Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris - Brisele

9. Balsojumu skaidrojumi

  Priekšsēdētājs. − Tagad ir kārta balsojumu skaidrojumiem.

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ieteikums otrajam lasījumam: Charles Goerens (A7-0009/2011)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos no balsojuma, jo Eiropadome 14. janvārī atsāka īstenot pasākumus pret Kotdivuāru, ņemot vērā situācijas nopietnību pēc prezidenta vēlēšanām pagājušā gada nogalē. Jāteic, ka šie pasākumi tika vērsti pret tiem cilvēkiem un tām organizācijām, kuras iebilda pret demokrātiski vēlēto prezidentu vai kuras nepakļāvās prezidenta varai; šo organizāciju vidū bija arī Abidžanas un San Pedro brīvosta, kā arī vairākas bankas.

Šīs iniciatīvas mērķis ir attīstība un starptautiskās tirdzniecības veicināšana attīstības nolūkos. Šī programma attiecas uz fiziskām un juridiskām personām. Šīs iniciatīvas I pielikums attiecas arī uz Kotdivuāru, taču tajā nav minēts lēmums, uz kuru es atsaucos, tāpēc es atturējos no balsojuma.

Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos zināt, kurš vada šo sēdi, lai mēs uzlabotu Parlamenta tēlu, jo, manuprāt, situācija, ar kuru mēs saskaramies šobrīd un visās plenārsēdēs, neuzlabos Parlamenta tēlu un prestižu, ko mēs cenšamies radīt. Manuprāt, ir nepieņemami, ka kāda deputāta runas laikā plenārsēžu zālē daži cilvēki smejas un nepievērš uzmanību runātājam. Viņi to tikpat labi varētu darīt ārpus plenārsēžu zāles. Es vēlos izmantot šo iespēju un lūgt visiem tiem, kuri vada šīs plenārsēdes, uzlabot Parlamenta tēlu, kas kaitē Eiropas politikai.

  Priekšsēdētājs. − Kā zināms, Swoboda kungs vada darba grupu, kura izvērtē darbu plenārsēdēs, un es viņu informēšu par jūsu viedokli. Jānorāda arī tas, ka, ja jūs vēlaties, balsojuma skaidrojumu vienmēr varat iesniegt arī rakstveidā.

  Csanád Szegedi (NI). - (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos iesniegt priekšlikumu attiecībā uz procedūru. Es lūdzu iespēju runāt jau apmēram desmit minūtes. Es vēlos, lai sēdes protokolā tiktu norādīts tas, ka Rumānijas politiķis, Becali kungs, kura vieta ir aiz manis, nepiedalījās pēdējos balsojumos, un tas būs redzams video ierakstos. Neraugoties uz Becali kunga prombūtni, viņa vietā balsoja viņa palīgs vai sekretārs, izmantojot Becali kunga Eiropas Parlamenta deputāta kartīti. Priekšsēdētāja kungs, es jūs lūdzu paskaidrot, vai šāda rīcība ir saskaņā ar Reglamentu, un, ja tā neatbilst Reglamenta noteikumiem, kādu sodu varētu piemērot radikālajam Rumānijas politiķim par to, ka viņa vietā balsoja viņa palīgs.

  Priekšsēdētājs. − Jūsu komentārs ir ļoti nopietns, un Prezidijs izskatīs šo jautājumu.

Ieteikums otrajam lasījumam: Barbara Lochbihler, Kinga Gál (A7-0014/2011)

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Lai īstenotu 2006. gada plānu, kas paredz uzlabot Eiropas Savienības ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, ir jānovērš pretrunas attiecībā uz principu par izmaksu, kas saistītas ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem, neattiecināmību uz Savienības finansējumu.

Šajā ziņā grozījumi regulā ir nepieciešami un savlaicīgi. Komisijai būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz stratēģiskajiem dokumentiem, jo šie stratēģiskie dokumenti papildina Regulu (EK) Nr. 1889/2006 un ir vispārēji piemērojami.

Es ceru, ka sagatavošanas darba ietvaros notiks attiecīgas pārrunas, bet, galvenais, ka pieņemtie grozījumi nodrošinās Parlamentam atbilstošus instrumentus, lai tas varētu kontrolēt un ietekmēt Komisijas pieņemtos pasākumus. Tikai tā mēs varam nodrošināt ES ārējā atbalsta politikas likumīgu un demokrātisku darbību.

Ieteikums otrajam lasījumam: Helmut Scholz (A7-0005/2011)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, Eiropas Savienība ir ieinteresēta izveidot šādus nolīgumus par finanšu instrumentu izveidi sadarbībai ar industrializētām valstīm. Manuprāt, ir arī jānorāda tas, cik valstis ir minētas pielikumā. Tāpēc es vēlos uzsvērt to, cik svarīga ir šī iniciatīva.

Ieteikums: Francesca Balzani (A7-0002/2011)

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu nolīgumu, kas noslēgts pēc ilgām un saspringtām tiesiska rakstura debatēm par banānu tirdzniecību un kas pieliek punktu ilgstošai nedrošībai un nepastāvībai banānu ražotājvalstīs un tirdzniecības valstīs.

Nolīgums par banānu tirdzniecību būtiski ietekmēs arī citas jaunattīstības valstis, kuras plāno nodarboties ar banānu eksportu, un mums būs jāpalīdz šīm valstīm pielāgoties ievērojamajām izmaiņām konkurences vidē pasaules tirgū.

Tāpēc papildu pasākumu programmai ir jārisina arī steidzami jautājumi, kas ir saistīti ar pielāgošanās sociālajām sekām. Tāpēc es atbalstu priekšlikumu izvērtēt šā nolīguma ietekmi uz attiecīgajiem reģioniem, lai noteiktu atbilstīgus pasākumus nevēlamas ietekmes mazināšanai.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) (Uzrunas sākums nav pieejams) ...nesaskaņas attiecībā uz banānu nozari, kas draudēja izvērsties, un ļoti labi, ka tās ir atrisinātas. Ir jāpiekrīt tam, ka nedrīkst pieļaut vispārējo tirdzniecības noteikumu pārkāpumus. Ir pilnīgi pareizi, ka iejaucās PTO un ka atbilstīgi rīkojās arī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība. Rezultātā sistēma, kas paredz īpašu attieksmi pret dažām ĀKK valstīm, tiks atcelta.

Protams, ir svarīgi nodrošināt to, lai tirgos tiktu ievēroti godīgi nosacījumi, taču ir jāievēro princips, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ražotājiem. Vienlaikus kopš 1993. gada tās valstis, uz kurām attiecas importa režīma nosacījumi, izmantoja milzīgas priekšrocības, un šajā laikā šīs valstis varēja nostabilizēties un attīstīt pašas savu banānu ražošanas nozari. Tāpēc šīs valstis ir arī izturīgākas patiesas konkurences apstākļos, un tās nav atkarīgas tikai no speciālas palīdzības.

Tāpēc es balsoju par šīm izmaiņām, un es apsveicu Komisiju un Eiropas Savienību par to, ka nesaskaņas attiecībā uz banānu nozari ir atrisinātas.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Nesaskaņas banānu tirdzniecības jomā bija viens no ilgākajiem un, iespējams, vissarežģītākajiem konfliktiem PTO vēsturē, un Eiropas Savienības nostāja šajā strīdā pilnīgi un nepārprotami bija nepareiza. ES politika atbalsta ražotājus dažās bijušajās kolonijās uz brīvās tirdzniecības principu rēķina, un, protams, šie principi ir atrunāti Romas Līgumā.

Šī politika ir kaitējusi visām iesaistītajām pusēm. Tā ir kaitējusi patērētājiem Eiropā, kuriem ir jāmaksā vairāk, tā ir kaitējusi eksportētājiem, starptautiskajam līdzsvaram un valstu kopienai, un iedzīvotājiem, kurus tai būtu jāaizsargā. Bijušās Lielbritānijas un Francijas kolonijas tagad ir kļuvušas par atkarīgiem reģioniem vistiešākajā nozīmē, jo tās ir saistītas ar mākslīgi veidotu un neproduktīvu eksportu, neskatoties uz to, ka tās būtu varējušas dažādot savu ekonomiku un labāk integrēties pasaules ekonomikā.

Es vēlos minēt vēl kādu ar šo jautājumu saistītu aspektu, kas netika pieminēts nevienās debatēs. ES apkaunojošā veidā izdarīja spiedienu uz banānu ražotājvalstīm, liekot tām ap sevi veidot politiskas un ekonomiskas savienības, vadoties pēc ES parauga, lai gan šis jautājums neietilpst ES kompetencē. Brīvas tirdzniecības jēga ir apmaiņa, ņemot vērā atšķirības, nevis savstarpēja banānu tirdzniecība un mākslīgas Eiropas industrializēto valstu muitas savienības veidošana.

Ziņojums: Karl-Heinz Florenz (A7-0229/2010)

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Pēc Eiropas Parlamenta debatēm par direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem tika ieviestas vairākas izmaiņas, tādējādi uzlabojot šo direktīvu. Es balsoju par šīs svarīgās direktīvas laboto versiju. Saskaņā ar šo direktīvu elektrisko iekārtu ražotāji var informēt iekārtu pircējus par atkritumu savākšanu, pārstrādi un likvidēšanu videi nekaitīgā veidā.

Šī direktīva palielina tirgus pārredzamību, nodrošinot informāciju attiecīgajām iesaistītajām pusēm, izplatītājiem, eksportētājiem vai patērētājiem. Tā paredz vairāk informēt sabiedrību un paskaidrot materiālu otrreizējās pārstrādes nepieciešamību un izskaidrot izmaksu atlīdzināšanas kārtību. Ir svarīgi, lai šīs nozares finansiālo saistību prioritāte būtu efektīvas elektrisko iekārtu savākšanas sistēmas izveide, nevis sodu piemērošana par to, ka nav sasniegti mērķi atkritumu savākšanas jomā reģionos, kuros nav pietiekami attīstīta atkritumu savākšanas infrastruktūra.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Diemžēl Eiropas valstu dinamiska attīstība un tehnoloģiskais progress ir saistīts arī ar nevēlamām sekām. Visuzskatāmākais tā piemērs ir elektronisko ierīču atkritumu daudzuma straujš pieaugums. Cilvēki sistemātiski izmanto visas iespējamās elektriskās ierīces, un tās arvien biežāk tiek aizstātas ar jaunām ierīcēm, taču cilvēki nerūpējas par veco ierīču drošu likvidēšanu. Protams, tas ietekmē vidi.

Cerams, pārskatītie tiesību akti e-atkritumu savākšanas un pārstrādes jomā veicinās reģenerēto vērtīgo materiālu daudzuma pieaugumu, jo tas labvēlīgi ietekmētu vidi un sniegtu arī ekonomiskus ieguvumus. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ierosinātajam augstajam atkritumu dalītas savākšanas līmenim būtu jānodrošina šo materiālu saglabāšana un sagatavošana otrreizējai izmantošanai.

Es piekrītu, ka ir nepieciešams samazināt e-atkritumu nelikumīgo izvešanu no Eiropas Savienības. Es ceru, ka tiks ierobežota prakse glabāt vienas dalībvalsts atkritumus citā dalībvalsti, jo tas ne vienmēr tiek darīts saskaņā ar noteikumiem.

  Priekšsēdētājs. − Manuprāt, jūs šajā plenārsēžu zālē esat ienesis jaunas vēsmas. Jūs esat pirmais, kurš jebkad ir lasījis runu, izmantojot iPad.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Atkritumi neievēro robežas, un jo īpaši tas attiecas uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Tāpēc noteikumiem atkritumu likvidēšanas un pārstrādes jomā ir jābūt saskaņotiem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un, galvenais, ir jāpārtrauc atkritumu izvešana, nenodrošinot sertificētu un videi nekaitīgu atkritumu likvidēšanu.

Visbeidzot es vēlos teikt to, ka ir jāizvērtē mūsu lēmumu efektivitāte, lai nodrošinātu to, ka mūsu mērķi tiek īstenoti.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu daudzums Eiropas Savienībā strauji pieaug, un neefektīva atkritumu likvidēšana un neprofesionāla to savākšana nopietni apdraud vidi un cilvēku veselību, kā arī veicina ierobežotas pieejamības izejmateriālu un resursu zaudējumu.

Ņemot vērā jaunāko informāciju, kas iegūta direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem īstenošanas gaitā, ir skaidrs, ka dažās šī tiesiskā instrumenta daļās, kuru īstenošana praksē līdz šim ir radījusi nopietnas problēmas, ir jāveic attiecīgi labojumi. Tāpēc es atbalstu noteikumus, kas paredz ražotājiem un patērētājiem uzņemties lielāku atbildību par šo iekārtu pareizu likvidēšanu.

Taču, runājot par pašreizējo mērķi, ir jāsaka, ka tajā nav ņemta vērā ļoti atšķirīgā ekonomiskā situācija dažādās dalībvalstīs. Manuprāt, procentuālās daļas aprēķināšana, pamatojoties uz tirgus daļu noteiktā laika periodā, būtu pareizākais veids, kā ņemt vērā konkrētos apstākļus dalībvalstīs un to konkrēto stāvokli elektronisko iekārtu tirgū.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Balsojums ir noslēdzies, un es balsoju par šo iniciatīvu elektrisko iekārtu atkritumu jomā. Mēs runājām par atkritumu savākšanu, apstrādi, kā arī aizliegumiem un nelikumībām šajā jomā, taču es vēlos Parlamentam norādīt, ka, iespējams, mums būtu jāpārdomā jautājums, kas tiek pētīts jau kādu laiku, proti, kāpēc materiāliem, kurus varētu efektīvi izmantot ilgāk, pēc zināma laika rodas bojājumi, kas ir paredzami un plānoti?

Šajā nedēļā es sagatavoju vairākus Padomei un Komisijai adresētus jautājumus, lai tās noskaidrotu, vai atsevišķi uzņēmumi par to tiešām pieņem pārdomātus lēmumus un vai, apkarojot šādas darbības, būtu iespējams samazināt elektrisko iekārtu atkritumu daudzumu Eiropā un pasaulē.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos apsveikt savu draugu un kolēģi Karl–Heinz kungu saistībā ar šo ziņojumu. Viņš vienmēr strādā rūpīgi un precīzi, un tas attiecas arī uz šo ziņojumu.

Kā jau tika minēts, mēs dzīvojam elektronikas laikmetā, un gandrīz katru dienu tirgū tiek piedāvātas arvien modernākas ierīces, bet bieži vien šādu elektronisko iekārtu un ierīču darbības laiks ir ļoti īss, un pēc tam šīs ierīces ir jālabo vai jāizmet. Šajā ziņā sniegtie ieteikumi noteikti ir sagatavoti atbilstošā laikā.

Ļoti svarīgs ir arī komentārs attiecībā uz iekšējo tirgu. Šis jautājums tiek labprāt pārrunāts, taču problēma nav atrisināta.

(GA) Tāpēc, manuprāt, šis ziņojums ir uzskatāms par ievērojamu progresu šo problēmu risināšanā. Es to atbalstu un labprāt balsoju par šo ziņojumu.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien mēs pieņēmām rezolūciju par atkritumiem Kampānijā, un mums šī situācija būtu jāņem vērā, lai turpmāk nepieļautu šādas vides katastrofas.

Mēs varam būt gandarīti, jo šajā plenārsēdē esam pieņēmuši šādu pasākumu, kas šajā globalizācijas periodā paredz pārstrādes un atkārtotas izmantošanas kultūru uztvert kā pasākumu, kas visos iespējamos veidos ir jāveicina un jāatbalsta, lai Eiropas iedzīvotāji, kuriem vairs nav jāražo preces, kuras tagad ir pieejamas ikvienam, apzinātos to patieso vērtību.

Florenz kunga ziņojums par elektrisko un elektronisko iekārtu atkārtotu izmantošanu, par kuru mēs šodien balsojam, ir svarīgs ne tikai vides ilgtspējības nākotnei Eiropā, bet arī saistībā ar vēl kādu aspektu, proti, izejmateriālu zaudējumu. Faktiski efektīva un inovatīva materiālu un resursu izmantošana ir galvenā pasaules ekonomikas problēma. Tāpēc es pozitīvi vērtēju to, ka mēs sev esam noteikuši augstus mērķus, un piekrītu, ka izstrādājumu faktiskajām cenām ir jābūt tādām, lai patērētāji ņemtu vērā šo aspektu.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es labprāt atbalstu Parlamenta mērķtiecīgo ziņojumu, kas ir skaidrs vēstījums visu ES dalībvalstu valdībām. Šajā ziņojumā līdzsvarotā veidā tiek atbalstīts princips „maksā piesārņotājs”.

Es atbalstu Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas iesniegtos grozījumus, kas paredz noteikt atvieglojumus mikrouzņēmumiem — uzņēmumiem, kuros strādā mazāk par 10 darbiniekiem un kuru apgrozījums ir mazāks par diviem miljoniem — attiecībā uz prasību, kas paredz pieņemt neliela izmēra atkritumus. Tādējādi maziem uzņēmumiem, kuriem ir mazas telpas, netiek noteiktas pārmērīgas prasības.

Visbeidzot, tiem, kurus neapmierina ar šo priekšlikumu saistītās izmaksas — un daži deputāti to pauda —, es vēlos atgādināt to, ka mēs nedrīkstam turpināt patērēt šīs planētas ierobežotos resursus. Mūsu pienākums ir aktīvi veicināt resursu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi un darīt visu iespējamo, lai mazāk izmantotu tos izejmateriālus, kuru apjoms pastāvīgi samazinās.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Apbraukājot skaistās kalnienes un pamežus manā vēlēšanu apgabalā Anglijas dienvidaustrumos, esmu ceļmalās ievērojis nelielas sadzīves tehnikas un citu elektronisko iekārtu atkritumu piramīdas. Šīs piramīdas ir uzskatāms apliecinājums neparedzētām likuma sekām. Direktīvas mērķis bija veicināt atkritumu pārstrādi, taču tā veicināja atkritumu izgāšanu neatļautās vietās.

Rezultātā ir negatīvi ietekmēta tradicionālā izpratne par jēdzienu „īpašumtiesības”. Parasti ar vārdu „īpašumtiesības” saprot to, ka, pērkot kādu priekšmetu, par to kļūst atbildīgs pircējs. Pārdevēja pienākums nav nodrošināt attiecīgā izstrādājuma pārstrādi. Brīvā tirgus apstākļos parasti šādi izstrādājumi tiek pārstrādāti, un tā dēvētie metāllūžņu apsaimniekotāji to dara bez maksas. Dažreiz šie cilvēki par šiem atkritumiem pat maksā. Taču tas nepalīdz tiem mana vēlēšanu apgabala iedzīvotājiem, kuri nezina, ko darīt ar nolietotu sadzīves tehniku.

Kāda mana vēlēšanu apgabala iedzīvotāja pagājušajā nedēļā ar mani sazinājās un jautāja, kā atbrīvoties no ledusskapja. Es varēju tikai ieteikt to atdot viņas vīramātei.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0078/2011)

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu ārkārtīgi vīlusies par to, ka sarunās par krīzi Tuvajos Austrumos galvenās kopējās ārpolitikas pārstāves Catherine Ashton rīcībspēja bija paralizēta. Mums Eiropā Eiropas atbalstam tiem, kuri cīnās par demokrātiju un brīvību, būtu jābūt pašsaprotamam. Mūsu kopīgais Parlaments un Savienība ir radusies mūsu centienu rezultātā nodrošināt, lai mums vairs nekad nebūtu jāpiedzīvo totalitāro režīmu radītās šausmas. Ar šīs rezolūcijas priekšlikuma palīdzību mēs vēlamies uzņemties daļu atbildības šajā jautājumā un apliecināt gatavību atbalstīt cīņu par demokrātiju un brīvību Tuvajos Austrumos. Tāpēc jo īpaši žēl atzīt, ka Komisija un Padome nav spējusi uzņemties savu daļu saistību. Tuvajos Austrumos notiek lielas pārmaiņas. Šī reģiona iedzīvotāji lūdz palīdzību, un ES pienākums ir palīdzēt. Mums ir jāīsteno konkrēti pasākumi, nodrošinot pārtiku, medikamentus un humānās palīdzības organizāciju darbinieki. Šī palīdzība ir nepieciešama nekavējoties. Protams, vienlaikus ir jāpalīdz veidot demokrātisku sabiedrību, nodrošinot juridisko noteiktību Tunisijā un Eiropā. Pusē ES dalībvalstu kādreizējās diktatūras vietā pašlaik valda demokrātija un brīvība. Vai tiešām ir grūti atzīt to, ka tā tam būtu jānotiek arī Tuvo Austrumu tautu gadījumā?

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir skaidrs, ka jaunāko paaudžu sacelšanās, kas satricina Tunisiju, var būtiski ietekmēt arī Eiropas Savienību. Tam ir vairāki pamatoti iemesli, tostarp jaunā Eiropas Savienības un Tunisijas rīcības plāna izstrāde 2011.–2016. gadam un galvenokārt migrantu plūsmu regulēšana.

Tikai pirms mēneša Parlaments pieņēma kādu svarīgu instrumentu — pirmo tiesību aktu saskaņā ar Lisabonas līgumu — cilvēku tirdzniecības jomā. Stingri jāierobežo nelikumīgo migrantu plūsmas pieaugums. Tāpēc ir nepieciešams Eiropas līmeņa nolīgums, kas attiektos uz valstīm Vidusjūras dienvidu reģionā, tostarp Tunisiju un arī Ēģipti. Lai to nodrošinātu, delegācijai ir jādodas pārraudzīt šis pilnīgās demokratizācijas process, kā tā šodien devās uz Tunisiju,, bet tajā pašā laikā Tunisija ir pastāvīgi jāatbalsta, lai nodrošinātu pilnīgu demokrātiju šajā valstī.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlreiz vēlos uzstāties saistībā ar balsojumu skaidrojumiem, jo diemžēl vakar man nebija iespējas runāt.

Es apbrīnoju Tunisijas iedzīvotājus, kuri mierīgā ceļā atbrīvojās no diktatūras, un es ceru, ka Tunisijas pagaidu valdība šo rezolūciju izmantos demokrātijas veicināšanai.

Tajā pašā laikā es vēlētos vēlreiz atvainoties Tunisijas iedzīvotājiem par to, ka Eiropas Savienība un tās politiķi acīmredzot nebija gatavi tik pēkšņām pārmaiņām. Mēs nepietiekami novērtējām cilvēku spējas, ja tā var izteikties, un mums būtu jāizmanto šī iespēja, lai nākotnē labāk izvērtētu situācijas un, ja nepieciešams, šādos gadījumos attiecīgi rīkotos.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Notikumi, kas pēdējā laikā risinās Tunisijā un Ēģiptē, ir piesaistījuši cilvēku uzmanību visā pasaulē. Šo valstu iedzīvotāju demonstrācijas pret valdošajiem sastingušajiem režīmiem deva cerību par paliekošām politiskajām pārmaiņām šajā reģionā.

Lai pārmaiņas, kas Tunisijā ir sākušās, turpinātos miermīlīgi, ir nepieciešams pilnīgs demokrātiskās Eiropas atbalsts. Atbalstot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Buzek kunga sacīto, es arī aicinu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgi demokrātisku vēlēšanu norisi Tunisijā un lai izveidotu vienotu valdību.

Es arī atbalstu Parlamenta delegācijas attiecībām ar Magrebas valstīm ierosinājumu veikt neatkarīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā Tunisijas valdība ir atbildīga par vardarbības izmantošanu un asinsizliešanas gadījumiem. Sadarbība un savstarpēju un vienlīdzīgu attiecību veidošana ar Tunisiju ir izdevīga gan Eiropas, gan Tunisijas iedzīvotājiem. Tāpēc šodien es balsoju par šo rezolūciju — dokumentu, kurā ir sniegts šīs sadarbības izredžu raksturojums.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ben Ali kungs un Mubarak kungs nebija mani draugi. Satiekoties mēs neapskāvāmies, un es nemēdzu viņiem draudzīgi uzsist uz pleca, kā to darīja prezidents N. Sarkozy. Atšķirībā no sociālistu grupas — ņemot vērā to, ka Gbagbo kunga partija Kotdivuārā, Ben Ali kunga partija un Mubarak kunga partija darbojās Sociālistu internacionāles sastāvā — es neatbalstīju viņu pārstāvību politiskajā federācijā, kurā darbojos es un mani kolēģi politikas jomā.

Tāpēc man ir lielākas tiesības norādīt, cik ļoti atbaidoša — lai neteiktu vēl skarbāk — man šķiet attieksme, kas pret šiem cilvēkiem tiek pausta šodien, nekādā veidā personīgi neiejaucoties politiskajā situācijā sājās valstīs. To man liedz fakts, ka es ļoti augstu vērtēju neiejaukšanās principu. Es neaicināju Ben Ali kungu uz Eiropas Parlamentu. Ja jums bija kritiskas piezīmes, kuras veltīt Ben Ali kungam, tās vajadzēja paust toreiz. Ir viegli kritizēt šos cilvēkus tad, kad viņi ir gāzti.

Tagad iedzīvotāji Tuvajos Austrumos un visā pasaulē zina, ka Rietumvalstis neatbalsta savus draugus, un jūs varat būt droši par to, ka turpmāk pretendentu uz draudzīgām attiecībām ar ES būs maz.

  Priekšsēdētājs. − Mūsuprāt, Ben Ali kungs nekad nav ticis aicināts apmeklēt Eiropas Parlamentu. Taču jebkurā gadījumā, par laimi, viņš Eiropas Parlamentā vairs arī neviesosies.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, Eiropas Savienība nebija gatava tam, kas notika Tunisijā. Mums tikai jāparaugās uz pēdējo mēnešu laikā pret Z. Ben Ali kungu pausto attieksmi. Manuprāt, mēs atkal rīkojāmies novēloti, jo Eiropas Savienība nesniedza spēcīgu atbalstu Tunisijas iedzīvotājiem, kuri vēlējās atbrīvoties no diktatūras, kas šajā valstī valdīja ļoti daudzus gadus, un nodrošināt brīvību un demokrātiju šajā valstī.

Tāpēc es lūdzu C. Ashton nodrošināt plašāku Eiropas Savienības iesaistīšanos un izveidot šajā rezolūcijā minēto darba grupu, kurā ir jābūt pārstāvētam arī Eiropas Parlamentam, lai Tunisijas iedzīvotāji varētu organizēt demokrātiskas vēlēšanas, izveidot valsts iestādes un atgūt brīvību.

Tomēr es teiktu, ka tāda ir politikas nākotne: 21. gadsimtā politikas priekšnosacījumiem ir jābūt dialogam un sarunām, lai demokrātiskajos procesos ietvertu visu iedzīvotāju vēlmes. Turklāt, manuprāt, būtu jāizvērtē arī tas, vai mēs Eiropas Savienībā vienlīdzīgi attiecamies pret visām valstīm, nolīgumos iekļaujot pantus par cilvēktiesībām.

  Priekšsēdētājs. − Kā zināms, Eiropas Parlamenta delegācija Salafranca kunga vadībā šodien dosies uz Tunisiju, un šīs delegācijas pārstāvji nākamajā nedēļā sniegs jaunāko informāciju.

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Notikumi Tunisijā ir jāuztver kā brīdinājums visām nedemokrātiskām valstīm — ne tikai arābu valstīm, bet valstīm visā pasaulē. Ja šo valstu konstitūcijā nebūs iekļauts mehānisms, kas paredz iespēju iedzīvotājiem izteikt neapmierinātību, šajās valstīs notiks revolūcijas un vardarbības akti.

ES nedrīkst noteikt kādas valsts konstitūcijas saturu. Tomēr mums jāveicina pāreja uz konstitucionālu demokrātiju un jāatbalsta atvērta ekonomika, ieguldījumi un ekonomikas izaugsme, jo tieši ekonomikas izaugsme — tirdzniecība ar citām pasaules valstīm —, kas nodrošinās darbavietas un mazinās nabadzību, kas ir galvenie cēloņi lielai daļai neapmierinātības arābu valstīs.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0075/2011)

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Protams, es balsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, visām dalībvalstīm ir vairāk jāiesaistās cīņā pret endēmiskām slimībām.

Apvienoto Nāciju Organizācija Ņujorkā 2000. gadā šo mērķi iekļāva deklarācijā par Tūkstošgades attīstības mērķiem. Eiropas Savienība pētniecības un attīstības pamatprogrammas ietvaros jau finansēja tuberkulozes vakcīnu izstrādi, lai līdz 2050. gadam pilnīgi apkarotu šo slimību. Turklāt šajā nolūkā Eiropas Savienība veicināja sadarbību ar vairāk nekā 40 pētniecības centriem Eiropā, kuri specializējas vakcīnu izstrādes un ražošanas jomā.

Pieņemot šo rezolūciju, dalībvalstīm ir jācenšas izpildīt to finansiālās saistības, jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm, lai tiesības uz veselības aprūpi nozīmētu arī uz tiesības uz profilaktisko aprūpi.

Lēmuma priekšlikums (B7-0090/2011)

  Lucas Hartong (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušā gada septembrī Parlaments atteicās slēgt Eiropas Policijas akadēmijas kontus nesaimnieciskas darbības un strukturālu problēmu dēļ. Bija maz ticams, ka šīs problēmas varētu atrisināt līdz 2014. gadam. Manuprāt, šajā laikā situācija CEPOL nav uzlabojusies. Tad kāpēc ir iesniegts priekšlikums tomēr slēgt kontus attiecībā uz 2008. gadu?

Tāpēc Nīderlandes Brīvības partijas (PVV) pārstāvji balsoja pret šo priekšlikumu un viņi vēlas, lai visus neatbilstošos zaudējumus segtu attiecīgas puses. Turklāt mēs apšaubām pašas CEPOL nepieciešamību. Eiropā jau ir nodrošināta lieliska policijas sadarbība, un CEPOL nav nepieciešama. Mēs uzskatām, ka šo akadēmiju varētu pēc iespējas drīzāk slēgt pilnībā. Patiesībā tas ļautu ietaupīt daudz nodokļu maksātāju naudas.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es sevi vienmēr esmu uzskatījis par Anglijas dienvidaustrumu reģiona vēlētāju interešu aizstāvi. Viens no veidiem, kā es aizstāvu nodokļu maksātāju intereses, ir nepieļaut viņu pelnītās naudas izšķērdēšanu nelietderīgu, neefektīvu vai korumpētu ES aģentūru uzturēšanai.

Tas attiecas arī uz nelietderīgo aģentūru, kas atrodas manā vēlēšanu apgabalā — Eiropas Policijas akadēmiju. Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs tas, ka šīs akadēmijas konti tika nepareizi pārvaldīti. Manuprāt, visi klātesošie piekritīs tam, ka finansiāli šī organizācija ir neizdevīga un neefektīva.

Plašāks jautājums ir par to, kāpēc mums vispār ir nepieciešama Eiropas policijas aģentūra. Piespiedu spēka tiesību monopols, iespējams, ir noteicošais valsts statusa priekšnosacījums, un pasaules valstis ir noslēgušas ārkārtīgi sarežģītas un ārkārtīgi efektīvas vienošanās policijas sadarbības jomā bez nepieciešamības pēc šo ES aģentūru norādījumiem..

Hempšīras apgabalā, kur atrodas EPA, mēs esam veiksmīgi darbojušies bez ES iejaukšanās. Šis apgabals pastāv ilgāk nekā lielākā daļa dalībvalstu, un tas pastāvēs bez šīs ES aģentūras, kas atrodas šajā reģionā.

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu. Es to darīju zināmā mērā tāpēc, lai protestētu pret to, kā ES izmanto nodokļu maksātāju naudu.

Mēs izniekojam pārāk daudz naudas, un pārāk daudz naudas bezjēdzīgi tērējam dažādām nelietderīgām iestādēm, piemēram, Eiropas Policijas akadēmijai. Šī akadēmija mums nav nepieciešama. Ir jātaupa nodokļu maksātāju nauda, un šī akadēmija ir jāslēdz.

Rezolūciju priekšlikumi (B7-0091/2011, B7-0092/2011, B7-0093/2011)

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es vairākas reizes šajā plenārsēžu zālē esmu vientuļi un smagi līdz spēku zudumam cīnījies pret šo jauno ES uzraudzības aģentūru izveidi finanšu pakalpojumu jomā.

Mans galvenais arguments ir tāds, ka šīs aģentūras tiek veidotas, lai risinātu neesošu problēmu. Ne uz vienu no tiem, kuri ir atbildīgi par finanšu krīzi, šo aģentūru pilnvaras neattiecas. Manuprāt, tas nav samērīgs, pārdomāts konstatētās problēmas risinājums, bet tas ir ideoloģisku motīvu vadīts lēmums, lai veicinātu lielāku Eiropas integrāciju tās pašas interesēs.

Jebkādas šaubas par to, kuram ir taisnība, noteikti izgaisa pēc farsa, kuru mēs piedzīvojām pirms brīža, kad priekšsēdētāja kungs jautāja Parlamenta deputātiem, kurus trīs kandidātus mēs tikko apstiprinājām, un neviens no Parlamenta deputātiem nespēja atbildēt.

Tad kāpēc mēs ar tādu balsu vairākumu atbalstījām šos kandidātus? Manuprāt, atbildi var meklēt komisāra Barnier kunga uzrunā, kad viņš ieteica šos kandidātus, proti, viņi ir izvēlēti „tāpēc, ka viņi darbojas Eiropas interesēs.” Tad, lūk, par ko ir runa! Tam nav nekādas saistības ar finanšu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, un galvenais iemesls ir Briseles ietekmes palielināšana.

Visbeidzot, es atkārtošu William Dartmouth sacīto,proti, ja — kā šodien tika minēts — dažos no šiem amatiem ir jābūt sievietēm, manuprāt, vispiemērotākā kandidāte ir Andreasen kundze, ziņotāja, kura gāza iepriekšējo Komisijas sastāvu un kura arī pārstāv Anglijas dienvidaustrumu reģiona vēlēšanu apgabalu.

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu, lai Eiropas Uzraudzības iestāde nepastāvētu, taču tā pastāv. Tāpēc šīs iestādes vadība ir jāuztic vispiemērotākajiem kandidātiem. Šodien piedzīvotais patiešām bija farss, un kolēģi, kuri intervēja kandidātus un apgalvoja, ka viņi kompetenti, gribēja parādīt savu ietekmi un protestēja, apgalvodami, ka viņu viedoklis nav pietiekami ņemts vērā. Tāpēc šodien notika balsojums. Tas tikai sarežģīja situāciju, kas noteikti nenāk par labu Parlamentam.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Šodien jūs pamanījāt, ka pirmo reizi kāds deputāts runu lasa, izmantojot iPad. Vēl kāds deputāts tiek apvainots par piedalīšanos balsojumā savā prombūtnes laikā— cerams, ka tā bija pirmā un pēdējā reize. Pēc tam notika balsojums par uzraudzības iestāžu priekšsēdētāju. Balsojot pret, mēs patiesībā balsojām par. Tas ir absurds! Kā jau tika minēts, protams, nebija zināmi kandidātu vārdi, un visi kandidāti bija vīrieši, lai gan ir jāatzīst, ka komisārs Barnier kungs to pieņemami paskaidroja.

Iespējams, nav nekāds brīnums, ka šodien mēs apspriedām banānu jautājumu, jo, ņemot vērā sacīto, daudziem šķiet, ka mēs esam mazliet sajukuši prātā. Ņemot to vērā, es došos pusdienās, un banāni būs ļoti svarīga šīs maltītes sastāvdaļa. Priekšsēdētāja kungs, paldies par pacietību!

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0073/2011)

  Luigi de Magistris (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien ar balsu vairākumu tika pieņemta rezolūcija par krīzi Kampānijā atkritumu jomā, un tas ir ļoti svarīgi. Ārkārtas stāvoklis Kampānijā ir kļuvis par Eiropas mēroga krīzi, un šis lēmums ir Kampānijas iedzīvotāju interesēs.

Mēs neatbalstām līdzekļu izmaksāšanu, kas tiek izmantoti tikai tam, lai nostiprinātu korumpētu politiķu stāvokli, negodīgus uzņēmējus un organizēto noziedzību. Mēs atbalstām Eiropas līdzekļu izmantošanu droša un videi nekaitīga plāna īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas jomā. Mēs neatbalstām atkritumu nekontrolētu izgāšanu dabas parkos. Mēs neatbalstām tādu atkritumu sadedzināšanas iekārtu izmantošanu, kuras rada dioksīnu, un mēs atbalstām otrreizēju pārstrādi un videi nekaitīgu metožu izmantošanu. Mēs arī neatbalstām vietējo kopienu domstarpību kriminalizēšanu, un tādējādi mēs atbalstām likumību.

Šis ir nozīmīgs pagrieziena punkts un brīdinājums S. Berlusconi valdībai un pašvaldībai, kuru vada Stefano Caldoro. Abas šīs institūcijas līdz šim ir tikai bārstījušas solījumus un atbalstījušas savu sabiedroto grupējumus un mafiju.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Cerams, Kampānijas iedzīvotāji šodien pieņemto rezolūciju uzskatīs par iedrošinājumu. Tās mērķis nebija nomelnot šī reģiona tēlu vai citādi kaitēt šim reģionam. Tās mērķis nebija arī iesaistīties kādās vietējās politisko spēku cīņās. Eiropas Savienības taisnīgais piedāvājums Kampānijai ir šāds: ja jūs izstrādāsiet visaptverošu atkritumu apsaimniekošanas koncepciju, kas ir loģiska, videi nekaitīga, efektīva un nav saistīta ar korupciju. Eiropas Savienība jūs nodrošinās ar finansiālu atbalstu. Ja šis nosacījums tiks ņemts vērā, cerams, agrāk vai vēlāk mēs varēsim apspriest faktu, krīze Kampānijā beidzot ir pārvarēta uz visiem laikiem.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Enrico Speroni ((A7-0015/2011)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Vienprātīgais balsojums par pieprasījumu atcelt Ungāriju pārstāvošā Parlamenta deputāta Tamas Deutsch imunitāti apliecina aizsardzības priekšrocības, kas ES līmenī tiek nodrošinātas visiem likumdošanas institūcijas locekļiem. Pēc Ungārijas tiesas iestāžu lūguma tika veikts visaptverošs pētījums, un rezultāti liecina par to, ka runa neapšaubāmi ir par imunitāti attiecībā uz politiskiem uzskatiem. Imunitātes piešķiršana likumdošanas institūcijas locekļiem, instruments, kura izmantošana ir vairākkārt apstrīdēta un kura mērķis ir šiem cilvēkiem nodrošināt vārda brīvību. Tieši par to ir runa Tamas Deutsch lietā. Es vēlos atgādināt, ka Eiropas Parlaments nekad nav aizstāvējis nevienu deputātu gadījumos, kad tiek izmeklēti ar korupciju vai vispārējo tiesību pārkāpumu saistītas lietas. Demokrātiskā sabiedrībā nedrīkst liegt Parlamenta deputātiem izteikties par sabiedrību interesējošiem un svarīgiem jautājumiem, uzsākot pret šīm personām tiesvedību. Šāda rīcība ir arī pretrunā Protokola par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti 9. pantam, kura mērķis ir aizsargāt to Eiropas Parlamenta deputātu vārda brīvību, kuri tieši pilda savus pienākumus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ungārijas kompetento tiesu iestāžu prasību runa ir par Eiropas Parlamenta deputātu, kurš veic savu politisko darbu, es balsoju par šā ziņojuma secinājumiem, kuros minēts ieteikums neatcelt Deutsch kunga imunitāti. Šajā gadījumā runa ir par Eiropas Savienības tiesību aktu ievērošanu un deputāta darba aizstāvību, ņemot vērā to, ka runa ir par iespējamu pārkāpumu attiecībā uz sabiedrībai zināmu faktu komentēšanu. Ir arī atzīts tas, ka Deutsch kungs nekādā mērā nebija iesaistīts šo faktu publicēšanā vai to sagatavošanā, un tāpēc viņš nav saistīts ar šo faktu patiesuma noteikšanas procesu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Parlamenta pienākums ir aizstāvēt Parlamenta deputātu pilnvaru neatkarību, un šo neatkarību nedrīkst apdraudēt. Deputātu tur aizdomās par goda aizskaršanu, 2010. gada 25. martā radio pārraides laikā izsakoties par apsūdzētāju — kādu Ungārijas pilsoni —; šis deputāts tika aicināts piedalīties šajā pārraidē kā politiķis un Eiropas Parlamenta deputāts. Tādējādi Deutsch kungs savu viedokli izteica, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, un tāpēc es neatbalstu priekšlikumu atcelt šī deputāta imunitāti.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Visas problēmas, kas ir saistītas ar Eiropas Parlamenta deputāta Tamas Deutsch imunitāti, ir tikai politiskās cīņas metode. Es kategoriski iebilstu šādu metožu izmantošanai cīņā pret politiskiem oponentiem. Šajā gadījumā es balsoju pret Tamas Deutsch imunitātes atcelšanu. Manuprāt, Eiropas Parlamenta deputāta imunitātes atcelšana būtu jāpiemēro tikai slepkavības pastrādāšanas gadījumā. Mums (t. i., visiem Eiropas Parlamenta deputātiem) ir jāsaprot, ka gadījumā, ja politiskā cīņa pārkāpj visas loģikas robežas, mēs kļūstam par patvaļas līdzdalībniekiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pagājušajā gadā Tamás Deutsch radio pārraidē izteica dažas piezīmes, un par to viņam ir izvirzīta apsūdzība saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem. Viņš tikai izteica savu viedokli par sabiedrībai zināmiem faktiem, kuri bija publicēti laikrakstā. Viņš šos faktus neapšaubāmi komentēja kā Eiropas Parlamenta deputāts, un tādā gadījumā saskaņā ar ES noteikumiem viņam ir piemērojama parlamentārā imunitāte. Šīs imunitātes mērķis ir saglabāt Eiropas Parlamenta kā demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, veicot savus pienākumus. Tiesvedības izmantošana, lai censtos liegt Parlamenta deputātiem iespēju paust viedokli par jautājumu, kas skar likumīgas sabiedrības intereses, nav savietojama ar demokrātiju. Mums ir jāaizsargā tiesības uz vārda brīvību. Tāpēc es pilnībā atbalstu šo ziņojumu, kas noraida pieprasījumu atcelt Tamas Deutsch imunitāti.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Parlamenta deputātu imunitātes atcelšana vienmēr ir sarežģīts jautājums, taču atsevišķos gadījumos pieprasījumi atcelt imunitāti būtu jāvērtē no Parlamenta deputātu pienākumu viedokļa. Manuprāt, sūdzība par kādas personas publisku paziņojumu, kas tiek uzskatīts par godu aizskarošo, nav pietiekams iemesls tam, lai atceltu parlamentāro imunitāti. Saskaņā ar noteikumiem attiecībā uz imunitāti Tamas Deutsch tiek apsūdzēts par viedokļa izteikšanu, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus. Tādējādi Deutsch kungs pildīja savus Parlamenta deputāta pienākumus, izsakot savu viedokli par jautājumiem, kas skar likumīgas sabiedrības intereses, un tāpēc es balsoju par Speroni kunga ziņojumu par Tamas Deutsch imunitātes atcelšanas noraidīšanu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Parlamentam lūdza atcelt deputāta Deutsch kunga parlamentāro imunitāti saistībā ar krimināllietu, kurā saskaņā ar Ungārijas kriminālkodeksu viņš tiek apsūdzēts par goda aizskaršanu. Juridiskā komiteja iesniedza atzinumu par šo jautājumu, un ziņojums, kurā bija minēts lēmums neatcelt šā deputāta parlamentāro imunitāti, tika pieņemts vienbalsīgi. Tika nospriests, ka, izsakot apgalvojumus, par kuriem tika ierosināta krimināllieta, Deutsch kungs pildīja Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus. Demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami centieni ar tiesvedības palīdzību liegt Parlamenta deputātiem iespēju paust viedokli par sabiedrību interesējošiem jautājumiem.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atbalstu deputātu vārda brīvību, pildot savus pienākumus, un es aizstāvu Eiropas Parlamenta kā institūcijas intereses. Taču, jāpiebilst, ka, manuprāt, tām personām, kuras ieņem politiski atbildīgu amatus — tostarp Parlamenta deputātiem —, savās runās vienmēr ir jābūt godīgiem, un viņiem ir jāciena citas iesaistītās puses, taču tas ne vienmēr tiek ņemts vērā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. apakšpunktu priekšsēdētājs 2010. gada 8. jūlija sanāksmē paziņoja, ka viņš ir saņēmis Ungārijas tiesu iestāžu 2010. gada 9. jūnija vēstuli, kurā ir pieprasīta Tamás Deutsch parlamentārās imunitātes atcelšana. Saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. apakšpunktu priekšsēdētājs šo prasību nodeva Juridiskās komitejas rīcībā. Budapeštas 2. un 3. rajona tiesa lūdza Eiropas Parlamentu atcelt deputāta Tamás Deutsch imunitāti, pret kuru šajā tiesā ir iesniegta apsūdzība saistībā ar krimināllietu. Budapeštas tiesā izskatīšanā esošajā lietā Tamas Deutsch ir apsūdzēts goda aizskaršanā, kas saskaņā ar Ungārijas kriminālkodeksa 179. panta 2. punkta no b) līdz c) apakšpunktu ir uzskatāma par kriminālpārkāpumu. Lieta pret Tamas Deutsch ir ierosināta par to, ka 2010. gada 25. martā radiostacijas Klubradio programmā „Pārrunāsim to” (Megbeszeljuk) Tamas Deutsch par sūdzības iesniedzēja pagātni izteicis vairākus, kā apgalvots, nepatiesus komentārus, kurus sūdzības iesniedzējs uzskata par godu aizskarošiem. Sūdzētājs attiecīgi pieprasīja pret Tamas Deutsch ierosināt krimināllietu.

Ieteikums otrajam lasījumam: Charles Goerens (A7-0009/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es piekrītu tam, ka otrajā lasījumā ir jāatbalsta un jāapstiprina nostāja par deleģētajiem aktiem. Tā kā otra likumdevēja iestāde nav iesniegusi alternatīvu priekšlikumu un palīdzības saņēmēju interesēs ir jārīkojas ātri, manuprāt, Parlamentam būtu atkārtoti jāapstiprina pirmā lasījuma nostāja attiecībā uz atbilstošu procedūru demokrātiskai pārbaudei un deleģēto aktu piemērošanu, šajā posmā nesākot jaunas debates par atsevišķiem grozījumiem. Tajā pašā laikā es piekrītu, ka Padomei pēc iespējas ātrāk ir jāreaģē uz Parlamenta otrā lasījuma nostāju, lai mēs varam rast risinājumu un nodrošināt visu līdzekļu pieejamību.

  Marta Andreasen, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Neatkarības partija uzskata, ka vislabākais vieds, kā veicināt jaunattīstības valstu ekonomikas izaugsmi, ir veicināt tirdzniecību, nevis nodrošināt palīdzību.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par regulu, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Eiropas Savienības politikas attīstības jomā mērķis ir nabadzības samazināšana un ilgtermiņā — tās izskaušana. ES atbalsta Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstis to centienos samazināt nabadzību un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību. Eiropas Savienība ir apņēmusies atbalstīt jaunattīstības valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis, iespējams, varētu saskarties ar grūtībām saistībā ar mainīgajiem tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši saistībā ar PTO kontekstā notiekošo lielākās labvēlības režīma tarifa liberalizāciju, kā arī divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem, kas ir noslēgti vai ir noslēgšanas procesā starp Savienību un Latīņamerikas valstīm. Finanšu palīdzības pasākumu, kas tiks pieņemti šīs programmas ietvaros, mērķim vajadzētu būt to cilvēku dzīves līmeņa un dzīves apstākļu uzlabošanai, kuri dzīvo banānu audzēšanas reģionos un kuri ir atkarīgi no banānu ražošanas un tirdzniecības ķēdes, jo īpaši mazie lauksaimnieki un mazās struktūras, kā arī darba noteikumu, arodveselības un darba drošības standartu un vides normu ievērošanas nodrošināšanai, jo īpaši saistībā ar pesticīdu izmantošanu un ietekmi. Tādēļ ar pasākumiem būtu arī jāatbalsta no banānu eksporta atkarīgo reģionu pielāgošanās, tostarp vajadzības gadījumā to reorganizācija, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu vai uz projektiem vērstas intervences darbības.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atbalstu ES atbalstu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstīm to centienos nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību. ES ir būtiski sekmējusi nabadzības samazināšanos un izskaušanu šajās valstīs, integrējot tirdzniecības dimensiju attīstības stratēģijās un veicinot starptautisko tirdzniecību. Ir jāveicina šo reģionu ekonomikas dažādošana un šo reģionu konkurētspēja, ņemot vērā valstu politiku un piemērošanās stratēģijas, kā arī reģionālos apstākļus. Ir svarīgi atbalstīt ĀKK valstu pielāgošanās procesu Savienības tirgus liberalizācijai Pasaules Tirdzniecības organizācijas kontekstā. Es lūdzu nodrošināt to, lai ES palīdzības jomā galvenie jautājumi būtu iedzīvotāju dzīves līmeņa un dzīves apstākļu uzlabošana un vajadzības gadījumā atbalsts mazajām struktūrām, ievērojot arodveselības, darba drošības un vides aizsardzības standartus.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Atbalstot šā otrā lasījuma likumdošanas ieteikumu, es vēlos nodrošināt, lai ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam noteiktās likumdevējas iestādes pilnvaras netiktu samazinātas Padomes nesamierinātības dēļ. Manuprāt, Padomes atteikums piešķirt Parlamentam pienācīgas pilnvaras finanšu instrumentu piemērošanas jomā, kā to paredz LESD 290. pants, nav likumīgs. Padomes kategoriskā nostāja, ko tā vēlas saglabāt, atsakoties piemērot risinājumu attiecībā uz deleģētajiem aktiem, bloķē svarīgus likumdošanas procesus. Parlaments ir atbilstoši jāinformē, lai tas varētu pieņemt atbildīgus lēmumus. Runājot par deleģētajiem aktiem, ir jāsaglabā Parlamenta tiesības atsaukt deleģējumu. Dažām iestādēm nosakot pilnvaras bez nosacījumiem, bet, liedzot Parlamentam atbilstīgas pilnvaras, tam tiek liegta iespēja kontrolēt resursu piešķiršanu un nozaru prioritātes attīstības jomā.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es aicinu Padomi ātrāk komentēt Eiropas Parlamenta sagatavoto ieteikuma projektu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Gadu pēc tam, kad tika sāktas iestāžu sarunas par deleģēto aktu horizontālo jautājumu attiecībā uz ārējo finanšu instrumentu darbību, Padome pilnībā atteicās piešķirt Parlamentam atbilstīgas pilnvaras finanšu instrumentu darbības jomā, tostarp attiecībā uz sadarbību attīstības jomā, kā to paredz Lisabonas līguma 290. pants. Pēc tam, kad Padome noraidīja visus pirmā lasījuma grozījumus, ar kuriem šajos instrumentos centās ieviest deleģēto aktu procedūru, neierosinot alternatīvu procedūru, tā aicināja Parlamentu pieņemt šo nostāju, nepieļaujot nekādu pārrunu iespēju. Šo pārrunu galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai visas iestādes ievērotu Lisabonas līguma nosacījumus, nevis tikai ieviest efektīvu parlamentāro kontroli, proti, demokrātisko kontroli ES tiesību aktu īstenošanas jomā. Šo sarunu rezultāti radīs nozīmīgu precedentu turpmākām likumdošanas sarunām par visiem finanšu instrumentiem. Es lūdzu Padomi pēc iespējas drīzāk informēt par savu nostāju, lai mēs varētu vienoties par līdzekļu atbloķēšanu.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Balsojumā es atbalstīju ziņojumu par finanšu instrumenta izveidi sadarbībai attīstības jomā. Manuprāt, šis finanšu instruments ir nepieciešams situācijā, kad jaunattīstības valstis ir kļuvušas par ES stratēģiskajām partnerēm. Šis instruments sadarbību ekonomikas, tehniskajā, akadēmiskajā, finanšu un kultūras jomā, kas būs izdevīga gan Eiropas Savienībai, gan tās partnervalstīm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Neskatoties uz krīzi Eiropas Savienībā un iekšējām problēmām, kas skar tās iedzīvotājus, ir jāturpina atbalstīt jaunattīstības valstis, neļaujot tām nokļūt traģiskā situācijā, ciešot badu un dzīvojot nabadzībā. Daudzas šīs valstis lielā mērā ir atkarīgas no tikai viena vai vairāku izstrādājumu — bieži vien no lauksaimniecības produktu — ražošanas, un tāpēc tās jo īpaši ietekmē tirgus svārstības.

Tā tas ir banānu audzēšanas nozarē, ņemot vērā to, ka daudzās valstīs banāni ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem. Es ceru, šis finanšu instruments atbalstīs nepieciešamos pielāgojumus, kas būs nepieciešami, samazinot preferenciālos tarifus ražotājvalstīm.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis normatīvās rezolūcijas projekts, kas konsolidē grozījumus Regulā, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, un kuras mērķis ir atbalstīt banānu eksportētājvalstis, ir radījis formāla rakstura problēmas abu likumdevēju iestāžu attiecībās saistībā ar stratēģiskiem plānošanas dokumentiem par atbalstu šai nozarei. Pirmajā lasījumā iesniegtie priekšlikumu grozījumi paredz to, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu ar deleģētajiem aktiem saistītajām procedūrām ir jābūt iekļautām Regulā par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu saglabātas Parlamenta pilnvaras attiecībā uz stratēģisku lēmumu piemērošanas un palīdzības attīstības jomā kontroli. Patiesi, saskaņā ar Lisabonas līgumu, manuprāt, šāda kontrole būtu jāveic, balstoties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ar Padomi, un tā veicinātu labāku Eiropas iestāžu atbildības sadalījumu un tiktu mazināts demokrātijas trūkums lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienībā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Debatēs par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā galvenais ir bijis jautājums par deleģētajiem aktiem, un tā tas bija arī citu finanšu instrumentu gadījumā. Šajā gadījumā ir paustas pamatotas bažas, kuras izjūtam arī mēs, par to, ka Parlamenta un Padomes pašreizējo nesaskaņu rezultātā līdzekļu pārskaitījums, kas paredzēts papildu pasākumu ietvaros banānu nozarē, varētu tikt atlikts. Šīs debates ir ļoti svarīgas, taču būtu jāņem vērā arī citi pamatjautājumi, kas iziriet no ar Eiropas Savienības nolīguma par banānu tirdzniecības liberalizāciju.

Ir jāņem vērā tas, ka Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstis, kuras būtiski ietekmēs šis nolīgums un kuras netika pietiekami iesaistītas šī nolīguma apspriešanā, norādīja, ka aptuvenais nepieciešamais atbalsts banānu nozares saglabāšanai ir EUR 500 miljoni. Tas nozīmē to, ka Komisijas piedāvātais atbalsts EUR 190 miljonu apmērā ir daudz mazāks par aplēsto šā nolīguma ietekmi. Tikai Āfrikas kontinentā vien apmēram 500 000 cilvēku iztika ir atkarīga no banānu nozares. Tiek uzskatīts, ka šī nozare ir ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījums, ļaujot izveidot veselības aprūpes, ūdens apgādes, energoapgādes un mājokļu infrastruktūru. Brīvā tirdzniecība, kurai šis nolīgums dod zaļo gaismu, tagad to visu pakļaus draudiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Parlaments šodien apstiprināja Goerens kunga iesniegta ieteikuma tekstu, jo uzskatīja, ka grozījumu veikšana Padomes Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, ir atbalstāma. Savienības svarīgāko prioritāšu vidū noteikti ir miera veicināšana, Savienības vērtību un dalībvalstu kopējo konstitucionālo tradīciju atbalsts, kā arī iedzīvotāju labklājības nodrošināšana. Šajā ziņā ir labi zināmi centieni atbalstīt jaunattīstības valstis, tostarp jo īpaši Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis. Atbalsta mērķis ir uzlabot palīdzības saņēmēju valstu iedzīvotāju dzīves apstākļus, iesakot un nodrošinot visus tos instrumentus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu šo valstu nokļūšanu uz attīstības un atbildības ceļa. Visbeidzot, es vēlos piebilst to, ka pieņemtie grozījumi izriet no programmas vidusposma pārskata, un to mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības efektīvāku iesaistīšanos un lielāku kontroli.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība vienmēr ir centusies palīdzēt jaunattīstības valstīm, jo īpaši Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstīm. Šī normatīvās rezolūcijas projekta mērķis ir izveidot finanšu instrumentu, kas palīdzētu aizsargāt ĀKK valstis, kuras ietekmē tarifu atvieglojumu samazināšana. Atbalstot banānu nozari šajās valstīs, mēs palīdzam attīstīt šo valstu ekonomiku, izveidot darbavietas un apkarot nabadzību.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ieteikumu otrajam lasījumam par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Turklāt es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas Parlaments vienmēr ir atbalstījis finanšu pasākumu nodrošināšanu banānu nozarei 10 ĀKK banānu ražotājvalstīs. Vienīgās problēmas šajā jomā ir saistītas ar deleģēto aktu horizontālo aspektu. Es ceru, ka iestāžu līmenī drīz izdosies vienoties par šo pēdējo aspektu. Patiesi, ir grūti pieņemt to, ka tās valstis, kurām tiek piešķirti šie līdzekļi, nespēj tos izmantot. Šī aizkavēšanās mazina ticību ES solījumiem un kavē ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šis ziņojums, līdzīgi kā citi ziņojumi saistībā ar finanšu instrumentiem sadarbībai attīstības jomā, nostiprina Eiropas Parlamenta pilnvaras attiecībā uz Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, un tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Šis ziņojums paredz lielākas Eiropas Parlamenta pilnvaras noteiktās kompetences jomā. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Runājot par sadarbību attīstības jomā, es atbalstīju ieteikumu izveidot šo procesu veicinošu finanšu instrumentu, jo Eiropas Savienības politikas attīstības jomā mērķis ir ilgtermiņā samazināt nabadzību. Tāpēc attīstības stratēģiju integrācija un starptautiskās tirdzniecības veicināšana ir svarīgi nosacījumi, lai samazinātu nabadzību. Manuprāt, šajā kontekstā plānoto finanšu palīdzības pasākumu pieņemšanas mērķim vajadzētu būt visapdraudētāko cilvēku grupu dzīves līmeņa uzlabošanai, veicinot šo reģionu pielāgošanos un integrāciju, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu un konkrētas darbības.

Manuprāt, ES politikai būtu vairāk jāvērš uz jaunattīstības valstu neatkarīgu integrāciju, izveidojot konkrētu, atbilstošu finanšu instrumentu. Pašlaik valsts veiksmīgas darbības priekšnosacījums ir attīstība un ekonomikas izaugsme. Tāpēc ir jāveicina mērķtiecīgi pasākumi šajā jomā, lai nodrošinātu stabilu sadarbību apdraudētajās valstīs.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ieteikumu otrajam lasījumam par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Šo grozījumu mērķis ir atbalstīt galvenās banānu eksportētājvalstis Āfrikā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā, izmantojot papildu pasākumus banānu nozarē, kurus paredzēts īstenot četrus gadus (no 2010. līdz 2013. gadam).

Saskaņā ar Attīstības komitejas ziņojumu Parlamentam jau pašā sākumā radās virkne jautājumu par Komisijas priekšlikumu, un tas nozīmēja, ka to bažas, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību papildu pasākumus izmantot attīstības un nabadzības izskaušanas nolūkos, tika ņemtas vērā. Šīs un citas bažas, kuras ir skaidri minētas dokumenta pēdējā redakcijā, piemēram, attiecībā uz vides, veselības un darba standartiem saistībā ar konkrētu kritēriju izpildi līdzekļu piešķiršanai, mani mudināja atbalstīt šo ieteikumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Galvenās Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas banānu piegādātājas valstis varētu saskarties ar grūtībām saistībā ar muitas nodevu, kas tika piemērotas saskaņā ar PTO ietvaros īstenoto lielākās labvēlības režīma tarifu un noslēgtajiem vai noslēgšanas procesā esošajiem divpusējiem un reģionālajiem līgumiem starp ES un konkrētām Latīņamerikas valstīm, liberalizāciju. Šis priekšlikums regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006, paredz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstīm izdevīgus papildu pasākumus banānu nozarē, kuru mērķis ir palīdzēt šīm valstīm pielāgoties jaunajam importa režīmam. Īpaši ņemot vērā ieteikumu otrajam lasījumam, runa ir par finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā piemērošanu procedūrā attiecībā uz deleģētajiem aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kas attiektos uz stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem un papildu pasākumiem banānu nozarē. Es balsoju par šo ieteikumu, jo es piekrītu tam, ka Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj līdzvērtīgi ar Padomi pārraudzīt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Pēc Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta ierosinājuma DEVE, AFET (DROI) un INTA komiteja ir sākusi cīņu par to, lai nodrošinātu koplēmuma tiesības stratēģiskās plānošanas līmenī saistībā ar finanšu instrumentu īstenošanu ārējo attiecību jomā. Parlaments nolēma palielināt likmi, visiem instrumentiem piemērojot komplekso pieeju. Neskaitot šo pamatstrīdu, visas trīs iestādes vienojās par pārējiem vidusposma pielāgošanas pasākumiem (izņemot instrumentu industrializētām valstīm (ICI+)). Pēc pirmā lasījuma, kas notika 2010. gada oktobrī, sarunas par „deleģētajiem aktiem” tika pilnīgi bloķētas. Tāpēc Parlaments pieņēma šādus lēmumus: 1) saglabāt vienotu nostāju, t. i., saglabāt apvienotu ārējās finanšu palīdzības instrumentu kopu (ieskaitot arī — lai gan līdz šim neoficiāli — IfS); 2) ar Eiropas Parlamenta grozījumiem otrajā lasījumā atjaunot Eiropas Parlamenta nostājas, kas bija pieņemtas pirmajā lasījumā, t. i., pieņemt tos pašus grozījumus attiecībā uz visiem ārējās finanšu palīdzības instrumentiem, kurus Padome noraidīja; un 3) tuvākajā laikā organizēt otro lasījumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Regulas priekšlikuma, ar ko veic grozījumus finanšu instrumentā sadarbībai attīstības jomā, mērķis ir atbalstīt lielākās banānu eksportētājvalstis Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) reģionā, īstenojot tā dēvētos papildu pasākumus banānu nozarē. Šī iniciatīva tika ierosināta pēc Eiropas Savienības noteikto preferenciālo tarifu samazinājuma banānu eksportam no ĀKK valstīm.

Tarifi, kas tiek piemēroti Eiropas Savienībā ievestiem izstrādājumiem, tika samazināti saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas klasifikāciju. Šis četru gadu plāns stājās spēkā 2010. gadā, un tas darbosies līdz 2013. gadam, un saskaņā ar šo dokumentu papildu pasākumiem banānu nozarē ir jābūt vērstiem uz galvenajiem attīstības mērķiem un nabadzības izskaušanu, ņemot vērā vides, veselības un darba standartus, un ir jānosaka konkrēti kritēriji līdzekļu piešķiršanai.

Es atbalstu šo iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt un sadarboties ar ĀKK valstīm attīstības jomā, jo tajā ir noteikti papildu pasākumus banānu nozarē. Mani interesē tas, kā šie pasākumi ietekmēs situāciju nomaļākos reģionos un kā tas attiecīgi tiks ņemts vērā pēc izmaiņām abu pušu tirdzniecības nosacījumos.

Ieteikums otrajam lasījumam: Barbara Lochbihler, Kinga Gál (A7-0014/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka 2006. gadā tika izveidoti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamatnoteikumi, lai uzlabotu Kopienas ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, un to, ka šo pasākumu īstenošana atklāja dažas pretrunas saistībā ar izņēmumiem neattiecināmības principa piemērošanai ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem saistīto izmaksu ES finansējumam, es atbalstu Regulas (EK) Nr. 1889/2006 otrā lasījuma pieņemšanu, kas citām iestādēm (Parlamentam un Padomei) nodrošina lielāku leģitimitāti attiecībā uz Komisijas stratēģisko dokumentu pieņemšanu saistībā ar deleģētajiem aktiem.

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Neatkarības partija pilnībā atbalsta cilvēktiesību mērķi. Taču mēs vēlamies uzsvērt, ka ES nepareizi skaidro jēdzienu „cilvēktiesības”. Sākot ar balsstiesību nodrošināšanu ieslodzītajiem, līdz atteikumam deportēt naidu kurinošos teroristus, pamatojoties uz cilvēktiesību aizsardzību, ES ir kaitējusi Lielbritānijai, un tagad tā vēlas šos pasākumus īstenot visā pasaulē par nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc mēs neatbalstām šo pasākumu.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Demokrātija un cilvēktiesības ir Eiropas Savienības pamatvērtības, un tās ir jāsludina visā pasaulē, īstenojot pasākumus nabadzības apkarošanas jomā un risinot konfliktus, vienlaikus nodrošinot nozīmīgu atskaites punktu cīņai pret terorismu. Tāpēc es atbalstu Eiropas Savienības īpašo nodomu tās ārpolitikas programmās iekļaut demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu visā pasaulē. Finanšu instrumenta izveide cilvēktiesību veicināšanai pasaulē uzlabos ES ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību un veicinās cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu tajās valstīs un tajos reģionos, kur tās ir visvairāk apdraudētas. Es atbalstu pasākumus, kas paredz palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi cilvēktiesību veicināšanas un demokrātisko reformu īstenošanas jomā, atbalsta sniegšanā dažādu grupu interešu miermīlīgai saskaņošanai un politiskās līdzdalības un pārstāvības veicināšanā. Es arī atbalstu pasākumus jomās, kuras ir noteiktas Eiropas Savienības pamatnostādnēs un kas ir īpaši saistītas ar demokrātijas veicināšanu, cilvēktiesību aizsardzību, nāvessoda izpildi, spīdzināšanu, bērnu tiesību aizsardzību, vardarbību pret sievietēm un bruņotiem konfliktiem. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas atbalsta un pastiprina starptautiskās un reģionālās pamatnostādnes cilvēktiesību, taisnīguma, likuma varas un demokrātijas veicināšanas jomā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) ES līdzekļi tiek izmantoti, lai jaunattīstības valstīs finansētu daudzus projektus, kuru mērķis ir veicināt sadarbību attīstības un cilvēktiesību jomā. Ir ļoti svarīgi, lai Parlamentam būtu pilnvaras stingri kontrolēt ES finansējumu, ko ir paredzēts piešķirt šādiem projektiem. Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj pārbaudīt stratēģisku lēmumu pieņemšana par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā, lai veicinātu attīstību un ievērotu cilvēktiesības.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnībā atbalstu lēmumu atkārtoti iesniegt tos grozījumus, kuri tika pieņemti pirmajā lasījumā, bet kurus Padome noraidīja.

Šī priekšlikuma, kas iederas plašākā starpiestāžu sarunu kontekstā par deleģēto aktu izmantošanu Savienības ārējo darbību finansēšanai, mērķis ir aizsargāt Parlamenta pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu, efektīvi kontrolējot arī ES tiesību aktu īstenošanu.

Padome nevēlējās pieņemt to, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā minētās procedūras attiecas uz šiem instrumentiem. Tas ne tikai pierāda to, ka Padome nepamatoti atteicās piešķirt Parlamentam likumdevējas iestādes pilnvaras, kas tam ir noteiktas attiecībā uz stratēģisku lēmumu pieņemšanu par finanšu instrumentu pārvaldību, bet arī pārtrauc nepieņemama demokrātijas trūkuma leģitimāciju ES tiesību aktu īstenošanas jomā. Šis Padomes atteikums ir pretrunā Lisabonas līguma saturam.

Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi pieprasīt, lai ierosinātie grozījumi tiktu pieņemti, un tas ir svarīgi no tiesiskās un politiskās atbilstības viedokļa, lai nostiprinātu Parlamenta ietekmi un lai Parlaments un Padome līdzvērtīgi ievērotu otras puses pilnvaras un saskaņā ar līgumu veiktās izmaiņas tiesību aktos.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, Eiropas Savienībai ir jāapliecina tās kā pasaules līmeņa līderes ietekme demokrātijas un pamattiesību aizsardzības jomā. Šajā ziņā jo īpaši svarīgi ir nodrošināt labāku Eiropas finansēšanas instrumenta pielāgojamību, lai Savienība un Eiropas finanšu atbalsta saņēmējas valstis varētu elastīgāk pārvaldīt projektus. No otras puses, manuprāt, ir pienācīgi jākontrolē šo līdzekļu izlietojums. Izņemot izņēmumus, kas būtu jāsaglabā attiecībā uz finansēšanas apstiprinājumu ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem saistīto izdevumu segšanai un kas būtu jāpiemēro atsevišķos gadījumos, Eiropas Parlamentam ir jāpiešķir tiesības pārraudzīt Komisijas īstenotos pasākumus un tās pieņemtos stratēģiskos dokumentus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija un Padome nevar vienoties par finanšu instrumenta demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kā arī par visu stratēģijas dokumentu un indikatīvo daudzgadu programmu piemērošanu. Tāpat kā rezolūcijā, kas tika sagatavota Mitchell kunga ziņojuma rezultātā un par kuru mēs šodien balsojām, arī šajā rezolūcijā arī ir atzīta nepieciešamība veikt galvenokārt tehnisku precizējumu tādā pašā veidā, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta pilnvaras likumdošanas procesā un Komisijas veikto pasākumu kontroli un pārraudzību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā es atbalstu Lisabonas līguma ievērošanu, es balsoju par skaidru Parlamenta nostāju saistībā ar tā pilnvaru un saistību apstiprināšanu un tā aktīvu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā tādām ES politikas programmām, kas spēj nodrošināt efektīvu palīdzību demokrātijas, brīvības, cilvēktiesību jomā visā pasaulē. Ņemot to vērā, ir ļoti svarīgi, lai Parlamentam būtu faktiska iespēja novērtēt šo instrumentu un pārliecināties par tā pareizu pielietojumu, atbalstot cilvēkus un iestādes, kuri attiecīgajās valstīs strādā ļoti sliktos apstākļos, lai cīnītos pret despotiskiem režīmiem vai tendencēm. Šie cilvēki veicina demokrātisku struktūru attīstību, preses un vārda brīvību, kā arī cīnās pret korupciju un cenšas novērst citas ar cilvēktiesību pārkāpumiem saistītas problēmas, kas var izraisīt tādas krīzes, kas šobrīd piemeklē Ziemeļāfrikas valstis.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs esam nonākuši pie otrā lasījuma, kas ir saistīts ar izmaiņām, kas izraisīja nesaskaņas starp Parlamentu, Komisiju un Padomi, cīņu par varu, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Mērķis ir kontrolēt instrumentu, kurš, kā tiek apgalvots, ir vērsts uz „demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu visā pasaulē”, bet kas faktiski ir pretrunā demokrātijas principiem. Kā piemēru var minēt Hondurasu, kur ES izmantoja šo instrumentu, lai leģitimētu varu, kas tika iegūta, gāžot likumīgi ievēlētu prezidentu, un valsts konstitūcijas pārkāpumus. ES leģitimizē varu, kas ir saistīta ar slepkavību skaita milzīgu pieaugumu, jo īpaši to cilvēku, kuri pretojās valsts apvērsumam, kā arī žurnālistu un viņu ģimenes locekļu slepkavību skaitu, un kas ir saistīta ar zemnieku padzīšanu no viņiem piederošās zemes un šīs zemes okupēšanu.

Aplūkosim arī pretrunu attiecībā uz to, ka tā dēvēto ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumu parakstīja iestādes, kas de facto ieguva varu Hondurasas valsts apvērsuma rezultātā, un viens no šī nolīguma pantiem paredz nodrošināt demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu.

Arvien skaidrāk ir redzams tas, cik liekulīgi ES izmanto rūpes par cilvēktiesību ievērošanu, proti, iejaucoties, lai atbalstītu tos aģentus, kuri vēlas aizstāvēt lielkapitāla intereses ES.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es atbalstu šo dokumentu, jo pasaulē joprojām pārāk bieži notiek cilvēktiesību pārkāpumi. Finanšu un ekonomikas krīze, klimata pārmaiņas, jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešana un karš pret terorismu vēl vairāk pasliktina situāciju cilvēktiesību jomā, un rodas jauni cilvēktiesību pārkāpumu veidi. Ekonomikas un finanšu krīze pasaulē visvairāk ietekmē nabadzīgāko cilvēku tiesības. Klimata pārmaiņas visvairāk ietekmēs visneaizsargātākās cilvēku grupas jaunattīstības valstīs. Sadarbība attīstības jomā ir ļoti svarīgs ES ārējo attiecību aspekts. Tas ir vissvarīgākais instruments cīņā pret nabadzību jaunattīstības valstīs, un tam ir būtiska nozīme, lai veicinātu nabadzīgāko valstu ekonomiku, sociālo politiku, demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesību ievērošanu. Demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam būtu jābūt vienai no saskaņotas ES ārpolitikas galvenajām prioritātēm.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Parlaments un Padome 2006. gada decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē. Pēc četriem gadiem abas iestādes vēlas labot dažus šīs regulas pantus, lai uzlabotu sniegtā atbalsta pārredzamību un efektivitāti. Manam balsojumam par šo ieteikumu ir vienkāršs pamatojums: nesenie notikumi parādīja to, ka humānā palīdzība ir jāsniedz piesardzīgi, lai garantētu to, ka tā sasniedz mērķi. Tieši tāpēc, manuprāt, pateicoties šim balsojumam, Parlaments šodien ir veicis papildu pasākumu, lai nodrošinātu, ka tā sniegtais finanšu atbalsts tiktu izmantot demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzībai, jo tieši tam šis atbalsts ir paredzēts.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu par Eiropas instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē. Šo instrumentu var izmantot tā, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Šis balsojums noteikti nenozīmē to, ka es atbalstu apkaunojošo Eiropas Savienības dubultstandartu piemērošanu demokrātijas un cilvēktiesību jomā. Atteikums piešķirt Saharova balvu Ziemeļāfrikas režīmu oponentiem tagad apdraudēto režīmu pastāvēšanas gadu laikā liecina par antikomunistisko eirokrātu šauro ideoloģisko skatījumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Problēmas, kas ir radušās šo regulu īstenošanas rezultātā, radīja pretrunas attiecībā uz neattiecināmības principa piemērošanu ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem, saistīto izmaksu Savienības finansējumam. Tāpēc ir ierosināts grozīt attiecīgos noteikumus Regulā (EK) Nr. 1889/2006, lai saskaņotu to ar pārējiem instrumentiem un lai tos varētu izmantot cīņā par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − (LV) Es balsoju „pret”. Šodien projektu finansējums cilvēktiesību jomā pārvēršas par dažu augstu Eiropas Savienības amatpersonu biznesu. Par to liecina, piemēram, Saharova balva. Manuprāt, šī balva pēdējo divu gadu laikā tika piešķirta ne labākajiem kandidātiem. Eiropas Parlamenta cilvēktiesību aizstāvēšanas darbībā parādījās skaidras politiskās angažētības pazīmes. Par finanšu balvas nominantiem bieži kļūst cilvēki, kuriem nav tiesību saukties par cilvēktiesību aizstāvjiem. Ir nepieciešami skaidri un stingri noteikumi, savādāk Eiropas Savienības līdzekļi varēs tikt izmantoti neatbilstoši.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šis priekšlikums galvenokārt attiecas uz iespēju nodrošināšanu Komisijai pieņemt deleģētos aktus. Parlamenta iesniegtajos grozījumos Komisijai ir paredzētas plašas saistības attiecībā uz informācijas nodrošināšanu Parlamentam. Es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā šo nosacījumu un iespēju iebilst pret deleģētajiem aktiem vai pat tos atcelt, kā arī ierosinājumus uzlabot efektivitāti.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Ar šo ziņojumu ir paredzēts Eiropas Parlamentam piešķirt lielākas pilnvaras tā kompetences ietvaros. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − (LT) Eiropas Savienība ir pasaules lielākā palīdzības sniedzēja attīstības jomā. ES nodrošina vairāk nekā 50 % no kopējā atbalsta pasaulē, tādējādi rādot labu piemēru citiem reģioniem un citām valstīm. Sadarbība attīstības jomā ir ļoti svarīgs ES ārējo attiecību aspekts. Tas ir vissvarīgākais instruments, lai apkarotu nabadzību jaunattīstības valstīs, lai veicinātu nabadzīgāko valstu ekonomikas, sociālās politikas, demokrātijas, likuma varas attīstību un lai aizsargātu cilvēktiesības. Ja atbalsts attīstībai tiks īstenots vēl efektīvāk, pastāv cerība, ka valstis vairs netiks dalītas bagātajās un nabadzīgajās valstīs. Es balsoju par šo ieteikumu, jo es atbalstu aicinājumu Eiropas Komisijai sagatavot priekšlikumu kompromisam par to, kā palielināt Eiropas Parlamenta pilnvaras attiecībā uz instrumenta sadarbībai attīstības jomā kontroli pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Eiropas Parlamentam un Eiropadomei būtu jābūt vienlīdzīgām tiesībām pieņemt lēmumus par to, kad, kur un kādā apjomā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta jomā es balsoju par šo regulu, jo, manuprāt, ir jāatbalsta un jāizplata pasaulē vērtības un principi, uz kuriem ir balstīta Savienība.

Tomēr vēl joprojām vairākās valstīs netiek ievērotas cilvēktiesības un demokrātijai tajās nav lielas nozīmes, un šajās valstīs cilvēki dzīvo vergturības un pakļautības stāvoklī bez tiesībām uz vārda brīvību. Šajā ziņā, manuprāt, Savienības ārējam atbalstam ir jābūt efektīvākam un pārredzamākam, lai demokrātijai un cilvēktiesību ievērošanai pasaulē tiktu nodrošināta atbilstīga nozīme. Tāpēc ir jāizveido finanšu instruments, lai veicinātu un nodrošinātu demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu visā pasaulē.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Lai uzlabotu Kopienas ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, 2006. gadā tika izveidoti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamatnoteikumi. Saskaņā ar Parlamentā iesniegtajiem ziņojumiem šī regulējuma īstenošana atklāja nopietnas pretrunas attiecībā uz principu par izmaksu, kas saistītas ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem, neattiecināmību uz Savienības finansējumu. Runājot īsi, ir svarīgi labot dažus Regulas (EK) Nr. 1889/2006 nosacījumus, lai tos saskaņotu ar citu instrumentu nosacījumiem, kas attiecas uz iepriekš tekstā minēto tiesisko regulējumu. Šie grozījumi nepārkāpj Līgumā par Eiropas Savienību noteiktos mērķus un sniedz ieguldījumu šīs regulas nosacījumu precizēšanā. Ņemot vērā šos faktorus, es balsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ieteikumā otrajam lasījumam runa ir par procedūras īstenošanu deleģēto aktu jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē. Es balsoju par šo ieteikumu, jo es piekrītu, ka Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj līdzvērtīgi ar Padomi pārraudzīt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par šī instrumenta piemērošanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Pēc Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta ierosinājuma DEVE, AFET (DROI) un INTA komiteja ir sākusi cīņu par to, lai nodrošinātu koplēmuma tiesības stratēģiskās plānošanas līmenī saistībā ar finanšu instrumentu īstenošanu ārējo attiecību jomā. Parlaments nolēma palielināt likmi, visiem instrumentiem piemērojot komplekso pieeju. Neskaitot šo pamatstrīdu, visas trīs iestādes vienojās par pārējiem vidusposma pielāgošanas pasākumiem(izņemot instrumentu industrializētām valstīm (ICI+)). Pēc pirmā lasījuma, kas notika 2010. gada oktobrī, sarunas par „deleģētajiem aktiem” tika pilnīgi bloķētas. Tāpēc Parlaments pieņēma šādus lēmumus: 1) saglabāt vienotu nostāju, t. i., saglabāt apvienotu ārējās finanšu palīdzības instrumentu kopu (ieskaitot arī — lai gan līdz šim neoficiāli — IfS); 2) ar Eiropas Parlamenta grozījumiem otrajā lasījumā atjaunot Eiropas Parlamenta nostājas, kas bija pieņemtas pirmajā lasījumā, t. i., pieņemt tos pašus grozījumus attiecībā uz visiem ārējās finanšu palīdzības instrumentiem, kurus Padome noraidīja; un 3) tuvākajā laikā organizēt otro lasījumu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, tas var palīdzēt veicināt Eiropas Savienības ārējā atbalsta procedūru efektivitāti un pārredzamību. Atsevišķu nosacījumu īstenošana atklāja pretrunas attiecībā uz principu par izmaksu, kas saistītas ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem, neattiecināmību uz Savienības finansējumu. Šī problēma ir atrisināta, un noteikti ir jāturpina iesāktais.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Demokrātija nenozīmē tikai tikai brīvas un godīgas vēlēšanas. Lai pastāvētu demokrātiska sabiedrība, ir jāatbalsta un jāaizsargā cilvēktiesības. Eiropas Savienība bieži vien ir bijusi pirmā, kas nosoda cilvēktiesību pārkāpumus ārpus ES, piemēram, pirmdien apstiprinot sankciju piemērošanu pret prezidenta A. Lukashenko režīmu vai nosodot cilvēktiesību pārkāpumus Ēģiptē un Tunisijā. Taču, kad tiek konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi ES, tad šis jautājums tiek risināts lēni. Šādi gadījumi tikai vājina ES stāvokli. ES ārējie finanšu instrumenti, piemēram, instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments un Stabilitātes instruments piedāvā lielas iespējas. Tomēr ES ir jāpievēršas likuma varas nostiprināšanai Eiropas Savienībā un jāveicina valsts dienestu pārredzamība un atbildība. Manuprāt, demokratizācija un vēlēšanu process arī ir svarīgi aspekti cīņā pret nabadzību, kā arī ilgtspējīgas attīstības, miera un stabilitātes nodrošināšanā. Ja netiks aizsargātas cilvēktiesības un demokrātija, tad sekas var būt vēl nopietnākas. Ir svarīgi saglabāt labu ES tēlu cilvēktiesību jomā, ja tā vēlas izmantot visas finanšu instrumentu sniegtās iespējas ārējās darbības ietvaros.

Ieteikums otrajam lasījumam: Gay Mitchell (A7-0006/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ir atkārtoti jāapstiprina Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā, šajā posmā neierosinot atsevišķus grozījumus. Ņemot vērā to, ka netika ierosinātas alternatīvas procedūras,tika pieņemti tikai daži Parlamenta ierosināti tehniski grozījumi un to, ka Padome aicināja Parlamentu līdz 2010. gada beigām pieņemt Padomes kopējo nostāju bez jabkādām sarunām, lai kopīgi noteiktu vispiemērotāko brīdi tā nostājas nodošanai, kā tas būtu jādara atbilstoši 20. pantam nolīgumā par iestāžu labu sadarbību koplēmuma jomā, es atbalstu šo ziņojumu, lai pēc iespējas drīzāk otrajā lasījumā tiktu pieņemta un atkārtoti apstiprināta Parlamenta nostāja attiecībā uz deleģētajiem aktiem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Lai uzlabotu Kopienas ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, 2006. gadā tika izveidoti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamatnoteikumi. Tie ietver Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu, Padomes 2007. gada 19. februāra Regulu (Euratom) Nr. 300/2007, ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā, Regulu (EK) Nr. 1889/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Šo regulu īstenošana atklāja pretrunas saistībā ar izņēmumiem neattiecināmības principa piemērošanai ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem saistīto izmaksu Savienības finansējumam. Tāpēc ir ierosināts grozīt attiecīgos noteikumus Regulā (EK) Nr. 1889/2006, lai to saskaņotu ar pārējiem instrumentiem.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Atbalstot šo likumdošanas ieteikumu otrajam lasījumam, es vēlos nodrošināt, lai ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam noteiktās likumdevējas iestādes pilnvaras netiktu samazinātas Padomes nesamierināmības dēļ. Manuprāt, Padomes atteikums piešķirt Parlamentam pienācīgas pilnvaras finanšu instrumentu piemērošanas jomā, kā to paredz LESD 290. pants, nav likumīgs. Padomes kategoriskā nostāja, ko tā vēlas saglabāt, atsakoties piemērot risinājumu attiecībā uz deleģētajiem aktiem, bloķē svarīgus likumdošanas procesus. Parlaments ir atbilstoši jāinformē, lai tas varētu pieņemt atbildīgus lēmumus. Runājot par deleģētajiem aktiem, ir jāsaglabā Parlamenta tiesības atsaukt deleģējumu. Dažām iestādēm nosakot pilnvaras bez nosacījumiem, bet, liedzot Parlamentam atbilstīgas pilnvaras, tam tiek liegta iespēja kontrolēt resursu piešķiršanu un nozaru prioritātes attīstības jomā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnībā atbalstu lēmumu atkārtoti iesniegt tos grozījumus, kuri tika pieņemti pirmajā lasījumā, bet kurus Padome noraidīja.

Šī priekšlikuma, kas iederas plašākā starpiestāžu sarunu kontekstā par deleģēto aktu izmantošanu Savienības ārējo darbību finansēšanai, mērķis ir aizsargāt Parlamenta pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu, efektīvi kontrolējot arī ES tiesību aktu īstenošanu.

Padome nevēlējās pieņemt to, ka ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā minētās procedūras attiecas uz šiem instrumentiem. Tas ne tikai pierāda to, ka Padome nepamatoti atteicās piešķirt Parlamentam likumdevējas iestādes pilnvaras, kas tam ir noteiktas attiecībā uz stratēģisku lēmumu pieņemšanu par finanšu instrumentu pārvaldību, bet arī pārtrauc nepieņemama demokrātijas trūkuma leģitimāciju ES tiesību aktu īstenošanas jomā. Šis Padomes atteikums ir pretrunā Lisabonas līguma nosacījumiem.

Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi pieprasīt, lai ierosinātie grozījumi tiktu pieņemti, un tas ir svarīgi no tiesiskās un politiskās atbilstības viedokļa, lai nostiprinātu Parlamenta ietekmi un lai Parlaments un Padome līdzvērtīgi ievērotu otras puses pilnvaras un saskaņā ar līgumu veiktās izmaiņas tiesību aktos.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es atbalstu Eiropas Savienības paredzētos pasākumus, izmantojot finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, jo īpaši tos, kas ir iecerēti mazo lauksaimnieku un mazo lauksaimniecības struktūru atbalstam. Šie pasākumi ir paredzēti ne tikai sociālās atjaunošanas politikas izstrādei, bet arī ekonomikas dažādošanai attiecīgajos reģionos un ieguldījumiem konkurētspējas uzlabošanai.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj līdzvērtīgi ar Padomi pārraudzīt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Attiecīgo grozījumu raksturs ir acīmredzami tehnisks un izriet no Padomes un Komisijas, no vienas puses, un Parlamenta, no otras puses, atšķirīga Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta skaidrojuma par indikatīvajām daudzgadu programmām. Deleģētie akti (LESD 290. pants) abām likumdevējām iestādēm dod tiesības bloķēt Komisijas priekšlikumus vai atsaukt deleģējumu.

Neskatoties uz to, ka tas ir tehnisks grozījums, tā pamatā ir atšķirīgs Parlamenta kontroles pilnvaru mēroga skaidrojums attiecībā uz Komisijas darbībām saskaņā ar jauno līgumu. Komitejas vienbalsīgs balsojums apliecina to, ka šis skaidrojums visvairāk atbilst nepieciešamībai aizsargāt Parlamenta demokrātiskās pilnvaras attiecībā uz stratēģisku lēmumu kontroli par to, kā piešķirt palīdzību attīstības jomā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka tika pieņemts Parlamenta ieteikums otrajam lasījumam par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, es atbalstu nepieciešamību turpināt darbu, steidzamā kārtā veicot grozījumus Regulā (EK) Nr. 1905/2006, lai izvairītos no starpiestāžu konfliktiem, kas kaitē Eiropas iestāžu tēlam un tikai kavē līdzekļu piešķiršanu attiecīgajos procesos saistībā ar sadarbību attīstības jomā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Otrajā lasījumā diskusijās dominēja jautājums par iespēju deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu nebūtiskus tiesību aktu elementus jeb, citiem vārdiem sakot, tā dēvētos deleģētos aktus. Konkrētu procedūru veidu paātrināšana, kas garantē to, ka jaunattīstības valstīm nepieciešamais atbalsts savlaicīgi sasniedz mērķi, ir jautājums, kas noteikti ir jāņem vērā. Bažas rada arī nepieciešamība nodrošināt, lai Komisija rīkotos, stingri ievērojot piešķirtā deleģējuma robežās (ko saskaņā ar noteikumiem var atsaukt) un nepārkāpjot savas pilnvaras, un lai līdz ar to būtu atbilstīgi aizsargātas Parlamenta un Padomes pilnvaras.

Tomēr diskusija par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā neaprobežojas tikai ar jautājumu par deleģētajiem aktiem. Runājot konkrētāk, šis temats rada nepieciešamību pārdomāt būtisku jautājumu, proti, ES sadarbības politikai noteiktais virziens. Tāpēc ir jānosoda metodes, ko Komisija izmantoja, cenšoties jaunattīstības valstīm uzspiest brīvās tirdzniecības nolīgumus, neskatoties uz šo valstu lielo pretestību, jo tā tieši vai netieši nosaka, ka daļa no atbalsta ir atkarīga no šo nolīgumu parakstīšanas, tādējādi veicot nepieņemamu šantāžu.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Starpiestāžu sarunas par ārējiem finansēšanas instrumentiem ir saistītas ar nepieciešamību nodrošināt demokrātisku Parlamenta kontroli pār ES tiesību aktu īstenošanu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Parlamentam tiek piešķirtas pilnvaras iebilst pret atsevišķiem Komisijas ierosinātiem lēmumiem par to, kur un kā tiek tērēti līdzekļi, vai atsaukt šos lēmumus. Šie līdzekļi ir paredzēti tādiem mērķiem kā pilsoniskas sabiedrības organizēšana Baltkrievijā vai cilvēktiesību aizsardzība Tunisijā. Manuprāt, Padomei ir jārīkojas nekavējoties, lai atrisinātu pašreizējo situāciju un pēc iespējas drīzāk piešķirtu nepieciešamos līdzekļus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Parlamenta un Padomes atšķirīgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta skaidrojumu, es atbalstu šo likumdošanas ieteikumu. Ir jāņem vērā Parlamenta likumdevēja pilnvaras, kas ir noteiktas Lisabonas līgumā, taču, šķiet, Padome šo aspektu nav ņēmusi vērā. Šo neskaidrību rezultātā ir bloķēti vairāki likumdošanas procesi, un tas kaitē ES tēlam. Sadarbība attīstības jomā ar tā dēvētajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga. Tas ir mana balsojuma skaidrojums.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es balsoju „par”, jo esmu pārliecināts, ka rūpniecības, zinātnes, transporta un enerģētikas attīstības stimulēšanai ir jāpiešķir papildu bonusi un papildu motivācija. Balstoties uz visspilgtākajiem vēstures piemēriem (Maršala plāns), mums jācenšas paātrināt rūpniecības un patērētāju pieprasījuma izaugsmes tempus, stimulējot jaunas tehnoloģijas un zinātnes inovācijas un finansējot tehnoloģiju „pionierus”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Tāpat kā K. Gál un B. Lochbihler ziņojuma gadījumā, šie ierosinātie grozījumi regulā, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, paredz uzlabot efektivitāti, izmantojot Komisijas pieņemtos deleģētos aktus. Es balsoju par šo ziņojumu, jo šie grozījumi paredz palielināt Eiropas Parlamenta kontroles pilnvaras.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par grozījumiem regulā, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, jo, manuprāt, sadarbība ir svarīgs ES ārējās darbības un ārpolitikas aspekts. Manuprāt, ES politika būtu jāvērš uz ievērojamāku jaunattīstības valstu integrāciju, izveidojot konkrētu un piemērotu finanšu instrumentu. Pašlaik valstu veiksmīgas darbības priekšnosacījums ir attīstība un ekonomiskā izaugsme. Tāpēc ir jāveicina mērķtiecīgi uz to vērsti pasākumi, lai nodrošinātu stabilu sadarbības līmeni ar apdraudētajām valstīm. Finanšu atbalsts, ko ir paredzēts piešķirt šīm valstīm, ir jāizmanto nopietnam un praktiskam atbalstam, lai nodrošinātu šo valstu finansiālu neatkarību no starptautiskās palīdzības.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu — A7-0006/2011 — līdzīgu iemeslu dēļ tam pamatojumam, kas mani motivēja balsot par iepriekšējo ziņojumu — A7-0014/2011. Abos gadījumos ir runa par konfliktu attiecībā uz Lisabonas līguma pilnīgu īstenošanu. Pašreizējā tiesiskās pārejas periodā Parlaments nevar un nedrīkst neizmantot pilnvaras, kas tam ir piešķirtas saskaņā ar Lisabonas līgumu. Referenta ierosinātā likumdošanas ieteikuma centrā nav regulas, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, saturs. Tā galvenais mērķis ir aizsargāt Parlamenta demokrātiskās pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj līdzvērtīgi ar Padomi pārraudzīt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā. Šajā saistībā referents uzskata, ka tehniskā ziņā to lēmumu skaits, kurus Komisija parasti pieņem pamata tiesību aktu īstenošanas nolūkā, atbilst deleģēto aktu kritērijiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Tas ļautu abām likumdevējām iestādēm iebilst pret konkrētiem Komisijas ierosinātiem lēmumu projektiem vai pat atsaukt deleģējumu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Savienības politikas mērķis attīstības jomā ir samazināt un pilnīgi izskaust nabadzību. Manuprāt, ir jāuzsver tas, ka finanšu palīdzības pasākumu, kas tiks pieņemti programmas ietvaros, mērķim vajadzētu būt to cilvēku dzīves līmeņa un dzīves apstākļu uzlabošanai, kuri dzīvo banānu audzēšanas reģionos un ir atkarīgi no banānu ražošanas un tirdzniecības ķēdes, jo īpaši mazo lauksaimnieku un mazo struktūru gadījuma, kā arī nodrošināt darba noteikumu, arodveselības un darba drošības standartu un vides normu ievērošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdu izmantošanu un ietekmi. Tāpēc ar pasākumiem būtu arī jāatbalsta no banānu eksporta atkarīgo reģionu pielāgošanās, tostarp vajadzības gadījumā to reorganizācija, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu vai uz projektiem vērstas intervences darbības.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ieteikums otrajam lasījumam attiecas uz finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā izmantošanu attiecībā uz deleģēto aktu procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu, ka Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj līdzvērtīgi ar Padomi pārbaudīt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Galvenais mērķis, kas mums ir jāsasniedz, ir demokrātiskās to līdzekļu kontroles uzlabošana, kuri ir paredzēti cilvēktiesību atbalstam. Tomēr, lai to nodrošinātu, ir nepieciešama mūsu tieša iesaistīšanās: Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj tiešā veidā kontrolēt lēmumus par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība ārējās attīstības jomā. Pilnvaru piešķiršana Parlamentam attiecībā uz tā dēvētajiem „deleģētajiem aktiem” palīdzētu mazināt demokrātijas trūkumu lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienībā. Pagājušā gada oktobrī lielākā daļa Parlamenta deputātu atbalstīja deleģēto aktu piemērošanas principu arī attiecībā uz lēmumiem ārējā finansējuma jomā, lai šo lēmumu jomā nodrošinātu veto tiesības. Sarunu rezultāts par šo instrumentu izmantošanu radīs nozīmīgu precedentu. Ja mēs zaudēsim šo kauju, iespējams, mums būs jāgaida jauns līgums, lai varētu iegūt pilnvaras, ko mums jau tagad sniedz Lisabonas līgums.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisija ierosināja veikt tehnisku Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) pārskatīšanu, lai šis instruments būtu elastīgāks, efektīvāks īstenošanas un saskaņošanas ziņā ar citiem finanšu mehānismiem. Sarežģītā situācija daudzās arābu valstīs, jo īpaši Tunisijā un Ēģiptē, apliecina nepieciešamību atbalstīt projektus, kuriem ir ietekme demokrātijas veicināšanas un cilvēktiesību aizsardzības jomā.

Tāpēc, manuprāt, ārkārtīgi svarīgi ir tas, lai šis finanšu instruments nodrošinātu atbalstu pilsoniskajām organizācijām, valstīm un fiziskām personām bez iepriekšēja valsts valdības apstiprinājuma nepieciešamības. Ņemot vērā EIDHR ierobežoto budžetu, šis instruments ir jāpiemēro tikai tādām iniciatīvām, kas veicina demokrātiju un cilvēktiesību aizsardzību. Taču diemžēl man ir jāpiemin Padomes atteikums piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, kas deleģē Komisijai „pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu nebūtiskus tiesību aktu elementus”. Reglamentējošās procedūras ieviešana, kas paredz kontroles pilnvaras attiecībā uz stratēģijas dokumentiem un daudzgadu programmām sadarbības jomā EIDHR ietvaros, Eiropas Parlamentam šajā ziņā nodrošinātu lielākas pilnvaras atbilstoši LESD paredzētajiem nosacījumiem.

Ieteikums otrajam lasījumam: Helmut Scholz (A7-0005/2011)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. − Komisijas priekšlikums ietver pavisam četrus atsevišķus finanšu instrumentus. Tie ir paredzēti dažādiem tirgus sektoriem. Ikvienam no tiem ir pamatojums, kas šķiet ticams. Taču tiem visiem ir viens mērķis. To nolūks ir virzīt un veicināt Eiropas Komisijas politikas un ārpolitikas programmas. Pat tirdzniecības komisārs De Gucht kungs debatēs atzina, ka „tie atbalsta veselu virkni ES politikas un ārpolitikas mērķu, tostarp arī tirdzniecības mērķu, kas ļauj mums saglabāt savu ietekmi ārpolitikā”. Un tagad mēs visi zinām, kas par to maksā — grūtībās nonākušais nodokļu maksātājs un, protams, kā parasti, nesamērīgi lielā apmērā Lielbritānijas nodokļu maksātājs. Cik tas izmaksās, mēs nezinām, par spīti mūsu pūlēm to uzzināt. Kārtējo reizi Komisija izšķiež citu cilvēku naudu un bezatbildīgi rīkojas ar to. Tāpēc mēs atturējāmies un neatbalstījām nevienu priekšlikumu.

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Tā kā Parlaments un Padome lēmumus par mērķiem un to saturu pieņem kopīgi un tā kā Padome pieņēma savu nostāju 2010. gada 10. decembrī, neņemot vērā Parlamenta grozījumus attiecībā uz procedūrām, kuras piemēro programmu izstrādes dokumentiem, nedz arī attiecībā uz finansējumu, es piekrītu tam, ka Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtā nostāja ir jāatjauno, lai garantētu, ka Parlamenta viedoklim ir līdzvērtīgs spēks ar Padomes un dalībvalstu viedokli, un uzsvērtu, ka industrializētu valstu instrumenta programmas izstrādes struktūrā jāatspoguļo ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju „par” ieteikumu, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni. Regulas (EK) Nr. 1905/2006 galvenais mērķis ir nabadzības izskaušana, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus. Turklāt saskaņā ar minēto regulu izveidoto ģeogrāfisko programmu darbības joma sadarbībai ar jaunattīstības valstīm un reģioniem tiek materiāli ierobežota, finansējot pasākumus, kas paredzēti, lai izpildītu Oficiālās attīstības palīdzības kritērijus („OAP kritēriji”), kurus noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja („ESAO/APK”). Eiropas Savienības interesēs ir turpmāk padziļināt attiecības ar konkrētām jaunattīstības valstīm, kas ir svarīgi divpusēji partneri un procesu dalībnieki daudzpusējos forumos un globālā pārvaldībā. Eiropas Savienība ir stratēģiski ieinteresēta veicināt daudzveidīgas saites ar šīm valstīm, jo īpaši tādās jomās kā ekonomika, tirdzniecība, augstākā izglītība, uzņēmējdarbība un zinātne. Tādēļ tai nepieciešams finanšu instruments, ar ko varētu finansēt tādus pasākumus, kuri atbilstoši OAP kritērijiem nav oficiālā attīstības palīdzība, bet kuriem tomēr ir būtiska nozīme attiecību stiprināšanā un kuri dod nozīmīgu ieguldījumu attiecīgo jaunattīstības valstu progresā. Eiropas Savienībai sadarbībā vajadzētu ņemt vērā saņēmējvalstu centienus, lai ievērotu Starptautiskās darba organizācijas starptautiskos nolīgumus un palīdzētu īstenot vispārējos mērķus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju mazināšanā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnīgi atbalstu lēmumu vēlreiz iesniegt tos pašus grozījumus, kurus pieņēma pirmajā lasījumā, bet kurus Padome noraidīja.

Priekšlikuma mērķis, kas skatāms plašākā kontekstā par iestāžu sarunām par deleģētu aktu piemērošanu Eiropas Savienības ārējās darbības finansēšanai, ir faktiski aizsargāt Parlamenta pilnvaras, kas noteiktas Lisabonas līgumā, vienlaikus nodrošinot ES tiesību aktu īstenošanas efektīvu kontroli.

Padome ir izrādījusi nevēlēšanos pieņemt procedūru, kas paredz, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants tiek attiecināts uz minēto instrumentu. Tas ne tikai demonstrē Padomes nepamatoto atteikšanos atvēlēt Parlamentam tam pienākošās tiesības uz iesaistīšanos likumdošanas procesā, pieņemot stratēģiskus lēmumus par finanšu instrumentu pārvaldību, bet arī leģitimizē nepieņemamu demokrātijas deficītu ES tiesību aktu īstenošanā. Padomes atteikums ir pretrunā ar Lisabonas līguma burtu un garu.

Es tāpēc uzskatu, ka nolūkā stiprināt Parlamenta ietekmi un nodrošināt, ka tas tiek uzskatīts par vienlīdzīgu ar Padomi un ka abas iestādes ņem vērā viena otras pilnvaras, kā arī pārmaiņas likumdošanā, kuras tika ieviestas ar Lisabonas līgumu, ir svarīgi pastāvēt uz to, lai juridiskas un politiskas lietderības dēļ ierosinātie grozījumi tiek pieņemti.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropa nodibina ciešas attiecības ar konkrētiem reģioniem un globāliem dalībniekiem, atbalstot tos un izveidojot stipras politiskas un ekonomiskas saites ar tiem. Es konkrēti vēlos minēt divas valstis, ar kurām Portugālei ir ciešas vēsturiskas saites un draudzīgas attiecības, proti, Brazīliju un Angolu, divas svarīgas dalībnieces attiecīgi Dienvidamerikā un Āfrikā, kuras ES ir jāuzskata par partnervalstīm.

Zinot, ka Regulas (EK) Nr. 1905/2006 galvenais vispārējais mērķis ir nabadzības izskaušana, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus, sadarbība galvenokārt aprobežojas ar tādu pasākumu finansēšanu, kas atbilst kritērijiem, kuri, kā paredzēts, tiek piemēroti oficiālajai attīstības palīdzībai. Bieži tā izslēdz citus rīcības veidus, kas nav iekļauti oficiālajā attīstības palīdzībā, bet kas tomēr ir būtiski ES ārpolitikas aspekti.

Un tieši šādu aspektu regulēšanai — kas ietver nolīgumus un apmaiņu ekonomikā, tirdzniecībā, augstākajā izglītībā, uzņēmējdarbībā un zinātnē — tiek ierosināta minētā regula, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta priekšlikumus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Parlamenta uzdevums un pienākums ir aizsargāt nosacījumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar Lisabonas līgumu tas varētu īstenot savas pilnvaras un saistības. Turklāt, atzīstot šā instrumenta nozīmi jaunietekmes valstu atbalstīšanā — jo īpaši Āfrikas un Latīņamerikas valstu — , un lai apliecinātu, ka ES ir liela ietekme sociālās attīstības un miera veicināšanā pasaulē, es vēlos uzsvērt, ka Parlamentam ir vajadzīga precīzāka informācija, lai nodrošinātu, ka šie resursi, kuru mērķis ir veicināt attīstības sadarbību trešās valstīs, tiktu izlietoti pareizi. Es vēlos norādīt, ka atzinīgi vērtēju stratēģiju attiecībā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, vides aizsardzības politiku, kultūru, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī pasākumus, kas paredzēti pārtikas un izejvielu krīzes novēršanai.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par finanšu instrumenta izveidi sadarbībai ar industrializētām valstīm, kam jāpapildina Eiropas sniegtā attīstības palīdzība. Šis finansējums ir paredzēts, lai atbalstītu sadarbību ar partnervalstīm ekonomikā, tirdzniecībā, augstākajā izglītībā, uzņēmējdarbībā un zinātnē, kā arī lai stiprinātu saites ekonomikā un divpusējos nolīgumus ar šīm valstīm. Šajā tekstā mēs prasām arī to, lai mūs labāk informē par finansētajiem pasākumiem un iesaista gan pašā programmu izstrādes sākumā, gan beigās, kad tās tiek novērtētas, reizēm pēc vairākiem īstenošanas gadiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Atšķirīgās Parlamenta un Padomes Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta interpretācijas lika man atbalstīt šā tiesību akta ieteikumu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Parlamentam ir likumdošanas pilnvaras, kā paredzēts Lisabonas līgumā, bet šķiet, ka Padome to nav ņēmusi vērā. Šī nesamierinātība kavē vairākus likumdošanas procesus un nedod nekādu labumu Eiropas Savienībai. Sadarbība ar industrializētajām valstīm ir ļoti svarīga ES ekonomikai. Tas izskaidro manu balsojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pašreizējās saistības nav devušas nekādus lielus uzlabojumus. Gluži otrādi, valdības ir padarītas atkarīgas no palīdzības, un — kas ir vēl sliktāk — miljoniem eiro, kas izdoti attīstības palīdzībai, bieži pazūd korupcijas dēļ vai arī tiek iepludināti trešās pasaules diktatoru banku kontos. Tāpēc attīstības palīdzība ir ne tikai neefektīva, bet dažkārt pat kaitīga, jo tā nerisina attiecīgās valsts konkrētās problēmas, un turklāt tai trūkst koordinācijas un kontroles. Es uzskatu, ka ir ļoti jāšaubās, vai ES mēroga finanšu instruments, kas paredzēts attīstībai un cilvēktiesību nodrošināšanai, var uzlabot situāciju. No vienas puses, dodot naudu mazajiem Āfrikas lauksaimniekiem, bet, no otras puses, pazudinot viņus ar mūsu subsidētajiem lauksaimniecības produktiem, mēs kaisām vējā Eiropas nodokļu maksātāju naudu. Savu šaubu dēļ par iecerētā finanšu instrumenta dzīvotspēju es no balsošanas atturējos.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Ar savu lēmumu balsot par finanšu instrumenta izveidi sadarbībai ar industrializētām valstīm, kuru Parlaments pieņēma ar milzīgu balsu vairākumu, es pilnīgi atbalstu kopējo viedokli par Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta piemērošanu. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā kritēriji, kurus paredz 290. pants, nevar būt politisku darījumu vai vienošanās objekts.

Es uzskatu, kas sadarbība ar industrializētām valstīm ir solis, kas Eiropas Savienībai ir jāsper, lai visas dalībvalstis varētu gūt labumu no šā finanšu instrumenta, kas kalpos, lai veicinātu Eiropas Savienības izaugsmi un attīstību. Pašreizējā situācijā ES ir jāvirzās uz pārmaiņām, ekonomisku attīstību un labklājību, un tāpēc sadarbība ar ekonomiski industrializētām valstīm padarīs šo procesu vienkāršāku un iesaistīs tajā vairāk valstu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš 2007. gada ES ir centusies uzlabot ģeogrāfisko sadarbību ar jaunattīstības valstīm Āzijā, Vidusāzijā un Latīņamerikā, kā arī ar Irāku, Jemenu un Dienvidāfriku saskaņā ar 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu attīstības sadarbībai. Šīs regulas galvenais un visaptverošais mērķis ir nabadzības izskaušana, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus. Ņemot vērā jaunās pilnvaras, kas Parlamentam piešķirtas Lisabonas līgumā, referents izskaidro vajadzību grozīt Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ģeogrāfiski paplašinot tās darbības jomu, vienlaikus iesaistot Parlamentu lēmumu pieņemšanas procesā vienādā mērā ar Padomi Tieši tāpēc tika ieviesti ierosinātie grozījumi. Es vēlos uzsvērt pilnvaru piešķiršanu Komisijai pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Šis grozījums ļaus vairāk ņemt vērā Parlamenta viedokli visos likumdošanas posmos no sarunām līdz lēmumu pieņemšanai, padarot ES demokrātiskāku un likumīgāku.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šā ieteikuma otrajam lasījumam galvenais jautājums ir procedūras īstenošana, kas saistīta ar deleģētajiem aktiem — kā norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā — attiecībā uz finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm. Es balsoju par šo ieteikumu, jo es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt pret Parlamentu tādu pašu attieksmi kā pret Padomi, kā arī panākt, lai finanšu instrumenta sadarbībai ar industrializētām valstīm programmas izstrādes struktūra tiek saskaņota ar Lisabonas līguma ieviestajām pārmaiņām.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0074/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas satur ieteikumus Komisijai un Padomei, kas ir būtiski svarīgi, lai tiktu taisnīgi kompensētas noslēgto nolīgumu negatīvās sekas, proti, to ietekme uz Eiropas reģioniem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu noslēgt nolīgumu par banānu tirdzniecību. Es atzinīgi vērtēju to, ka ir izšķirts viens no tehniski sarežģītākajiem, politiski jutīgākajiem un tirdzniecībai nozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jebkad risināts PTO. Es uzskatu, ka panāktā vienošanās ir labs risinājums, taču tas varētu pilnībā neapmierināt visu ieinteresēto pušu likumīgās intereses, un tāpēc es aicinu Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt novērtējumu par nolīgumu ietekmi uz banānus ražojošām jaunattīstības valstīm un Eiropas attālākajiem reģioniem laikposmā līdz 2020. gadam. Es atzinīgi vērtēju to, ka nolīgumi par banānu tirdzniecību būs ES galīgās saistības attiecībā uz tirgus pieejamību banāniem, un, līdzko PTO vadībā tiks sekmīgi pabeigta nākamā daudzpusējo sarunu kārta par tirgus pieejamību lauksaimniecības produktiem (Dohas sarunu kārta), attiecīgā apņemšanās tiks iekļauta šo sarunu galīgajos rezultātos. Es gribu uzsvērt, ka panāktā vienošanās ir progress Dohas sarunu kārtā, tomēr tās ietekme ir ierobežota, ņemot vērā to, ka radušās grūtības ir daudz plašākas un skar ne tikai banānu nozari.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju šī nolīguma par banānu tirdzniecību pieņemšanu, bet es gribu uzsvērt, ka mums jāaizsargā visu pušu intereses. Nolīgums var būtiski ietekmēt ražotājus Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs, kā arī ES un tās attālākajos reģionos. Ir būtiski svarīgi, lai Komisija sniegtu novērtējumu par šā nolīguma ietekmi. Ir svarīgi arī, lai ES palielinātu atbalstu galvenajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm, tā lai šis atbalsts būtu vērsts uz konkurētspējas un ekonomiskās daudzveidības uzlabošanu un regulējuma sociālo seku mīkstināšanu.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par banānu tirdzniecības nolīgumu, jo šis nolīgums pieliek punktu gandrīz divas desmitgades ilgušam strīdam un arī iezīmē soli pareizajā virzienā pretī Dohas sarunu kārtas noslēgšanai.

Šajā nolīgumā ir pieņemts lēmums samazināt tarifus banānu eksportētājiem no Latīņamerikas valstīm, vienlaikus garantējot finansiālo palīdzību, kuras mērķis ir palielināt Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas banānu ražotāju konkurētspēju.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. − (SV) Ir svarīgi pielikt punktu ieilgušajam strīdam, kas risinās Pasaules Tirdzniecības organizācijā par banānu importa tarifiem. Tāpēc bija jāratificē 2009. gada Ženēvas nolīgums par tarifiem un tirdzniecību. Ir arī svarīgi norādīt, ka iepriekšējā nolīguma dēļ ĀKK valstis bieži vien bija atkarīgas no šaurās banānu ražošanas nozares, tā vietā, lai nodarbotos ar plašāka mēroga ražošanu, un tāpēc tās bija mazāk aizsargātas. Tarifu pakāpeniskā samazināšana, ko mēs nolēmām piešķirt, ļaus šīm valstīm saņemt atbalstu, lai izpētītu citas ražošanas alternatīvas. Šī ir svarīga palīdzība, un mēs saprotam, ka pielāgošanās var prasīt laiku. Tomēr šī pielāgošanās ir nepieciešama, jo citādi ĀKK valstis riskē palikt pie šaurās banānu ražošanas nozares, kas par spīti preferenciālajam režīmam nav kļuvusi konkurētspējīga ES iekšējā tirgū.

Mēs īpaši vēlamies uzsvērt, ka efektīvāk būtu nodrošināt ES lauksaimniecības, tirdzniecības un attīstības politikas koordināciju ar mērķi garantēt brīvu un godīgu tirdzniecību, nevis pieprasīt kompensāciju palielināšanu pielāgošanās periodam no ES budžeta, ja mēs tiešām vēlamies palīdzēt ĀKK valstīm pielāgoties.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs — Zviedrijas sociāldemokrāti — atbalstām Ženēvas nolīguma noslēgšanu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm un vairākām Latīņamerikas valstīm un to, ka ĀKK valstīm tiks garantēts atbalsts, izmantojot programmu Papildu pasākumi banānu nozarē (BAM). Tomēr mēs neatbalstām tās teksta daļas, kas attiecas uz lauksaimniecības atbalsta palielināšanu ES ražotājiem, izmantojot Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI). Mēs uzskatām, ka ES lauksaimniecības atbalsts ir pakāpeniski jāsamazina.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Vienošanās, kas 2009. gada 15. decembrī tika panākta starp ES, Latīņamerikas valstu grupu un ASV attiecībā uz banānu ievedmuitas nodevām, šķiet, dod savu labumu, taču tā neapmierina visu ieinteresēto pušu likumīgās intereses. Tāpēc ir svarīgi turpināt veikt konkrētus pasākumus ar mērķi uzlabot nolīgumu piemērošanu dažādos līmeņos, konkrēti, izmantojot novērtējumu par nolīgumu ietekmi uz banānus ražojošām jaunattīstības valstīm un Eiropas attālākajiem reģioniem, veicot Papildu pasākumu banānu nozarē (BAM) novērtējumu 18 mēnešus pirms programmas termiņa beigām, kopīgi ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu ierosinot pasākumus, lai palīdzētu valstīm, kas ir stipri atkarīgas no banānu audzēšanas, dažādot tautsaimniecību, kā arī pārskatot un pieņemot ES ražotājiem paredzēto atbalsta noteikumu paketi, kas iekļauta Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) budžetā, jo īpaši Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā un Martinikā, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās. Šie un citi vienlīdz svarīgi pasākumi ir norādīti pašreizējā rezolūcijas priekšlikumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ženēvas nolīgums starp ES un Latīņamerikas banānu piegādātājvalstīm, ko parakstīja 2009. gada 15. decembrī, atrisināja ieilgušu strīdu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Šajās Dohas sarunu kārtas sarunās ir iesaistītas ne tikai Latīņamerikas valstis, bet arī Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupa un ASV, kuras ir nosolījušās izbeigt strīdus PTO par banānu importa režīmu un ar kurām ES uztur tirdzniecības attiecības. Šā nolīguma mērķis ir ieviest pakāpenisku ES muitas nodevu samazināšanu septiņu gadu ilgā laikposmā.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju Komisijas uzsāktās sarunas un ceru, ka šie nolīgumi par banānu tirdzniecību — Ženēvas nolīgums, kā arī ES un ASV nolīgums — tiks noslēgti, cik drīz vien iespējams. Visbeidzot, es ceru, ka šie nolīgumi veicinās konkurētspēju un uz ekonomikas dažādošanu orientētu politiku, kā arī tādu politiku, kas sekmēs šo jaunattīstības valstu sociālo, ekonomisko un vides attīstību, neaizmirstot, protams, par palīdzības pasākumiem ES attālāko reģionu banānu ražotājiem, kas paredzēti Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmā (POSEI).

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Iemesli, kādēļ mēs galīgajā balsojumā balsojām pret šo rezolūciju, ir apkopoti mūsu ierosinātajos grozījumu projektos, kurus Parlamenta vairākums noraidīja. Konflikta — šajā gadījumā komerciāla konflikta — beigas pašas par sevi vēl nav nekāds iemesls priecāties. Saprotams, ka viss ir atkarīgs no tā, kādā veidā šis konflikts tika atrisināts, kurš no šī galīgā risinājuma ir ieguvējs un kurš — zaudētājs, un vai šis risinājums bija taisnīgs vai nē. Tieši to šā Parlamenta deputātu vairākums, šķiet, ignorē. Šā strīda gala iznākums nāk par labu ASV daudznacionālajiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē, bet soda Eiropas un ĀKK ražotājus, jo īpaši mazos un vidējos banānu ražotājus.

Rezolūcijas priekšlikumā tas — ne bez zināmas liekulības devas — ir atzīts, jo to ierosināja tie paši cilvēki, kas apstiprināja nolīgumu, kurš rada minētās negatīvās sekas; tie paši, kas tagad pauž liekulīgu satraukumu par šīm sekām, kaut arī paši, par to balsojot, padarīja tās iespējamas; tie paši, kas pieprasa nolīguma ietekmes novērtējumu, bet kas negaida šā novērtējuma rezultātus, lai to apstiprinātu; tie paši, kas tagad aicina ievērot Starptautiskās Darba organizācijas Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu, bet kas akli danco pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) stabules, pieverot acis uz ziņojumiem par ASV daudznacionālo uzņēmumu pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latīņamerikas valstīs.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Brisele kārtējo reizi ir padevusies neeiropiešu interesēm un pilnībā aizmirsusi par principiem, kurus tā, kā pati apgalvo, it kā aizstāvot attiecībā uz attīstību, sociālām un vides klauzulām, atbalstu aizjūras teritorijām un tā tālāk. Visi principi vai vērtības tiek atmesti, kad runa ir par vēlmi uzspiest visām tautām tirgus likumus un brīvo tirdzniecību neatkarīgi no tā, kādas būs ekonomiskās un sociālās sekas.

Ženēvas nolīgums nepieliks punktu tirdzniecības karam, kas mūs patiesībā noskaņo pret ASV, jo, kamēr Komisija nodarbojās ar banānu sektora iztirgošanu Eiropā un ĀKK valstīs apmaiņā pret juridisko strīdu izbeigšanu PTO, tā vienlaikus risināja sarunas par vēl izdevīgākiem nolīgumiem ar saujiņu Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstu. Kurš gan no mums patiešām tic, ka Ženēvas līguma parakstītāji ilgi samierināsies ar otršķirīgu attieksmi?

Mums jāpiemēro Kopienas priekšrokas princips un jāuzspiež mūsu sociālie, vides un drošības standarti tiem, kas vēlas eksportēt preces uz mūsu valstīm. Mums jāpieprasa savstarpējība un piekļuve ārvalstu tirgiem mūsu pašu produktiem. Mums jāpieliek punkts šim muļķīgajam lidojumam pretī brīvai tirdzniecībai, kas nenāk par labu nevienam, ja nu vienīgi varbūt Ķīnai.

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamenta deputāti ir nobalsojuši par rezolūcijas priekšlikumu, atbalstot Ženēvas nolīgumu, kas it kā pielikšot punktu „banānu karam”. Faktiski šis nolīgums tiešā veidā apdraud Eiropas ražotājus, it īpaši Francijas aizjūras ražotājus, jo vairākas Latīņamerikas valstis jau ir panākušas jaunu vienošanos par turpmāku tarifu samazinājumu vai pat par nulles kvotām. Šis skandāls parāda, ka viņi ne tuvu neko nav atrisinājuši, bet gan atvēruši jaunu Pandoras lādi, kas uzkraus mums veselu lērumu ar tirdzniecību saistītu problēmu ne tikai banānu nozarē, bet arī citu lauksaimniecības produktu jomā. Eiropa un Francija, kas jau tā tiek uzskatītas par pasaules slaucamjām govīm, ar sasaistītām rokām un kājām tiek pamestas mūsu tirgu pilnīgas liberalizācijas varā, kas notiek ar globālistiem un ultraliberālajiem Eiropas idejas aizstāvjiem paklausīgu politisko līderu noziedzīgu piekrišanu. Tā vietā, lai samazinātu importa tarifus, mums vajadzētu ieviest saprātīgu protekcionisma politiku uz mūsu ekonomiskajām robežām. Tas ir viens no risinājumiem starptautiskā tirdzniecības kara degpunktā, kas aizsargās Francijas lauksaimnieku un lauksaimniecības darbavietas, jo īpaši aizjūras teritorijās, kur ekonomiskā un sociālā situācija jau ir pietiekami katastrofāla.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju un par 7. un 11. grozījumu. 7. grozījums pievērš uzmanību faktam, ka dažas Latīņamerikas valstis pēc PTO nolīguma noslēgšanas ieguva papildu labumu, noslēdzot brīvas tirdzniecības nolīgumus, un ka šie nolīgumi vēl vairāk novājina ĀKK valstu pozīcijas. 11. grozījums norāda uz cilvēktiesību problēmām Kolumbijā un Hondurasā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis rezolūcijas priekšlikums ir tukša muldēšana, kuras mērķis ir likt cilvēkiem aizmirst, ka Parlaments spēj tikai pieņemt vai noraidīt. Tomēr šis rezolūcijas priekšlikums pilda kādu uzdevumu — tas nomaskē pakļaušanos ASV un tās daudznacionālajiem uzņēmumiem, kas ir vieni no nežēlīgākajiem un cietsirdīgākajiem, kādi vien ir redzēti. Tajā nav neviena vārda par jautājumiem, kas saistīti ar Hondurasu, kaut arī šajā valstī valda pučistu režīms.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Es nevaru nepriecāties par to, ka ir izbeigts viens no tehniski sarežģītākajiem, politiski jutīgākajiem un tirdzniecībai nozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jebkad risināts Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tomēr es uzskatu, ka šis nolīgums nav nevainojams un ka nākotnē tas var radīt dažas problēmas. Tāpēc es mudinu Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt novērtējumu par banānu tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz banānus ražojošām jaunattīstības valstīm un Eiropas attālākajiem reģioniem laikposmā līdz 2020. gadam, lai mēs varētu apzināt grūtības, ar kādām šīs valstis saskaras, un atbilstīgi rīkoties, vajadzības gadījumā pielāgojot un uzlabojot Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es piekrītu tam, kas šajā rezolūcijas priekšlikumā minēts par banānu ražošanas nozīmīgumu tādiem ES attālākajiem reģioniem kā Kanāriju salas, Azoru salas vai Madeira, kur tā ir galvenā lauksaimniecības nozare. Es arī uzskatu, ka palīdzības palielināšana šo reģionu banānu ražotājiem ir vērtējama pozitīvi. Tomēr es nebalsoju par šo rezolūciju, jo, tāpat kā citos brīvās tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti ES, tajā nav ņemta vērā lauksaimniecībā strādājošo darbinieku nedrošā situācija jaunattīstības valstīs un negatīvā ietekme uz iedzīvotājiem. Tajā nekas nav minēts arī par produktu izsekojamību, kā arī par to, ka ES jāpieprasa, lai importējamo produktu ražošanā būtu ievērotas līdzīgas darba tiesības un veselības aprūpes standarti kā Eiropas Savienībā, kas būtiski uzlabotu jaunattīstības valstu lauksaimnieku nožēlojamos dzīves apstākļus. Turklāt pretēji rezolūcijas 10. punktam, kurā pausta nožēla par to, ka Ekvadora noraidīja starp ES, Peru un Kolumbiju noslēgtos daudzpusējos nolīgumus, es atzinīgi vērtēju prezidenta Korrea valdības nostāju šajā jautājumā un atbalstu viņa piedāvāto alternatīvu, kas pazīstama kā Attīstības līgums.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ir panākta vienošanās par banānu importu uz Eiropas Savienību, pateicoties kurai Latīņamerikas piegādātājvalstis vairs neatradīsies neizdevīgā stāvoklī, salīdzinot ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu. Tādā veidā ir panākta banānu importēšanas noteikumu atbilstība Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Saskaņā ar šo nolīgumu ES pakāpeniski līdz 2017. gadam samazinās no Latīņamerikas ievestajiem banāniem noteikto importa tarifu no EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu. Es atturējos no balsošanas, jo ir iespējams, ka šis nolīgums kaut kādā mērā pasliktinās dažu valstu konkurētspēju.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Ņemot vērā stāvokli banānu tirdzniecībā un to, ka banāni ir pasaules ceturtais visvairāk eksportētais lauksaimniecības kultūraugs, kā arī to, ka to ražošanai ir liela ietekme uz vietējām kopienām un ka ES tarifu likmju kvotu sistēma ir radījusi Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm apstākļus, kuros tās var eksportēt uz ES ievērojamu banānu daudzumu, un ir pasargājusi daudzas ar banānu ražošanu saistītas darbavietas, mana attieksme pret šo jautājumu ir pozitīva, jo panāktā vienošanās atrisina vairākus līdzšinējos strīdus.

To sakot, es vēlos uzsvērt, ka ES pakāpeniski samazinās importa tarifus banāniem, ko piegādā Latīņamerikas valstis, un tāpēc ĀKK banānus eksportējošās valstis saņems papildu atbalstu saskaņā ar jaunu programmu — Papildu pasākumi banānu nozarē (BAM).

Es uzskatu, ka ir pienācīgi jāņem vērā arī banānu nozares sociālekonomiskā nozīme sociālas un ekonomiskas kohēzijas sasniegšanā, pateicoties ienākumiem un darbavietām, ko šī nozare rada.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo es uzskatu, ka tajā ir ietverti svarīgi ieteikumi Komisijai un Padomei attiecībā uz godīgu kompensāciju par noslēgto nolīgumu negatīvo ietekmi, jo īpaši uz Eiropas attālākajiem reģioniem. Vienošanās, kas panākta, vēl pilnā mērā neapmierina visu pušu likumīgās intereses, tādēļ ir svarīgi veikt konkrētus pasākumus, lai visos līmeņos pēc iespējas labāk īstenotu šos nolīgumus, jo īpaši ņemot vērā to ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kas piegādā Eiropai banānus, kā arī uz attālākajiem reģioniem. Tāpēc ir svarīgi pārskatīt un pielāgot atbalsta paketi ES banānu audzētājiem, ņemot vērā Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas budžetu, konkrēti Francijas aizjūras departamentu, Gvadelupas un Martinikas, Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu budžetu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kurš tika iesniegts pēc 2009. gada 15. decembrī panāktās vienošanās starp ES, grupu Latīņamerikas valstu un ASV, par muitas nodokļiem banānu importam un kurā ir aicinājums veltīt uzmanību vajadzībai novērtēt tās ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kas audzē banānus, un Eiropas attālākajiem reģioniem, kā arī vajadzībai sniegt pienācīgu atbalstu tām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna, un ES valstīm, kas audzē banānus, lai palīdzētu tām pielāgoties jaunajai situācijai starptautiskajā tirgū.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Šie nolīgumi ir stiprinājuši ASV daudznacionālo uzņēmumu dominējošo stāvokli — uzņēmumu, kas jau tagad kontrolē vairāk nekā 80 % banānu tirdzniecības pasaules tirgū — , tādējādi darbojoties pret ĀKK valstu, attālāko reģionu un Ekvadoras interesēm. Kārtējo reizi cietīs mazie ražotāji. Steidzami un radikāli ir jāpārskata starptautiskie tirdzniecības noteikumi, lai garantētu, ka prioritāte vairs netiek piešķirta valstīm, kas ražo tikai eksportam. Mums ir noteikti jāmaina mūsu modelis, lai nodrošinātu pārtikas apgādes neatkarību un vietējās ražošanas attīstību. Eiropas Komisijas ierosinātie finanšu pasākumi, kas atbalsta ĀKK valstu ražotājus (Papildu pasākumi banānu nozarē (BAM)) un Eiropas Savienības attālākos reģionus (Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programma (POSEI)),nav pietiekami. Nav pieņemams, ka šīm valstīm jāmaksā par starptautiskās tirdzniecības politikas trūkumiem. Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka tiek veikts šo nolīgumu ietekmes novērtējums, bet pirmām kārtām tai jāievieš grozījumi savos tiesību aktos, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar nolīguma noteikumiem, kas parakstīts ar Latīņamerikas valstīm, ES pakāpeniski līdz 2017. gadam samazinās nodokļus, kurus piemēro banānu eksportam, no pašreizējiem EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu. Šo pasākumu mērķis ir izveidot vieglāk prognozējamu un stabilāku pasaules banānu tirgu, lai nodrošinātu vairāk ieguldījumu šajā nozarē un panāktu tās izaugsmi, kā arī lai izbeigtu gadu desmitiem ilgo konfliktu, kas pamatojās uz sūdzībām par ES rīcību, kad tā 2006. gadā ieviesa pārmaiņas banānu muitas nodokļos.

Režīms, kas paredzēts Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un ietver jaunus papildu pasākumus, ir viens no jautājumiem ES attiecībās ar trešām valstīm. Vēl nav zināms, kādi pasākumi tiks veikti, lai pienācīgi ņemtu vērā attālāko reģionu ražotāju intereses, kas jau tiek atbalstītas no Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) budžeta, Ņemot vērā to, ka POSEI programma pēdējo reizi tika pārskatīta 2006. gadā, nevar apgalvot, ka šīs pārmaiņas banānu nozares tirdzniecības attiecību sistēmā ir jau ņemtas vērā.

Gaidāmajā regulas pārskatīšanas procesā ir steidzami jāpieņem kompensējoši pasākumi, lai garantētu finansējumu banānu ražotājiem Eiropas attālākajos reģionos un mazinātu šīs nozares liberalizācijas negatīvo ietekmi.

Ieteikums: Francesca Balzani (A7-0002/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Lai gan es piekrītu referentes viedoklim attiecībā uz vajadzību Komisijai un Padomei īpaši vienoties par ietekmes novērtējumu, kāda šiem nolīgumiem varētu būt uz reģioniem un jaunattīstības valstīm, es tomēr esmu neapmierināts ar veidu, kā attīstījās šis process — bez iepriekšēja ietekmes novērtējuma, lai gan bija zināms, ka tas skars banānu ražu, kas ir svarīga dažiem Eiropas Savienības reģioniem. Attiecībā uz to es izsaku iebildumus un atturos no balsošanas.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo starptautiskās tirdzniecības nolīgumu. Starptautiskās tirdzniecības vēsture liecina, ka tendence paļauties uz monokultūru nenodrošina dzīvotspējīgu jeb ilgtspējīgu ekonomikas attīstības modeli. Brīvās tirdzniecības nolīgumi, kas šādā veidā noslēgti, ir, manuprāt, pārsteidzīgi. Jāsaka vēl vairāk — Eiropas Savienībai, manuprāt, ir jāpilda savas saistības un jāsniedz pienācīgs finansiāls atbalsts attālākajiem reģioniem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo lēmumprojektu par banānu tirdzniecības nolīguma noslēgšanu. Banāni ir ceturtais svarīgākais kultūraugs pasaulē, kas dod lielu ieguldījumu pārtikas nodrošināšanā. Tomēr lielākajā daļā banānu ražotājvalstu saražotā produkcija ir paredzēta vienīgi iekšējam tirgum un dažreiz reģionālajiem tirgiem, un tikai 20 % pasaulē saražoto banānu tiek tirgoti starptautiski. Banānu tirdzniecību kontrolē neliels skaits uzņēmumu — pieci lielākie daudznacionālie uzņēmumi kontrolē vairāk nekā 80 % starptautiskās banānu tirdzniecības. 2009. gada 15. decembrī ES, grupa Latīņamerikas valstu un Amerikas Savienotās Valstis panāca vienošanos par banānu importam noteiktajiem ES tarifiem, tādējādi izbeidzot vienu no ilgākajiem un asākajiem strīdiem daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nesenajā vēsturē. Nolīguma trīs galvenās sastāvdaļas ir šādas: saskaņots tarifu samazinājumu saraksts banānu eksportētājvalstīm, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms (MFN); vienošanās par to, kā plašākās PTO sarunās risināt jautājumu par „tropiskajiem produktiem” un produktiem, kurus ietekmē „preferenču pakāpeniska samazināšana”; finanšu pakete EUR 190 miljonu apmērā, lai sniegtu atbalstu ĀKK banānu eksportētājvalstīm, kas pazīstama kā programma Papildu pasākumiem banānu nozarē (BAM). Ar banāniem saistītie strīdi ir destabilizējuši ražošanas un tirdzniecības vidi attiecīgajās valstīs. Šī vienošanās banānu tirgu padarīs paredzamāku un stabilāku un tādējādi veicinās ieguldījumus un izaugsmi, kā arī ļaus pievērst pastiprinātu uzmanību plašākiem jautājumiem saistībā ar ražošanas apstākļiem banānu piegādes ķēdēs.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, un es apsveicu referenti par paveikto darbu. Es piekrītu banānu tirdzniecības liberalizācijas procesam pēc vienošanās, kas panākta Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti ar Centrālās un Dienvidamerikas valstīm. Taču es uzskatu, ka ir jāaizsargā arī Eiropas ražotāji, kuri ir palikuši uzticīgi banānu ražošanai un pārstrādei un kuriem ir būtiska sociāla nozīme tādos ES reģionos kā Gvadelupa, Martinika, Madeira un Azoru salas.

Es tāpēc uzskatu, ka Padomei un Komisijai ir jārisina situācija, veicot ilgtermiņa ekonomiskās ietekmes novērtējumus un sniedzot šiem reģioniem finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu Eiropas ražotāju konkurētspēju banānu tirgus pakāpeniskas liberalizācijas laikā.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es balsoju par nolīgumu par banānu tirdzniecību, ar kuru galīgi tiek izbeigts tirdzniecības strīds par banānu importu starp ES un Amerikas valstīm, kas ilga 16 gadus. Problēmas nopietnību atspoguļo Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumi par ES banānu importa diskriminējošo režīmu. Es atzinīgi vērtēju to, ka banānu importā beidzot ir ieviesta vienlīdzība, izbeidzot nepamatoto favorītismu pret Eiropas kādreizējām kolonijām, kas kropļoja pasaules banānu tirdzniecību. Lai gan tirdzniecības apstākļos tagad valda vienādi noteikumi, tomēr līdz šim priviliģētajiem lauksaimniekiem no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm arī turpmāk tiks piešķirts preferenciāls režīms. Viņiem tiks nodrošināts kompensējošs pasākums — finansiāls atbalsts EUR 200 miljonu apmērā, lai palīdzētu viņiem sagatavoties lielākai konkurencei. Es baidos, ka agrāk vai vēlāk mums būs jāatzīst. ka Āfrikas banāni tomēr nespēj konkurēt ar Latīņamerikas banāniem zemākas kvalitātes un lielāku ražošanas izmaksu dēļ. Taču es vēlos izteikt cerību, ka pēc sekmīgām sarunām par banānu jautājumu uzmanība tiks pievērsta importa muitas nodokļa samazināšanai arī citiem tropiskajiem augļiem, kas pazeminās to cenu un tādējādi dos labumu visiem ES iedzīvotājiem.

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. − (DA) Mēs atbalstām Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un vairākām Latīņamerikas valstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Saistībā ar šo nolīgumu mēs atbalstām to, ka papildus regulārajai ES palīdzībai galvenajām ĀKK banānu eksportētājvalstīm jāsaņem papildu atbalsts saskaņā ar Papildu pasākumu programmu attiecībā uz banāniem (BAM). Mēs esam pret ES palīdzības palielināšanu ES ražotājiem, kurus ietekmēs šis nolīgums (projekta 19. un 20. punkts), un vispār mēs uzskatām, ka ES lauksaimniecības subsīdijas ir pakāpeniski jālikvidē.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu attiecībā uz nolīgumiem, jo es uzskatu, ka to parakstīšana izbeigs strīdus PTO un nodrošinās pasaules banānu tirgus stabilitāti. Taču, manuprāt, mums jāgarantē, ka tiek ievērotas attālāko reģionu banānu ražotāju intereses un konkrētās vajadzības, proti, palielinot pieejamo finansējumu saskaņā ar Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI).

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Banānu audzēšana pārstāv ceturto lielāko tirgu pasaulē, un tajā piedalās ierobežots skaits banānu ražotājvalstu. Tikai 20 % no kopējā saražoto banānu daudzuma ir paredzēti starptautiskajai tirdzniecībai. 2009. gada 15. decembrī ES, grupa Latīņamerikas valstu un Amerikas Savienotas Valstis panāca vienošanos par banānu importam noteiktajiem ES tarifiem, tādējādi izbeidzot strīdu Pasaules Tirdzniecības organizācijā par Eiropas diskrimināciju pret Latīņamerikas ražotājiem par labu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, liekot pārskatīt ES politiku un pakāpeniski līdz 2017. gadam samazināt pašreizējo tarifu EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu. Tāpēc ĀKK valstis zaudēs konkurētspēju, kam par spīti atbrīvojumam no muitas nodokļiem šajās valstīs būs negatīvas ekonomiskās un sociālās sekas. Šķiet, ka nolīgumam ir arī savas priekšrocības, bet ir svarīgi veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz ĀKK valstu spēju reaģēt uz tirgus pārmaiņām.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šī rezolūcija attiecas uz lēmumu noslēgt Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp ES un konkrētām Latīņamerikas valstīm, kā arī uz vēl vienu nolīgumu starp ES un ASV. Es balsoju par šo rezolūciju ne tikai tapēc, ka tajā Komisijai pieprasa noskaidrot, vai finanšu nolīgums palielina pašreizējo attīstības finansējumu, bet jo īpaši tāpēc, ka tajā liela uzmanība tiek veltīta Eiropas attālāko reģionu ražotājiem šajā lauksaimniecības nozarē. Tā attiecas, piemēram, uz Madeiru, kur ir augsts bezdarba līmenis, un šī rezolūcija veicina sociālo un ekonomisko kohēziju. Es tāpēc ceru, ka finansējuma summa, ko piešķir Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmai, tiks palielināta, lai Eiropas banānu ražotāji varētu pārvarēt konkurenci, ko šo nolīgumu dēļ rada pieaugošā liberalizācija šajā nozarē.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es ar savu balsojumu devu piekrišanu nolīgumam par banānu tirdzniecību ar 11 Latīņamerikas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm. Piekrītot nolīgumam, Eiropas Parlaments šodien izbeidza vienu no ilgākajiem „banānu kariem”. Es atzinīgi vērtēju to, ka nolīguma ietekmes mazināšanai uz nabadzīgākajām ĀKK valstīm, kuru ekonomika balstās uz banānu tirdzniecību, tajā ir paredzēts finanšu instruments, kas palīdzēs šīm valstīm modernizēt un dažādot ražošanu.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Es vēlos izteikt savu viedokli par ierosinātajiem priekšlikumiem, par Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas atzinumiem par iesniegtajiem materiāliem attiecībā uz grozījumiem regulās, kas reglamentē piekļuvi šā lauksaimniecības produkta tirgiem, kā arī par importa un eksporta starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem, un piebilst, ka mans viedoklis sakrīt ar Čehijas Republikas valdības viedokli šajā jautājumā. Čehijas valdība atbalsta importa režīma maiņu, kas nosaka samazinātus muitas nodokļus šiem lauksaimniecības produktiem, kurus ieved no trešām valstīm, kā arī atzinīgi vērtē Ženēvas nolīgumu, kas regulē šo preču tirdzniecību. Lauksaimnieciskās ražošanas kopapjoms un starptautiskā tirdzniecība ar šīm precēm, un jo īpaši piekļuve ES tirgum, ir svarīgi jautājumi daudzām no šīm valstīm. Izstrādājot ES kopējo lauksaimniecības politiku, mums tas ir vienmēr jāņem vērā. Kā teikts ieteikuma tekstā, panāktā vienošanās palīdzēs nodrošināt stabilitāti šajā reģionā. Pamatnoteikumam arī turpmāk jābūt ietekmes novērtējumam attiecībā uz šīm valstīm, kā arī prognozēm par to iespējamo ilgtermiņa attīstību. Lai gan prioritāte ir piešķirta starptautisko tirdzniecības noteikumu grozījumiem, mēs nedrīkstam aizmirst, cik svarīgi ir šie produkti gala patērētājiem. Ir būtiski saglabāt šī pārtikas produkta uzturvērtību un garantēt, ka tas tiek ražots videi nekaitīgā veidā. Galu galā, mēs nedrīkstam aizmirst kvalitāti, un tai jādod priekšroka pār kvantitāti.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šie nolīgumi liecina par spiedienu, ko ar laipnu PTO atļauju izdara daudznacionālie banānu ražošanas uzņēmumi. Tie iedibina mākslīgi vienlīdzīgus „spēles noteikumus” banānu eksportētājvalstīm. Faktiski tie attaisno nekrietno algu politiku un demokrātijas iznīdēšanu, ko tādi daudznacionāli banānu ražošanas uzņēmumi kā Chiquita un Dole īsteno Latīņamerikas valstīs. Šajos nolīgumos nav ne vārda par minēto uzņēmumu noziegumiem pret vidi. Saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ir jāpanāk vienlīdzība, kuras pretējā gadījumā nebūs nekad. Līdz šim brīdim Eiropas Komisija ir risinājusi sarunas visā pasaulē, pamatojoties uz nevienlīdzību. Tāpēc šis nolīgums ir ilūzija un liecina par kaitniecisku politiku.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs pasaulē pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas, un tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka ir atrisināts viens no tehniski vissarežģītākajiem, politiski visjutīgākajiem un tirdzniecībai visnozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jebkad risināts Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Taču es uzskatu, ka šis nolīgums nav ideāls risinājums un nākotnē var novest pie problēmām. Tāpēc es mudinu Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt ietekmes novērtējumu par sekām, kuras var izraisīt banānu tirdzniecības nolīgumi banānus ražojošajās jaunattīstības valstīs un Eiropas attālākajos reģionos līdz 2020. gadam, lai mēs varētu analizēt šo valstu grūtības un, ja nepieciešams, attiecīgi rīkoties, pilnveidojot Attālāku un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI).

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Šie nolīgumi izbeidza strīdus starp Eiropu un Latīņamerikas banānu ražotājvalstīm, kā arī starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras nosodīja preferenciālo režīmu, ko Eiropa bija piešķīrusi banānu eksportam no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK).

No šā brīža Eiropa pakāpeniski samazinās importa tarifus Latīņamerikas banāniem. Taču banāni no ĀKK valstīm arī turpmāk tiks ievesti Eiropas Savienībā bez muitas nodokļa. Turklāt galvenās ĀKK banānu ražotājvalstis saņems atbalstu no ES budžeta (līdz EUR 200 miljoniem), lai palīdzētu tām pielāgoties konkurencei no Latīņamerikas valstu puses.

Taču mums ir jo īpaši jārūpējas, lai nolīgums nekaitē mazajiem ražotājiem un nestiprina lielo ASV daudznacionālo uzņēmumu monopolstāvokli, jo tie kontrolē banānu tirgu Latīņamerikas valstīs. Ir jānovērtē šo nolīgumu ietekme uz jaunattīstības valstu un Eiropas Savienības attālāko reģionu ražotājiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) 2009. gada decembrī tika panākta vienošanās, kas izbeidza ieilgušo strīdu par banāniem starp ES un Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Tā skar trīs prasības, kas jāievēro Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) un Latīņamerikas valstīm, kuras piegādā banānus Eiropai. To mērķis ir novērst dažas norādītās nepilnības. Turklāt ES apņemas piemērot banānu importam stingri kontrolētus tarifus. Es atturējos no balsošanas dažu jautājumu dēļ ziņojumā, jo īpaši to jautājumu dēļ, kas skar nolīgumus par tarifiem, kuri netika līdz galam atrisināti.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Ženēvas nolīgums ir paredzēts lai izbeigtu tā saucamo banānu karu. Taču arī turpmāk ir gaidāmi konflikti, tāpēc ka Latīņamerikas valstis ir pieprasījušas ievērojami lielākus muitas nodokļu samazinājumus. Turklāt daudzas trešās valstis cenšas ievest savu banānu produkciju Eiropas tirgū, nemaksājot muitas nodokļus un aizbildinoties ar to, ka uz šo produkciju attiecas „īpašs klientorientēts režīms”. Tas var beigties ar ievērojamiem zaudējumiem. Kārtējo reizi ES ir nepamatoti piekāpusies, no kā labumu gūs tikai daudznacionāli uzņēmumi. Minēto iemeslu dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Padomes lēmumprojekts par banānu tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, kā arī Latīņamerikas valstīm ir svarīgs tāpēc, ka tas atvieglos tirdzniecību ar vienu no visparastākajiem pārtikas produktiem — pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas — pasaulē. Es balsoju par Balzani kundzes tekstu, jo šādi nolīgumi veicina plašāku tirdzniecību un lielāku dažādību šā produkta noietā, ņemot vērā to, ka tikai dažas banānu ražotājvalstis tirgojas ar šo produktu, bet 80 % starptautiski tirgoto banānu kontrolē priviliģēti daudznacionāli uzņēmumi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ieteikumu par banānu tirdzniecības nolīgumiem, jo tie izbeigs strīdus Pasaules Tirdzniecības organizācijā un veicinās pasaules banānu tirgu stabilitāti. Taču es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tiek ievērotas attālu reģionu banānu ražotāju intereses un konkrētās vajadzības, jo īpaši, palielinot finansējumu Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmai (POSEI). Eiropas Savienības stāvoklis ir īpašs, jo banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs, bet pasaulē ir ļoti ierobežots skaits banānu ražotājvalstu. Tikai 20 % pasaulē ražotās produkcijas tiek tirgoti starptautiski.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) ES, grupa Latīņamerikas valstu un Amerikas Savienotās Valstis 2009. gada 15. decembrī panāca vienošanos par ES tarifiem banānu importam, izbeidzot ieilgušus strīdus par ES preferenciālo režīmu banānu importam no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm par sliktu banānu importam no Latīņamerikas valstīm. Saskaņā ar vienošanos ES pakāpeniski samazinās tarifus Latīņamerikas banānu importam no pašreizējiem EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu 2017. gadā, kas gluži dabīgi negatīvi ietekmēs banānu ražošanu ĀKK valstīs un ES attālākajos reģionos. Tāpēc ir svarīgi rūpīgi novērtēt šā nolīguma sekas un veikt pienācīgus ĀKK valstu un ES attālāko reģionu ražotājiem paredzētus atbalsta pasākumus. Šajā ziņā ir būtiski bez plānotās papildu palīdzības lielākajām ĀKK banānu eksportētājvalstīm — kas pazīstama kā Papildu pasākumi attiecībā uz banāniem (BAM) — ir jāveic finanšu paketes izmaiņas Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) budžetā, lai atbalstītu ES vietējos ražotājus un palīdzētu viņiem pielāgoties pārmaiņām pasaules banānu tirgos.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs, kas dod lielu ieguldījumu pasaules nodrošinājumā ar pārtiku. Taču tikai 20 % pasaulē saražoto banānu tiek tirgoti starptautiski. Banānu tirdzniecībā dominē pieci lielākie daudznacionālie uzņēmumi, kas kontrolē vairāk nekā 80 % starptautiskās banānu tirdzniecības.

ES 2009. gada 15. decembrī panāca vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm un grupu Latīņamerikas valstu par jaunu tarifu režīmu, izbeidzot ieilgušu strīdu par to, ka Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm ir piešķirts labvēlīgāks tarifu režīms banānu eksportam uz Eiropu, kas kropļo tirgu un nāk par sliktu Dienvidamerikas ražotājiem. Nolīgums padarīs pasaules banānu tirgu vieglāk prognozējamu un stabilāku, tādējādi veicinot ieguldījumus šajā nozarē un tās izaugsmi.

Parlamentam tagad ir jānodrošina, lai Komisija un Padome ierosina konkrētus pasākumus banānu audzētāju komerciālā stāvokļa nostiprināšanai, tām pēc iespējas drīzāk jāsniedz Parlamentam novērtējums par nolīguma ietekmi uz banānus ražojošām jaunattīstības valstīm un Eiropas Savienības attālākajiem reģioniem. Visbeidzot, mēs nekādā ziņā nedrīkstam finansēt banānus ražojošās AKK valstis, pārdalot finansējumu, kas paredzēts attīstības sadarbībai.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es balsoju par ieteikumu, aizstāvot ES, ko apvaino tirdzniecības noteikumu pārkāpumos, ievedot banānus no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm bez muitas nodevas un pieprasot lielas muitas nodevas no citām valstīm. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šī tirdzniecības kara izbeigšanu.

  Patrice Tirolien (S&D), rakstiski. – (FR) Nav iespējams atdalīt Ženēvas nolīgumu no citiem nolīgumiem, par kuriem Komisija ir risinājusi sarunas. Drīz pēc Ženēvas nolīguma parakstīšanas Kolumbijai un Peru izdevās panākt lielāku tarifu samazinājumu, tādējādi pierādot, ka nolīgums negarantē tiesisku noteiktību un ka banānu strīds nav atrisināts, kā tiek apgalvots. Šis diferencētais režīms pamudināja Ekvadoru un Gvatemalu pieprasīt tādu pašu režīmu, draudot, ka tās iesniegs apelācijas sūdzību PTO. Turklāt šis nolīgums nopietni kaitē nozarei, kas nodrošina neskaitāmas darbavietas ne tikai mūsu ĀKK partnervalstīs, bet arī attālākajos reģionos. Finansējums, ko ES sniedz attālāko reģionu ražotāju atbalstam, ir aprēķināts, pamatojoties uz tiesību aktiem, kurus PTO apstiprināja 2006. gadā. Taču ne 2009. gada decembra nolīgums, ne nolīgums ar Andu Kopienas valstīm POSEI programmā nebija paredzēts. Atbalsts, kas bija paredzēts ĀKK valstu ražotājiem, nav pietiekams, lai palīdzētu tām pielāgoties jaunajai tarifu situācijai. Piekrist šim nolīgumam nozīmē atbalstīt Komisijas pretrunīgo stratēģiju, kas vērsta uz privilēģiju nodrošināšanu attālākajiem reģioniem un ĀKK valstīm.

Ziņojums: Francesca Balzani (A7-0003/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā manu nostāju, kas izteikta manās iepriekšējās deklarācijās par balsojumu, kā arī to, ka es nepiekrītu veidam, kādā minētais process attīstījās — nesniedzot iepriekšējus ietekmes novērtējumus, kad kļuva zināms, ka jautājums skar kultūraugus, kuri ir svarīgi konkrētiem Eiropas Savienības reģioniem, piemēram, attālākajiem reģioniem. Lai demonstrētu savus iebildumus, es atturējos no balsošanas.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas, kas dod lielu ieguldījumu pārtikas nodrošināšanā.

Eiropas Savienība, grupa Latīņamerikas valstu un Amerikas Savienotās Valstis 2009. gada decembrī panāca vienošanos par banānu importam noteiktajiem ES tarifiem. Šā nolīguma noslēgšana izbeidza vienu no ilgākajiem strīdiem daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nesenajā vēsturē. ES banānu importa politika ir bijusi par iemeslu gandrīz desmit gadus ilgušam strīdam Pasaules Tirdzniecības organizācijā ES nostājas dēļ pret vairākām Latīņamerikas banānu ražotājvalstīm un ASV.

Taču mēs nevaram ignorēt iespēju, ka tarifu izmaiņām, ko radīs vienošanās īstenošana, būs negatīva ietekme uz Eiropas Savienības banānu ražotāju iztiku. Es tāpēc aicinu Komisiju nodrošināt, ka tuvākajos mēnešos tiek veikts nopietns, neatkarīgs ietekmes novērtējums, lai pārliecinātos, vai nolīguma stāšanās spēkā neradīs ES banānu ražotājiem nevēlamas sekas. Tai ir varbūt jāpalielina arī finansējums, kas paredzēts POSEI programmai (Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programma).

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu atcelt Padomes regulu par tarifu likmēm banāniem. ES banānu importa režīms ļāva katru gadu no ĀKK valstīm ievest Eiropas Savienībā bez muitas nodokļa 775 000 tonnu augļu. Savukārt citiem eksportētājiem (piegādātājiem no valstīm, uz kurām attiecās vislielākās labvēlības režīms) tika piemērots tarifs EUR 176 par tonnu. Daudzas Latīņamerikas valstis ilgu laiku uzstāja, ka ar šo importa režīmu tās tiek nelikumīgā veidā diskriminētas par labu ĀKK valstīm un ka tiek pārkāpti PTO noteikumi par kvantitatīvajiem ierobežojumiem. Atbilstoši vienošanās nosacījumiem ES pakāpeniski samazinās savus tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, līdz to līmenis būs samazināts līdz EUR 114 par tonnu. Šī vienošanās iekļauj arī klauzulu, kas nosaka, ka Latīņamerikas banānu eksportētājvalstis atsauks visas Pasaules Tirdzniecības organizācijā pret ES vērstās sūdzības, „līdzko PTO apstiprinās ES jauno tarifu sarakstu, Latīņamerikas banānu piegādātājvalstis pārtrauks visus PTO ierosinātos strīdus ar ES par banāniem un atsauks visas prasības, kuras tā iesniedza pret ES pēc jauno dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai vai pēc tam, kad ES 2006. gadā mainīja savus banānu tarifus, un necentīsies Dohas sarunu kārtā panākt papildu tarifu samazinājumus”.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par banāniem piemērojamiem muitas nodokļiem, kura mērķis ir ieviest jaunus nodokļus, kas paredzēti Ženēvas nolīgumā, un kura parakstīšana dos ieguldījumu pasaules banānu tirgus stabilitātes un prognozējamības nodrošināšanā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) ES, grupa Latīņamerikas valstu un Amerikas Savienotās Valstis 2009. gada 15. decembrī panāca vienošanos par banānu importam noteiktajiem muitas nodokļiem. Tas izbeidza strīdu Pasaules Tirdzniecības organizācijā par Latīņamerikas ražotāju diskrimināciju par labu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu ražotājiem, piespieda ES pārskatīt savu politiku un piekrist pakāpeniski līdz 2017. gadam samazināt muitas nodokli no pašreizējiem EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu. Pēc tam, kad Ženēvas nolīgums par banānu tirdzniecību būs apstiprināts, būs jāveic nepieciešamie tiesību aktu grozījumi un korekcijas, lai garantētu nolīguma efektīvu īstenošanu. Tāpēc pašreizējā Padomes Regula (EK) Nr. 1964/2005 par banānu tarifu likmēm, kas paredz nodokli EUR 176 par tonnu, ir jāatceļ.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Tarifu likmes, kuras piemēro banānu tirdzniecībai, tika noteiktas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005. Pēc nesenajām sarunām starp Eiropas Savienību un banānu ražotājvalstīm, kas sekmēja jauna nolīguma, proti, Ženēvas nolīguma, noslēgšanu un izbeidza ilgstošus strīdus Pasaules Tirdzniecības organizācijā, minētā regula ir jāatceļ. Lai gan nebija iespējams panākt pilnīgu konsensu, es tomēr atzinīgi vērtēju pašreizējo virzību, kuras mērķis ir iekļaut ES galīgās saistības šajā jautājumā nākamajā sarunu kārtā, un es pilnīgi piekrītu tās tarifu likmes atcelšanai, kuru noteica 2005. gada 29. novembrī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis nolīgums ir spilgts daudznacionālo uzņēmumu varas pierādījums, kas atklāj, ka Pasaules Tirdzniecības organizācija ir tikai forums, kas aizstāv šo uzņēmumu intereses. Tas vēlreiz liecina arī par to, ka Eiropas Savienība uztver sevi kā instrumentu, kas kalpo starptautisku monopolu interesēm. Līdz ar šo nolīgumu ASV daudznacionālie uzņēmumi, kuri jau tagad kontrolē vairāk nekā 80 % pasaules banānu tirdzniecības un kurus, kā Komisija apgalvo, tā centās „nomierināt” ar šo nolīgumu, panāks, ka viņu tirgus daļa kļūs vēl lielāka.

Tieši šie daudznacionālie uzņēmumi tiek apsūdzēti un atmaskoti cilvēktiesību pārkāpumos, pamatiedzīvotāju zemju sagrābšanā un tādu darba apstākļu radīšanā, kas līdzinās verdzībai, sekmējot videi kaitējošus intensīvās ražošanas modeļus. Tā rezultātā — kā atzīst pati referente — tiks apdraudēta tūkstošiem mazo un vidējo ražotāju eksistence gan Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs, gan Eiropas valstīs.

Mazie un vidējie ražotāji, sociālās un darba tiesības un vides saglabāšana tiek upurētas uz brīvās tirdzniecības altāra un oficiālajās debatēs noniecinātas un mīdītas kājām faktiski katru dienu, par ko varam tagad kārtējo reizi pārliecināties.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir ierosināts atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par banānu tarifu likmēm. Tas jādara balsojuma dēļ, ar kuru mēs piekrītam nolīgumam par banānu tirdzniecību, par ko tika panākta vienošanās PTO.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Padoties daudznacionālu uzņēmumu šantāžai un ar atpakaļejošu spēku kompensēt muitas nodokļus ir apmātība. Eiropas Savienība būtu varējusi pieklājības pēc izmantot miljonus, kurus tā iegrūž šajā afērā, lai remdētu aizjūru iedzīvotāju ciešanas, to cilvēku ciešanas, kas būs šo nolīgumu upuri, kuri tiek noslēgti tieši tad, kad viņus ir smagi skārusi krīze.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Man ir atzinīgi jāvērtē tas, ka tiek izbeigts viens no tehniski vissarežģītākajiem, politiski visjutīgākajiem un tirdzniecībai visnozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kādi jebkad risināti PTO. Pēc jaunā nolīguma pieņemšanas mums ir jāpielāgo Padomes Regula (EK) Nr. 1964/2005. Tā ir jāatceļ, lai nodrošinātu atbilstību nolīgumam par tarifu likmju pārskatīšanu, kas prasa, lai šīs likmes līdz 2017. gada beigām tiktu samazinātas no EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Spriežot pēc tā, kā “sapriecājās” Eiropas Parlamenta deputāti balsojumā par importa tarifu samazināšanu banāniem, ievestiem no Latīņamerikas, kļuva skaidrs, ka daudzi mani kolēģi nesaprot, cik svarīgs ir šis jautājums Eiropas Savienībai. Katru gadu mēs apstiprinām budžetu, kurā ietilpst arī līdzekļi palīdzības sniegšanai, to skaitā arī Latīņamerikas valstīm. Ja mēs šodien samazināsim importa tarifus banāniem no Latīņamerikas, šī produkcija kļūs konkurētspējīgāka, kas nozīmē, ka tiks palielināts audzēto banānu apjoms, tiks izveidotas papildu darba vietas, kas ļaus samazināt finansiālās palīdzības apjomu Latīņamerikas valstīm. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība būtiski ietaupīs līdzekļus, kas paredzēti attiecībām ar attīstības valstīm. Bet tas ir jau nākamais jautājums. Es atbalstīju šo iniciatīvu apzināti, nesmaidot.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas banāni ir ceturtais nozīmīgākais pārtikas kultūraugs. ES valstīs 2008. gadā tika pārdoti 5,4 miljoni tonnu banānu. Taču ES šajā jautājumā ir problēmas. Pieci daudznacionāli uzņēmumi kontrolē 80 % starptautiskās banānu tirdzniecības. Strīds starp ES un Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kas ir norisinājies gadu desmitiem ilgi un attiecās uz preferenciālo režīmu, ko ES piešķīrusi banānu importam no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm par sliktu importam no Latīņamerikas valstīm, ir beidzot pārtraukts ar vienošanos, kas tika panākta 2009. gada decembrī. Es atturējos no balsošanas tāpēc, ka nav nekādu garantiju, ka mēs esam pienācīgi ņēmuši vērā visu iesaistīto pušu likumīgās intereses.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Balzani kundzes ziņojumu par ieteikumu atcelt 2005. gada Padomes regulu par tarifa likmēm banāniem, kurus ieved no Latīņamerikas. Par šo jautājumu ir arī debatēts Pasaules Tirdzniecības organizācijā, jo dažas Latīņamerikas valstis apsūdz ES, apgalvojot, ka regula par importa režīmu ir diskriminējoša un nelikumīga, jo Dienvidamerikas valstīm tā piedāvā tarifu likmes, bet ĀKK valstīm — koncesijas. Es uzskatīju, ka mans pienākums ir balsot par regulas atcelšanu, kura ir izraisījusi tikai strīdus starptautiskā līmenī un destabilizējusi iesaistīto valstu ražošanas un tirdzniecības vidi. Jaunais nolīgums padarīs pasaules banānu tirgu vieglāk prognozējamu un stabilāku.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu A7-0003/2011, bet es atbalstu ideju par to, ka ir jāiesniedz novērtējums par nolīguma ietekmi uz attālākajiem reģioniem, jo banānu audzēšana ir svarīga daudzu reģionu vietējās ekonomikas sastāvdaļa. Tā kā regulu, ar ko izveidoja Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI), pašlaik pārskata, Komisijai ir jāapsver iespēja aizsargāt minētos reģionus pret šā nolīguma negatīvajam sekām. Ženēvas nolīgums par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un tādām Latīņamerikas valstīm kā Brazīlija, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Peru un Venecuēla novedīs pie banānu importa tarifu samazinājuma līdz 2017. gadam. Būs jāpielāgo Eiropas tiesību akti, atceļot Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem. Šā nolīguma iespējamās sekas, proti, pakāpeniska šīs nozares liberalizācija un Eiropas tirgus atvēršana banānu importam, nenovēršami izraisīs negatīvas sekas Eiropas vietējai banānu ražošanai, un šī problēma ir jārisina.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs pasaulē pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas, un tie sniedz lielu ieguldījumu mūsu nodrošinājumā ar pārtiku. Tomēr lielākajā daļā banānu ražotājvalstu saražotā produkcija ir domāta vienīgi iekšējam tirgum un dažreiz reģionālajiem tirgiem, bet tikai 20 % pasaulē saražoto banānu tiek tirgoti starptautiski. Saskaņā ar ziņojumā minētajiem datiem, 2008. gadā ES patērētāji nopirka vairāk nekā 5,4 miljonus tonnu banānu. ES importēja gandrīz 90 % no tajā patērētajiem banāniem (72,5 % no Latīņamerikas un 17 % no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm). Tāpēc es esmu pārliecināts par šā nolīguma lielo nozīmi un apstiprinu savu balsojumu „par” attiecībā uz panākto vienošanos.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Kolumbiju, Kostariku, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu parakstīja 2010. gada 31. maijā, dodot iespēju pakāpeniski samazināt tarifu likmes banāniem no šīm valstīm. Pirmais samazinājums, kuru ar atpakaļejošu spēku piemēroja no nolīguma parafēšanas dienas, proti, no 2009. gada 15, decembra, tarifu samazināja līdz EUR 148 par tonnu. Pēc tam septiņu gadu garumā tarifu pakāpeniski samazinās, iespējams, iesaldējot šos samazinājumus līdz pat diviem gadiem, ja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas sarunu kārtā netiks panākta vienošanās par citiem lauksaimniecības produktiem. Galīgā tarifu likme EUR 114 par tonnu ir jāsasniedz, vēlākais, līdz 2019. gada 1. janvārim. Tāpēc pēc šā nolīguma noslēgšanas ir nepieciešams atcelt Padomes 2005. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 1964/2005, ar ko noteica ES vislielākās labvēlības tarifa likmi EUR 176 par tonnu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Starptautisko Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp ES un tādām Latīņamerikas valstīm kā Brazīlija, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Peru un Venecuēla noslēdza ar mērķi pakāpeniski līdz 2017. gadam samazināt muitas nodokļus banānu importam.

Tāpēc Eiropas tiesību akti būs jāpielāgo šā nolīguma noteikumiem. Tas nozīmē, ka būs jāatceļ Regula (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem, un par to mēs šodien balsojam. Šā nolīguma nosacījumi, proti, aizvien lielāka šīs nozares liberalizācija un Eiropas tirgus atvēršana banānu importam, nenovēršami ietekmēs ražošanu šajā nozarē Eiropā.

Eiropas Komisijai ir steidzami jāiesniedz novērtējums par šā nolīguma ietekmi uz attālākajiem reģioniem, piemēram, Madeiru, no kurienes es nāku. Banānu ražošana ir būtiski svarīga vairāku attālāko reģionu ekonomikai, kuru statuss ir noteikts Lisabonas līgumā un, manuprāt, ir nepieciešams, lai tiktu veikti turpmāki Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) pielāgojumi.

Ziņojums: Karl-Heinz Florenz (A7-0229/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Pašreizējo ziņojumu es vērtēju atzinīgi, jo tajā ir ņemta vērā vajadzība integrēt elektrisko un elektronisko atkritumu izvešanu un palielināt to funkcionalitāti. Lai gan tiek sniegti pozitīvi dati, kas liecina, ka aptuveni 85 % šā veida atkritumu tiek savākti, tomēr ir konstatēts, ka, salīdzinot savākto atkritumu apjomu ar šādu iekārtu tirgū pārdoto apjomu, atpakaļ savākti tiek 65 % no tirgū pārdotajām iekārtām, bet liela daļa no šiem datiem netiek ziņota vai arī šādas iekārtas netiek pareizi apstrādātas.

Es atzinīgi vērtēju arī pieņēmumu, ka šīs direktīvas īstenošana var palielināt apstrādāto un paziņoto atkritumu apjomu, un jo īpaši savākto atkritumu apjomu, kā arī atbildību par atkritumu savākšanas mērķu sasniegšanu un patērētāju atbildību. Direktīvas piemērošana nodrošinās skaidrākus noteikumus par savākšanas, apstrādes un otrreizējās pārstrādes standartiem, kā arī precīzāku informāciju par atkritumu savākšanas un apstrādes izmaksām.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Gan no ekonomikas, gan vides viedokļa atkritumu apsaimniekošana mūsu patērētāju sabiedrībā ir kļuvusi par lielu problēmu. Pieņemot direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un rezolūciju par atkritumu apsaimniekošanu Kampānijā, jautājumam par otrreizējo atkritumu pārstrādi Eiropā šajā plenārsēdē ir ierādīta svarīga vieta, un mēs esam izteikuši savu viedokli par problēmu, kam ir tehniska un politiska nozīme. Nevienu nepārsteigs vēsts, ka katru gadu mēs producējam aizvien vairāk elektrisku un elektronisku atkritumu. Produkti, kas tos rada, ir ierīces, kuras mēs lietojam ikdienā (tālruņi, televizori, datori utt.). Ir aplēsts, ka tikai viena trešā daļa no 9 miljoniem tonnu elektrisku un elektronisku atkritumu, kas rodas katru gadu, tiek pašlaik nodota otrreizējai pārstrādei. Direktīvas mērķis ir palielināt šo apjomu un samazināt atkritumu rašanos, bet tādēļ mums ir jāpiespiež ražotāji būt atbildīgākiem. Mēs aicinām dalībvalstis nodrošināt, lai ražotāji segtu izdevumus par pārstrādājamo iekārtu un ierīču savākšanu un apstrādi. Mazumtirgotājiem un produktu izplatītajiem ir jāatbalsta patērētāji, kas jau tagad dod lielu ieguldījumu atkritumu apsaimniekošanā.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Es uzskatu, ka efektīva un novatoriska enerģijas, materiālu un resursu izmantošana ir mūsu globalizētās ekonomikas galvenais jautājums.

Kā norādīts ziņojumā, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) plūsma Eiropas Savienībā ārkārtīgi strauji palielinās. Pašreiz spēkā esošā EEIA direktīva prasa, lai dalībvalstis veic dalītu elektrisku un elektronisku iekārtu savākšanu un nosaka reģenerācijas un otrreizējās pārstrādes mērķus.

Direktīvas pārskatīšanas gaitā ir apzinātas vairākas ar tās īstenošanu saistītas problēmas,. Jo īpaši ir radusies vajadzība paplašināt direktīvas piemērošanas jomas. Izstrādājot direktīvu, ir atklājies, ka dalībvalstīs ir lielas atšķirības tās interpretācijā un piemērošanā. Piedāvāt pilnīgu šo ierīču un iekārtu sarakstu nebūs iespējams, jo elektrisko un elektronisko iekārtu tirgus strauji mainās, tāpēc šī direktīva būs bieži jāpārskata, un tā nekad nebūs pilnībā aktuāla.

Es tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi labāk saskaņot EEIA direktīvu, kā arī samazināt šīs nozares mazo un vidējo uzņēmumu izmaksas, nepazeminot vides aizsardzības līmeni.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par priekšlikumu direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) plūsma Eiropas Savienībā ārkārtīgi strauji palielinās, un tāpēc mums ir radušās vairākas problēmas. Saskaņā ar Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma datiem šobrīd tiek savākti 85 % no kopējā EEIA apjoma. Ja šo savākto atkritumu apjomu pielīdzina to iekārtu skaitam, kas laistas tirgū, tad atpakaļ savāc 65 % pārdoto iekārtu. Tomēr līdz atbildīgajām iestādēm šie skaitļi nenonāk, un lielākā daļa atkritumu netiek pareizi apstrādāta — tikai par 33 % EEIA tiek oficiāli ziņots, tie tiek savākti un apstrādāti atbilstīgi direktīvā noteiktajām prasībām. Tāpēc šīs direktīvas pārstrādāšana ir galvenokārt vērsta uz minētā īpatsvara palielināšanu. Lai novērstu EEIA nelikumīgu izvešanu, noteicošā loma ir dalībvalstīm. Dalībvalstis atbild par direktīvas transponēšanu un jo īpaši par tajā noteikto prasību īstenošanu un kontroli. Šobrīd pāri ES robežām nelikumīgi izved milzīgu daudzumu atkritumu. Ārkārtīgi bieži, izvedot EEIA no ES, tās maldinoši deklarē kā lietotas, bet funkcionējošas iekārtas. Tāpēc šajā direktīvā saprotamā veidā ir jānošķir EEIA no lietotām iekārtām.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es balsoju par ziņojumu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, jo tas ir ļoti aktuāls jautājums. No vienas puses, ir skaidrs, ka radīsies nenovēršams kaitējums videi un veselībai, ja šīs iekārtas pienācīgi neapsaimniekos. No otras puses, mēs šajā direktīvā risinām izejmateriālu zuduma problēmu, kas globalizētajā ekonomikā ir viens no galvenajiem jautājumiem. Saskaņā ar pieejamiem datiem šobrīd tiek savākti 85 % no kopējā EEIA apjoma, bet tikai par 33 % EEIA tiek oficiāli ziņots, un tie tiek savākti un apstrādāti atbilstīgi ES direktīvā noteiktajām prasībām. Protams, es nevaru viennozīmīgi atbalstīt Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas viedokli, ka visas izmaksas, kas saistītas ar elektronisko iekārtu atkritumu savākšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu un videi nekaitīgu izvešanu, ir jāsedz, pamatojoties uz principu „piesārņotājs maksā”. Gluži pretēji — es uzskatu, ka ražotājiem, mazumtirgotājiem un patērētājiem nav jāmaksā par atkritumu savākšanu no mājsaimniecībām un to transportēšanu uz atkritumu savākšanas punktiem un ka atbildība par to jāuzņemas vietējām iestādēm. Taču es uzskatu, ka ražotājiem, pārdodot jaunu produktu patērētājiem, nebūs grūti norādīt tā savākšanas un pārstrādes izmaksas. Manuprāt, patērētājiem varētu būt lietderīgi uzzināt šīs izmaksas, jo tas mudinās viņus izturēties atbildīgi pret vidi.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Elektrisko un elektronisko atkritumu (EEIA) samazināšana, to atkārtota izmantošana, kā arī otrreizēja pārstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ražošanu un patērēšanu. Ir svarīgi samazināt izvedamo atkritumu apjomu un efektīvi izmantot resursus. Es aicinu uzlabot vides aizsardzības prasību izpildi visiem uzņēmējiem, kas iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu aprites ciklā, proti, ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem, un jo īpaši tiem uzņēmējiem, kas tieši iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanā un apstrādē. Dalīta atkritumu vākšana ir EEIA apstrādes un otrreizējās pārstrādes priekšnosacījums, un tā ir vajadzīga, lai pienācīgi aizsargātu cilvēku veselību un vidi. Es aicinu patērētājus aktīvi piedalīties šādā atkritumu vākšanā. Tādēļ jāizveido viegli pieejamas vietas EEIA atpakaļnodošanai, izveidojot sabiedriskos savākšanas punktus, kur privātām mājsaimniecībām būtu iespēja nodot atpakaļ atkritumus bez maksas.

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār Vācijas Brīvā demokrātiskā partija (FDP) Eiropas Parlamentā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu visu šo nozari no regulējuma. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas. Šā iemesla dēļ FDP deputāti Eiropas Parlamentā atturējās no balsošanas par šo ziņojumu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnīgi piekrītu šīs direktīvas mērķim un esmu pārliecināta par vajadzību šķirot atkritumus, lai mazinātu to ietekmi uz vidi un palielinātu pārstrādāto atkritumu apjomu. Ir vajadzīgas divas lietas, lai to panāktu — izlietotās mājsaimniecības ierīces ir pienācīgi jāapstrādā, un to apsaimniekošana ir jāuzlabo. Direktīvā ir risināti šie abi jautājumi, un izvirzītajam mērķim es pilnīgi piekrītu.

Taču man ir jāizsaka dažas kritiskas piezīmes. Pirmkārt, izvirzītie mērķi ir pārāk vērienīgi, un tas var novest pie pretēja rezultāta. Es uzskatu, ka atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir jāiekļauj plašākā stimulēšanas un sodu sistēmā, kam jābūt pārredzamai tiem, kurus tā skar. Bez tam ir vēl daži svarīgi jautājumi. Es uzskatu, piemēram, ka patērētāji jāinformē pēc iespējas efektīgākā veidā, lai novērstu sliktus paradumus, kas netiek izskausti informācijas trūkuma dēļ. Ņemot vērā direktīvas mērķus un vispārējo struktūru, es atbalstu tās pieņemšanu.

Es tomēr esmu pārliecināta, ka ir iespējams mainīt un uzlabot dažus aspektus, un ar to es domāju papildu slogu mazumtirgotājiem, ja viņiem apstrādei būs jāsavāc mazizmēra ierīces. Šādas pārmaiņas nozīmē kompromisu starp vides veselību un mūsu dzīvesveida ilgtspējību.

  Jurgen Creutzmann (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār Vācijas Brīvā demokrātiskā partija (FDP) Eiropas Parlamentā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu visu šo nozari no regulējuma. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas. Šā iemesla dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka ES līmenī ražotājiem arī jāpiešķir svarīga loma elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) reģenerācijas procesā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka EEIA reģenerācija ir ievērojams otrreizējo izejmateriālu avots, un tāpēc ražotājiem ir jāmudina patērētāji pēc iespējas vairāk iesaistīties šajā procesā. Atbildīga pieeja no ražotāju puses sekmē inovācijas un nodrošina ilgtermiņa konkurētspēju — šie abi mērķi atbilst stratēģijai „Eiropa 2020”.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, ņemot vērā pašreizējo nelīdzsvarotību šā jautājuma risināšanā un šādu atkritumu straujo pieaugumu, es uzskatu, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanai ir jābūt daudz efektīvākai, Direktīvas grozījumi palīdzēs palielināt savākto atkritumu apjomus un uzlabot tiesību aktus par nelikumīgu atkritumu eksportu, kā arī nodrošināt taisnīgāku atbildības sadali elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanā. Turklāt, bez labuma, ko šī regula dos vides aizsardzībai, tai būs arī pozitīva sociāli ekonomiskā ietekme, jo tā radīs jaunas darbavietas lietotu elektrisku un elektronisku iekārtu savākšanas, apstrādes un otrreizējās pārstrādes nozarē.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, jo tajā ir sniegti priekšlikumi, kas mazinās administratīvo slogu un uzlabos vides un cilvēku veselības aizsardzību, novēršot un mazinot kaitīgās sekas, ko rada elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana, un tas dos labumu visai sabiedrībai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsma ES ārkārtīgi strauji palielinās, un šodien tās apstrāde un otrreizējā pārstrāde Eiropā ir jo īpaši svarīga problēma. Bez vides un sabiedrības veselības problēmām, kas pašas par sevi ir nopietnas problēmas, nespēja atkārtoti izmantot izejvielas liecina par nemākulību un rada papildu izmaksas ražošanas sistēmai, kuras varētu atrisināt, ja labāk tiktu izmantoti materiāli, no kā izgatavotas attiecīgās iekārtas.

Tagad, kad mums ir vairāk informācijas par produkciju, uz kuru attiecas šī direktīva, es vēlos, lai elektriskie un elektroniskie mehānismi un iekārtas Eiropas Savienībā tiktu izmantoti efektīvāk, kā arī lai tie tiktu izmantoti atkārtoti videi drošā un sociāli atbildīgā veidā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ir absolūti svarīgi ieviest skaidrus noteikumus un mērķus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apsaimniekošanā, lai ilgtspējīgi nostiprinātu iekšējo tirgu un uzlabotu vides kvalitāti Eiropas Savienībā, kā arī lai reģenerētu stratēģiski svarīgus izejmateriālus. Mums patiešām ir jāzina, kā labāk izmantot pieejamos resursus, jo īpaši, ņemot vērā izejmateriālu trūkumu, un lai pienācīgi novērtētu atkritumu pievienoto vērtību mūsu ekonomikā. Ņemot vērā atšķirības EEIA savākšanā Eiropas Savienībā — no 16 kg uz vienu personu gadā līdz tikai 1 kg — , es vēlos uzsvērt, ka ir vajadzīga lielāka saskaņošana, nosakot obligāto normu 4 kg uz vienu personu līdz 2012. gadam, kas ir gluži pamatota norma. Eiropas attīstītajās valstīs ir svarīgi sasniegt mērķi līdz 2016. gadam savākt 85 % elektrisko un elektronisko iekārtu (saskaņā ar grozījuma projektu, ko es iesniedzu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai un kas tika pieņemts) un otrreiz pārstrādāt no 50 % līdz 75 % šo iekārtu. Es vēlos uzsvērt vēl vienu savu komitejā pieņemto priekšlikumu, kas paredz, ka dalībvalstis katru gadu iesniedz datus par radīto EEIA apjomu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsma ES ārkārtīgi strauji palielinās. Tāpēc ir ierosināts līdz šim spēkā esošās 2002. gada direktīvas grozījums. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšana un apstrāde ir svarīga un nepieciešama ne tikai šo atkritumu potenciāli kaitīgās ietekmes dēļ uz vidi un sabiedrības veselību, bet arī otrreizējo izejmateriālu zaudējuma dēļ, ja netiek veikti minētie procesi, tādējādi izraisot nopietnas problēmas. Šobrīd ES tiek savākti 85 % no kopējā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoma. Taču notiek arī nelikumīga šādu atkritumu izvešana pāri Eiropas Savienības robežām, un tāpēc palielinās dalībvalstu nozīme atkritumu savākšanas un apstrādes procesu uzraudzībā un pārbaudē.

Ierosinātā direktīva paredz dažādu pieeju dalībvalstīm — no to uzņēmumu skaita ierobežojuma, kuriem ir tiesības savākt iekārtu atkritumus, līdz atkritumu savākšanas punktu skaita palielināšanai un pienākuma uzlikšanai ražotājiem radīt sistēmas, kas stimulē patērētājus nodot iekārtu atkritumus. Galvenais mērķis ir veicināt otrreizējo pārstrādi un iekārtu atkārtotu izmantošanu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi tiek otrreiz pārstrādāti atšķirīgā veidā. Elektrisko iekārtu atkritumus demontē un pārstrādā, bet elektronisko iekārtu atkritumus pēc demontāžas pakļauj ķīmiskai apstrādei. Minētie veidi ievērojami atšķiras svara ziņā, un tas nozīmē, ka elektrisko iekārtu atkritumi ir izdevīgi, jo tiem ir lielāks apjoms, bet elektronisko iekārtu atkritumi, kuros ir daudz zelta, sudraba un retzemju metālu, bieži tiek izmesti atkritumu kaudzē. Progress elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanā nozīmē ilgāku lietošanas ciklu un ierīču svara samazinājumu to miniaturizācijas un energopatēriņa samazinājuma rezultātā. Mūsu inovācijām ir jābūt vērstām uz šo mērķi — uz dizaina uzlabošanu un reģenerācijas veicināšanu.

Diemžēl šīs direktīvas noteikumi neveicina novatorismu, un atkritumu plūsmas pieaug biedējošā ātrumā. Lai šis priekšlikums būtu sekmīgs, ražotājam vai importētājam ir jāuzliek pienācīgs nodoklis, kad attiecīgais ražojums tiek laists tirgū. Finansējumu, kas iegūts šādā veidā, varētu izmantot novatoriski mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodarbojas ar tirgum paredzētu otrreizējo materiālu reģenerāciju no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.

Šī direktīva uzliek dalībvalstīm administratīvo pienākumu organizēt dažādu ļoti sarežģītu tehnisku iekārtu savākšanu un apstrādi, iekārtu, kuras ir ļoti grūti pārstrādāt. Pārstrādātie ražojumi nonāk šo valstu tirgū, un tie ir jāpakļauj šo valstu tirgus noteikumiem. Diemžēl tāpēc, ka tirgus mehānismi attiecībā uz atkritumu otrreizējo pārstrādi netiek pienācīgi piemēroti, rezolūcijas projekts prasa turpmākus uzlabojumus. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo direktīvu, jo mums noteikti ir jāatgūst un jāpārstrādā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi.

Taču Eiropas Parlaments šajā jautājumā piemēro dubultstandartus, nosakot, ka uz visu elektrisko un elektronisko ierīču atkritumiem, tostarp lampām un tādiem mazizmēra higiēnas piederumiem kā skuvekļi un zobu birstes šī direktīva ir attiecināma, bet uz fotoelementu moduļiem nav.

Lai gan saules enerģija ir jāveicina, fotoelementu moduļi satur vielas, kas ir vismaz tikpat kaitīgas videi, cik kaitīgas ir elektriskās zobu birstes.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Sabiedrībai ir tiesības zināt, vai jaunu ražojumu cenā ir iekļautas to savākšanas, apstrādes un likvidācijas izmaksas, ko var nodrošināt ar attiecīgu marķējumu. Man žēl, ka šādu pasākumu Parlaments šodien nepieņēma, un sarunu laikā es aģitēšu par to, lai šo acīmredzamo ekouzlabojumu saglabā vismaz tajās dalībvalstīs, kurās to izmanto.

Tikai trešā daļa no 9 miljoniem tonnu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kas katru gadu rodas Eiropā, tiek savākta un pienācīgi apstrādāta. Mums ir steidzami jāveicina visu šo atkritumu atkārtota izmantošana, otrreizēja pārstrāde un reģenerācija.

Arī dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šādu iekārtu izplatītāji ievieš savākšanas un informācijas shēmas, piemēram, tādu plaši izplatītu ierīču atkritumiem kā nolietoti mobilie tālruņi, kas šodien netiek pietiekamā daudzumā reģenerēti.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Mums ir jāievieš vērienīga elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kurā jāiesaista valsts iestādes, ražotāji un patērētāji, kam jāatgādina viņu atbildība. Ir skaidrs, ka administratīvais slogs visiem šajā sistēmā iesaistītajiem būs jāsamazina, ja vēlamies sekmīgi sasniegt šo mērķi. Es atbalstu stingros noteikumus, kas ieviesti, lai novērstu iespējami bīstamu atkritumu nelikumīgu pārvadāšanu uz jaunattīstības valstīm. Tagad ir Padomes kārta lemt, bet tai, šķiet, ir grūtības vienoties par mērķiem, kurus mēs esam izvirzījuši.

  Nadja Hirsch (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār Vācijas Brīvā demokrātiskā partija (FDP) Eiropas Parlamentā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu visu šo nozari no regulējuma. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas. Šā iemesla dēļ daži FDP deputāti Eiropas Parlamentā atturējās no balsošanas par šo ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es piekritu šim priekšlikumam, jo elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsma strauji palielinās. No vienas puses, ir jāņem vērā šo iekārtu nepareizas apstrādes vai likvidācijas kaitīgā ietekme uz vidi un cilvēku veselību, bet, no otras puses, ievērojamas problēmas rada izejmateriālu zaudējumi. Efektīva un novatoriska pieeja enerģijas avotiem, materiāliem un resursiem ir globālās ekonomikas galvenais jautājums. Tādēļ ir ļoti svarīgi palielināt šo atkritumu savākšanas apjomus un nodrošināt to pareizu apstrādi atbilstīgi direktīvā noteiktajām prasībām. Mums ir jāapsver un jāveicina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšana un apstrāde, jo apņēmīgi pasākumi nodrošina līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi, nekaitējot videi un saglabājot mūsu pilsoņiem tīru un veselīgu apkārtni. Es piekrītu viedoklim, ka ne tikai ražotājiem un dalībvalstīm, bet arī mums, patērētājiem, ir jāgādā, lai mūsu apkārtne būtu tīra un veselīga, un mums ir jāuzņemas liela daļa atbildības par to, lai iekārtu atkritumi tiktu pienācīgi likvidēti. Pārāk daudz ierīču guļ aizmirstas un nelietotas atvilktnēs vai bufetēs un beigās tiek nelikumīgi iemestas atkritumu tvertnē. Dalībvalstīm ir jāizmanto pieejamie līdzekļi, lai panāktu vērienīgus atkritumu savākšanas apjomus, kaut gan izvirzītos mērķus nebūs viegli sasniegt. Par to, ka šo uzdevumu ir iespējams veikt, liecina dažās valstīs savākto atkritumu apjomi. Ja mēs vēlamies arī turpmāk saglabāt augstu patēriņa līmeni, mums ir atbildīgi jāizturas pret dabas doto kapitālu, kuru mēs nedrīkstam izšķiest.

  Holger Krahmer (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār Vācijas Brīvā demokrātiskā partija (FDP) Eiropas Parlamentā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu visu šo nozari no regulējuma. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas. Šā iemesla dēļ daži FDP deputāti Eiropas Parlamentā atturējās no balsošanas par šo ziņojumu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Priekšlikums direktīvai, par kuru mums šodien jābalso, attiecas uz grozījumiem direktīvā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kurā ir prasīts, lai dalībvalstis veic dalītu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanu un nosaka reģenerācijas un otrreizējās pārstrādes mērķus, tostarp 65 % EEIA savākšanas apjomu, kas jāsasniedz līdz 2016. gadam. Kā mēs visi zinām, efektīva un novatoriska pieeja enerģijas avotiem, materiāliem un resursiem ir globālās ekonomikas galvenais jautājums. Turklāt par to ir atbildīgi visi tirgus dalībnieki — valsts iestādes, patērētāji un ražotāji. Ražotājiem saskaņā ar ražotāju atbildības principu, bez šaubām, ir vislielākā atbildība, bet arī patērētājiem ir jāuzņemas atbildība un pienācīgi jālikvidē iekārtu un ierīču atkritumi. Es uzskatu, ka bez apņemšanās sekot Komisijas pamatnostādnēm ir svarīgi arī neizvirzīt ražotājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem apgrūtinošas administratīvas prasības vai pārāk sarežģītus pienākumus.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Es uzskatu, ka mums jāpieprasa stingrāki standarti elektrisko un elektronisko iekārtu otrreizējai pārstrādei. Šobrīd ne tikai Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē ir grūtības iekārtu atkritumu otrreizējās pārstrādes organizēšanā. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšana un transportēšana ir jāveic dalīti, lai nodrošinātu optimālu otrreizējo pārstrādi un izmantošanu, kā arī bīstamu vielu samazināšanu, jo tā iedzīvotājiem šķiet ārkārtīgi svarīga. Ir labi, ka mēs risinām šo jautājumu, jo tas ir bijis jau daudzkārt ierosināts reģionālo un vietējo iestāžu līmenī. Ir svarīgi apspriest šīs problēmas uzraudzību, tāpēc es atbalstīju Florenz kunga ziņojumu.

  Johannes Cornelis van Baalen, Toine Manders un Jan Mulder (ALDE), rakstiski. – (NL) Nīderlandes Tautas partijas brīvībai un demokrātijai (VVD) delegācija Eiropas Parlamentā šodien balsoja pret vairākiem grozījumiem ziņojumā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). Mēs esam pret pasākumiem, kas maziem veikaliem uzliek pienākumu savākt visas mazizmēra ierīces, neprasot, lai pircējs savukārt nopērk jaunu līdzīgu ierīci. VVD uzskata, ka ir labāk jāizmanto pašreizējais savākšanas potenciāls, nevis jāuzveļ tirgotājiem neatbilstoši un nereāli pienākumi.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā ir izvirzīti jauni mērķi, lai neļautu izmestu elektrisku ierīču toksiskajām ķīmiskajām vielām nokļūt vidē.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kuras mērķis ir uzlabot pašreiz spēkā esošo tekstu. Ņemot vērā šādu iekārtu strauji pieaugošo skaitu un to ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ja tie sava lietošanas cikla beigās netiek apstrādāti, ir svarīgi izvirzīt iespējami visefektīvākos kritērijus. Mēs aicinām izvirzīt jaunus mērķus atkritumu savākšanai, otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, jo daļa no šiem atkritumiem ir derīga lietošanai kā reģenerējami izejmateriāli. Tāpēc šie atkritumi ir jāapstrādā, nevis bīstamā veidā jāeksportē uz jaunattīstības valstīm. Veicot vairāk pārbaužu, mēs ceram ierobežot to elektronisko iekārtu atkritumu apjomu, kas tiek maldinoši deklarēti kā „atkārtoti izmantojami”.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas izaugsme un nepārtrauktais elektrisko un elektronisko iekārtu tehnoloģiskais progress ir izraisījuši lielu problēmu pieaugošā atkritumu apjoma dēļ. Šī situācija ir radījusi vairākas problēmas, kuras saistītas ar vidi, sabiedrības veselību un ekonomiku un kuras ir saasinājusi krīze visā pasaulē, palielinot arī atkritumu apstrādes izmaksas. Mums tāpēc ir jāatrod veids, kā apstrādāt atkritumus, neietekmējot negatīvi ES ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju par šo normatīvo rezolūciju par priekšlikumu direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (pārstrādātā redakcijā), jo es atbalstu tādu pasākumu īstenošanu, kas uzlabo ražošanas ilgtspējību un elektrisku un elektronisku iekārtu patēriņu. Lai gan zināmā mērā šis pasākums nedara neko vairāk kā tikai maskē nesamērīgi lielos patēriņa rādītājus, kas uztur destruktīvo kapitālistiskās ražošanas modeli — nepārtrauktu ražošanu, kura pamatojas uz mākslīgi radītām vajadzībām — , es uzskatu, ka atkritumu atkārtota izmantošana, otrreizēja pārstrāde un reģenerācija ir pozitīvi vērtējamas. Es piekrītu arī minētajā tekstā teiktajam, ka jācenšas izvairīties no atkritumu radīšanas, kā arī jāatgūst stratēģiski svarīgi izejmateriāli. Es balsoju par šo rezolūciju, bet es uzskatu, ka mums jāregulē elektrisko un elektronisko iekārtu kvalitāte — ir jāaizliedz tādas ražošanas tehnoloģijas, kas veicina ražojuma ātru nolietošanos, un jāatbalsta šādu ražojumu remonts.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms ar katru gadu strauji palielinās. Ja tos nepareizi likvidē vai nekvalitatīvi apstrādā, rodas daudzas veselības un vides problēmas. Visas šīs iekārtas — datori, televīzijas aparāti, mobilie tālruņi un mājsaimniecības ierīces — rada atkritumus, kas reizēm satur reti sastopamus izejmateriālus. Šodien tikai trešā daļa no šiem atkritumiem tiek savākta un pareizi apstrādāta. Šis apjoms ir tāpēc jāpalielina.

Ierosinātais teksts ļauj mums risināt vairākus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pienācīgas likvidācijas aspektus — savākšanas apjomu (85 % savākto atkritumu), savākšanas mērķi, atbildības uzticēšanu patērētājiem, iekārtas veidu vai savākšanas, apstrādes un otrreizējās pārstrādes standartus. Ir tikpat svarīgi novērst nelikumīgu atkritumu transportēšanu pāri Eiropas Savienības robežām, jo īpaši uz jaunattīstības valstīm. Atkritumu savākšanas punktu skaita palielināšana varētu palīdzēt iedzīvotājiem vieglāk atbrīvoties no iekārtu atkritumiem. Tas ir solis uz priekšu ceļā uz vides un cilvēku veselības aizsardzību

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − S&D un es balsojām par šo ziņojumu, jo ir skaidrs, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms nepārtraukti strauji palielinās. Lai netiktu izšķiesti ES līdzekļi, ir jāpiedāvā valstīm, kas piegādā ES elektriskas un elektroniskas iekārtas, īpaša maksa par to lietošanu, kad šī iekārta tiek pārdota, vai jāuzņemas saistības pieņemt atpakaļ nolietotās iekārtas, kas paredzētas atkārtotai izmantošanai vai otrreizējai pārstrādei. Tas varētu lielā mērā saskaņot šo iekārtu atkārtotas izmantošanas vai otrreizējās pārstrādes procesu un piegādi, lai mums turpmāk vairs nevajadzētu atgriezties pie šā jautājuma.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms nepārtraukti strauji palielinās. Vides aizsardzības nolūkā ir būtiski, lai šādi atkritumi tiktu pienācīgi likvidēti, jo tie bieži satur lielu daudzumu toksisku vielu, tostarp smagos metālus, piemēram, merkuriju, svinu, kadmiju un hlorfluorogļūdeņradi (CFC). Lai palielinātu dalībvalstu, uzņēmēju un individuālu patērētāju izpratni, ES ir noteikusi īpašus atkritumu savākšanas mērķus, kas jaunajā direktīvā tiek grozīti. Es nebalsoju par šo ziņojumu tāpēc, ka, manuprāt, tajā ir atbalstīta pārmērīga iejaukšanās valstu pilnvarās

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Šī ziņojuma mērķis, kurā ir runa par direktīvas par elektrisku un elektronisku iekārtu atkritumiem pārskatīšanu, bija veicināt šāda veida atkritumu dalītu savākšanu, reģenerāciju un otrreizēju pārstrādi. Tāpēc teorētiski es būtu vēlējies atbalstīt šo pieeju. Taču šim ziņojumam ir pievienoti vairāki grozījumi, kas ir īpaši apgrūtinoši mazo veikalu īpašniekiem, kam tagad ir jāuzņemas turpmākie birokrātiskie izdevumi un prasības, kuras būs grūti izpildīt. Šā iemesla dēļ es nolēmu balsot pret šo priekšlikumu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo direktīvu, jo uzskatu, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu likvidēšana ir jauna problēma, kas mums jāatrisina. Diemžēl mana valsts Lietuva pašlaik atpaliek no vidējiem ES rādītājiem attiecībā uz EEIA likvidāciju. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir lielisks dārgmetālu un citu resursu avots, kurus ES importē. Ja visus šādus atkritumus pienācīgi likvidētu vai izmantotu atkārtoti, vai otrreiz pārstrādātu, mēs ietaupītu daudz naudas, ko izdodam par izejmateriāliem. Uz jaunās direktīvas stāšanos spēkā, kam jānodrošina mums labāka atkritumu savākšanas, atkārtotas izmantošanas un otrreizējās pārstrādes sistēma, vēl kādu laiku ir jāgaida, bet es ceru, ka tā sniegs jaunas iespējas uzņēmējiem un mazinās neērtības gala lietotājiem..

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Elektriskās un elektroniskās iekārtas šodien ir ļoti pieprasīta patēriņa preču kategorija, un tāpēc tā arī rada milzīgu atkritumu apjomu, kas savu īpašību dēļ draud nodarīt nopietnu kaitējumu videi un cilvēku veselībai. Ziņojuma par priekšlikumu direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem mērķis ir ES līmenī regulēt šāda veida atkritumu savākšanu, apstrādi un otrreizējo pārstrādi un noteikt vajadzīgo atkritumu apjomu procentos. Es tāpēc atbalstīju Florenz kunga ziņojumu, kurā ir pieprasīts, lai dalībvalstis, dalīti savācot atkritumus, iegūst vismaz 4 kilogramus elektrisku atkritumu uz vienu iedzīvotāju gadā un līdz 2016. gadam, dalīti savācot atkritumus, sasniedz 65 % apjomu, turklāt vismaz 5 % šo materiālu izmanto atkārtoti, lai novērstu derīgu izejmateriālu izšķiešanu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Tāpat kā dalībvalstīm, arī man ir bažas par Komisijas priekšlikumu. Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) intereses ir lielā mērā aizmirstas. MVU būs lielas problēmas, īstenojot šos noteikumus.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Šobrīd elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms Eiropas Savienībā palielinās visstraujāk. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ, kuriem jārod efektīvs risinājums. Vispirms mums jāņem vērā šo iekārtu nepareizas pārstrādes kaitīgā ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Vēl viens uzdevums ir samazināt izejvielu zaudējumus — to reģenerācija nozīmē, ka šī nozare atgūst vērtīgus otrreizējos izejmateriālus, — un palielināt atkritumu savākšanas apjomus, kā arī nodrošināt to pareizu apstrādi.

Saskaņā ar Komisijas iegūtajiem datiem šobrīd tiek savākti 85 % no kopējā EEIA apjoma. Lai gan no tirgū laistajām iekārtām atpakaļ savāc 65 % pārdoto iekārtu, tikai nedaudz vairāk par 30 % lietoto elektrisko un elektronisko iekārtu tiek apstrādāti atbilstīgi direktīvā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir jāpiekrīt referentam, ka tieši dalībvalstīm jābūt atbildīgām par pareizu direktīvas īstenošanu un efektīvu kontroles pasākumu veikšanu attiecībā uz iekārtu atkritumu uzglabāšanas un apstrādes procedūrām. Dalībvalstīm, jaunu iekārtu ražotājiem un patērētājiem ir jāuzņemas saistības jebkādā veidā un ar jebkādiem līdzekļiem savākt lielāku atkritumu apjomu.

Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, jo tas paredz palielināt dalītas atkritumu savākšanas apjomu, samazināt iekārtu atkritumu zudumus un novērst to nelikumīgu izvešanu, kā arī nodrošināt šāda veida atkritumu pienācīgu, augstas kvalitātes apstrādi.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − (LT) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms strauji palielinās. To var izskaidrot ar mūsu steidzīgo dzīves tempu, straujo tehnoloģiju attīstību un kāri pēc visjaunākajām un vismodernākajām iekārtām. Šajā vāveres ritenī mums ir divas lielas problēmas — resursi un atkritumi. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atbalstu mērķi savākt pēc iespējas lielāku izlietoto iekārtu apjomu, Tikai tad mēs spēsim novērst resursu trūkumu un samazināt to iekārtu skaitu, kas tiek nosūtītas uz atkritumu apglabāšanas poligoniem. Es uzskatu, ka minētos mērķus ir iespējams sasniegt, bet tas nebūs viegls uzdevums. Jaunajām ES dalībvalstīm būs jāpieliek īpaši lielas pūles. Mums diemžēl nav rezerves planētas. Ja mēs arī turpmāk vēlamies saglabāt augstu patēriņa līmeni, mums ir atbildīgāk jāizturas pret atlikušajām dabas dāvanām, kuras mēs nedrīkstam izšķiest.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Šodien es balsoju par Eiropas Parlamenta ziņojumu par elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu, kas ir jo sevišķi svarīga problēma Grieķijai, kur 2010. gadā tika ziņots par vairāk nekā 150 000 tonnām elektronisko iekārtu atkritumu. Mūsu galvenais mērķis ir augsts likumīgas atkritumu apsaimniekošanas līmenis (ņemot vērā to, ka pašlaik tikai viena trešā daļa elektronisko iekārtu atkritumu ES tiek likumīgi savākta un apstrādāta), atkritumu pareiza savākšana, otrreizēja pārstrāde un to vērtīgo materiālu atkārtota izmantošana, ko satur atkritumi, kā arī pasākumi nelikumīgas atkritumu izvešanas novēršanai, kas ir galvenokārt dalībvalstu uzdevums. Visu iesaistīto pušu (ražotāju, patērētāju un valsts iestāžu) izpratnes veicināšana un stimuli, kas liktu ikvienam iedzīvotājam pienācīgā veidā atbrīvoties no šāda veida atkritumiem, ir mūsu galvenie uzdevumi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa savā atzinumā secināja, ka šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un ka attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem būtiskajiem grozījumiem priekšlikumā ir paredzēta spēkā esošo tekstu vienkārša kodifikācija, nemainot to būtību. Es pievienojos Parlamenta prasībai, lai Komisija nodod šo lietu atpakaļ Parlamentam, ja tā vēlas būtiski grozīt priekšlikumu un aizvietot to ar citu tekstu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos apsveikt referentu par svarīga mērķa sasniegšanu. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apjoms strauji palielinās, un tāpēc mums rodas vairākas problēmas.

No vienas puses, ir jāņem vērā šo iekārtu nepareizas apstrādes vai likvidācijas kaitīgā ietekme uz vidi un cilvēku veselību un, no otras puses, ievērojamas problēmas rada izejmateriālu zaudējumi. Efektīva un novatoriska pieeja enerģijas avotiem, materiāliem un resursiem ir globālās ekonomikas galvenais jautājums. Tādēļ ir ļoti svarīgi palielināt atkritumu savākšanas apjomus un nodrošināt to pareizu apstrādi atbilstīgi direktīvā noteiktajām prasībām.

Ierosināto grozījumu mērķis ir palielināt atsevišķi savākto EEIA apjomu, samazināt to zudumus EEIA savākšanas sistēmās, novērst atkritumu nelikumīgu izvešanu, kā arī panākt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu atbilstīgu, augsta līmeņa apstrādi. Turklāt jāsamazina valstu administratīvās prasības, līdz ar to novēršot šķēršļus, kas kavē iekšējā tirgus darbību.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. − Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apjoms strauji palielinās, un tāpēc mums rodas vairākas problēmas. Pašlaik šādu atkritumu ir 9 miljoni tonnu, bet līdz 2020. gadam to būs 12,3 miljoni tonnu. Ņemot vērā šo apjomu, elektrisko un elektronisko iekārtu atgūšana varētu būt labs uzņēmējdarbības veids, kas dotu vairāk ienākumu un radītu jaunas darbavietas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tā varētu sniegt ieguldījumu darbavietu nodrošināšanā ilgtermiņa bezdarbniekiem un nelabvēlīgā situācijā nokļuvušiem darba ņēmējiem. Tiek lēsts, ka reģenerētu atkritumu vērtība varētu būt aptuveni EUR 2 miljardi gadā. EEIA ir svarīgu retu izejmateriālu avots, kas mums ir jāapgūst, lai mazinātu vajadzību pēc importa materiāliem. Rezolūcijas pārstrādāšana bija steidzami vajadzīga, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, novērstu kaitējumu videi, nepareizi apsaimniekojot atkritumus, un iegūtu vērtīgus elektrisko un elektronisko iekārtu resursus. Mums būs vajadzīgi lieli savākto atkritumu apjomi, lieli otrreiz pārstrādāto iekārtu apjomi un pienācīgi pārstrādes standarti, stingri tiesību akti cīņai ar nelikumīgu atkritumu eksportu, tālejoša ražotāju atbildība, labāk izstrādātas iekārtas un godīga atbildības un izmaksu sadale starp ražotājiem, patērētājiem un valsts iestādēm.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu direktīvai, ar kuru tiek pārstrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). EEIA plūsma ES ārkārtīgi strauji palielinās, un tāpēc ir jāpalielina šo atkritumu savākšana un jānodrošina to pienācīga apsaimniekošana. Mums ir jāizvairās no nopietnajām sekām, ko rada šo iekārtu nepareiza apstrāde, kas kaitē videi un sabiedrības veselībai un rada izejmateriālu zaudējumus. Tāpēc ierosinātie grozījumi ir vērtējami atzinīgi, jo tie ir paredzēti, lai palielinātu dalītas atkritumu savākšanas apjomu, samazinātu iekārtu atkritumu zudumus EEIA sistēmā, novērstu nelikumīgu atkritumu izvešanu un nodrošinātu EEIA pienācīgu augstas kvalitātes apstrādi.

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār es atbalstu atkritumu apstrādes direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu visu šo nozari no regulējuma. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas. Šā iemesla dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Astoņus gadus pēc direktīvas pieņemšanas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem Eiropas Parlaments atkal sniedz savu atzinumu par svarīgo augsta tehnoloģijas līmeņa iekārtu atkritumu jautājumu. Lai gan šā veida atkritumu apstrāde, reģenerācija un likvidācija ir nenoliedzami uzlabojusies (Eiropā katru gadu rodas 5,8 tonnas atkritumu uz vienu cilvēku, bet apstrādāts tiek tikai niecīgs daudzums — vidēji tikai 20 kilogrami uz cilvēku gadā), ir jāpanāk lielāks progress. Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka šorīt tika pieņemts Florenz kunga ziņojums, kas atbalsta Eiropas Komisijas mērķus līdz 2016. gadam visā Eiropas Savienībā savākt atkritumus 85 % apjomā un tos otrreiz pārstrādāt 50–70 % apjomā. Kā var nesaprast, piemēram, to, cik svarīgi ir reģenerēt dārgmetālus, kurus satur vesela virkne iekārtu — viena tonna mobilo tālruņu satur aptuveni 280 gramu zelta un 140 gramu platīna un pallādija. Aizsargāt vidi nozīmē saprast to, kas ir izdevīgi ekonomikai. Tā paša iemesla dēļ es atbalstīju saules kolektoru izslēgšanu uz pieciem gadiem no direktīvas darbības jomas. Es uzskatu, ka tas ir lielisks veids, kā sekmēt šīs tīrās tehnoloģijas ieviešanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Šodienas balsojums ir atzinīgi vērtējams, jo ar to tiek ieviesti stingrāki ES noteikumi par elektrisko iekārtu atkritumiem, kas jo īpaši nodrošinās efektīvāku EEIA savākšanu un apstrādi. Eiropas Parlaments balsoja par pašreizējā mazā atkritumu savākšanas apjoma palielināšanu, to nepareizās apstrādes uzlabošanu un izvešanas uz trešām valstīm aizliegumu. Līdz 2016. gadam ir jāsavāc vismaz 85 % atkritumu, kuru apjoms ar katru gadu pieaug, un tie ir pienācīgi jāapstrādā. Tas būs liels solis uz priekšu. Vēl viens svarīgs uzlabojums ir noteikums, ka mazumtirgotājiem būs pienākums pieņemt atpakaļ ļoti mazu ierīču atkritumus, kā, piemēram, elektriskās spuldzes un mobilos tālruņus, neatkarīgi no tā, vai šo ierīču vietā tiek nopirkta jauna ierīce. Tas attiecas uz visiem mazumtirgotājiem, tostarp arī uz tālpārdevējiem (izņemot mikrouzņēmumus). Šādu ierīču savākšanai un patērētāju izpratnes veicināšanai ir jānovērš mazu ierīču nonākšana kopējā atkritumu plūsmā, tādējādi nenodrošinot to pienācīgu apstrādi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šo balsojumu tiek atjaunināta 2003. gada direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) un risināti tādi jautājumi kā konsekventa attiecīgo noteikumu piemērošana, noteikumu vienkāršošana un administratīvo izdevumu samazināšana. Galvenais mērķis, kā norādīja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, ir līdz 2016. gadam panākt, ka tiek savākti 85 % atkritumu un atkarībā no kategorijas otrreizējai pārstrādei nodoti no 50 % līdz 75 % atkritumu.

Pieņemtā teksta mērķis ir ne tikai reģenerēt dārgus izejmateriālus, bet arī novērst nelikumīgu elektronisko iekārtu atkritumu izvešanu no ES, kas rada risku videi un cilvēku veselībai, ja šos atkritumus apstrādā nestandarta apstākļos. Tagad būs svarīgi panākt vienošanos ar Padomi, kas pēc šīsdienas balsojuma apsolīja pārskatīt savu nostāju.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Elektronisko un elektrisko iekārtu atkritumu plūsma ES ļoti strauji palielinās. Pašlaik no šādiem atkritumiem tiek savākta tikai trešā daļa. Tāpēc es balsoju par šīs direktīvas pārskatīšanu, jo es atzinīgi vērtēju jauno mērķi līdz 2016. gadam savākt un apstrādāt 85 % šādu atkritumu.

  Alexandra Thein (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār Vācijas Brīvā demokrātiskā partija (FDP) Eiropas Parlamentā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu saules enerģijas iekārtu nozari no direktīvas darbības jomas. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas tuvākajā nākotnē radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas, jo īpaši tāpēc, ka drīz pirmos saules kolektorus, kas novietoti uz daudzu Eiropas māju jumtiem, būs jānomaina. Saules kolektori satur dažas toksiskas vielas, kuras var izmantot atkārtoti. Šā iemesla dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Es pilnīgi atbalstu lēmumu atjaunināt Elektrisku un elektronisku iekārtu atkritumu (EEIA) direktīvu. Bīstamās vielas, ko bieži rada elektrisku un elektronisku iekārtu atkritumi, var izraisa lielu risku cilvēku veselībai un videi. Nodrošinot atkritumu otrreizēju pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, šī direktīva uzlabos ražotāju un izplatītāju attieksmi pret vidi. Jaunie atkritumu savākšanas, otrreizējās pārstrādes un atkārtotas izmantošanas mērķi dalībvalstīm ietver 85 % atkritumu savākšanas apjomu. Atjauninātā direktīva paredz arī dalībvalstu ziņošanas un regulējuma pasākumu saskaņošanu, lai vienkāršotu administratīvās procedūras un samazinātu uzņēmumu izmaksas. Es esmu pārliecināts, ka šīs direktīvas grozījumu apstiprināšana dos labumu cilvēku veselībai un videi, kā arī sekmēs ES resursu efektivitātes programmas mērķu sasniegšanu. Taču, ņemot vērā finansējuma samazinājumu vietējām iestādēm, ir svarīgi, lai ražotāji finansiāli atbalstītu municipalitātes, kas vēlas ieviest atkritumu savākšanu pie iedzīvotāju mājām.

  Hermann Winkler (PPE), rakstiski. − (DE) Es, protams, atbalstu ideju par elektrisku iekārtu savākšanas apjoma palielināšanu visā Eiropā, galvenokārt tāpēc, ka tā ļaus mums efektīvāk atkārtoti izmantot deficīta izejmateriālus. Es vēlos uzsvērt to, ka manā dzimtenē Vācijā šis jautājums ir īpaši labi atrisināts — uzņēmumu un patērētāju vajadzībām tajā ir ieviesti līdzsvaroti otrreizējās pārstrādes risinājumi. Šai sistēmai nav vajadzīgas nekādas pārmaiņas, lai uzlabotu veidu, kā atkārtoti izmantot izejmateriālus. Arī Komisija nevēlējās ieviest nekādas pārmaiņas. Taču ziņojumā, par kuru mēs tikko balsojām, ir uzspiesti vairāki papildu apgrūtinājumi, kas var stipri ietekmēt uzņēmumus — tostarp tādus, kas ražo elektriskās iekārtas — , un to dēļ vissmagāk cietīs mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Šā iemesla dēļ es nebalsoju par šo ziņojumu. Pienākums savākt iekārtas, kas nepieder pie uzņēmuma ražotās produkcijas, dažkārt ietver tādu sastāvdaļu atdalīšanu, kuras, iespējams, satur vai arī nesatur toksiskas vielas, kā arī salūzušus un atkārtoti izmantojamus materiālus, radīs papildu izmaksas un birokrātiskus apgrūtinājumus. Mēs nedrīkstam ļaut tam notikt, jo īpaši attiecībā uz MVU. Ar vismazāko uzņēmumu izslēgšanu, uzņēmumu ar ļoti mazām ražošanas telpām, vien nepietiek. Izraudzītā pieeja ir apbrīnojama, bet tā neatrisina problēmu un neseko principam „vispirms domā par mazākajiem”, kas nosaka ES politiku attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0078/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgu rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā un vēlos paust pilnīgu solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku pagriezienu. Šajā sakarībā rezolūcijas priekšlikumā ir atzinīgi vērtēta demonstrācijās apliecinātā tautas drosme un apņēmība, kā arī pausta līdzjūtība upuru ģimenēm un solidaritāte ar ievainotajiem. Es arī uzskatu, ka autoritārā režīma gals Tunisijā varētu veicināt stabilu demokrātiju, kā arī citu tautu līdzīgu cerību nostiprināšanu. Šajā ziņā es atbalstu demokrātisko procesu un uzsveru, ka ir būtiski radīt priekšnoteikumus vēlēšanu norisei pietiekamā laikposmā, lai visi opozīcijas spēki un plašsaziņas līdzekļi varētu mobilizēties valsts līmenī nolūkā izveidot jaunu parlamentāro asambleju, kura būs pilnvarota izstrādāt demokrātisku konstitūciju, ievērojot līdzsvaru starp izpildvaru un likumdošanas varu un tiesu varas neatkarību.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Nesenie notikumi Tunisijā atkal ir izvirzījuši apspriešanai Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas efektivitāti Vidusjūras baseina valstīs. Eiropas Parlamenta rezolūcija šajā ziņā raida spēcīgu signālu. Diemžēl iedzīvotāju cīņa par savu tiesību ievērošanu nesaņēma Eiropas Savienības atbalstu, jo asociācijas nolīgumā nav iekļauts konkrēts mehānisms. Tā rezultātā nemieri tika vardarbīgi apspiesti un cilvēki zaudēja dzīvības. Tāpēc es atbalstu iniciatīvu par izmeklēšanas komisijas izveidi. Turklāt es uzskatu, ka cilvēktiesību klauzulas izpildes pārraudzība ļaus izvairīties no šādu incidentu atkārtošanās. Tunisijas iedzīvotājiem ir nepieciešams atbalsts, lai izveidotu atbilstīgi strādājošas valsts institūcijas. Eiropas Savienības līmenī Tunisijas gadījums nosaka steidzamu nepieciešamību mainīt prioritātes attiecībā uz trešām valstīm. Politiskā dialoga pamatā būtu jābūt cilvēktiesību ievērošanai. Eiropas Savienībai ir jāturpina sniegt savu konsekvento vēstījumu, lai tā nezaudētu savu uzticamību.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Šis rezolūcijas priekšlikums apstiprina Eiropas Savienības iedzīvotāju atbalstu radikālajām reformām, kuras vēlas īstenot Tunisijas tauta. Eiropas Savienība jau ilgu laiku ir uzturējusi īpašas attiecības ar Tunisijas iedzīvotājiem. Tā bija vienīgā starptautiskā organizācija, kas attiecībās ar Tunisiju ieviesa klauzulas saistībā ar cilvēktiesību un demokrātisko vērtību ievērošanu. Kaimiņattiecību politikas kontekstā sniegtais Eiropas ekonomiskais atbalsts ir palīdzējis uzlabot vidējo dzīves līmeni, radīt nodarbinātību, apmācīt jauniešus un nodrošināt sieviešu piekļuvi atbildīgiem amatiem. Šodien Eiropa ļoti vēlas atbalstīt Tunisijas iedzīvotājus sāktajā pārejā uz demokrātiju.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Tunisijas iedzīvotāji ir atvēruši jaunu lappusi. Ar šo rezolūcijas priekšlikumu Eiropas Parlaments atbalsta uzstādījumu, kuram būtu jāveido Eiropas nostāja. Eiropas Parlaments vispirms pauž atzinību Tunisijas tautas drosmei, kura ir ļāvusi savai valstij piedzīvot vēsturisku pagriezienu. Eiropas Savienībai tagad ir jāīsteno Tunisijas iedzīvotāju likumīgās vēlmes. Eiropas Savienībai par savu prioritāti ir jānosaka attiecības ar struktūrām, kuras ievēro pamatbrīvības. Visbeidzot, tā kā ir veikti likumpārkāpumi, mēs pamatoti esam pieprasījuši, lai Eiropas Savienība nekavējoties piemēro lēmumus par visu Ben Ali ģimenes un tās sabiedroto nelikumīgi iegūto ienākumu iesaldēšanu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo ir svarīgi, lai pagaidu valdībā tiktu pārstāvēti visi Tunisijas politiskie, sociālie, pilsoniskie un demokrātiskie spēki, jo tas ir vienīgais veids, kā valdībai nodrošināt tautas uzticību un nepieciešamo leģitimitāti, kas tai ir nepieciešama, lai organizētu vēlēšanas un pāreju uz demokrātiju. Eiropas Savienība un Tunisija bija uzsākušas rīcības plāna 2011.–2016. gadam izstrādi, un šajā procesā ir nepieciešams, lai abas puses vairāk iesaistītos visu jautājumu risināšanā, jo īpaši cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā. Eiropas Parlaments nosoda drošības spēku veiktās represijas un nesamērīgu spēka izmantošanu, bet stingri atbalsta demokrātisko procesu. Tāpēc ir būtiski radīt priekšnoteikumus vēlēšanu norisei pietiekamā laikposmā, lai visi opozīcijas spēki un plašsaziņas līdzekļi varētu mobilizēties valsts līmenī nolūkā izveidot jaunu parlamentāro asambleju, kura būs pilnvarota izstrādāt demokrātisku konstitūciju, ievērojot līdzsvaru starp izpildvaru un likumdošanas varu un tiesu varas neatkarību. Parlaments vēlas, lai šajās vēlēšanās varētu piedalīties visi demokrātiskie spēki, kas atbalsta apziņas brīvību, demokrātisku varas nomaiņu un vārda brīvību.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Šobrīd, tikai dažas nedēļas pēc līdzīgiem notikumiem Tunisijā, ielās ir izgājuši Ēģiptes iedzīvotāji, lai panāktu sava viedokļa uzklausīšanu. Situāciju arābu valstīs analītiķi salīdzina ar notikumiem Centrāleiropā un Austrumeiropā 20. gadsimta 90. gados. Pēc 20 gadiem vēsture atkārtojas, ielās iznākot simtiem tūkstošiem cilvēku. Eiropas Savienībai ir jāapliecina sava solidaritāte ar arābu valstu iedzīvotājiem, kuri šobrīd ir izgājuši ielās vai to darīja iepriekš. Tomēr ir svarīgi, ka motivāciju iziešanai ielās rada likumīga vēlme pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos un dzīves apstākļus. Uz demokrātijas tradīciju balstītajai Eiropas Savienībai ir jānosoda tiesībsargājošo spēku veiktās represijas un nesamērīga spēka izmantošana, kas noveda pie cilvēku upuriem. Demokrātiskais process šajās valstīs, kurās situācija joprojām ir nedroša, ir pārliecinoši jāatbalsta. Eiropas Savienībai šajā ziņā patiešām ir liela atbildība. Tagad ir jārada priekšnoteikumi brīvu vēlēšanu norisei un demokrātisku konstitūciju pieņemšanai, kas garantēs vārda rīcību, politisko plurālismu un izvēles principu. Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ir aktīvi jāpiedalās šo valstu, kuras pārdzīvo radikālas pārmaiņas, vajadzību novērtēšanā, jo tām nav praktiskas pieredzes demokrātiskā pārvaldībā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es vēlētos paust solidaritāti ar Tunisijas tautu, kura, pamatojoties uz likumīgu vēlmi pēc demokrātijas un prasību uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ir ļāvusi savai valstij piedzīvot vēsturisku pagriezienu. Es atzinīgi vērtēju demonstrācijās apliecināto tautas drosmi un apņēmību un nosodu to, kā vardarbīgi tika apspiesta miermīlīgā protesta kustība, kas bija iemesls vairāk nekā 100 cilvēku bojāejai. Es paužu līdzjūtību upuru ģimenēm un solidaritāti ar ievainotajiem.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Pusotru mēnesi arābu pasauli no Tunisijas līdz Jemenai satricināja šoka vilnis vai brīvības vējš. Mums vēl ir grūti spriest, kurš no tiem tas ir, ņemot vērā protestu radītos sarežģījumus, kas noteica Ben Ali došanos trimdā un tagad ļoga Mubarak kunga troni, tajā pašā laikā atkāpjoties arī Jordānijas valdībai, kas tika īstenots kā preventīvs pasākums. Tunisijas prezidenta došanās prom nenozīmē arī viņa režīma pazušanu, kas joprojām rada spriedzi. Es saprotu Tunisijas tautas bažas par to, ka pie varas paliek iepriekšējā režīma ministri, no kuriem daži piedalījās demonstrāciju apspiešanā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības pienākums ir veicināt demokrātijas iedibināšanu uz stingriem pamatiem, lai novērstu priekšnosacījumu rašanos vienas totalitārisma formas aizvietošanai ar citu. Tunisija ne tikai piedāvā modeli tiem, kuri vēlas redzēt arābu valstu autokrātisko vadītāju krišanu, bet arī nodrošina precedentu, kas mums var palīdzēt izprast turpmākos notikumus sarežģītajā austrumu vienādojumā.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Manuprāt, Eiropas Savienība nevar palikt vienaldzīga pret intensīvās tautu protesta kustības spēku, kas brāžas pāri vairākām Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Kā es norādīju šajā Parlamentā notikušo debašu laikā par šo rezolūcijas priekšlikumu, es tiešām domāju, ka mēs patlaban piedzīvojam neparastu vēsturisku brīdi, proti, vienu no tiem brīžiem, kas maina vēstures gaitu un rada jaunu realitāti. Tomēr tikai dažu līderu vienotas vai atsevišķas rīcības vietā Eiropas Savienībai kopā ir jāuzņemas vadoša loma šo reformu veicināšanā un jāatrod tāda jauna Tuvo Austrumu paradigma, ar kuru tiktu novērsts radikālisms un ievērotas cilvēktiesības, radot drošību, demokrātiju, cieņu un iecietību. Es zinu, ka nekas vairs nebūs kā agrāk. Es paužu savu solidaritāti ar tautām, kuras cīnās par savām tiesībām Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, tāpat kā es to apliecināju ar Austrumeiropas tautām, kas nebija nemaz tik sen. Tā kā es apzinos, ka islāmā balstītais ekstrēmisms ir radies kā politiska, nevis reliģiska reakcija uz šīm problēmām, ko ir radījusi sociālā atstumtība un reakcija uz to, es ceru, ka šīs tautas drīzumā apliecinās, ka šajā reģionā, neraugoties uz reliģisko ticību, politisko izvēli vai etnisko piederību, mierā un savstarpējā cieņā var sadzīvot visi.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir pausta solidaritāte ar Tunisijas tautu, kura, pamatojoties uz likumīgu vēlmi pēc demokrātijas un labākiem sociāliem apstākļiem, ir ļāvusi savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Eiropas Savienība nevar izvairīties no saviem pienākumiem, tāpēc Augstajai pārstāvei ir jāveicina darba grupas izveidošana, piedaloties Eiropas Parlamentam, kas tai ļaus novērtēt nepieciešamību pēc palīdzības pārejas procesā uz demokrātiju, jo īpaši saistībā ar brīvu un demokrātisku vēlēšanu norisi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā situācija Tuvajos Austrumos ir apliecinājusi, cik maz mēs zinām par vienkāršajiem arābu iedzīvotājiem, par to, ko domā cilvēki, kuri piedalās demonstrācijās Tunisā un Kairā, ko viņi patiesībā izjūt un vēlas. Globāla mēroga televīzijas kompānijas, piemēram, CNN un Al-Jazeera, kā arī sociālie tīkli norāda uz pirmajiem tādas globālās pilsoniskās sabiedrības soļiem, kura spēj sekot tādiem notikumiem kā protesti Tunisijā un Ēģiptē reālajā laikā.

Ilgu laiku Rietumi bailēs no islāmistu ekstrēmisma ir izvēlējušies atturēšanas politiku tā vietā, lai iegūtu partnerus, kuri atbalsta identiskas idejas un atbalsta sabiedrību, kura ir politiski organizēta atbilstoši demokrātijas, brīvības un tiesiskuma principam. Rietumi tā rīkojās, jo pieņēma, ka šādi partneri neeksistē. Izrādās, ka tā gluži nav taisnība. Šo tautu faktiskā ietekme un spēja mobilizēt attiecīgās valstis šajā virzienā vēl ir jānosaka. Tāpēc ir ieteicama piesardzība, notikumu uzmanīga pārraudzība un Eiropas atbalsts demokrātiem, kuri noliedz kā sekulāru militārismu, tā reliģisku fundamentālismu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Visām tautām ir jāievēro brīvības demokrātiskās vērtības un tiesības uz pašnoteikšanos. Tāpēc es varu tikai atbalstīt šā rezolūcijas priekšlikuma par politisko stāvokli Tunisijā pieņemšanu, kurā Parlaments apliecina savu solidaritāti ar Tunisijas tautu. Neskatoties uz drošības spēku īstenotajiem represīvajiem pasākumiem un pielietoto vardarbību, tunisieši ir spējuši izbeigt prezidenta Ben Ali diktatoriskā režīma darbību. Tomēr esmu vīlies par Eiropas Savienības nespēju izstrādāt saskanīgāku un efektīvāku ārpolitiku attiecībā uz dažiem tās partneriem, lai tā spētu veicināt tādu vēl aizvien pastāvošo totalitāro režīmu gāšanu kā režīms, kas bija pie varas Tunisijā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs esam parakstījuši savas grupas rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā, kurā mēs atzinīgi vērtējam Tunisijas tautas apņēmību atgūt brīvību un izbeigt pie varas esošā režīma darbību, kā arī paužam solidaritāti ar visiem Tunisijas progresīvās kustības pārstāvjiem un Tunisijas tautu.

Šajā rezolūcijā mēs arī norādām uz nepieciešamību —gadījumā, ja to lūgtu Tunisijas tauta — nodrošināt nepieciešamo finanšu palīdzību, lai pabeigtu uzsāktās reformas un nodrošinātu Tunisijas tautas ekonomiskās un sociālās vajadzības.

Tomēr mums ir skaidrs, ka ir jāizvairās no iejaukšanās Tunisijas iekšējās lietās. Eiropas Savienībai nebūtu jānosaka, kuram vajadzētu vai nevajadzētu pārvaldīt šīs valstis. Aktīvāki kļūst paši šo valstu iedzīvotāji, un viņiem ir jāizlemj, kādus cilvēkus viņi vēlas redzēt savu valstu pārvaldē. Mēs nedrīkstam šīm tautām neko uzspiest.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. − Ir skumji, ka Eiropas Savienībai bija nepieciešams tik ilgs laiks, lai pievērstos politiskajiem un sociālajiem nemieriem Tuvajos Austrumos, proti, Tunisijā un nesen Ēģiptē. Mūsu kā Savienības pienākums bija šajā reģionā izvietot savu „politisko antenu” un noteikt, ka tuvojas krīze, un — vēl svarīgāk — šajā kontekstā proaktīvi rīkoties. Tā vietā mēs pasīvi un pašapmierināti atradāmies skatītāju rindās, atsakoties saskatīt zīmes, kuras skaidri norādīja uz politiskiem un sociāliem nemieriem, kas galu galā lika cilvēkiem doties ielās protestēt. Mums ir jāatrod veids, ka izveidot īstas attiecības ar tautām šajās valstīs un tās aktīvi atbalstīt. Mēs nedrīkstam to darīt ar varu, bet gan veidā, kas šos iedzīvotājus pārliecinās, ka Eiropas Savienība aktīvi atbalstīs viņu apdzīvoto reģionu sociālo stabilitāti, ekonomisko pārticību un brīvību. Tomēr attiecībā uz Palestīnas un Izraēlas konfliktu Eiropas Savienība ir izvēlējusies neveikt nepieciešamos pasākumus. Eiropas Savienības nostāju vienprātīgi nepārstāv neviena persona vai institūcija. Ja mēs vēlamies, lai mums būtu ievērojama ietekme un nozīme starptautiskajās attiecībās, jo īpaši saistībā ar reģionu, kas atrodas tik tuvu kā šis, beidzot ir jāpievēršas šim jautājumam.

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. − (DE) Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu, neraugoties uz to, ka, manuprāt, demokrātiskajiem spēkiem šajās valstīs ir nepieciešams regulārāks savlaicīgi sniegts atbalsts. Daudzām Eiropas Savienības valstīm ir grūtības to īstenot, jo ir apdraudētas to ekonomiskās intereses. Ēģipte, Krievija un Ķīna ir labs šādas „politiskās piesardzības” vai „klusēšanas” piemērs. Es ceru, ka notikumi Ziemeļāfrikā liks Eiropas Savienībai īstenot drosmīgāku pieeju.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Balsojot par šo rezolūcijas priekšlikumu par Tunisiju, es nepārprotami paužu pilnīgu atbalstu Tunisijas tautai un vēsturiskajai demokrātiskajai revolūcijai, ko tā ir uzsākusi. Man ir žēl, ka Eiropas Savienības reakcija bija lēna, tādējādi radot visai sliktu iespaidu par mūsu diplomātisko dienestu, kas vēl joprojām nespēj pilnībā izpildīt savus pienākumus un kas starptautiskajā kontekstā cenšas paust vienotu nostāju. Eiropas Savienībai tagad ir jānodrošina visa nepieciešamā tehniskā, tiesiskā un finanšu palīdzība netraucētai vēlēšanu norisei Tunisijā. Mums arī steidzami jāpārskata sava kaimiņattiecību politika ar trešām valstīm un jāpadara cilvēktiesību klauzulu iekļaušana par būtisku nosacījumu attiecībā uz visiem mūsu tirdzniecības nolīgumiem.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. − Es balsoju par rezolūciju par Tunisiju, lai paustu savu solidaritāti ar Tunisijas tautas vēlēšanos iegūt vārda brīvību un atjaunot brīvas vēlēšanas. Tas, ka masveidīgo demonstrāciju sākšanās pret iepriekšējo autoritāro režīmu Eiropas Savienību pārsteidza nesagatavotu, rada satraukumu. Lai šie notikumi mums atgādina, ka politisko un ekonomisko partnerattiecību stabilitāte var būt balstīta tikai īstā demokrātijā un pilnīgā cilvēktiesību ievērošanā. Es aicinu Augsto pārstāvi atbalstīt darba grupas izveidi, lai sniegtu palīdzību Tunisijai tās ceļā uz demokrātiju.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Aizvadītajos mēnešos Eiropas Savienība ir izskatījusi savu kaimiņattiecību politiku, uzsverot atšķirību starp politiskajiem mērķiem, ko cenšas panākt Vidusjūras reģiona dalībvalstis, un mērķiem, ko cenšas īstenot Centrāleiropas, Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstis. Tomēr tas nav nodrošinājis analīzi, kas spētu novērst notikušo un pašlaik notiekošo dažādās Āfrikas valstīs. Es pilnībā atbalstu mērķus, kas ir ietverti šodien Parlamentā iesniegtajā rezolūcijas priekšlikumā. Tie ir mērķi, ko Eiropas Parlaments vienoti vēlas īstenot attiecībā uz stāvokli Tunisijā. Represīvo pasākumu un nesamērīga spēka izmantošanas nosodīšana, Ben Ali ģimenes nelikumīgi iegūto ienākumu iesaldēšanas pieprasījums un atbalsts trīs komiteju izveidei, kuru mērķis ir apkarot korupciju, kas pēdējos 23 gados ir raksturojusi Tunisijas pārvaldes sistēmu — tādas prasības šodien pauda Eiropas Parlaments. Visbeidzot, mēs aicinām Augsto pārstāvi pieņemt lēmumu par intervenci, lai atbalstītu iedzīvotājus, izveidojot darba grupu, kuras organizēšanā būtu jāpiedalās arī Parlamentam. Es uzskatu, ka šobrīd ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai Tunisijas iedzīvotāji justu Eiropas Savienības klātbūtni un lai viņi atgrieztos uz īstas demokrātijas ceļa.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlaments ir ātri pieņēmis nostāju par stāvokli Tunisijā, ņemot vērā stāvokli visā reģionā. Mēs paužam solidaritāti ar tautu gribu, kuras vēlas labāku dzīvi, iespējas un labāku nākotni. Mēs piedzīvojam autoritāro vadītāju piespiedu emigrāciju. Tunisijai ar mums ir nepieciešamas stabilas partnerattiecības. Mums ir nepieciešama sistemātiska mūsu vērtību atzīšanas nostiprināšana. Mūsu rīcībā ir jaunais Ārējās darbības dienests, kam šis darbs būtu jāatvieglo. Līdztekus Tunisijas gadījumam mums ir jāpatur prātā arī notikumu attīstība Ēģiptē un citās šā reģiona valstīs. Es pozitīvi vērtēju to, ka mēs esam pieņēmuši kopīgas rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza piecas politiskās grupas.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par rezolūciju par Tunisiju. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Parlaments apliecinātu savu neapšaubāmo atbalstu demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesību aizsardzībai Tunisijā un citviet Tuvajos Austrumos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu Tunisijā notiekošās demonstrācijas, kuru rezultātā Tunisijas tauta ir atguvusi brīvību un pārtraukusi režīmu, ko 1987. gadā izveidoja tagad gāztais prezidents Zine al-Abidine Ben Ali. Tagad ir jānodrošina pienācīga visu politisko, sociālo un pilsonisko spēku pārstāvība, jo tas ir vienīgais veids, kā pagaidu valdībai garantēt cilvēku uzticību un leģitimitāti, kas tai ir nepieciešama, lai organizētu vēlēšanas un pāreju uz demokrātiju. Manuprāt, mums arī ir jāizskata veidi, kā palīdzēt Tunisijai, tostarp finansiāli, kā arī atbalsta un palīdzības iespējas, ko Eiropas pilsoniskā sabiedrība var sniegt Tunisijai, jo īpaši cilvēktiesību apvienībām un to sociālajiem partneriem.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu nostāju, kas pieņemta rezolūcijas priekšlikumā par stāvokli Tunisijā. Šī valsts ir nonākusi vēsturiskā pagrieziena punktā. Mūsu pienākums ir atbalstīt Tunisijas iedzīvotājus, palīdzot viņiem izveidot stabilu demokrātiju, kā arī atbalstot un nostiprinot pilsonisko sabiedrību, kas ar savu atbalsta spēku ievērojami veicina demokrātijas nostiprināšanu. Es pilnībā atbalstu Tunisijas pāreju uz demokrātiju un attīstības procesu. Tāpēc es atbalstu pagaidu valdību tās centienos organizēt demokrātiskas vēlēšanas, kurās būtu pārstāvēti visi politiskie spēki.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā, jo piekrītu, ka mums ir jāapliecina savs atbalsts un solidaritāte ar Tunisijas tautu un tās prasībām pēc demokrātijas un uzlabojumiem sociālajā jomā. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments pieņemtu nostāju par stabilu atbalstu apspiestu tautu drosmei un mērķtiecībai — šoreiz Tunisijas tautas gadījumā, kura piedalījās masveida demonstrācijās, cīnoties, lai izbeigtu tirāniju, ko īstenoja nu jau bijušais prezidents Ben Ali. Man jo īpaši svarīgs šķiet rezolūcijā paustais uzskats, ka ir jāpārskata kaimiņattiecību politika, jo tā (un es šā iemesla dēļ to esmu vairākkārt nosodījis) vairāk ir vērsta uz netaisnīgu brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu, nevis attīstību tautu un cilvēktiesību interesēs vai autokrātiju un sociālās netaisnības izbeigšanu. Es balsoju par šo rezolūciju arī tāpēc, ka piekrītu tajā paustajam represiju nosodījumam, ko tautas demonstrāciju laikā veica Tunisijas valdība, un tāpēc, ka es piekrītu prasībai veikt neatkarīgu izmeklēšanu gan par šīm represijām, gan par plaši izplatīto Ben Ali vadītās valdības korupcijas praksi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Situācijās, kad tiek mainīta konstitūcija un radīta jauna pārvaldības forma, valstī vienmēr ir nepieciešamas demokrātiskas un godīgas vēlēšanas. Mēs varam sākt apspriest finansiālu vai cita veida atbalstu tikai pēc tam, kad Tunisa būs izpildījusi EDSO, Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības un Eiropadomes ieteikumus. Diemžēl vēsture mums māca, ka valstis, kas cenšas panākt demokrātijas iedibināšanu, kļūst par korupcijas un pārkāpumu centriem. Šis process ir saistīts ar augstu noziedzības līmeni un tiesību aktu un sociālo noteikumu pārkāpumiem. Es balsoju par priekšlikuma pieņemšanu, ņemot vērā faktu, ka finanšu atbalsts Tunisai ir sniedzams tikai pēc brīvām vēlēšanām par finanšu atbalstu atbildīgo institūciju stingrā kontrolē.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju par kopīgas rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā, jo tajā skaidrā un nosvērtā veidā ir pausta Eiropas Parlamenta attieksme pret notikumiem Tunisijā. Ir svarīgi, lai pārejas posma valdība pēc iespējas drīzāk organizētu vēlēšanas, lai valsts varētu pāriet no autoritāras pārvaldes uz stabilu demokrātisku pārvaldību. Rezolūcijā Ashton kundze ir aicināta nekavējoties rīkoties un nodrošināt Tunisijai tai nepieciešamo Eiropas Savienības palīdzību.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par stāvokli Tunisijā ir pausts atbalsts Tunisijas tautas centieniem tuvoties demokrātijai. Tajā arī uzsvērts, ka ir jārada nepieciešamie priekšnosacījumi parlamentāras asamblejas ievēlēšanai. Šai asamblejai tad būtu jāizstrādā demokrātiska konstitūcija, kas nodrošina varas dalīšanu. Ir nosodīti drošības spēku veiktie represīvie pasākumi un nesamērīgā spēka pielietošana. Šo iemeslu dēļ es atbalstu rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Ņemot vērā nesenos notikumus Tunisijā, es vēlētos apliecināt savu solidaritāti ar šīs valsts iedzīvotājiem. Mums kā Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Tunisijas iedzīvotāji, kuru protesti un demonstrācijas viņiem ir ļāvušas atgūt brīvību un atbrīvoties no daudzus gadus ilgušā režīma. Es arī vēlētos nosodīt represijas un vardarbību, ko pret demonstrantiem vērsa drošības dienesti. Es pilnībā atbalstu Eiropas Savienības centienus. Diemžēl notikumi Tunisijā jau atkal ir atklājuši Savienības ārpolitikas vājumu. Eiropas Ārējās darbības dienests un Eiropas Komisija būtu jāaicina veikt konkrētākus pasākumus. Eiropas Savienībai tās kopīgajos ārpolitikas pasākumos būtu jāpauž aicinājums pievērst lielāku uzmanību jautājumiem saistībā ar cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzību. Balsojumā par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu, kurā aprakstīts stāvoklis Tunisijā, es balsoju par tā pieņemšanu, jo, manuprāt, mums, Eiropas Savienībai, ir teicama iespēja sniegt palīdzību pilsoniskas sabiedrības veidošanā Tunisijā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − Es paužu solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir vēlme pēc labākiem sociālajiem apstākļiem un vieglāku piekļuvi darba vietām, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Notikumi Tunisijā arī satricināja nedemokrātisko režīmu pamatus citās valstīs. Joprojām nav skaidrs, kurp novedīs valdības maiņa. Es ceru, ka visi demokrātiskie spēki, kas atbalsta plurālismu, apziņas brīvību un demokrātisku varas nomaiņu, varēs piedalīties jaunas parlamentāras asamblejas vēlēšanās. Es balsoju par šo rezolūciju, jo es atbalstu Eiropas Savienības palīdzību Tunisijas ekonomikai aizdevumu un subsīdiju veidā, kas šīs valsts iedzīvotājiem ar patiesu attīstības līgumu nodrošinātu kvalificēta darba izredzes produktīvu vietējo un ārvalstu ieguldījumu veicināšanai.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā, lai kopā ar saviem kolēģiem paustu Eiropas Parlamenta nostāju saistībā ar „Jasmīnu revolūciju”. Uzmanības centrā ir jāizvirza Tunisijas un Eiropas Savienības partnerattiecības, attiecības ar Vidusjūras reģiona valstu savienības sastāvā esošajām Ziemeļāfrikas valstīm un visas kaimiņattiecības, lai palīdzētu Tunisijas tautai, ar ko mēs stāvam plecu pie pleca, īstenot organizētu un miermīlīgu pāreju uz demokrātisku sistēmu. Eiropas Savienības palīdzībai ir jābūt kā brīdinājumam, lai nodrošinātu pienācīgu vēlēšanu norisi un cilvēktiesību ievērošanu ar mērķi atbalstīt un konsultēt Tunisijas iedzīvotājus, lai novērstu jebkādu novirzi uz fundamentālismu. Eiropas Savienībai noteikti ir jāievēro savas saistības demokrātijas un cilvēktiesību labā.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikuma par Tunisiju pieņemšanu, kā to darīja visas politiskās grupas, cenšoties sniegt vēstījumu par atbalstu šai valstij. Stabilitāte šajā reģionā ir nemainīgs un pastāvīgs Eiropas mērķis. Nākotnē Eiropas Savienības Vidusjūras reģiona kaimiņattiecību politikas pamatbalstam ir jābūt pārticības baseina izveidošanai, kurā dominē demokrātiski režīmi un cilvēktiesību ievērošana. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka nestabilitātes cēloņi Eiropas Savienības kaimiņvalstīs var izraisīt ķēdes reakcijas un radīt vēl lielākus bēgļu un imigrantu viļņus nekā tie, ko pagātnē radīja konflikti Centrālāzijā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā. Es reizē ar Parlamentu apliecinu solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju demonstrācijās apliecināto tautas drosmi un apņēmību, un es pievienojos drošības spēku veikto represiju un nesamērīgā spēka izmantošanas nosodījumam. Es stingri atbalstu nepieciešamo demokrātisko procesu, ko Tunisija īstenos, un uzsveru, ka ir būtiski radīt priekšnoteikumus vēlēšanu norisei pietiekamā laikposmā, lai visi opozīcijas spēki un plašsaziņas līdzekļi varētu mobilizēties valsts līmenī un radīt demokrātisku pamatu jaunai sabiedrībai. Es atzinīgi vērtēju Parlamenta aicinājumu Komisijai un Eiropas Investīciju bankai saistībā ar patiesu attīstības līgumu, ar kuru veicina produktīvus vietējos un ārvalstu ieguldījumus, paredzēt atbalstu Tunisijai, izmantojot subsidētos kredītus, lai Tunisijas ekonomika varētu kļūt dažādāka un Tunisijas jauniešiem rastos kvalificētas nodarbinātības iespējas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju šo rezolūcijas priekšlikumu un reizē ar Parlamentu apliecinu solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Es tiešām ceru, ka tagad tiks radīti priekšnosacījumi un sniegts viss iespējamais atbalsts, lai Tunisija ar panākumiem īstenotu reformas, kas ir nepieciešamas stabilas, iecietīgas demokrātijas izveidošanai, kuras ietvaros tiek ievērotas minoritāšu tiesības.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Balsojot par rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu par stāvokli Tunisijā, es vispirms vēlējos apliecināt solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Es aicinu Eiropas institūcijas pārorientēt un palielināt līdzekļus dažādiem instrumentiem Eiropas Savienības un Tunisijas sadarbības finansēšanai. Tas ir jādara steidzamā kārtā. Es arī mudinu Eiropas Savienību gūt secinājumus no šiem notikumiem un pārskatīt tās politiku attiecībā uz demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu, nosakot, ka to stingra ievērošana ir būtisks nosacījums Eiropas Savienības sadarbībai ar trešām valstīm.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments apliecina savu solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Šajā sakarībā Parlaments atzinīgi vērtē demonstrācijās apliecināto tautas drosmi un apņēmību, kā arī pauž līdzjūtību upuru ģimenēm un solidaritāti ar ievainotajiem. Parlaments arī nosoda drošības spēku veiktās represijas un nesamērīgu spēka izmantošanu, turpretī atzinīgi vērtē armijas rīcību, atsakoties šaut uz demonstrantiem. Tas aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu par starpgadījumiem, kas pēdējās nedēļās noveda pie cilvēku nāves un pārmērīgas spēka lietošanas, un par korupciju, kā arī saukt pie atbildības vainīgos.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Nemieri, kas pēdējās dienās notiek Tunisijā, saskaņā ar apstiprinātām ziņām jau ir prasījuši vismaz 35 cilvēku dzīvības. Parlamenta delegācija attiecībām ar Magribas valstīm jau ir pieprasījusi neatkarīgas izmeklēšanas veikšanu par to, vai spēka pielietošanā ielu sadursmju laikā ir vainojama valdība. Ir nekavējoties jāatceļ ārkārtas stāvoklis šajā valstī, kura tradicionāli ir bijusi sekulāra, progresīva un demokrātiska, lai Tunisijas iestādēm ļautu atsākt standarta demokrātiskas prakses īstenošanu. Savukārt visām Eiropas valstu, tostarp Šveices, valdībām ir jāvienojas par sadarbību, lai atgūtu prezidenta Ben Ali ģimenes iegūto naudu un īpašumu. Visbeidzot, ir nekavējoties jāierobežo visas pazīmes par Salafi kustības paplašināšanos un izplatīšanos, jo tas veicinātu radikālās islāma versijas attīstību Tunisijā.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamentam jau sen vajadzēja pārtraukt savu klusējošo attieksmi saistībā ar sacelšanos Tunisijā. Kā gan var saglabāt vienaldzību pret lūgumiem, pret šo izsalkumu pēc demokrātijas, kā gan var saglabāt mieru, redzot vīriešus un sievietes, bagātos un nabagos, jauniešus un vecus cilvēkus pieprasām atbrīvošanu no baiļu režīma?

Tunisija bija bez ierunām pieņēmusi autokrātisko modeli, scenāriju, kurā nabadzīgākie iedzīvotāji un pat vidusšķiras pārstāvji nespēja iedomāties, ka reiz viņi varētu kļūt paši par savas dzīves noteicējiem. Šī vienīgā pieeja tagad ir satriekta putekļos. Šie soļi pretī brīvībai liek pamatus jaunai sabiedrībai un rada cerības par jaunu līdzsvaru. Diktatorisko un tehnokrātisko Austrumu dienas ir beigušās. Tagad atliek radīt citādus Austrumus.

Cerēsim, ka Eiropas institūcijas pret šo jauno valstu sadarbības aicinājumiem būs atsaucīgākas nekā jebkad agrāk.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. − (PL) Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu un jo īpaši nosacījumus attiecībā uz ļoti konkrētiem mūsu rīcībā esošiem instrumentiem sistēmisko valstī noritošo pārmaiņu ietekmēšanai. Es vispirms runāju par politisko atbalstu pēc iespējas plašākai Augstās pārstāves līdzdalībai, noritošo Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, jaunā rīcības plāna Tunisijai laikposmam no 2011. līdz 2016. gadam apspriešanu un Eiropas Savienības novērošanas misijas nosūtīšanu, kas neapšaubāmi nodrošinātu atbalstu saistībā ar izziņotajām vēlēšanām.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0075/2011)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Tuberkulozes izplatība pasaulē arvien rada bažas, šai slimībai joprojām esot vienam no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, jo tā izraisa gandrīz divu miljonu cilvēku nāvi gadā. Neskatoties uz gūtajiem panākumiem, pēdējos gados bijušā Padomju Savienības bloka valstu sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanās, neapmierinošās valsts veselības aprūpes sistēmu infrastruktūras un netaisnīgās piekļuves ārstēšanai dēļ ir dramatiski palielinājusies saslimstība ar šo bakteriālo infekciju. Es atbalstu kopīgas rezolūcijas priekšlikumu par iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, jo es uzskatu, ka vakcīnas kopā ar efektīvākajiem testiem infekcijas konstatēšanai un labākajām ārstniecības metodēm ir galvenais ierocis cīņā pret šo slimību. Manuprāt, arī dzeramā ūdens un sabalansēta uztura pieejamībai, kā arī brīvai piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem ir liela nozīme sadzīves apstākļu uzlabošanā un cīņā pret nabadzību un tuberkulozi. Ņemot vērā šos apsvērumus, es balsoju par kopīgu priekšlikumu par prettuberkulozes vakcīnu.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Saskaņā ar Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei katru gadu tiek konstatēti aptuveni 9 miljoni jaunu saslimšanas gadījumu un katru gadu tuberkuloze izraisa 2 miljonu cilvēku nāvi. Tas nozīmē, ka šīs slimības dēļ ik pēc 18 sekundēm mirst cilvēks. Līdz ar slimību izskaušanu saistītā Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanas termiņam ir palikuši tikai četri gadi, un tuberkuloze joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, visvairāk apdraudot cilvēkus, kuri slimo arī ar HIV/AIDS. Eiropas Savienībai ir jāizpilda savas saistības attiecībā uz ANO Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanu, lai apkarotu un līdz 2015. gadam izskaustu tuberkulozi. Es balsoju par šī nozīmīgā rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu, un es piekrītu, ka tuberkulozes apkarošana būtu jāiekļauj stratēģijā „Eiropa 2020”. Kā rezolūcijā norādīts, Komisijai un dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai pienācīga daļa no veselības aprūpei pieejamajiem līdzekļiem sasniegtu nabadzīgos iedzīvotājus attīstības valstīs, un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu un atbalstu nabadzīgajos reģionos.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, jo tuberkuloze joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, izraisot gandrīz 2 miljonu cilvēku nāvi gadā. Šī iniciatīva tiktu piemērota visas pasaules tuberkulozes slimnieku interesēs, jo īpaši mazāk attīstītajās valstīs. Tā arī veicinātu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu līdz 2015. gadam. Turklāt vakcinācijas programma varētu stiprināt Eiropas Savienības stratēģisko neatkarību tuberkulozes un citu infekcijas slimību apkarošanas jomā. Ir jānorāda, ka vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem slimības noteikšanas testiem. Tiem ir jābūt uzticamiem, lētiem un pieejamiem visiem pacientiem līdztekus efektīvākai diagnostikai un ārstniecībai. Tas ietver būtisku pētniecības virziena maiņu un ilgtspējīga finansējuma palielināšanu vakcīnas paketei. Tāpēc Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāievēro to finansēšanas saistības un jādara viss nepieciešamais, lai veselības aprūpei paredzētie līdzekļi nonāktu arī pie visnabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem iedzīvotājiem valstī.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Vakcinācija pret tuberkulozi un ieguldījumu veikšana pētniecībā, lai izstrādātu jaunas zāles šīs slimības ārstēšanai, ir vienīgais risinājums, lai panāktu tās izskaušanu līdz 2050. gadam. Diemžēl Rumānijā ir slikta ar šīs slimības izplatību saistītā statistika, un valsts ieņem pirmo vietu tuberkulozes pacientu skaita ziņā Eiropas Savienībā, kuru saskaņā ar ekspertu viedokli tā saglabās ilgu laiku. Šādos apstākļos Eiropas Savienības vadītas programmas un tuberkulozes ārstēšanai piešķirti līdzekļi ir īpaši atzinīgi vērtējami, turklāt ir svarīgi veikt ieguldījumus Eiropas iedzīvotāju veselībā. Saskaņā ar Rumānijas iestāžu sniegto informāciju Rumānijā katru gadu tiek konstatēti 30 000 jaunu saslimšanas gadījumu ar tuberkulozi. Viens iespējamais izskaidrojums tam, ka katru gadu tiek konstatēts šis lielais saslimšanas gadījumu skaits, ir tieši uzlabojumi, ko nodrošina jaunu profilakses programmu parādīšanās, kuru lielāko daļu finansē Eiropas Savienība. Lai gan Rumānijā joprojām ir augstākais saslimstības ar tuberkulozi rādītājs Eiropā, pēdējos piecos gados šī rādītāja vērtības ir ievērojami samazinājušās. Ir novērojama arī lejupslīdes tendence attiecībā uz tuberkulozes izraisītu nāves gadījumu skaitu Rumānijā, tam samazinoties no 10,7 % 2002. gadā līdz 7,6 % 2008. gadā. Tuberkulozes izskaušanas programmām piešķirtais finansējums ir īpaši atbalstāms, jo pēdējos 35 gados nav atklāts neviens jauns diagnosticēšanas vai ārstēšanas līdzeklis.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Es atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu par tuberkulozes apkarošanu vairāku iemeslu dēļ. Vispirms es vēlētos uzsvērt nepieciešamību aplūkot šīs slimības humāno aspektu, jo tā ir slimība, ko var vienkārši novērst ar vakcināciju, tāpēc vairāk nekā 2 miljonu cilvēku nāve ik gadu ir ne tikai augsts rādītājs, bet svarīgākais — tā ir bezjēdzīga nāve. Es pilnībā piekrītu, ka tuberkuloze spilgti apliecina dažādu valstu iedzīvotāju nevienlīdzību, jo industrializētajās valstīs tā ir gandrīz izskausta. TVBI fonds palīdz tuberkulozes slimniekiem visā pasaulē, jo īpaši mazāk attīstītajās valstīs. Es personīgi uzskatu šo tuberkulozes apkarošanas veidu par Eiropas iedzīvotāju solidaritātes izpausmi un mēģinājumu ierobežot pilnīgi bezjēdzīgos nāves gadījumus, kas vienkārši izriet no finansējuma trūkuma vakcinēšanai mazāk attīstītajās valstīs.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo rezolūcijas priekšlikumu mēs paužam atbalstu Eiropas Savienības iniciatīvām par tuberkulozes apkarošanu nabadzīgākajās valstīs, tomēr mēs aicinām veikt plašāku zinātnisko izpēti, lai izstrādātu jaunas zāles un vakcīnas pret šo slimību. Vakcīnas ir lētākais un efektīvākais sabiedrības veselības aizsardzības pasākums, lai pasargātu Eiropas iedzīvotājus no infekcijas slimībām, bet ir arī svarīgi, lai veselības aprūpe sasniegtu jaunattīstības valstis, veicinot dzīves ilguma palielināšanos un nabadzības apkarošanu.

Kā jau es minēju, ir gūti zināmi panākumi, un mēs atrodamies uz pareizā ceļa, bet Eiropas Savienībai ir jādivkāršo savs darbs un jāaicina veikt saskaņotāku rīcību, lai integrētu Eiropas pētniecību ar nabadzību saistītu slimību apkarošanā. Tas ir vienīgais veids, kā mēs spēsim atvieglot traģisko stāvokli veselības aprūpes jomā vairākās jaunattīstības valstīs. Es vēlētos jautāt Komisijai, kā tā gatavojas kontrolēt zinātniskās pētniecības darbu šajā jomā un pārveidot šīs izpētes rezultātus ieguvumos, ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, jo tikai plaša mēroga vakcinācijas kampaņa varētu veicināt Tūkstošgades attīstības mērķī noteikto uzdevumu īstenošanu, proti, līdz 2015. gadam apturēt saslimstības ar tuberkulozi pieaugumu un mainīt tendenci tuberkulozes izplatības jomā, kā arī līdz 2050. gadam izskaust šo slimību. Steidzami jāmeklē inovatīvi finansēšanas veidi, lai nostiprinātu veselības aprūpes sistēmas un apkarotu nevienlīdzību, jo īpaši saistībā ar mātes veselību un zīdaiņu mirstību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan tuberkuloze ir viena no slimībām, kas ir praktiski izzudusi no veselības aprūpes problēmu loka attīstītajās valstīs, patiesība ir tāda, ka mūsdienās tā joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, gadā izraisot 2 miljonu cilvēku nāvi. Jo īpaši jaunattīstības valstīs šī slimība daudzos gadījumos joprojām ir nāvējoša, jo īpaši ar HIV/AIDS inficēto cilvēku vidū.

Tāpēc tuberkuloze ir starp industrializēto pasauli un attīstības valstīm pastāvošās nevienlīdzības piemērs. Turklāt, lai gan tuberkulozes dēļ joprojām mirst cilvēki, pētniecība tiek pamesta novārtā vienkāršu komerciālās rentabilitātes iemeslu dēļ. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropa pievienotos zinātniskajai izpētei un atbalstītu Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, lai plaša mēroga vakcinācija pozitīvi ietekmētu tuberkulozes izskaušanu līdz 2050. gadam.

Kā mēs zinām, vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem, lētākiem un uzticamākiem slimības noteikšanas testiem, kā arī efektīvākai diagnostikai un terapijai. Tas nozīmē pētniecības reorganizāciju un finansējuma palielināšanu un tā ilgtspējības nodrošināšanu, un, manuprāt, šajā jomā Eiropas Savienībai var būt liela nozīme.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šā kopīgā rezolūcijas priekšlikuma, ar ko aizstāj Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšlikumus, mērķis ir atbalstīt Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, lai palīdzētu sasniegt ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķiem noteiktos uzdevumus. Tajos paredzēts līdz 2015. gadam izmainīt pašreizējo tendenci saistībā ar tuberkulozes pacientu skaitu un līdz 2050. gadam izskaust šo slimību. Pasaules iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošana ir viena no galvenajām Eiropas Savienības problēmām. Lai gan var sacīt, ka tuberkuloze Eiropā tiek kontrolēta, tā kopā ar citām infekcijas slimībām joprojām izraisa miljoniem cilvēku nāvi jaunattīstības valstīs. Ir svarīgi apvienot politiskos un finanšu resursus, lai strauji izskaustu šo pasaules mēroga nelaimi. Tāpēc es atbalstu šīs iniciatīvas apstiprināšanu, lai izskaustu šo infekcijas slimību, kas pat 21. gadsimtā vēl joprojām izraisa daudzus nāves gadījumus, jo īpaši jaunattīstības valstīs.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Darbs pētniecības un jaunu zāļu un vakcīnu izstrādes jomā, kuras ir efektīvas pret tādām slimībām kā tuberkuloze, kas katru gadu visā pasaulē turpina izraisīt miljoniem cilvēku nāvi, ir jāstimulē, un ir ļoti jāatbalsta pozitīvi rezultāti. Kad šādi rezultāti ir iegūti, ir jānodrošina šo jauno zinātnes un tehnoloģiju panākumu pieejamība visiem, kuriem tie ir nepieciešami, nepieļaujot nekāda veida izslēgšanu.

Tāpēc vienīgajam piekļuves kritērijam ir jābūt nepieciešamībai. Ārējā parāda un procentu likmes par parāda apkalpošanu atmaksa bagātajām valstīm trešās pasaules valstīs ir galvenais līdzekļu aizplūšanas iemesls, tāpēc šī nauda nenonāk veselības aprūpes un izglītības budžetā, kurš ir samazināts teju līdz niecīgiem apmēriem. To veicina arī no ārpuses uzspiestās tā dēvētās „strukturālās pielāgošanas programmas”.

Tāpēc cīņa ar slimībām, kuras tāpat kā tuberkuloze izplatās nabadzības apstākļos, ietver šo mehānismu, kas rada un uztur atkarību un nabadzību, apkarošanu. Šajā kontekstā nožēlu rada tas, ka jaunas prettuberkulozes vakcīnas izstrādi, kas būtu pieejama mazāk attīstītām valstīm, ko mēs, bez šaubām, atbalstām, var pamatot ar Eiropas Savienības nozīmes un vadošās lomas nostiprināšanu šajās valstīs, kā tas tiek darīts jautājumā, kas bija šā rezolūcijas priekšlikuma izstrādes pamatā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Kā gan kāds varētu neatbalstīt iniciatīvu, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam izskaust tuberkulozi, kas visā pasaulē katru gadu turpina izraisīt 2 miljonu cilvēku nāvi!

Tomēr mani pārsteidz, ka tekstā, kurā ir pausta nožēla par neapmierinošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem jaunattīstības valstīs, apzināti nav minēts viens no mūsdienu lielākajiem skandāliem: ārstu „zagšana” no šīm valstīm, ko veic turīgākas valstis, kuras ir pārtraukušas pietiekamu savu ārstu apmācību, uzskatot, ka tās var samazināt izdevumus saistībā ar viņu sociālo aizsardzību. Attiecīgi Francijā numerus clausus jeb to studentu skaits, kuriem ir ļauts turpināt mācības otrajā gadā, ir aptuveni 7000, kamēr katru gadu gandrīz 3000 ārstu ar zinātniskajiem grādiem, kuri ir iegūti ārpus Eiropas, tiek atļauts praktizēt Francijā. Protams, mēs nodrošinām apmācību ārzemju studentiem, kuri tādējādi iegūst Francijas izsniegtus zinātniskos grādus un uz visu mūžu paliek Francijā. Tajā pašā laikā PVO aplēses liecina, ka nabadzīgajās valstīs trūkst 4,5 miljonu veselības aprūpes profesionāļu.

Ir savādi arī tas, ka teksta sagatavotāji ir izvēlējušies nepieminēt 5500 līdz 6000 tuberkulozes gadījumu Francijā. Slimība Francijā bija izskausta, un tās atkārtota parādīšanās ir tieši saistāma ar masveida imigrāciju. Es arī neticu, ka mēs šajā ziņā Eiropā esam atsevišķs gadījums.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Tuberkulozes sastopamība pasaulē turpina radīt bažas. Tomēr šķiet, ka tikai plaša mēroga vakcinācija var novērst draudus, ko šī slimība rada daudzu jaunattīstības valstu iedzīvotāju veselībai. Tāpēc es atbalstīju šo rezolūciju, lai aicinātu veikt lielākus dalībvalstu un Eiropas Komisijas ilgtermiņa ieguldījumus, lai šīm jaunattīstības valstīm būtu līdzekļi tuberkulozes apkarošanai, jo īpaši ar pētniecības un inovāciju palīdzību. Tomēr realizētajiem resursiem nebūtu jāaprobežojas ar minēto: atbalsts ir nepieciešams veselības un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, tādējādi tā ir vēl viena joma, kurā ir jāveic darbs un ko nevar ignorēt.

  Jim Higgins, Seán Kelly, Mairead McGuinness un Gay Mitchell (PPE), rakstiski. − Mēs atturējāmies noslēguma balsojumā par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei (RC-B7-0075/2011). Mēs pilnībā atbalstām Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, bet mēs nevarējām atbalstīt citātu, kurā sniegta atsauce uz citu Parlamenta balsojumu, kurā cita starpā tika atbalstīts aborts un kas ir pretrunā iepriekšējam balsojuma skaidrojumam, ko mēs iesniedzām Parlamentā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekritu šā dokumenta saturam, jo mums ir jāapkaro tuberkuloze, kas katru gadu visā pasaulē nogalina gandrīz divus miljonus cilvēku un ar kuru ir inficēta gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Šī slimība nopietni apdraud cilvēkus, un tā ir otrs biežākais nāves cēlonis pasaulē infekcijas slimību vidū. Tuberkuloze ir izteikti saistīta ar sociālajām un ekonomiskajām problēmām, piemēram, nabadzību, bezdarbu, alkoholismu, atkarību no narkotikām un saslimstību ar HIV/AIDS, kā arī neatbilstošu un sliktu veselības aprūpes sistēmu stāvokli nabadzīgajās valstīs un novēloti uzstādītu diagnozi. Es esmu gandarīts, ka ir izstrādāts Iniciatīvas prettuberkulozes vakcīnas izstrādei projekts, jo ar šo slimību sirgstošie pacienti visā pasaulē varēs gūt labumu no pētniecības un darba pasākumiem. Es vēlētos arī norādīt, ka tuberkulozes apkarošanai nodrošinātais finansējums aizvien ir nepietiekams un ir jāparedz konkrēti finansēšanas instrumenti, kas veicinās prettuberkulozes vakcīnu licencēšanu Eiropā, vakcīnu pieejamību, tuberkulozes klīnisko izpēti un efektīvāku diagnostiku un terapiju, un veselības aprūpes pakalpojumiem piešķirtajai naudai ir jāsasniedz valstu nabadzīgākie un neaizsargātākie iedzīvotāji.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Tuberkuloze diemžēl ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē. Katru gadu šīs slimības dēļ pasaulē mirst gandrīz 2 miljoni cilvēku. Iesniedzot šo rezolūcijas priekšlikumu, Parlamenta mērķis bija aicināt Eiropas Savienību censties īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķus, kuri paredz līdz 2015. gadam apturēt saslimstības ar šo nopietno slimību pieaugumu. Aplēstie dati rada satraukumu, un mēs esam ļoti nobažījušies par stāvokļa nopietnību, jo īpaši attiecībā uz nabadzīgākajām valstīm, kurās ar tuberkulozi saistīti nāves gadījumi kļūst aizvien izplatītāki. Tāpēc es pilnībā atbalstu kopīgās rezolūcijas priekšlikumu, jo līdztekus tam, ka tajā ir vērsta uzmanība uz veselības aprūpes apstākļiem jaunattīstības valstīs, tā cenšas risināt problēmu tās saknē ar lielāku līdzekļu piešķiršanas un zinātniskās izpētes atbalsta palīdzību.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Lai gan vairākumā Eiropas valstu vakcinēšanās pret tuberkulozi ir obligāta, pasaules statistikas dati ir satraucoši. To cilvēku skaits, kuri saslimst ar šo slimību, ļauj saprast, ka mūsdienās, 21. gadsimtā, mums ne tikai ir jāīsteno plaša informācijas kampaņa un jānodrošina nepieciešamā profilakse, bet — svarīgākais — mums ir jāpalielina finansējums vakcinācijai pret šo slimību. Tikai tas mums ļaus samazināt šīs slimības izplatību. Tāpēc es atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu. Paldies!

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu aicinājumu palielināt finansējumu un alternatīvus tuberkulozes programmu finansēšanas veidus. Es kā Parlamenta darba grupas priekšsēdētājs inovāciju, piekļuves medicīnai un ar nabadzību saistīto slimību jomā uzskatu, ka ir svarīgi koncentrēt mūsu darbu uz pētniecību un inovācijām, ja mēs vēlamies sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Saslimstības ar tuberkulozi rādītāji pasaulē vēl joprojām ir nepieņemami augsti, un es atbalstu jaunus finansēšanas līdzekļus Iniciatīvai par prettuberkulozes vakcīnas izstrādi, lai īstenotu plaša mēroga vakcinēšanas kampaņu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Neraugoties uz to, ka saslimstība ar tuberkulozi attīstītajās valstīs praktiski nav sastopama, šī slimība vēl joprojām rada draudus nabadzīgajās un mazāk attīstītajās valstīs, jo īpaši Āfrikā, kur tā katru gadu turpina izraisīt miljoniem cilvēku nāvi. Tikai pasaules mēroga vakcinācijas plāns var apturēt šo nelaimi un nodrošināt reālu šīs slimības izskaušanu līdz 2050. gadam saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es piekrītu lielai daļai šā rezolūcijas priekšlikuma satura, tās mērķim un tajā paustajam viedoklim par piekļuvi veselības aprūpei kā tiesībām, kuru nodrošināšana ir dalībvalstu atbildība, kurām ir „jāievēro pienākums nodrošināt visiem iedzīvotājiem valsts veselības aprūpes pakalpojumus”. Tomēr es nevarēju atbalstīt šā priekšlikuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka lielākā daļa tajā izklāstīto ierosinājumu un mērķu nav pietiekami vērienīgi un ir acīmredzami nepietiekami. Manuprāt, nepietiek ar ierosinājumu līdz 2050. gadam izskaust slimību, kura skar nabadzīgākos iedzīvotājus un ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, katru gadu izraisot vairāk nekā 2 miljonu cilvēku bojāeju. Tas tāpēc — kā tas ir norādīts vairākos nevalstisko organizāciju veiktajos pētījumos —, ka šo laiku varētu samazināt uz pusi, īstenojot noteiktu politiku un attiecīgi palielinot resursus šīs slimības apkarošanai. Turklāt, lai gan es piekrītu 2. punktā paustajam apgalvojumam, ka ir svarīgi uzlabot slimības atklāšanas un vakcinācijas procedūras ar labāku diagnostiku un terapiju, es iebilstu pret nespēju skaidri norādīt, ka šādi pakalpojumi būtu jāveic valsts veselības aprūpes dienestiem. Tieši šie dienesti būtu jānostiprina ar Eiropas Savienības atbalstu un sadarbību.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Es ar gandarījumu sniedzu atbalstu Eiropas mēroga projektam, kas ar savu mērķi beidzot izskaust tuberkulozi piedāvā pievienoto vērtību ne tikai Eiropai, bet arī pasaulei.

2009. gadā tuberkulozes dēļ mira 1,7 miljoni cilvēku jeb 4700 cilvēku dienā. Pasaules Bankas aplēses liecina, ka šī slimība ik gadu Āfrikā rada zaudējumus 52 miljardu ASV dolāru apjomā. Ziņotie saslimšanas gadījumi Apvienotajā Karalistē un Īrijā 2010. gada vasarā mums atgādina, ka šī slimība joprojām ir nopietna Eiropas Savienības problēma. Pateicoties Iniciatīvai prettuberkulozes vakcīnas izstrādei (TBVI), būs iespējams izstrādāt efektīvas vakcīnas, kas būs pieejamas jaunattīstības valstīm un pielāgotas valstīm ar strauji augošu ekonomiku un Eiropai.

Eiropas Komisija ir lielākā oficiālās attīstības palīdzības sniedzēja, nodrošinot EUR 49 miljardus gadā. Tomēr ar to nepietiek. Mums ir jāatrod citi finansēšanas avoti, piemēram, dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības sniegta finanšu garantija, lai ļautu iegūt līdzekļus no Eiropas Investīciju bankas. TBVI ir praktisks veids, kā īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”. Padarot Eiropu pievilcīgāku, tā sagatavo jaunu ekonomiku nākamajām paaudzēm.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Prettuberkulozes vakcīnas programma ir ļoti svarīga, bet ko Eiropas Parlaments gatavojas darīt līdz 2015. gadam? Piemēram, Latvijā tuberkulozes ārstēšanas process patlaban ietver diagnozes noteikšanu un karantīnas piemērošanu. Patiesībā visi līdzekļi, kuri tika paredzēti ārstniecības aprīkojuma iegādei un specializēto slimnīcu celtniecībai, tikai iztērēti veltīgi. Piemēram, pilsētā, ko sauc Olaine, cietuma teritorijā tika uzcelta slimnīca ar tuberkulozi inficētu cilvēku ārstēšanai. Slimnīcas aprīkošanai tika iztērēti divi miljoni euro. Šī slimnīca pašlaik nedarbojas, jo trūkst medicīniskā personāla! Tāpēc es vēlētos vērst savu kolēģu uzmanību uz to, ka nepietiek tikai ar vakcīnas izstrādi un ražošanu. Ir jāsagatavo atbilstošu specializāciju apguvuši ārsti un augsti kvalificēti medicīniskie darbinieki, lai viņi piedalītos cīņā ar tuberkulozi. Pretējā gadījumā šodienas balsojuma iespaids būs tikai emocionāls. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu īstenota pārredzama tuberkulozes apkarošanai piešķirto līdzekļu kontrole, lai neatkārtotu Latvijas situāciju.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Savienībā ik gadu ar tuberkulozi sirgstošu cilvēku ārstēšanai tiek iztērēti EUR 2 miljardi. Līdzās HIV un malārijai tuberkuloze ir viena no visizplatītākajām epidēmiskajām slimībām pasaulē. Ar šo slimību ir inficēta aptuveni viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Ir skaidrs, ka mēs esam tālu no tuberkulozes izskaušanas. Tāpat kā visu slimību gadījumā, pieaugoša rezistence multirezistentas vai pat īpaši rezistentas baktērijas veidā un no tā izrietošo ārstēšanas iespēju trūkums mūsdienu medicīnai rada ļoti sarežģītu problēmu. Standarta zāles, kuras ir izmantotas kopš 20. gadsimta 60. gadiem, nespēj ietekmēt mutējušos baktēriju veidus. Tā rezultātā tiek izrakstītas citas zāles, kuras ir dārgākas un kurām ir spēcīgākas blaknes. Tādējādi ārstēšanas izmaksas var būt līdz pat simts reizēm augstākas nekā standarta tuberkulozes gadījumā. Ja pacients pārtrauc lietot standarta medikamentus normāla tuberkulozes veida gadījumā pirms sešu mēnešu perioda beigām, rodas ne tikai smagas blaknes, bet arī rezistence. Turklāt slimības izplatīšanos ir iespējams apturēt tikai tad, ja tiek izmeklēti visi cilvēki, ar kuriem pacients ir kontaktējies. Dažās valstīs nav nodrošināta šo prasību ievērošana. Ja netiek ievēroti šie vispārzināmie pamatnoteikumi, izpētes projekti, kas izmaksā miljardiem euro, diezin vai radīs ievērojamas izmaiņas, un radīsies jauni rezistences veidi. Tāpēc es balsojumā atturējos.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei. Daudzos gadījumos tuberkuloze un tās profilakse ir ne tikai jaunattīstības valstu, bet arī attīstīto valstu problēma. Mums ir jāveic paraugprakses apmaiņa, jāpiešķir finansējums tuberkulozes vakcīnai un jāizmanto dažādi pasākumi, lai censtos mazināt šausminošos statistikas datus par aptuveni 2 miljoniem tuberkulozes izraisītu nāves gadījumu pasaulē ik gadu. No otras puses, daži no galvenajiem riska faktoriem, kas palielina mirstības procentu, ir alkoholisms, narkotiku lietošana un liela nabadzība. Tāpēc mums ir jāņem vērā ne tikai vakcinācija, bet arī ilgtermiņa programmas šo faktoru mazināšanai. Es vēlreiz apliecinu atbalstu šai iniciatīvai, lai veicinātu aktīvu Eiropas Savienības atbalstu vakcinācijas programmām, kuras pēc to īstenošanas ir spējušas ievērojami samazināt rādītājus saistībā ar inficēšanos ar tuberkulozi, kā to apliecina Eiropas Savienības dalībvalstu statistikas dati.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Ņemot vērā to, ka tuberkuloze ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, ik gadu prasot miljoniem cilvēku dzīvības, kā arī to, ka, neraugoties uz minēto, novārtā atstāto slimību jomā, kas skar tikai jaunattīstības valstu iedzīvotājus, pašlaik netiek veikti pietiekami pētījumi, es noteikti atbalstu Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei. Šajā kontekstā tikai vakcinācijas programma, kas ietvertu plaša mēroga vakcinēšanas kampaņu, varētu dot pozitīvus rezultātus mērķa īstenošanas jomā. Esmu pārliecināts, ka vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem slimības noteikšanas testiem, un ka tam ir nepieciešama pētniecības virzības maiņa un ilgtspējīga finansējuma palielināšana. Tāpēc es uzskatu, ka vakcinācija pret tuberkulozi prioritāri ir jāveic jaunattīstības valstu klīnikās un ka ar Eiropas Savienības atbalstu būtu jāsniedz palīdzība jaunattīstības valstu iekšējiem centieniem attīstīt cilvēkresursu spējas.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei. Šis konkrētais rezolūcijas priekšlikums, ko atbalstīja visas politiskās grupas, seko saslimstības ar šo slimību pieaugumam Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs pēdējos desmit gados. Tomēr šīs slimības atkārtotas parādīšanās galvenais iemesls ir masveida imigrācija, jo īpaši nelegālā imigrācija, kuras gadījumā nav iespējams nodrošināt higiēnas pamatnoteikumu ievērošanu. Grieķija, kura patlaban cenšas risināt nelegālās imigrācijas problēmu, attīstīto valstu vidū ir valsts ar salīdzinoši augstiem tuberkulozes gadījumu rādītājiem, tāpēc šajā konkrētajā rezolūcijas priekšlikumā ietvertie ierosinājumi, piemēram, plaša vakcinācijas kampaņa, Eiropas Investīciju bankas finansējums un aicinājums nodrošināt garantētus sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumus mūsu valstij ir svarīgi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Mūsdienās tuberkuloze ir viens no piemēriem, kā cilvēku vidū pastāvošā nevienlīdzība ietekmē veselības aprūpes jomu, ņemot vērā, ka šī slimība ir gandrīz izskausta industrializētajās valstīs un joprojām izplatās citās pasaules daļās. Patlaban ir svarīgi arī atcerēties to, ka tuberkuloze ir viena no slimībām, kas īpaši apdraud tos cilvēkus, kuriem seropozitīva diagnoze vai AIDS, jo šādu cilvēku saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi ir īpaši smagi. Šie jautājumi ir iemesls šā rezolūcijas priekšlikuma sagatavošanai, kurā ir atbalstīta plaša mēroga vakcinācijas kampaņa, lai pēc 2015. gada sasniegtu sesto Tūkstošgades attīstības mērķi un jo īpaši izskaustu tuberkulozi līdz 2050. gadam.

Šie svarīgie mērķi arī bija iemesls, kāpēc es balsoju par šo priekšlikumu. Vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem slimības noteikšanas testiem, kas ir uzticami un lēti, kā arī efektīvākai diagnostikai un terapijai. Tāpēc ir jāmaina pētniecības virzība, bet finansējums ir jāpalielina un tam jābūt ilgtspējīgam. Eiropas Savienībai ar Eiropas Komisijas starpniecību būtu jāmeklē inovatīvi finansēšanas veidi, piemēram, izveidojot dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības finanšu garantiju, kas ļautu iegūt līdzekļus TBVI vajadzībām no Eiropas Investīciju bankas, lai nodrošinātu finansējumu un pētniecību šajā jomā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. − (PT) Neraugoties uz gūtajiem panākumiem, tuberkulozes ietekme pasaulē joprojām rada raizes, jo šī slimība aizvien ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Tāpēc ir jāpalielina finansējums un jāpaplašina izpēte šajā jomā. Ir svarīgi mobilizēt resursus Iniciatīvas prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, jo plaša mēroga vakcinēšanas kampaņa varētu veicināt saslimstības ar tuberkulozi pieauguma apturēšanu līdz 2015. gadam, izmainot pašreizējo tendenci un izskaužot šo slimību līdz 2050. gadam, kā paredzēts ANO Tūkstošgades attīstības mērķos un PVO programmā „Stop TB”.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Katru gadu tuberkuloze nogalina gandrīz 2 miljonus cilvēku — galvenokārt Subsahāras Āfrikā un Āzijā. Tā ir nelaime, kas izceļ nevienlīdzību starp ziemeļiem un dienvidiem, kā arī mums pieejamo resursu, ārstniecības līdzekļu un pētniecības nepietiekamību šīs slimības apturēšanai.

Mūsu rezolūcijas priekšlikumā ir sniegta norāde par darbu, kas ir jāveic, lai ātrāk un efektīvāk konstatētu un diagnosticētu šo slimību. Tomēr kā svarīgākais aspekts tajā ir uzsvērta nepieciešamība īstenot plaša mēroga vakcinācijas programmu, kas ir vienīgais veids, kā īstenot vienu no Tūkstošgades attīstības mērķiem (6. TAM) un izskaust slimību līdz 2050. gadam.

Tajā pašā laikā ir svarīgi vērst pētījumus farmācijas jomā uz novārtā atstātu un „nerentablu” slimību pētniecību. Finansējums šai pētniecībai ir jāpiešķir, piemēram, ar Eiropas Investīcijas bankas fondu palīdzību. Kā mums ir zināms, PTO programmas „Stop TB” īstenošanai ir nepieciešami 3 miljardi ASV dolāru. Tas ir izšķiroši svarīgs ieguldījums, ja vēlamies gūt panākumus pētniecībā un inovāciju jomā un tādējādi palīdzēt nabadzīgākajām valstīm sniegtā atbalsta palielināšanā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments, pirmkārt, uzsver to, ka vakcinācijas programma, kas ietvertu plaša mēroga vakcinēšanas kampaņu, varētu dot pozitīvus rezultātus sestā TAM īstenošanas jomā pēc 2015. gada un jo īpaši tuberkulozes izskaušanā līdz 2050. gadam. Otrkārt, tas uzskata, ka vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem slimības noteikšanas testiem — uzticamiem, lētiem un drošiem —, efektīvākai diagnostikai un terapijai, tāpēc ir jāmaina pētniecības virzība, bet finansējums ir jāpalielina, un tam jābūt ilgtspējīgam. Treškārt, tas aicina Komisiju meklēt inovatīvus finansēšanas veidus, piemēram, izveidot dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības finanšu garantiju, kas ļautu iegūt līdzekļus TBVI vajadzībām no Eiropas Investīciju bankas, lai nodrošinātu finansējumu novārtā atstātu un „nerentablu” slimību pētniecību jaunattīstības valstīs.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstisks. − (PL) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei. Tropiskās slimības, piemēram, malārija, tuberkuloze un miega slimība, katru gadu prasa miljoniem cilvēku dzīvības. Tas notiek jo īpaši tāpēc, ka paaugstinās šo slimību rezistence pret zālēm vai nav zāļu to ārstēšanai, jo komerciālās rentabilitātes dēļ netiek veikti pētījumi. Tā kā četrus gadus pirms Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanai noteiktā termiņa jaunu saslimšanas ar tuberkulozi gadījumu skaits pasaulē joprojām rada raizes, mums būtu nekavējoties jāiejaucas. Veselības aprūpes pakalpojumi lielākajā daļā jaunattīstības valstu nav pietiekami, lai ar tiem varētu nodrošināt vietējo iedzīvotāju vajadzības. 90. gados īstenotās strukturālo pielāgojumu programmas ir sekmējušas situācijas pasliktināšanos un izraisījušas ievērojamu sociālo pakalpojumu budžeta samazināšanos. Es uzskatu, ka vakcinācijai pret tuberkulozi būtu prioritāri jānotiek jaunattīstības valstu dispanseros un klīnikās, tāpēc būtu jāatjauno valsts veselības aprūpes pakalpojumi. Valstu valdībām ir jāievēro pienākums nodrošināt visiem iedzīvotājiem valsts veselības aprūpes pakalpojumus, jo piekļuve veselības aprūpei ir tiesības, kas atzītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Es atbalstu Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei. Manuprāt, mūsu kā eiropiešu morālais pienākums ir ne tikai uzņemties daļu atbildības par pētniecību un jaunu zāļu meklēšanu, bet arī sniegt palīdzību nabadzīgajām valstīm veselības aprūpes darbinieku apmācībā un vismaz primitīva veselības aprūpes tīkla izveidē. Cilvēku solidaritātei ir jāsniedzas pāri valstu un kontinentu robežām. Ja mēs pārtraucam izjust solidaritāti, mēs pārtraucam būt cilvēki. Mūsu cilvēces saglabāšanas interesēs es nevaru atbalstīt apstiprināto rezolūcijas priekšlikuma tekstu. Tekstā ir iekļauta atsauce uz nedzimušu bērnu nonāvēšanu, ko vairākums Parlamenta deputātu uzskata par reproduktīvās veselības elementu. Es balsojumā atturējos, jo es nevaru piekrist tam, ka cīņa pret tuberkulozes pandēmiju nabadzīgākajās pasaules daļās kādā veidā būtu saistīta ar nehumāno praksi uzurpēt tiesības lemt par nedzimuša bērna dzīvību un nāvi.

Lēmuma priekšlikums (B7-0090/2011)

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. − Es balsoju par Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu, kam es atteicos sniegt apstiprinājumu pagājušajā gadā, jo tā ir standarta procedūra, kurai bez kavēšanās būtu jānotiek tad, kad Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā skaidri tiek norādīts, ka nav nepieciešami papildu pielāgojumi, neraugoties uz to, vai apstiprinājums ir vai nav sniegts. Ņemot vērā konstatētās neatbilstības, Eiropas Policijas akadēmija ir jāslēdz.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Bažas par Eiropas Policijas akadēmijas pārvaldības modeli nozīmēja, ka Parlaments atteicās apstiprināt tā 2008. gada budžeta izpildi. Tas ir satraucošs un nedzirdēts fakts, jo tā ir pirmā reize, kad Eiropas aģentūrai ir atteikta šāda procedūra. Tādējādi šīs rezolūcijas mērķis ir tikai attiecīgo kontu slēgšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta VI pielikuma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Es atgādinu, ka 2010. gada 7. oktobrī, 618 deputātiem balsojot par, nevienam nebalsojot pret un septiņiem deputātiem atturoties, Parlaments pieņēma lēmumu neapstiprināt Eiropas Policijas akadēmijas 2008. gada budžeta izpildi. Šis lēmums par kontu slēgšanu attiecībā uz 2008. gadu nav pielīdzināms to apstiprināšanai, un tā ir tikai tehniska procedūra, kas izriet no Eiropas Parlamenta Reglamenta, kurā ir noteikts, ka gadījumā, ja pārskati nav apstiprināti, nākamajā sesijā ir jānotiek oficiālam balsojumam par to, vai tos slēgt. Tāpēc es balsoju par šā lēmuma pieņemšanu.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) 2010. gada 7. oktobrī, 618 deputātiem balsojot par, nevienam nebalsojot pret un 7 deputātiem atturoties, Parlaments pieņēma lēmumu nesniegt Eiropas Policijas akadēmijas direktoram apstiprinājumu par 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Saskaņā ar Parlamenta Reglamentu gadījumā, ja netiek sniegts apstiprinājums, nākamajā sesijā ir jāiesniedz oficiāls ierosinājums slēgt kontus. Lēmums, par kura pieņemšanu es balsojumu, ir tehnisks pasākums, kas paredzēts attiecīgā finanšu gada kontu slēgšanai, tos neapstiprinot. Tas tiek pieņemts šīs sesijas laikā, jo es un mani kolēģi no Budžeta kontroles komitejas vēlējās organizēt uzklausīšanu ar Eiropas Policijas akadēmijas direktora, valdes priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja līdzdalību, lai iegūtu sīkāku informāciju un precizējumu, jo īpaši saistībā ar 2010. gada jūlijā veiktajām kontu korekcijām attiecībā uz 2008. gadu un valdes atbildību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Apbēdinoši, ka Eiropas Savienības institūcijā, kuru finansē ar valsts līdzekļiem, nav spēkā pārredzams administratīvais modelis, kas pārraudzības iestādei ļautu apstiprināt tā budžeta izpildi. Šādu gadījumu retā sastopamība nosaka nepieciešamību analizēt tās cēloņus un rast risinājumus, lai novērstu tās atkārtošanos. Tāpēc šīs rezolūcijas mērķis ir tikai šo kontu slēgšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta VI pielikuma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Policijas akadēmijai piešķirto līdzekļu neefektīvs izmantojums jau ir novedis pie finanšu atbalsta pārtraukšanas nelielajām aģentūrām. Ir līdzekļu neatbilstošas izmantošanas gadījumi, kas robežojas ar finanšu noziegumiem. Visi šie pārkāpumi var notikt tad, ja Komisija neveic pietiekamu kontroli. Parlamenta lēmums par šo jautājumu raida skaidru signālu visām citām aģentūrām un institūcijām par to, ka ir jāievēro finanšu disciplīna un ka tām atbildīgāk jāizturas pret saviem pienākumiem. Tāpat būtu noderīgi no attiecīgajiem amatiem atcelt tos Komisijas ierēdņus, kuri ilgu laiku neiejaucās un neveica izlēmīgus un efektīvus pasākumus. Es zinu daudzus gadījumus, kad Komisijas ierēdņi savas nekonstruktīvās nostājas vai dažkārt pat slinkuma dēļ izlikās nemanām nopietnus pārkāpumus Eiropas Savienības finanšu projektos. Es uzskatu, ka šī ir ļoti noderīga rezolūcija, kura ir sagatavota piemērota laikā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL) tikai izveidota 2000. gadā. Tās mērķis ir veicināt ciešu sadarbību starp dažādiem policijas spēkiem Eiropas Savienībā. CEPOL palīdz valstu iestādēm sadarboties un apkarot noziedzību. Turklāt tā cieši sadarbojas ar trešo valstu policijas dienestiem. Manuprāt, CEPOL ir lietderīga institūcija, tāpēc es balsoju par priekšlikuma pieņemšanu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL) vieno vecākos policijas virsniekus no visas Eiropas, lai veicinātu pārrobežu sadarbību cīņā pret noziedzību un sabiedriskās drošības, tiesiskuma un kārtības uzturēšanā. CEPOL, kas 2005. gadā tika izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra, darbojas kā tīkls, kura robežās dalībvalstis galvenokārt valstu mācību iestādēs organizē aktivitātes — kursus, seminārus, konferences un sanāksmes. Gada laikā tiek organizēti 60 līdz 100 kursi, semināri un konferences, kas ietver plašu tematu klāstu, kas attiecas uz kārtības uzturēšanas darbu mūsdienu Eiropā. Pašlaik tas ir galvenais mācīšanās un pilnveidošanās avots izglītības un apmācību jomā labākai sadarbībai un kārtības uzturēšanai Eiropā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ un īpaši ņemot vērā Revīzijas palātas un Padomes pozitīvos atzinumus, es balsoju par CEPOL kontu slēgšanu attiecībā uz 2008. finanšu gadu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. − (PT) Pēc 2010. gada 7. oktobra lēmuma neapstiprināt Eiropas Policijas akadēmijas 2008. gada budžeta izpildi problēmu dēļ, kas konstatētas saistībā ar tās administrāciju, mēs tagad esam nonākuši pie kontu slēgšanas saskaņā ar Reglamenta VI pielikuma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ir svarīgi, lai jaunās iestādes un to priekšsēdētāji veiktu savus pienākumus Eiropas iedzīvotāju interesēs. Šajā nolūkā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa uzstāja uz lielāku nozaru pārstāvju un iestāžu un to priekšsēdētāju attiecību pārredzamību, un mēs esam gandarīti, ka visi trīs kandidāti ir rakstiski apliecinājuši apņemšanos to ievērot. Apšaubāmas lobēšanas attiecības mazinās šo iestāžu uzticamību un efektivitāti, un ir svarīgi, lai tās savu darbu veiktu pēc iespējas pārredzamākā veidā. Mums tagad ir jāturpina darbs un jānodrošina, lai šīs iestādes efektīvi varētu īstenot savu svarīgo Eiropas Savienības finanšu tirgu pārraudzības uzdevumu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Kā apliecināja Parlamenta Budžeta kontroles komiteja, daudzi cilvēki nebija apmierināti ar to, kā Eiropas Policijas akadēmija 2008. gadā un iepriekšējos gados pārvaldīja savas finanses. Šī ir unikāla situācija — līdz šim nevienai Eiropas aģentūrai nav atteikts budžeta izpildes apstiprinājums. Tomēr tagad ir svarīgi raudzīties nākotnē. Ģenerālis Banfi kungs, Eiropas Policijas akadēmijas jaunais vadītājs, ir pārņēmis sarežģītu situāciju, un viņam ir jāatgūst Parlamenta un nodokļu maksātāju uzticība. Turklāt, manuprāt, notiekošās diskusijas par akadēmijas budžeta un cilvēkresursu neefektīvo pārvaldi tikai novērš mūsu uzmanību no lielākas problēmas, proti, vienotības un profesionalitātes trūkuma policijā un drošības institūcijās visā Eiropā, tostarp Lietuvā. Mums ir jāvelta lielāka uzmanība centieniem uzlabot Policijas akadēmijas pamatfunkcijas. Mums ar izglītības un specializētas apmācības palīdzību ir jāveic stingrāki pasākumi noziedzības apkarošanai. Kā es norādīju aizvadītā oktobra sesijā, Eiropas Policijas akadēmijas mērķi ir cēli — veicināt vispārējo Eiropas kārtības uzturēšanas standartu uzlabošanu un nostiprināt tiesiskumu un tiesību aktus. Nav svarīgi, kas nākotnē notiks ar Eiropas Policijas akadēmiju, bet visām dalībvalstīm ir jānodrošina šo mērķu sasniegšana.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Es balsoju par Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu, jo uzskatu, ka ir svarīgi noslēgt apstiprinājuma procedūru par 2008. gadu. Nesniedzot budžeta izpildes apstiprinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti raida spēcīgu signālu visu Eiropas Savienības aģentūru vadītājiem, ka Parlaments nepieļaus krāpniecisku grāmatvedību un apšaubāmus tēriņus. Eiropas Parlamenta deputātiem tagad ir jāpievērš uzmanība 2009. gada budžeta apstiprināšanas procedūrai, kas pašlaik norisinās Budžeta kontroles komitejā, un izmaiņu veikšanai, lai nodrošinātu stingrāku grāmatvedības procedūru ieviešanu. Nepilnības, kas tika atklātas Revīzijas palātas ziņojumā par kontiem attiecībā uz 2008. gadu, nedrīkst atkārtoties. Es atbalstu pozitīvi vērtējamos pasākumus, ko ir veicis CEPOL jaunais direktors Ferenc Bánfi, un ceru, ka sadarbība starp Budžeta kontroles komiteju un akadēmiju turpināsies un tiks veikti būtiski pasākumi, lai nodrošinātu akadēmijas efektīvu un visiem finanšu noteikumiem atbilstīgu darbību.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0091/2011)

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. − Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, lai iebilstu pret Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāja iecelšanu nevis kādu ar kandidāta personību saistītu trūkumu dēļ, bet tāpēc, ka es principā iebilstu pret šīs jaunās iestādes izveidi. Mums saka, ka ir jānovērš turpmāku ekonomikas un finanšu krīžu rašanās. Patiesībā šī iestāde spēkā esošo kontroles sistēmu papildina ar vēl vienu birokrātijas līmeni. Radīsies apjukums par to, kura iestāde ir atbildīga par konkrētiem jautājumiem. Noteikumu kopa, ko šīs iestādes pārstāvji radīs, noteikti nederēs Londonai un veicinās darbavietu zaudēšanu Lielbritānijā. Turklāt process nav pārredzams, jo Parlamentu iepazīstina tikai ar vienu kandidātu, un turklāt galīgais balsojums ir aizklāts.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ja no nesenās krīzes ir gūstams kāds secinājums, tad tas ir tāds, ka mums ir jāpārveido institucionālā pārraudzības sistēma, radot Eiropas aģentūras, un tādā veidā jāpārveido visa makroekonomikas un mikroekonomikas pārraudzības koncepcija. Tas ir iemesls Eiropas Banku iestādes izveidei. Tā kā pasaules finanšu krīze ir nopietni iedragājusi uzticību bankām, ir svarīgi, lai tirgi un eiropieši kopumā atkal sāktu ticēt banku institūciju stabilitātei un izturībai un jo īpaši — atgūtu uzticību pārraudzības iestādēm. Tāpēc uzdevums, kas ir paredzēts šai Eiropas Banku iestādei, ir tik nozīmīgs nākotnes kontekstā. Tāpēc es balsoju par Andrea Enria kā pirmā Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāja izvēli, cerot uz aktīvu, pārdomātu un veiksmīgu pilnvaru veikšanas laiku.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā finanšu krīze ir uzsvērusi finanšu pārraudzības trūkumus gan atsevišķos gadījumos, gan saistībā ar finanšu sistēmu kopumā. Pārraudzības modeļiem bija valsts mēroga perspektīva, un tie netika pielāgoti globalizācijai, kas ir notikusi finanšu sistēmā, dažādām finanšu grupām veicot savas operācijas starptautiskā mērogā un tādējādi radot sistēmiskos riskus, ko šāda darbība ietver. Tāpēc Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanā netika nodrošināta nekāda sadarbība, saskaņošana vai saskanība. Esmu sapratis, ka Eiropas Banku iestādes izveide ir būtiska, lai nodrošinātu efektīvu pārraudzības modeli. Tomēr ir jāveic virkne citu pasākumu, lai novērstu tādu patiešām amorālu situāciju atkārtošanos, kādas notika nesenā pagātnē un ir kaitējušas valstu ekonomikai, ieinteresētajām pusēm, noguldītājiem, nodokļu maksātājiem un sistēmas uzticamībai. Tāpēc es balsoju par Andrea Enria kā pirmā Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāja izvēli un novēlu viņam visādā ziņā kvalitatīva darba periodu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Jaunajā centrālajā Eiropas Uzraudzības iestādē valsts intereses pārstāv iestādes, kuras pārrauga finanšu tirgus, piemēram, Austrijas gadījumā FMA, un kuras ir jaunās iestādes locekles ar balsošanas tiesībām. Iestādes sanāksmēs piedalās arī valsts banku pārstāvji, bet viņiem nav tiesību balsot. Es iebilstu konkrētā kandidāta iecelšanai par Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāju. Tāpēc es atbalstu ziņojumu, jo, manuprāt, šīs iestādes izveidošana izraisīs struktūru dublēšanos, kas radīs lielas izmaksas, ko cita starpā apliecina fakts, ka atsevišķas pārraudzības iestādes atrodas dažādās pilsētās. Turklāt finanšu uzraudzības iestādes ir tikai daļa no kopējā risinājuma. Ir jāpastiprina arī pret dalībvalstīm ar lieliem budžeta deficītiem vērstie sankciju mehānismi.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0092/2011)

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. − Es balsoju par rezolūciju, lai iebilstu pret Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāja iecelšanu nevis kādu ar kandidāta personību saistītu trūkumu dēļ, bet tāpēc, ka es principā iebilstu pret šīs jaunās varas iestādes izveidi. Mums saka, ka ir jānovērš turpmāku ekonomikas un finanšu krīžu rašanās. Patiesībā šī iestāde spēkā esošo kontroles sistēmu papildina ar vēl vienu birokrātijas līmeni. Radīsies apjukums par to, kura iestāde ir atbildīga par konkrētiem jautājumiem. Noteikumu kopa, ko šīs iestādes pārstāvji radīs, noteikti nederēs Londonai un veicinās darbavietu zaudēšanu Lielbritānijā. Turklāt process nav pārredzams, jo Parlamentu iepazīstina tikai ar vienu kandidātu, un turklāt galīgais balsojums ir aizklāts.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Vienas no krīzes radītajām sekām bija nepieciešamība radīt neatkarīgas Eiropas aģentūras banku pārraudzībai un finanšu tirgu apdrošināšanai. Šīs aģentūras neaizstās dalībvalstu uzraudzības aģentūras, bet sadarbosies ar tām, izmantojot savas pilnvaras uzmanīgai pārvaldībai un sistēmisko risku analīzei, lai novērstu to, ka Eiropas valstis vēlreiz piemeklē jauna tāda mēroga krīze, ar kādu mēs pašlaik saskaramies.

Šodien es ar lielu lepnumu balsoju par Portugāles pilsoni Gabriel Rodrigo Ribeiro Tavares Bernardino kā pirmo Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāju. Viņa principialitātes reputācija un viņa tehniskās prasmes, kas tika atklātas prasīgā atlases procedūrā, sola uzmanīgu un aktīvu pilnvaru veikšanas laiku uzraudzības iestādē, kuru viņš tagad vadīs. Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai novēlētu viņam veiksmi jaunajā amatā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā finanšu krīze ir uzsvērusi finanšu pārraudzības trūkumus gan atsevišķos gadījumos, gan saistībā ar finanšu sistēmu kopumā. Pārraudzības modeļiem bija valsts mēroga perspektīva, un tie netika pielāgoti globalizācijai, kas ir notikusi finanšu sistēmā, dažādām finanšu grupām veicot savas operācijas starptautiskā mērogā un tādējādi radot sistēmiskos riskus, ko šāda darbība ietver. Tāpēc Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanā netika nodrošināta nekāda sadarbība, saskaņošana vai saskanība. Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes izveidošana ir būtiska, lai panāktu efektīvu uzraudzības modeli līdztekus daudziem citiem pārraudzības mehānismiem, par kuriem ir steidzami jālemj un kuri ir steidzami jāievieš. Protams, es esmu gandarīts, ka pirmā Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāja amatam ir izvirzīts portugālis Gabriel Rodrigo Ribeiro Tavares Bernardino. Es vēlu viņam lielu gandarījumu, veicot savus pienākumus.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Esmu ļoti gandarīts par šā rīta balsojuma rezultātu, Parlamentam apstiprinot Portugāli pārstāvošā Bernardino kunga iecelšanu par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāju. Tā ir uzvara Eiropas Savienībai un Parlamentam, kurš ļoti cīnījās par šīs iestādes izveidošanu, bet vispirms tā ir Eiropas iedzīvotāju uzvara, kuri tagad, esmu pārliecināts, būs labāk aizsargāti.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) 2010. gada novembrī Eiropas Parlaments un Padome pirmajā lasījumā pieņēma vērienīgu likumdošanas priekšlikumu kopu, lai nostiprinātu finanšu tirgu uzraudzību Eiropā. Šajos priekšlikumos bija paredzēta trīs jaunu uzraudzības iestāžu izveide apdrošināšanas, vērtspapīru un banku jomā. Eiropas Parlamentam šo institūciju vadītāju iecelšanā ir liela nozīme: šim Parlamentam ir tiesības organizēt uzklausīšanas ar dalībvalstu uzraudzības iestāžu izvirzīto priekšsēdētāju piedalīšanos, pamatojoties uz Komisijas sagatavoto kandidātu sarakstu, kā arī iebilst šo kandidātu iecelšanai. Kandidāti ir piedalījušies uzklausīšanā Ekonomikas un monetārajā komitejā, kas ir sniegusi savu apstiprinājumu. Pamatojoties uz šīm nostādnēm, es balsoju par Portugāles kandidātu Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāja amatam, kuram, kā paredzēts, ir jāievēro stingri noteikumi attiecībā uz neatkarību.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0093/2011)

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. − Es balsoju par rezolūciju, lai iebilstu Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja iecelšanai nevis kādu ar kandidāta personību saistītu trūkumu dēļ, bet tāpēc, ka es principā iebilstu pret šīs jaunās varas iestādes izveidi. Mums saka, ka ir jānovērš turpmāku ekonomikas un finanšu krīžu rašanās. Patiesībā šī iestāde spēkā esošo kontroles sistēmu papildina ar vēl vienu birokrātijas līmeni. Radīsies apjukums par to, kura iestāde ir atbildīga par konkrētiem jautājumiem. Noteikumu kopa, ko šīs iestādes pārstāvji radīs, noteikti nederēs Londonai un veicinās darbavietu zaudēšanu Lielbritānijā. Turklāt process nav pārredzams, jo Parlamentu iepazīstina tikai ar vienu kandidātu, un turklāt galīgais balsojums ir aizklāts.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš finanšu tirgus smagi skāra krīze, ir svarīgi atjaunot uzticību, kas lielā mērā notiek ar tā uzdevuma starpniecību, kas būs jāveic uzraudzības iestādēm, kurām ir jāizmanto savas pilnvaras kompetentā un efektīvā veidā, lai signalizētu par nepieciešamo uzticību investoriem un uzņēmumiem. Šādā kontekstā ir izveidota Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kurai, negatavojoties ar to aizstāt dalībvalstu uzraudzības aģentūras, būs svarīga nozīme jaunajā Eiropas uzraudzības sistēmā. Tāpēc ir nozīmīgi, lai šī aģentūra drīz sāktu darbību. Es balsoju par Steven J. Maijoor kā pirmā Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja izvēli, cerot uz aktīvu, pārdomātu un veiksmīgu pilnvaru veikšanas laiku.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā finanšu krīze ir izcēlusi finanšu pārraudzības trūkumus gan atsevišķos gadījumos, gan saistībā ar finanšu sistēmu kopumā. Pārraudzības modeļiem bija valsts mēroga perspektīva, un tie netika pielāgoti globalizācijai, kas ir notikusi finanšu sistēmā, dažādām finanšu grupām veicot savas operācijas starptautiskā mērogā un tādējādi radot sistēmiskos riskus, ko šāda darbība ietver. Tāpēc Eiropas Savienības tiesību aktu piemērošanā netika nodrošināta nekāda sadarbība, saskaņošana vai saskanība. Eiropas Finanšu tirgu iestādes izveidošana ir būtiska, lai panāktu efektīvu uzraudzības modeli. Tomēr ir jāveic virkne citu pasākumu, lai novērstu tādu patiešām amorālu situāciju atkārtošanos, kādas notika nesenā pagātnē. Tāpēc es balsoju par Steven J. Maijoor kā pirmo Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāju un novēlu viņam visādā ziņā kvalitatīvu pilnvaru laiku.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Finanšu uzraudzības iestādes var būt daudz noderīgākas nekā daudzas citas Eiropas Savienības institūcijas. Tomēr pietiktu ar vienu iestādi vienā atrašanās vietā trīs iestāžu vietā, kuras atrodas trijās dažādās pilsētās un ar kurām ir saistītas struktūras, kas dublē to funkcijas un rada lielas izmaksas. Uzraudzībai Eiropas līmenī cita starpā būtu jāietver dalībvalstu uzraudzības iestāžu koordinēšana. Pašreizējās dalītās atbildības apstākļos tas būs sarežģīti. Turklāt ir nepieciešama efektīva agrīnas brīdināšanas sistēma, kā arī pienācīgs atbalstošs ieguldījums no spekulantu puses un diskusija bez tabu jautājumiem. Tā kā es uzskatu, ka trīs Eiropas uzraudzības iestāžu izveide ir naudas izšķiešana, es atbalstu to, ka ziņojumā ir pausti stingri iebildumi konkrētā kandidāta iecelšanai par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāju.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret, tāpēc esmu ļoti gandarīts par šā rīta balsojuma rezultātiem, Parlamentam atbalstot Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāja iecelšanu. Nesenā finanšu krīze ir apliecinājusi, cik lielā mērā nozarēs, kuru pārstāvji pagātnē spēja izvairīties no kontroles, ir svarīgi īstenot ciešu un uzmanīgu kontroli. Daudzi no likumdošanas priekšlikumiem, kurus mēs izskatām Ekonomikas un monetārajā komitejā, sākot no atvasinātajiem vērtspapīriem līdz īsās pozīcijas pārdošanai, sniedz Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādei ievērojamas uzraudzības un kontroles pilnvaras, tādējādi ir svarīgi, lai šī jaunā iestāde pēc iespējas ātrāk sasniegtu nepieciešamo līmeni.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) 2010. gada novembrī Eiropas Parlaments un Padome pirmajā lasījumā pieņēma vērienīgu likumdošanas priekšlikumu kopu, lai nostiprinātu finanšu tirgu uzraudzību Eiropā. Šajos priekšlikumos bija paredzēta trīs jaunu uzraudzības iestāžu izveide apdrošināšanas, vērtspapīru un banku jomā. Eiropas Parlamentam šo institūciju vadītāju iecelšanā ir liela nozīme: šim Parlamentam ir tiesības organizēt uzklausīšanas ar dalībvalstu uzraudzības iestāžu izvirzīto priekšsēdētāju piedalīšanos, pamatojoties uz Komisijas sagatavoto kandidātu sarakstu, kā arī iebilst šo kandidātu iecelšanai. Kandidāti ir piedalījušies uzklausīšanā Ekonomikas un monetārajā komitejā, kas ir sniegusi savu apstiprinājumu. Pamatojoties uz šīm nostādnēm, es balsoju par Īrijas kandidātu Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes priekšsēdētāja amatam, kuram, kā paredzēts, ir jāievēro stingri noteikumi attiecībā uz neatkarību.

Rezolūciju priekšlikumi (B7-0091/2011, B7-0092/2011, B7-0093/2011)

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Šodien, 2011. gada 3. februārī, plenārsēdē notikušajās balsošanās par Eiropas uzraudzības iestāžu priekšsēdētāju iecelšanu valdīja pilnīgs haoss. Ne Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes (rezolūcijas priekšlikums B7-0093/2011), ne Eiropas Banku iestādes (rezolūcijas priekšlikums B7-0091/2011), ne Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (rezolūcijas priekšlikums B7-0092/2011) gadījumā neviens no amatiem izvirzītajiem kandidātiem nebija sieviete. Vienlīdzības vārdā, kas ir Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas atbalstīta pamatvērtība, es nevaru balsot par šo kandidātu iecelšanu amatos.

  Arlene McCarthy (S&D), rakstiski. − 2008. gada finanšu krīze nepārprotami norādīja, ka Eiropas uzraudzības iestādēm ir jākoordinē finanšu nozares reglamentēšana un uzraudzība Eiropas Savienībā. Ar šodienas balsojumu par šo triju jauno iestāžu vadītāju atzīšanu mēs tām sniedzam iespēju sākt darbu. Pēdējos divos gados mēs arī esam redzējuši, ka atsevišķu finanšu pakalpojumu nozares daļu pārstāvji pretojas nepieciešamajiem jaunajiem noteikumiem un regulām. Tāpēc uzklausīšanas procesā es lūdzu kandidātus apliecināt apņemšanos ievērot augstākos pārredzamības un atklātas pārvaldības standartus. Lai saglabātu sabiedrības uzticību šīm jaunajām iestādēm, tām ir jāspēj veikt savus pienākumus neatkarīgi, taisnīgi un objektīvi. Ir svarīgi nodrošināt, lai šīm nepieredzējušajām iestādēm netiktu uzspiesti vājinoši vai kaitējoši pamatnoteikumi finanšu nozares reformēšanai. Tāpēc es atzinīgi vērtēju kandidātu apņemšanos strādāt, ievērojot augstākos pārredzamības principus, tostarp attiecībā uz reglamentējošo sanāksmju ar lobijiem un nozaru pārstāvjiem rezultātu publiskošanu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es balsoju „pret”, un tikai tāpēc, ka nezināju ne vārdu, ne uzvārdu pretendentam uz tik augstu amatu. Man īpaši „patika” tas, ka Eiropas Komisijas pārstāvis nevēlējās atklāt pretendenta uzvārdu! Varbūt kaut kas ir mainījies mūsu pasaulē, ja Eiropas Parlamenta deputātiem nav tiesību zināt tā cilvēka vārdu, uzvārdu un biogrāfiju, kas grib kļūt par Eiropas Savienības amatpersonu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ja tiks izveidotas trīs jaunas Londonā, Parīzē un Frankfurtē izvietotas Eiropas Savienības aģentūras kopā ar konsultatīvo padomi risku jomā Eiropas Centrālajā bankā (ECB), rezultātā, domājams, radīsies sajukums saistībā ar šo iestāžu pilnvarām. Finanšu uzraudzības iestādes var būt daudz lietderīgākas nekā daudzas citas Eiropas Savienības institūcijas, piemēram, tā dēvētā Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūra. Tomēr pietiktu ar vienu iestādi. Trīs jaunās finanšu uzraudzības iestādes ir tikai daļa no kopējā risinājuma. Papildus tam dalībvalstīm ir jāmaina sava attieksme. Pašreizējais moto „ja tu nedari pāri man, es nedarīšu pāri tev”, kas dalībvalstīm ļauj vienai otru paglābt to finansiāliem sodiem, ko nosaka deficītu procedūra, ir izraisījis katastrofu. Tāpēc es balsoju par ziņojumu un pret Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētāja amata kandidāta iecelšanu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) 2010. gada novembrī Eiropas Parlaments un Padome pirmajā lasījumā pieņēma vērienīgu likumdošanas priekšlikumu kopu, lai nostiprinātu finanšu tirgu uzraudzību Eiropā. Šajos priekšlikumos bija paredzēta trīs jaunu uzraudzības iestāžu izveide apdrošināšanas, vērtspapīru un banku jomā. Eiropas Parlamentam šo institūciju vadītāju iecelšanā ir liela nozīme: šim Parlamentam ir tiesības organizēt uzklausīšanas ar dalībvalstu uzraudzības iestāžu izvirzīto priekšsēdētāju piedalīšanos, pamatojoties uz Komisijas sagatavoto kandidātu sarakstu, kā arī iebilst šo kandidātu iecelšanai. Kandidāti ir piedalījušies uzklausīšanā Ekonomikas un monetārajā komitejā, kas ir sniegusi savu apstiprinājumu. Pamatojoties uz šīm nostādnēm, es balsoju par Nīderlandes kandidātu Eiropas Vērtspapīru un tirgus iestādes priekšsēdētāja amatam, kuram, kā paredzēts, ir jāievēro stingri noteikumi attiecībā uz neatkarību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Visa šī atlases procedūra noritēja kā neapmierinošs juceklis, un tā iezīmē sliktu vēstošu jauno finanšu uzraudzības iestāžu darba sākumu. Par šo situāciju kopīga atbildība gulstas un Komisiju un Padomi, un ir svarīgi, lai tiktu izdarīti secinājumi nākamajai kandidātu iecelšanas kārtai. Šīm jaunajām iestādēm ir jānodrošina stingra un efektīva finanšu nozares kontrole, lai izvairītos no pagātnē pieļautām kļūdām, un tas, ka kandidātu statuss nebija augstāks, rada nožēlu. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai jo īpašu vilšanos radīja jaunās apdrošināšanas un pensiju iestādes priekšsēdētāja amatam izvirzītais kandidāts Gabriel Bernardino. Pastāv nopietnas bažas, ka Bernardino kungs nav apņēmības pilns nodrošināt pilnvērtīgu Eiropas mēroga uzraudzību un atradīsies pilnīgā dalībvalstu iestāžu atkarībā. Šķiet, ka viņš arī neadekvāti novērtē iespējamos riskus, ko apdrošināšanas nozare rada finanšu stabilitātei. Šī iemesla dēļ Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa balsoja par viņa kandidatūras noraidīšanu. Ir būtiski, lai jaunās iestādes un to priekšsēdētāji veiktu savus pienākumus Eiropas iedzīvotāju interesēs. Šajā nolūkā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa uzstāja uz lielāku starp nozaru pārstāvjiem un iestāžu un to priekšsēdētājiem pastāvošo attiecību pārredzamību, un mēs esam gandarīti, ka visi trīs kandidāti ir rakstiski apliecinājuši apņemšanos to nodrošināt.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. − Es balsoju par Eiropas banku iestādes, Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes un Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes priekšsēdētāju iecelšanu, jo uzklausīšanās šie kandidāti apliecināja, ka ir kompetenti un zinoši jautājumos, kas ir saistīti ar uzdevumiem, kuri viņiem būs jāveic. Es arī uzskatu, ka nožēlu rada tas, ka uz šāda līmeņa amatu nekandidē neviena sieviete, un ceru, ka izpilddirektora amata kandidāti atspoguļos labāku izvēli. Nožēlu rada arī fakts, ka divas politiskās grupas, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa (daži, nevis visi pārstāvji), vērsa savu noraidošo attieksmi pret šiem priekšsēdētājiem saistībā ar jautājumiem, kas nav saistīti ar uzdevumiem, kuri viņiem kā priekšsēdētājiem būs jāveic. Attiecīgi var tikai pieņemt, ka viņu izvēli, kas apliecina atsaucības trūkumu saistībā ar šo Eiropas projektu, motivē citi jautājumi. Galu galā mēs pieprasām neatkarību pasākumiem, ko veiks šīs Eiropas uzraudzības iestādes, un tomēr viņi iebilst pret šo neatkarību, noraidot šīs neatkarīgās izvēles rezultātus ar patvaļīgu noliedzošu balsojumu.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0073/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgas rezolūcijas priekšlikumu par atkritumu krīzi Kampānijas provincē, jo, manuprāt, atkritumu krīzes kontekstā ir svarīgi izdarīt atkāpes noteikumos un pārbaudēs, tostarp, piemēram, izdarīt izņēmumus ietekmes uz vidi novērtējumā un attiecībā uz tiesību aktu par valsts finansētiem līgumiem nepiemērošanu. Manuprāt, ir arī svarīgi, ka Eiropas Savienības tiesību aktu izpilde atkritumu jomā Kampānijā un citos Eiropas reģionos nosaka nepieciešamību pēc ievērojama darba, lai samazinātu atkritumu apjomu un dotu priekšroku atkritumu rašanās novēršanai, to apjoma samazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, un ka lielāka uzmanība ir jāpievērš organisko atkritumu reģenerācijai, it īpaši šajā galvenokārt lauksaimniecības reģionā.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Mēs izprotam Komisijas iemeslus, bet atkritumu krīze Kampānijā netiks atrisināta, piemērojot finansiālus sodus, un tā netiks atrisināta, apturot EUR 135 miljonu lielo maksājumu ieguldījumiem laikposmam no 2006. līdz 2013. gadam, kā arī papildu EUR 10,5 miljonus laikposmam no 2000. līdz 2006. gadam, kas bija paredzēti ar atkritumiem saistītu projektu finansēšanai.

Tā vietā krīzes risinājums ir veselīgas politiskās un operatīvās situācijas atjaunošana. Jaunā reģionālā valdība, kas tika iecelta tikai pagājušā gada jūnijā, diemžēl ir mantojumā saņēmusi 15 paviršības un kavējumu gadus. Neraugoties uz to, tā jau ir uzsākusi vienotas atkritumu savākšanas un iznīcināšanas plāna darbību, kas ietver arī nepieciešamo iekārtu nodošanu ekspluatācijā un vienošanās panākšanu ar pieciem Itālijas reģioniem par pagaidu atkritumu pārvietošanu līdz brīdim, kad plāns būs pilnībā ieviests. Turpmākajiem pasākumiem, kas tiks īstenoti, ir jābalstās uz pārredzamību un dialogu starp vietējo iestāžu pārstāvjiem, uz iedzīvotāju atbildības uzņemšanās nodrošināšanu par viņu mājsaimniecības atkritumu iznīcināšanu, kā arī uz labāku organisko atkritumu izmantojumu.

Es ceru, ka Komisija atzīs jaunās reģionālās pašvaldības labos nodomus un apņemšanos un drīzumā uzskatīs, ka ir iespējams izmaksāt Eiropas Savienības finansējumu, kas paredzēts šim reģionam, lai veicinātu tā izaugsmi, protams, īstenojot pienācīgu, stingru kontroli un nodrošinot atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Kamēr balsojums par direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem bija vairāk tehniska rakstura pasākums, balsojums par rezolūcijas priekšlikumu saistībā ar atkritumu krīzi Kampānijā ir augstākajā mērā politisks. Noraidot Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) iesniegtos grozījumus, kas būtu izkropļojuši tekstu, Parlaments ar balsu vairākumu ir nobalsojis par to, ka Itālijai ir jānodrošina atbilstība Eiropas Savienības noteikumiem atkritumu apstrādes jomā. Šajā kopīgās rezolūcijas priekšlikumā, ko iesniedza Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, mēs aicinām Itāliju nekavējoties rīkoties, lai nodrošinātu atbilstību noteikumiem, un tas nozīmē organizētās noziedzības pārstāvju līdzdalības apkarošanu nozarē, kura tiek uzskatīta par ļoti ienesīgu tirgu. Situācija veselības un vides jomā šajā reģionā jau tagad ir ļoti satraucoša. Tāpēc mēs uzskatām, ka Eiropas Savienības līdzekļi nebūtu jāizmaksā, kamēr nav veikti kādi pasākumi situācijas uzlabošanai. Ir neiedomājami novērot tādas Eiropas attīstību, kurā, no vienas puses, tiek izstrādāti aizvien stingrāki noteikumi vides un veselības aizsardzības jomā, un, no otras puses, ir reģioni, kuri ir atbrīvoti no jebkādu tiesību aktu ievērošanas.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Pēdējās sesijas laikā Strasbūrā debatēs runāja Komisijas pārstāvis, atbildot uz Parlamenta deputātu jautājumiem, uz kuriem jāsniedz mutiska atbilde, par atkritumu krīzi Kampānijā. Es biju gandarīts par viedokļu apmaiņu ar Eiropas komisāru vides jautājumos Potočnik kungu, kurš apliecināja īpašu izpratni par Kampānijas gadījumu.

Atkritumu krīzes ietekme uz tūrisma nozari ir īpaši negatīva, kā to apliecina tūrisma organizāciju nesen publicētā satraucošā informācija. Situācija ir negatīvi ietekmējusi ne tikai transporta uzņēmumus, bet arī mazos un vidējos uzņēmumus, kā arī viesnīcas un ēdināšanas iestādes šajā reģionā. Iespaids uz nodarbinātību šajā reģionā pasliktināsies vēl vairāk, ja steidzami netiks veikti atbilstīgi pasākumi. Itālijas iestādes jau ir iesniegušas Komisijai plānu par tiesiskuma atjaunošanu. Politikas programmas, kas pašlaik tiek īstenotas, ir vērstas ne tikai uz reģiona galvaspilsētas sakopšanu, bet svarīgākais — uz integrētas atkritumu sistēmas organizēšanu, ietverot atkritumu dalītu savākšanu, atkrituma apjoma samazināšanu, modernu iekārtu būvniecību un agrāko izgāztuvju teritoriju atjaunošanu. Es ceru, ka atkritumu iznīcināšanas problēma tiks atrisināta ātri un galīgi, lai aizsargātu gan Itālijas tēlu, gan tūrisma nozari.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par kopīgās rezolūcijas priekšlikumu par atkritumu krīzi Kampānijā. Lai Kampānijā tiktu ievēroti atkritumu apsaimniekošanas jomā spēkā esošie Eiropas Savienības tiesību akti, ļoti enerģiski jācenšas mazināt atkritumu daudzumu, un priekšroka dodama atkritumu rašanās novēršanai, to apjoma mazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Lielāka uzmanība jāpievērš organisko atkritumu reģenerācijai, it īpaši šajā galvenokārt lauksaimniecības reģionā. Turklāt ieteicams pārbaudīt šos datus un izveidot sistēmu paraugprakses apmaiņai. Eiropas Parlaments uzskata, ka Itālijas valdības ilglaicīgi izmantotie ārkārtas pasākumi, tostarp īpašu komisāru iecelšana vai atkritumu izgāztuvju pasludināšana par „stratēģiskas intereses” zonām, kas atrodas armijas kontrolē, nav devuši gaidītos rezultātus. Tādēļ Eiropas Parlaments dažādo atbildīgo iestāžu vārdā aicina nodrošināt daudz lielāku pārredzamību. Turklāt ir svarīgi atjaunot uzticēšanos, īstenojot strukturētu dialogu gan starp sabiedrību un dažādām iesaistītajām iestādēm, gan dažādiem pārvaldes līmeņiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Atkritumu apsaimniekošana pēdējā laikā ir bijis problemātisks jautājums daudzos Itālijas reģionos, jo īpaši Kampānijas reģionā. Ir svarīgi nodrošināt atkritumu reģenerāciju vai apglabāšanu, neapdraudot cilvēku veselību un neizmantojot metodes vai darbības, kas varētu radīt kaitējumu videi. Ir nekavējoties jārod ilgtspējīgs risinājums, piemērojot atkritumu apsaimniekošanas plānu. Ir svarīgi mazināt atkritumu apjomu un dot priekšroku atkritumu rašanās novēršanai, to apjoma mazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei. Es aicinu pievērst lielāku uzmanību organisko atkritumu reģenerācijai, it īpaši šajā galvenokārt lauksaimniecības reģionā, kā arī pārbaudīt šos datus un izvedot sistēmu paraugprakses apmaiņai.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par atkritumu krīzi Kampānijā, jo tajā ir uzsvērta šī jautājuma nozīme vides aizsardzības ziņā, jo īpaši saistībā ar Natura 2000 teritoriju aizsardzību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ir jārod ilgtspējīgs risinājums atkritumu krīzei Kampānijas provincē, kas ir vissarežģītākā situācija no visām problemātiskas atkritumu apsaimniekošanas epizodēm Itālijas reģionos. Ir jānodrošina Eiropas Savienības kritēriju ievērošana, jo īpaši atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošana saskaņā ar Direktīvu 2008/98/EK. Ir steidzami jācenšas mazināt atkritumu daudzumu, un priekšroka dodama atkritumu rašanās novēršanai, to apjoma samazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei, nodrošinot piemērotas infrastruktūras. Eiropas Savienības tiesību aktu kopuma un divu jaunāko Eiropas Savienības tiesas nolēmumu izpilde ir svarīga visos līmeņos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Savienība ir uzņēmusies uzdevumu sniegt piemēru cīņā ar klimata pārmaiņām un vides kvalitātes veicināšanas jomā. Ir labi zināms, ka ir jādivkāršo darbs pienācīgas atkritumu savākšanas un apstrādes jomā, lai uzlabotu dzīves kvalitāti un ekonomikas attīstību, labāk apsaimniekojot un iznīcinot atkritumus. Šādā kontekstā es atbalstu pasākumus, kas stimulēs labāko praksi vides jomā problemātiskajā Kampānijas reģionā, Itālijā. Es gribētu uzsvērt, ka vietējā mēroga riski, ko rada atkritumu neatbilstīga apstrāde un uzglabāšana, kaitīgas ietekmes veidā noteikti ietekmēs sabiedrības dzīves kvalitāti. Ir jāpaaugstina un jāmobilizē sabiedrības informētības līmenis par pienācīgu atkritumu apsaimniekošanu kā izšķirošu faktoru vides aizsardzības un pašreizējo un turpmāko paaudžu dzīves kvalitātes uzlabošanas jomā. Tomēr ir jāatzīst vietējo iestāžu centieni un spējas: tās veica ārkārtas pasākumus pēdējās pilsētas atkritumu krīzes laikā 2010. gada rudenī, lai nodrošinātu Eiropas Savienības Tiesas 2010. gada 4. marta nolēmuma izpildi.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā neatliekamo risinājuma rašanas nepieciešamību saistībā ar atkritumu krīzi Itālijas reģionā Kampānijā, apstiprinātajā dokumentā ir sniegta atsauce uz nepieciešamību „dot priekšroku atkritumu rašanās novēršanai, to apjoma mazināšanai, atkārtotai izmantošanai un pārstrādei”. Atkritumu krīze Kampānijā apliecina draudus, ko rada vides apsaimniekošanas dažādo aspektu nodošana vienkāršās peļņas gūšanas loģikas ziņā.

Ņemot vērā atkritumu jautājuma raksturu un tā radītos riskus, tā acīmredzamo un ciešo saikni ar neatliekamām sabiedrības veselības un vides problēmām, šis jautājums ir hrestomātisks tādā ziņā, ka atkritumu apsaimniekošana ir jānodrošina ar efektīvu, kvalitatīvu sabiedrisko pakalpojumu palīdzību, jo nav pieņemami to atstāt tirgus dinamikas ziņā. Aktīvi paustais iedzīvotāju sašutums šajā gadījumā ir pilnībā saprotams. Mums ir jāpauž nopietnas bažas par apsūdzību izvirzīšanu cilvēkiem, kuri piedalījās miermīlīgās demonstrācijās, kā arī par vardarbību, ko pret viņiem vērsa drošības spēki.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Mani patiešām šokē Itālijas kreisos politiskos spēkus pārstāvošo deputātu uzvedība. Šodienas balsojums ir vēl viens apliecinājums tam, kā Itālijas kreiso spēku pārstāvji, lai gan tagad tikai ēna no tā, kas viņi bija agrāk, cenšas nomelnot Itāliju Eiropā, lai uzbruktu S. Berlusconi vadītajai valdībai.

Mūsu 17 grozījumu mērķis bija mīkstināt dažas no rezolūcijas priekšlikumā minētajām nostādnēm, kas pauda pārlieku skarbu attieksmi pret Itāliju, cita starpā ņemot vērā virkni noteicošo faktoru šīs krīzes situācijas attīstībā vai pēdējos mēnešos valsts valdības un reģionālo pašvaldību veikto darbu, lai krīzi beidzot atrisinātu. Rezolūcijā ir skaidri minēti un kritizēti pasākumi, ko ir ieviesusi pašreizējā valdība, bet tajā ir nav minēts tas, ka pašreizējā Neapoles pilsētas galva ir Iervolino kundze, kas pārstāv centriski kreisos spēkus, un, kas ir vēl ļaunāk, ir aizmirsts ilgais laiks, kad pie varas bija Bassolino kungs, kurš bija Neapoles mērs no 1993. līdz 2000. gadam un Kampānijas gubernators no 2000. līdz 2010. gadam, un viņš daudzus gadus veica arī īpašā komisāra pienākumus atkritumu krīzes jautājumos.

Es paužu nožēlu arī par to, ka daži deputāti no citu valstu centriski labējiem politiskajiem spēkiem nav sapratuši slēpto mērķi, kas stāv aiz šīs rezolūcijas, un ir ļāvuši tai sevi maldināt. Mēs to atcerēsimies, kad tiksim aicināti apliecināt savas grupas solidaritāti jautājumos, kas viņiem ir svarīgi un kuros viņu nostāja būs daudz mazāk attaisnojama kā šis gadījums, kurā ir iesaistīta Itālija.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. − (IT) Grupas „Brīvības un demokrātijas Eiropa” iesniegtā rezolūcijas priekšlikuma mērķis ir nodrošināt, lai Kampānijas reģiona iestādes tiktu sauktas pie atbildības par savu rīcību. Atkritumu cikls un ar to saistītās problēmas saskaņā ar spēkā esošajiem tiesību aktiem ir vietējo iestāžu atbildība. Es pilnībā atbalstu dokumentu, jo tas vēršas pret tiem, kuri savā paviršībā cenšas vainot citus.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Attēls, kurā ir redzama atkritumos grimstoša Neapole, ir izplatījies visā pasaulē. Tāpēc ikviens zina par problēmas mērogu. Tomēr rezolūcijā lietotais tonis ir nepieņemams un pārkāpj subsidiaritātes principu, jo īpaši ņemot vērā, ka komisārs Potočnik kungs pauda, ka Itālijai netiks piemēroti papildu sodi.

Itālijas kreiso politisko spēku pārstāvji atkal ir pieļāvuši to pašu kļūdu un balsojuši pret Itāliju, manipulējot ar Parlamentu savu politisko mērķu interesēs. Tas ir nepieņemami. Tas ir īsts apvainojums Itālijai. Šī viņu attieksme ir maldinājusi daudzus citas valstis pārstāvošos deputātus, kuri pat nevar aizdomāties par to, ka kāds varētu vērsties pret savu valsti. Tas ir paradokss, ka tie paši kreisie spēki, kuri gadu desmitiem ilgi ir pārvaldījuši Kampānijas reģionu un vēl aizvien pārvalda Neapoles pilsētu, paužot pilnīgi nicinošu attieksmi pret visiem Kampānijas iedzīvotājiem, sniedz pamācības un uzbrūk tiem, kuri strādā, lai rastu risinājumus šai briesmīgajai situācijai. Tāpēc ar mūsu kolēģu no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgajiem demokrātiem) atbalstu mēs balsojām pret šo šķeltniecisko, politizēto un agresīvo rezolūciju.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. − Es balsoju par kopīgo rezolūciju par Kampāniju, kurā Itālijas valdība ir aicināta risināt atkritumu krīzi šajā reģionā tik ātri un nopietni, kā šajā jautājumā pienākas. Diemžēl Komisijai nebija citu iespēju, kā vien aizturēt Kampānijai paredzētos Eiropas Savienības struktūrfondus, kuru līdzekļi tiks izmaksāti tikai tad, kad tiks nodrošināta Kampānijas atkritumu apsaimniekošanas plāna atbilstība Eiropas Savienības tiesību aktiem. Parlaments ir arī aicinājis Itālijas iestādes noskaidrot 7 miljonu tonnu atkritumkurināmā ķīpu, kas uzkrātas speciālos poligonos, sastāvu un tās aizvākt, kā arī risināt „jauktu vai neidentificētu atkritumu nelikumīgas izgāšanas” problēmu reģionā. Šoreiz mums ir pienācīgi jānovērtē šā reģiona iedzīvotāju pamatotās bažas.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Pret šodienas balsojumu kategoriski iebilda Itālija un vairākums Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) pārstāvju, kuri atbalstīja vēršanos pret kopīgas rezolūcijas priekšlikumu par atkritumu krīzi Kampānijā, ko iesniedza kreisajam politiskajam spārnam piederošās grupas. Mēs esam bijuši spiesti novērot krīzes izmantošanu, pamatojoties uz subjektīvu dokumentu, kurā ir ietverta nepatiesa informācija un kura galvenais mērķis ir noklusēt darbu, ko ir veikusi Itālijas valdība un vietējās iestādes, kurām ir nācies saskarties ar nepatīkamu situāciju sliktās pārvaldības dēļ, kas reģionā tika īstenota pēdējos gados. Plenārsēdē iesniegtajā dokumentā nav iekļauta ārkārtīgi svarīga informācija, piemēram, par noritošajām sarunām starp valdības iestādēm un Eiropas Komisiju, kurai dažos mēnešos ir iesniegti ne mazāk kā trīs grozījumu projekti un intervences plāni. Ir paveikts liels darbs, un turpmāk tiks darīts daudz, lai nodrošinātu, ka Neapoles un visas Kampānijas iedzīvotāji atkal varētu izmantot savas tiesības uz veselīgu vidi un pienācīgu dzīves kvalitāti.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es atbalstu šo rezolūciju, kurā ir uzsvērtas ne tikai sekas vides jomā, bet arī korupcijas problēmas risināšanas nozīme. Es pievienojos tiem deputātiem, kuri pieprasa, lai Itālijas iestādes pilnībā īstenotu Eiropas Savienības tiesību aktus.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Atkritumu krīze Kampānijā un citos Itālijas reģionos skaidri apliecina draudus, ko rada vides apsaimniekošanas jautājumu nodošana privātu uzņēmumu ziņā, kuru vienīgais mērķis ir peļņa. Tas ir arī piemērs valdības rīcībai, lai aizsargātu privātas intereses, nevis rīkotos kopējo interešu vārdā. Eiropas institūcijas bija klusējošas līdzdalībnieces šajā uzbrukumā cilvēkiem un ekosistēmai. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, cerot, ka šoreiz Berlusconi kunga vadītā Itālijas valdība nodrošinās atbilstību šajā jomā spēkā esošajiem Eiropas Savienības tiesību aktiem un tādējādi gādās par sabiedrības interesēm.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Atkritumu krīze, kas ir piemeklējusi Kampāniju un citus Itālijas reģionus, raksturo draudus, ko rada situācija, kad mūsu vidi apsaimnieko uzņēmumi, kurus motivē tikai peļņa. Tā tas ir jo īpaši situācijās, kurās šiem uzņēmumiem palīdz valdības, kas aizsargā to intereses. Nicināmā noziedzīgā pasaule gūst peļņu no šīs sistēmas radītajiem trūkumiem, nevienam nestājoties tās ceļā. Tajā pašā laikā par šo eirokrātu līdzdalīgo klusēšanu maksā iedzīvotāji un visa mūsu ekosistēma.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Kampānijas atkritumu krīzi ir raksturojusi nestabilitāte vairāku gadu garumā, un šī situācija ir pretrunā noteikumiem, ko ir pieņēmušas visas Eiropas Savienības dalībvalstis. Tāpēc ir steidzami jāīsteno atkritumu apsaimniekošanas plāns, kurā atbilstoši Direktīvai 2008/98/EK būtiska vieta ir atvēlēta atkritumu cikla hierarhijai. Eiropas Parlaments ir jānodrošina ar informāciju par to, kā attīstās notikumi, īpaši attiecībā uz atkritumu apsaimniekošanas plāna izpildi saskaņā ar 2010. gada 4. marta Eiropas Savienības Tiesas nolēmumu un Eiropas Savienības tiesību aktiem.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. − (HU) Pēdējā laikā atkritumu krīze, kas ir piemeklējusi Kampāniju, Itālijā ir radījusi nopietnas problēmas. Attiecīgi ir jānodrošina, lai reģionā tiktu stingti ievēroti atkritumu apsaimniekošanas jomā spēkā esošie Eiropas Savienības tiesību akti. Es uzskatu, ka iestāžu vardarbīgā vēršanās pret cilvēkiem, kas piedalījās miermīlīgās demonstrācijās pret jaunu atkritumu izgāztuvju atvēršanu, ir nosodāma. Itālijas iestādēm ir jānodrošina, visu nepieciešamo pasākumu veikšana, lai garantētu pienācīgu atkritumu savākšanu, šķirošanu un apstrādi. Manuprāt, piesārņoto teritoriju attīrīšanas izdevumi nebūtu jāsedz nodokļu maksātājiem, bet, piemērojot principu „piesārņotājs maksā”, tas būtu jādara piesārņojuma izraisītājiem. Tomēr ilgtspējīgu problēmas risinājumu iespējams rast tikai ar iedzīvotāju līdzdalību visā procesā. Es iebilstu pret jautājuma politizēšanu un tā izmantošanu par ieganstu, lai uzbruktu Itālijas valdībai.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo piekrītu, ka nekavējoties ir jāpieņem lēmums par tādu risinājumu, kas būtu ilgtspējīgs un nodrošinātu Eiropas Savienības tiesību aktu ievērošanu, īstenojot atkritumu apsaimniekošanas plānu, kas paredz, ka ļoti svarīga ir atkritumu cikla hierarhijas ievērošana. Es kā Lūgumrakstu komitejas loceklis esmu saskāries ar daudziem lūgumrakstiem par atkritumu krīzi un neproduktīvajiem pasākumiem, ko ir veikušas Itālijas iestādes. Esmu gandarīts, ka Parlaments ir pieņēmis šo rezolūciju, kura, būdama nozīmīgs solis konkrētās problēmas atrisināšanai Itālijā, ir arī instruments Eiropas Savienības tiesību aktu nostiprināšanai un līdzīgu pretrunu novēršanai nākotnē. Es atbalstu rezolūcijā pausto nožēlu par Itālijas iestāžu izturēšanos pret iedzīvotājiem, kuri izmantoja savas tiesības piedalīties miermīlīgā demonstrācijā, dažkārt pat vēršoties pret viņiem ar vardarbību. Es arī uzskatu, ka Komisijai adresētais aicinājums veikt labojumus atbilstīgajās direktīvās, lai aizliegtu atkritumu izgāztuvju izvietošanu aizsargātajās dabas teritorijās, dabas parkos, Natura 2000 teritorijās un Apvienoto Nāciju Organizācijas Izglītības, zinātnes un kultūras organizācijas kultūras mantojuma teritorijās vai šādās teritorijās jau funkcionējošo izgāztuvju paplašināšanu, ir ļoti vēlams.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Es balsojumā par rezolūciju atturējos. Es vēlētos piebilst, ka šis nav politisks, bet tehnisks jautājums. Ir savādi, ka Eiropas Parlamenta deputātiem ir jāaicina atrisināt jautājumus, kas skaidri attiecas uz mājsaimniecībām. Ja tendence šādā veidā turpināsies, tad, iespējams, Eiropas Savienība aicinās sabiedrību pārtraukt lietot lamuvārdus, smēķēt, lietot alkoholu, sauļoties, patērēt neveselīgu pārtiku un ilgi gulēt. Ugunsdzēsēji tiks aicināti dzēst liesmas ātrāk, medicīniskie darbinieki tiks lūgti uzmanīgāk ārstēt cilvēkus, policisti tiks aicināti efektīvāk arestēt noziedzniekus, un skolotāji — labāk mācīt bērnus. Ja mēs turpināsim paust šādus aicinājumus, Eiropas Savienības iedzīvotāji jautās, kāpēc viņiem ir nepieciešams Eiropas Parlaments. Vai tādēļ, lai aicinātu cilvēkus darīt dažādas lietas? Vai arī ir īstas problēmas, kuras būtu jāatrisina?

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Atkritumu krīze Itālijā un īpaši Kampānijas provincē ir turpinājusies gadiem ilgi. Nav veikti nekādi pasākumi, lai samazinātu radīto atkritumu apjomu vai nodrošinātu, ka atkritumi ir pienācīgi iznīcināti vai pat pārstrādāti. Ir izveidojušies milzīgi atkritumu kalni, kuri tiek iznīcināti nelikumīgā veidā, piemēram, izgāžot jūrā, sniedzot iemeslu negatīviem publikāciju virsrakstiem. Izmeklētāji nesen atklāja, ka neapstrādāti mājsaimniecības atkritumi ir izgāzti Vidusjūrā visapkārt Neapolei. Es balsojumā nesniedzu atbalstu rezolūcijas priekšlikumam, jo, manuprāt, tā galvenokārt ir labējā spārna valdības opozīcijas paziņojums un nenodrošina objektīvu attieksmi pret problēmu.

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par atkritumu krīzi Kampānijā, kas ir ilgstoša problēma, jo es neuzskatu, ka atbildība par pašreizējo situāciju ir attiecināma tikai uz valdību. Ir apkaunojoši, ka šai problēmai nav atrasts galīgs atrisinājums. Es aicinu likt pie malas politiskās domstarpības un naidīgumu, kas Kampānijas iedzīvotājiem liedz elpot tīru gaisu un ēst pilnvērtīgu pārtiku bez pastāvīgiem draudiem veselībai. Problēma ir jāatrisina, un jautājuma izmantošana plašsaziņas līdzekļu un politisku mērķu interesēs vēl vairāk pasliktinās stāvokli, kas jau ilgi ir bijis nepanesams. Iedzīvotāju, mazo un vidējo tūrisma nozares uzņēmumu un Kampānijas produktu patērētāju prioritāte nav noskaidrot, kurš ir atbildīgs par radīto situāciju, bet pārliecināties, ka tā ir atrisināta. Tāpēc es atbalstu rezolūciju par atkritumu krīzi Kampānijā, ko iesniedza Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti), un es atbalstu Komisijai adresēto prasību atbloķēt Eiropas Savienības līdzekļus, kas ir rezervēti, lai palīdzētu apsaimniekot un iznīcināt atkritumus, un kas tika iesaldēti pēc pienākuma neizpildes procedūras uzsākšanas pret Itāliju. Tajā pašā laikā es ceru, ka Itālija beidzot spēs pieņemt ilgtermiņa stratēģiskos pasākumus saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem vispirms jau iedzīvotāju interesēs, bet arī visā pasaulē aktuālas valsts reputācijas labā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Jau atkal Eiropas Parlaments ir ticis izmantots par dalībvalsts problēmu ruporu. Šie profesionālie manipulētāji, Itālijas un Eiropas kreiso spēku pārstāvji, ir uzsākuši uzbrukumu Itālijai ar rezolūcijas priekšlikumu, kas ir melu un propagandas pilns par stāvokli atkritumu jomā Kampānijā. Šodien Kampānijā dominē smaga situācija, jo atkritumu problēmas pamatā ir trīs konkrēti vārdi: A. Bassolino, R. Prodi un R. Iervolino. Šodien šeit Eiropā Itālijas kreiso spēku pārstāvji cenšas noslēpt pilnībā slikto pārvaldību, ko tie ir īstenojuši 15 gadu garumā un kas noveda pie katastrofas, kuras liecinieki mēs tagad esam, manipulējot ar Eiropas Savienības iestādēm, lai uzveltu savu atbildību uz centriski labējo valsts valdību un reģionālajām pašvaldībām, kuras smagi strādā, lai novērstu viņu radītās kļūtas un neadekvāto rīcību.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) 2010. gada 4. marta Eiropas Savienības Tiesas lēmums lietā C-297/08 bija tāds, ka Itālija ir pārkāpusi Eiropas Savienības tiesību aktus, jo tā nebija izveidojusi integrētu un atbilstīgu atkritumu iznīcināšanas iekārtu tīklu Kampānijā, lai nodrošinātu atkritumu reģenerāciju un iznīcināšanu, neapdraudot cilvēku veselību un nenodarot kaitējumu videi. Šā rezolūcijas priekšlikuma iemesls ir tas, ka Itālija vēl joprojām nav pieņēmusi pasākumus, kas ir nepieciešami Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma izpildei, un es balsoju par šo priekšlikumu, jo es piekrītu Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) argumentiem.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atkritumu apsaimniekošanas jomā līdz šim gūtie panākumi ir niecīgi. Tāpēc es aicinu Itālijas valdību nodrošināt atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem un Komisijas noteiktajiem termiņiem. Komisijai šī darbība būtu uzmanīgi jāpārrauga un vajadzības gadījumā jāpiemēro sankcijas, lai nodrošinātu, ka vietējas iestādes Kampānijā nodrošina Eiropas Savienības atkritumu apsaimniekošanas noteikumu izpildi. Strukturālie fondi, ko Komisija patlaban ir bloķējusi, ir jāatbloķē, tiklīdz ir iesniegta reģionālā stratēģija, kas atbilst Eiropas Savienības tiesību aktiem, kā arī atkritumu apsaimniekošanas plāns. Attiecībā uz jaunu atkritumu savākšanas punktu/izgāztuvju izvietojumu ir jāpiemēro stingrāki kontroles pasākumi, lai novērstu šādu objektu izveidi aizsargātajās teritorijās, kā tas notika gadījumā, kad šādas teritorijas bija izveidotas Vezuva nacionālā parka teritorijā (Terzigno izgāztuve). Es vēlos uzsvērt nepieciešamību atjaunot vienkāršo iedzīvotāju uzticību, izmantojot dialogu ar vietējo sabiedrību, jo Itālijas iestādes nav uztvērušas nopietni līdz šim virknē izgāztuvju teritoriju notikušos sabiedrības protestus.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. − (PT) Pēdējos gados Kampānijas reģions Itālijā ir cīnījies ar nopietnām problēmām atkritumu savākšanas un iznīcināšanas jomā, kas ir smagi ietekmējušas vietējo iedzīvotāju labklājību un rada nopietnus draudus videi un sabiedrības veselībai. Tāpēc pēc 2010. gada 14. maija Eiropas Savienības Tiesas nolēmuma ir svarīgi, lai Itālijas iestādes pieņemtu pasākumus, kas ir nepieciešami galīgam un apmierinošam atkritumu krīžu atrisinājumam šajā reģionā, tajā pašā laikā nodrošinot pilnīgu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Neraugoties uz iedzīvotāju protestiem, briesmīgajā atkritumu apsaimniekošanas situācijā Kampānijā nekas nav mainījies. Patiesībā, manuprāt, šajā jautājumā nav gūti gandrīz nekādi panākumi. Ņemot vērā pašreizējās krīzes mērogu, es mudinu Itālijas iestādes strādāt, lai rastu īstu risinājumu šai situācijai, ievērojot spēkā esošos Eiropas Savienības noteikumus. Attiecībā uz lēmumu atvērt izgāztuves aizsargātajās teritorijās es piekrītu, ka šādos apstākļos Eiropas Savienības reģionālos fondus nevajadzētu atbloķēt. Lai atrisinātu šo nepieredzēto krīzi, ir svarīga arī lielāka pārredzamība organizētās noziedzības pārstāvju iesaistīšanās apkarošanai un uzticības atjaunošanai vietējā sabiedrībā. Mums ir maz laika, un ir jārīkojas ātri. Tāpēc es atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu par atkritumu krīzi Kampānijā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Liels Eiropas Parlamenta vairākums pirmām kārtām piekrita aicināt steidzami noteikt ilgtspējīgu risinājumu, kas atbilst Eiropas Savienības kritērijiem, proti, atkritumu apsaimniekošanas plāna īstenošanu, kura pamatā atbilstoši Direktīvai 2008/98/EK ir atkritumu cikla hierarhijas ievērošana. Parlaments pieprasīja, lai Komisija to informētu par notikumu gaitu, tostarp atkritumu apsaimniekošanas plānu, un atbilstību Tiesas 2010. gada 4. marta nolēmumam un Eiropas Savienības noteikumiem. Otrkārt, Parlaments arī norādīja, ka atbilstības nodrošināšana Eiropas Savienības tiesību aktiem Kampānijā nosaka nepieciešamību pēc ļoti enerģiska darba, lai mazinātu atkritumu apjomu un dotu priekšroku atkritumu rašanās novēršanai, to apjoma samazināšanai, atkārtotai izmantošanai un otrreizējai pārstrādei, nodrošinot pienācīgu infrastruktūru. Tas atzīmēja, ka ir jāpievērš lielāka uzmanība organisko atkritumu reģenerācijai, jo īpaši šajā galvenokārt lauksaimniecības reģionā. Tas ieteica pārbaudīt datus un izveidot sistēmu paraugprakses apmaiņai.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Neapoles pilsētas teritorija gadiem ilgi ir atradusies nepārtrauktas atkritumu krīzes stāvoklī, kas lielā mērā ir 20 gadus ilgas kreiso politisko spēku īstenotas pārvaldības sekas.

2003. gadā veiktās izmeklēšanas rezultātā bijusī reģionālā pašvaldība tika atzīta par vainīgu ne mazāk kā astoņās apsūdzībās, tostarp saistībā ar krāpšanu publiskā iepirkuma procedūrās, atbalstā un līdzdalībā tiesību aktu pārkāpšanā vides jomā, kā arī dienesta stāvokļa ļaunprātīgā izmantošanā. 2008. gadā konstatējot, ka uz ceļiem ir izgāztas 35 000 tonnas atkritumu, S. Berlusconi valdība spēja atrisināt ārkārtas situācijas kritisko posmu tikai 58 dienās. Kopš tā laika iestādes ir spējušas palielināt dalītas atkritumu savākšanas rādītājus no 15 % līdz 22 %, sagatavot piecas izgāztuvju teritorijas atbilstoši Eiropas Savienības standartiem un nodot ekspluatācijā septiņas šķirošanas un apstrādes iekārtas. Kopš 2010. gada reģionu vismaz vada centriski labējo spēku pārstāvis, un drīzumā tiks iesniegts jaunais atkritumu iznīcināšanas plāns, kas ir saskaņots ar reģionālo par vides jautājumiem atbildīgo komisāru. Tiek sagaidīts, ka drīz no visa reģiona sekos spēcīga reakcija. Tieši šīs vietējās iniciatīvas trūka gadu desmitiem ilgās kreiso spēku pārstāvju īstenotās sliktās pārvaldības laikā, kuras sekas mazināja tikai Silvio Berlusconi vadītās valdības īstenotās iniciatīvas.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Šodienas balsojumā es atbalstīju kopīgu rezolūcijas priekšlikumu par atkritumu krīzi Kampānijā. Uz to mani pamudināja šādi iemesli. Pirmkārt, ir nepieņemami, ka ir radusies šāda situācija un ka Itālijas valsts un vietējās iestādes to nav spējušas atrisināt. Šāds atkritumu daudzums nerodas vienas dienas laikā. Tam ir nepieciešams daudz ilgāks laiks. Otrkārt, lai arī es atbalstu šodienas rezolūciju, es neuzskatu, ka Eiropas Parlamentam būtu jābūt iestādei, kas satīra dalībvalsts radītos atkritumus. Treškārt, Eiropas Savienības direktīvas par atkritumiem, bīstamajiem atkritumiem un izgāztuvēm ir jāīsteno visā Eiropas Savienībā, neraugoties uz to, par kādu dalībvalsti mēs runājam. Es no Itālijas, kā arī no Eiropas Savienības iestādēm sagaidu ātru un efektīvu problēmas risinājumu. Paldies!

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Dāmas un kungi! Jau vairākus gadu desmitus atkritumu krīze Kampānijā politiķiem ir radījusi galvassāpes. Tā ir kaitējusi daudzu itāļu ikdienas dzīvei. Ir svarīgi sakārtot mūsu prioritātes. Nav jēgas meklēt vainīgos. Svarīgākais tagad ir integrēta atkritumu apsaimniekošanas plāna sagatavošana, par prioritāti izvirzot atkritumu apjoma samazināšanu, atkārtotu izmantošanu un otrreizēju pārstrādi. Manuprāt, šajā gadījumā atkritumu krīze Kampānijā piedāvā nozīmīgus secinājumus visiem Eiropas iedzīvotājiem, tostarp lietuviešiem. Es uzskatu, ka atkritumu apjoma samazināšana un šo atkritumu izsvērta apsaimniekošana ir būtiskas Lietuvas prioritātes vides jomā. 2010. gada decembrī Eiropas Vides aģentūras publicētajā ziņojumā ir minēts, ka salīdzinājumā ar 2004. gadu kopējais atkritumu daudzums Lietuvā ir pieaudzis un ka bez ģeometriskas progresijas variācijām nepārtraukti pieaug jo īpaši pilsētu atkritumu apjoms. Šo problēmu gan Kampānijā, gan Lietuvā izraisa pilnīgais sadarbības trūkums starp iedzīvotājiem un iestādēm. Ir svarīgi atjaunot šo dialogu. Mums ir nepieciešamas nosvērtas pārdomas un radoši risinājumi. Kariotiškės izgāztuvē netālu no Viļņas decembrī tika uzsākta elektrostacijas darbība, kas no metāna gāzes ražo elektrību. Šādas stacijas jau ir sākušas darboties Utenā, Marijampolē un Paņevežā. Tas ir labs piemērs, bet mums ir nepieciešams lielāks skaits šādu piemēru. Tagad vēl vairāk nekā agrāk ir nepieciešams steidzami risināt atkritumu otrreizējas pārstrādes iekārtu celtniecības un finansēšanas jautājumu (līdzfinansējums no dalībvalstu budžeta, Eiropas Savienības un privātajiem līdzekļiem), jo tikai šādā veidā ir iespējams jūtami mazināt kaitējumu, kas pašlaik tiek nodarīts videi un sabiedrības interesēm.