Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2960(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0029/2011

Debates :

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0013

Debates
Trešdiena, 2011. gada 19. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . – Tagad esam nonākuši pie balsojumu skaidrojumiem.

 
  
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Françoise Grossetête (A7-0307/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētājas kundze, šodien ar šo direktīvu par pacienta tiesībām mēs esam panākuši vēsturisku kompromisu. Es uzskatu, ka šī ir vēsturiski vissvarīgākā vienošanās, kas noslēgta, kopš esmu Parlamentā. Tas ir vēsturisks kompromiss, kas nostiprināts starp divām pusēm, proti, Parlamentu un Padomi, kuras pārāk ilgi ir bijušas ļoti tālu šķirtas viena no otras. Smagi strādājot, mēs ne tikai esam nodrošinājuši kompromisu, kas būs izdevīgs visiem pacientiem, kuri tiks pasargāti no nesamērīgi ilgas gaidīšanas, bet vienlaikus esam atraduši līdzsvaru, kas nodrošinās to, ka dalībvalstis spēs pārraudzīt notiekošo gan no medicīnas, gan finanšu viedokļa.

Tas, ko mēs šodien šeit esam sasnieguši, ir ārkārtīgi labs rezultāts, kas būs ieguvums pacientiem un dalībvalstīm. Es uzskatu, ka, pirmkārt, ir pamats apsveikt sarunu veicējus un, protams, kas ir vissvarīgāk — apsveikt Eiropas iedzīvotājus ar šo rezultātu, par kuru šodien šeit nobalsoja.

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Līdz šim ap ārstēšanas pieejamību un pārrobežu veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanu ir bijis pārāk daudz šaubu un nenoteiktības. Direktīva, ko šodien apstiprinājām, beidzot ļaus visiem pacientiem baudīt tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem visā Eiropā.

Mērķis noteikti nav rosināt pārrobežu veselības aprūpi kā tādu, bet nodrošināt tās pieejamību, drošumu un kvalitāti, kad tā ir noderīga vai vajadzīga. Mums vajadzīga labāka informācija un vairāk skaidrības attiecībā uz veselības aprūpei piemērojamajiem tiesību aktiem dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts.

Pašreizējais stāvoklis ir neapmierinošs. Direktīva piedāvās pacientiem svarīgu izvēli, kuras pamatā ir viņu vajadzības, nevis līdzekļi, un ko izdara, izmantojot informāciju, nevis piespiedu kārtā.

 
  
MPphoto
 

  Andres Perello Rodriguez (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Spānijas delegācija nobalsoja „par” tāpat kā pārējie mūsu grupā, bet es negribētu, ka paliek skaidri neizteiktas manas bažas par orgānu transplantu jautājuma iekļaušanu šajā direktīvā. Pretēji Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas spriedumam tas tika iekļauts — Padomes nepiekāpīgās apņēmības dēļ iekļaut transplantus šajā direktīvā.

Es ceru, ka to iekļaušana nevājinās šajā Parlamentā pieņemtā saprātīgā tiesību akta efektivitāti, citiem vārdiem sakot, nevājinās direktīvu par transplantiem vai darbības plānu, ko ļoti nesen pieņēma gandrīz vienbalsīgi. Es vēlos teikt, ka mēs modri sekosim, lai nodrošinātu, ka transplantu iekļaušana negrauj teicamo darbu, ko veikusi tāda organizācija kā, piemēram, Spānijas nacionālā transplantu organizācija, un, protams, centienus glābt 20 000 dzīvību, kas minētas gan direktīvā par transplantiem, gan darbības plānā, kuru, kā es teicu, mēs šeit pieņēmām.

Tāpēc es vēlos ieviest skaidrību un teikt, ka mēs arī turpmāk nodrošināsim, ka direktīva šajā ziņā tiek ievērota.

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt (EFD).(DA) Priekšsēdētājas kundze, šodien mums atkal ir kaut kas tāds, ko uz priekšu virzījuši cilvēki, kuri nav vēlēti, proti, Eiropas Kopienu Tiesa, kas ar daudziem tiesas lēmumiem ir piespiedusi patiesi vēlētās iestādes izstrādāt šo direktīvu, par kuru šodien ir nobalsots.

Es teiktu, ka tajā nenoliedzami ir kaut kas dziļi pievilcīgs saistībā ar labākām iespējām eiropiešiem saņemt pienācīgu veselības aprūpi. Tomēr ir skaidrs, ka problēmas, ko šī direktīva radīs, aizēnos labumus, kas tajā ir. Ko mēs darīsim, piemēram, ja būs pārāk liels spiediens uz kādas konkrētas valsts veselības aprūpes sistēmu un tās gaidīšanas saraksti kļūs neizpildāmi? Ko mēs darīsim, ja ārsti sāks masveidīgi sūtīt cilvēkus uz konkrētu valsti — protams, ar iepriekšēju atļauju, bet tomēr? Tā varētu būt Dānija, no kurienes es esmu, Vācija, Nīderlande vai cita valsts Eiropas Savienībā, kuras veselības aprūpes augstā kvalitāte ir labi zināma. Tas nozīmēs, ka attiecīgās valsts iedzīvotāji būs rindas viņā galā, neskatoties uz to, ka tieši viņi ar saviem nodokļiem ir maksājuši par to, lai būtu šī pienācīgā veselības aprūpes sistēma. Katrā gadījumā viņus nedrīkst nostādīt neizdevīgā stāvoklī.

Es tāpēc vēlos, lai būtu skaidrs, ka trūkumi un iespējamās katastrofas, ko šī direktīva var izraisīt valsts veselības sistēmās, nepārprotami aizēno labumus, kurus mani kolēģi deputāti ir šeit minējuši.

 
  
MPphoto
 

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, Messerschmidt kungam ir taisnība — mums šo uzspieda Eiropas Savienības Tiesa. Taču es to vērtēju atzinīgi, un es vēlos uzslavēt Grossetête kundzi par lieliska ziņojuma sniegšanu, jo ar šo direktīvu pacienti gūs labumu, ko dod pilnīga un pārredzama informācija, kad viņi vērsīsies pie veselības aprūpes ārvalstīs. Ir ļoti skaidrs, ko tas nozīmē.

Pacienti, kuriem ir retas slimības, varēs izmantot pārrobežu ekspertīzi un diagnosticēšanu tik ilgi, kamēr viņiem nebūs pieejama ārstēšana pašiem savās dalībvalstīs. Direktīva ir domāta, lai dotu pacientiem izvēli, kuras pamatā ir vajadzības, nevis līdzekļi, un kuru izdara, pamatojoties uz informētību, nevis piespiedu kārtā, tāpēc es uzskatu, ka tā patiešām ir ļoti pozitīva. Visbeidzot tā ļauj dalībvalstīm sadarboties.

Es atzinīgi vērtēju, ka tā pilnībā pasludina ārpus likuma to, kas varētu tikt ļaunprātīgi izmantots, un tā ir visa medicīnas tūrisma joma. Tāpēc manā uztverē tas ir vēl viens solis pareizajā virzienā; tas ir vēl viens solis sadarbības stiprināšanā starp dalībvalstīm un lielākas kohēzijas radīšanā Eiropas Savienības iekšienē. Es domāju, ka šī ir Eiropas pacientiem laba diena.

 
  
MPphoto
 

  Constance Le Grip (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlējos balsot par savas kolēģes Grossetête kundzes ziņojumu, par direktīvu par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

Es patiešām atzinīgi vērtēju pacientu mobilitātes progresu visā Eiropā, kas apliecināts šajā dokumentā. Pēc daudziem nenoteiktības, īpaši tiesiskās nenoteiktības gadiem un Eiropas Parlamenta ievērojamā darba šis dokuments piedāvā vienkāršojumu, skaidrojumu un nosacījumu kodificēšanu, ar kuriem saskaņā Eiropas iedzīvotāji var izmantot veselības aprūpi Eiropas valstī, kas nav viņu uzturēšanās valsts, gan pieejamības, gan atlīdzības nozīmē. Es īpaši domāju par visiem tiem pacientiem, kuri slimo ar retām slimībām un kam beidzot būs pieejama pienācīga specifiska ārstēšana, kas atbilst viņu vajadzībām.

Es vēlos uzsvērt, ka šī direktīva ir konkrēts Eiropas pasākums, kas dodas cilvēku Eiropas virzienā un piešķir eiropiešiem jaunas tiesības. Tāpēc tā ir absolūti būtiska pilsoņu mobilitātei Eiropas Savienības iekšienē.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par Grossetête kundzes izklāstīto direktīvu, lai pārrobežu aprūpes princips Eiropas Savienībā beidzot varētu īstenoties pēc daudzu gadu sarunām. Es uzskatu šo direktīvu tās pašreizējā veidā par labu kompromisu, kas galvenokārt pamatojas uz pacienta tiesībām, bet aizsargā arī dalībvalstu nacionālo veselības fondu intereses.

Tādu valstu iedzīvotājiem kā, piemēram, Polija iespēja saņemt ārstēšanu ārvalstīs nozīmē vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz modernas veselības aprūpes labumu izmantošanu. Pacientiem bieži nav pieejama ātra un piemērota veselības aprūpe pārpildītu slimnīcu, garu rindu un gaidīšanas sarakstu dēļ, gaidot uz konkrētām svarīgām procedūrām. Dažos gadījumos laika faktoram ir milzīga nozīme. Direktīva dos iedzīvotājiem iespēju pašiem izlemt, vai gaidīt daudzus mēnešus uz procedūras veikšanu savā valstī, vai izvēlēties ārstēšanos kādā citā vietā. Viņiem būs vieglāk izlemt, kā ārstēties, ja viņi zinās, ka procedūras izmaksas tiks arī atlīdzinātas — vismaz liela daļa un dažreiz pilnībā — ja tās veiks citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Noteikumu vienkāršošanu par ārstēšanos ārvalstīs, protams, var uzskatīt arī par tirgus spēku mobilizēšanu attiecībā uz medicīnas pakalpojumu vispārēju pieejamību. Tāpēc, manuprāt, šie risinājumi palīdzēs palielināt veselības aprūpes konkurētspēju un ievērojami ietekmēs arī šādu pakalpojumu ātrāku uzlabošanos.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju šo veselības aprūpes direktīvu, bet esmu piesardzīga, jo sarežģījumus var izraisīt sīkumi.

Mūsu iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi saprast, ka šī direktīva nestāsies spēkā vēl 30 mēnešus. Bet šajā laikā iedzīvotāji var šķērsot robežas, lai saņemtu veselības aprūpi citā dalībvalstī, un viņiem var atlīdzināt par aprūpi, kuru viņi saņem. Tāpēc lai nav nekādu šaubu, ka pat šodien ir iedzīvotāji, kas dodas pāri robežām veselības aprūpes nolūkos. Tas ir ļoti svarīgi.

Tiem, kuri grib sīkāk uzzināt par šo sarežģīto direktīvu, es esmu veltījusi laiku un uzrakstījusi jautājumu un atbilžu lapu, kas ir pieejama manā tīmekļa vietnē. Es mudinu iedzīvotājus, kuri varbūt seko internetā vai citur, ieskatīties tajā un, ja es neesmu uzdevusi pareizos jautājumus, pateikt man priekšā, jo mums jāizplata ziņa par šo ļoti pozitīvo soli, dodoties pretī pārrobežu veselības aprūpei visiem.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas sabiedrība kļūst vēl mobilāka. Mēs studējam, strādājam, atpūšamies un ceļojam ārpus savas valsts robežām. Pilsoņiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā, jābūt tiesībām izmantot brīvu neatliekamo medicīnas aprūpi, lai kur viņi būtu Eiropā. Pats par sevi saprotams, ka mums jārada instrumenti, kas novērš to, ko pazīst kā veselības tūrismu, bet vienlaikus dod atvieglinājumu pacientiem, kam jāgūst vislielākais labums no jaunajām iespējām. Es pirmām kārtām domāju par neparastu un retu slimību ārstēšanu, ko veic specializētos centros, bieži ārpus tās valsts robežām, kurā pacients dzīvo. Taču mēs nevaram pieļaut iejaukšanos dalībvalstu veselības aprūpes politikā. Tā ir valsts iekšēja kompetence, un attiecībā uz to dalībvalstis var pieņemt pašas savus lēmumus. Šī direktīva paredz noteiktus soļus šajā virzienā. Dabiski, es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, sen jau bija laiks mums noteikt kopīgus Eiropas noteikumus, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un pacientus. Arī tas bija lieliski, ka tika radīta atsevišķa direktīva šajā jautājumā un ka to iestrādāja Pakalpojumu direktīvā, jo tās sagatavošanas gaitā kļuva saprotams, cik daudzas lietas ir pilnībā ignorētas vai palikušas neizlemtas, kad tika pieņemta Pakalpojumu direktīva.

Šīs pacientu tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi piespiedīs ES dalībvalstis nodrošināt, ka nav gaidīšanas sarakstu pašu valstīs.

Iepriekšējo atļauju saņemšanas sistēma ir vajadzīga: bez tās daudzām dalībvalstīm varētu būt grūtības kontrolēt savas veselības aprūpes sistēmas izmaksas un plānot un vērtēt nākotni. Tas varētu arī izraisīt stāvokli, kad bagātība, nevis vajadzība, būtu izšķirīgais faktors.

Neskatoties uz to, tas faktiski neietekmēs ļoti daudzus eiropiešus. Lielākā daļa cilvēku grib saņemt veselības pakalpojumus tuvu mājām un savā valodā. Taču šāda sistēma ir tas, kas vajadzīgs, un, ja būs gaidīšanas saraksti, būs iespējams saņemt aprūpi citā valstī.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, arī es esmu ļoti priecīga par šodien panākto vienošanos, kura, manuprāt, nodrošinās, ka pacientiem pienācīgā un vienlīdzīgā veidā būs pieejama pārrobežu veselības aprūpe.

Kā vairāki runātāji jau ir teikuši, pašreiz šis priekšlikums, protams, ir tāpēc, ka kāda pilsone no jūsu pašu valsts, no Anglijas dienvidiem, apstrīdēja sistēmu, un Eiropas Savienības Tiesa aizstāvēja viņas tiesības.

Es uzskatu, ka tas, ko mēs šodien mēģinām darīt un ko kopā ar Padomi mēs esam izdarījuši, ir tieši pilsoņu tiesību aizsardzības nodrošināšana, un mēs saistām pilsoņu vajadzības un tiesības ar tiesību aktiem, un tieši tādam būtu jābūt Parlamenta pienākumam.

Tomēr ir vēl dažas lietas, kas būtu jāsakārto. Es uzskatu, ka recepšu atzīšana dalībvalstu starpā ir ļoti svarīga, jo tās skar ne tikai veselības aprūpi, tās skar arī ambulatorisko aprūpi, bet mūsu rīcībā ir laika posms, kurā šādu detaļu var izstrādāt pilnībā.

Es domāju, ka beidzamais komentārs, ko es izteikšu, ir tāds, ka pašreizējā finanšu krīzē daudzi cilvēki jautā: vai Eiropa darbojas? Vai tā gādā par saviem pilsoņiem? Šis ir atklāts jautājums, bet šodien, es domāju, mēs varam teikt ar zināmu noteiktību, ka Eiropa darbojas.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret šo pasākumu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, jo tas nozīmēs tikai vēl vienu masveida slogu uz britu nodokļu maksātāja pleciem un uz valsts veselības dienestu.

VVD jau tiek izmantots kā starptautisks veselības dienests, un Lielbritānijas pilsoņiem nepiederoši cilvēki plaši to izmanto ļaunprātīgos nolūkos, kas izmaksā simtiem miljonu, ja ne miljardus sterliņu mārciņu katru gadu. Slogs gulstas galvenokārt uz maniem vēlētājiem Londonā. Tas liks VVD uzņemties vēl vairāk saistību par ārstēšanas pakalpojumu sniegšanu ES pilsoņiem, kuri nekad nav iemaksājuši ne penija nodokļos Lielbritānijā. Iecerētie paņēmieni, kā ar atpakaļejošu datumu saņemt samaksu no pacienta dalībvalsts, izrādīsies neīstenojami.

Ir pareizi, ka citas valsts valstspiederīgajam Lielbritānijā ir jāsaņem neatliekama ārstēšana, ja tā vajadzīga, bet citu valstu valstspiederīgie nav jāielaiž Lielbritānijā, pirms viņi vispirms nav atbilstīgi apdrošinājuši ceļojumu un veselību. Šāda politika ir godīga un taisnīga, un, protams, tā nav īstenojama, ja Lielbritānija paliek Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas ir vēl viens iemesls, ja tāds būtu vajadzīgs, kāpēc mums jāizstājas.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka ir lieliski, ka šis vēsturiskais kompromiss starp Parlamentu un Padomi beidzot ir panākts. Es varētu teikt, ka šis pārrobežu veselības aprūpes regulējums var beigties ar to, ka izzudīs gaidīšanas saraksti, kas daudzās dalībvalstīs ir kļuvuši par realitāti. Šī būs arī iespēja apmainīties ar labāko pieredzi. Saistībā ar šo ir svarīgi arī nodrošināt pacientu intereses vai tiesības. Turklāt tikpat svarīgi ir atcerēties, ka pacienta drošums ir būtisks, iesaistoties pārrobežu sadarbībā, un nodrošināt vienlaikus visur pienācīgus veselības aprūpes un ārstēšanas standartus.

Tāpēc es ar sajūsmu dodu atzinīgu vērtējumu Grossetête kundzes ziņojumam un ceru, ka tas veicinās sabiedrības veselību Eiropā un ka rezultātā mēs varēsim glābt daudzus cilvēkus un paātrināt viņu izveseļošanos.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs neliktu valsts nodokļu sistēmām darboties pret iekšējo tirgu. Tas ir īpaši būtiski pārrobežu pakalpojumu gadījumā, kad vienlīdzīga attieksme ir sevišķi vajadzīga. Pašreiz tam ir negatīvs piemērs Ungārijā, kurā tiek izmantoti retrospektīvi cenu ierobežojumi kā sava veida krīzes nodoklis. Tas nav pieņemami, un tam būs nopietna ietekme uz finansēm, apdrošināšanu un uzņēmējdarbības nozarēm, kā arī uz enerģētikas industriju. Es ceru, ka tas pats nenotiks turpmāk arī veselības aprūpes pakalpojumu jomā.

Es vēlos lūgt Orbán kungu vēlreiz pārvērtēt šos noteikumus, jo tie ir pilnīgā pretrunā ar iekšējā tirgus jēdzienu.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, laimīgu Jauno gadu! Ir brīnišķīgi redzēt jūs priekšsēdētājas vietā.

Viena no lietām, par kurām mums ir vienprātība visā Parlamentā kopumā — lai gan es zinu, ka ir noteikti izņēmumi, — ir mūsu pārliecība par vienotā tirgus funkcionēšanu.

Kad mani vēlētāji man raksta un saka: „Ziniet, es nesaņemu labu pakalpojumu savā vēlēšanu apgabalā, un es vēlētos doties uz citu ES dalībvalsti, lai saņemtu labākus veselības aprūpes pakalpojumus”, viņi nav droši par savu tiesisko stāvokli. Tieši tāpēc es kopā ar daudziem citiem atzinīgi vērtēšu šīsdienas balsojumu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē. Es ceru, ka ar šīm judikatūrām tad, kad pacienti saņems sliktus pakalpojumus, viņi „balsos ar kājām” savu tiesību ietvaros saskaņā ar šo direktīvu un dosies uz citu dalībvalsti, tādējādi piespiežot veselības aprūpes sistēmas uzlabot savus pakalpojumus un nodrošināt, ka tie apmierina pacientu vajadzības.

Tomēr mums jābūt drošiem, ka mēs veicinām procedūru, ar kuru saskaņā dalībvalstis var atlīdzināt izdevumus, kas radušies jebkuram tās pilsonim, kurš ir devies uz ārvalstīm vai kuram ir piedāvāti pakalpojumi citur. Tiklīdz mēs būsim sakārtojuši šīs problēmas, šai jābūt direktīvai, par kuru mēs visi varam būt lepni.

 
  
  

Ieteikums: Yannick Jadot (A7-0371/2010), (A7-0370/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Joe Higgins (GUE/NGL).(GA) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par rezolūciju attiecībā uz nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kamerūnu un starp Eiropas Savienību un Kongo Republiku par meža tiesību aktu un kokmateriālu tirdzniecību no šīm valstīm. Ir būtiski saglabāt tropu mežus, lai uzturētu mūsu ekosistēmu līdzsvaru. Ir būtiski aizsargāt arī meža pamatiedzīvotājus, kas pakļauti intensīvam spiedienam, ko videi rada lielie starptautiskie uzņēmēji un mežu izciršana uzņēmumu peļņas nolūkā, — mežu, no kuriem viņi gūst iztiku.

Šā iemesla dēļ es iesniedzu grozījumu, kas nosaka, ka mežiem un mežsaimniecības nozarēm jābūt sabiedrības īpašumā un šajās nozarēs jāīsteno nodarbinātā darbaspēka, kā arī mežā dzīvojošo pamatiedzīvotāju demokrātiskā vadība.

 
  
  

Ieteikums: David Martin (A7-0365/2010)

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt (EFD).(DA) Priekšsēdētājas kundze, brīvā tirdzniecība faktiski ir vienīgais veids, kā panākt pārticību. Mēs to pieredzējām iekšējā tirgū starp ES dalībvalstīm, un nav šaubu, ka tā būs arī attiecībā uz jaunattīstības valstīm. Tā ir vienīgā reālā attīstības iniciatīva, ko mēs varam un kas mums faktiski jāpiedāvā pasaulei.

Ja paskatāmies, kā pasaulē darbojas citi lielie reģioni —slēdz nolīgumus un uzlūko savus partnerus no stratēģiskā viedokļa, mēs noteikti varam redzēt, ka to rīcība norit arvien ātrāk. Plaša brīvās tirdzniecības zona ir starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, ASEAN valstīs, Āzijā un Mercosur valstīs utt. Vienīgā zona, kas attiecībā uz to atpaliek un ko globalizācijas problēmas ir gandrīz paralizējušas, ir ES.

Lai arī es atbalstu ziņojumu, par kuru šodien tika balsots, es vēlos teikt, ka brīvās tirdzniecības iniciatīvu ar Fidži un Papua-Jaungvineju ir grūti uzskatīt par visiespaidīgāko rezultātu, kādu mēs būtu varējuši sagaidīt pēc tik daudziem sarunu gadiem. Un kā ar Ķīnu? Un kā ar Amerikas Savienotajām Valstīm? Vai Indiju? Visiem, kas pašlaik aizņem visas mūsu darbavietas? Vai ES liek Eiropas darba ņēmējiem būt zaudētājiem arī šeit?

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). – Vispār zināma ir patiesība, ka vispārtikušākās sabiedrības ir visbrīvākās un visbrīvākās sabiedrības ir vispārtikušākās, un šeit mums jāatzīst brīvās tirdzniecības nozīme. Diemžēl attiecībā uz starptautiskām daudzpusējām diskusijām par brīvo tirdzniecību PTO Dohas sarunu kārta ir iestrēgusi, un šā iemesla dēļ ES tagad seko ASV un pārējo piemēram, parakstot arvien vairāk divpusēju nolīgumu.

Mēs varam nest brīvās tirdzniecības labumus daudziem trūcīgāko valstu pilsoņiem, vienlaikus atzīstot dažas no pārejas problēmām, ar kurām viņiem būs jāsaskaras, pielāgojoties palielinātai konkurencei. Taču galu galā mums uzmanības centrs būtu jāpārvieto no ražotāja interesēm uz patērētājiem. Daudzi patērētāji daudzās dažādās jaunattīstības valstīs jautā man, kāpēc viņiem nav tāda pati izvēle pieejai precēm un pakalpojumiem, kāda ir mums Rietumos. Jāsaka, viens no veidiem, kā mēs varam viņiem palīdzēt, ir — vairāk izmantot brīvo tirdzniecību, piešķirot patērētājiem lielākas izvēles iespēju. Lai tai ilgs mūžs!

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, Klusais okeāns ilgu laiku ir bijis pelnrušķītes lomā Eiropas Savienības aizjūras attīstības iniciatīvās. Es esmu priecīgs, redzot, ka Fidži un Papua-Jaungvinejas uzsāktās iniciatīvas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu radīšanu palīdzēs ne vien mums liberālāk ar viņiem tirgoties, bet ļaus arī viņiem tirgoties reģiona iekšienē vienam ar otru.

Viens no lielākajiem panākumiem, kas gūti šā nolīguma rezultātā, ir fakts, ka izcelsmes noteikumi par zveju beidzot dos iespēju Klusā okeāna reģiona iedzīvotājiem reāli gūt pievienoto vērtību no savas zvejas. Dažas no šīm Klusā okeāna valstīm ieved zivis, lai gan viņu jūras pilnas zivju! Tagad ir panākts, ka šīs valstis faktiski varētu apstrādāt zivis, ko viņi nozvejo, un tām būtu jāspēj gūt pievienoto vērtību un eksportēt zivis uz ES. Tas ir ceļš uz priekšu attīstībā, un tas ir ceļš uz priekšu nabadzības mazināšanā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0029/2011)

 
  
MPphoto
 

  Barbara Matera (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šodien es nobalsoju par jautājumu, uz kuru sniedz mutisku atbildi, par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā.

Starptautiskā adopcija ir izrādījusies procedūra, kas piedāvā pastāvīgas ģimenes iespēju, visticamāk, tiem bērniem, kuriem nevar atrast piemērotu ģimeni viņu izcelsmes valstī. Sadarbība starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par starptautisko adopciju, ir svarīga, lai nodrošinātu, ka adopcija notiek bērna vislabākajās interesēs un, ievērojot viņa vai viņas pamattiesības, kā arī, lai novērstu bērnu pārdošanu un tirdzniecību.

Starptautiskās adopcijas procedūra ir arī jāvienkāršo, jo pārāk bieži tajā ir pārlieku daudz birokrātijas, kas attur ģimenes no mēģinājuma adoptēt. Visbeidzot, Rumānija dod iemeslu bažām, jo tā ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā ir likums par starptautisko adopciju aizliegumu. Pašlaik valstī ir aptuveni 70 000 bāreņu, no kuriem 40 000 ir bērnu namos un 30 000 atrodas audžuģimeņu aprūpē.

Komisijai ir jāizskata Rumānijas gadījums, lai tādējādi šos pamestos bērnus varētu uzņemt ģimenēs, izmantojot starptautisko adopciju.

 
  
MPphoto
 

  Andrea Češková (ECR). (CS) Priekšsēdētājas kundze, tā kā es pirmdien nevarēju piedalīties nenoliedzami interesantās debatēs bērna aprūpes pienākumu dēļ, es vēlētos vismaz tagad paust savu pilnīgo atbalstu šai sanāksmei, kuru esmu paudusi arī savā balsojumā. Es ļoti ceru, ka darbības pēc šīs rezolūcijas vedīs pie birokrātisko procedūru samazināšanās starptautiskajā bērnu adopcijā, vienlaikus radot iespēju labāk pārraudzīt, kas ar viņiem notiek, un palīdzēt apkarot tirdzniecību ar bērniem.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, daudzi šā Parlamenta deputāti, iespējams, neko nezina par ļoti neglīto mutisko karu, kas visdestruktīvākajā un visnevēlamākajā veidā risinās par adopcijas jautājumu. Ja patiešām bērna tiesības būs šo debašu centrā, kā mēs to darījām šajā Parlamentā un kā tas ir arī šajā rezolūcijā, tad mēs rīkosimies pareizi attiecībā uz visiem bērniem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi ir dzimuši.

Ir svarīgi neizcelt nevienu konkrētu dalībvalsti, bet atzīt, ka visās valstīs ir pamesti vai savā īstajā ģimenē neaprūpēti bērni, kā mēs to zinām, un kuriem ir vajadzīgi citi aprūpes veidi. Jā, ir daudzas ģimenes, kas vēlas dot mīlošas mājas bērniem. Lai gan mums, iespējams, jāņem vērā birokrātija, nemazināsim kontroli.

Nobeigumā lai man ļauts teikt, ka zināmā mērā tie, kuri adoptē un ir veiksmīgi, tiek pakļauti daudz stingrākām prasībām nekā tie, kuri vienkārši piedzemdē.

 
  
MPphoto
 

  Licia Ronzulli (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manas domas šobrīd kavējas pie tiem tūkstošiem pāru visā pasaulē, kuri katru dienu saskaras ar neizbēgamām grūtībām, kas saistītas ar bērna adoptēšanu.

Adopcija ir vērtība, patiess mīlestības apliecinājums, kas atver durvis uz jaunu ģimeni bērnam, kurš diemžēl vairs nevar rēķināties ar savu paša vai pašas tuvinieku jūtām. Tiem, kuri nes sevī dziļu ievainojumu par atstumtību, ir tiesības augt laimīgā vidē kopā ar cilvēkiem, kas var sniegt viņiem jaunu dzīvi.

Tāpēc mūsu pienākums ir palīdzēt bāreņiem, lai gaiša nākotne vairs nav viņiem nesasniedzams sapnis. Šīs kopīgās rezolūcijas pieņemšanai šodien ir jādod spēcīgs un neatliekams vēstījums. Mums jāveicina Eiropas Savienības politika, kas radīta smagu ģimenes grūtību pārvarēšanai. Birokrātiska letarģija un likumdošanas kavēšanās nevar un nedrīkst graut bērna sapņus un cerības par ģimeni un laimīgu nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikumu par starptautisko adopciju, par kuru šodien notika balsošana. Es pazīstu vairākus cilvēkus savā vēlēšanu apgabalā, kuri ir izgājuši vai kuri tieši pašlaik iet cauri šim procesam, un ir patīkami noslēgumā vērot prieku gan vecāku, gan bērnu sejās. Taču, lai līdz tam nonāktu, pārāk bieži ceļš ir pārlieku garš, daudzās instancēs prasot daudzus gadus. Kā priekšlikumā konstatēts, tas var būt pārlieku birokrātisks process, un mums kā Parlamentam ir tiesības meklēt veidus, kā šādu birokrātiju varētu mazināt ar racionālāku pieeju.

Tomēr vissvarīgākais visā šajā lietā ir to bērnu vajadzības un drošums, no kuriem daudzi dzīvo lielā trūkumā. Ir taisnība, ka ir izveidoti visi drošības pasākumi bērnu aizsardzībai, lai viņi nenonāktu situācijā, kurā viņi būtu viegli ievainojami. Bet bieži izrādās, ka potenciālie mīlošie, rūpīgie vecāki tiek pakļauti pārāk daudziem pārbaudījumiem un vienkārši izstājas no procesa. Šajā gadījumā zaudē gan vecāki, gan bērns.

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ar starptautiskās adopcijas problēmu Eiropā mēs esam saskārušies daudzus gadus, un šīsdienas rezolūcija beidzot mēģina ienest cerības staru stāvoklī, kas kļūst arvien sarežģītāks un grūtāks.

Starptautiskās adopcijas stimulēšanas vietā jauno valstu pievienošanās daudziem pāriem ir pat vēl vairāk apgrūtinājusi iespēju piedāvāt jaunas mājas un ģimeni bērniem, kas ir pārdzīvojuši lielas ciešanas un atstumtību paši savās valstīs.

Lai gan, no vienas puses, arvien lielāka birokrātija novērš bērnu adopciju, no otras puses, palielinās tirdzniecība ar orgāniem un bērnu prostitūcija. Tieši tāpēc mēs esam par šo rezolūcijas priekšlikumu. Mēs uzskatām, ka starptautiskās adopcijas procedūras jāracionalizē, un mums jānodrošina, ka Eiropas adopcijas shēma beidzot tiek izveidota tā, lai visiem nelaimē nonākušiem bērniem dotu nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Julie Girling (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man no šīs puses, kurā sēž jūsu fani, pateikties jums par jūsu efektīvo vadīšanu.

Šis ir liels jautājums. Starptautiskā adopcija, protams, ir dzīvībai svarīga. Ir svarīgi to pareizi atrisināt. Es ārkārtīgi atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kura, tāpat kā daudzas rezolūcijas, ko mēs Parlamentā pieņemam, ietver daudzus ļoti saprātīgus, gudrus un labi formulētus vārdus. Tas, ko es faktiski gribu teikt — un es daudz esmu uzzinājusi, palīdzot kādam vēlētājam, un es pašlaik palīdzu vēlētājam —, ir tas, ka nepietiek, ja viss tiek izklāstīts rezolūcijā.

Mēs Eiropas Parlamentā neesam nekādi spožas gaismas nesēji attiecībā uz vienkāršošanu un to, ka iedzīvotāji panāk, lai viņu organizācijas strādā viņu labā. Vai es, lūdzu, drīkstu lūgt, lai labie vārdi šajā rezolūcijā tiktu izpildīti; lai mēs arī faktiski vienkāršotu lietas; lai mēs atbrīvotos no birokrātijas un panāktu uzlabošanos? Pretējā gadījumā mēs vienkārši mēģinām no jauna izgudrot riteni Eiropai un galu galā padarām procesu vēl grūtāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, arī es gribu pateikt, ka esmu laimīgs par šo rezolūciju par starptautisko adopciju. Man ir bijusi iespēja cieši sekot līdzi dažiem šādiem gadījumiem. Es zinu, ka adopcija pašreiz saistās ar lielu birokrātiju, un ir labi, ka šādā veidā birokrātiju var atvieglot. Rezultātā procesus var paātrināt un padarīt pārredzamākus.

Visi ir ieinteresēti, lai adopcija neietvertu neko neētisku vai saistītu ar cilvēktirdzniecību, vai bērnu tirdzniecību. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka bērns nav līdzeklis kāda mērķa sasniegšanai, bet ka ar adopcijas palīdzību viņš atrod mīlošas mājas, kurās pret viņu izturēsies kā pret vienreizēju, vērtīgu indivīdu. Ir svarīgi, lai bērnam būtu iespēja iegūt tēvu un māti, lai viņam būtu šādas tiesības, un tieši tāpēc, pieņemot lēmumus par adopciju, ir svarīgi ņemt vērā vispārējo stāvokli ģimenē.

Šie ir ļoti jutīgi jautājumi. Mēs zinām, ka daži pētījumi ir pierādījuši, ka mūsu kultūras genotips ir ierakstīts mūsu DNA, bet mums jānodrošina, ka bērns var gūt labumu, ko dod labas, mīlošas mājas un kultūras vide, kurā viņš vai viņa var augt un attīstīties par līdzsvarotu personu un pilsoni.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0021/2011)

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt (EFD).(DA) Priekšsēdētājas kundze, Serbija, iespējams, ir tā Eiropas valsts, kuru vēstures pēdējos tūkstoš gados ir visvairāk ielenkuši — vispirms tie bija turki, pēc tam vācieši un tad krievi. Tagad mums ir iespēja pārvērst spožā nākotnē to, kas gan ilgtermiņa vēstures skatījumā, gan nesenās vēstures pieredzē ir bijuši slikti laiki.

Nav šaubu, ka, skatoties no Belgradas viedokļa, ne NATO ar tās masu slepkavību galvaspilsētā, ne ES ar tās barbarisko atbalstu Serbijas galvenās daļas, proti, Kosovas atraušanai no valsts nav īpaši pievilcīgi sabiedrotie. Taču tie tomēr ir sabiedrotie. Tie ir draugi, un katrs to labi apzinās. Tāpēc ir svarīgi iesaistīties racionālās attiecībās, lai mēs varētu bijušo atstāt pagātnē un skatīties nākotnē. Šā iemesla dēļ mana partija atbalsta šī dialoga turpināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētājas kundze, stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Serbiju rada pamatu ciešām un ilgstošām attiecībām, kas balstās uz savstarpējību un kopīgām interesēm un dod ieguldījumu gan Serbijas, gan visu Balkānu politiskā, ekonomiskā un institucionālā stabilizācijā.

Serbijai tā ir arī jauna iespēja pārveidoties un uzplaukt, pilnībā restrukturizējot un modernizējot ekonomiku. Es tomēr esmu stingri pārliecināts, ka Serbijai jāturpina stiprināt demokrātiju un tiesisko valsti, jāiegulda lielākas pūles, reformējot tiesas sistēmu un valsts pārvaldi, piemērojot taisnīguma principus, vienlaikus pilnībā stiprinot pārvaldes un tiesu sistēmas struktūras.

Es uzskatu par pamatnosacījumu Serbijas integrācijai Eiropas Savienībā nopietno cilvēktiesību pārkāpumu lietu atrisināšanu un ar to saistīto jautājumu par ciešu sadarbību ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko krimināltribunālu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, pateicos jūsu personālam un visiem tulkiem par pacietību šīs neparasti garās sesijas laikā.

Saskaroties ar izvēli starp demokrātiju un pārspīlētu nacionālismu, Eiropas Savienība gandrīz vienmēr dod priekšroku nacionālismam, un tas nekur nav bijis skaidrāk saskatāms kā tās politikā Rietumbalkānos. Mēs uzturam visā nodomu un ieceru nopietnībā protektorātus Bosnijā, Kosovā un pat Maķedonijā ar vienīgo nolūku novērst etnisko robežu izveidošanu tur, kur vietējie iedzīvotāji izvēlētos.

Ir ļoti grūti nodrošināt funkcionējošu demokrātiju, ja cilvēki nejūtas pietiekami vienoti savā starpā, lai viens pieņemtu otra valdību. Ja vēlaties valdību, kas pārstāv tautu un strādā tautas labā, jums vajadzīga tauta, kurā ikviens atrod kaut ko, ar ko identificēties, kaut ko, kam piederēt.

Citiem vārdiem sakot, demokrātijai ir vajadzīgs demos, vienība, ar kuru mēs identificējamies, kad lietojam vārdu „mēs”. Es nesaku, ka tas ir vienkārši. Cilvēkiem var būt dažādas lojalitātes, iedzīvotāju grupas var būt savstarpēji izkliedētas, bet mūsu aizspriedumiem, pārējam paliekot vienādam, ir jāvēršas nacionālās pašnoteikšanās virzienā. Ja jūs izņemat demos no demokrātijas, jūs paliekat tikai ar kratos, ar sistēmas varu, kas ar likumu uzspiež to, ko tā neuzdrošinās prasīt pilsoniskā patriotisma vārdā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, šī patiešām ir ļoti laba ziņa. Kad mēs atceramies, cik garu ceļu Serbija ir nogājusi tiesiskuma un starptautisko tiesību aktu nozīmē, un, ņemot vērā, kāda Serbija bija pirms kādiem 20 gadiem salīdzinājumā ar to, kāda tā ir šodien, manuprāt, mums jāizsaka atzinība un uzslava Serbijas valdībai par paveikto, lai padarītu Serbiju par valsti, kurā valda tiesiskums. Pat attiecībās ar Kosovu tiesiskums tagad acīmredzami ir īpaši svarīgs. Attiecībās ar Starptautisko krimināltiesu tiesiskums ir īpaši svarīgs.

Tiesu sistēmas reformas pamatojas uz starptautiskiem precedentiem un labāko starptautisko praksi. Pat neatkarīgais civildienests, ko viņi veido, ir augsti kvalitatīvs, un viņi no tā gaida atbilstoši augstu izpildi. Kopenhāgenas kritēriji tiek ievēroti. Tādējādi visos šajos dažādajos veidos valsts, kas pārcieta ļoti smagu karu, tagad ir atdzimusi kā valsts, kas spēj un ir piemērota būt laba partnere citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Es viņus par to apsveicu.

 
  
  

Ieteikums: Jelko Kacin (A7-0362/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikt vēl vienu lietu par Serbiju. Nolīgums, par kuru mēs šodien balsojām, starp Eiropas Savienību un Serbiju ir pagrieziena punkts ceļā uz šīs valsts asociāciju ar Eiropas struktūrām. Divpadsmit dalībvalstis jau ir ratificējušas līgumu, kura mērķis ir atvērt durvis Serbijas dalībai Eiropas Savienībā. Nolīgumu es pilnībā apstiprinu, un es vēlos aicināt pārējās dalībvalstis ratificēt to tik ātri, cik iespējams. Protams, Serbijas integrācija Eiropas struktūrās prasa pilnīgu sadarbību ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko krimināltribunālu attiecībā uz pārskatatbildību par kara noziegumiem, kā arī dialoga turpināšanu par Kosovu un visu vajadzīgo pasākumu veikšanu, lai novērstu diskrimināciju pret romiem. Neskatoties uz to, visi pasākumi, kas tiek vērsti uz demokrātijas paplašināšanu un cilvēktiesību aizsardzību Serbijā jeb, citiem vārdiem sakot, pasākumi, kas ved uz politikas, ekonomikas un sociālā stāvokļa stabilizāciju valstī, sniedz man lielu gandarījumu, un es tos atbalstu.

 
  
  

Ziņojums: Marisa Matias (A7-0366/2010)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Komisijas paziņojums par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai ir pamatīgs solis pretī dažādo pašreizējo Eiropas veselības politikas veidu sasaistei, lai cīnītos ar šo slimības veidu. Es runāju no pieredzes, jo mans tēvs cieta no Alcheimera tāpat kā mana vecāmāte, un es ceru izbeigt šo ģenētisko līniju.

Tāpēc mēs esam nodomājuši ar jaunu apņēmību cīnīties pret sadrumstalotu rīcību, neviendabīgajām reakcijām, kas valda Eiropā, un valdošajiem nevienlīdzīgajiem nosacījumiem attiecībā uz slimības ārstēšanu un tās pieejamību. Mūsu nodoms ir veicināt agrīnu diagnosticēšanu un dzīves kvalitāti, uzlabot epidemioloģijas zināšanas par slimību un koordinēt pašreizējo pētniecību, vienlaikus atbalstot solidaritāti starp dalībvalstīm, daloties ar labāko praksi.

Šajā ziņojumā mēs aicinām veidot labāku koordināciju starp dalībvalstīm un efektīvāku un solidaritātē balstītu reakciju, kas darbojas to cilvēku profilaksei un ārstēšanai, kuri sadzīvo ar demencēm, jo īpaši Alcheimeru, kā arī palīdz cilvēkiem, kas ir kopā ar viņiem, vai tie būtu veselības aprūpes speciālisti, pakalpojumu sniedzēji vai tuvinieki.

Lai Eiropas stratēģija šajā jomā darbotos, ir izšķirīgi – es beidzu — lai dažādās valstis kā prioritātei pievērstos valsts darbības plānu izstrādei.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo ziņojumu un esmu priecīgs, ka to pieņēma gandrīz vienbalsīgi. Man jāteic, ka es piedalījos visās debatēs Parlamentā, bet man nebija izdevības runāt. Tāpēc es izmantoju šo minūti, lai uzsvērtu dažus punktus.

Vissvarīgākais punkts ir tas, ka ir steidzami jāveic pētījumi, lai atklātu šīs slimības cēloni. Kāda ir pārtikas nozīme, kuru mēs ēdam, pie šīs slimības? Kāda nozīme ir dzīves stresam pie šīs slimības? Kāda nozīme ir mūsu gēniem pie šīs slimības? Kāpēc divreiz vairāk sieviešu nekā vīriešu saslimst ar šo slimību?

Šie ir ļoti svarīgi jautājumi. Uz šiem jautājumiem nevar atbildēt bez pētījumiem, un es mudinu Komisiju izraudzīt kādu atzītu medicīnas centru, lai veiktu šādu pētījumu un atbildētu uz šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, Alcheimera slimība ir nelaime, kurai cilvēce vēl nav atradusi līdzekļus. Medicīnas dienestu dati rāda diagnosticēto saslimšanas gadījumu skaita satraucošu palielināšanos, un tendence novecojošas Eiropas virzienā izsauks dramatiskas sekas tuvākajā nākotnē. Demences problēma ietekmē ne tikai ar šo slimību saslimušos, bet arī viņu tuvākos ģimenes locekļus un draugus, kas bieži ir spiesti veltīt savu dzīvi tuvinieku aprūpei. Mums steidzami vajadzīgi šādi ziņojumi, kuros tiek izcelta problēma un sniegti priekšlikumi iniciatīvām, kā uzlabot mūsu veselības un dzīves kvalitāti. Pats par sevi saprotams, ES dalībvalstu centienu apvienošana, radot profilaktiskas programmas un sniedzot sociālu atbalstu visām ģimenēm, ir projekti, kas pelnījuši mūsu atbalstu visādā ziņā. Mums jādara viss iespējamais, lai palīdzētu cietējiem un mazinātu to skaitu, kuri kļūs par slimības upuriem nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šajā ziņojumā man visvairāk patīk tas, ka biedējoša problēma tajā tiek apskatīta daudzpusīgā veidā, un tā ir visa Alcheimera slimības joma. Jūs runājat par profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu un izārstēšanu. Realitāte ir tāda, ka divi lielie biedi, runājot par slimībām, ir vēzis un Alcheimera slimība. Mēs esam paveikuši milzīgu darbu, pirmkārt, attiecībā uz vēža cēloņu noteikšanu, otrkārt, vēža novēršanu un, treškārt, uz ārstēšanas līdzekļiem. Mēs šajā ceļā esam nogājuši krietnu gabalu.

Lai gan Alcheimera slimību atklāja 1906. gadā, visā demences jomā ir bijusi īpaša parādība: mēs joprojām nezinām cēloni un mums joprojām nav veida, kā izārstēt. Taču ziņojums ir vērtējams ļoti atzinīgi. Vienlaikus tajā ir lielas problēmas: ko mēs gatavojamies darīt cēloņu diagnosticēšanā, lai varētu nodarboties ar profilaksi un, otrkārt, ieviest kādu konkrētu ārstēšanas veidu?

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0023/2011)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, visi, kas mūsu vidū ir vai nu apmeklējuši Haiti, vai redzējuši briesmīgos postījumus, kuri notika pirms kāda laika, un apskatījuši notikušo, piekritīs, ka bija pilnīgi pareizi, ka NVO un palīdzības spēki sanāca kopā un uz vietas risināja problēmas attiecībā uz pajumti, pārtiku, segām un citiem šāda veida jautājumiem.

Bet tagad paskatīsimies uz stāvokli pēc gada. Mēs skatāmies uz dažām problēmām, kas ir izceltas šajā rezolūcijā — to, ka Haiti iedzīvotājiem ir tikai lāpstas, laužņi un ķerras gruvešu novākšanai, nevis tāds liela mēroga aprīkojums, kāds viņiem vajadzīgs. Rezolūcijā pausta arī nožēla par nopietno mājokļu krīzi Haiti un tiek runāts par zemes reģistra un īpašumtiesību nepieciešamību, kā arī ir aicinājums Komisijai vienprātības garā nodrošināt, ka kopā ar valdību tiek pieliktas vajadzīgās pūles šīs problēmas sakārtošanai.

Jautājums, kas, šķiet, ir izlaists, ir privātā sektora nozīme. Ja ilgākā termiņā mēs domājam nokārtot dažas no problēmām, ar kurām mēs pašlaik saskaramies, tuvā termiņā ir pilnīgi pareizi strādāt ar NVO un palīdzības organizācijām, bet ilgtermiņā ir jāparedz loma privātajai uzņēmējdarbībai.

 
  
MPphoto
 

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, gadu pēc zemestrīces Haiti ir novākti 5 % drupu, miljoniem cilvēku ir bez pajumtes, 230 000 cilvēku miruši, 300 000 ir ievainoti un 15 % no iespējamās atgriešanās uz dzīvi piemērotās teritorijās ir notikusi.

Kāpēc? Kāpēc tikai 5 % drupu ir aizvāktas? Tad, kad notiek zemestrīce, sagāžas milzīgi mūra gabali. Kas tos var pacelt? NVO ar lāpstām? Eiropas komisāri ar spaiņiem? Nē! Šīs lietas var pacelt tikai smagsvara pacēlājiekārtas, un tādas ir tikai vienai cilvēku grupai, proti, militārajiem spēkiem — gaisa spēkiem, jūras spēkiem un armijai. Bet kas notika? Kad gaisa spēki, jūras spēki un armija ieradās palīdzēt, kreisais spārns šajā Parlamentā un kreisā spārna pārstāvji visā pasaulē brēca, lai viņi vācas ārā no Haiti. To viņi arī izdarīja. Un tagad veselu gadu viss ir palicis tā, kā bijis.

Politiski ir pārsteigums, ka par šo stāvokli neviens nav uzņēmies atbildību, bet es atbildības nastu par katastrofu stingri lieku klēpī Parlamenta un starptautiskās sabiedrības kreisajam spārnam.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt dažus vārdus par stāvokli Haiti. Tagad, kad tiek izplatīta atjaunināta informācija par stāvokli, ir ļoti svarīgi saprast, ka koordinācijas līmeņi ir bijuši neapmierinoši. Mums ir vajadzīga labāka koordinācija, kā to rāda fakts, ka progress ir bijis lēns.

Ir pilnīgi pareizi, kā Deva kungs iepriekš teica, ka stāvoklis daļēji ir arī politizēts. Neviens nav ieinteresēts stāvokļa politizēšanā. Haiti vajadzīga palīdzība un pirmās nepieciešamības lietas daudz ātrāk nekā tas notika pagājušajā gadā. Palīdzībai jānonāk līdz tās patiesajam galamērķim.

Ja skatāmies uz darbu pamatslāņu līmenī, dažādās palīdzības organizācijas ir strādājušas labi. Ja pārbaudām Eiropas devumu Haiti, daudzas kristīgās palīdzības organizācijas ir veikušas lielisku darbu pamatslāņu līmenī — tas ir, tās ir palīdzējušas cilvēkiem izdzīvot. Mums turklāt būtu jāatzīst šie centieni un jāatbalsta tie par to, ka tādi ir bijuši, bet Haiti krīzē ir vajadzīga arī plašāka mēroga un labāk koordinēta darbība Eiropas un, acīmredzot, ANO līmenī.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0031/2011)

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR).(NL) Priekšsēdētāja kundze, Lietuva ir suverēna dalībvalsts. Valsts parlaments ir debatējis par jauniem priekšlikumiem attiecībā uz seksualitātes izpausmēm saziņas līdzekļos un publiskā sfērā. Lietuvas demokrātija nopietni strādā. Valsts prezidente jau divreiz ir apturējusi līdzīgus priekšlikumus. Politiskās debates par jaunajiem priekšlikumiem ir sākušās, un nav iespējams vēl paredzēt, ar ko tās beigsies.

Taču Eiropas Parlamenta vairākums ir pieķēries šai lietai. Patiešām, varētu likties, ka Parlamenta vairākumam pieder apgaismots morāles kompass, kas apveltījis to ar augstākām zināšanām par to, kas ir un kas nav morāli pieļaujams. Pat pirms kļūst skaidrs, vai jaunais akts tiks vai netiks pieņemts un kāds tas būs, Parlamenta augsto priesteru visuredzošā acs ir asi notēmēta uz Lietuvu. Šādu augstprātību es nevaru pieņemt nekādā veidā.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētājas kundze, tiesības pieņemt valsts tiesību aktus pieder attiecīgās valsts likumdošanas iestādei. Šajās suverēnas valsts tiesībās nevar iejaukties no ārienes. Arī Lietuvai ir savas suverēnās tiesības.

Eiropas Savienības kontekstā ir arī jānosaka, ka laulības un ģimenes definīcija ir piekritīga konkrētās valsts likumam par ģimeni, un ES nav jāiejaucas šajā jomā. Tāpēc ģimenes, institūcijas, kas audzina bērnus un sagatavo viņus dzīvei, aizsardzību nevar uzlūkot negatīvi vai kā sava veida diskrimināciju.

Attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību pret publiskās informācijas kaitīgām ietekmēm arī Eiropas Parlaments nesen nolēma, ka dažādie reklāmu veidi, kas tiek izplatīti ar jauno saziņas līdzekļu palīdzību, pēdējos gados ir kļuvuši par sociālu parādību. Šī parādība līdzi nes tīši maldinošu un mulsinošu informāciju un ļaunprātīgu uzticības izmantošanas risku, un valstij jāatrod atbilstīga reakcija pret to.

Pētījumi rāda, ka nepilngadīgie pelna īpašu aizsardzību pret noteiktiem informācijas veidiem, kam var būt tālejošas sekas indivīda veselīgā attīstībā. Es to saku kā ārsts.

 
  
MPphoto
 

  Vytautas Landsbergis (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šeit ir manas piezīmes par rezolūciju, kura nosoda Lietuvu, jo nekas nav noticis. Pieņemtajā dokumentā trūkst vissvarīgākā viedokļa. Tas, ko es nesekmīgi vēlējos ierosināt kā mutisku grozījumu apsvērumu daļā, būtu šāds: „tā kā Eiropas Parlamenta iejaukšanās valsts parlamenta sākotnējo darbības posmu procesos, strādājot pie katra tiesību akta priekšlikuma, ir pretrunā ar dalībvalsts suverenitātes un subsidiaritātes pamatprincipu un tāpēc kompromitē Eiropas Parlamentu kā iestādi, kas vairāk nekā jebkad saistīta ar bijušās Padomju Savienības praksi” utt., kā pieņemts.

Iemesls šādai rezolūcijai bija tikai viens projekta grozījums, ko iesniedza kāds valsts parlamenta deputāts. Es uzsveru viens grozījums. Taču Parlamentā tikko pieņemtajā dokumentā šis fakts ietiepīgi un nepamatoti pasniegts daudzskaitlī un sešas reizes pat minēts, ka, iespējams, bijuši daudzi slikti grozījumi.

Rezolūcijas virsrakstā arī ir pieļauts absurds. Tas runā „par pārkāpšanu”. Nebija pārkāpšanas, bija tikai viena parlamentārieša priekšlikums; nebija parlamenta lēmuma, kas būtu vainojams kā pieļauta pārkāpšana. Tādi apgalvojumi kā šis atspoguļo dokumenta projekta izstrādes zemo kvalitāti, lai neteiktu — to cilvēku atbildības trūkumu, kuri projektu izstrādāja un iesniedza balsošanai par šo dokumentu, kas prasīja daudz inteliģentāku iztirzājumu, ja vien tas nebija domāts vienkārši papīrgrozam. Tāpēc es balsoju pret visu šo lietu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, jau desmitiem gadu Eiropas Savienības dalībvalstis ir plaši un labdabīgi progresējušas pretī vienlīdzīgas attieksmes principam likuma priekšā, privātās dzīves un personas brīvības principiem, tāpēc es ceru, ka nevienā dalībvalstī nebūs atpakaļejoša soļa jautājumā par līdztiesību seksuālās orientācijas dēļ. Es nedomāju, ka tāds būs. Fakts, kas palaists garām šajās debatēs, kā Landsbergis kungs tikko mums atgādināja un kā to iepriekš atgādināja van Dalen kungs, ir tas, ka šis ir priekšlikums. Tā nav normatīva rezolūcija.

Kā jūs atcerēsities, mums pašiem Lielbritānijā notika debates par šo jautājumu. Mums bija savi argumenti par 28. iedaļu. Es biju ļoti neparasts savā partijā tajā laikā, uzstājoties pret to. Es biju pret to pat vēl agrāk, kad to vēl sauca par 27. iedaļu. Man likās absolūti aizvainojoši izmantot tiesību aktu kā mehānismu signālam par piekrišanu vai nepiekrišanu. Kad mēs to izdarījām, mēs ielikām valstij rokās neticami spēcīgu ieroci, kas vēlāk tika izmantots aizliegumos par pistolēm un medībām un tā joprojām.

Bet lieta ir tā, ka es neesmu Lietuvas likumdevējs. Mēs varētu šeit, Parlamentā, paust ļoti stingrus uzskatus par aborta likumu Polijā vai eitanāzijas likumu Nīderlandē. Tie mūsu vēlētājiem ir jutīgi jautājumi, kas būtu pareizi jānosaka ar katras dalībvalsts nacionālajiem mehānismiem. Mums jābūt pazemīgiem un jāatzīst demokrātijas un parlamenta augstākās varas tiesības 27 dalībvalstīs.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Françoise Grossetête (A7-0307/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, kura mērķis ir stiprināt pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē. Jāteic, ka pašlaik ir pārāk liela nenoteiktība tādos jautājumos kā aprūpes pieejamība, izdevumu atlīdzināšana un klīniskā novērošana saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi. Šī direktīva ir domāta iespējas došanai visiem pacientiem, nevis tikai labāk informētajiem vai bagātākajiem, izmantot vairākas tiesības, ko veselības aprūpes jomā jau atzinusi Eiropas Savienības Tiesa. Ir jāuzsver, ka šā dokumenta mērķis absolūti nav rosināt pārrobežu veselības aprūpi kā tādu, bet nodrošināt tās pieejamību, drošumu un kvalitāti, kad tā ir noderīga vai vajadzīga. Eiropas Savienības pilsoņiem ir jāsaņem kvalitatīvāka informācija un lielāka skaidrība par to tiesību noteikumu saturu, kuri tiek piemēroti, veselības aprūpes nolūkā ceļojot ārpus piederības dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Es piekrītu, ka jāapkaro „medicīnas tūrisms”, bet, lai aizsargātu pacientu tiesības, mums jāievieš pacientiem vienkāršota iepriekšējās atļaujas sistēma, kura tomēr nodrošinās, ka veselības aprūpes vadītāji tiek iepriekš brīdināti par visām ārpuskārtas izmaksām saistībā ar došanos uz veselības aprūpes iestādēm citās ES dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonello Antinoro (PPE), rakstiski. (IT) Šis ieteikums Padomei bija izšķirīgi svarīgs, dodot pacientiem iespējami vislielāko juridisko noteiktību, lai viņi varētu īstenot savas tiesības praksē, kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa.

Šī pieeja tomēr neiejaucas dalībvalstu īpašajās kompetencēs par jautājumiem sakarā ar iekšzemes veselības sistēmas pārvaldi vai nacionālās veselības politikas izvēlēm, kā noteikts Līgumā. Galvenie paredzētie temati ir šādi: retās slimības, kvalitātes un drošības standarti, izmaksu atlīdzība un iepriekšējās atļaujas procedūras, un avansa maksājumi; kontaktpunktu kā „vienas pieturas aģentūru” nozīme; tikai dalībvalsts kompetence attiecībā uz „veselības pakalpojumu patēriņa groziem” un ētiska rakstura izvēlēm veselības jomā; un e-veselība un sadarbība dalībvalstu starpā.

Ieteikums skaidro arī pacientu tiesības, kā tās ir konkretizējusi Eiropas Tiesa, un vispārējās tiesiskās noteiktības uzlabojumu attiecībā uz pārrobežu veselības aprūpi. Mērķis ir sekmēt piekļuvi drošai, ļoti kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei ar izdevumu atlīdzināšanu un veicināt dalībvalstu sadarbību veselības aprūpē.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Es balsoju par šo ziņojumu, jo patiešām pašlaik ir īpaša nenoteiktība par jautājumiem attiecībā uz aprūpes, ārstēšanas un izmaksu atlīdzināšanas pieejamību pārrobežu veselības aprūpes jomā.

Lai gan ir svarīgi nepalielināt spiedienu uz valsts veselības sistēmām vai nevairot nevienlīdzību šajās sistēmās, pacientiem ir jābūt tiesībām un brīvībai meklēt pārrobežu veselības aprūpi, un viņiem ir jāsaņem informācija par pašām tiesībām. Tiesiskā nenoteiktība, kas pastāv attiecībā uz atbilstību pārrobežu veselības aprūpei un atlīdzībām, ir jānovērš, un pacientiem ir jābūt iespējai saņemt precīzu un skaidru informāciju par to, kad un kā tiek segta ārstēšanās citās dalībvalstīs.

Es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā ir paredzēts izveidot kontaktpunktus visās dalībvalstīs, lai informētu pacientus par pieejamo medicīnisko aprūpi, kā pieteikties pārrobežu veselības aprūpei un kā iesniegt sūdzību vai pārsūdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo svarīgo dokumentu. Eiropas Savienības pilsoņi sagaida no savām dalībvalstīm drošus, kvalitatīvus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības aprūpes sistēmas ir pašu dalībvalstu kompetence, un tāpēc pieejamība un kvalitāte nedaudz atšķiras. Pacienti ne vienmēr var saņemt pienācīgu ārstēšanu paši savā dalībvalstī, un tas būtībā ir pretrunā ar brīvībām, ko garantē ES līgums. Recepšu atzīšanas jautājums Eiropas Savienībā arī vēl ir jāatrisina, kas rada lielas problēmas cilvēkiem, kuri ceļo. Man neliekas, ka pacientu brīva pārvietošanās un tiesības izvēlēties ārstēšanos citā dalībvalstī veicinās medicīnas tūrismu. Es uzskatu, ka tā var būt pozitīva zīme dalībvalstīm uzsākt pienācīgas reformas veselības aprūpes pakalpojumu jomā un panākt, ka sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi ir tik daudzveidīgi un tik augstas kvalitātes, cik iespējams, lai vajadzības gadījumā pacienti varētu saņemt ārstēšanu citā dalībvalstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Direktīva par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir būtisks solis pacientu mobilitātes virzienā Eiropas Savienības iekšienē. Tās mērķis ir izskaidrot piekļuvi pārrobežu un kvalitatīvai veselības aprūpei un palīdzēt to saņemt kopā ar pacienta tiesībām uz izmaksu atlīdzību piederības dalībvalstī, tādējādi veicinot arī sadarbību starp dalībvalstīm. Turklāt pacientiem ir skaidras priekšrocības, īpaši tiem, kuri slimo ar retām un sarežģītām slimībām, jo būs iespējams tās diagnosticēt un ārstēt vispiemērotākajā dalībvalstī. Šāda mobilitāte arī ļaus pacientiem likumīgi izvairīties no valsts gaidīšanas sarakstiem, izmantojot priekšrocības, ko piedāvā medicīnas pakalpojumi citās ES valstīs. Šī direktīva dos iespēju visiem pacientiem izmantot vairākas noteiktas tiesības, kuras jau ir atzinusi Eiropas Savienības Tiesa. Tas ir neapšaubāms solis uz priekšu Eiropas integrācijas procesā, solidaritātes stiprināšanā un Eiropā, kuras uzmanības centrā ir tās iedzīvotāji. Šo iemeslu dēļ es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu un vēlos pateikties referentei par viņas veikto darbu un par ierosinājumiem. Es atbalstu domu, ka pacientu izvēlei jānotiek, pamatojoties uz viņu vajadzībām, nevis atbilstīgi viņu finansēm, uz pilnīgas informācijas pamata, nevis piespiedu kārtā. Pacientu mobilitāte valsts gaidīšanas sarakstu vietā ir steidzama nepieciešamība Eiropas pilsoņiem, bet jo īpaši cilvēkiem no jaunajām dalībvalstīm, tostarp Rumānijas. Es nobalsoju arī par domu veidot vienkāršotu iepriekšējās atļaujas sistēmu pacientiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Arvien vairāk eiropiešu meklē veselības aprūpi citā, nevis savā dalībvalstī, bet bieži viņi to dara, nezinot vispirms, kādas ir viņu tiesības šajā jomā. Cilvēkiem ir jāizlien caur adatas aci, lai saņemtu atlīdzību par ārstēšanos ārvalstī, un viņiem ir ļoti grūti atrast vajadzīgo informāciju.

Šajā 2011. gada pirmajā sesijā mēs esam pieņēmuši direktīvu, kas ievieš skaidrību par to Eiropas pilsoņu tiesībām, kuri izvēlas ārstēties ārvalstīs. Dokuments, ko pieņēma ar pārliecinošu vairākumu, paredz pacientiem izmaksu atlīdzināšanu par ārstēšanu, ko viņi saņēmuši citā dalībvalstī. Tā ir laba ziņa tiem pacientiem, kuri stāv garos gaidīšanas sarakstos un cīnās par ārstēšanos savā dalībvalstī.

Veicināt mobilitāti kā ārstēšanas uzlabošanas veidu Eiropas pacientiem — tāds ir mūsu mērķis. Būs arī ciešāka sadarbība attiecībā uz retām slimībām, lai uzlabotu tādu pacientu ārstēšanu, kuriem vajadzīga ļoti specializēta veselības aprūpe.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas paredz direktīvas mērķus dot visiem pacientiem tiesības un iespēju saņemt būtiskus veselības aprūpes pakalpojumus citās dalībvalstīs iespējami ātri. Turklāt tajā skaidri izklāstīti gadījumi, kad šos pakalpojumus var izmantot, jo pašlaik noteikumi attiecībā uz izmaksu atlīdzināšanu par izmantotajiem pakalpojumiem ne vienmēr ir skaidri un saprotami. Es vēlos uzsvērt, ka šai direktīvai mērķtiecīgi jāpievēršas visiem pacientiem, ne tikai vislabāk informētajiem vai visbagātākajiem, un tai jānodrošina visu pacientu drošība. Jau pirmajā lasījumā Parlaments pauda atbalstu šai direktīvai, bet diemžēl Padome neņēma visus Parlamenta grozījumus vērā. Piemēram, Padome ignorēja ļoti svarīgo jautājumu par reto slimību ārstēšanu. Tomēr aptuveni 25 miljoni eiropiešu ir retu slimību pacienti, un tāpēc viņiem jādod iespēja saņemt veselības aprūpi citās dalībvalstīs. Turklāt es piekrītu Parlamenta nostājai, ka, lai izvairītos no diskriminācijas pret cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, izcelsmes dalībvalstij jāapmaksā stacionārs citā dalībvalstī, kurš sniedz ārstēšanu, uzreiz, neprasot pilsoņiem apmaksāt rēķinu avansā, vai arī visas izmaksas, kas rodas pacientam, būtu jāatmaksā vismaz bez kavēšanās. Katrai dalībvalstij ir svarīgi arī uzturēt valsts kontaktpunktus, lai sniegtu pacientiem visu nepieciešamo informāciju, t.i., par veselības aprūpes pieejamību, procedūrām un pieprasīto dokumentāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Es nobalsoju par F. Grossetête ziņojumu, jo tas novērš nenoteiktību, kas ir valdījusi daudzus gadus jautājumā par izdevumu samaksu un ar to saistīto jautājumu par pārrobežu veselības aprūpes pieejamību. Ja līdz šim tikai tie pacienti, kuri bija labāk informēti vai vairāk motivēti, ir izmantojuši pārrobežu veselības aprūpes priekšrocības, tagad šī iespēja paveras arī visiem pārējiem. Es piekrītu izmaksu segšanai atbilstīgi nosacījumiem, par kuriem iepriekš vienojas, pamatotos un precīzi noteiktos gadījumos, kad pārrobežu veselības aprūpē ietilpst pacienta uzturēšanās vismaz vienu nakti stacionārā un ir vajadzīga īpaši specializēta un dārga medicīnas iekārta vai pastāv īpašs risks pacientam vai vispār iedzīvotājiem. Šajos gadījumos es uzskatu, ka iepriekšējā atļauja ir instruments pārmērīga veselības tūrisma novēršanai.

Veselības tūrisma palielināšanās neatsaucas labi uz daudzām Eiropas veselības aprūpes sistēmām. Taču, ja pacientam jārēķinās ar nesaprātīgi ilgu gaidīšanu savā izcelsmes valstī, mums nav jābūt pārsteigtiem, ka viņš vēlas doties uz vietu, kurā saņems ātrāku un varbūt arī labākas kvalitātes veselības aprūpi. Valstīs, uz kurām ārvalstnieki dodas lielā skaitā ar nolūku ārstēties un tikt operēti, tomēr ir risks, ka vietējie pacienti tiks ārstēti tikai pēc tam, kad ārvalstu pacientu pieprasījums būs apmierināts.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Šī direktīva izveido noteikumus, lai sekmētu drošas un ļoti kvalitatīvas pārrobežu veselības aprūpes pieejamību, kas veicina sadarbību veselības aprūpes jomā starp dalībvalstīm, pilnībā ievērojot valsts tiesību normas. Tā ietver kopējas pamatvērtības, piemēram, tādas kā universālums, kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamība, līdztiesība un solidaritāte. Pacientiem, īpaši tiem, kuri slimo ar retām un hroniskām slimībām, ir skaidras priekšrocības, jo viņi varēs izmantot un piekļūt ekspertīzes centriem tās slimības jomā, ar kuru viņi slimo. Šī direktīva ir vēl viens piemērs Eiropas kalpošanai eiropiešiem, jo tā ļauj viņiem izvēlēties iestādi, kas sniegs piemērotu veselības aprūpi, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī tā atrodas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Dalībvalstis ir atbildīgas par drošas, ļoti kvalitatīvas un efektīvas veselības aprūpes sniegšanu, kā tas vajadzīgs viņu pilsoņiem. Tāpēc šī direktīva nedrīkst apdraudēt dalībvalsts brīvību lemt par vispiemērotāko veselības aprūpes formu. Mēs dzīvojam brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kurā Eiropas iedzīvotāji bauda pārvietošanās brīvību. Tas nozīmē, ka skaidri noteikumi par pārrobežu veselības aprūpes sniegšanu ir būtiski, īpaši attiecībā uz jautājumu par veselības aprūpes maksājumiem, kas veikti citā dalībvalstī. Saskaņā ar Eiropas Savienības Kopienu Tiesas judikatūru šī direktīva dod Eiropas sabiedrībai lielāku drošību, kas ļauj izmantot sev vajadzīgo veselības aprūpi citā dalībvalstī un saņemt izmaksu atlīdzību līdz valsts sistēmā noteiktajam apmēram. Ir svarīgi radīt tādu iepriekšējo atļauju sistēmu par aprūpi stacionārā, kas ir vienkāršota un nekļūst par šķērsli pacientiem saņemt drošu un kvalitatīvu medicīnas aprūpi. Šī direktīva ir izšķirīgs pirmais solis ceļā uz pacienta mobilitātes nodrošināšanu Eiropas Savienībā, jo standartizēti obligāti noteikumi ir pārāki par individuāli pieņemtiem nolēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski.(IT) Es atzinīgi vērtēju direktīvas pieņemšanu ar mērķi ieviest jaunus noteikumus, kas nosaka pārrobežu veselības aprūpi. Eiropas Savienība ar jauno tiesību aktu veic svarīgu darbu. Tas ne tikai sekmēs veselības aprūpes sniegšanu, īpaši robežu reģionos, un palielinās ārstēšanās iespējas ES iedzīvotājiem, tas rosinās arī vispārēju virzību uz priekšu veselības aprūpē, pateicoties stimuliem, ko radīs dalībvalstu sadarbība. Es īpaši atzinīgi vērtēju tiesību akta ieviešanu, lai stiprinātu sadarbību reto slimību jautājumā. Tie, kuri ar tām slimo, varēs izmantot priekšrocības, ko veselības aprūpei dod ciešāka sadarbība dalībvalstu starpā. Turklāt prasība, ka izmaksas saistībā ar ārstēšanos atlīdzina veselības aprūpes sistēma pacienta paša valstī, un prasība par iepriekšēju atļauju saņemšanu, ja vajadzīga ārstēšana stacionārā, ir aizsarglīdzekļi, kas palīdzēs garantēt valsts veselības aprūpes dienestu stabilitāti. Tāpēc šī direktīva ļauj pacientiem panākt ievērojamu progresu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanā, radot pareizo līdzsvaru starp dalībvalstu vajadzībām, kuras ir atbildīgas par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un iedzīvotājiem, kas ir galvenie šādu pakalpojumu saņēmēji.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Normatīvās rezolūcijas projekts par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, ir svarīgs dokuments, un šīs rezolūcijas pieņemšana iezīmē svarīgu soli uz priekšu, skatoties no sociālās perspektīvas. Iespēja ES iedzīvotājiem saņemt ārstēšanu visā ES piespiedīs valstis, kurās veselības aprūpes sistēmu stāvoklis ir nestabils, mainīt savas prioritātes un veltīt pienācīgu uzmanību šai jomai.

Līdzīgā veidā šī iespēja radīs tiešu konkurenci dažādo sistēmu starpā, piespiežot tās attīstīties un pievērst pienācīgu uzmanību pacientu gaidām un vajadzībām.

Vienlaikus tā rosinās izcilu pārrobežu medicīnas centru veidošanos, kuri darbosies arī kā mācību un speciālistu kvalifikācijas celšanas centri studentiem un ārstiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Es uzskatu, ka attiecībā uz ārvalstīs saņemto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu ir lietderīgi ieviest direktīvā prasību izveidot sarakstu ar konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem, kas dotu pamatu valsts iestādei noraidīt pacienta ārstēšanu ārvalstī. Šajos nosacījumos jāņem vērā iespējamais risks pacientam vai sabiedrībai vispār gadījumā, ja šādu prasību skaits ir liels. Es ceru, ka direktīvai tiks dota zaļā gaisma Padomē un ka tā varēs stāties spēkā iespējami ātri pacientu labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo priekšlikumu par pārrobežu veselības aprūpi. Veselības aprūpei nekad nevajadzētu pieiet kā komerciālam tirgus pakalpojumam. Šī iniciatīva cenšas nodrošināt, lai nebūtu nevajadzīgu šķēršļu pacientiem, kas meklē veselības aprūpi dalībvalstī, kurā viņi nedzīvo. Tā mēģina īstenot to, ko Eiropas Kopienu Tiesa ir noteikusi daudzos spriedumos. Turklāt tā apņemas ieviest skaidrību par pacienta tiesībām saņemt izmaksu atlīdzību savā izcelsmes valstī. Nodrošinot ļoti kvalitatīvu, drošu un efektīvu pārrobežu veselības aprūpi, ir svarīgi nodrošināt pareizu līdzsvaru starp ES pacientu tiesībām meklēt ārstēšanu ārvalstīs un valsts veselības sistēmu veiktspēju, un valsts veselības aprūpes prioritātēm. Šī direktīva noskaidros izmaksu atlīdzību par ārstēšanu, ko pacients ir saņēmis citā dalībvalstī, un nodrošinās valsts veselības sistēmu labu funkcionēšanu un finanšu līdzsvaru. Ir svarīgi, lai dalībvalsts nolemtu izveidot labi definētu iepriekšējo atļauju sistēmu izmaksu atlīdzībai par stacionāru un specializētu aprūpi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Šis ir spēcīgs signāls, ko mēs raidām saviem līdzpilsoņiem, ierosinot sistēmu, kurā pacientu vajadzības būs prioritāte. Eiropas Parlaments ir saglabājis vienotu un stingru nostāju attiecībā uz pacientu vajadzību patieso atzīšanu Eiropā, kas uzskatāma par pirmo soli, stiprinot viņu tiesības uz drošas un ļoti kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību Eiropā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Eiropas iedzīvotāji varēs saņemt izmaksu atlīdzību par ārstēšanu, kas saņemta citā dalībvalstī, tādā mērā, kādā attiecīgais ārstēšanas veids un tā izmaksas parasti tiek segtas viņu valstī. Iestādes būs pilnvarotas pieprasīt, lai pacienti prasa iepriekšēju atļauju ārstēšanai, kura paredz nakšņošanu stacionārā vai specializētu veselības aprūpi, un katrs atteikums būs skaidri jāpamato. Vēršanās pie veselības aprūpes ārvalstīs varētu būt īpaši izdevīga pacientiem, kuri stāv garās rindās vai nevar atrast specializētu veselības aprūpi. Mums tagad jānodrošina, ka šīs direktīvas īstenošana tiek pienācīgi uzraudzīta un ka tā nes pacientiem Eiropā reālus veselības aprūpes rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski.(FR) Sarunas par pārrobežu veselības aprūpes jautājumu ir notikušas ilgu laiku un izraisīja skandālu, kad iepriekšējā projektā parādījās risks, ka radīsies divu līmeņu veselības aprūpe, īpaši veicinot medicīnas tūrismu turīgākiem pacientiem un radot kaitējumu tām dalībvalstīm, kuras nebūs varējušas plānot savu veselības aprūpes nodrošināšanu, pamatojoties uz pieprasījumu, kas atkarīgs no piedāvātās kvalitātes. Dokuments, ko mēs pieņēmām trešdien, ir labāk saskaņots. Tas ļauj Eiropas pacientiem izmantot ārstēšanu, kura nav pieejama viņu valstīs vai kurai ir ļoti gari gaidīšanas saraksti. Izmaksas par citā dalībvalstī saņemtu ārstēšanos tiek atlīdzinātas valstī, kurā pacients ir reģistrēts, bet atlīdzība nepārsniedz summu, kas tiktu atlīdzināta par līdzīgu ārstēšanos. Pacientiem būs jāpieprasa iepriekšēja atļauja par dažiem specializētiem ārstēšanas veidiem vai ārstēšanu, kas paredz nakšņošanu stacionārā. Taču katrs atteikums piešķirt atļauju būs jāpamato. Šis ir vēl viens solis pretī konkrētākai veselības Eiropai. Par to mēs varam būt tikai apmierināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Pārrobežu veselības aprūpes pieejamības jomā ir vispārējs izpratnes trūkums un pārsvarā ir vērojama a priori noliedzoša attieksme. Atbilstīgi ES brīvību sistēmai katram pilsonim principā jābūt iespējai izmantot veselības aprūpes pakalpojumus citā dalībvalstī, ja terapija vai ārstēšana tajā ir kvalitatīvāka vai ātrāk pieejama un ja par šo ārstēšanu vai terapiju viņš maksā pats. Tāpēc dot cilvēkiem iespēju piekļūt veselības aprūpei citā dalībvalstī ir prioritārs jautājums. Šīs debates ir risinājušās gadiem, nepanākot nekādu jūtamu progresu. Ārstēšanu citā dalībvalstī var saņemt tikai neatliekamos gadījumos. Tāpēc nav iespējams plānot veselības aprūpi vai medicīnisku aprūpi citā dalībvalstī.

Vienmēr attiecīgajā valstī tiek prasīta veselības apdrošināšana, kuru, protams, var iegūt tikai ES pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo tajā valstī. Tas ir vienkārši bezjēdzīgi, jo neviens pilsonis nevar apvienot veselības apdrošināšanas shēmas divās vai vairākās ES valstīs, jo viņam var būt tikai viena pastāvīga adrese, un tā būs valstī, kurā viņš pastāvīgi dzīvo. Tāpēc mēs juridiski neļaujam ES pilsoņiem ieguldīt savā veselībā vai ārstēšanā vairāk, ja viņi to mēģina darīt. Ieteikums ir vismaz neliels solis pareizajā virzienā, un es tāpēc balsošu par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Priekšlikums noskaidro un sekmē piekļuvi pārrobežu veselības aprūpei un tiesības uz izmaksu atlīdzības saņemšanu no piederības valsts, kas ļauj visiem pacientiem Eiropas Savienībā izmantot veselības aprūpi citā dalībvalstī. Faktiski šīs tiesības atzina jau Eiropas Savienības Kopienu Tiesa. Tas ir solis uz priekšu Eiropas sarunu procesā un solidaritātes stiprināšanā ar īsākiem gaidīšanas sarakstiem, uzlabotu kvalitāti un stimulu zinātniskajai izpētei. Retās slimības ir prioritāte, un diagnosticēšanu un ārstēšanu tagad var veikt dalībvalstī, kura šim mērķim ir vispiemērotākā. Šī direktīva ir visiem eiropiešiem, kam vajadzīga veselības aprūpe. Portugāles veselības ministre tāpēc kļūdās, teikdama, ka šī ir izvēle labāk izglītotiem cilvēkiem un cilvēkiem ar lielākiem finanšu resursiem — tieši tas notiek pašlaik bez šīs direktīvas. Portugālei ir lieliska veselības aprūpe, un tā nevar palikt ārpus šī svarīgā projekta; valstij jāizmanto šī direktīva, lai modernizētos vēl vairāk, un jāsacenšas par spēju sniegt pakalpojumus šajā jomā visiem eiropiešiem, kam tie vajadzīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski.(IT) Es atzinīgi vērtēju jauno tiesību aktu, kas nosaka pacientu tiesības uz ārstēšanu citā ES dalībvalstī. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas darbs ciešā saiknē ar citām politiskajām grupām arī šoreiz bija fundamentāls. Mūsu franču kolēģes Grossetête kundzes ziņojuma apstiprināšana seko pēc ilgām sarunām ar Padomi un ļauj panākt ievērojamu progresu jomā, kurā pašreizējais tiesiskais regulējums nebija pietiekams. Jaunais tiesību akts, kas ietekmē tikai cilvēkus, kuri izvēlas ārstēties ārvalstīs, nosaka, ka ES pilsoņi var saņemt atlīdzību par ārstēšanos citā dalībvalstī, paredzot, ka veselības sistēma viņu piederības dalībvalstī sedz ārstēšanas un ar to saistītās izmaksas. Tas viss ir īpaši svarīgi, ja ņemam vērā, ka meklēt veselības aprūpi ārvalstīs varētu būt visizdevīgāk pacientiem, kuri stāv garos gaidīšanas sarakstos vai nevar atrast specializētu aprūpi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, lai gan sākotnējā tekstā ir bijuši daži grozījumi. Galīgā versija, kas ir kompromisa ar Padomes vairākumu rezultāts, paredz 30 mēnešus tās transponēšanai dalībvalstīs.

Iemesls mūsu balsojumam „pret” ir brīvās pārvietošanās principa piemērošana veselības pakalpojumiem, neņemot vērā to specifiku, tostarp vajadzību pēc sabiedriskajiem valsts veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru primārais nolūks katrā valstī ir reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām.

Mums jāpatur prātā, ka šis Komisijas priekšlikums ir radies pēc Parlamenta atteikšanās 2007. gadā pieļaut veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanu direktīvā par pakalpojumiem iekšējā tirgū — darba ņēmēju un sabiedrības izšķirošās cīņas dēļ, kura sakāva daļu bēdīgi slavenās Bolkestein direktīvas projektu.

Tomēr Parlamenta galīgais lēmums, pret kuru mēs vienmēr esam cīnījušies, ietver vairākas piekāpšanās, kas ļauj katrai dalībvalstij, kas vēlas, izmantot noteiktus mehānismus savu sabiedrisko pakalpojumu aizsargāšanai.

Tāpēc, lai gan piekļuve veselības pakalpojumiem var kļūt daudz grūtāka, īpaši cilvēkiem, kam nav iespējams izmantot privātu veselības aprūpi vai kuri nevar atļauties doties uz ārvalstīm, tās īstenošanas praktiskās sekas tomēr būs atkarīgas no Portugāles parlamenta un valdības lēmuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski.(IT) Ir ļoti svarīgi uzlabot stāvokli attiecībā uz pilsoņu tiesībām saņemt veselības aprūpi, atrodoties citā dalībvalstī. Es ceru, ka bailes par Eiropas likumdošanas pārmērīgu iejaukšanos dalībvalstu likumdošanā neapstiprināsies. Tomēr es uzskatu, ka pacientiem ir labi gūt iespēju izmantot tiesības uz ārstēšanu citā dalībvalstī un saņemt atlīdzību līdz maksimālajam atļautajam apmēram savas valsts veselības aprūpes sistēmā. Tāpēc es nolēmu atbalstīt Grossetête kundzes ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Es atbalstu pacienta tiesības meklēt vajadzīgo ārstēšanu Eiropas valstī, kas nav pacienta mītnes valsts. Katram Īrijas pilsonim un arī katram Eiropas pilsonim ir tiesības ceļot uz citu Eiropas Savienības valsti, lai saņemtu ārstēšanu. Es neesmu par „medicīnas tūrismu”, bet es iestājos par sistēmu, kas palīdzētu pensionētiem cilvēkiem, kuri dzīvo ārvalstīs, un cilvēkiem ar retām vai neparastām slimībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski.(IT) Iepriekšējās parlamentārās komitejas debatēs bieži tika atkārtots, ka šī direktīva nav domāta, lai rosinātu „veselības aprūpes tūrismu”, bet tikai, lai izveidotu skaidrus noteikumus par pārrobežu veselības aprūpi.

Ir svarīgi dalībvalstī, kas nav pacienta piederības dalībvalsts, saņemto medicīnisko aprūpi pamatot ar apliecinātu, objektīvu vajadzību, lai izvairītos no valsts veselības sistēmu noslogošanas ar pārmērīgām izmaksām, kas nenovēršami mazinās to efektivitāti. Ir veikts solis uz priekšu attiecībā uz retām slimībām: pacientiem būs vieglāk pieejama augsta līmeņa specializēta ārstēšana un būs iespēja prasīt tikšanos ar speciālistu citā dalībvalstī.

Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi izveidot valsts kontaktpunktus, lai nodrošinātu pilnīgu informācijas sniegšanu pacientiem par pieejamo ārstēšanu citās valstīs un par to, kā piekļūt pārrobežu ārstēšanai un kā par to saņemt atlīdzību. Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka dalībvalstu ekskluzīvā jurisdikcija par pieejamajiem ārstēšanas veidiem un ētiskajām izvēlēm veselības jomā nekādā gadījumā nebūtu jāapšauba.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir absolūti svarīgs jauns tiesību instruments, kas var būtiski uzlabot pacientu stāvokli Eiropas Savienībā. Pacienti, kas pašreiz vēlas atļauties sev medicīnas pakalpojumus valstī, kura nav viņu pašu valsts, sastop daudzus administratīvus un finanšu šķēršļus. Rezultātā tikai visturīgākie var atļauties tādu greznību kā ārstēšanos ārvalstīs. Reaģējot uz šīm problēmām, priekšlikums direktīvai paredz, ka administratīvās procedūras jāvienkāršo, cik iespējams, piemēram, ierobežojot prasību par valsts veselības aprūpes iestādes iepriekšējo atļauju un nodrošinot labāku apmaiņu ar informāciju par medicīniskiem pakalpojumiem citās valstīs, izveidojot valsts kontaktpunktus. Tas nenozīmē „veselības tūrisma” veicināšanu, kā daži apgalvo, bet nodrošinātas tiesības saņemt uzticamu, augstas kvalitātes aprūpi, ja tā vajadzīga. Es uzskatu arī, ka direktīva var ilgtermiņā palīdzēt izlīdzināt medicīnas pakalpojumu līmeni atsevišķās ES dalībvalstīs.

Mūsu apsvērumu priekšplānā jābūt pacienta labumam, pārbaudot priekšlikumu direktīvai. Likumdevēju uzdevums ir pieņemt tiesību aktu, kas mazinās formalitātes saistībā ar piekļūšanu ārstiem un pilsoņiem ar sliktu veselību dos plašu medicīnas pakalpojumu izvēli. Tāpēc es no visas sirds esmu par priekšlikumu direktīvai par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē un ceru, ka sarunas, kas ilgušas jau septiņus gadus, beigsies ar vienošanos ar Padomi.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski.(FR) Galu galā es nobalsoju par direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi. Kompromiss starp Parlamentu un Padomi ir pieņemams, īpaši tāpēc, ka tas atzīst valstu tiesības veikt pasākumus savu sociālās drošības sistēmu finanšu līdzsvara nosargāšanai, tostarp ne mazsvarīgi — ar iepriekšēju atļauju sistēmas palīdzību attiecībā uz finansiālas atlīdzības saņemšanu par ārstēšanos stacionārā citā dalībvalstī. Tas novērsīs visu veidu veselības tūrismu.

Iepriekšējā Komisija maldīgi domāja, ka veselības aprūpe ir tikai vēl viens komerciāls pakalpojums. Daži EP deputāti kļūdās, kad viņi deklarē, ka „veselības Eiropa tagad ir realitāte”. Vislabākā ārstēšana nekad nebūs pieejama parastajam pilsonim, bet būs atkarīga no sakariem un jo sevišķi no bieza naudasmaka. Tā diemžēl ir realitāte, ko direktīva nevar izlikties nemanām.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju F. Grossetête ziņojumu par direktīvas pieņemšanu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Šīsdienas balsojums ir pavirzījis mūs vienu soli tuvāk pacientu tiesību kodificēšanai Eiropas tiesību aktos. Ir svarīgi, lai pacienti, tiklīdz šī direktīva stāsies spēkā, netiktu atstāti nesam pārrobežu veselības aprūpes ekonomisko nastu un lai izmaksu atlīdzība tiktu izpildīta laikus, veikli un vienmērīgi. Augstai kvalitātei, taisnīgumam, solidaritātei un universālumam veselības aprūpē joprojām jābūt vadošajiem principiem transponēšanas un īstenošanas posmos dažādajās dalībvalstīs. Papildus tam valdībām jāpublicē laika grafiki un darbības plāni par to, kā vislabāk pārraudzīt un nodrošināt šāda veida īstenošanu.

Visbeidzot, lai šī direktīva būtu patiešām efektīva, Komisijai jāpārrauga un jāuzrauga koordinācija starp piederības un ārstēšanas dalībvalstīm un jānodrošina, ka tiek novērsta katra nevienlīdzība un atšķirība pacientu piekļuvē pārrobežu aprūpei un ārstēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Kā cilvēks no vienīgā reģiona Francijā, kam ir kopīgas robežas ar trim citām ES dalībvalstīm un kurš pārstāv vēlētājus, ko īpaši ietekmē pārrobežu jautājumi, es ļoti jutīgi izturos pret šīm problēmām. Robežas patiešām joprojām pārāk bieži ir šķērslis pārrobežu dzīves ikdienas jomās. Eiropa balstās uz personas brīvas pārvietošanās principu; šai brīvībai, šai pilsoņu mobilitātei jāattiecas arī uz pacientiem. No tā izriet, ka pārrobežu veselības aprūpe ir nepārprotami izšķirīga. Tieši tāpēc es nešaubīgi balsoju par šo ziņojumu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē. Šis dokuments dos iespēju pacientiem vieglāk saņemt ārstēšanu citā dalībvalstī. Kas ir vissvarīgāk, tajā ir skaidri noteikumi, kuri būs jāpiemēro; pacientiem būs vairāk pieejama informācija (sevišķi ar kontrolpunktu starpniecību) par savām tiesībām vai par izmaksu atlīdzību. Tāpēc šis ir izšķirošs un ļoti konkrēts solis, kas nesīs reālu pievienoto vērtību sociālas Eiropas un patiesas veselības Eiropas celtniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. (DE) Es atzinīgi vērtēju direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē. Pēc iespējas ātri pieejami un nepārprotami uz pacientu koncentrēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus var izmantot arī citas dalībvalstis, ir būtiska prasība, lai ciešāk vienotu Eiropu. Pārrobežu veselības aprūpe ir ikdienas realitāte robežu reģionos, no kāda nāku arī es. Šajā situācijā es esmu ļoti priecīgs, ka būs vieglāk pieejama droša, augsti kvalitatīva pārrobežu veselības aprūpe un varēs saņemt ārstēšanas izdevumu atlīdzību. Es īpaši atbalstu papildu ieguvumu pacientiem, kuru vārdi ir gaidīšanas sarakstos. Šie jaunie noteikumi dos viņiem iespēju ātrāk saņemt ārstēšanu citā dalībvalstī, nevis ilgi gaidīt uz ārstēšanu pašiem savā valstī. Ir taisnība, ka noteikumi par atteikšanos no iepriekšējās atļaujas ir saprātīgi un padara stāvokli skaidrāku. Tomēr dažas pārrobežu veselības aprūpes problēmas paliek neatrisinātas, īpaši attiecībā uz ilgtermiņa pārrobežu braucējiem, kuriem pēc došanās pensijā nebūs pieejami vai būs tikai ierobežoti pieejami pakalpojumi, kas viņiem ir svarīgi valstī, kurā viņi iepriekš strādāja.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo dokumentu, kas beidzot atsakās pārvērst veselības aprūpi par vienkāršu preci. Turklāt es vēlos pateikties par to Spānijas prezidentūrai, kā arī par sniegto atbalstu iepriekšējās atļaujas sistēmas atjaunošanai pārrobežu un specializētajai aprūpei.

Jā, Eiropas Savienība veicina savu pilsoņu mobilitāti, un tās pienākums ir radīt tiesību aktus par veselības aprūpes pakalpojumiem. Mums tomēr jānodrošina, ka veselība paliek sabiedrisks labums, kas pieejams visiem un ar iespējami vislabākajiem nosacījumiem, un nekļūst par avotu izaugsmei, kura nostāda valsts veselības aprūpi un sociālās drošības sistēmu vienu pret otru.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski.(PL) Direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir galvenais solis pretī barjeru atcelšanai, ar kurām pacienti ir sastapušies ES dalībvalstīs līdz šim. Tās primārais mērķis ir atvieglot eiropiešiem piekļuvi veselības aprūpei citās ES dalībvalstīs un, jo īpaši, piekļuvi tādiem pakalpojumiem, kas nav viegli pieejami pašiem savā valstī. Šī ir īpaši laba ziņa tiem, kuri dzīvo pārrobežu zonās un, kas vēl svarīgāk, indivīdiem ar retām slimībām, kam vajadzīga speciāla ārstēšana, kura viņiem nav pieejama savā valstī. Es arī esmu priecīga, redzot daudzus noteikumus, kas nodrošina noteiktus labumus pacientiem, piemēram, tādus kā savstarpēja recepšu atzīšana, prasības atcelšana par papildu apdrošināšanu ārvalstīs un slimības vēstures pieejamība. Ideja par valsts kontrolpunktu radīšanu ar uzdevumu informēt pacientus par viņu tiesībām, arī ir būtiska.

Pacienti vispusīgi jāinformē par procedūrām, kas vajadzīgas, lai piekļūtu ārstēšanai ārvalstīs. Viņi tāpat jāinformē arī par procedūrām, lai saņemtu atlīdzību par izmaksām, kas radušās šādas ārstēšanas gaitā, kuras atlīdzinās saskaņā ar pašreizējām cenām valstī, kurā pacients ir apdrošināts. Es uzskatu, ka atrastie risinājumi atvieglos pacientiem piekļuvi drošai, ļoti kvalitatīvai medicīnas aprūpei visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es pirms dažiem gadiem balsoju par veselības aprūpes svītrošanu no Pakalpojumu direktīvas darbības lauka, un es balsoju pret Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu pirmajā lasījumā. Toreiz bija acīmredzams, ka Komisijā ir tendence uzskatīt veselības aprūpi par tirgus preci. Tāda nav mana izpratne par veselības aprūpi — pret pacientiem nav jāizturas kā pret patērētājiem, kas maksā. Padome tomēr ir plaši uzlabojusi tiesību akta projektu, un tā tiesisko pamatu vairs nesaista tikai ar iekšējā tirgus jautājumu. Es attiecīgi balsoju par ziņojumu un esmu pārliecināts, ka tas uzlabos pacientu tiesības visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo tā mērķis ir stiprināt pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē. Jāizsaka nožēla, ka pašlaik ir pārāk liela nenoteiktība par aprūpes pieejamību, izdevumu atlīdzību un klīnisko novērošanu saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi. Šai direktīvai vajadzētu dot iespēju visiem pacientiem, nevis tikai labāk informētajiem vai bagātākajiem, izmantot vairākas tiesības, ko veselības aprūpes jomā jau atzinusi Eiropas Savienības Tiesa. Šā dokumenta mērķis absolūti nav rosināt pārrobežu veselības aprūpi kā tādu, bet nodrošināt tās pieejamību, drošumu un kvalitāti, kad tā ir noderīga vai vajadzīga. Direktīvas nolūks ir piedāvāt pacientiem izvēli, kuras pamatā ir viņu vajadzības, nevis līdzekļi, un ko izdara, izmantojot informāciju, nevis piespiedu kārtā. Turklāt es piekrītu Parlamenta nostājai, ka, lai izvairītos no diskriminācijas pret cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, izcelsmes dalībvalstij jāmaksā tieši stacionāram, kurš sniedz ārstēšanu citā dalībvalstī, neprasot pilsoņiem apmaksāt rēķinu avansā, vai arī visas izmaksas, kas rodas pacientam, būtu vismaz jāatmaksā bez kavēšanās. Katrai dalībvalstij ir svarīgi arī izveidot valsts kontaktpunktu centrus, lai sniegtu pacientiem visu vajadzīgo informāciju, t.i., par veselības aprūpes pieejamību, procedūrām un prasīto dokumentāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski.(PL) Es balsoju par F. Grossetête ziņojuma pieņemšanu vairāku svarīgu iemeslu dēļ. Direktīvai par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir daudz pozitīvu iezīmju. Tā atceļ barjeras ārstēšanai, nodrošina visiem vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei visā ES, iezīmē diskriminācijas izbeigšanu pret pacientiem, ievieš recepšu savstarpēju atzīšanu, samazina gaidīšanas ilgumu, lai tiktos ar ārstu, un likvidē vajadzību pēc papildu apdrošināšanas ārzemēs. Tas, ka direktīva ievieš plaša apjoma piekļuvi medicīnas aprūpei indivīdiem, kuri slimo ar retām slimībām, un augstākus atlīdzības līmeņus cilvēkiem ar invaliditāti, ir papildu punkts tai par labu.

Direktīva darbojas, lai novērstu „medicīnas tūrismu”, nosakot, ka maksa par ārstēšanu tiks atlīdzināta līdz līmenim, kas garantēts apdrošināšanas valstī, un, ja faktiski veiktās izmaksas būs zemākas par to, tās tiks atlīdzinātas pilnībā.

Daudz debašu ir raisījis jautājums par atļaujām. Iepriekšējā valsts veselības fonda atļauja tiks pieprasīta tikai stacionāras ārstēšanas vai dārgu medicīnas procedūru gadījumā, un tā netiks prasīta nevienam citam ārstēšanas veidam, ja vien tas ir iekļauts tā sauktajā garantēto pakalpojumu klāstā. Ja dalībvalsts nav devusi atļauju pacientiem saņemt specializētu ārstēšanu valsts līmenī, direktīva nerada nekādas jaunas tiesības pacientiem saņemt šādu ārstēšanu vai izmaksu atlīdzību par ārstēšanu. Svarīgs izņēmums ir indivīdi ar retām slimībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE), rakstiski. – (LV) Direktīva par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām saņemt ārstēšanos jebkurā no 27 dalībvalstīm ir svarīgs solis ceļā uz labāku veselības aprūpi Eiropas Savienībā. Tas ir īpaši aktuāli, kopš ES ietvaros notiek plaša darbaspēka kustība. Pēc direktīvas stāšanās spēka pacientiem tiks piedāvāta plaša informācija par jaunajiem noteikumiem, lai pilsoņi zinātu savas iespējas un varētu tās pilnvērtīgi izmantot. Pirmo palīdzību pilsoņi var saņemt jebkurā no dalībvalstīm, un ārsti palīdzību nedrīkst atteikt. Direktīva nosaka, ka turpmāk pilsoņi varēs izvelēties, kurā no dalībvalstīm saņemt plānotus medicīniskos pakalpojumus.

Iepriekš gan pilsoņiem būs nepieciešams saņemt atļauju no mītnes zemes, jo par ārstēšanos tiks maksāts pēc tās valsts cenām, kur slimnieks dzīvo, tomēr tas ir solis pareizajā virzienā, jo veicinās medicīnas pakalpojumu pieejamību. Jāatgādina, ka pilsoņiem ir tiesības saņemt medicīniskos pakalpojumus kādā no dalībvalstīm, ja attiecīgajā mītnes vietā šādus pakalpojumus nav iespējams saņemt. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad runa ir par sarežģītām vai retām veselības problēmām. Tādēļ gan, gan mana politiskā grupa atbalstām šo direktīvu, jo tas ir konkrēts solis no parlamenta puses, kas pozitīvā mērā ietekmēs Eiropas cilvēku dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstīju Grossetête kundzes ieteikumu, jo šis priekšlikums direktīvai būs izdevīgs Eiropas pilsoņiem. Jaunie noteikumi par medicīnisko aprūpi faktiski nosaka, ka Eiropas pilsoņi var saņemt atlīdzību par citā dalībvalstī saņemto medicīnisko aprūpi ar nosacījumu, ka ārstēšana un izmaksas parasti tiks segtas viņu pašu valstī. Šis rezultāts būs izdevīgs pacientiem un būtiski saīsinās gaidīšanas sarakstus, kas dažreiz ir pārāk gari. Mūsu sabiedrība ir arvien mobilāka, un es domāju, ka tagad vairāk nekā jebkad ir svarīgi sekmēt mobilitāti Eiropas Savienības pilsoņu vidū, tostarp tādā vitāli svarīgā jomā kā veselības aprūpe. Es uzskatu arī, ka ir svarīgi pievērst uzmanību jaunajam tiesību aktam par cīņu ar retām slimībām, jo tā mērķis ir stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka Eiropas pacienti var pilnībā īstenot savas tiesības saņemt ārstēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski.(PL) Es uzskatu, ka direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir panākums, un tāpēc es balsoju par tās noteikumu pieņemšanu. Veselība ir vislielākā vērtība, kas mums pieder. Es vēlos, lai eiropiešiem būtu pieejams iespējami visaugstākais standarts medicīniskajā aprūpē. Direktīva ir iespēju un cerības avots pacientiem, un tā liek veselības aprūpes sistēmām uzsākt nākamās reformas. Direktīva atver Eiropas stacionārus un ambulances inter alia Polijas pacientiem. Tā darbojas kā apstiprinājums tam, ka Eiropa ir tapšanas procesā un ka mūsu prioritāte ir uzlabot un veicināt sadarbību starp ES dalībvalstīm veselības aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, pamatojoties uz to, ka tagad ir noskaidrots, ka Lielbritānijas pacienti var saņemt ārzemēs tikai valsts apmaksāto veselības aprūpi, ko viņiem būtu tiesības saņemt no VVD. Es atzinīgi vērtēju to, ka grozījumi, kas centās paplašināt tiesības, padarot pieejamas „visas ārstēšanas metodes, ko starptautiskā medicīnas zinātne ir pietiekoši pārbaudījusi”, vai „tikpat efektīvu veselības aprūpi”, cieta sakāvi. Nekontrolētas pārrobežu veselības aprūpes izmantošanas slogs uz VVD būtu kļuvis milzīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Iesniegtais dokuments sākās ar debatēm, kas notika Eiropas Parlamentā iepriekšējo parlamentāro pilnvaru laikā. Komisijas priekšlikumā faktiski bija daži trūkumi un riski, kuri būtu varējuši radīt negatīvu ietekmi uz klientu aprūpi un tātad uz iedzīvotājiem. Es atzinīgi vērtēju kompromisu, ko paredz 107. grozījums, galvenokārt tādēļ, ka tas uzlabo garantiju pacientiem pārrobežu veselības aprūpes sniegšanā un uzsver pozitīvo tendenci virzībā uz pacientu lielāku izpratni. Visbeidzot, bet ne mazsvarīgāk, es uzskatu par pozitīvu to, ka grozījums uzsver dalībvalstu atbildību par drošas, ļoti kvalitatīvas, efektīvas un pieejamas aprūpes nodrošināšanu savā teritorijā. Es uzskatu arī, ka ir svarīgi definēt nosacījumus, ar kuriem saskaņā dalībvalsts var atteikties piešķirt iepriekšēju atļauju. Grozījumā ietilpst arī pozitīvi priekšlikumi par savstarpēju izmantojamību, un tas atbalsta sadarbību profilakses un diagnostikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Kā mēs varam garantēt visu Eiropas pilsoņu pamattiesības brīvi pārvietoties mūsu kopējā telpā, nepiedāvājot viņiem iespēju viegli saņemt aprūpi dalībvalstī, kas nav viņu mītnes valsts? Šīs direktīvas projekta pieņemšana beidzot dos iespēju pacientu mobilitātei, kas ir būtisks pilsoņu mobilitātes elements, kurš jāpievieno juridiskam dokumentam. Es vēlos apsveikt mūsu referenti par to, ka ir panākta vienošanās ar Padomi par šo svarīgo dokumentu, kura pieņemšana ir tikusi aizturēta pārāk ilgi. Es ļoti ceru, ka šā tiesību akta transponēšana mūsu dalībvalstīs ļaus Eiropas pilsoņiem ilgtermiņā reāli piekļūt kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Veselības aprūpes pieejamības, izmaksu atlīdzības un ambulatoriskas novērošanas jautājumi pārrobežu veselības aprūpē pašlaik ir neskaidri lielam eiropiešu vairākumam. Šīs direktīvas nolūks ir dot visiem, ne tikai vislabāk informētajiem pacientiem, iespēju izmantot noteiktu daudzumu veselības aprūpes tiesību, kuras jau ir atzinusi Eiropas Savienības Kopienu Tiesa. Neskatoties uz to, šī direktīva neatceļ dalībvalstu atbildību attiecībā uz savu pilsoņu veselības aprūpi. Tā attiecas tikai uz pacientiem un viņu mobilitāti ES iekšienē, nevis uz pakalpojumu sniedzēju kustības brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ja gaidīšanas saraksti uz operācijām pacienta paša valstī ir pilni, garantija, ka izmaksas par ārstēšanos ārvalstīs viņa veselības apdrošināšanas uzņēmums atlīdzinās, sniegs lielu atvieglinājumu. Šie noteikumi cilvēkiem ar hroniskām slimībām radīs mobilitātes iespēju Eiropas Savienībā. Tomēr noteikumi būs lietderīgi tikai tad, ja tie varēs garantēt arī to, ka nebūs „veselības tūrisma”, kas vēl vairāk palielinātu spiedienu uz jau tā smagi cietušajiem veselības apdrošināšanas uzņēmumiem. Papildus tam, ka dažas medicīnas jomas valstīs ar augstiem medicīnas standartiem strauji varētu tikt pārpludinātas, ir arī risks, ka no trūcīgākām ES dalībvalstīm, kuras mazāk ieguldījušas veselības aprūpē, tiks pieprasīts apmaksāt lielus izdevumus. Šajā sakarā mēs nedrīkstam atstāt bez ievērības arī to, ka sistēma, kurai jāļauj ES valstu sociālajām drošības sistēmām savā starpā atlīdzināt izmaksas, nefunkcionē un ka vairāku gadu gaitā ir uzkrājušies miljoniem euro lieli parādi. Lai gan dalībvalstis teorētiski var izslēgt noteiktus ārstēšanas veidus, ja tām būs bažas, ka pacientu pieplūdums no ārvalstīm radīs risku to veselības aprūpes sistēmām, praktiski tas nebūs tik vienkārši. Mēs neesam spējuši atrisināt pašreizējās izmaksu atlīdzināšanas problēmas, un pasākumi „veselības tūrisma” novēršanai visticamāk nebūs efektīvi. Es nobalsoju pret šo rezolūcijas projektu, lai novērstu sociālās drošības izmaksu strauju palielināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par Grossetête kundzes sniegto ziņojumu, jo pieejamas pārrobežu veselības aprūpes nodrošināšana ir konkrēts sasniegums Eiropas pilsoņu labā. Daudziem mūsu pilsoņiem savā mītnes dalībvalstī nav pieejama aprūpe viņu konkrētajai slimībai. Tieši tāpēc mums jādod viņiem iespēja meklēt šo aprūpi citur Eiropas Savienības iekšienē, kā arī iespēja, ka šīs ārstēšanas maksa tiks atlīdzināta.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) 2011. gada 19. janvārī Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, kuras mērķis ir vienkāršot noteikumus par ārstēšanos ārvalstīs. Es esmu priecīgs, ka varu atzīmēt Eiropas Parlamenta, kas ir viens no likumdevējiem, būtisko lomu, formulējot skaidrus noteikumus, kuri sola uzlabojumu pacientiem inter alia attiecībā uz izmaksu atlīdzību par medicīnisko aprūpi citās valstīs. Noteikumi par pārrobežu veselības aprūpi ir vēl jo svarīgāki, jo tie ietekmē katru Eiropas Savienības pilsoni. Jaunā direktīva garantē recepšu savstarpējo atzīšanu un vieglāk pieejamu informāciju par ārstēšanos ārvalstīs, kā arī lielāku ārstēšanas apjomu indivīdiem ar retām slimībām, un paredz lielākas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti saņemt lielāku atlīdzību par medicīniskās aprūpes izmaksām. Eiropas Parlamentam ir arī jāiesaistās valsts kontaktpunktu izveidē katrā dalībvalstī, kuri sniegs informāciju par visiem aspektiem saistībā ar ārstēšanos ārvalstīs. Šie punkti cieši sadarbosies savā starpā. Visbeidzot es vēlos teikt, ka direktīva, kuru mēs esam pieņēmuši, ir steidzami vajadzīga, jo pašreizējais spēkā esošais tiesību akts par ārstēšanos ārvalstīs ir neskaidrs un pārāk sarežģīts, un šādi jautājumi ir obligāti jāvienkāršo visu ES dalībvalstu labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par ieteikumu, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, jo uzskatu, ka ir būtiski garantēt pienācīgu veselības aprūpi atbilstīgi augstas kvalitātes un pacientu drošības standartiem visā Eiropas Savienībā. Tiklīdz būs pieņemta direktīva, pacientiem būs jāpieprasa iepriekšēja atļauja, lai vērstos pēc veselības aprūpes citā dalībvalstī. Tas garantēs kvalitatīvu un drošu ārstēšanu un veselības aprūpes pakalpojumus. Pacienti varēs vērsties pēc atlīdzības par ārstēšanās izmaksām, pamatojoties uz tām cenām, kuras noteiktas par tādu pašu ārstēšanu viņu piederības dalībvalstī. Viņus aizsargās, ārstēs un viņiem atlīdzinās arī par visiem reto slimību gadījumiem, kuru ārstēšanā tiks izmantoti dalībvalstu sadarbības rezultāti pētniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Katra dalībvalsts ir atbildīga par veselības aprūpes nodrošināšanu saviem pilsoņiem. Šī direktīva izveido noteikumus, lai sekmētu drošas un ļoti kvalitatīvas pārrobežu veselības aprūpes pieejamību, un veicina sadarbību veselības aprūpes jomā starp dalībvalstīm, pilnībā ievērojot valsts tiesību normas.

Augsti specializēta veselības aprūpe ir veidojusies asimetriski, dažās valstīs attīstoties izcilības centriem attiecībā uz retām vai hroniskām slimībām, kuras nav izplatītas šajā konkrētajā vietā, bet prasa specializāciju. Tā neapšaubāmi ir viena no premisām brīvas pārvietošanās veicināšanai šajā jomā.

Šī direktīva ir vēl viens piemērs Eiropai, kas kalpo eiropiešiem, vienlaikus veicinot solidaritāti tautu starpā un radot ieguvumus pacientiem, īpaši tiem, kuri slimo ar retām vai hroniskām slimībām un var gūt labumu, izmantojot izcilības centrus tās slimības jomā, ar kuru viņi ir saslimuši.

Visu šo iemeslu dēļ es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Šī direktīva ļaus visiem pacientiem izmantot savas tiesības, ko Eiropas Savienības Kopienu Tiesa jau ir atzinusi, vienlaikus atstājot sociālās drošības sistēmas dalībvalstu kompetencē, jo tā pievēršas pacientiem un viņu mobilitātei Eiropas Savienības iekšienē, nevis pakalpojumu sniedzēju pārvietošanās brīvībai.

Es esmu par pašreizējā neapmierinošā stāvokļa maiņu attiecībā uz veselības aprūpi, ko raksturo plaisa starp tiesu praksi un valsts sistēmām. Es vēlos norādīt, ka šis Parlaments tādu pašu nostāju ieņēma pirmajā un otrajā lasījumā, kodificējot Tiesas tiesu praksi par pārrobežu ārstēšanu (Eiropas pilsoņiem ir tiesības ārstēties citā valstī tā, it kā tā būtu viņu pašu valsts) un piekrītot Padomes vēlmei apkarot medicīnas tūrismu.

Priekšlikumā ietilpst īpaša aizsardzības klauzula un iepriekšējās atļaujas sistēma, kas ir pacientiem elastīga, bet vienlaikus dod iespēju pievērst uzmanību ārkārtas izmaksām. Tāpēc nolūks ir stiprināt pacientu tiesības, nodrošinot informācijas sniegšanu un sadarbību dalībvalstu starpā.

Piederības dalībvalstīm jānodrošina, ka informācija tās valstspiederīgajiem ir pieejama. Ieteikums otrajam lasījumam iet tālāk, attiecīgi ņemot vērā e-veselības potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu Eiropas pilsoņu atbalstam, jo tas nosaka skaidrākus noteikumus attiecībā uz pacientu tiesībām saņemt ārstēšanos ārvalstīs un izmantot iespēju izdarīt izvēli, pamatojoties uz savām vajadzībām, nevis līdzekļiem, un izvēloties informēti, nevis piespiedu kārtā. Direktīva nosaka šādus principus: pacienti varēs saņemt citā dalībvalstī nestacionāro veselības aprūpi, uz kādu tiem ir tiesības pašu dalībvalstī bez iepriekšējas atļaujas, un saņemt tās izmaksu atlīdzību līdz maksimālajai summai, kāda paredzēta pašu veselības aprūpes sistēmā. Arī informācija ir svarīgs jautājums. Tāpēc katrai dalībvalstij būs pienākums uzturēt valsts kontaktpunktus, lai informētu pacientus par veselības aprūpes pieejamību, administratīvajām procedūrām, sūdzībām, pārsūdzībām un tā tālāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Reaģējot uz lietām, kas izskatītas Eiropas Savienības Kopienu Tiesā, šīs direktīvas nolūks ir skaidrot un nostiprināt lietotāja tiesības uz drošas un kvalitatīvas pārrobežu veselības aprūpes pieejamību, veicinot pacientu mobilitāti Eiropas Savienībā un nostiprinot dalībvalstu sadarbību un solidaritāti šajā jomā. Tāpēc tā nozīmē svarīgu soli uz priekšu Eiropas integrācijā, un tieši tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šodien pieņemtais tiesību akts ir svarīgs solis pacientu tiesību virzienā Eiropas Savienībā. Zaļie uzskata, ka šodien pieņemtais galīgais kompromiss panāk pareizo līdzsvaru starp pacientu tiesību garantēšanu uz pārrobežu veselības aprūpi un kvalitatīvu veselības pakalpojumu sniegšanu valsts līmenī. Pacientiem būs tiesības saņemt ārstēšanu stacionārā citās dalībvalstīs un atlīdzību par tās izmaksām tāpat, kā viņi saņemtu, ja ārstētos mājās. Taču šīs tiesības nedrīkst būt uz valsts veselības sistēmu dzīvotspējas rēķina. Zaļie uzskata, ka galīgais kompromiss ļauj dalībvalstīm saprātīgi izveidot iepriekšējo atļauju sistēmu atlīdzības saņemšanai par ārstēšanās maksu, EP deputātiem veiksmīgi ierobežojot to iemeslu sarakstu, kuru dēļ pārrobežu ārstēšanās var tikt liegta. Ir svarīgi, ka dalībvalstis vairs nevarēs atteikt izmaksu atlīdzību pēc iepriekšējās atļaujas piešķiršanas, par ko bija galvenās bažas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski.(FR) Direktīva par pārrobežu veselības aprūpi, par kuru šodien notiek balsošana, ir revolūcija, un es to vērtēju atzinīgi. Eiropas Savienības veselības aprūpes joma ir ļoti jutīgs jautājums, un ir tikai pareizi, ka katrai dalībvalstij jāizveido pašai sava sociālās aizsardzības un veselības apdrošināšanas sistēma saskaņā ar savu īpašo kultūru. Taču kāpēc mēs veidojam Eiropu un garantējam pārvietošanās brīvību, ja to nepavada veselības aprūpes pieejamības iespēja visā Eiropas Savienībā? Tagad pagājuši jau trīs gadi, kopš Parlaments cīnās, lai radītu tiesisku noteiktību pārrobežu veselības aprūpē un panāktu skaidrus nosacījumus izmaksu atlīdzināšanai. Šis būs svarīgs notikums, un es pateicos savai kolēģei Grossetête kundzei par darbu, ko viņa ir paveikusi. Šis ir vēsturisks brīdis: tiek būvēta veselības Eiropa, un pārrobežu veselības aprūpe vairs nebūs risks, bet iespēja. Gādāsim, lai mēs to īstenotu tā, ka katrs Eiropas pilsonis var baudīt augsti kvalitatīvu veselības aprūpi. Tā ir cena, kas jāmaksā par veselību.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Es šodien balsoju par atbalstu lielākai tiesiskajai skaidrībai un pacientu mobilitātei gadījumos, kad cilvēkiem ir jādodas uz citu valsti, lai saņemtu veselības aprūpi. Ideālā gadījumā nevienam pacientam nebūtu jāpamet sava mītnes valsts, lai saņemtu medicīnisku aprūpi, bet gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, viņiem ir jābūt iespējai to darīt, zinot, kas viņiem pienākas attiecībā uz ārstēšanu un izmaksu atlīdzību. Ir svarīgi arī, ka dalībvalstu veselības dienesti zina savus pienākumus un ka tie saglabā tiesības izvēlēties, pārvaldīt un sniegt paši savus veselības aprūpes pakalpojumus, kā to uzskata par piemērotu.

Ziņojums pievēršas gan šiem centrālajiem jautājumiem, gan arī daudziem citiem svarīgiem jautājumiem, tostarp retu slimību ārstēšanai un Eiropas references tīkliem, lai veicinātu labākās prakses apmaiņu. Pārrobežu veselības aprūpes jautājums ne vienmēr ir bijis viegls, un es izsaku pateicību referentei un ēnu referentiem par lielo darbu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Es esmu par šo ziņojumu, jo tas risina dažas pašreizējās problēmas, kurām valdības nav pievērsušas uzmanību. Šī nav direktīva, kas norāda dalībvalstīm, kā tām jāpārvalda savas veselības sistēmas, kā daži to uzskata. Šis ir ziņojums, ko AK uzskata par iespējamu atbalstīt lielā mērā tāpēc, ka daudzas problēmas saistībā ar iepriekšējiem ziņojumiem ir izlīdzinātas. Pacientu tiesību direktīvas ietekmē ir jāpalielinās tām tiesībām, kas jau ir atļautas; īpaši tie pacienti, kuri nevar saņemt atbilstīgu ārstēšanu AK iekšienē, tagad var doties uz citu valsti Eiropas Savienībā saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem. Tas, ka visticamāk būs ļoti maz cilvēku, kas to darīs, ir saistīts ar ģimenes atbalstu slimniekam; tuvums šeit ir vissvarīgākais aspekts.

Apvienotajai Karalistei jāsedz izmaksas, ja ārstēšanai ārvalstīs ir saprātīgs pamatojums. Tā nenozīmē rīcības brīvības piešķiršanu veselības tūrismam; tā ir pašreizējo AK tiesību noteikšana saviem pacientiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Pārrobežu veselības aprūpes direktīva, kuru es atbalstu, nosaka pacientiem nepārprotamas tiesības pieprasīt medicīnisku aprūpi ārvalstīs un saņemt atlīdzību saskaņā ar savā valstī piemērojamajām likmēm. Tā paredz lielāku tiesisku noteiktību pacientiem pierobežu zonās, cilvēkiem, kas apmeklē citu valsti, pacientiem ar retām slimībām un pacientiem, kuru vārdi ir garos gaidīšanas sarakstos. Tomēr kvalitatīvas aprūpes un tās taisnīgas pieejamības aizsardzības interesēs dalībvalstis var prasīt, lai pacienti saņemtu iepriekšēju atļauju šādai ārstēšanai. Tā būs prasība hospitalizēšanas vai ļoti dārgas, vai augsta riska ārstēšanas gadījumā.

Izmaksu atlīdzināšanu var arī atteikt noteiktos, ļoti ierobežotos apstākļos (piemēram, ja līdzīga ārstēšana ir pieejama arī pacientam savā valstī), un dalībvalstīm būs tiesības iejaukties, ja pierādīsies pārmērīgs patēriņš. Direktīva tāpēc saglabā līdzsvaru starp pacienta tiesībām uz kvalitatīvu veselības aprūpi un dalībvalstu tiesībām finansēt savu sociālo drošību un organizēt savu veselības aprūpi. Turklāt es ceru, ka pacientu vēlēšanās saņemt ārstēšanu citur neradīs nevajadzīgu spiedienu uz augstas kvalitātes pakalpojumiem, kam pacientu lielākais vairākums izvēlas dot priekšroku valstī, kurā tie tiek piedāvāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski.(FR) Arī pacientiem ir tiesības saņemt labumu, ko dod pārvietošanās brīvība. Tieši tāpēc es balsoju par ziņojumu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Elzasā un visos pierobežu reģionos jautājums par pārrobežu veselības aprūpi ir būtiski svarīgs, ja, piemēram, ārvalstī sniegtā veselības aprūpe ir tuvāk mājām nekā tā, kuru sniedz mītnes dalībvalstī.

Šis ziņojums dos iespēju Eiropas pilsoņiem iegūt informāciju par pārrobežu veselības aprūpi un uzzināt par savām tiesībām šajā jomā kontaktpunktos, kurus izveidos katrā dalībvalstī. Šā dokumenta pieņemšana ir sākums īstai veselības Eiropai, kas nesīs labumu 500 miljoniem pilsoņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Ir vajadzīgi noteikti pasākumi, lai sasniegtu mērķi par iekšējā tirgus veidošanu, kas pamatojas uz brīvu pārvietošanos starp dalībvalstīm. Cilvēku un pakalpojumu brīva aprite piesaista īpašu uzmanību veselības aprūpei, ko kādas dalībvalsts valstspiederīgie var saņemt citā dalībvalstī. Eiropas Kopienu Tiesa ir atzinusi pacientu tiesības konkrēti attiecībā uz veselības aprūpes pieejamību, nodrošinot, ka šāda veselības aprūpe ir augstas kvalitātes un droša un ka pacientiem jāatlīdzina izmaksas. Prasība pēc lielākas tiesiskas noteiktības šajā jomā paredz dalībvalstu apņemšanos savstarpēji sadarboties, īpaši atzīstot medikamentu receptes, kas izdotas citās dalībvalstīs, un nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus savā teritorijā. Es vēlos uzsvērt faktu, ka Komisijai jāveic pasākumi, kas ļaus vieglāk saprast informāciju attiecībā uz receptēm un zāļu lietošanas instrukcijām, norādot aktīvo vielu un devu, kas nesīs skaidru labumu pacientiem. Ņemot vērā šā jautājuma īpašo raksturu, ir vajadzīga atsevišķa direktīva, kas atdalīta no direktīvas par pakalpojumiem. Es balsoju par savas kolēģes Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā Grossetête kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir būtiski apstiprināt pacientu tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi.

 
  
MPphoto
 
 

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski.(PL) Direktīva par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir ārkārtīgi svarīgs dokuments ES pilsoņiem, un tāpēc es ļoti uzmanīgi esmu sekojusi darbam pie šā jautājuma. Es esmu priecīga atzīmēt, ka direktīva dod pacientiem tiesības izvēlēties vietu, kurā tiks sniegta veselības aprūpe, tādējādi stiprinot kopējo tirgu, kas ir mana darba galvenais temats Eiropas Parlamentā. Tas nozīmē arī, ka tā ievieš pielāgojumus, kuri ņem vērā pilsoņu brīvību ceļot un strādāt katrā ES dalībvalstī. Šī direktīva, kuru varētu saukt par Šengenu veselībai, ietver tādus jautājumus kā savstarpējā recepšu atzīšana, diskriminācijas izbeigšana pret pacientiem, pamatojoties uz izcelsmes valsti, un papildu apdrošināšanas vajadzības atcelšana ārvalstīs.

Jautājums par medikamentu un medicīnas izstrādājumu viltojumiem ir vēl viens ļoti svarīgs jautājums, raugoties no kopējā tirgus viedokļa. Direktīvā uzsvērts, ka tā ir nopietna problēma, īpaši saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi, un tas pats attiecas uz medicīnas tūrismu. Direktīva risina šo problēmu, nodrošinot, ka maksa par ārstēšanos tiek atlīdzināta līdz garantētajam līmenim izcelsmes valstī vai, ja ārstēšanas procedūra maksāja mazāk par šo summu, tiek atlīdzinātas faktiskās izmaksas. Ieviestie risinājumi palīdzēs uzlabot pacientu stāvokli Eiropas Savienībā un stiprinās kopējo tirgu, tāpēc es balsoju par direktīvas pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. (DE) Es biju priecīgs, ka varēju nobalsot par ziņojumu, kas pēc vienošanās ar Padomi otrajā lasījumā nesīs būtiskus uzlabojumus pacientu brīvajā kustībā Eiropas Savienības iekšienē. Ambulatorā ārstēšana tagad nerada nekādas problēmas ES pilsoņiem, un stacionārā ārstēšana ir kļuvusi daudz vienkāršāka. Tieši šādās jomās Eiropa var dot svarīgu pievienoto vērtību. Rezultātā veselības aprūpes nozare pakāpeniski tiek pārveidota no individuālu pakalpojumu mozaīkas par vienotu vienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Mūsu pilsoņiem ir ļoti svarīgi, lai būtu iespēja saņemt vajadzīgu un ļoti kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu mājās vai citur. Es esmu priecīgs, ka šis ziņojums runā arī par pacienta mobilitāti Eiropas Savienībā. Lietuviešiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, ir jābūt garantētai iespējai saņemt vajadzīgo ārstēšanu, nemaksājot nesaprātīgas naudas summas vai negaidot mēnešiem ilgi neziņā. Informācija ir galvenais faktors. Es atbalstu referentes priekšlikumu, ka katrai dalībvalstij jāuztur valsts kontaktpunkts pacientu informēšanai par veselības aprūpes pieejamību un administratīvajām procedūrām. Tomēr dažreiz pilsoņa paša valstī nav pieejama ārstēšana visām slimībām, tāpēc šādos gadījumos ārstēšana jāsniedz citā valstī. Mums jācenšas nodrošināt, ka pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumi jeb „medicīnas tūrisms” (kā to apzīmē referente šajā gadījumā) nevājina mūsu valsts veselības aprūpes sistēmas. Ir vajadzīgs precīzs līdzsvars. Zemas cenas un viegla ceļošana padara Lietuvu īpaši pievilcīgu citiem ES iedzīvotājiem, kas varbūt meklē lētākas ārstēšanās un lētāku operāciju iespējas ārvalstīs. Bez stingras kontroles „medicīnas tūrisms” varētu radīt papildu uzcenojumus par pakalpojumiem vai nevajadzīgu loģistiku, īpaši tādās jaunās ES dalībvalstīs kā Lietuva.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Veselības pakalpojumu struktūras ir ļoti atšķirīgas visā ES, un es atbalstu šo direktīvu, kura iezīmē saskanīgu pieeju pārrobežu veselības aprūpes finansēšanā.

Lai gan pārrobežu veselības aprūpe ietekmē procentuāli tikai nelielu ES pilsoņu daļu, šo pacientu pašreizējo tiesību skaidrojums šajā atsevišķajā tiesību aktā nodrošinās, ka pilsoņi, kas vēlas braukt uz citu dalībvalsti medicīniskās aprūpes nolūkā, tiek finansiāli aizsargāti. Ir svarīgi, ka pacientiem, kuri dzīvo tuvu valsts robežām, kā arī mazāku dalībvalstu iedzīvotājiem, kas slimo ar retām slimībām, tiek sniegts finansiāls atbalsts, kad viņi meklē medicīnas aprūpi citur Eiropas Savienībā.

Vienošanās ļaus pacientiem saņemt atlīdzību par saņemtās ārstēšanas izmaksām, nepārsniedzot summu, kas paredzēta piederības valsts veselības sistēmā par līdzīgu ārstēšanu. Šī direktīva par pārrobežu veselības aprūpi nodrošinās arī to, lai dalībvalstis izveidotu kontaktpunktus pietiekamas informācijas sniegšanai pilsoņiem, kas vēlas doties ārstēties ārvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) 19. janvārī Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas tiesību aktu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē.

Es varu tikai atbalstīt veselības aprūpes pieejamību visiem ES pilsoņiem neatkarīgi no valsts, kurā viņi dzīvo. Taču tas nav galvenais mērķis šajā dokumentā, kas, pirmkārt un galvenokārt, vairāk tiecas stiprināt iekšējo tirgu, nekā veicināt vispārēju veselības aprūpes pieejamību.

Dokumentā ir noteikts, ka došanās uz ārvalstīm, lai saņemtu aprūpi, varētu būt īpaši izdevīga pacientiem, kuru vārdi ir garos gaidīšanas sarakstos vai kuri nevar atrast specializētu veselības aprūpi.

Pacientu pirmās tiesības ir nekavējoties un pienācīgi, bez jebkādiem šķēršļiem saņemt ārstēšanu tur, kur viņi dzīvo. Ir nelietīgi pasniegt kā tiesības slimam cilvēkam pienākumu doties un finansēt braucienu uz ārzemēm, lai saņemtu kārtīgu ārstēšanu.

Tiek atbalstīta nevis sabiedrisko veselības aprūpes sistēmu garantēta, vienlīdzīgi pieejama, kvalitatīva veselības aprūpe, bet pacienti tiek aicināti izvēlēties sev ārstēšanu visā Eiropā līdzīgi jebkuram citam labumam, kas nodots brīvā apritē Eiropas Savienībā.

Es nevaru atbalstīt šādu veselības aprūpes koncepciju.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0028/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es piekritu šai rezolūcijai par FLEGT brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem ar Kamerūnas Republiku un Kongo Republiku. Ir jāuzsver, ka brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi (BPN) par kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību nevar kaitēt ES vispārējam mērķim apkarot klimata pārmaiņas un tiem jāgarantē ilgtspējīga mežu izmantošana. Es ceru, ka brīvprātīgie nolīgumi palīdzēs, nevis traucēs idejai kopīgiem spēkiem apturēt tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni un tās izstrādājumiem, kā arī atbalstīt centienus, lai apturētu atmežošanu un mežu degradāciju, ar to saistīto oglekļa emisiju pieaugumu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē.

Tāpēc es atbalstu aicinājumus Komisijai nodrošināt, lai ES politika būtu konsekventa, un veltīt vislielāko uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka BPN neveicina rūpnieciskās mežistrādes darbību paplašināšanos arī neskartu mežu teritorijās, un strādāt kopīgi ar visām valdībām, kuras noslēgs BPN nākotnē, lai uzraudzītu un veiktu pasākumus tās negatīvās ietekmes novēršanai, kuru savvaļas dabai gan tieši, gan netieši rada koku izciršana komerciāliem mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) nozīmi cīņā pret tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni un tās izstrādājumiem Eiropas Savienībā. Es vēlos uzsvērt to nozīmi cīņā pret atmežošanu un mežu degradāciju, kā arī ar to saistīto oglekļa emisiju pieaugumu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Iepriekš minētie ziņojumi vienlaikus veicina ekonomikas izaugsmi, cilvēku attīstību un ilgtspējīgus pārtikas avotus. Es aicinu Komisiju nodrošināt saskanīgu ES politiku ar mērķi dot efektīvu ieguldījumu visu BPN iesaistīto pušu starptautiskajās saistībās.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju 20-40 % pasaules koksnes un tās izstrādājumu ir nelikumīgi iegūta. Turklāt atmežošana katru gadu palielinās par 13 miljoniem hektāru un rada aptuveni 20 % CO2 izplūdes visā pasaulē. Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi, ko Parlaments tikko ir pieņēmis, palīdzēs apkarot tirdzniecību ar nelegāli iegūtu koksni un tās izstrādājumiem, uzlabojot koksnes un tās izstrādājumu ieguves izsekojamību Kongo Republikā un Kamerūnas Republikā, pateicoties neatkarīgām revīzijas procedūrām un labas mežu pārvaldības politikai. Kopumā šie nolīgumi atgādina par atbildību, kāda ir Eiropas Savienībai, veicot sarunas par tirdzniecības nolīgumiem. Eiropas Komisijai jāīsteno konsekventa tirdzniecības politika un jānodrošina, ka tirdzniecības nolīgumi neved pie vērienīgas atmežošanas, apmierinot brīvās tirdzniecības prasības pēc koksnes un tās izstrādājumiem vai biokurināmā. Tieši tāpēc Parlaments uzstājīgi prasa Eiropas Komisijai regulāri sniegt ziņojumu par šo nolīgumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem (BPN), jo sarunas par šiem BPN dos mums iespēju definēt labo praksi nākamajām sarunām ar valstīm, kas piegādā kokmateriālus, ar mērķi izskaust to nelikumīgu ieguvi un panākt meža resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Nelikumīga mežizstrāde nav nekas cits kā to valstu dabas resursu izlaupīšana, kuras ir kokmateriālu piegādātājas, parasti jaunattīstības valstis, un tā ir skaidrs uzbrukums bioloģiskajai daudzveidībai un cilvēku dzīves kvalitātei, un viņu nākotnes izredzēm. Ja tādi nolīgumi kā tie, kuri panākti ar Kongo Republiku un Kamerūnas Republiku, izrādīsies efektīvi cīņā ar šo ļaunumu, tie var kļūt par labu pamatu turpmākiem tāda veida nolīgumiem. Es atzinīgi vērtēju Eiropas rūpes par citu valstu dabas resursu aizsardzību, bet man jāuzsver, ka, neskatoties uz tiesisko regulējumu, kas ir šo nolīgumu pamatā, uzvara cīņā pret tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni un tās izstrādājumiem lielā mērā ir atkarīga no koksnes un tās izstrādājumu ražotājvalstu valdībām un iestādēm. Bez to iesaistīšanās un efektīvas apņēmības nevienam instrumentam, par ko tās vienojas, nebūs nozīmes. Tāpēc šis modelis aicina arī šo valstu ES partneres uzņemties atbildību par to, lai tās saprot vajadzību aizsargāt savu nākamo paaudžu intereses un rīkojas visu interesēs, pretojoties tūlītējas peļņas vilinājumam.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ir cīnījusies par nelikumīgas mežizstrādes apkarošanu, cenšoties saglabāt meža resursus un veicināt to ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu parakstīšanu ar Kamerūnu un Kongo Republiku, lai uzlabotu meža pārvaldību un vajadzības gadījumā reformētu pašreizējās tiesību normas, tā nodrošinot to, ka darbības mežsaimniecības nozarē ir pārredzamas, ievēro pamatiedzīvotāju tiesības un nepalielina nevēlamu ietekmi uz vidi.

Šie nolīgumi ir būtiski, lai izskaustu nelikumīgu mežizstrādi un tādējādi apturētu atmežošanu un mežu degradāciju un ar to saistītās oglekļa emisijas, un bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Šajā nolūkā es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi aicināt Komisiju regulāri sagatavot un sniegt Parlamentam progresa ziņojumu par visu pašreizējo un nākamo nolīgumu dažādo noteikumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šī rezolūcija pamatoti konstatē, ka plaša mēroga tropisko mežu rūpnieciska izmantošana nav ilgtspējīga, jo tā degradē un iznīcina ekosistēmas, kuras ir ļoti svarīgas gan no funkcionālā viedokļa, gan attiecībā uz dabas bagātībām, ko tās aizsargā. Mēs arī uzskatām, ka rezolūcija pareizi un savlaicīgi norāda uz trūkumiem un pretrunām meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības brīvprātīgajos partnerattiecību nolīgumos. Tomēr tajā joprojām nav tas, kas vajadzīgs, lai risinātu nelikumīgas vai ilgt nespējīgas mežizstrādes problēmas cēloņus. Ir īpaši svarīgi minēt, ka šī problēma nav atdalāma no šo valstu ārkārtīgi vājās ekonomikas un tautas dziļās nabadzības, un no tā, ka dažkārt šī darbība ir vienīgais ienākumu avots daudzām ģimenēm. Tas nenovēršami liek secināt, kā tas ietverts mūsu ierosinātajā grozījumā, ka apturēt nelikumīgo vai neilgtspējīgo mežizstrādi var tikai tad, ja tiek uzlabots galēji smagais sociālais un ekonomikas stāvoklis šajās valstīs, mainot ekonomikas modeli, kurš pamatojas uz dziļu atkarību no nedaudzu izejvielu izmantošanas un eksportēšanas uz industrializētām valstīm, kas rada neokoloniālas atkarības attiecības un veicina jaunattīstības valstu resursu izlaupīšanu un to pakļaušanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Es vēlos vēlreiz izmantot Eiropas Parlamentu kā forumu, lai katram atgādinātu par mežu nozīmi attiecīgās valsts vai reģiona klimatam, ūdens pārvaldei, lauksaimniecībai un kultūrai, īpaši lauku teritorijās. No koksnes izgatavotu preču tirgus vērtība arī ir ievērojama. Tāpēc mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka koksne un tās izstrādājumi no Kamerūnas un Kongo Republikas vai jebkuras citas trešās valsts ir iegūti, transportēti un nonākuši tirgū likumīgi, ievērojot vietējo kopienu vajadzības un meža apsaimniekošanas tiesību aktus. Stāšanās partnerattiecībās ar šīm valstīm sola mežu apsaimniekošanas uzlabošanos un lielāku ticamību un konkurētspēju eksportētājvalstīm starptautiskajā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kas ir saistīta ar piekrišanas procedūrām brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem par meža tiesību aktu un tirdzniecību ar koksni un tās izstrādājumiem ar Kamerūnu un Kongo. Rezolūcija pareizi uzsver, ka izšķirīga nozīme būs pietiekošam finansējumam, pārraudzībai un NVO un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai, ja gribam, lai BPN sasniegtu savus mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Cīņā pret bioloģiskās daudzveidības izlaupīšanu jautājums par mežu iznīcināšanu ir absolūti būtisks. Pirmām kārtām tās ir sekas mūsdienu uz ražošanu orientētajai globalizācijas izpratnei, un tāpēc tā tomēr ir pilnīgi likumīga. Divpusēju brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu īstenošana, lai vērstos pret mežu nelikumīgu izmantošanu, ir ļoti neliels solis virzībā uz visu ekoloģisko noziegumu sodīšanas mehānisma izveidi. Šie nolīgumi, kas joprojām ir ļoti robusti, tomēr ir pelnījuši uzmundrinājumu un, jo īpaši, uzlabojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mežizstrāde Āfrikas valstīs bieži tiek veikta nelikumīgi, kas atstāj smagu ietekmi uz ražotājvalstu dabas resursu aizsardzību, kā arī uzbrūk bioloģiskajai daudzveidībai un ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti un viņu nākotnes izredzes.

Šāda veida nolīgumu parakstīšana ar Kongo Republiku un Kamerūnu varētu palīdzēt mainīt šo tendenci, ja tie būs efektīvi un tiem skaidri izdosies apturēt nelikumīgo mežizstrādi šajās Āfrikas valstīs. Tas, ka ES izmanto šo nolīguma veidu, lai aizstāvētu citu dabas resursus, ir ievērības cienīgs fakts. Tomēr, lai šīs iniciatīvas būtu sekmīgas, ir ļoti svarīgi arī ražotājvalstu valdībām un iestādēm palīdzēt šajā cīņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Mēs nevaram cerēt, ka partnerattiecību nolīgumi par mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē radīs brīnumus. Nelikumīgo mežizstrādi būs iespējams efektīvi apkarot tikai tad, ja būs iespējams vietējās sistēmas padarīt izturīgākas pret korupciju, ja sētas durvis, kuras pašlaik tiek izmantotas, lai apietu pašreizējos noteikumus, būs iespējams aizvērt un, visbeidzot, ja varēs uzlikt jūtamus sodus un sankcijas par noteikumu neievērošanu. Attiecībā uz kaitējumu, ko videi rada darbības mežsaimniecības nozarē, ir svarīgi neaizmirst kaitējumu, ko rada transports. Lai gan mēs nevaram cerēt uz brīnumiem no šī nolīguma, tas ir solis pareizajā virzienā, kas arī ir iemesls, kāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem (BPN) par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību ar Eiropas Savienību. Es balsoju „par”, jo uzskatu, ka sarunas par šiem BPN ļauj mums sagatavot pamatnostādnes par labu praksi, lai radītu precedentu citām notiekošajām sarunām par BPN ar koksnes ražotājvalstīm.

Sakarā ar to es atzinīgi vērtēju, ka ES uzņemas savu atbildības daļu par nelikumīgas mežizstrādes, kā arī ar to saistītās tirdzniecības izskaušanu un par centienu pastiprināšanu saistībā ar meža resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka iesaistīto pušu saistības uzlabot meža pārvaldību ir pārredzamas un tās ievēro pamattautu tiesības, nodrošinot meža bioloģisko daudzveidību, klimatu un cilvēku ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem ar Kamerūnu un Kongo Republiku. Es vēlos uzsvērt vajadzību sarunās par nākamajiem šāda veida nolīgumiem paredzēt pasākumus, kas nodrošina mērķus izskaust nelikumīgo mežizstrādi, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot meža resursus, un ievērot vietējo iedzīvotāju tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pēc pamatīgas pārbaudes kopā ar vairākām NVO mēs esam nolēmuši atbalstīt šo divu BPN parakstīšanu. Zaļo ieteikumi tika vienprātīgi pieņemti komitejā. Tomēr mēs savā paskaidrojuma rakstā prasījām, lai Komisija izskaidro dažas detaļas sīkāk. Tā, lai paustu papildu bažas, ar visu politisko grupu atbalstu tika iesniegts debatēm jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, uzsverot, ka Komisijai jāpanāk, ka daži kritēriji tiek droši garantēti ne tikai parakstīšanas stadijā, bet arī nolīgumu visbūtiskākajā īstenošanas stadijā. Piemēram, mēs prasām, lai Komisija pēc sešiem mēnešiem kopš BPN stāšanās spēkā sniedz ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai starp ieinteresētajām pusēm un pilsonisko sabiedrību, tostarp vietējiem un pamatiedzīvotājiem, nodrošinātu dialoga turpināšanos un tā uzturēšanu īstenošanas gaitā. Dokumentā tiek uzsvērts mežu plaša mēroga izmantošanas risks un komerciālās mežizstrādes tiešā, kā arī netiešā ietekme uz savvaļas dzīvniekiem, bioloģisko daudzveidību, atmežošanu, mežu degradāciju un vietējiem un pamatiedzīvotājiem. Mēs esam mēģinājuši arī izvirzīt būtisko vajadzību nodrošināt runas brīvību un cilvēktiesību ievērošanu, lai katra sūdzība tiktu sadzirdēta katrā valstī, uz kuru attiecas BPN.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību ar kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem ar Eiropas Savienību (FLEGT) ir Eiropas modelis, kas pašlaik ir projekta stadijā, kā izskaust nelikumīgu starptautisko tirdzniecību ar kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem.

Apstiprinātās partnerattiecības ar Kamerūnas Republiku un Kongo Republiku ietver labās prakses pamatnostādnes, kas var veidot svarīgu precedentu citām uzsāktajām sarunām ar kokmateriālu ražotājvalstīm. Apstiprinātā dokumenta pamatideja ir kopīgiem spēkiem apturēt tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni un tās izstrādājumiem, kā arī atbalstīt centienus, lai apturētu atmežošanu un mežu degradāciju, ar to saistīto oglekļa emisiju pieaugumu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Vienlaikus tas veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu cilvēces attīstību un cieņu pret pamatiedzīvotājiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Lai gan meži ir to valstu suverēns īpašums, kurās tie atrodas, meža vide ir cilvēces kopējais mantojums, un meži ir jāsargā, jāsaglabā un, ja iespējams, jāatjauno, tiecoties sasniegt galveno mērķi, proti, saglabāt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu funkcijas, aizsargāt pasaules klimata sistēmu no pašreiz notiekošajām pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Atbilstīgi FLEGT pamatnostādnēm tropu mežu kokmateriālu eksportētājvalstis ir sākušas veidot brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus (BPN) ar ES, lai garantētu kokmateriālu izsekojamību un likumīgo ieguvi. Šajos nolīgumos ir paredzētas arī neatkarīgas pārbaudes procedūras. Tas ļauj tām noteikt standartu mežu apsaimniekošanai un izmantošanai. Es varu tikai atzinīgi vērtēt to, ka Komisija ir noslēgusi nolīgumus ar Kamerūnu un Kongo Republiku. Šie nolīgumi veido labu pamatu turpmākiem BPN, piemēram, ar noteiktām Āzijas valstīm un Kongo Demokrātisko Republiku.

Vēl viens svarīgs apsvērums Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai ir tas, ka Komisija ir apņēmusies pēc sešiem mēnešiem kopš brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma stāšanās spēkā ziņot par veiktajiem pasākumiem, lai veicinātu un uzturētu notiekošo dialogu starp ieinteresētajām pusēm un civiliedzīvotāju kopienām, tostarp vietējiem un pamatiedzīvotājiem. Pārmērīga mežu izmantošana apdraud ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī faunu un floru, un bioloģisko daudzveidību. Atmežošana, kas palielina globālo sasilšanu, ar šiem nolīgumiem tiks mazināta.

 
  
  

Ieteikums: Yannick Jadot (A7-0371/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es piekrītu mērķim nodrošināt tiesisku regulējumu, lai identificētu un nodrošinātu koksnes izstrādājumu izsekojamību, izveidojot valsts neatkarīgas pārbaudes procedūras, kas apliecina, ka visi koksnes materiāli un izstrādājumi, ko Kamerūnas Republika eksportē uz Eiropas tirgiem, ir pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti likumīgi, ar mērķi izveidot tiesiskas saimniekošanas un izmantošanas pamatus Kamerūnas kokmateriālu nozarē un stiprināt mežsaimniecības regulējuma un pārvaldības ieviešanu. Es arī uzskatu, ka šis nolīgums ir ārkārtīgi svarīgs, jo šī valsts ir galvenā Āfrikas kokmateriālu eksportētāja uz Eiropu un vairākos pārvaldības līmeņos ir nopietnas problēmas, piemēram, vides degradācija un korupcija. Jānodrošina arī, ka starptautiskās saistības, ko uzņēmusies ES un Kamerūna, tiek pildītas attiecībā uz vidi, pilsoniskās sabiedrības uzraudzības pieņemšanu un vietējo kopienu un pamatkopienu lielāku iesaistīšanos, kas nodrošina tām iespēju izmantot savas pamattiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo ieteikumu. Kamerūna, kurā 40 % teritorijas klāj meži, ir Āfrikas lielākā cietkoksnes eksportētāja uz Eiropu. Tā pārdod 80 % zāģmateriālu Eiropas Savienībai. Taču ražošanu nomāc nopietnas problēmas pārvaldībā, kas izraisa vides degradāciju, nevienlīdzību, noplicināšanu un korupciju. Līdz šim NVO apskati rāda, ka 20 % Kongo kokmateriālu, kas ievesti Eiropas tirgos, ir nelikumīgas izcelsmes, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražošanai, pārdošanai, pārstrādei vai eksportam. Šis brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Kamerūnu ir labs piemērs, kā, atbildīgi veicot iepirkumu, mēs varam pozitīvi ietekmēt vides kvalitāti trešās valstīs vai pasaulē vispār, samazināt piesārņojumu un pretoties klimata pārmaiņām, nabadzībai un korupcijai. Es uzskatu, ka atbildīgas pirkšanas princips var būtiski veicināt negodīgas un nelikumīgas tirdzniecības apjoma samazināšanos un mežu un bioloģiskās daudzveidības nosargāšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju saistības, kas noslēgtas starp ES un Kamerūnas Republiku, lai uzlabotu meža pārvaldību un vajadzības gadījumā reformētu pašreizējās tiesību normas, tā nodrošinot to, ka darbības mežsaimniecības nozarē ir pārredzamas, ievēro pamatiedzīvotāju tiesības un neveicina nevēlamu ietekmi uz vidi.

Meža vide ir kopīgs pasaules mantojums, un tas jāsarga, jāsaglabā un, ja iespējams, jāatjaunina, sekojot augstākajiem mērķiem par pasaules bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu funkciju uzturēšanu un klimata aizsargāšanu. Lai šos mērķus sasniegtu, partnervaldībām Āfrikā un trešās valstīs ir būtiski radīt resursu apsaimniekošanas un zemes izmantošanas plānus. Vienlaikus tām jāaprēķina palīdzība, kas būs vajadzīga no ārvalstu partneriem un starptautiskām organizācijām, lai virzībā uz šiem mērķiem sasniegtu progresu.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, jo tas nodrošinās tiesisku regulējumu likumīgai kokmateriālu izmantošanas pārvaldīšanai Kamerūnā un to eksportam uz ES. Mērķis ir izskaust korupciju, kas pieļauj tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem, un attīstīt labas pārvaldības prakses paraugu šajā jomā.

Pilsoniskās sabiedrības locekļu iesaistīšana nolīguma noslēgšanā ir pozitīvs solis, un tai jāturpinās, lai nodrošinātu ārēju kontroli pār progresu krāpšanas izskaušanas procesā un ilgtspējīgas tirdzniecības attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ieteikumu brīvprātīgajam partnerattiecību nolīgumam starp ES un Kamerūnas Republiku, jo tas nosaka politiskas un tiesiskas reformas, kas ļaus Kamerūnas kokapstrādes nozarei veicināt labu pārvaldību un pārredzamību, lai apkarotu krāpniecību un tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma noslēgšana starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku par tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību mežsaimniecības nozarē attiecībā uz ES importēto koksni saskaņā ar meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT) ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko neizbēgami rada nelikumīgi iegūto kokmateriālu tirdzniecība. Šim nolīgumam jādod iespēja identificēt kokmateriālu izcelsmi un jārosina neatkarīgu pārbaudes procedūru īstenošana, kas to var pierādīt. Es ceru, ka Kamerūnas saikne ar FLEGT efektīvi samazinās nelegāliem tirgotājiem pieejamos resursus un nodibinās efektīvu un pārredzamu sistēmu pārbaudei, vai kokmateriāli iegūti likumīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ir cīnījusies par nelikumīgas mežu izciršanas apkarošanu, cenšoties saglabāt meža resursus un veicināt to ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu parakstīšanu ar Kamerūnu, lai uzlabotu meža pārvaldību un vajadzības gadījumā reformētu pašreizējās tiesību normas, tā nodrošinot to, ka darbības mežsaimniecības nozarē ir pārredzamas, ievēro pamatiedzīvotāju tiesības un neveicina nevēlamu ietekmi uz vidi.

Šie nolīgumi ir būtiski, lai izskaustu nelikumīgu mežizstrādi un tā apturētu atmežošanu un mežu degradāciju, un ar to saistītās oglekļa emisijas un bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Šajā nolūkā es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi aicināt Komisiju regulāri sagatavot un sniegt Parlamentam progresa ziņojumu par visu pašreizējo un nākamo nolīgumu dažādo noteikumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai gan mērķi, kas izvirzīti šajā nolīgumā izsekojamības un sertifikācijas nolūkos par koksni un tās izstrādājumiem, kuru izcelsme ir Kamerūnas Republika, ir slavējami, tie neatbilst vērienam, kāds, mūsuprāt, ir vajadzīgs, lai risinātu mežu iznīcināšanas un līdz ar to no ekoloģijas viedokļa ārkārtīgi vērtīgu resursu integritātes apdraudējuma problēmu, kas ir vitāli svarīga vietējo kopienu un pamatiedzīvotāju eksistencei un dzīves veidam. Referents pats saprot nolīguma vājumu, pievienojot garu sarakstu ar bažām, kurām šis nolīgums tiešā veidā nepievēršas. Nolīgums īpaši neizslēdz iespēju, ka plaša mēroga mežizstrāde var palielināt meža, tostarp arī pirmatnīgā meža ar augstiem bioloģiskās daudzveidības līmeņiem, degradāciju un atmežošanu. Referents atzīst, ka nolīgums sekmēs Kamerūnas izcelsmes koksnes importu Eiropas Savienībā un ka tas var nonākt pretrunā ar ES mērķi apkarot klimata pārmaiņas. Tiek atzīts, ka vietējās kopienas un pamatiedzīvotāji nav tikuši tieši iesaistīti nolīguma apspriešanā. Tiek atzīts arī mērķtiecīga finansējuma trūkums, kā arī tehniska atbalsta un cilvēku resursu trūkums, kas nepieciešams nolīguma īstenošanai. Tie ir daži no iemesliem citu starpā, kāpēc mēs atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski.(IT) Fakts, ka Kamerūna ir vadošā Āfrikas cietkoksnes eksportētāja uz Eiropu, nosaka vajadzību regulēt preču plūsmu ar partnerattiecību nolīgumu, par ko mēs šodien balsojam. Korupcija un nelikumība, kas rada grūtības tirdzniecībai ar Kamerūnu, reāli jārisina, attīstot sistēmu, kā pārbaudīt likumību un nodrošināt neatkarīgas revīzijas visā sistēmā. Lai gan saglabājas šaubas par šā nolīguma faktisko efektivitāti, es uzskatu, ka ir pareizi atbalstīt Jadot kunga ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim dokumentam, jo Kamerūnas un Eiropas Savienības brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma mērķis ir nodrošināt tiesisku pamatregulējumu, kas var noteikt un nodrošināt koksnes izsekojamību, iedibināt valsts un neatkarīgas pārbaudes procedūras, lai apliecinātu, ka visi no Kamerūnas uz Eiropas tirgiem eksportētie kokmateriāli ir likumīgi pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti, lai nodrošinātu pamatu Kamerūnas mežu tiesiskai pārvaldei un izmantošanai un nostiprinātu mežsaimniecības regulējumu un pārvaldību. Manuprāt, mums jāapstādina nelikumīgā tirdzniecība ar kokmateriāliem un korupcija un jāizveido efektīva, pārredzama kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumīgas ieguves uzraudzības sistēma. Kamerūnas un ES brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums, ko noslēdza saskaņā ar PTO noteikumiem, paredz vairākas politikas un regulējuma reformas, kas ļaus Kamerūnas kokapstrādes nozarei ieviest labu pārvaldību un lielāku pārredzamību. BPN izveido inovatīvu procedūru krāpniecības un nelikumīgu darbību apkarošanai kokmateriālu tirdzniecībā, tostarp definē likumīgu tirdzniecību ar kokmateriāliem, sistēmu, kā pārbaudīt likumību, un visas sistēmas neatkarīgas revīzijas, kas plānotas, lai panāktu ilgtspējīgāku tirdzniecību ar kokmateriāliem. Ir jāuzsver, ka šie brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi par tirdzniecību ar kokmateriāliem nedrīkst darboties pretēji ES vispārējam mērķim attiecībā uz klimata pārmaiņu apkarošanu un tiem jāgarantē meža ilgtspējīga izmantošana, jāaptur atmežošana un degradācija, kā arī ar to saistītās oglekļa emisijas un bioloģiskās daudzveidības izzušana visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Izskatāmais rezolūcijas projekts attiecas uz svarīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku. Šo partnerattiecību galvenais mērķis ir radīt tiesisku pamatregulējumu kokmateriālu izsekojamības nodrošināšanai, procedūru izveidošanai, lai apliecinātu no Kamerūnas uz Eiropas valstīm eksportēto kokmateriālu daudzumus un pārbaudītu, vai tirdzniecība atbilst tiesiskajām un, galvenais, vides prasībām. Kamerūna ir Āfrikā vislielākā cietkoksnes eksportētāja uz Eiropu, kas iepērk 80 % no tās ražojumiem. Ņemot vērā šo faktu, mums jāapsver vajadzība pieņemt pārraudzības sistēmas un procedūras šajā tirgus jomā, lai izvairītos no tādām tirgus darbībām, kurās tiek izmantotas nelikumīgas procedūras. Es nolēmu atbalstīt šo ieteikumu, jo esmu pārliecināts par to, ka jāattīsta nolīgumi ar valstīm ārpus Eiropas. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka šīm partnerattiecībām jāievēro noteikumi, kas pieņemti, lai aizsargātu vidi, un tās jāpakļauj stingrām pārbaudēm, lai nodrošinātu, ka šīs darbības kļūst par reālām iespējām attīstībai un izaugsmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Cīņā pret bioloģiskās daudzveidības izlaupīšanu jautājums par mežu iznīcināšanu ir absolūti būtisks. Pirmām kārtām tās ir sekas mūsdienu uz ražošanu orientētās globalizācijas izpratnei, un tāpēc tas joprojām notiek pilnīgi likumīgi. Divpusēja ES un Kamerūnas brīvprātīga partnerattiecību nolīguma īstenošana, lai vērstos pret mežu nelikumīgu izmantošanu, ir ļoti neliels solis virzībā uz visu ekoloģisko noziegumu sodīšanas mehānisma izveidi.

Neatkarīgu lēmumu pieņemšana par eksporta licenču piešķiršanu un pārbaudi ir jāgarantē valsts dienestiem, un kokmateriālu tirdzniecības veicināšanai, kā arī mežsaimniecības ražošanas attīstībai jānosaka robežas, kas ir ekoloģiski ilgtspējīgas. Par šādu pasākumu trūkumu jāizsaka īpaša nožēla. Turklāt nopietni iebildumi ir par kontroles sistēmas uzticamību, ņemot vērā to, ka daļa Kamerūnas iestāžu savu pienākumu izpildi atstāj novārtā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mežizstrāde Āfrikas valstīs bieži tiek veikta nelikumīgi, kas atstāj smagu ietekmi uz ražotājvalstu dabas resursu aizsardzību, kā arī uzbrūk bioloģiskajai daudzveidībai, ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti un viņu nākotnes izredzes.

Es ceru, ka nolīgums, kas panākts sarunās ar Kamerūnu, efektīvi apkaros mežu nelikumīgu izciršanu valstī, tādējādi veicinot apstākļu uzlabošanos iedzīvotājiem, kas pārtiek no ienākumiem, kuri gūti šajā ekonomikas nozarē, un ka tas veicinās arī bioloģiskās daudzveidības uzlabošanos un Kamerūnas dabas resursu aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Lai gan partnerattiecību nolīgums ar Kamerūnu mežsaimniecības nozarē ir slavējams un, tā kā to ievieš Starptautiskajā mežu gadā, tas ir arī ļoti ērts veids Eiropas Savienībai, kā uzlabot savu tēlu, tomēr jāšaubās, vai nolīgums ir tā papīra vērts, uz kura tas uzrakstīts. Korupcija Kamerūnā ir dzīves realitāte. Pasaules rangu tabulā, ko 2010. gadā izveidoja Transparency International, tā bija 146. vietā. Vides organizācijas apgalvo, ka Kamerūnas valdība zina par noziegumiem pret vidi, kuri notiek mežrūpniecības nozarē, bet korupcija neļauj uzņēmumus pārraudzīt un saukt pie atbildības. Saka, ka ārvalstu uzņēmumi kontrolē vairāk nekā 60 % no kokmateriālu ieguves un apstrādes, un trīs ceturtdaļas kokmateriālu eksporta. Lai gan mēs nevaram cerēt uz brīnumiem no nolīguma, tas ir solis pareizajā virzienā, kas arī ir iemesls, kāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Četrdesmit procentus Kamerūnas virsmas platības sedz meži — pagaidām —, jo Kamerūna ir vislielākā tropu koksnes eksportētāja Āfrikā, un nevienā citā valstī meži netiek tik vērienīgi izcirsti. Eksperti lēš, ka 10 līdz 15 gados ekoloģiski vissvarīgākās koku sugas Kongo baseinā būs izzudušas, ja mežu izciršana turpināsies tādā pašā veidā, kā to darīja līdz šim — tiecoties pēc maksimālas ieguves. Tas lielā mērā rada draudus Āfrikas zaļajām plaušām, kas ir vitāli svarīgas pasaules klimatam, un apdraud Kamerūnas unikālo floru un faunu. Lai aizsargātu Kamerūnas tropu mežus, būtiska ir cīņa pret korupciju un kukuļošanu (amatpersonu, kā arī valsts īpašuma mežu īrnieku līmenī), efektīva saukšana pie kriminālatbildības, ilgtspējīga mežsaimniecība, kurā izciršanas apjoms ir tikai tik liels, cik ataugs, kā arī labākas apmācības meža cirtējiem, lai novērstu kaitējumu zemei mežizstrādes gaitā. Bet galvenais, Eiropas uzņēmumiem jāuzņemas atbildība, jo aptuveni 80 % no iegūtā tiek nosūtīti uz Eiropu. Saistībā ar šo ES jārīkojas, veicot tiešus un izlēmīgus pasākumus. Tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas dodas pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku, kura mērķis ir nostiprināt meža pārvaldību, attīstīt Kamerūnas koksnes izstrādājumus un palielināt valsts konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Šiem mērķiem jāievēro meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības nolīgums: kopienas zemes īpašumtiesību un piekļuves tiesību stiprināšana, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības, īpaši pamatiedzīvotāju, efektīvu līdzdalību politikas veidošanā par jautājumiem, kas saistīti ar mežsaimniecības pārvaldību, pārredzamības palielināšanu un korupcijas mazināšanu. Iepriekšminētie mērķi netiks sasniegti bez reālas un efektīvas Kamerūnas Republikas iestāžu iesaistīšanās.

Es piekrītu referentam, kad viņš, ņemot vērā jaunās kompetences, ko Lisabonas līgums piešķir Eiropas Parlamentam, izceļ vajadzību pārraudzīt dažādās BPN sarunu un īstenošanas stadijas un kad viņš aicina Komisiju citu dokumentu starpā nodrošināt Parlamentam pētījumus par nolīguma sociālo, ekonomisko un vides ietekmi tā īstenošanas novērtēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku (ES un Kamerūnas BPN, kas noslēgts 2010. gada 6. maijā) mērķi ir nodrošināt tiesisku pamatregulējumu, kas ļauj konstatēt un nodrošināt kokmateriālu izsekojamību, iedibināt valsts un neatkarīgas pārbaudes procedūras, lai apliecinātu, ka visi no Kamerūnas uz Eiropas tirgiem eksportētie kokmateriāli ir iegūti likumīgos veidos, un lai nostiprinātu mežsaimniecības noteikumu piemērošanu un pārvaldību.

Lielākā daļa kritēriju, kas izriet no BPN definīcijām, ir ievēroti. 40 % Kamerūnas teritorijas ir klāta ar mežiem, un tā ir lielākā Āfrikas cietkoksnes eksportētāja uz Eiropu, pārdodot tai 80 % zāģmateriālu. Taču pārvaldībā ir nopietnas problēmas (korupcija), kas ved pie vides degradācijas.

Tāpēc steidzami jāizveido procedūras nelikumīgas kokmateriālu tirdzniecības apkarošanai, efektīvāk analizējot un pārraugot tirdzniecības modeļus. ES un Kamerūnas BPN paredz virkni politisku un tiesību aktu reformu un stāsies spēkā, tiklīdz solītās tiesību aktu izmaiņas būs īstenotas un likumības pārbaudes sistēma izveidota.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par priekšlikumu, kas atļauj Parlamentam sekot Padomes nostājai.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Kamerūnas un ES brīvprātīgais parnerattiecību nolīgums paredz vairākas politiskas un tiesību aktu reformas, kas ļaus Kamerūnas kokapstrādes nozarei izveidot labu pārvaldības praksi un lielāku pārredzamību. Ir svarīgi garantēt, ka visi kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, kuru izcelsme ir Kamerūnā un kuri ienāk Eiropas tirgos, ir pilnīgi likumīgi iegūti, kā arī, ka visas īstenotās reformas nodrošina vietējo iedzīvotāju un pamatkopienu tiesību ievērošanu un ka tām ir reāla ietekme uz korupcijas apkarošanas līmeni un vietējās pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšanu. Tāpēc es balsoju par šā nolīguma parakstīšanu, un es ceru, ka uzņemtās saistības un meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības mērķi tiks pilnībā ievēroti, kad tas tiks īstenots.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. (HU) Es uzskatīju, ka ir vērts balsošanā atbalstīt ziņojumu, kas piekrīt brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma noslēgšanai starp Kamerūnu un Eiropas Savienību. Es uzskatu, ka Kamerūnai, lielākajai cietkoksnes eksportētājai no Āfrikas uz Eiropu, ir ļoti svarīgi piemērot stingrus noteikumus darbībai šajā jomā. Mēs nedrīkstam pieļaut turpmāku vides ļaunprātīgu izmantošanu un iznīcināšanu. Ir jāizveido efektīva un pārredzama pārraudzības sistēma. Es esmu pārliecināts, ka Eiropas politiķiem jāveltī īpaša uzmanība vides aizsardzībai un jāatbalsta visi centieni palīdzēt mūsu vides kvalitātes aizsardzībai ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.

 
  
  

Ieteikums: Yannick Jadot (A7-0370/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es piekrītu mērķim izveidot tiesību aktu sistēmu, lai ieviestu un nodrošinātu kokmateriālu izsekojamību, izveidotu neatkarīgas valsts pārbaužu procedūras, ar kuru palīdzību tiktu apliecināts, ka visi no Kongo uz Eiropas tirgu eksportētie kokmateriāli ir pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti likumīgi, lai Kongo kokmateriālu nozares pārvaldība un apsaimniekošana kļūtu likumīga, un stiprinātu mežsaimniecības tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību. Šis nolīgums ir būtisks, jo šī valsts eksportē kokmateriālus un koksnes izstrādājumus par vairāk nekā 250 miljoniem euro gadā un pusi no šā apjoma — uz Eiropas Savienību. Es arī piekrītu vajadzībai nodrošināt, ka tiek izpildītas starptautiskās saistības, ko Kongo Republika ir uzņēmusies cilvēktiesību un vides tiesību jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju apņemšanos, kas ir pausta brīvprātīgajā partnerattiecību nolīgumā (BPN) starp ES un Kongo Republiku ar mērķi uzlabot mežu pārvaldību un reformēt pašreizējos tiesību aktus šajā nozarē. Ir jānodrošina, lai pasākumi mežsaimniecības nozarē būtu pārredzami, lai tie ievērotu iedzīvotāju tiesības un neveicinātu negatīvu ietekmi uz vidi. Es gribētu uzsvērt neatkarīgu valsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju un neatkarīgu ārējo novērotāju nozīmi attiecībā uz uzraudzību, lai visas iesaistītās puses pareizi īstenotu brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ieteikumu par brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu starp ES un Kongo Republiku, jo tajā ir noteiktas politiskas un tiesiskas reformas, kas ļaus Kongo kokmateriālu nozarei veicināt labu pārvaldību un pārredzamību saistībā ar krāpniecības un nelikumīgas izcelsmes kokmateriālu tirdzniecības apkarošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Nelikumīgas izcelsmes kokmateriālu tirdzniecība ir problēma, kas nopietni ietekmē ražotājvalstis, pie kurām pieder Kongo Republika, un tā apdraud ekosistēmas, dzīves veidus un jaunattīstības valstu ekonomiku kopumā. Diemžēl Eiropas Savienība turpina pieņemt nelikumīgus kokmateriālus, tādēļ ir atzinīgi jāvērtē pasākumi, kuru mērķis ir kavēt to ievešanu Eiropas Savienībā. Šajā ziņā partnerattiecību nolīgums ar mērķi noteikt izcelsmi un likumību kokmateriāliem, kas tiek ievesti ES, acīmredzami ir pozitīvs pasākums. Tāpat kā attiecībā uz citām patēriņa precēm patērētājam ir jābūt iespējai izsekot kokmateriālu izcelsmei līdz pat to ieguves vietai un pārliecināties, ka tie atbilst uz tiem attiecināmajām juridiskajām prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ir centusies apkarot nelikumīgu mežizstrādi, tiecoties saglabāt meža resursus un veicināt to ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma ar Kongo Republiku parakstīšanu, lai uzlabotu mežu pārvaldību un vajadzības gadījumā reformētu pašreizējos tiesību aktus, tā nodrošinot, ka mežsaimniecības nozares pasākumi ir pārredzami, ievēro pamatiedzīvotāju tiesības un neveicina negatīvu ietekmi uz vidi.

Šie nolīgumi ir būtiski, lai izskaustu nelikumīgu mežizstrādi, tā apturot atmežošanu un mežu degradāciju un to radītās oglekļa emisijas un bioloģiskās daudzveidības izzušanu pasaules mērogā. Tādēļ es gribētu uzsvērt, ka ir jāaicina Komisija regulāri izstrādāt un iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu par visu pašreizējo un turpmāko nolīgumu dažādo noteikumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šī nolīguma mērķis ir nodrošināt izsekojamību un sertifikāciju Kongo Republikas kokmateriāliem. Šie mērķi ir šķietami slavējami, bet tie neatbilst tam vērienam, kādu mēs uzskatām par vajadzīgu attiecībā uz mežu iznīcināšanas problēmu un ar to saistītajiem draudiem ļoti vērtīgu resursu integritātei, raugoties no ekoloģijas un saglabāšanas viedokļa, kā arī no tā, cik lielā mērā tie ir būtiski vietējo kopienu un pamatiedzīvotāju eksistencei un dzīvesveidam. Referenta paša paustās bažas ir pietiekamas, lai pierādītu šī nolīguma trūkumus, pamatojot mūsu atturēšanos balsojumā. Konkrēti šis nolīgums pats par sevi nenodrošina, ka tiks apkarota atmežošana un neskartu mežu plaša mēroga degradācija, un tas var to pat veicināt gadījumā, ja nesekos turpmāki vai papildinoši pasākumi, jo tā mērķis ir sekmēt kokmateriālu importēšanu no Kongo Republikas uz ES. Tas var radīt acīmredzamas pretrunas ar ES noteiktajiem mērķiem par cīņu ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Ir arī vērts uzsvērt, kā to dara referents, ka trūkst mērķtiecīga finansējuma vai tehniskā atbalsta un cilvēkresursu, kas ir vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski.(IT) Tāpat kā attiecībā uz noteikumiem par Kamerūnu un, kaut arī man ir žēl, ka Lisabonas līgums nepiešķir Eiropas Parlamentam grozījumu pilnvaras, bet tikai prasa tā piekrišanu, es esmu nolēmis atbalstīt Jadot kunga ieteikumu. Katru gadu Kongo eksportē kokmateriālus un koksnes izstrādājumus par vairāk nekā 250 miljoniem euro un pusi no šā apjoma — uz Eiropas Savienību. Neskatoties uz faktu, ka, tāpat kā attiecībā uz Kamerūnu, tomēr pastāv bažas, vai mūsu balsojumam iesniegtais nolīgums ir patiešām efektīvs, es esmu nolēmis to atbalstīt, jo tas ir pirmais solis virzībā uz krāpniecības un nelikumības apkarošanu kokmateriālu tirdzniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim dokumentam, jo Kongo un Eiropas Savienības brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma mērķis ir nodrošināt tiesību aktu sistēmu, kas dotu iespēju ieviest un nodrošināt kokmateriālu izsekojamību un ieviest valsts un neatkarīgas pārbaužu procedūras, ar kuru palīdzību tiktu apliecināts, ka visi no Kongo uz Eiropas tirgu eksportētie kokmateriāli ir pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti likumīgi. Pēc manām domām, mums ir jāizbeidz kokmateriālu nelikumīgā tirdzniecība un korupcija un jāizveido efektīva, pārredzama sistēma kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumības uzraudzībai. Kongo eksportē kokmateriālus un koksnes izstrādājumus par vairāk nekā 250 miljoniem euro gadā un pusi no šā apjoma — uz Eiropas Savienību. Līdz šim 20 % no Kongo kokmateriāliem, kas importēti uz Eiropas tirgu, ir nelegālas izcelsmes, un tas attiecas gan uz ražošanu, gan tirdzniecību, pārstrādi vai eksportu. No 1993. gada līdz 1999. gadam notikušie kari stāvokli nav uzlabojuši un ir veicinājuši korupcijas attīstību. Tāpēc bija steidzami jāievieš kokmateriālu nelegālās tirdzniecības apkarošanas pasākumi, lai pilnveidotu bieži vien sarežģītās tirdzniecības plūsmas analīzi un uzraudzību. Ir jāuzsver, ka šie brīvprātīgie nolīgumi par kokmateriālu tirdzniecību nedrīkst būt pretrunā ar ES vispārējo mērķi par cīņu ar klimata pārmaiņām, un tiem ir jāgarantē meža ilgtspējīga izmantošana, jāaptur atmežošana un meža degradācija, un ar to saistītās oglekļa emisijas un bioloģiskās daudzveidības izzušana pasaules mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Kā mēs labi apzināmies, liela daļa no Eiropas Savienībā izmantotajiem kokmateriāliem tiek ievesta no Kongo Republikas. Šajā nozarē strādājošo NVO pētījumi ir atklājuši, ka vismaz 20 % no Kongo kokmateriāliem ir nelegālas izcelsmes. Mērķis šim ieteikumam par lēmuma projektu par meža tiesību aktu ieviešanu ir nodrošināt, ka arī Kongo Republikā Eiropas Savienība var darīt to, kas jau ir pieprasīts Kamerūnai, proti, veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka kokmateriālu tirgū nenotiek nekāda nelikumīga un tāpēc nepieņemama iejaukšanās. To var panākt, kā ir ierosināts šajā ieteikumā, pieņemot pasākumus, kas ļaus ES nodrošināt, ka tās politiskās reformas, kas uzsāktas, izmantojot partnerattiecību nolīgumus, patiešām veicina gan tiesiskā, gan vides ziņā tīru ekonomiku, lai aizsargātu šo valsti no kriminālām darbībām un savu resursu ļaunprātīgas izmantošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Kongo eksportē kokmateriālus un koksnes izstrādājumus par vairāk nekā 250 miljoniem euro gadā un pusi no šā apjoma — uz Eiropas Savienību. Līdz šim NVO pētījumi ir atklājuši, ka 20 % no Kongo kokmateriāliem, kas importēti uz Eiropas tirgu, ir nelegālas izcelsmes, un tas attiecas gan uz ražošanu, gan tirdzniecību, pārstrādi vai eksportu. No 1993. gada līdz 1999. gadam notikušie kari stāvokli nav uzlabojuši un ir veicinājuši korupcijas attīstību. Tāpēc steidzami bija jāievieš kokmateriālu nelegālās tirdzniecības apkarošanas pasākumi, lai pilnveidotu bieži vien sarežģītās tirdzniecības plūsmas analīzi un uzraudzību. Šim brīvprātīgajam partnerattiecību nolīgumam ir jāpalīdz izskaust korupciju un būtiski samazināt nelikumīgas izcelsmes kokmateriālu tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Cīņā pret bioloģiskās daudzveidības izlaupīšanu mežu iznīcināšana ir ārkārtīgi būtisks jautājums. Pirmām kārtām tās ir sekas mūsdienu uz ražošanu orientētās globalizācijas izpratnei, un tāpēc tas joprojām notiek pilnīgi likumīgi. Divpusējā ES un Kongo brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma īstenošana, lai apkarotu mežu nelikumīgo izmantošanu, ir ļoti neliels solis virzībā uz vajadzīgā mehānisma izveidošanu sodīšanai par visiem ekoloģiskajiem noziegumiem. Valsts dienestiem ir jāgarantē neatkarīga lēmumu pieņemšana par eksporta licenču piešķiršanu un pārbaudi un jānodrošina atbalsts, lai cīnītos pret mežu juridiski nepareizu izmantošanu. Tas, ka trūkst šādu pasākumu, izraisa īpašu nožēlu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Āfrikas valstīs mežistrāde bieži vien tiek veikta nelikumīgi, kas ļoti smagi ietekmē ražotājvalstu dabas resursu aizsardzību, kā arī rada negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un uz cilvēku dzīves kvalitāti un viņu nākotnes izredzēm. Es ceru, ka nolīgums, par kuru ir notikušas sarunas ar Kongo Republiku, efektīvi apkaros nelikumīgu mežistrādi šajā valstī, tādā veidā sekmējot apstākļu uzlabošanos iedzīvotājiem, kuri dzīvo no ienākumiem, kas gūti šajā ekonomikas nozarē, un ka tas arī veicinās bioloģiskās daudzveidības uzlabošanos un dabas resursu aizsardzību Kongo Republikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Šāda veida nolīgumam būs kāda nozīme tikai tad, kad mēs varēsim būt pārliecināti, ka ārvalstu uzņēmumi vairs neizmanto vietējos uzņēmumus, kuriem nav konkrētu zināšanu par mežsaimniecību un vidi, un kad Kongo Republika apkaros korupciju. Mērķim ir jābūt izveidot tādu mežsaimniecības nozari, kas rīkojas atbildīgi un veic plānošanu, domājot par nākamajām paaudzēm. Kamēr vietējie iedzīvotāji neapzināsies šos jautājumus, visa šī lieta kopumā arī turpmāk būs izlikšanās.

Kamēr par ciršanas noteikumu neievērošanu netiks noteikti būtiski sodi un sankcijas, ES nolīgums būs pilnīgi veltīgs. Pat, ja notiek selektīva mežu ciršana, ir svarīgi atcerēties, cik daudz koku tiks zaudēts transportēšanas procesā, piemēram, lai uzbūvētu ceļus kokmateriālu izvešanai no meža. Kaut arī mēs nevaram cerēt uz brīnumiem no šī nolīguma, tas ir solis pareizajā virzienā, un tāpēc es esmu balsojis par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es arī balsoju par brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) starp Eiropas Savienību un Kongo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību. Es atzinīgi vērtēju mērķi izveidot tiesību aktu sistēmu, kas dod iespēju inter alia identificēt kokmateriālus un nodrošināt to izsekojamību; izveidot neatkarīgas un valsts pārbaužu procedūras, kas apliecina, ka visi kokmateriāli, ko Kongo Republika eksportē uz Eiropas tirgu ir pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti likumīgi, lai Kongo kokmateriālu nozares pārvaldība un apsaimniekošana kļūtu likumīga; un stiprināt meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību.

Attiecībā uz Kongo un ES brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN), kas tika noslēgts 2009. gada 9. maijā, es gribētu uzsvērt BPN definīcijās iekļauto kritēriju, tostarp sarunu procesam piemērojamo kritēriju izpildi, kā rezultāts ir novatorisks nolīgums, kura mērķis ir efektīvi novērst sliktu pārvaldību, kas ir kokmateriālu nelikumīgas tirdzniecības un korupcijas pamatā, kā arī izveidot kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumības uzraudzības efektīvu, pārredzamu sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības un Kongo brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma (ES un Kongo BPN) mērķi ir izveidot tiesību aktu sistēmu, kas dotu iespēju nodrošināt kokmateriālu izsekojamību, ieviest valsts un neatkarīgas pārbaužu procedūras, ar kuru palīdzību tiktu apliecināts, ka visi no Kongo uz Eiropas tirgu eksportētie kokmateriāli ir iegūti likumīgi, un pastiprināt mežsaimniecības tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību.

NVO pētījumi ir atklājuši, ka 20 % no Kongo kokmateriāliem, kas importēti uz Eiropas tirgu, ir nelegālas izcelsmes, un tas attiecas uz visiem šī procesa posmiem. Tādēļ, dāmas un kungi, steidzami ir jāievieš kokmateriālu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas pasākumi.

ES un Kongo brīvprātīgajā partnerattiecību nolīgumā ir paredzētas vairākas politikas un tiesību aktu reformas, kas dos iespēju Kongo kokmateriālu rūpniecībā izveidot labu pārvaldību un panākt lielāku pārredzamību. Ir svarīgi nodrošināt, lai iesāktās politiskās un tiesību aktu reformas veicinātu nabadzības samazināšanos un iedzīvotāju dzīves apstākļu vērā ņemamu uzlabošanos.

Šis nolīgums stāsies spēkā, tiklīdz solītās tiesību aktu reformas būs īstenotas un ieviesta likumības kontroles sistēma. Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ es atbalstu referenta priekšlikumu sekot Padomes nostājai.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Kongo un ES brīvprātīgajā partnerattiecību nolīgumā ir paredzētas vairākas politikas un tiesību aktu reformas, kas dos iespēju Kongo Republikas kokmateriālu nozarē izveidot labu pārvaldību un panākt lielāku pārredzamību. Ir svarīgi garantēt, lai visu Kongo Republikas izcelsmes kokmateriālu un koksnes produktu imports Eiropas tirgū būtu pilnīgi likumīgs un lai visas īstenotās reformas nodrošinātu vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu tiesību ievērošanu, sekmētu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos un vides saglabāšanu un lai tās patiešām ietekmētu korupcijas apkarošanas līmeni un stiprinātu vietējās pilsoniskās sabiedrības spējas.

Tāpēc es balsoju par šī nolīguma parakstīšanu un ceru, ka, to īstenojot, tiks stingri ievērotas paziņotās apņemšanās un mērķi, ko nosaka meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) principi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu šo rezolūciju, jo uzskatu, ka mums ir jācenšas atrisināt atmežošanas un mežu degradācijas nopietno problēmu. Mežu integritātes saglabāšana arī turpmāk būs prioritāte.

Komisijai un Padomei ir jāpastiprina savi centieni, lai nodrošinātu, ka Kongo Republikā tiek ievērotas cilvēktiesības. Vēl viena problēma, kurai ir vajadzīgi profilaktiski pasākumi, ir korupcija, kas ir būtiski jāsamazina. Lai nodrošinātu korupcijas samazināšanos, ir svarīgi atbalstīt pasākumus, kas paredzēti, lai garantētu vietējās tiesu sistēmas neatkarību un jaunu tiesu procedūru izveidi.

Ir arī būtiski atjaunināt juridiskos dokumentus, kas ir paredzēti, lai uzlabotu sociālo taisnīgumu un ievērotu vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu tiesības. Nobeigumā es gribētu uzsvērt, ka ir vajadzīgi papildu tehniskie un finanšu resursi, lai atbalstītu kokmateriālu likumības kontroles sistēmas izveidi.

 
  
  

Ieteikumi: Yannick Jadot (A7-0371/2010) un (A7-0370/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Līdz ar to, ka Eiropas Parlaments ir piekritis brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku un Kongo Republiku, ir gūts liels panākums cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi un kokmateriālu nelikumīgu tirdzniecību. Sertifikācijas sistēma, kas nodrošina skaidru izsekojamību, dos labumu ne vien Eiropas ekonomikai un, jo īpaši Eiropas kokmateriālu rūpniecībai, bet arī Kamerūnas un Kongo ekonomikai un kokmateriālu rūpniecībai. Es noteikti atbalstu šos divus nolīgumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Saskaņā ar meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) principiem tropu cietkoksnes eksportētājvalstis ir sākušas parakstīt brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus (BPN) ar ES, lai nodrošinātu kokmateriālu izsekojamību un likumību, kā arī pārbaužu procedūras. Šo divu FLEGT brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu ar Kongo Republiku un Kamerūnas Republiku mērķis ir izveidot tiesību aktu sistēmu šādā nolūkā: 1) ieviest un nodrošināt kokmateriālu izsekojamību, 2) ieviest valsts un neatkarīgas pārbaužu procedūras, ar kuru palīdzību apliecinātu visu no partnervalsts uz Eiropas tirgu eksportēto kokmateriālu likumību, lai Kongo un Kamerūnas mežu pārvaldība un apsaimniekošana kļūtu likumīga, un 3) pastiprināt mežsaimniecības tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību. 2009. gadā jau ir parakstīts BPN starp ES un Ganu. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam ir koplēmuma pilnvaras, un tam ir jādod sava oficiālā piekrišana par diviem BPN attiecībā uz Kamerūnu un Kongo Republiku. Tuvākajā nākotnē ir paredzēti vēl vairāki BPN, īpaši ar dažām Āzijas valstīm un arī ar Kongo Demokrātisko Republiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šīm rezolūcijām, jo uzskatu, ka ir svarīgi saglabāt dabiskos mežus, kuru izmantošana var izraisīt mežu degradāciju un atmežošanu, kā arī vides stāvokļa radikālu pasliktināšanos pasaulē.

Tādēļ ir vajadzīga mežsaimniecības nozares tiesību aktu sistēmas reforma, lai brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums atbilstu meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) rīcības plāna mērķiem un lai nodrošinātu sociālo un vides kritēriju izpildi. Ir jāatjaunina juridiskie dokumenti, kas paredzēti sociālā taisnīguma uzlabošanai, lai ievērotu vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu tiesības, tā garantējot šīm grupām tiešas dalības principus jauno normatīvo dokumentu projektu izstrādē un pārredzamības nolīguma īstenošanas posmā.

Komisijai ir jānodrošina vietējo kopienu, kuras bieži vien ir klimata un vides degradācijas pirmie upuri, tiesību ievērošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Eiropas Parlaments ir balsojis par vairākiem nelikumīgas kokmateriālu tirdzniecības apkarošanas nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Kongo un Eiropas Savienību un Kamerūnu.

Šie starptautiskie nolīgumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu uz ES eksportēto kokmateriālu izsekojamību, lai cīnītos pret atmežošanu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, kā arī aizsargātu pamatiedzīvotāju tiesības.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas referents Y. Jadot ir iekļāvis vairākus Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtos grozījumus.

Šie ziņojumi vēl ir jāīsteno, un mums ir jāpārliecinās, ka Komisija patiešām ņem vērā Eiropas Parlamenta viedokļus.

Tomēr šie ziņojumi var kļūt par atbalsta avotu visiem tiem, kuri cīnās par cita veida attiecībām ar dienvidu valstīm, jo īpaši ar valstīm Subsahāras Āfrikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es esmu balsojusi par to, lai ES parakstītu brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu ar Kamerūnas Republiku un ar Kongo Republiku. Šis 2011. gads ir Starptautiskais mežu gads. Veselīgi meži ir būtiski, lai saglabātu vietējo bioloģisko daudzveidību, un tie dod svarīgu ieguldījumu to mērķu īstenošanā klimata jomā, kurus mēs sev esam noteikuši, jo meži darbojas kā dabīgi CO2 absorbētāji. Veģetācija un mežaini apgabali ir tikuši iznīcināti visā pasaulē, arī Centrālāfrikā. Satelītattēli atklāj, ka pēdējos 30 gados Āfrikas meži ir zaudēti aptuveni 25 000 km² platībā. Šie jaunie partnerattiecību nolīgumi sekmēs šo divu valstu mežsaimniecības nozares atbildīgu pārvaldību, par ko ES ir netieši atbildīga, jo tā importē kokmateriālus. ES tagad atzīst šo atbildību. Kokmateriālu izsekojamības un likumības pārbaužu sistēmas ieviešana nodrošinās arī vajadzīgo pārredzamību.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0022/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Kaut arī šajā rezolūcijā ir atsauce par darba vīzām, pretēji pārējām ES valstīm attiecībā uz Maltu ir ļoti maz ticams, ka Klusā okeāna valstu pilsoņi to izvēlēsies par darba meklējumu vietu. Tādēļ es balsoju par ierosināto sākotnējo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski.(FR) Rezolūcija izskaidro Parlamenta šaubas par Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Tajā ir norādīti šā nolīguma mērķi (attīstība, tirdzniecības saišu stiprināšana starp ES un Klusā okeāna valstīm) un uzsvērtas problēmas, ko radījusi atkāpe no apstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumiem. Tomēr saskaņā ar manu atteikšanos pieņemt šo nolīgumu es balsoju pret šo rezolūciju, kas, manuprāt, nepietiekoši uzsver problēmas, ko izraisījusi atkāpe no apstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz tunzivi.

Es gaidu, kad Eiropas Komisija mums iesniegs ietekmes novērtējumu, ko paredz šis nolīgums. Tas analizē nolīguma sekas attiecībā uz nodarbinātību Eiropas Savienībā un arī Klusā okeāna valstīs, kā arī attiecībā uz Eiropas zivsaimniecības un apstrādes nozari. Ir neiespējami pārbaudīt izcelsmi apstrādātām tunzivīm, kas tiek ievestas Eiropas tirgū. Es sekošu sarunām par galīgo partnerattiecību nolīgumu starp ES un Klusā okeāna valstīm, un es panākšu, ka nolīgums neietver nekādas atkāpes no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz apstrādātiem zivsaimniecības produktiem no Papua-Jaungvinejas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju centienus, kas virzīti uz tirdzniecības attiecību padziļināšanu starp Klusā okeāna valstīm un ES, lai atbalstītu reģionālo integrāciju un veicinātu Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstu (ĀKK) ekonomikas progresīvu integrāciju pasaules ekonomikā.

Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme, lai sekmētu ĀKK valstu ilgtspējīgu sociālo un ekonomikas attīstību un stimulētu vispārējos centienus attiecībā uz nabadzības izskaušanu šajās valstīs. Tādēļ tirdzniecības attiecībām starp šo reģionu un ES ir jāveicina un jāpaplašina tirdzniecība, ilgtspējīga attīstība un reģionālā integrācija, vienlaikus sekmējot ekonomikas dažādošanu un nabadzības samazināšanos.

Jaunattīstības zemēs tirdzniecības politika kļūst svarīgāka nekā jebkad pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, un es aicinu, lai sarunas ar visām 14 ĀKK Klusā okeāna reģiona valstīm par visaptverošu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu notiktu pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. (DA) Attiecībā uz 6. grozījumu par 23. punkta 3. apakšpunktu mēs uzskatām, ka katrai dalībvalstij atsevišķi ir jālemj par vīzas piešķiršanu trešās valsts valstspiederīgajam. Ja tas ir darba vīzas jautājums, darbam vienmēr ir jābūt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā gadījumā, ja to veiktu ES pilsonis attiecīgajā dalībvalstī. Mēs arī vēlētos, lai būtu precīzāk formulēta frāze „par „aprūpes sniedzējiem” vai līdzīgos darbos”.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze uzsver to, ka jaunattīstības valstīm tirdzniecības politika ir svarīgāka nekā jebkad. Šā reģiona īpašais raksturs, ko nosaka zivsaimniecība un ar zivsaimniecību saistīti pasākumi un rūpniecības nozares, atklāj vislabāko turpmākas eksporta izaugsmes potenciālu ar nosacījumu, ka zivsaimniecības pasākumi tiek veikti ekoloģiski ilgtspējīgā veidā.

Ciktāl tas attiecas uz stratēģiju „Atbalsts tirdzniecībai”, tās mērķis ir uzlabot jaunattīstības valstu spēju izmantot jaunas tirdzniecības iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par rezolūciju par Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp ES un Klusā okeāna reģiona valstīm, ņemot vērā faktu, ka tas ir tikai viens solis virzībā uz sarunām par jaunu, plašāku partnerattiecību nolīgumu.

Tajā pašā laikā Eiropas Komisijai ir jāpatur prātā, ka sarunās par turpmāko nolīgumu būs jāiesaista lielāks šā reģiona valstu skaits, lai nolīgums neizraisītu šķelšanos reģiona iekšienē. Turklāt šim nolīgumam nav jāļauj trešo valstu uzņēmumiem ES muitas nodokļu atbrīvojuma sniegtos labumus izmantot veidā, kas kaitē vietējiem uzņēmumiem, darba ņēmējiem un ienākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka partnerattiecību nolīgums atbalstīs reģionālo integrāciju un veicinās Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstu ekonomikas progresīvu integrāciju pasaules ekonomikā, vienlaikus arī sekmējot šo valstu sociālās sfēras un ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, tā dodot ieguldījumu nabadzības izskaušanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kaut arī Pagaidu partnerattiecību nolīgumu ar ES ir parakstījušas tikai Papua-Jaungvineja un Fidži Salu Republika, es uzskatu, ka tas ir pelnījis mūsu atbalstu, jo tas nodrošina, ka Eiropas tirgus ir atvērts šo valstu vietējiem izstrādājumiem un, no otras puses, šo valstu tirgi tiek pakāpeniski atvērti Eiropas izstrādājumiem. Es ceru, ka tirdzniecības attiecības starp Klusā okeāna valstīm un ES pieaugs un kļūs ciešākas, vienlaikus ievērojot dažādu apgabalu īpatnības un paturot prātā tās īpašās vajadzības, kas ir vistrūcīgākajiem. Tāpēc ir jāizmanto šis tirdzniecības mehānisms, paturot prātā nolīgumu parakstījušo valstu attīstības vajadzības, un jāizmanto kā instruments, lai sekmētu šo vajadzību risināšanu. Visaptverošajā nolīgumā, kas varētu tikt noslēgts, nav jāatstāj novārtā šajā rezolūcijā norādītie galvenie jautājumi: 1) sarunas par intelektuālā īpašuma tiesībām; 2) valsts iepirkuma pārredzamība; un 3) darba vīzu piešķiršana.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Mana rezolūcija, kas ir pievienota dotajai piekrišanai par ES un Klusā okeāna valstu Pagaidu partnerattiecību nolīgumu, noskaidro to, ka Parlaments, atzinīgi vērtējot šo Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (PEPN), kas aptver tikai Fidži un Papua-Jaungvineju, uzskata, ka jebkurai virzībai uz pilnīgu EPN ir jāaptver visas 14 Klusā okeāna salu valstis. Tas ir svarīgi attiecībā uz reģionālo solidaritāti, kohēziju un integrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES un Klusā okeāna valstu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu mērķim ir jābūt tirdzniecības paplašināšanai, ilgtspējīgai attīstībai un reģionālajai integrācijai, vienlaikus sekmējot ekonomikas dažādošanu un nabadzības samazināšanos. Kaut arī pašreiz šo nolīgumu ir parakstījušas tikai Papua-Jaungvineja un Fidži Salu Republika, tas ir svarīgs solis ekonomikas turpmākās attīstības virzienā šajā reģionā, kas ietver 14 valstis, un būtisks faktors starptautiskās tirdzniecības attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Plaši izplatītais uzskats, ka tirdzniecības attiecību veicināšanai starp šo reģionu un ES ir jāsekmē un jāpaplašina tirdzniecība, ilgtspējīga attīstība un reģionālā integrācija, vienlaikus arī veicinot ekonomikas dažādošanu un nabadzības samazināšanos, ir īpaši svarīga iezīme šajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm. Izmantojot šo Pagaidu nolīgumu, tiks panākti Tūkstošgades attīstības mērķi.

Šis jautājums kopā ar īsta reģionālā tirgus izveidi nosaka būtisku pamatu Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīguma (PEPN) veiksmīgai īstenošanai; tāpat tas attiecas arī uz turpmāk iespējamo visaptverošo EPN. Reģionālā integrācija un sadarbība ir būtiska Klusā okeāna valstu sociālajai un ekonomikas attīstībai.

Es balsoju „par”, jo esmu pārliecināta, ka šis PEPN var sekmēt šo reģionu ekonomisko attīstību, un es piekrītu rezolūcijā minētajām bažām, ka šāda attīstība ir jāpapildina ar vides ilgtspējas politiku un iekļaušanas politiku. Kā daļa no Lisabonas līguma piešķirtajām kompetencēm Parlamentam ir uzticēts uzraudzīt šī nolīguma īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maurice Ponga (PPE), rakstiski.(FR) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt Pagaidu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Klusā okeāna valstīm. Šis nolīgums parāda Eiropas Savienības apņemšanos attiecībā uz šo pasaules reģionu un raida spēcīgu politisko signālu šā reģiona valstīm. Es par to priecājos. Politiskā rezolūcija, kas ir pievienota šim lēmumam par nolīguma apstiprināšanu, rada izdevību noteikt mūsu prasības. Mēs vēlamies izveidot līdzsvarotas un taisnīgas attiecības ar Klusā okeāna valstīm — tādas, kas ļauj attīstīties šīm salu valstīm, vienlaikus aizsargājot mūsu pašu pilsoņu intereses. Kaut arī šajā pagaidu nolīgumā ir ietverti īpaši noteikumi attiecībā uz zivsaimniecības produktu izcelsmi, ir svarīgi pārzināt šo atkāpi. Lai nodrošinātu, ka šī atkāpe, kas ļauj radīt darbavietas un labklājību, patiešām dod labumu vietējiem iedzīvotājiem un nerada kaitējumu Eiropas zivsaimniecības produktu apstrādes un konservu nozarēm, bija būtiski noteikt, lai pēc iespējas ātrāk tiktu veikts šīs atkāpes ietekmes novērtējums, un dot iespēju vajadzības gadījumā to atcelt. Garantijas pastāv, lai nodrošinātu, ka šis nolīgums ir taisnīgs un ka vajadzības gadījumā tiks veikti pasākumi, lai aizsargātu mūsu intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju par Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm, cerot, ka šis nolīgums, kas pašlaik ir noslēgts ar divām valstīm — Papua-Jaungvineju un Fidži Salu Republiku, varētu veidot pamatu plašāka apjoma nolīgumam. Šāds nolīgums būtu instruments, lai veicinātu Klusā okeāna reģiona ilgtspējīgu sociālo un ekonomikas attīstību, lai mazinātu nabadzību un stiprinātu reģionālo integrāciju un sadarbību saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Pagaidu partnerattiecību nolīgums starp Papua-Jaungvineju, Fidži Salu Republiku un Eiropas Kopienu tika parafēts 2007. gada 14 decembrī.

Šīs bija vienīgās Klusā okeāna reģiona valstis, kas pievienojās šim nolīgumam, jo tās visaktīvāk uzturēja tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību, galvenokārt tāpēc, ka tās bija ieinteresētas aizsargāt savas cukura un tunzivju rūpniecības nozares. Nolīgumam ir arī jāgarantē šo valstu turpmākie ieguvumi, pateicoties jauniem noteikumiem par beznodokļu un bezkvotu piekļuvi tirgum.

Izmantojot labāku piekļuvi Eiropas tirgum, šīs valstis gūs labumu arī no jaunām ieguldījumu iespējām, kam būs pozitīva ietekme arī uz nodarbinātību. Ekonomisko partnerattiecību nolīgums paredz, ka pēc tam ir jāizveido ad hoc komiteja, lai uzraudzītu tā īstenošanu un regulāri pārbaudītu tā ietekmi uz vietējo sabiedrību un vietējo ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski.(FR) Rezolūcija izskaidro Parlamenta šaubas par Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Tajā ir norādīti šā nolīguma mērķi (attīstība, tirdzniecības saišu stiprināšana starp ES un Klusā okeāna valstīm) un uzsvērtas problēmas, ko radījusi atkāpe no apstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumiem. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, un tāpēc es atbalstīju Zaļo grupas iesniegtos grozījumus, kas pilnīgi saskan ar mūsu bažām. Es ceru, ka Eiropas Komisija nodrošinās mums nolīgumā paredzēto ietekmes novērtējumu, un es cieši sekošu sarunām par galīgo partnerattiecību nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Papua-Jaungvineju un Fidži, jo ir svarīgi attīstīt ciešas saites ar Klusā okeāna reģiona eksportētājvalstīm. Neskatoties uz dažu deputātu bažām, es uzskatu, ka mums ir jāveicina ciešāka sadarbība ar šīm valstīm, jo tas ļauj ES uzraudzīt tunzivju un citu zivju nozveju, kuras tiek konservētas Papua-Jaungvinejā. Šī rūpniecības nozare ir arī radījusi simtiem darba vietu nabadzībā novestās valsts vietējiem iedzīvotājiem.

 
  
  

Ieteikums: David Martin (A7-0365/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo uzskatu, ka tā palīdzēs noslēgt jaunus, Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem atbilstošus tirdzniecības nolīgumus ar Fidži Republiku un Papua-Jaungvineju. Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN) ir tādi preču tirdzniecības nolīgumi, kuru mērķis ir nepieļaut iespējamos traucējumus tirdzniecībai starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu un Eiropu. Lai gan pagaidu nolīgumus var uzskatīt par šā procesa pirmo soli, juridiski tie ir pilnīgi neatkarīgi starptautiski nolīgumi, kas ne vienmēr var novest pie pilna EPN noslēgšanas. Es atzinīgi vērtēju ieteikumus par galīgo nolīgumu parakstīšanu, ES naudas līdzekļu piešķiršanu šo nolīgumu finansēšanai, kurus nevajadzētu ņemt no Eiropas Attīstības fonda, vajadzību izveidot parlamentāro komiteju nolīgumu īstenošanas uzraudzībai un pārskatīšanas klauzulu, kas paredzētu vispārējās ietekmes novērtējumu, kurš jāveic pēc trim līdz pieciem gadiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. (NL) Partnerattiecību nolīgumiem ir jāveicina tirdzniecība starp ES un Papua-Jaungvineju un Fidži un jādod ieguldījums tirdzniecībā, attīstībā, ilgtspējīgā izaugsmē un nabadzības mazināšanā. Reģionālā integrācija ir būtiski svarīga šo valstu attīstībai. Tāpēc Komisijai ir jāpaskaidro, kādu ieguldījumu attīstībā dos šie pagaidu nolīgumi. Mums ir svarīgi parakstīt galīgo nolīgumu ar šā reģiona valstīm. Izcelsmes noteikumu atvieglojumi dod Papua-Jaungvinejai lielas iespējas attīstīt vietējo ekonomiku.

Taču ir svarīgi nodrošināt, lai visnabadzīgākās valstis netiktu izmantotas tikai kā tranzītvalstis to valstu produktiem, kuras neatbilst īpašas piekļuves shēmas piemērošanai. Vietējās ekonomikas intereses ir augstākā mērā svarīgas. Komisijai ir jāuzrauga nolīgumu īstenošana un pienācīgi jārīkojas, ja ietekmes novērtējums atklāj nopietnus tirgus kropļojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski.(FR) Šis ir nolīgums, ar ko piešķir Klusā okeāna reģiona precēm preferenciālus nosacījumus piekļuvei Eiropas tirgum. Es esmu par šā reģiona attīstību, bet uzskatu, ka atkāpe no noteikumiem par pārstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmi nav pieņemama. Šī atkāpe patiešām rada negodīgu konkurenci Eiropas zivju produktu konservu rūpniecībai un nedod patiesu labumu vietējiem iedzīvotājiem.

Turklāt tunzivju imports no Papua-Jaungvinejas pēdējos divos gados ir dubultojies, un mums ir iemesls bažīties, ka šī tendence turpmāk vēl pastiprināsies. Kā Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks es nolēmu balsot „pret” šo nolīgumu, jo tajā nav ņemts vērā šīs komitejas pieņemtais atzinums, kurā bija ierosināts sarunu nobeigumā par Pagaidu partnerattiecību nolīgumu atcelt atkāpi no noteikumiem par pārstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Lai gan tikai neliels skaits valstu ir pieņēmušas Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (PEPN), tomēr tas parāda Eiropas apņemšanos atbalstīt Klusā okeāna valstu attīstību, izmantojot mehānismu, kas pārsniedz parastas palīdzības procedūras un tiecas mobilizēt vietējo ekonomiku cerībā ietekmēt uzņēmumu un darbavietu radīšanu un izraisīt lielāku cilvēku pārvietošanos un preču apriti. Lai gan es principā piekrītu šādam instrumentam, es tomēr nevaru ignorēt savas šaubas par to, kā PEPN ietekmēs zivsaimniecības nozari. Tāpēc es vēlos, lai Komisija izvērtē šo jautājumu īpaši rūpīgi, un uzskatu par pamatotu referenta lūgumu, lai Komisija sniedz Parlamentam ziņojumu par zvejniecību Klusajā okeānā un reģiona zivju krājumu pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Es piekrītu šim Padomes lēmuma projektam par Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīguma (PEPN) noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un divām Klusā okeāna valstīm — Papua-Jaungvineju un Fidži Republiku — šādu iemeslu dēļ: 1) šīs valstis ir reģiona lielākās tautsaimniecības, un tās jau agrāk ir parakstījušas ekonomisko partnerattiecību nolīgumus ar ES; 2) lai gan šādu partnerattiecību noslēgšana ar citām šā reģiona valstīm dotu potenciālu labumu, tomēr tā līdz šim nav bijusi iespējama; 3) šis ir pagaidu nolīgums, kurš Parlamentam būs vēlreiz jānovērtē, ja mēs vēlamies to vērst visaptverošā nolīgumā; 4) Fidži Republika ir uzņēmusies saistības pret ES attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiskajiem principiem un tiesiskumu; 5) par spīti šā reģiona pilsoniskās sabiedrības un politiķu kritikai šīs partnerattiecības var dot ieguldījumu minēto valstu stratēģiskajā attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs jau ilgu laiku esam kritizējuši ekonomisko partnerattiecību nolīgumu slēgšanu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu (ĀKK). Neatkarīgi no to nolūka un daiļrunības, ar kādu tie tiek piedāvāti, šo nolīgumu mērķis faktiski ir brīvā tirdzniecība ar visām tās ārkārtīgi negatīvajām sekām. Nesen pēdējā ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, kas notika 2010. gada decembrī, ĀKK valstu Padome izteica bažas par to, ka Eiropas Komisija neņem vērā to iebildumus attiecībā uz jautājumiem, kas skar šo valstu tautsaimniecības aizsardzību. Pastāv arī pretruna starp Komisijas izdaudzināto elastību un nelokāmo nostāju, ko tā pieņēmusi sarunās par tehniskiem jautājumiem. Par šo Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Fidži Republiku un Papua-Jaungvineju ES ir saņēmusi asu kritiku no Klusā okeāna reģiona sociālo un politisko organizāciju puses, kas nosodīja spiedienu, kurš izdarīts uz šīm abām valstīm, lai tās parakstītu nolīgumu, un draudus, ka tās zaudēs preferenciālo piekļuvi Eiropas tirgiem. Kritizētāji ir teikuši arī to, ka kopš nolīguma parakstīšanas brīža ievērojami ir mazinājusies Klusā okeāna reģiona valstu solidaritāte, radot šķelšanos, kas novedusi pie dažu reģionālo grupu izjukšanas spiediena dēļ, kas tika veikts, lai tās parakstītu pagaidu nolīgumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Nav nekā svarīgāka par bērnu veselību un viņu tiesību un labklājības aizsardzību. Bērniem ir jābūt arī tiesībām uz dzīvi ģimenē, un ir jānodrošina, ka bērniem nav jādzīvo ilgu laiku bērnu namos.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Nolīgums starp ES un Klusā okeāna reģiona valstīm piešķir Papua-Jaungvinejai vispārēju izņēmuma statusu attiecībā uz zivsaimniecības produktu, jo īpaši tunzivju, izcelsmes noteikumiem. Šī klauzula nozīmē, ka preces no minētās valsts var uzskatīt par Papua izcelsmes precēm, un tātad tās ir atbrīvotas no muitas nodevām un kvotām, pat tad, ja zvejnieki, zvejas apgabali un rūpnīcas, kas ražo zivju konservus, nepieder Papua-Jaungvinejai.

No tā labumu gūst Ķīnas, Austrālijas, Taizemes un citu valstu zvejas flotes, kas izkrauj savus lomus Papua ostās. Ieguvējas ir zivju konservu rūpnīcas, kas pieder minētajām valstīm, bet ir izvietotas Papua-Jaungvinejā un izmanto ārvalstu valstspiederīgos, liekot tiem strādāt neapmierinošos apstākļos. Ir skaidrs, ka Eiropas, jo īpaši Francijas zivsaimniecības nozare visvairāk cietīs no šīs negodīgās un nelikumīgās konkurences.

Eiropas Savienībā tunzivju imports no Papua-Jaungvinejas no 2008. līdz 2009. gadam palielinājās par 76 %, bet vienā pašā Francijā tajā pašā laika posmā tas palielinājās par 1500 %. Šīs atkāpes negatīvā ekonomiskā un sociālā ietekme ir visiem labi zināma, un arī bažas par šā reģiona zivju krājumiem ir pamatotas. Tāpēc es balsoju „pret” šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Klusā okeāna reģiona valstis veido unikālu teritoriju, kas sastāv galvenokārt no salu valstīm, kuras ir lielā mērā etniski daudzveidīgas un kuru kultūra stipri atšķiras no Eiropas kultūras. Tās prasa atšķirīgas politiskās un ekonomiskās prioritātes. Noslēdzot nolīgumu ar šīm valstīm, mēs vēlamies veicināt brīvu preču un pakalpojumu apriti, kas dotu komerciālu labumu abām pusēm. Taču, tiecoties pēc tirgus liberalizācijas, mums jānodrošina, ka mūs neuztver kā iebrucējus, kas vēlas tikai iegūt piekļuvi resursiem, šajā procesā vājinot reģionālo solidaritāti, kā mūsu kritizētāji vēlas likt mums domāt. Noslēgsim nolīgumus, veicināsim konkurētspēju, bet visos gadījumos ievērosim veselo saprātu un savstarpēju izdevīgumu, jo īpaši, palīdzot tādiem reģioniem kā Klusā okeāna valstis, kuras bieži piemeklē dabas katastrofas.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un divām ĀKK valstīm, proti, Papua-Jaungvineju un Fidži, no otras puses, ir jāuzskata par pirmo soli ceļā uz visaptverošu nolīgumu. Pagaidu partnerattiecību nolīgums attiecas uz visām svarīgajām tirdzniecības nolīguma jomām, bet pēc tam tas varētu attiekties arī uz intelektuālā īpašuma tiesībām un publisko iepirkumu. Es atbalstu šo nolīgumu, bet vienlaikus es labi apzinos tā iespējamo ietekmi uz Eiropas zivsaimniecības nozari, un es gaidu, lai Komisija šajā ziņā veic ietekmes novērtējumu, kas paredzēts Parlamenta pieņemtās rezolūcijas 15. punktā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Iniciatīvas rezultātā, kuru Parlaments šodien apstiprināja, ir radīts nolīgums, kas neapšaubāmi stiprinās tirdzniecību starp Eiropas Savienību un dažām Klusā okeāna reģiona valstīm. Pagaidu partnerattiecību nolīgums ir noslēgts ar Papua-Jaungvineju un Fidži Republiku, kuras ar to cer aizsargāt cukura ražošanas un tunzivju pārstrādes nozares. Es uzskatu, ka tas ir solis pretī attīstībai un labklājībai. Pateicoties arī izcelsmes noteikumiem, tas zivkopības nozarei un eksportam no šiem reģioniem radīs reālu pievienoto vērtību. Man ir jāuzsver arī tas, ka šim nolīgumam var būt liela nozīme attiecībās ar citām Klusā okeāna reģiona valstīm, tostarp ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es priecājos par to, ka Parlaments sniedza pārliecinošu atbalstu manam ieteikumam piekrist ES un Klusā okeāna reģiona valstu pagaidu EPN. Pagaidu nolīgumu starp Papua-Jaungvineju, Fidži un Eiropas Kopienu ierosināja 2007. gada 14. decembrī. Šīs abas valstis bija vienīgās Klusā okeāna reģiona valstis, kas parakstīja nolīgumu, bet pārējās Klusā okeāna reģiona valstis — mazā preču tirdzniecības ar ES apjoma dēļ —– izvēlējās nolīgumu neparakstīt. Fidži un Papua-Jaungvineja nolīgumu parakstīja galvenokārt tāpēc, ka cerēja uz savu cukura un tunzivju ražošanas aizsardzību, kas pretējā gadījumā būtiski ciestu no vispārējās preferenču sistēmas piemērošanas. Pagaidu nolīgums aptver izcelsmes noteikumus un ar tirgus pieejamību saistītus jautājumus. Nolīgumā iekļauti tādi izcelsmes noteikumi attiecībā uz zivsaimniecību, tekstilrūpniecību un lauksaimniecību, kas veicina investīcijas un palielina nodarbinātības iespējas. Attiecībā uz tirgus pieejamību bija paredzēts piešķirt no nodevām un kvotām brīvu piekļuvi tirgiem, kura arī nodrošinātu investīcijas un nodarbinātības iespējas. Tirdzniecība un attīstības jautājumi jāskata plašākā reģionālā kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Pagaidu partnerattiecību nolīgums, kas parakstīts starp ES un Papua-Jaungvineju un Fidži salām, ir radies apkaunojoša spiediena rezultātā. Šis nolīgums paredz pakāpenisku muitas nodevu atcelšanu tādā apmērā, ko šīs valstis nespēj nodrošināt, eksporta un importa kvantitatīvo ierobežojumu aizliegumu un visu subsīdiju atcelšanu Papua-Jaungvinejai un Fidži salām lauksaimniecības produktu eksportam uz Klusā okeāna reģiona valstīm. Tas ietver pārskatīšanas klauzulu „sekmīgam pašlaik notiekošo sarunu par visaptverošu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) noslēgumam”. Šie nolīgumi ir vēl viens Eiropas Savienības neokoloniālisma politikas pierādījums. Es balsoju „pret” to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem starp ES un Klusā okeāna reģiona valstīm jābūt noslēgtiem ar mērķi palielināt tirdzniecības apjomus, veicināt ilgtspējīgu attīstību un reģionālo integrāciju, vienlaikus sekmējot ekonomikas dažādošanu un nabadzības izskaušanu. Lai gan pašlaik tikai Papua-Jaungvineja un Fidži Republika ir parakstījušas nolīgumu, šis tomēr ir svarīgs solis ceļā uz turpmāko šā reģiona, kas aptver 14 valstis, ekonomikas attīstību, kā arī uz starptautiskās tirdzniecības attīstību. Šis ir pirmais solis ceļā uz šādu nolīgumu slēgšanu ar citām šā reģiona valstīm un ievērojamu to ekonomikas un iedzīvotāju labklājības veicināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju „par” Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna reģiona valstīm, jo es uzskatu, ka Eiropai ir svarīgi noslēgt tirdzniecības partnerattiecību nolīgumus ar trešām valstīm, kas spēj eksportēt produktus, kuriem Eiropas valstīm ir grūti nodrošināt piekļuvi. Starptautiskās tirdzniecības attīstība ir loģiski saistīta ar nolīgumiem, kas veicina tirdzniecību un padara komerciālo tīklu aizvien pieejamāku. Sarunas par jaunajiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) sākās 2002. gadā ar mērķi sekmēt un stiprināt reģionālās integrācijas procesus ĀKK valstīs. Minētais nolīgums attiecas uz izcelsmes noteikumiem zivsaimniecībā, tekstilrūpniecībā un lauksaimniecībā, kas noved pie investīcijām un nodarbinātības iespējām, kā arī pie piekļuves tirgum, kura ir brīva no nodevām un kvotām, tā radot investīciju un nodarbinātības iespējas. Pagaidu nolīgums ir izraisījis pārmaiņas arī valdību politikā, samazinot valstu regulējuma pilnvaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” ieteikumu ES un Klusā okeāna reģiona valstu Pagaidu partnerattiecību nolīguma noslēgšanai šādu iemeslu dēļ: Fidži salas un Papua-Jaungvineja ir nolēmušas noslēgt šo nolīgumu, galvenokārt cerot tādējādi aizsargāt savas cukura un tunzivju ražošanas nozares. Pagaidu nolīgums attiecas uz izcelsmes noteikumiem zivsaimniecībā, tekstilrūpniecībā un lauksaimniecībā, vienlaikus paredzot atkāpes, kuras var apdraudēt dažu ES ražošanas nozaru konkurētspēju. Tunzivju konservēšanas nozarei piešķirtā atkāpe ļauj tādām valstīm kā Papua-Jaungvineja kļūt par pārstrādes centriem lielam tunzivju apjomam, kuras nāk no vairākiem avotiem — Filipīnām, Taizemes, Ķīnas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrālijas utt. Šīs tunzivis izkrauj Papua-Jaungvinejas ostās un pārstrādā rūpnīcās, kuras tur lielā steigā ir izvietojuši attiecīgo valstu uzņēmēji tikai tādēļ, lai gūtu labumu no pilnīga muitas nodevu atbrīvojuma, ko piešķīrusi Eiropas Savienība saskaņā ar šo pagaidu nolīgumu. Tas ir kaitējis Eiropas konservu ražošanas nozarei, kas sūdzas par negodīgu konkurenci.

Es tāpēc pievienojos referentam un aicinu ziņojumu iesniegt Parlamentam, lai tas novērtē īpašos Klusā okeāna reģiona valstu zivsaimniecības nozares aspektus un reālo ietekmi, kāda šiem pasākumiem varētu potenciāli būt ES tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Sarunas par jaunajiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un Eiropas Savienību sākās 2002. gadā, lai aizvietotu iepriekšējo vienpusējo tirdzniecības preferenču režīmu, kas nāktu par labu ĀKK valstīm.

Tā kā atsevišķi valstis interesējoši jautājumi tika risināti individuālās sarunās valstu līmenī un tā kā nebija gaidāms, ka partnerattiecību nolīgumi tiks nekavējoties noslēgti, tika pieņemts lēmums noslēgt pagaidu EPN, galveno uzmanību pievēršot preču tirdzniecībai līdz 2007. gada beigām. Šo nolīgumu mērķis bija novērst tirdzniecības pārtraukšanu, un tiem nebija obligāti jānoved pie visaptverošiem EPN.

Klusā okeāna reģionā tikai Fidži un Papua-Jaungvineja noslēdza šādu nolīgumu. Nolīgumā iekļauti tādi izcelsmes noteikumi attiecībā uz zivsaimniecību, tekstilrūpniecību un lauksaimniecību, kas veicina investīcijas un palielina nodarbinātības iespējas. Eiropas Komisija cer noslēgt visaptverošu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Klusā okeāna valstu reģionālo grupu, un par to pašlaik notiek sarunas.

Es uzskatu, ka ir jāatbalsta Padomes nostāja, kas aizstāv Pagaidu partnerattiecību noslēgšanu, jo, manuprāt, resursu piegādes garantijām ir jābūt prioritātei, ņemot vērā resursu nepietiekamību un vides degradāciju. Ir arī būtiski saglabāt desmit gadus vecos nolīgumus ar ĀKK valstīm pat tad, ja tie ir atšķirīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maurice Ponga (PPE), rakstiski.(FR) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna reģiona valstīm. Šis nolīgums demonstrē Eiropas Savienības saistības pret šo pasaules reģionu un raida spēcīgu politisku signālu šā reģiona valstīm. Es par to priecājos. Politiskā rezolūcija, kas saistīta ar lēmumu apstiprināt nolīgumu, dod mums iespēju izvirzīt savas prasības. Mēs vēlamies nodibināt līdzsvarotas un godīgas attiecības ar Klusā okeāna reģiona valstīm, attiecības, kas veicina šo salu valstu attīstību, vienlaikus aizsargājot mūsu pašu iedzīvotāju intereses. Tā kā pagaidu nolīgums ietver īpašus zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumus, bija svarīgi pievienot šo atkāpi.

Lai nodrošinātu, ka šī atkāpe, kam jāveicina darbavietu un bagātību radīšana, dod patiešām reālu labumu vietējiem iedzīvotājiem un nekaitē Eiropas zivsaimniecības produktu pārstrādes un konservēšanas nozarēm, bija svarīgi paredzēt tās ietekmes novērtējumu pēc iespējas ātrāk un — vajadzības gadījumā — paredzēt iespēju apturēt tās piemērošanu. Pastāv garantijas, kas nodrošina, lai šis nolīgums būtu godīgs un vajadzības gadījumā tiktu veikti mūsu interešu aizsardzības pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tirdzniecības attiecību veicināšana starp Klusā okeāna reģiona valstīm un ES saskaņā ar tūkstošgades attīstības mērķiem var sekmēt šā reģiona ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī mazināt nabadzību un stiprināt reģionālo integrāciju un sadarbību. Taču mani tāpat kā referentu māc bažas par izcelsmes noteikumu izņēmumiem un to negatīvo ietekmi uz ES zivju pārstrādes un konservēšanas nozarēm, kas Komisijai ir pienācīgi jānovērtē.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Zaļie saglabā savu agrāko negatīvo nostāju pret EPN noslēgšanu ar jebkādu no ĀKK reģioniem un tāpēc nesaskata nekādu pievienoto vērtību PEPN noslēgšanai ar šīm abām Klusā okeāna reģiona valstīm.

Šajā īpašajā gadījumā Zaļie baidās, ka PEPN preferenciālais tirdzniecības režīms ar ES varētu mazināt šā reģiona — kas aizņem plašu teritoriju Klusajā okeānā — integrāciju. Turklāt paredzamā tradicionālo eksportpreču — piemēram, vara, cukura, kopras, zivju un palmu eļļas (agrodegvielu!) — neiegrožotā palielināšanās nemaz neatbilst ilgtspējīgas attīstības vajadzībām. Tāpēc Zaļie atbalstīja Klusā okeāna reģiona tirdzniecības ministra (neveiksmīgo) prasību pārskatīt PEPN kritizētos aspektus, proti, definīciju „būtībā visa tirdzniecība”, aizliegumu uzlikt eksporta nodokļus, kā arī vājo jauno rūpniecības nozaru aizsardzību un lielākās labvēlības režīma klauzulu.

No globālo krājumu viedokļa alternatīvs risinājums būtu ierobežot noteikumu nozvejai 200 jūdžu platajā ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), nevis nozvejai jebkuros ūdeņos. Un visbeidzot, ne mazāk svarīgs ir tas apstāklis, ka Fidži nav demokrātiska režīma. Mūsu ēnu referents J. Bové iesniedza šajā jautājumā 11 grozījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski.(FR) ES un Klusā okeāna reģiona valstu Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgums piešķir precēm no Klusā okeāna reģiona preferenciālus nosacījumus piekļuvei Eiropas tirgum. Es atbalstu šā reģiona attīstību, bet es uzskatu, ka atkāpe no noteikumiem par pārstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmi nav pieņemama, jo tā ļauj atbrīvot no muitas nodevām konkrētas valsts produktus, kas ražoti no citas valsts izcelsmes izejvielām. Šī atkāpe mudina zvejot zivis tropiskajā zonā, neņemot vērā zivju krājumu labu pārvaldību. Tā kā tirdzniecības preferences ietekmē zvejas zonas ne tikai Papua-Jaungvinejā, ir grūti noteikt katra loma izcelsmi, un šis apstāklis ir pretrunā ar Eiropas Savienības apņemšanos izskaust nelikumīgu, nedeklarētu un neregulētu zveju. Es bažījos arī par to produktu izsekojamību, kurus ieved Eiropā no šā reģiona. Balsojot „pret”, es vēlējos parādīt savu nepiekrišanu šādai klauzulai, kuru, manuprāt, turpmāk nedrīkst ietvert nevienā tirdzniecības nolīgumā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (RC-B7-0029/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā, kas cīnās par ikviena bērna labklājību un atzīst bērnu bāreņu un pamestu bērnu tiesības augt ģimenē un būt pasargātiem. Es atbalstu aicinājumu izpētīt iespēju koordinēt to pasākumu stratēģiju, kas saistīti ar starptautisko adopciju, ņemot vērā starptautiskās konvencijas, taču jāuzsver, ka, domājot par bērna interesēm, jādod priekšroka bērna adopcijai bērna dzimtenē, ja tāda iespēja pastāv.

Ļoti svarīgi ir izveidot sistēmu, kas nodrošinātu pārredzamību un saskaņotu rīcību, lai novērstu bērnu tirdzniecību nelegālas adopcijas nolūkos. Taču mums jāuzlabo, jāvienkāršo un jāatvieglo starptautiskā adopcija un jālikvidē nevajadzīga birokrātija, vienlaikus nodrošinot trešās valstīs dzimušu bērnu tiesību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Lisabonas līgumā nostiprinātā bērnu tiesību aizsardzība ir viens no Eiropas Savienības mērķiem, kuram būs jāpievērš vēl lielāka uzmanība pēc tam, kad būs stājusies spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Tāpēc Eiropas Savienības politikai jāgarantē un jāīsteno bērnu tiesības saņemt aizsardzību un rūpes, kas vajadzīgas viņu labklājībai. Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka bērnu tiesību aizsardzības politika ir jāuzlabo. Pamesto un bērnu aprūpes iestādēs ievietoto bērnu skaits, kas dažās dalībvalstīs ir ļoti augsts, rada pamatu satraukumam. Turklāt bērnu tiesību pārkāpumi, pret bērniem vērsta vardarbība, bērnu tirdzniecība, iesaistīšana prostitūcijā, nelegāla nodarbināšana un citas nelikumīgas darbības Eiropas Savienībā joprojām ir ievērojama problēma. Es piekrītu, ka dalībvalstu sistēmu darbība ir jāizvērtē Eiropas līmenī, lai būtu iespējams noskaidrot jautājumus, kas attiecas uz bērnu tiesību aizsardzību, un vajadzības gadījumā veikt pasākumus, kas nodrošinātu efektīvāku bez pajumtes palikušu bērnu aizsardzību un dotu viņiem iespēju dzīvot ģimenē un justies pasargātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo pamesto bērnu problēma Eiropas Savienībā samilzt aizvien vairāk. Ir svarīgi aizsargāt tiesības veikt starptautisko adopciju, lai šie bērni nebūtu spiesti dzīvot bērnu namos. Komisijai jāinformē mūs par pasākumiem, kas veikti vai tiks veikti ES līmenī, lai aizsargātu nepilngadīgos, kurus paredzējuši adoptēt Eiropas pilsoņi. Es uzskatu, ka adopcija jāorganizē saskaņā ar valstu tiesību aktiem un starptautiskajām konvencijām. Komisijai jāizskaidro mums, kā šīs procedūras nodrošinās, lai vienmēr maksimāli tiktu aizsargātas bērna intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par kopīgo rezolūciju par starptautisko adopciju, jo esmu stingri pārliecināta, ka adopcijas stratēģiju un instrumentu saskaņošana Eiropas līmenī ne tikai palīdzēs uzlabot pašu procedūru, bet arī nodrošinās bāreņiem un pamestajiem bērniem lielāku aizsardzību un tiesības dzīvot ģimenē. Sinerģija starptautisko organizāciju, ES iestāžu un dalībvalstu starpā palīdzētu radīt pozitīvu ciklu, kura centrā būtu bērna vajadzības un kurš palīdzētu nodrošināt garantētus informācijas, sagatavošanas un atbalsta pakalpojumus audžuvecāku ģimenei. Visbeidzot, es uzskatu, ka uzlabota saskaņošana var nodrošināt adoptējamajiem bērniem lielāku drošību attiecībā uz pareizām adopcijas procedūrām un dokumentu savstarpēju atzīšanu, tādējādi novēršot bērnu tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par rezolūciju par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā. Bērnu tiesību aizsardzība ir viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem mērķiem. Mums jāaizsargā ikviena bērna labklājība un intereses. Patlaban ir spēkā daudzas konvencijas par bērnu aizsardzību un vecāku atbildību. 1967. gada Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju mērķis ir saskaņot dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz adopciju. Visas dalībvalstis ir parakstījušas 1993. gada Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (Hāgas Konvenciju). Kaut arī adopcijas joma ietilpst dalībvalstu kompetencē, es uzskatu, ka ir jāizpēta iespēja Eiropas līmenī saskaņot to pasākumu stratēģiju, kuri saistīti ar starptautisko adopciju. Ir būtiski svarīgi garantēt, lai, izstrādājot šādu stratēģiju, tiktu ņemtas vērā starptautiskās konvencijas. Mums jātiecas uzlabot informācijas pakalpojumus, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas, ņemot vērā, ka visās starptautiskajās konvencijās par bērna tiesību aizsardzību ir atzītas bērnu bāreņu vai pamesto bērnu tiesības augt ģimenē un ka šīs tiesības ir jāaizsargā. Piemēram, ES iestādēm un dalībvalstīm aktīvi jācīnās pret bērnu tirdzniecību nelegālas adopcijas nolūkos.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Rumānija ir tā Eiropas valsts, kas 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, uzreiz pēc komunisma sabrukuma, pieļāva laikam vissmagākās nelikumības saistībā ar starptautisko adopciju. Tas notika tāpēc, ka valstij, kas gandrīz pusgadsimtu bija dzīvojusi tumsībā, trūka vajadzīgās pieredzes, taču tikpat liela vaina gulstas uz tiem, kas tūlīt bija gatavi šīs nepilnības negodprātīgi izmantot. Tas noveda pie tā, ka tūkstošiem starptautiskajā adopcijā iesaistītu bērnu pazuda bez pēdām. Pateicoties atbalstam no Eiropas Savienības, kurai mēs gatavojāmies pievienoties, Rumānija veica visaptverošus grozījumus savos tiesību aktos, kas saistīti ar adopciju, par spīti milzīgajam starptautiskajam spiedienam, lai mēs neķertos pie tik radikāla līdzekļa kā atteikšanās no starptautiskās adopcijas. Ņemot vērā šos apstākļus un Rumānijas bēdīgo pieredzi starptautiskās adopcijas jomā, nevēlēšanās pieņemt tādu iestādi kā Eiropas Adopcijas aģentūra, kas novedīs pie īsta Eiropas adopcijas tirgus izveides, ir pilnīgi saprotama.

Jebkuras rezolūcijas par starptautisko adopciju mērķis drīkst būt tikai bērnu drošība neatkarīgi no valstu vai adoptētāju interesēm. Turklāt manā skatījumā — neatkarīgi no jebkādām rezolūcijām vai lēmumiem —adopcijai bērna dzimtenē ir jādod priekšroka ikvienā tiesiskajā sistēmā gan tagad, gan nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” Eiropas Parlamenta rezolūciju par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā, pamatojoties uz Rumānijas pieredzi šajā jomā. Ir tiešām jāveic visu valstu adopcijas sistēmu analīze, lai noskaidrotu to stiprās un vājās puses un ieteiktu dalībvalstīm piemērus paraugprakses pārņemšanai. Īsts progress būtu, ja tiktu panākta situācija, kurā ar starptautisko adopcijas instrumentu saistītā politika un stratēģijas tiktu koordinētas ES līmenī, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas, jo bērnu bāreņu un pamesto bērnu tiesībām augt ģimenē un būt aizsargātiem ir jākļūst par realitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” rezolūciju par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā. Kaut arī tas ietilpst dalībvalstu kompetencē, es uzskatu, ka bērnu tiesību aizsardzībai jābūt vienam no ES mērķiem. Šajā sakarībā es atbalstu vajadzību apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautisko adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas un pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc adopcijas, ņemot vērā to, ka visās starptautiskajās konvencijās par bērna tiesību aizsardzību ir atzītas pamesto bērnu vai bērnu bāreņu tiesības augt ģimenē un saņemt aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Bērnu adopcija ir ārkārtīgi delikāts jautājums. Cilvēka cieņa un, šajā gadījumā, īpašās rūpes, ko prasa maksimāla bērnu interešu ievērošana, liek ņemt vērā starptautiskās konvencijas, kas attiecas uz šo jomu, un pildīt to prasības, kā arī pētīt paraugprakses piemērus un apmainīties ar pieredzi dalībvalstu starpā. Eiropas Savienība varēs pārraudzīt šos centienus un palīdzēt cīnīties ar bērnu tirdzniecības sērgu, kas galvenokārt skar nabadzīgākās valstis un cilvēkus, kuriem dzīvē ir veicies vismazāk.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ir vienmēr cīnījusies par to, lai tiktu aizsargātas bērnu tiesības un maksimāli aizstāvētas viņu intereses. Šīs rezolūcijas mērķis ir apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas, ņemot vērā to, ka visās starptautiskajās konvencijās par bērna tiesību aizsardzību ir atzītas bērnu bāreņu vai pamesto bērnu tiesības augt ģimenē un būt aizsargātam. Es balsoju „par” rezolūciju, jo uzskatu, ka, neraugoties uz to, ka adopcijas jautājums ietilpst dalībvalstu jurisdikcijā, ir nepieciešams minimāls Eiropas konverģences līmenis, ar nosacījumu, ka vienmēr tiek maksimāli ievērotas bērnu intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs visi esam vienisprātis, ka jāaizsargā bērnu labklājība un jānodrošina viņu tiesību ievērošana, kā minēts šajā Parlamenta rezolūcijā. Tomēr ar vispārēja rakstura paziņojumiem vien ir par maz — mums jāsaskata cēloņi, kas noveduši līdz situācijai, ka starptautiskās adopcijas aizsegā bērni tiek ļaunprātīgi izmantoti.

Galvenie iemesli, kāpēc bērni tiek pamesti, ir nabadzība, nepietiekami efektīvas sociālās aizsardzības sistēmas, sociālās infrastruktūras tīklu vai atbilstīgu sabiedrisko pakalpojumu trūkums, kā arī konflikti un militāra intervence.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Lai noteiktu aizvien pieaugošās pamesto bērnu problēmas apjomus, dalībvalstīm jāuzņemas aktīvāka loma starptautiskās adopcijas instrumentu uzlabošanā, veicinot un koordinējot starptautiskās adopcijas procedūras Eiropas līmenī, nekādā veidā neapdraudot bērnu tiesību drošību un aizsardzību un ievērojot visas starptautiskās konvencijas, kas aizsargā bērna tiesības. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm jānodrošina stingrāka kontrole starptautiskās adopcijas gadījumos, lai novērstu bērnu ekspluatāciju, ļaunprātīgu izmantošanu, nolaupīšanu un tirdzniecību. Dalībvalstīm jāatrod līdzsvars starp augstajiem starptautiskajiem standartiem un drošības mehānismiem, lai aizsargātu bērnu tiesības un samazinātu birokrātiju, un atvieglotu starptautiskās adopcijas procedūru. Turklāt dalībvalstīs jābūt pārredzamākiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskās adopcijas procedūrām, un tām arī jānodrošina pastāvīga informācijas apmaiņa attiecībā uz adoptētā bērna dzīves apstākļiem jaunajā vidē. Nobeigumā piebildīšu, ka galvenajam kritērijam starptautiskajā adopcijā jābūt rūpēm par to, lai maksimāli tiktu ievērotas bērna intereses, īpašu uzmanību pievēršot bērniem ar īpašām vajadzībām, lai garantētu bērnu un ģimenes tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju „par” šo kopīgo rezolūciju, kas ļauj mums vienlaikus aizsargāt vecāku tiesības adoptēt bērnu no citas dalībvalsts un nodrošināt bērnu aizsardzību to adopcijas laikā un pēc adopcijas. Ir jābūt konkrētu noteikumu sistēmai, kas regulētu starptautisko adopciju, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu kā, piemēram, bērnu tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Mūsu valstu tiesību sistēmas dažādos veidos risina ar adopciju un citiem bērnu aprūpes aspektiem saistītos jautājumus. Tomēr, tā kā cilvēku tirdzniecība un bērnu seksuāla izmantošana notiek starptautiskā mērogā, iespējams, ka pasākumi ES līmenī ir pamatoti. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka vissvarīgākais uzdevums ir maksimāli ievērot bērna intereses, tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo svarīgo rezolūciju par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā, jo bērnu tiesību aizsardzība ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem. Patlaban ir spēkā daudzas konvencijas par bērna aizsardzību un vecāku atbildību. Es uzskatu, ka ir jāizpēta iespēja Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas. Ļoti svarīgi ir izveidot sistēmu, kas nodrošinātu pārredzamību un apturētu bērnu tirdzniecību ar mērķi nodot viņus adopcijai. Es arī gribu uzsvērt, ka visos gadījumos, kad tas ir iespējams un kad tas ir bērna interesēs, pirmkārt būtu jāveicina bērna adopcija bērna dzimtenē.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kas aicina apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas, ņemot vērā, ka visās starptautiskajās konvencijās par bērna tiesību aizsardzību ir atzītas bērnu bāreņu vai pamesto bērnu tiesības augt ģimenē un būt aizsargātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Pēdējo gadu laikā pamesto bērnu skaits ir pastāvīgi pieaudzis, un šis fenomens ir novērojams visās mūsu dalībvalstīs. Šie bērni, kuri ir konfliktu un sociālās atstumtības upuri un kurus ekspluatē noziedzības tīkli, kas tos dažādos veidos pērk un pārdod, cieš neefektīva starptautiskā adopcijas mehānisma dēļ. Turklāt jāpiebilst, ka lielākā daļa šo bērnu ir meitenes – viegls guvums prostitūcijas tīkliem un citām mūsdienu paverdzināšanas formām. Viens no veidiem, kā mēs varam reaģēt uz šo bēdīgo situāciju, ir veicināt starptautiskās adopcijas procedūras. Mums jāizstrādā efektīvs starptautiskās adopcijas likums. Visiem bērniem jāgarantē iespēja tikt adoptētiem.

Kaut arī atbildība par šo jautājumu pašlaik joprojām gulstas uz dalībvalstīm, mums tomēr jāparāda, ka bērna tiesību maksimāla aizsardzība ir Eiropas Savienības pamatprincips, kas nostiprināts Pamattiesību hartā. Kamēr šajā jomā nedarbojas nekādi Eiropas tiesību akti, Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai veicinātu šādu adopciju, konkrēti tuvāko mēnešu laikā padarot iespējamu civilstāvokli apliecinošu dokumentu un lēmumu par adopciju savstarpēju atzīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Bērnu adopcija ir jautājums, kurš vienmēr ir nodarbinājis Eiropas Savienību un kurš jārisina ārkārtīgi rūpīgi. Bērni ir ikvienas sabiedrības nākotne, tāpēc pret viņiem jāizturas ar vislielāko cieņu. Ir maksimāli jāņem vērā bērnu intereses, kas nozīmē, ka ir vajadzīga un ieteicama atbilstība attiecīgajām starptautiskajām konvencijām. Tāpēc ES pienākums ir darīt visu iespējamo, lai stātos pretī bērnu tirdzniecības sērgai, kas galvenokārt skar bērnus nabadzīgākajās valstīs un cilvēkus, kuriem dzīvē ir veicies vismazāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Bērni ir mūsu sabiedrības vājākais posms. Aizsargāt viņu tiesības un attiecīgi arī nodrošināt, lai šīs tiesības tiktu ievērotas, jābūt vienai no galvenajām prioritātēm visā ES. Taču bērni Eiropas Savienībā vēl joprojām krīt par upuriem cilvēku tirdzniecībai un ekspluatācijai. Kaut arī adopcija ir efektīvs veids, kā nodrošināt, lai bērni nepavadītu savu dzīvi bāreņu namos, ir būtiski svarīgi veikt stingras pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz starptautiskajām organizācijām, lai nepieļautu bērnu ļaunprātīgu izmantošanu. Es atturos, jo rezolūcija neietver pietiekami iedarbīgus pasākumus, lai garantētu, ka adoptējamie bērni būs aizsargāti pret ļaunprātīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Adopcija ir vienmēr bijis ļoti delikāts jautājums, kas pelnījis īpašu uzmanību, jo tiek lemta bērnu nākotne. Adopcija bieži vien ir lietderīgs veids, kā nodrošināt, lai pamesti bērni un bāreņi nepavadītu nelaimīgu bērnību bērnu namos bez mīlestības un rūpēm, ko vajadzētu saņemt visiem bērniem. Liegt nevainīgiem bērniem iespēju izjust mīlestību, ko sniedz vecāki, kas tos vada cauri dzīvei un ir blakus, kad ir tiem vajadzīgi, būtu nežēlīgi un netaisnīgi. Tieši tāpēc es balsoju „par” šo rezolūciju, jo man ir stingra pārliecība, ka adopcija spēj dāvāt labāku dzīvi bērniem, kas ir mūsu pasaules nākotne. Eiropas līmenī mums jāizveido koordinēta sistēma ar pārredzamām un efektīvām procedūrām, atbalstu pēc adopcijas un kontroles mehānismu, lai pārraudzītu visu dalībvalstu pasākumus. Adoptēt bērnu nozīmē nodrošināt viņam labāku, aizsargātu un cerību pilnu nākotni. Tāpēc es uzskatu, ka ir obligāti jāievieš konkrēts tiesību akts šajā jomā, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar dažādās valstīs pastāvošajām atšķirībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Šodien es balsoju „par” kopīgo rezolūciju par starptautisko adopciju ES, kuras mērķis ir uzlabot adopcijas sistēmu dalībvalstīs un ieviest garantijas, lai nodrošinātu, ka adopcija notiek bērna interesēs, pilnībā ievērojot bērna pamattiesības. Mēs uzsveram vajadzību ietvert rezolūcijā šādas prasības: izstrādāt Eiropas adopcijas stratēģiju, kas nosaka adopcijas noteikumus visām valstīm, sākot no visnabadzīgākajām līdz visattīstītākajām, un kas ļauj sekot līdzi katra starptautiski adoptēta bērna attīstībai, izmantojot periodiskus ziņojumus, kas valstu kompetentajām iestādēm jāiesniedz izcelsmes valstij; vienkāršot adopcijas procedūras un izskaust birokrātiju; samazināt laiku, ko bērni pavada iestādēs un bērnu namos; dot priekšroku pašmāju adopcijai; apturēt bandas, kas bezatbildīgi izmanto bērnus, tirgojoties ar viņiem adopcijas nolūkos.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” Parlamenta rezolūciju par starptautisko adopciju ES. Ar šo iniciatīvu tiek īstenots Savienības mērķis, kas izklāstīts Lisabonas līguma 3. pantā par bērnu tiesību aizsardzību.

Par spīti ES valstu ekonomikas attīstībai tajās vēl joprojām ir nopietni trūkumi attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību — piemēram, nestabilas bērnības problēma, kas jo īpaši attiecas uz pamestiem un bērnu aprūpes iestādēs ievietotiem bērniem, kā arī uz vardarbību, no kuras tie cieš. Vēl viens trūkums ir saistīts ar bērnu tirdzniecību ar mērķi nodot viņus adopcijai, iesaistīt prostitūcijā, izmantot kā nelegālu darbaspēku, piespiest viņus stāties laulībā, ubagot uz ielām vai izmantot citiem nelikumīgiem mērķiem, kas joprojām ir nopietna problēma Eiropas Savienībā.

Tieši šis konteksts nosaka to, cik svarīga ir šī iniciatīva, kas aicina Komisiju apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas. Ir vajadzīga tāda stratēģija, kas atbilst starptautiskajām konvencijām, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas. Tajā jāņem vērā bērnu tiesību aizsardzība un bāreņu un pamestu bērnu tiesības augt ģimenē un būt aizsargātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Starptautiskās adopcijas apturēšana bija viens no nosacījumiem, lai Rumānija varētu pievienoties Eiropas Savienībai. Pēc tam, kad 2001. gadā Eiropas Parlamenta referente Rumānijas jautājumos baronese E. Nicholson nosodīja bērnu tirdzniecību un kritizēja Rumānijas valsti par nevērīgu izturēšanos pret bērniem, Rumānija nolēma noteikt starptautiskās adopcijas moratoriju. Es domāju, ka priekšroka, kad vien tas ir iespējams un kad tas ir bērna interesēs, jādod adopcijai bērna dzimtenē ar iespējamiem alternatīviem risinājumiem, tostarp audžuģimenes atrašanu, individuāli aprūpi vai aprūpi bērnu aprūpes centrā, vai arī ģimenes nodrošināšanu, izmantojot starptautisko adopciju, saskaņā ar atbilstīgajiem valstu tiesību aktiem un starptautiskajām konvencijām. Bērna ievietošanu aprūpes iestādē tiešām drīkst izmantot tikai kā pagaidu risinājumu. Taču ir svarīgi izstrādāt ES līmeņa metodikas sistēmu, lai novērtētu adoptēto bērnu attīstību viņu jaunajās ģimenēs, izmantojot regulārus pēcadopcijas ziņojumus, ko sastāda sociālie dienesti valstī, kurā bērns adopcijas rezultātā ir nonācis, un kurus tie nosūta tās valsts kompetentajām iestādēm, no kuras bērns tika nodots adopcijai. Šis mehānisms jāievieš, dalībvalstīm un Eiropas Komisijai savstarpēji saskaņojot rīcību, ņemot vērā Hāgas konferenci un sadarbojoties ar Eiropas Padomi un bērnu aizsardzības organizācijām, kas cīnās pret bērnu tirdzniecību adopcijas nolūkos.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Adopcija ir īpaši delikāts jautājums, kurš būtu pelnījis ES dalībvalstu nedalītu uzmanību. Kaut arī pēc Hāgas Konvencijas par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos pieņemšanas ir panākts ievērojams progress, Eiropas Savienībā joprojām ir tādas problēmas kā bērna tiesību neievērošana, pret bērniem vērsta vardarbība un bērnu tirdzniecība ar mērķi nodot viņus adopcijai, iesaistīt prostitūcijā, izmantot kā nelegālu darbaspēku, piespiest viņus stāties laulībā, ubagot uz ielām, vai izmantot citiem nelikumīgiem mērķiem.

Tāpēc jādara viss iespējamais, lai aizsargātu bērna tiesības dzīvot ģimenē. Lai to panāktu, ir svarīgi apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, balsojumā atturējāmies. Kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā pēc sarunām politisko grupu starpā PPE rezolūcijas negatīvie elementi tika aizvietoti. Tomēr šī rezolūcija tika ierosināta pēc Itālijas deputātu iniciatīvas kā atbilde uz ļoti specifisku nacionāla rakstura vajadzību saistībā ar jautājumu, kas neietilpst Eiropas kompetencē. Mums ir izdevies padarīt šo rezolūciju tikai par „aicinājumu apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas” bez jebkādas norādes uz konkrētām problēmām kādā valstī. Tā kā mēs jau strādājam pie šā jautājuma JURI un LIBE komitejās, šāda rezolūcija nebija vajadzīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Bērna tiesības uzaugt veselīgā ģimenes vidē, kas labvēlīgi ietekmē viņa harmonisku attīstību, ir šīs rezolūcijas pamatideja. Pieaugošais bērnu namos dzīvojošo bērnu skaits un viņu tiesību pārkāpumi — jo īpaši cilvēku tirdzniecība, nelegāla adopcija un nodarbināšana, kā arī prostitūcija —, kas joprojām notiek Eiropas Savienībā, noveda pie nostājas, ka šī situācija jāmēģina mainīt. Taču būtu jānorāda uz tādu adopcijas gadījumu skaita pieaugumu, kuros iesaistītas trešās valstis, kas neievēro Hāgas Konvencijas paredzētos nosacījumus. Bērnu tiesību institucionalizācija ES, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantā un Pamattiesību hartas 24. pantā un ir viens no ES mērķiem, sagatavo ceļu politikas un stratēģiju koordinēšanai dalībvalstu starpā saskaņā ar jau spēkā esošajiem starptautiskajiem instrumentiem. Es uzskatu, ka steidzami jārada ES līmeņa mehānisms, kas parādītu, kā šajā jomā pārredzams un efektīvs bērnu adopcijas pārraudzības mehānisms, kas nodrošinātu kontroli gan pirms, gan pēc adopcijas, un starptautisko organizāciju iesaistīšanās ne tikai sekmētu bērnu tiesību ievērošanu, bet arī nodrošinātu viņu harmonisku audzināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Parādoties jaunām migrācijas plūsmām, pamesto bērnu problēma, kas pamazām tika risināta, kļūst arvien nopietnāka un lielāka.

Ir būtiski svarīgi atrast tiesisko regulējumu, lai aizsargātu bērnu tiesības un noteiktu vecāku atbildību, atbrīvotu praktiskās procedūras no nevajadzīgiem birokrātiskiem traucēkļiem un saskaņotu dalībvalstu tiesību aktus saskaņā ar 1993. gada Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī ar Lisabonas līgumu.

Es gribētu minēt Vācijas pieeju adopcijas jautājumu risināšanai kā piemēru, ko nevajadzētu atdarināt, jo īpaši attiecībā uz bērnu nodošanu adopcijai tādiem pāriem, kuros viens partneris ir vācietis, bet otrs — no citas ES valsts. Likumdevēja pamatmērķim, protams, jābūt nodrošināt bērnu tiesības uz aizsardzību un rūpēm, kas vajadzīgas viņu labklājībai, cenšoties izvairīties no viņu piespiedu ievietošanas bērnu namos.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Starptautiskā adopcija ir pieļaujama, domājot par bērna labklājību, taču tikai tad, ja ir izsmeltas visas adopcijas iespējas attiecīgajā dalībvalstī. Bērnam obligāti jāuzaug tajā valstī, kuras pilsonis viņš vai viņa ir.

Adopcija uz ārzemēm notiek arī manā valstī — Polijā. Tajā parasti ir iesaistīti bērni, kuriem dažādu slimību dēļ ir maz cerību tikt adoptētiem Polijā. Piemēram, 2006. gadā 202 ģimenes no ārzemēm pieņēma lēmumu rūpēties par 311 mūsu līdzpilsoņiem — 214 poļu bērni atrada itāļu vecākus, 25 atrada franču vecākus, 22 atrada amerikāņu vecākus, 20 atrada nīderlandiešu vecākus, 15 atrada zviedru vecākus, septiņi atrada vācu vecākus, seši atrada šveiciešu vecākus, viens atrada beļģu vecākus un vēl viens atrada kanādiešu vecākus. Rietumeiropā praktiski neeksistē bāreņu problēma — par to liecina lielā interese par iespēju adoptēt bērnus no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Es uzskatu, ka Eiropas Komisijai pirmkārt un galvenokārt: 1) jāinformē Parlaments par to, kādi pasākumi veikti vai tiks veikti Eiropas līmenī, lai nodrošinātu, ka starptautiskā adopcija nekļūst par bērnu tirdzniecības aizsegu; 2) jāsniedz atbilde uz jautājumu, kā Komisija ir iecerējusi nepieļaut, ka bērni tiek adoptēti tikai tāpēc, ka tāds ir jaunākais „modes kliedziens”. Eiropieši arvien biežāk ir gatavi adoptēt bērnus no Āfrikas, jo šāda rīcība ir populāra kinozvaigžņu lokā. Tomēr tas nav nedz adekvāts, nedz nopietns pamats, lai kļūtu par audžuvecākiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0021/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es atbalstīju rezolūciju par Serbijas integrācijas procesu Eiropā, kas apstiprina, ka Serbijas nākotne ir saistīta ar ES, un mudina šo valsti turpināt tiekties uz šā mērķa sasniegšanu. Serbija ir panākusi progresu reformu īstenošanā, taču valstī ir jāpanāk vēl lielāks progress, lai izpildītu Kopenhāgenas kritērijus. Ļoti svarīgs ir Kosovas jautājums. Es tāpēc atbalstu rezolūcijā izteikto aicinājumu Serbijas valdībai panākt, ka Serbijas paralēlās varas struktūras Kosovā beidz darbību, jo tās apdraud decentralizācijas procesu un serbu kopienas pilnīgu integrāciju Kosovas iestādēs.

ES ir jāsūta skaidrs signāls Serbijas valdībai, ka mēs gaidām, lai Serbija pieņem konstruktīvu attieksmi pret gaidāmajām vispārējām vēlēšanām Kosovā. Es piekrītu atzinumam, kas ietverts rezolūcijā, ka Kosovas serbu piedalīšanās vēlēšanu procesā ir būtiski svarīga, lai nepieļautu Kosovas serbu kopienas marginalizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju. Paplašināšanās process Eiropas Savienībā pamatojas uz politisku, tiesisku un tehnisku atbilstību ES obligātajiem standartiem un normām. Jau 2003. gadā Rietumbalkānu valstīm tika apsolīts, ka tās varēs pievienoties Eiropas Savienībai, kad tās izpildīs minētos kritērijus. Eiropas Savienības mērķis ir nodrošināt Rietumbalkānu ilgstošu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību. Tā kā integrācijas temps šā reģiona valstīs ir atšķirīgs, katrai valstij ir jāpieliek maksimālas pūles, lai veiktu vajadzīgās reformas un vajadzīgos pasākumus un nodrošinātu ikvienas valsts un visa reģiona drošību un stabilitāti. Serbija ir panākusi ievērojamu progresu daudzās jomās, kā arī sekmīgi un konstruktīvi sadarbojusies ar Eiropas Savienību. ES vīzu režīma atcelšana Serbijai kopš 2009. gada parādīja tās iedzīvotājiem, ka ES pozitīvi vērtē valstī veiktās reformas. Es piekrītu rezolūcijā izteiktajiem secinājumiem, ka ir jāturpina reformas attiecībā uz pilsoņu aizsardzību un minoritāšu tiesībām, plašsaziņas līdzekļu plurālismu, tiesu sistēmas neatkarību, cietumiem un citam jomām. Centieniem nostiprināt tiesiskumu, lai nodrošinātu valsts iestāžu demokrātisku funkcionēšanu, un efektīvai cilvēktiesību un brīvību aizsardzībai arī turpmāk ir jābūt vienai no Serbijas valsts iestāžu galvenajām prioritātēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Balsojums par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu Serbijai nozīmē pamudinājuma signālu. Es ceru, ka Eiropas Parlamenta šodienas pozitīvais balsojums paātrinās šā nolīguma ratifikācijas procesu. Es vēlos norādīt, ka viens no jautājumiem, kas uzsvērts ziņojumā par Stabilitātes un asociācijas nolīgumu, ir saistīts ar Serbijas atteikšanos atzīt Kosovas iestādes un paralēlu varas struktūru saglabāšanu. Savukārt Rumānija neatzīst Kosovas neatkarību, kas tika pasludināta vienpusēji, pārkāpjot starptautiskos tiesību aktus. Serbija ir Rumānijai draudzīga kaimiņvalsts, ar kuru mūs vieno gadsimtiem ilga vēsture. Rumānija saprot savus draugus un atbalsta tos. Serbijas nākotne, bez šaubām, ir saistīta ar Eiropu, un tās sadarbībai ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu ir jāparāda Belgradas apņemšanās pieņemt Eiropas vērtības, demokrātiju un aizstāvēt cilvēktiesības.

Serbijai būs jāizvēlas tas pats ceļš, lai pievienotos ES, kādu ir nogājušas visas dalībvalstis. Taču attiecībā uz šo ceļu tai jāsaņem arī vienlīdzīga attieksme. Nesenie notikumi ir parādījuši, ka Serbija ir sapratusi, ko Eiropas kopienas gaida no tās. Tā ir panākusi jūtamu progresu, bet ES ir taktiski jāizturas pret dažiem Belgradas nesenās vēstures aspektiem, kas smagi gulstas uz Serbijas tautu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Eiropas Savienība pamatojas uz tādiem principiem kā samierināšanās un mierīga līdzāspastāvēšana, un tās mērķis ir uzlabot attiecības starp šā reģiona tautām. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka Serbijas nākotne ir saistīta ar ES valstīm, un, manuprāt, šai valstij ir jāpieliek lielākas pūles, lai sasniegtu šo mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo atzīstu, ka Serbija var kļūt par svarīgu Balkānu drošības un stabilitātes garantu. Serbijas nākotne ir neizbēgami saistīta ar ES. Tāpēc es uzskatu, ka šai valstij ir jāturpina tiekties sasniegt šo mērķi. Progress, kas ir panākts reformu procesā, ir pelnījis uzslavu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ikviens, kas aplūko Eiropas Savienības karti, ātri vien sapratīs, ka Rietumbalkāniem ir lemts kļūt par daļu no ES. Es uzskatu, ka šo valstu pievienošanās ES galu galā tiks panākta. Kopš bijusī Dienvidslāvija pēc Padomju varas sabrukuma beidza pastāvēt, Serbijas ceļš uz šo mērķi ir bijis īpaši grūts. Turklāt brāļu kariem, kuros tā iesaistījās, un to brutālajai ietekmei uz kaimiņvalstīm un visu starptautisko sabiedrību bija bēdīgas sekas šai valstij un tās iedzīvotājiem. Kosovas atdalīšanās, kas tiek uztverta pretrunīgi, ir palielinājusi saspīlējumu šajā reģionā un apdraud turpmāko tā stabilitāti. Es ceru, ka Serbija saglabās vēlmi pievienoties ES, un es apsveicu tās pilsoņus un valsts vadītājus par progresu, ko tie šajā ziņā ir sasnieguši.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Serbijas nākotne ir saistīta ar ES. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, ko tā iesniedza 2009. gada 22. decembrī, kā arī Ministru padomes lēmumu, kuru tā pieņēma 2010. gada 25. oktobrī un kurā tā lūdz Komisiju izskatīt Serbijas pieteikumu.

Es vēlos apsveikt Serbiju par reformu procesā sasniegto progresu. Es gribu uzsvērt, ka reģionālās sadarbības attīstība ir galvenā ES prioritāte, kas kalpo par katalizatoru samierināšanās procesam, labām kaimiņattiecībām un cilvēku savstarpējiem kontaktiem Rietumbalkānos. Es tāpēc aicinu Serbiju pieņemt konstruktīvu pieeju ciešākai reģionālajai sadarbībai.

Es vēlos norādīt, ka pilnīga sadarbība ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY) ir pamatnosacījums Serbijas virzībai uz iestāšanos ES. Ir jāatzīst, ka Serbija pienācīgi reaģē uz ICTY palīdzības pieprasījumiem. Es aicinu Serbijas valdību turpināt cieši sadarboties ar Tribunālu, tostarp bez kavēšanās nodot Tribunāla rīcībā visus pieprasītos dokumentus un savlaicīgi izskatīt lietas, ko ICTY iesniedzis atkārtotai izskatīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām „pret” šo rezolūciju, galvenokārt prasību dēļ, kas tiek izvirzītas Serbijai, un ES nepieņemamās nostājas dēļ attiecībā uz Kosovu. Piemēram, Parlaments aicina Serbijas valdību atteikties no paralēlajām varas struktūrām Kosovā, apgalvojot, ka tās „apdraud decentralizācijas procesu un serbu kopienas pilnīgu integrāciju Kosovas iestādēs”, kā arī turpina pieprasīt, lai Serbija sadarbojas ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. Šis spiediens uz Serbiju nav pieņemams un sarežģī situāciju, jo attiecībā uz Kosovu nav pieņemti tādi paši pasākumi, lai gan ir izskanējuši publiski apvainojumi par to, ka Kosovas pašreizējie vadītāji nodarbojas ar cilvēku orgānu tirdzniecību.

Nav pieņemams arī tas, ka Parlaments izdara spiedienu uz Serbiju, lai tā „iesaistās dialogā ar Kosovu, vairs neturpinot atsaukties uz jaunām sarunām par tās statusu vai atdalīšanos.”

„Serbijas integrācijas process Eiropā” atklāj to, ko mēs jau sen esam norādījuši. Šodien ir kļuvis skaidrs, ka karš, ko uzsāka NATO kopā ar galvenajām ES lielvalstīm, kuru priekšgalā bija Vācija, bija paredzēts, lai sagrautu Dienvidslāviju un tās teritorijā izveidotu valstis, kas varētu aizstāvēt lielo uzņēmēju intereses ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Es nebalsoju par rezolūciju par Serbijas integrāciju Eiropā ne jau paša šā procesa dēļ, bet pretrunīgā teksta dēļ par Kosovas jautājumu.

Kopīgā Eiropas Savienības un Serbijas rezolūcija, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, ir pieminēta, bet nekur nav paskaidrots, ka Serbijai vai tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav atzinušas šo rezolūciju, tā ir jāuzskata par oficiālu Kosovas neatkarības atzīšanu.

Nav arī pieminēts Eiropas Padomes uztraucošais ziņojums par to, ka Kosovas Atbrīvošanas armija (KLA) tirgojas ar cilvēku orgāniem, kas iegūti no serbu tautības gūstekņiem, un šis apstāklis liek apšaubīt pašreizējo Kosovas premjerministru, turpretī divu neseno Serbijas bēgļu nodošana Starptautiskajai krimināltiesai tiek izvirzīta par Serbijas pievienošanās Eiropai būtisku nosacījumu.

Kā tas notika vairāku karu laikā, kuru rezultātā sabruka bijusī Dienvidslāvija, ļaundara loma tiek piešķirta tikai vienai pusei un grēku nožēla tiek pieprasīta tikai no vienas nometnes. Ar laiku tas apnīk, lai gan Serbijas valdība, Eiropas Savienības vilinājuma apžilbināta un cerot uz pievienošanos, pieņem šos nosacījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Serbijas virzība uz iestāšanos ES ir vērtējama atzinīgi un, cerams, stiprinās mieru un labklājību šajā reģionā. Parlamenta rezolūcija ietver aicinājumu ņemt vērā mazākumtautību kultūru un valodas, un tie ir jautājumi, kas Eiropas Brīvās apvienības grupai šķiet vissvarīgākie.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Serbijas Republiku stājās spēkā 2010. gada 1. februārī. Lai gan no tā laika ir pagājuši 11 mēneši, vēl ne visas ES dalībvalstis ir ratificējušas šo nolīgumu. Ar šo rezolūcijas priekšlikumu Eiropas Parlaments vēlējās, pirmkārt, uzsvērt Serbijas lielo nozīmi Eiropas Savienībai un, otrkārt, atzinīgi novērtēt sociālos un politiskos uzlabojumus, kurus pēdējos gados ir ieviesusi Serbijas valdība. Tas vēlējās norādīt arī uz vēl darāmo, lai izpildītu Eiropas Savienības prasības pēc valsts demokratizācijas, brīvības un godīgas un ilgtspējīgas politikas. Tā kā es uzskatu, ka Serbijas pievienošanās ES ir liels solis uz priekšu gan Eiropas Savienībai, gan Serbijas Republikai, es balsoju „par” šo rezolūciju, jo, manuprāt, šī valsts drīz likvidēs visus šķēršļus, kas tik ilgi nav ļāvuši pārvarēt plaisu starp abām pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” šo rezolūciju, kurā ir uzsvērts Serbijas progress reformu veikšanā un Padomes nesenā prasība Komisijai sagatavot atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai ES. Taču rezolūcijā pamatoti ir norādīts arī tas, ka pilnīga sadarbība ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziedznieku tribunālu, tostarp pēdējo divu bēgļu notveršana un nodošana Hāgai, „ir pamatnosacījums Serbijas virzībai uz iestāšanos ES.”

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Solidarizējoties ar Serbijas tautu, es balsoju „pret” šo tekstu. Uzlikt Serbijai pienākumu izpildīt Kopenhāgenas ekonomiskos kritērijus papildus nežēlīgajiem līdzekļu samazinājumiem sociālajai sfērai, kas izriet no taupības programmām, kuras kopš 2009. gada janvāra uzspiedis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), ir sociāls noziegums, kuru es atsakos atbalstīt. Turklāt jāpiemin arī šajā tekstā ietvertie daudzkārtīgie Serbijas valsts suverēno tiesību pārkāpumi attiecībā uz tās atsacīšanos tikties ar separātiskās provinces Kosovas pārstāvjiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mēs visi esam vienisprātis, ka Rietumbalkānu valstīm ir lemts kļūt par ES sastāvdaļu — tuvākajā nākotnē tā būs realitāte.

Serbija pieder pie šīs grupas un ir valsts, kas nogājusi grūtu ceļu, kopš bijusī Dienvidslāvija pēc Padomju impērijas sabrukuma beidza pastāvēt. Turklāt brāļu kariem, kuros tā iesaistījās, un to brutālajai ietekmei uz kaimiņvalstīm un visu starptautisko sabiedrību, bija bēdīgas sekas šai valstij un tās iedzīvotājiem. Tā sauktais karš Kosovā, kurš vēl līdz šai dienai nav atrisināts un kuru visa starptautiskā sabiedrība uztver pretrunīgi, arī ir kavējis miera iestāšanos šajā reģionā.

Tāpēc ir vēlams, lai Serbija turpinātu virzīties uz pievienošanos Eiropai. Es vēlos izmantot izdevību, lai apsveiktu Serbijas vadītājus un tautu par to centieniem un panākto progresu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” rezolūciju par Serbijas integrāciju Eiropā, jo reģionālās sadarbības attīstība ir ES galvenā prioritāte, kas kalpo par katalizatoru samierināšanās un labu kaimiņattiecību politikas īstenošanai Rietumbalkānos. Tā kā Serbijas mērķis ir būt par ietekmīgu spēku šā reģiona drošības un stabilitātes garantēšanā, tās nākotne ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību, un tāpēc tai jāpieliek maksimālas pūles, lai kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Lai iegūtu ES kandidātvalsts statusu un sāktu sarunas ar ES, Serbijai ir jāuzsāk dialogs ar Kosovu, jāpieņem konstruktīva attieksme pret gaidāmajām vispārējām vēlēšanām Kosovā un jācenšas nepieļaut Kosovas serbu kopienas marginalizāciju. Es piekrītu priekšlikumam, ka ES kandidātvalsts statusu var piešķirt Serbijai tikai tad, ja tā sāks sadarboties ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY).

Turklāt Serbijai ir jāturpina iesāktās reformas un jāveic jaunas reformas. Serbijas iestādēm jādara viss iespējamais, lai tiesiskuma un demokrātijas principi valstī tiek pareizi īstenoti, un jāgādā, lai korupcijas līmenis Serbijā mazinātos un tie valsts ierēdņi, kas ļaunprātīgi izmanto savu amata stāvokli, tiktu bargi sodīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Rezolūcijas priekšlikums par Serbijas integrāciju Eiropas Savienībā ir pelnījis atbalstu šādu iemeslu dēļ:

Saloniku Eiropadome 2003. gada jūnijā solīja visām Rietumbalkānu valstīm, ka tās varēs iestāties Eiropas Savienībā, tiklīdz tās būs izpildījušas iestāšanās kritērijus. Rietumbalkānu valstīm ir atšķirīgi integrācijas tempi, kas ir atkarīgi no katras valsts apņēmības izpildīt visas prasības un nosacījumus, veikt reformas un visus vajadzīgos pasākumus, kuri izvirzīti kā iestāšanās ES priekšnoteikumi.

Serbijai ir lielas iespējas garantēt mieru un drošību šajā reģionā. Tāpēc šī rezolūcija vēlreiz apliecina, ka Serbijas nākotne ir saistīta ar ES un mudina to tiekties uz šā mērķa sasniegšanu. Tajā Serbija ir uzslavēta par reformu procesa īstenošanā panākto progresu un atzinīgi vērtēts Padomes 2010. gada 14. jūnija lēmums sākt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma ar Serbiju ratifikācijas procedūru, kā arī tas, ka 10 dalībvalstis jau ir ratificējušas šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, kas vēlreiz apliecina, ka Serbijas nākotne ir saistīta ar ES, uzsver progresu, kas panākts reformu īstenošanā un mudina šo valsti censties izpildīt visas prasības un kritērijus, kas vajadzīgi, lai iestātos ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mūsu grupa balsoja „par” šo rezolūciju, jo 16 no mūsu iesniegtajiem grozījumiem tika pieņemti vai iekļauti kompromisa grozījumos, kurus izstrādāja referents, tostarp arī grozījums, kurā pieprasīts, lai iespēja kļūt par ES kandidātvalsti būtu saistīta ar Serbijas ciešāku sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY). Citi grozījumi attiecas uz Kosovu, dzimumu līdztiesību, minoritāšu tiesībām, pilsonisko sabiedrību, sabiedrisko transportu, vidi un Serbijas attiecībām ar Bosniju.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Šis ziņojums palīdz novērst šķēršļus tirdzniecībai starp Eiropas Savienību un Serbiju un ir solis uz priekšu ceļā uz šīs Balkānu valsts pievienošanos ES.

Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu parakstīja 2008. gadā, bet līdz šai dienai to ir ratificējušas tikai 12 dalībvalstis, tostarp arī Itālija. Svarīgajam mērķim, ko šodien sasniedzām, ir katrā ziņā jākļūst par jauna ceļa sākumu Serbijai, kas iesniedza pieteikumu dalībai ES 2009. gada decembrī. Tai noteikti ir jāturpina sadarboties ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu, kas vienmēr ir bijis būtisks pievienošanās nosacījums.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. (HU) Serbijā ir vērojami nopietni cilvēktiesību pārkāpumi. Ungāru tautības iedzīvotāji tiek uzskatīti par otrās šķiras pilsoņiem, un daudz ir policijas brutalitātes gadījumu. Vēl ir jāizmeklē Temerinas zēnu lieta. Tā kā nav nekāda progresa minētajās jomās, es nevaru atbalstīt Serbijas integrāciju Eiropā. Turklāt es uzskatu, ka Vojvodinas ungāru pamatiedzīvotājiem ir jāpiešķir pilnīga autonomija.

 
  
  

Ieteikums: Jelko Kacin (A7-0362/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Padomes un Komisijas pagaidu lēmumu (15191/2007) un Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Serbiju, es piekrītu šā nolīguma slēgšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” šo ziņojumu, un šis nav pirmais gadījums, kad, minot iemeslu, kāpēc es to darīju, es nosaucu personiskus iemeslus. Rietumbalkāni un Serbija ir kaut kas vairāk par reģionu, par kuru Eiropas Savienībai ir stratēģiskas intereses — šā reģiona iedzīvotājiem esam vajadzīgi mēs, bet arī mums ir vajadzīgi viņi. ES ir Serbijas galvenā tirdzniecības partnere, un tas par daudz ko liecina. Serbijai ir unikāls stāvoklis Eiropā, jo šajā valstī ir visvairāk bēgļu un pārvietotu personu. Es cieši ticu, ka Serbijas integrācijas procesa paātrināšana nāks par labu visam Rietumbalkānu reģionam.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” rezolūciju par Serbijas integrāciju. Viens no iemesliem ir tas, ka Serbija var kļūt par svarīgu valsti drošības un stabilitātes garantēšanā šajā reģionā. Arī konstruktīva reģionālās sadarbības stratēģija un labas kaimiņattiecības ir svarīgi stabilizācijas un asociācijas procesa aspekti. Visi šie aspekti ir noteicošais faktors, lai Rietumbalkāni kļūtu par reģionu, kurā valda ilgtermiņa stabilitāte un ilgtspējīga attīstība.

Serbijas integrāciju Eiropas Savienībā labvēlīgi ietekmē arī progress, kas panākts reformu procesā. Serbijas centieni aizsargāt minoritātes ir slavējami, lai gan piekļuve informācijai un izglītībai minoritāšu valodās vēl ir jāuzlabo, jo īpaši attiecībā uz rumāņu minoritāti, kas iepriekšējā gadsimtā tika stipri diskriminēta.

Ievērojams progress ir sasniegts dzimumu līdztiesības jomā, pieņemot dzimumu līdztiesības likumu un valsts rīcības plānu sieviešu stāvokļa uzlabošanai un dzimumu līdztiesības veicināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ir skaidrs, ka Serbijai ir galvenā nozīme Rietumbalkānos — būs grūti šajā reģionā panākt stabilitāti, ja Serbijā nebūs stabilitātes. Reformas, kas veiktas šajā valstī, ir pelnījušas uzslavu, jo tās ir bijušas vērstas uz demokrātijas, pārredzamības un tiesiskuma stiprināšanu. Turklāt Serbija ir centusies atjaunot attiecības un partnerību ar kaimiņvalstīm, savām bijušajām ienaidniecēm, un es atzinīgi vērtēju šo soli, jo tas ir cilvēciski grūti izdarāms. Nolīgums, ko Serbija noslēdza ar ES, un nesenā robežu atvēršana liecina, ka politika, kas soli pa solim ved pie reālas sadarbības, nav atstāta novārtā. Es ceru, ka ES pietiekami rūpīgi izvērtēs Serbijas vēlmi tai pievienoties, bet paturēs prātā arī svarīgo vēsti, ko šīs valsts pievienošanās — kopā ar Horvātiju, kas ir tuvāk šim mērķim, — nodos Serbijas tautai, visam reģionam un pašai Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Serbijas nākotne ir saistīta ar ES. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, ko tā iesniedza 2009. gada 22. decembrī, kā arī Ministru padomes 2010. gada 25. oktobra lēmumu lūgt Komisiju izskatīt Serbijas pieteikumu.

Es vēlos apsveikt Serbiju par reformu procesā sasniegto progresu. Es gribu uzsvērt, ka reģionālās sadarbības attīstība ir galvenā ES prioritāte, kas kalpo par katalizatoru samierināšanās procesam, labām kaimiņattiecībām un cilvēku savstarpējiem kontaktiem Rietumbalkānos.

Es tāpēc aicinu Serbiju pieņemt konstruktīvu pieeju ciešākai reģionālajai sadarbībai. Es piekrītu Padomes un Komisijas lēmuma projektam noslēgt Stabilitātes un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbiju, no otras puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski.(IT) Es atzinīgi vērtēju Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu (SAA) starp ES un Serbiju. Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAA) palīdz samazināt šķēršļus tirdzniecībai starp Eiropas Savienību un Serbiju un ir solis ceļā uz šīs Balkānu valsts iespējamu pievienošanos ES. Nolīgumu parakstīja 2008. gadā, bet kopš tā laika tikai 12 dalībvalstis, tostarp Itālija, ir to ratificējušas. Šodienas balsojums parāda, ka Parlaments piekrīt šim nolīgumam, un sūta signālu pārējām 15 dalībvalstīm, ka arī tām šis nolīgums ir jāratificē. Par spīti Serbijas grūtajiem pārbaudījumiem tās nesenajā vēsturē, tā sāk pamazām atveseļoties un nostiprināt savas demokrātiskās institūcijas. Serbijas ģeogrāfiskais stāvoklis un stratēģiskā nozīme neapšaubāmi piešķir tai galveno lomu Balkānu valstu integrācijas procesā Eiropas Savienībā. Serbija ir arī svarīga tirdzniecības partnere — bez visa cita tai ir būtiska nozīme arī dzelzs un tērauda rūpniecībā. Šodienas balsojums ir vēl viens svarīgs solis pēc 2009. gada, kad tika atceltas vīzas visā Šengenas zonā, liekot Serbijas iedzīvotājiem just, ka arī viņi pieder pie Eiropas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šodien ir pieņemts jauns Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp ES un Serbiju, kas ļauj nodibināt brīvās tirdzniecības zonu un dod izredzes šai valstij pievienoties ES. Ņemot vērā savu viedokli par paplašināšanos, mēs no balsošanas par šo ziņojumu atturējāmies.

Mēs nepiekritām dažiem no šā ziņojuma aspektiem, piemēram, konkrētiem ES nosacījumiem un jo īpaši prasībai pilnā mērā sadarboties ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu, — prasībai, kas tiek uzskatīta par Serbijas nākamās pievienošanās ES priekšnoteikumu. Citām valstīm, kas atrodas tādā pašā stāvoklī, nav izvirzīti šādi nosacījumi. Mēs nedrīkstam aizmirst arī to, ka nolīgums jāratificē 27 dalībvalstīm, lai tas stātos spēkā.

Stabilizācijas un asociācijas nolīgums, ko parakstīja 2008. gadā, ļauj nodibināt brīvas tirdzniecības zonu un dod izredzes šai valstij pievienoties ES. Serbija iesniedza pieteikumu dalībai ES 2009. gadā. Pagājušā gada oktobrī Padome lūdza Komisiju sagatavot atzinumu par šīs valsts pievienošanās pieteikumu, un šis atzinums tiks sniegts šā gada rudenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski.(IT) Attiecībā uz paplašināšanās procesu stāvoklis Rietumbalkānos prasa īpašu uzmanību. Tāda valsts kā Serbija, bez šaubām, rada problēmas, bet stāvoklis Belgradā šķiet daudz labāks nekā citās šā reģiona valstīs. Tāpēc, cerot uz paātrinājumu sadarbības procesā ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai, es atbalstu šo tekstu un ceru, ka Serbijas iedzīvotāji un iestādes to uztvers kā pamudinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Ar savu balsojumu es devu piekrišanu Stabilizācijas un asociācijas nolīgumam ar Serbiju, bet es vēlos norādīt, ka līdz šai dienai to ir ratificējušas tikai 11 dalībvalstis. Es mudinu arī pārējās 16 dalībvalstis to darīt pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums kā visi šāda veida nolīgumi nolemj cilvēkus galējai nabadzībai tikai tādēļ, lai nākamajos piecos gados varētu notikt steidzama pāreja uz tirgus ekonomiku un izveidota brīvās tirdzniecības zona. Eiropas Savienība nav savu pilsoņu cienīga, nedz arī to valstu pilsoņu cienīga, kas vēlas tai pievienoties. Solidarizējoties ar Serbijas Republikas iedzīvotājiem, es balsoju „pret” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mēs visi piekrītam, ka Rietumbalkānu valstīm ir lemts kļūt par ES sastāvdaļu, — tuvākajā nākotnē tā būs realitāte.

Serbija pieder pie šīs grupas un ir valsts, kas nogājusi grūtu ceļu, kopš bijusī Dienvidslāvija pēc Padomju impērijas sabrukuma beidza pastāvēt. Turklāt brāļu kariem, kuros tā iesaistījās, un to brutālajai ietekmei uz kaimiņvalstīm un visu starptautisko sabiedrību, bija bēdīgas sekas šai valstij un tās iedzīvotājiem. Tā sauktais karš Kosovā, kurš vēl līdz šai dienai nav atrisināts un kuru visa starptautiskā sabiedrība uztver pretrunīgi, arī ir kavējis miera iestāšanos šajā reģionā.

Tāpēc ir vēlams, lai Serbija turpinātu virzīties uz pievienošanos Eiropai. Es vēlos izmantot izdevību, lai apsveiktu Serbijas vadītājus un tautu par to centieniem un panākto progresu. Es vēlos uzsvērt Serbijas lielo nozīmi visa Rietumbalkānu reģiona stabilizācijas nodrošināšanā un jo īpaši Bosnijas un Hercegovinas stabilizācijā un kohēzijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo es atzinīgi vērtēju progresu, ko panākusi Serbija, īstenojot reformas valsts pārvaldē, tiesiskajā regulējumā un cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Es piekrītu referenta aicinājumam ES dalībvalstīm sākt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma ar Serbiju ratifikācijas procesu. Galvenais nosacījums Serbijai, lai tā varētu virzīties uz iestāšanos ES, uz ko pamatojas šis ziņojums, ir pilnīga sadarbība ar Hāgas tribunālu. Es vēlos arī mudināt Serbiju uzņemties stingrākas saistības attiecībā uz nodarbinātības politiku un sociālo kohēziju.

Es vēlos arī aicināt šo valsti turpināt radīt labvēlīgu vidi demokrātijas, tiesiskuma, brīvas tirgus ekonomikas attīstībai un cilvēktiesību aizstāvībai. Serbija ir panākusi progresu vides aizsardzības jomā. Taču šai valstij ir jāpieliek lielākas pūles, lai attīstītu atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes jomas. Galvenie atjaunojamās enerģijas acquis aspekti vēl ir jātransponē. Valstij jāpieņem energoefektivitātes tiesiskais regulējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju „par” rezolūciju par Serbijas integrācijas procesu Eiropā un par tās Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu ar Eiropas Savienību, jo es uzskatu, ka konstruktīva pieeja reģionālajai sadarbībai un labas attiecības ar kaimiņvalstīm ir būtiski stabilizācijas un asociācijas procesa aspekti, kuriem būs izšķiroša nozīme Rietumbalkānu pārveidošanas procesā par ilgstošas stabilitātes un ilgtspējīgas attīstības zonu. Serbijai ir arī liela nozīme šā reģiona iedzīvotāju drošības, stabilitātes un samierināšanās garantēšanā. Eiropas Savienība nosoda kara noziegumus, kas sagrāva bijušo Dienvidslāviju, un atbalsta ICTY (Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu). Tā arī uzsver, ka Serbijas nākotne ir atkarīga no tās dalības Eiropas Savienībā, un mudina šo valsti turpināt centienus sasniegt šo mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Nepastāv nekādu šķēršļu tam, lai Eiropas Parlaments apstiprinātu Padomes un Komisijas lēmuma projektu Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanai starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbiju, no otras puses.

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta pašreizējās pilnvaras attiecībā uz starptautiskiem nolīgumiem, Padome ir iesniegusi lūgumu sniegt piekrišanu šim nolīgumam, un Ārlietu komiteja ir devusi savu atzinumu, iesakot noslēgt šo nolīgumu.

Es balsoju „par” šo lēmumu, jo uzskatu, ka minētais nolīgums sniedz ārkārtīgi svarīgu ieguldījumu stiprā un efektīvā kaimiņattiecību politikā un ka Serbijai ir liela nozīme Balkānu ģeopolitiskā līdzsvara nodrošināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Ņemot vērā Padomes un Komisijas lēmuma projektu par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu starp Eiropas Kopienām un Serbiju, lūgumu sniegt piekrišanu, ko Padome iesniedza saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 217. un 218. pantu un Reglamenta 81. un 90. pantu, kā arī Ārlietu komitejas ieteikumu, es uzskatu, ka ir augstākā mērā loģiski un vajadzīgi atbalstīt Parlamenta nostāju.

Es tāpēc atbalstu minēto Padomes un Komisijas lēmuma projektu un atzinīgi vērtēju vispirms ciešāku sadarbību ar Serbiju un vispār stabilizācijas un sadarbības pasākumus Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Reformas, kuras veic Serbija, palīdzēs šai valstij panākt ievērojamu progresu ceļā uz iestāšanos ES. Es tāpēc uzskatu, ka Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšana starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Serbiju, no otras puse, ir jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. (ES) Parlamenta piekrišana ES un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanai pēc Padomes lēmuma sākt tā ratifikācijas procesu ir svarīgs solis ceļā uz Rietumbalkānu integrāciju ES. Es balsoju „par” šo lēmumu, pamatojoties uz savu redzējumu par ES kā vadošo spēku, kam ir pienākums atbalstīt Rietumbalkānu pilnīgu stabilizāciju. Ticība ES starptautiskā mērogā ir cieši saistīta ar tās rīcībspēju attiecībā uz savām kaimiņvalstīm. Šķiet, ka vienīgais iespējamais risinājums Rietumbalkāniem, tostarp Serbijai, ir pievienošanās ES. Taču iestāšanās ir saistīta ar vairākiem noteikumiem. Serbija demonstrē apbrīnojamu apņēmību virzīties uz dalību ES.

Lai gan šodien Parlaments deva piekrišanu nolīgumam un pieņēma pozitīvu rezolūciju attiecībā uz Serbiju, taču tajā bija arī norādīts, ka savā ceļā uz dalību ES Belgradai ir jāsadarbojas ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu un jāuzņemas saistības veicināt demokrātiju un tiesiskumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs esam atbalstījuši šo tekstu, jo vairākums grozījumu, kurus iesniedzām, tika pieņemti. Šie grozījumi attiecās uz Kosovu, dzimumu līdztiesību, minoritāšu tiesībām, pilsonisko sabiedrību, sabiedrisko transportu, vidi un attiecībām ar Bosniju. Vienīgais grozījums, ko noraidīja, tika iesniegts atkārtoti, un to noraidīja pēc neizšķirta balsojuma (27 balsis pret 27 balsīm). Tas ir ļoti svarīgs, jo tas aicina Serbiju sākt dialogu ar Kosovu bez jaunām sarunām par tās statusu vai atdalīšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju „par” Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Serbijas Republiku. Serbijai ir liela nozīme visa Balkānu reģiona stabilitātes nodrošināšanā, un tāpēc mums ir svarīgi iesaistīties nepārtrauktā dialogā ar šīs valsts iestādēm. Pēdējos gados Serbija ir panākusi lielu progresu ceļā uz Eiropu. Pēc Starptautiskās Tiesas lēmuma, kas noteica, ka Kosovas vienpusējā neatkarības pasludināšana nepārkāpj starptautiskos tiesību aktus, Eiropai ir jāuzņemas aktīvas miera nodrošinātājas loma. Mums ir arī visos iespējamos veidos jāatbalsta Serbijas centieni sadarboties ar Starptautisko Kara noziedznieku tribunālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Es ļoti priecājos par šodienas balsojuma rezultātiem attiecībā uz lēmumu par Padomes un Komisijas priekšlikumu par Stabilizācijas un asociācijas nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm un Serbijas Republiku. Kopš 2007. gada Serbija ir panākusi redzamu progresu sadarbībā ar Eiropas Savienību, un tas ir devis iespēju atjaunot sarunas ar ES. Tās noslēdzās 2007. gada 10. septembrī, un pēc apspriešanās ar ES dalībvalstīm 2007. gada 7. novembrī Briselē tika ierosināts noslēgt Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Taču mums ir jāatceras, ka pilnīgas sadarbības priekšnoteikums ir tas, ka, pieņemot sarunu direktīvas, Serbijai ir jāievēro Padomes politiskais nosacījums, proti, pilnīga sadarbība ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu.

 
  
  

Ziņojums: Marisa Matias (A7-0366/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo patstāvīgo ziņojumu, kura mērķis ir izstrādāt virkni pasākumu, jo īpaši agrīnās diagnosticēšanas veicināšanai un dzīves kvalitātes uzlabošanai, pilnveidojot epidemioloģiskās zināšanas par šo slimību un koordinējot tās izpēti, kā arī sekmējot paraugprakses apmaiņu starp dalībvalstīm un nodrošinot cieņpilnu attieksmi pret cilvēkiem, kas sirgst ar demenci un slimībām, kuras saistītas ar to. Pašlaik aptuveni 14 miljoni eiropiešu katru gadu saslimst ar kādu no demences veidiem, no kuriem puse ir Alcheimera slimība.

Ir jāapvieno dažādas pašreizējās politikas jomas, lai risinātu šo situāciju koordinētākā, objektīvākā un efektīvākā veidā, atbalstot aprūpētājus un ģimenes tādās jomās kā dažādu veselības aprūpes sistēmu stiprināšana, apmācība un konsultēšana. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropas stratēģijā attiecībā uz demenci lielāka vērība tiktu veltīta to cilvēku sociālajiem aspektiem, kas sirgst ar demenci, jo īpaši pievēršoties pētniecībai un profilaksei, kā arī agrīnajai diagnosticēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” rezolūciju par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai, kuras galvenais uzdevums ir uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm un īstenot efektīvāku un uz solidaritāti balstītu rīcību, kas vērsta uz profilaksi un ar demenci, jo īpaši ar Alcheimera slimību, slimo cilvēku ārstēšanu, kā arī atbalsta sniegšanu viņu tuviniekiem un aprūpētājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir veselības aprūpes darbinieki, pakalpojumu sniedzēji vai ģimenes locekļi. Komisijas paziņojums Eiropas Parlamentam un Padomei par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai ir būtiski svarīgs solis ceļā uz īpašu ieteikumu izstrādi, lai apvienotu dažādās pašreizējās politikas jomas un veidus šīs slimības ārstēšanai. Sadrumstalotie pasākumi, nevienādā attieksme, kas pastāv Eiropā, kā arī nevienlīdzīgie apstākļi šīs slimības ārstēšanas pieejamībā rāda, ka šī iniciatīva ir augstākā mērā pamatota.

Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi pievērst uzmanību šīs slimības agrīnai diagnosticēšanai un profilaksei un veikt pasākumus sabiedrības izpratnes par demenci veicināšanai. Eiropas stratēģijā ir jāiekļauj arī tādu pakalpojumu nodrošināšana, kas pacientiem garantē maksimāli plašu un vienlīdzīgu aprūpes un ārstēšanas pieejamību neatkarīgi no vecuma, dzimuma, finanšu līdzekļiem un dzīves vietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo svarīgo dokumentu. Jauns neirodeģeneratīvās slimības (nervu sistēmas traucējumi) gadījums tiek diagnosticēts ik pēc 24 stundām. Pašlaik šī slimība ir viens no vecāka gadu gājuma cilvēku nespējas galvenajiem cēloņiem, un Alcheimera slimības gadījumi veido vairāk nekā pusi no saslimušo skaita. Ir gaidāms, ka to cilvēku skaits, kurus skar šī slimība, vēl ievērojami palielināsies. Tas rada bažas, ņemot vērā to, ka vidējais paredzamais dzīves ilgums palielinās un strādājošo skaits attiecībā pret pensionāru skaitu samazinās. Es atbalstu Komisijas priekšlikumu izstrādāt Eiropas mēroga stratēģiju, kas ietvertu uz solidaritāti balstītu risinājumu, kurš vērsts uz profilaksi un demences slimnieku (pakāpeniska garīgo spēju pazemināšanās) ārstēšanu, iesaistot tajā viņu tuviniekus. Eiropas stratēģijā ir jāiekļauj arī tādu pakalpojumu nodrošināšana, kas pacientiem garantē maksimāli plašu un vienlīdzīgu aprūpes un ārstēšanas pieejamību neatkarīgi no vecuma, dzimuma, finanšu līdzekļiem un dzīves vietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Demence ir slimība, kurai raksturīgs lēns un progresējošs atmiņas un koncentrēšanās spēju, kā arī mācīšanās spēju zudums, no kura parasti cieš cilvēki, kas vecāki par 65 gadiem. Demence pieder pie neirodeģeneratīvo slimību grupas, ko nevajadzētu uztvert kā neatņemamu novecošanās sastāvdaļu. Saskaņā ar aplēsēm 8 miljoni eiropiešu vecumā starp 30 un 99 gadiem cieš no neirodeģeneratīvajām slimībām, kas ir 12,5 gadījumi no katriem 1000 cilvēkiem, turklāt sievietes šī slimība parasti skar biežāk nekā vīriešus. Zinātnieki pieļauj, ka šis skaitlis nākamajos 20 gados varētu dubultoties. Eiropā visparastākais demences veids ir Alcheimera slimība, kas veido starp 50 % un 70 % no visiem demences gadījumiem. Es balsoju „par” šo ziņojumu, kura mērķis ir pacientu dzīves kvalitātes un labklājības uzlabošana, rosinot pētniecību un profilaksi un pilnveidojot saziņu starp dalībvalstīm, lai efektīvāk un visaptverošāk novērstu šīs slimības un ārstētu cilvēkus, kas cieš no kaitēm, kuras saistītas ar demenci, jo īpaši no Alcheimera slimības, kā arī iesaistot apkārtējos cilvēkus. Priekšlikums izsludināt Eiropas Garīgās veselības gadu arī ir svarīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es atbalstu referenti un balsoju „par” viņas priekšlikumu. Alcheimera slimība izplatās aizvien vairāk, un no tās cieš aizvien lielāks skaits cilvēku, turklāt strādājošo skaits attiecībā pret pensionāru skaitu turpina samazināties. Pacientu uzvedības un personības izmaiņas padara tos atkarīgus no apkārtējiem cilvēkiem. Referentes iesniegtā priekšlikuma mērķis ir uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm, un solidarizēties ne tikai tiem, kurus skārusi šī slimība, bet sniegt atbalstu arī visām personām, kas ar šiem slimniekiem ir saistītas.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Aizvien lielāks skaits cilvēku Eiropā un pārējā pasaulē cieš no Alcheimera slimības, un pēdējās desmitgadēs šo slimnieku vidējais vecums ir samazinājies. Iepriekš šī slimība radīja sociālas un veselības aprūpes problēmas, bet tagad tā dalībvalstu veselības aprūpes politikas darba kārtībā ir kļuvusi par steidzami risināmu prioritāti. Tāpēc Eiropas Savienības saistības koordinēt politiku Eiropas līmenī, kuras tā gatavojas uzņemties tuvākajos gados, ir vērtējamas atzinīgi. Tās attieksies uz pētniecību un paraugprakses apmaiņu Alcheimera slimības ārstēšanā, agrīno diagnostiku un atbalstu slimnieku ģimenēm, jo daudzās dalībvalstīs ģimenes šodien atrodas finansiāli un psiholoģiski spiedīgos apstākļos, tāpēc ka tām jāgādā par cilvēkiem, kam vajadzīga nepārtraukta aprūpe un ārstēšana. Es balsoju „par” Matias kundzes ziņojumu, cerot, ka daudz kas tiks darīts — vairāk nekā līdz šim — šīs slimības apkarošanā, kura ir aizvien biežāk sastopama un kurai ir nopietnas sociālas sekas, kas nav plašai sabiedrībai zināmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es piekrītu Eiropas iniciatīvai Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai, jo katru gadu aizvien lielāks skaits cilvēku saslimst ar kādu no demences veidiem. Tā kā Eiropas iedzīvotāji noveco un tā kā šīs novecošanās sociālās un ekonomiskās sekas arī stipri ietekmē dalībvalstu veselības aprūpes sistēmas, ir steidzami jāveic pasākumi un jāīsteno īpašas iniciatīvas, lai apkarotu šo nopietno slimību. Nesenie pētījumi Eiropā rāda, ka Alcheimera slimība ES bieži netiek diagnosticēta un ka dalībvalstīs pastāv liela nevienlīdzība attiecībā uz profilaksi, ārstēšanas pieejamību un pienācīgu pakalpojumu sniegšanu. Vislielākā vērība jāvelta Alcheimera slimības agrīnai diagnosticēšanai un profilaksei. Diēta ir ievērojams Alcheimera slimības attīstības cēlonis, un tāpēc modificējamām preventīvām metodēm demences apkarošanā ir jāpiešķir prioritāte, un īpaša uzmanība jāvelta tādiem preventīviem faktoriem kā veselīgs uzturs, fiziskas un kognitīvas aktivitātes, kā arī tādu kardiovaskulāro riska faktoru novēršanai kā diabēts, augsts holesterīna līmenis, hipertonija un smēķēšana. Turklāt ir svarīgi visā pacientu slimības laikā izturēties pret viņiem ar cieņu un mazināt nevienlīdzību, citiem vārdiem sakot, ir jānodrošina tādu pakalpojumu sniegšana, kas pacientiem garantē maksimāli plašu un vienlīdzīgu aprūpes un ārstēšanas pieejamību neatkarīgi no vecuma, dzimuma, finanšu līdzekļiem un dzīves vietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Alcheimera slimība ietekmē visus visur vienādā mērā. Tas, ka zinātnes progress nav spējis nodrošināt šīs slimības diagnostiku pirms tās straujās izplatīšanās, nedz arī atrast tai pretlīdzekļus, uzliek mums pienākumu rast pienācīgus risinājumus problēmai, kā uzlabot to cilvēku dzīvi, kas cieš no šīs slimības. Vairāk nekā 8 miljoni eiropiešu sirgst ar neirodeģeneratīvajām slimībām, un prognozes neko labu nesola — šo pacientu skaits 30 gadu laikā dubultosies. Tāpēc ir jāuzlabo koordinācija starp dalībvalstīm un jāīsteno efektīvāka un uz solidaritāti balstīta rīcība, kas vērsta uz profilaksi un ar demenci, jo īpaši ar Alcheimera slimību slimo cilvēku ārstēšanu, kā arī atbalsta sniegšanu viņu tuviniekiem. Lai Eiropas stratēģija šajā jomā būtu sekmīga, ir ļoti svarīgi, lai katra dalībvalsts piešķirtu prioritāti valsts rīcības plāna izstrādei. Ir būtiski galveno uzmanību pievērst agrīnās diagnosticēšanas un profilakses pasākumiem, kā arī apkopot un apstrādāt epidemioloģiskos datus par šo slimību.

Pēc galveno pasākumu veikšanas ir vajadzīga integrēta rīcība, sākot ar pētniecības veicināšanu līdz veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanai. Ir svarīgi novērst joprojām pastāvošos trūkumus tādās jomās kā profesionālā apmācība vai atbalsts ģimenēm un veikt pasākumus sabiedrības izpratnes veicināšanai par to, ko nozīmē „dzīvot ar demenci”.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības apkarošanai, jo Eiropas Komisija un dalībvalstu valdības apņemas ieviest Eiropas un dalībvalstu rīcības plānus Alcheimera slimības cēloņu, profilakses un ārstēšanas izpētei Eiropas līmenī un palielināt tai vajadzīgo finansējumu, kā arī uzlabot profilaksi un agrīno diagnosticēšanu, organizēt informācijas kampaņas plašākai sabiedrībai, lai uzlabotu tās spēju saskatīt šīs slimības simptomus, atzīt demences pacientu aprūpētāju smago slogu un sniegt psiholoģisku atbalstu pacientiem un viņu ģimenēm. Taču vissvarīgāk ir sekmēt pareizu valsts attieksmi pret šo slimību. Valsts finansēta pētniecība, profilakse, ārstniecība un atbalsts pacientiem un viņu ģimenēm ir svarīgi ne tikai kā principi uz papīra, bet tie ir jārealizē arī dzīvē.

Valstiska pieeja ir vajadzīga, lai izvairītos no farmācijas uzņēmumu spekulācijām un citām privātām interesēm. Dalībvalstīm ir jānodrošina vajadzīgie valsts finansētie pakalpojumi un infrastruktūras, lai risinātu pacientu veselības un viņu slimības sociālo seku, kā arī viņu tuvinieku problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Ir aplēsts, ka 7,3 miljoni eiropiešu cieš no dažādiem demences veidiem, vairākumā gadījumu — no Alcheimera slimības. Tā ir liela veselības problēma, ja ņemam vērā to, ka demence ietekmē ne tikai pacientus, kas cieš no tās, bet arī personas, kas šos slimniekus aprūpē. Ja šajā jomā būtu nodrošināta Eiropas līmeņa stratēģija, tai būtu jābūt vērstai uz labāk integrētu pieeju un efektīvākiem ārstēšanas rezultātiem, kā arī uz garīgu slimību izpratni, kas liktu Eiropas sabiedrībai iejūtīgāk izturēties pret smadzeņu patoloģijām, kuras saistītas ar novecošanos.

Pirmkārt, es uzskatu, ka ir svarīgi uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm, izstrādājot valstu stratēģijas un plānus Alcheimera slimības ārstēšanai. Otrkārt, es uzskatu, ka ir jānodrošina lielāks atbalsts un pieejami pakalpojumi pacientiem un viņu ģimenēm. Visbeidzot, es uzskatu, ka ir svarīgi veicināt šīs slimības un tās profilakses izpēti. Es vēlos apsveikt Matias kundzi par viņas iesniegto ziņojumu, un es atbalstu ieteikumus Komisijai un Padomei, kā arī dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Ir aplēsts, ka 9,9 miljoni cilvēku Eiropā cieš no demences, vairākumam no šiem slimniekiem — vairāk nekā 7 miljoniem — ir diagnosticēta Alcheimera slimība. Zinātniski pētījumi liecina, ka šis skaitlis ik pa 20 gadiem varētu dubultoties. Šāda situācija prasa no Eiropas Savienības un dalībvalstīm jaunu pieeju šīs slimības profilaksei un ārstēšanai.

Ziņojumā, par kuru mēs šodien balsojām un kura saturu es atbalstu, ir ierosināts uzlabot koordināciju starp dalībvalstu medicīniskajiem un sociālajiem dienestiem un cilvēkiem, kas saistīti ar personām, kuras cieš no Alcheimera slimības, — veselības aprūpes darbiniekiem, radiniekiem un privātām labdarības organizācijām. Es vēlos uzsvērt arī lielo nozīmi, kāda ziņojumā ir piešķirta agrīnai diagnosticēšanai, informācijas centru tīkla izveidei, starpnozaru pieejai šai slimībai, profesionālajai apmācībai, specializējoties šādu slimību ārstēšanā, kā arī ģimeņu atbalsta tīklam. Svarīgs ir arī atbalsts plašai sabiedrībai paredzētām informatīvām kampaņām par deģeneratīvajām slimībām. Es piekrītu arī ziņojumā izteiktajai idejai, ka Eiropas stratēģijas mērķim attiecībā uz šīm slimībām jābūt tādu pakalpojumu nodrošināšanai, kas garantē vispārēju un ģeogrāfiski plašu piekļuvi šai sistēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Gandrīz 10 miljoni eiropiešu cieš no garīgiem traucējumiem, jo īpaši no Alcheimera slimības. Taču Eiropas reakcija uz to ir vāja, un pacientu, viņu ģimeņu un aprūpētāju stāvoklis ir nedrošs visā Eiropā — pašlaik tikai septiņām dalībvalstīm ir izstrādāta attiecīga valsts stratēģija. Tāpēc Eiropas Parlaments mudina dalībvalstis izstrādāt īpašas valsts programmas un stratēģijas šīs slimības un tās seku apkarošanai. Šīm stratēģijām ir jānodrošina šīs slimības sociālo seku un ietekmes uz veselību apkarošana, kā arī jārisina jautājumi, kas saistīti ar pakalpojumiem un atbalstu, kurš vajadzīgs cietējiem un viņu ģimenēm. Centieniem uzlabot agrīno diagnosticēšanu un veselības aprūpes pakalpojumiem, kas vērsti uz profilaksi un pētniecību, ir jākļūst par veselības aprūpes prioritāti arī Eiropas Savienības līmenī. Tāpēc Eiropas mērogā ir jāveicina valsts un privātā sektora partnerība pētījumos, kā arī izstrāžu un ieguldījumu programma. Ātrums, ar kādu mēs palēnināsim Alcheimera slimības progresēšanu, varbūt to galīgi izskaužot, ievērojami samazinās atkarīgu personu skaitu un palīdzēs vecāka gadu gājuma cilvēkiem dzīvot pilnvērtīgu dzīvi, cik ilgi vien iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai, jo tajā ir ierosināti pasākumi, kas nodrošina cieņpilnu attieksmi pret demences slimniekiem, mazina nevienlīdzību un novērš sociālo atstumtību, kā arī veicina agrīno diagnostiku un šādu slimību profilakses izpēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Eiropā aptuveni 9,9 miljoni cilvēku cieš no kāda demences veida, un tas nozīmē, ka šā slimības veida izplatības ziņā Eiropa ierindojas otrajā vietā pasaulē. Tiek lēsts, ka Portugālē vien demences pacientu skaits ir 153 000, no kuriem vairāk nekā 90 000 ir sirgstošie ar Alcheimera slimību, un prognozē, ka šis skaits līdz 2020. gadam dubultosies. Iedzīvotāju novecošanās, sabiedrības un valdību reakcija uz šādām slimībām, kas saistītas ar vecumdienām, būs lielākās problēmas šā gadu tūkstoša sākumā. Šā iemesla dēļ es nevaru rīkoties citādi, kā vien atbalstīt iniciatīvu, kas ierosina pasludināt demenci par ES veselības aprūpes prioritāti un mudina dalībvalstis izstrādāt konkrētu valsts stratēģiju un plānus Alcheimera slimības apkarošanai. Demokrātiskā un Sociālā centra partija Portugālē aizstāvēja šo pieeju, jo tā ir progresīva un pilnīgi atbilst ES veselības aprūpes politikai un prioritātēm, pieprasot no valdības valsts demences apkarošanas plānu, kam jāgarantē cieņpilns, humāns un profesionāls atbalsts un aprūpe tiem cilvēkiem, kas cieš no Alcheimera slimības un citiem demences veidiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Katru gadu 1,4 miljoni Eiropā dzīvojošu cilvēku saslimst ar kādu no demences veidiem, un tas nozīmē, ka ik pa 24 sekundēm tiek diagnosticēts jauns saslimšanas gadījums. Pēc aplēsēm Portugālē ir 153 000 cilvēku, kas cieš no demences, no kuriem 90 000 cilvēku sirgst ar Alcheimera slimību. Ņemot vērā ES iedzīvotāju novecošanos, speciālisti prognozē, ka šie skaitļi līdz 2040. gadam dubultosies.

Ņemot vērā iedzīvotāju novecošanos un strādājošo skaita samazināšanos attiecībā pret pensionāru skaitu, ir paredzams, ka galvenās ilgtspējas problēmas, kas valstu sociālajām un veselības aprūpes sistēmām būs jārisina, būs saistītas tieši ar demences slimībām. Tāpēc valdībām ir svarīgi izstrādāt konkrētu valsts stratēģiju un plānus Alcheimera slimības apkarošanai, lai cīnītos ar demences sociālajām sekām un ietekmi uz veselību, garantējot pakalpojumu sniegšanu un atbalstot demences slimniekus un viņu ģimenes.

Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu ieviest Eiropas Garīgās veselības gadu, lai palielinātu izpratni par slimībām, kuras izraisa smadzeņu bojājumi un kuras ir saistītas ar novecošanos, un lai meklētu veidus, kā noteikt šādu slimību agrīnos simptomus, kā arī lai organizētu sabiedrības informēšanas kampaņas par šo slimību profilaksi un ārstēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Alcheimera slimība un citi demences veidi ir slimības, kuras pamatoti ir piesaistījušas uzmanību un izraisījušas bažas. Saskaņā ar Starptautiskās Alcheimera organizācijas 2010. gada ziņojumu Eiropā no šīs slimības cieš 9,9 miljoni cilvēku, un tiek prognozēts, ka to skaits līdz 2020. gadam ievērojami palielināsies. Profesionālu Alcheimera slimnieku aprūpētāju trūkums izraisa lielas bažas, jo ir gaidāms, ka situācija pasliktināsies, ja netiks veikti pienācīgi pasākumi. Šiem pasākumiem jāietver pietiekami liela skaita veselības aprūpes un sociālo pakalpojumu speciālistu apmācība, kā arī garantijas sniegt pienācīgus valsts dienestu aprūpes pakalpojumus, ņemot vērā pacientu vēlēšanos, ja iespējams, uzturēties savā ierastajā mājas vidē un veicinot cieņpilnas attieksmes un sociālās integrācijas pamatprincipus, kā arī pacientu neatkarību un pašnoteikšanos. Tā kā šī ir slimība, kuras ārstēšanas izmaksas ir ļoti augstas, ko vairākums pacientu nespēj segt, ir vēlams palielināt finansējumu zāļu iegādei. Ir ārkārtīgi būtiski veicināt un attīstīt pētniecību šajā jomā, jo īpaši attiecībā uz profilaksi, diagnostiku un ārstēšanu, turklāt pamatprincips ir tāds, ka šos uzdevumus veic valsts sektors, neliedzot nevienam pacientam palīdzību vai piekļuvi pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Es pilnīgi atbalstu šo projektu par Alcheimera slimības un citu demences slimību apkarošanu. Alcheimera slimība ir demences galvenā izraisītāja, un ar to Īrijā sirgst vairāk nekā 44 000 cilvēku, bet visā Eiropā — aptuveni 10 miljoni cilvēku.

Alcheimera slimība ir progresējoša slimība, un tas nozīmē, ka laika gaitā smadzenēs rodas aizvien vairāk bojājumu. Vienlaikus slimības simptomi kļūst akūtāki. Diemžēl Eiropas iedzīvotāji noveco, un tāpēc pastāv liela varbūtība, ka šādu slimnieku skaits palielināsies. Ir jāuzlabo koordinācija starp dalībvalstīm demences slimību cēloņu izpētē, kā arī aprūpes paraugprakses apmaiņā.

Bieži aprūpes nasta gulstas uz ģimenes locekļiem. Īrijā 50 000 cilvēku diendienā rūpējas par demences slimniekiem. Es vēlos izteikt īpašu cieņu šiem aprūpētājiem, kā arī Īrijas Alcheimera biedrībai, kas sniedz lielu palīdzību tiem cilvēkiem, kuri cieš no Alcheimera slimības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Ir aplēsts, ka aptuveni 10 miljoni cilvēku Eiropā cieš no demences, un vairākums no tiem slimo ar Alcheimera slimību. Ir gaidāms, ka šo slimnieku skaits faktiski ik pa 20 gadiem dubultosies. Vienu no katriem četriem cilvēkiem, kas vecāki par 65 gadiem, 2020. gadā skars šī slimība. Francijā katru gadu ar šo slimību saslimst 160 000 cilvēku. Tāpēc mēs varam teikt, ka eiropieši kaut kad nākotnē tieši vai netieši sastapsies ar problēmām, kas saistītas ar Alcheimera slimību vai citiem demences veidiem. Šā iemesla dēļ es pilnībā atbalstu šo patstāvīgo ziņojumu, kurā ir izteikts aicinājums Eiropas Komisijai veselības aprūpes jomā piešķirt prioritāti cīņai pret Alcheimera slimību Eiropā. Ir svarīgi nodrošināt ar Alcheimera slimību sirgstošajiem piekļuvi pienācīgai veselības aprūpei, un galvenokārt mums ir vajadzīga ciešāka Eiropas valstu sadarbība pētniecības (ņemot vērā nākamo pētniecības pamatprogrammu), profilakses, diagnostikas (ar kopīgiem kritērijiem, kopīgiem protokoliem utt.) un ārstniecības jomās. Mēs aicinām arī papildus Pasaules Alcheimera dienai izsludināt Eiropas Garīgas veselības gadu, kas, es ceru, dos iespēju padziļināt izpratni par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski.(FR) Kā Eiropas Alianses cīņai pret Alcheimera slimību priekšsēdētāja es atzinīgi vērtēju pasākumus, kas ierosināti šajā Eiropas iniciatīvā, kuras mērķis ir uzlabot epidemioloģiskās zināšanas par šo slimību, lai koordinētu pašreizējo pētniecības darbu. Pateicoties Eiropas atbalstam, ir izveidotas kopīgas pētniecības programmas, un es ceru, ka tās dos labus rezultātus. Taču pašlaik jebkurā stratēģijā ir svarīgi par galveno jomu izvēlēties profilakses pasākumus un visus centienus veltīt iespējami agrīnas diagnozes iegūšanai, kas ir uzsvērts arī ziņojumā. Dalībvalstīm ir nekavējoties jārīkojas, organizējot arī kampaņas par profilaksi, pamatojoties uz vērienīgu Eiropas mēroga plānu šīs slimības apkarošanai. Demences izraisītas uzvedības vai personības pārmaiņas nozīmē, ka tie, kas cieš no šīs slimības, pakāpeniski kļūst arvien atkarīgāki no citiem cilvēkiem. No šīs slimības cieš ne tikai paši pacienti, bet arī viņu ģimenes un aprūpētāji. Es vēlos izteikt atzinību asociācijai „Alzheimer Europe”, kā arī dalībvalstu asociācijām, kuras cīnās pret šo slimību un kurām ir liela nozīme atbalsta sniegšanā pacientiem un viņu ģimenēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es pilnībā atbalstu patstāvīgo ziņojumu, kurā Eiropas Komisija tiek mudināta par veselības aprūpes nozares prioritāti izvēlēties Alcheimera slimības apkarošanu. Mums ir ne tikai jāuzlabo agrīnās diagnosticēšanas metodes, jāizstrādā līdzekļi, kas ļautu pēc iespējas agrāk atklāt šīs slimības simptomus, un galvenokārt jāpievēršas neirodeģeneratīvo slimību izpētei, bet mums ir pirmkārt jātiecas uzlabot pacientu un viņu ģimeņu dzīvi, jo valsts politikā šis aspekts bieži netiek ņemts vērā. Visbeidzot, īpaša uzmanība ir jāvelta arī sievietēm, kuras šī slimība skar divreiz biežāk nekā vīriešus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Matias kundzes ziņojumā ir skarts jautājums, kam mūsu novecojošā sabiedrībā ir liela nozīme. Manā valstī Skotijas valdība ir piešķīrusi demences apkarošanai prioritāti, un Skotijā iegūtās zināšanas tiek izmantotas starptautiskas nozīmes pētījumos. Šī Eiropas iniciatīva ir jāvērtē atzinīgi, jo tā palīdz labāk koordinēt ES pasākumus cīņā pret demenci.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” rezolūciju par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai, iniciatīvu, kuras galvenais uzdevums ir uzlabot koordināciju starp dalībvalstīm un īstenot efektīvāku un uz solidaritāti balstītu rīcību, kas vērsta uz profilaksi un ar demenci, jo īpaši ar Alcheimera slimību, slimo cilvēku ārstēšanu, kā arī atbalsta sniegšanu viņu tuviniekiem un aprūpētājiem neatkarīgi no tā, vai tie ir veselības aprūpes darbinieki, pakalpojumu sniedzēji vai ģimenes locekļi. Ir būtiski svarīgi uzlabot agrīno diagnosticēšanu un pacientu dzīves kvalitāti, atbalstīt sadarbību starp dalībvalstīm, apmainoties ar paraugpraksi un klīniskiem pētījumiem šajā jomā, kā arī ņemt vērā to cilvēku tiesības un cerības, kam ir šī grūtā slimība. Šis ir ļoti svarīgs dokuments, lai varētu izstrādāt īpašus priekšlikumus, ar ko veido saikni starp dažādajām spēkā esošajām rīcības programmām un dažādajiem minētās slimības apkarošanas pasākumiem, kā arī lai pacientiem garantētu maksimāli plašu un vienlīdzīgu aprūpes un ārstēšanas pieejamību neatkarīgi no viņu finanšu līdzekļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Ar šodienas balsojumu par Matias kundzes ziņojumu Eiropas Parlaments vēlas uzsvērt, ka cīņa pret Alcheimera slimību ir ES veselības aprūpes prioritāte. Saskaņā ar Starptautiskās Alcheimera organizācijas 2009. gada ziņojumu aptuveni 28 % Eiropas iedzīvotāju cieš no šā demences veida, un šim rādītājam, ņemot vērā Eiropas novecojošo sabiedrību, ir tendence palielināties. Tāpēc es uzskatu, ka iestādes nedrīkst novērtēt šo slimību pārāk zemu un ka tām jāveic konkrēti pasākumi, lai atbalstītu pacientus un viņu ģimenes. Attiecībā uz šo jautājumu Eiropas Parlamentam ir jāveicina tāda politika, kas palielina sabiedrības izpratni par šo slimību, un jāaicina Padome un Komisija, strādājot pie turpmākajiem pasākumiem veselības profilakses politikas jomā, pievērst pienācīgu uzmanību šai slimībai. No pasākumiem, kas ierosināti ziņojumā, es vēlos uzsvērt pamatnostādņu izstrādi agrīnas diagnosticēšanas pakalpojumu īstenošanai un to instrumentu noteikšanu, kuri atvieglotu piekļuvi finansējumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Ziņojuma pieņemšana par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības apkarošanai ir svarīgs solis cīņā pret šo slimību, jo īpaši tagad, kad to cilvēku skaits Eiropā, kas cieš no demences, ir sasniedzis 9,9 miljonus, no kuriem vairākums ir Alcheimera slimības pacienti. Šā ziņojuma pieņemšana ļaus dalībvalstīm veikt koordinētus pasākumus, lai apkarotu šo slimību Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka viens no iespējamiem risinājumiem ir izmantot stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvai „Inovāciju Savienība” atvēlētos resursus, kā arī resursus, kas piešķirti izmēģinājuma projektam „Eiropas inovācijas partnerība aktīvām un veselīgām vecumdienām”, kura īstenošanu ir paredzēts sākt šajā pavasarī.

Ņemot vērā paredzamo Alcheimera slimības pacientu skaita kraso pieaugumu līdz 2020. gadam, turpmāk, īstenojot pētniecības projektus, ir jāattīsta partnerattiecības starp valsts iestādēm, kā arī starp privātām un valsts iestādēm, izmantojot privātā un valsts sektora iespējas, resursus un pieredzi, lai novērstu Alcheimera slimības un citu demences veidu sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski.(PL) Viens no visefektīvākajiem veidiem, kā veicināt izpratni par vecāka gadu gājuma cilvēku demences sociālajām sekām, ir skaidrot šo problēmu un veikt aktīvas informācijas kampaņas. Mums ir jāpievērš īpaša uzmanība Alcheimera slimībai, jo tā izraisa aizvien lielākas problēmas ne tikai ES, bet arī globālā mērogā, un saskaņā ar speciālistu teikto tās slimnieku skaits nepārtraukti pieaug. Mūsu sabiedrība noveco, un mums ir atklāti jārunā par šo problēmu un jāmeklē tai risinājumi. Pirmkārt, mums ir jāskaidro, cik svarīga ir šīs slimības profilakse. Es tāpēc balsoju „par” Matias kundzes ziņojumu par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” patstāvīgo ziņojumu, kas ir Parlamenta atbilde uz Komisijas paziņojumu par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai.

Tā galvenie mērķi ir agrīnas diagnosticēšanas un labas dzīves kvalitātes veicināšana, zināšanu par šīs slimības epidemioloģiskajām pazīmēm uzlabošana, pašlaik veikto pētījumu koordinācija un atbalsts dalībvalstu solidaritātei, apmainoties ar paraugpraksi, un, visbeidzot, demences slimnieku tiesību ievērošana.

Tie visi ir atzinīgi vērtējami priekšlikumi, un es uzskatu, ka Eiropas stratēģijā attiecībā uz demenci ir vairāk jāuzsver demences slimnieku un viņu aprūpētāju sociālās problēmas, kā arī jāatbalsta pētniecība par šīs slimības profilaksi un agrīno diagnosticēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) 2009. gada ziņojumā par Alcheimera slimību ir atrodama uztraucoša statistika — ir aplēsts, ka visā pasaulē 35,6 miljoni cilvēku cieš no viena vai otra demences veida. Jaunākajos pārskatos šo cilvēku skaits Eiropā nepārtraukti pieaug vienlaikus ar iedzīvotāju vidējā dzīves ilguma straujo palielināšanos.

Tāpēc ir svarīgi izveidot dalībvalstu statistikas datu apmaiņas tīklu un koordinācijas platformu Alcheimera slimības cēloņu, profilakses un ārstniecības izpētei. Tā kā agrīnas diagnozes var samazināt veselības aprūpes izmaksas visā Eiropā, ir svarīgi apzināt finanšu ieguldījumu līmeni un izstrādāt Eiropas mēroga politiku, lai veicinātu mērķtiecīgus profilakses pasākumus.

Man ir jāuzsver, ka ir būtiski ņemt vērā sieviešu īpašās vajadzības, jo to sieviešu skaits, kas cieš no šīs slimības, ir divreiz lielāks par vīriešu skaitu, un arī starp aprūpētājiem, medicīnas un sociālajā pētniecībā, kā arī veselības aprūpes un sociālajā politikā viņu skaits ir nesamērīgi liels. Alcheimera slimība ir liela problēma Eiropas sabiedrībai. Un tikai ar kopīgiem spēkiem mēs spēsim cīnīties pret demences sociālajām sekām un ietekmi uz veselību, kā arī sniegt pakalpojumus un atbalstīt cilvēkus, kas cieš no neirodeģeneratīvajām slimībām, un viņu ģimenes.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mana partija Portugālē, Demokrātiskais un Sociālais centrs — Tautas partija, ir vienmēr stingri pieprasījusi izstrādāt valsts demences apkarošanas plānu, lai cilvēkus, kas cieš no šīs slimības, varētu aprūpēt kvalificēti speciālisti cieņpilnā un humānā veidā. Tāpēc es nevaru rīkoties citādi, kā tikai atbalstīt ES iniciatīvu, kuras mērķis ir izvēlēties demences apkarošanu par vienu no ES prioritātēm. To eiropiešu skaits, kas sirgst ar Alcheimera slimību un citiem demences veidiem, ir tik augsts, ka prioritātes piešķiršana to apkarošanai ir augstākā mērā pamatota. Aktīva rīcība slimības sākuma stadijā ir ļoti svarīga, lai sekmīgi to ārstētu un pēc iespējas uzlabotu slimnieku dzīves kvalitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Alcheimera slimība ir nodevīga slimība, kuras ārstēšanai par spīti intensīvai pētniecībai nav efektīvu zāļu. Ir maz ticams, ka mēs tuvākajā nākotnē atradīsim šai slimībai un tās sekām pretlīdzekli, kas novērstu progresējošu atmiņas zudumu un citus smadzeņu augstākās darbības traucējumus, kas slimniekus noved pie pilnīgas atkarības no citiem cilvēkiem. Tāpēc ir ļoti svarīgi sākt šīs slimības ārstēšanu jau agrīnā stadijā. Viens no būtiski svarīgajiem pasākumiem ir izglītot sabiedrību par šīs slimības profilaksi, kā arī par tās agrīnu diagnosticēšanu un inkubācijas perioda pagarināšanu. Daudzi primārās aprūpes ārsti pārāk vēlu sāk šo slimnieku ārstēšanu ar pretdemences zālēm, lai nepārsniegtu savu budžetu, un tas šo slimnieku stāvokli tikai pasliktina. Saskaņā ar medicīnas speciālistu teikto ārstēšana ar pareizām zālēm var par veselu gadu aizkavēt vajadzību ievietot personu, kas sirgst ar šo slimību, dārgā aprūpes iestādē.

Ņemot to vērā, ir svarīgi neaizmirst lielo fizisko un garīgo spriedzi, ko izjūt tuvinieki, kas aprūpē šos slimniekus. Stress noved aptuveni trešo daļu no aprūpētājiem pie depresijas, garīga iztukšojuma un tamlīdzīgiem traucējumiem. Mēs cenšamies ES līmenī atvieglot to cilvēku ciešanas, kas sirgst ar Alcheimera slimību. Šā iemesla dēļ es balsoju „par” Matias kundzes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu Matias kundzes ziņojumu, jo Eiropā ir jānodrošina cieša sadarbība un koordinācija starp dalībvalstīm, kas spēj nodrošināt efektīvu Alcheimera slimības profilaksi un ārstēšanu, slimības, ar kuru šodien slimo 6 miljoni eiropiešu.

Bez Eiropas atbalsta dalībvalstu centieniem ne tikai šīs slimības profilaksē un ārstēšanā, bet arī pētniecības finansēšanas koordinēšanā, paraugprakses izplatīšanā un pienācīga finansējuma farmācijas nozarei, kas pūlas atklāt efektīvas zāles, mēs nespēsim veicināt to personu neatkarību un cieņu, kas cieš no slimībām, kuras noved pie invaliditātes, kā arī ietekmē personīgās un sociālās attiecības.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Manu lēmumu balsot „par” ziņojumu par Alcheimera slimību var pamatot ar vēlmi uzlabot pašreizējo Eiropas stratēģiju šīs slimības apkarošanai. Eiropas iedzīvotāju progresējošo novecošanos pavada ievērojama to cilvēku skaita palielināšanās, kas cieš no neirodeģeneratīvām slimībām, no kuriem 50 % sirgst ar Alcheimera slimību. Tāpēc šis ziņojums ir solis uz priekšu cīņā pret šo nopietno slimību. Es uzskatu, ka šajā jautājuma ir svarīgi galveno uzmanību pievērst tādiem profilakses pasākumiem kā agrīnai diagnosticēšanai un epidemioloģisko datu vākšanai. Ir jānovērš arī nepilnības tādās jomās kā profesionālā apmācība un atbalsts slimnieku ģimenēm, kā arī sabiedrības izpratnes veicināšanā par to, ko nozīmē „dzīvot ar demenci”.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības apkarošanai, jo tas palīdzēs uzlabot dzīves kvalitāti pacientiem un viņu tuviniekiem un mazinās nevienlīdzību starp dalībvalstīm attiecībā uz slimības profilaksi, ārstēšanas pieejamību un pienācīgu pakalpojumu sniegšanu pacientiem, kas cieš no demences. Eiropā ir 1,4 miljoni iedzīvotāju, kas slimo ar vienu vai otru demences veidu, un vairāk nekā 8 miljoni eiropiešu vecumā no 30 līdz 99 gadiem cieš no neirodeģeneratīvām slimībām, no kuriem puse slimo ar Alcheimera slimību, un ir gaidāms, ka šis skaits ik pa 20 gadiem dubultosies. Šā ziņojuma mērķis ir uzlabot pašreizējo situāciju. Galvenie uzdevumi ir veicināt agrīno slimības diagnosticēšanu un profilaksi, uzlabot pacientu dzīves kvalitāti, kā arī sekmēt uz solidaritāti balstītu vienotu dalībvalstu rīcību attiecībā uz slimības izpēti un ārstēšanu un cieņpilnu attieksmi pret pacientiem visā viņu ārstēšanas laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” priekšlikumu Eiropas Parlamenta rezolūcijai par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai. Dažos jautājumos mani māc tādas pašas bažas, kādas izteiktas Matias kundzes ziņojumā, un es atbalstu aicinājumu Padomei izsludināt demenci par ES veselības aprūpes prioritāti.

Ir svarīgi veikt pasākumus globālā mērogā. Faktiski starpvalstu koordinācijas līmenis ES ir samērā zems, kas ir novedis pie sadrumstalotības un zināšanu un paraugprakses apmaiņas starp dalībvalstīm ierobežotības. Alcheimera slimības izpēte atpaliek salīdzinājumā ar citu slimību izpēti Eiropā.

Ņemot vērā šos faktus, kas minētajā dokumentā ir labi atspoguļoti, ir jāizstrādā ne tikai konkrēti dalībvalstu plāni un stratēģijas Alcheimera slimības apkarošanai, kas arī ir ļoti svarīgi, bet arī Eiropas līmeņa instruments, kas veicinātu efektīvu Eiropas valstu pētniecības koordināciju šajā jomā. Es uzskatu, ka tas ir veids, kā nodrošināt tādu veselības aprūpi, kas atbilstu paraugpraksei visās Eiropas valstīs. Šādā veidā mēs spēsim izvairīties no atšķirīgiem problēmas risinājumiem un nosacījumu nevienlīdzības attiecībā uz aprūpes pakalpojumu pieejamību un slimības ārstniecības pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Alcheimera slimības un citu demences veidu statistika ir ārkārtīgi uztraucoša— piemēram, tas, ka katru gadu 1,4 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju saslimst ar kādu no demences veidiem un ka jauns saslimšanas gadījums tiek diagnosticēts ik pēc 24 sekundēm.

Gandrīz katrs divdesmitais cilvēks, kas ir vecāks par 65 gadiem, cieš no demences, un tiek lēsts, ka vairāk nekā 8 miljoni Eiropas iedzīvotāju sirgst ar šīm slimībām. Ņemot to vērā, ir vajadzīga dažādu dalībvalstu politikas koordinācija visā Eiropā. Programmu sadrumstalotība un dažādie problēmas risinājumi Eiropā, kā arī pašreizējā nosacījumu nevienlīdzība attiecībā uz aprūpes pieejamību un slimības ārstniecības pakalpojumiem ir pietiekams pamats, lai īstenotu šo iniciatīvu. Tā pamatojas uz četriem galvenajiem mērķiem — veicināt agrīno diagnosticēšanu, uzlabot epidemioloģiskās zināšanas par šo slimību, atbalstīt solidaritāti starp dalībvalstīm un ievērot to cilvēku tiesības, kuri cieš no demences slimībām.

Pagaidām vēl nav atrastas zāles Alcheimera slimības ārstēšanai. Tāpēc ir būtiski izmantot ar farmakoloģiju nesaistītas ārstēšanas metodes, kas uzlabo slimnieku labsajūtu. Ņemot vērā visu iepriekš teikto, es pilnīgi atbalstu labāku koordināciju starp dalībvalstīm un efektīvākus demences profilakses pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Šis ziņojums ir svarīgs solis Eiropas mēroga stratēģijas izstrādē attiecībā uz demences slimībām. Tas balstās uz četriem galvenajiem mērķiem — veicināt agrīno diagnosticēšanu un dzīves kvalitātes uzlabošanu, vairot epidemioloģiskās zināšanas par šo slimību, atbalstīt solidaritāti starp dalībvalstīm, nodrošinot paraugprakses apmaiņu, ievērot to cilvēku tiesības, kuri cieš no demences slimībām, kā arī viņu aprūpētāju tiesības. Katru gadu 1,4 miljoni Eiropas Savienības iedzīvotāju saslimst ar kādu no demences veidiem. Jauns saslimšanas gadījums tiek diagnosticēts ik pēc 24 sekundēm. Gandrīz katrs divdesmitais cilvēks, kas ir vecāks par 65 gadiem, un katrs piektais, kas ir vecāks par 80 gadiem, cieš no demences. Tiek lēsts, ka vairāk nekā 8 miljoni eiropiešu vecumā no 30 līdz 99 gadiem slimo ar neirodeģeneratīvajām slimībām (un puse no šiem slimniekiem sirgst ar Alcheimera slimību), un zinātnieki lēš, ka ik pēc 20 gadiem šis skaits varētu palielināties uz pusi. Tā kā šīs slimības diagnosticēšanā un ārstēšanā pastāv nevienlīdzība ne tikai starp valstīm, bet arī šo valstu robežās, ir jāizstrādā valstu rīcības plāni, lai sekmētu uz solidaritāti balstītu rīcību, kas vērsta uz profilaksi un ar demenci, jo īpaši Alcheimera slimību, slimo cilvēku ārstēšanu, kā arī atbalsta sniegšanu viņu tuviniekiem (veselības aprūpes darbiniekiem, pakalpojumu sniedzējiem un ģimenes locekļiem).

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ir aprēķināts, ka Eiropā no demences cieš 9,9 miljoni cilvēku, no kuriem lielākajai daļai ir Alcheimera slimība. Neirodeģeneratīvās slimības ir viens no galvenajiem vecāka gadu gājuma cilvēku nespējas un atkarības cēloņiem, un tiek lēsts, ka to cilvēku skaits, kas cieš no demences, līdz 2020. gadam dubultosies.

Ņemot to vērā, ir jāuzsver šā ziņojuma lielā nozīme — tas vērš uzmanību uz vajadzību dalībvalstīm un ES ievērojami stiprināt sadarbību un Alcheimera slimības cēloņu, profilakses un ārstniecības novatorisku starpdisciplināro klīnisko pētījumu koordināciju, kā arī informācijas apmaiņu un finanšu resursu koordināciju šajā jomā. Es vēlos uzsvērt arī agrīno diagnostiku, speciālistu apmācību, atbalstu ģimenēm un sabiedrības informācijas kampaņas, un visiem šiem pasākumiem jānodrošina veselības aprūpes pakalpojumi saskaņā ar labāko praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. (FR) Ik pēc 24 sekundēm ES kādai personai diagnosticē neirodeģeneratīvu slimību. Gandrīz katrs divdesmitais cilvēks, kas ir vecāks par 65 gadiem, un katrs piektais, kas ir vecāks par 80 gadiem, cieš no demences. Alcheimera slimības gadījumi veido vairāk nekā pusi no minētā skaita. Kopumā vairāk nekā 8 miljoni Eiropas iedzīvotāju vecumā no 30 līdz 99 gadiem cieš no šīm slimībām, un zinātnieki lēš, ka turpmāk ik pēc 20 gadiem šis skaitlis varētu dubultoties. Eiropas Savienībai ir jāuzņemas iniciatīva, lai nākamajās desmitgadēs varētu samazināt to cilvēku skaitu, kurus skar šīs slimības. Es atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju, kurā dalībvalstis tiek jo īpaši aicinātas veikt pienācīgus pasākumus, lai palēninātu šīs slimības izplatīšanos — piemēram, veicināt veselīgu dzīves veidu un nodrošināt, lai visiem slimniekiem būtu pieejama ārstniecība, izveidot speciālistu centrus, valsts mērogā nodrošināt pietiekamu medicīnisko aprīkojumu un izstrādāt stratēģiskus pētniecības rīcības plānus šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs atbalstījām šo priekšlikumu, tāpēc ka, cita starpā, tajā ir izteikts aicinājums Padomei izsludināt demenci par ES veselības aprūpes prioritāti, kā arī pamudinājums dalībvalstīm izstrādāt konkrētus valsts plānus un stratēģijas, lai cīnītos ar demences sociālajām sekām un ietekmi uz veselību un sniegtu pakalpojumus un atbalstu demences slimniekiem un viņu ģimenēm, kā to darījušas vairākas dalībvalstis, kas, izmantojot 2008. gadā izstrādāto rīcības plānu Alcheimera slimības un tai līdzīgu slimību apkarošanai, rada iespēju valsts līmenī koordinēt medicīnisko un sociālo aprūpi, kā arī klīnisko un pamatizpēti.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Vidējais Eiropas iedzīvotāju dzīves ilgums nepārtraukti palielinās, un tāpēc aizvien svarīgākas kļūst problēmas, kas saistītas ar novecošanos, jo īpaši ar demenci.

Ir aplēsts, ka vairāk nekā 35 miljoni cilvēku visā pasaulē cieš no demences un ka šis skaitlis ik pēc 20 gadiem dubultosies. Eiropā 9,9 miljoni cilvēku sirgst ar demenci, un daudziem no viņiem ir Alcheimera slimība.

Starptautiskās Alcheimera organizācijas (ADI) pētījums rāda, ka ikviens Alcheimera slimības pacients ES valstīm izmaksā EUR 24 000 gadā, kopā sasniedzot aptuveni EUR 161 miljardu. Ir gaidāms, ka nākamajās desmitgadēs demence būs viena no galvenajām problēmām, apdraudot valstu veselības aprūpes sistēmu ilgtspējību.

Ņemot vērā lielo cilvēku skaitu, kas cieš no šīm slimībām, ir jānodrošina pakalpojumi un atbalsts demences slimniekiem un jo īpaši viņu ģimenēm, kas ir viņu galvenie aprūpētāji. To jau ir darījušas vairākas dalībvalstis, kas ir izstrādājušas Alcheimera slimības un tai līdzīgu slimību izskaušanas plānus. Kopīgajam mērķim jābūt lielākas izpratnes veicināšanai sabiedrībā par slimībām, kas saistītas ar novecošanos, un informācijas kampaņu organizēšanai par šādu slimību profilaksi un smadzeņu asinsvadu slimību ārstēšanu Pasaules Alcheimera dienā, ko atzīmē 21. septembrī.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Es balsoju „par” rezolūciju par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai. Parlamentā nesen notika debates par jautājumiem, kas attiecas uz vecāka gadu gājuma cilvēkiem saistībā ar ekonomikas krīzi, darba tirgus prasībām un nodarbinātības līmeņa celšanu. Statistikas dati par to cilvēku skaitu, kam diagnosticēta demence, atklāj šīs problēmas nopietnību. Katru gadu 1,4 miljoni eiropiešu saslimst ar kādu no demences veidiem, un pēc aplēsēm šādu cilvēku skaits ir aptuveni 10 miljoni. Polijā ar Alcheimera slimību slimo vairāk nekā 200 000 cilvēku. Neirodeģeneratīvās slimības ir viens no galvenajiem vecāka gadu gājuma cilvēku invaliditātes cēloņiem, un vidējā dzīves ilguma palielināšanās dēļ šī problēma kļūst aizvien nopietnāka.

Alcheimera slimība rada lielas problēmas visu valstu ekonomikai. Starptautiskās Alcheimera organizācijas (ADI) 2010. gada ziņojumā ir teikts, ka visā pasaulē Alcheimera slimības un citu demences veidu ārstēšanas izmaksas sasniedz USD 600 miljardu. Cīņā pret demenci mums ir vajadzīga kopīga Eiropas mēroga stratēģija. Mums ir jāizstrādā un jāveicina profilaktiski pasākumi, lai apkarotu Alcheimera slimību vai, citiem vārdiem sakot, jāsekmē veselīgs dzīves veids, un tas nozīmē palikt fiziski un garīgi aktīviem, iesaistīties sabiedrības dzīvē un lietot veselīgu uzturu. Pacientu aprūpētājiem ir jāgarantē pienācīgs finansiālais un psiholoģiskais atbalsts. Eiropas mēroga stratēģijā Alcheimera slimības apkarošanai īpaša uzmanība jāvelta sieviešu vajadzībām, jo viņas divreiz biežāk nekā vīrieši saslimst ar demenci, un šādu slimnieku aprūpētāju vairākums ir tieši sievietes.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Es ar lielu pārliecību balsoju „par” patstāvīgo ziņojumu par Alcheimera slimības apkarošanu. Tas dod ļoti labu pārskatu par pasākumiem, kas jāveic šajā jomā. Tekstam, ko pieņēma Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, nav iesniegti nekādi grozījumi, kas liecina par to, ka minētie ieteikumi tiek plaši atbalstīti. Turklāt es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka daudzās valstīs — piemēram, Vācijā, Beļģijā un Skotijā — kopienās, kas izturas pret demenci ar izpratni, tiek izveidoti ķirurģiskie centri. Mums ir arī jāņem vērā prognožu ietekme uz šīs slimības attīstību. Pārmērīgi negatīvas prognozes var nelabvēlīgi ietekmēt šo slimību, kā secināja konferences dalībnieki, kuru pagājušā gada beigās organizēja Beļģijas prezidentūra. Šie komentāri politikas izstrādē ir jāņem vērā.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. (HU) Es piekrītu ziņojumā teiktajam, ka ir svarīgi apvienot dažādas šīs slimības ārstniecības metodes. 1,4 miljoni cilvēku Eiropā katru gadu saslimst ar demenci, un tāpēc īpaši svarīga ir agrīna tās diagnosticēšana un profilakse. Būtiska ir arī labāka koordinācija starp dalībvalstīm. Es atbalstu arī to, ka mums jācenšas nodrošināt pacientiem maksimāli plašu un vienlīdzīgu aprūpes un ārstēšanas pieejamību neatkarīgi no vecuma, dzimuma, finanšu līdzekļiem un dzīves vietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. (DE) Es balsoju „par” šo ziņojumu, kurā atrodams iespaidīgs un sīks Alcheimera slimības pacientu un viņu aprūpētāju problēmu, vēlmju un bažu apraksts un kurš mudina mūs veikt kopīgus pasākumus. Pašlaik tikai katrs piecpadsmitais Eiropas iedzīvotājs, kas vecāks par 65 gadiem, cieš no demences, bet ir gaidāms, ka nākamajās desmitgadēs šis skaitlis ievērojami pieaugs. Tāpēc mūs gaida lielas problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es pilnīgi atbalstu jauno iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai. Ir gaidāms, ka nākamajos gados demence kļūs par vienu no galvenajām veselības aprūpes problēmām, un tāpēc būtiska ir sadarbība starp valstīm, lai uzlabotu šo slimību profilaksi, diagnostiku un aprūpi. Ziņojumā ir izteikts aicinājums palielināt šā jautājuma izpratni, kā arī uzlabot Alcheimera slimības simptomu agrīnu atpazīšanu. Tas palīdzēs saslimšanas gadījumos savlaicīgi noteikt diagnozi, kā arī uzlabos ārstniecības pieejamību. Ir svarīgi aizsargāt demences slimnieku labklājību, kā arī palielināt aprūpētāju izpratni par šo slimību, jo viņiem bieži ir jāsastopas ar emocionālām un finansiālām grūtībām. Rīcības plānu izstrāde aprūpētāju ikdienas darba uzlabošanai ir vēl viens solis ceļā uz to cilvēku dzīves atvieglošanu, kas cieš no Alcheimera slimības un citiem demences veidiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski.(PL) Šīs plenārsēdes laikā mēs balsojām par Eiropas Parlamenta rezolūciju par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai. Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo tā ir ļoti svarīgs solis ceļā uz sīki izstrādātiem priekšlikumiem par pašreizējo politisko stratēģiju apvienošanu, apkarojot šāda veida slimības. Neirodeģeneratīvās slimības pašlaik ir viens no galvenajiem vecāka gadu gājuma cilvēku invaliditātes iemesliem, un ir ļoti iespējams, ka to cilvēku skaits, kas cieš no šīm slimībām, ievērojami palielināsies. Šis fakts liek mums vēl jo vairāk bažīties, ja ņemam vērā to, ka vidējais paredzamais mūža ilgums pieaug, bet strādājošo skaits attiecībā pret pensionāru skaitu samazinās. Ņemot vērā iepriekš teikto, ir ārkārtīgi svarīgi par galveno stratēģiju izvēlēties profilaksi, kā arī nodrošināt pēc iespējas agrāku diagnosticēšanu. Kā tautas pārstāvis es jūtu kopīgu atbildību par to, lai ES izmanto savas pilnvaras, risinot iepriekš minēto problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Tā kā krasi ir palielinājies to cilvēku skaits, kas cieš no Alcheimera slimības un citiem demences veidiem, Eiropas Savienībai ir jāveic steidzami pasākumi — piemēram, lielāka uzmanība jāpievērš agrīnai diagnostikai un profilaksei. Tas nozīmē, ka cilvēkiem, kurus apdraud šī slimība, ir jāveic agrīnās diagnosticēšanas pārbaudes un ka jāorganizē mērķtiecīgas izglītošanas kampaņas, lai palīdzētu vecāka gadu gājuma cilvēku tuviniekiem atšķirt normālas novecošanās pazīmes no agrīniem demences simptomiem. Dalībvalstīm jāapmainās ar zināšanām un šajā procesā jāiesaista zinātnieki un veselības aprūpes speciālisti. Uztraucoši lielais cilvēku skaits, kas cieš no šīs slimības, un ārstniecības un aprūpes izmaksas atsevišķās dalībvalstīs prasa steidzamus profilakses pasākumus — piemēra, veselīgu uzturu un pasākumus, kas aizkavē slimības iestāšanos. Ziņojumā ir minēta arī praktiska un psiholoģiska atbalsta sniegšana pacientu tuviniekiem. Ir pierādīts, ka pacientam, kuru aprūpē mājas apstākļos, ir vajadzīgi trīs aprūpētāji, kuriem parasti ir jāatsakās no regulāra darba. Visbeidzot, ziņojumā ir minēts, ka ir ļoti svarīgi saglabāt to cilvēku cieņu, kas cieš no Alcheimera slimības. To var sasniegt ar izglītojošu programmu palīdzību, kuras jāievieš jau skolās.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0026/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo rezolūcijas priekšlikumu par lūgumrakstu par papildpasākumu trūkumu no Komisijas puses kādā konkurences lietā un par zaudējumiem, kas tāpēc nodarīti uzņēmumam. Es vēlos vērst uzmanību uz to, ka Komisija Lūgumrakstu komitejai nav sniegusi pietiekami izsmeļošas atbildes uz lūgumraksta iesniedzēja un minētās komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem, nedz arī uz Juridiskās komitejas atzinumā paustajām bažām. Tāpēc ir jāaicina Komisija nekavējoties veikt pasākumus, kas nepieciešami, lai pabeigtu procedūru, kura joprojām turpinās, lai gan tā tika sākta 1997. gadā saskaņā ar Direktīvas 93/42/EEK 8. pantā ietverto drošības klauzulu. Turklāt Komisijai ir steidzami jārisina lūgumraksta iesniedzēja likumīgi pamatotā prasība — jo viņš atrodas šajā nepieņemamajā situācijā jau 13 gadus un viņam ir nodarīti ievērojami peļņas zaudējumi — un jāveic vajadzīgie pasākumi, lai lūgumraksta iesniedzējs varētu aizstāvēt savas tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šī lieta, kas ilgst jau 10 gadus, ir radījusi uzņēmumam ievērojamus finansiālus zaudējumus, jo tas vēl joprojām nav saņēmis Komisijas galīgo lēmumu attiecībā uz tā nesaprašanos ar Vācijas iestādēm. Ir svarīgi, lai visas medicīnas ierīces, kuras tirgo ES, atbilstu Savienības tiesību aktiem un — lai aizstāvētu un aizsargātu šo ierīču patērētājus — arī drošības standartiem. Taču Komisijai ir jāveic vajadzīgie pasākumi, lai novestu šo lietu līdz galam, jo konflikti ir savlaicīgi jāatrisina.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Apspriežamais jautājums attiecas uz inhalatoru, kas paredzēts astmas slimniekiem un tiek tirgots kopš 1996. gada. Vācijas iestādes ir izteikušas bažas par šo ierīci un informējušas par to Komisiju, lai sāktu un pabeigtu drošības procedūru. Taču Komisija nekonsultējās ar ražotāju un neizdeva lēmumu, un lēmums par šo lietu vēl aizvien nav pieņemts, tāpēc lūgumraksta iesniedzējam nav pieejami nekādi tiesiskās aizsardzības līdzekļi. 2003. gadā ražotājs laida šo ierīci tirgū ar jaunu nosaukumu, un 2005. gadā Augšbavārijas valdība saskaņā ar Vācijas likumu „Par medicīnas ierīcēm” lika izņemt ierīci no apgrozības, par ko Komisija netika attiecīgi informēta. Ražotājs informēja Komisiju par otro tirdzniecības aizliegumu, lai sāktu pienākumu neizpildes procedūru pret Vāciju, bet Komisija apgalvo, ka tai netika iesniegti pietiekami pierādījumi par inhalatora atbilstību direktīvā noteiktajām pamatprasībām, un secināja, ka nav vajadzīgs jauns pārskats par izstrādājuma drošību.

Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Komisijai ir steidzami jāreaģē uz cietušās personas likumīgi pamatoto prasību, lai tā varētu aizstāvēt savas tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE), rakstiski. (DE) Es priecājos par to, ka Parlaments šodien pieņēma rezolūciju par Klein kunga lūgumrakstu. Lūgumrakstu komiteja ir strādājusi pie šīs lietas ievērojami ilgu laiku. Divdesmitā gadsimta deviņdesmitajos gados Klein kungs izgudroja inhalatoru astmas slimniekiem, bet šim izstrādājumam divas reizes tika noteikts tirdzniecības aizliegums, kurš tika apstrīdēts. Neiedziļinoties sīkumos, es esmu pārliecināts, ka sākotnējais inhalatora aizliegums 1996. gadā nebija gluži likumīgs. Ir vismaz kritiski jāpārbauda apstākļi, kas noveda pie aizlieguma. Komisijai pieprasīja novest drošības klauzulas procedūru līdz galam, lai ļautu attiecīgajai pusei iesniegt apelācijas sūdzību. Taču šis process vēl nav pabeigts. Otrā aizlieguma tiesiskais pamats un likumīgums ir noteikti apstrīdami. Taču šķiet, ka ir noticis arī Eiropas Savienības tiesību akta pārkāpums. Tā rezultātā Klein kungs ir kritis par upuri kliedzošai netaisnībai, jo viņam ir liegta iespēja aizstāvēt savas tiesības, un šī situācija ir jālabo. Ir svarīgi, lai Komisija steidzami pieņem lēmumu, lai šo lietu atrisinātu uz visiem laikiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Manu balsojumu „par” šo rezolūcijas priekšlikumu pamato vajadzība paziņot, ka Eiropa un jo īpaši Eiropas Parlaments kā demokrātiski ievēlēta iestāde ir vienmēr nostājies savu pilsoņu pusē. Šodien pieņemtā rezolūcija pamatojas uz Vācijas pilsoņa Christoph Klein lūgumrakstu Nr. 0473/2008 par papildpasākumu trūkumu no Komisijas puses attiecībā uz konkurences lietu, kas saistīta ar astmas slimniekiem paredzētas ierīces tirdzniecības aizliegumu. Līdzīgos gadījumos mums vispirms kā Eiropas pilsoņiem un Eiropas Parlamenta deputātiem ir jānodrošina reāla iespēja īstenot drošības klauzulas procedūru, ja kāda no Eiropas iestādēm neievēro Līgumu noteikumus. Apkopojot teikto, tas izskaidro manu balsojumu. Es ceru, ka Komisija labos savu nostāju un vismaz sniegs dažas konkrētas atbildes jautājumā par ierīces astmas slimniekiem izņemšanu no apgrozības, lai noskaidrotu, kas noticis.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Šis ziņojums atklāj, kāda vērtība ir Parlamenta Lūgumrakstu komitejas darbam. Šeit mēs izskatām Vācijas pilsoņa likumīgu sūdzību, kas attiecas uz astmas slimniekiem paredzētiem inhalatoriem. Rezolūcijā ir izteikts aicinājums Komisijai steidzami reaģēt uz lūgumraksta iesniedzēja likumīgi pamatoto prasību, norādot, ka šī nepieņemamā situācija ilgst jau 13 gadus un lūgumraksta iesniedzējam ir nodarīti ievērojami peļņas zaudējumi, kā arī izteikta prasība veikt vajadzīgos pasākumus, lai lūgumraksta iesniedzējs varētu aizstāvēt savas tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šāds konflikts kaitē visām iesaistītajām pusēm — minētajam uzņēmumam finansiālu zaudējumu dēļ, Eiropas iestādēm ārkārtīgi negatīvā iespaida dēļ, kas sabiedrībā rodas šo iestāžu nespējas dēļ pabeigt procedūru. Man šķiet, ka 10 gadi konflikta atrisināšanai ir pārāk ilgs laiks. Un Komisijas pienākums ir visu konfliktā iesaistīto interesēs nekavējoties to atrisināt. Taču man ir jāuzsver, ka ir būtiski, lai visas medicīnas ierīces, kuras laiž tirgū, atbilstu visiem Eiropas Savienības drošības standartiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Padomes Direktīva 93/42/EEK par medicīnas ierīcēm precīzi izskaidro, kādām prasībām šīm ierīcēm jāatbilst, pirmkārt, lai izsniegtu tām atļauju, un, otrkārt, lai tās neizņemtu no apgrozības. Ja kāds izstrādājums ir marķēts ar CE zīmi, tas nozīmē, ka šis izstrādājums atbilst prasībām. Dalībvalstu pienākums ir ieviest kontroli, lai nepieļautu CE zīmes nepamatotu izmantošanu un, ja vajadzīgs, izņemtu šos izstrādājumus no apgrozības. Atbildīgajai iestādei ir nekavējoties jāinformē Komisija, ja tā ir veikusi minētos pasākumus. Es atturējos no balsošanas, jo uzskatu, ka Komisijai šajā gadījumā nav jāveic nekādi pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, kurā, pamatojoties uz lūgumrakstu, ko iesniedza Vācijas pilsonis, par astmas slimniekiem paredzēta inhalatora laišanu tirgū, Komisija tiek aicināta pabeigt procedūru, kas diemžēl ir vilkusies 13 gadus, radot ievērojamus finansiālus zaudējumus minētajam uzņēmumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo rezolūciju, Eiropas Parlaments:

1) uzskata, ka Komisija Lūgumrakstu komitejai nav sniegusi pietiekami izsmeļošas atbildes uz lūgumraksta iesniedzēja un minētās komitejas locekļu uzdotajiem jautājumiem, nedz uz Juridiskās komitejas atzinumā paustajām bažām;

2) aicina Komisiju nekavējoties veikt vajadzīgos pasākumus, lai pabeigtu procedūru, kas tika sākta 1997. gadā saskaņā ar Direktīvas 93/42/EEK 8. pantā ietverto drošības klauzulu un kas joprojām turpinās;

3) aicina Komisiju steidzami risināt lūgumraksta iesniedzēja likumīgi pamatoto prasību, norādot, ka šī nepieņemamā situācija ilgst jau 13 gadus un lūgumraksta iesniedzējam ir nodarīti ievērojami peļņas zaudējumi, un aicina Komisiju veikt vajadzīgos pasākumus, lai lūgumraksta iesniedzējs varētu aizstāvēt savas tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Astmas lēkmes izraisa pēkšņas elpošanas grūtības, kas var turpināties stundām ilgi.

Vācija ieviesa aizliegumu laist tirgū konkrētus astmas slimniekiem paredzētus inhalatorus vispirms 1997. gadā un atkārtoti 2005. gadā. Komisiju aicināja sniegt atbildi uz jautājumu, vai šāds aizliegums ir likumīgs, bet tā nepieņēma nekādu lēmumu, tādējādi pārkāpjot drošības klauzulas procedūru, kas paredzēta Direktīvā 93/42/EEK, kura Komisijai uzliek pienākumu to darīt.

Šīs bezdarbības sekas šķiet vēl nopietnākas, ja ņemam vērā to, ka pēc ticamām aplēsēm no apgrozības izņemtie inhalatori būtu varējuši uzlabot dzīves kvalitāti aptuveni 30 miljoniem astmas slimnieku.

Jautājumā, ko iesniegusi Mazzoni kundze, Komisija tiek aicināta sniegt atbildi attiecībā uz tās nevēlēšanos ievērot drošības klauzulu, kas paredzēta Direktīvas 93/42/EEK 8. pantā. Saskaņā ar šo pantu, kad Komisija tiek aicināta pieņemt lēmumu par dalībvalsts tiesisko regulējumu veselības jautājumos, tai ir nekavējoties jāuzsāk apspriešanās ar iesaistītajām pusēm un jāinformē tās par valsts regulējuma likumību. Kā ir lēmusi Eiropas Kopienu Tiesa, šajā procedūras posmā ir jāizveido izmeklēšanas komiteja, lai noskaidrotu Komisijas faktisko atbildību.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: RC (B7-0023/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” rezolūciju par stāvokli Haiti gadu pēc zemestrīces — rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments atkārtoti solidarizējas ar Haiti iedzīvotājiem, kas cieš no zemestrīces sekām un holēras epidēmijas. Es piekrītu ļoti svarīgajam aicinājumam starptautiskajai sabiedrībai, tostarp ES, stingri ievērot ilgtermiņa saistības pildīt solījumus, kas tika doti Starptautiskajā Līdzekļu devēju konferencē Ņujorkā. Ir svarīgi nekavējoties rīkoties un koordinēt humānās palīdzības sniegšanu Haiti iedzīvotājiem, no kuriem viens miljons joprojām dzīvo nepiemērotās apmetnēs, kas bija paredzētas viņu pagaidu izmitināšanai. Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas norāda uz šajā apmetnēs valdošajiem neciešamajiem dzīves apstākļiem, jo īpaši uz izvarošanas gadījumiem un seksuālo vardarbību, no kuras cieš sievietes.

Taču ir skaidrs, ka ilgākā laika posmā humānās palīdzības aģentūras nevar un arī nedrīkst censties labot Haiti valsts neizdarību vai aizstāt Haiti valsts iestādes un ka steidzami ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu Haiti ilgtermiņa attīstību, jo īpaši attiecībā uz veselības aprūpi un dzeramo ūdeni, kā arī uz pilsētu atjaunošanu. Politiskā līmenī ir nekavējoties jāuzlabo Haiti spēja nodrošināt valsts atjaunošanai vajadzīgo demokrātiskumu un valsts labu pārvaldību un garantēt pilsoniskās sabiedrības un Haiti iedzīvotāju līdzdalību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju, kurā novērtēts stāvoklis Haiti gadu pēc zemestrīces. Situācija šajā valstī vēl joprojām ir ļoti sarežģīta un haotiska — ar grūtībām tiek uzsākti rekonstrukcijas pasākumi, miljoniem cilvēku cieš badu, un zemestrīces sekas ir smagi skārušas vairāk nekā 800 000 bērnu, pakļaujot tos vardarbības, seksuālas izmantošanas, cilvēku tirdzniecības un ekspluatācijas draudiem. Stāvoklis ir vēl pasliktinājies politiskās krīzes dēļ, kas sekoja prezidenta un parlamenta vēlēšanām. Lai gan starptautiskā sabiedrība efektīvi reaģēja uz Haiti traģēdiju, piedāvājot finansiālo un humāno palīdzību, taču šobrīd no apsolītajiem 10 miljardiem dolāru ir pārskaitīta tikai maza daļa. Holēras epidēmija, kas pārņēmusi valsti, ir atklājusi Haiti nespēju pienācīgi reaģēt uz situāciju, kā arī starptautiskās palīdzības sistēmas ierobežotību. Nepārtrauktie politiskie nemieri traucē centienus uzsākt atjaunošanas darbus un palīdzēt zemestrīces upuriem, un tas stāvokli vēl pasliktina. Eiropas Savienībai kā galvenajai palīdzības sniedzējai ir jānodrošina politiskā vadība atjaunošanas centienu koordinēšanā Haiti un jāpanāk, ka palīdzība sasniedz tos, kam tā visvairāk vajadzīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Stāvoklis Haiti ir kļuvis ārkārtīgi nopietns, un starptautiskās sabiedrības centieni nav palīdzējuši uzlabot stāvokli šajā valstī, kuru izpostījis pilsoņu karš un dabas katastrofas un kuru tagad piemeklējusi holēras epidēmija. Pagājušā gada postošā zemestrīce piesaistīja Haiti starptautiskās sabiedrības uzmanību. Taču par spīti kopīgajām pūlēm, kuras izraisīja plašs līdzjūtības vilnis, stāvoklis nav uzlabojies. Tāpēc vissvarīgākais Eiropas Parlamenta pieņemtās rezolūcijas aspekts, iespējams, ir aicinājums pārskatīt mandātu, kas Haiti piešķirts ANO Stabilizācijas misijai (MINUSTAH), epidēmijas un saspīlējuma dēļ, ko izraisījušās nesenās asās cīņas valsts parlamenta vēlēšanās, kuru rezultātu patiesumu nopietni apšauba starptautiskā sabiedrība. Vislielākie zaudētāji visu šo problēmu dēļ ir šīs mazās valsts nabadzīgie iedzīvotāji.

Ir būtiski svarīgi, lai ANO saglabātu atbildību par visu civilo un militāro operāciju koordinēšanu ar mērķi atjaunot drošību un sniegt humāno palīdzību, kā arī veikt atjaunošanas darbus un nodrošināt attīstību. Starptautiskajai sabiedrībai un jo īpaši Eiropas Savienībai ir jāpilda savas saistības atjaunot Haiti un jāuzskata tās par vislielāko prioritāti savā darba kārtībā, pirms darīt kaut ko Haiti iedzīvotāju labā būs par vēlu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju starptautiskās sabiedrības plašo atsaucību uz postošo zemestrīci Haiti un tās patieso politisko gribu atbalstīt šīs valsts atjaunošanu. Es jo īpaši atzinīgi vērtēju Komisijas un dalībvalstu kopējo apņemšanos ziedot Haiti EUR 1,2 miljardus, tostarp Komisijas apņemšanos papildus humānajai palīdzībai sniegt vēl EUR 460 miljonus.

Taču katastrofas apmērs ir neaprakstāms, un tās sekas gadu pēc nelaimes ir visur redzamas. Drošība, veselības aprūpe, sabiedrības veselība un mājokļu apstākļi arī ir nožēlojami, un ir būtiski atjaunot Haiti valsts struktūru veiktspēju attiecībā uz demokrātiju un labu pārvaldību, kas ir vajadzīgas valsts atjaunošanai, kā arī nodrošināt pilsoniskās sabiedrības un Haiti iedzīvotāju līdzdalību. Ir ļoti svarīgi palīdzēt šai valstij atgūties no zemestrīces, bet starptautiskajai sabiedrībai ir svarīgi arī izmantot šo iespēju palīdzēt Haiti atrisināt ekonomiskās, sociālās un politiskās nevienlīdzības problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Gadu pēc katastrofas Haiti tās sekas ir briesmīgas, un Haiti stāvoklis no cilvēciskā, ekonomiskā un sociālā viedokļa ir haotisks. Diemžēl atjaunošanas darbi faktiski netiek veikti, novākto gruvešu apjoms ir niecīgs, nabadzības līmenis ir galējs un vardarbība — postoša, kā arī izplatās holēras epidēmija, un sievietes bēgļu nometnēs tiek izvarotas.

Šis stāvoklis ir jāmaina. Starptautiskajai sabiedrībai kopā ar Haiti valdību ir jāuzņemas ciešas ilgtermiņa saistības, jāpilda solījumi un jāpieliek visas pūles, lai aizsargātu Haiti iedzīvotājus. Es mudinu Eiropas Komisiju steidzami rīkoties, lai aizsargātu 800 000 bērnu, kas ir pakļauti vardarbībai, seksuālai izmantošanai, nostrādināšanai un cilvēku tirdzniecībai.

Turklāt es uzskatu, ka ir svarīgi, lai atjaunošanas centienos tiek iekļauta vietējā pārtikas ražošana un pārtikas nekaitīguma nodrošināšana, attīstot lauku infrastruktūru un sniedzot atbalstu mazajiem lauksaimniekiem. Es atzinīgi vērtēju darbu, ko dažādas palīdzības organizācijas veic uz vietas, bet es nosodu Pagaidu komisijas Haiti atjaunošanai nespēju koordinēt tūkstošiem palīdzības aģentūru un līdzekļu devēju rīcību atjaunošanas darbos.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Haiti iedzīvotājiem ir svarīgi, lai Eiropas Savienība izrādītu tiem solidaritāti pēc katastrofas, kas tos piemeklējusi, izraisot ievērojamus cilvēku un materiālos zaudējumus. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Eiropas lēmumu uzņemties saistības sniegt finansiālu palīdzību šīs valsts atjaunošanas procesam aptuveni EUR 1,2 miljardu apjomā, kā arī Savienības Augstās pārstāves ārlietās C. Ashton priekšlikumu pieņemt ekonomikas plānu nākamajiem 10 gadiem, galveno uzmanību pievēršot reģiona attīstībai un izaugsmei, kā arī valsts atjaunošanai. Tas ir svarīgs lēmums, jo īpaši tāpēc, ka ES ir viena no lielākajām līdzekļu devējām šai Karību jūras reģiona valstij. Taču es uzskatu, ka ES finanšu līdzekļi ir jāpiešķir saskaņā ar kritērijiem, kas līdzīgi tiem, kurus piemēro dalībvalstīs, vai saskaņā ar īpašām programmām — ne tikai māju, skolu, ceļu un citu infrastruktūras objektu atjaunošanai, bet arī mikrokredītu nodrošināšanai, kas veicinās mikroprojektu izstrādi un īstenošanu, lai atveseļotu ekonomiku, pamatojoties uz pašreizējo ES modeli, kas paredzēts mikrouzņēmumiem. Pēc Otrā pasaules kara Amerikas Savienotās Valstis īstenoja Maršala plānu, kam bija vislielākā nozīme Rietumeiropas atjaunošanā. Eiropai savukārt ir jāīsteno līdzīga programma Haiti labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Šausmīgā katastrofa, kas pirms gada piemeklēja Haiti, šokēja mūs visus un izraisīja pasaules mēroga labas gribas izpausmes, un Haiti tika piedāvāti liela apjoma loģistikas, finanšu un humānās palīdzības resursi.

Tā kā ir pagājis gads, bija atbilstoši jānovērtē stāvoklis uz vietas, arī tāpēc, ka apstākļi Haiti vairs netiek tik plaši atspoguļoti plašsaziņas līdzekļos. Iesniegtajā rezolūcijā ir sniegts šis novērtējums, kā arī norādīti ceļi un risinājumi milzīgajām un nopietnajām problēmām, ar kurām sastopas iedzīvotāji savās ikdienas gaitās. Es uzskatu, ka tas ir veikts labi, trūkst tikai lielākas gribas uzdevumu sadalē un nākotnes risinājumu meklējumos iesaistīt vietējās kopienas un apvienības.

Es tomēr vēlos uzsvērt lielo uzmanību, kas veltīta ilgtermiņa saistībām un risinājumu meklējumiem, lai uz visiem laikiem pašā saknē izskaustu nabadzības iemeslus Haiti, kā arī aicinājumu ES un dalībvalstīm „atjaunošanas pasākumos paredzēt vietējo pārtikas ražošanu un uzturdrošības nodrošināšanu, attīstot lauku infrastruktūru un sniedzot atbalstu mazajiem lauksaimniekiem”.

Es ceru, ka steidzami tiks rasts haotisko bēgļu nometņu problēmas galīgais risinājums, jo tajās gandrīz necilvēcīgos apstākļos dzīvo aptuveni miljons cilvēku.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pirms aptuveni gada pasauli satricināja ziņas par zemestrīci, kas izpostīja Haiti, nogalinot vairāk nekā 200 000 cilvēku un aiz sevis atstājot šausminošus gruvešus. Toreiz starptautiskā sabiedrība mobilizējās, lai dotos palīgā zemestrīces upuriem, un starptautiskās organizācijas, kā arī sabiedriskā doma un plašsaziņas līdzekļi atbalstīja šo apņemšanos. Diemžēl starptautiskās sabiedrības interese ir vājinājusies, pievēršoties citiem notikumiem, tāpēc Eiropas Parlamenta pienākums ir atgādināt, kas toreiz notika, un ziņot par pašreizējo situāciju. Gadu pēc katastrofas mums jāatzīst, ka nekas nav stipri mainījies un ka valstij, kas jau tad bija nonākusi nopietnās grūtībās un kas pēc dabas katastrofas sabruka pavisam, nav izdevies atveseļoties. Apkopojot pieejamos datus, redzam, ka visi rādītāji liecina par to, ka prasmju un kompetences trūkuma dēļ nekas nav ātri virzījies uz priekšu. Vairāk nekā miljons cilvēku joprojām ir bez pajumtes. Starptautiskā sabiedrība nedrīkst pamest Haiti vienu, ļaujot tai kļūt par vēl vienu bankrotējušu valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Gadu pēc zemestrīces stāvoklis Haiti ir joprojām haotisks, valsts vēl aizvien atrodas ārkārtas stāvoklī, un atjaunošanas darbi ir tik tikko sākušies. Es atzinīgi vērtēju humānās palīdzības organizāciju darbu uz vietas, sniedzot medicīnisko palīdzību ievainotajiem, piegādājot dzeramo ūdeni un izdalot pārtiku. Taču es vēlos uzsvērt, ka atjaunošanas darbi ir jāveic pašai Haiti valdībai, jo galvenokārt tikai politiska stabilitāte palīdzēs atjaunot valsti. Es tāpēc apgalvoju, ka Haiti valdībai ir jānodrošina un jāīsteno saistības, kuras tā uzņēmusies valsts rekonstrukcijas plānā: stiprināt valsts varu, padarīt efektīvāku vietējo pārvaldi un nostiprināt vietējo un valsts iestāžu veiktspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Patiesie apstākļi uz vietas atklāj to, ko rezolūcija, šķiet, tiecas slēpt — proti, to, ka Amerikas Savienoto Valstu galvenā nodarbošanās, kam pievienojās arī ES, bija turpināt politisku iejaukšanos, lai nodrošinātu savu ekonomisko un ģeostratēģisko kundzību pār Haiti, ignorējot Haiti iedzīvotāju traģisko situāciju, kurā viņi ir atradušies gadu desmitiem ilgi. Ar Starptautiskā Valūtas fonda un Pasaules Bankas palīdzību uzspiežot valstij strukturālas reformas, kas sagrāva tās ekonomiku un radīja katastrofisku sociālo situāciju, ASV reaģēja uz pagājušā gada zemestrīci ar militāru okupāciju. Šo stāvokli nesen saasināja holēras epidēmija, kuru, kā mēs tagad zinām, valstī ievazāja ASV misija, Apvienoto Nāciju Organizācijas Stabilizācijas misija Haiti (MINUSTAH) (lai gan tā noraida jebkādu atbildību). Vairākums Parlamenta deputātu nav neko teikuši par šiem faktiem. Nekas nav arī teikts par tiem, kas izrādījuši Haiti patiesu solidaritāti — Kuba un Bolivāra Amerikas tautu alianse (ALBA). Kuba uz Haiti ir nosūtījusi ārstus un citus medicīnas darbiniekus, kas līdz šai dienai ir snieguši medicīnisku palīdzību pret holēru vairāk nekā 50 000 cilvēkiem, un ar Haiti iestāžu atbalstu tiem ir izdevies sasniegt visizolētākās kopienas, panākot, ka neviens šīs valsts iedzīvotājs, saslimstot ar holēru, nepaliek bez palīdzības, un tādējādi glābjot tūkstošiem cilvēku dzīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Zemestrīce un holēras epidēmija, kas tai sekoja, bija liela katastrofa Haiti iedzīvotājiem. Es mudinu starptautisko sabiedrību, tostarp Eiropas Savienību, pildīt visas saistības, ko tās uzņēmās pagājušajā gadā Starptautiskajā Līdzekļu devēju konferencē Ņujorkā, un bez kavēšanās pārskaitīt naudu Haiti iedzīvotājiem un attiecīgajām NVO.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Stāvoklis Haiti turpina izraisīt lielas bažas. Daudzu palīdzības sniedzēju pūles, kuru drosmīgā apņēmība ir apbrīnojama, sastopas ar pastāvošā režīma nespēju mazināt pilsoņu kara risku, kas draud šai salai. Mums ir jāpieprasa, lai tiek piemērots Eiropas Konsenss par humāno palīdzību (saskaņotai un koordinētai rīcībai, lai uzlabotu kolektīvo reaģēšanu uz humanitārām krīzēm) un jāuzsver, ka saistības, kas pieņemtas 31. martā Starptautiskajā Līdzekļu devēju konferencē konkrēti Haiti atjaunošanai, nedrīkst palikt tikai tukši vārdi, bet tās ir jāīsteno.

 
  
MPphoto
 
 

  Elie Hoarau (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Es atturējos no balsošanas par rezolūciju par Haiti, par kuru Eiropas Parlamenta politiskās grupas panāca kompromisu. Es to darīju tāpēc, ka šī rezolūcija (lai gan tā ir labi pamatota) nepiedāvā ilgstošu risinājumu, lai nodrošinātu Haiti izeju no krīzes, nedz arī uzdod pienācīgus jautājumus par naudas līdzekļu pārskaitīšanu, kurus Eiropas Savienība apsolīja.

Haiti iedzīvotājiem ir vajadzīga reāla attīstības palīdzība, un tās nodrošināšanai ir jāpiešķir prioritāte, nosūtot uz Haiti starptautiskas celtnieku un būvdarbu valsts līguma grupas ar pienācīgu aprīkojumu, lai tās varētu aktīvi piedalīties neatliekamajā sabiedrisko un privāto celtņu atjaunošanas darbā šajā valstī, sākot ar visnabadzīgāko iedzīvotāju rajoniem, pilsētām un ciematiem. Haiti iedzīvotājiem ir vajadzīga reāla medicīniska palīdzība, lai sākumā ierobežotu holēras epidēmiju, cik ātri vien iespējams, un beigās to galīgi izskaustu. Ārsti, zāles un medicīniskais palīgpersonāls ir steidzami un lielā skaitā jānosūta uz Haiti.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” rezolūciju par stāvokli Haiti, jo Eiropas Parlaments atkārtoti solidarizējas ar Haiti iedzīvotājiem, kas cietuši no zemestrīces un. holēras epidēmijas. Es piekrītu svarīgajam aicinājumam starptautiskajai sabiedrībai, kā arī Eiropas Savienībai, cieši apņemties ilgtermiņā izpildīt visus solījumus, jo vairāk nekā miljons cilvēku joprojām dzīvo nepiemērotās apmetnēs, kas bija paredzētas viņu pagaidu izmitināšanai, un cilvēktiesību aizsardzības organizācijas ziņo, ka dzīves apstākļi šajās apmetnēs, kurās nav nekādu labierīcību, ir neciešami, un sievietes „ir pakļautas izvarošanas un seksuālas vardarbības riskam”. Pašlaik Haiti iedzīvotājiem nepietiek pārtikas, un 80 % no viņiem dzīvo galējā nabadzībā. Ir būtiski nodrošināt cilvēkiem pieejamību veselības aprūpei, dzeramajam ūdenim un pienācīgiem sanitārajiem apstākļiem. Ir jāveic pasākumi, lai nodrošinātu Haiti ilgtermiņa attīstību. Es tāpēc piekrītu, ka ES un dalībvalstīm ir jāiekļauj Haiti atveseļošana un atjaunošana starp savām vissvarīgākajām prioritātēm un ka ir pienācis laiks palīdzēt Haiti kļūt par ekonomiski un politiski spēcīgu un neatkarīgu valsti. Starptautiskajai sabiedrībai ir jāizmanto šī iespēja, lai uz visiem laikiem pašā saknē izskaustu Haiti nabadzības cēloņus.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Zemestrīce, kas 2010. gada 12. janvārī piemeklēja Haiti, izraisīja 222 750 cilvēku nāvi un atstāja aptuveni 2 miljonus cilvēku bez pajumtes. Desmit mēnešus pēc šīs traģēdijas salā sākās holēras epidēmija, kas līdz šai dienai ir prasījusi 3333 cilvēku dzīvības. Kā rāda šie traģiskie skaitļi, stāvoklis Haiti ir sarežģīts. Turklāt par spīti tam, ka novembrī notika vēlēšanas, — lai gan bija lielas aizdomas, ka daudzi vēlēšanu biļeteni ir viltoti, — šajā valstī vēl joprojām nav valdības. Ar šodienas balsojumu mēs aicinām Eiropas Savienību sadarboties ar Haiti iestādēm, lai izstrādātu noteikumus un regulējumu, kas palīdzēs šai valstij lietderīgāk izmantot finansiālo palīdzību, ko tā pēdējā gada laikā ir saņēmusi, un vissvarīgāk ir, lai tā to darītu saskaņā ar demokrātijas un likumības principiem. Īsi sakot, mērķis, ko ceram sasniegt, pieņemot šo rezolūciju, ir uzsvērt to, cik būtiski ir saskatīt saikni starp ārkārtas stāvokli, valsts atjaunošanu un attīstību, kā arī veicināt ciešas sadarbības politiku ar vietējo valdību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” šo rezolūciju, kurā ir atzinīgi vērtēti humānās palīdzības organizāciju (Sarkanā Krusta, daudzu NVO un Apvienoto Nāciju Organizācijas), kā arī dalībvalstu centieni un darbs un uzsvērta vajadzība runāt par humānās palīdzības pasākumu neredzamo ietekmi, kā arī par to, ka situāciju bija iespējams kontrolēt, uzņemoties rūpes par cietušajiem, nodrošinot dzeramo ūdeni, pārtiku un pagaidu patvērumu.

Taču rezolūcijā ir teikts arī tas, ka holēras epidēmija skaidri parādīja Haiti valsts pilnīgo bezspēcību, saskaroties ar slimību, kura ir viegli novēršama un ārstējama, kā arī starptautiskās palīdzības sistēmas ierobežojumus valstī, kurā humānās palīdzības organizācijas ir pārstāvētas masveidā (12 000 NVO); tajā ir uzsvērts, ka humānās palīdzības organizācijas vairs nespēj kompensēt Haiti valsts nepilnības vai šo valsti aizstāt un ka ir steidzami jārīkojas, lai nodrošinātu ilgtermiņa attīstību, jo īpaši, gādājot par piekļuvi veselības aprūpei un dzeramajam ūdenim un atjaunojot pilsētvidi.

Tajā ir atzinīgi vērtēta arī Komisijas un dalībvalstu kopējā apņemšanās, kas tika pausta Starptautiskajā Līdzekļu devēju konferencē Haiti atjaunošanai, ziedot EUR 1,2 miljardus, tostarp Komisijas apņemšanās papildus humānajai palīdzībai sniegt vēl EUR 460 miljonus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ir pagājis tikai nedaudz vairāk par gadu kopš traģēdijas Haiti, kurā dzīvību zaudēja vairāk nekā 200 000 cilvēku un tika skarti 3 miljoni Haiti iedzīvotāju. Cilvēktiesību aizsardzības organizācijas norāda, ka pat tagad 1 miljons pārvietotu personu dzīvo necilvēcīgos apstākļos bēgļu nometnēs, kuras sākotnēji bija paredzētas kā pagaidu risinājums. Pirms gada starptautiskā sabiedrība, tostarp arī ES, pielika lielas pūles, lai palīdzētu Haiti un nodrošinātu, ka šī dabas katastrofa nebeidzas ar tādām sekām, kādas vērojamas pašlaik. Tāpēc ir pienācis laiks atkal atcerēties šos cilvēkus, kas dzīvo lielās ciešanās, jo īpaši visneaizsargātākie no tiem — sievietes un bērni. Ir pienācis laiks mums apvienot spēkus, lai nodrošinātu atkal normālu dzīvi šai valstij, ko satricināja dabas katastrofa.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Gadu pēc postošās zemestrīces Haiti stāvoklis nemaz nav uzlabojies. Faktiski holēras uzliesmojums ir ievērojami pasliktinājis situāciju par spīti humānajai un ekonomiskajai palīdzībai, kas tiek sniegta šai valstij. Haiti galvaspilsēta Portoprensa vēl joprojām guļ zem tonnām gruvešu, un vietējiem iedzīvotājiem to novākšanai ir tikai lāpstas un ķerras. Tūkstošiem cilvēku vēl joprojām nav pajumtes, un tirdzniecība ar bērniem plaukst un zeļ. Valsti, kurā valda diktators, pēc vēlēšanām ir pārņēmis politisks haoss. Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo Haiti iedzīvotājiem ir vajadzīga mūsu palīdzība, un Rietumu pasaulei ir jāpilda savas saistības.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) 12. janvārī mēs atzīmējām Haiti zemestrīces pirmo gadadienu, zemestrīces, kam bija traģiskas sekas. Tā prasīja 222 750 cilvēku dzīvības un piespieda aptuveni 1,7 miljoniem cilvēku pamest savas mājas. Saistībā ar šiem traģiskajiem notikumiem Eiropas Parlaments 19. janvārī pieņēma rezolūciju, aprakstot stāvokli šajā salā gadu pēc katastrofas. Par spīti daudzu starptautisku organizāciju centieniem, kā arī starptautiskajai palīdzībai, kuras mērķis ir valsts atjaunošana, stāvoklis Haiti ir nestabils, un to ir pārņēmusi krīze. 10 mēnešus pēc zemestrīces sala mēģina apkarot holēras epidēmiju, un starptautiskie novērotāji ir apšaubījuši prezidenta un parlamenta vēlēšanu likumīgumu. Ņemot vērā šīs valsts pašreizējo stāvokli, Eiropas Parlaments aicina Eiropas Savienību un starptautisko sabiedrību kopīgi solidarizēties ar šo salu un ciešāk sadarboties ar Haiti iestādēm, kā arī paziņo, ka visi valsts atjaunošanas pasākumi tiks pieņemti, tikai apspriežoties ar vietējiem iedzīvotājiem. Tas, ka Parlaments vērš uzmanību uz veidu, kādā jāsniedz palīdzība Haiti, ir ļoti svarīgs apstāklis, jo tai ir jābūt ziedojumu un nevis aizdevumu formā, kas valsti iegrūstu parādu jūgā. Visbeidzot, es vēlos apliecināt savu solidaritāti ar Haiti un ceru, ka turpmāk rekonstrukcijas darbi Haiti tiks saskaņoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Gadu pēc šausmīgās zemestrīces Haiti, vienas no vispostošākajām dabas katastrofām cilvēces vēsturē, šīs nelaimes sekas ir joprojām stipri jūtamas. Neaptveramā veidā dažus mēnešus pēc šausmīgās zemestrīces viesuļvētra izraisīja holēras epidēmiju, kas stipri pasliktināja jau tā sarežģīto politisko situāciju. Mans lēmums balsot „par” šo rezolūciju pamatojas pirmām kārtām uz vajadzību mobilizēt pasākumus un rīcību, lai garantētu šai valstij visu iespējamo palīdzību vismaz ciešamu dzīves apstākļu atjaunošanai. Pašreizējā civiliedzīvotāju un politiskā spriedze tikai pastiprina bažas, jo tā kavē ES humānās palīdzības piegādi un tādējādi palēnina atjaunošanas darbu tempu. Tāpēc es uzskatu, ka svarīgs Eiropas iestāžu pienākums ir sniegt Haiti pēc iespējas lielāku palīdzību, vismaz lai garantētu, ka cilvēkiem, kas zaudējuši visu, ir miteklis, medicīniskā aprūpe, pārtika un sociālie pamatpakalpojumi. Tikai ar mūsu palīdzību Haiti iedzīvotāji spēs atgriezties normālā dzīvē.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es balsoju „par” kopīgo rezolūciju par stāvokli Haiti gadu pēc zemestrīces — par humāno palīdzību un rekonstrukciju. Rezolūcijā ir uzsvērti tādi jautājumi kā cilvēktiesību un cilvēku cieņas aizsardzība. Tajā ir atgādināts, ka pašlaik Haiti līdzās nabadzības un nedrošības sajūtai, kas pārņēmusi iedzīvotājus (60 % iedzīvotāju nav pajumtes, un 80 % dzīvo galējā nabadzībā), pastāv lielas bažas par vismazāk aizsargāto personu stāvokli, kuri ir pakļauti vardarbības, seksuālas izmantošanas, cilvēku tirdzniecības, ekspluatācijas un pamestības draudiem. Šajā rezolūcijā Eiropas Parlaments aicina Komisiju iet tālāk par vienkāršu faktu konstatēšanu un sniegt praktisku palīdzību sociālās aizsardzības sistēmas izveidei Haiti.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Gadu pēc zemestrīces stāvoklis Haiti ir haotisks, valstī vēl joprojām ir ārkārtas stāvoklis, un vairākums cilvēku dzīvo ārkārtīgi nedrošos apstākļos. Tāpēc starptautiskajai sabiedrībai, tostarp ES, ir jāuzņemas ilgtermiņa saistības pildīt visus solījumus attiecībā uz palīdzību Haiti atjaunošanai un tās iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Haiti jautājums ir atkal darba kārtībā. Mēs atkārtoti solidarizējamies ar Haiti iedzīvotājiem, kas cietuši no zemestrīces un holēras, un uzsveram, ka rekonstrukcijai ir jānotiek, apspriežoties ar Haiti iedzīvotājiem un Haiti pilsonisko sabiedrību. Mēs arī mudinām starptautisko sabiedrību cieši apņemties ilgtermiņā izpildīt visus solījumus, kurus tā ir izteikusi Ņujorkā notikušajā Starptautiskajā Līdzekļu devēju konferencē, un bez kavēšanās pārskaitīt apsolīto finansējumu. Mēs uzsveram, ka jebkāda Eiropas Savienības sniegta humānā palīdzība un atbalsts rekonstrukcijai ir jānodrošina ziedojumu veidā un nevis kā aizdevumi, kas valsti iegrūstu parādu jūgā.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) No visām katastrofām, kas planētu piemeklēja 2010. gadā, zemestrīce Haiti ir visgrūtāk pārvarama.

Šodien, gadu pēc otrās postošākās zemestrīces cilvēces vēsturē, katastrofas sekas ir vēl joprojām sāpīgi jūtamas. Vairāk nekā miljons cilvēku, no kuriem puse ir bērni, vēl aizvien dzīvo nepiemērotās pagaidu apmetnēs, un pagājuša gada oktobrī holēras epidēmija izraisīja vairāk nekā 4000 cilvēku nāvi. Vēl joprojām Haiti nepietiek pārtikas, nav pieejams dzeramais ūdens un trūkst sanitārās infrastruktūras un skolu. No USD 500 miljardiem, ko apsolīja valdības un privātas organizācijas, ir pārskaitīta tikai maza daļa — vien USD 6 miljardi —, bet pārējā summa nav vēl saņemta.

Šīs kopīgās rezolūcijas pieņemšana šodien ir svarīgs solis vienotas frontes izveidē, lai risinātu turpmākos uzdevumus. Daba posta, bet cilvēki nopostīto atjauno. Šiem vārdiem ir jāiedvesmo mūs uzņemties vēl lielākas saistības.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: RC (B7-0031/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo Eiropas Parlamenta rezolūciju, jo es ceru, ka Lietuvas Republikas parlamentam pietiks politiskās gribas noraidīt ierosināto tiesību aktu, kas pārkāpj cilvēktiesības un pamatbrīvības. Es ceru, ka diskriminācija tiks pārtraukta, ieskaitot diskrimināciju uz seksuālās orientācijas pamata. Šo tiesību akta projektu Lietuvas Republikas parlaments vēl nav pieņēmis, tāpēc, pieņemot šo rezolūciju, Eiropas Parlaments vēlas to brīdināt, ka Eiropas Savienība ir nobažījusies par tiesību aktu priekšlikumiem, kas pārkāpj cilvēktiesības un diskriminē pilsoņus. Turklāt šis Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projekts ir pretrunā ar Lietuvas Republikas konstitūcijas 25. pantu, kas nosaka, ka „cilvēkam nedrīkst likt šķēršļus informācijas un ideju meklēšanā, saņemšanā un tālāknodošanā”, kā arī 29. pantu, kurā norādīts, ka „likuma, tiesas un citu valsts iestāžu un amatpersonu priekšā visi cilvēki ir vienlīdzīgi”. Lietuvas valdība sniedza negatīvu atzinumu par Lietuvas Republikas parlamentā apspriesto projektu, tāpēc ka tas ir pretrunā starptautiskajiem, Eiropas Savienības un Lietuvas valsts tiesību aktiem. Turklāt Lietuvas parlamenta Cilvēktiesību komitejai vēl ir jāiesniedz savi secinājumi par ierosinātajiem grozījumiem. Es tāpēc ceru, ka Lietuvas parlaments ņems vērā starptautisko un Eiropas Savienības kritiku, šo Eiropas Parlamenta rezolūciju un Lietuvas valdības negatīvos secinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā starptautiskos un Eiropas cilvēktiesību aizsardzības pienākumus, kuriem pakļaujas ES, jo īpaši visa veida minoritāšu tiesību ievērošanu un cīņu pret visiem diskriminācijas veidiem, nav pieņemams, ka viena no dalībvalstīm apstiprina tiesību aktus, kas nepārprotami apšauba vērtības un principus, uz kuriem pamatojas Eiropas Savienība. Es atzīstu ikvienas valsts tiesības apspriest, grozīt un apstiprināt valsts tiesību aktus bez ārējas iejaukšanās, ja vien tā pilnā mērā ievēro cilvēktiesības un nepārkāpj pamatprincipus, šajā gadījumā diskriminācijas aizlieguma principu, neatkarīgi no tā, vai tie ir paredzēti Līgumos vai Pamattiesību hartā. Es ceru, ka Lietuva vai jebkura cita dalībvalsts, kas ir tādā pašā situācijā kā Lietuva, atturēsies no tādu valsts tiesību aktu apstiprināšanas, kas ir pretrunā ar jebkuru noteikumu, principu vai vērtību, kas paredzēti Eiropas tiesību aktos, vai arī ar lielu cītību un steigu tos pārskatīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo rezolūciju, kurā Lietuvas parlaments ir aicināts noraidīt tiesību akta projektu, kas tiecas noteikt soda naudu par „homoseksuālu attiecību publisku veicināšanu”. Šai EP rezolūcijai ierosmi deva vairāki bažas raisoši notikumi, piemēram, tika pieņemts Likums par nepilngadīgo aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi, pašvaldības mēģināja aizliegt dzimumu līdztiesības aizstāvju un geju kopienas gājienus, un vadoši politiķi un parlamenta deputāti lietoja aizvainojošus, draudošus vai naidīgus izteikumus. Nesenajā ES Pamattiesību aģentūras ziņojumā ir secināts, ka „šie grozījumi varētu padarīt par noziegumu gandrīz jebkādu publisku homoseksualitātes paušanu, attēlošanu vai informēšanu par to”. Šo grozījumu projekts ir nepārprotamā pretrunā saistībām, kas izriet no Lietuvas konstitūcijas, Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas un Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām. Es atzīstu Lietuvas Republikas prezidentes Dalia Grybauskaitė vairākkārt izrādīto stingro nostāju, nosodot homofobisko tiesību akta projektu kā Lietuvas pilsoņiem un Lietuvas tēlam nelabvēlīgu, un aicinu prezidenti uzlikt veto Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, ja tie tiks apstiprināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Harlem Désir (S&D), rakstiski.(FR) Dažos pēdējos mēnešos Lietuvas parlaments ir pieņēmis vairākus tiesību aktus, kas aizliedz vai soda jebkādu publisku norādi uz homoseksuālismu vai biseksuālismu. Likumprojekta, par kuru pašlaik notiek debates, mērķis ir grozīt Administratīvo pārkāpumu kodeksu un piemērot naudas sodu līdz pat EUR 2900 apmērā par „homoseksuālu attiecību publisku veicināšanu”.

Šis tiesību akts pārkāpj Eiropas Savienības Pamattiesību hartu un Eiropas Savienības Līgumus, kas uzliek saistības ES un dalībvalstīm aizstāvēt vārda brīvību un pamatbrīvības un nodrošināt instrumentus, lai apkarotu diskrimināciju un cilvēktiesību pārkāpumus.

Pieņemot šo rezolūciju, mēs aicinām noraidīt minēto likumprojektu un seksuālās orientācijas respektēšanu iekļaut to principu sarakstā, kurus aizsargā Izglītības likums, lai nepilngadīgām personām būtu tiesības brīvi piekļūt informācijai par seksuālo orientāciju, kā arī mudinām paskaidrot Reklāmas likumā norādītā aizlieguma nozīmi.

Šī nav pirmā reize, kad dalībvalsts pārkāpj Eiropas pilsoņu tiesības un brīvības attiecībā uz seksuālo orientāciju, aizbildinoties ar neiejaukšanos, bet faktiski veicinot diskrimināciju. Šī homofobijas histērija ir jāaptur.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo tajā ir atbalstīts pienākums ES un dalībvalstu iestādēm ievērot, aizsargāt un veicināt cilvēktiesības saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kā arī Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu, nešķirojot cilvēkus pēc seksuālās orientācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Lietuvas parlaments 2010. gada 12. novembrī nolēma sākt novērtējuma procesu attiecībā uz Lietuvas Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, ar kuriem saskaņā par homoseksuālu attiecību publisku veicināšanu ir jāparedz soda nauda. Lietuvas iestādes pašlaik izskata šos grozījumus. Šis fakts attiecas arī uz mūsu debatēm, jo neviens tiesību akts, kas pārkāpj ES noteikumus, vēl nav pieņemts. Tāpēc es atturēšos no jebkura politiska, likumdošanas vai jurisdikcijas akta vērtējuma, jo tas ir stingrā Lietuvas likumdošanas, izpildvaras un tiesu iestāžu kompetencē. Taču es mudinu Lietuvas iestādes respektēt brīvības un vienlīdzības principus un diskriminācijas aizliegumu attiecībā uz seksuālo orientāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienībai un tās iestādēm ir pienākums un uzdevums aizstāvēt cilvēktiesības, tostarp visu minoritāšu tiesības. Tāpēc tām jānoraida un jāapkaro jebkurš diskriminācijas veids un jo īpaši tāds, kas pamatojas uz seksuālo orientāciju.

Ņemot to vērā, es atbalstu Parlamenta rezolūciju kā iniciatīvu, kas vēlreiz apliecina vērtības un principus, uz kuriem pamatojas Eiropas Savienības identitāte, neapdraudot tādu pamatprincipu kā subsidiaritāte. Es vēlos uzsvērt to, ka tiek atzītas un respektētas Lietuvas kā dalībvalsts tiesības, pieņemot un grozot valsts tiesību aktus, brīvi apspriest un salīdzināt dažādas koncepcijas un idejas. Es vēlos uzsvērt arī Lietuvas iestāžu atkārtoto apliecinājumu savai apņēmībai ievērot Eiropas tiesisko regulējumu, neapšaubot to, kā arī veicināt cilvēktiesību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Lietuva cenšas kontrolēt konkrētas seksuālās orientācijas minoritātes sludināšanu, bez šaubām, pamatoti vēloties atbalstīt tādas ģimenes, kas sastāv no tēva, mātes un viņu bērniem, kuras veido jebkuras sabiedrības pamatšūniņu. Daži cilvēki uzskata to par nepieņemamu uzbrukumu cilvēktiesībām un diskrimināciju. Taču rezolūcijā, ko iesniedza Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, ir pamatoti norādīts, ka šis likumdošanas process Lietuvā vēl nav pabeigts un ka to pašlaik pārbauda attiecīgās uzraudzības iestādes, ņemot vērā valsts konstitucionālās un starptautiskās saistības.

Rezolūcijā ir uzsvērtas „jebkuras demokrātiskas valsts [...] tiesības grozīt un pieņemt valsts tiesību aktus un noteikumus bez iejaukšanās tās parlamenta debatēs”. Taču tas, ka mēs šeit apspriežam šo jautājumu un iesniedzam tekstus, nozīmē iejaukšanos un Lietuvas un tās pilsoņu tiesību pārkāpumu. Tas nav pieņemams. Tā kā šie jautājumi ir saistīti, es kā Francijas pilsonis vēlos izmantot izdevību un izteikt nopietnas bažas par lietu, kas diskriminācijas aizlieguma vārdā tika izskatīta Francijas Konstitucionālajā tiesā, apstrīdot civilkodeksa pantus, kas gluži dabīgi iemieso principu, ka laulība nozīmē vīrieša un sievietes savienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis lēmumu aicināt Lietuvu atteikties no likumprojekta, kas paredz ieviest soda naudu par „homoseksuālu attiecību publisku veicināšanu”. Atgādināsim sev, ka Eiropā nav vietas homofobijai un ka Pamattiesību hartas 21. pants skaidri aizliedz dažāda veida diskrimināciju, tostarp arī pamatojoties uz seksuālo orientāciju. Padome vēl joprojām bloķē visaptverošas direktīvas ieviešanu par diskriminācijas apkarošanu, kam jāgarantē vienāda aizsardzība pret visiem diskriminācijas veidiem. Tomēr ir pēdējais laiks rīkoties, lai novērstu, ka tādi tiesību akti kā šis, kas ir ļoti tālu no mūsu aizstāvētajām vērtībām, parādās visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Viens no jaunizveidotā Skotijas parlamenta pirmajiem uzdevumiem bija izņemt no likumu krājuma tiesību aktu, kas aizliedz „veicināt homoseksualitāti Skotijas skolās.” Šo tiesību aktu ieviesa Margaretas Tečeres labējā spārna unionistu valdība — valdība, ko Skotijas tauta neuzskatīja par likumīgu. Skotijas parlaments uztvēra daudzas lietas atšķirīgi un laboja šo likumu, lai tas labāk atbilstu 21. gadsimtam. Jācer, ka Lietuvas tauta izvēlēsies tādu pašu pieeju.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Eiropas Parlamenta devīze „Vienoti daudzveidībā” ir princips, pēc kura mums savā darbā jāvadās gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Sekojot šim principam, es balsoju „par” minēto rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropas Parlamentam arī tad ja tas nevēlas iejaukties kādas dalībvalsts iekšējās lietās, ir vienmēr jāspēj izteikt savu viedokli un jābūt par ruporu Eiropas sabiedrības vajadzību paušanai. Šodien pieņemtā rezolūcija atspoguļo Parlamenta kopīgo nostāju attiecībā uz Lietuvas Seimu. Tā ietver prasību grozīt tiesību akta projektu, ar kuru groza Administratīvo pārkāpumu kodeksu, lai pārkāpējus sodītu par „homoseksuālu attiecību publisku veicināšanu” un, kā tekstā skaidri uzsvērts, padarītu par noziegumu gandrīz jebkādu publisku homoseksuālisma paušanu, attēlošanu vai informēšanu par to. Tāpēc es uzskatu, ka mūsu kā EP deputātu, bet pirmkārt kā pilsoņu, pienākums šodien ir pieprasīt, lai Lietuvas parlaments būtisko cilvēku pamattiesību aizsardzības vārdā noraida šo jauno tiesību aktu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Eiropas Savienībā nedrīkst būt nekādas iecietības pret diskrimināciju, kas pamatojas uz seksuālo orientāciju (faktiski tai nedrīkst būt arī nekāda cita pamatojuma). Es tāpēc atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kurā ir izteikta stingrāka nostāja pret jebkādām neiecietības izpausmēm Lietuvā un skaidri paziņots, ka ES iestādes nesēdēs bezdarbībā, ļaujot, lai Lietuva pieņem tiesību aktus, kas diskriminē kādu sabiedrības daļu.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Pirmām kārtām es vēlos uzsvērt, ka cīņa pret visiem diskriminācijas veidiem, jo īpaši pret tādu diskrimināciju, kas pamatojas uz seksuālo orientāciju, ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Mums tagad ir ievērojams daudzums Eiropas līmeņa tiesību aktu par šo jautājumu, un tas nozīmē, ka šo principu var pilnā mērā izmantot praksē visās mūsu dalībvalstīs. Mums ir jāuzsāk cīņa pret homofobiju šeit Parlamentā un mūsu dalībvalstu parlamentos. Ir svarīgi arī norādīt, ka teksts, kuru mēs šodien apspriežam, ir pagaidām tikai likumprojekts, ko iesnieguši daži Lietuvas parlamenta deputāti.

Turklāt ierosināto grozījumu — padarīt par noziegumu gandrīz jebkādu publisku homoseksuālisma izpausmi — ir atklāti kritizējusi Lietuvas prezidente, kā arī valdība. Tāpēc nesteigsimies nosodīt šo valsti vai tās valdību. Tā vietā es vēlos aicināt mūsu Lietuvas kolēģus stingri ievērot Kopienas tiesību aktus, jo īpaši Pamattiesību hartas 21. pantu, kas aizliedz visus diskriminācijas veidus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Pilsoņu vienlīdzība ir princips, kuru Eiropa pārāk bieži pārkāpj. Mēs vēlamies, lai Eiropa reaģētu katru reizi, kad šis princips tiek ignorēts. Šajā rezolūcijā ir noraidīta likumīga statusa piešķiršana tiesību aktam, kas neievēro vienlīdzības principu starp lietuviešiem, pamatojoties uz viņu seksuālo orientāciju, un pat tiecas sodīt viņus par to. Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju un noteikti balsoju „par” to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Viens no ES dalībvalstu iestāžu uzdevumiem ir nodrošināt, ka saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību konvenciju un Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu Eiropas Savienībā tiek ievērotas, aizsargātas un veicinātas cilvēktiesības, nediskriminējot nevienu seksuālās orientācijas dēļ. Šis rezolūcijas priekšlikums atbilst minētajam principam. Tajā Lietuvas valsts tiek brīdināta par to, ka tā, pamatojoties uz seksuālo orientāciju, ierobežo brīvību un vienlīdzības, kā arī diskriminācijas aizlieguma principus.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencija (ECHR) garantē, ka cilvēki ar atšķirīgu seksuālo orientāciju netiks pakļauti diskriminācijai. Kad Lietuva parakstīja Lisabonas līgumu, tā līdz ar to kļuva par ECHR parakstītāju. Eiropas Parlaments uzskata, ka, pieņemot tiesību aktu par nepilngadīgu personu aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi, Lietuvas parlaments nepārprotami pārkāpj šo līgumu. Tas arī aicina Lietuvas valdību atturēties no turpmākiem tiesību aktu grozījumiem par šo jautājumu un iekļaut seksuālo orientāciju aizsardzības pamatojumu sarakstā. Es atturējos no balsošanas, jo, manuprāt, nav skaidrs, cik lielā mērā ES iejaucas dalībvalsts lietās.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvenciju un Līguma par Eiropas Savienību 6. pantu dalībvalstu un ES iestādēm ir pienākums nodrošināt cilvēktiesību aizstāvību un veicināšanu Eiropas Savienībā, nediskriminējot nevienu seksuālās orientācijas dēļ. Tāpēc ir svarīgi aicināt Lietuvas iestādes nepieņemt tādus tiesību aktus, kas ir pretrunā ar vienlīdzības un tādas diskriminācijas aizlieguma principu, kas pamatojas uz seksuālo orientāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mums atkal bija jāaicina Seims noraidīt Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu projektu, iekļaut seksuālo orientāciju Izglītības likuma aizsardzības pamatojumu sarakstā, dot nepilngadīgām personām brīvu piekļuvi informācijai par seksuālo orientāciju un paskaidrot reklāmas likumā norādītā aizlieguma nozīmi, lai gan mēs atzinīgi vērtējam Lietuvas Republikas prezidentes Dalia Grybauskaitė vairākkārt izrādīto stingro nostāju, nosodot homofobisko tiesību akta projektu kā Lietuvas pilsoņiem un Lietuvas tēlam nelabvēlīgu. Parlaments aicina prezidenti uzlikt veto Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumiem, ja tie tiks apstiprināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Īstenojot Likumu par nepilngadīgu personu aizsardzību pret publiskas informācijas kaitīgo ietekmi, kuru pieņēma 2009. gadā, Lietuvas Parlaments 2010. gadā pieņēma Administratīvo pārkāpumu kodeksa grozījumu.

Šim grozījumam ir jāaizliedz plašsaziņas līdzekļiem sekmēt homoseksuālas attiecības vai citus homoseksuālas uzvedības veidus, kas nav ietverti konstitūcijā vai civillikumā, ņemot vērā plašsaziņas līdzekļu kaitīgo ietekmi uz bērnu emocionālo un garīgo attīstību.

Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 10. pantā ir teikts, ka ikvienam cilvēkam ir tiesības uz vārda brīvību. Tomēr šo brīvību izmantošana ietver arī pienākumus un atbildību un saskaņā ar tiesību aktiem var tikt sodīta, lai aizsargātu sabiedrības morāli.

Reaģējot uz tirgus prasībām, plašsaziņas līdzekļi ļoti bieži neņem vērā to, ka bērni ir emocionāli viegli ietekmējamas būtnes. Mums visiem ir jāizvēlas mērķis veltīt lielāku uzmanību jautājumiem, kas saistīti ar bērniem un pusaudžiem, un tas nozīmē, ka mums jāsadarbojas ar plašsaziņas līdzekļu speciālistiem, lai attīstītu stingru kopējās atbildības apziņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju „par” minēto rezolūciju par vārda brīvības pārkāpumiem un diskrimināciju seksuālās orientācijas dēļ Lietuvā. Starpparlamentu dialogs (starp Eiropas Parlamentu un dalībvalstu parlamentiem) kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir kļuvis par Eiropas Savienības svarīgu iezīmi. Turklāt Eiropas Savienība balstās uz neapstrīdamām vērtībām, kas ietver jebkādas diskriminācijas apkarošanu, un savu pilnvaru laikā es atbalstīšu šīs vērtības.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika