Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 2. februāris - Brisele

19. Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā uzdeva Louis Michel, Charles Goerens, Antonyia Parvanova, Frédérique Ries, Olle Schmidt, Maria Da Graça Carvalho, Nessa Childers, Marc Tarabella, Bart Staes un Marina Yannakoudakis par prettuberkulozes vakcīnas iniciatīvu (O-0203/2010 -B7-0006/2011).

  Charles Goerens, autors. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es esmu priecīgs, ka varu sniegt atbalstu visas Eiropas projektam, kurš ir ļoti vērienīgs gan Eiropas Savienībai, gan jaunattīstības valstīm un kura mērķis ir izskaust tuberkulozi ar vakcinēšanas programmas palīdzību.

Atsauksim atmiņā, ka vairāk nekā 1,7 miljoni cilvēku ir miruši no tuberkulozes 2009. gadā. Šī slimība paņem 4700 cilvēku dzīvību dienā. Pieskaitiet tam zaudējumus ekonomikā, kas tiek vērtēti vairāk par USD 50 miljardiem gadā tikai Āfrikai vien. Ja, pamatojoties uz to, mēs šauri uzskatītu tuberkulozi par tipisku jaunattīstības valstu problēmu, mēs smagi sevi maldinātu.

Faktiski dati par gadījumiem Apvienotajā Karalistē un Īrijā 2010. gada vasarā atgādina mums, ka šī slimība ir šeit, mūsu valstīs, nemaz nerunājot par postu, ko šī pati slimība rada mūsu kontinenta austrumos, jo īpaši Krievijā un Moldovā. Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva (TBVI) ir iniciatīva, kuras mērķis ir radīt efektīvas vakcīnas, lai aizsargātu jaunattīstības valstis par samērīgu cenu. Turot to prātā, es vēlos, ja drīkst, izteikt dažas piezīmes.

Pirmkārt, veselībai nav cenas, bet tai ir izmaksas. Lai gan veselības aprūpei jābūt vispārpieejamai, maksātspēja piemīt tikai rūpnieciski attīstītajām valstīm. Ņemot to vērā, ir svarīgi izmaksas plaši sadalīt. Ir skaidrs, ka pacientiem ziemeļos, tā teikt, rūpnieciski attīstītajās valstīs, jāmaksā augsta cena, citādi pētniecības finansējuma avoti izsīks pietiekami drīz. Tomēr, tā kā dienvidvalstu finanšu ieguldījumi ir vai nu tīri simboliski, vai to nav pavisam, mūsu solidaritāte kļūst neaizstājama.

Otrkārt, TBVI iniciatīvai ir vieta arī ES 2020 stratēģijā. Tas lieliski ilustrē, ko mēs varam sasniegt, ja laikus izstrādājam savas veselības prioritātes.

Trešais un pēdējais komentārs ir šāds: tas nekādā ziņā neizslēdz papildu vai klāt nākošu finansējumu no lielām aizdevēju organizācijām, tostarp no Pasaules Bankas. Citām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādai vai vairākām strauji augošajām valstīm, kuras izjūt tuberkulozes problēmu vai nu tieši kā ietekmi uz saviem iedzīvotājiem, vai netieši saistībā ar starptautisko solidaritāti, pilnīgi loģiski arī būtu jādod savs ieguldījums šajā iniciatīvā. Konkrēti es šeit runāju par publiskās un privātās partnerības modeli.

Šī jaunā pieeja var būt izdevīga, ja solidaritāte aprobežojas ar tiem, kuri atbilst gan medicīnas, gan finanšu prasībām. Alternatīva būtu aizsargāt vienīgi pārtikušos iedzīvotājus.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) 2008. gadā Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva (TBVI) tika izveidota publiskās un privātas partnerības veidā ar Veselības programmas sadarbības atbalstu Septītajā pētniecības pamatprogrammā, lai mobilizētu papildu resursus šai svarīgajai jomai.

Pašreiz lielākā daļa nesen attīstīto jauno vakcīnu kandidātu joprojām ir pirmsklīniskās izpētes posmā vai klīniskās izpētes sākumā. Būtiski ir uzsvērt faktu, ka mūsu rīcībā nav klīnisku datu, lai atbalstītu tādu ideju, ka kāda no attīstāmām vakcīnām varētu izrādīties efektīvāka nekā pašlaik lietojamā vakcīna, kas ir Bacillus Calmette-Guérin (BCG) vakcīna.

Lai ienāktu tirgū, jaunajiem vakcīnas paraugiem jāspēj būt efektīvākiem nekā BCG vai jāspēj aizstāt to kā labākām vakcīnām. Faktiski mūsu rīcībā vēl joprojām nav šādu svarīgu datu. TBVI nevajadzētu aplūkot atrauti no citām iniciatīvām klīnisko izmēģinājumu atbalstīšanai.

Lai novērstu vājās vietas klīniskās izpētes jomā, ir izveidota Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko izmēģinājumu partnerība jeb EDCTP kā pirmā iniciatīva saskaņā ar 185. pantu, kur 14 dalībvalstis, 2 asociētās valstis un Komisija kopīgi uzņēmās saistības par EUR 400 miljoniem, no kuriem EUR 200 miljonus dod Eiropas Savienība ar nolūku veicināt 2. vai 3. stadijas klīnisko izmēģinājumu pētniecību, piemēram, AIDS, malārijai un tuberkulozei Subsahāras Āfrikā. Programma ir paredzēta, lai līdz 2015. gadam pabeigtu visus izmēģinājumus, kas pašlaik tiek veikti, tostarp astoņus prettuberkulozes vakcīnas izmēģinājumus. Šī alternatīva tāpēc ir jau sākta un darbojas. Komisija ir arī ļoti ieinteresēta tā sauktajā „uzņēmējdarbības modelī“, ko attīstījušas publiskās un privātās partnerības, tostarp arī tā, kuru piedāvā TBVI.

TBVI turklāt ir piedāvājusi modeli, kas potenciāli var kļūt par noderīgu rīku nākotnē. Tas tomēr prasa komerciālā projekta, kā arī riska izvērtējuma padziļinātu analīzi. Tādējādi pat tad, ja TBVI gūst nozīmīgu finansiālu atbalstu, tās veiksme nav garantēta tieši tāpēc, ka trūkst pietiekami daudz informācijas, kas norādītu, vai tas, ko pašlaik izmēģina, var vēlāk dot rezultātus.

Tomēr Komisija turpinās iekšējās diskusijas un analizēs modeli kopā ar finanšu iestādēm, tādējādi dodot ieguldījumu koncepta attīstībai, lai tas varētu būt par sastāvdaļu „ES 2020” praktiskajā īstenojumā. No šā viedokļa raugoties, šo iespēju varētu pārbaudīt.

  Maria Da Graça Carvalho, PPE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Saslimstība ar tuberkulozi visā pasaulē joprojām rada lielas bažas par spīti gūtajiem panākumiem. Šīs slimības pieaugošā rezistence un nepietiekamā zinātniskā pētniecība nozīmē, ka tagad gandrīz 2 miljoni cilvēku mirst tās dēļ katru gadu.

Mēs atzinīgi vērtējam ES iniciatīvas tuberkulozes apkarošanai ar šo rezolūciju, bet prasām veikt vairāk zinātniskās pētniecības, lai radītu jaunas vakcīnu formas pret šo slimību. Vakcīnas ir sabiedrības veselības pasākums, kas ir ļoti efektīvs, aizsargājot eiropiešus pret infekcijas slimībām, bet ir svarīgi arī tas, lai veselības aprūpe nonāktu līdz jaunattīstības valstīm, lai dotu ieguldījumu vidējā mūža ilguma palielināšanā un nabadzības apkarošanā.

Kā jau teicu, ir bijuši panākumi, un mēs esam uz pareizā ceļa, bet ES jāpieliek divreiz vairāk pūļu un jāaicina uz labāk koordinētu darbību un Eiropas pētniecības integrāciju, apkarojot ar nabadzību saistītās slimības. Tas ir vienīgais veids, kā mums izdosies atvieglot traģisko situāciju vairākās jaunattīstības valstīs.

Es vēlos jautāt Komisijai, kā tā plāno turpināt zinātniskās pētniecības centienus šajā jomā, intensificēt šos centienus un pārvērst šīs pētniecības rezultātus praktiskā labumā cilvēkiem atbilstīgi „Eiropa 2020“ stratēģijai.

  Michael Cashman, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Man vienmēr ir patīkami jūs redzēt priekšsēdētājas vietā, kad mēs apspriežam jautājumus par citu nelaimēm. Es zinu, ka jūs saprotat mūsu bažas.

Es gribu pievienoties Goerens kunga teiktajam un patiešām aicināt Komisiju palūkoties mazliet tālāk. Ir pilnīgi pareizi, ka TB ir visas pasaules veselības problēma un, kā mēs zinām, otrs lielākais nāves cēlonis infekcijas slimību starpā visā pasaulē. Kā mēs dzirdējām, 1,6– 2 miljoni cilvēku katru gadu mirst no šīs slimības. ES finansējums ir palīdzējis radīt spēcīgu novatorisku TB vakcīnas kandidātu cauruļvadu, kas, kā to teica Komisija, dod iespēju veikt agrīno pakāpju izpēti ar 1. un 2.A stadijas klīniskajiem izmēģinājumiem.

Diemžēl — un tā ir problēma — pašlaik finansējuma mehānismi, tostarp Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko izmēģinājumu partnerība, piešķir ļoti ierobežotu finansējumu ļoti dārgajiem vēlīnās pakāpes klīniskajiem izmēģinājumiem — 2.B un 3. stadijai —, kas ir būtiski, lai pierādītu vakcīnas nekaitīgumu. Mums ir vakcīnas, bet ir svarīgi pierādīt to nekaitīgumu un efektivitāti, kas nepieciešama licences iegūšanai.

Es tagad atzinīgi vērtēju Komisijas teikto, ka tā piešķir papildu finansējumu, bet vai reglaments jauniem EDCTP budžeta noteikumiem pieļaus finansējumu novirzīt klīnisku izmēģinājumu vietu, tostarp epidemioloģisku pētījumu vietu, attīstīšanai un būvniecībai? Vai Komisija apsver konkurētspējīgu finansēšanas mehānismu ieviešanu tādu jaunu novatorisku vakcīnu vēlīnās pakāpes klīniskajai izpētei, kas pievēršas ielaistām slimībām, piemēram, TB?

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tuberkuloze joprojām ir ļoti izplatīta, jo īpaši nabadzīgākās valstīs. Trešā daļa pasaules iedzīvotāju ir inficēti, un 2,5 miljoni cilvēku mirst no TB katru gadu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm Eiropā vien katru stundu ir 49 jauni saslimšanas un septiņi nāves gadījumi. Rūpnieciski attīstītās valstīs tuberkuloze ir piedzīvojusi atdzimšanu, jo īpaši kā sekundāra slimība HIV un AIDS pacientiem, bet arī migrācijas un tūrisma rezultātā.

Profilakse, diagnostika un ārstēšana patiešām var nodrošināt šīs slimības izplatīšanās kontroli. Cilvēki ir vienīgie tuberkulozes mikrobaktērijas nēsātāji, un tās izskaušana būtu pilnīgi iespējama. Tomēr ir bažas par arvien lielāku rezistento baktēriju skaitu. Ir jaunas vakcinācijas, un saskaņā ar kādu pētījumu D vitamīna lietošana samazina tuberkulozes ārstēšanas ilgumu. Cik lielā mērā Komisija ir jau palielinājusi savu aktivitāti šajā jomā?

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Četrus gadus pirms Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas termiņa visā pasaulē diagnosticētu jaunu tuberkulozes gadījumu skaits vēl arvien ir satraucošs. Tuberkuloze ir ārstējama slimība. Diemžēl jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āzijā un Subsahāras Āfrikā, tā joprojām ir ļoti nopietna problēma. Saskaņā ar nesen veiktām aplēsēm aptuveni divi miljardi cilvēku ir inficēti ar tuberkulozes bacili jeb, citiem vārdiem sakot, tā ir viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Runājot statistikas valodā, vienam no desmit šādiem indivīdiem attīstīsies tuberkuloze. Visnabadzīgākie reģioni pasaulē ir pakļauti īpašam jaunu tuberkulozes gadījumu palielināšanās riskam, jo trūcīga pārtika un dzīves apstākļi, kā arī stress rada labvēlīgu vidi saslimšanai ar šo slimību. Šīs slimības efektīvas ārstēšanas pieejamība ir ierobežota daudzās valstīs, un netiek koordinēta ne AIDS, ne tuberkulozes ārstēšana. Pie tā novedis fakts, ka jaunattīstības valstu valdības nepietiekami piešķir līdzekļus veselībai. Turklāt veselības aprūpes sistēmas lauku apvidos izjūt darbinieku un līdzekļu trūkumu šādu slimību ārstēšanai. Tāpēc valstīs ar ierobežotām finanšu iespējām trūkuma ietekme vissmagāk ir jūtama lauku apgabalos. Attīstītas valstis izdod aptuveni 5 % no IKP valsts veselības aprūpei, turpretī jaunattīstības valstis izdod pusi no šā skaitļa. Tāpēc nabadzīgākām valstīm ir neiespējami palielināt izdevumus veselībai bez palīdzības no ārienes, kā to norādīja arī Goerens kungs. Turklāt tuberkuloze ir ne tikai medicīnas problēma, bet arī sociāla un ekonomiska problēma, jo tā liek samazināties ražīgumam un tai ir ekonomiska rakstura sekas. Tas viss nozīmē, ka mums ir jābūt noteiktiem savā atbildē, un mums reāli jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka vakcīnas kļūst plašāk pieejamas.

  Ricardo Cortés Lastra (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Veselība ir viens no jautājumiem, kas mums vēl ir jāatrisina, cīnoties pret nabadzību. Tūkstošgades deklarācijā mēs apņēmāmies, pirmkārt, samazināt bērnu mirstību; otrkārt, uzlabot mātes veselības aprūpi; un, treškārt, apkarot AIDS, malāriju un daudzas citas slimības, tostarp tuberkulozi.

Tomēr mēs visi šeit šodien zinām, ka tieši šie mērķi pašlaik visvairāk atpaliek no grafika. Mums ir jāveic pasākumi: mums jāpalielina finansējums veselības programmām jaunattīstības valstīs. Veselības aprūpes brīvai pieejamībai ir jābūt Eiropas Savienības vissvarīgākajam mērķim šajā jomā.

Es uzskatu, ka atbalsts būtu jādod globālām iniciatīvām, piemēram, vertikāliem fondiem, lai palīdzētu cīņai pret AIDS, malāriju un tuberkulozi. Tomēr, komisār, valstis ir arī jāatbalsta politiski un ekonomiski, lai tās varētu attīstīt efektīvas veselības aprūpes sistēmas. Es esmu pārliecināts, ka tas būtu vislabākais veids, kā nodrošināt apropriācijas principu un ļaut vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām piekļūt veselības aprūpei.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Tuberkuloze tāpat kā malārija un AIDS ir viena no tām lielajām pandēmijām, kas iznīcina jaunattīstības valstu iedzīvotājus, jo īpaši Āfrikā un Āzijā. Tas tiešā veidā rada šo valstu ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos.

Tomēr arī Eiropas valstis nav spējušas tikt galā ar lielo tuberkulozes saslimstību. Šo slimību nevar uzskatīt tikai par medicīnas un farmācijas problēmu vai par cilvēku paradumu problēmu. Tā ietver arī cilvēku attīstības un integritātes, kā arī taisnīguma jautājumus, kas prasa globālu pieeju. Cilvēki, kuri slimo ar tuberkulozi jaunattīstības valstīs, ir arī netaisnības upuri, jo viņi saņem nepietiekamu aprūpi un tā nav tikpat kvalitatīva kā attīstītajās valstīs.

Mums ir vajadzīga turpmāka pētniecība un tādu jaunu medikamentu un vakcīnu pastāvīga plūsma, kas spēj reaģēt uz dažādu patogēnu jaunām komplikācijām un rezistentiem vīrusa celmiem. Tomēr es gribētu pievērst jūsu uzmanību tiem vienkāršajiem varoņiem, kuri cīnās ar tuberkulozi, dodot mums iespēju turpināt aprūpēt slimniekus, pretoties tuberkulozes un AIDS apvienotu infekciju radītajām grūtībām un palīdzēt visām valstīm sasniegt tūkstošgades mērķus. Mums ir jāatbalsta jaunattīstības valstu veselības aprūpes darbinieki. Veselības aprūpes darbinieki dodas prom uz labāk pārtikušām valstīm, jo viņu valstīs veselības aprūpes budžeti tiek samazināti.

Es atbalstu Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīvu, bet mums ir jāizvēlas globāla pieeja, lai pārvarētu šo slimību. Nav pietiekami tikai atbalstīt pētniecību un farmācijas nozari, jo, nemaz nerunājot par citiem aspektiem, paies vēl ilgs laiks, līdz šī pētniecība nesīs augļus.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu uzsvērt, ka tuberkuloze vēl ne tuvu nav izskausta, un mēs šeit redzam, ka gandrīz divi miljoni cilvēku gadā saslimst ar šo nopietno slimību.

Es vēlētos teikt, ka ir labi, ka mēs to apzināmies, un es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu tādēļ, ka mēs runājam ne vien par AIDS pandēmiju, mēs runājam arī par tuberkulozi, kas paņem miljoniem cilvēku dzīvību.

Es piekrītu, ka jāparedz vairāk līdzekļu jaunu vakcīnu izstrādei. Tomēr, kā Komisija tikko ir paziņojusi, mums vēl, protams, nav šo jauno vakcīnu, jo mēs vēl esam pirmsklīniskajos posmos un vēl tikai veicam to efektivitātes testus attiecībā uz cilvēkiem. Priekšsēdētājas kundze, noslēdzot savu uzstāšanos, es vēlētos izteikt aicinājumu par jaunu finansējumu un jauniem resursiem.

  Claudiu Ciprian Tănăsescu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka gada mirstība no tuberkulozes ir robežās starp 1,6 un 2 miljoniem cilvēku, padara tuberkulozi visā pasaulē par vienu no diviem galvenajiem nāves cēloņiem, kuru izraisījušas infekcijas slimības. Tas pamato sabiedrības veselības organizāciju augošās bažas visā pasaulē.

Laikmetā, kad medicīna piedzīvo ievērojamu attīstību, mums jāatzīst, ka ir pienācis laiks aizstāt tradicionālo prettuberkulozes BCG vakcīnu ar jaunu, modernāku un daudz efektīvāku vakcīnu. Tomēr to nevar panākt, no vienas puses, dāsnāk nepiešķirot ES līdzekļus pētījumu pabeigšanai šajā jomā un, no otras puses, neatrodot citus finansējuma avotus, pārskatot modeli par alternatīvām, novatoriskām finansēšanas metodēm, ko ierosinājusi Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva (TBVI).

Finanšu garantiju nodrošināšana varētu padarīt šo modeli pievilcīgāku Eiropas uzņēmējiem, tādējādi nodrošinot uzņēmēju iesaisti un vajadzīgo finansiālo atbalstu.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kundze! Tuberkuloze jeb TB, kā to pazīst manā valstī, plosījās Īrijā mazliet vairāk nekā pirms pusgadsimta, nogalinot daudzus cilvēkus, jaunus un vecus.

Līdz ar valsts pārticības pieaugumu slimība izzuda, un vakcinācija tika pārtraukta uz 36 gadiem. Tomēr, kā ir norādījis autors, tuberkuloze pēdējos gados ir atgriezusies. Tikai pagājušajā gadā manā vēlēšanu apgabalā kāds bērns skolā un mazulis mazbērnu novietnē saslima ar šo slimību.

Pasaules mērogā tā ir lielāka problēma, proti, 2 miljardus cilvēku ir skārusi šī baktērija, un viens cilvēks mirst ik pēc 20 sekundēm. Tādēļ mums ir liels uzdevums, ja vēlamies sasniegt šīs slimības novēršanas mērķi līdz 2050. gadam.

Pats galvenais ir pētniecība, un šajā jomā Eiropas Savienība ir pelnījusi lielu atzinību, jo, kaut arī mēs atpaliekam no ASV un Japānas pētniecības ziņā kopumā, mēs esam vadošajā pozīcijā šajā jomā, jo 60 % pētījumu notiek Eiropas Savienībā, un Dānijas iestādes, jo īpaši zinātnieki, ir izstrādājuši vakcīnu.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Četrus gadus pirms Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas termiņa tuberkulozes dēļ katru gadu dzīvību zaudē 2 miljoni cilvēku. Tuberkuloze ir baismīgs piemērs tai nevienlīdzībai, kas grauj mūsu pasauli. Neaizmirsīsim, ka šī slimība nepavisam nav izplatīta rūpnieciski attīstītajās valstīs.

Tuberkulozes un citu slimību problēma netiks atrisināta, ja visi iedzīvotāji nevarēs piekļūt kvalitatīviem sabiedrības veselības pakalpojumiem, tostarp primārajai veselības aprūpei. Attīstības sadarbībai un palīdzības politikai šajā jautājumā ir būtiska nozīme, un tai, dabiski, ir jāietver atbalsts vakcinācijas programmām; tomēr jādara ir vēl vairāk. Mums ir reizi par visām reizēm jālikvidē tādi mehānismi kā, piemēram, parādu un parādu apkalpošanas mehānismi, kas izsmeļ jaunattīstības valstu resursus un rada iespēju turēt šīs valstis atpalicībā, atkarībā, pakļāvībā un nabadzībā.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ungārijā pēdējos gados satraucošā līmenī ir pieaudzis tuberkulozes gadījumu un šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits. Tas citu aspektu starpā ir nāciju iznīcinošas liberālās domāšanas rezultāts. Es runāju par apkaunojošo 2006. gada Ungārijas Veselības aprūpes aktu, kura pamatā bija slimnīcu slēgšana un uz peļņu orientēti veselības aprūpes pakalpojumi. Būtisks faktors šīs slimības attīstībā ir nabadzība, tostarp bezpajumtnieku skaita palielināšanās un tāda veselības aprūpes sistēma, kurai ir arvien sarežģītāk piekļūt. Es uzskatu, ka ir svarīgi pastiprināt ārstēšanu un veselības aprūpes profilaktisko nozīmi, paplašināt skrīninga izmantošanu un ne tikai paplašināt uzlabotu vakcinēšanu, bet arī panākt, ka tā ir pieejama ikvienam. Šie pasākumi ilgtermiņā varētu veidot veselīgāku nāciju, veselīgāku Eiropu un sabiedrību.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es centīšos sniegt dažas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem.

Vispirms mums ir jāpastiprina pētniecība, kā jau es teicu savas runas ievaddaļā. Komisija meklē veidus, kā palielināt finansējumu savām tuberkulozes programmām, un viens risinājums varētu būt manis pieminētās Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko izmēģinājumu partnerības (EDCTP) programmas papildināšana. Šīs programmas rīcībā pašreiz ir EUR 400 miljoni, no kuriem Komisija nodrošina EUR 200 miljonus. Komisija arī apsver iespēju izveidot, piemēram, 2. EDCTP programmu. Man ir arī jāuzsver, kā es jau esmu teicis Tănăsescu kungam, ka Komisija jau ir paredzējusi būtisku līdzekļu apjomu tuberkulozes pētniecības programmai. Es pat varu jums paziņot skaitli: EUR 65 miljoni jau ir piešķirti šai programmai. Tomēr ir skaidrs, ka tas nav pietiekami un ir jāizskata arī publiskās un privātās partnerības iespējas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, par klīniskās fāzes vakcīnu kandidātu finansēšanas jautājumu ir jāsaka, ka būs jāapsver efektivitātes aspekts. Kā es jums teicu, pašreiz mūsu rīcībā esošā informācija nedod mums garantijas, ka būtisks finansējums var novest pie pozitīva rezultāta. Vitamīni ir vēl viena pieeja, kas pašlaik tiek pētīta, bet tas, no kā mums ir jāizvairās, ir rezistences izveidošanās. Tas varbūt ir virziens, kas jāpārbauda, bet mums ir jāpatur prātā, ka pastāv minētais risks.

Tagad runāsim vispārīgākā nozīmē par veselības sistēmām Eiropas Savienībā, kā arī jaunattīstības valstīs. Eiropas Savienībā turklāt veselība ir arī viens no mērķiem, ko Komisija cenšas veicināt dalībvalstīs, izmantojot dažādas programmas, arī stratēģiju „Eiropa 2020”. Citiem vārdiem sakot, tā veicina ieguldījumus veselības aprūpes jomā. Pētniecības jomā vienā no pētniecības un inovācijas iniciatīvām Komisija, jo īpaši komisāru grupa, strādā pie šā jautājuma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs var atbalstīt inovācijas, lai pastiprinātu ar veselības aprūpi saistītu pētniecību līdzās jautājumiem par iedzīvotāju novecošanos.

Ciktāl tas attiecas uz jaunattīstības valstīm, Eiropas Savienība veselības aprūpes jomā jau daudz panāk, izmantojot attīstības fondu, un šim tematam Komisija arī turpmāk pievērsīs nopietnu uzmanību.

Es ceru, ka esmu spējis Komisijas vārdā sniegt dažas atbildes uz jūsu jautājumiem. Es tikai varu jums apliecināt, ka pētniecība paliek viens no jautājumiem, par ko Komisijai ir lielākās bažas.

  Priekšsēdētāja. − Beidzot debates, tika iesniegti četri rezolūciju priekšlikumi saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu⁽¹⁾.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 11.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es kā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas delegācijas locekle atbalstu ES veiktās prettuberkulozes vakcīnu izstrādes pētniecības rezultātu pieejamību jaunattīstības valstīm un palīdzību šīm valstīm finansēt ar šo slimību slimojošo cilvēku medicīnas aprūpi. Tuberkuloze līdztekus HIV un malārijai ir viena no trim visbiežāk izplatītākajām infekcijas slimībām. Viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju ir inficēta ar tubercle bacillus; katru gadu astoņiem miljoniem cilvēku tiek diagnosticēta šī slimība, un tās rezultātā mirst 2,6–2,9 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 95 % slimības gadījumu tiek konstatēti jaunattīstības valstīs. Katru sekundi tubercle bacillus pieprasa jaunu upuri. Aptuveni 10 % no inficētajiem attīstīsies šī slimība, kas var būt nāvējoša, ja netiek ārstēta. Visvairāk gadījumu tiek atklāts Indijā, Ķīnā, Indonēzijā, Dienvidāfrikā, Nigērijā, Bangladešā un Etiopijā. Āzijā un Āfrikā slimības izplatības līmenis ir 100-120 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem. Piekļuve efektīvai medicīniskajai aprūpei daudzās valstīs ir ierobežota. Tuberkuloze ir nopietna ekonomikas problēma. Darbaspēka produktivitātes globālā samazināšanās, ko izraisījusi šī slimība, katru gadu rada zaudējumus USD 13 miljardu apmērā. Tuberkulozes novēršana ir viens no Tūkstošgades attīstības mērķiem, ko ES vēlas sasniegt līdz 2015. gadam. Mums ir atlikuši tikai četri gadi. Pašreiz tuberkuloze ir pilnīgi ārstējama slimība. Mums ir vajadzīgas visaptverošas programmas, kuru mērķis ir gan tuberkulozes profilakse, gan ārstēšana. Pēc iespējas ātrāk ir jāsāk informatīva kampaņa par tuberkulozi un veidiem, kā no tās izvairīties un to ārstēt, un ir jāsāk vakcinēšanas programma.

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – Visā cilvēces vēsturē tuberkuloze ir nogalinājusi vairāk cilvēku nekā jebkura cita slimība. Šī ļoti infekciozā, gaisā pārnēsātā baktērija var inficēt no desmit līdz piecpadsmit citu cilvēku, pirms tiek konstatēti simptomi.

Dzīvošana pārblīvētos mājokļos, graustu rajonu veidošanās un piemērotas higiēnas trūkums vienmēr ir bijuši tuberkulozes riska faktori, un tādēļ tuberkuloze ir slimība, kas ir visciešāk saistīta ar nabadzību un ko daļēji izraisa nabadzība.

Par spīti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un valsts iestāžu centieniem no tuberkulozes mirušo cilvēku skaits sasniedz 1,5 miljonus katru gadu, un šis skaits turpina augt. Es no visas sirds atbalstu Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīvu un patiesi ceru, ka tā var nodrošināt vairāk vakcīnu saslimušajiem Eiropā un visā pasaulē.

Bet ir jāuzsver, ka cīņai ar tuberkulozi ir jānotiek kopā ar cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību. Ir jākonstatē apdraudētās grupas, kā arī jānosaka un jālikvidē šķēršļi, kas traucē šīm grupām piekļūt pilnam tuberkulozes profilakses, diagnosticēšanas un ārstēšanas pasākumu klāstam.

Būtu arī vēlams mainīt tuberkulozes dienestu darba kārtību, lai labāk reaģētu uz vietējām vajadzībām un pievērstos plaši izplatītajai diskriminējošai praksei veselības aprūpes sistēmās.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Mums ir jāapkaro tuberkuloze, jo šī slimība katru gadu pasaulē nogalina gandrīz divus miljonus cilvēku un ar to inficējusies ir gandrīz viena trešdaļa no pasaules iedzīvotājiem. Es gribētu pievērst uzmanību faktam, ka tuberkuloze ir jutīgs pasaules veselības jautājums un starp infekcijas slimībām otrais biežākais nāves cēlonis pasaulē. Tuberkuloze ir cieši saistīta ar tādām sociālām un ekonomiskām problēmām kā, piemēram, nabadzība, bezdarbs, alkoholisms, narkotiku atkarība un HIV/AIDS, kā arī ar nabadzīgo valstu veselības aprūpes sistēmu nepiemēroto un slikto stāvokli un diagnozes kavēšanos. Tādēļ es esmu priecīga, ka ir sagatavots Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīvas modelis, jo visi pacienti, kas pasaulē slimo ar tuberkulozi, varēs izmanot pētniecības rezultātu un darba pasākumu nestos ieguvumus. Turklāt šis projekts sekmētu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu līdz 2015. gadam. Es vēlētos norādīt, ka cīņai pret tuberkulozi ir nepietiekams finansējums un Eiropas Savienības finansējums ir ļoti svarīgs, lai izveidotu jaunu iespējamo tuberkulozes vakcīnu spēcīgu kopumu. Es ceru, ka pēc iespējas drīz tiks panākts progress, lai piešķirtu licenci pašreizējām iespējamām Eiropas tuberkulozes vakcīnām, un ka tās būs pieejamas tiem, kam tās visvairāk vajadzīgas. Turklāt ir svarīgi rast iespējas ieviest konkurētspējīgus finansēšanas mehānismus, lai pabeigtu jauno prettuberkulozes vakcīnu klīnisko pētījumu noslēguma posmus.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Saistībā ar mūsu debatēm es gribētu norādīt, ka 21. gadsimta sākumā pasaulē no tuberkulozes katru gadu mirst aptuveni trīs miljoni cilvēku. Statistikas dati mums rāda, ka viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju ir inficēta ar tubercle bacillus. Šī problēma rada bažas. Mums ir jānodrošina, ka tikai vislabākās un novatoriskākās vakcīnas tiek izmantotas kā galvenie instrumenti cīņā pret šo slimību. Mums ir jācenšas pastiprināt starptautiskos pasākumus un jāapsver vakcīnu finansēšana, jo īpaši jaunattīstības valstīm. Turklāt ir vajadzīga aktīva plašsaziņas līdzekļu kampaņa, lai informētu sabiedrību par šo problēmu un infekcijas ceļiem, kā arī par veidiem, kā izvairīties no šīs slimības, jo daudzi cilvēki uzskata, ka tuberkuloze ir slimība, kas mūsdienu pasaulē mūs neskar. Paldies!

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Man rada bažas secinājumi, ko ir pauduši tā jautājuma autori, uz kuru jāatbild mutiski; piecus gadus pirms Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas termiņa pasaulē ir bijis neliels tuberkulozes gadījumu skaita samazinājums. Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju vairāk nekā 73 % ārstu Centrāleiropā un Austrumeiropā atzīst, ka viņi neuzskata sevi par piemēroti sagatavotiem, lai diagnosticētu un ārstētu tuberkulozi. Ārstu vidū valda vispārēja sajūta, ka situācija ir būtiski pasliktinājusies; 75 % ārstu uzskata, ka jaunu tuberkulozes gadījumu skaits pieaug. Kāds var būt iemesls šādai neatbilstībai starp oficiālajiem statistikas datiem un medicīnas praktiķu novērojumiem? Sistēma datu vākšanai par jauniem tuberkulozes gadījumiem ir novecojusi, un veselības aprūpes iestādes bieži vien izturas nevērīgi pret saviem pienākumiem šajā ziņā. Ir jāuzsver, ka galvenie ieroči cīņā pret šo slimību paliek profilakse, izglītība un higiēnas noteikumu stingra ievērošana, kas dod iespēju novērst inficēšanos ar tubercle bacillus. Es piekrītu jautājuma autoriem, ka viens no šīs problēmas risinājumiem varētu būt vakcinācijas programmas ieviešana vienlaikus ar plaša mēroga informatīvās kampaņas sākšanu.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Lai gan ir panākts zināms progress, tuberkuloze pasaulē vēl arvien ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, jo īpaši jaunattīstības valstīs, ņemot vērā gandrīz 2 miljonus nāves gadījumu gadā. Ir jāpiemin arī situācija Rumānijā, kur ir reģistrēti 110 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 39 gadījumi uz 100 000 cilvēkiem.

Piekļuve veselības aprūpei ir vispārējas tiesības, un mums nebūtu jāuztraucas par tās finansiālajām izmaksām. Turpinās nelīdzsvarotība starp rūpnieciski attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Mums ir jāizrāda solidaritāte un ar visām pieejamām metodēm jāatbalsta Tuberkulozes apkarošanas programma, ko ir sākusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Eiropas pienākums ir meklēt dzīvotspējīgas, novatoriskas metodes, lai garantētu finansējumu pētniecībai ar mērķi apkarot tuberkulozi un citas transmisīvās slimības. Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva (TBVI) kā organizācija, ko atbalsta Eiropas Savienība, piedāvā pašreizējās situācijas risinājumu, izstrādājot par pieņemamām cenām pieejamas vakcīnas, kuras var piegādāt iedzīvotājiem, izmantojot strukturētu vakcinācijas programmu. Iekļaujot Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīvu (TBVI) stratēģijā „Eiropas Savienība 2020”, varētu rast risinājumu, kas dotu iespēju Eiropai stiprināt savu stratēģisko neatkarību cīņā pret tuberkulozi un savu vadošo pozīciju novatorisma ziņā.

(1) Sk. protokolu.