Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2214(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0377/2010

Iesniegtie teksti :

A7-0377/2010

Debates :

PV 20/01/2011 - 4
CRE 20/01/2011 - 4

Balsojumi :

PV 20/01/2011 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0024

Debates
Ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

4.  Ilgtspējīga ES politika attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir M. Gahler ziņojums, ko viņš sniedz Ārlietu komitejas vārdā, par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem ((2009/2214(INI)) (A7-0377/2010).

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, mūsu kaimiņi Arktikā, kas seko līdzi šīm debatēm! Man kā referentam ir īpašs gandarījums par to, ka šodien varu jūs informēt par rezultātiem darbam, kas vairāk kā gada garumā tika veikts sadarbībā ar ēnu referentiem, citiem kolēģiem no Eiropas Savienības un Arktikas foruma un daudziem ekspertiem un pārstāvjiem, no kuriem daži pat pārstāv Arktikas reģionu.

Esam panākuši plašu vienprātību un uzskatām, ka esam izstrādājuši ilgtspējīgu politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem. Ziņojumā ir analizēta jaunā Arktikas reģiona nozīme un izklāstīts, kā, ņemot vērā Eiropas Parlamenta viedokli, ir jāstrukturē Eiropas Savienības politika attiecībās ar mūsu ziemeļu kaimiņiem. Manuprāt, šīs politikas galvenais princips ir piedāvājums sadarboties ar valstīm un iestādēm Tālajos Ziemeļos.

Apzināmies, ka Arktikas valstīs jau tiek īstenota divpusējā un daudzpusējā sadarbība. Papildus problēmām, kas saistītas ar Arktiku, Norvēģija un Islande jau ir cieši iesaistītas Eiropas Ekonomiskajā zonā un Šengenas zonas valstu sadarbībā. ES jau darbojas kā ad hoc novērotāja Arktikas Padomē, bet ir skaidri jānorāda, ka, manuprāt, ir jāpanāk, lai Eiropas Savienībai tiktu piešķirts pastāvīgā novērotāja statuss. Tas ir jo īpaši nepieciešams tādēļ, ka gandrīz visas šim reģionam būtiskās politikas jomas vismaz daļēji attiecas uz Kopienas interesēm. Šis sadarbības piedāvājums ir noteikts šādā veidā tāpēc, ka Eiropas Savienība savā vārdā nevar ne rīkoties, ne ierosināt jebkādus pasākumus Arktikā. Esam savā ziņā atkarīgi no blakus esošo reģionu vēlmes ar mums sadarboties.

Ziņojumā pievērsos arī cilvēciskajai dimensijai. Īstenojot katru atsevišķo kopējās politikas jomu, iesaistītajām pusēm jāuzmanās, lai pienācīgi tiktu ņemtas vērā Arktikas iedzīvotāju problēmas. Tas attiecas uz šo valstu pamatiedzīvotājiem, kuri savā dzīvesveidā un iztikas līdzekļu jomā ievēro ilgtspējības principu, kā arī uz pārējiem tās iedzīvotājiem.

Saprotams, ka šie Arktikas reģiona iedzīvotāji vēlas attīstīt savu dzīvojamo vidi, jeb citiem vārdiem, tie nevēlas turpmāku pašreizējās saglabāšanas kārtības piemērošanu šim reģionam, pārvēršot to teritorijā, kas līdzīga nacionālajam parkam. Tādēļ sadarbībā ar partneriem cenšamies nodrošināt, lai īstenojot intervenci ekosistēmās un dabiskajā dzīvojamā vidē, vienmēr tiktu ievēroti stingrākie saglabāšanas principi. Eiropas Savienība ir pievilcīga sadarbības partnere Arktikas valstīm, jo mums ir bijusi galvenā loma attiecīgajās politikas jomās, piemēram, vides aizsardzības un cīņas pret klimata pārmaiņām jomā. Tādēļ jautājums par to, vai pasaulē lielākajā iekšējā tirgū tiek vai netiek īstenota vērienīga vides politika, šim reģionam ir būtiski nozīmīgs.

ES ir pievilcīga sadarbības partnere arī tāpēc, ka esam acīmredzami Arktikas piedāvāto preču — ne tikai naftas un gāzes, bet arī, piemēram, reti sastopamo rūdu, pircēji. Mums jāievēro tādi atbalstāmi piemēri šajā jomā kā Norvēģijas un Krievijas sadarbība Barenca jūras „Shtokman” naftas ieguves laukā. Abu partnervalstu sadarbībai šo minerālresursu ieguvē tiek piemēroti stingrākie Norvēģijas standarti. Ceru, ka tie tiks ievēroti arī sadarbības nolīgumā, kas pēdējās nedēļās tika noslēgts starp Krieviju un „British Petroleum” par naftas ieguvi Arktikas jūrā. Turpmāk vērtīgu atbalstu gan vides, gan jaunu kuģošanas ceļu, piemēram, Ziemeļaustrumu pārejas izpētes jomā nodrošinās mūsu novērošanas satelīti. Pateicoties sadarbībai šajā jomā, būs iespējams saīsināt kuģošanas ceļus, piemēram, uz Dienvidāziju. Eiropas Savienībai, kurai pieder apmēram 40 % no komercflotes visā pasaulē, šis ir nozīmīgs faktors, jo īpaši ņemot vērā finansiālo viedokli.

Mūsu pamatprogramma pētniecības jomā sniedz vērtīgu atbalstu turpmākai sadarbībai ar dažādiem polārpētniecības institūtiem to pētniecības stacijās Arktikā. Mūsu kaimiņi Tālajos Ziemeļos apzinās, ka ES ir konkurētspējīga sadarbības partnere. Tomēr daudz kas vēl ir jāuzlabo mūsu politikas virzienu noteikšanā, koordinēšanā un īstenošanā. Uzlabojumus var panākt, apvienojot atbildīgās jomas Komisijā Jūrlietu un zivsaimniecības ģenerāldirektorāta paspārnē un izveidojot atbilstošu nodaļu Eiropas Ārējās darbības dienestā. Turklāt mūsu datu bāzes pilnveidošanu veicinātu arī Arktikas informācijas centra izveide, kurā tiktu apkopota un izvērtēta visa būtiskā informācija. Pie polārās zonas atrodošos valstu līdzfinansējuma un kopējās plānošanas mehānisma izstrāde, kurā tiktu iesaistīti visi partneri Tālajos Ziemeļos, būtu svarīgs instruments piemērotākas, efektīvākas sadarbības panākšanai pētniecības un izstrādes jomā.

Esmu pārliecināts, ka šis politikas projekta dokuments nodrošinās piemērotākas pamatnostādnes visaptverošas un veiksmīgas ES politikas izstrādei attiecībā uz Arktiku, kas būs arī izdevīga mūsu ziemeļu kaimiņiem.

 
  
MPphoto
 

  Stefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Pagājušā gada sākumā priekšsēdētāja vietniece un Augstā pārstāve Ashton kundze uzņēmās iniciatīvu ierosināt debates par Arktikas reģionu. Pateicoties šīm Parlamenta debatēm esam uzzinājuši jūsu viedokli un apliecinājuši sadarbības nozīmīgumu Arktikas reģionā, ievērojot Eiropas Savienības ārējo attiecību pamatnostādnes.

Esam iesaistījušies vairāku līmeņu sadarbībā ar Arktikas reģionu. Pirmkārt, gan Savienība, gan dalībvalstis ir izvērsušas aktīvu pētniecības politiku šajā reģionā. Otrkārt, cenšamies īstenot stingru vides un jūras politiku. Treškārt, mūsu diplomātija cīņā pret klimata pārmaiņām risina pamatjautājumus, kas saistīti ar Arktikas pārveidošanās procesiem. Un ceturtkārt, tupinām veikt pasākumus pamatiedzīvotāju interesēs visā pasaulē, tostarp arī Arktikas iedzīvotāju interesēs.

Lai gan atzīstam, ka mūsu dialogs ar visām pie polārās zonas dzīvojošām Arktikas tautām ir jāuzlabo, 2010. gadā tika uzsākts auglīgs un plašs sadarbības process, ko noteikti centīsimies īstenot turpmāko gadu gaitā.

Risinot jautājumus par piekļuvi Arktikai un tās resursu ieguvi, mums jāpierāda, ka esam atbildīgs izejmateriālu un enerģijas resursu patērētājs, ievērojot stingrākos drošības un vides standartus. Vienlaicīgi mums nelokāmi jācenšas godīgi ievērot savas intereses, tostarp arī mūsu uzņēmumu intereses.

Esam gandarīti, ņemot vērā, ka šīs jomas ir ietvertas Parlamenta ziņojumā par Tālajiem Ziemeļiem, vienlaicīgi sniedzot vērtīgus priekšlikumus par to, kā jārīkojas turpmāk. Šis ziņojums ir nozīmīgs ieguldījums Eiropas Savienības politikas veidošanā attiecībā uz Arktiku, un vēlos pateikties Michael Gahler par šīs iniciatīvas pilnveidošanu.

Šī iniciatīva ir īpaši apsveicama, jo referents un vairāki citi Parlamenta deputāti veicināja interesanta dialoga uzsākšanu ar Arktikas reģiona trešām pusēm un pilsonisko sabiedrību, kurā mēs aktīvi piedalījāmies. Galīgajā ziņojumā ir iekļautas dažādas perspektīvas, kas uzskatāmi apliecina Eiropas Savienības apņemšanos ieklausīties un sadarboties ar visām Arktikas reģiona iesaistītajām pusēm.

Pašlaik sākam jaunu posmu Eiropas Savienības Arktikas politikas izstrādē. Parlamenta ziņojums būs trešais šīs politikas pamata stūrakmens pēc 2008. gada Komisijas paziņojuma un 2009. gada Padomes secinājumiem. Šie trīs dokumenti ir saskaņoti un sniedz atbildīgu un labvēlīgu vēstījumu Arktikas partnervalstīm un visa reģiona iedzīvotājiem. Mūsu mērķis ir veicināt drošāku, ilgtspējīgāku Arktiku. Mēs ievērojam starptautiskos nolīgumus un vienošanās un vēlamies sadarboties to izstrādē un paplašināšanā.

Īpaši atzinīgi jānovērtē Norvēģijas un Krievijas nolīgums par robežu noteikšanu Barenca jūrā, kas tika parakstīts pagājušajā gadā un kas ir atskaites punkts ilgtermiņa mierīgai sadarbībai visa pie polārās zonas esošā Arktikas reģiona līmenī.

Eiropas Savienība vēlas stiprāku un efektīvāku Arktikas Padomi, kurā tiktu pieņemti un īstenoti galvenie lēmumi par reģiona nākotni. Vēlamies piedalīties Arktikas Padomē kā pastāvīgie novērotāji, lai dalītos mūsu nozīmīgajā pieredzē starptautiskās reģionālās sadarbības jomā, un esam īpaši pateicīgi par to, ka Parlaments šos centienus ir atbalstījis.

Ziņojums par Tālajiem Ziemeļiem būs spēcīga ierosme Eiropas Ārējās darbības dienestam un Komisijai ārējās darbības īstenošanā Arktikas reģionā. Manuprāt, tajā paustie vēstījumi un izmantotā pieeja ir savlaicīga un atbilstoša.

Parlamenta ziņojums par Tālajiem Ziemeļiem sniedz informāciju arī mūsu pašu progresa ziņojumam par ES politiku attiecībā uz Arktikas reģionu, ko Padome ir lūgusi mums sniegt šī gada beigās. Mūsu ziņojums būs adresēts abām iestādēm — Padomei un Parlamentam, un ceram, ka tas būs abpusēji lietderīgs.

 
  
MPphoto
 

  Inese Vaidere, PPE grupas vārdā.(LV) Godātie kolēģi! Vispirms es vēlētos sirsnīgi pateikties Gālera kungam par viņa rūpīgi izstrādāto ziņojumu. Esmu patiesi gandarīta, ka Eiropas Savienības politika attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem ir viena no tām jomām, kam Eiropas Savienība ir pievērsusies relatīvi savlaicīgi. Arktikā atrodama ievērojama resursu bagātība — aptuveni ceturtdaļa pasaules neizpētīto naftas un gāzes resursu, bioģenētiskie un zivju resursi, minerāli. Tā sniedz arī jaunas jūras transporta iespējas. Ledāju kušana padarījusi iespējamu par aptuveni 40 % īsāku jūras ceļu uz Āzijas valstīm. Arktikas potenciāls ir iespaidīgs. Tādēļ ir svarīgi to apsaimniekot atbildīgi. Gan bezatbildīga resursu izmantošana, gan nepārdomātas transporta plūsmas var izraisīt smagas ekoloģiskās sekas. Vienlaikus jāapzinās, ka Arktikas bagātību izmantošana var pavērt jaunas iespējas gan enerģētikas, gan izejvielu, gan arī pārtikas problēmu risināšanai. Pasaules lielvaru starpā valda sīva konkurence par to, kuram būs lielākas tiesības šos resursus pārvaldīt un izmantot. Kaut arī Arktikā dzīvo aptuveni 3,7 miljoni iedzīvotāju, pārstāvot vairākus desmitus vietējo tautu, tā tomēr ir zināmā mērā uzskatāma par kopīgu pasaules īpašumu. ANO pagaidām nav apstiprinājusi nevienas valsts priviliģētas tiesības Arktikā, un, cerams, to nedarīs arī turpmāk. Tieši tādēļ mūsu politikai ir jābūt atbildīgai. Eiropas Savienībai nepieciešams izveidot konkrētu, koordinētu stratēģiju visās ar Tālajiem Ziemeļiem saistītajās jomās, saskaņojot tai nepieciešamo finansējumu un tā avotus. Ir jāņem vērā arī klimata pārmaiņas, vietējo iedzīvotāju labklājība un attīstība, enerģētikas drošības jautājumi. Lai to īstenotu, svarīgs būtu pastāvīgā novērotāja statuss Arktikas padomei. Kaut arī mums nav tiešu jūras robežu ar Arktiku, Eiropas Savienība var kļūt par līderi reģiona pētniecībā gan attiecībā uz tā resursiem, gan jaunajiem jūras ceļiem, kā arī augstu vides drošības standartu nodrošināšanā. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Liisa Jaakonsaari, S&D grupas vārdā.(FI) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos sirsnīgi pateikties referentam Gahler kungam par viņa konstruktīvo sadarbību. Vislabāko tās novērtējumu, protams, sniedza komisārs Füle kungs, norādot, ka šis ziņojums kļūs par trešo stūrakmeni Eiropas Savienības politikai attiecībā uz Arktiku.

Nav brīnums, ka Arktikas politika kļūst nozīmīga starptautiskās politikas daļa, jo kā minēja deputāte, kura uzstājās pirms manis, Arktikas reģionā atrodas viena trešdaļa no pasaulē vēl neatklātiem dabas resursiem — minerāliem, gāzes un naftas. Klimata pārmaiņas un konkurence saistībā ar šiem dabas resursiem ir savstarpēji saistīti jautājumi, tomēr galvenais virzītājspēks, protams, ir globālā ekonomika. Par laimi, attīstība Arktikas reģionā ir bijusi stabila un balstīta uz brīvprātīgu sadarbību.

Turpmākā politika Arktikā būs pārbaudījums tam, vai kopā varēsim vairot stabilitāti vai, gluži pretēji, izraisīt jaunus konfliktus. Ir svarīgi, lai dabas resursu ieguve tiktu īstenota atbildīgi un rūpīgi un lai izvairītos no „zelta drudža” parādības un tādām katastrofām, kāda radās Meksikas jūras līcī.

Ir arī svarīgi izstrādāt līdzsvarotu ziņojumu un sniegt vēstījumu, ka ir jāstiprina Arktikas Padome un ka Eiropas Savienība tajā iesaistīsies daudz enerģiskāk ar savām novērotājas pilnvarām. Nedrīkstam vienkārši tajā integrēties, „izlaužot” sev ceļu, bet ir jāizmanto diplomātiskie līdzekļi, sarunas, jāiesaistās saprātīgā politiskā sadarbībā, bet galvenokārt jāuzņemas galvenā loma tad, kad tiek veikta ietekmes uz vidi novērtēšana. Manuprāt, teicami ir tas, ka ziņojumā ir pieminēta Arktikas Informācijas centra loma, un arī norādīts, ka Lapzemes Universitāte, kas atrodas Rovaniemi, Somijā, varētu būt piemērota šī centra atrašanās vieta.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā.(FI) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos sirsnīgi pateikties referentam Gahler kungam, kā arī visiem ēnu referentiem. Mūsuprāt, esam kopā paveikuši izcilu darbu un ir svarīgi pieņemt šo pašiniciatīvas ziņojumu un, pamatojoties uz to, izstrādāt priekšlikumu.

Ziņojumā ir sniegti neapgāžami argumenti, atbalstot lielus turpmākus ieguldījumus, kas nodrošinātu Arktikas reģiona iedzīvotāju izdzīvošanu, kā arī ieguldījumus nodarbinātības, transporta un vides apstākļu uzlabošanā. Uzskatu arī, ka tajā paustais viedoklis par nepieciešamību atzīt pamattautu, jo īpaši sāmu, statusu ir īpaši nozīmīgs. Sāmi ir vienīgā Eiropas pamattautība un Eiropas Savienībai — Komisijai, Parlamentam un Padomei, ir ar tiem jāsadarbojas, pamatojoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem.

Ziņojumā ir arī atzīts Arktikas Padomes statuss, par ko komisārs Füle pat norādīja, ka Eiropas Savienība to vēlas stiprināt. Tomēr biju diezgan nepatīkami pārsteigta par komisāra Füle vērtējumu, ka sadarbība Arktikas reģionā attīstās pakāpeniski. Protams, ka Eiropas Savienībai jāuzņemas galvenā loma, un ir jāveic ieguldījumi un jābūt vēlmei pastiprināt sadarbību Arktikā. Tai nedrīkst ļaut attīstīties tikai pakāpeniski tā, it kā mēs darbotos tikai ar vienu roku — tai jābūt vienai no prioritātēm.

Nobeigumā vēlos arī paust gandarījumu par to, ka tiks veikti ieguldījumi Arktikas reģiona pētniecībā un ka ziņojumā ir minēta Lapzemes Universitāte kā iespējamais tās centrs. Lapzemes Universitāte ir jāuzslavē par to, ka tā ir vienīgā universitāte, vienīgā aģentūra, kas patiešām ir strādājusi, lai nodrošinātu šāda centra izveidi, un ir veltījusi tam daudz laika un pūļu.

 
  
MPphoto
 

  Indrek Tarand, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, vēlos izteikt pateicību un sirsnīgi apsveikt un uzslavēt referentu un ēnu referentus par viņu izcilo sadarbību un izpratni. Vēlos arī pateikties saviem kolēģiem deputātiem no Zaļo grupas par viņu sadarbību un ieguldījumu.

Beidzot varam atzīt, ka esam izstrādājuši pienācīgu dokumentu, kas ļauj mums — Eiropas Savienībai, turpināt darbu pietiekami pieņemamā veidā, ievērojot visu iesaistīto pušu intereses. Lai gan Zaļie pamatoti uzskata, ka mums jābūt vēl radikālākiem, tomēr priecājamies, ka šinī ziņojumā ir ņemtas vērā mūsu bažas un raizes, piemēram, priekšlikumi, ko iesniedzām referentam saistībā ar faktu, ka zinātniskie dati skaidri norāda uz to, ka Arktikas ekosistēmā pašlaik notiek milzīgas ar klimatu saistītas pārmaiņas un ka šajā situācijā turpmākajā Arktikas attīstībā ir jāizmanto piesardzīga un stingri zinātniska pieeja.

Tādēļ aicinājām veikt papildu zinātniskos pētījumus, ievērojot daudzpusējās sadarbības nolīgumu, uzlabot starptautisko izpratni un lēmumu pieņemšanas procesu attiecībā uz Arktikas ekosistēmu pirms tiek uzsākta jebkāda ievērojama izstrāde. Pateicamies pārējām grupām par atbalstu. Tas ir piemērs tam, kā sakārtot šos jautājumus veidā, kas būtu piemērots plašai virknei atšķirīgu apgabalu. Šajā zālē ir daži skeptiķi, kuri ir norādījuši, ka Arktikas reģions nav mūsu uzmanības vērts, bet tomēr tas ir, jo īpaši tādēļ, ka Islande, iespējams, kļūs par 28 Eiropas Savienības dalībvalsti.

Arktika ir „vēsais” reģions. Tas nav tikai tādēļ, ka to skārušas klimata pārmaiņas un to izraisītā ierasti auksto Tālo Ziemeļu sasilšana. Arktika ir arī „vēsais” reģions tādēļ, ka tajā ir parādījušās jaunas vilinošas iespējas, lai gan ar tām ir saistītas arī ļoti sarežģītas un smagas problēmas. Tādēļ uzskatu, ka politiķi, kas risina šos jautājumus atbildīgā un politiski neitrālā veidā ir „vēsie” politiķi, tāpat kā tie, kuri šodien balsos par Gahler kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Konrad Szymański, ECR grupas vārdā.(PL) Priekšsēdētāja kungs! Ir skaidrs, ka Arktikas reģionā notiek pārmaiņas. Acīmredzamākie šo pārmaiņu rezultāti ir iespējas izveidot jaunus transporta un tirdzniecības maršrutus, kā arī iespēja, kas jau tagad ir skaidri pamanāma — izmantot tās dabas resursus un iegūt naftu un gāzi. Reakcija pasaulē uz šīm pārmaiņām ir haotiska. No vienas puses, ir noslēgts savā ziņā konstruktīvs Norvēģijas un Krievijas nolīgums par robežu noteikšanu Barenca jūrā, bet, no otras puses, arī Krievija cenšas īstenot faits accomplis politiku. Manuprāt, Eiropas Savienībai un starptautiskajai sabiedrībai šajā ziņā jāuzņemas milzīga loma. Ziņojumā tās tiek iedrošinātas to uzņemties, un šis iedrošinājums tajā ir teicami noteikts. Otrs jautājums, kam esam pievērsuši uzmanību, ir nepieciešamība garantēt vienlīdzīgu, nediskriminējošu transporta maršrutu pieejamību. Šādu vienlīdzīgu maršrutu pieejamību nedrīkst kavēt ne reglamentējoši, ne finansiāli apsvērumi. Tas viss ir teicami paredzēts ziņojumā. Tādēļ ar prieku atbalstīsim šo ziņojumu savā balsojumā.

 
  
MPphoto
 

  Sabine Lösing, GUE/NGL grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētāja kungs! Īpaši pateicos Gahler kungam par viņa ziņojumu. Ir skaidrs, tostarp arī analizējot ziņojumu, ka ir milzīga interese par dabas resursiem Arktikas reģionā. Klimata pārmaiņu dēļ naftu un gāzi un citus resursus iegūt kļūst arvien vieglāk. Jautājums par kuģošanas ceļu labāku izmantošanu jau tika apspriests.

Loģiski, ka tādēļ reģionā palielināsies piesārņojums. Rūpnieciskā attīstība — jo īpaši naftas un gāzes ieguves, komerciālās zvejniecības paplašināšanās un palielinātas kuģu satiksmes dēļ, šī savā ziņā jutīgā ekosistēma noteikti tiks traucēta vai pat sagrauta, izraisot postošas sekas.

Diemžēl šajā ziņojumā ir ietverti vispārīgi jautājumi, bet tajā nav ietvertas efektīvas stratēģijas šīs bīstamības novēršanai. Aspekts, kas netiek minēts, ir fakts, ka ES nav vienīgā, kas atzīst pieaugošo Arktikas ģeostratēģisko nozīmi. Krievijas kaimiņvalstis un NATO dalībnieces — ASV, Kanāda, Dānija un Norvēģija jau ir uzsākušas Arktikas reģiona militarizāciju un plāno tur aizstāvēt savas intereses.

Šādu situāciju Arktikā ir radījušas klimata pārmaiņas. Mums ir jānovērš katastrofālā šo pārmaiņu izraisītā attīstība, un to ir iespējams panākt, tikai strauji pārejot uz atjaunojamo enerģijas avotu izmantošanu. Tomēr šajā stratēģijā ir izmantota diametrāli pretēja pieeja.

Mēs, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, pieprasām nepieļaut, ka Arktika kļūst par nākamo ģeopolitisko kaujas lauku. Kopīgi ar daudzām vides organizācijām aicinām noteikt moratoriju jauniem naftas ieguves projektiem Arktikā. Jāpanāk vienošanās par līguma noslēgšanu — līdzvērtīgu Antarktikas līgumam, ar kuru tiek aizliegta minerālresursu ieguve šajā reģionā. Pēdējais, bet ne mazāk svarīgs jautājums, aicinām nekavējoties uzsākt šī reģiona demilitarizēšanu un tādējādi arī Arktikas pasludināšanu par demilitarizētu zonu.

Tā kā ne mana grupa, ne es nevaru atbalstīt šeit piedāvāto pašiniciatīvas ziņojumu, GUE/NGL grupa ir iesniegusi alternatīvu ziņojumu.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

 
  
MPphoto
 

  Liisa Jaakonsaari (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos jautāt, kā, ievērojot Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas uzskatus, ir iespējams panākt jebkāda moratorija noteikšanu, ja neviens no dalībniekiem vai valstīm šajā reģionā to nevēlas. Ko domātu pamatiedzīvotāji, ja Eiropas Savienība no augšas viņiem noteiktu, kā rīkoties? Parlaments jau vienreiz sagrēkoja, nosakot aizliegumu izstrādājumiem no roņiem, kas viņus ir pamatīgi sadusmojis. Kādēļ mums viņi ir jākaitina vēl vairāk? Pašlaik ir nepieciešama diplomātija un sadarbība.

 
  
MPphoto
 

  Sabine Lösing (GUE/NGL).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es to neatbalstu un, protams, to nav iespējams uzspiest no augšas. Tomēr jāuzdod jautājums — kas mūs šajā jautājumā konsultēja? Kādas valstis ir iesaistītas? Kādas pamatiedzīvotāju grupas ir apdraudētas? Vai notika konsultācijas ar iedzīvotājiem, kam šī situācija var būt izdevīga, vai tiem, kas tādēļ var zaudēt iztikas līdzekļus? Manuprāt, ir nepieciešams papildu dialogs. Līdz šim notikušās sarunas nav bijušas pietiekamas. Mums šis dialogs jāsaglabā pēc iespējas plašāks, konsultējoties arī ar plašākām sabiedrības grupām, iespējams, jo īpaši iesaistot pamatiedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt, vēlos paust atzinību par izcilo darbu, ko ir veicis Gahler kungs.

Arktika ir stratēģiski svarīgs reģions, jo īpaši tagad, kad sasilšana Arktikas reģionā ir pavērusi iespējas transportam un resursu ieguvei. Tā ir arī zona, kurā vide ir ārkārtīgi neaizsargāta, jo īpaši Eiropas, Ziemeļamerikas, Krievijas un Ķīnas radītā piesārņojuma dēļ. Fakts, ka valstu izvirzītās prasības par Arktikas teritoriju ne vienmēr ir skaidras, ir apgrūtinošs faktors. Lai gan Eiropas Savienībai nebūs piekļuves Arktikas piekrastei, kamēr tai nepievienosies Islande, Eiropas Savienībā tomēr ir dalībvalstis, kas atrodas Arktikas reģionā.

Tādēļ atbalstu tādu ES stratēģiju attiecībā uz Arktikas reģioniem, kas ES paredzētu vienādu pozīciju salīdzinājumā ar pārējām lielvalstīm, piemēram, Krieviju, kas skaidri sliecas saimnieciski izmantot šo reģionu. Ja turpmākajos gados saimnieciskās darbības kļūs intensīvākas, būs svarīgi nodrošināt pareizu līdzsvaru starp vidi un ekonomiku un, lai to panāktu, jāiesaista vietējie iedzīvotāji. Novērotāja statusa nodrošināšana Eiropas Savienībai Arktikas Padomē būtu teicams solis pareizajā virzienā.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Jāapzinās, ka Arktikas neapgūtie minerālresursi ir izraisījuši aktīvas apspriedes par šo reģionu. Tiek lēsts, ka zem ledus virskārtas esošie naftas krājumi vien sasniedz 90 miljardus barelu. Protams, ka ir konkrētas bažas par to, ka no visiem uzņēmumiem tieši „British Petroleum”, kas izraisīja naftas noplūdes katastrofu Meksikas jūras līcī pagājušajā gadā, tiks atļauts iegūt resursus tik jutīgā dabas vidē, kurā apstākļi ir daudz ekstremālāki nekā minētajā līcī.

Galu galā jāņem vērā fakts, ka Arktikas reģions jau tagad ir galīgā visas pasaules merkurija emisiju apglabāšanas vieta. Neskatoties uz to, pašreizējā globālā enerģijas pieprasījuma apstākļos, iespējams, nav reāli cerēt, ka tiks pieņemts lēmums neiegūt Arktikas naftas resursus. Jācer, ka Eiropas Savienība, pildot savus uzdevumus Arktikas Padomē, nodrošinās, ka tiek ieviesti piemērotāki drošības standarti, lai Arktikas savvaļas vide neciestu no tikpat briesmīgas katastrofas kā Meksikas jūras līcī nesen notikušās naftas noplūdes gadījumā.

Turklāt, ņemot vērā Eiropas Savienības perspektīvu, Arktika ir arī būtiski nozīmīga jaunu pasaules tirdzniecības maršrutu attīstībai. Ja patiešām būtu iespējams atvērt jaunus kuģošanas ceļus starp Eiropu, Āziju un Ziemeļameriku, nekavējoties varētu izvairīties no pirātisma Somālijā, vienlaicīgi arī ietaupot Eiropas Savienībai daudz naudas, jo Atalantas misija vairs nebūtu nepieciešama. Protams, jāpieņem, ka tas tā notiktu tad, ja inuītu pamatiedzīvotāji nebūtu spiesti ķerties pie izmisīgiem pasākumiem, piemēram, pirātisma, tādēļ, ka tie būs zaudējuši iztikas līdzekļus. Tas jāņem vērā, gan plānojot kuģošanas ceļus, gan veicot naftas urbumus.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Arī es, protams, vēlos pateikties Gahler kungam par viņa ārkārtīgi izcilo rezolūcijas projektu un viņa auglīgo sadarbību.

Manuprāt, nozīmīgākais jautājums šī ziņojuma sagatavošanas procesā bija vides pārmaiņu pētniecībai un uzraudzībai veltītā īpašā nozīme, jo iegūtā informācija ir būtiska politisko un saimniecisko lēmumu pieņemšanā. Šķiet, ka ekonomikas jautājumi, piemēram, zivsaimniecības, transporta un dabas resursu jomā ir galvenais Eiropas Savienības interešu objekts. Diemžēl, jo zinātne neapšaubāmi ļauj mums novērtēt, kā pārmaiņas ekonomikā ietekmē vidi šajā reģionā. Šī ietekme ir ievērojami nozīmīgāka nekā citos reģionos. Kāda īsti ir šī ietekme? To mums var pateikt tikai speciālisti.

Diemžēl atvērtību pētniecībai Arktikā arvien vairāk ierobežo valstis, kurām ir piekļuve Ziemeļu ledus okeānam. Pat tajās teritorijās, uz kurām attiecas starptautiskās konvencijas un līgumi, pēdējo divu vai trīs gadu laikā ir ievērojami tikusi ierobežota atļauta darbība un pētniecība, bieži aizbildinoties ar vides aizsardzību. Klimata un okeāna procesi Arktikā ievērojami ietekmē klimata un vides pārmaiņas, tādēļ atļauta pētniecība ir ārkārtīgi svarīga, lai izprastu notiekošos procesus ne tikai pašā Arktikā, bet galvenokārt šeit, kur mēs pašlaik atrodamies. Turklāt darbs, ko zinātnieki no valstīm ārpus Arktikas jau ir veikuši šajos jautājumos un jau iztērētie naudas līdzekļi, nosaka mūsu tiesības paust savu viedokli jautājumos par ziemeļu polāro reģionu.

 
  
MPphoto
 

  Diana Wallis (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pateikties Gahler kungam par īpaši rūpīgi sagatavoto un sīki izstrādāto ziņojumu, bet galvenokārt par viņa gatavību rast kompromisus. Tomēr baidos, ka esam radījuši tā dēvēto „Ziemassvētku eglīti” — kaut arī Ziemassvētki jau pagājuši, pilnu ar vēlmēm, kā arī ar vēlmēm, kas aizēno galveno politisko jautājumu.

Iepriekšējās debates par politiku Arktikā, kas norisinājās šajā plenārsēžu zālē, patiešām izraisīja apspriešanos ar Komisiju. Toreiz ļoti skaidri pieprasījām, lai trauslās Arktikas vides aizsardzība — šīs pēdējās tuksneša teritorijas aizsardzība, tiktu īstenota saskaņoti, jo tā pašlaik ir vides jautājumu uzmanības centrā.

Šķiet, ka pārmaiņas ir ļoti nelielas — niecīgas, mūsu domāšanā drošības virzienā — enerģijas piegādes drošības un drošas resursu izmantošanas jomā. To ir apstiprinājusi šajā nedēļas nogalē noslēgtā vienošanās starp „Rosneft” un „BP” — „BP”, kam pieder „Deepwater Horizon”.

Kā vairākkārtīgi ir uzsvērusi Komisija un citi komentētāji, tiesību aktos attiecībā uz Arktiku ir īpaši daudz trūkumu. ES radītā ietekme uz vidi šajā reģionā nav maznozīmīga.

Tiesiskais reglamentējums ir sadrumstalots un izplūdis. Šī joma ir atvērta daudznacionāliem uzņēmumiem. Varētu būt labāk. Iepriekš norādījām, ka vēlamies to uzlabot. Vēlējāmies izmantot saskaņotāku pieeju. Nespēju saprast, kas ir mainījies, un, manuprāt, arī mūsu iedzīvotāji varētu jautāt — kas tad ir mainījies.

 
  
MPphoto
 

  Struan Stevenson (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Arī es apsveicu Michael Gahler ar līdzsvarota un izcila ziņojuma sagatavošanu. Neskatoties uz problemātiskajiem vides apstākļiem Arktikā, naftas cenu pieaugums ir veicinājis starptautiskās intereses rašanos par naftas urbumu veikšanu šajā zonā. Kā zināms, nafta pirmo reizi tika iegūta 1968. gadā Prudhoe līcī Aļaskas Ziemeļu nogāzē, bet daudzi Arktikas reģioni vēl nav izpētīti.

Amerikas Savienotajās Valstīs 2008. gadā veiktajā ģeoloģiskajā kartējumā ir aplēsts, ka teritorijās uz ziemeļiem no Arktiskā loka atrodas 90 miljardi barelu neatklātu naftas iegulu — tehniski iegūstamas naftas, un 44 miljardi barelu šķidrās dabasgāzes. Pašlaik tas sasniedz no 13 % līdz 20 % no visa neatklātās naftas apjoma pasaulē. Lieki atgādināt, ka tik liela apjoma naftas ieguve radītu milzīgu ietekmi uz Arktiku un var izraisīt pasaules līmeņa katastrofas, tādēļ, manuprāt, mums jājautā sev, vai ir prātīgi uzsākt šādu projektu īstenošanu laikā, kad esam cieši apņēmušies mazināt savu atkarīgu no fosilā kurināmā un par savu galīgo mērķi izvirzījuši tādas sabiedrības veidošanu, kas ir brīva no CO2.

 
  
MPphoto
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Lasot Komisijas paziņojumu par Arktiku, man neviļus nāk prātā doma par kaķi, kurš laizās, domādams par krējuma podu. Protams, ka globālā sasilšana un ledus kušana Ziemeļpolā paver jaunas iespējas — dabas resursi, nafta, zivis, kuģniecība un citas. Par to visu esam jau dzirdējuši. Tomēr, manuprāt, ir svarīgi, lai ES ar to pārāk neaizrautos, jo tai nav jūras robežu ar Ziemeļu ledus okeānu. Kā Dānijas pilsonim man šķiet diezgan nožēlojami, ka Dānija tiek izmantota kā iemesls ES saistībai ar Arktiku. Būtībā Dānijas vienīgā saistība ar Arktiku ir caur Grenlandi, kura referendumā pirms 26 gadiem izlēma izstāties no Eiropas Savienības.

Tāpat arī ES nevajadzētu likt pārāk lielas cerības uz Islandi. Lēmums par Islandes dalību jāpieņem tikai Islandes iedzīvotājiem, neizdarot uz viņiem nekādu spiedienu no ES. Pilnīgi nekas nenorāda uz to, ka vairākums šajā valstī atbalstītu dalību ES.

Tādēļ nevis raudzīties uz sevi kā uz iespējamo Arktikas lielvaru, bet gan ES varbūt vajadzētu atzīt savu ģeogrāfisko izvietojumu un censties panākt labas kaimiņattiecības ar valstīm, kas faktiski atrodas Arktikas reģionā. Tās ir arī mūsu draugi rietumu Ziemeļvalstu reģionā — Norvēģija, Islande, Grenlande un Fēru salas. Lai to nodrošinātu, jo īpaši nepieciešams, lai Eiropas Parlaments paveiktu savu darbu.

 
  
MPphoto
 

  Timo Soini (EFD).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir nozīmīgs jautājums, un tā kā Somija atrodas ziemeļos, esmu iepazinies ar minētajiem jautājumiem. Šoreiz varu piekrist saviem kolēģiem deputātiem no Somijas, ka Lapzemē un Lapzemes Universitātē Rovaniemi labi pārzina šos jautājumus. Piekrītu arī nostājai attiecībā uz pamatiedzīvotājiem.

Balsošu par šo ziņojumu, lai gan pamatotu kritiku, manuprāt, ir pelnījušas prasības, kas saistītas ar klimata pārmaiņām, attiecībā uz kurām ir jāpanāk vienošanās, balstoties uz ES viedokli. Emisijas kvotu tirdzniecība ES ir pilnībā izgāzusies. 2008. gadā tika konstatēts, ka tā ir tikusi izmantota ļaunprātīgi, ka ir tikuši īstenoti ar pievienotās vērtības nodokli saistīti un cita veida krāpšanas gadījumi apmērā, kas sasniedza EUR 5 miljardus. Turklāt šādu gadījumu skaits ir stabili palielinājies. Emisijas kvotu tirdzniecība nedarbojas, tā ir kaitīga. Tā ir jāaizstāj, ieviešot īpašo emisiju sistēmu, kāda ir attiecībā uz transportlīdzekļiem, kad ir iespējams noteikt, kurš rada šos izmešus un kāda veida izmeši tiek radīti, nevis iesaistīties starptautiskā tirdzniecībā ar indulģencēm, kur pircēji iegādājas tiesības piesārņot vidi. Tas ir svarīgs jautājums.

Arī Arktikas jautājums ir nozīmīgs, lai gan apsverot neseno ES rīcību, nevaru droši paredzēt tā attīstību. Jautājumi, kurus risina ES, ne vienmēr ir pietiekami veiksmīgi. Dānijas deputāts pamatoti minēja tās zonas reģionus. Tie ir reģioni ar suverēnām tiesībām, ko tie drīkst izmantot, lai pieņemtu lēmumus jautājumos, kas skar viņus pašus.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos pateikties savam kolēģim Michael Gahler par viņa izcili sagatavoto ziņojumu. Šajā ziņojumā Padome un Komisija tiek aicināta izklāstīt konkrētu ES īstenotu politiku Arktikā, vienlaicīgi uzsverot, ka iespējamā Islandes pievienošanās Eiropas Savienībai piešķirs Savienībai Arktikas piekrasti.

Kā Parlamenta referents Islandes jautājumos vēlos uzsvērt, ka šīs valsts prioritātes attiecībā uz Arktikas reģionu saskan ar Eiropas Savienības prioritātēm. Tās ir Arktikas Padomes politiskās un administratīvās lomas stiprināšana, kā arī ilgtspējīgas reģiona attīstības nodrošināšana, un beidzot, vēlos atgādināt arī par atbalstu pamatiedzīvotāju tiesībām. Arī fakts, ka gan Islande, gan Eiropas Savienība pašlaik ir Arktikas stratēģijas izstrādes procesā, var radīt iespēju koordinēt abas šīs politikas, tostarp arī saistībā ar Eiropas Savienības pieteikumu par pastāvīgā novērotāja statusa piešķiršanu Arktikas Padomē.

Noslēgumā vēlos piebilst, ka Eiropas Savienība var, protams, veicināt efektīvu daudzpusējo pārvaldību Tālajos Ziemeļos. Vēlos arī pateikt Søndergaard kungam, ka ļoti uzmanīgi klausījos tajā, ko viņš sacīja par vairākumu Islandē. Manuprāt, mums ir paredzams ilgstošs process, kura gaitā var notikt vairākas pārmaiņas. Manuprāt, šajā valstī mēs varam veicināt atbildīga pirmsiestāšanās procesa un lielākoties līdzsvarotu debašu uzsākšanu par Eiropas Savienību.

 
  
MPphoto
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D).(LT) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos uzslavēt savu kolēģi deputātu Gahler kungu, kurš, neskatoties uz to, ka ir no Vācijas dienvidiem, ir izrādījis izcilas zināšanas un mīlestību pret Arktiku un Tālajiem Ziemeļiem. Daži kolēģi norādīja, ka valstīm jārisina radušās problēmas individuāli un ka tik liela koordinācija šajā jomā nav nepieciešama. Kategoriski noraidu šādu viedokli. Tieši Eiropas Savienībai ir uzkrāta lielākā pieredze, sadarbojoties un izpētot patiesi neapgūtas teritorijas, un tai ir īpaša nozīme šajā reģionā. Galu galā ir skaidrs, ka jāizšķiras vai nu par konfrontāciju, neskaidru sacensību un konfliktiem, vai arī par mierīgu sadarbību un tāda reģiona izveidi, kas varētu būt piemērs citām valstīm visā pasaulē. Šajā jautājumā ir iesaistīta vēl viena dimensija — peļņa vai ekonomikas ieguvumi, vai arī vide un tās saglabāšana. Manuprāt, Eiropas Savienībai, kurai vienmēr ir bijusi galvenā loma cīņā pret klimata pārmaiņām, arī turpmāk ir jāpalielina uzsvars uz otro dimensiju, saskaņojot abas pieejas.

 
  
MPphoto
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Klimata pārmaiņu dēļ Arktiskā zona, kūstot ledum un sniegam, piedzīvo ievērojamas pārmaiņas. Tiek atvērti jauni kuģošanas ceļi, ir pieejamas jaunas zvejas vietas un rodas vairākas un piemērotākas iespējas naftas un gāzes ieguvei.

ES aktīvi risina jautājumus, kas saistās ar Arktiku. Piemēram, ES sniedz būtisku ieguldījumu pētniecības un izstrādes finansējuma nodrošināšanā, īstenojot Septīto pamatprogrammu pētniecības un izstrādes jomā. Eiropas Parlaments ir aktīvi iesaistījies pašreizējā dialogā ar Arktikas reģiona ievēlētiem pārstāvjiem Arktikas reģiona valstu parlamentāriešu pastāvīgajā komitejā, un kā SINEEA delegācijas priekšsēdētājs, es pārstāvu Eiropas Parlamentu šajā nozīmīgajā organizācijā.

Septembrī Parlaments pirmo reizi uzņēmās pastāvīgās komitejas kārtējās pusgada sanāksmes organizēšanu. Konference bija īpaši veiksmīga, ļaujot Eiropas Parlamentam padziļināt un nostiprināt tā attiecības ar Arktikas tautām.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog (S&D).(HU) Priekšsēdētāja kungs! Arī es neuzstājos kā deputāts, kas dzīvo aiz Arktiskā loka; vēlos tikai visus brīdināt par to, ka Ziemeļpolā atrodas ne tikai liels ekonomikas mantojums un enerģētikas mantojums, bet tas ir arī viens no mūsu dabas mantojuma lieliskākajiem piemēriem. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai uzņēmumi, kas veic izpēti un urbumus šajā teritorijā nedotos uz turieni ar agrāko zelta meklētāju peļņas kārotāja mentalitāti, bet gan ar Eiropas atbildības sajūtu, kas radās tikai 20. gadsimtā un 21. gadsimta sākumā. Neaizmirsīsim, ka darbs tur ir jāveic ārkārtīgi skarbos klimata apstākļos un, izmantojot jaunās tehnoloģijas. Ir īpaši svarīgi, lai mēs neatkāptos no šādas nostājas un lai šiem uzņēmumiem tiktu piemēroti tādi noteikumi, standarti un prasības, kuru dēļ šādas darbības tehniskā pārvaldība atbilstu mūsdienīgo tehnoloģiju standartiem, vienlaicīgi nodrošinot pietiekamus finanšu resursus, lai novērstu jebkāda veida dabas katastrofu rašanos, piemēram, līdzīgu gadījumam, kam bijām liecinieki saistībā ar uzņēmumu „Deep Horizon”. Ir īpaši svarīgi ievērot pareizo kārtību — planēta, iedzīvotāji un produkcija…

planēta, iedzīvotāji un produkcija. Produkcija šajā gadījumā, protams, ir gāzes un naftas krājumi. Pateicos par jūsu uzmanību un atzinība referentam.

 
  
MPphoto
 

  Birgit Schnieber-Jastram (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Arī es vēlos pateikties referentam Gahler kungam, kā arī ēnu referentiem. Diezgan atbilstoši ir apgalvot, ka Eiropai ir nepārtraukti jāpielāgojas jaunām parādībām un jāsastopas ar politiskās ietekmes līdzsvara pārmaiņām. Saistībā ar politiku Arktikā tas nozīmē, ka mums jāsaprot, ka Arktikas valstis pašas vēlas attīstīt šo reģionu, tomēr tās ir atvērtas sadarbībai. Tās nav ieinteresētas slēgt jaunus līgumus, bet vēlas, lai tiktu pilnveidoti pašreizējie reglamentējošie līgumi.

Klimata pārmaiņas un jauni kuģošanas ceļi nav saistīti tikai ar risku, bet var radīt arī iespējas. Saistībā ar Arktiku tas nozīmē, ka ES rodas lielākas sadarbības un attīstības iespējas. Galu galā neviens nespēj cīnīties pret klimata pārmaiņām tikai saviem spēkiem vien, gluži tāpat kā tādā veidā nevar attīstīt Arktikas reģiona iespējas. Turklāt Eiropas Savienībai ir ilgstošas intereses panākt drošu attīstību...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Arktikas bagātība nav tikai milzīgi enerģijas resursi un jauni kuģošanas ceļi, bet arī tās pamatiedzīvotāji. Tas nav Arktikas muzejs, bet mājas trīs ar pusi miljoniem iedzīvotāju. Tādēļ viņos ir jāieklausās. Nevienam nav tiesību vardarbīgi izmantot šo reģionu un izšķiest tā bagātību.

Turpmāk mēs, protams, piedzīvosim tur daudz raktuvju, rūpnīcu un kuģu un tādēļ arī pieaugošus vides katastrofu draudus. Tam ir atbildīgi jāsagatavojas. Glābt dabu ir izaicinājums, jo īpaši šajā reģionā, kur tā ir īpaši jutīga.

Jauni pētījumi, kas tika veikti Lapzemes Universitātē, apliecināja, ka pārsteidzošā veidā ES jau tagad ir liela ietekme Arktikas reģionā. Tādēļ tai jāuzņemas aktīvāka un atbildīgāka loma. Tai jāveic gan finansiāli, gan materiāli ieguldījumi šajā reģionā. Tas būs atkarīgs arī no iespējamās Islandes turpmākās dalības ES. Arī es uzskatu, ka Lapzemes Universitāte Rovaniemi ir piemērotākā vieta Arktikas Informācijas centram.

 
  
MPphoto
 

  Riikka Manner (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Pirmkārt, vēlos paust atzinību referentam par viņa izcili sagatavoto un nosvērto ziņojumu. Interese pasaulē par ziemeļu reģioniem dažu pēdējo gadu laikā ir ievērojami augusi, sasniedzot jaunu pakāpi, kā jau tika norādīts. Tādēļ ir arī īpaši svarīgi, lai Eiropas Savienība uzņemtos aktīvu lomu šajā jomā, un turklāt arī aktīvi censtos iegūt pastāvīgā novērotāja statusu Arktikas Padomē.

Kā jau tika minēts, šiem reģioniem ir milzīgas iespējas, piemēram, dabas resursu jomā. Mums nepieciešams drosmīgs redzējums un sadarbība, kā arī ir jāveic finansiāli ieguldījumi, lai reģionā dzīvojošie varētu ilgtspējīgā veidā iegūt savus resursus.

Tāpat kā dauzi mani kolēģi deputāti, arī es esmu lielā mērā gandarīta, ka ziņojumā ir īpaši pieminēts Arktikas Informācijas centrs, Lapzemes Universitātes prasmes un zināšanas un izcilās iekārtas, kas tur ir radītas.

 
  
MPphoto
 

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Es nešaubos, ka jautājums, kuru mēs šodien apspriežam, ir ļoti būtisks, un manā izpratnē šis gadsimts tanī skaitā būs cīņa — valstu cīņa, valdību cīņa — par to, lai gūtu labumus no Arktikas. Un šajā ziņā es atbalstu to, ka mēs šodien tādu jautājumu apspriežam. Uz ko ir pamatots mans tāds slēdziens? Mēs redzam, ka jau šodien Ķīna būvē ledlauzi. Mēs redzam, ka vesela virkne valstu, kuras nav robežotas ar ziemeļu jūrām, grib kļūt par Arktikas padomes loceklēm, un tas, ka par tādu ir un kļūs Eiropas Savienība, man ir gandarījums. Bet divi aspekti — pirmais, manuprāt, es ieteiktu Komisijai uz priekšdienām vairāk pievērst uzmanības, lai šis reģions netiktu militarizēts, jo jau tagad...

 
  
MPphoto
 

  Anna Rosbach (EFD).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Šajā ziņojumā ir ietverti skaisti vārdi par klimata problēmām un vides apsvērumi, tomēr patiesībā tas ir izstrādāts, ņemot vērā ES centienus iegūt Arktikas dabas resursus. Tajā ir analizēti paredzamie naftas, gāzes, minerālu, mežu un zivju resursu daudzumi, ko Eiropas Savienība tuvākajā nākotnē varētu iegūt. Tajā ir norādīts, ka ES pieder lielas zemes platības Zviedrijā un Somijā, bet nekur nav minēts, ka šīs teritorijas pieder Zviedrijai un Somijai. Tajā tiek arī apgalvots, ka Savienībai ir ekskluzīva kompetence jūras bioloģisko resursu saglabāšanas jomā. Neesmu pārliecināta, vai Grenlandes, Krievijas un Kanādas inuīti tam piekristu.

Tikai tādēļ, ka Arktika ir reti apdzīvota, vēl nenozīmē, ka katrs var tur ierasties un paņemt tur sev vajadzīgo. Šajā reģionā nedrīkst atbalstīt masveida tūrismu, zivju resursu izsmelšanu un izejvielu izšķērdēšanu lielos apjomos. Arktika ir ārkārtīgi jutīgs reģions, kurā ir attīstītas sadarbības tradīcijas, un vairākums Arktikas valstu vienkārši nav ES dalībvalstis. Faktiski Grenlande aktīvi izstājās no ES, kā tikko minēja Søndergaard kungs.

 
  
  

SĒDI VADA: I. DURANT
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Anna Ibrisagic (PPE).(SV) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos pateikties Gahler kungam par izcilo iniciatīvu un izcili sagatavoto ziņojumu. Manuprāt, tas ir pietiekami līdzsvarots un tajā ir ņemtas vērā gan to intereses, kas vēlas iegūt dabas resursus, gan arī to, kas ir nopietni nobažījušies par ietekmi uz klimatu.

Uzskatu, ka piemērotākais Arktikas aizsardzības veids ir globāla vienošanās klimata jomā, bet pagaidām mums jāizstrādā īstermiņa risinājumi, lai ierobežotu Arktikas sasilšanu. Vēlos, lai Eiropas Parlaments atzītu, ka oglekļa dioksīda emisija ievērojami veicina Arktikas sasilšanu. Tādēļ vēlos aicināt Komisiju veikt nepieciešamos grozījumus Direktīvā par valstu emisiju robežlielumu noteikšanu attiecībā uz dažām vidi piesārņojošām vielām, attiecinot to arī uz oglekļa dioksīda emisijām.

 
  
MPphoto
 

  Kriton Arsenis (S&D).(EL) Priekšsēdētājas kundze! Piekrītu tiem daudzajiem kolēģiem deputātiem, jo īpaši Herczog kundzei un Repo kungam, kuri minēja, ka šis reģions ir nozīmīgs vides jomā un ka ir svarīgi aizsargāt tā pamatiedzīvotāju tiesības. Tā jau sen ir bijusi neskartā zona. Tomēr tur dzīvo arī cilvēki — cilvēki ar savu kultūru. Videi šajā reģionā ir īpaši būtiska nozīme. Tas ir svarīgs reģions saistībā ar cīņu pret klimata pārmaiņām un pielāgošanos to izraisītajām sekām. Jūtos patiesi apbēdināts, kad redzu, ka Eiropas Savienība piedalās šajā sacensībā, lai paraudzītos, kurš pirmais iegūs naftas rezerves šajā reģionā pašreiz, kad ledus kūst. Fakts, ka citi tā dara, neattaisno mūsu rīcību. Īstenojot savu nostāju, mums jebkurā gadījumā jāpauž mūsu vērtības un mums vienmēr ir jārīkojas, lai aizsargātu šos resursus un panāktu zemāku oglekļa dioksīda emisiju līmeni.

 
  
MPphoto
 

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). (CS) Priekšsēdētājas kundze! Saistībā ar Arktiku rodas trīs jautājumi. Pirmais ir jautājums par enerģiju, un šeit tika minēta nafta un gāze, un turpmāk tiks runāts vēl arī par metānu, jo mūžīgā sasaluma zonā atrodas apmēram 300 gadu vērtas izmantojamā metāna rezerves. ES iestādes pagaidām šo jautājumu vēl nav analizējušas.

Otrais jautājums skar transportu. Ziemeļu maršruta atvēršana saīsina ceļojuma ilgumu uz Tālajiem Austrumiem. Ceļam no Hamburgas līdz Seulai būtu nepieciešama 21 diena. Ja šī iespēja tiek ņemta vērā, ievērojami samazinātos izmaksas un tiktu veicināta ciešāku sakaru izveidošana starp abiem reģioniem.

Trešais jautājums ir vide, jo enerģijas resursu ieguve un lielāki transporta pārvadājumu apjomi radītu virkni vides risku šajā reģionā. Manuprāt, būtu lietderīgi izstrādāt plānu...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE).(LT) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos apsveikt referentu Gahler kungu saistībā ar ārkārtīgi svarīga un Eiropas Parlamentam nozīmīga ziņojuma par Tālajiem Ziemeļiem ierosināšanu un atbildi uz Eiropas Komisijas ieteikumu noteikt ES politiku Arktikā, izstrādājot ļoti konkrētus un visaptverošus priekšlikumus, ietverot tajos vietējo iedzīvotāju iekļaušanu dialogā un nākotnes projektus par reģiona stabilitāti un drošību, vides dimensijas un klimata pārmaiņas. Viena piektā daļa no pasaulē vēl neatklātiem resursiem atrodas tieši šajā reģionā. Lai arī neapdomīga konkurence par Arktikas dabas resursu pieejamību nav vēlama, tā tomēr ir realitāte. Tādēļ ir svarīgi paplašināt dialogu, lai Arktikas reģions nekļūtu par arēnu konkurences cīņai starp valstīm un naftas ieguves uzņēmumiem, no kā ciestu galvenokārt vietējie iedzīvotāji un īpaši trauslā Arktikas ekosistēma. Ziņojumā ir norādīts, ka Arktikas reģionā, kurā klimata pārmaiņu radītā ietekme ir īpaši redzama, laika gaitā palielināsies naftas urbumu projektu skaits. Tādēļ uzskatu, ka ir pareizi un īpaši svarīgi ir ņemt vērā, ka ietekmes uz vidi novērtējums…

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, ir pozitīvi, ka Eiropas Savienība izstrādā politiku un stratēģijas lieliem reģioniem, piemēram, Baltijas, Donavas un arī manam — Atlantijas reģionam un ka šodien mēs debatējam par Tālajiem Ziemeļiem.

Tomēr risinot ar Tālajiem Ziemeļiem saistītos jautājumus, ir svarīgi, lai mēs tiktu uztverti kā diplomātiski, nevis pamācoši; kā tādi, kas vēlas sadarboties, nevis uzspiest un vērsti uz izpēti, nevis ieguvi. Tā kā pamatiedzīvotāji ir nozīmīgi, vispirms jāņem vērā viņu intereses, tomēr ir arī uzņēmumi un valstis, kuras alkatīgi pašlaik raugās uz Ziemeļiem, jo šis reģions ir bagāts ar dabas resursiem — fosilo kurināmo, zivīm un, iespējams, arī jūras transporta iespējām. Eiropas Savienība, pateicoties tās līgumiem un raison d’être, šobrīd spēj nodrošināt atbilstošu līdzsvaru.

Vēl viens aspekts, ko vēlos uzsvērt — tā kā esmu loceklis delegācijā attiecībām ar Kanādu, uzskatu, ka varam arī izstrādāt koleģiālu pieeju kopā ar Kanādu un valstīm ar līdzīgiem uzskatiem, lai nodrošinātu vienlīdzīgas iespējas visām Tālajos Ziemeļos ieinteresētājām pusēm un jo īpaši pamatiedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 

  Franz Obermayr (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Dabas bagātību izšķērdēšana, stratēģiskās intereses, klimata pārmaiņas un, beidzot, pieaugošie tūrisma apjomi novedīs šo jutīgo ekosistēmu uz iznīcības sliekšņa. Tomēr Tālo Ziemeļu ekosistēma ir relatīvi pašpietiekama un tādējādi arī ārkārtīgi jutīga. Tādēļ ir svarīgi rast līdzsvaru starp ieguvi, no vienas puses, un maksimālu šīs jutīgās sistēmas aizsardzību, no otras puses. Tomēr to nevar panākt, nenosakot ierobežojumus attiecībā uz dabas bagātību ieguvi un šajā ieguvē izmantotajām metodēm, kā arī stingrākus noteikumus tūrismam un komerciālajiem pārvadājumiem pa jūru.

Ziņas par to, ka lielais naftas ieguves uzņēmums „BP” un Krievijas valsts uzņēmums „Rosneft” ir izstrādājuši kopīgus plānus naftas un gāzes ieguvei, nenorāda uz piesardzību dabas resursu ieguves jomā — faktiski gluži pretēji!

Tādēļ ir skaidrs, ka Arktikas aizsardzība ir jautājums, kas pārsniedz atsevišķu valstu stratēģiskās un ekonomikas intereses, un tam jābūt ES uzmanības centrā.

 
  
MPphoto
 

  Sari Essayah (PPE).(FI) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos pateikties referentam Gahler kungam un ēnu referentiem par izcili sagatavoto, daudzveidīgo ziņojumu, kurā līdzsvarotā veidā ir skarti vairāki jautājumi. Tie ir jautājumi ne tikai par Arktikas reģiona iespējām, tā apjomīgajiem dabas resursiem, izejmateriāliem un enerģijas resursiem un par jauniem satiksmes ceļiem un tūrisma iespējām, bet vienlaicīgi arī par jutīgās Arktikas vides neaizsargātību un tās pamatiedzīvotāju tiesībām. Mūsu darbībai Ziemeļos patiešām jābūt ārkārtīgi atbildīgai un ir jāizstrādā atbilstoša Arktikas stratēģija.

Piekrītu arī saviem kolēģiem deputātiem no Somijas, kuri ir pauduši savu gandarījumu par šo ziņojumu, ka tajā ir novērtēta Lapzemes Universitātes iniciatīva tās telpās izveidot ES Arktikas Informācijas centru. Gaidīšu Komisijas ziņojumu attiecībā uz politiku Arktikā, ko apsolīja Füle kungs.

 
  
MPphoto
 

  Stefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Šīs patiesi bija interesantas debates, kas pierādīja, cik nozīmīgas tēmas ietver Arktikas sadarbība un kādas ir sabiedrības rūpes, apsverot Arktikas nākotni. Vēlos atbildēt uz pieciem konkrētiem jautājumiem, kas tika skarti šī rīta debatēs.

Pirmkārt, par Arktikas Informācijas centru. Gan 2008. gada Komisijas paziņojumā, gan 2009. gada Padomes secinājumos Komisijai ir uzdots izpētīt jauna Arktikas Informācijas centra izveides iespēju. Rūpīgi analizējam dažādas iespējas Eiropas Savienībā, tostarp arī saistībā ar centra izveidi Rovaniemi, Somijā (Lapzemē), bet galvenokārt šī iespējamā centra uzdevumu.

Otrkārt, Eiropas Savienība ir vienīgā Arktikas reģionā ieinteresētā puse, kas uzreiz ir atzinusi, ka, tā kā tā ir rūpnieciski attīstīts reģions, tai kopā ar citiem rūpnieciski attīstītajiem reģioniem jāuzņemas atbildība par Arktikā notiekošajām pārmaiņām. Komisijas paziņojumā prioritāte ir piešķirta vides aizsardzībai un šī aspekta nozīmīgums tika saglabāts arī 2009. gada Padomes secinājumos.

Treškārt, lepojamies ar saviem sāmu tautības ES pilsoņiem un lepojamies ar dažādajiem ES līgumu noteikumiem un ES reģionālo politiku, kas risina sāmu tautības jautājumus. Mūsu pārrobežu sadarbība un Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību programmu dokumentos tiek atbalstītas ziemeļrietumu Krievijas sāmu iedzīvotāju un citu Barenca jūras reģiona pamatiedzīvotāju intereses.

Ceturtkārt, pasaulē Arktikas pētniecībā galvenie pētnieki ir Eiropas Savienība un dalībvalstis, un mēs ar to lepojamies. Šī teritorija ir pieminēta pamatprogrammā. Kopumā Piektajā, Sestajā un Septītajā pamatprogrammā Eiropas Savienība paredz investēt EUR 200 miljonus šajā jomā. Tomēr censties kļūt par ievērojamu un vienpusēju vadošo spēku kopējā Arktikas politikā un atsevišķos tās virzienos bez piekrastes pētniecības iestādes Arktikā nav saprātīga politika.

Piektkārt, Komisija 2010. gadā pieņēma paziņojumu par urbumu veikšanu jūrā, kas mums būtu jāievēro, veicot mūsu pasākumus visā pasaulē, tostarp arī Arktikas reģionā. Tajā tiek veicināta piesardzīga pieeja, kas tiks īstenota arī attiecībā uz Arktiku. Tas pilnībā saskan ar ES principiem par Arktikas aizsardzību un stingri prasa ievērot augstākā līmeņa vides standartus.

Priekšsēdētājas kundze, godājamie kolēģi deputāti, Parlamenta ziņojums par Tālajiem Ziemeļiem sniedz visaptverošu pārskatu par Eiropas Savienības pasākumiem, pienākumiem un interesēm attiecībā uz Arktikas reģionu. Tajā tiek arī nostiprināta Eiropas Savienības līdzsvarotā pieeja Arktikas jautājumiem, apvienojot aizsardzību un tās ilgtspējīgu attīstību. Esam pārliecināti, ka varam to panākt un ka Eiropas Savienība nenovēršami kļūs par pozitīvu piemēru pie polārās zonas atrodošos valstu sadarbībai Arktikā.

 
  
MPphoto
 

  Michael Gahler, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties visiem runātājiem. Komisāra kungs, minot politiku attiecībās ar mūsu kaimiņiem Tālajos Ziemeļos, tas nebija paredzēts kā norāde uz jūsu iesaistīšanos debatēs ar baronesi Ashton kundzi par pilnvarām. Es tikai vēlējos to precizēt.

Gandrīz visās šeit dzirdētajās runās tika pausts viens aspekts — ka izaicinājums, kas mums ir jāpārvar, ir pierādīt, izmantojot mūsu politiku, ka dažādas intereses un pasākumus ir iespējams saskaņot vai ka tie ir jāsaskaņo.

Manuprāt, tas ir vērojams, piemēram, Norvēģijas mikrovidē — tur tiek īstenota zvejniecība, tiek veikti naftas un gāzes urbumi, ievēroti augstākā līmeņa standarti uz sauszemes un jūrā un tiek attīstīti attālākie ziemeļu reģioni atbilstoši to iedzīvotāju interesēm, kuri tur dzīvo. Ja varam šo piemēru attiecināt uz visu reģionu kopumā, sadarbojoties ar vietējām kopienām, kļūsim par paraugu citiem jutīgiem reģioniem. Politiskā ir mainījies tas, ka vairs neticam, ka varam piespiest citus ievērot mūsu vēlmes, bet vienlaicīgi mums ir jāpieņem izaicinājums sasniegt savus mērķus — mums ir nepieciešami augsta līmeņa standarti vides aizsardzības jomā, klimata pārmaiņu apturēšana, ilgtspējīga zivsaimniecības politika, drošu kuģošanas ceļu izstrāde un vietējai kopienai pieņemama attīstība. Ja mēģināsim sadarboties, lai noteiktu šādus mērķus un pēc tam tos sasniegtu, tik tiešām panāksim ko nozīmīgu sadarbībā ar mūsu partneriem visa reģiona un paši savā labā.

Vēlreiz vēlos paust īpašu pateicību visiem ēnu referentiem. Gaidīšu turpmākās debates, pamatojoties uz šo ziņojumu. Šis jautājums ar balsojumu vien vēl netiek slēgts.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks vēlāk.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika