Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 19. janvāris - Strasbūra

12. Stāvoklis Baltkrievijā

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Eiropas Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un ES Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos C. Ashton paziņojums par stāvokli Baltkrievijā.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, notikumi, kas risinājās Baltkrievijā pēc 19. decembra vēlēšanām, šokēja mūs visus — raižpilni un nosodoši paziņojumi par vardarbību, kurus amatpersonas vērsa pret saviem iedzīvotājiem, izskanēja visā pasaulē.

Mēs ar kolēģiem satikām daudzas no cietušajām personām — opozīcijas pārstāvjus, pilsonisko sabiedrību, apcietināto tuviniekus un vienkāršos iedzīvotājus. Mums bija iespēja paust viņiem savu līdzjūtību, apliecināt mūsu solidaritāti un uzklausīt viņu viedokli. Bet tagad, godājamie deputāti, ir pienācis laiks rīkoties.

Es ļoti novērtēju to, ka šī parlamenta deputātiem jau ir bijusi iespēja iesaistīties mūsu apspriedēs par šo jautājumu un ka mans kolēģis, komisārs S. Füle, pagājušajā nedēļā varēja iepazīstināt ar mūsu pašreizējo viedokli Ārlietu komiteju. Es ar nepacietību gaidu, kad varēšu izskatīt ES rezolūciju, ko jūs pieņemsiet pēc savām debatēm. Šai situācijai ir vajadzīgs steidzams risinājums, tāpēc ir svarīgi, lai mūsu centieni būtu pēc iespējas mērķtiecīgāki.

Esmu tikusies ar vairākiem Baltkrievijas opozīcijas pārstāvjiem un plašāku sabiedrību, tostarp, kā jau norādīju, ar aizturēto personu piederīgajiem. Esmu tikusies arī ar ārlietu ministru S. Martynov. Šīs sarunas mani pilnībā pārliecināja, ka pieredzētie notikumi bija atklāta vēršanās pret mūsu izpratni par cilvēktiesību, pamattiesību un demokrātijas principu ievērošanu. Neattaisnojama vardarbības izmantošana bija tikai viens no aspektiem, vēlēšanu norises atbilstību nepārprotami mazināja arī pilsoniskās sabiedrības un opozīcijas pārstāvju aizturēšana. Līdzīgi situāciju vērtēja arī Eiropas Drošības un sadarbības organizācija un Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību birojs.

Daudzi no tiem, kurus aizturēja pēdējās dažās nedēļās, ir atbrīvoti. Tomēr pret ļoti daudziem — 30 cilvēkiem — joprojām tiek uzturētas apsūdzības, par kurām var piespriest ievērojamu cietumsodu, un, kā godātie deputāti jau zina, šo cilvēku vidū ir arī prezidenta amata kandidāti.

Priekšsēdētāja kungs, es jau esmu paudusi nosodījumu Minskas amatpersonu īstenotajām represijām un esmu aicinājusi nekavējoties atbrīvot visus, kas aizturēti politisku apsvērumu dēļ, un no jauna atvērt EDSO biroju Minskā. Esmu vairojusi šī vēstījuma nozīmi, paužot to kopīgā paziņojumā ar ASV valsts sekretāri Hillary Clinton.

Tiekoties ar ārlietu ministru S. Martynov, es uzsvēru, ka ES sagaida, lai Baltkrievijas amatpersonas nekavējoties reaģē uz starptautiskās sabiedrības prasībām. Apsverot turpmākos pasākumus, mums jāievēro vairāki pamatprincipi.

Pirmkārt, miermīlīgu aktīvistu, tostarp prezidenta amata kandidātu, drošībai un aizsardzībai vienmēr ir jābūt mūsu uzmanības centrā.

Otrkārt, Baltkrievijas iedzīvotāji ir mūsu kaimiņi un partneri, un viņu intereses ir jāuzskata par īpaši svarīgām. Paužot mūsu bažas Baltkrievijas amatpersonām, mēs nedrīkstam pieļaut iedzīvotāju izolāciju.

Treškārt, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana ir ES ārpolitikas un Austrumu partnerības pamats un viena no tām vērtībām, kas mums ir kopīgas ar mūsu tuvākajiem partneriem. Mēs sadarbosimies ar šiem partneriem līdzīgi kā ar ASV, lai panāktu, ka starptautiskā sabiedrība raida Baltkrievijai pēc iespējas ietekmīgāku vēstījumu.

Priekšsēdētāja kungs, mūsu vērtējums ļauj izdarīt skaidru secinājumu — izmantojot mūsu iespējas, mums ir apņēmīgi un nekavējoties jāreaģē uz notikušo. Ar šo reakciju mums ir skaidri jāpauž Baltkrievijas amatpersonām mūsu viedoklis, bet mēs nedrīkstam pieļaut iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības izolāciju. Mūsu reakcijai ir jābūt līdzsvarotai. No vienas puses, mums ir jāapsver mērķtiecīgu pasākumu īstenošana pret Baltkrievijas amatpersonām un, manuprāt, mums ir jāpārskata piemērojamās sankcijas. No otras puses, mums ir jāveido aktīvāks dialogs ar pilsonisko sabiedrību un iedzīvotājiem un viņus jāatbalsta, proti, mums arī turpmāk ir jāpalīdz NVO, plašsaziņas līdzekļiem un studentiem un, iespējams, vairāk jācenšas veicināt to iedzīvotāju mobilitāti, kuri vēlas ceļot uz Eiropas Savienību.

Ceļošanas aizlieguma atjaunošana prezidentam Lukashenko un tā piemērošana arī citām atbildīgajām personām, nepašaubāmi, ir viens no īstermiņa risinājumiem gadījumā, ja aizturētās personas netiks atbrīvotas.

Saistībā ar atbalsta palielināšanu pilsoniskajai sabiedrībai esmu lūgusi Ārējās darbības dienestu sadarbībā ar Komisiju sagatavot steidzami īstenojamo pasākumu priekšlikumus, galveno uzmanību pievēršot NVO, plašsaziņas līdzekļiem un studentiem. Es zinu, ka Eiropas Parlaments var nodrošināt stipendijas no universitātes izslēgtiem studentiem, un es ceru, priekšsēdētaja kungs, ka šo iespēju varēs izmantot. Protams, mēs centīsimies iegūt papildu līdzekļus no citiem avotiem, tostarp dalībvalstīm.

Iepriekš es pieminēju mobilitātes jautājumu, un šai sakarā jo īpaši ir runa par vīzu režīma atvieglošanu — vēlos mudināt dalībvalstu konsulārās pārstāvniecības Minskā Baltkrievijas iedzīvotāju interesēs īstenot īpašu pasākumu, kas paredz atvieglot vīzu izsniegšanu.

Priekšsēdētāja kungs, šos īstermiņa pasākumus, kurus tikko raksturoju, 31. janvārī, protams, būs jāizskata Ārlietu padomei, bet nebūt nav par agru padomāt arī par dažiem ilgtermiņa aspektiem mūsu attiecībās ar Baltkrieviju.

Pirmkārt, iepriekš es norādīju, ka mums ir jāsadarbojas ar starptautiskajiem partneriem šī jautājuma risināšanā, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc Baltkrievijai būtu jāturpina dalība daudzpusējās sarunās, ko mēs īstenojam, un kāpēc mums būtu apņēmīgi jācenšas sadarboties ar Austrumu partnerības valstīm, lai panāktu vienprātību šajā jautājumā.

Otrkārt, attiecībā uz divpusējo finansiālo palīdzību, ko nodrošina ar Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta līdzekļiem, jānorāda, ka mums ir jāpievērš lielāka uzmanība iedzīvotāju vajadzībām un pilsoniskajai sabiedrībai.

Visbeidzot, pagājušajā gadā mēs izstrādājām kopīgu pagaidu plānu, kurā ir izklāstīta mūsu attiecību ar Baltkrieviju attīstība vidējā termiņā. Uzskatu, ka mums šis process ir jāaptur. Mums nav jāatsakās no šī kopīgā pagaidu plāna, bet ir vajadzīgas papildu apspriedes, tostarp ar pilsonisko sabiedrību, un — attiecīgā gadījumā — arī šī plāna pārskatīšana.

Priekšsēdētāja kungs, šie ir tie principi, saskaņā ar kuriem mēs patlaban darbojamies. Tagad esmu ļoti ieinteresēta uzklausīt Parlamenta deputātu viedokļus.

  Jacek Protasiewicz, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, starptautiskie novērotāji ne mirkli nešaubījās, un arī mēs nedrīkstētu šaubīties. Prezidenta vēlēšanas, kas decembrī notika Baltkrievijā, nebija godīgas. Tās nebija godīgas, tāpēc mums ir jāpārtrauc īstenot politiku, kas kopš 2008. gada ir ievērota attiecībā uz Baltkrievijas amatpersonām, proti, dialoga veidošanas un pretimnākošas attieksmes politiku. Mēs nedrīkstam turpināt līdzšinējo praksi, šoreiz ir vajadzīgi jauni lēmumi, jauna politika un stingra nostāja darījumos ar Baltkrievijas režīmu. Cita starpā šiem pasākumiem ir jāietver politiskās un vīzu sankcijas un, iespējams, arī ekonomiskās sankcijas. Šīs sankcijas mums, protams, ir jāizmanto saprātīgi un jāpiemēro tā, lai nepasliktinātu Baltkrievijas vienkāršo iedzīvotāju dzīvi, tomēr mēs arī nedrīkstam vilcināties ar to piemērošanu, tostarp ar Baltkrievijas dalības Austrumu partnerībā pārtraukšanu.

Tā kā vēlēšanas nebija godīgas, to rezultātiem nevar ticēt. Tādējādi mēs pavisam nosvērti un, pilnībā pārzinot situāciju, varam teikt, ka Baltkrievijas demokrātiskā opozīcija ir guvusi morālo uzvaru šajās vēlēšanās. Tāpēc mums ir jāatbalsta opozīcijas centieni izveidot šeit, Briselē, politisko pārstāvniecību, kas politiskajā līmenī pārstāvētu opozīcijas un visas brīvās Baltkrievijas intereses darījumos ar Eiropas Savienību un dalībvalstīm. Visbeidzot, mums ir jāizvirza prasība atbrīvot aizturētās personas — prezidenta amata kandidātus, politiskos aktīvistus, neatkarīgos žurnālistus, studentus un universitāšu lektorus. Mēs nedrīkstam atsākt sarunas ar Baltkrievijas pārstāvjiem, kamēr nav atbrīvoti visi aizturētie.

  Kristian Vigenin, S&D grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētāj kungs, Ashton kundze, dāmas un kungi, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa pauž dziļu nožēlu par to, ka šīs prezidenta vēlēšanas ir izvērtušās par vēl vienu neizmantotu iespēju apņēmīgi un mērķtiecīgi iet demokrātijas virzienā.

Tomēr jāsaka, ka Eiropas Savienības politika, kas paredzēja pakāpenisku Baltkrievijas iesaistīšanu, ja tiek izpildīti noteikti nosacījumi, ir devusi zināmus rezultātus, tāpēc aicinājumi veikt radikālas izmaiņas mūsu līdzšinējā politikā būtu jāizvērtē piesardzīgi.

Ar savu iesaistīšanos mēs panācām, ka prezidenta vēlēšanu kampaņa tomēr gūst zināmus panākumus, un, iespējams, ka šī paša iemesla dēļ Minskas laukumā pulcējās vairāk iedzīvotāju, nekā organizatori bija cerējuši. Proti, mēs, iespējams, radījām lielākas brīvības gaisotni, un Baltkrievijas iedzīvotāji šo lielākās brīvības jēdzienu pareizi interpretēja.

Tomēr tagad mums vispirms ir pietiekami skaidri un apņēmīgi jāpauž Baltkrievijas amatpersonām mūsu prasība atbrīvot aizturētās personas un nekavējoties pārtraukt visu to cilvēku vajāšanu, kuri piedalījās protestos vai tos tādā vai citādā veidā organizēja. Mēs nedrīkstam piekāpties šajā jautājumā, un mums pietiekami skaidri jāpauž mūsu viedoklis.

Jāapsver ir arī tas, ko mēs varam darīt vidējā un ilgtermiņā. Galvenais — mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī valsts atkal nonāk izolācijā, jo, kā uzsvēra opozīcijas un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji, Baltkrievijas izolācija nozīmētu tās iedzīvotāju izolāciju.

Mums ir jāmēģina veikt noteiktus pasākumus, kas politiku, ko attiecībās ar Baltkrieviju esam īstenojuši līdz šim, ļautu pielāgot tā, lai tā dod labumu valsts iedzīvotājiem un atbalsta tās plašsaziņas līdzekļus, pilsonisko sabiedrību un opozīciju. Šādi mēs varam radīt vidi, kurā būs iespējamas godīgas un demokrātiskas vēlēšanas.

Manuprāt, mums ir jāmēģina sasniegt šos mērķus, sadarbojoties ar tām Baltkrievijas kaimiņvalstīm, kas nav ES dalībvalstis, — ar Krieviju un Ukrainu —, un mums kā parlamentam ir jācenšas izmantot Austrumu partnerības un EURONEST piedāvātās iespējas iesaistīt piecas citas partnerības dalībvalstis kopīgos pasākumos, kas vērsti uz demokrātijas ieviešanu Baltkrievijā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, zinu, ka manā rīcībā ir tikai 30 sekundes.

Iespējams, ka jūsu teiktais, Vigenin kungs, tika neprecīzi iztulkots, bet vai jūs patiešām apgalvojāt, ka demonstrācija, kas notika pēc vēlēšanām un kas būtībā bija protests pret vēlēšanu rezultātu viltošanu un visiem izdarītajiem pārkāpumiem, ir uzskatāma par pierādījumu tam, ka vēlēšanu norise un situācija kļūst arvien labāka? Tā tas izklausījās. Man būtu ļoti grūti pieņemt to, ka jūsu teiktais tika pareizi iztulkots.

  Kristian Vigenin (S&D). – (BG) Iespējams, es neizteicos pietiekami skaidri vai arī tulkojumā pazuda dažas nianses, bet es vēlējos pateikt, ka situācija Baltkrievijā ir mainījusies tādā ziņā, ka arvien vairāk iedzīvotāju saskata vajadzību pēc demokrātijas un vajadzību cīnīties par demokrātiju. Manuprāt, tieši šajā ziņā tas, ka Minskas laukumā sapulcējās vairāk cilvēku nekā bija cerēts, ir uzskatāms par labvēlīgu rādītāju.

To es vēlējos pateikt, un es nekādā ziņā negribēju apgalvot, ka šīs pārmaiņas ir Baltkrievijā valdošā režīma nopelns.

  Priekšsēdētājs. – Iespējams, ka ir problēmas ar tulkojumu angļu valodā. Vai ir problēmas ar tulkojumu angļu valodā? Lūdzu, pārbaudiet to. Nē, ar tulkošanu tas nav saistīts. Vai ir problēmas ar mikrofonu? Vai tagad viss ir kārtībā?

  Kristian Vigenin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es vienmēr cenšos runāt savā dzimtajā valodā, bet reizēm man šķiet, ka, paužot viedokli par šādiem jutīgiem jautājumiem, man to nevajadzētu darīt.

Es centos pateikt, ka, manuprāt, situācija Baltkrievijā uzlabojas tādā ziņā, ka arvien vairāk iedzīvotāju saprot, ka Baltkrievijā ir vajadzīga demokrātija un ka viņiem par to ir jācīnās. Tāpēc to, ka Minskas laukumā sapulcējās tik daudz cilvēku (daudz vairāk, nekā organizatori bija cerējuši), manuprāt, var uzskatīt par labvēlīgu rādītāju. Es ceru, ka esmu paskaidrojis savu viedokli.

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, bija prieks dzirdēt Augstās pārstāves teikto, un mēs pilnībā viņai piekrītam. Tas, ka Eiropas Savienība ir spējusi reaģēt uz neveiksmīgajām prezidenta vēlēšanām Baltkrievijā, ir ļoti būtisks fakts.

Kaut mēs spētu būt tikpat enerģiski, neatlaidīgi un principiāli arī pret Baltkrievijas kaimiņvalsti, kurā demokrātiskās opozīcijas apspiešana un tiesiskuma un cilvēktiesību pārkāpšana ir kļuvusi par ierastu praksi.

Demokrātijas pavājināšanās Krievijā, iespējams, ir iemesls tam, ka Kremlis ir atzinis Baltkrievijas prezidenta vēlēšanas un nodēvējis šo vardarbīgo apspiešanu par Baltkrievijas „iekšējo lietu”. Šāda vienaldzība pret nepieņemamo situāciju Baltkrievijā ir būtisks rādītājs, kas ļauj spriest par Krievijā vērojamajām tendencēm.

Eiropas Parlaments ir izstrādājis pārliecinošu rezolūciju, kurā piedāvāts īstenot mērķtiecīgas vīzu un ekonomiskās sankcijas pret Lukashenko noziedzīgo režīmu. Svarīgi, lai Eiropas Savienībai būtu vienota nostāja šajā jautājumā un lai dalībvalstis pārtrauktu īstenot visas divpusējās iniciatīvas ar Lukashenko un viņa režīmu. Mums ir jāpārtrauc sadarbība Austrumu partnerības ietvaros un cita veida sadarbība, līdz tiks atbrīvoti visi politieslodzītie. Vienlaikus mums ir jāpalielina atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, NVO un neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem Baltkrievijā, lai sagatavotu viņus Baltkrievijas attīstībai pēc Lukashenko režīma krišanas, kas, jācer, tiks panākta demokrātisku vēlēšanu ceļā.

Tāpēc, Augstā pārstāve Ashton kundze, es vēlētos, lai jūs atbalstāt aicinājumu organizēt Eiropas mēroga forumu par Baltkrievijas nākotni.

  Heidi Hautala, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, norādot, ka notikumi Baltkrievijā viņu šokēja, Augstā pārstāve pilnībā pauž arī mūsu sajūtas.

Notikumi, kas risinājās pēc 19. decembra vēlēšanām, mūs patiešām šokēja, jo daudzi no mums bija lolojuši cerības, ka Baltkrievija attiecībās ar Eiropas Savienību pakāpeniski kļūs arvien atvērtāka. Uzskatu, ka patlaban daudzas no šīm cerībām ir zaudētas. Ir ļoti satraucoši gandrīz ik stundu saņemt ziņas par to, ka Minskā un citur Baltkrievijā joprojām turpinās represiju piemērošana.

Vakar, turpinot pret cilvēktiesību organizāciju Viasna uzsākto vajāšanu, tika pārmeklētas organizācijas ēkas un aizturēti un apcietināti tās pārstāvji. Šī organizācija ir ļoti drosmīgi aizstāvējusi cilvēktiesības Baltkrievijā. Iestādes joprojām nav atļāvušas tās reģistrāciju.

Baltkrievijas Helsinku komiteja pēc sazināšanās ar ANO īpašo referentu tiesnešu un advokātu neatkarības jautājumos saņēma brīdinājumu. Komitejai bija pamatots iemesls uzskatīt, ka personas, kas apsūdzētas šajos ļoti nopietnajos pārkāpumos, netiks tiesātas taisnīgi.

Šodien mēs saņēmām arī jaunas ziņas par bijušo prezidenta amata kandidātu Sannikov kungu, viņa sievu, Minskas laikraksta Novaya Gazeta žurnālisti un korespondenti Iryna Khalip un viņu bērnu. Šīs ziņas kļuva par sensāciju visā pasaulē. Mēs uzzinājām, ka viņu bērnam, iespējams, tiks dota atļauja dzīvot pie vecvecākiem, jo vecāki ir aizturēti. Tomēr vēlos brīdināt, ka šīs pagaidām vēl nevar uzskatīt par labām ziņām. Mums ir jāsaņem apstiprinājums, un tas varētu būt gaidāms nākamnedēļ.

Kāpēc Baltkrievijā tiek īstenoti šie bargie pasākumi? Mums patiešām ir neatlaidīgi jāaicina veikt neatkarīgu starptautisku izmeklēšanu saistībā ar notikušo, lai mēs varētu izprast notikumu kontekstu un noskaidrot, vai šo vardarbību, kas ir atzīta par noziedzīgu, patiešām aizsāka provokāciju organizētāji, nevis tie, kas tikai aicināja ievērot demokrātijas principus Baltkrievijā. Manuprāt, vispiemērotākā organizācija šādas izmeklēšanas veikšanai būtu EDSO vai arī ANO.

Ko var teikt par jaunām vēlēšanām? Mēs nedrīkstētu paust pāragrus aicinājumus organizēt jaunas vēlēšanas, jo vispirms ir jābruģē ceļš demokrātiskām reformām. Mums ir jānodrošina preses, biedrošanās un pulcēšanās brīvība. Pretējā gadījumā mēs neko daudz nepanāktu pat tad, ja jaunas vēlēšanas Baltkrievijā notiktu jau šodien.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par stāvokli Baltkrievijā, bet nenovelsim visu atbildību tikai uz citiem. Ir viegli vainot Lukashenko režīmu, kas šādu attieksmi ir pelnījis, un mums tas patiešām ir jādara. Tomēr daļa vainas ir jāuzņemas arī Eiropai. Vai nav tā, ka Itālijas premjerministra Berlusconi kunga vizīte zināmā mērā apliecināja uzticību šim režīmam? Vai nav tā, ka Lietuvas prezidentes Grybauskaitė kundzes vizīte apliecināja uzticību šim režīmam? Vai nav tā, ka Vācijas un Polijas ārlietu ministru Westerwelle kunga un Sikorski kunga vizīte apliecināja uzticību šim režīmam un izrādījās šim režīmam ļoti noderīga? Eiropas Savienības dalībvalstu politiķi ir devuši Lukashenko kungam zināmas politiskās rīcības iespējas, neprasot neko pretī. Šodien mums ne tikai ir jāpieprasa cilvēktiesību ievērošana, bet attiecīgos gadījumos arī jāuzņemas sava vaina.

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, mana grupa neatbalstīja kompromisa rezolūciju par Baltkrieviju. Tomēr es vēlos paskaidrot, ka šāda rīcība nenozīmē to, ka mēs atzīstam šo vēlēšanu rezultātus, citādi domājošo apcietināšanu un pret viņiem vērsto atriebību. Mūsuprāt, godīgas, pārredzamas un demokrātiskas vēlēšanas („opozicionāru brīvība”, Rosa Luxemburg vārdiem runājot) ir pamatprasība, kas ir jāizpilda, lai mēs veidotu attiecības ar Baltkrieviju un visām citām valstīm. Cita starpā ir jānodrošina arī visu politisku apsvērumu dēļ aizturēto personu tūlītēja atbrīvošana.

Tomēr es šaubos, ka sankcijas ir patiesi efektīvs līdzeklis, kā panākt politieslodzīto tūlītēju atbrīvošanu un radikālas izmaiņas demokrātiskajā sistēmā Baltkrievijā. Līdzšinējā pieredze liecina, ka sankciju piemērošana nav bijis pietiekami efektīvs līdzeklis nedz Baltkrievijā, nedz citās valstīs. Dāmas un kungi, jūs to zināt tikpat labi kā es. Labāks risinājums, manuprāt, būtu paust mūsu nostāju un prasības tiem, kuru rokās ir politiskā vara, politiskā dialoga kontekstā, nedot šiem spēkiem iespēju apšaubīt kritiku, ko pauž pilsoniskā sabiedrība, atsaucoties uz ārējo kritiku, izveidot pārredzamu politisko sistēmu un saskaņot mūsu centienus ar visu ārpolitikas partneru centieniem Baltkrievijā. Šis risinājums šķiet taisnīgāks arī tādā ziņā, ka mums pašiem ir nesaskaņas, kā to apliecināja šī rīta diskusija par Ungārijas prezidentūru.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, tas, ka kopš 2010. gada 19. decembra vēlēšanām vardarbīgi ir apspiestas visas prezidenta Lukashenko režīma politiskās alternatīvas, nepārprotami ir mazinājis Minskas rīcības iespējas ārpasaulē. Baltkrievija pēc savas iniciatīvas pēkšņi ir pārtraukusi liekulīgo diplomātiju, ko, mētājoties starp Maskavu un Briseli, tā īstenoja pēdējos trīs gadus. Patlaban prezidentam Lukashenko izdodas uzturēt ciešu politisko un ekonomisko saikni ar Kremli. Tieši šīs atkarīgās attiecības nosaka vajadzību pēc aktīvākas Eiropas iesaistīšanās Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības attīstībā.

Tāpēc noteikti turpiniet īstenot uzskatu maiņas stratēģiju, jo tā ir būtisks priekšnoteikums, lai varētu notikt režīma maiņa. Aktīvi aplieciniet Eiropas solidaritāti. Piemēram, pēc iespējas drīzāk samaziniet vīzu izmaksas Baltkrievijas iedzīvotājiem. Sāciet konstruktīvas stratēģiskās apspriedes ar Baltkrievijas opozīciju un saistībā ar tām pievērsiet īpašu uzmanību reformistu spēkiem varas mehānismā. Tāda ir līdzsvarota politika. Brisele tagad nedrīkst novērsties no Minskas. Neatstājiet Baltkrievijas iedzīvotājus Krievijas un Ķīnas likumu varā. Paradiet viņiem neatkarīgu ceļu uz brīvu sabiedrību un demokrātisku tiesiskumu.

  Traian Ungureanu (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, Alexander Lukashenko nekad nav palaidis garām iespēju pierādīt, ka viņš ir diktators. Decembra vēlēšanas būtībā bija tikai rituāls atkārtotai viņa iecelšanai amatā. Tomēr Eiropas Savienībā mēs nebeidzam lolot cerības, ka Lukashenko brīnumainā kārtā mainīsies. Mēs teicām, ka gaidīsim decembra vēlēšanas. Vēlēšanas ir notikušas, bet Lukashenko nav mainījies un opozīcijas pārstāvji atrodas slimnīcā vai cietumā.

Manuprāt, ir pienācis laiks pārskatīt ES pieeju Baltkrievijai. Ir skaidrs, ka Baltkrievijai nav vietas Austrumu partnerībā. Baltkrievijas dalība tajā ir jāpārtrauc. Mūsu partneris var būt tikai pilsoniskā sabiedrība. Es gaidu, kāds būs Ārlietu padomes 31. janvāra sanāksmes iznākums, un ceru, ka gan Ashton kundze, gan komisārs S. Füle ieteiks pārtraukt Baltkrievijas dalību partnerībā.

Visbeidzot, attiecībā uz EURONEST parlamentāro asambleju jānorāda, ka mēs vairs nedrīkstam piešķirt A. Lukashenko veto tiesības EURONEST. Baltkrievija mēdza bloķēt EURONEST lēmumus. Tas nozīmē, ka steidzami ir jāsasauc EURONEST sanāksme.

  Justas Vincas Paleckis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs, Augstā pārstāve, Eiropas Parlamenta rezolūcijai, par kuru balsosim rīt, ir jāraida apņēmīgs vēstījums Baltkrievijas iedzīvotājiem, Eiropai un visai pasaulei. Ir jāpanāk, lai Baltkrievija pēc iespējas ātrāk atgriežas vismaz tajā situācijā, kāda bija pirms 19. decembra, un, īstenojot kopīgus centienus, jānodrošina, ka Baltkrievija iet demokrātijas un cilvēktiesību stiprināšanas ceļu. Patlaban visbūtiskākais mērķis ir panākt, ka tiek atbrīvoti politieslodzītie un pārtraukti uzbrukumi opozīcijai, nevalstiskajām organizācijām un brīvajai presei. Tomēr es piekrītu Augstajai pārstāvei, ka, vēršoties pret šo režīmu, mēs nedrīkstam kaitēt Baltkrievijas iedzīvotājiem. Mums ļoti precīzi jāizvērtē, vai tiks nodarīts kaitējums Baltkrievijas iedzīvotājiem un arī savstarpēji izdevīgajai saiknei ar ES dalībvalstīm tādās jomās kā uzņēmējdarbība, kultūra, izglītība un tūrisms, jo šī saikne ir būtiska, lai Baltkrievija kļūtu atvērtāka pret Eiropu.

Dialoga politika, ko pēdējā laikā īstenojām attiecībās ar Baltkrieviju, ir devusi zināmus rezultātus — tagad gandrīz puse no visiem Baltkrievijas iedzīvotājiem atbalsta ciešāku attiecību veidošanu ar Eiropas Savienību. Mums ir jāreaģē uz notikumiem Minskā, lai, sākot ar nākamo gadu, šis skaitlis būtu vēl lielāks. Šī būtu patiesi sāpīga atmaksa 19. decembra notikumu organizētājiem. Nobeigumā vēlos vēlreiz pieminēt finansiālo, ar vīzām saistīto „Berlīnes mūri”, kas diemžēl ir izveidojies starp Eiropas Savienību un tās austrumu kaimiņiem un ir visgrūtāk pārvarams tieši Baltkrievijā. Ir pēdējais laiks nojaukt šo mūri un dot vienkāršajiem Ukrainas, Baltkrievijas, Gruzijas un Krievijas iedzīvotājiem iespēju bez grūtībām iegūt vīzas uz Eiropas Savienību. Daudzie miljoni euro, kas tiek iegūti, iekasējot neizprotami augstās vīzu maksas, patiešām neatmaksājas, jo tie padziļina no pagātnes mantoto plaisu, šajā gadījumā — starp Eiropas Savienības dalībvalstīm un to kaimiņiem. Tā patiešām nevajadzētu būt.

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, dzīvē un, neapšaubāmi, arī politikā cerībai ir ļoti liela nozīme. Cerība ir motivācija kaut ko gaidīt, tā ļauj cilvēkiem ticēt, ka nākotnē dzīve būs labāka, un cerība ir tas, ko Baltkrievijas iedzīvotāji pēc 19. decembra notikumiem ir zaudējuši. Cerība, ka šis vēlēšanas būs demokrātiskākas nekā iepriekšējās. Cerība, ka opozīcijai šajā reizē būs lielākas izredzes un cerība, ka Baltkrievijas plašsaziņas līdzekļi sniegs Baltkrievijas iedzīvotājiem objektīvāku informāciju. Visas šīs cerības ir sagrautas.

Tieši tāpēc ES būtu jāmaina sava politika attiecībā uz Baltkrieviju. Diemžēl politika, kas paredzēja attiecību atjaunošanu ar šo režīmu, nav bijusi efektīva. ES nāksies piemērot sankcijas Baltkrievijas vadībai. Sankcijas, kas ietekmēs tās vadītājus, bet ne iedzīvotājus. Piemēram, tādas sankcijas kā visu vīzu anulēšana Baltkrievijas vadītājiem un viņu ģimenēm. Šis pēdējais minētais aspekts ir ļoti būtisks, lai mēs varētu saraut sarežģītās saites, kas saista politisko un ekonomisko varu Baltkrievijā.

Par laimi, šķiet, ka Ashton kundze ir uz pareizā ceļa. Komisija ir arī atbilstoši reaģējusi, pieprasot nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos. Arī Eiropas Parlaments varētu dod savu ieguldījumu situācijas risināšanā, pēc iespējas ātrāk nosūtot uz Baltkrieviju misiju un tādējādi apliecinot opozīcijai, brīvajiem plašsaziņas līdzekļiem un NVO, ka mēs viņus atbalstām. Tikai ar viņu palīdzību un viņu pūlēm būs iespējams izveidot jauno Baltkrieviju.

Nobeigumā vēlos norādīt, ka ES ir jāparūpējas par jaunas elpas piešķiršanu kaimiņattiecību programmai. Līdz šim programma nav bijusi pietiekami veiksmīga. Nav pareizi, ka attīstības jomā mēs atbalstām tikai Moldovas, Ukrainas, Gruzijas, Armēnijas un Azerbaidžānas iedzīvotājus. Izmantojot šo pašu pieeju, mēs arī Baltkrievijas iedzīvotājiem varētu parādīt, cik svarīgi viņu valsts nākotnes kontekstā ir atjaunot attiecības ar Eiropu. Šādi rīkojoties, mēs panāktu, ka Baltkrievijas iedzīvotājos atkal atgriežas cerība.

  Werner Schulz (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, attiecībā uz cerībām, ka Baltkrievija pēc prezidenta vēlēšanām kļūs demokrātiskāka, esam piedzīvojuši rūgtu vilšanos. Par spīti negatīvajai pieredzei un mūsu iebildumiem pret Lukashenko kunga valdību Eiropas Savienība pēdējos mēnešos attiecībā uz Baltkrieviju ievēroja pretimnākošu politiku. Pavisam skaidri tika norādīts, cik lielā mērā piedāvātā sadarbība būs atkarīga no šīm vēlēšanām, un uz brīdi šķita, ka vēlēšanas vismaz daļēji būs godīgas, atbilstošas un brīvas.

Tomēr šīs nelielās piekāpšanās acīmredzot sašūpoja represīvo sistēmu tā, ka prezidents atkal parādīja savu īsto dabu, apliecinot sevi kā nežēlīgu diktatoru. Viņa ievēlēšana amatā ir nekaunīga izlikšanās, viņa vara nav likumīga, un vardarbība, ko viņš vērš pret opozīciju, ir nežēlīgs noziegums. Nelikumības vēlēšanu laikā un protestu apspiešana ir apliecinājums tam, ka Baltkrievija ir spērusi lielu soli atpakaļ. Vēlreiz atgādināšu, ka šajā valstī valda bailes un represijas. Vēlēšanu krāpnieki nekaunīgi apgalvoja, ka ir iesaistījušies ārvalstu slepenie dienesti un diplomāti, lai gan patiesībā pati sistēma bija atbildīga par aģitatoru darbībām. Nepieņemami ir arī tas, ka slepenais dienests, kas atrodas prezidenta kontrolē un joprojām tiek dēvēts par KGB, izmanto Staļina laika metodes, lai terorizētu opozīciju un pilsonisko sabiedrību.

Nav pieļaujams, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas dalībvalsts šādi pārkāpj pamattiesības. Ar šo postkomunistisko režīmu vairs nav iespējams samierināties. Mēs esam izstrādājuši Parlamenta rezolūciju, kura varētu būt labs pamats diskusijām Eiropas ārlietu ministru starpā. Rezolūcijā galvenokārt uzmanība pievērsta tādiem aspektiem kā tūlītēja aizturēto personu atbrīvošana, ievainoto medicīniskā aprūpe, absurdu apsūdzību atsaukšana un neatkarīgas izmeklēšanas komitejas izveide, kā arī vajadzībai piemērot mērķtiecīgas politiskās un ekonomiskās sankcijas, kas ietekmētu varas pārstāvjus, bet neskartu iedzīvotājus.

Mums ir jāatbalsta šīs valsts proeiropeiski noskaņotie spēki, kuriem mēs esam devuši cerību, kuri vēlas valdības maiņu un kuri ir nodevuši savas balsis. Savas valsts nākotni viņi redz Eiropas Savienībā, nevis ciešākās attiecībās ar Krieviju. Tas, ka Krievijas prezidents Medvedev kungs, Krievijas premjerministrs Putin kungs un Ukrainas prezidents Yanukovych kungs bija pirmie valstu vadītāji, kas apsveica Lukashenko ar uzvaru vēlēšanās, apliecina viņu izpratni par demokrātiju un drūmās nākotnes perspektīvas, kas sagaida Baltkrieviju, ja tā raudzīsies šajā virzienā.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pavēstīt ko jaunu Hautala kundzei. Es ceru, ka viņa atkal ir uzlikusi austiņas. Hautala kundze, informāciju, ko jūs sniedzāt par organizāciju Viasna, var papildināt. Šai organizācijai ne tikai tiek liegta reģistrācija, bet pavisam nesen policija arī konfiscēja visus tās datorus. Pirmdien (šie ir tie jaunumi, kurus vēlējos jums pavēstīt) es Polijā sāku vākt klēpjdatorus, ko nosūtīt šai organizācijai.

Tagad pievērsīšos pamatproblēmai, komisāres kundze. Jūs norādījāt, ka „ir pienācis laiks rīkoties”. Tas tiesa. Otra ļoti būtiska atziņa, ko jūs minējāt, bija tā, ka mēs nedrīkstam pieļaut Baltkrievijas sabiedrības izolāciju. Īstenotajiem pasākumiem ir jāatbilst šim principam, un tiem patiešām ir jābūt „saudzīgiem” pasākumiem, proti, tādiem, kas ir vērsti uz pilsoniskās sabiedrības veidošanu, plašsaziņas līdzekļu un studentu atbalstīšanu un vīzu atcelšanu. Mums ir jāatbalsta šādi pasākumi un jo īpaši jāpiešķir tiem lielāks finansējums. Tomēr es piekrītu, ka ir jāīsteno arī stingrāki pasākumi, piemēram, tie, kurus minēja Protasiewicz kungs vai Ojuland kundze. Šis jautājums ir jārisina, kombinējot abu veidu pasākumus.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, uzstādītā diagnoze un plānotā ārstēšana ir pareiza. Līdz šim problēmas ir radījis tas, ka esam pārāk maz darījuši, nevis pārāk atšķirīgas diagnozes vai ārstēšanas plāni. Tāpēc, iespējams, mums vajadzētu uzdot sev jautājumu, vai mums pietiek apņēmības šoreiz rīkoties citādi.

Mums, neapšaubāmi, ir jāpauž nosodījums, jāpieprasa aizturēto atbrīvošana, jāpiemēro sankcijas un jāapsver vajadzība pārtraukt Baltkrievijas dalību Austrumu partnerībā, tomēr vārdisks nosodījums un morālais atbalsts vien nedos vēlamo rezultātu. Mums ir vajadzīga ilgtermiņa stratēģija un rīcības plāns, un to sagatavošana būs nopietns pārbaudījums jaunajai ārpolitikai, kas patlaban tiek īstenota Ashton kundzes vadībā.

Nav runa tikai par Baltkrieviju. Tas, kā mēs risināsim Baltkrievijas jautājumu, noteiks patieso politisko dinamiku visā reģionā — Moldovā, Ukrainā, arī Krievijā un citās valstīs. No ģeopolitiskā viedokļa raugoties, patlaban notikumu gaita attālina Baltkrieviju no Eiropas, un Eiropa atkāpjas; līdzīga situācija ir Ukrainā. Nepašaubāmi, mēs rīkojamies pareizi, iesakot izmantot divkāršās pārbaudes pieeju, kas paredz piemērot sankcijas režīmam un norobežoties no tā, un palielināt sabiedrībai paredzētās palīdzības apmēru. Es teiktu tā — aizstāsim soda un atlīdzības politiku, kas līdz šim ir vērsta pret režīmu, ar „soda piemērošanu režīmam un atlīdzības nodrošināšanu sabiedrībai”. Daudz svarīgāk ir atcerēties, ka mūsu partneris ir sabiedrība, nevis režīms.

Ashton kundze norādīja, ka mums jāturpina nodrošināt palīdzību. Mēs nedrīkstam darīt tikpat maz kā līdz šim. Vai mēs izdarījām visu, kas bija jāizdara? Nē, nodrošinātā palīdzība bija smieklīgi pieticīga, un mums šī situācija ir jāmaina.

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, kamēr mēs šodien šeit debatējam, tikmēr Alexander Lukashenko, šķiet, steidz plānot savu inaugurācijas ceremoniju, kas paredzēta piektdien un kurā nepiedalīsies viesi no ārzemēm, jo starptautiskā sabiedrība uzskata, ka Baltkrievijā notikušās vēlēšanas nebija brīvas, godīgas un pārredzamas. Notikumiem attīstoties, šī diena varētu kļūt par melno piektdienu līdzās tā dēvētajai „asiņainajai svētdienai” — 19. decembrim —, kad tika aizturēti 700 demokrātiski noskaņoti protestētāji, kuru vidū bija arī septiņi no deviņiem prezidenta amata kandidātiem. Vienam no šiem kandidātiem ir lauztas abas kājas, bet kāds cits kandidāts kārtības policistu sitienu dēļ guva smadzeņu traumu.

Es aicinu Ashton kundzi un ES dalībvalstis atbalstīt Polijas priekšlikumus par vīzu aizlieguma piemērošanu un, kā norādīts mūsu rezolūcijā, principu, kas paredz mērķtiecīgu ekonomisko sankciju piemērošanu.

Šai sakarā jānorāda, ka viena no iespējām, kā Eiropas Savienība var palīdzēt, ir paust skaidras un vienkāršas prasības — atbrīvot visus politieslodzītos, izbeigt amatpersonu draudus aizliegt Baltkrievijas Helsinku komitejas darbību vai ierobežot to un steidzami organizēt jaunas vēlēšanas.

Runājot par nākotni, jāsaka, ka es piekrītu Catherine Ashton un manas grupas pārstāvju viedoklim, ka ir jāuztur spēkā iespēja piedalīties daudzpusējās sarunās un ka galvenā uzmanība ir jāpievērš pilsoniskajai sabiedrībai un tās atbalstīšanai. Bet es patiešām uzskatu, ka šie notikumi nav tikai pavērsiens demokrātijas un cilvēktiesību jomā Baltkrievijā, tie ir arī pārbaudījums pašas Eiropas kaimiņattiecību politikai. Jā, mēs cenšamies nodibināt drošu un ciešāku sadarbību un partnerattiecības ar mūsu kaimiņiem, lai pēc iespējas vairāk saskaņotos ar valstīm, ar kurām mums ir kopīga robeža, ja ir pausta patiesa savstarpēja apņemšanās tā rīkoties, taču šī pieeja nevar būt efektīva tajos bezdarbības gadījumos, kad šāda savstarpējā apņemšanās nav pausta un kad notiek virzība nepareizajā virzienā.

Risinot šīs debates, mums nebūtu jāsatraucas par „sāpēm”, ko varētu radīt ierosinātās Eiropas Savienības viedās sankcijas pret Baltkrieviju, bet gan par fiziskajām sāpēm, ko sitienu laikā juta tie, kuri atbalsta Eiropas apņemšanos ievērot demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības principus un kuriem ir vajadzīga mūsu solidaritāte, lai beidzot varētu pielikt punktu daudzajiem sāpju gadiem Baltkrievijā.

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, vēlos pateikties jums par to, ka esat tik ātri reaģējusi uz notikumiem Minskā. Es atzinīgi vērtēju arī jūsu izstrādāto koncepciju. Sankcijas, ko paredzēts piemērot tiem, kas ir atbildīgi par nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tajā ir labi līdzsvarotas ar pasākumiem, kas paredzēti Baltkrievijas iedzīvotāju atbalstam.

Vēlos pateikties arī Minhenes drošības konferencei, kura atsauca Lukashenko kunga ielūgumu. Šāda rīcība skaidri apliecināja, ka diktatoriem nav vietas starptautiskās komitejās un ka šādus diktatorus nedrīkst atzīt, aicinot viņus uz šādu komiteju sanāksmēm.

Pašpasludināta prezidenta starptautiska atzīšana vājina opozīciju attiecīgajā valstī, turklāt to var uzskatīt arī par demokrātijas principiem neatbilstošu vēlēšanu starptautisku atzīšanu. Tāpēc šāda konferences rīcība ir atzīstama par pareizu.

Mēs zinām, ka politiskās pārmaiņas šajā valstī tik drīz nebūs vērojamas. Mēs zinām arī to, ka Lukashenko kungs jau ilgi atrodas pie varas un ka viņš rīkojas sev raksturīgajā manierē. Tomēr attiecībā uz iedzīvotāju stāvokli Baltkrievijā mēs nedrīkstam gaidīt, baronese Ashton. Mums ir steidzami jāreaģē un jānodrošina, lai tiek atbrīvoti politieslodzītie un lai bērni atgūst savus vecākus un vecāki savus bērnus. Šie cilvēki tikai piedalījās ielu demonstrācijās, lai aizstāvētu savas demokrātiskās tiesības un skaidri paustu savas sajūtas. Pret viņiem vērstās darbības bija nepamatotas.

Baronese Ashton, es aicinu jūs steidzami rīkoties un ikvienā paziņojumā skaidri norādīt, ka šie cilvēki ir politieslodzītie, nevis noziedznieki. Vēlos nosūtīt sveicienus Andrei Sannikov un citiem ieslodzītajiem. Viņiem jāzina, ka viņi var rēķināties ar mūsu solidaritāti.

  Edvard Kožušník (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā mēnesī Kubas totalitārais režīms liedza A. Saharova balvas laureātam Guillermo Farinas ierasties Strasbūrā. Pēc dažām dienām mēs kļuvām par lieciniekiem represijām, kas pēc prezidenta vēlēšanām notika Baltkrievijā. Domājams, nevienam nav šaubu par to, ka Lukashenko režīms ir autoritārs režīms, tomēr tāpat kā Fidel Castro režīms Kubā tas ir arī totalitārs režīms.

Šodien mēs debatējam par to, vai Lukashenko režīma vadošajām amatpersonām vajadzētu liegt ieceļošanu ES. Es atbalstu viedokli, ka mums ir jābūt atvērtākiem pret Baltkrievijas vienkāršajiem iedzīvotājiem, kuri nekad nav zinājuši, kas ir brīvība un demokrātija. Jebkāda veida politiskā norobežošanās tikai nāks par labu Lukashenko. Baltkrievijas iedzīvotājiem ir jābūt laipni gaidītiem ES, savukārt pret Lukashenko totalitārā režīma pārstāvjiem mums jāievēro vēsa attieksme un ļoti stingra nostāja. Cilvēkiem, kas neievēro demokrātiskās vērtības, nav vietas demokrātiskā sabiedrībā.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). – (PL) Priekšsēdētaja kungs, politika, ko pēdējā laikā attiecībā uz Baltkrieviju īstenoja dažas Eiropas valdības, diemžēl arī manas valsts — Polijas valdība, ir piedzīvojusi pilnīgu neveiksmi. Lukashenko kungs smejas par mums un, mūsu vienaldzīgās attieksmes mudināts, vajā un iesloga cietumā savus politisko oponentus. Īstenotā vienošanās un iecietības politika nav devusi vēlamos rezultātus. Mūsu mēģinājumi risināt sarunas ar diktatūru Baltkrievijā tika interpretēti kā atbalsts Lukashenko kungam, un mūsu cerības sagrāva decembra notikumi — uzbrukumi vairākiem simtiem opozīcijas aktīvistu, viņu nežēlīgā sišana un apcietināšana.

Ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Parlamenta deputāti raidītu skaidru vēstījumu Baltkrievijai. Eiropa nepieļaus, ka Baltkrievijas diktatūra ierobežo brīvību. Sankcijām ir jābūt mērķtiecīgām un vērstām pret režīma pārstāvjiem, nevis vienkāršajiem iedzīvotājiem. Gluži pretēji — iedzīvotājiem ir vajadzīga mūsu palīdzība, tāpat arī sabiedriskajām organizācijām, neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem un opozīcijai. Mēs patiešām varam palīdzēt, atbalstot izglītību un nodrošinot vīzu atvieglojumus. Lai nepieļautu, ka režīma rokās nonāk mūsu līdzekļi, ir jāaptur vai jāierobežo Baltkrievijas dalība Austrumu partnerībā. Jo vairāk Eiropa iesaistīsies Baltkrievijas problēmu risināšanā, jo ātrāk tiks gāzts mūsu kontinenta pēdējais diktators.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, viens no mūsdienu pasaules svarīgākajiem notikumiem ir pāreja no totalitārisma uz demokrātiju Austrumeiropas valstīs. Šo attīstību labi ilustrē Ungārija, kuras vēsturiski svarīgo prezidentūru mēs šorīt apspriedām, un spilgts piemērs ir arī mūsu priekšsēdētājs Buzek kungs.

Tomēr ir valstis, kurās šī pāreja nav noritējusi tik gludi. Baltkrievija diemžēl ir viena no šīm valstīm, un jo īpaši Ashton kundze konspektīvi izklāstīja, kas būtu darāms, lai šo situāciju risinātu.

Labākajā gadījumā varam teikt, ka Baltkrievija ir virzījusies demokrātijas virzienā, sperot divus soļus uz priekšu un vienu atpakaļ. Nesen notikušās vēlēšanās var uzskatīt par trim soļiem atpakaļ, nesperot nevienu soli uz priekšu, bet es piekrītu Ashton kundzei, ka mums ir jāsadarbojas ar pilsonisko sabiedrību, NVO un mūsu starptautiskajiem partneriem, lai piespiestu prezidentu Lukashenko pielikt punktu represijām un diktatūrai.

  Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, 19. decembra notikumi Baltkrievijā bija brīvības un demokrātijas principu pārkāpšana. 700 personu apcietināšana, tostarp visu prezidenta amata kandidātu apcietināšana, neprasa komentārus. Vēlēšanas nebija godīgas. Šī situācija ir pārbaudījums ne tikai ES, bet arī tām valstīm, ar kurām ES ir priviliģētas attiecības, piemēram, Krievijai, kura ir atzinusi vēlēšanu rezultātus.

Mums ir jāatbalsta opozīcija un jāraida skaidrs vēstījums, ka sarunas par attiecībām ar Baltkrieviju un jo īpaši ar tās valdību mēs sāksim tikai tad, kad būs atbrīvoti visi ieslodzītie. Tomēr Baltkrievijai piemērotie ierobežojumi nedrīkst ietekmēt valsts iedzīvotājus. Mums ir jāseko Polijas piemēram un jāatvieglo vīzu režīms. Mums ir jāpalīdz tiem, kas ir palikuši bez darba un jādod iespēja studentiem, kas izslēgti no universitātēm, studēt citās valstīs. Mūsu atbalsts ir vajadzīgs neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem, tostarp abām radiostacijām un Belsat televīzijai. Šis nav tikai Lietuvas un Polijas uzdevums, bet arī citu dalībvalstu un Eiropas iestāžu uzdevums. Es aicinu īstenot šos pasākumus, ievērojot pēc iespējas stingrāku nostāju.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, ja ir runa par mūsu principiem un mūsu pārliecību, tad šajā ziņā situācija Baltkrievijā, neapšaubāmi, ir attīstījusies ļoti nevēlamā gultnē. A. Lukashenko vada valsti, un opozīcija ir viņa mērķis. Iedzīvotāji sagaida, lai mēs atbalstām pilsonisko sabiedrību, kura, kā pareizi tika norādīts, augstu vērtē Eiropas Savienību un tās principus, lai mēs aicinām ievērot preses brīvību un atbrīvot ieslodzītos opozīcijas līderus un it sevišķi, lai mēs izstrādājam politiku, kas atbilstu Ashton kundzes pieminētajai politikai, kuru es pilnībā atbalstu, un tā radām jaunus apstākļus attiecību atjaunošanai ar Baltkrieviju.

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, prezidenta vēlēšanas Baltkrievijā sagādāja rūgtu vilšanos visiem tiem, kas ir sekojuši notikumiem šajā valstī vairāku gadu garumā. Es tikos ar Baltkrievijas vēstnieku Londonā, un viņš man vēlreiz apliecināja, ka šoreiz viss būs citādi, ka vēlēšanas noritēs atbilstoši starptautiskajiem standartiem un ka EDSO varēs atzīt tās par godīgām un brīvām.

Diemžēl Lukashenko kunga Homo sovieticus instinkts izrādījās noturīgāks par visu citu. Viņa disidentisko rīcību nespēja paredzēt pat viņa paša valsts augstākās amatpersonas, tostarp vēstnieki. Arī es pievienojos aicinājumam nekavējoties atbrīvot visus politieslodzītos un organizēt jaunas vēlēšanas, kuru pārraudzīšanas nolūkā uz Baltkrieviju tiktu nosūtīta ilgtermiņa ES novērošanas misija un par kurām EDSO ar pilnu pārliecību varētu teikt, ka tās atbilst visiem tiem standartiem, kas ļauj nodrošināt brīvas un godīgas vēlēšanas.

Maz ticams, ka Minska tam piekritīs, tomēr mums vismaz ir jāmēģina. Prasību nepildīšanas gadījumā mums nekavējoties ir jāpiemēro pastiprinātas un mērķtiecīgas sankcijas, ir jāiesaldē Lukashenko līdzekļi (ja varam tos atrast) un jānosaka ceļošanas aizliegums Lukashenko un viņa valsts augstākajām amatpersonām.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es no savas puses gribētu atbalstīt Eštonas kundzes ziņoto par izsvērtu attieksmi pret notikumiem Baltkrievijā. Mēs ļoti bieži lietojam tīri emocionālus vērtējumus un balstām tos uz emocijām. Mēs runājam par politiskiem ieslodzītajiem, kas ir jāatbrīvo. Bet vēl jau tiesa nav bijusi. Vēl mēs nezinām, kas tur tiks, kāds lēmums, pieņemts. Tādēļ es vēl un vēlreiz lūdzu visus savus kolēģus attiekties pret tāda veida notikumiem ļoti izsvērti. Divus gadus atpakaļ Latvijā notika tas pats — kamēr notika mītiņš, nevienam neliedza mītiņot. Bet, kad pūlis, provokatora acīmredzot vadīts, atnāca un sāka graut parlamentu, tad gan policija iejaucās. Tas pats bija arī Baltkrievijā. Es gribētu ļoti zināt (es tūlīt beigšu), no kurienes nāk tā nauda, ar ko tiek barota Baltkrievijas opozīcija. Tā būtu mūsu palīdzība viņiem. Paldies!

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, plašsaziņas līdzekļos mēs atkal un atkal varam lasīt, ka, atjaunojot sankcijas pret Baltkrievijas prezidentu Lukashenko, kuras pirms vairāk nekā diviem gadiem tika mazinātas, mēs būtībā atzītu, ka mūsu ilgstošie centieni satuvināties ir bijuši neveiksmīgi.

Manuprāt, šie centieni bija uzskatāmi par neveiksmīgiem jau laikā, kad notika prezidenta vēlēšanas vai tika slēgti Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas biroji Minskā.

Eiropas pēdējā diktatora rīcība vēlreiz apliecina, ka cilvēktiesību pārkāpumi Eiropas Savienībai rada problēmas. Skandāls saistībā ar CIP lidojumiem vai nekonsekventā pieeja nesaskaņām, kas saistītas ar valstu teritoriālo integritāti un to iedzīvotāju pašnoteikšanās tiesībām, piemēram, Balkānu valstīs, ir iedragājuši ES reputāciju, mazinot tās līdera lomu cilvēktiesību jomā. ES uzticamību mazina arī tas, ka, darbojoties pretēji augstu vērtējamajiem Kopenhāgenas principiem, tā turpina pievienošanās sarunas ar Turciju, kuras līdzšinējā prakse cilvēktiesību jomā nav bijusi diez ko spīdoša.

Tomēr kauliņi Baltkrievijā ir mesti. Neapšaubāmi, ar paša Lukashenko kunga palīdzību.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā to, ka Lukashenko režīms īsteno arvien plašākas represijas, mūsu pienākums ir būt solidāriem ar Baltkrievijas iedzīvotājiem. Mums ir jāatbalsta neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi, cita starpā, dodot tiem iespēju darboties ES teritorijā, un labs piemērs šai ziņā ir Belsat televīzija Polijā. Atzinīgi vērtējams atbalsta veids ir arī stipendijas studentiem un skolniekiem, jo daudzi jaunieši ir izslēgti no universitātēm un skolām tā dēvētās opozicionārās darbības dēļ. Tas pats attiecas uz vīzām. Patlaban Baltkrievijas iedzīvotājiem tās ir pārāk dārgas, un šī situācija būtu nekavējoties jāmaina. Baltkrievijas iedzīvotājiem ir jānodrošina iespēja pilnīgi brīvi ceļot uz ES, izņēmums, protams, ir režīma pārstāvji. Neapstrīdama prioritāte ir atbalsts pilsoniskajai sabiedrībai, jo tieši patiesi pilsoniska sabiedrība būs tā, kas ieviesīs izmaiņas Baltkrievijā un nodrošinās labāku nākotni visiem Baltkrievijas iedzīvotājiem.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, 19. decembra prezidenta vēlēšanas iezīmēja soli atpakaļ Baltkrievijas demokrātiskajā attīstībā un attiecībās ar ES. Spēka izmantošana un opozīcijas pārstāvju apcietināšana nepavisam nav veids, kā atrisināt politiskos konfliktus. Gluži pretēji — liedzot opozīcijai tiesības uz pārstāvniecību parlamentā, tiek vairots sociālais sasprindzinājums.

Ņemot vērā šos apsvērumus, es uzskatu, ka Minskas autoritārajam režīmam nav tiesību izmantot Austrumu partnerības piedāvātās priekšrocības. Turklāt Baltkrievija atšķirībā no citām reģiona valstīm (jo īpaši Gruzijas un Moldovas Republikas) nav apstiprinājusi savas apņemšanās saistībā ar šo politiku. Pārtraucot Baltkrievijas dalību Austrumu partnerībā, patiešām tiktu piemērotas tiešas un materiālas sankcijas pret valdību. Es ceru, ka nākamā Ārlietu padome minēs šādas sankcijas kopējā nostājā.

  Krzysztof Lisek (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Ashton kundze, es vēlētos uzdot Ashton kundzei mazliet netaktisku jautājumu. Vai jūs zināt, ko 1982. gadā Jerzy Buzek mēdza darīt vakaros? Vai ko vakaros mēdza darīt Janusz Lewandowski vai Donald Tusk? Viņi visi ieslēdza radio un klausījās Radio Free Europe, Voice of America vai BBC, lai uzzinātu, kas patiesībā notiek Polijā. Vēlos uzdot jums vēl kādu svarīgu jautājumu. Kā Lech Wałęsa un citi opozīcijas aktīvisti varēja izdzīvot pēc tam, kad Polijas komunistiskais režīms atlaida viņus no darba? Viņi visi izdzīvoja tāpēc, ka Amerikas arodbiedrību locekļi sūtīja finansiālo palīdzību. Viņiem bija iespēja klausīties radio, jo radiostacijas saņēma atbalstu un finansējumu. Šodien mēs esam atbildīgi par to, lai Baltkrievijas iedzīvotāji uzzinātu patiesību un lai finansiālā palīdzība nonāktu Baltkrievijas opozīcijas rokās.

  Peter Šťastný (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es pilnībā piekrītu kolēģiem, ka ir jāpiemēro sankcijas Lukashenko galvenajiem līdzstrādniekiem un jānodrošina atbalsts un palīdzība Baltkrievijas opozīcijai, NVO un vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā minēts, ka 2014. gada pasaules čempionāts hokejā varētu nenotikt Baltkrievijā, ja netiks atbrīvoti politieslodzītie. Šis ir saprātīgs un ļoti efektīvs ietekmēšanas līdzeklis. Lukashenko kungs, tāpat kā Baltkrievijas iedzīvotāji, ir kaislīgs hokeja fans. Šāda rīcība noteikti pievērstu uzmanību un radītu daudz jautājumu visā valstī.

Šāda lēmuma pieņemšana ir Starptautiskās hokeja federācijas kompetencē. Šī varētu būt iespēja uzlabot organizācijas reputāciju, kas tika aptraipīta, uzņemot SHF padomē bijušo augsta ranga KGB amatpersonu un komunistiskā režīma spiegu ASV un personu, kas palīdzēja izkrāpt miljardiem dolāru no simtiem tūkstošu iedzīvotāju. Es ceru, ka īstajā brīdī SHF pieņems pareizo lēmumu.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, man prieks, ka vairāki no mums atklāti atzina, ka tā dēvētā dialoga politika, ko īstenoja ES un daudzas dalībvalstis, ir cietusi neveiksmi. Lukashenko, būdams prasmīgs politiķis, ir spējis īstenot savas kampaņas programmu, viņš ir izmantojis visas politiskās un ekonomiskās priekšrocības un vienlaicīgi turpinājis nicināt demokrātiju un cilvēktiesības. Viņš ir spējis apburt pat dažus EP politiķus, piemēram, Rubika kungu, kuru šajā situācijā, šķiet, visvairāk satrauc tas, vai opozīcija saņems palīdzību no ārzemēm.

Politiskajiem līderiem noteikti ir jāpiemēro rezolūcijā minētās sankcijas. Un cerībā, ka tas veicinās demokrātijas atzīšanu, mums ir jānodrošina arī palīdzība vienkāršajiem iedzīvotājiem, kas ir zaudējuši darbu, un studentiem. Šī patiešām ir ES pēdējā iespēja parādīt savu īsto seju un apliecināt, ka mēs atbalstām Baltkrievijas iedzīvotājus viņu cīņā par demokrātiju un ka mēs vēlamies gāzt Eiropas pēdējo diktatoru.

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, vēlos visiem norādīt, ka būtu ļoti jauki, ja tie, kas vēlas izteikties saskaņā ar brīvā mikrofona procedūru, būtu klāt visu debašu laiku. Tad būtu daudz vieglāk iesaistīties aktīvajās debatēs.

  Piotr Borys (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šis ir izšķirošs brīdis, kad mums ir iespēja apliecināt savu solidaritāti ar Baltkrieviju. Mēs visi zinām, ka Baltkrievija ir pēdējā Eiropas valsts, kurā valda diktatūra, un mums vajadzētu pilnā mērā apliecināt savu solidaritāti. Mēs visi zinām arī to, ka līdzekļi, ko šajā jomā piešķir ASV, ir ierobežoti, un mēs šodien vēlamies izteikt priekšlikumu izveidot finansēšanas programmu, kas būtu ļoti svarīga un kuras mērķis būtu atbalstīt ne tikai opozīciju, plašsaziņas līdzekļus un nevalstiskās organizācijas, bet jo īpaši jauniešu eliti. Galvenokārt ir runa par simtiem un pat tūkstošiem Baltkrievijas studentu, kuri nevar turpināt savas studijas, un es vēlētos izteikt ļoti konkrētu priekšlikumu, proti, Erasmus sistēmas ietvaros izstrādāt īpašu Erasmus programmu, kas būtu paredzēta tikai Baltkrievijas studentiem. Mēs zinām, ka šīs programmas īstenošana ļautu ļoti daudz ietaupīt un ka to nebūtu grūti realizēt, turklāt mūsdienīgu un jaunu nākotnes perspektīvu nodrošināšana, paverot iespējas demokrātiskas valsts izveidei, varētu izrādīties efektīva ilgtermiņā, un es aicinu komisāri par to parūpēties.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, vēlos teikt lielu paldies jums un visiem deputātiem, kas šodien piedalījās šajās ļoti svarīgajās, mērķtiecīgajās un pārdomātajās debatēs. Es noteikti rūpīgi izskatīšu Parlamenta rezolūciju par šo svarīgo un sarežģīto jautājumu.

Ir pagājis tikai viens mēnesis kopš šīs krīzes sākuma, un notikumi ir risinājušies ļoti strauji. Es, protams, ceru, ka atbilstīgi mūsu kopīgajiem mērķiem notikumu gaita beidzot ievirzīsies labvēlīgākā gultnē. Ir jāatbrīvo aizturētās personas, un Baltkrievijai ir jāsāk īstenot visaptverošas reformas. Es ļoti ceru, ka parlamentārajai sadarbībai arī turpmāk būs liela nozīme šajā procesā.

Daudzi deputāti atbalstīja atziņas, kutas es paudu debašu sākumā — vajadzību skaidri apzināties, ka notikušais ir nepieņemams, ka mēs grasāmies rīkoties saistībā ar notikušo un ka mēs vēlamies atbalstīt pilsonisko sabiedrību, jauniešus, plašsaziņas līdzekļus un studentus, proti, tās cilvēku kategorijas, par kurām runāja daudzi deputāti.

Paustie viedokļi mani lielā mērā ir iedrošinājuši. Mēs turpināsim darboties, lai nodrošinātu, ka visi šie pasākumi tiek īstenoti.

Visbeidzot vēlos norādīt, ka, tiekoties ar ģimenēm un opozīcijas līderiem, es viņiem pavisam skaidri teicu, ka mēs vēlamies, lai ieslodzītie tiek atbrīvoti no cietuma un lai Baltkrievija attīstās mums visiem vēlamā virzienā, proti, patiesas demokrātijas virzienā.

Es ļoti atklāti paudu mūsu viedokli arī ārlietu ministram. Tagad viņu ziņā ir mainīt nostāju un darīt to, kas, kā viņi paši ļoti labi apzinās, viņiem ir jādara. Pretējā gadījumā starptautiskā sabiedrība būs spiesta rīkoties.

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2011. gada 20. janvārī.

– Ashton kundze, jūs atrodaties šajā zālē kopš plkst. 15:00, un tagad ir plkst. 18:15. Vai jūs vēlētos piecu minūšu pārtraukumu nelielai atpūtai? Ja nē, tad mēs varam turpināt.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. – Priekšsēdētāja kungs, esmu spiesta pamest šīs debates, jo man jādodas uz Turciju, kur ir paredzētas sarunas ar Irānu. Mans kolēģis un draugs Stefan Füle aizstās mani debašu pēdējā daļā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Indrek Tarand (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Stāvoklis Baltkrievijā ir ļoti satraucošs, un ES ir jāveic atbilstoši pasākumi. Šai sakarā vēlos informēt jūs par kādu aktuālu sazvērestības teoriju, kuru man vakar atklāja kāds Baltkrievijas uzņēmējs.

Viņš apgalvoja, ka pats prezidents Lukashenko nemaz nav vēlējies, lai pēc vēlēšanām izveidotos šāda situācija, un ka šādu notikumu gaitu ir noteikusi Baltkrievijas un Krievijas slepeno dienestu sadarbība, kuras mērķis ir bijis kavēt centienus izveidot sadarbību starp ES un Baltkrieviju.

Protams, ka šādas teorijas nav iespējams pierādīt, tomēr mums jāņem vērā, ka, piemērojot sankcijas atbildīgajām Baltkrievijas partijām, mēs varam nodarīt kaitējumu arī Baltkrievijas iedzīvotājiem, pilsoniskajai sabiedrībai un tamlīdzīgi. Pieļaujot iespēju, ka Krievijai varētu būt slepena saistība ar šo situāciju, es vēlos vēlreiz atgādināt to, ko Parlamentam esmu teicis jau iepriekš — Francija nolēma pārdot Krievijai Mistral tipa karakuģi, un esmu pārliecināts, ka tai nāksies šo rīcību nožēlot.