Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 19. janvāris - Strasbūra

11. Drošības situācija Sahelas reģionā (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par jautājumu Komisijas priekšsēdētāja vietniecei, Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) vārdā iesniedza Arnaud Danjean, Ioannis Kasoulides, Elmar Brok, José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, Michael Gahler, Krzysztof Lisek un Andrey Kovatchev, par drošības situāciju Sahelas reģionā (O-0180/2010 – B7-0808/2010).

  Arnaud Danjean, autors. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, jautājumam, par kuru diskutējam šodien, mums būtu vajadzējis pievērsties jau pirms vairākiem mēnešiem, jo drošības situācija Sahelas reģionā pakāpeniski ir pasliktinājusies vairāk nekā trīs gadus. Turklāt šis jautājums tiek skatīts nedēļā, kad Francijā ir apglabāti divi nevainīgi jaunieši, kas kļuva par islāma terora upuriem un pirms dažām nedēļām tika nogalināti uz Nigēras un Mali robežas.

Šie noziegumi ir rosinājuši spēcīgu emocionālo reakciju, bet mums ir jāatzīst arī reālie draudi, kas ir koncentrēti šajā Eiropas pievārtes reģionā, jo šos draudus nerada tikai terorisms vien, kaut arī nevar noliegt, ka cilvēku nolaupīšanas un slepkavības gadījumi visspilgtāk liecina par situācijas pasliktināšanos Mauritānijā, Mali un Nigērijā. Noziedznieku tīkli ir bieži sastopama parādība. Narkotiku, ieroču un cilvēku tirdzniecība apdraud ne tikai šo valstu stabilitāti, bet arī mūsu kontinenta stabilitāti. Nav šaubu, ka, tāpat kā lielākā daļa terora aktu upuru šajā reģionā ir Eiropas iedzīvotāji, tāpat arī Eiropa ir šīs nelegālās tirdzniecības galamērķis.

Apzinoties šo ārkārtīgi satraucošo situāciju, Eiropas Savienībai būtu jāīsteno integrēta, visaptveroša stratēģija, kas apvienotu tās attīstības un drošības politiku. Tas ir ļoti svarīgi. Protams, dažas iniciatīvas jau tiek īstenotas, jo īpaši saistībā ar desmito Eiropas Attīstības fondu, un gandrīz EUR 2 miljardi ir paredzēti šīm valstīm, lai tās varētu darboties tādās jomās kā nabadzības izskaušana, ekonomikas attīstīšana un efektīvākas pārvaldības nodrošināšana. Dažas dalībvalstis, protams, īsteno arī divpusējas sadarbības politiku.

Tomēr mums ir jāizdara daudz vairāk. Jo īpaši ir jāraugās, lai mūsu rīcība būtu daudz saskaņotāka. Mums jāstiprina reģionālā pieeja un jāmudina šīs valstis vairāk sadarboties kopējo problēmu risināšanā. Mums ir arī jāpaplašina ES rīcībā esošo politikas stratēģiju loks un pēc iespējas vairāk tās jāintegrē attīstības, drošības, institucionālo struktūru stiprināšanas, muitas, tiesu un policijas jomā.

Baronese Ashton, nav daudz tādu reģionu, kas atrastos tik tuvu Eiropai un tik lielā mērā apdraudētu mūsu drošību, un nav daudz tādu reģionu, kuros ES beidzot varētu īstenot praksē Lisabonas līgumā paredzēto integrēto pieeju, uz kuras pamata tika izveidots Eiropas Ārējās darbības dienests, kuru jūs patlaban vadāt.

Baronese Ashton, vai jūs varētu pastāstīt ko vairāk par stratēģiju, ko plānojat īstenot šajā reģionā?

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, es tāpat kā Danjean kungs vispirms vēlos pievērsties šausminošajai ziņai par diviem Francijas jauniešiem, kas pirms 10 dienām tika nolaupīti Nigēras galvaspilsētā Niamejā un jau pēc dažām stundām nogalināti. Mēs esam pauduši nosodījumu šim patiesi necilvēcīgajam noziegumam, un es vēlreiz vēlos izteikt līdzjūtību upuru piederīgajiem un arī to Nigēras karavīru piederīgajiem, kuri tika nogalināti sekojošās apšaudes laikā. Vēlos apliecināt mūsu solidaritāti ar Francijas un Nigēras iestādēm.

Protams, jāņem vērā, ka piecus citus Francijas iedzīvotājus Al-Qaeda Magriba islāma valstu atzars joprojām tur gūstā kaut kur tuksnesī Mali ziemeļos. Pēdējā gada laikā vien ir nolaupīti 10 un nogalināti četri Eiropas iedzīvotāji.

Drošības situācija Sahelas reģionā ir satraucoša — organizētās noziedzības tīkli, nepietiekama valsts kontrole tuksneša reģionos, ierobežotas drošības nozaru spējas, un to visu papildina plaši izplatītā nabadzība, sausums un pārtikas trūkums. Šie apdraudējumi rada nopietnas problēmas saistībā ar darbu un nākotnes perspektīvām attīstības jomā, jo attīstības veicināšanā iesaistītajām personām ir pārāk riskanti turpināt darbu šajos apstākļos.

ES un tās dalībvalstis vairākus gadus ir palīdzējušas risināt ar attīstību un drošību saistītās problēmas atsevišķās Sahelas valstīs, taču drošības apdraudējumi nepazīst valstu robežas, un vienīgais iespējamais un vienīgais efektīvais risinājums ir reģionāla un visaptveroša pieeja. Mums jānodrošina, lai Eiropas iesaistīšanās Sahelas reģiona problēmu risināšanā kļūtu saskaņotāka, koordinētāka un efektīvāka.

Pagājušā gada oktobrī Ārlietu padome uzticēja man pienākumu sadarbībā ar Komisiju izstrādāt Sahelas reģiona stratēģiju, kas tiktu īstenota šī gada sākumā. Šo stratēģiju bija paredzēts izstrādāt, ievērojot holistisku un integrētu pieeju, saskaņoti izmantojot dažādos mūsu rīcībā esošos instrumentus un tādējādi nodrošinot iespēju veicināt drošību, stabilitāti, attīstību un labu pārvaldību Sahelas reģionā.

Manuprāt, Sahelas reģiona problēmu sarežģītība nosaka vajadzību rīkoties dažādos līmeņos. Pirmkārt, politiskajā un diplomātiskajā līmenī. Tas vajadzīgs, lai mēs varētu veicināt dialogu starp Sahelas reģiona valstīm, kuras joprojām pauž savstarpēju neuzticību. Mums ir jābalstās uz valstu stratēģijām, ja tādas pastāv, un jārosina izstrādāt reģionālās iniciatīvas un instrumentus, kas ļautu kopīgi vērsties pret pastāvošajiem drošības apdraudējumiem.

Vienlaikus ES ir jāstiprina dialogs par drošību Sahelas reģionā ar Magriba valstīm, reģionālajām organizācijām — Āfrikas Savienību, Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu un Sahelas un Sahāras apgabala valstu kopienu —, arī ar starptautisko sabiedrību kopumā un jo īpaši ar Apvienoto Nāciju Organizāciju, Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu.

Otrkārt, mums ir jāpalīdz Sahelas reģiona valstīm uzlabot katras valsts drošības nozaru spējas — armijas, policijas, tiesu un robežkontroles sistēmas spējas. Šīm struktūrām ir jāspēj efektīvi atjaunot tiesiskumu un drošību un no jauna nodrošināt valsts varu visjutīgākajos reģionos. Mēs veicināsim reģionālo sadarbību starp Mali, Mauritāniju un Nigēru operatīvajā līmenī, lai nodrošinātu, ka tās kopīgi un efektīvāk var vērsties pret Al-Qaeda Magriba islāma valstu atzara, organizētās noziedzības un vietējā bandītisma radītajiem draudiem.

Treškārt, ES ilgāka termiņa uzdevums būtu turpināt veicināt Sahelas reģiona valstu attīstību, lai palīdzētu šīm valstīm uzlabot spēju nodrošināt to iedzīvotājiem sociālos pakalpojumus un attīstību. Atsevišķas valstis arī turpmāk veicinās iekšējo stabilitāti un palīdzēs rast sociālekonomiskus risinājumus un risinājumus etniskajiem saspīlējumiem.

Ceturtkārt, ekstrēmisma un radikalizācijas novēršanas un apkarošanas nolūkā mums ir jāatbalsta valstu un likumīgo nevalstisko organizāciju centieni izstrādāt un īstenot stratēģijas un pasākumus, kuru mērķis ir cīnīties pret islāma radikalizāciju un veicināt tāda nākotnes redzējuma veidošanos sabiedrībā, ko raksturo demokrātija, iecietība un nevardarbīga vide.

Mēs centīsimies saskaņoti izmantot īstermiņa un ilgtermiņa instrumentus, kas ir mūsu rīcībā, lai īstenotu dažādus šīs stratēģijas elementus. Dalībvalstu līdzdalība šīs stratēģijas īstenošanā, neapšaubāmi, būs neatņemama šo pasākumu sastāvdaļa.

Lai nodrošinātu vajadzīgos līdzekļus šīs drošības un attīstības stratēģijas īstenošanai, es darbojos ciešā sadarbībā ar komisāru Piebalgu, kura līdzdalībai šīs stratēģijas izstrādē ir būtiska nozīme.

Esmu pārliecināta, ka šīs jaunās, visaptverošās un holistiskās stratēģijas izstrāde, turpinot īstenot mūsu politiskos, diplomātiskos un operatīvos centienus attīstības jomā Sahelas reģionā, būs jauns stimuls vērsties pret dažādajiem apdraudējumiem un risināt problēmas, kas skar šo reģionu. Es ar nepacietību gaidu, kad pēc dažām nedēļām varēšu pienācīgi iepazīstināt jūs ar šo stratēģiju un iesaistīt cienījamos Eiropas Parlamenta deputātus apspriedēs.

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, kā norādīts mūsu iesniegtajā jautājumā, uz kuru jāatbild mutiski, pēdējos trīs gados Dienvidsahārā ir novērota situācijas pasliktināšanās, kas ir nelabvēlīgi ietekmējusi Eiropas Savienības intereses un iedzīvotājus. Dienvidsahāra ir kļuvusi par Al-Qaeda islāma valstu atzara patvērumu un vietu, kur plaukst un zeļ tādi pārkāpumi kā slepkavības, cilvēku nolaupīšanas, izspiešana, šantāža, narkotiku tirdzniecība un cilvēktirdzniecība. Par šo pārkāpumu upuriem ir kļuvuši Vācijas, Itālijas, Spānijas un pavisam nesen arī Francijas iedzīvotāji. Tāpēc mēs vēlamies apliecināt savu solidaritāti ar mūsu kolēģiem, Francijas deputātiem, un norādīt baronesei Ashton, ka, izpildot prezidenta Sarkozy lūgumu, Eiropas Savienībai ir jāreaģē uz šo situāciju, īstenojot stingrus un apņēmīgus pasākumus.

Šie pasākumi ir jāīsteno politiskajā, ekonomikas un attīstības jomā, un Danjean kungs jau pieminēja ievērojamos līdzekļus, kas pieejami no Eiropas Attīstības Fonda.

Baronese Ashton, es vēlētos, lai jūs paustu savu vērtējumu attiecībā uz G8 valstu augstākā līmeņa sanāksmi par terorisma apkarošanas jautājumiem, kas oktobrī (laikā, kad jums tika piešķirts Padomes mandāts) notika Mali un kurā nepiedalījās Alžīrija. Jūs norādījāt, ka ir nepieciešama reģionāla pieeja. Manuprāt, tā ir slikta zīme, ka divas šī konflikta puses — Maroka un Alžīrija — nesadarbojas viena ar otru, turklāt jāņem vērā arī nestabilā situācija Tunisijā.

Visbeidzot, baronese Ashton, es vēlētos, lai jūs paustu savu vērtējumu attiecībā uz terorisma apkarošanas centru, ko Alžīrija izveidoja 2 000 km uz dienvidiem no Alžīras un kurā darbojas Mali, Mauritānija un Nigēra, un norādītu, vai jūs piekrītat apgalvojumam, ka šī terorisma apkarošanas centra mērķis ir panākt, lai Eiropas Savienība un ASV netiktu iesaistītas drošības nodrošināšanā šajā reģionā.

  Roberto Gualtieri, S&D grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Augstā pārstāve, dāmas un kungi, šķiet, ka gan Danjean kungs savās piezīmēs, gan jūs savā runā, baronese Ashton, paužat vienprātīgu viedokli par situāciju Sahelas reģionā, vērtējot to kā kritisku.

Mēs diskutējam par vienu no pasaules nabadzīgākajiem reģioniem, kas robežojas ar dažām no valstīm, kurās pagājušajā nedēļā tika piedzīvota vēl nepieredzēti bīstama nestabilitāte. Šajā reģionā arī vērojama satraucoši liela saikne starp teroristu darbībām un narkotiku tirdzniecību. Visi šie faktori nosaka situācijas nestabilitāti un rada reālus draudus Eiropai.

Šo iemeslu dēļ mums ir jāuzlabo Eiropas iniciatīva. 2009. gada iniciatīva drošības un attīstības veicināšanai Sahelas reģionā līdz šim ir bijusi neefektīva. Ir vajadzīga jauna stratēģija drošības nodrošināšanai Sahelas reģionā, kuru aicināja pieņemt Ārlietu ministru padome un kuru mēs gaidām. Manuprāt, uzmanība ir pievērsta diviem svarīgiem aspektiem — pirmkārt, reģionālajai pieejai un, otrkārt, integrētajai pieejai, kas ļauj mums visefektīvākajā veidā izmantot dažādus ES rīcībā esošos instrumentus, darot to konkrēti, operatīvi un saskaņoti. Tomēr mums jāapzinās, ka iespējamais lēmums par misijas sākšanu ir rūpīgi jāizvērtē, jo kopējās drošības un aizsardzības politikas misijas ir viens no instrumentiem, kas mums ir pieejami, tomēr tās neaizstāj politisku stratēģiju.

Tāpēc mūsu grupa pilnībā atbalsta Eiropas jaunos mērķus Sahelas reģionā, un mēs ar nepacietību gaidām, kad varēsim iepazīties ar šo jauno stratēģiju, sīki apspriest to un atbalstīt tās īstenošanu.

  Charles Goerens, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Sahelas reģionā satraucoši lielā mērā ir pieaudzis tādu gadījumu skaits, kas līdzinās iesniegtajā jautājumā minētajiem.

Noziedznieku tīklu un teroristu darbība visvairāk skar ārvalstniekus, turklāt daudzus no viņiem tāpat kā tos divus Francijas iedzīvotājus, kuru traģisko bojāeju mēs nosodām, ir raksturojusi priekšzīmīga uzvedība. Katrs šāds gadījums arī arvien vairāk grauj to attiecīgo valdību autoritāti, kuras savas ekonomiskās, drošības un politiskās sadarbības problēmas mēģina risināt, izmantojot reģionālu sistēmu, kuras iestāžu struktūra, neaizmirsīsim, lielā mērā ir balstīta uz Eiropas modeli. Šajās apspriedēs aplūkotie jautājumi ir ļoti svarīgi.

Ja vēlamies attaisnot cerības, kas ar mums, Eiropas Savienību, tiek saistītas, tad mums, pirmkārt, ir jāvienojas par vienotas pieejas ievērošanu attiecībā uz Sahelas reģionu un Rietumāfrikas valstu ekonomikas kopienu kopumā.

Otrkārt, mums ir nopietni jāanalizē gan tiešie, gan netiešie cēloņi, kas nosaka situācijas pasliktināšanos šajā reģionā. Viens no šādiem netiešajiem cēloņiem ir šo valstu lielā nabadzība. Nabadzības dēļ tās ir vājas un nespēj izpildīt savas suverēnās funkcijas.

Treškārt, mums ir jāizstrādā skaidra ES stratēģija šajā jomā, un es vēlos pateikties baronesei Ashton par viņas paziņojumu saistībā ar šo aspektu.

Ceturtkārt, mēs nedrīkstam skopoties ar līdzekļiem, kas vajadzīgi, lai palīdzētu šīm valstīm atgūt kontroli pār situāciju, īpaši drošības jomā. Nobeigumā vēlos norādīt, ka, risinot problēmas, kas minētas Danjean kunga jautājumā, mēs būtībā rūpēsimies par mūsu pašu drošību.

  Sabine Lösing, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, par ko ir runa? Vai ir runa par organizēto noziedzību vai par politisko un/vai reliģisko terorismu? Situācijas izvērtēšanas kontekstā šis ir būtisks jautājums. Šī reģiona speciālisti uzskata, ka vairāk ir runa par noziedzību nekā par reliģiski motivētu starptautisko terorismu. Terorisma apkarošanas pasākumiem bieži vien ir postoša ietekme uz mieru un demokrātiju, un ar tiem var aizbildināties, īstenojot citas intereses.

Nevar izslēgt, ka ir runa arī par Āfriku kā vienu no reģioniem, attiecībā uz kuru Eiropai ir zināmas intereses. ES terorisma apkarošanas koordinators Gilles de Kerchove norādīja, ka šis jautājums ir saistīts ar to, ka Āfrika ir Eiropas pievārtes teritorija. Esmu noskaņota pret drošības politiku, kas veicina Āfrikas militarizāciju. Drošību Sahelas reģionā var nodrošināt tikai, uzlabojot iedzīvotāju stāvokli. Drošības un militārā budžeta palielināšana valstīs, kuru iedzīvotāji nopietni cieš no pārtikas trūkuma, ir uzskatāma par postošu pasākumu.

Visbeidzot es vēlētos, lai jūs apsvērtu iespēju, ka cilvēku nolaupīšana un citi noziegumi ir bizness, kurā iesaistītās personas veido sarežģītu organizāciju tīklu. Rietumvalstu finansējuma piešķiršana drošības struktūrām varētu nelabvēlīgi ietekmēt centienus apkarot noziedzību un veicināt nevainīgu cilvēku pakļaušanu riskam arī nākotnē.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Antoine de Lecour un Vincent Delory nolaupīšana un nogalināšana Nigērā ir sāpīgs atgādinājums par to, ka jāīsteno stratēģija drošības, stabilitātes un labas pārvaldības veicināšanai Sahelas reģionā. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) jau ilgstoši ir atbalstījusi šādas stratēģijas izstrādi, un šai sakarā es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas paziņojumu, ka līdz šī mēneša beigām tā nāks klajā ar stratēģiju, kurā būs iekļauti gan drošības, gan attīstības aspekti.

Es patiešām uzskatu, ka jautājums par drošību Sahelas reģionā mums ir jāskata no visiem iespējamajiem aspektiem, jo terorismam ir izdevies iesakņoties šajā reģionā tāpēc, ka tā politiskie, lielā mērā — sociālie un, neapšaubāmi, ekonomiskie apstākļi šo attīstību ir veicinājuši. Šo reģionu raksturo pārāk vāja robežkontrole un efektīvas valdības kontroles trūkums. Visi šie faktori, neapšaubāmi, ir veicinājuši nelegālās tirdzniecības izplatīšanos. Nepilnības vērojamas arī attīstības jomā.

Manuprāt, lai garantētu drošību Sahelas reģionā un plašākā nozīmē — drošību Eiropas iedzīvotājiem —, ļoti liela nozīme ir diviem faktoriem. Pirmkārt, ir vajadzīga Sahelas un Sahāras reģiona stratēģija, kas būtu vērsta uz šo valstu varas atjaunošanu pār reģiona pamestajām teritorijām un, neapšaubāmi, arī uz tiesiskuma atjaunošanu. Otrkārt, es uzskatu, ka mums ir jāsāk īstenot kopīgas sociālekonomiskās attīstības programmas pierobežas zonās, lai radītu darba vietas vietējiem iedzīvotājiem.

  Pier Antonio Panzeri (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lūgums risināt debates par šo jautājumu ir izteikts vairākkārt, un ikreiz ir pausta apņemšanās īstenot Sahelas reģionā vajadzīgās iniciatīvas, lai panāktu reģiona stabilizāciju vai uzlabotu drošību tajā.

Ņemot vērā robežu trūkumu Sahelas reģionā un tā lielos izmērus, šis reģions ir lieliska tranzīta teritorija narkotiku tirgotājiem un teroristu grupējumiem, īpaši Al-Qaeda Magriba islāma valstu atzaram. Šī reģiona valstu vājums un nestabilitāte ir galvenā problēma, un, kā tika norādīts, šie riski tieši ietekmē reģiona iedzīvotājus un valstis, jo īpaši Mauritāniju, Mali un Nigēru.

Galvenais Eiropas Savienības uzdevums ir izstrādāt uzticamu drošības stratēģiju, kurā būtu iekļauti dažādi Eiropas iespējamās rīcības aspekti — sadarbības un attīstības politika, reģionālās programmas, koordinācijas stratēģijas automaģistrāļu drošības nodrošināšanai, mācību politika drošības jomā. Eiropas Savienībai ne tikai būtu, bet — pēc iespējas ātrāk — ir jāiesaistās, un tāpēc mēs ar nepacietību gaidām, kad Komisija pabeigs darbu pie stratēģijas izstrādes, kā jūs ziņojāt, baronese Ashton, un kad tiks īstenoti apņēmīgi intervences pasākumi reģionā uz vietas.

Nobeigumā vēlos paust skaidru aicinājumu — mums ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība tam, kas notiek Eiropas dienvidos, jo daudz kas mainīsies un būtu labāk, ja šīs pārmaiņas nepārsteigtu mūs nesagatavotus. Tālredzīgāka pieeja nāktu tikai par labu ES.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, drošības situācijas pasliktināšanās Sahelas reģionā ir ļoti nopietna problēma. Vairāki cilvēki ir zaudējuši dzīvību, un ir apdraudēts politiskais progress, kas pēdējos gados ir panākts cīņā pret terorismu. Protams, es vēlos arī paust savu līdzjūtību visiem, kurus ir skārusi šī šausminošā vardarbība.

Īpaši apbēdina tas, ka laikā, kad daudzās citās pasaules daļās Al-Qaeda uzbrukumu kļūst arvien mazāk, Sahelas reģionā to daudzums pieaug. Ik gadu aptuveni 25 % pasaules kokaīna tirdzniecības no Latīņamerikas nonāk Eiropā caur Sahelas reģionu. Narkotiku kontrabanda, nodrošinot stabilus ienākumus, dod iespēju finansēt teroristu darbības un arī savervēt šī reģiona jauniešus un dāsni viņiem samaksāt.

Šīs biedējošās tendences satrauc arī mūsu kolēģus Sahelas reģionā, un pēdējā ĀKK-ES Kopējās Parlamentārās Asamblejas sanāksmē, kas notika decembrī, mēs apspriedām iespējas uzlabot drošības situāciju šajā reģionā un mazināt kontrabandu. Baronese Ashton, ES centieniem šajā jomā ir jābūt ļoti skaidri definētiem, un to īstenošana ir arī jāpasteidzina. Sadarbībā ar Sahelas joslas valstīm mums ir jāpaplašina un jāsaskaņo mūsu centieni, izmantojot vispārēju reģionālo stratēģiju, kā jūs jau norādījāt. Uz ES pleciem gulstas ļoti liels kopīgs pienākums nodrošināt kvalitatīvu palīdzību, kas noteikti paredz demokrātisko spēku stiprināšanu.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vientieks

  Santiago Fisas Ayxela (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, kā zināms, Nigērā, kas ir viena no svarīgākajām Sahelas reģiona valstīm, šī mēneša beigās notiks prezidenta un parlamenta vēlēšanas. Uzskatu, ka baroneses Ashton lēmums sūtīt Eiropas Savienības delegāciju uz šīm vēlēšanām ir svarīgs, atbalstu apliecinošs žests, un es vēlos pateikties baronesei Ashton par manas kandidatūras apsvēršanu šīs delegācijas vadītāja amatam.

Vispirms es vēlos paust savu nožēlu par to, ka nesen Nigērā teroristu rokās nonāca un tika nogalināti divi Francijas jaunieši, un arī par to nigēriešu karavīru nāvi, kuri mira atbrīvošanas operācijas laikā.

Reģiona iedzīvotāji nepārprotami ir noskaņoti pret vardarbību un terorismu, jo viņi to radītās sekas sajūt visagrāk. Viņi lūdz Eiropas Savienību darīt visu iespējamo, lai palīdzētu viņiem izskaust teroristu vardarbību, un cita starpā lūdz nodrošināt ieročus un mācības viņu bruņotajiem spēkiem, lai viņi varētu atbilstoši reaģēt uz šiem teroristu uzbrukumiem.

Lai gan Nigērai ir lieli dabas resursu krājumi, tā tomēr ir viena no vismazāk attīstītajām valstīm pasaulē. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jācenšas izstrādāt efektīvu stratēģiju sadarbībai attīstības jomā, lai palīdzētu Nigērai un visam reģionam izkļūt no sarežģītās situācijas, kurā tie nonākuši. Manuprāt, saistībā ar šo pasaules daļu uz spēles ir likts ļoti daudz, jo ir runa ne tikai par paša reģiona labklājību, bet arī par Eiropas labklājību, kura, ņemot vērā šī reģiona netālo ģeogrāfisko novietojumu, ir atkarīga no tā stabilitātes.

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, kā pirms dažām dienām norādīja komisārs Piebalgs, nestabilitāte Sahelas reģionā nosaka vajadzību īstenot centienus attīstības jomā. Lai gan attīstība ir būtisks un ilglaicīgs mērķis, tomēr ar to vien nepietiek. Kā šodien norādīja baronese Ashton, ES ir vajadzīga saskaņota stratēģija, kas paredzētu visu pieejamo instrumentu izmantošanu, tostarp to instrumentu izmantošanu, kuru mērķis ir pārveidot šī reģiona valstu drošības nozares un veicināt demokrātisko un institucionālo spēju veidošanu. Tomēr Eiropas Savienība rīcība nav atbildusi šiem nosacījumiem. To apliecina kaut vai tas, ka Eiropas Savienība pavisam nesen atcēla Eiropas drošības un aizsardzības politikas misiju Gvinejā-Bisavā, kura patlaban būtībā ir kļuvusi par narkovalsti. Šī bija nepareiza rīcība, jo būtu bijis svarīgi palielināt šīs misijas dalībnieku skaitu un paplašināt tās pilnvaras, īpaši tāpēc, ka Eiropa ir Gvinejas-Bisavas organizētās noziedzības centra tiešais mērķis.

To, ka Eiropas Savienība nedara Sahelas reģionā to, ko tai pienāktos darīt, apliecina arī tās mēģinājumi mazgāt rokas nevainībā attiecībā uz centieniem rast risinājumu konfliktam Rietumsahārā. Ja mēs turpināsim raudzīties citā virzienā (jo īpaši tagad, kad Tunisijā ir ļoti saspringta situācija un sekas ietekmē visu reģionu), mēs tikai pasliktināsim situāciju Sahelas reģionā un nodosim vēl vienu strupceļā iedzītu, izmisuma pārņemtu paaudzi noziedznieku un teroristu organizācijām (piemēram, Al-Qaeda Magribas islāma valstu atzaram), kuras jau tagad brīvi darbojas šajā reģionā.

Mums noteikti ir jāīsteno šī saskaņotā stratēģija, par kuru runāja baronese Ashton.

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi, Sahelas reģions ir ļoti svarīgs reģions, kas atrodas pa vidu starp Subsahāras Āfriku un Eiropu. Šī reģiona nestabilitāte, kas sasniegusi satraucošus apmērus, ietekmē mūs visus.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz rezolūciju, ko saistībā ar šo pašu jautājumu pagājušā gada 4. decembrī pieņēma ĀKK-ES Kopējā Parlamentārā Asambleja, un arī uz šajā rezolūcijā minētajiem ieteikumiem.

Mums, protams, ir vajadzīga kopēja Eiropas stratēģija, tomēr viena Eiropas Savienība neko daudz nepanāks. Šī iemesla dēļ visiem šī reģiona dalībniekiem ir jāiesaistās plašas un saskaņotas rīcības īstenošanā. Reģiona valstu vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes organizēšana ANO, ES un Āfrikas Savienības uzraudzībā būtu iespēja apņēmīgi diskutēt par šo problēmu un censties rast risinājumus ar plašas stratēģijas palīdzību.

Lai apliecinātu patiesu politisko gribu atrisināt šo situāciju, steidzami ir jāizstrādā rīcības plāns, kas šajā reģionā būtu īstenojams divos posmos. Pirmajā posmā tiktu risinātas steidzamās problēmas. Šajā posmā reģiona valstis apkopotu pieejamos līdzekļus un informāciju un saskaņotu savas darbības.

Otrajā posmā tiktu veidota vietējo iedzīvotāju izpratne par šo problēmu un meklētas iespējas, kā to novērst. Ļoti svarīgi ir nepieļaut pastāvīgu teroristu aprindu paplašināšanos, kas rodas saistībā ar to, ka reģiona iedzīvotāji ir zaudējuši cerības un mērķus.

Eiropas Savienība nedrīkst noraudzīties uz visu no malas un neko nedarīt, lai šo problēmu risinātu. Tāpēc es aicinu baronesi Ashton darīt visu, kas vajadzīgs, lai veicinātu apspriežu virzību uz priekšu un rastu konkrētus risinājumus šai nopietnajai problēmai.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, drošības situācijas pasliktināšanās Sahelas reģionā vairs nav tikai reģionāla problēma. Pieaugot tādu uzbrukumu skaitam, kuros par upuriem kļūst Eiropas iedzīvotāji, tā diemžēl ir kļuvusi arī par Eiropas Savienības problēmu.

Sahelas reģiona galvenā problēma ir terorisms, kas arvien vairāk izplatās un par kura upuriem lielākoties kļūst Eiropas iedzīvotāji, kuru nolaupīšana un nogalināšana ir neiedomājami bieži sastopama prakse. Šis reģions ir arī tranzīta teritorija narkotiku un ieroču kontrabandai, kā arī nelegālās emigrācijas ceļš uz Eiropu. Manuprāt, ir jāpaplašina praktiskā sadarbība ar Ziemeļāfrikas iestādēm, lai palielinātu reģiona bruņoto spēku un drošības spēku iesaistīšanos terorisma apkarošanā. Mūsu rīcībā ir arī vairāki politiskie instrumenti, kas ļauj veicināt reģionālo sadarbību šo draudu mazināšanas nolūkā.

Es ceru, ka Eiropas Savienības centieni tehniskās palīdzības jomā lielā mērā būs vērsti uz attīstības atbalstīšanu, jo mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka teroristu grupējumi uzskata Sahelas reģionu par labvēlīgu vidi atbalsta gūšanai, jo īpaši tāpēc, ka tā iedzīvotāji dzīvo nabadzībā un valdības vara tajā nav pietiekami stingra. Uzskatu, ka lielāks un atbilstoši mērķēts atbalsts attīstības jomā var būt svarīgs faktors, lai nodrošinātu situācijas uzlabošanos šajā reģionā.

  Dominique Vlasto (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi, mēs visi esam vienisprātis, ka situācija Sahelas reģionā ir ievērojami pasliktinājusies. Šī likuma varai nepakļautā zona, kas spējusi attīstījusies Eiropas pievārtē, ir apdraudējums, pret kuru mums apņēmīgi un steidzami jāvēršas. Arvien pieaug ekstrēmi noskaņoto grupējumu skaits, un tie apdraud mūsu civiliedzīvotāju dzīvību.

Arī es nosodu cilvēku slepkavības un nolaupīšanas, un esmu norūpējusies par Eiropas iedzīvotāju drošību šajā reģionā. Līdz šim Maroka ir bijusi šķērslis dažāda veida kontrabandai no Sahelas reģiona. Tomēr narkotiku, ieroču un cilvēku tirgotāji tagad Maroku apiet un Eiropas Savienību sasniedz, izvēloties ceļu caur Mauritāniju un Kanāriju salām. Es uzskatu, ka ES ir pienākums rīkoties, lai palīdzētu šīm valstīm izskaust šos apdraudējumus.

Eiropas drošību nosaka ne tikai situācija mūsu pašu teritorijā, bet arī situācija kaimiņreģionos. Ir pienācis laiks rīkoties, un es aicinu Komisiju un Padomi īstenot rīcības plānu, kas palīdzētu atjaunot drošību Sahelas reģionā.

  Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, es kā Eiropas Parlamenta deputāts, kas nācis no Francijas ziemeļdaļas, tāpat kā Danjean kungs vēlos runāt ne tikai par spēcīgajām emocijām, kas rodas saistībā ar slepkavībām, par kuru upuriem kļuva divi jaunieši no Ziemeļfrancijas, bet arī par neizmērojamo netaisnības sajūtu. Es šodien godinu viņu piemiņu.

Es piekrītu Danjean kunga situācijas novērtējumam un atzinīgi vērtēju arī baroneses Ashton sākotnējās atbildes, kas tika sniegtas šo debašu sākumā. Tomēr es vēlētos uzdot jums kādu jautājumu, baronese Ashton. Mēs zinām, cik vāja robežkontrole ir uz Mali un Alžīrijas dienviddaļas robežas, un mēs zinām, ka Sahelas reģiona otrā pusē arī Rietumsahāra nākotnē varētu kļūt par drošības apdraudējumu avotu līdzīgi kā patlaban Sahelas reģions.

Tāpēc sakiet, lūdzu, vai jūs plānojat pieņemt kādas iniciatīvas, jo īpaši saistībā ar autonomijas plānu, ko Marokas Karaliste iesniedza ANO un kas, manuprāt, palīdzētu nodrošināt reģionā drošību un jo īpaši — izveidot vajadzīgo dialogu ar Alžīrijas iestādēm?

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, ar nožēlu jāatzīst, ka salafi spēki, kas ietilpst globālajā Al-Qaeda tīklā, ir atraduši patvērumu Sahelas reģionā, kas plašuma un attālā novietojuma dēļ ir lieliski piemērots viņu mērķu īstenošanai — teroristu apmācībai, nevainīgu personu nolaupīšanai (šajā brīdī es vēlos paust savu līdzjūtību nesen noslepkavoto Francijas iedzīvotāju piederīgajiem) un, protams, narkotiku kontrabandai un organizētajai noziedzībai.

No drošības viedokļa šī situācija ir saistīta ar lielām problēmām, kuras papildina līdzīgās problēmas, kas ir vērojamas Afganistānas un Pakistānas pierobežā, Somālijā un Jemenā. ES ir cieši jāsadarbojas ar mūsu ASV sabiedrotajiem, citām demokrātiskajām valstīm, piemēram, Indiju un Izraēlu, un arī mērenu uzskatu arābu un afrikāņu valdībām, lai izstrādātu kopīgu stratēģiju, kas būtu vērsta uz šo pasaules drošību apdraudošo faktoru izskaušanu.

Augstā pārstāve Ashton kundze, operācija „Atalanta” Somālijas piekrastes zonā bija veiksmīga. Iespējams, ka tagad ir jāpadomā par ko citu — par pasākumiem NATO paspārnē, par Francijas vadītu kopējās drošības un aizsardzības politikas misiju vai citiem pasākumiem, kas ļautu izskaust šos globālos draudus, jo īpaši Mali, Mauritānijā un Nigērā, kuras jau tagad ir ļoti nabadzīgas un kurām ļoti vajadzīga mūsu palīdzība.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, es izteikšos īsi, jo cienījamie deputāti man ir ļoti palīdzējuši, ne tikai piedāvājot atbalstu plašajai pieejai, kuru mēs izmantosim, bet arī vēršot uzmanību uz noteiktiem jautājumiem.

Ja man jāizvēlas divi no tiem, tad pirmais (un Salafranca kungs savā ziņā jau tam pieskārās) ir saistīts ar to, kādā veidā mums būtu jāatbalsta reģionālās iniciatīvas, kurās galvenā nozīme bieži vien ir atsevišķām valstīm, bet kurās nav iesaistīti visi reģiona dalībnieki, un ar to, kā visefektīvāk varētu nodrošināt tāda veida atbalstu, kas paredz visu šī reģiona valstu iesaisti. Es runāju par šo jautājumu mazliet plašākā nozīmē nekā cienījamais deputāts, bet es to daru ar nodomu. Viens no mūsu izaicinājumiem ir atbalstīt iniciatīvas, kuras valstis var īstenot atsevišķi un kopā, un vienlaikus nodrošināt to efektivitāti, panākot, ka tās ir visaptverošas — vai nu iesaistīto valstu skaita, vai ievērotās pieejas ziņā.

Viens no aspektiem, kas mums jāizskata, ir iespēja līdzsvarot mūsu pašu darbības ar atbalsta darbībām, ko īsteno tie, uz kuriem tās visvairāk attiecas. Es vienmēr ļoti apzināti raugos, kā mēs, izmantojot mūsu atbalstu un mūsu rīcībā esošos instrumentus, iesaistāmies, lai atbalstītu iniciatīvas, kas ir radušās uz vietas — vietējās iniciatīvas —, jo šis bieži vien, bet ne vienmēr, ir labākais risinājums.

Šie ir tie aspekti, kas mums jāņem vērā saistībā ar Rietumsahāru un izteiktajiem priekšlikumiem. Man ir jāizvērtē, kurās jomās mēs visefektīvāk varam piedāvāt atbalstu. Vairākas apspriedes ar godātajiem deputātiem man ir likušas saprast, ka šie jautājumi, īpaši Rietumsahāras jautājums, ir kļuvuši svarīgāki. Par šo pieeju mums jādomā ļoti visaptverošā veidā. Mēs turpināsim darbu šajā jomā. Šis jautājums tiks iekļauts Ārlietu padomes apspriežu darba kārtībā, un mēs vēlreiz apspriedīsim to arī ar Parlamentu, lai būtu droši, ka virzāmies pareizajā virzienā.

Patlaban ir ļoti svarīgi virzīties uz priekšu un izstrādāt stratēģiju, kurā būtu paredzēti īstermiņa, vidēja un ilgtermiņa mērķi un arī plašās iespējas iesaistīties, ko mēs kā Eiropas Savienība, Parlaments, Komisija un dalībvalstis varam izmantot, lai apvienotu šos aspektus vienā, rūpīgi pārdomātā nākotnes stratēģijā.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs