Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris - Strasbūra

11.1. Pakistāna — Pendžabas gubernatora Salmana Tasira slepkavība

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir debates par septiņiem rezolūciju priekšlikumiem attiecībā uz Pakistānu⁽¹⁾.

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Pakistānā norisinās svarīga cīņa, un ir jābeidzas šim ekstrēmismam, jo īpaši tiesību aktu par zaimošanu ļaunprātīgajai izmantošanai. Tie iedveš bailes un neiecietību, kā arī — nelabvēlīgajos gadījumos — rosina ekstrēmismu.

Cīņa pret ekstrēmismu nav viegls uzdevums, tādēļ ir jāatbalsta Pakistānas valdība un visi tie pilsoņi, kuri uzskata, ka neiecietība un ekstrēmisms nav pieņemama rīcība. Mums jāturpina terorisma izskaušana.

Gubernatoru Salmaan Taseer neiecietības vadīts vardarbīgi nogalināja apsargs no viņa paša drošības daļas — persona, kam gubernators bija jāaizsargā. Viņa meita Shehrbano ir uzrakstījusi vēstuli laikrakstam „The New York Times”, un es vēlos citēt daļu šīs vēstules, jo, manuprāt, viņai ir izdevies aprakstīt lietas būtību, un ir ļoti labi izmantot viņas vārdus, pieminot viņas tēvu.

Par vainīgo viņa raksta: „Qadri kungs un viņa sekotāji, iespējams, todien nocirta dižozolu, bet viņi stipri kļūdās, ja uzskata, ka viņiem ir izdevies apklusināt mana tēva balsi vai miljoniem viņam līdzīgo balsis, kuri tic Pakistānas dibinātāja Mohammed Ali Jinnah sekulārajam redzējumam”. Viņa turpina: „Ir cilvēki, kas saka, ka mana tēva nāve bija pēdējā nagla iecietīgās Pakistānas zārkā. Ka Pakistānas brīvības balsis tagad ir apklusinātas. Bet mēs apglabājām varonīgu vīru, nevis drosmi, ko viņš citos iedvesa”.

Vēl citi nosoda tiesību aktus par zaimošanu, pat konservatīvi politiķi. Mums tas Eiropas Parlamentā ir jāatbalsta. Gubernatora Salmaan Taseer meita apmeklēja Smith koledžu un apguva Eiropas politikas un cilvēktiesību studijas, taču pārāk liels skaits cilvēku Pakistānā mācās madrasās. Mums jānodrošina, ka jaunajai paaudzei ir iespējas, ka tā iemācās sadzīvot daudzveidīgā sabiedrībā, kāda ir Pakistānā.

  Tomasz Piotr Poręba, autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vairākas nedēļas pēc tam, kad valdošā koalīcija Pakistānā bija uz sabrukuma robežas, valsti satricināja Pendžābas gubernatora nošaušana gaišā dienas laikā. Salmaan Taseer bija valsts bagātākās un apdzīvotākās provinces gubernators, kā arī ievērojams valdošās partijas politiķis. Viņš gāja bojā, jo viņam bija garīgais spēks un drosme pieprasīt atbrīvot kristiešu sievieti vārdā Asia Bibi, kurai bija piespriests nāvessods par zaimošanu. Viņa noslepkavošana, ko veica viens no viņa apsardzes darbiniekiem un uz ko pamudināja musulmaņu ekstrēmisti, nav tikai vēl viens uzbrukums augstu stāvošam politiķim Pakistānā un apliecinājums dramatiski zemajam drošības līmenim šajā valstī. Pirmkārt tas ir apliecinājums aizvien acīmredzamākajai šīs valsts — Pakistānas — virzībai pretī situācijai, kurā daļa bruņoto spēku, tiesas varas un politiskās elites gan atklāti, gan slepeni atbalsta piekāpšanās politiku islāma politiskajiem un reliģiskajiem ekstrēmistiem.

Vakar šajā sēžu zālē mēs debatējām par kristiešu vajāšanu. Šodien par šo jautājumu pieņēmām rezolūciju. Man šķiet, ka darbības apmērs ir tik liels, lai Ashton kundze un viņas dienests piemērotu diplomātisku un politisku spiedienu Pakistānas iestādēm, kam beidzot jāsāk cīnīties pret reliģisko ekstrēmismu.

  Eija-Riitta Korhola, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Ziņas par gubernatora Salmaan Taseer noslepkavošanu bija šokējošas, bet diemžēl ne pārsteidzošas. Es personīgi pazinu Benazir Bhutto, un ministrs Shahbaz Bhatti ir kļuvis par manu labu draugu. Visiem šiem cilvēkiem kopīgā rakstura īpašība ir viņu apbrīnojamā drosme, skaļi un pamanāmi kritizējot tiesību aktus par zaimošanu un to, kā ekstrēmistu grupas šos tiesību aktus izmanto ļaunprātīgi.

Pakistānas valdība patiesi ir veikusi vairākus svarīgus pasākumus, lai uzlabotu minoritāšu tiesības, piemēram, piešķirot minimālo kvotu sabiedriskajiem darbiem. Valdība ir arī izveidojusi komiteju, kas pārskata visus diskriminējošus tiesību aktus, tostarp tiesību aktus par zaimošanu. Tomēr šis darbs vēl nav pabeigts. Neraugoties uz vairākiem būtiskiem pasākumiem, kamēr vien pastāvēs tādas būtiskas juridiskas nepilnības kā pašreizējie tiesību akti par zaimošanu, kas teroristiem un ekstrēmistiem ļauj pašiem noteikt savu darba kārtību, ir grūti noticēt, ka ir patiesa apņemšanās sekmēt demokrātiju.

Es ceru, ka, pieņemot šo rezolūciju, mēs varam paust mūsu nepārtraukto solidaritāti Pakistānas valdībai cīņā pret terorisma un ekstrēmisma izplatību.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, autore. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Tieši pirms astoņiem mēnešiem, 20. maijā, Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par reliģiskās pārliecības brīvību Pakistānas Islāma Republikā. Šodien šis temats ir atgriezies mūsu sēžu zālē, jo, pamatojoties uz reliģiskiem motīviem, uz nāvi ir notiesāta 45 gadus veca sieviete vārdā Asia Bibi un ir noslepkavots Pendžābas gubernators Salmaan Taseer, kurš publiski aizstāvēja šo sievieti.

Izrādās, ka mūsu pirms astoņiem mēnešiem aprakstītā situācija nav ne tikai uzlabojusies, bet pat pasliktinājusies. Šobrīd Pakistānā var zaudēt dzīvību gan par tā dēvēto reliģijas zaimošanu, gan vārda brīvības izmantošanu, kas šajā gadījumā bija publisks paziņojums par tiesas spriedumu. Salmaan Taseer noslepkavošana apliecina, cik ārkārtīgi sarežģīta ir šī situācija. Pakistānu reliģija sadala tādā ziņā, ka iet bojā abu pušu — kristiešu un musulmaņu — cilvēki, tostarp arī vietējo elišu pārstāvji. Publiski pausts atbalsts par grozījumiem Pakistānas Kriminālkodeksā un jo īpaši tā 295.C pantā, kurā noteikts nāvessods par zaimošanu, arī ir saistīts ar nāves risku.

Tomēr mums no Pakistānas politiķiem un jo īpaši no opozīcijas, piemēram, Pakistānas musulmaņu līgas, kas neļauj valdībai grozīt minēto kodeksu, jāprasa drosmīga rīcība. Mēs arī varam atbalstīt Minoritāšu lietu ministrijas darbu un, piemēram, palīdzēt premjerministra Gilani valdībai tādos jautājumos kā žurnālistikas un plašsaziņas līdzekļu ziņojumu, kā arī izglītības materiālu skolās uzlabošanā. Šodien Eiropas Parlaments neiejaucas Pakistānas iekšējās lietās, bet vienkārši vērš uzmanību uz Pakistānas 1973. gada Konstitūcijas 20. pantu un tajā noteikto reliģiskās pārliecības brīvību.

  Marie-Christine Vergiat, autore. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt šo runu, sakot, ka ar lielu ieinteresētību izlasīju kopīgo rezolūciju par Pakistānu, jo īpaši gubernatora Salmaan Taseer slepkavību. Tā ir īpatnējs pretstats rezolūcijai, ko šorīt pieņēmām par kristiešu minoritātēm.

Mēs visi šeit esam apņēmušies — vismaz es tā ceru — aizsargāt vārda brīvību, pārliecības brīvību un reliģiskās pārliecības brīvību. Mums vienlīdz rūp tās personas, kas kļūst par vajāšanas upuriem savas reliģiskās izvēles dēļ, tostarp tad, kad viņi izlemj mainīt reliģiju vai kad nevēlas ticēt Dievam.

Ja vēlamies apkarot fundamentālismu neatkarīgi no tā veida, mums vienādi jāizturas pret visiem šā fundamentālisma upuriem. Neviena reliģija nav un nekad nav bijusi pilnībā aizsargāta pret novirzēm uz neiecietību. Atcerēsimies Amerikas indiāņu masveida noslepkavošanu, jo īpaši Karību jūras reģionā un Latīņamerikā. Atcerēsimies baismo krusta karu, inkvizīciju vai reliģiskos karus starp katoļiem un protestantiem. Atcerēsimies antisemītismu, kam 20. gadsimtā bija katastrofālas sekas un kas atklāti vai apslēpti turpinās vairākās ES dalībvalstīs.

Katrai reliģijai ir sava veida fundamentālisms, un šāda fundamentālisma pirmie upuri nereti ir šo reliģiju mērenie piekritēji. Raugoties no šādas perspektīvas, Pendžābas gubernatora Salmaan Taseer noslepkavošana ir klasisks piemērs. Šo cilvēku noslepkavoja, jo viņš bija iecietības paraugs un uzdrošinājās nosodīt savā valstī spēkā esošos tiesību aktus par zaimošanu, kā arī to, kā konkrētas ekstrēmistu grupas izmanto šos tiesību aktus tādos gadījumos kā Asia Bibi — kristiete, kurai piesprieda nāvessodu par zaimošanu saskaņā ar Pakistānas Kriminālkodeksu.

Vēl nepieņemamāk ir tas, ka fanātiķu grupas slavē viņa noslepkavošanu. Neaizmirsīsim, ka tiesību aktus par zaimošanu pirmkārt piemēro musulmaņi, ka tie skar visas reliģiskās minoritātes, jo īpaši sievietes, bet arī arodbiedrību aktīvistus, žurnālistus un advokātus, un ka visu šo grupu pārstāvjiem nereti tiek liegtas viņu pamatbrīvības vai viņi ir pat spiesti slēpties.

Tāpēc pienācis laiks Komisijai un Ārējās darbības dienestam mainīt savu politiku, un es vēlos, lai jūs, komisār, iesniegtu precīzu novērtējumu par nolīgumu ar Tunisiju un par nolīgumu ar Pakistānu attiecībā uz demokrātiju un cilvēktiesībām, un es vēlētos, lai Tunisija būtu mācība mums un jums.

  Jean Lambert, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka mēs visi vēlētos paust mūsu līdzjūtību Pakistānas valdības ieceltā Pendžābas gubernatora Salmaan Taseer ģimenei un draugiem, un mēs šodien pieminam viņa nepārprotamo atbalstu Asia Bibi — nostāja, par kuru viņš apzinājās, ka tā ir polemiska un bīstama.

Mēs pamatoti jūtamies apbēdināti saistībā ar viņa noslepkavošanu un reakciju, kāda ir daļai Pakistānas iedzīvotāju, taču mēs nedrīkstam arī aizmirst, ka daudzi viņu apraud un dara to publiski. Šāda rīcība mums ir jāuzslavē, piemēram, plašsaziņas līdzekļu regulatora rīcība pret konkrētiem plašsaziņas līdzekļiem saistībā ar to reportāžu par iespējamo slepkavu.

Tomēr, kā mēs zinām, Pakistānas tiesību akti par zaimošanu apdraud Pakistānas pilsoņus. Gan musulmaņus, gan kristiešus un citas personas ar līdzīgiem uzskatiem, kā jau daudzi runātāji šajā pēcpusdienā ir minējuši. Mēs apzināmies, ka Pakistāna ir jauna demokrātija, kam jārisina konflikti uz tās robežām, un ka tā saskaras ar neseno plūdu, kā arī šajā nedēļā notikušās zemestrīces katastrofālajām sekām. Mēs zinām, ka valdība cīnās, un mēs arī apzināmies, ka tai vajadzīgs mūsu atbalsts, lai Pakistānā attīstītu demokrātiju, tostarp politiski cīnītos pret ekstrēmismu un par vispārējām cilvēktiesībām, un mūsu kā demokrātisku Parlamenta deputātu uzdevums ir atbalstīt visus tos, kas strādā, lai īstenotu labvēlīgas pārmaiņas, un jānodrošina viņiem izteikšanās iespējas, kuras citi viņiem liedz.

Mēs arī prasām Pakistānas valdību rīkoties, tostarp atsaukt atrunas — mūsu nesenās delegācijas laikā Pakistānā mēs valdību uz to mudinājām — attiecībā uz Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, ko šī valdība ratificēja ar lielu daudzumu atrunu. Tāpat mēs vēlamies, lai šī valdība turpina darbu saistībā ar izmaiņām tiesību aktos par zaimošanu, jo tie ir tiesību akti, kurus vairāk izmanto ļaunprātīgi nekā atbilstīgi.

  Tunne Kelam, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi noteikti nosodām Pendžābas gubernatora brutālo noslepkavošanu 4. janvārī. Šo slepkavību īstenoja saistībā ar to, ka Taseer kungs bija pret bēdīgi slavenajiem tiesību aktiem par zaimošanu, kas ir bijuši juridisks attaisnojums citu reliģisko grupu vajāšanai un apspiešanai.

Paužot bažas par ekstrēmistu pieaugošo ietekmi Pakistānā, mēs arī apzināmies, ka mērenie musulmaņi un Pakistānas valdība, kurā Taseer kungs bija ietekmīgs pārstāvis, ir cietuši lielu zaudējumu, tādēļ mēs paužam līdzjūtību viņiem.

Mūs māc bažas par to, ka jaunie advokāti uzslavēja vainīgo, taču mēs arī ņemam vērā to, ka Pakistānas sabiedrības vairākums nosodīja šo slepkavību. Ir svarīgi aicināt ietekmīgas reliģiskas iestādes grozīt tiesību aktus par zaimošanu, un to mēs arī pieprasām. Mēs Pakistānas iestādēm vēlam sekmes, palielinot to centienus cīņā pret ekstrēmismu šajā valstī.

  Mitro Repo, S&D grupas vārdā. – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Salmaan Taseer noslepkavošana būtībā atspoguļo Pakistānas sabiedrībā valdošo reliģisko neiecietību. Taseer kungs bija viens no retajiem, kas uzdrošinājās iebilst pret Pakistānas tiesību aktiem par zaimošanu. Viņš prasīja prezidentam apžēlot Asia Bibi, kristieti, kurai piesprieda nāvessodu par zaimošanu, kā arī apmeklēja šo sievieti cietumā. Mūsdienu Pakistānā tāda pilsoņa liktenis, kurš iebilst pret netaisnību, ir rūgts un nežēlīgs. Vai Asia Bibi būs tāds pats liktenis, ja viņu apžēlos? Vai arī viņu noslepkavos?

Mums ir pamats jautāt, vai tādai valstij kā Pakistānai būtu jāgūst labums no tirdzniecības, ko nodrošina Eiropas Savienība? Parlamentam cilvēktiesību ievērošana jāpadara par ES pamatelementu, kad tas apspriež ārkārtas autonomās tirdzniecības privilēģijas Pakistānai.

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Gubernatora Salmaan Taseer noslepkavošana nav tikai privāta traģēdija, bet ir arī Pakistānas demokrātijas traģēdija.

Visi rezolūcijā izklāstītie notikumi un gadījumi, par kuriem jāpauž nožēla, norāda uz satraucošu faktu, proti, ka Pakistānas sabiedrība nevēlas virzīties uz sekulārismu un ka tajā pieaug reliģiskais ekstrēmisms.

Kā gan Pakistāna var sevi saukt par demokrātiju, ja reliģiskās pārliecības brīvība, kas noteikta tās konstitūcijā, tiek pilnībā ignorēta, jo tiek piemēroti tiesību akti par zaimošanu, pret kuriem iestājās nelaiķis Salmaan Taseer.

Es vēlos, lai Eiropas Savienība apsver ar šādu necilvēcīgu tiesību aktu piemērošanu saistītos sarežģījumus attiecībās ar Pakistānu. Pakistāna daudzējādā ziņā būtu ieguvēja, ja atceltu tiesību aktus par zaimošanu un sodus, kas ir šo tiesību aktu pamatā. Es arī paredzu, ka Pakistānas valdība pastiprinās pasākumus, kas ieviesti, lai cīnītos pret ekstrēmisma izplatīšanos.

Vardarbība izraisa vardarbību, un esmu pārliecināta, ka Pakistāna nevar atļauties visaptveroša pilsoņu kara saasināšanos ar tādiem ekstrēmistu grupējumiem kā Taliban.

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Jau atkal runājam par Pakistānu un jau atkal esam saskārušies ar problēmu un politisku slepkavību. Mēs patiešām jau atkal runājam par šo jautājumu. Pirms dažiem mēnešiem pieņēmām rezolūciju par Pakistānu. Problēma ir atgriezusies un tā savā ziņā ir kā karsts kartupelis. Man šķiet, ka ir kaut kas jāsaka par nepieņemamo neiecietību, ko izrāda pret tiem musulmaņu imamiem, kuri Pakistānā — piemēram, Pendžābā — publiski aicina slepkavot, piedāvājot, vainīgajiem finansiālu atlīdzību. Šādas situācijas ir faktiski notikušas, un Pakistānas iestādes nav uz tām reaģējušas. Ir skaidri jānorāda, ka ir zināma patiesība tajā, ka to rīcības un reakcijas trūkums nozīmē, ka tās ir daļēji atbildīgas par šiem notikumiem.

  William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos uzstāties ar personīgu paziņojumu, proti, es daudz laika pavadīju kopā ar Salmaan Taseer, kad mums abiem bija ap divdesmit gadu. Patiešām mēs bijām draugi. Salmaan man rakstīja uz Parlamentu un uzaicināja kā privātam viesim apmesties gubernatora ēkā Pendžābā. Šī vēstule mani sasniedza, kad gubernators Taseer jau bija noslepkavots.

Salmaan bija šarmants, harizmātisks un ļoti inteliģents cilvēks. Viņš bija arī ļoti spējīgs un racionāls. Viņš liecināja par Pakistānas labākajām tradīcijām — dievbijīgs musulmanis, bet ne fundamentālists. Kā jau tika minēts, Salmaan noteikti atbalstīja kristīgo sievieti, kurai saskaņā ar tiesību aktiem par zaimošanu bija piespriests sods. Salmaan par šo atbalstu samaksāja ar savu dzīvību. Tā bija politiska slepkavība.

Pakistāna nav liela jaunattīstības valsts. Tā ir valsts, kurai ir vairāk nekā 20 kodolieroču kaujas galviņu. Es šodien šeit uzstājos, lai, pirmkārt un galvenokārt, paustu savas dziļās sēras, bet arī lai paustu bažas — mūsu visu bažas — par Pakistānu.

  Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pendžābas gubernatora Salmaan Taseer, kurš vienmēr mudināja uz reliģisko iecietību, vardarbīgā nāve nostiprina ekstrēmistu spēku pasaules acīs. Desmitiem tūkstoši cilvēku, kas piedalījās ielu demonstrācijās pēc šī zvēriskā notikuma, neprotestēja pret slepkavību, bet gan atbalstīja personu, kas to paveica. Taseer kungs dedzīgi iestājās pret tiesību aktiem par zaimošanu, kas paredz nāvessoda piespriešanu zaimotājiem. Vēl tikai nesen, kā jau minēja daži no maniem kolēģiem deputātiem, kristiete vārdā Asia Bibi tika notiesāta uz nāvi par to, ka viņa it kā apvainoja pravieti Muhamedu.

Kā PPP politiskās grupas mērenu uzskatu loceklis Salmaan Taseer bija viena no spēcīgākajām balsīm pret ekstrēmismu. Viņa nāve vājina valdību, kas jau tagad cīnās par politisko izdzīvošanu pēc koalīcijas partnera zaudēšanas. Pakistānā, kurā ir 160 miljoni iedzīvotāju, ir tikai 3 miljoni kristiešu. Kāds ir šīs miermīlīgās minoritātes turpmākais liktenis?

Eiropai ir jāiejaucas tagad, un Delegācija attiecībām ar Dienvidāzijas valstīm, kuras priekšsēdētāja vietnieks es esmu, turpinās atbalstīt cilvēktiesību kustību. Šī slepkavība ir rūpīgi jāizmeklē, un vainīgais, kā arī iesaistītie, ir jātiesā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Jā, situācija Pakistānā ir īpaši sarežģīta gan iekšēju, gan ārēju faktoru dēļ, tāpēc tādi notikumi kā šāda svarīga cilvēka politiska slepkavība reliģisku apsvērumu dēļ nekavējoties satricina visu valsti un sabiedrību. Pēc šāda šoka valsts attīstībā var sākties bīstams pagrieziens reliģiskā fanātisma nostiprināšanās un cilvēktiesību ierobežošanas virzienā. Mūsu rezolūcijai jāpalīdz nodrošināt, ka attīstība tomēr pagriežas citā virzienā un ka pat šajā situācijā Pakistānas valdība joprojām spēj rast spēku, lai atbalstītu cilvēktiesības un pretotos reliģiskajam fanātismam. Mums jāsniedz būtisks atbalsts šādiem centieniem, kā arī neapšaubāmi tiesas varas neatkarībai un aizsardzībai sarežģītās lietās, kas attiecas uz zaimošanu.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es jau vairākkārt esmu paudis noteiktu atbalstu, kad ir runa par striktu rīcību cilvēktiesību aizsardzības jomā ES attiecībās ar trešām valstīm. Tā rīkojos arī šoreiz saistībā ar notikumiem Pakistānā, jo šāda nostāja sniedz vēstījumu, ka Eiropa nepamet tos, kuri atbalsta iecietību, reliģiskās pārliecības brīvību un vienlīdzīgu attieksmi pret minoritātēm. Mēs labi apzināmies, ka kristiešu vajāšana norisinās daudzās valstīs. Ne tikai Pakistānā būtu vajadzīgi tādi vadītāji kā Salmaan Taseer. Tādēļ Eiropas Savienībai jāizmanto katra iespēja vienoti paust to, cik svarīgas ir tās kopējās vērtības, izmantojot Eiropas Ārējās darbības dienestu. Viena šāda kopēja vērtība ir reliģiskās pārliecības brīvība. Ja klaji neiebildīsim pret nežēlīgo rīcību pret kristiešiem vai citām reliģiskām minoritātēm, mēs nevarēsim nopietni uztvert paši savu ticību.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Eiropa nedrīkst bezspēcīgi noskatīties uz notikumiem Pakistānā. Pendžābas gubernatora Salmaan Taseer noslepkavošana ir traģiska un šausminoša rīcība situācijā, kas pēdējo mēnešu laikā ir būtiski pasliktinājusies.

Sadalīšanās starp kristiešiem un musulmaņiem kļūst aizvien izteiktāka, bet tiesību akti par zaimošanu joprojām izraisa daudzus notikumus, kas pārkāpj pamatbrīvības. Tiek apspiests ikviens, kas iebilst vai tikai pauž nosodījumu pret šiem noteikumiem, kā darīja Pendžābas gubernators.

Gubernators tagad ir miris, jo bija mērenu uzskatu cilvēks, kā arī savas mērenās pārliecības dēļ, jo viņam bija drosme iebilst pret šim un citiem noteikumiem, kas pārkāpj pamatbrīvības. Tādēļ, ja Eiropa šajā saistībā nerīkosies skaidri un noteikti, pastāv risks, ka tiks izolēti tie, kas drosmīgi cīnās par jautājumiem, kuri mums būtu jāatbalsta.

  Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Vēlos nedaudz izteikties un kritizēt to, kā daļa Eiropas sabiedrības un arī šā Parlamenta izturas pret Pakistānu un tās cīņu pret terorismu.

Es redzu pārāk daudzus uzbrukumus Pakistānai un to, ka netiek ņemti vērā Pakistānas valdības un pilsoniskās sabiedrības centieni pret ekstrēmismu. Ikvienam ir skaidri jāsaprot, ka 90 % vai vairāk Pakistānas iedzīvotāju ir pret terorismu un ka viņi par to maksā augstu cenu.

Gubernatora Salmaan Taseer nāvi ir nosodījis lielais vairākums cilvēku, kā arī ievērojami reliģiskie pārstāvji. Mērenu uzskatu musulmaņi un visas valdības iestādes arī ir cietušas lielu zaudējumu, un ikvienam tas ir pilnībā jāatzīst.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Reliģiskās pārliecības brīvība ir viena no pamata cilvēktiesībām. Tomēr pasaulē gandrīz katru dienu tā tiek pārkāpta. Tā ir cietsirdīga neiecietība.

Tiesību aktus par zaimošanu pieņēma militārās diktatūras laikā, kas Pakistānā valdīja 80. gados. Nav pieņemams, ka šos tiesību aktus izmanto, lai vajātu reliģiskās minoritātes un katru gadu uz nāvi notiesātu dučiem cilvēku. ES jārīkojas izlēmīgi un saskaņoti, lai pārliecinātu Pakistānas iestādes atcelt šo nežēlīgo tiesību aktu.

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Kad gubernatoru Salmaan Taseer apglabāja, man likās, ka ar viņu kopā tiek apraktas cerības uz mērenu uzskatu un stabilu Pakistānu. Šī darbīgā un izglītotā ierēdņa šaušalīgo noslepkavošanu izraisīja viņa atbalsts Pakistānas drakonisko tiesību aktu par zaimošanu reformai. Jo īpaši viņš aizstāvēja kādas kristietes lietu, kura pašlaik gaida nāvessoda izpildi par islāma apmelošanu — vai spējat tam noticēt?

Mēs šajā Parlamentā jau sen aicinām grozīt vai atcelt šos nožēlojamos tiesību aktus par zaimošanu, ko bieži izmanto pret Pakistānas reliģiskajām minoritātēm. Šī slepkavība uzsver pieaugošo radikālismu Pakistānas sabiedrībā. Ja Jinnah būtu dzīvs, viņš būtu šokēts.

Tikai daži valdošās varas politiķi uzdrošinājās sekot Salmaan Taseer vadībai un ierosināt tiesību aktu par zaimošanu reformu, un tagad to darīs vēl mazāks skaits. Viņiem būs bail. Tādējādi vardarbīgi radikāļi un fanātiķi, kā arī, es baidos, vadošie juristi, uzslavēja slepkavu un aicināja viņu atbrīvot. Šķiet, ka viņi uzvar Pakistānas ideju cīņā. Tāpēc valsts iekšējais terorisms plaukst un zeļ, un mēs šo parādību redzējām vēlreiz pagājušajā nedēļā.

Vai ES tagad var saglabāt stratēģiskas attiecības ar valsti, kas ir tik nestabila — jo īpaši ņemot vērā mūsu dāsnās piekāpšanās saistībā ar tirdzniecību un atbalstu?

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Mēs runājam par divkāršu traģēdiju, pirmkārt, nevainīga cilvēka noslepkavošanu un, otrkārt, par to, ka to izdarīja persona, kam šis cilvēks bija jāaizsargā, proti, viņa miesassargs. Es varu izprast un just līdzi īpaši viņa ģimenei, jo vēl tikai pirms nedēļas notika līdzīgs gadījums citos apstākļos, kad skaista 27 gadus veca īru meitene sava medusmēneša laikā Maurīcijā tika noslepkavota savā guļamistabā, jo ieradās viesnīcas numurā laikā, kad personāls to apzaga. Viņi viņu nožņaudza, iemeta vannā un mēģināja izlikties, ka tā ir pašnāvība. Apstākļi ir atšķirīgi, bet rezultāts ir tāds pats –– ir miris nevainīgs cilvēks.

Pirms dažām nedēļām piedalījos ES un ASV delegācijā Amerikā un tur iepazinos ar Pakistānas ārlietu ministru. Viņš radīja ļoti racionāla, saprātīga un taisnīga cilvēka iespaidu, kā arī uzsvēra, ka reliģija nozīmē iecietību un ka mums jācenšas šis vēstījums nodot ekstrēmistiem un fundamentālistiem.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar Pendžābas gubernatora Salmaan Taseer slepkavību īpaši satraucoša ir šīs vardarbības vēsture.

Tas, ka šī slepkavība notika ar Pakistānas garīgo vadītāju klusu piekrišanu un ka vietējie advokāti atbalsta slepkavu, nozīmē, ka Pakistānas sabiedrība pieņem slepkavību, ko izdara reliģiskas neiecietības dēļ. Pakistānas tiesību akti par zaimošanu ļauj vajāt reliģiskās minoritātes, draudot tām ar nāvessodu, kā notika Asia Bibi — piecu bērnu mātes — gadījumā, kura pašlaik cietumā gaida soda izpildi.

Tāpēc mēs patiesi nevaram palikt vienaldzīgi pret notiekošo. Mūsu spiediens uz Pakistānas pārvaldi ir samērā pamatots, un es paredzu līdzvērtīgu visu pasaules brīvo un demokrātisko spēku reakciju. Mēs nevaram mūsdienās — trešajā gadu tūkstotī — pieņemt brutālu rīcību, kādu viduslaikos apspiedēji īstenoja pret reliģijas pārkāpējiem.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirmkārt, man jānorāda, ka situācija Pakistānā ir samērā satraucoša ne tikai šajā gadījumā, bet vispārīgā līmenī. Pakistānas problēmas nedrīkst apsvērt kā kaut ko attālu, jo mēs pārāk labi apzināmies, ka problēmas, kas rodas Āzijas vidienē — neatkarīgi no tā, vai tās ir ekonomikas, etniskas vai pat emigrācijas problēmas — agrāk vai vēlāk nonāks arī Eiropas Savienībā. Tādējādi mums patiesi jārisina Pakistānas problēma. Pakistānu īpaši nospiež divas problēmas, no vienas puses, nepārtrauktie uzbrukumi no Afganistānas un Indijas un, no otras puses, jautājums, kas šajā sēdē mums ir svarīgākais — musulmaņu ekstrēmisti, kuriem par upuri krita arī Salmaan Taseer. Tādēļ es prasu Eiropas Parlamentam pārliecināt Pakistānu par mūsu atbalstu, lai pēc iespējas ātrāk situācijai rastu apmierinošu risinājumu.

  Monica Luisa Macovei (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Gubernatora Salmaan Taseer, aizrautīga iecietības un Pakistānas minoritāšu tiesību aizstāvja, slepkavība ir apliecinājums dramatiskam cilvēktiesību pārkāpumam. Vārda brīvības un reliģiskās pārliecības brīvības izmantošana Pakistānā saskaņā ar tiesību aktiem ir sodāma ar apcietinājumu vai pat nāvi. Salmaan Taseer samaksāja ar savu dzīvību ne tikai par to, ka atbalstīja reliģiskās pārliecības brīvību, bet arī par to, ka atbalstīja citu cilvēku dzīvību un brīvību. Mums jāatbalsta tie, kas drosmīgi cīnās par cilvēktiesībām un demokrātiju, riskējot ar savām dzīvībām. Mēs mudinām Pakistānas iestādes sodīt noziedzniekus un līdzvainīgos, kā arī atcelt tiesību aktus par zaimošanu.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Gubernatora Salmaan Taseer slepkavība patiešām ir brutāls un traģisks noziegums. Viņu nogalināja islāma ekstrēmisti, jo viņš atbalstīja izmaiņas tiesību aktos par zaimošanu. Šī slepkavība ir traģēdija Pakistānai, bet ko tā nozīmē rietumiem?

Mēs nevis darām visu iespējamo un apkarojam islāma fundamentālistu dziļāku iesakņošanos Eiropā, bet cenšamies situāciju pieklusināt. Šarija likumu tagad jau atzīst dažos AK tribunālos. Ir dažas iekšpilsētu teritorijas, kurās piemēro Šarija likuma de facto rīkojumu. Eiropa, kurā radās renesanse, apgaismība, rūpnieciskā revolūcija un zinātniskā laikmeta brīnumi, tagad kūtri padodas 6. gadsimta ideoloģijai.

Valdības baidās pretoties politiskā korektuma un dažu islāma valstu ekonomikas varas dēļ. Mums jāatbalsta mērenu uzskatu un progresīvie cilvēki tādās valstīs kā Pakistāna, bet pirmkārt mums jānosaka, ka Šarija likumam un islāma fundamentālistiem nav vietas modernā, rietumu un liberālā demokrātijā.

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pirmkārt vēlos pateikt, ka nosodu Pendžābas provinces gubernatora brutālo noslepkavošanu. Viņš bija svarīga persona Pakistānas politiskajās aprindās un viņu cienīja viņa drosmīgās cīņas dēļ pret ekstrēmistiem, neiecietību un fanātismu. Pirms septiņiem mēnešiem es šeit atbalstīju nepieciešamību steidzami pārskatīt noteikumus, kas tā dēvētajos „tiesību aktos par zaimošanu” attiecas uz reliģiska rakstura pārkāpumiem.

Es vēlos jums atgādināt, ka iespējas šos tiesību aktus izmantot ļaunprātīgi rada neiecietību, kas rosina reliģisku vardarbību, kā arī veicina reliģisko minoritāšu diskrimināciju, iebiedēšanu un vajāšanu. To apliecina fakts, ka Asia Bibi gadījumā tas faktiski noveda pie gubernatora Taseer noslepkavošanas. Manuprāt, Pakistānas iestādēm ir jārīkojas un jāpierāda sava apņemšanās cīnīties pret ekstrēmismu šajā valstī, atceļot tiesību aktus par zaimošanu. Tādēļ vēlos aicināt Pakistānas iedzīvotājus būs saprātīgiem, kā jau to uzsākusi Pendžābas nelaiķa gubernatora meita Shehrbano Taseer.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt runu, paužot līdzjūtību Pakistānas pilsoņiem un manas skumjas, ka ir zaudēts tik ievērojams politiķis kā Salmaan Taseer.

Esmu nobažījies par to, ka cilvēki ar konkrētu pārliecību un reliģiskās grupas, tostarp kristieši, joprojām tiek vajāti šajā valstī, kā to apliecina bēdīgi slavenais gadījums ar sievieti, kura, pamatojoties uz Šarija likumu un tiesību aktiem par zaimošanu, faktiski gaida nāvessoda izpildi. Tas, ka islāma ekstrēmistu grupas turpina darboties Pakistānas drošības dienestu iekšienē, nesekmē valsts stabilitāti un nepārprotami grauj ticību šai valsti, ko pārvalda saskaņā ar juridiskas valsts tiesību aktiem. Es ceru, ka reformu process valstī turpināsies, tādēļ vēlos aicināt visus politiskos spēkus, tostarp reliģiskās iestādes, sniegt lielāku atbalstu mēreniem uzskatiem, iecietībai un savstarpējai cieņai starp kopienām.

  Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Daudzējādā ziņā Pakistāna ir nestabila valsts. Tā ir politiski nestabila, jo valdība nav pietiekami spēcīga, lai efektīvi īstenotu savu mēreno uzskatu politisko un ekonomikas stabilizāciju, un jo armijas ofensīva pret ekstrēmistiem robežu reģionos faktiski sekmē pretestības palielināšanos. Tā ir ekonomiski nestabila, jo globālā finanšu krīze un postošie plūdi valstī ir aizkavējuši tās attīstību par vairākiem gadiem. Tā ir sociāli nestabila, jo desmitgažu gaitā sociālās struktūras nav attīstījušās tā, lai ļautu vairākumam sabiedrības kopīgi izmantot ekonomikas attīstību.

Mums Eiropas Savienībā jāiesaistās dialogā ar šīs valsts politisko grupu, lai veicinātu apziņu, ka ir vajadzīgas būtiskas ekonomikas un sociālās izmaiņas, lai cilvēkiem būtu izredzes, kas viņiem piedāvā vairāk par ekstrēmisma un fundamentālisma alternatīvām.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Naidīgākie un vardarbīgākie režīmi ir bijuši antireliģiskie jakobīņu, nacistu un komunistiskais režīms Eiropā. Tādēļ neuzskatu, ka ir lietderīgi Vergiat kundzei tik raudulīgi uzbrukt reliģijām. Tomēr fakts ir tāds, ka reliģijas nereti izmanto ļaunprātīgi ideoloģiskiem mērķiem, pret ko mums ir jācīnās. Tāds piemērs ir arī Pakistānas gadījumā.

Tomēr, no otras puses, mēs nedrīkstam aizmirst, ka Pakistānu izveidoja, pamatojoties uz reliģiskiem kritērijiem laikā, kad sadalījās Indija. Tā ir valsts bez vēstures, taču britu koloniālā lielvara, dodoties prom no tās, izveidoja to par musulmaņu valsti. Tādēļ mums jāsaprot, ka tā ir islāma valsts. Tomēr mums jāuzstāj, ka šī valsts jāorganizē saskaņā ar iecietības standartiem un ka jānodrošina reliģiskās pārliecības brīvība. Pret kristiešiem jāizturas ar lielāku cieņu, nekā līdz šim, un ES jāizrāda konkrētāka apņēmība, īstenojot tās uzdevumu atbalstīt šo grupu. Galu galā, ja Eiropa neatbalsta pasaules kristiešus, kas to darīs?

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Ne viens vien no mums apgalvoja, ka Salmaan Taseer bija cilvēks, kas iestājās par neaizsargātām sievietēm un reliģisko minoritāšu pārstāvjiem — gan vārdos, gan darbos. Viņš cīnījās pret netaisnību. Taseer kungs atbalstīja demokrātisku valsti un iebilda pret Pakistānas bargajiem tiesību aktiem par zaimošanu, apgalvojot, ka tos izstrādāja cilvēki, kas tādēļ varētu tos arī grozīt.

Vairāki runātāji jau minēja, cik dedzīgi viņš aizstāvēja kristieti, kurai piespriests nāvessods, un centās atcelt viņas spriedumu. Tie visi bija viņa darbi taisnīguma vārdā. ES jāatbalsta tie spēki Pakistānā, kas cenšas ieviest reformas, jo ne visi Pakistānā atbalsta fundamentālistus. Ārpolitikā ES ir gudri jāapsver tās nostāja Pakistānas situācijā.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates ir vēl viens apliecinājums, ka Eiropas Savienība ir šokēta par Pendžābas provinces gubernatora Salmaan Taseer brutālo noslepkavošanu Islamabadā 4. janvārī. Augstā pārstāve Ashton kundze ir asi nosodījusi šo slepkavību savā 4. janvāra paziņojumā. Viņa mudināja Pakistānas iestādes notiesāt šā nozieguma izdarītājus. Šī slepkavība ir vēl satraucošāka, jo, pamatojoties uz pieejamajiem ziņojumiem, ir saistīta ar Taseer kunga pausto atbalstu kristietei vārdā Asia Bibi, kurai piespriests nāvessods saskaņā ar apšaubāmām apsūdzībām par zaimošanu.

Jāpiebilst, ka 2010. gada 12. novembrī Augstā pārstāve Ashton pauda dziļas bažas par Asia Bibi piespriesto nāvessodu. Viņa aicināja Pakistānu atcelt nāvessodus un ņemt vēra cilvēktiesības, kas noteiktas starptautiskās konvencijās, kurām šī valsts ir līgumslēdzēja puse.

Eiropas Savienība ir Pakistānas valdībai vairākkārt ierosinājusi jautājumu attiecībā uz tiesību aktu par zaimošanu turpmāko piemērošanu saistībā ar šo cilvēktiesību dialogu. Mēs apzināmies, ka tiesību akti par zaimošanu to pašreizējā redakcijā ir piemēroti ļaunprātīgai izmantošanai un nereti tiek izmantoti pret reliģiskām minoritātēm. Mēs arī zinām, ka nepatiesas apsūdzības tiek izmantotas kā līdzeklis, lai risinātu privātus strīdus vai gūtu personīgu labumu.

Pārliecību sniedz Pakistānas valdības iepriekš veiktie pasākumi, lai mēģinātu grozīt šo tiesību aktu polemiskākos aspektus. Protams, vislabāk būtu, ja tiesību aktus par zaimošanu atceltu pilnībā. Jāpauž nožēla, ka Taseer kunga noslepkavošanas lietā ir plašs sabiedrības atbalsts slepkavam. Mūs māc bažas, ka rīkojumi (fatwas) tika izdoti ne tikai attiecībā uz Taseer kungu, bet arī uz citām personām, kas atbalsta reformu attiecībā uz tiesību aktiem par zaimošanu. Nedrīkst pieļaut kūdīšanu uz naidu un vardarbību, nesodot šādus kūdītājus.

Pakistānas valdības pienākums ir aizsargāt tās pilsoņus, un mēs paļaujamies, ka tā darīs visu iespējamo, lai garantētu viņu drošību. Ir bažas, ka Taseer kunga noslepkavošana atspoguļo ekstrēmisma un neiecietības pieaugumu Pakistānā. Mums jārisina šī situācija un rūpīgi jāapsver, kā rīkoties, zinot, ka valdība un valstu demokrātiskās iestādes turpina saskarties ar smagām problēmām. Vēlos skaidri norādīt –– nav citas alternatīvas kā vien turpināt nostiprināt demokrātiskos un progresīvos spēkus Pakistānas pilsoniskajā sabiedrībā.

Pakistānas Konstitūcijā nepārprotami ir aizsargātas minoritāšu tiesības, attiecīgi valdībai ir jārisina ekstrēmisma problēma ne tikai pierobežu reģionos, bet arī Pakistānas pilsētu ielās. Mums jāturpina uzsvērt izglītība mūsu attīstības sadarbībā un vairāk jāpaveic, lai veicinātu iecietību izglītības sistēmā, jo īpaši attiecībā uz minoritātēm. Mēs labi apzināmies reliģiskajām minoritātēm piederošo personu neaizsargātību Pakistānā, tas neattiecas tikai uz kristiešiem, bet arī uz hindiem, šiasiem, ahmadiem un citām reliģijām. Eiropas Savienībai jāatbalsta viņu kopējais mērķis, nevis tikai konkrētas grupas vai reliģijas mērķis, jo tas būtu izdevīgi tiem, kuri vēlas padziļināt nošķirtību starp kristiešiem un musulmaņiem.

Mēs turpināsim koncentrēt uzmanību uz nepieciešamību pilnībā atbalstīt katras personas tiesības uz reliģiskās pārliecības brīvību Pakistānā un citās vietās.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pēc neilga laika.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – Vēlos paust sašutumu par Pendžābas provinces gubernatora Salmaan Taseer noslepkavošanu Pakistānā 2011. gada 4. janvārī par to, ka viņš klaji iebilda pret tiesību aktiem par zaimošanu. Atbilstīgi rietumu sabiedrības vērtībām slepkavību uzskata par smagāko noziegumu. Tāpēc ir grūti saprast, kā kāds var izdarīt slepkavību atriebības dēļ. Pārliecības un reliģiskās pārliecības brīvība ir tikpat svarīga, cik vārda brīvība, kas starp šīm brīvībām var izraisīt konfliktus. Tomēr, ja valdības jebkādā veidā nosaka to, ko uzskata par zaimošanu, tas nav pieņemams vārda brīvības ierobežojums. Modernai sabiedrībai par likumīgiem jāatzīst visu cilvēku viedokļi, kas tiek pausti neaizskarošā veidā. Turklāt, ja Pakistāna vēlas kļūt par iecietīgu sabiedrību, ir jānosoda šādi barbariski akti, ko izraisa reliģiskie fundamentālisti. Šis gadījums ir vēl viens atgādinājums tam, ka dažos pasaules reģionos joprojām nav vārda brīvības. Ņemot vērā šīs valsts vēsturi, Salmaan Taseer rīkojās drosmīgi, klaji izsakoties pret tiesību aktiem par zaimošanu un aizstāvot vārda brīvību. Jāpauž nožēla, ka tas galu galā viņam maksāja dzīvību.

(1) Sk. protokolu.