Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris - Brisele

5. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā izstrādātais Florenz kunga ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādātā redakcija) (COM(2008)0810 – C6-0472/2008 – 2008/0241(COD)).

  Karl-Heinz Florenz, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Potočnik kungs! Pirmkārt, vēlos patiekties visiem tiem atsaucīgajiem cilvēkiem šajā Parlamentā un Komisijā, kas man šajā posmā palīdzēja. Šis process nebija pārāk vienkāršs. Sadarbība ar Komisiju bija izcila, un vēlos vēlreiz paust savu vissirsnīgāko pateicību darba grupai, kas manā birojā strādāja divdesmit četras stundas diennaktī, lai sagatavotu šo ziņojumu.

Jautājums par elektroniskiem atkritumiem nav saistīts ar pārspīlētu vides standartu ieviešanu. No otras puses, šie patiešām ir vides standarti, bet no otras, tiek skarts arī jautājums par mūsu izejmateriālu piegādes nodrošināšanu Eiropā. Kā zināms, vistuvākajā nākotnē izejmateriālu pietrūks. Ko dod progresīvās tehnoloģijas, ja mums vairs nav izejmateriālu?

Tādēļ uz šo ziņojumu jāraugās arī no ekonomikas perspektīvas, un tad diemžēl kļūst skaidrs, ka vairākās jomās esam vāji. Eiropas valstīs ir atšķirīgi savākšanas apjomi. Valstīm, kas atrodas ziemeļos, ir vislabākie sasniegumi, kur tiek savākti 16 kg uz vienu iedzīvotāju. Vissliktākie rezultāti ir valstij, no kuras ir cēlies mans uzvārds, kur tiek savākts tikai 1 kg gadā. Ņemot vērā 16 kg un 1 kg apjomus, ir svarīgi, lai mēs neklusētu par tām valstīm, kurām ir labs rādītājs, bet ir arī jānosauc vārdā un jākaunina valstis ar sliktiem rezultātiem, un to es domāju darīt.

Visbeidzot, šajā direktīvā ir jāievieš vienoti kritēriji, jo to mums līdz šim ir pietrūcis. Katra valsts dara, ko vēlas, un izmanto savas definīcijas. Tādēļ īsti nav iespējams iesūdzēt tiesā valstis ar sliktiem savākšanas apjomiem, jo tās rīkojas pareizi saskaņā ar pašu standartiem. Šai situācijai Eiropas Savienībā ir jāmainās, jo mēs dzīvojam iekšējā tirgus apstākļos. Šķiet, ka dažreiz esam to aizmirsuši.

Nedrīkstam atteikties no lielajiem ieguvumiem, ko tas var dot Eiropas Savienībai. Tādēļ ir pareizi, ka šis Šveices siera gabals, kurā ir daudz caurumu, beidzot tiek pārveidots par kaut tādu, kas sastāv vairāk no siera nekā caurumiem. Komisija pašlaik ir uz pareizā ceļa, bet diemžēl tā nav pēdējos gados veikusi vajadzīgos kontroles pasākumus. Vēlos, kaut Komisija būtu izrādījusi lielāku apņemšanos šajā ziņā. Tomēr tas ir pagājis, un cerams, ka situācija nākotnē kļūs labāka. Tik tiešām nav viegli, ja dalībvalstis izvēlas pašas savu ceļu, un arī mana valsts šajā ziņā nav gluži nevainojama.

Mēs rīkojamies pareizi, precīzāk definējot savākšanas mērķus. Mēs rīkojamies pareizi, pārtraucot nelegālo eksportu. Piemēri, ko es varētu jums sniegt, ir ārkārtīgi pārsteidzoši. Lielā kādas valsts ostā tika pārbaudīti 420 konteineri ar augstas kvalitātes elektroniskiem atkritumiem, un 360 no tiem bija nelegāli. Mūsu bērni sāks mums uzdot ļoti neērtus jautājumus, ja beidzot nepanāksim to, ka šī situācija tiek kontrolēta. Vienā tonnā iespiedshēmas plašu ir 200 gramu zelta, turpretī vienā tonnā zelta rūdas ir tikai 2 grami zelta. Nevaram atļauties, lai tas tā turpinātos arī nākotnē, un ceru, ka Eiropas iedzīvotāji kļūs arvien labāk informēti par šiem ekonomiskajiem jautājumiem.

Tādēļ vēlamies, lai savākšana sistēma būtu uzticamāka. Konkrēti vēlamies panākt, lai tiktu nodrošināta iespēja bez atlīdzības nodot mazas elektroniskās ierīces, ko var viegli izmest atkritumu kastē. Varam ieviest izņēmumus ļoti maziem uzņēmumiem, bet vispārīgi mums ir jāatvieglo elektronisko ierīču nodošana, nevis to izmešana atkritumos, jo mums ir nepieciešami vērtīgie izejmateriāli. Tāds ir mūsu galvenais mērķis.

Mums ir arī jāizbeidz nelegālie sūtījumi un jāmaina direktīvas darbības joma. Ja šodien vēlaties izgatavot lampu, tā ir jāreģistrē 27 dalībvalstīs, lai to varētu pārdot tikai atkritumu direktīvas dēļ. Šī sistēma ir jāmodernizē, un tai jākļūst pievilcīgākai. Esam ceļā uz šī mērķa sasniegšanu.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Vēlos vispirms pateikties arī Parlamentam, un jo īpaši referentam Florenz kungam un viņa darba grupai, ēnu referentiem un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par viņu ieguldīto lielo darbu.

Viņu apņemšanās un interese par šo jautājumu ir atspoguļota grozījumos, kas pēdējās nedēļās komitejā tika pieņemti un iesniegti. Biju gandarīts ieraudzīt, ka daudzi grozījumi pilnībā atbilst Komisijas priekšlikumā direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem ietvertajiem mērķiem, proti, pilnībā īstenot EEIA direktīvā paredzētos ieguvumus videi, nosakot vērienīgus savākšanas un reģenerācijas mērķus, kas ir reāli sasniedzami visās dalībvalstīs, stiprināt ieviešanu un izpildi, nosakot detalizētus noteikumus ES atkritumu nelegālā eksporta apkarošanai, un ievērojami samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu ražotājiem Eiropā, uzlabojot valsts iestāžu sadarbību.

Nostiprinot EEIA direktīvu, varam sniegt nozīmīgu ieguldījumu ceļā uz resursefektīvu otrreizējo pārstrādi veicinošu sabiedrību. Jautājums ir par visstraujāk pieaugošo atkritumu plūsmu Eiropā, kurai ir liels potenciāls mūsu atkarības mazināšanai no importētiem vai jauniem izejmateriāliem.

Uz šīs ārkārtīgi pozitīvās plašās vienošanās fona starp Parlamentu un Komisiju vēlos sniegt nelielus komentārus, lai iepazīstinātu jūs ar trim konkrētiem jautājumiem.

Komisija ir gandarīta, ka Parlaments pilnībā piekrīt vērienīgajam jaunā savākšanas mērķa apjomam un ieviešanas datumam. Tas ir vērienīgs tādēļ, lai uzlabotu mūsu vidi un paaugstinātu mūsu ekonomikas resursu izmantošanas efektivitāti, un tas ir arī sasniedzams katrai dalībvalstij, kas arī ir nozīmīgs faktors. Komiteja ierosina definēt šo mērķi no jauna, skaidri formulējot galīgo mērķi — savākt proporcionālu daudzumu no saražotajiem EEIA. Komisija var piekrist šai pieejai, ja tiek izstrādāta atbilstoša saražoto EEIA aprēķināšanas metode. Komisija ir gatava sniegt ieguldījumu šīs metodes izstrādāšanā, kā ierosināja komiteja.

Attiecībā uz direktīvas darbības jomu tiek ierosināts atcelt saikni starp EEIA direktīvas izņēmuma gadījumiem. Komisijai tas ir pieņemami, jo galvenais Komisijas priekšlikuma mērķis šajā jomā ir precizēt, bet ne mainīt EEIA direktīvas darbības jomu.

Un beidzot, attiecībā uz saules baterijām, kas ir specifisks direktīvas darbības jomā ietilpstošs jautājums, Komisija konkrēti ierosina to izslēgt no direktīvas darbības jomas, kas, kā zināms, ir izstrādāta saskaņā ar komitejas priekšlikumu un pašreizējo direktīvu. Tomēr mēs apzināmies pieaugošo problēmu skaitu, kas ir saistītas ar saules bateriju iespējamo ietekmi uz vidi, jo īpaši atkritumu stadijā. Brīvprātīgais nolīgums, ko nesen iesniedza saules bateriju rūpniecības pārstāvji, neatbilst šādu nolīgumu kritērijiem.

Drīz tiks publicēts Komisijas dienestu izstrādātais šī nolīguma novērtējums. Protams, ka vides riski un iespējas saules bateriju likvidēšanai ir pareizi jāizvērtē pirms to iekļaušanas EEIA direktīvas darbības jomā.

Noslēgumā, kā zināms, jaunā EEIA direktīva tika ierosināta saskaņā ar pārstrādātās redakcijas procedūru, kas paredz esošo tekstu pārkvalificēšanas apvienošanu ar speciāli paredzētiem jauna vai grozīta teksta elementiem. Joprojām uzskatām, ka pārstrādātās redakcijas procedūras izmantošanas gadījumos mums ir jāievēro vispārējie procedūras noteikumi. Tikai attiecībā uz šiem elementiem ir veikta patiesa ietekmes uz vidi novērtēšana. Tomēr mēs atzinīgi vērtējam nodomus attiecībā uz atsevišķiem komitejas iesniegtajiem grozījumiem un piekrītam to virzienam.

Šobrīd ar interesi klausīšos jūsu debatēs par šo priekšlikumu un ierosinātajiem grozījumiem un Komisijas vārdā sniegšu papildu komentārus savās noslēguma piezīmēs.

  Richard Seeber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms vēlos pateikties Florenz kungam par viņa ārkārtīgi pragmatisko pieeju šim tematam un par viņa stingro nostāju. Vēlos sākt ar jautājumu Potočnik kungam. Jūs apgalvojat, ka mums jāizturas pret dalībvalstīm saskaņā ar to spēju savākt atkritumus. Eiropas Savienības moto patiešām ir „Vienoti daudzveidībā”, bet vai ir taisnība, ka viena dalībvalsts savāc 16 kg atkritumu uz vienu iedzīvotāju, bet cita — tikai 1 kg? Vai tā nav kļūdaina daudzveidības interpretācija?

Aicinu jūs atklāti ievērot stingrāku pieeju atkritumu jomā attiecībā pret dalībvalstīm. Kamēr mēs šeit Parlamentā esam aizņemti ar regulu pieņemšanu, dalībvalstis dara to, ko pašas vēlas. Tā turpmāk vairs nedrīkst notikt. Vēlos jums atgādināt par interviju, ko sniedzāt atkritumu krīzes laikā Neapolē. Tobrīd tika nosodīta Itālija, un joprojām nav iesniegts atbilstošs plāns. Jums jābūt stingrākam. Tā ir Komisijas funkcija un, izmantojot savas Līgumu uzraudzītāja pilnvaras, tai par saistībām jāatgādina tām dalībvalstīm, kuras šajā jomā atpaliek.

Mums šajā jomā ir strauji augošs tirgus, un Eiropas nākotne būs atkarīga no tā, kā mēs atrisināsim šo problēmu ar atkritumiem. Ir nepieciešams, lai dalībvalstis atbilstoši īstenotu šīs regulas. Ja tās šajā ziņā nebūs pietiekami stingras, mēs nevarēsim panākt progresu.

Vēlētos, kaut būtu jums prasījis noteikt reāli izpildāmus mērķus, jo īpaši attiecībā uz mazākajiem uzņēmumiem, kā arī attiecināt tos uz patērētājiem. Protams, ka ikvienam ir jāuzņemas sava daļa atbildības. Tomēr mums ir jāatgādina atbildīgajiem, kas īstenošanas posmā ir tieši dalībvalstis, kādi ir to pienākumi.

  Kathleen Van Brempt, S&D grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Enerģētikas samita priekšvakarā un laikā, kad Komisija un Parlaments liek lielu uzsvaru uz energoefektivitāti un labu pārvaldību izejmateriālu jomā, šī ir direktīva, ar kuru šīs cēlās idejas ir jāpārvērš praksē. Tas ir Parlamenta mērķis, un, ņemot to vērā, esam izstrādājuši savus grozījumus. Jautājums ir par aizvien pieaugošu atkritumu kalnu, tomēr ne tikai par atkritumiem. Katrā no šiem elektroniskajiem ražojumiem ietilpst vairāki materiāli, kam steidzami nepieciešama atkārtota pārstrāde un atkārtota izmantošana.

Nepārprotami ir skaidrs, ka ar pirmo direktīvu mums neizdevās šo mērķi izpildīt. Ja ņemam vērā to, ka tikai viens no katriem trim ražojumiem tiek atkārtoti pārstrādāts vai izmantots un ka mēs pat nezinām, kur atrodas viens no katriem diviem šādiem ražojumiem, tad mums ir jānosaka augstāki savākšanas un labāki atkārtotās pārstrādes mērķi. Galvenokārt ir jānodrošina šādu ražojumu eksporta samazināšana uz citiem pasaules reģioniem. Faktiski mēs vēlamies, lai šie ražojumi paliktu šeit un lai mēs saglabātu šīs izejvielas. Turklāt pastāv ievērojamas ētiskas un ekoloģiskas bažas par to, kādā veidā šie ražojumi tiek savākti citās, jo īpaši jaunattīstības valstīs.

Citiem vārdiem sakot — Parlaments vēlas, lai tiktu noteikti precīzi un ļoti konkrēti mērķi. Tagad ļoti īpaši vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem, ēnu referentiem un, protams, Florenz kungam par viņu teicamo sadarbību, kuras dēļ varējām iesniegt saskaņotu tekstu. Šis Parlaments būs nelokāms sarunās ar Padomi. Mēs brīdinām Padomi, jo tik tiešām vēlamies pārvērst šīs idejas praksē.

Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai ir ārkārtīgi svarīgi, lai lielāks uzsvars tiktu likts uz nelegālo eksportu un lai mēs uzsāktu darbu saistībā ar neliela izmēra EEIA. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Neviens vairs neizmet liela izmēra ledusskapjus ceļmalā, bet mazās ierīces vēl netiek pienācīgi likvidētas.

Komisāra kungs, ļoti uzmanīgi klausījos, ko jūs teicāt par saules baterijām. Jūs zināt, ka mana grupa jau sen un nelokāmi cīnās pret tiem, kam tiek piešķirtas īpašas izņēmuma tiesības. Mēs šeit vēl neesam diskutējuši par saules baterijām, bet turēšu jūs pie vārda. Apliecinājāt, ka veiksiet novērtēšanu un ka šis novērtējums būs daļa no debatēm ar Padomi par to, vai saules baterijas tiks vai netiks iekļautas direktīvā. Tik un tā aicinu savus kolēģus pilnībā atbalstīt vērienīgo tekstu, kas šodien šeit ir iesniegts.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

  Vladko Todorov Panayotov , ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Katru gadu Eiropa maksā vairāk nekā EUR 130 miljardus par tās rūpniecībai nepieciešamo stratēģisko metālu importu. Šos izdevumus var ievērojami samazināt, uzlabojot tekstu Eiropas direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, ko vasarā ar lielu balsu vairākumu pieņēmām Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā.

Tādēļ vēlos apsveikt referentu Karl-Heinz Florenz un citus referentus par ļoti kvalitatīvo un atbildīgo darbu, ko viņi ir paveikuši. Teksta kompromisa variants, kas šodien jums tiks piedāvāts balsošanai, ir nozīmīgs solis virzienā uz priekšu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanā Eiropā. Turklāt pateicoties jaunajam, vērienīgākam konkrētajam mērķim un uzlabotai atkritumu savākšanas shēmai ar skaidri uzsvērtu atbildību, Eiropa var arī atrisināt tās svarīgo un, teiksim, stratēģisko problēmu. Tas ir tādēļ, ka daudzās elektroniskās un elektriskās iekārtās Eiropā ietilpst dārgmetāli, piemēram, zelts, platīns, pallādijs, varš, niķelis un citi, ko var iegūt un vairākkārtīgi izmantot no jauna. Piemērs — 2006. gadā saskaņā ar Eurostat datiem Eiropas Savienības valstis izmeta atkritumos gandrīz 307 miljonus tonnu atkārtoti pārstrādājamo atkritumu un iekārtu.

Ziņojums iezīmē milzīgu progresu ne tikai atkritumu savākšanas mērķa palielināšanas, bet arī labākas vides aizsardzības ziņā. Tādēļ aicinu visus kolēģus atbalstīt ziņojumu kopumā.

  Michail Tremopoulos, Verts/ALE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ar šiem centieniem mēs mēģinām risināt problēmu, kas saistīta ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoma spirālveida pieaugumu, kas atbilstoši prognozēm sasniegs 12,3 miljonus tonnu līdz 2020. gadam. Šīs direktīvas pārskatīšana ir izcila iespēja izbeigt kaitīgu vielu izplūdi vidē tādēļ, ka trūkst oficiālu savākšanas punktu, tiek īstenota neracionāla to apsaimniekošana un nelegāla transportēšana.

Risināmās pamatproblēmas, pirmkārt, ir tas, ka, lai gan 65 % no tirgū piedāvāto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem tiek vākti dalītā veidā, apstrādāti un deklarēti tiek tikai mazāk par pusi, bet pārējie nonāk vidē vai tiek eksportēti uz trešām valstīm. Otrkārt, pašreizējā savākšanas kvota — četru kilogrami mājsaimniecības atkritumu uz cilvēku gadā, neatspoguļo patēriņu atsevišķās dalībvalstīs, un tāpēc dažās valstīs tiek noteikti ļoti zemi kvantitatīvie mērķi, bet dažās — pārmērīgi augsti mērķi. Treškārt, produkcijas izlaides reģistrēšanai un uzskaitei dažādās valstīs tiek izmantotas atšķirīgas procedūras, un visbeidzot, netiek piemērotas saistības.

Mēs esam panākuši, ka, pirmkārt, ir paplašināts definīcijas apjoms, iekļaujot visus atkritumus, nosakot tikai dažus izņēmumus. Otrkārt, esam palielinājuši atkritumu savākšanas kvantitatīvos mērķus attiecībā uz šiem atkritumiem līdz 85 % līdz 2016. gadam. Treškārt, esam noteikuši atsevišķu 5 % mērķi gatavo elektronisko un elektrisko iekārtu atkārtotai izmantošanai. Ceturtkārt, dalībvalstīm ir jānodrošina pietiekami resursi atkritumu savākšanai no mājsaimniecībām. Piektkārt, mazumtirgotājiem ir ne tikai jāpieņem atpakaļ šie atkritumi jaunas preces iegādes brīdī; tiem ir arī jāvāc ļoti neliela izmēra atkritumi.

Ražotājiem nav jābūt no valstīm, kurās tie vēlas reģistrēt uzņēmumu, un visbeidzot, mēs vēlamies, lai veiktu ciešu kravas sūtījumu uzraudzību. Tomēr galvenokārt mums jāveicina ilglaicīgi lietojamu iekārtu ražošana.

  Julie Girling, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties visiem ēnu referentiem un referentam par viņu ieguldījumu šajā darbā. Direktīvas mērķi ir skaidri, un mēs savā grupā ar prieku tos pēc būtības atbalstīsim. EEIA ir visstraujāk augošā atkritumu plūsma Eiropā, un mums vienkārši ir nepieciešama direktīva, kas ir atbilstoša, lai šo problēmu atrisinātu.

Protams, ir daudz detalizētu aspektu, kas joprojām ir jāatrisina. Pirmkārt, vēlos minēt izmaksas. Atkārtotu pārstrādi, atkārtotu izmantošanu un galīgo likvidāciju nav iespējams īstenot par brīvu. Ārkārtīgi svarīgs šajā ziņā ir princips „ražotājs maksā”. Mēs nedrīkstam uzspiest tādu sistēmu, kas palielina izmaksas parastajiem nodokļu maksātājiem, sevišķi šajā laikā, kad tiek īstenota fiskālā konsolidācija.

Otrkārt, jāuzsver nepieciešamība saglabāt elastību dalībvalstīs. Jā, pilnībā piekrītu, ka ir jānosaka grūti sasniedzami mērķi, bet nejauksim mērķus ar to ievērošanu. Dalībvalstīm nav jāsniedz pārmērīgi detalizēti priekšraksti par to, kā lai tās šos mērķus sasniedz.

Atkārtojot to, ko teica Van Brempt kundze, arī es vēlos minēt vajadzības saistībā ar neliela izmēra EEIA. Tā ir joma, kas diemžēl ir atstāta novārtā. Manuprāt, piedāvātie vērienīgie mērķi nodrošinās, ka nākotnē tiks savākts lielāks procentuālais daudzums neliela izmēra EEIA. Es tā ceru.

  Sabine Wils, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Iekārtu atkritumu apjoms dramatiski palielinās. Katru gadu ES tiek saražots miljoniem tonnu elektrisko un elektronisko atkritumu, radot reālus draudus cilvēkiem un videi.

Esmu gandarīta, ka Florenz kunga ziņojumā šī problēma ir atzīta un ka mēs Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, kuru atbalstīja visas pārējās grupas, varējām ieviest dažus patīkamus uzlabojumus. Svarīgi ir ieviest stingrākus eksporta noteikumus attiecībā uz elektriskiem un elektroniskiem atkritumiem. Ceru, ka jūs, dāmas un kungi, atbalstīsiet šo regulu, kas galvenokārt palīdzēs aizsargāt iedzīvotājus tajās valstīs, kuras skar šī problēma.

Tomēr joprojām nepiekrītu saules bateriju izslēgšanai no direktīvas darbības jomas. Ļoti kritiski raugos uz to, ka ražotāji paši brīvprātīgi savāks šos ražojumus. Daži ražotāji savās saules baterijās izmanto kadmiju, kas ir toksiska viela. Papildu risku rada tas, ka šīs baterijas entuziasti bieži vien pašrocīgi demontē.

Nanomateriāli arī var būt kaitīgi cilvēkiem un videi atkārtotās pārstrādes procesā. Daži nanomateriāli tiek piegādāti kopā ar nepārprotamām instrukcijām, kurās ir norādīts, ka tie ir kaitīgi veselībai. Tādēļ aicinu Komisiju attiecināt detalizētu izpēti attiecībā uz nanomateriāliem. Ja nav iespējams pārliecinoši pierādīt, ka šie materiāli nav kaitīgi, tad tie nedrīkst nonākt tirgū. Tādēļ kopā ar Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupu esam iesnieguši divus grozījumus, un es vēlos jūs lūgt tos atbalstīt. Tas ir 101. un 102. grozījums.

  Oreste Rossi, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pasākums, kuru pašlaik izskatām, ietver dažus kritiski nozīmīgus jautājumus, ko ir iespējams atrisināt tikai tad, ja par tiem tiek debatēts vēlreiz otrajā lasījumā.

Papildu nepieņemamiem noteikumiem, kas kaitē izplatītājiem un tālāk piegādes ķēdē esošajiem patērētājiem, kuriem būs pienākums reģenerēt vecas iekārtas un novērtēt, vai tās ir atkārtoti izmantojamas, tiek arī vēl paaugstināts savākšanas apjoms no jau tā nereāli izpildāmiem 65 % līdz 85 %. Kā mēs varam piespiest ražotājus un izplatītājus reģenerēt 85 %, ja par atkritumu apsaimniekošanu ir atbildīgas dalībvalstis! Ja patērētāji paši likvidē iekārtu, to atdodot vai pārdodot tālāk, kā var prasīt atbildību no citiem cilvēkiem par to reģenerēšanu?

Tekstā ir arī noteiktas saistības atkārtotai izmantošanai reģenerēt 5 % atkritumu. Tas nozīmē kaitēt videi un patērētāju drošībai, jo tirgū atpakaļ nonāks vecas, liela enerģijas patēriņa un potenciāli bīstamas iekārtas. Ja teksts tiek saglabāts tādā formā, kādā tas tika pieņemts komitejā, nevis iekļaujot tajā grozījumus, mēs balsosim pret to.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi veido visstraujāk augošo atkritumu plūsmu Eiropas Savienībā. Tā ir problēma, kas pastāv vairākos līmeņos, jo no vienas puses tā skar vides aizsardzības un cilvēka veselības jautājumus, bet no otras — tā ir saistīta ar efektīvu resursu un dabas materiālu apsaimniekošanu.

Direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem pārskatīšanā jāapsver mērķi, kas nav tikai vērienīgi, bet kas, no dalībvalstu viedokļa raugoties, ir arī reālāk izpildāmi. Jaunajās dalībvalstīs tādas elektroniskās iekārtas kā datori, televizori un ledusskapji tiek mainīti daudz retāk, un šīs ierīces tiek izmantotas daudz ilgāk nekā citās valstīs.

Referenta iesniegtie grozījumi ir solis tās problēmas atrisināšanas virzienā, kas ir saistīta ar neproporcionālu metožu izmantošanu un nelabvēlīgo attieksmi pret jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šādā sistēmā daudz lielākā mērā ir ņemtas vērā tirgus dažādības un atšķirības atsevišķo dalībvalstu mentalitātē.

Tomēr neuzskatu, ka jaunajos noteikumos šajā jomā lielāks uzsvars būtu jāliek uz efektīvu savākšanas kontroli un tiesību aktu izpildi. Daudzās valstīs ir vērojamas vairākas neatbilstības, piemēram, fiktīvu dokumentu izrakstīšana par atkritumu savākšanu, ko praksē pazīst kā rēķinu tirdzniecību. Tā ir parasta situācija, kurā tiek radīta viltota dokumentācija, lai apliecinātu iekārtu savākšanu un pārstrādi, pārvērtētu pārstrādāto iekārtu svaru vai izsniegtu sertifikātu par citu iekārtu savākšanu nekā patiesībā. Turklāt nepietiekama uzraudzība un kontrole nozīmē to, ka daudzās valstīs darbojas melnais tirgus, kurā iekārtas tiek savāktas un demontētas citur, nevis pārstrādei paredzētajās vietās. Ir jāparāda apņemšanās, lai šādu stāvokli novērstu un neļautu attīstīties līdzīgai praksei.

  Linda McAvan (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Vēlos norādīt komisāra kungam, ka, ja vēlos atkārtoti pārstrādāt kādu no savām elektriskajām precēm vietā, kur es dzīvoju, man pašai tā ir jānogādā uz pašvaldības pārstrādes vietu. Tādu manā pilsētā ir pavisam četras vai piecas, un tās ir atvērtas tikai noteiktā laikā.

Ja vēlos atkārtoti pārstrādāt kartonu, papīru, plastmasu vai stiklu, tie tiek savākti ielas malā pie mājām. Ja vēlos atkārtoti pārstrādāt baterijas, varu nodot vecās baterijas jebkurā mazumtirdzniecības veikalā. Ja vēlamies panākt elektrisko preču atkritumu savākšanas mērķu palielināšanu, mums jābūt vairāk šādiem savākšanas punktiem. Mums ir sabiedrībai jāatvieglo elektrisko preču, sevišķi neliela izmēra, likvidācijas process.

Kad tika noteikts mērķis četras tonnas uz cilvēku, tas bija pilnīgi neatbilstošs. To viegli izpildīja tie, kuri atkārtoti pārstrādā savus ledusskapjus vai liela izmēra elektriskās preces. Jānosaka daudz plašāks mērķis, lai virzītu šo tirgu un nodrošinātu, ka tiek izveidoti uzņēmumi, kas var demontēt derīgos elementus no šīm precēm.

Pagājušajā nedēļā, komisāra kungs, ieviesāt savu resursu efektivitātes stratēģiju. Šī direktīva ir neatņemama šīs stratēģijas daļa. Katras elektrisko atkritumu vienības savākšanai un lielākās to daļas atkārtotai pārstrādei jākļūst par normālu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Diemžēl šodien Eiropas ikdienā tas ir izņēmuma gadījums. Rīt tam jākļūst par likumu. Baidos, ka mēs nekad negūsim panākumus ar jūsu resursu efektivitātes ilgtermiņa stratēģiju — to problēmu risināšana, par kurām runāja Karl-Heinz Florenz saistībā ar izejmateriālu trūkumu —, ja šī direktīva nedarbosies.

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, [ievadvārdi nav dzirdami, jo ir izslēgts mikrofons]… pārstrādātās redakcijas direktīva, tomēr diezgan daudzi no mums izstrādāja tās sākotnējo redakciju, un šī ir laba iespēja novērst dažus trūkumus un ieviest tādu direktīvu, kāda mums vienmēr šķitusi mūsu uzmanības vērta. Tomēr, tā kā vēlamies nodrošināt pareizu elektronisko preču atkārtotu pārstrādi, vēlamies novērst trūkumu, kas rada situāciju, kurā tik daudz elektronisko preču nonāk jaunattīstības valstīs, kur bērni tās izjauc detaļās, un nonāk ugunskuros vai izgāztuvēs.

Tiem izgatavotājiem un ražotājiem, kuri mums pašlaik raksta un lūdz neatbalstīt vienu vai otru grozījumu, kura mērķis ir novērst šos trūkumus, vēlos pateikt, lai viņi piedāvā savus ierosinājumus. Tie ir viņu ražojumi, kas nonāk šajās izgāztuvēs, un viņiem ir jāpiedāvā priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka tā nenotiek.

Tas arī dod mums iespēju pabeigt zināmu nepabeigtu darbu. Viens no drukas iekārtu ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļiem ir balstīts uz printeru pārdošanu par salīdzinoši lētu cenu un klientu piesaistīšanu uzņēmumam ar tādu līgumu, kas liek tiem iegādāties dārgas printeru kasetnes. Viņi ir iesaistījušies nepārtrauktā cīņā ar atjaunotājiem, kas pieņem šīs printeru kasetnes un uzpilda tajās tinti no jauna, un pārdod tās atpakaļ par noteiktu daļu no cenas.

Gandrīz pirms 10 gadiem atklājām, ka printeru izgatavotāji ir atklājuši jaunu līdzekli, lai uzvarētu šajā karā, izmantojot elektroniku, lai izbeigtu printeru kasetņu atkārtotu pārstrādi — tiklīdz tās piepilda ar tinti, tās vairs nedarbojas. Tādēļ likumprojektā iekļāvām 4. pantu, kura mērķis ir nodrošināt, ka nedrīkstat pārdot ražojumus, ko nav iespējams atkārtoti pārstrādāt.

Tomēr drukas iekārtu ražošanas uzņēmumi atrada veidu, kā to apiet. Tie lobēja vienu valdību pēc otras un teica, ka printeru kasetnes var uzskatīt par materiāliem, nevis par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). Tādēļ tagad esam pozīcijā, kad dažās dalībvalstīs printeru kasetnes tiek uzskatītas par EEIA, bet dažās nē.

Šī ir iespēja novērst šo trūkumu un nodrošināt, lai tirgū būtu lielāka konkurence, un stimulēt pareizu atkārtoto pārstādi. Ceru uz kolēģu atbalstu šiem grozījumiem.

  Oldřich Vlasák (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Šī direktīva neapšaubāmi iezīmē soli uz priekšu pareizajā virzienā, jo tajā ir mēģināts mainīt kvantitatīvos savākšanas mērķus, izveidot elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu transportēšanas noteikumus un saskaņot administratīvos pasākumus, kas ir piemērojami obligātiem subjektiem, samazinot birokrātisko slogu.

Tieši pārmērīgā birokrātiskā sloga dēļ es noraidu ražojumu definēšanu ES līmenī, pat saistībā ar dalībvalstu noteikto saistību iespējamo izpildi. Šajā gadījumā nevaram vadīties pēc principa „labs labu nemaitā”.

Attiecībā uz direktīvas darbības jomu es personīgi uzskatu, ka labāk ir noteikt ierobežotu darbības jomu, jo esmu nobažījies, ka atklāta darbības joma varētu attiekties uz iekārtām, ko nav tehniski iespējams atkārtoti pārstrādāt vai kam ir ilgs lietderīgais mūžs, līdz ar to apdraudot apstiprināto savākšanas mērķu izpildi. Šajā gadījumā uzskatu, ka mums jānosaka ne tikai vērienīgi, bet galvenokārt reāli izpildāmi mērķi, un mēs nedrīkstam vēl vairāk noslogot pašvaldības.

  Paul Nuttall (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! M tālruņi, tālruņu lādētāji, datorspēļu konsoles, fotoaparāti, saunas, termometri, ledusskapji, saldētavas, tosteri, tējkannas, mikroviļņu krāsnis, gludekļi, gaisa atsvaidzinātāji, pulksteņi, rokas pulksteņi, elektriskās zobu birstes, DVD atskaņotāji, putekļu sūcēji, bērnu rotaļlietas, videospēles, medicīniskās iekārtas, televizori, tālvadības pultis, kalkulatori, sildītāji, veļas žāvētāji un veļas mazgājamās mašīnas.

Vēlos uzskaitīt tikai dažas iekārtas, jo tās visas un arī daudzas citas neapšaubāmi sadārdzināsies šīs atkritumu direktīvas ieviešanas rezultātā. Vai tiešām uzskatāt, ka Eiropas Savienība ir gatava uzkraut sev šo likumprojektu laikā, kad esam dziļas lejupslīdes periodā un kad iedzīvotāji cīnās, lai savilktu galus kopā?

Tādēļ aicinu ikvienu šajā plenārsēžu zālē būt līdzjūtīgam pret smagi strādājošiem nodokļu maksātājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem un izmest šo nākotnes likumprojektu atkritumu grozā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Nuttall kungs apgalvo, ka prasība par elektrisko iekārtu atkritumu atkārtotu pārstrādi palielina ražojumu cenu.

Vai tādā gadījumā viņš nevarētu mums arī pateikt, kam, ja ne ražotājam, būtu jāmaksā par šo ražojumu likvidēšanu? Kādēļ viņš ir tik ļoti noskaņots pret pašvaldību nodokļu maksātājiem, noteiktas maksas maksātājiem un pašvaldībām visā Eiropā, savā valstī un citur, kam jāuzņemas šo atkritumu jautājumu risināšanas slogs, par kuru, viņaprāt, ražotājam nav jāmaksā?

  Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Arī es priecājos par cīņu ar Davies kungu. Šķiet, ka iesaistāmies šādas mazās cīņās par katru runu, ko es sniedzu. Viņš zina tikpat labi kā es, kur radīsies šīs izmaksas — beigu beigās tās finansēs nodokļu maksātāji. Pašlaik esam dziļas lejupslīdes periodā, kādu neesam pieredzējuši kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Es aizstāvu smagi strādājošos nodokļu maksātājus.

Otrkārt, patiesībā jautājums ir par to, ka šis pienākums ir jārisina valsts līmenī tiem cilvēkiem — politiķiem, kas ir atbildīgi sava elektorāta priekšā, nevis Komisijai, kuras locekļi tiekas slepeni un nevienam neatskaitās. Tāda ir atbilde.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Karl-Heinz Florenz (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos uzrunāt savu kolēģi deputātu vārdā, bet diemžēl nezinu, kā viņu sauc, jo nekad iepriekš debatēs par elektronisko atkritumu jautājumu neesmu viņu dzirdējis. Varbūt es jūs neatpazinu tādēļ, ka jums ir jauns matu griezums. Tomēr kādu atbildi gatavojaties sniegt iedzīvotājiem, ja pēc pieciem vai sešiem gadiem izrādīsies, ka visi izejmateriāli ir iztērēti vai izmesti vai piesārņo mūsu ūdenstilpnes? Jums tas ir jāizskaidro.

Otrais aspekts, ko vēlos uzsvērt — lūdzu, iepazīstieties ar direktīvu. Tajā nekas nav teikts par to, ka nodokļu maksātājiem ir jāfinansē šī sistēma. Faktiski, tas ir ražotāju pienākums. Šī sistēma pašlaik tiek pastiprināta un paplašināta, kas ir pareizi. Vēlos dzirdēt jūsu atbildi par šiem abiem aspektiem.

  Paul Nuttall (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, atkārtošu to, ko jau tikko teicu. Mēs visi zinām, kur paliek šīs izmaksas — turpat, kur vienmēr. Tas nav obligāti jānorāda direktīvā, jo tā nekad nenotiek. Jūs nekad nestāstāt cilvēkiem, ka gatavojaties paaugstināt nodokļus. Jūs nekad nestāstāt cilvēkiem, ka gatavojaties iecirst robu viņu kabatās.

Manā valstī, piemēram, lai kļūtu par šī kluba locekļiem, mums jāsamaksā GBP 50 miljoni. Atbilde uz to ir vienkārša, un es atgriežos tieši pie tā paša, ko teicu Davies kungam — lēmumi ir jāpieņem valsts līmenī politiķiem, kas ir atbildīgi sava elektorāta priekšā. Elektorātam manā valstī — Lielbritānijā — nav iespēju atlaist komisārus. Tas pašos pamatos ir nedemokrātiski un nepareizi.

  Catherine Soullie (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! To, kas man ir sakāms, jau vairākas reizes pateica mani kolēģi.

Laikā, kad Eiropa apsver kopēju stratēģiju attiecībā uz izejmateriālu, un jo īpaši retzemju metālu piegādi tai, mēs nevaram atstāt neievērotu milzīgo potenciālu, ko sniedz inteliģenta mūsu atkritumu reģenerācija. Eiropas standartu stiprināšanai, lai uzlabotu savākšanas ķēdes darbību, tādu problēmu atrisināšana, kas ir saistītas ar EEIA izplūdi vidē un nelegālo eksportu, un plašāku savākšanas mērķu noteikšanai ir jābūt šī likumprojekta galvenajam tēmatam.

Neaizmirsīsim, kas ir galvenā par šī likumprojekta veiksmi vai neveiksmi atbildīgā persona — patērētājs. Sabiedrības pilnvaru pastiprināšana ir būtiski svarīga, ja vēlamies īstenot efektīvus tiesību aktus. Tādēļ Florenz kungs, ekomaksājumi, citu sistēmu starpā, ir izrādījušies ārkārtīgi svarīgs instruments. Protams, elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji lielākā mērā ir jāiesaista savākšanas un atkārtotas pārstrādes sistēmā, bet mēs nevaram pilnībā atbrīvot iedzīvotājus no atbildības par viņu saražotajiem atkritumiem. Iedzīvotājiem ir jākļūst par dalībniekiem, nevis par skatītājiem Eiropas vides politikas īstenošanā.

  Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Piekrītu daudz kam no tā, ko šeit dzirdēju. Manuprāt, šī ir nozīmīga, būtiska direktīva, un tādēļ mēs, protams, balsosim par to. Tomēr esmu arī pārliecināta, ka daži aspekti ir jāizstrādā sīkāk, un ceru, ka tas būs iespējams otrajā lasījumā.

Piemēram, ceru, ka Komisija veiks ietekmes uz vidi novērtējumu saistībā ar atklāto direktīvas darbības jomu, jo, lai gan teorētiski šķiet, ka tajā ietverta lielāka cieņa pret vidi, manuprāt, tā var radīt problēmas praktiskā līmenī. Pamatojoties uz pieredzi ar pašreizējo direktīvu, noslēgta darbības joma rada lielāku drošību, un šādu likumprojektu ir vieglāk īstenot.

Bez šī ietekmes novērtējuma ir arī vēl citi aspekti. Manuprāt, mums jābūt uzmanīgiem un jāatvieglo slogs ražotājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem. Ir pareizi tos iesaistīt un likt uzņemties atbildību, bet mums jābūt uzmanīgiem, lai tos nepārslogotu, vismaz ne administratīvo prasību ziņā.

Manuprāt, ir jāpielāgo attiecīgie instrumenti un kritēriji, lai tiktu ņemtas vērā dažādo valstu sistēmas. Dalībvalstis nav tikai labas vai sliktas. Kā esam dzirdējuši un kā jau novērtējām — lai gan, manuprāt, arī šajā jomā mums vēl vairāk jāiedziļinās, dalībvalstīs ir dažādas sistēmas un atšķirīgi apstākļi, kas ir rūpīgi jānovērtē, lai dažas valstis automātiski nebūtu ieguvējas, bet dažas automātiski — zaudētājas. Tādēļ mēs atbalstām šo direktīvu, bet mums nepieciešams ilgāks laiks un lielāka detalizētība.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Komisija pamatoti izstrādāja darba programmu resursu efektivitātes jomā un stratēģiju izejmateriālu jomā, jo izejmateriāli un to izmantošana kļūst arvien ierobežotāka, taču cenas vienlaicīgi pieaug.

Ir zināms, ka diemžēl proporcionāli liela daļa elektronisko atkritumu, un jo īpaši neliela izmēra atkritumi, piemēram, mobilie tālruņi, nonāk izgāztuvēs ne tikai ES, bet arī trešās valstīs, un galu galā tiek sadedzināti. Tieši tādēļ šis svarīgais instruments ir pozitīvs solis pareizajā virzienā elektronisko atkritumu atkārtotas pārstrādes jomā, sniedzot mums iespēju nodrošināt labāku resursu efektivitāti un izejmateriālu atdošanu atpakaļ ražotājiem.

Cerams, ka nākotnē gūsim progresu labākas ziņošanas sistēmas ieviešanā, atsaucoties uz šo direktīvu, lai mēs faktiski zinātu, cik lielā mērā šos mērķus īsteno dažādās dalībvalstis un iesaistītās puses. Mums jāpiedāvā garantijas attiecībā uz dalīto vākšanu, kas ir vēl labākas nekā jau ierosinātā, un jānosaka labāki un vērienīgāki mērķi šajā jomā. Šī direktīva ir labs sākums, bet ceru, ka nākotnē lielāku daļu atbildības no izplatītājiem varēsim nodot ražotājiem.

  Pilar Ayuso (PPE) – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Mums jāizvirza vērienīgi mērķi, bet ir arī jāatzīst, ka referenta priekšlikumu nav viegli īstenot situācijā, kāda pastāv katrā atsevišķā dalībvalstī. Mēs, Spānijas delegācija, atbalstīsim šo priekšlikumu pirmajā lasījumā.

Tomēr mēs atbalstām to, ka atkārtotas pārstrādes un apstrādes izmaksu norēķini ir jāveic atsevišķi. Balsosim pret 52. grozījumu, kura mērķis ir svītrot 14. panta 1. punktu, un par 91. un 103. grozījumu. Mūsuprāt, patērētājiem ir tiesības zināt, cik šāda apstrāde izmaksā, un turklāt viņiem arī jāzina, ka tas motivē viņus sadarboties ar likumu, un tas ir arī pozitīvi, lai radītu pietiekamu pārredzamību visos tirdzniecības ķēdes posmos.

  Alajos Mészáros (PPE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze! Atvainojos par vilcināšanos. Vēlos pateikties Florenz kungam par viņa izcili profesionālo darbu. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) ir visstraujāk augošā atkritumu plūsma ES. Mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu pareizu šo atkritumu atkārtotu pārstrādi, ne tikai spējot novērst kaitējumu videi un veselībai, bet arī samazināt izejmateriālu zudumus. Pamatojoties uz pašreizējā ietekmes novērtējuma rezultātiem, pašlaik tiek savākti 85 % EEIA, bet tikai 33 % tiek pareizi apstrādāti saskaņā ar direktīvas prasībām. Diemžēl izejošo nelegālo atkritumu kravu apjoms no Eiropas Savienības ir ļoti liels, un tādēļ ir svarīgi, lai ar jauno direktīvu mēs varētu to novērst. Atkritumi ir jāvāc dalīti, jo tikai tā mēs varam nodrošināt, ka tie tiek saglabāti un nosūtīti atkārtotai pārstrādei attiecīgajā dalībvalstī. Diemžēl līdzšinējā pieredze ir parādījusi, ka dalībvalstis nav vienādi interpretējušas pašreizējo direktīvu, un tādēļ es vēlos ierosināt, lai turpmāk vadošais princips būtu nevis iedalījums dažādās kategorijās, bet gan lai direktīva pamatā tiktu attiecināta uz visiem elektriskiem un elektroniskiem atkritumiem. Manuprāt, šis likumprojekts ir īpaši svarīgs valstīm, kuras pievienojās pēdējās, jo tās vēl arvien atpaliek dalītas atkritumu vākšanas jomā.

  Carl Schlyter (Verts/ALE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Mēs tik tiešām dzīvojam izšķērdīgā sabiedrībā, ja uzskatām tos par atkritumiem. Daudzos no šiem metāllūžņiem ietilpst lielāks daudzums zelta un sudraba nekā zelta rūdā vai sudraba izrakteņos. Jautājums nav par to pārstrādes izmaksām. Jautājums ir par tīru peļņu. Tie samazinātu mūsu atkarību no svarīgu preču importa, un mēs novērstu smago metālu un citu toksisko vielu izplūdi vidē. Pārstrādājot šos atkritumus, mēs tikai iegūsim; tās pat nevar nosaukt par izmaksām.

Tomēr ir žēl, ka saules baterijas ir izņēmums, jo, ja tās neiekļausim direktīvā, radīsim priekšrocības attiecībā uz tām saules baterijām, kurās ietilpst kadmijs, un izkropļosim konkurenci šajā nozarē. Labāk ir saules baterijas iekļaut direktīvā, lai attiecībā uz tām pastāvētu godīga konkurence, bet kadmiju saturošām saules baterijām alternatīvas baterijas tirgū nonāktu ātrāk. Mums arī jābalso par grozījumiem, kas ietver prasības veikt labāku nanoatkritumu kontroli. Visbeidzot, dalībvalstīm un Komisijai pašlaik ir svarīgi nodrošināt, lai tiktu pastiprināti eksporta noteikumi un lai tie tiktu ievēroti. Mums jāizbeidz atkritumu eksports uz nabadzīgajām valstīm.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Paldies, priekšsēdētāja! Es esmu to cilvēku starpā, kas visnotaļ atbalsta šāda dokumenta pieņemšanu. Es atbalstu arī pieeju dalītās savākšanas mērķa noteikšanai pa atsevišķiem posmiem. Šodien mēs Latvijā savācam tikai 25 % no tirgū laistā elektrisko un elektronisko iekārtu daudzuma. Tas ir par maz. Es atbalstu arī tos ambiciozos mērķus, kas tiek uzstādīti regulā, bet tajā pat laikā tas man izraisa bažas, ka mums dalībvalstu starpā būs lielas atšķirības, un tādēļ aicinu Komisiju un visus, kas ar to nodarbosies, arī dalībvalstis, vislielāko vērību pievērst šai dokumentu izpildes kontrolei. Mēs Latvijā gribētu, protams, nedaudz mazāku iespēju sasniegt mērķus: līdz 2016. gadam 45 % un 65 % līdz 2020. gadam.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Par grozījumiem direktīvā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem tika īstenota plaša apspriešanās attiecīgajās Eiropas Parlamenta komitejās. Komisijas izstrādātais teksts pakāpeniski tika mainīts, deputātiem iesniedzot savus grozījumu priekšlikumus, un pašreizējā kompromisa variantā elektronisko atkritumu savākšanas problēma ir ieguvusi vēl lielāku nozīmi.

47. panta teksta variants, ko ierosināja Vides komiteja, manuprāt, ir īpaši lietderīgs grozījums, jo tas ļauj novirzīt rūpniecībai noteiktās finansiālās saistības atkritumu savākšanas sistēmas izstrādei, nevis ieviest soda naudas par noteikto atkritumu savākšanas mērķu neizpildi. Tas var būt sevišķi izdevīgi un lietderīgi valstīs, kam vēl tikai jāizveido elektrisko atkritumu savākšanai piemērota infrastruktūra.

Vēlos arī atbalstīt jauno 93. pantu, kas ir ieviests, reaģējot uz to, ka daudzas atbildīgās personas, īpaši mazumtirgotāji internetā, izvairās no savu saistību izpildīšanas. Jaunajā regulējumā ir ietverti mēģinājumi taktiski un atbilstoši risināt šo problēmu.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Daudzi godājamie šī Parlamenta deputāti minēja īstenošanu, kas patiešām ir aktuāla problēma. Diemžēl tā nav problēma, kas ir aktuāla tikai šajā jomā, bet arī visā ar vidi saistīto jautājumu spektrā. Izsakoties precīzāk, es zinu savu pienākumu saskaņā ar Līgumu, un plānoju to pilnībā izpildīt.

Mēs gatavojam arī paziņojumu par īstenošanu, kas tiks sniegts šī gada beigās un kurā īstenošanas jautājums tiek risināts visaptverošā veidā. Mēs to jau apspriežam kopā ar direktorātu, jo es uzskatu, ka šis ir viens no jautājumiem, kuriem mums nākotnē ir jāpievērš lielāka uzmanība, tostarp, protams, arī priekšlikumiem, par kuriem šodien debatējam. Starp citu, ar šo pārstrādātās redakcijas priekšlikumu nepārprotami tiek atvieglota īstenošana.

Otrkārt — par mērķiem. Ir būtiski noteikt vērienīgus mērķus. Daudzi no jums minēja, ka runa ir par visstraujāk pieaugošo atkritumu plūsmu. Daudzi no jums minēja, ka dzīvojam elektrisko un elektronisko iekārtu pasaulē, un tas noteikti ir jāņem vērā, lemjot par mērķiem.

Treškārt — par izmaksām. Ikreiz, kad piedāvājam jaunu priekšlikumu, ir arī jāņem vērā tā radītais izmaksu slogs, un tas pēc iespējas jāvienkāršo. Tomēr vēlos skaidri apliecināt, ka īstās izmaksas mūsu sabiedrībai un mūsu ekonomikai tiktu radītas tad, ja mēs šos jautājumus nerisinātu. Tas radītu īstās izmaksas, ko ilgtermiņā mēs vairs nespētu nosegt.

Pirms 14 dienām publicējām tā saukto ziņojumu par atkritumiem. Tanī pašā dienā es arī apmeklēju „Unicor” — vienu no moderno tehnoloģiju ražošanas uzņēmumiem, kurš veic elektrisko un elektronisko atkritumu atkārtotu pārstrādi. Biju pārsteigts par to, ko tur uzzināju un novēroju. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs saprastu, ka, piemēram, mobilajos tālruņos, ko turam rokās ik dienas, faktiski ietilpst dārgmetāli, sākot no zelta līdz platīnam un rodijam, kas ir ārkārtīgi svarīgi nākotnei. Ja mēs šodien un vienmēr turpināsim iegūt izejvielas, nekad neredzēsim galu šai problēmai. Es turēju rokās 20 kilogramus zelta, kas tika iegūts, pārstrādājot mobilos tālruņus. To bija ārkārtīgi grūti pacelt, bet, ja godīgi, bija vēl grūtāk to atkal palaist vaļā!

Daudzi no jums minēja vissvarīgāko jēdzienu, kas šajā kontekstā ir jārisina, un tā ir resursu efektīva izmantošana. Esmu to jau daudzreiz minējis, bet ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs par to neaizmirstu. Saskaņā ar ANO datiem 20. gadsimtā iedzīvotāju skaits pieauga četras reizes, produkcijas izlaide pieauga 40 reižu, CO2 emisiju apjoms — 17 reižu, enerģijas patēriņš — 16 reižu, zivju lomu apjoms — 35 reizes, bet ūdens patēriņš — 9 reizes. Ja kāds uzskata, ka tāpat var turpināt dzīvot 21. gadsimtā, tad viņš vienkārši ārkārtīgi maldās.

Mums jārīkojas citādi. Tādēļ, kā jau minēju, pašlaik, kad dzīvojam vēl elektriskākā un elektroniskākā pasaulē, šodien iesniegtais priekšlikums, par kuru vēlāk debatēsiet, ir ārkārtīgi nozīmīgs šo jautājumu risināšanai. Daudzi no jums pieminēja arī labāku ziņošanu un labāku šķirošanu. Tam visam jāvelta uzmanība.

Noslēgumā vēlos tikai teikt, ka pēc pirmā lasījuma, manuprāt, mums ir labi rezultāti, ko ir vērts ņemt vērā, turpinot darbu otrajā lasījumā un pabeigt tādā variantā, kas noteikti būs vēl labāks.

  Karl-Heinz Florenz, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Potočnik kungs! Es atbalstu to, ko teicāt noslēguma piezīmēs, jo īpaši attiecībā uz resursu efektivitāti. Tomēr dažos nākamajos mēnešos jūs būsiet uzmanības centrā visa lēmumu pieņemšanas procesa laikā, jo tagad būs jāvienojas par kopējo nostāju. Jums būs jāpiedalās sarunās ar Padomi, jāpieņem lēmums, un es vēlos teikt, ka pēdējos septiņos mēnešos Padome nav pavirzījusies uz priekšu ne par milimetru, un tā nebija Beļģijas prezidentūras vaina.

Dažas valstis ir ļoti stūrgalvīgas, un pretēji vienprātības fonam šajā Parlamentā es vēlos lūgt tos deputātus, kuri šodien tik kaismīgi runāja un aizstāvēja šo ziņojumu, atgriezties savā valstī un zināmā mērā ietekmēt savu valdību, un paskaidrot, ka situācija šajā jomā vairs nebūs tāda kā iepriekš.

Es varētu minēt dažu savu senu draugu vārdus, kuri patiešām labprāt ķertos klāt šai lietai. Tādēļ Potočnik kungs, uzskatu, ka nākamajos dažos mēnešos mūs gaida intensīvas debates. Jums arī turpmāk jāievēro stingra nostāja sarunās ar Padomi. Ir arī svarīgi uzsvērt, ka dalībvalstis nepārprotami vēlas ieviest valsts noteikumus jautājumā par atkritumu politiku.

Tomēr tas nav produktīvi, jo iekšējais tirgus tika radīts jau sen, un tagad mums tas ir atbilstoši jāpilnveido. Problēma nepastāv visā iekšējā tirgū, bet tikai vienā tā pusē. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka attiecība 16 kg pret 1 kg, kā Seeber kungs nepārprotami norādīja, liecina, ka mums vēl ir daudz darāmā. Tomēr, ja šajā jautājumā varam panākt vienošanos, tad esam uz pareizā ceļa.

Potočnik kungs, es nešaubos, ka zināt, kas jums ir jādara. Vēlos uzsvērt, ka izcili veicat savu darbu un ka mēs arī turpmāk jūs laiku pa laikam pamudināsim — varbūt arī mazliet enerģiskāk, lai jūs turpinātu iet uz priekšu pareizajā virzienā.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 11.30.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Elektrisko un elektronisko atkritumu vākšana pašlaik ir ļoti aktuāls temats. Tādēļ ir ārkārtīgi nepieciešams atjaunināt direktīvu, kas attiecas uz šo jomu. Manuprāt, daži grozījumi, par kuriem tiks balsots ievada daļā, liecina par diezgan slikti izstrādātu Komisijas priekšlikumu apvienojumu ar citiem priekšlikumiem atkritumu savākšanas, šķirošanas un atkārtotas pārstrādes veicināšanai. Tieši pretēji, pat ja tie nerada haosu, tie rada vēl mazāku skaidrību šajā jautājumā. Diemžēl galīgā balsojuma posmā šajā jautājumā neko daudz vairs nevaram darīt. Interesanti, ka vairāku politisko grupu pārstāvji piekrīt daudziem no diezgan nesen iesniegtiem grozījumiem. Ja šī vienošanās pāraugs atbalstā galīgajā balsojumā, rezultātā pieņemtā direktīva, iespējams, veicinās elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī viegli pārstrādājamo atkritumu apjoma krasu pieaugumu. Viens no galvenajiem punktiem ir 14. panta 1. punkts, kas gadījumā, ja tiek pieņemts 91. grozījums vai mazāk precīzais 103. grozījuma formulējums, varētu atbalstīt elektrisko un elektronisko iekārtu atkārtotu pārstrādi un savākšanu. Ir svarīgi, lai kopējo centienu rezultātā tiktu pieņemta tāda direktīva, kurā tiks skaidri noteiktas dažādu struktūru saistības, vienlaicīgi nodrošinot pēc iespējas efektīvāku atkārtotās pārstrādes procesu. No šīs perspektīvas raugoties, nav vēlama dīvainās idejas par apgaismes iekārtu šķirošanu vairākās kategorijās īstenošana, ne arī pārmērīgais izņēmumu skaits visā lielizmēra iekārtu kategorijā.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Elektrisko un elektronisko atkritumu vākšana ir visstraujāk pieaugošais atkritumu avots. Pašlaik tas rada ievērojami lielāku risku videi un sabiedrības veselībai, nekā iztērētā kodoldegviela. Šīs direktīvas pārskatīšana bija būtiski svarīga. Liels elektronisko atkritumu apjoms saskaņā ar pašreizējo variantu vai nu netiek pārstrādāts vispār un nonāk atkritumu izgāztuvēs, vai arī tiek nelegāli izvests no ES. Satraucoši, ka mums nav ne mazākās jausmas, kas notiek ar vairāk kā pusi no Eiropas elektrisko un elektronisko atkritumu apjoma. Šis stāvoklis nav ilgtspējīgs, jo gadā saražoto atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju, iespējams, pieaugs no 4 kg pašlaik līdz 24 kg 2020. gadā, ja netiks noteikti un ievēroti savākšanas un atkārtotas pārstrādes mērķi. Atkārtotajā elektronisko atkritumu pārstrādē ir iespējams iegūt vairāk zelta, nekā ir atrodams raktuvēs visā ES, un tas pats attiecas arī uz citiem vērtīgiem izejmateriāliem. Tādēļ es neapšaubāmi atzinīgi vērtēju jaunu pastāvīgu darbavietu izveidi, un jo īpaši ES atkarības mazināšanu no vērtīgo izejvielu importa. Neskatoties uz to, ar bažām raugos uz saules bateriju izslēgšanu no direktīvas. Saistībā ar kadmija telurīda paneļu izslēgšanu no Direktīvas par bīstamo vielu ierobežošanu (RoHS) tas vēl vairāk palielina vides piesārņojuma risku ar lielā mērā toksisko kadmiju, pret ko ES cīnās ar citiem saviem likumdošanas pasākumiem. Šo neatbilstību rada lobiju intereses, kas labā gaismā neparāda ne ES, ne Eiropas Parlamentu, un rezultātā nerada nekādu labumu Eiropas rūpniecībai.

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. – Atbalstu šodienas EEIA ziņojumu, bet mums jānodrošina, lai netiktu noteikti pārmērīgi noteikumi jau tā smagi skartajiem MVU un mazumtirgotājiem. Jānodrošina, lai slogu, ko rada prasība pieņemt atpakaļ EEIA, uzņemtos ražotāji, nevis mazumtirgotāji. Atzinīgi novērtēju priekšlikumu par stingrākiem noteikumiem, kuru mērķis ir novērst nelegālus atkritumu sūtījumus un novērst trūkumus tiesību aktos. Pašlaik, deklarējot šādas iekārtas kā „lietotas, bet darba kārtībā esošas EEI”, nevis kā EEIA, tās drīkst likumīgi nosūtīt un izmest izgāztuvē trešās pasaules valstīs. Protams, būtiski ir arī atbildīgajām iestādēm vairāk rūpēties par likumu īstenošanu, bet elektriskās iekārtas saskaņā ar likumu ir atkārtoti jāpārstrādā, lai novērstu nekontrolētu CFC izplūdi vidē. Krimināli sodāmi likumpārkāpēji gūst peļņu no nelegāliem sūtījumiem, jo krāpšanā iesaistītie tirgotāji bieži vien apmāna atbildīgās iestādes, nemarķējot šīs preces kā elektronikas izstrādājumus, bet izliekoties, ka tās ir atkārtotai izmantošanai paredzēti izstrādājumi, noslēpjot tās kravas konteineru vidū. Nekontrolēti sūtījumi parasti nonāk Ganā, Nigērijā, Indijā vai Pakistānā. Mums jāsadarbojas otrajā lasījumā, lai nodrošinātu šīs bīstamās prakses izbeigšanu un arī lai nodrošinātu, ka Eiropas dārgmetāli paliek Eiropā.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) ir visstraujāk augošā atkritumu plūsma ES. Pareiza EEIA apsaimniekošana veicina dažu vērtīgu resursu atkārtotu izmantošanu, kam ir īpaša ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību un „zaļo” darbavietu izveidi. Saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu pašlaik Eiropas mērogā tiek saražots aptuveni 24 kg EEIA uz vienu iedzīvotāju gadā, no kuriem tiek savākti tikai 65 %. EEIA atkārtota pārstrāde palīdzēs izveidot 5–7 reizes vairāk darbavietu nekā dedzināšanas nozarē un 10 reižu vairāk nekā uzglabāšanas nozarē. Direktīvas pārskatīšana ir palīdzējusi noteikt jaunus mērķus EEIA savākšanai, atkārtotai pārstrādei un izmantošanai (atkārtotās pārstrādes mērķis 50–75 % apmērā — atkarībā no kategorijas, kuru skaits tagad ir samazināts līdz sešām sākotnējo desmit vietā, un jaunais atkārtotās izmantošanas mērķis 5 % apmērā). Tas arī palīdzēja noteikt stingrākus pasākumus elektronisko atkritumu eksporta novēršanai uz jaunattīstības valstīm. Precīzāk ir definēti ražotāju, patērētāju un pašvaldību pienākumi, lai nodrošinātu videi draudzīgu šo atkritumu apstrādi. Elektronisko preču ražotājiem būs jānodrošina finansējums atkritumu apstrādei, nodrošinot ievērojamus uzlabojumus ekodizaina noteikumu ievērošanas formā, līdz ar to izstrādājot tādus ražojumus, ko ir viegli salabot un atkārtoti pārstrādāt.

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. – (HU) Manuprāt, pareiza elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) likvidācija ir ārkārtīgi nozīmīga. Dalīti vākto atkritumu daļas palielināšana neaizstājama, tomēr ir svarīgi, lai viss atkārtotās pārstrādes process tiktu uzraudzīts, īstenojot atbilstošu tā dokumentēšanu. Nepieciešams arī, lai rūpniecības nozarē pret to izturētos atbildīgi; daudz efektīvāk ir jākontrolē lielu ražošanas un pārstrādes uzņēmumu darbība. Vienlaicīgi ir jāsaprot, ka dalībvalstīs, galvenokārt tajās, kas ES pievienojās pēdējās, vēl nav atbilstošs skaits atkārtotās pārstrādes vietu, un tādēļ ir jāuzsver šo vietu izveide, lai garantētu, ka savāktie EEIA patiešām tiek pareizi apstrādāti.

  János Áder (PPE) , rakstiski. – (HU) Šī pārstrādātās redakcijas direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem ir ārkārtīgi nozīmīga ne tikai no vides un sabiedrības veselības aizsardzības aspekta, bet arī no mūsdienās tik bieži pieminētās resursu efektivitātes viedokļa. Ir vispārzināms, ka gadu no gada no Eiropas Savienības tiek izvesti nelegāli EEIA kravu sūtījumi, un tādēļ mūsu rūpniecības interesēs ir nodrošināt, lai dalībvalstis saglabātu vērtīgos izejmateriālus Eiropas Savienības robežās, nodrošinot pareizu EEIA, kas tiek saražoti arvien lielākos daudzumos, savākšanu un, ja iespējams, arī atkārtotu pārstrādi. Protams, ka patērētāju ieradumi katrā valstī ir atšķirīgi, un tādēļ, lai nodrošinātu veiksmīgu to savākšanu, to nedrīkst neņemt vērā, nosakot attiecīgos mērķus. Piemēram, Ungārijā vidējais patērētājs nemaina savu televizoru reizi divos vai trīs gados un, pat ja viņš tā rīkotos, droši vien pārvestu to uz savu vasarnīcu, nevis uz savākšanas punktu. Ņemot to visu vērā, referentam, apzinoties šo problēmu, ir izdevies nodrošināt plašāk atbalstīta kompromisa pieņemšanu, kā rezultātā savākšanas mērķi tika noteikti, pamatojoties nevis uz tirgū piedāvāto ražojumu daudzumu, bet uz saražoto elektronisko atkritumu daudzumu. Lai gan šajā jomā vēl detalizēti jāizstrādā vairākas profesionālās detaļas, manuprāt, šis varētu būt labs virziens. Īpaši tādēļ, ka pretrunīgā kārtā pat Komisijas ietekmes uz vidi novērtējumā sākotnējais savākšanas mērķis tiek uzskatīts par reālāk izpildāmu vecajās dalībvalstīs nekā jaunajās.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Priekšlikums direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem tādā formātā, kādā Komisija to iesniedza Eiropas Parlamentam, ir neskaidrs. Tādēļ dalībvalstīm ir iespējams piemērot atšķirīgu interpretāciju dažādiem iekārtu veidiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

Turklāt Komisijai būs jāizstrādā vienota metode katrā dalībvalstī saražoto atkritumu apjoma noteikšanai. Tomēr saražoto atkritumu apjoms ir atkarīgs no konkrētām patēriņa tirgus īpašībām, atšķirīgajiem ražojumu dzīves cikliem un iedzīvotāju paradumiem katrā valstī.

Nav arī noteikts ziņošanas intervāls saražoto atkritumu apjoma aprēķināšanai procentos. Šīs direktīvas sniegtā pievienotā vērtība ir iespējamais ieguvums videi un veselībai. Pareiza elektronisko atkritumu apsaimniekošana var veicināt atkārtotās pārstrādes procentuālās daļas palielināšanos līdz pat 50–75 % un atkārtotās izmantošanas rādītāja palielināšanos līdz 5 %. Gan elektronisko preču ražotājiem, gan patērētājiem jāuzņemas sava atbildība šī mērķa sasniegšanā. Ražotājiem būs jānodrošina finansējums atkritumu apstrādes vajadzībām, kamēr patērētājiem būs jālikvidē elektroniskie atkritumi likumīgā veidā apstrādes centros.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.10 un atsāka plkst. 11.30)

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks