Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 2. februāris - Brisele

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 15.00)

  Priekšsēdētājs. − Paziņoju, ka ceturtdien, 2011. gada 20. janvārī pārtrauktā Eiropas Parlamenta plenārsēde ir atsākta.

2. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

3. Priekšsēdētāja paziņojumi

  Priekšsēdētājs. − Ievadā es vēlētos jums pateikt piecas jaunas ziņas.

Vispirms par situāciju Vidusjūras reģionā, kura, kā zināms, mainās ļoti strauji. Eiropas Parlaments gan agrāk, gan tagad ir gatavs atbalstīt demokrātiskās pārmaiņas, ko aizsākuši pilsoņi no Eiropas kaimiņvalstīm. Šodienas debatēs par Tunisiju mēs diskutēsim par partnervalsti, kas jau veikusi pirmos soļus patiesas demokrātijas virzienā. Pirms neilga laika man kopā ar vēl pieciem Eiropas Parlamenta deputātiem bija tikšanās ar Tunisijas ārlietu ministru.

Ēģiptē situācija ir citādāka, un nav īstas skaidrības, kādā virzienā noritēs pārmaiņas, kuras jau ir neatgriezeniskas. Tomēr šīm pārmaiņām nevajadzētu zaudēt savu dinamismu. Abām valstīm ir viena kopīga iezīme — visiem demokrātiskajiem spēkiem steidzami jādara viss iespējamais, lai sāktu politiskās reformas un pēc tam arī ekonomikas un sociālās reformas. Tiem arī jāsagatavo pamats brīvām un demokrātiskām vēlēšanām, lai tautas prasība nodrošināt demokrātiju nepaliktu bez atbildes. Mums arī jāapliecina — un mēs to darīsim šodien šajā sesijā un arī rīt balsošanas laikā —, ka Eiropas Savienības skatījumā demokrātijai kaimiņvalstīs ir tikpat liela nozīme kā šo valstu stabilitātei. Nevar izdarīt izvēli starp demokrātiju un stabilitāti; abi nosacījumi ir būtiski.

Kā otro ziņu minēšu, ka 2011. gada 20. janvārī tika atzīmēta Latvijas “Asiņainās svētdienas” (šīs dienas vēsturiski zināmais nosaukums) 20. gadadiena. Šajā dienā Padomju Savienībai lojālās OMON vienības ieņēma stratēģiski nozīmīgas ēkas neatkarību atguvušās valsts galvaspilsētā. Aizsargājot Latvijas neatkarību, barikādēs dzīvību zaudēja septiņi cilvēki un daudzi tika ievainoti.

Pēc tiesas procesa, kas bija pretrunā starptautiskajiem standartiem, 2011. gada 29. janvārī Irānā tika pakārta Nīderlandes, tātad arī ES pilsone, Zahra Bahrami. Es aicināšu Irānas varas iestādes sniegt paskaidrojumu par Bahrami kundzei izvirzīto apsūdzību un neskaidro tiesas procesu. Eiropas Savienība uzskata, ka nāves sods nekad nevar būt traktējams kā taisnīgs.

Ugandā 2011. gada 26. janvārī tika nogalināts cilvēktiesību aizstāvis un aktīvists David Kato. Es aicināšu Ugandas varas iestādes saukt pie atbildības šā nozieguma vaininiekus. Mēs paužam nožēlu, ka šajā valstī homoseksuālitāte joprojām tiek uzskatīta par noziegumu.

Visbeidzot, pēdējā ziņa. Saistībā ar šodienas debatēm par gatavošanos Eiropadomes 4. februāra sanāksmei es vēlētos jūs informēt, ka 8. februārī, tas ir, nākamnedēļ, notiks Priekšsēdētāju konference, kurā var piedalīties visi Parlamenta deputāti. Šīs īpašās sanāksmes viesis būs Eiropadomes priekšsēdētājs H. Van Rompuy. Viņš iepazīstinās ar piektdien notikušās augstākā līmeņa sanāksmes rezultātiem saskaņā ar Lisabonas līgumu, kurā paredzēts, ka priekšsēdētājam jāsniedz šāds ziņojums.

  Michael Cashman (S&D). - Priekšsēdētājs kungs, es ceru, ka Parlaments un jūs atļausiet man jūs apsveikt ar paziņojumu saistībā ar Ugandā nogalināto David Kato. Kā jūs teicāt, viņš bija cilvēktiesību aizstāvis, kas aizstāvēja lesbiešu, geju un biseksuāļu tiesības.

Es tikai vēlējos pateikt, ka Parlaments ir iesniedzis priekšlikumu saistībā ar notikumiem Ugandā. Ir ļoti svarīgi, lai mēs atbalstītu Ugandas pilsonisko sabiedrību un atcerētos, ka David Kato bija kā milzis, kas stāvēja pāri tiem, kuri kūdīja uz naidu un diskrimināciju, un šajā skumjajā brīdī mums vajadzētu pieminēt viņa ģimeni.

  Priekšsēdētājs. − Paldies!

4. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

5. Pilnvaru pārbaude (sk. protokolu)

6. Kļūdu labojums (Reglamenta 216. pants) (sk. protokolu)

7. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu)

8. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

9. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski (iesniegšana) (sk. protokolu)

10. Īstenošanas pasākumi (Reglamenta 88. pants) (sk. protokolu)

11. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

12. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. − Jums ir izdalīta darba kārtības projekta gala versija, kas saskaņā ar Reglamenta 137. pantu izstrādāta Priekšsēdētāju konferences ceturtdien, 2011. gada 20. janvārī, notikušajā sēdē, apspriežoties ar politiskajām grupām. Tika ierosināti šādi grozījumi.

[Trešdienas/Briseles sesija]

1. punkts. Nākamie punkti pēc mana paziņojuma par Otrā pasaules kara laikā īstenotā romu genocīda atzīšanu no Eiropas Savienības puses būs šādi: Padomes paziņojums, Komisijas paziņojums un politisko grupu pārstāvju uzstāšanās saistībā ar genocīdu pret romiem.

2. punkts. Situācijai Tunisijā veltīto debašu nosaukums tiks grozīts šādi: „Komisijas priekšsēdētāja vietnieces/ Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par situāciju Vidusjūras reģionā, it īpaši Tunisijā un Ēģiptē”.

3. punkts. Balsošana attiecībā uz priekšlikumiem rezolūcijai par Tunisiju notiks rīt, kā paredzēts. Balsošana attiecībā uz priekšlikumiem rezolūcijai par Ēģipti notiks februāra II sesijā Strasbūrā.

4. punkts. Debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem saistībā ar pārtikas cenu pieaugumu tiks pārceltas uz februāra II sesiju. Tās tiks aizstātas ar Padomes un Komisijas paziņojumiem par Eiropas Uzraudzības iestādes augstākā līmeņa vadošo darbinieku iecelšanu; pēc tam uzstāsies politisko grupu pārstāvji.

[Ceturtdienas/Briseles sesija]

Es vēlos informēt deputātus, ka iepazīstināšana ar Fr. E. Speroni ziņojumu par pieprasījumu atcelt Tamás Deutsch deputāta imunitāti notiks balsošanas laikā.

(Darba kārtība tika pieņemta)⁽¹⁾

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos, lai jūs Priekšsēdētāju konferencē apsvērtu, ka vienas minūtes uzstāšanās dienas kārtībā tiek iekļautas agrāk, jo iepriekšējās sēdēs tām debatēs bija atvēlēta pēdējā stunda. Tā rezultātā aizvien mazāk deputātu vēlas tajās piedalīties, un man negribētos domāt, ka tieši tādēļ vienas minūtes runas ir ietvertas debašu izskaņā.

Tāpēc lūdzu apsvērt to iekļaušanu darba grafikā agrāk, lai mums būtu iespēja tajās piedalīties tāpat kā iepriekš.

  Priekšsēdētājs. − Paldies par jūsu komentāru. Varat būt droši, mēs diskutēsim par šo jautājumu un lemsim par turpmākajiem pasākumiem šajā saistībā.

(1) Pārējos darba kārtības grozījumus sk. protokolā.

13. Otrā pasaules kara laikā īstenotā genocīda atzīšana no ES puses

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir priekšsēdētāja paziņojums par Otrā pasaules kara laikā īstenotā romu genocīda atzīšanu no ES puses (2010/3020(RSP)).

Mūsdienās romi ir lielākā etniskā minoritāte Eiropas Savienībā. Pašlaik tā ir arī visvairāk apspiestā kopiena Eiropā. Otrā pasaules kara laikā nacisti rases dēļ vajāja romus tieši tāpat kā ebrejus. Tika nogalināti simtiem tūkstoši romu, kuru senči vairākās paaudzēs bijuši Eiropas iedzīvotāji. Šā gada 27. janvārī mēs atzīmējām Aušvices-Birkenavas koncentrācijas nometnes atbrīvošanas 66. gadadienu, kas ir kā atgādinājums, ka romi bija trešā lielākā šīs nometnes upuru grupa. Diemžēl ne visi eiropieši to zina. Pret romiem vērsto genocīdu oficiāli atzinušas ir tikai dažas ES dalībvalstis. Ir laiks informēt Eiropas pilsoņus par to, ka mūsu sabiedrībā dzīvojošie romi ir cietuši no genocīda atstātās traumas kā kopiena. Izglītība ir labākais diskriminācijas apkarošanas veids. Eiropas Parlaments ir ES viedokļa paudējs cīņā par cilvēktiesībām. Šodien mēs pieminam mūsu romu brāļus un māsas. Mēs vēlamies, lai viņu ciešanas nenogultu aizmirstībā un viņu situācija tiktu labāk izprasta.

Kolēģi, tagad būs īsas debates par šo tēmu, tādēļ lūdzu nepamest sēžu zāli. Vispirms Padomes paziņojums, un, kā jūs zināt, romu integrācija ir viena no Ungārijas prezidentūras prioritātēm. Pēc tam sekos Komisijas priekšsēdētāja vietnieka paziņojums un īsi paziņojumi politisko grupu vārdā.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ļaujiet man sākumā citēt romu holokaustā (Porajmos) izdzīvojušās Friderika Kolompár vārdus: „Mēs atradām manu tēvu Aušvicē, kad bijām turp aizbraukuši 1994. vai 1995. gada 2. augustā. Viņu vārdi bija sarakstā, kas iegravēts uz lielas plāksnes. Mēs zinājām, ka viņi tika aizvesti uz Vāciju, bet nezinājām tieši uz kurieni. Ja kāds čigāns no Sēkešfehērvāras nebūtu mani apturējis, es būtu centusies paņemt kādu gabaliņu, kas atradās krāsnī. Es domāju, ka es to varētu paņemt kā relikviju un aizvest mājās. Tajā brīdī mans dēls Józsi teica:

— Neaiztiec to, māt, tu vari dabūt kādu infekciju.

— Man vienalga, dēls, — es atbildēju.

— Kā tu zini, ka tas piederēja tavam brālim vai tēvam? — viņš vaicāja. Es zaudēju samaņu un mani iznesa no krematorijas.”

Ungārijas prezidentūras vārdā es vēlos pievienoties cildenajai iniciatīvai, izmantojot kuru Eiropas Parlaments un priekšsēdētājs J. Buzek personiski šajā sēdē vēlējās pieminēt romu holokausta — Porajmos — upurus. Kādēļ ir svarīgi to atcerēties? Vai tā vietā mums labāk nevajadzētu domāt par nākotni? Amerikāņu vēsturnieks Džordžs Santajana 1905. gadā rakstīja: „Tam, kurš neatceras savu pagātni, ir lemts pārdzīvot to vēlreiz”.

Pat pieticīgākie aprēķini liecina, ka Otrā pasaules kara laikā tika nogalināti 220 00 romu un sinti. Vienīgais iemesls viņu nogalināšanai bija piederība šīm divām etniskajām grupām vai, viņu vajātāju vārdiem sakot, „rasei”. Tie bija ungāri, čehi, rumāņi, francūži, vācieši, poļi, serbi un citu nāciju pārstāvji. Vīrieši un sievietes, gados veci cilvēki un bērni. Daudz, daudz bērnu. Ja viņi būtu izdzīvojuši, daudzi no viņiem tagad būtu ES pilsoņi. Atceres pasākumi nepārtraukti atgādina, ka, atšķirībā no ebreju tautības ieslodzītajiem, ģimenes Aušvices-Birkenavas čigānu koncentrācijas nometnē varēja palikt kopā. Kāds izdzīvojušais ungāru tautības holokausta upuris atceras, ka „pat SS zināja, ka čigānu ģimenes nevar šķirt”. Viņiem ļāva palikt kopā līdz 1944. gada 2.-3. augusta naktij, kad izdzīvojušos ieslodzītos no 30 000 cilvēku lielās nometnes nogalināja, aizdedzinot viņu barakas.”

Pēc Otrā pasaules kara ES atdzima no šī posta, no Shoah (ebreju holokausta) un Porajmos (romu holokausta) elles. Eiropas Savienības dibinātāji cerēja, ka visas Eiropas tautas nosodīs attieksmi, kas noveda līdz šādai galējai necieņai pret cilvēka dzīvību, līdz Aušvices un Birkenavas koncentrācijas nometnēm. Visās Eiropas valstīs kopā patlaban mīt no 10 līdz 12 miljoniem romu izcelsmes iedzīvotāju. „Bet tā joprojām ir pagātne,” kāds teiks, „kāds tam sakars ar nākotni?” Ungārijas prezidentūra uzskata, ka mums jārunā vienlaikus gan par pagātni, gan nākotni. Ungārijas premjerministrs Viktor Orbán, iepazīstinot Eiropas Parlamentu ar Ungārijas ES prezidentūras programmu, 19. janvārī teica: „Ungārijas prezidentūrai stratēģija romu jautājumā ir prioritāra, jo kāda nozīme viedai Eiropai, ja tai nav sirds. Tomēr Eiropa var pierādīt, ka tai ir sirds, ja tā rada iespējas visnelabvēlīgākajā situācijā esošo sociālo grupu sociālai iekļaušanai.”

Es personīgi lepotos, ja līdz šīs prezidentūras beigām mēs visi kopā varētu pieņemt kopīgu Eiropas pamatstratēģiju romu jautājumā. Šis darbs jau noris, pateicoties Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas apņēmībai. Padome un Ungārijas prezidentūra vēlas sniegt arī savu devumu šajā darbā. Mēs vēlamies nostiprināt izpratni, ka romi, tāpat kā pārējās tautas un etniskās grupas gan Eiropā, gan visā pasaulē, ir jāuzskata nevis par problēmu, bet gan par ekonomikas, kultūras un cilvēku resursu.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Pirms dažām dienām Eiropas Parlaments kopā ar holokaustā izdzīvojušajiem atzīmēja Holokausta upuru piemiņas dienu. Komisijas vārdā es izsaku atzinību, ka šodien mēs pieminām arī romu genocīda upurus.

Apmeklējot Aušvici, memoriālu „Yad Vashem” vai holokausta muzeju Vašingtonā, jūs vienmēr būsiet satriekti par holokausta izpildītāju necilvēcību. Tie, kas ir apmeklējuši Bērnu memoriālu Jeruzalemē, piekritīs man, ja teikšu, ka jūs atstājat šo vietu satriekti un nespējat noticēt, ka kaut kas tāds Eiropā bijis iespējams tikai pirms 60 vai 70 gadiem.

Tādēļ mums par to jārunā. Mums jāstāsta saviem bērniem par šo drūmo vēstures posmu, jo mēs zinām, ka vēsture mēdz atkārtoties. Tādēļ mums jābūt pilnīgi pārliecinātiem, ka šie šausminošie notikumi netiks aizmirsti un nekad vairs neatkārtosies. Kopīgiem spēkiem cīnīsimies pret pagātnes rēgiem!

Vēsture mums devusi rūgtu mācību par to, pie kā var novest rasu naids un neiecietība. Tādēļ Eiropas Savienības pamatu veido pamattiesības un pamatvērtības, kas ietver mazākumtautību aizsardzību, brīvas pārvietošanās principu un diskriminācijas aizliegumu, un tas pilnībā attiecas arī uz romiem.

Ir nepieņemami, ka 21. gadsimtā romu tautības cilvēkiem joprojām nākas saskarties ar diskrimināciju etniskās izcelsmes dēļ. Pārāk daudz romu vēl aizvien ir rasisma, diskriminācijas un sociālās atstumtības upuri. Pārāk daudz romu izcelsmes bērnu joprojām atrodas uz ielas, nevis apmeklē skolu. Pārāk daudz romu joprojām tiek liegtas taisnīgas iespējas darba tirgū un pārāk daudz sieviešu vēl aizvien cieš no vardarbības un ekspluatācijas.

Romu iekļaušana ir Eiropas Savienības prioritāte, un tas uzliek saistības un prasa kopīgus centienus no valsts un vietējā līmeņa iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un ES iestāžu puses. Komisija šajā ziņā ir cieši apņēmusies uzlabot romu situāciju, īpaši viņu sociālo un ekonomisko integrāciju.

Mēs pie tā strādājam nepārtraukti. Mums tas nozīmē ilglaicīgas saistības. Tomēr mums jāatzīst, ka atbildība par romu integrāciju galvenokārt gulstas uz dalībvalstu pleciem, un tāpēc pagājušajā gadā pieņemtajā paziņojumā mēs sniedzām konkrētu pasākumu sarakstu, lai vairotu romu integrācijas politikas efektivitāti. Tas ir pirmais politikas dokuments, kas īpaši veltīts romiem.

Tomēr mūsu izvērtējums liecina, ka turpmāk jāveic nopietns darbs dalībvalstīs, lai uzlabotu romu integrācijas politikas efektivitāti. Tādēļ Komisija, cieši sadarbojoties ar Ungārijas prezidentūru, aprīlī pieņems Eiropas programmu dalībvalstu stratēģijām romu integrācijas jautājumā, kurās tiks ietverti priekšlikumi romu atstumtības problēmas risināšanai.

Nobeigumā šajā nopietnajā brīdī ļaujiet man Komisijas vārdā vēlreiz uzsvērt visu šo cilvēku saskanīgas integrēšanas sabiedrībā un pamattiesību aizsardzības nozīmību Eiropā. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai vēsture vairs nekad neatkārtotos.

  Lívia Járóka, PPE grupas vārdā. – (HU) Valsts ministres kundze, priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas vārdā vēlos paust gandarījumu un izteikt pateicību par to, ka Eiropas Parlaments pirmo reizi piemin romu holokausta upurus. Tieši tāds ir mūsu, viņu pēcnācēju, pienākums — atcerēties un mācīties. Mums godbijīgi jāizturas pret šo upuru ciešanām un vienotības un savstarpējas iecietības gaisotnē jāiekļauj šīs rūgtās pieredzes lappuse mūsu kopējā vēsturē un jāpatur mūsu kolektīvajā atmiņā. Tāpēc mēs uzskatām, ka ir jāatbalsta universitātes, zinātņu biedrības un pētniecības institūti, kas palīdz atklāt romu ciešanas mūsu garās vēstures gaitā. Es ierosinu visu Eiropas valstu skolu mācību programmās mācīt vēsturi, kas gadsimtiem ilgi bijusi kopīga sabiedrības vairākumam un romiem.

Arī šī diena sniedz iespēju stiprināt šo vienotību un atkārtoti apliecināt, kā mēs, romi, esam mūsu valstu pilsoņi un valsti veidojošie cilvēki, brīvi un līdztiesīgi Eiropas pilsoņi, un ne mazāk.

Mums ir septiņsimt gadu ilga kopīga vēsture; septiņi simti gadu caurstrāvotu cīņām, kuru laikā mēs neskaitāmos gadījumos esam apliecinājuši lojalitāti mūsu mītnes zemēm un Eiropai. Pieminot drūmos segregācijas un vajāšanu laikus, mums jāsmeļas spēki no mūsu kopīgās vēstures pacēluma brīžiem un jārod cerība, ka, būdami vienoti, mēs varam kļūt par godājamu un saticīgu kopienu. Mēs visi zinām, ka mums ir kopīga vēsture, un mūs sagaida arī kopīga nākotne; un es gribētu cerēt, ka kopā mēs varam sasniegt visu, tāpat kā es esmu pārliecināta, ka mēs varam sasniegt visu tikai tad, ja būsim vienoti.

Nākamajām paaudzēm būs jāpanāk, lai ikviens censtos veidot pieņemamāku un ideālāku pasauli, sākot ar savu ģimeni un savu apkārtni. Mūsu priekšteči vairākkārt ir pierādījuši, ka mūsu tautas spēj būt vienotas brīžos, kad izšķiras mūsu liktenis. Mūsuprāt, romu kopienas situācija Eiropā ir likteņa izšķiršanās jautājums. Ir pienākusi mūsu kārta, un šodien ir jāsper pirmais solis.

Es vēlētos vēl piebilst, ka otrais solis būs jāveic pēc divām nedēļām plenārsēdē, kad beidzot, kā mēs visi ceram, varētu būt izstrādāta Eiropas stratēģija romu jautājumā.

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, paldies par jūsu paziņojumu, un es vēlos pateikties arī Padomes priekšsēdētājai un Komisijas priekšsēdētāja vietniekam. Es gribētu pateikties visiem tiem, kuri ierosināja šīs debates, īpaši pateicoties Göncz kundzei manas grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, kā jūs šodien minējāt, romu iznīcināšana bieži tiek pavirzīta otrajā plānā, kad runājam par ebreju iznīcināšanu. Tomēr bija vēl arī citi nacionālsociālistiskā režīma zvērību upuri. Šajā saistībā es gribētu minēt arī homoseksuāļus, kā jūs jau to šodien pieminējāt citā kontekstā, priekšsēdētāja kungs.

Es piekrītu Padomes priekšsēdētājas teiktajam un arī iepriekšējai runātājai, ka labākais veids, kā pieminēt upurus, ir domāt arī nākotnes perspektīvā. Mēs nevaram būt apmierināti ar romu pašreizējo situāciju mūsu kontinentā. Viņi joprojām tiek diskriminēti, un attiecībā uz viņiem vēl arvien valda aizspriedumi. Ja kāda valsts nolūkā izvairīties no pārpratumiem apsver atgriešanos pie apzīmējuma “čigāni” lietošanas vārda “romi” vietā, es to nepavisam nekritizēju, tikai vēlos piebilst, ka svarīga ir aizspriedumu un diskriminācijas izskaušana, nevis tikai nosaukuma maiņa diskriminācijas novēršanas vārdā.

Romu jautājums Parlamentā tiek apspriests jau gadiem ilgi, un mums jāatzīst — pat esot vizītēs dažādās valstīs —, ka vēl arvien pastāv lielas problēmas, ka diskriminācijas un sociālās atstumšanas cikls joprojām nav pārtraukts un ka daudziem bērniem joprojām jāapmeklē atsevišķas skolas. Tādēļ es arī esmu pateicīgs Ungārijas prezidentūrai par šā jautājuma izvirzīšanu. Győri kundze, cerams, ka par spīti mūsu dažādajiem uzskatiem mēs gūsim ievērojamus panākumus.

Mūsu grupa ar Schulz kunga starpniecību kādu laiku sazinājās ar vācu rakstnieku Ginteru Grasu, kurš ir arī nodibinājis „Fondu romu tautai”. Ginters Grass reiz teica: „Jūs, romi, pastāvīgi būdami izkliedēti, patiesībā esat eiropieši tādā nozīmē, kas mums, savu valstu robežās iesprostotajiem, būtu jāņem vērā, ja negribam, lai Eiropa veidotos par birokrātiski administratīvu un visvarenu ekonomikas gigantu. Vismaz šajā vienā — viņu pārrobežu mobilitātes — aspektā cilvēki, kurus mēs dēvējam par čigāniem, ir soli mums priekšā. Viņiem, pirmkārt, jāļauj pierādīt savu identitāti, izmantojot Eiropas pasi, kas garantē tiesības uzturēties jebkurā valstī no Rumānijas līdz pat Portugālei.” (citāta beigas)

Mums jārada apstākļi, kas ļautu romiem justies kā mājās visur, kur viņi dzīvo. Mums jārada arī tādi apstākļi, kas ļautu viņiem brīvi ceļot Eiropā, nebaidoties no kārtējās izraidīšanas. Tad, kad mēs beidzot redzēsim, ka tas ir īstenojies, mēs patiesi būsim paveikuši daudz romu labā, un tad mēs varēsim atstāt pagātnei briesmu darbus, ko nacisti pastrādāja ar romu tautu Otrā pasaules kara laikā.

(Aplausi)

  Renate Weber, ALDE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Vārds „samudaripen” romu valodā nozīmē „elle zemes virsū”, citiem vārdiem sakot, genocīdu vai holokaustu. Elle zemes virsū ir apzīmējums apstākļiem, kādos Eiropas romi dzīvoja Otrā pasaules kara laikā, kad tūkstošiem šīs tautības cilvēku tika nogalināti tikai savas izcelsmes dēļ. Mēs pat nezinām konkrētu skaitu. Pēc Vašingtonā esošā holokausta muzeja datiem tie ir aptuveni ceturtdaļmiljons cilvēku. Citos pētījumos minēts, ka šajos gados tika nogalināti vairāk nekā miljons romu. Šīs neskaidrības pamatā ir skopā informācija par romu holokausta upuriem. Tas ir vēl viens pierādījums, ka šie cilvēki gadsimtiem ilgi ir tikuši diskriminēti vai ignorēti.

Tieši tāpēc Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja šodienas paziņojums iezīmē vēsturisku brīdi. Tomēr mēs tagad nedrīkstam apstāties. Šajā saistībā jāveic īpaši pasākumi gan ES, gan dalībvalstu līmenī. Romu genocīds jāatzīst visām dalībvalstīm, un zināšanas par šo vēstures lappusi jānodod Eiropas iedzīvotājiem.

Kamēr eiropiešu bērniem skolās netiks mācīts par šo holokaustu un gadsimtiem ilgo romu paverdzināšanu daudzās valstīs, kuras tagad ir ES dalībvalstis, un kamēr Eiropas sabiedrība nesapratīs, ka mums ir vēsturisks parāds pret šo tautu, mēs nevarēsim pienācīgi īstenot pret rasismu vērstās kampaņas, un valstu vai Eiropas stratēģijas romu sociālās iekļaušanas jautājumā negūs lielus panākumus.

  Catherine Grèze, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Šajā pēcpusdienā es uzstājos dziļi saviļņota. Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos pateikties par jūsu paziņojumu.

Pret romiem vērstā genocīda atzīšana ir vēsturisks mirklis miljoniem eiropiešu, kas pieder pie jenišu, sinti, romu, manušu un ceļotāju tautām. Simtiem tūkstoši viņu tuvinieku tika nogalināti šajos baigajos gados, bieži apkaunojoši nodēvēti par sociāli nevēlamiem elementiem.

Tomēr tas ir vēsturisks brīdis arī mums, Eiropas Savienības pilsoņiem. Neaizmirsīsim, ka romi bija pirmie, kas pārvietojās starp Eiropas valstīm ilgu laiku pirms mūsu kopējās telpas izveidošanas. Šodien šī 10 miljonu iedzīvotāju lielā kopiena ir Eiropas lielākā minoritāte. Viņu vēsture ir arī mūsu vēsture.

Dāmas un kungi, ir pēdējais laiks atjaunot šo Eiropas iedzīvotāju uzticēšanos Eiropas iestādēm. Mūsu sabiedrība ir izvairījusies no viņiem, un viņi joprojām tiek sodīti dubulti. Kara šausmas papildina nevērīga attieksme, vienaldzība un klusēšana. Tādēļ romu genocīda atzīšana ir piemiņas pasākums. Tas neapšaubāmi sniedz iespēju atcerēties, bet vispirms būtu jāgarantē citādāka nākotne.

Pagājušajā nedēļā Bundestāgā Eiropas Parlamenta un rietumvalstu un austrumvalstu parlamentu deputāti uzņēmās atbildību vēstures priekšā, veicinot šā genocīda atzīšanu. Tas ir pirmais pasākums, kas veikts, lai mainītu mūsu iedzīvotāju uzskatus par šiem eiropiešiem. Mums priekšā vēl ir tāls ceļš. Ļausim romu tautības pārstāvjiem dzīvot kā pilntiesīgiem Eiropas pilsoņiem.

  Marek Henryk Migalski, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Tas, ka romi Otrā pasaules kara laikā bija genocīda upuri, ir tikpat acīmredzams kā fakts, ka ebreji bija šā paša procesa upuri. Visi, kas to noliedz, ir pelnījuši tikpat nosodošu attieksmi kā tie, kas noliedz ebreju holokaustu. Ir tiesa, ka romi veidoja trešo lielāko etnisko grupu starp tiem, kas tika nogalināti masu slepkavībā Aušvicē. Otra lielākā grupa bija poļi. Mums jāpiemin visas nācijas, kuras Otrā pasaules kara laikā cieta no holokausta. Mēs nedrīkstam aizmirst to, kas šajos piecos vai sešos baigajos gados notika Aušvicē un pārējās koncentrācijas nometnēs, kā arī slepkavības Katiņā un citviet, lai tas vairs nekad neatkārtotos. Eiropas Parlamenta morālais un politiskais pienākums ir rūpēties, lai šo atmiņu saglabātu, un mūsu šodienas debates ir viens no veidiem, kā to panākt.

  Cornelia Ernst, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šis ir ļoti nozīmīgs brīdis, jo šodien pirmo reizi Eiropas Parlamentā mēs pieminam romu un sinti holokausta upurus.

Atļaujiet man sākumā nolasīt atvadu vēstuli, ko 1943. gadā rakstījis 14. gadu vecais Roberts Reinhards pirms deportācijas no Vācijas bērnu nama uz Aušvices koncentrācijas nometni. Viņš raksta: „Esmu atkal atradis savus vecākus. Mūs ved uz koncentrācijas nometni. Pēc ilgām pārdomām esmu nonācis pie atziņas, ka varu stāties nāves priekšā. Vēlreiz pateicos par visu, ko esat darījuši manā labā. Sveicieni jums visiem! Uz tikšanos debesīs! Roberts.”

Šis zēns, tāpat kā 500 000 pārējo romu un sinti, vairs nekad neatgriezās, un, lai gan romi un sinti kopā ar ebrejiem bija pirmie masu slepkavību upuri, šodien, pēc 66 gadiem, vēl nav pateikta visa patiesība par tā laika notikumiem. Bieži vien netiek pieminēta sabiedrības vairākuma kopējā līdzatbildība. Mums jāzina visa patiesība par šo vēstures posmu.

Romu un sinti holokausts jāatzīst par noziegumu pret cilvēci, lai nodrošinātu, kas tas vairs nekad nevarētu atkārtoties. Mums dedzīgi jācīnās, lai izskaustu aizspriedumus pret šiem cilvēkiem. Mums jāizbeidz rasu naids un vardarbība, kādu pirms diviem gadiem redzējām, piemēram, Ungārijā, un tas jādara drosmīgi un ar pārliecību. Brīvība, vienlīdzība un solidaritāte nav tikai atsevišķu cilvēku privilēģija, bet tiesības, kas pienākas visiem, jo cilvēktiesības un pilsoņu tiesības ir nedalāmas.

  Niki Tzavela, EFD grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pievienoties visam iepriekš teiktajam. Romi ir devuši ievērojamu ieguldījumu Eiropas attīstībā, īpaši tās kultūrā. Man būtu piebilstams kāds racionāls komentārs, proti, ka visas programmas attiecībā uz romiem Eiropas Savienībā, kuras izstrādājusi Komisija, ir sadrumstalotas un bieži vien iekļautas pamatprogrammā, kas attiecas uz sociālo atstumtību. Es ierosinātu izmantot racionālāku pieeju. Citiem vārdiem sakot, ka Komisija pieņem iniciatīvu tikai attiecībā uz romiem ārpus programmas sociālo atstumtības jomā, tādējādi radot programmu, kas attiecas tikai uz romiem. Tas ļautu mums efektīvāk darboties romu jautājumā dalībvalstu līmenī.

  Priekšsēdētājs. − Padomes priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētājas vietnieka kungs, dārgie kolēģi, vēlos pateikties jums visiem par komentāriem. Šīs ir ļoti nozīmīgas debates gan mums, gan visam Eiropas Parlamentam kopumā.

Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Es ļoti atzinīgi vērtēju aicinājumu Eiropas Savienībai atzīt Otrā pasaules kara laikā īstenoto romu genocīdu. Dažas dalībvalstis to jau ir paveikušas, un es ceru, ka to paraugam sekos arī pārējās dalībvalstis un Eiropas Savienība kā institūcija Diemžēl vairums Eiropas iedzīvotāju nav informēti par romu genocīdu. Tieši tādēļ, kā to 2007. gada oktobrī savā runā uzsvēra Rumānijas prezidents, atzīstot romu genocīdu, mēs nedrīkstam aprobežoties tikai ar simbolisku žestu. Mums jāveicina tās informācijas ietveršana Eiropas skolu mācību programmās, kas saistīta ar romu holokaustu. Tomēr nav pieņemami, ka 66 gadus pēc Aušvices koncentrācijas nometnē ieslodzīto atbrīvošanas, etniska mazākumtautība tiek tik plašā mērogā diskriminēta visā Eiropas Savienībā. Tāpēc es uzskatu, ka romu sociālā iekļaušana, kas ir viena no Ungārijas prezidentūras prioritātēm, jāizvirza Eiropas politikas centrā, pamatojoties uz īpašiem, efektīviem un pārbaudāmiem pasākumiem.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Jautājumi attiecībā uz Otrajā pasaules karā notikušās Trešā reiha tirānijas upuriem joprojām tiek uzskatīti par ļoti delikātiem jautājumiem, tomēr ir vērts tos papētīt dziļāk. Šobrīd mēs vēlamies paplašināt kontekstu, kādā tiek skatīts holokausta jēdziens, jo plašā sabiedrībā ar to saprot ebreju masu iznīcināšanu. Jāatceras un jāpiemin arī citu etnisko, nacionālo un sociālo grupu „tīrīšana” Otrā pasaules kara laikā. Pārāk maz cilvēku zina par šiem notikumiem, it īpaši tas attiecas uz Eiropas jaunatni. Tieši tādēļ mēs šajās debatēs cenšamies runāt par šo sāpīgo un zināmā mērā aizmirstībā pamesto jautājumu attiecībā uz romu iznīcināšanu. „Porajmos”, kā paši romi apzīmē šo iznīcināšanu, atņēma dzīvību no 500 000 līdz 2 miljoniem romu visā Eiropā. Viņi veidoja trešo lielāko nacionālo grupu, kas tika noslepkavota Aušvicē; pirmās divas grupas bija ebreji un poļi. Šie fakti nerada šaubas par milzīgo zaudējumu, kas nodarīts romiem, un mūsu kā eiropiešu pienākums ir pieminēt tos, kas kļuva par genocīda upuriem, un sekmēt informētību par viņu netaisno likteni. Informētības vairošana saistībā ar šiem notikumiem ir mūsdienu paaudzes un arī turpmāko paaudžu prioritāte.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Patlaban romi ir lielākā etniskā mazākumtautība Eiropas Savienībā, bet viņi arī gadiem ilgi ir bijusi visvairāk apspiestā mazākumtautība. Otrā pasaules kara laikā tika vajāti un nogalināti simtiem tūkstoši romu. Diemžēl tikai dažas dalībvalstis ir atzinušas, ka romu iznīcināšana patiesībā bija genocīds. Godājot upuru piemiņu un kā dziļas cieņas apliecinājumu holokaustā izdzīvojušajiem romiem, Rumānijas prezidents 2007. gadā atzina romu pārciestās zvērības un piešķīra trijiem holokaustu pārdzīvojušiem romiem trešās šķiras Valsts Atzinības krustu par „uzticīgu kalpošanu valstij”. Romi ir Rumānijas — Eiropas Rumānijas — nākotnes daļa. Holokausta traģēdija tagad ir mūsu kolektīvās atmiņas daļa. Es vēlos izmantot šo izdevību, lai izteiktu atzinību par vienu no Ungārijas prezidentūras prioritātēm, proti, stratēģiju romu integrācijas jautājumā. Labākais veids, kā uzturēt dzīvu piemiņu, ir raudzīties nākotnē. Katrā dalībvalstī mums jāizvērtē gadsimtiem ilgā vēsture, kuras veidošanā romi piedalījušies, un jāstiprina iniciatīva romu jautājumā. Viņi ir brīvi un līdztiesīgi Eiropas pilsoņi. Mums jārada arī priekšnoteikumi, lai romi varētu brīvi pārvietoties, nebaidoties, ka tos var atkārtoti izraidīt. Mums vajadzīga tāda kopiena, kas būs pilnībā integrēta mūsdienu sabiedrībā.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Jerzy Buzek iniciatīvu aicināt Eiropas Savienību oficiāli atzīt genocīdu, ko Otrā pasaules kara laikā nacisti un viņu rokaspuiši īstenoja pret romu tautu, jo šī iniciatīva ir panākums cīņā par Eiropā visplašāk izplatītās etniskās minoritātes aizsardzību.

Desmitiem tūkstoši romu tika spīdzināti vai nogalināti okupētajās austrumu teritorijās, un vēl vairāk romu zaudēja dzīvību nacistu režīma koncentrācijas nometnēs. Vēsturnieks Michael Billig rasu pārākuma doktrīnu īsi raksturo šādi: „Cilvēku nogalina nevis tāpēc, ka viņš būtu ko nodarījis, bet gan tāpēc, ka viņš ir”. Šo frāzi var izmantot, lai īsi raksturotu drūmo realitāti laikā, kad vairāk nekā miljons romu tika apspiesti un viņiem tika atņemtas visas tiesības, tostarp tiesības dzemdēt bērnus.

Es uzskatu, ka mums jāveic īpaši pasākumi ES līmenī, lai apkarotu rasismu un cīnītos pret sociālo atstumšanu. Es piekrītu, ka mums vajadzīga labāka sadarbība un paraugprakses apmaiņa ES līmenī starp dalībvalstu un Eiropas stratēģijām romu integrācijas jautājumā.

14. Gatavošanās Eiropadomes 2011. gada 4. februāra sanāksmei (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par gatavošanos Eiropadomes 2011. gada 4. februāra sanāksmei. Pirmā Padomes vārdā uzstāsies Padomes priekšsēdētāja E. Győri kundze. Lūdzu, vārds tiek dots jums.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisāra kungs, es ļoti priecājos, ka varu jūs uzrunāt pirms nākamās Eiropadomes sanāksmes, lai arī prezidentūras loma Lisabonas līgumā ir definēta tādējādi, ka par Eiropadomes sanāksmju gatavošanu pirmkārt ir atbildīgs pastāvīgais priekšsēdētājs. Tomēr Eiropas Komisijas sanāksmes sagatavošanas procesā prezidentūra ir ļoti cieši sadarbojusies ar pastāvīgo priekšsēdētāju, piemēram, Vispārējo lietu padomes gadījumā, kuras sanāksme notika pirmdien, Ungārijas prezidentūras laikā. Turklāt mēs, protams, kontrolējam Eiropadomes secinājumu īstenošanu, gan Vispārējo lietu padomē, gan arī citās Padomes konfigurācijās.

Atļaujiet man vispirms sniegt pārskatu par februāra sanāksmes darba kārtības galvenajiem jautājumiem, kurā uzmanība galvenokārt tiek koncentrēta uz enerģētiku un inovācijām. Nosakot stratēģiju “Eiropa 2020”, Eiropadome 2010. gada martā nolēma rīkot tematiskas debates par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku un inovācijām. Es domāju, ka man nav jāatgādina, cik ārkārtīgi svarīgas šīs divas nozares ir Eiropas ekonomikas izaugsmei un nodarbinātībai. Tas ir tāpēc, ka Eiropadomes uzdevums nav tikai reaģēt uz tiešām krīzes situācijām, bet arī formulēt stratēģiskas pamatnostādnes nākotnei.

Sāksim ar enerģētikas jautājumu. Energoapgādes drošība ir prioritāte mums visiem. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešama lielāka enerģētikas tirgus integrācija un sadarbība. Mums ir jāpalielina izdevumi pētniecībai un attīstībai, ekonomika jāpadara konkurētspējīgāka un ilgtspējīgāka un jāpastiprina sadarbība starp lielākajām tranzīta, enerģijas ražotāju un enerģijas patērētāju valstīm. Tāpēc pirmais elements ir integrēts un savstarpēji saistīts enerģētikas tirgus. Ir nepieciešams izveidot pilnīgi iekšēju enerģētikas tirgu. Šajā nolūkā Eiropadomei ir jāizšķiras par vairākiem svarīgiem pasākumiem.

Pirmkārt, tai ir jāīsteno tiesību akti par iekšējo enerģētikas tirgu. Mums ir arī jāveic reglamentējoši uzdevumi. Mums, piemēram, ir jāvienkāršo atļauju izsniegšanas metodes jaunas infrastruktūras būvēšanai. Turklāt mums ir jāpieliek nopietnas pūles, lai modernizētu un izvērstu Eiropas enerģētikas infrastruktūru, kā arī lai savienotu tirgus, izmantojot pārrobežu sadarbību. Mēs nedrīkstam ļaut nevienai ES dalībvalstij vai reģionam palikt izolētam. Visi šie pasākumi ir jāfinansē galvenokārt privātajam sektoram. Turklāt pārrobežu ieguldījumiem ir jānosaka atbilstoši izmaksu dalīšanas principi. Treškārt, būs tādi projekti, kas, neskatoties uz to, ka tie energoapgādes drošībai ir ārkārtīgi svarīgi, tomēr nebūs pietiekami pievilcīgi, lai privātais kapitāls tos pilnībā finansētu. Šādos gadījumos varētu būt pamatota publiskā finansējuma piešķiršana ierobežotā apjomā no dalībvalstu vai ES līdzekļiem. Tomēr pašreizējo diskusiju mērķis nav pāragri spriest par debatēm attiecībā uz daudzgadu finanšu shēmu, kas tiks sāktas jūnija beigās.

Otrs lielākais temats enerģētikas jomā ir energoefektivitāte un atjaunojamā enerģija. Lieki piebilst, ka tās palielina konkurētspēju un veicina energoapgādes drošību un arī ļauj ar mazākām izmaksām nodrošināt ilgtspējību. Padome 2011. gadā izskatīs priekšlikumu, ko Komisija iesniegs saistībā ar jauno energoefektivitātes plānu. Priekšlikumā tiks ņemts vērā līdz šim sasniegtais attiecībā uz ES energoefektivitātes mērķiem, kas noteikti līdz 2013. gadam, un tiks arī paredzēti papildu pasākumi. Enerģētikas politikā īpaša nozīme ir arī starptautiskajām attiecībām. ES un dalībvalstu darbības, kas attiecas uz galvenajām ražotāju, tranzīta un patērētāju valstīm, ir jākoordinē sistemātiskāk. Piemēram, būtu lietderīgi, ja dalībvalstis savstarpēji apmainītos ar informāciju ne tikai par tiem līgumiem, kas noslēgti attiecībā uz dabasgāzi, kā tās to dara pašlaik, bet arī tiem līgumiem, kas attiecas uz citiem enerģijas veidiem. Ir jāsāk konkrēts darbs, lai izveidotu partnerattiecības ar galvenajiem dalībniekiem attiecībā uz regulējošām pieejām visos jautājumos, par kuriem ir kopīga interese. Tas, protams, attiecas uz Krieviju, bet tāpat arī uz visiem ES partneriem un kaimiņiem.

Pievērsīsimies tēmai par inovācijām. Inovācijas var palīdzēt risināt mūsu laikmeta visaktuālākos sociālos uzdevumus, piemēram, veselības, nodrošinātības ar pārtiku, energodrošības, ilgtspējīgas attīstības, klimata pārmaiņu un iedzīvotāju novecošanās problēmas, vienlaikus arī sniedzot iespējas jauniem tirgiem. Inovācijas varētu arī palīdzēt atrisināt dilemmu starp stingru budžeta politiku un spēcīgas izaugsmes politiku. Kur mēs varam iegūt finansējumu izaugsmei, pirms tā kļūst pašuzturoša? Ne no kredīta, jo tas nav tas, ko mēs vēlamies. Mēs vēlamies galu galā pārtraukt parādsaistības. Tāpēc ir jāizmanto inovācijas, izmantojot kuras ir iespējams atklāt radošuma rezerves, kas var mums palīdzēt sniegt atbilstošas atbildes. Tāpēc inovāciju temata ietvaros mums galvenā uzmanība ir jāpievērš reaģēšanai uz nozīmīgiem sociāliem jautājumiem un jāpanāk progress attiecībā uz Eiropas Pētniecības telpu. Mums ir jānodrošina pētnieku brīva mobilitāte, jāuzlabo pamatnosacījumi attiecībā uz inovatīviem uzņēmumiem, un Eiropadomei ir arī jārisina jautājums par sakārtotu valsts atbalstu.

Enerģētika un inovācijas — investīciju ceļš uz nākotni. Eiropadomei tomēr ir arī jānodarbojas ar pašlaik aktuālajiem ekonomikas un finanšu jautājumiem, jo mēs visi zinām, ka krīze mums vēl nav pvisam aiz muguras. Mēs atrodamies delikātā situācijā. Mums ir jādara viss iespējamais, lai aizsargātu kopējo valūtu euro un nomierinātu tirgus. Tāpēc ir jāstiprina Eiropas finanšu stabilizācijas instruments un jāapspriež arī jautājums par banku stresa testiem. Ungārijas prezidentūra īpašu uzmanību pievērš sešu ekonomiskās pārvaldības tiesību aktu paketei. Mēs vēlamies valstu vadītājiem un valdībām ziņot par to, kā veicas apspriedes Padomē un Parlamentā. Visbeidzot, mums ir jādomā, kādi turpmāki kopējie pasākumi ir vajadzīgi, lai nodrošinātu konkurētspēju, un, protams, pašreizējā smagajā situācijā valstu vadītāji un valdības runās arī par Tunisiju un Ēģipti.

Dāmas un kungi, es ticu, ka Eiropadome nodarbosies ar ļoti sarežģītām problēmām, kur var formulēt specifiskus jautājumus, kas arī noteiks Padomes darbu nākamajiem mēnešiem, un priekšsēdētājs Herman Van Rompuy ziņos jums par to pēc sanāksmes.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs — šī Eiropadomes sanāksme notiek laikā, kas ir ļoti svarīgs mūsu kaimiņiem, proti, Ēģiptei, Tunisijai un Baltkrievijai. Ņemot vērā dažādās konkrētās situācijas katrā no šīm valstīm, es tomēr gaidu, ka šī Eiropadome ļoti skaidri paziņos, ka ir jāievieš un jāciena tiesiskuma principi, pamattiesību un plurālistiskas demokrātijas ievērošana. Demokrātija patiesi ir labākais veids, kā šajās valstīs, gluži tāpat kā visur citur, sasniegt stabilitāti un labklājību.

Šo piektdien Eiropadome apspriedīs divas jomas, kas arī ir ļoti svarīgas Eiropas nākotnei un tās ekonomikai: enerģētika un inovācijas. Abas no tām ir stratēģijas “Eiropa 2020” pamatelementi un galvenie līdzekļi mūsu mērķim atjaunot ilgtspējīgu izaugsmi un palielināt Eiropas Savienības konkurētspēju. Neaizmirsīsim, ka enerģētika un inovācijas ir arī divas jomas, kurās Kopienas pieeja un Eiropas dimensija var piedāvāt lielu pievienoto vērtību. Tas ir svarīgs punkts, kas jāsagatavo pašreizējā kontekstā.

Izmantojot stratēģiju “Eiropa 2020”, mēs jau vienojāmies par daudziem vērienīgiem mērķiem un uzdevumiem energoinovāciju jomā. Es varētu pieminēt pamatiniciatīvu “Inovācijas savienība”, kas tika pieņemta oktobrī, vai pamatiniciatīvu “Resursu ziņā efektīva Eiropa”, kas tika pieņemta tikai iepriekšējā nedēļā un kurā enerģētikai ir piešķirta galvenā nozīme.

Tāpēc šīs nedēļas Eiropadomes sanāksmei ir jāidentificē skaidri, konkrēti sasniedzamie rezultāti. Diskusijām un rezultātam ir jābūt maksimāli operatīviem un produktīviem.

Es aprakstīju enerģētikas politiku kā nākamo lielo Eiropas integrācijas projektu, un nav grūti saprast, kāpēc droša, garantēta, ilgtspējīga, pieejama energoapgāde ir galvenais mūsu kā globāla partnera ekonomisko un stratēģisko interešu objekts. Mēs jau pagātnē esam daudz paveikuši, gatavojot mūsu klimata un enerģētikas paketi, un iekšējā tirgus likumdošanas jomā. Mums uz to ir jāpaļaujas, izmantojot Lisabonas līguma piedāvātās iespējas, padziļinot mūsu pašreizējo sadarbību un uzsākot iniciatīvas tādās jaunās jomās kā energoapgādes drošība.

Tāpēc mūsu enerģētikas politikas pirmā uzticības pārbaude ir nodrošināt to, par ko jau esam jau vienojušies.

Komisija ir aprakstījusi pasākumus, kuri, mūsuprāt, ir steidzami vajadzīgi mūsu stratēģijā “Enerģētika 2020” un enerģētikas infrastruktūras komunikācijās. Es vēlos, lai Eiropadome apstiprinātu šīs prioritātes un jo īpaši paustu skaidru apņemšanos līdz 2014. gadam pabeigt mūsu iekšējā enerģētikas tirgus veidošanu. Šajā gadā vajadzētu noteikt arī vienotu tehnisko standartu attiecībā uz elektrisko transportlīdzekļu uzlādes sistēmām, bet līdz 2012. gada beigām — attiecībā uz enerģētikas viedtīkliem un skaitītājiem.

Patiesi integrēts iekšējais enerģētikas tirgus ir galvenais faktors, kas nosaka lielāku izaugsmi un papildu darbavietu radīšanu, veicinot tehnoloģisko progresu, mūsu infrastruktūras modernizēšanu un samazinot mūsu atkarību no importa un cenu svārstībām.

Mums ir arī jānodrošina, ka attiecībā uz enerģētiku neviena dalībvalsts netiek izolēta no pārējās Eiropas. Es vēlos, lai dalībvalstis vienotos par 2015. gadu kā pēdējo termiņu, līdz kuram Eiropā ir jālikvidē “energosalas”.

Mēs esam paveikuši labu darbu, pievienojot Baltijas valstis kontinentālajai sistēmai. Tagad es pievērsīšos Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīm, lai turpinātu attīstīt ziemeļu–dienvidu enerģētikas starpsavienojumus. Es vēlos, lai rudenī tiktu panākta vienošanās par plānu attiecībā uz projektiem, kas vajadzīgi, lai Baltijas jūru savienotu ar Adrijas jūru.

Lai gan mēs esam uz pareizā ceļa, lai sasniegtu mūsu atjaunojamo resursu mērķus, ar pašreizējo veikumu mēs panāksim tikai pusi no mūsu energoefektivitātes mērķiem. Efektīvāka enerģijas izmantošana ir galvenais nosacījums, lai atklātu milzīgus vides un ekonomiskos ieguvumus un samazinātu Eiropas ikgadējo enerģijas rēķinu par aptuveni EUR 200 miljardiem. Līdz 2020. gadam tādējādi varētu tikt radīti arī divi miljoni jaunu darbavietu.

Tāpēc es lūgšu Eiropadomei dot jaunu ierosmi mūsu centieniem veicināt energoefektivitāti. Mēs varētu visā Eiropas Savienībā izmantot liela apjoma publiskos iepirkumus, lai reāli veicinātu energoefektivitāti, un tas nozīmē arī darbavietas vietējā līmenī, darbus, kuriem nevarētu izmantot ārpakalpojumus, darbavietas MVU un reālus ietaupījumus gan rūpniecībai, gan arī mājsaimniecībām.

Nākamajās nedēļās Komisija pieņems energoefektivitātes plānu, ierosinot konkrētus pasākumus energoefektivitātes veicināšanai; piemēram, ka no 2012. gada 1. janvāra visām dalībvalstīm energoefektivitātes standartus vajadzētu iekļaut publiskajos iepirkumos. Komisija pēc tam līdz 2013. gadam pārskatīs saistībā ar šiem pasākumiem panākto progresu un apsvērs turpmākos pasākumus, tostarp vajadzības gadījumā ierosinot juridiski saistošus mērķus.

Dalībvalstīm vajadzētu vienoties par pēdējo termiņu, līdz kuram energoefektivitātes standarti būtu jāiekļauj visos sabiedrisko ēku un pakalpojumu publiskajos iepirkumos. Komisija no savas puses ir gatava izvērst jaunus pasākumus enerģijas taupīšanas pilsētām, ilgtspējīgas biodegvielas, viedtīklu un enerģijas uzglabāšanas jomās.

Mums ir arī jāpievērš uzmanība Eiropas enerģētikas politikas ārējai dimensijai. Tieši pirms divām nedēļām man bija iedrošinošas diskusijas ar Azerbaidžānas un Turkmenistānas prezidentiem par Eiropas iespējām piekļūt Kaspijas reģiona gāzes laukiem, kas varētu veicināt dienvidu koridora realizāciju. Liels sasniegums bija kopīgas deklarācijas parakstīšana ar Azerbaidžānu un konkrēta Turkmenistānas apņemšanās piegādāt gāzi Eiropai.

Galvenā atziņa, ko es ieguvu no šī apmeklējuma — kad mēs kopīgi Eiropā pieņemam svarīgākos lēmumus par enerģētiku, mēs esam spēcīgs dalībnieks globālajā cīņā par energoresursiem. Eiropas Savienības enerģētikas politikas ārējās dimensijas nozīmes uzsvēršanai vajadzētu būt galvenajam Eiropadomes vēstījumam, tāpēc es gaidu, ka šajā Eiropadomes sanāksmē būs ļoti svarīga diskusija par enerģētiku, un — es priecājos, ka varu to pateikt — šeit, Eiropas Parlamentā. Es zinu, ka Parlaments stingri atbalsta spēcīgu Eiropas politiku enerģētikas jomā, un Parlamenta priekšsēdētājs uzskata, ka Eiropai attiecībā uz enerģētikas politiku vajadzētu izrādīt stingrāku apņēmību.

Runājot par inovācijām, es domāju, ka ir jau panākta plaša vienošanās par Eiropadomes nostāju šajā jautājumā. Iespējams, mazāk acīmredzama ir apziņa par to, cik steidzama, pat galēji steidzama, ir rīcība; kāpēc pētniecība un inovācijas būtu jāatbalsta tieši tagad, kad visas dalībvalstis pieņem smagus lēmumus par to, kurās jomās samazināt savus budžetus.

Fiskālie apsvērumi un valsts atbalsts inovācijām nav nesavienojami politikas virzieni. Vairākas dalībvalstis ir pierādījušas, ka var samazināt kopējo budžetu, vienlaikus izdevumus attīstībai saglabājot vajadzīgajā līmenī, jo īpaši pētniecībai un inovācijām. Tas ir svarīgi, jo inovatīva ekonomika ir galvenais priekšnosacījums pamatīgu strukturālu pārmaiņu veikšanai. Mūsu konkurenti to zina, un viņi jau slēdz derības par inovācijām.

Lai nepaliktu iepakaļ, mums ir vajadzīgs, lai Eiropadome apstiprinātu mūsu stratēģisko un integrēto pieeju inovācijām. Inovācijām ir jābūt daļai no mūsu ekonomikas politikas, nevis tikai pētījumu veikšanas līdzeklim, kā daži cilvēki uzskata.

Eiropas līmenī mēs varam pievienot reālu vērtību, uzlabojot pamatnosacījumus pētniecībai un inovācijām Eiropas Savienībā. Eiropai ir jākļūst par inovāciju izcelsmes vietu, piemērojot efektīvu standartizāciju, labāk izmantojot intelektuālā īpašuma tiesības, inovācijām labvēlīgus publiskos iepirkumus un pasākumus, lai palīdzētu maziem inovatīviem uzņēmumiem nodrošināt finansējumu.

Daudz kas no tā nemaksā naudu, bet ir nepieciešama politiskā griba. Un politiskā griba veikt pasākumus, izmantojot Eiropas pieeju un Eiropas dimensiju.

Mēs arī varam daudz vairāk iegūt no Eiropas Pētniecības telpas, pilnībā izmantojot vienoto tirgu, piemēram, uzlabojot pētnieku mobilitāti.

Gluži tāpat kā izdevumus vajadzētu saglabāt iepriekšējā līmenī, mums vajadzētu padomāt arī par līdzekļu lietderīgāku tērēšanu. Līdz ar budžeta pārskatīšanu mēs esam uzsākuši debates par to, kā vienkāršot veidu, kādā tiek tērēta Eiropas Savienības nauda, un kā strādāt, lai sasniegtu pētniecības un inovāciju finansējuma kopēju stratēģisko satvaru. Citiem vārdiem sakot, panākot līdzekļu labāku izlietojumu, tiks arī samazināta birokrātija, lai ES finansētie zinātnieki varētu vairāk laika pavadīt laboratorijā vai savā darbā, bet nevis cīnoties ar birokrātiju. Mēs nekad nepiesaistīsim izcilākos zinātniekus un inovatīvākos uzņēmumus ar nekonsekventu finanšu instrumentu kopumu, kas pamatoti uz sarežģītiem un birokrātiskiem noteikumiem.

Tāpēc šomēnes Eiropadome spriedīs par jautājumiem, kas saistīti ar enerģētiku un inovācijām. Taču tā neizvairīsies runāt arī par ekonomiku. Ekonomika, bezdarba problēmas — šie jautājumi mūsu iedzīvotājiem joprojām ir paši aktuālākie.

Mēs nupat esam uzsākuši pirmo Eiropas semestri — ieviešot praksē ekonomisko pārvaldību. Gada izaugsmes pētījums tika novērtēts atzinīgi. Šie ziņojumi bija koncentrēti un skaidri. Tie sniedz vajadzīgās norādes Eiropas Savienības līmenī, lai dalībvalstis, pieņemot savus politiskos lēmumus, ņemtu vērā mūsu savstarpējo atkarību.

Labs progress ir jau sasniegts saistībā ar likumdošanas priekšlikumiem, kas nostiprinās mūsu jauno ekonomiskās pārvaldības sistēmu. Es vēlos pateikties Ungārijas prezidentūrai. Es pilnībā atbalstu Ungārijas prezidentūru attiecībā uz darba paātrināšanu, lai līdz jūnijam nodrošinātu to pieņemšanu.

Turklāt šīs visaptverošās reakcijas ietvaros mums vajadzēs atrisināt problemātiskos jautājumus, kas saistīti ar Eiropas finanšu stabilitātes instrumentu (EFSI) un Eiropas stabilitātes mehānismu.

Attiecībā uz EFSI, izņemot tā darbības jomas paplašināšanu, tagad ir apdraudētas iespējas palielināt tā reālās aizdevumu sniegšanas iespējas — kā Komisija norādīja Gada izaugsmes pētījumā.

Šo jautājumu, protams, vajadzētu izvirzīt saistībā ar visaptverošo atbildi. Diskusijās Eiropadomē nākamajā piektdienā, visticamāk, tiks uzsvērts, ka jāpastiprina ekonomikas politikas virzienu koordinācija Eiropas Savienībā un euro zonā. Es atzinīgi vērtēju šādu diskusiju, kas pilnībā atbilst Komisijas Gada izaugsmes pētījuma nostādnēm. Faktiski Eiropas semestris nenozīmē tikai darbu ar budžeta politikas koordinēšanu, bet plašāku jautājumu loku risināšanu, piemēram, makroekonomisko nelīdzsvarotības un konkurētspējas trūkums.

Turklāt mēs nesen esam dzirdējuši, ka dažas autoritatīvas personas iestājas par ekonomiskās pārvaldības padziļināšanu, bet tajā pašā laikā paziņo, ka to iespējams panākt, vienīgi piemērojot starpvaldību sadarbības metodi.

Mums ir nepieciešama skaidrība šajā jautājumā — Komisija atzinīgi vērtē ekonomiskās pārvaldības un politikas koordinācijas padziļināšanu un paātrināšanu, tostarp euro zonā. Bet mēs esam cieši pārliecināti, ka līgums nodrošina pareizo ietvaru un instrumentus to sasniegšanai. Būtībā mēs neievērotu paši savus principus, ja pieļautu, ka pilnīgi nesaistīti darbojas paralēlas struktūras.

Pastiprinātas ekonomiskās pārvaldības sistēmas izveidošana Eiropas Savienībai — un jo īpaši euro zonai ārpus Eiropas Savienības regulējuma — izraisa svarīgus un politiski ļoti jutīgus jautājumus. Būtībā dalībvalstīm vajadzētu pieņemt pasākumus, kas ir pilnībā savienojami ar Kopienas metodi un līgumā noteikto regulējumu. Tā kā pasākumi ietilpst valstu kompetencē — un daži no tiem, protams, ir valstu pārziņā — šo kompetenci vajadzētu īstenot saskaņā ar vispārējo Eiropas Savienības regulējumu.

Es tiešām uzskatu, ka šis jautājums ir ļoti svarīgs, jo patiesībā mēs ekonomiskās pārvaldības jomā varam panākt ievērojamu progresu. Mums ir vajadzīga — un mēs par to esam iestājušies — lielāka politikas koordinācija un labāka ekonomiskā pārvaldība, bet mums tā ir jārealizē tādā veidā, lai tā būtu loģiska un savienojama ar līgumiem un Kopienas pieeju.

Komisija attiecībā uz šiem jautājumiem būs īpaši uzmanīga. Līgumā līdz ar “Kopienas metodes” izveidošanu pilnībā ievērota visu Eiropas iestāžu loma.

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, Barroso kungs, dāmas un kungi, ko Eiropas sabiedrība iegūs no tās vadītāju sanāksmes, kas notiks šo piektdien Briselē? Vai tā sapratīs, ka Eiropas atbildes uz Eiropas problēmām — euro, enerģētiku, pētniecību un inovācijām, un nodarbinātību — tiek meklētas pēc labākās sirdsapziņas? Vai drīzāk, ka mēs atkal ļaujamies nožēlojamai izrādei, kurā valda nevienprātība un cīņa par varu? Kādi virsraksti būs lielākajos laikrakstos? Par ko cilvēki runās sestdien emuāros un tīmekļa vietnē Facebook attiecībā uz Eiropadomes lēmumiem? Par Eiropas biklumu, saskaroties ar Vidusjūras reģiona valstu situāciju, kuras vēlas, lai to tiesības tiktu ņemtas vērā, vai arī tieši pretēji — par tās vadību? Eiropas pienākums šajā sakarā ir pilnīgi skaidrs — tai ir jāizmanto visi līdzekļi un visas diplomātiskās iemaņas, lai sniegtu atbalstu pārejas procesā un demokrātisku un atklātu vēlēšanu rīkošanā.

Dāmas un kungi, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) uzskata, ka, lai atrisinātu savas problēmas, mums ir vajadzīgs vairāk Eiropas līmeņa politikas, nevis mazāk. Risinājums nav tik daudz meklējams tā sauktajās valstu uzvarās, bet vairāk kopējās uzvarās un vairāk saskaņotās reakcijās. Risinājums nav meklējams paviršā attieksmē pret mūsu kopējo noteikumu piemērošanu, bet lielākā disciplīnā. Risinājums, dāmas un kungi, nav meklējams lielākās atšķirībās starp mūsu budžetiem, mūsu darba tiesībām un mūsu nodokļu likmēm, bet lielākā konverģencē.

PPE grupa uzskata, ka no šīs krīzes vajadzētu izdarīt vienu secinājumu, proti, ka bez kopīga redzējuma un bez kopīgiem resursiem mūsu valstīm būs lēna izaugsme un tajās padziļināsies sociālās krīzes. Ja no šīs krīzes kas jāmācās, tad tikai tas, ka, domājot, strādājot un ieguldot kā eiropiešiem, mūsu valstis izkļūs no grūtā posma, kurā tās pašlaik atrodas, un uz visiem laikiem šajā ziņā kļūs spēcīgākas.

Kas cits vēl varētu mums likt vienoti reaģēt, ja ne grūtības, ar kurām mēs tagad esam saskārušies? Es kopīgi ar Eiropas Komisiju, vairākums manu kolēģu Parlamentā, un esmu pārliecināts arī, ka lielākā daļa no 500 miljoniem eiropiešu, Eiropadomei izvirzīja šādu jautājumu — kad mūsu rīcība un reakcija beidzot kļūs vienotāka?

Attiecībā uz euro es tagad zinu, ka mūsu valdības rīkosies stingri un neļaus spekulantiem sagraut Eiropas integrāciju, kas tiek veidota nu jau 60 gadus. Es tagad aicinu tās koncentrēties uz finanšu stabilizācijas mehānisma konsolidāciju, jo tas ir ļoti svarīgi. Es aicinu tās jo īpaši stiprināt to budžeta disciplīnu un turpināt centienus samazināt valsts parādu. Eiropas pārvaldība ir obligāts nosacījums, lai mūsu kopējais projekts izrādītos veiksmīgs. Mana grupa to atbalsta tikpat lielā mērā, kā tā atbalsta euro, tas ir, pilnībā.

Lai mēs atrisinātu savas problēmas, mums ir vajadzīgs vairāk Eiropas līmeņa politikas, nevis mazāk, kā es jau minēju savas runas ievadā. Neskatoties uz to, ka tas attiecas uz nodarbinātību un ekonomiku, tas ir pareizi arī attiecībā uz enerģētiku — tematu, kam Padome pievērsīsies arī piektdien. Vairāk Eiropas līmeņa politikas nozīmē, pirmkārt un galvenokārt, pilnībā īstenot tos tiesību aktus, kas jau pastāv saistībā ar iekšējo enerģētikas tirgu. Nekad nebūs lieki uzsvērt, ka šim tirgum uzsākot darbību pilnā apjomā, mēs kļūsim konkurētspējīgāki, tiks nodrošināta mūsu piegāžu drošība un garantēts ievērojams atjaunojamās enerģijas ražošanas pieaugums.

Vairāk Eiropas līmeņa politikas nozīmē arī aicināt mūsu valstis risināt jautājumu attiecībā uz to energoefektivitātes palielināšanu par 20 % laikposmā starp pašreizējo brīdi un 2020. gadu. Šīs valstis pašas sev izvirzīja šādu mērķi. Mums ir jānodrošina, ka tās sasniedz šo mērķi, vai pretējā gadījumā mums vajadzēs paaugstināt standartus, kas tām ir jāievēro, lai to paveiktu. Visbeidzot, vairāk Eiropas līmeņa politikas enerģētikas jomā nozīmē vairāk ieguldīt. Saskaņā ar Komisijas aplēsēm vajadzīgā infrastruktūras līmeņa sasniegšanai būs jāiegulda EUR 1 miljards. Lai sasniegtu šo mērķi, mēs gaidām vērienīgus lēmumus no Eiropadomes. Eiropai ir vajadzīga droša, tīra enerģija, gluži tāpat kā tai ir vajadzīga pētniecības un attīstības politika un rūpniecisko jauninājumu veicināšanas politika. Arī šeit, lai atrastu risinājumu, ir vajadzīgs vairāk Eiropas līmeņa politikas, un lielāka uzmanība jāpievērš maziem un vidējiem uzņēmumiem. Risinājumu ir iespējams atrast, samazinot birokrātiju līdz minimumam un beidzot panākot vienošanos par Eiropas patentu. Arī inovāciju jomā mēs gaidām no mūsu vadītājiem kopīgus risinājumus, nevis sīkus strīdus.

Dāmas un kungi, ir laiks atsacīties no mūsu paredzamajām pagātnes reakcijām. Mūsu atšķirību veicināšana ir laba un atzīstama lieta, taču vēl labāk būtu, ja tās tiktu padarītas savstarpēji papildinošas. Dažreiz var būt noderīgi personiski uzņemties iniciatīvu, bet spēli var uzvarēt, tikai darbojoties komandā. Valstu centienu atbalstīšana ir pilnīgi likumīga, bet Eiropas iedzīvotājiem nākotni var garantēt, vienīgi apzinoties, ka spēli starptautiskā līmenī var uzvarēt, darbojoties komandā.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa vakar rīkoja uzklausīšanu, kuras laikā mēs gatavojāmies enerģētikas augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks nedēļas nogalē. Mana kolēģe M. Ulvskog kundze vēlāk sīkāk pastāstīs par to, ko mēs tur apspriedām. Es tāpēc pievērsīšos tikai diviem svarīgākajiem elementiem.

Ja mēs novērtējam “20-20-20” mērķu īstenošanu dalībvalstu līmenī, kurus mēs pieņēmām un kurus slavēja atsevišķu Eiropas Savienības dalībvalstu valdības, pašreizējos apstākļos no tā, ko mēs sev esam izvirzījuši, ir iespējams sasniegt ne vairāk par 9 %. Tādējādi, ciktāl tas attiecas uz enerģētikas politiku, šī nedēļas nogales augstākā līmeņa sanāksme ir krīzes sanāksme, un, ja mēs šajā jomā neieguldīsim milzīgas pūles, šie mērķi netiks sasniegti.

Mans otrs komentārs ir par to, ka mēs enerģijas cenu tirgū varam vērot tendenci, kas ved pie enerģijas trūkuma Eiropā. Lielai daļai mājsaimniecību enerģija un enerģijas piegāde jau kļūst par privilēģiju. Papildu izmaksas, kas saistītas ar nomāšanu, palielinās tik strauji, ka nākotnē cilvēkiem ar zemiem ienākumiem vajadzēs valkāt biezus džemperus, jo viņi savas mājas vairs nevarēs apsildīt. Cilvēku atvienošana no enerģijas piegādes ir jautājums par sociālo netaisnību. Šī arī ir problēma, ko vajadzētu risināt, piemēram, šajā enerģētikas augstākā līmeņa sanāksmē.

(Aplausi)

Tomēr šajā augstākā līmeņa sanāksmē mēs, protams, konstatēsim, ka tiek diskutēts par citām tēmām, un es vēlētos atgādināt, ko teica Komisijas priekšsēdētājs. Vācijas Federatīvās Republikas valdība, ko vada federālais kanclers, ir veikusi pilnīgi radikālu pārmaiņu. Viss, kas iepriekš saistībā ar ekonomisko pārvaldību bija nepareizi, kas bija sociālistu ideja, tagad pēkšņi tiek atzīts par pareizu. Protams, labāk vēlāk nekā nekad. Komisijas priekšsēdētājam vienā jautājumā tomēr ir taisnība. Šai radikālajai pārmaiņai nevajadzētu novest pie virziena maiņas, kas izjauc Eiropas iestāžu līdzsvaru.

Viena lieta ir pilnīgi skaidra — visa Eiropas politika, kas pašlaik pastāv pašreizējos līgumos, ir jāaplūko saistībā ar pastāvošajām iestādēm. Tā pamatā ir neviena cita iestāde kā Komisija, un es varu piebilst, šāda galvenā iemesla dēļ — Komisija ir iestāde, kas šajā sakarā ir saistīta ar Parlamentu, un parlamentārais pilnvarojums darbībām, kas saistītas ar suverenitāti — un monetārie jautājumi ir svarīgākie suverenitātes jautājumi — ir ļoti svarīgs. Tāpēc mēs sakām “jā” ekonomiskai pārvaldībai, tās praktisko īstenošanu uzticot Komisijai un pakļaujot to Eiropas Parlamenta kontrolei. Tas ir galvenais nosacījums, lai saglabātu līdzsvaru starp Eiropas iestādēm.

(Aplausi)

Mēs atrodamies situācijā, kur Eiropa sastopas ar iekšējām problēmām, kā arī problēmām starptautiskās politikas jomā. Es teikšu pavisam atklāti — mani uztrauc atsevišķu Eiropas politiķu paziņojumi. Mani uztrauc Eiropas trūkums vēsturiskajā procesā. Jūs, Barroso kungs, nākat klajā ar ziņojumu — un tas ir lieliski. Van Rompuy kungs nāk klajā ar savu ziņojumu — tas arī ir lieliski. Baronese Catherine Ashton nāk klajā ar ziņojumu — lieliski. Pēc tam Merkeles kundze, Sarkozī kungs un Cameron kungs nāk klajā ar ziņojumu kopīgā paziņojumā — un es nezinu, kas ir pamatā šai jaunajai savienībai, — tas arī ir lieliski. Tomēr nav neviena, kas tiešā dialogā runātu ar cilvēkiem, kuri cīnās par demokrātiju, par to, kā mēs, eiropieši, varam palīdzēt un atbalstīt šo procesu.

Jūs varat uz papīra rakstīt visu, ko vēlaties, bet papīrs mums nepalīdzēs. Mēs nedrīkstam izšķiest iespēju, kas mums ir dota. Es atzīšu, ka nupat pagājušajā nedēļā Cohn-Bendit kungs informēja mani par izveidojušos lielisko iespēju. Man ir jāatzīst, ka es to uzreiz neapzinājos, bet cilvēki, kas piedalās demonstrācijās uz ielām, cilvēki, kas vada šo revolūciju, rīkojas dažādu, bet tikai ne reliģisku motīvu vadīti. Viņi vēlas sekulārismu. Viņi vēlas pilsonisko demokrātiju. Tie ir mūsu partneri. Mums ir jāstrādā kopā ar šiem cilvēkiem, lai padarītu to par lielisku iespēju Eiropai.

(Aplausi)

Šai sakarā vajag arī atkāpties Mubarak kungam. Tas būtu pozitīvs un uzmudinošs signāls. Kamēr mēs spriežam par mūsu vērtībām, mūsu demokrātiju un mūsu vārda brīvību, es esmu gandarīts, ka šeit atrodas Győri kundze. Es vēlos jums, Győri kundze, sacīt vienu lietu — es tagad esmu izlasījis Ungārijas valdības atbildi uz Komisijas vēstuli. Man jāsaka, ka Komisijas vēstule bija lieliska. Tajā bija uzdots pieklājīgs jautājums, vai Ungārijas valdība nebūtu tik laipna un nepaziņotu mums, vai tā varētu piekrist viedoklim, ka tās sagatavotais tiesību akts, iespējams, nav pilnīgā kārtībā, — un mēs atvainojamies, ka jums to jautājam! Atbilde bija: kā jūs vispār iedomājāties mums kaut ko tādu jautāt; viss ir pilnīgā kārtībā. Tas Eiropā nedrīkstētu notikt. Es vēlreiz atkārtošu — šis tiesību akts ar Eiropas pamatnoteikumiem nav savienojams.

(Aplausi)

Tas nav savienojams ar Audiovizuālo mēdiju pakalpojumu direktīvu. To ļoti eleganti paziņoja pati Kroes kundze. Ja šis likums nav grozīts, es uzskatīšu, ka Padomes priekšsēdētāja mani ir maldinājusi. Ungārijas prezidents un premjerministrs Parlamentā sacīja: “Ja Komisija sniedz komentārus, mēs veiksim izmaiņas likumā.” Komisija ir sniegusi komentārus, un es tāpēc gaidu, lai Ungārija veiktu izmaiņas šajā likumā. Kā mēs citādi domājam ar jebkādu ticamību runāt par demokrātiju Vidusjūras reģiona valstīs, ja mēs to paši neīstenojam Eiropā?

  Lena Ek, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, krīzes laikā ir vajadzīgas divas stratēģijas: jānovērš draudi un jāizmanto iespējas, lai virzītos uz priekšu.

Kāda ir Padomes reakcija attiecībā uz enerģētikas un klimata krīzi? Ja pavisam godīgi, tad es uzskatu, ka tā ir apbēdinoša un mulsinoša.

Pasaules valstis ārpus Eiropas droši atzīst enerģētikas problēmu un risina to. ASV iegulda milzīgas naudas summas videi nekaitīgās tehnoloģijās. Pagājušajā nedēļā prezidents Baraks Obama ziņojumā par situāciju valstī uzsvēra energoefektivitātes nozīmi un iespējas, ko piedāvā videi nekaitīgās tehnoloģijas.

(Priekšsēdētājs īsi iejaucās saistībā ar procedūras jautājumu)

Prezidents B. Obama šīs jaunās tehnoloģijas pat salīdzināja ar sacensību kosmosa izpētes jomā, un nodēvēja tās par mūsu paaudzes “Sputņika momentu”.

Kur tagad Padomē ir mūsu “cilvēka nogādāšanas uz Mēness” projekts Eiropai? Jūs pat neuzdrošināties runāt par saistošu mērķi attiecībā uz energoefektivitāti. Energoefektivitāte ir katra enerģētikas referenta vai politiķa iecienīts temats, un Padome tā izskatīšanu ir atlikusi līdz 2012. gadam

Ķīna iegulda ievērojamus līdzekļus pētījumos un jaunajās tehnoloģijās. Pašlaik Ķīnā ir vairāk nekā 400 fotogalvanisko elementu ražošanas uzņēmumu. Pirms desmit gadiem to daļa pasaules tirgū bija nulle procentu. Tagad to daļa ir 23 %. Pirms desmit gadiem to daļa vēja tirgū bija nulle procentu. Tagad to daļa ir 50 %.

Ko mēs darām Eiropā? Par konkurētspējas un inovāciju programmu (KIP) ir jācīnās, lai tai tiktu sniegts atbalsts, un finansējums energotehnoloģiju stratēģiskajai programmai (ESP) ir mazāks par pusi no tai vajadzīgā. Tur mēs atrodamies, salīdzinot ar Ķīnu un ASV. Arī vairākas dalībvalstis plāno par 30 % samazināt emisijas, piemēram, Vācija, taču Padome neuzdrīkstas rīkoties; tāpat arī, starp citu, Komisija. Saskaņā ar neseno Barclays un Accenture kopīgo ziņojumu, pāreja uz zema oglekļa satura ekonomiku veicina ilgtspējīgu zema oglekļa satura tehnoloģiju ievērojamu attīstību. Ar to varētu izskaidrot banku īpašo aktivitāti pēdējā laikā.

Kur tagad ir Eiropas vadošās loma? Padome kaulējas par enerģētikas mērķi. Jūs arī neredzēsit, ka dalībvalstis pildītu trešo enerģētikas tirgus tiesību aktu paketi, un ka vispār notiktu debates par pētniecības un inovāciju finansēšanu ilgtermiņa budžetā. Šādā situācijā mēs Eiropā atrodamies, un jautājumos, kas attiecas uz enerģētiku, klimatu, konkurētspēju un darbavietām, Padome vispār neizrāda vadību. Tāda ir pašreizējā situācija.

  Krisztina Morvai (NI). – (M. Schulz kungam) tika uzdots jautājums saskaņā ar „”zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts)) (HU) Mēs varējām pārliecināties, cik Eiropas sociālistu vadītājs Martin Schulz kungs ir ļoti norūpējies par demokrātiju un cilvēktiesībām Ungārijā. Es vēlējos jautāt jums, Schulz kungs, kur jūs bijāt laikposmā starp 2002. un 2010. gadu, kad jūsu biedri no sociālistu partijas, kas atradās pie varas Ungārijā, visus pret valdību vērstos protestus izklīdināja ar spēku? Kur jūs bijāt 2006. gada 23. oktobrī, kad tika pavēlēts uz četrpadsmit cilvēkiem šaut ar gumijas lodēm, kas tika izšautas galvas augstumā? Kur jūs bijāt 2006. gada rudenī, kad vairāki simti cilvēku bija, kā tas jau ir konstatēts pēdējā tiesas instancē (priekšsēdētājs pārtrauca runātāju) Man ir viena minūte, priekšsēdētāja kungs, vai es neievēroju Reglamentu? Kur jūs tad bijāt? Un es vēlētos arī jautāt, kāpēc Fidesz valdība jums un jūsu biedriem jau neuzdod šo pašu jautājumu? Kas Fidesz valdību attur to darīt?

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Morvai kundze, es ļoti uzmanīgi vēroju, kas notiek Ungārijas iekšpolitikā. Laikposmā no 2002. līdz 2010. gadam es apmeklēju Ungāriju diezgan bieži. Es arī redzēju jūsu uniformā tērpto Jobbik partijas biedru demonstrācijas Budapeštā. Es neteikšu jums, ko man šīs demonstrācijas atgādināja. Es kā vācietis tajā šeit neiesaistīšos.

Lai sniegtu jums skaidru atbildi, minēšu, ka laikposmā no 2002. līdz 2010. gadam Ungārija bija, tāpat kā arī tagad tā ir, demokrātiska valsts, kas balstīta uz tiesiskumu, ar kreisi orientētu valdību, kas pārvalda valsti saskaņā ar demokrātijas noteikumiem. Līdz šim man nebija šaubu par to, ka tas attiecas uz Ungāriju arī pašlaik, kur pie varas atrodas konservatīvo valdība. Tomēr ir viena lieta, par ko es esmu pārliecināts, proti, ka jūsu partija ir labēji ekstrēmistiska neofašistu partija.

(Aplausi)

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, visjaunākie ziņojumi no Vidusjūras dienvidu reģiona valstīm un Ēģiptes liecina, ka Kairā tiekot šauts uz cilvēkiem. Stāvoklis pasliktinās. Saistībā ar šiem jaunumiem es varu tikai aicināt Eiropas valstu un valdību vadītājus negaidīt šonedēļ līdz piektdienas pusdienlaikam, lai vienotos par pareizo vēstījumu Ēģiptei. Mums jau sen bija laiks Mubarak kungam skaidri pateikt, ka viņam ir ātri jāatkāpjas, lai novērstu šo nemieru tālāku saasināšanos Ēģiptē, un nodrošinātu, ka attīstība norisinās līdzīgi kā pirms tam Tunisijā. Būtu tiešām apkaunojoši, ja mēs tagad tikai gaidīsim, lai redzētu, kas notiks Ēģiptē.

(Aplausi)

Šī augstākā līmeņa sanāksme patiesībā ir paredzēta kā augstākā līmeņa sanāksme par enerģētiku. Tomēr, kad es redzu tās sagatavošanas darbus, es tiešām neesmu pārsteigta, ka darba kārtībā tiek iekļauti citi temati. Pamatojoties uz saukli “mums ir vajadzīga energoapgādes drošība”, daudz kontaktu tiek veidots — jo īpaši ar jūsu, Barroso kungs, līdzdalību — ar tādām valstīm kā Azerbaidžāna un Turkmenistāna. Oettinger kungs nesen runāja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā par to, kā mēs gatavojamies attīstīt mūsu attiecības enerģētikas jomā ar Irāku, Gruziju un Turkmenistānu.

Ņemot vērā notikumus Vidusjūras dienvidu reģiona valstīs, kur mēs redzam arī mūsu politikas rezultātus attiecībā uz mūsu pašu interesēm un mūsu enerģētikas ārpolitiku, es uzskatu, ka situācija ir diezgan bīstama. Es zinu, ka mums ir jāizmanto diferencēta pieeja, jo mēs arī saskaramies ar problemātisku un ļoti sarežģītu situāciju austrumos — Krievijā un tranzītvalstīs Baltkrievijā un Ukrainā. Tomēr diferencēta pieeja nenozīmē, ka mums vajadzētu veidot attiecības ar tirāniem un valstīm, kas atrodas krīzes situācijā.

Energoefektivitāte un atjaunojamās enerģijas ir risinājums labākām un drošākām enerģijas piegādēm, un man jāsaka, Barroso kungs, jūs šajā sakarā esat bijis ļoti icietīgs. Oettinger kungs ir izturējies nevērīgi pret jomu, ko labi pārvaldīja Piebalga kungs, vai arī — un tas ir skatījums no negatīvās puses — viņš ir atkārtoti izvēlējies neveicināt tādu perspektīvo tehnoloģiju attīstību kā atjaunojamās enerģijas un energoefektivitāte un ir atgriezies pie vecās enerģētikas struktūras. Piepeši mēs konstatējam, ka augstākā līmeņa sanāksmē ir jāapspriež uzpirkšanas tarifi atomelektrostacijām, atomenerģijai, — ak Dievs, kur mēs reāli esam nonākuši šajās debatēs par modernizāciju un inovācijām? Es tagad vienkārši esmu zaudējusi pacietību šajā sakarā.

(Aplausi)

Varbūt attiecībā uz ekonomisko pārvaldību mēs esam bijuši pārāk pacietīgi. Vācija tagad, šķiet, seko Schäuble kursam. Tomēr tas, par ko mēs pašlaik spriežam, vēl neatbilst mūsdienīgam attīstības līmenim. Mums ir vajadzīgs kaut kas vairāk par nelielām izmaiņām stabilitātes instrumentā. Mums steidzami ir jāpieņem lēmums, lai mainītu Grieķijas un Īrijas kreditēšanas nosacījumus, vai pretējā gadījumā mēs beigās sagrausim šīs valstis. Mums vajag vairāk naudas krīzes instrumentam, citādi mēs varam aizmirst par visām iespējām tuvākajā nākotnē sniegt palīdzību Spānijai un Portugālei.

Un tas, kas mums ir vajadzīgs visbeidzot — tikai tāpēc, lai mēs viens otru šajā lietā saprastu ļoti skaidri, — ir priekšlikums par to, kā mēs plānojam atrisināt jautājumu par parāda pārstrukturēšanu. Mēs no tā nevaram izvairīties, visi to zina, un mēs kā Parlaments arī vēlamies to tālāk šeit apspriest.

  Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs, energoapgādes drošība ir joma, kurā Eiropas Savienībai ir jāiesaistās un kurā tai ir jārīkojas pēc iespējas vienoti un saskaņoti, kas neattiecas uz daudzām citām Eiropas iniciatīvām, un tāpēc mēs, Eiropas konservatīvie un reformisti, atbalstām kopēja enerģētikas tirgus izveidi, jo tas stiprinās dalībvalstu pozīciju attiecībā pret galvenajiem piegādātājiem, vienlaikus arī ierobežojot dažu stratēģiski svarīgu izejmateriālu piegādātāju iespējas izmantot to dominējošo stāvokli ārpolitiskām spēlēm. Tomēr mēs tajā pašā laikā uzskatām, ka enerģētikas integrācijas procesā vajadzētu ņemt vērā konkrētus valstu faktorus, citiem vārdiem sakot, valstu enerģētikas struktūras, tostarp kodolenerģijas izmantošanu.

Attiecībā uz finansiālo pusi es vēlos sacīt, ka manā grupā pārsvarā ietilpst partijas no valstīm, kas neietilpst euro zonā un kuras neizmanto euro. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs vēlētos redzēt vāju, trauslu un nestabilu euro zonu vai ka mēs vēlētos, lai euro projekts ciestu neveiksmi. Taču es vēlētos skaidri paziņot, ka ES ekonomikas un finansiālās stabilitātes atjaunošanās nedrīkst novest pie tālākām pārvalstiskām tendencēm vai fiskālas federalizācijas un nedrīkst kļūt par ieganstu tālākai pilnvaru nodošanai no valstu līmeņa Eiropas līmenī. Mēs pret to kategoriski iebilstam!

Es vēlētos izteikt dažus komentārus par notikumiem Ziemeļāfrikā — Tunisijā un Ēģiptē. Šeit ir saskatāmas ievērojamas līdzības ar notikumiem Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs 1989. gadā. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam demokratizācijas tendences šajās valstīs, un mums tās ir jāatbalsta. Mēs vēlamies, lai tuvējās ES kaimiņvalstis būtu stabilas un demokrātiskas. Tomēr mums tajā pašā laikā vajadzētu rūpēties par to, lai cilvēku pamatotie centieni un aicinājumi šajās valstīs nenovirzītos no pareizā ceļa un nenovestu pie nedemokrātiskām, autoritārām un reliģiozām diktatūrām. Eiropas Savienībai vajadzētu rīkoties tādā veidā, lai to novērstu.

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, kā mēs zinām, enerģētikas nozare ir ļoti svarīga jaunu darbavietu radīšanas ziņā, tāpēc šai iespējai, ir jābūt darba kārtībā un Padomes, kurai mēs pašlaik gatavojamies, lozungam; diemžēl tas tā nav.

Mums ir vajadzīgas konkrētas investīcijas, lai pievērstos energoefektivitātei mūsu pilsētās, jo īpaši tajās valstīs, kuras ir cietušas no nopietnākajiem spekulatīvajiem uzbrukumiem, un galvenokārt tajās valstīs, kurās ir augstākais bezdarba līmenis. Tomēr valdību reakcijas bija atbilstošas vecajiem paraugiem, un tās mēs joprojām cenšamies uzspiest.

Mums ir nepieciešams, lai šī Padome rīkotu apvērsumu enerģētikas jomā. Mums vairs nav vajadzīgas tikai valsts un privātā sektora partnerattiecības — tās ir lemtas neveiksmei. Mēs paliekam ļoti cieši saistīti ar vecajiem enerģijas avotiem — fosilajiem kurināmajiem un kodolenerģiju — un mums ļoti pietrūkst mērķtiecības saistībā ar jaunajiem enerģijas avotiem, kas vienīgie var nodrošināt vienlīdzīgu pieeju un kas vienīgie var nodrošināt, ka liela apjoma projekti ir tikpat nozīmīgi kā vietēja mēroga projekti. Tikai visu apvienojot, mēs varam iegūt patiesi integrētu politiku, un tas ir iemesls, kāpēc Padome turpinās rīkoties tāpat kā līdz šim, nevis atsacīsies no pagātnes, kā tai vajadzētu to darīt.

Priekšsēdētāja kungs, es jums vēlētos lūgt atļauju vēl vienai lietai — ārkārtas situācijās ir vajadzīgi ārkārtas lūgumi, tāpēc lūgums, kuram vēlos saņemt jūsu atļauju, ir domāts Eiropas vadītājiem saistībā ar to, kas notiek Ēģiptē, lai izrādītu vismaz tik lielu solidaritāti ar cilvēkiem uz ielām, kāda tiem bija pret autoritārajiem režīmiem, kuru valdīšana bija pilnībā vērsta uz ekonomiku un neievēroja demokrātiju.

  Niki Tzavela, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es sirsnīgi novēlu mūsu cienītajam Barroso kungam veiksmi. Lai mums visiem izdodas darījumi ar azerbaidžāņiem un turkmēņiem. Viņi paši atzīst, ka esot jau apsolījuši piegādāt vēl piecas gāzes partijas.

Un tas patiesi izraisa lielu jautājumu. Pirms dažiem gadiem mēs pieredzējām Krievijas–Ukrainas krīzi, un mēs joprojām cīnāmies ar to. Tagad mums ir Ziemeļāfrikas krīze. Naftas cenas jau pieaug.

Tāpēc mums ir laiks darba kārtībā piektdien izvirzīt jautājumu par to, ka Eiropai beidzot vajadzētu meklēt iespējas izmantot pašai savus resursus un avotus. Ir laiks darba kārtībā izvirzīt jautājumu par izmantošanu, iegūšanu utt. Es domāju, ka jūs varētu lūgt dalībvalstīm sagatavot kartes, kurās būtu norādīts, kādas darbības tiek veiktas saistībā ar energoresursu un avotu izmantošanu katrā dalībvalstī, novērtēt daudzsološākos projektus, pieņemt atbilstošus mehānismus privātiem uzņēmumiem, lai tie iesaistītos resursu izmantošanā, un lūkoties, ko mēs varam darīt paši ar saviem resursiem.

Mēs saskaramies ar šausminošāko scenāriju, kas saistīts ar Suecas kanāla zaudēšanu. Tāpēc gan Ēģiptei, gan arī mums visiem ir vajadzīga organizēta pāreja. Citādi mums būs milzīgas problēmas.

  Francisco Sosa Wagner (NI). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, pateicoties daudzu gadu smagam darbam, enerģētikas politikas mērķi Eiropā tagad mums ir pilnīgi skaidri: iekšējā tirgus veidošana, droša piegāde, atjaunojamās enerģijas un energoefektivitātes veicināšana.

Saistībā ar šiem mērķiem, kurus mēs paši esam ierosinājuši, dokumentam, pie kura Eiropadome gatavojas turpināt strādāt, ļoti pietrūkst mērķtiecības un kaut kā nomierinoša. Ja stimulam attiecībā uz Eiropas kopējo enerģētikas politiku ir jānāk no Eiropas valstu un valdību vadītājiem, tad mums būs ilgi jāgaida uz nākotni, jo šķiet, ka to starpā dominē valstiski, tuvredzīgi un novecojuši uzskati.

Tas, ar ko mēs šeit nodarbojamies, nav nenozīmīgs jautājums, jo enerģētikas politika ir Eiropas mugurkauls. Tās principus vajadzētu vienoti aizstāvēt visā pasaulē, bet diemžēl mums līdz tam vēl tāls ceļš ejams.

  Herbert Reul (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kundze, dāmas un kungi, Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksme notiek laikā, kad ir smieklīgi mazs skaits citu steidzamu jautājumu papildus tam, par ko ir paredzētas debates.

Schulz kungs pareizi minēja, ka mēs visi gaidām, ka Eiropadome nāks klajā ar paziņojumu attiecībā uz Ēģipti un tur notiekošajiem procesiem, un es atbalstu, ka Eiropadome nodarbojas ar šo jautājumu. Tas ir pareizi. Schulz kungs, es varētu jums pilnībā piekrist, ja vien jūs nekļūdītos savas runas otrajā daļā, vēlreiz nesarīkojot lētu partiju politisko izrādi, polemizējot ar ungāriem. Tam ar to nav pilnīgi nekādas saistības, mēs pašlaik runājam par Padomi un tematiem, kas iekļauti darba kārtībā.

Harms kundze, es vēlētos arī noskaidrot vienu lietu jūsu sacītajā. Kad jūs pareizi teicāt, ka ir jānodarbojas ar šiem steidzamajiem jautājumiem — ekonomikas jautājumiem, jautājumiem, kas saistīti ar euro un Ēģipti —, jūs pēc tam nevarat komisāru Oettinger piedevām vēl apvainot, ka viņš vairs pienācīgi nenodarbojas ar enerģētikas jautājumu. Tas ir absurds. Tas ir saistīts ar to, ka Padomei ir jānodarbojas arī ar citām lietām.

Neatkarīgi no tā, vai enerģētikas politika ir jums pa prātam vai nē, vai ja citiem cilvēkiem ir atšķirīgs viedoklis, tas nedara to ne labāku, ne arī sliktāku. To nevar vērtēt atbilstoši šādiem kritērijiem. Es domāju, ka Komisija dažu pēdējo mēnešu laikā ir veikusi ļoti pamatīgu un pamanāmu sagatavošanās darbu augstākā līmeņa sanāksmei. Tā nebija sekojusi principam, saskaņā ar kuru pastāvīgi tiek izvirzītas jaunas prasības. Tā vietā Komisija veica rūpīgu un pamatīgu sagatavošanās darbu un pēc tam īstenoja pasākumus, kas nesīs reālas pārmaiņas.

Starp citu, Schulz kungs — viņš pat neklausās, bet tam nav nozīmes, šī ir tikai parlamentāro debašu spēle, kur mēs acīm redzami nesaprotam cits citu.

(Runa tika pārtraukta ar starpsaucieniem)

Jūs runājāt par nabadzību, ko var veicināt enerģijas cenu pieaugums. Jums ir pilnīga taisnība. Tomēr, Schulz kungs, lai būtu godīgi, mums vajadzētu uzdot šādu jautājumu: kāpēc enerģijas cenas ir tik augstas? Kāds tam ir iemesls? Kāda ir mūsu līdzdalība šajā procesā, pieņemot politiskus pasākumus, kas pastāvīgi veicina cenu kāpumu? Tas arī ir veicinošs faktors — lai arī ne vienīgais —, ko vajadzētu iekļaut godīgās debatēs, turklāt mums ir jāņem vērā jaunās prasības, kas šeit nepārtraukti no rīta līdz vakaram tiek pieņemtas.

Manuprāt, šī augstākā līmeņa sanāksme mums sniedz milzīgu iespēju beidzot panākt progresu jautājumā par infrastruktūru un nodrošināt, ka infrastruktūrā un enerģētikā tiek ieguldītas investīcijas, jo visi pārējie jautājumi ir atkarīgi no tā, cik veiksmīgi mums izdosies atrisināt šos iepriekšminētos. Šeit rodas jautājums par cenām, uzticamību, kā arī par to, vai mēs atjaunojamās enerģijas integrējam tīklā pareizi, un šim nolūkam mums diemžēl ir vajadzīgas ievērojamas investīcijas. Turklāt šīs izmaksas valsts nevarēs uzņemties viena pati.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots saskaņā ar “zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts))

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  Rebecca Harms (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz pamatīgajiem sagatavošanās darbiem enerģētikas augstākā līmeņa sanāksmei un politisko prioritāšu jomām — Reul kungs, kāds ir jūsu viedoklis par to, ka šodien Vācijas laikraksta Frankfurter Allgemeine Zeitung galvenajā intervijā Oettinger kungs norādīja, ka Eiropas Savienībai attiecībā uz atjaunojamo enerģiju nevajadzētu izvirzīt pārāk augstus mērķus? Šāda nostāja tiek pausta tikai dažas nedēļas pēc Atjaunojamo energoresursu direktīvas stāšanās spēkā, par ko mēs visi šeit klātesošie bijām ļoti lepni. Attiecībā uz pamatīgajiem sagatavošanās darbiem energoefektivitātes jomā — kāds ir jūsu viedoklis par to, ka energoefektivitātes rīcības plāns joprojām „atrodas atvilktnē” un tāpēc par to nebūs faktiski pilnīgi nekādu iespēju debatēt augstākā līmeņa sanāksmē?

  Herbert Reul (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, ir politiķi, kas pastāvīgi pieprasa kaut ko jaunu, bet nekad neko nesaredz līdz galam. Ir arī tādi politiķi, kas rūpīgi veic sagatavošanās darbus un īsteno iniciatīvas. Tieši tas ir svarīgākais. Es neuzskatu, ka ir lietderīgi nepārtraukti izvirzīt jaunas prasības, un tāpēc Oettinger kungam ir pilnīga taisnība. Pirmkārt, ļaujiet mums darīt to, ko mēs jau esam apņēmušies paveikt.

Schulz kungs pilnīgi pareizi norādīja, ka daudzās dalībvalstīs efektivitātes jomā varētu vēlēties lielākus panākumus un ka daudzas dalībvalstis vēl nav sasniegušas savas kvotas attiecībā uz atjaunojamo enerģiju. Mēs darbojamies diezgan labi, bet ne pietiekami labi. Citiem vārdiem sakot, mums joprojām ir tāls ceļš ejams līdz punktam, kur vēlamies nokļūt. Dažkārt, pirms nākamo pasākumu uzsākšanas, ir saprātīgāk sasniegt jau izvirzīto mērķi. Ir cilvēki, kas mēģina iet pārāk ātri, un paklūp, sapinoties paši savās kājās.

  Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, kā Schulz kungs jau iepriekš minēja, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa vakar rīkoja alternatīvu enerģētikas augstākā līmeņa sanāksmi. Mēs to darījām laikā, kad arvien vairāk un vairāk ģimeņu un iedzīvotāju nespēj atļauties apsildīt savas mājas, kamēr tajā pašā laikā grūtības ir nomocījušas rūpniecību, kas ir atkarīga no enerģijas un kurai ir jāsaglabā konkurētspēja. Cits iemesls šās sanāksmes rīkošanai bija fakts, ka šajā jomā ir bijis ļoti maz iniciatīvu Eiropas Savienības augstākajā politiskajā līmenī, un tās ir bijušas ļoti vājas. Atbildot uz Reul kunga sacīto — atsevišķas lietas ir bijušas ierosinātas, bet tad vienkārši palikušas „uz papīra” un nav tikušas tālāk par biroja atvilktni.

Mūsu vēstījums no enerģētikas alternatīvās augstākā līmeņa sanāksmes saistībā ar rītdienas ES augstākā līmeņa sanāksmi ir pavisam vienkāršs un skaidrs. Rīkojieties, dariet kaut ko — šeit un tagad. Nodrošiniet, lai mums būtu saistoši energoefektivitātes mērķi, kas reāli tiek īstenoti. Piemēram, Eiropas Savienībā ir aptuveni 190 miljoni ēku, kas jāapkurina. Investīcijas tajās, lai novērstu pašreizējos enerģijas zudumus, nodrošinātu gan finansiālus ieguvumus, gan arī jaunas darbavietas. Investējiet atjaunojamās enerģijas avotos, ja vien jūs neuzskatāt, ka resursi, ko mēs izmantojam pašlaik, ir neierobežoti, un investējiet sadales tīklos, kas ir mūsdienīgi un efektīvi visiem enerģijas veidiem. Attiecībā uz enerģētikas uzņēmumiem sniedziet patērētājiem un iedzīvotājiem spēcīgas un skaidras tiesības. Nodrošiniet, ka enerģētikas tirgus ir pārredzams un to var kontrolēt. Gluži tāpat kā mums nav vajadzīgs tāds finanšu tirgus, kas pienācīgi nedarbojas un kas ir slēgts un pilnībā neregulēts, mums arī nav vajadzīgs tāds elektroenerģijas tirgus, kas darbotos līdzīgi finanšu tirgum pirmskrīzes laikā.

Izmantojiet radikālas iniciatīvas, lai apliecinātu, ka enerģijas pieprasījums ir sociālās atbildības un politisko lēmumu jautājums, nevis atsevišķu iedzīvotāju privāta lieta, ar kuru tiem jātiek galā pašu spēkiem. Pierādiet, kā nupat sacīja Schulz kungs, ka mēs saprotam, ka enerģētikas politika ir arī sociālā politika, rūpniecības politika, un politika, kas vērsta uz nākotni.

  Fiona Hall (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, ir paredzēts, ka šīs piektdienas augstākā līmeņa sanāksme būs stratēģiski vērsta uz enerģētikas un inovācijas jautājumiem. Es ceru, ka valdību vadītāju uzmanību pārāk nenovērsīs situācija Ēģiptē. Es arī ceru, ka vajadzīgās diskusijas par enerģētikas infrastruktūru un pārrobežu sadarbību — jautājumu loks, kas attiecas uz enerģijas piegādi, — nebūs šķērslis diskusijai par enerģijas pieprasījumu, kas ir vienlīdz svarīga.

Energoefektivitātes mērķis 20 % līdz 2020. gadam ir noteikts uz ļoti vēlu laiku. Piektdien mēs no saviem vadītājiem vēlamies dzirdēt skaidru apņēmību nekavējoties veikt pasākumus, lai atgrieztos uz pareizā ceļa. Visvienkāršāk būtu 20 % mērķi nekavējoties noteikt par saistošu. Pretējā gadījumā mēs tikai izšķiežam lielu daļu no šīs energoapgādes, ko mēs ieviešam par tik dārgu cenu. Tā nav laba ekonomika, īpaši krīzes laikā.

  Claude Turmes (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka enerģētikas nozīme ir acīmredzama no tā, ka Van Rompuy kungs neatrodas šeit, jo viņš sniedz preses konferenci, un Barroso kungs ir devies projām. Tās nozīme ir tik liela, cik, viņuprāt, svarīgi būtu klausīties mūsos.

Vakar pēc S&D grupas ielūguma Jeremy Rifkin apmeklēja Briseli, un viņš skaidri izklāstīja jauno ekonomikas perspektīvu. Pirmkārt, atjaunojamo resursu izmantošana ir jau paredzēta direktīvā. Otrkārt, visas ēkas, kas patērē 40 % no mūsu enerģijas šodien, izmantojot atjaunojamos resursus, var tikt pārveidotas ēkās ar zemu enerģijas patēriņu un pat “pozitīvās enerģijas” ēkās. Treškārt, es domāju, ka mums šeit ir plašs atbalsts uzskatam, ka ir jāveicina elektrotīklu izbūve. Ceturtkārt, mums ir jāizmanto nākamā pētnicība un attīstība, lai attīstītu uzglabāšanas tehnoloģijas, un, visbeidzot, elektriskos spraudkontaktus.

Ar šiem četriem elementiem, un, protams, to, ko minēja Fiona Hall saistībā ar efektivitāti visās nozarēs, mums vispirms vajadzētu mūsu Eiropas ekonomiku padarīt mazāk atkarīgu ģeopolitiskā ziņā. Otrkārt, mēs varētu ietaupīt EUR 300 miljardus uz pārskaitījumiem ārpus Eiropas ekonomikas un izmantot tos, lai ieguldītu darbavietu radīšanā un citiem ieguldījumiem. Treškārt, sacensība videi nekaitīgo tehnoloģiju jomā ir jau sākusies; jums tikai ir jāizlasa Ķīnas jaunais piecgades plāns.

Ja nākamajos mēnešos mēs neizveidosim sistēmu Eiropai, kas ir vadošais tirgus visām šīm tehnoloģijām, mēs paliksim zaudētāji kādā no tām nedaudzajām nozarēm, kurā mums joprojām ir vadošā loma pasaules ekonomikā. Ir tik žēl, ka šī augstākā līmeņa sanāksme nav pienācīgi sagatavota — par to daļēji ir atbildīgs Van Rompuy kungs, kā arī Oettinger kungs. Viņš nav sagatavojis ko tādu, kas ir labi pārdomāts attiecībā uz efektivitāti un atjaunojamiem resursiem un kam pēdējos trijos mēnešos ir bijusi “Trojas zirga” loma attiecībā uz diviem vai trīs lieliem Vācijas elektroenerģijas uzņēmumiem, kas vēlējās sagraut atjaunojamās enerģijas rūpniecību.

Visbeidzot, par to, ko mēs esam sasnieguši: jautājumā par valsts atbalsta shēmu likvidēšanu Oettinger kunga iespējas zaudēt ir 26 pret 1. Viņu atbalsta vienīgi Nīderlande. Šī ir ievērojama uzvara, un atjaunojamie resursi turpmāk tiks izmantoti. Tas ir galvenais nākotnes enerģijas veids.

  Konrad Szymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mums ir jāpieņem lēmums par EUR 1 miljarda piešķiršanu enerģētikas infrastruktūras paplašināšanai Eiropas Savienībā. Enerģētikas jomā publiskos līdzekļus ir lietderīgi ieguldīt tikai ar nosacījumu, ka tas mums palīdz izpildīt drošības prasības. Eiropas Savienības energoapgādes drošība ir atkarīga no plašas diversifikācijas, kas paredz ne tikai jaunus pārvades maršrutus, bet arī piekļuvi jauniem kurināmā avotiem. Pretējā gadījumā mēs atkārtosim tās kļūdas, kas tika pieļautas TEN-T programmā, kas vēlējās, lai tādi projekti kā Nord Stream kļūtu par Eiropas projektu. Mums vairs nevajag nekādus jaunus ceļus, pa kuriem Eiropas tirgū lielākos daudzumos sūknēt to pašu Krievijas kurināmo. Ja mēs atkārtosim tās pašas vecās kļūdas, tad par savu EUR 1 miljardu iegūsim vienīgi tirgus un konkurences imitāciju.

  Vladimír Remek (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es gaidu, ka enerģētikas augstākā līmeņa sanāksmē notiks vienošanās, pirmkārt, par visaptverošu, kā arī saprotamu un atbildīgu pieeju mūsu iedzīvotāju interesēs. Saskaņā ar pēdējiem Eurostat pārskatiem lielai daļai ES iedzīvotāju enerģijas cenu stabilitāte ir viena no galvenajām prioritātēm. Nav nejaušība, ka Čehijai šajā statistikā ir augstākie rādītāji. Bezatbildīgs politiskais un ekonomiskais lobijs Čehijā ir veicinājis neatbilstoši liela finansiāla atbalsta piešķiršanu saules elektrostacijām. Spekulantu (tostarp ārvalstu) neprātīgā steiga un to dzīšanās pēc augstas peļņas noskaņo sabiedrību pret atjaunojamiem resursiem kā tādiem, jo cilvēki saskaras ar nevajadzīgi lielu enerģijas cenu pieaugumu. Protams, ka nav vienkārši nodrošināt enerģijas piegādi pietiekamā daudzumā un par pieņemamām cenām, bet mēs vismaz varam tuvoties šim mērķim. Manuprāt, risinājums cita starpā ir meklējams līdzsvarotā dažādu enerģijas veidu apvienošanas veicināšanā, sākot no atjaunojamiem resursiem, līdz kodolenerģijai un noraidot galējus uzskatus no abām pusēm. Tikai šādā veidā mēs varam iegūt ES iedzīvotāju uzticību, kuru intereses mēs šeit galu galā pārstāvam.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Padomei vajadzētu pievērst uzmanību tam, ka Eiropas ražošanas sistēma nav aizsargāta pret naftas cenu svārstībām tirgos, jo standartizētu termiņnoguldījumu tirgi ir atkarīgi no sarežģītām starptautiskām finanšu spekulācijām, kas nozīmē, ka cenām tagad ir ļoti maz kopīga ar piedāvājuma un pieprasījuma pamatprincipiem. Padomei pašai ir jāizvirza mērķis nodrošināt Eiropas Savienībai praktisku instrumentu, ar kura palīdzību varētu izveidot regulētu tirgu, kas būtu atvērts izvēlētiem tirgotājiem un ko pārvaldītu pilnīgi uzticams Eiropas partneris.

Tā ir Itālijas valdības priekšlikuma pamatideja — radīt Eiropas naftas biržu nolūkā izveidot stabilu naftas tirgu, kas varētu būt ļoti izdevīgs kā uzņēmumiem, tā arī patērētājiem. Spekulantu aizrautību attiecībā uz izejmateriāliem ietekmē naftas cenas, kas vairs nav saistītas ar tūlītējas piegādes tirgu, jo iepriekšēju pasākumu kopējai ietekmei un spekulatīviem manevriem ir lielāka nozīme nekā piedāvājumam un pieprasījumam reālā tirgū. Eiropas birža pārveidotu pašreizējo papīra barelu “ārpustirgu” efektīvā, regulētā un kontrolētā reālā tirgū, kas būtu balstīts uz reāliem naftas bareliem. Mums to vajadzētu apspriest arī ar Padomi.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropadome diskutē par energoapgādes drošības un inovāciju tematiem vienlaicīgi. Par energoapgādes drošību, protams, nevar diskutēt, nepievēršoties inovācijām. Mēs, protams, uzskatām, ka ziemeļu–dienvidu cauruļvada būvniecība papildus austrumu–rietumu cauruļvadam ir svarīga, taču tas ne tuvu neatrisinās problēmas saistībā ar energoapgādi. Turklāt atkarība netiks būtiski samazināta; mainīsies vienīgi šīs atkarības virziens. Atkarību var samazināt tikai ilgtermiņā, ja mēs no šī brīža mainīsim akcentu no fosilajiem kurināmajiem uz atjaunojamiem enerģijas avotiem.

Tas ir tieši to politiķu stilā, kuri, kā es esmu konstatējis, definējot prioritātes inovāciju jomā, aizmirst par atjaunojamo enerģiju. Šajā sakarā īpaši vajadzētu atzīmēt divas lietas: no vienas puses, atjaunojamās enerģijas avotiem ir jābūt pieejamiem, kas nozīmē, ka iedzīvotājiem par atjaunojamās enerģijas izmantošanu nedrīkst uzlikt papildu slogu. No otras puses, atkarība ārpus Eiropas Savienības nedrīkst pārvērsties par atkarību ES robežās, t.i., mazāk attīstītajām jaunajām dalībvalstīm, tostarp Ungārijai, Polijai un Čehijai, attiecībā uz atjaunojamās enerģijas avotiem ir jāļauj panākt tās vecās dalībvalstis, kuras pašlaik ir nozīmīgākās lielvalstis atjaunojamās enerģijas avotu jomā, piemēram, Beļģiju, Nīderlandi vai Austriju.

No enerģētikas krīzes tuvošanās, kas ietekmētu arī Eiropu, var izvairīties, vienīgi cieši integrējot energoapgādes drošību un inovācijas.

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Padomes priekšsēdētāja kundze, progresu sociālajā jomā mēs nesasniegsim bez izaugsmes un izaugsmi bez enerģētikas.

Eiropas sociālā labklājības pakta pamatā ir enerģētika. Piecdesmit procenti no mūsu enerģijas piegādes tiek nodrošināti no valstīm, kas neietilpst Eiropas Savienībā. Mums steidzami ir jādažādo piegādes un jāpadara tās drošākas un “oglekli nesaturošākas”. Tā ir mūsu enerģija, un tā ir drošība, kuru mēs esam parādā saviem iedzīvotājiem.

Tāpēc es vēlos aicināt jūs, priekšsēdētāja kungs, arī atbalstīt tās saistības, kuras mēs esam uzņēmušies starptautiskā mērogā attiecībā uz ITER vai kodolsintēzes projektu. Šī tehnoloģija ir droša, tā ir ilgtspējīga, tā ir bez maksas un tā ir neierobežota. Eiropadome kā augstākā politiskā institūcija darītu labi, ja atbalstītu šo projektu darījumos ar starptautisko sabiedrību.

Tas liek man pievērsties tematam par pētniecību un inovācijām. Kopš 20. gadsimta astoņdesmitajiem gadiem pētniecības un attīstības pamatprogrammas ir bijušas Eiropas intervences instrumenti. Laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam ir piešķirti EUR 53 miljardi. Kāds posms ir sasniegts? Mēs esam gaidījuši četrus mēnešus, komisāra kungs, jūsu paziņojumu par Septītās pētniecības pamatprogrammas pārskatīšanu. Barroso kungs sacīja: “Mazāk birokrātijas”. Viņam ir pilnīga taisnība. Mēs esam satverti ciešā administratīvā tvērienā, un tie, kas ir iesaistījušies pētījumos, novēršas no Eiropas programmām.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību steidzamajai vajadzībai ne tikai vienkāršot turpmākās procedūras, bet arī risināt pagātnes konfliktus, jo mums ar pētniecības institūtiem ir uzticības problēma. Šajā sakarā es vēlos pateikties komisārei Geoghegan-Quinn par viņas izcili paveikto darbu.

Attiecības ar rūpniecības politiku ir sagādājušas vilšanos, un mums tās vajadzētu izvērtēt. Kopējās tehnoloģiskās iniciatīvas pēc nedroša sākuma tagad vieš patiešām pozitīvas pārmaiņas attiecībā uz rūpniecības vajadzību atzīšanu.

Visbeidzot, kā mēs gatavojamies veidot mūsu Eiropas telpu? Lai mūsu pētījumus padarītu par patiesi eiropeiskiem pētījumiem, Eiropas Pētniecības padomei ir jākļūst par pienācīgu organizāciju. Tā ir rezultātu Eiropa, ko gaida mūsu Eiropas pilsoņi.

  Teresa Riera Madurell (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, mūsu grupa vakar rīkoja alternatīvu enerģētikas augstākā līmeņa sanāksmi, kurā mēs pieprasījām noteikt, ka līdz 2020. gadam energoefektivitāte ir jāsasniedz 20 % apmērā un atjaunojamai enerģijai ir jābūt 30 % no visiem enerģijas veidiem.

Tā vietā, lai detalizēti apskatītu mūsu prasības, ko ir jau darījuši daži mani kolēģi, es vēlos uzsvērt jomu, bez kuras iepriekšminētos mērķus nav iespējams sasniegt, proti, infrastruktūru. Jautājums ir šāds — vai mēs tiešām vēlamies tādu Eiropas tirgu, kurā trešdaļa no visas nodrošinātās enerģijas būtu atjaunojamā enerģija? Ja atbilde ir apstiprinoša, vai tādā gadījumā mums nevajadzēja runāt par saistošu mērķi līdz 2010. gadam nodrošināt infrastruktūru 10 % apmērā?

Atjaunojamās enerģijas mērķu īstenošanai ir vajadzīgs tāds tīkls, kuram būtu labāka koordinētība, vairāk attīstītas loģiskās funkcijas un galvenokārt lielāka starpsavienojamība, lai varētu pienācīgi pārvaldīt tās mainīgumu. Tomēr mēs pašlaik esam tālu no 10 % mērķa sasniegšanas, ko Eiropadome izvirzīja Barselonā gandrīz pirms desmit gadiem. Šodien vēl deviņas valstis šo mērķi joprojām nav sasniegušas; esmu pārliecināta, jūs man piekritīsit, ka, ja mēs vēlamies, lai mums izdotos, mums šā mērķa sasniegšanai ir jāpiešķir tikpat liela nozīme, cik iepriekšējiem mērķiem.

Tāpēc es vēlos sacīt, ka mūsu grupa no nākamās augstākā līmeņa sanāksmes gaida, ka tā Padomes priekšsēdētājam iesniegs vērienīgākus secinājumus; secinājumus, kuros būtu runāts par atjaunojamās enerģijas līmeņiem 30 % apmērā, efektivitāti 20 % apmērā un starpsavienojumiem 10 % apmērā, no kuriem visi ir saistoši.

Es vēlos arī pievērsties vēl tikai vienam tematam par inovācijām: cita joma, attiecībā uz kuru mēs vēlamies Padomes secinājumos saskatīt lielāku mērķtiecību, ir valsts iepirkumi inovāciju jomā. Mūsu grupa saprot, ka līgumu slēgšana attiecībā uz inovatīviem izstrādājumiem, procesiem un pakalpojumiem ir viens no svarīgākajiem elementiem inovāciju veicināšanai tirgū.

Mēs īpaši esam ieinteresēti, lai tiktu veicināta un analizēta tās saikne ar Eiropas inovāciju asociācijām ES inovāciju ietvaros. Tas ir vēl viens punkts, ko Padomei nevajadzētu ignorēt.

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, investīcijas enerģētikas infrastruktūrā man nozīmē sākuma punktu mūsu politikas mērķu realizācijai, nodrošinot, ka mūsu iedzīvotājiem un uzņēmumiem funkcionējošā iekšējā tirgū ir pieejama droša enerģija par pieņemamām cenām, un realizējot Komisijas vērienīgo enerģētikas infrastruktūras paketi, ko es uzskatu par pozitīvu soli.

Tomēr mums vienlaikus ir jābūt gan pragmatiskiem, gan mērķtiecīgiem. Tā vietā, lai ieguldītu lielas euro summas milzīgos projektos, mums vajadzētu pievērsties mazāku, rentablāku un pragmatiskāku projektu noteikšanai un finansēšanai, kas var sniegt būtiskas izmaiņas, piemēram, uzlabot starpsavienojumus. Es domāju, ka risinājums būtu ES projektu obligācijas, kas veicinātu vajadzīgās investīcijas infrastruktūrā.

Bet kopumā šī krīze liek mums attiecībā uz mūsu enerģētikas politiku pieņemt saprātīgu, atvērtu un integrētu pieeju: pirmkārt, ņemot vērā visus dažādu enerģijas veidu elementus, neuzskatot tos — vai vismaz dažus no tiem — par morāli nepieņemamiem, un, otrkārt, ar integrētu ceļvedi, saskaņojot mūsu dažkārt pretrunīgo klimatu, piegādes drošību un konkurētspējas mērķus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, mēs jau zinām, ka vienotā tirgus padziļināšana nozīmēs lielāku liberalizāciju un līdz ar to lielāku monopolistisko koncentrāciju, kas ir izdevīgi Eiropas Savienības attīstītāko valstu lielākajām ekonomiskajām grupām.

Mēs vēlamies skaidri paust savus iebildumus šim kursam tajās jomās, kuras ir stratēģiski svarīgas ekonomikas un sociālajai attīstībai, piemēram, tajās, kas attiecas uz enerģētiku, jo īpaši tām valstīm, kuras atrodas nomalē. Tomēr nopietnākais jautājums ir par to, ka viss, ko šeit minēja Padome un Komisija — tostarp par tā dēvētās “ekonomiskās pārvaldības” stiprināšanu — ignorē reālās sociālās problēmas, augošo nevienlīdzību, bezdarbu, sociālo atstumtību un enerģētisko nabadzību. Enerģētiskā nabadzība dažās valstīs palielinās ģeometriskā progresijā, līdz ar ko pieaug elektrības un degvielas cenas.

Ekonomikas politikai un enerģētikas politikai ir jānosaka galvenais mērķis: sociālais progress un cilvēku dzīves apstākļu uzlabošana; taču notiek pretējais. Tāpēc tas ir iemesls tam sašutumam, kas pieaug uz ielām daudzās dalībvalstīs, un tagad arī Tunisijā un Ēģiptē. Mēs apliecinām solidaritāti ar šo valstu iedzīvotājiem, un vēlamies, lai viņu tiesības tiktu ievērotas, sevišķi no Padomes puses, kurai attiecībā uz visiem šiem jautājumiem vajadzētu ieņemt skaidru nostāju.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, tas, cik ļoti Eiropas Savienībai šodien ir nepieciešams “aktivizēt enerģētiku” kļūst acīmredzams, ja mēs palūkojamies uz energoapgādes drošības jautājumu, apkārtējo ģeopolitisko situāciju un pašu enerģētikas politiku.

Savienība nedrīkst atpalikt no notikumiem — kā Ēģiptes un Tunisijas gadījumā. Citējot manu kolēģi Gahler kungu, ASV atpaliek vienu soli no notikumiem, dalībvalstis atpaliek vienu soli no ASV un Brisele atpaliek vienu soli no dalībvalstīm.

Pirms četriem gadiem mums bija smaga enerģētikas krīze, un 2007. gadā mēs Parlamentā pieņēmām ziņojumu par energoapgādes drošību. Pēc četriem gadiem mēs atrodamies kopējās enerģētikas politikas un energoapgādes drošības izstrādes pašā sākumposmā. Ir ļoti svarīgi, lai šī Padome, šī nākamā augstākā līmeņa sanāksme, pārmaiņas no vārdiem pārvērstu darbos.

Mums ir vajadzīga fiziska drošība un ne tikai plāni, dokumenti, vārdi un papīri. Ir pienācis laiks pamosties. Kā būt gadījumā, ja ģeopolitiskā nozīmē kaut kas slikts notiek Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos? Mūsu acu priekšā notiek lielas strukturālas pārmaiņas. Nafta tagad atkal maksā USD 100. Ja sliktākajā gadījumā tiek bloķēts Suecas kanāls, tad cik lielā mērā mēs kā Eiropas Savienība būtu gatavi nodrošināt garantētu enerģijas piegādi? Kur mēs atrodamies? Pēc četriem zaudētiem gadiem mēs neesam gatavi nākamajai enerģētikas krīzei, ja tāda būs.

Tāpēc no Eiropadomes visvairāk tiek gaidīts, ka tā nodrošinās reālas pārmaiņas attiecībā uz patiesu iekšējo enerģētikas tirgu un patiesu piegādes drošību materiālā un fiziskā nozīmē.

  Jo Leinen (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, piektdien notiks Eiropas Savienības vēsturē pirmā enerģētikas augstākā līmeņa sanāksme, jo līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Eiropas Savienība pirmo reizi ir tieši atbildīga par šo nozari. Es piekrītu Barroso kungam, ka enerģētikas politika varētu būt nākamais lielais Eiropas Savienības integrācijas projekts. Šajā jautājumā ir ļoti daudz aspektu, un priekšsēdētājs Buzek ir vienmēr teicis, ka mums Eiropas Savienībā ir vajadzīga enerģētikas kopiena.

Ar šo augstākā līmeņa sanāksmi tiek saistīts daudz cerību un gaidu, ka varētu tikt atrastas atbildes uz Eiropas Savienības stratēģiski svarīgiem jautājumiem attiecībā uz enerģijas piegādi. Kādi ir šie stratēģiski svarīgie jautājumi? Jā, Saryusz-Wolski kungs, to skaitā ir jautājums par ES atkarību no enerģijas importa. To skaitā ir jautājums par milzīgo enerģijas daudzumu, kas joprojām tiek izšķiests, un šeit ir arī jāpiemin negatīvā ietekme, ko pašreizējā enerģētikas sistēma atstāj uz ekosistēmām un jo īpaši uz Zemes atmosfēru. Pēc iepazīšanās ar Padomes secinājumiem es paredzu, ka šī enerģētikas augstākā līmeņa sanāksme sagādās lielu vilšanos, jo tajā netiks sniegtas atbildes ne uz vienu no šiem nozīmīgākajiem jautājumiem. Tā ir patiesībā slikti sagatavota attiecībā uz kopējo redzējumu, kas mums ir nepieciešams, un tā ir slikti sagatavota arī attiecībā uz mūsu izmantoto līdzekļu un instrumentu saskaņotību.

Es vēlos vēlreiz minēt, ka vakar alternatīvajā enerģētikas augstākā līmeņa sanāksmē, ko organizēja Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, tika ierosināta piecu pīlāru koncepcija, kas iesaka, kā mēs varam atrast atbildes uz šiem stratēģiski svarīgajiem jautājumiem, kā mēs varam samazināt enerģijas importu un enerģijas patēriņu, un, protams, kā mēs varam samazināt negatīvo ietekmi uz vidi. Šo mērķu sasniegšanai ierosinātie līdzekļi izmanto atjaunojamās enerģijas attīstību, energoefektivitāti un informācijas tehnoloģijas, lai savienotu šos dažādos enerģijas avotus. Šī ir sanāksme par inovācijām. Es nebiju dzirdējis, ka informācijas tehnoloģijas kādreiz būtu izmantotas kā stratēģisks faktors. Es tāpēc uzskatu, ka mums ir vajadzīgs apvērsums tehnoloģiju jomā, un šai augstākā līmeņa sanāksmei vajadzētu norādīt mums pareizo ceļu. Tomēr man ir iespaids, ka tā dodas nepareizā virzienā.

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, gaidāmā Eiropadomes sanāksme par enerģētiku un inovācijām tiks rīkota ieilgušas kapitālisma krīzes un pieaugošas konkurences apstākļos starp monopoliem gan Eiropas Savienībā, gan arī starp Eiropas Savienību un citiem imperiālisma centriem. Kapitālam šīs ir divas ļoti svarīgas jomas. Tādas lielas teritorijas kā Tuvie Austrumi, Āzija un Āfrika, ir kļuvušas par vietām, kur notiek nežēlīga imperiālistu konkurence un iejaukšanās, lai kontrolētu bagātību vairošanas resursus un enerģijas transportēšanas maršrutus, kas ir cēlonis milzīgai nabadzībai, rupjai ekspluatācijai un apspiešanai, sadarbojoties ar pašmāju buržuāziju un kaitējot cilvēkiem. Šī reakcionārā politika izraisa tautas sacelšanās, kādas tieši tagad ir sākušās Ēģiptē un citās valstīs, tādējādi apstiprinot patiesību, ka vēstures veidošanā tautai ir noteicošā loma.

Grieķijas Komunistiskā partija apliecina solidaritāti ar tiem cilvēkiem, kas rīko protestus Ēģiptē. Tā aicina cilvēkus apliecināt reālu atbalstu un solidaritāti. Augstākā līmeņa sanāksmes galvenā prioritāte, kas nav formāli iekļauta tās darba kārtībā, bet par ko tiks diskutēts, ir ES stratēģija 2020. gadam. Prioritātes attiecībā uz pastiprinātas ekonomiskās pārvaldības īstenošanu tiks ierosinātas tajā pašā virzienā.

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es nešaubos, ka šī Padomes sanāksme būs ļoti svarīga, galvenokārt attiecībā uz tiem jautājumiem, kas saistīti ar Eiropas ekonomikas atveseļošanos, jo īpaši enerģētikas un inovāciju jomā. Es tāpēc nevaru neuzsvērt, ka šī Padomes sanāksme būtībā ir daļa no stratēģijas “Eiropa 2020” īstenošanas: tā ir daļa no tās puses — vienas monētas puses —, kas attiecas uz izaugsmi, konkurētspēju un ekonomikas atveseļošanos.

Tomēr tieši tāpēc, ka tas ir tik svarīgi, es vēlos nākt klajā ar aicinājumu, un tāpēc es arī esmu lūdzis vārdu. Papildus tādiem svarīgiem tematiem kā enerģētika un inovācijas es aicinu Padomi debatēt un izstrādāt risinājumu finanšu krīzei, ar ko Eiropas Savienība pašlaik ir saskārusies. Esmu pārliecināts, ka mēs nevaram atļauties veltīgi tērēt laiku.

Turklāt, ja mēs nevaram gaidīt risinājumu šai problēmai no Padomes sanāksmes, kas notiks piektdien, un, pat ja mums vajadzētu gaidīt līdz Padomes marta sanāksmei, ir svarīgi, lai Eiropas valstu un valdību vadītāji, sākot no 4. februāra, gatavotos stabilitātes fondu padarīt elastīgāku, vienlaikus gatavojoties atkārtotai Eiropas ekonomiskās valdības darba uzsākšanai.

Es uzskatu, ka šis ir būtisks jautājums, un tas nevar palikt ārpus šās Padomes sanāksmes redzesloka. Tagad ar jūsu atļauju es pievērsīšos citam punktam šās Padomes sanāksmes sakarā — es ceru, ka tā izstrādās arī Eiropas Savienības stratēģiju Vidusjūras reģiona valstīm; es ceru, ka tā sagatavos reakciju uz pašreizējām situācijām Tunisijā un Ēģiptē. Citiem vārdiem sakot, neskatoties uz to jautājumu nozīmi, kas saistīti ar enerģētiku un inovācijām, es ceru, ka šajā Padomes sanāksmē tiks risināti arī finanšu krīzes un Ziemeļāfrikas politiskās krīzes jautājumi.

  Kathleen Van Brempt (S&D). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es lūgšu deputātiem palūkoties uz Van Rompuy kunga uzaicinājumu uz nākamo Padomes sanāksmi. Tajā viņš saka: “Mēs runāsim par enerģētiku, un es vēlētos īpaši pievērst uzmanību energoapgādei un energoapgādes drošībai”. Tomēr Padome iesaistās nepareizās debatēs. Energoapgāde un energoapgādes drošība, protams, ir svarīga, bet vispirms tikai saistībā ar globālāku mērķi un jo īpaši tādu enerģētikas sistēmu, kas ilgtermiņā būs pilnīgi neatkarīga un pilnīgi ilgtspējīga.

Protams, es piekrītu daudzām lietām, kas tika sacītas, bet es vēlos virzīt debates mazliet tālāk uz priekšu nākotnē. Mūsu Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs Reul kungs, kura pašlaik nav šeit, sacīja, ka politiķiem nevajadzētu izvirzīt pārāk daudz jaunu priekšlikumu. Tomēr šajā ziņā viņam nav taisnība. Politiķu uzdevums ir izveidot nākotnes redzējumu un atbilstoši formulēt mērķus.

Mums par mērķi vajadzētu izvirzīt pilnīgu pāreju uz atjaunojamās enerģijas izmantošanu līdz 2050. gadam. Tie nav tikai daži atsevišķi politiķi vai vairākas politiskās grupas, kas to saka. Nē, zinātnieki apgalvo, ka tas ir pilnīgi iespējams, ja mēs sāktu rīkoties pareizi tagad, lai ļautu mums sasniegt šo mērķi līdz 2050. gadam. Vēl ir jautājums par energoefektivitāti, kā daudzi deputāti to jau ir norādījuši. Starp citu, Barroso kungs par to ir sacījis daudzas labas lietas, un es no visas sirds ceru, ka atbildīgais komisārs spēs izpildīt savas saistības.

Turklāt mums ir jāveic milzīgas investīcijas atjaunojamā enerģijā: vietējā mērogā, apgabalu līmenī un arī vairākos specifiskos lielos projektos, piemēram, projektā “Ziemeļjūras gredzens” un lielos projektos, kas saistīti ar saules bateriju paneļiem.

Visbeidzot — un šajā ziņā Eiropai ir ļoti īpašs uzdevums — mums ir vajadzīgs energotīkls, kas nodrošinās, ka viss iepriekšminētais kļūst par realitāti. Eiropas Savienībai ir pienākums nodrošināt finansējumu, un Padomei nākamajā piektdienā ir jāpieņem lēmumi.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, enerģētikas augstākā līmeņa sanāksme var atgriezt Eiropas Savienību atpakaļ uz ekonomikas izaugsmes ceļa. Cenšoties kļūt par ilgtspējīgāko pasaules ekonomiku — tai ir jārada Eiropai jauns redzējums attiecībā uz enerģētiku. Gan ražošanai, gan arī efektivitātei ir vajadzīga saskaņota Kopienas pieeja.

Ražošana nozīmē avotus, pārvadāšanu un izplatīšanu. Melnās jūras un Kaspijas jūras reģionos ir jauni enerģijas avoti, kurus ilgākā laikposmā var izmantot. Šajā reģionā var izveidot jaunus pārvadājumu maršrutus. Šajā ziņā galvenā nozīme ir dienvidu koridoram un jo īpaši Nabucco gāzes cauruļvadam. Arī Donavas stratēģija var palīdzēt attīstīt jaunus gāzes vai naftas piegādes maršrutus. Mēs nevaram diskutēt par kopēju politiku, ja mums nav kopēja energotīkla. Starpsavienojumi starp valstu tīkliem ir pirmais solis ceļā uz vienotu iekšējo enerģētikas tirgu.

Energoefektivitāte ir nepieciešamība. Šajā virzienā ir veiktas darbības, taču Eiropas Savienībai nākamajos gados šajā jomā ir jāīsteno rīcības plāns. Energoefektivitātei būs milzīga ietekme uz ekonomikas izaugsmi, metodēm, kas tiek izmantotas CO2 emisiju samazināšanai, un darbavietu radīšanu tādās nozarēs kā IT, būvniecība un pakalpojumi.

Attiecībā uz situāciju Ziemeļāfrikā mums ir jānodrošina, ka Padomes izvirzītie pasākumu priekšlikumi šajā reģionā garantē miermīlīgu pāreju un jaunās organizācijas varu pārņem demokrātiskā ceļā.

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, enerģētika un inovācijas ir ļoti svarīgi jautājumi, kuri ir stratēģijas “Eiropa 2020” pamatā un var veicināt gudru, ilgtspējīgu izaugsmi un jaunu un labāku darbavietu radīšanu.

Enerģētika un inovācijas patiesībā ir jomas, kurās manis pārstāvētā valsts, Portugāle, ir veikusi liela apjoma investīcijas, sasniedzot atzīstamus rezultātus. Pēdējos gados Portugāle ir dubultojusi investīcijas pētniecības un inovāciju jomā un ir sasniegusi mērķi kļūt par vienu no pieciem lielākajiem atjaunojamās enerģijas ražotājiem Eiropas Savienībā: 31 % no tās patērētās elektroenerģijas jau tiek iegūts no atjaunojamās enerģijas avotiem, un tiek prognozēts, ka 2020. gadā šis rādītājs būs jau 60 %.

Tomēr, kā jau tika minēts, šī Padome nevar ignorēt to, kas notiek Ēģiptē, proti, tautas sacelšanos. Tāpat tā nevar arī ignorēt finanšu un ekonomisko krīzi. Euro zonas dalībvalstis, nonākot lielākajās grūtībās, dara to, kas tām arī ir jādara, pieņemot taupības pasākumus, kuri ir vajadzīgi, lai ierobežotu deficītu un nomierinātu tirgus. Šo pasākumu rezultātā ģimenēm un uzņēmumiem nākas no daudz kā atsacīties.

Vai ES dara to, kas tai būtu jādara? Es tā nedomāju. Eiropas reakcija, saskaroties ar spekulantu uzbrukumu euro valūtai — jo spekulanti uzbrūk vienotai valūtai, izmantojot valsts parādu — ir bijusi daļēja, novēlota un mazefektīva. Diagnoze ir noteikta, un recepte ir labi zināma: Eiropas Savienībai ir jāuzlabo ekonomikas koordinācija, un Eiropas finanšu stabilizācijas fonds jāpadara spēcīgāks un elastīgāks tā, lai tas var pārpirkt to valstu parādus, uz kurām tirgi izdara lielāko spiedienu. Citiem vārdiem sakot, mēs saskaramies ar globālām problēmām, kurām nepieciešama globāla reakcija. To arī sabiedrība gaida no drīzumā notiekošās Eiropadomes sanāksmes.

  Lambert van Nistelrooij (PPE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, īpašiem laikiem ir vajadzīga īpaša politika, un, protams, tagad, kad mēs cenšamies izkļūt no krīzes, ir labi, ka Padomes darba kārtībā tika speciāli atrasta vieta enerģētikas un inovāciju jautājumiem. Tie ir galvenie Eiropas konkurētspējas un tuvākajā nākotnē arī nodarbinātības faktori. Mums ir bijis pietiekami daudz skaitļu un ziņojumu. Tagad mums ir jāvirzās uz priekšu un jāpanāk progress.

Mēs ļoti atpaliekam pārrobežu infrastruktūras un jo īpaši starpsavienojumu jomā. Mums tagad ir jāvirzās uz priekšu, izmantojot jaunus instrumentus, piemēram, projektu obligācijas un Eiropas Investīciju bankas garantijas, un pieliekot lielākas pūles, lai veicinātu investīcijas.

Otrs punkts, protams, ir inovācijas. Šonedēļ tika publicēts Eiropas pārskats inovāciju jomā, un tajā var redzēt, ka dažas valstis atpaliek. Krīzes laikā tas ir saprotams, bet vai mums nevajadzētu mobilizēt arī citus instrumentus? Piemēram, struktūrfondus, kuriem ir vajadzīgs valsts līdzfinansējums, lai iniciatīvas tiktu realizētas. Tieši tad, kad mēs šajā jomā esam piedzīvojuši gandrīz pilnīgu neveiksmi, daudz lielāks uzsvars būtu jāliek uz valsts investīcijām un inovācijām. Ministrs arī to ir ieteicis. Šāda veida inovācijas varētu virzīt attīstību bez vajadzības mums būt gataviem nekavējoties ieguldīt papildu naudas līdzekļus. Tas noteikti palīdzētu mums sasniegt 2020. gada mērķus attiecībā uz ilgtspējību, ātru rīcību un cilvēku iesaistīšanu darbā. Es vēlu jums veiksmi!

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas enerģētikas augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 4. februārī, Eiropas Savienībai jāpanāk vienošanās visaugstākajā politiskajā līmenī par prioritāriem pasākumiem, kuru mērķis ir izveidot iekšējo enerģētikas tirgu un attīstīt enerģētikas infrastruktūru, kā arī par pasākumiem enerģijas patēriņa samazināšanai, enerģijas efektivitātes palielināšanai un atjaunojamo enerģijas resursu veicināšanai.

Mums nepieciešams vismaz 10 gadu rīcības plāns, kas nodrošinās gan solidaritāti starp dalībvalstīm jebkādu nopietnu enerģijas piegādes pārrāvumu gadījumā, gan energodrošības palielināšanu ar energoapgādes maršrutu un avotu diversifikāciju. Eiropas Savienībai ir jāmodernizē tās enerģētikas infrastruktūras un jānodrošina starpsavienojumi starp dalībvalstu enerģētikas infrastruktūrām. Šajā sakarā man jāuzsver pieaugošā Melnās jūras reģiona ģeostratēģiskā nozīmība Eiropas Savienības energoapgādes drošībā.

Kopējam enerģētikas tirgum jādarbojas, lai kalpotu parastajiem pilsoņiem, kam enerģijas cena jāsaglabā pieejama, un lai palīdzētu Eiropas rūpniecību padarīt ekoefektīvu, gan nodrošinot darba vietas Eiropas Savienībā, gan attīstot rūpniecisko nozari.

  Romana Jordan Cizelj (PPE). - (SL) Priekšsēdētāja kungs, enerģētikas jomā mēs esam izvirzījuši sev mērķus, kas aptver kopējās enerģētikas politikas visus trīs pīlārus: konkurētspēju, ilgtspējību un apgādes drošību. Lai sasniegtu šos mērķus mēs jau esam pieņēmuši divas plašas paketes: pirmā ir klimata un enerģētikas pakete un otrā ir liberalizācijas pakete. Tāpēc es nedomāju, ka mums vajag kādus citus tiesību aktus enerģētikas jomā; tā vietā, manuprāt, mums vairāk jākoncentrējas uz pastāvošo tiesību aktu īstenošanu.

Kāda jēga ir papildu un vēl bargāku nosacījumu rakstīšanai uz papīra, ja mēs neīstenojam jau pastāvošos? Mums jāuzlabo Eiropas Savienības uzticamība, tāpēc es saku, ka mums nevajag nekādus jaunus noteikumus, lai uzlabotu energoefektivitāti. Uzņēmējdarbībai un mājsaimniecībām jāpieņem lēmumi saskaņā ar tirgus apstākļiem. Līdz šim efektivitātes uzlabošana visbiežāk tika uzskatīta par ekonomikas pasākumu, abpusēji izdevīgu situāciju, kāda tā bija, un es patiešām neredzu vajadzību izvirzīt jaunus saistošus mērķus.

Mums arī jārada vide, kas veicinās investīcijas infrastruktūrā. Ir jādarbojas tirgum, nevis valsts finansējumam no Eiropas vai valstu budžetiem. Mums ir jāizvairās no valdību subsīdijām un ārpustirgus mehānismiem, kas noved pie ekonomikas centralizācijas, konkurences kavēšanas un noslāpē radošumu. Enerģētika ir daļa no ETS, un oglekļa cenai ir jābūt galvenajai attīstības virzītājai.

Mums arī ir jāuzlabo jaunas infrastruktūras pārrobežu koordinēšana un stratēģiskā plānošana enerģētikas jomā. Tāpēc Energoregulatoru sadarbības aģentūrai vai ACER, kas sāks darboties martā Ļubļanā, jāsaņem viss iespējamais atbalsts, lai efektīvi pildītu savus uzdevumus.

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, es principā atbalstu ideju par Eiropas konkurences paktu, ar ko tiek nodrošināta pensionēšanās vecuma saskaņošana un it īpaši tiek paātrināta akadēmisko un profesionālo kvalifikāciju savstarpēja atzīšana, kā arī labāka pētniecības un attīstības centienu koordinēšana.

Es uzsveru vajadzību līdz 2015. gadam radīt pilnīgi integrētu Eiropas enerģētikas tirgu. Vai es varu cerēt, ka četru gadu laikā Igaunija, Latvija un Lietuva pārstās būt izolētas energosalas saistībā ar gāzes piegādi?

No Ungārijas prezidentūras mēs sagaidām patiesus sasniegumus integrēta Eiropas gāzes, naftas un elektroenerģijas infrastruktūras tīkla attīstīšanā no Baltijas līdz Adrijas jūrai.

Es arī aicinu Padomi aizsargāt ilgtspējīgu vietējo elektroenerģijas ražošanu, radot vienādus konkurences apstākļus gan Eiropas Savienības ražotājiem, gan ražotājiem ārpus ES. Ir laiks oglekļa emisijas problēmu elektroenerģijas nozarē atrisināt ES līmenī.

Visbeidzot, ir nožēlojami, ka ES ārlietu ministriem neizdevās vienoties par skaidru nosodījumu sektantu uzbrukumiem kristiešiem Ēģiptē un Irānā. Pirms divām nedēļām Parlaments nodrošināja nopietnu pamatu ieņemt stingru, vienotu pozīciju šajā dramatiskajā jautājumā. Eiropadomes savlaicīgas reakcijas trūkums rada iespaidu, ka tradicionālo kristiešu minoritāšu ārpus Eiropas aizstāvēšana nav ES prioritāte.

  Gunnar Hökmark (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, vispirms, arābu tautību iedzīvotājiem ir tādas pašas tiesības uz demokrātiju un cilvēktiesībām kā jebkuram citam. Es domāju, ka ir absolūti nepieciešams, lai Eiropas Savienības politika pašlaik atbalsta demokrātiskos spēkus visās valstīs, kurās mēs redzam pārmaiņu tuvošanos. Mums jānodrošina, ka šīs pārmaiņas virzīsies demokrātijas un cilvēktiesību virzienā, jo mēs redzam pārmaiņas visā Eiropas apkārtnē. Mēs redzam tās gan Austrumu partnerības valstīs, gan Ziemeļāfrikas valstīs. Mums ir jābūt izlēmīgiem, stabiliem un stipriem, nosūtot ziņu demokrātisko spēku atbalstam visur, kur vien varam tos atrast, mums jāpadara šie spēki pēc iespējas stiprāki.

Otrkārt, attiecībā uz enerģiju mums ir nepieciešama energoefektivitāte. Mums ir daudz programmu, lai to sasniegtu. Bet mums arī vajag nodrošināt kopīgus augstsprieguma tīklus un sistēmas Eiropas līmenī gāzes un elektrības izplatīšanai. Tas ir viens no veidiem, kā efektīvi izmantot enerģijas avotus. Treškārt, mums arī jānodrošina, ka mums ir ražošana, kāda nepieciešama, lai nodrošinātu fosilās degvielas daudzumu tādā pašā apmērā un rastu iespēju pastāvēt zemām cenām bez oglekļa dioksīda emisijām. Kodolenerģijas likvidēšana mūs aizkavē. Izmantojot mūsu enerģijas avotus kopā ar vienotiem elektrotīkliem un kopēju enerģētikas tirgu, tā ir viena no nākotnes perspektīvām.

  Othmar Karas (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es būšu patiešām atklāts. Es neredzu kaut kādu noteiktību, patiesumu vai attīstību. Var nepietikt laika. Dažreiz man ir sajūta, ka mēs vēl aizvien mēģinām izteikt mūsu vēlmes valstu vai valdību vadītājiem, nevis noskaidrot lietas detaļas, ko mums nepieciešams izdarīt. Mums steidzami vajadzīga lielāka drosme, lai mums būtu vairāk Eiropas līmeņa politikas. Lielāka drosme, lai panāktu vienošanos par to, kas ir nepieciešams, ne tikai par to, kas ir iespējams. Jābeidz tradīcija, ka vienmēr starptautiskās politikas dēļ tiek bloķēts vai atlikts tas, ko nepieciešams izdarīt. Beigsim rakstīt sarakstus par to, ko nav iespējams nacionālā egoisma un protekcionisma dēļ, bet rakstīsim par to, ko mums vajag izdarīt kopā kā Eiropai, lai tā būtu konkurētspējīga un sniegtu pareizo atbildi uz krīzi.

Notikumi prasa jaunas solidaritātes klauzulas. Tie prasa spert nākamo soli integrācijas virzienā. Tie prasa monetārās savienības, proti, ekonomiskās un sociālās savienības strukturālo nepilnību ātru novēršanu. Es atbalstu konkurences paktu, un es atbalstu iekšējo enerģētikas tirgu, jo tas var arī nodrošināt cenu pazemināšanos, mūsu neatkarības un izaugsmes palielināšanos, kā arī darbavietu radīšanu. Tomēr mums arī jāsaka „jā” pētniecības, inovāciju un izglītības jomai, citiem vārdiem sakot, lielākai izglītības un pētniecības politikas asimilēšanai Eiropas kultūrā. Es arī atbalstu ekonomikas pārvaldību, ja tiek nodrošināts, ka iesaistīta ir Komisija, bet es neatbalstu jaunās starpvaldību attiecības, kas pasliktina Lisabonas līguma nosacījumu īstenošanu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, ir paredzēts, ka Eiropadome pieņems apstiprināšanai to, ka neviena ES dalībvalsts pēc 2015. gada nebūs energosala.

Parasti starpsavienojumu nav tajās dalībvalstīs, kur dabasgāzes nozarē ir dominējošais operators. Jebkāds progress infrastruktūrā, kas atļautu jaunas puses piekļuvi, ir ļoti lēns, jo vertikāli integrēti monopoli investē galvenokārt, lai turpmāk konsolidētu savu dominēšanu, turpretim ir grūti piesaistīt jaunus investorus slēgtam tirgum.

ES Gāzes direktīvas ieviešana, t.i., pilnīga īpašumtiesību nošķiršana — ir vienīgais efektīvais un saprātīgais veids, lai nodrošinātu ieguldījumus infrastruktūrā (šajā gadījumā Lietuvā), ieviestu konkurenci un paātrinātu integrāciju ES iekšējā enerģētikas tirgū.

Turklāt ir absurds, ka ES dalībvalsts tiek apdraudēta vai pat diskriminēta, lai ieviestu ES tiesību aktus, kamēr pati ES, šķiet, norobežojas.

Tāpēc es vēlētos lūgt jūs, kolēģi, Komisiju un Padomi izmantot katru iespēju atklāti paust nosodījumu par spiedienu, kas izdarīts uz dalībvalsti, lai atceltu ES likumu ieviešanu; kā arī nostiprināt tam atbalstu Eiropdomes sanāksmē. Man jāatzīmē, ka ES Gāzes direktīvas ieviešanu Lietuvā cieši vēro citās dalībvalstīs, kurās ir līdzīgi apstākļi.

Bez šīs pieejas pilnīgi integrēta un funkcionējoša ES enerģētikas tirgus sasniegšanas līdz 2014. gadam mērķis tiks apdraudēts.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE). – (LV) Godātais priekšsēdētāja kungs! Šajā zālē mums ir dažādi uzskati par to, kas ir svarīgākais enerģētikas attīstībai Eiropā. Daži uzskata, ka tie ir atjaunojamie energoresursi, citi uzskata, ka tā ir kodolenerģija, citi uzskata, ka energotaupība ir pati svarīgākā. Bet viens jautājums, par ko, man liekas, mēs visi varam vienoties, ir tas, ka Eiropā mums ir nepieciešami vienoti enerģētikas tīkli, lai nebūtu vairs tā situācija, ka dažas dalībvalstis ir pilnībā atdalītas no pārējām gan elektrības tirgū, vai gāzes sektorā. Šajā sakarā Padomes sanāksmē, kas notiks šo piektdien, runās par to, kā izveidot Eiropā vienotus energotīklojumus, un tur, man liekas, pats svarīgākais jautājums ir — no kurienes nāks finansējums. Finansējums ir jāatrod arī tiem projektiem, kuriem nav tieši komercizdevīgums īstermiņā — kopējais finansējums, lai likvidētu energosalas.

Paldies par uzmanību!

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt Ungārijas ES prezidentūru par to, ka šis ārkārtīgi svarīgais jautājums beidzot tiek apspriests visaugstākajā līmenī Padomē. Pieņemamas cenas un vispārēji pieejama enerģija ir visu ES dalībvalstu interesēs. Eiropas Savienībai ir jāizmanto visi potenciālie enerģijas avoti. Mēs esam kaut ko nokavējuši, tomēr neviens to nav ievērojis. Ungāru izcelsmes Nobela prēmijas laureāts György Oláh ir atklājis metanola ekonomiju. Ķīnā jau ir liels skaits metanola staciju, bet Eiropā šis enerģijas piegādes veids pastāv tikai Īslandē. Eiropas Savienībā nav uz metanola balstītas enerģijas ekonomijas, pat ja tā ir ārkārtīgi lēta, jo tā ražo enerģiju no oglekļa dioksīda, ūdens un elektrības, kas var tikt izmantota elektromobiļos, elektrības ražošanā, apkurei un citam lietojumam.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētāja kungs, viens no Eiropadomē apspriestajiem jautājumiem ir pamatnosacījumu uzlabošana – cik vien tie labi var būt – pētniecībai un inovācijām Eiropas Savienībā.

Protams ir atšķirība starp izgudrojumu un inovāciju, kā arī starp šiem diviem un patenta izmantošanu. Tomēr, ja jūs meklējat ģeogrāfisku avotu kādam vai visiem no tiem, jūs neredzēsiet par ģeogrāfisko izvietojumu visā pasaulē.

Jūs atradīsiet nesamērīgu skaitu konkrētās valstīs pasaulē, kam ir tiešas vai vēsturiskas saites ar Eiropu. Tad kāpēc tā jābūt? Vai saprāts sniegs risinājumu pamatnosacījumiem, pēc kā tik dedzīgi tiekusies Inovācijas savienība? Kāds varētu būt skaidrojums? Nu ko, kad mēs neesam ņēmuši vērā klimatu, kaut ko ūdenī esošu, parasto diētu un apmācību aukstā klimatā, kas gan vēl var palikt pāri?

Es baidos, ka palikšu bez atbildes. Bet, lai kā tas ir, mums jābūt pārliecinātiem par to, ka mēs to neatstāsim neziņā.

  András Gyürk (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, enerģētikas augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks 4. februārī, varētu būt liels sasniegums, kur beidzot vārdi satiekas ar darbiem. Padomei ir iesniegts jautājums ir par stratēģiju un tajā pašā laikā par infrastruktūru, kas nepieciešama tās ieviešanai. Es ceru, ka rezultāts apstiprinās mūsu cerības un 4. februārī mēs varam būt liecinieki īstas kopējas Eiropas enerģētikas politikas radīšanai.

Atļaujiet man izteikt vienu noslēdzošo domu, priekšsēdētāja kungs. Es vēlētos paziņot, ka atzinīgi vērtēju saraksti starp Eiropas Komisiju un Ungārijas valdību jautājumā par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Es esmu priecīgs, ka dialogs notiek atbilstoši procedūrai tādā veidā, kā tas parasti ir šādos jautājumos. Tam ir jāpārliecina katrs, kas ir ieinteresēts jautājuma atrisināšanā. Es esmu pārliecināts, ka jautājums varētu tikt slēgts dažu nedēļu laikā. Jebkādi turpmāki ļaunprātīgi un nepamatoti politiskie uzbrukumi būs lieki. Es esmu pārliecināts, ka tieši tas ir ES interesēs un ne tas, kas diemžēl tika parādīts šodien runā šajā Parlamentā.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Nākamā dekāde būs izšķiroša visai Eiropas Savienībai, jo dalībvalstīm būs jāpieņem svarīgi lēmumi: aizstāt pašreizējos resursus un infrastruktūru, kā arī sastapties ar pieaugošo pieprasījumu pēc enerģijas, kas būs nozīmīga Eiropas ekonomikas attīstībai nākotnē. Šī Eiropadome enerģētikas jautājumos patiešām ir ļoti svarīga. Tas var kļūt par vēsturisku notikumu, ja tiks panākta vienošanās par īpašiem principiem iekšējā enerģētikas tirgus attīstībai. Tas patiešām dotu iespēju visām 27 Eiropas Savienības dalībvalstīm koordinēt savu darbību un vērst savus centienus lielākas un konkurētspējīgākas ekonomiskās vides veidošanā, palielinot darbavietu skaitu un samazinot sociālo atstumtību. Es domāju, ka ir ļoti svarīgi, lai tiku sagatavoti konkrēti kalendāri, kas ļautu samazināt vai likvidēt energosalas dalībvalstīs. Lai to panāktu, ir īpaši nozīmīgi apkopot visu politisko gribu un solidaritāti un nodrošināt, ka mēs attīstām ne tikai komerciāli pievilcīgus projektus, bet arī tādus, kas nepieciešami Eiropas Savienībai. Es uzskatu, ka ir arī ļoti svarīgi noteikt dalībvalstīm saistošus grafikus, lai tās izpildītu savas saistības savlaicīgi, ieviešot šos projektus. Kaut arī lēmumi par ieguldījumiem parasti ir atkarīgi no tirgus dalībniekiem, arī politiskiem lēmumiem ir milzīga nozīme, veidojot stabilu un pārredzamu investīciju vidi.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs, šī diskusija skaidri liecina par to, ka gan enerģētika, gan inovācijas ir ļoti svarīgas Eiropas nākotnei un Eiropas ekonomikas nākotnei. Bez šaubām mēs visi piekrītam, ja mēs spersim pareizos soļus tagad, mēs varam ne tikai sniegt nozīmīgu ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā istermiņā, bet mēs varam arī padarīt mūsu Eiropas ekonomiku daudz konkurētspējīgāku ilgtermiņā.

Es arī piekrītu jums visiem, kas aicināja uz konkrētiem rezultātiem un konkrētu darbību veikšanu. Tāpēc Komisija tik ļoti cenšas, lai būtu ļoti skaidri mērķi. Mēs vēlētos, lai mums līdz 2014. gadam būtu īsts iekšējais enerģētikas tirgus. Mums visbeidzot jāatbrīvo iekšējā tirgus potenciāls šajā tik ļoti svarīgajā ekonomikas nozarē. Sniegšu tikai vienu skaitli — ja mēs to darām pareizi, patērētāji var ietaupīt EUR 13 miljardus, jo viņiem ir iespēja saņemt elektroenerģiju no lētāka pakalpojumu sniedzēja. Tas ir vairāk nekā EUR 100 gadā vienam patērētājam, un tas ir tikai sākums. Tāpēc mums jāizdara spiediens uz Eiropadomi iegūt īstas īpašumtiesības iekšējā tirgū enerģētikas jomā un īstenot īpašumtiesības ļoti nozīmīgajā tiesību aktu transponēšanā ne tikai Eiropas līmenī, bet arī valstiskā līmenī katrā dalībvalstī.

Es ļoti uzmanīgi klausījos Eiropas Parlamenta deputātu no Baltijas valstīm uzstāšanos. Es domāju, ka ir pēdējais laiks pārvarēt situāciju, kuras rezultātā mums ir izolētas energosalas. Tāpēc 2015. gads ir īstais laiks beigt darbu pie šī ļoti svarīgā projekta un pieslēgt mūsu Baltijas valstis īstam Eiropas energotīklam.

Ja bija kaut kas, kam es nevarēju pilnībā piekrist, tad tas bija Baraka Obamas valsts paziņojums uzrunā Eiropas Savienībai. Es to klausījos un man šķita, ka to ļoti iespaidojusi mūsu rīcība šeit, Eiropā — tas, ko mēs esam ierosinājuši ES 2020. gada stratēģijā. Viņš runāja par enerģijas efektivitāti, izglītības nozīmīgumu, jauniem stimuliem vides aizsardzībā, kā arī nabadzības samazināšanu. Tie ir precīzi mērķi, ko mēs esam izvirzījuši sev nākamajiem 10 gadiem.

Es patiešām ticu, ka mēs esam vadošie vides politikā. Jūs varat pārbaudīt Eiropas Savienības nostāju visās augstākā līmeņa sanāksmēs vides jautājumos un redzēt, ka tiek pieliktas pūles visas pasaules virzīšanai pareizā virzienā šajā konkrētajā jomā. Kas attiecas uz mūsu mērķiem — mūsu slavenajiem 2020. gada mērķiem — mēs rīkojamies ļoti labi attiecībā uz emisiju samazināšanu. Mēs arī rīkojamies ļoti labi, palielinot daļu atjaunojamo resursu visā mūsu enerģijas ražošanā.

Bet tas ir tiesa — un man tas jāatzīst — ka mēs atpaliekam enerģijas efektivitātes mērķu sasniegšanā. Tāpēc mēs kā Komisija rūpīgi uzraudzīsim attīstību šajā jomā un 2013. gadā veiksim mērķu pārskatīšanu. Es varu apsolīt, ka tad, ja rezultāti nav pietiekami vērienīgi, mēs nopietni apsvērsim arī tiesiski saistošu uzdevumu noteikšanu šajā jomā. Mēs visi zinām, ka vistīrākā enerģija ir droša enerģija.

Attiecībā uz komentāriem par inovāciju ekonomiku es domāju, ka ir pilnīgi skaidrs tas, ka mums jāpaaugstina inovāciju prioritāšu un inovāciju politikas līmenis. Mums jāatbrīvo potenciāls, kas šajā jomā Eiropā pastāvējis daudzus gadus. Mēs to varam redzēt — attiecībā uz mūsu inovāciju plaisu ar ASV un Japānu — mēs nedarām visu, kas būtu iespējams. Mēs varam redzēt to, kā jaunietekmes ekonomikas pietuvojas mums, tāpēc mums pēc iespējas jāpievēršas šai jomai.

Mums jāanalizē mūsu vērienīga progresa trūkuma patiesie iemesli. Viens no tiem ticis minēts, proti, novilcināšanas problēma, birokrātija un pārlieku sarežģītie noteikumi. Tāpēc Komisija jau ir ieteikusi — un tas tika pieņemts pagājušajā nedēļā — noteikumu vienkāršošanu Septītajā pamatprogrammā visām inovāciju politikām. Es domāju, ka mums visiem būs lieliska iespēja diskusijā par nākamo daudzgadu finanšu shēmu uzlabot veidu, kādā mēs izpildām un īstenojam Eiropas programmas, jo mēs apspriedīsim arī finanšu regulas. Mums ļoti uzmanīgi jāpārbauda līdzsvars starp atbilstošu kontroli un nepieciešamo elastīgumu programmu īstenošanā, lai mēs neradītu papildu birokrātisku novilcināšanu attiecībā uz šīm programmām, kas ir īpaši svarīgas inovāciju politikas veicināšanā Eiropā.

Protams, tiks apspriesti arī ekonomikas jautājumi. Februāra Eiropadomes sanāksme būs sanāksme par pārejas periodu un visaptverošas pieejas meklēšana pašreizējām ekonomikas problēmām Eiropā gan attiecībā uz euro zonu, gan uzlabotu ekonomikas pārvaldību visai Eiropas Savienībai. Varat būt pārliecināti, ka Komisija neatlaidīgi piedāvā pasākumus, kas stabilizētu situāciju finanšu tirgū, un meklē ilgtermiņa risinājumus. Mēs uzskatām, ka tam visam jārada visaptveroša reakcija, kas beidzot ļaus mums pārtraukt reaģējošo uzvedību un plānot ilgtermiņa pasākumus un Eiropas ekonomikas stiprināšanu ilgtermiņā.

Attiecībā uz komentāriem par izmaiņām līgumā un pastāvīga Eiropas stabilitātes mehānisma izveidošanu Komisija ir pārliecināta, ka līgumā paredzēta pareiza ekonomikas pārvaldības sistēma turpmākai ekonomikas pārvaldības stiprināšanai. Ir pilnīgi skaidrs, ka, darot to ārpus Eiropas Savienības regulējuma, rodas politiski un institucionāli jautājumi, kas Komisijai ļoti uzmanīgi būs jāpārbauda. Esmu pārliecināts, ka vadītāji apspriedīs arī šo jautājumu Eiropadomes sanāksmē šajā piektdienā.

Situācija Ēģiptē un Tunisijā šorīt tika apspriesta Komisāru kolēģijā. Ēģiptes tautas likumīgajiem centieniem tika izteikts skaidrs atbalsts un skaidrs apliecinājums tam, ka Komisija ir gatava pastiprināt savu palīdzību Ēģiptei un tās tautai šajā pārejas periodā. Diskusija par situāciju Tunisijā un Ēģiptē sekos, un es esmu pārliecināts, ka mana kolēģe Cathy Ashton spēs to risināt precīzāk.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikties visiem runātājiem par visiem komentāriem un runām. Es pieredzēju īpaši vērtīgu diskusiju šeit Parlamentā, kas veicinās diskusiju piektdien starp valstu un valdību vadītājiem attiecībā uz enerģētikas un inovāciju jautājumiem.

Es no visas sirds saprotu Parlamenta izteikumu, ka tas, ko mēs darām enerģētikai vai inovācijām, nav pietiekami. Mēs esam ļoti saistīti ar Lisabonas līguma noteikumiem, veidojot Eiropas iekšējo enerģētikas tirgu; mēs lielā mērā esam saistīti, lai dotos šajā virzienā. Protams, iedrošiniet mūs darīt vairāk šajā jomā. Es nevēlos iedziļināties detaļās, jo uzskatu, ka priekšsēdētāja vietnieks M. Šefčovič ļoti pamatīgi izklāstīja visus aspektus par turpmāko kopējo enerģētikas politiku Eiropā.

Tas pats jāsaka par inovācijām. Mēs visi uzskatām, ka mums jāpievēršas daudzām lietām attiecībā uz inovācijām. Inovāciju savienība ir liels ieguldījums nākotnē.

Stipra Eiropa nevar dzīvot bez stipras kopējās politikas, un Eiropas enerģētika un Eiropas inovāciju politika būs viena no tām.

Mans jautājums M. Schulz kungam ir šāds — kāpēc viņš atļāva man atbildēt kā Ungārijas valdības pārstāvei? Es domāju, ka M. Schulz kungs izlasīja citu vēstuli, nevis to, ko mēs nosūtījām Komisijai. Viņš teica, ka Ungārijas valdība izturējās nevērīgi pret Komisijas vienprātību un nebija gatava to ņemt vērā. Ļaujiet man citēt dažas rindas no vēstules, sākot ar apgalvojumu, ka Ungārijas Republikas valdība ir gatava grozīt likumu par plašsaziņas līedzekļiem. „Varētu tikt apsvērti tiesību aktu grozījumi”. „Ungārijas valdība arī ir gatava izvērtēt iespēju atrast citus likumīgus līdzekļus, ja tas ir nepieciešams”. Visbeidzot „ja Komisija... joprojām uzskata par nepieciešamu” pēc apspriedēm „lai izdarītu grozījumus Ungārijas tiesību aktos..., mēs esam gatavi uzsākt šo grozījumu sagatavošanu”.

Tāpēc es vēlētos tikai informēt jūs par to, ka, tā kā tas skaidri pateikts vēstulē, notiek apspriede. Mēs esam gatavi. Vakar Komisija teica, ka tā bija apmierināta ar atbildes saņemšanu. Eksperti sāks darbu, un mūsu darbs ir atrast risinājumu šai problēmai. Es ļoti ceru, ka turpmāk visas diskusijas tiks veltītas enerģētikai un inovācijām un netiks jaukta prezidentūra ar kādu politisko partiju jautājumiem.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī Padome kā debašu tēmas pieņem enerģētiku un inovācijas. Priekšlikums ir integrēt un „pabeigt” elektrības un gāzes vienoto tirgu. Mēs labi zinām, ka šis izvirzītais mērķis ir bijis sinonīms dalībvalstu ierobežojumiem pilnībā īstenot savu sociālo lomu ar atbilstoši aprīkotu, finansētu un aktīvu valsts dienestu palīdzību, kā arī tas ir bijis sinonīms liberalizācijai un privatizācijai, kas ātrāk vai vēlāk neizbēgami sekoja monopolistiskai koncentrācijai ES līmenī. Tāpēc šajā stratēģiski ļoti nozīmīgajā jomā nebūs atšķirības. Tajā skaitā — un kā visvieglākie līdzekļi šī ceļa padarīšanai par dzīvotspējīgu — ir radušies jautājumi (demagoģiski) par enerģijas piegādes drošību: tie ir patiešām svarīgi un tie ir jāatrisina, bet citā ietvarā. Inovācijas jau galvenokārt tiek uzskatītas tikai kā līdzekļi, kas dod vērtību idejām tirgū, nevis par tādām, kādām tām jābūt — kā nepieciešami līdzekļi, kas palīdz atbildēt uz daudzām problēmām un sarežģījumiem attiecībā uz cilvēci. Tomēr diskusiju laikā ir kļuvis skaidrs, ka šie jautājumi nav nekas vairāk kā dūmu aizsegs citai diskusijai — par katastrofālu un antidemokrātisku mehānismu padziļināšanu tā saucamajā „ekonomiskajā pārvaldībā”, kā arī par ciešā tvēriena pastiprināšanu attiecībā uz cilvēkiem un valstīm, tādām kā, starp citu, Portugāle.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Enerģētikas un inovāciju jomas ir būtiskas izaugsmei un nodarbinātībai. Enerģētika ir milzīgs projekts Eiropas integrācijai, tā kā iepriekš ir bijis iekšējais tirgus. Eiropai enerģētikas un inovāciju jomā nepieciešama vērienīga vīzija un koncentrēts plāns. Es ceru, ka Eiropadomes sēde piektdien šajā ziņā būs nozīmīgs pavērsiens. Jau ir daudz izdarīts Eiropas enerģijas un klimata stratēģijas jomā, bet mums jādodas uz priekšu. Mums jāpaliek tehnoloģiju centrā, vairāk ieguldot pētniecībā un inovācijās, izveidojot nepieciešamo infrastruktūru un apmācot vairāk inženieru, zinātnieku un tehniķu. Šajā izškirošajā brīdī, kad mēs piedzīvojam ekonomikas krīzi, rīcība ir ārkārtīgi nepieciešama. Turklāt ir veids, kā to sasniegt — radikāli mainot veidu, kādā mēs ražojam enerģiju un kādā mūsu sabiedrība to izmanto.

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE), rakstiski. – (PL) Enerģētikas augstākā līmeņa sanāksme, kas notiks šonedēļ, palīdzēs uzsvērt solidaritātes enerģētikā nozīmīgumu. Visefektīvākie veidi, lai nodrošinātu enerģijas piegādes drošību, ir pilnīgi kopējs tirgus, Eiropas mēroga sistēma, tiesību aktu īstenošana un pārredzami noteikumi. Diemžēl daži mūsu valstu vadītāji to nesaprot. Tā vietā viņi dod priekšroku paļauties uz pašu valstiskajiem risinājumiem enerģētikas jautājumos un slēgt darījumus ar piegādātājiem no trešajām valstīm. Tāpēc mums jāņem vērā nesenie Eiropas enerģētikas uzņēmumu aicinājumi liberalizēt tirgu un pilnīgi ieviest ES enerģētikas tiesību aktus. Sagatavojot infrastruktūras paketi, mums jābūt pārliecinātiem, ka Eiropas projekti, kuros mēs vēlamies investēt, tiks izvēlēti, vadoties pēc skaidriem un pārredzamiem kritērijiem. Izveidojot Eiropas mēroga sistēmu, mums arī jāliek īpašs uzsvars uz investīcijām tajās valstīs, kur ir ļoti slikti attīstīta un novecojusi enerģētikas infrastruktūra, kā jau minēja Barroso kungs. Tirgus pats par to nerūpēsies; ir vajadzīgi valstiska mēroga pasākumi. Enerģētikas jomā mēs nevaram atļauties divējādu attīstības ātrumu Eiropu. Pateicos.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienībai, lai tā sasniegtu ierosinātos mērķus, galvenā prioritāte ir pareizi un ātri īstenot trešo elektrības un gāzes tirgu paketi. Enerģētikas infrastruktūras attīstībai ir galvenā nozīme iekšējā tirgus darbības nodrošināšanā. Šajā sakarā es vēlos uzsvērt, ka īpaša uzmanība būtu jāvelta šīs infrastruktūras finansēšanai laika periodā līdz 2020. gadam. Eiropas Komisijai jāsniedz precīzi rādītāji investīciju prasībām un pēc iespējas drīzāk jāiesniedz izskatīšanai jauni enerģijas infrastruktūras finansēšanas instrumenti. Papildus tiem pasākumiem, kas jāveic Eiropas Komisijai, ir svarīgi stiprināt Eiropas Savienības partnerattiecības ar starptautiskajām finanšu institūcijām, lai apzinātu inovatīvus finanšu instrumentus.Ir nepieciešams arī izveidot piemērotu finansēšanas sistēmu, jo īpaši uzlabojot noteikumus izmaksu sadalīšanā pārrobežu projektiem vai tehnoloģiski progresīviem projektiem.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Es uzskatu, ka nākamajā augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks 4. februārī, Eiropadomei energētikas jautājumos jāizvirza mērķis nodrošināt to, ka visi enerģijas avoti, gan tradicionālie, gan netradicionālie, ir aplūkoti vienādi. Īpaši jāuzsver vietējie enerģijas avoti, tostarp minerālais kurināmais (ogles un slānekļa gāze), lai nodrošinātu energoapgādes drošību Eiropas Savienībai. Ar atbilstošu ES atbalstu šo avotu izmantošana būs izšķirošs faktors ne tikai enerģijas piegādes drošībai, bet arī ES konkurētspējai un nodarbinātības līmenim. Tajā pašā laikā es atzīmēšu, ka, nodrošinot atbilstošu ieguldījumu ES enerģētikas infrastruktūrā, mēs garantējam dalībvalstu turpmāku attīstību. Es ceru, ka Eiropadomes secinājumi precīzi atspoguļos debates, kas notikušas par 2050. gada mērķiem, un ka tie netiks publicēti pirms debatēm par šiem mērķiem, kuras notiks 2011. gada martā. Paldies.

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – (RO) Pašlaik Eiropas Savienībā darbojas 27 enerģētikas tirgi. Savstarpējas saistības trūkums starp tiem liedz sasniegt ES mērķus ekonomikas konkurētspējā un energoapgādes drošībā. Vienota integrēta tirgus trūkums nozīmē, ka ES enerģētikas politika nav spējīga nodrošināt efektīvus risinājumus problēmām, kas saistītas ar Eiropas naftas un gāzes rezervju samazināšanos, jēlnaftas un dabasgāzes cenu paaugstināšanos, globālā pieprasījuma pēc enerģijas pieaugumu un globālo sasilšanu. Es atzinīgi vērtēju komisāra G. Oettinger paziņojumu par vērienīgo iesniegšanas termiņu, ko ierosinājusi Eiropas Komisija, nosakot to, ka 2015. gads būs iekšējā enerģētikas tirgus izveides beigu termiņš. Es arī atzinīgi vērtēju nodomu savstarpēji savienot 27 dalībvalstu gāzes un elektrības tīklus un radīt piemērotu infrastruktūru ES, lai sasniegtu šos mērķus. Es ceru, ka Eiropas vadītāji sapratīs Komisijas saistības kā aicinājumu priekšplānā izvirzīt dalībvalstu patiesās ilgtermiņa intereses. Vienotā enerģētikas tirgus un kopējas politikas izveidošanas uzsākšana un stiprināšana šajā jomā būs iespējama tikai, pēc iespējas drīzāk pieņemot stingru lēmumu. Tie ir vienīgie faktori, kas var aizsargāt katra energodrošību vidējā termiņā un ilgtermiņā.

  Martin Kastler (PPE), rakstiski. – (DE) Ir šokējoši, ka kristiešus visā pasaulē turpina vajāt un slepkavot. Tā ir apsūdzība Eiropai, ja dalībvalstu ārlietu ministri Padomē uz to nevar spēt atbildēt. Viņi ar nicinājumu iztirzā Parlamenta gribu. Eiropas Savienībai kaut kas ir jādara. Es aicinu Padomi izrādīt atbildību par pamattiesībām uz reliģijas brīvību, ātri izstrādājot īstenojamu stratēģiju, lai aizsargātu kristiešus visā pasaulē, un izveidojot atsevišķu struktūrvienību starpkultūru un reliģiskiem jautājumiem Eiropas Ārējās darbības dienestā. Tas ir jāizdara tagad, nevis kaut kad nākotnē.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Man ir komentāri par diviem jautājumiem. 1. Enerģētikas politika: mūsu pašreizējais enerģētikas politikas ceļš ir pārāk garš, lai sasniegtu mērķi. Izmantojot vienkāršotas un paātrinātas procedūras attiecībā uz enerģētikas infrastruktūras attīstību, ES var panākt ievērojamu progresu sava virziena noteikšanā — kaut gan nekādos apstākļos tam nav jākaitē iedzīvotājiem un tam nav jāiedragā Orhūsas konvencija. Pārredzamība un izsekojamība darbā ir vajadzīgi priekšnosacījumi. Protams, ka MVU ar savu inovāciju jaudu jāiesaista kā vienlīdzīgi partneri. 2. Finanšu krīze: finanšu tirgu pasaule griežas daudz ātrāk nekā Padome līdz šim spējusi uz to reaģēt. Lai dotu pretsparu vispārējai neskaidrībai, ko izjūt iedzīvotāji un kas ir finanšu pasaulē, ir nepieciešama ātra un izšķiroša rīcība.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Gaidāmās Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmes laikā, kas plānota 4. februārī, valstu vai valdību vadītāji apspriedīs divus svarīgākos tematus — Kopienas enerģētikas politiku, kā arī pētniecību un attīstību. Galvenie jautājumi, kas attiecas uz pirmo tematu, būs enerģijas efektivitāte, atjaunojamie enerģijas avoti un piegādes drošība (īpaši svarīgs jautājums Polijai), turpretim galvenie jautājumi, kas attiecas uz otro tematu, būs starptautiskā sadarbība zinātnē un ES zinātnes programmu pilnveidošana. Tomēr man ir iespaids, ka zem enerģijas un inovāciju lozungiem notiekošā augstākā līmeņa sanāksme pārvērtīsies par konferenci par pašreizējām aktualitātēm — gan Eiropas Savienībā (ekonomikas politika), gan šķietami tālāk projām (politiskā situācija Tunisijā, Ēģiptē un Baltkrievijā). Tas pierāda to, ka Eiropas Savienībai jārisina strauji augošas problēmas, un problēmas netiks atrisināta tikai ar biežākām ES augstākā līmeņa sanāksmēm, kā piedāvā ES priekšsēdētājs H. Van Rompuy kungs. Eiropas Savienībai drīz ir jāatrod atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, vai ir jāpalielina Eiropas finanšu stabilitātes mehānisma finansēšana, kā jākoordinē dalībvalstu ekonomikas politika, lai mehānisms nebūtu nepieciešams nākotnē, un, visbeidzot, kā mums būtu jāreaģē uz notikumiem ar spēcīgu starptautisku dimensiju, lai nodrošinātu ES balss sadzirdēšanu. Formulējot atbildi, galvenā nozīme būs ne tikai skaitļiem, kas ir enerģētikas rādītāji, kuri jāsasniedz līdz 2020. gadam, bet arī dalībvalstu patiesai politiskai gribai. Eiropa patērē vienu piektdaļu no pasaules enerģijas; cik daudz laika tiks veltīts enerģētikai sanāksmē Briselē piektdien?

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Eiropas Savienības enerģētikas politikas problēma tika aktualizēta debašu laikā, gatavojoties Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmei, kas notiks 2011. gada 4. februārī. Energoapgādes drošība ir prioritāra joma, un kopēja enerģētikas tirgus radīšanai jābūt kopējam Eiropas mērķim, uz ko mums jātiecas, izmantojot integrētus pasākumus. Alternatīvie enerģijas avoti, kam ir aizvien lielāka nozīme Eiropā, bija vēl viens svarīgs jautājums šajās debatēs. Mūsdienīgu tehnoloģiju attīstība un videi nekaitīgo darbavietu radīšana ir cieši saistīta ar enerģētikas politiku. Īpaša uzmanība jāvelta vajadzībai paplašināt Eiropas pētniecības jomu. Šie ir ideāli pasākumu piemēri, kas iederas stratēģijā „Eiropa 2020”, kur prioritāte ir inovācijām un zinātniskās pētniecības attīstībai, kā arī videi nekaitīgo darbavietu radīšanai. Arī šajā jomā Eiropai jāapvieno savi spēki.

15. Situācija Vidusjūras reģionā, it īpaši Tunisijā un Ēģiptē (debates)

  Priekšsēdētājs . − Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par situāciju Vidusjūras reģionā, it īpaši Tunisijā un Ēģiptē.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētāja kungs, mēs visi ļoti cieši sekojam nesenajiem notikumiem Tunisijā un vēl nesenāk — Ēģiptē.

Iedzīvotāji abās valstīs ir pauduši pamatotas sūdzības un prasības, un viņi sagaida pienācīgu atbildi ne vien no savām valstīm, bet arī to partneriem, tostarp Eiropas Savienības. Viņu vēstījums ir skaidrs — viņu politiskās sistēmas ir sasniegušas punktu, no kura vairs nebūs atpakaļceļa, un tagad ir jānāk pārmaiņām.

Es izmantoju šo iespēju, lai paustu apbrīnu par viņu godu un drosmi, un, ņemot vērā to, ko pašlaik rāda televīzijā — īpaši no Ēģiptes —, es aicinu nomierināties, savaldīties un veidot dialogu.

Iesākumā es runāšu par Tunisiju. Notikušās pārmaiņas ir ievērojamas, un tās ir veidojušas ceļu demokrātiskākai valsts attīstībai. Neskatoties uz daudzajām problēmām, mēs jau varam saskatīt pozitīvu attīstību Tunisijā, kur ir pielikti pūliņi, lai apmierinātu iedzīvotāju prasības. Pārejas perioda valdība ir veikusi dažus svarīgus pasākumus, jo īpaši — atbrīvojot politieslodzītos un atļaujot vārda brīvību, kā arī sodot bijušā prezidenta Ben Ali ģimenes locekļus par korupciju.

Turklāt ir izveidotas un sākušas darbu trīs neatkarīgas komisijas: Izmeklēšanas komisija par korupciju un valsts līdzekļu nelikumīgu izlietošanu, Izmeklēšanas komisija par pārkāpumiem pēdējo notikumu apspiešanas laikā un Augstākā līmeņa politisko reformu komisija.

Es arī esmu atzīmējusi pēdējo valdības pārveidi, reaģējot uz iedzīvotāju prasībām. Valdība ir guvusi galveno opozīcijas partiju un galvenās arodbiedrības — Tunisijas ģenerālās arodbiedrības — atbalstu. Lai Tunisija varētu organizēt demokrātiskas un pārredzamas vēlēšanas, kā arī īstenot būtiskas politiskas, ekonomiskas un sociālas izmaiņas, svarīgs ir miers un stabilitāte. Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt valsti un tās iedzīvotājus šajā grūtajā pārejas brīdī, un mēs reaģējām nekavējoties — nevis, lai uzspiestu savus viedokļus vai idejas, bet lai piedāvātu mūsu palīdzību un kopīgi strādātu.

Pagājušajā nedēļā es runāju ar jauno ārlietu ministru Ounaies kungu pēc viņa iecelšanas amatā, un mēs šodien tikāmies Briselē. Mums šeit bija nopietnas diskusijas — pirmās, kurās viņš bija piedalījies pēc stāšanās amatā, — par vislabāko veidu, kā Eiropas Savienībai atbalstīt pāreju un palīdzēt Tunisijas iedzīvotājiem. Viņš šodien apstiprināja prasību pēc ES atbalsta vēlēšanu sagatavošanas posmā un turpmāko vēlēšanu novērošanā. Mēs gatavojamies uz Tunisiju nosūtīt ekspertu misiju, lai izvērtētu vēlēšanu tiesību aktus un lai šajā jautājumā sniegtu juridiskas konsultācijas pārejas perioda iestādēm, un pagājušajā nedēļā Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izpilddirektors Hugues Mingarelli bija Tunisijā, apspriežot ar iedzīvotājiem viņu vajadzības.

Attiecībā uz citiem palīdzības veidiem mēs esam palielinājuši piešķirto līdzekļu daudzumu sadarbībai ar pilsonisko sabiedrību. Tas tiks apvienots ar mūsu palīdzības programmu pārorientēšanu, lai tiešāk palīdzētu iedzīvotājiem. Viena pati liberālā politika nevar radīt nepieciešamo ekonomisko un sociālo labklājību un labklājības sadali visiem Tunisijas iedzīvotājiem. Tādēļ mēs ar Tunisiju pārskatīsim savas prioritātes, lai ņemtu vērā jauno situāciju un mūsu palīdzību pielāgotu viņu sociālajām vajadzībām.

Šodien ministrs mani informēja par viņu bažām un plāniem, lai mēs kopā ar citiem starptautiskajiem partneriem varētu reaģēt.

Es piedāvāju konkrētu atbalstu, sākotnēji attiecībā uz atbalstu vēlētājiem, pārvaldību un pāreju uz demokrātiju, pilsoniskās sabiedrības un NVO atbalstu, tiesiskuma tiesu reformu atbalstu, ekonomikas pārvaldību un cīņu pret korupciju, ekonomikas un sociālo attīstību (tostarp atbalstu nabadzīgajām teritorijām Tunisijas centrālajā un dienvidu daļā).

Mēs arī esam gatavi kopā ar dalībvalstīm apsvērt ar mobilitāti saistītus pasākumus un lielāku piekļuvi tirgum. Par visiem šiem jautājumiem jau tiek veidoti darba līmeņa kontakti, un mēs turpināsim šo dialogu. Es plānoju doties uz Tunisiju aiznākamajā nedēļā.

Attiecībā uz Tunisijas iestāžu prasību iesaldēt Ben Ali kunga un ar viņu cieši saistītu cilvēku līdzekļus mēs jau esam spēruši pirmos soļus. Mēs paātrinājām procedūras, lai ļautu Ārlietu padomei pirmdien pieņemt lēmumu par ierobežojošiem pasākumiem, lai noteiktu līdzekļu iesaldēšanu personām, attiecībā uz kurām tiek veikta izmeklēšana par valsts līdzekļu piesavināšanos Tunisijā. Tunisijas iestādes mums ir iesniegušas to personu sarakstu, kurām jāpiemēro šie pasākumi.

Kā jau es norādīju, mūsu izpilddirektors Hugues Mingarelli pagājušajā nedēļā bija devies uz šo reģionu. Viņš piedalījās diskusijās ar provizorisko valdību un visu trīs jaunizveidoto komisiju priekšsēdētājiem un tikās ar pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem.

Es vēlos arī paust atzinību par Eiropas Parlamenta iniciatīvu uz Tunisiju nosūtīt delegāciju. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai kritiskā pārejas brīdī uz demokrātiju Tunisijas iedzīvotāji redzētu spēcīgu ES atbalstu, īpaši Eiropas Parlamenta atbalstu. Mums ir jāstiprina visi iespējamie iedzīvotāju savstarpējie kontakti un jāvēršas pie pilsoniskās sabiedrības, un tas ietver atbalstu NVO, profesionālām apvienībām un studentu apmaiņas programmām.

Tagad mums ir iespēja nostiprināt Tunisijas un Eiropas Savienības partnerattiecības, pamatojoties uz demokrātijas un ekonomisko un sociālo reformu apstiprināšanu. Es ceru, ka varam radīt savstarpēju cieņu un uzticību starp mūsu attiecīgajām tautām, lai Tunisijai nodrošinātu stabilitāti un demokrātisku un plaukstošu nākotni. Šajā saistībā es gaidu drīzumā paredzētās brīvās un demokrātiskās vēlēšanas un jaunās valdības izveidi. Es ar Tunisijas ārlietu ministru vienojos drīzumā atsākt sarunas par priviliģētu statusu, lai tās pabeigtu, tiklīdz sāks darbu jauna, demokrātiski vēlēta valdība.

Visbeidzot, ārlietu ministrs aprakstīja pašreizējo gaisotni kā samierināšanas gaisotni. Es ceru, ka mēs varēsim strādāt ar Tunisiju, lai šo gaisotni attīstītu par jaunu brīvāku demokrātiju.

Tagad es pievērsīšos situācijai Ēģiptē. Tikai nedaudz vairāk nekā pirms nedēļas mēs bijām aculiecinieki ārkārtējas kustības sākumam Ēģiptē. Pret valdību vērstie protesti — ko nepārprotami iedvesmojuši notikumi Tunisijā un citās valstīs un kas galvenokārt bija organizēti, izmantojot sociālos plašsaziņas līdzekļus un nododot informāciju mutiski — manuprāt, pārsteidza visu pasauli.

Šīs tautas sacelšanās lielākais spēks ir tas, ka tā notiek visā Ēģiptē. Simtiem tūkstoši iedzīvotāju, jauni un veci, vīrieši un sievietes, iziet ielās, pieprasot savas likumīgās politiskās un sociāli ekonomiskās tiesības. Šie protesti ir izplatījušies no Kairas uz Aleksandriju un Suecu, un tālāk visā Ēģiptē, pūļi ir kļuvuši arvien lielāki un daudzveidīgāki, un protestētājus apvieno viņu prasības pēc režīma maiņas un cilvēka pamattiesību ievērošanas.

Sākotnēji relatīvi miermīlīgie protesti ir kļuvuši arvien vardarbīgāki, policijai šaujot ar asaru gāzi un gumijas lodēm un izmantojot ūdens lielgabalus. Mūs māc bažas, ka, iespējams, ir izmantota arī kaujas munīcija. Tāpat kā visi klātesošie godājamie deputāti, es paužu nožēlu par ievērojamo skaitu dzīvību zaudējušo demonstrāciju laikā, un manas domas ir pie tiem, kuri ir zaudējuši savus mīļos. Lielas bažas rada arī daudzi ievainotie un arestētie, un visām pusēm ir jāizrāda savaldība un jāpārtrauc vardarbība.

Mēs esam sagatavojušies pirmdienas Ārlietu padomei ar mūsu secinājumiem, kuros Ēģiptes iestādes aicinātas nekavējoties atbrīvot visus aizturētos miermīlīgos demonstrantus. Vārda brīvība un pulcēšanās brīvība ir ikviena pamattiesības, un valsts pienākums ir tās aizsargāt. Plašsaziņas līdzekļiem, tostarp internetam, noteiktie ierobežojumi ir nepieņemami, un es pieprasu, lai Ēģiptes iestādes nekavējoties atjaunotu visus komunikāciju tīklus.

Demonstrācijās visā valstī Ēģiptes iedzīvotāji pauž vēlmi pēc pārmaiņām. Katrā mītiņā visā valstī pulcējas simtiem tūkstoši iedzīvotāju. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai šīs balsis tagad tiktu uzklausītas un lai šī situācija tiktu risināta, veicot steidzamus, konkrētus un apņēmīgus pasākumus. Ir pienācis laiks mierīgai pārejai un miermīlīgai un tālejošai pārveidei.

Iestādēm ir jāmēģina ar nopietnu attieksmi veidot atklāts dialogs ar politiskajiem spēkiem. Ir svarīgi, lai šajā dialogā pilsoniskajai sabiedrībai būtu svarīga nozīme. Ēģiptes iestādēm ir ātri jāvirzās uz priekšu, izveidojot plašu valdību, kas novestu pie reāla būtisku demokrātisku reformu procesa un veidotu ceļu brīvām un godīgām vēlēšanām.

Mēs piedāvāsim pilnīgu atbalstu Ēģiptei, kas mēģinās šo pārveidi padarīt demokrātiskāku un plurālistiskāku. Mēs visi kopīgi esam ieinteresēti Vidusjūras un Tuvo Austrumu reģiona mierā un labklājībā.

Tagad mums ir jāpielāgo un jāpastiprina mūsu rīcībā esošie līdzekļi, lai atbalstītu nepieciešamās politiskās, ekonomiskās un sociālās reformas. Mūsu sadarbības pamatelementi jau ir demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskums, un mums atkal ir jāvērš uz to uzmanība un jāpastiprina mūsu darbs.

Man politika ir pārmaiņas: palīdzība cilvēkiem veidot pašiem savu dzīvi. Visās arābu valstīs mēs esam pieredzējuši daudz pozitīvu pārmaiņu, kuru pamatā ir iedzīvotāju prasības.

Kā Eiropas Savienībai mūsu piedāvājums šim reģionam un iedzīvotājiem ir solidaritāte un atbalsts, lai ieviestu reformas. Mēs esam demokrātiju savienība — mūsu aicinājums ir demokrātija, tādēļ mēs atbalstīsim šo pārmaiņu procesu radoši un apņēmīgi.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Lai kāds būtu Ēģiptes situācijas rezultāts vai iznākums, es uzskatu, ka varam droši sacīt, ka tur būs situācija „pirms” un „pēc”, ņemot vērā notikumus, kas norisinās Tunisijā.

Manuprāt, mums nevajadzētu meklēt vainīgos šajā Parlamentā, jo šī krīze Eiropas Savienībai ir bijusi pārsteigums, tomēr es uzskatu, ka mums vajadzētu par šo tematu izdarīt dažus secinājumus.

Pirmkārt, Eiropas Savienībai ir jābūt redzamākai, tai ir jāpauž vienota nostāja un jāizvairās no kakofonijas; tieši tādēļ mēs esam izveidojuši Eiropas Ārējās darbības dienestu un Augstā pārstāvja amatu.

Otrkārt, mums ir jāmācās no bezrūpīgās politikas attiecībā uz brīvības ienaidniekiem: no Baltkrievijas līdz Kubai un ar Vidusjūras reģiona valstīm pa vidu. Mums ir sev jāpajautā, vai tur patiešām ir lielāka stabilitāte, labklājība un demokrātija, kā bija paredzēts Barselonas procesā.

Treškārt, priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka mums ir jānošķir tas, kas Eiropas Savienībai ir jādara vidējā termiņā, un tas, kas tai ir jādara īstermiņā. Īstermiņā — manuprāt, baronese Ashton ir sagatavojusi ceļvedi — Eiropas Savienībai šiem pārejas procesiem ir jāsniedz mērķtiecīgs atbalsts, lai nepieviltu šo draudzīgo valstu cerības uz brīvību. Mūsu pienākums, priekšsēdētāja kungs, ir arī tās brīdināt par riskiem, ko šie procesi ietver, lai tos nesabojātu brīvu sabiedrību ienaidnieki.

Vidējā termiņā, priekšsēdētāja kungs, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība pamatīgi apdomātu stratēģisku pieeju, lai reformētu mūsu kaimiņattiecību politiku, ko mēs vakar arī pieprasījām Füle kungam Ārlietu komitejā.

Tas viss ir jādara, priekšsēdētāja kungs, vienlaikus paturot prātā, ka bieži ir grūtāk saglabāt brīvības līdzsvaru, nekā nokratīt tirānijas jūgu.

  Adrian Severin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pašreizējiem notikumiem Tunisijā, Ēģiptē un citās šā reģiona valstīs mums jāatgādina, ka stabilitāte bez brīvības ir, ja ne tīra ilūzija, tad vismaz neilgtspējīga realitāte.

Mums arī jāatceras, ka revolūcija vai sociāla sacelšanās ir pārmaiņu garantija, taču tā nav labāku pārmaiņu garantija. Es ceru, ka mēs spēsim palīdzēt šajā procesā, lai to padarītu par tādu procesu, kas rada pārmaiņas uz labāku, nevis sliktāku situāciju.

Ir rūpīgi jāanalizē stāvoklis gan Tunisijā, gan Ēģiptē (un ne tikai tur), jo mums jāsaprot, vai mūsu agrākā rīcība bija pareiza, lai novērstu šīs krīzes. Kādi pasākumi mums turpmāk jāveic, lai prognozētu vai novērstu līdzīgas krīzes? Un, visbeidzot, — ko mēs varētu darīt, lai nodrošinātu, ka pašreizējā krīze rada virzību uz attiecīgo cilvēku brīvību un stabilitāti reģionā, vienlaikus novēršot jebkādas pārmaiņas uz lielāku vai cita veida nestabilitāti un cita veida totalitārismu vai apspiešanu.

Šajā saistībā mums ir jāpieņem preventīva un aktīva attieksme, un tam ir nepieciešama stratēģija. Protams, mūsu vēstījumi bija pareizi attiecībā uz atslēgvārda „reforma” līdzsvarošanu ar atslēgvārdiem „kārtība” vai „stabilitāte”. Taču lielākās grūtības ir tieši detaļās, un, patiesi, daudzi no mums uzskata, ka mēs vēl neesam pievērsušies detaļām un ka mēs neesam izrādījuši pietiekamu redzējumu vai pietiekamu spēku, lai risinātu šīs problēmas. Vēl viens svarīgs faktors ir mūsu spēja runāt ar visiem likumīgajiem dalībniekiem, tostarp islāma spēkiem, tādā veidā, lai spētu tos visus integrēt pozitīvā procesā.

Mēs ceram, ka Komisija un Padome varēs turpmāk izveidot šādu stratēģiju, un mēs būtu priecīgi, ja tās varētu mums par to pastāstīt ko vairāk.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka notikumi, kas pašlaik risinās Tunisijā un īpaši dažu pēdējo stundu laikā Ēģiptē, ir gan vēsturiski, gan ļoti traģiski.

Mēs tagad dzirdam, ka dažu pēdējo stundu laikā ir ievainoti simtiem cilvēku. Es uz to norādu galvenokārt tāpēc, ka es saskatu līdzību starp to, kas pašlaik notiek Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā, un to, kas notika Eiropā 1989. gadā. Tieši tādēļ esmu pārsteigts, izbrīnīts un vīlies par to, ka Eiropa pašlaik pieļauj tieši tādas pašas kļūdas, kādas tā izdarīja 1989. gadā, un es gribu uz to skaidri norādīt.

Ir neticami, priekšsēdētāja kungs, ka mums, tā dēvētajam demokrātiskajam kontinentam, joprojām nav izdevies piedāvāt neierobežotu atbalstu tautas masām ielās — masām, kuras nelūdz neko citu kā mūsu atbalstu.

(Aplausi)

Dāmas un kungi, es vēl neesmu dzirdējis, ka baronese Ashton piedāvātu mūsu atbalstu, ne vakar, ne šodien.

Kāpēc, baronese Ashton, Eiropa ir reaģējusi tik nepārliecinoši? Patiesībā mēs vispār neesam reaģējuši. Jūs reaģējāt, un pēc tam Vācija, Francija un Apvienotā Karaliste arī nāca klajā ar paziņojumu, neapspriežoties savā starpā, itin kā Eiropa nepastāvētu. Man jāatzīst, ka vienīgā apmierinošā runa no Eiropas bija ārpus ES, proti, tas bija Turcijas premjerministrs Erdogan kungs, kurš teica Mubarak kungam, ka viņam vajadzētu ieklausīties savas tautas prasībās un ka tāpēc viņam vajadzētu atkāpties no amata. Tā bija vienīgā apmierinošā atbilde, kas bija sadzirdama Eiropas līmenī.

(Aplausi)

Es uzskatu, ka jūsu šodienas runa ir ļoti svarīga cilvēkiem ielās, kuri varbūt pat cīnās par savām dzīvībām. Es uzskatu, ka Eiropa pēdējās dienās ir pieļāvusi divas kļūdas.

Pirmkārt, mēs nesaprotam, cik vēsturisks ir šis mirklis, un, otrkārt, — kas daudz svarīgāk — mēs esam nepareizi novērtējuši situāciju. Mēs baidāmies — un tādēļ ir šīs nepareizi novērtētais paziņojums —, ka islāma režīms pēc vēlēšanām atkal nāks pie varas. Ļaujiet jums pateikt, ka man nav bail. Es uzticos Tunisijas un Ēģiptes iedzīvotājiem.

(Aplausi)

Tieši viņi vēlas demokrātiju, un tas, ka kopti un musulmaņi pašlaik plecu pie pleca dodas demonstrācijās, ir pietiekams pierādījums tam, ko viņi vēlas, proti, patiesi atklātu demokrātiju.

Es jums minēšu vēl vienu piemēru, lai parādītu, kāpēc mums nevajadzētu baidīties pieprasīt atklātu demokrātiju šajās valstīs. Jūs visi zināt par Mohammed Bouazizi, cilvēku, kurš ar savu pašuzupurēšanos faktiski aizsāka revolūciju Tunisijā. Baronese Ashton, uz Bouazizi kunga zārka nebija islāma zaļā karoga. Uz tā bija Tunisijas sarkanais karogs, un tātad šīs revolūcijas, ko pašlaik vērojam, nav islāmistu revolūcijas. Gluži pretēji, tās ir revolūcijas par brīvību.

(Aplausi)

Tāpēc tagad, kad tūkstošiem cilvēku gandrīz nedēļu ir sapulcējušies Kairā un kad notiek demonstrācijas Jordānijā, Jemenā, Sīrijā un Alžīrijā, es aicinu jūs, baronese Ashton, mainīt Eiropas Savienības nostāju. Es vēlētos, lai jūs runātu mūsu vārdā un skaidri sacītu šodien šajā Parlamentā, ka Eiropas Savienība par 100 % atbalsta cilvēkus Ēģiptē un viņu prasības. Mēs vēlamies, lai prezidents Mubarak beidzot ieklausītos savā tautā un, atkāpjoties no amata, atbrīvotu savu valsti, lai tā var šodien baudīt demokrātiju un brīvību. Šādu vēstījumu es vēlētos dzirdēt jūsu gaidāmajā reakcijā.

(Aplausi)

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Jūs aicināt būt mierīgiem. Tomēr sauksim lietas īstajos vārdos! Tieši Mubarak kunga karaspēks šodien Ēģiptē mītiņa laukumā ir radījis teroru, nevis demonstranti! Tāpēc neprasīsim visiem būt mierīgiem. Prasiet, lai Mubarak kungs beidz uzbrukt demonstrantiem, jo viņš to dara, lai pēc tam varētu sacīt: „Es atjaunošu kārtību šajā haosā”. Tas ir slazds, ko viņš mums izliek, un viss, ko mēs spējam izdarīt, ir teikt abām pusēm: „Nomierinieties!” Nē, neapšaubāmi nē. Mums jāsaka Mubarak kungam, lai viņš nomierinās, un vislabākais veids, kā visu nomierināt, ir viņam doties projām, atkāpties. Tad Kairā būs miers.

Vai redzējāt, ka cilvēki, kuri atnāca ar nažiem, bija Mubarak kunga policisti? Tie bija nabadzīgi cilvēki, kurus šorīt no Ēģiptes dziļumiem atveda autobuss, kuri radīja nepatikšanas. Tas ir jāpasaka, baronese Ashton, un mēs uz to nedrīkstam pievērt acis. Ir kas tāds, kas mani jūsos pārsteidz: šodien jūs saprotat visu, kas noticis, to, kas notika Tunisijā pirms trīs nedēļām. Tomēr, kad pirms trīs nedēļām mēs Eiropas Parlamentā aicinājām jūs apturēt sarunas par Tunisijas statusa paaugstināšanu diktatūras dēļ, jūs sacījāt, ka tas nav iespējams. Tad šodien tas ir iespējams. Jūs esat pēdējās minūtes pretestības cīnītāja. Tas visu padara ļoti skaidru. Tāpēc es jums uzdošu vienu jautājumu, baronese Ashton — pasakiet, kur Tunisijas gadījumā Eiropa ir ieguldījusi savu naudu. Pasakiet, kuri uzņēmumi ir saņēmuši Eiropas naudu; pasakiet, kuri Ben Ali kunga un viņa sievas uzņēmumi tika atbalstīti ar Eiropas naudu. Varat mums to pateikt. Šim Parlamentam ir tiesības zināt.

Otrkārt, baronese Ashton, tā kā jūs sakāt, ka tagad atbalstīsiet Tunisijas iedzīvotājus, es vēlētos lūgt jums nodrošināt kādu lietu — lai pārejas laika demokrātiskajā procesā būtu līdzvērtīgas iespējas. Ja būs jaunas vēlēšanas — kā jums zināms, Tunisijas Konstitucionālajai demokrātiskajai apvienībai (RCD) ir nauda, bet opozīcijas partijām, kuras ir aizliegtas gadiem ilgi, tās nav —, tad Eiropas Savienībai ir jāveic savs uzdevums, atbalstot demokrātisku godīgumu un vienlīdzību. Ēģiptes gadījumā, baronese Ashton, šodien viens ir skaidrs — ja mums neizdosies atbalstīt ēģiptiešus atbrīvošanās procesā, tad Tuvo Austrumu iedzīvotāji, arābu tautas atkal pagriezīs mums muguru — laikā, kad mūsu rīcībā ir ārkārtēja situācija, situācija, kuru nepieminējāt arī jūs, Verhofstadt kungs: Gazā notika demonstrācija, lai atbalstītu Ēģiptes iedzīvotājus, un Hamas aizliedza šo demonstrāciju. Tas ir pierādījums tam, ka brīvības vējš tagad pūš pret Tuvo Austrumu un arābu valstu teokrātijām, un mūsu uzdevums ir viņiem palīdzēt. Mēs gadiem ilgi esam žēlojušies, kad vienīgā izvēle bija starp diktatūru un teokrātiju. Tātad, Inshallah! Pastāv trešā iespēja, kas ir brīvība un cīņa par brīvību pret diktatūrām un teokrātijām, un mūsu kā eiropiešu uzdevums ir atbalstīt tos, kuri vada šo cīņu.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts))

  Niki Tzavela (EFD). - Priekšsēdētāja kungs, izrādot visu cieņu Verhofstadt kungam un Cohn-Bendit kungam, es vēlētos pateikt Augstajai pārstāvei, ka man ir ļoti nopietni iebildumi pret abu kungu sacīto. Visa šī situācija man atgādina Irānu. Lūdzu, rīkojieties piesardzīgi attiecībās ar Ziemeļāfriku. Tā pasaules daļa nav Eiropa.

Jautājums ir šāds — vai nevarat atcerēties, kas notika Irānā? Vai nesaskatāt līdzības? Vai nepiekrītat, ka mums šajā gadījumā ir jānodrošina mierīga pāreja?

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Daniel Cohn-Bendit (Verts/ALE). – (FR) Tzavela kundze, es neuzdrošinātos jums nolasīt lekciju vēsturē, tomēr es vēlētos norādīt, ka Irānā tie bija rietumi, ASV, kas atbalstīja Irānas šahu, un ka līdz pat pēdējam brīdim, pat Bakhtiar valdības laikā, mēs bijām nepareizajā pusē, un mēs devām visus ieročus, lai Irānas teokrātija uzvarētu.

Tieši uz to es vēlējos jums norādīt — ja mēs neatbalstīsim tos, kuri cīnās par brīvību, tad viņi nonāks strupceļā, un pretējā puse uzvarēs. Tieši šādu mācību mēs guvām Irānā, Tzavela kundze. Mācību Irānā rezumēja Gorbačeva kungs: „Vēsture sodīs tos, kuri ierodas par vēlu.”

Es aicinu, lai šoreiz Eiropa šajā reģionā neierastos par vēlu.

(Aplausi)

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Francija, protams, parūpējās par Ayatollah Khomeini un nodrošināja viņa lidojumu atpakaļ uz Teherānu.

Taču, runājot par citu jautājumu, Ēģipte ir republika kopš 1956. gada, bet Mubarak ir tikai trešais valsts prezidents. Tunisijā Ben Ali bija tikai otrais līderis kopš neatkarības iegūšanas pirms 53 gadiem. Kad politiskā vide pieļauj tik maz cerību uz pārmaiņām, neizbēgami sāk mutuļot vilšanās, kā mēs tagad redzam attiecībā uz pārmaiņu vētru, kas brāžas pāri šim reģionam.

Mana grupa, ECR grupa, aicina Ēģiptē panākt patiesi demokrātisku un miermīlīgu pāreju. Šodien mēs esam liecinieki satraucošai vardarbības tendencei. Ir grūti iedomāties, kā citādi Mubarak var ticamā veidā piedalīties pārejā, kas nebūtu viņa atkāpšanās.

Arī Tunisijā joprojām valda satraukums, un jo ilgāks tas būs, jo lielākas ir briesmas, ka politisko iniciatīvu pārņems islāmisti. Iespējams, Tunisija ir bijusi autoritāra un korumpēta, taču tā bija dziļi sekulāra un atbalstīja rietumus. Mums tas jāatceras.

Patiesi, tādas pašas briesmas draud arī Ēģiptē, kur islāmistu Musulmaņu brālība mēģina aizpildīt politisko vakuumu, kamēr mēs te runājam. Ēģiptes politiķu radikalizācija šai valstij un kaimiņos esošajai Izraēlai būtu katastrofa. Taču tas arī varētu smagi ietekmēt Suecas kanāla darbību.

ES diplomātiskajiem centieniem Tunisijā un Ēģiptē ir jābūt pievērstiem vienīgi tam, lai nodrošinātu stabilitāti un kārtību un pretotos pret tiem, kuri vēlas izplatīt vardarbību un bailes, kā tas redzams šodien. Lai izveidotu liberālu demokrātiju šajās valstīs bez šādām tradīcijām, ES, ASV un mūsu politiskajiem ideju ģeneratoriem Eiropā tagad ir jāpiešķir ievērojami resursi mēreniem demokrātiskiem politiķiem un jaunām partijām, kurām jābūt ar apņemšanos ievērot demokrātijas plurālismu un brīvas un godīgas vēlēšanas un atšķirībā no Musulmaņu brālības jābūt gataviem atkāpties no varas, kad ir ciesta sakāve pie vēlēšanu urnām. Tas ir milzīgs uzdevums, un, protams, mēs tagad varbūt piedzīvojam vēsturisku „Berlīnes mūra krišanas mirkli” musulmaņu pasaulē.

Jau pastāv labi demokrātiski paraugi valstīs, kur vairākums iedzīvotāju ir musulmaņi, piemēram, Indonēzijā, Turcijā un Bangladešā, ko atdarināt Ēģiptē un Tunisijā. Cerams turpmāk musulmaņu pasaulē izvēle nebūs starp sekulāru tirāniju un islāmistu teokrātijām, bet gan tā vietā pastāvīgu demokrātiju.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts))

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vienkārši vēlētos vērsties pie Tannock kunga, lai nosodītu viņa attieksmi pret visiem tiem, kuri šodien piedalās demonstrācijās, kā arī papildinātu Verhofstadt kunga un Cohn-Bendit kunga teikto.

Šī ir tautas sacelšanās, jo iedzīvotāji ir pakļauti nožēlojamai nabadzībai. Tādējādi vadītāji, kurus esam atbalstījuši, kaut lai nodrošinātu zināmu stabilitāti un lai novērstu islāmisma briesmas, valda ar teroru un tur iedzīvotājus nabadzībā. Tāpēc es vēlētos pajautāt jums, vai piekrītat, ka iedzīvotājiem ir tiesības sacelties, kad viņi tiek turēti nabadzībā.

(Aplausi)

  Charles Tannock (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, es savā runā ļoti skaidri pateicu, ka nevēlos, lai valstīs mūsu kaimiņos valdītu sekulārs tirāns vai islāmistu teokrāts. Man, protams, patiktu liberāldemokrāts, kurš ir gatavs atbalstīt brīvas un godīgas vēlēšanas. Es uzskatu, ka ekonomikas situācija un augstais bezdarba līmenis Tunisijā un Ēģiptē ir nopietna problēma un mums ir jādara viss iespējamais, lai to risinātu. Bet tas šajā gadījumā nav galvenais. Būtībā pašreizējais uzdevums ir šajās valstīs nodrošināt kārtīgu un mierīgu pāreju, nevis tiesiskuma un kārtības sabrukumu. Mēs vēlamies kaimiņos redzēt stabilitāti, mieru un, protams, demokrātiju.

  Priekšsēdētājs. − Atļaujiet tikai piezīmēt, Tannock kungs, ka jūsu labvēlīgā atsauce uz liberāldemokrātiem zāles vidusdaļā radīja lielu prieku. Iespējams, jums vēlāk tas būs mazliet jāizskaidro.

(Smiekli)

  Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es īpaši nevēlos atgriezties pagātnē, taču es dzirdu dažas pārsteidzošas runas. Es uzskatu, ka pēdējā laikā, nu jau mēnešiem ilgi, mēs kopā ar dažiem deputātiem no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas faktiski esam vienīgie, kuri aicina debatēt par situāciju Tunisijā. Kā pareizi sacīja Cohn-Bendit kungs, šeit patiešām ir daudz pēdējās minūtes pretestības cīnītāju. Mēs varam daudz runāt par pagātni, taču mēs uz to norādījām savā rezolūcijā, un mēs uzskatām, ka mums vajadzētu, pirmkārt un galvenokārt, pievērst uzmanību nākotnei.

Pirmām kārtām mums ir jāizvairās no jebkāda veida iejaukšanās šo valstu iekšlietās. Mūsu kā eiropiešu ziņā nav norādīt, kādam jābūt šo valstu valdību sastāvam. Tunisijas tauta rīkojās viena pati, lai atbrīvotos no diktatoriskā režīma. Mums jāļauj, lai tā pauž savu gribu, un tā jāatbalsta ceļā uz demokrātiju. Ikviens, kurš seko situācijai Tunisijā, zinās, ka pagātne vēl ir spēkā un ka tur ir cilvēki, kuri slepus ietekmē notikumus un plāno sazvērestības.

Šodien Ēģiptē notiekošā vardarbība arī parāda, ka situācija ir sarežģīta. Tātad, jā, noteikti nosodīt jebkādu vardarbību un nevis tikai aicināt to ierobežot, kā to darījāt Tunisijas gadījumā. Policijas vardarbība vienmēr ir nepieņemama: tā ir tikpat nepieņemama šodien, kā pagātnē; tas ir nepieņemami Tunisijā un Ēģiptē tāpat kā visur citur. Pajautāsim Tunisijas iestādēm un Tunisijas iedzīvotājiem, ko viņi sagaida, neko viņiem neuzspiežot.

Jūs pārskatījāt savas diskusijas ar ārlietu ministru, taču jūs piebildāt — un, šķiet, neviens jums to nebija jautājis —, ka vēlaties palielināt tirgus piekļuvi Tunisijā. Manuprāt, tas ir diezgan nepiemēroti, jo šajā jomā no Eiropas Savienības palīdzība nav trūkusi.

Šķiet, ka visiem šodien atvērušās acis attiecībā uz Ben Ali kunga režīmu. Jā, ekonomikas liberalizācija Tunisijā ir devusi labumu Ben Ali un Trabelsi ģimenēm, pateicoties Eiropas Savienības palīdzībai. Jā, Eiropas Savienībai jābūt stingrai attiecībā uz visiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Eiropas Savienība šajās valstīs lielā mērā ir zaudējusi ticamību. Jā, visbeidzot, mums ir jāatbalsta demokrāti un jānosoda jebkāda diktatūra.

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Magribā mainās vecā kārtība, un šī krīze rada daudz problēmu, kuras nebūs viegli atrisināt.

Pastāv riski, kā arī cerības. Iespējams, ka sekulāros autoritāros režīmus varētu aizstāt agresīvas, destabilizējošas islāma fundamentālistu teokrātijas. Mums jāatceras, kas notika Irānā — ir grūti demokrātisku attīstību apvienot ar revolūciju. No Irānas noteikti var gūt mācību.

Vēl vienas briesmas ir tās, ka, visticamāk, ekonomikas krīze šajā reģionā pasliktināsies, radot vēl lielāku jauniešu bezdarbu un lielu migrantu pieplūdumu, ar kuru Eiropa vairs nevar tikt galā.

Šie notikumi ir zīme, ka mūsu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu politika ir neatbilstoša, un tie rāda, ka līdz šim īstenotā sadarbības politika nespēj radīt nosacījumus attīstībai un demokrātijai. Notikušo nav radījusi vienīgi ekonomikas krīze, kaut gan tā ir bijusi ļoti smaga, bet gan sociālās stabilitātes trūkums, citiem vārdiem sakot, tādu līdzekļu trūkums, kas pārstāvētu iedzīvotāju intereses, piemēram, arodbiedrības, brīva prese, politiskais plurālisms, brīvprātīgo sektors, tiesiskums un vienādas iespējas visiem.

Šā reģiona valstu atbalstam to virzībā jābūt Eiropas politikas pamatā līdzās ekonomikas un tirdzniecības palīdzībai. Šis ir veids, kā radīt patiesu stabilitāti — nevis stabilitāti, ko nodrošina autoritāri režīmi, bet gan stabilitāti, kas balstīta sociālajā vienprātībā, līdzdalībā un demokrātiskās iestādēs.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs, gatavojoties ad hoc delegācijai, kas rīt dodas uz Tunisiju un kurā man ir prieks piedalīties, es pašlaik galvenokārt domāju par Tunisijas iedzīvotāju labklājību un to, ka mums visiem jāatceras, cik svarīgi tas ir un kāpēc mēs cienām viņu kultūras vērtības un viņu identitāti, palīdzot viņiem veidot jaunu nākotni, pamatojoties uz tiesiskumu un demokrātijas ideāliem.

Iedzīvotāji gaida pārmaiņas, un viņi gaida palīdzību bez saistībām. Es ļoti priecājos, ka Cohn-Bendit kungs ir turpinājis pievērsties jautājumam, kuru es šorīt izvirzīju delegācijas komitejā par to, kas tieši ir noticis ar ES naudu visu šo gadu laikā. EĀDD pārstāvis norādīja, ka tā ir iztērēta reformām. Kādām reformām? Ja būtu bijušas pienācīgas reformas, iedzīvotāji nebūtu šādi sacēlušies. Vai mēs varam saņemt patiesas atbildes? Mums ir jāizdara spiediens uz pagaidu valdību, lai izmeklētu, kur šī nauda ir nonākusi, un nodrošinātu, lai ES nauda turpmāk tiktu tērēta pareizi.

  Ioannis Kasoulides (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, arābu valstis ir mūsu partneri Vidusjūras reģiona valstu savienībā. Visās mūsu attiecībās ar tām mēs vienmēr esam veicinājuši plurālistiskas demokrātijas, plašsaziņas līdzekļu brīvības, vārda un pulcēšanās brīvības, cilvēktiesību ievērošanas, neatkarīgas tiesu varas un labas pārvaldības principus. Taču mēs vienmēr esam uzsvēruši, ka šie principi ir jāīsteno no iekšpuses, nevis jāuzspiež no ārpuses.

Tunisijas iedzīvotājiem izdevās no iekšienes nepakļauties represijām, policejiskai valstij un spīdzināšanai un iegūt brīvību un demokrātiju. Tunisijas iestādēm ir jāievēro iedzīvotāju griba un nekavējoties jāuzsāk demokratizācijas process, Ben Ali pietuvinātajām personām liekot uzņemties atbildību korupcijas vai apspiešanas gadījumos.

Līdzīgu iemeslu dēļ Ēģiptes iedzīvotāji nav padevušies slepkavībām, arestiem, asaru gāzei un lodēm un ir pieprasījuši maizi un brīvību, cieņu un emancipāciju.

Esiet piesardzīgi — demokrātija nenozīmē vēlēšanas. Tā nozīmē daudz, daudz ko vairāk. Mēs viennozīmīgi atbalstām Ēģiptes iedzīvotājus un aicinām viņu pašreizējos vadītāju ieklausīties savas tautas gudrībā un nekļūt par šķērsli, atbildot uz viņu cerībām.

Mūsu Eiropas amatpersonām, Padomei un priekšsēdētāja vietniecei/ Augstajai pārstāvei, es gribu teikt, lūk, ko: „Ir apbēdinoši klausīties, kā prezidents Obama vai Hilarija Klintone runā droši un īstajā laikā, kamēr jūs kā vienmēr spēlējat otro vijoli un esat tik tikko dzirdami.”

  Véronique De Keyser (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, patiešām ir laiki, kad ir jāzina, kurā pusē būt. Man tas Eiropas Savienībā ir teikts daudzas reizes. Šodien ir ļoti skaidrs, kuru pusi izvēlēties — kā sacīja mani kolēģi, tā ir brīvības puse, tā ir tautas balss.

Kamēr es te runāju, muzejs Kairā ir liesmās, ielās sākas kaujas, un es uzskatu, ka vismaz Ēģiptes gadījumā mēs neesam bijuši pietiekami skaidri. Prezidentam Mubarak ir jāaiziet — tas ir skaidri jāpasaka. Prezidents Mubarak, kāds viņš ir pašlaik — un es cienu viņa ilgo cīņu —, nav spējīgs vadīt politisko pāreju; ir neprāts to no viņa prasīt un ļaut Mubarak klanam šodien Kairas ielās noslēgt rēķinus ar ElBaradei klanu. Mums ir jāuzņemas savi pienākumi šajā jautājumā.

Es arī vēlētos jums pateikt, ka dažas pēdējās dienas un naktis es nepārtraukti domāju par mūsu pieļauto kļūdu. Mēs pieļāvām iespaidīgu kļūdu — mēs stabilitātes vārdā atbalstījām korumpētus režīmus, nedomājot par sociālo taisnīgumu vai tautu brīvības centieniem.

(Aplausi)

Tā ir kļūda, kas mums jālabo, un tagad ir pienācis laiks to darīt.

Baidos, ka otra kļūda, dāmas un kungi, ir tā, ka mēs nesapratām politisko islāmu. Es neteicu: „Mēs nepieņēmām politisko islāmu!” Pastāv atšķirība starp teroristiem, fundamentālistiem un dažiem musulmaņu brāļiem. Mums ir jāsaskata atšķirība, lai uzsāktu dialogu, jānošķir tie, kurus mēs nevēlamies, taču šodien mēs esam izveidojuši ceļu šiem fundamentālistiem. Mēs esam radījuši ceļu atsevišķiem teroristiem!

Ir pienācis laiks pārskatīt šīs nostājas, un, visbeidzot, mums ir jāturas pie šo valstu — Tunisijas, Ēģiptes utt. — pagātnes sasniegumiem. Es šeit runāju par šo valstu sekulārajām struktūrām un par sieviešu tiesībām, kuru šajās valstīs bija daudz — sekulārās struktūrās un konstitūcijās —, kas nav saistītas ar šariata likumu. Demokrātiju var izveidot ar ārkārtīgi atšķirīgām pusēm. Neizliesim reizē ar ūdeni no vanniņas arī bērnu. Turēsimies pie šīs idejas par sekulāru valsti, par atšķirīgu reliģiju un ticību ievērošanu un politisko daudzveidību.

(Aplausi)

  Edward McMillan-Scott (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka šodien ārkārtīgi steidzams ir jautājums par situāciju Ēģiptē. Es tur biju nelielas novērotāju misijas priekšsēdētājs 2005. gada vēlēšanās. Mums tika lūgts doties uz pirmo kārtu un pēc tam uz otro kārtu, taču pirmā kārta bija tik haotiska un neiespējami slikti organizēta, tik korumpēta, ka mēs izlēmām neatgriezties uz otro kārtu.

Ēģipte ir valsts, kurā aptuveni 30 gadus diktators Mubarak personā ir pārņēmis absolūtu varu ar īpaši brutālu, despotisku un patvaļīgu valdīšanu, un, lai gan mēs visi atzīstam ārkārtējās norises Ēģiptes ielās, mēs arī atpazīstam Mubarak reakcijā personu, kurai šķiet, ka tai ir atbalsts ne vien Ēģiptē, bet arī citur.

Tagad mēs arī atzīstam, ka Eiropas Savienībai nav Sestās flotes. Mēs esam tikai spējīgi izmantot morālu spēku, tāpēc tad, kad baronese Ashton ļoti klusi runāja šo debašu sākumā, viņai diemžēl nebija arī pātagas. Tādēļ mums ir jārunā mierīgi, jā, taču arī vienbalsīgi, un es uzskatu, ka Eiropas problēma pašlaik ir tā, ka Cathy Ashton un citu vadītāju līmenī tā nerunā vienbalsīgi.

Tas jau iepriekš tika minēts— ka Lielbritānijas, Francijas un Vācijas premjerministri, sagatavoja atsevišķus paziņojumus. Paudīsim vienotu nostāju! Noteiksim pilnīgi skaidri, kāda ir mūsu nostāja — atbalstīt demokrātiju un cilvēktiesības ne vien Eiropā, bet arī visā pasaulē un jo īpaši šajā laikā Vidusjūras reģionā.

  Franziska Katharina Brantner (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, es vēlētos atkārtot jums pausto aicinājumu mums iesniegt ES naudas saņēmēju sarakstu šajās valstīs. Pastāv pamatotas bažas, ka Ben Ali klans un viņa uzņēmumi arī izmanto ES naudu.

Es uzskatu, ka mums ir jāpārskata mūsu pašu darbs šajā reģionā. Mums ir jānoskaidro, kā tiek izmantota mūsu nauda, un mums, protams, vajadzīgas skaidras pārmaiņas. Šīm skaidrajām pārmaiņām Tunisijā, protams, vispirms ir vajadzīgs jauns delegācijas vadītājs. Es jums vēlētos nolasīt to, ko viņš mums šodien rakstīja e-pasta vēstulē:

(FR) Eiropas stratēģija Tunisijā nav jāpārskata. Mums būs lielāka sarunu pušu un partneru izvēles brīvība, taču intervences nozares un mūsu nolīgumi ar šo valsti pašlaik izrādās vēl jo svarīgāki.

Es uzskatu, ka ir neticami, ka delegācijas vadītājs raksta, ka mums nav jāpārskata mūsu politika attiecībā uz Tunisiju. Es aicinu jūsu uzņemties pienākumu mainīt delegācijas vadītāju.

Es arī vēlētos izteikt piebildi attiecībā uz to, ko minēja De Keyser kundze; es uzskatu, ka ir arī pienācis laiks jums atbalstīt sievietes pārejas periodā. Piemēram, kādēļ neorganizēt lielu konferenci ar jūsu atbalstu, kurā atbalstītu sievietes pārejas periodā, uzsverot viņu nozīmi un atbalstot viņas, lai nostiprinātu un uzsvērtu ar garīdzniecību nesaistīto un sekulāro procesu šajās valstīs. Tā jums varētu būt feministu programma.

(Aplausi)

  Mirosław Piotrowski (ECR). - (PL) Priekšsēdētāja kungs, politiskos spēkus visā pasaulē ir piesaistījuši masveida protesti Tunisijā un jo īpaši stratēģiski svarīgajā Ēģiptē. Ir iespējami vairāki scenāriji: no miermīlīgas demokrātiju atbalstošo spēku veiktas varas pārņemšanas līdz ekonomikas haosam un bruņota konflikta uzliesmojumam, un nevar izslēgt pat kodolieroču izmantošanu.

Situācija pastāvīgi mainās un to ir grūti prognozēt. Arābu sabiedrības, kurās gadiem ilgi ir atņemtas tādas pamattiesības kā vārda brīvība vai tiesības piedalīties brīvās vēlēšanas, ir apņēmīgas panākt varas maiņu par katru cenu. Eiropas Parlamentam vajadzētu panākt kopēju nostāju un veikt pasākumus, lai nodrošinātu, ka netiek destabilizēts viss reģions. Mēs nedrīkstam aizmirst nesen mūsu Parlamentā pieņemto rezolūciju par kristiešu vajāšanu, kurā bija minēta arī Ēģipte. Mums vajadzētu apsvērt reālāku pasākumu veikšanu un nosūtīt uz Ēģipti novērošanas misiju.

  Willy Meyer (GUE/NGL). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Eiropas Savienībai ir jāpārskata kaimiņattiecību politika, jo ir skaidrs, ka mēs esam radījuši iespaidu, ka mums vairāk rūp brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšana nekā tautu un viņu cilvēktiesību attīstība. Problēma, baronese Ashton, nav Eiropas Savienības pašreizējā nostāja attiecībā uz Ben Ali vai Mubarak režīmiem, bet gan Eiropas Savienības nostāja aizvakar, kurā netika pausts ne mazākais atbalsts pārmaiņām, kuras tauta prasa ielās.

Tā ir problēma, kas jāatrisina Eiropas Savienībai — ka mēs neizrādām nekādu atbalstu pārmaiņām, kuras prasa iedzīvotāji ne vien Tunisijā, bet arī Marokā, Ēģiptē, Jordānijā un Jemenā; milzīgs daudzums iedzīvotāju, kuri vairs nevar izturēt autokrātiju vai krīzi, kas skar visvājākos. Šāda ir pārskatīšana, kas jāveic Eiropas Savienībai; tai jārīkojas apstākļu priekšplānā, mainot savas kaimiņattiecību politikas virzienu.

  Bastiaan Belder (EFD). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, nav pārsteidzoši, ka satraucošās politiskās norises Tunisijā un Ēģiptē cieši vēro Irānas Islāma Republikā. Gan Irānas valdība, gan opozīcija atbalsta ielās izgājušos iedzīvotājus. Interesanti, ka tās abas apgalvo, ka aizsākušas šo arābu tautas sacelšanos. Irānas režīms ar entuziasmu sagaida revolucionāro vilni, kas sākās šajā valstī 1979. gadā un kas, pēc viņu domām, tagad izplatās visās arābu valstīs, savukārt Irānas opozīcija sevi uzskata par Tunisas un Kairas masveida tautas protestu aizsācēju.

Kamēr pragmatiskā arābu nometne Tuvajos Austrumos tuvojas gaidāmajam sabrukumam, Irānas vadībai ir vairāk iemeslu optimismam nekā opozīcijai. Eiropas Savienībai nevajadzētu ignorēt šos draudus. Arābu valstu radikalizācija noteikti nav saderīga ar cilvēka cienīgu dzīvi, pēc kā pamatotas ilgas pauž Tunisijas un Ēģiptes protestētāji. Irānas Islāma Republiku nekādā gadījumā nedrīkst uztvert kā modeli, bet gan kā brīdinājumu.

  Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, tas, kas tagad notiek tādās valstīs kā Tunisija un Ēģipte, ir ārkārtīgi nozīmīga attīstība. Tauta saceļas pret diktatoriskiem despotiem, un tas ir labi.

Protams, lielais jautājums ir par to, kas sekos pēc šiem notikumiem. Kad runa ir par islāma pasaules demokratizāciju, rodas tāds kā paradokss, kad vairāk demokrātijas bieži noved pie plašāka islāmisma, kas savukārt noved pie demokrātijas samazināšanās. Protams, mums no Eiropas vajadzētu atbalstīt demokrātijas procesu. Tomēr šis atbalsts ir jāsniedz patiesi demokrātiskiem spēkiem, un mēs nekad nedrīkstam apzināti palīdzēt tādām organizācijām kā Musulmaņu brālība, lai Ēģiptē izveidotu teokrātisku diktatūru, piešķirot tai ES atbalstu. Pretējā gadījumā mēs nonāksim tādās situācijās, ko pašlaik pieredzam Irānā, kura izrīkojas visā reģionā.

Tāpēc izvēlēsimies savus partnerus piesardzīgi. Galu galā vēl pirms dažām nedēļām Ben Ali un viņa partija bija Sociālistu internacionāles dalībnieki. Tomēr tagad, kad situācija ir mainījusies, viņš no tās ir pēkšņi izslēgts. Dāmas un kungi, turpmāk esiet piesardzīgi, uzmanīgi izvēlieties partnerus un neatvieglojiet situāciju islāmistiem.

  Hans-Gert Pöttering (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Reaģējot uz notikumiem arābu valstīs, mums ir jābalstās uz mūsu humānisma jēdzienu. Ikvienam cilvēkam, vai nu tas ir musulmanis, ebrejs, kristietis vai cilvēks bez noteiktas ticības, ir vienāda vērtība un vienādas tiesības dzīvot ar cieņu. Ja tā ir, tad tas arī nozīmē, ka iedzīvotājiem arābu valstīs ir tiesības dzīvot brīvībā, demokrātijā un ar tādu dzīvesveidu, kas respektē cilvēka cieņu.

Tādēļ šodien mūsu pienākums un svarīgs uzdevums mūsu nākotnei ir sacīt tiem arābu valstu iedzīvotājiem, kuri miermīlīgi atbalsta brīvību un demokrātiju, ka mēs esam solidāri kopā ar viņiem. Mēs paužam savu solidaritāti ar miermīlīgajiem musulmaņiem arābu valstīs.

(Aplausi)

Mēs reiz izdarījām kļūdu, pieverot acis attiecībā uz totalitāro komunismu, jo sacījām, ka mums vajadzīga stabilitāte. Mēs šodien nedrīkstam atkārtot šo kļūdu, jo stabilitāte arī paredz brīvību un demokrātiju, un tas ir kas tāds, kas mums jāatbalsta.

Ja tas, ko pašlaik dzirdam, ir tiesa — es iepriekš nezināju, ka Kairā ir notikusi šaušana, un agrāk armija bija arī apvaldīta gan Tunisijā, gan Ēģiptē —, ka vardarbīgā veidā iesaistās armija, tad tas var ilgt tikai īsu brīdi. Eiropā mums bija sacelšanās Austrumvācijā 1953. gadā, Ungārijā 1956. gadā, Čehoslovākijā 1968. gadā, un tad nāca Solidarność.

Galu galā uzvarēs brīvība, un tāpēc visiem tiem, kuri pašlaik izmanto vardarbību, mums jāsaka: beidziet šaut un dodiet tautai brīvību, nodrošinot brīvas vēlēšanas. Mums ir jāpieliek visi pūliņi, lai to atbalstītu gan vārdos, gan darbos, arī šajā Parlamentā.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton! Daži cilvēki norāda, ka jūs nespējot mācīties no pagātnes. Tomēr mums tas ir jāmēģina darīt. Kas attiecas uz neapmierinātajiem izsaucieniem par Irānu — un Cohn-Bendit kungs jau uz tiem atbildēja — es vēlētos vēlreiz pieminēt, kas tolaik notika Irānā. Mēs atbalstījām netīru režīmu. Mēs vairāk vai mazāk bijām iecietīgi pret slepenpoliciju, kura tolaik izrīkojās pret tautu un spīdzināja cilvēkus. ASV kopā ar Apvienoto Karalisti gāza Mohammad Mossadegh, kurš vēlējās miermīlīgu revolūciju.

Tagad šajā saistībā mēs esam panākuši zināmu progresu, taču mēs joprojām neesam gājuši pietiekami tālu. Es uzskatu, ka mums tas ir jāsaka ļoti skaidri — un šajā saistībā es piekrītu manam kolēģim deputātam, kurš jau to pieminēja, ka mums ir jābūt to iedzīvotāju pusē, kuri uzsāka un pastiprināja šo revolūciju — un tie nebija islāmisti. Būsim priecīgi par lielisko iespēju, ko radījis fakts, ka šo revolūciju nesāka islāmisti, bet gan cilvēki ielās, vienkāršie pilsoņi, kuri bija neapmierināti ar sociālo netaisnību, ekonomisko situāciju un demokrātijas trūkumu. Lūk, kas tur notika.

Baronese Ashton, dāmas un kungi! Paskatīsimies uz sevi paškritiski, jo tā rezultātā ir sabrukusi daļa mūsu kaimiņattiecību stratēģijas. Turklāt daļa mūsu kaimiņattiecību stratēģijas bija balstīta uz to, ka tur ir stabilitāte. Mums ir vajadzīgs miers Tuvajos Austrumos. Mēs cerējām, ka miers Tuvajos Austrumos tiks panākts ar diktatūrām un diktatoriem, un tas ir ne vien neiespējami, bet arī nepieņemami.

Tāpēc mums ir jārunā un jāpauž sava nostāja skaidri. Miers Tuvajos Austrumos būs ilgstošs tikai tad, ja tā pamatā būs demokrātija, nevis diktatūras. Tāpēc, baronese Ashton, mums sava nostāja ir jāpauž skaļi un skaidri. Es zinu, ka esat pazīstama par savu maigo pieeju, taču šajā saistībā es piekrītu saviem kolēģiem deputātiem, ka jums ir jārunā skaļi un skaidri. Jums jārunā tik skaļi, lai padarītu nedzirdamas daudzas mūsu ārlietu ministru balsis, dažkārt varbūt pat tik skaļi, lai mēs dzirdētu nevis Hilarijas Klintones balsi, bet gan Catherine Ashton balsi. Tieši to sagaida Parlaments. Uztveriet to arī kā mūsu uzticēšanās pierādījumu, ka mēs sagaidām, ka runāsiet ļoti skaidri.

  Metin Kazak (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, protesti Tunisijā un Ēģiptē, ko izraisīja dusmas un neiecietība par jauniešu aizvien lielāko bezdarbu, policijas brutālajām metodēm, korupciju un autoritārismu, kā arī cilvēktiesību, vārda brīvības un demokrātijas principu neievērošanu, ir problēmas, ar kurām saskaras citas arābu valstis, kuras arī vēlas pārmaiņas.

Notikumi Tunisijā, kura tika uzskatīta par stabilitātes un ekonomiskās drošības miera ostu, ir pārsteidzoši līdzīgi tiem, kas sāka Austrumeiropas padomju bloka krišanu. Tie rada dzirksti, kas vēstī par arābu stabilitātes pseidomodeļa sabrukumu un kas aizsāks demokrātiskas pārmaiņas šajā reģionā.

Prasības ir skaidras, un Tunisijas un Ēģiptes tautas nepiekristu nekādiem puspasākumiem. Pašlaik jau iesakņojas daudzi priekšnosacījumi pārejai uz demokrātiju, piemēram, aktīva, labi organizēta pilsoniskā sabiedrība, brīva prese, respektēti opozīcijas pārstāvji un pastāvošas politiskās partijas. Tomēr mums ir pilnībā jāpārskata mūsu pašreizējā ārpolitika, baronese Ashton.

Eiropas Savienībai vajadzētu izdarīt stratēģisku izvēli, panākot līdzsvaru starp tās politiskajām un ekonomiskajām interesēm un demokrātiskajām vērtībām, kas mūs vieno. Eiropai ir jāparāda, ka tā apņēmīgi aizstāv demokrātiju un nevis tikai atbalsta stabilitāti šajā reģionā. Tas jādara, lai tad, kad radīsies pārmaiņas, cilvēki atcerētos, kurš bija viņu pusē un kurš atbalstīja jau neiespējamo status quo.

  Heidi Hautala (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, pirms 60 gadiem revolūcija arābu valstīs nozīmēja Eiropas koloniālās valdīšanas beigas. Otrā revolūcija arābu valstīs ir tā, kas pašlaik norisinās mūsu acu priekšā. Šis ir brīdis, kad Eiropas Savienībai ir jāizvēlas, vai tā būs vēstures pareizajā vai nepareizajā pusē.

Uzdevums ir palīdzēt veicināt neatkarīgu pilsonisko sabiedrību arābu valstīs. Ir jāpārskata mūsu budžets Eiropas Savienībā, lai apmierinātu steidzamās vajadzības Tunisijā, kura ir cietusi no 23 gadus ilgas autokrātijas.

Lielākā daļa Tunisijas iedzīvotāju neuzticas šai pagaidu nevēlētajai valdībai. Tunisijā jau sākas patiesības process, bet Eiropas Savienībai pašai ir vajadzīgs patiesības process — tik liela ir bijusi tās nevērība attiecībā uz cilvēktiesībām un demokrātijas vērtībām arābu valstīs gadiem ilgi. Šis patiesi ir cilvēktiesību laiks.

  Ivo Strejček (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es nepiekrītu viedoklim, ka pašreizējās sacelšanās pamatā Ēģiptē galvenokārt ir spēki, kas ilgojas pēc Eiropas stila demokrātijas. Es pašreizējos dumpjus un haosu uztveru kā revolūciju par pārmaiņām, ko motivē centieni pēc labākas dzīves.

Taču vissvarīgākais jautājums mums, eiropiešiem, ir draudi, ka šo trauksmaino situāciju varētu ļaunprātīgi izmantot radikālie islāmisti. Ja notiktu tik krasas politiskas pārmaiņas, Eiropa, kā arī ASV, zaudētu mērenu arābu sabiedroto, un tiktu apdraudēts Ēģiptes miera līgums. Ēģipte var ātri un viegli kļūt par Eiropai, Izraēlai un ASV naidīgu režīmu un satuvināties ar Hamas. ES ir stingri jānostājas to pusē, kuri tiecas pēc brīvības un kuri nerimstoši atbalsta brīvas vēlēšanas.

  Takis Hadjigeorgiou (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Acīmredzot lielākais vairākums Parlamentā atbalsta sacelšanos Ēģiptē, un tas, protams, ir ļoti pareizi, lai gan ir daži izņēmumi, kā mēs tikko dzirdējām. Tomēr es uzskatu, ka — un jums vajadzētu man piekrist — politika nozīmē ātru un savlaicīgu rīcību, un es uzskatu, ka mums, visiem klātesošajiem, ir jāpiekrīt, ka mēs neredzējām, kas pēdējos gadu desmitos notiek Ēģiptē.

Kur mēs visi bijām, kad miljardiem ASV dolāru tika virzīti Ēģiptē, lai atbalstītu šo režīmu? Mēs esam ar Ēģiptes iedzīvotājiem, kuri protestē par savām tiesībām uz labklājību, veselību un izglītību. Tāpēc Parlamentam vajadzētu turpināt sniegt vienprātīgu atbalstu. Es gribētu minēt, ka mums šā procesa gaitā ir jāpatur prātā palestīnieši, lai Palestīnas iedzīvotāji nekļūtu par upuriem. Tie no klātesošajiem, kuri pārstāv Kipru, vienu no Ēģiptes kaimiņvalstīm, ārkārtīgi cieši uzrauga notikumu gaitu, un — es atkārtoju — mēs atbalstām Ēģiptes iedzīvotāju tiesības šajos nemieros.

  Lorenzo Fontana (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, dāmas un kungi! Kā daudzi ir norādījuši, ir noteikti vēlams Ziemeļāfrikā izveidot demokrātiju, tāpat kā mums ir demokrātija šeit, Eiropā.

Tomēr ir arī riski, ar kuriem mums jāsaskaras. Mēs visi atceramies uzbrukumu koptu kristiešiem Ziemassvētkos tieši Ēģiptē. Mēs baidāmies, baronese Ashton, ka viss var kādu dienu beigties ar islāmistu diktatūru Ziemeļāfrikā.

Raugoties no šī viedokļa, ir ļoti svarīgi, lai Eiropa būtu modra, lai mēs nenonāktu situācijā, kad Ziemeļāfrikā ir naidīgas valstis, kurām — atcerieties — ir daudzas tirdzniecības attiecības ar Eiropu. Nav šaubu, ka pašreizējā ekonomikas krīzē mūsu ekonomika pienācīgi nereaģēs uz šo destabilizāciju. Mums arī jāpatur prātā, ka šī destabilizācija noteikti ietekmēs imigrāciju, jo īpaši Eiropas dienvidu valstīs.

Tāpēc es aicinu Komisiju un Augsto pārstāvi modri uzraudzīt šos jautājumus.

  Barry Madlener (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, baronese Ashton, beidziet būt tik naiva. Guy Verhofstadt kungs, beidziet būt tik naivs arī jūs. Galu galā Musulmaņu brālība vēlas šariatu, un šariats nav demokrātija.

Vissvarīgākā opozīcijas partija — Musulmaņu brālība — vēlas karu ar Izraēlu. Baronese Ashton, jūs par to neesat teikusi ne vārda. Jūs šeit izliekaties, ka esat naiva, kad pieprasāt labāku nākotni Ēģiptei, taču vienlaikus atsakāties atzīt draudus, ko rada islāms. Jo islāms un demokrātija nevar pastāvēt līdzās.

Es gribu to jums paziņot skaļi un skaidri, jo es nevēlos redzēt, kā uz Ēģipti ar nepareizu vēstījumu dodas naiva Ashton kundze. Ashton kundze, esiet modra attiecībā uz briesmām, kas sagaida Ēģipti un mūs, un informējiet par tām. Brīdiniet Ēģiptes iedzīvotājus, ka šariats nozīmē katastrofu, katastrofu mums visiem.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8. punkts ))

  Nirj Deva (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, jautājums, ko es vēlētos uzdot godājamajam deputātam, ir šāds — kā demokrātija var attīstīties sabiedrībā, kur nav demokrātiskās tradīcijas iestāžu un vēstures?

Demokrātija vienkārši neuzdīgst neauglīgā laukā. Mēs visu laiku runājam par demokrātisku valstu radīšanu, nestrādājot pie demokrātisku iestāžu izveides, uz kurām balstoties, uzplaukst demokrātija.

  Barry Madlener (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, es varu tikai piekrist Deva kungam. Protams, demokrātija neuzradīsies vienkārši tāpat, taču es Ēģiptei neredzu nekādu citu alternatīvu. Patiesi, es nespēju izcelt nevienu Ēģiptē, kas varētu pārņemt vadību. Galu galā pašiem ēģiptiešiem ir jāizvēlas savi vadītāji.

Taču mēs varam aicināt ēģiptiešus ievēlēt nevis Musulmaņu brālību, bet sekulārus līderus.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, baronese Ashton! Iespējams, es pret jums iepriekš esmu bijis skarbs, taču man jāatzīst, ka šis uzdevumus padara jūsu dzīvi ļoti sarežģītu, tāpēc es ceru, ka tas, kas man jums jāsaka, varētu jums palīdzēt.

Pirmkārt, es vēlos ļoti skaidri norādīt, ka valstu uzdevums ir aizsargāt savus iedzīvotājus, nevis vadīt viņu dzīvi. Ja valdība vada cilvēku dzīvi, nevis tos aizsargā, tā vairs nav valdība un kļūst par režīmu. Tieši tas notika Tunisijā un Ēģiptē, jo politiskās situācijas, kas sākās ar lielu neatkarības iegūšanas ideālismu, daudzus gadus ir bijušas režīmi. Mūsu uzdevums ir aizsargāt brīvību un demokrātiju, kas ir to cilvēku sirdīs, kuri šodien to aizstāv ielās.

Otrais temats, ko vēlos pieminēt, attiecas uz mums, Eiropas Savienību. Mums jāpieņem, ka mums nav politiskas stratēģijas Eiropas un Vidusjūras reģiona valstīm, kas nozīmē to, ka jāpieņem, ka Barselonas process un Vidusjūras reģiona valstu savienība ir bijuši nesekmīgi. Tā ir izlikšanās — šīs ir tikai politiskas spēles, kas nekam neder un kas neko nav sasniegušas. Mums šajā saistībā ir jārīkojas izlēmīgi. Mums ir jāsāk attīstīt šī stratēģija — mums tā ir jāplāno un tā ir jāizpilda, tāpat kā mēs to darījām Austrumeiropai un Balkāniem, lai gan viņi bija jāpiespiež to ievērot. Ja mums nebūs šī stratēģija, nebūs nozīmes, vai mēs paužam vai nepaužam vienotu nostāju, jo mūsu vārdiem nebūs jēgas.

  Pier Antonio Panzeri (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, baronese Ashton! Man rodas iespaids, ka jūs vēl pietiekami labi neapzināties, kas notiek Vidusjūras reģionā. Man jāatzīst, ka ES iestāžu lēnumu, risinot Vidusjūras reģiona jautājumu, var izskaidrot vienīgi ar situācijas nepārzināšanu un nespēju sajust patlaban notiekošās pārmaiņas.

Mēs nonākam politiskas un vēsturiskas ēras beigās, kurā Eiropas politika attiecībā uz dienvidiem ir bijusi juceklīga un neproduktīva. Ekonomikas krīze, ar migrāciju saistītās grūtības un valdošo šķiru nemainība ir radījusi eksplozīvu kombināciju, kas pašlaik skar Tunisiju un Ēģipti, bet iespējams, ka izplatīsies citās valstīs.

Vēršoties pie dažiem saviem kolēģiem deputātiem, es gribētu teikt, ka mēs netiksim cauri sveikā, domājot, ka viss, kas jādara, ir vienkārši atbalsta sniegšana pašreiz notiekošajām demonstrācijām. Eiropai ir jāparāda lielāks politiskais briedums. Lai to izdarītu, mums ir jāpārregulē Eiropas politiskās antenas. Eiropas ārpolitikai ir jāizkļūst no tās pusslepenā režīma un jāuzņemas vadība starptautiskā līmenī, atbalstot pašreiz notiekošos demokrātiskās pārejas procesus.

Jo īpaši mums ir vajadzīga skaidra politika vairākās jomās: jauna partnerattiecību un kaimiņattiecību politika un jauna drošības politika Vidusjūras reģionam, visas Eiropas lielāka gatavība risināt Vidusjūras reģiona jautājumu, kā arī kopīgas rīcības politika, lai Eiropa rīkotos šajā reģionā kopā ar citiem dalībniekiem, piemēram, ASV un Turciju.

Mums ir vajadzīga liela virzības maiņa, un, lai tas notiktu, Komisijai ir jārīkojas ļoti pazemīgi, atsākot debates par ārpolitiku attiecībā uz Vidusjūras reģionu un ar jaunu skatījumu pievēršoties Vidusjūras reģiona valstu savienībai, vienlaikus nodrošinot, ka Eiropai tajā ir nozīme. Tas ir ļoti svarīgi Eiropai, un mums tas ir pilnībā jāapzinās.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Pasaule mainās, un tas ir vislabāk redzams arābu pasaulē, kur, ļaujiet man atgādināt jums, 40 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības sliekšņa un jauniešu vidū ir visaugstākais bezdarba līmenis pasaulē.

Arābu tautas tiecas pēc attīstības un demokrātijas, un, tām ejot roku rokā, gan Tunisijā, gan Ēģiptē, šie cilvēki ir pārņēmuši likteni savās rokās, lai uzspiestu pārmaiņas, kas tiem pienākas. Turklāt par spīti visām provokācijām — kā mēs atkal to redzējām šodien Kairā — un visām grūtībām, nekas un neviens neapturēs šo kustību.

Tunisijas gadījumā vakar un Ēģiptes gadījumā šodien mēs esam dzirdējuši vienu balsi, Amerikas Savienoto Valstu balsi, kas noteikti ir nostājusies demokrātijas pusē. Es ticu Eiropai, bet arī uzskatu, ka tā ir bezjēdzīga, ja noteikti nenostājas demokrātu pusē uz katra soļa. Mans sapnis būtu bijis, lai Eiropa izmantotu šo iespēju, man tas būtu paticis. Tā to neizdarīja. Tas ir ne tikai tās lomas dēļ, kuru jūs spēlējāt, tas ir arī vadītāju pārmērīgās piesardzības dēļ, kuri pārāk bieži izvēlas palikt malā, nevis rīkoties.

Vairāk kā 20 gadus pēc mūra krišanas mēs esam vēsturisku pārmaiņu liecinieki. Es aicinu jūs atrisināt to, lai nepalaistu garām šo iespēju veidot pasaules vēsturi.

  Derk Jan Eppink (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Viss, ko es gribēju teikt, jau faktiski ir pateikts, tādēļ es aprobežošos tikai ar vienu jautājumu Augstajai pārstāvei.

Šodien bijušais britu premjerministrs Blēra kungs, kuru jūs varbūt zināt, daudz slavēja Ēģiptes prezidentu Hosni Mubarak. Šodien CNN viņš sacīja: „H. Mubarak ir ārkārtīgi drosmīgs un labs spēks.” Blēra kungs arī brīdina pret steigu ar vēlēšanām Ēģiptē.

Blēra kungs pašlaik ir sūtnis Izraēlas-Palestīnas miera procesā, kuru atbalsta Eiropas Savienība. Ko jūs domājat par Tonija Blēra izteikumiem?

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Lielas briesmas Ēģiptei un citām Ziemeļāfrikas valstīm, protams, ir tas, ka to valdību gāšana neveidos rietumu stila liberālu demokrātiju, bet drīzāk islāma fundamentālistu valdīšanu un jaunu tumšo laikmetu, kā mēs to redzējām Irānā.

Tomēr, gāžot nedemokrātiskās un nepārstāvošās valdības, no apspiesto cilvēku skatu punkta var iegūt zināmu apmierinājumu. Visas valdības, arī tirānijas, galu galā gūst savu spēku no to pārvaldīto cilvēku piekrišanas. Un cilvēkus var apspiest ilgi un daudz, bet vienmēr pastāv iespēja, ka viņi sacelsies.

Tagad šeit ir paralēle ar Apvienoto Karalisti, kur visu politisko krāsu valdības viena pēc otras konsekventi ir nodevušas mūsu valsti un atdevušas mūsu tiesības uz demokrātisku pašnoteikšanos Eiropas Savienībai. Saskaņā ar Magna Carta angļiem ir tiesības uz likumīgu pretošanos. Interesanti, cik tālu viņi būs jānoved, pirms viņi izies ielās tāpat kā Ēģiptes iedzīvotāji.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Mums visiem būtu jāaplaudē represīvo režīmu krišanai vai gaidāmajai krišanai, bet varbūt tikai tad, kad mēs zinām — vai esam gandrīz droši — par to, kurš vai kas tos aizstās.

Tunisijā, tāpat kā Irākā un Ēģiptē, bija politiski represīvs režīms pat pēc Tuvo Austrumu standartiem, bet pēc Tuvo Austrumu standartiem tas bija arī sekulārs, pat sociāli liberāls režīms. Pastāv draudi, ka sociāli liberālu autokrātiju var aizstāt sociāli represīva autokrātija vai pat sociāli represīva demokrātija.

Tie, kas gaida ērtu un civilizētu varas nodošanu visās vai kādā no šīm valstīm, var vēlreiz padomāt. Ja mums būtu jāredz pilsoņu kari, vardarbība un šo valstu ekonomiku iznīcināšana, mēs varētu dot labus padomus un mūsu iedzīvotāji varētu sūtīt palīdzību, bet es ceru, ka mēs neuzskatām par savu pienākumu sūtīt uz turieni savu karaspēku, lai to tur nogalinātu. Mūs pienākums noteikti nav glābt šo valstu iedzīvotājus un ievest tos Eiropā.

  Mário David (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Pasaule un jo īpaši Eiropa nevar palikt vienaldzīga pret dažās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs notiekošo tautas pretošanās kustību spēku vai neatzīt šo demonstrāciju nozīmi un likumību. Jebkurai tautai, kas tiecas pēc demokrātijas un brīvības, mums jāapliecina pilnīga solidaritāte, kā faktiski mēs darījām attiecībā uz saviem draugiem Austrumeiropā nesenā pagātnē.

Mēs šobrīd piedzīvojam īpašu vēstures momentu — vienu no tiem, kas maina tās gaitu un rada jaunas realitātes. Objektīvi jānorāda, ka islāma ekstrēmisms ir radies kā politiska — un nevis reliģiska — atbilde uz dažām no šīm problēmām, kuru veicināja sociālā atstumtība un kas ir atbilde uz sociālo atstumtību. Šī reģiona nākotnei vajadzīgas stipras, tolerantas demokrātijas, kas respektē minoritātes, kurās valsts ir apsolīta visiem un to netaisni neizmanto tikai daži.

Mums blakus ir pasaules daļa, kam jāizmanto šis atdzimšanas brīdis, lai virzītos tālāk uz mieru un sociālo progresu. Tai jāpierāda, ka šajā kaimiņu reģionā visi var dzīvot kopā mierā un savstarpējā cieņā, neatkarīgi no reliģiskās ticības, politiskās izvēles vai tautības.

Priekšsēdētājas kundze, es beidzu savu uzstāšanos. Baronese Ashton, tā vietā, lai tikai daži vadītāji strādātu kopā vai atsevišķi — Portugālē mēs sakām „Ir grūti būt par mācītāju savā draudzē” — Eiropai kā veselumam ir jāuzņemas vadošā loma palīdzībā šīm reformām un jāmeklē jauna paradigma Tuvajiem Austrumiem, kas izvairās no radikālisma, respektē cilvēktiesības un jo īpaši sieviešu tiesības.

  Saïd El Khadraoui (S&D). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Šajā brīdī notiek vardarbīgas konfrontācijas starp H. Mubarak atbalstītājiem un pretiniekiem. Mums jāsūta skaidrs signāls Mubarak kungam un jāaicina viņa atbalstītāji nekavējoties atkāpties un novērst nevajadzīgu asinsizliešanu.

Ēģiptē notiekošais mums visiem ir nācis kā pārsteigums. Mums jāizturas pret to kā neticamu iespēju un iespēju palīdzēt šim reģionam pēc gadiem ilgas politiskas un ekonomiskas stagnācijas attīstīties par īstu demokrātiju ar iespējām visiem. Šeit es vispirms domāju par miljoniem jaunu cilvēku, kuri ir izsalkuši pēc lielākas brīvības un iespējas attīstīties. Tā ietekmi nevar novērtēt par zemu. Daži runā par 1989. gada momentu arābu pasaulei, bet, vai tas būs šis gadījums vai nē, mēs redzēsim.

Eiropas Savienība varētu izrādīt lielāku vēlēšanos sniegt nozīmīgu atbalstu pārejas procesam un, protams, man būtu gribējies — kā citi deputāti jau teica — dzirdēt jūs runājam par šo lietu. Mums vajadzētu ļoti drīz skaidri pateikt, ka šim pārejas procesam jāsākas nekavējoties un ka Mubarak kungam, skaidri sakot, vairs nav nekādu likumīgu tiesību vadīt vai pārraudzīt procesu.

Tādējādi mums pēc iespējas drīzāk jānosaka laika grafiks, skaidra darba kārtība pasākumiem un reformām, kam jānoved pie pirmajām brīvajām un pārredzamajām vēlēšanām šī gada septembrī. Tas, piemēram, nozīmē grozījumu izdarīšanu konstitūcijā, vēlēšanu likumos un politisko jautājumu atspoguļošanā plašsaziņas līdzekļos, lai visi kandidāti varētu iepazīstināt vēlētājus ar savām kampaņām.

Pēc iespējas drīzāk visi demokrātiskie spēki jāpulcina pie sarunu galda, lai vadītu notiekošo pareizajā virzienā, un Eiropai tajā jādarbojas pozitīvi un konstruktīvi.

Vienlaikus mums jāapzinās situācijas sarežģītība. Piemēram, armiju cildina par tās atturīgo un izlēmīgo darbību. Tā ir saņēmusi daudz uzslavu par to, bet tā ir arī svarīgs ekonomikas dalībnieks. Ja mēs vēlamies īstenot patiesi demokrātiskas reformas, tad būs nepieciešamas arī ekonomikas reformas, un tas nebūs viegli.

  Annemie Neyts-Uyttebroeck (ALDE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es ar lielu interesi noklausījos Augstās pārstāves un manu kolēģu teikto. Daudzi no jums teica, ka ir ļoti pārsteigti par Tunisijā un Ēģiptē notiekošo. Es izmantošu iespēju teikt, ka mani izbrīna šādi apgalvojumi, jo patiesībā mēs ilgu laiku zinājām, ka tie nav gluži demokrātiski režīmi un ka, gluži pretēji, tie bija autoritāri vai ļoti autoritāri režīmi, kas apspieda savas tautas.

Mēs izvēlējāmies nerisināt šo situāciju tieši, jo domājām, ka tas būs vislabākais veids, kā garantēt stabilitāti reģionā un pāri Vidusjūrai. Jā, mums vēlreiz ir pierādījums, ka autoritāru un korumpētu režīmu atbalstīšana stabilitātes un haosa novēršanas labā parasti beidzas ar nestabilitāti, haosu un lielisku iespēju zaudēšanu nākotnei.

Es ceru, ka mēs būsim prātīgi un atbalstīsim demokrātijas procesu prātīgā veidā. Saistībā ar to es aicinu jūs pievērst sevišķu uzmanību virknes politisko partiju atbalstīšanai gan Tunisijā, gan Ēģiptē. Tās ir vājas partijas. Pēdējos gados tām tik tikko ir bijusi iespēja veidot sevi. Tādēļ tām vajadzēs ikvienu palīdzību, lai tās pildītu savas funkcijas vēlēšanās, kas, cerams, būs godīgas un notiks drīz.

  Geoffrey Van Orden (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Es īpaši vēlējos uzsvērt punktu, ka pārāk daudzos gadījumos mēs esam redzējuši, ka mūsu brīvo sabiedrību patvērumu negodīgi izmanto ekstrēmisti, kuri galu galā atgriežas savās izcelsmes valstīs, ir naidīgi mūsu vērtībām un izraisa revolūciju. Vakar apritēja 32. gadadiena kopš Irānā no Parīzes atgriezās Ayatollah Khomeini. Mēs zinām, kur tas noveda.

Rachid Ghannouchi, kurš aizstāvējis Izraēlas valsts iznīcināšanu, tikko atgriezies Tunisijā pēc divām Londonā pavadītām desmitgadēm. Viņš uzskata Palestīniešu pārvaldi par nelikumīgu, viņš atbalsta Hamas. Tas, protams, ir kustības Musulmaņu brālība atzarojums, kas ir labi organizēta politiskā grupa Ēģiptē. Šādas organizācijas veido savu varas bāzi, reaģējot uz cilvēku ikdienas vajadzībām, un tad konsolidē savu varu, izmantojot teroru.

Mums jāveic stingrāki pasākumi, lai novērstu ekstrēmisma inkubēšanu mūsu pašu galvaspilsētās, un jādara vairāk, lai aizsniegtu leģitīmo pilsonisko sabiedrību tādās vietās kā Ēģipte un Tunisija ar labi koncentrētu palīdzību, tostarp labi kontrolētu finanšu palīdzību.

  Vito Bonsignore (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es piekrītu tam, ko jau teica mani kolēģi no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas. Tomēr es vēlos uzsvērt faktu, ka nesenie notikumi Vidusjūras valstīs ir pārsteiguši mūs visus, jo vēl pirms dažām nedēļām tie bija pilnīgi neparedzami.

Šķiet, pārsteigts ir arī Ārējās darbības dienests, kuru vada baronese Ashton un kurš, manuprāt, šobrīd demonstrē vājas reakcijas spējas. Šobrīd man interesē, vai ir vērts tērēt tik daudz naudas dienestam, kurš izveidots tāds, kāds tas ir pašlaik. Mēs vēlreiz redzam pilnīgu Eiropas klātbūtnes trūkumu Eiropas un Vidusjūras reģiona attiecībās.

Mēs atbalstām visu tautu tiesības lemt par savu valdību un savu valdošo šķiru brīvās, demokrātiskās vēlēšanās, nevis ar darbībām, kuras uzspiež brutāls spēks un ekstrēmisms. Kā jau tika teikts, ir laiks stabilitātei un demokrātijai iet roku rokā. Tādēļ mēs tagad izmantojam visus likumīgos līdzekļus, lai stiprinātu demokrātiju un politisko plurālismu, respektējot tiesiskumu, cilvēktiesības un iedzīvotāju drošību.

Visai pasaulei un visvairāk mums, eiropiešiem, ir vajadzīgs mierīgs Vidusjūras reģions. Eiropas Savienībai jāmaina tās politika un jācenšas bez tālākas kavēšanās nodrošināt adekvātu palīdzību un sadarbību, lai radītu nepieciešamo sociāli ekonomisko attīstību visās Vidusjūras reģiona valstīs.

  Carmen Romero López (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Tunisijas demokrāti mums pasnieguši pēdējā laika brieduma paraugstundu. Tādēļ šajos spriedzes brīžos, kuros mēs dzīvojam, un, ņemot vērā Ēģiptē notiekošās masu slepkavības, mēs vēlētos vienotu Eiropas Savienības balsi, lai patiešām varam pielikt punktu šai slepkavošanai un lai brīvības vēji patiešām var atnest lielas pārmaiņas demokrātijas virzienā arī Ēģiptē.

Tomēr Tunisijas gadījumā mums vēl ir laiks. Parlamentā mēs rīt balsosim par rezolūciju — valstī būs delegācija — un mūsu atbalsts, mūsu demokrātiskā garantija arī ir ļoti svarīga šajos brīžos, jo īpaši Tunisijā, tad Ēģiptē un visās tajās valstīs, kas prasa vairāk brīvības.

Joprojām ir daudz lietu, ko mēs varam darīt, jo sadalīšanās un šāda veida revolūcijas radītā ekonomikas sabrukuma izmaksas jāsamazina līdz minimumam. Ir pārāk daudz ienaidnieku, kuri vēlas pārvērst Tunisiju par paraugu, kas ir pilnīgi atšķirīgs no tā, ko vēlamies mēs. Tunisija ir pārvērtusies par paraugu, un tas, ko mēs redzam, patiesībā ir postkoloniālā laikmeta beigas un patiesas neatkarības sākums.

Tādējādi Tunisijas ekonomiskā situācija — nemaz nerunājot par palīdzību, kuru minēja Ashton kundze, — ir iespēja Eiropas Centrālajai bankai ieņemt nostāju, lai nepalaistu garām pieredzi, kura varētu būt vitāli svarīga Vidusjūras reģiona nākotnei. Ir svarīgi, lai šis lēmums tiktu pieņemts steidzamības kārtā.

  Marietje Schaake (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Tieši tagad, kamēr mēs stāvam šeit, Ēģiptes iedzīvotāji ir ieslodzīti un viņiem uzbrūk Tahrira jeb Brīvības laukumā, un, kā tiek ziņots, armija un policija uzbrūk, nevis aizsargā. Savos mierīgajos protestos dažādas izcelsmes ēģiptieši pieprasa ievērot cilvēktiesības un demokrātiju, politiskās reformas, labu pārvaldību un sociāli ekonomisko attīstību.

Varbūt šīs prasības izklausās jums pazīstamas, jo tie ir precīzi ES programmu mērķi Tuvajos Austrumos un jo sevišķi Ēģiptē. Komisija viena pati šiem mērķiem ir kopā iztērējusi gandrīz EUR 3 miljardus pēdējo 15 gadu laikā. Ja iedzīvotāju prasības jau atbilst mūsu politiskajiem mērķiem, kāpēc ir tik grūti ātri paust stingru ES nostāju?

Pašlaik vairāk nekā jebkad ir vajadzīga stingra, proaktīva Eiropa. Brīvības un demokrātijas saulei uzlecot pār Tuvajiem Austrumiem, šķelšanās mākoņi apdraud Eiropas vienotību un spēju uzņemties atbildību. Es aicinu jūs skatīties, kas notiek, kamēr mēs runājam, un rīkoties, nepārprotami atbalstot tautu. Viņu tiesības un Eiropas uzticamība ir saistītas.

Vēl viens fenomens, kas pastāvīgi ir tautu un diktatūru attiecībās, ir komunikācijas un informācijas tehnoloģijas. Tunisijas valdība ierindojās starp visbargākajām cenzūras, uzraudzības un filtrēšanas tehnoloģiju izmantotājām, lai apspiestu iedzīvotājus. Tādiem Eiropas uzņēmumiem kā Vodafone un French Telecom bija ievērojama nozīme Ēģiptē un sakaru pārtraukšanā, pagriežot slēdzi un „atvienojot” Ēģipti. Es vēlētos redzēt izmeklēšanu par Eiropas uzņēmumu nozīmi cilvēktiesību pārkāpšanā, vārda brīvības, preses brīvības un piekļuves informācijai traucēšanā un tādas vides radīšanā, kurā cilvēktiesību pārkāpumi var notikt bez dokumentēšanas.

  Tomasz Piotr Poręba (ECR). - (PL) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze! Manuprāt, Eiropas Savienība ir pieļāvusi vairākas kļūdas iepriekšējās attiecībās ar Tunisiju un Ēģipti. Mēs kļūdījāmies attiecībā uz Tunisiju, nepaceļot balsi pēc tam, kad Ben Ali uzvarēja prezidenta vēlēšanās 2009. gadā. Atgādinājumam piebildīšu, ka viņš ieguva 90 % balsu, bet vēlēšanas nebija ne brīvas, ne demokrātiskas. Tas pats bija, kad Tunisijā tika grozīts Kriminālkodekss, pieliekot punktu nevalstisko un cilvēktiesību organizāciju aktivitātēm. Mēs nevaram atļauties šādu pasivitātes un neaktivitātes politiku, kad runa ir par pasākumiem, kuri jāveic Eiropai Ziemeļāfrikas reģionā šodien. Būs ļoti grūti atjaunot stabilitāti reģionā, ja mēs nedarbosimies aktīvi un nedemonstrēsim mūsu apņēmību sasniegt šo mērķi. Valdības, kuras respektē cilvēktiesības, vārda un plašsaziņas līdzekļu brīvību, atgriezīsies pie varas Ziemeļāfrikā tikai tad, ja mūsu nostāja šo valstu notikumos būs aktīva un apņēmības pilna. Liels paldies!

  Cristian Dan Preda (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, dāmas un kungi! Pirms gada mēs šajā Parlamentā debatējām par Eiropas Savienības attiecībām ar Tunisiju, un es toreiz teicu, ka sociālajiem sasniegumiem, ar kuriem tunisieši tik ļoti lepojās, jāseko politiskajam progresam.

Turklāt pēdējo nedēļu laikā mēs esam redzējuši, ka politiskais progress ir vismaz tādā nozīmē, ka sākusies sacelšanās ir pilnīgi skaidra un acīmredzama izpausme vēlmei pēc brīvības. Situācija Ēģiptē ir līdzīga, lai gan viss notiek ātri. Mēs nezinām, kāds būs iznākums, un nākotnē, bez šaubām, būs citas vietas, kas tikpat skaidri demonstrēs vēlmi pēc brīvības.

Tajā pašā laikā, kā mēs redzējām šovakar, daži no mums baidās, ka šis pārmaiņu vējš ne vienmēr var novest pie sekulārisma vai sekulāras valsts turpinājuma, pie mērenības vai stabilitātes. Uzskatu, ka mums jāapzinās fakts, ka patiešām pastāv iespēja, ka nākamajās nedēļās un gados šis reģions nepiedzīvos politiskus režīmus, kas ir gan stabili, gan brīvības un mērenības iedvesmoti. Tas ir pilnīgi iespējams, un es ticu, ka mums jābūt gataviem arī šādam iznākumam.

Tādēļ es aicinu baronesi Aston varbūt virzīt Eiropas stratēģiju atpakaļ tajā virzienā, kuru izveidoja Komisija 2005. gadā savā ziņojumā Barselonas augstākā līmeņa sanāksmei.

  Kader Arif (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Līdz šim es uzskatīju, ka tautas vienmēr bija priekšā savām politiskajām elitēm. Šodien es esmu diezgan pārliecināts par to. Vispirms es vēlētos parādīt cieņu Tunisijas un Ēģiptes tautu drosmei un apņēmībai. Tās mums ir atgādinājušas, ka vērtības, kuras mēs aizstāvam pasaulē — cilvēktiesības un demokrātija — nav tikai rietumu vērtības, kā daži apgalvo, bet drīzāk universālas vērtības, kas kopīgas visiem.

Uzskatu, ka Eiropa vairs nedrīkst turpināt pieļaut kļūdas šajā pasaules daļā, svārstoties no kļūdainām analīzēm uz nepareizi virzītiem projektiem. Šīs tautas gaida no mums reakciju, kas ir vienāda ar viņu drosmi un centieniem. Tās nelūdz labdarību, bet noteikti prasa solidaritāti un vēl vairāk atbildību. Šajos nenoteiktajos laikos neviens nevēlas haosu, bet nevienam nevajadzētu ilgāk pieņemt arī status quo.

Mums jāatbalsta cerība, kuru radījuši notikumi Tunisijā un Ēģiptē, lai palīdzētu apliecināt un izveidot demokrātijas, kas dos labumu šīm valstīm, to iedzīvotājiem un arī mums, un esmu pārliecināts, ka jūs esat to pārliecinoši pateikusi, baronese Ashton.

Nobeigumā es citēšu vārdus, ko reiz teica kāds dzejnieks: „Pasaule guļ neprātīguma trūkuma dēļ.” Šīs tautas patiesi ir bijušas neprātīgas saucienā pēc savas brīvības, bet es ceru, ka galu galā tās būs atmodinājušas mūsu sirdsapziņas.

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton! Es vēlos aicināt jūs būt drosmīgākai. Aizbrauciet uz Kairu pirms Ārlietu ministru padomes sanāksmes! Parunājiet tur ar valdības pārstāvjiem un opozīciju! Atgriezieties Briselē un pastāstiet kolēģiem par redzēto un dzirdēto! Izstrādājiet darba kārtību un neklausieties 27 dažādos viedokļos, ar kuriem ir ļoti grūti kaut ko patiesībā darīt.

Kad Mingarelli kungs brauc uz Tunisiju — ko es vērtēju ļoti pozitīvi — informējiet mūs, lai mēs zinām un lai publika zina, ka Eiropa tur piedalās. Es vispirms uzzināju, ka amerikānis ir tur, un tikai tad es dzirdēju, ka Mingarelli kungs arī ir tur. Jūs esat Eiropas ārlietu ministre, un es godīgi iesaku jums, no vienas puses, būt mūsu ārlietu ministrei. No otras puses, kā Eiropas ārlietu ministrei, jums nav jāreaģē uz katru izaicinājumu, ko cilvēki noliek jums priekšā.

Šodien šeit tika izteikti salīdzinājumi ar 1989. gadu, un es domāju, ka tas ir pareizi. Uzskatu, ka Tahrira laukums Kairā 2011. gadā ir līdzvērtīgs Aleksandra laukumam Berlīnē 1989. gadā. Tur notiek revolūcija. Tomēr, ja mēs uz brīdi atsaucam atmiņā 1989. gada revolūciju, mēs atcerēsimies, ka mums tad bija tā pati dilemma. Mēs gribējām brīvību, stabilitāti un demokrātiju, un mēs neņēmām vērā faktu, ka šis process, pāreja no stabilas diktatūras uz demokrātiju, reti ir mierīgs, sakārtots un stabils. Šajā ziņā sava vieta ir arī diplomātijai, organizācijai un piesardzībai.

Tam nevajadzētu novērst mūs no fakta, ka mēs esam ārkārtīgi iepriecināti par šo revolūciju. Tā ir revolūcija pret diktatūru un par brīvību. Es patiesi esmu pārliecināts, ka Eiropa var diktēt iekārtu šajās valstīs. Lai gan mūsu priekam jābūt redzamam, ir skaidrs arī tas, ka pat ar ierobežotu ietekmi noteikti nebūs iespējams izveidot valsti ar Mubarek kungu. Ar šodienas vardarbību Tahrira laukumā pēdējās likumības pazīmes šim valdniekam Ēģiptē ir zudušas.

  Sajjad Karim (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Šis brīdis ir nācis ilgi. To atnesa gan vecie, gan tie, kuri nav pieredzējuši neko citu kā H. Mubarak Ēģiptē. Mēs reaģējām, apgalvojot, ka Ēģipti nevajadzētu destabilizēt vairāk nekā tā ir destabilizēta tagad; ka Ēģiptes tautai jāieceļ valdība pēc pašu izvēles, izsakot savu brīvo gribu.

Labi, tas ir pareizi, bet ar to nepietiek. Un tad no šajā Parlamentā runājošajiem šodien es dzirdu brīdinājumus par islāma cunami, kas gaida savu atnākšanu un iznīcinās mūs visus.

Baidos, ka, izvirzot šos argumentus, jūs runājat tikai par totalitāra režīma nelielu maskēšanu ar ļoti plānu demokrātijas slāni un nepiešķirat nekādu vērtību cilvēkiem, kuri ir samaksājuši ar savām asinīm un dzīvībām gan Tunisijā, gan Ēģiptē. Viņi samaksāja ar savām dzīvībām par savu tautiešu brīvību, un viņi nevērtēs jūsu brīvību zemāk. Tie, kas atrodas ielās, par spīti lielajam skaitam, ir balss mazākums, kas patiesībā pārstāv vēl lielāku klusējošo vairākumu.

Augstā pārstāve, šis nav ļenganu rokasspiedienu laiks. Lai jūsu solī ir spēks, sūtiet skaidru vēsti — Mubarak kungam tagad jāiet.

  Simon Busuttil (PPE). – (MT) Priekšsēdētājas kundze! Nav šaubu, ka Eiropa būtu varējusi darīt daudz vairāk, lai palīdzētu arābu pasaulei un tās valstīm ceļā uz demokrātiju. Tomēr, ja jābūt vienam pozitīvam iznākumam dramatiskajiem notikumiem, kam mēs esam bijuši aculiecinieki, tad tas noteikti ir arābu pārņemtā kontrole pār savu likteni, lai uzlabotu savu situāciju.

Galu galā vēsturē netrūkst piemēru par rietumvalstu intervencēm, kuras nodarījušas vairāk ļaunuma kā labuma. Tāpēc mums jāatmet ideja, ka mums jāsteidzas glābt katru reizi, kad kaut kas jāsakārto, un jādiktē un jāmāca citiem, kā tiem vadīt savu darbību. Šodien mums jājautā sev, ko turpmāk darīt, ņemot vērā notikušo.

Manuprāt, ir jāpaveic divas lietas. Pirmkārt, mums jāiejaucas ar visu spēku, ko varam mobilizēt, un ar visu palīdzību, ko mēs varam piedāvāt, lai uzlabotu demokrātisko vidi šajās valstīs un jo īpaši stiprinātu demokrātiskās institūcijas. Tādējādi tās var uzplaukt un vienlaikus „izspiest” jaunos ekstrēmistus un diktatorus.

Otrkārt, mums jājautā sev, kur mēs kļūdījāmies. Mums jājautā, vai Eiropas un Vidusjūras reģiona politika bija tikai vārdi, kam nesekoja darbība. Kāda bija Vidusjūras valstu savienības nozīme šajā visā? Vai Eiropa kādreiz beigs reaģēt un tā vietā pieņems lēmumu rīkoties?

  Rosario Crocetta (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropai ir laiks censties sniegt Tunisijas tautai un tās pārejas valdībai konkrētu atbalstu un atjaunot Eiropas un Vidusjūras reģiona dialogu, kas pēdējos gados atstāts novārtā.

Dusmu eksploziju jauno un nabadzīgo cilvēku vidū Magrebā un Ēģiptē ir izraisījusi nevienlīdzīgā bagātības sadale un ierobežojumi cilvēkiem īstenot savas pamatbrīvības. Ziemeļāfrika ir uzliesmojusi un pieprasa vairāk demokrātijas, labāku ekonomiku, lielāku līdzdalību un nodarbinātību, vienlaikus neticīgi raugoties uz veco Eiropas kontinentu, kurš ir nekustīgs un nespēj saprast sociālo transformāciju, kas ir notikusi reģionā, lai veidotu patiesu progresa un miera politiku.

Eiropai vairāk uzmanības jāpievērš cilvēktiesībām un demokrātijai un jāveicina plašāks dialogs, lielāka sadarbība un patiesāka ekonomiskā palīdzība. Eiropai jāatver savas durvis un sirds Ziemeļāfrikai, lai Vidusjūra var kļūt par miera jūru. Nedrīkst vairāk būt migrantu noraidīšanas, izmantojot vardarbīgu sadarbību ar tādām valstīm kā Lībija. Mums vajadzīgas lielākas investīcijas, lielāka atklātība, vairāk palīdzības un vairāk Eiropas un Vidusjūras reģiona politikas. Vēsture to prasa no mums.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs nevaram salīdzināt Tunisijas iekšējo situāciju ar Ēģipti. Masu protestu pamata cēlonis bija tas pats, bet tiem bija pavisam cita ietekme uz starptautisko situāciju.

Masu pārmaiņas Tunisijā, ko izraisīja sabiedrības atbalsta izsīkšana Ben Ali, var nozīmēt labākas nākotnes iespēju šai valstij. Turpretī situācija Ēģiptē jāvērtē ar zināmu piesardzību. Par spīti savai feodālajai valdīšanai, Hosni Mubarak kalpoja par stabilitātes garantu Ēģiptē. Ja viņu tagad gāzīs, pieņemot, ka piemērotu apstākļu trūkums līdz šai dienai nozīmē, ka nav izveidojusies demokrātiska opozīcija — un šo punktu es vēlos uzsvērt — var izrādīties, ka Ēģipte tiek iegrūsta rokās ekstrēmām politiskām grupām, kas saistītas ar kustību Musulmaņu brālība. Ir jāņem vērā šāda notikumu pavērsiena starptautiskās sekas. Iespējamā alianse ar Hamas, stingrā politika pret Izraēlu, pastiprināta kristiešu vajāšana un situācijas saasināšanās reģionā — vai šīs iespējas ir labākas kā stabilitāte Mubarak vadībā? Atzīstot viņa fundamentālos trūkumus, kā arī protestu pret notiekošo viņa režīmā likumību, mums jāapdomā, kāds būtu optimālais risinājums šajā situācijā un kāda pieeja būtu jāieņem Eiropas Savienībai.

  Francisco José Millán Mon (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Tunisijas un Ēģiptes notikumi ir ļoti nozīmīgi un iespējams, ka šie pārmaiņu procesi izplatīsies citās valstīs Vidusjūras reģionā, kuram ir vislielākā nozīme Eiropas Savienībai. Šīs valstis atrodas tieši pie mūsu sliekšņa, un mūs ar tām saista daudzas stipras draudzības saiknes.

Pēdējā desmitgadē Eiropas Savienība nav spējusi pārliecināt to vadītājus sākt vajadzīgās reformas. Iepriekšējā parlamentārā sasaukuma termiņā es uzsvēru, ka stabilitāti nevar turpināt izmantot, lai attaisnotu pārmaiņu trūkumu, bet šīm valstīm drīzāk nepieciešamas dziļas politiskas, ekonomiskas un sociālas reformas. Tagad pārmaiņas un reformas pieprasa cilvēki, kas izgājuši ielās.

Dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Padome beidzot pievērsusi uzmanību pirmdienas notikumiem un ir pieņēmusi nostāju. Arī man šķiet, ka pārejas process Tunisijā notiek pareizajā virzienā. Tomēr izplatītāks diemžēl ir uzskats, ka Eiropas Savienība gandrīz nepiedalās šajos procesos pēdējās nedēļās. Mēs esam dzirdējuši vairākas prezidenta Obamas runas, mēs esam dzirdējuši valsts sekretāres H. Klintones paziņojumus un esam dzirdējuši pat par kontaktiem starp Tunisijas armiju un ASV armijas pārstāvjiem...

Eiropas Savienības redzamība nekādā veidā nav salīdzināma. Lisabonas līguma jaunajiem mehānismiem būtu bijis jābūt aktīvākiem un redzamākiem, tostarp Eiropadomes priekšsēdētājam.

Baronese Ashton, es atzinīgi vērtēju jūsu braucienu uz Tunisiju pēc divām nedēļām, bet esmu arī pārliecināts, ka mums jāuzlabo savas paredzēšanas un reaģēšanas spējas. Vai mēs gribam būt svarīgs globāls dalībnieks? Mums jāsāk, kļūstot par nozīmīgu dalībnieku vismaz reģionālā līmenī.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienība ļoti cieši vēro situāciju Tunisijā un atbalsta Tunisijas tautas centienus, kas vērsti uz mierīgu pāreju uz demokrātiju. Sākotnējie pasākumi, kurus veic pārejas valdība Tunisijā, vērsti pareizajā virzienā. Mēs aicinām jaunās valdības pilnībā ieviest saistības attiecībā uz pārvaldību, tiesiskuma un pamatbrīvību respektēšanu, kā arī ekonomikas un sociālajām reformām. Domāju, ka visas šīs reformas ir viena no labākajām investīcijām Tunisijas nākotnē un palīdzībā tai izveidot stabilu demokrātiju.

Eiropa meklē stabilu partnerību ar Tunisiju kā EUROMED daļa, un tai jāmobilizē visi tās rīcībā esošie instrumenti, lai sekmētu pārejas procesu, radītu spēcīgas demokrātiskas institūcijas un veicinātu aktīvu pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanās sākumu reformu īstenošanā. Mūsu pašu īpašās interesēs ir stabila, plaukstoša un demokrātiska Tunisija, ar kuru mēs varam veidot labvēlīgu abpusēju sadarbību, kas balstās uz kopīgām interesēm un vērtībām.

  Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, dāmas un kungi! Par to, kas tagad jādara, ir jau runāts daudzas reizes — šajā ziņā ir plaša vienprātība. Mūsu rezolūcija ir skaidra attiecībā uz Tunisiju, bet attiecībā uz Ēģipti mums tā vajadzības gadījumā būs jāpaplašina, izdarot mutiskus grozījumus.

Es domāju, ka ir pamats paškritikai. Mūsu izpildvara Briselē un dalībvalstīs pārāk ilgi turējās pie status quo. Ja mēs būtu nopietni izturējušies pret saviem principiem ikdienas politikā attiecībā uz cilvēktiesību universālo raksturu un demokrātiju, mums būtu bijis skaidri jārunā ar Tunisiju un Ēģipti par viņu acīmredzamajām nepilnībām. Mēs zinājām, ka darbība pret islāmistiem un fundamentālistiem nebija vērsta tikai pret šīm grupām, bet arī pret jebkādu attiecīgās valdības politikas kritiku. Vēl nav par vēlu. Prasība pēc demokrātijas un cilvēktiesībām nav iejaukšanās iekšējās lietās un to nevar apsūdzēt arī situācijas destabilizēšanas veicināšanā. Neviena diktatūra, neviens autoritārs režīms pats par sevi nav stabils. Ar mūsu pašreizējo politiku mēs vienkārši esam ieguvuši laiku, nevis stabilitāti.

Tunisija un Ēģipte kalpo kā piemēri citiem. Visi zina par citiem reģionā. Daudzi cilvēki baidās tos nosaukt vārdos. Manuprāt, piemēram, Saūda Arābija ir iespējama kandidāte. Šī situācija prasa Augstās pārstāves politisku vadību. Tomēr 27 valstīm nav atšķirīgas intereses. Ja jūsu spriedums ir pareizs, negaidiet līdz pēdējais diplomātiskais skeptiķis ir īsi pārstāstījis to savam ārlietu ministram. Arī jums vajadzēja teikt to pašu, ko senators John Kerry teica attiecībā uz Ēģipti aizvakar un Baraks Obama šovakar. Emancipējiet sevi Eiropas Savienības interesēs, lai pati ES un neviens cits formulētu tās politiku nākotnē ar tās apkārtējām valstīm. Iespējams, jūs pat varētu doties uz Tunisiju un Ēģipti nākamajā nedēļā un tad ziņot mums par to aiznākamajā nedēļā Strasbūrā.

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Kopā ar visiem citiem šajās debatēs es dalos dziļajās bažās par mierīgajiem protestētājiem Ēģiptē, jo īpaši ņemot vērā vardarbības turpināšanos šodien.

Es vēlos atzīmēt šajās debatēs bažas par Al Jazeera ilgstošo slēgšanu, par ko Eiropa pagaidām ir klusējusi, un sešu Al Jazeera žurnālistu arestu, kā arī par nepieciešamību uzsākt darbu ar IT uzņēmumiem, Interneta un mobilo telefonu pakalpojumu piegādātājiem, tostarp manas valsts Vodafone, par izvēli, ko viņi izdarīja Ēģiptē dažās pēdējās nedēļās.

Es arī vēlētos, ka ES vadītāji agrāk būtu pateikuši to, ko viņi saka šodien. Prezidents N. Sarkozī 2007. gada decembrī teica: „Es vēlētos pateikt prezidentam Mubarak, cik augstu es vērtēju viņa pieredzi, gudrību un mēreno skatījumu. … Prezidents Mubarak ir mūsu draugs.” Šodien viņš aicina uz pārmaiņām.

Alistair Burt, Lielbritānijas Ārlietu ministrijas valsts ministrs apgalvo, ka viņš par visu vairāk vēlas stabilitāti Ēģiptē. William Hague, atsakoties minēt, cik drīz viņš vēlētos redzēt notiekam vēlēšanas, tagad aicina uz pāreju.

Visbeidzot, esmu vienisprātis ar baronesi Ashton, mūsu Augsto pārstāvi. Eiropai labi padodas pārejas posma tiesiskums, vēlēšanas, demokrātijas veidošana, pilsoniskās sabiedrības attīstība. Lai kādas būtu kļūdas un pagātnes bagāža, viņai un mums vajadzētu uzskatīt to par krīzi reģionā, bet iespēju Eiropai veltīt mūsu resursus, lai vairotu cieņu pret demokrātiju un cilvēktiesībām. Tās nav vērtības, ko mēs uzspiežam no Eiropas. Tās tiek pieprasītas Tunisas un Kairas ielās, un mūsu pienākums ir ieklausīties.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Ikvienā revolūcijā pastāv risks, ka cilvēku prasības pēc demokrātijas un maizes piesavināsies likumīgas un uz īstas demokrātijas pamatiem balstītas varas ienaidnieki. Mums nav garantijas, ka sacelšanās Tunisijā, Ēģiptē un citās reģiona valstīs nekļūs par iemeslu, lai varu sagrābtu islāma ekstrēmisti, kā tas notika Irānā. Patiesības mirklis tuvojas arī Eiropas institūcijām. Eiropas Savienībai ir visas iespējas beidzot pildīt funkcijas, kam tā tika radīta. Tai jāsniedz efektīvs atbalsts plurālistiskajiem politiskajiem spēkiem. Tai arī jāpārskata kaimiņattiecību politika, jo ir skaidri redzams, ka veids, kādā tā ir vadīta līdz šim, ir ļāvis izmantot to korumpētu vadītāju valdību atbalstīšanai. Ievērojamai daļai naudas, kas paredzēta kaimiņu reģionu, brīvības, demokrātijas un labklājības attīstībai, jānonāk pie šo valstu iedzīvotājiem, cieši sadarbojoties ar nevalstiskajām organizācijām, akadēmiskajām un kultūras kopienām. Prioritātei jābūt arī atbalstam projektiem, kas vērsti uz jaunu cilvēku un sieviešu asociācijām.

Ashton kundze, Eiropas Savienības politika līdz šim šajā reģionā ir beigusies ar fiasko. Mums vajadzētu uzņemties risku un atbalstīt Ēģipti bez H. Mubarak ceļā uz plurālistisku, sekulāru Ēģiptes republiku, kura ciena tās minoritātes. H. Mubarak ir laiks doties projām, viņa laiks ir pagājis. Viņš izniekoja to laiku, kas viņam bija dots.

  Nicole Sinclaire (NI). - (uzdod Howitt kungam jautājumu saskaņā ar „zilās kartītes” procedūru (Reglamenta 149. panta 8 punkts)) Jūs minējāt dažus prezidenta N. Sarkozī un Burt kunga komentārus. Es nezinu, vai jūs bijāt sēžu zālē iepriekš, kad kolēģis atsaucās uz Blēra kunga izteikumiem par Mubarak kungu. Vai jūs varat apstiprināt, vai jūs esat vienisprātis ar Blēra kungu vai nē?

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es atkārtošu to, ko teicu savā runā, proti, ka ir liela pagātnes bagāža, par kuru mums visiem vajadzētu domāt un no kuras mācīties.

Taču tam nevajadzētu atturēt mūs kā Eiropas Savienību no darba ar Ēģipti un arābu pasauli, lai atbalstītu demokrātiju un cilvēktiesības, un es ceru, ka mana kolēģe, par spīti saviem atšķirīgajiem uzskatiem par Eiropu, būs vienisprātis ar mani..

  Dominique Vlasto (PPE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze! Daudzas lietas jau ir pateiktas, bet es vēlētos atkārtot visus līdzjūtības un atbalsta vārdus, kuri jau ir veltīti Tunisijas un Ēģiptes tautām. Tās ir cerību simboli visiem, kas aizstāv brīvību. Domās es arī esmu kopā ar upuriem.

Tagad es vēlētos teikt, ka Eiropas Savienībai, kas ir slavena ar savu reakcijas trūkumu, kā citi teica, patiešām ir jāatbalsta Tunisijas un Ēģiptes tautas, lai palīdzētu tām sekmīgi atvērt savas valstis reformām un izveidot demokrātiju.

Eiropas Savienība ir nolēmusi atbalstīt Tunisijas vadītājus viņu centienos sākt mierīgu pāreju, organizēt gaidāmās vēlēšanas, lai iegūtu brīvību, un palīdzēt Tunisijas tautai baudīt labklājību, ko rada attīstība, sociāls miers un ekonomika, kas nodrošina darba vietas jauniem cilvēkiem.

Es vēlētos beigt savu uzstāšanos, sakot, ka Vidusjūras reģiona valstu savienību gaida svarīgs uzdevums, jo „jasmīnu revolūcija” ir izraisījusi viļņošanos visās Ziemeļāfrikas valstīs un Tuvajos Austrumos. Tai jāīsteno stingra stratēģija pret šīm valstīm. Tomēr brīdinu — sastopoties ar šo leģitīmo demokrātisko kustību, Eiropai jārada līdzsvars starp neiejaukšanos iekšējās lietās, atbalstu šo tautu likumīgajiem centieniem un stabilitāti.

  Alf Svensson (PPE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlamentā mēs bieži esam runājuši par cieņu pret demokrātiju, cilvēktiesībām un brīvībām, bet patiesība ir tāda, un esmu pārliecināts, ka varam to šovakar atzīt, ka mēs bieži esam devuši priekšroku kam citam, proti, politiskai stabilitātei un labām darījumu attiecībām. Tagad pār mums pēkšņi nākusi atskārsme, ka cilvēki arābu pasaulē arī ilgojas un tiecas pēc brīvības. Mēs tagad daudz runājam par riskiem, kas saistīti ar šo pāreju. Ir skaidrs, ka tie patiešām pastāv. Iespējams, šeit nav neviena, kurš pieceltos un trīs reizes uzsauktu „urā!” Musulmaņu brālībai. Tomēr mēs zinām, ka galu galā brīvību un cilvēktiesību un brīvību ievērošanu vēlas ikviens indivīds, un viņam ir arī tiesības to saņemt.

Tagad mums jānodrošina, ka ES vairs nav tikai skatītājs, kas ļauj notikumiem ritēt savu gaitu. Tā vietā mums jāuzņemas iniciatīva un, kā baronese Ashton tikko šeit uzsvēra, jācenšas iesaistīties demokrātiju veidošanā. Ir iespaidīgi, ka jaunie cilvēki ir sākuši šīs sacelšanās, daļēji pateicoties saziņas līdzekļiem, kas tagad ir pieejami. Tādējādi es nedomāju, ka mums vajadzētu pārāk iedziļināties šajās kustībās no ideoloģiskā vai reliģiskā aspekta. Tomēr, lai ko tās nozīmē, galu galā mums šeit, šajā sēžu zālē un Eiropas Parlamentā kopumā jāpiešķir prioritāte brīvībai un cilvēktiesību ievērošanai.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Vairāk kā divu gadu novērojumi mums atklājuši pakāpenisku demokrātijas, vārda brīvības, pulcēšanās brīvības un reliģiskās brīvības samazināšanos minētajās valstīs. Vēlēšanu rezultāti šajās valstīs to skaidri apliecina.

Totalitāri režīmi nerodas vienā naktī. Par spīti nepārprotamajiem signāliem, Eiropas Savienība nav ieņēmusi skaidru nostāju cilvēktiesību ievērošanas pusē. Diemžēl mēs esam vieni no pēdējiem, kas pieņem kopīgo nostāju.

Kāpēc mēs izveidojām Vidusjūras reģiona valstu savienību Francijas prezidentūras laikā? Vai mums trūka diplomātisko resursu sarunās par stabilitāti šajā pasaules daļā?

Eiropas Savienības valstis desmitiem gadu ir atbalstījušas šīs valstis, jo īpaši ar finansējumu. Tās pašas valstis tagad sāk domāt par to, kā iesaldēt banku kontus un atbalstīt šo valdību opozīciju. Vai tā nav zināma liekulība? Situācija Vidusjūras reģionā mums ir mācību stunda nespējā ievērot cilvēktiesības. Piemēram, reliģijas brīvība netiek ievērota un var kļūt par radikāļu un teroristu ieroci, iezīmējot totalitāra režīma sākumu.

Es to saku tādēļ, ka ir daudzas citas valstis, kurām ir līdzīgas iezīmes.

  Ernst Strasser (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton! Debatēm šajā Parlamentā, kurām jūs sekojat ar interesi, ir viena jo sevišķi kopīga iezīme, un tā ir prasība jums, baronese Ashton. Paceliet savu balsi! Virzieties uz priekšu, esiet mazliet drošāka un arī skaļāka! Aizstāviet tos, kas modernā civilizētā sabiedrībā atbalsta demokrātiju, vārda un preses brīvību!

Tunisija, Ēģipte un, iespējams, dažas citas valstis ir gatavas smagām pārmaiņām. Tām nepieciešams mūsu atbalsts un tādēļ nav pareizi jūsu galvenajam pārstāvim šajā valstī teikt, ka nav nepieciešamas pārmaiņas stratēģijai. Gluži otrādi, mums vajadzīga Vidusjūras reģiona stratēģija un, iespējams, Tuvo Austrumu stratēģija vai vajadzīgs pārdomāt līdzāspastāvēšanu Vidusjūras krastos, un, protams, galvenā prioritāte un ļoti steidzami darāmais ir adaptācija, gatavošanās un atbalsts vēlēšanām.

Nevajadzētu palikt nepamanītam ES galvenā pārstāvja šajā valstī paziņojumam, ka pārejas valdība Tunisijā tagad cenšas noslēgt četrus starptautiskus līgumus cilvēktiesību aizsardzībai, ka visi politiskie ieslodzītie ir atbrīvoti, disidenti ir atgriezušies un tiek gatavotas un vadītas demokrātiskas vēlēšanas. Mums jāatbalsta šis process, un Parlaments vēlas dzirdēt jūs spēcīgāk runājam par šo jautājumu.

  Marco Scurria (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton, dāmas un kungi! Šai krīzei jādod mums stimuls noskaidrot, vai Eiropas Savienība patiešām vēlas darboties ārpolitikā.

Ārpolitika ir nopietna lieta — tai vajadzīgas stratēģijas, stingri mērķi un skaidras alianses. Mēs nevaram turpināt ceļot pa pasauli, draudzīgi uzsitot visiem uz pleca un izliekoties, ka viss vienmēr notiek labi. Ēģiptē pirms dažām nedēļām notika vēlēšanas, un mēs negatavojāmies cīņai, jo sapratām, ka tur bija diktatūra, kas visus mūs muļķoja. Tagad, kad miljoniem cilvēku ir izgājuši ielās, mēs visi runājam par demokrātiju un cilvēktiesībām. Tas ir tas, ko mēs vēlamies, un mēs centīsimies nodrošināt, ka tas īstenojas, bet mums vajadzētu būt uzmanīgiem, sekojot pūlim. Es atceros, kad Irānas tauta cēlās, lai atbrīvotos no šaha, un mēs zinām, kā tas beidzās — ar režīmu, kurā pat pašlaik aizvien tiek pakārti dučiem cilvēku.

Es ceru, piemēram, ka Ēģiptes valdība spēs noturēt ekstrēmistus bezizejā un tai būs stabilizējoša nozīme Izraēlas-Palestīnas krīzē. Baronese Ashton, šajā pasaules daļā nenoliedzami vajag vairāk demokrātijas, kā arī vairāk Eiropas politikas.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Mēs esam aculiecinieki milzīgai spriedzei un konfliktam starp valdību un pilsonisko sabiedrību Tunisijā un Ēģiptē, kas nenoliedzami ir radušies nopietnu, ilgstošu ekonomikas un sabiedrības problēmu dēļ, kuras ignorēja valstu valdības.

Fiziskā vardarbība sadursmju laikā labākajā gadījumā ir nožēlojama un tikai apstiprina steidzamo vajadzību pēc ārēja atbalsta mierīgai pārejai uz demokrātiju. Eiropas Savienībai tāpēc vajadzētu būt gatavai virzīt visus tās resursus uz tiesiskas valsts un cilvēktiesību, tostarp reliģisko tiesību, stiprināšanu šajās valstīs. Mēs nevēlamies, lai pie varas nāk netoleranti un kareivīgi islāmisti.

Labu kaimiņattiecību un reģiona drošības uzturēšanai ir nepieciešams pievērsties pasākumiem, kas paredzēti pilsoniskās sabiedrības stiprināšanai, stipras opozīcijas radīšanai un demokrātisku vēlēšanu nodrošināšanai, lai atturētu ekstrēmistiski radikālas grupas no varas uzurpēšanas.

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Pats fakts, ka mēs diskutējam par Tunisiju — mūsu sākotnējo tematu — laikā, kad Ēģipte ir sasniegusi viskarstāko punktu, liecina par to, cik tālu mēs atpaliekam no realitātes pat tad, ja mūsu debašu nosaukumu var viegli mainīt.

Mūsu publiskās reakcijas ir bijušas biklas, bažīgas un liekulīgi aicinošas uz ierobežojumiem un dialogu revolūciju vidū, parādot praktiskā saprāta trūkumu. Pat gaidas, ka revolūcijas novedīs pie sabiedrībām, kas balstās uz mūsu vērtību kopumu, ignorē kultūras un reliģiskās atšķirības, kas šķir šīs sabiedrības no mūsējās.

Kā tad reaģēt? Pirmkārt, mums vajadzētu saprast, ka tas ir uzdevums, kas prasa kopīgu koordinētu atbildi, nevis sacensības par to, kurš pirmais izrādīs vislielāko līdzjūtību. Baronese Ashton, jūsu vārdiem būs vajadzīgā autoritāte klausītājos tikai tad, ja tos publiski pilnībā atbalstīs visa Padome.

Otrkārt, mums vajadzētu sākt domāt par šo revolucionāro kustību gala rezultātiem. Kādi režīmi radīsies? Un, visbeidzot, mums vajadzētu cienīt to tiesības lemt pašiem par sevi.

  Ivo Vajgl (ALDE). – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Kad beigsies revolūcija, kas pašlaik notiek Kairas ielās, Ēģiptes tauta izvēlēsies politisko sistēmu un savus vadītājus. Pastāv iespēja, ka tur būs arī tie, kas atbalstīs prezidentu Mubarak par to pozitīvo nozīmi, kas viņam bija, uzturot zināmu stabilitāti Tuvajos Austrumos. Tomēr tas nav tas, ko tieši tagad vēlos teikt.

Notikumi Tunisijā un Ēģiptē atklāj izšķirošo nozīmi, kas piemīt Eiropas Savienībai Vidusjūras reģionā un visos reģionos, uz kuriem attiecas mūsu kaimiņattiecību politika. Mums jāreformē Eiropas kaimiņattiecību politika, mums vajadzīga dinamiska stratēģija, kas atrisinās iesāktos notikumus Baltkrievijā, Osetijā, Abhāzijā, Kalnu Karabahā, Piedņeprā, Kiprā, Palestīnā un Rietumsahārā. Mums vajadzīga stratēģija bijušajām Padomju Savienības republikām Vidusāzijā un Aizkaukāzā. Tās arī aizslaucīs demokratizācijas vējš; nav jābūt gaišreģim, lai redzētu to tuvojamies. Jūs gaida daudz darba, baronese Ashton! Esiet mērķtiecīga, un mēs jūs atbalstīsim!

  Malika Benarab-Attou (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton! Kļūdaini atbalstot diktatoriskos režīmus Vidusjūras dienvidu piekrastē, domājams, kā aizsargvalni pret islāma fundamentālismu, mums tagad jārisina problēma, ko izraisījuši šie vēsturiskie notikumi.

Eiropai jāpārskata tās spēkā esošā politika attiecībā uz autoritārajiem režīmiem un diktatūrām. Prezidentam Mubarak tagad jāatkāpjas. Mums tas nozīmē atbalstu demokrātijām un demokrātiskajiem procesiem, kurus izvēlējušās šo valstu tautas, nevis vienkāršu sava skatījuma uzspiešanu. Ieklausīsimies viņu balsīs, būsim pazemīgi, nejauksim sekulārismu un drošību. Pārmaiņas šajās valstīs jau notiek. Mūsu finanšu instrumenti jāpielāgo, lai nodrošinātu drošu atbalstu demokrātijas aizstāvjiem...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Marisa Matias (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Es domāju, ka šīs divas valstis un citas valstis šajā reģionā parāda, kā vairākkārt pēdējos gados Eiropas vadītāji spējuši vairāk būt darījumu, nevis demokrātijas un vairāk diktatoru, nevis nabadzīgo pusē.

Es atklāti bažījos par pašreizējo situāciju Ēģiptē un par šodienas notikumiem, tādēļ uzskatu, ka mēs nedrīkstam parādīt mieru, bet drīzāk solidaritāti. Mums jāizrāda solidaritāte ar miljoniem ēģiptiešu Kairā un visā valstī, kam ir apnicis bads, apspiestība un bezdarbs. Tādēļ mums jāsaka, ka mums jāstāv plecu pie pleca ar šiem cilvēkiem pēc prezidenta Mubarak runas šodien, kam seko režīma suņu palaišana un ceļa atbrīvošana vardarbībai. Mēs nedrīkstam atļaut radīt baiļu stratēģiju, kas liktu šiem cilvēkiem doties mājās.

Ja mēs būtu dzirdējuši šos ierosinājumus pirms 36 gadiem Portugālē, mēs būtu devušies mājās. Labi, ka mēs negājām mājās, jo tas nozīmē, ka mums bija demokrātiska revolūcija.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Augstā pārstāves kundze! Eiropas Ārlietu dienestam ir liels skaits darbinieku, speciālistu un analītiķu. Tādējādi mūsu ekspertiem vajadzēja spēt profesionāli novērtēt sociālās sacelšanās gan Tunisijā, gan Ēģiptē un ieteikt jums piemērotus pasākumus, ar kuriem Eiropa palīdzēs šo valstu iedzīvotājiem pārvarēt problēmas, kas saistītas ar nevēlamiem politiskajiem līderiem. Strausa politika, kuru mēs līdz šim esam parādījuši attiecībā uz civilajiem nemieriem Āfrikas valstīs, tomēr rada šaubas par mūsu ārlietu dienestu spēju rīkoties.

Eiropas Savienības Augstā pārstāve, ja turpmāk būs kavēšanās ar profesionālas reakcijas gatavošanu uz pašreizējiem notikumiem Tunisijā un Ēģiptē, mūsu nodokļu maksātāji varēs pamatoti interesēties, kāpēc viņi maksā tik milzīgas summas dažādiem birokrātiem ES ārlietu dienestā, ja tie nespēj jums sagatavot tūlītēju un profesionālu reakciju uz vētrainajiem notikumiem Eiropā.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, baronese Ashton! Optimisti uzskata, ka revolucionārie notikumi Tunisijā un Ēģiptē varētu kalpot par sākumu kaut kam līdzīgam arābu nāciju pavasarim — līdzīgiem notikumiem, kādus mēs, piemēram, redzējām Austrumeiropā 1989. gadā. Kā eiropiešiem mums, protams, vienmēr vajadzētu būt brīvības un demokrātijas pusē, un mēs ļoti priecātos, ja tas tā būtu. Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka mēs, eiropieši, un rietumi kopumā zināmā mērā arī esam noslēguši līgumsaistības ar visnepatīkamākajām un brutālākajām diktatūrām arābu pasaulē.

Mums nevajadzētu lolot ilūzijas. Lai gan Facebook, internets un Twitter ir mūsdienīgi revolūcijas virzīšanas līdzekļi, tie neaizstāj demokrātiskās struktūras un tiesiskumu, kam jābūt revolūciju pamatā, lai notiktu pāreja uz demokrātisku sistēmu. Tas, ko mēs, eiropieši, varam darīt, un tas, kas mums jādara, ir skaidri jāpauž mūsu nostāja un jāpalīdz būvēt šīs demokrātiskās sistēmas, lai galu galā spētu ieviest šajos reģionos tiesisku varu, kā arī brīvā tirgus ekonomiku, kas nepieciešama demokrātijai.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece/ Eiropas Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze! Ļaujiet man sākumā skaidri pateikt. Es nepieņemu principu, ka Eiropa ir bijusi lēna vai nokavējusi. Mēs pirmie nācām klajā ar paziņojumiem gan par Tunisiju, gan par Ēģipti. Mēs sākām runāt par Tunisiju 10. janvārī, un es nācu klajā ar paziņojumu par Ēģipti pagājušajā nedēļā. Mēs bijām priekšā visiem. Tās nav sacensības un ātruma sacīkstes, bet es nepieņemu šādu kritiku.

Es nepieņemu arī to, ka mēs esam rīkojušies lēni. Mēs ik stundu esam sazinājušies ar cilvēkiem Tunisijā un Ēģiptē, ar mūsu delegācijām, kurām es apliecinu cieņu par to, kas tām bija jādara pāris pēdējās nedēļās, un esam bijuši arī tiešā kontaktā ar valdību un dienestiem. Jūs būsiet informēti arī par citiem jautājumiem, kurus mēs esam risinājuši šajā laikā, tādēļ es nepieņemu, ka mēs būtu bijuši pārāk klusi. Es nepieņemu arī to, ka mēs neesam darījuši pietiekami daudz.

Es pieņemu, ka mēs varam darīt vairāk. Vai jūs iedevāt man visus rīkus, kas man vajadzīgi ar Lisabonas līgumu? Droši vien nē. Vai jūs iedevāt man visus nepieciešamos resursus? Droši vien nē, bet mēs darīsim visu iespējamo saistībā ar Ārējās darbības dienestu un man uzticētajiem pienākumiem. Es nepiederu tiem, kas publiski pauž savus personīgos uzskatus. Es runāju Eiropas Savienības vārdā. Es klausos jūsos, dalībvalstīs un Komisijā. Tādus pienākumus jūs noteicāt Lisabonas līgumā, un es tos pildīšu.

Tiem, kas nebija šeit agrāk, es atkārtoju, ka Tunisijas ārlietu ministrs šodien bija manā birojā savā pirmajā vizītē ārpus Tunisijas Eiropas Savienībā, jo es uzaicināju viņu, un tāpēc, ka viņš zina, cik svarīgi mēs esam —ne tikai šodien, bet arī nākamajā nedēļā, nākamajā mēnesī un nākamajā gadā. Runājot ar viņu, es runāju Eiropas vārdā. Viņš zina, ka manu teikto atbalstīs 27 valstis, cerams, ar Eiropas Parlamenta un arī ar Komisijas atbalstu.

Tas šiem cilvēkiem kaut ko nozīmē. Tas kaut ko nozīmē, ja tad, kad mēs runājam, ir viens vēstījums, kas nepavisam nenozīmē — kā cilvēki saka — vienu balsi. Tas ir tas pats vēstījums, vai to saka Vācijas kanclere, Lielbritānijas premjerministrs, citas Eiropas Savienības valsts prezidents, jebkurš no 27. Mēs sakām vienu un to pašu. Tādēļ ārlietu ministru sanāksme pirmdien, secinājumi, kurus viņi izdarīja, un preses konferences, kuras viņi sniedza par visiem jautājumiem, ko mēs risinām savās kaimiņvalstīs un ārpus tām, ir tik nozīmīgi cilvēkiem tur. Mēs nedrīkstam izlaist to no redzesloka visā, ko mēs darām.

Esmu vienisprātis ar jums, ka mums jābūt aktīvākiem šajās valstīs, lai darītu vairāk, un es pilnībā piekrītu, ka mums jāpārskata kaimiņattiecību politika. Esmu teikusi to ilgu laiku. Mums jābūt drošiem, ka mums ir diversificētāka pieeja, ka mēs pievēršamies katrai valstij un izstrādājam to, ko mēs vēlamies panākt kopā ar šīs valsts cilvēkiem — jā, darīt vairāk ar pilsonisko sabiedrību, jā, pievērsties cilvēktiesībām un demokrātijai, jā, risināt mums kopīgās ārpolitikas jautājumus. Es piekrītu. Es cenšos to darīt. Ja jūs skatāties uz darbu, ko mēs esam veikuši pēdējos divos vai trijos mēnešos, jūs pamanīsiet kopēju tēmu manis teiktajā, kas ir bijusi nepieciešamība būt aktīvākiem mūsu kaimiņvalstīs. Tai vajadzētu būt mūsu galvenajai prioritātei pēc dienesta izveidošanas, un tai jābūt labākai, gudrākai un vairāk saistītai ar viņu vajadzībām.

Es nevaru uzņemties atbildību par to, kas notika pirms manis, bet es varu atbildēt par šī mantojuma pārvēršanu nākotnes stratēģijā, par kuru jūs varat būt tikpat lepni, kā es. Tā sākas ar to, ko mēs darām tagad, un to, cik mēs spēsim uzņemties atbildību un virzīties uz priekšu.

Es nenovērtēju par zemu situācijas sarežģītību un tās virzības ātrumu. Esmu vienisprātis ar tiem, kas arī ir norādījuši, ka demokrātija nav acumirklis laikā. Tas ir process. Jūs veidojat demokrātiju un izvirzāt tās organizācijas, kas var strādāt ar cilvēkiem, lai palīdzētu viņiem saprast viņu demokrātiskās tiesības, ko demokrātija var nozīmēt un ko tā var darīt — pārveidot sabiedrību. Mēs izmantojam šo vārdu Padomes secinājumos noteikta iemesla dēļ, jo es ticu pārveidošanai ne tikai šodien un rīt, bet ilgtermiņā. Tas ir Eiropas piedāvājums. Tas ir Eiropas piedāvājums mūsu kaimiņiem, kuri kļuva par mūsu partneriem, un tās dalībvalstīm. Tā atnesa pārveidošanu, kas ilgs paaudzēm. Tas ir tas, ko mēs darām. Mēs nenodarbojamies ar seklām reakcijām un atbildēm. Mēs strādājam ar to, ko mēs dodam cilvēkiem uz mūžu, viņu bērnu mūžam un vēl ilgāk.

Un, protams, visā tajā es neesmu aizmirsusi visus citus jautājumus. Es vēroju notiekošo Jordānijā. Esmu tur izveidojusi kontaktus. Es, protams, esmu iesaistījusies Irānā notiekošajā. Nedēļas nogali pirms divām nedēļām es pavadīju sarunās ar irāņiem, un no visiem manis veiktajiem paziņojumiem, no visiem jautājumiem, ko esam izvirzījuši, jūs zināt, cik dedzīgi es aizstāvu cilvēktiesības Irānā.

Es noteikti neesmu aizmirsusi Tuvo Austrumu miera procesu. Es vakar runāju ar George Mitchell. Rīt mēs tiksimies ar premjerministru Fayyad. Mēs strādājam ar Kvartetu. Viņi tiekas sestdien Minhenes Drošības konferencē, kur es šajā reizē vadīšu Kvartetu.

Es neesmu aizmirsusi nevienu citu jautājumu. Es neesmu aizmirsusi arī Albāniju, uz kurieni šonedēļ manā vārdā dosies Miroslav Lajčák, lai turpinātu dialogu. Mēs neaizmirstam neko, kas jārisina, nedz arī jautājumus, par kuriem mēs debatēsim šajā Parlamentā šovakar.

Un es neesmu atbildīga par Tonija Blēra teikto. Es varu runāt tajā pašā valodā, es varu nākt no tās pašas politiskās partijas, bet es neesmu un arī nebūšu atbildīga par viņu.

Nākamajā nedēļā es došos uz Drošības padomi, arī jūsu vārdā. Drošības padomē mums atkal ir iespēja parādīt, ko Eiropas Savienība var piedāvāt šiem cilvēkiem šodien un rīt. Ir patiesi svarīgi, ka es saņemu jūsu atbalstu to darīt — ne klusi, es varu būt ļoti skaļa — bet atbilstoši kohēzijai, ar virzību, ar mērķi, ar stratēģiju un plānu, lai tad, kad Tunisijas ārlietu ministrs ierodas manā birojā, es varu sniegt viņam plānu. Es nesaku: „Priecājos jūs redzēt, nāciet un parunājiet ar mani TV kameru priekšā piecas minūtes.” Nē. Es sacīju viņam, ka mēs sēdēsim stundu un izskatīsim plānu attiecībā uz to, ko mēs domājam, ka varam viņam piedāvāt. Cik daudz naudas? Ko es varu darīt? Kas man jāmaina? Kādi instrumenti mums jāsaliek kopā? Cik elastīguma man tagad ir? Cik daudz man jāiegūst? Ko jums vajag no mums, Eiropas Investīciju bankas, Āfrikas Savienības Bankas, Amerikas Savienotajām Valstīm, citiem jūsu partneriem? Kā mēs veidosim plānu?

Tad es tikos ar Jemenas ārlietu ministru, un mēs darījām to pašu — kā valstu grupa, kas ir Jemenas draugi, veido jaunu attīstības fondu? Vai mēs darām to ar arābu valstīm, ar kurām es esmu runājusi? Ko mēs darām?

Manuprāt, tā Eiropai vajadzētu strādāt, un to es daru katru dienu jūsu vārdā un turpināšu to darīt.

Tagad es ceru, ka varēšu drīz atstāt šīs debates un lūgt otru komisāru stāties manā vietā. Es atvainojos par to, bet notikumi Ēģiptē, kā jūs pareizi teicāt, attīstās, un es varu arī izstāstīt jums, ko mēs arī darījām, kamēr šeit runājām. Mēs esam nosūtījuši ziņojumus, esam runājuši ar ārlietu ministra vietnieku manā vārdā. Ziņojumi tagad ir nosūtīti tieši. Drošības spēkiem jāiejaucas nekavējoties, lai apturētu vardarbības eskalāciju. Šis ziņojums tika nosūtīts no manis, kamēr es arī sēdēju šeit, runājot ar jums. Viņiem jāuzņemas atbildība, valdība ir atbildīga par armijas palīdzību cilvēkiem un tai jāpārliecinās, ka iedzīvotāji tagad tiek aizsargāti. Ātrās palīdzības automašīnām jāatļauj iebraukt laukumā un izbraukt no tā, jo mēs saņemam informāciju, ka tām neļauj iebraukt. Es runāšu ar prezidenta vietnieku Suleiman, tiklīdz es atstāšu šo sēžu zāli. Tiek izteikts aicinājums, un tādēļ jums jāatvaino mani un jāļauj man iet.

Pašlaik notiek sanāksme, kur tiek mēģināts izstrādāt ceļvedi ar opozīciju, tagad Eiropas vadītāji ir aizņemti, mūsu vārdā runājot ar citiem vadītājiem reģionā un cenšoties pierunāt viņus arī nākt klajā ar aicinājumiem. Tam jābūt tādam tālruņu kokam, kādu jūs agrāk neesat redzējuši, vadītājiem runājot ar vadītājiem, nododot ziņojumus Ēģiptei. Kamēr tas viss notiek, manā birojā notiek krīzes sanāksme, lai precīzi izstrādātu rīcības plānu, lai kāds būtu iznākums.

Tā es esmu rīkojusies katru dienu, kopš sākās krīze, ar to, kas notika Albānijā, kas notika Baltkrievijā, ko mēs darījām Sudānā, kur mūsu īpašais pārstāvis vadīja darba grupu un kur Véronique De Keyser, pati atrodoties tur, redzēja, ko Eiropa dara.

To mēs darām. Vai mēs varētu darīt vairāk? Protams. Vai es vēlos, kaut es varētu strādāt par četriem? Jā. Vai es domāju, ka rīki ir pareizie? Nē. Vai es domāju, ka mēs esam panākuši progresu? Jā. Vai es domāju, ka mēs varam darīt daudz vairāk? Protams.

Ja jūs vēlaties, lai es tikai parādos un esmu redzama kopā ar visiem, es to nedarīšu. Es jums pateikšu, kam, manuprāt, Eiropa tika radīta — demokrātiju un cilvēktiesības likt pamatā ikvienai darbībai, ko mēs veicam, un atbalstīt Ēģiptes un Tunisijas tautas šodien.

(Aplausi)

  Priekšsēdētāja. − Es esmu saņēmusi sešus rezolūciju priekšlikumus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana par rezolūciju priekšlikumiem par Tunisiju notiks ceturtdien.

Balsošana par rezolūciju priekšlikumiem par Ēģipti notiks februāra II daļas sesijā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Dažu pēdējo dienu laikā situācija Tunisijā un citās Vidusjūras dienvidu piekrastes valstīs ir sasniegusi kritisku stāvokli. Dzīvību ir zaudējuši dučiem cilvēku, kuri iesaistījušies vardarbīgās demonstrācijās pret augstajām dzīvošanas izmaksām un brīvā tirgus trūkumu. Es vēlos izmantot iespēju, lai atgādinātu, ka 1995. gadā Barselonā ES uzsāka partnerības programmu ar Vidusjūras reģiona valstīm, kuras mērķis bija ekonomiskā, politiskā, militārā un sociālā sadarbība. Tomēr šobrīd šie mērķi ne tuvu nav sasniegti. Dramatiskā situācija Tunisijā parāda neatliekamo vajadzību pēc Eiropas skatījuma uz Vidusjūras reģionu vai, patiesi, dienvidu piekrastes valstu iesaistīšanas šobrīd spēkā esošajās partnerības un kaimiņattiecību politikās. Situācija Ēģiptē dažās pēdējās stundās ir vēl vairāk pasliktinājusies. Tiek ziņots par vairākiem ievainotiem un nogalinātiem cilvēkiem sadursmēs, kas notiek valstī starp policiju un cilvēkiem, kuri piedalās demonstrācijās pret prezidenta Mubarak valdību. Es uzskatu, ka šo valstu interesēs un jo īpaši Eiropas interesēs mums jāatbalsta ekonomikas un sociālās reformas, kas spēj atbilst lielākās iedzīvotāju daļas centieniem un kurām vajadzētu atnest mieru un pakāpenisku dzīves apstākļu uzlabošanos Ziemeļāfrikas valstīs.

  Richard Falbr (S&D), rakstiski. – (CS) Eiropas Savienība 1995. gadā izvirzīja vērienīgu mērķi radīt mieru, stabilitāti un labklājību Vidusjūras reģionā. Vidusjūras valstis ieguva finansējumu ar noteikumu, ka tās uzņemsies vajadzīgās ekonomikas un politiskās reformas. Tomēr nekas tāds nenotika. Vairumā gadījumu ES centienus palīdzēt tās dienvidu kaimiņiem drīzāk vadīja bailes, ka pie varas varētu nākt islāma radikāļi, tādējādi apdraudot reģiona stabilitāti. Vēsture liecina, ka atbalsts autoritārajiem režīmiem neatmaksājas. Tas neatmaksājās Amerikas Savienotajām Valstīm un Centrālamerikai, un tas neatmaksājas arī ES. Daži kritiķi mūs pamatoti sauc par liekuļiem. Mēs runājam par cilvēktiesībām, par nepieciešamību pēc sociālā dialoga un par ekonomisko attīstību, un tomēr gadu desmitiem mēs esam ignorējuši faktu, ka Tunisiju un citas Ziemeļāfrikas valstis ir vadījuši nežēlīgi un nedemokrātiski režīmi. Jāsaka, ka tā ir dramatiska neveiksme tiem, kas veicināja šādu politiku. ES pārstāvju mulsinošais aicinājums H. Mubarak rīkot demokrātiskas vēlēšanas ir tikai skumjš neveiksmīgās politikas iznākums.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Sašutuma vilnis Āfrikas valstīs un jo īpaši Tunisijas un Ēģiptes tautu cīņas pieprasa mūsu vislielāko uzmanību un solidaritāti. Konkrēti Ēģiptes gadījumā, kuras tauta turpina cīnīties par savām sociālajām un darba tiesībām, par sociālo taisnīgumu, par demokrātiju un brīvību, mēs dedzīgi nosodām apspiešanu, kas saskaņā ar prezidenta Mubarak valdības pavēlēm tika un tiek vērsta pret strādniekiem un cilvēkiem, kuri cīnās, un mēs godinām gandrīz 100 Ēģiptes iedzīvotājus, kurus nogalinājusi valsts vardarbība.

Tāpat kā Tunisijā un vairākās citās arābu pasaules un Āfrikas valstīs, situācija Ēģiptē ir nesaraujami saistīta ar kapitālisma krīzes padziļināšanos un vardarbīgo sociālo ofensīvu, kas to raksturo, ne mazāk ņemot vērā aizvien ātrāko bezdarba pieaugumu, kas ietekmē jaunos cilvēkus, un aizvien ātrāko pārtikas cenu pieaugumu.

Pēdējie notikumi Ēģiptē un plašā sociālā kustība, kas raksturo tos, ir nesaraujami saistīta arī ar strādniekus pārstāvošo un citu progresīvo tautas kustību organizāciju drosmi, neatlaidību un apņēmību, kuras uzņēmušās svarīgas darbības gadiem ilgajā cīņā un ļoti grūtos apstākļos. Mēs turpinām diskutēt par politisku risinājumu, kas meklējams stingrā cieņā pret suverēnu Ēģiptes tautas gribu, ir brīvs no jebkādas ārējas iejaukšanās, manipulācijas vai spiediena.

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Pašreizējie notikumi Tunisijā un Ēģiptē var kalpot par atslēgu visa reģiona nākotnei. Šī reģiona sabiedrībām ļoti ilgu laiku nav bijusi iespēja atklāti paust savas mērķus, sapņus vai bailes. Mēs vēl nezinām, kāds būs notikumu iznākums Ziemeļāfrikā. Mums noteikti vajadzētu censties palielināt ietekmi uz situācijas attīstību. Galu galā šie notikumi risinās valstīs, kuras ir mūsu tiešie kaimiņi. Eiropa faktiski bijusi diezgan iesaistīta reģionā, par kuru mēs diskutējam. Mēs ilgu laiku esam zinājuši, ka vietējās valdības ne vienmēr ir attaisnojušas savu sabiedrību gaidas. Protestus izraisīja problēmas, kas visbiežāk izraisīja sociālo neapmierinātību — nabadzība, izmisums un valdību augstprātība. Es neticu, ka Tunisija un Ēģipte sapņo par tādu demokrātiju, kā to saprot rietumos. Šie cilvēki vienkārši sapņo par labāku dzīvi, un labāka dzīve ne vienmēr nozīmē demokrātiju. Vai viņi ir pelnījuši labāku dzīvi? Jā, pavisam noteikti. Ikvienam ir tiesības uz labāku dzīvi un tiesības uz cilvēka cieņas respektēšanu, uz brīvību un attīstību. Lai viņu cerības piepildās ātri un bez asinsizliešanas! Liels paldies!

  Kelam, Tunne (PPE), rakstiski. – Pirmais secinājums no lielajām pārmaiņām Tunisijā, Ēģiptē un citur ir tāds, ka demokrātiskā pasaule absolūti nebija tām gatava. ES, kā arī ASV tika pārsteigtas nesagatavotas, un tām vēl ir jāimprovizē reaģēšana un pielāgošanās šiem revolucionārajiem notikumiem.

Tas pats notika pirms 20 gadiem, kad sabruka Padomju Savienība. Izrādījās, ka tūkstošiem sovjetologu savās analīzēs bija palaiduši garām slēpto ievērojamo spēku, kurš beigās atspējoja padomju diktatūru — paverdzināto cilvēku vēlmi pēc brīvības.

Šī brīža situācija ir parādījusi nenobriedušās Eiropas kopējās ārpolitikas raksturīgo vājumu. Tā ir atklājusi hronisko krīzi vērtībām, uz kurām oficiāli balstās ES. Reālpolitikā šīs vērtības sistemātiski ir tikušas atstātas novārtā vai nepietiekami novērtētas par labu stabilitātei vai pragmatiskām tuvredzīgām attiecībām.

Šis ir brīdis, lai saprastu, ka novēršanās no brīvības apspiešanas, attaisnojot to ar stabilitātes sargāšanu un ekonomiskām interesēm, noteikti novedīs pie postošām politiskajām kļūdām. Tikai patiesa demokrātija var nodrošināt ilgtermiņa stabilitāti. Paļaušanās uz autokrātiskiem režīmiem nozīmē palielināt pašapmāna burbuli, kas agrāk vai vēlāk pārplīsīs, radot smagus morālus zaudējumus to demokrātiskajiem partneriem.

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Eksperti uzskata, ka nemieri Tunisijā ir radījuši domino efektu. Ļoti iespējams, ka nākamā valsts reģionā, kas piedzīvos pārmaiņas pēc Tunisijas un Ēģiptes, būs Jemena. Lībija, Alžīrija, Jordānija, Sīrija un Maroka arī ir minētas. Globalizācija un to pavadošā brīvā informācijas plūsma atver acis šo režīmu iedzīvotājiem. Viņi vēlas pārmaiņas, pieklājīgu dzīvi mūsdienīgā, demokrātiskā valstī un tiesību aktus, kurus pieņem saskaņā ar pārredzamiem principiem. Šādā situācijā ES vajadzētu veicināt šīs vērtības un darīt visu, ko tā var, lai nodrošinātu, ka arābu valstis izvairās no pilsoņu kara vai ekstrēmistu nākšanas pie varas. Es vēlos uzsvērt, ka mūsu atbalstam jāaprobežojas ar politiskiem pasākumiem un tas nedrīkst ietvert militāru darbību. Kā ES mums vajadzētu atbalstīt arābu valstis mierīgā reformu īstenošanā. Ir skaidra nepieciešamība pēc dialoga gan ar draudzīgajām valdībām, gan ar opozīciju, tostarp islāmiskām kustībām. ES vairāk jābūt klāt reģionā un jāpārskata visa Eiropas kaimiņattiecību politika, kas dos iespēju efektīvāk veicināt demokrātiju ne tikai arābu valstīs, bet arī mūsu kaimiņvalstīs austrumos, piemēram, Baltkrievijā. Mums vajadzīgi efektīvi stratēģiskie plāni, kas ietver piemērotu ES finanšu palīdzību demokrātijas vecināšanai, pilsoniskajai sabiedrībai un cilvēktiesībām. Esmu pārliecināts, ka ES jārunā vienā balsī un jāpauž vienbalsīgs antidemokrātisko režīmu nosodījums.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Notikumi neskaitāmās arābu valstīs, jo īpaši Tunisijā un Ēģiptē, ir demonstrācijas, kas ieies vēsturē kā cilvēku atbrīvošanās no autoritāriem režīmiem, kas nerespektē demokrātiskas sabiedrības pamatlikumus: tiesiskuma varu un cilvēktiesību aizsardzību.

Es domāju, ka tagad būs svarīgi pārdomāt īstermiņa un ilgtermiņa stratēģijas Tunisijai un Ēģiptei ilgajā pārejas procesā uz demokrātiju, lai novērstu ekstrēmistu grupu nākšanu pie varas. Es atzinīgi vērtēju ES misiju Tunisijā, lai novērtētu tiesisko situāciju posmā pirms vēlēšanām un novērošanas misiju šīm vēlēšanām — tādi paši pasākumi jāveic arī Ēģiptē, tiklīdz tiks panākta stabilitāte.

Tomēr es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pārskatīt kaimiņattiecību politiku, kur mēs esam bijuši aculiecinieki tam, ka tā nesasniedz vienu no saviem mērķiem — demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu. Domāju, ka jābūt lielākai pieeju dažādībai Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumos, kam vajadzētu tieši ietekmēt pilsonisko sabiedrību. Dialogam ar Tunisiju, Ēģipti un to kaimiņvalstīm jāsasniedz mērķis garantēt demokrātisku stabilitāti. Lai panāktu to, jārada stratēģijas un jāpalielina nepieciešamajām sociāli ekonomiskajām un politiskajām reformām pieejamie resursi.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. – Veicinot demokrātisko progresu arābu pasaulē, nedrīkst apdraudēt ES stratēģiskās intereses. Notikumi Tunisijā un Ēģiptē pierādīja, ka autokrātija nav risinājums. Tomēr vieni un tie paši notikumi negarantē demokrātisku iznākumu. Nesenā vēsture liecina, ka demokrātiskās revolūcijas var nolaupīt labi organizēts, karojošs islāms. Irānas 1979. gada revolūcija ir slavens piemērs par demokrātisku sacelšanos, kas kļuva autokrātiska. Mums jānosaka precīzs līdzsvars starp prezidenta Mubarak sociālo politiku un Ēģiptes stratēģisko līniju. Ēģipte ir elastīgs sabiedrotais, tas apvienoja spēkus, kas atbrīvoja Kuveitu un nodrošināja vairāk kā 30 miera gadus ar Izraēlu. Ēģiptē notiekošajā pastāv gan cerība, gan draudi. Demonstranti un viņu likumīgās prasības ir patiesa atklātu debašu nepieciešamības izpausme. Bet Ēģiptes sabiedrībā pastāv liels apspiedošas uzvedības, prakses un politikas potenciāls. Sieviešu apgraizīšana, publisku eksekūciju un spīdzināšanas atzīšana un islāma likumu strikta interpretācija ir plaši izplatīta. Kustība Musulmaņu brālība atklāti veicina šo darba kārtību un to atbalsta 20 % vēlētāju izvēles. Tagad jābūt uzmanīgiem, ja demokrātijai ir jābūt Ēģiptes nākotnei.

  Antonio Masip Hidalgo (S&D), rakstiski. – (ES) Nestabilitāte Vidusjūras reģionā un Suecā piešķir lielāku jēgu mūs argumentiem par ogļu nozīmi.

Atbalstīsim ES ražotu enerģiju, kas ir drošs resurss.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Nemieri, kurus arābu pasaulē izraisīja jaunais Mohamed Bouazizi, kurš aizdedzināja sevi, nepavisam neatspoguļo jebkādus nepārprotamus reliģiskus vai ideoloģiskus elementus. Sociāli ekonomiskās prasības dabiski ir galvenās rūpes laikā, kad Ēģiptē pārtikas cenu pieaugums ir saasinājis grūtos apstākļus, kuros puse no valsts 80 miljoniem iedzīvotāju cīnās par izdzīvošanu, zem nabadzības robežas iztiekot ar diviem dolāriem dienā. Uzskatu, ka mūsu attieksmē pret notikumu attīstību arābu pasaulē jāņem vērā, no vienas puses, dabiskais atbalsts vēlmei pēc brīvības, bet no otras puses, mēs nevaram ignorēt draudus globālajai stabilitātei, kas var rasties, sabrūkot šim reģionam, kas kļūst aizvien neprognozējamāks, haotiskāks vai nonāk islāma ietekmē. Satraucošas pazīmes liecina, ka daudzi protestētāji nepavisam netiecas pēc rietumu demokrātijas modeļa — gluži pretēji. Es nevaru beigt uzstāšanos, nedomājot par Krievijas invāziju Gruzijā pirms diviem gadiem, kad pārsteigtā rietumu pasaule klusējot noskatījās un vienkārši ignorēja to. Atkal pie ES robežām notiek izšķiroši notikumi, pārsteidzot mūs nesagatavotus. Mēs atkal neiesaistāmies darbībā, lai gan šī darbība tieši ietekmē Eiropas stabilitāti daudzos aspektos.

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Jaunā Tunisijas premjerministra pirmā ārzemju vizīte bija Eiropas Savienībā. Baronese Catherine Ashton apsveica premjerministru, un augstu tika novērtēts tas, ka ES bija viņa pirmās ārzemju vizītes vieta. Izvēle pati par sevi ir svarīga, jo Tunisijas premjerministrs vēlējās dot skaidru vēstījumu par ceļu, kuru viņš vēlas savai valstij. ES iestājas par demokrātiju, tiesisku varu, cieņu pret cilvēktiesībām un pamatprincipiem. Tā iestājas par stabilitāti un drošību, šajā gadījumā Vidusjūras reģionā. Tunisija ir viena no Maltai tuvākajām Ziemeļāfrikas kaimiņvalstīm. Šajā pārejas periodā notiekošais ir svarīgs ne tikai manai valstij, bet arī reģionam. Ņemot vērā mēreno stāvokli, esmu optimistisks, ka Tunisijas ārpolitika turpināsies tajā pašā virzienā. Es arī ceru, ka tās iekšējā situācija uzlabosies. Ir svarīgi, lai ES ir redzama tās dažādajās palīdzības un attīstības programmās, kuras var piedāvāt Tunisijai. Valstis, kas pieņem demokrātiskas vērtības un veicina stabilitāti un drošību reģionā, jānovērtē to centienu dēļ. Tādēļ ir svarīgi, ka ES ilustrē šo atzinību gan redzami, gan taustāmi.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) ANO vakar paziņoja, ka vairāk kā 200 cilvēki ir miruši nemieros, kas sekoja revolūcijai Tunisijā. Tā ir traģiskā puse notikumiem dienvidos, kas nāca kā pārsteigums. Tam vajadzētu likt ikvienam no mums pielikt visas pūles, lai panāktu gan šīs valsts, gan visa reģiona demokratizāciju, jo sevišķi tādēļ, ka vecā kārtība mūsu acu priekšā brūk arī Ēģiptē. Diemžēl nevar būt runas par to, ka Eiropas Savienība būs vienota. Nemānīsim sevi, ka jaunizveidotā ES diplomātija spēlēs vadošo lomu no sākuma, kad atsevišķām dalībvalstīm ir tik stipras konkrētās intereses. Tomēr Tunisijas gadījumā mūsu rīcībā, iespējams, ir mazāk iespaidīgi instrumenti, bet tie spēj dot ļoti taustāmus rezultātus. To skaitā ir ES kaimiņattiecību politika, kas pašlaik tiek pārskatīta un kura attiecīgi jāgroza, ņemot vērā šī brīža notikumus. Tie ietver arī iespēju nosūtīt ES novērošanas misiju, un iespējams, ka vairs nav neviena, kas būtu jāpārliecina par nepieciešamību to darīt. Eiropas Savienībai tagad jāpievērš sava uzmanība konkrētiem uzdevumiem.

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – Es pievienojos apbrīnam, kas tika izteikts debatēs par Tunisijas un Ēģiptes tautu drosmi, paužot savu neapmierinātību un vilšanos savos režīmos. Šobrīd nemieri ir sasnieguši punktu, no kura nav atpakaļceļa, un Eiropas Savienībai jādod ieguldījums pārejas procesā, kas ir aizsācies. Ir bijušas dažas piesardzīgas balsis, kas aicina saglabāt status quo, jo īpaši Ēģiptē, apgalvojot, ka režīma gāšana var novest pie pilsoņu kara, kas savukārt var nodot varu reliģiskajiem fundamentālistiem. Uzskatu, ka mūsu uzdevums nav paredzēt iespējamo notikumu attīstību šajās valstīs. Vēlos atgādināt jums, ka tad, kad austrumu bloks bija uz sabrukuma robežas, arī bija daži, kas labprāt nebūtu iesaistījušies, baidoties no nestabilitātes reģionā nākotnē. Neatkārtosim šo kļūdu un tā vietā palīdzēsim Tunisijas un Ēģiptes tautām likt pamatus īstai demokrātijai vislabākajā iespējamajā veidā. Esmu pārliecināta, ka islāms un demokrātija nav nesavienojami — demokrātiskajā Indonēzijā ir vislielākais musulmaņu iedzīvotāju skaits pasaulē.

(1) Sk. protokolu.

16. Referendums par Dienvidsudānas turpmāko statusu (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par referendumu par Dienvidsudānas turpmāko statusu.

  Catherine Ashton, Komisijas priekšsēdētāja vietniece / Savienības Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos. − Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā es nolasīšu paziņojumu, tomēr priecājos ziņot, ka pēc tam, manuprāt, godājamiem deputātiem zināmu iemeslu dēļ mans kolēģis Michel Barnier turpinās debates un noslēgs tās.

Šobrīd mēs piedzīvojam vēsturisku brīdi Sudānai un faktiski arī visai Āfrikai. Dienvidsudānas ļaudis ilgu laiku ir gaidījuši, līdz tiem tiks dota iespēja īstenot tiesības uz pašnoteikšanos. Laikus organizētais, miermīlīgais un ticamais referendums bija būtisks panākums, un ikvienam vajadzētu par to lepoties.

Referenduma provizoriskie rezultāti no 10 dienvidu pavalstīm tika paziņoti 30. janvārī, un tie liecināja, ka vairākums (99,5 %) atbalsta atdalīšanos. Mēs joprojām gaidām galīgos rezultātus, kurus paziņos tuvākajās divās nedēļās.

Mēs apsveicam Dienvidsudānas ļaudis par izrādīto apņēmību, cieņu un pacietību, tik lielā skaitā piedaloties vēlēšanās. Mēs arī izsakām atzinību Vispārējā miera nolīguma pusēm no dienvidu daļas par viņu īstenoto vadību, kā arī referenduma rīkotājiestādēm no Sudānas par ievērojamo darbu, organizējot šo referendumu, par spīti milzīgajām problēmām, ar kurām tās saskārās.

Šajā referendumā panākumi gūti, galvenokārt pateicoties sudāniešiem, tomēr tas liecina arī par Āfrikas Savienības un prezidenta T. Mbeki vadītās ĀS augsta līmeņa īstenošanas grupas atbalstu, kas sniegts, palīdzot pusēm virzīties uz priekšu, kā arī liecina par starptautiskās sabiedrības, tostarp ANO, ASV un, protams, Eiropas Savienības, diplomātisko uzmanību, kas tika pievērsta šim notikumam.

Pēdējos mēnešos jautājums par Sudānu bijis mūsu politikas darba kārtības prioritāte Briselē. Mēs to pārrunājām Ārlietu padomē gan novembrī, gan decembrī. Šonedēļ atkal vienojāmies par secinājumiem Ārlietu padomē, un mēs arī turpmāk uzraudzīsim šo situāciju.

Tomēr vislielāko pateicību gribu teikt Véronique de Keyser, Dienvidsudānas referenduma galvenajai novērotājai, kā arī viņas komandai ES vēlēšanu novēršanas misijā par viņu nozīmīgo darbu, palīdzot vairot Sudānas iedzīvotāju uzticību šim procesam. Lielas un pieredzējušas vēlēšanu novērošanas misijas izvietošana bija nozīmīgs un materiāls Eiropas ieguldījums, un es no sirds jums pateicos, jo zinu, ka jums personīgi bija ļoti liela nozīme, turklāt tas tika plaši atzīts.

Mēs arī nodrošinājām tehnisko pieredzi un sniedzām finansiālu atbalstu Sudānas referenduma rīkotājiestādēm.

Kamēr gaidām galīgo rezultātu paziņošanu, vēlos atkārtot, ka ES respektēs referenduma iznākumu, jo tas pauž Dienvidsudānas ļaužu vēlmi. Mūs iedrošina prezidenta O. al-Bashir piezīmes Džubā 4. janvārī, kas 31. janvārī Adisabebā tika vēlreiz apstiprinātas mazajā augsta līmeņa sanāksmē par Sudānas jautājumu, proti, ka Sudānas valdība pieņems referenduma rezultātu, pirmā atzīs jauno valsti un pilnīgi sadarbosies ar to. Mēs aicinām visas ieinteresētās puses arī turpmāk būt savaldīgām un nodrošināt to, lai saglabātos miers un Sudānā tiktu garantēta drošība un aizsardzība visiem cilvēkiem.

Lai gan referendums par pašnoteikšanos Dienvidsudānā guva lielus panākumus, mēs nedrīkstam ieslīgt pašapmierinātībā. Mūs gaida vēl lieli izaicinājumi.

Vēl joprojām nav bijis referenduma par Abjeju, lai gan tam bija jānotiek tad pat, kad referendumam Dienvidsudānā. Mūs satrauc vardarbība, kas Abjejā notika referenduma priekšvakarā, un mēs aicinām visas puses novērst vardarbības atkārtošanos, kā arī rast patstāvīgu risinājumu, kas dotu pamatu ilgtermiņa sadarbībai starp turienes vietējām kopienām.

Ir arī citi neatrisināti jautājumi, kas saistīti ar Vispārējo miera nolīgumu, tostarp jautājums par ziemeļu un dienvidu robežas noteikšanu, kā arī tautas balsošanas rīkošanu Zilajā Nīlā un Dienvidkordofānā. Mēs ceram, ka iesaistītās puses no jauna sakopos spēkus, lai atrisinātu šos jautājumus, kā arī galvenos pēc-referenduma jautājumus, tostarp par pilsonību, drošības pasākumiem, ienākumiem no naftas un citus ekonomiska rakstura jautājumus. Mūs iedvesmo tas, ka abas puses ir vienojušās par vairākiem principiem, jo īpaši par divu dzīvotspējīgu valstu izveidošanu ar „vārīgu” robežu, kā arī par konstruktīvu attiecību veidošanu. Tomēr darāmā joprojām ir daudz, un mēs arī turpmāk atbalstīsim prezidenta T. Mbeki starpniecības centienus.

Mums būs jāatrisina arī kāda nozīmīga problēma saistībā ar cilvēkiem. Katru dienu Dienvidsudānā no Ziemeļsudānas atgriežas aptuveni 2000 cilvēku, un viņiem ir nepieciešama palīdzība, lai no jauna integrētos savās vietējās kopienās.

Mani joprojām nopietni satrauc vardarbības pieaugums Dārfūrā, kā rezultātā nesen desmitiem tūkstoši cilvēku tika pārvietoti, turklāt mani māc bažas par šo notikumu būtisko ietekmi uz humānās palīdzības operācijām. Trīs Eiropas pilsoņi joprojām atrodas gūstā.

Mūs joprojām arī uztrauc cilvēktiesību aizstāvju, žurnālistu, opozīcijas politiķu un miermīlīgo studentu protestētāju aizturēšana. Viens no Vispārējā miera nolīguma pamatprincipiem bija tādas demokrātiskas pārvaldības izveide, kuras pamatā ir cieņa pret dažādību un brīvību ievērošana, un mēs vēlamies, lai gan ziemeļos, gan dienvidos tiktu ievērotas pamatbrīvības un īstenota patiesi iekļaujoša demokrātiska pārvaldība.

Domājot par nākotni, es apsolu, ka šis jautājums arī turpmāk būs mūsu dienas kārtības prioritāte. Mēs arī turpmāk iesaistīsimies darbībā Hartumā un Džubā. Mēs esam gatavi aktīvāk iesaistīties darbībā Hartumā un stiprināt dialogu. Mēs apņemamies arī turpmāk nodrošināt palīdzību iedzīvotājiem ziemeļos, jo īpaši kara skartajās teritorijās, piemēram, austrumos, pagaidu teritorijā un Dārfūrā. Dienvidsudānā nebūs stabilitātes, ja tādas nebūs Ziemeļsudānā, un otrādi. ES ārlietu ministri ir teikuši, ka ir gatavi pievērst lielāku vērību ES atbalstam Sudānas starptautiskā parāda atvieglošanai, atbilstoši politiskajam progresam.

ES ir jāveic nopietni ieguldījumi Dienvidsudānas stabilitātē, attīstībā un iestāžu veiktspējas veidošanā. Mēs jau tagad atbalstām pamatpakalpojumu sniegšanu un lauksaimniecības attīstību ― papildus ievērojamām dalībvalstu divpusējām programmām ―, un mēs izvērtējam arī savu ilgtermiņa stratēģiju sadarbībai ar Dienvidsudānu attīstības jomā.

Tomēr mēs atzīstam to, ka arī Dārfūra ir pelnījusi tādu pašu augstvērtīgu uzmanību, ar kādu nesen ieviests Vispārējais miera nolīgums. Tāpēc mēs aicinām visas puses pārtraukt naidu, noslēgt pamieru un virzīties uz vispārējas un taisnīgas politiskās vienošanās panākšanu, un mēs aktīvāk mudināsim visas puses nopietni iesaistīties Dohas miera procesā.

Visbeidzot daži vārdi par taisnīgumu: Dārfūrā nevar panākt ilgstošu mieru, ja tur trūkst taisnīguma un samierinājuma. Nesodāmība ir jāizbeidz. Padome jau vairākkārt vērsusi Sudānas valdības uzmanību uz tās pienākumu pilnīgi sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu.

Es uzskatu, ka neatkarīgi no tā, vai ir viena vai divas valstis, ES ir ļoti liela nozīme mierpilnas, stabilas un demokrātiskas nākotnes nodrošināšanā Sudānas iedzīvotājiem. Mēs sudāniešiem esam to parādā gan ziemeļos, gan dienvidos; mums jābūt tiem līdzās un šajā izšķirošajā laikā jāpiedāvā savs atbalsts un uzmundrinājums.

  Mariya Nedelcheva, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Ashton kundze, dāmas un kungi! Sudānas valdība Hartumā sūta pozitīvus signālus, par ko cita starpā liecina referenduma mierīga norise un vēlme pieņemt Dienvidsudānā notikušā referenduma rezultātu.

Es, manuprāt, nepārspīlēšu, ja teikšu, ka pēc gadu desmitiem ilgušā pilsoņu kara šis ir vēsturisks brīdis Āfrikai. Tomēr vēsturiski brīži ir pārejoši ― tie nav mūžīgi. Ja vēlamies pāršķirt lappusi un ieiet jaunā vēstures periodā, tad pārmaiņu veicēji nedrīkst apstāties pie sasniegtā. Viņiem jāizveido nepārprotams, stiprs un dzīvotspējīgs pamats, kas nodrošinās labāku nākotni.

Dienvidsudāna atrodas pārejas posmā, jo līdz 9. jūlijam, kad Dienvidsudāna oficiāli atgūs neatkarību, var notikt daudz kas. Abām valstīm jāatrisina vēl daudzi jautājumi. Steidzami jāatrisina jautājums par robežu. Joprojām neskaidrs ir Abjejas statuss. Lai novērstu konfliktu rašanos, ir jārod risinājums.

Ir jāatrisina arī jautājums par tā sauktajiem repatriantiem. Kā viņi tiks uzņemti? Vai šī jaunā valsts spēs integrēt tik daudz cilvēku tik īsā laika posmā? Lai garantētu to, ka šīs personas var iegūt pilsonību, atrast darbu un nodrošināt sev apmierinošus dzīves apstākļus, ir jāizveido stabilas iestādes ― tiesa, policija, armija —, kā arī pilnīgi izveidota administratīvā sistēma.

Tomēr šis referendums ir patiess izaicinājums arī ziemeļiem: iestādēm vajadzēs pielāgoties jaunai politiskai realitātei. Šajā nedēļas nogalē jau notika demonstrācijas. Vai valdība veicinās politisko, etnisko, kultūru un reliģiju daudzveidību? Viens ir skaidrs: mēs nedrīkstam atkārtot pagātnes kļūdas.

Abu valstu veiksmīgu pastāvēšanu var nodrošināt tāda plurālistiska politiskā arēna, kurā novērojama etniskā un reliģiskā daudzveidība un kurā galvenais princips ir tiesiskums. Vienīgi tad šīs valstis būs patiesi demokrātiskas.

Vēlos piebilst vēl tikai vienu. Ekonomiskai, sociālai un politiskai mijatkarībai vajadzētu veicināt to, ka abu valstu iestādes iesaistās pastāvīgā dialogā un sadarbībā. Piedāvājot patiesus attīstības projektus, Eiropas Savienība turpmāk būs šo abu valstu galvenā partnere.

  Véronique De Keyser, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Turpinot iesāktās diskusijas par Tunisiju, Ēģipti un citām valstīm, kuras šobrīd tiecas pēc brīvības, vēlos teikt, ka novērošanas misija referendumā Dienvidsudānā bija mums brīnišķīga un pamācoša pieredze. Šis referendums bija pamācošs, jo par spīti ļauna pareģojumiem tas bija veiksmīgs. Tas deva arī brīnišķīgu pieredzi, jo bija acīmredzams, ka Dienvidsudānas iedzīvotāji dodas balsot ar asarām acīs ― tik ilgi viņi bija gaidījuši šo brīdi (daži pat vairāk nekā 50 gadu) un pārdzīvojuši pilsoņu karu, tāpēc miermīlīgo pāreju pieņēma ar neaprakstāmu prieku.

Taisnība — turpmākie mēneši būs grūti, tomēr mums šis pagrieziena punkts ir svinīgi jāatzīmē. Man jāsaka, ka, ņemot vērā Eiropas Savienības instrumentus un to, cik ļoti kritiska esmu bijusi pret citām vēlēšanu novērošanas misijām, jo to vēlēšanu iznākums nebija veiksmīgs, tad misija, kurā es piedalījos, bija īsta svētība.

9. jūlijā Dienvidsudāna kļūs par piecdesmit ceturto Āfrikas valsti. Pašreiz, kā jau Ashton kundze norādīja, tai jānovērš vairākas problēmas.

Vispirms jārunā par naftu Abjejas reģionā, kas atrodas uz robežas starp ziemeļiem un dienvidiem, lai gan šobrīd šim reģionam nav noteiktas skaidras robežas, turklāt tajā netika organizēts atsevišķs referendums. Abjejas saistībā ir jārod risinājums, tomēr pagaidām tas vēl nav izdarīts. Referenduma laikā šajā reģionā tika novērota vardarbība, tāpat kā Unity State un Dienvidkordofānā. Šis reģions var destabilizēt visu valsti.

Tad vēl ir jautājums, ko pieminēja Mariya Nedelcheva ― kurai es pateicos par dalību vēlēšanu novērošanas misijā ― un Ashton kundze, proti, par pilsonību. Uz dienvidiem dodas desmitiem, pat simtiem tūkstoši Dienvidsudānas iedzīvotāju, kuri dzīvojuši un strādājuši ziemeļos, un dažiem tur pat piederējuši īpašumi. Tagad viņus, iespējams, vajadzēs atkal integrēt dienvidu tautsaimniecībā. Viņi neuzticas ziemeļiem, un nopietnu problēmu rada tas, ka viņi nezina, vai varēs saglabāt darbavietas, turklāt to gandrīz noteikti nevarēs, ja darbavieta bijusi valsts sektorā.

Visbeidzot pastāv problēma, kas saistīta ar Starptautisko Krimināltiesu. Salva Kiir, Dienvidsudānas prezidents, vēlas sadarboties ar ziemeļiem, ja vien tie atzīs referenduma rezultātu. Viņam jau izdevās pārliecināt prezidentu O. al-Bashir apmeklēt Dienvidsudānu, kur viņu Džubā oficiāli sagaidīja. Tas bija pārsteidzoši un liecināja par samierinājumu un jauna laikmeta sākšanos. Salva Kiir mums teica, ka, ja viņam šodien būtu jāparaksta Romas Statūti, viņš būtu spiests arestēt prezidentu O. al-Bashir jau nākamajā reizē, kad tas atbrauktu vizītē. Viņš apšauba iespēju sadarboties šādos apstākļos; kā gan viņi varētu panākt plaši izslavēto ziemeļu un dienvidu samierinājumu? „Nelieciet mums to darīt,” viņš apgalvo. Protams, mēs esam saistīti ar Starptautisko Krimināltiesu, tomēr vienlaikus mēs saprotam, ka mieru var veicināt tikai ziemeļu un dienvidu sadarbība.

Tāpēc mani māc bažas par to, ka vēl ir ļoti daudz novēršamu problēmu. Kā jau teicu, misija bija brīnišķīga pieredze, tomēr līdz 9. jūlijam Sudāna joprojām būs viena valsts.

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

  Charles Goerens , ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Jau vairāk nekā divdesmit gadu mēs zinām, ka Dienvidsudānas iedzīvotāji nevēlas ievērot Hartūmas šariata likumus. Tāpēc sākās pilsoņu karš, kas prasīja dzīvību vairāk nekā diviem miljoniem cilvēku. Šo karu pārtrauca Vispārējā miera nolīguma parakstīšana 2005. gadā.

Pagājušajā nedēļā oficiāli tika pausta Dienvidsudānas iedzīvotāju vēlme, proti, viņi vēlas neatkarību, atdalīšanos no ziemeļiem. Tomēr ar gribēšanu vien nepietiek, valstij ir jāspēj būt neatkarīgai arī ikdienā.

Jaunā valsts vēl nav noteikusi oficiālu robežu ar ziemeļiem. Mēs nezinām arī to, kā tiks sadalīta peļņa no naftas ieguves. No ziemeļiem uz dienvidiem joprojām plūst tūkstošiem cilvēku. Pagaidām iespēja attīstīties ir diezgan neskaidra, ņemot vērā, no vienas puses, Dienvidsudānas ierobežotos resursus un, no otras puses, neiedomājami zemo izglītības līmeni. Būtībā šī jaunā valsts ir jāveido no druskām.

Lai gan par jaunas valsts izveidi jārūpējas galvenokārt Dienvidsudānas iedzīvotājiem, neatkarība radīs arī dažas būtiskas pārmaiņas. Turpmāk visi ziemeļu un dienvidu konflikti būs starptautiska mēroga jautājums, nevis tikai valsts iekšējā problēma, kā tas bija agrāk. Tāpēc mainīsies noteikumi arī ANO Drošības padomē.

Mums steidzami nepieciešama stratēģija, kurā noteiktas galvenās politiskās un ekonomiskās prioritātes, kas palīdzēs Dienvidsudānas iedzīvotājiem izkļūt no milzīgās nabadzības. Cienot visu tautu tiesības uz pašnoteikšanos, Eiropas Savienībai kā vispāratzītai galvenajai līdzekļu devējai ir jāspēj piepildīt šīs valsts ļaužu cerības. Eiropas Savienībai ir jākļūst arī par vadoni visiem tiem, kas veidos partnerību ar jauno valsti nolūkā izpildīt Hērakla pienākumu ― reformēt šo Āfrikas daļu.

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam liecinieki jaunas valsts dzimšanai. Man par to ir liels prieks, tomēr mani māc arī bažas. Galu galā, Dienvidsudāna ir viena no nabadzīgākajām Āfrikas valstīm. Šīs valsts teritorijā atrodas arī diezgan lieli naftas krājumi. Turklāt šajā valstī atgriežas ļoti daudz cilvēku, bēgļu, kuriem nav māju, nav pārtikas un nav darba. Tā rodas katastrofas, pat bruņoti konflikti.

Ja netiks panākta vienošanās starp personām, kas Dienvidsudānā pārrauga naftas resursus, un tām, kas ziemeļu daļā pārrauga ostas, caur kurām šī nafta jātransportē, tad patiesi, kā teica mans kolēģis Goerens kungs, izcelsies starptautisks konflikts. Tātad — ko mēs varam darīt?

Ir nepieciešama Eiropas klātbūtne šajā valstī. Kāpēc gan uz Dienvidsudānu nevarētu nosūtīt Eiropas Savienības Policijas misiju, lai tā palīdzētu ieviest tiesiskumu un dotu šai valstij svaigu, jaunu iespēju, un, kas zina, varbūt šī valsts kļūs par piemēru visai Āfrikai. Es ļoti ceru, ka tā notiks.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es nekad neesmu šaubījies par to, ka Sudānas sadalīšana ir vienīgais veids, kā Dienvidsudānā garantēt mieru, taisnīgumu un attīstību. Tāpēc esmu iepriecināts, ka dienvidnieki ar tik milzīgu apņēmību nobalsoja par suverēnu, neatkarīgu nākotni.

Tas, ka vairāk nekā 99 % balsotāju atbalstīja atdalīšanos, ir kā nosodoša apsūdzība Hartūmai un prezidentam O. Bashir, kurš desmitgadēm ilgi ir centies gūt uzvaru, bet kristiešus un animisma piekritējus dienvidos pakļaut skarbajam islāmam un šariata likumiem.

Tagad Dienvidsudānai vajadzētu kļūt par ES galveno prioritāti humānās palīdzības attīstības jomā. Referendums nav šā procesa beigas, bet gan tikai sākums. Dienvidsudānai jājūtas droši par to, ka ES apņemšanās ir pilnīga un nelokāma, un es aicinu Augsto pārstāvi cita starpā nodrošināt to, ka visi EAF līdzekļi tiek nekavējoties novirzīti uz jauno valsti, pat pirms tā ratificē Kotonū nolīgumu.

Es arī aicinu visas 27 ES dalībvalstis 9. jūlijā nekavējoties atzīt šo jauno Āfrikas valsti, kā noteikts Vispārējā miera nolīgumā. Pretējā gadījumā visi Dienvidsudānas pēdējos gados gūtie panākumi būs bijuši veltīgi. Vēl viens karš atstās neiedomājamas sekas visā Āfrikā.

Visbeidzot es ceru, ka tiek veikti pasākumi, lai nodrošinātu to, ka ES delegācijas Džubā personāls un tam piešķirtie finanšu resursi ir adekvāti.

Es ticu, ka Augstā pārstāve drīz varēs apmeklēt Dienvidsudānu. Būdams Lielbritānijas pilsonis, esmu pozitīvi satraukts arī par to, ka jaunā valdība Džubā ir apņēmusies atzīt Somālilendas Republikas ― bijušā britu Somālilendas protektorāta ― neatkarību, un esmu pārliecināts, ka drīz vien līdzīgi rīkosies arī daudzas citas Āfrikas un Eiropas valstis.

Vēlos izteikt atzinību arī Dr. Francis G. Nazario, kurš ir Dienvidsudānas misijas Eiropas Savienībā vadītājs un drīz kļūs par tās vēstnieku. Varbūt jūs, Dr. Nazario, un Dienvidsudānas delegācija, kura arī atrodas šeit, varētu piecelties.

(Aplausi Dr. Nazario un Dienvidsudānas delegācijai)

  Sabine Lösing, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vai tagad Dienvidsudānas iedzīvotāju situācija uzlabosies vai arī šī sadalīšana tomēr notika rietumu interesēs, lai mēs turpmāk varētu kontrolēt naftas rezerves? Jebkurā gadījumā dienvidus gaida milzīgi izaicinājumi. Ja nebūs funkcionālas infrastruktūras un saglabāsies pašreizējā katastrofālā situācija ekonomikā, tad vēl ilgi vajadzēs civilo un humāno palīdzību.

Diemžēl vēl pilnīgi nav izskausts vardarbīgu konfliktu risks. Tomēr eksperti uzskata, ka to nevar atrisināt ar militāriem līdzekļiem. Tieši pretēji, pievēršot galveno uzmanību militāriem līdzekļiem, tiek kavēta iespēja rast patiesu risinājumu konfliktam. Nepieciešamo civilo palīdzību daudz efektīvāk var sniegt bez militāras iejaukšanās. Nododot civilos uzdevumus militāro spēku rokās, tiek kavēta civilo struktūru ilgtspējīga attīstība.

Dārfūra ir tam piemērs. Šobrīd milzīgs militārais aparāts ir pārņēmis humāno un attīstības organizāciju uzdevumus, un šīs organizācijas to ir asi kritizējušas. Mēs pieprasām, lai uzmanība tiktu pievērsta tikai civiliem konfliktu pārvaldīšanas un palīdzības pasākumiem, citiem vārdiem sakot, ANO misijas nozīme civilajās vienībās ir jāsamazina un nav jāizmanto ES kaujas grupas. Turklāt attīstības veicināšanai mēs aicinām norakstīt Sudānas parādu.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Viss liecina par to, ka 9. janvārī Dienvidsudānā notikušā referenduma rezultāts faktiski būs vienprātīgs atbalsts neatkarībai. To var ļoti labi saprast, tas ir pamatoti un patiesi ir jāvērtē atzinīgi.

Galu galā, Dienvidsudāna nupat ir pārdzīvojusi 23 pilsoņu kara gadus ar arābu ziemeļiem, un šajā karā bojā gāja 2,5 miljoni iedzīvotāju, savukārt vairāk nekā 4 miljoni tika padzīti. Turklāt šis skaits neietver tos, iespējams, simtiem tūkstošus Dienvidsudānas sieviešu un bērnu, kas krituši par upuri verdzībai ziemeļos. Ņemot vērā šo vēsturisko fonu, nav nemaz jāsaka, ka šai topošajai, jaunajai valstij var noderēt jebkāda starptautiska palīdzība, lai tā spētu sākt veidot savas iestādes.

Šajā procesā noteikti nepieciešami uzticami policijas spēki. Šajā saistībā pagājušajā nedēļā es saņēmu dažus satraucošus ziņojumus, proti, ziņojumus par būtiskām nelikumīgām darbībām jaunajā policijas akadēmijā Radžafā. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību pievērst uzmanību un pasākumus tam, lai palīdzētu risināt šo jautājumu, un tik pat svarīgi ir palīdzēt citās steidzamajās valsts lietās, kuras Dienvidsudānai būs jākārto.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Esmu pārvedis divas lietas no ceļojuma uz Sudānu: pirmkārt, ticību Dienvidsudānas dzīvotspējai un, otrkārt, apziņu, ka citu alternatīvu šai ticībai par Dienvidsudānas dzīvotspēju nav. Tomēr tāpat kā mazs bērns arī šī jaunā valsts ir jāatbalsta, līdz tā spēs būt neatkarīga. Un starptautiskajai sabiedrībai tas vienkārši ir jādara.

Vēlos runāt par diviem aspektiem. Pirmais saistīts ar parāda norakstīšanu. Tā kā esmu Parlamenta deputāts no Austrijas, šis jautājums mani īpaši satrauc, jo, galu galā, Austrija ir lielākā Parīzes kluba kreditorvalsts. Manuprāt, mums ir jārāda piemērs un, lai gan tas ir dalībvalstu uzdevums, ir tomēr ļoti svarīgi, lai dalībvalstu starpā pastāvētu lieliska koordinācija Eiropas Savienības uzraudzībā.

Otrs aspekts, ko vēlos pieminēt, ir strupceļš, kurā atrodamies, proti, no vienas puses, mums ir Starptautiskā Kara noziegumu tribunāla izsniegts apcietināšanas orderis, bet, no otras puses, ir vēlme un nepieciešamība izmaksāt naudu no 10. Eiropas Attīstības fonda. Es uzskatu, ka mums šajā situācijā ir jārod krass, tomēr ļoti pragmatisks risinājums.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam ļoti gandarīti par to, ka referendums Dienvidsudānā noritēja tik mierīgi. Mūsu novērotāji vienoti cildina to, ko redzēja vēlēšanu novērošanas misijas ietvaros. Ņemot vērā mūsu standartus, viņi arī pašu referendumu vērtēja pozitīvi. Tas bija ticams un labi organizēts, kā arī deva balsotājiem iespēju paust viedokli. Labi varēja redzēt arī to, kādu nozīmi šim referendumam piešķir Dienvidsudānas pilsoņi, jo līdz ceturtajai dienai referendumā bija piedalījušies jau 60 % iedzīvotāju. Tas skaidri liecina par cilvēku apņemšanos panākt pašnoteikšanos.

Parlaments ir bieži kritizējis prezidentu O. Bashir, tomēr šoreiz mums vajadzētu izteikt viņam atzinību par 24. janvāra paziņojumu Džubā, ko Ashton kundze jau pieminēja. Viņš paziņoja, ka atzīs jebkādu lēmumu, kas tiks pieņemts šajā referendumā, arī tad, ja tas nozīmētu Dienvidsudānas atdalīšanos, un viss liecina par to, ka šajā reģionā dzīvojošie ir ārkārtīgi skaidri paziņojuši par savu vēlēšanos. Es piebalsoju citu izteiktajām vēlmēm un cerībām par to, ka, ja Sudāna patiešām tiek sadalīta divās valstīs, tad tās spēs mierīgi pastāvēt līdzās.

Ir ļoti svarīgi, lai referenduma laikā valdošā miermīlīgā gaisotne saglabātos arī turpmāk un šādā mierpilnā laikā varētu tikt paziņoti rezultāti, un abas valstis varētu sākt pārveidošanos. Daudzi novērotāji pauž bažas par to, ka sacelšanos un demokrātisko prasību pašreizējo vilni vairākās valstīs, tostarp Sudānā, varētu izmantot kā iemeslu miera procesa apturēšanai, tādējādi kavējot vērienīgo plānu īstenošanu. Tomēr prognozes citās aprindās ir pozitīvas, piemēram, Āfrikas Savienībā, kura, kā zināms, ir gatava atzīt jaunās Āfrikas valsts neatkarību. Mums arī jāapzinās, ka šis referendums nav lietas nobeigums un galīgais panākums būs gūts tikai tad, ja Sudānā dzīvojošo vēlmes būs izpildītas. Kā jau mēs zinām, viņu vēlmes var tikt izpildītas 2011. gada 9. jūlijā, kad tiks pasludināta Sudānas neatkarība, un tikai tad mēs varēsim svinēt šā asiņainā un ilgstošā konflikta beigas.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pēc četrām desmitgadēm ilgušā pilsoņu kara, kas prasījis dzīvību vairāk nekā 2 miljoniem iedzīvotāju un licis doties bēgļu gaitās 4 miljoniem iedzīvotāju, Dienvidsudānas atdalīšanās ir atbildes reakcija uz etnisko un reliģisko neiecietību, un šī atbilde dota pēc 2005. gada ziņojuma un pirms mēneša notikušā referenduma. Iesaistītās puses ir vienojušās par atdalīšanos, un es nelokāmi uzskatu, ka tas paātrinās un atvieglos Dienvidsudānas pieņemšanu starptautiskajā sabiedrībā. Tomēr kara traumētajā kontinentā pastāv arī domino efekta iespēja, ko radīja mākslīgas robežas, kuras mantotas no koloniju laikiem. Tieši tāpēc ļoti būtisks ir sešu mēnešu pārejas posms līdz pilnīgai atdalīšanai, un tas noteiks jaunās valsts nākotni.

No vienas puses, tā saskaras ar militārām un stratēģiskām problēmām, vardarbības atjaunošanos bijušo atdalīšanās kustības militāro vadītāju starpā, dažu milicijas vienību iejaukšanos, iekšējās drošības privatizāciju, robežu incidentiem ar islāmisko Sudānu, kā arī jautājumu par ieņēmumu no naftas sadalīšanu ar Sudānu. No otras puses, pastāv arī milzīga problēma, kas saistīta ar cilvēkiem, un, manuprāt, Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās tās risināšanā. Pretējā gadījumā notiks katastrofa, kas tikai palielinās šā reģiona nestabilitāti. Sudānā katrs desmitais bērns mirst sava pirmā dzīves gada laikā, savukārt katrs septītais mirst, nesasniedzot piecu gadu vecumu. Dzeramais ūdens un veselības aprūpes pakalpojumi ir pieejami ierobežotā apmērā, un četras piektdaļas iedzīvotāju ir analfabēti. Puse no iedzīvotājiem dienvidos ir jaunāki par 18 gadiem, un, ja viņi nenomirst bērnībā, tad nabadzības un izredžu trūkuma dēļ, iespējams, kļūs par lielgabalu barību konfliktos, kas var iedragāt jaunās valsts neatkarību.

Es ceru, ka Eiropas Savienība ņems vērā šā jautājuma sarežģītību.

  Marielle De Sarnez (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu priecīga, ka Dienvidsudānas iedzīvotājiem bija iespēja brīvi izvēlēties savu nākotni. Esmu lepna, ka varu teikt: pateicoties starptautiskās sabiedrības un Eiropas Savienības spēcīgajam atbalstam, ir gūts pēdējais neapstrīdamais rezultāts.

Mēs tuvojamies vēsturiskam pagrieziena punktam: ilgstošam mieram un jaunai valstij zemē, kas savā 55 gadus ilgajā neatkarības vēsturē gandrīz 40 gadus bijusi pilsoņu kara ēnā. Te iezīmējas jauns laikmets, ko raksturo ziemeļu un dienvidu sarunas par jautājumiem, kuri jāatrisina, lai īstenotu 2005. gadā pieņemto Vispārējo miera nolīgumu, proti, tie ir jautājumi par pilsonību, robežu noteikšanu, izlemšanu par to, vai Abjejas reģions piederēs ziemeļiem vai dienvidiem, naftas resursu dalīšanu un par parādu.

Protams, Eiropas Savienībai vajadzēs atbalstīt gan politisko procesu, gan arī jaunās valsts attīstību. Starptautiskā sabiedrība un Eiropas Savienība nedrīkst aizmirst par Ziemeļsudānu, tieši tāpat kā mēs nedrīkstam aizmirst par Dārfūru, kurā konflikts ne tuvu nav atrisināts, vardarbība pēdējos 12 mēnešos ir būtiski palielinājusies un vairāk nekā 270 000 personu ir bijušas spiestas pamest mājas, savukārt vairāk nekā trīs miljoni joprojām dzīvo nometnēs.

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Demokrātija ir Eiropas Savienības pamatprincips, un, ņemot vērā to, ka lielākā daļa Dienvidsudānas iedzīvotāju ir demokrātiskā veidā nobalsojuši par neatkarību, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta tūlītēja jaunās valsts izveide. Mums tas ir jādara, jo demokrātija cita starpā ir stabilitātes, drošības un labklājības pamats Āfrikā, kā arī Vidusjūras reģionā. Turpinot tādā pašā garā, es uzsvērtu arī pašnoteikšanās tiesību starptautisko nozīmi starptautisko attiecību veidošanā; mēs to esam piedzīvojuši Kosovā un tagad piedzīvojam arī Dienvidsudānā.

Starptautiskā Krimināltiesa ir noteikusi, ka saskaņā ar starptautiskajām tiesībām demokrātiskie neatkarības procesi ir likumīgi. Robežu noteikšana ietver atgriešanos pie iecerētā, proti, pie demokrātijas. Tāpēc, lai stiprinātu pašu Savienību, arī ES jābūt gatavai atzīt jebkuras Eiropas valsts pašnoteikšanos ― piemēram, Katalonijas, Skotijas vai Flandrijas ―, kas demokrātiskā veidā izvēlas neatkarību.

  Peter van Dalen (ECR). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Šis laiks ir apokaliptisks. Cilvēki atrodas nepārtrauktā plūsmā no Mauretānijas līdz Omānai. Visā pasaulē tūkstošiem cilvēku mirst dabas katastrofās. Amerikā un Eiropā dejas ap zelta teļu ― eiro un dolāru ― kļūst aizvien mežonīgākas. Daudzās valstīs tiek vajāti kristieši.

Neviens nezina, kad pienāks pasaules gals, bet Bībele pamāca mūs būt modriem un gataviem.

Tomēr šajā pasaules kņadā mēs piedzīvojam arī kaut ko brīnišķīgu, proti, Dienvidsudānas dzimšanu. Gadiem ilgi Dienvidsudānas iedzīvotāji tika apspiesti un dzīvoja kara apstākļos, bet nu ir brīvi no verdzības. Dienvidsudānas iedzīvotāji ir atbrīvoti no verdzības nama, kurā valda starptautiski meklētais noziedznieks Omar al Bashir. Par to jābūt sirsnīgi pateicīgiem un priecīgiem.

Šajā saistībā es no sirds sveicu draugus no Dienvidsudānas, kuri šodien atrodas šeit. Es lūdzu Dievu, lai šai jaunajai valstij pietiktu gudrības, lai likums un tiesiskums varētu zelt un plaukt. Lai tā būtu valsts, kurā satiekas žēlastība un ticība. Lai tā būtu tauta, kuru caurvij miers un taisnīgums.

Es īpaši lūdzu Komisijai, kuru šeit pārstāv Barnier kungs, nekavējoties atzīt jauno Dienvidsudānas valsti, proti, pēc iespējas ātrāk. Izrādiet atzīšanu ar darbiem. Atbalstiet Dienvidsudānu visos iespējamos veidos. Izvirziet šo valsti par savas ārpolitikas prioritāti. Es ar nepacietību gaidīšu konkrētu jūsu atbildi uz manu lūgumu.

  Gay Mitchell (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Šī sudāniešiem gan ziemeļos, gan dienvidos ir iespēja galvenokārt uzlabot savu tautsaimniecību un izmantot naftas resursu sniegto bagātību, lai pabarotu un izglītotu savus cilvēkus, tomēr arī mums ir jāpalīdz šajā procesā, un tas jādara nekavējoties.

Šobrīd 80 % dienvidnieku nav piekļuves tualetēm. Katrs desmitais bērns mirst, nesagaidot savu pirmo dzimšanas dienu. Nabadzīgākajās dienvidu daļās mazāk nekā viens procents bērnu pabeidz pamatskolu. Katru gadu Sudāna eksportē miljardiem dolāru vērtu naftu. Ja ziemeļi un dienvidi var rast diplomātisku un miermīlīgu risinājumu ― un tie to spēj ―, tad abas puses, saņemot arī nelielu palīdzību no draugiem, varēs izmantot bagātīgos dabas resursus, lai izvilktu sevi no šausmīgās nabadzības, kas pārņēmusi to zemi.

Protams, abu valdību nākotne ir atkarīga no tādu jautājumu risināšanas kā robežu noteikšana, naftas ieņēmumu sadalīšana un Abjejas ― strīdīgā, ar naftu bagātā ziemeļu un dienvidu robežreģiona ― statuss. Es mudinu Augsto pārstāvi un Komisiju veicināt ātru diplomātisko sarunu rīkošanu starp ziemeļiem un dienvidiem, lai pēc iespējas īsākā laikā tiktu atrisināti visi jautājumi, un, kas vēl svarīgāk, es mudinu šo jautājumu atstāt kā Eiropas Savienības darba kārtības prioritāti.

Es ar nepacietību gaidu iespēju kādā turpmākajā ĀKK valstu Apvienotās parlamentārās asamblejas sanāksmē ar Parlamentu sveikt abu pušu parlamenta locekļus, kuriem ir attiecīgas pilnvaras pārstāvēt savas valstis. Tas būs apliecinājums tam, ka šīs puses ir ieguvušas valsts statusu. Manuprāt, mums tas jāveicina ātrāk, nevis vēlāk.

  Guido Milana (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es nevēlos pāršķelt šo priekpilno gaisotni.

Taisnība, mēs esam nonākuši tās fāzes nobeigumā, kura sākās 2005. gadā un kuras laikā ar diplomātijas palīdzību tika nodrošināts tas, lai notikumi risinātos iespējami labākajā veidā. Tomēr vēl joprojām ir daudz neatrisinātu problēmu. Šī ir jauna valsts un tāda paliks arī tad, kad atdalīšanās būs notikusi. Šai valstij vēl jānosaka robežas, jānovērš problēmas, kuras tika jau vairākkārt pieminētas un ir saistītas ar konfliktiem Abjejas reģionā, jāatrisina jautājums par naftas cauruļvadu, kas šajā valstī ir vissvarīgākais, kā arī jāatrisina jautājums par starptautisko atbalsta sistēmu.

Tāpēc man ir pavisam vienkāršs komentārs komisāram. Mums jāizdara divas vai trīs lietas. Mums ir jāizstrādā stratēģija Dienvidsudānai un 7. februārī jāatzīst šī jaunā valsts, negaidot līdz 9. jūlijam, kad oficiāli tiks paziņoti referenduma rezultāti. Mums arī nekavējoties jāaktivizē mūsu starptautiskais dienests un jāizveido delegācija Dienvidsudānā.

Šis ir vienīgais veids, kā atbalstīt procesu; šis ir vienīgais veids, kā īstenot gudru, stratēģisku diplomātiju, lai atbalstītu šīs valsts virzību uz demokrātiju. Es teiktu, ka šai valstij vispirms jāizstrādā sava konstitūcija, un šajā jautājumā Eiropa var ar labiem panākumiem palīdzēt.

  Niccolò Rinaldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Eiropas Parlamentā es sāku strādāt 1991. gadā kā politikas padomnieks, un jau toreiz Sudānas ziemeļu un dienvidu daļu konflikts bija cikliska krīze. Beidzot, 20 gadus vēlāk, šķiet, ka garā un grūtā tuneļa galā redzams gaismas stars.

Kā jau Milana kungs un citi norādīja, darāmā joprojām ir daudz, tomēr daudzi no mums gatavojās uz ļaunāko un gaidīja, ka atsāksies pilsoņu karš. Tāpēc es sveicu valsts ziemeļu un dienvidu daļas ar šā referenduma provizoriskajiem rezultātiem. Tagad līdz neatkarības pasludināšanai svarīga ir katra diena. Neviens nedrīkst atļauties spert nepareizu soli ne Hartumā, ne Džubā, ne Briselē, ne arī Āfrikas Savienībā Adisabebā. Piemēram, noteikti atzīstama ir doma par to, ka līdz neatkarības pasludināšanai tiek izveidota ES delegācija ar īpašu statusu. Sudāna mums, starptautiskajai sabiedrībai, palīdzēs apgūt brīnišķīgu mācību par cinismu un krīzēm, kuras mēs bieži vien uzskatām par neatrisināmām vairāk gan padošanās dēļ, nevis kāda cita iemesla dēļ.

  Frank Engel (PPE). - (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Dienvidsudānas gaidāmo neatkarību un apsveicu Dienvidsudānas iedzīvotājus šā sasnieguma sakarā.

Kā jau tikko teica mūsu kolēģis Goerens kungs, kurš bija tik laipns un šajā jautājumā vērsās pie manis, cilvēkiem ir tiesības nedzīvot saskaņā ar šariata likumiem. Šīs tiesības mums ir jāciena. Tomēr man jānorāda, ka ir dažas tautas, kas ir svētītas, jo tām ir iespēja iegūt tiesības uz šādu brīvību. Turpat līdzās Somālilendas iedzīvotājiem šādas iespējas nav.

Es vēlētos, lai mēs pārstrādātu savu politiku, jo, īstenojot to, līdz šim neesam atzinuši Somālilendas Republikas iedzīvotāju centienus, kas šajā reģionā ir izveidojuši brīvu un demokrātisku islāmisku valsti, pret kuru mēs attiecamies tā, it kā tās nebūtu.

Priekšsēdētāja kungs! Pievēršoties jautājumam par Dienvidsudānu, arī es vēlos izteikties par šīs valsts statusu. Dienvidsudāna joprojām ir nabadzīgākā valsts Āfrikā par spīti tam, ka pēdējos piecos gados tā ir spējusi piekļūt pusei visas Sudānas naftas rezervju. Es nojaušu acīmredzamu attīstības trūkumu, kas līdz šim lielā mērā noticis, tāpēc ka Hartūma nav pietiekami uzraudzīta un tai nav pievērsts pietiekami daudz uzmanības.

Tomēr no šā brīža es vēlos, lai Eiropas Savienība uzstātu uz to, ka ir nepieciešama pārvaldība un attīstība, kā arī nepalīdzētu finansēt attīstības trūkumu, kas nākotnē ir iespējams Dienvidsudānā.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mums vajadzētu pretoties kārdinājumam būt pārmērīgi optimistiskiem šīs dienas debatēs. Pareģojumi par notikumiem Sudānā nav nekas cits kā vien zīlēšana ar kristāla bumbu. Par spīti cerībām, ko vieš nesenais referendums, nedrīkst uzskatīt, ka šis jautājums ir atrisināts. Tā nebūt nav, un vēl nav zināms, vai valsts tiks sadalīta atbilstoši dienvidos dzīvojošo vēlmēm.

Vēl kāda cita problēma ir valsts dienvidu daļas pašreizējā vienotība nepatikā pret islāmiskajiem ziemeļiem. Kad šīs emocija pāries un pienāks laiks veidot valsts iestādes, tad ātri vien kļūs skaidrs šo trīs kultūras un valodas ziņā atšķirīgo cilšu līdzsvars. Šis aspekts būs ļoti svarīgs, un mums vajadzētu jau tagad pievērst tam uzmanību.

Nākamais jautājums, kas mums sev jāuzdod un uz ko jārod atbilde, ir šāds: kāpēc mēs tagad ceram uz mierīgu atrisinājumu konfliktam, kas ir ildzis pusgadsimtu? Atbilde ir skaidra: jēlnafta. Gan ārvalstu uzņēmumi, bez kuriem tik nabadzīgā valstī nevarētu iegūt naftu, gan arī valsts abu daļu pārstāvji ir saoduši petrodolāru smaržu.

Cerēsim, ka alkatība nepadarīs mūs aklus un mūsu vēlme palīdzēt ne tikai nodrošinās finansējumu valsts veidošanas pasākumiem, bet ļaus mums īstenot arī sabiedrībai labvēlīgas programmas.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Pirms referenduma mūs māca nopietnas bažas par to pavadošajiem nemieriem, un esmu gandarīta, ka referendums noritēja mierīgi un bija ticams. Tomēr, kā jau Ashton kundze norādīja, nepieciešams atbilstošs papildu referendums Abjejā, kā arī tajā reģionā, kur atrodas nafta. Šajā papildu balsošanā būs nepieciešama arī Eiropas Parlamenta vēlēšanu novērošanas misijas klātbūtne.

Arī pēc Dienvidsudānas neatkarības pasludināšanas tā būs viena no nabadzīgākajām valstīm pasaulē. Tajā reģionā darbojas daudzas slovāku nevalstiskās organizācijas, un tām ir svarīgi, ka darbam tiek nodrošināti pareizie apstākļi. Vēlos uzsvērt arī vietējās baznīcas un baznīcas organizāciju nozīmi, jo arī tās ir pelnījušas mūsu atbalstu. Tās ir izveidojušas un vada daudzas skolas un medicīnas iestādes, turklāt reģionā tiek ļoti cienītas.

Noslēgumā vēlos teikt, ka pēc Sudānas sadalīšanas mēs nedrīkstam aizmirst par dienvidsudāniešu minoritāti, kas par spīti vajāšanām bēga uz ziemeļiem un tur dzīvo jau daudzus gadus. Ja Ziemeļsudāna neatzīs dubulto pilsonību, kā solījis prezidents O. al-Bashir, tiks piemēroti šariata likumi un viņi var kļūt par otrās šķiras pilsoņiem.

  María Muñiz De Urquiza (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Mēs debatējam par veiksmes stāstu, proti, to, ka pēc gadiem ilguša konflikta Sudāna ir miermīlīgā un demokrātiskā veidā īstenojusi sarežģītu atdalīšanās procesu saskaņā ar starptautiskajās tiesībās noteiktajiem kritērijiem: jebkuras tautas tiesībām uz pašnoteikšanos, ja šī tauta ir pakļauta ārvalstu, koloniālai vai rasistiskai kundzībai, un tad, ja tauta, īstenojot Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju vai pušu vienošanos, ir panākusi atdalīšanos.

Šis ir arī Eiropas Savienības panākums, jo tā ir atbalstījusi un uzraudzījusi vēlēšanu procesu, tāpat kā drīz darīs Čadā un Ugandā. Cerēsim, ka Eiropas Savienība uzņemsies vadību starptautiskajā sabiedrībā un atbalstīs ikvienu jaunu valsti, kas izveidosies Dienvidsudānas referenduma rezultātā, lai atrisinātu atlikušās problēmas, par kurām jau tika runāts, sākot ar repatriantiem un beidzot ar dabas resursiem. Cerēsim, ka Eiropas Savienība sniegs pilnīgu atbalstu.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pagodināt Dienvidsudānas referenduma noslēgumu. Pateicoties demokrātiskam procesam, sarežģīta sabiedrība ar etniskām un reliģiskām atšķirībām, kā arī nopietnām ekonomiska rakstura nesaskaņām ir pārtraukusi konfliktu, kas ir prasījis dzīvību diviem miljoniem cilvēku. Tāpēc vēlos sveikt galvenos šā procesa dalībniekus un izteikt atzinību arī Apvienoto Nāciju Organizācijai, kas pildīja tās miera uzturēšanas misiju. Turklāt es vēlētos, lai līdzīgā veidā tiktu atrisināti arī citi konflikti, un es ceru, ka atsevišķas valstis šeit atbrīvosies no savām bailēm attiecībā uz tādiem principiem kā tautas izvēles tiesības un pašnoteikšanās tiesību izmantošana.

Godkāre, stūrgalvība, nespēja atzīt minoritātes un to tiesības, kā arī nespēja pieņemt majoritāti ir iemesls daudziem saspīlējumiem. Tos var nogludināt, uzturot dialogu un īstenojot politiku. Laikus īstenota pievēršanās dialogam un politikai novērš konfliktus, savukārt notiekošā noliegšana un cenšanās atrisināt konfliktus ar patiesības slēpšanu ir drošākais ceļš uz nožēlu.

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL) . – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Diemžēl es neesmu tik optimistiski noskaņots kā lielākā daļa runātāju Parlamentā. Vispirms tāpēc, ka mums sev jāpajautā, kāpēc tieši Dienvidsudāna „tik vienkārši” ieguva neatkarību laikā, kad Rietumsahārā valda tāds režīms, kādu mēs to zinām, kurš turklāt neatzina tās tiesības uz neatkarību. Man un Grieķijas Komunistiskajai partijai ir ļoti vienkārša atbilde. Dienvidsudānai ir paveicies, jo tai ir nafta.

Mēs ceram, ka šī nafta nekļūs par Dienvidsudānas iedzīvotāju lāstu, kā tas bija Irākas un citu tautu iedzīvotājiem. Joprojām pastāv nopietnas, neatrisinātas problēmas. Diemžēl mēs uzskatām, ka galveno spēku sacensība par šo reģionu palielināsies, un mēs aicinām strādniekus Dienvidsudānā nepadoties sadalīšanas un likumu stratēģijai, bet apvienoties ar strādniekiem Ziemeļsudānā, lai savai valstij radītu atšķirīgas perspektīvas.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Nesen Dienvidsudānā notikušajā referendumā tauta izlēma, ka senās, patvaļīgās koloniālās robežas ir jānojauc. Jūlijā oficiāli tiks pasludināta 193. valsts pasaulē. Par neatkarīgu valsti nobalsoja 3,8 miljoni cilvēku, savukārt tikai 45 000 cilvēku balsoja par pašreizējās situācijas saglabāšanos. Tas liecina par to, ka lielākā daļa iedzīvotāju vēlas izmantot pašnoteikšanās tiesības, un tas ir iemesls lielam priekam.

Tomēr atdalīšana vien nepadarīs šo valsti stabilu. Sudāna joprojām ir problēmvieta, un ziemeļos valda radikālais islāms. Tāpēc papildus citiem pasākumiem ir jāizstrādā administratīvas struktūras, jo būs jāpārvalda un jāuzrauga jauna robeža.

Lai to paveiktu, ir jāīsteno efektīva drošības politika visā reģionā ― Somālijā, Sudānā un Dienvidsudānā. ES Augstā pārstāve tiek aicināta kopā ar citiem starptautiskās sabiedrības pārstāvjiem veicināt drošību un stabilitāti reģionā un galvenokārt izskaust radikālās tendences un drosmīgi atbalstīt Dienvidsudānu.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Beidzot pa vidu nomāktībai un nolemtībai mums ir arī kāds stāsts ar labām ziņām. Tas ir stāsts, kurā ļoti liela nozīme bija Eiropas Savienībai, un es par to esmu ļoti lepns ― izsaku atzinību Ashton kundzei un viņas kolēģiem, kā arī Parlamenta locekļiem, kuri uzraudzīja referendumu.

Protams, tagad sāksies īstais darbs, lai nodrošinātu Dienvidsudānas pāreju uz brīvību un valstiskumu. Tas ir ļoti grūti, un pasaules vēsture liecina, ka bieži vien šāda pāreja izraisa pilsoņu karu.

Eiropas Savienības nozīme šīs pārejas īstenošanā var būt izšķiroša, kā rezultātā Dienvidsudānas iedzīvotājiem tiktu nodrošinātas pamata cilvēktiesības, ko minēja Mitchell kungs, piemēram, izglītība un kaut vai tualetes.

Manuprāt, izšķiroši būs tādi jautājumi kā robeža un naftas resursu sadalīšana. Kāds slavens īru varonis, Michael Collins, reiz teica, ka robežvalsts ir problēmvieta un tāda būs vienmēr.

Eiropas Savienība, ko uzskata par neatkarīgu un objektīvu, var uzņemties izšķirošu pienākumu, īstenojot tik ļoti nepieciešamo pāreju. Sirsnīgi pateicos jums. Mēs sudāniešiem vēlam vislielāko veiksmi un izdošanos.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ashton kundze lūdza mani katru no jums uzklausīt, un es to cītīgi esmu darījis. Vēlos pateikties jums par sapratni, jo steidzīgu iemeslu dēļ Ashton kundzei vajadzēja atstāt plenārsēžu zāli pēc tam, kad viņa kā Augstā pārstāve bija paskaidrojusi savu nostāju ļoti delikātajā jautājumā par Sudānu.

Šis milzīgais Āfrikas reģions skaidri parāda ― turklāt, dāmas un kungi, par to liecina arī jūsu uzstāšanās ―, ka tas, kas notiek vienā valstī, var ietekmēt attīstību, mieru un stabilitāti visās pārējās valstīs. Jāatceras, ka ar Sudānu robežojas deviņas valstis. Tāpēc šim referendumam ir tik liela nozīme.

Tāpat kā Ashton kundze, arī De Keyser kundze ― turklāt vēlos izteikt atzinību viņai kā galvenajai vēlēšanu novērotājai ― atgādināja par šā referenduma panākumiem, proti, paraugprocesu un pāreju, kurai jānorit mierīgi. Tā kā viņa pati ir tā rīkojusies, arī es vēlos pateikties Eiropas Parlamenta locekļiem un citām pusēm par veiksmīgo Eiropas iestāžu, jo īpaši Eiropas Parlamenta, sadarbību šajā procesā.

Dāmas un kungi! Vairāki no jums pieminēja Dārfūru. Es neesmu aizmirsis 2004. gadu, kad krīzes kulminācijas brīdī, būdams toreizējais Francijas Ārlietu ministrs, devos uz Al-Fashir pilsētu Dārfūrā, kā arī neesmu aizmirsis to, ko tur dzirdēju un redzēju.

Tāpēc priecājos, ka man ir dota iespēja Ashton kundzes vārdā izteikties par šo situāciju. Mēs pievēršam ļoti lielu uzmanību šim jautājumam un, protams, ar nopietnām bažām vērojam šodienas notikumu gaitu, vienlaikus dabiski paužot nožēlu par daudzajiem cilvēktiesību pārkāpumiem un ANO personāla nolaupīšanu. Tieši tāpēc mēs gaidām, ka visas puses iesaistīsies miera procesa īstenošanā. Protams, mums ir jāatbalsta šis miera process. Tas ir mūsu politisko darbību mērķis, mērķis visam tam, kas tiek darīts, lai radītu stabilitāti, un vēl konkrētāk — visas mūsu humānās palīdzības sniegšanas mērķis.

Priekšsēdētāja kungs! Vēlos norādīt, ka kopš 2003. gada Eiropas Savienība ir ziedojusi 776 miljonus eiro sadarbībai humānās palīdzības jomā ar Sudānu, jo īpaši ar Dārfūru, kurai šī palīdzība ir ļoti nepieciešama, kā arī sadarbībai ar Dienvidsudānu. Vēlos arī norādīt jeb apstiprināt, ka Komisijas Humānās palīdzības un civilās aizsardzības ģenerāldirektorāts (ECHO) turpinās aktīvi darboties, un es vēlos pateikties ikvienam darbiniekam, kurš sadarbībā ar Apvienoto Nāciju Organizāciju ir strādājis kopā ar ECHO, no jauna integrējot cilvēkus, kas Dienvidsudānā atgriežas no ziemeļiem.

Pievēršoties jautājumam par sadarbību ar Dienvidsudānu, Eiropas Savienība sniegs plašāku palīdzību šim ārkārtīgi īpašajam reģionam, lai veicinātu lauku attīstību un celtu lauksaimniecības produktu ražotspēju, kas iedzīvotājiem šajā reģionā ir ļoti nepieciešama, lai viņiem nav mūžīgi jābūt atkarīgiem no importa, kas cenu nepastāvības dēļ kļūst aizvien dārgāks. Tie, kas mani pazīst, zina manu nelokāmo apņemšanos šajā jautājumā tagad kā komisāram un agrāk saistībā ar citām pilnvarām. Šā rīta paziņojumā Komisija sīki un plaši runāja par šo jautājumu. Tāpēc tādās svarīgās jomās kā lauku attīstība, lauksaimniecības attīstība, pamatpakalpojumi, izglītība un veselība Komisija arī turpmāk palielinās savu palīdzību. Šobrīd esam iecerējuši radīt īpašus līdzekļus aptuveni 150 miljonu eiro apmērā, kas būtu paredzēti visvieglāk ievainojamām iedzīvotāju grupām Sudānā un, protams, Dienvidsudānā.

To es vēlējos pastāstīt. Vēl īsi vēlos izteikt trīs komentārus. Runājot par pilsonības jautājumu, ko pieminēja vairāki Parlamenta locekļi, gribu teikt, ka mēs pilnīgi atbalstām prezidenta T. Mbeki vadītās grupas darbu, kas veicina sarunas par turpmāko pilsonību un par citiem jautājumiem, kuri saistīti ar šo nopietno pilsonības problēmu.

Pievēršoties jautājumam par starptautisko tribunālu, Eiropas Savienība arī turpmāk bez ierunām atbalstīs Starptautisko Krimināltiesu. Atkal un atkal esam aicinājuši visas iestādes, jo īpaši Sudānā, pilnīgi sadarboties ar Starptautisko Krimināltiesu.

Priekšsēdētāja kungs! Visbeidzot vēlos izteikties par jautājumu, kuru akcentēja vairāki deputāti, proti, par parādu. Vēlos jums atgādināt Padomes jaunākos secinājumus, kas bija ļoti nepārprotami: Eiropas Savienība atbalstīs parāda atvieglošanu šai valstij, ņemot vērā ― kā to dara arī citi partneri ― paredzamo progresu, kura panākšanā vēlamies līdzdarboties un kuru vēlamies veicināt gan politiski, gan ekonomiski, lai tādējādi nodrošinātu šīs valsts stabilitāti.

Šādas atbildes vēlējos sniegt Ashton kundzes vārdā.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

  Indrek Tarand (Verts/ALE), rakstiski. – Situācija visā Ziemeļāfrikā patiesi ir bīstama, tomēr vienlaikus tā vieš cerību. Reģionālo raksturiezīmju dēļ, lai nodrošinātu drošību un stabilitāti, īpaša uzmanība būs jāpievērš humānajai un militārajai kapacitātei. Tomēr, tā kā esam piedzīvojuši to, ka modernu militāru aprīkojumu, piemēram, karakuģus „Mistral”, ES pārdod Krievijai, vai kāds ir padomājis par to, ka Krievijā šāda demokrātiskā revolūcija vēl tikai jāīsteno?

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Bija paredzams, ka referendumā Dienvidsudānā iedzīvotāji nobalsos par atdalīšanos. Bija arī paredzams, ka tas nekādā ziņā neatrisinās problēmas šajā reģionā. Viens ir skaidrs, dienvidi joprojām ir nestabili, un dienvidiem visupirms jāparāda, ka tie var būt neatkarīga valsts. Iespējams, ka tas notiks vēl pirms paredzētā datuma jūlijā, jo 25 % teritorijas zudums un 20 % iedzīvotāju zudums Ziemeļsudānu nesatrieks tik spēcīgi kā ievērojamas naftas ieņēmumu daļas atdošana. Tāpēc ES ir jāpalīdz jaunajai valstij saglabāt neatkarību un aizsargāt suverenitāti, jo arī palīdzība Dienvidsudānai attīstības jomā var būt ļoti nozīmīga Eiropas turpmākā apgādē ar naftu. Tāpēc ES vajadzētu sekot Ķīnas piemēram, jo īpaši tāpēc, ka Pekina gudri sasaista attīstības palīdzību ar izejmateriālu piegādi. Tādējādi labumu no Ķīnas modeļa gūst abas puses. Nedrīkst arī aizmirst par problēmu, kas saistīta ar nelegālo migrāciju uz Eiropu. Tāpēc ar Dienvidsudānas valdību ir jānoslēdz nolīgums par to pavalstnieku atpakaļuzņemšanu, kas Eiropas Savienībā iebraukuši nelegāli. Pēc tam mums vajadzēs rūpīgi sekot līdzi tam, vai Dienvidsudāna patiešām ir gatava īstenot šāda nolīguma nosacījumus.

17. Eiropas Uzraudzības iestādes augstākā līmeņa vadošo darbinieku iecelšana (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Eiropas Uzraudzības iestādes augstākā līmeņa vadošo darbinieku iecelšanu.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties komisāram un godātajiem deputātiem — maniem dārgajiem bijušajiem kolēģiem — par man doto iespēju Padomes vārdā komentēt jaunās Eiropas Uzraudzības iestādes — EUI — priekšsēdētāju un izpilddirektoru iecelšanas procesu un principus, kas viņiem jāievēro, pildot savus pienākumus.

EUI regula, kuras mēs pieņēmām pirms nepilniem trim mēnešiem, nepiešķir Padomei nekādu īpašu pienākumu priekšsēdētāja un izpilddirektora iecelšanā katrai EUI, ko izveido attiecīgā uzraudzības padome.

Tādējādi saskaņā ar EUI regulu katras EUI priekšsēdētāju ieceļ uzraudzības padome. Turklāt EUI regula ierāda izšķirīgu vietu Eiropas Parlamentam, kam piešķir iespēju iebilst šo augsta līmeņa vadošo darbinieku iecelšanai un priekšsēdētāja atcelšanai no amata pēc uzraudzības padomes lēmuma.

Kāda vieta šajā scenārijā ir Padomei? Padome kā otrs likumdevējs ir piekritusi Parlamentam iekļaut šajā regulā noteikumus, kuru mērķis ir nodrošināt, lai katras EUI uzraudzības padomes locekļus, valdi, priekšsēdētāju un izpilddirektoru aizsargātu stingra neatkarība un viņiem tā būtu saistoša, lai darbotos vienīgi Eiropas Savienības interesēs.

Es necitēšu visus šīs regulas noteikumus, jo īpaši 42., 46., 49. un 52. pantu, bet to gars ir skaidrs. Proti, ka ne padomju balsstiesīgie locekļi, ne priekšsēdētājs vai izpilddirektors nelūdz un nepieņem ES iestāžu vai struktūru, jebkuras dalībvalsts valdības vai kādas sabiedriskas vai privātas struktūras norādījumus un ka tās savukārt necenšas ietekmēt priekšsēdētāju vai izpilddirektoru viņa pienākumu izpildē.

Uz EUI regulu attiecas civildienesta noteikumi, ko pieņēmušas ES iestādes. Tajā ir arī vairāki svarīgi noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt, lai katras iestādes priekšsēdētājs un izpilddirektors tiktu izraudzīts visobjektīvākajā veidā, stingri pamatojoties uz kritērijiem, kas noteikti regulas 48. un 51. pantā.

Es norādu, ka abos pantos līdzās vadības pieredzei konkrētajā izpilddirektora līmenī ir tādi kritēriji kā, piemēram, „nopelni, prasmes, zināšanas par finanšu iestādēm un tirgiem un pieredze attiecībā uz finanšu pārvaldību un regulējumu”.

Attiecībā uz finansējumu Padomei, pieņemot regulu, bija ļoti lielas ieceres saistībā ar EUI, un es esmu pārliecināta, ka tādas bija arī Parlamentam. Tagad pēc piekritības abām iestādēm kā budžeta iestādēm jānodrošina, ka šīm iecerēm tiek iedalīti atbilstīgi līdzekļi katru gadu, pamatojoties uz Komisijas budžeta priekšlikumu.

Prezidentūra piešķir lielu nozīmi arī tam, ka dalībvalstīm jāpilda savi pienākumi pret jaunajām iestādēm. Padomei kā otram likumdevējam ir būtiski, lai visi regulas noteikumi tiktu īstenoti pilnīgi un godprātīgi. Mēs ceram, ka Eiropas Komisija kā līgumu ievērošanas sargātāja to patiešām nodrošinās.

Kā godātajiem deputātiem ir zināms, Komisijai 55. apsvērumā ir arī uzticēta atbildība par kandidātu saraksta sagatavošanu, lai vadītu katras iestādes pirmā priekšsēdētāja atlases procesu. Parlaments un Padome piekrita šai sākšanas procedūrai, pieņemot regulu.

Es ceru, ka priekšsēdētāji tagad varēs sākt savu darbu. Jaunajām aģentūrām ir ārkārtīgi svarīgi būt gatavām un sākt darbu iespējami drīz. Tās ir svarīga daļa ES atbildē uz finanšu krīzes radītajām problēmām. Mēs nevaram atļauties gaidīt, un esmu pārliecināta, ka mēs varam rēķināties ar Parlamenta pilnīgu atbalstu, lai nodrošinātu jauno aģentūru netraucētu izveidi un darbu.

Parlamenta un Padomes labas sadarbības rezultātā ES ir ieguvusi pilnīgi jaunu uzraudzības iestādes struktūru. Mūsu kopējā atbildība ir nodrošināt, ka EUI sāk darboties pēc iespējas drīz.

Kā Parlamentam draudzīgas prezidentūras pārstāve es esmu apņēmības pilna strādāt maksimālā saskaņā ar Eiropas Parlamentu un arī ceru, ka varēšu strādāt ar Parlamentu, kas ir uzticams partneris.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ministre, dāmas un kungi! Eiropas Savienībai kopš 1. janvāra ir jauna uzraudzības sistēma finanšu nozarē.

Šī sistēma savienojumā ar tirgu un finanšu pakalpojumu sniedzēju regulējuma būtisku reformu veicinās finanšu stabilitāti Eiropas Savienībā, un es uzskatu, ka tā paplašinās iespējas un liks stabilus pamatus finanšu nozarei, kas ir ārkārtīgi svarīga mūsu valstīs.

Es vēlētos sākt ar apsveikumu Eiropas Parlamentam par svarīgo uzdevumu, ko tas šajā procesā ir pildījis daudzus gadus. Par to, ka mums tagad ir efektīvāka finanšu nozares uzraudzības sistēma un ka mēs apgūstam krīzes mācības šajā jomā tāpat kā citās, lielā mērā ir jāpateicas Eiropas Parlamentam.

Mēs tagad tuvojamies šo trīs Eiropas Uzraudzības iestāžu jaunās struktūras radīšanas beidzamajiem posmiem, kad nākamajās dienās iecelsim priekšsēdētājus un izpilddirektorus. Dāmas un kungi! Šīs iecelšanas procedūras tika veiktas pilnīgi pārredzami un pilnīgi atbilstīgi regulām, kas radīja iestādes, kā arī pārējiem noteikumiem, kuri nosaka Eiropas Savienības regulatīvo aģentūru vadītāju iecelšanu.

Tika saņemti aptuveni 275 pieteikumi sešiem amatiem, par kuriem es tikko runāju. Tie visi tika rūpīgi un objektīvi izskatīti. Pienākumi, kas piešķirti dažādajām ieinteresētajām pusēm, Eiropas Parlamentam, uzraudzības padomei un pašai Komisijai, tika pedantiski pildīti. Turpmāk mēs joprojām nodrošināsim, lai process būtu pārredzams un pareizi izplānots, lai tādā veidā ļautu Eiropas Parlamenta Ekonomikas un monetārajai komitejai pildīt savu ļoti svarīgo pienākumu, sasniedzot vislabāko iespējamo rezultātu.

Šis Parlaments ir izvirzījis un turpina izvirzīt lielas prasības šīm iestādēm, un es domāju, ka tas ir pareizi darīts. Tas izvirza prasības, kas man ir saprotamas. Komisija tāpat kā Parlaments uzskata, ka šo iestāžu priekšsēdētāji un izpilddirektori jāizvēlas, pamatojoties uz viņu nopelniem, pieredzi, neatkarību, uzticību Eiropai un zināšanām par jautājumiem, kas saistīti ar uzraudzību un finanšu tirgu regulēšanu. Dāmas un kungi! Veicamās atlases procedūras līdz šim ir notikušas tieši šādā garā, pamatojoties uz pieteikumiem, kurus esam saņēmuši.

Turklāt, tā kā tās regulas 68. pantā, ar kurām šīs iestādes tika radītas, Parlaments un Padome nolēma, ka uz priekšsēdētājiem un izpilddirektoriem attieksies noteikumi, kas piemērojami Eiropas Savienības iestāžu dienestam, Komisija ir nodrošinājusi, ka tieši tā notiek un ka šajā tāpat kā citās jomās noteikumi tiek ievēroti.

Dāmas un kungi, jūs esat pauduši bažas attiecībā uz šo iestāžu augsta līmeņa vadošo darbinieku algām un maksimālo vecumu. Šajā ziņā mēs esam izpētījuši visus virzienus, lai būtu maksimāli elastīgi, un šo jautājumu nepieciešamības gadījumā var vēlreiz pārbaudīt, kad tiks pārskatīta iestāžu funkcionēšana, ko paredzēts darīt 2013. gada beigās.

Es atbalstu arī Parlamenta nodomu panākt optimālo dzimumu līdzsvaru šo iestāžu vadībā. Iepriekšējās atlases procedūrā Komisija nepiekāpīgi piemēroja vienlīdzīgu iespēju principu, pamatojoties uz reģistrētajiem pieteikumiem. Saistībā ar šo es vēršu uzmanību, ka pašā beidzamajā izpilddirektoru iecelšanas procesā, kas pašlaik notiek un vēl nav pabeigts, divas ļoti spējīgas sievietes sacenšas par izpilddirektora amatu.

Es pilnīgi piekrītu Parlamentam, ka mums vajadzīgas spēcīgas iestādes, kas ir neatkarīgas no politiskas vai citas ietekmes. Priekšsēdētājiem, izpilddirektoriem un dažādo padomju balsstiesīgajiem locekļiem jābūt pilnīgi neatkarīgiem un jārīkojas vienīgi Eiropas Savienības interesēs. Parlaments un Padome ir iekļāvuši šo principu regulā, ar kurām šīs iestādes tiek izveidotas, jo īpaši tās 42., 46., 49. un 52. pantā, ko ministre E. Győri tikko kā pieminēja.

Komisija kā ES tiesību aktu sargātāja pilnīgi un galīgi uzņemsies savu atbildību un nodrošinās, ka šie panti tiek nelokāmi ievēroti. Es vēlos piebilst, ka Komisija piedalīsies iestāžu pārvaldes struktūrās un ka šajā saistībā tā, protams, būs modra, lai nodrošinātu, ka visi lēmumi tiek pieņemti Eiropas Savienības interesēs.

Attiecībā uz uzraudzības padomes sastāvu Komisija jau ir akcentējusi to, cik juridiski nepieciešami un politiski svarīgi ir nodrošināt, lai šo padomju sastāvs veidotos no valsts kompetento iestāžu vadītājiem. Es personīgi esmu rakstījis iestādēm, lai skaidrotu šo punktu, kad skaidrojums ir bijis nepieciešams. Dažas valsts iestādes tādēļ ir grozījušas savu pārstāvniecību. Citām tas vēl ir jādara. Jūs varat būt pilnīgi droši, ka Komisija šo punktu ievēros ļoti cieši un būs nelokāma.

Iestāžu padomēm un valdēm pilnīgi jāievēro jūsu un likumdevēja vēlmes kopumā, un es personīgi gādāšu par to, lai valsts iestāžu vadītāji būtu vismaz faktiski klāt, un es vēlreiz atkārtoju, vismaz divreiz gadā atbilstīgi tās regulas 40. pantam, ar kurām šīs iestādes tika izveidotas.

Visbeidzot, dāmas un kungi, es atbalstu Parlamenta nodomu nodrošināt, ka šīm iestādēm ir vajadzīgie finanšu un cilvēku resursi, lai veiktu savus pienākumus ticamā veidā. Budžeta iestāde var rēķināties ar Komisijas tehnisko atbalstu, lai, no vienas puses, nodrošinātu saskaņotību starp atbildības jomām, kas noteiktas šīm iestādēm, un, no otras puses, protams, resursiem, kas tām piešķirti, lai šīs atbildības jomas uzņemtos.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tagad ir būtiski, lai šo iestāžu priekšsēdētāju un izpilddirektoru iecelšanas un apstiprināšanas procedūras tiktu sekmīgi pabeigtas. Šīm iestādēm ir jāsāk strādāt. Es varu jums apliecināt, ka ik dienu gūstu apliecinājumu par šo jauno iestāžu lietderību, jo mēs pašlaik ar tām konsultējamies gandrīz regulāri.

Uzdevumi, kas šīm jaunajām iestādēm ir jāuzņemas sadarbībā ar Eiropas Sistēmisko risku kolēģiju, ir ārkārtīgi svarīgi. Mēs gribējām, lai tās pilnīgi darbotos, sākot ar 1. janvāri. Tagad mēs visi katrs savā konkrētajā jomā esam atbildīgi par to, lai ļautu tām pildīt uzdevumu ātri un ar labiem nosacījumiem. Lai to panāktu, tām vajadzīgs jūsu iestādes pilnīgs atbalsts.

Es vēlos vēlreiz apliecināt, ka Komisija no savas puses nodrošinās, ka likumdevēja nodoms tiek pilnīgi respektēts un ka šīs iestādes strādā tikai un vienīgi Eiropas Savienības interesēs.

SĒDI VADA: D. ROTH-BEHRENDT
Priekšsēdētāja vietniece

  Jean-Paul Gauzès, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, Barnier kungs! Šīs debates pašlaik nav juridiskas debates, tās ir īstas politiskas debates. Tās ir debates par finanšu regulējuma nākotni Eiropā. Tā ir Parlamenta kopā ar Padomi Komisijas vadībā veiktā darba viena aspekta kulminācija. Tāpēc es vēlos runāt pavisam skaidri.

Mums tas nenozīmē nodošanos kādai revolūcijai vai savu muskuļu izrādīšanai vienkārši prieka pēc. Mums tas nozīmē, ka gars, kas valdījis nolīgumos starp Padomi un Parlamentu, faktiski tiek respektēts. Šī nav mācību stunda tiesībās. Dokumenti nav svarīgi. Mēs zinām dokumentus. Nozīme ir veidam, kādā šie dokumenti tiks īstenoti. Šajā saistībā es vēlos pateikties komisāram par viņa runas skaidrību.

Mēs nekad neesam mēģinājuši apšaubīt Komisiju, un vārdi, ko teica komisārs, pilnīgi atbilst Parlamenta vēlmēm. Mēs te runājam par politisku aktu, kura jēgu izsaka teikums: „Šīs iestādes ir izveidotas, tāpēc mums tām jādod konkrēti resursi, lai pareizi funkcionētu.”

Taču, manuprāt, mums ir ne tikai vienkārši šaubas, bet arī aizdomas par veidu, kā šos noteikumus faktiski ir īstenojušas vairākas dalībvalstis, tās, kuras vēlas izjaukt Eiropas uzraudzību un novērst finanšu regulēšanu Eiropas līmenī. Tieši pret to mēs skaidri iebilstam, jo uzskatām, ka gadījumā, ja tā būtu noticis, mēs būtu piemānīti sarunās par uzraudzību. Sarunas bija ilgas; tās bija grūtas. Ikviens izdarīja kompromisus. Beļģijas prezidentūra padarīja ievērojamu darba daļu, un komisārs sniedza ārkārtēju stimulu. Šodien mēs būtu varējuši saskarties ar iestādēm bez efektīvām pilnvarām: iecelto darbinieku zemā statusa dēļ tāpēc, ka dalībvalstis neizvēlējās vislabākos, un, iespējams, tāpēc, ka atalgojums nebija pievilcīgs.

Katrā gadījumā šodien Parlamentam vajadzīga konkrēta atbilde. Ministre, man ir pienākums teikt, ka, lai gan jūtu pret jums draudzību, tā kā esmu sēdējis uz tā paša sola, tajā pašā grupā un tajā pašā komitejā, kur jūs, tomēr vēstule, kuru esmu redzējis un kura, es pieļauju, ir tikai pirmais uzmetums, nav atbilstoša.

Es došu jums Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas atbildi. Tā ir vienkārša. Jūs sakāt Padomes vārdā, ka jūs pilnīgi atbalstāt, ko komisārs tikko kā teica. Es jums varu teikt, ka mums tas būs apmierinošs paziņojums. Komisāra sniegtais paziņojums ir precīzs. Tas runā par cilvēku un finanšu resursiem. Jūsu vēstulei jāpaziņo: „Mēs faktiski piekrītam visam, ko komisārs teica”. Győri kundze, tas ir ļoti svarīgi.

Mēs faktiski piekrītam visam, ko šovakar komisārs teica plenārsēdē.

  Udo Bullmann, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Kāpēc mēs esam šeit? Barnier kungs teica, ka mēs šeit esam tādēļ, ka Eiropas Parlamentam ir izdevies izveidot Eiropas uzraudzības iestādes, kas ir šā nosaukuma vērtas. Tā nebija paredzēts Padomes programmā. Tā nebija paredzēts dalībvalstu programmā. Arī Komisijai bija šaubas par to, cik ilgi mēs faktiski uzstāsim attiecībā uz šīs jaunās iestādes izveidi. Padome sapratīs — tai būs jāsaprot — un arī Komisija varbūt pat pati pēc savas gribas sapratīs, kāpēc mums ir bažas.

Nē, šis Eiropas Parlaments — un šis apgalvojums, es uzskatu, attiecas uz visām partiju grupām, ne tikai mums kā sociāldemokrātiem — neļaus spēlēt nacionālas spēles, kas grauj šo jauno uzraudzības iestāžu pilnvaras. Tieši tāpēc mēs esam ieinteresēti darbinieku iecelšanā, protams. Mums ir tiesības šajā ziņā — ar mums jākonsultējas.

Ir viena vai pāris lietu, kas faktiski rada pamatu mūsu bažām. Mēs saņemam personu sarakstus, un tie ir saraksti, kurus apskatot mēs nevaram faktiski pateikt, vai dzimuma kritērijs ir ticis piemērots. Mums iedod priekšlikumus par kandidātiem, kurus apsverot — un es to saku ar visu pienācīgo cieņu pret attiecīgajiem cilvēkiem — mēs neredzam nevienu, kurš, mūsuprāt, varētu kārtīgi strādāt. Tie nepārprotami ir labi cilvēki, kas savās darbavietās jau ir parādījuši, ka viņi strādā labi, bet šie cilvēki, kas mums iesniegti, nav tie, kuri, pamatojoties uz autoritāti, ko viņi varbūt ir pierādījuši savā iepriekšējā darbā, var reāli pateikt valsts uzraudzības iestādēm, kādu nostāju viņi pieņems konflikta gadījumā. Tur, kur ir Eiropas uzraudzība, nacionālā nozīme pārstāj darboties. Tas pārsteidz un kaitina mūs, un tam jārosina mūs rīkoties.

Nē, šīs procedūras nav apmierinošas, un es jautāju pats sev, kāpēc, piemēram, mēs nevaram izvēlēties to pašu pieeju, kādu mēs izvēlamies attiecībā uz tiem, kuri ir atbildīgi par OLAF, kur jūs, protams, esat ieinteresēti šā Parlamenta viedoklī. Kāpēc mēs nevaram to darīt? Mums tomēr ir vēl viena iespēja attiecībā uz izpilddirektoriem. Jūs vēl varat pierādīt, ka esat ieinteresēti Eiropas Parlamenta viedoklī. Jums vēl ir viena iespēja. Es mudinātu jūs abus — Padomes priekšsēdētāju un bijušo kolēģi deputāti Győri kundzi un komisāru M. Barnier — izmantot šo iespēju. Jūs varat pieņemt izskatīšanai šā Parlamenta iebildumus. Jūs varat ļoti skaidri pateikt mums, kā jūs gribat strādāt ar mums turpmāk. Jūs varat ļoti skaidri pateikt, kādus mērķus jūs atbalstīsiet 2013. gada reformā un kā jūs aprīkosiet iestādes. Jūs varēsiet arī ļoti skaidri parādīt, vai jūs interesē mūsu viedoklis attiecībā uz tiem personāla locekļiem, kuri vēl jāieceļ. Tāpēc es prasu jums visā nopietnībā Eiropas interešu vārdā nodrošināt šos noteikumus ātri.

  Sylvie Goulard, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, komisār! Paldies jums, ka esat kopā ar mums šovakar. Mēs visi apzināmies, ka pieejamais laiks bija ierobežots, tāpēc mēs pateicamies jums vēl jo vairāk par to, ka esat sākuši mums atbildēt. Es domāju, ka ir svarīgi savu motivāciju skaidri ievietot perspektīvā, kā to mani kolēģi deputāti ir darījuši.

Mūsu motivācija ir tā, ka mēs esam kolektīvi cīnījušies mēnešiem, lai nodrošinātu, ka ir „pirms krīzes” un „pēc krīzes” situācija un ka šajā iekšējā tirgū, kas ir veicinājis finanšu pakalpojumu un banku darbības izplešanos, tiek ieviesti kopēji noteikumi un sakārtota uzraudzība, un mēs pilnīgi esam par visu pārrobežu darbu, ko nozare ir veikusi. Atklāti runājot, sarunu gaitā — un ar Komisijas atbalstu turklāt — mums kļuva ļoti skaidrs, ka mēs esam nemiera cēlāji. Mēs pavisam skaidri redzējām, ka bija dažas dalībvalstis, kuras gribēja saglabāt kontroli pār uzraudzību un negribēja, lai kāds bāztu degunu to darīšanās.

Győri kundze, jūs mums sakāt, ka Padomei nav teikšanas attiecībā uz šo amatpersonu iecelšanu, kas juridiski ir pareizi, bet dažas dalībvalstis noslēpušās gaida. Turklāt komisārs norādīja, ka viņa nodaļām bija jāliek dažām valstīm sūtīt īpaši ietekmīgas personas. Tāpēc Parlaments dara savu darbu, mēģinot nodrošināt neatkarību, resursus un apņēmību virzīties uz priekšu.

Mēs, protams, apzināmies savu atbildību. Vairāk nekā kāds cits mēs gribam, lai šīs iestādes sāktu darbu, jo to izveidē mēs esam piedalījušies personīgi ar savu devumu. Mums nav vēlmes kavēt viņu darbu. Es domāju, piemēram, par banku stresa testiem, kas ir tik svarīgi. Tomēr vienkāršā realitāte ir tā, ka, kā jau norādīts, mēs būsim prasīgi, mēs gatavojamies neatstāt šo jautājumu un atrast laiku, kas vajadzīgs, lai sīki izskatītu to, par ko jūs mums stāstījāt, abi pēc kārtas, un mēs pieņemsim lēmumu ar tīru sirdsapziņu.

Es vēlētos pateikties Barnier kungam par dažiem ļoti skaidriem paziņojumiem, un es vēlētos lūgt jūs, Győri kundze, nebūt tik naivai. Uz spēles tiek likts daudz kas.

  Sven Giegold, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Manuprāt, šis ir jautājums par to, kā vislabāk izmantot likuma dotās iespējas nodrošināt stingru finanšu uzraudzību Eiropā, un mums ir šaubas par to, vai šīs iespējas faktiski tiek izmantotas vislabākajā mērā, kāds iespējams iestādēs. Mēs redzam trūkumus procedūrā. Mums kā Parlamentam līdz šim nav bijis iespējams redzēt kandidātu sarakstu iepriekš, bet tikai jau gatavu iznākumu. Būtu ļoti viegli atsūtīt mums sarakstu par izpilddirektoriem. Mums pilnīgi skaidri trūkst dzimumu līdztiesības, kad jautājums nonāk līdz amatu aizpildīšanai, un noteiktu notikumu dēļ procesa gaitā mums ir šaubas, vai dalībvalstis faktiski aizpildīs šīs iestādes amatus Eiropas interesēs.

Šis un citi punkti mūsu vēstulē dod mums tiesības uzdot fundamentālu jautājumu. Tomēr pāri visam tas, protams, ir arī jautājums par atsevišķo indivīdu piemērotību, un šajā ziņā katra persona ir jāizvērtē individuāli pēc savām prasmēm. Mēs šeit saskatām divas galvenās problēmas. Uzklausīšanā mēs atklājām, ka viens no kandidātiem apstrīdēja faktu, ka tā ir Eiropas iestāde, bet runāja par uzraudzības iestāžu tīklu, un, kad viņam par to jautāja, viņš nebija gatavs to labot.

Mēs nesaņēmām skaidras atbildes, kad jautājām viņiem, vai viņi ir gatavi padarīt visus lobiju kontaktus ar finanšu nozari pārredzamus. Mēs esam nosūtījuši vēstuli visiem trim kandidātiem, un, ciktāl tas attiecas uz mums, balsojuma rezultāts ir atkarīgs no tā, vai mēs saņemsim skaidras un izsmeļošas atbildes uz to.

  Kay Swinburne, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! ECR atzinīgi vērtē iespēju šovakar apspriest šos jautājumus plenārsēžu zālē.

Es vēlos skaidri teikt, ka mūsu grupa uzskata, ka visi trīs kandidāti uz priekšsēdētāja amatu EUI, ar kuriem vakar iepazīstināja Ekonomikas un monetārajā komitejā, ir pilnīgi kvalificēti un kompetenti šo attiecīgo pienākumu pildīšanai.

Visas piezīmes, ko es šovakar izsaku, skar vienīgi procesu, kas tika ievērots, lai nonāktu līdz šim punktam. Es tāpēc prasītu, lai nākamajos atlases procesos censtos izraudzīt kandidātus no visplašākā iespējamā talantu kopuma, lai nodrošinātu neatkarīgu domu un jaunu dažādību šādu iestāžu augstākā līmeņa vadībā. Šajā nolūkā atalgojuma skalām jābūt samērīgām ar šo amatu veicēju iecerēto augsto līmeni. Nevajadzīgi vecuma ierobežojumi vai citi kritēriji ārpus tehniskām prasmēm un kompetences būtu par katru cenu jānovērš.

Mēs varam rīkoties mazliet labāk, nekā esam rīkojušies šoreiz attiecībā uz procesu un pārredzamību, ko ar cieņu varēja attiecināt uz Parlamentu. Es ceru, ka turpmāk tas tiks ievērots.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka pēc šiem uzraudzības aģentūras amatiem nav nekādas vajadzības, jo uzskatu, ka pašas aģentūras nav vajadzīgas. Vai vēl viena uzraudzības līmeņa radīšana, ko sauc par EVTI, dos uzlabojumu salīdzinājumā ar pašreizējām uzraudzības iestādēm? Es uzskatu, ka, to darot, mēs radīsim apjukumu par to, kurš par ko ir atbildīgs.

Vai uzraudzības iestāde radīs noteikumus, kas piemēroti pasaules lielākajam finanšu rajonam? Es par to šaubos. Es domāju, ka gluži pretēji tiks pieņemtas pret tirgu noskaņotā pūļa iemīļotās teorijas un uzspiestas Londonas Sitijai. Finanšu aktivitātes radītās problēmas iepriekšējos gados bija tāpēc, ka noteikumu kopumus likvidēja vai neievēroja tie, kuru pienākums bija tos pildīt.

Nav garantijas, ka šīs iestādes kaut ko darīs labāk. Turklāt mums tiek rādīts tikai viens kandidāts katram amatam — pilnīgi nedemokrātiska rīcība. Protams, tas pats tika izmantots, ieceļot Komisijas priekšsēdētāju, pārējos komisārus un Augsto pārstāvi. Es varētu turpināt, nosaucot garu sarakstu. Es mudinu jūs visus balsot pret šiem vai jebkuriem citiem kandidātiem.

  Michel Barnier, Komisija. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es runāšu īsi, jo esmu izteicies tik atklāti un skaidri, cik iespējams. Es rūpīgi apsvēru katru vārdu savā paziņojumā, kas tiks apstiprināts, uzrakstot vēstuli, ko es parakstīju kopā ar priekšsēdētāja vietnieku M. Šefčovič, tāpēc viss ir ārkārtīgi skaidrs.

Atbildot uz katru no jūsu runām, par kurām es pateicos, es vienkārši vēlos minēt trīs jautājumus.

Pirmais jautājums attiecas uz neatkarību un iestāžu priekšsēdētāju autoritāti. Es esmu ļoti priecīgs, bet ne pārsteigts par Parlamenta pilnīgo apņēmību, kurā tam piebiedrojas Komisija, aizstāvēt šo neatkarību un autoritāti un nodrošināt, ka laika gaitā tās tiek respektētas. Turpmākajā laikā tas būs izšķirīgi un ļoti svarīgi, ņemot vērā uzdevumu lielo daudzumu un to uzdevumu nopietnību, ar kuriem šīs iestādes gatavojas nodarboties. Iepriekš tika izvirzīti jautājumi par kredītvērtējuma aģentūrām un stresa testiem. Tie ir jautājumi, kuru dēļ mums būs vajadzīgas iestādes un to ticamība. Šis ir pirmais punkts, kuru es gribēju uzsvērt un kurā Parlaments un Komisija, protams, un es ceru un uzskatu, ka arī Padome, var vienoties.

Otrais punkts ir atlases procedūra. Dāmas un kungi! Es atceros diskusijas trīspusējās sarunās, kad šī procedūra bija daudzu debašu temats, un, visbeidzot, vienošanos likumdevēju pušu starpā. Tā ir tāda, kāda tā ir, un tajā, bez šaubām, ir trūkumi. Es personīgi ieviesu tajā pārskatīšanas klauzulu, lai to uzlabotu. Man nav iemesla — un to es saku jums ar tīru sirdsapziņu — domāt, ka tā nav ļāvusi izvēlēties labus kandidātus. Man nav iemesla apšaubīt izvēlēto kandidātu motīvus. Pēc īso sarakstu saņemšanas un tikšanās personiski ar katru kandidātu es uzņēmos atbildību par kārtības noteikšanu saskaņā ar kritērijiem, kurus es pēc labākās sirdsapziņas uzskatīju par visnoderīgākajiem un visticamākajiem. Tomēr, lai atrastu šos labos kandidātus, mēs paļāvāmies uz sarakstiem, kas mums bija iedoti, un 275 iesniegumiem no dalībvalstu regulatoru iestādēm. Mums ir pārskatīšanas klauzula, lai uzlabotu šīs procedūras, kuras neapšaubāmi var uzlabot. Bet es jums gribētu teikt pēc labākās sirdsapziņas, ka, ciktāl tas attiecas uz mani, man nav iemesla teikt vai domāt, ka mēs neesam izvēlējušies labus kandidātus, kas ir spējīgi rīkoties atbildīgi.

Visbeidzot trešais jautājums, ko vairāki no jums ir izvirzījuši, un tas ir par iestāžu pārstāvības līmeni. Komisija vienmēr nodrošinās, ka šī pārstāvība pilnīgi atbilst regulai un ir visaugstākajā līmenī. Es vēlos izteikt sirsnīgu pateicību Eiropas Parlamentam par mūsu atbalstīšanu šajā absolūti izšķirīgajā jautājumā, kas ir arī viens no centrālajiem faktoriem uzticamībā.

Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Tieši to es gribēju jums teikt, pirms mēs visi to atstājam un aizmirstam, kā viens no iepriekšējiem runātājiem teica. Tieši to es gribēju jums dot kā apliecinājumu, kā bažas, kuras es gribēju paust personīgi visu komisāru vārdā, par modrību, lai panāktu, ka šīs iestādes ir sekmīgas. Tās nodrošinās patiesu Eiropas uzraudzību, kas neaizstās valsts uzraudzības iestādes, bet liks tām strādāt kopā efektīvāk; tām būs savas pilnvaras, saskaroties ar problēmām un riskiem, kas tagad pavisam skaidri ir starptautiski.

Mums bija vajadzīgi un tagad mums lielos mērogos ir, pateicoties jums, šie trīs redzeslauki, šīs trīs iestādes papildus Eiropas Sistēmiskā riska kolēģijai. Dāmas un kungi! Tagad katram strauji jāķeras pie darba, jo, atklāti sakot, es vēroju, ka tirgos kustība ir ļoti ātra, daudz ātrāka nekā šeit pie mums šajā demokrātijas laikmetā, un mums jāstrādā ļoti ātri.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Vispirms ļaujiet man atbildēt uz jautājumu, kas atskanēja ļoti bieži šajās debatēs: vai Padome piekritīs pārskatīt iecelšanas procedūru regulā?

Teiksim tā, es zinu, ka minētais apsvērums par priekšsēdētāju turpmāko iecelšanu nosaka, ka ziņojumā būtu jāpārskata iespēja Komisijai izveidot īsu sarakstu.

Es zinu arī, ka regulas 81. pants arī paredz Komisijas pārskatu nosūtīt uz Eiropas Parlamentu un Padomi līdz 2014. gada 2. janvārim un pēc tam reizi trijos gados. Tādējādi tas dos mums iespēju uzlabot regulu pienācīgā laikā, pamatojoties uz praktisku pieredzi, un šādā noskaņā es gaidu konstruktīvu dialogu iestāžu starpā, lai bruģētu ceļu turpmākajam novērtējumam.

Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Priekšsēdētājas kundze! Komisāra runa un mana runa tika strukturēta atbilstīgi katra kompetencei. Mēs saņēmām Ekonomikas komitejas priekšsēdētāja vēstuli, un mēs abi mēģinājām atbildēt uz jautājumiem atbilstīgi savai attiecīgajai kompetencei. Es mēģināju pārliecināt jūs, ka ir neatkarības garantijas un ka budžeta izstrādē Padomes un Parlamenta kā divu ar finanšu atbildību apveltītu iestāžu uzdevums ir nodrošināt to, ka šīs iestādes ir spējīgas darboties. Tādēļ man liekas, ka ir skaidra visu iestāžu kopīgu pienākumu uzņemšanās un nepārprotamas saistības.

Vēstule, ko šodien nosūtīja ECOFIN priekšsēdētājs ministrs G. Matolcsy, atbildot uz vēstuli, ko ECON priekšsēdētājs nosūtīja šorīt, tika rakstīta šādā garā, un es ticu, ka kopā ar Komisijas atzinumu jūs uzskatīsiet to par apmierinošu atbildi. Padome un prezidentūra pilnīgi to atbalsta. Tas bija Gauzès kunga jautājums, uz ko Komisija deva atbildi par savas kompetences tematiem. Tāpēc es ceru, ka pēc tam vairs nebūs šķēršļu Parlamenta rītdienas atbalstam kandidātiem un uzraudzības iestādes beidzot varēs sākt savu darbu.

  Priekšsēdētāja . − Lai noslēgtu debates, trīs rezolūcijas priekšlikumi ir iesniegti saskaņā ar Reglamenta 120. pantu.⁽¹⁾

Debates tiek slēgtas. Balsojums notiks rītdien plkst. 11.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 142. pants)

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Šis Parlaments ir devis svarīgu ieguldījumu jauno Eiropas Finanšu uzraudzības iestāžu izveidē. Tādējādi tas grib uzsvērt savu nozīmi arī šovakar un aicina Padomi un Komisiju svinīgi solīt nodrošināt, ka iestādes strādās neatkarīgi un ka tām būs vajadzīgie darbinieki un resursi. Tas ir piemērojams neatkarīgi no tā, kurš tiek iecelts. EUI priekšsēdētāju amatu kandidāti faktiski ir izrādījušies kompetenti un profesionāli, un es esmu pārliecināts, ka viņi savu pienākumu varēs pildīt objektīvi un vairāk nekā apmierinoši. Es domāju, ka ir būtiski atbalstīt kandidātus un nodrošināt, ka šīs iestādes var sākt darbu pēc iespējas ātrāk, jo ir daudz problēmu, kas risināmas, un tās prasa tūlītēju rīcību. Tieši šī prasība rosina mūs izveidot iestādes, un mums tas būs jāatceras rītdien balsojumā.

(1) Sk. protokolu.

18. Nolīgumi par banānu tirdzniecību - Padomes Regulas (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem atcelšana - Nolīgumi par banānu tirdzniecību (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais punkts ir kopējas debates par:

– ieteikumu (A7-0002/2011), ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Francesca Balzani par to, lai noslēgtu Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Kolumbiju, Kostariku, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu un nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm [07782/2010 - C7-0148/2010 - 2010/0057(NLE)],

– ziņojumu (A7-0003/2011), ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Francesca Balzani par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko atceļ Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem [COM(2010)0096 - C7-0074/2010 - 2010/0056(COD)],

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, ko Padomei Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā iesniedza Vital Moreira un Francesca Balzani par Ženēvas nolīguma noslēgšanu par banānu tirdzniecību (O-000012/2011 - B7-0007/2011) un

– jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, ko Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā Komisijai iesniedza Vital Moreira un Francesca Balzani par Ženēvas nolīguma noslēgšanu par banānu tirdzniecību (O-000013/2011 - B7-0008/2011).

  Francesca Balzani, referente. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Parlaments tika aicināts paust savu viedokli par diviem nolīgumiem, kuri parakstīti ar Amerikas Savienotajām Valstīm un ar 11 Latīņamerikas valstīm un kuri pieliks punktu ilgam un grūtam pasākumam. Šis pasākums ir liecība tam, kā Eiropas Savienība tika pārbaudīta Pasaules Tirdzniecības organizācijā un, vēl svarīgāk, šī ir liecība par piedzīvoto zaudētājpuses lomā.

Tas ir ērkšķains jautājums, jo strīdi attiecas uz nediskriminēšanas principu starptautiskajā tirdzniecībā, par kura pārkāpšanu Eiropa tika vainota attiecībā uz to, kā Eiropas Savienībā tiek organizēts banānu imports. Iemesls tam ir tāds, ka mums ir divu līmeņu sistēma tādā nozīmē, ka mēs piemērojam vienu sistēmu Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un citu sistēmu citām valstīm. Šī sistēma ļauj ĀKK valstīm nodot šo produktu Eiropas tirgū, nemaksājot par to ievedmuitu, nevis tā kā citām valstīm, kam bija jāmaksā ievedmuita EUR 176 par tonnu.

Nolīgums tāpēc atjauno līdzsvaru un, kas vēl svarīgāk, ļauj ĀKK valstīm, kas atrodas trauslas attīstības stadijā, eksportēt savus izstrādājumus uz ES bez muitas nodevas. Vienlaikus pārējās valstis, kas ir parakstījušas nolīgumus, varēs eksportēt banānus uz ES, pakļaujoties pienākumam maksāt ievedmuitu, kura tomēr tiks pakāpeniski samazināta laikposmā no 2011. līdz 2017. gadam no pašreizējās likmes EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu.

Tomēr līdzās tam, ka ES beidzot atgriežas pie savām saistībām, kas tai ir kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas loceklei, un tāpēc savā veidā atjauno ticamību sev, tostarp arī kā iestādei, vissvarīgākais aspekts ir tas, ka šie nolīgumi dod atvieglojumus ĀKK valstīm mazaizsargātā attīstības stadijā, jo nodrošina instrumentus, kas sniedz tām finanšu atbalstu. Šie instrumenti ļaus šīm valstīm ieguldīt savas ražošanas dažādošanā un tāpēc, cerams, stiprinās ekonomiku. Pašlaik šie pasākumi EUR 190 miljonu vērtībā ir jānodrošina līdz 2013. gadam.

Es uzskatu, ka šie nolīgumi ir pozitīvs solis ne vien tāpēc, ka tie izbeidz strīdus, kuros ES ir bijusi zaudētājpuse, kam ir bijušas ekonomiska un disciplināra rakstura sekas, kā arī cietusi iestādes ticamība, kā es jau minēju, bet arī tāpēc, ka tie virzās pretī līdzsvarotam risinājumam, kas ievēro gan šo ĀKK valstu, gan Eiropas ražotāju vajadzības attālākajos reģionos, kurus noteikti nevar pamest neierobežotas konkurences varā.

Tāpēc es ierosinu Parlamentam apstiprināt šos nolīgumus, pieprasot no Padomes un Komisijas stingras saistības. Vispirms tiem pēc iespējas ātri jānodrošina novērtējums ietekmei, kāda šiem nolīgumiem būs laikposmā no šīsdienas līdz 2020. gadam — pietiekami ilgā periodā — uz ĀKK valstīm un Eiropas ražotājiem attālākajos reģionos, kuru ekonomika ir cieši saistīta ar banāniem. Otrkārt, Parlamentam jāpieprasa stingra apņemšanās novērtēt ĀKK valstīm rezervēto papildu finanšu pasākumu ietekmi astoņpadsmit mēnešus pirms to beigšanās. Tas nodrošinātu, ka šīs valstis varētu saņemt turpmākus palīdzības un atbalsta pasākumus, ja nepieciešams, lai tādā veidā tās netiktu atstātas vienas un saņemtu atbalstu, apkarojot, pretdarbojoties un zināmā mērā mazinot jebkuras negatīvas sekas, ko šo nolīgumu stāšanās spēkā var radīt Eiropas Savienības iekšienē cenu pielāgošanu dēļ un tādējādi konkurētspējas izmaiņu dēļ attiecībā uz banāniem no citām valstīm.

Es tāpēc uzskatu, ka, atrisinot sarežģītu jautājumu, šis nolīgums noteikti nodrošina izeju, kas ņem arī vērā to vājāko valstu vajadzības, kuras, kā es jau teicu, vienmēr ir bijušas mūsu uzmanības centrā, tostarp ilgo debašu gaitā, kuras mums bija ar Starptautiskās tirdzniecības komiteju. Es ceru, ka mums būs spēcīgs atbalsts un labvēlīgs atrisinājums šajos papildu pasākumos, jo īpaši attiecībā uz pārraudzību un saistībām, ko Parlaments prasa no Komisijas un Padomes, lai vērotu nolīgumu iespaidu un šo palīdzības pasākumu ietekmi un pagarinātu un palielinātu tos turpmāk, ja nepieciešams.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Balzani kundze, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties jums par Padomes prezidentūrai un Padomei doto iespēju izteikties šajā jautājumā, kas ir svarīgs gan no starptautiskās tirdzniecības viedokļa, gan solidaritātes un attīstības viedokļa.

Es ceru, ka spēšu atbildēt uz jautājumiem, ko uzdeva Moreira kungs, un pievērsties šaubām un bažām, kuras minēja Balzani kundze. Ja ļausiet, es turpināšu ungāriski.

(HU) Attiecībā uz banānu ražotāju iztikas līdzekļiem Eiropas Savienībā un ĀKK valstīs Padome apzinās, ka banānu ražošanai ir būtiska sociāla un ekonomiska nozīme ES banānu ražotājreģionos. Regulas projekts nosaka, ka programma papildu pasākumiem banānu nozarē ir jāizvērtē 18 mēnešus pirms programmas beigām. Tomēr, dāmas un kungi, kā jums ir zināms, novērtēšanas ziņojuma sagatavošana un visi turpmākie priekšlikumi ir piekritīgi Komisijas, nevis Padomes kompetencei, bet es esmu pārliecināta, ka komisārs D. Cioloş par to runās plašāk. Tas pats attiecas uz ietekmes novērtējumu, kas minēts jautājumā, uz kuru jāatbild mutiski.

Lai īstenotu to programmu papildu pasākumiem banānu nozarē, kas piemērojama ĀKK valstīm, ir jāgroza regula par ES ārējo attiecību instrumentu kopumu. Saņēmējvalstu interesēs Padome rēķinās ar Eiropas Parlamenta konstruktīvu sadarbību, risinot institucionālos jautājumus, kas pašlaik kavē vajadzīgo noteikumu pieņemšanu.

Attiecībā uz to resursu sadali, kas piešķirti programmai papildu pasākumiem banānu nozarē, starp saņēmējvalstīm Padome savā nostājā, kura pieņemta pirmajā lasījumā, pauda atbalstu regulas projektam par papildu pasākumiem banānu nozarē, kas nosaka nepārprotamus sadales rādītājus un kritērijus. Šie rādītāji ir šādi: banānu tirdzniecības apjoms ar ES, banānu eksporta nozīme attiecīgās ĀKK valsts ekonomikā un valsts attīstības līmenis.

Attiecībā uz POSEI programmu Komisija iesniedza Eiropas Parlamenta un Padomes regulas projektu 2010. gada 24. septembrī, kas nosaka atsevišķus lauksaimniecības pasākumus ES attālākajiem reģioniem. Priekšlikumu pašlaik pārbauda Padomes sagatavošanas struktūras. Attiecībā uz banānu muitas nodevām, kas tika apspriestas sakarā ar brīvās tirdzniecības nolīgumiem, kuri Komisijai jānoslēdz ar Kolumbiju, Peru un Centrālameriku, es vēlos uzsvērt, ka Padome vēl nav izveidojusi atzinumu par šiem nolīgumiem un tāpēc es nevaru nodot jums tās oficiālo nostāju šajā jautājumā.

ES sāka sarunas ar visu Andu Kopienu ar mērķi radīt starpreģionālu asociācijas nolīgumu. Sarunas tika pārtrauktas 2008. gada jūnijā, jo Andu valstis nevarēja vienoties par tirdzniecības iedaļas mērķiem un saturu. Jaunas sarunas sākās 2009. gada janvārī ar Andu valstīm, kuras pauda vēlmi, proti, Kolumbiju, Ekvadoru un Peru, lai panāktu daudzpusēju brīvās tirdzniecības nolīgumu. Pēc tam, kad Ekvadora pārtrauca piedalīšanos 2009. gada jūlijā, sarunas turpinājās ar Peru un Kolumbiju. Eiropas Komisija slēdza sarunas ar Peru un Kolumbiju 2010. gada 1. martā.

Daudzpusējais nolīgums, par kuru sarunas bija notikušas ar šīm divām valstīm, ir atvērts pārējiem Andu Kopienas dalībniekiem, tostarp Ekvadorai, lai pievienotos. Iepriekšējos mēnešos arī Ekvadora ir oficiāli norādījusi, ka ir gatava atsākt sarunas un pievienoties daudzpusējam nolīgumam. Padome atzinīgi vērtē šo lēmumu. Ja sarunas ar Ekvadoru turpināsies, vērienīguma līmenim tirgus atvēršanas jomā jāatspoguļo pienākumu vērienīguma līmenis, par kuru tika runāts ar Kolumbiju un Peru.

Tāpēc noslēgumā es prasu godātajiem deputātiem dot savu piekrišanu banānu nolīguma noslēgšanai un balsot arī rītdien par priekšlikumu atcelt regulas, ar ko nosaka banānu muitas nodevu. Es rēķinos ar jūsu sadarbību un vēlos pateikties par jūsu uzmanību.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, Balzani kundze, dāmas un kungi! Pirmkārt, es esmu priecīgs, ka varu norādīt, ka referente ir atbalstījusi galvenos aspektus Komisijas priekšlikumā par banāniem un tā vispārējo orientāciju. Turklāt Balzani kundze ievadā sniedza ļoti labu izklāstu par vispārējo situāciju, kurā šīs sarunas ir notikušas un kurā šis nolīgums tika parakstīts.

Komisija bez iebildumiem atbalsta referentes ieteikuma projekta secinājumus un ziņojuma projektu par šo jautājumu. Ir taisnība, ka 2009. gada Ženēvas nolīgumi par banāniem ir ļoti svarīgi, un Balzani kundze ļoti labi uzsvēra iemeslus, kāpēc tas tā ir. Es vēlos arī norādīt, ka šie nolīgumi ienesīs mieru šajā ērkšķainajā tematā un ka tie arī sekmēs Dohas sarunu procesu un radīs nosacījumus, kas nepieciešami stabila Eiropas banānu tirgus izveidei, tirgus, kas būs prognozējams nākamajos gados.

Es vēlos atgriezties pie dažiem vissvarīgākajiem jautājumiem, ko referente un EP deputāti izvirzīja savos jautājumos, uz kuriem jāatbild mutiski, vai rakstiskajos jautājumos, kā arī tiem, kas ir rezolūcijas priekšlikumā, kurš ietilpst dokumentu kopumā.

Attiecībā uz atbalstu, kas tiek sniegts Eiropas Savienības ražotājiem, es ļoti labi apzinos banānu ražošanas būtisko sociālo un ekonomisko nozīmi attiecīgajos Eiropas Savienības reģionos — jo īpaši attālākajos reģionos — un bažas par banānu ražošanas dzīvotspēju šajos reģionos.

Nesenā ziņojumā par POSEI sistēmu, ko iesniedza Eiropas Parlamentam un Padomei 2010. gada septembrī, Komisija skaidro Ženēvas nolīgumu sekas un to, ka šīs sekas jau ir integrētas banāniem piemērojamās sistēmas 2006. gada reformā.

Lai aizsargātu Eiropas Savienības ražotājus saistībā ar lielāku liberalizāciju, budžets banānu nozarei tika ievērojami palielināts un tajā laikā veiktajā ietekmes novērtējumā ņēma vērā faktu, ka tarifi bija kritušies zemāk, nekā bija paredzēts vienojoties.

Tomēr Komisija ir parādījusi, ka tā vēlas cieši vērot nolīgumu ietekmi uz tirgu un, ja nepieciešams, veikt vajadzīgos pasākumus, lai mīkstinātu to ietekmi.

Atbildot uz jautājumu par banānu ražotāju stiprināšanu nozarē, es vēlos uzsvērt, pirmkārt, ka šis jautājums attiecas ne tikai uz banānu nozari, bet uz visu lauksaimniecības un pārtikas nozari. Šīs ražotāju vides problēmas — grūtības ar sarunu risināšanu un pievienotās vērtības sadali pārtikas apgādes ķēdē — ietekmē arī citas nozares. Lai turklāt pievērstos tām kā kopējās lauksaimniecības politikas sastāvdaļai, Komisija iesniegs priekšlikumus par ražotāju organizāciju, to nozīmes un sarunu risināšanas spēju stiprināšanu nozarē.

Turklāt Komisija ir radījusi augsta līmeņa darba grupu lauksaimniecības un pārtikas nozarei, kurā piedalās vairāki komisāri, kas var iesniegt priekšlikumus šajās jomās, — jo lauksaimniecības komisāra atbildība un pilnvaras ir ierobežotas, bet ir četri komisāri, kas piedalās šajās grupās un vada šīs augstā līmeņa darba grupas, — augsta līmeņa darba grupu ar darba plānu un priekšlikumiem, un Komisija tos iesniegs turpmākajos tuvākajos mēnešos un gados, lai mēģinātu atbildēt uz pārredzamības jautājumu pārtikas apgādes ķēdē un sarunu risināšanas pilnvarām. Tādējādi šajā kontekstā banānu ražotāji nozarē varēs būt ieguvēji.

Attiecībā uz finanšu resursu sadali ĀKK papildu pasākumiem banānu nozarē, kā jūs zināt, Eiropas Parlaments 21. oktobrī apstiprināja regulas projektu, ar kuru izveido PPB un nosaka šo resursu sadalīšanas nosacījumus. Tāpēc kritēriji, kurus jūs prasījāt, jau ir gatavi un turklāt ir redzami arī šās dotācijas sadales rezultāti.

Pie šā temata Komisija ir strādājusi ciešā un auglīgā sadarbībā ar Eiropas Parlamentu, un mēs esam panākuši labu kompromisu par saturu šajā punktā. Turklāt regulas projektu, kas iecerēts atbalsta sniegšanai ĀKK valstīm, ir apstiprinājis Eiropas Parlaments, un arī tas definē piešķīruma kritērijus dažādām saņēmējvalstīm, bet papildus nosaka to, ko jūs prasāt — tirgus nosacījumu izvērtējumu šajās valstīs 18 mēnešus pirms programmas beigām. Šis izvērtējums dos mums norādījumu, vai pielāgošanas procesi notiek labi, vai arī mums būtu jāparedz citi pasākumi.

Attiecībā uz ietekmes novērtējumu par nolīgumu ietekmi uz banānu ražotājiem jaunattīstības valstīs un attālākajos Eiropas reģionos līdz 2020. gadam es patiešām esmu gatavs apsvērt šādu analīzi, ja pierādīsies tās nepieciešamība. Taču mums jābūt arī reālistiskiem par pētījuma apjomu, jo tas vērsts uz daudzām banānu ražotājvalstīm visā pasaulē — kā arī daudzām valstīm, kurās banāni ir ikdienas pārtika, — un tāpēc būs grūti veikt šo pētījumu un izdarīt no tā secinājumus. Tomēr es esmu gatavs sākt šādu pētījumu vai izmantot datus par iekšējiem vai ārējiem pētījumiem, kas jau ir Komisijas rīcībā. Kā jau esmu teicis, mēs izvērtēsim PPB programmas ietekmi uz ĀKK valstīm 18 mēnešus pirms programmas beigām.

Visbeidzot attiecībā uz sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar noteiktām Latīņamerikas valstīm, jo īpaši ar Ekvadoru, jūs, bez šaubām, zināt, ka sarunas par tirdzniecības nolīgumu ar Kolumbiju un Peru un ar Centrālamerikas valstīm tehniskā līmenī ir jau noslēgtas. Nolīgums ar Kolumbiju un Peru ir piemērojams arī citām Andu Kopienas valstīm, tostarp Ekvadorai, ja tā vēlas atgriezties pie šīm sarunām. Starp citu, Ekvadora iesniedz oficiālu prasību atsākt sarunas par tirdzniecības nolīgumu, un Ekvadoras administrācija un Komisija pašlaik izskata iespēju atsākt sarunas un tādējādi iespēju panākt vienošanos par veicamajiem pasākumiem.

Šīs bija manas nedaudzās piezīmes, ko es vēlējos sniegt attiecībā uz jūsu ziņojumu un jautājumiem, kurus jūs izvirzījāt. Mana runa bija samērā gara, bet es gribēju jau sākumā atbildēt uz tiem jautājumiem, uz kuriem varēju.

  Charles Goerens, Attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Viens no starptautisko tiesību noteikumiem ir nediskriminēšanas princips. Tas ir ļoti labs. Teorētiski tas ir nevainojams. Realitāte ir mazliet citāda.

ĀKK valstis nemaksā ievedmuitas par banāniem, ja tos eksportē uz Eiropas Savienību. Tas ir nolīgums — acquis —, un šis nolīgums šajā punktā neko nemaina. No otras puses, ĀKK nepiederošas valstis, kuras līdz šim maksāja EUR 176 par tonnu, jutīs, ka to ievedmuitas pazeminās līdz EUR 141. Ievedmuitu samazināšana par EUR 35 maina situāciju arī attiecībā uz konkurenci. ĀKK valstis, kas līdz šim saņēma lielāku aizsardzību, turpmāk saņems mazliet mazāku aizsardzību. Komisija vienojās par šo nolīgumu Eiropas Savienības vārdā. Man kā atzinuma sagatavotājam jautājums ir, vai būtu bijusi iespēja rīkoties citādi. Mana atbilde ir ļoti skaidra: nebija. Ja rīcība būtu bijusi citāda, ja būtu atteikušies sākt šīs sarunas, jautājumu būtu lēmusi PTO Strīdu izšķiršanas padome. Taisnības labad jāsaka, ka rezultāti neapšaubāmi būtu citi nekā tie, kas tika panākti šeit apspriestajās sarunās. Vai tas nozīmē, ka „viss labs, kas labi beidzas”? Noteikti nē.

Es esmu atzinuma sagatavotājs par šo nolīgumu, un es esmu arī referents par papildu pasākumiem banānu nozarē, un es rītdien sniegšu ziņojumu otrajā lasījumā. Es izteikšu šādas piebildes šajā jautājumā.

Pirmkārt, budžets banānu nozarei ir ticis ievērojami palielināts. Kā komisārs tikko mums atgādināja, tas ir ļoti labi, un es to atzīstu. Tas atbild arī uz De Sarnez kundzes jautājumu, kurai ir lielas bažas par situāciju, kas radīta banānu ražotājiem aizjūras départements un attālākajos reģionos.

Otrkārt, citas bažas, kas ir De Sarnez kundzei un arī man un kas tika paustas arī Attīstības komitejā, ir tās, ka lejupējā tendence nebeigsies ar EUR 114, jo Komisija pašlaik risina sarunas par citiem nolīgumiem, kuri šo summu samazinās krietni zem EUR 114. Runā pat par EUR 75. Tāpēc saskaņā ar nediskriminēšanas principu mums būs jāpārrauga arī šī lejupējā tendence, kas ir ļoti uztraucoša.

Treškārt, attiecībā uz tiem papildu pasākumiem banānu nozarē, par kuriem es sīkāk runāšu rīt no rīta, es uzskatu, ka Parlamentam ir izdevies — un es pateicos komisāram, ka viņš uzsvēra šo punktu, — ieviest dažas lietas, jo īpaši ietekmes izvērtējumu, kas tiks sagatavots 18 mēnešus pirms programmas beigām. Tas ļaus mums paskatīties arī mazliet tālāk par 2013. gadu, jo es neuzskatu, ka problēma banānu nozarē tiks atrisināta līdz 2013. gadam.

  Laima Liucija Andrikienė, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! PPE grupas vārdā es mudinu Eiropas Parlamentu iedegt zaļo gaismu šim ļoti svarīgajam nolīgumam. Mēs uzskatām, ka tas sekmēs Dohas sarunu kārtu un dos arī impulsu mūsu divpusējām sarunām ar Mercosur valstīm par brīvās tirdzniecības nolīgumu.

Mēs atzinīgi vērtējam tendenci pasaules banānu tirdzniecības liberalizēšanas virzienā, tostarp pašreizējo PTO nolīgumu, kā arī divpusējos nolīgumus ar Centrālamerikas un Andu valstīm, kā arī, iespējams, kādu dienu ar Mercosur.

Ierosinājums rezolūcijai — un es izsaku atzinību par to mūsu referentei — ir labi līdzsvarots, jo īpaši tāpēc, ka esam ņēmuši vērā savu ĀKK partnervalstu, kā arī vietējo Eiropas banānu tirgotāju intereses.

Mana visdziļākā pārliecība ir tā, ka, dodoties pasaules banānu tirdzniecības lielākas liberalizācijas virzienā, mums jānodrošina, ka neiznīcinām rūpniecību vai nozares, kurām tradicionāli ir bijusi svarīga ekonomiska un sociāla nozīme noteiktos Eiropas reģionos, piemēram, Kanāriju salās, Gvadelupā, Martinikā, Madeirā, Azorā un citur.

Visbeidzot mēs ceram, ka Komisija ņems vērā šīs bažas un veiks pasākumus, lai pielāgotu atbalsta kopumu, kas rezervēts POSEI dotācijā ES iekšzemes ražotājiem, un nepieciešamības gadījumā veiktu citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka, pastāvot pasaules banānu tirdzniecības liberalizācijas tendencei, ES iekšzemes ražotāji spēj noturēties tirgū un sekmīgi veikt savas tradicionālās darbības. Laba iespēja to darīt būs diskusijās par nākamo ES finanšu plānu.

  Kriton Arsenis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Mēs visi zinām, ko nozīmē „banānu republika”. Tā ir valsts, kurā lieli banānu ražošanas uzņēmumi ieceļ un gāž valdības pēc savas patikas. Kad valdības kļūst tiem neērtas, mēģinot saglabāt sev minimālas valdības tiesības vai palielināt pamatalgas, tie pret tām var izmantot pat apvērsumus.

Šajās valstīs tie paši uzņēmumi turpina ražot banānus. Mežu un vides iznīcināšana, nožēlojamie darba apstākļi un Eiropas Savienībā aizliegtu pesticīdu izmantošana ir ikdienišķas parādības. Tajā pašā laikā šo starptautisko uzņēmēju dēļ 99 % banānu, ko mēs patērējam, ir viena šķirne, lai gan ir vairāki tūkstoši banānu šķirņu, un šī šķirne ir pakļauta īpašas slimības riskam vienkultūras lauksaimniecības rezultātā.

Pasākumi, lai atbalstītu Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna valstis, bija ļoti svarīgi, un to samazināšanai būtu nopietna ietekme uz šo valstu ražotājiem. Tās ir ļoti trūcīgas valstis, kurām vajadzīga mūsu palīdzība. Eiropas Savienība ir pasaulē lielākais un ienesīgākais banānu tirgus. Nākamajos gados mēs reāli redzēsim, kā šie milzīgie starptautiskie uzņēmumi mēģinās iegūt pilnīgu kontroli pār ES tirgu, izstumjot sīkākos ražotājus, un tam mums patiešām jāpievērš uzmanība. Komisijai jāizrāda modrība, lai nodrošinātu, ka Eiropas konkurences likumi tiek burtiski ievēroti, lai tādā veidā mēs varētu novērst ļaunprātīgu lielo starptautisko uzņēmumu dominējošā stāvokļa izmantošanu tirgū, sākot ar cenu mākslīgu pazemināšanu, pēc tam radot karteļus un palielinot cenas tā, ka tās kļūst pārāk augstas Eiropas patērētājiem.

  Catherine Grèze, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Attiecībā uz tirdzniecības nolīgumu apstiprināšanu banānu nozarē Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa balsos pret.

Šo nolīgumu nolūks ir atvērt banānu tirgu, stiprinot lielo ASV starptautisko uzņēmumu dominējošo stāvokli, kuri jau tagad kontrolē vairāk nekā 80 % no pasaules tirgus. Ja mēs apstiprināsim šāda veida nolīgumus, mēs rīkosimies pret ĀKK valstu, attālāko reģionu un Ekvadoras interesēm. Mazie ražotāji arī šoreiz būs cietēji. Ir vajadzīgi starptautisko tirdzniecības noteikumu steidzami, radikāli grozījumi, lai garantētu pārtikas suverenitāti un vietējās ražošanas attīstību visiem.

Finanšu pasākumi, ko Eiropas Komisija piedāvā šo ražotāju atbalstam, ir nepietiekami. Eiropas Savienībai ir ne tikai jānodrošina, ka tiek veikts ietekmes novērtējums saistībā ar šiem nolīgumiem; tai arī jāgroza savi tiesību akti, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu un ilgtspējīgu ekonomiku.

  Elie Hoarau, GUE/NGL grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šie nolīgumi nav pozitīvi. Tie pierāda, kā mazie banānu ražotāji ĀKK valstīs un attālākajos reģionos ir padarīti par ķīlniekiem nolīgumiem, kas noslēgti 2009. gadā Ženēvā un Dohas sarunās, kuras notiek šodien, — nolīgumiem un sarunām, ko vēlējās un uzspieda Pasaules Tirdzniecības organizācija.

Ir taisnība, ka mazo ražotāju liktenim ĀKK valstīs un attālākajos reģionos ir ļoti maza nozīme, ņemot vērā spēcīgās intereses, kas ir apdraudētas, — ne tikai Latīņamerikas, bet arī Eiropas Savienības gigantu intereses.

Banānu tirgus reforma un cukura tirgus reforma būtībā pauž vienu un to pašu nelokāmo pāreju uz lielu pasaules tirgu, kas diemžēl sagrauj visvājākos un visievainojamākos. Turklāt, priekšsēdētājas kundze, paredzētie atlīdzības pasākumi nebūs pietiekami ne tam, lai kopumā novērstu sagrāvi, kas paredzama mazajiem lauksaimniekiem, ne arī tam, lai patiesas attīstības virzienā vestu ĀKK valstis, kas ir dažas no vistrūcīgākajām valstīm.

Faktiski mēs tiekam mudināti parakstīt šos nolīgumus, lai glābtu Dohas sarunas. Ja vien mūsu vadītāji tiktu rosināti izrādīt tikpat labu gribu, lai glābtu globālos nolīgumus, kuru nolūks ir vides aizsardzība un augšupēja darba ņēmēju tiesību un dzīves standartu saskaņošana. Ja tā būtu, es uzskatu, ka cilvēki daudz mazāk svārstītos attiecībā uz globalizāciju, nekā tas notiek pašlaik.

  David Campbell Bannerman, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šie banāni ir kara materiāls ES iedvesmotā tirdzniecības karā ar Ameriku, kas ir ildzis 16 gadus un tagad ir pārliecinoši zaudēts.

ES tagad ir noteikts gandrīz USD 200 miljoni Pasaules Tirdzniecības organizācijas sods, un tā ir spiesta atteikties no nelikumīgajiem tarifiem — protekcionisma dēļ, kas ir ES pašā pamatā, šoreiz tas ir Francijas koloniju protekcionisms. Lai man ļauts teikt, ka tieši šis banāns, ko es šodien nopirku Eiropas Parlamenta lielveikalā, ir nelikumīgs. Tas neatbilst ES noteikumiem par banānu garumu, platumu un taisnumu. Kas notiek?

Ja ir tik ļoti mentāli nelīdzsvarots protekcionisms un tādi muļķīgi noteikumi kā šie, ir jāprasa: vai Eiropas Savienība ir sajukusi prātā vai tai vienkārši smadzenes ir sagājušas banānu sviestā?

  Laurence J.A.J. Stassen (NI) . – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Desmitiem gadu Eiropas Savienība ir piekopusi tirdzniecības protekcionisma politiku, un tas cita starpā attiecas arī uz banāniem. Mūsu ievedmuitas nolūks ir turēt Latīņamerikas banānus ārpusē, vienlaikus mēs izsniedzam subsīdijas eksportētājvalstīm, kuru konkurētspēja ir vāja.

Šo subsīdiju lielākā daļa, gandrīz EUR 300 miljoni gadā, nonāk Eiropas Savienības attālākajiem reģioniem: tas ir vistīrākais protekcionisms, par ko ES daudzkārt ir saņēmusi aizrādījumus no PTO. Eiropas Savienība pārāk vēlas rādīt sevi kā starptautisko tiesību un brīvās tirdzniecības aizstāvi, vienmēr gatava morāli nosodīt citus.

Taču, kad runa ir par Eiropas Savienību, mēs vislabprātāk izliekamies neredzam. Viss ir atļauts, ja vien neienesīgā banānu ražošana Franču Gvajānā, Azoru salās un Kanāriju salās tiek aizsargāta. Šķiet, ka mēs esam pārāk gatavi paciest to, ka Eiropas nodokļu maksātājam ir jāapmaksā rēķins, kas sasniedz simtiem miljonu eiro katru gadu šādām izšķērdīgām subsīdijām. Ir pēdējais laiks mums atcelt šo Eiropas nepareizo pārvaldi un Eiropas Savienībai pārstāt subsidēt ekonomikas neefektivitāti.

  Gabriel Mato Adrover (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es godbijīgi vēlos informēt Campbell Bannerman kungu, ka viņa banāns nav no Kanāriju salām.

Dāmas un kungi! Es gatavojos runāt par banāniem šajā plenārsēdē, un es domāju, ka ir labi, ka šeit tiek runāts par banāniem. Tas ir labi tāpēc, ka ir svarīgi atkārtot, ka ES banānu ražotājiem, tostarp tiem, kuri ir no Kanāriju salām, ir vajadzīga aizsardzība. Es tā domāju, jo uzskatu, ka Ženēvas nolīguma noslēgšana par banānu tirdzniecību nav labas ziņas ES ražotājiem. Turklāt rezolūcijā, par kuru mēs šodien debatējam, ir aspekti, kas nav pilnīgi apmierinoši no lauksaimniecības un ES banānu ražotāju aizsardzības viedokļa.

Tomēr es apzinos, ka šis priekšlikums nāk no Starptautiskās tirdzniecības komitejas, kuras kritēriji attiecībā uz vairākiem jautājumiem ļoti atšķiras no tiem, kas var būt man. Tāpēc es novērtēšu priekšlikuma pozitīvos, nevis negatīvos aspektus.

Pozitīvi ir tas, ka tiek pielikts punkts daudzus gadus ilgušajiem strīdiem Pasaules Tirdzniecības organizācijā, tādējādi atjaunojot mieru nozarē, kurai vajadzīga noteiktība un stabilitāte, galvenokārt nākotnes labā. ES ražotāji pieder attālākajiem reģioniem, kuros ir milzīgas problēmas ražot banānus — vismaz kvalitatīvus banānus katrā ziņā — un kuru banānu ražošana nelīdzinās trešo valstu ražošanai nevienā aspektā, tostarp izmaksu, darbaspēka, vides vai augu aizsardzības pasākumu ziņā.

Raugoties no lauksaimniecības viedokļa, ir svarīgi uzsvērt, ka nolīgums kaitē ES ražotājiem. Mums draud dramatiski tarifu samazinājumi no EUR 176 līdz EUR 114 par tonnu un EUR 75 par tonnu, ja tiks noslēgti nolīgumi ar Kolumbiju un Peru.

Tāpēc, komisār, ar visu cieņu pret jums es varu jums teikt, ka nav ticams, ka tarifu samazinājums bija paredzēts finanšu skaidrojumā 2006. gada Attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmai (POSEI), jo tā nav taisnība. Komisārs teica, ka tas tika paredzēts saistībā ar Ženēvas nolīgumu; turēsim prātā, ka šis tarifs ir EUR 114. 2006. gadā nekad nevarēja tikt paredzēts tarifa samazinājums līdz EUR 75, kā tas ir nākamajos nolīgumos.

Tāpēc es uzskatu, ka nepieciešamā vērtēšana jāveic un ka tiks apstiprināts, ka ir pilnīgi nepieciešami atjaunināt nolīguma finanšu aprēķinus, jo inter alia Komisija jau pati atzina, ka tarifs EUR 176 par tonnu bija zems, kad tas tika īstenots. Tāpēc ES ražotāji neprasa neko tādu, kas nav pilnīgi pamatots, un mums Parlamentā ir pienākums viņus aizsargāt, kā to dara Komisija.

  Catherine Stihler (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos koncentrēt uzmanību uz godīgu tirdzniecību ar banāniem. Visnabadzīgāko Karību valstu banānu ražotāju atbalsta nozīme ir absolūti centrāla. Lai gan ir piešķirti EUR 200 miljoni Āfrikas un Karību banānu eksportētājvalstīm, mums jāpievēršas šai lietai.

Visi, kas redzētu, kāda ir lielo starptautisko korporāciju attieksme pret cilvēkiem, kuri strādā šajā nozarē, izjustu pretīgumu. Tieši tāpēc ir tik svarīga godīga banānu tirdzniecība — katrā gadījumā mazākajiem ražotājiem, bet arī tāpēc, lai nodrošinātu labāku attieksmi pret strādājošajiem.

Banāni ir iemīļotākais auglis Skotijā, un tādēļ mani vēlētāji grib zināt, ka tas, ko viņi ēd, ir ticis ražots atbilstīgi augstākajiem standartiem un ar vislielāko rūpību. Es rosinātu kolēģus censties pirkt tikai godīgas tirdzniecības banānus un, ja viņi redz, ka tādu nav lielveikalu krājumos, sūdzēties.

Kā mēs šovakar redzējām, banānu tirdzniecības politika ir strīdīga. Mums jārīkojas, lai palīdzētu vismazāk aizsargātajiem darba ņēmējiem un vismazāk aizsargātajām valstīm pasaulē.

  Giovanni La Via (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropas ražotāji bieži ir zaudētāji divpusējos tirdzniecības nolīgumos, un viņiem ir kaitējuši importa liberalizācijas noteikumi.

Nolīgumi, par kuriem mēs balsosim rītdien, paredz ievedmuitu samazinājuma piemērošanu banāniem, kurus importē no Latīņamerikas. Ja, no vienas puses, šie nolīgumi ir palīdzējuši atrisināt konfliktu, kas ir milzis desmit gadu, no otras puses, tie rada draudus, ka Eiropas banānu ražotāji tiks atstāti lielās grūtībās. Ir acīmredzams, ka tarifu samazinājumi, par kuriem notika sarunas ar Latīņamerikas valstīm, savienojumā ar atbalsta programmu Āfrikas Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm un programmu papildu pasākumiem banānu nozarē nopietni apdraud Eiropas ražotāju konkurētspēju.

Līdz šim finanšu atbalsts mūsu banānu ražotājiem tika sniegts ar POSEI (Attālu un salu reģionu īpašu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas) piešķīrumiem, tomēr pēdējā POSEI reforma 2006. gadā neņem vērā jaunākos nolīgumus. Es domāju, ka tāpēc ir svarīgi prasīt Padomei apsvērt nepieciešamību atrast piemērotus instrumentus un resursus, lai segtu Eiropas ražotāju finanšu vajadzības, tādējādi uzlabojot viņu stāvokli un vienlaikus atlīdzinot viņiem par kaitējumu, kas viņiem var rasties nolīgumu un ievedmuitu samazinājuma rezultātā.

Es nedomāju, ka mums ir reāli iespējams meklēt resursus, lai segtu Eiropas banānu ražotāju vajadzības katru gadu. Es domāju, ka mums jāatrod stabils, ilgtermiņa risinājums, lai atlīdzinātu kaitējumu, ko viņi ir cietuši, kopš tirgu paplašināšanas un atvēršanas

  Elisabeth Köstinger (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Pēc daudziem strīdēšanās gadiem starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Latīņameriku, no otras puses, tagad ir panākts svarīgs solis, pateicoties nolīgumam par tirdzniecību ar banāniem. Es atbalstu šo nolīgumu, jo tas izbeidz arī strīdu Pasaules Tirdzniecības organizācijā.

Tomēr ES un Latīņamerikas banānu ražotāju koncesijas nedrīkst radīt tādu vispārēju stāvokli, kurā par ĀKK valstīm tiktu aizmirsts. ES sniegtā palīdzība ĀKK valstīm rūpīgi ir jāpārrauga un, ja nepieciešams, jāpalielina. Eiropas Parlamenta pieprasītais ietekmes novērtējums ir svarīgs šajā saistībā, un tas skaidri jāuzsver. Neatkarīgi no visas palīdzības, kas, bez šaubām, ir būtiska un svarīga, nedrīkst būt nekādas pārdales saistībā ar ES budžetu. Pārāk bieži nauda, kas kļūst pieejama konkrētām jomām, tiek pārdalīta un izlietota citiem mērķiem. Šī prakse jāpārtrauc neatkarīgi no tā, vai tā attiecas uz Eiropas Attīstības fondu, kā tas ir pašreiz, vai citiem fondiem, tostarp lauksaimniecības fondu, kas šobrīd bieži tiek apspriests. Eiropas Savienībai jāatceras sava atbildība ĀKK valstu un attālāko reģionu priekšā un jābūt konsekventai savās darbībās.

Ja tagad skatām šo iepriecinošo nolīgumu no globālas perspektīvas, es ar vienu aci lūkojos uz Dohas sarunām. Pasaules Ekonomikas forums Davosā, šķiet, ir devis kādu impulsu. G-20 grib noslēgt Pasaules Tirdzniecības organizācijas sarunas pirms 2012. gada. Vēl tikai jāredz, vai vārdi reāli tiks pārvērsti darbos. Tomēr liekas, ka ar nolīgumu par tirdzniecību ar banāniem Dohas lielajā saliekamajā bildē ir aizpildīts vēl viens laukumiņš.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Pirms dažām nedēļām mūsu banānu pārņemtajos prātos bija bitītes. Šovakar mēs dūcam kā bites par banāniem, jo īpaši par šo ierosināto nolīgumu.

Kā redzat, reakcija ir neviennozīmīga — un tas nav pārsteigums. Ir ieguvumi, jo īpaši ražotājiem, kas var no tā iegūt, bet ir arī bažas — bažas par ietekmi uz vidi un īpaši bažas par ietekmi uz ražotājiem Eiropas Savienībā.

Es domāju, ir ļoti svarīgi to izskatīt, jo ikvienas struktūras, valsts vai savienības primārā atbildība ir vispirms rūpēties pašiem par saviem ražotājiem. Tikai tā jūs faktiski varat pastiept draudzīgu roku citiem. Tas pats attiecas uz Mercosur darījumu. Eiropas Savienībā ir daudzi, kas jūt, ka tas diskriminēs un par desmito tiesu vājinās liellopu gaļas ražošanas nozari Eiropas Savienībā, jo īpaši manā valstī. Tāpēc mums ir jābūt ļoti uzmanīgiem. Jā, mēs pastiepjam draudzīgu roku, bet nedarām to uz savu pašu ražotāju rēķina.

  Nuno Teixeira (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es jau esmu to teicis šajā Parlamentā un teikšu šodien vēlreiz: attālākie reģioni, jo īpaši Madeira, mans dzimtais reģions, nekādā ziņā neiebilst ne pret Ženēvas nolīguma, ne vēlāko divpusējo nolīgumu parakstīšanu. Mēs visi atzīstam ne tikai to svarīgumu, bet arī to nenovēršamību. Tomēr mēs arī zinām, ka ir ieguvēji un ir zaudētāji šajos nolīgumos un attālākie reģioni ir skaidri zaudētāji šajos nolīgumos, jo īpaši tāpēc, ka ar šiem nolīgumiem tie tiek sagrauti.

Es nevaru pieņemt uzstājīgo apgalvojumu, kā Komisija to šodien atkal izteicās, ka Attālu un salu reģionu īpašo attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) pārskatīšana 2006. gadā paredzēja šo situāciju un tāpēc jau atlīdzināja ražotājiem to, kas tika pakļauts riskam, kaut gan mēs zinām, ka tas, kas tika izskatīts 2006. gadā, bija tarifs EUR 176 par tonnu un tas, ko mēs tagad redzam, ir tarifs EUR 148 vai pat EUR 75 par tonnu. Mēs pieprasām kompensācijas pasākumus.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Atverot — vai, pareizāk sakot, plaši atcērtot vaļā — durvis uz Eiropas tirgu ASV starptautiskajiem uzņēmumiem, kuri tagad kontrolē vairāk nekā 80 % no pasaules banānu tirdzniecības, šim nolīgumam būs nopietnas sekas, ko neslēpj pat tie, kuri gatavojas par to balsot.

Eiropas ražotāji Portugālē, Spānijā, Grieķijā, Kiprā un Francijā, kuri 2008. gadā apgādāja Eiropas tirgu ar gandrīz 600 000 tonnām, saņems smagu triecienu. Pati referente atzīst, ka nolīgums apdraud viņu nākotnes eksistenci. Šajā saistībā — ne tikai attiecībā uz ziņojuma saturu — ļoti nopietni šķiet tas, ka Komisija, atzīstot ietekmi, neparedz īpašus pasākumus, lai atbalstītu Eiropas ražotājus, jo īpaši ar grozījumiem regulā un budžetā Attālu un salu reģionu īpašu attīstības problēmu pārvarēšanas programmai (POSEI), ko pieņēma 2006. gadā.

Ražotāji Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs, kuri netika ne ņemti vērā, ne piedalījās debatēs par šo nolīgumu, arī saņems smagu triecienu, ko nesīs šīs sekas, un izziņotie sāpju remdējošie pasākumi nenovērsīs šīs sekas. Katram, kas balsos par šo ziņojumu, jāuzņemas atbildība par tā sekām, un nav nekādas jēgas nākt un paust svētulīgas un nekonsekventas bažas, uzdodot jautājumus un lūgumus Komisijai un Padomei.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es mēģināšu atbildēt tieši uz dažiem jautājumiem un punktiem, kas tika izvirzīti.

Pirmkārt, mēs šeit runājām par konflikta atrisinājumu, kas var palīdzēt mums daudzpusējā nolīgumā. Divpusējo nolīgumu gadījumā, par kuriem notika sarunas ar Centrālamerikas valstīm un noteiktām Latīņamerikas valstīm, mēs runājam par citu kontekstu, jo arī šajā jomā Eiropas Savienībai ir bijušas aktīvas intereses un ir ieguvumi apmaiņā pret to, kas ir ticis piedāvāts.

Tika arī izteikts komentārs par starptautiskajiem uzņēmumiem un faktu, ka tie ir īstie peļņas guvēji ĀKK valstīs un ka finanšu pasākumi nav pietiekami ĀKK valstīm. Protams, Eiropas Savienība nevar pieņemt lēmumus ĀKK valstu valdību vietā. Tā uzskata, ka lielā mērā to var izdarīt ar dotācijas palīdzību, kas ir bijusi pieejama, ja naudu labi izlieto. Turklāt es domāju, ka tas attiecas arī uz attālajiem reģioniem vai vismaz tiem Eiropas Savienības reģioniem, kuri ražo banānus.

Mato Adrover kungs un Teixeira kungs, es varu nosaukt jums skaitļus. Kad es saku, ka 2006. gadā papildus dotācijai, kas tika paredzēta programmai POSEI, mēs veicām aprēķinus — un man ir šie skaitļi —, es norādu, ka mēs paredzējām nodokļa samazinājumu, samazinot to 2009. gadā no EUR 176 līdz EUR 137. Mēs teicām arī, ka bija iespējams, ka Dohas sarunās, kuru rezultāti tad vēl nebija zināmi, šie nodokļi varētu samazināties līdz EUR 79 par tonnu. Šā iemesla dēļ mēs pieskaitījām 8,4 % EUR 245 miljoniem, kas bija paredzēti POSEI dotācijai. Tie ir papildu EUR 22 miljoni gadā, kas konkrēti domāti, gaidot šādu iespējamu ietekmi. Tieši šā iemesla dēļ saskaņā ar ietekmes novērtējumu aprēķinātais POSEI budžets 2006. gadā bija daudz lielāks nekā faktiskais stāvoklis 2006. gadā. Es neteicu, ka mēs te apstāsimies vai ka mēs neņemsim vērā iespējamu vajadzību pēc papildu kompensācijas. Ļaujiet man teikt skaidri: es esmu gatavs veikt šo analīzi. Turklāt, ja izrādīsies vajadzīgs, mēs saistībā ar POSEI regulu, par kuru mēs tagad ar Padomi un jums spriežam, varēsim apsvērt papildu kompensāciju. Liela daļa nepieciešamās kompensācijas tomēr ir jau segta. Tagad es to pierādu ar skaitļiem un aprēķiniem, kas ņemti no ietekmes novērtējuma. Mums ir bijis daudz diskusiju ar attiecīgajām dalībvalstīm, un es varu jums teikt, ka, ja es kaut ko saku, tam pamatā ir skaitļi.

Tagad jautājums, kā ir ar naudu? Jūs daudz runājāt par mazajiem ražotājiem. Es patiešām domāju, ka šajos reģionos, tostarp mūsu attālajos reģionos, mums, iespējams, jānodrošina lielāka aizsardzība mazajiem ražotājiem. Sāksim ar to, ka POSEI nauda vispirms ir jāizmanto mazajiem ražotājiem. Tas ne vienmēr tā notiek, un, iespējams, kādā punktā, kad mēs diskutēsim par POSEI, mums būs jāapsver reformas gaita, tās pielāgošana, lai tādējādi šī nauda patiešām tiktu izlietota, palīdzot pārstrukturēt nozari. Tomēr, ja šī nauda, kas jau tika piešķirta POSEI, kopā ar kompensāciju tiktu reāli izlietota pārstrukturēšanai, papildus šai kompensācijai mēs dažos gados varētu atrast citus risinājumus šiem mazajiem ražotājiem. Varat būt pārliecināti, ka es esmu ļoti gatavs meklēt jaunus risinājumus, iespējams, saistībā arī ar POSEI, lai tādējādi šo naudu izmantotu labāk.

Es vēlētos atbildēt C. Bannerman kungam, kuram ir cits viedoklis attiecībā uz šīs kompensācijas lietderīgumu. Es uzskatu, ka attālo reģionu ražotāji arī ir Eiropas pilsoņi un nodokļu maksātāji. Man liekas tikai pareizi, ka mums viņi jāatbalsta, ciktāl tas ir pamatoti. Attiecībā uz banānu, ko jūs mums parādījāt, es domāju, ka, ja tas nebūtu atbildis noteikumiem, kurus jūs minējāt, jūs nebūtu varējis to nopirkt. Fakts, ka jūs varējāt to nopirkt, nozīmē, ka tā lielums un izliekums atbilst Eiropas standartiem.

Tādējādi es domāju, ka esmu atbildējis uz galvenajiem jautājumiem. Nobeigumā varat būt pārliecināti, ka POSEI diskusijās es vienmēr esmu gatavs skatīt, kā, pamatojoties uz skaitļiem, kas mūsu rīcībā, pašreizējā kompensācija vai, iespējams, citi kompensācijas veidi varētu atbildēt uz šiem izaicinājumiem. Taču, kopumā ņemot, šis ir nolīgums, kas, kā teica arī referente, palīdz mums daudzējādā ziņā un izbeidz vēsturisku strīdu.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − (HU) Priekšsēdētājas kundze, Balzani kundze, dāmas un kungi, komisār! Es vēlos pateikties komisāram par to, ka viņš jau ir pievērsies vairākiem jautājumiem un bažām. Tomēr, lūdzu, atļaujiet man pašai minēt vēl dažus. Daudzi ir pauduši bažas par to, kas notiks ar ĀKK valstīm. Priekšlikums par papildu pasākumiem banānu nozarē tika radīts tieši ar nolūku tām palīdzēt un kompensēt, un, kā jūs zināt, šīm valstīm katru gadu kompensēs aptuveni EUR 190 miljonus par smago slogu, kas uz tām gulstas sakarā ar banānu importa beznodokļa režīma pārtraukšanu. Citas bažas, kas tika izteiktas, bija par to, kas notiks, ja mēs nodokļus pazemināsim vēl vairāk un turpināsim liberalizāciju. Tagad neaizmirsīsim, ka pašreizējais temats ir Ženēvas nolīguma par banānu tirdzniecību noslēgšana un nostiprināšana un Eiropas Parlamentam un Padomei vēl ir iespēja diskutēt par to, vai tās gatavojas atbalstīt papildu brīvās tirdzniecības konvencijas ar Andu valstīm un Centrālameriku vēlāk, kad, protams, Komisija iesniegs attiecīgu priekšlikumu.

Dāmas un kungi! Es uzskatu, ka banānu nolīguma noslēgšana pieliks punktu tirdzniecības debatēm, kas ir risinājušās piecpadsmit gadus, un tā katrā ziņā ir apsveicama attīstība. Šāds iznākums stiprinās ES sarunu pozīciju starptautiskās tirdzniecības sarunās, jo īpaši pašreiz notiekošajās Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas sarunās. Es uzskatu, ka mums šeit pastāvīgi jādod iespēja izteikt visas šīs šaubas un uzdot jautājumus skaļā balsī attiecībā uz solidaritāti — bažas, kas piemīt tieši visnabadzīgākajām valstīm, — darba kārtībā un meklēt kopīgus risinājumus, tomēr iedegt zaļo gaismu šim banānu tirdzniecības nolīgumam un tiesību aktam, ar ko tiek atcelts iepriekšējais nolīgums. Tāpēc es lūdzu Eiropas Parlamentu rītdien lemt par savas piekrišanas paušanu banānu tirdzniecības nolīgumam.

  Francesca Balzani, autore. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es domāju, ka šīs debates ir bijušas ļoti interesantas un daļēji ir atkārtojušas dažas no tām bažām un jautājumiem, kurus mēs jau esam izskatījuši Starptautiskās tirdzniecības komitejā.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt faktu, kuru mēs ik pa laikam, manuprāt, zaudējam no redzes loka. Šie nolīgumi nozīmē to īpašo saistību īstenošanu, kuras Eiropas Savienība ir uzņēmusies kā Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) locekle. Mēs to nedrīkstam aizmirst. Ar šiem nolīgumiem ES uzņemas atrisināt nopietnu problēmu, kura tai jānokārto ar svarīgām valstīm, jo ES ir pārkāpusi nediskriminācijas principu. Tāpēc šie nolīgumi atjauno mūsu ticamību un atbilstošu stāvokli mums kā PTO dalībniekiem.

Šis nolīgums tāpēc ir strīdu un sasprindzinājumu rezultāts gaisotnē, kura noteikti būtu bijusi graujoša citām mūsu attiecību jomām. Kā konkrēts nolīgums par strīdu izšķiršanu tas mēģina un tam izdodas radīt jaunu līdzsvaru, veltot īpašu uzmanību, kā mēs teicām un arī paziņojām rezolūcijā, valstīm ar nestabilu attīstības stāvokli.

Papildu pasākumi noteikti tagad tiks pārraudzīti, un, manuprāt, tas ir vissvarīgākais punkts. Ir svarīgi, ka ir izveidoti papildu pasākumi, bet vēl svarīgāk, ka būs to ietekmes novērtējums un apņēmība — ko es biju priecīga dzirdēt no Padomes un Komisijas puses — uzturēt pastāvīgu kontroli par situāciju, kā tā attīstās, un, vēl jo svarīgāk, apliecināt vēlmi palīdzēt ar turpmākiem pasākumiem, ja tādi izrādīsies nepieciešami.

POSEI (Attālu un salu reģionu īpašu attīstības problēmu pārvarēšanas programma) pati ir tikusi iestrādāta rezolūcijā kā jutīgs punkts, kas jāpārrauga delikātā līdzsvara dēļ, kurš ir starp finanšu ieguldījumiem, ko izdara saskaņā ar POSEI, un jauno situāciju attiecībā uz attālākajiem reģioniem. Tāpēc nolīgumu ietekme uz attālajiem ES reģioniem, kuros tiek ražoti banāni, arī tiks uzmanīgi pārraudzīta un vērota.

Padome minēja arī nepieciešamību strādāt pie pārredzamības lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, par ko es esmu priecīga, jo tas ir svarīgs punkts. Mēs visu laiku esam runājuši par ražotājiem, bet ir arī svarīgais jautājums par banānu sadali ES iekšienē.

Tāpēc ir daudz lietu, kas darāmas, virzoties uz priekšu. Mums jāpārrauga nolīgumu iedarbība, papildu pasākumu īstenošana un POSEI piemērotība Eiropas ražotāju aizsargāšanai. Mums jāizmanto arī citi instrumenti, piemēram, pārredzamība lauksaimniecības un pārtikas ķēdē, un tādējādi jāpaplašina izpētes mērogs, lai iekļautu arī sadales ķēdi, kas ir svarīgs ietekmes faktors uz augļa galīgo cenu. Mums jāvēro patērētāja aizsardzība, kas pelnījusi tikpat lielu uzmanību no mūsu puses kā visas pārējās šajā uzņēmējdarbībā iesaistītās intereses. Tomēr visās šajās lietās, kurās cita starpā nav mazsvarīga patērētāju aizsardzība, jāsāk ar pašreizējo situāciju un jānosaka šo strīdu iznākums, kurā ES ir nācies piekāpties Amerikas Savienotajām Valstīm un Latīņamerikas valstīm.

Tāpēc es ceru, ka šie nolīgumi tiks pieņemti, jo uzskatu, ka tie veido būtisku pamatu instrumentiem saistībā ar delikāto līdzsvaru banānu tirgus darbībā un var garantēt skaidrus prakses paraugus, kas būs izdevīgi arī citām interesēm, piemēram, patērētāju aizsardzībai, kura ir saistīta ar pārredzamību lauksaimniecības un pārtikas ķēdē. Tas savukārt dos uzlabojumus banānu tirgum un mūsu Eiropas ražotājiem, kas būtu neiespējami bez stabila pamata, kādu dod strīdu izbeigšana PTO iekšienē, kurā Eiropas Savienība piedalās.

  Priekšsēdētāja . − Beidzot debates, tika iesniegts rezolūcijas priekšlikums atbilstīgi Reglamenta 115. panta 5. punktam⁽¹⁾.

Debates tiek slēgtas. Balsojums notiks rītdien plkst. 11.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Šo nolīgumu noslēgšana ir devusi iespēju izbeigt vienu no vissarežģītākajiem un ilgstošākajiem strīdiem ar ES Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Ir jānorāda, ka visā sarunu procesā mēs brīdinājām Komisiju par nepieciešamību rūpēties par banānu ražotāju interesēm un konkrētajiem apstākļiem attālākajos reģionos, jo īpaši palielinot finansējumu saskaņā ar Attālu un salu reģionu īpašu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI), jo ražotāju ienākumi un viņu ražojumu laišana tirgū varētu tikt apgrūtināta tā spiediena rezultātā, kuru rada pieaugošā pasaules banānu tirdzniecības liberalizācijas stiprināšana; par banānu ražotāju interesēm un konkrētajiem apstākļiem Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs. Tāpēc es uzskatu referentes ieteikuma secinājumus, kuri ieteic ņemt vērā arī attālāko reģionu intereses, par ļoti nozīmīgu devumu, un Parlamentam jāpiekrīt nolīgumiem, ja Komisija un Padome sniedz Parlamentam pēc iespējas ātrāk ietekmes novērtējumu par nolīgumu sekām jaunattīstības banānu ražotājvalstīs un attālākajos reģionos; īsteno konkrētus pasākumus, kuru nolūks ir banānu ražotāju komerciālā stāvokļa stiprināšana, un pielāgo pasākumus programmas finansēšanai par labu ĀKK banānu ražotājvalstīm.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) 2009. gada 15. decembrī Eiropas Savienība un grupa Latīņamerikas valstu parakstīja nolīgumu par ES banānu tirdzniecības tarifiem. Ar šo nolīgumu noslēdzās sarežģīts strīds, kas ilga gandrīz divdesmit gadu. Tas rāda ES apņēmību šajā jomā un tiks iekļauts Dohas sarunu kārtas galīgajos rezultātos. Diemžēl mēs nevaram līdz pilnībai izbaudīt šo panākumu. Pieņemtais tarifu samazinājums Latīņamerikas banānu eksportam visticamāk radīs nelabvēlīgu ekonomisku un sociālu ietekmi vairākās Āfrikas, Karību un Klusā okeāna valstīs, kuru ražotājiem nav tāda paša tehniskā nodrošinājuma kā viņu konkurentiem. Tieši tāpēc es atzinīgi vērtēju finanšu palīdzības programmu, kas ietverta nolīgumā, ar kuru ĀKK valstis saņems EUR 190 miljonus līdz 2013. gadam kā atbalstu, lai veicinātu konkurētspēju un ražošanas dažādošanu. Taču Eiropas Komisijai jāsniedz nolīguma, kā arī palīdzības programmas ietekmes novērtējums līdz 2020. gadam kopā ar ieteikumiem tā pagarināšanai un papildu finanšu palīdzības sniegšanai.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Tas ir lieliski, ka ES ir panākusi vienošanos ar Latīņamerikas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm banānu strīdā, kas ilgu laiku ir bijis emocionāls jautājums. Ir labāk panākt vienošanos nekā turpināt skandālu Pasaules Tirdzniecības organizācijas kontekstā. Tiek apgalvots, ka nolīgums un tarifu samazinājumi būs labvēlīgi lielajām banānu ražotājvalstīm un starptautiskiem uzņēmumiem. Tomēr ir svarīgi saprast, ka turpmāk nabadzīgo ĀKK valstu intereses salīdzinājumā ar Latīņamerikas valstīm joprojām būs labākas. Turklāt ES izmanto arī milzīgu palīdzības pasākumu kopumu, lai palīdzētu ĀKK valstīm dažādot savu ekonomiku, lai mazinātu to atkarību no banānu eksporta. Vēl ir jāredz, vai tagad panāktais nolīgums ietekmēs patēriņa cenas Eiropā. Katrā gadījumā nolīgums ir vēsturisks, jo rāda, ka ES ir spējīga pierādīt iekšēju konsekvenci un pieņemt lēmumus pat neveiklā stāvoklī asu sarunu gaisotnē. Es balsošu par šo nolīgumu.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Ženēvas nolīgums par banānu tirdzniecību ir iespēja Latīņamerikas strauji augošo valstu ekonomikai, bet tas arī rada jaunu konkurenci starp banānu ražotājiem Āfrikas, Karību un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstīs, kuru ekonomikas attīstības pamatā faktiski ir savu dabas resursu izmantošana. Tāpēc mums jārūpējas, lai jaunā konkurence būtu godīga. Man ir bažas arī par divpusējiem nolīgumiem ar ES, par kuriem ir notikušas sarunas ar Peru un Kolumbiju par preferenciālas muitas nodevu likmes izmantošanu, kura ir zemāka, nekā paredzēta Ženēvas nolīgumā. Šādos apstākļos es uzskatu, ka tagad steidzamības kārtā jāīsteno nolīgumā iekļautie papildu pasākumi banānu nozarē, kas ļaus ĀKK valstīm modernizēt šo nozari un izturēt globālo konkurenci. Tāpēc es aicinu Padomi nekavējoties deklarēt savu nostāju par Parlamenta jauno priekšlikumu, lai ĀKK valstis varētu izmantot savā labā pasākumus, kas tika izziņoti 2010. gadam, un es lūdzu Komisiju nodrošināt, lai gan ražotāji, gan eksportētāji ārpus ĀKK savstarpēji ievērotu sociālās un vides prasības. Manuprāt, tas ir būtiski, ja vēlamies, lai visiem ražotājiem būtu vienlīdzīgas iespējas, kas pašlaik ne tuvu tā nav.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Banānu nolīgumam, kuru ES noslēdza PTO 2009. gada decembrī un kuru mēs šodien ratificējam, ir jāiet kopā ar atbalsta mehānismiem mūsu ražotājiem. ES tarifu samazinājums no Latīņamerikas importētajiem banāniem radīs grūtības vairākiem Eiropas reģioniem, piemēram, Francijas aizjūras departamentiem Gvadelupai un Martinikai, Grieķijai, Portugālei un Spānijas Kanāriju salām, jo būs jādarbojas atvērtā tirgū. Tieši tāpēc mums būs jāpārrauga finanšu palīdzības faktiskā ietekme, kura paredzēta investīciju un ekonomikas dažādošanas politikas atbalstam un sociālās un vides ietekmes stiprināšanai. Šim ietekmes novērtējumam jārāda mums, vai palīdzība ir pietiekama, lai līdzsvarotu jauno starptautisko situāciju banānu tirgū.

(1) Sk. protokolu.

19. Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais punkts ir jautājums, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Komisijai Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā uzdeva Louis Michel, Charles Goerens, Antonyia Parvanova, Frédérique Ries, Olle Schmidt, Maria Da Graça Carvalho, Nessa Childers, Marc Tarabella, Bart Staes un Marina Yannakoudakis par prettuberkulozes vakcīnas iniciatīvu (O-0203/2010 -B7-0006/2011).

  Charles Goerens, autors. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es esmu priecīgs, ka varu sniegt atbalstu visas Eiropas projektam, kurš ir ļoti vērienīgs gan Eiropas Savienībai, gan jaunattīstības valstīm un kura mērķis ir izskaust tuberkulozi ar vakcinēšanas programmas palīdzību.

Atsauksim atmiņā, ka vairāk nekā 1,7 miljoni cilvēku ir miruši no tuberkulozes 2009. gadā. Šī slimība paņem 4700 cilvēku dzīvību dienā. Pieskaitiet tam zaudējumus ekonomikā, kas tiek vērtēti vairāk par USD 50 miljardiem gadā tikai Āfrikai vien. Ja, pamatojoties uz to, mēs šauri uzskatītu tuberkulozi par tipisku jaunattīstības valstu problēmu, mēs smagi sevi maldinātu.

Faktiski dati par gadījumiem Apvienotajā Karalistē un Īrijā 2010. gada vasarā atgādina mums, ka šī slimība ir šeit, mūsu valstīs, nemaz nerunājot par postu, ko šī pati slimība rada mūsu kontinenta austrumos, jo īpaši Krievijā un Moldovā. Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva (TBVI) ir iniciatīva, kuras mērķis ir radīt efektīvas vakcīnas, lai aizsargātu jaunattīstības valstis par samērīgu cenu. Turot to prātā, es vēlos, ja drīkst, izteikt dažas piezīmes.

Pirmkārt, veselībai nav cenas, bet tai ir izmaksas. Lai gan veselības aprūpei jābūt vispārpieejamai, maksātspēja piemīt tikai rūpnieciski attīstītajām valstīm. Ņemot to vērā, ir svarīgi izmaksas plaši sadalīt. Ir skaidrs, ka pacientiem ziemeļos, tā teikt, rūpnieciski attīstītajās valstīs, jāmaksā augsta cena, citādi pētniecības finansējuma avoti izsīks pietiekami drīz. Tomēr, tā kā dienvidvalstu finanšu ieguldījumi ir vai nu tīri simboliski, vai to nav pavisam, mūsu solidaritāte kļūst neaizstājama.

Otrkārt, TBVI iniciatīvai ir vieta arī ES 2020 stratēģijā. Tas lieliski ilustrē, ko mēs varam sasniegt, ja laikus izstrādājam savas veselības prioritātes.

Trešais un pēdējais komentārs ir šāds: tas nekādā ziņā neizslēdz papildu vai klāt nākošu finansējumu no lielām aizdevēju organizācijām, tostarp no Pasaules Bankas. Citām valstīm, piemēram, Amerikas Savienotajām Valstīm, Kanādai vai vairākām strauji augošajām valstīm, kuras izjūt tuberkulozes problēmu vai nu tieši kā ietekmi uz saviem iedzīvotājiem, vai netieši saistībā ar starptautisko solidaritāti, pilnīgi loģiski arī būtu jādod savs ieguldījums šajā iniciatīvā. Konkrēti es šeit runāju par publiskās un privātās partnerības modeli.

Šī jaunā pieeja var būt izdevīga, ja solidaritāte aprobežojas ar tiem, kuri atbilst gan medicīnas, gan finanšu prasībām. Alternatīva būtu aizsargāt vienīgi pārtikušos iedzīvotājus.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. – (FR) 2008. gadā Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva (TBVI) tika izveidota publiskās un privātas partnerības veidā ar Veselības programmas sadarbības atbalstu Septītajā pētniecības pamatprogrammā, lai mobilizētu papildu resursus šai svarīgajai jomai.

Pašreiz lielākā daļa nesen attīstīto jauno vakcīnu kandidātu joprojām ir pirmsklīniskās izpētes posmā vai klīniskās izpētes sākumā. Būtiski ir uzsvērt faktu, ka mūsu rīcībā nav klīnisku datu, lai atbalstītu tādu ideju, ka kāda no attīstāmām vakcīnām varētu izrādīties efektīvāka nekā pašlaik lietojamā vakcīna, kas ir Bacillus Calmette-Guérin (BCG) vakcīna.

Lai ienāktu tirgū, jaunajiem vakcīnas paraugiem jāspēj būt efektīvākiem nekā BCG vai jāspēj aizstāt to kā labākām vakcīnām. Faktiski mūsu rīcībā vēl joprojām nav šādu svarīgu datu. TBVI nevajadzētu aplūkot atrauti no citām iniciatīvām klīnisko izmēģinājumu atbalstīšanai.

Lai novērstu vājās vietas klīniskās izpētes jomā, ir izveidota Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko izmēģinājumu partnerība jeb EDCTP kā pirmā iniciatīva saskaņā ar 185. pantu, kur 14 dalībvalstis, 2 asociētās valstis un Komisija kopīgi uzņēmās saistības par EUR 400 miljoniem, no kuriem EUR 200 miljonus dod Eiropas Savienība ar nolūku veicināt 2. vai 3. stadijas klīnisko izmēģinājumu pētniecību, piemēram, AIDS, malārijai un tuberkulozei Subsahāras Āfrikā. Programma ir paredzēta, lai līdz 2015. gadam pabeigtu visus izmēģinājumus, kas pašlaik tiek veikti, tostarp astoņus prettuberkulozes vakcīnas izmēģinājumus. Šī alternatīva tāpēc ir jau sākta un darbojas. Komisija ir arī ļoti ieinteresēta tā sauktajā „uzņēmējdarbības modelī“, ko attīstījušas publiskās un privātās partnerības, tostarp arī tā, kuru piedāvā TBVI.

TBVI turklāt ir piedāvājusi modeli, kas potenciāli var kļūt par noderīgu rīku nākotnē. Tas tomēr prasa komerciālā projekta, kā arī riska izvērtējuma padziļinātu analīzi. Tādējādi pat tad, ja TBVI gūst nozīmīgu finansiālu atbalstu, tās veiksme nav garantēta tieši tāpēc, ka trūkst pietiekami daudz informācijas, kas norādītu, vai tas, ko pašlaik izmēģina, var vēlāk dot rezultātus.

Tomēr Komisija turpinās iekšējās diskusijas un analizēs modeli kopā ar finanšu iestādēm, tādējādi dodot ieguldījumu koncepta attīstībai, lai tas varētu būt par sastāvdaļu „ES 2020” praktiskajā īstenojumā. No šā viedokļa raugoties, šo iespēju varētu pārbaudīt.

  Maria Da Graça Carvalho, PPE grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Saslimstība ar tuberkulozi visā pasaulē joprojām rada lielas bažas par spīti gūtajiem panākumiem. Šīs slimības pieaugošā rezistence un nepietiekamā zinātniskā pētniecība nozīmē, ka tagad gandrīz 2 miljoni cilvēku mirst tās dēļ katru gadu.

Mēs atzinīgi vērtējam ES iniciatīvas tuberkulozes apkarošanai ar šo rezolūciju, bet prasām veikt vairāk zinātniskās pētniecības, lai radītu jaunas vakcīnu formas pret šo slimību. Vakcīnas ir sabiedrības veselības pasākums, kas ir ļoti efektīvs, aizsargājot eiropiešus pret infekcijas slimībām, bet ir svarīgi arī tas, lai veselības aprūpe nonāktu līdz jaunattīstības valstīm, lai dotu ieguldījumu vidējā mūža ilguma palielināšanā un nabadzības apkarošanā.

Kā jau teicu, ir bijuši panākumi, un mēs esam uz pareizā ceļa, bet ES jāpieliek divreiz vairāk pūļu un jāaicina uz labāk koordinētu darbību un Eiropas pētniecības integrāciju, apkarojot ar nabadzību saistītās slimības. Tas ir vienīgais veids, kā mums izdosies atvieglot traģisko situāciju vairākās jaunattīstības valstīs.

Es vēlos jautāt Komisijai, kā tā plāno turpināt zinātniskās pētniecības centienus šajā jomā, intensificēt šos centienus un pārvērst šīs pētniecības rezultātus praktiskā labumā cilvēkiem atbilstīgi „Eiropa 2020“ stratēģijai.

  Michael Cashman, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Man vienmēr ir patīkami jūs redzēt priekšsēdētājas vietā, kad mēs apspriežam jautājumus par citu nelaimēm. Es zinu, ka jūs saprotat mūsu bažas.

Es gribu pievienoties Goerens kunga teiktajam un patiešām aicināt Komisiju palūkoties mazliet tālāk. Ir pilnīgi pareizi, ka TB ir visas pasaules veselības problēma un, kā mēs zinām, otrs lielākais nāves cēlonis infekcijas slimību starpā visā pasaulē. Kā mēs dzirdējām, 1,6– 2 miljoni cilvēku katru gadu mirst no šīs slimības. ES finansējums ir palīdzējis radīt spēcīgu novatorisku TB vakcīnas kandidātu cauruļvadu, kas, kā to teica Komisija, dod iespēju veikt agrīno pakāpju izpēti ar 1. un 2.A stadijas klīniskajiem izmēģinājumiem.

Diemžēl — un tā ir problēma — pašlaik finansējuma mehānismi, tostarp Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko izmēģinājumu partnerība, piešķir ļoti ierobežotu finansējumu ļoti dārgajiem vēlīnās pakāpes klīniskajiem izmēģinājumiem — 2.B un 3. stadijai —, kas ir būtiski, lai pierādītu vakcīnas nekaitīgumu. Mums ir vakcīnas, bet ir svarīgi pierādīt to nekaitīgumu un efektivitāti, kas nepieciešama licences iegūšanai.

Es tagad atzinīgi vērtēju Komisijas teikto, ka tā piešķir papildu finansējumu, bet vai reglaments jauniem EDCTP budžeta noteikumiem pieļaus finansējumu novirzīt klīnisku izmēģinājumu vietu, tostarp epidemioloģisku pētījumu vietu, attīstīšanai un būvniecībai? Vai Komisija apsver konkurētspējīgu finansēšanas mehānismu ieviešanu tādu jaunu novatorisku vakcīnu vēlīnās pakāpes klīniskajai izpētei, kas pievēršas ielaistām slimībām, piemēram, TB?

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tuberkuloze joprojām ir ļoti izplatīta, jo īpaši nabadzīgākās valstīs. Trešā daļa pasaules iedzīvotāju ir inficēti, un 2,5 miljoni cilvēku mirst no TB katru gadu. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas aplēsēm Eiropā vien katru stundu ir 49 jauni saslimšanas un septiņi nāves gadījumi. Rūpnieciski attīstītās valstīs tuberkuloze ir piedzīvojusi atdzimšanu, jo īpaši kā sekundāra slimība HIV un AIDS pacientiem, bet arī migrācijas un tūrisma rezultātā.

Profilakse, diagnostika un ārstēšana patiešām var nodrošināt šīs slimības izplatīšanās kontroli. Cilvēki ir vienīgie tuberkulozes mikrobaktērijas nēsātāji, un tās izskaušana būtu pilnīgi iespējama. Tomēr ir bažas par arvien lielāku rezistento baktēriju skaitu. Ir jaunas vakcinācijas, un saskaņā ar kādu pētījumu D vitamīna lietošana samazina tuberkulozes ārstēšanas ilgumu. Cik lielā mērā Komisija ir jau palielinājusi savu aktivitāti šajā jomā?

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Četrus gadus pirms Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas termiņa visā pasaulē diagnosticētu jaunu tuberkulozes gadījumu skaits vēl arvien ir satraucošs. Tuberkuloze ir ārstējama slimība. Diemžēl jaunattīstības valstīs, jo īpaši Āzijā un Subsahāras Āfrikā, tā joprojām ir ļoti nopietna problēma. Saskaņā ar nesen veiktām aplēsēm aptuveni divi miljardi cilvēku ir inficēti ar tuberkulozes bacili jeb, citiem vārdiem sakot, tā ir viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Runājot statistikas valodā, vienam no desmit šādiem indivīdiem attīstīsies tuberkuloze. Visnabadzīgākie reģioni pasaulē ir pakļauti īpašam jaunu tuberkulozes gadījumu palielināšanās riskam, jo trūcīga pārtika un dzīves apstākļi, kā arī stress rada labvēlīgu vidi saslimšanai ar šo slimību. Šīs slimības efektīvas ārstēšanas pieejamība ir ierobežota daudzās valstīs, un netiek koordinēta ne AIDS, ne tuberkulozes ārstēšana. Pie tā novedis fakts, ka jaunattīstības valstu valdības nepietiekami piešķir līdzekļus veselībai. Turklāt veselības aprūpes sistēmas lauku apvidos izjūt darbinieku un līdzekļu trūkumu šādu slimību ārstēšanai. Tāpēc valstīs ar ierobežotām finanšu iespējām trūkuma ietekme vissmagāk ir jūtama lauku apgabalos. Attīstītas valstis izdod aptuveni 5 % no IKP valsts veselības aprūpei, turpretī jaunattīstības valstis izdod pusi no šā skaitļa. Tāpēc nabadzīgākām valstīm ir neiespējami palielināt izdevumus veselībai bez palīdzības no ārienes, kā to norādīja arī Goerens kungs. Turklāt tuberkuloze ir ne tikai medicīnas problēma, bet arī sociāla un ekonomiska problēma, jo tā liek samazināties ražīgumam un tai ir ekonomiska rakstura sekas. Tas viss nozīmē, ka mums ir jābūt noteiktiem savā atbildē, un mums reāli jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka vakcīnas kļūst plašāk pieejamas.

  Ricardo Cortés Lastra (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Veselība ir viens no jautājumiem, kas mums vēl ir jāatrisina, cīnoties pret nabadzību. Tūkstošgades deklarācijā mēs apņēmāmies, pirmkārt, samazināt bērnu mirstību; otrkārt, uzlabot mātes veselības aprūpi; un, treškārt, apkarot AIDS, malāriju un daudzas citas slimības, tostarp tuberkulozi.

Tomēr mēs visi šeit šodien zinām, ka tieši šie mērķi pašlaik visvairāk atpaliek no grafika. Mums ir jāveic pasākumi: mums jāpalielina finansējums veselības programmām jaunattīstības valstīs. Veselības aprūpes brīvai pieejamībai ir jābūt Eiropas Savienības vissvarīgākajam mērķim šajā jomā.

Es uzskatu, ka atbalsts būtu jādod globālām iniciatīvām, piemēram, vertikāliem fondiem, lai palīdzētu cīņai pret AIDS, malāriju un tuberkulozi. Tomēr, komisār, valstis ir arī jāatbalsta politiski un ekonomiski, lai tās varētu attīstīt efektīvas veselības aprūpes sistēmas. Es esmu pārliecināts, ka tas būtu vislabākais veids, kā nodrošināt apropriācijas principu un ļaut vismazāk aizsargātajām iedzīvotāju grupām piekļūt veselības aprūpei.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Tuberkuloze tāpat kā malārija un AIDS ir viena no tām lielajām pandēmijām, kas iznīcina jaunattīstības valstu iedzīvotājus, jo īpaši Āfrikā un Āzijā. Tas tiešā veidā rada šo valstu ekonomiskās un sociālās situācijas pasliktināšanos.

Tomēr arī Eiropas valstis nav spējušas tikt galā ar lielo tuberkulozes saslimstību. Šo slimību nevar uzskatīt tikai par medicīnas un farmācijas problēmu vai par cilvēku paradumu problēmu. Tā ietver arī cilvēku attīstības un integritātes, kā arī taisnīguma jautājumus, kas prasa globālu pieeju. Cilvēki, kuri slimo ar tuberkulozi jaunattīstības valstīs, ir arī netaisnības upuri, jo viņi saņem nepietiekamu aprūpi un tā nav tikpat kvalitatīva kā attīstītajās valstīs.

Mums ir vajadzīga turpmāka pētniecība un tādu jaunu medikamentu un vakcīnu pastāvīga plūsma, kas spēj reaģēt uz dažādu patogēnu jaunām komplikācijām un rezistentiem vīrusa celmiem. Tomēr es gribētu pievērst jūsu uzmanību tiem vienkāršajiem varoņiem, kuri cīnās ar tuberkulozi, dodot mums iespēju turpināt aprūpēt slimniekus, pretoties tuberkulozes un AIDS apvienotu infekciju radītajām grūtībām un palīdzēt visām valstīm sasniegt tūkstošgades mērķus. Mums ir jāatbalsta jaunattīstības valstu veselības aprūpes darbinieki. Veselības aprūpes darbinieki dodas prom uz labāk pārtikušām valstīm, jo viņu valstīs veselības aprūpes budžeti tiek samazināti.

Es atbalstu Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīvu, bet mums ir jāizvēlas globāla pieeja, lai pārvarētu šo slimību. Nav pietiekami tikai atbalstīt pētniecību un farmācijas nozari, jo, nemaz nerunājot par citiem aspektiem, paies vēl ilgs laiks, līdz šī pētniecība nesīs augļus.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu uzsvērt, ka tuberkuloze vēl ne tuvu nav izskausta, un mēs šeit redzam, ka gandrīz divi miljoni cilvēku gadā saslimst ar šo nopietno slimību.

Es vēlētos teikt, ka ir labi, ka mēs to apzināmies, un es atzinīgi vērtēju Komisijas iniciatīvu tādēļ, ka mēs runājam ne vien par AIDS pandēmiju, mēs runājam arī par tuberkulozi, kas paņem miljoniem cilvēku dzīvību.

Es piekrītu, ka jāparedz vairāk līdzekļu jaunu vakcīnu izstrādei. Tomēr, kā Komisija tikko ir paziņojusi, mums vēl, protams, nav šo jauno vakcīnu, jo mēs vēl esam pirmsklīniskajos posmos un vēl tikai veicam to efektivitātes testus attiecībā uz cilvēkiem. Priekšsēdētājas kundze, noslēdzot savu uzstāšanos, es vēlētos izteikt aicinājumu par jaunu finansējumu un jauniem resursiem.

  Claudiu Ciprian Tănăsescu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka gada mirstība no tuberkulozes ir robežās starp 1,6 un 2 miljoniem cilvēku, padara tuberkulozi visā pasaulē par vienu no diviem galvenajiem nāves cēloņiem, kuru izraisījušas infekcijas slimības. Tas pamato sabiedrības veselības organizāciju augošās bažas visā pasaulē.

Laikmetā, kad medicīna piedzīvo ievērojamu attīstību, mums jāatzīst, ka ir pienācis laiks aizstāt tradicionālo prettuberkulozes BCG vakcīnu ar jaunu, modernāku un daudz efektīvāku vakcīnu. Tomēr to nevar panākt, no vienas puses, dāsnāk nepiešķirot ES līdzekļus pētījumu pabeigšanai šajā jomā un, no otras puses, neatrodot citus finansējuma avotus, pārskatot modeli par alternatīvām, novatoriskām finansēšanas metodēm, ko ierosinājusi Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva (TBVI).

Finanšu garantiju nodrošināšana varētu padarīt šo modeli pievilcīgāku Eiropas uzņēmējiem, tādējādi nodrošinot uzņēmēju iesaisti un vajadzīgo finansiālo atbalstu.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kundze! Tuberkuloze jeb TB, kā to pazīst manā valstī, plosījās Īrijā mazliet vairāk nekā pirms pusgadsimta, nogalinot daudzus cilvēkus, jaunus un vecus.

Līdz ar valsts pārticības pieaugumu slimība izzuda, un vakcinācija tika pārtraukta uz 36 gadiem. Tomēr, kā ir norādījis autors, tuberkuloze pēdējos gados ir atgriezusies. Tikai pagājušajā gadā manā vēlēšanu apgabalā kāds bērns skolā un mazulis mazbērnu novietnē saslima ar šo slimību.

Pasaules mērogā tā ir lielāka problēma, proti, 2 miljardus cilvēku ir skārusi šī baktērija, un viens cilvēks mirst ik pēc 20 sekundēm. Tādēļ mums ir liels uzdevums, ja vēlamies sasniegt šīs slimības novēršanas mērķi līdz 2050. gadam.

Pats galvenais ir pētniecība, un šajā jomā Eiropas Savienība ir pelnījusi lielu atzinību, jo, kaut arī mēs atpaliekam no ASV un Japānas pētniecības ziņā kopumā, mēs esam vadošajā pozīcijā šajā jomā, jo 60 % pētījumu notiek Eiropas Savienībā, un Dānijas iestādes, jo īpaši zinātnieki, ir izstrādājuši vakcīnu.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Četrus gadus pirms Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas termiņa tuberkulozes dēļ katru gadu dzīvību zaudē 2 miljoni cilvēku. Tuberkuloze ir baismīgs piemērs tai nevienlīdzībai, kas grauj mūsu pasauli. Neaizmirsīsim, ka šī slimība nepavisam nav izplatīta rūpnieciski attīstītajās valstīs.

Tuberkulozes un citu slimību problēma netiks atrisināta, ja visi iedzīvotāji nevarēs piekļūt kvalitatīviem sabiedrības veselības pakalpojumiem, tostarp primārajai veselības aprūpei. Attīstības sadarbībai un palīdzības politikai šajā jautājumā ir būtiska nozīme, un tai, dabiski, ir jāietver atbalsts vakcinācijas programmām; tomēr jādara ir vēl vairāk. Mums ir reizi par visām reizēm jālikvidē tādi mehānismi kā, piemēram, parādu un parādu apkalpošanas mehānismi, kas izsmeļ jaunattīstības valstu resursus un rada iespēju turēt šīs valstis atpalicībā, atkarībā, pakļāvībā un nabadzībā.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ungārijā pēdējos gados satraucošā līmenī ir pieaudzis tuberkulozes gadījumu un šīs slimības izraisīto nāves gadījumu skaits. Tas citu aspektu starpā ir nāciju iznīcinošas liberālās domāšanas rezultāts. Es runāju par apkaunojošo 2006. gada Ungārijas Veselības aprūpes aktu, kura pamatā bija slimnīcu slēgšana un uz peļņu orientēti veselības aprūpes pakalpojumi. Būtisks faktors šīs slimības attīstībā ir nabadzība, tostarp bezpajumtnieku skaita palielināšanās un tāda veselības aprūpes sistēma, kurai ir arvien sarežģītāk piekļūt. Es uzskatu, ka ir svarīgi pastiprināt ārstēšanu un veselības aprūpes profilaktisko nozīmi, paplašināt skrīninga izmantošanu un ne tikai paplašināt uzlabotu vakcinēšanu, bet arī panākt, ka tā ir pieejama ikvienam. Šie pasākumi ilgtermiņā varētu veidot veselīgāku nāciju, veselīgāku Eiropu un sabiedrību.

  Dacian Cioloş, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es centīšos sniegt dažas atbildes uz izvirzītajiem jautājumiem.

Vispirms mums ir jāpastiprina pētniecība, kā jau es teicu savas runas ievaddaļā. Komisija meklē veidus, kā palielināt finansējumu savām tuberkulozes programmām, un viens risinājums varētu būt manis pieminētās Eiropas un jaunattīstības valstu klīnisko izmēģinājumu partnerības (EDCTP) programmas papildināšana. Šīs programmas rīcībā pašreiz ir EUR 400 miljoni, no kuriem Komisija nodrošina EUR 200 miljonus. Komisija arī apsver iespēju izveidot, piemēram, 2. EDCTP programmu. Man ir arī jāuzsver, kā es jau esmu teicis Tănăsescu kungam, ka Komisija jau ir paredzējusi būtisku līdzekļu apjomu tuberkulozes pētniecības programmai. Es pat varu jums paziņot skaitli: EUR 65 miljoni jau ir piešķirti šai programmai. Tomēr ir skaidrs, ka tas nav pietiekami un ir jāizskata arī publiskās un privātās partnerības iespējas.

Ņemot vērā iepriekš minēto, par klīniskās fāzes vakcīnu kandidātu finansēšanas jautājumu ir jāsaka, ka būs jāapsver efektivitātes aspekts. Kā es jums teicu, pašreiz mūsu rīcībā esošā informācija nedod mums garantijas, ka būtisks finansējums var novest pie pozitīva rezultāta. Vitamīni ir vēl viena pieeja, kas pašlaik tiek pētīta, bet tas, no kā mums ir jāizvairās, ir rezistences izveidošanās. Tas varbūt ir virziens, kas jāpārbauda, bet mums ir jāpatur prātā, ka pastāv minētais risks.

Tagad runāsim vispārīgākā nozīmē par veselības sistēmām Eiropas Savienībā, kā arī jaunattīstības valstīs. Eiropas Savienībā turklāt veselība ir arī viens no mērķiem, ko Komisija cenšas veicināt dalībvalstīs, izmantojot dažādas programmas, arī stratēģiju „Eiropa 2020”. Citiem vārdiem sakot, tā veicina ieguldījumus veselības aprūpes jomā. Pētniecības jomā vienā no pētniecības un inovācijas iniciatīvām Komisija, jo īpaši komisāru grupa, strādā pie šā jautājuma, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīs var atbalstīt inovācijas, lai pastiprinātu ar veselības aprūpi saistītu pētniecību līdzās jautājumiem par iedzīvotāju novecošanos.

Ciktāl tas attiecas uz jaunattīstības valstīm, Eiropas Savienība veselības aprūpes jomā jau daudz panāk, izmantojot attīstības fondu, un šim tematam Komisija arī turpmāk pievērsīs nopietnu uzmanību.

Es ceru, ka esmu spējis Komisijas vārdā sniegt dažas atbildes uz jūsu jautājumiem. Es tikai varu jums apliecināt, ka pētniecība paliek viens no jautājumiem, par ko Komisijai ir lielākās bažas.

  Priekšsēdētāja. − Beidzot debates, tika iesniegti četri rezolūciju priekšlikumi saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu⁽¹⁾.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt plkst. 11.30.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es kā ĀKK un ES Apvienotās parlamentārās asamblejas delegācijas locekle atbalstu ES veiktās prettuberkulozes vakcīnu izstrādes pētniecības rezultātu pieejamību jaunattīstības valstīm un palīdzību šīm valstīm finansēt ar šo slimību slimojošo cilvēku medicīnas aprūpi. Tuberkuloze līdztekus HIV un malārijai ir viena no trim visbiežāk izplatītākajām infekcijas slimībām. Viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju ir inficēta ar tubercle bacillus; katru gadu astoņiem miljoniem cilvēku tiek diagnosticēta šī slimība, un tās rezultātā mirst 2,6–2,9 miljoni cilvēku. Vairāk nekā 95 % slimības gadījumu tiek konstatēti jaunattīstības valstīs. Katru sekundi tubercle bacillus pieprasa jaunu upuri. Aptuveni 10 % no inficētajiem attīstīsies šī slimība, kas var būt nāvējoša, ja netiek ārstēta. Visvairāk gadījumu tiek atklāts Indijā, Ķīnā, Indonēzijā, Dienvidāfrikā, Nigērijā, Bangladešā un Etiopijā. Āzijā un Āfrikā slimības izplatības līmenis ir 100-120 gadījumu uz 100 000 iedzīvotājiem. Piekļuve efektīvai medicīniskajai aprūpei daudzās valstīs ir ierobežota. Tuberkuloze ir nopietna ekonomikas problēma. Darbaspēka produktivitātes globālā samazināšanās, ko izraisījusi šī slimība, katru gadu rada zaudējumus USD 13 miljardu apmērā. Tuberkulozes novēršana ir viens no Tūkstošgades attīstības mērķiem, ko ES vēlas sasniegt līdz 2015. gadam. Mums ir atlikuši tikai četri gadi. Pašreiz tuberkuloze ir pilnīgi ārstējama slimība. Mums ir vajadzīgas visaptverošas programmas, kuru mērķis ir gan tuberkulozes profilakse, gan ārstēšana. Pēc iespējas ātrāk ir jāsāk informatīva kampaņa par tuberkulozi un veidiem, kā no tās izvairīties un to ārstēt, un ir jāsāk vakcinēšanas programma.

  Lívia Járóka (PPE), rakstiski. – Visā cilvēces vēsturē tuberkuloze ir nogalinājusi vairāk cilvēku nekā jebkura cita slimība. Šī ļoti infekciozā, gaisā pārnēsātā baktērija var inficēt no desmit līdz piecpadsmit citu cilvēku, pirms tiek konstatēti simptomi.

Dzīvošana pārblīvētos mājokļos, graustu rajonu veidošanās un piemērotas higiēnas trūkums vienmēr ir bijuši tuberkulozes riska faktori, un tādēļ tuberkuloze ir slimība, kas ir visciešāk saistīta ar nabadzību un ko daļēji izraisa nabadzība.

Par spīti Pasaules Veselības organizācijas (PVO) un valsts iestāžu centieniem no tuberkulozes mirušo cilvēku skaits sasniedz 1,5 miljonus katru gadu, un šis skaits turpina augt. Es no visas sirds atbalstu Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīvu un patiesi ceru, ka tā var nodrošināt vairāk vakcīnu saslimušajiem Eiropā un visā pasaulē.

Bet ir jāuzsver, ka cīņai ar tuberkulozi ir jānotiek kopā ar cīņu pret nabadzību un sociālo atstumtību. Ir jākonstatē apdraudētās grupas, kā arī jānosaka un jālikvidē šķēršļi, kas traucē šīm grupām piekļūt pilnam tuberkulozes profilakses, diagnosticēšanas un ārstēšanas pasākumu klāstam.

Būtu arī vēlams mainīt tuberkulozes dienestu darba kārtību, lai labāk reaģētu uz vietējām vajadzībām un pievērstos plaši izplatītajai diskriminējošai praksei veselības aprūpes sistēmās.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Mums ir jāapkaro tuberkuloze, jo šī slimība katru gadu pasaulē nogalina gandrīz divus miljonus cilvēku un ar to inficējusies ir gandrīz viena trešdaļa no pasaules iedzīvotājiem. Es gribētu pievērst uzmanību faktam, ka tuberkuloze ir jutīgs pasaules veselības jautājums un starp infekcijas slimībām otrais biežākais nāves cēlonis pasaulē. Tuberkuloze ir cieši saistīta ar tādām sociālām un ekonomiskām problēmām kā, piemēram, nabadzība, bezdarbs, alkoholisms, narkotiku atkarība un HIV/AIDS, kā arī ar nabadzīgo valstu veselības aprūpes sistēmu nepiemēroto un slikto stāvokli un diagnozes kavēšanos. Tādēļ es esmu priecīga, ka ir sagatavots Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīvas modelis, jo visi pacienti, kas pasaulē slimo ar tuberkulozi, varēs izmanot pētniecības rezultātu un darba pasākumu nestos ieguvumus. Turklāt šis projekts sekmētu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu līdz 2015. gadam. Es vēlētos norādīt, ka cīņai pret tuberkulozi ir nepietiekams finansējums un Eiropas Savienības finansējums ir ļoti svarīgs, lai izveidotu jaunu iespējamo tuberkulozes vakcīnu spēcīgu kopumu. Es ceru, ka pēc iespējas drīz tiks panākts progress, lai piešķirtu licenci pašreizējām iespējamām Eiropas tuberkulozes vakcīnām, un ka tās būs pieejamas tiem, kam tās visvairāk vajadzīgas. Turklāt ir svarīgi rast iespējas ieviest konkurētspējīgus finansēšanas mehānismus, lai pabeigtu jauno prettuberkulozes vakcīnu klīnisko pētījumu noslēguma posmus.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Saistībā ar mūsu debatēm es gribētu norādīt, ka 21. gadsimta sākumā pasaulē no tuberkulozes katru gadu mirst aptuveni trīs miljoni cilvēku. Statistikas dati mums rāda, ka viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju ir inficēta ar tubercle bacillus. Šī problēma rada bažas. Mums ir jānodrošina, ka tikai vislabākās un novatoriskākās vakcīnas tiek izmantotas kā galvenie instrumenti cīņā pret šo slimību. Mums ir jācenšas pastiprināt starptautiskos pasākumus un jāapsver vakcīnu finansēšana, jo īpaši jaunattīstības valstīm. Turklāt ir vajadzīga aktīva plašsaziņas līdzekļu kampaņa, lai informētu sabiedrību par šo problēmu un infekcijas ceļiem, kā arī par veidiem, kā izvairīties no šīs slimības, jo daudzi cilvēki uzskata, ka tuberkuloze ir slimība, kas mūsdienu pasaulē mūs neskar. Paldies!

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Man rada bažas secinājumi, ko ir pauduši tā jautājuma autori, uz kuru jāatbild mutiski; piecus gadus pirms Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanas termiņa pasaulē ir bijis neliels tuberkulozes gadījumu skaita samazinājums. Saskaņā ar manā rīcībā esošo informāciju vairāk nekā 73 % ārstu Centrāleiropā un Austrumeiropā atzīst, ka viņi neuzskata sevi par piemēroti sagatavotiem, lai diagnosticētu un ārstētu tuberkulozi. Ārstu vidū valda vispārēja sajūta, ka situācija ir būtiski pasliktinājusies; 75 % ārstu uzskata, ka jaunu tuberkulozes gadījumu skaits pieaug. Kāds var būt iemesls šādai neatbilstībai starp oficiālajiem statistikas datiem un medicīnas praktiķu novērojumiem? Sistēma datu vākšanai par jauniem tuberkulozes gadījumiem ir novecojusi, un veselības aprūpes iestādes bieži vien izturas nevērīgi pret saviem pienākumiem šajā ziņā. Ir jāuzsver, ka galvenie ieroči cīņā pret šo slimību paliek profilakse, izglītība un higiēnas noteikumu stingra ievērošana, kas dod iespēju novērst inficēšanos ar tubercle bacillus. Es piekrītu jautājuma autoriem, ka viens no šīs problēmas risinājumiem varētu būt vakcinācijas programmas ieviešana vienlaikus ar plaša mēroga informatīvās kampaņas sākšanu.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Lai gan ir panākts zināms progress, tuberkuloze pasaulē vēl arvien ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem, jo īpaši jaunattīstības valstīs, ņemot vērā gandrīz 2 miljonus nāves gadījumu gadā. Ir jāpiemin arī situācija Rumānijā, kur ir reģistrēti 110 gadījumi uz 100 000 iedzīvotājiem salīdzinājumā ar Eiropas vidējo rādītāju – 39 gadījumi uz 100 000 cilvēkiem.

Piekļuve veselības aprūpei ir vispārējas tiesības, un mums nebūtu jāuztraucas par tās finansiālajām izmaksām. Turpinās nelīdzsvarotība starp rūpnieciski attīstītajām un jaunattīstības valstīm. Mums ir jāizrāda solidaritāte un ar visām pieejamām metodēm jāatbalsta Tuberkulozes apkarošanas programma, ko ir sākusi Pasaules Veselības organizācija (PVO).

Eiropas pienākums ir meklēt dzīvotspējīgas, novatoriskas metodes, lai garantētu finansējumu pētniecībai ar mērķi apkarot tuberkulozi un citas transmisīvās slimības. Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva (TBVI) kā organizācija, ko atbalsta Eiropas Savienība, piedāvā pašreizējās situācijas risinājumu, izstrādājot par pieņemamām cenām pieejamas vakcīnas, kuras var piegādāt iedzīvotājiem, izmantojot strukturētu vakcinācijas programmu. Iekļaujot Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīvu (TBVI) stratēģijā „Eiropas Savienība 2020”, varētu rast risinājumu, kas dotu iespēju Eiropai stiprināt savu stratēģisko neatkarību cīņā pret tuberkulozi un savu vadošo pozīciju novatorisma ziņā.

(1) Sk. protokolu.

20. Vienas minūtes uzstāšanās (Reglamenta 150. pants)

  Priekšsēdētāja. - Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes uzstāšanās par svarīgiem politiskiem jautājumiem saskaņā ar Reglamenta 150. pantu.

  Theodoros Skylakakis (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms daži vārdi par Ēģipti. Gaidāmajos grūtajos laikos Ārējās darbības dienestam būs jābūt maksimāli aktīvam, lai Ēģiptē aizsargātu Eiropas pilsoņus, mazākumtautību tiesības un tās pārstāvošās vēsturiskās iestādes, piemēram, Grieķijas Pareizticīgo patriarhātu Aleksandrijā.

Tagad es atgriežos pie manas galvenās tēmas par atkritumiem. Lai gan mums ir augsta līmeņa tiesiskais regulējums, gandrīz katra dalībvalsts saskaras ar pārkāpumu grūtībām. Daudzas valstis ziņo par atkritumu krīzi, un dažos sektoros, piemēram, atkritumu pārrobežu pārvadājumos, masveidā tiek pārkāptas Kopienas tiesības. Vienlaikus politisku iemeslu dēļ un slavenās “nav mans pagalms” politikas ietekmē dalībvalstis neiesaistās veiktajos pasākumos pietiekami efektīvi.

Tāpēc Komisijai jāiesaka papildu instrumenti, piemēram, Eiropas Vides aģentūras pienākumu paplašināšana, un iespējas Eiropas Savienībai sūtīt misijas informācijas pārbaudīšanai dalībvalstīs. Komisijai par to ir jādomā, ņemot vērā priekšlikumus attiecībā uz 2012. gadu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos akcentēt situāciju Rumānijā saistībā ar pašreizējās valdības kliedzošajiem tiesiskuma principu pārkāpumiem. Ievērojamā opozīcijas pārstāvja Constantin Nicolescu arests — arests, par kuru tika ziņots pirms tiesas procesa sākšanas un bez stingriem pierādījumiem, apliecina nedemokrātisko valdības darbību. Politiskā uzdevumā veiktais arests un valdības veiktajos antisociālajos pasākumos paustā nicinošā attieksme pret vienkāršajiem iedzīvotājiem liek iziet ielās cilvēkiem, kas ir pazemoti un nolemti nabadzībai. Lai apspiestu aizskarošo un nedemokrātisko pasākumu izraisīto neapmierinātību, valdība ir parūpējusies par policijas ekipējuma iepirkumu EUR 10 miljonu apmērā.

Tas viss iezīmē acīmredzamu politisko diktatūru un to, kas notiks nākotnē, ja šādas darbības, kas ir pretrunā Eiropas vērtībām, nesodīti turpināsies. Mēs neprotestējam pret tiesu, bet pret politiski uzspiestu ļaunprātīgu rīcību. Eiropas Savienība prasa cienīt demokrātiju tādās valstīs kā Tunisija un Ēģipte, bet tā ir strikti jāievēro arī dalībvalstīs.

  Metin Kazak (ALDE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Neatrisinātās tabakas audzētāju problēmas Bulgārijā izraisīja paaugstinātu spriedzi atsevišķos valsts reģionos un protestus, kuros piedalījās vairāk nekā 10 000 cilvēku. Savu neapmierinātību viņi pauda deklarācijā par īstenoto politiku, kas ir viņu šausminošā finansiālā stāvokļa cēlonis saistībā ar pārtrauktajām valsts piemaksām tabakas ražotājiem par 2010. gada ražu.

Eiropā tabaku audzē 17 no 27 dalībvalstīm, un katrā no tām valdība nodrošina subsīdijas. Bulgārija ir izrādījusies vienīgā dalībvalsts, kas ir aizkavējusi sankcionēto valsts tabakas piemaksu shēmu, kura ir apstiprināta ar likumu un par kuru tika informēta Komisija. Šī shēma noteica atbalsta piešķiršanu Bulgārijas tabakas audzētājiem EUR 76 miljonu apmērā, bet maksājumi pašlaik ir aizkavēti. Kavēšanās piešķirt šo atbalstu simtiem ģimeņu nolemj badam un emigrācijai, apdraudot valsts sabiedrisko mieru.

  Michail Tremopoulos (Verts/ALE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Šodien ievērības cienīgā vienprātības gaisotnē Eiropas Parlaments apstiprināja priekšsēdētāja Buzek kunga aicinājumu Eiropas Savienībai oficiāli atzīt genocīdu pret romiem, kas 2. pasaules kara laikā kļuva par nacistu upuriem. Kā viņš norādīja, romi ilgstoši ir bijusi mazākumtautība, pret kuru vērstas vislielākās represijas.

Bet kas ir tie, kurus mēs šodien uzrunājam? Kas īstenos mūsu kopīgi izlemto politiku? 2008. gada jūlijā Komisija pasūtīja ziņojumu par Eiropas romu politiku 18 Eiropas valstīs, un kopš jūnija šis ziņojums ir Komisijas rīcībā. Es par to iesniedzu jautājumu, jo uzskatu, ka nav nekāda attaisnojuma kavēties publicēt šādu vērtīgu ziņojumu. Faktiski ir izskanējis starptautisks aicinājums to publicēt. Reding kundze atbildēja uz manu jautājumu un solīja publicēt ziņojumu līdz 2010. gada decembrim. Ir jau 2011. gada februāris, bet ziņojums joprojām nav publicēts. Es ļoti vēlētos uzzināt iemeslu.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es daudzkārt esmu izteicis savu viedokli Eiropas Parlamenta debatēs par ES politiku siltumnīcefekta gāzu emisijas ierobežošanas jomā, par politiku, kurai ir ļoti spēcīgs atbalsts Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā. Tomēr es esmu vērsis uzmanību uz faktu, ka šī politika izraisa arī ļoti nelabvēlīgas ekonomiskas pārmaiņas. Daudzos sektoros rezultāts ir rūpnīcu pārcelšana uz valstīm ārpus Eiropas Savienības.

Diemžēl Eiropas Komisija to nav ņēmusi vērā, lai gan daudzi deputāti ir uzsvēruši radikālo CO2 emisiju ierobežojumu negatīvos aspektus. Tādējādi mēs nesen esam uzzinājuši par lielām rūpnīcām, kas plāno pārcelt ražošanu no Vācijas un Polijas uz bijušās Padomju Savienības valstīm vai pat uz Āfriku vai Dienvidameriku. Šīs norises prasa reālas darbības no Komisijas puses, kurai aktivitātēs joprojām trūkst perspektīvas un redzējuma.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Kā solīts pilsoņu forumā „Agora”, ko pagājušajā nedēļā organizēja Eiropas Parlaments, es vēlos šeit atkārtoti izteikt sašutumu, ko dažādas sociālas organizācijas pauda mūsu debatēs par ekonomikas un finanšu krīzi un tās nopietno ietekmi uz lielāku bezdarbu, sociālo nevienlīdzību un nabadzību, lai gan 2010. gads tika paziņots par nabadzības un sociālas atstumtības izskaušanas gadu.

Debatēs tika izteikta prasība, ka Eiropas Parlamenta aktivitātēm un darbam ir jāatspoguļo to organizāciju protesti, kas ir iesaistītas nabadzības izskaušanā, ņemot vērā krīzes izraisītās sociālās sekas un nabadzības smago līmeni.

No neskaitāmajiem kliedzošajiem ekspluatācijas, nabadzības, diskriminācijas un sociālās atstumtības piemēriem un no dažādajiem priekšlikumiem, prasībām un ieteikumiem es vēlos uzvērt tikai tos, kas attiecas uz Eiropas Parlamenta nozīmi šīs situācijas nepieļaušanā. Runājot konkrēti, tam ir jāizveido darba grupa, kurai būtu dots uzdevums uzraudzīt, kādas ir krīzes sekas sociālajā sektorā un kādus rezultātus dod Padomes un Komisijas pasākumi, kas teikt veikti atbilstoši Eiropas parlamenta lēmumiem, piemēram, attiecībā uz minimālajiem ienākumiem…

(Sēdes vadītāja pārtrauc runātāju)

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Šengenas Novērtēšanas darba grupa ir pieņēmusi visus novērtējuma ziņojumus par Rumāniju. Secinājumos norādīts, ka Rumānija atbilst visām Šengenas tiesību kopuma (acquis) prasībām. Diemžēl Eiropas Padome atsakās nodot šos ziņojumus Eiropas Parlamentam, tādējādi traucējot Parlamenta procedūru norisi. Parlamenta deputāti nevar balsot, neiepazīstoties ar ziņojumu saturu. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja pieprasīja šos dokumentus, un arī Rumānija izteica priekšlikumu tos publiskot. Tomēr Padome kavējas pieņemt lēmumu bez saprotama iemesla.

Es domāju, ka šajā situācijā Rumānija ir tiesīga iesniegt Parlamentam visus ziņojumus par tās pievienošanos Šengenas zonai. Šie ziņojumi ir vienīgais kritērijs, ar kuru iespējams pamatot lēmumu par pievienošanos. Prasība noteikt papildu kritērijus neatbilst Eiropas līgumiem; tā nav Eiropas pieeja, un tā nav pamatota ar saprātīgiem argumentiem. Rumānija ir izpildījusi juridisko pienākumu sagatavoties Eiropas Savienības ārējo robežu aizsardzībai, un tai ir jāsaņem atbilstoša reakcija no ES iestādēm.

  Rovana Plumb (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Vēlos jūs informēt, ka iepriekšējos 20 gados demokrātija Rumānijā nebija izjutusi tādu spiedienu kā tagad. Mēs jau vērsām uzmanību uz Deputātu palātas priekšsēdētāju, kas falsificēja balsojumu par ļoti nozīmīgo pensiju likumu. Nesenais gadījums ar Ardžes apgabala priekšsēdētāju sociāldemokrātu Constantin Nicolescu vēlreiz apliecina, ka Rumānijas valdošās partijas izmantotās metodes apdraud pilsoņu pamattiesības un pamatbrīvības.

Ikviens valdības pasākums parāda, ka Rumānijas Demokrātiski liberālās partija ir sākusi karu pret visu Rumānijas tautu. Mēs nedrīkstam ļaut demokrātiskai Eiropas Savienības dalībvalstij rīkoties nedemokrātiski, patvaļīgi arestējot cilvēkus un izmantojot valsts iestādes, lai īstenotu personiskas asinsatriebības. Mums visiem kopā ir jāaizstāv mūsu tiesības, mūsu brīvība un mūsu demokrātija.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Es kā Īrijas deputāts lūdzu ES taisnīgi risināt nepanesamo finansiālo situāciju Īrijā.

Jā, mums ir jāuzņemas atbildība par daudzajām neveiksmēm, bet mēs nerīkojāmies vienatnē. Ieguldījumi no daudzām valstīm ieplūda Īrijas bankās gluži kā kazino. Tie sabruka kā kāršu namiņi, un tagad Īrijas nodokļu maksātāju pleci tur nepanesamu nastu.

Mēs maksājam soda procentus 5,8 % apmērā, un mūsu atmaksāšanas spējas, ko nosaka ES sagatavotais četru gadu taupības plāns, izriet no izaugsmes plāniem, bet izaugsme nav iespējama. Kāpēc? Bezdarbs palielinās pat par spīti straujam emigrācijas lēcienam. Uzņēmumi sabrūk, un mūsu NKP samazinās jau ceturto gadu pēc kārtas.

Un, kamēr ECB ir iepludinājusi EUR 132 miljardus caur Īrijas banku priekšdurvīm, 2010. gadā EUR 110 miljardi ir aizplūduši caur šo pašu banku pagalma durvīm, no tiem EUR 40 miljardi — 2010. gada decembrī.

Situācija strauji pārkāpj pieļaujamās robežas, un, ja, kā izteicās priekšsēdētājs Barroso kungs, Eiropa ir daļa no risinājuma, tad nopietna rīcība ir nepieciešama nekavējoties.

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Vēl pagājušajā nedēļā manā vēlēšanu apgabalā Ziemeļīrijā disidentiskie republikāņu teroristi atstāja divas sprādzienbīstamas bumbas Ziemeļbelfāstas Antrima ielas rajonā. Tā ir Dieva dota laime, ka šodien mēs nerunājam par daudziem upuriem. Simtiem cilvēku tika evakuēti no savām mājām, kamēr drošības spēki novērsa briesmas, kas apdraudēja šā rajona iedzīvotājus.

Šā neveiksmīgā uzbrukuma mērķis bija policisti, un šis ir nesenākais no mēģinājumiem nogalināt Ziemeļīrijas policijas virsniekus.

Šie uzbrukumi nenonāk Apvienotās Karalistes ziņu programmās, nemaz nerunājot par Eiropu, tomēr tie ir kā atgādinājums, ka par spīti lielajiem panākumiem, virzot Ziemeļīriju uz priekšu, joprojām ir tādi, kas vēlas mūs pavilkt atpakaļ.

Pirms Ziemassvētkiem priekšsēdētājs Barroso tikās ar Ziemeļīrijas pirmo ministru Peter Robinson un apstiprināja apņemšanos strādāt Barroso kunga darba grupā. Es atbalstu šo darbu, es atbalstu arī šā Parlamenta sākotnēji paveikto miera procesa finansējuma jomā.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Mēs esam dzirdējuši daudzas žēlabainas un sašutušas atsauksmes attiecībā uz Ungārijas prezidentūru. Interesanti, ka neviena no tām neattiecās uz prezidējošās valsts ES programmu. Daži izteicās par plašsaziņas līdzekļu likumu. Eiropas Komisija jau ir formulējusi tās iebildumus, un Ungārijas valdība ir paudusi gatavību grozīt likumu.

Man radās jautājums, kāpēc tādu pašu starptautisku interesi neizraisīja valsts valodas likums, kurš līdz pat šai dienai ir spēkā Slovākijā, nosakot sodu par dzimtās valodas lietošanu. Kāpēc balsis, kas pauda satraukumu par pamattiesībām saistībā ar plašsaziņas līdzekļu likumu, neizrādīja nekādas bažas, kad tika apšaubīta viena no visdabiskākajām Slovākijā dzīvojošās ungāru mazākumtautības cilvēktiesībām? Citus satrauca Padomes ēkā izliktais milzīgais paklājs, uz kura bija attēlota Ungārijas karte pirms 160 gadiem. Šī karte apliecina, ka mēs varam izveidot stipru Eiropu, tikai pārzinot un cienot mūsu kopīgo vēsturi un nacionālās vērtības.

  Catherine Stihler (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! 14. februārī, Svētā Valentīna dienā, tiks atzīmēta pirmā Eiropas Epilepsijas diena. Tiek uzskatīts, ka arī pats Svētais Valentīns slimoja ar epilepsiju.

Pašlaik Eiropā ir seši miljoni epilepsijas slimnieku. Skotijā to skaits ir 39 000 cilvēku, bet tikai 20 000 skotu ir noteikta diagnoze, un viņi kontrolē savu stāvokli ar medikamentiem. Tas nozīmē, ka 19 000 cilvēku katru dienu dzīvo atkārtotas lēkmes bailēs. Skatoties ES mērogā, tas nozīmē, ka miljoniem cilvēku arī dzīvo šādās bailēs.

14. februārī mums jāveicina izpratne par epilepsiju. Mums ir jāmēģina uzrunāt arī tos, kuru stāvoklis ir atbilstīgi diagnosticēts, un jāaicina dalībvalstis nodrošināt lielāku skaitu neirologu ar epilepsijas specializāciju. 15. februārī Parlamentā būs virkne notikumu, un es aicinu kolēģus piedalīties. Tur būs daudz jūsu vēlētāju.

Es vēlos izmantot iespēju sveikt Joanne Hill, epilepsijas specializācijas medmāsu, un Fiona Nicholson, Skotijas epilepsijas centra vadītāju.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Lūdzu, dodiet iespēju man atvēlēto laiku veltīt gadījumam ar sēkeļiem. Pirms dažām dienām Rumānijas prezidents diemžēl vēlreiz paziņoja, ka viņš neatbalsta sēkeļu teritoriālo autonomiju. Es priecātos, ja mēs reizi par visām reizēm viestu skaidrību šeit, Eiropas Parlamentā, un formulētu, ka sēkeļiem ir tiesības uz teritoriālu autonomiju. Es vēlos visiem atgādināt, ka autonomija ir starptautiski atzīta, saistoša tiesība, ka nav pieņemami Eiropas Savienības dubultie standarti, sakot, ka dažām etniskajām grupām ir tiesības uz autonomiju, bet citām tādu tiesību nav. Baskiem un kataloņiem ir tiesības uz autonomiju, bet sēkeļiem — nav. Ņemot vērā šādu loģiku, es ar pilnīgu pārliecību varu teikt, ka tie, kas neatbalsta sēkeļu centienus pēc autonomijas, nav eiropieši.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos norādīt, ka brīvība ir viens no galvenajiem Eiropas Kopienas mērķiem: ceļošanas brīvība, tirdzniecības brīvība un darba brīvība. Mums nav darba brīvības, jo mums nav savstarpēji atzītu kvalifikāciju.

Šodien es dzirdēju par terapeitu, kas strādāja Itālijā un kam bija nepieciešami deviņi mēneši, lai saņemtu atļauju strādāt Īrijā. Tas ir bezjēdzīgi. Mums ir jāpaskatās uz UPMC sistēmu Amerikas Savienotajās Valstīs, tas ir noderīgs piemērs. Jo īpaši tad, ja mēs vēlamies ieviest medicīniskos e-pakalpojumus, mums ir jāievieš kvalifikāciju atzīšana. Citādi mēs nevaram virzīties uz priekšu.

  Claudiu Ciprian Tănăsescu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Rumānijas valdošās elites atkārtotā ļaunprātīgā varas izmantošana pašlaik ir iegrūdusi valsti tās tumšākajā vēstures periodā kopš 1989. gada. Lai gan Rumānijai ir demokrātiska konstitūcija, tās panti bieži tiek klaji neievēroti. Lai gan teorētiski pastāv valsts varas sadalījums atbilstoši demokrātijas principiem, praksē viens cilvēks, prezidents Traian Băsescu, kontrolē visu varu Rumānijā, uzspiezdams savas pavēles un regulāri ļaunprātīgi izmantodams savu varu, lai iznīcinātu politisko opozīciju un apslāpētu katru balsi, kas mēģina piedāvāt dzīvotspējīgu alternatīvu katastrofālajai Băsescu-Boc pārvaldei.

Tā kā Rumānija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, pret tās likteni nedrīkst vienaldzīgi izturēties ne ES iestādes, ne citu ES dalībvalstu pārstāvji, ieņemot šajā jautājumā konkrētu nostāju. Lūdzu, neļaujiet sevi apmānīt ar nekonsekventiem skaidrojumiem un dažkārt musinošiem attaisnojumiem, kurus izsaka Rumānijas valdošā elite un tie, kas pauž atbalstu vai nu baiļu dēļ, vai savu sīkmanīgo interešu vārdā. Viņu darbības pietiekami labi parāda tiem, kas vēlas redzēt, skumjo realitāti manā valstī.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Esmu izlēmis Buzek kungam regulāri atgādināt, kā notiek demokrātijas attīstība Rumānijā. Viņš ir bijis Rumānijas Parlamentā un ir paudis atbalstu Boc valdībai un Traian Băsescu. Es vēlos pastāstīt Buzek kungam, ka Rumānijas Parlamentam nav nekādas varas un ka visus likumus pieņem un ievieš valdība. Arī Rumānijas valdībai nav varas, jo Traian Băsescu ieceļ ministrus, stingri norāj viņus un nāk klajā ar paziņojumiem ikreiz, kad tiek veikti svarīgi pasākumi. Turklāt Rumānijā nevainīgi cilvēki tiek iemesti cietumā uz 30 dienām, kam seko tiesas process.

Es prasīju no Buzek kunga oficiālu nostāju un saņēmu atbildi paziņojumā presei no PD-L partijas un Traian Băsescu. Es mudinu Buzek kungu un gaidu no viņa oficiālu nostāju.

  Alexander Mirsky (S&D). – (LV) Godātais priekšsēdētāja kungs! Kā jūs domājat, kādēļ Eiropas Parlaments pieņem rezolūcijas? Tieši tādēļ, lai tās tiktu izpildītas. Bet šķiet, ka Latvijas valdība netaisās izpildīt 2004. gada 11. marta rezolūciju. Rezolūcijā skaidri pateikts, ka ir nepieciešams piešķirt tiesības balsot municipālās vēlēšanās tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri pastāvīgi dzīvo tās teritorijā. Uz jautājumu, kad Latvija izpildīs šo rezolūciju, mēs, iespējams, saņemsim atbildi: "Kad pūcei aste ziedēs" (latviski), krieviski saka: "Kogda rak na gore svistnet" un angliski: "When pigs fly". Sanāk, ka vai nu cūkas sāks lidot, vai nu mums visiem jālikvidē 335 tūkstošu Latvijas iedzīvotāju diskriminācija.

Paldies!

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Šodien mēs kļūstam par lieciniekiem notikumiem, kas mainīs vēstures gaidu Ziemeļāfrikā un ne tikai tur. Nekur pasaulē diktatoru režīmi nevar noturēties ilgstoši. Tomēr es vēlos pievērst jūsu uzmanību faktam, ka var parādīties jaunas diktatūras formas pat par demokrātisku uzskatītā Eiropas Savienības dalībvalstī, konkrēti — Rumānijā. Saskaņā ar tiesiskuma principiem personu uzskata par nevainīgu, kamēr tiesa viņu nav atzinusi par vainīgu, un tiesas procesā persona piedalās kā brīvs pilsonis, ja vien šī persona neapdraud sabiedrību.

Universālie tiesību principi Rumānijā virs nav spēkā, ja runa ir par prezidentu Băsescu un valdošo Liberāli demokrātisko partiju. Skaidrs pierādījums tam, ka aresti Rumānijā tiek veikti pēc politiska pasūtījuma, ir prezidenta Băsescu paziņojums Strasbūrā piecas stundas pirms Constantin Nicolescu aresta, es citēju: “Ir arestēts svarīgs opozīcijas pārstāvis,” citāta beigas, lai gan šī persona vēl nebija nonākusi tiesā. Kāds vēl skaidrāks pierādījums ir nepieciešams, lai parādītu, ka prezidents Băsescu izlemj, kas un kad tiks arestēts?

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Arī es pievienojos to kolēģu izjūtām, kas ir vērsuši uzmanību uz opozīcijas vajāšanu Rumānijā, valdībai izmantojot tādus juridiskus instrumentus, kas apliecina arvien lielāku autoritāru varas izmantošanu. Popularitātes reitingam piedzīvojot brīvo kritienu un pēc brutālas stingrības taupības pasākumiem, kas ir smagi ietekmējuši uz dzīves līmeni, Rumānijas valdība pašlaik ķeras pie izteikti vardarbīgām antidemokrātiskām metodēm, lai saglabātu varu.

Kā izteicās mani kolēģi, neattaisnojamais un rupjais veids, kādā tika arestēts pilsoņu ievēlētais ievērojamais opozīcijas pārstāvis, ir visnesenākais un satraucošākais piemērs pret opozīcijas grupām vērstajiem draudiem un tiesību aizskārumiem. Vienlaikus valsts budžetu izlaupa valdības politiskie atbalstītāji, kuru haotiskie pasākumi padziļina ekonomikas un sociālo krīzi un palielina sociālo spriedzi līdz bīstamam līmenim. Tāpēc mēs kopīgi protestējam pret uzbrukumiem, kas tiek īstenoti, mēģinot iebiedēt opozīcijas politiķus un arodbiedrības. Es uzskatu, ka ES forumiem ir jāpauž nostāja pret kliedzošajiem demokrātisko tiesību pārkāpumiem Rumānijā.

  Ricardo Cortés Lastra (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos jums visiem pastāstīt par situāciju, kas ir iemesls lielam gandarījumam. Nesen Spānijā tika parakstīta nozīmīga sociāla un ekonomiska vienošanās starp valdību, arodbiedrību līderiem un uzņēmējdarbības līderiem. Šī vienošanās parāda Spāniju kā valsti, kas spēj apvienot spēkus, lai pārvarētu grūtības, stātos pretī izaicinājumiem un nostiprinātu labklājības valsts statusu. Dāmas kungi, globālās krīzes laikā šī vienošanās ir unikāls piemērs tam, kā, sabiedrībai vienoti uzņemoties atbildību, mēs panākam vienošanās nākotnes vārdā, lai Spānija Eiropas Savienībā būtus stipra valsts ar arvien lielāku nozīmi.

  Priekšsēdētāja. – Ar to mēs noslēdzam šo darba kārtības punktu.

21. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

22. Sēdes slēgšana

(Sēdi pārtrauca plkst. 23.25.)