Indekss 
Debašu stenogramma
PDF 4371k
Trešdiena, 2011. gada 19. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"
1.  Sēdes atklāšana
 2.  Starptautiskā adopcija Eiropas Savienībā (iesniegtie rezolūciju priekšlikumi) (sk. protokolu)
 3.  Īstenošanas pasākumi (Reglamenta 88. pants) (sk. protokolu)
 4.  Eiropadomes 16. un 17. decembra sanāksmes secinājumi (debates)
 5.  Ungārijas darba programma, uzņemoties Padomes prezidentūras pienākumus (debates)
 6.  Balsošanas laiks
  6.1.  Pacienta tiesības pārrobežu veselības aprūpē (A7-0307/2010, Françoise Grossetête) (balsošana)
  6.2.  Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību (FLEGT) (balsošana)
  6.3.  ES un Kamerūnas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā (A7-0371/2010, Yannick Jadot) (balsošana)
  6.4.  ES un Kongo Republikas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā (A7-0370/2010, Yannick Jadot) (balsošana)
  6.5.  Partnerattiecību pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm (balsošana)
  6.6.  Partnerattiecību pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm (A7-0365/2010, David Martin) (balsošana)
  6.7.  Starptautiskā adopcija Eiropas Savienībā (balsošana)
  6.8.  Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Serbiju (B7-0021/2011) (balsošana)
  6.9.  EK un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (A7-0362/2010, Jelko Kacin) (balsošana)
  6.10.  Eiropas iniciatīva attiecībā uz Alcheimera slimību un citām demencēm (A7-0366/2010, Marisa Matias) (balsošana)
  6.11.  Astmas slimniekiem paredzētie inhalatori (balsošana)
  6.12.  Stāvoklis Haiti vienu gadu pēc zemestrīces — humānā palīdzība un rekonstrukcija (B7-0023/2011) (balsošana)
  6.13.  Vārda brīvības pārkāpumi un diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ Lietuvā (balsošana)
 7.  Balsojumu skaidrojumi
 8.  Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)
 9.  Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)
 10.  Kristiešu stāvoklis saistībā ar reliģijas brīvību (debates)
 11. Drošības situācija Sahelas reģionā (debates)
 12. Stāvoklis Baltkrievijā
 13.  ES un Lībijas pamatnolīgums
 14.  Izmaksas, ko rada patvēruma meklētāju pieteikumu izskatīšana dalībvalstīs (debates)
 15.  Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)
 16.  Sēdes slēgšana


  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 
1.  Sēdes atklāšana
Visu runu video
  

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

 

2.  Starptautiskā adopcija Eiropas Savienībā (iesniegtie rezolūciju priekšlikumi) (sk. protokolu)

3.  Īstenošanas pasākumi (Reglamenta 88. pants) (sk. protokolu)

4.  Eiropadomes 16. un 17. decembra sanāksmes secinājumi (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Eiropadomes un Eiropas Komisijas paziņojumi par Eiropadomes 16. un 17. decembra sanāksmes secinājumiem. Saskaņā ar līgumu Eiropadomes priekšsēdētājs Van Rompuy kungs iepazīstinās ar ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Herman Van Rompuy, Eiropadomes priekšsēdētājs. – Vispirms — novēlu visiem laimīgu Jauno gadu! Tieši tik vienkārši, un es to novēlu jums personīgi un Savienībai šajā grūtajā laikā. Tā kā pēdējā Eiropadomes sanāksme notika jau pirms mēneša, ļaujiet man jums atgādināt, ka katru reizi, vien dažas stundas pēc katras sapulces, es jūsu Priekšsēdētāju konferencei sniedzu pilnu ziņojumu par Eiropadomes sanāksmes rezultātiem.

Decembra Eiropadomes pirmajā sanāksmes dienā mēs pievērsāmies ekonomikas jautājumiem un otrajā dienā — ārpolitikai. Ekonomikas politikas jomā mēs nonācām pie dažiem svarīgiem secinājumiem. Vispirms mēs pieņēmām lēmumu par priekšlikumu saistībā ar ierobežotu līguma grozījumu, kas ir vajadzīgs pastāvīga mehānisma izveidošanai, lai nodrošinātu euro zonas finanšu stabilitāti kopumā. Pēc mūsu vienošanās oktobra sanāksmē par to, ka principā šāds līguma grozījums ir vajadzīgs, es apspriedos ar Eiropadomes locekļiem par šā grozījuma iespējamo formulējumu un saturu. Es panācu vienošanos par līguma 136. panta papildināšanu ar tekstu, ko veido divi teikumi. Es citēju:

„Dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot stabilizācijas mehānismu, ko izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas euro zonas stabilitāti. Jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus.”

Tas ir būtisks pasākums mūsu centienos nodrošināt lielāku Eiropas izturību pret krīzēm. Tas ir svarīgi ne tikai tiesiskajai drošībai, bet arī tirgus uzticamībai. Tā kā šā grozījuma rezultātā netiks paplašinātas Savienības pilnvaras, visas Eiropas Savienības dalībvalstis vienojās, ka būtu atbilstīgi piemērot vienkāršotu pārskatīšanas procedūru. Tam tagad ir vajadzīgs jūsu Parlamenta, kā arī Eiropas Komisijas un Centrālās bankas atzinums. Mēs ceram panākt jūsu apstiprinājumu. Man diezin vai jums ir jāatgādina par to, cik svarīgi ir laikā, kad tirgus svārstības vēl aizvien rada bažas, šajā jautājumā virzīties uz priekšu — cik vien ātri iespējams un bez aizķeršanās.

Es zinu, ka jūs un jūsu atbildīgās komitejas ir uzmanīgi sekojušas līdzi šim jautājumam, tostarp manis vadītās Ekonomikas pārvaldības darba grupas darbības laikā, kad notika sanāksmes, kurās piedalījos es un septiņi visvairāk iesaistīto parlamentāro komiteju priekšsēdētāji. Es vēlētos pateikties priekšsēdētājam Buzek kungam par viņa ieguldījumu šajā jautājumā Eiropadomes sanāksmes laikā un par to, ka viņš mūs informēja par Parlamenta vēlēšanos ātri virzīties uz priekšu šā jautājuma izskatīšanā.

Ar jūsu atzinuma palīdzību Eiropadome savā marta sanāksmē varēs pārveidot šo lēmumprojektu pilntiesīgā lēmumā. Tad līguma grozījums būs jāapstiprina katrā dalībvalstī. Mērķis ir grozījuma stāšanās spēkā ne vēlāk kā 2013. gada 1. janvārī, lai pats pastāvīgais instruments varētu sākt darboties 2013. gadā.

Eiropadome arī izskatīja jautājumu par to, kādi varētu būt nākotnes instrumenta galvenie elementi. Jau oktobrī mēs aicinājām Komisiju uzsākt sagatavošanās darbu. Tā rezultātā 28. novembrī Eurogrupas finanšu ministri sagatavoja paziņojumu, ko Eiropadomes sanāksmē pilnībā apstiprināja. Tajā ir paredzēts, ka nākotnes Eiropas Stabilitātes mehānisms tiks izveidots uz pašreizējā mehānisma pamata, ar to paredzot Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) iesaistīšanu. Eiropas Savienība turpinās stingri ievērot SVF standarta un starptautisko praksi. Attiecībā uz privātā sektora nozīmi lēmumi tiks pieņemti katrā gadījumā atsevišķi, līdz ar to privātā sektora līdzdalība nebūs priekšnosacījums atbalsta saņemšanai nākotnes Stabilitātes mehānisma ietvaros.

Visbeidzot, Eiropadomē noritēja arī ļoti laba un padziļināta viedokļu apmaiņa par nesenajiem notikumiem ekonomikas jomā un par to, kā īstermiņā un ilgtermiņā risināt problēmas, ar ko saskaras visu Eiropas valstu ekonomikas. Piedalījās arī Centrālās bankas priekšsēdētājs, un Eiropadome uzklausīja arī euro zonas valstu un valdību vadītāju paziņojumu un sveica klātesošos ES institūciju pārstāvjus. Šī diskusija apliecināja starp dalībvalstīm un institūcijām pastāvošo mērķtiecības un vienotības izjūtu. Visi diskusijas dalībnieki piekrita pamatanalīzei. Es uzstāju: piekrīt visas 27 dalībvalstis, lai gan analīzē uzmanība ir pievērsta galvenokārt pašreizējām 17 euro zonas valstīm. Tātad mums ir kopīga griba nodrošināt lielāku mūsu ekonomiku noturību pret krīzēm un pastiprināt strukturālo ekonomikas izaugsmi Eiropā.

Ļaujiet man atzīmēt šīs kopējās pieejas elementus, kas atspoguļo pieņemto paziņojumu. Trīs aspekti attiecas uz darbu, kas ir jāpaveic dalībvalstu valdībām: pirmkārt, fiskālā atbildība, otrkārt, izaugsmes veicināšana un, treškārt, divas valstis ar atbalsta programmām piespiedu kārtā piemēro vajadzīgos pasākumus, un mēs visi atbalstām šo abu valstu, Grieķijas un Īrijas, valdību darbu un šo valstu iedzīvotājus.

Divi citi jautājumi attiecas uz darbu, kas kopā jāpaveic dalībvalstīm un Eiropas Savienībai. Pirmkārt, Eiropadome aicina citas institūcijas, tostarp jūsu Parlamentu, nodrošināt, ka ar manis vadītās darba grupas palīdzību oktobrī panāktās vienošanās attiecībā uz Stabilitātes paktu un makroekonomisko uzraudzību tiktu īstenotas līdz vasarai. Tas ir mūsu kopīgais pienākums. Otrkārt, mēs vienojamies par jaunu stresa testu veikšanu banku nozarē, lai nodrošinātu pilnīgu pārredzamību plašākā ES ikgadējā uzdevuma kontekstā.

Mūsu apņēmība ir nepārprotama. Euro zonas valstu un valdību vadītāji un „ir gatavi darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu visas euro zonas stabilitāti”. Norit darbs, lai izstrādātu šīs kopējās pieejas elementus.

Otrajā mūsu sanāksmes dienā mēs pievērsāmies mūsu attiecībām ar stratēģiskajiem partneriem. Cathy Ashton iepazīstināja ar progresa ziņojumiem par to, kā risināt jautājumus ar stratēģiskajiem partneriem, un es kolēģiem īsumā izklāstīju nesen notikušo augstākā līmeņa sanāksmju pozitīvos rezultātus: augstākā līmeņa sanāksmē ar prezidentu B. Obama mēs radām jaunus risinājumus transatlantiskajai sadarbībai izaugsmes, nodarbinātības un drošības jomā, piemēram, attiecībā uz videi nekaitīgu izaugsmi un kiberdrošību; augstākā līmeņa sanāksmē ar prezidentu D. Medvedev mēs panācām divpusēju vienošanos par Krievijas uzņemšanu PTO, kas ir ievērojams sasniegums; un augstākā līmeņa sanāksmē ar Indijas ministru prezidentu Singh kungu mēs guvām labus panākumus mērķtiecīga un līdzsvarota brīvās tirdzniecības nolīguma jomā, ko mēs, cerams, noslēgsim šā gada pirmajā pusē, kā arī mēs pieņēmām kopīgu deklarāciju par starptautisko terorismu.

Visas šīs sanāksmes apliecināja, ka mūsu partneriem Eiropas Savienība nav tikai ekonomikas savienība un tirdzniecības bloks, bet arī ģeopolitisks partneris.

Eiropadome arī pieņēma lēmumu piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu. Tas uzsver Eiropadomē pastāvošo pārliecību, ka Rietumbalkānu valstīm ir Eiropas mēroga nozīme.

Visbeidzot, mēs arī vienojāmies par nostāju saistībā ar Kotdivuāru saskaņā ar lēmumiem, ko dažas dienas iepriekš pieņēma ārlietu ministri, sniedzot skaidru signālu par vajadzību ņemt vērā demokrātisko vēlēšanu rezultātus.

Kā jums ir zināms, Eiropadome 4. februārī galvenokārt risinās jautājumus saistībā ar mūsu izaugsmes plānu. Inovācijas un enerģija, jo īpaši energodrošība, ir šajā ziņā svarīgākie jautājumi. Martā mēs pirmo reizi īstenosim tā dēvēto Eiropas semestri. Tas nedrīkst būt birokrātisks process, bet tai ir jābūt reālai iespējai piedalīties padziļinātā diskusijā par mūsu ekonomikas situāciju un veicamajiem pasākumiem.

Kolēģi, mēs, protams, zinām, ka mums ir jānostiprina un jāpadziļina ekonomikas saskaņošana un konverģence euro zonā. Mēs pēc iespējas vairāk strādāsim visaptverošā kontekstā, un esmu pārliecināts, ka mēs panāksim vajadzīgo konsensu.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, aizvadītajā gadā Eiropas Savienība saskārās ar daudziem skarbiem pārbaudījumiem, un Eiropadomes sanāksme, kas notika decembrī, ir apliecinājusi, cik apņēmības pilni mēs esam pieņemt jebkādus lēmumus, lai aizsargātu mūsu panākumus. Vienojoties par Eiropas stabilitātes mehānisma izveidi un saistīto grozījumu veikšanu līgumā, mēs jo īpaši esam apliecinājuši mūsu pilnīgo apņēmību atbalstīt euro zonu un dalībvalstis, kuras šo valūtu izmanto, — visas Eiropas Savienības interesēs.

Pirms pavasara Eiropadomes sanāksmes Komisija pieņems oficiālu atzinumu par līguma grozījuma tekstu. Mēs noteikti veiksim savu pienākumu, izskaidrojot Eiropas iedzīvotājiem, kāpēc šāds ierobežots grozījums ir atbalstāms. Šī vienošanās mums ļauj kāpināt tempu, un Komisija cieši sadarbosies ar finanšu ministriem, lai izstrādātu pastāvīgā stabilitātes mehānisma elementus pirms Eiropadomes sanāksmes pavasarī. Lai gan tas būs starpvaldību mehānisms, kas bija vienīgā iespēja, ko dalībvalstis varēja apsvērt, ir svarīgi, lai tas tiktu sagatavots pilnīgā saskaņā ar līgumu un lai tas nostiprinātu mūsu stabilitātes noteikumus atbilstīgi budžeta uzraudzības principiem un instrumentiem.

Šie lēmumi ir saistīti ar plašāku pasākumu loku, ko mēs īstenojam mūsu pieejas ietvaros, lai pārvarētu ekonomikas krīzi un tās sekas, kā arī veicinātu izaugsmi un darba vietu radīšanu. Eiropadome to ir atzinusi. Euro zonas valstu un valdību vadītāji, kā arī jo īpaši Eiropas institūcijas ir skaidri norādījušas, ka tās ir gatavas darīt visu nepieciešamo, lai nodrošinātu visas euro zonas stabilitāti. Jo īpaši valstu un valdību vadītāji aicināja mērķtiecīgi rīkoties, lai nodrošinātu adekvāta finanšu atbalsta pieejamību ar Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta palīdzību, kamēr pastāvīgā mehānisma pieņemšana ir sagatavošanas procesā. Tādi bija Eiropadomes secinājumi.

Eiropadome arī aicināja paātrinātā veidā līdz jūnijam pieņemt Komisijas priekšlikumus par ekonomikas pārvaldību, kas tika sagatavoti pagājušajā septembrī. Tā atzina arī stratēģijas „Eiropa 2020” svarīgo lomu, lai Eiropa atgrieztos uz ilgtspējīgas izaugsmes ceļa. Eiropas Savienības semestris, ko pagājušajā nedēļā aizsāka ar Gada izaugsmes pētījumu, sasaista kopā visas šīs tendences. Manuprāt, tas paver jaunas iespējas, pārliecinoši uzlabojot veidu, kā mēs Eiropas Savienībā pārvaldām un saskaņojam mūsu savstarpēji atkarīgās ekonomikas. Tas ievieš īstenu Eiropas ekonomikas pārvaldību. Tā ir mūsu jaunā ekonomikas pārvaldība praksē — pārvaldība, kurai būtu jābūt visaptverošai atbildei uz krīzi.

Gada izaugsmes pētījumā Komisija par to ir sniegusi skaidru signālu. Ļaujiet man tam pievērsties, jo, manuprāt, pamatojoties arī uz ļoti svarīgajiem decembrī notikušās Eiropadomes sanāksmes secinājumiem, šobrīd vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi aplūkot nākamos pasākumus. Es uzskatu, ka veidojas jauna realitāte. Ekonomikas pārvaldības un ekonomikas koordinēšanas politika ir mainījusies, un tas nav noticis tikai tāpēc, ka to vēlējās tā dēvētie federālisti. To vēlas tirgi. To vēlas mūsu starptautiskie partneri. Tas ir vienkārša veselā saprāta jautājums, un mēs to nodrošinām un turpināsim nodrošināt.

Jaunajā Eiropas semestrī ir apvienoti stingrāki fiskālie noteikumi, piemērojot Stabilitātes un izaugsmes paktu, ar efektīvu ekonomikas koordinēšanu. Tas piedāvā ex-ante koordināciju, kas nozīmē, ka mēs savstarpēji apspriežam gan savu ekonomikas, gan fiskālo politiku pirms tās pieņemšanas. Mēs vairs neatskatāmies, lai veiktu labojumus, bet raugāmies uz priekšu, lai sniegtu pamatnostādnes.

Šī ex-ante pieeja ir centrālais aspekts tajā, kas nosaka, ka šis Eiropas Savienībai ir vēsturisks solis. Faktiski mēs dalībvalstu budžeta un ekonomikas politikas veidošanā ieviešam īstu Eiropas dimensiju. Turpmāk mēs savlaicīgi palīdzēsim izstrādāt politiku, nevis izvērtēsim un centīsimies to labot vēlāk.

Galīgos lēmumus par valstu budžetiem, protams, pieņems dalībvalstu parlamenti. Tas ir pareizi un atbilstīgi, bet šī jaunā ekonomikas pārvaldības forma vienkārši atspoguļo racionālu atbildi jaunajai realitātei. Redzot savstarpējās atkarības līmeni euro zonā un Eiropas Savienībā kopumā, valstij būtu jāspēj pieņemt lēmumi, zinot, ko grasās darīt tās kaimiņi. Šī informācijas apmaiņa sniedz iespējas un nostiprina dalībvalstu parlamentus. Tā nemazina to pilnvaras.

Gada izaugsmes pētījums sāk šo procesu, un tā galvenie vēstījumi ir skaidri: atgūt stabilitāti, vairs neatlikt strukturālās reformas un paātrināt izaugsmi veicinošos pasākumus. Pirmkārt, mums ir jāatjauno stabilitāte, konsolidējot valsts finanses. Ja mēs nesakārtosim rēķinus, mēs neatjaunosim uzticību Eiropas ekonomikai. Ja mēs neatjaunosim uzticību, mēs riskēsim ar ekonomikas stagnāciju un visām negatīvajām sociālajām sekām, kas no tās izriet, jo īpaši attiecībā uz nodarbinātību.

Bet mums pret to ir jāizturas nosvērti un pārdomāti. Fiskālā konsolidācija nenozīmē parāda samazināšanu, izdevumiem piemērojot drastisku pieeju. Tas jo īpaši ir jautājums par prioritāšu noteikšanu, un dažas jomas — inovācijas, izglītība, jauni enerģijas veidi — ir labas kandidātes šādai prioritārai kārtībai.

Otrs svarīgākais Gada izaugsmes pētījuma vēstījums ir strukturālo reformu virzīšana uz priekšu, lai mēs varētu radīt jaunas nodarbinātības iespējas. Izvēle ir vienkārša: vai mēs vēlamies izaugsmi bez darba vietām vai izaugsmi ar darba vietām? Ja vēlamies pēdējo minēto, tad mums nāksies paveikt dažas lietas. Mums ir jāmudina dalībvalstis šogad koncentrēties uz darba tirgus reformām, lai mēs varētu likvidēt šķēršļus augstākiem nodarbinātības rādītājiem. Mums ir jāpalīdz cilvēkiem atgriezties darbā vai atrast jaunas darba vietas, padarot nodarbinātību pievilcīgāku. Mums ir jāreformē pensiju sistēmas un jāpārliecinās, ka bezdarbnieku nodrošinātība nepasliktinās, atrodot darbu.

Ļaujiet man skaidri norādīt: strukturālās reformas nenozīmē mūsu sociālās aizsardzības līmeņa pazemināšanu, bet tās nozīmē, ka mēs aizsardzībā iekļaujam tos cilvēkus, kuri šobrīd ir izslēgti no darba tirgus, jo īpaši mūsu jauniešus. Jauniešu nodarbinātības rādītāji dažās dalībvalstīs pat labos apstākļos ir skandalozi. Ikviens, kuram tiešām rūp sociāla Eiropa, zina, ka tas nevar turpināties. Pieaugošas starptautiskās konkurences apstākļos mēs varam uzturēt mūsu sociālo tirgus ekonomiku tikai tad, ja mēs pielāgojamies.

Trešais svarīgākais Gada izaugsmes pētījuma vēstījums ir izaugsmi veicinošu pasākumu pastiprināšana. Tajā centrālā vieta ir mūsu programmai „Eiropa 2020”. Mums ir jākoncentrējas uz pasākumiem, kuri īsā un vidējā termiņā sniedz skaidrus ekonomiskos ieguvumus un kas pieļauj salīdzinoši ātru piemērošanu. Tas nozīmē ieguldījumu veikšanu jomās, kas rada izaugsmi, visu mūsu vienotā tirgus iespēju izmantošanu, ieguldījumu palielināšanu enerģētikas, transporta un IT infrastruktūrā (daļēji, izmantojot inovatīvu finansēšanu, tostarp, domājams, Eiropas Savienības projektu obligācijas) un turpmāku uzstāšanu uz Dohas sarunu kārtas noslēgšanu, tajā pašā laikā virzoties uz brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu ar svarīgākajiem partneriem. Tas viss ir jāatspoguļo priekšlikumā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu. Eiropas nākamajam budžetam ir jāveicina izaugsme.

Dāmas un kungi, mūsu valstu ekonomikas sāk kustību pareizajā virzienā. Atveseļošanās process ir nostiprinājies, un tas šobrīd gūst panākumus reālajā ekonomikā. Šogad mums būtu jāpiedzīvo IKP pieaugums aptuveni 1,5 % apjomā, 2012. gadā tam palielinoties līdz 2 % no IKP. Pēdējo mēnešu laikā situācija Eiropas rūpniecības nozarē ir ievērojami uzlabojusies. Mums arī būtu jāpiedzīvo stabila nodarbinātības perspektīvu uzlabošanās, un mēs sākam novērot valstu budžeta deficīta samazināšanos, galvenokārt pateicoties jau veiktajiem konsolidācijas pasākumiem, ko dažkārt atbalsta izaugsmes atjaunošanās. Sagaidāms, ka Eiropas Savienībā valdības deficīts vidēji samazināsies no 6,8 % šogad līdz 4,2 % no IKP 2012. gadā.

Tomēr atviegloti uzelpot un atgriezties pie vecajiem, sliktajiem ieradumiem būtu liela kļūda. Pasaule ir mainījusies. Mēs nevaram atgriezties pie tā, kā mēs darbojāmies agrāk. Ja mēs nerīkosimies tagad, kad saskaramies ar lielāko krīzi kopš Eiropas integrācijas sākuma, tad kad dalībvalstis būs gatavas veikt reālus pasākumus tādas ekonomikas politikas labā, kas atbilst to pašu noteiktajiem mērķiem? Ja to nedarīsim mēs Eiropas līmenī, kurš dalībvalstis pamudinās pieņemt šos lēmumus, kurš to darīs? Tikai sakārtojot savas parādsaistības un stabilizējot finanses, mēs no krīzes pārvaldības varam nokļūt pie izaugsmes veicināšanas — protams, nevis pie jebkāda veida izaugsmes, bet ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes.

Tas nozīmē strukturālās reformas, daudzas no kurām mēs esam aizstāvējuši jau vairākus gadus — reformas, kas rada izaicinājumu visām struktūrām, bet to dara, lai mazinātu cenas un palielinātu jaunu darba vietu un inovatīvu darbības veidu iespējas. Es tiešām uzskatu, ka mēs iedzīvotāju priekšā esam atbildīgi izvēlēties izaugsmi ar darba vietām. Gada izaugsmes pētījums norāda virzienu.

Tāpēc tagad nopietni pievērsīsimies pienācīgai ekonomikas politikas koordinācijai un reālai kopīgai Eiropas ekonomikas pārvaldībai visu mūsu iedzīvotāju interesēs. Paldies par uzmanību!

[Aplausi]

 
  
MPphoto
 

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs, Barroso kungs! Pēdējā Eiropadomes sanāksme nepārprotami apliecināja, ka euro ir svarīgs Eiropas integrācijas balsts. Ir jādara viss iespējamais, lai to stabilizētu un nostiprinātu.

Mūsu valstu un valdību vadītāji kopš tā laika ir apstiprinājuši savu stingro uzticību Eiropas valūtai, un fakts, ka Igaunija šā gada sākumā pievienojās euro zonai, ir vēl viens signāls šajā virzienā, un tas arī sniedz ļoti labu piemēru tam, kā ievērot standartus, ko lielākās valstis neievēro.

Tomēr ikviens saprot, cik nopietnu posmu euro zonas ietvaros ekonomiskā un sociālā ziņā pārdzīvo Eiropa. 2011. gadā ir jādara viss iespējamais, lai pārvarētu šīs problēmas un lai atjaunotu uzticību tirgū nevis virspusējā, bet strukturālā veidā, citiem vārdiem runājot, radot pareizus apstākļus izaugsmei un nodarbinātībai ilgtermiņā. Es domāju, ka mēs šajā jautājumā saprotamies.

Pirmkārt, tas nozīmē, ka ir jāuzlabo dalībvalstu finanšu stāvoklis. Uzstājīgi centīsimies to panākt, nepadosimies! Otrkārt, tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāpanāk lielāka to fiskālo politiku, kā arī nodokļu un sociālo politiku konverģence.

Tas arī nozīmē, ka mums ir bez kavēšanās jāpanāk vienošanās par euro zonas glābšanas fondu un ka šim fondam ir jēga tikai tādā gadījumā, ja tas tiek atbalstīts, stingri īstenojot fiskālās disciplīnas noteikumus. Mūsu iedzīvotājiem ir jāzina, ka valstis, kurām viņi palīdz smagos apstākļos, ļoti stingri kontrolē savus budžetus, pretējā gadījumā viņi vairs nepiekritīs maksāt, ja es drīkstu to tā formulēt.

Visbeidzot, kā es norādīju, mums ir jārada apstākļi izaugsmei un nodarbinātībai. Tas arī ietver Eiropas iekšējā tirgus izveides pabeigšanu, veicot lielākus ieguldījumus pētniecībā un inovācijās, kā arī mūžizglītībā un apmācībā. Mana grupa vēlas, lai visās šajās jomās tiktu atbalstīta Eiropas Savienības pieejas prevalēšana pār starpvaldību pieeju, jo tā gluži vienkārši ir daudz efektīvāka un daudz ilgtspējīgāka.

Van Rompuy kungs, es jūs aicinu nodrošināt, lai pēdējā Eiropadomes sanāksmē apstiprinātā līguma pārskatīšana tiktu pabeigta pēc iespējas ātrāk.

Debates par budžetu tikai sākas. Mana grupa turpinās aicināt uz vispusīgu Eiropas publisko finanšu pārskatīšanu turpmākajos gados ar mērķi Eiropā atkal radīt apstākļus izaugsmei un nodarbinātībai.

Barroso kungs, uzmanīgi izskatīsim visus jautājumus, nebaidīsimies un, kā jau es vairākas reizes esmu teicis, aplūkosim divus vai trīs dažādus budžeta piemērus: piemēram, kā mēs varam panākt Eiropas izkļūšanu no pašreizējās situācijas ar 1 %, 2 % vai 5 %? Mēs negūsim panākumus, samazinot resursus. Ja mēs vēlamies radīt darba vietas, mums vajag vairāk Eiropas resursu, un tas nenozīmē, ka dalībvalstīm ir jātērē vairāk naudas.

Priekšsēdētāj van Rompuy kungs un priekšsēdētāj Barroso kungs! Nebaidīsimies! Sniedziet mums šos priekšlikumus un mēs, valstu un valdību vadītāji, kā arī Parlaments, būsim spiesti atrast pareizo risinājumu, bet vismaz nodrošiniet mums vairākas iespējas, no kurām izvēlēties.

 
  
MPphoto
 

  Stephen Hughes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, decembra Eiropadomes sanāksme mums vismaz nodrošināja politisko vienošanos par pastāvīgo krīzes pārvarēšanas mehānismu, bet, ņemot vērā tirgus reakciju pēc Ziemassvētkiem, rodoties jaunām bažām par Portugāles, Spānijas un Beļģijas maksātspēju, mums ir jājautā, vai šis atkal ir „par vēlu” gadījums. Pats ierosinātais Eiropas stabilizācijas mehānisms radīja jaunus jautājumus par finanšu tirgiem, un spēkā esošais Finanšu stabilitātes mehānisms tagad tiek uzskatīts par nepietiekamu. Iespējas atkal nav izmantotas.

Decembrī Parlaments Padomei nosūtīja nepārprotamu signālu par eiroobligācijām, bet ne Padome, ne Komisija nav sniegusi konstruktīvu atbildi. Kopš 2008. gada mēs esam piedzīvojuši biežas šaubas un iekšējus strīdus starp dalībvalstīm un institūcijām, un ikreiz sāpīgā veidā iegūtu atbildi, kas ir novēlota un sniedz daudz mazāk, nekā tika gaidīts.

Skaidrākā problēmas ilustrācija ir fakts, ka, saskaroties ar šodienas ekonomikas un monetārajām problēmām, mums vienkārši nav vajadzīgo instrumentu. Tie ir nepiemēroti vai to nav. Mūsu institucionālie lēmumu pieņemšanas procesi ir sarežģīti un nepietiekami demokrātiski, un mūsu ekonomikas politikas stratēģija ir sašķelta un neefektīva.

Priekšsēdētāj Barroso, finanšu tirgi mūs pakļauj spiedienam ne tikai augsto parādu un deficītu līmeņu dēļ — tas notiek arī tāpēc, ka šie tirgi vēlas saņemt kompensāciju par risku, ko rada naudas aizdošana projektam, kas šķiet nespējīgs sasniegt briedumu un īstenot savu uzdevumu.

Tas, kas šodien vieno euro zonu, nav tik daudz Eiropas Savienības izveidotāju sapnis, cik vienkārši murgs, ko piedāvā alternatīva, proti, sistēmas pilnīgs sabrukums. Nožēlojamā neveiksme krīzes risināšanā virza Eiropas projektu politiskajā strupceļā. Kādas šobrīd ir iespējas, ka pārskatīta līguma rezultātā radīsies spēcīgākas un demokrātiskākas institūcijas?

Tādiem inteliģentiem aicinājumiem uz plašāku politisko integrāciju kā pagājušajā nedēļā izskanējušajam Vācijas Bundesbank vadītāja aicinājumam tiešām nav izredžu. Priekšsēdētāj Barroso, ņemot vērā minēto, es esmu šokēts par Komisijas frontālo uzbrukumu sociālajai Eiropai un par tādu iejaukšanos dalībvalstu darba tirgū kā Īrijas gadījumā. Gada izaugsmes pētījums patiešām ir frontāls uzbrukums sen pieņemtajām, sociālajā un ekonomikas ziņā būtiskajām darba ņēmēju tiesībām un pašai idejai par darba devēja un arodbiedrību sarunām par darba koplīgumu slēgšanu.

Ja šo apstiprinās Eiropadome, manuprāt, tā būs sliktākā iespējamā stratēģija situācijā, ar kuru mēs pašlaik saskaramies. Tas izrādīsies ne tikai ekonomisks neprāts, bet arī ievērojami kaitēs Eiropas projektam.

Priekšsēdētāja kungs, lielas idejas var piedzīvot neveiksmi, un mani tiešām satrauc šis Eiropas projekts. Kā rāda vēsture, cilvēki mēdz noliegt neveiksmes iespēju līdz pašam pēdējam brīdim. Atzīsim neveiksmes iespēju!

Farage kungs piekrītoši māj ar galvu. Priekšsēdētāj Van Rompuy, priekšsēdētāj Barroso! Nespēja rīkoties papildina Farage kunga un viņa sabiedroto ieroču klāstu. Es jūs lūdzu — rīkosimies!

 
  
MPphoto
 

  Sylvie Goulard, ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs, Barroso kungs! Es vēlētos sniegt divus komentārus par aizvadītā decembra Eiropadomes sanāksmes secinājumiem.

Pirmais komentārs ietver jums adresētu atgādinājumu par to, ka krīze visneparastākajā veidā ietekmē Savienību viena iemesla dēļ: mēs kopš paša sākuma esam juridiska kopiena, un juridiskā kopienā tiesību aktiem ir īpaši liela nozīme. Tas nav jautājums par atbilstības mazināšanu tiesību aktiem, tomēr, saskaroties ar tik nopietnu krīzi, kā mums to atgādina Gada izaugsmes pētījums, ko jūs, priekšsēdētāja kungs, tikko publicējāt, ir laiks rīkoties, nevis turēties pie likuma burta.

Jūs mums sakāt, ka šī līgumu pārskatīšana ir svarīga, lai atjaunotu tirgu uzticību. Vispirms, ja es drīkstu būt mazliet nepieklājīga, man šķiet, ka pēc oktobra Eiropadomes sanāksmes noslēguma netika īpaši atjaunota sanāksmju uzticība. Tāpēc tiešām uzmanieties, ja jūsu nodoms ir uzticības atjaunošana tirgos. Tikai iedomājieties, kas notiktu, ja šī pārskatīšana piedzīvotu neveiksmi.

Es pārstāvu valsti, kura ir piedzīvojusi negatīva referenduma balsojuma traumu bez alternatīva plāna. Barroso kungs, jūs jau to esat piedzīvojis. Dažkārt mums ir jāpārdomā, kas notiek, ja mēs tirgus pārstāvjiem sakām: „Mums ir jāveic grozījumi līgumos, tas viss ir jāizdara līdz šim datumam,” un tad ceram, ka tas notiks. Bez šaubām, tāpēc jūs izvēlaties vienkāršotu procedūru, cerot, ka tas notiks. Tomēr, ja tas notiks, jūs varētu atjaunot tirgu, bet noteikti ne iedzīvotāju uzticību.

Ar to ir saistīta mana otrā doma: liela brēka, maza vilna. Jūs veicat grozījumus līgumos likuma dēļ. Jūs tos neveicat, lai sniegtu iedzīvotājiem atbildes, kuras viņi gaida. Mēs šeit esam seši referenti, kuri strādā pie „ekonomikas pārvaldības” paketes, ko Komisija ir izstrādājusi bez vajadzības veikt grozījumus līgumos. Mēs vienojāmies strādāt, neveicot izmaiņas līgumos, bet procesa gaitā mums paziņoja: „Mēs veiksim izmaiņas līgumos.” Šķiet, ka mēs cilvēkiem sakām, ka mēs varam veikt izmaiņas līgumos, ka mēs varam iet tik tālu visas juridiskās birokrātijas apstākļos, bet, kad pie tā tiešām nonākam, mēs to nedarām — ne tālab, lai tiktu nopietni uztverta stratēģija „Eiropa 2020”, ne tālab, lai nodrošinātu iedzīvotājiem darba vietas un izaugsmi.

Papildus tam visam decembra Eiropadomes sanāksmē mūs tikām aicināti paātrināt darbu. Ļoti labi, darīsim to! Van Rompuy kungs, es vēlētos, lai Komisija paātrina savu darbu. Parlaments jau ir iepazīstinājis ar saviem ziņojumiem. Ir ļoti vienkāršs veids, kā darboties ātrāk: jūs pietuvināties mūsu nostājām un mēs pārtraucam uzskatīt koplēmuma procedūru par procesu, kura ietvaros Padome pieņem lēmumu un Parlaments pielāgojas.

 
  
MPphoto
 

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs! Mans galvenais iespaids, ko radīja pēdējā Padomes tikšanās, neguva atspoguļojumu jūsu pārskatā, tāpēc es vēlētos apkopot sanāksmes norisi citādā veidā. Raugoties no šodienas perspektīvas, svarīgākais aspekts, ko atceros, ir tas, ka valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes laikā Briselē kredītvērtēšanas aģentūra Moody’s pazemināja Īrijas kredītreitingu.

Tas bija brīdis, kad mēs visi aptvērām neveiksmes apmēru, ko esam cietuši saistībā ar krīzes pārvaldību, kas mums šodien vēl joprojām ir jārisina. Ikviens, kurš salīdzina galvenos parādu krīzes rādītājus dažādās valstīs, var justies pārsteigts par to, cik veiksmīgas ir bijušas pret euro vērstās spekulācijas. Tajā pašā laikā valsti, kurai ir daudz lielākas problēmas nekā Portugālei un Spānijai, proti, ASV, nemaz neskar karš, ko spekulanti izcīna par euro. Tāda ir pašreizējā situācija.

Ir sācies jauns gads, un mums ir jārēķinās ar jaunām problēmām. Mums šeit un tagad ir jārisina problēma, ko mēs prognozējām sanāksmē, proti, sanāksmē pieņemto lēmumu nepietiekamais mērogs. Es domāju, ka šobrīd mēs visi esam sapratuši, ka daudzas Eiropas valstis atrodas grūtībās. Tām ir milzīga parādu, tostarp privāto parādu, nasta un nepieņemams valsts parāda līmenis. Daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis nespēs atrisināt savas problēmas bez citu palīdzības.

Kādam vajadzētu būt mūsu nākamajam solim? Mēs uzskatām, ka vienkārša valsts parāda samazināšana, kā to sāk darīt daudzas valstis, ar Eiropas Savienības un tās rezolūciju pamudinājumu pati par sevi nav pietiekama un ka šīm dalībvalstīm piemērotais spiediens tuvojas pieņemamības robežai. Ir jāpanāk jauna vienošanās par to, kā tas var darboties patiešām pieņemamā veidā. Manuprāt, tādi notikumi kā Ungārijā piedzīvotais sniedz brīdinājuma signālu par to, kas notiek gadījumā, ja labklājības sadalījums Eiropas Savienības valstīs ir pārāk netaisnīgs un atšķirības ir pārāk lielas. Valsts parāda samazināšanas gaitā mums ir jāpievērš daudz lielāka uzmanība taisnīgumam, nekā mēs to esam darījuši līdz šim.

Turklāt mēs uzskatām, un es to vēlētos ļoti skaidri norādīt, ka ir jāveic banku nozares pārstrukturēšana. Mēs neesam pārliecināti, vai mēs arī turpmāk varam attaisnot pieaugošo parādu nastu, lai šajā jomā glābtu „dzīvos miroņus”. Es pilnībā vēlētos apstiprināt Goulard kundzes sacīto. Mums ir vajadzīga pieeja, kas mums ļaus sagatavot Eiropas iedzīvotājus nākotnei „jaunā zaļā kursa” kontekstā un noteikt jaunu virzienu krīzes ietvaros. Es vēlreiz vēlētos uzsvērt, ka Eiropa ir brīnišķīga vieta, kurā dzīvot, un mums ir jāveic liels darbs, lai tāda tā būtu arī turpmāk.

 
  
MPphoto
 

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Eiropadome pieņēma svarīgus lēmumus par turpmāko krīžu pārvaldību, bet es piekrītu Barroso kungam, ka saglabājas pamatproblēmas, proti, vajadzība atgriezties pie fiskālās disciplīnas un dažu dalībvalstu nevēlēšanās veikt nopietnas ekonomikas reformas.

Mums tika sacīts, ka vienotas valūtas sistēmas ietvaros dalībvalstis vairs nevarēs veikt devalvāciju, lai izvairītos no problēmām, un tā vietā tām būs jāveic ekonomikas reformas, lai palielinātu savu konkurētspēju. Tas bija virspusēji pievilcīgs ierosinājums, tomēr daudzi no mums rīkojās pareizi, tam nenoticot, jo tā izrādījās nepatiesa perspektīva. Dažas dalībvalstis spēja atrast citus risinājumus, lai mākslīgi atbalstītu savu ekonomiku, proti, izmantojot aktīvu cenu kāpumu, ko daļēji izraisīja nepiemēroti zema procentu likme un atteikšanās veikt koriģējošus pasākumus ar citu līdzekļu palīdzību, vai ieguldot aizdotus valsts līdzekļus ilgt nespējīgā mērogā un dažos gadījumos — lai slēptu izrietošā fiskālā deficīta mērogu.

Lai gan mums, protams, ir jārod risinājumi, lai novērstu šīs politikas tiešās sekas, un fiskālā samazināšana ir svarīga, mums tikpat svarīgi ir veikt ekonomikas reformas, lai paplašinātu darba tirgus elastību darba vietu radīšanai, atvērtu tirgus, likvidētu šķēršļus tirdzniecībai un stimulētu privātos ieguldījumus, lai mēs tādā veidā varētu aizpildīt tukšumu, ko radīja samazinātie publiskā sektora izdevumi.

Finanšu un ekonomikas krīze noteica, ka liela mēroga valdības intervence ekonomikā ir neizbēgama, tomēr mēs nedrīkstam jaukt sāpes remdējošu līdzekli ar zālēm. Lielāka valdība nav ilgtermiņa risinājums. Risinājums ir ekonomikas izaugsme, ko rada veiksmīgi uzņēmumi un uzņēmēji, kas darbojas konkurētspējīgos tirgos, kas spēj nodrošināt vērtību patērētājam un radīt darba vietas mūsu iedzīvotājiem.

Tāpēc stratēģija „Eiropa 2020”, Vienotā tirgus akts un, piemēram, „Inovācijas savienība” ir tik būtiski svarīgas iniciatīvas, un tām ir jāpievērš pienācīga uzmanība. Likmes ir augstas. Kamēr mēs esam risinājuši šo aktuālo krīzi, citas valstis visā pasaulē — dažas no tām ar tādām politiskajām vērtībām, kas šķiet ļoti atšķirīgas no mūsu vērtībām, — ir virzījušās uz priekšu. Ja mēs no šīs krīzes neizkļūsim uz progresīva ceļa virzienā uz reformām, mēs būsim nolemti nenovēršamam relatīvajam kritumam ar visdziļākajām sekām attiecībā uz mūsu vērtību popularizēšanu un patiešām — arī mūsu planētas nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Joe Higgins, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pastāvīgais finanšu stabilizācijas mehānisms praksē ir tikai vēl viens instruments, lai Eiropas lielāko banku interesēs mīkstinātu to finanšu tirgos veikto bezatbildīgo spekulāciju sekas. Tas ir mehānisms, lai strādājošajiem iedzīvotājiem visā Eiropā liktu maksāt par neveiksmi cietušas finanšu sistēmas krīzi un krīzes varā nokļuvušo Eiropas kapitālismu.

Barroso kungs un Van Rompuy kungs! Pasakiet man šorīt, jo jūs to vēl neesat izdarījuši, cik ētiski ir pārskaitīt bezcerīgus spekulantu un baņķieru privātos parādus desmitiem miljardu euro apjomā, kas radušies Īrijas nekustamā īpašuma tirgū veiktu bezatbildīgu spekulāciju rezultātā, un uzvelt tos uz Īrijas iedzīvotāju pleciem, kuri par šiem parādiem nekādā veidā nav atbildīgi. Jūsu Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Savienības intervence Īrijā ne tuvu nav glābšana — tas ir instruments, lai padarītu Īrijas nodokļu maksātājus par Eiropas banku vasaļiem. Jūs iznīcināt mūsu pakalpojumus un mūsu iedzīvotāju dzīves līmeni. Jūs apgalvojat, ka esat demokrāti, bet jūs paverdzināt Eiropas strādājošos iedzīvotājus tirgu kalpībā, finanšu tirgu, kas jūs vazāja aiz deguna.

Jūsu finanšu stabilizācijas mehānisms ir ļauns tirgu regulēts ierocis, kas tiek maskēts kā kaut kas cēls. Mēs, Īrijas kreisie spēki, uzstāsim, lai Īrijā pirms šī instrumenta pieņemšanas iedzīvotāji par to balsotu referendumā.

 
  
MPphoto
 

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, kāds ir visbiežāk lietotais vārds saistībā ar euro? Nē, tas nav „neveiksme”, lai gan tas tā varētu būt. Šis vārds ir „stabilitāte”, vai ne tā? Pirms desmit gadiem visi sacīja, ka tad, kad mums būs euro valūta, tā mums nesīs stabilitāti. Pēc desmit gadiem es sacītu, ka šī valūta mums ir nesusi haosu, domstarpības un ciešanas miljoniem cilvēku, tomēr šorīt vēl joprojām tiek izmantots vārds „stabilitāte”. To lietoja Barroso kungs, to lietoja Van Rompuy kungs: stabilitāte.

Faktiski mēs sitam sev uz pleca, jo pagājušajā nedēļā Portugālē obligāciju izsoles noritēja veiksmīgi, lai gan realitāte ir tāda, ka Eiropas Centrālā banka patiesībā izmantoja nodokļu maksātāju naudu, lai nopirktu viņu pašu parādu. Jūsu apgalvojumi, ka viss ir kārtībā, nedarbojas.

Van Rompuy kungs, kuru, jūsuprāt, jūs muļķojat? Vakardien obligāciju ienākumi Portugālē pieauga gandrīz līdz 7 %. Sabiedrība otrā Savienības malā vairs neatbalsta šo valūtu, un cīņa par Spāniju pat vēl nav sākusies. Pats modelis cieš neveiksmi, un tomēr tas, ko jūs vēlaties, ir glābšanas fonda apjoma dubultošana. Jūs pat vēlaties paplašināt glābšanas fonda darbības jomu, lai kopā ar Eiropas Centrālo banku arī jūs varētu turpināt iepirkt vēl vairāk pašu parāda.

Jūs izmantojat krīzi kā milzīgu varas sagrābšanu, lai mūs virzītu uz fiskālo savienību. Ja jums tas izdosies, mums būs jāmaina nosaukums, proti, no „Eiropas Savienības” uz „Parāda savienību”. Ja jums tas izdosies, jūs ieslodzīsiet šīs dienvidu valstis ekonomikas cietumā, kurā iedzīvotāju ciešanas būs neizsakāmas, kamēr ziemeļvalstis attapsies mūžam maksājam milzīgu rēķinu un procentu likmes, kas ir pārāk lielas to pašu ekonomikai. Mēs esam nonākuši punktā, kad patiesībā vairs nav nozīmes, ko jebkurš no jums saka. Neviens jums netic. Sabiedrība jūs neatbalsta. Es ļoti ceru, ka tirgus situācija jūs salauzīs.

 
  
MPphoto
 

  Barry Madlener (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! No visiem skaistajiem un tukšajiem Barroso kunga vārdiem es galvenokārt spēju uztvert vienu faktisku argumentu, proti, to, ka pārtikušo dalībvalstu darbs ir maksāt par nabadzīgajām dalībvalstīm, jo tāda ir realitāte šajā jautājumā. Šķiet, ka šī situācija turpināsies diezgan ilgu laiku. Mēs vēl joprojām dzirdam, ka mums ir jāpalīdz citām valstīm, bet neviens nav norādījis, kā mums tas faktiski būtu jādara. Īsāk sakot, Nīderlandes iedzīvotājiem ir jāatver savi maki un jāapmaksā rēķins vājo dalībvalstu vietā, no kurām dažas euro zonai pievienojās, izmantojot krāpnieciskus līdzekļus.

Barroso kungs saka: „Izvēlieties ilgtspējīgu izaugsmi.” Visi šie tukšie vārdi, — bet viņš nav pateicis, kā mums tas būtu jādara. Ja nu tas nedarbojas? Kāpēc mēs neizstrādājam plānu, kas ļautu tādām valstīm kā Grieķija atkārtoti ieviest savu valūtu? Šķiet, ka tas nav iespējams un ka jūs neesat gatavi sagatavot šāda veida plānus, lai gan daudzi ekonomisti uzskata, ka tie patiesībā varētu ļoti labi darboties un būtu mūsu labākā iespēja.

Pievēršoties apstākļu radīšanai izaugsmei un nodarbinātībai. Kā mums tas būtu jādara? Vispārējais vēstījums, ko es dzirdu, ir tāds, ka tas ir darāms, samazinot valsts izdevumus, un tieši ar to mēs Nīderlandē esam nodarbojušies. Un ko dara Eiropas Savienība? Atalgo Nīderlandi, tērējot vēl vairāk. Vai jūs atceraties lūgumu palielināt ES budžetu par 6 %? Acīmredzot bija paredzēts, ka šis rēķins jāapmaksā galvenokārt Nīderlandes iedzīvotājiem, tādējādi arī šajā ziņā jums ļoti pietrūkst uzticamības.

Īsumā, mana doma ir šāda: Nīderlande maksā par nabadzīgajām valstīm ar ekonomikas izaugsmes pasliktināšanos Nīderlandē. Nīderlandes iedzīvotāji ir pakļauti EUR 27 miljardu riskam, un šķiet, ka šis risks tikai palielinās. Katru gadu mēs maksājam EUR 4,5 miljardus neto Eiropas Savienībai, un lielākā daļa no šīs summas tiek novirzīta vājajām dalībvalstīm, Eiropas Savienības izdevumi pieaug, kamēr mums tie ir jāsamazina un kamēr euro vērtība turpina kristies, kā rezultātā pieaug arī Nīderlandes iedzīvotāju izdevumi. Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībai nedrīkst uzticēties.

 
  
MPphoto
 

  Olle Schmidt (ALDE).(uzdodot Nigel Farage „zilās kartītes” jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu) Priekšsēdētāja kungs, vienmēr — vai vismaz dažkārt — ir izklaidējoši klausīties Farage kungu, jo viņš zina visas atbildes un viņš sev uzdod visus jautājumus.

Tomēr, Farage kungs, vai 16, 17 vai patiešām — 20 dažādu valūtu alternatīva, kā tas bija 20. gadsimta 90. gados, kad britu mārciņa piedzīvoja sabrukumu — ir bijusi vēlama? Vai tas būtu uzlabojis pašreizējo situāciju Eiropā? Farage kungs, šajā jautājumā jums nepiekritīs neviens ekonomists. Jūs nevarat vienkārši sacīt, ka mēs dzīvojam pagātnē. Mēs šobrīd risinām jautājumus, kas attiecas uz šodienas Eiropu. Jūs nekad neatbildat uz jautājumu par to, kā risināt situāciju šobrīd un nākotnē. Jūs esat populists, un jums ir ļoti viegli atbildēt pašam uz saviem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Nigel Farage (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, pirms desmit gadiem es jums sacīju, ka jūs nevarat vienā monetārajā savienībā iekļaut Grieķiju un Vāciju un ka tas nedarbosies. Ja jūs palūkojaties atpakaļ vēsturē, jūs redzat, ka tad, kad tautas tiek kopā iekļautas mākslīgās valūtas savienībās, kad valdības uzskata, ka tās zina labāk nekā zina tirgi, tās vienmēr cieš neveiksmi.

Jūs man vaicājat, kāds ir mans risinājums šodienai. Tas ir pilnīgi skaidrs. Grieķija, Portugāle un Īrija neiederas euro zonā. Tas, kas mums būtu jādara, tas, kas būtu jādara Van Rompuy kungam, lai nodrošinātu īstu vadību, ir alternatīva plāna radīšana un atļauja šīm valstīm atgriezties pie to pašu valūtas, īstenot konkurētspējīgu devalvāciju un sniegt tām iespēju, jo tas, ko mēs darām ar šo politiku, ir šo valstu iznīcināšana.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel García-Margallo y Marfil (PPE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, ikviens, kurš šodien lasa laikrakstus, uzzinās divas lietas, proti, to, ka mēs atrodamies izšķirošā valsts parāda krīzes brīdī un ka Eiropas risinājums ir izolētu noteikumu virkne bez iekšējas saskaņotības.

Pat tagad — mūsu rīcībā ir Eiropas semestris, ekonomikas pārvaldības pakete, provizoriskā un pastāvīgā glābšanas stratēģija, tā dēvētās „eiroobligācijas”, lai segtu daļu no valsts parāda, kas tiek uzskatīts par drošu, kā arī rīcības plāns, kas balstās uz Eiropas Investīciju banku un konkrētiem projektiem paredzētām obligācijām un kas ir iekļauts priekšlikumā, kuru Komisija mums nosūtīja par iekšējo tirgu.

Pirmā lieta, ko referenti cenšas darīt, ir to visu apvienot un radīt pilnīgu projektu, galīgo attēlu, ko parādīt sabiedrībai. Otrkārt, tam ir jābūt Eiropas projektam, kas nesadala Eiropu divās daļās — nekļūdīsimies, radot divu ātrumu Eiropu — un kas vienlīdz intensīvi darbojas divu mērķu sasniegšanai: budžeta disciplīnas — tik daudz, cik tas vajadzīgs — un ekonomikas izaugsmes īstenošanai, lai mēs izkļūtu no krīzes, kurā atrodamies.

Man ir viens komentārs par glābšanas mehānismu, ko pieminēja Padomes priekšsēdētājs. Savā pirmajā paziņojumā viņš sacīja, ka glābšanas plānos piedalītos privātie ieguldītāji, kas izraisīja šoku un Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētāja protestu. Tika paskaidrots, kā to tikko darīja Van Rompuy kungs, ka, pirmkārt, tas notiktu, pamatojoties uz atsevišķiem gadījumiem — kurš pieņem lēmumu un, balstoties uz kādiem kritērijiem? — un, otrkārt, ka tas tiktu darīts saskaņa ar Starptautiskā Valūtas fonda kritērijiem un politiku. Vienīgais gadījums, kad Starptautiskais Valūtas fonds ir izmantojis šāda veida glābšanas plānu, bija Argentīnā 2003. gadā. Tas iegrūda valsti haosā, no kuras tā vēl nav atguvusies, un privātie obligāciju turētāji vēl aizvien nav saņēmuši atlīdzību.

Attiecībā ar eiroobligācijām šodien te tika izklāstīti daudzi aspekti. Es tikai vēlētos pieminēt vēl divus: tas radītu tikpat likvīdu tirgu kā Amerikas Savienotajās Valstīs un sniegtu stimulu euro kā rezerves valūtai, ļaujot centrālajām bankām un valstu fondiem šeit ieguldīt savus rezerves līdzekļus.

Mans pēdējais komentārs ir tāds, ka, lai reaģētu uz izaugsmi, tam jāsaņem papildinājums no Eiropas Investīciju bankas un konkrētām obligācijām.

 
  
MPphoto
 

  Pervenche Berès (S&D).(FR) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs! Jūs piekritāt vadīt tā dēvēto prominentu personu darba grupu. To izveidoja finanšu ministri, kuru pārstāvētajām valstīm draudēja valstu parādu reitinga pazemināšana. Vai viņi spēja nodrošināt prominentu personu darba grupu? Domstarpības, kas pārņem pašlaik notiekošās debates starp Trichet kungu, priekšsēdētāju Barroso kungu un kancleri Merkel kundzi, tāpat kā sarežģījumi tirgū, mums parāda, ka tā nebija prominentu personu darba grupa.

Jūs tikāt aicināti pārvaldīt euro krīzi. Mums ir jāpārvalda euro valūta Eiropas iedzīvotāju, nevis spekulantu interesēs. Lai tas notiktu, jūs esat piekrituši līgumu pārskatīšanai ērtības dēļ, lai gan mūsu Priekšsēdētāju konference norādīja, cik šāda pārskatīšana ir lieka — šos vārdus apstiprināja Eurogrupas priekšsēdētājs.

Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs! Tomēr jūs riskējat mūs uzvilināt uz ceļa, kas mūs aizvestu pa „par vēlu” taku. Pienāks diena, kad jums būs vajadzīga šī Parlamenta gudrība, konvencijas viedums līguma pārskatīšanai, lai mēs nākotnē varētu īstenot nodokļu saskaņošanu, izveidot Eiropas kasi, veikt aizdevumus savstarpējai parāda pārvaldībai un nodrošināt nodarbinātības kā mūsu ekonomikas politikas centrālā aspekta atjaunošanu.

Ja jūs nevēlaties pieļaut līguma pārskatīšanu, ķerieties bullim pie ragiem un ieviesiet ciešāku sadarbību euro zonai, lai kontrolētu šīs zonas dalībvalstu problēmas un pienākumus, nevis ļautu tām slīdēt turp, kurp tās nes tirgi.

 
  
MPphoto
 

  Martin Callanan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, tā kā šis jautājums ir tik svarīgs visai Eiropas ekonomikai kopumā, lai gan mana valsts (par laimi) neietilpst euro zonā, es atbalstu vismaz dažus no pasākumiem, par kuriem tika panākta vienošanās euro zonas Padomē, un jo īpaši faktu, ka euro zonas valstīm pašām būtu jābūt atbildīgām par savu problēmu risināšanu.

Es atbalstu arī mazliet novēloto Padomes atzinumu, ka līguma 122. pants ir pilnīgi nepiemērots glābšanas instrumenta atbalstam. Tās nav dabas katastrofas, un šīs problēmas neatradās ārpus attiecīgo dalībvalstu kontroles. Tomēr, gatavojot pamatojumu, lai šis mehānisms stātos spēkā, iespējams, 2013. gadā, mums nevajadzētu aizmirst faktu, ka mēs šobrīd vēl aizvien lielā mērā atrodamies krīzes situācijā.

Stāvoklis vairākās dalībvalstīs vēl joprojām ir ļoti smags: gandrīz droši zināms, ka Portugāle saskarsies ar problēmām un tās, iespējams, piemeklēs arī Spāniju un Beļģiju. Tomēr mani jo īpaši satrauc sekas saistībā ar dabisko demokrātiju šajās valstīs. Šī valstis faktiski kļūst par Barroso kunga, Van Rompuy kunga un citu vadītiem ekonomikas protektorātiem. Lēmumiem, ko šajās valstīs pieņem valsts elektorāts attiecībā uz izdevumu prioritātēm, ko tās pieņem, un ekonomikas politiku, ko tās īsteno, tagad ir ļoti neliela nozīme. Tās atrodas Briseles un starptautisko finanšu institūciju kontrolē.

Kad mēs pārvarēsim krīzi, mums būs pa īstam jāpievēršas demokrātijas atjaunošanai šajās valstīs, kā arī šo valstu elektorātu gribas atjaunošanai, lai tie kontrolētu savas valsts ekonomikas politiku.

 
  
MPphoto
 

  Miguel Portas (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, politikā ir saprātīgi pasākumi, kļūdaini pasākumi un neadekvāti pasākumi. Eiropā ir saprātīgi veikt Eiropas publiskā parāda vērtspapīru emisiju, lai gan Merkel kundze to neatbalsta. Ir saprātīgi, lai mēs Eiropā spētu kopīgot daļu no mūsu valsts parāda, lai gan Merkel kundze to neatbalsta. Tomēr publiskotās ziņas, ka Eiropas stabilizācijas mehānisms un Starptautiskais Valūtas fonds beigu beigās varētu kopīgot daļu no privāto banku uzkrātā valsts parāda, kuram Portugāles gadījumā ir piemērota 6 % vai 7 % likme, pēc tam, kad šīs pašas bankas ar Eiropas Centrālās bankas palīdzību ir nodrošinājušās ar finansējumu, kam ir piemērota 1 % likme, atspoguļo neadekvātu situāciju.

Van Rompuy kungs, man ir šāds jautājums: cik ilgi tiks sagaidīts, ka Eiropa būs finanšu kapitāla brīnumdare? Cik ilgi mēs turpināsim privātā parāda transformēšanu valsts parādā? Cik ilgi mēs Eiropas nodokļu maksātajiem, darba ņēmējiem un pensionāriem turpināsim likt apmaksāt parādus, ko ir radījis privāto banku sektors, kas mums uzbrūk?

Tas šodien ir izšķirošais jautājums.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Amerikas Savienotajās Valstīs ir izdots likums, kas nosaka, ka ASV Centrālajai bankai ir jānorāda, kurām bankām un cik daudz līdzekļu no 3 300 miljardu ASV dolāru lielās glābšanas paketes ir piešķirts.

Es gribētu zināt, vai būtu dumpinieciski jūs aicināt pieņemt tādus pašus pārredzamības kritērijus, ja vien to nenobloķētu finanšu un banku nozares superlobijs. Aplūkosim situāciju: kāda nākotne sagaida šo uzspiesto brīvo valstu savienību, kura balstās uz to, ka spēcīgākās valstis glābj vājākās valstis?

Raugoties no tehniskā viedokļa, vai mēs vēlamies atzīt realitāti, proti, to, ka euro ir faktiski bankrotējusi valūta? Kā mēs varam piespiest valstis ar vāju ekonomiku to izmantot? Vai centralizēta monetārā politika ir pieņemama valstīm, kurām ir tik acīmredzami atšķirīgas procentu likmes?

Pats Trichet kungs, kurš ir noliedzis draudus, ka Eiropas Centrālā banka varētu kļūt maksātnespējīga, tomēr atzina, ka viens no iemesliem tās kapitāla palielināšanai ir sagatavošanās kredītriskam, citiem vārdiem runājot, iepirkto obligāciju maksātnespējai. Ir arī laiks veikt jaunus lielāko banku stresa testus un piešķirt lielāku nozīmi augsta riska banku parādiem, kā to ir pieprasījis ekonomikas ministrs.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Ioannis Kasoulides (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, pēdējo Padomes lēmumu politiskais vēstījums spekulantiem, plašsaziņas līdzekļiem un tirgiem ir fakts, ka Eiropas Savienības dalībvalstis darīs visu, lai saglabātu euro zonu un aizsargātu euro. Neraugoties uz to, kādas iekšējās diskusijas norisinās, jautājumi par to, vai finanšu instrumentam nāksies dubultot savu kapitālu un tiesības iegādāties obligācijas, vai finanšu stabilizācijas mehānisms pēc 2013. gada ietvers līdzekļu samazināšanu vai tam tiks sniegta norāde par obligāciju pārdošanu, ir tie jautājumi, kurus neizslēdz neviena dalībvalsts. Diskusijas ir tikai par laiku, proti, vai, kad un kādā veidā tas ir vajadzīgs. Neļausim plašsaziņas līdzekļiem un analītiķiem dzīvot ilūzijās. Eiropas Savienība ieviesīs visu nepieciešamo tad, kad tas būs vajadzīgs.

Attiecībā uz finanšu stabilizācijas mehānismu Padomes lēmumā sacīts, ka mehānismu „izmantos, ja obligāti vajadzīgs, lai nodrošinātu visas euro zonas stabilitāti”. Vai es kā mazu valsti pārstāvošs deputāts drīkstu lūgt nodrošinājumu, ka tiks iekļautas tādas dalībvalstis kā Malta, Kipra, Igaunija vai Slovēnija, jo, ja tās nonāktu grūtībās, šīs valstis varētu nebūt neaizstājamas visas euro zonas stabilitātei.

 
  
MPphoto
 

  Anni Podimata (S&D).(EL) Priekšsēdētāja kungs, mums ir jāatzīst, ka, lai gan Eiropa bija institucionāli un politiski pilnīgi nesagatavota, tā veica nopietnus pasākumus, lai cīnītos ar krīzi jau no paša sākuma. Sākot ar atbalsta paketes piemērošanu Grieķijai gandrīz pirms gada līdz pat pēdējā Eiropadomes sanāksmē pieņemtajiem lēmumiem par pastāvīga stabilizācijas mehānisma izveidošanu, ir veikti nopietni pasākumi. Tomēr tirgus radītā spiediena turpināšanās un palielināšanās, kas tagad neietekmē tikai euro zonas vājāko valstu ekonomikas vien, apliecina, ka mūsu lēmumi attiecībā uz vienotu reakciju uz krīzi ir bijuši sadrumstaloti un neadekvāti.

Tāpēc mums ir vajadzīga vienota Eiropas atbilde uz krīzi, atbilde, kurā netiks aizstāta vai ignorēta dalībvalstu atbildība attiecībā uz to solījuma izpildi par valsts finanšu restrukturizāciju, bet kas aizsargās šīs ekonomikas no tirgus uzbrukumiem un palīdzēs nodrošināt, ka to centieni ir veiksmīgi.

Priekšsēdētāja kungs, pirms dažām dienām Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā Eiropas Komisija ir aicināta nekavējoties veikt priekšizpēti par eiroobligāciju emisiju.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam sasnieguši Eiropas gada cīņai ar nabadzību un sociālo atstumtību noslēgumu. Vai Padome ir kritiski izvērtējusi šajā gadā gūtos panākumus? Nē.

Ja Padome to būtu izdarījusi, tā būtu nonākusi pie secinājuma, ka nabadzība nekad nav pieaugusi tik strauji un ka cilvēku skaits, kas šajā pārtikušajā Eiropā dzīvo nabadzībā, tagad pārsniedz 100 miljonus, un ka lēmumi, ko Padome ir pieņēmusi, tikai turpinās palielināt bezdarbu, nevienlīdzību un sociālo atstumtību. Tomēr ekonomisko un finanšu grupu peļņa pieaug, un palielinās arī spekulatīvie ienākumi no valsts parāda, ko atbalsta Eiropas Centrālās bankas vadlīnijas un Padomes un Komisijas politika.

Vai tāds ir euro zonas mērķis?

Turpinās pret valstīm ar trauslāku ekonomiku vērsts spiediens un šantāža, un valdības, saskaroties ar protestiem un darba ņēmēju cīņām, pret arodbiedrībām un darba ņēmējiem vērš represijas un vardarbību, kā tas vakar notika Portugālē.

Mūsu protestu, sašutuma un stingras pārliecības iemesls ir tas, ka mēs vēlamies citādu Eiropu, proti, tādu Eiropu, kas ir balstīta uz sociālo progresu un kas ciena tos, kuri strādā un cīnās par savām tiesībām. Ticiet man, mēs stāvēsim plecu pie pleca ar darba ņēmējiem viņu cīņā, lai izbeigtu jūsu politiku.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es esmu gandarīts, ka šodien ir 19. diena, kopš Igaunija ir euro zonas dalībvalsts, bet Igaunija tam gatavojās kopš savas pievienošanās Eiropas Savienībai. Pat vienošanās par Igaunijas euro monētu noformējumu tika panākta pirms sešiem gadiem tautas balsojumā. Tomēr pievienošanās euro zonai nav vienkārši jautājums par individuālu izvēli — tas vairāk ir jautājums par solidaritāti, kopīgu saistību uzņemšanos un aktīvu atbalstu kontinenta stabilitātei kopumā.

Krīzes laikā morālās vērtības un ētika ir kļuvušas svarīgākas. Mēs redzam, ka ar ekonomikas potenciālu vien nepietiek. Izšķiroši ir tas, vai valstij ir iespējams uzticēties kā tādai, kas vēlas un spēj savlaicīgi izpildīt savas saistības un iesaistīties nopietnās strukturālās reformās.

Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Padome spēja vienoties par Eiropas stabilizācijas mehānismu, bet praktisks ceļš uz ekonomikas izaugsmi un stabilitāti vispirms ir vienotā tirgus un jo īpaši Eiropas vienotā digitālā tirgus izveides pabeigšana. Pēdējais minētais būtu jāiekļauj Eiropas vienotā tirgus plānā, kā arī Eiropas digitalizācijas programmā.

Tā būt reāla iespēja kāpināt Eiropas konkurētspēju pasaules mērogā. Eiropas iedzīvotāji sagaida, ka mēs atvieglosim uzņemējdarbības veikšanu digitālajā jomā, kurā tādām operācijām kā elektroniskajiem maksājumiem un e-identifikācijai būtu jābūt saskaņotām un saprotamām. Vienotajam digitālajam tirgum ir vajadzīgs arī mērķtiecīgs darbs pakalpojumu tirgus attīstībai.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Audy (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs, Barroso kungs! Es vēlētos piedāvāt pārdomas par diviem jautājumiem.

Pirmās pārdomas attiecas uz pastāvīgā krīzes pārvarēšanas mehānisma darbības jomu. Eiropas Savienības valstis, kuras nav euro zonas sastāvā, patiesībā ir sadalītas divās daļās: Apvienotā Karaliste un Zviedrija, kurām nav saistību ieviest euro, un pārējās valstis, kuras kopā ar euro zonas dalībniecēm veido 25 valstis. Es ieteiktu, ka šīm valstīm, kuras izmanto euro valūtu, mehānisma ietvaros būtu piemērojama īpaša attieksme, par ko šobrīd nav spēkā esošu noteikumu.

Otrkārt, es vēlētos vērst jūsu uzmanību uz valstu parlamentiem. Valstu parlamenti nav iesaistīti vienkāršotajā procedūrā, ja vien tās nav ratifikācijas procedūras. Es ierosinu valstu parlamentu iekļaušanu apspriešanās procesā uz brīvprātības principa pamata, jo rodas jautājums par to, kas īstenos nākotnes mehānisma politisko kontroli. Vai tas būs Eiropas Parlaments vai valstu parlamenti? Tomēr, tā kā euro zonai nav parlamentāras dimensijas, mēs nezinām, kā mēs nodrošināsim šā mehānisma politisko kontroli. Tas ir jautājums, ko es jums uzdodu.

 
  
MPphoto
 

  Roberto Gualtieri (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs, dāmas un kungi! Saistībā ar ierosināto 136. panta grozījumu es saskatu divas būtiskas problēmas — viena no tām ir institucionāla, otra — politiska problēma.

Institucionālā problēma ir tāda, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantā ir noteikts, ka to valstu monetārā politika, kuru valūta ir euro, ir Savienības ekskluzīvā kompetencē, bet 2. pantā paredzēts, ka dalībvalstis var īstenot ekskluzīvu kompetenci, ja tās ir pilnvarojusi Savienība. Ir grūti saprast, kāpēc tāda noteikuma piemērošana, kas ir skaidri norādīts līgumā, rada vajadzību pārskatīt līgumu.

Pastāv arī politiska problēma: izvēle veikt līguma pārskatīšanu, nevis izmantot 2. pantu kopā ar 352. pantu un 136. pantu nosaka, ka Eiropas stabilizācijas mehānisms un tādējādi euro nākotne būs pilnībā atkarīga no 27 ratifikācijas procesiem.

Vai cilvēki saprot, ka gadījumā, ja pat tikai viens no šiem 27 ratifikācijas procesiem būs neveiksmīgs, būs grūti atrast alternatīvu plānu euro vajadzībām? Vai Eiropadome aptver, ka šāda ceļa izvēlēšanās euro nākotni pakļauj lielam riskam?

 
  
MPphoto
 

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs, Van Rompuy kungs, Barroso kungs! Euro stabilitāte un krīzes pārvaldības mehānisma izveide ir mūsu svarīgākie uzdevumi izaugsmes veicināšanā, kas radīs jaunas darba vietas un tajā pašā laikā samazinās dalībvalstu valsts parādu, kam piekrīt visas dalībvalstis. Tomēr šo uzdevumu izpilde mums nedrīkst likt atcelt jautājumus, tādu stratēģisku jautājumu apspriešanu kā inovācijas, kas jau notika decembrī. Nākamā augstākā līmeņa sanāksme februārī būs piemērota iespēja stratēģisku lēmumu pieņemšanai par būtiskiem jautājumiem, piemēram, enerģētiku. Ungārijas prezidentūra ir sākusi sagatavošanās darbu augstākā līmeņa sanāksmei enerģētikas jomā. Svarīgākie noteikumi jau tika formulēti pagājušajā gadā. Regula par dabas gāzes piegādes drošību ir stājusies spēkā. Priekšsēdētāja kungs, es jūs lūdzu gaisināt manas bažas to, ka satraukums par euro stabilitāti neatcels jautājumu par augstākā līmeņa sanāksmi enerģētikas jomā.

 
  
MPphoto
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD).(EL) Priekšsēdētāja kungs, kā jums ir zināms, ASV valdība pašreizējās kredīta krīzes laikā otro reizi ir bijusi spiesta drastiski iejaukties, lai atbalstītu divas ietekmīgas bankas, kas piedzīvoja bankrotu, un apdrošināšanas organizāciju ING. Tādējādi ASV savā banku sistēmā finanšu palīdzības veidā ir novirzījusi 700 miljardus dolāru. Neraugoties uz šiem pasākumiem, ASV ekonomikai vēl joprojām ir vajadzīga papildu palīdzība, un, nemaz neapsverot ekonomijas iespēju, valdība nesen piešķīra vēl 600 miljardus dolāru, lai nodrošinātu ekonomikas izkļūšanu no recesijas. Acīmredzot Amerikas Savienotās Valstis drukā jaunas banknotes.

Atšķirībā no ASV ekonomikas euro zona ir palikusi uzticīga budžeta disciplīnas un stingri kontrolētas monetārās politikas principam, tādējādi dažādiem spekulatīviem uzņēmumiem atstājot rīcības brīvību spekulāciju veikšanai uz to valstu rēķina, kas ir mazāk noturīgas pret spiedienu. Priekšsēdētāja kungs, es ierosinu apsvērt kvantitatīvās mīkstināšanas pasākumus euro zonā. Tā var izrādīties Kolumba ola.

 
  
MPphoto
 

  Liisa Jaakonsaari (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs, nav šaubu, ka virs Eiropas karājas abpusēji griezīgs Damokla zobens, proti, ekonomikas krīze un nacionālisma palielināšanās, un šīs abas problēmas ir apvienojušas spēkus.

Hughes kungs Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā jautāja, vai šobrīd Eiropu kopā notur tās dibinātāju sapnis vai murgs par tās sabrukumu. Diemžēl šis murgs par Eiropas Savienības sabrukumu pašlaik ir galvenā tendence. Tāpēc es cerētu, ka Komisija apliecinās lielāku noturību attiecībā uz jautājumiem, kas ir saistīti ar sociālu Eiropu. Ir ļoti neparasti, ka tai būtu jābūt vājai šajos jautājumos. Tagad jautājums pat ir par to, vai politiku vada tirgi vai politiskā darbība: politika iznāk uz ielām. Tā tagad virzās pretī demonstrācijām un nonāk dažādu ekstrēmistu grupu un galēji labējo spēku rokās. Tāpēc Komisijai vajadzētu noteikt par prioritātēm jautājumus saistībā ar sociālu Eiropu. Diemžēl nekas nenotiek.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, atšķirībā no daudziem runātajiem es vēlētos uzteikt Van Rompuy kungu un Barroso kungu vismaz par proaktīvu rīcību šābrīža krīzē un par tādu pasākumu ieviešanu, kas nākotnē, jācer, būs veiksmīgi. Šobrīd mēs nevaram būt pārliecināti par to, vai tie būs veiksmīgi vai neveiksmīgi. Ja tie būs veiksmīgi, šie kungi tiks uzskatīti par varoņiem. Ja nē, tad, iespējams, viņus uzskatīs par ļaundariem, bet sniedziet viņiem vērtējumu tad, kad tam ir laiks. Cerams, ka pārraudzības arhitektūra nodrošinās, ka daudzi no trūkumiem, kas noveda pie pašreizējās situācijas, nākotnē neatkārtosies.

Attiecībā uz manu valsti — diemžēl mums bija jāizmanto glābšana, un tas lielā mērā bija mūsu banku bezatbildības un vājās pārvaldības dēļ. Pēc dažiem mēnešiem mums būs jauna valdība, un cerams, ka tas nesīs politisko stabilitāti, bet es vēlētos vērsties ar lūgumu pie Van Rompuy kunga un Barroso kunga, aicinot viņus censties panākt pašlaik spēkā esošās glābšanas procentu likmes samazināšanu, jo tā ir pārāk augsta un var sakropļot valsts stāvokli.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms — šīs debates ir apliecinājušas krīzes un atbilžu sarežģītību. Viena lieta, ko vēlos jums sacīt — un Eiropas ideāliem un vajadzībai pēc Eiropas mēroga risinājuma neapšaubāmi piekrīt lielākais vairākums — ir fakts, ka mums nevajadzētu piedzīvot šķelšanos dažu viedokļu atšķirību dēļ, kas nav tās svarīgākās domstarpības.

Kā daži no jums norādīja, šobrīd pastāv reāls izaicinājums — dažkārt draudi — Eiropas integrācijai. Mēs redzējām šos draudus šodienas debatēs. Es dzirdēju dažus nacionālistiskus un aizspriedumainus komentārus, ko, atklāti sakot, es neesmu pieradis dzirdēt Eiropas Parlamentā.

Šādi komentāri veidoja mazākumu, bet tie tika sniegti, cenšoties padziļināt domstarpības tā dēvēto bagāto un tā dēvēto nabadzīgo Eiropas iedzīvotāju vidū. Un tiem, kuri izteica šos pret Eiropas solidaritāti vērstos komentārus (un mani tie izbrīnīja), cenšoties padziļināt plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem, es saku: kur jūs bijāt, kad Eiropa pēc kara finansēja jūsu lauksaimniekus, lai pabarotu jūsu pašu iedzīvotājus? Kur jūs bijāt, kad Eiropa finansēja jūsu infrastruktūras jūsu valstu attīstības un konkurētspējas nodrošināšanai? Kur jūs bijāt, kad Eiropa radīja iekšējo tirgu jūsu pakalpojumu un produktu tirdzniecībai? Kur jūs bijāt, kad Eiropa nodrošināja pamatu jūsu valstu pārticībai un izaugsmei pēc kara?

Šādi pret Eiropas vienotību vērsti paziņojumi var būt balstīti tikai uz savtīgiem, tuvredzīgiem uzskatiem. Es domāju, ka tā ir nopietna problēma, un daži no jums to izcēla. Mans aicinājums visiem tiem, kurus vieno Eiropas ideāls, ir tāds, ka mums ir jābūt vienotiem, cenšoties rast visaptverošu risinājumu jautājumā, kas, raugoties uz to nopietni, jāatzīst, nosaka nepieciešamību pēc konsensa. Dažkārt tas nav vienkārši Eiropas Savienībā, kurā ir 27 dalībvalstis, euro zona vieno 17 valstis (un es sirsnīgi sveicu Igauniju kā jauno euro zonas dalībnieci), un lēmumu pieņemšanas process ne vienmēr ir vienkāršs — daļēji tāpēc, ka mūsu rīcības pamatā ir demokrātijas princips. Mums ir ne tikai Eiropas institūcijas, mums ir 27 demokrātijas.

Mūsu uzdevums ir ļoti sarežģīts. Tāpēc es vēlos aicināt visus tos, kurus vieno Eiropas ideāls, neļaut novērst uzmanību kādām atšķirībām politiskajā orientācijā.

Hughes kungs, es ļoti cienu jūsu bažas par sociālu Eiropu, bet runāsim par šo jautājumu pilnīgi atklāti. Kāds ir labākais veids, kā atbalstīt tādas valdības kā Grieķijas, Spānijas, Portugāles valdību, ko vada ļoti izcili mūsu politiskās kopienas pārstāvji? Vai sniedzot atbalstu reformām, ko viņi drosmīgi veic, vai vienkārši norādot, ka šīs reformas ir pretrunā Eiropas vērtībām?

Mums Eiropā, tostarp darbaspēka jomā, ir nepieciešamas strukturālas reformas. Tā ir realitāte. Ja jūs jautāsiet ministru prezidentam Papandreou kungam, ministru prezidentam Zapatero kungam, ministru prezidentam Sócrates kungam, tieši ar to viņi nodarbojas vai arī viņi plāno padziļināt šīs reformas. Es uzskatu, ka labākais veids, kā atbalstīt darbu, ko mēs visi Eiropā dažādos tempos cenšamies paveikt, ir runāt atklāti.

Mūsdienu konkurences pasaulē līdz ar spiedienu, ko rada dažas valstis ar spēcīgāku ekonomiku, kas strauji attīstās, mums ir jāpielāgojas, vai arī mēs apdraudēsim mūsu sociālo tirgus ekonomiku. Mums ir jāpielāgojas. Es ticu, ka mēs to darīsim, nepakļaujot šaubām darba ņēmēju tiesības. Es vēlreiz vēlos norādīt (pēc brīža es atbildēšu uz jūsu jautājumu, es to neesmu aizmirsis), ka uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs cienītu sociālā dialoga principus. Es to teicu vakar, es to apstiprinu šodien. Bet, ja jūs neveiksiet šāda veida fiskālo konsolidāciju un sociālās reformas, mums faktiski nebūs uzticības, un bez uzticības mums nebūs izaugsmes, bet bez izaugsmes mēs nespēsim nodrošināt nodarbinātību saviem iedzīvotājiem.

Godātajam šā Parlamenta deputātam, kurš pārstāv Īriju un kurš uzdeva jautājumu, norādot, ka Īrijas problēmas ir radījusi Eiropa, ļaujiet man sacīt: Īrijas problēmas radīja dažu Īrijas finanšu iestāžu bezatbildīga rīcība finanšu jomā un Īrijas tirgus nepietiekama pārraudzība. Eiropa tagad ir daļa no risinājuma, tā atbalsta Īriju. Bet tā nebija Eiropa, kas radīja šo bezatbildīgo fiskālo situāciju un šo bezatbildīgo rīcību finanšu jomā.

Eiropa cenšas atbalstīt Īriju, jo ir svarīgi zināt, kāda ir atbildība. Tāpēc tiem no mums, kuri tic Eiropas ideāliem (un tas neapšaubāmi ir vairākums), ir svarīgi, lai mēs spētu nodrošināt pēc iespējas vienotāku risinājumu.

Cits jautājums, ko daži no jums uzdeva, bija par to, kāds ir ambīciju līmenis. Vēlreiz ļaujiet man skaidri paust Komisijas nostāju. Attiecībā uz vienotu risinājumu mēs atbalstām vismērķtiecīgāko nostāju. Tāpēc Komisija būs gatava atbalstīt atsevišķus pasākumus, ko daži no jums ierosināja. Bet mēs dzīvojam laikā, kad, mūsuprāt, šādā krīzes un tirgus nestabilitātes situācijā ir izšķiroši svarīgi, lai mēs sniegtu ieguldījumu konsensa panākšanā attiecībā uz dalībvalstīm, un radās dažas domstarpības par to, kā risināt šo krīzi.

Līguma pārskatīšana: jūs zināt, kāda bija Komisijas nostāja. Mēs jau no paša sākuma norādījām, ka uzskatām, ka pastāvīgā mehānisma izveide ir iespējama bez līguma grozīšanas. Bet vismaz viena Eiropas Savienības dalībvalsts — šajos jautājumos ir nepieciešama vienprātība — skaidri norādīja, ka līguma pārskatīšana ir vajadzīga. Tā kā mēs uzskatām, ka ir svarīgi nodrošināt pastāvīgo stabilizācijas mehānismu, Komisijai rīkojās konstruktīvi, atbalstot šo ierobežoto līguma grozījumu. Tāpēc es uzskatu, ka šķelšanās šajā jautājuma tagad būtu absolūta kļūda. Tā kā mēs vēlamies nostiprināt stabilitāti, manuprāt, ir svarīgi, lai mēs vienotos par šo ierobežoto līguma grozījumu.

Daži no mums vēlētos doties tālāk. Personīgi es vēlētos doties tālāk attiecībā uz Kopienas pieejas strukturēšanu un padziļināšanu. Bet mums ir jābūt atbildīgiem šajā konkrētajā laikā, kurā dzīvojam, un jācenšas panākt vērienīgākais un plašākais, nevis mazākais kopsaucējs. Tāpēc es vēlreiz vēlos norādīt, ka daži no ierosinātajiem priekšlikumiem paši par sevi tiešām ir interesanti, bet tie šobrīd nespēj radīt nepieciešamo konsensu, un Komisijai ir jāpievērš liela uzmanība tam, kādu ieguldījumu tā sniedz šī konsensa veidošanā.

Visbeidzot, manuprāt, ikvienam ir jāsniedz ieguldījums. Man nepatīk domstarpības saistībā ar bagātajiem un nabadzīgajiem vai jaunajiem un vecajiem, vai centru un perifēriju. Eiropā visām valstīm ir vienāda pašcieņa, un šīs idejas par diskrimināciju dalībvalstu vidū patiesībā ir ļoti bīstamas Eiropas projektam. Tātad kā mums to vajadzētu darīt? Mums ir jāaicina visas dalībvalstis, kas atrodas neaizsargātākā stāvoklī, darīt visu, kas tām ir darāms, lai atjaunotu uzticību to ekonomikai ar atbilstīgas makroekonomiskās stabilitātes, fiskālās konsolidācijas un strukturālo reformu palīdzību. Tas šobrīd ir izšķiroši svarīgi. Mēs tām nepalīdzam, ja norādām, ka tās var izvairīties no šī ceļa. Tas šīm valstīm nepalīdz.

Tajā pašā laikā valstīm, kuras pašlaik atrodas labākā situācijā, būtu jāpauž solidaritāte ar minētajām valstīm. Manuprāt, ir izšķiroši svarīgi, lai mēs nodrošinātu stingru reakciju attiecībā uz euro zonas stabilitāti, lai mēs neatrastos, kā tas dažkārt pagātnē ir noticis, iepakaļus, bet priekšā notikumiem, lai mēs sniegtu visaptverošu atbildi, kas atjaunotu uzticību visas euro zonas un Eiropas Savienības stabilitātei, ne tikai ar paziņojumiem, bet arī ar rīcību. Tas ir svarīgi, tas ir jautājums par uzticamību. Paziņojumi ir būtiski, bet ar tiem nepietiek. Ir svarīgi rīkoties un mums visiem kopā nopietni izturēties pret spēcīgāku euro zonas un Eiropas Savienības pārvaldību. Tas patiešām ir tas, ko no mums prasa tirgi.

Pastāv problēma saistībā ar izpratni par to, kā mēs varam pieņemt lēmumus un kā varam tos īstenot. Tātad mums ir vajadzīga spēcīgāka pārvaldība euro zonā, mums ir nepieciešama spēcīgāka ekonomikas politikas koordinēšana Eiropas Savienībā kopumā un būtībā mums, ikvienam no mums, ir jāievēro solidaritātes un atbildības principi. Tas nav tikai jautājums par solidaritāti, tas ir arī jautājums par atbildību. Tikai tad mēs panāksim stabilitāti, un stabilitāte ir mūsu turpmākās pārticības pamats.

 
  
MPphoto
 

  Herman Van Rompuy, Eiropadomes priekšsēdētājs.(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es sākšu ar dažiem pozitīviem faktiem. Es atvainojos, ka laiku pa laikam mēdzu būt pozitīvi noskaņots.

Pirmkārt, tagad ekonomikas izaugsme ir daudz spēcīgāka nekā mums šķita pirms dažām nedēļām vai mēnešiem. Dažās valstīs bezdarba līmenis samazinās. Kas tam ticētu 2008. vai 2009. gadā? Attiecībā uz Eiropas Savienību kopumā 2010. un 2011. gadā, pēc lielākās krīzes 70 gadu laikā, nodarbinātība kopumā atkal palielināsies. Es atkārtošu: pirms dažiem mēnešiem mēs to negaidījām, bet tomēr tas notiek.

Otrkārt, protams, valda krīze, bet mūsu kopīgā valūta — jebkurā gadījumā, 27 valstu kopīgā valūta — ir stabila, kamēr tās kurss pret ASV dolāru ir 1,30. Reiz tas bija 0,85. Tajā laikā neviens neteica, ka euro ir apdraudēts. Salīdzinājumā ar citiem kontinentiem un citām nozīmīgām valūtām mums ir stabila maksājumu bilance, un salīdzinājumā ar citām lielām valstīm mūsu budžeta deficīts ir praktiski uz pusi mazāks. Tādējādi tas izskaidro to, ka, neraugoties uz visām mūsu problēmām, euro ir stabila valūta. Es to vēlējos izcelt pirms pievēršos citiem jautājumiem.

Bez šaubām, mēs pilnībā saprotam, ka mums ir jādodas uz priekšu, bet mums patiešām ir jāatceras, kā es minēju pēdējā reizē, kad te uzstājos, ka mēs euro zonā šajā krīzē, kas vairāk ir euro zonas, nevis euro krīze, nokļuvām bez jebkādiem piemērotiem instrumentiem. Mums faktiski tie bija jārada bez sagatavošanās. Tā ir kopēja atbildība, bet tas arī izskaidro to, kāpēc mēs nevirzījāmies uz priekšu tik ātri, kā sākumā bija domāts, vai arī tik ātri, cik prasīja apstākļi.

Tomēr mums nebija nekā. Bija Stabilitātes un izaugsmes pakts, kas netika ievērots. Nebija makroekonomikas kontroles. Nebija ne pagaidu, ne pastāvīga krīzes mehānisma, kā arī nebija spēcīgu institūciju finanšu pārraudzības īstenošanai. Mums bez sagatavošanās tas viss bija jāizveido krīzes vidū, un tā ir kopēja atbildība. Daži no jums teica: „Ir par vēlu”. Fakts, ka mūsu rīcībā bija neliels skaits instrumentu vai to vispār nebija, izskaidro, kāpēc mēs neesam „par vēlu” situācijā, bet „soli pa solim” situācijā. Tas ir pienācīgs izskaidrojums.

Otra doma, ko es vēlētos paust, ir fakts, ka daži no jums sacīja: „Jā, bet krīze netiek kontrolēta. Paraugieties uz notikumiem tirgos.” Tajā pašā laikā un ar to pašu elpas vilcienu — nereti tieši tie paši cilvēki — saka: „Jūs nedrīkstat pieļaut, ka tirgi nosaka jūsu rīcību.” Viens vai otrs arguments, bet tas ne vienmēr ir ļoti saskanīgi.

Attiecībā uz veiktajiem pasākumiem, protams, dalībvalstīs — ne tikai tajās, kas saskaras ar problēmām, bet visās — ir jāuzsāk reformas, lai atbrīvotu nodarbinātības iespējas un izaugsmes potenciālu. Bez šaubām, reformas nereti ir sāpīgas. Protams, ir jāpaveic milzīgs darbs, lai veiktu taisnīgu iedzīvotājiem piemērojamo prasību sadalījumu.

Tomēr es jums atgādināšu, ka dažas lielākās valstis, kas tagad izkļūst no ekonomikas krīzes ātrāk, pirms četriem, pieciem, pat sešiem gadiem valsts iekšienē veica pasākumus, kas tolaik sastapās ar ļoti spēcīgu pretestību sociālajā jomā. Tomēr šie pasākumi bija efektīvi izaugsmes un nodarbinātības palielināšanas ziņā. Mums ir jāpārdzīvo sarežģīts laiks, tomēr mums ir jādara vairāk, lai nasta tiktu sadalīta taisnīgi. Mūsu Savienība var demonstrēt pārliecinošus piemērus, lai apliecinātu, ka tā ir pareizā pieeja.

Ir vajadzīgas reformas dalībvalstu līmenī, un tās, protams, ir vajadzīgas arī pašas Savienības līmenī, jo īpaši euro zonas līmenī. Tāpēc ir ļoti svarīgi pēc iespējas ātrāk izveidot ekonomikas pārvaldību, par ko tika izlemts darba grupā un ko apsprieda, pamatojoties uz sešiem Komisijas un Parlamenta priekšlikumiem, un visiem koplēmuma procedūrā iesaistītajiem panākt vienošanos. Tas ir ārkārtīgi svarīgi.

Tas ir jādara, ja euro zonas ietvaros vēlamies vēl vairāk attīstīt ekonomikas izaugsmes konverģenci un ekonomikas politiku. Ja mēs to varam panākt ar euro zonas dalībvalstu vienošanos palīdzību, mums par to ir ne tikai jādomā, bet arī jāstrādā šajā virzienā, lai to pabeigtu dažu turpmāko nedēļu un dažu turpmāko mēnešu laikā. Tomēr iespējams, ka mums euro zonas ietvaros ir jādodas tālāk nekā tika nolemts Komisijas priekšlikumos iesaistītajā darba grupā, jo, pastāvot vienotai valūtai, ir lielāka nepieciešamība pēc vienotas ekonomikas politikas un vienlaicīgas ekonomikas attīstības visu euro zonas dalībvalstu vidū.

Vai strukturāla ekonomikas izaugsme ir aizmirsta? Nē! Tāpēc pašā ekonomikas krīzes vidū, martā, mēs pieņēmām lēmumu par stratēģiju „Eiropa 2020”. Tāpēc pēc dažām dienām februāra Padomes sanāksmē mēs apspriedīsim inovācijas un enerģētikas politiku. Visu to problēmu vidū, kuras krīze mūs piespiež risināt, mēs nedrīkstam ignorēt ilgāka termiņa perspektīvas, strukturālās perspektīvas izaugsmei un nodarbinātībai. Turklāt pavisam īsā termiņā mēs gatavojam globālu pieeju 2010. gadā radīto krīzes pārvarēšanai paredzēto instrumentu uzlabošanai.

Tā ir darba kārtība — skaidra darba kārtība. Vai mēs varam strādāt ātrāk? Jā! Kā es minēju, pastāvēja divi šķēršļi. Pirmais šķērslis izrietēja no fakta, ka mums viss bija jārada bez sagatavošanās, un otrs šķērslis ir saistīts ar vajadzību — jo mēs dzīvojam demokrātijas apstākļos — pēc vienprātības mūsu 27 dalībvalstu, mūsu 27 demokrātiju vidū.

Dāmas un kungi! Eiropas projekta atbalstītāji veido lielāko vairākumu Parlamentā. Neieslīgsim centienos pārspēt vienam otru, lai noskaidrotu, kurš ir noskaņots viseiropeiskāk. Manuprāt, palielinās plaisa starp tiem, kuri atbalsta Eiropas projektu, un tiem, kuri to neatbalsta, bet, neraugoties uz visām mūsu problēmām, ir būtiski turpināt mūsu virzību, uzturēt mūsu virzienu un saglabāt koncentrēšanos. Tas ir daudz svarīgāk par atsevišķi gūtajiem panākumiem. Svarīga ir kopīgā griba strādāt vienā virzienā Eiropas projekta jomā, kā tas atkārtoti tika minēts decembra Eiropadomes sanāksmē.

Mēs gūsim panākumus ar šīs pakāpeniskās, progresīvās pieejas palīdzību. Esmu pārliecināts, ka mēs dodamies pareizajā virzienā. Esmu pārliecināts, ka pastāv kopēja griba. Esmu pārliecināts, ka galu galā mēs gūsim panākumus.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, paldies par jūsu ziņojumu. Nākamā Eiropadomes sanāksme notiks 4. februārī, un pēc tās, arī februārī, sekos nākamais priekšsēdētāja Van Rompuy kunga ziņojums.

Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski.(NL) Eiropadome gatavojas izveidot pastāvīgu euro zonai paredzētu ārkārtas fondu. Tas varētu būt vajadzīgs, ja vēlamies atgūt finanšu tirgu uzticību vājo euro zonas valstu valdību obligācijām. Tomēr tas arī mudina uzdot jautājumu par mūsu ekonomikas un monetārās savienības pamatiem. Tie, kuriem tika noteikts uzdevums izveidot šo fondu, nešķiet pārliecināti par to, ka dalībvalstis saprātīgā veidā sagatavo budžetu vai ka tās ievēro Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumus. Es būtu vēlējies, lai Eiropadome vairāk pasaka par ievērojamajām atšķirībām euro zonā, tostarp dažādajām dalībvalstu konkurētspējām.

Vai izrādītos, ka monetārajā savienībā pastāvošās atšķirības ir pārāk lielas, lai būtu iespējama vienāda procentu likme? Vai arī pastāv atbilstīgi risinājumi dažādo dalībvalstu atšķirībām konkurētspējas jomā, budžeta, sociālajā un ekonomikas struktūrā?

Šajā nolūkā jebkuras papildu garantijas pagaidu ārkārtas fondam ir jāpapildina ar konkrētām saistībām un panākumiem saistībā ar vājāko euro zonas valstu veiktiem samazinājumiem un strukturālajām reformām. Es novēlu Padomē pārstāvētajām dalībvalstīm tām vajadzīgo gudrību šā jautājuma regulēšanā! Mūsu mērķiem būtu jābūt nodrošināt atbilstību līgumiem un nepieļaut, lai situācija atkal attīstītos pārāk tālu. Tāpēc gan uz dalībvalstīm, gan uz Komisiju gulstas liela atbildība.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Eiropas kapitālistu integrācijas procesa raksturs un mērķi kļūst arvien acīmredzamāki, kapitālisma krīzes sekām Eiropas Savienībā padziļinoties, kas vairākās dalībvalstīs saasina ekonomisko un sociālo situāciju un līdzsvara trūkumu. Pēdējā Eiropadomes sanāksme to vēlreiz skaidri apliecināja. Neviens vārds netika sacīts par sociālo situāciju Eiropas Savienībā, par bezdarbu, nabadzību un sociālo atstumtību, kas palielinājās visa 2010. gada laikā, gada, kas bija izsludināts par nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas gadu. Neviens vārds netika sacīts par tā visa cēloņiem. Neviens vārds netika sacīts par nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem un „nodokļu oāžu” likvidēšanu. Tagad tiek ierosināta grozījumu veikšana līgumā, kura darbības laiks reiz tika paredzēts paaudzes ilgumā, izmantojot vienkāršotu procedūru, kā to pieprasa ES varas struktūras, lai izveidotu mehānismu, kas, viņuprāt, „pilnībā atbilst [Starptautiskā Valūtas fonda] politikai”. Nākotnē tās vēlas vēl vairāk pastiprināt tādām valstīm kā Portugāle piemērotos ierobežojumus, padarot tās par mērķi pazemojošam spiedienam, šantāžai un draudiem saistībā ar finanšu kapitālu, un tas notiek ar aktīvu ES līdzdalību. Tas viss norisinās vienlaikus ar antisociālu un antidemokrātisku pasākumu padziļināšanu, kas ir saistīti ar tā dēvēto ekonomikas pārvaldību un pieprasītajām „strukturālajām reformām”.

 
  
MPphoto
 
 

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. (EL) Savā nesen izdotajā grāmatā bijušais Anglijas ministru prezidents Gordon Brown pauž, ka Eiropas Savienības novēloto lēmumu dēļ par ekonomikas krīzi Grieķijā, summa, kas Grieķijai bija jāaizņemas, palielinājās līdz 90 miljardiem. Vācijas obstrukcijai saistībā ar procedūras paātrināšanu, lai palielinātu un pārstrukturētu aizdevuma fondu, ir domino efekts uz Grieķiju un Īriju. Es jautāju Komisijai: kā iespējams nodrošināt kompensāciju Savienības dalībvalstīm, kuras cieta Padomes novēloto lēmumu dēļ? Vai Komisija atbalstīs Grieķijas centienus noskaidrot, kāpēc tās parāds ir palielinājies kopš paziņošanas par Grieķijas krīzi?

 
  
  

(Sanāksme uz īsu brīdi tika pārtraukta)

 

5.  Ungārijas darba programma, uzņemoties Padomes prezidentūras pienākumus (debates)
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojums par Ungārijas darba programmu, uzņemoties Padomes prezidentūras pienākumus.

Pašlaik prezidentūras pienākumus rotācijas kārtībā ir uzņēmusies cita valsts. Pirmo reizi vēsturē prezidentūra ir nonākusi Ungārijas rokās, kas jebkurā gadījumā ir Eiropas Savienībai svarīgs notikums. Beļģijas prezidentūras laikā izstrādājām jaunu veidus sadarbībai ar prezidentūru un Padomi, ar sanāksmēm administratīvajā, Komisijas, ministru un priekšsēdētāja līmenī, jeb citiem vārdiem, starp prezidentūru un Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju. Turpināsim attīstīt šīs sadarbības formas arī Ungārijas prezidentūras laikā, kā jau vienojāmies ar premjerministru Orbán kungu. Šodien debatēsim par Ungārijas prezidentūras darba programmu. Vēlos sveikt premjerministru Orbán kungu šeit, Eiropas Parlamentā. Esam gandarīti, ka varēsim iesaistīties pamatīgās debatēs par daudziem jautājumiem, kas ir saistīti ar šo mūsu sešu mēnešu sadarbības periodu.

 
  
MPphoto
 

  Viktor Orbán, Padomes priekšsēdētājs.(HU) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, esmu gandarīts, ka mūsu klātbūtne ir izraisījusi tik lielu uzmanību Eiropas … (Vārds tiek dots priekšsēdētājam).

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, saprotam, ka šī ir demonstrācija un ka esat pauduši savu nostāju, bet tagad jūs lūdzu to pārtraukt. Mums jāturpina debates.

 
  
MPphoto
 

  Viktor Orbán, Padomes priekšsēdētājs.(HU) Priekšsēdētāja kungs, ar gandarījumu vēroju, ka Eiropas Parlamenta sēdes nav mazāk dzīvas un pilnas ar šova elementiem kā tās, kuras norisinās Ungārijas Parlamentā, un tas man liek justies gluži kā mājās.

Pateicos par uzaicinājumu. Sirsnīgi vēlos sveikt Parlamenta deputātus un priekšsēdētāju Barroso kungu, kā arī Eiropas Parlamenta priekšsēdētāju — senu savu draugu.

Dāmas un kungi, pirmkārt, vēlos apliecināt, ka man ir liels gods šodien šeit runāt kā pašreizējam Padomes priekšsēdētājam. Jūsu skatījumā tā, protams, ir procedūra, kas atkārtojas reizi sešos mēnešos. Reizi sešos mēnešos redzat šeit stāvam premjerministru, kurš izklāsta savas prezidentūras programmu. Tomēr no mūsu — ungāru — viedokļa raugoties, šis notikums ir svarīgāks nekā procedūra, kas jāatkārto reizi sešos mēnešos. Mums šis fakts, ka šodien esam šeit, ir vēsturiskā taisnīguma piepildījums. Vēlos jums atgādināt, ka tieši Ungārijā cilvēki pēc Otrā pasaules kara atdeva dzīvības un izlēja asinis par brīvību un demokrātiju 1956. gada revolūcijas laikā un tai sekojošās sodīšanas rezultātā. Mēs bijām tie, kas devām pirmo triecienu komunistiskajam režīmam, tie, kas ķērāmies pie ieročiem, lai cīnītos pret padomju impēriju un pierādītu pasaulei, ka komunisma doktrīna nav nekaitīga ideoloģija, bet Rietumeiropas kultūrai bīstams drauds. Mēs izkustinājām no vietas pirmo ķieģeli komunisma sienā, un caur pavērušos plaisu plūdi aizskaloja visu komunistisko iekārtu.

Dāmas un kungi, tieši šī iemesla dēļ uzskatu, ka mēs — ungāri — esam daudz darījuši Eiropas atkalapvienošanās labā. Tādēļ faktu, ka Ungārijas premjerministrs var šodien šeit runāt kā Eiropas Padomes pašreizējais priekšsēdētājs, ungāri uztver kā vēsturiskā taisnīguma piepildījumu. Esiet droši, ka mēs sekojam 1956. gada revolucionāriem un mūsu nolūks ir kalpot Eiropas vienotībai caur viņu ideālu un ticības prizmu.

Dāmas un kungi, mēs — centrāleiropieši, tostarp arī ungāri, — vienmēr esam vēlējušies Eiropu redzēt vienotu, un šo vēlmi esam saglabājuši vēl šodien. Tomēr Eiropas vienotības izveide un saglabāšana prasa arī spēku. Pirms divdesmit gadiem Eiropai pietika spēka pārvarēt sašķeltību un kļūt vienotai. Tā saprata, ka ir pienācis vēsturiskais brīdis, kas jāizmanto, lai Eiropu no jauna apvienotu. Šis spēks ir pieminēts Ungārijas prezidentūras moto — „Stipra Eiropa”.

Dāmas un kungi, šodien mums jāpārvar problēma, kas mēroga ziņā ir līdzīga šai divdesmit gadu senajai problēmai, un droši vien nepārspīlēšu, pasakot, ka Eiropas Savienība pašlaik sastopas ar vislielāko pārbaudījumu pēdējo divdesmit gadu laikā. Šodien mums ir jāpārvar globālās krīzes izraisītās vētras un jāatrod Eiropas vieta pasaules ekonomikā, kas pašlaik ir pilnīgas pārveidošanās un pārstrukturēšanās procesā. Manuprāt, lai noturētos, Eiropai jāsaglabā vienotība, un arī šodien vienotība prasa spēku. Esmu pārliecināts, ka visas Eiropas Savienības dalībvalstis, tostarp mana valsts, var kļūt stipras un veiksmīgas tikai tad, ja ir stipra pati Eiropas Savienība. Ja tā ir stipra, tā spēj reaģēt uz globālās konkurences izaicinājumiem, kā arī uz izaicinājumiem demogrāfijas, vides, klimata un drošības jomā. Ir tikai viens jautājums — kur lai Eiropa smeļas šo spēku? Atbildi uz šo jautājumu radīsim, ja uzdosim sev vēl vienu jautājumu, proti, kas novājina Eiropu šodien? Kas kavē visas mūsu kultūras konkurētspēju? Protams, ka pārējie kontinenti mūs neapdraud, un neapdraud arī svešas ideoloģijas. Tieši pretēji — mūsu patiesajai problēmai ir ļoti praktisks raksturs. Angļu valodā ir kāds ļoti īss, vienkāršs vārds, kas to raksturo, un šis vārds ir „parāds”. Šodien Eiropas spēku aptumšo un mazina milzīgais parāda apjoms. Jaunajos pēc-krīzes pasaules konkurences apstākļos parāds būs vislielākais šķērslis un radīs vislielāko risku Rietumu pasaulei, tostarp Eiropai.

Dāmas un kungi, Ungārijas prezidentūra ir pārliecināta, ka ir tikai viens līdzeklis, ar ko cīnīties pret šo parādu, un tas ir — darbs. Mēs, ungāri, esam par to jau pārliecinājušies, jo sasāpējušās Ungārijas ekonomikas problēmas radīja tieši tas fakts, ka mūsu valstī ir viszemākais nodarbinātības līmenis visā Eiropā — visā Eiropas Savienībā. Man pat ir kauns to skaļi pieminēt, bet tas ir tikai 55 %. Un ja nav darba, ja nav darba vietu, nav arī naudas līdzekļu, kam seko parāds un aizņēmumi. Tādēļ, dāmas un kungi, īstie mūsu nākotnes resursi ir rodami tradicionālajā Eiropas mentalitātē, kurai raksturīgās vērtības ir iedarbīgas. Tieši Eiropas mentalitāte, kas augstu liek vērtēt darba tikumu, ir nodrošinājusi panākumus mūsu kultūrai. Mums ir savs — Eiropas uzvedības kodekss, un viens no tā pīlāriem jau gadsimtiem ilgi ir bijis piesardzīgas saimniekošanas princips, kas paredz, ka nedrīkstam iztērēt vairāk, nekā spējam saražot. Vēl viena Eiropas pamatvērtība ir, ka nedrīkstam nodot parādus tālāk saviem bērniem un mazbērniem. Esmu pārliecināts, ka cieņa pret darbu paredz tādu koncepciju un domāšanas veidu, kas nosaka — lai kaut ko iegūtu, vispirms ir jāiegulda zināms darbs. Ja mēs varam iegūt avansā visu to, ko citādi būtu ieguvuši tikai kā vairākus gadus ilga darba augļus, tiek apšaubīta pati mūsu darba nozīme un šī nozīme tiek arvien vairāk transformēta mūsu pastāvīgi pieaugošā parāda atmaksāšanā, pilnībā mainot mūsu attieksmi pret darbu. Tā ir krīze, ar kuru mēs visi satopamies.

Dāmas un kungi, ikviens piekrīt parāda diagnozei. Mēs — Eiropas politiķi, kas par to debatējam, — uztveram to kā slimību. Ikviens piekrīt diagnozei, tomēr norisinās plašas debates par dziedināšanu. Taču šī slimība ir bīstama, un laika ir maz. Tādēļ, manuprāt, nevaram atļauties ilgi debatēt, jo īpaši par to, vai mums būtu automātiski jānoraida noteikti līdzekļi, kas šķiet nepieredzēti vai jauni, tikai tāpēc, ka tie ir nepieredzēti vai jauni. Lai šo parāda krīzi pārvarētu, vajadzīga drosme un atvērtība no atsevišķo valstu valdību un parlamentu puses. Tomēr esmu pārliecināts, ka tieši to no mums gaida Eiropas pilsoņi. Tie gaida darba vietas, izaugsmi un drošību, un tāpēc, dāmas un kungi, galvenā uzmanība Ungārijas prezidentūras laikā, kā varat redzēt detalizētā atsevišķo punktu uzskaitījumā, ko atradīsiet šajā nelielajā grāmatiņā, būs vērsta uz tautsaimniecības jautājumiem, un pašā Ungārijas prezidentūras prioritāšu saraksta augšgalā ir izvirzīti tie jautājumi, kas saistīti ar ekonomikas un parādu krīzi.

Dāmas un kungi, Ungārijas prezidentūra uzskata, ka Padomes noteiktais virziens, proti, krīzes pārvarēšanas virziens, ir pareizais ceļš, tomēr būs jāiegulda lielākas pūles, un tāpēc esam pārliecināti, ka ir jāgroza dibināšanas līgums un ir jārada juridisks pamats pašreizējās īstermiņa krīzes pārvarēšanas mehānisma aizstāšanai ar pastāvīgo stabilitātes mehānismu no 2013. gada. Ungārijas prezidentūra darīs visu iespējamo, lai to panāktu. Turklāt Ungārijas prezidentūras filozofija balstās uz sadarbības stiprināšanu ekonomikas politikas jomā, ekonomikas izaugsmes stimulēšanu un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi darba vietu izveides veicināšanai. Tādēļ mūsu prezidentūras īpašais uzdevums, kura īstenošanā vēlos arī aicināt jūs sadarboties, ir izstrādāt sešus likumus, kas veicinātu šī mērķa, proti, ekonomikas politikas koordinācijas, sasniegšanu. Vēlos jūs aicināt uzticami sadarboties šajā jomā. Ungārijas prezidentūra būs Parlamentam draudzīga prezidentūra, un tādēļ lūdzu jūs darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka šie seši likumi sadarbībā ar mums tiek pieņemti pēc iespējas ātrāk.

Ungārijas prezidentūra ir pārliecināta, ka dalībvalstīs ir konsekventāk un daudz saskaņotāk nekā iepriekš jāveic strukturālās reformas. Ir iesācies Eiropas semestris, un tas ir kas jauns visiem — ne tikai ungāriem, bet arī jums, jo tā ir pilnīgi jauna Eiropas Savienības programma. Semestris ir iesācies ar Komisijas kārtējo gada ziņojumu par makroekonomikas izaugsmi, un es vēlos apsveikt Barroso kungu ar šo izcili izstrādāto dokumentu, kas ir piemērots, lai spertu pirmo soli virzienā uz priekšu, un kas nosaka virzienu un jautājumus, par kuriem tiks debatēts dažādos Padomes sastāvos mūsu prezidentūras laikā.

Dāmas un kungi, protams, ir vajadzīga arī nacionālā uzticamība, ja kāds gatavojas ierosināt Eiropas kopējo ekonomikas politiku. Vēlos jūs informēt, ka ir pamats ticēt tam, ka manai valstij, kas jau ilgi ir bijusi apkaunojums Eiropas Savienībai, ņemot vērā, ka pret to tika vērsta pārmērīgā budžeta deficīta novēršanas procedūra, šobrīd ir iespēja reāli izkļūt no šī stāvokļa. 2011. gadā Ungārijas budžeta deficīts būs mazāks nekā 3 %, un mēs būsim viena no divām ES dalībvalstīm, kuru nacionālā budžeta parāds 2011. gadā samazināsies. Tas ir būtiski mūsu prezidentūras programmas uzticamībai.

Dāmas un kungi, Ungārijas prezidentūra uzskata, ka ir īpaši svarīgi stiprināt vienoto tirgu. Mūsuprāt, vienotā tirgus stiprināšana ir viens no potenciālajiem ekonomikas izaugsmes avotiem. Mūsu mērķis ir nojaukt pastāvošās barjeras, atcelt ierobežojumus un paplašināt vienoto tirgu, attiecinot to uz jaunām jomām, piemēram, digitalizāciju. Atbalstām labvēlīgo uzņēmējdarbības vidi, ko ir paredzēts radīt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Ungārijas prezidentūras prioritārās tēmas ir enerģētikas politika un jauninājumi, ko mēs pārrunāsim kopējā augstākā līmeņa sanāksmē 4. februārī. Vēlos jūs informēt par Ungārijas viedokli: mums ir būtiski atcelt jebkādus pastāvošos regulatīvos šķēršļus enerģētikas politikas jomā un izveidot trūkstošos infrastruktūras savienojumus, lai radītu reālu un savstarpēji izmantojamu enerģijas tirgu Eiropā. Vienlīdz svarīgs Ungārijas prezidentūras mērķis ir nodrošināt, lai Eiropā būtu diversificētas piegādes līnijas enerģētikas jomā. Eiropas enerģētikas politika ir radikālu pārmaiņu priekšā; dalībvalstis ir parakstījušas attiecīgos līgumus — nākamajā nedēļā es pats kopā ar Slovākijas premjerministru parakstīšu līgumu starp Slovākiju un Ungāriju, kas ļaus uzsākt pirmā Ziemeļdienvidu gāzes sadales tīkla no Baltijas jūras līdz Adrijas jūrai un cauri Rumānijai uz Melno jūru ekspluatāciju, līdz ar to nodrošinot pilnu starpsavienojumu. Tā kā pēdējos četrdesmit gados mūsu domāšanā ir bijis izplatīts austrumu un rietumu virziens, ziemeļdienvidu savienojuma nav, un tāpēc līgumus, kas tiks parakstīti, uzskatu par radikālām pārmaiņām.

Dāmas un kungi, romu stratēģija ir prioritārs Ungārijas prezidentūras aspekts, jo nav nozīmes veidot gudru Eiropu, ja tā ir nejūtīga. Tomēr Eiropai būs sirds tikai tad, ja tā radīs sociālās integrācijas iespējas visnelabvēlīgākajām sociālajām grupām. Šis nav tas brīdis, kad apspriest romu stratēģiju, un tāpēc kā tādas valsts vadītājs, kuru skar šī problēma, vēlos tikai uzsvērt, ka rotaļājamies ar uguni un ka tad, ja mums neizdosies izstrādāt romu stratēģiju Eiropas līmenī, romu kopienām, kas tagad ir apmetušās uz pastāvīgu dzīvi Eiropā un zināmā mērā jau integrējušās, būs vēlreiz jāizvēlas nomadu dzīves veids Eiropā, un tā šī problēma no valstīm, kuras tā skar šodien, izplatīsies tālāk arī uz citām. Tas ir iemesls, kādēļ jārod Eiropas mēroga stratēģiska atbilde romu jautājumā, kas pretējā gadījumā nonāks valstu kompetencē, un es personīgi ar lielu lepnumu vēlētos kopīgiem spēkiem panākt kopējās Eiropas romu stratēģijas pieņemšanu līdz Ungārijas prezidentūras termiņa beigām jūnijā.

Dāmas un kungi, vēlos arī pieskarties paplašināšanās jautājumam, lai gan arī es, protams, apzinos, ka Eiropa baidās no paplašināšanās. Mēs tik tikko spējam pārvarēt paši savas iekšējās problēmas, un šādos apstākļos arvien jaunu ideju izvirzīšana saistībā ar paplašināšanos ir ārkārtīgi riskanta. Neskatoties uz to, Ungārijas prezidentūra atzinīgi vērtē optimistiskas attieksmes atjaunošanu saistībā ar paplašināšanos Eiropā. Mēs to atzinīgi novērtētu, ja Eiropas Savienība atzītu, ka mums priekšā ir nepadarīts darbs, jo ne visas Eiropas valstis, kas varētu tikt integrētas Eiropas Kopienā, pašlaik ir Eiropas Savienības sastāvā. Turklāt es personīgi uzskatu, ka nav godīgi, ka tāda valsts kā, piemēram, Horvātija, kas pēdējo gadu laikā sasniegusi labākus rezultātus nekā Ungārija — ES dalībvalsts —, joprojām tiek atstāta ārpusē un tai netiek atļauta pievienošanās dalībvalstu lokam. Tāpēc Ungārijas prezidentūra vēlētos pieredzēt Horvātijas pievienošanās sarunas līdz pat līguma parakstīšanai šo sarunu perioda beigās.

Apzinos, ka Šengenas zonas paplašināšana ir pretrunīgs jautājums. Valstis, kuras tas skar, ir Rumānija un Bulgārija, bet tā kā labi pazīstu šo reģionu un dzīvoju valstī, kurai ar tām ir kopīga robeža, droši zinu, ka šīs valstis ir gatavas pievienoties, un lai gan apzinos, ka Ungārijas prezidentūrai jāsagaida debates, vienmēr aizstāvēšu — es pats personīgi vienmēr aizstāvēšu — Bulgārijas un Rumānijas iekļaušanu Šengenas zonā pēc iespējas ātrāk, proti, nekavējoties.

Dāmas un kungi, Ungārijas prezidentūras programmas ietver arī Donavas stratēģiju, kā arī pārliecību, ka Eiropas Savienībai arī turpmāk ir jāuzņemas vadošā loma globālajā cīņā pret klimata pārmaiņām, un tādēļ mēs vēlētos, lai tiktu uzsākts 2010. decembra Kankunas augstākā līmeņa sanāksmes rezultātu īstenošanas posms un mēs varētu turpināt sarunas, kuru rezultātā tiktu nodrošināta saistošu lēmumu pieņemšana līdz 2011. gada beigām.

Dāmas un kungi, tā kā runājot jau gandrīz esmu pārkāpis pieklājības robežas, tikai īsi pieminēšu, ka Ungārijas prezidentūras tēmas ietver arī debates par ģimenes politiku un demogrāfisko stāvokli, un es būtu gandarīts, ja Ungārija spētu, neizraisot starpiestāžu debates, panākt skaidras un nelokāmas Eiropas Savienības nostājas formulēšanu jautājumā par reliģijas brīvību un pasākumiem pret kristiešu vajāšanām, kas ir svarīgs jautājums turpmākajiem sešiem mēnešiem.

Noslēgumā, dāmas un kungi, vēlos uzsvērt, ka esmu informēts par to, ka mēs visi, kas sēžam vai stāvam šajā Parlamentā, esam politiķi. Mums katram ir savs viedoklis, savi principi, savi biedri, un arī savas intereses. Lai gan to atzīstu, iesaku jums, neatkarīgi no tā, kāds ir jūsu viedoklis par Ungārijas iekšējo politiku, nodalīt to kritiku un pasākumus, kas saistīti ar Ungārijas iekšpolitiku, no sešu turpmāko mēnešu Eiropas Savienības Ungārijas prezidentūras. Ja tos saistīsiet vienu ar otru, es, protams, būšu gatavs cīņai, bet, ja to darīsiet, tad cietīs ne tikai Ungārija, bet galvenokārt visa Eiropas Savienības kopiena. Tāpēc es lūdzu — Eiropas Savienības labā un to smago uzdevumu dēļ, kas mums ir jāveic, — ievērot šo dalījumu, kur vien tas ir iespējams. Iepriekšējās debates arī pamatoti un pēc Ungārijas lūguma tika atceltas, kad mēs ar priekšsēdētāju Barroso kungu vienojāmies, ka ir jāveic ES mēroga izmeklēšana saistībā ar daudz kritizēto plašsaziņas līdzekļu likumu, ka mēs iesaistīsimies pašreiz notiekošajās pārrunās par tā novērojumiem un ka, ja tiks konstatētas un apstiprinātas jebkādas nepilnības, protams, būsim gatavi grozīt šo likumu. Mums tas nav prestiža jautājums, un tā nav arī muskuļu vingrināšana vai liekulība. Piezīme — ja kāds vēlas cīnīties par preses brīvību Eiropā, tad vienmēr var paļauties uz Ungārijas valdību, kurai ir daudz nācies cīnīties pret komunismu.

Dāmas un kungi, mēs apzināmies, ka Eiropu gaida ļoti smags sešu mēnešu periods, bet esmu optimistiski noskaņots un uzskatu, ka Eiropa šo uzdevumu spēj paveikt. Pēc Otrā pasaules kara Eiropai izdevās izveidot sadarbību starp Eiropas tautām vispārēja naida un posta apstākļos. 1989. un 1990. gadā mums izdevās apvienot Eiropu, un tādēļ man ir pamatots iemesls pieņemt, ka tā arī spēs attiecīgi reaģēt līdzīgos vēsturiska pārbaudījuma apstākļos, ar kādiem saskaramies šobrīd. Tas nozīmē, ka gan Ungārijas prezidentūras laikā, gan pēc tās ir jāīsteno vairāk nekā tikai vērienīga pārvaldība. Mums jāraugās tālāk par dokumentu kaudzēm uz mūsu darba galdiem un jāpaplašina mūsu redzesloks, lai tas sniegtos tālāk par jautājumiem, ko ir iespējams atrisināt sešos mēnešos vai viena vai divu gadu laikā. Ungārijas prezidentūra ir pārliecināta, ka sabiedrību var vienot tikai kopīgi mērķi un kopīgas vērtības. Kopīgus mērķus ir iespējams izvirzīt, tikai pamatojoties uz kopīgām vērtībām. Ungārijas prezidentūra veiks savu ikdienas darbu, ņemot vērā šo lielo, tālejošo Eiropas mērķi, pienācīgi ievēros mūsu katra intereses un veiks savu uzdevumu ar vislielāko pazemību. Pateicos, ka pagodinājāt mani ar savu uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Premjerministra kungs, pateicos par jūsu runu un Ungārijas darba programmas izklāstu, tai uzņemoties Padomes prezidentūras pienākumus.

 
  
MPphoto
 

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – Priekšsēdētāja kungs, 2011. gada sākums ir vēsturiski svarīgs Ungārijai, jo tā pirmo reizi uzņemas Eiropas Savienības Padomes vadību, bet tas ir arī izšķirīgs brīdis visai Eiropas Savienībai. Ungārijas prezidentūra sākas laikā, kad vajadzīga īpaša atbildības sajūta pret tiem uzdevumiem, kas Eiropai vēl ir priekšā.

Īpaši atbilstošs ir Ungārijas prezidentūras izraudzītais moto — „Stipra Eiropa”. Eiropa ir visstiprākā un visefektīvākā tad, kad esam vienoti, kad rīkojamies koordinēti, kad mūsu institūcijas ir stipras, kad demonstrējam kopīgu apņemšanos virzīties cauri šīm vētrām un kad apliecinām, ka sadarbojoties spējam rast risinājumus visneatliekamākajām problēmām.

Ir svarīgi to atcerēties, jo vēl neesam pilnībā atrisinājuši visas problēmas. Nevar būt ne runas par nokļūšanu atpakaļ „vecajās sliedēs” vai atgriešanos pie ierastās uzņēmējdarbības prakses. Mums ir nekavējoties jāīsteno reformas un jāizstrādā inovatīva politika, lai redzējums „Eiropa 2020” kļūtu par realitāti. Tādēļ ceru uz sadarbību kopā ar premjerministru Orbán kungu un Ungārijas prezidentūru, lai nodrošinātu, ka tā ir veiksmīga. Vēlos apliecināt premjerministram Orbán kungam šeit un šobrīd, ka viņš var paļauties uz pilnu Komisijas atbalstu šajā ziņā.

Tanī pat laikā Komisija ļoti cer, ka tā varēs paļauties uz Ungārijas prezidentūras atbalstu. Auglīga sadarbība ir īpaši svarīga tādās jomās kā finanšu pakalpojumi, ekonomikas pārvaldība, „Eiropa 2020”, enerģētikas un iekšējā tirgus stratēģijas īstenošana. Tādēļ esmu gandarīts, ka šie jautājumi ir pilnībā atspoguļoti šīs prezidentūras prioritātēs.

Stipras partnerattiecības ar Eiropas Parlamentu arī ir būtiski svarīgas, jo atsevišķos gadījumos ātrai priekšlikumu virzībai būs liela nozīme. Piemēram, ir jānodrošina, lai pēc iespējas ātrāk mēs varētu izmantot jaunus līdzekļus labākas ekonomikas pārvaldības īstenošanai. Eiropas Padome ir noteikusi skaidru mērķi, kas jāsasniedz līdz 2011. gada jūnijam. Darba ritms, ko Ungārijas prezidentūra jau ir noteikusi, un tikko dzirdētie premjerministra komentāri šajā ziņā ir iepriecinoši.

Uzsākot jaunu prezidentūras termiņu, jau ir izstrādāta visaptveroša ES programma un atbilstošie līdzekļi tās pārvaldības īstenošanai. Eiropas semestris, stratēģija „Eiropa 2020” un tās pamatiniciatīvas un akts par vienoto tirgu — šīs galvenās iniciatīvas ES institūcijās jau ir apspriestas un apstiprinātas. Tomēr, protams, ir jādara vairāk, un tagad ir arī īstais laiks, kad izšķirīgi jārīkojas, lai īstenotu visaptverošu programmu.

Eiropas semestris sakrīt ar Eiropas Savienības reformēto ekonomikas stratēģiju. Tās pareiza īstenošana būs galvenais uzdevums nākamajos mēnešos. Komisija uzsāka šo semestri pagājušajā nedēļā, pieņemot gada izaugsmes ziņojumu. Pēc apspriedēm vairākās Padomes struktūrās šis process noslēgsies martā Eiropas Padomē, kas dalībvalstīm sniegs būtiskus politikas virzienus iekļaušanai to stabilitātes un konverģences programmās, kā arī to valsts reformu programmās, kuras abas ceram ieraudzīt aprīlī.

Tā kā par to diskutējām jau iepriekšējās debatēs, sīki neiedziļināšos šajā jautājumā, bet, protams, makroekonomikas stabilitāte, proti, fiskālā konsolidācija, strukturālās reformas un, protams, strauja ekonomikas izaugsme ir uzskatāma par prioritāti.

Ungārijas prezidentūras laikā ir jāpanāk arī galīgā vienošanās par galīgo risinājumu krīzes pārvarēšanai Eiropā. Ungārijas prezidentūrai ir arī jāuzņemas svarīga loma, lai uzraudzītu mūsu centienus no jauna ieviest vienoto tirgu. Pēc sabiedriskās apspriešanas, ko Komisija uzsāka saistībā ar aktu par vienoto tirgu, ES iestādēm būs jāvienojas par noteikta rīcības plāna īstenošanu līdz 2012. gada beigām.

Arī enerģētika būs svarīga joma nākamajos mēnešos, pat jau Eiropas Padomes sanāksmē, kas norisināsies 4. februārī. Komisijai jau ir izstrādātas vairākas svarīgas iniciatīvas enerģētikas jomā, kas februārī tiks iesniegtas Eiropas Padomē. Tās ietver darba programmu enerģētikas jomā 2020. gadam, kā arī mūsu paziņojumu par enerģētikas infrastruktūras prioritātēm. Drīz pieņemsim „resursefektīvākas Eiropas” pamatiniciatīvu, kurā arī enerģētikai ir liela loma.

Komisija plāno savu darbību izvērst ap šādām piecām asīm: spēcīga enerģētikas politika kā noteicošais faktors konkurētspējīgai un ilgtspējīgai izaugsmei un enerģijas piegādes drošībai; iekšējais tirgus enerģētikas nozarē kā vērtība; Eiropas Savienības jaunās enerģētikas infrastruktūras izveide; izšķirošs progress energoefektivitātes jomā un efektīvas un vienotas pieejas izstrāde ārējā enerģētikas politikā.

Prezidentūras un Eiropas Parlamenta atbalsts ir būtiski svarīgs arī tādēļ, lai panāktu vienošanos par Eiropas Savienības patentu. Pēc vairāku dalībvalstu lūguma 14. decembrī Komisija pieņēma priekšlikumu par labāku sadarbību šajā jomā. Komisija augstu vērtē Ungārijas apņemšanos savas prezidentūras laikā panākt progresu ES patenta izstrādes jomā.

Sarunas ar Horvātiju šobrīd ir sasniegušas beigu posmu. Sarunu noslēgšana Ungārijas prezidentūras termiņa ietvaros ir vērienīgs mērķis, jo īpaši, ņemot vērā atlikušās prasības, kas Horvātijai vēl ir jāizpilda. Horvātijai būs vajadzīga liela piepūle, lai to paveiktu.

Atzinīgi novērtēju faktu, ka Ungārijas prezidentūra uzskata romu sociālo un ekonomisko integrāciju par vienu no tās prioritātēm. Komisija ir izveidojusi darba grupu romu jautājumā, lai analizētu ES un valstu līdzekļu tērēšanas efektivitāti visās dalībvalstīs, kurās tiek īstenota romu integrācija. Turpinot šo darbu, aprīlī Komisija piedāvās Eiropas Savienības programmu valstu stratēģijām romu integrācijas jautājumā.

Jaunā prezidentūra uzmanības centrā izvirza arī mūsu Donavas stratēģiju. Donavas reģionam ir liels potenciāls, kas neefektīvas sadarbības dēļ vēl nav ticis pareizi izmantots. Mērķis ir izstrādāt koordinētāku pieeju, kas radītu Eiropas pievienoto vērtību šim reģionam. Komisija atzinīgi novērtē prezidentūras uzticību šai stratēģijai. Ungārija, kas jau ir sniegusi ievērojamu ieguldījumu tās sagatavošanā, tostarp politikas dokumentu izstrādē un konferences organizēšanā Budapeštā, kurā man bija gods piedalīties, būs atbildīga par Donavas stratēģijas virzību Padomē līdz galam un par tās īstenošanas uzsākšanu.

Beidzot — nākamajos mēnešos kļūs intensīvākas debates par kohēzijas politiku. Komisija atzinīgi novērtē prezidentūras plānus debatēt par piektajā kohēzijas ziņojumā izvirzītajiem priekšlikumiem. Šajā vasarā, ņemot vērā priekšlikumus par nākamo finanšu shēmu, iesniegsim tiesību aktu priekšlikumus par turpmāko kohēzijas politiku. Piektais kohēzijas forums, kas janvārī notiks Briselē, sniegs iespēju diskusijai starp galvenajām ieinteresētajām pusēm. Iepriecinoši ir tas, ka tajā piedalīsies arī pats premjerministrs Orbán kungs. Par šīs reformas virzītājspēkiem jākļūst efektivitātei un Eiropas pievienotajai vērtībai. Komisija ir pārliecināta, ka stratēģijas „Eiropa 2020” politikas prioritātēm un reformu programmai stingrāk jābalstās uz kohēzijas politiku. Paļaujos uz prezidentūras atbalstu šajā darbā. Efektīvāka finansējuma izmantošana ietilpst visu mūsu kopējās interesēs un atbildībā. Tikai šādā veidā varam aizstāvēt vērienīgo kohēzijas politikas budžetu.

Tā kā zinu, ka šis ir politisks jautājums, pievienošu pēdējo savu komentāru par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Preses brīvības princips Eiropas Savienībā ir neaizskarams. Norādīju to gan Briselē, gan Budapeštā, kad man bija tas gods tikt uzņemtam vizītē pie premjerministra Orbán kunga. Komisija ir analizējusi šo likumu un šonedēļ rakstiski lūgs Ungārijas atbildīgās iestādes mēģināt precizēt dažus aspektus, kas varētu radīt juridiskas problēmas un līdz ar to zināmas bažas. Pamatojoties uz Ungārijas iestāžu atbildēm, vērtēsim šo situāciju tālāk. Premjerministrs jau diezgan skaidri norādīja, ka korekcijas tiks veiktas, ja Komisija pēc šī juridiskā izvērtējuma izlems, ka izmaiņas ir vajadzīgas.

Premjerministrs Orbán kungs tikko teica, ka viņš ir politiķis. Esmu drošs, ka viņš ir ļoti uzticams politiķis, un, manuprāt, jūs varat piekrist, ka, noliekot malā šos juridiskos jautājumus, kas tiks risināti visnotaļ objektīvi un taisnīgi, jo pret Ungāriju ievērosim tieši tādu pašu attieksmi kā pret jebkuru citu dalībvalsti, mums jārūpējas par politiskajiem aspektiem. Ungārijai, tāpat kā jebkurai dalībvalstij, kura rotācijas kārtībā uzņemas prezidentūras pienākumus, ir jāsniedz pilns pārējo dalībvalstu un Eiropas institūciju atbalsts, lai šī prezidentūra būtu veiksmīga. Ceru, ka premjerministrs Orbán kungs ņems to vērā.

Nešaubos, ka šai prezidentūrai, kas sakrīt ar laika posmu, kas Eiropas Savienībai ir izšķirošs, jābūt veiksmīgai. Jāļauj, lai visas atbilstošās procedūras noritētu kā paredzēts, un vienlaicīgi pilnībā jāatbalsta Ungārija, tai uzņemoties šo smago atbildības nastu. Mana nesenā apmeklējuma laikā Ungārijā saņēmu vēstījumus no jauniešiem, kuri norādīja, ka lepojas ar to, ka viņu valsts pirmo reizi ir uzņēmusies atbildību par Eiropas Savienības Padomes vadību. Pietuvināsim Ungāriju Eiropai un Eiropu — Ungārijai.

Ir daudz darāmā. Ungārijas prezidentūra var rēķināties ar visa veida atbalstu no Eiropas Komisijas savu prioritāšu īstenošanā. Tikai kopīgiem spēkiem sasniedzot šos mērķus, mēs izveidosim stipru Eiropu — Eiropu, kurā ir iespējams panākt izaugsmi un radīt darba vietas, kurā tiek saglabātas un no jauna apliecinātas mūsu vērtības, proti, brīvības un taisnīguma vērtības, kas ir svētas, un kurā mūsu sabiedrība ir spējīga panākt uzplaukumu mainīgā pasaulē.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, premjerministr Orbán kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi! Ministru padomes prezidentūrai reti kad ir nācies sastapties ar tik daudziem izaicinājumiem, un tie ir: euro valūta, kas mums ir jānostabilizē, nodarbinātība, kas piedzīvo spēcīgāku izaugsmi un līdz ar to arī efektīvāku ekonomiku, enerģētiskā neatkarība pārtikas drošības jomā, vienlaicīgi satraucošā apmērā pieaugot izejvielu cenām. Nešaubos, ka Ungārijas prezidentūra spēs stāties pretī šiem izaicinājumiem kopā ar Komisiju, Padomi un Parlamentu.

Orbán kungs, jūs esat ieguvis sava elektorāta uzticību Ungārijā. Jūsu pārstāvētā partija Fiatal Demokraták Szövetsége (FIDESZ) balstās uz ideju, ideālu, vērtību — brīvību un demokrātiju. Kopš savas ievēlēšanas jūs kopā ar Ungārijas Parlamentu esat apņēmies īstenot daudzas reformas, uz kurām ir aicinājusi jūsu tauta, demokrātiski piešķirot jums lielu balsu vairākumu.

Šodien viena no šīm reformām — reforma, kas skar plašsaziņas līdzekļus, — ir detalizētas juridiskās pārbaudes objekts, ko veic Eiropas Komisija — Līgumu uzraudze. Jūs pats pagājušajā nedēļā savās sarunās ar Barroso kungu un pēc tam norādījāt — par ko esmu jums pateicīgs —, ka attiecībā uz jomām, kurās šis likums nesaskan ar Eiropas tiesību aktiem, iesniegsiet vajadzīgās izmaiņas apstiprināšanai savā parlamentā. Pilnībā uzticos jūsu vārdiem. Tāpat kā jūs, es arī uzticos Eiropas Komisijai, kura ir uzņēmusies Līgumu uzraudzes lomu, un uzticos arī, ka respektēsiet Eiropas likumu burtu un garu.

Premjerministr Orbán kungs, mēs jau sen viens otru pazīstam, un es jūs vērtēju kā ievērojamu Eiropas pārstāvi. Man nav ne mazākā iemesla šaubām, ka izdarīsiet to, ko solījāt attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu likumu un pārējiem prioritārajiem jautājumiem, kas jūsu prezidentūrai būs jārisina.

Un tagad par šīm prioritātēm, sākot no pašas pirmās — Eiropas stabilitātes. Varbūt ir pozitīvi, ka abas Padomes prezidentūras, kas seko viena otrai 2011. gadā, uzņemsies valstis, kuras vēl nav euro zonā, bet kuras vēlas vistuvākajā nākotnē tai pievienoties.

Tik tiešām, gan Ungārijai, gan Polijai ir tiesības tai pievienoties. Tāpēc tās ir ieinteresētas šīs valūtas stabilitātes nodrošināšanā. Un atkārtoju — vienīgais veids, kā efektīvi izbeigt spekulatīvos uzbrukumus euro valūtai un stiprināt Eiropas ekonomikas pamatelementus, ir atjaunot kārtību mūsu valstu finansēs. Lai to paveiktu, dalībvalstīs vajadzīga stingrāka fiskālās un sociālās politikas koordinācija, kas pamatoti ir paredzēta jaunajā Eiropas semestra budžeta periodā. Tas ir arī atkarīgs no lielākas mūsu darba tirgus elastības un augstāka darba ražīguma līmeņa.

Tāpat kā Ungārijas Padomes prezidentūra, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) nelokāmi tic, ka 500 miljonu eiropiešu nākotne ir atkarīga no stiprākas, vienotākas un saskanīgākas Eiropas. Tā ir atkarīga no tā, vai Eiropai būs lielāka ietekme, bet nekādā ziņā tā nedrīkst būt mazāka.

Orbán kungs, mums vajadzīga Eiropas mēroga ekonomikas pārvaldība. Mums vajadzīga lielāka kopienas ietekme, un esmu pārliecināts, ka centīsieties šo mērķi sasniegt.

Padomes priekšsēdētāja kungs, jūs definējāt kopējās enerģētikas politikas izveidi kā vienu no jūsu galvenajām prioritātēm. Domāju, ka jums ir taisnība. Buzek kungs, mūsu priekšsēdētājs, savas prezidentūras laikā to arī pamatoti ir veidojis par vienu no savas prezidentūras stiprajām pusēm. Piekrītu jums šajā aspektā, bet vēlos arī jūs brīdināt par ārkārtīgi satraucošajām sekām, kas var rasties sakarā ar visu izejmateriālu veidu cenu pieaugumu, kas pēdējos dažos mēnešos ir bijis sevišķi straujš. Esam jau novērojuši šāda ikdienas pārtikas preču cenu kāpuma radītās sociālās sekas vairākās Vidusjūras reģiona valstīs, sevišķi visnabadzīgākajās. Ceru, ka Eiropa uztvers šo problēmu nopietni un enerģiski vērsīsies pret spekulatīvo darījumu veicējiem.

Ceru arī, ka Ungārijas prezidentūra — gaidīju, ka Zaļo grupa apklusīs, bet joprojām dzirdu viņus runājam; tas nav pareizi, sēdē jāievēro klusums līdz beigām, — atbalstīs Komisiju palīdzības sniegšanā Tunisijai, kas pārdzīvo izšķirīgu laika periodu un ir jāatbalsta tās ceļā uz pārmaiņām.

Orbán kungs, kā jums ir zināms, lai gūtu panākumus savā amatā un palīdzētu Eiropai pašreizējā grūtību periodā, jums jāiegūst Parlamenta uzticība. Decembrī, kad bijām sarežģītā situācijā saistībā ar Padomi, jums pietika drosmes parakstīt mūsu augstākā līmeņa vēstules, kas patiešām veicināja budžeta apstiprināšanu Parlamentā. Pateicība jums jau par to, ko paveicāt decembrī.

Jau posmā pirms janvāra iesaistījāt politiskās grupas savu prioritāšu definēšanā, un protams, izraudzījāties Győri kundzi, vienu no savām labākajām bijušajām kolēģēm, par ES lietu ministri. Tie visi ir pozitīvi signāli, ko neapšaubāmi papildina pilnīga to reformu līdzsvarotība, ko esat apņēmies veikt, ar Eiropas vērtībām, ko šeit aizstāv ikviens no mums.

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, pašlaik esam nopietnā situācijā. Šis ir sarežģīts laiks.

Pirmkārt, Orbán kungs, jūs kļūsiet pazīstams daudziem eiropiešiem kā komunistiskā režīma oponents un brīvības atbalstītājs savā valstī. Mēs to cienām.

Biju gandarīts, kad mums abiem vakar bija iespēja apspriest vēl kādu personu, ar kuru ungāri var lepoties, un tas ir bijušais premjerministrs un jūsu valsts ārlietu ministrs, kurš kopā ar Alois Mock atvēra robežu starp Ungāriju un Austriju un pavēra ceļu Vācijas vienotībai. Šis cilvēks ir manas partijas vadītājs Gyula Horn. Parādīsim cieņu vēl vienam ievērojamam Ungārijas pārstāvim.

(Aplausi)

Orbán kungs, uzstājoties kā Padomes pašreizējais priekšsēdētājs, savā atbildē uz Barroso kunga jautājumu jūs kaut ko apliecinājāt. Jūs teicāt, ka gadījumā, ja Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem neatbildīs Eiropas standartiem, jūs to mainīsiet. Tas ir vērtējams pozitīvi. Tomēr to apliecinot, esat arī atzinis, ka šis jautājums nav saistīts tikai ar iekšējām politiskām debatēm Ungārijā, bet ir arī jautājums, par kuru jādebatē Eiropas mērogā. Ir skaidrs, ka šis likums ir saistīts ar Eiropas Savienības visbūtiskākajiem noteikumiem un vērtībām, kas ir uz tiesiskuma principiem balstīta sabiedrība.

Vēlos apsvērt divus plašsaziņas līdzekļu likuma elementus. Ar šo likumu tiks dibināta plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestāde, kas paredzēta, lai nodrošinātu līdzsvaru ziņu veidošanas procesā. Turklāt ar šo likumu tiks ieviests arī pienākums plašsaziņas līdzekļiem ievērot līdzsvarotu pieeju. Jums parlamentā ir divu trešdaļu vairākuma atbalsts, un tas ir leģitīms vairākums. Izmantojot šo divu trešdaļu vairākumu, esat izveidojuši par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgu iestādi, ko veido tikai un vienīgi jūsu partijas locekļi, kas ir valdībā vai pārstāv tādu iedzīvotāju grupu, kas ir cieši saistīta ar šo partiju. Tas nozīmē, ka par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā iestāde, kuru pārstāv tikai viens politiskā spektra spārns, būs atbildīga par līdzsvarotas ziņu veidošanas uzraudzību. Tas nav pieņemami Eiropas sabiedrībā, kas veidota uz tiesiskuma pamatiem.

(Aplausi)

Demokrātiskā sabiedrībā, Orbán kungs, plašsaziņas līdzekļi uzrauga tos, kas ir pie varas. Šī likuma pieņemšanas rezultāts ir tāds, ka pie varas esošie uzraudzīs plašsaziņas līdzekļus. Arī tas nav pieņemami demokrātiskā sabiedrībā, un tāpēc Eiropas iedzīvotāji ir tik lielā mērā nobažījušies par šo likumu.

(Aplausi)

Jūs pareizi norādījāt, ka mums ir jārisina daudz problēmu. Esam smagas finanšu krīzes vidū, un mums ir problēmas ar budžetu. Vēl viena problēma, kas Eiropas Savienībai jārisina vistuvākajā nākotnē, ir saistīta ar pieaugošajām pārtikas cenām, jo īpaši mūsu kaimiņu reģionos, bet arī pašā Eiropas Savienībā. Tā ir problēma, kas jārisina nekavējoties. Jāvērš uzmanība arī uz nodarbinātības problēmām dalībvalstīs. Jūsu programmā noteikti ir daudz jautājumu, ko varam risināt visi kopā. Šajā ziņā esat īsts Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) pārstāvis.

Kad Sarkozy kungs, Francijas prezidents, bija Padomes priekšsēdētājs, arī viņš šeit Parlamentā sniedza kreisi noskaņotu runu, bet, atgriežoties mājās, sāka īstenot labā spārna politiku. Teicu viņam, ka šī runa atgādina Kārļa Marksa runu, atrodoties izsūtījumā. Viss, ko teicāt, šķiet pozitīvi. Ja šobrīd esat gatavs rīkoties saskaņā ar saviem vārdiem, tad viss ir kārtībā.

(Starpsaucieni)

Tādēļ, manuprāt, mums jūsu sasniegumi jāvērtē, pamatojoties uz jūsu šeit piedāvāto programmu, un to mēs patiešām darīsim. Pieminējāt faktu, Orbán kungs, ka jums valstī ir liels vairākuma atbalsts. Tas ir vērtējams pozitīvi. Esam sadarbojušies ar vairākām valdībām — tostarp arī ar dažām, ko veido jūsu pārstāvētā partija, — kuras neko nav izdarījušas, bet tikai šeit sēdējušas un zvanījušas uz mājām, lai uzzinātu, vai tās vēl joprojām ir pie varas. Pašlaik to nevaram atļauties. No šī viedokļa raugoties, divu trešdaļu vairākuma atbalsts ir izcils sasniegums, jo tādā veidā jums tiek piešķirts daudz laika. Tomēr tas uzliek jums arī pienākumu izmantot savu stabilo stāvokli, lai Ungārija un arī Eiropas Savienība kļūtu stiprāka.

Vēlos uzdot jums jautājumu. Kāds nolūks ir jūsu dāvinātajam paklājam, kas izklāts Padomes ēkā Briselē un kurā Ungārija ir attēlota ar tās 1848. gada robežām? Ko jūs vēlaties ar to pavēstīt šajā Eiropas žestu politikas kontekstā? Tā kā jūs, šķiet, labprāt izmantojat simbolus, kas ņemti no 19. gadsimta, vēlos jums atgādināt, ko vācu filozofs Frīdrihs Nīče ir teicis Vācijas tautai 19. gadsimtā. Viņš teica: „Liela uzvara slēpj sevī lielas briesmas. Cilvēka dabā grūtāk ir pārciest uzvaru nekā sakāvi. Patiešām, gandrīz šķiet, ka uzvaru ir vieglāk sasniegt nekā to pārciest tā, lai tā nepārvērstos par nopietnu sakāvi.”

Manuprāt, jums būtu jāņem vērā, ka liels vairākums ne tikai sniedz ievērojamu atbalstu, bet arī uzliek lielu pienākumu. Tādēļ runāju ar jums kā ar Eiropas Savienības Padomes pašreizējo priekšsēdētāju, nevis kā ar premjerministru. Padomes pašreizējam priekšsēdētājam ir jādara viss iespējamais, lai izkliedētu jebkādas šaubas par prezidentūras gatavību aizstāvēt Eiropas demokrātijas pamatvērtības. Labāk būtu, ja jūs negaidītu uz Komisijas izmeklēšanas rezultātiem. Barroso kungs, vēlos norādīt, ka pēc kravas automobiļu satiksmes aizlieguma vienā no Austrijas federālajām zemēm Komisija pārdzīvoja nopietnu identitātes krīzi un sāka īstenot tūlītējus pasākumus pret Austriju. Taču tad, kad tiek apdraudēts viens no Eiropas demokrātijas pamatprincipiem, jūs sēžat un neko nedarāt.

(Aplausi)

Jums jānodrošina, lai mēs drīz saņemtu izmeklēšanas rezultātus, pretējā gadījumā šīs debates būs smags slogs uz Ungārijas prezidentūras pleciem. Mēs visi vēlamies, lai prezidentūra izdotos, un nevēlamies, lai tās progress tiktu bloķēts. Arī jūs, Orbán kungs, pats varat līdzēt, lai veicinātu šīs situācijas atrisināšanu. Atceliet šo likumu un ieviesiet jaunu un labāku likumu. Ungārijai vajadzīgs līdzsvarots likums par plašsaziņas līdzekļiem.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos ļoti skaidri pateikt Orbán kungam, ka mana grupa atbalsta Ungārijas prezidentūras prioritātes. Premjerministra kungs, mēs tāpat kā jūs ticam stiprai euro valūtai, tādēļ pilnībā jūs atbalstām prioritāšu īstenošanā šīs prezidentūras laikā. Manuprāt, sešos šīs prezidentūras mēnešos jums ir viena augstākā prioritāte, un tā ir — pēc iespējas ātrāk ieviest reālu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā un euro zonā. Tas ir tāpēc, ka — būsim godīgi — 2010. gads nebija labs gads euro valūtai un Eiropas Savienībai. Mēs pastāvīgi atpalikām no faktiem, no notikumiem. Pašlaik mums jūsu vadībā un Komisijas priekšsēdētāja vadībā pēc iespējas ātrāk ir vajadzīgs globāls pasākumu kopums saistībā ar ekonomikas pārvaldību; reāla ekonomikas un fiskālā savienība, jo nav nozīmes, ka ir monetārā savienība, ja vienlaicīgi nav ekonomikas un fiskālās savienības.

Nelūdzu jūs izgudrot jaunas idejas, bet izmantot Komisijas priekšsēdētāja un komisāra O. Rehn pagājušajā nedēļā piedāvāto pasākumu kopumu, kurā ir četri pīlāri, un apspriest to Padomē un ar jūsu kolēģiem. Orbán kungs un Barroso kungs, šajā pasākumu kopumā trūkst tikai viena pīlāra. Nekur pasaulē neeksistē valūta bez vienota obligāciju tirgus šīs valūtas atbalstam. Eiropā joprojām ir 27 obligāciju tirgi, 27 spekulācijas un 27 dažādas pirkšanas un pārdošanas cenu starpības. Euro zonā joprojām ir 17 obligāciju tirgi, 17 pirkšanas un pārdošanas cenu starpības un 17 spekulācijas. Pašlaik tirgos nenotiek spekulācijas pret euro valūtu, bet spekulācijas uz starpību rēķina euro valūtas ietvaros. Vienīgais veids, kā to atrisināt, ir radīt Eiropā īstu obligāciju tirgu EUR 4 000 miljardu vai 5 000 miljardu apmērā, kas varētu līdzināties tirgum, kāds pastāv citās pasaules daļās, īpašu attieksmi piemērojot valstīm ar AAA kredītvērtējumu.

(Aplausi)

Beidzot, Orbán kungs, vēlos runāt par strīdīgo jautājumu, kas visiem ir labi zināms, bet ko ir ērtāk atstāt neievērotu. Strīdīgs šeit, šajā skaistajā plenārsēžu zālē, protams, ir jautājums par plašsaziņas līdzekļu likumu Ungārijā. Nerunāšu par pašu likumu, bet drīzāk gan izmantošu piemēru no viena no manu iecienītāko rakstnieku — lieliskā ungāru rakstnieka Sándor Márai — darbiem. Ja tiktu ieviesta Slovākijas valdības valodas politika un pašreizējais likums par plašsaziņas līdzekļiem Ungārijā, šaubos, vai S. Márai vispār kādreiz būtu dzīvojis. Kāpēc? S. Márai dzīvoja Kassa pilsētā, ko šodien pazīstam kā Košici. Viņš rakstīja ungāru valodā, kura, kā zināms, vēl nesen radīja problēmas Slovākijai. Svarīgi ir arī tas, ka viņš bija žurnālists, bet tas sasaucas ar rītdienas problēmu, jo, ņemot vērā jauno likumprojektu, kas nosaka pienākumu plašsaziņas līdzekļiem nodrošināt atbilstošu un piemērotu informāciju par sabiedrības dzīvi, manuprāt, S. Márai un viņa grāmatas vispār nevarētu eksistēt. „Kāda pilsoņa atzīšanās” — viņa meistardarbs — ir diezgan neatbilstošs, daudzējādā ziņā pat pilnīgi nepiemērots, bet tomēr literatūras meistardarbs.

Manuprāt, plašsaziņas līdzekļu pārvaldības mērķis nav garantēt atbilstošu un piemērotu informāciju. Nē, plašsaziņas līdzekļu pārvaldības mērķis ir atbalstīt plurālismu un nodrošināt, lai plašsaziņas līdzekļos varētu attīstīt jebkāda veida iniciatīvu.

(Aplausi)

Ceru, ka izmantosiet vairākuma — jūsu divu trešdaļu vairākuma, atbalstu, jo par šādu atbalstu sapņo visi politiķi...

(Starpsauciens no Cohn-Bendit kunga: „Nē! Nē!”)

Jūs nē — jūs esat izņēmums.

Ceru, ka izmantosiet savu divu trešdaļu balsu vairākumu, lai garantētu šo plurālismu, un pēc iespējas ātrāk mainīsiet šo likumu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos ko teikt tādēļ, lai nerastos pārpratumi.

Zaļo grupa un es personīgi — mēs mīlam Ungāriju. Es raudāju, kad 1954. gadā Ungārija zaudēja Pasaules kausu. Pirmā demonstrācija, kurā es piedalījos, turoties pie sava brāļa rokas, bija 1956. gadā pret padomju iebrukumu Budapeštā. Verhofstadt kungs teica, ka daudzi intelektuāļi, daudzi ungāru rakstnieki gadiem mūs ir politiski un intelektuāli atbalstījuši.

Pievienojos premjerministram Orbán kungam, kad viņš astoņdesmito gadu beigās un deviņdesmito gadu sākumā cīnījās pret komunistiem. Pievienojos premjerministram Orbán kungam, kad viņš lūdza Eiropas liberāļus izslēgt Jörg Haider no Eiropas Liberālās partijas. Bija reiz kāds Viktor Orbán, kurš manā uztverē bija politiķis, kurš ir jāciena. Šodien, premjerministr Orbán kungs, jūs gatavojaties kļūt par Eiropas Hugo Chavez — nacionālistiski noskaņotu populistu, kurš īsti neizprot demokrātijas būtību un uzbūvi.

Atklāšu jums ļoti vienkāršu faktu, premjerministr Orbán kungs — tāda līdzsvarota informācija nemaz nepastāv. Vai, jūsuprāt, Nixon kungs informāciju par Votergeitu uzskatīja par līdzsvarotu? Nē, protams! Vai, jūsuprāt, Bush kungs informāciju par Abu Ghraib cietumu uzskatīja par līdzsvarotu? Protams, ka nē! Vai esat informēts par vienu no lielākajiem politiskajiem jautājumiem — Dreifusa lietu Francijā, kurā valdība nosprieda, ka informācija ir bijusi līdzsvarota? Vai attiecībā uz izmeklēšanu, piemēram, saistībā ar Berlusconi kunga dzīvi un politiku, jūsuprāt, viņš šo informāciju uzskata par līdzsvarotu? Protams, ka nē! Informācijai ir jābūt tādai, kas satricina politiku. Tā satricina arī mūs, un dažkārt tas ir sāpīgi.

Tāpēc, premjerministr Orbán kungs, jūsu pašreizējais likums neatspoguļo Eiropas Savienības vērtības. Jūs apgalvojat, premjerministr Orbán kungs, ka vēlaties redzēt stipru Eiropu. Stiprai Eiropai, premjerministr Orbán kungs, jābūt ticamai Eiropai. Ja piekritīsim šāda veida likuma pieņemšanai Eiropā, kā tad varēsim diskutēt ar Lukashenko kungu? Kā varēsim diskutēt ar Ķīnu? Viņi visi vēlas redzēt līdzsvarotu informāciju.

Premjerministr Orbán kungs, vai apzināties, ka Eiropas radās, cīnoties pret totalitārismu? Un ka demokrātija, brīvība ir balstīta tieši uz vārda brīvību? Neviena demokrātiskā iekārta nekad nav gājusi bojā no pārāk lielas brīvības. Demokrātiskās iekārtas gāja bojā tad, premjerministr Orbán kungs, kad pilsoņi sāka ierobežot brīvību. Jūs to zinājāt pirms divdesmit gadiem. Pārdomājiet vēlreiz to laiku, kad tas tā bija, un tas ir arī lietderīgi. Tātad jūs redzat, ka tas, ko jums saku, ir pareizi.

Noslēgumā vēlos teikt vēl ko, premjerministr Orbán kungs. Ja gatavojaties cīnīties par kristiešiem pasaulē, mēs jūs atbalstīsim, bet es varētu domāt un arī iedomājos, ka tad jūs būtu apsveicis Jasmīnu revolūciju Tunisijā, kas ir tāda pati revolūcija, kādu jūs, premjerministr Orbán kungs pieredzējāt — atbrīvošanās no diktatūras. Jūs nebildāt ne vārda tunisiešu aizstāvībai, un tāpēc vēlos jums izteikt pārmetumus.

Mēs jūs atbalstām, aizstāvot kristiešus pasaulē. Uzticos, ka jūs mūs atbalstīsiet tad, kad būs jācīnās pret diktatūrām pasaulē neatkarīgi no valsts — Baltkrievijā vai Tunisijā, Alžīrijā, Ēģiptē, Ķīnā vai Krievijā. Tās ir Eiropas kopējās vērtības, kas mums visiem kopā jāaizstāv.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Lajos Bokros, ECR grupas vārdā.(HU) „Es nezinu, ko citiem cilvēkiem nozīmē šī zeme. / Man tā ir piedzimšanas vieta, šī mazā tauta, ko ieskāva / liesmas, manas bērnības pasaule, kas tālumā dārd. / Es no tās izaugu kā maigs zars no koka / un ceru, ka kādu dienu mans augums tajā iegrims. / Esmu mājās” — tā rakstīja Miklós Radnóti. Ungārija šeit, Eiropā, jūtas kā mājās un ir cienīga uzņemties prezidentūras pienākumus. Taču vai Ungārijas valdība šeit jūtas kā mājās? Vai tā ir šī amata cienīga? Nerunāju tikai par plašsaziņas līdzekļu likumu; ir vēl deviņi strīdīgi jautājumi, ko ērtāk ir atstāt neievērotus. Tiek īstenoti ilgstoši un ievērojami pārkāpumi delikātajā kontroles un līdzsvara sistēmā, kas ir raksturīga demokrātiskai iekārtai.

Notiek civilo ierēdņu atlaišana, nenorādot iemeslu. Tiek piemērots pārmērīgi liels, diskriminējošs un strukturāli izkropļojošs krīzes nodoklis. Tiek sniegts atbalsts bagātajiem, kaitējot nabadzīgajiem. Tika izbeigta Budžeta padomes darbība, gluži tāpat kā Venecuēlā. Notiek centrālās bankas autonomijas mazināšana, un drīz tā tiks atcelta pavisam. Pabalstiem, ko izmaksā, izbeidzot darba tiesiskās attiecības ar atpakaļejošu spēku, tiek piemērots speciālais nodoklis 98 % apmērā. Deviņi konstitūcijas grozījumi, kas ieviesti pēdējo septiņu mēnešu laikā. Notiek Konstitucionālās tiesas pilnvaru ierobežošana. Tiek īstenota privāto pensiju sistēmu nacionalizācija, izmantojot atklātas izspiešanas metodes, gluži kā Bolīvijā. Krāpšana nodokļu jomā tiek paaugstināta valdības politikas līmenī — tradicionālā spirta dzēriena palinka ražošanā. Tiek īstenota populistiska darbība tā, it kā kāds pastaigātos pa botānisko dārzu ar cirvi rokā. Tiek iznīcināta sabiedrības smalkā struktūra, tās solidaritāte. Par to jau ir rakstījuši tādi pasaulslaveni zinātnieki kā Ágnes Heller, János Kornai, Jenő Ranschburg. Vakar Guy Verhofstadt norādīja, ka Beļģijas prezidentūra ir bijusi veiksmīga, jo tās valdība nepieļāva, ka iekšzemē veicamie uzdevumi traucētu risināt Eiropas jautājumus. Šobrīd saskaramies ar kaut ko pilnīgi pretēju. Haoss un diplomātiskā katastrofa šajā valstī liks novērst valdības un Eiropas sabiedrības skatu no Eiropas. Tas tik tiešām būtu apkaunojums. Es kā ungārs nevēlos piedzīvot šādu apkaunojumu. Vēl nav par vēlu mainīt mūsu virzienu uz pretējo pusi.

 
  
MPphoto
 

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, Orbán kungs, vēlos sniegt dažas īsas piezīmes par plašsaziņas līdzekļu likumu. To pieminēja daudzi runātāji, bet es neatkārtošu to, ko teica viņi. Vēlos uzsvērt tikai vienu aspektu. Tā nav iejaukšanās Ungārijas lietās. Uzskatu — un apguvu to tikai tagad —, ka plašsaziņas līdzekļi ir atbildīgi par to personu, kas ir pie varas, un par ekonomikas uzraudzību. Tam tā ir jāpaliek arī turpmāk. Tādēļ plašsaziņas līdzekļus pašus nedrīkst uzraudzīt augstāka līmeņa struktūras, bet šāda par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgā iestāde dotu šo iespēju.

Tāpēc par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgās iestādes sastāvs, mūsuprāt, nav ideāls. Jūs nepārprotami esat norādījis, ka esat gatavs to mainīt, un ceru, ka panāksiet progresu šajā virzienā. Pretējā gadījumā, un vēlos to precizēt, tā ir Ungārijas iekšējā lieta. Protams, ir arī citas dalībvalstis, kuru tiesību aktus plašsaziņas līdzekļu jomā varētu minēt šajā kontekstā. Tas neattiecas tikai uz Ungāriju.

Vēlos arī nepārprotami norādīt attiecībā uz jūsu plāniem šim Padomes prezidentūras termiņam, ka, pirmkārt, atzinīgi vērtēju kultūras dažādības veicināšanas izvirzīšanu par vienu no jūsu noteicošajām prioritātēm. Uzskatu to par ļoti svarīgu. Gaidīšu jūsu iniciatīvas integrācijas, tostarp minoritāšu integrācijas, uzlabošanai, un arī jūs pats norādījāt uz romu problēmu. Eiropas stratēģija efektīvākai romu integrācijai ir ārkārtīgi svarīgs jautājums.

Otrkārt, esmu gandarīts, redzot jūsu apņemšanos īstenot paplašināšanās sarunas un politiku attiecībā uz mūsu austrumu kaimiņiem. Lielāka Austrumeiropas kultūras ietekme kopā ar šī reģiona vēsturisko un sociālo pieredzi būs pozitīvs ieguldījums Eiropas Savienībai. Dauzu iemeslu dēļ, kuros šeit nevēlos iedziļināties, Eiropas Savienība joprojām galvenokārt ir Rietumeiropas institūcija. Vēlos, lai jūsu Padomes prezidentūras laikā tiktu izrādīta lielāka Austrumeiropas ietekme.

Treškārt, ar interesi vērošu, kā jūs īstenosiet gaidāmo lauksaimniecības un kohēzijas politikas reorganizāciju un Eiropas Savienības daudzgadu budžeta perspektīvas sagatavošanu. Manis pārstāvētā grupa jūs aicina nodrošināt, lai Parlaments tajā tiktu iesaistīts pilnībā, un gaidām, ka izturēsieties nopietni pret savu solījumu sniegt atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un uzlabot vides aizsardzību, resursu ilgtspējīgu izmantošanu un pārtikas drošību.

 
  
MPphoto
 

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vēlos sveikt šeit Orbán kungu. Pēc Beļģijas prezidentūras farsa sešu mēnešu garumā ir patīkami redzēt īstas valsts ievēlētu premjerministru. Biju gandarīts par jūsu pausto komunisma kā bīstamas ideoloģijas nosodījumu, un ievēroju, ar kādu lepnumu jūs paziņojāt faktu, ka Ungārija bija pirmā valsts, kas ķērās pie ieročiem, lai cīnītos pret Padomju Savienību.

Divdesmit gadus vēlāk jūs atguvāt demokrātisko varu, tagad esat jaunas politiskas savienības sastāvā, kas arvien vairāk sāk līdzināties vecajai Padomju Savienībai. Faktiski nākamo sešu mēnešu laikā sastapsiet daudzus komunistus, tostarp šīs Komisijas priekšsēdētāju — to pašu J. M. Barroso, kurš aizstāvēja priekšsēdētāju Mao! Redzēsiet centralizētu ekonomikas plānošanu un kontroli, un galvenais, ko redzēsiet, būs vēlme uzspiest politisku savienību Eiropas tautām bez to piekrišanas.

Mostieties, Orbán kungs! Skatieties, kā viņi šorīt cenšas jūs iebiedēt. Viņi jums norādīs, kā jāvada jūsu pašu valsts. Parādiet viņiem, kur ir viņu īstā vieta. Celieties un vēlreiz cīnieties par demokrātiju.

 
  
MPphoto
 

  Krisztina Morvai (NI).(HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, 1956. gadā Ungārija parādīja pasaulei, ka jāieņem stingra nostāja pret apspiešanu un meliem pat tad, ja šie pūliņi šķiet bezcerīgi. Tobrīd tāda bija mūsu vēsturiskā misija. Un šobrīd tā ir tāda pati. Mūsdienu pasaulē meli un apspiešana balstās uz diviem pīlāriem. Viens no tiem ir globālā plutokrātija un tas, ka bankas piesavinās peļņu, vienlaicīgi nacionalizējot zaudējumus un izmaksas un nododot tās ugunsdzēsējiem, medmāsām, skolotājiem un pensionāriem, kuriem jācieš arvien vairāk.

Otrs pīlārs ir tāds, ka viņi — un es ar to galvenokārt domāju politiķus, kuri tā vietā, lai pārstāvētu iedzīvotāju intereses, nemitīgi darbojas kā globālās plutokrātijas un banku pārstāvji pat šeit, Eiropas Savienībā, — liek tam visam izskatīties tā, it kā tas būtu normāli vai vismaz tā, it kā citādāk tas nemaz nebūtu iespējams. Ungārijas prezidentūrai un Ungārijai — valstij, kuru es pārstāvu, ir jāparāda, ka tas tā nav, ka „karalis ir kails”. Tādas domāšanas vietā, kas vērsta uz naudu un peļņu, mums jāparāda, ka ir iespējama arī humāna un taisnīga pieeja, saskaņā ar kuru jautājums nav par to, kas vislabāk kalpotu naudas un peļņas gūšanai, bet drīzāk gan — kas vislabāk kalpotu cilvēkiem un taisnīgumam. Vēlu vislabākos panākumus Ungārijai, manai brīvību mīlošajai valstij.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

 
  
  

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Morvai kundze, mums jau vakar bija īsa viedokļu apmaiņa. Man jums ir divi jautājumi. Nav pārsteigums, ka atbalstāt šo prezidentūru no savām labējā gala pozīcijām. Taču, vai Orbán kungs ar to ir apmierināts, ir cits jautājums. Vai zināt, ka Ungārijas revolūciju atbalstīja ārkārtīgi daudz cilvēku, un ne tikai konservatīvie no politiskā spektra labējām pozīcijām, kā norādīja Schulz kungs? Vai esat ievērojusi, Morvai kundze, ka Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu kritizēja ne tikai sociāldemokrātu partija, bet arī daudzi pilsoņi, tostarp Konrád kungs, kuram nav nekāda sakara ar sociāldemokrātiju? Vai jūs to zināt?

 
  
MPphoto
 

  Krisztina Morvai (NI).(HU) Swoboda kungs, lai gan kādreiz, iespējams, uzskatīju, ka apzīmējumi „labais spārns” un „kreisais spārns” kaut ko nozīmē, pēc pusotra gada, ko esmu pavadījusi Eiropas Savienībā, esmu pārliecināta, ka tiem nav nekādas nozīmes. Jūs no kreisā spārna turpināt pārstāvēt plutokrātijas un banku intereses un nemaz neievērojat, ko vēlas vienkāršie cilvēki. Esat pilnīgi aizmirsuši par tā pamatidejām. Šodien šeit tika pieminēts jūsu priekšgājējs ar uzvārdu Markss. Tas, ko viņš teica par taisnīgumu, šeit vairs netiek pieminēts. Jūs esat vislielākie darbaļaužu apspiedēji. Tas pirmkārt. Otrkārt, jārunā par plašsaziņas līdzekļu likumu, kas ir Ungārijas iekšējā lieta...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Ádám Kósa (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, pirmkārt, pateicos, ka devāt man iespēju runāt Eiropas Tautas partijas Ungārijas delegācijas vārdā. Kā personai ar invaliditāti, iespējams, mana attieksme pret diskrimināciju vai dubultstandartiem ir nedaudz jūtīgāka nekā parastajiem cilvēkiem. Tādēļ ar bažām sekoju šīm politiskajām raganu medībām saistībā ar Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu, kuras varējām vērot arī šodien šeit Parlamentā. Ungārijas pilsoniskā apvienība „Fidesz” vairākkārt ir parādījusi, ka tā dara savu darbu, ievērojot mūsu kopējo Eiropas vērtību garu, un dara to, ievērojot preses brīvību un godprātību.

Mūsu Eiropas vērtības paredz atbildību. To pierāda arī gaidāmā Ungārijas sešu mēnešu prezidentūra. To pierāda arī tās nospraustie mērķi. Ekonomikas pārvaldība, enerģētikas politika vai romu jautājumā — romu stratēģija: šie virzieni un stratēģijas pierāda kopējo vērtību eksistenci, gluži tāpat kā mūsu mērķi ir kopēji, lai garantētu stipras Eiropas izveidi. Eiropa, galu galā, nav tikai interešu kopiena, bet arī vērtību kopiena. Faktiski šobrīd jūs izrādāt necieņu pret šiem mērķiem un vērtībām. Pat nesagaidot Eiropas Komisijas atzinumu, jūs jau sniedzat paziņojumus, izvirzāt ļaunprātīgas apsūdzības un sniedzat pārspīlētus un nepamatotus komentārus. Varbūt jūsu mērķis, šādi rīkojoties, ir vājināt Ungārijas prezidentūru? Patiesībā jūs nodarāt kaitējumu Eiropas Savienībai un visai Eiropas Kopienai.

Mums pašlaik jāpārvar vissmagākā krīze, bet jūs parādāt bezatbildīgu attieksmi. Kā Eiropas Tautas partijas delegācijas loceklis es to nosodu. Vēlos iedrošināt Ungārijas prezidentūru turpināt tās darbu, neskatoties uz apsūdzībām, un patiešām turpināt īstenot tās programmu „Stipra Eiropa”. Atbalstu šīs programmas nosaukumu. Pateicoties vienotībai, mēs sasniegsim daudz vairāk, un mums ir jācenšas panākt progresu.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D).(HU) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, dāmas un kungi, Eiropas Savienības un Ungārijas, kā arī visu Ungārijas patriotu interesēs, neatkarīgi no partijas piederības, ir panākt, lai Ungārijas prezidentūra būtu veiksmīga. Tas ir pat vēl svarīgāk, ņemot vērā, ka šodien ES, tostarp arī euro zonai, jāpārvar ārkārtēji izaicinājumi. Premjerministra kungs, jūs esat mērķtiecīgs cilvēks. Lūdzu, izmantojiet šo īpašību Eiropas labā, kalpojot Eiropas Savienības Padomes pašreizējā priekšsēdētāja amatā tā, lai Eiropa kļūtu dinamiskāka un efektīvāka. Taču vienlaicīgi lūdzu jūs saglabāt demokrātijas likumus un aizsargāt Eiropas sociālā modeļa vērtības.

Diemžēl, un to pierādīja arī šīs debates, Ungārijas prezidentūras sākuma posms ir nemierīgs. Vai redzat, premjerministra kungs, cik zems ir uzticības līmenis jūsu valdībai Eiropā? Daudzu dalībvalstu iedzīvotāji, neatkarīgi no partijas piederības, uzskata, ka jūsu valdības pret demokrātiju vērstie pasākumi, tās populisms ekonomikas jomā, likums par plašsaziņas līdzekļiem un iecietība pret labējā gala politiķiem ir pretstatā ES normām un vērtībām. ES prezidentūra ne tikai nevar jūs atbrīvot no kritikas, bet jūsu vadībai jākalpo arī par paraugu ES pamatvērtību ievērošanā.

Šajā gadījumā atbilstošs ir slavenais Attila József citāts — „dusmojos jūsu dēļ, nevis uz jums”, jo, ja tiek pausta pamatota kritika, ES dusmas nav vērstas pret Ungārijas valdību; tās ir dusmas Ungārijas labā. Un šī kritika nekādā ziņā nav vērsta pret Ungārijas iedzīvotājiem. Premjerministra kungs, kā ungārs un eiropietis es vēlos izdzīvot šos sešus prezidentūras mēnešus ar lepnumu un augsti paceltu galvu.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Orbán kungs, rakstā, kurš vakar parādījās vienā no lielākajiem Vācijas laikrakstiem, jūs minējāt Otto Graf Lambsdorff kā vienu no saviem paraugiem. Pēdējo reizi tikāmies viņa bēru dievkalpojumā 2009. gada decembrī. Jūs to apmeklējāt kā privātpersona, un par to bijām jums pateicīgi. Vēlos lūgt jūs pagodināt viņa piemiņu, ievērojot, sekojot un aizstāvot liberālas konstitucionālās valsts principus visos jūsu īstenotajos pasākumos.

Uz kritiku, kas tika vērsta pret plašsaziņas līdzekļu likumu, jūs atbildējāt, pieminot divus argumentus. Apgalvojāt, ka tā ir pret Ungāriju un pret jums personīgi vērsta kampaņa un ka šī kampaņa ir vispārīga. Vēlos Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā skaidri norādīt, ka šī nav kampaņa. Tā ir visas Eiropas problēma, ja kādā Eiropas Savienības dalībvalstī tiek traucēta pamatbrīvību ievērošana un tās tiek apšaubītas.

Vēlos pateikt Komisijai un Barroso kungam, ka Kroes kundzei ir juridiski jāizvērtē šis jautājums. Tomēr Komisija nav tikai juridiskais birojs; tā ir arī politiska struktūra. Izvērtēšanai jābūt politiskā formā, un tā jāveic ātri.

Otrs jūsu arguments ir tāds, ka šī kritika ir vispārīga. Orbán kungs, minēšu dažus ļoti konkrētus aspektus — nomelnošana, neslavas celšana un naida kurināšana Vācijā un citās demokrātiskās valstīs ir pretlikumīga. Tādēļ arī ir paredzētas krimināltiesības. Lūdzu, piemērojiet krimināltiesības arī šajā lietā. Jāuzlabo tiesiskā aizsardzība 163. pantā, jāmaina plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādes sastāvs un pilnvaras 123. un 183. pantā — kopā ar daudzām citām lietām. Ir daudz konkrētu aspektu. Ierosinu atlikt likuma piemērošanu, līdz Komisija būs pabeigusi novērtējumu, un tas ir jāizdara pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 

  Judith Sargentini (Verts/ALE).(NL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlaments un dalībvalstis izmanto dubultstandartus. Nevaram vien beigt runāt par cilvēktiesībām un preses brīvību, kad runa ir par valstīm, kas vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, bet šīs prasības netiek piemērotas pašreizējiem šī kluba dalībniekiem. Vai Kopenhāgenas kritēriji ir svēts pienākums mums visiem, vai arī tikai jaunajiem dalībniekiem?

Dalībvalstis izliekas neredzam to, kā viena vai otra valsts rīkojas. Ja es „nebāžu savu degunu” tavās darīšanās, tad arī tu „nebāz savu degunu” manās darīšanās. Pat Ungārija lūdz, lai neviens „nebāž degunu” tās darīšanās. Tā ir dīvaina attieksme no Eiropas Savienības prezidentūras puses. Tieši jūsu uzdevums, premjerministr Orbán kungs, ir vadīt Eiropas Savienību un arī veicināt, lai dalībvalstīm zināmā mērā nebūtu vienalga, ko dara citas valstis. No šī principa nedrīkst atkāpties.

Vērsīšos tagad pie Parlamenta — institūcijas, kuras uzdevums ir saglabāt Eiropas vērtību augsto standartu līmeni. Pašlaik mums tas neizdodas! Priekšsēdētājas kundze, man atkal ir liels prieks, ka varu teikt patiesību un šeit paust savu rūpīgi izsvērto viedokli.

 
  
MPphoto
 

  Jacek Olgierd Kurski (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze, pozitīvs ir fakts, ka prezidentūras pienākumus uzņemas valsts, kuras valdībai ir tik liels atbalsts savā zemē. Ungārijas valdībai ir šāds atbalsts tāpēc, ka tā rīkojas ungāru interesēs, un tāpēc, ka tā Ungāriju būvē no jauna pēc tam, kad tajā valdīja bankrotējusī, skandālu skartā Ungārijas sociālistu valdība. Tomēr slikti ir tas, ka pret Ungāriju tās prezidentūras priekšvakarā tiek vērsti negodīgi, ideoloģiski motivēti uzbrukumi. Jautājums par plašsaziņas līdzekļu likumu pilnībā parāda šo uzbrukumu liekulīgo raksturu. Arī Polijā ir identiska Plašsaziņas līdzekļu padome, kurā ietekme pieder valdošajai partijai, un tā šodien ir atbildīga par desmitiem cilvēku — žurnālistu ar konservatīviem uzskatiem — izstumšanu no Polijas sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem. Neviens Eiropā, un vismazāk jau Schulz kungs, viņus neaizstāv. Tādi ir vienkāršie fakti šajā lietā.

Dīvainā vēstule, kas tika publicēta pirms nedēļas kā uzbrukums ungāriem un ko parakstīja bijušie Čehijas Republikas un Ungārijas prezidenti, un arī Polijas laikraksta „Gazeta Wyborcza” galvenais redaktors, norāda uz šādu uzbrukumu liekulīgo raksturu. Tā ir tā pati „Gazeta Wyborcza”, kura nodrošina, lai iedzīvotājiem, kuru viedoklis ir atšķirīgs, tiktu konfiscēts viņu īpašums. Patiesība par šodienas uzbrukumu Ungārijai ir tāda, ka tas nav nekas cits kā atriebība par veiksmīgu konservatīvisma īstenošanu praksē. Ceru, ka jūsu ES prezidentūra būs veiksmīga, Orbán kungs, jo...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Priekšsēdētājas kundze, sākot no 1. janvāra, Eiropas Savienības prezidentūras pienākumus uzņēmās Ungārijas valdība, kura mums par sevi atgādināja ar tā dēvēto „kultūras paklāju”. Pašlaik nerunāšu par šo karti, premjerministra kungs, bet gan par kultūru, kādu esat atvedis šeit uz Briseli.

Cienīti un loloti simboli, to personu portreti, ar kurām jūsu tauta pamatoti lepojas, atrodas publiskajā telpā, laukumā uz grīdas, kur tiek vienkārši samīdīti zem visas Eiropas iedzīvotāju kājām. Vai tā, jūsuprāt, ir kultūra? Vai tāda ir cienījama lepnās Ungārijas prezentācija?

Nezinu, kas Ungārijas diplomātus noveda līdz pašu vēstures simbolu zaimošanai. Viņi tos varēja novietot tajā pašā telpā uz paaugstinājumiem vai pie sienas. Vai esat, Viktor, redzējis, kur šajā telpā ir izvietoti mūsu visu lolotie simboli? Tie atrodas godājamā vietā, greznojot priekšsēdētāja galdu.

Zinu, premjerministra kungs, ka jūsu valstī ir daudz problēmu, bet nelokāmi ticu, ka lepnā Ungārijas tauta nav pelnījusi šādu necieņu pret pazīstamiem tās darbiniekiem un simboliem no pašu valdības puses.

 
  
MPphoto
 

  Csanád Szegedi (NI).(HU) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, dāmas un kungi! Faktiski vēlējos runāt par Ungārijas prezidentūru, bet iepriekšējie runātāji mani sadusmoja, un šobrīd vēlos nedaudz padoties provokācijai un runāt par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu. Vienkārši izsakoties, Ungārijā Kustība par labāku Ungāriju „Jobbik” kritizēja arī valodas likumu. Arī mēs tam nepiekrītam. Tomēr ir pārsteidzoši redzēt tik daudz politiķu, kas „griež kažoku uz otru pusi”, un liekuļu vienā vietā. Jūs, kas iedomājaties sevi par tiesību aizstāvjiem, kur jūs bijāt tad, kad tika ieviests Slovākijas valodas likums? Kur bija Cohn-Bendit kungs tad, kad serbu ekstrēmisti terorizēja ungārus Vojvodinā? Kur bija Schulz kungs, kad tika apgānīti kapi Vojvodinā — ungāru kapi, un ungāru kapi Transilvānijā? Tādēļ to uzskatu par dubultmorāli. Nevaru pieņemt kritiku, ko atļaujaties pret Ungārijas valdību un pret Ungārijas prezidentūru.

Pretstatā tukšajai MSZMP vai MSZP ķērkšanai, kustība „Jobbik” vienmēr ir piedāvājusi pozitīvus priekšlikumus. Tik tiešām, mums jāaktualizē jautājums par Slovākijas valodas likumu. Jā, mums jāaktualizē jautājums par Beneš dekrētu anulēšanu. Jā, mums jāaktualizē jautājums par Székely iedzīvotāju teritoriālo autonomiju. Jā, mums jāaktualizē jautājums par krimināli sodāmu pārkāpumu pret romu iedzīvotājiem apturēšanu un izskaušanu Ungārijā un visā Eiropā, un būtu apsveicami, ja Ungārijas valdība tikpat lielā mērā pievērstos tās iekšpolitikas uzdevumam — īstenot miljoniem Ungārijas vēlētāju gribu, lai beidzot nonāktu aiz restēm bijušais Ungārijas diktators Ferenc Gyurcsány. Tās ir patiesās problēmas, un es vēlu jums veiksmi, vadot prezidentūru.

 
  
MPphoto
 

  Werner Langen (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Orbán kungs, jums ir risināmi divi smagi jautājumi. Pirmais ir saistīts ar astoņu gadu sociālistu ļaunprātīgas pārvaldības radīto seku pārvarēšanu, atjaunojot Ungārijā politisko un ekonomisko izaugsmi un stabilitāti un samazinot parāda apmēru. Elektorāts jums ir piešķīris nepārprotamas pilnvaras, lai to panāktu.

Jūsu otrais uzdevums ir vadīt Eiropu Padomes pašreizējā priekšsēdētāja amatā šajos grūtajos laikos un darīt visu, kas ir jūsu spēkos, lai atrisinātu ekonomikas un finansiālo krīzi. Jums tiks sniegts aktīvs Parlamenta un manis pārstāvētās grupas atbalsts. Priecājamies, ka tā vietā, lai šodien mūs iepazīstinātu ar savu vēlmju sarakstu, kā to iepriekšējos gados darīja daudzi sociālistu Padomes priekšsēdētāji, skaidri formulējāt savas prioritātes.

Treškārt, esam gandarīti par to, ka Ungārija jau kopš 2004. gada ir Eiropas Savienības dalībvalsts un ka valdošā partija Ungārijā ietilpst Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā. Ar jauno plašsaziņas līdzekļu likumu saistītā kampaņa, kas aicina arī atcelt tiesības balsot saskaņā ar 7. pantu un ko uzsāka šeit, Parlamentā, un nevis jūs, bet partijas, kas zaudēja Ungārijas 2010. gada vēlēšanās — viņi šeit ir sēdējuši un joprojām šeit sēž pašā priekšā (vismaz tie, kuri uzreiz neskrēja pie preses pārstāvjiem), — ir liekulīga un nepanesama. Novērtējums parādīs, ka plašsaziņas līdzekļu likums Ungārijā neatšķiras no daudzu citu valstu tiesību aktiem šajā jomā.

Attiecībā uz Schulz kungu, kurš aicināja šo likumu atcelt, varu tikai teikt, ka viņš laikam nav iepazinies ar likumu, par kuru nobalsoja sociālistu un zaļo valdības vairākums Ziemeļreinas-Vestfālijas federālajā zemē. Tas regulē plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādes izveidošanu, sankcijas un viedokļu atšķirību jautājumus. Tieši to jūs darāt. Šī liekulīgā attieksme nedrīkst iegūt vairākuma atbalstu šajā Parlamentā.

(Aplausi)

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

 
  
MPphoto
 

  Rebecca Harms (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Langen kungs, vai tas ir tas pats gadījums, kad plašsaziņas līdzekļu likums Ziemeļreinā-Vestfālijas federālajā zemē atbildību par plašsaziņas līdzekļu uzraudzību nodod vienas partijas rokās? Vai tas ir gadījums, kad valdība plašsaziņas līdzekļu uzraudzības struktūru Ziemeļreinā-Vestfālijā deviņus gadus izmantos savās interesēs? Vai tas ir gadījums, kad Ziemeļreinā-Vestfālijā viena partija lemj par to, vai ziņu veidošana ir vai nav līdzsvarota? Ja šis ir tāds gadījums, tad situācija tur ir tāda pati, kāda tā ir Ungārijā. Nedomāju, ka jūs to vēlētos. Vēlos arī jums jautāt, vai Merkel kundze kritizē Ungārijas tiesību aktus tāpēc, ka viņa ir locekle...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Werner Langen (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, esmu pārliecināts, ka piešķirsiet man piecas minūtes, lai atbildētu.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

Pirmkārt, Merkel kundze pajautāja, vai likums visos aspektos atbilst Eiropas noteikumiem, un Orbán kungs piekrita mainīt šī likuma noteikumus, ja tas būs vajadzīgs, vadoties no Komisijas novērtējuma. Manuprāt, šāda pieeja ir pareiza, godīga, atklāta un taisnīga pret visām iesaistītajām pusēm.

Otrkārt, vēlos arī ko teikt par plašsaziņas līdzekļu likumu Ziemeļreinā-Vestfālijas federālajā zemē. Saskaņā ar tā 31. punktu radio programmām nav atļauts piedāvāt tikai vienu viedokli vai informēt tikai par vienu partiju, grupu, lobiju, reliģisko konfesiju vai filozofijas novirzienu.

(Starpsaucieni)

Likumā ir arī noteikts, ka Ziemeļreinas-Vestfālijas federālā zeme drīkst sniegt norādījumus par plašsaziņas līdzekļiem atbildīgajai iestādei un drīkst noteikt soda naudu līdz pat EUR 500 000 apmērā.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). (SK) Priekšsēdētājas kundze, gribu vērsties pie Ungārijas valdības vadītāja. Esiet sveicināts Eiropas Parlamentā, Orbán kungs!

Ungārija ir uzņēmusies prezidentūras pienākumus laikā, kas nepavisam nav viegls, un programmā, kuru jūs mums prezentējāt, protams, ir daudz lielu izaicinājumu. Jūs vairākkārtīgi lūdzāt, lai mēs, Parlaments, palīdzam jums izpildīt šo programmu, un ticiet man, Orbán kungs, mēs patiešām esam šeit, lai atbalstītu jūsu programmā to, kas ir labs un Eiropai atbilstošs.

Jūs savā runā, cita starpā, aicinājāt arī veidot stipru Eiropu, tomēr jāsaka, ka man nav pilnīgi skaidrs, kur sākas un kur beidzas jūsu „eiropeiskums”, jo citādi es nespēju izskaidrot, kādēļ jūsu valdība šo prezidentūru ir iesākusi, prezentējot vairs nepastāvošu teritoriālo vienību — tā vietā, lai kā prezidējošā valsts, prezentētu jaunu redzējumu Eiropai.

Tādēļ, Orbán kungs, ceru, ka labais „eiropeiskums” jūsos arī turpmāk attīstīties pozitīvā virzienā un ka parādīsiet arī savu pozitīvo ungāra raksturu.

 
  
MPphoto
 

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, jau ilgu laiku Savienība iet savu ceļu, nospraužot mērķi aiz mērķa, bet neviens neskatās atpakaļ, lai paraudzītos, vai šie mērķi ir sasniegti vai atbilstoši īstenoti. Izaugsme, darba vietas, iedzīvotājiem draudzīga Savienība — tiem visiem ir tendence kļūt par mūžīgiem mērķiem. Esam faktiski nonākuši punktā, kad mums ir jāatzīst vismaz dažu mūsu politikas virzienu un bieži piemēroto visiem derīgo risinājumu neveiksmi.

Lai stimulētu ES ekonomikas izaugsmi, varbūt mums jāizmanto radoša pieeja un jāpieņem mūsu 27 dalībvalstu atšķirīgās intereses un īpatnības.

Komisija ierosina, bet prezidentūra apstiprina — vienkārša mūsu ekonomikas politikas koordinēšana. Tā var kļūt par slazdu tieši ekonomikas izaugsmei, ko tik ļoti cenšamies panākt, īstenojot tikai un vienīgi makro-ekonomiskos un finansiālos mērķus un politiku. Kamēr mūsu vienotais tirgus ir nepilnīgs, birokrātija noslogo uzņēmumus un uzņēmējus un darba tirgus nav sakārtots, mūsu ES izaugsme var izrādīties par vali baseinā, kas pilns ar barakudām — jo tieši tāds izskatās globālais tirgus pašreizējās krīzes apstākļos.

Attiecībā uz pārējiem prezidentūras programmā noteiktajiem „mūžīgajiem” mērķiem, piemēram, kopējās enerģētikas politikas sasniegšanu ir jānosaka visu dalībvalstu kopējās intereses un vajadzības enerģētikas jomā. Neesmu droša, ka risinājums ir iztērēt miljardiem euro milzīgos infrastruktūras projektos.

Orbán kungs runāja arī par paplašināšanos — cerams, ar to nav domāta Ungārijas pieeja, saskaņā ar kuru pilsonība tiek piešķirta visiem Ungārijas etniskajiem pilsoņiem kaimiņu valstīs. Vai ES paplašināšanās eiroskepticisma un ekonomikas krīzes apstākļos vispār ir iespējama?

Noslēgumā vēlos novēlēt mums visiem veiksmi.

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR).(NL) Priekšsēdētājas kundze, Ungārijas prezidentūra ir iesākusies nelabvēlīgā gaisotnē. Piemērs, ko Ungārijas valdība ir sniegusi Eiropas Savienībai, pieņemot jauno likumu par plašsaziņas līdzekļiem, nekādā ziņā nav pozitīvs. Jaunais likums paredz plašsaziņas līdzekļu uzraugam piešķirt ļoti plašas pilnvaras, un tas met šaubīgu ēnu uz Ungārijas prezidentūru pašā tās sākumā. Šis likums ir tikai viens no elementiem to notikumu sērijā, kuri pašlaik rada bažas Ungārijā.

Tur, kur dominē viena politiskā partija, pārējās balsis kļūst klusākas. 17. gadsimta franču autors F. Rochefoucauld par to mūs jau sen brīdināja. „Tikai nedaudziem pietiek gudrības labāk uzklausīt noderīgu pārmetumu nekā nodevīgu uzslavu.” Vēlos ieteikt prezidentūrai uztvert šos F. de La Rochefoucauld vārdus nopietni — gan kā ES prezidentūrai, gan kā Ungārijas valdībai.

 
  
MPphoto
 

  Mario Mauro (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, esiet sveicināts Strasbūrā, Orbán kungs! Kā uzsvēra Cohn-Bendit kungs, visi šeit klātesošie mīl Ungāriju, bet ne visi mīl Ungārijas valdību, kā būsiet jau nopratis.

Mēs, savukārt, mīlam Ungāriju, esam augstās domās par Ungārijas valdību un pat bezkaunīgi atbalstām jūsu partiju. Kādēļ gan mēs atbalstām „Fidesz” partiju? Tas ir tādēļ, ka šī partija bija izšķirošais faktors demokrātiskās iekārtas atjaunošanai Ungārijā pēc garas un briesmīgas diktatūras.

Atbalstām „Fidesz”, jo visus šos gadus tā ir ievērojusi vienas un tās pašas demokrātijas un brīvības vērtības, būdama gan valdībā, gan opozīcijā. Atbalstām „Fidesz”, jo šī partija šodien ir vienīgā reālā alternatīva populistiskajai tendencei, kas, šķiet, ir pārņēmusi daudzas valstis Eiropas Savienībā.

Atbalstām „Fidesz” tāpēc, ka, nosakot prioritātes, kuras jūs minējāt, „Fidesz” liek mums saprast, ka cīņa par vienotu, brīvu Eiropu vēl nav galā. Atbalstām jūs, Orbán kungs, un vēlamies jūs uzmundrināt, jo tas nozīmē atbalstīt Ungāriju un Eiropu kopumā.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog (S&D).(HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, enerģijas piegādes drošība ir viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem jautājumiem un izaicinājumiem jau kopš tās dibināšanas. Ilgu laiku uzskatījām, ka visbūtiskākais jautājums ir atkarības no enerģijas avotiem mazināšana. Tomēr ekonomikas krīze nepārprotami parādīja, ka svarīgāka ir enerģijas pieejamība par pieejamām cenām. Šis bija pirmais gads Ungārijā, kad neapkurinātos dzīvokļos līdz nāvei nosala vairāk cilvēku nekā ielās. Pirms pāris dienām kāda dzīvojamo māju bloka iedzīvotāji pieprasīja apkures atslēgšanu, jo tie vairs nevarēja atļauties par to samaksāt. Dāmas un kungi, mums ir ļoti svarīgi risināt jautājumu par enerģijas piegādes drošību kā vienu no ekonomikas krīzes seku pārvarēšanas jautājumiem, un tas ir jādara mūsu novecojušās infrastruktūras apstākļos.

Vissvarīgākais Ungārijas prezidentūras uzdevums augstākā līmeņa sanāksmē par enerģētiku būs radīt pamatus šai jaunajai infrastruktūrai — ne tikai attiecībā uz gāzi, bet arī uz elektrolīnijām. Mūsu uzdevums nav atjaunot iepriekšējos tīklus, bet nodrošināt investorus un kapitāla piesaistes iespējas inteliģentu nākotnes enerģētikas tīklu izveidei. Ungārijas valdības uzdevums ir pārliecināt visas dalībvalstis vienprātīgi atbalstīt kodolatkritumu apsaimniekošanas drošības uzlabošanu. Mums jāgarantē, lai šis process — kodolatkritumu apsaimniekošana — nepārsniegtu pieļaujamās robežas. Priekšsēdētājas kundze, mēs nedrīkstam šo jautājumu risināt ne emocionāli, ne aukstasinīgi, bet tikai ar skaidru galvu, skaidru sirdi un skaidru redzējumu. Būsim jūsu partneri šo jautājumu risināšanā.

 
  
MPphoto
 

  Marielle De Sarnez (ALDE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas iedzīvotāji pārdzīvo smagu, destabilizējošu krīzi. Manuprāt, tieši šādos brīžos mums jāatgriežas pie Eiropas pamatvērtībām.

Pirmā no šīm vērtībām ir cīņa pret jebkādām nacionālisma izpausmēm. Vēlos paust savas bažas par to, ka pēc tam, kad piedāvājāt piešķirt Ungārijas pilsonību maģāru iedzīvotāju grupām, tagad jau aktualizējat iespēju piešķirt tiem balsošanas tiesības, pārkāpjot starptautiskās konvencijas.

Otrā no šīm Eiropas vērtībām ir demokrātijas un brīvību aizsardzība. Kopš jūsu stāšanās amatā ir veikti tādi pasākumi, kuri rada mums bažas un kurus jūs tagad varētu mums izskaidrot. Ir ierobežotas konstitucionālās tiesas pilnvaras, Eiropas Centrālās bankas neatkarība, pretēji Pievienošanās līguma noteikumiem, ir apdraudēta, un jūs liekat iedzīvotājiem balsot par tādu plašsaziņas līdzekļu likumu, ar kuru, aizbildinoties ar nepieciešamību transponēt Eiropas direktīvu, faktiski tiek sagrauta preses brīvība, kā nesen parādīja Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO).

Jūs skaidrojat, ka jūsu likums ir līdzīgs šādiem likumiem citās dalībvalstīs. Tomēr pat tad, ja dažās dalībvalstīs — un es ar to domāju pati savu valsti — tajos vēl ir kas jāuzlabo, tad kurā Savienības valstī vēl kādai plašsaziņas līdzekļu struktūrai draud soda naudas iekasēšana EUR 700 000 apmērā par morāles standartu pārkāpumiem? Šī lieta šobrīd ir Eiropas Komisijas pārziņā, kurai ir mūs jāinformē par tās galveno problēmu un bez juridiskiem jautājumiem jāinformē arī par to, vai ar šo likumu tiek pārkāpta vārda brīvība. Ja tas tā ir, tad Savienībai ir instrumenti, kas paredzēti pamattiesību ievērošanas nodrošināšanai. Tieši šādu nelokāmības signālu mēs visi šobrīd gaidām.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Audy (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, Ungārija ir Eiropas valsts. Tā ir pozitīvi noskaņota pret Eiropas Parlamentu. Ungārija par Republikas prezidentu izvēlējās lielisko mūsu bijušo kolēģi Pál Schmitt kungu, un jūs bijāt pietiekami gudri, lai par vienu no saviem ministriem izvēlētos mūsu lielisko kolēģi Győri kundzi, kuru es ļoti atzinīgi vērtēju.

Demokrātija ir iedarbīga. Jūs esat ievēlēts. Burvīgi! Eiropa ir spēks. Ja tiek apšaubīts kāds no jūsu likumiem, jūs atbildat: „Es to mainīšu”. Ja tiekat apšaubīts vērtību piemērošanā, jūs apliecināt, ka reformējot konstitūciju, kas vēl ir iepriekšējā komunistiskās iekārtas konstitūcija, ieviesīsiet visu Pamattiesību hartu. Burvīgi! Politika ir iedarbīga. Ja kāds par to vēl šaubās, mums ir politiska Eiropa. Tas ir pozitīvi!

Saskaraties ar ekonomikas problēmām. Jūs sakārtojat Ungārijas ekonomiku, Orbán kungs. Iespējams, ka esat tas premjerministrs, kurš mums šobrīd ir vajadzīgs. Tomēr šī nav pirmā reize, kad ieņemat šo amatu. Jūs jau bijāt šajā amatā 1998. gadā, kad arī tobrīd bijāt premjerministrs.

Noslēgumā vēlos pievērst jūsu uzmanību Horvātijai. Jūs vēlaties, lai tā pievienojas Eiropas Savienībai. Mēs arī to atbalstām. Vēlos pievērst jūsu uzmanību atsevišķām Eiropas sabiedrisko domu pārstāvošām grupām un ierosināt jūs īstenot plašu publicitātes kampaņu, kura spēj pierādīt Eiropas pilsoņiem, ka Horvātija atbilst visiem dalībvalsts kritērijiem, jo mēs vairs neizvēlamies valstu bloku dalības virzienu kā tas bija pēc Berlīnes mūra krišanas.

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, Orbán kungs, Spānijas sociālistu vārdā vēlos sveikt Ungārijas prezidentūru, trešo no pirmajām trim prezidentūrām, kas tiek īstenotas saskaņā ar jauno, Lisabonas līgumā noteikto dinamiku. Tāpēc ir jāievēro konsekvence ne tikai attiecībā uz vienoto scenāriju, ko izstrādāja trīs valstis — Spānija, Beļģija un Ungārija, bet arī, un kas vissvarīgākais, konsekvence attiecībā uz tiem principiem, vērtībām un mērķiem, kas ir noteikti pašā Lisabonas līgumā, jo tā ieviešana un izpilde ir absolūta prioritāte.

Dažas no šīm kopējām vērtībām un principiem ir noteiktas Lisabonas līguma 2. pantā — pamatbrīvību ievērošana, nepilngadīgo personu aizsardzība un plurālisms, tostarp informācijas plurālisms. Tādēļ piekrītu jūsu paustajām bažām par to, ka šādus svarīgus Ungārijas prezidentūras mērķus var izkropļot nacionālās debates vai īpatnības, nevis tas, kas mūs vieno.

Jautājumu par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu nekādā ziņā nedrīkst risināt kā iekšējā tirgus jautājumu, transponējot Audiovizuālo pakalpojumu direktīvu valsts tiesību aktos. Tās ir debates, kas neskar tikai iekšējo tirgu vai tikai Ungāriju. Tās ietekmē pamattiesības un visu Savienību, un tādēļ pievienojos tiem, kuri ir pārliecināti, ka vienīgais veids krīzes pārvarēšanai ir lielāka integrācija, nevis konkurējošs nacionālisms.

Prezidentūra tiks vērtēta, balstoties uz tās gatavību uzņemties vadību Lisabonas līguma vērtību un mērķu īstenošanā, saglabājot uzticību solījumiem, kas tika doti, pievienojoties Eiropas Savienībai.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

 
  
MPphoto
 

  Alejo Vidal-Quadras (PPE).(ES) Priekšsēdētājas kundze, es ļoti uzmanīgi klausījos, ko teica López Aguilar kungs, un vēlos viņam atgādināt, ka Spānijas valdība, kuru vada viņa pārstāvētā partija, pašlaik gatavojas izveidot valsts plašsaziņas līdzekļu padomi un izstrādāt likumu pret nevienlīdzīgu attieksmi un diskrimināciju, kas kā Damokla zobens karājas pāri visu iespējamo politisko pretinieku galvām un kas, iespējams, paredz iespēju iejaukties plašsaziņas līdzekļu satura veidošanā.

Tāpēc, López Aguilar kungs, pirms kritizējat citus — neiedziļināšos jautājumā par Ungārijas likumu —, padomājiet kaut nedaudz par faktu, ka nav korekti izmantot divus atšķirīgus argumentus un dubultstandartus. Neaizmirstiet, ka bijāt Tieslietu ministrs.

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, šī nav pirmā reize, kad šeit pilnīgi nevietā tiek salīdzināts likums, kas radījis bažas visā Eiropas Savienībā un ļoti cienījamu jūsu politiskās saimes pārstāvju vidū, Vidal–Quadras kungs, ar likumiem, kuros tiek respektēta vārda brīvība, brīva sabiedrības viedokļa paušana plurālistiskā sabiedrībā un, protams, plurālisms plašsaziņas līdzekļos. Pēdējie minētie likumi paredz tādas audiovizuālās padomes izveidi, kuras uzdevums nekādā ziņā nav traucēt plurālismam plašsaziņas līdzekļos, un nepavisam ne iepriekš noteikt plašsaziņas līdzekļu saturu.

Šāds gadījums attiecas, piemēram, uz Spāniju, tāpat kā daudzi citi piemēri, kas tika minēti šajā Parlamentā un kam nav nekā kopēja ar tēmu, kas radījusi tik lielas bažas šo debašu laikā.

 
  
MPphoto
 

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, Ungārijas prezidentūrai ir unikāla iespēja īstenot praksē enerģijas piegādes drošības pasākumus. Divām prezidentūrām pēc kārtas — Ungārijas un Polijas — būs stingra politiska apņemšanās izmantot visas pieejamās iespējas. Jautājumi, ar kuriem līdz šim esam saskārušies, ir konsolidācija vai piegādes un tranzīta monopols, savstarpēji savienota vienotā tirgus neesamība un īpaša neaizsargātība Savienības austrumu daļā.

No Ungārijas prezidentūras gaidām, lai tā izmantotu Savienības ģeometriju trīsstūra formā — ziemeļdienvidu Baltijas-Adrijas jūras ass vai koridors, izveidojot enerģijas bāzes Polijā un Horvātijā, ko papildina Kaspijas jūras gāzes cauruļvads, pa kuru ES tiek apgādāta tiešā, atsevišķā un neatkarīgā veidā, sākotnēji no Azerbaidžānas un Turkmenistānas. Dienvidu koridorā, protams, ir jāietver projekts „Nabucco”.

Tādēļ jauna enerģijas piegādes drošības avota radīšana Eiropai ir vislielākais izaicinājums Ungārijas prezidentūrai. Trīs obligātie mērķi ir izbūvēt starpsavienojumus, nodrošināt pietiekamu finansējumu un uzlabot ES enerģētikas politikas ārējo dimensiju, jo enerģija Savienībai ir sabiedrisks labums, tai jākļūst eiropeiskākai; politikai šajā jomā jābūt balstītai uz solidaritāti, un tās īstenošanai jābūt garantētai ar mūsu politisko gribu.

 
  
MPphoto
 

  Glenis Willmott (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, šis ir īstais laiks, kad mums būtu jādebatē par ekonomikas pārvaldības jautājumiem, darba tiesībām un vidi — visiem šiem prioritārajiem jautājumiem, kas ir mūsu darba kārtībā; laiks, kad mums būtu jāpriecājas par fantastisko Ungārijas sasniegumu, kurai pirmo reizi tiek piešķirts prezidentūras gods, bet esmu apbēdināta par to, ka Ungārijas tauta, kura nostājās pret apspiešanu un tik ilgi cīnījās par demokrātiju, tagad šo demokrātiju apdraud, pieņemot jaunus likumus par plašsaziņas līdzekļiem Ungārijā un izmanto protekcionisma politiku pret ārvalstu uzņēmumiem, aizēnojot šo Ungārijas tautai tik svarīgo laika posmu.

Šis ir izšķirošs brīdis mūsu pilsoņiem, un mums jāturpina īstenot mūsu reformu programma. Tomēr mums arī jābūt modriem un jānodrošina, lai Eiropa nenonāktu atpakaļ tās drūmajā pagātnē. Mums jāturpina noraidīt un atklāt jebkādus valsts cenzūras un protekcionisma politikas ieviešanas mēģinājumus. Mums jāsniedz palīdzība Ungārijas tautai, bet nedrīkstam apdraudēt mūsu nākotnes demokrātiju.

 
  
MPphoto
 

  Lívia Járóka (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, dāmas un kungi, priekšlikumu par Eiropas romu stratēģijas ieviešanu Eiropas Parlaments pirmo reizi izvirzīja 2008. gada sākumā, un trīs gados, kas pagājuši kopš tā laika, ir izstrādāta vesela virkne ES pasākumu un dokumentu, kas apliecina 12 miljonu Eiropas romu segregācijas un nabadzības mazināšanas lielo nozīmi. Kā „Fidesz” locekle un vienīgā romu deputāte Eiropas Parlamentā, es lepojos, ka Ungārijas valdība bija pirmā no Padomes prezidentūrām, kas pilnībā uzņēmās saistības un misiju nodrošināt šī jautājuma risinājumu Eiropas līmenī.

Romu sociālā integrācija šodien Eiropā ir viena no visnopietnākajām problēmām, bet vienlaicīgi arī viena no visdaudzsološākajām iespējām mūsu novecojošajai sabiedrībai. Faktiski romu integrēšana nav tikai cilvēktiesību pienākums, bet arī ekonomiska nepieciešamība. Kā Eiropas Parlamenta referente šajā jautājumā es patiesi ceru, ka, pamatojoties uz Parlamenta ziņojumu un Komisijas gaidāmo paziņojumu, Ungārijas prezidentūra spēs izstrādāt tādu stratēģiju, kura patiesi ir Kopienas garam atbilstoša un kurā šī mērķa grupa būs definēta, pamatojoties uz ekonomiskiem, nevis etniskiem apsvērumiem, vienlaicīgi uzlabojot vienlīdzīgu iespēju direktīvu ieviešanu, lai tiktu ņemts vērā segregācijas teritoriālais raksturs un mazināti to pilsoņu nelabvēlīgie apstākļi, kas dzīvo mikrorajonos.

Premjerministra kungs, šis process ir kas vairāk nekā tikai Eiropas romu stratēģijas ieviešana — tas paredz savstarpējo uzticēšanos un Eiropas spēju veidot tādu kopienu, kas pamatojas uz tās vērtībām, un pārvarēt problēmas, kas mūs sagaida. Vēlu jums veiksmi, īstenojot šos milzīgos uzdevumus. Taves bahtalo!

 
  
MPphoto
 

  Jörg Leichtfried (S&D).(DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, presei Eiropā nav pienākuma ievērot līdzsvarotu pieeju. Eiropā pastāv preses brīvība. Ja Eiropā tiek izveidota jauna struktūra, kuras mērķis ir ieviest tā dēvēto līdzsvaru, izmantojot sodus, kam nav iespējams izsekot, pārtraucot aizsargāt informācijas avotus un radot baiļu atmosfēru, ceru, ka Komisija, kura ir Eiropas tiesību aktu uzraudze, veiks atbildes pasākumus. Tomēr šie atbildes pasākumi nedrīkst būt aizkavēti, svārstīgi un aizstāvībai domāti. Drīzāk šai rīcībai jābūt ātrai, izlēmīgai un efektīvai. Komisija šādus pasākums nav veikusi.

Orbán kungs, mani nepārliecināja jūsu sabiedroto samontētā agresīvā un nepamatotā aizsardzība. Mēs uzskatījām jūs par liberāli. Saprotu, ka tas ne vienmēr ir patīkami. Tomēr vēlos jums pajautāt: kāds ir jūsu noskaņojums tagad, kad esat kļuvis par cilvēku, kurš ved valsti virzienā prom no demokrātijas uz totalitārismu?

(Starpsaucieni)

Kā jūtaties, kļuvis par cilvēku, kurš jāaizstāv šeit sēdošajiem deputātiem, Orbán kungs? Tas ir jautājums, ko vēlos jums uzdot.

 
  
MPphoto
 

  Paulo Rangel (PPE).(PT) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, vēlos teikt, ka šodien, kad debatējam par Ungārijas prezidentūru, neapšaubot mūsu spēju debatēt par visām ieplānotājām tēmām, Parlamentam ir jākoncentrē visa uzmanība uz Eiropas Savienības problēmām, un tas šeit netiek ievērots. Turklāt, lai pievērstos ES problēmām, ir sīki jāiepazīstas ar šo materiālu un jādebatē par to, vai tas sakrīt ar Ungārijas prezidentūras prioritātēm vai nē, tā vietā, lai debatētu par jautājumiem, kas saistīti ar dzīvi Ungārijā un ko ir iespējams regulēt normālu, saprātīgu attiecību ietvaros starp Komisiju un Ungārijas valdību, un Parlamentu, ja tie vispār ir jāregulē.

Tādēļ vēlos šeit pateikt, ka, neņemot vērā prioritāti, ko Ungārijas prezidentūra, protams, piešķirs aktuāliem ekonomiskajiem un finansiālajiem jautājumiem, ar gandarījumu jāatzīst, ka Ungārijas plāns nākamajiem sešiem mēnešiem ir ļoti skaidrs un vērienīgs, pievēršot galveno uzmanību un kā prioritāti izvirzot trīs jautājumus, kas ir būtiski svarīgi Eiropas nākotnei: pārtikas nozare, kurā ir iesākusies nopietna globāla krīze; enerģētikas nozare, kas ir izšķiroša mūsu drošībai un ekonomikas ilgtspējai; un ūdens, par kuru šeit tika maz runāts, bet kas ir nākamā problēma, kas eiropiešiem būs jāatrisina tūlīt aiz pārtikas jautājumiem.

Ceru, ka gūsiet panākumus savu mērķu īstenošanā.

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin (S&D). (BG) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, 2011. gads būs pirmais gads, kurā Eiropu vadīs divas valstis no Centrāleiropas un no Austrumeiropas — Ungārija un Polija. Šīs divas valstis ir sniegušas īpašu ieguldījumu demokrātijas attīstībā, Eiropas integrācijā, un, manuprāt, nopelnus, kas pienākas abām šīm valstīm, nedrīkst izšķiest tādā veidā, kādā tas šodien tika nodemonstrēts.

Orbán kungs, lūdzu jūs atbrīvoties no ēnas, kas pārklāj jūsu prezidentūru. Tādā gadījumā varēsim šīs prezidentūras beigās apgalvot, ka jūs izpildījāt savas prioritātes. Vēlos, lai mēs pievēstu uzmanību tieši šīm prioritātēm, nevis Ungārijas parlamenta rezolūcijām un pasākumiem, kuros netiek ievēroti demokrātijas pamatprincipi.

Sociālisti un demokrāti jūs pilnībā atbalstīs sarunu pabeigšanā ar Horvātiju šīs prezidentūras laikā.

Jūsu dokumentā nekas nebija minēts saistībā ar pārskatu par kaimiņattiecību politiku. Ceru, ka parādīsiet vajadzīgo iniciatīvu un ka šajā periodā spēsiet atgriezt Baltkrieviju uz demokrātiskās attīstības ceļa.

Atļaušos nepiekrist Cohn-Bendit kungam. Neuzskatu, ka Orbán kungu var salīdzināt ar Chávez kungu; ir arī citi premjerministri Eiropā, kuri ir daudz piemērotāki šai lomai.

 
  
MPphoto
 

  Ernst Strasser (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Orbán kungs, ir taisnība, ka jūsu valsts ir daudz izcietusi un gan jūsu valsts, gan jūs pats un jūsu pārstāvētā partija esat snieguši lielu ieguldījumu miera un Eiropas vienotības veicināšanā. Kā labs kaimiņš un kā austrietis vēlos jums to skaidri pateikt, izrādot patiesu cieņu pret šo brīdi, kas jūsu valstij ir vēsturisks.

Darba vietu izveide, izaugsmes veicināšana un drošības palielināšana ir jūsu prezidentūras prioritātes, un mēs tās ar prieku atbalstīsim. Pārējās prioritātes ir, piemēram, iekšējā tirgus stiprināšana, progress enerģētikas jomā, Donavas stratēģija un sarunu noslēgšana ar Horvātiju. Tās ir jomas, kurās vēlamies un gatavojamies jūs atbalstīt.

Īpaši jums vēlos pateikties par reliģijas brīvības aizstāvību. Kristietība ir viens no Eiropas darbības un Eiropas filozofijas stūrakmeņiem, un mēs ārkārtīgi augstu vērtējam faktu, ka esat reformējis komunistisko plašsaziņas līdzekļu regulējumu Ungārijā, kurš tika izveidots 1986. gadā. Tas ir svarīgi un arī pareizi. Mūsuprāt, daudzi no viedokļiem, kurus mēs šajā kontekstā uzklausījām, tostarp arī šajā Parlamentā, ir nepareizi. Vairākas balsis man atgādināja par sankcijām, kas tika netaisnīgi noteiktas Austrijas valdībai 2000. gadā. Manuprāt, pret jums tiek izrādīta tikpat netaisnīga attieksme kā toreiz pret Austrijas valdību.

Vēlos jums pateikties par to, ko esat paveicis un novēlēt jaunajai Ungārijas prezidentūrai lielus panākumus.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Victor Boştinaru (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze, premjerministra kungs, kā Eiropas pilsonis un sociālists es atzinīgi vērtēju jūsu apņemšanos īstenot Donavas stratēģiju, saskaņot ES līmeņa romu stratēģiju, un kā Rumānijas pilsonis atzinīgi vērtēju jūsu prezidentūras atbalstu savai valstij un Bulgārijai tās centienos pievienoties Šengenas zonai.

Tomēr Ungārijas prezidentūras sākumu ir aizēnojušas emocionālas debates par kaunpilno likumu, ar kuru tiek iedragātas Savienības pamatvērtības. Šķiet, ka šis likums ir izstrādāts, vadoties no M. Horthy, J. Kádár, I. Antonescu vai N. Ceauşescu politiskās ietekmes Ar to tiek apdraudēta Ungārijas kā ES dalībvalsts uzticamība un reputācija, un tas ir pazemojums Ungārijas tautai, kas tiek atzinīgi vērtēta par tās uzticību brīvībai. Šo likumu ir asi kritizējušas divas ietekmīgas ES valdības — Vācijas un Francijas —, kuras pieder pie jūsu politiskās saimes. Godājamie deputāti no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas ir kritizējuši šo likumu un cer, ka viņi drīz netiks izslēgti no PPE grupas.

Progress šādā virzienā mums ir nepieņemams. Nevaram ļaut tam turpināties.

 
  
MPphoto
 

  Wim van de Camp (PPE).(NL) Priekšsēdētājas kundze, pateicoties debatēm par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu, visi Eiropā zina, kura valsts šobrīd ir uzņēmusies Eiropas Savienības prezidentūru. Ne vienmēr iepriekš tā ir bijis. Manuprāt, pozitīvs notikums ir tas, ka premjerministra kungs ir iesniedzis šo likumu Eiropas Komisijā, un mēs ar paļāvību gaidām, kad dzirdēsim Eiropas Komisijas viedokli.

Tālāk runāšu par četrām Ungārijas prezidentūras prioritātēm. Izaugsme un darba vietas. Pirmkārt, par administratīvo slogu, kas gulstas uz mazo un vidējo uzņēmumu pleciem. Kādus konkrētus pasākumus gatavojaties veikt saistībā ar šo problēmu? Digitālā programma — Ķīna negaidīs, kamēr Eiropa to panāks. Otrā prioritāte ir stipra Eiropa. Šobrīd Eiropā esam līdz kaklam ūdenī. Nerunāju par jūras līmeņa celšanos, bet par Reinas, Po un Mozeles upju līmeņa celšanos. Es būtu pateicīgs, ja jūs veltītu uzmanību arī šim jautājumam.

Nākamais — pilsoņiem draudzīga Eiropa. Kā rīkosimies saistībā ar Šengenu, Rumāniju un Bulgāriju, un Horvātijas uzņemšanu?

Visbeidzot — priekšsēdētājas kundze, Ungārija ir noteikusi ārkārtējo pasākumu nodokli uzņēmumiem no citām valstīm. Šis nodoklis ir pretrunā ar iekšējo tirgu. Kad jūs to atcelsiet?

 
  
  

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

 
  
MPphoto
 

  László Tőkés (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs, vēlos sniegt šādu salīdzinājumu saistībā ar plašsaziņas līdzekļu likumu: 1956. gadā lielākā daļa komunistisko partiju Rietumos, kā arī liels skaits Rietumu kreisā spārna liberālo intelektuāļu nosodīja Ungārijas revolucionārus un uzstājās pret viņiem, aizstāvot padomju boļševiku varu. Mutatis mutandis — kaut kas līdzīgs šodien notiek arī šeit. Daudzi mūsu kolēģi — Rietumu sociālisti un liberāļi — nostājās bijušo komunistu un pseidoliberāļu pusē pret īstajiem spēkiem, kas mainīja šo režīmu, József Antall sekotājiem, Viktor Orbán brīvības cīnītājiem. Tas ir pašsaprotams plašsaziņas līdzekļu likuma kontekstā. Dāmas un kungi, nekādā gadījumā nedrīkstam jaukt kādreizējos čempionus un pagātnes mantiniekus, šos postkomunistus, ar patieso un uzticamo kreiso spārnu. Tas nav viens un tas pats. Reiz arī Albert Camus nācās atzīt, kas patiesībā bija padomju staļinisti, un viņš pārgāja Ungārijas revolūcijas pusē.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Orbán kungs, piekrītu jums trīs aspektos. Pirmais ir jautājums par Horvātiju. Mums ir vienāda pieeja, un ceram rast risinājumu kopā ar jūsu prezidentūras ārlietu ministru. Otrais aspekts ir saistīts ar romu integrācijas svarīgumu, un trešais ir Ungārijas revolūcijas nozīme Eiropā.

Esmu no Austrijas, dzimis netālu no Ungārijas robežas. Biju informēts par to, kas tur norisinājās, pēc vispārēja atzinuma — no labākās šīs robežas puses. Man tika uzdots mācīt vācu valodu diviem maniem klasesbiedriem. Zinu visu par šīs revolūcijas nozīmi. Tomēr tā bija revolūcija pret varas uzurpēšanu, pret varas monopolizēšanu. Tās mērķis bija panākt brīvību, tostarp preses brīvību.

Orbán kungs, lūdzu, apsveriet vēlreiz, vai šis likums patiešām atbilst Ungārijas revolūcijas būtībai, garam un mērķiem. Salīdzinot to ar šiem mērķiem, varēsiet izstrādāt labāku likumu. Tādēļ aicinu jūs vēlreiz apsvērt, kādas ir iespējas izstrādāt labāku likumu par plašsaziņas līdzekļiem, kas būtu atbilstošs Ungārijas revolūcijai un tās garam.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl (ALDE).(SL) Priekšsēdētāja kungs, vēlos teikt dažus uzmundrinājuma vārdus un paust atbalstu Ungārijas prezidentūrai un Ungārijai — valstij, kura ir laba Slovēnijas kaimiņvalsts un valsts, ar kuru mums ir daudz kopēja. Vēlos arī paust atbalstu galvenajām prioritātēm, ko jūs — Orbán kungs, šodien izklāstījāt kā savas prezidentūras prioritātes.

Ungārija var sniegt ievērojamu ieguldījumu turpmākai stabilitātes nostiprināšanai visā reģionā, kur mēs visi dzīvojam, jo īpaši nodrošinot, ka visā reģionā tiek pieņemta tā nākotne un mūsdienu vērtības.

Tādēļ vēlos teikt jums ko nepatīkamu — manuprāt, būtu labāk, ja Trianonas stāstu jūs atstātu pagātnē. Neizmantojiet to kā iemeslu, lai traucētu kaimiņattiecībām vai uzplēstu senās brūces. Ikvienam ir jāmācās sadzīvot ar savu vēsturi.

 
  
MPphoto
 

  Emilie Turunen (Verts/ALE).(DA) Priekšsēdētāja kungs, vēlos komentēt jautājumu, kuram jau šorīt šeit tika veltīts daudz uzmanības. Tas ir Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem. Jautājums, Orbán kungs, nav par Ungāriju vai par Ungārijas iekšpolitiku; šeit runa ir par ES pamattiesībām un mūsu uzticamību pārējās pasaules skatījumā. Preses brīvība visā Eiropas Savienībā būs apdraudēta, ja Ungārija tiks pie politiski ieceltas plašsaziņas līdzekļu padomes un būs spiesta maksāt tai miljonus soda naudās.

Orbán kungs, esmu no jaunās eiropiešu paaudzes, kas zināmā mērā uzskata preses brīvību par pašsaprotamu, bet šodien redzu, ka tas ir maldīgi. Esmu gandarīta, ka apsolījāt pārskatīt šo likumu, ja tas būs pretrunā ar ES tiesību aktiem un līgumiem, un, manuprāt, jau tagad varat doties mājās un veikt tajā labojumus. To ir pelnījuši tie, kuri cīnījās par pamattiesībām un preses brīvību, un to ir pelnījusi arī mana paaudze, kura nav pazinusi neko citu kā tikai vārda brīvību. Manuprāt, mums jāveido demokrātija ES, nevis tā jāsagrauj.

 
  
MPphoto
 

  Othmar Karas (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas stiprināšana nozīmē arī stiprināt Komisiju un paplašināt drošības tīklu — gan no tās finanšu, gan satura perspektīvas. Tas nozīmē demokrātijas stiprināšanu Eiropā, un tas nozīmē kopienas veidošanu Eiropā. Stipras Eiropas veidošanas process iesākas mājās. Palīdziet mums panākt progresu iekšpolitikas attīstībā Eiropas virzienā un nodrošināt, ka Eiropu nenovājina nacionālisms.

Ja vēlamies stiprināt Eiropu, Orbán kungs, mums jāstiprina tās kopējais pamats un jāmazina vājās puses. Mūsu stiprās puses ir vienādas tiesiskās sistēmas, vienādas vērtības, vienādas brīvības, kopienas metode, iekšējais tirgus ar tā četrām brīvībām un kopējo valūtu. Partijas ir tikai demokrātijas instruments, nevis otrādi. Mūsu vājās puses ir nacionālisms, egoisms, polarizācija un protekcionisms. Izmantosim šos sešus mēnešus, lai padarītu Eiropu un Eiropas kopiena stiprāku.

 
  
MPphoto
 

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms vēlos pateikties premjerministram Orbán kungam par viņa ārkārtīgi vērienīgās programmas prezentāciju. Vēlos arī pateikties deputātiem par brīnišķīgajām debatēm un aktīvo viedokļu apmaiņu.

Manuprāt, demokrātiskas debates ir vislabākais veids, kā rast Eiropai vislabākos risinājumus. Tomēr ir viens nosacījums, un tas ir, ka visiem dalībniekiem jābūt kopējam mērķim. Manuprāt, mums ir šāds mērķis, jo lielākā daļa no mums šajā Parlamentā vēlas stiprāku Eiropu. Ungārijas prezidentūras izvēlētais moto tādēļ ir ārkārtīgi atbilstošs un pozitīvs. Tādēļ Komisijas vārdā vēlos uzsvērt, ka mums ir jāatbalsta Ungārijas prezidentūras mērķi.

Kā šīs debates nepārprotami parādīja, šī semestra darba kārtībā ir garš veicamo uzdevumu saraksts. Mums jāievieš ekonomikas pārvaldība, jārada risinājumi valstu parādu krīzei un daudz ātrāk jāīsteno stratēģija „Eiropa 2020”, piemēram, tās mērķi ekonomikas jomā. Tomēr atzinīgi vērtējam Ungārijas prezidentūras darbības koncentrēšanu uz labāku risinājumiem saistībā ar romu integrāciju un Donavas stratēģiju.

Sniegšu komentārus jautājumā par to, kā efektīvāk integrēt romus Eiropas Savienībā. Kā zināms, mēs uzsākām ārkārtīgi plašas programmas īstenošanu, lai veicinātu izpratni un koordinēta dialoga veidošanu dalībvalstīs par ES līdzekļu sniegtajām iespējām. Pēc Ungārijas 2009. gadā un Rumānijas 2010. gadā šogad uzmanības centrā būs Slovākija un Bulgārija. Manuprāt, kopā ar jums un ar Ungārijas prezidentūru aprīlī varēsim iesniegt jauno ES pamatprogrammu romu integrācijas stratēģijām dalībvalstīs.

Vēlos komentēt Cohn-Bendit piezīmes, jo, manuprāt, ir ļoti svarīgi šobrīd skaidri apliecināt, ka ES atbalsta Tunisiju un tās iedzīvotājus. Īpaši atzinīgi jānovērtē tā drosme, ko visi tunisieši šajās pēdējās dienās ir demonstrējuši. Esmu drošs, ka ES sniegs atbalstu tunisiešiem viņu miermīlīgajos un demokrātiskajos centienos.

Jaunajai vienošanās valdībai patiesi jāatspoguļo Tunisijas sabiedrības vēlmes. Tai jāvada valsts mierīgas un demokrātiskas pārejas procesā un jāsarīko pirmstermiņa vēlēšanas. Vēlos apliecināt šajā Parlamentā, ka esam gatavi nekavējoties sniegt palīdzību vēlēšanu procesa sagatavošanā un organizēšanā un piedāvāt ilgstošu atbalstu pārejas procesā uz patiesu demokrātiju. Ja šāds lūgums tiks izteikts, esam arī gatavi sniegt vajadzīgo palīdzību Tunisijas varas iestādēm, lai nodrošinātu neatliekamās vajadzības.

Atbildot uz aicinājumiem Komisijai īstenot nekavējošus pasākumus plašsaziņas līdzekļu jautājumā, vēlos informēt godājamos deputātus, ka pašlaik tiek veiktas intensīvas pārrunas ar Ungārijas atbildīgajām institūcijām politiskajā līmenī un ekspertu līmenī. Šajā nedēļā Komisija uz Budapeštu nosūtīs paskaidrojumu pieprasījuma vēstuli, aicinot sniegt papildu skaidrojumus. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka darbojamies ļoti ātri, ņemot vērā šī jautājuma sarežģītības pakāpi. Vēlos arī atkārtot, ko teica priekšsēdētājs Barroso kungs, ka mūs lielā mērā iedrošina premjerministra Orbán kunga politiskā apņemšanās izlabot šo likumu, ja tas būs vajadzīgs.

Esam pilnīgi droši, ka Ungārija veiks visus vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunais likums par plašsaziņas līdzekļiem tiek ieviests, pilnībā respektējot Eiropas vērtības plašsaziņas līdzekļu jomā un attiecīgos ES tiesību aktus, kā arī Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Komisija šajā ziņā rīkosies pilnīgā saskaņā ar tās Līgumu uzraudzes lomu.

Noslēgumā vēlos teikt, ka mēs pilnībā paļaujamies uz Ungārijas prezidentūras apņemšanos un entuziasmu. Esam redzējuši, cik ievērojamu sagatavošanās darbu šī uzdevuma īstenošanai ir veikušas Ungārijas atbildīgās iestādes, lai prezidentūra varētu rīkoties ļoti enerģiski šajā ļoti svarīgajā semestrī. Mūsuprāt, visi kopā mēs varam panākt progresu saistībā ar mūsu Eiropas projektu. Esmu pārliecināts, ka Eiropas Parlaments atbalstīs šo darbu un veiks savu uzdevumu lojālas sadarbības gaisotnē. Mums patiešām ir jāpanāk ievērojams progress saistībā ar šim semestrim izvirzītajām prioritātēm.

Vēlu prezidentūrai veiksmi nākamajos sešos mēnešos. Ceram uz sadarbību Eiropas labā.

[Aplausi]

 
  
MPphoto
 

  Viktor Orbán, Padomes priekšsēdētājs.(HU) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos pateikties Parlamenta deputātiem, kuri mūs pagodināja ar savām runām šodienas interesantajās un vērtīgajās debatēs. Šīs debates bija pārāk vērtīgas, lai mēs uz izvirzītajiem argumentiem sniegtu īsas atbildes minūtes garumā. Ievērošu šeit noteiktos laika ierobežojumus, tomēr nevaru neatbildēt uz dažiem jautājumiem.

Pirmkārt, darbošos Ungārijas premjerministra amatā. Vēlos paust izbrīnu par to, ka tik daudzi nopietni un cienījami cilvēki, piemēram, tie, kuri sniedza savus komentārus, pieļauj faktu kļūdas. Būtu nepelnīti un mulsinoši, ne tikai jums, bet arī man, sniegt pilnu visu pieļauto faktu kļūdu uzskaitījumu, ko runātāji, sākot no Schulz kunga, pieļāva saistībā ar Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu un Ungārijas demokrātiju. Vēlos sniegt piemēru, lai paskaidrotu pieļauto faktu kļūdu apmēru. Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumā nav iespējas noteikt sankcijas par nelīdzsvarotu satura veidošanu, un tajā nav iespēju par to noteikt finansiālus sodus. Tātad — pret ko jūs vēršaties? Un tā šo saraktu varētu turpināt vēl ilgi. Tādēļ vēlos skaidri pateikt, ka diemžēl esat maldināti un piekrāpti. Šobrīd saprotu, ka šajās debatēs pat nevaru cerēt uz taisnīgu attieksmi, un tā vietā man būs jāpaļaujas uz to, ka Eiropas Parlaments spēs izveidot neieinteresētu, objektīvu atzinumu, ko es personīgi labprāt pieņemtu un turpinātu darbu saskaņā ar noteikto procedūru.

Neskatoties uz to, atgādināšu, ka Schulz kunga ideja par to, ka Ungārijas prezidentūru vērtēs, nevis pamatojoties uz piedāvāto programmu, bet gan tās izpildes rezultātiem, ir ļoti vērtīga. Varu tikai ieteikt jums ievērot šo pašu principu attiecībā uz Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu, kurš jau vairākas nedēļas ir spēkā. Labprāt nosūtīšu izgriezumus vācu valodā no Ungārijas laikrakstiem, un jūs redzēsiet, ka kaismīgās Cohn-Bendit kunga runas nav nekas vairāk kā „nevainīgi bērna šļupsti”, salīdzinot ar to, ko publicē Ungārijas prese. Tik daudz par faktu pareizību.

No otras puses, vēlos atgādināt plašsaziņas likuma kritizētājiem, ka dzīvojam 21. gadsimtā. Kā gan jūs varat uzskatīt, ka kāds Ungārijā vai jebkurā citā Eiropas valstī varētu apspiest vārda brīvību interneta laikmetā? Ungārijas vēlēšanu kampaņas laikā mēs guvām uzvaru šajās vēlēšanās, galvenokārt pateicoties nekontrolētai interneta un „Facebook” izmantošanai. Kā varat uzskatīt, ka 21. gadsimtā kāds varētu ierobežot vārda brīvību? Esmu šokēts redzot, cik lielā mērā jūs dzīvojat pagātnē.

Tāpat vēlos tikai norādīt jūsu zināšanai, ka ar šo plašsaziņas līdzekļu likumu, pret kuru iebilstat, tika atcelts 1986. gadā pieņemtais akts par presi, kurš bija spēkā komunistiskā režīma laikā un līdz pat jaunā plašsaziņas līdzekļu likuma pieņemšanai ļāva slēgt laikrakstus, vienkārši tos svītrojot no reģistra. Neviens par to nekad iepriekšējos divdesmit gados nebija sūdzējies, lai gan tas bija visnedemokrātiskākais tiesību akts. Tādēļ ierosinu šīs debates par plašsaziņas līdzekļu likumu turpināt saprāta un racionālu argumentu garā.

Tajā pašā laikā, dāmas un kungi, vēlos jūs informēt, ka pretstatā dažiem viedokļiem, kas šeit tika pausti, Ungārija pašlaik ir tiesiskuma atjaunošanas procesā. Vēlos norādīt, ka, lai gan pēdējos gados par to nedebatējām, šo pēdējo gadu laikā politiskiem mērķiem tika izmantoti Ungārijas slepenie dienesti, par ko pašlaik notiek tiesvedība. Ungārijas policijai tika uzdots pielietot spēku pret miermīlīgu iedzīvotāju masām, un par to šobrīd notiek kriminālprocess. Ungārijā tika falsificēta sabiedrību interesējoša informācija, un tam bija ietekme uz pašreizējo mūsu ekonomikas stāvokli. Šodien tiesiskums Ungārijā tiek stiprināts pēc tam, kad valdīja tiesiskuma iznīcināšanas politika, kas nesaņēma nekādu kritiku no jūsu puses. Klausoties debatēs par plašsaziņas līdzekļu likumu, man diemžēl bija jāsecina, ka ne jau plašsaziņas līdzekļu likums jums rada problēmu, bet fakts, ka Eiropā vēl neredzētas solidaritātes akta rezultātā par kādu politisko spēku Ungārijā ir nobalsojušas divas trešdaļas iedzīvotāju vairākuma. Tas neapšaubāmi ir ārkārtīgi aizraujošs un interesants jautājums, un esmu pārliecināts, ka to var izmantot Eiropas labā.

Tā kā Lambsdorff kungs dalījās ar mani personiskā novērojumā, vēlos atbildēt arī uz to. Lambsdorff kungs, vērsīšos pie jums kā eiropietis pie eiropieša, kā ungārs pie vācieša. Jūsu plašsaziņas līdzekļu likums nav ne par nieku demokrātiskāks kā šis Ungārijas likums, un, ja vēlaties apstrīdēt šo apgalvojumu, lūdzu, dariet to objektīvu debašu ietvaros. Un ir nepieņemami, ka tikai tāpēc, ka četrdesmit gadus dzīvojām diktatūras apstākļos, kāds varētu apšaubīt ungāru tautas uzticību demokrātijai — vai tas būtu vācietis, vai kāds cits.

Protams, plašsaziņas līdzekļu likums var tikt kritizēts un tas ir jākritizē, un tas ir pieņemami, bet tādēļ nav jāapvaino visa nācija. Un vēlos nepārprotami teikt, ka Ungārijas iedzīvotāju un Ungārijas valdības uzticības apšaubīšana demokrātijai ir apvainojums visai ungāru tautai... (pārtraukums, aplausi). Vēlos pieminēt paziņojumu, kurā Ungārija tika apsūdzēta tādu pasākumu veikšanā, kas ved pretī diktatūrai. Biju šeit un dzirdēju to pats savām ausīm. Pret ko īsti jūs vēršaties? Biju šeit un dzirdēju to pats savām ausīm! Jūs draudējāt man, apgalvojot, ka Ungārija virzās pretī diktatūrai. Kā to vērtēt, ja ne kā apvainojumu Ungārijas tautai? Un man ir skaidri un gaiši jāpasaka — es vienmēr aizstāvēšu savu valsti Ungāriju. Tas nav jautājums par plašsaziņas līdzekļu likumu!

Attiecībā uz Eiropas jautājumiem — ja atļausiet, tagad mēģināšu iejusties savā otrajā amatā. Uzskatu jautājumu par obligāciju tirgu, par kuru runāja Verhofstadt kungs, par ļoti svarīgu un vēlos paust Ungārijas prezidentūras viedokli, ka obligāciju tirgus veidošana garākā termiņā ir vajadzīga un nenovēršama. Tādēļ atbalstām tādu Eiropas politiku, kas ved Ungāriju un ES dalībvalstis, kas ir euro zonas dalībnieces, kā arī visu Eiropas Savienību, šajā virzienā. Uzreiz vēlos uzsvērt kādu aspektu, proti, ka mums jāpārliecina mūsu valdības, nacionālās valdības par to, ka tās nedrīkst eiroobligāciju tirgus veidošanu izmantot kā aizbildinājumu, lai ietaupītu uz strukturālo reformu rēķina. Tādēļ mums vispirms jāveic strukturālās reformas un pēc tam, manuprāt, varēsim ieviest obligāciju tirgu.

Attiecībā uz jautājumu par Tunisiju vēlos uzsvērt, ka mēs nepārtraukti apspriežam situāciju ar ārlietu pārstāvi un atbalstām visus demokrātiskos centienus un kustības — arī ārpus Eiropas robežām, un kopā ar ārlietu pārstāvi pietiekami skaidri to nodemonstrēsim. Tomēr nedrīkstam šo jautājumu pretstatīt pasaulē valdošajai tendencei — kristiešu vajāšanai. Abas problēmas ir jārisina.

Beidzot, dāmas un kungi, bija vairāki komentāri, kuros tika paustas bažas par nemierīgo Ungārijas prezidentūras sākumu un par tā iespējamo kaitējumu mūsu ES prezidentūrai. Vēlos pateikt, ka tas būs atkarīgs tikai no jums. Mēs, no savas puses, esam gatavi, kā arī es esmu gatavs sekot līdzi un attīstīt abas šo divkāršo debašu daļas Ungārijas prezidentūras laikā. Tādēļ, ja uzskatāt, ka Ungārijas prezidentūras laikā vēlaties debatēt gan par Ungārijas, gan par ES politiku, vēlos apliecināt, ka esam tam gatavi un nekādā ziņā to neuzskatīsim par traucēkli. Tomēr priecīgi par to, protams, nebūsim. Neesam priecīgi arī par to, ka kritiskie viedokļi, kas tiek vērsti pret Ungāriju, tiek jaukti ar Eiropas politikas jautājumiem, tomēr neuzskatām, ka šī situācija ir neparasta. Arī Eiropā valda demokrātija, un mums šeit notiek demokrātiskas debates.

Nekādā gadījumā necerēju, ka Ungārijas prezidentūra būs vienkāršs uzvaras gājiens vai skaistuma konkurss, kurā sevi parāda modeļi, bet visi pārējie vienkārši aplaudē. Šāds pieņēmums man nebija ne prātā! Apzinos, ka mums būs nopietnas politiskās debates. Esmu tām gatavs, neatkarīgi no tā, kāda ir tēma, un esiet droši, ka Ungārijai un Ungārijas prezidentūrai ir pietiekami daudz izturības, lai sekotu šīm debatēm gan par Ungārijas, gan Eiropas jautājumiem līdz galam ar nepieciešamo nopietnību un izturību, un nekādi uzbrukumi saistībā ar iekšpolitikas vai Ungārijas jautājumiem mūs nespēs atrunāt no mūsu ES programmu un prioritāšu īstenošanas un veiksmīgas prezidentūras uzdevumu izpildes. Mans mērķis ir pārvērst šo pusgada termiņu, kas šķiet būs vissmagākais, kāds Eiropas Savienībai jebkad ir bijis, vienā no visveiksmīgākajiem. Pateicos, ka pagodinājāt mani ar savu uzmanību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Saskaņā ar Reglamentu debašu beigās drīkst sniegt personiskus paziņojumus. Schulz kungs lūdza sniegt šādu personisku paziņojumu.

(Nepiekrītošs troksnis)

Dāmas un kungi, mēs šeit darbojamies saskaņā ar Reglamentu, kuru kopīgi pieņēmām.

 
  
MPphoto
 

  Martin Schulz (S&D).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Orbán kungs, jūs uzrunājāt mani personiski. Tiešā veidā runājāt arī ar dažiem citiem šī Parlamenta deputātiem. Vēlos, lai nākamo sešu mēnešu laikā jūs padomātu par dažiem aspektiem saistībā ar piezīmēm par Ungārijas tautu un jūs pašu kā Ungārijas tautas pārstāvi. Cohn-Bendit kungs savā biogrāfijā aprakstīja viņa attiecības ar Ungārijas iedzīvotājiem. Manis pārstāvētajā grupā ir daži Eiropas Parlamenta deputāti, kuri ir bijuši ieslodzīti komunistu cietumos. Manā grupā ir deputāts Miguel Angel Martínez Martínez, kuru spīdzināja Spānijā, jo viņš pretojās Franko režīmam. Mums visiem ir viens uzdevums, un mēs visi šeit sēžam tādēļ, lai aizstāvētu demokrātiju, piemēram, pret tādiem cilvēkiem, kas mūs šodien traucē ar starpsaucieniem.

Neviens, kurš kritizē likumu, neapvaino Ungārijas tautu. Varat būt drošs par vienu — šī Parlamenta deputāti no kreisā flanga, un jo īpaši mana grupa jums sola, ka tādas vērtības kā brīvība, demokrātija un taisnīgums ir mūsu kopējās vērtības. Ja uzskatīsim, ka šajā likumā šīs vērtības netiek pilnībā ievērotas, mēs kritizēsim šo likumu, bet tas nenozīmēs, ka kritizējam Ungārijas tautu.

(Aplausi)

Ja nopietni ņemsim to vērā, Orbán kungs, tad notiks kaut kas tāds, kas vajadzīgs gan mums, gan jums. Nevaram izveidot veiksmīgu Eiropu, to sašķeļot. Eiropa būs veiksmīga tikai tad, ja suverēnās dalībvalstis un Savienība ar tās kopienu sadarbosies. Nenoskaņojiet vienu pret otru. Jūs esat uzņēmies Padomes priekšsēdētāja pienākumus nākamajiem sešiem mēnešiem. Vēlamies, lai jūs mums pievienotos Eiropas vērtību aizstāvēšanā, nevis Ungārijas noskaņošanā pret Eiropas Savienību.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Pateicos jums, Schulz kungs. Premjerministra kungs, pateicos jums par runu un par to, ka pagodinājāt mūs ar savu klātbūtni. Cohn-Bendit kungs, vai jūs arī vēlaties sniegt personisku paziņojumu?

 
  
MPphoto
 

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vēsturē ir bijušas atsevišķas reizes, un varu to jums pastāstīt jebkurā valodā, kad vienkārši nevajadzētu pārkāpt zināmas robežas.

Premjerministr Orbán kungs, jūs lepojaties ar Ungārijas tautu un jums uz to ir visas tiesības, bet demokrāti, sākot no Tocqueville līdz visiem pārējiem demokrātijas teorētiķiem, mums vēsta, ka „patiesība ne vienmēr ir vairākuma pusē”.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Cohn-Bendit kungs, tam jābūt personiskam paziņojumam.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE).(FR) Vai jūs tur augšā apklusīsiet? Kad Orbán kungs šajā Parlamentā apgalvo…

(Troksnis plenārsēžu zālē)

Vai mobilizējat labējos ekstrēmistus? Jums ir tiesības to darīt.

Kad viņš apgalvo šajā plenārsēžu zālē, ka esam teikuši kaut ko, kas aizvaino Ungārijas tautu, tas ir nacionālais populisms; proti, tā mērķis ir nevis apspriest kādu jautājumu pēc būtības, bet drīzāk noskaņot cilvēkus vienu pret otru. Tas nav Eiropas Savienības cienīgs žests, Orbán kungs. Jūs mūs uzaicinājāt uz kopīgām pusdienām. Man šobrīd ir zudusi apetīte; es nepusdienošu kopā ar jums. Tas, ko jūs esat panācis, ir apkaunojoši!

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, es ceļos, lai runātu saskaņā ar to pašu Reglamenta punktu — lai kāds tas arī nebūtu —, ko tikko izmantoja Cohn-Bendit kungs. Vēlos sniegt nelielu paskaidrojumu, un jūs esat daudz lielāks eksperts Reglamenta jautājumos nekā es, priekšsēdētāja kungs. Vienīgais punkts, ko spēju pamanīt saistībā ar personiskiem paziņojumiem, ir 151. punkts, kurā ir teikts, ka runātājiem jāaprobežojas ar paziņojumiem pašiem par sevi. Saskaņā ar kādu punktu Schulz kungam tika atļauts teikt runu? Saskaņā ar kādu punktu Cohn-Bendit kungam ir atļauts teikt runu šajos apstākļos? Vai visi Parlamenta deputāti ir vienlīdzīgi, vai arī daži deputāti ir vienlīdzīgāki par pārējiem?

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi, Orbán kungs faktiski tiešā veidā uzrunāja Schulz kungu — tādi ir fakti —, lai paustu savas bažas par to, ka „tas ir apvainojums Ungārijas tautai”. Tie bija viņa vārdi.

Jautājumi, kas tika aktualizēti šajā plenārsēžu zālē, ir noskaidroti. Saglabāsim cieņu. Ungārijas prezidentūra ir sniegusi svarīgu prezentāciju. Mēs atbalstījām Ungārijas prezidentūras programmu, to apstiprinājām un dzirdējām dažas ļoti pozitīvas runas par to, ko Ungārija darīs nākamajos sešos mēnešos. Tas ir ārkārtīgi svarīgi mums visiem. Sniegsim savu atbalstu vēlreiz un pēc šīm debatēm mierīgi iesim katrs tālāk savu ceļu, jo šīs bija ļoti nopietnas debates. Saskaņā ar Reglamentu es devu vārdu deputātiem, kuri lūdza atļauju sniegt personiskus paziņojumus. Vēlos pateikties Orbán kungam par viņa runu, par piedalīšanos mūsu sēdē un Ungārijas prezidentūras programmas prezentāciju.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski.(FR) Nākamos sešus mēnešus jūs uzņemsieties Padomes prezidentūras pienākumus un jums būs jāpārvar daudzi izaicinājumi. Krīzes pārvarēšanu esat noteicis par savu galveno prioritāti. Esmu pārliecināts, ka jūsu prezidentūras laikā institūcijas un dalībvalstis turpinās sadarboties. Mūsu pienākums ir nodrošināt solidaritātes un stabilizācijas mehānismu, kas savu vērtību jau ir pierādījuši, ilgtermiņa izdzīvošanu.

Lai sasniegtu savus mērķus, mums arī būs jākoncentrē uzmanība uz starptautiskās finanšu sistēmas reformēšanu. Mēs Eiropā esam rādījuši piemēru finanšu tirgus regulēšanā un uzraudzībā. G20 Francijas prezidentūra ir iespēja, kas jāizmanto. Vienotai Eiropai jārāda piemērs tās ārvalstu partneriem.

Eiropas Kaimiņattiecību politika ir galvenais Savienības ārpolitikas instruments. Pateicoties tam, mēs saglabājam stabilas attiecības ar saviem vistuvākajiem kaimiņiem. Austrumu partnerība, kas ir viena no jūsu prioritātēm, ir jāveicina uz Vidusjūras partnerības rēķina. Savienība Vidusjūrai zaudē iespējas un ir pelnījusi vienlīdz lielu mūsu uzmanību. Eiropa joprojām ir stingra tās atbalstītāja. Ko jūs plānojat darīt, lai šīs iespējas atjaunotu?

 
  
MPphoto
 
 

  Ivo Belet (PPE), rakstiski. – (NL) Pozitīvi ir tas, ka Ungārijas premjerministrs skaidri uzsvēra savu gatavību koriģēt jauno plašsaziņas līdzekļu likumu, ja ES to pieprasīs. Eiropas Komisijai tagad pilnīgi neatkarīgi jādara savs darbs. Tas ir vienīgais veids, kā atbrīvoties no partiju politiskajām spēlēm. Plurālisms plašsaziņas līdzekļos un preses brīvība ir Eiropas pamatvērtības. Visas ES dalībvalstis, ne tikai Ungārija, formāli apņēmās tās respektēt. Tas ir ierakstīts ES dibināšanas līgumā, un Eiropas Padomei ir noslēgtas formālas vienošanās šajā jautājumā. Esam pārliecināti, ka Ungārijas valdība nepieļaus neviennozīmību šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski.(LT) Vēlos sveikt Ungāriju, kas ir uzsākusi savu pirmo prezidentūras termiņu Eiropas Savienībā. Ungārija, kura pārņēma prezidentūras vadību no „vecās” dalībvalsts Beļģijas, sāk savu prezidentūru diezgan sarežģītā laika posmā, jo ne visās Eiropas Savienības dalībvalstīs notiek vienlīdz veiksmīga ekonomikas atveseļošanās pēc šīs ekonomikas un finansiālās krīzes. Turklāt vēl vairāk pūļu būs jāiegulda, lai krīzi pārvarētu pilnībā, un tāpēc es piekrītu Ungārijas noteiktajām prioritātēm, kas paredz Eiropas ekonomikas stabilizēšanu un ES paplašināšanos, enerģētikas un romu integrācijas jautājumu risināšanu. Vēlos pievērst uzmanību faktam, ka steidzami jāpārskata dalībvalstu noraidītā Direktīva par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu, nemaz neminot Direktīvas par diskriminācijas izskaušanu neskaidrās izredzes, kuras virzību Padome joprojām kavē. Šie tiesību akti Eiropas pilsoņiem ir ļoti būtiski, tāpēc pēc iespējas ātrāk jāizlemj to nākotne. Turklāt vēlos aicināt valsti, kas uzņēmusies prezidentūru, vairāk uzmanības veltīt augstākās izglītības modernizācijai, kas ietekmē jaunatnes nodarbinātību. Esmu gandarīta, ka Ungārija savā programmā kā vienu no savām prioritātēm ir norādījusi bērnu nabadzības mazināšanu, bet vēlos arī aicināt valsti, kura ir uzņēmusies prezidentūras pienākumus, veikt konkrētus pasākumus šajā jomā un sadarboties ar Eiropas Komisiju, ierosinot stratēģijas vai tiesību aktu izstrādi bērnu nabadzības jomā. Tātad — novēlu Ungārijai veiksmīgu prezidentūras termiņu nākamo sešu mēnešu laikā, uzlabojot visu Eiropas pilsoņu dzīves apstākļus un aizsargājot viņu tiesības un brīvības.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Ungārijas parlamentā pieņemtais plašsaziņas līdzekļu likums nepārprotami neatbilst ES Pamattiesību hartas 11. panta noteikumiem, kas garantē vārda un informācijas brīvību. Saskaņā ar šo Ungārijas likumu izveidotajai uzraudzības iestādei ir uzdevums nodrošināt, lai žurnālisti veidotu „līdzsvarotas” ziņas. Tas var nopietni kavēt preses brīvību un pavērt ceļu strīdīgu spriedumu pieņemšanai tiesā. Turklāt šajā uzraudzības iestādē darbojas vienīgās valdību veidojošās partijas locekļi. Šāds sastāvs nekādā veidā nenodrošina ne uzraudzības iestādes lēmumu objektivitāti, ne arī tās institucionālo neatkarību no Ungārijas valdības. Aicinu Eiropas Komisiju nekavējoties sākt šī likuma un tā ieviešanas juridisko izvērtēšanu un, ja vajadzīgs, veikt pasākumus attiecībā uz Ungāriju, lai nodrošinātu, ka šis likums tiek grozīts un saskaņots ar tām pamatvērtībām, uz kurām ir dibināta Eiropas Savienība.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Diemžēl premjerministrs Orbán kungs uzsāka šīs debates visnepiemērotākajā veidā, iesākot savu runu ar asu komunisma kritiku un tādā veidā cenšoties novērst uzmanību no savas paša vainas, kas viņam jāuzņemas par Ungārijas ekonomikas stāvokļa pasliktināšanos un par eksponenciālo bezdarba un nabadzības līmeņa pieaugumu, ko šī valsts pašlaik piedzīvo, vienlaicīgi izvairoties atzīt demokrātijas, vārda brīvības, tiesību apvienoties arodbiedrībās un citu darba un sociālo tiesību pārkāpumus līdztekus preses brīvības un pamata cilvēktiesību pārkāpumiem.

Mēs ar bažām vērojam notikumu attīstību Eiropas Savienībā. Ungārijas prezidentūra nav sniegusi nevienu ticamu atbildi saistībā ar šīm problēmām, kas pastāv arī citās ES dalībvalstīs. Tieši pretēji, tās priekšsēdētājs Orbán kungs ir no jauna apliecinājis autoritāru nostāju, pieprasot finanšu tirgu liberalizēšanu un tādu strukturālo reformu īstenošanu, kas ir vajadzīgas, lai pilnībā sasniegtu kapitālisma mērķus, kam ES kalpo.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) 2011. gadā mēs strādāsim pie daudzām svarīgām tēmām, piemēram, Patērētāju tiesību direktīvas, tiesību aktiem finanšu pakalpojumu un intelektuālā īpašuma jomā un nākamās finanšu perspektīvas sagatavošanas 2014.–2020. gadam. Ņemot to vērā, ceru, ka Ungārijas prezidentūra un Polijas prezidentūra, kas tai tūlīt seko, veicinās šo konkrēto projektu īstenošanu, pārvēršot mūsu gadiem ilgo draudzību auglīgā sadarbībā ES struktūras ietvaros.

Diemžēl Ungārijas prezidentūras iesākums tika neatgriezeniski sabojāts, un tajā dominēja šīs valsts pieņemtais pretrunīgais plašsaziņas līdzekļu likums. ES institūcijas nevarēja ignorēt šo jautājumu pēc tam, kad liels skaits Eiropas intelektuāļu Briselei nosūtīja vēstuli par šo jautājumu. Ņemot vērā šodien pieejamo informāciju, šķiet, ka atsevišķi Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumi, piemēram, tie, kas saistīti ar Valsts plašsaziņas līdzekļu un telekomunikāciju uzraudzības iestādes personāla iecelšanas un atlaišanas procedūrām, kā arī tie, kas attiecas uz šīs struktūras kompetences jomu, var radīt šaubas par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu neatkarību.

Manis pārstāvētās politiskās grupas — Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas — stingrā reakcija tomēr nav domāta, lai kritizētu Ungārijas tautu, bet valsti, kas uzņēmusies ES prezidentūras pienākumus. Šis jautājums ir risināms steidzami. Gan Ungārijas, gan ES interesēs kopumā ir šo jautājumu nekavējoties nokārtot tādēļ, lai mēs pirmkārt un galvenokārt varētu koncentrēties uz vissteidzamākajām problēmām, ar kurām pašlaik jācīnās visai ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski.(FR) Orbán kungs apgalvo, ka ir demokrāts. Jebkuram sevi cienošam demokrātam (-ei) jāpieņem kritika par viņa vai viņas politisko darbību. Tomēr tad, kad Ungārijas premjerministrs raksturo viņa politikas kritiku kā uzbrukumu Ungārijas tautai, viņš pieļauj nopietnu kļūdu. Izmantojot šo nacionālistisko mēģinājumu novirzīt šīs debates no kursa, viņš parāda, ka viņa kā demokrāta uzticamība ir apšaubāma.

 
  
MPphoto
 
 

  Kinga Göncz (S&D), rakstiski.(HU) Nav noliedzams, ka Ungārijas prezidentūras iesākums ir nemierīgs. Cerēju, ka pārliecinošs Ungārijas premjerministra ievads Strasbūrā izkliedēs šīs bažas. Diemžēl jānorāda, ka tā nenotika. V. Orbán nepārliecināja Eiropas Parlamentā pārstāvētās grupas par sevi kā par Eiropas politiķi, kurš cenšas rast vienprātību un kompromisu, bet kā par „cīnītāju”, kurš, izmantodams uzbrūkoši populistisku un nacionālistisku toni, „aizsargā Ungārijas tautu” no „uzbrukumiem”. Tomēr Parlamenta deputāti neapvainoja ne Ungārijas tautu, ne Ungārijas valdību, bet ievērojama kritikas deva tika veltīta satraucošajiem „Fidesz” īstenotajiem pasākumiem, tostarp likumam par plašsaziņas līdzekļiem. Aizvainojošu toni izvēlējās galvenokārt eiroskeptiķi un runātāji no galējā labā spārna, jo tie uzsāka skaidri pamanāmu kampaņu pret tiem, kuri kritizēja Ungārijas valdību. Diemžēl Ungārijas prezidentūras programmas īstenošanu var apdraudēt valdības uzbrukumi tiesiskuma normām. Kā notikumi risināsies tālāk pēc tik nemierīga iesākuma, tas, pretēji V. Orbán brīdinājumiem, nebūs atkarīgs no Eiropas Parlamenta, bet gan no tā, vai „Fidesz” un tās vadītājs būs gatavs un varēs īstenot tādu politiku, kas respektē Eiropas vērtības gan šajā valstī, gan visas Eiropas mērogā. Faktiski premjerministrs nevar nēsāt divas cepures — vienu mājās kā valdības vadītājs un otru Eiropā kā Padomes pašreizējais priekšsēdētājs, bet gan tikai vienu, ko nēsā politiķis, kurš vienmēr ievēro mūsu kopējos principus un vērtības neatkarīgi no tā, kur atrodas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zita Gurmai (S&D), rakstiski. – Lepojos ar to, ka mana valsts ir pašreizējā Padomes prezidentūras valsts. Tā vietā, lai pieminētu uzticības trūkumu demokrātijai no Orbán kunga valdības puses, drīzāk vēlos norādīt uz pilnīgu dzimuma līdztiesības jautājumu neesamību prezidentūras prioritāšu sarakstā.

Ir tikai viena vērā ņemama norāde uz šo problēmu, un laikā, kad sievietes Eiropā apdraud postošas ekonomikas krīzes sekas, jo bezdarbs sieviešu vidū ir dramatiski pieaudzis, kamēr konservatīvo valdības samazina finansējumu sociālajiem pakalpojumiem un ievieš nelabvēlīgas nodokļu sistēmas, tas nav pietiekami. Sociālā integrācija, izaicinājumi demogrāfijas jomā u.c. — tie visi ir svarīgi jautājumi, bet sieviešu stāvoklis ir jāvērtē atsevišķi, jo viņu problēmas un vajadzības atšķiras no vīriešu problēmām un vajadzībām — darba tirgū un saistībā ar pensijas un veselības aprūpes programmām, nodokļu shēmām u.c.

Lūdzu Ungāriju nebaidīties izmantot ietekmi, ko piešķir rotējošās Padomes prezidentūras pilnvaras, par labu sievietēm. Nodrošiniet, lai Padome pieņem Direktīvu par grūtniecības un dzemdību atvaļinājumu tādā veidā, kādā par to balsoja Parlaments; paātriniet seksuālās un reproduktīvās veselības tiesību ieviešanu (sākot no Ungārijas, protams); centieties panākt stratēģijas „ES 2020” īstenošanu, ņemot vērā dzimumu līdztiesības jautājumus, un veiciniet tāda ES budžeta pieņemšanu, kurā ir ņemti vērā dzimumu līdztiesības jautājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ivailo Kalfin (S&D), rakstiski. (BG) Vēlos apsveikt Orbán kungu, uzsākot Ungārijas ES prezidentūru. Mēs visi vēlam jums veiksmīgu prezidentūru. Saprotams, ka šī vēlme ir īpaši spēcīga jauno dalībvalstu vidū. Viena no Ungārijas prezidentūras minētajām prioritātēm ir Šengenas zonas paplašināšana. Šis jautājums ir īpaši svarīgs Bulgārijas sociālistiem un Bulgārijas pilsoņiem. Kopš pirmās dienas ES dalībvalsts statusā 2007. gada 1. janvārī Bulgārijas atbildīgās iestādes ir strādājušas, lai nodrošinātu, ka Bulgārija ir uzticama ES ārējā robeža. Pašlaik, 2011. gada sākumā, šī misija ir gandrīz pabeigta. Ceru, ka Ungārijas prezidentūra līdz 2011. gada vidum nodrošinās Eiropas Padomes lēmuma pieņemšanu pa labu Bulgārijas un Rumānijas dalībai Šengenas zonā. Kad nākamajās nedēļās tiks izpildītas pēdējās atlikušās tehniskās prasības, Eiropas Padomei būs jālemj par Bulgārijas un Rumānijas iekļaušanu Šengenas zonā, nenosakot nekādus citus politiskus nosacījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Aicinu Ungārijas prezidentūru pievērsties ar brīvu pārvietošanos saistītajām problēmām izglītības un darba tirgus jomā. Šodien dažādu dalībvalstu izglītības iestādēs iegūtās kvalifikācijas, kā arī dažādos darba tirgos gūtās pieredzes savstarpējo atzīšanu kavē neskaitāmi šķēršļi.

Pašreizējā situācija ir šāda — kamēr Komisija izstrādā progresa novērtējumu izglītības jomā, aicinu Ungārijas prezidentūru nodrošināt, lai šī problēma tiktu nopietni risināta arī Padomē. Jāpārliecina dalībvalstis vienoties par procedūru vienkāršošanu izglītības kvalifikācijas atzīšanai neatkarīgi no valsts, kurā tā iegūta.

Atzinīgi vērtēju Ungārijas prezidentūras gribu intensīvāk pievērsties integrētas Eiropas gāzes cauruļvadu sistēmas izveidei, kā rezultātā tiktu izbeigta dažu dalībvalstu, tostarp Igaunijas, Latvijas un Lietuvas, izolācija.

Vēlos atgādināt jaunajai prezidentūrai, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis divus ļoti svarīgus dokumentus enerģētikas solidaritātes un drošības jomā, kas Padomei ir jāievieš. Ceru, ka februārī Eiropas Padome vienosies par jaunu Eiropas enerģētikas stratēģiju. Tajā jābūt arī ietvertam plānam par Baltijas jūras enerģētikas infrastruktūras savienojumu tīklu.

 
  
MPphoto
 
 

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski.(PL) Pilnībā atbalstu Ungārijas prezidentūras prioritātes tāpēc, ka tās ir pro-eiropeiskas un atbilst visas ES interesēm. Es pārstāvu valsti, kura nākamā pārņems prezidentūru, un vēlos darīt zināmu, ka mēs cieši sadarbosimies ar Ungārijas prezidentūru. Laba sadarbība veicinās netraucētu prezidentūras pārņemšanu trīs valstu — Polijas, Kipras un Dānijas — ietvaros.

Īpaši esmu gandarīts par Ungārijas paziņojumu saistībā ar tās apņemšanos izstrādāt Austrumu partnerības un Eiropas Kaimiņattiecību politiku. Tāpat arī vēlos paust savu gandarījumu par faktu, ka viena no Ungārijas prezidentūras prioritātēm ir ES paplašināšanās. Fakts, ka Ungārijai un Polijai ir tik līdzīga nostāja ES paplašināšanās jautājumā, veicinās nepārtrauktības nodrošināšanu Polijas prezidentūras laikā attiecībā uz šo jautājumu. Ceru, ka Austrumu partnerības samits, kas norisināsies maijā, nebūs tikai kā šīs iniciatīvas īstenošanas apkopojums pēc diviem tās pastāvēšanas gadiem, bet sniegs taustāmus rezultātus bezvīzu ceļošanas, tirdzniecības un enerģētikas jomā.

Tāpat kā Ungārijas prezidentūra, arī Polija uzskata, ka ir jāievēro vienota pieeja brīvības un taisnīguma jautājumos, stiprinot personu identificējošu datu aizsardzību un veicinot cilvēktiesības un kopējās vērtības visas ES mērogā. Viena no prioritātēm aicina uz ilgtspējīgu resursu izmantošanu, līdz ar to nodrošinot iepriekšējās Spānijas un Beļģijas prezidentūras īstenoto mērķu nepārtrauktību un atspoguļojot Komisijas plašos centienus šajā jomā. Plānotajos pasākumos ir būtiski svarīgi ņemt vērā atšķirīgos apstākļus un iespējas, kādas pastāv atsevišķās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski.(RO) Apsveicu Ungāriju ar tās programmu, kurā prioritāte ir piešķirta ekonomikas izaugsmei un Eiropas pozīcijām globālā mērogā. Viens no vissvarīgākajiem jautājumiem prezidentūras dienas kārtībā ir saistīts ar Šengenas zonas paplašināšanu, uzņemot tajā Rumāniju un Bulgāriju. Pievienošanās Šengenas zonai ir apņemšanās, ko ar pilnu atbildību ir uzņēmusies īstenot arī Rumānija. Esam ieguldījuši lielas pūles, lai ES ārējā robeža būtu droša un, kā liecina ziņojumi saistībā ar manas valsts pievienošanos Šengenas zonai, Rumānija ir gatava īstenot Šengenas acquis. Stāvoklis Rumānijā ir jāvērtē godīgi atbilstoši tiem pašiem kritērijiem, kas tika piemēroti valstīm, kuras pievienojās Šengenas zonai pirms mums. Esmu droša par Ungārijas prezidentūras atbalstu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski.(RO) Pateicos par apliecinājumu veicināt Šengenas zonas paplašināšanos, iekļaujot tajā Bulgāriju un Rumāniju. Ir taisnība, ka šī mērķa īstenošanā ir ieguldītas lielas pūles. Rumānija ir tajā ieguldījusi ievērojamas finansiālas un cilvēciskas pūles. Ar Francijas un Vācijas uzņēmumu grupas EADS atbalstu ieviestās sistēmas ir vismodernākās visā Eiropas Savienībā. Nelokāmi ticu, ka, piemēram, Rumānijas jūras robeža ir nesalīdzināmi labāk aizsargāta nekā līdzīgas robežas citās Šengenas valstīs.

Visi novērtēšanas ziņojumi par Rumāniju ir pozitīvi. Tā ir izpildījusi visas Šengenas acquis prasības. Ir normāli cerēt uz atbildi saskaņā ar ES noteikumiem. Šajā procesā ir vajadzīgs Ungārijas prezidentūras atbalsts.

Vēl viens svarīgs punkts prezidentūras darba kārtībā ir saistīts ar Donavas stratēģijas attīstību. Donavas stratēģija ir kopējs projekts, kurā visiem iesaistītajiem partneriem ir jāizpilda savas saistības, lai nodrošinātu, ka tā ir efektīva un ka tiek panākti tās apstiprinātie mērķi. Jāievieš programma stratēģisko prioritāšu īstenošanai, nepalielinot līdzekļu piešķīrumus no pašreizējām budžeta pozīcijām. Rezervētie resursi ir jāpapildina gan ar iesaistīto valstu līdzekļiem, gan izmantojot iespēju pārgrupēt neizmantotos līdzekļus no citiem segmentiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski.(RO) Es atzinīgi novērtēju Ungārijas Padomes prezidentūras sešu mēnešu programmā iekļauto atbalstu Rumānijai un Bulgārijai, lai tās varētu pievienoties Šengenas zonai, kā vienu no reāliem Eiropas integrācijas sasniegumiem Savienības pilsoņu labā. Saskaņā ar premjerministra V. Orbán prezentēto dokumentu Ungārijas prezidentūra paziņo: „Vēlamies uzņemt šīs abas dalībvalstis Šengenas zonā, tiklīdz tās būs izpildījušas vajadzīgos nosacījumus.” Šāds paziņojums tiek sniegts laikā, kad sarunās par abu to valstu pievienošanos Šengenas zonai, kuras ES pievienojās 2007. gadā, šķietami notiek pāreja no stingri tehniska uz politisku toni. Jau dzirdamas runas par tās atlikšanu pat tādā gadījumā, ja tehniskās prasības tiek izpildītas pilnībā. Tāpēc, manuprāt, jācenšas radīt uzticību, un lai to radītu, būtisks instruments ir dialogs. Bez tā eiropieši no Bulgārijas vai Rumānijas joprojām jutīsies izstumti un diskriminēti. Vai mums tiešām vajadzīgi Eiropas pilsoņi ar otršķirīgām tiesībām?

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Sports ir viena no Ungārijas prezidentūras prioritātēm. Tā ir svarīga ziņa visai sporta pasaulei un galvenokārt tiem miljoniem eiropiešu, kas ir iesaistīti sporta un atpūtas fiziskajās aktivitātēs vietējā līmenī. Neskatoties uz jauno tiesisko sistēmu, ir panākts neliels progress labāku finansējuma nosacījumu radīšanā sporta pasākumiem Eiropā. Jautājums par amatieru sportu ir nodots sabiedriskajai apspriešanai un sociālajai izpētei, un tā loma slimību profilaksē un eiropiešu dzīves apstākļu un dzīves kvalitātes uzlabošanā netiek pilnībā novērtēta. Regulāru fizisko aktivitāšu sniegtie ieguvumi var tikt sagrupēti četrās kategorijās — ieguvumi veselībai, sociālie ieguvumi, ekonomiskie ieguvumi un politiskie ieguvumi. Amatieru sports ļauj īstenot daudzus politiskus mērķus, tostarp veselības un kultūras, sociālās integrācijas, diskriminācijas izskaušanas, kriminālās noziedzības mazināšanas un cīņas pret atkarību no narkotikām veicināšanu. Sports arī nozīmē zemākas veselības aprūpes izmaksas.

Tādēļ vēlos pievērst Ungārijas prezidentūras uzmanību Eiropas Parlamenta rakstiskajai deklarācijai 62/2010 par lielāku Eiropas Savienības atbalstu tautas sportam, kuras līdzautore esmu arī es. Deklarācija ir pierādījums mūsu uzticībai sportam un Eiropas iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanai. Tajā mēs aicinām tautas sportam veltīt pienācīgu uzmanību komunikācijā par sportu un nodrošināt pietiekamu finansējumu ES sporta programmai. Nodrošināt lielāku ES atbalstu amatieru sportam nozīmē atbalstīt miljoniem eiropiešu veselīgāku dzīvesveidu.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Galvenais visas prezidentūras moto ir „Stipra Eiropa”. Šī krīze un dalībvalstu līmenī līdz šim pieņemtie lēmumi ir parādījuši, ka ir vajadzīga lielāka Eiropas ietekme, nevis mazāka, lai pārvarētu problēmas, ar kurām pašlaik sastopamies. Krīzes novēršana, dalībvalstu budžeta parāda pārvarēšana un ilgstoši pasākumi, kuru mērķis ir nodrošināt euro zonas stabilitāti un stiprināt ekonomikas pārvaldību, jāuzskata par prioritāriem. Ungārijas prezidentūra paļaujas uz „cilvēcisko faktoru” un galvenokārt uz nodarbinātības līmeņa palielināšanos. Eiropas mērķis ir sasniegt ilgtspējīgu attīstību, kas jānodrošina ar darba vietu izveides un sociālās integrācijas palīdzību. Tā kā ir jāpalielina gāzes piegādes drošība, tad ir jāveic pasākumi, lai pēc iespējas ātrāk radītu kopējo enerģētikas politiku. Atzinīgi ir vērtējams reģionālais aspekts veicamo pasākumu programmā. Tā ietver, inter alia, Donavas stratēģiju, romu stratēģiju un ar Austrumu partnerību saistītos jautājumus. Ir arī plāni paplašināt Šengenas zonu, iekļaujot tajā Rumāniju un Bulgāriju. Šis ir būtiski svarīgs jautājums, jo visām dalībvalstīm jābūt vienādām tiesībām. Dzirdamas runas arī par pievienošanās sarunu ar Horvātiju noslēgšanu Ungārijas prezidentūras laikā. Atbildīga paplašināšanās politika radīs stabilitāti, mieru un kohēziju Eiropas kontinentā. Beļģijas prezidentūras veiktā darba atskaites punkts bija Eiropa pilnā šī vārda nozīmē. Tas nenozīmē, ka nacionālā pieeja, ko droši vien izvēlēsies Ungārija, nevar saskanēt ar Kopienas pieeju vai pat būs pretstatā tai.

 
  
MPphoto
 
 

  Csaba Sógor (PPE), rakstiski.(HU) Saistībā ar Ungārijas prezidentūru daudzi kritizēja paklāju, kas tika izmantots kā daļa no šīs prezidentūras tēla, jo īpaši karti, kas atspoguļo 1848. gada notikumus. Šī ir 1848. gada Eiropas karte. Tā ir arī paredzēta, lai simboliski attēlotu, ka jau 1848. gadā Ungārija cīnījās par Eiropā dzīvojošo tautu brīvību, tostarp arī par preses brīvību. Būdams ungārs, kura priekšteči ir no Transilvānijas, šodien esmu Rumānijas pilsonis. Kā šīs valsts pilsonis vēlos komentēt Šengenas zonas paplašināšanās procesu. Divpadsmit jaunās dalībvalstis uzņēmās dalību kopējās Eiropas veidošanā, cerot, ka tām tiks piemērotas tādas pašas tiesības un pienākumi kā vecajām dalībvalstīm. Arī Rumānija ticēja, ka pēc tam, kad tiks izpildīti attiecīgie tehniskie kritēriji, iepriekš noteiktā datumā tā varētu tikt iekļauta Šengenas zonā — zonā ar brīvām iekšējām robežām. Tomēr šobrīd ir dzirdamas runas par dažām dalībvalstīm, kuras vēlas noteikt Rumānijai papildu nosacījumus iepriekš noteiktajiem kritērijiem. Lūdzu Ungārijas prezidentūru darīt visu, kas ir tās spēkos, lai nodrošinātu kopējo noteikumu ievērošanu un atgādinātu tiem, kuri pauž savu neapmierinātību, par šāda lēmuma neizmērojamām negatīvām sekām, jo ES uzticamības saglabāšana ir visu mūsu — visu 27 valdību interesēs. Beidzot, pēdējā piezīme par paklāju — šis paklājs ir noderīgs un zināmā mērā mums kalpo, jo tajā pat var noslaucīt kājas. Tas simbolizē to, ka Ungārijas prezidentūras moto „Stipra Eiropa” nozīmē kalpošanu. Mēs — Rumānijas, Slovākijas un Eiropas minoritātes — sadarbosimies šajā kalpošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski.(FR) Ungārija prezidentūras pienākumus ir uzņēmusies visai Eiropai kritiskā brīdī, kad atsevišķas dalībvalstis joprojām sastopas ar nopietnu ekonomikas un sociālo krīzi. Euro stabilitātei jābūt vienai no Ungārijas prezidentūras prioritātēm un es nešaubos, ka Padome darīs visu iespējamo, lai apkarotu spekulācijas ar valūtu, un panāks ievērojamu progresu Eiropas ekonomikas pārvaldībā.

Otrkārt, ceru, ka Ungārijas prezidentūra darīs visu iespējamo, lai sadarbībā ar citām Eiropas institūcijām definētu patiesu Eiropas stratēģiju romu integrācijai. Šāda veida stratēģijas īstenošana man ir sevišķi tuva un es vēlētos redzēt, ka Ungārijas prezidentūra risina šo jautājumu.

Visbeidzot, es vēlos paust solidaritāti ar Ungārijas valdību to pretrunu dēļ, kas to pavadīja dažas pirmās Ungārijas prezidentūras dienas, jo īpaši saistībā ar likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Neviens nešaubās, ka Ungārija ir demokrātiska valsts, un Orbán kungs norādīja, ka viņš būtu gatavs mainīt šo likumu, ja Komisija tajā konstatētu neatbilstības Eiropas tiesību aktiem. Aicinu ikvienu būt atbildīgam un izbeigt šo nevajadzīgo strīdu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski.(PT) Ungārija pārņem ES prezidentūru laikā, kad joprojām turpinās ekonomikas un finansiālā krīze. Galvenās tēmas šīs prezidentūru trijotnes, kas ietver arī Spāniju un Beļģiju, pēdējās valsts programmā ir ekonomikas atveseļošanās, romu integrācija, enerģētikas stratēģija, paplašināšanās process un sabiedrības iesaistīšana Eiropas projekta īstenošanā. Attiecībā uz ekonomikas atveseļošanos šajā programmā par būtisku tiek uzskatīta finanšu stabilizācijas mehānisma institucionalizēšana un Eiropas semestris. Manuprāt, sadarbības un koordinācijas stiprināšana ekonomikas līmenī ir ārkārtīgi svarīgs instruments Eiropas konkurētspējas un inovāciju veicināšanai un līdz ar to arī turpmāko krīžu novēršanai vai prognozēšanai. Jaunā stratēģija transporta jomā 2011.–2020. gadam kopā ar transporta direktīvas grozījumiem ir būtiski svarīga, lai panāktu iekšējā tirgus izveidi un sociālo, ekonomikas un teritoriālo kohēziju. Sauszemes transports, ES upju kuģniecība un „Galileo” sistēmas ieviešana ir pārējās tēmas, par kurām tiks debatēts. Šķiet, ka tāda reģionālā politika, kas spēj integrētā veidā novērst ekonomikas krīzi un reģionālo nelīdzsvarotību, atkal būs visas Ungārijas stratēģijas stūrakmens. Šķiet, ka būtisks debašu jautājums Ungārijas prezidentūrai būs daudzgadu finanšu shēmas pēc 2014. gada sadalījums.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) ES Padomes Ungārijas prezidentūra par svarīgu tās mērķi ir atzinusi Eiropas Savienības institucionālos, ekonomikas, sociālos un politiskos aspektus. Ungārijas Padomes prezidentūra ir arī apņēmusies pieņemt un uzsākt ES Donavas stratēģijas īstenošanu. Tai būs svarīga loma visās valstīs, kas atrodas Donavas piekrastē, un tā veicinās Eiropas integrācijas procesa nostiprināšanu Rietumbalkānu reģionā.

Ar interesi gaidām, kad tiks izdota „Baltā grāmata par Eiropas Savienības transporta politiku 2011.–2020. gadam”, jo transports ir noteicoša joma ekonomikas attīstībai un Savienības ekonomikas un sociālajai kohēzijai.

Ņemot vērā, ka debates par nākotnes finansiālajām izredzēm ir iesākušās, aicinām Ungārijas prezidentūru paātrināt debates Padomes ietvaros par šo dokumentu, lai TEN-T pārskatīšanas procesā tiktu ņemti vērā šo debašu rezultāti.

Tā kā katram sestajam iedzīvotājam Eiropas Savienībā draud nabadzības risks, aicinām Padomi apsvērt nabadzības mazināšanu kā vienu no galvenajām prioritātēm un veikt konkrētus pasākumus šajā jomā.

Atzinīgi vērtēju arī Ungārijas prezidentūras plānus izstrādāt politisku vienošanos par Eiropas programmas izveidi romu integrēšanai, kā arī tās plānus uzsākt Eiropas stratēģijas invaliditātes jomā īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski.(PL) Stipra Eiropa, efektīvas ekonomikas pārvaldības izveide Eiropas Savienībā, attiecību stiprināšana ar ES kaimiņvalstīm — šīs ir tās prioritātes, kuru īstenošanā mēs atbalstīsim Ungārijas prezidentūru. Mums arī ir ārkārtīgi svarīgi, lai Ungārijas prezidentūra paļautos uz ciešu sadarbību ar Eiropas Parlamentu. Ir vēl kāds jautājums, kuru kā deputāts, kas nodarbojas ar institucionāliem jautājumiem, un vienlaicīgi kā tās valsts pārstāvis, kura pārņems Eiropas Savienības vadību no Ungārijas, vēlos uzsvērt. Ungārijas prezidentūra ir ārkārtīgi svarīga, ne tikai tādēļ, ka tās izvirzītās prioritātes sakrīt ar Polijas prioritātēm, bet arī tādēļ, ka tā joprojām ir pārejas perioda prezidentūra. Lisabonas līgums vājina prezidentūras lomu, bet šī loma vēl nav pilnībā precizēta, un šobrīd ir pēdējā iespēja to izdarīt. Tas instrumentu loks, kas pēc tam būs pieejams poļiem, ir atkarīgs no jomas, kurā Ungārijas prezidentūra būs veiksmīgi sevi realizējusi šajā mīklainajā institucionālajā struktūrā, kāda ir Eiropas Savienība. Tādēļ ar interesi vērošu tās darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Ungārija pārņem Padomes prezidentūru no Beļģijas. Nav atšķirīgāku valstu par šīm abām dalībvalstīm. Viena ir tradicionālas Eiropas valsts iemiesojums, bet otra ir valsts, kas joprojām tikai meklē savu ceļu Eiropā. Ceru, ka Ungārijas prezidentūra izvēlēsies to pašu ceļu, ko Beļģija, galveno uzmanību pievēršot Eiropas kopējām interesēm. Ungārijas prezidentūra ir iesniegusi plašu prioritāšu sarakstu. Tā kā viena no tām paredz Eiropas Savienības tuvināšanu tās pilsoņiem, Ungārija pati sev ir nospraudusi mērķi ieviest Pamattiesību hartu. Tas varētu būt interesanti, ja ņem vērā, ka pret Ungāriju pašlaik tiek vērsta starptautiskās kritikas gūzma saistībā ar tās plašsaziņas līdzekļu likumu un šis likums nepārprotami ir pretrunā ar Eiropas Pamattiesību hartas 11. pantu. Tā kā esmu pilntiesīga Budžeta komitejas locekle, mani jo īpaši interesē notikumi pastiprinātas finanšu uzraudzības jomā un pastāvīgais krīzes novēršanas mehānisms. Beļģija rādīja labu piemēru un mainīja virzienu, galveno uzsvaru liekot uz sociālajiem jautājumiem. Cerēsim, ka Ungārija tai sekos.

 
  
  

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

 

6.  Balsošanas laiks
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . – Nākamais punkts ir balsošana.

(Par balsošanas rezultātiem un citām detaļām skatīt protokolu)

 

6.1.  Pacienta tiesības pārrobežu veselības aprūpē (A7-0307/2010, Françoise Grossetête) (balsošana)

6.2.  Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību (FLEGT) (balsošana)

6.3.  ES un Kamerūnas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā (A7-0371/2010, Yannick Jadot) (balsošana)

6.4.  ES un Kongo Republikas nolīgums par tiesību aktiem mežsaimniecības jomā (A7-0370/2010, Yannick Jadot) (balsošana)

6.5.  Partnerattiecību pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm (balsošana)

6.6.  Partnerattiecību pagaidu nolīgums starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm (A7-0365/2010, David Martin) (balsošana)

6.7.  Starptautiskā adopcija Eiropas Savienībā (balsošana)

6.8.  Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Serbiju (B7-0021/2011) (balsošana)
  

Pirms balsošanas par 4. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze, es vēlos iesniegt mutisku grozījumu šim Brantner kundzes un manam 4. grozījumam, svītrojot beidzamo daļu. Tam jābūt šādam: „Aicina Serbiju uzsākt dialogu ar Kosovu, vairs neturpinot atsaukties uz jaunām sarunām par tās statusu”.

Es ceru, ka jūs mani atbalstīsiet.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es tikai vēlos ieteikt šajos apstākļos balsot par atbalstu tam.

 
  
 

(Mutisko grozījumu apstiprināja)

Pirms balsošanas par 8. grozījumu:

 
  
MPphoto
 

  Jelko Kacin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, ņemot vērā cilvēktiesību svarīgo nozīmi, es vēlos, lai balsojums par 8. grozījumu notiktu pēc saraksta. Tas pievēršas Serbijas valdības pārsteidzošajam un neveiksmīgajam lēmumam nepiedalīties Nobela Miera prēmijas piešķiršanas ceremonijā Oslo. Vienlaikus grozījumā tiek uzslavēts Serbijas ombuda lēmums piedalīties ceremonijā Serbijas tautas vārdā. Tas ir vēstījums Serbijai un visām nākamajām kandidātvalstīm, ka kaulēšanās par cilvēktiesībām nav pieņemama.

Lai gūtu plašāku atbalstu šim grozījumam, es vēlos arī iesniegt ļoti īsu mutisku — būtībā kompromisa — grozījumu, ko sākotnēji sagatavoja Koppa kundze. Es gribu pievienot vārdu „sākotnējs” starp vārdiem „valdības” un „lēmums”, tādējādi formulējums būs šāds: „Pauž nožēlu par valdības sākotnējo lēmumu nepiedalīties Nobela Miera prēmijas piešķiršanas ceremonijā Oslo 10. decembrī; no otras puses, ombuda iniciatīvu piedalīties ceremonijā vērtē atzinīgi kā atbildīgu un slavējamu lēmumu.”

Es mudinu visus savus kolēģus atbalstīt šo grozījumu.

 
  
 

(Mutiskais grozījums netika pieņemts)

(Priekšsēdētāja piekrita prasībai balsot pēc saraksta)

 

6.9.  EK un Serbijas Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (A7-0362/2010, Jelko Kacin) (balsošana)

6.10.  Eiropas iniciatīva attiecībā uz Alcheimera slimību un citām demencēm (A7-0366/2010, Marisa Matias) (balsošana)

6.11.  Astmas slimniekiem paredzētie inhalatori (balsošana)

6.12.  Stāvoklis Haiti vienu gadu pēc zemestrīces — humānā palīdzība un rekonstrukcija (B7-0023/2011) (balsošana)

6.13.  Vārda brīvības pārkāpumi un diskriminācija seksuālās orientācijas dēļ Lietuvā (balsošana)
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . – Ar šo balsošana ir noslēgta.

 

7.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja . – Tagad esam nonākuši pie balsojumu skaidrojumiem.

 
  
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Françoise Grossetête (A7-0307/2010)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētājas kundze, šodien ar šo direktīvu par pacienta tiesībām mēs esam panākuši vēsturisku kompromisu. Es uzskatu, ka šī ir vēsturiski vissvarīgākā vienošanās, kas noslēgta, kopš esmu Parlamentā. Tas ir vēsturisks kompromiss, kas nostiprināts starp divām pusēm, proti, Parlamentu un Padomi, kuras pārāk ilgi ir bijušas ļoti tālu šķirtas viena no otras. Smagi strādājot, mēs ne tikai esam nodrošinājuši kompromisu, kas būs izdevīgs visiem pacientiem, kuri tiks pasargāti no nesamērīgi ilgas gaidīšanas, bet vienlaikus esam atraduši līdzsvaru, kas nodrošinās to, ka dalībvalstis spēs pārraudzīt notiekošo gan no medicīnas, gan finanšu viedokļa.

Tas, ko mēs šodien šeit esam sasnieguši, ir ārkārtīgi labs rezultāts, kas būs ieguvums pacientiem un dalībvalstīm. Es uzskatu, ka, pirmkārt, ir pamats apsveikt sarunu veicējus un, protams, kas ir vissvarīgāk — apsveikt Eiropas iedzīvotājus ar šo rezultātu, par kuru šodien šeit nobalsoja.

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Līdz šim ap ārstēšanas pieejamību un pārrobežu veselības aprūpes izmaksu atlīdzināšanu ir bijis pārāk daudz šaubu un nenoteiktības. Direktīva, ko šodien apstiprinājām, beidzot ļaus visiem pacientiem baudīt tiesības uz veselības aprūpes pakalpojumiem visā Eiropā.

Mērķis noteikti nav rosināt pārrobežu veselības aprūpi kā tādu, bet nodrošināt tās pieejamību, drošumu un kvalitāti, kad tā ir noderīga vai vajadzīga. Mums vajadzīga labāka informācija un vairāk skaidrības attiecībā uz veselības aprūpei piemērojamajiem tiesību aktiem dalībvalstī, kas nav piederības dalībvalsts.

Pašreizējais stāvoklis ir neapmierinošs. Direktīva piedāvās pacientiem svarīgu izvēli, kuras pamatā ir viņu vajadzības, nevis līdzekļi, un ko izdara, izmantojot informāciju, nevis piespiedu kārtā.

 
  
MPphoto
 

  Andres Perello Rodriguez (S&D).(ES) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Parlamenta Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas Spānijas delegācija nobalsoja „par” tāpat kā pārējie mūsu grupā, bet es negribētu, ka paliek skaidri neizteiktas manas bažas par orgānu transplantu jautājuma iekļaušanu šajā direktīvā. Pretēji Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas spriedumam tas tika iekļauts — Padomes nepiekāpīgās apņēmības dēļ iekļaut transplantus šajā direktīvā.

Es ceru, ka to iekļaušana nevājinās šajā Parlamentā pieņemtā saprātīgā tiesību akta efektivitāti, citiem vārdiem sakot, nevājinās direktīvu par transplantiem vai darbības plānu, ko ļoti nesen pieņēma gandrīz vienbalsīgi. Es vēlos teikt, ka mēs modri sekosim, lai nodrošinātu, ka transplantu iekļaušana negrauj teicamo darbu, ko veikusi tāda organizācija kā, piemēram, Spānijas nacionālā transplantu organizācija, un, protams, centienus glābt 20 000 dzīvību, kas minētas gan direktīvā par transplantiem, gan darbības plānā, kuru, kā es teicu, mēs šeit pieņēmām.

Tāpēc es vēlos ieviest skaidrību un teikt, ka mēs arī turpmāk nodrošināsim, ka direktīva šajā ziņā tiek ievērota.

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt (EFD).(DA) Priekšsēdētājas kundze, šodien mums atkal ir kaut kas tāds, ko uz priekšu virzījuši cilvēki, kuri nav vēlēti, proti, Eiropas Kopienu Tiesa, kas ar daudziem tiesas lēmumiem ir piespiedusi patiesi vēlētās iestādes izstrādāt šo direktīvu, par kuru šodien ir nobalsots.

Es teiktu, ka tajā nenoliedzami ir kaut kas dziļi pievilcīgs saistībā ar labākām iespējām eiropiešiem saņemt pienācīgu veselības aprūpi. Tomēr ir skaidrs, ka problēmas, ko šī direktīva radīs, aizēnos labumus, kas tajā ir. Ko mēs darīsim, piemēram, ja būs pārāk liels spiediens uz kādas konkrētas valsts veselības aprūpes sistēmu un tās gaidīšanas saraksti kļūs neizpildāmi? Ko mēs darīsim, ja ārsti sāks masveidīgi sūtīt cilvēkus uz konkrētu valsti — protams, ar iepriekšēju atļauju, bet tomēr? Tā varētu būt Dānija, no kurienes es esmu, Vācija, Nīderlande vai cita valsts Eiropas Savienībā, kuras veselības aprūpes augstā kvalitāte ir labi zināma. Tas nozīmēs, ka attiecīgās valsts iedzīvotāji būs rindas viņā galā, neskatoties uz to, ka tieši viņi ar saviem nodokļiem ir maksājuši par to, lai būtu šī pienācīgā veselības aprūpes sistēma. Katrā gadījumā viņus nedrīkst nostādīt neizdevīgā stāvoklī.

Es tāpēc vēlos, lai būtu skaidrs, ka trūkumi un iespējamās katastrofas, ko šī direktīva var izraisīt valsts veselības sistēmās, nepārprotami aizēno labumus, kurus mani kolēģi deputāti ir šeit minējuši.

 
  
MPphoto
 

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, Messerschmidt kungam ir taisnība — mums šo uzspieda Eiropas Savienības Tiesa. Taču es to vērtēju atzinīgi, un es vēlos uzslavēt Grossetête kundzi par lieliska ziņojuma sniegšanu, jo ar šo direktīvu pacienti gūs labumu, ko dod pilnīga un pārredzama informācija, kad viņi vērsīsies pie veselības aprūpes ārvalstīs. Ir ļoti skaidrs, ko tas nozīmē.

Pacienti, kuriem ir retas slimības, varēs izmantot pārrobežu ekspertīzi un diagnosticēšanu tik ilgi, kamēr viņiem nebūs pieejama ārstēšana pašiem savās dalībvalstīs. Direktīva ir domāta, lai dotu pacientiem izvēli, kuras pamatā ir vajadzības, nevis līdzekļi, un kuru izdara, pamatojoties uz informētību, nevis piespiedu kārtā, tāpēc es uzskatu, ka tā patiešām ir ļoti pozitīva. Visbeidzot tā ļauj dalībvalstīm sadarboties.

Es atzinīgi vērtēju, ka tā pilnībā pasludina ārpus likuma to, kas varētu tikt ļaunprātīgi izmantots, un tā ir visa medicīnas tūrisma joma. Tāpēc manā uztverē tas ir vēl viens solis pareizajā virzienā; tas ir vēl viens solis sadarbības stiprināšanā starp dalībvalstīm un lielākas kohēzijas radīšanā Eiropas Savienības iekšienē. Es domāju, ka šī ir Eiropas pacientiem laba diena.

 
  
MPphoto
 

  Constance Le Grip (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlējos balsot par savas kolēģes Grossetête kundzes ziņojumu, par direktīvu par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē.

Es patiešām atzinīgi vērtēju pacientu mobilitātes progresu visā Eiropā, kas apliecināts šajā dokumentā. Pēc daudziem nenoteiktības, īpaši tiesiskās nenoteiktības gadiem un Eiropas Parlamenta ievērojamā darba šis dokuments piedāvā vienkāršojumu, skaidrojumu un nosacījumu kodificēšanu, ar kuriem saskaņā Eiropas iedzīvotāji var izmantot veselības aprūpi Eiropas valstī, kas nav viņu uzturēšanās valsts, gan pieejamības, gan atlīdzības nozīmē. Es īpaši domāju par visiem tiem pacientiem, kuri slimo ar retām slimībām un kam beidzot būs pieejama pienācīga specifiska ārstēšana, kas atbilst viņu vajadzībām.

Es vēlos uzsvērt, ka šī direktīva ir konkrēts Eiropas pasākums, kas dodas cilvēku Eiropas virzienā un piešķir eiropiešiem jaunas tiesības. Tāpēc tā ir absolūti būtiska pilsoņu mobilitātei Eiropas Savienības iekšienē.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par Grossetête kundzes izklāstīto direktīvu, lai pārrobežu aprūpes princips Eiropas Savienībā beidzot varētu īstenoties pēc daudzu gadu sarunām. Es uzskatu šo direktīvu tās pašreizējā veidā par labu kompromisu, kas galvenokārt pamatojas uz pacienta tiesībām, bet aizsargā arī dalībvalstu nacionālo veselības fondu intereses.

Tādu valstu iedzīvotājiem kā, piemēram, Polija iespēja saņemt ārstēšanu ārvalstīs nozīmē vienlīdzīgas iespējas attiecībā uz modernas veselības aprūpes labumu izmantošanu. Pacientiem bieži nav pieejama ātra un piemērota veselības aprūpe pārpildītu slimnīcu, garu rindu un gaidīšanas sarakstu dēļ, gaidot uz konkrētām svarīgām procedūrām. Dažos gadījumos laika faktoram ir milzīga nozīme. Direktīva dos iedzīvotājiem iespēju pašiem izlemt, vai gaidīt daudzus mēnešus uz procedūras veikšanu savā valstī, vai izvēlēties ārstēšanos kādā citā vietā. Viņiem būs vieglāk izlemt, kā ārstēties, ja viņi zinās, ka procedūras izmaksas tiks arī atlīdzinātas — vismaz liela daļa un dažreiz pilnībā — ja tās veiks citā Eiropas Savienības dalībvalstī.

Noteikumu vienkāršošanu par ārstēšanos ārvalstīs, protams, var uzskatīt arī par tirgus spēku mobilizēšanu attiecībā uz medicīnas pakalpojumu vispārēju pieejamību. Tāpēc, manuprāt, šie risinājumi palīdzēs palielināt veselības aprūpes konkurētspēju un ievērojami ietekmēs arī šādu pakalpojumu ātrāku uzlabošanos.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju šo veselības aprūpes direktīvu, bet esmu piesardzīga, jo sarežģījumus var izraisīt sīkumi.

Mūsu iedzīvotājiem ir ļoti svarīgi saprast, ka šī direktīva nestāsies spēkā vēl 30 mēnešus. Bet šajā laikā iedzīvotāji var šķērsot robežas, lai saņemtu veselības aprūpi citā dalībvalstī, un viņiem var atlīdzināt par aprūpi, kuru viņi saņem. Tāpēc lai nav nekādu šaubu, ka pat šodien ir iedzīvotāji, kas dodas pāri robežām veselības aprūpes nolūkos. Tas ir ļoti svarīgi.

Tiem, kuri grib sīkāk uzzināt par šo sarežģīto direktīvu, es esmu veltījusi laiku un uzrakstījusi jautājumu un atbilžu lapu, kas ir pieejama manā tīmekļa vietnē. Es mudinu iedzīvotājus, kuri varbūt seko internetā vai citur, ieskatīties tajā un, ja es neesmu uzdevusi pareizos jautājumus, pateikt man priekšā, jo mums jāizplata ziņa par šo ļoti pozitīvo soli, dodoties pretī pārrobežu veselības aprūpei visiem.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas sabiedrība kļūst vēl mobilāka. Mēs studējam, strādājam, atpūšamies un ceļojam ārpus savas valsts robežām. Pilsoņiem, kas dzīvo Eiropas Savienībā, jābūt tiesībām izmantot brīvu neatliekamo medicīnas aprūpi, lai kur viņi būtu Eiropā. Pats par sevi saprotams, ka mums jārada instrumenti, kas novērš to, ko pazīst kā veselības tūrismu, bet vienlaikus dod atvieglinājumu pacientiem, kam jāgūst vislielākais labums no jaunajām iespējām. Es pirmām kārtām domāju par neparastu un retu slimību ārstēšanu, ko veic specializētos centros, bieži ārpus tās valsts robežām, kurā pacients dzīvo. Taču mēs nevaram pieļaut iejaukšanos dalībvalstu veselības aprūpes politikā. Tā ir valsts iekšēja kompetence, un attiecībā uz to dalībvalstis var pieņemt pašas savus lēmumus. Šī direktīva paredz noteiktus soļus šajā virzienā. Dabiski, es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, sen jau bija laiks mums noteikt kopīgus Eiropas noteikumus, lai aizsargātu savus iedzīvotājus un pacientus. Arī tas bija lieliski, ka tika radīta atsevišķa direktīva šajā jautājumā un ka to iestrādāja Pakalpojumu direktīvā, jo tās sagatavošanas gaitā kļuva saprotams, cik daudzas lietas ir pilnībā ignorētas vai palikušas neizlemtas, kad tika pieņemta Pakalpojumu direktīva.

Šīs pacientu tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi piespiedīs ES dalībvalstis nodrošināt, ka nav gaidīšanas sarakstu pašu valstīs.

Iepriekšējo atļauju saņemšanas sistēma ir vajadzīga: bez tās daudzām dalībvalstīm varētu būt grūtības kontrolēt savas veselības aprūpes sistēmas izmaksas un plānot un vērtēt nākotni. Tas varētu arī izraisīt stāvokli, kad bagātība, nevis vajadzība, būtu izšķirīgais faktors.

Neskatoties uz to, tas faktiski neietekmēs ļoti daudzus eiropiešus. Lielākā daļa cilvēku grib saņemt veselības pakalpojumus tuvu mājām un savā valodā. Taču šāda sistēma ir tas, kas vajadzīgs, un, ja būs gaidīšanas saraksti, būs iespējams saņemt aprūpi citā valstī.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, arī es esmu ļoti priecīga par šodien panākto vienošanos, kura, manuprāt, nodrošinās, ka pacientiem pienācīgā un vienlīdzīgā veidā būs pieejama pārrobežu veselības aprūpe.

Kā vairāki runātāji jau ir teikuši, pašreiz šis priekšlikums, protams, ir tāpēc, ka kāda pilsone no jūsu pašu valsts, no Anglijas dienvidiem, apstrīdēja sistēmu, un Eiropas Savienības Tiesa aizstāvēja viņas tiesības.

Es uzskatu, ka tas, ko mēs šodien mēģinām darīt un ko kopā ar Padomi mēs esam izdarījuši, ir tieši pilsoņu tiesību aizsardzības nodrošināšana, un mēs saistām pilsoņu vajadzības un tiesības ar tiesību aktiem, un tieši tādam būtu jābūt Parlamenta pienākumam.

Tomēr ir vēl dažas lietas, kas būtu jāsakārto. Es uzskatu, ka recepšu atzīšana dalībvalstu starpā ir ļoti svarīga, jo tās skar ne tikai veselības aprūpi, tās skar arī ambulatorisko aprūpi, bet mūsu rīcībā ir laika posms, kurā šādu detaļu var izstrādāt pilnībā.

Es domāju, ka beidzamais komentārs, ko es izteikšu, ir tāds, ka pašreizējā finanšu krīzē daudzi cilvēki jautā: vai Eiropa darbojas? Vai tā gādā par saviem pilsoņiem? Šis ir atklāts jautājums, bet šodien, es domāju, mēs varam teikt ar zināmu noteiktību, ka Eiropa darbojas.

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju pret šo pasākumu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē, jo tas nozīmēs tikai vēl vienu masveida slogu uz britu nodokļu maksātāja pleciem un uz valsts veselības dienestu.

VVD jau tiek izmantots kā starptautisks veselības dienests, un Lielbritānijas pilsoņiem nepiederoši cilvēki plaši to izmanto ļaunprātīgos nolūkos, kas izmaksā simtiem miljonu, ja ne miljardus sterliņu mārciņu katru gadu. Slogs gulstas galvenokārt uz maniem vēlētājiem Londonā. Tas liks VVD uzņemties vēl vairāk saistību par ārstēšanas pakalpojumu sniegšanu ES pilsoņiem, kuri nekad nav iemaksājuši ne penija nodokļos Lielbritānijā. Iecerētie paņēmieni, kā ar atpakaļejošu datumu saņemt samaksu no pacienta dalībvalsts, izrādīsies neīstenojami.

Ir pareizi, ka citas valsts valstspiederīgajam Lielbritānijā ir jāsaņem neatliekama ārstēšana, ja tā vajadzīga, bet citu valstu valstspiederīgie nav jāielaiž Lielbritānijā, pirms viņi vispirms nav atbilstīgi apdrošinājuši ceļojumu un veselību. Šāda politika ir godīga un taisnīga, un, protams, tā nav īstenojama, ja Lielbritānija paliek Eiropas Savienības dalībvalsts. Tas ir vēl viens iemesls, ja tāds būtu vajadzīgs, kāpēc mums jāizstājas.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, es domāju, ka ir lieliski, ka šis vēsturiskais kompromiss starp Parlamentu un Padomi beidzot ir panākts. Es varētu teikt, ka šis pārrobežu veselības aprūpes regulējums var beigties ar to, ka izzudīs gaidīšanas saraksti, kas daudzās dalībvalstīs ir kļuvuši par realitāti. Šī būs arī iespēja apmainīties ar labāko pieredzi. Saistībā ar šo ir svarīgi arī nodrošināt pacientu intereses vai tiesības. Turklāt tikpat svarīgi ir atcerēties, ka pacienta drošums ir būtisks, iesaistoties pārrobežu sadarbībā, un nodrošināt vienlaikus visur pienācīgus veselības aprūpes un ārstēšanas standartus.

Tāpēc es ar sajūsmu dodu atzinīgu vērtējumu Grossetête kundzes ziņojumam un ceru, ka tas veicinās sabiedrības veselību Eiropā un ka rezultātā mēs varēsim glābt daudzus cilvēkus un paātrināt viņu izveseļošanos.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs neliktu valsts nodokļu sistēmām darboties pret iekšējo tirgu. Tas ir īpaši būtiski pārrobežu pakalpojumu gadījumā, kad vienlīdzīga attieksme ir sevišķi vajadzīga. Pašreiz tam ir negatīvs piemērs Ungārijā, kurā tiek izmantoti retrospektīvi cenu ierobežojumi kā sava veida krīzes nodoklis. Tas nav pieņemami, un tam būs nopietna ietekme uz finansēm, apdrošināšanu un uzņēmējdarbības nozarēm, kā arī uz enerģētikas industriju. Es ceru, ka tas pats nenotiks turpmāk arī veselības aprūpes pakalpojumu jomā.

Es vēlos lūgt Orbán kungu vēlreiz pārvērtēt šos noteikumus, jo tie ir pilnīgā pretrunā ar iekšējā tirgus jēdzienu.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, laimīgu Jauno gadu! Ir brīnišķīgi redzēt jūs priekšsēdētājas vietā.

Viena no lietām, par kurām mums ir vienprātība visā Parlamentā kopumā — lai gan es zinu, ka ir noteikti izņēmumi, — ir mūsu pārliecība par vienotā tirgus funkcionēšanu.

Kad mani vēlētāji man raksta un saka: „Ziniet, es nesaņemu labu pakalpojumu savā vēlēšanu apgabalā, un es vēlētos doties uz citu ES dalībvalsti, lai saņemtu labākus veselības aprūpes pakalpojumus”, viņi nav droši par savu tiesisko stāvokli. Tieši tāpēc es kopā ar daudziem citiem atzinīgi vērtēšu šīsdienas balsojumu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē. Es ceru, ka ar šīm judikatūrām tad, kad pacienti saņems sliktus pakalpojumus, viņi „balsos ar kājām” savu tiesību ietvaros saskaņā ar šo direktīvu un dosies uz citu dalībvalsti, tādējādi piespiežot veselības aprūpes sistēmas uzlabot savus pakalpojumus un nodrošināt, ka tie apmierina pacientu vajadzības.

Tomēr mums jābūt drošiem, ka mēs veicinām procedūru, ar kuru saskaņā dalībvalstis var atlīdzināt izdevumus, kas radušies jebkuram tās pilsonim, kurš ir devies uz ārvalstīm vai kuram ir piedāvāti pakalpojumi citur. Tiklīdz mēs būsim sakārtojuši šīs problēmas, šai jābūt direktīvai, par kuru mēs visi varam būt lepni.

 
  
  

Ieteikums: Yannick Jadot (A7-0371/2010), (A7-0370/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Joe Higgins (GUE/NGL).(GA) Priekšsēdētājas kundze, es nobalsoju par rezolūciju attiecībā uz nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kamerūnu un starp Eiropas Savienību un Kongo Republiku par meža tiesību aktu un kokmateriālu tirdzniecību no šīm valstīm. Ir būtiski saglabāt tropu mežus, lai uzturētu mūsu ekosistēmu līdzsvaru. Ir būtiski aizsargāt arī meža pamatiedzīvotājus, kas pakļauti intensīvam spiedienam, ko videi rada lielie starptautiskie uzņēmēji un mežu izciršana uzņēmumu peļņas nolūkā, — mežu, no kuriem viņi gūst iztiku.

Šā iemesla dēļ es iesniedzu grozījumu, kas nosaka, ka mežiem un mežsaimniecības nozarēm jābūt sabiedrības īpašumā un šajās nozarēs jāīsteno nodarbinātā darbaspēka, kā arī mežā dzīvojošo pamatiedzīvotāju demokrātiskā vadība.

 
  
  

Ieteikums: David Martin (A7-0365/2010)

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt (EFD).(DA) Priekšsēdētājas kundze, brīvā tirdzniecība faktiski ir vienīgais veids, kā panākt pārticību. Mēs to pieredzējām iekšējā tirgū starp ES dalībvalstīm, un nav šaubu, ka tā būs arī attiecībā uz jaunattīstības valstīm. Tā ir vienīgā reālā attīstības iniciatīva, ko mēs varam un kas mums faktiski jāpiedāvā pasaulei.

Ja paskatāmies, kā pasaulē darbojas citi lielie reģioni —slēdz nolīgumus un uzlūko savus partnerus no stratēģiskā viedokļa, mēs noteikti varam redzēt, ka to rīcība norit arvien ātrāk. Plaša brīvās tirdzniecības zona ir starp Ziemeļameriku un Dienvidameriku, ASEAN valstīs, Āzijā un Mercosur valstīs utt. Vienīgā zona, kas attiecībā uz to atpaliek un ko globalizācijas problēmas ir gandrīz paralizējušas, ir ES.

Lai arī es atbalstu ziņojumu, par kuru šodien tika balsots, es vēlos teikt, ka brīvās tirdzniecības iniciatīvu ar Fidži un Papua-Jaungvineju ir grūti uzskatīt par visiespaidīgāko rezultātu, kādu mēs būtu varējuši sagaidīt pēc tik daudziem sarunu gadiem. Un kā ar Ķīnu? Un kā ar Amerikas Savienotajām Valstīm? Vai Indiju? Visiem, kas pašlaik aizņem visas mūsu darbavietas? Vai ES liek Eiropas darba ņēmējiem būt zaudētājiem arī šeit?

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). – Vispār zināma ir patiesība, ka vispārtikušākās sabiedrības ir visbrīvākās un visbrīvākās sabiedrības ir vispārtikušākās, un šeit mums jāatzīst brīvās tirdzniecības nozīme. Diemžēl attiecībā uz starptautiskām daudzpusējām diskusijām par brīvo tirdzniecību PTO Dohas sarunu kārta ir iestrēgusi, un šā iemesla dēļ ES tagad seko ASV un pārējo piemēram, parakstot arvien vairāk divpusēju nolīgumu.

Mēs varam nest brīvās tirdzniecības labumus daudziem trūcīgāko valstu pilsoņiem, vienlaikus atzīstot dažas no pārejas problēmām, ar kurām viņiem būs jāsaskaras, pielāgojoties palielinātai konkurencei. Taču galu galā mums uzmanības centrs būtu jāpārvieto no ražotāja interesēm uz patērētājiem. Daudzi patērētāji daudzās dažādās jaunattīstības valstīs jautā man, kāpēc viņiem nav tāda pati izvēle pieejai precēm un pakalpojumiem, kāda ir mums Rietumos. Jāsaka, viens no veidiem, kā mēs varam viņiem palīdzēt, ir — vairāk izmantot brīvo tirdzniecību, piešķirot patērētājiem lielākas izvēles iespēju. Lai tai ilgs mūžs!

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, Klusais okeāns ilgu laiku ir bijis pelnrušķītes lomā Eiropas Savienības aizjūras attīstības iniciatīvās. Es esmu priecīgs, redzot, ka Fidži un Papua-Jaungvinejas uzsāktās iniciatīvas par ekonomisko partnerattiecību nolīgumu radīšanu palīdzēs ne vien mums liberālāk ar viņiem tirgoties, bet ļaus arī viņiem tirgoties reģiona iekšienē vienam ar otru.

Viens no lielākajiem panākumiem, kas gūti šā nolīguma rezultātā, ir fakts, ka izcelsmes noteikumi par zveju beidzot dos iespēju Klusā okeāna reģiona iedzīvotājiem reāli gūt pievienoto vērtību no savas zvejas. Dažas no šīm Klusā okeāna valstīm ieved zivis, lai gan viņu jūras pilnas zivju! Tagad ir panākts, ka šīs valstis faktiski varētu apstrādāt zivis, ko viņi nozvejo, un tām būtu jāspēj gūt pievienoto vērtību un eksportēt zivis uz ES. Tas ir ceļš uz priekšu attīstībā, un tas ir ceļš uz priekšu nabadzības mazināšanā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0029/2011)

 
  
MPphoto
 

  Barbara Matera (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šodien es nobalsoju par jautājumu, uz kuru sniedz mutisku atbildi, par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā.

Starptautiskā adopcija ir izrādījusies procedūra, kas piedāvā pastāvīgas ģimenes iespēju, visticamāk, tiem bērniem, kuriem nevar atrast piemērotu ģimeni viņu izcelsmes valstī. Sadarbība starp dalībvalstu iestādēm, kas ir atbildīgas par starptautisko adopciju, ir svarīga, lai nodrošinātu, ka adopcija notiek bērna vislabākajās interesēs un, ievērojot viņa vai viņas pamattiesības, kā arī, lai novērstu bērnu pārdošanu un tirdzniecību.

Starptautiskās adopcijas procedūra ir arī jāvienkāršo, jo pārāk bieži tajā ir pārlieku daudz birokrātijas, kas attur ģimenes no mēģinājuma adoptēt. Visbeidzot, Rumānija dod iemeslu bažām, jo tā ir vienīgā valsts Eiropas Savienībā, kurā ir likums par starptautisko adopciju aizliegumu. Pašlaik valstī ir aptuveni 70 000 bāreņu, no kuriem 40 000 ir bērnu namos un 30 000 atrodas audžuģimeņu aprūpē.

Komisijai ir jāizskata Rumānijas gadījums, lai tādējādi šos pamestos bērnus varētu uzņemt ģimenēs, izmantojot starptautisko adopciju.

 
  
MPphoto
 

  Andrea Češková (ECR). (CS) Priekšsēdētājas kundze, tā kā es pirmdien nevarēju piedalīties nenoliedzami interesantās debatēs bērna aprūpes pienākumu dēļ, es vēlētos vismaz tagad paust savu pilnīgo atbalstu šai sanāksmei, kuru esmu paudusi arī savā balsojumā. Es ļoti ceru, ka darbības pēc šīs rezolūcijas vedīs pie birokrātisko procedūru samazināšanās starptautiskajā bērnu adopcijā, vienlaikus radot iespēju labāk pārraudzīt, kas ar viņiem notiek, un palīdzēt apkarot tirdzniecību ar bērniem.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, daudzi šā Parlamenta deputāti, iespējams, neko nezina par ļoti neglīto mutisko karu, kas visdestruktīvākajā un visnevēlamākajā veidā risinās par adopcijas jautājumu. Ja patiešām bērna tiesības būs šo debašu centrā, kā mēs to darījām šajā Parlamentā un kā tas ir arī šajā rezolūcijā, tad mēs rīkosimies pareizi attiecībā uz visiem bērniem neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī viņi ir dzimuši.

Ir svarīgi neizcelt nevienu konkrētu dalībvalsti, bet atzīt, ka visās valstīs ir pamesti vai savā īstajā ģimenē neaprūpēti bērni, kā mēs to zinām, un kuriem ir vajadzīgi citi aprūpes veidi. Jā, ir daudzas ģimenes, kas vēlas dot mīlošas mājas bērniem. Lai gan mums, iespējams, jāņem vērā birokrātija, nemazināsim kontroli.

Nobeigumā lai man ļauts teikt, ka zināmā mērā tie, kuri adoptē un ir veiksmīgi, tiek pakļauti daudz stingrākām prasībām nekā tie, kuri vienkārši piedzemdē.

 
  
MPphoto
 

  Licia Ronzulli (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manas domas šobrīd kavējas pie tiem tūkstošiem pāru visā pasaulē, kuri katru dienu saskaras ar neizbēgamām grūtībām, kas saistītas ar bērna adoptēšanu.

Adopcija ir vērtība, patiess mīlestības apliecinājums, kas atver durvis uz jaunu ģimeni bērnam, kurš diemžēl vairs nevar rēķināties ar savu paša vai pašas tuvinieku jūtām. Tiem, kuri nes sevī dziļu ievainojumu par atstumtību, ir tiesības augt laimīgā vidē kopā ar cilvēkiem, kas var sniegt viņiem jaunu dzīvi.

Tāpēc mūsu pienākums ir palīdzēt bāreņiem, lai gaiša nākotne vairs nav viņiem nesasniedzams sapnis. Šīs kopīgās rezolūcijas pieņemšanai šodien ir jādod spēcīgs un neatliekams vēstījums. Mums jāveicina Eiropas Savienības politika, kas radīta smagu ģimenes grūtību pārvarēšanai. Birokrātiska letarģija un likumdošanas kavēšanās nevar un nedrīkst graut bērna sapņus un cerības par ģimeni un laimīgu nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Es atzinīgi vērtēju rezolūcijas priekšlikumu par starptautisko adopciju, par kuru šodien notika balsošana. Es pazīstu vairākus cilvēkus savā vēlēšanu apgabalā, kuri ir izgājuši vai kuri tieši pašlaik iet cauri šim procesam, un ir patīkami noslēgumā vērot prieku gan vecāku, gan bērnu sejās. Taču, lai līdz tam nonāktu, pārāk bieži ceļš ir pārlieku garš, daudzās instancēs prasot daudzus gadus. Kā priekšlikumā konstatēts, tas var būt pārlieku birokrātisks process, un mums kā Parlamentam ir tiesības meklēt veidus, kā šādu birokrātiju varētu mazināt ar racionālāku pieeju.

Tomēr vissvarīgākais visā šajā lietā ir to bērnu vajadzības un drošums, no kuriem daudzi dzīvo lielā trūkumā. Ir taisnība, ka ir izveidoti visi drošības pasākumi bērnu aizsardzībai, lai viņi nenonāktu situācijā, kurā viņi būtu viegli ievainojami. Bet bieži izrādās, ka potenciālie mīlošie, rūpīgie vecāki tiek pakļauti pārāk daudziem pārbaudījumiem un vienkārši izstājas no procesa. Šajā gadījumā zaudē gan vecāki, gan bērns.

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ar starptautiskās adopcijas problēmu Eiropā mēs esam saskārušies daudzus gadus, un šīsdienas rezolūcija beidzot mēģina ienest cerības staru stāvoklī, kas kļūst arvien sarežģītāks un grūtāks.

Starptautiskās adopcijas stimulēšanas vietā jauno valstu pievienošanās daudziem pāriem ir pat vēl vairāk apgrūtinājusi iespēju piedāvāt jaunas mājas un ģimeni bērniem, kas ir pārdzīvojuši lielas ciešanas un atstumtību paši savās valstīs.

Lai gan, no vienas puses, arvien lielāka birokrātija novērš bērnu adopciju, no otras puses, palielinās tirdzniecība ar orgāniem un bērnu prostitūcija. Tieši tāpēc mēs esam par šo rezolūcijas priekšlikumu. Mēs uzskatām, ka starptautiskās adopcijas procedūras jāracionalizē, un mums jānodrošina, ka Eiropas adopcijas shēma beidzot tiek izveidota tā, lai visiem nelaimē nonākušiem bērniem dotu nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Julie Girling (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man no šīs puses, kurā sēž jūsu fani, pateikties jums par jūsu efektīvo vadīšanu.

Šis ir liels jautājums. Starptautiskā adopcija, protams, ir dzīvībai svarīga. Ir svarīgi to pareizi atrisināt. Es ārkārtīgi atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kura, tāpat kā daudzas rezolūcijas, ko mēs Parlamentā pieņemam, ietver daudzus ļoti saprātīgus, gudrus un labi formulētus vārdus. Tas, ko es faktiski gribu teikt — un es daudz esmu uzzinājusi, palīdzot kādam vēlētājam, un es pašlaik palīdzu vēlētājam —, ir tas, ka nepietiek, ja viss tiek izklāstīts rezolūcijā.

Mēs Eiropas Parlamentā neesam nekādi spožas gaismas nesēji attiecībā uz vienkāršošanu un to, ka iedzīvotāji panāk, lai viņu organizācijas strādā viņu labā. Vai es, lūdzu, drīkstu lūgt, lai labie vārdi šajā rezolūcijā tiktu izpildīti; lai mēs arī faktiski vienkāršotu lietas; lai mēs atbrīvotos no birokrātijas un panāktu uzlabošanos? Pretējā gadījumā mēs vienkārši mēģinām no jauna izgudrot riteni Eiropai un galu galā padarām procesu vēl grūtāku.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, arī es gribu pateikt, ka esmu laimīgs par šo rezolūciju par starptautisko adopciju. Man ir bijusi iespēja cieši sekot līdzi dažiem šādiem gadījumiem. Es zinu, ka adopcija pašreiz saistās ar lielu birokrātiju, un ir labi, ka šādā veidā birokrātiju var atvieglot. Rezultātā procesus var paātrināt un padarīt pārredzamākus.

Visi ir ieinteresēti, lai adopcija neietvertu neko neētisku vai saistītu ar cilvēktirdzniecību, vai bērnu tirdzniecību. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, ka bērns nav līdzeklis kāda mērķa sasniegšanai, bet ka ar adopcijas palīdzību viņš atrod mīlošas mājas, kurās pret viņu izturēsies kā pret vienreizēju, vērtīgu indivīdu. Ir svarīgi, lai bērnam būtu iespēja iegūt tēvu un māti, lai viņam būtu šādas tiesības, un tieši tāpēc, pieņemot lēmumus par adopciju, ir svarīgi ņemt vērā vispārējo stāvokli ģimenē.

Šie ir ļoti jutīgi jautājumi. Mēs zinām, ka daži pētījumi ir pierādījuši, ka mūsu kultūras genotips ir ierakstīts mūsu DNA, bet mums jānodrošina, ka bērns var gūt labumu, ko dod labas, mīlošas mājas un kultūras vide, kurā viņš vai viņa var augt un attīstīties par līdzsvarotu personu un pilsoni.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0021/2011)

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt (EFD).(DA) Priekšsēdētājas kundze, Serbija, iespējams, ir tā Eiropas valsts, kuru vēstures pēdējos tūkstoš gados ir visvairāk ielenkuši — vispirms tie bija turki, pēc tam vācieši un tad krievi. Tagad mums ir iespēja pārvērst spožā nākotnē to, kas gan ilgtermiņa vēstures skatījumā, gan nesenās vēstures pieredzē ir bijuši slikti laiki.

Nav šaubu, ka, skatoties no Belgradas viedokļa, ne NATO ar tās masu slepkavību galvaspilsētā, ne ES ar tās barbarisko atbalstu Serbijas galvenās daļas, proti, Kosovas atraušanai no valsts nav īpaši pievilcīgi sabiedrotie. Taču tie tomēr ir sabiedrotie. Tie ir draugi, un katrs to labi apzinās. Tāpēc ir svarīgi iesaistīties racionālās attiecībās, lai mēs varētu bijušo atstāt pagātnē un skatīties nākotnē. Šā iemesla dēļ mana partija atbalsta šī dialoga turpināšanu.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētājas kundze, stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Serbiju rada pamatu ciešām un ilgstošām attiecībām, kas balstās uz savstarpējību un kopīgām interesēm un dod ieguldījumu gan Serbijas, gan visu Balkānu politiskā, ekonomiskā un institucionālā stabilizācijā.

Serbijai tā ir arī jauna iespēja pārveidoties un uzplaukt, pilnībā restrukturizējot un modernizējot ekonomiku. Es tomēr esmu stingri pārliecināts, ka Serbijai jāturpina stiprināt demokrātiju un tiesisko valsti, jāiegulda lielākas pūles, reformējot tiesas sistēmu un valsts pārvaldi, piemērojot taisnīguma principus, vienlaikus pilnībā stiprinot pārvaldes un tiesu sistēmas struktūras.

Es uzskatu par pamatnosacījumu Serbijas integrācijai Eiropas Savienībā nopietno cilvēktiesību pārkāpumu lietu atrisināšanu un ar to saistīto jautājumu par ciešu sadarbību ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko krimināltribunālu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, pateicos jūsu personālam un visiem tulkiem par pacietību šīs neparasti garās sesijas laikā.

Saskaroties ar izvēli starp demokrātiju un pārspīlētu nacionālismu, Eiropas Savienība gandrīz vienmēr dod priekšroku nacionālismam, un tas nekur nav bijis skaidrāk saskatāms kā tās politikā Rietumbalkānos. Mēs uzturam visā nodomu un ieceru nopietnībā protektorātus Bosnijā, Kosovā un pat Maķedonijā ar vienīgo nolūku novērst etnisko robežu izveidošanu tur, kur vietējie iedzīvotāji izvēlētos.

Ir ļoti grūti nodrošināt funkcionējošu demokrātiju, ja cilvēki nejūtas pietiekami vienoti savā starpā, lai viens pieņemtu otra valdību. Ja vēlaties valdību, kas pārstāv tautu un strādā tautas labā, jums vajadzīga tauta, kurā ikviens atrod kaut ko, ar ko identificēties, kaut ko, kam piederēt.

Citiem vārdiem sakot, demokrātijai ir vajadzīgs demos, vienība, ar kuru mēs identificējamies, kad lietojam vārdu „mēs”. Es nesaku, ka tas ir vienkārši. Cilvēkiem var būt dažādas lojalitātes, iedzīvotāju grupas var būt savstarpēji izkliedētas, bet mūsu aizspriedumiem, pārējam paliekot vienādam, ir jāvēršas nacionālās pašnoteikšanās virzienā. Ja jūs izņemat demos no demokrātijas, jūs paliekat tikai ar kratos, ar sistēmas varu, kas ar likumu uzspiež to, ko tā neuzdrošinās prasīt pilsoniskā patriotisma vārdā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, šī patiešām ir ļoti laba ziņa. Kad mēs atceramies, cik garu ceļu Serbija ir nogājusi tiesiskuma un starptautisko tiesību aktu nozīmē, un, ņemot vērā, kāda Serbija bija pirms kādiem 20 gadiem salīdzinājumā ar to, kāda tā ir šodien, manuprāt, mums jāizsaka atzinība un uzslava Serbijas valdībai par paveikto, lai padarītu Serbiju par valsti, kurā valda tiesiskums. Pat attiecībās ar Kosovu tiesiskums tagad acīmredzami ir īpaši svarīgs. Attiecībās ar Starptautisko krimināltiesu tiesiskums ir īpaši svarīgs.

Tiesu sistēmas reformas pamatojas uz starptautiskiem precedentiem un labāko starptautisko praksi. Pat neatkarīgais civildienests, ko viņi veido, ir augsti kvalitatīvs, un viņi no tā gaida atbilstoši augstu izpildi. Kopenhāgenas kritēriji tiek ievēroti. Tādējādi visos šajos dažādajos veidos valsts, kas pārcieta ļoti smagu karu, tagad ir atdzimusi kā valsts, kas spēj un ir piemērota būt laba partnere citām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Es viņus par to apsveicu.

 
  
  

Ieteikums: Jelko Kacin (A7-0362/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos pateikt vēl vienu lietu par Serbiju. Nolīgums, par kuru mēs šodien balsojām, starp Eiropas Savienību un Serbiju ir pagrieziena punkts ceļā uz šīs valsts asociāciju ar Eiropas struktūrām. Divpadsmit dalībvalstis jau ir ratificējušas līgumu, kura mērķis ir atvērt durvis Serbijas dalībai Eiropas Savienībā. Nolīgumu es pilnībā apstiprinu, un es vēlos aicināt pārējās dalībvalstis ratificēt to tik ātri, cik iespējams. Protams, Serbijas integrācija Eiropas struktūrās prasa pilnīgu sadarbību ar Bijušās Dienvidslāvijas Starptautisko krimināltribunālu attiecībā uz pārskatatbildību par kara noziegumiem, kā arī dialoga turpināšanu par Kosovu un visu vajadzīgo pasākumu veikšanu, lai novērstu diskrimināciju pret romiem. Neskatoties uz to, visi pasākumi, kas tiek vērsti uz demokrātijas paplašināšanu un cilvēktiesību aizsardzību Serbijā jeb, citiem vārdiem sakot, pasākumi, kas ved uz politikas, ekonomikas un sociālā stāvokļa stabilizāciju valstī, sniedz man lielu gandarījumu, un es tos atbalstu.

 
  
  

Ziņojums: Marisa Matias (A7-0366/2010)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Komisijas paziņojums par Eiropas iniciatīvu Alcheimera slimības un citu demences veidu apkarošanai ir pamatīgs solis pretī dažādo pašreizējo Eiropas veselības politikas veidu sasaistei, lai cīnītos ar šo slimības veidu. Es runāju no pieredzes, jo mans tēvs cieta no Alcheimera tāpat kā mana vecāmāte, un es ceru izbeigt šo ģenētisko līniju.

Tāpēc mēs esam nodomājuši ar jaunu apņēmību cīnīties pret sadrumstalotu rīcību, neviendabīgajām reakcijām, kas valda Eiropā, un valdošajiem nevienlīdzīgajiem nosacījumiem attiecībā uz slimības ārstēšanu un tās pieejamību. Mūsu nodoms ir veicināt agrīnu diagnosticēšanu un dzīves kvalitāti, uzlabot epidemioloģijas zināšanas par slimību un koordinēt pašreizējo pētniecību, vienlaikus atbalstot solidaritāti starp dalībvalstīm, daloties ar labāko praksi.

Šajā ziņojumā mēs aicinām veidot labāku koordināciju starp dalībvalstīm un efektīvāku un solidaritātē balstītu reakciju, kas darbojas to cilvēku profilaksei un ārstēšanai, kuri sadzīvo ar demencēm, jo īpaši Alcheimeru, kā arī palīdz cilvēkiem, kas ir kopā ar viņiem, vai tie būtu veselības aprūpes speciālisti, pakalpojumu sniedzēji vai tuvinieki.

Lai Eiropas stratēģija šajā jomā darbotos, ir izšķirīgi – es beidzu — lai dažādās valstis kā prioritātei pievērstos valsts darbības plānu izstrādei.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo ziņojumu un esmu priecīgs, ka to pieņēma gandrīz vienbalsīgi. Man jāteic, ka es piedalījos visās debatēs Parlamentā, bet man nebija izdevības runāt. Tāpēc es izmantoju šo minūti, lai uzsvērtu dažus punktus.

Vissvarīgākais punkts ir tas, ka ir steidzami jāveic pētījumi, lai atklātu šīs slimības cēloni. Kāda ir pārtikas nozīme, kuru mēs ēdam, pie šīs slimības? Kāda nozīme ir dzīves stresam pie šīs slimības? Kāda nozīme ir mūsu gēniem pie šīs slimības? Kāpēc divreiz vairāk sieviešu nekā vīriešu saslimst ar šo slimību?

Šie ir ļoti svarīgi jautājumi. Uz šiem jautājumiem nevar atbildēt bez pētījumiem, un es mudinu Komisiju izraudzīt kādu atzītu medicīnas centru, lai veiktu šādu pētījumu un atbildētu uz šiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, Alcheimera slimība ir nelaime, kurai cilvēce vēl nav atradusi līdzekļus. Medicīnas dienestu dati rāda diagnosticēto saslimšanas gadījumu skaita satraucošu palielināšanos, un tendence novecojošas Eiropas virzienā izsauks dramatiskas sekas tuvākajā nākotnē. Demences problēma ietekmē ne tikai ar šo slimību saslimušos, bet arī viņu tuvākos ģimenes locekļus un draugus, kas bieži ir spiesti veltīt savu dzīvi tuvinieku aprūpei. Mums steidzami vajadzīgi šādi ziņojumi, kuros tiek izcelta problēma un sniegti priekšlikumi iniciatīvām, kā uzlabot mūsu veselības un dzīves kvalitāti. Pats par sevi saprotams, ES dalībvalstu centienu apvienošana, radot profilaktiskas programmas un sniedzot sociālu atbalstu visām ģimenēm, ir projekti, kas pelnījuši mūsu atbalstu visādā ziņā. Mums jādara viss iespējamais, lai palīdzētu cietējiem un mazinātu to skaitu, kuri kļūs par slimības upuriem nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šajā ziņojumā man visvairāk patīk tas, ka biedējoša problēma tajā tiek apskatīta daudzpusīgā veidā, un tā ir visa Alcheimera slimības joma. Jūs runājat par profilaksi, diagnosticēšanu, ārstēšanu un izārstēšanu. Realitāte ir tāda, ka divi lielie biedi, runājot par slimībām, ir vēzis un Alcheimera slimība. Mēs esam paveikuši milzīgu darbu, pirmkārt, attiecībā uz vēža cēloņu noteikšanu, otrkārt, vēža novēršanu un, treškārt, uz ārstēšanas līdzekļiem. Mēs šajā ceļā esam nogājuši krietnu gabalu.

Lai gan Alcheimera slimību atklāja 1906. gadā, visā demences jomā ir bijusi īpaša parādība: mēs joprojām nezinām cēloni un mums joprojām nav veida, kā izārstēt. Taču ziņojums ir vērtējams ļoti atzinīgi. Vienlaikus tajā ir lielas problēmas: ko mēs gatavojamies darīt cēloņu diagnosticēšanā, lai varētu nodarboties ar profilaksi un, otrkārt, ieviest kādu konkrētu ārstēšanas veidu?

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0023/2011)

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, visi, kas mūsu vidū ir vai nu apmeklējuši Haiti, vai redzējuši briesmīgos postījumus, kuri notika pirms kāda laika, un apskatījuši notikušo, piekritīs, ka bija pilnīgi pareizi, ka NVO un palīdzības spēki sanāca kopā un uz vietas risināja problēmas attiecībā uz pajumti, pārtiku, segām un citiem šāda veida jautājumiem.

Bet tagad paskatīsimies uz stāvokli pēc gada. Mēs skatāmies uz dažām problēmām, kas ir izceltas šajā rezolūcijā — to, ka Haiti iedzīvotājiem ir tikai lāpstas, laužņi un ķerras gruvešu novākšanai, nevis tāds liela mēroga aprīkojums, kāds viņiem vajadzīgs. Rezolūcijā pausta arī nožēla par nopietno mājokļu krīzi Haiti un tiek runāts par zemes reģistra un īpašumtiesību nepieciešamību, kā arī ir aicinājums Komisijai vienprātības garā nodrošināt, ka kopā ar valdību tiek pieliktas vajadzīgās pūles šīs problēmas sakārtošanai.

Jautājums, kas, šķiet, ir izlaists, ir privātā sektora nozīme. Ja ilgākā termiņā mēs domājam nokārtot dažas no problēmām, ar kurām mēs pašlaik saskaramies, tuvā termiņā ir pilnīgi pareizi strādāt ar NVO un palīdzības organizācijām, bet ilgtermiņā ir jāparedz loma privātajai uzņēmējdarbībai.

 
  
MPphoto
 

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, gadu pēc zemestrīces Haiti ir novākti 5 % drupu, miljoniem cilvēku ir bez pajumtes, 230 000 cilvēku miruši, 300 000 ir ievainoti un 15 % no iespējamās atgriešanās uz dzīvi piemērotās teritorijās ir notikusi.

Kāpēc? Kāpēc tikai 5 % drupu ir aizvāktas? Tad, kad notiek zemestrīce, sagāžas milzīgi mūra gabali. Kas tos var pacelt? NVO ar lāpstām? Eiropas komisāri ar spaiņiem? Nē! Šīs lietas var pacelt tikai smagsvara pacēlājiekārtas, un tādas ir tikai vienai cilvēku grupai, proti, militārajiem spēkiem — gaisa spēkiem, jūras spēkiem un armijai. Bet kas notika? Kad gaisa spēki, jūras spēki un armija ieradās palīdzēt, kreisais spārns šajā Parlamentā un kreisā spārna pārstāvji visā pasaulē brēca, lai viņi vācas ārā no Haiti. To viņi arī izdarīja. Un tagad veselu gadu viss ir palicis tā, kā bijis.

Politiski ir pārsteigums, ka par šo stāvokli neviens nav uzņēmies atbildību, bet es atbildības nastu par katastrofu stingri lieku klēpī Parlamenta un starptautiskās sabiedrības kreisajam spārnam.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze, es vēlos teikt dažus vārdus par stāvokli Haiti. Tagad, kad tiek izplatīta atjaunināta informācija par stāvokli, ir ļoti svarīgi saprast, ka koordinācijas līmeņi ir bijuši neapmierinoši. Mums ir vajadzīga labāka koordinācija, kā to rāda fakts, ka progress ir bijis lēns.

Ir pilnīgi pareizi, kā Deva kungs iepriekš teica, ka stāvoklis daļēji ir arī politizēts. Neviens nav ieinteresēts stāvokļa politizēšanā. Haiti vajadzīga palīdzība un pirmās nepieciešamības lietas daudz ātrāk nekā tas notika pagājušajā gadā. Palīdzībai jānonāk līdz tās patiesajam galamērķim.

Ja skatāmies uz darbu pamatslāņu līmenī, dažādās palīdzības organizācijas ir strādājušas labi. Ja pārbaudām Eiropas devumu Haiti, daudzas kristīgās palīdzības organizācijas ir veikušas lielisku darbu pamatslāņu līmenī — tas ir, tās ir palīdzējušas cilvēkiem izdzīvot. Mums turklāt būtu jāatzīst šie centieni un jāatbalsta tie par to, ka tādi ir bijuši, bet Haiti krīzē ir vajadzīga arī plašāka mēroga un labāk koordinēta darbība Eiropas un, acīmredzot, ANO līmenī.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0031/2011)

 
  
MPphoto
 

  Peter van Dalen (ECR).(NL) Priekšsēdētāja kundze, Lietuva ir suverēna dalībvalsts. Valsts parlaments ir debatējis par jauniem priekšlikumiem attiecībā uz seksualitātes izpausmēm saziņas līdzekļos un publiskā sfērā. Lietuvas demokrātija nopietni strādā. Valsts prezidente jau divreiz ir apturējusi līdzīgus priekšlikumus. Politiskās debates par jaunajiem priekšlikumiem ir sākušās, un nav iespējams vēl paredzēt, ar ko tās beigsies.

Taču Eiropas Parlamenta vairākums ir pieķēries šai lietai. Patiešām, varētu likties, ka Parlamenta vairākumam pieder apgaismots morāles kompass, kas apveltījis to ar augstākām zināšanām par to, kas ir un kas nav morāli pieļaujams. Pat pirms kļūst skaidrs, vai jaunais akts tiks vai netiks pieņemts un kāds tas būs, Parlamenta augsto priesteru visuredzošā acs ir asi notēmēta uz Lietuvu. Šādu augstprātību es nevaru pieņemt nekādā veidā.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētājas kundze, tiesības pieņemt valsts tiesību aktus pieder attiecīgās valsts likumdošanas iestādei. Šajās suverēnas valsts tiesībās nevar iejaukties no ārienes. Arī Lietuvai ir savas suverēnās tiesības.

Eiropas Savienības kontekstā ir arī jānosaka, ka laulības un ģimenes definīcija ir piekritīga konkrētās valsts likumam par ģimeni, un ES nav jāiejaucas šajā jomā. Tāpēc ģimenes, institūcijas, kas audzina bērnus un sagatavo viņus dzīvei, aizsardzību nevar uzlūkot negatīvi vai kā sava veida diskrimināciju.

Attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību pret publiskās informācijas kaitīgām ietekmēm arī Eiropas Parlaments nesen nolēma, ka dažādie reklāmu veidi, kas tiek izplatīti ar jauno saziņas līdzekļu palīdzību, pēdējos gados ir kļuvuši par sociālu parādību. Šī parādība līdzi nes tīši maldinošu un mulsinošu informāciju un ļaunprātīgu uzticības izmantošanas risku, un valstij jāatrod atbilstīga reakcija pret to.

Pētījumi rāda, ka nepilngadīgie pelna īpašu aizsardzību pret noteiktiem informācijas veidiem, kam var būt tālejošas sekas indivīda veselīgā attīstībā. Es to saku kā ārsts.

 
  
MPphoto
 

  Vytautas Landsbergis (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, šeit ir manas piezīmes par rezolūciju, kura nosoda Lietuvu, jo nekas nav noticis. Pieņemtajā dokumentā trūkst vissvarīgākā viedokļa. Tas, ko es nesekmīgi vēlējos ierosināt kā mutisku grozījumu apsvērumu daļā, būtu šāds: „tā kā Eiropas Parlamenta iejaukšanās valsts parlamenta sākotnējo darbības posmu procesos, strādājot pie katra tiesību akta priekšlikuma, ir pretrunā ar dalībvalsts suverenitātes un subsidiaritātes pamatprincipu un tāpēc kompromitē Eiropas Parlamentu kā iestādi, kas vairāk nekā jebkad saistīta ar bijušās Padomju Savienības praksi” utt., kā pieņemts.

Iemesls šādai rezolūcijai bija tikai viens projekta grozījums, ko iesniedza kāds valsts parlamenta deputāts. Es uzsveru viens grozījums. Taču Parlamentā tikko pieņemtajā dokumentā šis fakts ietiepīgi un nepamatoti pasniegts daudzskaitlī un sešas reizes pat minēts, ka, iespējams, bijuši daudzi slikti grozījumi.

Rezolūcijas virsrakstā arī ir pieļauts absurds. Tas runā „par pārkāpšanu”. Nebija pārkāpšanas, bija tikai viena parlamentārieša priekšlikums; nebija parlamenta lēmuma, kas būtu vainojams kā pieļauta pārkāpšana. Tādi apgalvojumi kā šis atspoguļo dokumenta projekta izstrādes zemo kvalitāti, lai neteiktu — to cilvēku atbildības trūkumu, kuri projektu izstrādāja un iesniedza balsošanai par šo dokumentu, kas prasīja daudz inteliģentāku iztirzājumu, ja vien tas nebija domāts vienkārši papīrgrozam. Tāpēc es balsoju pret visu šo lietu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, jau desmitiem gadu Eiropas Savienības dalībvalstis ir plaši un labdabīgi progresējušas pretī vienlīdzīgas attieksmes principam likuma priekšā, privātās dzīves un personas brīvības principiem, tāpēc es ceru, ka nevienā dalībvalstī nebūs atpakaļejoša soļa jautājumā par līdztiesību seksuālās orientācijas dēļ. Es nedomāju, ka tāds būs. Fakts, kas palaists garām šajās debatēs, kā Landsbergis kungs tikko mums atgādināja un kā to iepriekš atgādināja van Dalen kungs, ir tas, ka šis ir priekšlikums. Tā nav normatīva rezolūcija.

Kā jūs atcerēsities, mums pašiem Lielbritānijā notika debates par šo jautājumu. Mums bija savi argumenti par 28. iedaļu. Es biju ļoti neparasts savā partijā tajā laikā, uzstājoties pret to. Es biju pret to pat vēl agrāk, kad to vēl sauca par 27. iedaļu. Man likās absolūti aizvainojoši izmantot tiesību aktu kā mehānismu signālam par piekrišanu vai nepiekrišanu. Kad mēs to izdarījām, mēs ielikām valstij rokās neticami spēcīgu ieroci, kas vēlāk tika izmantots aizliegumos par pistolēm un medībām un tā joprojām.

Bet lieta ir tā, ka es neesmu Lietuvas likumdevējs. Mēs varētu šeit, Parlamentā, paust ļoti stingrus uzskatus par aborta likumu Polijā vai eitanāzijas likumu Nīderlandē. Tie mūsu vēlētājiem ir jutīgi jautājumi, kas būtu pareizi jānosaka ar katras dalībvalsts nacionālajiem mehānismiem. Mums jābūt pazemīgiem un jāatzīst demokrātijas un parlamenta augstākās varas tiesības 27 dalībvalstīs.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ieteikums otrajam lasījumam: Françoise Grossetête (A7-0307/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, kura mērķis ir stiprināt pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē. Jāteic, ka pašlaik ir pārāk liela nenoteiktība tādos jautājumos kā aprūpes pieejamība, izdevumu atlīdzināšana un klīniskā novērošana saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi. Šī direktīva ir domāta iespējas došanai visiem pacientiem, nevis tikai labāk informētajiem vai bagātākajiem, izmantot vairākas tiesības, ko veselības aprūpes jomā jau atzinusi Eiropas Savienības Tiesa. Ir jāuzsver, ka šā dokumenta mērķis absolūti nav rosināt pārrobežu veselības aprūpi kā tādu, bet nodrošināt tās pieejamību, drošumu un kvalitāti, kad tā ir noderīga vai vajadzīga. Eiropas Savienības pilsoņiem ir jāsaņem kvalitatīvāka informācija un lielāka skaidrība par to tiesību noteikumu saturu, kuri tiek piemēroti, veselības aprūpes nolūkā ceļojot ārpus piederības dalībvalsts uz citu dalībvalsti. Es piekrītu, ka jāapkaro „medicīnas tūrisms”, bet, lai aizsargātu pacientu tiesības, mums jāievieš pacientiem vienkāršota iepriekšējās atļaujas sistēma, kura tomēr nodrošinās, ka veselības aprūpes vadītāji tiek iepriekš brīdināti par visām ārpuskārtas izmaksām saistībā ar došanos uz veselības aprūpes iestādēm citās ES dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonello Antinoro (PPE), rakstiski. (IT) Šis ieteikums Padomei bija izšķirīgi svarīgs, dodot pacientiem iespējami vislielāko juridisko noteiktību, lai viņi varētu īstenot savas tiesības praksē, kā norādījusi Eiropas Savienības Tiesa.

Šī pieeja tomēr neiejaucas dalībvalstu īpašajās kompetencēs par jautājumiem sakarā ar iekšzemes veselības sistēmas pārvaldi vai nacionālās veselības politikas izvēlēm, kā noteikts Līgumā. Galvenie paredzētie temati ir šādi: retās slimības, kvalitātes un drošības standarti, izmaksu atlīdzība un iepriekšējās atļaujas procedūras, un avansa maksājumi; kontaktpunktu kā „vienas pieturas aģentūru” nozīme; tikai dalībvalsts kompetence attiecībā uz „veselības pakalpojumu patēriņa groziem” un ētiska rakstura izvēlēm veselības jomā; un e-veselība un sadarbība dalībvalstu starpā.

Ieteikums skaidro arī pacientu tiesības, kā tās ir konkretizējusi Eiropas Tiesa, un vispārējās tiesiskās noteiktības uzlabojumu attiecībā uz pārrobežu veselības aprūpi. Mērķis ir sekmēt piekļuvi drošai, ļoti kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei ar izdevumu atlīdzināšanu un veicināt dalībvalstu sadarbību veselības aprūpē.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Es balsoju par šo ziņojumu, jo patiešām pašlaik ir īpaša nenoteiktība par jautājumiem attiecībā uz aprūpes, ārstēšanas un izmaksu atlīdzināšanas pieejamību pārrobežu veselības aprūpes jomā.

Lai gan ir svarīgi nepalielināt spiedienu uz valsts veselības sistēmām vai nevairot nevienlīdzību šajās sistēmās, pacientiem ir jābūt tiesībām un brīvībai meklēt pārrobežu veselības aprūpi, un viņiem ir jāsaņem informācija par pašām tiesībām. Tiesiskā nenoteiktība, kas pastāv attiecībā uz atbilstību pārrobežu veselības aprūpei un atlīdzībām, ir jānovērš, un pacientiem ir jābūt iespējai saņemt precīzu un skaidru informāciju par to, kad un kā tiek segta ārstēšanās citās dalībvalstīs.

Es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā ir paredzēts izveidot kontaktpunktus visās dalībvalstīs, lai informētu pacientus par pieejamo medicīnisko aprūpi, kā pieteikties pārrobežu veselības aprūpei un kā iesniegt sūdzību vai pārsūdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo svarīgo dokumentu. Eiropas Savienības pilsoņi sagaida no savām dalībvalstīm drošus, kvalitatīvus un efektīvus veselības aprūpes pakalpojumus. Veselības aprūpes sistēmas ir pašu dalībvalstu kompetence, un tāpēc pieejamība un kvalitāte nedaudz atšķiras. Pacienti ne vienmēr var saņemt pienācīgu ārstēšanu paši savā dalībvalstī, un tas būtībā ir pretrunā ar brīvībām, ko garantē ES līgums. Recepšu atzīšanas jautājums Eiropas Savienībā arī vēl ir jāatrisina, kas rada lielas problēmas cilvēkiem, kuri ceļo. Man neliekas, ka pacientu brīva pārvietošanās un tiesības izvēlēties ārstēšanos citā dalībvalstī veicinās medicīnas tūrismu. Es uzskatu, ka tā var būt pozitīva zīme dalībvalstīm uzsākt pienācīgas reformas veselības aprūpes pakalpojumu jomā un panākt, ka sniegtie veselības aprūpes pakalpojumi ir tik daudzveidīgi un tik augstas kvalitātes, cik iespējams, lai vajadzības gadījumā pacienti varētu saņemt ārstēšanu citā dalībvalstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Direktīva par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir būtisks solis pacientu mobilitātes virzienā Eiropas Savienības iekšienē. Tās mērķis ir izskaidrot piekļuvi pārrobežu un kvalitatīvai veselības aprūpei un palīdzēt to saņemt kopā ar pacienta tiesībām uz izmaksu atlīdzību piederības dalībvalstī, tādējādi veicinot arī sadarbību starp dalībvalstīm. Turklāt pacientiem ir skaidras priekšrocības, īpaši tiem, kuri slimo ar retām un sarežģītām slimībām, jo būs iespējams tās diagnosticēt un ārstēt vispiemērotākajā dalībvalstī. Šāda mobilitāte arī ļaus pacientiem likumīgi izvairīties no valsts gaidīšanas sarakstiem, izmantojot priekšrocības, ko piedāvā medicīnas pakalpojumi citās ES valstīs. Šī direktīva dos iespēju visiem pacientiem izmantot vairākas noteiktas tiesības, kuras jau ir atzinusi Eiropas Savienības Tiesa. Tas ir neapšaubāms solis uz priekšu Eiropas integrācijas procesā, solidaritātes stiprināšanā un Eiropā, kuras uzmanības centrā ir tās iedzīvotāji. Šo iemeslu dēļ es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par šo ziņojumu un vēlos pateikties referentei par viņas veikto darbu un par ierosinājumiem. Es atbalstu domu, ka pacientu izvēlei jānotiek, pamatojoties uz viņu vajadzībām, nevis atbilstīgi viņu finansēm, uz pilnīgas informācijas pamata, nevis piespiedu kārtā. Pacientu mobilitāte valsts gaidīšanas sarakstu vietā ir steidzama nepieciešamība Eiropas pilsoņiem, bet jo īpaši cilvēkiem no jaunajām dalībvalstīm, tostarp Rumānijas. Es nobalsoju arī par domu veidot vienkāršotu iepriekšējās atļaujas sistēmu pacientiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Arvien vairāk eiropiešu meklē veselības aprūpi citā, nevis savā dalībvalstī, bet bieži viņi to dara, nezinot vispirms, kādas ir viņu tiesības šajā jomā. Cilvēkiem ir jāizlien caur adatas aci, lai saņemtu atlīdzību par ārstēšanos ārvalstī, un viņiem ir ļoti grūti atrast vajadzīgo informāciju.

Šajā 2011. gada pirmajā sesijā mēs esam pieņēmuši direktīvu, kas ievieš skaidrību par to Eiropas pilsoņu tiesībām, kuri izvēlas ārstēties ārvalstīs. Dokuments, ko pieņēma ar pārliecinošu vairākumu, paredz pacientiem izmaksu atlīdzināšanu par ārstēšanu, ko viņi saņēmuši citā dalībvalstī. Tā ir laba ziņa tiem pacientiem, kuri stāv garos gaidīšanas sarakstos un cīnās par ārstēšanos savā dalībvalstī.

Veicināt mobilitāti kā ārstēšanas uzlabošanas veidu Eiropas pacientiem — tāds ir mūsu mērķis. Būs arī ciešāka sadarbība attiecībā uz retām slimībām, lai uzlabotu tādu pacientu ārstēšanu, kuriem vajadzīga ļoti specializēta veselības aprūpe.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas paredz direktīvas mērķus dot visiem pacientiem tiesības un iespēju saņemt būtiskus veselības aprūpes pakalpojumus citās dalībvalstīs iespējami ātri. Turklāt tajā skaidri izklāstīti gadījumi, kad šos pakalpojumus var izmantot, jo pašlaik noteikumi attiecībā uz izmaksu atlīdzināšanu par izmantotajiem pakalpojumiem ne vienmēr ir skaidri un saprotami. Es vēlos uzsvērt, ka šai direktīvai mērķtiecīgi jāpievēršas visiem pacientiem, ne tikai vislabāk informētajiem vai visbagātākajiem, un tai jānodrošina visu pacientu drošība. Jau pirmajā lasījumā Parlaments pauda atbalstu šai direktīvai, bet diemžēl Padome neņēma visus Parlamenta grozījumus vērā. Piemēram, Padome ignorēja ļoti svarīgo jautājumu par reto slimību ārstēšanu. Tomēr aptuveni 25 miljoni eiropiešu ir retu slimību pacienti, un tāpēc viņiem jādod iespēja saņemt veselības aprūpi citās dalībvalstīs. Turklāt es piekrītu Parlamenta nostājai, ka, lai izvairītos no diskriminācijas pret cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, izcelsmes dalībvalstij jāapmaksā stacionārs citā dalībvalstī, kurš sniedz ārstēšanu, uzreiz, neprasot pilsoņiem apmaksāt rēķinu avansā, vai arī visas izmaksas, kas rodas pacientam, būtu jāatmaksā vismaz bez kavēšanās. Katrai dalībvalstij ir svarīgi arī uzturēt valsts kontaktpunktus, lai sniegtu pacientiem visu nepieciešamo informāciju, t.i., par veselības aprūpes pieejamību, procedūrām un pieprasīto dokumentāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Es nobalsoju par F. Grossetête ziņojumu, jo tas novērš nenoteiktību, kas ir valdījusi daudzus gadus jautājumā par izdevumu samaksu un ar to saistīto jautājumu par pārrobežu veselības aprūpes pieejamību. Ja līdz šim tikai tie pacienti, kuri bija labāk informēti vai vairāk motivēti, ir izmantojuši pārrobežu veselības aprūpes priekšrocības, tagad šī iespēja paveras arī visiem pārējiem. Es piekrītu izmaksu segšanai atbilstīgi nosacījumiem, par kuriem iepriekš vienojas, pamatotos un precīzi noteiktos gadījumos, kad pārrobežu veselības aprūpē ietilpst pacienta uzturēšanās vismaz vienu nakti stacionārā un ir vajadzīga īpaši specializēta un dārga medicīnas iekārta vai pastāv īpašs risks pacientam vai vispār iedzīvotājiem. Šajos gadījumos es uzskatu, ka iepriekšējā atļauja ir instruments pārmērīga veselības tūrisma novēršanai.

Veselības tūrisma palielināšanās neatsaucas labi uz daudzām Eiropas veselības aprūpes sistēmām. Taču, ja pacientam jārēķinās ar nesaprātīgi ilgu gaidīšanu savā izcelsmes valstī, mums nav jābūt pārsteigtiem, ka viņš vēlas doties uz vietu, kurā saņems ātrāku un varbūt arī labākas kvalitātes veselības aprūpi. Valstīs, uz kurām ārvalstnieki dodas lielā skaitā ar nolūku ārstēties un tikt operēti, tomēr ir risks, ka vietējie pacienti tiks ārstēti tikai pēc tam, kad ārvalstu pacientu pieprasījums būs apmierināts.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Šī direktīva izveido noteikumus, lai sekmētu drošas un ļoti kvalitatīvas pārrobežu veselības aprūpes pieejamību, kas veicina sadarbību veselības aprūpes jomā starp dalībvalstīm, pilnībā ievērojot valsts tiesību normas. Tā ietver kopējas pamatvērtības, piemēram, tādas kā universālums, kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamība, līdztiesība un solidaritāte. Pacientiem, īpaši tiem, kuri slimo ar retām un hroniskām slimībām, ir skaidras priekšrocības, jo viņi varēs izmantot un piekļūt ekspertīzes centriem tās slimības jomā, ar kuru viņi slimo. Šī direktīva ir vēl viens piemērs Eiropas kalpošanai eiropiešiem, jo tā ļauj viņiem izvēlēties iestādi, kas sniegs piemērotu veselības aprūpi, neatkarīgi no tā, kurā Eiropas valstī tā atrodas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Dalībvalstis ir atbildīgas par drošas, ļoti kvalitatīvas un efektīvas veselības aprūpes sniegšanu, kā tas vajadzīgs viņu pilsoņiem. Tāpēc šī direktīva nedrīkst apdraudēt dalībvalsts brīvību lemt par vispiemērotāko veselības aprūpes formu. Mēs dzīvojam brīvības, drošības un tiesiskuma telpā, kurā Eiropas iedzīvotāji bauda pārvietošanās brīvību. Tas nozīmē, ka skaidri noteikumi par pārrobežu veselības aprūpes sniegšanu ir būtiski, īpaši attiecībā uz jautājumu par veselības aprūpes maksājumiem, kas veikti citā dalībvalstī. Saskaņā ar Eiropas Savienības Kopienu Tiesas judikatūru šī direktīva dod Eiropas sabiedrībai lielāku drošību, kas ļauj izmantot sev vajadzīgo veselības aprūpi citā dalībvalstī un saņemt izmaksu atlīdzību līdz valsts sistēmā noteiktajam apmēram. Ir svarīgi radīt tādu iepriekšējo atļauju sistēmu par aprūpi stacionārā, kas ir vienkāršota un nekļūst par šķērsli pacientiem saņemt drošu un kvalitatīvu medicīnas aprūpi. Šī direktīva ir izšķirīgs pirmais solis ceļā uz pacienta mobilitātes nodrošināšanu Eiropas Savienībā, jo standartizēti obligāti noteikumi ir pārāki par individuāli pieņemtiem nolēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski.(IT) Es atzinīgi vērtēju direktīvas pieņemšanu ar mērķi ieviest jaunus noteikumus, kas nosaka pārrobežu veselības aprūpi. Eiropas Savienība ar jauno tiesību aktu veic svarīgu darbu. Tas ne tikai sekmēs veselības aprūpes sniegšanu, īpaši robežu reģionos, un palielinās ārstēšanās iespējas ES iedzīvotājiem, tas rosinās arī vispārēju virzību uz priekšu veselības aprūpē, pateicoties stimuliem, ko radīs dalībvalstu sadarbība. Es īpaši atzinīgi vērtēju tiesību akta ieviešanu, lai stiprinātu sadarbību reto slimību jautājumā. Tie, kuri ar tām slimo, varēs izmantot priekšrocības, ko veselības aprūpei dod ciešāka sadarbība dalībvalstu starpā. Turklāt prasība, ka izmaksas saistībā ar ārstēšanos atlīdzina veselības aprūpes sistēma pacienta paša valstī, un prasība par iepriekšēju atļauju saņemšanu, ja vajadzīga ārstēšana stacionārā, ir aizsarglīdzekļi, kas palīdzēs garantēt valsts veselības aprūpes dienestu stabilitāti. Tāpēc šī direktīva ļauj pacientiem panākt ievērojamu progresu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanā, radot pareizo līdzsvaru starp dalībvalstu vajadzībām, kuras ir atbildīgas par veselības aprūpes pakalpojumu sniegšanu, un iedzīvotājiem, kas ir galvenie šādu pakalpojumu saņēmēji.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Normatīvās rezolūcijas projekts par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, ir svarīgs dokuments, un šīs rezolūcijas pieņemšana iezīmē svarīgu soli uz priekšu, skatoties no sociālās perspektīvas. Iespēja ES iedzīvotājiem saņemt ārstēšanu visā ES piespiedīs valstis, kurās veselības aprūpes sistēmu stāvoklis ir nestabils, mainīt savas prioritātes un veltīt pienācīgu uzmanību šai jomai.

Līdzīgā veidā šī iespēja radīs tiešu konkurenci dažādo sistēmu starpā, piespiežot tās attīstīties un pievērst pienācīgu uzmanību pacientu gaidām un vajadzībām.

Vienlaikus tā rosinās izcilu pārrobežu medicīnas centru veidošanos, kuri darbosies arī kā mācību un speciālistu kvalifikācijas celšanas centri studentiem un ārstiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Es uzskatu, ka attiecībā uz ārvalstīs saņemto veselības aprūpes pakalpojumu apmaksu ir lietderīgi ieviest direktīvā prasību izveidot sarakstu ar konkrētiem kritērijiem un nosacījumiem, kas dotu pamatu valsts iestādei noraidīt pacienta ārstēšanu ārvalstī. Šajos nosacījumos jāņem vērā iespējamais risks pacientam vai sabiedrībai vispār gadījumā, ja šādu prasību skaits ir liels. Es ceru, ka direktīvai tiks dota zaļā gaisma Padomē un ka tā varēs stāties spēkā iespējami ātri pacientu labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo priekšlikumu par pārrobežu veselības aprūpi. Veselības aprūpei nekad nevajadzētu pieiet kā komerciālam tirgus pakalpojumam. Šī iniciatīva cenšas nodrošināt, lai nebūtu nevajadzīgu šķēršļu pacientiem, kas meklē veselības aprūpi dalībvalstī, kurā viņi nedzīvo. Tā mēģina īstenot to, ko Eiropas Kopienu Tiesa ir noteikusi daudzos spriedumos. Turklāt tā apņemas ieviest skaidrību par pacienta tiesībām saņemt izmaksu atlīdzību savā izcelsmes valstī. Nodrošinot ļoti kvalitatīvu, drošu un efektīvu pārrobežu veselības aprūpi, ir svarīgi nodrošināt pareizu līdzsvaru starp ES pacientu tiesībām meklēt ārstēšanu ārvalstīs un valsts veselības sistēmu veiktspēju, un valsts veselības aprūpes prioritātēm. Šī direktīva noskaidros izmaksu atlīdzību par ārstēšanu, ko pacients ir saņēmis citā dalībvalstī, un nodrošinās valsts veselības sistēmu labu funkcionēšanu un finanšu līdzsvaru. Ir svarīgi, lai dalībvalsts nolemtu izveidot labi definētu iepriekšējo atļauju sistēmu izmaksu atlīdzībai par stacionāru un specializētu aprūpi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Šis ir spēcīgs signāls, ko mēs raidām saviem līdzpilsoņiem, ierosinot sistēmu, kurā pacientu vajadzības būs prioritāte. Eiropas Parlaments ir saglabājis vienotu un stingru nostāju attiecībā uz pacientu vajadzību patieso atzīšanu Eiropā, kas uzskatāma par pirmo soli, stiprinot viņu tiesības uz drošas un ļoti kvalitatīvas veselības aprūpes pieejamību Eiropā. Saskaņā ar jaunajiem noteikumiem Eiropas iedzīvotāji varēs saņemt izmaksu atlīdzību par ārstēšanu, kas saņemta citā dalībvalstī, tādā mērā, kādā attiecīgais ārstēšanas veids un tā izmaksas parasti tiek segtas viņu valstī. Iestādes būs pilnvarotas pieprasīt, lai pacienti prasa iepriekšēju atļauju ārstēšanai, kura paredz nakšņošanu stacionārā vai specializētu veselības aprūpi, un katrs atteikums būs skaidri jāpamato. Vēršanās pie veselības aprūpes ārvalstīs varētu būt īpaši izdevīga pacientiem, kuri stāv garās rindās vai nevar atrast specializētu veselības aprūpi. Mums tagad jānodrošina, ka šīs direktīvas īstenošana tiek pienācīgi uzraudzīta un ka tā nes pacientiem Eiropā reālus veselības aprūpes rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski.(FR) Sarunas par pārrobežu veselības aprūpes jautājumu ir notikušas ilgu laiku un izraisīja skandālu, kad iepriekšējā projektā parādījās risks, ka radīsies divu līmeņu veselības aprūpe, īpaši veicinot medicīnas tūrismu turīgākiem pacientiem un radot kaitējumu tām dalībvalstīm, kuras nebūs varējušas plānot savu veselības aprūpes nodrošināšanu, pamatojoties uz pieprasījumu, kas atkarīgs no piedāvātās kvalitātes. Dokuments, ko mēs pieņēmām trešdien, ir labāk saskaņots. Tas ļauj Eiropas pacientiem izmantot ārstēšanu, kura nav pieejama viņu valstīs vai kurai ir ļoti gari gaidīšanas saraksti. Izmaksas par citā dalībvalstī saņemtu ārstēšanos tiek atlīdzinātas valstī, kurā pacients ir reģistrēts, bet atlīdzība nepārsniedz summu, kas tiktu atlīdzināta par līdzīgu ārstēšanos. Pacientiem būs jāpieprasa iepriekšēja atļauja par dažiem specializētiem ārstēšanas veidiem vai ārstēšanu, kas paredz nakšņošanu stacionārā. Taču katrs atteikums piešķirt atļauju būs jāpamato. Šis ir vēl viens solis pretī konkrētākai veselības Eiropai. Par to mēs varam būt tikai apmierināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski.(CS) Pārrobežu veselības aprūpes pieejamības jomā ir vispārējs izpratnes trūkums un pārsvarā ir vērojama a priori noliedzoša attieksme. Atbilstīgi ES brīvību sistēmai katram pilsonim principā jābūt iespējai izmantot veselības aprūpes pakalpojumus citā dalībvalstī, ja terapija vai ārstēšana tajā ir kvalitatīvāka vai ātrāk pieejama un ja par šo ārstēšanu vai terapiju viņš maksā pats. Tāpēc dot cilvēkiem iespēju piekļūt veselības aprūpei citā dalībvalstī ir prioritārs jautājums. Šīs debates ir risinājušās gadiem, nepanākot nekādu jūtamu progresu. Ārstēšanu citā dalībvalstī var saņemt tikai neatliekamos gadījumos. Tāpēc nav iespējams plānot veselības aprūpi vai medicīnisku aprūpi citā dalībvalstī.

Vienmēr attiecīgajā valstī tiek prasīta veselības apdrošināšana, kuru, protams, var iegūt tikai ES pilsoņi, kas pastāvīgi dzīvo tajā valstī. Tas ir vienkārši bezjēdzīgi, jo neviens pilsonis nevar apvienot veselības apdrošināšanas shēmas divās vai vairākās ES valstīs, jo viņam var būt tikai viena pastāvīga adrese, un tā būs valstī, kurā viņš pastāvīgi dzīvo. Tāpēc mēs juridiski neļaujam ES pilsoņiem ieguldīt savā veselībā vai ārstēšanā vairāk, ja viņi to mēģina darīt. Ieteikums ir vismaz neliels solis pareizajā virzienā, un es tāpēc balsošu par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Priekšlikums noskaidro un sekmē piekļuvi pārrobežu veselības aprūpei un tiesības uz izmaksu atlīdzības saņemšanu no piederības valsts, kas ļauj visiem pacientiem Eiropas Savienībā izmantot veselības aprūpi citā dalībvalstī. Faktiski šīs tiesības atzina jau Eiropas Savienības Kopienu Tiesa. Tas ir solis uz priekšu Eiropas sarunu procesā un solidaritātes stiprināšanā ar īsākiem gaidīšanas sarakstiem, uzlabotu kvalitāti un stimulu zinātniskajai izpētei. Retās slimības ir prioritāte, un diagnosticēšanu un ārstēšanu tagad var veikt dalībvalstī, kura šim mērķim ir vispiemērotākā. Šī direktīva ir visiem eiropiešiem, kam vajadzīga veselības aprūpe. Portugāles veselības ministre tāpēc kļūdās, teikdama, ka šī ir izvēle labāk izglītotiem cilvēkiem un cilvēkiem ar lielākiem finanšu resursiem — tieši tas notiek pašlaik bez šīs direktīvas. Portugālei ir lieliska veselības aprūpe, un tā nevar palikt ārpus šī svarīgā projekta; valstij jāizmanto šī direktīva, lai modernizētos vēl vairāk, un jāsacenšas par spēju sniegt pakalpojumus šajā jomā visiem eiropiešiem, kam tie vajadzīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski.(IT) Es atzinīgi vērtēju jauno tiesību aktu, kas nosaka pacientu tiesības uz ārstēšanu citā ES dalībvalstī. Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas darbs ciešā saiknē ar citām politiskajām grupām arī šoreiz bija fundamentāls. Mūsu franču kolēģes Grossetête kundzes ziņojuma apstiprināšana seko pēc ilgām sarunām ar Padomi un ļauj panākt ievērojamu progresu jomā, kurā pašreizējais tiesiskais regulējums nebija pietiekams. Jaunais tiesību akts, kas ietekmē tikai cilvēkus, kuri izvēlas ārstēties ārvalstīs, nosaka, ka ES pilsoņi var saņemt atlīdzību par ārstēšanos citā dalībvalstī, paredzot, ka veselības sistēma viņu piederības dalībvalstī sedz ārstēšanas un ar to saistītās izmaksas. Tas viss ir īpaši svarīgi, ja ņemam vērā, ka meklēt veselības aprūpi ārvalstīs varētu būt visizdevīgāk pacientiem, kuri stāv garos gaidīšanas sarakstos vai nevar atrast specializētu aprūpi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, lai gan sākotnējā tekstā ir bijuši daži grozījumi. Galīgā versija, kas ir kompromisa ar Padomes vairākumu rezultāts, paredz 30 mēnešus tās transponēšanai dalībvalstīs.

Iemesls mūsu balsojumam „pret” ir brīvās pārvietošanās principa piemērošana veselības pakalpojumiem, neņemot vērā to specifiku, tostarp vajadzību pēc sabiedriskajiem valsts veselības aprūpes pakalpojumiem, kuru primārais nolūks katrā valstī ir reaģēt uz iedzīvotāju vajadzībām.

Mums jāpatur prātā, ka šis Komisijas priekšlikums ir radies pēc Parlamenta atteikšanās 2007. gadā pieļaut veselības aprūpes pakalpojumu iekļaušanu direktīvā par pakalpojumiem iekšējā tirgū — darba ņēmēju un sabiedrības izšķirošās cīņas dēļ, kura sakāva daļu bēdīgi slavenās Bolkestein direktīvas projektu.

Tomēr Parlamenta galīgais lēmums, pret kuru mēs vienmēr esam cīnījušies, ietver vairākas piekāpšanās, kas ļauj katrai dalībvalstij, kas vēlas, izmantot noteiktus mehānismus savu sabiedrisko pakalpojumu aizsargāšanai.

Tāpēc, lai gan piekļuve veselības pakalpojumiem var kļūt daudz grūtāka, īpaši cilvēkiem, kam nav iespējams izmantot privātu veselības aprūpi vai kuri nevar atļauties doties uz ārvalstīm, tās īstenošanas praktiskās sekas tomēr būs atkarīgas no Portugāles parlamenta un valdības lēmuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski.(IT) Ir ļoti svarīgi uzlabot stāvokli attiecībā uz pilsoņu tiesībām saņemt veselības aprūpi, atrodoties citā dalībvalstī. Es ceru, ka bailes par Eiropas likumdošanas pārmērīgu iejaukšanos dalībvalstu likumdošanā neapstiprināsies. Tomēr es uzskatu, ka pacientiem ir labi gūt iespēju izmantot tiesības uz ārstēšanu citā dalībvalstī un saņemt atlīdzību līdz maksimālajam atļautajam apmēram savas valsts veselības aprūpes sistēmā. Tāpēc es nolēmu atbalstīt Grossetête kundzes ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Es atbalstu pacienta tiesības meklēt vajadzīgo ārstēšanu Eiropas valstī, kas nav pacienta mītnes valsts. Katram Īrijas pilsonim un arī katram Eiropas pilsonim ir tiesības ceļot uz citu Eiropas Savienības valsti, lai saņemtu ārstēšanu. Es neesmu par „medicīnas tūrismu”, bet es iestājos par sistēmu, kas palīdzētu pensionētiem cilvēkiem, kuri dzīvo ārvalstīs, un cilvēkiem ar retām vai neparastām slimībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski.(IT) Iepriekšējās parlamentārās komitejas debatēs bieži tika atkārtots, ka šī direktīva nav domāta, lai rosinātu „veselības aprūpes tūrismu”, bet tikai, lai izveidotu skaidrus noteikumus par pārrobežu veselības aprūpi.

Ir svarīgi dalībvalstī, kas nav pacienta piederības dalībvalsts, saņemto medicīnisko aprūpi pamatot ar apliecinātu, objektīvu vajadzību, lai izvairītos no valsts veselības sistēmu noslogošanas ar pārmērīgām izmaksām, kas nenovēršami mazinās to efektivitāti. Ir veikts solis uz priekšu attiecībā uz retām slimībām: pacientiem būs vieglāk pieejama augsta līmeņa specializēta ārstēšana un būs iespēja prasīt tikšanos ar speciālistu citā dalībvalstī.

Tāpēc es uzskatu, ka ir svarīgi izveidot valsts kontaktpunktus, lai nodrošinātu pilnīgu informācijas sniegšanu pacientiem par pieejamo ārstēšanu citās valstīs un par to, kā piekļūt pārrobežu ārstēšanai un kā par to saņemt atlīdzību. Visbeidzot es vēlos uzsvērt, ka dalībvalstu ekskluzīvā jurisdikcija par pieejamajiem ārstēšanas veidiem un ētiskajām izvēlēm veselības jomā nekādā gadījumā nebūtu jāapšauba.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir absolūti svarīgs jauns tiesību instruments, kas var būtiski uzlabot pacientu stāvokli Eiropas Savienībā. Pacienti, kas pašreiz vēlas atļauties sev medicīnas pakalpojumus valstī, kura nav viņu pašu valsts, sastop daudzus administratīvus un finanšu šķēršļus. Rezultātā tikai visturīgākie var atļauties tādu greznību kā ārstēšanos ārvalstīs. Reaģējot uz šīm problēmām, priekšlikums direktīvai paredz, ka administratīvās procedūras jāvienkāršo, cik iespējams, piemēram, ierobežojot prasību par valsts veselības aprūpes iestādes iepriekšējo atļauju un nodrošinot labāku apmaiņu ar informāciju par medicīniskiem pakalpojumiem citās valstīs, izveidojot valsts kontaktpunktus. Tas nenozīmē „veselības tūrisma” veicināšanu, kā daži apgalvo, bet nodrošinātas tiesības saņemt uzticamu, augstas kvalitātes aprūpi, ja tā vajadzīga. Es uzskatu arī, ka direktīva var ilgtermiņā palīdzēt izlīdzināt medicīnas pakalpojumu līmeni atsevišķās ES dalībvalstīs.

Mūsu apsvērumu priekšplānā jābūt pacienta labumam, pārbaudot priekšlikumu direktīvai. Likumdevēju uzdevums ir pieņemt tiesību aktu, kas mazinās formalitātes saistībā ar piekļūšanu ārstiem un pilsoņiem ar sliktu veselību dos plašu medicīnas pakalpojumu izvēli. Tāpēc es no visas sirds esmu par priekšlikumu direktīvai par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē un ceru, ka sarunas, kas ilgušas jau septiņus gadus, beigsies ar vienošanos ar Padomi.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski.(FR) Galu galā es nobalsoju par direktīvu par pārrobežu veselības aprūpi. Kompromiss starp Parlamentu un Padomi ir pieņemams, īpaši tāpēc, ka tas atzīst valstu tiesības veikt pasākumus savu sociālās drošības sistēmu finanšu līdzsvara nosargāšanai, tostarp ne mazsvarīgi — ar iepriekšēju atļauju sistēmas palīdzību attiecībā uz finansiālas atlīdzības saņemšanu par ārstēšanos stacionārā citā dalībvalstī. Tas novērsīs visu veidu veselības tūrismu.

Iepriekšējā Komisija maldīgi domāja, ka veselības aprūpe ir tikai vēl viens komerciāls pakalpojums. Daži EP deputāti kļūdās, kad viņi deklarē, ka „veselības Eiropa tagad ir realitāte”. Vislabākā ārstēšana nekad nebūs pieejama parastajam pilsonim, bet būs atkarīga no sakariem un jo sevišķi no bieza naudasmaka. Tā diemžēl ir realitāte, ko direktīva nevar izlikties nemanām.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju F. Grossetête ziņojumu par direktīvas pieņemšanu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Šīsdienas balsojums ir pavirzījis mūs vienu soli tuvāk pacientu tiesību kodificēšanai Eiropas tiesību aktos. Ir svarīgi, lai pacienti, tiklīdz šī direktīva stāsies spēkā, netiktu atstāti nesam pārrobežu veselības aprūpes ekonomisko nastu un lai izmaksu atlīdzība tiktu izpildīta laikus, veikli un vienmērīgi. Augstai kvalitātei, taisnīgumam, solidaritātei un universālumam veselības aprūpē joprojām jābūt vadošajiem principiem transponēšanas un īstenošanas posmos dažādajās dalībvalstīs. Papildus tam valdībām jāpublicē laika grafiki un darbības plāni par to, kā vislabāk pārraudzīt un nodrošināt šāda veida īstenošanu.

Visbeidzot, lai šī direktīva būtu patiešām efektīva, Komisijai jāpārrauga un jāuzrauga koordinācija starp piederības un ārstēšanas dalībvalstīm un jānodrošina, ka tiek novērsta katra nevienlīdzība un atšķirība pacientu piekļuvē pārrobežu aprūpei un ārstēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Kā cilvēks no vienīgā reģiona Francijā, kam ir kopīgas robežas ar trim citām ES dalībvalstīm un kurš pārstāv vēlētājus, ko īpaši ietekmē pārrobežu jautājumi, es ļoti jutīgi izturos pret šīm problēmām. Robežas patiešām joprojām pārāk bieži ir šķērslis pārrobežu dzīves ikdienas jomās. Eiropa balstās uz personas brīvas pārvietošanās principu; šai brīvībai, šai pilsoņu mobilitātei jāattiecas arī uz pacientiem. No tā izriet, ka pārrobežu veselības aprūpe ir nepārprotami izšķirīga. Tieši tāpēc es nešaubīgi balsoju par šo ziņojumu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē. Šis dokuments dos iespēju pacientiem vieglāk saņemt ārstēšanu citā dalībvalstī. Kas ir vissvarīgāk, tajā ir skaidri noteikumi, kuri būs jāpiemēro; pacientiem būs vairāk pieejama informācija (sevišķi ar kontrolpunktu starpniecību) par savām tiesībām vai par izmaksu atlīdzību. Tāpēc šis ir izšķirošs un ļoti konkrēts solis, kas nesīs reālu pievienoto vērtību sociālas Eiropas un patiesas veselības Eiropas celtniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. (DE) Es atzinīgi vērtēju direktīvu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē. Pēc iespējas ātri pieejami un nepārprotami uz pacientu koncentrēti veselības aprūpes pakalpojumi, kurus var izmantot arī citas dalībvalstis, ir būtiska prasība, lai ciešāk vienotu Eiropu. Pārrobežu veselības aprūpe ir ikdienas realitāte robežu reģionos, no kāda nāku arī es. Šajā situācijā es esmu ļoti priecīgs, ka būs vieglāk pieejama droša, augsti kvalitatīva pārrobežu veselības aprūpe un varēs saņemt ārstēšanas izdevumu atlīdzību. Es īpaši atbalstu papildu ieguvumu pacientiem, kuru vārdi ir gaidīšanas sarakstos. Šie jaunie noteikumi dos viņiem iespēju ātrāk saņemt ārstēšanu citā dalībvalstī, nevis ilgi gaidīt uz ārstēšanu pašiem savā valstī. Ir taisnība, ka noteikumi par atteikšanos no iepriekšējās atļaujas ir saprātīgi un padara stāvokli skaidrāku. Tomēr dažas pārrobežu veselības aprūpes problēmas paliek neatrisinātas, īpaši attiecībā uz ilgtermiņa pārrobežu braucējiem, kuriem pēc došanās pensijā nebūs pieejami vai būs tikai ierobežoti pieejami pakalpojumi, kas viņiem ir svarīgi valstī, kurā viņi iepriekš strādāja.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo dokumentu, kas beidzot atsakās pārvērst veselības aprūpi par vienkāršu preci. Turklāt es vēlos pateikties par to Spānijas prezidentūrai, kā arī par sniegto atbalstu iepriekšējās atļaujas sistēmas atjaunošanai pārrobežu un specializētajai aprūpei.

Jā, Eiropas Savienība veicina savu pilsoņu mobilitāti, un tās pienākums ir radīt tiesību aktus par veselības aprūpes pakalpojumiem. Mums tomēr jānodrošina, ka veselība paliek sabiedrisks labums, kas pieejams visiem un ar iespējami vislabākajiem nosacījumiem, un nekļūst par avotu izaugsmei, kura nostāda valsts veselības aprūpi un sociālās drošības sistēmu vienu pret otru.

 
  
MPphoto
 
 

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski.(PL) Direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir galvenais solis pretī barjeru atcelšanai, ar kurām pacienti ir sastapušies ES dalībvalstīs līdz šim. Tās primārais mērķis ir atvieglot eiropiešiem piekļuvi veselības aprūpei citās ES dalībvalstīs un, jo īpaši, piekļuvi tādiem pakalpojumiem, kas nav viegli pieejami pašiem savā valstī. Šī ir īpaši laba ziņa tiem, kuri dzīvo pārrobežu zonās un, kas vēl svarīgāk, indivīdiem ar retām slimībām, kam vajadzīga speciāla ārstēšana, kura viņiem nav pieejama savā valstī. Es arī esmu priecīga, redzot daudzus noteikumus, kas nodrošina noteiktus labumus pacientiem, piemēram, tādus kā savstarpēja recepšu atzīšana, prasības atcelšana par papildu apdrošināšanu ārvalstīs un slimības vēstures pieejamība. Ideja par valsts kontrolpunktu radīšanu ar uzdevumu informēt pacientus par viņu tiesībām, arī ir būtiska.

Pacienti vispusīgi jāinformē par procedūrām, kas vajadzīgas, lai piekļūtu ārstēšanai ārvalstīs. Viņi tāpat jāinformē arī par procedūrām, lai saņemtu atlīdzību par izmaksām, kas radušās šādas ārstēšanas gaitā, kuras atlīdzinās saskaņā ar pašreizējām cenām valstī, kurā pacients ir apdrošināts. Es uzskatu, ka atrastie risinājumi atvieglos pacientiem piekļuvi drošai, ļoti kvalitatīvai medicīnas aprūpei visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es pirms dažiem gadiem balsoju par veselības aprūpes svītrošanu no Pakalpojumu direktīvas darbības lauka, un es balsoju pret Pārrobežu veselības aprūpes direktīvu pirmajā lasījumā. Toreiz bija acīmredzams, ka Komisijā ir tendence uzskatīt veselības aprūpi par tirgus preci. Tāda nav mana izpratne par veselības aprūpi — pret pacientiem nav jāizturas kā pret patērētājiem, kas maksā. Padome tomēr ir plaši uzlabojusi tiesību akta projektu, un tā tiesisko pamatu vairs nesaista tikai ar iekšējā tirgus jautājumu. Es attiecīgi balsoju par ziņojumu un esmu pārliecināts, ka tas uzlabos pacientu tiesības visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo tā mērķis ir stiprināt pacientu tiesības pārrobežu veselības aprūpē. Jāizsaka nožēla, ka pašlaik ir pārāk liela nenoteiktība par aprūpes pieejamību, izdevumu atlīdzību un klīnisko novērošanu saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi. Šai direktīvai vajadzētu dot iespēju visiem pacientiem, nevis tikai labāk informētajiem vai bagātākajiem, izmantot vairākas tiesības, ko veselības aprūpes jomā jau atzinusi Eiropas Savienības Tiesa. Šā dokumenta mērķis absolūti nav rosināt pārrobežu veselības aprūpi kā tādu, bet nodrošināt tās pieejamību, drošumu un kvalitāti, kad tā ir noderīga vai vajadzīga. Direktīvas nolūks ir piedāvāt pacientiem izvēli, kuras pamatā ir viņu vajadzības, nevis līdzekļi, un ko izdara, izmantojot informāciju, nevis piespiedu kārtā. Turklāt es piekrītu Parlamenta nostājai, ka, lai izvairītos no diskriminācijas pret cilvēkiem ar zemākiem ienākumiem, izcelsmes dalībvalstij jāmaksā tieši stacionāram, kurš sniedz ārstēšanu citā dalībvalstī, neprasot pilsoņiem apmaksāt rēķinu avansā, vai arī visas izmaksas, kas rodas pacientam, būtu vismaz jāatmaksā bez kavēšanās. Katrai dalībvalstij ir svarīgi arī izveidot valsts kontaktpunktu centrus, lai sniegtu pacientiem visu vajadzīgo informāciju, t.i., par veselības aprūpes pieejamību, procedūrām un prasīto dokumentāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski.(PL) Es balsoju par F. Grossetête ziņojuma pieņemšanu vairāku svarīgu iemeslu dēļ. Direktīvai par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir daudz pozitīvu iezīmju. Tā atceļ barjeras ārstēšanai, nodrošina visiem vienlīdzīgu piekļuvi veselības aprūpei visā ES, iezīmē diskriminācijas izbeigšanu pret pacientiem, ievieš recepšu savstarpēju atzīšanu, samazina gaidīšanas ilgumu, lai tiktos ar ārstu, un likvidē vajadzību pēc papildu apdrošināšanas ārzemēs. Tas, ka direktīva ievieš plaša apjoma piekļuvi medicīnas aprūpei indivīdiem, kuri slimo ar retām slimībām, un augstākus atlīdzības līmeņus cilvēkiem ar invaliditāti, ir papildu punkts tai par labu.

Direktīva darbojas, lai novērstu „medicīnas tūrismu”, nosakot, ka maksa par ārstēšanu tiks atlīdzināta līdz līmenim, kas garantēts apdrošināšanas valstī, un, ja faktiski veiktās izmaksas būs zemākas par to, tās tiks atlīdzinātas pilnībā.

Daudz debašu ir raisījis jautājums par atļaujām. Iepriekšējā valsts veselības fonda atļauja tiks pieprasīta tikai stacionāras ārstēšanas vai dārgu medicīnas procedūru gadījumā, un tā netiks prasīta nevienam citam ārstēšanas veidam, ja vien tas ir iekļauts tā sauktajā garantēto pakalpojumu klāstā. Ja dalībvalsts nav devusi atļauju pacientiem saņemt specializētu ārstēšanu valsts līmenī, direktīva nerada nekādas jaunas tiesības pacientiem saņemt šādu ārstēšanu vai izmaksu atlīdzību par ārstēšanu. Svarīgs izņēmums ir indivīdi ar retām slimībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE), rakstiski. – (LV) Direktīva par Eiropas Savienības pilsoņu tiesībām saņemt ārstēšanos jebkurā no 27 dalībvalstīm ir svarīgs solis ceļā uz labāku veselības aprūpi Eiropas Savienībā. Tas ir īpaši aktuāli, kopš ES ietvaros notiek plaša darbaspēka kustība. Pēc direktīvas stāšanās spēka pacientiem tiks piedāvāta plaša informācija par jaunajiem noteikumiem, lai pilsoņi zinātu savas iespējas un varētu tās pilnvērtīgi izmantot. Pirmo palīdzību pilsoņi var saņemt jebkurā no dalībvalstīm, un ārsti palīdzību nedrīkst atteikt. Direktīva nosaka, ka turpmāk pilsoņi varēs izvelēties, kurā no dalībvalstīm saņemt plānotus medicīniskos pakalpojumus.

Iepriekš gan pilsoņiem būs nepieciešams saņemt atļauju no mītnes zemes, jo par ārstēšanos tiks maksāts pēc tās valsts cenām, kur slimnieks dzīvo, tomēr tas ir solis pareizajā virzienā, jo veicinās medicīnas pakalpojumu pieejamību. Jāatgādina, ka pilsoņiem ir tiesības saņemt medicīniskos pakalpojumus kādā no dalībvalstīm, ja attiecīgajā mītnes vietā šādus pakalpojumus nav iespējams saņemt. Īpaši svarīgi tas ir gadījumos, kad runa ir par sarežģītām vai retām veselības problēmām. Tādēļ gan, gan mana politiskā grupa atbalstām šo direktīvu, jo tas ir konkrēts solis no parlamenta puses, kas pozitīvā mērā ietekmēs Eiropas cilvēku dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstīju Grossetête kundzes ieteikumu, jo šis priekšlikums direktīvai būs izdevīgs Eiropas pilsoņiem. Jaunie noteikumi par medicīnisko aprūpi faktiski nosaka, ka Eiropas pilsoņi var saņemt atlīdzību par citā dalībvalstī saņemto medicīnisko aprūpi ar nosacījumu, ka ārstēšana un izmaksas parasti tiks segtas viņu pašu valstī. Šis rezultāts būs izdevīgs pacientiem un būtiski saīsinās gaidīšanas sarakstus, kas dažreiz ir pārāk gari. Mūsu sabiedrība ir arvien mobilāka, un es domāju, ka tagad vairāk nekā jebkad ir svarīgi sekmēt mobilitāti Eiropas Savienības pilsoņu vidū, tostarp tādā vitāli svarīgā jomā kā veselības aprūpe. Es uzskatu arī, ka ir svarīgi pievērst uzmanību jaunajam tiesību aktam par cīņu ar retām slimībām, jo tā mērķis ir stiprināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai nodrošinātu, ka Eiropas pacienti var pilnībā īstenot savas tiesības saņemt ārstēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski.(PL) Es uzskatu, ka direktīva par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir panākums, un tāpēc es balsoju par tās noteikumu pieņemšanu. Veselība ir vislielākā vērtība, kas mums pieder. Es vēlos, lai eiropiešiem būtu pieejams iespējami visaugstākais standarts medicīniskajā aprūpē. Direktīva ir iespēju un cerības avots pacientiem, un tā liek veselības aprūpes sistēmām uzsākt nākamās reformas. Direktīva atver Eiropas stacionārus un ambulances inter alia Polijas pacientiem. Tā darbojas kā apstiprinājums tam, ka Eiropa ir tapšanas procesā un ka mūsu prioritāte ir uzlabot un veicināt sadarbību starp ES dalībvalstīm veselības aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, pamatojoties uz to, ka tagad ir noskaidrots, ka Lielbritānijas pacienti var saņemt ārzemēs tikai valsts apmaksāto veselības aprūpi, ko viņiem būtu tiesības saņemt no VVD. Es atzinīgi vērtēju to, ka grozījumi, kas centās paplašināt tiesības, padarot pieejamas „visas ārstēšanas metodes, ko starptautiskā medicīnas zinātne ir pietiekoši pārbaudījusi”, vai „tikpat efektīvu veselības aprūpi”, cieta sakāvi. Nekontrolētas pārrobežu veselības aprūpes izmantošanas slogs uz VVD būtu kļuvis milzīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Iesniegtais dokuments sākās ar debatēm, kas notika Eiropas Parlamentā iepriekšējo parlamentāro pilnvaru laikā. Komisijas priekšlikumā faktiski bija daži trūkumi un riski, kuri būtu varējuši radīt negatīvu ietekmi uz klientu aprūpi un tātad uz iedzīvotājiem. Es atzinīgi vērtēju kompromisu, ko paredz 107. grozījums, galvenokārt tādēļ, ka tas uzlabo garantiju pacientiem pārrobežu veselības aprūpes sniegšanā un uzsver pozitīvo tendenci virzībā uz pacientu lielāku izpratni. Visbeidzot, bet ne mazsvarīgāk, es uzskatu par pozitīvu to, ka grozījums uzsver dalībvalstu atbildību par drošas, ļoti kvalitatīvas, efektīvas un pieejamas aprūpes nodrošināšanu savā teritorijā. Es uzskatu arī, ka ir svarīgi definēt nosacījumus, ar kuriem saskaņā dalībvalsts var atteikties piešķirt iepriekšēju atļauju. Grozījumā ietilpst arī pozitīvi priekšlikumi par savstarpēju izmantojamību, un tas atbalsta sadarbību profilakses un diagnostikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Kā mēs varam garantēt visu Eiropas pilsoņu pamattiesības brīvi pārvietoties mūsu kopējā telpā, nepiedāvājot viņiem iespēju viegli saņemt aprūpi dalībvalstī, kas nav viņu mītnes valsts? Šīs direktīvas projekta pieņemšana beidzot dos iespēju pacientu mobilitātei, kas ir būtisks pilsoņu mobilitātes elements, kurš jāpievieno juridiskam dokumentam. Es vēlos apsveikt mūsu referenti par to, ka ir panākta vienošanās ar Padomi par šo svarīgo dokumentu, kura pieņemšana ir tikusi aizturēta pārāk ilgi. Es ļoti ceru, ka šā tiesību akta transponēšana mūsu dalībvalstīs ļaus Eiropas pilsoņiem ilgtermiņā reāli piekļūt kvalitatīvai pārrobežu veselības aprūpei.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Veselības aprūpes pieejamības, izmaksu atlīdzības un ambulatoriskas novērošanas jautājumi pārrobežu veselības aprūpē pašlaik ir neskaidri lielam eiropiešu vairākumam. Šīs direktīvas nolūks ir dot visiem, ne tikai vislabāk informētajiem pacientiem, iespēju izmantot noteiktu daudzumu veselības aprūpes tiesību, kuras jau ir atzinusi Eiropas Savienības Kopienu Tiesa. Neskatoties uz to, šī direktīva neatceļ dalībvalstu atbildību attiecībā uz savu pilsoņu veselības aprūpi. Tā attiecas tikai uz pacientiem un viņu mobilitāti ES iekšienē, nevis uz pakalpojumu sniedzēju kustības brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ja gaidīšanas saraksti uz operācijām pacienta paša valstī ir pilni, garantija, ka izmaksas par ārstēšanos ārvalstīs viņa veselības apdrošināšanas uzņēmums atlīdzinās, sniegs lielu atvieglinājumu. Šie noteikumi cilvēkiem ar hroniskām slimībām radīs mobilitātes iespēju Eiropas Savienībā. Tomēr noteikumi būs lietderīgi tikai tad, ja tie varēs garantēt arī to, ka nebūs „veselības tūrisma”, kas vēl vairāk palielinātu spiedienu uz jau tā smagi cietušajiem veselības apdrošināšanas uzņēmumiem. Papildus tam, ka dažas medicīnas jomas valstīs ar augstiem medicīnas standartiem strauji varētu tikt pārpludinātas, ir arī risks, ka no trūcīgākām ES dalībvalstīm, kuras mazāk ieguldījušas veselības aprūpē, tiks pieprasīts apmaksāt lielus izdevumus. Šajā sakarā mēs nedrīkstam atstāt bez ievērības arī to, ka sistēma, kurai jāļauj ES valstu sociālajām drošības sistēmām savā starpā atlīdzināt izmaksas, nefunkcionē un ka vairāku gadu gaitā ir uzkrājušies miljoniem euro lieli parādi. Lai gan dalībvalstis teorētiski var izslēgt noteiktus ārstēšanas veidus, ja tām būs bažas, ka pacientu pieplūdums no ārvalstīm radīs risku to veselības aprūpes sistēmām, praktiski tas nebūs tik vienkārši. Mēs neesam spējuši atrisināt pašreizējās izmaksu atlīdzināšanas problēmas, un pasākumi „veselības tūrisma” novēršanai visticamāk nebūs efektīvi. Es nobalsoju pret šo rezolūcijas projektu, lai novērstu sociālās drošības izmaksu strauju palielināšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par Grossetête kundzes sniegto ziņojumu, jo pieejamas pārrobežu veselības aprūpes nodrošināšana ir konkrēts sasniegums Eiropas pilsoņu labā. Daudziem mūsu pilsoņiem savā mītnes dalībvalstī nav pieejama aprūpe viņu konkrētajai slimībai. Tieši tāpēc mums jādod viņiem iespēja meklēt šo aprūpi citur Eiropas Savienības iekšienē, kā arī iespēja, ka šīs ārstēšanas maksa tiks atlīdzināta.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) 2011. gada 19. janvārī Eiropas Parlaments pieņēma direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, kuras mērķis ir vienkāršot noteikumus par ārstēšanos ārvalstīs. Es esmu priecīgs, ka varu atzīmēt Eiropas Parlamenta, kas ir viens no likumdevējiem, būtisko lomu, formulējot skaidrus noteikumus, kuri sola uzlabojumu pacientiem inter alia attiecībā uz izmaksu atlīdzību par medicīnisko aprūpi citās valstīs. Noteikumi par pārrobežu veselības aprūpi ir vēl jo svarīgāki, jo tie ietekmē katru Eiropas Savienības pilsoni. Jaunā direktīva garantē recepšu savstarpējo atzīšanu un vieglāk pieejamu informāciju par ārstēšanos ārvalstīs, kā arī lielāku ārstēšanas apjomu indivīdiem ar retām slimībām, un paredz lielākas iespējas cilvēkiem ar invaliditāti saņemt lielāku atlīdzību par medicīniskās aprūpes izmaksām. Eiropas Parlamentam ir arī jāiesaistās valsts kontaktpunktu izveidē katrā dalībvalstī, kuri sniegs informāciju par visiem aspektiem saistībā ar ārstēšanos ārvalstīs. Šie punkti cieši sadarbosies savā starpā. Visbeidzot es vēlos teikt, ka direktīva, kuru mēs esam pieņēmuši, ir steidzami vajadzīga, jo pašreizējais spēkā esošais tiesību akts par ārstēšanos ārvalstīs ir neskaidrs un pārāk sarežģīts, un šādi jautājumi ir obligāti jāvienkāršo visu ES dalībvalstu labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju par ieteikumu, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē, jo uzskatu, ka ir būtiski garantēt pienācīgu veselības aprūpi atbilstīgi augstas kvalitātes un pacientu drošības standartiem visā Eiropas Savienībā. Tiklīdz būs pieņemta direktīva, pacientiem būs jāpieprasa iepriekšēja atļauja, lai vērstos pēc veselības aprūpes citā dalībvalstī. Tas garantēs kvalitatīvu un drošu ārstēšanu un veselības aprūpes pakalpojumus. Pacienti varēs vērsties pēc atlīdzības par ārstēšanās izmaksām, pamatojoties uz tām cenām, kuras noteiktas par tādu pašu ārstēšanu viņu piederības dalībvalstī. Viņus aizsargās, ārstēs un viņiem atlīdzinās arī par visiem reto slimību gadījumiem, kuru ārstēšanā tiks izmantoti dalībvalstu sadarbības rezultāti pētniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Katra dalībvalsts ir atbildīga par veselības aprūpes nodrošināšanu saviem pilsoņiem. Šī direktīva izveido noteikumus, lai sekmētu drošas un ļoti kvalitatīvas pārrobežu veselības aprūpes pieejamību, un veicina sadarbību veselības aprūpes jomā starp dalībvalstīm, pilnībā ievērojot valsts tiesību normas.

Augsti specializēta veselības aprūpe ir veidojusies asimetriski, dažās valstīs attīstoties izcilības centriem attiecībā uz retām vai hroniskām slimībām, kuras nav izplatītas šajā konkrētajā vietā, bet prasa specializāciju. Tā neapšaubāmi ir viena no premisām brīvas pārvietošanās veicināšanai šajā jomā.

Šī direktīva ir vēl viens piemērs Eiropai, kas kalpo eiropiešiem, vienlaikus veicinot solidaritāti tautu starpā un radot ieguvumus pacientiem, īpaši tiem, kuri slimo ar retām vai hroniskām slimībām un var gūt labumu, izmantojot izcilības centrus tās slimības jomā, ar kuru viņi ir saslimuši.

Visu šo iemeslu dēļ es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Šī direktīva ļaus visiem pacientiem izmantot savas tiesības, ko Eiropas Savienības Kopienu Tiesa jau ir atzinusi, vienlaikus atstājot sociālās drošības sistēmas dalībvalstu kompetencē, jo tā pievēršas pacientiem un viņu mobilitātei Eiropas Savienības iekšienē, nevis pakalpojumu sniedzēju pārvietošanās brīvībai.

Es esmu par pašreizējā neapmierinošā stāvokļa maiņu attiecībā uz veselības aprūpi, ko raksturo plaisa starp tiesu praksi un valsts sistēmām. Es vēlos norādīt, ka šis Parlaments tādu pašu nostāju ieņēma pirmajā un otrajā lasījumā, kodificējot Tiesas tiesu praksi par pārrobežu ārstēšanu (Eiropas pilsoņiem ir tiesības ārstēties citā valstī tā, it kā tā būtu viņu pašu valsts) un piekrītot Padomes vēlmei apkarot medicīnas tūrismu.

Priekšlikumā ietilpst īpaša aizsardzības klauzula un iepriekšējās atļaujas sistēma, kas ir pacientiem elastīga, bet vienlaikus dod iespēju pievērst uzmanību ārkārtas izmaksām. Tāpēc nolūks ir stiprināt pacientu tiesības, nodrošinot informācijas sniegšanu un sadarbību dalībvalstu starpā.

Piederības dalībvalstīm jānodrošina, ka informācija tās valstspiederīgajiem ir pieejama. Ieteikums otrajam lasījumam iet tālāk, attiecīgi ņemot vērā e-veselības potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu Eiropas pilsoņu atbalstam, jo tas nosaka skaidrākus noteikumus attiecībā uz pacientu tiesībām saņemt ārstēšanos ārvalstīs un izmantot iespēju izdarīt izvēli, pamatojoties uz savām vajadzībām, nevis līdzekļiem, un izvēloties informēti, nevis piespiedu kārtā. Direktīva nosaka šādus principus: pacienti varēs saņemt citā dalībvalstī nestacionāro veselības aprūpi, uz kādu tiem ir tiesības pašu dalībvalstī bez iepriekšējas atļaujas, un saņemt tās izmaksu atlīdzību līdz maksimālajai summai, kāda paredzēta pašu veselības aprūpes sistēmā. Arī informācija ir svarīgs jautājums. Tāpēc katrai dalībvalstij būs pienākums uzturēt valsts kontaktpunktus, lai informētu pacientus par veselības aprūpes pieejamību, administratīvajām procedūrām, sūdzībām, pārsūdzībām un tā tālāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Reaģējot uz lietām, kas izskatītas Eiropas Savienības Kopienu Tiesā, šīs direktīvas nolūks ir skaidrot un nostiprināt lietotāja tiesības uz drošas un kvalitatīvas pārrobežu veselības aprūpes pieejamību, veicinot pacientu mobilitāti Eiropas Savienībā un nostiprinot dalībvalstu sadarbību un solidaritāti šajā jomā. Tāpēc tā nozīmē svarīgu soli uz priekšu Eiropas integrācijā, un tieši tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šodien pieņemtais tiesību akts ir svarīgs solis pacientu tiesību virzienā Eiropas Savienībā. Zaļie uzskata, ka šodien pieņemtais galīgais kompromiss panāk pareizo līdzsvaru starp pacientu tiesību garantēšanu uz pārrobežu veselības aprūpi un kvalitatīvu veselības pakalpojumu sniegšanu valsts līmenī. Pacientiem būs tiesības saņemt ārstēšanu stacionārā citās dalībvalstīs un atlīdzību par tās izmaksām tāpat, kā viņi saņemtu, ja ārstētos mājās. Taču šīs tiesības nedrīkst būt uz valsts veselības sistēmu dzīvotspējas rēķina. Zaļie uzskata, ka galīgais kompromiss ļauj dalībvalstīm saprātīgi izveidot iepriekšējo atļauju sistēmu atlīdzības saņemšanai par ārstēšanās maksu, EP deputātiem veiksmīgi ierobežojot to iemeslu sarakstu, kuru dēļ pārrobežu ārstēšanās var tikt liegta. Ir svarīgi, ka dalībvalstis vairs nevarēs atteikt izmaksu atlīdzību pēc iepriekšējās atļaujas piešķiršanas, par ko bija galvenās bažas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski.(FR) Direktīva par pārrobežu veselības aprūpi, par kuru šodien notiek balsošana, ir revolūcija, un es to vērtēju atzinīgi. Eiropas Savienības veselības aprūpes joma ir ļoti jutīgs jautājums, un ir tikai pareizi, ka katrai dalībvalstij jāizveido pašai sava sociālās aizsardzības un veselības apdrošināšanas sistēma saskaņā ar savu īpašo kultūru. Taču kāpēc mēs veidojam Eiropu un garantējam pārvietošanās brīvību, ja to nepavada veselības aprūpes pieejamības iespēja visā Eiropas Savienībā? Tagad pagājuši jau trīs gadi, kopš Parlaments cīnās, lai radītu tiesisku noteiktību pārrobežu veselības aprūpē un panāktu skaidrus nosacījumus izmaksu atlīdzināšanai. Šis būs svarīgs notikums, un es pateicos savai kolēģei Grossetête kundzei par darbu, ko viņa ir paveikusi. Šis ir vēsturisks brīdis: tiek būvēta veselības Eiropa, un pārrobežu veselības aprūpe vairs nebūs risks, bet iespēja. Gādāsim, lai mēs to īstenotu tā, ka katrs Eiropas pilsonis var baudīt augsti kvalitatīvu veselības aprūpi. Tā ir cena, kas jāmaksā par veselību.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Es šodien balsoju par atbalstu lielākai tiesiskajai skaidrībai un pacientu mobilitātei gadījumos, kad cilvēkiem ir jādodas uz citu valsti, lai saņemtu veselības aprūpi. Ideālā gadījumā nevienam pacientam nebūtu jāpamet sava mītnes valsts, lai saņemtu medicīnisku aprūpi, bet gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, viņiem ir jābūt iespējai to darīt, zinot, kas viņiem pienākas attiecībā uz ārstēšanu un izmaksu atlīdzību. Ir svarīgi arī, ka dalībvalstu veselības dienesti zina savus pienākumus un ka tie saglabā tiesības izvēlēties, pārvaldīt un sniegt paši savus veselības aprūpes pakalpojumus, kā to uzskata par piemērotu.

Ziņojums pievēršas gan šiem centrālajiem jautājumiem, gan arī daudziem citiem svarīgiem jautājumiem, tostarp retu slimību ārstēšanai un Eiropas references tīkliem, lai veicinātu labākās prakses apmaiņu. Pārrobežu veselības aprūpes jautājums ne vienmēr ir bijis viegls, un es izsaku pateicību referentei un ēnu referentiem par lielo darbu šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Es esmu par šo ziņojumu, jo tas risina dažas pašreizējās problēmas, kurām valdības nav pievērsušas uzmanību. Šī nav direktīva, kas norāda dalībvalstīm, kā tām jāpārvalda savas veselības sistēmas, kā daži to uzskata. Šis ir ziņojums, ko AK uzskata par iespējamu atbalstīt lielā mērā tāpēc, ka daudzas problēmas saistībā ar iepriekšējiem ziņojumiem ir izlīdzinātas. Pacientu tiesību direktīvas ietekmē ir jāpalielinās tām tiesībām, kas jau ir atļautas; īpaši tie pacienti, kuri nevar saņemt atbilstīgu ārstēšanu AK iekšienē, tagad var doties uz citu valsti Eiropas Savienībā saskaņā ar pašreizējiem noteikumiem. Tas, ka visticamāk būs ļoti maz cilvēku, kas to darīs, ir saistīts ar ģimenes atbalstu slimniekam; tuvums šeit ir vissvarīgākais aspekts.

Apvienotajai Karalistei jāsedz izmaksas, ja ārstēšanai ārvalstīs ir saprātīgs pamatojums. Tā nenozīmē rīcības brīvības piešķiršanu veselības tūrismam; tā ir pašreizējo AK tiesību noteikšana saviem pacientiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Pārrobežu veselības aprūpes direktīva, kuru es atbalstu, nosaka pacientiem nepārprotamas tiesības pieprasīt medicīnisku aprūpi ārvalstīs un saņemt atlīdzību saskaņā ar savā valstī piemērojamajām likmēm. Tā paredz lielāku tiesisku noteiktību pacientiem pierobežu zonās, cilvēkiem, kas apmeklē citu valsti, pacientiem ar retām slimībām un pacientiem, kuru vārdi ir garos gaidīšanas sarakstos. Tomēr kvalitatīvas aprūpes un tās taisnīgas pieejamības aizsardzības interesēs dalībvalstis var prasīt, lai pacienti saņemtu iepriekšēju atļauju šādai ārstēšanai. Tā būs prasība hospitalizēšanas vai ļoti dārgas, vai augsta riska ārstēšanas gadījumā.

Izmaksu atlīdzināšanu var arī atteikt noteiktos, ļoti ierobežotos apstākļos (piemēram, ja līdzīga ārstēšana ir pieejama arī pacientam savā valstī), un dalībvalstīm būs tiesības iejaukties, ja pierādīsies pārmērīgs patēriņš. Direktīva tāpēc saglabā līdzsvaru starp pacienta tiesībām uz kvalitatīvu veselības aprūpi un dalībvalstu tiesībām finansēt savu sociālo drošību un organizēt savu veselības aprūpi. Turklāt es ceru, ka pacientu vēlēšanās saņemt ārstēšanu citur neradīs nevajadzīgu spiedienu uz augstas kvalitātes pakalpojumiem, kam pacientu lielākais vairākums izvēlas dot priekšroku valstī, kurā tie tiek piedāvāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski.(FR) Arī pacientiem ir tiesības saņemt labumu, ko dod pārvietošanās brīvība. Tieši tāpēc es balsoju par ziņojumu par pacientu tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē. Elzasā un visos pierobežu reģionos jautājums par pārrobežu veselības aprūpi ir būtiski svarīgs, ja, piemēram, ārvalstī sniegtā veselības aprūpe ir tuvāk mājām nekā tā, kuru sniedz mītnes dalībvalstī.

Šis ziņojums dos iespēju Eiropas pilsoņiem iegūt informāciju par pārrobežu veselības aprūpi un uzzināt par savām tiesībām šajā jomā kontaktpunktos, kurus izveidos katrā dalībvalstī. Šā dokumenta pieņemšana ir sākums īstai veselības Eiropai, kas nesīs labumu 500 miljoniem pilsoņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Ir vajadzīgi noteikti pasākumi, lai sasniegtu mērķi par iekšējā tirgus veidošanu, kas pamatojas uz brīvu pārvietošanos starp dalībvalstīm. Cilvēku un pakalpojumu brīva aprite piesaista īpašu uzmanību veselības aprūpei, ko kādas dalībvalsts valstspiederīgie var saņemt citā dalībvalstī. Eiropas Kopienu Tiesa ir atzinusi pacientu tiesības konkrēti attiecībā uz veselības aprūpes pieejamību, nodrošinot, ka šāda veselības aprūpe ir augstas kvalitātes un droša un ka pacientiem jāatlīdzina izmaksas. Prasība pēc lielākas tiesiskas noteiktības šajā jomā paredz dalībvalstu apņemšanos savstarpēji sadarboties, īpaši atzīstot medikamentu receptes, kas izdotas citās dalībvalstīs, un nodrošinot kvalitatīvus pakalpojumus savā teritorijā. Es vēlos uzsvērt faktu, ka Komisijai jāveic pasākumi, kas ļaus vieglāk saprast informāciju attiecībā uz receptēm un zāļu lietošanas instrukcijām, norādot aktīvo vielu un devu, kas nesīs skaidru labumu pacientiem. Ņemot vērā šā jautājuma īpašo raksturu, ir vajadzīga atsevišķa direktīva, kas atdalīta no direktīvas par pakalpojumiem. Es balsoju par savas kolēģes Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā Grossetête kundzes ziņojumu, jo uzskatu, ka ir būtiski apstiprināt pacientu tiesības uz pārrobežu veselības aprūpi.

 
  
MPphoto
 
 

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski.(PL) Direktīva par pacienta tiesību piemērošanu pārrobežu veselības aprūpē ir ārkārtīgi svarīgs dokuments ES pilsoņiem, un tāpēc es ļoti uzmanīgi esmu sekojusi darbam pie šā jautājuma. Es esmu priecīga atzīmēt, ka direktīva dod pacientiem tiesības izvēlēties vietu, kurā tiks sniegta veselības aprūpe, tādējādi stiprinot kopējo tirgu, kas ir mana darba galvenais temats Eiropas Parlamentā. Tas nozīmē arī, ka tā ievieš pielāgojumus, kuri ņem vērā pilsoņu brīvību ceļot un strādāt katrā ES dalībvalstī. Šī direktīva, kuru varētu saukt par Šengenu veselībai, ietver tādus jautājumus kā savstarpējā recepšu atzīšana, diskriminācijas izbeigšana pret pacientiem, pamatojoties uz izcelsmes valsti, un papildu apdrošināšanas vajadzības atcelšana ārvalstīs.

Jautājums par medikamentu un medicīnas izstrādājumu viltojumiem ir vēl viens ļoti svarīgs jautājums, raugoties no kopējā tirgus viedokļa. Direktīvā uzsvērts, ka tā ir nopietna problēma, īpaši saistībā ar pārrobežu veselības aprūpi, un tas pats attiecas uz medicīnas tūrismu. Direktīva risina šo problēmu, nodrošinot, ka maksa par ārstēšanos tiek atlīdzināta līdz garantētajam līmenim izcelsmes valstī vai, ja ārstēšanas procedūra maksāja mazāk par šo summu, tiek atlīdzinātas faktiskās izmaksas. Ieviestie risinājumi palīdzēs uzlabot pacientu stāvokli Eiropas Savienībā un stiprinās kopējo tirgu, tāpēc es balsoju par direktīvas pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. (DE) Es biju priecīgs, ka varēju nobalsot par ziņojumu, kas pēc vienošanās ar Padomi otrajā lasījumā nesīs būtiskus uzlabojumus pacientu brīvajā kustībā Eiropas Savienības iekšienē. Ambulatorā ārstēšana tagad nerada nekādas problēmas ES pilsoņiem, un stacionārā ārstēšana ir kļuvusi daudz vienkāršāka. Tieši šādās jomās Eiropa var dot svarīgu pievienoto vērtību. Rezultātā veselības aprūpes nozare pakāpeniski tiek pārveidota no individuālu pakalpojumu mozaīkas par vienotu vienību.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Mūsu pilsoņiem ir ļoti svarīgi, lai būtu iespēja saņemt vajadzīgu un ļoti kvalitatīvu veselības aprūpes pakalpojumu mājās vai citur. Es esmu priecīgs, ka šis ziņojums runā arī par pacienta mobilitāti Eiropas Savienībā. Lietuviešiem, kuri dzīvo un strādā ārvalstīs, ir jābūt garantētai iespējai saņemt vajadzīgo ārstēšanu, nemaksājot nesaprātīgas naudas summas vai negaidot mēnešiem ilgi neziņā. Informācija ir galvenais faktors. Es atbalstu referentes priekšlikumu, ka katrai dalībvalstij jāuztur valsts kontaktpunkts pacientu informēšanai par veselības aprūpes pieejamību un administratīvajām procedūrām. Tomēr dažreiz pilsoņa paša valstī nav pieejama ārstēšana visām slimībām, tāpēc šādos gadījumos ārstēšana jāsniedz citā valstī. Mums jācenšas nodrošināt, ka pārrobežu veselības aprūpes pakalpojumi jeb „medicīnas tūrisms” (kā to apzīmē referente šajā gadījumā) nevājina mūsu valsts veselības aprūpes sistēmas. Ir vajadzīgs precīzs līdzsvars. Zemas cenas un viegla ceļošana padara Lietuvu īpaši pievilcīgu citiem ES iedzīvotājiem, kas varbūt meklē lētākas ārstēšanās un lētāku operāciju iespējas ārvalstīs. Bez stingras kontroles „medicīnas tūrisms” varētu radīt papildu uzcenojumus par pakalpojumiem vai nevajadzīgu loģistiku, īpaši tādās jaunās ES dalībvalstīs kā Lietuva.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Veselības pakalpojumu struktūras ir ļoti atšķirīgas visā ES, un es atbalstu šo direktīvu, kura iezīmē saskanīgu pieeju pārrobežu veselības aprūpes finansēšanā.

Lai gan pārrobežu veselības aprūpe ietekmē procentuāli tikai nelielu ES pilsoņu daļu, šo pacientu pašreizējo tiesību skaidrojums šajā atsevišķajā tiesību aktā nodrošinās, ka pilsoņi, kas vēlas braukt uz citu dalībvalsti medicīniskās aprūpes nolūkā, tiek finansiāli aizsargāti. Ir svarīgi, ka pacientiem, kuri dzīvo tuvu valsts robežām, kā arī mazāku dalībvalstu iedzīvotājiem, kas slimo ar retām slimībām, tiek sniegts finansiāls atbalsts, kad viņi meklē medicīnas aprūpi citur Eiropas Savienībā.

Vienošanās ļaus pacientiem saņemt atlīdzību par saņemtās ārstēšanas izmaksām, nepārsniedzot summu, kas paredzēta piederības valsts veselības sistēmā par līdzīgu ārstēšanu. Šī direktīva par pārrobežu veselības aprūpi nodrošinās arī to, lai dalībvalstis izveidotu kontaktpunktus pietiekamas informācijas sniegšanai pilsoņiem, kas vēlas doties ārstēties ārvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) 19. janvārī Eiropas Parlaments pieņēma Eiropas tiesību aktu par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē.

Es varu tikai atbalstīt veselības aprūpes pieejamību visiem ES pilsoņiem neatkarīgi no valsts, kurā viņi dzīvo. Taču tas nav galvenais mērķis šajā dokumentā, kas, pirmkārt un galvenokārt, vairāk tiecas stiprināt iekšējo tirgu, nekā veicināt vispārēju veselības aprūpes pieejamību.

Dokumentā ir noteikts, ka došanās uz ārvalstīm, lai saņemtu aprūpi, varētu būt īpaši izdevīga pacientiem, kuru vārdi ir garos gaidīšanas sarakstos vai kuri nevar atrast specializētu veselības aprūpi.

Pacientu pirmās tiesības ir nekavējoties un pienācīgi, bez jebkādiem šķēršļiem saņemt ārstēšanu tur, kur viņi dzīvo. Ir nelietīgi pasniegt kā tiesības slimam cilvēkam pienākumu doties un finansēt braucienu uz ārzemēm, lai saņemtu kārtīgu ārstēšanu.

Tiek atbalstīta nevis sabiedrisko veselības aprūpes sistēmu garantēta, vienlīdzīgi pieejama, kvalitatīva veselības aprūpe, bet pacienti tiek aicināti izvēlēties sev ārstēšanu visā Eiropā līdzīgi jebkuram citam labumam, kas nodots brīvā apritē Eiropas Savienībā.

Es nevaru atbalstīt šādu veselības aprūpes koncepciju.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0028/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es piekritu šai rezolūcijai par FLEGT brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem ar Kamerūnas Republiku un Kongo Republiku. Ir jāuzsver, ka brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi (BPN) par kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību nevar kaitēt ES vispārējam mērķim apkarot klimata pārmaiņas un tiem jāgarantē ilgtspējīga mežu izmantošana. Es ceru, ka brīvprātīgie nolīgumi palīdzēs, nevis traucēs idejai kopīgiem spēkiem apturēt tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni un tās izstrādājumiem, kā arī atbalstīt centienus, lai apturētu atmežošanu un mežu degradāciju, ar to saistīto oglekļa emisiju pieaugumu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē.

Tāpēc es atbalstu aicinājumus Komisijai nodrošināt, lai ES politika būtu konsekventa, un veltīt vislielāko uzmanību tam, lai nodrošinātu, ka BPN neveicina rūpnieciskās mežistrādes darbību paplašināšanos arī neskartu mežu teritorijās, un strādāt kopīgi ar visām valdībām, kuras noslēgs BPN nākotnē, lai uzraudzītu un veiktu pasākumus tās negatīvās ietekmes novēršanai, kuru savvaļas dabai gan tieši, gan netieši rada koku izciršana komerciāliem mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) nozīmi cīņā pret tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni un tās izstrādājumiem Eiropas Savienībā. Es vēlos uzsvērt to nozīmi cīņā pret atmežošanu un mežu degradāciju, kā arī ar to saistīto oglekļa emisiju pieaugumu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Iepriekš minētie ziņojumi vienlaikus veicina ekonomikas izaugsmi, cilvēku attīstību un ilgtspējīgus pārtikas avotus. Es aicinu Komisiju nodrošināt saskanīgu ES politiku ar mērķi dot efektīvu ieguldījumu visu BPN iesaistīto pušu starptautiskajās saistībās.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju 20-40 % pasaules koksnes un tās izstrādājumu ir nelikumīgi iegūta. Turklāt atmežošana katru gadu palielinās par 13 miljoniem hektāru un rada aptuveni 20 % CO2 izplūdes visā pasaulē. Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi, ko Parlaments tikko ir pieņēmis, palīdzēs apkarot tirdzniecību ar nelegāli iegūtu koksni un tās izstrādājumiem, uzlabojot koksnes un tās izstrādājumu ieguves izsekojamību Kongo Republikā un Kamerūnas Republikā, pateicoties neatkarīgām revīzijas procedūrām un labas mežu pārvaldības politikai. Kopumā šie nolīgumi atgādina par atbildību, kāda ir Eiropas Savienībai, veicot sarunas par tirdzniecības nolīgumiem. Eiropas Komisijai jāīsteno konsekventa tirdzniecības politika un jānodrošina, ka tirdzniecības nolīgumi neved pie vērienīgas atmežošanas, apmierinot brīvās tirdzniecības prasības pēc koksnes un tās izstrādājumiem vai biokurināmā. Tieši tāpēc Parlaments uzstājīgi prasa Eiropas Komisijai regulāri sniegt ziņojumu par šo nolīgumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem (BPN), jo sarunas par šiem BPN dos mums iespēju definēt labo praksi nākamajām sarunām ar valstīm, kas piegādā kokmateriālus, ar mērķi izskaust to nelikumīgu ieguvi un panākt meža resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Nelikumīga mežizstrāde nav nekas cits kā to valstu dabas resursu izlaupīšana, kuras ir kokmateriālu piegādātājas, parasti jaunattīstības valstis, un tā ir skaidrs uzbrukums bioloģiskajai daudzveidībai un cilvēku dzīves kvalitātei, un viņu nākotnes izredzēm. Ja tādi nolīgumi kā tie, kuri panākti ar Kongo Republiku un Kamerūnas Republiku, izrādīsies efektīvi cīņā ar šo ļaunumu, tie var kļūt par labu pamatu turpmākiem tāda veida nolīgumiem. Es atzinīgi vērtēju Eiropas rūpes par citu valstu dabas resursu aizsardzību, bet man jāuzsver, ka, neskatoties uz tiesisko regulējumu, kas ir šo nolīgumu pamatā, uzvara cīņā pret tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni un tās izstrādājumiem lielā mērā ir atkarīga no koksnes un tās izstrādājumu ražotājvalstu valdībām un iestādēm. Bez to iesaistīšanās un efektīvas apņēmības nevienam instrumentam, par ko tās vienojas, nebūs nozīmes. Tāpēc šis modelis aicina arī šo valstu ES partneres uzņemties atbildību par to, lai tās saprot vajadzību aizsargāt savu nākamo paaudžu intereses un rīkojas visu interesēs, pretojoties tūlītējas peļņas vilinājumam.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ir cīnījusies par nelikumīgas mežizstrādes apkarošanu, cenšoties saglabāt meža resursus un veicināt to ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu parakstīšanu ar Kamerūnu un Kongo Republiku, lai uzlabotu meža pārvaldību un vajadzības gadījumā reformētu pašreizējās tiesību normas, tā nodrošinot to, ka darbības mežsaimniecības nozarē ir pārredzamas, ievēro pamatiedzīvotāju tiesības un nepalielina nevēlamu ietekmi uz vidi.

Šie nolīgumi ir būtiski, lai izskaustu nelikumīgu mežizstrādi un tādējādi apturētu atmežošanu un mežu degradāciju un ar to saistītās oglekļa emisijas, un bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Šajā nolūkā es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi aicināt Komisiju regulāri sagatavot un sniegt Parlamentam progresa ziņojumu par visu pašreizējo un nākamo nolīgumu dažādo noteikumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šī rezolūcija pamatoti konstatē, ka plaša mēroga tropisko mežu rūpnieciska izmantošana nav ilgtspējīga, jo tā degradē un iznīcina ekosistēmas, kuras ir ļoti svarīgas gan no funkcionālā viedokļa, gan attiecībā uz dabas bagātībām, ko tās aizsargā. Mēs arī uzskatām, ka rezolūcija pareizi un savlaicīgi norāda uz trūkumiem un pretrunām meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības brīvprātīgajos partnerattiecību nolīgumos. Tomēr tajā joprojām nav tas, kas vajadzīgs, lai risinātu nelikumīgas vai ilgt nespējīgas mežizstrādes problēmas cēloņus. Ir īpaši svarīgi minēt, ka šī problēma nav atdalāma no šo valstu ārkārtīgi vājās ekonomikas un tautas dziļās nabadzības, un no tā, ka dažkārt šī darbība ir vienīgais ienākumu avots daudzām ģimenēm. Tas nenovēršami liek secināt, kā tas ietverts mūsu ierosinātajā grozījumā, ka apturēt nelikumīgo vai neilgtspējīgo mežizstrādi var tikai tad, ja tiek uzlabots galēji smagais sociālais un ekonomikas stāvoklis šajās valstīs, mainot ekonomikas modeli, kurš pamatojas uz dziļu atkarību no nedaudzu izejvielu izmantošanas un eksportēšanas uz industrializētām valstīm, kas rada neokoloniālas atkarības attiecības un veicina jaunattīstības valstu resursu izlaupīšanu un to pakļaušanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Es vēlos vēlreiz izmantot Eiropas Parlamentu kā forumu, lai katram atgādinātu par mežu nozīmi attiecīgās valsts vai reģiona klimatam, ūdens pārvaldei, lauksaimniecībai un kultūrai, īpaši lauku teritorijās. No koksnes izgatavotu preču tirgus vērtība arī ir ievērojama. Tāpēc mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka koksne un tās izstrādājumi no Kamerūnas un Kongo Republikas vai jebkuras citas trešās valsts ir iegūti, transportēti un nonākuši tirgū likumīgi, ievērojot vietējo kopienu vajadzības un meža apsaimniekošanas tiesību aktus. Stāšanās partnerattiecībās ar šīm valstīm sola mežu apsaimniekošanas uzlabošanos un lielāku ticamību un konkurētspēju eksportētājvalstīm starptautiskajā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kas ir saistīta ar piekrišanas procedūrām brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem par meža tiesību aktu un tirdzniecību ar koksni un tās izstrādājumiem ar Kamerūnu un Kongo. Rezolūcija pareizi uzsver, ka izšķirīga nozīme būs pietiekošam finansējumam, pārraudzībai un NVO un pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanai, ja gribam, lai BPN sasniegtu savus mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Cīņā pret bioloģiskās daudzveidības izlaupīšanu jautājums par mežu iznīcināšanu ir absolūti būtisks. Pirmām kārtām tās ir sekas mūsdienu uz ražošanu orientētajai globalizācijas izpratnei, un tāpēc tā tomēr ir pilnīgi likumīga. Divpusēju brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu īstenošana, lai vērstos pret mežu nelikumīgu izmantošanu, ir ļoti neliels solis virzībā uz visu ekoloģisko noziegumu sodīšanas mehānisma izveidi. Šie nolīgumi, kas joprojām ir ļoti robusti, tomēr ir pelnījuši uzmundrinājumu un, jo īpaši, uzlabojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mežizstrāde Āfrikas valstīs bieži tiek veikta nelikumīgi, kas atstāj smagu ietekmi uz ražotājvalstu dabas resursu aizsardzību, kā arī uzbrūk bioloģiskajai daudzveidībai un ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti un viņu nākotnes izredzes.

Šāda veida nolīgumu parakstīšana ar Kongo Republiku un Kamerūnu varētu palīdzēt mainīt šo tendenci, ja tie būs efektīvi un tiem skaidri izdosies apturēt nelikumīgo mežizstrādi šajās Āfrikas valstīs. Tas, ka ES izmanto šo nolīguma veidu, lai aizstāvētu citu dabas resursus, ir ievērības cienīgs fakts. Tomēr, lai šīs iniciatīvas būtu sekmīgas, ir ļoti svarīgi arī ražotājvalstu valdībām un iestādēm palīdzēt šajā cīņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Mēs nevaram cerēt, ka partnerattiecību nolīgumi par mežu resursu ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē radīs brīnumus. Nelikumīgo mežizstrādi būs iespējams efektīvi apkarot tikai tad, ja būs iespējams vietējās sistēmas padarīt izturīgākas pret korupciju, ja sētas durvis, kuras pašlaik tiek izmantotas, lai apietu pašreizējos noteikumus, būs iespējams aizvērt un, visbeidzot, ja varēs uzlikt jūtamus sodus un sankcijas par noteikumu neievērošanu. Attiecībā uz kaitējumu, ko videi rada darbības mežsaimniecības nozarē, ir svarīgi neaizmirst kaitējumu, ko rada transports. Lai gan mēs nevaram cerēt uz brīnumiem no šī nolīguma, tas ir solis pareizajā virzienā, kas arī ir iemesls, kāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem (BPN) par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību ar Eiropas Savienību. Es balsoju „par”, jo uzskatu, ka sarunas par šiem BPN ļauj mums sagatavot pamatnostādnes par labu praksi, lai radītu precedentu citām notiekošajām sarunām par BPN ar koksnes ražotājvalstīm.

Sakarā ar to es atzinīgi vērtēju, ka ES uzņemas savu atbildības daļu par nelikumīgas mežizstrādes, kā arī ar to saistītās tirdzniecības izskaušanu un par centienu pastiprināšanu saistībā ar meža resursu saglabāšanu un ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka iesaistīto pušu saistības uzlabot meža pārvaldību ir pārredzamas un tās ievēro pamattautu tiesības, nodrošinot meža bioloģisko daudzveidību, klimatu un cilvēku ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem ar Kamerūnu un Kongo Republiku. Es vēlos uzsvērt vajadzību sarunās par nākamajiem šāda veida nolīgumiem paredzēt pasākumus, kas nodrošina mērķus izskaust nelikumīgo mežizstrādi, saglabāt un ilgtspējīgi izmantot meža resursus, un ievērot vietējo iedzīvotāju tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pēc pamatīgas pārbaudes kopā ar vairākām NVO mēs esam nolēmuši atbalstīt šo divu BPN parakstīšanu. Zaļo ieteikumi tika vienprātīgi pieņemti komitejā. Tomēr mēs savā paskaidrojuma rakstā prasījām, lai Komisija izskaidro dažas detaļas sīkāk. Tā, lai paustu papildu bažas, ar visu politisko grupu atbalstu tika iesniegts debatēm jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, uzsverot, ka Komisijai jāpanāk, ka daži kritēriji tiek droši garantēti ne tikai parakstīšanas stadijā, bet arī nolīgumu visbūtiskākajā īstenošanas stadijā. Piemēram, mēs prasām, lai Komisija pēc sešiem mēnešiem kopš BPN stāšanās spēkā sniedz ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, lai starp ieinteresētajām pusēm un pilsonisko sabiedrību, tostarp vietējiem un pamatiedzīvotājiem, nodrošinātu dialoga turpināšanos un tā uzturēšanu īstenošanas gaitā. Dokumentā tiek uzsvērts mežu plaša mēroga izmantošanas risks un komerciālās mežizstrādes tiešā, kā arī netiešā ietekme uz savvaļas dzīvniekiem, bioloģisko daudzveidību, atmežošanu, mežu degradāciju un vietējiem un pamatiedzīvotājiem. Mēs esam mēģinājuši arī izvirzīt būtisko vajadzību nodrošināt runas brīvību un cilvēktiesību ievērošanu, lai katra sūdzība tiktu sadzirdēta katrā valstī, uz kuru attiecas BPN.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību ar kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem ar Eiropas Savienību (FLEGT) ir Eiropas modelis, kas pašlaik ir projekta stadijā, kā izskaust nelikumīgu starptautisko tirdzniecību ar kokmateriāliem un koksnes izstrādājumiem.

Apstiprinātās partnerattiecības ar Kamerūnas Republiku un Kongo Republiku ietver labās prakses pamatnostādnes, kas var veidot svarīgu precedentu citām uzsāktajām sarunām ar kokmateriālu ražotājvalstīm. Apstiprinātā dokumenta pamatideja ir kopīgiem spēkiem apturēt tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni un tās izstrādājumiem, kā arī atbalstīt centienus, lai apturētu atmežošanu un mežu degradāciju, ar to saistīto oglekļa emisiju pieaugumu un bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Vienlaikus tas veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu cilvēces attīstību un cieņu pret pamatiedzīvotājiem un vietējiem iedzīvotājiem.

Lai gan meži ir to valstu suverēns īpašums, kurās tie atrodas, meža vide ir cilvēces kopējais mantojums, un meži ir jāsargā, jāsaglabā un, ja iespējams, jāatjauno, tiecoties sasniegt galveno mērķi, proti, saglabāt bioloģisko daudzveidību un ekosistēmu funkcijas, aizsargāt pasaules klimata sistēmu no pašreiz notiekošajām pārmaiņām.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Atbilstīgi FLEGT pamatnostādnēm tropu mežu kokmateriālu eksportētājvalstis ir sākušas veidot brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus (BPN) ar ES, lai garantētu kokmateriālu izsekojamību un likumīgo ieguvi. Šajos nolīgumos ir paredzētas arī neatkarīgas pārbaudes procedūras. Tas ļauj tām noteikt standartu mežu apsaimniekošanai un izmantošanai. Es varu tikai atzinīgi vērtēt to, ka Komisija ir noslēgusi nolīgumus ar Kamerūnu un Kongo Republiku. Šie nolīgumi veido labu pamatu turpmākiem BPN, piemēram, ar noteiktām Āzijas valstīm un Kongo Demokrātisko Republiku.

Vēl viens svarīgs apsvērums Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai ir tas, ka Komisija ir apņēmusies pēc sešiem mēnešiem kopš brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma stāšanās spēkā ziņot par veiktajiem pasākumiem, lai veicinātu un uzturētu notiekošo dialogu starp ieinteresētajām pusēm un civiliedzīvotāju kopienām, tostarp vietējiem un pamatiedzīvotājiem. Pārmērīga mežu izmantošana apdraud ne tikai vietējos iedzīvotājus, bet arī faunu un floru, un bioloģisko daudzveidību. Atmežošana, kas palielina globālo sasilšanu, ar šiem nolīgumiem tiks mazināta.

 
  
  

Ieteikums: Yannick Jadot (A7-0371/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es piekrītu mērķim nodrošināt tiesisku regulējumu, lai identificētu un nodrošinātu koksnes izstrādājumu izsekojamību, izveidojot valsts neatkarīgas pārbaudes procedūras, kas apliecina, ka visi koksnes materiāli un izstrādājumi, ko Kamerūnas Republika eksportē uz Eiropas tirgiem, ir pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti likumīgi, ar mērķi izveidot tiesiskas saimniekošanas un izmantošanas pamatus Kamerūnas kokmateriālu nozarē un stiprināt mežsaimniecības regulējuma un pārvaldības ieviešanu. Es arī uzskatu, ka šis nolīgums ir ārkārtīgi svarīgs, jo šī valsts ir galvenā Āfrikas kokmateriālu eksportētāja uz Eiropu un vairākos pārvaldības līmeņos ir nopietnas problēmas, piemēram, vides degradācija un korupcija. Jānodrošina arī, ka starptautiskās saistības, ko uzņēmusies ES un Kamerūna, tiek pildītas attiecībā uz vidi, pilsoniskās sabiedrības uzraudzības pieņemšanu un vietējo kopienu un pamatkopienu lielāku iesaistīšanos, kas nodrošina tām iespēju izmantot savas pamattiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo ieteikumu. Kamerūna, kurā 40 % teritorijas klāj meži, ir Āfrikas lielākā cietkoksnes eksportētāja uz Eiropu. Tā pārdod 80 % zāģmateriālu Eiropas Savienībai. Taču ražošanu nomāc nopietnas problēmas pārvaldībā, kas izraisa vides degradāciju, nevienlīdzību, noplicināšanu un korupciju. Līdz šim NVO apskati rāda, ka 20 % Kongo kokmateriālu, kas ievesti Eiropas tirgos, ir nelikumīgas izcelsmes, neatkarīgi no tā, vai tie ir ražošanai, pārdošanai, pārstrādei vai eksportam. Šis brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Savienību un Kamerūnu ir labs piemērs, kā, atbildīgi veicot iepirkumu, mēs varam pozitīvi ietekmēt vides kvalitāti trešās valstīs vai pasaulē vispār, samazināt piesārņojumu un pretoties klimata pārmaiņām, nabadzībai un korupcijai. Es uzskatu, ka atbildīgas pirkšanas princips var būtiski veicināt negodīgas un nelikumīgas tirdzniecības apjoma samazināšanos un mežu un bioloģiskās daudzveidības nosargāšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju saistības, kas noslēgtas starp ES un Kamerūnas Republiku, lai uzlabotu meža pārvaldību un vajadzības gadījumā reformētu pašreizējās tiesību normas, tā nodrošinot to, ka darbības mežsaimniecības nozarē ir pārredzamas, ievēro pamatiedzīvotāju tiesības un neveicina nevēlamu ietekmi uz vidi.

Meža vide ir kopīgs pasaules mantojums, un tas jāsarga, jāsaglabā un, ja iespējams, jāatjaunina, sekojot augstākajiem mērķiem par pasaules bioloģiskās daudzveidības un ekosistēmu funkciju uzturēšanu un klimata aizsargāšanu. Lai šos mērķus sasniegtu, partnervaldībām Āfrikā un trešās valstīs ir būtiski radīt resursu apsaimniekošanas un zemes izmantošanas plānus. Vienlaikus tām jāaprēķina palīdzība, kas būs vajadzīga no ārvalstu partneriem un starptautiskām organizācijām, lai virzībā uz šiem mērķiem sasniegtu progresu.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, jo tas nodrošinās tiesisku regulējumu likumīgai kokmateriālu izmantošanas pārvaldīšanai Kamerūnā un to eksportam uz ES. Mērķis ir izskaust korupciju, kas pieļauj tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtiem kokmateriāliem, un attīstīt labas pārvaldības prakses paraugu šajā jomā.

Pilsoniskās sabiedrības locekļu iesaistīšana nolīguma noslēgšanā ir pozitīvs solis, un tai jāturpinās, lai nodrošinātu ārēju kontroli pār progresu krāpšanas izskaušanas procesā un ilgtspējīgas tirdzniecības attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ieteikumu brīvprātīgajam partnerattiecību nolīgumam starp ES un Kamerūnas Republiku, jo tas nosaka politiskas un tiesiskas reformas, kas ļaus Kamerūnas kokapstrādes nozarei veicināt labu pārvaldību un pārredzamību, lai apkarotu krāpniecību un tirdzniecību ar nelikumīgi iegūtu koksni.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma noslēgšana starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku par tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību mežsaimniecības nozarē attiecībā uz ES importēto koksni saskaņā ar meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un tirdzniecību (FLEGT) ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā negatīvo ietekmi, ko neizbēgami rada nelikumīgi iegūto kokmateriālu tirdzniecība. Šim nolīgumam jādod iespēja identificēt kokmateriālu izcelsmi un jārosina neatkarīgu pārbaudes procedūru īstenošana, kas to var pierādīt. Es ceru, ka Kamerūnas saikne ar FLEGT efektīvi samazinās nelegāliem tirgotājiem pieejamos resursus un nodibinās efektīvu un pārredzamu sistēmu pārbaudei, vai kokmateriāli iegūti likumīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ir cīnījusies par nelikumīgas mežu izciršanas apkarošanu, cenšoties saglabāt meža resursus un veicināt to ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu parakstīšanu ar Kamerūnu, lai uzlabotu meža pārvaldību un vajadzības gadījumā reformētu pašreizējās tiesību normas, tā nodrošinot to, ka darbības mežsaimniecības nozarē ir pārredzamas, ievēro pamatiedzīvotāju tiesības un neveicina nevēlamu ietekmi uz vidi.

Šie nolīgumi ir būtiski, lai izskaustu nelikumīgu mežizstrādi un tā apturētu atmežošanu un mežu degradāciju, un ar to saistītās oglekļa emisijas un bioloģiskās daudzveidības izzušanu visā pasaulē. Šajā nolūkā es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi aicināt Komisiju regulāri sagatavot un sniegt Parlamentam progresa ziņojumu par visu pašreizējo un nākamo nolīgumu dažādo noteikumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Lai gan mērķi, kas izvirzīti šajā nolīgumā izsekojamības un sertifikācijas nolūkos par koksni un tās izstrādājumiem, kuru izcelsme ir Kamerūnas Republika, ir slavējami, tie neatbilst vērienam, kāds, mūsuprāt, ir vajadzīgs, lai risinātu mežu iznīcināšanas un līdz ar to no ekoloģijas viedokļa ārkārtīgi vērtīgu resursu integritātes apdraudējuma problēmu, kas ir vitāli svarīga vietējo kopienu un pamatiedzīvotāju eksistencei un dzīves veidam. Referents pats saprot nolīguma vājumu, pievienojot garu sarakstu ar bažām, kurām šis nolīgums tiešā veidā nepievēršas. Nolīgums īpaši neizslēdz iespēju, ka plaša mēroga mežizstrāde var palielināt meža, tostarp arī pirmatnīgā meža ar augstiem bioloģiskās daudzveidības līmeņiem, degradāciju un atmežošanu. Referents atzīst, ka nolīgums sekmēs Kamerūnas izcelsmes koksnes importu Eiropas Savienībā un ka tas var nonākt pretrunā ar ES mērķi apkarot klimata pārmaiņas. Tiek atzīts, ka vietējās kopienas un pamatiedzīvotāji nav tikuši tieši iesaistīti nolīguma apspriešanā. Tiek atzīts arī mērķtiecīga finansējuma trūkums, kā arī tehniska atbalsta un cilvēku resursu trūkums, kas nepieciešams nolīguma īstenošanai. Tie ir daži no iemesliem citu starpā, kāpēc mēs atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski.(IT) Fakts, ka Kamerūna ir vadošā Āfrikas cietkoksnes eksportētāja uz Eiropu, nosaka vajadzību regulēt preču plūsmu ar partnerattiecību nolīgumu, par ko mēs šodien balsojam. Korupcija un nelikumība, kas rada grūtības tirdzniecībai ar Kamerūnu, reāli jārisina, attīstot sistēmu, kā pārbaudīt likumību un nodrošināt neatkarīgas revīzijas visā sistēmā. Lai gan saglabājas šaubas par šā nolīguma faktisko efektivitāti, es uzskatu, ka ir pareizi atbalstīt Jadot kunga ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim dokumentam, jo Kamerūnas un Eiropas Savienības brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma mērķis ir nodrošināt tiesisku pamatregulējumu, kas var noteikt un nodrošināt koksnes izsekojamību, iedibināt valsts un neatkarīgas pārbaudes procedūras, lai apliecinātu, ka visi no Kamerūnas uz Eiropas tirgiem eksportētie kokmateriāli ir likumīgi pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti, lai nodrošinātu pamatu Kamerūnas mežu tiesiskai pārvaldei un izmantošanai un nostiprinātu mežsaimniecības regulējumu un pārvaldību. Manuprāt, mums jāapstādina nelikumīgā tirdzniecība ar kokmateriāliem un korupcija un jāizveido efektīva, pārredzama kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumīgas ieguves uzraudzības sistēma. Kamerūnas un ES brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums, ko noslēdza saskaņā ar PTO noteikumiem, paredz vairākas politikas un regulējuma reformas, kas ļaus Kamerūnas kokapstrādes nozarei ieviest labu pārvaldību un lielāku pārredzamību. BPN izveido inovatīvu procedūru krāpniecības un nelikumīgu darbību apkarošanai kokmateriālu tirdzniecībā, tostarp definē likumīgu tirdzniecību ar kokmateriāliem, sistēmu, kā pārbaudīt likumību, un visas sistēmas neatkarīgas revīzijas, kas plānotas, lai panāktu ilgtspējīgāku tirdzniecību ar kokmateriāliem. Ir jāuzsver, ka šie brīvprātīgie partnerattiecību nolīgumi par tirdzniecību ar kokmateriāliem nedrīkst darboties pretēji ES vispārējam mērķim attiecībā uz klimata pārmaiņu apkarošanu un tiem jāgarantē meža ilgtspējīga izmantošana, jāaptur atmežošana un degradācija, kā arī ar to saistītās oglekļa emisijas un bioloģiskās daudzveidības izzušana visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Izskatāmais rezolūcijas projekts attiecas uz svarīgu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku. Šo partnerattiecību galvenais mērķis ir radīt tiesisku pamatregulējumu kokmateriālu izsekojamības nodrošināšanai, procedūru izveidošanai, lai apliecinātu no Kamerūnas uz Eiropas valstīm eksportēto kokmateriālu daudzumus un pārbaudītu, vai tirdzniecība atbilst tiesiskajām un, galvenais, vides prasībām. Kamerūna ir Āfrikā vislielākā cietkoksnes eksportētāja uz Eiropu, kas iepērk 80 % no tās ražojumiem. Ņemot vērā šo faktu, mums jāapsver vajadzība pieņemt pārraudzības sistēmas un procedūras šajā tirgus jomā, lai izvairītos no tādām tirgus darbībām, kurās tiek izmantotas nelikumīgas procedūras. Es nolēmu atbalstīt šo ieteikumu, jo esmu pārliecināts par to, ka jāattīsta nolīgumi ar valstīm ārpus Eiropas. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka šīm partnerattiecībām jāievēro noteikumi, kas pieņemti, lai aizsargātu vidi, un tās jāpakļauj stingrām pārbaudēm, lai nodrošinātu, ka šīs darbības kļūst par reālām iespējām attīstībai un izaugsmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Cīņā pret bioloģiskās daudzveidības izlaupīšanu jautājums par mežu iznīcināšanu ir absolūti būtisks. Pirmām kārtām tās ir sekas mūsdienu uz ražošanu orientētās globalizācijas izpratnei, un tāpēc tas joprojām notiek pilnīgi likumīgi. Divpusēja ES un Kamerūnas brīvprātīga partnerattiecību nolīguma īstenošana, lai vērstos pret mežu nelikumīgu izmantošanu, ir ļoti neliels solis virzībā uz visu ekoloģisko noziegumu sodīšanas mehānisma izveidi.

Neatkarīgu lēmumu pieņemšana par eksporta licenču piešķiršanu un pārbaudi ir jāgarantē valsts dienestiem, un kokmateriālu tirdzniecības veicināšanai, kā arī mežsaimniecības ražošanas attīstībai jānosaka robežas, kas ir ekoloģiski ilgtspējīgas. Par šādu pasākumu trūkumu jāizsaka īpaša nožēla. Turklāt nopietni iebildumi ir par kontroles sistēmas uzticamību, ņemot vērā to, ka daļa Kamerūnas iestāžu savu pienākumu izpildi atstāj novārtā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mežizstrāde Āfrikas valstīs bieži tiek veikta nelikumīgi, kas atstāj smagu ietekmi uz ražotājvalstu dabas resursu aizsardzību, kā arī uzbrūk bioloģiskajai daudzveidībai, ietekmē cilvēku dzīves kvalitāti un viņu nākotnes izredzes.

Es ceru, ka nolīgums, kas panākts sarunās ar Kamerūnu, efektīvi apkaros mežu nelikumīgu izciršanu valstī, tādējādi veicinot apstākļu uzlabošanos iedzīvotājiem, kas pārtiek no ienākumiem, kuri gūti šajā ekonomikas nozarē, un ka tas veicinās arī bioloģiskās daudzveidības uzlabošanos un Kamerūnas dabas resursu aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Lai gan partnerattiecību nolīgums ar Kamerūnu mežsaimniecības nozarē ir slavējams un, tā kā to ievieš Starptautiskajā mežu gadā, tas ir arī ļoti ērts veids Eiropas Savienībai, kā uzlabot savu tēlu, tomēr jāšaubās, vai nolīgums ir tā papīra vērts, uz kura tas uzrakstīts. Korupcija Kamerūnā ir dzīves realitāte. Pasaules rangu tabulā, ko 2010. gadā izveidoja Transparency International, tā bija 146. vietā. Vides organizācijas apgalvo, ka Kamerūnas valdība zina par noziegumiem pret vidi, kuri notiek mežrūpniecības nozarē, bet korupcija neļauj uzņēmumus pārraudzīt un saukt pie atbildības. Saka, ka ārvalstu uzņēmumi kontrolē vairāk nekā 60 % no kokmateriālu ieguves un apstrādes, un trīs ceturtdaļas kokmateriālu eksporta. Lai gan mēs nevaram cerēt uz brīnumiem no nolīguma, tas ir solis pareizajā virzienā, kas arī ir iemesls, kāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Četrdesmit procentus Kamerūnas virsmas platības sedz meži — pagaidām —, jo Kamerūna ir vislielākā tropu koksnes eksportētāja Āfrikā, un nevienā citā valstī meži netiek tik vērienīgi izcirsti. Eksperti lēš, ka 10 līdz 15 gados ekoloģiski vissvarīgākās koku sugas Kongo baseinā būs izzudušas, ja mežu izciršana turpināsies tādā pašā veidā, kā to darīja līdz šim — tiecoties pēc maksimālas ieguves. Tas lielā mērā rada draudus Āfrikas zaļajām plaušām, kas ir vitāli svarīgas pasaules klimatam, un apdraud Kamerūnas unikālo floru un faunu. Lai aizsargātu Kamerūnas tropu mežus, būtiska ir cīņa pret korupciju un kukuļošanu (amatpersonu, kā arī valsts īpašuma mežu īrnieku līmenī), efektīva saukšana pie kriminālatbildības, ilgtspējīga mežsaimniecība, kurā izciršanas apjoms ir tikai tik liels, cik ataugs, kā arī labākas apmācības meža cirtējiem, lai novērstu kaitējumu zemei mežizstrādes gaitā. Bet galvenais, Eiropas uzņēmumiem jāuzņemas atbildība, jo aptuveni 80 % no iegūtā tiek nosūtīti uz Eiropu. Saistībā ar šo ES jārīkojas, veicot tiešus un izlēmīgus pasākumus. Tāpēc es nobalsoju par šo ziņojumu, jo tas dodas pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku, kura mērķis ir nostiprināt meža pārvaldību, attīstīt Kamerūnas koksnes izstrādājumus un palielināt valsts konkurētspēju starptautiskajā tirgū.

Šiem mērķiem jāievēro meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības nolīgums: kopienas zemes īpašumtiesību un piekļuves tiesību stiprināšana, nodrošinot pilsoniskās sabiedrības, īpaši pamatiedzīvotāju, efektīvu līdzdalību politikas veidošanā par jautājumiem, kas saistīti ar mežsaimniecības pārvaldību, pārredzamības palielināšanu un korupcijas mazināšanu. Iepriekšminētie mērķi netiks sasniegti bez reālas un efektīvas Kamerūnas Republikas iestāžu iesaistīšanās.

Es piekrītu referentam, kad viņš, ņemot vērā jaunās kompetences, ko Lisabonas līgums piešķir Eiropas Parlamentam, izceļ vajadzību pārraudzīt dažādās BPN sarunu un īstenošanas stadijas un kad viņš aicina Komisiju citu dokumentu starpā nodrošināt Parlamentam pētījumus par nolīguma sociālo, ekonomisko un vides ietekmi tā īstenošanas novērtēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku (ES un Kamerūnas BPN, kas noslēgts 2010. gada 6. maijā) mērķi ir nodrošināt tiesisku pamatregulējumu, kas ļauj konstatēt un nodrošināt kokmateriālu izsekojamību, iedibināt valsts un neatkarīgas pārbaudes procedūras, lai apliecinātu, ka visi no Kamerūnas uz Eiropas tirgiem eksportētie kokmateriāli ir iegūti likumīgos veidos, un lai nostiprinātu mežsaimniecības noteikumu piemērošanu un pārvaldību.

Lielākā daļa kritēriju, kas izriet no BPN definīcijām, ir ievēroti. 40 % Kamerūnas teritorijas ir klāta ar mežiem, un tā ir lielākā Āfrikas cietkoksnes eksportētāja uz Eiropu, pārdodot tai 80 % zāģmateriālu. Taču pārvaldībā ir nopietnas problēmas (korupcija), kas ved pie vides degradācijas.

Tāpēc steidzami jāizveido procedūras nelikumīgas kokmateriālu tirdzniecības apkarošanai, efektīvāk analizējot un pārraugot tirdzniecības modeļus. ES un Kamerūnas BPN paredz virkni politisku un tiesību aktu reformu un stāsies spēkā, tiklīdz solītās tiesību aktu izmaiņas būs īstenotas un likumības pārbaudes sistēma izveidota.

Šo iemeslu dēļ es balsoju par priekšlikumu, kas atļauj Parlamentam sekot Padomes nostājai.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Kamerūnas un ES brīvprātīgais parnerattiecību nolīgums paredz vairākas politiskas un tiesību aktu reformas, kas ļaus Kamerūnas kokapstrādes nozarei izveidot labu pārvaldības praksi un lielāku pārredzamību. Ir svarīgi garantēt, ka visi kokmateriāli un koksnes izstrādājumi, kuru izcelsme ir Kamerūnā un kuri ienāk Eiropas tirgos, ir pilnīgi likumīgi iegūti, kā arī, ka visas īstenotās reformas nodrošina vietējo iedzīvotāju un pamatkopienu tiesību ievērošanu un ka tām ir reāla ietekme uz korupcijas apkarošanas līmeni un vietējās pilsoniskās sabiedrības lomas stiprināšanu. Tāpēc es balsoju par šā nolīguma parakstīšanu, un es ceru, ka uzņemtās saistības un meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības mērķi tiks pilnībā ievēroti, kad tas tiks īstenots.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. (HU) Es uzskatīju, ka ir vērts balsošanā atbalstīt ziņojumu, kas piekrīt brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma noslēgšanai starp Kamerūnu un Eiropas Savienību. Es uzskatu, ka Kamerūnai, lielākajai cietkoksnes eksportētājai no Āfrikas uz Eiropu, ir ļoti svarīgi piemērot stingrus noteikumus darbībai šajā jomā. Mēs nedrīkstam pieļaut turpmāku vides ļaunprātīgu izmantošanu un iznīcināšanu. Ir jāizveido efektīva un pārredzama pārraudzības sistēma. Es esmu pārliecināts, ka Eiropas politiķiem jāveltī īpaša uzmanība vides aizsardzībai un jāatbalsta visi centieni palīdzēt mūsu vides kvalitātes aizsardzībai ne tikai Eiropā, bet arī visā pasaulē.

 
  
  

Ieteikums: Yannick Jadot (A7-0370/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es piekrītu mērķim izveidot tiesību aktu sistēmu, lai ieviestu un nodrošinātu kokmateriālu izsekojamību, izveidotu neatkarīgas valsts pārbaužu procedūras, ar kuru palīdzību tiktu apliecināts, ka visi no Kongo uz Eiropas tirgu eksportētie kokmateriāli ir pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti likumīgi, lai Kongo kokmateriālu nozares pārvaldība un apsaimniekošana kļūtu likumīga, un stiprinātu mežsaimniecības tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību. Šis nolīgums ir būtisks, jo šī valsts eksportē kokmateriālus un koksnes izstrādājumus par vairāk nekā 250 miljoniem euro gadā un pusi no šā apjoma — uz Eiropas Savienību. Es arī piekrītu vajadzībai nodrošināt, ka tiek izpildītas starptautiskās saistības, ko Kongo Republika ir uzņēmusies cilvēktiesību un vides tiesību jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju apņemšanos, kas ir pausta brīvprātīgajā partnerattiecību nolīgumā (BPN) starp ES un Kongo Republiku ar mērķi uzlabot mežu pārvaldību un reformēt pašreizējos tiesību aktus šajā nozarē. Ir jānodrošina, lai pasākumi mežsaimniecības nozarē būtu pārredzami, lai tie ievērotu iedzīvotāju tiesības un neveicinātu negatīvu ietekmi uz vidi. Es gribētu uzsvērt neatkarīgu valsts pilsoniskās sabiedrības organizāciju un neatkarīgu ārējo novērotāju nozīmi attiecībā uz uzraudzību, lai visas iesaistītās puses pareizi īstenotu brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ieteikumu par brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu starp ES un Kongo Republiku, jo tajā ir noteiktas politiskas un tiesiskas reformas, kas ļaus Kongo kokmateriālu nozarei veicināt labu pārvaldību un pārredzamību saistībā ar krāpniecības un nelikumīgas izcelsmes kokmateriālu tirdzniecības apkarošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Nelikumīgas izcelsmes kokmateriālu tirdzniecība ir problēma, kas nopietni ietekmē ražotājvalstis, pie kurām pieder Kongo Republika, un tā apdraud ekosistēmas, dzīves veidus un jaunattīstības valstu ekonomiku kopumā. Diemžēl Eiropas Savienība turpina pieņemt nelikumīgus kokmateriālus, tādēļ ir atzinīgi jāvērtē pasākumi, kuru mērķis ir kavēt to ievešanu Eiropas Savienībā. Šajā ziņā partnerattiecību nolīgums ar mērķi noteikt izcelsmi un likumību kokmateriāliem, kas tiek ievesti ES, acīmredzami ir pozitīvs pasākums. Tāpat kā attiecībā uz citām patēriņa precēm patērētājam ir jābūt iespējai izsekot kokmateriālu izcelsmei līdz pat to ieguves vietai un pārliecināties, ka tie atbilst uz tiem attiecināmajām juridiskajām prasībām.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ir centusies apkarot nelikumīgu mežizstrādi, tiecoties saglabāt meža resursus un veicināt to ilgtspējīgu izmantošanu visā pasaulē.

Tādēļ es atzinīgi vērtēju brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma ar Kongo Republiku parakstīšanu, lai uzlabotu mežu pārvaldību un vajadzības gadījumā reformētu pašreizējos tiesību aktus, tā nodrošinot, ka mežsaimniecības nozares pasākumi ir pārredzami, ievēro pamatiedzīvotāju tiesības un neveicina negatīvu ietekmi uz vidi.

Šie nolīgumi ir būtiski, lai izskaustu nelikumīgu mežizstrādi, tā apturot atmežošanu un mežu degradāciju un to radītās oglekļa emisijas un bioloģiskās daudzveidības izzušanu pasaules mērogā. Tādēļ es gribētu uzsvērt, ka ir jāaicina Komisija regulāri izstrādāt un iesniegt Parlamentam progresa ziņojumu par visu pašreizējo un turpmāko nolīgumu dažādo noteikumu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šī nolīguma mērķis ir nodrošināt izsekojamību un sertifikāciju Kongo Republikas kokmateriāliem. Šie mērķi ir šķietami slavējami, bet tie neatbilst tam vērienam, kādu mēs uzskatām par vajadzīgu attiecībā uz mežu iznīcināšanas problēmu un ar to saistītajiem draudiem ļoti vērtīgu resursu integritātei, raugoties no ekoloģijas un saglabāšanas viedokļa, kā arī no tā, cik lielā mērā tie ir būtiski vietējo kopienu un pamatiedzīvotāju eksistencei un dzīvesveidam. Referenta paša paustās bažas ir pietiekamas, lai pierādītu šī nolīguma trūkumus, pamatojot mūsu atturēšanos balsojumā. Konkrēti šis nolīgums pats par sevi nenodrošina, ka tiks apkarota atmežošana un neskartu mežu plaša mēroga degradācija, un tas var to pat veicināt gadījumā, ja nesekos turpmāki vai papildinoši pasākumi, jo tā mērķis ir sekmēt kokmateriālu importēšanu no Kongo Republikas uz ES. Tas var radīt acīmredzamas pretrunas ar ES noteiktajiem mērķiem par cīņu ar klimata pārmaiņām un bioloģiskās daudzveidības aizsardzību. Ir arī vērts uzsvērt, kā to dara referents, ka trūkst mērķtiecīga finansējuma vai tehniskā atbalsta un cilvēkresursu, kas ir vajadzīgi, lai īstenotu šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski.(IT) Tāpat kā attiecībā uz noteikumiem par Kamerūnu un, kaut arī man ir žēl, ka Lisabonas līgums nepiešķir Eiropas Parlamentam grozījumu pilnvaras, bet tikai prasa tā piekrišanu, es esmu nolēmis atbalstīt Jadot kunga ieteikumu. Katru gadu Kongo eksportē kokmateriālus un koksnes izstrādājumus par vairāk nekā 250 miljoniem euro un pusi no šā apjoma — uz Eiropas Savienību. Neskatoties uz faktu, ka, tāpat kā attiecībā uz Kamerūnu, tomēr pastāv bažas, vai mūsu balsojumam iesniegtais nolīgums ir patiešām efektīvs, es esmu nolēmis to atbalstīt, jo tas ir pirmais solis virzībā uz krāpniecības un nelikumības apkarošanu kokmateriālu tirdzniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim dokumentam, jo Kongo un Eiropas Savienības brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma mērķis ir nodrošināt tiesību aktu sistēmu, kas dotu iespēju ieviest un nodrošināt kokmateriālu izsekojamību un ieviest valsts un neatkarīgas pārbaužu procedūras, ar kuru palīdzību tiktu apliecināts, ka visi no Kongo uz Eiropas tirgu eksportētie kokmateriāli ir pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti likumīgi. Pēc manām domām, mums ir jāizbeidz kokmateriālu nelikumīgā tirdzniecība un korupcija un jāizveido efektīva, pārredzama sistēma kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumības uzraudzībai. Kongo eksportē kokmateriālus un koksnes izstrādājumus par vairāk nekā 250 miljoniem euro gadā un pusi no šā apjoma — uz Eiropas Savienību. Līdz šim 20 % no Kongo kokmateriāliem, kas importēti uz Eiropas tirgu, ir nelegālas izcelsmes, un tas attiecas gan uz ražošanu, gan tirdzniecību, pārstrādi vai eksportu. No 1993. gada līdz 1999. gadam notikušie kari stāvokli nav uzlabojuši un ir veicinājuši korupcijas attīstību. Tāpēc bija steidzami jāievieš kokmateriālu nelegālās tirdzniecības apkarošanas pasākumi, lai pilnveidotu bieži vien sarežģītās tirdzniecības plūsmas analīzi un uzraudzību. Ir jāuzsver, ka šie brīvprātīgie nolīgumi par kokmateriālu tirdzniecību nedrīkst būt pretrunā ar ES vispārējo mērķi par cīņu ar klimata pārmaiņām, un tiem ir jāgarantē meža ilgtspējīga izmantošana, jāaptur atmežošana un meža degradācija, un ar to saistītās oglekļa emisijas un bioloģiskās daudzveidības izzušana pasaules mērogā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Kā mēs labi apzināmies, liela daļa no Eiropas Savienībā izmantotajiem kokmateriāliem tiek ievesta no Kongo Republikas. Šajā nozarē strādājošo NVO pētījumi ir atklājuši, ka vismaz 20 % no Kongo kokmateriāliem ir nelegālas izcelsmes. Mērķis šim ieteikumam par lēmuma projektu par meža tiesību aktu ieviešanu ir nodrošināt, ka arī Kongo Republikā Eiropas Savienība var darīt to, kas jau ir pieprasīts Kamerūnai, proti, veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka kokmateriālu tirgū nenotiek nekāda nelikumīga un tāpēc nepieņemama iejaukšanās. To var panākt, kā ir ierosināts šajā ieteikumā, pieņemot pasākumus, kas ļaus ES nodrošināt, ka tās politiskās reformas, kas uzsāktas, izmantojot partnerattiecību nolīgumus, patiešām veicina gan tiesiskā, gan vides ziņā tīru ekonomiku, lai aizsargātu šo valsti no kriminālām darbībām un savu resursu ļaunprātīgas izmantošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Kongo eksportē kokmateriālus un koksnes izstrādājumus par vairāk nekā 250 miljoniem euro gadā un pusi no šā apjoma — uz Eiropas Savienību. Līdz šim NVO pētījumi ir atklājuši, ka 20 % no Kongo kokmateriāliem, kas importēti uz Eiropas tirgu, ir nelegālas izcelsmes, un tas attiecas gan uz ražošanu, gan tirdzniecību, pārstrādi vai eksportu. No 1993. gada līdz 1999. gadam notikušie kari stāvokli nav uzlabojuši un ir veicinājuši korupcijas attīstību. Tāpēc steidzami bija jāievieš kokmateriālu nelegālās tirdzniecības apkarošanas pasākumi, lai pilnveidotu bieži vien sarežģītās tirdzniecības plūsmas analīzi un uzraudzību. Šim brīvprātīgajam partnerattiecību nolīgumam ir jāpalīdz izskaust korupciju un būtiski samazināt nelikumīgas izcelsmes kokmateriālu tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Cīņā pret bioloģiskās daudzveidības izlaupīšanu mežu iznīcināšana ir ārkārtīgi būtisks jautājums. Pirmām kārtām tās ir sekas mūsdienu uz ražošanu orientētās globalizācijas izpratnei, un tāpēc tas joprojām notiek pilnīgi likumīgi. Divpusējā ES un Kongo brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma īstenošana, lai apkarotu mežu nelikumīgo izmantošanu, ir ļoti neliels solis virzībā uz vajadzīgā mehānisma izveidošanu sodīšanai par visiem ekoloģiskajiem noziegumiem. Valsts dienestiem ir jāgarantē neatkarīga lēmumu pieņemšana par eksporta licenču piešķiršanu un pārbaudi un jānodrošina atbalsts, lai cīnītos pret mežu juridiski nepareizu izmantošanu. Tas, ka trūkst šādu pasākumu, izraisa īpašu nožēlu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Āfrikas valstīs mežistrāde bieži vien tiek veikta nelikumīgi, kas ļoti smagi ietekmē ražotājvalstu dabas resursu aizsardzību, kā arī rada negatīvu ietekmi uz bioloģisko daudzveidību un uz cilvēku dzīves kvalitāti un viņu nākotnes izredzēm. Es ceru, ka nolīgums, par kuru ir notikušas sarunas ar Kongo Republiku, efektīvi apkaros nelikumīgu mežistrādi šajā valstī, tādā veidā sekmējot apstākļu uzlabošanos iedzīvotājiem, kuri dzīvo no ienākumiem, kas gūti šajā ekonomikas nozarē, un ka tas arī veicinās bioloģiskās daudzveidības uzlabošanos un dabas resursu aizsardzību Kongo Republikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Šāda veida nolīgumam būs kāda nozīme tikai tad, kad mēs varēsim būt pārliecināti, ka ārvalstu uzņēmumi vairs neizmanto vietējos uzņēmumus, kuriem nav konkrētu zināšanu par mežsaimniecību un vidi, un kad Kongo Republika apkaros korupciju. Mērķim ir jābūt izveidot tādu mežsaimniecības nozari, kas rīkojas atbildīgi un veic plānošanu, domājot par nākamajām paaudzēm. Kamēr vietējie iedzīvotāji neapzināsies šos jautājumus, visa šī lieta kopumā arī turpmāk būs izlikšanās.

Kamēr par ciršanas noteikumu neievērošanu netiks noteikti būtiski sodi un sankcijas, ES nolīgums būs pilnīgi veltīgs. Pat, ja notiek selektīva mežu ciršana, ir svarīgi atcerēties, cik daudz koku tiks zaudēts transportēšanas procesā, piemēram, lai uzbūvētu ceļus kokmateriālu izvešanai no meža. Kaut arī mēs nevaram cerēt uz brīnumiem no šī nolīguma, tas ir solis pareizajā virzienā, un tāpēc es esmu balsojis par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es arī balsoju par brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN) starp Eiropas Savienību un Kongo Republiku par meža tiesību aktu ieviešanu, pārvaldību un kokmateriālu un koksnes izstrādājumu tirdzniecību uz Eiropas Savienību. Es atzinīgi vērtēju mērķi izveidot tiesību aktu sistēmu, kas dod iespēju inter alia identificēt kokmateriālus un nodrošināt to izsekojamību; izveidot neatkarīgas un valsts pārbaužu procedūras, kas apliecina, ka visi kokmateriāli, ko Kongo Republika eksportē uz Eiropas tirgu ir pirkti, cirsti, transportēti un eksportēti likumīgi, lai Kongo kokmateriālu nozares pārvaldība un apsaimniekošana kļūtu likumīga; un stiprināt meža tiesību aktu ieviešanu un pārvaldību.

Attiecībā uz Kongo un ES brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu (BPN), kas tika noslēgts 2009. gada 9. maijā, es gribētu uzsvērt BPN definīcijās iekļauto kritēriju, tostarp sarunu procesam piemērojamo kritēriju izpildi, kā rezultāts ir novatorisks nolīgums, kura mērķis ir efektīvi novērst sliktu pārvaldību, kas ir kokmateriālu nelikumīgas tirdzniecības un korupcijas pamatā, kā arī izveidot kokmateriālu un koksnes izstrādājumu likumības uzraudzības efektīvu, pārredzamu sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības un Kongo brīvprātīgā partnerattiecību nolīguma (ES un Kongo BPN) mērķi ir izveidot tiesību aktu sistēmu, kas dotu iespēju nodrošināt kokmateriālu izsekojamību, ieviest valsts un neatkarīgas pārbaužu procedūras, ar kuru palīdzību tiktu apliecināts, ka visi no Kongo uz Eiropas tirgu eksportētie kokmateriāli ir iegūti likumīgi, un pastiprināt mežsaimniecības tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību.

NVO pētījumi ir atklājuši, ka 20 % no Kongo kokmateriāliem, kas importēti uz Eiropas tirgu, ir nelegālas izcelsmes, un tas attiecas uz visiem šī procesa posmiem. Tādēļ, dāmas un kungi, steidzami ir jāievieš kokmateriālu nelikumīgas tirdzniecības apkarošanas pasākumi.

ES un Kongo brīvprātīgajā partnerattiecību nolīgumā ir paredzētas vairākas politikas un tiesību aktu reformas, kas dos iespēju Kongo kokmateriālu rūpniecībā izveidot labu pārvaldību un panākt lielāku pārredzamību. Ir svarīgi nodrošināt, lai iesāktās politiskās un tiesību aktu reformas veicinātu nabadzības samazināšanos un iedzīvotāju dzīves apstākļu vērā ņemamu uzlabošanos.

Šis nolīgums stāsies spēkā, tiklīdz solītās tiesību aktu reformas būs īstenotas un ieviesta likumības kontroles sistēma. Visu iepriekšminēto iemeslu dēļ es atbalstu referenta priekšlikumu sekot Padomes nostājai.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Kongo un ES brīvprātīgajā partnerattiecību nolīgumā ir paredzētas vairākas politikas un tiesību aktu reformas, kas dos iespēju Kongo Republikas kokmateriālu nozarē izveidot labu pārvaldību un panākt lielāku pārredzamību. Ir svarīgi garantēt, lai visu Kongo Republikas izcelsmes kokmateriālu un koksnes produktu imports Eiropas tirgū būtu pilnīgi likumīgs un lai visas īstenotās reformas nodrošinātu vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu tiesību ievērošanu, sekmētu iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos un vides saglabāšanu un lai tās patiešām ietekmētu korupcijas apkarošanas līmeni un stiprinātu vietējās pilsoniskās sabiedrības spējas.

Tāpēc es balsoju par šī nolīguma parakstīšanu un ceru, ka, to īstenojot, tiks stingri ievērotas paziņotās apņemšanās un mērķi, ko nosaka meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) principi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu šo rezolūciju, jo uzskatu, ka mums ir jācenšas atrisināt atmežošanas un mežu degradācijas nopietno problēmu. Mežu integritātes saglabāšana arī turpmāk būs prioritāte.

Komisijai un Padomei ir jāpastiprina savi centieni, lai nodrošinātu, ka Kongo Republikā tiek ievērotas cilvēktiesības. Vēl viena problēma, kurai ir vajadzīgi profilaktiski pasākumi, ir korupcija, kas ir būtiski jāsamazina. Lai nodrošinātu korupcijas samazināšanos, ir svarīgi atbalstīt pasākumus, kas paredzēti, lai garantētu vietējās tiesu sistēmas neatkarību un jaunu tiesu procedūru izveidi.

Ir arī būtiski atjaunināt juridiskos dokumentus, kas ir paredzēti, lai uzlabotu sociālo taisnīgumu un ievērotu vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu tiesības. Nobeigumā es gribētu uzsvērt, ka ir vajadzīgi papildu tehniskie un finanšu resursi, lai atbalstītu kokmateriālu likumības kontroles sistēmas izveidi.

 
  
  

Ieteikumi: Yannick Jadot (A7-0371/2010) un (A7-0370/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Līdz ar to, ka Eiropas Parlaments ir piekritis brīvprātīgajiem partnerattiecību nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Kamerūnas Republiku un Kongo Republiku, ir gūts liels panākums cīņā pret nelikumīgu mežizstrādi un kokmateriālu nelikumīgu tirdzniecību. Sertifikācijas sistēma, kas nodrošina skaidru izsekojamību, dos labumu ne vien Eiropas ekonomikai un, jo īpaši Eiropas kokmateriālu rūpniecībai, bet arī Kamerūnas un Kongo ekonomikai un kokmateriālu rūpniecībai. Es noteikti atbalstu šos divus nolīgumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Saskaņā ar meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) principiem tropu cietkoksnes eksportētājvalstis ir sākušas parakstīt brīvprātīgos partnerattiecību nolīgumus (BPN) ar ES, lai nodrošinātu kokmateriālu izsekojamību un likumību, kā arī pārbaužu procedūras. Šo divu FLEGT brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu ar Kongo Republiku un Kamerūnas Republiku mērķis ir izveidot tiesību aktu sistēmu šādā nolūkā: 1) ieviest un nodrošināt kokmateriālu izsekojamību, 2) ieviest valsts un neatkarīgas pārbaužu procedūras, ar kuru palīdzību apliecinātu visu no partnervalsts uz Eiropas tirgu eksportēto kokmateriālu likumību, lai Kongo un Kamerūnas mežu pārvaldība un apsaimniekošana kļūtu likumīga, un 3) pastiprināt mežsaimniecības tiesību aktu piemērošanu un pārvaldību. 2009. gadā jau ir parakstīts BPN starp ES un Ganu. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam ir koplēmuma pilnvaras, un tam ir jādod sava oficiālā piekrišana par diviem BPN attiecībā uz Kamerūnu un Kongo Republiku. Tuvākajā nākotnē ir paredzēti vēl vairāki BPN, īpaši ar dažām Āzijas valstīm un arī ar Kongo Demokrātisko Republiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šīm rezolūcijām, jo uzskatu, ka ir svarīgi saglabāt dabiskos mežus, kuru izmantošana var izraisīt mežu degradāciju un atmežošanu, kā arī vides stāvokļa radikālu pasliktināšanos pasaulē.

Tādēļ ir vajadzīga mežsaimniecības nozares tiesību aktu sistēmas reforma, lai brīvprātīgais partnerattiecību nolīgums atbilstu meža tiesību aktu ieviešanas, pārvaldības un tirdzniecības (FLEGT) rīcības plāna mērķiem un lai nodrošinātu sociālo un vides kritēriju izpildi. Ir jāatjaunina juridiskie dokumenti, kas paredzēti sociālā taisnīguma uzlabošanai, lai ievērotu vietējo un pamatiedzīvotāju kopienu tiesības, tā garantējot šīm grupām tiešas dalības principus jauno normatīvo dokumentu projektu izstrādē un pārredzamības nolīguma īstenošanas posmā.

Komisijai ir jānodrošina vietējo kopienu, kuras bieži vien ir klimata un vides degradācijas pirmie upuri, tiesību ievērošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Eiropas Parlaments ir balsojis par vairākiem nelikumīgas kokmateriālu tirdzniecības apkarošanas nolīgumiem starp Eiropas Savienību un Kongo un Eiropas Savienību un Kamerūnu.

Šie starptautiskie nolīgumi ir izstrādāti, lai nodrošinātu uz ES eksportēto kokmateriālu izsekojamību, lai cīnītos pret atmežošanu un saglabātu bioloģisko daudzveidību, kā arī aizsargātu pamatiedzīvotāju tiesības.

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas referents Y. Jadot ir iekļāvis vairākus Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas iesniegtos grozījumus.

Šie ziņojumi vēl ir jāīsteno, un mums ir jāpārliecinās, ka Komisija patiešām ņem vērā Eiropas Parlamenta viedokļus.

Tomēr šie ziņojumi var kļūt par atbalsta avotu visiem tiem, kuri cīnās par cita veida attiecībām ar dienvidu valstīm, jo īpaši ar valstīm Subsahāras Āfrikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es esmu balsojusi par to, lai ES parakstītu brīvprātīgo partnerattiecību nolīgumu ar Kamerūnas Republiku un ar Kongo Republiku. Šis 2011. gads ir Starptautiskais mežu gads. Veselīgi meži ir būtiski, lai saglabātu vietējo bioloģisko daudzveidību, un tie dod svarīgu ieguldījumu to mērķu īstenošanā klimata jomā, kurus mēs sev esam noteikuši, jo meži darbojas kā dabīgi CO2 absorbētāji. Veģetācija un mežaini apgabali ir tikuši iznīcināti visā pasaulē, arī Centrālāfrikā. Satelītattēli atklāj, ka pēdējos 30 gados Āfrikas meži ir zaudēti aptuveni 25 000 km² platībā. Šie jaunie partnerattiecību nolīgumi sekmēs šo divu valstu mežsaimniecības nozares atbildīgu pārvaldību, par ko ES ir netieši atbildīga, jo tā importē kokmateriālus. ES tagad atzīst šo atbildību. Kokmateriālu izsekojamības un likumības pārbaužu sistēmas ieviešana nodrošinās arī vajadzīgo pārredzamību.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0022/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Kaut arī šajā rezolūcijā ir atsauce par darba vīzām, pretēji pārējām ES valstīm attiecībā uz Maltu ir ļoti maz ticams, ka Klusā okeāna valstu pilsoņi to izvēlēsies par darba meklējumu vietu. Tādēļ es balsoju par ierosināto sākotnējo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski.(FR) Rezolūcija izskaidro Parlamenta šaubas par Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Tajā ir norādīti šā nolīguma mērķi (attīstība, tirdzniecības saišu stiprināšana starp ES un Klusā okeāna valstīm) un uzsvērtas problēmas, ko radījusi atkāpe no apstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumiem. Tomēr saskaņā ar manu atteikšanos pieņemt šo nolīgumu es balsoju pret šo rezolūciju, kas, manuprāt, nepietiekoši uzsver problēmas, ko izraisījusi atkāpe no apstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumiem, jo īpaši attiecībā uz tunzivi.

Es gaidu, kad Eiropas Komisija mums iesniegs ietekmes novērtējumu, ko paredz šis nolīgums. Tas analizē nolīguma sekas attiecībā uz nodarbinātību Eiropas Savienībā un arī Klusā okeāna valstīs, kā arī attiecībā uz Eiropas zivsaimniecības un apstrādes nozari. Ir neiespējami pārbaudīt izcelsmi apstrādātām tunzivīm, kas tiek ievestas Eiropas tirgū. Es sekošu sarunām par galīgo partnerattiecību nolīgumu starp ES un Klusā okeāna valstīm, un es panākšu, ka nolīgums neietver nekādas atkāpes no izcelsmes noteikumiem attiecībā uz apstrādātiem zivsaimniecības produktiem no Papua-Jaungvinejas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju centienus, kas virzīti uz tirdzniecības attiecību padziļināšanu starp Klusā okeāna valstīm un ES, lai atbalstītu reģionālo integrāciju un veicinātu Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstu (ĀKK) ekonomikas progresīvu integrāciju pasaules ekonomikā.

Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme, lai sekmētu ĀKK valstu ilgtspējīgu sociālo un ekonomikas attīstību un stimulētu vispārējos centienus attiecībā uz nabadzības izskaušanu šajās valstīs. Tādēļ tirdzniecības attiecībām starp šo reģionu un ES ir jāveicina un jāpaplašina tirdzniecība, ilgtspējīga attīstība un reģionālā integrācija, vienlaikus sekmējot ekonomikas dažādošanu un nabadzības samazināšanos.

Jaunattīstības zemēs tirdzniecības politika kļūst svarīgāka nekā jebkad pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, un es aicinu, lai sarunas ar visām 14 ĀKK Klusā okeāna reģiona valstīm par visaptverošu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu notiktu pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. (DA) Attiecībā uz 6. grozījumu par 23. punkta 3. apakšpunktu mēs uzskatām, ka katrai dalībvalstij atsevišķi ir jālemj par vīzas piešķiršanu trešās valsts valstspiederīgajam. Ja tas ir darba vīzas jautājums, darbam vienmēr ir jābūt ar tādiem pašiem nosacījumiem kā gadījumā, ja to veiktu ES pilsonis attiecīgajā dalībvalstī. Mēs arī vēlētos, lai būtu precīzāk formulēta frāze „par „aprūpes sniedzējiem” vai līdzīgos darbos”.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Pašreizējā finanšu un ekonomikas krīze uzsver to, ka jaunattīstības valstīm tirdzniecības politika ir svarīgāka nekā jebkad. Šā reģiona īpašais raksturs, ko nosaka zivsaimniecība un ar zivsaimniecību saistīti pasākumi un rūpniecības nozares, atklāj vislabāko turpmākas eksporta izaugsmes potenciālu ar nosacījumu, ka zivsaimniecības pasākumi tiek veikti ekoloģiski ilgtspējīgā veidā.

Ciktāl tas attiecas uz stratēģiju „Atbalsts tirdzniecībai”, tās mērķis ir uzlabot jaunattīstības valstu spēju izmantot jaunas tirdzniecības iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par rezolūciju par Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp ES un Klusā okeāna reģiona valstīm, ņemot vērā faktu, ka tas ir tikai viens solis virzībā uz sarunām par jaunu, plašāku partnerattiecību nolīgumu.

Tajā pašā laikā Eiropas Komisijai ir jāpatur prātā, ka sarunās par turpmāko nolīgumu būs jāiesaista lielāks šā reģiona valstu skaits, lai nolīgums neizraisītu šķelšanos reģiona iekšienē. Turklāt šim nolīgumam nav jāļauj trešo valstu uzņēmumiem ES muitas nodokļu atbrīvojuma sniegtos labumus izmantot veidā, kas kaitē vietējiem uzņēmumiem, darba ņēmējiem un ienākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka partnerattiecību nolīgums atbalstīs reģionālo integrāciju un veicinās Āfrikas, Karību un Klusā okeāna reģiona valstu ekonomikas progresīvu integrāciju pasaules ekonomikā, vienlaikus arī sekmējot šo valstu sociālās sfēras un ekonomikas ilgtspējīgu attīstību, tā dodot ieguldījumu nabadzības izskaušanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Kaut arī Pagaidu partnerattiecību nolīgumu ar ES ir parakstījušas tikai Papua-Jaungvineja un Fidži Salu Republika, es uzskatu, ka tas ir pelnījis mūsu atbalstu, jo tas nodrošina, ka Eiropas tirgus ir atvērts šo valstu vietējiem izstrādājumiem un, no otras puses, šo valstu tirgi tiek pakāpeniski atvērti Eiropas izstrādājumiem. Es ceru, ka tirdzniecības attiecības starp Klusā okeāna valstīm un ES pieaugs un kļūs ciešākas, vienlaikus ievērojot dažādu apgabalu īpatnības un paturot prātā tās īpašās vajadzības, kas ir vistrūcīgākajiem. Tāpēc ir jāizmanto šis tirdzniecības mehānisms, paturot prātā nolīgumu parakstījušo valstu attīstības vajadzības, un jāizmanto kā instruments, lai sekmētu šo vajadzību risināšanu. Visaptverošajā nolīgumā, kas varētu tikt noslēgts, nav jāatstāj novārtā šajā rezolūcijā norādītie galvenie jautājumi: 1) sarunas par intelektuālā īpašuma tiesībām; 2) valsts iepirkuma pārredzamība; un 3) darba vīzu piešķiršana.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Mana rezolūcija, kas ir pievienota dotajai piekrišanai par ES un Klusā okeāna valstu Pagaidu partnerattiecību nolīgumu, noskaidro to, ka Parlaments, atzinīgi vērtējot šo Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (PEPN), kas aptver tikai Fidži un Papua-Jaungvineju, uzskata, ka jebkurai virzībai uz pilnīgu EPN ir jāaptver visas 14 Klusā okeāna salu valstis. Tas ir svarīgi attiecībā uz reģionālo solidaritāti, kohēziju un integrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES un Klusā okeāna valstu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu mērķim ir jābūt tirdzniecības paplašināšanai, ilgtspējīgai attīstībai un reģionālajai integrācijai, vienlaikus sekmējot ekonomikas dažādošanu un nabadzības samazināšanos. Kaut arī pašreiz šo nolīgumu ir parakstījušas tikai Papua-Jaungvineja un Fidži Salu Republika, tas ir svarīgs solis ekonomikas turpmākās attīstības virzienā šajā reģionā, kas ietver 14 valstis, un būtisks faktors starptautiskās tirdzniecības attīstībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Plaši izplatītais uzskats, ka tirdzniecības attiecību veicināšanai starp šo reģionu un ES ir jāsekmē un jāpaplašina tirdzniecība, ilgtspējīga attīstība un reģionālā integrācija, vienlaikus arī veicinot ekonomikas dažādošanu un nabadzības samazināšanos, ir īpaši svarīga iezīme šajā Eiropas Parlamenta rezolūcijā par Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm. Izmantojot šo Pagaidu nolīgumu, tiks panākti Tūkstošgades attīstības mērķi.

Šis jautājums kopā ar īsta reģionālā tirgus izveidi nosaka būtisku pamatu Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīguma (PEPN) veiksmīgai īstenošanai; tāpat tas attiecas arī uz turpmāk iespējamo visaptverošo EPN. Reģionālā integrācija un sadarbība ir būtiska Klusā okeāna valstu sociālajai un ekonomikas attīstībai.

Es balsoju „par”, jo esmu pārliecināta, ka šis PEPN var sekmēt šo reģionu ekonomisko attīstību, un es piekrītu rezolūcijā minētajām bažām, ka šāda attīstība ir jāpapildina ar vides ilgtspējas politiku un iekļaušanas politiku. Kā daļa no Lisabonas līguma piešķirtajām kompetencēm Parlamentam ir uzticēts uzraudzīt šī nolīguma īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maurice Ponga (PPE), rakstiski.(FR) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt Pagaidu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Klusā okeāna valstīm. Šis nolīgums parāda Eiropas Savienības apņemšanos attiecībā uz šo pasaules reģionu un raida spēcīgu politisko signālu šā reģiona valstīm. Es par to priecājos. Politiskā rezolūcija, kas ir pievienota šim lēmumam par nolīguma apstiprināšanu, rada izdevību noteikt mūsu prasības. Mēs vēlamies izveidot līdzsvarotas un taisnīgas attiecības ar Klusā okeāna valstīm — tādas, kas ļauj attīstīties šīm salu valstīm, vienlaikus aizsargājot mūsu pašu pilsoņu intereses. Kaut arī šajā pagaidu nolīgumā ir ietverti īpaši noteikumi attiecībā uz zivsaimniecības produktu izcelsmi, ir svarīgi pārzināt šo atkāpi. Lai nodrošinātu, ka šī atkāpe, kas ļauj radīt darbavietas un labklājību, patiešām dod labumu vietējiem iedzīvotājiem un nerada kaitējumu Eiropas zivsaimniecības produktu apstrādes un konservu nozarēm, bija būtiski noteikt, lai pēc iespējas ātrāk tiktu veikts šīs atkāpes ietekmes novērtējums, un dot iespēju vajadzības gadījumā to atcelt. Garantijas pastāv, lai nodrošinātu, ka šis nolīgums ir taisnīgs un ka vajadzības gadījumā tiks veikti pasākumi, lai aizsargātu mūsu intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūciju par Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna valstīm, cerot, ka šis nolīgums, kas pašlaik ir noslēgts ar divām valstīm — Papua-Jaungvineju un Fidži Salu Republiku, varētu veidot pamatu plašāka apjoma nolīgumam. Šāds nolīgums būtu instruments, lai veicinātu Klusā okeāna reģiona ilgtspējīgu sociālo un ekonomikas attīstību, lai mazinātu nabadzību un stiprinātu reģionālo integrāciju un sadarbību saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Pagaidu partnerattiecību nolīgums starp Papua-Jaungvineju, Fidži Salu Republiku un Eiropas Kopienu tika parafēts 2007. gada 14 decembrī.

Šīs bija vienīgās Klusā okeāna reģiona valstis, kas pievienojās šim nolīgumam, jo tās visaktīvāk uzturēja tirdzniecības attiecības ar Eiropas Savienību, galvenokārt tāpēc, ka tās bija ieinteresētas aizsargāt savas cukura un tunzivju rūpniecības nozares. Nolīgumam ir arī jāgarantē šo valstu turpmākie ieguvumi, pateicoties jauniem noteikumiem par beznodokļu un bezkvotu piekļuvi tirgum.

Izmantojot labāku piekļuvi Eiropas tirgum, šīs valstis gūs labumu arī no jaunām ieguldījumu iespējām, kam būs pozitīva ietekme arī uz nodarbinātību. Ekonomisko partnerattiecību nolīgums paredz, ka pēc tam ir jāizveido ad hoc komiteja, lai uzraudzītu tā īstenošanu un regulāri pārbaudītu tā ietekmi uz vietējo sabiedrību un vietējo ekonomiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski.(FR) Rezolūcija izskaidro Parlamenta šaubas par Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu. Tajā ir norādīti šā nolīguma mērķi (attīstība, tirdzniecības saišu stiprināšana starp ES un Klusā okeāna valstīm) un uzsvērtas problēmas, ko radījusi atkāpe no apstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumiem. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, un tāpēc es atbalstīju Zaļo grupas iesniegtos grozījumus, kas pilnīgi saskan ar mūsu bažām. Es ceru, ka Eiropas Komisija nodrošinās mums nolīgumā paredzēto ietekmes novērtējumu, un es cieši sekošu sarunām par galīgo partnerattiecību nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Papua-Jaungvineju un Fidži, jo ir svarīgi attīstīt ciešas saites ar Klusā okeāna reģiona eksportētājvalstīm. Neskatoties uz dažu deputātu bažām, es uzskatu, ka mums ir jāveicina ciešāka sadarbība ar šīm valstīm, jo tas ļauj ES uzraudzīt tunzivju un citu zivju nozveju, kuras tiek konservētas Papua-Jaungvinejā. Šī rūpniecības nozare ir arī radījusi simtiem darba vietu nabadzībā novestās valsts vietējiem iedzīvotājiem.

 
  
  

Ieteikums: David Martin (A7-0365/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo uzskatu, ka tā palīdzēs noslēgt jaunus, Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem atbilstošus tirdzniecības nolīgumus ar Fidži Republiku un Papua-Jaungvineju. Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumi (PEPN) ir tādi preču tirdzniecības nolīgumi, kuru mērķis ir nepieļaut iespējamos traucējumus tirdzniecībai starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu un Eiropu. Lai gan pagaidu nolīgumus var uzskatīt par šā procesa pirmo soli, juridiski tie ir pilnīgi neatkarīgi starptautiski nolīgumi, kas ne vienmēr var novest pie pilna EPN noslēgšanas. Es atzinīgi vērtēju ieteikumus par galīgo nolīgumu parakstīšanu, ES naudas līdzekļu piešķiršanu šo nolīgumu finansēšanai, kurus nevajadzētu ņemt no Eiropas Attīstības fonda, vajadzību izveidot parlamentāro komiteju nolīgumu īstenošanas uzraudzībai un pārskatīšanas klauzulu, kas paredzētu vispārējās ietekmes novērtējumu, kurš jāveic pēc trim līdz pieciem gadiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. (NL) Partnerattiecību nolīgumiem ir jāveicina tirdzniecība starp ES un Papua-Jaungvineju un Fidži un jādod ieguldījums tirdzniecībā, attīstībā, ilgtspējīgā izaugsmē un nabadzības mazināšanā. Reģionālā integrācija ir būtiski svarīga šo valstu attīstībai. Tāpēc Komisijai ir jāpaskaidro, kādu ieguldījumu attīstībā dos šie pagaidu nolīgumi. Mums ir svarīgi parakstīt galīgo nolīgumu ar šā reģiona valstīm. Izcelsmes noteikumu atvieglojumi dod Papua-Jaungvinejai lielas iespējas attīstīt vietējo ekonomiku.

Taču ir svarīgi nodrošināt, lai visnabadzīgākās valstis netiktu izmantotas tikai kā tranzītvalstis to valstu produktiem, kuras neatbilst īpašas piekļuves shēmas piemērošanai. Vietējās ekonomikas intereses ir augstākā mērā svarīgas. Komisijai ir jāuzrauga nolīgumu īstenošana un pienācīgi jārīkojas, ja ietekmes novērtējums atklāj nopietnus tirgus kropļojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski.(FR) Šis ir nolīgums, ar ko piešķir Klusā okeāna reģiona precēm preferenciālus nosacījumus piekļuvei Eiropas tirgum. Es esmu par šā reģiona attīstību, bet uzskatu, ka atkāpe no noteikumiem par pārstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmi nav pieņemama. Šī atkāpe patiešām rada negodīgu konkurenci Eiropas zivju produktu konservu rūpniecībai un nedod patiesu labumu vietējiem iedzīvotājiem.

Turklāt tunzivju imports no Papua-Jaungvinejas pēdējos divos gados ir dubultojies, un mums ir iemesls bažīties, ka šī tendence turpmāk vēl pastiprināsies. Kā Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētāja vietnieks es nolēmu balsot „pret” šo nolīgumu, jo tajā nav ņemts vērā šīs komitejas pieņemtais atzinums, kurā bija ierosināts sarunu nobeigumā par Pagaidu partnerattiecību nolīgumu atcelt atkāpi no noteikumiem par pārstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Lai gan tikai neliels skaits valstu ir pieņēmušas Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (PEPN), tomēr tas parāda Eiropas apņemšanos atbalstīt Klusā okeāna valstu attīstību, izmantojot mehānismu, kas pārsniedz parastas palīdzības procedūras un tiecas mobilizēt vietējo ekonomiku cerībā ietekmēt uzņēmumu un darbavietu radīšanu un izraisīt lielāku cilvēku pārvietošanos un preču apriti. Lai gan es principā piekrītu šādam instrumentam, es tomēr nevaru ignorēt savas šaubas par to, kā PEPN ietekmēs zivsaimniecības nozari. Tāpēc es vēlos, lai Komisija izvērtē šo jautājumu īpaši rūpīgi, un uzskatu par pamatotu referenta lūgumu, lai Komisija sniedz Parlamentam ziņojumu par zvejniecību Klusajā okeānā un reģiona zivju krājumu pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Es piekrītu šim Padomes lēmuma projektam par Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīguma (PEPN) noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un divām Klusā okeāna valstīm — Papua-Jaungvineju un Fidži Republiku — šādu iemeslu dēļ: 1) šīs valstis ir reģiona lielākās tautsaimniecības, un tās jau agrāk ir parakstījušas ekonomisko partnerattiecību nolīgumus ar ES; 2) lai gan šādu partnerattiecību noslēgšana ar citām šā reģiona valstīm dotu potenciālu labumu, tomēr tā līdz šim nav bijusi iespējama; 3) šis ir pagaidu nolīgums, kurš Parlamentam būs vēlreiz jānovērtē, ja mēs vēlamies to vērst visaptverošā nolīgumā; 4) Fidži Republika ir uzņēmusies saistības pret ES attiecībā uz cilvēktiesībām, demokrātiskajiem principiem un tiesiskumu; 5) par spīti šā reģiona pilsoniskās sabiedrības un politiķu kritikai šīs partnerattiecības var dot ieguldījumu minēto valstu stratēģiskajā attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs jau ilgu laiku esam kritizējuši ekonomisko partnerattiecību nolīgumu slēgšanu ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupu (ĀKK). Neatkarīgi no to nolūka un daiļrunības, ar kādu tie tiek piedāvāti, šo nolīgumu mērķis faktiski ir brīvā tirdzniecība ar visām tās ārkārtīgi negatīvajām sekām. Nesen pēdējā ĀKK un ES Apvienotajā parlamentārajā asamblejā, kas notika 2010. gada decembrī, ĀKK valstu Padome izteica bažas par to, ka Eiropas Komisija neņem vērā to iebildumus attiecībā uz jautājumiem, kas skar šo valstu tautsaimniecības aizsardzību. Pastāv arī pretruna starp Komisijas izdaudzināto elastību un nelokāmo nostāju, ko tā pieņēmusi sarunās par tehniskiem jautājumiem. Par šo Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Fidži Republiku un Papua-Jaungvineju ES ir saņēmusi asu kritiku no Klusā okeāna reģiona sociālo un politisko organizāciju puses, kas nosodīja spiedienu, kurš izdarīts uz šīm abām valstīm, lai tās parakstītu nolīgumu, un draudus, ka tās zaudēs preferenciālo piekļuvi Eiropas tirgiem. Kritizētāji ir teikuši arī to, ka kopš nolīguma parakstīšanas brīža ievērojami ir mazinājusies Klusā okeāna reģiona valstu solidaritāte, radot šķelšanos, kas novedusi pie dažu reģionālo grupu izjukšanas spiediena dēļ, kas tika veikts, lai tās parakstītu pagaidu nolīgumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Nav nekā svarīgāka par bērnu veselību un viņu tiesību un labklājības aizsardzību. Bērniem ir jābūt arī tiesībām uz dzīvi ģimenē, un ir jānodrošina, ka bērniem nav jādzīvo ilgu laiku bērnu namos.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Nolīgums starp ES un Klusā okeāna reģiona valstīm piešķir Papua-Jaungvinejai vispārēju izņēmuma statusu attiecībā uz zivsaimniecības produktu, jo īpaši tunzivju, izcelsmes noteikumiem. Šī klauzula nozīmē, ka preces no minētās valsts var uzskatīt par Papua izcelsmes precēm, un tātad tās ir atbrīvotas no muitas nodevām un kvotām, pat tad, ja zvejnieki, zvejas apgabali un rūpnīcas, kas ražo zivju konservus, nepieder Papua-Jaungvinejai.

No tā labumu gūst Ķīnas, Austrālijas, Taizemes un citu valstu zvejas flotes, kas izkrauj savus lomus Papua ostās. Ieguvējas ir zivju konservu rūpnīcas, kas pieder minētajām valstīm, bet ir izvietotas Papua-Jaungvinejā un izmanto ārvalstu valstspiederīgos, liekot tiem strādāt neapmierinošos apstākļos. Ir skaidrs, ka Eiropas, jo īpaši Francijas zivsaimniecības nozare visvairāk cietīs no šīs negodīgās un nelikumīgās konkurences.

Eiropas Savienībā tunzivju imports no Papua-Jaungvinejas no 2008. līdz 2009. gadam palielinājās par 76 %, bet vienā pašā Francijā tajā pašā laika posmā tas palielinājās par 1500 %. Šīs atkāpes negatīvā ekonomiskā un sociālā ietekme ir visiem labi zināma, un arī bažas par šā reģiona zivju krājumiem ir pamatotas. Tāpēc es balsoju „pret” šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Klusā okeāna reģiona valstis veido unikālu teritoriju, kas sastāv galvenokārt no salu valstīm, kuras ir lielā mērā etniski daudzveidīgas un kuru kultūra stipri atšķiras no Eiropas kultūras. Tās prasa atšķirīgas politiskās un ekonomiskās prioritātes. Noslēdzot nolīgumu ar šīm valstīm, mēs vēlamies veicināt brīvu preču un pakalpojumu apriti, kas dotu komerciālu labumu abām pusēm. Taču, tiecoties pēc tirgus liberalizācijas, mums jānodrošina, ka mūs neuztver kā iebrucējus, kas vēlas tikai iegūt piekļuvi resursiem, šajā procesā vājinot reģionālo solidaritāti, kā mūsu kritizētāji vēlas likt mums domāt. Noslēgsim nolīgumus, veicināsim konkurētspēju, bet visos gadījumos ievērosim veselo saprātu un savstarpēju izdevīgumu, jo īpaši, palīdzot tādiem reģioniem kā Klusā okeāna valstis, kuras bieži piemeklē dabas katastrofas.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgums starp Eiropas Kopienu, no vienas puses, un divām ĀKK valstīm, proti, Papua-Jaungvineju un Fidži, no otras puses, ir jāuzskata par pirmo soli ceļā uz visaptverošu nolīgumu. Pagaidu partnerattiecību nolīgums attiecas uz visām svarīgajām tirdzniecības nolīguma jomām, bet pēc tam tas varētu attiekties arī uz intelektuālā īpašuma tiesībām un publisko iepirkumu. Es atbalstu šo nolīgumu, bet vienlaikus es labi apzinos tā iespējamo ietekmi uz Eiropas zivsaimniecības nozari, un es gaidu, lai Komisija šajā ziņā veic ietekmes novērtējumu, kas paredzēts Parlamenta pieņemtās rezolūcijas 15. punktā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Iniciatīvas rezultātā, kuru Parlaments šodien apstiprināja, ir radīts nolīgums, kas neapšaubāmi stiprinās tirdzniecību starp Eiropas Savienību un dažām Klusā okeāna reģiona valstīm. Pagaidu partnerattiecību nolīgums ir noslēgts ar Papua-Jaungvineju un Fidži Republiku, kuras ar to cer aizsargāt cukura ražošanas un tunzivju pārstrādes nozares. Es uzskatu, ka tas ir solis pretī attīstībai un labklājībai. Pateicoties arī izcelsmes noteikumiem, tas zivkopības nozarei un eksportam no šiem reģioniem radīs reālu pievienoto vērtību. Man ir jāuzsver arī tas, ka šim nolīgumam var būt liela nozīme attiecībās ar citām Klusā okeāna reģiona valstīm, tostarp ar Austrāliju un Jaunzēlandi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es priecājos par to, ka Parlaments sniedza pārliecinošu atbalstu manam ieteikumam piekrist ES un Klusā okeāna reģiona valstu pagaidu EPN. Pagaidu nolīgumu starp Papua-Jaungvineju, Fidži un Eiropas Kopienu ierosināja 2007. gada 14. decembrī. Šīs abas valstis bija vienīgās Klusā okeāna reģiona valstis, kas parakstīja nolīgumu, bet pārējās Klusā okeāna reģiona valstis — mazā preču tirdzniecības ar ES apjoma dēļ —– izvēlējās nolīgumu neparakstīt. Fidži un Papua-Jaungvineja nolīgumu parakstīja galvenokārt tāpēc, ka cerēja uz savu cukura un tunzivju ražošanas aizsardzību, kas pretējā gadījumā būtiski ciestu no vispārējās preferenču sistēmas piemērošanas. Pagaidu nolīgums aptver izcelsmes noteikumus un ar tirgus pieejamību saistītus jautājumus. Nolīgumā iekļauti tādi izcelsmes noteikumi attiecībā uz zivsaimniecību, tekstilrūpniecību un lauksaimniecību, kas veicina investīcijas un palielina nodarbinātības iespējas. Attiecībā uz tirgus pieejamību bija paredzēts piešķirt no nodevām un kvotām brīvu piekļuvi tirgiem, kura arī nodrošinātu investīcijas un nodarbinātības iespējas. Tirdzniecība un attīstības jautājumi jāskata plašākā reģionālā kontekstā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Pagaidu partnerattiecību nolīgums, kas parakstīts starp ES un Papua-Jaungvineju un Fidži salām, ir radies apkaunojoša spiediena rezultātā. Šis nolīgums paredz pakāpenisku muitas nodevu atcelšanu tādā apmērā, ko šīs valstis nespēj nodrošināt, eksporta un importa kvantitatīvo ierobežojumu aizliegumu un visu subsīdiju atcelšanu Papua-Jaungvinejai un Fidži salām lauksaimniecības produktu eksportam uz Klusā okeāna reģiona valstīm. Tas ietver pārskatīšanas klauzulu „sekmīgam pašlaik notiekošo sarunu par visaptverošu Ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN) noslēgumam”. Šie nolīgumi ir vēl viens Eiropas Savienības neokoloniālisma politikas pierādījums. Es balsoju „pret” to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem starp ES un Klusā okeāna reģiona valstīm jābūt noslēgtiem ar mērķi palielināt tirdzniecības apjomus, veicināt ilgtspējīgu attīstību un reģionālo integrāciju, vienlaikus sekmējot ekonomikas dažādošanu un nabadzības izskaušanu. Lai gan pašlaik tikai Papua-Jaungvineja un Fidži Republika ir parakstījušas nolīgumu, šis tomēr ir svarīgs solis ceļā uz turpmāko šā reģiona, kas aptver 14 valstis, ekonomikas attīstību, kā arī uz starptautiskās tirdzniecības attīstību. Šis ir pirmais solis ceļā uz šādu nolīgumu slēgšanu ar citām šā reģiona valstīm un ievērojamu to ekonomikas un iedzīvotāju labklājības veicināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Es balsoju „par” Pagaidu partnerattiecību nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna reģiona valstīm, jo es uzskatu, ka Eiropai ir svarīgi noslēgt tirdzniecības partnerattiecību nolīgumus ar trešām valstīm, kas spēj eksportēt produktus, kuriem Eiropas valstīm ir grūti nodrošināt piekļuvi. Starptautiskās tirdzniecības attīstība ir loģiski saistīta ar nolīgumiem, kas veicina tirdzniecību un padara komerciālo tīklu aizvien pieejamāku. Sarunas par jaunajiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) sākās 2002. gadā ar mērķi sekmēt un stiprināt reģionālās integrācijas procesus ĀKK valstīs. Minētais nolīgums attiecas uz izcelsmes noteikumiem zivsaimniecībā, tekstilrūpniecībā un lauksaimniecībā, kas noved pie investīcijām un nodarbinātības iespējām, kā arī pie piekļuves tirgum, kura ir brīva no nodevām un kvotām, tā radot investīciju un nodarbinātības iespējas. Pagaidu nolīgums ir izraisījis pārmaiņas arī valdību politikā, samazinot valstu regulējuma pilnvaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” ieteikumu ES un Klusā okeāna reģiona valstu Pagaidu partnerattiecību nolīguma noslēgšanai šādu iemeslu dēļ: Fidži salas un Papua-Jaungvineja ir nolēmušas noslēgt šo nolīgumu, galvenokārt cerot tādējādi aizsargāt savas cukura un tunzivju ražošanas nozares. Pagaidu nolīgums attiecas uz izcelsmes noteikumiem zivsaimniecībā, tekstilrūpniecībā un lauksaimniecībā, vienlaikus paredzot atkāpes, kuras var apdraudēt dažu ES ražošanas nozaru konkurētspēju. Tunzivju konservēšanas nozarei piešķirtā atkāpe ļauj tādām valstīm kā Papua-Jaungvineja kļūt par pārstrādes centriem lielam tunzivju apjomam, kuras nāk no vairākiem avotiem — Filipīnām, Taizemes, Ķīnas, Amerikas Savienotajām Valstīm, Austrālijas utt. Šīs tunzivis izkrauj Papua-Jaungvinejas ostās un pārstrādā rūpnīcās, kuras tur lielā steigā ir izvietojuši attiecīgo valstu uzņēmēji tikai tādēļ, lai gūtu labumu no pilnīga muitas nodevu atbrīvojuma, ko piešķīrusi Eiropas Savienība saskaņā ar šo pagaidu nolīgumu. Tas ir kaitējis Eiropas konservu ražošanas nozarei, kas sūdzas par negodīgu konkurenci.

Es tāpēc pievienojos referentam un aicinu ziņojumu iesniegt Parlamentam, lai tas novērtē īpašos Klusā okeāna reģiona valstu zivsaimniecības nozares aspektus un reālo ietekmi, kāda šiem pasākumiem varētu potenciāli būt ES tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Sarunas par jaunajiem ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem (EPN) starp Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un Eiropas Savienību sākās 2002. gadā, lai aizvietotu iepriekšējo vienpusējo tirdzniecības preferenču režīmu, kas nāktu par labu ĀKK valstīm.

Tā kā atsevišķi valstis interesējoši jautājumi tika risināti individuālās sarunās valstu līmenī un tā kā nebija gaidāms, ka partnerattiecību nolīgumi tiks nekavējoties noslēgti, tika pieņemts lēmums noslēgt pagaidu EPN, galveno uzmanību pievēršot preču tirdzniecībai līdz 2007. gada beigām. Šo nolīgumu mērķis bija novērst tirdzniecības pārtraukšanu, un tiem nebija obligāti jānoved pie visaptverošiem EPN.

Klusā okeāna reģionā tikai Fidži un Papua-Jaungvineja noslēdza šādu nolīgumu. Nolīgumā iekļauti tādi izcelsmes noteikumi attiecībā uz zivsaimniecību, tekstilrūpniecību un lauksaimniecību, kas veicina investīcijas un palielina nodarbinātības iespējas. Eiropas Komisija cer noslēgt visaptverošu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu ar Klusā okeāna valstu reģionālo grupu, un par to pašlaik notiek sarunas.

Es uzskatu, ka ir jāatbalsta Padomes nostāja, kas aizstāv Pagaidu partnerattiecību noslēgšanu, jo, manuprāt, resursu piegādes garantijām ir jābūt prioritātei, ņemot vērā resursu nepietiekamību un vides degradāciju. Ir arī būtiski saglabāt desmit gadus vecos nolīgumus ar ĀKK valstīm pat tad, ja tie ir atšķirīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maurice Ponga (PPE), rakstiski.(FR) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta lēmumu apstiprināt pagaidu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Klusā okeāna reģiona valstīm. Šis nolīgums demonstrē Eiropas Savienības saistības pret šo pasaules reģionu un raida spēcīgu politisku signālu šā reģiona valstīm. Es par to priecājos. Politiskā rezolūcija, kas saistīta ar lēmumu apstiprināt nolīgumu, dod mums iespēju izvirzīt savas prasības. Mēs vēlamies nodibināt līdzsvarotas un godīgas attiecības ar Klusā okeāna reģiona valstīm, attiecības, kas veicina šo salu valstu attīstību, vienlaikus aizsargājot mūsu pašu iedzīvotāju intereses. Tā kā pagaidu nolīgums ietver īpašus zivsaimniecības produktu izcelsmes noteikumus, bija svarīgi pievienot šo atkāpi.

Lai nodrošinātu, ka šī atkāpe, kam jāveicina darbavietu un bagātību radīšana, dod patiešām reālu labumu vietējiem iedzīvotājiem un nekaitē Eiropas zivsaimniecības produktu pārstrādes un konservēšanas nozarēm, bija svarīgi paredzēt tās ietekmes novērtējumu pēc iespējas ātrāk un — vajadzības gadījumā — paredzēt iespēju apturēt tās piemērošanu. Pastāv garantijas, kas nodrošina, lai šis nolīgums būtu godīgs un vajadzības gadījumā tiktu veikti mūsu interešu aizsardzības pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tirdzniecības attiecību veicināšana starp Klusā okeāna reģiona valstīm un ES saskaņā ar tūkstošgades attīstības mērķiem var sekmēt šā reģiona ilgtspējīgu sociālo un ekonomisko attīstību, kā arī mazināt nabadzību un stiprināt reģionālo integrāciju un sadarbību. Taču mani tāpat kā referentu māc bažas par izcelsmes noteikumu izņēmumiem un to negatīvo ietekmi uz ES zivju pārstrādes un konservēšanas nozarēm, kas Komisijai ir pienācīgi jānovērtē.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Zaļie saglabā savu agrāko negatīvo nostāju pret EPN noslēgšanu ar jebkādu no ĀKK reģioniem un tāpēc nesaskata nekādu pievienoto vērtību PEPN noslēgšanai ar šīm abām Klusā okeāna reģiona valstīm.

Šajā īpašajā gadījumā Zaļie baidās, ka PEPN preferenciālais tirdzniecības režīms ar ES varētu mazināt šā reģiona — kas aizņem plašu teritoriju Klusajā okeānā — integrāciju. Turklāt paredzamā tradicionālo eksportpreču — piemēram, vara, cukura, kopras, zivju un palmu eļļas (agrodegvielu!) — neiegrožotā palielināšanās nemaz neatbilst ilgtspējīgas attīstības vajadzībām. Tāpēc Zaļie atbalstīja Klusā okeāna reģiona tirdzniecības ministra (neveiksmīgo) prasību pārskatīt PEPN kritizētos aspektus, proti, definīciju „būtībā visa tirdzniecība”, aizliegumu uzlikt eksporta nodokļus, kā arī vājo jauno rūpniecības nozaru aizsardzību un lielākās labvēlības režīma klauzulu.

No globālo krājumu viedokļa alternatīvs risinājums būtu ierobežot noteikumu nozvejai 200 jūdžu platajā ekskluzīvajā ekonomikas zonā (EEZ), nevis nozvejai jebkuros ūdeņos. Un visbeidzot, ne mazāk svarīgs ir tas apstāklis, ka Fidži nav demokrātiska režīma. Mūsu ēnu referents J. Bové iesniedza šajā jautājumā 11 grozījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski.(FR) ES un Klusā okeāna reģiona valstu Pagaidu ekonomisko partnerattiecību nolīgums piešķir precēm no Klusā okeāna reģiona preferenciālus nosacījumus piekļuvei Eiropas tirgum. Es atbalstu šā reģiona attīstību, bet es uzskatu, ka atkāpe no noteikumiem par pārstrādātu zivsaimniecības produktu izcelsmi nav pieņemama, jo tā ļauj atbrīvot no muitas nodevām konkrētas valsts produktus, kas ražoti no citas valsts izcelsmes izejvielām. Šī atkāpe mudina zvejot zivis tropiskajā zonā, neņemot vērā zivju krājumu labu pārvaldību. Tā kā tirdzniecības preferences ietekmē zvejas zonas ne tikai Papua-Jaungvinejā, ir grūti noteikt katra loma izcelsmi, un šis apstāklis ir pretrunā ar Eiropas Savienības apņemšanos izskaust nelikumīgu, nedeklarētu un neregulētu zveju. Es bažījos arī par to produktu izsekojamību, kurus ieved Eiropā no šā reģiona. Balsojot „pret”, es vēlējos parādīt savu nepiekrišanu šādai klauzulai, kuru, manuprāt, turpmāk nedrīkst ietvert nevienā tirdzniecības nolīgumā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (RC-B7-0029/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā, kas cīnās par ikviena bērna labklājību un atzīst bērnu bāreņu un pamestu bērnu tiesības augt ģimenē un būt pasargātiem. Es atbalstu aicinājumu izpētīt iespēju koordinēt to pasākumu stratēģiju, kas saistīti ar starptautisko adopciju, ņemot vērā starptautiskās konvencijas, taču jāuzsver, ka, domājot par bērna interesēm, jādod priekšroka bērna adopcijai bērna dzimtenē, ja tāda iespēja pastāv.

Ļoti svarīgi ir izveidot sistēmu, kas nodrošinātu pārredzamību un saskaņotu rīcību, lai novērstu bērnu tirdzniecību nelegālas adopcijas nolūkos. Taču mums jāuzlabo, jāvienkāršo un jāatvieglo starptautiskā adopcija un jālikvidē nevajadzīga birokrātija, vienlaikus nodrošinot trešās valstīs dzimušu bērnu tiesību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Lisabonas līgumā nostiprinātā bērnu tiesību aizsardzība ir viens no Eiropas Savienības mērķiem, kuram būs jāpievērš vēl lielāka uzmanība pēc tam, kad būs stājusies spēkā Eiropas Savienības Pamattiesību harta. Tāpēc Eiropas Savienības politikai jāgarantē un jāīsteno bērnu tiesības saņemt aizsardzību un rūpes, kas vajadzīgas viņu labklājībai. Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka bērnu tiesību aizsardzības politika ir jāuzlabo. Pamesto un bērnu aprūpes iestādēs ievietoto bērnu skaits, kas dažās dalībvalstīs ir ļoti augsts, rada pamatu satraukumam. Turklāt bērnu tiesību pārkāpumi, pret bērniem vērsta vardarbība, bērnu tirdzniecība, iesaistīšana prostitūcijā, nelegāla nodarbināšana un citas nelikumīgas darbības Eiropas Savienībā joprojām ir ievērojama problēma. Es piekrītu, ka dalībvalstu sistēmu darbība ir jāizvērtē Eiropas līmenī, lai būtu iespējams noskaidrot jautājumus, kas attiecas uz bērnu tiesību aizsardzību, un vajadzības gadījumā veikt pasākumus, kas nodrošinātu efektīvāku bez pajumtes palikušu bērnu aizsardzību un dotu viņiem iespēju dzīvot ģimenē un justies pasargātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo pamesto bērnu problēma Eiropas Savienībā samilzt aizvien vairāk. Ir svarīgi aizsargāt tiesības veikt starptautisko adopciju, lai šie bērni nebūtu spiesti dzīvot bērnu namos. Komisijai jāinformē mūs par pasākumiem, kas veikti vai tiks veikti ES līmenī, lai aizsargātu nepilngadīgos, kurus paredzējuši adoptēt Eiropas pilsoņi. Es uzskatu, ka adopcija jāorganizē saskaņā ar valstu tiesību aktiem un starptautiskajām konvencijām. Komisijai jāizskaidro mums, kā šīs procedūras nodrošinās, lai vienmēr maksimāli tiktu aizsargātas bērna intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par kopīgo rezolūciju par starptautisko adopciju, jo esmu stingri pārliecināta, ka adopcijas stratēģiju un instrumentu saskaņošana Eiropas līmenī ne tikai palīdzēs uzlabot pašu procedūru, bet arī nodrošinās bāreņiem un pamestajiem bērniem lielāku aizsardzību un tiesības dzīvot ģimenē. Sinerģija starptautisko organizāciju, ES iestāžu un dalībvalstu starpā palīdzētu radīt pozitīvu ciklu, kura centrā būtu bērna vajadzības un kurš palīdzētu nodrošināt garantētus informācijas, sagatavošanas un atbalsta pakalpojumus audžuvecāku ģimenei. Visbeidzot, es uzskatu, ka uzlabota saskaņošana var nodrošināt adoptējamajiem bērniem lielāku drošību attiecībā uz pareizām adopcijas procedūrām un dokumentu savstarpēju atzīšanu, tādējādi novēršot bērnu tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par rezolūciju par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā. Bērnu tiesību aizsardzība ir viens no Eiropas Savienības svarīgākajiem mērķiem. Mums jāaizsargā ikviena bērna labklājība un intereses. Patlaban ir spēkā daudzas konvencijas par bērnu aizsardzību un vecāku atbildību. 1967. gada Eiropas Konvencijas par bērnu adopciju mērķis ir saskaņot dalībvalstu tiesību aktus, kas attiecas uz adopciju. Visas dalībvalstis ir parakstījušas 1993. gada Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos (Hāgas Konvenciju). Kaut arī adopcijas joma ietilpst dalībvalstu kompetencē, es uzskatu, ka ir jāizpēta iespēja Eiropas līmenī saskaņot to pasākumu stratēģiju, kuri saistīti ar starptautisko adopciju. Ir būtiski svarīgi garantēt, lai, izstrādājot šādu stratēģiju, tiktu ņemtas vērā starptautiskās konvencijas. Mums jātiecas uzlabot informācijas pakalpojumus, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas, ņemot vērā, ka visās starptautiskajās konvencijās par bērna tiesību aizsardzību ir atzītas bērnu bāreņu vai pamesto bērnu tiesības augt ģimenē un ka šīs tiesības ir jāaizsargā. Piemēram, ES iestādēm un dalībvalstīm aktīvi jācīnās pret bērnu tirdzniecību nelegālas adopcijas nolūkos.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Rumānija ir tā Eiropas valsts, kas 20. gadsimta deviņdesmitajos gados, uzreiz pēc komunisma sabrukuma, pieļāva laikam vissmagākās nelikumības saistībā ar starptautisko adopciju. Tas notika tāpēc, ka valstij, kas gandrīz pusgadsimtu bija dzīvojusi tumsībā, trūka vajadzīgās pieredzes, taču tikpat liela vaina gulstas uz tiem, kas tūlīt bija gatavi šīs nepilnības negodprātīgi izmantot. Tas noveda pie tā, ka tūkstošiem starptautiskajā adopcijā iesaistītu bērnu pazuda bez pēdām. Pateicoties atbalstam no Eiropas Savienības, kurai mēs gatavojāmies pievienoties, Rumānija veica visaptverošus grozījumus savos tiesību aktos, kas saistīti ar adopciju, par spīti milzīgajam starptautiskajam spiedienam, lai mēs neķertos pie tik radikāla līdzekļa kā atteikšanās no starptautiskās adopcijas. Ņemot vērā šos apstākļus un Rumānijas bēdīgo pieredzi starptautiskās adopcijas jomā, nevēlēšanās pieņemt tādu iestādi kā Eiropas Adopcijas aģentūra, kas novedīs pie īsta Eiropas adopcijas tirgus izveides, ir pilnīgi saprotama.

Jebkuras rezolūcijas par starptautisko adopciju mērķis drīkst būt tikai bērnu drošība neatkarīgi no valstu vai adoptētāju interesēm. Turklāt manā skatījumā — neatkarīgi no jebkādām rezolūcijām vai lēmumiem —adopcijai bērna dzimtenē ir jādod priekšroka ikvienā tiesiskajā sistēmā gan tagad, gan nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” Eiropas Parlamenta rezolūciju par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā, pamatojoties uz Rumānijas pieredzi šajā jomā. Ir tiešām jāveic visu valstu adopcijas sistēmu analīze, lai noskaidrotu to stiprās un vājās puses un ieteiktu dalībvalstīm piemērus paraugprakses pārņemšanai. Īsts progress būtu, ja tiktu panākta situācija, kurā ar starptautisko adopcijas instrumentu saistītā politika un stratēģijas tiktu koordinētas ES līmenī, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas, jo bērnu bāreņu un pamesto bērnu tiesībām augt ģimenē un būt aizsargātiem ir jākļūst par realitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” rezolūciju par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā. Kaut arī tas ietilpst dalībvalstu kompetencē, es uzskatu, ka bērnu tiesību aizsardzībai jābūt vienam no ES mērķiem. Šajā sakarībā es atbalstu vajadzību apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautisko adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas un pakalpojumus, kas tiek sniegti pēc adopcijas, ņemot vērā to, ka visās starptautiskajās konvencijās par bērna tiesību aizsardzību ir atzītas pamesto bērnu vai bērnu bāreņu tiesības augt ģimenē un saņemt aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Bērnu adopcija ir ārkārtīgi delikāts jautājums. Cilvēka cieņa un, šajā gadījumā, īpašās rūpes, ko prasa maksimāla bērnu interešu ievērošana, liek ņemt vērā starptautiskās konvencijas, kas attiecas uz šo jomu, un pildīt to prasības, kā arī pētīt paraugprakses piemērus un apmainīties ar pieredzi dalībvalstu starpā. Eiropas Savienība varēs pārraudzīt šos centienus un palīdzēt cīnīties ar bērnu tirdzniecības sērgu, kas galvenokārt skar nabadzīgākās valstis un cilvēkus, kuriem dzīvē ir veicies vismazāk.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienība ir vienmēr cīnījusies par to, lai tiktu aizsargātas bērnu tiesības un maksimāli aizstāvētas viņu intereses. Šīs rezolūcijas mērķis ir apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas, ņemot vērā to, ka visās starptautiskajās konvencijās par bērna tiesību aizsardzību ir atzītas bērnu bāreņu vai pamesto bērnu tiesības augt ģimenē un būt aizsargātam. Es balsoju „par” rezolūciju, jo uzskatu, ka, neraugoties uz to, ka adopcijas jautājums ietilpst dalībvalstu jurisdikcijā, ir nepieciešams minimāls Eiropas konverģences līmenis, ar nosacījumu, ka vienmēr tiek maksimāli ievērotas bērnu intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs visi esam vienisprātis, ka jāaizsargā bērnu labklājība un jānodrošina viņu tiesību ievērošana, kā minēts šajā Parlamenta rezolūcijā. Tomēr ar vispārēja rakstura paziņojumiem vien ir par maz — mums jāsaskata cēloņi, kas noveduši līdz situācijai, ka starptautiskās adopcijas aizsegā bērni tiek ļaunprātīgi izmantoti.

Galvenie iemesli, kāpēc bērni tiek pamesti, ir nabadzība, nepietiekami efektīvas sociālās aizsardzības sistēmas, sociālās infrastruktūras tīklu vai atbilstīgu sabiedrisko pakalpojumu trūkums, kā arī konflikti un militāra intervence.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Lai noteiktu aizvien pieaugošās pamesto bērnu problēmas apjomus, dalībvalstīm jāuzņemas aktīvāka loma starptautiskās adopcijas instrumentu uzlabošanā, veicinot un koordinējot starptautiskās adopcijas procedūras Eiropas līmenī, nekādā veidā neapdraudot bērnu tiesību drošību un aizsardzību un ievērojot visas starptautiskās konvencijas, kas aizsargā bērna tiesības. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm jānodrošina stingrāka kontrole starptautiskās adopcijas gadījumos, lai novērstu bērnu ekspluatāciju, ļaunprātīgu izmantošanu, nolaupīšanu un tirdzniecību. Dalībvalstīm jāatrod līdzsvars starp augstajiem starptautiskajiem standartiem un drošības mehānismiem, lai aizsargātu bērnu tiesības un samazinātu birokrātiju, un atvieglotu starptautiskās adopcijas procedūru. Turklāt dalībvalstīs jābūt pārredzamākiem noteikumiem attiecībā uz starptautiskās adopcijas procedūrām, un tām arī jānodrošina pastāvīga informācijas apmaiņa attiecībā uz adoptētā bērna dzīves apstākļiem jaunajā vidē. Nobeigumā piebildīšu, ka galvenajam kritērijam starptautiskajā adopcijā jābūt rūpēm par to, lai maksimāli tiktu ievērotas bērna intereses, īpašu uzmanību pievēršot bērniem ar īpašām vajadzībām, lai garantētu bērnu un ģimenes tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju „par” šo kopīgo rezolūciju, kas ļauj mums vienlaikus aizsargāt vecāku tiesības adoptēt bērnu no citas dalībvalsts un nodrošināt bērnu aizsardzību to adopcijas laikā un pēc adopcijas. Ir jābūt konkrētu noteikumu sistēmai, kas regulētu starptautisko adopciju, lai nepieļautu ļaunprātīgu izmantošanu kā, piemēram, bērnu tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Mūsu valstu tiesību sistēmas dažādos veidos risina ar adopciju un citiem bērnu aprūpes aspektiem saistītos jautājumus. Tomēr, tā kā cilvēku tirdzniecība un bērnu seksuāla izmantošana notiek starptautiskā mērogā, iespējams, ka pasākumi ES līmenī ir pamatoti. Mēs nekad nedrīkstam aizmirst, ka vissvarīgākais uzdevums ir maksimāli ievērot bērna intereses, tāpēc es balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo svarīgo rezolūciju par starptautisko adopciju Eiropas Savienībā, jo bērnu tiesību aizsardzība ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem. Patlaban ir spēkā daudzas konvencijas par bērna aizsardzību un vecāku atbildību. Es uzskatu, ka ir jāizpēta iespēja Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas saskaņā ar starptautiskajām konvencijām, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas. Ļoti svarīgi ir izveidot sistēmu, kas nodrošinātu pārredzamību un apturētu bērnu tirdzniecību ar mērķi nodot viņus adopcijai. Es arī gribu uzsvērt, ka visos gadījumos, kad tas ir iespējams un kad tas ir bērna interesēs, pirmkārt būtu jāveicina bērna adopcija bērna dzimtenē.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kas aicina apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas, ņemot vērā, ka visās starptautiskajās konvencijās par bērna tiesību aizsardzību ir atzītas bērnu bāreņu vai pamesto bērnu tiesības augt ģimenē un būt aizsargātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Pēdējo gadu laikā pamesto bērnu skaits ir pastāvīgi pieaudzis, un šis fenomens ir novērojams visās mūsu dalībvalstīs. Šie bērni, kuri ir konfliktu un sociālās atstumtības upuri un kurus ekspluatē noziedzības tīkli, kas tos dažādos veidos pērk un pārdod, cieš neefektīva starptautiskā adopcijas mehānisma dēļ. Turklāt jāpiebilst, ka lielākā daļa šo bērnu ir meitenes – viegls guvums prostitūcijas tīkliem un citām mūsdienu paverdzināšanas formām. Viens no veidiem, kā mēs varam reaģēt uz šo bēdīgo situāciju, ir veicināt starptautiskās adopcijas procedūras. Mums jāizstrādā efektīvs starptautiskās adopcijas likums. Visiem bērniem jāgarantē iespēja tikt adoptētiem.

Kaut arī atbildība par šo jautājumu pašlaik joprojām gulstas uz dalībvalstīm, mums tomēr jāparāda, ka bērna tiesību maksimāla aizsardzība ir Eiropas Savienības pamatprincips, kas nostiprināts Pamattiesību hartā. Kamēr šajā jomā nedarbojas nekādi Eiropas tiesību akti, Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai veicinātu šādu adopciju, konkrēti tuvāko mēnešu laikā padarot iespējamu civilstāvokli apliecinošu dokumentu un lēmumu par adopciju savstarpēju atzīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Bērnu adopcija ir jautājums, kurš vienmēr ir nodarbinājis Eiropas Savienību un kurš jārisina ārkārtīgi rūpīgi. Bērni ir ikvienas sabiedrības nākotne, tāpēc pret viņiem jāizturas ar vislielāko cieņu. Ir maksimāli jāņem vērā bērnu intereses, kas nozīmē, ka ir vajadzīga un ieteicama atbilstība attiecīgajām starptautiskajām konvencijām. Tāpēc ES pienākums ir darīt visu iespējamo, lai stātos pretī bērnu tirdzniecības sērgai, kas galvenokārt skar bērnus nabadzīgākajās valstīs un cilvēkus, kuriem dzīvē ir veicies vismazāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Bērni ir mūsu sabiedrības vājākais posms. Aizsargāt viņu tiesības un attiecīgi arī nodrošināt, lai šīs tiesības tiktu ievērotas, jābūt vienai no galvenajām prioritātēm visā ES. Taču bērni Eiropas Savienībā vēl joprojām krīt par upuriem cilvēku tirdzniecībai un ekspluatācijai. Kaut arī adopcija ir efektīvs veids, kā nodrošināt, lai bērni nepavadītu savu dzīvi bāreņu namos, ir būtiski svarīgi veikt stingras pārbaudes, jo īpaši attiecībā uz starptautiskajām organizācijām, lai nepieļautu bērnu ļaunprātīgu izmantošanu. Es atturos, jo rezolūcija neietver pietiekami iedarbīgus pasākumus, lai garantētu, ka adoptējamie bērni būs aizsargāti pret ļaunprātīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski.(IT) Adopcija ir vienmēr bijis ļoti delikāts jautājums, kas pelnījis īpašu uzmanību, jo tiek lemta bērnu nākotne. Adopcija bieži vien ir lietderīgs veids, kā nodrošināt, lai pamesti bērni un bāreņi nepavadītu nelaimīgu bērnību bērnu namos bez mīlestības un rūpēm, ko vajadzētu saņemt visiem bērniem. Liegt nevainīgiem bērniem iespēju izjust mīlestību, ko sniedz vecāki, kas tos vada cauri dzīvei un ir blakus, kad ir tiem vajadzīgi, būtu nežēlīgi un netaisnīgi. Tieši tāpēc es balsoju „par” šo rezolūciju, jo man ir stingra pārliecība, ka adopcija spēj dāvāt labāku dzīvi bērniem, kas ir mūsu pasaules nākotne. Eiropas līmenī mums jāizveido koordinēta sistēma ar pārredzamām un efektīvām procedūrām, atbalstu pēc adopcijas un kontroles mehānismu, lai pārraudzītu visu dalībvalstu pasākumus. Adoptēt bērnu nozīmē nodrošināt viņam labāku, aizsargātu un cerību pilnu nākotni. Tāpēc es uzskatu, ka ir obligāti jāievieš konkrēts tiesību akts šajā jomā, lai risinātu jautājumus, kas saistīti ar dažādās valstīs pastāvošajām atšķirībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Šodien es balsoju „par” kopīgo rezolūciju par starptautisko adopciju ES, kuras mērķis ir uzlabot adopcijas sistēmu dalībvalstīs un ieviest garantijas, lai nodrošinātu, ka adopcija notiek bērna interesēs, pilnībā ievērojot bērna pamattiesības. Mēs uzsveram vajadzību ietvert rezolūcijā šādas prasības: izstrādāt Eiropas adopcijas stratēģiju, kas nosaka adopcijas noteikumus visām valstīm, sākot no visnabadzīgākajām līdz visattīstītākajām, un kas ļauj sekot līdzi katra starptautiski adoptēta bērna attīstībai, izmantojot periodiskus ziņojumus, kas valstu kompetentajām iestādēm jāiesniedz izcelsmes valstij; vienkāršot adopcijas procedūras un izskaust birokrātiju; samazināt laiku, ko bērni pavada iestādēs un bērnu namos; dot priekšroku pašmāju adopcijai; apturēt bandas, kas bezatbildīgi izmanto bērnus, tirgojoties ar viņiem adopcijas nolūkos.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” Parlamenta rezolūciju par starptautisko adopciju ES. Ar šo iniciatīvu tiek īstenots Savienības mērķis, kas izklāstīts Lisabonas līguma 3. pantā par bērnu tiesību aizsardzību.

Par spīti ES valstu ekonomikas attīstībai tajās vēl joprojām ir nopietni trūkumi attiecībā uz bērnu tiesību aizsardzību — piemēram, nestabilas bērnības problēma, kas jo īpaši attiecas uz pamestiem un bērnu aprūpes iestādēs ievietotiem bērniem, kā arī uz vardarbību, no kuras tie cieš. Vēl viens trūkums ir saistīts ar bērnu tirdzniecību ar mērķi nodot viņus adopcijai, iesaistīt prostitūcijā, izmantot kā nelegālu darbaspēku, piespiest viņus stāties laulībā, ubagot uz ielām vai izmantot citiem nelikumīgiem mērķiem, kas joprojām ir nopietna problēma Eiropas Savienībā.

Tieši šis konteksts nosaka to, cik svarīga ir šī iniciatīva, kas aicina Komisiju apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas. Ir vajadzīga tāda stratēģija, kas atbilst starptautiskajām konvencijām, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas. Tajā jāņem vērā bērnu tiesību aizsardzība un bāreņu un pamestu bērnu tiesības augt ģimenē un būt aizsargātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Starptautiskās adopcijas apturēšana bija viens no nosacījumiem, lai Rumānija varētu pievienoties Eiropas Savienībai. Pēc tam, kad 2001. gadā Eiropas Parlamenta referente Rumānijas jautājumos baronese E. Nicholson nosodīja bērnu tirdzniecību un kritizēja Rumānijas valsti par nevērīgu izturēšanos pret bērniem, Rumānija nolēma noteikt starptautiskās adopcijas moratoriju. Es domāju, ka priekšroka, kad vien tas ir iespējams un kad tas ir bērna interesēs, jādod adopcijai bērna dzimtenē ar iespējamiem alternatīviem risinājumiem, tostarp audžuģimenes atrašanu, individuāli aprūpi vai aprūpi bērnu aprūpes centrā, vai arī ģimenes nodrošināšanu, izmantojot starptautisko adopciju, saskaņā ar atbilstīgajiem valstu tiesību aktiem un starptautiskajām konvencijām. Bērna ievietošanu aprūpes iestādē tiešām drīkst izmantot tikai kā pagaidu risinājumu. Taču ir svarīgi izstrādāt ES līmeņa metodikas sistēmu, lai novērtētu adoptēto bērnu attīstību viņu jaunajās ģimenēs, izmantojot regulārus pēcadopcijas ziņojumus, ko sastāda sociālie dienesti valstī, kurā bērns adopcijas rezultātā ir nonācis, un kurus tie nosūta tās valsts kompetentajām iestādēm, no kuras bērns tika nodots adopcijai. Šis mehānisms jāievieš, dalībvalstīm un Eiropas Komisijai savstarpēji saskaņojot rīcību, ņemot vērā Hāgas konferenci un sadarbojoties ar Eiropas Padomi un bērnu aizsardzības organizācijām, kas cīnās pret bērnu tirdzniecību adopcijas nolūkos.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Adopcija ir īpaši delikāts jautājums, kurš būtu pelnījis ES dalībvalstu nedalītu uzmanību. Kaut arī pēc Hāgas Konvencijas par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos pieņemšanas ir panākts ievērojams progress, Eiropas Savienībā joprojām ir tādas problēmas kā bērna tiesību neievērošana, pret bērniem vērsta vardarbība un bērnu tirdzniecība ar mērķi nodot viņus adopcijai, iesaistīt prostitūcijā, izmantot kā nelegālu darbaspēku, piespiest viņus stāties laulībā, ubagot uz ielām, vai izmantot citiem nelikumīgiem mērķiem.

Tāpēc jādara viss iespējamais, lai aizsargātu bērna tiesības dzīvot ģimenē. Lai to panāktu, ir svarīgi apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas saskaņā ar starptautiskām konvencijām, lai uzlabotu informācijas pakalpojumu jomā sniegto palīdzību, sagatavošanos starpvalstu adopcijai, starptautiskās adopcijas pieteikumu apstrādes kārtību un pakalpojumus pēc adopcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, balsojumā atturējāmies. Kopīgajā rezolūcijas priekšlikumā pēc sarunām politisko grupu starpā PPE rezolūcijas negatīvie elementi tika aizvietoti. Tomēr šī rezolūcija tika ierosināta pēc Itālijas deputātu iniciatīvas kā atbilde uz ļoti specifisku nacionāla rakstura vajadzību saistībā ar jautājumu, kas neietilpst Eiropas kompetencē. Mums ir izdevies padarīt šo rezolūciju tikai par „aicinājumu apsvērt iespēju Eiropas līmenī koordinēt ar starptautiskās adopcijas instrumentu saistītās stratēģijas” bez jebkādas norādes uz konkrētām problēmām kādā valstī. Tā kā mēs jau strādājam pie šā jautājuma JURI un LIBE komitejās, šāda rezolūcija nebija vajadzīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Bērna tiesības uzaugt veselīgā ģimenes vidē, kas labvēlīgi ietekmē viņa harmonisku attīstību, ir šīs rezolūcijas pamatideja. Pieaugošais bērnu namos dzīvojošo bērnu skaits un viņu tiesību pārkāpumi — jo īpaši cilvēku tirdzniecība, nelegāla adopcija un nodarbināšana, kā arī prostitūcija —, kas joprojām notiek Eiropas Savienībā, noveda pie nostājas, ka šī situācija jāmēģina mainīt. Taču būtu jānorāda uz tādu adopcijas gadījumu skaita pieaugumu, kuros iesaistītas trešās valstis, kas neievēro Hāgas Konvencijas paredzētos nosacījumus. Bērnu tiesību institucionalizācija ES, kas minēta Līguma par Eiropas Savienības darbību 3. pantā un Pamattiesību hartas 24. pantā un ir viens no ES mērķiem, sagatavo ceļu politikas un stratēģiju koordinēšanai dalībvalstu starpā saskaņā ar jau spēkā esošajiem starptautiskajiem instrumentiem. Es uzskatu, ka steidzami jārada ES līmeņa mehānisms, kas parādītu, kā šajā jomā pārredzams un efektīvs bērnu adopcijas pārraudzības mehānisms, kas nodrošinātu kontroli gan pirms, gan pēc adopcijas, un starptautisko organizāciju iesaistīšanās ne tikai sekmētu bērnu tiesību ievērošanu, bet arī nodrošinātu viņu harmonisku audzināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Parādoties jaunām migrācijas plūsmām, pamesto bērnu problēma, kas pamazām tika risināta, kļūst arvien nopietnāka un lielāka.

Ir būtiski svarīgi atrast tiesisko regulējumu, lai aizsargātu bērnu tiesības un noteiktu vecāku atbildību, atbrīvotu praktiskās procedūras no nevajadzīgiem birokrātiskiem traucēkļiem un saskaņotu dalībvalstu tiesību aktus saskaņā ar 1993. gada Konvenciju par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos, kā arī ar Lisabonas līgumu.

Es gribētu minēt Vācijas pieeju adopcijas jautājumu risināšanai kā piemēru, ko nevajadzētu atdarināt, jo īpaši attiecībā uz bērnu nodošanu adopcijai tādiem pāriem, kuros viens partneris ir vācietis, bet otrs — no citas ES valsts. Likumdevēja pamatmērķim, protams, jābūt nodrošināt bērnu tiesības uz aizsardzību un rūpēm, kas vajadzīgas viņu labklājībai, cenšoties izvairīties no viņu piespiedu ievietošanas bērnu namos.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Starptautiskā adopcija ir pieļaujama, domājot par bērna labklājību, taču tikai tad, ja ir izsmeltas visas adopcijas iespējas attiecīgajā dalībvalstī. Bērnam obligāti jāuzaug tajā valstī, kuras pilsonis viņš vai viņa ir.

Adopcija uz ārzemēm notiek arī manā valstī — Polijā. Tajā parasti ir iesaistīti bērni, kuriem dažādu slimību dēļ ir maz cerību tikt adoptētiem Polijā. Piemēram, 2006. gadā 202 ģimenes no ārzemēm pieņēma lēmumu rūpēties par 311 mūsu līdzpilsoņiem — 214 poļu bērni atrada itāļu vecākus, 25 atrada franču vecākus, 22 atrada amerikāņu vecākus, 20 atrada nīderlandiešu vecākus, 15 atrada zviedru vecākus, septiņi atrada vācu vecākus, seši atrada šveiciešu vecākus, viens atrada beļģu vecākus un vēl viens atrada kanādiešu vecākus. Rietumeiropā praktiski neeksistē bāreņu problēma — par to liecina lielā interese par iespēju adoptēt bērnus no Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm.

Es uzskatu, ka Eiropas Komisijai pirmkārt un galvenokārt: 1) jāinformē Parlaments par to, kādi pasākumi veikti vai tiks veikti Eiropas līmenī, lai nodrošinātu, ka starptautiskā adopcija nekļūst par bērnu tirdzniecības aizsegu; 2) jāsniedz atbilde uz jautājumu, kā Komisija ir iecerējusi nepieļaut, ka bērni tiek adoptēti tikai tāpēc, ka tāds ir jaunākais „modes kliedziens”. Eiropieši arvien biežāk ir gatavi adoptēt bērnus no Āfrikas, jo šāda rīcība ir populāra kinozvaigžņu lokā. Tomēr tas nav nedz adekvāts, nedz nopietns pamats, lai kļūtu par audžuvecākiem.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums: (B7-0021/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es atbalstīju rezolūciju par Serbijas integrācijas procesu Eiropā, kas apstiprina, ka Serbijas nākotne ir saistīta ar ES, un mudina šo valsti turpināt tiekties uz šā mērķa sasniegšanu. Serbija ir panākusi progresu reformu īstenošanā, taču valstī ir jāpanāk vēl lielāks progress, lai izpildītu Kopenhāgenas kritērijus. Ļoti svarīgs ir Kosovas jautājums. Es tāpēc atbalstu rezolūcijā izteikto aicinājumu Serbijas valdībai panākt, ka Serbijas paralēlās varas struktūras Kosovā beidz darbību, jo tās apdraud decentralizācijas procesu un serbu kopienas pilnīgu integrāciju Kosovas iestādēs.

ES ir jāsūta skaidrs signāls Serbijas valdībai, ka mēs gaidām, lai Serbija pieņem konstruktīvu attieksmi pret gaidāmajām vispārējām vēlēšanām Kosovā. Es piekrītu atzinumam, kas ietverts rezolūcijā, ka Kosovas serbu piedalīšanās vēlēšanu procesā ir būtiski svarīga, lai nepieļautu Kosovas serbu kopienas marginalizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju. Paplašināšanās process Eiropas Savienībā pamatojas uz politisku, tiesisku un tehnisku atbilstību ES obligātajiem standartiem un normām. Jau 2003. gadā Rietumbalkānu valstīm tika apsolīts, ka tās varēs pievienoties Eiropas Savienībai, kad tās izpildīs minētos kritērijus. Eiropas Savienības mērķis ir nodrošināt Rietumbalkānu ilgstošu stabilitāti un ilgtspējīgu attīstību. Tā kā integrācijas temps šā reģiona valstīs ir atšķirīgs, katrai valstij ir jāpieliek maksimālas pūles, lai veiktu vajadzīgās reformas un vajadzīgos pasākumus un nodrošinātu ikvienas valsts un visa reģiona drošību un stabilitāti. Serbija ir panākusi ievērojamu progresu daudzās jomās, kā arī sekmīgi un konstruktīvi sadarbojusies ar Eiropas Savienību. ES vīzu režīma atcelšana Serbijai kopš 2009. gada parādīja tās iedzīvotājiem, ka ES pozitīvi vērtē valstī veiktās reformas. Es piekrītu rezolūcijā izteiktajiem secinājumiem, ka ir jāturpina reformas attiecībā uz pilsoņu aizsardzību un minoritāšu tiesībām, plašsaziņas līdzekļu plurālismu, tiesu sistēmas neatkarību, cietumiem un citam jomām. Centieniem nostiprināt tiesiskumu, lai nodrošinātu valsts iestāžu demokrātisku funkcionēšanu, un efektīvai cilvēktiesību un brīvību aizsardzībai arī turpmāk ir jābūt vienai no Serbijas valsts iestāžu galvenajām prioritātēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Balsojums par Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu Serbijai nozīmē pamudinājuma signālu. Es ceru, ka Eiropas Parlamenta šodienas pozitīvais balsojums paātrinās šā nolīguma ratifikācijas procesu. Es vēlos norādīt, ka viens no jautājumiem, kas uzsvērts ziņojumā par Stabilitātes un asociācijas nolīgumu, ir saistīts ar Serbijas atteikšanos atzīt Kosovas iestādes un paralēlu varas struktūru saglabāšanu. Savukārt Rumānija neatzīst Kosovas neatkarību, kas tika pasludināta vienpusēji, pārkāpjot starptautiskos tiesību aktus. Serbija ir Rumānijai draudzīga kaimiņvalsts, ar kuru mūs vieno gadsimtiem ilga vēsture. Rumānija saprot savus draugus un atbalsta tos. Serbijas nākotne, bez šaubām, ir saistīta ar Eiropu, un tās sadarbībai ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu ir jāparāda Belgradas apņemšanās pieņemt Eiropas vērtības, demokrātiju un aizstāvēt cilvēktiesības.

Serbijai būs jāizvēlas tas pats ceļš, lai pievienotos ES, kādu ir nogājušas visas dalībvalstis. Taču attiecībā uz šo ceļu tai jāsaņem arī vienlīdzīga attieksme. Nesenie notikumi ir parādījuši, ka Serbija ir sapratusi, ko Eiropas kopienas gaida no tās. Tā ir panākusi jūtamu progresu, bet ES ir taktiski jāizturas pret dažiem Belgradas nesenās vēstures aspektiem, kas smagi gulstas uz Serbijas tautu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Eiropas Savienība pamatojas uz tādiem principiem kā samierināšanās un mierīga līdzāspastāvēšana, un tās mērķis ir uzlabot attiecības starp šā reģiona tautām. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka Serbijas nākotne ir saistīta ar ES valstīm, un, manuprāt, šai valstij ir jāpieliek lielākas pūles, lai sasniegtu šo mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo atzīstu, ka Serbija var kļūt par svarīgu Balkānu drošības un stabilitātes garantu. Serbijas nākotne ir neizbēgami saistīta ar ES. Tāpēc es uzskatu, ka šai valstij ir jāturpina tiekties sasniegt šo mērķi. Progress, kas ir panākts reformu procesā, ir pelnījis uzslavu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ikviens, kas aplūko Eiropas Savienības karti, ātri vien sapratīs, ka Rietumbalkāniem ir lemts kļūt par daļu no ES. Es uzskatu, ka šo valstu pievienošanās ES galu galā tiks panākta. Kopš bijusī Dienvidslāvija pēc Padomju varas sabrukuma beidza pastāvēt, Serbijas ceļš uz šo mērķi ir bijis īpaši grūts. Turklāt brāļu kariem, kuros tā iesaistījās, un to brutālajai ietekmei uz kaimiņvalstīm un visu starptautisko sabiedrību bija bēdīgas sekas šai valstij un tās iedzīvotājiem. Kosovas atdalīšanās, kas tiek uztverta pretrunīgi, ir palielinājusi saspīlējumu šajā reģionā un apdraud turpmāko tā stabilitāti. Es ceru, ka Serbija saglabās vēlmi pievienoties ES, un es apsveicu tās pilsoņus un valsts vadītājus par progresu, ko tie šajā ziņā ir sasnieguši.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Serbijas nākotne ir saistīta ar ES. Tāpēc es atzinīgi vērtēju Serbijas pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā, ko tā iesniedza 2009. gada 22. decembrī, kā arī Ministru padomes lēmumu, kuru tā pieņēma 2010. gada 25. oktobrī un kurā tā lūdz Komisiju izskatīt Serbijas pieteikumu.

Es vēlos apsveikt Serbiju par reformu procesā sasniegto progresu. Es gribu uzsvērt, ka reģionālās sadarbības attīstība ir galvenā ES prioritāte, kas kalpo par katalizatoru samierināšanās procesam, labām kaimiņattiecībām un cilvēku savstarpējiem kontaktiem Rietumbalkānos. Es tāpēc aicinu Serbiju pieņemt konstruktīvu pieeju ciešākai reģionālajai sadarbībai.

Es vēlos norādīt, ka pilnīga sadarbība ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY) ir pamatnosacījums Serbijas virzībai uz iestāšanos ES. Ir jāatzīst, ka Serbija pienācīgi reaģē uz ICTY palīdzības pieprasījumiem. Es aicinu Serbijas valdību turpināt cieši sadarboties ar Tribunālu, tostarp bez kavēšanās nodot Tribunāla rīcībā visus pieprasītos dokumentus un savlaicīgi izskatīt lietas, ko ICTY iesniedzis atkārtotai izskatīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām „pret” šo rezolūciju, galvenokārt prasību dēļ, kas tiek izvirzītas Serbijai, un ES nepieņemamās nostājas dēļ attiecībā uz Kosovu. Piemēram, Parlaments aicina Serbijas valdību atteikties no paralēlajām varas struktūrām Kosovā, apgalvojot, ka tās „apdraud decentralizācijas procesu un serbu kopienas pilnīgu integrāciju Kosovas iestādēs”, kā arī turpina pieprasīt, lai Serbija sadarbojas ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. Šis spiediens uz Serbiju nav pieņemams un sarežģī situāciju, jo attiecībā uz Kosovu nav pieņemti tādi paši pasākumi, lai gan ir izskanējuši publiski apvainojumi par to, ka Kosovas pašreizējie vadītāji nodarbojas ar cilvēku orgānu tirdzniecību.

Nav pieņemams arī tas, ka Parlaments izdara spiedienu uz Serbiju, lai tā „iesaistās dialogā ar Kosovu, vairs neturpinot atsaukties uz jaunām sarunām par tās statusu vai atdalīšanos.”

„Serbijas integrācijas process Eiropā” atklāj to, ko mēs jau sen esam norādījuši. Šodien ir kļuvis skaidrs, ka karš, ko uzsāka NATO kopā ar galvenajām ES lielvalstīm, kuru priekšgalā bija Vācija, bija paredzēts, lai sagrautu Dienvidslāviju un tās teritorijā izveidotu valstis, kas varētu aizstāvēt lielo uzņēmēju intereses ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Es nebalsoju par rezolūciju par Serbijas integrāciju Eiropā ne jau paša šā procesa dēļ, bet pretrunīgā teksta dēļ par Kosovas jautājumu.

Kopīgā Eiropas Savienības un Serbijas rezolūcija, ko pieņēma Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja, ir pieminēta, bet nekur nav paskaidrots, ka Serbijai vai tām Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas nav atzinušas šo rezolūciju, tā ir jāuzskata par oficiālu Kosovas neatkarības atzīšanu.

Nav arī pieminēts Eiropas Padomes uztraucošais ziņojums par to, ka Kosovas Atbrīvošanas armija (KLA) tirgojas ar cilvēku orgāniem, kas iegūti no serbu tautības gūstekņiem, un šis apstāklis liek apšaubīt pašreizējo Kosovas premjerministru, turpretī divu neseno Serbijas bēgļu nodošana Starptautiskajai krimināltiesai tiek izvirzīta par Serbijas pievienošanās Eiropai būtisku nosacījumu.

Kā tas notika vairāku karu laikā, kuru rezultātā sabruka bijusī Dienvidslāvija, ļaundara loma tiek piešķirta tikai vienai pusei un grēku nožēla tiek pieprasīta tikai no vienas nometnes. Ar laiku tas apnīk, lai gan Serbijas valdība, Eiropas Savienības vilinājuma apžilbināta un cerot uz pievienošanos, pieņem šos nosacījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Serbijas virzība uz iestāšanos ES ir vērtējama atzinīgi un, cerams, stiprinās mieru un labklājību šajā reģionā. Parlamenta rezolūcija ietver aicinājumu ņemt vērā mazākumtautību kultūru un valodas, un tie ir jautājumi, kas Eiropas Brīvās apvienības grupai šķiet vissvarīgākie.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Stabilizācijas un asociācijas nolīgums starp Eiropas Kopienām un Serbijas Republiku stājās spēkā 2010. gada 1. februārī. Lai gan no tā laika ir pagājuši 11 mēneši, vēl ne visas ES dalībvalstis ir ratificējušas šo nolīgumu. Ar šo rezolūcijas priekšlikumu Eiropas Parlaments vēlējās, pirmkārt, uzsvērt Serbijas lielo nozīmi Eiropas Savienībai un, otrkārt, atzinīgi novērtēt sociālos un politiskos uzlabojumus, kurus pēdējos gados ir ieviesusi Serbijas valdība. Tas vēlējās norādīt arī uz vēl darāmo, lai izpildītu Eiropas Savienības prasības pēc valsts demokratizācijas, brīvības un godīgas un ilgtspējīgas politikas. Tā kā es uzskatu, ka Serbijas pievienošanās ES ir liels solis uz priekšu gan Eiropas Savienībai, gan Serbijas Republikai, es balsoju „par” šo rezolūciju, jo, manuprāt, šī valsts drīz likvidēs visus šķēršļus, kas tik ilgi nav ļāvuši pārvarēt plaisu starp abām pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju „par” šo rezolūciju, kurā ir uzsvērts Serbijas progress reformu veikšanā un Padomes nesenā prasība Komisijai sagatavot atzinumu par Serbijas pieteikumu dalībai ES. Taču rezolūcijā pamatoti ir norādīts arī tas, ka pilnīga sadarbība ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziedznieku tribunālu, tostarp pēdējo divu bēgļu notveršana un nodošana Hāgai, „ir pamatnosacījums Serbijas virzībai uz iestāšanos ES.”

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Solidarizējoties ar Serbijas tautu, es balsoju „pret” šo tekstu. Uzlikt Serbijai pienākumu izpildīt Kopenhāgenas ekonomiskos kritērijus papildus nežēlīgajiem līdzekļu samazinājumiem sociālajai sfērai, kas izriet no taupības programmām, kuras kopš 2009. gada janvāra uzspiedis Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), ir sociāls noziegums, kuru es atsakos atbalstīt. Turklāt jāpiemin arī šajā tekstā ietvertie daudzkārtīgie Serbijas valsts suverēno tiesību pārkāpumi attiecībā uz tās atsacīšanos tikties ar separātiskās provinces Kosovas pārstāvjiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mēs visi esam vienisprātis, ka Rietumbalkānu valstīm ir lemts kļūt par ES sastāvdaļu — tuvākajā nākotnē tā būs realitāte.

Serbija pieder pie šīs grupas un ir valsts, kas nogājusi grūtu ceļu, kopš bijusī Dienvidslāvija pēc Padomju impērijas sabrukuma beidza pastāvēt. Turklāt brāļu kariem, kuros tā iesaistījās, un to brutālajai ietekmei uz kaimiņvalstīm un visu starptautisko sabiedrību, bija bēdīgas sekas šai valstij un tās iedzīvotājiem. Tā sauktais karš Kosovā, kurš vēl līdz šai dienai nav atrisināts un kuru visa starptautiskā sabiedrība uztver pretrunīgi, arī ir kavējis miera iestāšanos šajā reģionā.

Tāpēc ir vēlams, lai Serbija turpinātu virzīties uz pievienošanos Eiropai. Es vēlos izmantot izdevību, lai apsveiktu Serbijas vadītājus un tautu par to centieniem un panākto progresu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” rezolūciju par Serbijas integrāciju Eiropā, jo reģionālās sadarbības attīstība ir ES galvenā prioritāte, kas kalpo par katalizatoru samierināšanās un labu kaimiņattiecību politikas īstenošanai Rietumbalkānos. Tā kā Serbijas mērķis ir būt par ietekmīgu spēku šā reģiona drošības un stabilitātes garantēšanā, tās nākotne ir cieši saistīta ar Eiropas Savienību, un tāpēc tai jāpieliek maksimālas pūles, lai kļūtu par pilntiesīgu ES dalībvalsti. Lai iegūtu ES kandidātvalsts statusu un sāktu sarunas ar ES, Serbijai ir jāuzsāk dialogs ar Kosovu, jāpieņem konstruktīva attieksme pret gaidāmajām vispārējām vēlēšanām Kosovā un jācenšas nepieļaut Kosovas serbu kopienas marginalizāciju. Es piekrītu priekšlikumam, ka ES kandidātvalsts statusu var piešķirt Serbijai tikai tad, ja tā sāks sadarboties ar Starptautisko bijušās Dienvidslāvijas kara noziegumu tribunālu (ICTY).

Turklāt Serbijai ir jāturpina iesāktās reformas un jāveic jaunas reformas. Serbijas iestādēm jādara viss iespējamais, lai tiesiskuma un demokrātijas principi valstī tiek pareizi īstenoti, un jāgādā, lai korupcijas līmenis Serbijā mazinātos un tie valsts ierēdņi, kas ļaunprātīgi izmanto savu amata stāvokli, tiktu bargi sodīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Rezolūcijas priekšlikums par Serbijas integrāciju Eiropas Savienībā ir pelnījis atbalstu šādu iemeslu dēļ:

Saloniku Eiropadome 2003. gada jūnijā solīja visām Rietumbalkānu valstīm, ka tās varēs iestāties Eiropas Savienībā, tiklīdz tās būs izpildījušas iestāšanās kritērijus. Rietumbalkānu valstīm ir atšķirīgi integrācijas tempi, kas ir atkarīgi no katras valsts apņēmības izpildīt visas prasības un nosacījumus, veikt reformas un visus vajadzīgos pasākumus, kuri izvirzīti kā iestāšanās ES priekšnoteikumi.

Serbijai ir lielas iespējas garantēt mieru un drošību šajā reģionā. Tāpēc šī rezolūcija vēlreiz apliecina, ka Serbijas nākotne ir saistīta ar ES un mudina to tiekties uz šā mērķa sasniegšanu. Tajā Serbija ir uzslavēta par reformu procesa īstenošanā panākto progresu un atzinīgi vērtēts Padomes 2010. gada 14. jūnija lēmums sākt Stabilizācijas un asociācijas nolīguma ar Serbiju ratifikācijas procedūru, kā arī tas, ka 10 dalībvalstis jau ir ratificējušas šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, kas vēlreiz apliecina, ka Serbijas nākotne ir saistīta ar ES, uzsver progresu, kas panākts reformu īstenošanā un mudina šo valsti censties izpildīt visas prasības un kritērijus, kas vajadzīgi, lai iestātos ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mūsu grupa balsoja „par” šo rezolūciju, jo 16 no mūsu iesniegtajiem grozījumiem tika pieņemti vai iekļauti kompromisa grozījumos, kurus izstrādāja referents, tostarp arī grozījums, kurā pieprasīts, lai iespēja kļūt par ES kandidātvalsti būtu saistīta ar Serbijas ciešāku sadarbību ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY). Citi grozījumi attiecas uz Kosovu, dzimumu līdztiesību, minoritāšu tiesībām, pilsonisko sabiedrību, sabiedrisko transportu, vidi un Serbijas attiecībām ar Bosniju.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Šis ziņojums palīdz novērst šķēršļus tirdzniecībai starp Eiropas Savienību un Serbiju un ir solis uz priekšu ceļā uz šīs Balkānu valsts pievienošanos ES.

Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu pa