Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2137(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0374/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0374/2010

Debates :

PV 20/01/2011 - 3
CRE 20/01/2011 - 3

Balsojumi :

PV 20/01/2011 - 7.4
CRE 20/01/2011 - 7.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0023

Debates
Ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

3.  2009. gada ziņojums par konkurences politiku (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Pirmais darba kārtības punkts ir Eppink kunga ziņojums (A7-0374/2010) par 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku Ekonomikas un monetārās komitejas vārdā (2010/2137(INI)).

 
  
MPphoto
 

  Derk Jan Eppink, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Pēdējā laikā tiek uzskatīts, ka konkurence nevajadzīgi sarežģī dzīvi. Daži cilvēki dod priekšroku aizkulišu vienošanās mājīgajai kārtībai, aizsargājoties no globālās konkurences skarbajiem apstākļiem. Tomēr konkurence, komisāra kungs, ir nevis Eiropas ekonomikas grāvēja, bet gan virzītāja. Eiropa pašlaik ir nonākusi krustcelēs. Tieši globālās konkurences apstākļos tiks apliecināts, vai turpmākā ekonomika būs ar zemu izaugsmes un augstu strukturālā bezdarba līmeni, vai arī tā veicinās strauju izaugsmi un labklājību?

Komisāra kungs, tāda futbola komanda, kura nav konkurētspējīga, zaudē vienu spēli pēc otras, savukārt konkurēt nespējīga ekonomika zaudē ieguldījumus, darba vietas un arī sociālā nodrošinājuma pamatu. Tā kā Eiropas konkurences politika ir Eiropas Komisijas ekskluzīvā kompetencē, tad jums, komisāra kungs, bet precīzāk, komisāram Almunia, tās veidošanā ir izšķiroša nozīme.

Šonedēļ ANO publicēja datus par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem 2010. gadā. ASV piesaistīto ārvalstu investīciju ir par 43 % vairāk nekā 2009. gadā. Ārvalstu tiešās investīcijas Latīņamerikas valstīs ir palielinājušās par 21 %, bet Āzijas valstīs par 10 %, savukārt Eiropas Savienībā tās ir samazinājušās par 20 %. Kādēļ tā? Nauda aizplūst tur, kur notiek darbība. Acīmredzot investori uzskata, ka Eiropas kontinentā, kurā ir slikti izaugsmes rādītāji, nekas nenotiek. Tas ir apliecinājums Eiropas Savienības konkurētspējas trūkumam.

Komisāra kungs, jums ir jānodrošina Eiropas uzņēmējdarbībai līdzvērtīgi konkurences apstākļi, lai veicinātu mūsu kontinenta konkurētspēju pasaules līmenī. Mēs visi zinām, kāda ir situācija Ķīnā.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz vairākiem konkurences politikas aspektiem 2009. gadā, kuru daudzas pazīmes ir vērojamas arī pašlaik. Svarīgākais jautājums pašreiz ir uzzināt, kādas sekas finanšu nozarē ir radījis masveidā sniegtais valsts atbalsts, proti, dalībvalstu izlietotā nodokļu maksātāju nauda, lai glābtu finanšu sektoru no sabrukuma. Ja mēs būtu pieļāvuši finanšu sektora sabrukumu, tad arī miljoniem Eiropas iedzīvotāju būtu zaudējuši savas pensijas un ietaupījumus. Tomēr ir pašsaprotami, ka valsts atbalsts ir radījis arī konkurences izkropļojumus, tādēļ tā piešķiršana ir iespējami drīz jāpārtrauc un nauda jāatmaksā Eiropas nodokļu maksātājiem.

Tādēļ, komisāra kungs, mans pirmais jautājums ir šāds, proti, cik ilgi tiks piemēroti valsts atbalsta pagaidu pasākumi un kad tie tiks pārtraukti? Es ceru, ka jūs mums to pastāstīsiet komisāra Almunia vārdā.

Vēl viens aspekts ir Eiropas Centrālās bankas sniegtais atbalsts atsevišķu banku likviditātes nodrošināšanai. Manuprāt, starp monetāro un konkurences politiku ir saikne, bet vai tā rada konkurences izkropļojumus? Tāds ir mans jautājums.

Nākamais jautājums ir par noteikumu kopumu attiecībā uz ieguldījumu izņemšanu. Kritēriji darbinieku skaita samazināšanai uzņēmumos ir pietiekami skaidri un taisnīgi, bet mums vajadzētu apsvērt to, kā būs turpmāk, komisāra kungs. Dalībvalstis ir aizgājušas pārāk tālu finanšu sektora rekapitalizēšanā, daļēji un/vai pilnībā nacionalizējot iestādes par nodokļu maksātāju naudu. Šī problēma ir jāatrisina. Bet, ja dalībvalstis sāks atteikties no finanšu iestādēm, lai atjaunotu to privāto statusu, pastāv risks, ka „kāzu dāvana” netiks dota līdzi „pūrā”, ko varētu izmantot, lai sniegtu atbalstu finanšu iestādēm, veicinot to iesaistīšanos privātajā tirgū.

Šī ir bieži novērota, privatizācijas procesam raksturīga iezīme. Es to atceros saistībā ar pasta nozari. Valdības piešķīra atbalstu pasta pakalpojumu sniedzējam tieši pirms tā iesaistīšanās privātajā tirgū. Savā vēstulē es atgādināju komisāram Almunia par ilgstošo izmeklēšanu Vācijas pasta pakalpojumu sniedzēja lietā. Pašlaik Komisija ir uzsākusi izmeklēšanu arī Lielbritānijas, Francijas un Beļģijas pasta pakalpojumu sniedzēju lietās, jo šo valstu pasta pakalpojumu tirgi šogad tiks liberalizēti.

Tādēļ, komisāra kungs, es lūdzu jūs būt pietiekami uzmanīgam pret pabalstiem finanšu nozarē. Būtu labāk problēmas novērst jau sākumā, nekā izvēlēties garo tiesiskās pārsūdzības ceļu.

Es pateicos jums, komisāra kungs un komisāram Almunia par sadarbību, kā arī Konkurences ģenerāldirektorātam, kurš, manuprāt, Komisijā ir viens no labākajiem.

 
  
MPphoto
 

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es, priekšsēdētāja vietnieka Almunia kunga vārdā, kurš šorīt nevarēja šeit ierasties, vispirms gribētu pateikties referentam Eppink kungam par viņa veikto darbu, gatavojot 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku. Es vēlos pateikties arī referentiem no Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas, kā arī Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas, Transporta komitejas, proti, Koch-Mehrin kundzei, Buşoi kungam un Cramer kungam.

Komisija atzinīgi vērtē ziņojumu un tajā pausto atbalstu pasākumiem, kurus esam veikuši, īstenojot konkurences politiku 2009. gadā, jo īpaši, ekonomikas un finanšu krīzes kontekstā. Mēs piekrītam jūsu viedoklim, ka konkurences politikai ir būtiska nozīme, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus vienotajā tirgū un veicinātu ilgtspējīgu izkļūšanu no krīzes. Tādēļ Komisijai arī turpmāk būs stingra nostāja attiecībā uz rīcību, kas vērsta pret konkurenci un uzņēmumu apvienošanos.

Komisija ir ņēmusi vērā daudzos pieprasījumus izstrādāt konkrētus ziņojumus vai pētījumus –– vairāk nekā 10 attiecīgus dokumentus. Bet Komisija diemžēl nav spējīga tos visus sagatavot tādēļ, ka ir noteiktas prioritātes un arī resursi ir ierobežoti. Tomēr, kā jau priekšsēdētāja vietnieks Almunia kungs novembrī paziņoja Ekonomikas un monetāro lietu komitejai, Komisija analizēs saistībā ar krīzi veikto pagaidu valsts atbalsta pasākumu ietekmi uz konkurenci. Šis darbs būs grūts, bet krīze mums sniedz iespēju mācīties, kuru mēs nedrīkstam neizmantot.

Otrkārt, es gribētu atgādināt, ka tie faktiski ir pagaidu pasākumi. Komisija ir pagarinājusi saistībā ar finanšu krīzi īstenojamo valsts atbalsta pasākumu termiņu līdz 2011. gada beigām, jo ekonomikas situācija joprojām ir neskaidra. Tomēr jāpiebilst, ka ir uzsākta pakāpeniska šo pasākumu atcelšana. Dažu pasākumu īstenošana jau ir pārtraukta, savukārt citi tiek veikti, pamatojoties uz striktākiem noteikumiem.

Treškārt, kas attiecas uz konkurences noteikumu individuālu piemērošanu, Komisija ir ņēmusi vērā Parlamenta atbalstu, lai izveidotu kolektīvās tiesiskās aizsardzības Eiropas modeli, kā arī tā prasību izstrādāt konkrētus ES līmeņa tiesību aktus, lai nodrošinātu kompensācijas cietušajām personām par zaudējumiem, kas radušies ES pretmonopola tiesību aktu noteikumu neievērošanas dēļ. Komisija 2011. gada sākumā uzsāks sabiedrisko apspriešanu par Eiropas pieeju kolektīviem tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Pēc tam, pamatojoties uz tās rezultātiem, Komisija ir paredzējusi sagatavot paziņojumu.

Visbeidzot, es vēlētos atsaukties uz paustajām bažām par konkurenci enerģētikas, transporta, pārtikas piegādes ķēdes, kā arī jaunajā digitālajā nozarē. Komisija piekrīt jūsu bažām, tādēļ mēs šajās jomās turpināsim veikt stingrus īstenošanas pasākumus ciešā sadarbībā ar dalībvalstu konkurences iestādēm.

 
  
MPphoto
 

  Silvana Koch-Mehrin, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Konkurences politika ir viena no svarīgākajām ES politikas jomām. Pareiza konkurences politika veicina tirgus pareizu funkcionēšanu. Pareiza konkurences politika ļauj patērētājiem izvēlēties piemērotāko produktu no plašā to klāsta par saprātīgu un pieejamu cenu. Pareiza konkurences politika no jauna veicinās Eiropas izaugsmi, tādēļ, komisāra kungs, šajā politikā ir svarīgi iekļaut visas jūsu minētās nozares. Vienlīdz svarīgi ir arī stiprināt mazos un vidējos uzņēmumus, jo tie ir galvenais Eiropas izaugsmes virzītājspēks. Ir jālikvidē ar tirgu saistīti šķēršļi, proti, jāatceļ pārmērīgās izmaksas, piemēram, pārāk augstā viesabonēšanas maksa mobilajiem tālruņiem, kas joprojām ir vērojama jomās, kurās trūkst konkurences.

Visbeidzot, es gribētu izteikt vislielāko pateicību referentam Eppink kungam par viņa izcili paveikto darbu, savukārt Komisijai novēlu būt mērķtiecīgākai savu mērķu sasniegšanā.

(Aplausi)

 
  
MPphoto
 

  Cristian Silviu Buşoi, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es gribētu uzslavēt Komisiju par tās elastīgumu, piemērojot konkurences noteikumus pašreizējos finanšu un ekonomikas krīzes apstākļos. Ir ļoti svarīgi, lai krīze netiktu izmantota kā iegansts konkurences mazināšanai. Komisija jau ir apliecinājusi īpaši stingru attieksmi pret karteļiem, un tas ir apsveicami. Mums ir jāpārliecinās, ka ir izejas mehānismi, lai mēs iespējami drīz varētu atgriezties pie parastiem tirgus apstākļiem.

Kā jau jūs, komisāra kungs, minējāt, ir dažas nozares, kurās vajadzētu veicināt konkurenci. Kā piemēru tam var minēt enerģētikas tirgu, kurā regulētas enerģijas cenas joprojām traucē izvērst konkurenci. Arī vienotā tirgus izveide dzelzceļa jomā sniegtu lielu labumu Eiropas ceļotājiem. Komisijai vajadzētu izturēties īpaši piesardzīgi arī pret konkurenci zāļu tirgū, jo īpaši saistībā ar to patentu koncentrēšanu, kas kavē ģenērisko zāļu ienākšanu tirgū.

Turklāt es aicinu Komisiju būt nelokāmai, uzraugot konkurenci starp valsts un privātajām slimnīcām, kā arī veikt nepieciešamos pasākumus, lai novērstu šķērssubsīdiju piešķiršanu valsts slimnīcām. Komisijai ir efektīvāk jāinformē iedzīvotāji par konkurences politikas priekšrocībām.

 
  
MPphoto
 

  Michael Cramer, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotājs.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt es vēlētos izteikt pateicību referentam par veiksmīgo sadarbību.

Arī transporta nozarei ir izšķiroša nozīme, kad runa ir par konkurenci. Galu galā tā rada 30 % no CO2 emisijām, tādēļ esmu gandarīts, ka transports tiks iekļauts stratēģijas „Eiropa 2020” galveno prasību sarakstā.

Tomēr mums joprojām nākas saskarties ar negodīgu konkurenci, tādēļ Komisijai ir nekavējoties jārīkojas. Piemēram, aviācijas nozare, kas nodara klimatam lielāko ļaunumu, ir atbrīvota no pievienotās vērtības nodokļa un nodokļa par degvielu. Tas nozīmē, ka Eiropas nodokļu maksātāji katru gadu aviācijas nozarei maksā EUR 30 miljardus tikai tādēļ, lai aviosabiedrības varētu piedāvāt starppilsētu lidojumus par tādu pašu cenu, kādu piedāvā taksometri. Šajā ziņā dzelzceļa nozarei ir uzlikts konkrēts apgrūtinājums. Mums ir obligāta nodeva par katras lokomotīves ikvienu nobraukto kilometru. Tas ir obligāts maksājums, kuram nav noteikta augstākā robeža. Dalībvalstis pašas lemj par autoceļu nodevām ––vai iekasēt vai neiekasēt nodevas. Nodevas galvenokārt tiek noteiktas attiecībā uz autoceļiem, turklāt tikai smagkravas transportlīdzekļiem, kas sver 12 tonnas vai vairāk. Citiem vārdiem sakot, dažas mūsu dalībvalstis iekasē augstu maksu par dzelzceļa izmantošanu, bet neiekasē autoceļu nodevas. Mēs nevaram pieļaut šādu situāciju, jo tai nav pamatojuma. Ja mēs nemainīsim ar mobilitāti saistītus ieradumus, tad nespēsim novērst klimata pārmaiņas, bet tas ir kaut kas tāds, kas mums ir jāpanāk, tādēļ ir jānodrošina godīga konkurence arī transporta nozarē.

 
  
MPphoto
 

  Arturs Krišjānis Kariņš , PPE grupas vārdā.(LV) Godājamais priekšsēdētāj, komisāra kungs! Mēs visi esam slinki. Ja mēs tik varam atļauties kaut ko nedarīt, vairums cilvēku to arī nedarīs. Uzņēmējdarbība nav nekāds izņēmums šajā ziņā. Vairums uzņēmēju, es esmu pārliecināts, sapņo par iespēju, ka viņi varētu būt monopolisti, kur viņi diktētu noteikumus, nevis patērētāji tos noteikumus viņiem diktētu. Konkurence ir tieši tas, kas nodrošina patērētājam ne tikai zemas cenas, bet arī maksimāli labu kvalitāti. Diemžēl Eiropas Savienībā mums joprojām ir vairākas jomas, kur konkurences īsti nav. Pirmā no šīm ir enerģētika. Pastāv joprojām vairākās vietās Eiropā izolēti tirgi, kur tiesiski tehnisku iemeslu dēļ vispār nav konkurences. Kas ir rezultāts? Mākslīgi dārgas cenas patērētājiem. Konkrēts piemērs: Baltijas valstis un gāzes tirgus. Kā komisārs Otingers pats ir atzinis, šodien Vācijas patērētāji maksā par trīsdesmit procentiem zemāku cenu par dabasgāzi nekā Baltijas valstu patērētāji. Kāpēc konkurence vienā pusē ir, bet Baltijas valstīs nav? Šis ir jāmaina. Ir otra joma, kur mums konkurences reāli nav, un tas ir lauksaimniecības sektors. Nemaz nerunājot par to, ko subsīdijas kā tādas dara lauksaimniecības tirgū, Eiropas iekšienē mums ir ļoti nevienlīdzīgi lauksaimniecības maksājumi vai subsīdijas vienā dalībvalstī iepretī otrai. Ko tas nozīmē? Ka Eiropas patērētāji daudzviet maksā mākslīgi dārgas cenas un, protams, cieš arī lauksaimnieki. Kolēģi, es aicinu atbalstīt šo ziņojumu, kurš uzrunā Komisijas darbību „Pretī konkurencei” 2009. gadam. Bet es atgādinu, ka tas darbs ar to nebeidzas, un mums ir jāturpina paplašināt tās jomas, kur konkurencei arī ir jāatrodas. Paldies par uzmanību!

 
  
MPphoto
 

  Antolín Sánchez Presedo, S&D grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs! Iespējams, ka līdz šim 2009. gada ziņojums par konkurences politiku ir viens no plašākajiem un visaptverošākajiem Parlamenta sagatavotajiem ziņojumiem, jo Ekonomikas un monetārajai komitejai ir izdevies tajā iekļaut triju citu Parlamenta komiteju atzinumus, turklāt tas ir izstrādāts pēc divu svarīgu regulu, proti, Apvienošanās regulas un Modernizācijas regulas piecu gadu ieviešanas perioda beigām, un šīm regulām ir bijusi liela nozīme konkurences politikas īstenošanā. Tomēr minēto regulu ieviešanu varēja veikt efektīvāk, ja vien būtu rūpīgāk izvērtētas prioritātes, pastiprināti sadarbības centieni, mazināts administratīvais apgrūtinājums, kā arī nodrošināta konverģence starp ES un dalībvalstu tiesību aktiem.

Ziņojumā ir uzsvērts, cik svarīgi ir panākt, lai sabiedriskie pakalpojumi apmierinātu iedzīvotāju vajadzības un, mūsuprāt, tas ir jāatspoguļo arī ar Lisabonas Līgumu izveidotajā jaunajā sistēmā. Tādēļ, ņemot vērā informācijas sabiedrības pakalpojumu nozīmi, tiek pieprasīts tāds atbalsts, kura mērķis ir veicināt adekvāta platjoslas pārklājuma nodrošināšanu par pieņemamām cenām visiem mūsu iedzīvotājiem. Ņemot vērā iepriekš minēto, mēs aicinām pievērst vajadzīgo uzmanību pārrobežu viesabonēšanas tarifu pilnveidošanai telesakaru jomā, sniedzot informāciju turpmākajos ziņojumos.

Konkurences politikai ir galvenā nozīme finanšu pakalpojumu sniegšanā. Piedāvātais valsts atbalsts ir stabilizējis un mazinājis ekonomikas krīzes ietekmi. Ziņojumā ir uzsvērta tā pagaidu piemērošana, kā arī tas, ka šā atbalsta laikposma pagarināšanai ir jānotiek, pamatojoties uz stingriem nosacījumiem. Ir jānodrošina līdzvērtīgi konkurences nosacījumi, lai pārvarētu krīzi un izvairītos no jebkāda morāla riska. Finanšu iestādes, kuras nav prasījušas valsts atbalstu, ir konstatējušas, ka ir atjaunojusies to konkurētspēja.

Ziņojumā ir uzsvērti arī trīs svarīgi punkti finanšu jomā, proti, nepieciešamība nodrošināt finanšu informācijas pārredzamību, Eiropas maksājumu sistēmas pieejamību un pārredzamību, kā arī efektīvu un nediskriminējošu tās darbību, un treškārt, nepieciešamība cīnīties pret nesamērīgi augstām cenām ar maksājumu kartēm veiktajos pārrobežu darījumos. Ziņojumā ir arī paustas bažas par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un enerģētikas tirgu, kā arī izvērtēti augsta līmeņa darba grupas ieteikumi attiecībā uz piena nozari. Minētā darba grupa uzskata, ka jaunajām līgumattiecībām un ražotāju pozīciju stiprināšanai sarunās ir jānotiek, ņemot vērā konkurences politiku, tādēļ aicina Komisiju iesniegt attiecīgu likumdošanas iniciatīvu, lai atvieglotu individuālo un kolektīvo prasību iesniegšanu kompensāciju saņemšanai par zaudējumiem, kas radušies ar konkurenci saistīto tiesību aktu pārkāpumu gadījumos, vienlaicīgi izvairoties no Amerikas Savienoto Valstu sistēmas pārmērībām.

Tādēļ es apsveicu referentu Eppink kungu ar viņa izcili veikto darbu.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt es vēlos apsveikt referentu. Mēs esam veikuši līdzīgu darbu, jo es biju referente pagājušajā gadā.

Šajās gadskārtējās debatēs par konkurences politiku mani nepatīkami pārsteidz tas, ka, lai gan viedokļu apmaiņa norit ļoti draudzīgi un pieklājīgi, Komisija turpina apspriest uzņēmējdarbību kā ierasts, jo tai šajā jomā ir ekskluzīvas pilnvaras. Manuprāt, tas notiek tieši tajā laikā, kad mēs apspriežam ES ekonomikas pārvaldību, kuru vajadzētu mainīt. Eiropas Parlamenta lomai konkurences politikas veidošanā vajadzētu būt daudz lielākai, tādēļ es aicinu Komisiju ievērot jo īpaši 3. un 4. ieteikumu un konkrēti ziņot par tiem Eiropas Parlamentam.

Otrkārt, uzskatu, ka ziņojumam ir jābūt kaut kam vairāk, nekā tikai kopsavilkumam par veiktajiem pasākumiem. Tajā ir jābūt ietvertai analīzei par konkurences politikas ietekmi, kuras šajā gadījumā trūkst. Jūs apgalvojāt, ka tāda tiks veikta attiecībā uz pagaidu valsts atbalsta sistēmu, jo tā ir jūsu prioritāte, bet mēs jau gadiem esam aicinājuši veikt analīzi par „zaļajiem” ekonomikas atveseļošanās pasākumiem, inovācijām, kā arī sabiedrisko pakalpojumu veicināšanai piešķirtā valsts atbalsta efektivitāti. Tas bija sen, tādēļ es vēlos aicināt Komisiju veikt padziļinātu analīzi.

Visbeidzot, es vēlos atkārtot jau iepriekš izteiktos aicinājumus, kas tiek minēti jau gadiem ilgi, veikt nozaru izpēti tiešsaistes reklāmas un meklētājprogrammu jomā. Es vēlos, lai Komisija atbild, kad tā ir paredzējusi veikt šādu izpēti.

 
  
MPphoto
 

  Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es gribētu pateikties komisāram Almunia, kurš šodien nav ieradies, bet, kurš, neraugoties uz to, ka tā nav Eiropas Parlamenta kompetences joma, pavada ar mums Ekonomikas un monetārajā komitejā lielu daļu sava laika, lai uzsāktu pastāvīgu dialogu par šiem jautājumiem.

Es vēlos pateikties arī referentam. Mēs to bieži darām formāli, tomēr jāatzīst, Eppink kungs, ka, neraugoties uz mūsu politisko grupu atšķirīgo viedokli daudzos jautājumos, gatavojot šo ziņojumu, mūsu apspriedēs nebija aizliegtu jautājumu. Vēlos uzsvērt, ka visi jautājumi tika atrisināti ļoti konstruktīvā gaisotnē.

Tagad es gribētu pāriet pie trim jautājumiem, kurus, manuprāt, Komisijai vajadzētu atrisināt. Kā jau tika minēts, viens no tiem ir finanšu nozares loma, kurai, manuprāt, runājot par ekonomiku, tiek pievērsta pārāk liela nozīme.

Mēs zinām, ka finanšu krīzes dēļ grupas, kuras to pārvarēja, ir kļuvušas spēcīgākas un lielākas. Tādēļ šajā jomā aktuāla ir tirgus izkropļojuma problēma, un tas attiecas ne tikai uz konkrētiem valsts atbalsta pasākumiem, kurus ir veikušas dalībvalstis, lai atbalstītu savu finanšu nozari, bet arī, kā jau mēs to esam uzsvēruši savā ziņojumā, uz dažādiem Eiropas Centrālās bankas (ECB) tiešā atbalsta veidiem, kuri diemžēl ne tuvu nav pārredzami.

Tādēļ mēs mudinām Komisiju pievērst lielāku uzmanību tam, kā bankām ir palīdzējusi ECB, jo ir skaidrs, ka bankas, kuras vērsās pēc palīdzības ECB, guva lielāku labumu, nekā tās, kuras bija labāk pārvaldītas, bet šādu palīdzību nelūdza. Tādēļ bankas, kuras tika labāk pārvaldītas, ir savā ziņā cietušas no tirgus izkropļojuma.

Otrais jautājums attiecas uz izejvielu, jo īpaši pārtikas preču, tirgu. Mēs zinām, ka lielajiem agrorūpniecības uzņēmumiem un lielākajiem mazumtirgotājiem tirgū ir tāds stāvoklis, kas tiem nodrošina pārāk lielu ietekmi uz cenu veidošanu. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai šajā jomā tiktu veikta tirgus izpēte.

Vēl viens, ne mazāk svarīgs aspekts ir nodokļu konkurence. Jūs zināt, ka vairums dalībvalstu, tostarp manējā, praktizē tādus nodokļu konkurences veidus, kuri ir pretrunā Eiropas vispārējām interesēm. Šādi konkurences veidi ir jāizskauž. Zinu, ka Komisija atkal ir sākusi pievērst uzmanību šim jautājumam, bet es pieprasu, lai komisārs Almunia un komisārs Šemeta minēto problēmu beidzot atrisinātu.

Pārejot pie pēdējā jautājuma, jāatzīst, ka mēs esam gandarīti par to, ka komisārs Almunia kopš sava pilnvaru termiņa sākuma jau ir piemērojis naudas sodus dažādās nozarēs, jo īpaši gaisa satiksmes nozarē. Mēs atzinīgi vērtējam arī to, ka ir uzsākta izmeklēšana saistībā ar Google, kas, manuprāt, daļēji ir atbilde uz in’t Veld kundzes pirms brīža uzdoto jautājumu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Lamberts kungs, Hans-Peter Martin kungs ir izmantojis savu zilo kartīti, lai paziņotu, ka vēlas jums uzdot jautājumu. Vai jūs vēlaties viņu uzklausīt? Liels paldies.

Martin kungs, jums ir 30 sekundes, lai iztaujātu viņu par šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Lamberts kungs atsaucās uz konkrētu ECB atbalstu bankām. Varbūt viņš varētu paskaidrot tuvāk, ko viņš ar to saprot un kāda ir tā būtība? Lamberts kungs atsaucās arī uz faktu, ka šā atbalsta sniegšana ir jāpārtrauc. Kā viņš var ierosināt veikt šajā jomā kontroli, lai minētais atbalsts nenonāktu nepareizo cilvēku rokās?

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Šis ir pārāk plašs jautājums, lai uz to atbildētu 30 sekundēs, tomēr es uzticos Lamberts kunga spējām runāt īsi un konkrēti.

 
  
MPphoto
 

  Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs! Atbildēt uz šādu jautājumu 30 sekundēs ir gandrīz neiespējami.

Lietas būtība ir tāda, ka Eiropas Centrālā banka (ECB) piekrīt nodrošināt neierobežotu likviditāti bankām, kuras to lūdz, kā nodrošinājumu pieņemot jebkāda veida aktīvus. Tomēr mums nav pietiekami skaidrs priekšstats par šo aktīvu būtību. Mums ir arī pamatotas aizdomas, ka daudzi no tiem ir tā dēvētie toksiskie aktīvi, kuru faktisko tirgus cenu ir ļoti grūti noteikt, turklāt daži no šiem aktīviem pat var izrādīties nevērtīgi.

Pašreizējos apstākļos tas tomēr ir tiešais atbalsts. Skaidrs ir tas, ka, ja ECB nebūtu nodrošinājusi likviditāti apmaiņā pret šāda veida garantijām, kurām patiesībā ir īss mūžs, tad iespējams daudzas no minētajām finanšu iestādēm būtu bankrotējušas.

Rast atbildi uz šo jautājumu nav viegli, tomēr, jebkurā gadījumā, pirmais solis ir nodrošināt šo aktīvu pārredzamību.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Paldies, Lamberts kungs par izsmeļošo atbildi uz tik sarežģītu jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Kay Swinburne, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, es vēlos apsveikt savu kolēģi Derk Jan Eppink kungu ar viņa izsmeļošo un veiksmīgi apspriesto ziņojumu, kurā ir izklāstīti dažādi jautājumi. Ir svarīgi, lai konkurences politika būtu Eiropas vienotā tirgus pamats un tās stabilie principi tiktu iekļauti visos ES tiesību aktos. Konkurencei ir jāveicina tirgus stabilitāte ES pilsoņiem un ES globālā konkurētspēja.

Iespējams, ka jaunākajos tiesību aktos šis princips netiek ievērots. Mums ir jāizmanto jebkura iespēja, lai veicinātu konkurenci tirgos, kuros dominē lielie tirgus dalībnieki, un izveidotu dinamiskāku tirgu. Mēs varam nodrošināt, ka, izmantojot atvasinātos tiesību aktus, kas pašlaik tiek apspriesti, netiks radīts vai veicināts monopols, bet gan atbalstīta brīva pieeja, piemēram, galvenajiem darījumu starpniekiem, kā arī nodrošināta svarīgas datu plūsmas pieejamība visiem tirgus dalībniekiem.

Kas attiecas uz pārskatīšanai paredzēto Direktīvu par finanšu instrumentu tirgiem (MiFID), mums ir jāatceras tās sākotnējais mērķis, proti, veicināt konkurenci Eiropas kapitālu tirgū un pēc tā paplašināšanas iekļaut jaunu aktīvu kategorijas, kā arī nodrošināt konkurences principu ievērošanu, jo to apvienojums pēdējos trīs gados faktiski ir savā ziņā veicinājis investoriem pieprasītās tirdzniecības maksas par akcijām mazināšanos.

Izvērtējot reformu nepieciešamību attiecībā uz revidentiem, kredītreitinga aģentūrām un citiem finanšu pakalpojumu sniedzējiem, mēs varam apsvērt šķēršļus, kas liedz iespēju iekļūt tirgū un veikt pasākumus to novēršanai. Manuprāt, iestāšanās par konkurenci galvenajās nozarēs ir veids, kādā mēs varam nodrošināt faktiskas ES izaugsmes iespējas un stiprināt mūsu ekonomiku šajā nepārtraukti mainīgajā pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Thomas Händel, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Saskaņā ar šo ziņojumu, Komisija sekmīgi īsteno konkurences politiku. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka neregulēta konkurence var izraisīt arī bezdarba pieaugumu, radot arvien lielāku plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem iedzīvotājiem.

Eiropas Savienībā brīvā konkurence joprojām prevalē pār mūsu iedzīvotāju sociālajām vajadzībām. Tomēr kvēlajā ticībā brīvajam tirgum nedrīkst aizmirst faktu, ka šāds tirgus ne tikai laiku pa laikam cieš neveiksmi, bet arī nespēj nodrošināt ilgstošu sociālo taisnīgumu. Īstenojot tikai dažas procedūras, kuru mērķis ir novērst konkurences izkropļojumus un noteikt cenas, nav pietiekama rīcība, lai atrisinātu šo problēmu. Taisnīgs un sociāls iekšējais tirgus var funkcionēt tikai, pamatojoties uz stingriem un taisnīgiem noteikumiem, tādēļ ir nekavējoties jāturpina darbs šajā virzienā. Piemēram, arvien lielākam skaitam iestāžu, kas sniedz vispārējas nozīmes publiskos pakalpojumus, ir nepieņemami, ka tām ir jāsaskaras ar privāto konkurenci.

Ziņojumā ir ietvertas norādes attiecībā uz Komisijas turpmāko konkurences politiku. Ir steidzami jānodrošina daudz spēcīgāka patērētāju aizsardzība, kā arī tas, lai vispārējas nozīmes publisko pakalpojumu sniedzējiem nebūtu jāievēro konkurences noteikumi un lai tie netiktu pakļauti karteļu kontrolei. Svarīgi ir arī iekļaut līguma klauzulu, kas veicinātu drošu sociālo attīstību, un kas tiktu uzskatīta tikpat būtiska, kā konkurences noteikumi Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Man ne pārāk bieži nākas teikt labus vārdus par Gordon Brown, bet viņš patiesi ir rīkojies ātri, izlēmīgi un efektīvi, lai pārvarētu banku krīzi Apvienotajā Karalistē, kaut arī jānorāda, ka situāciju savā ziņā pasliktināja viņa desmit gadus ilgais un postošais pilnvaru termiņš finanšu ministra/valsts kases kanclera amatā.

Tomēr banku glābšana Apvienotajā Karalistē nenoritēja tik ātri, kā būtu vajadzīgs tieši ES konkurences politikas izraisīto seku dēļ. Mans cienījamais kolēģis profesors Tim Congdon par to ir sarakstījis brošūru. Faktiski šie jautājumi būtu jārisina valsts, nevis Komisijas līmenī, jo Komisija diemžēl nezina, ko tā dara, tādēļ tai nevajadzētu iejaukties.

Man atvēlētajās pēdējās 15 sekundēs es vēlos pakavēties pie Lamberts kunga nospiedošās runas par nodokļu konkurenci. Nodokļu konkurences dēļ mums ir mazāki nodokļi. Viņš aizstāv ES līmeņa fiskālo politiku, kas palielinātu nodokļus visā ES. Tā tas ir, tādēļ es gribētu lūgt Lamberts kungu un viņa kolēģus turpmāk lietas saukt īstajos vārdos.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Šāda runa ir vairāk personisks paziņojums, nekā „zilās kartes” procedūrai atbilstīga runa. Lamberts kungs, es jūs lūdzu runāt īsi, un tad mēs redzēsim, vai jums izdosies tikai trīsdesmit sekundēs izskaidrot kolēģiem savu viedokli?

 
  
MPphoto
 

  Philippe Lamberts (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Dartmouth kungs raksturo Zaļo partijas pārstāvjus kā augstu nodokļu aizstāvjus. Dartmouth kungs, es tikai vēlos jums uzdot kādu ļoti vienkāršu jautājumu. Ja tādiem pakalpojumiem kā izglītībai, veselības aprūpei un drošībai ir vērtība, tad, manuprāt, ir jārod veids, kā tos finansēt. Vai man nav taisnība?

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nē, mēs nesāksim apspriest šo jautājumu padziļināti.

Dartmouth kungs, jūs varat atbildēt Lamberts kungam vēlāk gaitenī. Diemžēl noteikumi neļauj atbildēt uz jautājumu ar pretjautājumu.

Jums ir 15 sekundes.

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD).(runas sākums nav dzirdams, jo mikrofons ir izslēgts) ... personai, kura uzdeva jautājumu, ir tiesības atbildēt. Jūs, kā priekšsēdētājs, esat izdomājis jaunus, proti, pats savus noteikumus. Kungs, jūsu rīcība ir nekorekta.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Jā, es izdomāju noteikumus. Mēs tos izdomājam visu laiku, lai nodrošinātu Parlamenta demokrātisku darbību. Paldies, ka to atzīstat.

 
  
MPphoto
 

  Hans-Peter Martin (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos jums izteikt atzinību par to, ka pieļāvāt šādu dialogu. Man ir nedaudz žēl, ka Dartmouth kungs nesaprata, ka jūs viņam devāt iespēju un ļāvāt atbildēt. Manuprāt, tas ir ļoti apsveicami, ja kāds, piemēram, Lamberts kungs nāk klajā ar šādiem konkrētiem priekšlikumiem, un mums ir iespēja iesaistīties spraigās debatēs, lai klātesošie varētu sniegt konkrētākas atbildes, jo tieši to mēs šajā Parlamentā vēlamies. Varbūt jūs viņam vēlāk ļausiet īsi atbildēt uz jautājumu.

Es gribētu turpināt no tās vietas, kurā tika pārtraukts Lamberts kungs. Nevar noliegt, ka mūsu banku sistēmā ir vajadzīga pārredzamība. Sabiedrība joprojām nav pietiekami informēta par to, ka šīs subsīdijas finanšu krīzes ietekmē ir radījušas kaut ko tādu, kas ir pretrunā ES standartiem. Ir skaidrs, ka konkurence pati par sevi ir ieguldījumus piesaistoša un bez tiem nevar iztikt, ja ir apdraudēti augstāki mērķi. Tomēr, runājot par šāda veida uzņēmējdarbību, nākas samierināties ar faktu, ka bankas, kuras ir saņēmušas valsts atbalstu, atkal nodarbojas ar spekulācijām, turklāt dažos gadījumos tas ir pretrunā ES kopējām interesēm. Tas būtu viss par finanšu tirgu.

Otro jautājumu, kuru es vēlos apspriest, jūs no manis jau būsiet dzirdējuši iepriekš, proti, tas ir jautājums par farmācijas nozari. Ar nožēlu jāatzīst, ka mēs joprojām neesam guvuši panākumus, kurus varējām gūt un kuri ir vajadzīgi jau desmitiem gadu. Eiropa patiesi būtu manāmi pavirzījusies savā attīstībā, ja manas valsts, proti, Austrijas, kā arī Vācijas un pārējo valstu iedzīvotājiem par farmaceitiskajiem līdzekļiem būtu jāmaksā tāda pati summa, kāda tiek maksāta citās ES dalībvalstīs. Šāda situācija ir karteļu un lielo uzņēmumu nopelns. Tādēļ, manuprāt, Komisijai beidzot ir iespēja un arī pienākums rīkoties.

Otrais šā jautājuma aspekts ir farmaceitisko līdzekļu ražošanas atļaujas. Joprojām tiek veikti nevajadzīgi pētījumi, šādus līdzekļus izmēģinot gan uz cilvēkiem, gan dzīvniekiem. Bieži vien darbs nevajadzīgi pārklājas. Kas attiecas uz Eiropas iekšējo tirgu, tad šādu situāciju vajadzēja novērst jau pagājušajā gadsimtā, tādēļ es jūs vēlreiz aicinu steidzami rīkoties.

 
  
MPphoto
 

  Gunnar Hökmark (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Mūsu uzmanība pašreiz ir pievērsta Ķīnas un ASV augstākā līmeņa sanāksmei, jo šo abu valstu ekonomikas tiek uzskatītas par lielākajām pasaulē. Mēs spriežam par to, ka Ķīna kļūs par pasaulē lielāko ekonomiku, tomēr šāds pieņēmums nav pareizs, jo mēs esam aizmirsuši, ka lielākā ekonomika ir Eiropas Savienībai, bet Ķīnai un ASV ir lielākie tirgi. Šāda situācija ir izveidojusies tādēļ, ka Eiropas Savienībā trūkst konkurences starp tās dalībvalstīm dažādās jomās.

Tieši konkurences trūkums mums liek raudzīties viņu virzienā, nevis ticēt pašiem sev, ka spējam izvirzīties vadībā. Tieši tādēļ ir svarīgi turpmākajos ziņojumos par konkurenci koncentrēties uz spēkā esošo tiesību aktu īstenošanas nepilnībām, kā arī uz konkurences trūkumu Eiropas ekonomikā. Konkurētspēja mums ir jāuzlabo vairākās jomās. Lai mēs kļūtu par vadošo ekonomiku, ir jāpanāk, lai tā būtu konkurētspējīgākā.

Jāatzīst, ka mēs nekad nevarēsim kļūt par konkurētspējīgāko ekonomiku, ja mums nebūs konkurences. Valsts subsīdijas un noteikumi, kas rada šķēršļus jauno dalībnieku ienākšanu tirgū, traucē Eiropas ekonomikai izvirzīties vadībā. Tādēļ mums ir jānodrošina, lai valsts subsīdijas tiktu piešķirtas tikai izņēmuma gadījumos, kad tā ir vienīgā iespēja, vai arī tad, ja spējam tās novirzīt vispārēju interešu atbalstīšanai, neizkropļojot konkurenci.

Ir jānodrošina, lai mūsu tirgū ienāktu iespējami daudz jauno dalībnieku visās Eiropas ekonomikas nozarēs. Konkurence nenozīmē tikai izkonkurēt citus. Tā ļauj apvienoties lielajiem uzņēmumiem un kļūt arvien lielākiem starptautiskajā līmenī, kā arī nodrošina jaunajiem uzņēmumiem jaunu inovāciju iespējas. Diemžēl mēs šajā jomā saskaramies ar trūkumiem, tādēļ Komisijai ir pienākums to pierādīt, kā arī attiecīgi rīkoties, lai mēs, kopīgi strādājot, varētu nākotnē kļūt par vadošo ekonomiku pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Konkurences politika ir Eiropas likumdošanas stūrakmens. Mēs zinām, ka jauninājumi, jaunrade un uzlabojumi vienmēr ir saistīti ar tirgus priekšrocībām, bet nav pieņemami, ja kāds cits, kas ir lielāks, spēcīgāks un ar labāku pieeju informācijai, vai īpašiem sakariem valdībā, šādas priekšrocības izmanto tirgū, tādēļ mēs atzinīgi vērtējam Komisijas centienus novērst šādus gadījumus.

Es gribētu vēlreiz minēt kādu jaunu tendenci, proti, tie nav tirgus dalībnieki, bet gan valdības, kuras laiku pa laikam iesaistās negodīgā spēlē un, pamatojoties uz konkurences politiku, piešķir īpašas priekšrocības dažiem viņu iecienītākajiem uzņēmumiem. Šī ir ļoti nelabvēlīga tendence, jo veicina atgriešanos pie partiju kasēm.

Es gribētu lūgt Komisiju strādāt šajā virzienā. Nodosimies jauninājumiem, jaunradei un veicināsim mazo un vidējo uzņēmumu attīstību, bet nepieļausim informācijas, kā arī ekonomiskās vai politiskās varas ļaunprātīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 

  Sylvie Goulard (ALDE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Eppink kunga ziņojums ir vērtējams atzinīgi, tomēr esmu nedaudz nobažījusies, turklāt tam nav nekāda sakara ar referentu, par to, ka mēs jau atkal runājam par vieniem un tiem pašiem jautājumiem. Tas ir līdzvērtīgi beigta zirga pēršanai. Es nešaubīgi pievienojos in ’t Veld kundzes un Lamberts kunga minētajam, ka mums ir vajadzīga pareiza konkurences uzraudzība, kā arī ir jāapsver tas, kas notiek lauksaimniecības nozarē, kurā ir maz pircēju, bet daudz ražotāju, jo līdz šim tas Komisiju nav uztraucis. Ja šāda situācija būtu izveidojusies rūpniecības nozarē, tā uzreiz būtu nostājusies pircēju pusē. Mums ir vajadzīgi jauni noteikumi arī interneta jomā.

Tomēr jāatzīst, ka mūsu attiecības ar Komisiju ir pietiekami vienveidīgas. Tā mums atsūta ziņojumu, kurā trīs ceturtdaļas jautājumu paliek neietverti. Mēs pieklājīgi atbildam, ka tas ir interesants, bet, ka to vajadzētu papildināt. Diemžēl pēc tam tas tiek ielikts atvilktnē.

Es vēlējos šodien to uzsvērt, kā arī atkārtot Hökmark kunga minēto, proti, ka pasaule ir mainījusies. Mums ir viegli kritizēt valsts atbalstu, apgalvojot, ka tas rada problēmas, tomēr tādas valstis kā Ķīna, Koreja, ASV un vēl citas šādu atbalstu piešķir. Es to neatbalstu, jo neesmu tautas protekcionisma aizstāve. Es tikai vēlos, lai mēs beidzot atvērtu acis un beigtu sapņot!

 
  
MPphoto
 

  Reinhard Bütikofer (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojuma 4. ieteikumā Komisija tiek aicināta sniegt Parlamentam sīki izstrādātu ikgadēju ziņojumu par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā Parlamenta ieteikumus, un skaidrot visas atšķirības, kas varētu rasties. Manuprāt, šis ir ļoti saprātīgs priekšlikums, tādēļ es vēlos to konkretizēt. Pagājušajā gadā attiecīgajās Parlamenta debatēs tika nolemts, ka mums ir jāpievērš uzmanība taisnīgiem un nediskriminējošiem MVU konkurences noteikumiem. Līdz šim Komisija neko netika darījusi. Tagad šis ieteikums jau atkal ir ietverts Eppink kunga rezolūcijas priekšlikumā.

Es vēlos dzirdēt Komisijas atbildi, vai tā beidzot ir paredzējusi šo ieteikumu īstenot, jeb es vismaz varētu lūgt, lai tā mūs informē, kas tieši Komisiju ir kavējis šajā ziņā pievērsties mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Mans otrais jautājums ir saistīts ar preču tirgu. Esmu gandarīts, ka šajā ziņojumā ir uzsvērts pārredzamības trūkums šajā tirgū, kā arī atzinīgi vērtēju faktu, ka tajā ir izklāstīts jautājums par spekulācijām ar precēm. Diemžēl jāatzīst, ka šajā ziņojumā nav ietverts Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ieteikums, kas paredz, ka mums nevajadzētu ņemt vērā Francijas prezidentūras ierosinājumu, proti, ka jautājums par spekulācijām ir attiecināms tikai uz lauksaimniecības produktiem, bet gan ir jāskata jautājums par spekulācijām ar metālu. Manuprāt, tas ir svarīgi.

 
  
MPphoto
 

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties savam kolēģim Derk Jan Eppink kungam par viņa izcilo ziņojumu, un izteikt komentāru par enerģētikas tirgu, kuram Komisija ir paredzējusi šogad pievērsties.

Kā jau norādīja citi deputāti, energoapgāde un enerģijas cenas dažādās valstīs var ievērojami atšķirties. Reģionā, kuru es pārstāvu, gandrīz ceturtajai daļai mājsaimniecību nav piekļuves gāzes vadam, tādēļ vairums no tām ir izvēlējušās šķidro kurināmo. Vienā mēnesī no novembra līdz decembrim cenas šajā tirgū palielinājās par vairāk nekā 50 %. Patērētāji ir nobažījušies, ka tas ir karteļu nopelns, un šādām bažām ir pamatojums.

Būtu pareizi, ja šādu problēmu vispirms risinātu valsts regulatori, turklāt es esmu dzirdējusi, ka līdzīgas problēmas ir arī citās ES dalībvalstīs. Tādēļ es gribētu lūgt komisāra kungu, izskatot šogad jautājumu par enerģētikas tirgu, neaizmirst tos, kuri dzīvo ļoti izolētos lauku apgabalos.

 
  
MPphoto
 

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā jau jūs vakar redzējāt, iekšējā tirgus stiprināšana un darba vietu izveides veicināšana ir Ungārijas prezidentūras prioritātes. Tā kā ES konkurences politika, kuras pamatā ir vienādi konkurences nosacījumi visām nozarēm, ir priekšnoteikums iepriekš minētajām prioritātēm, esmu gandarīta par to, ka ir sagatavots šāds ziņojums. Tomēr, dāmas un kungi, tas ir noticis tālā pagātnē, un laiki jau ir mainījušies. Tomēr, neraugoties uz to, manuprāt, ir svarīgi izdarīt secinājumus saistībā ar šo ziņojumu, un arī es esmu konstatējusi, ka tad Eiropas Parlaments, proti, mēs –– deputāti, varēsim aktīvāk iesaistīties turpmākās konkurences politikas veidošanā. Tomēr šajā procesā es gribētu lūgt Komisijai sadarboties ar mums.

Pirmkārt, es lūdzu to, kas, manuprāt, ir nepieciešams, proti, lai Parlaments tiktu pastāvīgi informēts par visām šajā jomā uzsāktajām iniciatīvām. Otrkārt, es lūdzu Komisiju, kā vienīgo kompetento ES līmeņa iestādi, katru gadu ziņot Parlamentam par pasākumiem, kas veikti, ņemot vērā tā ieteikumus, kā arī par atkāpēm no tiem.

Uzskatu, ka ir svarīgi saprast, un šajā jautājumā es pievienojos saviem kolēģiem deputātiem, ka konkurences politiku nevar pārvaldīt vertikāli. Ir vajadzīga saskaņošana arī visās funkcionālajās un reglamentējošās jomās. Tomēr par to ir atbildīga Komisija, tādēļ ir svarīgi saskaņot ES politikas jomas, kā arī ES 2020. gada stratēģijā, kuras mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, noteiktās prioritātes.

Visbeidzot arī es vēlos pieminēt mazos un vidējos uzņēmumus, kuru līdzdalība ir neaizstājama un neizbēgama Eiropas ekonomikas izaugsmes un, protams, nodarbinātības veicināšanā. Tomēr konkurences nosacījumiem ir jābūt vienādiem, un tas ir jānodrošina konkurences politikai. Es lūdzu Komisiju pievērst īpašu uzmanību MVU un nodrošināt tiem taisnīgus un nediskriminējošus konkurences nosacījumus.

 
  
MPphoto
 

  Peter Skinner (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man apsveikt Eppink kungu ar viņa sagatavoto izsmeļošo ziņojumu. Es ceru, ka viņš turpinās darbu šajā jomā.

Es atzinīgi vērtēju šo 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku. Tomēr daži ES konkurences politikas elementi ir tādi, kurus vajadzētu stiprināt un precizēt. Es ierosinu šajā jomā izvērst plašāku sadarbību starp Komisiju un Eiropas Parlamentu. Tas ir vienīgais veids, kā saglabāt sabiedrības uzticību mūsu pieņemtajiem lēmumiem. Turklāt, kas attiecas uz mazo un vidējo uzņēmumu politiku, ir īpaši svarīgi, lai Eiropas Parlaments pastāvīgi tiktu informēts par Komisijas veiktajiem pasākumiem.

Es atzinīgi vērtēju ziņojumā ietverto ierosinājumu sagatavot tajā minētos 11 ziņojumus, sešus pētījumus dažādās jomās, kā arī aicinājumu Komisijai pārveidot Konkurences ģenerāldirektorāta Fiskālā valsts atbalsta nodaļu. Jo īpaši atzinīgi es vērtēju jau iepriekš apspriesto atkārtoto aicinājumu Komisijai iekļaut tiesību aktos soda naudas aprēķinu bāzi. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi.

Starp citu, bija ļoti interesanti pirms brīža dzirdēt, kā būdams aristokrāts, Dartmouth kungs runāja par konkurences politiku. Kā jau visi zina, aristokrāti Apvienotajā Karalistē pievērš lielu uzmanību zemes koncentrācijai. Varbūt mums vajadzētu lūgt konkurences uzraudzības iestādēm izskatīt šo jautājumu, lai uzzinātu, kā aristokrāti ES visu šo laiku ir rūpējušies par savām zemēm.

 
  
MPphoto
 

  Sławomir Witold Nitras (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Ir patīkami klausīties šīs debates. Es gribētu pateikties Eppink kungam par viņa ziņojumu. Zinot viņa pieeju, es ar apbrīnu raugos uz šo ziņojumu, un esmu gandarīts, ka to sagatavoja tieši viņš. Ir patīkami klausīties arī kolēģu deputātu runas, tomēr šajā ziņā man ir kaut kas sakāms. Mēs šeit esam orientējušies uz Eiropas Komisijas darbu. Mēs to apsūdzam par to, ka tai nav stingras nostājas vai politikas un ka tā necīnās pret protekcionismu, bet, godīgi sakot, mūsu pretinieks jeb mūsu lielākā problēma, kā to jau uzsvēra Hökmark kungs savā runā par to, ka Eiropas ekonomika nav konkurētspējīga, ir dalībvalstis. Eiropas Komisijai ļoti bieži nav izvēles, tomēr, neraugoties uz dalībvalstu izdarīto spiedienu, tā visiem spēkiem cenšas aizsargāt brīvo konkurenci.

Pirms dažām nedēļām mēs šajā Parlamentā, cita starpā, runājām par konkrētiem akmeņogļu tirgu reglamentējošiem tiesību aktiem. Toreiz mēs nedzirdējām deputātus runājam par brīvo konkurenci, bet bija dzirdami tikai tie, kuri pieprasīja protekcionisma principus un subsīdijas, piemēram, raktuvju slēgšanai, kā tas tika dēvēts, tomēr faktiski runa bija par atbalstu raktuvēm, kuras netiks slēgtas. Tādēļ mums, veicot savu darbu, ir jābūt konsekventiem, bet diemžēl šim Parlamentam konsekvences bieži vien pietrūkst.

Mēs runājam par atbalstu banku nozarei. Baidos, ka Eiropas Komisija to sankcionēja tikai dalībvalstu spiediena ietekmē, savukārt šodien, kad mēs apspriežam 2009. gada ziņojumu, man ar nožēlu jāpiekrīt, ka, manuprāt, ziņojumam tiešām trūkst minētā atbalsta ietekmes novērtējuma. Un ja nu minētais atbalsts ir faktiski pārstrukturējis bankas un veicinājis to stabilitāti? Manuprāt, komisāra kungs, šim aspektam, kas attiecas uz nozīmīgas politikas novērtējumu, ir jābūt ietvertam ziņojumā.

Ziņojumā ir uzsvērts arī fakts, ka Komisija cīnās pret protekcionismu, kad runa ir par automobiļu rūpniecības nozari, bet es varu minēt dažus piemērus, proti, Polijā –– es esmu no Polijas –– tika slēgta labākā Fiat grupas rūpnīca. Faktiski to neslēdza, bet ražošanas apjomi tika samazināti, tādēļ to pārcēla uz Itāliju. Šis ir uzskatāms protekcionisma piemērs, tādēļ Eiropas Komisijai šādas problēmas vajadzētu novērst.

Es vēlos minēt vēl vienu piemēru. Polijā 2009. gadā tika slēgtas divas kuģu būvētavas. Arī manā dzimtajā pilsētā ir kuģu būvētava, tomēr problēma ir daudz lielāka nekā tikai divi Polijā slēgti šādi uzņēmumi. Faktiski problēma ir tāda, ka starptautiskajā līmenī Eiropas konkurences politika spiež kuģu būves nozari sacensties ar spēcīgi subsidētām kuģu būvētavām Tuvajos Austrumos, un tādējādi šāda konkurences politika ir veicinājusi to, ka pašlaik mūsu kuģu būves nozare Eiropā faktiski ir slēgta, jo mēs tai liekam konkurēt ar subsidētām nozarēm. Ir svarīgi panākt to, lai mums Eiropā būtu sava kuģu būves nozare. Paldies, un es atvainojos par to, ka pārsniedzu man atvēlēto uzstāšanās laiku.

 
  
MPphoto
 

  Lara Comi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos uzsvērt, ka efektīvas konkurences politikas izstrāde un tās pareiza īstenošana no metodoloģiskā viedokļa ir īpaši jutīgs un sarežģīts uzdevums, jo īpaši krīzes laikā.

Jutīgs tas ir tādēļ, ka šīs politikas pārāk stingra piemērošana varētu nopietni ietekmēt sociālo jomu un ekonomikas ciklu. Savukārt sarežģīts šis jautājums ir tādēļ, ka pieņemtos noteikumus pašreizējos krīzes apstākļos ne vienmēr varēs piemērot visās ekonomikas nozarēs. Tādēļ Komisiju vajadzētu apsveikt ar paveikto darbu šajā jomā. Tā ir spējusi apvienot stingru metodi ar šajos ekonomiskajos apstākļos nepieciešamo elastību. Patiesi, izstrādātie noteikumi, kas paredz dalībvalstu līmenī pieņemto krīzes pārvarēšanas ad hoc instrumentu novērtējumu, ir apliecinājums ne tikai augsti profesionālai, bet arī jutīgai pieejai.

Eiropas konkurences tiesību aktam ir plaša darbības joma, un tas ir arī ļoti īpašs. Šis ir vēl viens apliecinājums tam, ka Eiropas Savienībai ir vadošā pozīcija salīdzinājumā ar tās kaimiņvalstīm, jo īpaši mazāk attīstītajām valstīm. Tas palīdz novērst norobežošanos un atšķirības starp vadošajām un atpaliekošajām valstīm, tādēļ vēl jo vairāk ir svarīgi nodrošināt, lai šī vadošā pozīcija tiktu saglabāta. Manuprāt, ir jāsāk novērtēt dažādie pēckrīzes scenāriji, kuri sāka veidoties 2010. gadā.

Ļoti iespējams, ka tas nozīmēs strukturālo izmaiņu apjoma pārskatīšanu, kas mums jāņem vērā, kā arī dažādu nozaru un industriju pašreizējā stāvokļa novērtējumu. Šādā neskaidrību laikā svarīgākais ir ievērot piesardzību.

Es vēlos mudināt Komisiju koncentrēties gan uz mazajiem, gan vidējiem uzņēmumiem, kā arī uz jaunatnes nodarbinātību, kas padara konkurenci par Eiropas līmeņa problēmu.

 
  
MPphoto
 

  Sari Essayah (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos paust atzinību par šo ziņojumu, jo tajā ir ietverts īpaši labvēlīgs aicinājums attiecībā uz vienoto eiro maksājumu telpu (SEPA). Šis Parlaments atkal un atkal pieprasa ātru pāreju uz SEPA, un iemesli tam ir ļoti vienkārši. Komisijas veiktajā ietekmes novērtējumā ir atsauce uz pētījuma secinājumu, ka SEPA sešos gados palīdzēs ietaupīt ES ekonomikai EUR 300 miljardus. Šādi ietaupījumi radīsies tādēļ, ka palielināsies konkurence un tiks izmantoti vienoti standarti un procesi. Tas arī palīdzēs Eiropas iedzīvotājiem, kuriem vajadzēs veikt maksājumus citās valstīs, aiztaupīt laiku un uztraukumu.

Es arī pilnībā piekrītu ziņojumā minētajam, ka bankām un arī citiem uzņēmumiem sniegtais valsts atbalsts ekonomikas krīzes laikā ir radījis konkurences izkropļojumus. Tāpat kā daudzi citi mani kolēģi, arī es mudinu Komisiju veikt analīzi attiecībā uz minētajiem konkurences izkropļojumiem.

Es vēlos uzsvērt arī to, ka ir vajadzīgi vienoti standarti un procesi. Nākotnē daudzu izgudrojumu pamatā būs informācijas un saziņas tehnoloģijas. Mums ir vajadzīga lielāka konkurence IKT jomā, un Eiropā to varētu panākt, plašāk izmantojot atvērtā koda lietojumprogrammas. Kā iepriekš norādīja Hökmark kungs, arī es ceru, ka tas šajā nozīmīgajā jomā palielinās Eiropas konkurētspēju salīdzinājumā ar ASV un citām lielākajām ekonomikas valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Danuta Jazłowiecka (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Apspriežamā rezolūcijas priekšlikuma autori ir pareizi norādījuši, ka ES konkurences politikai ekonomikas krīze ir bijusi smaga problēma. Valstu un politiskās intereses jau atkal uzvarēja, turklāt tās dominēja ne tikai pār brīvā tirgus noteikumiem, bet arī pār veselo saprātu. Šī lielākā ekonomikas krīze, kuras ietekme Eiropas valstīs joprojām ir jūtama, bija konkurences politikas noteicošais faktors 2009. gadā. Tas bija laiks, kad tika izmantoti tādi mehānismi un instrumenti, kuru galvenais mērķis bija sniegt atbalstu grūtībās nonākušajām finanšu iestādēm, kā arī dažiem lielajiem uzņēmumiem, nevis nodrošināt tirgus ekonomikas noteikumu ievērošanu, un smagāko ietekmi piedzīvoja mazie un vidējie uzņēmumi.

Vai panāktais būs efektīvs ilgtermiņā? Diemžēl to mēs varēsim uzzināt tikai pašreiz. Tādēļ mums vajadzētu aicināt Komisiju sagatavot ticamu analīzi, kura norādītu uz sniegtā valsts atbalsta ietekmi uz ekonomiku. Tas ne tikai palīdzēs novērtēt padarīto, bet arī ātri un efektīvi reaģēt uz līdzvērtīgiem draudiem turpmāk.

 
  
MPphoto
 

  George Sabin Cutaş (S&D).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Konkurences politikai, kuras sastāvdaļa ir valsts atbalsta uzraudzība, ir galvenā nozīme Eiropas ekonomikas konkurētspējas nodrošināšanā.

Vienlaicīgi šajā krīzes laikā Eiropas Komisija ir saskārusies ar nepieciešamību apstiprināt valsts atbalsta piešķīrumus ne tikai banku nozarei, bet arī citām grūtībās nonākušām nozarēm. Tādēļ dalībvalstis ir piešķīrušas apjomīgas summas garantiju un rekapitalizācijas shēmu veidā, kā arī citu banku iestāžu likviditātes finansējuma veidos, lai nodrošinātu tām finansējuma avotu un garantijas pret riskiem.

Tomēr Eiropas Komisijai ir rūpīgi jāuzrauga šī nozare un jāiesniedz finanšu iestāžu restrukturizācijas un regulēšanas plāni, lai nodrošinātu, ka tās neturpinās rīkoties riskanti, tādējādi apdraudot Eiropas Savienības finansiālo stabilitāti. Pretējā gadījumā valsts atbalsts tikai paildzinās Eiropas Savienības finansiālās grūtības.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška (EFD). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Iesniegtais ziņojums ir apliecinājums faktam, ka mums līdz pienācīgai konkurences politikai vēl ir ejams tāls ceļš.

Labs piemērs tam ir lauksaimniecības produktu nozare, kurā gan ES, gan atsevišķas dalībvalstis pieļauj dažādas subsīdijas un atbalsta veidus, tādējādi savā ziņā radot konkurences izkropļojumus. Nepareizas ES subsīdiju politikas dēļ ar lielām grūtībām ir saskārušies tieši jauno dalībvalstu lauksaimniecības uzņēmumi. Vēl viena nozare, kurā ir vajadzīgi būtiski konkurences vides pārveidojumi un uzlabojumi, ir transports. Tādēļ, manuprāt, ir īpaši svarīgi pieņemt Transporta un tūrisma komitejas priekšlikumus, kuros ir vērsta uzmanība uz konkurences izkropļojumiem arī starp atsevišķiem transporta veidiem.

Jebkurā gadījumā, šis ir labs un iedvesmojošs ziņojums, tādēļ ir svarīgi, lai tas tiktu efektīvi izmantots konkurences vides uzlabošanai ES.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs! Ekonomikas un finanšu krīzes radītā situācija ir ietekmējusi Komisijas ziņojuma saturu, bet, kā liecina Parlamenta rezolūcija, neraugoties uz to, šis ziņojums ir lietderīgs. Tomēr darbs atsevišķās jomās tuvākajā nākotnē būtu jāuzlabo, jo īpaši tas attiecas uz profilaksi un informāciju. Bez sadarbības mēs nevarēsim pārvarēt krīzi, tādēļ ir ļoti svarīgi, lai Komisija mūs turpinātu informēt par gūtajiem panākumiem. ES konkurences politikas noteikumu atbilstības un piemērošanas nodrošināšana un to izpilde ir vienotā tirgus veiksmīgas darbības priekšnoteikums. Kas attiecas, piemēram, uz enerģētikas politiku, tad tās izejvielu tirgū ir jāpalielina pārredzamība. Tāpat konkurence nav pilnībā nodrošināta arī enerģētikas nozares segmentos. Tādēļ ir steidzami jāīsteno otrais iekšējā tirgus tiesību aktu kopums un trešais enerģijas tirgus liberalizēšanas tiesību aktu kopums. Ļoti savlaicīgs ir aicinājums rūpīgāk izpētīt konkurenci citā nozarē, proti, agrorūpniecības nozarē. Veicot pētījumu, mums ir jānosaka lielākie piegādātāji un izplatītāji, kuri ir atbildīgi par šā tirgus konkurences izkropļojumiem.

 
  
MPphoto
 

  Elena Băsescu (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu uzsvērt to, cik svarīgi ir izstrādāt skaidrus, MVU noderīgus konkurences noteikumus. Tie ir īpaši svarīgi visai Eiropas ekonomikai kopumā, nemaz jau neminot milzīgās inovācijas iespējas, ko tie piedāvā. Tādēļ, manuprāt, tajos būtu ieteicams iekļaut mazajiem uzņēmumiem paredzētu atsevišķu nodaļu, kurā tiktu uzsvērta godīgas konkurences nodrošināšana. Konkurences politikai ir jāveicina atklātu standartu ieviešana un savstarpējā izmantojamība. Tādējādi tiks radīta iespēja novērst tirgus dalībnieku izveidoto „tehnoloģiju blokādi”.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka veiksmīgas konkurences politikas ieviešana un iekšējā tirgus neierobežota darbība ir priekšnoteikums ilgtspējīgai Eiropas Savienības izaugsmei.

 
  
MPphoto
 

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pievērsties šā ziņojuma 90. punktam, kurā ir minēts, ka Eiropas valstīs konkurence lauksaimnieciskajā ražošanā ir viens no zemāku patēriņa cenu priekšnoteikumiem. Daļēji tā ir taisnība, tomēr baidos, ka šis apgalvojums ir nevietā. Šeit debates norisinās mūsu starpā, proti, starp Parlamenta politiskajām grupām par to, kas notiek lauksaimniecības tirgū un kādēļ tajā nenotiek taisnīgas tādu galīgo cenu izmaiņas, kuras mēs kā patērētāji maksājam pārtikas produktu ražotājiem.

Tā ir ļoti nopietna problēma laikā, kad mēs īstenojam lauksaimniecības politikas reformu, draudot samazināt šai nozarei atvēlēto budžetu, nevis cenšoties rast nepilnības konkrētajā tirgū. Šā iemesla dēļ ziņojumā minēto jautājumu vajadzēja aplūkot padziļināti. Komisija tiek mudināta rūpīgāk izpētīt konkurenci agrorūpniecības nozarē. Lūdzu, pētiet to, un izpētiet arī mazumtirdzniecības nozari, bet, kad būsiet beiguši pētīt, sāciet rīkoties! Mums šajā Parlamentā labi padodas runāšana, diemžēl ar darbiem ir citādi.

Kas attiecas uz konkurenci, tad es vēlos izklāstīt vēl vienu jautājumu. Es gribētu minēt dažas savu vēlētāju sūdzības Komisijai. Vienkāršos iedzīvotājus valdība neuzklausa, tādēļ es vēlos, lai Komisija tos atbalstītu, jo ir dažas sūdzības, kuras es kā deputāte neesmu...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Paldies, McGuinness kundze. Turpmākajās šāda veida debatēs būtu lietderīgi uzklausīt arī Lauksaimniecības un lauku attīstības komitejas viedokli.

 
  
MPphoto
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Iekšējam tirgum ir jābūt brīvam, efektīvam, dinamiskam un inovatīvam. Pareiza konkurences politika ir tieši tas instruments, kas nodrošina šā mērķa sasniegšanu. Ja konkurence preču un pakalpojumu tirgū darbojas pareizi, mēs varam patērētājiem nodrošināt labāku kvalitāti, zemākas cenas un lielāku izvēli. Tas ir lietderīgi, ka mēs gatavojam šādus ikgadējos ziņojumus par konkurences politiku. Šāda analīze, izvērtējot gūto pieredzi, ir īpaši lietderīga. Efektīva konkurences politikas instrumenta izmantošana ir veicinājusi ekonomisko stabilitāti un mazinājusi ekonomikas krīzes ietekmi uz uzņēmumiem un patērētājiem. Ir svarīgi, lai tiktu uzlabota konkurence enerģētikas un zāļu tirgū. Atcerēsimies, ka monopols, neatkarīgi no tā vai tas ir valsts vai privātajā sektorā, ierobežo konkurenci. Jāpiebilst, ka izmaiņas kopējā lauksaimniecības politikā nozīmē to, ka subsīdijas un ārējais atbalsts vairs neierobežo konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Komisija ir ņēmusi vērā Parlamenta aicinājumu nodrošināt labāku pārredzamību, efektīvāku dialogu, kā arī vairāk informācijas par konkurences politiku. Mēs turpināsim jūs informēt par svarīgiem politiskajiem lēmumiem attiecībā uz konkurences politiku un centīsimies rast atbildes uz jūsu rezolūcijā izvirzītajām prasībām nākamajā ziņojumā par konkurences politiku, vai arī uz ad hoc pamata, kā to ir lūdzis Bütikofer kungs un arī citi deputāti.

Esmu ņēmis vērā jūsu aicinājumu veikt vairāku nozaru tirgu izpēti. Iepriekšējā pieredze liecina, ka taisnīga un stingra īstenošanas sistēma labvēlīgi ietekmē dažādu nozaru konkurenci. Nozaru izpēte ne vienmēr ir labākais veids, kā nodrošināt mūsu noteikumu ievērošanu attiecīgajā nozarē. Tā ir ļoti dārga resursu ziņā, tādēļ šāda izpēte būtu jāizmanto tikai tad, ja tā ir nepieciešama Komisijas politikas mērķu sasniegšanai.

Es varu vēlreiz apstiprināt, ka pagaidu valsts atbalsta pasākumi krīzes pārvarēšanai patiesi tiek veikti īslaicīgi. Diemžēl laika ierobežojuma dēļ es varu ļoti īsi atbildēt tikai uz dažiem jūsu uzdotajiem jautājumiem.

Pirmkārt, kas attiecas uz ieguldījumiem un finanšu nozari, tad jāsaka, ka turpinās šajā jomā Glābšanas un pārstrukturēšanas atbalsta pamatnostādņu apspriešana.

Otrkārt, runājot par transporta nozari, es vēlos uzsvērt, ka Komisija gatavo Balto grāmatu par transporta nozares nākotni, kuru ir paredzēts apstiprināt 2011. gada martā. Tajā tiks izklāstīti vairāki priekšlikumi par to, kā paātrināt iekšējā tirgus izveides pabeigšanu transporta nozarē.

Treškārt, vēlos jūs informēt, ka šā gada pirmajā ceturksnī Komisija ir paredzējusi iesniegt ziņojumu par pakalpojumiem ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi.

Ceturtkārt, kas attiecas uz Digitālo programmu, Komisija pilnībā piekrīt tam, ka ir svarīgi veicināt patiesi integrēta digitālā iekšējā tirgus attīstību.

Piektkārt, lai veicinātu MVU attīstību, visiem uzņēmumiem, proti, gan maziem, gan lieliem, ir jāgarantē vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Ņemot vērā iepriekš minēto, ir īpaši svarīgi, lai Komisija nodrošinātu konkurences noteikumu efektīvu izpildi. Mēs esam izstrādājuši valsts atbalsta noteikumus arī attiecībā uz MVU, inovācijām, pētniecību, attīstību, kā arī videi draudzīgām tehnoloģijām.

Nākamā gada jūnijā priekšsēdētāja vietnieks Almunia jūs iepazīstinās ar 2010. gada ziņojumu par konkurences politiku. Līdz tam viņš turpinās jūs informēt par jūs interesējošajiem jautājumiem un, kas attiecas uz Parlamenta ziņojuma 4. punktu, tad Konkurences ģenerāldirektorāta dienestiem tiks dots rīkojums sniegt jums izsmeļošāku atbildi.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nobeigumā vēlreiz uzklausīsim referentu Eppink kungu, kuru mēs, protams, apsveicam, jo vairums kolēģu ir atzinīgi novērtējuši viņa sagatavoto ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Derk Jan Eppink, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties komisāra kungam, kurš šeit ir ieradies, lai aizvietotu savu kolēģi. Es atzinīgi vērtēju Komisijas ļoti novēloto iniciatīvu attiecībā uz kolektīvo tiesisko aizsardzību. Tā ir minēta arī šajā ziņojumā un, manuprāt, ir patērētāju interesēs, ja vien tiks skaidri noteikta un pareizi iestrādāta tiesību aktos. Mēs sāksim ar Zaļo grāmatu, lai uzzinātu, cik atšķirīgi ir viedokļi. Es to vērtēju atzinīgi.


Ļoti neparasta situācija ir izveidojusies banku nozarē, jo valsts atbalstam šajā jomā dažādās valstīs un posmos ir atšķirīgi līmeņi. Dažās valstīs, piemēram, Spānijā īpaši lielās grūtībās ir nonākušas reģionālās bankas (cajas), tādēļ to glābšanai ir vajadzīgs Eiropas Centrālās bankas atbalsts, neraugoties uz to, ka ECB, kā jau savā 30 sekunžu runā norādīja Lamberts kungs, riskē iegūt daudz nedrošu aktīvu. Tādējādi ECB arī kļūs par sava veida nedrošu banku, bet šāda situācija līdz šim vēl nav bijusi.

Citas valstis cenšas neiesaistīties banku nozares problēmu risināšanā, tādēļ pastāv pabalstu piešķiršanas risks. Es nedomāju, ka jūs varēsiet atbildēt uz jautājumu par pabalstiem, jo tas būtu jādara komisāram, tomēr jāuzsver, ka tas būtu netaisnīgi pret citām bankām, kas nav saņēmušas valsts atbalstu, ja dažas bankas, kuras ir atguvušās, vai kurām bija vajadzīga darbības atjaunošana, pēkšņi šādu atbalstu saņemtu. Tādēļ mums ir jāizskata jautājums par vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem.

Visbeidzot, es esmu nonācis līdz jautājumam par izpildes pārbaudi, par ko dažas piezīmes jau izteica in ’t Veld kundze, Gáll kundze un Bütikofer kungs. Pagājušajā gadā mums bija ziņojums, mums tāds ir arī šogad un visticamāk, ka līdzīgs ziņojums būs arī nākamajā gadā. Situācija nemainās, un tā nedaudz atgādina Vatikānā notiekošo rituālu, kur tiek runāts par vienu un to pašu. Manuprāt, mums turpmāk ir jānodarbojas ar izvirzīto jautājumu risināšanu, tādēļ es ierosinu, lai pašreizējais, kā arī iepriekšējais referents sazinātos ar komisāru un Konkurences ģenerāldirektorātu, lai uzzinātu, kas tiek darīts attiecībā uz mūsu ieteiktajiem ierosinājumiem.

Mums ir vajadzīgs ziņojums, kas tiks pienācīgi īstenots saistībā ar informācijas nodrošināšanu. Tādēļ es ierosinu veikt rūpīgu izpildes pārbaudi, lai uzzinātu, ko Komisija dara, cerībā, ka in ’t Veld kundze mani nešaubīgi atbalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Paldies jums, Eppink kungs. Esmu pārliecināts, ka jūs pamanījāt savu kolēģu reakciju, un, visticamāk, jūsu priekšlikumam tiks nodrošināts vajadzīgais atbalsts.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien, ceturtdien.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika