Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 2. februāris - Brisele

18. Nolīgumi par banānu tirdzniecību - Padomes Regulas (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem atcelšana - Nolīgumi par banānu tirdzniecību (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir kopējas debates par:

– ieteikumu (A7-0002/2011), ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Francesca Balzani par to, lai noslēgtu Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Kolumbiju, Kostariku, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm [07782/2010 - C7-0148/2010 - 2010/0057(NLE)],

– ziņojumu (A7-0003/2011), ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Francesca Balzani par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem [COM(2010)0096 - C7-0074/2010 - 2010/0056(COD)],

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, ko Padomei Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Vital Moreira un Francesca Balzani par Ženēvas nolīguma noslēgšanu par banānu tirdzniecību (O-000012/2011 - B7-0007/2011) un

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā Komisijai iesniedza Vital Moreira un Francesca Balzani par Ženēvas nolīguma noslēgšanu par banānu tirdzniecību (O-000013/2011 - B7-0008/2011).

  Francesca Balzani, referente. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Parlaments tika aicināts paust savu viedokli par diviem nolīgumiem, kuri parakstīti ar Amerikas Savienotajām Valstīm un ar 11 Latīņamerikas valstīm un kuri pieliks punktu ilgam un grūtam pasākumam. Šis pasākums ir liecība tam, kā Eiropas Savienība tika pārbaudīta Pasaules Tirdzniecības organizācijā un, vēl svarīgāk, šī ir liecība par piedzīvoto zaudētājpuses lomā.

Tas ir ērkšķains jautājums, jo strīdi attiecas uz nediskriminēšanas principu starptautiskajā tirdzniecībā, par kura pārkāpšanu Eiropa tika vainota attiecībā uz to, kā Eiropas Savienībā tiek organizēts banānu imports. Iemesls tam ir tāds, ka mums ir divu līmeņu sistēma tādā nozīmē, ka mēs piemērojam vienu sistēmu Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un citu sistēmu citām valstīm. Šī sistēma ļauj ĀKK valstīm nodot šo produktu Eiropas tirgū, nemaksājot par to ievedmuitu, nevis tā kā citām valstīm, kam bija jāmaksā ievedmuita EUR 176 par tonnu.

Nolīgums tāpēc atjauno līdzsvaru un, kas vēl svarīgāk, ļauj ĀKK valstīm, kas atrodas trauslas attīstības stadijā, eksportēt savus izstrādājumus uz ES bez muitas nodevas. Vienlaikus pārējās valstis, kas ir parakstījušas nolīgumus, varēs eksportēt banānus uz ES, pakļaujoties pienākumam maksāt ievedmuitu, kura tomēr tiks pakāpeniski samazināta laikposmā no 2011. līdz 2017. gadam no pašreizējās likmes EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu.

Tomēr līdzās tam, ka ES beidzot atgriežas pie savām saistībām, kas tai ir kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas loceklei, un tāpēc savā veidā atjauno ticamību sev, tostarp arī kā iestādei, vissvarīgākais aspekts ir tas, ka šie nolīgumi dod atvieglojumus ĀKK valstīm mazaizsargātā attīstības stadijā, jo nodrošina instrumentus, kas sniedz tām finanšu atbalstu. Šie instrumenti ļaus šīm valstīm ieguldīt savas ražošanas dažādošanā un tāpēc, cerams, stiprinās ekonomiku. Pašlaik šie pasākumi EUR 190 miljonu vērtībā ir jānodrošina līdz 2013. gadam.

Es uzskatu, ka šie nolīgumi ir pozitīvs solis ne vien tāpēc, ka tie izbeidz strīdus, kuros ES ir bijusi zaudētājpuse, kam ir bijušas ekonomiska un disciplināra rakstura sekas, kā arī cietusi iestādes ticamība, kā es jau minēju, bet arī tāpēc, ka tie virzās pretī līdzsvarotam risinājumam, kas ievēro gan šo ĀKK valstu, gan Eiropas ražotāju vajadzības attālākajos reģionos, kurus noteikti nevar pamest neierobežotas konkurences varā.

Tāpēc es ierosinu Parlamentam apstiprināt šos nolīgumus, pieprasot no Padomes un Komisijas stingras saistības. Vispirms tiem pēc iespējas ātri jānodrošina novērtējums ietekmei, kāda šiem nolīgumiem būs laikposmā no šīsdienas līdz 2020. gadam — pietiekami ilgā periodā — uz ĀKK valstīm un Eiropas ražotājiem attālākajos reģionos, kuru ekonomika ir cieši saistīta ar banāniem. Otrkārt, Parlamentam jāpieprasa stingra apņemšanās novērtēt ĀKK valstīm rezervēto papildu finanšu pasākumu ietekmi astoņpadsmit mēnešus pirms to beigšanās. Tas nodrošinātu, ka šīs valstis varētu saņemt turpmākus palīdzības un atbalsta pasākumus, ja nepieciešams, lai tādā veidā tās netiktu atstātas vienas un saņemtu atbalstu, apkarojot, pretdarbojoties un zināmā mērā mazinot jebkuras negatīvas sekas, ko šo nolīgumu stāšanās spēkā var radīt Eiropas Savienības iekšienē cenu pielāgošanu dēļ un tādējādi konkurētspējas izmaiņu dēļ attiecībā uz banāniem no citām valstīm.

Es tāpēc uzskatu, ka, atrisinot sarežģītu jautājumu, šis nolīgums noteikti nodrošina izeju, kas ņem arī vērā to vājāko valstu vajadzības, kuras, kā es jau teicu, vienmēr ir bijušas mūsu uzmanības centrā, tostarp ilgo debašu gaitā, kuras mums bija ar Starptautiskās tirdzniecības komiteju. Es ceru, ka mums būs spēcīgs atbalsts un labvēlīgs atrisinājums šajos papildu pasākumos, jo īpaši attiecībā uz pārraudzību un saistībām, ko Parlaments prasa no Komisijas un Padomes, lai vērotu nolīgumu iespaidu un šo palīdzības pasākumu ietekmi un pagarinātu un palielinātu tos turpmāk, ja nepieciešams.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Balzani kundze, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties jums par Padomes prezidentūrai un Padomei doto iespēju izteikties šajā jautājumā, kas ir svarīgs gan no starptautiskās tirdzniecības viedokļa, gan solidaritātes un attīstības viedokļa.

Es ceru, ka spēšu atbildēt uz jautājumiem, ko uzdeva Moreira kungs, un pievērsties šaubām un bažām, kuras minēja Balzani kundze. Ja ļausiet, es turpināšu ungāriski.

(HU) Attiecībā uz banānu ražotāju iztikas līdzekļiem Eiropas Savienībā un ĀKK valstīs Padome apzinās, ka banānu ražošanai ir būtiska sociāla un ekonomiska nozīme ES banānu ražotājreģionos. Regulas projekts nosaka, ka programma papildu pasākumiem banānu nozarē ir jāizvērtē 18 mēnešus pirms programmas beigām. Tomēr, dāmas un kungi, kā jums ir zināms, novērtēšanas ziņojuma sagatavošana un visi turpmākie priekšlikumi ir piekritīgi Komisijas, nevis Padomes kompetencei, bet es esmu pārliecināta, ka komisārs D. Cioloş par to runās plašāk. Tas pats attiecas uz ietekmes novērtējumu, kas minēts jautājumā, uz kuru jāatbild mutiski.

Lai īstenotu to programmu papildu pasākumiem banānu nozarē, kas piemērojama ĀKK valstīm, ir jāgroza regula par ES ārējo attiecību instrumentu kopumu. Saņēmējvalstu interesēs Padome rēķinās ar Eiropas Parlamenta konstruktīvu sadarbību, risinot institucionālos jautājumus, kas pašlaik kavē vajadzīgo noteikumu pieņemšanu.

Attiecībā uz to resursu sadali, kas piešķirti programmai papildu pasākumiem banānu nozarē, starp saņēmējvalstīm Padome savā nostājā, kura pieņemta pirmajā lasījumā, pauda atbalstu regulas projektam par papildu pasākumiem banānu nozarē, kas nosaka nepārprotamus sadales rādītājus un kritērijus. Šie rādītāji ir šādi: banānu tirdzniecības apjoms ar ES, banānu eksporta nozīme attiecīgās ĀKK valsts ekonomikā un valsts attīstības līmenis.

Attiecībā uz POSEI programmu Komisija iesniedza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu 2010. gada 24. septembrī, kas nosaka atsevišķus lauksaimniecības pasākumus ES attālākajiem reģioniem. Priekšlikumu pašlaik pārbauda Padomes sagatavošanas struktūras. Attiecībā uz banānu muitas nodevām, kas tika apspriestas sakarā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kuri Komisijai jānoslēdz ar Kolumbiju, Peru un Centrālameriku, es vēlos uzsvērt, ka Padome vēl nav izveidojusi atzinumu par šiem nolīgumiem un tāpēc es nevaru nodot jums tās oficiālo nostāju šajā jautājumā.

ES sāka sarunas ar visu Andu Kopienu ar mērķi radīt starpreģionālu asociācijas nolīgumu. Sarunas tika pārtrauktas 2008. gada jūnijā, jo Andu valstis nevarēja vienoties par tirdzniecības iedaļas mērķiem un saturu. Jaunas sarunas sākās 2009. gada janvārī ar Andu valstīm, kuras pauda vēlmi, proti, Kolumbiju, Ekvadoru un Peru, lai panāktu daudzpusēju brīvās tirdzniecības nolīgumu. Pēc tam, kad Ekvadora pārtrauca piedalīšanos 2009. gada jūlijā, sarunas turpinājās ar Peru un Kolumbiju. Eiropas Komisija slēdza sarunas ar Peru un Kolumbiju 2010. gada 1. martā.

Daudzpusējais nolīgums, par kuru sarunas bija notikušas ar šīm divām valstīm, ir atvērts pārējiem Andu Kopienas dalībniekiem, tostarp Ekvadorai, lai pievienotos. Iepriekšējos mēnešos arī Ekvadora ir oficiāli norādījusi, ka ir gatava atsākt sarunas un pievienoties daudzpusējam nolīgumam. Padome atzinīgi vērtē šo lēmumu. Ja sarunas ar Ekvadoru turpināsies, vērienīguma līmenim tirgus atvēršanas jomā jāatspoguļo pienākumu vērienīguma līmenis, par kuru tika runāts ar Kolumbiju un Peru.

Tāpēc noslēgumā es prasu godātajiem deputātiem dot savu piekrišanu banānu nolīguma noslēgšanai un balsot arī rītdien par priekšlikumu atcelt regulas, ar ko nosaka banānu muitas nodevu. Es rēķinos ar jūsu sadarbību un vēlos pateikties par jūsu uzmanību.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, Balzani kundze, dāmas un kungi! Pirmkārt, es esmu priecīgs, ka varu norādīt, ka referente ir atbalstījusi galvenos aspektus Komisijas priekšlikumā par banāniem un tā vispārējo orientāciju. Turklāt Balzani kundze ievadā sniedza ļoti labu izklāstu par vispārējo situāciju, kurā šīs sarunas ir notikušas un kurā šis nolīgums tika parakstīts.

Komisija bez iebildumiem atbalsta referentes ieteikuma projekta secinājumus un ziņojuma projektu par šo jautājumu. Ir taisnība, ka 2009. gada Ženēvas nolīgumi par banāniem ir ļoti svarīgi, un Balzani kundze ļoti labi uzsvēra iemeslus, kāpēc tas tā ir. Es vēlos arī norādīt, ka šie nolīgumi ienesīs mieru šajā ērkšķainajā tematā un ka tie arī sekmēs Dohas sarunu procesu un radīs nosacījumus, kas nepieciešami stabila Eiropas banānu tirgus izveidei, tirgus, kas būs prognozējams nākamajos gados.

Es vēlos atgriezties pie dažiem vissvarīgākajiem jautājumiem, ko referente un EP deputāti izvirzīja savos jautājumos, uz kuriem jāatbild mutiski, vai rakstiskajos jautājumos, kā arī tiem, kas ir rezolūcijas priekšlikumā, kurš ietilpst dokumentu kopumā.

Attiecībā uz atbalstu, kas tiek sniegts Eiropas Savienības ražotājiem, es ļoti labi apzinos banānu ražošanas būtisko sociālo un ekonomisko nozīmi attiecīgajos Eiropas Savienības reģionos — jo īpaši attālākajos reģionos — un bažas par banānu ražošanas dzīvotspēju šajos reģionos.

Nesenā ziņojumā par POSEI sistēmu, ko iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei 2010. gada septembrī, Komisija skaidro Ženēvas nolīgumu sekas un to, ka šīs sekas jau ir integrētas banāniem piemērojamās sistēmas 2006. gada reformā.

Lai aizsargātu Eiropas Savienības ražotājus saistībā ar lielāku liberalizāciju, budžets banānu nozarei tika ievērojami palielināts un tajā laikā veiktajā ietekmes novērtējumā ņēma vērā faktu, ka tarifi bija kritušies zemāk, nekā bija paredzēts vienojoties.

Tomēr Komisija ir parādījusi, ka tā vēlas cieši vērot nolīgumu ietekmi uz tirgu un, ja nepieciešams, veikt vajadzīgos pasākumus, lai mīkstinātu to ietekmi.

Atbildot uz jautājumu par banānu ražotāju stiprināšanu nozarē, es vēlos uzsvērt, pirmkārt, ka šis jautājums attiecas ne tikai uz banānu nozari, bet uz visu lauksaimniecības un pārtikas nozari. Šīs ražotāju vides problēmas — grūtības ar sarunu risināšanu un pievienotās vērtības sadali pārtikas apgādes ķēdē — ietekmē arī citas nozares. Lai turklāt pievērstos tām kā kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļai, Komisija iesniegs priekšlikumus par ražotāju organizāciju, to nozīmes un sarunu risināšanas spēju stiprināšanu nozarē.

Turklāt Komisija ir radījusi augsta līmeņa darba grupu lauksaimniecības un pārtikas nozarei, kurā piedalās vairāki komisāri, kas var iesniegt priekšlikumus šajās jomās, — jo lauksaimniecības komisāra atbildība un pilnvaras ir ierobežotas, bet ir četri komisāri, kas piedalās šajās grupās un vada šīs augstā līmeņa darba grupas, — augsta līmeņa darba grupu ar darba plānu un priekšlikumiem, un Komisija tos iesniegs turpmākajos tuvākajos mēnešos un gados, lai mēģinātu atbildēt uz pārredzamības jautājumu pārtikas apgādes ķēdē un sarunu risināšanas pilnvarām. Tādējādi šajā kontekstā banānu ražotāji nozarē varēs būt ieguvēji.

Attiecībā uz finanšu resursu sadali ĀKK papildu pasākumiem banānu nozarē, kā jūs zināt, Eiropas Parlaments 21. oktobrī apstiprināja regulas projektu, ar kuru izveido PPB un nosaka šo resursu sadalīšanas nosacījumus. Tāpēc kritēriji, kurus jūs prasījāt, jau ir gatavi un turklāt ir redzami arī šās dotācijas sadales rezultāti.

Pie šā temata Komisija ir strādājusi ciešā un auglīgā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, un mēs esam panākuši labu kompromisu par saturu šajā punktā. Turklāt regulas projektu, kas iecerēts atbalsta sniegšanai ĀKK valstīm, ir apstiprinājis Eiropas Parlaments, un arī tas definē piešķīruma kritērijus dažādām saņēmējvalstīm, bet papildus nosaka to, ko jūs prasāt — tirgus nosacījumu izvērtējumu šajās valstīs 18 mēnešus pirms programmas beigām. Šis izvērtējums dos mums norādījumu, vai pielāgošanas procesi notiek labi, vai arī mums būtu jāparedz citi pasākumi.

Attiecībā uz ietekmes novērtējumu par nolīgumu ietekmi uz banānu ražotājiem jaunattīstības valstīs un attālākajos Eiropas reģionos līdz 2020. gadam es patiešām esmu gatavs apsvērt šādu analīzi, ja pierādīsies tās nepieciešamība. Taču mums jābūt arī reālistiskiem par pētījuma apjomu, jo tas vērsts uz daudzām banānu ražotājvalstīm visā pasaulē — kā arī daudzām valstīm, kurās banāni ir ikdienas pārtika, — un tāpēc būs grūti veikt šo pētījumu un izdarīt no tā secinājumus. Tomēr es esmu gatavs sākt šādu pētījumu vai izmantot datus par iekšējiem vai ārējiem pētījumiem, kas jau ir Komisijas rīcībā. Kā jau esmu teicis, mēs izvērtēsim PPB programmas ietekmi uz ĀKK valstīm 18 mēnešus pirms programmas beigām.

Visbeidzot attiecībā uz sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar noteiktām Latīņamerikas valstīm, jo īpaši ar Ekvadoru, jūs, bez šaubām, zināt, ka sarunas par tirdzniecības nolīgumu ar Kolumbiju un Peru un ar Centrālamerikas valstīm tehniskā līmenī ir jau noslēgtas. Nolīgums ar Kolumbiju un Peru ir piemērojams arī citām Andu Kopienas valstīm, tostarp Ekvadorai, ja tā vēlas atgriezties pie šīm sarunām. Starp citu, Ekvadora iesniedz oficiālu prasību atsākt sarunas par tirdzniecības nolīgumu, un Ekvadoras administrācija un Komisija pašlaik izskata iespēju atsākt sarunas un tādējādi iespēju panākt vienošanos par veicamajiem pasākumiem.

Šīs bija manas nedaudzās piezīmes, ko es vēlējos sniegt attiecībā uz jūsu ziņojumu un jautājumiem, kurus jūs izvirzījāt. Mana runa bija samērā gara, bet es gribēju jau sākumā atbildēt uz tiem jautājumiem, uz kuriem varēju.

  Charles Goerens, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Viens no starptautisko tiesību noteikumiem ir nediskriminēšanas princips. Tas ir ļoti labs. Teorētiski tas ir nevainojams. Realitāte ir mazliet citāda.

ĀKK valstis nemaksā ievedmuitas par banāniem, ja tos eksportē uz Eiropas Savienību. Tas ir nolīgums — acquis —, un šis nolīgums šajā punktā neko nemaina. No otras puses, ĀKK nepiederošas valstis, kuras līdz šim maksāja EUR 176 par tonnu, jutīs, ka to ievedmuitas pazeminās līdz EUR 141. Ievedmuitu samazināšana par EUR 35 maina situāciju arī attiecībā uz konkurenci. ĀKK valstis, kas līdz šim saņēma lielāku aizsardzību, turpmāk saņems mazliet mazāku aizsardzību. Komisija vienojās par šo nolīgumu Eiropas Savienības vārdā. Man kā atzinuma sagatavotājam jautājums ir, vai būtu bijusi iespēja rīkoties citādi. Mana atbilde ir ļoti skaidra: nebija. Ja rīcība būtu bijusi citāda, ja būtu atteikušies sākt šīs sarunas, jautājumu būtu lēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome. Taisnības labad jāsaka, ka rezultāti neapšaubāmi būtu citi nekā tie, kas tika panākti šeit apspriestajās sarunās. Vai tas nozīmē, ka „viss labs, kas labi beidzas”? Noteikti nē.

Es esmu atzinuma sagatavotājs par šo nolīgumu, un es esmu arī referents par papildu pasākumiem banānu nozarē, un es rītdien sniegšu ziņojumu otrajā lasījumā. Es izteikšu šādas piebildes šajā jautājumā.

Pirmkārt, budžets banānu nozarei ir ticis ievērojami palielināts. Kā komisārs tikko mums atgādināja, tas ir ļoti labi, un es to atzīstu. Tas atbild arī uz De Sarnez kundzes jautājumu, kurai ir lielas bažas par situāciju, kas radīta banānu ražotājiem aizjūras départements un attālākajos reģionos.

Otrkārt, citas bažas, kas ir De Sarnez kundzei un arī man un kas tika paustas arī Attīstības komitejā, ir tās, ka lejupējā tendence nebeigsies ar EUR 114, jo Komisija pašlaik risina sarunas par citiem nolīgumiem, kuri šo summu samazinās krietni zem EUR 114. Runā pat par EUR 75. Tāpēc saskaņā ar nediskriminēšanas principu mums būs jāpārrauga arī šī lejupējā tendence, kas ir ļoti uztraucoša.

Treškārt, attiecībā uz tiem papildu pasākumiem banānu nozarē, par kuriem es sīkāk runāšu rīt no rīta, es uzskatu, ka Parlamentam ir izdevies — un es pateicos komisāram, ka viņš uzsvēra šo punktu, — ieviest dažas lietas, jo īpaši ietekmes izvērtējumu, kas tiks sagatavots 18 mēnešus pirms programmas beigām. Tas ļaus mums paskatīties arī mazliet tālāk par 2013. gadu, jo es neuzskatu, ka problēma banānu nozarē tiks atrisināta līdz 2013. gadam.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! PPE grupas vārdā es mudinu Eiropas Parlamentu iedegt zaļo gaismu šim ļoti svarīgajam nolīgumam. Mēs uzskatām, ka tas sekmēs Dohas sarunu kārtu un dos arī impulsu mūsu divpusējām sarunām ar Mercosur valstīm par brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Mēs atzinīgi vērtējam tendenci pasaules banānu tirdzniecības liberalizēšanas virzienā, tostarp pašreizējo PTO nolīgumu, kā arī divpusējos nolīgumus ar Centrālamerikas un Andu valstīm, kā arī, iespējams, kādu dienu ar Mercosur.

Ierosinājums rezolūcijai — un es izsaku atzinību par to mūsu referentei — ir labi līdzsvarots, jo īpaši tāpēc, ka esam ņēmuši vērā savu ĀKK partnervalstu, kā arī vietējo Eiropas banānu tirgotāju intereses.

Mana visdziļākā pārliecība ir tā, ka, dodoties pasaules banānu tirdzniecības lielākas liberalizācijas virzienā, mums jānodrošina, ka neiznīcinām rūpniecību vai nozares, kurām tradicionāli ir bijusi svarīga ekonomiska un sociāla nozīme noteiktos Eiropas reģionos, piemēram, Kanāriju salās, Gvadelupā, Martinikā, Madeirā, Azorā un citur.

Visbeidzot mēs ceram, ka Komisija ņems vērā šīs bažas un veiks pasākumus, lai pielāgotu atbalsta kopumu, kas rezervēts POSEI dotācijā ES iekšzemes ražotājiem, un nepieciešamības gadījumā veiktu citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pastāvot pasaules banānu tirdzniecības liberalizācijas tendencei, ES iekšzemes ražotāji spēj noturēties tirgū un sekmīgi veikt savas tradicionālās darbības. Laba iespēja to darīt būs diskusijās par nākamo ES finanšu plānu.

  Kriton Arsenis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi zinām, ko nozīmē „banānu republika”. Tā ir valsts, kurā lieli banānu ražošanas uzņēmumi ieceļ un gāž valdības pēc savas patikas. Kad valdības kļūst tiem neērtas, mēģinot saglabāt sev minimālas valdības tiesības vai palielināt pamatalgas, tie pret tām var izmantot pat apvērsumus.

Šajās valstīs tie paši uzņēmumi turpina ražot banānus. Mežu un vides iznīcināšana, nožēlojamie darba apstākļi un Eiropas Savienībā aizliegtu pesticīdu izmantošana ir ikdienišķas parādības. Tajā pašā laikā šo starptautisko uzņēmēju dēļ 99 % banānu, ko mēs patērējam, ir viena šķirne, lai gan ir vairāki tūkstoši banānu šķirņu, un šī šķirne ir pakļauta īpašas slimības riskam vienkultūras lauksaimniecības rezultātā.

Pasākumi, lai atbalstītu Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna valstis, bija ļoti svarīgi, un to samazināšanai būtu nopietna ietekme uz šo valstu ražotājiem. Tās ir ļoti trūcīgas valstis, kurām vajadzīga mūsu palīdzība. Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais un ienesīgākais banānu tirgus. Nākamajos gados mēs reāli redzēsim, kā šie milzīgie starptautiskie uzņēmumi mēģinās iegūt pilnīgu kontroli pār ES tirgu, izstumjot sīkākos ražotājus, un tam mums patiešām jāpievērš uzmanība. Komisijai jāizrāda modrība, lai nodrošinātu, ka Eiropas konkurences likumi tiek burtiski ievēroti, lai tādā veidā mēs varētu novērst ļaunprātīgu lielo starptautisko uzņēmumu dominējošā stāvokļa izmantošanu tirgū, sākot ar cenu mākslīgu pazemināšanu, pēc tam radot karteļus un palielinot cenas tā, ka tās kļūst pārāk augstas Eiropas patērētājiem.

  Catherine Grèze, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Attiecībā uz tirdzniecības nolīgumu apstiprināšanu banānu nozarē Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa balsos pret.

Šo nolīgumu nolūks ir atvērt banānu tirgu, stiprinot lielo ASV starptautisko uzņēmumu dominējošo stāvokli, kuri jau tagad kontrolē vairāk nekā 80 % no pasaules tirgus. Ja mēs apstiprināsim šāda veida nolīgumus, mēs rīkosimies pret ĀKK valstu, attālāko reģionu un Ekvadoras interesēm. Mazie ražotāji arī šoreiz būs cietēji. Ir vajadzīgi starptautisko tirdzniecības noteikumu steidzami, radikāli grozījumi, lai garantētu pārtikas suverenitāti un vietējās ražošanas attīstību visiem.

Finanšu pasākumi, ko Eiropas Komisija piedāvā šo ražotāju atbalstam, ir nepietiekami. Eiropas Savienībai ir ne tikai jānodrošina, ka tiek veikts ietekmes novērtējums saistībā ar šiem nolīgumiem; tai arī jāgroza savi tiesību akti, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu un ilgtspējīgu ekonomiku.

  Elie Hoarau, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šie nolīgumi nav pozitīvi. Tie pierāda, kā mazie banānu ražotāji ĀKK valstīs un attālākajos reģionos ir padarīti par ķīlniekiem nolīgumiem, kas noslēgti 2009. gadā Ženēvā un Dohas sarunās, kuras notiek šodien, — nolīgumiem un sarunām, ko vēlējās un uzspieda Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Ir taisnība, ka mazo ražotāju liktenim ĀKK valstīs un attālākajos reģionos ir ļoti maza nozīme, ņemot vērā spēcīgās intereses, kas ir apdraudētas, — ne tikai Latīņamerikas, bet arī Eiropas Savienības gigantu intereses.

Banānu tirgus reforma un cukura tirgus reforma būtībā pauž vienu un to pašu nelokāmo pāreju uz lielu pasaules tirgu, kas diemžēl sagrauj visvājākos un visievainojamākos. Turklāt, priekšsēdētājas kundze, paredzētie atlīdzības pasākumi nebūs pietiekami ne tam, lai kopumā novērstu sagrāvi, kas paredzama mazajiem lauksaimniekiem, ne arī tam, lai patiesas attīstības virzienā vestu ĀKK valstis, kas ir dažas no vistrūcīgākajām valstīm.

Faktiski mēs tiekam mudināti parakstīt šos nolīgumus, lai glābtu Dohas sarunas. Ja vien mūsu vadītāji tiktu rosināti izrādīt tikpat labu gribu, lai glābtu globālos nolīgumus, kuru nolūks ir vides aizsardzība un augšupēja darba ņēmēju tiesību un dzīves standartu saskaņošana. Ja tā būtu, es uzskatu, ka cilvēki daudz mazāk svārstītos attiecībā uz globalizāciju, nekā tas notiek pašlaik.

  David Campbell Bannerman, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šie banāni ir kara materiāls ES iedvesmotā tirdzniecības karā ar Ameriku, kas ir ildzis 16 gadus un tagad ir pārliecinoši zaudēts.

ES tagad ir noteikts gandrīz USD 200 miljoni Pasaules Tirdzniecības organizācijas sods, un tā ir spiesta atteikties no nelikumīgajiem tarifiem — protekcionisma dēļ, kas ir ES pašā pamatā, šoreiz tas ir Francijas koloniju protekcionisms. Lai man ļauts teikt, ka tieši šis banāns, ko es šodien nopirku Eiropas Parlamenta lielveikalā, ir nelikumīgs. Tas neatbilst ES noteikumiem par banānu garumu, platumu un taisnumu. Kas notiek?

Ja ir tik ļoti mentāli nelīdzsvarots protekcionisms un tādi muļķīgi noteikumi kā šie, ir jāprasa: vai Eiropas Savienība ir sajukusi prātā vai tai vienkārši smadzenes ir sagājušas banānu sviestā?

  Laurence J.A.J. Stassen (NI) . – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Desmitiem gadu Eiropas Savienība ir piekopusi tirdzniecības protekcionisma politiku, un tas cita starpā attiecas arī uz banāniem. Mūsu ievedmuitas nolūks ir turēt Latīņamerikas banānus ārpusē, vienlaikus mēs izsniedzam subsīdijas eksportētājvalstīm, kuru konkurētspēja ir vāja.

Šo subsīdiju lielākā daļa, gandrīz EUR 300 miljoni gadā, nonāk Eiropas Savienības attālākajiem reģioniem: tas ir vistīrākais protekcionisms, par ko ES daudzkārt ir saņēmusi aizrādījumus no PTO. Eiropas Savienība pārāk vēlas rādīt sevi kā starptautisko tiesību un brīvās tirdzniecības aizstāvi, vienmēr gatava morāli nosodīt citus.

Taču, kad runa ir par Eiropas Savienību, mēs vislabprātāk izliekamies neredzam. Viss ir atļauts, ja vien neienesīgā banānu ražošana Franču Gvajānā, Azoru salās un Kanāriju salās tiek aizsargāta. Šķiet, ka mēs esam pārāk gatavi paciest to, ka Eiropas nodokļu maksātājam ir jāapmaksā rēķins, kas sasniedz simtiem miljonu eiro katru gadu šādām izšķērdīgām subsīdijām. Ir pēdējais laiks mums atcelt šo Eiropas nepareizo pārvaldi un Eiropas Savienībai pārstāt subsidēt ekonomikas neefektivitāti.

  Gabriel Mato Adrover (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es godbijīgi vēlos informēt Campbell Bannerman kungu, ka viņa banāns nav no Kanāriju salām.

Dāmas un kungi! Es gatavojos runāt par banāniem šajā plenārsēdē, un es domāju, ka ir labi, ka šeit tiek runāts par banāniem. Tas ir labi tāpēc, ka ir svarīgi atkārtot, ka ES banānu ražotājiem, tostarp tiem, kuri ir no Kanāriju salām, ir vajadzīga aizsardzība. Es tā domāju, jo uzskatu, ka Ženēvas nolīguma noslēgšana par banānu tirdzniecību nav labas ziņas ES ražotājiem. Turklāt rezolūcijā, par kuru mēs šodien debatējam, ir aspekti, kas nav pilnīgi apmierinoši no lauksaimniecības un ES banānu ražotāju aizsardzības viedokļa.

Tomēr es apzinos, ka šis priekšlikums nāk no Starptautiskās tirdzniecības komitejas, kuras kritēriji attiecībā uz vairākiem jautājumiem ļoti atšķiras no tiem, kas var būt man. Tāpēc es novērtēšu priekšlikuma pozitīvos, nevis negatīvos aspektus.

Pozitīvi ir tas, ka tiek pielikts punkts daudzus gadus ilgušajiem strīdiem Pasaules Tirdzniecības organizācijā, tādējādi atjaunojot mieru nozarē, kurai vajadzīga noteiktība un stabilitāte, galvenokārt nākotnes labā. ES ražotāji pieder attālākajiem reģioniem, kuros ir milzīgas problēmas ražot banānus — vismaz kvalitatīvus banānus katrā ziņā — un kuru banānu ražošana nelīdzinās trešo valstu ražošanai nevienā aspektā, tostarp izmaksu, darbaspēka, vides vai augu aizsardzības pasākumu ziņā.

Raugoties no lauksaimniecības viedokļa, ir svarīgi uzsvērt, ka nolīgums kaitē ES ražotājiem. Mums draud dramatiski tarifu samazinājumi no EUR 176 līdz EUR 114 par tonnu un EUR 75 par tonnu, ja tiks noslēgti nolīgumi ar Kolumbiju un Peru.

Tāpēc, komisār, ar visu cieņu pret jums es varu jums teikt, ka nav ticams, ka tarifu samazinājums bija paredzēts finanšu skaidrojumā 2006. gada Attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmai (POSEI), jo tā nav taisnība. Komisārs teica, ka tas tika paredzēts saistībā ar Ženēvas nolīgumu; turēsim prātā, ka šis tarifs ir EUR 114. 2006. gadā nekad nevarēja tikt paredzēts tarifa samazinājums līdz EUR 75, kā tas ir nākamajos nolīgumos.

Tāpēc es uzskatu, ka nepieciešamā vērtēšana jāveic un ka tiks apstiprināts, ka ir pilnīgi nepieciešami atjaunināt nolīguma finanšu aprēķinus, jo inter alia Komisija jau pati atzina, ka tarifs EUR 176 par tonnu bija zems, kad tas tika īstenots. Tāpēc ES ražotāji neprasa neko tādu, kas nav pilnīgi pamatots, un mums Parlamentā ir pienākums viņus aizsargāt, kā to dara Komisija.

  Catherine Stihler (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos koncentrēt uzmanību uz godīgu tirdzniecību ar banāniem. Visnabadzīgāko Karību valstu banānu ražotāju atbalsta nozīme ir absolūti centrāla. Lai gan ir piešķirti EUR 200 miljoni Āfrikas un Karību banānu eksportētājvalstīm, mums jāpievēršas šai lietai.

Visi, kas redzētu, kāda ir lielo starptautisko korporāciju attieksme pret cilvēkiem, kuri strādā šajā nozarē, izjustu pretīgumu. Tieši tāpēc ir tik svarīga godīga banānu tirdzniecība — katrā gadījumā mazākajiem ražotājiem, bet arī tāpēc, lai nodrošinātu labāku attieksmi pret strādājošajiem.

Banāni ir iemīļotākais auglis Skotijā, un tādēļ mani vēlētāji grib zināt, ka tas, ko viņi ēd, ir ticis ražots atbilstīgi augstākajiem standartiem un ar vislielāko rūpību. Es rosinātu kolēģus censties pirkt tikai godīgas tirdzniecības banānus un, ja viņi redz, ka tādu nav lielveikalu krājumos, sūdzēties.

Kā mēs šovakar redzējām, banānu tirdzniecības politika ir strīdīga. Mums jārīkojas, lai palīdzētu vismazāk aizsargātajiem darba ņēmējiem un vismazāk aizsargātajām valstīm pasaulē.

  Giovanni La Via (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropas ražotāji bieži ir zaudētāji divpusējos tirdzniecības nolīgumos, un viņiem ir kaitējuši importa liberalizācijas noteikumi.

Nolīgumi, par kuriem mēs balsosim rītdien, paredz ievedmuitu samazinājuma piemērošanu banāniem, kurus importē no Latīņamerikas. Ja, no vienas puses, šie nolīgumi ir palīdzējuši atrisināt konfliktu, kas ir milzis desmit gadu, no otras puses, tie rada draudus, ka Eiropas banānu ražotāji tiks atstāti lielās grūtībās. Ir acīmredzams, ka tarifu samazinājumi, par kuriem notika sarunas ar Latīņamerikas valstīm, savienojumā ar atbalsta programmu Āfrikas Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un programmu papildu pasākumiem banānu nozarē nopietni apdraud Eiropas ražotāju konkurētspēju.

Līdz šim finanšu atbalsts mūsu banānu ražotājiem tika sniegts ar POSEI (Attālu un salu reģionu īpašu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas) piešķīrumiem, tomēr pēdējā POSEI reforma 2006. gadā neņem vērā jaunākos nolīgumus. Es domāju, ka tāpēc ir svarīgi prasīt Padomei apsvērt nepieciešamību atrast piemērotus instrumentus un resursus, lai segtu Eiropas ražotāju finanšu vajadzības, tādējādi uzlabojot viņu stāvokli un vienlaikus atlīdzinot viņiem par kaitējumu, kas viņiem var rasties nolīgumu un ievedmuitu samazinājuma rezultātā.

Es nedomāju, ka mums ir reāli iespējams meklēt resursus, lai segtu Eiropas banānu ražotāju vajadzības katru gadu. Es domāju, ka mums jāatrod stabils, ilgtermiņa risinājums, lai atlīdzinātu kaitējumu, ko viņi ir cietuši, kopš tirgu paplašināšanas un atvēršanas

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Pēc daudziem strīdēšanās gadiem starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Latīņameriku, no otras puses, tagad ir panākts svarīgs solis, pateicoties nolīgumam par tirdzniecību ar banāniem. Es atbalstu šo nolīgumu, jo tas izbeidz arī strīdu Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Tomēr ES un Latīņamerikas banānu ražotāju koncesijas nedrīkst radīt tādu vispārēju stāvokli, kurā par ĀKK valstīm tiktu aizmirsts. ES sniegtā palīdzība ĀKK valstīm rūpīgi ir jāpārrauga un, ja nepieciešams, jāpalielina. Eiropas Parlamenta pieprasītais ietekmes novērtējums ir svarīgs šajā saistībā, un tas skaidri jāuzsver. Neatkarīgi no visas palīdzības, kas, bez šaubām, ir būtiska un svarīga, nedrīkst būt nekādas pārdales saistībā ar ES budžetu. Pārāk bieži nauda, kas kļūst pieejama konkrētām jomām, tiek pārdalīta un izlietota citiem mērķiem. Šī prakse jāpārtrauc neatkarīgi no tā, vai tā attiecas uz Eiropas Attīstības fondu, kā tas ir pašreiz, vai citiem fondiem, tostarp lauksaimniecības fondu, kas šobrīd bieži tiek apspriests. Eiropas Savienībai jāatceras sava atbildība ĀKK valstu un attālāko reģionu priekšā un jābūt konsekventai savās darbībās.

Ja tagad skatām šo iepriecinošo nolīgumu no globālas perspektīvas, es ar vienu aci lūkojos uz Dohas sarunām. Pasaules Ekonomikas forums Davosā, šķiet, ir devis kādu impulsu. G-20 grib noslēgt Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunas pirms 2012. gada. Vēl tikai jāredz, vai vārdi reāli tiks pārvērsti darbos. Tomēr liekas, ka ar nolīgumu par tirdzniecību ar banāniem Dohas lielajā saliekamajā bildē ir aizpildīts vēl viens laukumiņš.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Pirms dažām nedēļām mūsu banānu pārņemtajos prātos bija bitītes. Šovakar mēs dūcam kā bites par banāniem, jo īpaši par šo ierosināto nolīgumu.

Kā redzat, reakcija ir neviennozīmīga — un tas nav pārsteigums. Ir ieguvumi, jo īpaši ražotājiem, kas var no tā iegūt, bet ir arī bažas — bažas par ietekmi uz vidi un īpaši bažas par ietekmi uz ražotājiem Eiropas Savienībā.

Es domāju, ir ļoti svarīgi to izskatīt, jo ikvienas struktūras, valsts vai savienības primārā atbildība ir vispirms rūpēties pašiem par saviem ražotājiem. Tikai tā jūs faktiski varat pastiept draudzīgu roku citiem. Tas pats attiecas uz Mercosur darījumu. Eiropas Savienībā ir daudzi, kas jūt, ka tas diskriminēs un par desmito tiesu vājinās liellopu gaļas ražošanas nozari Eiropas Savienībā, jo īpaši manā valstī. Tāpēc mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Jā, mēs pastiepjam draudzīgu roku, bet nedarām to uz savu pašu ražotāju rēķina.

  Nuno Teixeira (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es jau esmu to teicis šajā Parlamentā un teikšu šodien vēlreiz: attālākie reģioni, jo īpaši Madeira, mans dzimtais reģions, nekādā ziņā neiebilst ne pret Ženēvas nolīguma, ne vēlāko divpusējo nolīgumu parakstīšanu. Mēs visi atzīstam ne tikai to svarīgumu, bet arī to nenovēršamību. Tomēr mēs arī zinām, ka ir ieguvēji un ir zaudētāji šajos nolīgumos un attālākie reģioni ir skaidri zaudētāji šajos nolīgumos, jo īpaši tāpēc, ka ar šiem nolīgumiem tie tiek sagrauti.

Es nevaru pieņemt uzstājīgo apgalvojumu, kā Komisija to šodien atkal izteicās, ka Attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) pārskatīšana 2006. gadā paredzēja šo situāciju un tāpēc jau atlīdzināja ražotājiem to, kas tika pakļauts riskam, kaut gan mēs zinām, ka tas, kas tika izskatīts 2006. gadā, bija tarifs EUR 176 par tonnu un tas, ko mēs tagad redzam, ir tarifs EUR 148 vai pat EUR 75 par tonnu. Mēs pieprasām kompensācijas pasākumus.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Atverot — vai, pareizāk sakot, plaši atcērtot vaļā — durvis uz Eiropas tirgu ASV starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri tagad kontrolē vairāk nekā 80 % no pasaules banānu tirdzniecības, šim nolīgumam būs nopietnas sekas, ko neslēpj pat tie, kuri gatavojas par to balsot.

Eiropas ražotāji Portugālē, Spānijā, Grieķijā, Kiprā un Francijā, kuri 2008. gadā apgādāja Eiropas tirgu ar gandrīz 600 000 tonnām, saņems smagu triecienu. Pati referente atzīst, ka nolīgums apdraud viņu nākotnes eksistenci. Šajā saistībā — ne tikai attiecībā uz ziņojuma saturu — ļoti nopietni šķiet tas, ka Komisija, atzīstot ietekmi, neparedz īpašus pasākumus, lai atbalstītu Eiropas ražotājus, jo īpaši ar grozījumiem regulā un budžetā Attālu un salu reģionu īpašu attīstības problēmu pārvarēšanas programmai (POSEI), ko pieņēma 2006. gadā.

Ražotāji Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs, kuri netika ne ņemti vērā, ne piedalījās debatēs par šo nolīgumu, arī saņems smagu triecienu, ko nesīs šīs sekas, un izziņotie sāpju remdējošie pasākumi nenovērsīs šīs sekas. Katram, kas balsos par šo ziņojumu, jāuzņemas atbildība par tā sekām, un nav nekādas jēgas nākt un paust svētulīgas un nekonsekventas bažas, uzdodot jautājumus un lūgumus Komisijai un Padomei.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es mēģināšu atbildēt tieši uz dažiem jautājumiem un punktiem, kas tika izvirzīti.

Pirmkārt, mēs šeit runājām par konflikta atrisinājumu, kas var palīdzēt mums daudzpusējā nolīgumā. Divpusējo nolīgumu gadījumā, par kuriem notika sarunas ar Centrālamerikas valstīm un noteiktām Latīņamerikas valstīm, mēs runājam par citu kontekstu, jo arī šajā jomā Eiropas Savienībai ir bijušas aktīvas intereses un ir ieguvumi apmaiņā pret to, kas ir ticis piedāvāts.

Tika arī izteikts komentārs par starptautiskajiem uzņēmumiem un faktu, ka tie ir īstie peļņas guvēji ĀKK valstīs un ka finanšu pasākumi nav pietiekami ĀKK valstīm. Protams, Eiropas Savienība nevar pieņemt lēmumus ĀKK valstu valdību vietā. Tā uzskata, ka lielā mērā to var izdarīt ar dotācijas palīdzību, kas ir bijusi pieejama, ja naudu labi izlieto. Turklāt es domāju, ka tas attiecas arī uz attālajiem reģioniem vai vismaz tiem Eiropas Savienības reģioniem, kuri ražo banānus.

Mato Adrover kungs un Teixeira kungs, es varu nosaukt jums skaitļus. Kad es saku, ka 2006. gadā papildus dotācijai, kas tika paredzēta programmai POSEI, mēs veicām aprēķinus — un man ir šie skaitļi —, es norādu, ka mēs paredzējām nodokļa samazinājumu, samazinot to 2009. gadā no EUR 176 līdz EUR 137. Mēs teicām arī, ka bija iespējams, ka Dohas sarunās, kuru rezultāti tad vēl nebija zināmi, šie nodokļi varētu samazināties līdz EUR 79 par tonnu. Šā iemesla dēļ mēs pieskaitījām 8,4 % EUR 245 miljoniem, kas bija paredzēti POSEI dotācijai. Tie ir papildu EUR 22 miljoni gadā, kas konkrēti domāti, gaidot šādu iespējamu ietekmi. Tieši šā iemesla dēļ saskaņā ar ietekmes novērtējumu aprēķinātais POSEI budžets 2006. gadā bija daudz lielāks nekā faktiskais stāvoklis 2006. gadā. Es neteicu, ka mēs te apstāsimies vai ka mēs neņemsim vērā iespējamu vajadzību pēc papildu kompensācijas. Ļaujiet man teikt skaidri: es esmu gatavs veikt šo analīzi. Turklāt, ja izrādīsies vajadzīgs, mēs saistībā ar POSEI regulu, par kuru mēs tagad ar Padomi un jums spriežam, varēsim apsvērt papildu kompensāciju. Liela daļa nepieciešamās kompensācijas tomēr ir jau segta. Tagad es to pierādu ar skaitļiem un aprēķiniem, kas ņemti no ietekmes novērtējuma. Mums ir bijis daudz diskusiju ar attiecīgajām dalībvalstīm, un es varu jums teikt, ka, ja es kaut ko saku, tam pamatā ir skaitļi.

Tagad jautājums, kā ir ar naudu? Jūs daudz runājāt par mazajiem ražotājiem. Es patiešām domāju, ka šajos reģionos, tostarp mūsu attālajos reģionos, mums, iespējams, jānodrošina lielāka aizsardzība mazajiem ražotājiem. Sāksim ar to, ka POSEI nauda vispirms ir jāizmanto mazajiem ražotājiem. Tas ne vienmēr tā notiek, un, iespējams, kādā punktā, kad mēs diskutēsim par POSEI, mums būs jāapsver reformas gaita, tās pielāgošana, lai tādējādi šī nauda patiešām tiktu izlietota, palīdzot pārstrukturēt nozari. Tomēr, ja šī nauda, kas jau tika piešķirta POSEI, kopā ar kompensāciju tiktu reāli izlietota pārstrukturēšanai, papildus šai kompensācijai mēs dažos gados varētu atrast citus risinājumus šiem mazajiem ražotājiem. Varat būt pārliecināti, ka es esmu ļoti gatavs meklēt jaunus risinājumus, iespējams, saistībā arī ar POSEI, lai tādējādi šo naudu izmantotu labāk.

Es vēlētos atbildēt C. Bannerman kungam, kuram ir cits viedoklis attiecībā uz šīs kompensācijas lietderīgumu. Es uzskatu, ka attālo reģionu ražotāji arī ir Eiropas pilsoņi un nodokļu maksātāji. Man liekas tikai pareizi, ka mums viņi jāatbalsta, ciktāl tas ir pamatoti. Attiecībā uz banānu, ko jūs mums parādījāt, es domāju, ka, ja tas nebūtu atbildis noteikumiem, kurus jūs minējāt, jūs nebūtu varējis to nopirkt. Fakts, ka jūs varējāt to nopirkt, nozīmē, ka tā lielums un izliekums atbilst Eiropas standartiem.

Tādējādi es domāju, ka esmu atbildējis uz galvenajiem jautājumiem. Nobeigumā varat būt pārliecināti, ka POSEI diskusijās es vienmēr esmu gatavs skatīt, kā, pamatojoties uz skaitļiem, kas mūsu rīcībā, pašreizējā kompensācija vai, iespējams, citi kompensācijas veidi varētu atbildēt uz šiem izaicinājumiem. Taču, kopumā ņemot, šis ir nolīgums, kas, kā teica arī referente, palīdz mums daudzējādā ziņā un izbeidz vēsturisku strīdu.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Priekšsēdētājas kundze, Balzani kundze, dāmas un kungi, komisār! Es vēlos pateikties komisāram par to, ka viņš jau ir pievērsies vairākiem jautājumiem un bažām. Tomēr, lūdzu, atļaujiet man pašai minēt vēl dažus. Daudzi ir pauduši bažas par to, kas notiks ar ĀKK valstīm. Priekšlikums par papildu pasākumiem banānu nozarē tika radīts tieši ar nolūku tām palīdzēt un kompensēt, un, kā jūs zināt, šīm valstīm katru gadu kompensēs aptuveni EUR 190 miljonus par smago slogu, kas uz tām gulstas sakarā ar banānu importa beznodokļa režīma pārtraukšanu. Citas bažas, kas tika izteiktas, bija par to, kas notiks, ja mēs nodokļus pazemināsim vēl vairāk un turpināsim liberalizāciju. Tagad neaizmirsīsim, ka pašreizējais temats ir Ženēvas nolīguma par banānu tirdzniecību noslēgšana un nostiprināšana un Eiropas Parlamentam un Padomei vēl ir iespēja diskutēt par to, vai tās gatavojas atbalstīt papildu brīvās tirdzniecības konvencijas ar Andu valstīm un Centrālameriku vēlāk, kad, protams, Komisija iesniegs attiecīgu priekšlikumu.

Dāmas un kungi! Es uzskatu, ka banānu nolīguma noslēgšana pieliks punktu tirdzniecības debatēm, kas ir risinājušās piecpadsmit gadus, un tā katrā ziņā ir apsveicama attīstība. Šāds iznākums stiprinās ES sarunu pozīciju starptautiskās tirdzniecības sarunās, jo īpaši pašreiz notiekošajās Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas sarunās. Es uzskatu, ka mums šeit pastāvīgi jādod iespēja izteikt visas šīs šaubas un uzdot jautājumus skaļā balsī attiecībā uz solidaritāti — bažas, kas piemīt tieši visnabadzīgākajām valstīm, — darba kārtībā un meklēt kopīgus risinājumus, tomēr iedegt zaļo gaismu šim banānu tirdzniecības nolīgumam un tiesību aktam, ar ko tiek atcelts iepriekšējais nolīgums. Tāpēc es lūdzu Eiropas Parlamentu rītdien lemt par savas piekrišanas paušanu banānu tirdzniecības nolīgumam.

  Francesca Balzani, autore. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es domāju, ka šīs debates ir bijušas ļoti interesantas un daļēji ir atkārtojušas dažas no tām bažām un jautājumiem, kurus mēs jau esam izskatījuši Starptautiskās tirdzniecības komitejā.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt faktu, kuru mēs ik pa laikam, manuprāt, zaudējam no redzes loka. Šie nolīgumi nozīmē to īpašo saistību īstenošanu, kuras Eiropas Savienība ir uzņēmusies kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekle. Mēs to nedrīkstam aizmirst. Ar šiem nolīgumiem ES uzņemas atrisināt nopietnu problēmu, kura tai jānokārto ar svarīgām valstīm, jo ES ir pārkāpusi nediskriminācijas principu. Tāpēc šie nolīgumi atjauno mūsu ticamību un atbilstošu stāvokli mums kā PTO dalībniekiem.

Šis nolīgums tāpēc ir strīdu un sasprindzinājumu rezultāts gaisotnē, kura noteikti būtu bijusi graujoša citām mūsu attiecību jomām. Kā konkrēts nolīgums par strīdu izšķiršanu tas mēģina un tam izdodas radīt jaunu līdzsvaru, veltot īpašu uzmanību, kā mēs teicām un arī paziņojām rezolūcijā, valstīm ar nestabilu attīstības stāvokli.

Papildu pasākumi noteikti tagad tiks pārraudzīti, un, manuprāt, tas ir vissvarīgākais punkts. Ir svarīgi, ka ir izveidoti papildu pasākumi, bet vēl svarīgāk, ka būs to ietekmes novērtējums un apņēmība — ko es biju priecīga dzirdēt no Padomes un Komisijas puses — uzturēt pastāvīgu kontroli par situāciju, kā tā attīstās, un, vēl jo svarīgāk, apliecināt vēlmi palīdzēt ar turpmākiem pasākumiem, ja tādi izrādīsies nepieciešami.

POSEI (Attālu un salu reģionu īpašu attīstības problēmu pārvarēšanas programma) pati ir tikusi iestrādāta rezolūcijā kā jutīgs punkts, kas jāpārrauga delikātā līdzsvara dēļ, kurš ir starp finanšu ieguldījumiem, ko izdara saskaņā ar POSEI, un jauno situāciju attiecībā uz attālākajiem reģioniem. Tāpēc nolīgumu ietekme uz attālajiem ES reģioniem, kuros tiek ražoti banāni, arī tiks uzmanīgi pārraudzīta un vērota.

Padome minēja arī nepieciešamību strādāt pie pārredzamības lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, par ko es esmu priecīga, jo tas ir svarīgs punkts. Mēs visu laiku esam runājuši par ražotājiem, bet ir arī svarīgais jautājums par banānu sadali ES iekšienē.

Tāpēc ir daudz lietu, kas darāmas, virzoties uz priekšu. Mums jāpārrauga nolīgumu iedarbība, papildu pasākumu īstenošana un POSEI piemērotība Eiropas ražotāju aizsargāšanai. Mums jāizmanto arī citi instrumenti, piemēram, pārredzamība lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, un tādējādi jāpaplašina izpētes mērogs, lai iekļautu arī sadales ķēdi, kas ir svarīgs ietekmes faktors uz augļa galīgo cenu. Mums jāvēro patērētāja aizsardzība, kas pelnījusi tikpat lielu uzmanību no mūsu puses kā visas pārējās šajā uzņēmējdarbībā iesaistītās intereses. Tomēr visās šajās lietās, kurās cita starpā nav mazsvarīga patērētāju aizsardzība, jāsāk ar pašreizējo situāciju un jānosaka šo strīdu iznākums, kurā ES ir nācies piekāpties Amerikas Savienotajām Valstīm un Latīņamerikas valstīm.

Tāpēc es ceru, ka šie nolīgumi tiks pieņemti, jo uzskatu, ka tie veido būtisku pamatu instrumentiem saistībā ar delikāto līdzsvaru banānu tirgus darbībā un var garantēt skaidrus prakses paraugus, kas būs izdevīgi arī citām interesēm, piemēram, patērētāju aizsardzībai, kura ir saistīta ar pārredzamību lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. Tas savukārt dos uzlabojumus banānu tirgum un mūsu Eiropas ražotājiem, kas būtu neiespējami bez stabila pamata, kādu dod strīdu izbeigšana PTO iekšienē, kurā Eiropas Savienība piedalās.

  Priekšsēdētāja . − Beidzot debates, tika iesniegts rezolūcijas priekšlikums atbilstīgi Reglamenta 115. panta 5. punktam⁽¹⁾.

Debates tiek slēgtas. Balsojums notiks rītdien plkst. 11.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Šo nolīgumu noslēgšana ir devusi iespēju izbeigt vienu no vissarežģītākajiem un ilgstošākajiem strīdiem ar ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Ir jānorāda, ka visā sarunu procesā mēs brīdinājām Komisiju par nepieciešamību rūpēties par banānu ražotāju interesēm un konkrētajiem apstākļiem attālākajos reģionos, jo īpaši palielinot finansējumu saskaņā ar Attālu un salu reģionu īpašu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI), jo ražotāju ienākumi un viņu ražojumu laišana tirgū varētu tikt apgrūtināta tā spiediena rezultātā, kuru rada pieaugošā pasaules banānu tirdzniecības liberalizācijas stiprināšana; par banānu ražotāju interesēm un konkrētajiem apstākļiem Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs. Tāpēc es uzskatu referentes ieteikuma secinājumus, kuri ieteic ņemt vērā arī attālāko reģionu intereses, par ļoti nozīmīgu devumu, un Parlamentam jāpiekrīt nolīgumiem, ja Komisija un Padome sniedz Parlamentam pēc iespējas ātrāk ietekmes novērtējumu par nolīgumu sekām jaunattīstības banānu ražotājvalstīs un attālākajos reģionos; īsteno konkrētus pasākumus, kuru nolūks ir banānu ražotāju komerciālā stāvokļa stiprināšana, un pielāgo pasākumus programmas finansēšanai par labu ĀKK banānu ražotājvalstīm.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) 2009. gada 15. decembrī Eiropas Savienība un grupa Latīņamerikas valstu parakstīja nolīgumu par ES banānu tirdzniecības tarifiem. Ar šo nolīgumu noslēdzās sarežģīts strīds, kas ilga gandrīz divdesmit gadu. Tas rāda ES apņēmību šajā jomā un tiks iekļauts Dohas sarunu kārtas galīgajos rezultātos. Diemžēl mēs nevaram līdz pilnībai izbaudīt šo panākumu. Pieņemtais tarifu samazinājums Latīņamerikas banānu eksportam visticamāk radīs nelabvēlīgu ekonomisku un sociālu ietekmi vairākās Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs, kuru ražotājiem nav tāda paša tehniskā nodrošinājuma kā viņu konkurentiem. Tieši tāpēc es atzinīgi vērtēju finanšu palīdzības programmu, kas ietverta nolīgumā, ar kuru ĀKK valstis saņems EUR 190 miljonus līdz 2013. gadam kā atbalstu, lai veicinātu konkurētspēju un ražošanas dažādošanu. Taču Eiropas Komisijai jāsniedz nolīguma, kā arī palīdzības programmas ietekmes novērtējums līdz 2020. gadam kopā ar ieteikumiem tā pagarināšanai un papildu finanšu palīdzības sniegšanai.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Tas ir lieliski, ka ES ir panākusi vienošanos ar Latīņamerikas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm banānu strīdā, kas ilgu laiku ir bijis emocionāls jautājums. Ir labāk panākt vienošanos nekā turpināt skandālu Pasaules Tirdzniecības organizācijas kontekstā. Tiek apgalvots, ka nolīgums un tarifu samazinājumi būs labvēlīgi lielajām banānu ražotājvalstīm un starptautiskiem uzņēmumiem. Tomēr ir svarīgi saprast, ka turpmāk nabadzīgo ĀKK valstu intereses salīdzinājumā ar Latīņamerikas valstīm joprojām būs labākas. Turklāt ES izmanto arī milzīgu palīdzības pasākumu kopumu, lai palīdzētu ĀKK valstīm dažādot savu ekonomiku, lai mazinātu to atkarību no banānu eksporta. Vēl ir jāredz, vai tagad panāktais nolīgums ietekmēs patēriņa cenas Eiropā. Katrā gadījumā nolīgums ir vēsturisks, jo rāda, ka ES ir spējīga pierādīt iekšēju konsekvenci un pieņemt lēmumus pat neveiklā stāvoklī asu sarunu gaisotnē. Es balsošu par šo nolīgumu.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Ženēvas nolīgums par banānu tirdzniecību ir iespēja Latīņamerikas strauji augošo valstu ekonomikai, bet tas arī rada jaunu konkurenci starp banānu ražotājiem Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstīs, kuru ekonomikas attīstības pamatā faktiski ir savu dabas resursu izmantošana. Tāpēc mums jārūpējas, lai jaunā konkurence būtu godīga. Man ir bažas arī par divpusējiem nolīgumiem ar ES, par kuriem ir notikušas sarunas ar Peru un Kolumbiju par preferenciālas muitas nodevu likmes izmantošanu, kura ir zemāka, nekā paredzēta Ženēvas nolīgumā. Šādos apstākļos es uzskatu, ka tagad steidzamības kārtā jāīsteno nolīgumā iekļautie papildu pasākumi banānu nozarē, kas ļaus ĀKK valstīm modernizēt šo nozari un izturēt globālo konkurenci. Tāpēc es aicinu Padomi nekavējoties deklarēt savu nostāju par Parlamenta jauno priekšlikumu, lai ĀKK valstis varētu izmantot savā labā pasākumus, kas tika izziņoti 2010. gadam, un es lūdzu Komisiju nodrošināt, lai gan ražotāji, gan eksportētāji ārpus ĀKK savstarpēji ievērotu sociālās un vides prasības. Manuprāt, tas ir būtiski, ja vēlamies, lai visiem ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas, kas pašlaik ne tuvu tā nav.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Banānu nolīgumam, kuru ES noslēdza PTO 2009. gada decembrī un kuru mēs šodien ratificējam, ir jāiet kopā ar atbalsta mehānismiem mūsu ražotājiem. ES tarifu samazinājums no Latīņamerikas importētajiem banāniem radīs grūtības vairākiem Eiropas reģioniem, piemēram, Francijas aizjūras departamentiem Gvadelupai un Martinikai, Grieķijai, Portugālei un Spānijas Kanāriju salām, jo būs jādarbojas atvērtā tirgū. Tieši tāpēc mums būs jāpārrauga finanšu palīdzības faktiskā ietekme, kura paredzēta investīciju un ekonomikas dažādošanas politikas atbalstam un sociālās un vides ietekmes stiprināšanai. Šim ietekmes novērtējumam jārāda mums, vai palīdzība ir pietiekama, lai līdzsvarotu jauno starptautisko situāciju banānu tirgū.

(1) Sk. protokolu.