Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/2214(INI)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0377/2010

Debates :

PV 20/01/2011 - 4
CRE 20/01/2011 - 4

Balsojumi :

PV 20/01/2011 - 7.5
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0024

Debates
Ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

8.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ana Gomes ziņojums (A7-0368/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Morten Messerschmidt (EFD).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Paldies par iespēju paust manu viedokli attiecībā uz nolīgumu, ko ES šodien noslēdza ar Lībiju un saistībā ar kuru man jāsaka, ka ir kāds būtisks trūkums. Dīvaini, ka ziņojumā trūkst elements, kas, iespējams, eiropiešiem ir pats svarīgākais, proti, tas, ka nelikumīgi imigranti no visas Āfrikas un Āzijas — citiem vārdiem sakot, lielām pasaules daļām — plaši izmanto Lībiju kā tranzītvalsti, lai ieceļotu Eiropā. Ir labi zināms, ka ES ir brīnumzeme, kuras ielās plūst bagātības un medus. Tāpēc tā ir spēcīgs magnēts apbrīnojamam skaitam ļaužu, kas vēlas aizbēgt no apcietinājuma, nabadzības un posta, ar kuru viņiem saistās viņu valstis. Ir arī skaidrs, ka tas, ka Lībija kopā ar citām Ziemeļāfrikas valstīm tiek neapšaubāmi izmantota kā tranzītvalsts, rada milzīgu problēmu ES. Apspriedēs ar Lībijas iestādēm tam bija jāparedz lielāka nozīme — daudz lielāka nozīme saistībā ar prasībām, ko īstenojam, lai novērstu šo spiedienu uz Eiropas robežām. Ir labi, ka esam uzsākuši sarunas, bet ir kaitinoši, ka sarunās nav atļauts risināt to, kas ir svarīgi.

 
  
  

Rezolūciju priekšlikumi: (RC-B7-0039/2010)

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mūsdienās daudzās pasaules daļās joprojām tiek izplatītas antisemītiskas un antiislāma idejas vienā vai otrā līmenī, tāpat kā ir vērojams naidīgums un nepatika pret kristiešiem.

Nesenajiem notikumiem, tostarp vardarbīgajiem uzbrukumiem Pakistānā, Irākā, Ēģiptē, Nigērijā un Kiprā dzīvojošajiem kristiešiem, ir jāsaņem strikts nosodījums. Savstarpēja izpratne par citu cilvēku vērtībām ir reliģiskās pārliecības brīvības stūrakmens, ko nedrīkst ierobežot šādā konkrētā veidā. Tāpēc ir jāaizsargā cilvēku pamatbrīvības neatkarīgi no tā, vai viņi pieder kristiešu vai jebkādai citai ticībai.

Vienlaicīgi Eiropas Savienība nevar un nedrīkst izšķiest būtiskus resursus, veicinot citas reliģijas, jo īpaši šajos ekonomikas krīzes apstākļos. Komisija ir iztērējusi neticamu summu — 4 miljonus eiro — lai sekmētu islāmu. Šos līdzekļus, visticamāk, varēja izmantot citiem svarīgiem mērķiem.

 
  
MPphoto
 

  Antonello Antinoro (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka tas, ko šodien esam apstiprinājuši, ir būtisks. Reliģiskās pārliecības brīvība ir visu citu brīvību pamatā. Tā ir viena no mūsu cilvēku pamattiesībām un neatņemamām cilvēktiesībām, kā arī ietverta Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.

Šīs tiesības ietver brīvību mainīt reliģiju vai ticību un brīvību vai nu vienatnē vai kopā ar citiem cilvēkiem publiski vai privāti sludināt reliģiju vai ticību, mācot, praktizējot, lūdzot un ievērojot. Tomēr neseno mēnešu slaktiņi, kas paņēmuši kristiešu minoritāšu pārstāvju dzīvības, ir tās ofensīvas kulminācija, kuru pret kristiešiem īsteno daudzās pasaules daļās, piekopjot sistemātisku un visaptverošu vardarbību.

Diemžēl, kā pierāda šie notikumi, pašlaik tiek apdraudētas tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību. Tas izraisa neiecietību, ko nereti mudina un ar ko manipulē politiskos un finansiālos nolūkos. Pārsteidzošākais šajā situācijā ir fakts, ka iestādes neko nesaka. Jebkādi klusi protesti tiek bez sarežģījumiem apslāpēti.

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt (EFD).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Es arī esmu nobažījies un atbalstu iepriekšējo runātāju paustos viedokļus. Tomēr ir kāds konkrēts aspekts, kas šajā ziņojumā faktiski ir saņēmis pārāk mazu uzmanību. Tas ir 7. punkts, kas attiecas uz nosodījumu attiecībā uz Turcijas iestāžu rīcību Ziemeļkiprā, ko, ņemot vērā visus starptautiskos noteikumus, ir nelikumīgi okupējusi Turcija (Turcijas karaspēks) — tātad valsts, kas gan formāli, gan realitātē piedalās sarunās par pievienošanos ES.

Mēs vērojam, kā grieķu kiprieši, kas vēlas atgriezties savās baznīcās, klosteros un svētajās celtnēs Ziemeļkiprā, tiek aizturēti, kad mēģina to darīt, kā viņiem neļauj iekļūt un atjaunot viņu baznīcas un kā viņiem neļauj atgriezties un atprasīt savus īpašumus, kuri viņiem likumīgi pieder.

Patiesībā esam liecinieki tam, ka Ziemeļkiprā piemēro vardarbīgu diskrimināciju pret kristiešiem un viņus apspiež, un ES kandidātvalsts Turcija to tieši atbalsta. Tas nav pieņemams un Eiropas Parlamentam ir jārīkojas saskaņā ar 7. punktu un jāiesaka pārtraukt sarunas ar Turciju vismaz līdz tam brīdim, kad Ziemeļkiprā būs nodrošināta kārtība.

 
  
MPphoto
 

  Marek Józef Gróbarczyk (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā Eiropas izcelsmi, tai ir īpašs pienākums aizsargāt visus kristiešus visā pasaulē. Protams, šī rezolūcija ir šā pienākuma izpausme. Es to, protams, atbalstu. Tomēr Eiropai ir arī pienākums rīkoties tā, lai nākotnē aizsargātu visus kristiešus visā pasaulē un nepieļautu līdzīgu traģēdiju atkārtošanos.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Nesen vairākās pasaules valstīs, galvenokārt valstīs, kurās ir liels musulmaņu vairākums, notika nežēlīga kristiešu minoritāšu vajāšana. Mēs nevaram laiski noskatīties, kamēr norisinās šādi notikumi. Reliģiskās pārliecības brīvības jautājums, kā arī citas pilsoniskās brīvības, joprojām ir Eiropas Parlamenta darba prioritāte. Tāpēc es pilnībā atbalstu Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Buzek paziņojumu, kurā viņš nosoda šos noziegumus. Es arī aicinu Eiropas Savienību īstenot visus iespējamos diplomātiskos pasākumus, lai nodrošinātu reliģiskās pārliecības brīvību minoritātēm, jo īpaši valstīs, kuru pilsoņi šīs tiesības pārkāpj. Ziņojumā par cilvēktiesībām 2009. gadā, kas nesen tika pieņemts, mēs uzsvērām, ka Eiropas Savienībai jāieņem aktīva nostāja centienos uzlabot cilvēktiesību un demokrātijas situāciju pasaulē. Mēs aicinājām iecelt īpašu ES pārstāvi cilvēktiesību jautājumos. Šodienas rezolūcija ir lielisks sākumpunkts mūsu cīņas nākamajam posmam par šo tiesību ievērošanu.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos paust savu gandarījumu, ka ir pieņemta rezolūcija par kristiešu vajāšanu, kam esmu arī līdzautors. Turklāt vēlos pateikties Ashton kundzei par viņas reakciju saistībā ar kristiešu stāvokli Aleksandrijā. Mēs atceramies Sīrijas bīskapu no Irākas apmeklējumu un viņu traģisko stāstījumu par kristiešu stāvokli Irākā. Es arī šeit vēlos pieminēt Jāni Pāvelu II — pēc vairākiem mēnešiem notiks viņa beatifikācija — kurš bija dedzīgs miera un dialoga starp kristiešiem, ebrejiem, musulmaņiem un citu reliģiju piekritējiem atbalstītājs. Mēs atceramies tikšanās Asīzē un Jāņa Pāvela II apmeklējumus gan mošejā, gan sinagogā, izrādot cieņu un mīlestību pret līdzcilvēkiem.

Kristiešu stāvoklis pasaulē nosaka Eiropas Savienības rīcības nepieciešamību. Tas ir mūsu pienākums. Mums jāizmanto politiski līdzekļi, bet mums ir arī jāpalīdz tiem, kas vajāšanas dēļ cietuši materiālus zaudējumus.

 
  
MPphoto
 

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Kā viens no līdzautoriem es balsojumā atbalstīju šo vēsturisko rezolūciju, bet ir divi svarīgi vēstījumi, kas pēc iespējas ātrāk jānogādā Augstajai pārstāvei un Komisijai.

Pirmkārt, Komisijai ir steidzami jāizstrādā ES stratēģija par tiesību uz reliģiskās pārliecības brīvību īstenošanu, tostarp pasākumu saraksts pret valstīm, kas apzināti neaizsargā reliģiskās minoritātes.

Otrkārt, Komisijai ir jāizstrādā pastāvīga sistēma Ārējās darbības dienesta Cilvēktiesību direktorāta ietvaros, lai uzraudzītu valdību īstenotus ierobežojumus attiecībā uz reliģiskās pārliecības brīvību un lai katru gadu sniegtu ziņojumu Parlamentam.

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Reliģiskās pārliecības brīvība ir civilizācijas pamats. Neievērojot to, tiek izkropļota demokrātija un sabiedrība tiek piespiesta pieņemt pārliecību, kas noliedz cilvēcību un cilvēka cieņu.

Tieši tas notiek dažādās pasaules daļās. Ekstrēmistu un fundamentālistu pārliecība veicina nāvi nesošu vardarbību pret kristiešiem, kas kļūst par patiesiem moderno laiku mocekļiem. Fundamentālistu kultūra rada neiecietību, kas izraisa šo vardarbību. Tāpēc ir nekavējoties un vienmēr jānosoda visas izpausmes, kuras noliedz citu cilvēku reliģisko vai kultūras identitāti. Starptautiskajai kopienai un tās iestādēm ir pienākums aizsargāt cieņu pret reliģisko pārliecību. Tās ne vienmēr rīkojas ātri gadījumos, kad kristieši ir kļuvuši par slaktiņu upuriem.

Haldieši Irākā un kopti Ēģiptē var vienkārši izzust no šiem reģioniem, kuros ir dzīvojuši gadsimtiem ilgi. Vēlreiz vēlos pateikties priekšsēdētājam Buzek, ka viņš dedzīgi aizstāvēja domu par lāpu procesiju — gaismu kristiešiem, lai pieminētu visus fundamentālisma upurus.

Reliģiskās pārliecības brīvībai jākļūst par cilvēces pamatnosacījumu, un es vēlētos, lai ikvienam būtu tiesības uz ticību, cerību un žēlsirdību, kā arī tiesiskumu un brīvību.

 
  
MPphoto
 

  Licia Ronzulli (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Arī es šo rezolūciju atbalstīju balsojumā, jo jautājums par reliģisko minoritāšu aizsardzību visā pasaulē pašlaik ir svarīgāks nekā jebkad agrāk.

Ir ārkārtīgi uztraucoši tas, ka 2011. gadā cilvēkus joprojām vajā viņu ticības dēļ. Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. pants nepieļauj nekādu interpretāciju. Tajā ir skaidri noteiktas tiesības uz vārda, pārliecības un ticības brīvību. Uzbrukumi konkrētām reliģiskām kopienām, kas norisinājušies pēdējo dažu nedēļu laikā, ir vēl viens pierādījums, ka visām valdībām ir steidzami jāievieš efektīvi pasākumi, lai aizsargātu reliģiskās minoritātes neatkarīgi no tā, ar kādām grūtībām vai riskiem tas saistīts.

Eiropas Savienības mērķim jābūt dialoga veicināšanai starp dažādām ticībām, sekmējot plašāku sadarbību starp Eiropas valstīm, bet jo īpaši valstīs, kurās reliģiskās pārliecības brīvība diemžēl netiek nodrošināta. Tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību ir jāņem vērā un jānodrošina bez izņēmumiem visās vietās.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Šī ir vēsturiska, lieliska rezolūcija. Mums jākoncentrē uzmanība uz reliģiskās pārliecības brīvību Eiropā. Ir svarīgi, lai mēs neaizmirstam mūsu izcelšanos, kas aizsākās jūdaisma un kristietības vērtībās. Eiropas pamatvērtības un pamattiesības balstās uz šo mantojumu, uz šo izcelšanos. Iespējams, ka tas, kas notika ar koptu kristiešiem Ēģiptē, mums lika saausīties un to ņemt vērā. Kristiešiem vajadzīga aizsardzība dažādās pasaules daļās, ne tikai Ēģiptē. Līdzīgi gadījumi ir notikuši Turcijā un Asīrijā.

Mums, eiropiešiem, jāpievērš īpaša uzmanība tam, ka arī Eiropas Savienībā ir situācijas, kurās mums būtu jāiejaucas. Cilvēki kļūst par vajāšanas upuriem savas reliģijas dēļ.

Tas savukārt notiek nepamatotu baiļu no islāma dēļ. Mēs esam pametuši novārtā mūsu vērtības, tādējādi samīdot zem kājām kristiešu vērtības, pamatojoties uz bailēm. Mēs nedrīkstam šādi rīkoties; tas mums jāaizstāj ar dialogu un reliģiskās pārliecības brīvību. Mums jānodrošina Eiropas kultūras mantojuma, kā arī mūsu jūdaisma un kristietības vērtību uzturēšana, un tās bezbailīgi jāaizstāv. Šīs vērtības ir mūsu Eiropas identitātes būtiska daļa.

 
  
MPphoto
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsojumā atbalstīju priekšlikumu rezolūcijai par kristiešu stāvokli saistībā ar reliģijas brīvību un esmu gandarīts, ka tā ir pieņemta, taču man joprojām ir daži iebildumi pret netiešo redakcijas valodu. Piemēram, nekur nav skaidri noteikts, ka ar lielākajām problēmām kristieši saskaras tieši islāma valstīs.

Savukārt N apsvērumā noteikts, ka Eiropa nav brīva no reliģiskās pārliecības brīvības pārkāpumiem. Tā tas, iespējams, ir, taču šādi mēs problēmas Eiropā, kam ir gadījuma raksturs un ir raksturīga izolētība, ievietojam vienā grupā ar kristiešu strukturālu diskrimināciju un uzbrukumiem viņiem, kuri norisinās musulmaņu valstīs. Turklāt šeit nav runa tikai par spridzināšanu un cita veida fiziskas vardarbības gadījumiem, ko īsteno musulmaņu ekstrēmisti; daudzās musulmaņu valstīs ir arī oficiāli noteikta politika, kas ir vērsta pret kristiešiem. Apsveriet, piemēram, šķietamo resursu nepieejamību kristiešu baznīcu atjaunošanai Turcijā vai grūtības, kas saistītas ar Konstantinopoles ekumeniskā patriarha pēctecību. Turcijas okupācijas spēku rīcība Kiprā arī ir patiesi skandaloza.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Es vakar šeit piedalījos debatēs. Tās bija ļoti interesantas un svarīgas. Es arī piedalījos sveču iedegšanas ceremonijā pie Parlamenta ēkas vakar un vēlos pateikties priekšsēdētājam Buzek par procesijas vadīšanu.

Kristiešu vajāšana pēdējā laikā atgādina Romas impērijas laikus, kad kristiešus uzskatīja par pašsaprotamiem slepkavību un uzbrukumu upuriem. Tas ir jāpārtrauc. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība šajā jautājumā paustu savu nostāju, un, manuprāt, mēs tā rīkosimies, lai nodrošinātu vārda brīvību un reliģisku grupu organizēšanas brīvību ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī kandidātvalstīs. Tas ir ļoti svarīgs jautājums visā pasaulē.

(GA) Esmu gandarīts, ka šodien tika pieņemta šī vēsturiskā rezolūcija, jo īpaši tāpēc, ka tā tika pieņemta vienprātīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Šī rezolūcija ir īpaši svarīga, jo tāda veida rezolūcija ir pirmā un ir pieņemta īpaši svarīgā brīdī. Mēs esam informēti par kristiešu noslaktēšanu Irākā. Mēs zinām, kas notiek Ēģiptē un kas pēdējos gados tur nav noticis. Mēs esam informēti par atsevišķiem gadījumiem — bet tie vienalga ir svarīgi — kad Turcijā, Sīrijā un Pakistānā ir noslepkavoti kristiešu garīdznieki — un ne tikai. Mēs arī zinām, kas notiek konkrētās Āfrikas valstīs, kurās ir musulmaņu vairākums. Ņemot vērā iepriekš minēto, esmu pārsteigts par Eiropas Komisijas priekšsēdētāja Barroso klusēšanu. Viņš nepauda nekādus komentārus veselu nedēļu. Tikai dalībvalstu premjerministru spiediena dēļ — lai gan ne manas valsts premjerministra dēļ — viņš uzstājās ar paziņojumu par šo jautājumu. Labi, ka Ashton kundze ir par to izteikusies, bet tomēr Eiropas Komisijas vadītājam bija šajā jautājumā jāiejaucas nekavējoties. Viņš tā nerīkojās, un par to jāpauž nožēla.

 
  
  

Rezolūciju priekšlikumi: (RC-B7-0044/2010)

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Esmu gandarīts, ka šis Parlaments apzinās Baltkrievijas ieslīgšanu autokrātijā. Baltkrievijas režīms ietver valdības sistēmu, kādu šim kontinentam bija jāatmet jau pirms 20 gadiem.

Tomēr es ceru, ka šis priekšlikums varētu dažiem kolēģiem rosināt veikt pašanalīzi. Paskatieties uz to no bijušā padomju ierēdņa perspektīvas, analizējot Eiropas Savienību. Galvoju jums, ka viņš tajā saskatītu dažas lietas, kas viņam liktu justies gluži kā mājās. Viņš saskatītu, ka mūs vada nevis ievēlēts prezidents vai ievēlēta sistēma, bet gan no 27 locekļiem sastāvošs politbirojs, ko dēvē par Eiropas Komisiju; viņš redzētu šo neizlēmīgo Parlamentu, kas viņam rosinātu nelielu nostaļģiju; viņš redzētu vairākus piecu gadu plānus, saskaņā ar kuriem pārvaldām mūsu jautājumus; viņš pat redzētu īpašu limuzīnu floti un pat īpašus rezervju veikalus sistēmas darbiniekiem un nomenklatūras locekļiem.

Turklāt viņš redzētu to, ko Frīdrihs Engelss sauca par „nepatiesās apziņas mācību”, proti, ka cilvēki balsojot neizprot savas patiesās intereses, un mūsu pienākums ir labākas sistēmas nodrošināšana šiem cilvēkiem. Man nāk prātā šausminošais Dž. Orvela „Dzīvnieku fermas” noslēgums, kad dzīvnieki skatās uz cilvēku un tad uz cūku, tad atkal uz cilvēku un atkal uz cūku, bet nevar izšķirt, kas ir kas.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Es arī atbalstīju šo rezolūciju balsojumā, kas, maigi izsakoties, bija nepieciešama. Manuprāt, Eiropas Savienībai jābūt īpaši piesardzīgai saistībā ar cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tiek pieļauti kaimiņu reģionos. Es labprāt rezolūcijā redzētu vairākas atsauces par jauniešu problēmām. Jauniešu organizācijām Baltkrievijā neļauj brīvi rīkoties, tāpēc tām jādodas pagrīdē.

Nu jau vairāk nekā gadu jaunieši Eiropā mēdz organizēt pasākumus uz ielām, kuru laikā viņi Eiropas galvaspilsētās sabāž vīšķus svarīgu statuju mutēs, jo tās ir mēmas. Tas ir protests pret vārda brīvības trūkumu Baltkrievijā. Es ceru, ka gados jauniem eiropiešiem nebūs jābāž vīšķis Eiropas Parlamenta mutē vai jāapklusina mūs un ka mēs varam drosmīgi aizstāvēt mūsu vērtības un demokrātiju.

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin, S&D grupas vārdā.(BG) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa atbalsta iesniegto rezolūciju. Mēs uzskatām, ka tā būs svarīgs vēstījums gan Baltkrievijas iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai, gan plašsaziņas līdzekļiem un ikvienam, kas cīnās par valsts demokrātisko attīstību. Mēs ceram, ka Komisija un Padome rūpīgi apsvērs un apspriedīs rezolūcijā ierosinātos pasākumus un ka tie tiks īstenoti pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu to efektivitāti.

Faktiski atkārtoti ievēlētā prezidenta Lukashenko inaugurācijas ceremonija, kas paredzēta rīt, nenovērsīs problēmas, kuras tiek minētas saistībā ar viņu, ar vēlēšanu likumību un to, kā tika reģistrēti šo vēlēšanu rezultāti. Līdz šim Eiropas Savienība ir izmantojusi dažādus politikas virzienus un mehānismus, lai ietekmētu Baltkrieviju un Baltkrievijas vadītājus, bet rezultāti ir mēreni. Iespējams, pienācis laiks apsvērt jaunas iespējas un to, vai reģionā nav jaunas situācijas, kas mums ļautu piemērot citus mehānismus.

Rezolūcijā ir atsauce uz kādu jautājumu, ko mēs uzskatām par īpaši svarīgu un kas līdz šim nav izmēģināts, proti, mūsu politikas un attiecību ar Baltkrieviju koordinēšana ar tās tuvākajām ārpuskopienas valstīm, tātad Krieviju, kura ir mūsu stratēģiskais partneris, un Ukrainu, kas ietilpst Austrumu partnerībā. Es uzskatu, ka, pielietojot kopējus un koordinētus centienus, mēs varētu vismaz panākt vidi, kas politiski vairāk sekmētu godīgas un demokrātiskas parlamentārās vēlēšanas — vēlēšanas, kuras paredzētas nākamajā gadā.

Eiropas Parlamentam arī pilnībā jāizmanto pieejamās iespējas. Šodien mēs pieņēmām lēmumu par delegācijas nosūtīšanu uz Baltkrieviju, un es uzskatu, ka Baltkrievijas vadītājiem tas būs pārbaudījums — ļaut šai delegācijai apmeklēt valsti un nodrošināt tai vajadzīgo palīdzību un kontaktpersonas. Tas mums ļaus skaidrāk apzināt un pašiem novērot, kādas iespējas piedāvā šāda situācija.

 
  
MPphoto
 

  Bogusław Sonik (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt es vēlos paust savu sašutumu par to, ka Hannan kungs salīdzināja Baltkrieviju ar Eiropas Savienību. Viņa aplamais apgalvojums bija vēl nepatīkamāks, jo daži mani poļu kolēģi deputāti no Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas aplaudēja viņa apgalvojumam.

Prezidenta Lukashenko režīms ir jāizolē. Pašreizējā politika, kas pieņem, ka režīms pakāpeniski kļūs atvērts demokrātijai, ir izrādījusies nepareiza. Prezidenta Lukashenko režīmam ir jāpiemēro bargas sankcijas, jo, cita starpā, tā ir Eiropai tuvākā kaimiņvalsts. Saistībā ar šādām valstīm mums jāpieprasa tie paši standarti, kādi piemēroti Eiropas Savienības dalībvalstīm. Faktiski es vēlētos, lai Eiropas Komisija atbalsta tādus neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus kā TV Belsat, Radio Racyja un citus. Tie ir svarīgi informācijas izplatīšanai, lai tā sasniegtu Baltkrievijas pilsoņus.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Ar prezidenta vēlēšanām saistītie notikumi Baltkrievijā ir jau atkal satricinājuši Eiropas sabiedrības viedokli. Pēc pietiekami mierīga laikposma prezidents Lukashenko atkal izmanto spēku pret opozīcijas aktīvistiem. Viņš atkal ir atgriezies pie savas diktatūras kaunpilnajām īpatnībām. Brutālais uzbrukums mierīgas demonstrācijas dalībniekiem, un opozīcijas vadītāju un kandidātu apcietināšana vēlēšanu dienā ir nepārprotams cilvēktiesību pārkāpums, kā arī tas norāda uz to, ka netiek piemēroti pasākumi, kuru mērķis ir uzlabot attiecības ar demokrātiskām Eiropas valstīm.

Tāpēc es pilnībā atbalstu Parlamenta rezolūciju, kurā aicina nekavējoties atbrīvot politiskos ieslodzītos un atkārtot vēlēšanas. Es bargi nosodu prezidenta Lukashenko režīma diktatorisko rīcību. Es uzskatu, ka Eiropas iestāžu spiediens palīdzēs mazināt Baltkrievijas pilsoņu apspiešanu. Es arī atbalstu visus pasākumus, kas veicina pilsoniskās sabiedrības attīstību, padarot elastīgāku vīzu politiku, piešķirot stipendijas studentiem un akadēmiskajam personālam, kā arī nodrošinot finansējumu neatkarīgām organizācijām un plašsaziņas līdzekļiem.

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt (EFD).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka Baltkrievijas situācija rada Eiropas galvassāpes, un ir pareizi izmantot katru iespēju, lai kritizētu šo režīmu, kas par laimi ir pēdējā komunistiskā diktatūra. Dānijā mums ir teiciens, ka tie, kas dzīvo stikla mājās, nedrīkst mest akmeņus, tādēļ, iespējams, ka ir vērts palūkoties uz to, kā ES izskatās no Baltkrievijas viedokļa. Eiropas Savienību pārvalda Komisija, ko veido amatpersonas, kurām nav nekāda tautas noteikta mandāta, un tikai šī Komisija, aiz kuras locekļiem nav nekādas tautas kustības, kurai nav jāatskaitās pilnīgi nevienam un kurai nav pilsoņu noteikta mandāta, iesniedz priekšlikumus. Kad šie priekšlikumi ir iesniegti un pieņemti, kurai personai ir tā lielā politiskā ietekme, kas galu galā izlemj, kā ES tiesību akti ir jāīsteno dalībvalstīs? Tie atkal ir cilvēki, kas nav demokrātiski ievēlēti, tie ir tiesneši, kuri atrodas jauki ērtā attālumā no faktiskās situācijas. To pašu var teikt par Parlamentu, kurā vairākums jūtas ļoti ērti stikla piļu iekšienē, kurās tie ir ievietoti un kurās viņiem nav nevienam jāatskaitās, tāpat šis lielais vairākums nesaprot milzīgās bažas, opozīciju un satraukumu, kāds ir Eiropas pilsoņiem. Ja paskatāmies uz ES no Baltkrievijas viedokļa, mēs redzam daudzas biedējošas līdzības ar diktatūrām, pret kurām cenšamies cīnīties.

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju šo rezolūciju, apzinoties, ka stāvoklis Baltkrievijā ir ļoti īpašs. Mēs saskaramies ar apspiešanas krasu saasināšanos, kas vērsta pret cilvēktiesību aizstāvjiem. Tomēr, no otras puses, tas notiek nepārdomātas dažu Eiropas Savienības dalībvalstu politikas dēļ, jo ir skaidrs, ka Eiropas un Eiropas Savienības acīs bija pilnīgi nevajadzīgi uzticēties Lukashenko kungam, kā rīkojās Berlusconi kungs, kurš apmeklēja Baltkrieviju, Lietuvas prezidente Grybauskaitė un Vācijas un Polijas ārlietu ministri. Mums šobrīd ir jācīnās par pilsoniskām brīvībām Baltkrievijā, lai gan mums tas jādara, cenšoties izvairīties no Baltkrievijas nodošanas Krievijas rokās, jo arī tas ir īpaši svarīgi.

 
  
  

Derk Jan Eppink ziņojums (A7-0374/2010)

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (ALDE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Vairāku dalībvalstu pieredze apliecina, ka sešus gadus pēc Padomes Regulas Nr. 1/2003 pieņemšanas joprojām nav nekādas nozīmīgas virzības attiecībā uz konkurences noteikumu konsekventu piemērošanu.

Pieņemot spriedumus par strīdiem, valstu tiesas neizmanto iespēju pieprasīt informāciju vai atzinumu par konkrēto lietu no Eiropas Komisijas, kā arī neizmanto tiesības griezties Eiropas Savienības Tiesā ar provizorisku jautājumu, tāpat kā Komisija neizmanto tiesības iejaukties kā amicus curiae. Prakse norāda uz būtiskām problēmām saistībā ar tiesību aktu piemērošanu šajā jomā, tostarp lielas novirzes no Eiropas tiesu iedibinātās tiesu prakses. Tāpēc aicinu Komisiju pievērst uzmanību valstu tiesu lēmumiem un īstenot pasākumus, kas vajadzīgi, lai sasniegtu šo mērķi. Šis aicinājums ir ietverts ziņojumā par konkurences politiku, un es atbalstu ziņojuma galīgo redakciju.

 
  
MPphoto
 

  Morten Messerschmidt (EFD).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka uz Eiropas konkurētspēju tiek izdarīts liels spiediens. Mums jāuzdod jautājums, vai dalībvalstis patiešām vēlas kaut ko darīt šajā ziņā. Tomēr viens jautājums ir skaidrs, proti, mēs esam izveidojuši valūtu, vienotu valūtu, kas kļuvusi par ekonomikas sabrukšanas cēloni visā Dienvideiropā. Viens no cēloņiem ir tāds, ka vairums šo valstu nespēj „turēt līdzi” un nav spējušas īstenot reformas, kas ir vajadzīgas, lai mēs nākotnē risinātu konkurences jautājumu saistībā ar Ķīnu, Indiju, Dienvidameriku un citām valstīm. Tomēr, pat tajās jomās, ko mēs vēlamies uzskatīt par viegli risināmām, nav iespējams panākt vienošanos. Viens piemērs ir skaidri noteiktā iniciatīva par vienoto Eiropas patentu. Nepieņemami, ka šajā jomā, kas ir tikai tehnisks jautājums, mēs ne reizi neesam spējuši panākt vienošanos. Tas pierāda, cik ES ir neefektīva. Jomā, kas tik viegli varētu nodrošināt ieguvumus, mēs esam pieļāvuši, ka valodu atšķirības mums neļauj panākt vienošanos. Faktiski tas, iespējams, liecina par kļūdaino pamatu, uz kura balstās visa šī sadarbība.

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es novērtēju Komisijas izrādīto elastību, izstrādājot pagaidu valsts atbalsta pasākumus, ko ieviesa, reaģējot uz finanšu un ekonomikas krīzi. Es arī piekrītu, ka sīki izstrādāti novērtējumi par pieņemtajiem lēmumiem ir laba iecere, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienībā.

Es atbalstu aicinājumu Komisijai nodrošināt, ka bankas atmaksā pārmērīgo valsts atbalstu, ko tās ir saņēmušas, tādējādi nodrošinot godīgu konkurenci iekšējā tirgū. Es biju viens no tiem cilvēkiem, kas kritizēja milzīgās atbalsta summas, kuras nodrošināja, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Es uzskatu, ka sabiedrības nauda bija jāizmanto, lai veicinātu izaugsmi.

Es ceru, ka šī būs pēdējā reize, kad nodokļu maksātāju ietaupījumus izmanto banku akcionāru un bezrūpīgu vadītāju labā, un ka tiks ieviesti jauni uzraudzības pasākumi, lai novērstu to, ka spekulācijas turpmāk atkal sagrauj ekonomiku.

Es atzinīgi vērtēju gatavību veicināt atbalsta izmantošanu, lai finansētu kopēju interešu projektus, jo īpaši tos, kas saistīti ar atjaunojamiem energoresursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Ar gandarījumu atbalstīju arī šo rezolūciju.

Es vēlos piebilst, ka viena no Eiropas Savienības galvenajām funkcijām ir nodrošināt godīgu konkurenci visiem, jo īpaši MVU un, protams, patērētājiem.

Jau sen ir aizdomas, ka tirgu izmanto ļaunprātīgi, un pašlaik manā valstī cilvēki ir satraukti, ka konsekventi un sistemātiski pieaug, piemēram, benzīna un dīzeļdegvielas cenas visās uzpildes stacijās visā valstī.

Tāpat lauksaimniekiem jau sen ir aizdomas, ka darbojas kartelis, jo īpaši kad runa ir par konsekventu un ātru liellopu cenu samazinājumu saskaņā ar mazāko kaprīzi.

Un, protams, nesen mēs vērojām, kā Eiropas Savienības Tiesa pieņēma spriedumu pret telesakaru uzņēmumiem saistībā ar atšķirīgām maksām Eiropā.

Tāpēc mums nemitīgi jābūt piesardzīgiem un gataviem apņēmīgi un nekavējoties rīkoties negodīgas konkurences gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ryszard Czarnecki (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir svarīgs ziņojums, ko izstrādāja persona, kurai ir liela pieredze šajā jomā. Es uzskatu, ka var skaidri teikt, ka Eiropas Savienība ir pelnījusi lielāku atvērtību un lielāku konkurenci. Mēs nedrīkstam no tā baidīties. Tas veicina Eiropas attīstību situācijā, kad, atklāti runājot, atpaliekam salīdzinājumā ar Ameriku un Āziju. Šāda veida ziņojums palīdz veicināt Eiropas ekonomikas efektivitāti, tāpēc tas ir tik svarīgs un vajadzīgs, un es balsojumā atbalstīšu tā pieņemšanu.

 
  
  

Michael Gahler ziņojums (A7-0377/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties referentam — Gahler kungam — par šo lielisko ziņojumu. Tajā patiesi ir ņemtas vērā Eiropas Savienības Tālo Ziemeļu reģionu vajadzības un tur nepieciešamā ilgtspējīgā attīstība. Tā kā es pats esmu no ziemeļu reģiona, man bija liels gandarījums sekot līdzi šim procesam. Ziņojumā tiek ņemti vērā jautājumi, kas saistīti ar klimatu un atbilstīgu dzīves līmeni. Piemēram, tajā apsvērts jautājums par ziemeļbriežu audzēšanu, kas ir ļoti svarīgs iztikas avots šajā reģionā. Gahler kungs arī ņem vērā vienīgos Eiropas iezemiešus — sāmus.

Es jo īpaši vēlos uzslavēt Gahler kungu un pateikties viņam saistībā ar uzmanības pievēršanu manis iesniegtajam grozījumam par Arktikas Informācijas centra izveidi Lapzemes universitātē, kā arī par tā pieminēšanu ziņojumā. Tas ir īpaši svarīgi. Esmu gandarīts, ka somi iesaistās starppartiju sadarbībā saistībā ar šo jautājumu. Šeit ir runa par Somijas ziemeļu dimensijas un visas Ziemeļeiropas nākotni, saistībā ar kuru vēlamies redzēt ilgtspējīgu attīstību.

 
  
  

Traian Ungureanu ziņojums (A7-0378/2010)

 
  
MPphoto
 

  Kristian Vigenin, S&D grupas vārdā.(BG) Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa uzskata, ka ziņojums par stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu patiešām ir svarīgs un savlaicīgs, jo sniedz novērtējumu par līdz šim sasniegto Melnās jūras reģionā un vairākus ieteikumus, ko Eiropas Savienība varētu šajā jomā vēl paveikt.

Mēs uzskatām, ka politiskā koordinācija starp partneriem, kam ir ārkārtīgi atšķirīgi sadarbības līmeņi ar Eiropas Savienību, ir sarežģīta, bet nav neiespējama. Ir arī loģiski politiskā līmenī mēģināt apvienot mūsu centienus, ņemot vērā, ka trīs no valstīm ir Eiropas Savienības dalībvalstis, viena ir tās stratēģiskais partneris un pārējās ietilpst Austrumu partnerībā, savukārt Turcija ir kandidātvalsts.

Eiropas Savienības līdzšinējā nespēja enerģiskāk iesaistīties reģionā ir vismaz kavējusi attīstību un iespēju izmantot lielas iespējas, un tāpēc mums jāsaka, ka Melnās jūras reģiona sinerģija, kuru jau no paša sākuma novērtēja kā nepietiekami mērķtiecīgu Eiropas Savienības iniciatīvu, ir jāattīsta par atbilstīgu stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu.

Mūsu rīcībā jau ir mijiedarbības paraugi, ko varam sekmīgi izmantot ar nosacījumu, protams, ka pielāgojam to šim reģionam. Piemērs tam ir stratēģija Baltijas jūras reģionam, kas makrolīmenī ir bijusi sekmīga, attīstot reģionālo sadarbību.

Mēs uzskatām, ka pašreiz ir jāīsteno vairāki pasākumi, no kuriem ne visi ir iekļauti ziņojumā. Pirmkārt, praksē saistībā ar kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, ko pašlaik īsteno, mums jāapsver lielāka saskaņotība starp Melnās jūras reģiona sinerģiju un Austrumu partnerību, jo gandrīz visas Austrumu partnerības valstis, izņemot Baltkrieviju, ir arī Melnās jūras reģiona sinerģijas valstis.

Otrais aspekts ir tas, ka jānostiprina politiskais dialogs ministru, kā arī parlamentu līmenī, un mums jācenšas rast lielāka saskaņotība starp stratēģiju Donavas reģionam un turpmākām iniciatīvām Melnās jūras reģionam. Tādēļ jāizstrādā stratēģija, ko var sākt īstenot, izmantojot atsevišķu budžeta pozīciju nākamajā budžetā.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Ungureanu kunga ziņojumā, kas tagad jau ir pieņemts, ietvertais priekšlikums attiecībā uz to, lai Melnās jūras reģiona politika kļūtu par labi funkcionējošu stratēģiju, ir plaši jāatbalsta. Fakts, ka Bulgārija un Rumānija ir ES dalībvalstis, Austrumu partnerība — īpašās attiecības ar Austrumu partnerības valstīm un Krieviju — un sarunas ar citām reģiona valstīm par pievienošanos ES, ir šī reģiona politiskās nozīmes pamatojums Eiropas Savienībai. Melnās jūras reģions ir kļuvis par svarīgu energoresursu tranzīta reģionu un daudzsološu, Eiropas Savienībai svarīgu projektu reģionu, piemēram, Nabucco projekta, kas ir stratēģiski svarīgs gāzes apgādes dažādošanai. Es pilnībā atbalstu Ungureanu kunga, kuru apsveicu ar ziņojumu, viedokli, ka stratēģijai jānodrošina visu reģiona dalībnieku, ne tikai lielāko valstu, atzīšana un ka tai jāatbilst citām stratēģijām, piemēram, Vidusjūras reģiona stratēģijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alajos Mészáros (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs! Pievienojoties Rumānijai un Bulgārijai 2007. gadā, daļa Melnās jūras kļuva par Eiropas Savienības iekšējo jūru. Reģionam piemīt īpaši būtiska stratēģiska nozīme un ir jāintensificē mūsu iesaistīšanās tajā. Šajā nolūkā ir svarīgi, lai Parlaments izstrādātu jaunu stratēģiju, papildus finansiālajiem resursiem un cilvēkresursiem, paredzot atsevišķu pozīciju ES budžetā. Jaunajai stratēģijai jāpalīdz nodrošināt miers, stabilitāte un labklājība Melnās jūras reģionā, kā arī jānodrošina ES energoapgādes drošība. Piegādes ceļu un resursu dažādošanai jāpiešķir vēl lielāka prioritāte, tāpēc vēlos uzsvērt nozīmi, kas piemīt sašķidrinātās dabasgāzes terminālu plānotajai izbūvei Melnās jūras ostās. Reģiona tranzīta ceļi arī varētu būtiski uzlabot ES apgādi. Sadarbības turpmāka intensificēšana ar Melnās jūras reģiona valstīm ir svarīgs aspekts, lai nodrošinātu Nabucco projekta, Adrijas jūras cauruļvada un Eiropas naftas cauruļvada sekmīgu īstenošanu, un tas ES ir īpaši svarīgi. Tāpēc es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
  

Rezolūciju priekšlikumi: (RC-B7-0044/2010)

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(RO) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā Baltkrievijas gadījumā vēlējos paskaidrot, kā balsoju par ES stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Vispirms minēšu to, ka mana kolēģa Traian Ungureanu ideja izstrādāt patstāvīgu ziņojumu nāca tieši laikā, jo Eiropas Savienība nostiprina savu reģionālo politiku, izstrādājot stratēģijas tādiem piekrastes reģioniem kā Baltijas jūras reģions, Tālajiem Ziemeļiem un — šajā gadījumā — Melnās jūras reģionam.

Es arī vēlētos teikt, ka esmu gandarīts, ka manis iesniegtie grozījumi ir ietverti rezolūcijas redakcijā. Šajos grozījumos ir uzsvērta nepieciešamība izveidot NVO tīklu šajā reģionā, sekmēt programmas, kas veicina starpkultūru un starpreģionu dialogu, kā arī tādas iniciatīvas kā Melnās jūras reģiona universitāšu tīklu. Manuprāt, visi šie pasākumi norāda uz veidu, kādā mijiedarbība starp pilsoniskajām sabiedrībām var radīt labvēlīgu sinerģiju reģionā.

Visbeidzot es vēlējos uzsvērt ne tikai vajadzību nodrošināt līdzsvaru starp ekonomikas attīstību un vides aizsardzību, bet arī nepieciešamību pilnībā īstenot Konvenciju par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu. Es ceru, ka šodien Parlamentā pieņemtajai iniciatīvai Padome veltīs pienācīgu uzmanību, un tai būtu jārisina šis jautājums kā Eiropas darba kārtības prioritāte.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ana Gomes ziņojums (A7-0368/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Lībijas ģeogrāfisko stāvokli un ES un Lībijas savstarpējo ekonomikas atkarību, mūsu kopējās interesēs ir turpināt ES un Lībijas stratēģiskās partnerattiecības. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst šajā valstī valdošo diktatorisko režīmu, kas neņem vērā cilvēktiesības un pamatbrīvības. Neraugoties uz daudzu dalībvalstu skaidro ieinteresētību turpināt pamatnolīgumu ar Lībiju, ES nedrīkst aizmirst pamatvērtības, ko tā aizsargā, un pakļauties tikai ekonomikas interesēm. Ir vajadzīgas partnerattiecības, lai īstenotu tiesību aktu reformas attiecībā uz cilvēktiesībām šajā valstī un vienlaicīgi ļautu dažādot valsts ekonomiku, ņemot vērā nelielo progresu, kas jau panākts, piemēram, atteikšanās no kodolprogrammas vai starptautiskās saistības, kuras šai valstij ir saistībā ar cilvēktiesībām, neraugoties uz ANO piemērotajām sankcijām.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju attiecībā uz sarunām par ES un Lībijas pamatnolīgumu. Lībijā joprojām ir autoritārs režīms, tās iedzīvotājiem nav pamata cilvēktiesību un tajā regulāri izpilda nāvessodu. Valsts iestādēm nav demokrātiskas pārskatatbildības, un valsts vara nesakņojas tiesiskumā. Tomēr Lībijas tirdzniecības un politiskās attiecības ar ES dalībvalstīm paplašinās, un šī valsts Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīga. Sarunas par ES un Lībijas pamatnolīgumu sākās 2008. gada novembrī.

Tomēr, attīstot attiecības, jānodrošina, ka tiek pilnībā ņemtas vērā Eiropas vērtības un principi, un ir svarīgi strikti pieprasīt, lai Padome un Komisija īsteno vajadzīgos pasākumus — piemēram noteikti iesaka, lai Lībija ratificē un īsteno 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu un tās 1967. gada protokolu; pieprasa, lai Lībijas iestādes paraksta saprašanās memorandu, piešķirot Apvienoto Nāciju Organizācijas Augstajam komisāram bēgļu jautājumos likumīgu klātbūtni valstī; mudina Lībiju parakstīt moratoriju par nāvessodu utt. — lai aizsargātu Eiropas vērtības.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju apņemšanos saskaņā ar pamatnolīgumu, par ko pašlaik notiek sarunas un kas ietver plašu jautājumu klāstu, sākot no politiskā dialoga nostiprināšanas līdz pat migrācijas pārvaldībai, no tirdzniecības un ekonomikas attiecību attīstīšanas līdz pat energoapgādes drošībai un uzlabotai sadarbībai vairākās nozarēs. Es uzskatu, ka pamatnolīgums varētu būt iespēja nostiprināt politisko dialogu starp Lībiju un ES. Es vēlos uzsvērt nozīmi, kas piemīt pamatnolīgumam, kurš ietver pasākumus, lai palīdzētu attīstīt institucionālās spējas kā pilsoniskās sabiedrības nostiprināšanas veidu, kurš atbalsta modernizāciju, mudina ieviest demokrātiskas reformas un izveidot neatkarīgus sociālos sakarus, kā arī tiesiskumu un atbalsta citus centienus ar mērķi atbrīvot telpu uzņēmumiem, akadēmiskajām iestādēm, nevalstiskajām organizācijām un citiem Lībijas dalībniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ekonomikas partnerība starp Eiropu un Lībiju jau ir realitāte. Lībijai ir lielākās apstiprinātās naftas rezerves Āfrikā, un tā ir Eiropas trešais lielākais energoresursu (naftas un gāzes) piegādātājs. Turklāt ES ir Lībijas lielākais tirdzniecības partneris (70 % no tās kopējās tirdzniecības 2009. gadā). Eiropai ir jāatzīst, ka Lībijai ir svarīga nozīme reģionālās un pasaules drošības jomā gan islāma ekstrēmistu ierobežošanas, gan reģionālās stabilizācijas ziņā.

Tāpēc atzinīgi jāvērtē tas, ka norit sarunas par partnerattiecību pamatnolīgumu, bet, kā skaidri norādīts ziņojumā, nedrīkst ignorēt konkrētus jautājumus, ko es uzskatu par pamatjautājumiem, proti, režīma pakāpeniska demokratizācija; cilvēktiesību, jo īpaši dažādu brīvību, plašāka ievērošana; pakāpeniskas krimināllikuma sistēmas izmaiņas ar mērķi atteikties no nāvessoda; Starptautiskās Krimināltiesas jurisdikcijas pieņemšana un 1951. gada Ženēvas Konvencijas ratificēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Sarunu uzsākšana starp Eiropas Savienību un Lībiju ir iespēja nodrošināt labākus ekonomikas attīstības nosacījumus abām pusēm, kā arī vienlaicīgi veicināt nopietnas izmaiņas Vidusjūras reģionā un Āfrikā attiecībā uz cilvēktiesībām, to, kā tās veicina mieru un stabilitāti pasaulē, un cīnīties pret klimata pārmaiņām. Lībijai ir 6 miljoni iedzīvotāju, no kuriem 2 miljoni ir ārvalstnieki. Šai valstij ir lielākās apstiprinātās naftas rezerves Āfrikā, un tā ir Eiropas trešais svarīgākais energoresursu — naftas un gāzes — piegādātājs. ES ir tās lielākais tirdzniecības partneris. Darījumi starp pusēm 2009. gadā veidoja gandrīz 70 % no Lībijas tirdzniecības. Partnerattiecību pamatnolīgums ar ES jāuzskata par iespēju norādīt uz cilvēciskām vērtībām un demokrātijas nodrošinātajām priekšrocībām saistībā ar ilgtspējīgu un daudzveidīgu attīstību. Kā šajā ziņojumā ir norādīts, šo procesu nevar nodalīt no ES pamatvērtībām, piemēram, cīņu pret nāvessodu un minoritāšu, imigrantu un bēgļu diskriminēšanu, sabiedrības veselības veicināšanu un nepieciešamību pēc politiskās demokratizācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Pamatnolīguma, ar ko paredzēts veicināt sadarbību cīņā pret nelikumīgu imigrāciju un vienlaicīgi veicināt politisko dialogu, pamatojoties uz cilvēktiesībām, īstenošana ir viena no Eiropas Savienības prioritātēm Vidusjūras reģionālās politikas ietvaros. Lai gan galīgajā redakcijā ir dažas neprecizitātes, es uzskatu, ka tas jāatbalsta, cerībā, ka ziņojums mudinās valdību Tripolē palielināt centienus cīņā pret cilvēktirdzniecību reģionā un kritiski novērtēt situāciju, lai Lībija kļūtu par atbildīgu partneri citās jomās, proti, drošības un enerģētikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Lībija ir valsts, kurā vajadzīgs apjomīgs darbs. Diktatūra, cilvēktiesību neņemšana vērā, migrācijas politikas neesamība un neapmierinoši pārvaldīti veselības aprūpes dienesti ir tikai dažas no lībiešu un Lībijā dzīvojošo ārvalstnieku ikdienas problēmām. Savukārt šā Āfrikas reģiona potenciāls, bagātīgie dabas resursi un kultūras mantojums ir vērtības, kas var Lībijai ļaut sasniegt ekonomikas attīstību, tur dzīvojošo cilvēku dzīves kvalitātes uzlabošanos un valsts atvēršanu starptautiskajiem tirgiem. Atbilstīgu nosacījumu izstrāde ES un Lībijas nolīgumā — kas nozīmē, ka Lībijas iestādes ir jāpārliecina pārtraukt darbības, kuru dēļ tiek pārkāptas pamata cilvēktiesības, izmainīt migrācijas politiku un pieņemt juridisko atbildību — sniegs abpusējus ieguvumus un veicinās reģiona attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski.(IT) Šodien pieņemtajā ziņojumā ir priekšlikumi, ko Eiropas Parlaments uzskata par obligātiem, lai pabeigtu notiekošās sarunas starp Eiropas Savienību un Lībiju par sadarbības nolīguma noslēgšanu. Pamatnolīguma noslēgšana sniegtu iespēju risināt tādus svarīgus jautājumus kā politiskās attiecības, imigrācija un drošība, enerģētika, sabiedrības veselība, attīstība, tirdzniecība, klimata pārmaiņas, enerģētika un kultūra. Vienlaicīgi tas būtu izlēmīgs solis, lai tuvotos vispārīgākam mērķim uzlabot attiecības starp Eiropas Savienības Vidusjūras reģionu un Āfriku. Būdams EP deputāts no Itālijas, es vēlos uzsvērt vēsturiskos un ekonomikas iemeslus, kas gadu gaitā ir veicinājuši Itālijas labvēlīgās attiecības ar Lībiju. Vienlaicīgi man jāuzsver, ka ir svarīgi nostiprināt sadarbību starp ES un Lībiju, un ar to es domāju sadarbību ne tikai ekonomikas jautājumos, bet arī saistībā ar cilvēktiesību aizsardzību. Es ceru, ka Eiropas Savienībai būs vadošā nozīme migrantu uzņemšanas jautājumā un atbalstot cīņu pret cilvēktirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šajā ziņojumā ir pārsteidzošas pretrunas. Tas pauž atzinību par sarunām attiecībā uz ES un Lībijas pamatnolīgumu, lai ietvertu Lībiju Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības zonā (EMFTA), kam eirokrāti ir gatavojušies pēdējos 15 gadus. Tomēr tajā ir arī uzskaitīti vairāki cilvēktiesību un demokrātijas pārkāpumi, ko pieļauj režīms, kuru ziņojumā nosauc par autoritāru. Vienlaicīgi tiek saglabāta kopējā nostāja attiecībā uz Kubu. Tas ir dubultstandarts. Mūsdienu Eiropas Savienības tirdzniecības priekšnoteikums nav cilvēktiesību un demokrātijas ievērošana, bet gan drīzāk tirgus ekonomikas un brīvas, izkropļotas konkurences nodibināšana. Eiropas Savienība parāda gļēvu imperiālismu, kā liecina tās novēlotā reakcija saistībā ar stāvokli Tunisijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mēs visi apzināmies, ka Lībijā turpina valdīt diktatorisks režīms un ka tā sistemātiski pārkāpj starptautiskās konvencijas par pamattiesībām un pamatbrīvībām. Neraugoties uz minētajiem faktiem, Lībija ir paplašinājusi savas tirdzniecības un politiskās attiecības ar vairākām ES dalībvalstīm. Lībijas kā partnervalsts nozīmei vairākos jautājumos Vidusjūras reģionā un Āfrikā ir būtiska ietekme uz reģiona drošību un stabilitāti, jo īpaši migrācijas, sabiedrības veselības, attīstības, tirdzniecības un ekonomikas attiecību, klimata pārmaiņu, enerģētikas un kultūras mantojuma jomā. Saistībā ar to ir svarīgs pašlaik apspriestais pamatnolīgums, bet mēs nedrīkstam nereaģēt uz vairākiem pamatjautājumiem, proti, režīma pakāpeniska demokratizācija, cilvēktiesību ievērošana, krimināltiesvedības sistēmas izmaiņas, nāvessoda atcelšanai piešķirtā prioritāte un Ženēvas Konvencijas parakstīšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ņemot vērā Eiropas Savienības un Lībijas attiecību sarežģītību un to nozīmi Eiropai, tās ir jāaplūko objektīvi. Protams, ka cilvēktiesību ievērošanai ir liela nozīme, tādēļ ir tikai pamatoti, ka Brisele aicina Lībiju ratificēt 1951. gada Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu vai veicināt moratoriju par nāvessodu. Tomēr mums ir arī jāapsver tas, ka Lībija ir svarīga tranzītvalsts masveida nelikumīgai imigrācijai no Āfrikas uz Eiropu. Tādēļ netiks panākts nekāds rezultāts, vispārēji noraidot atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Tripoli, kā paredzēts Ārlietu komitejas ziņojumā.

Ja mēs neparakstīsim atpakaļuzņemšanas nolīgumu ar Lībiju, spiediens uz Eiropu kā imigrantu galamērķi palielināsies vēl vairāk. Tā kā masveida nelikumīga imigrācija ir būtisks jautājums saistībā ar Eiropas kā vēsturiska veidojuma izdzīvošanu, ES ir ieteicams ieņemt diferencētu nostāju attiecībās ar Tripoli un iekļaut Lībiju savās stratēģijās, lai kontrolētu migrācijas plūsmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski.(IT) Es balsojumā atbalstīju Eiropas Parlamenta priekšlikumu par ieteikumu Padomei attiecībā uz sarunām par ES un Lībijas pamatnolīgumu. Es pilnībā atbalstu Gomes kundzes svarīgākos komentārus ziņojumā, proti, nepieciešamību Lībijai ieviest moratoriju par nāvessoda piemērošanu, ratificēt Ženēvas Konvenciju par bēgļa statusu, aktīvi cīnīties pret cilvēktirdzniecību, nodrošināt godīgas vienošanās nelikumīgiem migrantiem un pieņemt mūsdienīgus tiesību aktus patvēruma jomā.

Es vēlos vēl piebilst, ka vairākkārt esam pieprasījuši, lai Eiropas iestādēm ļauj pārbaudīt bēgļu nometņu Lībijā faktisko situāciju, pirms notiek vienošanās par pamatnolīgumu. Parlamentam ir nekavējoties jārīkojas, lai šo jautājumu ierosinātu aktīvāk. Pēc manām un daudzu manu kolēģu deputātu domām, mēs nespēsim atbalstīt pamatnolīgumu, ja vien netiks izpildītas šodien pieņemtajā Gomes kundzes ziņojumā ietvertās prasības.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Pašreizējām sarunām starp Eiropas Savienību un Lībiju, lai noslēgtu pamatnolīgumu, kura mērķis ir veicināt politiskās un ekonomikas attiecības starp dalībvalstīm un šo Magrebas valsti, ir ļoti liela nozīme Eiropas Savienības pārrobežu attiecībās. Tāpēc es balsojumā atbalstīju Eiropas Parlamenta ieteikumu Padomei. Nolīguma galvenais mērķis ir politiski, sociāli un ekonomiski uzlabot Lībijas iedzīvotāju dzīves līmeni, veicinot pamattiesības kā nolīguma pamatojumu. Nolīgumā centīsies novērst Lībijas trūkumus, nodrošinot lielāku aizsardzību cilvēktiesībām un demokrātiskām tiesībām, kā arī attīstot tirdzniecības sadarbību un izveidojot striktu vienotu uzraudzību attiecībā uz nelikumīgu imigrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Negribīgi ir dota zaļā gaisma ES un Lībijas sarunu turpinājumam, lai nostiprinātu mūsu attiecības. Tomēr tas ir tikai neaizpildīts čeks. Mūsu energoapgādes drošības, mūsu komerciālās un ekonomiskās intereses, kā arī mūsu sadarbība migrācijas plūsmu pārvaldīšanā nedrīkst aizēnot nepārtraukto pamata cilvēktiesību neievērošanu, ko pieļauj Lībijas iestādes un pulkvedis Gaddafi. Pulkvedis Gaddafi ir diktators, kas bijis pie varas 41 gadu un kas pirms dažām dienām apgalvoja, ka nožēlo sava Tunisijas kolēģa Ben Ali kunga aizbraukšanu. Tas ir represīvs režīms –– piespriesto nāvessodu (506 nāvessodi 2009. gada maijā, no kuriem 50 % izpildīti ārvalstniekiem) izpilde un miesassodi, nelikumīga aizturēšana un necilvēcīga izturēšanās pret migrantiem, kas šķērso tās teritoriju, lai sasniegtu Eiropu.

Mūsu rezolūcijā šis jautājums jo īpaši tiek uzsvērts, atgādinot, ka jebkādai kopējai migrācijas politikai jāpiemēro striktāki drošības pasākumi, lai aizsargātu migrantus un citas pamatbrīvības. Tāpat no atpakaļuzņemšanas nolīguma ar šo valsti automātiski jāizslēdz patvēruma meklētāji, bēgļi vai personas, kam vajadzīga aizsardzība, un tajā ir jāizvairās no kolektīvām izraidīšanām.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Vairāk nekā 40 gadus Lībijā ir valdījis diktatorisks režīms, saskaņā ar kuru vara koncentrējusies viena cilvēka, proti, pulkveža Gaddafi rokās, kurš ir visilgāk pie varas esošais Āfrikas un arābu valstu vadītājs. Lībiešiem ir pieejama bezmaksas izglītība un veselības aprūpe, kā arī subsidēti mājokļi, kas savā ziņā gūst labumu no sabiedrībai piešķirtajiem naftas ienākumiem. Tomēr, neraugoties uz IKP izaugsmes koeficientiem, šīs valsts attīstība atpaliek no citu ar naftu bagātu valstu attīstības, un Lībijai ir viena no mazāk dažādotajām tautsaimniecībām reģionā, ārvalstu ieguldījumiem joprojām esot atkarīgiem no valsts vadītāja neparedzamajiem lēmumiem.

Lībijas iedzīvotājiem nav nodrošinātas pamata cilvēktiesības un brīvības, neraugoties uz to, ka viņu valstij ir īpašs starptautisks pienākums ievērot cilvēktiesības, jo tā nesen ir ievēlēta Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē un ir ratificējusi vairākus juridiski saistošus starptautiskos dokumentus. Valstī regulāri tiek izpildīts nāvessods.

Nobeigumā vēlos piebilst, ka Lībijas stratēģiskā nozīme un tās daudzās problēmas uzsver nepieciešamību pēc visaptverošas ES politikas attiecībā uz Lībiju. ES jāiesaistās attiecībās ar Lībiju saistībā ar vairākiem jautājumiem. Šim pamatnolīgumam jābūt arī būtiskam instrumentam, lai veicinātu tiesiskumu, cilvēktiesību ievērošanu, migrantu un bēgļu aizsardzību, kā arī Lībijas ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka tā var palīdzēt Lībijas iedzīvotājiem uzlabot viņu dzīves apstākļus, kuros nereti netiek ievērotas cilvēktiesības un pamattiesības.

Sadarbība starp ES un Lībiju var būt izšķirošais faktors, kas veicinās šīs valsts iespējas, un šai valstij pašlaik nākas risināt ļoti sarežģītu situāciju. Apcietinātie nereti tiek mocīti un saskaras ar tādiem miesassodiem kā pēršana, piekaušana, elektriskās strāvas triecieni un apzināta medicīniskās palīdzības nesniegšana. Lībijā nav tiesību aktu, kas attiektos uz patvērumu, un tāpēc nav juridiski atzītas vajadzības nodrošināt bēgļu aizsardzību.

Papildus tam par lielu skaitu noziegumu joprojām tiek piemērots nāvessods, un Lībijas tiesas turpina piespriest šādu sodu, pārkāpjot starptautiskos standartus par tiesībām uz godīgu tiesu. Eiropas Savienībai ir pēc iespējas ātrāk jānoslēdz pamatnolīgums. Tas būs pirmais atbilstīgais nolīgums starp Lībiju un ES, tāpēc tas nodrošinās patiesus ieguvumus vietējiem iedzīvotājiem viņu pamattiesību, kā arī politiskā un sociāli ekonomiskā ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski.(IT) Šodienas balsojums par ES un Lībijas pamatnolīgumu ir smagu sarunu rezultāts, jo īpaši saistībā ar migrantu jautājumu. Lībijā bēgļu un patvēruma meklētāju cilvēktiesību stāvoklis ir ārkārtīgi bīstams. Viņiem nav juridiski atzīta statusa, un nav sistēmas, kas viņus aizsargātu. Es ceru, ka viņu pamata cilvēktiesības tiks aizsargātas kopā ar viņu tiesībām uz patvērumu.

Lībija nav ratificējusi 1951. gada 28. jūlija Ženēvas Konvenciju vai 1967. gada Protokolu par bēgļa statusu un pašlaik negrasās to darīt. Tomēr 1981. gadā tā ratificēja 1969. gada Konvenciju par īpašiem bēgļu problēmu aspektiem Āfrikā. Tāpēc tai ir pienākums ievērot tādu migrantu neizraidīšanas principu, kam vajadzīga starptautiska aizsardzība un kas jāidentificē saskaņā ar kritērijiem, kuri ir ne mazāk strikti par Ženēvas Konvencijā noteiktajiem.

Saskaņā ar starptautiskajiem tiesību aktiem cilvēkiem no tādām valstīm kā Somālija, Sudāna, Eritreja un Etiopija ir tiesības uz humāno aizsardzību un politisko patvērumu, un es ceru, ka Lībijas iestādes piekritīs sadarboties ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Augsto komisāru bēgļu jautājumos.

 
  
  

Rezolūciju priekšlikumi: (RC-B7-0039/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsojumā atbalstīju šo svarīgo rezolūciju, jo mums ir strikti jānosoda nesenie uzbrukumi kristiešu kopienām pasaulē neatkarīgi no tā, vai tie notiek Ēģiptē, Pakistānā, Irākā vai citā valstī.

Kristiešu kopienas ir dzīvojušas dažādās Tuvo Austrumu musulmaņu valstīs kopš kristietības pirmsākumiem. Tāpēc ir pilnīgi nepieņemami, ka pēc gadsimtiem ilgas mierpilnas sadzīvošanas kristieši ir spiesti pamest šīs valstis vai nonākt apcietinājumā geto. Tas ir vēl viens iemesls, lai turpinātu mūsu cīņu pret islāma fundamentālistiem, kas izkropļo faktisko situāciju un vēlas mūsu globālo rīcību pret terorismu attēlot kā uzbrukumu musulmaņu pasaulei. Tieši islāma fundamentālisti meklē karu starp reliģijām un civilizācijām.

Tādēļ mums jādara viss iespējamais, lai identificētu šos reliģiskos fanātiķus un izolētu viņus to attiecīgajās sabiedrībās. Tas jāpaveic, sadarbojoties ar musulmaņu sabiedrības mēreno uzskatu pārstāvjiem. Tāpēc mums atzinīgi jānovērtē spēcīgā sabiedrības reakcija konkrētās musulmaņu valstīs, piemēram, Ēģiptē, kur vispārējā sabiedrība bargi nosodīja teroristu uzbrukumus kristiešiem un pieprasīja rīkoties pret tiem, kas bija atbildīgi par šiem uzbrukumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Mēs visi bijā šokēti par nesenajiem teroristu uzbrukumiem Sīrijas katoļu katedrālei Bagdādē. Šis uzbrukums papildina vairākus skumjus notikumus, kuri visi īstenoti, pamatojoties uz reliģisko pārliecību. Šis ir īpaši jutīgs temats. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) ievēro sekulārus principus un atbalsta cieņas izrādīšanu pret visām Eiropā esošajām reliģijām, tostarp islāmu. Tādējādi mēs nevaram palikt vienaldzīgi pret likteni, kas sagaida vairākas kristiešu kopienas visā pasaulē. Visām reliģijām jāizrāda vienāda cieņa, tāpēc es apstiprināju šo Eiropas Parlamenta rezolūciju. Visi notikumi, ko Parlaments nosoda, norisinājās musulmaņu valstīs, kurās ir jāpievērš īpaša uzmanība tieši kristiešu liktenim. Tāpēc mums visiem jāstrādā, lai nodrošinātu cieņu pret dažādām reliģiskajām ticībām, un es uzskatu, ka šajā dokumentā ir ievērota šāda pieeja.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. (FR) Es balsojumā atbalstīju Eiropas Parlamenta rezolūciju attiecībā uz kristiešu stāvokli saistībā ar reliģijas brīvību, kurā tiek nosodīti asiņainie uzbrukumi kristiešiem austrumos. Uzbrukumi pret kristiešiem pēdējo mēnešu laikā ir traģēdija daudziem upuriem, jo īpaši Bagdādē un Aleksandrijā, bet arī citiem viņu reliģiju pārstāvjiem. Kristieši austrumos ir mitinājušies jau 2000 gadus, viņi ir „ierakstīti” šo valstu vēsturēs. Tomēr šobrīd viņi masveidā pamet šo reģionu. Šīs piespiedu trimdas dēļ valstis zaudē būtisku daļu savu cilvēkresursu. Tuvo un Vidējo Austrumu reģioni vienmēr ir bijuši daudzveidības un reliģisku minoritāšu sadzīvošanas reģioni. Teroristi, kas īstenojuši šos uzbrukumus, cenšas izprovocēt konfliktu starp austrumiem un rietumiem, sarīdot musulmaņus pret kristiešiem. Tas viss norit saskaņā ar velnišķīgu plānu. Kristieši Irākā un Ēģiptē, iespējams, jūtas pamesti un nodoti. Ir svarīgi, lai Ēģiptes un Irākas iestādes atrod un bargi tiesā šo slaktiņu vaininiekus.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Šis Parlaments beidzot ir spējis nobalsot par plašu rezolūciju attiecībā uz kristiešu stāvokli pasaulē; šodien no ticamiem avotiem mēs zinām, ka kristiešu kopiena ir viena no pasaulē vajātākajām kopienām, ņemot vērā apgrūtinājumus un pastāvīgo sociālās un tiesiskās vajāšanas un diskriminācijas traģēdiju, Eiropai jāpaveic daudz vairāk nekā tā paveikusi līdz šim saistībā ar kristiešu aizsardzību pasaulē. Tās rīcībā ir instrumenti, lai to paveiktu, ja tā to vēlas. Es ceru, ka šī rezolūcija iezīmēs Savienības struktūru pieejas maiņu, jo īpaši diplomātijas un tirdzniecības jomā, savos divpusējos dialogos ar daudzām — pārāk daudzām — valstīm, kas pieļauj pret kristiešiem vērstas vajāšanas vai pat atbalsta kristiānofobijas kultūru. Kad ES paraksta tirdzniecības, ekonomikas un sadarbības nolīgumus ar trešām valstīm, tai patiešām apņēmīgi jāpiemēro cilvēktiesību klauzulas, kas līdz šim nav darīts. Vairs nevar pieņemt, ka šīs valstis, kurās kristieši tiek diskriminēti un vajāti, ir parakstījušas tādus svarīgus nolīgumus ar ES, kuru pamatā ir cilvēktiesību ievērošana. Tāpēc es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Antonio Cancian (PPE), rakstiski.(IT) Es atbalstu priekšlikumu rezolūcijai par kristiešu stāvokli saistībā ar reliģijas brīvību, jo Eiropas politika nedrīkst ignorēt vardarbības saasināšanos, kas norisinājusies pēdējos mēnešos.

Eiropa nedrīkst būt pārmērīgi piesardzīga un baidīties atbalstīt kristiešu kopienu tiesības Tuvajos Austrumos un pasaulē brīvi sludināt savu ticību un reliģiju. Dialogs un savstarpēja cieņa ir Eiropas Savienības neatņemamas vērtības, un ir svarīgi, lai Augstā pārstāve Catherine Ashton kļūtu par šīs nostājas spīkeri un īpaši atbalstītu šo nostāju mūsu divpusējās attiecībās ar citām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es apsveicu Eiropas Parlamentu ar to, ka tas atkārtoti ir parādījis savu apņemšanos attiecībā uz reliģiskās pārliecības brīvību, pārliecības brīvību un vārda brīvību. Valdību pienākums ir nodrošināt šīs brīvības visā pasaulē, ņemot vērā, ka cilvēktiesību, demokrātijas un pilsonisko brīvību attīstība ir kopējais pamats, uz kura Eiropas Savienība veido savas attiecības ar citām valstīm un saskaņā ar kuru starp ES un trešām valstīm noslēgtajos nolīgumos ir ietverta demokrātijas klauzula.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Mēs visi pieredzējām koptu kristiešu nožēlojamo stāvokli Ēģiptē pēdējos mēnešos. Šādi vardarbības akti ir noteikti jānosoda. Jānosoda ne tikai neiecietība pret kristiešiem, bet arī neiecietība pret personas reliģiskās pārliecības brīvību. Es uzskatu, ka šajā rezolūcijā ir nodrošināts labs līdzsvars, tāpēc balsojumā to atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski.(IT) Esmu gandarīta, ka Eiropas Parlaments ir apspriedis un pieņēmis rezolūciju, kurā nosoda nesenos uzbrukumus kristiešiem. Reliģiskās pārliecības brīvība ir viena no galvenajām pamata cilvēktiesībām; brīvība, ko vispārīgi atzīst visu valstu konstitūcijas un starptautiskās konvencijas. Daudzie standarti dažādos pārvaldības līmeņos gan valsts, gan starptautiskā līmenī visā pasaulē pierāda, ka ir vienprātīgs konsenss par reliģiskās pārliecības brīvības nozīmi. Tomēr ar tiesību aktiem nepietiek. Tie ir pamats, uz kuriem izstrādāt efektīvus politikas virzienus. Pēdējo 50 gadu laikā globalizācijas process ir satuvinājis attālas civilizācijas. Lai nodrošinātu, ka šāda tuvība nepārvēršas par konfliktu, nepietiek tikai ar neseno uzbrukumu nosodījumu. Mums no jauna jāapstiprina mūsu apņemšanās attiecībā uz tādu politikas virzienu izstrādi, kas mudina reliģisko plurālismu un nodrošina to, ka dažādas grupas iemācās viena pret otru būt iecietīgas. Draudus neizraisa tikai fundamentālisms. Šobrīd reliģiskās pārliecības brīvībai uzbrūk plaši izplatītais sekulārisms, kas cenšas no sabiedriskās dzīves izskaust personas garīgo pasauli. Reliģiskās pārliecības brīvība attiecas uz visām reliģijām, kā arī uz ateistiem. Tas ir tādēļ, ka, kad tiks pieņemta reliģiskās pārliecības brīvība, tiks pieņemta arī tās pretējā puse, citiem vārdiem sakot, brīvība nepraktizēt nevienu reliģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Saistībā ar pieaugošajiem uzbrukumiem kristiešiem ir vajadzīga kopēja nostāja attiecībā uz to, kā viņus aizsargāt. Lai palielinātu reliģisko iecietību, attiecīgajām valdībām ir jānodrošina, ka uzbrukumos vainīgie tiek atrasti un notiesāti saskaņā ar atbilstīgu tiesvedību. Kristiešiem jānodrošina aizsardzība, pamatojoties uz vienlīdzīgu cieņu pret jebkuru konfesiju.

Cilvēktiesību un pilsonisko brīvību, tostarp reliģiskās pārliecības vai ticības brīvības, ievērošana ir Eiropas Savienības pamatprincipi un pamatmērķi, kā arī tie nodrošina kopēju pamatu attiecībām ar trešām valstīm, un šajā saistībā ir atkārtoti jāapstiprina ES atbalsts jebkurai iniciatīvai, kuras mērķis ir dialoga veicināšana un savstarpēja cieņa starp reliģiskām un citām kopienām.

Visbeidzot, reliģiskās iestādes tiek aicinātas veicināt iecietību un ieviest pasākumus pret naidīgumu, vardarbīgu radikālismu un ekstrēmismu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es biju viens no pirmajiem, kas šim rezolūcijas priekšlikumam pauda atbalstu, un es uzskatu, ka rezolūcijā sniegtais apraksts par kristiešu minoritāšu stāvokli dažās Tuvo Austrumu valstīs ir savlaicīgs un savā ziņā precīzs. Viena no Eiropas Parlamenta cildenākajām funkcijām saistībā ar ārlietām ir to vērtību aizsargāšana un veicināšana, kurām mēs ticam, proti, šajā gadījumā mēs runājam tieši par domas, pārliecības, vārda un reliģiskās pārliecības brīvību. Šīs brīvības neapšaubāmi tiek apdraudētas ar gļēvulīgiem reliģisku fanātiķu uzbrukumiem, kuri necilvēcīgā un nepieņemamā veidā noslepkavo nevainīgus cilvēkus — dažreiz pat masveidā.

Es ceru, ka šī rezolūcija, ko atbalsta visas parlamentārās grupas, palīdzēs skartajās valstīs palielināt sabiedrības, valdības augstāko līmeņu un valsts pārvaldes pārstāvju informētību par pamatbrīvību pilnīgas ievērošanas nozīmi viņu valstīs, kā arī slepkavu un aģitatoru notiesāšanas nozīmi. Tas ir svarīgi, lai veicinātu starpreliģiju un starpkultūru dialogu valstīs un starp sabiedrībām, kam, neraugoties uz to, ka dzīvo dažādos kontinentos, ir kopējas vērtības un redzējumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Philippe de Villiers (EFD), rakstiski. (FR) Kopš 2011. gada kristiešu kopiena ir visvairāk vajātā kopiena pasaulē; par laimi Eiropas Savienības dalībvalstis to ir pamanījušas un sāk uz to reaģēt.

Mūsu nosodījums par uzbrukumiem ir taisnīgs un vajadzīgs, bet nav pietiekams, proti, šajā rezolūcijā trūkst savstarpības principa.

Turklāt ES negribīgais nosodījums attiecībā uz Turcijas rīcību Kipras teritorijā, kuru tā ir militāri okupējusi, nedos rezultātus, uz kādiem ir cerējuši cilvēki Francijā — pievienošanās sarunu pārtraukšanu ar Turciju — un nenodrošinās nekādu stimulu.

Es atbalstu šo rezolūciju, ar kuru tiek atbalstīti pasaulē noslepkavotie kristieši, bet paužu nožēlu par vairākiem trūkumiem un nekonsekvencēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Visā pasaulē pieaug pret kristiešiem vērsti uzbrukumi. Tas ir satraucošs un nosodāms fakts, par ko jāpauž nožēla, jo īpaši tādēļ, ka kristietība sludina mieru un izpratni starp cilvēkiem neatkarīgi no tā, vai viņi ir ebreji vai grieķi, kā sacītu Svētais Pāvels. Tiek apdraudēta reliģiskās pārliecības brīvība un gadsimtiem senu kopienu miers. Šīs kopienas ir sadzīvojušas mierā ar citām reliģijām teritorijās, kurās apmetušās uz dzīvi, un tiek pakļautas visaptverošai vardarbībai tikai tādēļ, ka tic Jēzum Kristum. Tomēr jautājums ir daudz plašāks. Papildus īstenotajiem uzbrukumiem kristiešu ticībai un tās izrādīšanai notiek uzbrukumi arī Eiropā, nereti tādu izkropļotu jēdzienu aizsegā kā sekulārisms un valstu un iestāžu neitralitāte. Šajā saistībā man jāpauž nožēla par nesenajiem uzbrukumiem katoļu svinībām Barselonā un jāaicina Spānijas valdība, kā arī Eiropas iestādes, nosodīt un cīnīties pret kristofobisko noskaņojumu, kas šķietami pieaug. Tie, kas noliedz savu izcelsmi, nav pelnījuši citu cieņu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Visiem ir tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību, pārliecības brīvību un domu brīvību. Šīs tiesības paredz brīvību praktizēt savu reliģiju vai ticību individuāli vai kopā ar citiem gan publiski, gan privāti, pielūdzot, piedaloties ceremonijā, lūdzoties un mācot. Statistikas dati par reliģiskās pārliecības brīvību pierāda, ka vairums reliģiskās vardarbību aktu ir vērsti pret kristiešiem. Faktiski ir labi zināms, ka nesen asiņainos uzbrukumos kristiešu kopienām Nigērijā, Aleksandrijā, Filipīnās, Irākā un Sīrijā ir nogalinātas nevainīgas dzīvības. Turklāt Irānas valdība ir intensificējusi savu kampaņu pret kristiešiem Islāma Republikā. Arī Vjetnamā tiek bargi apspiestas katoļu baznīcas un citu reliģisko kopienu darbības. Papildus šo uzbrukumu nosodīšanai un valdību mudināšanai nodrošināt reliģiskās pārliecības brīvību, pārliecības brīvību un domu brīvību, Padomei, Komisijai un arī Savienības Augstajai pārstāvei ārlietās ir jāpievērš lielāka uzmanība jautājumam par reliģiskās pārliecības brīvību, kā arī jāievieš konkrēti, steidzami pasākumi, tostarp pasākumi pret valstīm, kas apzināti neaizsargā reliģiskās konfesijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski.(IT) Rezolūcijā, par kuru šodien notika balsojums, paustas lielas bažas par pieaugošo neiecietību, represijām un vardarbību pret kristiešiem. Manuprāt, ir svarīgi nosodīt nesenos notikumus valstīs, kuras atrodas tālu, bet kurās ir izveidojusies kristiešu kopiena. Notikumi Ēģiptē, Nigērijā, Pakistānā, Filipīnās, Kiprā, Irānā un Irākā ir vēl nopietnāki, kad saprotam, ka reliģiju izmanto, lai iegūtu varu. Eiropas Savienībai, izmantojot savu Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos, ir jāpiešķir Eiropas Savienības starptautisko attiecību prioritāte reliģiskās pārliecības un ticības brīvībai, kā arī reliģisko kopienu, tostarp kristiešu, drošībai. Šī prioritāte ir jāatspoguļo starptautiskajos nolīgumos un ziņojumos par cilvēktiesībām. Esmu pārliecināts, ka reliģiskās pārliecības brīvība ir noteikti jāaizstāv, pat piemērojot bargas sankcijas valstīm, kuras neievēro šo pamatprincipu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Kā rezolūcijā noteikts, demokrātijas veicināšana un cilvēktiesību ievērošana jāuzskata par dažiem no Eiropas Savienības svarīgākajiem mērķiem. Pēdējos mēnešos esam redzējuši vardarbības pieaugumu pret kristiešu minoritātēm pasaulē, jo īpaši valstīs, kurās islāms ir vairākuma reliģija. To vairs nedrīkst pieļaut. Es atbalstu šo rezolūciju, cerot, ka Eiropas iestādes apņēmīgāk cīnīsies pret reliģisko neiecietību un izmantos visus tām pieejamos līdzekļus, lai nodrošinātu drošību un pielūgšanas brīvību miljoniem kristiešu, kas dzīvo visā pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. (FI) Nākamnedēļ mēs atzīmēsim holokausta upuru piemiņas dienu, kas mūs, protams, aizvedīs atpakaļ pagātnē uz Aušvici. Labi, ka mūsu pieņemtā rezolūcija mums liek domāt par pašreizējiem apstākļiem un atcerēties mūsdienu mocekļus. Priekšnosacījums ir tāds, ka reliģiskās pārliecības brīvībai ir jāattiecas uz visām reliģijām.

Tas, ka mēs jautājumu par kristiešu vajāšanu ierosinām atsevišķi, nenozīmē, ka neesam objektīvi. Mēs to darām tādēļ, ka šī lielākā grupa, kas saskaras ar vajāšanu, ir grupa, kuru Eiropā visvieglāk aizmirstam. Ir laiks to labot, jo mēs zinām, ka pēdējā gadsimta laikā savas ticības dēļ bojā gājis vairāk kristiešu nekā 20. gadsimtā. Starp cilvēkiem, kas nogalināti reliģisku apsvērumu dēļ, 75 % ir kristieši.

Open Doors International” ir uzskaitītas 10 valstis, kurās kristieši saskaras ar vislielāko vardarbību pasaulē. Tās ir Ziemeļkoreja, Irāna, Saūda Arābija, Somālija, Maldīvu salas, Afganistāna, Jemena, Mauritānija, Laosa un Uzbekistāna, taču saraksts turpinās. Apmēram 100 miljonu kristiešu katru dienu saskaras ar vardarbību savas reliģiskās pārliecības dēļ.

Saistībā ar mūsu pieņemto rezolūciju ir jāievieš konkrēti

pasākumi. Eiropas Ārējās darbības dienestam apņēmīgi jārisina šie reliģiskās pārliecības brīvības jautājumi. Mūsu ārpolitikas nolīgumos ar trešām valstīm jāietver klauzula par reliģiskās pārliecības brīvību un savstarpību. Skatoties no cilvēktiesību perspektīvas, ir īpaši svarīgi runāt par reliģiskās pārliecības brīvību, jo tas ir cilvēktiesību lakmusa tests, proti, vārda un informācijas brīvība, kā arī biedrošanās brīvība ir cilvēktiesību pamatā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Pēdējos gados 75 % teroristu uzbrukumu, kas notikuši reliģisku apsvērumu dēļ, ir bijuši vērsti pret kristiešiem. Jo īpaši pēdējos mēnešos ir palielinājies uzbrukumu skaits, tostarp tiešu uzbrukumu skaits baznīcām dievkalpojumu laikā. Ir nepieņemami, ka 21. gadsimtā reliģiskajām kopienām jābaidās brīvi praktizēt sava ticība. Reliģiskās pārliecības brīvības principam jāattiecas uz visiem visā pasaulē. Tāpēc es atbalstu priekšlikumu izstrādāt stratēģiju, lai faktiski varētu īstenot tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Manas saknes kristietībā man liek nosodīt jebkādu vardarbību pret kristiešiem un citām reliģiskām kopienām pasaulē. Tāpat šis nosodījums tiek vērsts arī pret jebkādu diskrimināciju un neiecietību pret reliģijas praktizētājiem reliģijas un ticības apsvērumu dēļ. Manuprāt, tiesības uz domu, pārliecības un reliģiskās pārliecības brīvību ir pamata cilvēktiesības, kuras, pamatojoties uz šo rezolūciju, ceram aizsargāt.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju, kura konkrēti nosoda jebkādu vardarbību pret kristiešiem un citām reliģiskām kopienām, kā arī diskrimināciju un neiecietību, pamatojoties uz reliģiju un ticību, pret ticīgiem cilvēkiem, atkritējiem un neticīgajiem. Rezolūcijā tiek uzsvērts, ka domu, pārliecības un reliģiskās pārliecības brīvība ir pamata cilvēktiesības, un tiek paustas bažas par kristiešu masveida izceļošanu pēdējos gados no dažādām valstīm, jo īpaši no Tuvo Austrumu valstīm.

Es mudinu to valstu iestādes, kurās ir uztraucoši liels skaits uzbrukumu reliģiskām konfesijām, uzņemties atbildību par to, lai tiktu nodrošināta parasta un publiska reliģijas praktizēšana visām reliģiskajām konfesijām; palielināt to centienus nodrošināt uzticamu un efektīvu aizsardzību reliģiskām konfesijām to valstīs un nodrošināt personu drošību un reliģisku konfesiju pārstāvju fizisko integritāti, tādējādi nodrošinot atbilstību saistībām, ko šīs valstis ir uzņēmušās starptautiskajā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriakos Mavronikolas (S&D), rakstiski. (EL) Kā sociālisti mēs atbalstām cilvēktiesības kā vienu no mūsu politikas pamatvirzieniem. Reliģiskās tiesības ir šīs politikas sastāvdaļa, tāpēc mēs atbalstām to nostiprināšanu. Ziemassvētku notikumi, kad okupantu spēki pārtrauca misi okupētās Kipras Rizokarpaso, bija ļoti nepatīkami. Turcijas okupētajā Kiprā Turcija un okupantu armija īsteno terorismu, kaitējot ortodoksālajiem kristiešiem, jo īpaši nelielajam skaitam grieķu kipriešu, kas tur atrodas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Francijas Republikas koncepcija par sekulārismu nozīmē baznīcas nošķiršanu no valsts. Tā nodrošina pārliecības un pielūgšanas brīvību. Reliģiska vardarbība sakņojas dogmatismā, kas raksturīgs visām reliģijām. Tāpēc mums jāaizsargā cilvēki pret vardarbību, kuru izraisa šādas reliģijas. Neraugoties uz netiešajām atsaucēm uz kriminālo teoriju par „civilizāciju konfliktu” un katoļu baznīcas aklajiem apgalvojumiem, šis dokuments ir veids, kādā pieprasīt reliģiskās pārliecības brīvību visā pasaulē un praktizējošo cilvēku aizsardzību pret fanātiķiem. Es balsojumā atbalstīšu šo rezolūciju, jūtot līdzi un ar pārliecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mums ir strikti jānosoda dažādie uzbrukumi kristiešu kopienām pasaulē, jo īpaši Āfrikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos. Šīs pret kopienām vērsto neiecietības, represijas un vardarbības aktu saasināšanās attiecas uz mums visiem. Attiecīgo valstu valdības ir centušās atrast vainīgos šādos uzbrukumos pret kristiešu kopienām un atbildīgos par tiem. Atbildīgie par uzbrukumiem un vardarbību pret kristiešiem ir jāapsūdz un jātiesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Savienības mutiskais ieguldījums saistībā ar reliģiskās pārliecības brīvību nav pietiekams. Jo īpaši islāma valstīs kristiešus uzskata par pašsaprotamiem apspiešanas un bieži arī slepkavību upuriem. Neraugoties uz šādu šokējošo situāciju, ES kā cēlu vērtību kopiena ir galvenokārt izvēlējusies pieklājīgas klusēšanas politiku. Kopumā varētu šķist, ka politiskā elite Briselē, kam Eiropas kristietības saknes ir vienaldzīgas, ir arī aizmirsusi kristiešu likteni islāma valstīs. Mēs nevis pieprasām kristiešu vajāšanas pārtraukšanu, bet tveramies pie politiskā korektuma, izvēloties rūpēties par ES dzīvojošo musulmaņu labklājību, kuriem ir tāds reliģiskās pārliecības brīvības līmenis, par kādu lielākā daļa kristiešu islāma pasaulē var tikai sapņot.

Nākotnē kristiešu nožēlojamam stāvoklim jābūt īpašai nozīmei saistībā ar ES ārējo attiecību ar islāma valstīm pārvaldību. ES rīcībā ir pietiekami veidi un līdzekļi, lai palīdzētu uzlabot kristiešu stāvokli. Piemēram, attīstības palīdzība un citi finansiālie atbalsti jāsniedz ar nosacījumu, ka tiek nodrošināta reliģiskās pārliecības brīvība kristiešiem. Mans balsojums bija atbilstīgs iepriekš minētajam.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski.(IT) Ar zināmu apņēmību šodien piedalījos balsojumā, lai nosodītu vardarbību pret kristiešu kopienām un reliģiskām minoritātēm.

Cilvēktiesību un reliģiskās pārliecības brīvības ievērošanai jābūt stūrakmenim attiecībās ar citām valstīm. Es personīgi esmu pieredzējis Turcijas okupāciju Ziemeļkiprā, situāciju, uz kuru Eiropa ir pievērusi acis, lai gan Kipra ir tās dalībvalsts. Okupētajā Kiprā ir iznīcināta lielākā daļa baznīcu, ir izkropļotas svēto statujas un Ziemassvētkos turku kareivji neļāva notikt misēm divās ortodoksālās baznīcās.

Mūsu brīvības, kultūras izdzīvošanas un dzīvesveida pamatā ir cilvēka personības absolūtā vērtība, un pašlaik ir apdraudēta visu cilvēku vienlīdzība valsts priekšā, vienlīdzīgas tiesības sievietēm, demokrātija un sociālais taisnīgums.

Reliģiskā neiecietība kļūst aizvien biežāk sastopama parādība dažādās pasaules daļās, un briesmīgie uzbrukumi kristiešiem Ēģiptē un Irākā pēdējo dažu nedēļu laikā ir jaunākā bīstamā problēma, ko rada fundamentālistu terorisms. Mums visiem Eiropā jāatver acis un jārīkojas, lai aizsargātu reliģiskās pārliecības brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Neseno uzbrukumu kristiešu kopienām Ēģiptē, Nigērijā, Irākā un Pakistānā dēļ ir vajadzīga Eiropas iejaukšanās, un ES ir noteikti nosodījusi šīs vajāšanas un mobilizējusi savu Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos. Es balsojumā atbalstīju rezolūciju par kristiešu stāvokli saistībā ar reliģijas brīvību, jo uzskatu, ka mēs diemžēl saskaramies ar globālu uzbrukumu kristietībai, kad tiek izmantota reliģiskā vardarbība politisku apsvērumu dēļ, lai apturētu izaugsmi un attīstību, veicinātu sociālo naidīgumu un ieviestu sistēmas nelīdzsvarotību valstīs, kurās notiek šie uzbrukumi. Tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropa — cilvēktiesību un demokrātisku brīvību ievērošanas veicinātāja — strikti nosodītu šos vardarbīgos uzbrukumus, kas pasauli „atgrūž” vairākus gadsimtus atpakaļ tās attīstībā un sagrauj jebkādas cerības par starpkultūru dialogu, iecietību, izaugsmi un sociālo labklājību.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es balsojumā atbalstīju rezolūciju par kristiešu stāvokli saistībā ar reliģijas brīvību. Pēc uzbrukuma dievlūdzējiem koptu baznīcā Aleksandrijā, Ēģiptē, 2011. gada 1. janvārī pieņemtajā kopējā rezolūcijā tiek nosodīta jebkāda veida vardarbība pret pilsoņiem neatkarīgi no viņu piederības reliģiskajai grupai un ir paustas bažas par reliģiskās agresijas gadījumu pieaugošo skaitu. Es vēlos Parlamentam atgādināt, ka Grieķiju šis jautājums skar īpaši, jo šī valsts sēro par līdzīga uzbrukuma upuriem pret grieķu tūristiem, ko īstenoja fanātiski islāma piekritēji Kairā, Ēģiptē, 1996. gada 18. aprīlī.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Eiropas Savienība ir vairākkārt paudusi savu apņemšanos attiecībā uz reliģiskās pārliecības brīvību, pārliecības brīvību un domu brīvību un ir uzsvērusi, ka valdību pienākums ir nodrošināt šīs brīvības visā pasaulē. Cilvēktiesību, demokrātijas un pilsonisko brīvību attīstība ir kopējs pamats, uz kura Eiropas Savienība veido tās attiecības ar trešām valstīm un kurš ir paredzēts demokrātijas klauzulās, kas ietvertas nolīgumos starp ES un trešām valstīm. Starptautiskā pakta par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām 18. pants paredz, ka katram cilvēkam ir tiesības uz domu, apziņas un reliģijas brīvību; domu, apziņas un reliģijas brīvība attiecas ne tikai uz reliģiju piekritējiem, bet arī uz ateistiem, atkritējiem un neticīgajiem.

Tādējādi mēs nosodām nesenos uzbrukumus kristiešu kopienām dažādās valstīs un paužam solidaritāti upuru ģimenēm; mēs paužam mūsu dziļās bažas par neiecietības un represijas, kā arī vardarbības vairošanos, kas vērsta pret kristiešu kopienām, jo īpaši Āfrikā, Āzijā un Tuvajos Austrumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski.(IT) Mēs debatēs apspriežam kristiešu vajāšanu pasaulē, bet, runājot par vardarbību Irākā, Ēģiptē, Filipīnās, Indijā un citās vietās, mēs turpinām ignorēt to, kas notiek mūsu mājās. Es runāju par Turcijas armijas okupāciju 1974. gadā, ieņemot aptuveni vienu trešdaļu Kipras teritorijas.

Šī militārā okupācija joprojām turpinās. Turcijas Republikas Ziemeļkiprā ir izvietoti 38 000 turku kareivju, un sala ir sadalīta divās daļās ar mūriem un žogiem, kas pat sadala pilsētas un ciematus. Gadu gaitā 520 kristiešu baznīcas un klosteri ir sistemātiski tikuši sagrauti un aizvietoti ar minaretiem. Šo baznīcu mākslas darbi ir sadedzināti, apgānīti vai izlaupīti, ir iznīcinātas kapuvietas, un kristiešu bīskapiem nav atļauts noturēt mises. Ziemassvētkos turku policijas amatpersonas neļāva notikt misei Karpasijas Svētā Sinesija baznīcā Rizokarpaso un Svētās Trīsvienības baznīcā. Tomēr neticamākais ir tas, ka daudzi Parlamenta deputāti aizstāv kristiešus visā pasaulē, tomēr atbalsta Turcijas pievienošanos ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Mēs aizvien biežāk dzirdam par kristiešu vajāšanu. Starptautisko organizāciju sniegtie statistikas dati ir šausminoši — tie liecina, ka katru gadu pasaulē tiek noslepkavoti apmēram 150 000 kristiešu. Mēs nedrīkstam palikt vienaldzīgi saistībā ar šādu necieņu pret cilvēka dzīvību. Eiropas Savienībai kā demokrātijas pamatvērtību un cilvēktiesību aizstāvei piemērotāk jāuzrauga stāvoklis trešās valstīs un jo īpaši Tuvajos Austrumos. Mūsu centieniem jābūt nepārprotamiem un izlēmīgiem. Reliģiskās pārliecības brīvība ir pamata cilvēktiesības, un diskriminācija reliģiskās pārliecības dēļ un vardarbība neatbilst mūsu vērtībām. Ievērojot šīs tiesības, mēs rādām piemēru citām valstīm, bet mums tikpat efektīvi ir kategoriski jāprasa šāda cieņa no citiem. Cilvēktiesības ir universālas, un tās jāievēro visās vietās, un mums izlēmīgi jāreaģē uz jebkādām neiecietības, jo īpaši reliģiskās neiecietības, izpausmēm. Savienības rīcībā ir piemēroti instrumenti, kas ļauj piespiest to valstu valdības, ar kurām mums ir politiskas vai tirdzniecības attiecības, rīkoties atbilstīgi un ņemt vērā pilsoniskās brīvības, tostarp reliģiskās pārliecības brīvību. Musulmaņu valstīs, bet arī tādās valstīs kā Ķīna, Indija un Nepāla, tiek nodedzinātas baznīcas un kapelas, bet vainīgie paliek nesodīti, cilvēki tiek izmesti uz ielas, mocīti vai pat nogalināti un sievietes tiek piespiestas veikt abortus. Nepieciešamo ekonomikas attiecību vārdā šie jautājumi netiek apspriesti pie sarunu galdiem. Eiropa nedrīkst turpināt klusēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski.(FR) Es no sirds atbalstu šo rezolūciju, kurā noteikti tiek nosodīti pieaugošie uzbrukumi kristiešu kopienām. Mēs nedrīkstam pieņemt šādus barbariskus aktus –– tā ir naida un neiecietības izpausme. Es nosodu vardarbību un cilvēku dzīvību iznīcināšanu, kas daudzām ģimenēm un visām kristiešu kopienām pasaulē ir radījušas sēras. Uzbrukumi šīm kopienām ir mūsu pamatvērtību neievērošana. Reliģiskās daudzveidības un reliģiskās pārliecības brīvības ievērošana ir universāls princips, kas jāsaglabā. Šo uzbrukumu, ko īsteno dažu aizvēsturisku ekstrēmistu tumsonības vārdā, mērķis ir iedzīt bailes, un galu galā tiek tieši apdraudēta šo seno kopienu izdzīvošana. ES ir jāapliecina solidaritāte upuriem un jāatbalsta iestādes, kas apņēmušās sagūstīt vainīgos. Šai prasībai jābūt galvenajai, veidojot mūsu attiecības ar mūsu partneriem, tāpat kā tiek ievērotas cilvēktiesību klauzulas. Iecietība un miers ir cieši saistīti, un es, kā vienmēr, atbalstu Eiropas Savienības darbības, lai nodrošinātu mūsu vērtību, brīvību un tiesību ievērošanu un veicināšanu pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Šī kopīgā rezolūcija ir jāatbalsta, jo 2010. gadā pieauga uzbrukumu skaits, kas vērsti pret kristiešu kopienām visā pasaulē. Eiropas Savienībā reliģiskās pārliecības brīvība un vārda brīvība ir Eiropas identitātes raksturpazīme. Vienlaicīgi šajā saistībā kristietībai ir svarīga nozīme, kā arī tā ir Eiropas kultūras būtiska daļa. ES reliģiskās pārliecības brīvību reglamentē Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 10. pants, Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas 18. pants un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 9. pants.

 
  
  

Rezolūciju priekšlikumi: (RC-B7-0044/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Eiropas Savienībai jāievēro vajadzīgā stingrība attiecībās ar Baltkrieviju — pēdējo režīmu Eiropā un politiskās valsts vardarbības anahronisku piemēru, kas pilnīgi neatbilst rietumu minimālajiem demokrātijas un brīvības standartiem. Šajā rezolūcijā Eiropa vēlreiz apstiprina tās nosodošu nostāju attiecībā uz pēdējo vēlēšanu notikumiem, vienlaicīgi atjaunojot nosodījumu par notikumiem Baltkrievijā vairāku desmitgažu garumā, proti, informācijas cenzūru, disidentu aizturēšanu un apcietināšanu, kā arī citas darbības, ko tāda nosodāma diktatūra, kāda ir Minskā, pieļauj katru dienu, lai ierobežotu pilsonisko sabiedrību. Ar savu balsojumu es dedzīgi atbalstu šo kopīgo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju par stāvokli Baltkrievijā. Vairāk nekā 700 cilvēki tika aizturēti par piedalīšanos demonstrācijā 19. decembrī Minskā, un vairums šo ļaužu tika atbrīvoti pēc īsu administratīvo sodu izciešanas, savukārt 24 opozīcijas aktīvisti un žurnālisti, tostarp 6 prezidenta kandidāti, ir apsūdzēti „masu nekārtību organizēšanā”, kā arī ir vardarbīgos uzbrukumos un par bruņotu pretošanos, kam varētu piemērot cietumsodu līdz 15 gadiem. Mēs nosodām policijas un KGB dienestu brutāla spēka izmantošanu pret protestētājiem vēlēšanu dienā. Šāda rīcība ir smags demokrātijas pamatprincipu, piemēram, pulcēšanās brīvības un vārda brīvības, kā arī cilvēktiesību, pārkāpums. Ņemot vērā pašreizējo stāvokli Baltkrievijā, es vēlos mudināt Komisiju turpināt sniegt finansiālu atbalstu Eiropas humanitāro zinātņu universitātei (EHU), kas atrodas Viļņā, Lietuvā, palielināt stipendiju skaitu baltkrievu studentiem, kurus apspiež un izslēdz no universitātēm viņu pilsonisko darbību dēļ, un palīdzēt organizācijai „Solidaritāte Baltkrievijai”.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. Stāvoklis Baltkrievijā pēdējos mēnešos ir pasliktinājies, un pašreiz tas rada lielas bažas. Ir apliecināts fakts, ka vēlēšanas nekādi neatbilst brīvu un godīgu vēlēšanu prasībām demokrātijas apstākļos. Ir jānosoda prezidenta kandidātu apcietināšana un pastāvīgā aizturēšana, kā arī vardarbība pret protestētājiem. ES jādara viss iespējamais, lai pierādītu, ka šādi notikumi netiks ignorēti un ka iespējamie pasākumi noteikti varētu ietvert ekonomisku sankciju apsvēršanu pret Baltkrieviju. Tieši šo iemeslu dēļ izlēmu atbalstīt kopīgo priekšlikumu rezolūcijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Jāpauž nožēla par Baltkrievijas iestāžu lēmumu pārtraukt EDSO biroja misiju. Tām ir prasīts šo lēmumu nekavējoties atcelt.

Tāpat vairāku lielu tīmekļa vietņu bloķēšana vēlēšanu dienā ir rīcība, kas pelnījusi nosodījumu. Pašreizējie Baltkrievijas tiesību akti plašsaziņas līdzekļu jomā neatbilst starptautiskiem standartiem, tādēļ Baltkrievijas iestādes tiek aicinātas tos pārskatīt un grozīt.

Politiskās situācijas novērtējumā Baltkrievijā tika novēroti demokrātisko tiesību un noteikumu būtiski pārkāpumi. Tāpēc mums ir noteikti jānosoda represijas pret miermīlīgiem protestantiem, demokrātiskās opozīcijas vadītājiem, kā arī vairākiem pilsoniskās sabiedrības aktīvistiem, žurnālistiem, skolotājiem un studentiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Politiskā un sociālā situācija Baltkrievijā man rada zināmas bažas, bet arī cerības. Tāpēc es noteikti atbalstu šo kopīgo rezolūciju, ko parakstīja piecas parlamentārās grupas, izņemot Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupu. Tomēr papildus manai nožēlai par notikumiem, kuri ir izklāstīti rezolūcijā, es vēlos uzsvērt konkrētos pasākumus, kuri ir šīs rezolūcijas mērķis un kuri, manuprāt, gan Padomei, gan Komisijai ir nekavējoties jāpiemēro praksē. Proti, ekonomisku sankciju piemērošana; jebkāda finansiālā atbalsta, kas piešķirts no Starptautiskās Valūtas fonda un arī no Eiropas Investīciju bankas un Starptautiskās Rekonstrukcijas un attīstības bankas, iesaldēšana; visu iespējamo līdzekļu atbalsts Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, lai sasniegtu lielāku brīvību un demokrātiju sabiedrībā; aizlieguma atjaunošana vīzu piešķiršanai galvenajiem Baltkrievijas vadītajiem, kā arī augstākajām amatpersonām; Baltkrievijas dalības apturēšana Austrumu partnerībā Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks Budapeštā un, visbeidzot, darba paplašināšana saistībā ar direktīvām par sarunām attiecībā uz nolīgumiem, ar ko veicina vīzu izsniegšanu un atpakaļuzņemšanu, lai nostiprinātu sakarus starp iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Baltkrievija ir vienīgā valsts pasaulē, kurā policija joprojām saucas KGB dienests. Šis vienkāršais fakts simboliski pierāda, kāds režīms ir pie varas šajā valstī. Baltkrievijas pilsoņi prasa un viņiem pienākas pārmaiņas, kas uzlabos viņu dzīves apstākļus, efektīvi veicinās demokrātiju un nodrošinās viņiem pilnīgu politisko pašnoteikšanos. Es ceru, ka demokrātiskās valstis tagad apzināsies, cik nespējīgs ir Baltkrievijas režīms, kad ir runa par demokrātijas veicināšanu valstī, un atklāti iebildīs pret tā represīvajiem līdzekļiem un metodēm.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Pamatojoties uz Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) Parlamentārās asamblejas un EDSO/Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja provizoriskajiem rezultātiem un secinājumiem, prezidenta vēlēšanas 2010. gada 19. decembrī neatbilda starptautiskajiem standartiem attiecībā uz brīvām, godīgām un pārredzamām vēlēšanām. Tāpēc drīz ir jāorganizē jaunas brīvas un demokrātiskas vēlēšanas saskaņā ar EDSO standartiem.

Turklāt nav pieņemami brutālie spēka paņēmieni, ko izmantoja Baltkrievijas Republikas policija un Valsts drošības aģentūra pret demonstrantiem vēlēšanu dienā. Man jāpauž bažas par Baltkrievijas iestāžu mēģinājumiem piemērot valsts apcietinājumu Danil Sannikov — prezidenta kandidāta trīs gadus vecajam dēlam Andrei Sannikov un pētnieciskās žurnālistes Irina Khalip, kas abi atrodas apcietinājumā kopš 19. decembra vēlēšanām.

Ir jānosoda arī visi represīvie pasākumi, un Baltkrievijas iestādes ir jāmudina nekavējoties pārtraukt pilsonisko aktīvistu vajāšanu, iebiedēšanu un draudus pret viņiem.

Es uzskatu, ka Padomei, Komisijai un ES Augstajai pārstāvei ir jāpārskata ES politika attiecībā uz Baltkrieviju, ietverot iespēju piemērot konkrētas ekonomiskas sankcijas un iesaldēt visu makrofinansiālo atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Neatkarīgi no mūsu analīzes par notikumiem Baltkrievijā mēs nedrīkstam piedalīties šajā acīmredzamajā uzbrukumā šīs valsts neatkarībai un nacionālajai suverenitātei, mudinot tiešu iejaukšanos tās iekšējās lietās un manipulējot ar notikumiem — kurus risināt ir tiesības tikai baltkrieviem un Baltkrievijas iestādēm — lai mēģinātu pieskaņot valsti un tās iestādes Eiropas Savienības interesēm.

Šajā rezolūcijā ir uzskaitītas nepieņemamas darbības, un to mērķis ir ieviest Minskā režīmu, kas ir atvērts ES interesēm. Izskatīsim dažus piemērus:

– tā aicina Komisiju, izmantojot visus finansiālos un politiskos līdzekļus, atbalstīt Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības, neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu (tostarp TV Belsat, Eiropas radio Baltkrievijā, Radio Racja un citu) un nevalstisko organizāciju centienus Baltkrievijā, lai veicinātu demokrātiju un pretotos šim režīmam;

– tā aicina Komisiju izstrādāt mehānismu to NVO reģistrēšanai, kam neļauj reģistrēties Baltkrievijā politisku iemeslu dēļ, lai ļautu tām gūt labumu no ES programmām.

Tāpēc mēs balsojumā neatbalstījām šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. (LV) Eiropas Savienībai ir aktīvi jāpauž sava nostāja par notikumiem Baltkrievijā. Mums ir jānosoda opozīcijas vardarbīga apspiešana un prezidenta vēlēšanu rezultātu viltošana. Brīvība ir viena no Eiropas Savienības pamatvērtībām, un mēs varam veiksmīgi attīstīt sadarbību tikai ar tām valstīm, kur šīs vērtības tiek ievērotas. Tāpēc politieslodzīto atbrīvošana ir viens no priekšnosacījumiem, lai Eiropas Savienība atsāktu dialogu ar Baltkrieviju. Ar šo paziņojumu Eiropas Parlamentam ir jādod skaidrs signāls Baltkrievijas vadībai, ka mēs vēlamies sadarbību, bet ekonomisko interešu vārdā nekad nebūsim gatavi ignorēt personu politisko brīvību ierobežošanu vai vēlēšanu rezultātu viltošanu. It īpaši tādēļ, ka pirms vairāk kā 20 gadiem ievērojama daļa Eiropas Parlamenta deputātu paši cīnījās par brīvību. Sankcijas ir jāievieš pret Baltkrievijas režīmu, bet tās nedrīkst skart Baltkrievijas tautu, kurai mums ir jāatver logs uz Eiropu.

Eiropas universitātēs ir jāuzņem baltkrievu jaunieši, kuri par politisko darbību ir izslēgti no universitātēm un Lukašenko vadītajā Baltkrievijā vairs nekad nevarēs iegūt izglītību. Mums ir jāstiprina sadarbība ar Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, atbalstot viņu cīņu un daloties ar viņiem pieredzē. Esmu pārliecināta, ka Baltkrievijas tauta ir pelnījusi demokrātisku valsti, kur tiek ievērotas cilvēktiesības, kur notiek godīgas vēlēšanas un kur pastāv vārda brīvība. Ja Baltkrievijas vadība vēlas sadarboties ar mums, tad viņiem nāksies šos noteikums ievērot.

 
  
MPphoto
 
 

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. (LV) Situācija, ka Eiropas Savienības tiešos kaimiņos – Baltkrievijā - demokrātijas izpausmes gan politiskajā, gan nevalstisko organizāciju ziņā tiek brutāli apspiestas, ir nepieņemama. Es atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Baltkrievijas autoritārā režīma opozīcijai ir nepieciešams Rietumu sabiedroto atbalsts. Šī ir iespēja Savienībai veidot kopēju ārpolitiku un aizstāvēt tās vērtības, par kurām tā iestājas ikdienā. Eiropas Savienībai ir vienlaikus jāievieš sankcijas pret Baltkrievijas autoritāro valdību un jāsniedz gan morāls, gan finansiāls atbalsts demokrātiskajai kustībai Baltkrievijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. – Es balsojumā atbalstīju kopīgo rezolūciju par Baltkrieviju, un PPE grupas vārdā esmu viens no tās ierosinātājiem. Rezolūcijā skaidri un nepārprotami tiek izklāstīta traģiskā situācija Baltkrievijā, ko kopš 2010. gada 19. decembra izraisījis tās diktators Lukashenko. Tāpēc vēlos uzsvērt 15. punktu, kurā ES dalībvalstis aicina nesamazināt ES kopējās darbības ar divpusējām iniciatīvām, kas varētu apdraudēt Eiropas pieejas ticamību un efektivitāti. Tāpat uzskatu, ka 2014. gada Pasaules Hokeja čempionāta neorganizēšana Minskā varētu būt viens no efektīvākajiem instrumentiem priekšlikumā, lai ietekmētu Baltkrievijas iestādes atteikties no to represīvās politikas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienība humāno politiku un pamata cilvēktiesību aizsardzību ir vienmēr uzskatījusi par savām prioritātēm. Tās apņemšanās, kas šodien ļauj ES ieņemt vadošo lomu pasaulē un ārpus tās robežām piemērot demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma principus, ļauj mums izprast iemeslus, kuri ir šīs kopīgās rezolūcijas priekšlikuma pamatā, kurā Baltkrieviju aicina ņemt vērā visus centienus saistībā ar starptautiskajiem tiesību aktiem un cilvēktiesībām. Diemžēl ir labi zināmi 19. decembra vēlēšanu notikumi. Tos raksturoja brutālas represijas attiecībā uz tautas demonstrācijām, kurās protestēja pret vairākiem acīmredzamiem balsu krāpšanās gadījumiem, ko īstenoja policija un slepeno dienestu aģenti. Šādi nepieņemami notikumi ir likuši Eiropas Parlamentam, rīkojoties saskaņā ar tā priekšsēdētāja Buzek iepriekšējiem paziņojumiem, aicināt Eiropas Savienību piemērot Baltkrievijai bargas sankcijas un uzsākt ārēju, neatkarīgu iestāžu veiktu izmeklēšanu, lai secinātu, kas notika un kas ir atbildīgs par notikušo.

 
  
MPphoto
 
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski.(PL) Bijušā sociālistiskā bloka valstis ļoti labi izprot politisko stāvokli Baltkrievijā — personas brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumus, kā arī nedemokrātisko valdības sistēmu. Ņemot vērā nesenos notikumus Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām, vēlos vērst uzmanību uz pasākumiem, ko īstenos Eiropas Parlaments, kā arī Komisija un Padome, lai iejauktos šajā jautājumā. Galu galā mums jārunā par pasākumiem, kas palīdzētu Baltkrievijas demokrātijai, un jārod veidi, kā atkārtoti apsvērt ES politiku attiecībā uz Lukashenko režīmu. Pašreizējā situācijā mums jāizdara spiediens uz Minsku un jāprasa atbrīvot politiskie ieslodzītie, kā arī pārtraukt žurnālistu vajāšanu. Tāpēc balsojumā atbalstīju rezolūcijas pieņemšanu. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Stāvoklis Baltkrievijā nav pieņemams, un es atbalstu savu kolēģu nosodījumu attiecībā uz policijas un KGB dienestu brutāla spēka izmantošanu pret protestētājiem vēlēšanu dienā, jo īpaši par brutālo uzbrukumu Niakliayeu kungam, kā arī pārējiem daudzajiem demokrātijas principu, piemēram, pulcēšanās brīvības un vārda brīvības, kā arī cilvēktiesību, smago pārkāpumu gadījumiem, un paužu savas bažas par Baltkrievijas iestāžu mēģinājumiem piemērot valsts apcietinājumu Danil Sannikov — prezidenta kandidāta trīs gadus vecajam dēlam Andrei Sannikov un pētnieciskās žurnālistes Irina Khalip, kas abi atrodas apcietinājumā kopš 19. decembra vēlēšanām. Es pievienojos aicinājumam Komisijai, izmantojot visus finansiālos un politiskos līdzekļus atbalstīt Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības centienus veicināt demokrātiju un pretoties režīmam.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Mēs nedrīkstam vienkārši aizvērt durvis un tādējādi samazināt iespējas uzlabot dialogu. Stingru sankciju ieviešanas ietekmes dēļ varētu rasties šķēršļi un tas varētu izolēt šo valsti vēl vairāk. Analizējot padziļināti, jāsecina, ka lielāko ietekmi, visticamāk, izjustu citas personas, nevis tās, uz kurām sankcijas ir vērstas. Saziņai starp ES un Baltkrieviju ir intensīvi jāturpinās, izmantojot visas diplomātijas iespējas, kas regulāri jāpārskata. Runājot par efektivitāti, jāpiebilst, ka šā iemesla dēļ ir jāizveido cita veida dialogs, ko risina citādi un dažādos līmeņos, tostarp līdzsvarotu, nevis vienpusēju novērtējumu. Tomēr stūrakmenim jābūt uzmanīgam savstarpējās saziņas starp ES un Baltkrieviju līdzšinējās pieredzes novērtējumam, pamatojoties uz kuru, šo pieredzi varētu ietvert stratēģiskā plānā, kas skaidri atspoguļo ES ārpolitiku šajā valstī.

Ilgtermiņā tas varētu uzlabot attiecības un veicināt jaunu sadarbības projektu uzsākšanu, sekmējot šīs valsts turpmāku attīstību un saglabājot tās suverenitāti. Šajā jomā Austrumu partnerībai var būt būtiska nozīme.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Debatēs, kas norisinājās sēžu zālē, tika panākts vispārīgs konsenss, ka Eiropai noteikti jāreaģē uz nesenajiem notikumiem Baltkrievijā pēc prezidenta vēlēšanām šajā valstī.

Es personīgi uzskatu, ka ir jānosaka koordinēta pieeja, lai gan, no vienas puses, Eiropa vēlas izdarīt spiedienu uz Baltkrievijas valdību, no otras puses, tā nedrīkst pilnībā pārtraukt sadarbību ar Minskas iestādēm, tādējādi neapstiprinot to politiku. Šāda pieeja faktiski tikai kaitētu Baltkrievijas iedzīvotājiem. Tāpēc mums jāturpina atbalstīt visi pasākumi, kas sekmē pilsonisko sabiedrību un aizsargā opozīciju, neatkarīgus plašsaziņas līdzekļus un nevalstiskas organizācijas.

Tāpēc šķiet, ka nedrīkst apturēt sadarbības mehānismus starp Eiropas Savienību un Baltkrieviju, jo tie var patiešām veicināt šīs valsts labklājību, kā arī sociālo un demokrātijas izaugsmi. Vēlos pārliecināt, ka „kritiskais dialogs”, ko ES 27 dalībvalstis jau sākušas īstenot, ir jāsaglabā, lai pārliecinātu Baltkrieviju, ka tai jānostiprina tās apņēmība virzībā uz Eiropas standartiem demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzības ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Baltkrievijas notikumiem jāsatrauc visi tie, kas atbalsta demokrātiju un tiesiskumu. Šīs valsts pilsoņi dzīvo režīmā, kurā neņem vērā cilvēktiesības un uztur ārkārtīgi nežēlīgu politiskas policijas varu. ES jāatbalsta visi īstenotie centieni, kas veicina šā režīma demokratizāciju un iedzīvotāju dzīves apstākļu uzlabošanos. Ir jāpārtrauc represijas, kas joprojām notiek Baltkrievijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Mums jānosoda policijas un KGB dienestu spēka un vardarbības izmantošana pret protestētājiem vēlēšanu dienā. Tika apcietināti un ieslodzīti vairāk nekā 600 cilvēki. Nākamo dažu dienu laikā turpinājās apcietināšanas, pārmeklēšanas un turpmākas notiesāšanas. Šī nepieņemamā rīcība attiecībā pret opozīciju mums rada bažas. Ir nekavējoties jāatbrīvo visas personas, kas apcietinātas politisku apsvērumu dēļ. Nedrīkst notikt turpmāka opozīcijas, demokrātisko spēku vai pilsoniskās sabiedrības pārstāvju vajāšana.

Mulsinoša ir arī iestāžu nostāja, jo tā ir pretrunā nostājai pirms vēlēšanu kampaņas, kuras laikā redzējām plurālistisku spēku, faktiskas opozīcijas un aktīvas pilsoniskās sabiedrības veidošanos. ES nav atzinusi oficiālos vēlēšanu rezultātus. Neatkarīgi no tā, vai pret valdību piemēros pasākumus vai ne, šie pasākumi nedrīkst sodīt cilvēkus, NVO vai pilsonisko sabiedrību. Ārlietu padomei 2011. gada 31. janvārī būs jāpieņem lēmums par atbilstīgiem pasākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Plašsaziņas līdzekļos ir komentāri, kas apgalvo, ka sankciju, kuras samazināja pirms vairāk nekā diviem gadiem, atkārtota ieviešana pret Baltkrievijas prezidentu Lukashenko būtu tas pats, kas atzīt, ka mūsu ilgstošie attiecību atjaunošanas centieni ir bijuši nesekmīgi. Faktiski šie centieni izrādījās nesekmīgi jau pirms tam, piemēram, prezidenta vēlēšanu laikā un, ja ne vēl agrāk, tie noteikti izrādījās nesekmīgi laikā, kad Minskā slēdza EDSO birojus un pret Vāciju un Poliju pauda apsūdzības par destabilizācijas mēģinājumiem.

Tomēr daudzos gadījumos rezolūcijā jautājumi ir pārspīlēti, padarot būtībā labu dokumentu par kritizējamu dokumentu. Piemēram, aicinājums aizliegt visām valdības amatpersonām un tieslietu sistēmas pārstāvjiem iebraukt ES nesasniegs paredzēto mērķi. Līdzīgs piemērs pārmērīgai megafona diplomātijai būtu 2014. gada Pasaules hokeja čempionāta atcelšana. Tāpēc balsojumā es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski.(LT) Es piekrītu, ka nākamajā Ārlietu padomē ir jāpārskata ES politikas pamatprincipi attiecībā uz Baltkrieviju. Uzskatu, ka ne tikai Eiropas Parlamentā un Komisijā, bet arī ministru līmenī un valstu vadītāju līmenī nemitīgi ir jāpievērš uzmanība Baltkrievijai un stāvoklim tajā, jo tā ir valsts, kam ir kopējas robežas ar ES. ES Baltkrievijas jautājumu koordinatoru iecelšana varētu nodrošināt vienotu ES rīcību attiecībā uz šo valsti. Es atbalstu noteikumu, ka ES būtu jāiesaldē vīzu aizliegums vairākām Baltkrievijas amatpersonām, bet vienlaicīgi maksimāli jāveicina saziņa ar parastajiem Baltkrievijas iedzīvotājiem un viņu ieceļošana ES. Lietuva ievēro šādu pieeju, parakstot nolīgumu par modernizētu pārrobežu pārvietošanās procesu ar Baltkrieviju un izdodot bezmaksas vīzas Baltkrievijas pilsoņiem. Es arī atbalstu mērķi izveidot „jutīgākās jomas” un pieņemt lēmumu par mērķtiecīgu sankciju piemērošanu, vienlaicīgi ES palīdzību novirzot un pielāgojot Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai. Es aicinu Komisiju rast veidus, kā palielināt Baltkrievijas iedzīvotāju piekļuvi neatkarīgai informācijai. Eiropas humanitāro zinātņu universitāte Viļņā ir viens no sekmīgākajiem ilgtermiņa attīstības sadarbības projektiem saistībā ar Baltkrieviju. Šādā situācijā, kāda ir Baltkrievijā, kur jau sen ir slēgtas visas iespējas kļūt par kritiski domājošu, apzināties spējīgu un brīvu pilsoni, EHU ir kļuvusi ne tikai par brīvas baltkrievu domāšanas salu, bet arī par attīstības pamatu Baltkrievijas nākotnes vadītājiem. Tāpēc ir ne tikai jāsaglabā, bet jāpalielina ES palīdzība šai universitātei. Tas ir loģiski un tāpēc ir jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Priekšlikumā rezolūcijai ir ietvertas dažas ļoti pārmērīgas prasības, piemēram, vīzu ierobežojumi valsts amatpersonām un tieslietu sistēmas pārstāvjiem. Ir arī nodoms boikotēt Pasaules hokeja čempionātu 2014. gadā. Tāpēc es balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Pēc prezidenta 2010. gada 19. decembra vēlēšanām Baltkrievijā, kurās tika atkārtoti ievēlēts prezidents Lukashenko, sākās protesta demonstrācijas, ko policija apspieda ar varu. Daudzus demonstrāciju dalībniekus un opozīcijas līderus apcietināja un viņiem varētu piespriest bargus sodus. Eiropas Savienība nevar stāvēt un noskatīties, kā tas notiek, proti, saistībā ar notikumiem pēc vēlēšanām mums jākoncentrē mūsu uzmanība uz šo cilvēku atbrīvošanu. Tas ir viens no iemesliem, kādēļ es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju, un tā jāuzskata par piekrišanu kopīgajai rezolūcijai, lai sniegtu atbalstu Baltkrievijai, piedaloties sadarbības procesā ar Eiropas Savienību. Manuprāt, mums šis jautājums jārisina ātri un praktiskā veidā, piemērojot koordinētu pieeju, kas aktīvi atbalsta pilsonisko sabiedrību un aizsargā opozīciju un viņu ģimenes. Mans atbalsts balsojumā, pamatojas uz nepieciešamību, — ko ES pašlaik asi izjūt — pārliecināt Baltkrieviju, ka tai jātuvinās Eiropas standartiem attiecība uz demokrātijas ievērošanu un cilvēktiesību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pieņemot šo rezolūciju Parlaments nepārprotami pierāda, ka uzskata — saskaņā ar EDSO Parlamentārās asamblejas un EDSO/Demokrātisku iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) provizoriskajiem secinājumiem — ka 2010. gada 19. decembra prezidenta vēlēšanas neatbilda starptautiskajiem standartiem par brīvām, godīgām un pārredzamām vēlēšanām; uzskata šo balsojumu par vēl vienu zaudētu iespēju uz demokrātisku pāreju Baltkrievijā un aicina, ņemot vērā EDSO/ODIHR reģistrētos daudzos un nopietnos pārkāpumus, organizēt jaunas vēlēšanas saskaņā ar brīviem un demokrātiskiem nosacījumiem atbilstīgi EDSO standartiem.

Nosoda arī policijas un KGB dienestu brutālā spēka izmantošanu pret protestētājiem vēlēšanu dienā un jo īpaši pauž sašutumu par brutālo uzbrukumu Uladzimir Niakliayeu, kas ir nopietns demokrātijas pamatprincipu, piemēram, pulcēšanās brīvības un vārda brīvības, kā arī cilvēktiesību pārkāpums, un pauž bažas par Baltkrievijas iestāžu mēģinājumiem piemērot valsts apcietinājumu Danil Sannikov, prezidenta kandidāta trīs gadus vecajam dēlam Andrei Sannikov un pētnieciskās žurnālistes Irina Khalip, kas abi atrodas apcietinājumā kopš 19. decembra vēlēšanām.

 
  
MPphoto
 
 

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski.(PL) ES politika — dialoga un „pretī pastieptas rokas” politika — attiecībā uz Baltkrieviju ir izrādījusies neefektīva. Tāpēc ir pienācis laiks pieņemt grūtus, bet izlēmīgus lēmumus, kas, no vienas puses, nozīmēs sankciju piemērošanu pret šo režīmu, bet, no otras puses, nozīmēs atvērtību Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, jo bez tās atbalsta Baltkrievijā nenotiks vajadzīgās izmaiņas. Rezolūcija attiecas uz šādiem jautājumiem.

 
  
  

Derk Jan Eppink ziņojums (A7-0374/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kā arī to, ka Komisija reaģēja uz krīzi un vienlaicīgi piemēroja konkurences politikas pasākumus. Es atbalstu to, ka Parlamentam jāpilda savs uzdevums kā vienam no likumdevējiem saistībā ar konkurences politiku, un, tā kā tas nav iespējams, aicinu Komisiju sīki informēt Parlamentu par turpmākajiem pasākumiem saistībā ar ieteikumiem, kā arī pamatot jebkādas novirzes no tiem. Jāpauž nožēla, ka joprojām nav bijis iespējams uzlabot konkurences reglamentējumu vienotajā tirgū, lai tas būtu labvēlīgāks maziem un vidējiem uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju attiecībā uz 2009. gada ziņojumu par konkurences politiku. Es atbalstu referenta viedokli, ka Parlamentam aktīvāk jāpiedalās konkurences politikas izstrādē, pildot otru aktu pieņēmēja funkcijas. Lai sasniegtu šo mērķi, Parlaments ir regulāri jāinformē par iniciatīvām šajā jomā. Nešaubos, ka Parlamenta aktīva piedalīšanās ES konkurences politikas izstrādē būtiski veicinās konkurences politikas sekmīgu īstenošanu un iekšējā tirgus neierobežotu darbību, kas ir svarīgi priekšnoteikumi ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Viens no Līguma par Eiropas Savienības darbību principiem paredz, ka dalībvalstīm ir jāpieņem ekonomikas politika „saskaņā ar atvērtas tirgus ekonomikas principiem, pamatojoties uz godīgu konkurenci”. Konkurences politikas mērķis ir vienotajā tirgū veidot patiesu konkurenci, izmantojot pasākumus, kas saistīti ar tirgus struktūrām un tā dalībnieku darbībām. Brīva konkurence veicina inovācijas, samazina ražošanas izmaksas, palielina ekonomikas efektivitāti, paaugstina Eiropas ekonomikas konkurētspējas līmeni. Ziņojumā ir ietverta gan pretmonopola politika, gan valsts atbalsta kontroles politika. Tajā ir arī noteikumi un procedūras pret konkurenci vērstu darbību apkarošanai uzņēmumos un pret tāda valsts atbalsta piešķiršanu, kas izkropļo konkurenci iekšējā tirgū.

Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo konkurences politiku uzskatu par galveno instrumentu, kas Eiropas Savienībai nodrošina dinamisku, efektīvu un inovatīvu iekšējo tirgu, kas tai ļauj būt globāli konkurētspējīgai, kā arī izkļūt no finanšu krīzes. Patērētāji gūst nozīmīgākus ieguvumus, ja tiek efektīvi īstenota konkurences politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Katru gadu Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts publicē ziņojumu par ES konkurences politiku. Eiropas Komisijas rīcībā ir plašas pilnvaras šajā jomā, lai tā varētu nodrošināt iekšējā tirgus pienācīgu darbību. 2009. gadā bija smaga finanšu krīze, kas Eiropas Komisijai bija jāņem vērā, uzraugot uzņēmumu darbību. Es balsojumā atbalstīju Parlamenta rezolūciju, jo tajā Eiropas Komisiju aicina nodrošināt, lai EP deputāti vairāk iesaistās lēmumu pieņemšanas procesā saistībā ar šo politiku, lai tiek īpaši ņemti vērā vispārējas nozīmes pakalpojumi un lai tās dienesti pievērš lielāku uzmanību uzņēmumu darbībām finanšu nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Ja par konkurences politikas ziņojumu par 2009. gadu būtu noticis elektronisks balsojums, es būtu tajā atturējies. Šajā ziņojumā patiešām bija risināti daži nepieciešami jautājumi (konkurences politika, patērētāju tiesību un inovāciju novērtējums, kā arī lielāka MVU nozīme), bet man jāpauž nožēla par vispārīgo pieeju, saskaņā ar kuru ziņojums ir izstrādāts, proti, nenoteiktas aizdomas saistībā ar valsts atbalstu — kurš ir it kā pretrunīgs a priori konkurences politikai — un konkrētu ekonomikas nozaru, jo īpaši dzelzceļa nozares, pāragra liberalizācijas rosināšana, kas liekas nav piemēroti.

Mums jāmaina šāda pieeja un par svarīgākajiem jāuzskata mūsu pilsoņi. Mēs vērojam — jo īpaši sabiedrisko pakalpojumu jomā — ka valsts atbalsta noteikumi nav atbilstoši sniegtajiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, tāpēc tie ir jāpārstrādā, galvenokārt ņemot vērā pilsoņu vajadzības un sociālo kohēziju.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu par ziņojumu attiecībā uz konkurences politiku 2009. gadā. Eiropas Komisija ātri reaģēja uz ekonomikas un finanšu krīzi, un tika efektīvi pielāgoti konkurences politikas pasākumi. Vēlos vērst uzmanību uz to, ka Parlamentam ir aktīvāk jāpiedalās konkurences politikas izstrādē, pildot savas otru aktu pieņēmēja funkcijas. Turklāt Parlaments ir regulāri jāinformē par jebkādām iniciatīvām šajā jomā. ES konkurences politika, pamatojoties uz atvērtu tirgu un godīgas konkurences nosacījumu principiem visās nozarēs, ir sekmīga iekšējā tirgus stūrakmens un priekšnoteikums ilgtspējīgu un uz zināšanām balstītu darbavietu izveidei. Es vēlos uzsvērt nepieciešamību izstrādāt skaidrus konkurences noteikumus, kas palīdz un lieti noder maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), jo konkurences politikas sekmīga īstenošana un iekšējā tirgus neierobežota darbība ir būtiski priekšnoteikumi ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmei Eiropas Savienībā. Es mudinu Komisiju vairāk pievērst uzmanību godīgai konkurencei iekšējā tirgū un vienlīdzīgiem konkurences apstākļiem saistībā ar sākotnējiem nosacījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Casa (PPE), rakstiski. – Ir svarīgi norādīt, ka ārkārtēju apstākļu dēļ saistībā ar finanšu krīzi, ES konkurences politikas kontekstā bija jāpieļauj zināma elastība. Tomēr ir būtiski apzināties, ka šī politika balstās uz atvērtu tirgu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu nodrošināšanas principiem. Tie ir būtiski nosacījumi sekmīgam iekšējam tirgum. Manuprāt, šajā ziņojumā ir atbilstīgi risināti aktuāli jautājumi, ko izraisījusi krīze. Ziņojumā arī ir veiksmīgi izklāstīta turpmākā rīcība. Tāpēc esmu izlēmis balsojumā atbalstīt šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Ziņojums par konkurences politiku ir svarīgs dokuments, kurā ir uzsvērts, ka krīzes apstākļos ir svarīgi ne tikai nodrošināt finansiālo stabilitāti un atjaunot kredītu plūsmu, bet jo īpaši nodrošināt, ka ir ieviesti visi nosacījumi, kā arī pārbaudes un uzraudzības mehānismi, lai tirgi efektīvi darbotos.

Tomēr šādos apstākļos konkurences noteikumi, ja nepieciešams, ir jāpiemēro elastīgi, neapdraudot principus, uz kuriem balstās politikas virzieni šajā jomā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka krīzes laikā daudzi ir aicinājuši ieviest protekcionisma politiku, kas tikai padziļinātu un paildzinātu krīzi.

Konkurences politika ir galvenais instruments, kas ļauj ES nodrošināt dinamisku, efektīvu un inovatīvu iekšējo tirgu, kurš ir globāli konkurētspējīgs. Tāpēc es atzinīgi vērtēju ziņojumā ietvertos novērojumus un ieteikumus saistībā ar nozaru politiku, kā arī ar valsts atbalsta piemērošanas jomu un galamērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) ES konkurences politika nav tikai pamata politika, kas patiešām veido Eiropas tiesiskā reglamentējuma pamatu, bet arī papildina sekmīgu iekšējā tirgus un ilgtspējīgas un konkurētspējīgas ekonomikas darbību. Tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi, lai Komisija informē Parlamentu par tās izstrādi un piemērošanu. Kā mēs visi zinām, 2009. gads bija ārkārtējs gads vairāku iemeslu dēļ. Tas bija gads pēc Lehman Brothers sabrukuma (2008. gada septembrī), kas nozīmēja, ka tiek ieviesti vairāki ārkārtas pasākumi attiecībā uz konkurenci, jo īpaši valsts atbalsts, četri paziņojumi par finanšu nozari un provizorisks reglamentējums attiecībā uz pārējām nozarēm. Tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi veikt padziļinātu analīzi par ietekmi, kāda šiem pasākumiem bijusi uz dažādu valstu ekonomiku un finansēm, kā arī izvērtēt to efektivitāti, lai varētu izdarīt vajadzīgos secinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šī rezolūcija ir par 2009. gada konkurences politiku un ietver globālu perspektīvu attiecībā uz visa veida valsts atbalstu ES transporta nozarē, kas ir priekšnosacījums tirgum bez robežām, cilvēku brīvai pārvietošanās iespējai, preču un pakalpojumu brīvai apritei.

Pēdējo dažu gadu ekonomikas krīzes dēļ ir bankrotējuši daudzi uzņēmumi, un ir obligāti jāpieņem reglamentējoši pasākumi, kas novērš šīs darbības izkropļošanu, proti, ir jāreglamentē šai nozarei sniegtais atbalsts. Turklāt ES perifērijas valstis ir saskārušās ar pieaugošām izmaksām šajā jomā, jo ir bijuši vajadzīgi līdzekļi, lai atvieglotu radušos situāciju.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas pieņemšanu un tirgus uzraudzības pasākumu kopuma izveidi, ekoloģiskās bažas saistībā ar CO2 emisijām, kā arī pētījumu veicināšanu par to, kā uzlabot konkurētspēju Eiropā, proti, iesakot, lai Komisija un dalībvalstis šajā jomā nodrošina 3 % ieguldījumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Ir nepieņemami, ka laikā, kad padziļinās finanšu un ekonomikas krīze, Eiropas Parlaments apstiprina ziņojumu par konkurences politiku 2009. gadā, kurā tiek aizstāvēta konkurence un tiek uzstājīgi pieprasīti jauni liberalizācijas pasākumi, jo īpaši dzelzceļa nozarē, nosakot, ka ir jāpabeidz vienotā dzelzceļa tirgus izveide, atverot valstu pasažieru transporta tirgus. Tas pats notiek saistībā ar farmācijas nozari, un Komisijai prasa paātrināt zāļu iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. To pašu aicina attiecībā uz telesakaru tirgu utt.

Mūsu rīcībā ir ziņojums, kura mērķis ir paplašināt liberalizāciju pamatnozarēs, lai uzlabotu cilvēku dzīves apstākļus, bet neapsverot ietekmi uz nodarbinātību, cenām un cilvēku dzīvēm. Ziņojuma vienīgā interese ir ekonomikas un finanšu grupu peļņa, pat ja tajā reizēm ir atsauces uz maziem un vidējiem uzņēmumiem, ko apdraud Eiropas Savienības neoliberāļu politika. Ziņojumā nemitīgi tiek ignorēts tas, ka šī tā dēvētā brīvā konkurence ļauj tikai lielajiem uzņēmumiem sagraut mazos, un no sekām cieš darba ņēmēji, patērētāji un mazie uzņēmēji.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju, jo protekcionisms un konkurences noteikumu nepiemērošana tikai padziļinātu un paildzinātu krīzi. Konkurences politika ir svarīgs instruments, kas ļauj ES izveidot dinamisku, efektīvu un inovatīvu iekšējo tirgu un būt globāli konkurētspējīgai, kā arī pārvarēt finanšu krīzi. Konkurence joprojām nav pietiekama enerģētikas nozarē, lauksaimniecības produktu un citās nozarēs, un tādēļ Parlamentam aktīvāk jāpiedalās konkurences politikas izstrādē, pildot otru aktu pieņēmēja funkciju. Parlamenta aktīva piedalīšanās ES konkurences politikas izstrādē būtiski veicinās konkurences politikas sekmīgu īstenošanu un iekšējā tirgus darbību, kas ir svarīgi priekšnoteikumi ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Iliana Ivanova (PPE), rakstiski. – (BG) Saistībā ar jautājumu par ziņojumu attiecībā uz konkurences politiku 2009. gadā es vēlos atkārtoti norādīt uz turpmāku darbību nozīmi, lai novērtētu sniegtā valsts atbalsta efektivitāti. Eiropas vienotajam tirgum ir svarīgi, lai Komisija veiktu padziļinātu analīzi par sekām, ko radījusi valsts palīdzības mehānisma pārskatīšana, kuru īstenoja, reaģējot uz krīzi, un uz godīgu konkurenci, kā arī vienlīdzīgas konkurences apstākļu nodrošināšanu ES, finanšu reformu un darbavietu radīšanu.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka valsts palīdzības sniegšanas mehānismu pārskatīšanu sāka tikai ar vienu mērķi, proti, palīdzēt dalībvalstu tautsaimniecībām atveseļoties no krīzes. Valsts palīdzības sniegšanas rezultātu uzraudzības gaitā Komisijai jāpārliecinās, ka pieņemtie pasākumi nepārsniedz sākotnējo mērķi, jo ES konkurences politikas būtība ir vienlīdzīga līdzdalība vienotajā tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski.(PL) Mēs esam nobalsojuši par būtisku dokumentu attiecībā uz ES konkurences politiku. Konkurence ir būtiska, lai nodrošinātu veselīgu ekonomikas darbību. Konkurence jāapsver no globāla viedokļa, kā arī Savienības iekšienē. Raugoties no globāla viedokļa, mums, cita starpā, jāvērš uzmanība uz darbības noteikumiem tirgū, kā arī uz konkurētspējīgu ārpuskopienas ražotāju izmaksām. Tas īpaši attiecas uz Ķīnas un Korejas ražotājiem. Es atzinīgi vērtēju aicinājumu pabeigt vienotā dzelzceļa tirgus izveidi Eiropā. Veselīgi konkurences principi var veicināt dzelzceļu „atdzīvināšanu” un palielināt to daļu pārvadājumu tirgū. Tas mūs varētu tuvināt iecerei par Eiropas dzelzceļa sistēmu — līdzīgu autoceļu vai aviācijas sistēmai.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienībai 2009. gads bija sarežģīts gads, ko iezīmēja īpaši nopietna finanšu un ekonomikas krīze, un ne tikai tā. Krīzes nelabvēlīgā ietekme smagi skāra ekonomiku un uzņēmējdarbības vidi, kā arī lēmumu pieņēmējus. Kamēr lēmumu pieņēmēji centās izstrādāt politikas virzienus, kuri mazinās krīzes ietekmi uz faktisko ekonomiku, gan Eiropas Komisija, gan dalībvalstis un centrālās bankas smagi strādāja, lai stabilizētu finanšu sistēmu. Šā gada ziņojumā īpaša uzmanība pievērsta šiem jautājumiem un ar gandarījumu norādīts uz Komisijas ātro reakciju, kā arī konkurences politikas pasākumu sekmīgo piemērošanu. Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai vajadzīga spēcīga konkurences politika, kuras pamatā ir brīva tirgus un godīgas konkurences principi visās nozarēs, tādējādi nodrošinot sekmīgu iekšējo tirgu un veicinot ilgtspējīgu, uz zināšanām balstītu darbavietu izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu un jo īpaši vēlos vērst uzmanību uz 105. punktu, kurā Komisiju aicina censties pabeigt vienotā dzelzceļa tirgus izveidi. Es šo aicinājumu noteikti atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski.(IT) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo, pamatojoties uz Eiropas Komisijas šā gada rīcības labvēlīgo novērtējumu, ziņojumā tiek īpaši atbalstīta aktīvāka Parlamenta nozīme konkurences politikas izstrādē. Tāpēc mēs prasām „otra akta pieņēmēja funkcijas” un to, lai Parlamentu regulāri informētu par jebkādām iniciatīvām šajā jomā. Mēs vēlamies uzsvērt, ka ES konkurences politika, kuras pamatā ir atvērtu tirgu un vienlīdzīgu konkurences apstākļu princips visās nozarēs, ir sekmīga iekšējā tirgus stūrakmens un priekšnoteikums ilgtspējīgu darbavietu izveidei. Tāpēc uzsveram mūsu aicinājumu panākt saskaņotākus visus ES politikas virzienus, kā arī stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktās prioritātes attiecībā uz izaugsmi un darbavietām. Ir jāizstrādā skaidrāki konkurences noteikumi, kas veicina mazu un vidēju uzņēmumu izaugsmi, jo tie ir mūsu tautsaimniecības izaugsmes dzinējspēks. Vienlaicīgi aicinām dalībvalstis aktīvi sadarboties ar Komisiju, izstrādājot un novērtējot pagaidu noteikumus, lai reaģētu uz finanšu un ekonomikas krīzi, nodrošinot precīzus, sīki izstrādātus ziņojumus par šo noteikumu īstenošanu un efektivitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šis ziņojums ir oda brīvai un neizkropļotai konkurencei, kas tiek saglabāta kā drošs līdzeklis pret finanšu krīzi. Patiesībā tas tā gluži nav. Konkurence ir slimība, nevis ārstniecisks līdzeklis. Šis ziņojums ir absurds kredo. Es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ziņojuma par konkurences politiku 2009. gadā analīze pierāda, ka ekonomikas krīze, kas sākās 2008. gadā, iespējams, ir skārusi konkurences politiku, un tas noteikti tā ir noticis arī tādēļ, ka dalībvalstis ir dažādos veidos atbalstījušas savas tautsaimniecības. Ir pienācis laiks analizēt šā atbalsta izraisītās sekas iekšējā tirgū un secināt, vai tas ir izkropļojis brīvo konkurenci. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka ES konkurences politikas pamatā ir atvērta tirgus principi un rīcības plāns, kas īstenojams visās nozarēs, un ka tas veido sekmīga iekšējā tirgus pamatu, un ir priekšnoteikums ilgtspējīgu, uz zināšanām balstītu darbavietu izveidei.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Finanšu un ekonomikas krīze, kas skārusi finanšu tirgus, protams, ir ietekmējusi arī konkurences politiku. Šī ietekme ir vērojama saistībā ar pieaugošajiem budžeta deficītiem un daudzu dalībvalstu parādiem, palēnināto ekonomikas atveseļošanos, kā arī valsts atbalstu, ko sniedza, reaģējot uz finanšu krīzi.

Valdību garantijas ir izraisījušas dažādas sekas un izkropļojumus, piemēram, privāto aizdevumu izplatības samazināšanos, kā arī ietekmi uz stratēģiju saistībā ar pensiju fondiem. Eiropas konkurences politikai ir jānodrošina tirgus globālā konkurētspēja. Nav šaubu, ka šajā jomā ir saprātīgi piemērot koordinētu pieeju. Tomēr tā nedrīkst pārvērsties par uzbrukumu suverenitātei. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsojumā atbalstīju Eppink kunga ziņojumu par konkurences politiku 2009. gadā, jo konkurences politika ir būtisks instruments ekonomikas krīzes ietekmes novēršanā. Attiecībā uz konkurenci 2009. gadā pēc finanšu nozares atveseļošanās Komisija veica — un joprojām veic — svarīgu uzdevumu, proti, uzrauga to, kā bankas atmaksā valsts atbalstu, kas tika piešķirts ekonomikas „atdzīvināšanai”. Pirmkārt ir jāatbalsta mazi un vidēji uzņēmumi (MVU). Tā kā MVU ir izšķiroša nozīme Eiropas ekonomikā kopumā, ņemot vērā to plašās inovāciju iespējas, tiem vajadzīgi skaidri, godīgi un nediskriminējoši konkurences noteikumi, lai veicinātu pārrobežu darījumus un apgūtu ES tirgu, efektīvi izmantojot SEPA (vienotā eiro maksājumu telpa).

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs vispārīgi atbalstām ierosināto ziņojumu, lai gan pazaudējām dažas svarīgas balsis ekoloģisko nodokļu dēļ. Tomēr kopumā dokuments ir pietiekami pārdomāts, lai to atbalstītu (tomēr bez entuziasma).

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Kļūst aizvien acīmredzamāks, tostarp ņemot vērā Komisijas ziņojumu par konkurences politiku 2009. gadā Eiropā, ka konkurences politika ir būtisks instruments, kas Eiropas Savienībai palīdzēs nodrošināt dinamisku, efektīvu un inovatīvu iekšējo tirgu, globālu konkurētspēju un pārvarēt finanšu krīzi.

Šajā kontekstā Eiropas Parlamentam jānodrošina aktīvāka nozīme, palielinot savu iesaistīšanos Komisijas iniciatīvās šajā jomā, jo Komisija ir vienīgā ES līmeņa kompetentā konkurences iestāde. Ziņojumā ir norādīts, ka mazi un vidēji uzņēmumi ir īpaši svarīgi visai Eiropas ekonomikai, uzsvērts mazu un vidēju uzņēmumu lielās inovāciju iespējas, kā arī atkārtots pieprasījums Komisijai pieņemt jaunas iniciatīvas, koncentrējot uzmanību uz godīgiem un nediskriminējošiem konkurences noteikumiem šādiem uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Mēs vēlamies, lai iekšējais tirgus būtu efektīvs, dinamisks un inovatīvs. Konkurences politika ir īstais instruments, lai sasniegtu šos mērķus. Nākamā perioda prioritāte ir ilgtspējīgas izaugsmes nodrošināšana, palielinot nodarbinātības līmeņus, kas nostiprinās mūsu konkurētspēju. Tas veicinās Eiropas Savienības pozīcijas pasaulē un ļaus mums pārvarēt krīzi, bet — galvenais — uzlabos mūsu pilsoņu dzīves kvalitāti. Ja konkurence preču un pakalpojumu tirgū funkcionē atbilstīgi, mēs varam nodrošināt augstāku kvalitāti, zemākas cenas un lielāku izvēli patērētājiem. Jo īpaši mums jāatceras mazie un vidējie uzņēmumi, kas ne tikai nodrošina darbavietas vairumam mūsu pilsoņu, bet kam arī piemīt lielas inovāciju iespējas. Tādēļ ir ļoti svarīgi radīt godīgus un nediskriminējošus nosacījumus, ievērojot kurus tie varētu darboties, un izstrādāt ļoti skaidrus un pārredzamus konkurences noteikumus. Tas, ka Komisija efektīvi izmantoja konkurences politikas instrumentus, ļāva stabilizēt ekonomiku un mazināt ekonomikas krīzes ietekmi uz uzņēmumiem un patērētājiem. Šis 2009. gads bija gads, kurā bija svarīga palīdzība, lai saglabātu vienotā tirgus integritāti un konkurētspēju. Valsts atbalsta politika ir svarīgs konkurences politikas elements, jo ļauj nodrošināt vienlīdzīgas iespējas visiem uzņēmējiem, kas darbojas vienotajā tirgū. Tomēr šis atbalsts ir jāuzrauga, lai tas nesagrautu tirgus darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Analīze attiecībā uz Eiropas Komisijas ziņojumu par konkurences politiku 2009. gadā mums ļauj izdarīt secinājumus par šīs Eiropas politikas priekšrocībām. Eiropas brīvās konkurences politika ir viens no Eiropas integrācijas galvenajiem politikas virzieniem. Pamatjēdziena mērķis ir izveidot iekšējo tirgu, kurā ekonomikas dalībnieki var brīvi uzsākt un īstenot savas darbības. Kā noteikts šajā dokumentā, arī es uzskatu, ka vajadzīgi skaidri konkurences noteikumi, lai faktiski būtu iespējams izveidot mazus un vidējus uzņēmumus (MVU). Pašlaik Eiropas Savienība pieredz vienu no nopietnākajiem ekonomikas un finanšu krīzes periodiem savā vēsturē, un MVU darbība ir svarīga, lai sekmētu ekonomiku. Esmu gandarīts, ka veidojas lielākas sinerģijas starp konkurences politiku un patērētāju aizsardzības politiku. Tomēr man jāpauž nožēla, ka joprojām pastāv negodīga konkurence enerģētikas tirgū, un atbalstu dokumentā, par ko šodien balsojam, izteikto aicinājumu Eiropas Komisijai cieši uzraudzīt trešā enerģētikas tirgus liberalizācijas tiesību aktu kopuma īstenošanu dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es pilnībā atbalstu šajā rezolūcijā ietvertos aicinājumus izstrādāt striktākus noteikumus konkurences politikas jomā. Kompensācijas personām un uzņēmumiem ES pretmonopola tiesību aktu pārkāpumu gadījumos savā ziņā atturēs uzņēmumus un personas no šo tiesību aktu pārkāpumiem. Šis priekšlikums ir līdzsvarots un aicina izstrādāt plašu instrumentu klāstu, lai atturētu cilvēkus no noteikumu pārkāpšanas, tostarp individuālās atbildības, pārredzamības un uzņēmumu pārskatatbildības noteikumu, tiesību uz aizstāvību un atbilstīgu procesu pārkāpšanas. Esmu gandarīts, ka priekšlikumā nav ietverta ASV, kur sankciju līmenis ir novedis pie pārmērīgām kompensācijām, kuru dēļ ir zaudētas darbavietas.

 
  
  

Michael Gahler ziņojums (A7-0377/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, ņemot vērā to, ka trīs ES dalībvalstis ir Arktikas Padomes locekles, savukārt ar Īslandi norit iestāšanās sarunas. ES šajā reģionā ir svarīga nozīme un tā jau ir uzņēmusies kopīgu kompetenci vairākās jomās, kā arī ekskluzīvu kompetenci dažās jomās, piemēram, zivsaimniecības jomā. Turklāt ES ir vadošā nozīme saistībā ar konkrētiem politikas virzieniem, piemēram, pētījumiem vides un klimata pārmaiņu jomā. Papildus šai situācijai ir jāņem vērā tas, ka daži Arktikas partneri jau ir lieli energoresursu, izejmateriālu un zivju piegādātāji Eiropai. Viņu resursu dažādību un alternatīvu energoresursu iespējas var attīstīt tikai ar ekosistēmas pieeju un integrētiem pārvaldības plāniem. Tāpat jaunu tirdzniecības maršrutu izstrāde var sniegt ieguvumus Eiropas ekonomikai, ņemot vērā Eiropas priviliģēto pozīciju saistībā ar pakalpojumu sniegšanu, piemēram, globālās pozicionēšanas sistēmas pārklājumu, izmantojot Galileo sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem. Es piekrītu, ka ir vajadzīga vienota, koordinēta politika par Arktikas reģionu, skaidri nosakot gan ES prioritātes un iespējamās problēmas, gan stratēģiju, turklāt ņemot vērā Arktikas atjaunojamos un neatjaunojamos resursus, klimata pārmaiņu ietekmi uz reģionu un dažādo plašāka līmeņa Arktikas ģeopolitisko novērtējumu. Arktika ir jutīgs reģions, kurā klimata pārmaiņas ir īpaši pamanāmas, kas būtiski ietekmē pārējos pasaules reģionus. Tāpēc piemērotākā Arktikas aizsardzība ir ilgtermiņa un mērķtiecīga globāla klimata vienošanās, taču strauji sasilstošajai Arktikai ir vajadzīgs papildu darbs pie iespējamiem turpmākiem īstermiņa pasākumiem, lai ierobežotu Arktikas sasilšanu. Tas ir īpaši svarīgi, ņemot vērā pieaugošo interesi par resursu izmantošanu. Mēs arī nedrīkstam aizmirst pamatiedzīvotājus, kuru ekonomika savā ziņā ir atkarīga no dabas resursu ilgtspējīgas izmantošanas, kā arī attiecīgi no klimata pārmaiņu un to ietekmes samazināšanas, un pamatiedzīvotāju tiesības uz nepiesārņotu dabisko vidi ir arī cilvēktiesību jautājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Tiek lēsts, ka apmēram viena piektdaļa pasaules neatklāto ogļūdeņražu resursu atrodas Arktikas reģionā. Šis reģions ir arī īpaši svarīgs pasaules jūras transporta maršruts. Tādēļ ir īpaši būtiska šo transporta maršrutu pieejamība un drošība. Eiropas Savienībai nav piekrastes līnijas pie šīs jūras, taču eiropiešus, protams, skar Arktikā notiekošais. Tāpēc es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju, kurā paredzēta stratēģija attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem. Eiropas Savienībai jāpilda savas pasaules lielvaras funkcijas, nosakot gan savas intereses reģionā, gan labas pārvaldības nepieciešamību dabas resursu un vides problēmām, kas noteikti radīsies. Šajā gadījumā ir nepārprotama atsauce uz nozīmi, kāda šajā jomā varētu būt Īslandes uzņemšanai ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem, jo klimata pārmaiņas ir pārmaiņu dzinējspēks Arktikā un citās vietās. Ir vispārēja vienprātība, ka Arktika ir reģions, ko klimata pārmaiņas un pasaules rūpniecisko vai attīstīto daļu radītais piesārņojums skāra ātrāk un smagāk. Šis jautājums jārisina globālā līmenī, jo tā cēloņi meklējami ārpus Arktikas un attiecīgi skar visu pasauli. ES jau ir līdere pētījumu un vides un klimata pārmaiņu politikas virzienu jomā starptautiskā līmenī, un turpinās tāda būt. Ņemot vērā iepriekš minēto un atceroties ieguldījumu, ko ES un tās dalībvalstis jau ir sniegušas pētījumos, finansējumā, kā arī tās ietekmi, pateicoties ES tiesību aktiem vides, klimata, zivsaimniecības utt. jomā, un sadarbības iespējas nākotnē tādos jautājumos kā kartografēšana un jūras drošības attīstība, ekonomikas attīstība un citi, var secināt, ka ES var daudz sniegt Arktikas ilgtspējīgai attīstībai. Šis reģions būs pasaulei īpaši būtisks reģions, pielāgojoties klimata pārmaiņām un saskaroties ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un resursu ierobežotību.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Klimata pārmaiņām ir lielāka ietekme uz Arktikas reģionu nekā uz citiem reģioniem. Mums jānovērš pārmaiņu sekas, kas skar tādas jomas kā vidi un klimatu, kā arī kuģošanas maršrutu ģeopolitiku un resursu apgādes drošību.

Tā kā jaunu tautsaimniecību izaugsme nozīmē, ka pieaug vajadzība pēc resursiem, enerģijas un derīgajiem izrakteņiem, ES, protams, ir ieinteresēta nodrošināt resursu un energoapgādes drošību, kas nepieciešama Eiropas iedzīvotājiem un rūpniecībai.

Apsverot ģeopolitisko aspektu, jāatzīst, ka tas būtiski mainīsies, ja Īslandes pievienošanās sarunas noritēs sekmīgi. Īslandes pievienošanās arī nostiprinātu ES klātbūtni reģionā.

ES var sniegt būtisku ieguldījumu Arktikas — reģiona, kas būs pasaulei ļoti būtisks reģions, pielāgojoties klimata pārmaiņām un saskaroties ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un resursu ierobežotību — ilgtspējīgā attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Trīs dalībvalstis — Dānija, Zviedrija un Somija — ietilpst Arktikas Padomē, kurā ES ir novērotājas loma. Ņemot vērā, ka 40 % pasaules jūras tirdzniecības īsteno ES dalībvalstis, ir būtiski nodrošināt jauno pasaules maršrutu Arktikā drošību, jo īpaši ES dalībvalstīm. Tāpat kā šā ziņojuma autors es uzskatu, ka ir ļoti atzinīgi vērtējama sadarbība, lai aizsargātu Arktikas jutīgo vidi, tās iedzīvotāju intereses un reģiona attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Pašreizējā situācijā, kad cīņai pret klimata pārmaiņām tiek piešķirta prioritāte, ir ārkārtīgi svarīgi aizsargāt un veicināt Arktikas reģionu ne tikai vides jomā, bet arī saistībā ar tā ekonomikas attīstību, kā arī globālu stabilitāti un drošību. Tās iespējas saistībā ar atjaunojamiem energoresursiem un zivīm ir īpaši svarīgas, jo ļoti būtiska ir šā reģiona dabas resursu ilgtspējīga izmantošana.

Tomēr mēs nedrīkstam pieļaut, ka šajā procesā netiek pietiekami ņemtas vērā šā reģiona pamatiedzīvotāju intereses. Šajā saistībā Eiropas Savienībai var būt un tai ir jābūt būtiskai nozīmei attiecībā uz šo pamatiedzīvotāju kopienu kultūras, valodas, tradīciju un dzīves apstākļu aizsardzību. Bez iepriekš minētā tiks apdraudēta jebkāda iejaukšanās stratēģija ar mērķi aizsargāt šo pasaules iedzīvotāju un planētas nākotnei ārkārtīgi svarīgo reģionu. Es vēlos uzsvērt, ka ir svarīgi nodrošināt labvēlīgākos nosacījumus zinātniskiem pētījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem. Arktikas reģions pievērš aizvien vairāk uzmanības klimata pārmaiņu ietekmes dēļ, kas ir galvenais attīstības virzītājspēks. Eiropai, kas ir viena no galvenajām piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājām, ir ne vien noteikta atbildība, bet arī konkrētas intereses Arktikā, jo Eiropai būs jānovērš Arktikā notiekošo pārmaiņu sekas, kas izraisa gan vides un klimata problēmas, gan kuģošanas maršrutu ģeopolitikas jautājumus un resursu piegādes drošības jautājumus. Ir būtiski izstrādāt ES politiku attiecībā uz Arktiku ar īpaši konkrētiem un visaptverošiem priekšlikumiem, sākot no vietējo iedzīvotāju iesaistīšanas dialogā, stabilitātes un drošības reģionā, līdz pat nākotnes projektu vides un klimata pārmaiņu dimensijām. Pamatiedzīvotājiem ir tiesības uz nepiesārņotu dabisko vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Arktikas okeāna reģions iegūst aizvien lielāku nozīmi ne tikai Eiropas kontinentā, bet visā pasaulē. Tālajos Ziemeļos notiekošās klimata pārmaiņas patiešām būtiski ietekmēs visu cilvēci. Ir absolūti svarīgi koncentrēt centienus uz zinātniskiem pētījumiem un izstrādāt plānu šo pārmaiņu risināšanai. Arktika ir arī tādu resursu kā ogļūdeņražu reģions, kam turklāt ir tādu atjaunojamo energoresursu kā vēja vai ūdens enerģijas ieguves iespējas.

Vēl viens ekonomiski svarīgs resurss ir zivis, kam ir pamatnozīme pārtikas nodrošinājuma jomā. Mēs arī nedrīkstam aizmirst par jūras transporta maršrutiem, kas sekmē starptautisko tirdzniecību un ļauj daudziem uzņēmumiem panākt labākus rezultātus. Visās šajās jomās Eiropas Savienība var sniegt un tai ir jāsniedz ieguldījums, palīdzot šā reģiona attīstībā un nosakot jaunus standartus attiecībā uz centieniem aizsargāt mūsu planētas vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski.(DE) Tālajiem Ziemeļiem ir daudz resursu un enerģijas, kā arī tajos atvērs jaunus jūras maršrutus, ko Eiropas Savienība varētu izmantot. Tur pieejamie derīgie izrakteņi ir vērtīgi un tie ir tādā veidā arī jānovērtē. Iegūstot izejmateriālus, ir svarīgi, lai netiktu pārāk smagi skarta ekoloģiskā sistēma. Īpaša aizsardzība vajadzīga arī pamatiedzīvotājiem, un viņi ir jāņem vērā. Arktika ir pasaules mantojuma reģions un par tādu tā ir arī jāuzskata. Tāpēc mums jākoncentrē uzmanība uz šā mantojuma saglabāšanu, nevis resursu ieguvi. Es atbalstu ziņojumu par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem, ko izstrādājis mans kolēģis Gahler kungs.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Gahler kunga ziņojumā minēts, „ka problēmas, kas skar Arktiku, ir globālas un ka tādēļ to risināšanā vajadzētu iesaistīt visus attiecīgos dalībniekus”. Jautājumam par Arktikas reģionu vajadzīga mūsu nepārtraukta uzmanība, jo klimata pārmaiņu sekas ir radījušas uztraucošas problēmas. Arktika ģeopolitiski ir ļoti svarīgs reģions, kurā saskaņā ar aplēsēm ir viena piektdaļa no pasaules neatklāto ogļūdeņražu resursiem. Tas, ka trīs ES dalībvalstis — Dānija, Somija un Zviedrija — ir Arktikas valstis, pamato Eiropas Savienības ieinteresētību nodrošināt, ka turpmāk vairāk tiks ņemti vērā vides faktori. Eiropas Savienība vienmēr ir cīnījusies par vidi un ir būtiski centusies, lai to aizsargātu ar preventīviem pasākumiem. Ar šodienas balsojuma rezultātu Parlamentā ES vēlreiz spēcīgi apliecina savu nostāju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju ierosinājumu par ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem, bet šādā politikā ir jāapzinās vajadzība aizsargāt Arktikas jutīgo vidi un jāuzsver reģiona vispārējās stabilitātes un miera nozīme. Šādā politikā ir jāuzsver, ka ES jāīsteno tādi politikas virzieni, kas nodrošina, ka pasākumos, ar kuriem risina vides problēmas, ņem vērā Arktikas reģiona iedzīvotāju, tostarp pamatiedzīvotāju, intereses, aizsargājot un attīstot reģionu. Tajā arī jāuzsver līdzība pieejā, analīzē un prioritātēs starp Komisijas paziņojumu un politikas dokumentiem Arktikas valstīs, kā arī nepieciešamība iesaistīties politikas virzienos, kuros ņem vērā ieinteresētību Arktikas reģiona sauszemes un jūras, kā arī neatjaunojamo un atjaunojamo dabas resursu ilgtspējīgā pārvaldībā un izmantošanā, kas savukārt nodrošina būtiskus resursus Eiropai un ir svarīgs ienākumu avots reģiona iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par ilgtspējīgu ES politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem, kurā tiek uzsvērta vajadzība attīstīt dialogu ar Arktikas pamatiedzīvotāju kopienām, lai gūtu labāku izpratni par viņu dzīves apstākļiem un kultūru. Šī doma, kas dokumentā vairākkārt tiek atkārtota, ir ļoti būtiska. Eiropas Savienības interesēm ir jāatspoguļo pamatiedzīvotāju intereses, proti, aizsargāt un attīstīt Arktikas reģionu. Mēs aicinām veikt konkrētus pasākumus, lai saglabātu šo tautu kultūru, valodu un tradīcijas, kam nepieciešams pastāvīgs dialogs starp viņu pārstāvjiem un ES iestādēm. Mēs aicinām Eiropas Komisiju aizsargāt pamatiedzīvotāju intereses, kad tā risina sarunas par tirdzniecības nolīgumiem. Tādējādi es vēlos paust nožēlu par Eiropas regulu attiecībā uz roņu produktu aizliegumu, kas ir pretrunā šādām interesēm saistībā ar ilgtspējīgu resursu pārvaldību, kā arī pretrunīga Arktikas kopienu kultūrai un tradīcijām. Šī regula, ko Kanāda un Norvēģija ir pamatoti apstrīdējušas, iedragā Eiropas Savienības intereses Arktikas reģionā, tāpēc, manuprāt, tā jāatceļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šajā ziņojumā atbalsta Arktikas ilgtspējīgu izmantošanu, bet atbrīvo naftas un gāzes uzņēmumus no jebkādas atbildības šajā saistībā. Ziņojumā nav ņemti vērā vides aktīvistu komentāri par izlaupīšanu, kas notiek šajā reģionā, kurš ir īpaši svarīgs cilvēces izdzīvošanai. Un vēl nožēlojamāk ir tas, ka nevienā punktā netiek apsvērta ieguldījuma ierobežošana neatjaunojamo resursu izmantošanā Tālajos Ziemeļos, lai tos novirzītu uz pētniecību un atjaunojamiem energoresursiem. Šis ziņojums attaisno ekoloģisku noziegumu. Es balsoju pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nav apšaubāmas attiecības starp ES un Arktiku, jo Dānija, Somija un Zviedrija ir Arktikas valstis, un gan Somija, gan Zviedrija daļēji atrodas uz ziemeļu polārā loka. Ņemot vērā ES un tās dalībvalstu ieguldījumu pētījumos un finansēs, kā arī tās ietekmi, pateicoties ES tiesību aktiem vides, klimata, zivsaimniecības un līdzīgās jomās, un turpmākās sadarbības iespējas tādos jautājumos kā jūras drošība un kartografēšana, ekonomikas attīstība un tamlīdzīgos, var secināt, ka ES var sniegt būtisku ieguldījumu Arktikas ilgtspējīgā attīstībā. Šis reģions būs pasaulei īpaši būtisks, pielāgojoties klimata pārmaiņām un saskaroties ar iedzīvotāju skaita pieaugumu un resursu ierobežotību.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Arktikas reģions pievērš aizvien vairāk uzmanības klimata pārmaiņu ietekmes dēļ, kas ir galvenais attīstības virzītājspēks. Eiropas Savienība savā ziņā sekmē klimata pārmaiņas, tāpēc tai jāuzņemas vadošā loma cīņā pret šo parādību. Tā kā pieaug vajadzība pēc dabas resursiem, jo īpaši ES, Arktika sniedz svarīgu un daudzveidīgu iespēju saistībā ar energoapgādi (gāze, atjaunojamie energoresursi), izejmateriāliem un zivīm. ES ir jāiesaistās politikas virzienos, kuros jāņem vērā reģiona dabas resursu ilgtspējīga pārvaldība un izmantošana saistībā ar vidi, drošību un organizāciju. Īslandes pieteikums par pievienošanos ES uzsver vajadzību izstrādāt politiku attiecībā uz Arktiku un to koordinēt Eiropas līmenī. Eiropas Savienība ir atbildīga par īstā līdzsvara nodrošināšanu starp vides jautājumiem un sacensību izmantot dabas resursus, kā arī par to, lai tiktu ņemtas vērā Arktikas reģionā dzīvojošo cilvēku intereses.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Arktikas neizmērojamie derīgie izrakteņu resursi ir reģionu padarījuši par dedzīgu strīdu tematu. Tiek lēsts, ka zem ledus neskarti atrodas 90 miljardi barelu naftas. Neizbēgami rodas bažas, ka tieši BP, kas izraisīja naftas katastrofu Meksikas līcī pagājušajā gadā, tagad ir atļauts iegūt resursus šajā jutīgajā dabiskajā vidē, kurā apstākļi ir daudz ekstremālāki nekā Meksikas līcī. Galu galā Arktikas reģions jau tagad nodrošina pēdējo izvietošanas vietu pasaules dzīvsudraba emisijām. Ņemot vērā globālo sasilšanu un paredzamās sekas, šī problēma noteikti ir ļoti liela. Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo tajā atbilstīgi tiek izklāstīti daudzi faktori.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Klimata pārmaiņas, kas skārušas Arktikas reģionu pēdējo gadu gaitā, uzsver atbildību, kas Eiropas Savienībai jāuzņemas par šo svarīgo un steidzamo situāciju. Šī ietekme ir lielāka Arktikā nekā citos reģionos, un jūras līmeņa paaugstināšanās un klimata pārmaiņas ir to siltumnīcefekta gāzu sekas, kuras ES nemitīgi rada. Es uzskatu, ka mans atbalsta balsojums par ilgtspējīgu politiku attiecībā uz Tālajiem Ziemeļiem, ir ārkārtīgi svarīgs, jo šis reģions ir jāaizsargā tādēļ, ka tas ir saskāries ar katastrofālu ietekmi uz vidi, kura nav tieši atkarīga no tā teritorijas, bet gan no rūpnieciski attīstītākām Eiropas valstīm. Tāpēc šī problēma jārisina globālā līmenī, jo tās cēloņi meklējami ārpus Arktikas un attiecīgi skar visu planētu. Turklāt reģionam ir lieli energoresursu un derīgo izrakteņu dabas resursi, un ES ir ieinteresēta nodrošināt Eiropas cilvēkiem un rūpniecībai vajadzīgās apgādes drošību. Tāpēc Arktika Eiropai ir būtisks energoresursu, izejmateriālu un arī zivju piegādātājs.

 
  
MPphoto
 
 

  Teresa Riera Madurell (S&D), rakstiski. (ES) Parlamenta ziņojums par Tālajiem Ziemeļiem, ko mēs šodien pieņēmām, ir svarīgs pasākums, lai noteiktu Eiropas politikas pamatnostādnes attiecībā uz Arktikas reģionu. Klimata pārmaiņas un no tām izrietošā ledāju kušana reģionā rada pārmaiņas, kas nozīmē, ka Arktikas valstīm tiek veltīta īpaša uzmanība, un šīs valstis ir ātri strādājušas, lai noteiktu stratēģijas radušās situācijas risināšanai. Ledāju kušana paver jaunas iespējas izveidot jaunus navigācijas maršrutus un izmantot dabas resursus. Es atbalstīju šo ziņojumu, jo tajā tiek uzsvērta ES atbildība klimata pārmaiņu procesā, kas izmaina Arktiku, kā arī vajadzību atbilstīgi rīkoties, lai mazinātu šo procesu.

Tāpat ziņojumā tiek atzītas ES likumīgās intereses iesaistīties jaunā posmā un tiek uzsvērts, ka ir obligāti jāizmanto iespējas, ko nodrošina ilgtspējīgas attīstības veicināšana reģionā tā iedzīvotājiem, jo īpaši pamatiedzīvotāju kopienām. Ir arī svarīgi piebilst, ka ziņojumā norādīts uz vajadzību, pirmkārt, ievērot starptautiskos tiesību aktus attiecībā uz jebkādu Arktikā īstenoto darbību un, otrkārt, reģiona pārvaldībā turpināt sadarbības pieeju.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Arktikas reģions pievērš aizvien vairāk uzmanības klimata pārmaiņu ietekmes dēļ, kas ir galvenais attīstības virzītājspēks. To ietekme šajā reģionā ir plašāka nekā citos pasaules reģionos. Vienlaicīgi šīs pārmaiņas skar citus pasaules reģionus, no vienas puses, paaugstinot jūras līmeni un, no otras puses, ietekmējot blakus esošo reģionu klimatu. Tādējādi Eiropai, kas ir viena no galvenajām piesārņojuma un siltumnīcefekta gāzu emisiju radītājām, ne vien ir noteikta atbildība, bet arī konkrētas intereses Arktikā, jo Eiropai būs jānovērš Arktikā notiekošo pārmaiņu sekas, kuras izraisa gan vides un klimata problēmas, gan arī jārisina kuģošanas maršrutu ģeopolitikas un resursu piegādes drošības jautājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Es atbalstīju šo vienošanos, jo klimata pārmaiņas un piesārņojums, ko rada pasaules rūpnieciskās valstis, diemžēl pašreiz ir sasniegušas arī Arktiku. Šo reģionu nereti apraksta kā neskartu, bet diemžēl nu jau vairākus gadus tā tas vairs nav. Pretēji Antarktikai Arktika ir apdzīvota un tradicionāli izmanto tās dabas resursus, tādējādi kaitējot videi.

Lai mēģinātu ierobežot klimata pārmaiņas un aizsargātu vidi šajā reģionā, 1996. gadā izveidoja Arktikas Padomi. Tās sastāvā ir trīs ES dalībvalstis — Zviedrija, Dānija un Somija. Jaunās ekonomikas valstīm aizvien vairāk būs vajadzīgi resursi, kas Arktikā pieejami lielos apjomos. Reģionā ir bagātīgi pieejami energoresursi, derīgie izrakteņi, zivis, gāze, nafta, vējš un viļņu enerģija, kas nozīmē, ka tas ir pakļauts spekulācijām.

 
  
  

Traian Ungureanu ziņojums (A7-0378/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Pirmkārt, tā rīkojos Komisijas priekšlikuma dēļ izstrādāt stratēģiju, lai noteiktu izmērāmus mērķus un nozaru partnerības, kas sekmētu kopējus projektus, kā arī citus svarīgus pasākumus. Otrkārt, tādēļ, ka referents norāda uz jauna novērtējuma nepieciešamību par ES darbību Melnās jūras reģionā. Visbeidzot, tādēļ, ka šajā stratēģijā vērojama būtiska finansējuma sadrumstalotība, jo to finansē no vairākiem instrumentiem. Lai izbeigtu šo sadrumstalotību, tiek ierosināts stratēģijai izveidot atsevišķu finanšu pozīciju.

Es arī piekrītu šajā ziņojumā ietvertajiem ieteikumiem, lai izstrādātu spēcīgāku politisko programmu, tostarp integrētu ES pieeju šim reģionam, kas jānostiprina, īstenojot konkrētu rīcības plānu, kā arī nodrošinot pietiekamus cilvēkresursus un finanses.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Es piekrītu referenta viedoklim, ka, ņemot vērā Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi Eiropas Savienībai un Melnās jūras reģiona sinerģijas diezgan ierobežotos rezultātus, jāuzsāk stratēģija, lai uzlabotu ES pasākumu saskaņotību un pārredzamību reģionā, un ka ES stratēģijai attiecībā uz Melnās jūras reģionu jābūt ES plašāka ārlietu un drošības politikas redzējuma neatņemamai sastāvdaļai. Ir pagājuši trīs gadi kopš Melnās jūras reģiona sinerģijas izstrādes, un pašreizējās situācijas analīze, pirmkārt, pierāda, ka trūkst skaidra, visaptveroša un atjaunināta skatījuma par Melnās jūras reģiona sinerģijas īstenošanas rezultātiem. Tāpēc ES stratēģijai attiecībā uz Melnās jūras reģionu ir jāievieš spēcīgāks politikas satvars un jāsekmē ES iesaistīšanās Melnās jūras reģionā. Es atbalstu viedokli, ka Melnās jūras stratēģijas galvenajiem mērķiem jābūt saistītiem ar miera, stabilitātes un labklājības telpas izveidošanu Melnās jūras reģionā, vienlaicīgi nodrošinot ES energoapgādes drošību. Attiecīgi par prioritāti jāuzskata drošība, laba pārvaldība, enerģētika, transports, vide, sociālā un ekonomikas, kā arī tautu attīstība. Melnās jūras drošības dimensijā ir ļoti svarīgi ietvert izlēmīgas darbības, lai nostiprinātu demokrātisku tiesiskumu, labu pārvaldību un valsts spēju veidošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Nu jau gandrīz 50 gadus Eiropas Savienība Rietumeiropas tautām ir nodrošinājusi mieru un stabilitāti. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka mūsu kaimiņvalstīs turpina plosīties nopietni nemieri. Eiropas Savienībai šī situācija ir jāņem vērā un jānodrošina jauns iniciatīva savai stratēģijai attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Šajā rezolūcijā ir šāda iniciatīva, tāpēc to balsojumā atbalstīju. Saskaņā ar to tiek izstrādāta jauna budžeta pozīcija, kura piešķir prioritāti mazu attīstības projektu un pārrobežu sadarbības finansēšanai, kā arī nostiprina cilvēkresursus. „Agrīnā brīdināšanas sistēma” funkcionēs kā konfliktu novēršanas un uzticības veicināšanas līdzeklis reģionā, kā arī prognozēs vardarbības saasināšanos. Visbeidzot, rezolūcijā tiek vērsta uzmanība uz Krievijas Melnās jūras flotes Krimā pagarināto nomas līgumu un no tā izrietošajām bažām.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi ES atzina 2007. gadā saistībā ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos ES. Kad notikumi šajā reģionā, kas stratēģiski atrodas Eiropas, Tuvo Austrumu un Centrālāzijas krustpunktā, sāka tieši ietekmēt ES iekšējās lietas, ES atzina nepieciešamību apsvērt spēcīgāku iesaistīšanos reģionā. Tādējādi tika uzsākta jauna ES politika attiecībā uz reģionu — Melnās jūras reģiona sinerģija. Melnās jūras reģiona sinerģijas mērķis bija attīstīt reģionālo sadarbību starp ES un reģionu, kā arī reģionā. Tomēr daudz mazāk tika panākts tās īstenošanas jomā, un tādas jomas kā stabilitāte, demokrātija un laba pārvaldība, šķiet, ir pieredzējušas mazāku progresu tāpēc, ka demokrātiskais tiesiskums ir samazinājies vairākās Melnās jūras reģiona valstīs, kā arī 2008. gada Krievijas un Gruzijas kara dēļ. Turklāt reģions turpina saskarties ar šādām problēmām –– ieilguši konflikti, militarizācijas un ieroču izplatības tendences, jūras uzraudzība, nelikumīga tirdzniecība un pārrobežu noziedzība. Es uzskatu, ka, lai sasniegtu efektīvu īstenošanu, jāizstrādā regulārs ziņojums, uzraudzības, novērtēšanas un turpmāku pasākumu mehānismi. Turklāt Melnās jūras reģiona stratēģijas galvenajiem mērķiem jābūt saistītiem ar miera, stabilitātes un labklājības telpas izveidošanu Melnās jūras reģionā, vienlaicīgi nodrošinot ES energoapgādes drošību. Attiecīgi par prioritāti jāuzskata drošība, laba pārvaldība, enerģētika, transports, vide, sociālā un ekonomikas, kā arī tautu attīstība.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Es balsojumā atbalstīju Ungureanu kunga ziņojumu, jo noteikti uzskatu, ka ES ir steidzami vajadzīga saskaņota un konkrēta stratēģija attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Stratēģijai jābūt cieši saistītai ar Eiropas kaimiņattiecību politiku, kuras attīstību būtiski veicināja Čehijas prezidentūra ES 2009. gada pirmajā pusē. ES stratēģijas attiecībā uz Melnās jūras reģionu galvenajai prioritātei jābūt energoapgādes nodrošināšanai ES un ar to saistītajam atbalstam attiecībā uz enerģētikas projektiem, kas ir ES interesēs un kas tiek orientēti uz gāzes piegādes dažādošanu ES. Svarīga un steidzami vajadzīga ir arī Euronest parlamentārās asamblejas izveide saistībā ar ES energoapgādes drošību.

Starp projektiem, kuru īstenošanā Melnās jūras reģiona stratēģijai ir jāpalīdz, es iekļautu Nabucco projektu, „South Stream” projektu, projektu par sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) transportēšanu uz Eiropu un LNG terminālu izbūvi Melnās jūras ostās, kā arī Eiropas Konstantas-Triestes naftas cauruļvadu. Komisija nedrīkst kavēties un tai jānoslēdz nolīgumi līdz 2011. gada beigām ar iespējamām piegādātājvalstīm Nabucco cauruļvadam. Pasākumu kopumā par energoinfrastruktūru, ko Komisija paredzējusi iesniegt tuvākajā nākotnē, īpašs uzsvars jāliek uz iepriekš minētajiem enerģijas projektiem Melnās jūras reģionā. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — ir jāuzsver atjaunojamo energoresursu iespējas Melnās jūras reģionā, kas var būtiski papildināt ES un visas pasaules nākotnes energoapgādes drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Melno jūru daļēji ieskauj ES teritorija un ģeogrāfiski tā galvenokārt atrodas Eiropā. Turklāt, neraugoties uz Komisijas 2007. gada paziņojumu „Melnās jūras reģiona sinerģija — Jauna reģionālās sadarbības iniciatīva”, tūlīt pēc tam pieņēma pasākumus, lai īstenotu efektīvu stratēģiju Melnās jūras reģiona nākotnei.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un šā ziņojuma pieņemšanu, ko es noteikti atbalstu, cerot, ka Eiropas Parlamenta nupat pieņemtos ieteikumus pieņems Komisija, Padome un mūsu austrumu kaimiņvalstis, ar kurām kopīgi pārvaldām Melno jūru, proti, saistībā ar „iesaldētajiem” konfliktiem, slēgtajām robežām un/vai neefektīvu robežkontroli, energoresursu transportēšanu, drošību un aizsardzību. Tikai tad, ja šīs problēmas tiks atrisinātas, būs iespējams sasniegt divus galvenos ziņojumā ierosinātos mērķus: 1) mieru, demokrātiju, stabilitāti un labklājību reģionā un 2) energoapgādes drošību Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo priekšlikumu un paralēlo ziņojumu, kas pašlaik ir Zivsaimniecības komitejā. Abos ziņojumos tiek izklāstīta „Melnās jūras reģiona sinerģija”. Dienvidaustrumeiropas kontekstā sinerģijas definīcija nozīmē grupas spēju gūt labākus rezultātus par tās pašu labāko atsevišķo locekli. Šķiet, ka starp dažiem pastāv vienprātība, ka Melnās jūras reģiona sinerģijas piemērotākais atsevišķais loceklis ir ES. Es vēlos jūs aicināt būt piesardzīgiem saistībā ar šādu pārliecību, vismaz attiecībā uz zivsaimniecību. Kopējā zivsaimniecības politika ir izrādījusies nesekmīga. Es saviem kolēģiem no Melnās jūras reģiona vēlos ieteikt: mācieties no KZP kļūdām, izskatiet, kādas ir pašreizējā režīma sekas uz mazajām zvejas vietām Atlantijas okeāna ziemeļaustrumos un jautājiet sev, vai tas ir tas, ko vēlamies Melnajai jūrai? Melnās jūras stratēģijas pamatā jābūt reģiona unikalitātei. Kā esam pieredzējuši, ierosmes, kas ir piemērotas vienai Eiropas daļai, nav lietderīgas citās vietās.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Konflikts, kurā bija iesaistīta Krievija un Gruzija, pierāda Melnās jūras reģiona iespējamo nestabilitāti, pilnībā attaisnojot Eiropas Savienības stratēģijas pieņemšanu, lai risinātu šajā konkrētajā pasaules daļā raksturīgās problēmas. Neraugoties uz reģionā joprojām pastāvošo spriedzi, šis ir arī reģions, kam var būt stabilāka un līdzsvarotāka nākotne, un Eiropas Savienībai var būt svarīga nozīme šajā stabilizēšanās procesā. Šajā saistībā ir ne tikai jānosaka mērķi, bet pirmkārt jānodrošina tiem, kas ir atbildīgi par Eiropas stratēģijas īstenošanu, cilvēkresursi, tehniskie un finansiālie resursi, kuri vajadzīgi, lai maksimāli labi paveiktu šo darbu. Ņemot vērā reģiona ģeogrāfisko situāciju, vēsturi un īpašās zināšanas, Rumānija, Bulgārija un Grieķija varētu sniegt vērtīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu, ka izstrādātā stratēģija spēj sasniegt mērķus attiecībā uz miera, drošības, demokrātijas, labas pārvaldības un ekonomikas, sociālās un tautas attīstības veicināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ir labi zināma Melnās jūras nozīme Eiropas Savienībai, tāpat kā nestabilitātes problēmas, kas skar šo reģionu. Tā kā tas ietver ES dalībvalstis — Bulgāriju, Grieķiju un Rumāniju — kopā ar Turciju un dažādām bijušās Padomju Savienības bloka valstīm, tostarp Krieviju, Melnajai jūrai ir būtiska nozīme energoapgādes un gāzes transportēšanas dažādošanas jomā. Tā ir stratēģisks tilts, kas savieno Eiropu ar Kaspijas jūras reģionu, Centrālāziju un Tuvajiem Austrumiem, kā arī Dienvidaustrumāziju un Ķīnu. Tādējādi daudzo atšķirību un konkurējošo aspektu dēļ, īpaši svarīgas ir vēsturiskās un kultūras saites, tāpat kā starpkultūru un starpticību dialogs. Šajā kontekstā vajadzīga lielāka ES apņemšanās un efektivitāte, izstrādājot pasākumus, lai palīdzētu šā reģiona stabilizēšanas un atjaunošanas procesā, kurā jāiesaistās visām attiecīgajām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ziņojums nesniedz nekādu jaunu informāciju. Stratēģijas un mērķi ir tādi paši, kā tā dēvētās ES ārpolitikas ilgstošās stratēģijas un mērķi –– reģiona dabas resursu uzraudzība, jo īpaši naftai un dabasgāzei, no kuras ES ir atkarīga, to apgādes nodrošināšana bez problēmām, turklāt cenšanās nodrošināt piekļuvi reģiona tirgiem un darba ņēmēju izmantošana.

Arī šo mērķu sasniegšanas mehānisms ir tāds pats –– iejaukšanās un atkārtoti mēģinājumi ierobežot šo valstu suverenitāti, izmantojot starptautiskas kampaņas, ko kontrolē lielas ziņu aģentūras un nevalstiskas organizācijas, kuras finansē ES fondi, virzība uz militārismu un bruņošanās sacensībām, kā tas ir pašreiz notiekošajā Gruzijas atkārtotās bruņošanās gadījumā, un tādu cilvēku meklēšana šajās valstīs, kuri apmaiņā pret ieguvumiem sev vai savām interesēm, aizsargā ES un ASV, kā arī savu ekonomikas grupu intereses, pieņemot NATO paplašināšanos austrumu virzienā un ļaujot reģionā ierīkot ASV militārās bāzes, ko izmanto kā platformu NATO karaspēka nodrošināšanai Afganistānā.

Ir acīmredzams, ka, veicinot šādu virzību, tiks sagādāti pārsteigumi: imperiālisms — neatkarīgi no tā, vai tas ir ASV, vai ir ES — saskaras ar tādu cilvēku spēcīgu pretestību, kas gan šeit, gan tajās valstīs cenšas novērst šādu soli atpakaļ vēsturiskajā attīstībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Lai gan uzskatu, ka Ungureanu kungs ir paveicis labu darbu, nedomāju, ka ir piemēroti izveidot jaunu budžeta pozīciju Melnās jūras reģionam. Savienībai ir daudzas prioritātes, un jebkādi jauni ieguldījumi ir rūpīgi jāapsver, pat ja runājam par ļoti svarīgām jomām enerģētikas nozarē. Tāpēc balsoju pret iepriekš minēto ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski.(IT) Šā ziņojuma 39. punktā tiek atgādināts mērķis dažādot piegādes maršrutus. Tajā tiek īpaši minēta Nabucco projekta stratēģiskā nozīme.

Lai gan atzīstu šā projekta nozīmi, vēlos uzsvērt nepieciešamību pārējiem Dienvidu koridora projektiem (ITGI, TAP un „White Stream”) piešķirt tādu pašu nozīmi. Vēlos arī atkārtoti apstiprināt „South Stream” būtisko nozīmi, palīdzot sasniegt dažādošanas mērķi.

Turklāt papildus Konstantas-Triestes naftas cauruļvadam, kas jau tik minēts, mums jāmin arī Samsunas-Ceihanas cauruļvada būtiskā nozīme, ko Oettinger kungs ir atzinis kā svarīgu, lai samazinātu Bosfora jūras šauruma satiksmi un attiecīgi ekoloģisko negadījumu risku Melnajā jūrā (Odesas konference, 2010. gada 27. jūlijs).

Tikai apsverot visus iespējamos maršrutus, nevis dažus no tiem, būs iespējams sasniegt mērķi par energoresursu dažādošanu un Eiropas neatkarību enerģētikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsojumā atbalstīju šo rezolūciju par ES stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi ES atzina 2007. gadā saistībā ar Rumānijas un Bulgārijas pievienošanos ES. Kad notikumi Eiropā, Tuvajos Austrumos un Centrālāzijā sāka tieši ietekmēt ES iekšējās lietas, ES atzina nepieciešamību apsvērt spēcīgāku iesaistīšanos reģionā. Tādējādi tika uzsākta jauna ES politika attiecībā uz reģionu — Melnās jūras reģiona sinerģija. Melnās jūras reģiona sinerģijas mērķis bija attīstīt reģionālo sadarbību starp ES un reģionu, kā arī reģionā. Es atbalstu viedokli, ka Melnās jūras reģiona stratēģijas galvenajiem mērķiem jābūt saistītiem ar miera, stabilitātes un labklājības telpas izveidošanu Melnās jūras reģionā, vienlaicīgi nodrošinot ES energoapgādes drošību. Attiecīgi par prioritāti jāuzskata drošība, laba pārvaldība, enerģētika, transports, vide, sociālā un ekonomikas un tautu attīstība. Melnās jūras reģiona drošības dimensijā ir jāietver izlēmīgas darbības, lai nostiprinātu demokrātisku tiesiskumu, labu pārvaldību un valsts spēju veidošanu. Visbeidzot, ekonomikas, sociālā un tautu attīstība Melnās jūras reģionā ir svarīgs priekšnoteikums, lai Melnās jūras reģions pārtaptu par stabilu un pārtikušu telpu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Melnās jūras reģions Eiropai ir stratēģisks reģions. Tāpēc sadarbības nostiprināšana vairākos līmeņos ir Eiropas Savienības interesēs. Lai minētie pasākumi būtu sekmīgi, tiem jābūt saskaņā ar apstākļu atšķirībām dažādās valstīs un jāņem tās vērā. Jānodrošina arī, lai tas nebūtu izdevīgi tikai mums. Melnās jūras baseina valstis mums var daudz piedāvāt, ne tikai energoresursus un dabas resursus. Es atbalstu referenta bažas par skaidras stratēģijas trūkumu attiecībā uz šīm valstīm. Šajā situācijā liela nozīme varētu būt Bulgārijai un Rumānijai, kuras jau ietilpst Eiropas Savienībā. Tieši tās labāk izprot reģiona politiku. Pēdējais jautājums skar Turciju, un mums noteikti jāatceras Turcija, jo pretēji Eiropai tā ir valsts, kas ārkārtīgi ātri attīstās. Mums jārūpējas par šīm partnerattiecībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Kā stratēģisks tilts, kas savieno Eiropu ar Centrālāziju un Tuvajiem Austrumiem, Melnās jūras reģions ir Eiropas Savienībai īpaši svarīgs. Ja šos ģeogrāfiskos apsvērumus papildinām ar to, ka daudzas reģiona valstis ir arī Eiropas Savienības dalībvalstis, mēs labāk izpratīsim, kādēļ Eiropa daudzus gadus ir strādājusi, lai nostiprinātu attiecības ar šā reģiona valstīm. Ungureanu kunga ziņojumā Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests tiek aicināts izstrādāt stratēģiju attiecībā uz aizvien ciešākām sadarbības attiecībām starp Eiropas Savienību un Melnās jūras reģionu. Tomēr šādām attiecībām jāpiemēro strikta uzraudzība, lai uzturētu pasākumu efektīvu koordināciju un atbildības jomu sadali. Es faktiski uzskatu, ka šādu svarīgu partnerattiecību sekmes ir savā ziņā atkarīgas no pašreizējo konfliktu atrisināšanas mierīgā ceļā. Visbeidzot, vēlos uzsvērt ziņojuma daļu, kurā Eiropas Savienība tiek aicināta veicināt stratēģijas, kas nostiprinātu Melnās jūras reģiona valstu iestādes, jo, manuprāt, šādām attiecībām jābalstās uz demokrātijas ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski.(RO) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir ārkārtīgi svarīgs Melnās jūras reģionam un ES. Apspriedes par Melnās jūras reģiona sinerģiju sākās 2007. gadā. Priekšlikumu Donavas reģiona stratēģijai izstrādāja 2006. gadā. Stratēģija Donavas reģionam tiks pabeigta šā gada pirmajā pusē. Lieliski, ka pašlaik apspriežam Melnās jūras reģionu, bet, manuprāt, mums šīs apspriedes jāpabeidz ar konkrētu priekšlikumu. Melnās jūras reģions var veicināt Donavas reģiona attīstību. Donavas reģions veicina Melnās jūras reģiona attīstību. Abi reģioni ir savstarpēji atkarīgi. Tādēļ es uzskatu, ka jāapsver kopēja pieeja. Jautājums, kas varētu nodrošināt tūlītēju rezultātu, ir enerģētika. Jaunie energoresursi no Kaspijas jūras, kā arī jaunie maršruti, var attīstīt Melnās jūras reģionu, kā arī attiecīgi Donavas reģionu. Svarīgākais projekts šajā saistībā ir Nabucco cauruļvads. Tāpēc uzskatu, ka ir vajadzīgs Eiropas Savienības atbalsts, lai pabeigtu šo projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu, kurā uzsvērts, ka ES un dalībvalstu galvenajam mērķim ES Melnās jūras reģiona stratēģijas ietvaros jābūt miera, demokrātijas, labklājības un stabilitātes telpas izveidei, pamatojoties uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu, kā arī nodrošinot ES energoapgādes drošību, un kurā norādīts, ka labai pārvaldībai, tiesiskumam, cilvēktiesību veicināšanai, migrācijas pārvaldībai, enerģētikai, transportam, videi un ekonomikas un sociālajai attīstībai jābūt prioritārām darbībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) ES stratēģija attiecībā uz Melnās jūras reģionu ir pilnībā veltīta Nabucco gāzes cauruļvada attīstībai un brīvās tirdzniecības telpas izveidei, kas nodrošinātu ES energoapgādes drošību un tās hegemoniju reģionā. Cīņa pret pašreizējo ekoloģisko katastrofu, tāpat kā reģiona iedzīvotāju sociālās un ekonomikas intereses, ir zaudējusi prioritāti. Šis dokuments ir imperiālistu manifests. Tajā izmantoti argumenti un propaganda, ko atbalsta avantūristiskā Gruzijas valdība, kuras nedemokrātiskās prakses netiek minētas –– propaganda un iebiedēšana. Tas ir musinošs dokuments, es balsošu pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Melnās jūras reģions Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgs sava ģeogrāfiskā novietojuma dēļ un tas ietver trīs Eiropas Savienības dalībvalstis — Grieķiju, Rumāniju un Bulgāriju, kā arī vairākus svarīgus partnerus, tostarp Krieviju un Turciju. No otras puses, bažas par drošību un energoapgādi rada nepieciešamību Eiropas Savienībai aktīvāk sadarboties ar šā reģiona valstīm. Tāpēc es atbalstu ziņojumā paustās galvenās bažas –– miera, demokrātijas un stabilitātes nodrošināšana Melnās jūras reģionā, kā arī Eiropas Savienības energoapgādes drošības nodrošināšana. Attiecību sekmēšana starp Eiropas Savienību un Melnās jūras reģionu neapšaubāmi būs svarīga, jo puses var gūt labumu no šīm attiecībām, kā arī efektīvāk sadarboties.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Tagad Melnās jūras reģiona stratēģiskā nozīme ir pilnībā atzīta. Kā jauns ES robežu reģions kopš Bulgārijas un Rumānijas pievienošanās tā acīmredzami ir ģeostratēģiska telpa. ES plāno tajā tieši un pastāvīgi iesaistīties. Turcija, Gruzija un Ukraina ir vairākkārt paudušas savu vēlmi kļūt par ES dalībvalstīm. Komisija uz to reaģēja, 2007. gadā publicējot paziņojumu par Melnās jūras reģiona sinerģiju. Vienlaicīgi nodrošinot reģiona stabilitāti, paziņojumā arī tiek nodrošinātas to kandidātvalstu vajadzības, kuras vēlas gan pievienoties Eiropas un Atlantijas telpai, gan uzsākt uzlabotu sadarbību. ES jāturpina virzība šajā virzienā. Tai jānostiprina iesaistīšanās Melnas jūras reģionā, lai apliecinātu savu „ieteikuma varas” diplomātiju. Tādējādi ES nodrošinās miera, stabilitātes un labklājības telpas izveidi, kā arī energoapgādes drošību ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ziņojums par ES stratēģiju Melnās jūras reģionam ir svarīgs, tādēļ tas pamatoti ir ļoti visaptverošs. Turpmāka sinerģijas izstrāde Melnās jūras reģionā ir būtiska ne tikai enerģētikas stratēģijas apsvērumu dēļ. Mums ir vajadzīgi jauni pamudinājumi, lai modernizētu ekonomikas telpu, un jauni uzņēmējdarbības pamudinājumi Melnās jūras reģionā. Īpaši svarīgi ir nodrošināt dabasgāzes piegādi Eiropai. Tomēr neatkarīgi no ES centieniem nedrīkst aizmirst Krievijas intereses.

Krievija ir būtisks stratēģiskais partneris, lai Melnās jūras reģionā nodrošinātu attīstību, ko raksturo miers un labklājība. Kritika attiecībā uz Krievijas Melnās jūras flotes ieilgušo noenkurošanos ir nevajadzīga provokācija. Tomēr es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. (RO) Vēl viens iemesls, kādēļ šis ziņojums ir svarīgs, ir tas, ka tajā ir atsauces uz Melnās jūras reģiona dabas resursiem un tā ekoloģisko stāvokli. Nedrīkst ignorēt nepieredzēto zivju mirstības pieaugumu, kas pēdējā laikā reģistrēts Melnajā jūrā. Lielākie piesārņotāji, kas ietekmē jūras bioloģisko daudzveidību, ir Dņepras, Donas, Dņestras un Donavas upes (kas Melnajā jūrā katru gadu novada 60 000 tonnas fosfora un 340 tonnas neorganiskā slāpekļa). Citi faktori, kas degradē Melno jūru, ir pārmērīga nozveja un atkritumi. Kāda speciālistu grupa ir aplēsusi, ka sērūdeņraža dēļ pēc apmēram 30 gadiem Melnās jūras zemūdens dzīvība izzudīs pilnībā. Es uzskatu, ka šiem jautājumiem jābūt maksimāli prioritāriem Eiropas darba kārtībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski.(DE) Melnās jūras reģiona nozīme Eiropas Savienībai tika atzīta 2007. gadā. Pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās, daļa Melnās jūras kļuva par ES iekšējo jūru. Tā kā notikumi šajā reģionā, kas ģeopolitiski atrodas starp Eiropu, Tuvajiem Austrumiem un Centrālāziju, ietekmē arī ES iekšējās lietas, ir vajadzīga aktīvāka iesaistīšanās šajā reģionā. Mērķis ir attīstīt reģionālo sadarbību starp ES un reģionu, kā arī reģionā. Melnās jūras reģionu ir paredzēts attīstīt par stabilitātes, drošības, demokrātijas un labklājības telpu. Turklāt tiek izstrādāti kopēji projekti, piemēram, Melnās jūras reģiona pilsoniskās sabiedrības foruma izveidošana, akadēmiķu un studentu tīklu nostiprināšana, kā arī Eiropas studiju institūta izveide Melnās jūras reģionā. Tāpēc balsojumā atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Melnās jūras reģions Eiropas Savienībai ir svarīgs, kā arī tāds reģions, kam vajadzīga integrēta pieeja un lielāka ES darbību pārredzamība nākotnē. Reģionā jāievieš demokrātiski pasākumi, kuru galvenais mērķis ir nodrošināt drošību, stabilitāti un mieru, kā arī palielināt labklājību. Stratēģijas mērķis ir arī nodrošināt ES energoapgādes drošību. Melnās jūras makroreģiona stratēģijas un arī Donavas reģiona stratēģijas izstrādes kontekstā labākais modelis ir Eiropas Komisijas ierosinātais priekšlikums 2007. gada paziņojumā „Melnās jūras reģiona sinerģija — Jauna reģionālās sadarbības iniciatīva” (kurā reģionu atzina kā Eiropas Savienībai stratēģisku reģionu), lai risinātu iepriekš izklāstītās problēmas. Diemžēl Melnās jūras reģiona sinerģijas līdzšinējie rezultāti ir bijuši samērā ierobežoti. Turklāt nav skaidra un visaptveroša priekšstata par pašreizējiem īstenošanas rezultātiem, tāpēc pieaug kritika, ka ES trūkst saskaņota redzējuma un ka stratēģija ir pārāk sadrumstalota. Tāpēc, kā jau minēja referents, izmantojot Melnās jūras reģiona sinerģijas ieguvumus, ES stratēģijai attiecībā uz Melnās jūras reģionu jāievieš spēcīgāks politikas satvars un jāveicina ES iesaistīšanās Melnās jūras reģionā. Tāpat kā ES Baltijas jūras reģiona un Donavas reģiona stratēģijas gadījumā īstenošanas sekmes būs atkarīgas no laba dialoga visos reģionālās sadarbības līmeņos, jo šis dialogs sekmēs priekšlikumus par atbilstīgiem un regulāriem ziņojumiem, uzraudzību, novērtējumiem un turpmāku pasākumu mehānismiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Melnās jūras reģiona stratēģisko nozīmi atzina 2007. gadā pēc Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās ES Melnā jūra sāka tieši ietekmēt Eiropas Savienības iekšējās lietas, tādēļ vajadzīga lielāka ES iesaistīšanās šajā reģionā. Manuprāt, Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk jānosaka mērķis attīstīt plašāku sadarbību starp ES un šo reģionu. Šī iniciatīva — Melnās jūras reģiona sinerģija — varētu reģionu pārvērst stabilitātes, drošības, demokrātijas un labklājības telpā. Tāpat, kā šis Parlaments, es balsojumā atbalstīju Melnās jūras reģiona sinerģijas izstrādi un uzsākšanu. Es uzskatu, ka var veicināt reģiona ekonomikas, sociālo un kultūras attīstību, ņemot vērā cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī turpinot tirdzniecības liberalizāciju un intensificējot komerciju reģionā. Attīstības un plašākas integrācijas kontekstā ar savu atbalstu es veicinu Melnās jūras reģiona izaugsmi un attīstību, izmantojot rīcības plānu, kas ietver skaidrus mērķus un pamatiniciatīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs aicinām Komisiju un Eiropas Ārējās darbības dienestu (EĀDD) izstrādāt stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu, paralēli pārskatot Eiropas kaimiņattiecību politiku un tādējādi nosakot integrētu un visaptverošu ES pieeju, kas risina reģiona problēmas un iespējas, kā arī izmantojot sīki izstrādātu rīcības plānu, skaidrus mērķus, pamatiniciatīvas un kritērijus. Mēs uzskatām, ka stratēģija nodrošinās darbību aktīvu koordināciju un uzdevumu sadalījumu. Turklāt EP atkārto savu aicinājumu Komisijai un EĀDD veikt regulāru stratēģijas īstenošanas pārskatīšanu, izveidojot konkrētus uzraudzības, novērtēšanas, turpmāku pasākumu un ziņojumu sniegšanas mehānismus, un mudina apspriesties ar attiecīgajām Eiropas Parlamenta komitejām šā procesa galvenajos posmos.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski.(IT) Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās dēļ Eiropas Savienībai 2007. gadā dažas Melnās jūras piekrastes daļas kļuva par ES daļu. Tajā pašā gadā izstrādāja jaunu Eiropas politiku, proti, Melnās jūras reģiona sinerģiju, kuras mērķis ir stabilitātes, drošības, demokrātijas un labklājības veicināšana reģionā.

Jau 2008. gadā Eiropas Parlaments pauda atbalstu sinerģijas izstrādei un prasīja reģionam izstrādāt sīki izstrādātu rīcības plānu ar vairākiem konkrētiem sasniedzamiem mērķiem. Diemžēl līdz šim projekts daļēji ir bijis nesekmīgs savā ziņā piešķirtā finansējuma pārredzamības trūkuma dēļ. Tāpēc pēc iespējas ātrāk jāizveido konkrēta budžeta pozīcija. Tajā jāparedz skaidri noteikumi par finansējuma sadali, lai varētu koncentrēt uzmanību uz reģiona prasībām un īpašajām īpatnībām.

Mums vairāk jāiesaista reģiona vietējās iestādes, uzņēmējdarbības kopienas un nevalstiskās organizācijas. Jāattīsta Melnās jūras reģiona ekonomikas un sociālas izaugsmes iespējas, sākot ar tādām jomām kā mūžizglītība un izglītības pielāgošana darba tirgus prasībām, kā arī starpreģionālās tirdzniecības stratēģijas plānošana, kas spētu palielināt starptautiskās tirdzniecības apjomu.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Dažreiz Melnās jūras reģiona stratēģiskā nozīme enerģētikas, tirdzniecības un transporta jomā var nozīmēt, ka tiek aizēnotas ekoloģiskās bažas. Savā 2007. gada paziņojumā par Melnās jūras reģiona sinerģiju Komisija minēja, ka „Prioritāte ir Kopienas pievienošanās Konvencijai par Melnās jūras aizsardzību pret piesārņojumu”. Komisija 2008. gadā apstiprināja, ka „apsver Eiropas Kopienas pievienošanās nosacījumus”. Ziņojumā, par kuru šodien balsojām, atkārtoti apstiprina šīs konvencijas nozīmi, un es vēlos atkal norādīt uz nepieciešamību Komisijai turpināt virzību uz ES pievienošanos šai konvencijai pilnībā. Mums jāsadarbojas ar citiem partneriem atbilstīgi šim reglamentējumam, lai nodrošinātu to vides aizsardzības pasākumu pilnu īstenošanu, kas reģionam ir īpaši vajadzīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. (HU) Manuprāt, ir jāatbalsta šis ziņojums, kura mērķis ir Melnās jūras reģiona attīstība saskaņā ar attiecīgo ES stratēģiju. Es uzskatu, ka ES ir svarīgi izstrādāt rīcības plānu attiecībā uz Melnās jūras reģiona sinerģiju. Prioritārs mērķis, manuprāt, ir miera un stabilitātes sasniegšana reģionā, tāpat svarīga ir energoapgādes drošības nodrošināšana, izmantojot Nabucco projektu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Melnās jūras reģions Eiropas Savienībai ir stratēģiski svarīgs. Šo nozīmi nosaka tā ģeopolitiskā atrašanās vieta un tas, ka tas ietver trīs Eiropas Savienības dalībvalstis — Grieķiju, Rumāniju un Bulgāriju, kā arī kandidātvalsti Turciju, un sešas partnervalstis, tostarp Krieviju. Turklāt saistībā ar drošības un energoapgādes problēmām Eiropas Savienībai jānodrošina lielāka iesaistīšanās un apņemšanās savās attiecībās ar šā reģiona valstīm. Tādēļ es atbalstu dokumentā, par ko šodien balsojām, paustās bažas, kuras iedalās divās grupās –– miera, demokrātijas un stabilitātes nodrošināšana Melnās jūras reģionā, kā arī Eiropas Savienības energoapgādes drošības nodrošināšana. Manuprāt, raugoties no reģionālās perspektīvas, jāizstrādā sinerģijas un jāizveido plašāka sadarbība ar efektīvākām partnerattiecībām saistībā ar transportu un enerģētiku, lai dažādotu piegādes kanālus un avotus. Eiropas Savienības un Melnās jūras reģiona dialoga nostiprināšana noteikti nodrošinās ieguvumus, jo puses varēs gūt labumu no efektīvākas sadarbības.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es atbalstīju ziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz Melnās jūras reģionu. Iepriekš piemērotie pasākumi saistībā ar Austrumeiropas un Vidusjūras reģiona stratēģiju nebija koordinēti un gūtie rezultāti ir minimāli. Melnās jūras reģionā jau daudzus, jo daudzus gadus ir divpusējs konflikts. Ņemot vērā to, ka divas ES dalībvalstis atrodas Melnās jūras krastos un ka tādēļ reģions ir kļuvis par vienu no Eiropas Savienības tiešajiem kaimiņu reģioniem, Eiropas Savienībai ir aktīvāk jāiesaistās reģionālajā dialogā, lai veicinātu politisko stabilitāti reģionā. Sadarbība saistībā ar reģionālo struktūru izveidi nodrošinās ieguvumus arī vides situācijai, kas pašlaik rada būtiskas bažas. ES jāsniedz aktīvs atbalsts, lai ietekmētu līdzsvaru starp ekonomikas attīstību un vides aizsardzību. Galu galā Eiropai Melnās jūras reģionā ir arī intereses. Reģions ir ES enerģētikas stratēģijas neatņemama sastāvdaļa, tādēļ šī jaunā stratēģija ir augstākas enerģētikas stratēģijas īstenošana un nodrošinās mūsu darba sinerģiju un turpināšanos Eiropas līmenī.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika