Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 20. janvāris - Strasbūra

11.3. Irāna, jo īpaši Nasrin Sotoudeh lieta

  Priekšsēdētājs. Nākamais darba kārtības punkts ir debates par septiņiem rezolūciju priekšlikumiem attiecībā uz Nasrin Sotoudeh⁽¹⁾.

  Bastiaan Belder, autors. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Tieši pirms nedēļas Nobela prēmijas ieguvēja Shirin Ebadi publicēja vaļsirdīgu rakstu žurnālā „The Wall Street Journal” par savu draudzeni, Irānas cilvēktiesību advokāti, Nasrin Sotoudeh, kam nesen piesprieda 11 gadu cietumsodu. Ebadi kundze aicināja rietumus pievērst lielāku vērību Sotoudeh kundzes lietai un visiem drosmīgajiem cilvēktiesību aizstāvjiem Irānas Islāma Republikā.

Šī Parlamenta debates ir daļa no reakcijas saistībā ar Ebadi kundzes steidzamo aicinājumu. Mēs nedrīkstam aizmirst Nasrin Sotoudeh un visus viņas biedrus cīņā par pamattiesībām Irānā un mēs to nedarīsim. Tāds, priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, arī būs ziņojuma vēstījums, un es ceru šo ziņojumu iesniegt Ārlietu komitejas vārdā marta sēdē, kā arī ceru, ka jūs visi balsojumā to atbalstīsiet. Spēcīga, vienota Eiropas balss par Irānas iedzīvotāju tiesībām.

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Jau atkal esam spiesti runāt par cilvēktiesībām Irānā pēc tam, kad Nasrin Sotoudeh tika piespriests 11 gadu cietumsods. Viņai ir aizliegts praktizēt jurisprudenci, bet mums ir jānodrošina taisnīgums.

Irānā tiesiskums vairs netiek ievērots un tā nav, un tiesas vara ir īpaši politizējusies. Cilvēktiesību aizstāvību uzskata par darbību pret valsts drošību. Nasrin Sotoudeh, advokāte un divu bērnu māte, ir apsūdzēta par darbību pret valsts drošību. Viņa, cita starpā, aizstāvēja Zahra Bahrami, Irānas nīderlandiešu izcelsmes pilsoni, kurai piesprieda nāvessodu pirms Nīderlandes diplomāti ar viņu paspēja aprunāties, un tas notika apstākļos, kuros ir apšaubāma pienācīga procesa ievērošana.

Nasrin Sotoudeh ir un bija spēcīga sieviete, kas iestājās par taisnīgumu, taču mēs redzam vāju režīmu, kas apspiež savus pilsoņus, nevis rūpējas par viņu labklājību. Augstā pārstāve Ashton kundze apmeklēs Stambulu vēlāk šajā mēnesī, lai censtos panākt, ka Irānas režīms sāktu sadarboties ar starptautisko kopienu kodoljautājumos. Ekonomiskajām sankcijām ir viens mērķis. Es šaubos, ka tās nodrošinās vēlamo rezultātu, pirms tam nesamērīgi nekaitējot Irānas iedzīvotājiem un Irānai tādēļ nekļūstot aizvien atkarīgākai no bargās valdības.

Tomēr, lai gan esmu skeptiski noskaņota attiecībā uz ekonomisko sankciju ietekmi, esmu pārliecināta, ka sankcijas pret personām, kas ir atbildīgas par tādiem cilvēktiesību pārkāpumiem kā cenzūra, izvarošana, mocīšana un nāvessodu izpilde, būs efektīvs un vajadzīgs pasākums, lai pārtrauktu šo nesodāmību un cienītu taisnīgumu, par ko iestājās Nasrin Sotoudeh. Cilvēktiesības acīmredzami ir Irānas režīma Ahilleja papēdis.

Priekšsēdētāja kungs, kamēr esmu pie mikrofona, vēlējos lūgt jūs mudināt mūsu Itālijas kolēģus pieklust, jo ir patiešām grūti uzstāties, ja viņi sēžu zālē sāk sarunāties pēc tam, kad viņu jautājums ir ticis izskatīts.

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, jūs dzirdējāt Schaake kundzes aicinājumu. Arī citi kolēģi ir lūguši jums apklust. Ja jums ir apspriežams kas privāts, varat to darīt ārpus šīs telpas.

  Struan Stevenson, autors. – Priekšsēdētāja kungs! Es šodien grasījos Irānas Islāma Republiku salīdzināt ar nacistisko Vāciju, bet jāsaka, ka daudzējādā ziņā tā ir vēl sliktāka. Mullas šogad ir jau pakāruši 65 cilvēkus. Desmit no tiem pakāra vakar: vispirms viņiem uzlika lielus naudassodus un konfiscēja viņu mājas un tad katru nežēlīgi nopēra pirms aizvilka līdz karātavām. Pēdējo četru nedēļu laikā ir pakārti 87 cilvēki.

Mahmoud Ahmadinejad noliedz holokaustu un neieredz ebrejus; viņš apgalvo, ka vēlas Izraēlu noslaucīt no zemes virsmas, turklāt viņš izgatavo kodolieročus, kas viņam to ļaus īstenot. Viņš un Ali Khamenei nežēlīgi apspiež Irānas pilsoņus, tos regulāri pakarot, mokot, līdz nāvei nomētājot ar akmeņiem, veicot amputācijas un perot, kā arī izpildot nāvessodus bērniem un pat grūtniecēm. Diviem Mashadas cietuma ieslodzītajiem pagājušajā nedēļā amputēja rokas; diviem ir piespriesta amputācija un šos spriedumus drīz izpildīs.

Ikviens, kas cenšas atmaskot šo ļaunumu, nekavējoties pats kļūst par mērķi. Nasrin Sotoudeh ir šāds gadījums: drosmīga cilvēktiesību advokāte, kas ir aizstāvējusi daudzus nevainīgus cilvēkus, kurus šis fašistiskais režīms ir netaisni notiesājis uz nāvessodu un izpildījis to. Viņas necilvēcīgais 11 gadu apcietinājums par viņas darba veikšanu ir apvainojums cilvēcībai. Īstie noziedznieki ir Teherānas tirāni un viņi tiks notiesāti. Viņi uzskata, ka viņu kritiķi rietumos ir daļa no starptautiskas sazvērestības, lai gāztu viņu režīmu. Es noteikti piedalītos šādā projektā. Nekad nedrīkst ļaut valdīt ļaunumam, un jo ātrāk Irānā tiks atjaunota brīvība, demokrātija, cilvēcība un sieviešu tiesības, jo labāk būs visai pasaulei.

  Rosario Crocetta, autors. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Prasot nekavējoties atbrīvot Nasrin Sotoudeh, mēs mudinām Eiropas Savienību un tās dalībvalstis darīt vairāk, lai atbrīvotu Irānas pilsoņus un pasauli no viena no nežēlīgākajiem un autoritārākajiem režīmiem vēsturē.

Irānas Islāma Republikas raksturīga iezīme ir ne tikai draudi, ko tā rada mieram pasaulē ar tās kodolprojektu, kurš varētu izraisīt kodolkaru, bet arī tās nelikumīgās vēlēšanas; cilvēku, kas pieprasa brīvas vēlēšanas, masveida apcietināšanas; pretinieku noslepkavošana; režīma neatbalstītāju izvarošana un fiziska aizskaršana; tiesu procesu netaisnība, kad lēmumus var paredzēt tiklīdz kā ir izteiktas apsūdzības; nopietna diskriminācija pret sievietēm un homoseksuāļiem un vārda brīvības un biedrošanās brīvības trūkums. Ir pilnīgi neticami Irānas apcietināto apstākļi Camp Ashraf, kur viņus pakļauj vardarbībai un pat apmētā ar akmeņiem.

Irānā katru dienu vismaz diviem cilvēkiem, tostarp bērniem, tiek piespriests nāvessods, un viņu vienīgā vaina ir neizpatikšana režīmam. Juridiskās liecības nereti iegūst, nežēlīgi un prasmīgi izmantojot brutālas mocīšanas metodes. Šī kritika noteikti nav vērsta pret islāmu, kura pamatā ir miers, bet gan pret Irānas režīmu. Nasrin Sotoudeh apcietināšana un notiesāšana apliecina jauna līmeņa tiesas krāpšanos, jo šajā gadījumā uzbrukums un notiesāšana ir vērsti pret cilvēku aizstāvi, kas nozīmē, ka Irānas pilsoņi pat nedrīkst sevi aizstāvēt.

  Cristian Dan Preda, autors. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan Irāna sāk nedaudz piekāpties kodoljautājumos, mums diemžēl nākas secināt, ka tās durvis ir cieši slēgtas, kad runa ir par cilvēktiesībām.

Nasrin Sotoudeh lieta to pilnībā apliecina. Viņu sodīja par viņas cilvēktiesību aizsardzības darbu, pieņemot īpaši smagu spriedumu: 11 gadu cietumsods, aizliegums praktizēt jurisprudenci nākamos 20 gadus un aizliegums pamest valsti. Šo spriedumu pieņēma tiesas sēdē, kas bija tīrais izsmiekls.

Lietai noteikti nav gadījuma raksturs. Tā ietilpst Irānas režīma stratēģijā sistemātiski apklusināt cilvēktiesību aktīvistus. Pret advokātiem, kas strādā ar cilvēktiesību jautājumiem, tiek vērsta virkne bargu spriedumu, un mums ir jāizrāda solidaritāte šiem drosmīgajiem cilvēkiem, kuri atbalsta cilvēktiesības un rīkojas šajā saistībā, neraugoties uz draudiem, mocīšanu un apcietinājumu.

  Raül Romeva i Rueda, autors. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos paust nožēlu, ka mums jau atkal nākas runāt par Irānu, bet mums patiešām tas jādara. Mums tas patiešām jādara, jo stāvoklis Irānā ir īpaši problemātisks un dramatisks.

Tādēļ ir svarīgi, lai Parlaments vēlreiz atkārto savu aicinājumu atbrīvot visus ieslodzītos, kas apcietināti pārliecības dēļ, tostarp tos, kuri pēdējā gada laikā ir aizturēti saistībā ar to mierīgajām — es atkārtoju — mierīgajām politiskajām un cilvēktiesību darbībām. Šim Parlamentam vēlreiz ir jāaicina Irānas iestādes ņemt vērā starptautiski atzītas tiesības uz vārda un pulcēšanās brīvību, kā arī noteikti jānosoda īpaši bargais spriedums Nasrin Sotoudeh lietā un jāuzslavē viņa par drosmi un darbību.

Tādēļ arī Parlamentam ir jāapsver Sotoudeh kundzes jautājums, kā arī viņas biedri cilvēktiesību aktīvisti un ieslodzītie, kas apcietināti pārliecības dēļ, un jāpieprasa viņu tūlītēja atbrīvošana. Mums jāpauž bažas par aizvien biežāk piespriesto aizliegumu pamest Irānu, kas ir pamatojums loģiskam secinājumam, ka iestādes palikšanu Irānā uzskata par sodu.

Mums jāaicina iestādes cīnīties pret drošības spēkos iesaistīto cilvēktiesību pārkāpēju nesodāmību un arī jāatkārto mūsu prasība veikt neatkarīgu izmeklēšanu par iespējamām ārpustiesas nāvessodu izpildēm kopš jūnijā notikušajām pretrunīgajām prezidenta vēlēšanām, kā arī prasība tiesāt iespējamos vainīgos. Acīmredzot mums ir arī strikti jānosoda spridzināšana Čabaharā un jāpauž līdzjūtība upuru ģimenēm un ievainotajiem.

Visbeidzot, vēlos sacīt, ka mūs patiešām satrauc konkrētu reliģisku un etnisko grupu vajāšana Irānā. Mums jāpauž mūsu pārliecība, ko atbalsta Eiropas jaunākā vēsture, ka uz mieru balstīta un līdzsvarota sabiedrības un politiskā attīstība ir iespējama tikai tad, ja tiek ņemti vērā dažādu reģionu kultūras un sociālie centieni.

  Bogusław Sonik, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Nasrin Sotoudeh mums deva iemeslu par sevi runāt iepriekšējās Eiropas Parlamenta debatēs par cilvēktiesību trūkumu Irānā, kad 2010. gada 4. septembrī viņu apcietināja, apsūdzot propagandā pret valsti, sazvērestībā un darbības plānošanā pret valsts drošību. Viņu turēja apcietinājumā četrus mēnešus. Tagad pēc tiesas šai izcilajai cilvēktiesību aizstāvei un Nobela prēmijas laureātes Shirin Ebadi dedzīgai līdzstrādniecei ir piespriests 11 gadu cietumsods ar 20 gadu aizliegumu praktizēt jurisprudenci un izbraukt no Irānas. Atcerēsimies, ka arī citiem politieslodzītajiem ir piespriesti ilgi cietumsodi. Shiva Nazar Ahari, 26 gadus vecajai sieviešu tiesību aktīvistei, ir piespriesti četri gadi cietumā un 74 pērieni par to pašu noziegumu.

Mums skaidri jāuzsver mūsu pretestība pret pamata cilvēktiesību — biedrošanās brīvības, vārda brīvības, tiesību uz domu brīvību un tiesību uz taisnīgu tiesu — neiedomājamiem pārkāpumiem. Nasrin Sotoudeh, kas ir veltījusi savu dzīvi cīņai par cilvēktiesību aizstāvību, aizstāvot nepilngadīgas personas, kurām ir piespriests nāvessods, un cilvēkus, ko apvaino par mierpilnu protestu rīkošanu, kā arī cieši sadarbojoties ar opozīciju, ir kļuvusi par tiešu apliecinājumu cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā. Eiropas Savienība nevar turpināt pasīvi novērot šo nevienlīdzīgo cīņu starp Irānas sabiedrību un šo režīmu.

  Corina Creţu, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Mēs arī atbalstām prasību nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot Nasrin Sotoudeh un visus Irānas ieslodzītos, kas apcietināti pārliecības dēļ. Pēc krāpšanās vēlēšanās, kas nodrošināja, ka prezidenta Ahmadinejad režīms saglabā varu, tūkstošiem Irānas iedzīvotāju samaksāja ar brīvību par savu drosmi protestēt pret aizvien represīvāko režīmu. Pēc vairāku mēnešu izolācijas un mocīšanas Nasrin Sotoudeh piesprieda 11 gadu cietumsodu, jo kā advokāte un cilvēktiesību kampaņu dalībniece viņa aizstāvēja cilvēktiesības un Teherānas valdības pretiniekus, tostarp Nobela Miera prēmijas laureāti.

Kopā ar vairākiem disidentiem, dučiem žurnālistu un emuāristu, kas uzdrošinājās izmantot savu pamatbrīvību, proti, paust savu pārliecību, arī saskaras ar nepieņemamu attieksmi Irānas cietumos. Manuprāt, saistībā ar Eiropas Savienības apņemšanos atbrīvot šos demokrātijas cīnītājus ir jāpauž ne tikai publisks protests, bet Eiropas Ārējās darbības dienestam ir arī jāīsteno konkrēti pasākumi, lai mobilizētu starptautisko kopienu un īstenotu kopēju spiedienu ar mērķi panākt, ka tiek pārtraukti šie cilvēktiesību pārkāpumi Irānā.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mēs šajā Parlamentā nekad nedrīkstam aizmirst, ka brīvība piedalīties debatēs un paust atšķirīgu viedokli, kas mums Eiropā ir nodrošināta, daudzās pasaules vietās ir ierobežota vai tās nav vispār. Nevienā vietā tas nav tik acīmredzams kā Irānā.

Jau atkal mēs šajā Parlamentā apspriežam baisu cilvēktiesību situāciju šajā islāma republikā. Kā advokāte Nasrin Sotoudeh ir palīdzējusi daudziem opozīcijas atbalstītājiem, kas bija aizturēti un mocīti pēc krāpnieciskajām prezidenta vēlēšanām pirms 18 mēnešiem. Viņa ir arī pārstāvējusi nepilngadīgos, kam piespriests nāvessods — patiesi varonīgs darbs valstī, kurā bērniem dedzīgi izpilda nāvessodus. Viņu apcietināja pagājušā gada septembrī, apsūdzot propagandas izplatīšanā un sazvērestībā, kas kaitē valsts drošībai. Tagad viņai ir piespriests 11 gadu cietumsods un aizliegums 20 gadus praktizēt jurisprudenci.

Viņa ir jāatbrīvo nekavējoties un bez nosacījumiem. Es aicinu Komisijas priekšsēdētaja vietnieci/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos to skaidri norādīt.

Parlaments un Komisija ir izlēmīgi uzsvēruši cilvēktiesību pārkāpumus, ko īsteno šis brutālais un gandrīz pretīgais prezidenta Ahmadinejad režīms. Ir laiks Padomei priekšplānā izvirzīt ES kopējās vērtības, nevis atsevišķas dalībvalstu komerciālās intereses šajā valstī.

  Marco Scurria (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Mēs jau atkal piedalāmies debatēs par cilvēktiesību un demokrātijas pārkāpumiem Irānā. Šis gadījums attiecas uz advokāti, kura aizstāv cilvēktiesību aktīvistus Irānā.

Patiešām režīma mērķis ir atrisināt problēmu tās saknē, proti, vairs nevis tikai apcietinot cilvēkus, kuri cīnās par savām tiesībām, bet ķerties pie tiem, kas viņus aizstāv, lai tiem, kuri vēlas pretoties prezidenta Ahmadinejad režīmam, vienkārši parādītu, kurā virzienā pūs vējš.

Esmu gatavs derēt, priekšsēdētāja kungs, ka pēc dažām nedēļām, mēs atkal būsim šajā sēžu zālē, lai runātu par citu pamattiesību pārkāpumu gadījumu Irānā. Pārkāpums slēpsies aiz kāda noziedzīga motīva, kas būtu smieklīgi, ja nebūtu tik traģiski, piemēram, darbība pret valsts drošību vai propaganda pret režīmu, kā tas ir gadījumā, kuru apspriežam šodien.

Es patiesi gribētu zināt, priekšsēdētāja kungs, vai Parlamentam vajadzētu saglabāt delegāciju attiecībām ar režīmu, kas ir tieši pretējs visam, uz kā balstās Eiropas Savienība.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Jau atkal esam saskārušies ar šausminošu situāciju Irānā. Pirms Ziemassvētkiem runājām par Sakineh Ashtiani situāciju, kuru notiesāja uz nāvi, apmētājot ar akmeņiem, par iespējamu laulības pārkāpumu; šo spriedumu pēc tam aizstāja ar nāvessodu pakarot par iespējamas slepkavības izdarīšanu. Šodien runājam par Nasrin Sotoudeh situāciju, kurai ir piespriests 11 gadu cietumsods par to, ka viņa veic savu darbu. Ir iesaldēti viņas pamatlīdzekļi un viņai ir liegta satikšanās ar advokātu. Viņas vīru apcietināja nedēļas laikā par — es citēju — „melu izplatīšanu un sabiedriskās domas graušanu”. Vai varat to saprast?

Es uzskatu, ka mums jādara viss iespējamais, lai maksimāli izmantotu mūsu ietekmi un censtos pārtraukt šo ļaunuma ārprātu, jo īpaši nepieņemamo izturēšanos un necieņu pret sievietēm. Šie divi piemēri to apliecina.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Cilvēktiesību aktīvistes Nasrin Sotoudeh notiesāšana atspoguļo cilvēktiesību ievērošanas trauslumu Irānā. Kopš prezidenta Ahmadinejad strīdīgās atkārtotās ievēlēšanas 2009. gada jūnijā ir brutāli apspiesti visi protesti, ir apcietināts tūkstošiem cilvēku un vairāki simti jau ir notiesāti.

Nasrin Sotoudeh bargais sods ar 11 gadu cietumsodu izriet no tā, ka viņa kā advokāte ir aizstāvējusi vairākus režīma pretiniekus, kas tika apcietināti demonstrāciju laikā pēc prezidenta vēlēšanām. Turklāt viņa tika norāta par ārvalstu presei sniegtajām intervijām šajā periodā. Šeit varam redzēt raksturīgu pārkāpumu attiecībā uz tiesībām uz vārda brīvību, tiesībām praktizēt jurisprudenci advokāta profesijā bez spiediena vai spaidiem, kā arī apsūdzētā tiesībām uz taisnīgu tiesu.

Šajā kontekstā vēlos Komisijai un Padomei atgādināt, ka jebkādai sadarbībai starp Eiropas Savienību un Irānu jāsākas ar priekšnoteikumu, ka ir obligāti jāievēro cilvēktiesības.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir vēl viens jautājums, kas sanikno Eiropas sabiedrisko domu un šā Parlamenta deputātus. Ja mēs turpināsim vienā un tajā pašā valstī vērot situācijas, kas nepārprotami pārkāpj cilvēktiesības, mums jāapsver šīs valsts struktūra un atbildība. Ir skaidri redzams, ka tradīciju un paražu ievērošana neiederas ar konkrētu paziņotu standartu vai Eiropas standartu pieņemšanu — šeit es runāju par cilvēktiesībām. Tas ir acīmredzams. Ir apsveicami, ka Eiropas Parlaments ir apņēmies risināt šo jautājumu. Tomēr joprojām jautājums par politisko spiedienu nav atrisināts, jo tas ir nākamais jautājums, ko Eiropas Parlaments apspriedīs, kad runās par Irānu, un tajā netiek sasniegts nekāds progress. Iespējams, ka jāsāk piemērot daudz spēcīgāks spiediens nekā tas ir pašlaik.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Cilvēktiesību aktīvisti un aizstāvji Irānā jau sen tiek vajāti un apcietināti, un spriedums pret advokāti Nasrin Sotoudeh ir skumjš piemērs šai vajāšanai.

Irānas režīms to pašu nodarīja aktīvistei Shiva Nazar Ahari, advokātam Mohammad Seifzadeh un advokātam Mohammad Oliyafar. Arī citiem aktīvistiem ir paredzams līdzīgs liktenis.

Represijas Irānā turpina pieaugt, un mūsu centieniem uzlabot situāciju nav rezultātu. Valdības rīcība pret tiem, kuriem ir iebildumi pret režīmu, tagad ir sasniegusi līmeni, kad mums saistībā ar to ir nopietni jāsāk apsvērt politikas izmainīšana pret šo valsti un citas iespējas, lai īstenotu efektīvāku spiedienu uz Irānas administrāciju, lai mēs varētu palīdzēt Irānas iedzīvotājiem elpot brīvāk. Tas noteikti nebūs viegli, bet uzskatu, ka mūsu pienākums ir censties un izmainīt stāvokli Irānā.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Nasrin Sotoudeh ir viena no pazīstamākajām cilvēktiesību advokātēm Irānā un, cita starpā, viņa arī pārstāvēja Nobela Miera prēmijas ieguvēju Shirin Ebadi. Starp viņas klientiem ir bijušas arī nepilngadīgas personas, kam piespriests nāvessods vai kas cietušas no vardarbības ģimenē. Viņas vienīgais noziegums bija tāds, ka viņa strādāja savā profesijā, kas nozīmē tādu cilvēku aizstāvēšanu, kuri paši nespēj sevi aizstāvēt pret Irānas brutālo režīmu.

Nemieri pēc vēlēšanām 2009. gadā ir beigušies ar to, ka Irānas iestādes veic bargus pasākumus pret cilvēktiesību aizstāvjiem un aktīvistiem. Irānas valdības mērķis ir apklusināt opozīciju uz visiem laikiem gan valstī, gan ārpus tās.

Šis Parlaments, piemēram, Ahvazas iedzīvotāju vārdā ir izteicis lūgumu un iesniedzis anonīmu rakstisku deklarāciju par šo jautājumu. Dīvaini, ka starptautiskā kopiena nespēj neko darīt, lai atbrīvotos no šī barbariskā režīma.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pēdējo debašu laikā šajā sēžu zālē vēl tikai pirms četriem mēnešiem par cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā es savā runā minēju, ka katru dienu pieciem Irānas pilsoņiem saka, ka viņi drīz zaudēs savu dzīvību saskaņā ar spriedumu par nāvessodu. Šie traģiskie statistikas dati jāpapildina ar spriedumiem par ilgstošiem cietumsodiem Irānas advokātiem, kas aizstāv valsts tiesu sistēmas upurus. Vārdi „tiesu sistēma”, visticamāk, jāliek pēdiņās. To apliecina 47 gadus vecā Nasrin Sotoudeh, ko apcietināja 4. septembrī, pakļāva mocīšanai un pēc tam piesprieda 11 gadu cietumsodu.

Šādas represijas notiek arī pret citiem Irānas advokātiem. Shiva Nazar Ahari, Cilvēktiesību reportieru komitejas līdzdibinātājai, ir piespriests 4 gadu cietumsods; Mohammad Seifzadeh ir piespriests 9 gadu cietumsods un aizliegums uz 10 gadiem praktizēt jurisprudenci, savukārt Mohammad Oliyafar ir piespriests cietumsods uz vienu gadu par klientu pārstāvēšanu tiesā. Es uzskatu, ka, izmantojot Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos sarunu nostāju, mums jāprasa, lai jautājums par cilvēktiesību aizstāvjiem tiktu steidzami iekļauts sarunās ar Irānu.

  Monica Luisa Macovei (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Advokātes Nasrin Sotoudeh lieta ir ļoti nopietna. Viņai piespriests 11 gadu cietumsods, uz 20 gadiem aizliegts praktizēt jurisprudenci un izbraukt no valsts. Ko viņa ir nodarījusi? Viņa aizstāvēja Nobela Miera prēmijas ieguvēju Shirin Ebadi, citus politiskos un cilvēktiesību aktīvistus, žurnālistus un nepilngadīgas personas, kam piespriests nāvessods.

Kopš 2009. gada Irānā vismaz 15 cilvēktiesību advokātiem ir ticis piespriests cietumsods. Veicot šādus pasākumus, Irāna pārkāpj pamata cilvēktiesības un ANO pamatprincipus attiecībā uz advokāta uzdevumu. Es mudinu Komisiju un Padomi iejaukties, lai nekavējoties atbrīvotu advokāti Nasrin Sotoudeh.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība joprojām ir ārkārtīgi nobažījusies par drūmo cilvēktiesību un pamatbrīvību stāvokli Irānas Islāma Republikā, kas turpina pasliktināties. Pēdējo divu gadu laikā sarežģītie apstākļi ir kļuvuši gluži vai neiespējami tiem, kas strādā, lai aizsargātu cilvēktiesības.

Nasrin Sotoudeh un daudzi citi, kas aizstāv pamattiesības un brīvības, nevar strādāt no cietuma. Viņas apcietinājuma sekas ir skaidras –– tiem, kam Irānā pietiek drosmes iestāties par tiem, kuri valstij pašai būtu jāaizsargā, draud iebiedēšana, apcietinājums vai vēl baisākas sekas.

Eiropas Savienība ir paudusi savu viedokli; 2010. gadā Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece Ashton kundze publicēja vairāk nekā 10 paziņojumus gan par vispārējo situāciju, gan atsevišķiem gadījumiem. Vienlaicīgi Eiropas Savienība īstenoja piesardzīgus demaršus Irānas iestādēm, cenšoties gūt precizējumus un skaidrojumus, kā arī skaidri norādot uz nepieciešamību uzlabot stāvokli Irānā. Augstā pārstāve un priekšsēdētāja vietniece Ashton kundze 2011. gada 14. janvārī publicēja paziņojumu par Nasrin Sotoudeh lietu, kurā minēja gan advokāti Sotoudeh, gan žurnālisti Shiva Nazar Ahari, kurām attiecīgi piespriesti 11 un 4 gadu cietumsodi.

Irānas Islāma Republiku nesen ievēlēja par ANO Sieviešu statusa komisijas locekli. Sotoudeh kundze un Ahari kundze ir divas sievietes, kam ir liegtas tiesības, par kuru aizsardzību viņas cīnās. Eiropas Savienība turpinās Irānas iestādēm atgādināt, ka pirmkārt un galvenokārt ir jāievēro starptautiskās saistības, kas izriet no daudzpusējiem nolīgumiem un konvencijām, kuras tās ir parakstījušas un ratificējušas. Mēs turpināsim meklēt veidus, kā rīkoties, lai efektīvāk aizstāvētu cilvēktiesības, izmantojot visus mūsu rīcībā esošo līdzekļus. Irānas iedzīvotāji ir to pelnījuši.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mums Parlamentā ir absolūti nevajadzīga darba grupa, kuras pienākums ir rūpēties, lai plenārsēdes būtu interesantākas. Šai grupai vajadzēja izskatīt šodienas plenārsēdi. Mums ir vajadzīgs tikai pietiekams laiks, tādēļ arī mums jāpiešķir laiks ceturtdienas pēcpusdienās. Mums ir arī vajadzīgs īstais priekšsēdētājs, kas var piemērot saprātīgi bargus pasākumus un elastību. Tas nodrošinās dzīvīgu un interesantu plenārsēdi.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pēc neilga laika.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Eija-Riitta Korhola (PPE), rakstiski. – (FI) Aktīvu cilvēktiesību aizstāvju stāvoklis Irānā kļūst aizvien sarežģītāks. Turklāt pieaug arī nāvessodu skaits. Nīderlandes valstspiederīgajai Zahra Bahrami, kura ir minēta arī mūsu iepriekšējās sasteigtajās rezolūcijās, tika piespriests nāvessods un viņas advokātei Nasrin Sotoudeh ir piespriests 11 gadu cietumsods „par darbībām pret valsts drošību”.

Kā mēs zinām, Irānas tiesu sistēmas raksturīgākā pazīme ir nopietns taisnīguma un pārredzamības trūkums. Tāpēc ir svarīgi, ka ES Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos nepieļauj, ka šī valsts tiek cauri sveikā un turpina ierosināt cilvēktiesību jautājumus saistībā ar Irānu. Vēlos uzskaitīt obligātās prasības –– nekavējoties un bez nosacījumiem atbrīvot cilvēktiesību advokāti Sotoudeh kundzi un citus ieslodzītos, kas apcietināti pārliecības dēļ; pārskatīt Bahrami kundzes nāves spriedumu un iesaistīt Nīderlandes iestādes lietas izskatīšanā; ļaut Sarkanā Krusta pārstāvjiem tikties ar ieslodzītajiem un ielaist valstī cilvēktiesību organizācijas, lai novērtētu stāvokli.

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlamentam ir jāreaģē uz cilvēktiesību pārkāpumiem. Mums jāatceras, ka, ņemot vērā konkrētu lietu publiskošanu, starptautiskā kopiena var piemērot lielāku spiedienu valstīm, kuras neņem vērā vispārpieņemtus demokrātiskos standartus. Nasrin Sotoudeh pārstāvēja Irānas pilsonisko tiesību un cilvēktiesību aktīvistus tiesu procesos, kā arī nepilngadīgos, kam bija piespriests nāvessods. Irānas iestādes viņas rīcību uzskatīja par darbībām, kas „izplata naidīgu propagandu” un piesprieda viņai 11 gadu cietumsodu. Ir apsveicami, ka viņas lieta ir Eiropas Parlamenta plenārsēdes darba kārtībā. Nedrīkst ignorēt Eiropas Parlamentu, kad tas aicina atbrīvot Nasrin Sotoudeh un citus ieslodzītos, kas apcietināti pārliecības dēļ, kā arī izveidot neatkarīgu komisiju, lai izskatītu cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu.

(1) Sk. protokolu.