Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 3. februāris - Brisele

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

(Sēdi atklāja plkst. 9.00)

2. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

3. Atkritumu krīze Kampānijā (iesniegtie rezolūciju priekšlikumi) (sk. protokolu)

4. Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā — Finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pasaulē (grozījumi Regulā (EK) Nr. 1889/2006) — Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (Regulas (EK) Nr. 1905/2006 grozīšana) — Finanšu instrumenta izveide sadarbībai ar industrializētām valstīm (grozījumi Regulā (EK) Nr. 1934/2006) (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgās debates par šādiem jautājumiem:

– Attīstības komitejas vārdā izstrādātais C. Goerens ieteikums otrajam lasījumam par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā [16447/1/2010 - C7-0424/2010 - 2010/0059(COD)] (A7-0009/2011);

– Ārlietu komitejas vārdā izstrādātais B. Lochbihler un K. Gál ieteikums otrajam lasījumam par Padomes nostāju pirmajā lasījumā, lai pieņemtu Eiropas Parlamenta un Padomes regulu, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pasaulē [16446/1/2010 - C7-0427/2010 - 2009/0060B(COD)] (A7-0014/2011);

– Attīstības komitejas vārdā izstrādātais G. Mitchell ieteikums otrajam lasījumam par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā (Regulas (EK) Nr. 1905/2006 grozīšana) [16442/1/2010 - C7-0424/2010 -2009/0060A(COD)] (A7-0006/2011);

– Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā izstrādātais H. Scholz ieteikums otrajam lasījumam par finanšu instrumenta izveidi sadarbībai ar industrializētām valstīm (grozījumi Regulā (EK) Nr. 1934/2006) (A7-0005/2011).

  Charles Goerens, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Šodien otrajā lasījumā ir iesniegts priekšlikums regulai, ar ko nosaka ĀKK programmu par papildu pasākumiem banānu nozarē.

Atgādinām, ka pirmajā lasījumā aicinājām ieviest pēc iespējas vairāk papildu pasākumus ĀKK banānu eksportētājvalstīm, kuru stāvoklis var pasliktināties, stājoties spēkā nolīgumam PTO ietvaros ar Savienoto Valstu un Latīņamerikas ražotājiem, lai izbeigtu tirdzniecības strīdu par muitas nodevām banāniem. Saskaņā ar šo nolīgumu importa nodevas par banāniem līdz 2017. gadam pakāpeniski samazināsies no EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu.

Tomēr banāniem no ĀKK valstīm joprojām būs beznodokļu ievešana Eiropas Savienības teritorijā. Tā kā pēc tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā stāvoklis šajās valstīs pasliktinājās, tās bija spiestas vienoties par papildu pasākumu ieviešanu banānu nozarē vai, saīsināti BAM, Eiropas Savienības teritorijā.

Mūsu Attīstības komiteja, kuras referents esmu, spēja nodrošināt, ka pirmajā lasījumā tiek pieņemti sākotnējās redakcijas turpmāk minētie uzlabojumi.

Pirmkārt, kā viens no galvenajiem ieteicamo pasākumu mērķiem tika uzsvērta nabadzības izskaušana un dzīves apstākļu uzlabošana.

Otrkārt, mazie lauksaimnieki un mazie uzņēmumi tiek uzskatīti par galvenajiem ieguvējiem no šādiem pasākumiem.

Treškārt, īpaša uzmanība šajā regulā tiek veltīta aspektiem, kas ir saistīti ar vides, veselības un darba standartiem.

Ceturtkārt, ir ieviesti pārredzami kritēriji līdzekļu piešķiršanai.

Visbeidzot, ir panākta vienošanās par provizorisku novērtējumu, kas jāveic 18 mēnešus pirms programmas termiņa beigām.

Turklāt Parlaments un Padome ir panākušas vienošanos par papildu pasākumu finansēšanu 2010. un 2011. gadam. Visi šie jaunie pasākumi pilnībā atbilst ĀKK valstu cerībām. Vienīgais klupšanas akmens ir horizontālais jautājums par deleģēto aktu piemērošanu finanšu instrumentam sadarbībai attīstības jomā (ASI). Savā Lisabonas Līguma 290. panta interpretācijā mēs atbalstām šo prasību.

Eiropas Parlaments vēlas, lai tas spētu ietekmēt Komisijas stratēģisko lēmumu pieņemšanu saistībā ar ārējās darbības finansēšanu. Līdz šim Padome ir atteikusies piešķirt Parlamentam tiesības, kādas tam pienākas finanšu instrumentu darbības jomā.

Jautājumi ir jānoskaidro un es stingri apņemos panākt, lai neviens mūs nedēvētu par kārtības traucētājiem. Parlaments un Attīstības komiteja to katru dienu pierāda savā darbā. Tādēļ aicinu kolēģus deputātus saglabāt pirmajā lasījumā pieņemto nostāju un ar lielu balsu vairākumu nobalsot par šo dokumentu, ko tikko esmu iesniedzis viņiem apstiprināšanai.

  Barbara Lochbihler, referente. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Cilvēktiesību nodrošināšana, demokrātisko struktūru veicināšana un attīstība un korupcijas apkarošana ir galvenās to demonstrantu prasības, kuri ir izgājuši ielās Tunisijā, Ēģiptē un Jemenā, miermīlīgā veidā protestējot un cerot tādā veidā panākt izmaiņas, lai iedzīvotāji Magrebā un visā arābu pasaulē varētu īstenot savas tiesības uz vārda un preses brīvību, viņu tiesības uz brīvām vēlēšanām un viņu tiesības uz pilsonisko līdzdalību. Šo tiesību iegūšana ir tieši tas, ko vēlamies veicināt, izmantojot mūsu demokrātijas un cilvēktiesību finanšu instrumentu; līdz šim iespējas to izmantot minētajās valstīs bija ierobežotas, jo tajās esošie apstākļi paredzēja to iedzīvotāju vajāšanu un spīdzināšanu, kuriem bija atšķirīgs viedoklis.

Īpaši atzinīgi vērtēju faktu, ka — kā dzirdējām vakar darba grupā, Komisija jau ir izstrādājusi sīkus plānus šī finanšu instrumenta izmantošanai tā, ka turpmāk tiks izveidoti īstermiņa, vidēja termiņa un ilgtermiņa projekti, ko pašreiz var izmantot Tunisijā, lai atbalstītu tās demokrātiskās pārveides procesu. Nākotnē labvēlīgs risinājums varētu būt turpmāka modeļa izstrāde, ko varētu arī izmantot gadījumā, ja šāda pamatīga pārveide notiktu arī citās valstīs. Ļoti ceru, ka Komisija ņems vērā parlamentārās delegācijas sadarbībai ar Tunisiju sniegtos ierosinājumus, piemēram, saistībā ar tiesu sistēmas reformu.

Dokuments par demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanu ir izstrādāts tā, lai varētu sniegt atbalstu dažādu pilsonisko struktūru pārstāvjiem, kuri strādā, lai panāktu stāvokļa uzlabošanu cilvēktiesību jomā. Tās var būt gan valdības, gan starptautiskās cilvēktiesību institūcijas vai personas, kurām kā cilvēktiesību aizstāvjiem nepieciešams atbalsts. Kopumā tā ir labvēlīga struktūra tieši tādēļ, ka konkrētos gadījumos tā sniedz iespēju rīkoties bez attiecīgās valdības atļaujas. Neuzskatu, ka tas jebkādā veidā ir kvalificējams kā iejaukšanās iekšējās lietās, jo ir nepieciešamas cilvēktiesības, lai būtu iespējams pretoties valsts apspiešanai un vardarbībai, ko valsts vērš pret saviem iedzīvotājiem — pret atsevišķiem tās pilsoņiem.

Protams, ka ir jāpārskata gan atsevišķi cilvēktiesību un demokrātijas dokumentu projekti, gan prioritātes, un tie nepārtraukti ir kritiski jāvērtē. Līdz šim šis dokuments bija vēl salīdzinoši jauns, tādēļ nebija vērts veikt novērtēšanu, kuras rezultāti būtu pietiekami niecīgi. Tādēļ ir vēl svarīgāk, lai mēs tagad sagatavotu un īstenotu šo paredzamo visaptverošo novērtējumu. Tas jāveic, lai noskaidrotu atsevišķu pasākumu ietekmi un lai mēs attiecīgi varētu novērtēt prioritātes un darba metodes.

Šis finanšu instruments ir izstrādāts, balstoties uz visu finanšu instrumentu papildināmības principu. Tomēr katru reizi no jauna praksē atklājam, ka šis salīdzinoši pieticīgais finanšu instruments tiek izmantots tādu projektu finansēšanai, kam ir acīmredzama saikne ar ģeogrāfiskiem instrumentiem. Šis jautājums tiek uzdots arī dialogos par cilvēktiesībām. Tādēļ nekādā ziņā nedrīkstam piekrist šī jau tā pieticīgā instrumenta finansējuma samazinājumam un mums ir arī jāuzrauga, lai tas netiktu izmantots tādu projektu finansēšanai, kas faktiski nav atbilstoši.

Un visbeidzot, par deleģētajiem aktiem — jautājums, kurā mums vēl ir jāpanāk vienošanās attiecībā uz kādu no finanšu instrumentiem. Daudzās politikas jomās, piemēram, vides un transporta jomā, nav pretrunu jautājumā par to, ko drīkst uzskatīt par deleģētiem aktiem. Tomēr ārpolitikas jomā šis jautājums tiek uztverts kā ārkārtīgi strīdīgs. Tomēr ir ļoti svarīgi — jo īpaši pēc Lisabonas Līguma spēkā stāšanās, lai mums kā Parlamentam būtu arī koplēmumu tiesības ārpolitikā tādā līmenī, kāds tiek attiecināts uz stratēģisko pieeju finanšu instrumentu programmām.

  Kinga Gál, referente. − (HU) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas pārstāvji, dāmas un kungi! Viss, ko minēja mana līdzreferente Lochbihler kundze, ir pietiekami svarīgi, ņemot vērā pašreizējo tik saspringto starptautisko situāciju — ar to es domāju notikumus Ziemeļāfrikā, par kuriem vakar debatējām, — Tunisijā un Ēģiptē –– un pierāda, ka uzmanība, ko veltām, piemēram, šim finanšu instrumentam cilvēktiesību jomā, tik tiešām ir nozīmīga un kādā konkrētā vietā šī instrumenta ietekmei var būt svarīga praktiska nozīme. Tieši šis ir pirmais nozīmīgais iemesls, kādēļ Parlaments pieprasa sev pārraudzības tiesības saistībā ar šo instrumentu.

Attiecībā uz tiem būtiskajiem jautājumiem, kas tika apspriesti debatēs pirmajā lasījumā pagājušā gada oktobrī, kuru mērķis bija nozīmīgāko vietējo nevalstisko organizāciju darbības veicināšana, visas iestādes panāca savstarpēju vienošanos. Pašreiz otrajā lasījumā jārisina jautājumi, kas saistīti ar „medaļas otru pusi”, proti, vienošanos par institucionālajām debatēm attiecībā uz Parlamenta demokrātiskas pārraudzības tiesībām. Labi zināms, ka jautājums par finanšu instrumentiem, tostarp par šī instrumenta izmantošanu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai jau gadu ir viens no institucionālās cīņas objektiem.

Lisabonas Līgums nostiprināja Eiropas Parlamenta tiesības veikt demokrātisko pārraudzību; faktiski pašreizējā situācijā, mūsuprāt, ir jāievieš un jāizmanto tieši deleģēto aktu iestāde. Šis konkrētais tiesību aktu kopums, deleģēto aktu gadījums, varētu būt pirmais nozīmīgais piemērs tam, ka Eiropas Parlamenta loma kopš 2009. gada 1. decembra patiešām ir pieaugusi. Tādēļ otrajā lasījumā, un ir arī iespēja, ka visā turpmākajā vienošanās procesā, arī mēs cīnīsimies par Eiropas Parlamenta demokrātiskās pārraudzības tiesību atzīšanu, un es tāpat kā mans kolēģis uzskatu, ka tas ir būtiski tieši attiecībā uz finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību jomā. Tas ir tādēļ, ka — kā tikko jau dzirdējām –– šis instruments ir paredzēts, lai atbalstītu cilvēktiesību, tiesiskuma un demokrātijas aizsardzību, un mēs veicinām konkrētas tiesības, piemēram, cīņu par sieviešu un bērnu tiesībām un cīņu pret nāvessodu, spīdzināšanu un cietsirdīgu, nehumānu, pazemojošu izturēšanos. Mūsu mērķis ir palīdzēt cilvēktiesību aizstāvjiem viņu darbā pat smagākajos apstākļos. Tas ir vēl viens iemesls tam, kādēļ šis instruments ir īpaši svarīgs. Tā ieguvēji ir nevalstiskas organizācijas, kas dažās valstīs darbojas ārkārtīgi nelabvēlīgos apstākļos. Tas viss pierāda, ka mums — Parlamentam –– ir jāspēj ietekmēt šīs stratēģijas un pamatprogrammu veidošana un turpmāko plānu izstrādāšana, jo varam veikt nopietnākus pasākumus, īstenojot gadskārtējo uzraudzību, nevis vienkārši uzdodot noskaidrot mūsu viedokli divgadu finanšu cikla ietvaros. Tieši tādēļ lūdzam jūsu atbalstu, lai tagad — periodā pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā –– mēs patiesi varētu darboties arī Līguma garā, un es ticu, ka gan Komisija, gan Padome paredzamajā vienošanās procesā sapratīs, cik ļoti tas ir nepieciešams.

  Helmut Scholz, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Šī parlamentārā termiņa ietvaros pamatīgi tiek grozīts finanšu instruments sadarbībai ar industrializētām valstīm un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni (ICI). Paredzam kopīgi piešķirt apmēram EUR 348 miljardus sadarbībai tādās jomās kā zinātne, akadēmiskā personāla apmaiņa — tostarp programmā „Erasmus Mundus” –– kultūras, vides aizsardzības un atjaunojamās enerģijas jomā, kā arī divpusējās tirdzniecības attiecību veicināšanā. Īpaša uzmanība šajā ziņā ir jāvelta maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Jaunais aspekts ir tāds, ka, izmantojot tā dēvēto ICI Plus, ir iespējams finansēt arī projektus jaunattīstības valstīs — un konkrēti tos projektus, kas neietilpst vispārējā attīstības palīdzības pasākumu definīcijā. Tajos ietilpst tādi projekti un pasākumi kā Eiropas studentu nosūtīšana uz universitātēm Āfrikā, Āzijā vai Latīņamerikā — pilnīgi jauns elements. Pašreiz, kad ES ir jāuzņemas lielāka atbildība, lai no jauna saskaņotu savu partnersadarbību ar aizvien pieaugošu valstu skaitu, neatkarīgas attīstības iespēju nodrošināšanai ir īpaša loma šajā procesā.

Regulas pārstrādāšanā skaidri jāiezīmē iespējas un problēmas, kas izriet no tās ģeogrāfiskās darbības jomas paplašināšanas. Tajā ir skaidri norādīts, kas drīkst saņemt finansiālo palīdzību, kādiem mērķiem un ar kādiem noteikumiem. Vēl viens jauns šī instrumenta elements ir, ka, piešķirot regulā noteikto finansējumu, jānodrošina, lai partnervalstis ievērotu galvenos Starptautiskās Darba organizācijas noteiktos darba standartus un lai tās savos centienos samazināt siltumnīcefekta gāzu emisijas sniegtu nozīmīgu ieguldījumu starptautiskajā cīņā pret klimata pārmaiņām.

Tikpat svarīgi ir arī tas, ka tiesiskums un cilvēka cieņas ievērošana darba vietā ir paaugstināta līdz sadarbības mērķu līmenim. Tā kā pārejam pie otrā lasījuma, vēlos no jauna apliecināt, ka, manuprāt, ir būtiski nodrošināt, ka finansiālās palīdzības piešķiršanā nedrīkstam piekāpties jautājumos, kas skar Eiropas Savienības pamatprincipus. Veicinot projektus jaunattīstības valstīs, turpmāk jāpievērš uzmanība politikas saskaņotībai, un jo īpaši saskaņošanai ar pasākumiem, kas paredzēti pārtikas krīzes novēršanai. Plenārsēdes balsojumā pirmajā lasījumā tika izlemts — lai gan ar nelielu balsu vairākumu, nenovirzīt ICI Plus nekādu daļu no līdzekļiem, kas līdz šim ir piešķirti attīstības palīdzībai.

Pārejam pie otrā lasījuma, veicinot attiecību atjaunošanu šajā jomā, kā to attiecinām uz visiem finanšu instrumentiem. Pēc veiksmīgas kompromisa vienošanās starp Padomi un Eiropas Parlamentu esam pielāgojuši ICI Plus, lai atbilstoši pārvarētu nākotnē paredzamās problēmas. Visi būtiskie jautājumi plenārsēdē tika apstiprināti ar balsu vairākumu. Tiktāl viss ir kārtībā, vai arī tā vismaz šķiet. Tomēr joprojām nav izlemts, kā turpmāk risināsim jautājumu par pilnvaru sadalījumu starp abām ES likumdevējām iestādēm, ņemot vērā Lisabonas Līguma stāšanos spēkā, jo īpaši kopienas līmeņa starptautiskās tirdzniecības politikas jomā. Šajā gadījumā ir apdraudēta demokrātija, un jo īpaši tā sauktie deleģētie akti — akti, par kuriem Eiropas Parlamentam un Komisijai, kā arī Padomei joprojām ir atšķirīgs viedoklis.

Kādēļ tā? Vēlamies darīt to, ko uzskatām par savu pienākumu vēlētāju priekšā. Vēlamies pārbaudīt, vai Eiropas Ārējās darbības dienesta un Komisijas daudzgadu finanšu plānošana mūsu pieņemto regulu īstenošanai saskan ar likumdevēja ieceri. Senāk Komisijas attieksme diemžēl pārāk bieži bija tāda, ka jūs varat rakstīt uz papīra visu, ko vēlaties. Lisabonas Līgums mums kā likumdevējam piešķir jaunus uzdevumus un pienākumus, un mēs pieprasām veto tiesības. Dažādo ārpolitikas finanšu instrumentu referenti, komiteju priekšsēdētāji un grupu vadītāji ir vienisprātis, ka mums jācīnās par šīm demokrātiskajām tiesībām.

Komisāra kungs, dāmas un kungi, uzvedība, ko līdz šim esam redzējuši pierāda, ka ne visas trīs Eiropas Savienības struktūras ir atzinušas šo principu. Tādēļ šodien enerģiski aizstāvam savas uzraudzības tiesības, jo turpmāk Komisijai tās plānošanā būs jābalstās uz to, ko ir noteicis likumdevējs, nevis uz saviem paziņojumiem.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Šeit otrajās debatēs par minētajiem ārējo attiecību finanšu instrumentiem aizvietoju Andri Piebalgu, kurš atrodas ārvalstīs iepriekš paredzētā komandējumā.

Vispirms vēlos pateikties referentiem — Gál kundzei, Lochbihler kundzei, Mitchell kungam, Scholz kungam un Goerens kungam. Mūsu sadarbība šajos jautājumos ir bijusi ļoti laba un, izņemot deleģētos aktus, ir notikusi ievērojama visu trīs attiecīgo iestāžu konverģence pēc būtības.

Pārējie jautājumi nav atrisināti tādēļ, ka jaunā Līguma apstākļos iestāžu attiecības ir paplašinājušās. Pašreiz esam smagā savas politikas un darbības posmā, ko mūsu ārvalstu partneri nesaprot, jo galveno aktu īstenošana ir ES iekšējā lieta.

Lai gan kā tirdzniecības komisārs neesmu atbildīgs ne par vienu no minētajiem instrumentiem, tie atbalsta veselu virkni ES politikas, tostarp tirdzniecības politikas, mērķus, un ļauj mums saglabāt nozīmīga ārpolitikas dalībnieka lomu.

Kopš jūsu pēdējām debatēm oktobrī, gads noslēdzās, nepanākot vienošanos pirmajā lasījumā. Jūs pārzināt šo situāciju. Parlaments vēlas, lai Līguma 290. pants, kurā ir izklāstīta tā dēvētā deleģēto aktu procedūra, tiktu piemērots stratēģisko dokumentu un daudzgadu darbības programmu pieņemšanas gadījumos. Tomēr savā pirmā lasījuma nostājā Padome noraidīja jūsu grozījumus, kas bija saistīti ar deleģētajiem aktiem.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs ātri panāktu vienošanos, jo īpaši attiecībā uz ICI Plus un priekšlikumu par papildu pasākumiem banānu nozarē. Pretējā gadījumā Komisija nevar realizēt attiecīgo budžetu.

Konkrētāk, attiecībā uz ICI Plus, manuprāt, visi piekrīt, ka šis instruments ir izstrādāts, lai veicinātu ES intereses industrializētās valstīs, no kurām dažas ir mūsu galvenie stratēģiskie partneri, kuri negaidīs, kamēr sakārtosim administratīvos jautājumus. Citi konkurē par to, lai ieņemtu nišas, ko atstājam tukšas neatkarīgi no tā, vai tas notiek enerģētikas jomas, uzņēmējdarbības atbalsta jomas, digitalizācijas programmas mērķu u. c. jomu sadarbībā.

Attiecībā uz papildu pasākumiem banānu nozarē, varu tikai uzsvērt, radot zināmu rezonansi arī kā tirdzniecības komisārs, ka tie ir cieši saistīti ar Ženēvas nolīgumu, ar kuru tika pielikts punkts mūsu garajam strīdam par tirdzniecību PTO un GATT ietvaros, kas ilga gandrīz 20 gadus.

Papildu pasākumi ir paredzēti desmit ĀKK banānu eksportētājvalstu atbalstam, pielāgojoties preferenču robežas samazināšanai Ženēvas nolīguma dēļ. Tādēļ ir īpaši svarīgi, lai mēs saglabātu ES kā sarunu partnera uzticamību starptautiskās tirdzniecības jomā, izpildot savas saistības, un šajā gadījumā īpaši esam parādā ĀKK banānu ražotājvalstīm.

Paraugieties šobrīd plašāk uz pārtikas tirdzniecību pasaulē un grūtībām, ar kādām saskaras dažas valstis, kas ir savā ziņā atkarīgas no ieņēmumiem no viena vai dažu preču veidu eksporta. Man tik tiešām šķiet, ka šis jautājums jārisina steidzami.

Saprotu Parlamenta bažas par tā iesaistīšanu stratēģisko dokumentu un daudzgadu programmu izstrādē. Komisija ir izvirzījusi priekšlikumus parlamenta uzraudzības uzlabošanai un piedāvā citus kompromisa risinājumus, tomēr tiem nav izdevies iegūt vajadzīgo atbalstu ne Parlamentā, ne Padomē.

Esmu šodien šeit, lai vēlreiz apliecinātu apņemšanos, ko Catherine Ashton un Andris Piebalgs pauda pagājušā gada oktobrī — censties atrast praktiskus politiskos risinājumus. Mums — Padomei, Komisijai un Parlamentam –– šobrīd otrajā lasījumā jāsadarbojas, lai sasniegtu tos rezultātus, par kuriem esam vienojušies, un visiem ir mērķtiecīgi jāapņemas šo mērķi sasniegt.

Turpmāka kavēšanās rada sekas budžeta, politiskā, juridiskā un pat sociālā un ekonomikas jomā. Vienlaicīgi, kad, stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, tika mainīta komitoloģijas sistēma un Eiropas Parlamentam piešķirtas jaunas pilnvaras, tas nodrošināja ES stingrāku lomu un jaunas struktūras, lai īstenotu konsekventāku, plašāku un saskaņotāku ārpolitiku. Pateicos par uzmanību, un gaidīšu debates.

  Maurice Ponga, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropas Parlaments šodien otru reizi paziņo savu lēmumu par tādiem grozījumiem finanšu instrumentā sadarbībai attīstības jomā, kas paredz papildu pasākumu izveidi banānu nozarē galvenajām ĀKK banānu ražotājvalstīm. Šāda papildu pasākumu ieviešana tiek pamatota ar tarifu preferenču samazinājumu, kas ĀKK valstīm tika piešķirts saskaņā ar 2009. gada decembrī noslēgto Ženēvas nolīgumu ar Savienotajām Valstīm un Latīņamerikas valstīm. Eiropas Savienība tajā laikā apņēmās nodrošināt EUR 190 miljardus atbalstam ĀKK valstīm, lai palīdzētu tām izturēt šo jauno konkurenci.

Esam grozījuši gan formu, gan saturu Komisijas priekšlikumam pirmajā lasījumā. Padome mums nepiekrita saistībā ar formu, un tādēļ šodien regula ir iesniegta otrajā lasījumā. Patiešām Padome atteicās atļaut deleģēto aktu procedūras piemērošanu stratēģiskiem dokumentiem un provizoriskām daudzgadu programmām, un tādējādi atteicās arī īstenot jaunos pasākumus, ko paredz Lisabonas Līgums. Parlaments izlēma reaģēt nekavējoties, un tas ir būtiski.

Tādēļ nosūtām stingru politisku vēstījumu ĀKK valstīm. Eiropas Parlaments tās atbalsta un dara visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka EUR 190 miljonu piešķiršana tiek apstiprināta pēc iespējas ātrāk. Taču nosūtām vēstījumu arī Padomei. Eiropas Parlaments aizstāv savas Lisabonas Līgumā noteiktās prerogatīvas. Tagad bumba ir Padomes laukuma pusē. Eiropas Savienība ir devusi solījumu ĀKK valstīm. Padomei tādēļ ir jāuzņemas savi pienākumi, tāpat kā to izdarīja Parlaments.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai (Reglamenta 149. panta 8. punkts).)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Vai Ponga kungam nekad nav ienācis prātā, ka ES nodokļu maksātāji, un jo īpaši britu nodokļu maksātāji drīzāk vēlētos šos EUR 190 miljonus iesaldēt uz nenoteiktu laiku?

  Maurice Ponga (PPE). – (FR) Pateicos par jūsu jautājumu, Lord Dartmouth. Vēlos tikai norādīt, ka ir noslēgti starptautiski nolīgumi, kuros paredzēts, ka Eiropas Savienībai jāiegulda līdzekļi savās attiecībās ar ĀKK valstīm, un šis ir viens no šādiem nolīgumiem, kas Eiropas Savienībai jāuzskata par prioritāru. Kas attiecas uz mani, nekad neesmu uzskatījis, ka šie 190 miljoni būtu jāiesaldē.

  Patrice Tirolien, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Šodien mūsu Parlamentā vienbalsīgi pieņemtā nostāja apliecina, cik būtiski svarīgs šim Parlamentam ir jautājums par pilnvaru īstenošanu. Tomēr runājot par tēmu, kas skar papildu pasākumus banānu nozarē, šis nolīgums ir apkaunojošs attiecībā pret mūsu ĀKK banānu ražotājvalstīm. Faktiski jau gadu pēc tam, kad šīm valstīm likumīgi tika piešķirta kompensācija no Komisijas, tās šos līdzekļus joprojām nav saņēmušas, lai gan šīs valstis ir smagi skāris Ženēvas nolīgums.

Tādēļ šodien no jauna uzrunāju tieši šīs valstis, apgalvojot, ka tieši tādēļ vēlamies nodot vēl tālāk savas prasības par to, ka šim Parlamentam jāspēj ietekmēt ES stratēģija un vispārējās pamatnostādnes ārējā atbalsta piešķiršanai. Esam apņēmušies neiekrist Komisijas un Padomes izliktajās lamatās. Eiropas lēmumu pārredzamībai jābūt galvenajam faktoram mūsu darbā. Tieši tas ir patiesais Līguma gars un vēsturiskā būtība.

  Nirj Deva, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šis jautājums jāapsver no tehniskā, kā arī no cilvēciskā un nabadzības aspekta. Šajās kopīgajās debatēs vispirms vēlos teikt Padomei, ka Parlamenta loma šeit ir veikt uzraudzību un pārbaudi, un atklāti un pārredzami, kā arī atbildīgi analizēt, kā mēs tērējam nodokļu maksātāju naudu starptautiskās attīstības vajadzībām.

Ja Padome to nespēj atzīt un nespēj atzīt arī to, ka deleģētie akti ir jāizskata saskaņā ar Parlamenta iekšējo kārtību, lai tam būtu iespēja izmantot savas pārbaudes tiesības, tad ar ko gan mēs šeit nodarbojamies? Kādēļ esam šeit, ja mums neļauj realizēt atbildību mūsu vēlētāju, atbalstītāju un nodokļu maksātāju priekšā par naudas līdzekļiem, ko tie mums labticīgi ir piešķīruši tērēšanai ar Komisijas starpniecību starptautiskajai attīstībai?

Otrkārt, jautājumā par banāniem, kurā arī ir jāņem vērā Parlamenta apsvērumi, Eiropas nodokļu maksātāji abos gadījumos ir zaudētāji. Mums bija brīvākas tirdzniecības nolīgums, kas tagad ir izbeidzies, un pašlaik mums no jauna ir jāmaksā atlīdzība un kompensācija šīm banānu ražotājvalstīm.

  William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Ikvienam no četriem finanšu instrumentiem, kas šodien tika iesniegti Parlamentā, ir daudzmaz ticams attaisnojams.

Tomēr to visu kopējais mērķis ir virzīt uz priekšu un veicināt Eiropas Komisijas politisko un ārpolitikas darba kārtību. Komisāra kungs jau iepriekš ar savu ierasto precizitāti un skaidrību nepārprotami to norādīja.

Mēs visi zinām, kas par to maksās — jau tā smagi noslogotie nodokļu maksātāji un, protams, — un kā vienmēr nesamērīgi –– britu nodokļu maksātāji. Precīzas šo finanšu instrumentu izmaksas joprojām nav zināmas, lai gan mani kolēģi vakar un no paša rīta darīja visu iespējamo, lai tās noskaidrotu.

Komisija atkal izšķērdīgi un bezatbildīgi rīkojas ar citu naudas līdzekļiem, un tādēļ mēs neatbalstīsim nevienu no priekšlikumiem.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Lord Dartmouth, esmu pārsteigts par to, ka vienmēr cenšaties savās runās iesaistīt britu nodokļu maksātājus. Es vēlētos zināt, vai jūs faktiski sevi redzat kā mazas iedzīvotāju grupas pārstāvi Apvienotajā Karalistē, vai arī uzskatāt sevi par Eiropas Savienības pārstāvi?

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Savā runā minēju gan ES nodokļu maksātājus, gan britu nodokļu maksātājus. Tomēr mani ievēlēja briti, nevis citas valsts iedzīvotāji, tādēļ uzskatu par savu primāro pienākumu pārstāvēt britu nodokļu maksātājus. Jūtu līdzi arī smagi noslogotajiem ES nodokļu maksātājiem citās valstīs — tostarp arī jūsu valstī Austrijā, kas ir maksātāja valsts un kuras naudas līdzekļi arī tiek izšķērdēti, būvējot šīs veltīgās un nestabilās impērijas.

  Franziska Katharina Brantner, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vēlos runāt par dažiem aspektiem. Pirmkārt, vēlos runāt par finanšu instrumentu elastības jautājumu.

Dažu pēdējo nedēļu un mēnešu laikā novērojam daudzas neparedzamas katastrofas un notikumus un ārējo izdevumu pozīcijā mums gandrīz vairs nav rezervju, lai gan tām būtu jāpietiek vēl dažus gadus. Vienlaicīgi ir kāds instruments, kurš ir elastīgs, proti, Stabilitātes instruments, kas tad arī bieži tiek izmantots atšķirīgiem mērķiem nekā tie, kuru dēļ tas faktiski tika veidots.

Tādēļ, manuprāt, piekritīsiet, ka mums ir jāpanāk lielāka elastība ārpolitikas instrumentu jomā, bet ir jāuzsver, ka to ir iespējams panākt tikai, vienlaicīgi uzlabojot demokrātisko pārredzamību. Pašlaik norit cīņas par šo jautājumu, un ir arī jāsniedz vēstījums, ka, lai gan turpmāk finanšu instrumentiem jākļūst elastīgākiem, nevaram to īstenot, neuzlabojot mūsu prasīto demokrātisko pārraudzību.

Otrs aspekts — mums jāpārdomā tas, kā darām savu darbu un sniedzam atbalstu nestabilām valstīm. Vēl vakar ANO vēlreiz norādīja uz saikni starp attīstību un konfliktiem, un norādīja, ka šīs valstis, kurās norisinās konflikti, protams, ir valstis, kurām ir grūtāk izkļūt no nabadzības.

Līdz šim ES instrumenti vēl īsti nav tikuši pielāgoti. Esam nosūtījuši ES misijas uz dažām no šīm nestabilajām valstīm, kas darbojas līdztekus, bet ne vienmēr kopā ar mūsu finanšu instrumentiem. Tādēļ mums ir jāapsver, kā piemērotāk tos abus apvienot.

Pēdējais aspekts, pavisam īsi, ir, ka notikumi Ziemeļāfrikā mums ir pierādījuši cilvēktiesību un demokrātijas, un, personīgi man, arī dzimumu līdztiesības veicināšanas nozīmīgumu, un šajā ziņā mums turpmāk, pārskatot šīs struktūras, jābūt daudz drosmīgākiem.

  Elmar Brok (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, mums ir skaidri jānorāda, ka šo finanšu instrumentu gadījumā piešķiram nozīmi likumdevēja un izpildvaras uzdevumu nodalīšanai. Parlamenta darbs nav īstenot sīki izstrādātu projektu pārvaldību vai faktiski īstenot projektus.

No otras puses, likumdošanas rezultāts nedrīkst būt carte blanche piešķiršana uz vairākiem gadiem bez iespējām iejaukties, ja veiktie pasākumi nesaskan ar likumdevēja gribu. Tādēļ neatkarīgi no tā, vai runa ir vai nav par deleģēto aktu juridiskā ziņā, ir jābūt iespējai atsaukt lēmumus, ja pēc likumdevēja ieskatiem tie netiek īstenoti saskaņā ar likumdevēja paredzēto ieceri.

Tādēļ neatkarīgi no juridiskā pamatojuma, saskaņā ar kuru tas ticis īstenots, vai no tā, vai tas ir vai nav ticis īstenots deleģēto aktu struktūras ietvaros, Komisijai un Padomei jārīkojas šajā jautājumā, lai rastu pamatotu, objektīvu risinājumu; tāpēc mums nāksies arī mazāk iejaukties izpildvaras lietās un tāpēc gadījumos, kad viss norit atbilstoši, izpildvarai tiks nodrošināta lielāka brīvība.

Vēlos apstiprināt to, ko apgalvoja Brantner kundze. Instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai Parlaments ieviesa jau pirms vairākiem gadiem, nodrošinot iespēju apiet valdības un diktatorus, lai sniegtu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātiskajiem spēkiem. Tikai pašreiz konstatējam, ka pretēji likumdevēja gribai, Komisija un tagad arī Ārējās darbības dienests nekad nav šo instrumentu šādā veidā izmantojis, kas ir izšķirošs tā fakta elements, ka šobrīd esam situācijā, kāda pašlaik ir Ziemeļāfrikā. Tā kā tā ir politiska neveiksme — likumdevēja gribas neīstenošana, regula ir jāgroza, un mēs esam gatavi par to cīnīties.

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Nost ar Mubaraku, tūlīt! Tā joprojām sauc pretošanās spēki Tahira laukumā, un es viņus atbalstu. Demonstrācijas Ēģiptē, Tunisijā un citās arābu valstīs, kurās miljoniem iedzīvotāju ir drosmīgi izgājuši ielās, lai izbeigtu desmitiem gadu ilgušo apspiešanu un korupciju, pierādītu, ka cilvēktiesības un demokrātija ir universāli ideāli, un arī kā, pretodamies vēstures gaitai, izzūd tie, kuri aicina uz stabilitāti, lai uzturētu diktatūras.

Demokrātijas un cilvēktiesību instruments ir Eiropas Savienības līdzeklis, ko var un kas ir jāizmanto, negaidot valdību piekrišanu, lai atbalstītu cilvēktiesību aizstāvjus un tos, kuri veicina dzimumu līdztiesību, tiesiskumu, brīvas vēlēšanas un demokrātiju. Tādēļ tas ir finansiāli jāstiprina, tam jākļūst elastīgākam, lai varētu reaģēt ārkārtas situācijās, piemērotāk koordinētam ar ģeogrāfiski orientētiem instrumentiem to pašu mērķu veicināšanai. Tam jānodrošina pietiekama parlamentārā pārraudzība. Tādēļ arī Parlaments pieprasa deleģēto aktu procedūru.

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Taisnība ir gan Gomes kundzei, gan Lochbihler kundzei, apgalvojot, ka notikumi Ēģiptē un Tunisijā ir pelnījuši mūsu atbalstu un tiem ir jāvelta mūsu uzmanība, un tik tiešām instrumenti, par kuriem šodien debatējam, rada šādu iespēju, jo īpaši finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē. Esmu pārliecināts, ka tam ir nepieciešams ļoti stingrs atbalsts, jo — kā minēja Gomes kundze –– šīs tiesības tik tiešām ir universālas, un tādēļ tiesības dzīvot demokrātijas apstākļos un tiesības dzīvot valstī, kurā cilvēktiesības tiek atbalstītas, ir diezgan pašsaprotamas.

Ir svarīgi, lai otrais instruments paredzētu iespēju sniegt šādu palīdzību neatkarīgi no trešo valstu valdību un citu valsts iestāžu piekrišanas. Tas ir īpaši svarīgi. Mūsu palīdzība ir nepieciešama Baltkrievijā un Ukrainā, tā ir nepieciešama arī citās Austrumu partnerības valstīs, un, manuprāt, šie instrumenti ir jāizmanto arī šo valstu labā.

  Rui Tavares (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Mēs šeit debatējam par virkni dokumentu kopumu, kas attiecas uz finanšu instrumentiem, piemēram, Goerens kundzes ziņojumu par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, mana kolēģa Scholz kunga ziņojumu un citiem. Šo ziņojumu mērķis galvenokārt ir īstenot konkrētus pasākumus, kas varētu uzlabot dzīvi miljoniem iedzīvotāju, jeb citiem vārdiem — likumdošanas procedūra piemērotākajā tās izpausmē.

Tomēr Padome pieprasa nepabeigt koplēmuma pieņemšanu, ko paredz šie instrumenti. Tieši šajā jautājumā koplēmumu pieņemšanas process kļūst par kopneizlēmības procesu, jo Padome ir noteikusi skaidru veto, kas ne ar ko Līguma skaidrojumā nav pamatojams un kas ir balstīts tikai un vienīgi uz kaprīzu nepatiku un ezorērisku Lisabonas Līguma 290. panta skaidrojumu, kurā ir izklāstīti deleģētie akti.

Tādā veidā tiek apdraudētas cilvēku dzīvības. Piemēram, attiecībā uz bēgļu pārvietošanas politiku, mums netiek atļauts piešķirt papildu naudas līdzekļus valstīm, uz kurām tiek pārvietoti bēgļi, un bēgļu nometņu slēgšanai, kas nozīmē, ka, ja Padome arī turpmāk saglabās šo kaprīzi, tas kaitīgi ietekmēs cilvēku dzīves. Ir pienācis laiks to izbeigt un parastā veidā izstrādāt deleģētos aktus, ievērojot koplēmumu procedūru.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Protams, ka atbalstīšu piedāvāto priekšlikumu, jo Parlamentam ir jāaizstāv savas tiesības jautājumā par tam Līgumā piešķirtajām pilnvarām. Vēlos piebilst, ka mums jāpaplašina sava uzraudzība, to attiecinot ne tikai uz deleģēto aktu pagaidu uzraudzību, par ko šobrīd debatējam.

Mums arī ir jāveic turpmākā uzraudzība, jo dažās programmās tiek ieguldīti miljardiem eiro, kas bieži vien nonāk dažādu diktatoru kabatās, finansējot viņu smalko dzīves stilu, bet vienlaicīgi miljoniem cilvēku dzīvo mūsu pašu valstīs, kur viņu dzīve arī ir nožēlojama.

Tas arī nozīmē, ka mēs izmantojam Eiropas nodokļu maksātāju naudu, lai finansētu luksusa dzīves stilu diktatoriem, kuri apspiež paši savus iedzīvotājus, kamēr mūsu pašu pilsoņiem klājas vēl sliktāk. Tādēļ mums jāizņem baļķis pašiem no savas acs un tad jāmēģina saskatīt skabargu sava brāļa acī, kas galu galā ļaus mums faktiski uzraudzīt pašiem savus resursus.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mums atkal ir jāapliecina sava loma gan Eiropas Savienības iekšienē, gan ārpus tās robežām.

Cilvēktiesību un pamatbrīvību veicināšana, kas ir ierakstīta 1948. gadā pieņemtajā Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā, mūsu pašu Pamattiesību hartā un reģionālajos dokumentos, ir daļa no mūsu ārpolitikas no mūsu sociālās politikas. Regula (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai visā pasaulē ir jābūt efektīvam, praktiskam dokumentam, kas ir pietiekami elastīgs, lai to varētu izmantot ārkārtējos operatīvos gadījumos.

Sniedzot Eiropas Savienības ieguldījumu šajās civilizāciju cīņās, ņemot vērā tās ārējās sadarbības stratēģijas un pareizu ar tām saistīto finanšu instrumentu izmantošanu jeb citiem vārdiem — lielāku Savienības ārējās darbības efektivitāti un pārredzamību pasaulē, nevaram neņemt vērā tās svarīgāko pārstāvības iestādi — Eiropas Parlamentu.

Tādēļ ņemot vērā šo faktu, apstiprinu ierosinātos grozījumus, kas nepārprotami atbilst pārmaiņām mūsu nepārtraukti augošajā Eiropā.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Marek Henryk Migalski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos jautāt, vai Matera kundze var mums pateikt, vai Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) ir gatava sniegt atbalstu konkrētas palīdzības piešķiršanai, jo īpaši demokrātijas un cilvēktiesību jomā, valstīm, kas atrodas uz austrumiem, ar ko es domāju Ukrainu, Baltkrieviju un citas Austrumu partnerības dalībvalstis.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pilnībā varu apgalvot, ka mana politiskā grupa — Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) katru dienu nopietni strādā, lai nodrošinātu pamata cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē.

Manuprāt, mani izcilie kolēģi, kuri šeit strādā daudz ilgāk nekā es, savās runās to ir apliecinājuši un atbalstījuši šī Parlamenta politiku. Atkārtoti uzsveru faktu, ka pārstāvu Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgos demokrātus). Mēs esam stingri pro-eiropeiska grupa un esam pārliecināti par nozīmīgo lomu, kāda šim Parlamentam var būt visā pasaulē.

  Richard Howitt (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Vēlos paust savu atbalstu tam, ko citi kolēģi ir minējuši jautājumā par dokumentu parlamentāro pārraudzību, un jo īpaši par demokrātijas un cilvēktiesību dokumentu pārraudzību. Vēlos pateikties Komisijai par mūsu līdzšinējo konstruktīvo sadarbību. Cilvēktiesību aizstāvji vienmēr riskē un šajā ziņā ir jāievēro zināma privātuma pakāpe. Nodrošināsim šīs sadarbības turpināšanos arī nākotnē.

Viens no šo projektu kritikas elementiem varētu būt tāds, ka mēs īstenojam ļoti augstas kvalitātes projektus, bet tie ir izkaisīti visā pasaulē un nav pietiekami integrēti citās programmās.

Ārējās darbības dienesta izveide ļauj mums to labot. Mums jānodrošina, lai tas tiktu izdarīts. Bažas par to, ka dažas programmas, ko pašlaik gatavo juridiski kvalificētas personas, nākotnē, iespējams, vairs nebūs, ir jautājums, kas mums ir jārisina, lai saglabātu šo kvalitāti arī turpmāk.

Visbeidzot, ņemot vērā pašreizējos notikumus Ēģiptē un citās vietās arābu pasaulē, zināms, ka turpmāk arvien pieaugs prasību skaits finansēt demokrātijas veidošanu un vēlēšanu uzraudzību. Esam prasījuši regulā saglabāt fiksētu procentuālo apmēru, jo pretējā gadījumā sarastos daudz citu projektu cilvēktiesību jomā. Tomēr, iespējams, ka mums būs nepieciešami vēl papildu līdzekļi, un, kad sāksim apspriest jauno finanšu perspektīvu, nedrīkstam atgriezties pie vecā argumenta, ka mums jāatbrīvojas no šīs regulas. Šodien tā ir vajadzīgāka nekā jebkad.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Nirj Deva (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Vēlos pateikties iepriekšējam runātājam par atļauju uzdot viņam jautājumu.

Augstu vērtēju Howitt kunga zināšanas cilvēktiesību jomā un viņa iepriekš paveikto darbu. Jautājums ir šāds — kā varam izdarīt pieņēmumus par vienlīdzību un godīgumu, un taisnīgumu, kas balstīts uz senām kristietības un humānisma tradīcijām Eiropā un gaidīt, kad civilizācijas, kurām ir cita reliģija vai ticība, vai kurām šīs ticības nav, pareizi saprastu to, ko mēs apgalvojam, tās neuztverot kā rupju neo-koloniālisma ideju uzspiešanu tām? Kā mēs to varam paveikt?

  Richard Howitt (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Atbildēt uz šo jautājumu 30 sekundēs ir liels izaicinājums. Atbilde — kā jautājuma uzdevējam un visiem šajā plenārsēžu zālē zināms –– ir, ka uzskatu, ka domas brīvība un reliģijas brīvība ir viena no visu nāciju, visu reliģiju, visu valstu un visu tautu pārstāvju pamata cilvēktiesībām.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Atbalsts attīstībai vienmēr ir dārgs, diemžēl bieži neefektīvs un dažkārt pat kaitīgs, jo pārāk bieži tajā netiek ņemtas vērā attiecīgās valsts konkrētās problēmas. Retos gadījumos ir vērojami mēģinājumi ievērot ilgtermiņa pieeju un pasākumi ir slikti koordinēti. Manuprāt, ir apšaubāmi, vai ES līmeņa finanšu instruments attīstības un cilvēktiesību jomā var šo situāciju uzlabot, jo īpaši tādēļ, ka nav saskaņotas koordinācijas ES ietvaros.

Atbalsta piešķiršana maziem lauksaimniekiem Āfrikā, bet vienlaicīgi novedot tos līdz izputēšanai, mūsu subsidētās lauksaimniecības produkcijas ievešanas dēļ, galu galā nozīmē, ka izšķiežam miljardiem eiro. Šajā situācijā nekas būtiski nemainīsies, kamēr turpināsim atbalstīt lielos uzņēmumus ES un netieši arī jaunattīstības valstīs.

Ķīnas atbalsts attīstībai, ko Pekinas valdība izmanto, lai nodrošinātu izejvielas un jaunus tirgus, konkurē ar mūsu tradicionālajām metodēm sadarbībai attīstības jomā. Arī šajā jomā mums būs jārada jaunas ierosmes. Turklāt vienlīdz svarīgi ir panākt, lai atbalsts attīstībai būtu atkarīgs no sadarbības saistībā ar bēgļu problēmu, iespējams slēdzot nolīgumus par atpakaļuzņemšanu.

  Thijs Berman (S&D). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Šis Parlaments prasa to, ko prasa ikviens parlaments pasaulē — demokrātisku politikas izstrādes un īstenošanas pārraudzību. Eiropas Savienībai šajā ziņā būtu jākalpo kā modelim un piemēram. Lisabonas Līgums ir nozīmīgs solis virzienā uz Eiropas Parlamenta ietekmes radīšanu.

Šeit šajā Parlamentā liels vairākums deputātu, kuri nav padevušies Padomes un Komisijas centieniem ierobežot parlamentāro pārraudzību, kas ir pretrunā ar Līguma garu. Šis Parlaments nevēlas kļūt par mikro-vadītāju, tas vienkārši vēlas ietekmi politikā, tās izstrādē un īstenošanā. Tādēļ jautājums ir par stratēģisko izvēli, par politikas saturu.

Citās valstīs iedzīvotāji iziet ielās, lai pieprasītu šo ietekmi, un mums viņi visos iespējamos veidos jāatbalsta. Tomēr cīņa par demokrātiju dažkārt noris arī sarežģītu sarunu un sausu apgalvojumu veidā. Tas nekādā ziņā neietekmē tās pamatideju, jo piešķirot jebkādas pilnvaras, jāveic maksimāla to demokrātiskā pārraudzība. Tās ir pilsoņu tiesības — Kairā, Tunisā vai Briselē.

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Kāda jauna sieviete manā vēlēšanu apgabalā šorīt, kā jau katru darbdienas rītu šajā pašā laikā, ir tikko atgriezusies mājās pēc tam, kad tā bija aizvedusi bērnus uz skolu.

Parasti Dženija tos veda ar automašīnu, bet vairs nevar atļauties iegādāties degvielu automobilim vairāk kā tikai pāris braucieniem uz lētāko lielveikalu savā Mančestras rajonā.

Šorīt tāpat kā citus rītus Dženija ir izsalkusi, jo viņai brokastīs ir izvēle — paēd vai nu viņa vai divas viņas mazās meitiņas. Maizes un džema viņām visām nepietiek.

Vienlaicīgi šeit uz „ES” planētas, Parlamenta deputāti debatē par kāda finanšu instrumenta uzlabojumiem, kurš paredz iztērēt EUR 1,1 miljardu nodokļu maksātāju naudas demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai galvenokārt trešās valstīs. Lielākā daļa šo uzlabojumu vēl vairāk samazina dalībvalstīm piešķirto pārraudzību, kamēr Komisija brīvi rīkojas ar lielu summu britu nodokļu maksātāju naudas. Kāda laika izšķiešana un kāda liekulība ir skandināt par sieviešu tiesībām Āfrikā, kad tūkstošiem Dženijai līdzīgu sieviešu nevar pat pienācīgi pabarot bērnus.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Iespējams, mēs nedebatētu par sadarbību ar jaunattīstības valstīm, ja Eiropas Savienības dibinātājvalstis nebūtu prasījušas, lai Romas līgumā īpaši tiktu minētas tām agrāk piederējušās kolonijas, kas jau aptumšo pašu demokrātijas koncepciju. Pats Eiropas Savienības pamats ir pakāpeniski ticis pārveidots tādā politikā, par kuras galvenajām koncepcijām ir kļuvusi nabadzības izskaušana un cilvēktiesību, pamatbrīvību, pienācīgu darba apstākļu un labas pārvaldības veicināšana.

Šodien jaunattīstības valstis ir Eiropas Savienības stratēģiskās partneres. Tādēļ, manuprāt, finanšu instrumenta izstrāde tām jaunattīstības valstīm, kuras neatbilst OAP kritērijiem, veicina ekonomisko, finansiālo, tehnisko, kultūras un akadēmisko sadarbību. Turklāt, tās var stimulēt divpusējo tirdzniecību, investīcijas, ekonomisko partnersadarbību un dialoga veicināšanu starp valsts sektora dalībniekiem un nevalstiskajām organizācijām gan Eiropas Savienībā, gan tās partnervalstīs.

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Mūsu kaimiņvalstīs tiek gāzti diktatori, un ir labi, ka viņi aiziet. Lai gan mūsu Augstie pārstāvji Eiropas Savienībā nespēj vai vēl nav gatavi atbalstīt un iedrošināt tos, kuri cīnās par demokrātiju, labvēlīgi vismaz ir tas, ka varam rīkoties un sniegt palīdzību pat tad, ja nesarunājamies. Tomēr ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs varētu apvienot mūsu sniegto atbalstu ar prasību ievērot arī mūsu vērtības, tostarp demokrātiju, tiesiskumu un galvenos darba standartus. Ir būtiski, lai Eiropas Savienība nodrošinātu palīdzību. Turklāt mums ir ne tikai jāpalīdz šiem cilvēkiem, bet arī jāpārliecinās, ka viņi izprot tās vērtības, kas mūs ir darījušas stiprus.

Ja tā būs, man ir pilnīgi skaidrs, ka šis atbalsts ir jāuzrauga un jāpārvalda demokrātiskam Parlamentam. Turpmāk nedrīkstam pieļaut, ka Eiropas Savienības pasākumus uzrauga birokrātiska organizācija. Parlamentam ir jābūt iespējām izpildīt tā parlamentārās iestādes uzdevumu, kas nozīmē iespēju pieņemt lēmumus.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Parlamentam ir jābūt tiesībām uzraudzīt, pamatojoties uz vienādiem noteikumiem ar Padomi, stratēģisko lēmumu pieņemšanu saistībā ar to, kā tiek tērēti līdzekļi, kas piešķirti no sadarbības finanšu instrumenta. Tomēr vienlaicīgi ES jākļūst daudz elastīgākai un jāpaātrina mehānismu izmantošana tirdzniecības attiecību veidošanai ar partnervalstīm. Atbalstu ideju par to, ka Savienībai ir jāizmanto pragmatiska pieeja savās ekonomiskajās attiecībās ar partnervalstīm.

Manuprāt, ir īpaši svarīgi ieviest finanšu instrumentus tādās valstīs kā Turkmenistāna un Irāka, kas var piegādāt enerģijas resursus, izmantojot tādus projektus kā „Nabucco”. Vēlos arī šeit minēt, ka kopīgā Rumānijas un Turkmenistānas prezidentu deklarācija ir iezīmējusi partnerības izveidi enerģētikas jomā dabasgāzes un jēlnaftas ieguvei un transportēšanai, tostarp arī nodrošinot pieredzes un tehnoloģiju nodošanu. Rumānija ir arī iesaistīta stabilizācijas un atjaunošanas misijās Irākā.

  Ivo Vajgl (ALDE). - (SL) Priekšsēdētājas kundze! Nozīmīga daļa resursu, kas mums ir pieejami, pateicoties finanšu instrumentiem, un kas ir paredzēti attīstības nodrošināšanai jaunattīstības valstīs, izmantojot konkrētus kanālus, nonāk atpakaļ mūsu uzņēmumu vai monopolu rokās, kas ir izvietoti šeit. Manuprāt, būtiski nozīmīgs šo finanšu un politikas dokumentu mērķis ir nodrošināt, lai resursi tiktu izmantoti saskaņā ar palīdzības saņēmēju attīstības plāniem.

Vairāki runātāji jau uzsvēra, ka mēs bieži finansējam režīmus, kas ne tuvu nav demokrātiski. Runājot par nabadzīgāko valstu attīstības finansēšanu, manuprāt, mums jābūt uzmanīgiem, lai nepaildzinātu vienas kultūras audzēšanas tendenci, bet pavērtu iespējas modernai šo valstu attīstībai.

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Uzmanīgi klausījos visos runātājos, kuri sniedza savu ieguldījumu šajās debatēs. Komisija cer, ka mēs atradīsim risinājumu saistībā ar šiem nozīmīgajiem finanšu instrumentiem.

Tomēr mums jābūt iespējai pilnībā ieviest finanšu instrumenti ārējo attiecību jomā. Pareiza mūsu ārējās darbības īstenošana nedrīkst kļūt par iestāžu strīda iemeslu. Šādā veidā ir grūti saglabāt uzticamību vis-à-vis ārējās pasaules acīs, un tādā veidā zaudējam savu globālā tirgus dalībnieka un tirdzniecības sarunu partnera nozīmi.

Komisija ir gatava strādāt, lai ātri rastu tādu risinājumu, kam piekrīt visas iesaistītās iestādes.

Pašreizējos dokumentos, kas ir spēkā līdz 2013. gadam, vēl divus gadus, daudzgadu stratēģiskie dokumenti tiek uzskatīti par ieviešanas pasākumiem, kas nepieciešami budžeta īstenošanai. Uz šādiem pasākumiem attiecas komitoloģijas sistēma.

Stratēģijas dokumenti ir tehniski dokumenti un pēc būtības nav piemēroti, lai tos pārveidotu par saistošiem juridiskiem aktiem. Pašreizējie dokumenti būs spēkā vēl tikai divus gadus un ir atlicis ieviest tikai dažus stratēģiskos dokumentus. Komisija uzskata, ka, lai šo sistēmu pašreiz mainītu, būtu nepieciešamas būtiskas izmaiņas dokumentos, kuru ieviešanai vajadzētu pārāk daudz laika un kas radītu ievērojamus traucējumus ES ārējai sadarbībai.

Komisija jau ir iesaistījusi Parlamentu stratēģisko dokumentu demokrātiskās pārraudzības procesā. Komisija ir gatava stiprināt šo procesu, piešķirot ievērojamas pārraudzības tiesības Parlamentam. Ir vēl par agru, lai izklāstītu, kā šie dokumenti izskatīsies, jo pašlaik notiek plaša to apspriešana ar iesaistītajām pusēm un Komisijas priekšlikumu iesniegšana.

Ņemot vērā, ka pilnībā tiek ievēroti Lisabonas Līguma 290. pantā noteiktie kritēriji, joprojām ir pieejama iespēja apsvērt deleģēto aktu izmantošanu jaunajos dokumentos, bet Komisijai vēl nav noteikta viedokļa šajā jautājumā.

  Charles Goerens, referents. − (FR) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties visiem runātājiem, kuri runāja par finanšu instrumentiem vispār, un jo īpaši par tiem, kas ir saistīti ar ziņojumu, ko šorīt jums iesniedzu.

Manuprāt, Brok kungs pareizi izklāstīja to, ko vēlamies panākt. Nevēlamies kļūt par kārtības traucētājiem, bet nevaram arī piešķirt Komisijai carte blanche, lai tā īstenotu būtiskus Eiropas Parlamenta apstiprinātus nolīgumus, neveicot nekādu parlamentāro pārraudzību. Starp visu vai neko Parlaments pieprasīja saprātīga risinājuma pieņemšanu, kas paredz ciešu stratēģisko aktu uzraudzību. Neprasām neko vairāk vai mazāk kā tikai to.

Vēlos arī ko iebilst tiem, kuri savās piezīmēs bija kritiskāki, konkrēti tiem, kuri runāja diezgan skeptiski par sadarbības politiku attīstības jomā, un tiem, kuri vienmēr atsaucas uz nodokļu maksātājiem, lai noraidītu jebkāda atbalsta piešķiršanu sadarbības politikai attīstības jomā.

Mans viedoklis ir, ka nodokļu maksātāji finansē budžetu. Budžets ir instruments solidaritātes paušanai ar tiem, kuriem klājas sliktāk. Tādēļ pateicoties nodokļu maksātāju ieguldījumam, budžets galvenokārt sniedz iespēju mūsu valstīm palīdzēt vājākajiem sabiedrības locekļiem. Alternatīva ir ignorēt pamata, būtiskākās to iedzīvotāju tiesības, kuriem nav pieejami līdzekļi.

Vēlos tomēr ieteikt šiem deputātiem iepazīties ar ANO attīstības programmu, lai redzētu, ka tie, kas vairāk iegulda sadarbības un ārējās solidaritātes jomā, ir arī tie, kuri visvairāk tērē iekšējās solidaritātes jomā paši savā valstī. Citiem vārdiem — nav iekšējas pretrunas starp iekšējo solidaritāti un ārējo solidaritāti.

Tādēļ tiem, kuri vēlas, lai visa pārējā pasaule ticētu, ka visi mūsu līdzekļi, kas tiek tērēti iekšējai solidaritātei ir visās četrās pasaules malās izšķiesta nauda, vēlos ieteikt vēlreiz iepazīties ar ANO ziņojumu par tautas attīstību.

  Barbara Lochbihler, referente. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šajās debatēs kļuva skaidrs, kādēļ mums Parlamentā ir nepieciešami šie deleģētie akti. Nevēlamies panākt mikro-pārvaldību, bet mums ir jābūt iespējai izmantot šo instrumentu atbildīgā un pietiekami informētā veidā, lai mēs varētu, ja būs nepieciešams, labot to, kas nav izdevies. Ja runājam par Parlamenta nostāju jautājumā par ārējām organizācijām, piemēram, cilvēktiesību organizācijām, kuras tas var ietekmēt, un ja mums neizdodas panākt vienošanos, lai gan ceru, ka tā nenotiks, un, ja atsevišķus projektus nav iespējams īstenot, manuprāt, Parlamenta nostāja tādā gadījumā gūs atbalstu un sapratni. Nav taisnība, ka Parlaments un šī koncepcija netiek saprasta.

Vēlos kaut ko īsi piebilst, atbildot uz kritiku par to, ka Parlaments tērē pārāk daudz naudas cilvēktiesībām un demokrātijas attīstībai. Manuprāt, patiesībā ir tieši pretēji. Ja apsveram šo cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanas dokumentu, kas ir spēkā tikai kopš 2004. gada, pat pašreiz redzam, ka ir iespējams sasniegt pietiekami daudz, ieguldot salīdzinoši nelielas naudas summas. Nedrīkstam uz to raudzīties tikai kopumā. Drīzāk mums jāvērš pietiekami vērīga uzmanība uz to, kas šajos projektos ir sasniegts. Projekti bija jāpārtrauc tikai dažos atsevišķos gadījumos.

Ja mēs tik tiešām vēlamies īstenot ES pamatvērtības, ja tiešām vēlamies, lai cilvēki dzīvotu brīvībā, lai tos nepārņemtu nabadzība un bailes, mums ir jāveicina cilvēktiesības. Šis dokuments ir īpaši piemērots papildinājums mūsu politikai, lai pieprasītu, ka citas valstis atbalsta cilvēktiesības. Mēs netērējam pārāk daudz naudas. Tieši pretēji, mums nepieciešams daudz skaidrāks finansiālais atbalsts.

  Kinga Gál, referente. − (HU) Priekšsēdētājas kundze! Pateicos saviem kolēģiem deputātiem un komisāram par viņu paustajiem viedokļiem šajās debatēs, un, protams, arī saviem kolēģiem deputātiem par vārdiem, ar kuriem viņi ir pauduši atbalstu mūsu lēmumam. Brok kungs diezgan nepārprotami norādīja, ka mēs tiešām vēlamies nošķirt izpildvaras un likumdevēja pienākumus. Mūsu mērķis nav tos apvienot, bet, kā norādīja abi referenti un mani kolēģi deputāti — Parlamentam ir jābūt iespējai ietekmēt plānošanu un stratēģiju, lai izpilde patiešām būtu efektīva un lai līdzekļi tiktu novirzīti tur, kur tie ir vairāk vajadzīgi.

Vēlos piebilst attiecībā uz viedokļiem par līdzekļu izmantošanu, jo īpaši tādēļ, ka, manuprāt, neviens nodokļu maksātājs neapšaubīs mūsu darbības nozīmi, ja varam glābt cilvēku dzīvības, cilvēktiesību aktīvistu dzīvības, izmantojot šo finanšu instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību aizstāvībai, tādēļ uzskatu, ka šis ir tieši tas instruments, ko ikviens nodokļu maksātājs noteikti atbalstīs. Īpaši nopietni uztveru to, ko minēja arī komisāra kungs, ka Parlamentam pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā ir piešķirtas jaunas pilnvaras un stingrākas tiesības. Tādēļ vēlos, lai Padome un Komisija izrādītu atvērtību, lai beidzot būtu iespējams panākt labu kompromisu, jo mēs visi esam ieinteresēti, lai šie instrumenti darbotos patiešām efektīvi, un tam ir nepieciešama visu trīs iestāžu sadarbība.

  Gay Mitchell, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Saprotams, ka man jāizcieš zināms sods par to, ka nevarēju būt klāt debatēs jau no paša sākuma. Atvainojos, aizkavējos satiksmes dēļ.

Pirmkārt, kāds britu kolēģis kritizēja pašreizējo stāvokli saistībā ar demokrātijas un cilvēktiesību nozīmīgumu. Ja demokrātija un cilvēktiesības mūsu dalībvalstīs patiesi darbotos, tad mums nebūtu jāpavada bērni uz skolu tikai ar maizi un džemu vien, un tāda ir faktiskā situācija.

Neatkarīgi no tā, vai tā ir Apvienotā Karaliste vai kāda cita dalībvalsts, nodrošināt, lai tas tā nenotiktu, tik tiešām ir šo dalībvalstu jautājums. Patiesībā jautājums nav tikai par demokrātiju un cilvēktiesībām. Katru dienu mirst divdesmit divi tūkstoši bērnu — katru dienu tepat, viena īsa ceļojuma attālumā ar lidmašīnu no šīs ēkas. Divdesmit divi tūkstoši. Labā vēsts ir tāda, ka iepriekš šis skaitlis bija 34 000. Mums un citiem ir izdevies to samazināt līdz 22 000, pateicoties demokrātijai un cilvēktiesībām un tādiem finanšu instrumentiem, ko Savienība ir apstiprinājusi.

Nenostatīsim šos cilvēkus pret bērniem mūsu pašu dalībvalstīs, kuri apmeklē skolu, pārtiekot no maizes un džema, par ko man arī ir žēl. Lai mūsu dalībvalstis izstrādā atbilstošus tiesību aktus šo bērnu problēmu risināšanai.

Šis ir jautājums par īstenošanu jeb deleģētajiem aktiem. Tā ir īstenošana vai deleģētais akts — un šajā gadījumā tas ir tiesību akts?

Ierosinu pilnībā palikt pie varianta Parlamenta pirmajā lasījumā, un tādējādi apliecināt, ka atjaunosim — esam atjaunojuši, visus grozījumus. Padome tos nav apstiprinājusi. Šeit ir apdraudēts principiāli svarīgs jautājums, kas ir arī būtiski nozīmīgs tam, kādas būs turpmākās iestāžu attiecības ārējās darbības jomā.

Parlamenta ierosinātie grozījumi neskar ASI vai citus instrumentus pēc būtības, bet Parlamenta lomu tiesību akta faktiskajā īstenošanā.

Mērķis — aizsargāt Eiropas Savienības demokrātiskās prerogatīvas, kas ir paredzētas Lisabonas Līgumā. Būdami otru aktu pieņēmēji, mums jābūt iespējai uzraudzīt, pamatojoties uz vienlīdzīgiem noteikumiem ar Padomi, stratēģisko lēmumu pieņemšanu un izpildi saistībā ar attīstības atbalsta līdzekļu tērēšanu — cik daudz, kur un kā. Tehniski runājot, grozījumi nodrošina, ka noteikti Komisijas pieņemtie lēmumu projekti tiek atzīti kā deleģētie akti atbilstoši Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta definīcijai.

Tādējādi abām likumdevēja varas iestādēm būtu iespējas iebilst pret tādiem lēmumu projektiem, kuri neatbilst tiesību akta prasībām. Šīs veto tiesības nodrošinātu to, ka Parlamenta ierosinājumi tiktu ņemti vērā tad, kad Komisija plāno ES atbalsta līdzekļu piešķiršanu.

Vēlos skaidri apliecināt, ka jautājums nav par mikro-pārvaldību, kā kolēģi jau minēja, vai atsevišķām programmām vai projektiem. Grozījumi nodrošinās, ka likumdevēji saglabā uzraudzību attiecībā uz stratēģiskiem lēmumiem par finansējuma piešķiršanu vai nozaru prioritātēm.

Visi piedāvātie grozījumi jau bija iekļauti Parlamenta nostājā pirmajam lasījumam, kas ar lielu balsu vairākumu tika pieņemta 2010. gada 21. oktobra plenārsēdē.

Tomēr Padome pilnībā noraidīja visus grozījumus saistībā ar demokrātisko pārraudzību un deleģētajiem aktiem, nepiedāvājot nekādus alternatīvus risinājumus, kas atbilstu Parlamenta prasībām.

Diemžēl daudzo mēnešu — gandrīz viena gada –– laikā, kas ir pagājis kopš pirmās šo dokumentu apspriešanas komitejā, iestāžu sarunās nav panākts nekāds progress. Varu apliecināt šim Parlamentam, ka mēs patiešām centāmies to panākt. Sarunas ar Padomi un Komisiju, kurai, starp citu, jāveicina šīs sarunas, sākās 2010. gada februārī. Mums bija trīs dialogi un vairākas sanāksmes tehniskā līmenī par strīdīgiem deleģēto aktu jautājumiem. Citos jautājumos nekāda viedokļu tuvināšana nav sasniegta. Tikai pagājušā gada beigās Komisijas pārstāvji sarunās piedāvāja kompromisa priekšlikumu. Parlaments nekavējoties atbildēja ar savu priekšlikumu, bet tas Padomes nostājā netika atspoguļots. Mēs saprotam, ka Padomē tas netika formāli nosūtīts dalībvalstīm.

Neskatoties uz Padomes stingro nostāju, kam piekrīt Komisija, par ko man patiešām ir žēl, jo tā rīkoties neietilpst tās konstitucionālajā pozīcijā, Parlaments pieprasa ievērot tā nostāju. Juridiski mūsu argumenti ir pamatoti. Stratēģiskie dokumenti ir daudzgadu programmas, par kurām lēmumi tiek pieņemti, piemēram, ASI ietvaros, kas atbilst kritērijiem par deleģēto aktu procedūras piemērošanu. Tie papildina pamata reglamentējumu un to piemērošana ir vispārīga. Līguma 290. pantā minētie kritēriji ir obligātie kritēriji, ja tie tiek izpildīti. Padomei un Parlamentam jābūt veto tiesībām.

Tas nav politiskas kaulēšanās vai īpašas vienošanās priekšmets, jo tas būtu neatbilstoši Līgumam. Tas ir juridisks pienākums. Politiski mūs pilnībā atbalsta Priekšsēdētāju konference, kas divos gadījumos — vēl nesen šī mēneša sākumā, nolēma, ka visās lietās sarunu pārstāvjiem jāpieprasa deleģēto aktu procedūras ievērošana tādu lēmumu pieņemšanā, kas ir saistīti ar mērķiem, prioritāšu izvēli, prognozēm un finanšu piešķīrumiem plašākā nozīmē.

Esam panākuši arī vienotu nostāju visās komitejās — referentiem no Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Ārlietu komitejas, kas attiecīgi ir atbildīgi par dokumentiem sadarbībai ar industrializētām valstīm un cilvēktiesību un demokrātijas dokumentiem, ir tāda pati nostāja, kāda ir man. Ir jāatjauno visi pirmajā lasījumā iesniegtie grozījumi, kas ir saistīti deleģētajiem aktiem. Mūsu nostāja ir vienkārša un skaidra, un pilnībā atbilst Priekšsēdētāju konferences pilnvarām. Mēs neļausim sevi ne sašķelt, ne arī ignorēt savu likumdevēja lomu.

Esmu pārliecināts, ka jaunās procedūras ieviešana būs arī mūsu finanšu instrumentos paredzēto ieguvēju interesēs. Parlaments varēs uzņemties savu uzrauga lomu daudz efektīvākā veidā un nodrošināt, ka naudas līdzekļi tiek tērēti Līgumā noteikto Savienības attīstības sadarbības galveno mērķu īstenošanai — nabadzības mazināšanai un galu galā arī izskaušanai. Katru dienu nav jāmirst divdesmit diviem tūkstošiem bērnu. Prasām iespēju ietekmēt to, kādā veidā šis jautājums tiek risināts.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Nirj Deva (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Es tikai vēlējos jautāt savam godājamam kolēģim un draugam Mitchell kungam, vai viņš piekrīt manam apgalvojumam, ka 2005. gadā Parlaments atteicās no 14 koplēmumu pieņemšanas jomām saistībā ar šiem finanšu instrumentiem.

Tas, ko mēs pašlaik faktiski vēlamies panākt, ir savā ziņā to atjaunot, jo ne tikai pazaudējām savu iespēju analizēt to, kas notiek Komisijā, bet pazaudējām arī atskaitīšanās procesu un pārredzamības procesu, tādēļ vēlos jautāt Mitchell kungam...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Gay Mitchell, referents. − Priekšsēdētājas kundze! Piekrītu Deva kungam, ka esam atteikušies no atsevišķām savām tiesībām. Es biju Attīstības un sadarbības dokumenta referents. Mums vajadzēja divus ar pusi gadus, lai vienotos par šo dokumentu, jo mēs vienkārši neatteicāmies no noteiktām Parlamenta pamattiesībām, tomēr beigās mums bija jāpiekrīt kompromisam.

Beigās starp Parlamentu, Komisiju un Padomi tika noslēgts iestāžu nolīgums, kurā bija paredzēts, ka, piemēram, ar Attīstības komitejas starpniecību mums tiks piešķirtas ASI pārraudzības tiesības un mēs izveidojām darba grupas šī nolīguma īstenošanai. Šie dokumenti ir izstrādāti šī nolīguma ierosmē, kā tam jābūt arī turpmāk.

  Helmut Scholz, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! De Gucht kungs, jums ir pilnīga taisnība par to, ka ārējā pasaule nesaprot, kādēļ nevaram panākt vienošanos ar Padomi. Padome šajās debatēs nav pat klātesoša, par ko man ir patiešām žēl, jo tā nav laba zīme otrā lasījuma procedūras pabeigšanai. Tomēr rodas jautājums, kādēļ tik parasts princips un parastas tiesības, kas ir noteiktas Līgumā, netiek atzītas. Manuprāt, Brok kungs to jau sīki izklāstīja, ka jautājums ir tikai par Parlamenta iespēju iejaukties.

Varbūt varu jums sniegt vēl vienu piemēru attiecībā uz saturu. Komisijas daudzgadu plānā attiecībā uz manu dokumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm (ICI) atsauces dokuments nebija grozītā regula, bet drīzāk gan stratēģija “Globālā Eiropa”. Tajā ir izmantota redakcija, kas ir novecojusi jau kopš ekonomikas krīzes sākuma un ar to saistīto problēmu rašanās, norādot, ka daudzgadu plāna mērķis ir veicināt Eiropas uzņēmumu un peļņas intereses. Saskaņā ar šo redakciju, dokuments ir paredzēts to problēmu atrisināšanai, ar kādām sastopas ES uzņēmumi, cenšoties iekļūt noteiktos tirgos.

Varu tikai atkārtot, ka likumdevēja dokumenta mērķis tāds nebija un ka tie nav rezervējuši nodokļu maksātāju līdzekļus šī mērķa sasniegšanai. Mūsuprāt, ICI jākļūst par mūsdienīgu sadarbības programmu, nevis par iekarošanas līdzekli. Vēl viens piemērs, šoreiz nedaudz drosmīgāks — mums, dienvidaustrumu Āzijas valstis nav tikai jaunākās sadarbības partneres, kā norādīja Komisija. Mūsu sadarbības ietvaros ar Centrālāziju, šis dokuments nav jākoncentrē tikai uz ES piekļuvi tajā esošajām gāzes rezervēm.

Pievēršot uzmanību Magrebas reģionam un notikumiem Tuvajos Austrumos, ir skaidrs, ka mums nepieciešama ilgtermiņa, plaša līmeņa pieeja sadarbībai. Ceru, ka jaunā regula turpmāk izrādīsies dzīvotspējīga. Ceru arī, ka šis finanšu instruments veicinās apmaiņu, pamatojoties uz vienādiem noteikumiem starp ES un trešām valstīm, un veicinās atvērtību visā pasaulē un atbildīgu atbalsta sniegšanu ilgtspējīgiem attīstības procesiem, kas ir pilsoņu interesēs.

  Priekšsēdētāja. − Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 11.30.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai ir viens no tiem ES politikas dokumentiem, kurā joprojām ir saglabāta stingra līdzekļu piešķiršanas sistēma tādēļ, ka tas neparedz izņēmumus attiecībā uz neatbilstīgu izmaksu principu nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem, ko finansē ES. Situācijā, kad sastopamies ar stāvokļa pasliktināšanos cilvēktiesību jomā visā pasaulē, manuprāt, ir absolūti nepieciešams, lai Eiropas Savienība no jauna apliecinātu savu pasaules līdera lomu demokrātijas un cilvēktiesību jomā. Šajā nolūkā ir īpaši nepieciešams, lai Eiropas finanšu instruments būtu labāk pielāgojams, kas ļautu Savienībai un Eiropas finansiālās palīdzības saņēmējiem izmantot zināmu elastības pakāpi to projektu pārvaldībā, kurus tie ir uzņēmušies īstenot. No otras puses, šī elastīgā pieeja ES līdzekļu piešķiršanā tiks cieši uzraudzīta, lai novērstu ļaunprātīgas līdzekļu izmantošanas iespējas. Izņemot atbrīvojumu, kurš jāsaglabā saistībā ar tādu izmaksu finansēšanu, kas attiecas uz nodevām, nodokļiem un citiem maksājumiem un kas tiek finansētas katrā atsevišķā gadījumā, Eiropas Parlamentam ir jābūt tiesībām uzraudzīt Komisijas īstenotos pasākumus un tās pieņemtos stratēģiskos dokumentus.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Ieteikumā otrajam lasījumam par finanšu instrumenta izveidi attīstībai sadarbības jomā ir minēts augstais vienprātības līmenis saistībā ar tā pasākumiem, un faktiski tajā ir pieņemti visi pirmajā lasījumā ieteiktie grozījumi. Manuprāt, prioritāte ir sistēmisko jautājumu atrisināšana saistībā ar attīstības palīdzības daudzgadu finansējumu, un es piekrītu referentam, ka ir jāatrisina jautājums par finansēšanas metodi 2012. un 2013. gadam. Ieteikumā ir norādīts, ka regulā tiek krasi samazināta brīvā rezerve 2007. –2013. gada daudzgadu finanšu shēmas 4. izdevumu pozīcijas maksimālās robežas ietvaros un tajā vairs nav pietiekamu manevrēšanas iespēju attiecībā uz iespējamo turpmāko krīžu novēršanu un pārvarēšanu. Ieteikumā arī tiek risināti juridiskie jautājumi, kas saistīti ar Padomes procesuālo pieeju, ko kritizē Parlaments, jo Parlamentam ir jābūt tādām pašām uzraudzības pilnvarām kā Padomei attiecībā uz stratēģisku lēmumu pieņemšanu jautājumā par to, kur un kā tiks tērēti attīstības palīdzības līdzekļi. Tādēļ saskaņā gan ar Lisabonas Līguma burtu, gan ar tā garu atbalstu steidzamu atbilstoši integrētas deleģēto aktu procedūras iekļaušanu saistībā ar citu ārējās darbības finanšu instrumentu plānošanu, kas pašreiz tiek pārskatīta, proti, stabilitātes dokumenta, cilvēktiesību un demokrātijas dokumenta un dokumenta sadarbībai ar industrializētām valstīm, iekļaušanu regulā par instrumentu sadarbībai attīstības jomā.

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Viens no galvenajiem ES attīstības politikas mērķiem ir nabadzības samazināšana un pilnīga izskaušana, kura sasniegšana noteikti tiks veicināta, ņemot vērā Komisijas 2010. gada 17. martā apstiprināto ieguldījumu EUR 190 miljonu apmērā papildu pasākumiem banānu nozarē (BAM) 2010.–2013. gadam. Ir arī taisnība, ka iepriekš plāni šajā jomā tika izstrādāti, ņemot vērā vairāk komerciālo nekā attīstības perspektīvu, un jaunajā priekšlikumā jābūt atspoguļotai tieši attīstības perspektīvai. Šķiet, ka ir arī pareizi atbalstīt papildu pasākumus banānu nozarē, lai uzlabotu ĀKK banānu piegādātājvalstu iedzīvotāju dzīves līmeni, ko ietekmē banānu importam ES noteiktās nodevas. Neraugoties uz to, Komisijas priekšlikumā ir zināmi trūkumi, piemēram, ietekmes novērtējuma trūkums saistībā ar ierosinātajiem pasākumiem, naudas līdzekļu izmaksāšanas grafiks, apšaubāmā apjomīgā ES rezervju izmantošana vai ilgstošā nepietiekama finansējuma problēma attiecībā uz 4. izdevumu pozīciju, uz ko Komisija pareizi norādīja savā novērtējuma ziņojumā par iestāžu nolīguma darbību. Kopumā, manuprāt, Charles Goerens iesniegtais ziņojums sniedz precīzu šī jautājuma analīzi gan no komerciālās, gan attīstības perspektīvas, atspoguļojot Budžeta komitejas 2010. gada 13. aprīlī apstiprinātos komentārus, kas ietver arī būtiskus ieteikumus BAM jomā, un tādēļ iesaku apstiprināt ierosināto variantu.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Saprotu Komisijas prasību ieviest lielāku elastību tādu politiski jutīgu projektu finansēšanā, kuru mērķis ir atbalstīt demokrātiju un cilvēktiesības. Tomēr vienlaicīgi stingri uzskatu, ka, ja šis Parlaments vēlas piešķirt Komisijai lielāku brīvību šādu projektu finansēšanā, tam jāsaglabā tā uzraudzības loma. Galu galā tie esam mēs, kas ir atbildīgi iedzīvotāju priekšā par ES budžetu. Ja runa ir par finanšu instrumentiem, kas paredzēti demokrātijas, juridiskās noteiktības un cilvēka cieņas izplatības veicināšanai, mums arī jārunā par šo instrumentu efektivitāti un par to, vai nav vēl efektīvāku veidu demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai. Debatēs par kristiešu vajāšanām pasaulē, ES Augstā pārstāve ārlietās apliecināja, ka katrā divpusējā nolīgumā par sadarbību šobrīd tiek iekļauta demokrātijas un cilvēktiesību klauzula. Ja tiktu panākts, ka visa veida finansiālās palīdzības piešķiršana vai komerclīgumu noslēgšana būtu atkarīga no šo saistību izpildes, tad demokrātijas un pamata cilvēktiesību ievērošanas izplatība tiktu veicināta daudz vairāk, nekā atbalstot dažādus vairāk vai mazāk pamatotus projektus.

5. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā izstrādātais Florenz kunga ziņojums par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) (pārstrādātā redakcija) (COM(2008)0810 – C6-0472/2008 – 2008/0241(COD)).

  Karl-Heinz Florenz, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Potočnik kungs! Pirmkārt, vēlos patiekties visiem tiem atsaucīgajiem cilvēkiem šajā Parlamentā un Komisijā, kas man šajā posmā palīdzēja. Šis process nebija pārāk vienkāršs. Sadarbība ar Komisiju bija izcila, un vēlos vēlreiz paust savu vissirsnīgāko pateicību darba grupai, kas manā birojā strādāja divdesmit četras stundas diennaktī, lai sagatavotu šo ziņojumu.

Jautājums par elektroniskiem atkritumiem nav saistīts ar pārspīlētu vides standartu ieviešanu. No otras puses, šie patiešām ir vides standarti, bet no otras, tiek skarts arī jautājums par mūsu izejmateriālu piegādes nodrošināšanu Eiropā. Kā zināms, vistuvākajā nākotnē izejmateriālu pietrūks. Ko dod progresīvās tehnoloģijas, ja mums vairs nav izejmateriālu?

Tādēļ uz šo ziņojumu jāraugās arī no ekonomikas perspektīvas, un tad diemžēl kļūst skaidrs, ka vairākās jomās esam vāji. Eiropas valstīs ir atšķirīgi savākšanas apjomi. Valstīm, kas atrodas ziemeļos, ir vislabākie sasniegumi, kur tiek savākti 16 kg uz vienu iedzīvotāju. Vissliktākie rezultāti ir valstij, no kuras ir cēlies mans uzvārds, kur tiek savākts tikai 1 kg gadā. Ņemot vērā 16 kg un 1 kg apjomus, ir svarīgi, lai mēs neklusētu par tām valstīm, kurām ir labs rādītājs, bet ir arī jānosauc vārdā un jākaunina valstis ar sliktiem rezultātiem, un to es domāju darīt.

Visbeidzot, šajā direktīvā ir jāievieš vienoti kritēriji, jo to mums līdz šim ir pietrūcis. Katra valsts dara, ko vēlas, un izmanto savas definīcijas. Tādēļ īsti nav iespējams iesūdzēt tiesā valstis ar sliktiem savākšanas apjomiem, jo tās rīkojas pareizi saskaņā ar pašu standartiem. Šai situācijai Eiropas Savienībā ir jāmainās, jo mēs dzīvojam iekšējā tirgus apstākļos. Šķiet, ka dažreiz esam to aizmirsuši.

Nedrīkstam atteikties no lielajiem ieguvumiem, ko tas var dot Eiropas Savienībai. Tādēļ ir pareizi, ka šis Šveices siera gabals, kurā ir daudz caurumu, beidzot tiek pārveidots par kaut tādu, kas sastāv vairāk no siera nekā caurumiem. Komisija pašlaik ir uz pareizā ceļa, bet diemžēl tā nav pēdējos gados veikusi vajadzīgos kontroles pasākumus. Vēlos, kaut Komisija būtu izrādījusi lielāku apņemšanos šajā ziņā. Tomēr tas ir pagājis, un cerams, ka situācija nākotnē kļūs labāka. Tik tiešām nav viegli, ja dalībvalstis izvēlas pašas savu ceļu, un arī mana valsts šajā ziņā nav gluži nevainojama.

Mēs rīkojamies pareizi, precīzāk definējot savākšanas mērķus. Mēs rīkojamies pareizi, pārtraucot nelegālo eksportu. Piemēri, ko es varētu jums sniegt, ir ārkārtīgi pārsteidzoši. Lielā kādas valsts ostā tika pārbaudīti 420 konteineri ar augstas kvalitātes elektroniskiem atkritumiem, un 360 no tiem bija nelegāli. Mūsu bērni sāks mums uzdot ļoti neērtus jautājumus, ja beidzot nepanāksim to, ka šī situācija tiek kontrolēta. Vienā tonnā iespiedshēmas plašu ir 200 gramu zelta, turpretī vienā tonnā zelta rūdas ir tikai 2 grami zelta. Nevaram atļauties, lai tas tā turpinātos arī nākotnē, un ceru, ka Eiropas iedzīvotāji kļūs arvien labāk informēti par šiem ekonomiskajiem jautājumiem.

Tādēļ vēlamies, lai savākšana sistēma būtu uzticamāka. Konkrēti vēlamies panākt, lai tiktu nodrošināta iespēja bez atlīdzības nodot mazas elektroniskās ierīces, ko var viegli izmest atkritumu kastē. Varam ieviest izņēmumus ļoti maziem uzņēmumiem, bet vispārīgi mums ir jāatvieglo elektronisko ierīču nodošana, nevis to izmešana atkritumos, jo mums ir nepieciešami vērtīgie izejmateriāli. Tāds ir mūsu galvenais mērķis.

Mums ir arī jāizbeidz nelegālie sūtījumi un jāmaina direktīvas darbības joma. Ja šodien vēlaties izgatavot lampu, tā ir jāreģistrē 27 dalībvalstīs, lai to varētu pārdot tikai atkritumu direktīvas dēļ. Šī sistēma ir jāmodernizē, un tai jākļūst pievilcīgākai. Esam ceļā uz šī mērķa sasniegšanu.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Vēlos vispirms pateikties arī Parlamentam, un jo īpaši referentam Florenz kungam un viņa darba grupai, ēnu referentiem un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai par viņu ieguldīto lielo darbu.

Viņu apņemšanās un interese par šo jautājumu ir atspoguļota grozījumos, kas pēdējās nedēļās komitejā tika pieņemti un iesniegti. Biju gandarīts ieraudzīt, ka daudzi grozījumi pilnībā atbilst Komisijas priekšlikumā direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem ietvertajiem mērķiem, proti, pilnībā īstenot EEIA direktīvā paredzētos ieguvumus videi, nosakot vērienīgus savākšanas un reģenerācijas mērķus, kas ir reāli sasniedzami visās dalībvalstīs, stiprināt ieviešanu un izpildi, nosakot detalizētus noteikumus ES atkritumu nelegālā eksporta apkarošanai, un ievērojami samazināt nevajadzīgo administratīvo slogu ražotājiem Eiropā, uzlabojot valsts iestāžu sadarbību.

Nostiprinot EEIA direktīvu, varam sniegt nozīmīgu ieguldījumu ceļā uz resursefektīvu otrreizējo pārstrādi veicinošu sabiedrību. Jautājums ir par visstraujāk pieaugošo atkritumu plūsmu Eiropā, kurai ir liels potenciāls mūsu atkarības mazināšanai no importētiem vai jauniem izejmateriāliem.

Uz šīs ārkārtīgi pozitīvās plašās vienošanās fona starp Parlamentu un Komisiju vēlos sniegt nelielus komentārus, lai iepazīstinātu jūs ar trim konkrētiem jautājumiem.

Komisija ir gandarīta, ka Parlaments pilnībā piekrīt vērienīgajam jaunā savākšanas mērķa apjomam un ieviešanas datumam. Tas ir vērienīgs tādēļ, lai uzlabotu mūsu vidi un paaugstinātu mūsu ekonomikas resursu izmantošanas efektivitāti, un tas ir arī sasniedzams katrai dalībvalstij, kas arī ir nozīmīgs faktors. Komiteja ierosina definēt šo mērķi no jauna, skaidri formulējot galīgo mērķi — savākt proporcionālu daudzumu no saražotajiem EEIA. Komisija var piekrist šai pieejai, ja tiek izstrādāta atbilstoša saražoto EEIA aprēķināšanas metode. Komisija ir gatava sniegt ieguldījumu šīs metodes izstrādāšanā, kā ierosināja komiteja.

Attiecībā uz direktīvas darbības jomu tiek ierosināts atcelt saikni starp EEIA direktīvas izņēmuma gadījumiem. Komisijai tas ir pieņemami, jo galvenais Komisijas priekšlikuma mērķis šajā jomā ir precizēt, bet ne mainīt EEIA direktīvas darbības jomu.

Un beidzot, attiecībā uz saules baterijām, kas ir specifisks direktīvas darbības jomā ietilpstošs jautājums, Komisija konkrēti ierosina to izslēgt no direktīvas darbības jomas, kas, kā zināms, ir izstrādāta saskaņā ar komitejas priekšlikumu un pašreizējo direktīvu. Tomēr mēs apzināmies pieaugošo problēmu skaitu, kas ir saistītas ar saules bateriju iespējamo ietekmi uz vidi, jo īpaši atkritumu stadijā. Brīvprātīgais nolīgums, ko nesen iesniedza saules bateriju rūpniecības pārstāvji, neatbilst šādu nolīgumu kritērijiem.

Drīz tiks publicēts Komisijas dienestu izstrādātais šī nolīguma novērtējums. Protams, ka vides riski un iespējas saules bateriju likvidēšanai ir pareizi jāizvērtē pirms to iekļaušanas EEIA direktīvas darbības jomā.

Noslēgumā, kā zināms, jaunā EEIA direktīva tika ierosināta saskaņā ar pārstrādātās redakcijas procedūru, kas paredz esošo tekstu pārkvalificēšanas apvienošanu ar speciāli paredzētiem jauna vai grozīta teksta elementiem. Joprojām uzskatām, ka pārstrādātās redakcijas procedūras izmantošanas gadījumos mums ir jāievēro vispārējie procedūras noteikumi. Tikai attiecībā uz šiem elementiem ir veikta patiesa ietekmes uz vidi novērtēšana. Tomēr mēs atzinīgi vērtējam nodomus attiecībā uz atsevišķiem komitejas iesniegtajiem grozījumiem un piekrītam to virzienam.

Šobrīd ar interesi klausīšos jūsu debatēs par šo priekšlikumu un ierosinātajiem grozījumiem un Komisijas vārdā sniegšu papildu komentārus savās noslēguma piezīmēs.

  Richard Seeber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms vēlos pateikties Florenz kungam par viņa ārkārtīgi pragmatisko pieeju šim tematam un par viņa stingro nostāju. Vēlos sākt ar jautājumu Potočnik kungam. Jūs apgalvojat, ka mums jāizturas pret dalībvalstīm saskaņā ar to spēju savākt atkritumus. Eiropas Savienības moto patiešām ir „Vienoti daudzveidībā”, bet vai ir taisnība, ka viena dalībvalsts savāc 16 kg atkritumu uz vienu iedzīvotāju, bet cita — tikai 1 kg? Vai tā nav kļūdaina daudzveidības interpretācija?

Aicinu jūs atklāti ievērot stingrāku pieeju atkritumu jomā attiecībā pret dalībvalstīm. Kamēr mēs šeit Parlamentā esam aizņemti ar regulu pieņemšanu, dalībvalstis dara to, ko pašas vēlas. Tā turpmāk vairs nedrīkst notikt. Vēlos jums atgādināt par interviju, ko sniedzāt atkritumu krīzes laikā Neapolē. Tobrīd tika nosodīta Itālija, un joprojām nav iesniegts atbilstošs plāns. Jums jābūt stingrākam. Tā ir Komisijas funkcija un, izmantojot savas Līgumu uzraudzītāja pilnvaras, tai par saistībām jāatgādina tām dalībvalstīm, kuras šajā jomā atpaliek.

Mums šajā jomā ir strauji augošs tirgus, un Eiropas nākotne būs atkarīga no tā, kā mēs atrisināsim šo problēmu ar atkritumiem. Ir nepieciešams, lai dalībvalstis atbilstoši īstenotu šīs regulas. Ja tās šajā ziņā nebūs pietiekami stingras, mēs nevarēsim panākt progresu.

Vēlētos, kaut būtu jums prasījis noteikt reāli izpildāmus mērķus, jo īpaši attiecībā uz mazākajiem uzņēmumiem, kā arī attiecināt tos uz patērētājiem. Protams, ka ikvienam ir jāuzņemas sava daļa atbildības. Tomēr mums ir jāatgādina atbildīgajiem, kas īstenošanas posmā ir tieši dalībvalstis, kādi ir to pienākumi.

  Kathleen Van Brempt, S&D grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Enerģētikas samita priekšvakarā un laikā, kad Komisija un Parlaments liek lielu uzsvaru uz energoefektivitāti un labu pārvaldību izejmateriālu jomā, šī ir direktīva, ar kuru šīs cēlās idejas ir jāpārvērš praksē. Tas ir Parlamenta mērķis, un, ņemot to vērā, esam izstrādājuši savus grozījumus. Jautājums ir par aizvien pieaugošu atkritumu kalnu, tomēr ne tikai par atkritumiem. Katrā no šiem elektroniskajiem ražojumiem ietilpst vairāki materiāli, kam steidzami nepieciešama atkārtota pārstrāde un atkārtota izmantošana.

Nepārprotami ir skaidrs, ka ar pirmo direktīvu mums neizdevās šo mērķi izpildīt. Ja ņemam vērā to, ka tikai viens no katriem trim ražojumiem tiek atkārtoti pārstrādāts vai izmantots un ka mēs pat nezinām, kur atrodas viens no katriem diviem šādiem ražojumiem, tad mums ir jānosaka augstāki savākšanas un labāki atkārtotās pārstrādes mērķi. Galvenokārt ir jānodrošina šādu ražojumu eksporta samazināšana uz citiem pasaules reģioniem. Faktiski mēs vēlamies, lai šie ražojumi paliktu šeit un lai mēs saglabātu šīs izejvielas. Turklāt pastāv ievērojamas ētiskas un ekoloģiskas bažas par to, kādā veidā šie ražojumi tiek savākti citās, jo īpaši jaunattīstības valstīs.

Citiem vārdiem sakot — Parlaments vēlas, lai tiktu noteikti precīzi un ļoti konkrēti mērķi. Tagad ļoti īpaši vēlos pateikties saviem kolēģiem deputātiem, ēnu referentiem un, protams, Florenz kungam par viņu teicamo sadarbību, kuras dēļ varējām iesniegt saskaņotu tekstu. Šis Parlaments būs nelokāms sarunās ar Padomi. Mēs brīdinām Padomi, jo tik tiešām vēlamies pārvērst šīs idejas praksē.

Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupai ir ārkārtīgi svarīgi, lai lielāks uzsvars tiktu likts uz nelegālo eksportu un lai mēs uzsāktu darbu saistībā ar neliela izmēra EEIA. Tas ir ārkārtīgi svarīgi. Neviens vairs neizmet liela izmēra ledusskapjus ceļmalā, bet mazās ierīces vēl netiek pienācīgi likvidētas.

Komisāra kungs, ļoti uzmanīgi klausījos, ko jūs teicāt par saules baterijām. Jūs zināt, ka mana grupa jau sen un nelokāmi cīnās pret tiem, kam tiek piešķirtas īpašas izņēmuma tiesības. Mēs šeit vēl neesam diskutējuši par saules baterijām, bet turēšu jūs pie vārda. Apliecinājāt, ka veiksiet novērtēšanu un ka šis novērtējums būs daļa no debatēm ar Padomi par to, vai saules baterijas tiks vai netiks iekļautas direktīvā. Tik un tā aicinu savus kolēģus pilnībā atbalstīt vērienīgo tekstu, kas šodien šeit ir iesniegts.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

  Vladko Todorov Panayotov , ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Katru gadu Eiropa maksā vairāk nekā EUR 130 miljardus par tās rūpniecībai nepieciešamo stratēģisko metālu importu. Šos izdevumus var ievērojami samazināt, uzlabojot tekstu Eiropas direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, ko vasarā ar lielu balsu vairākumu pieņēmām Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā.

Tādēļ vēlos apsveikt referentu Karl-Heinz Florenz un citus referentus par ļoti kvalitatīvo un atbildīgo darbu, ko viņi ir paveikuši. Teksta kompromisa variants, kas šodien jums tiks piedāvāts balsošanai, ir nozīmīgs solis virzienā uz priekšu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanā Eiropā. Turklāt pateicoties jaunajam, vērienīgākam konkrētajam mērķim un uzlabotai atkritumu savākšanas shēmai ar skaidri uzsvērtu atbildību, Eiropa var arī atrisināt tās svarīgo un, teiksim, stratēģisko problēmu. Tas ir tādēļ, ka daudzās elektroniskās un elektriskās iekārtās Eiropā ietilpst dārgmetāli, piemēram, zelts, platīns, pallādijs, varš, niķelis un citi, ko var iegūt un vairākkārtīgi izmantot no jauna. Piemērs — 2006. gadā saskaņā ar Eurostat datiem Eiropas Savienības valstis izmeta atkritumos gandrīz 307 miljonus tonnu atkārtoti pārstrādājamo atkritumu un iekārtu.

Ziņojums iezīmē milzīgu progresu ne tikai atkritumu savākšanas mērķa palielināšanas, bet arī labākas vides aizsardzības ziņā. Tādēļ aicinu visus kolēģus atbalstīt ziņojumu kopumā.

  Michail Tremopoulos, Verts/ALE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Ar šiem centieniem mēs mēģinām risināt problēmu, kas saistīta ar elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoma spirālveida pieaugumu, kas atbilstoši prognozēm sasniegs 12,3 miljonus tonnu līdz 2020. gadam. Šīs direktīvas pārskatīšana ir izcila iespēja izbeigt kaitīgu vielu izplūdi vidē tādēļ, ka trūkst oficiālu savākšanas punktu, tiek īstenota neracionāla to apsaimniekošana un nelegāla transportēšana.

Risināmās pamatproblēmas, pirmkārt, ir tas, ka, lai gan 65 % no tirgū piedāvāto elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem tiek vākti dalītā veidā, apstrādāti un deklarēti tiek tikai mazāk par pusi, bet pārējie nonāk vidē vai tiek eksportēti uz trešām valstīm. Otrkārt, pašreizējā savākšanas kvota — četru kilogrami mājsaimniecības atkritumu uz cilvēku gadā, neatspoguļo patēriņu atsevišķās dalībvalstīs, un tāpēc dažās valstīs tiek noteikti ļoti zemi kvantitatīvie mērķi, bet dažās — pārmērīgi augsti mērķi. Treškārt, produkcijas izlaides reģistrēšanai un uzskaitei dažādās valstīs tiek izmantotas atšķirīgas procedūras, un visbeidzot, netiek piemērotas saistības.

Mēs esam panākuši, ka, pirmkārt, ir paplašināts definīcijas apjoms, iekļaujot visus atkritumus, nosakot tikai dažus izņēmumus. Otrkārt, esam palielinājuši atkritumu savākšanas kvantitatīvos mērķus attiecībā uz šiem atkritumiem līdz 85 % līdz 2016. gadam. Treškārt, esam noteikuši atsevišķu 5 % mērķi gatavo elektronisko un elektrisko iekārtu atkārtotai izmantošanai. Ceturtkārt, dalībvalstīm ir jānodrošina pietiekami resursi atkritumu savākšanai no mājsaimniecībām. Piektkārt, mazumtirgotājiem ir ne tikai jāpieņem atpakaļ šie atkritumi jaunas preces iegādes brīdī; tiem ir arī jāvāc ļoti neliela izmēra atkritumi.

Ražotājiem nav jābūt no valstīm, kurās tie vēlas reģistrēt uzņēmumu, un visbeidzot, mēs vēlamies, lai veiktu ciešu kravas sūtījumu uzraudzību. Tomēr galvenokārt mums jāveicina ilglaicīgi lietojamu iekārtu ražošana.

  Julie Girling, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties visiem ēnu referentiem un referentam par viņu ieguldījumu šajā darbā. Direktīvas mērķi ir skaidri, un mēs savā grupā ar prieku tos pēc būtības atbalstīsim. EEIA ir visstraujāk augošā atkritumu plūsma Eiropā, un mums vienkārši ir nepieciešama direktīva, kas ir atbilstoša, lai šo problēmu atrisinātu.

Protams, ir daudz detalizētu aspektu, kas joprojām ir jāatrisina. Pirmkārt, vēlos minēt izmaksas. Atkārtotu pārstrādi, atkārtotu izmantošanu un galīgo likvidāciju nav iespējams īstenot par brīvu. Ārkārtīgi svarīgs šajā ziņā ir princips „ražotājs maksā”. Mēs nedrīkstam uzspiest tādu sistēmu, kas palielina izmaksas parastajiem nodokļu maksātājiem, sevišķi šajā laikā, kad tiek īstenota fiskālā konsolidācija.

Otrkārt, jāuzsver nepieciešamība saglabāt elastību dalībvalstīs. Jā, pilnībā piekrītu, ka ir jānosaka grūti sasniedzami mērķi, bet nejauksim mērķus ar to ievērošanu. Dalībvalstīm nav jāsniedz pārmērīgi detalizēti priekšraksti par to, kā lai tās šos mērķus sasniedz.

Atkārtojot to, ko teica Van Brempt kundze, arī es vēlos minēt vajadzības saistībā ar neliela izmēra EEIA. Tā ir joma, kas diemžēl ir atstāta novārtā. Manuprāt, piedāvātie vērienīgie mērķi nodrošinās, ka nākotnē tiks savākts lielāks procentuālais daudzums neliela izmēra EEIA. Es tā ceru.

  Sabine Wils, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Iekārtu atkritumu apjoms dramatiski palielinās. Katru gadu ES tiek saražots miljoniem tonnu elektrisko un elektronisko atkritumu, radot reālus draudus cilvēkiem un videi.

Esmu gandarīta, ka Florenz kunga ziņojumā šī problēma ir atzīta un ka mēs Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, kuru atbalstīja visas pārējās grupas, varējām ieviest dažus patīkamus uzlabojumus. Svarīgi ir ieviest stingrākus eksporta noteikumus attiecībā uz elektriskiem un elektroniskiem atkritumiem. Ceru, ka jūs, dāmas un kungi, atbalstīsiet šo regulu, kas galvenokārt palīdzēs aizsargāt iedzīvotājus tajās valstīs, kuras skar šī problēma.

Tomēr joprojām nepiekrītu saules bateriju izslēgšanai no direktīvas darbības jomas. Ļoti kritiski raugos uz to, ka ražotāji paši brīvprātīgi savāks šos ražojumus. Daži ražotāji savās saules baterijās izmanto kadmiju, kas ir toksiska viela. Papildu risku rada tas, ka šīs baterijas entuziasti bieži vien pašrocīgi demontē.

Nanomateriāli arī var būt kaitīgi cilvēkiem un videi atkārtotās pārstrādes procesā. Daži nanomateriāli tiek piegādāti kopā ar nepārprotamām instrukcijām, kurās ir norādīts, ka tie ir kaitīgi veselībai. Tādēļ aicinu Komisiju attiecināt detalizētu izpēti attiecībā uz nanomateriāliem. Ja nav iespējams pārliecinoši pierādīt, ka šie materiāli nav kaitīgi, tad tie nedrīkst nonākt tirgū. Tādēļ kopā ar Zaļo un Eiropas Brīvās alianses grupu esam iesnieguši divus grozījumus, un es vēlos jūs lūgt tos atbalstīt. Tas ir 101. un 102. grozījums.

  Oreste Rossi, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pasākums, kuru pašlaik izskatām, ietver dažus kritiski nozīmīgus jautājumus, ko ir iespējams atrisināt tikai tad, ja par tiem tiek debatēts vēlreiz otrajā lasījumā.

Papildu nepieņemamiem noteikumiem, kas kaitē izplatītājiem un tālāk piegādes ķēdē esošajiem patērētājiem, kuriem būs pienākums reģenerēt vecas iekārtas un novērtēt, vai tās ir atkārtoti izmantojamas, tiek arī vēl paaugstināts savākšanas apjoms no jau tā nereāli izpildāmiem 65 % līdz 85 %. Kā mēs varam piespiest ražotājus un izplatītājus reģenerēt 85 %, ja par atkritumu apsaimniekošanu ir atbildīgas dalībvalstis! Ja patērētāji paši likvidē iekārtu, to atdodot vai pārdodot tālāk, kā var prasīt atbildību no citiem cilvēkiem par to reģenerēšanu?

Tekstā ir arī noteiktas saistības atkārtotai izmantošanai reģenerēt 5 % atkritumu. Tas nozīmē kaitēt videi un patērētāju drošībai, jo tirgū atpakaļ nonāks vecas, liela enerģijas patēriņa un potenciāli bīstamas iekārtas. Ja teksts tiek saglabāts tādā formā, kādā tas tika pieņemts komitejā, nevis iekļaujot tajā grozījumus, mēs balsosim pret to.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi veido visstraujāk augošo atkritumu plūsmu Eiropas Savienībā. Tā ir problēma, kas pastāv vairākos līmeņos, jo no vienas puses tā skar vides aizsardzības un cilvēka veselības jautājumus, bet no otras — tā ir saistīta ar efektīvu resursu un dabas materiālu apsaimniekošanu.

Direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem pārskatīšanā jāapsver mērķi, kas nav tikai vērienīgi, bet kas, no dalībvalstu viedokļa raugoties, ir arī reālāk izpildāmi. Jaunajās dalībvalstīs tādas elektroniskās iekārtas kā datori, televizori un ledusskapji tiek mainīti daudz retāk, un šīs ierīces tiek izmantotas daudz ilgāk nekā citās valstīs.

Referenta iesniegtie grozījumi ir solis tās problēmas atrisināšanas virzienā, kas ir saistīta ar neproporcionālu metožu izmantošanu un nelabvēlīgo attieksmi pret jaunajām Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šādā sistēmā daudz lielākā mērā ir ņemtas vērā tirgus dažādības un atšķirības atsevišķo dalībvalstu mentalitātē.

Tomēr neuzskatu, ka jaunajos noteikumos šajā jomā lielāks uzsvars būtu jāliek uz efektīvu savākšanas kontroli un tiesību aktu izpildi. Daudzās valstīs ir vērojamas vairākas neatbilstības, piemēram, fiktīvu dokumentu izrakstīšana par atkritumu savākšanu, ko praksē pazīst kā rēķinu tirdzniecību. Tā ir parasta situācija, kurā tiek radīta viltota dokumentācija, lai apliecinātu iekārtu savākšanu un pārstrādi, pārvērtētu pārstrādāto iekārtu svaru vai izsniegtu sertifikātu par citu iekārtu savākšanu nekā patiesībā. Turklāt nepietiekama uzraudzība un kontrole nozīmē to, ka daudzās valstīs darbojas melnais tirgus, kurā iekārtas tiek savāktas un demontētas citur, nevis pārstrādei paredzētajās vietās. Ir jāparāda apņemšanās, lai šādu stāvokli novērstu un neļautu attīstīties līdzīgai praksei.

  Linda McAvan (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Vēlos norādīt komisāra kungam, ka, ja vēlos atkārtoti pārstrādāt kādu no savām elektriskajām precēm vietā, kur es dzīvoju, man pašai tā ir jānogādā uz pašvaldības pārstrādes vietu. Tādu manā pilsētā ir pavisam četras vai piecas, un tās ir atvērtas tikai noteiktā laikā.

Ja vēlos atkārtoti pārstrādāt kartonu, papīru, plastmasu vai stiklu, tie tiek savākti ielas malā pie mājām. Ja vēlos atkārtoti pārstrādāt baterijas, varu nodot vecās baterijas jebkurā mazumtirdzniecības veikalā. Ja vēlamies panākt elektrisko preču atkritumu savākšanas mērķu palielināšanu, mums jābūt vairāk šādiem savākšanas punktiem. Mums ir sabiedrībai jāatvieglo elektrisko preču, sevišķi neliela izmēra, likvidācijas process.

Kad tika noteikts mērķis četras tonnas uz cilvēku, tas bija pilnīgi neatbilstošs. To viegli izpildīja tie, kuri atkārtoti pārstrādā savus ledusskapjus vai liela izmēra elektriskās preces. Jānosaka daudz plašāks mērķis, lai virzītu šo tirgu un nodrošinātu, ka tiek izveidoti uzņēmumi, kas var demontēt derīgos elementus no šīm precēm.

Pagājušajā nedēļā, komisāra kungs, ieviesāt savu resursu efektivitātes stratēģiju. Šī direktīva ir neatņemama šīs stratēģijas daļa. Katras elektrisko atkritumu vienības savākšanai un lielākās to daļas atkārtotai pārstrādei jākļūst par normālu ikdienas dzīves sastāvdaļu. Diemžēl šodien Eiropas ikdienā tas ir izņēmuma gadījums. Rīt tam jākļūst par likumu. Baidos, ka mēs nekad negūsim panākumus ar jūsu resursu efektivitātes ilgtermiņa stratēģiju — to problēmu risināšana, par kurām runāja Karl-Heinz Florenz saistībā ar izejmateriālu trūkumu —, ja šī direktīva nedarbosies.

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, [ievadvārdi nav dzirdami, jo ir izslēgts mikrofons]… pārstrādātās redakcijas direktīva, tomēr diezgan daudzi no mums izstrādāja tās sākotnējo redakciju, un šī ir laba iespēja novērst dažus trūkumus un ieviest tādu direktīvu, kāda mums vienmēr šķitusi mūsu uzmanības vērta. Tomēr, tā kā vēlamies nodrošināt pareizu elektronisko preču atkārtotu pārstrādi, vēlamies novērst trūkumu, kas rada situāciju, kurā tik daudz elektronisko preču nonāk jaunattīstības valstīs, kur bērni tās izjauc detaļās, un nonāk ugunskuros vai izgāztuvēs.

Tiem izgatavotājiem un ražotājiem, kuri mums pašlaik raksta un lūdz neatbalstīt vienu vai otru grozījumu, kura mērķis ir novērst šos trūkumus, vēlos pateikt, lai viņi piedāvā savus ierosinājumus. Tie ir viņu ražojumi, kas nonāk šajās izgāztuvēs, un viņiem ir jāpiedāvā priekšlikumi, lai nodrošinātu, ka tā nenotiek.

Tas arī dod mums iespēju pabeigt zināmu nepabeigtu darbu. Viens no drukas iekārtu ražošanas uzņēmumu uzņēmējdarbības modeļiem ir balstīts uz printeru pārdošanu par salīdzinoši lētu cenu un klientu piesaistīšanu uzņēmumam ar tādu līgumu, kas liek tiem iegādāties dārgas printeru kasetnes. Viņi ir iesaistījušies nepārtrauktā cīņā ar atjaunotājiem, kas pieņem šīs printeru kasetnes un uzpilda tajās tinti no jauna, un pārdod tās atpakaļ par noteiktu daļu no cenas.

Gandrīz pirms 10 gadiem atklājām, ka printeru izgatavotāji ir atklājuši jaunu līdzekli, lai uzvarētu šajā karā, izmantojot elektroniku, lai izbeigtu printeru kasetņu atkārtotu pārstrādi — tiklīdz tās piepilda ar tinti, tās vairs nedarbojas. Tādēļ likumprojektā iekļāvām 4. pantu, kura mērķis ir nodrošināt, ka nedrīkstat pārdot ražojumus, ko nav iespējams atkārtoti pārstrādāt.

Tomēr drukas iekārtu ražošanas uzņēmumi atrada veidu, kā to apiet. Tie lobēja vienu valdību pēc otras un teica, ka printeru kasetnes var uzskatīt par materiāliem, nevis par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). Tādēļ tagad esam pozīcijā, kad dažās dalībvalstīs printeru kasetnes tiek uzskatītas par EEIA, bet dažās nē.

Šī ir iespēja novērst šo trūkumu un nodrošināt, lai tirgū būtu lielāka konkurence, un stimulēt pareizu atkārtoto pārstādi. Ceru uz kolēģu atbalstu šiem grozījumiem.

  Oldřich Vlasák (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Šī direktīva neapšaubāmi iezīmē soli uz priekšu pareizajā virzienā, jo tajā ir mēģināts mainīt kvantitatīvos savākšanas mērķus, izveidot elektrisko un elektronisko iekārtu pārrobežu transportēšanas noteikumus un saskaņot administratīvos pasākumus, kas ir piemērojami obligātiem subjektiem, samazinot birokrātisko slogu.

Tieši pārmērīgā birokrātiskā sloga dēļ es noraidu ražojumu definēšanu ES līmenī, pat saistībā ar dalībvalstu noteikto saistību iespējamo izpildi. Šajā gadījumā nevaram vadīties pēc principa „labs labu nemaitā”.

Attiecībā uz direktīvas darbības jomu es personīgi uzskatu, ka labāk ir noteikt ierobežotu darbības jomu, jo esmu nobažījies, ka atklāta darbības joma varētu attiekties uz iekārtām, ko nav tehniski iespējams atkārtoti pārstrādāt vai kam ir ilgs lietderīgais mūžs, līdz ar to apdraudot apstiprināto savākšanas mērķu izpildi. Šajā gadījumā uzskatu, ka mums jānosaka ne tikai vērienīgi, bet galvenokārt reāli izpildāmi mērķi, un mēs nedrīkstam vēl vairāk noslogot pašvaldības.

  Paul Nuttall (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! M tālruņi, tālruņu lādētāji, datorspēļu konsoles, fotoaparāti, saunas, termometri, ledusskapji, saldētavas, tosteri, tējkannas, mikroviļņu krāsnis, gludekļi, gaisa atsvaidzinātāji, pulksteņi, rokas pulksteņi, elektriskās zobu birstes, DVD atskaņotāji, putekļu sūcēji, bērnu rotaļlietas, videospēles, medicīniskās iekārtas, televizori, tālvadības pultis, kalkulatori, sildītāji, veļas žāvētāji un veļas mazgājamās mašīnas.

Vēlos uzskaitīt tikai dažas iekārtas, jo tās visas un arī daudzas citas neapšaubāmi sadārdzināsies šīs atkritumu direktīvas ieviešanas rezultātā. Vai tiešām uzskatāt, ka Eiropas Savienība ir gatava uzkraut sev šo likumprojektu laikā, kad esam dziļas lejupslīdes periodā un kad iedzīvotāji cīnās, lai savilktu galus kopā?

Tādēļ aicinu ikvienu šajā plenārsēžu zālē būt līdzjūtīgam pret smagi strādājošiem nodokļu maksātājiem un maziem un vidējiem uzņēmumiem un izmest šo nākotnes likumprojektu atkritumu grozā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Nuttall kungs apgalvo, ka prasība par elektrisko iekārtu atkritumu atkārtotu pārstrādi palielina ražojumu cenu.

Vai tādā gadījumā viņš nevarētu mums arī pateikt, kam, ja ne ražotājam, būtu jāmaksā par šo ražojumu likvidēšanu? Kādēļ viņš ir tik ļoti noskaņots pret pašvaldību nodokļu maksātājiem, noteiktas maksas maksātājiem un pašvaldībām visā Eiropā, savā valstī un citur, kam jāuzņemas šo atkritumu jautājumu risināšanas slogs, par kuru, viņaprāt, ražotājam nav jāmaksā?

  Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētājas kundze! Arī es priecājos par cīņu ar Davies kungu. Šķiet, ka iesaistāmies šādas mazās cīņās par katru runu, ko es sniedzu. Viņš zina tikpat labi kā es, kur radīsies šīs izmaksas — beigu beigās tās finansēs nodokļu maksātāji. Pašlaik esam dziļas lejupslīdes periodā, kādu neesam pieredzējuši kopš pagājušā gadsimta trīsdesmitajiem gadiem. Es aizstāvu smagi strādājošos nodokļu maksātājus.

Otrkārt, patiesībā jautājums ir par to, ka šis pienākums ir jārisina valsts līmenī tiem cilvēkiem — politiķiem, kas ir atbildīgi sava elektorāta priekšā, nevis Komisijai, kuras locekļi tiekas slepeni un nevienam neatskaitās. Tāda ir atbilde.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Karl-Heinz Florenz (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos uzrunāt savu kolēģi deputātu vārdā, bet diemžēl nezinu, kā viņu sauc, jo nekad iepriekš debatēs par elektronisko atkritumu jautājumu neesmu viņu dzirdējis. Varbūt es jūs neatpazinu tādēļ, ka jums ir jauns matu griezums. Tomēr kādu atbildi gatavojaties sniegt iedzīvotājiem, ja pēc pieciem vai sešiem gadiem izrādīsies, ka visi izejmateriāli ir iztērēti vai izmesti vai piesārņo mūsu ūdenstilpnes? Jums tas ir jāizskaidro.

Otrais aspekts, ko vēlos uzsvērt — lūdzu, iepazīstieties ar direktīvu. Tajā nekas nav teikts par to, ka nodokļu maksātājiem ir jāfinansē šī sistēma. Faktiski, tas ir ražotāju pienākums. Šī sistēma pašlaik tiek pastiprināta un paplašināta, kas ir pareizi. Vēlos dzirdēt jūsu atbildi par šiem abiem aspektiem.

  Paul Nuttall (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, atkārtošu to, ko jau tikko teicu. Mēs visi zinām, kur paliek šīs izmaksas — turpat, kur vienmēr. Tas nav obligāti jānorāda direktīvā, jo tā nekad nenotiek. Jūs nekad nestāstāt cilvēkiem, ka gatavojaties paaugstināt nodokļus. Jūs nekad nestāstāt cilvēkiem, ka gatavojaties iecirst robu viņu kabatās.

Manā valstī, piemēram, lai kļūtu par šī kluba locekļiem, mums jāsamaksā GBP 50 miljoni. Atbilde uz to ir vienkārša, un es atgriežos tieši pie tā paša, ko teicu Davies kungam — lēmumi ir jāpieņem valsts līmenī politiķiem, kas ir atbildīgi sava elektorāta priekšā. Elektorātam manā valstī — Lielbritānijā — nav iespēju atlaist komisārus. Tas pašos pamatos ir nedemokrātiski un nepareizi.

  Catherine Soullie (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! To, kas man ir sakāms, jau vairākas reizes pateica mani kolēģi.

Laikā, kad Eiropa apsver kopēju stratēģiju attiecībā uz izejmateriālu, un jo īpaši retzemju metālu piegādi tai, mēs nevaram atstāt neievērotu milzīgo potenciālu, ko sniedz inteliģenta mūsu atkritumu reģenerācija. Eiropas standartu stiprināšanai, lai uzlabotu savākšanas ķēdes darbību, tādu problēmu atrisināšana, kas ir saistītas ar EEIA izplūdi vidē un nelegālo eksportu, un plašāku savākšanas mērķu noteikšanai ir jābūt šī likumprojekta galvenajam tēmatam.

Neaizmirsīsim, kas ir galvenā par šī likumprojekta veiksmi vai neveiksmi atbildīgā persona — patērētājs. Sabiedrības pilnvaru pastiprināšana ir būtiski svarīga, ja vēlamies īstenot efektīvus tiesību aktus. Tādēļ Florenz kungs, ekomaksājumi, citu sistēmu starpā, ir izrādījušies ārkārtīgi svarīgs instruments. Protams, elektrisko un elektronisko iekārtu ražotāji lielākā mērā ir jāiesaista savākšanas un atkārtotas pārstrādes sistēmā, bet mēs nevaram pilnībā atbrīvot iedzīvotājus no atbildības par viņu saražotajiem atkritumiem. Iedzīvotājiem ir jākļūst par dalībniekiem, nevis par skatītājiem Eiropas vides politikas īstenošanā.

  Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Piekrītu daudz kam no tā, ko šeit dzirdēju. Manuprāt, šī ir nozīmīga, būtiska direktīva, un tādēļ mēs, protams, balsosim par to. Tomēr esmu arī pārliecināta, ka daži aspekti ir jāizstrādā sīkāk, un ceru, ka tas būs iespējams otrajā lasījumā.

Piemēram, ceru, ka Komisija veiks ietekmes uz vidi novērtējumu saistībā ar atklāto direktīvas darbības jomu, jo, lai gan teorētiski šķiet, ka tajā ietverta lielāka cieņa pret vidi, manuprāt, tā var radīt problēmas praktiskā līmenī. Pamatojoties uz pieredzi ar pašreizējo direktīvu, noslēgta darbības joma rada lielāku drošību, un šādu likumprojektu ir vieglāk īstenot.

Bez šī ietekmes novērtējuma ir arī vēl citi aspekti. Manuprāt, mums jābūt uzmanīgiem un jāatvieglo slogs ražotājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem. Ir pareizi tos iesaistīt un likt uzņemties atbildību, bet mums jābūt uzmanīgiem, lai tos nepārslogotu, vismaz ne administratīvo prasību ziņā.

Manuprāt, ir jāpielāgo attiecīgie instrumenti un kritēriji, lai tiktu ņemtas vērā dažādo valstu sistēmas. Dalībvalstis nav tikai labas vai sliktas. Kā esam dzirdējuši un kā jau novērtējām — lai gan, manuprāt, arī šajā jomā mums vēl vairāk jāiedziļinās, dalībvalstīs ir dažādas sistēmas un atšķirīgi apstākļi, kas ir rūpīgi jānovērtē, lai dažas valstis automātiski nebūtu ieguvējas, bet dažas automātiski — zaudētājas. Tādēļ mēs atbalstām šo direktīvu, bet mums nepieciešams ilgāks laiks un lielāka detalizētība.

  Sirpa Pietikäinen (PPE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Komisija pamatoti izstrādāja darba programmu resursu efektivitātes jomā un stratēģiju izejmateriālu jomā, jo izejmateriāli un to izmantošana kļūst arvien ierobežotāka, taču cenas vienlaicīgi pieaug.

Ir zināms, ka diemžēl proporcionāli liela daļa elektronisko atkritumu, un jo īpaši neliela izmēra atkritumi, piemēram, mobilie tālruņi, nonāk izgāztuvēs ne tikai ES, bet arī trešās valstīs, un galu galā tiek sadedzināti. Tieši tādēļ šis svarīgais instruments ir pozitīvs solis pareizajā virzienā elektronisko atkritumu atkārtotas pārstrādes jomā, sniedzot mums iespēju nodrošināt labāku resursu efektivitāti un izejmateriālu atdošanu atpakaļ ražotājiem.

Cerams, ka nākotnē gūsim progresu labākas ziņošanas sistēmas ieviešanā, atsaucoties uz šo direktīvu, lai mēs faktiski zinātu, cik lielā mērā šos mērķus īsteno dažādās dalībvalstis un iesaistītās puses. Mums jāpiedāvā garantijas attiecībā uz dalīto vākšanu, kas ir vēl labākas nekā jau ierosinātā, un jānosaka labāki un vērienīgāki mērķi šajā jomā. Šī direktīva ir labs sākums, bet ceru, ka nākotnē lielāku daļu atbildības no izplatītājiem varēsim nodot ražotājiem.

  Pilar Ayuso (PPE) – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Mums jāizvirza vērienīgi mērķi, bet ir arī jāatzīst, ka referenta priekšlikumu nav viegli īstenot situācijā, kāda pastāv katrā atsevišķā dalībvalstī. Mēs, Spānijas delegācija, atbalstīsim šo priekšlikumu pirmajā lasījumā.

Tomēr mēs atbalstām to, ka atkārtotas pārstrādes un apstrādes izmaksu norēķini ir jāveic atsevišķi. Balsosim pret 52. grozījumu, kura mērķis ir svītrot 14. panta 1. punktu, un par 91. un 103. grozījumu. Mūsuprāt, patērētājiem ir tiesības zināt, cik šāda apstrāde izmaksā, un turklāt viņiem arī jāzina, ka tas motivē viņus sadarboties ar likumu, un tas ir arī pozitīvi, lai radītu pietiekamu pārredzamību visos tirdzniecības ķēdes posmos.

  Alajos Mészáros (PPE). - (HU) Priekšsēdētājas kundze! Atvainojos par vilcināšanos. Vēlos pateikties Florenz kungam par viņa izcili profesionālo darbu. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) ir visstraujāk augošā atkritumu plūsma ES. Mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu pareizu šo atkritumu atkārtotu pārstrādi, ne tikai spējot novērst kaitējumu videi un veselībai, bet arī samazināt izejmateriālu zudumus. Pamatojoties uz pašreizējā ietekmes novērtējuma rezultātiem, pašlaik tiek savākti 85 % EEIA, bet tikai 33 % tiek pareizi apstrādāti saskaņā ar direktīvas prasībām. Diemžēl izejošo nelegālo atkritumu kravu apjoms no Eiropas Savienības ir ļoti liels, un tādēļ ir svarīgi, lai ar jauno direktīvu mēs varētu to novērst. Atkritumi ir jāvāc dalīti, jo tikai tā mēs varam nodrošināt, ka tie tiek saglabāti un nosūtīti atkārtotai pārstrādei attiecīgajā dalībvalstī. Diemžēl līdzšinējā pieredze ir parādījusi, ka dalībvalstis nav vienādi interpretējušas pašreizējo direktīvu, un tādēļ es vēlos ierosināt, lai turpmāk vadošais princips būtu nevis iedalījums dažādās kategorijās, bet gan lai direktīva pamatā tiktu attiecināta uz visiem elektriskiem un elektroniskiem atkritumiem. Manuprāt, šis likumprojekts ir īpaši svarīgs valstīm, kuras pievienojās pēdējās, jo tās vēl arvien atpaliek dalītas atkritumu vākšanas jomā.

  Carl Schlyter (Verts/ALE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Mēs tik tiešām dzīvojam izšķērdīgā sabiedrībā, ja uzskatām tos par atkritumiem. Daudzos no šiem metāllūžņiem ietilpst lielāks daudzums zelta un sudraba nekā zelta rūdā vai sudraba izrakteņos. Jautājums nav par to pārstrādes izmaksām. Jautājums ir par tīru peļņu. Tie samazinātu mūsu atkarību no svarīgu preču importa, un mēs novērstu smago metālu un citu toksisko vielu izplūdi vidē. Pārstrādājot šos atkritumus, mēs tikai iegūsim; tās pat nevar nosaukt par izmaksām.

Tomēr ir žēl, ka saules baterijas ir izņēmums, jo, ja tās neiekļausim direktīvā, radīsim priekšrocības attiecībā uz tām saules baterijām, kurās ietilpst kadmijs, un izkropļosim konkurenci šajā nozarē. Labāk ir saules baterijas iekļaut direktīvā, lai attiecībā uz tām pastāvētu godīga konkurence, bet kadmiju saturošām saules baterijām alternatīvas baterijas tirgū nonāktu ātrāk. Mums arī jābalso par grozījumiem, kas ietver prasības veikt labāku nanoatkritumu kontroli. Visbeidzot, dalībvalstīm un Komisijai pašlaik ir svarīgi nodrošināt, lai tiktu pastiprināti eksporta noteikumi un lai tie tiktu ievēroti. Mums jāizbeidz atkritumu eksports uz nabadzīgajām valstīm.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Paldies, priekšsēdētāja! Es esmu to cilvēku starpā, kas visnotaļ atbalsta šāda dokumenta pieņemšanu. Es atbalstu arī pieeju dalītās savākšanas mērķa noteikšanai pa atsevišķiem posmiem. Šodien mēs Latvijā savācam tikai 25 % no tirgū laistā elektrisko un elektronisko iekārtu daudzuma. Tas ir par maz. Es atbalstu arī tos ambiciozos mērķus, kas tiek uzstādīti regulā, bet tajā pat laikā tas man izraisa bažas, ka mums dalībvalstu starpā būs lielas atšķirības, un tādēļ aicinu Komisiju un visus, kas ar to nodarbosies, arī dalībvalstis, vislielāko vērību pievērst šai dokumentu izpildes kontrolei. Mēs Latvijā gribētu, protams, nedaudz mazāku iespēju sasniegt mērķus: līdz 2016. gadam 45 % un 65 % līdz 2020. gadam.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Par grozījumiem direktīvā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem tika īstenota plaša apspriešanās attiecīgajās Eiropas Parlamenta komitejās. Komisijas izstrādātais teksts pakāpeniski tika mainīts, deputātiem iesniedzot savus grozījumu priekšlikumus, un pašreizējā kompromisa variantā elektronisko atkritumu savākšanas problēma ir ieguvusi vēl lielāku nozīmi.

47. panta teksta variants, ko ierosināja Vides komiteja, manuprāt, ir īpaši lietderīgs grozījums, jo tas ļauj novirzīt rūpniecībai noteiktās finansiālās saistības atkritumu savākšanas sistēmas izstrādei, nevis ieviest soda naudas par noteikto atkritumu savākšanas mērķu neizpildi. Tas var būt sevišķi izdevīgi un lietderīgi valstīs, kam vēl tikai jāizveido elektrisko atkritumu savākšanai piemērota infrastruktūra.

Vēlos arī atbalstīt jauno 93. pantu, kas ir ieviests, reaģējot uz to, ka daudzas atbildīgās personas, īpaši mazumtirgotāji internetā, izvairās no savu saistību izpildīšanas. Jaunajā regulējumā ir ietverti mēģinājumi taktiski un atbilstoši risināt šo problēmu.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Daudzi godājamie šī Parlamenta deputāti minēja īstenošanu, kas patiešām ir aktuāla problēma. Diemžēl tā nav problēma, kas ir aktuāla tikai šajā jomā, bet arī visā ar vidi saistīto jautājumu spektrā. Izsakoties precīzāk, es zinu savu pienākumu saskaņā ar Līgumu, un plānoju to pilnībā izpildīt.

Mēs gatavojam arī paziņojumu par īstenošanu, kas tiks sniegts šī gada beigās un kurā īstenošanas jautājums tiek risināts visaptverošā veidā. Mēs to jau apspriežam kopā ar direktorātu, jo es uzskatu, ka šis ir viens no jautājumiem, kuriem mums nākotnē ir jāpievērš lielāka uzmanība, tostarp, protams, arī priekšlikumiem, par kuriem šodien debatējam. Starp citu, ar šo pārstrādātās redakcijas priekšlikumu nepārprotami tiek atvieglota īstenošana.

Otrkārt — par mērķiem. Ir būtiski noteikt vērienīgus mērķus. Daudzi no jums minēja, ka runa ir par visstraujāk pieaugošo atkritumu plūsmu. Daudzi no jums minēja, ka dzīvojam elektrisko un elektronisko iekārtu pasaulē, un tas noteikti ir jāņem vērā, lemjot par mērķiem.

Treškārt — par izmaksām. Ikreiz, kad piedāvājam jaunu priekšlikumu, ir arī jāņem vērā tā radītais izmaksu slogs, un tas pēc iespējas jāvienkāršo. Tomēr vēlos skaidri apliecināt, ka īstās izmaksas mūsu sabiedrībai un mūsu ekonomikai tiktu radītas tad, ja mēs šos jautājumus nerisinātu. Tas radītu īstās izmaksas, ko ilgtermiņā mēs vairs nespētu nosegt.

Pirms 14 dienām publicējām tā saukto ziņojumu par atkritumiem. Tanī pašā dienā es arī apmeklēju „Unicor” — vienu no moderno tehnoloģiju ražošanas uzņēmumiem, kurš veic elektrisko un elektronisko atkritumu atkārtotu pārstrādi. Biju pārsteigts par to, ko tur uzzināju un novēroju. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs saprastu, ka, piemēram, mobilajos tālruņos, ko turam rokās ik dienas, faktiski ietilpst dārgmetāli, sākot no zelta līdz platīnam un rodijam, kas ir ārkārtīgi svarīgi nākotnei. Ja mēs šodien un vienmēr turpināsim iegūt izejvielas, nekad neredzēsim galu šai problēmai. Es turēju rokās 20 kilogramus zelta, kas tika iegūts, pārstrādājot mobilos tālruņus. To bija ārkārtīgi grūti pacelt, bet, ja godīgi, bija vēl grūtāk to atkal palaist vaļā!

Daudzi no jums minēja vissvarīgāko jēdzienu, kas šajā kontekstā ir jārisina, un tā ir resursu efektīva izmantošana. Esmu to jau daudzreiz minējis, bet ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs par to neaizmirstu. Saskaņā ar ANO datiem 20. gadsimtā iedzīvotāju skaits pieauga četras reizes, produkcijas izlaide pieauga 40 reižu, CO2 emisiju apjoms — 17 reižu, enerģijas patēriņš — 16 reižu, zivju lomu apjoms — 35 reizes, bet ūdens patēriņš — 9 reizes. Ja kāds uzskata, ka tāpat var turpināt dzīvot 21. gadsimtā, tad viņš vienkārši ārkārtīgi maldās.

Mums jārīkojas citādi. Tādēļ, kā jau minēju, pašlaik, kad dzīvojam vēl elektriskākā un elektroniskākā pasaulē, šodien iesniegtais priekšlikums, par kuru vēlāk debatēsiet, ir ārkārtīgi nozīmīgs šo jautājumu risināšanai. Daudzi no jums pieminēja arī labāku ziņošanu un labāku šķirošanu. Tam visam jāvelta uzmanība.

Noslēgumā vēlos tikai teikt, ka pēc pirmā lasījuma, manuprāt, mums ir labi rezultāti, ko ir vērts ņemt vērā, turpinot darbu otrajā lasījumā un pabeigt tādā variantā, kas noteikti būs vēl labāks.

  Karl-Heinz Florenz, referents. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Potočnik kungs! Es atbalstu to, ko teicāt noslēguma piezīmēs, jo īpaši attiecībā uz resursu efektivitāti. Tomēr dažos nākamajos mēnešos jūs būsiet uzmanības centrā visa lēmumu pieņemšanas procesa laikā, jo tagad būs jāvienojas par kopējo nostāju. Jums būs jāpiedalās sarunās ar Padomi, jāpieņem lēmums, un es vēlos teikt, ka pēdējos septiņos mēnešos Padome nav pavirzījusies uz priekšu ne par milimetru, un tā nebija Beļģijas prezidentūras vaina.

Dažas valstis ir ļoti stūrgalvīgas, un pretēji vienprātības fonam šajā Parlamentā es vēlos lūgt tos deputātus, kuri šodien tik kaismīgi runāja un aizstāvēja šo ziņojumu, atgriezties savā valstī un zināmā mērā ietekmēt savu valdību, un paskaidrot, ka situācija šajā jomā vairs nebūs tāda kā iepriekš.

Es varētu minēt dažu savu senu draugu vārdus, kuri patiešām labprāt ķertos klāt šai lietai. Tādēļ Potočnik kungs, uzskatu, ka nākamajos dažos mēnešos mūs gaida intensīvas debates. Jums arī turpmāk jāievēro stingra nostāja sarunās ar Padomi. Ir arī svarīgi uzsvērt, ka dalībvalstis nepārprotami vēlas ieviest valsts noteikumus jautājumā par atkritumu politiku.

Tomēr tas nav produktīvi, jo iekšējais tirgus tika radīts jau sen, un tagad mums tas ir atbilstoši jāpilnveido. Problēma nepastāv visā iekšējā tirgū, bet tikai vienā tā pusē. Vēlreiz vēlos uzsvērt, ka attiecība 16 kg pret 1 kg, kā Seeber kungs nepārprotami norādīja, liecina, ka mums vēl ir daudz darāmā. Tomēr, ja šajā jautājumā varam panākt vienošanos, tad esam uz pareizā ceļa.

Potočnik kungs, es nešaubos, ka zināt, kas jums ir jādara. Vēlos uzsvērt, ka izcili veicat savu darbu un ka mēs arī turpmāk jūs laiku pa laikam pamudināsim — varbūt arī mazliet enerģiskāk, lai jūs turpinātu iet uz priekšu pareizajā virzienā.

  Priekšsēdētāja. – Kopīgās debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien plkst. 11.30.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Elektrisko un elektronisko atkritumu vākšana pašlaik ir ļoti aktuāls temats. Tādēļ ir ārkārtīgi nepieciešams atjaunināt direktīvu, kas attiecas uz šo jomu. Manuprāt, daži grozījumi, par kuriem tiks balsots ievada daļā, liecina par diezgan slikti izstrādātu Komisijas priekšlikumu apvienojumu ar citiem priekšlikumiem atkritumu savākšanas, šķirošanas un atkārtotas pārstrādes veicināšanai. Tieši pretēji, pat ja tie nerada haosu, tie rada vēl mazāku skaidrību šajā jautājumā. Diemžēl galīgā balsojuma posmā šajā jautājumā neko daudz vairs nevaram darīt. Interesanti, ka vairāku politisko grupu pārstāvji piekrīt daudziem no diezgan nesen iesniegtiem grozījumiem. Ja šī vienošanās pāraugs atbalstā galīgajā balsojumā, rezultātā pieņemtā direktīva, iespējams, veicinās elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kā arī viegli pārstrādājamo atkritumu apjoma krasu pieaugumu. Viens no galvenajiem punktiem ir 14. panta 1. punkts, kas gadījumā, ja tiek pieņemts 91. grozījums vai mazāk precīzais 103. grozījuma formulējums, varētu atbalstīt elektrisko un elektronisko iekārtu atkārtotu pārstrādi un savākšanu. Ir svarīgi, lai kopējo centienu rezultātā tiktu pieņemta tāda direktīva, kurā tiks skaidri noteiktas dažādu struktūru saistības, vienlaicīgi nodrošinot pēc iespējas efektīvāku atkārtotās pārstrādes procesu. No šīs perspektīvas raugoties, nav vēlama dīvainās idejas par apgaismes iekārtu šķirošanu vairākās kategorijās īstenošana, ne arī pārmērīgais izņēmumu skaits visā lielizmēra iekārtu kategorijā.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Elektrisko un elektronisko atkritumu vākšana ir visstraujāk pieaugošais atkritumu avots. Pašlaik tas rada ievērojami lielāku risku videi un sabiedrības veselībai, nekā iztērētā kodoldegviela. Šīs direktīvas pārskatīšana bija būtiski svarīga. Liels elektronisko atkritumu apjoms saskaņā ar pašreizējo variantu vai nu netiek pārstrādāts vispār un nonāk atkritumu izgāztuvēs, vai arī tiek nelegāli izvests no ES. Satraucoši, ka mums nav ne mazākās jausmas, kas notiek ar vairāk kā pusi no Eiropas elektrisko un elektronisko atkritumu apjoma. Šis stāvoklis nav ilgtspējīgs, jo gadā saražoto atkritumu apjoms uz vienu iedzīvotāju, iespējams, pieaugs no 4 kg pašlaik līdz 24 kg 2020. gadā, ja netiks noteikti un ievēroti savākšanas un atkārtotas pārstrādes mērķi. Atkārtotajā elektronisko atkritumu pārstrādē ir iespējams iegūt vairāk zelta, nekā ir atrodams raktuvēs visā ES, un tas pats attiecas arī uz citiem vērtīgiem izejmateriāliem. Tādēļ es neapšaubāmi atzinīgi vērtēju jaunu pastāvīgu darbavietu izveidi, un jo īpaši ES atkarības mazināšanu no vērtīgo izejvielu importa. Neskatoties uz to, ar bažām raugos uz saules bateriju izslēgšanu no direktīvas. Saistībā ar kadmija telurīda paneļu izslēgšanu no Direktīvas par bīstamo vielu ierobežošanu (RoHS) tas vēl vairāk palielina vides piesārņojuma risku ar lielā mērā toksisko kadmiju, pret ko ES cīnās ar citiem saviem likumdošanas pasākumiem. Šo neatbilstību rada lobiju intereses, kas labā gaismā neparāda ne ES, ne Eiropas Parlamentu, un rezultātā nerada nekādu labumu Eiropas rūpniecībai.

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. – Atbalstu šodienas EEIA ziņojumu, bet mums jānodrošina, lai netiktu noteikti pārmērīgi noteikumi jau tā smagi skartajiem MVU un mazumtirgotājiem. Jānodrošina, lai slogu, ko rada prasība pieņemt atpakaļ EEIA, uzņemtos ražotāji, nevis mazumtirgotāji. Atzinīgi novērtēju priekšlikumu par stingrākiem noteikumiem, kuru mērķis ir novērst nelegālus atkritumu sūtījumus un novērst trūkumus tiesību aktos. Pašlaik, deklarējot šādas iekārtas kā „lietotas, bet darba kārtībā esošas EEI”, nevis kā EEIA, tās drīkst likumīgi nosūtīt un izmest izgāztuvē trešās pasaules valstīs. Protams, būtiski ir arī atbildīgajām iestādēm vairāk rūpēties par likumu īstenošanu, bet elektriskās iekārtas saskaņā ar likumu ir atkārtoti jāpārstrādā, lai novērstu nekontrolētu CFC izplūdi vidē. Krimināli sodāmi likumpārkāpēji gūst peļņu no nelegāliem sūtījumiem, jo krāpšanā iesaistītie tirgotāji bieži vien apmāna atbildīgās iestādes, nemarķējot šīs preces kā elektronikas izstrādājumus, bet izliekoties, ka tās ir atkārtotai izmantošanai paredzēti izstrādājumi, noslēpjot tās kravas konteineru vidū. Nekontrolēti sūtījumi parasti nonāk Ganā, Nigērijā, Indijā vai Pakistānā. Mums jāsadarbojas otrajā lasījumā, lai nodrošinātu šīs bīstamās prakses izbeigšanu un arī lai nodrošinātu, ka Eiropas dārgmetāli paliek Eiropā.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (EEIA) ir visstraujāk augošā atkritumu plūsma ES. Pareiza EEIA apsaimniekošana veicina dažu vērtīgu resursu atkārtotu izmantošanu, kam ir īpaša ietekme uz vidi, iedzīvotāju veselību un „zaļo” darbavietu izveidi. Saskaņā ar Komisijas ietekmes novērtējumu pašlaik Eiropas mērogā tiek saražots aptuveni 24 kg EEIA uz vienu iedzīvotāju gadā, no kuriem tiek savākti tikai 65 %. EEIA atkārtota pārstrāde palīdzēs izveidot 5–7 reizes vairāk darbavietu nekā dedzināšanas nozarē un 10 reižu vairāk nekā uzglabāšanas nozarē. Direktīvas pārskatīšana ir palīdzējusi noteikt jaunus mērķus EEIA savākšanai, atkārtotai pārstrādei un izmantošanai (atkārtotās pārstrādes mērķis 50–75 % apmērā — atkarībā no kategorijas, kuru skaits tagad ir samazināts līdz sešām sākotnējo desmit vietā, un jaunais atkārtotās izmantošanas mērķis 5 % apmērā). Tas arī palīdzēja noteikt stingrākus pasākumus elektronisko atkritumu eksporta novēršanai uz jaunattīstības valstīm. Precīzāk ir definēti ražotāju, patērētāju un pašvaldību pienākumi, lai nodrošinātu videi draudzīgu šo atkritumu apstrādi. Elektronisko preču ražotājiem būs jānodrošina finansējums atkritumu apstrādei, nodrošinot ievērojamus uzlabojumus ekodizaina noteikumu ievērošanas formā, līdz ar to izstrādājot tādus ražojumus, ko ir viegli salabot un atkārtoti pārstrādāt.

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. – (HU) Manuprāt, pareiza elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) likvidācija ir ārkārtīgi nozīmīga. Dalīti vākto atkritumu daļas palielināšana neaizstājama, tomēr ir svarīgi, lai viss atkārtotās pārstrādes process tiktu uzraudzīts, īstenojot atbilstošu tā dokumentēšanu. Nepieciešams arī, lai rūpniecības nozarē pret to izturētos atbildīgi; daudz efektīvāk ir jākontrolē lielu ražošanas un pārstrādes uzņēmumu darbība. Vienlaicīgi ir jāsaprot, ka dalībvalstīs, galvenokārt tajās, kas ES pievienojās pēdējās, vēl nav atbilstošs skaits atkārtotās pārstrādes vietu, un tādēļ ir jāuzsver šo vietu izveide, lai garantētu, ka savāktie EEIA patiešām tiek pareizi apstrādāti.

  János Áder (PPE) , rakstiski. – (HU) Šī pārstrādātās redakcijas direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem ir ārkārtīgi nozīmīga ne tikai no vides un sabiedrības veselības aizsardzības aspekta, bet arī no mūsdienās tik bieži pieminētās resursu efektivitātes viedokļa. Ir vispārzināms, ka gadu no gada no Eiropas Savienības tiek izvesti nelegāli EEIA kravu sūtījumi, un tādēļ mūsu rūpniecības interesēs ir nodrošināt, lai dalībvalstis saglabātu vērtīgos izejmateriālus Eiropas Savienības robežās, nodrošinot pareizu EEIA, kas tiek saražoti arvien lielākos daudzumos, savākšanu un, ja iespējams, arī atkārtotu pārstrādi. Protams, ka patērētāju ieradumi katrā valstī ir atšķirīgi, un tādēļ, lai nodrošinātu veiksmīgu to savākšanu, to nedrīkst neņemt vērā, nosakot attiecīgos mērķus. Piemēram, Ungārijā vidējais patērētājs nemaina savu televizoru reizi divos vai trīs gados un, pat ja viņš tā rīkotos, droši vien pārvestu to uz savu vasarnīcu, nevis uz savākšanas punktu. Ņemot to visu vērā, referentam, apzinoties šo problēmu, ir izdevies nodrošināt plašāk atbalstīta kompromisa pieņemšanu, kā rezultātā savākšanas mērķi tika noteikti, pamatojoties nevis uz tirgū piedāvāto ražojumu daudzumu, bet uz saražoto elektronisko atkritumu daudzumu. Lai gan šajā jomā vēl detalizēti jāizstrādā vairākas profesionālās detaļas, manuprāt, šis varētu būt labs virziens. Īpaši tādēļ, ka pretrunīgā kārtā pat Komisijas ietekmes uz vidi novērtējumā sākotnējais savākšanas mērķis tiek uzskatīts par reālāk izpildāmu vecajās dalībvalstīs nekā jaunajās.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Priekšlikums direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem tādā formātā, kādā Komisija to iesniedza Eiropas Parlamentam, ir neskaidrs. Tādēļ dalībvalstīm ir iespējams piemērot atšķirīgu interpretāciju dažādiem iekārtu veidiem, uz kuriem attiecas šī direktīva.

Turklāt Komisijai būs jāizstrādā vienota metode katrā dalībvalstī saražoto atkritumu apjoma noteikšanai. Tomēr saražoto atkritumu apjoms ir atkarīgs no konkrētām patēriņa tirgus īpašībām, atšķirīgajiem ražojumu dzīves cikliem un iedzīvotāju paradumiem katrā valstī.

Nav arī noteikts ziņošanas intervāls saražoto atkritumu apjoma aprēķināšanai procentos. Šīs direktīvas sniegtā pievienotā vērtība ir iespējamais ieguvums videi un veselībai. Pareiza elektronisko atkritumu apsaimniekošana var veicināt atkārtotās pārstrādes procentuālās daļas palielināšanos līdz pat 50–75 % un atkārtotās izmantošanas rādītāja palielināšanos līdz 5 %. Gan elektronisko preču ražotājiem, gan patērētājiem jāuzņemas sava atbildība šī mērķa sasniegšanā. Ražotājiem būs jānodrošina finansējums atkritumu apstrādes vajadzībām, kamēr patērētājiem būs jālikvidē elektroniskie atkritumi likumīgā veidā apstrādes centros.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.10 un atsāka plkst. 11.30)

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

6. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

7. Paziņojums (sk. protokolu)

8. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir balsojums.

(Lai uzzinātu balsojuma rezultātus un citu ar balsojumu saistīto informāciju, sk. protokolu)

8.1. Pieprasījums atcelt Tamás Deutsch deputāta imunitāti (A7-0015/2011, Francesco Enrico Speroni)

8.2. Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (A7-0009/2011, Charles Goerens)

8.3. Finanšu instruments demokrātijas un cilvēktiesību veicināšanai pasaulē (grozījumi Regulā (EK) Nr. 1889/2006) (A7-0014/2011, Barbara Lochbihler)

8.4. Finanšu instruments sadarbībai attīstības jomā (Regulas (EK) Nr. 1905/2006 grozīšana) (A7-0006/2011, Gay Mitchell)

8.5. Finanšu instrumenta izveide sadarbībai ar industrializētām valstīm (grozījumi Regulā (EK) Nr. 1934/2006) (A7-0006/2011, Gay Mitchell)

8.6. Nolīgumi par banānu tirdzniecību

8.7. Nolīgumi par banānu tirdzniecību (A7-0002/2011, Francesca Balzani)

8.8. Padomes Regulas (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem atcelšana (A7-0003/2011, Francesca Balzani)

8.9. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi (A7-0229/2010, Karl-Heinz Florenz)

8.10. Stāvoklis Tunisijā (B7-0078/2011)

8.11. Prettuberkulozes vakcīnas iniciatīva

8.12. Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšana attiecībā uz 2008. finanšu gadu

- Pirms balsojuma par lēmumu

  Véronique Mathieu (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! 2010. gada 7. oktobrī ar 618 balsīm par, nevienam nebalsojot pret un 7 deputātiem atturoties, Parlaments pieņēma lēmumu atteikties piešķirt apstiprinājumu Eiropas Policijas akadēmijai saistībā ar tās 2008. finanšu gada budžeta izpildi.

Ja saskaņā ar Parlamenta Reglamentu apstiprinājums netiek piešķirts, kādā no turpmākām plenārsēdēm ir formāli jāiesniedz priekšlikums par kontu slēgšanu. Tādēļ šodienas balsojumam iesniegtais lēmums ir tehnisks pasākums, kas paredzēts, lai slēgtu attiecīgā finanšu gada kontus, nevis lai apstiprinātu attiecīgā budžeta izpildi. Vēlējos sniegt šo precizējumu.

8.13. Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) priekšsēdētāja iecelšana

- Pirms balsojuma

  Olle Schmidt (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Šodien mums ir jāieceļ trīs jaunās finanšu uzraudzības iestāžu priekšsēdētāji. Vēlos pievērst šī Parlamenta uzmanību tam, ka neviens no trim kandidātiem nav sieviete. Manuprāt, ir ārkārtīgi dīvaini, ka Komisija nav varējusi ieteikt nevienu sievieti, kas būtu pietiekami kompetenta kandidatūra amatam kādā no šīm iestādēm.

(Aplausi)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti vēlētos ieteikt Andreasen kundzi vienam no šiem amatiem.

(Aplausi un saucieni „Uzklausīt, uzklausīt!” no EFD grupas)

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. − Priekšsēdētāja kungs! Vakar mums šajā Parlamentā bija ārkārtīgi auglīga diskusija par jauno uzraudzības iestāžu priekšsēdētāju un izpilddirektoru iecelšanas procesu. Sirsnīgi pateicos šim Parlamentam un tā deputātiem, kuri piedalījās šajās debatēs.

Deputāti uzsvēra dažus jautājumus, kas ir precizējami un kas būs jāuzrauga, lai sasniegtu mūsu kopējo mērķi — izveidot teicami funkcionējošu uzraudzības sistēmu, kas spēj atbilstoši veikt savu darbu.

Mēs jums piekrītam, ka ir ārkārtīgi svarīgi nodrošināt, lai šīs iestādes varētu darboties neatkarīgi, lai tām būtu spējīgi vadītāji ar pietiekamu autoritāti un lai tiktu garantēts šai institūcijai atbilstošs finansējums.

Parlamenta vēstījums ir sasniedzis prezidentūru un guvis atbalstu. Esmu pārliecināta, ka mums izdevās panākt lielisku vienošanos šajā jautājumā. Laipni lūdzu jūs visus balsot par šiem kandidātiem.

  Priekšsēdētājs. − Varbūt jūs esat gatava uzņemties šo darbu?

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jautājums, par kuru gatavojaties balsot ar vislielāko atbildību, ir ārkārtīgi svarīgs.

Tas ir jautājums par priekšsēdētāja izraudzīšanos trim dažādām — banku, apdrošināšanas un tirgus — uzraudzības iestādēm, un līdz ar to nodrošinot šo trīs iestāžu darbības uzsākšanu. Kopā ar Sistēmisko risku komiteju tās beidzot veidos pirmo patieso Eiropas finanšu tirgu uzraudzības struktūru, un lielā mērā viņiem par to ir jāpateicas jums, jo šīs iestādes tika izveidotas un viņu pilnvaras tika nostiprinātas, tieši pateicoties šī Parlamenta balsojumam.

Šodien balsosiet ar vislielāko atbildības sajūtu, un mums būs jārespektē jūsu lēmums. Tā kā šis jautājums Komisijā ietilpst manos pienākumos, uzņēmos atlasīt kandidātus no to 275 personu loka, kuras iesniedza pieteikumu un kuras es neizvēlējos. Šīs personas, kas brīvi iesniedza savus pieteikumus, bija no dalībvalstīm un uzraudzības iestādēm. Tas bija atklāts un pārredzams process, kurā varēja piedalīties ikviens, kurš to vēlējās.

Procesa beigās es personīgi tikos ar sākotnēji atlasītajiem kandidātiem. Jāsaka, Schmidt kungs, ka diemžēl vienā no šiem trim amatiem — Eiropas Banku iestādes amatam, viena no diviem sākotnējiem kandidātiem — augsti kvalificēta kandidāte pašā pēdējā brīdī tieši pirms Ziemassvētkiem atsauca savu kandidatūru. Mana apņemšanās galvenokārt ir nodrošināt, lai pašlaik notiekošais izpilddirektoru iecelšanas process — tieši šorīt tikos ar sākotnēji atlasītajiem kandidātiem vienai no iestādēm — ir līdzsvarotāks un daudzveidīgāks, jo īpaši no dzimumu līdztiesības viedokļa, kas ir pamatota Eiropas Parlamenta prasība.

Mēs atlasījām šos kandidātus, pamatojoties uz viņu prasmēm, zināšanām, uzticību Eiropai un neatkarībai. Tāpat rīkošos arī izpilddirektoru iecelšanas gadījumā, lai šīm trim uzraudzības iestādēm būtu nepieciešamā uzticamība un autoritāte.

Dāmas un kungi, šis balsojums ir nozīmīgs. Vēstulē, kas vakar tika nosūtīta Bowles kundzei un Lehne kungam, es devu solījumu — un ar priekšsēdētāja vietnieka Šefčovič kunga palīdzību apliecināju šo solījumu šorīt arī jums —, ka mēs piešķirsim šīm trim iestādēm tos materiālos, finansiālos un cilvēkresursus, kas nepieciešami, lai nodrošinātu šādām iestādēm nepieciešamo uzticamību un neatkarību, un es saprotu, ka prezidentūra ir apsolījusi tieši to pašu.

Šīm trim iestādēm būs jāuzņemas ārkārtīgi liela slodze saistībā ar stresa pārbaudēm, kredītvērtējumu aģentūrām un dokumentiem, par kuriem pašlaik debatējat saistībā ar regulām par atvasinātajiem instrumentiem un īsās pozīcijas pārdošanu. Šajā jomā darba netrūkst. Kā zināms, tirgus attīstās daudz ātrāk nekā demokrātija. Paļaujos uz Parlamentu, gatavojoties šim balsojumam, un apliecinu Komisijas sniegtos solījumus nodrošināt neatkarību, materiālos resursus šīm trim iestādēm un tās uzticamību.

  Sharon Bowles, autore. − Priekšsēdētāja kungs! Atvainojiet, ka man jātērē deputātu laiks.

Rezolūcijas tika iesniegtas tādēļ, ka komiteja nebija apmierināta ar iestāžu procedūrām un vēlējās lielākas garantijas no Komisijas un prezidentūras. Debatēs vakar un man nosūtītajos rakstiskajos paziņojumos un vēstulēs, ir sniegtas pietiekamas garantijas, un tās visas tiks publicētas.

Komitejas vairākuma ieteikums pašlaik ir apstiprināt visus kandidātus, kam arī es personīgi piekrītu. Tas nozīmē balsot pret visām rezolūcijām.

Garantijas tika prasītas četrās jomās.

Attiecībā uz iestāžu neatkarību gan Komisija, gan prezidentūra ir atkārtoti apliecinājusi, ka tiks ievērotas iestāžu, to priekšsēdētāju, izpilddirektoru un valdes locekļu neatkarības prasības.

Attiecībā uz pārstāvniecību valdē Komisija ir modra attiecībā uz to, ko uzraudzības iestāžu vadītāji ieceļ uzraudzības valdes sastāvā, atbilstoši regulā ietvertajām prasībām, un prezidentūra atbalstīja Komisijas paziņojumu.

Attiecībā uz pietiekamiem budžeta resursiem Komisija ir atzinusi nepieciešamību iestādēm nodrošināt pietiekamus budžeta finanšu un cilvēkresursus, kam piekrita arī prezidentūra, turklāt vēl norādot, cik nozīmīga ir dalībvalstu saistību izpilde.

Attiecībā uz iecelšanas procedūru esam atklājuši, ka regulās šajā ziņā ir noteiktas saistības, ko visas iesaistītās puses atzīst par neatbilstošām, piemēram, pensionēšanās vecuma kritēriji, kas ieplānoti amata termiņa beigās, kā arī saistībā ar dzimumu līdztiesības jautājumu. Šie jautājumi tiks risināti pārskatīšanas procesā, kam piekrīt gan Komisija, gan prezidentūra.

Komiteja joprojām pieprasa, lai tai tiktu piešķirta zināma loma pašreizējā un turpmākajās kandidātu sākotnējās atlases procedūrās visiem tādiem amatiem kā, piemēram, izpilddirektora amats. Demokrātijas nodrošināšanai deputāti vēlas, lai tie varētu paust savas priekšrocības attiecībā uz atsevišķiem kandidātiem, un tādēļ balsojums par rezolūcijām tika saglabāts dienas kārtībā. Tomēr, kā jau teicu, ja vēlaties apstiprināt iecelšanu, ko atbalstu arī es, jums jābalso pret rezolūcijām.

  Priekšsēdētājs. − Pašlaik esam nonākuši pie diezgan izkropļotas procedūras, kā norādīja Bowles kundze. Tagad balsosim, bet, ja balsosiet „par”, tad būsiet nobalsojuši pret kandidāta iecelšanu, bet, ja balsosiet „pret” — tad par apstiprināšanu. Es to neizprotu, bet tā nu tas ir.

8.14. Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) priekšsēdētāja iecelšana

8.15. Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) priekšsēdētāja iecelšana

- Pēc balsojuma

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vai jūs, lūdzu, nevarētu nosaukt to personu vārdus, par kurām mēs balsojām? Zinu, ka tas bija aizklātais balsojums, bet mēs nezinām, par kuriem kandidātiem esam balsojuši.

  Priekšsēdētājs. − Varbūt pietiks, ja piekritīšu jums, ka šī ir diezgan izkropļota procedūra. Bowles kundze, vai varat palīdzēt Parlamentam? Sonik kungs diezgan pamatoti lūdza nosaukt veiksmīgo kandidātu vārdus šiem amatiem. Vai varat sniegt Parlamentam to personu vārdus, kas ir ieceltas, tagad vai pēc dažām minūtēm?

  Sharon Bowles, autore. − Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, būtu labāk, ja tos izplatītu vēlāk.

(Iebildumi)

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. − (FR) Manuprāt, tas ir pietiekami leģitīms lūgums. Varu jums pateikt, ka priekšsēdētāji, ko esat apstiprinājuši amatā — un esmu jums par to pateicīgs — un kuri uzņemsies šos pienākumus, ir Maijoor kungs no Nīderlandes, kurš būs Vērtspapīru un tirgus iestādes priekšsēdētājs; Bernardino kungs no Portugāles, kurš būs Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes priekšsēdētājs, un Enria kungs no Itālijas, kurš būs Banku iestādes priekšsēdētājs.

8.16. Atkritumu krīze Kampānijā

- Pirms balsojuma

  Judith A. Merkies, autore. − Priekšsēdētāja kungs! Zinu, ka šis ir pēdējais balsojums. Netērēšu pārāk daudz jūsu laika. Esmu Lūgumrakstu komitejas referente šajā jautājumā, par kuru mēs gatavojamies balsot — kardināla risinājuma atrašana pašreizējai atkritumu krīzei Kampānijā, kas ir reģions Neapoles apkārtnē Itālijā.

Pēc tam, kad tika saņemti vairākkārtēji lūgumi no lūgumrakstu iesniedzējiem, Lūgumrakstu komiteja nosūtīja savu misiju uz Kampāniju un vienprātīgi pieņēma ziņojumu, kurā ir norādīts iespējamais risinājums.

Ir pašsaprotami, ka Itālijai tāpat kā jebkurai citai dalībvalstij ir jāievēro ES tiesību akti. Mēs gatavojamies raidīt stingru signālu, tomēr iesniegtie grozījumi nevajadzīgi politizē šo jautājumu, un, ja tie tiks atbalstīti, šis stingrais signāls tiks pārvērsts tik tikko sadzirdamā čukstā.

Ja vien šis Parlaments nevēlas staigāt vienas dalībvalsts pavadā, ierosinu balsot pret šiem grozījumiem un atbalstīt sākotnēji iecerēto teksta variantu.

- Pirms balsojuma par 15. grozījumu

  Erminia Mazzoni (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, vēlējos tikai ieteikt labojumu, jo grozījumā ir ieviesusies drukas kļūda. Ir ticis sašaurināts garāks teikums, un ir palicis pāri tikai „ierosina Komisijai pārbaudīt, vai aizsargājamajās teritorijās esošās izgāztuves ir paplašinātas un vai dažas no tām neietilpst „Natura 2000” teritorijās”.

(Mutiskais grozījums netika pieņemts)

- Pirms balsojuma par 1. grozījumu

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, vai ir iespējams balsot par visiem grozījumiem kopumā?

  Priekšsēdētājs. − Esmu iepazinies ar grozījumu iesniedzēju vārdiem. Ja mēs tā rīkotos, tas būtu ļoti netaisnīgi pret dažiem mūsu kolēģiem no Itālijas.

  Crescenzio Rivellini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Tas liecina, ka šī rezolūcija ir politiski motivēta. Neviens neanalizē šo jautājumu, vadoties pēc tā būtības vai praktiskuma, un neviens nevēlas palīdzēt pašvaldībai, bet visi tikai runā tikai par sīkumiem. Šis ir politisks priekšlikums. Tas pat ir redzams veidā, kā cilvēki uzrunā Mazzoni kundzi. Aicinu Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgos demokrātus) balsot par šiem grozījumiem un pret šo priekšlikumu, ko ir iesnieguši kreisie, kuri ir atbildīgi par to, kas ir noticis Kampānijā, un pašlaik ir iesnieguši priekšlikumu Parlamentā. Viņi ir atbildīgi par šo stāvokli. Viņi bija valdībā, kad tas viss notika.

  Priekšsēdētājs. − Zinu, ka rezolūcijas priekšlikums ir par jutīgu tematu, bet tas ir savlaicīgi iesniegts. Ir iesniegti arī grozījumi, un mēs turpināsim balsot par grozījumiem — pēc kārtas par katru atsevišķi. To ir ļoti maz.

  Priekšsēdētājs. − Līdz ar to balsošana ir beigusies.

9. Balsojumu skaidrojumi

  Priekšsēdētājs. − Tagad ir kārta balsojumu skaidrojumiem.

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ieteikums otrajam lasījumam: Charles Goerens (A7-0009/2011)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos no balsojuma, jo Eiropadome 14. janvārī atsāka īstenot pasākumus pret Kotdivuāru, ņemot vērā situācijas nopietnību pēc prezidenta vēlēšanām pagājušā gada nogalē. Jāteic, ka šie pasākumi tika vērsti pret tiem cilvēkiem un tām organizācijām, kuras iebilda pret demokrātiski vēlēto prezidentu vai kuras nepakļāvās prezidenta varai; šo organizāciju vidū bija arī Abidžanas un San Pedro brīvosta, kā arī vairākas bankas.

Šīs iniciatīvas mērķis ir attīstība un starptautiskās tirdzniecības veicināšana attīstības nolūkos. Šī programma attiecas uz fiziskām un juridiskām personām. Šīs iniciatīvas I pielikums attiecas arī uz Kotdivuāru, taču tajā nav minēts lēmums, uz kuru es atsaucos, tāpēc es atturējos no balsojuma.

Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlos zināt, kurš vada šo sēdi, lai mēs uzlabotu Parlamenta tēlu, jo, manuprāt, situācija, ar kuru mēs saskaramies šobrīd un visās plenārsēdēs, neuzlabos Parlamenta tēlu un prestižu, ko mēs cenšamies radīt. Manuprāt, ir nepieņemami, ka kāda deputāta runas laikā plenārsēžu zālē daži cilvēki smejas un nepievērš uzmanību runātājam. Viņi to tikpat labi varētu darīt ārpus plenārsēžu zāles. Es vēlos izmantot šo iespēju un lūgt visiem tiem, kuri vada šīs plenārsēdes, uzlabot Parlamenta tēlu, kas kaitē Eiropas politikai.

  Priekšsēdētājs. − Kā zināms, Swoboda kungs vada darba grupu, kura izvērtē darbu plenārsēdēs, un es viņu informēšu par jūsu viedokli. Jānorāda arī tas, ka, ja jūs vēlaties, balsojuma skaidrojumu vienmēr varat iesniegt arī rakstveidā.

  Csanád Szegedi (NI). - (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos iesniegt priekšlikumu attiecībā uz procedūru. Es lūdzu iespēju runāt jau apmēram desmit minūtes. Es vēlos, lai sēdes protokolā tiktu norādīts tas, ka Rumānijas politiķis, Becali kungs, kura vieta ir aiz manis, nepiedalījās pēdējos balsojumos, un tas būs redzams video ierakstos. Neraugoties uz Becali kunga prombūtni, viņa vietā balsoja viņa palīgs vai sekretārs, izmantojot Becali kunga Eiropas Parlamenta deputāta kartīti. Priekšsēdētāja kungs, es jūs lūdzu paskaidrot, vai šāda rīcība ir saskaņā ar Reglamentu, un, ja tā neatbilst Reglamenta noteikumiem, kādu sodu varētu piemērot radikālajam Rumānijas politiķim par to, ka viņa vietā balsoja viņa palīgs.

  Priekšsēdētājs. − Jūsu komentārs ir ļoti nopietns, un Prezidijs izskatīs šo jautājumu.

Ieteikums otrajam lasījumam: Barbara Lochbihler, Kinga Gál (A7-0014/2011)

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Lai īstenotu 2006. gada plānu, kas paredz uzlabot Eiropas Savienības ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, ir jānovērš pretrunas attiecībā uz principu par izmaksu, kas saistītas ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem, neattiecināmību uz Savienības finansējumu.

Šajā ziņā grozījumi regulā ir nepieciešami un savlaicīgi. Komisijai būtu jāpilnvaro pieņemt deleģētos aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu attiecībā uz stratēģiskajiem dokumentiem, jo šie stratēģiskie dokumenti papildina Regulu (EK) Nr. 1889/2006 un ir vispārēji piemērojami.

Es ceru, ka sagatavošanas darba ietvaros notiks attiecīgas pārrunas, bet, galvenais, ka pieņemtie grozījumi nodrošinās Parlamentam atbilstošus instrumentus, lai tas varētu kontrolēt un ietekmēt Komisijas pieņemtos pasākumus. Tikai tā mēs varam nodrošināt ES ārējā atbalsta politikas likumīgu un demokrātisku darbību.

Ieteikums otrajam lasījumam: Helmut Scholz (A7-0005/2011)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, Eiropas Savienība ir ieinteresēta izveidot šādus nolīgumus par finanšu instrumentu izveidi sadarbībai ar industrializētām valstīm. Manuprāt, ir arī jānorāda tas, cik valstis ir minētas pielikumā. Tāpēc es vēlos uzsvērt to, cik svarīga ir šī iniciatīva.

Ieteikums: Francesca Balzani (A7-0002/2011)

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu nolīgumu, kas noslēgts pēc ilgām un saspringtām tiesiska rakstura debatēm par banānu tirdzniecību un kas pieliek punktu ilgstošai nedrošībai un nepastāvībai banānu ražotājvalstīs un tirdzniecības valstīs.

Nolīgums par banānu tirdzniecību būtiski ietekmēs arī citas jaunattīstības valstis, kuras plāno nodarboties ar banānu eksportu, un mums būs jāpalīdz šīm valstīm pielāgoties ievērojamajām izmaiņām konkurences vidē pasaules tirgū.

Tāpēc papildu pasākumu programmai ir jārisina arī steidzami jautājumi, kas ir saistīti ar pielāgošanās sociālajām sekām. Tāpēc es atbalstu priekšlikumu izvērtēt šā nolīguma ietekmi uz attiecīgajiem reģioniem, lai noteiktu atbilstīgus pasākumus nevēlamas ietekmes mazināšanai.

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) (Uzrunas sākums nav pieejams) ...nesaskaņas attiecībā uz banānu nozari, kas draudēja izvērsties, un ļoti labi, ka tās ir atrisinātas. Ir jāpiekrīt tam, ka nedrīkst pieļaut vispārējo tirdzniecības noteikumu pārkāpumus. Ir pilnīgi pareizi, ka iejaucās PTO un ka atbilstīgi rīkojās arī Eiropas Parlaments un Eiropas Savienība. Rezultātā sistēma, kas paredz īpašu attieksmi pret dažām ĀKK valstīm, tiks atcelta.

Protams, ir svarīgi nodrošināt to, lai tirgos tiktu ievēroti godīgi nosacījumi, taču ir jāievēro princips, kas paredz vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ražotājiem. Vienlaikus kopš 1993. gada tās valstis, uz kurām attiecas importa režīma nosacījumi, izmantoja milzīgas priekšrocības, un šajā laikā šīs valstis varēja nostabilizēties un attīstīt pašas savu banānu ražošanas nozari. Tāpēc šīs valstis ir arī izturīgākas patiesas konkurences apstākļos, un tās nav atkarīgas tikai no speciālas palīdzības.

Tāpēc es balsoju par šīm izmaiņām, un es apsveicu Komisiju un Eiropas Savienību par to, ka nesaskaņas attiecībā uz banānu nozari ir atrisinātas.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Nesaskaņas banānu tirdzniecības jomā bija viens no ilgākajiem un, iespējams, vissarežģītākajiem konfliktiem PTO vēsturē, un Eiropas Savienības nostāja šajā strīdā pilnīgi un nepārprotami bija nepareiza. ES politika atbalsta ražotājus dažās bijušajās kolonijās uz brīvās tirdzniecības principu rēķina, un, protams, šie principi ir atrunāti Romas Līgumā.

Šī politika ir kaitējusi visām iesaistītajām pusēm. Tā ir kaitējusi patērētājiem Eiropā, kuriem ir jāmaksā vairāk, tā ir kaitējusi eksportētājiem, starptautiskajam līdzsvaram un valstu kopienai, un iedzīvotājiem, kurus tai būtu jāaizsargā. Bijušās Lielbritānijas un Francijas kolonijas tagad ir kļuvušas par atkarīgiem reģioniem vistiešākajā nozīmē, jo tās ir saistītas ar mākslīgi veidotu un neproduktīvu eksportu, neskatoties uz to, ka tās būtu varējušas dažādot savu ekonomiku un labāk integrēties pasaules ekonomikā.

Es vēlos minēt vēl kādu ar šo jautājumu saistītu aspektu, kas netika pieminēts nevienās debatēs. ES apkaunojošā veidā izdarīja spiedienu uz banānu ražotājvalstīm, liekot tām ap sevi veidot politiskas un ekonomiskas savienības, vadoties pēc ES parauga, lai gan šis jautājums neietilpst ES kompetencē. Brīvas tirdzniecības jēga ir apmaiņa, ņemot vērā atšķirības, nevis savstarpēja banānu tirdzniecība un mākslīgas Eiropas industrializēto valstu muitas savienības veidošana.

Ziņojums: Karl-Heinz Florenz (A7-0229/2010)

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Pēc Eiropas Parlamenta debatēm par direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem tika ieviestas vairākas izmaiņas, tādējādi uzlabojot šo direktīvu. Es balsoju par šīs svarīgās direktīvas laboto versiju. Saskaņā ar šo direktīvu elektrisko iekārtu ražotāji var informēt iekārtu pircējus par atkritumu savākšanu, pārstrādi un likvidēšanu videi nekaitīgā veidā.

Šī direktīva palielina tirgus pārredzamību, nodrošinot informāciju attiecīgajām iesaistītajām pusēm, izplatītājiem, eksportētājiem vai patērētājiem. Tā paredz vairāk informēt sabiedrību un paskaidrot materiālu otrreizējās pārstrādes nepieciešamību un izskaidrot izmaksu atlīdzināšanas kārtību. Ir svarīgi, lai šīs nozares finansiālo saistību prioritāte būtu efektīvas elektrisko iekārtu savākšanas sistēmas izveide, nevis sodu piemērošana par to, ka nav sasniegti mērķi atkritumu savākšanas jomā reģionos, kuros nav pietiekami attīstīta atkritumu savākšanas infrastruktūra.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Diemžēl Eiropas valstu dinamiska attīstība un tehnoloģiskais progress ir saistīts arī ar nevēlamām sekām. Visuzskatāmākais tā piemērs ir elektronisko ierīču atkritumu daudzuma straujš pieaugums. Cilvēki sistemātiski izmanto visas iespējamās elektriskās ierīces, un tās arvien biežāk tiek aizstātas ar jaunām ierīcēm, taču cilvēki nerūpējas par veco ierīču drošu likvidēšanu. Protams, tas ietekmē vidi.

Cerams, pārskatītie tiesību akti e-atkritumu savākšanas un pārstrādes jomā veicinās reģenerēto vērtīgo materiālu daudzuma pieaugumu, jo tas labvēlīgi ietekmētu vidi un sniegtu arī ekonomiskus ieguvumus. Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas ierosinātajam augstajam atkritumu dalītas savākšanas līmenim būtu jānodrošina šo materiālu saglabāšana un sagatavošana otrreizējai izmantošanai.

Es piekrītu, ka ir nepieciešams samazināt e-atkritumu nelikumīgo izvešanu no Eiropas Savienības. Es ceru, ka tiks ierobežota prakse glabāt vienas dalībvalsts atkritumus citā dalībvalsti, jo tas ne vienmēr tiek darīts saskaņā ar noteikumiem.

  Priekšsēdētājs. − Manuprāt, jūs šajā plenārsēžu zālē esat ienesis jaunas vēsmas. Jūs esat pirmais, kurš jebkad ir lasījis runu, izmantojot iPad.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Atkritumi neievēro robežas, un jo īpaši tas attiecas uz elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Tāpēc noteikumiem atkritumu likvidēšanas un pārstrādes jomā ir jābūt saskaņotiem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, un, galvenais, ir jāpārtrauc atkritumu izvešana, nenodrošinot sertificētu un videi nekaitīgu atkritumu likvidēšanu.

Visbeidzot es vēlos teikt to, ka ir jāizvērtē mūsu lēmumu efektivitāte, lai nodrošinātu to, ka mūsu mērķi tiek īstenoti.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu daudzums Eiropas Savienībā strauji pieaug, un neefektīva atkritumu likvidēšana un neprofesionāla to savākšana nopietni apdraud vidi un cilvēku veselību, kā arī veicina ierobežotas pieejamības izejmateriālu un resursu zaudējumu.

Ņemot vērā jaunāko informāciju, kas iegūta direktīvas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem īstenošanas gaitā, ir skaidrs, ka dažās šī tiesiskā instrumenta daļās, kuru īstenošana praksē līdz šim ir radījusi nopietnas problēmas, ir jāveic attiecīgi labojumi. Tāpēc es atbalstu noteikumus, kas paredz ražotājiem un patērētājiem uzņemties lielāku atbildību par šo iekārtu pareizu likvidēšanu.

Taču, runājot par pašreizējo mērķi, ir jāsaka, ka tajā nav ņemta vērā ļoti atšķirīgā ekonomiskā situācija dažādās dalībvalstīs. Manuprāt, procentuālās daļas aprēķināšana, pamatojoties uz tirgus daļu noteiktā laika periodā, būtu pareizākais veids, kā ņemt vērā konkrētos apstākļus dalībvalstīs un to konkrēto stāvokli elektronisko iekārtu tirgū.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Balsojums ir noslēdzies, un es balsoju par šo iniciatīvu elektrisko iekārtu atkritumu jomā. Mēs runājām par atkritumu savākšanu, apstrādi, kā arī aizliegumiem un nelikumībām šajā jomā, taču es vēlos Parlamentam norādīt, ka, iespējams, mums būtu jāpārdomā jautājums, kas tiek pētīts jau kādu laiku, proti, kāpēc materiāliem, kurus varētu efektīvi izmantot ilgāk, pēc zināma laika rodas bojājumi, kas ir paredzami un plānoti?

Šajā nedēļā es sagatavoju vairākus Padomei un Komisijai adresētus jautājumus, lai tās noskaidrotu, vai atsevišķi uzņēmumi par to tiešām pieņem pārdomātus lēmumus un vai, apkarojot šādas darbības, būtu iespējams samazināt elektrisko iekārtu atkritumu daudzumu Eiropā un pasaulē.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos apsveikt savu draugu un kolēģi Karl–Heinz kungu saistībā ar šo ziņojumu. Viņš vienmēr strādā rūpīgi un precīzi, un tas attiecas arī uz šo ziņojumu.

Kā jau tika minēts, mēs dzīvojam elektronikas laikmetā, un gandrīz katru dienu tirgū tiek piedāvātas arvien modernākas ierīces, bet bieži vien šādu elektronisko iekārtu un ierīču darbības laiks ir ļoti īss, un pēc tam šīs ierīces ir jālabo vai jāizmet. Šajā ziņā sniegtie ieteikumi noteikti ir sagatavoti atbilstošā laikā.

Ļoti svarīgs ir arī komentārs attiecībā uz iekšējo tirgu. Šis jautājums tiek labprāt pārrunāts, taču problēma nav atrisināta.

(GA) Tāpēc, manuprāt, šis ziņojums ir uzskatāms par ievērojamu progresu šo problēmu risināšanā. Es to atbalstu un labprāt balsoju par šo ziņojumu.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien mēs pieņēmām rezolūciju par atkritumiem Kampānijā, un mums šī situācija būtu jāņem vērā, lai turpmāk nepieļautu šādas vides katastrofas.

Mēs varam būt gandarīti, jo šajā plenārsēdē esam pieņēmuši šādu pasākumu, kas šajā globalizācijas periodā paredz pārstrādes un atkārtotas izmantošanas kultūru uztvert kā pasākumu, kas visos iespējamos veidos ir jāveicina un jāatbalsta, lai Eiropas iedzīvotāji, kuriem vairs nav jāražo preces, kuras tagad ir pieejamas ikvienam, apzinātos to patieso vērtību.

Florenz kunga ziņojums par elektrisko un elektronisko iekārtu atkārtotu izmantošanu, par kuru mēs šodien balsojam, ir svarīgs ne tikai vides ilgtspējības nākotnei Eiropā, bet arī saistībā ar vēl kādu aspektu, proti, izejmateriālu zaudējumu. Faktiski efektīva un inovatīva materiālu un resursu izmantošana ir galvenā pasaules ekonomikas problēma. Tāpēc es pozitīvi vērtēju to, ka mēs sev esam noteikuši augstus mērķus, un piekrītu, ka izstrādājumu faktiskajām cenām ir jābūt tādām, lai patērētāji ņemtu vērā šo aspektu.

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es labprāt atbalstu Parlamenta mērķtiecīgo ziņojumu, kas ir skaidrs vēstījums visu ES dalībvalstu valdībām. Šajā ziņojumā līdzsvarotā veidā tiek atbalstīts princips „maksā piesārņotājs”.

Es atbalstu Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas iesniegtos grozījumus, kas paredz noteikt atvieglojumus mikrouzņēmumiem — uzņēmumiem, kuros strādā mazāk par 10 darbiniekiem un kuru apgrozījums ir mazāks par diviem miljoniem — attiecībā uz prasību, kas paredz pieņemt neliela izmēra atkritumus. Tādējādi maziem uzņēmumiem, kuriem ir mazas telpas, netiek noteiktas pārmērīgas prasības.

Visbeidzot, tiem, kurus neapmierina ar šo priekšlikumu saistītās izmaksas — un daži deputāti to pauda —, es vēlos atgādināt to, ka mēs nedrīkstam turpināt patērēt šīs planētas ierobežotos resursus. Mūsu pienākums ir aktīvi veicināt resursu atkārtotu izmantošanu un pārstrādi un darīt visu iespējamo, lai mazāk izmantotu tos izejmateriālus, kuru apjoms pastāvīgi samazinās.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Apbraukājot skaistās kalnienes un pamežus manā vēlēšanu apgabalā Anglijas dienvidaustrumos, esmu ceļmalās ievērojis nelielas sadzīves tehnikas un citu elektronisko iekārtu atkritumu piramīdas. Šīs piramīdas ir uzskatāms apliecinājums neparedzētām likuma sekām. Direktīvas mērķis bija veicināt atkritumu pārstrādi, taču tā veicināja atkritumu izgāšanu neatļautās vietās.

Rezultātā ir negatīvi ietekmēta tradicionālā izpratne par jēdzienu „īpašumtiesības”. Parasti ar vārdu „īpašumtiesības” saprot to, ka, pērkot kādu priekšmetu, par to kļūst atbildīgs pircējs. Pārdevēja pienākums nav nodrošināt attiecīgā izstrādājuma pārstrādi. Brīvā tirgus apstākļos parasti šādi izstrādājumi tiek pārstrādāti, un tā dēvētie metāllūžņu apsaimniekotāji to dara bez maksas. Dažreiz šie cilvēki par šiem atkritumiem pat maksā. Taču tas nepalīdz tiem mana vēlēšanu apgabala iedzīvotājiem, kuri nezina, ko darīt ar nolietotu sadzīves tehniku.

Kāda mana vēlēšanu apgabala iedzīvotāja pagājušajā nedēļā ar mani sazinājās un jautāja, kā atbrīvoties no ledusskapja. Es varēju tikai ieteikt to atdot viņas vīramātei.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0078/2011)

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu ārkārtīgi vīlusies par to, ka sarunās par krīzi Tuvajos Austrumos galvenās kopējās ārpolitikas pārstāves Catherine Ashton rīcībspēja bija paralizēta. Mums Eiropā Eiropas atbalstam tiem, kuri cīnās par demokrātiju un brīvību, būtu jābūt pašsaprotamam. Mūsu kopīgais Parlaments un Savienība ir radusies mūsu centienu rezultātā nodrošināt, lai mums vairs nekad nebūtu jāpiedzīvo totalitāro režīmu radītās šausmas. Ar šīs rezolūcijas priekšlikuma palīdzību mēs vēlamies uzņemties daļu atbildības šajā jautājumā un apliecināt gatavību atbalstīt cīņu par demokrātiju un brīvību Tuvajos Austrumos. Tāpēc jo īpaši žēl atzīt, ka Komisija un Padome nav spējusi uzņemties savu daļu saistību. Tuvajos Austrumos notiek lielas pārmaiņas. Šī reģiona iedzīvotāji lūdz palīdzību, un ES pienākums ir palīdzēt. Mums ir jāīsteno konkrēti pasākumi, nodrošinot pārtiku, medikamentus un humānās palīdzības organizāciju darbinieki. Šī palīdzība ir nepieciešama nekavējoties. Protams, vienlaikus ir jāpalīdz veidot demokrātisku sabiedrību, nodrošinot juridisko noteiktību Tunisijā un Eiropā. Pusē ES dalībvalstu kādreizējās diktatūras vietā pašlaik valda demokrātija un brīvība. Vai tiešām ir grūti atzīt to, ka tā tam būtu jānotiek arī Tuvo Austrumu tautu gadījumā?

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ir skaidrs, ka jaunāko paaudžu sacelšanās, kas satricina Tunisiju, var būtiski ietekmēt arī Eiropas Savienību. Tam ir vairāki pamatoti iemesli, tostarp jaunā Eiropas Savienības un Tunisijas rīcības plāna izstrāde 2011.–2016. gadam un galvenokārt migrantu plūsmu regulēšana.

Tikai pirms mēneša Parlaments pieņēma kādu svarīgu instrumentu — pirmo tiesību aktu saskaņā ar Lisabonas līgumu — cilvēku tirdzniecības jomā. Stingri jāierobežo nelikumīgo migrantu plūsmas pieaugums. Tāpēc ir nepieciešams Eiropas līmeņa nolīgums, kas attiektos uz valstīm Vidusjūras dienvidu reģionā, tostarp Tunisiju un arī Ēģipti. Lai to nodrošinātu, delegācijai ir jādodas pārraudzīt šis pilnīgās demokratizācijas process, kā tā šodien devās uz Tunisiju,, bet tajā pašā laikā Tunisija ir pastāvīgi jāatbalsta, lai nodrošinātu pilnīgu demokrātiju šajā valstī.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlreiz vēlos uzstāties saistībā ar balsojumu skaidrojumiem, jo diemžēl vakar man nebija iespējas runāt.

Es apbrīnoju Tunisijas iedzīvotājus, kuri mierīgā ceļā atbrīvojās no diktatūras, un es ceru, ka Tunisijas pagaidu valdība šo rezolūciju izmantos demokrātijas veicināšanai.

Tajā pašā laikā es vēlētos vēlreiz atvainoties Tunisijas iedzīvotājiem par to, ka Eiropas Savienība un tās politiķi acīmredzot nebija gatavi tik pēkšņām pārmaiņām. Mēs nepietiekami novērtējām cilvēku spējas, ja tā var izteikties, un mums būtu jāizmanto šī iespēja, lai nākotnē labāk izvērtētu situācijas un, ja nepieciešams, šādos gadījumos attiecīgi rīkotos.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Notikumi, kas pēdējā laikā risinās Tunisijā un Ēģiptē, ir piesaistījuši cilvēku uzmanību visā pasaulē. Šo valstu iedzīvotāju demonstrācijas pret valdošajiem sastingušajiem režīmiem deva cerību par paliekošām politiskajām pārmaiņām šajā reģionā.

Lai pārmaiņas, kas Tunisijā ir sākušās, turpinātos miermīlīgi, ir nepieciešams pilnīgs demokrātiskās Eiropas atbalsts. Atbalstot Eiropas Parlamenta priekšsēdētāja Buzek kunga sacīto, es arī aicinu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai nodrošinātu pilnīgi demokrātisku vēlēšanu norisi Tunisijā un lai izveidotu vienotu valdību.

Es arī atbalstu Parlamenta delegācijas attiecībām ar Magrebas valstīm ierosinājumu veikt neatkarīgu izmeklēšanu, lai noskaidrotu, cik lielā mērā Tunisijas valdība ir atbildīga par vardarbības izmantošanu un asinsizliešanas gadījumiem. Sadarbība un savstarpēju un vienlīdzīgu attiecību veidošana ar Tunisiju ir izdevīga gan Eiropas, gan Tunisijas iedzīvotājiem. Tāpēc šodien es balsoju par šo rezolūciju — dokumentu, kurā ir sniegts šīs sadarbības izredžu raksturojums.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ben Ali kungs un Mubarak kungs nebija mani draugi. Satiekoties mēs neapskāvāmies, un es nemēdzu viņiem draudzīgi uzsist uz pleca, kā to darīja prezidents N. Sarkozy. Atšķirībā no sociālistu grupas — ņemot vērā to, ka Gbagbo kunga partija Kotdivuārā, Ben Ali kunga partija un Mubarak kunga partija darbojās Sociālistu internacionāles sastāvā — es neatbalstīju viņu pārstāvību politiskajā federācijā, kurā darbojos es un mani kolēģi politikas jomā.

Tāpēc man ir lielākas tiesības norādīt, cik ļoti atbaidoša — lai neteiktu vēl skarbāk — man šķiet attieksme, kas pret šiem cilvēkiem tiek pausta šodien, nekādā veidā personīgi neiejaucoties politiskajā situācijā sājās valstīs. To man liedz fakts, ka es ļoti augstu vērtēju neiejaukšanās principu. Es neaicināju Ben Ali kungu uz Eiropas Parlamentu. Ja jums bija kritiskas piezīmes, kuras veltīt Ben Ali kungam, tās vajadzēja paust toreiz. Ir viegli kritizēt šos cilvēkus tad, kad viņi ir gāzti.

Tagad iedzīvotāji Tuvajos Austrumos un visā pasaulē zina, ka Rietumvalstis neatbalsta savus draugus, un jūs varat būt droši par to, ka turpmāk pretendentu uz draudzīgām attiecībām ar ES būs maz.

  Priekšsēdētājs. − Mūsuprāt, Ben Ali kungs nekad nav ticis aicināts apmeklēt Eiropas Parlamentu. Taču jebkurā gadījumā, par laimi, viņš Eiropas Parlamentā vairs arī neviesosies.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, Eiropas Savienība nebija gatava tam, kas notika Tunisijā. Mums tikai jāparaugās uz pēdējo mēnešu laikā pret Z. Ben Ali kungu pausto attieksmi. Manuprāt, mēs atkal rīkojāmies novēloti, jo Eiropas Savienība nesniedza spēcīgu atbalstu Tunisijas iedzīvotājiem, kuri vēlējās atbrīvoties no diktatūras, kas šajā valstī valdīja ļoti daudzus gadus, un nodrošināt brīvību un demokrātiju šajā valstī.

Tāpēc es lūdzu C. Ashton nodrošināt plašāku Eiropas Savienības iesaistīšanos un izveidot šajā rezolūcijā minēto darba grupu, kurā ir jābūt pārstāvētam arī Eiropas Parlamentam, lai Tunisijas iedzīvotāji varētu organizēt demokrātiskas vēlēšanas, izveidot valsts iestādes un atgūt brīvību.

Tomēr es teiktu, ka tāda ir politikas nākotne: 21. gadsimtā politikas priekšnosacījumiem ir jābūt dialogam un sarunām, lai demokrātiskajos procesos ietvertu visu iedzīvotāju vēlmes. Turklāt, manuprāt, būtu jāizvērtē arī tas, vai mēs Eiropas Savienībā vienlīdzīgi attiecamies pret visām valstīm, nolīgumos iekļaujot pantus par cilvēktiesībām.

  Priekšsēdētājs. − Kā zināms, Eiropas Parlamenta delegācija Salafranca kunga vadībā šodien dosies uz Tunisiju, un šīs delegācijas pārstāvji nākamajā nedēļā sniegs jaunāko informāciju.

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Notikumi Tunisijā ir jāuztver kā brīdinājums visām nedemokrātiskām valstīm — ne tikai arābu valstīm, bet valstīm visā pasaulē. Ja šo valstu konstitūcijā nebūs iekļauts mehānisms, kas paredz iespēju iedzīvotājiem izteikt neapmierinātību, šajās valstīs notiks revolūcijas un vardarbības akti.

ES nedrīkst noteikt kādas valsts konstitūcijas saturu. Tomēr mums jāveicina pāreja uz konstitucionālu demokrātiju un jāatbalsta atvērta ekonomika, ieguldījumi un ekonomikas izaugsme, jo tieši ekonomikas izaugsme — tirdzniecība ar citām pasaules valstīm —, kas nodrošinās darbavietas un mazinās nabadzību, kas ir galvenie cēloņi lielai daļai neapmierinātības arābu valstīs.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0075/2011)

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Protams, es balsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, visām dalībvalstīm ir vairāk jāiesaistās cīņā pret endēmiskām slimībām.

Apvienoto Nāciju Organizācija Ņujorkā 2000. gadā šo mērķi iekļāva deklarācijā par Tūkstošgades attīstības mērķiem. Eiropas Savienība pētniecības un attīstības pamatprogrammas ietvaros jau finansēja tuberkulozes vakcīnu izstrādi, lai līdz 2050. gadam pilnīgi apkarotu šo slimību. Turklāt šajā nolūkā Eiropas Savienība veicināja sadarbību ar vairāk nekā 40 pētniecības centriem Eiropā, kuri specializējas vakcīnu izstrādes un ražošanas jomā.

Pieņemot šo rezolūciju, dalībvalstīm ir jācenšas izpildīt to finansiālās saistības, jo īpaši attiecībā uz jaunattīstības valstīm, lai tiesības uz veselības aprūpi nozīmētu arī uz tiesības uz profilaktisko aprūpi.

Lēmuma priekšlikums (B7-0090/2011)

  Lucas Hartong (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušā gada septembrī Parlaments atteicās slēgt Eiropas Policijas akadēmijas kontus nesaimnieciskas darbības un strukturālu problēmu dēļ. Bija maz ticams, ka šīs problēmas varētu atrisināt līdz 2014. gadam. Manuprāt, šajā laikā situācija CEPOL nav uzlabojusies. Tad kāpēc ir iesniegts priekšlikums tomēr slēgt kontus attiecībā uz 2008. gadu?

Tāpēc Nīderlandes Brīvības partijas (PVV) pārstāvji balsoja pret šo priekšlikumu un viņi vēlas, lai visus neatbilstošos zaudējumus segtu attiecīgas puses. Turklāt mēs apšaubām pašas CEPOL nepieciešamību. Eiropā jau ir nodrošināta lieliska policijas sadarbība, un CEPOL nav nepieciešama. Mēs uzskatām, ka šo akadēmiju varētu pēc iespējas drīzāk slēgt pilnībā. Patiesībā tas ļautu ietaupīt daudz nodokļu maksātāju naudas.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es sevi vienmēr esmu uzskatījis par Anglijas dienvidaustrumu reģiona vēlētāju interešu aizstāvi. Viens no veidiem, kā es aizstāvu nodokļu maksātāju intereses, ir nepieļaut viņu pelnītās naudas izšķērdēšanu nelietderīgu, neefektīvu vai korumpētu ES aģentūru uzturēšanai.

Tas attiecas arī uz nelietderīgo aģentūru, kas atrodas manā vēlēšanu apgabalā — Eiropas Policijas akadēmiju. Manuprāt, ir pilnīgi skaidrs tas, ka šīs akadēmijas konti tika nepareizi pārvaldīti. Manuprāt, visi klātesošie piekritīs tam, ka finansiāli šī organizācija ir neizdevīga un neefektīva.

Plašāks jautājums ir par to, kāpēc mums vispār ir nepieciešama Eiropas policijas aģentūra. Piespiedu spēka tiesību monopols, iespējams, ir noteicošais valsts statusa priekšnosacījums, un pasaules valstis ir noslēgušas ārkārtīgi sarežģītas un ārkārtīgi efektīvas vienošanās policijas sadarbības jomā bez nepieciešamības pēc šo ES aģentūru norādījumiem..

Hempšīras apgabalā, kur atrodas EPA, mēs esam veiksmīgi darbojušies bez ES iejaukšanās. Šis apgabals pastāv ilgāk nekā lielākā daļa dalībvalstu, un tas pastāvēs bez šīs ES aģentūras, kas atrodas šajā reģionā.

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu. Es to darīju zināmā mērā tāpēc, lai protestētu pret to, kā ES izmanto nodokļu maksātāju naudu.

Mēs izniekojam pārāk daudz naudas, un pārāk daudz naudas bezjēdzīgi tērējam dažādām nelietderīgām iestādēm, piemēram, Eiropas Policijas akadēmijai. Šī akadēmija mums nav nepieciešama. Ir jātaupa nodokļu maksātāju nauda, un šī akadēmija ir jāslēdz.

Rezolūciju priekšlikumi (B7-0091/2011, B7-0092/2011, B7-0093/2011)

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es vairākas reizes šajā plenārsēžu zālē esmu vientuļi un smagi līdz spēku zudumam cīnījies pret šo jauno ES uzraudzības aģentūru izveidi finanšu pakalpojumu jomā.

Mans galvenais arguments ir tāds, ka šīs aģentūras tiek veidotas, lai risinātu neesošu problēmu. Ne uz vienu no tiem, kuri ir atbildīgi par finanšu krīzi, šo aģentūru pilnvaras neattiecas. Manuprāt, tas nav samērīgs, pārdomāts konstatētās problēmas risinājums, bet tas ir ideoloģisku motīvu vadīts lēmums, lai veicinātu lielāku Eiropas integrāciju tās pašas interesēs.

Jebkādas šaubas par to, kuram ir taisnība, noteikti izgaisa pēc farsa, kuru mēs piedzīvojām pirms brīža, kad priekšsēdētāja kungs jautāja Parlamenta deputātiem, kurus trīs kandidātus mēs tikko apstiprinājām, un neviens no Parlamenta deputātiem nespēja atbildēt.

Tad kāpēc mēs ar tādu balsu vairākumu atbalstījām šos kandidātus? Manuprāt, atbildi var meklēt komisāra Barnier kunga uzrunā, kad viņš ieteica šos kandidātus, proti, viņi ir izvēlēti „tāpēc, ka viņi darbojas Eiropas interesēs.” Tad, lūk, par ko ir runa! Tam nav nekādas saistības ar finanšu pakalpojumu kvalitātes uzlabošanu, un galvenais iemesls ir Briseles ietekmes palielināšana.

Visbeidzot, es atkārtošu William Dartmouth sacīto,proti, ja — kā šodien tika minēts — dažos no šiem amatiem ir jābūt sievietēm, manuprāt, vispiemērotākā kandidāte ir Andreasen kundze, ziņotāja, kura gāza iepriekšējo Komisijas sastāvu un kura arī pārstāv Anglijas dienvidaustrumu reģiona vēlēšanu apgabalu.

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu, lai Eiropas Uzraudzības iestāde nepastāvētu, taču tā pastāv. Tāpēc šīs iestādes vadība ir jāuztic vispiemērotākajiem kandidātiem. Šodien piedzīvotais patiešām bija farss, un kolēģi, kuri intervēja kandidātus un apgalvoja, ka viņi kompetenti, gribēja parādīt savu ietekmi un protestēja, apgalvodami, ka viņu viedoklis nav pietiekami ņemts vērā. Tāpēc šodien notika balsojums. Tas tikai sarežģīja situāciju, kas noteikti nenāk par labu Parlamentam.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Šodien jūs pamanījāt, ka pirmo reizi kāds deputāts runu lasa, izmantojot iPad. Vēl kāds deputāts tiek apvainots par piedalīšanos balsojumā savā prombūtnes laikā— cerams, ka tā bija pirmā un pēdējā reize. Pēc tam notika balsojums par uzraudzības iestāžu priekšsēdētāju. Balsojot pret, mēs patiesībā balsojām par. Tas ir absurds! Kā jau tika minēts, protams, nebija zināmi kandidātu vārdi, un visi kandidāti bija vīrieši, lai gan ir jāatzīst, ka komisārs Barnier kungs to pieņemami paskaidroja.

Iespējams, nav nekāds brīnums, ka šodien mēs apspriedām banānu jautājumu, jo, ņemot vērā sacīto, daudziem šķiet, ka mēs esam mazliet sajukuši prātā. Ņemot to vērā, es došos pusdienās, un banāni būs ļoti svarīga šīs maltītes sastāvdaļa. Priekšsēdētāja kungs, paldies par pacietību!

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0073/2011)

  Luigi de Magistris (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien ar balsu vairākumu tika pieņemta rezolūcija par krīzi Kampānijā atkritumu jomā, un tas ir ļoti svarīgi. Ārkārtas stāvoklis Kampānijā ir kļuvis par Eiropas mēroga krīzi, un šis lēmums ir Kampānijas iedzīvotāju interesēs.

Mēs neatbalstām līdzekļu izmaksāšanu, kas tiek izmantoti tikai tam, lai nostiprinātu korumpētu politiķu stāvokli, negodīgus uzņēmējus un organizēto noziedzību. Mēs atbalstām Eiropas līdzekļu izmantošanu droša un videi nekaitīga plāna īstenošanai atkritumu apsaimniekošanas jomā. Mēs neatbalstām atkritumu nekontrolētu izgāšanu dabas parkos. Mēs neatbalstām tādu atkritumu sadedzināšanas iekārtu izmantošanu, kuras rada dioksīnu, un mēs atbalstām otrreizēju pārstrādi un videi nekaitīgu metožu izmantošanu. Mēs arī neatbalstām vietējo kopienu domstarpību kriminalizēšanu, un tādējādi mēs atbalstām likumību.

Šis ir nozīmīgs pagrieziena punkts un brīdinājums S. Berlusconi valdībai un pašvaldībai, kuru vada Stefano Caldoro. Abas šīs institūcijas līdz šim ir tikai bārstījušas solījumus un atbalstījušas savu sabiedroto grupējumus un mafiju.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Cerams, Kampānijas iedzīvotāji šodien pieņemto rezolūciju uzskatīs par iedrošinājumu. Tās mērķis nebija nomelnot šī reģiona tēlu vai citādi kaitēt šim reģionam. Tās mērķis nebija arī iesaistīties kādās vietējās politisko spēku cīņās. Eiropas Savienības taisnīgais piedāvājums Kampānijai ir šāds: ja jūs izstrādāsiet visaptverošu atkritumu apsaimniekošanas koncepciju, kas ir loģiska, videi nekaitīga, efektīva un nav saistīta ar korupciju. Eiropas Savienība jūs nodrošinās ar finansiālu atbalstu. Ja šis nosacījums tiks ņemts vērā, cerams, agrāk vai vēlāk mēs varēsim apspriest faktu, krīze Kampānijā beidzot ir pārvarēta uz visiem laikiem.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Enrico Speroni ((A7-0015/2011)

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Vienprātīgais balsojums par pieprasījumu atcelt Ungāriju pārstāvošā Parlamenta deputāta Tamas Deutsch imunitāti apliecina aizsardzības priekšrocības, kas ES līmenī tiek nodrošinātas visiem likumdošanas institūcijas locekļiem. Pēc Ungārijas tiesas iestāžu lūguma tika veikts visaptverošs pētījums, un rezultāti liecina par to, ka runa neapšaubāmi ir par imunitāti attiecībā uz politiskiem uzskatiem. Imunitātes piešķiršana likumdošanas institūcijas locekļiem, instruments, kura izmantošana ir vairākkārt apstrīdēta un kura mērķis ir šiem cilvēkiem nodrošināt vārda brīvību. Tieši par to ir runa Tamas Deutsch lietā. Es vēlos atgādināt, ka Eiropas Parlaments nekad nav aizstāvējis nevienu deputātu gadījumos, kad tiek izmeklēti ar korupciju vai vispārējo tiesību pārkāpumu saistītas lietas. Demokrātiskā sabiedrībā nedrīkst liegt Parlamenta deputātiem izteikties par sabiedrību interesējošiem un svarīgiem jautājumiem, uzsākot pret šīm personām tiesvedību. Šāda rīcība ir arī pretrunā Protokola par Eiropas Savienības privilēģijām un imunitāti 9. pantam, kura mērķis ir aizsargāt to Eiropas Parlamenta deputātu vārda brīvību, kuri tieši pilda savus pienākumus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Ņemot vērā to, ka saskaņā ar Ungārijas kompetento tiesu iestāžu prasību runa ir par Eiropas Parlamenta deputātu, kurš veic savu politisko darbu, es balsoju par šā ziņojuma secinājumiem, kuros minēts ieteikums neatcelt Deutsch kunga imunitāti. Šajā gadījumā runa ir par Eiropas Savienības tiesību aktu ievērošanu un deputāta darba aizstāvību, ņemot vērā to, ka runa ir par iespējamu pārkāpumu attiecībā uz sabiedrībai zināmu faktu komentēšanu. Ir arī atzīts tas, ka Deutsch kungs nekādā mērā nebija iesaistīts šo faktu publicēšanā vai to sagatavošanā, un tāpēc viņš nav saistīts ar šo faktu patiesuma noteikšanas procesu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Parlamenta pienākums ir aizstāvēt Parlamenta deputātu pilnvaru neatkarību, un šo neatkarību nedrīkst apdraudēt. Deputātu tur aizdomās par goda aizskaršanu, 2010. gada 25. martā radio pārraides laikā izsakoties par apsūdzētāju — kādu Ungārijas pilsoni —; šis deputāts tika aicināts piedalīties šajā pārraidē kā politiķis un Eiropas Parlamenta deputāts. Tādējādi Deutsch kungs savu viedokli izteica, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus, un tāpēc es neatbalstu priekšlikumu atcelt šī deputāta imunitāti.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Visas problēmas, kas ir saistītas ar Eiropas Parlamenta deputāta Tamas Deutsch imunitāti, ir tikai politiskās cīņas metode. Es kategoriski iebilstu šādu metožu izmantošanai cīņā pret politiskiem oponentiem. Šajā gadījumā es balsoju pret Tamas Deutsch imunitātes atcelšanu. Manuprāt, Eiropas Parlamenta deputāta imunitātes atcelšana būtu jāpiemēro tikai slepkavības pastrādāšanas gadījumā. Mums (t. i., visiem Eiropas Parlamenta deputātiem) ir jāsaprot, ka gadījumā, ja politiskā cīņa pārkāpj visas loģikas robežas, mēs kļūstam par patvaļas līdzdalībniekiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pagājušajā gadā Tamás Deutsch radio pārraidē izteica dažas piezīmes, un par to viņam ir izvirzīta apsūdzība saskaņā ar Ungārijas tiesību aktiem. Viņš tikai izteica savu viedokli par sabiedrībai zināmiem faktiem, kuri bija publicēti laikrakstā. Viņš šos faktus neapšaubāmi komentēja kā Eiropas Parlamenta deputāts, un tādā gadījumā saskaņā ar ES noteikumiem viņam ir piemērojama parlamentārā imunitāte. Šīs imunitātes mērķis ir saglabāt Eiropas Parlamenta kā demokrātiskas likumdevējas asamblejas integritāti un nodrošināt deputātu neatkarību, veicot savus pienākumus. Tiesvedības izmantošana, lai censtos liegt Parlamenta deputātiem iespēju paust viedokli par jautājumu, kas skar likumīgas sabiedrības intereses, nav savietojama ar demokrātiju. Mums ir jāaizsargā tiesības uz vārda brīvību. Tāpēc es pilnībā atbalstu šo ziņojumu, kas noraida pieprasījumu atcelt Tamas Deutsch imunitāti.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Parlamenta deputātu imunitātes atcelšana vienmēr ir sarežģīts jautājums, taču atsevišķos gadījumos pieprasījumi atcelt imunitāti būtu jāvērtē no Parlamenta deputātu pienākumu viedokļa. Manuprāt, sūdzība par kādas personas publisku paziņojumu, kas tiek uzskatīts par godu aizskarošo, nav pietiekams iemesls tam, lai atceltu parlamentāro imunitāti. Saskaņā ar noteikumiem attiecībā uz imunitāti Tamas Deutsch tiek apsūdzēts par viedokļa izteikšanu, pildot Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus. Tādējādi Deutsch kungs pildīja savus Parlamenta deputāta pienākumus, izsakot savu viedokli par jautājumiem, kas skar likumīgas sabiedrības intereses, un tāpēc es balsoju par Speroni kunga ziņojumu par Tamas Deutsch imunitātes atcelšanas noraidīšanu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Parlamentam lūdza atcelt deputāta Deutsch kunga parlamentāro imunitāti saistībā ar krimināllietu, kurā saskaņā ar Ungārijas kriminālkodeksu viņš tiek apsūdzēts par goda aizskaršanu. Juridiskā komiteja iesniedza atzinumu par šo jautājumu, un ziņojums, kurā bija minēts lēmums neatcelt šā deputāta parlamentāro imunitāti, tika pieņemts vienbalsīgi. Tika nospriests, ka, izsakot apgalvojumus, par kuriem tika ierosināta krimināllieta, Deutsch kungs pildīja Eiropas Parlamenta deputāta pienākumus. Demokrātiskā sabiedrībā nav pieņemami centieni ar tiesvedības palīdzību liegt Parlamenta deputātiem iespēju paust viedokli par sabiedrību interesējošiem jautājumiem.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atbalstu deputātu vārda brīvību, pildot savus pienākumus, un es aizstāvu Eiropas Parlamenta kā institūcijas intereses. Taču, jāpiebilst, ka, manuprāt, tām personām, kuras ieņem politiski atbildīgu amatus — tostarp Parlamenta deputātiem —, savās runās vienmēr ir jābūt godīgiem, un viņiem ir jāciena citas iesaistītās puses, taču tas ne vienmēr tiek ņemts vērā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. apakšpunktu priekšsēdētājs 2010. gada 8. jūlija sanāksmē paziņoja, ka viņš ir saņēmis Ungārijas tiesu iestāžu 2010. gada 9. jūnija vēstuli, kurā ir pieprasīta Tamás Deutsch parlamentārās imunitātes atcelšana. Saskaņā ar Reglamenta 6. panta 2. apakšpunktu priekšsēdētājs šo prasību nodeva Juridiskās komitejas rīcībā. Budapeštas 2. un 3. rajona tiesa lūdza Eiropas Parlamentu atcelt deputāta Tamás Deutsch imunitāti, pret kuru šajā tiesā ir iesniegta apsūdzība saistībā ar krimināllietu. Budapeštas tiesā izskatīšanā esošajā lietā Tamas Deutsch ir apsūdzēts goda aizskaršanā, kas saskaņā ar Ungārijas kriminālkodeksa 179. panta 2. punkta no b) līdz c) apakšpunktu ir uzskatāma par kriminālpārkāpumu. Lieta pret Tamas Deutsch ir ierosināta par to, ka 2010. gada 25. martā radiostacijas Klubradio programmā „Pārrunāsim to” (Megbeszeljuk) Tamas Deutsch par sūdzības iesniedzēja pagātni izteicis vairākus, kā apgalvots, nepatiesus komentārus, kurus sūdzības iesniedzējs uzskata par godu aizskarošiem. Sūdzētājs attiecīgi pieprasīja pret Tamas Deutsch ierosināt krimināllietu.

Ieteikums otrajam lasījumam: Charles Goerens (A7-0009/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es piekrītu tam, ka otrajā lasījumā ir jāatbalsta un jāapstiprina nostāja par deleģētajiem aktiem. Tā kā otra likumdevēja iestāde nav iesniegusi alternatīvu priekšlikumu un palīdzības saņēmēju interesēs ir jārīkojas ātri, manuprāt, Parlamentam būtu atkārtoti jāapstiprina pirmā lasījuma nostāja attiecībā uz atbilstošu procedūru demokrātiskai pārbaudei un deleģēto aktu piemērošanu, šajā posmā nesākot jaunas debates par atsevišķiem grozījumiem. Tajā pašā laikā es piekrītu, ka Padomei pēc iespējas ātrāk ir jāreaģē uz Parlamenta otrā lasījuma nostāju, lai mēs varam rast risinājumu un nodrošināt visu līdzekļu pieejamību.

  Marta Andreasen, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Neatkarības partija uzskata, ka vislabākais vieds, kā veicināt jaunattīstības valstu ekonomikas izaugsmi, ir veicināt tirdzniecību, nevis nodrošināt palīdzību.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par regulu, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Eiropas Savienības politikas attīstības jomā mērķis ir nabadzības samazināšana un ilgtermiņā — tās izskaušana. ES atbalsta Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstis to centienos samazināt nabadzību un nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību. Eiropas Savienība ir apņēmusies atbalstīt jaunattīstības valstu vienmērīgu un pakāpenisku integrāciju pasaules ekonomikā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību. Galvenās ĀKK banānu eksportētājvalstis, iespējams, varētu saskarties ar grūtībām saistībā ar mainīgajiem tirdzniecības noteikumiem, jo īpaši saistībā ar PTO kontekstā notiekošo lielākās labvēlības režīma tarifa liberalizāciju, kā arī divpusējiem un reģionāliem nolīgumiem, kas ir noslēgti vai ir noslēgšanas procesā starp Savienību un Latīņamerikas valstīm. Finanšu palīdzības pasākumu, kas tiks pieņemti šīs programmas ietvaros, mērķim vajadzētu būt to cilvēku dzīves līmeņa un dzīves apstākļu uzlabošanai, kuri dzīvo banānu audzēšanas reģionos un kuri ir atkarīgi no banānu ražošanas un tirdzniecības ķēdes, jo īpaši mazie lauksaimnieki un mazās struktūras, kā arī darba noteikumu, arodveselības un darba drošības standartu un vides normu ievērošanas nodrošināšanai, jo īpaši saistībā ar pesticīdu izmantošanu un ietekmi. Tādēļ ar pasākumiem būtu arī jāatbalsta no banānu eksporta atkarīgo reģionu pielāgošanās, tostarp vajadzības gadījumā to reorganizācija, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu vai uz projektiem vērstas intervences darbības.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atbalstu ES atbalstu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstīm to centienos nodrošināt ilgtspējīgu ekonomikas un sociālo attīstību. ES ir būtiski sekmējusi nabadzības samazināšanos un izskaušanu šajās valstīs, integrējot tirdzniecības dimensiju attīstības stratēģijās un veicinot starptautisko tirdzniecību. Ir jāveicina šo reģionu ekonomikas dažādošana un šo reģionu konkurētspēja, ņemot vērā valstu politiku un piemērošanās stratēģijas, kā arī reģionālos apstākļus. Ir svarīgi atbalstīt ĀKK valstu pielāgošanās procesu Savienības tirgus liberalizācijai Pasaules Tirdzniecības organizācijas kontekstā. Es lūdzu nodrošināt to, lai ES palīdzības jomā galvenie jautājumi būtu iedzīvotāju dzīves līmeņa un dzīves apstākļu uzlabošana un vajadzības gadījumā atbalsts mazajām struktūrām, ievērojot arodveselības, darba drošības un vides aizsardzības standartus.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Atbalstot šā otrā lasījuma likumdošanas ieteikumu, es vēlos nodrošināt, lai ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam noteiktās likumdevējas iestādes pilnvaras netiktu samazinātas Padomes nesamierinātības dēļ. Manuprāt, Padomes atteikums piešķirt Parlamentam pienācīgas pilnvaras finanšu instrumentu piemērošanas jomā, kā to paredz LESD 290. pants, nav likumīgs. Padomes kategoriskā nostāja, ko tā vēlas saglabāt, atsakoties piemērot risinājumu attiecībā uz deleģētajiem aktiem, bloķē svarīgus likumdošanas procesus. Parlaments ir atbilstoši jāinformē, lai tas varētu pieņemt atbildīgus lēmumus. Runājot par deleģētajiem aktiem, ir jāsaglabā Parlamenta tiesības atsaukt deleģējumu. Dažām iestādēm nosakot pilnvaras bez nosacījumiem, bet, liedzot Parlamentam atbilstīgas pilnvaras, tam tiek liegta iespēja kontrolēt resursu piešķiršanu un nozaru prioritātes attīstības jomā.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Es aicinu Padomi ātrāk komentēt Eiropas Parlamenta sagatavoto ieteikuma projektu, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Gadu pēc tam, kad tika sāktas iestāžu sarunas par deleģēto aktu horizontālo jautājumu attiecībā uz ārējo finanšu instrumentu darbību, Padome pilnībā atteicās piešķirt Parlamentam atbilstīgas pilnvaras finanšu instrumentu darbības jomā, tostarp attiecībā uz sadarbību attīstības jomā, kā to paredz Lisabonas līguma 290. pants. Pēc tam, kad Padome noraidīja visus pirmā lasījuma grozījumus, ar kuriem šajos instrumentos centās ieviest deleģēto aktu procedūru, neierosinot alternatīvu procedūru, tā aicināja Parlamentu pieņemt šo nostāju, nepieļaujot nekādu pārrunu iespēju. Šo pārrunu galvenais mērķis ir nodrošināt to, lai visas iestādes ievērotu Lisabonas līguma nosacījumus, nevis tikai ieviest efektīvu parlamentāro kontroli, proti, demokrātisko kontroli ES tiesību aktu īstenošanas jomā. Šo sarunu rezultāti radīs nozīmīgu precedentu turpmākām likumdošanas sarunām par visiem finanšu instrumentiem. Es lūdzu Padomi pēc iespējas drīzāk informēt par savu nostāju, lai mēs varētu vienoties par līdzekļu atbloķēšanu.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Balsojumā es atbalstīju ziņojumu par finanšu instrumenta izveidi sadarbībai attīstības jomā. Manuprāt, šis finanšu instruments ir nepieciešams situācijā, kad jaunattīstības valstis ir kļuvušas par ES stratēģiskajām partnerēm. Šis instruments sadarbību ekonomikas, tehniskajā, akadēmiskajā, finanšu un kultūras jomā, kas būs izdevīga gan Eiropas Savienībai, gan tās partnervalstīm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Neskatoties uz krīzi Eiropas Savienībā un iekšējām problēmām, kas skar tās iedzīvotājus, ir jāturpina atbalstīt jaunattīstības valstis, neļaujot tām nokļūt traģiskā situācijā, ciešot badu un dzīvojot nabadzībā. Daudzas šīs valstis lielā mērā ir atkarīgas no tikai viena vai vairāku izstrādājumu — bieži vien no lauksaimniecības produktu — ražošanas, un tāpēc tās jo īpaši ietekmē tirgus svārstības.

Tā tas ir banānu audzēšanas nozarē, ņemot vērā to, ka daudzās valstīs banāni ir viens no galvenajiem ienākumu avotiem. Es ceru, šis finanšu instruments atbalstīs nepieciešamos pielāgojumus, kas būs nepieciešami, samazinot preferenciālos tarifus ražotājvalstīm.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis normatīvās rezolūcijas projekts, kas konsolidē grozījumus Regulā, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, un kuras mērķis ir atbalstīt banānu eksportētājvalstis, ir radījis formāla rakstura problēmas abu likumdevēju iestāžu attiecībās saistībā ar stratēģiskiem plānošanas dokumentiem par atbalstu šai nozarei. Pirmajā lasījumā iesniegtie priekšlikumu grozījumi paredz to, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu ar deleģētajiem aktiem saistītajām procedūrām ir jābūt iekļautām Regulā par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu saglabātas Parlamenta pilnvaras attiecībā uz stratēģisku lēmumu piemērošanas un palīdzības attīstības jomā kontroli. Patiesi, saskaņā ar Lisabonas līgumu, manuprāt, šāda kontrole būtu jāveic, balstoties uz vienlīdzīgiem nosacījumiem ar Padomi, un tā veicinātu labāku Eiropas iestāžu atbildības sadalījumu un tiktu mazināts demokrātijas trūkums lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienībā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Debatēs par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā galvenais ir bijis jautājums par deleģētajiem aktiem, un tā tas bija arī citu finanšu instrumentu gadījumā. Šajā gadījumā ir paustas pamatotas bažas, kuras izjūtam arī mēs, par to, ka Parlamenta un Padomes pašreizējo nesaskaņu rezultātā līdzekļu pārskaitījums, kas paredzēts papildu pasākumu ietvaros banānu nozarē, varētu tikt atlikts. Šīs debates ir ļoti svarīgas, taču būtu jāņem vērā arī citi pamatjautājumi, kas iziriet no ar Eiropas Savienības nolīguma par banānu tirdzniecības liberalizāciju.

Ir jāņem vērā tas, ka Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstis, kuras būtiski ietekmēs šis nolīgums un kuras netika pietiekami iesaistītas šī nolīguma apspriešanā, norādīja, ka aptuvenais nepieciešamais atbalsts banānu nozares saglabāšanai ir EUR 500 miljoni. Tas nozīmē to, ka Komisijas piedāvātais atbalsts EUR 190 miljonu apmērā ir daudz mazāks par aplēsto šā nolīguma ietekmi. Tikai Āfrikas kontinentā vien apmēram 500 000 cilvēku iztika ir atkarīga no banānu nozares. Tiek uzskatīts, ka šī nozare ir ilgtspējīgas attīstības priekšnosacījums, ļaujot izveidot veselības aprūpes, ūdens apgādes, energoapgādes un mājokļu infrastruktūru. Brīvā tirdzniecība, kurai šis nolīgums dod zaļo gaismu, tagad to visu pakļaus draudiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Parlaments šodien apstiprināja Goerens kunga iesniegta ieteikuma tekstu, jo uzskatīja, ka grozījumu veikšana Padomes Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, ir atbalstāma. Savienības svarīgāko prioritāšu vidū noteikti ir miera veicināšana, Savienības vērtību un dalībvalstu kopējo konstitucionālo tradīciju atbalsts, kā arī iedzīvotāju labklājības nodrošināšana. Šajā ziņā ir labi zināmi centieni atbalstīt jaunattīstības valstis, tostarp jo īpaši Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstis. Atbalsta mērķis ir uzlabot palīdzības saņēmēju valstu iedzīvotāju dzīves apstākļus, iesakot un nodrošinot visus tos instrumentus, kas ir nepieciešami, lai nodrošinātu šo valstu nokļūšanu uz attīstības un atbildības ceļa. Visbeidzot, es vēlos piebilst to, ka pieņemtie grozījumi izriet no programmas vidusposma pārskata, un to mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības efektīvāku iesaistīšanos un lielāku kontroli.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība vienmēr ir centusies palīdzēt jaunattīstības valstīm, jo īpaši Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstīm. Šī normatīvās rezolūcijas projekta mērķis ir izveidot finanšu instrumentu, kas palīdzētu aizsargāt ĀKK valstis, kuras ietekmē tarifu atvieglojumu samazināšana. Atbalstot banānu nozari šajās valstīs, mēs palīdzam attīstīt šo valstu ekonomiku, izveidot darbavietas un apkarot nabadzību.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par ieteikumu otrajam lasījumam par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Turklāt es vēlos uzsvērt to, ka Eiropas Parlaments vienmēr ir atbalstījis finanšu pasākumu nodrošināšanu banānu nozarei 10 ĀKK banānu ražotājvalstīs. Vienīgās problēmas šajā jomā ir saistītas ar deleģēto aktu horizontālo aspektu. Es ceru, ka iestāžu līmenī drīz izdosies vienoties par šo pēdējo aspektu. Patiesi, ir grūti pieņemt to, ka tās valstis, kurām tiek piešķirti šie līdzekļi, nespēj tos izmantot. Šī aizkavēšanās mazina ticību ES solījumiem un kavē ekonomisko partnerattiecību nolīgumu noslēgšanu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šis ziņojums, līdzīgi kā citi ziņojumi saistībā ar finanšu instrumentiem sadarbībai attīstības jomā, nostiprina Eiropas Parlamenta pilnvaras attiecībā uz Komisijas pieņemtajiem deleģētajiem aktiem, un tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Šis ziņojums paredz lielākas Eiropas Parlamenta pilnvaras noteiktās kompetences jomā. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Runājot par sadarbību attīstības jomā, es atbalstīju ieteikumu izveidot šo procesu veicinošu finanšu instrumentu, jo Eiropas Savienības politikas attīstības jomā mērķis ir ilgtermiņā samazināt nabadzību. Tāpēc attīstības stratēģiju integrācija un starptautiskās tirdzniecības veicināšana ir svarīgi nosacījumi, lai samazinātu nabadzību. Manuprāt, šajā kontekstā plānoto finanšu palīdzības pasākumu pieņemšanas mērķim vajadzētu būt visapdraudētāko cilvēku grupu dzīves līmeņa uzlabošanai, veicinot šo reģionu pielāgošanos un integrāciju, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu un konkrētas darbības.

Manuprāt, ES politikai būtu vairāk jāvērš uz jaunattīstības valstu neatkarīgu integrāciju, izveidojot konkrētu, atbilstošu finanšu instrumentu. Pašlaik valsts veiksmīgas darbības priekšnosacījums ir attīstība un ekonomikas izaugsme. Tāpēc ir jāveicina mērķtiecīgi pasākumi šajā jomā, lai nodrošinātu stabilu sadarbību apdraudētajās valstīs.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ieteikumu otrajam lasījumam par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Šo grozījumu mērķis ir atbalstīt galvenās banānu eksportētājvalstis Āfrikā, Karību jūras reģionā un Klusā okeāna reģionā, izmantojot papildu pasākumus banānu nozarē, kurus paredzēts īstenot četrus gadus (no 2010. līdz 2013. gadam).

Saskaņā ar Attīstības komitejas ziņojumu Parlamentam jau pašā sākumā radās virkne jautājumu par Komisijas priekšlikumu, un tas nozīmēja, ka to bažas, jo īpaši attiecībā uz nepieciešamību papildu pasākumus izmantot attīstības un nabadzības izskaušanas nolūkos, tika ņemtas vērā. Šīs un citas bažas, kuras ir skaidri minētas dokumenta pēdējā redakcijā, piemēram, attiecībā uz vides, veselības un darba standartiem saistībā ar konkrētu kritēriju izpildi līdzekļu piešķiršanai, mani mudināja atbalstīt šo ieteikumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Galvenās Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas banānu piegādātājas valstis varētu saskarties ar grūtībām saistībā ar muitas nodevu, kas tika piemērotas saskaņā ar PTO ietvaros īstenoto lielākās labvēlības režīma tarifu un noslēgtajiem vai noslēgšanas procesā esošajiem divpusējiem un reģionālajiem līgumiem starp ES un konkrētām Latīņamerikas valstīm, liberalizāciju. Šis priekšlikums regulai, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1905/2006, paredz Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) grupas valstīm izdevīgus papildu pasākumus banānu nozarē, kuru mērķis ir palīdzēt šīm valstīm pielāgoties jaunajam importa režīmam. Īpaši ņemot vērā ieteikumu otrajam lasījumam, runa ir par finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā piemērošanu procedūrā attiecībā uz deleģētajiem aktiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kas attiektos uz stratēģiskajiem plānošanas dokumentiem un papildu pasākumiem banānu nozarē. Es balsoju par šo ieteikumu, jo es piekrītu tam, ka Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj līdzvērtīgi ar Padomi pārraudzīt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Pēc Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta ierosinājuma DEVE, AFET (DROI) un INTA komiteja ir sākusi cīņu par to, lai nodrošinātu koplēmuma tiesības stratēģiskās plānošanas līmenī saistībā ar finanšu instrumentu īstenošanu ārējo attiecību jomā. Parlaments nolēma palielināt likmi, visiem instrumentiem piemērojot komplekso pieeju. Neskaitot šo pamatstrīdu, visas trīs iestādes vienojās par pārējiem vidusposma pielāgošanas pasākumiem (izņemot instrumentu industrializētām valstīm (ICI+)). Pēc pirmā lasījuma, kas notika 2010. gada oktobrī, sarunas par „deleģētajiem aktiem” tika pilnīgi bloķētas. Tāpēc Parlaments pieņēma šādus lēmumus: 1) saglabāt vienotu nostāju, t. i., saglabāt apvienotu ārējās finanšu palīdzības instrumentu kopu (ieskaitot arī — lai gan līdz šim neoficiāli — IfS); 2) ar Eiropas Parlamenta grozījumiem otrajā lasījumā atjaunot Eiropas Parlamenta nostājas, kas bija pieņemtas pirmajā lasījumā, t. i., pieņemt tos pašus grozījumus attiecībā uz visiem ārējās finanšu palīdzības instrumentiem, kurus Padome noraidīja; un 3) tuvākajā laikā organizēt otro lasījumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Regulas priekšlikuma, ar ko veic grozījumus finanšu instrumentā sadarbībai attīstības jomā, mērķis ir atbalstīt lielākās banānu eksportētājvalstis Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) reģionā, īstenojot tā dēvētos papildu pasākumus banānu nozarē. Šī iniciatīva tika ierosināta pēc Eiropas Savienības noteikto preferenciālo tarifu samazinājuma banānu eksportam no ĀKK valstīm.

Tarifi, kas tiek piemēroti Eiropas Savienībā ievestiem izstrādājumiem, tika samazināti saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas klasifikāciju. Šis četru gadu plāns stājās spēkā 2010. gadā, un tas darbosies līdz 2013. gadam, un saskaņā ar šo dokumentu papildu pasākumiem banānu nozarē ir jābūt vērstiem uz galvenajiem attīstības mērķiem un nabadzības izskaušanu, ņemot vērā vides, veselības un darba standartus, un ir jānosaka konkrēti kritēriji līdzekļu piešķiršanai.

Es atbalstu šo iniciatīvu, kuras mērķis ir atbalstīt un sadarboties ar ĀKK valstīm attīstības jomā, jo tajā ir noteikti papildu pasākumus banānu nozarē. Mani interesē tas, kā šie pasākumi ietekmēs situāciju nomaļākos reģionos un kā tas attiecīgi tiks ņemts vērā pēc izmaiņām abu pušu tirdzniecības nosacījumos.

Ieteikums otrajam lasījumam: Barbara Lochbihler, Kinga Gál (A7-0014/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka 2006. gadā tika izveidoti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamatnoteikumi, lai uzlabotu Kopienas ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, un to, ka šo pasākumu īstenošana atklāja dažas pretrunas saistībā ar izņēmumiem neattiecināmības principa piemērošanai ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem saistīto izmaksu ES finansējumam, es atbalstu Regulas (EK) Nr. 1889/2006 otrā lasījuma pieņemšanu, kas citām iestādēm (Parlamentam un Padomei) nodrošina lielāku leģitimitāti attiecībā uz Komisijas stratēģisko dokumentu pieņemšanu saistībā ar deleģētajiem aktiem.

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. − Apvienotās Karalistes Neatkarības partija pilnībā atbalsta cilvēktiesību mērķi. Taču mēs vēlamies uzsvērt, ka ES nepareizi skaidro jēdzienu „cilvēktiesības”. Sākot ar balsstiesību nodrošināšanu ieslodzītajiem, līdz atteikumam deportēt naidu kurinošos teroristus, pamatojoties uz cilvēktiesību aizsardzību, ES ir kaitējusi Lielbritānijai, un tagad tā vēlas šos pasākumus īstenot visā pasaulē par nodokļu maksātāju naudu. Tāpēc mēs neatbalstām šo pasākumu.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Demokrātija un cilvēktiesības ir Eiropas Savienības pamatvērtības, un tās ir jāsludina visā pasaulē, īstenojot pasākumus nabadzības apkarošanas jomā un risinot konfliktus, vienlaikus nodrošinot nozīmīgu atskaites punktu cīņai pret terorismu. Tāpēc es atbalstu Eiropas Savienības īpašo nodomu tās ārpolitikas programmās iekļaut demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu visā pasaulē. Finanšu instrumenta izveide cilvēktiesību veicināšanai pasaulē uzlabos ES ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību un veicinās cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu tajās valstīs un tajos reģionos, kur tās ir visvairāk apdraudētas. Es atbalstu pasākumus, kas paredz palielināt pilsoniskās sabiedrības nozīmi cilvēktiesību veicināšanas un demokrātisko reformu īstenošanas jomā, atbalsta sniegšanā dažādu grupu interešu miermīlīgai saskaņošanai un politiskās līdzdalības un pārstāvības veicināšanā. Es arī atbalstu pasākumus jomās, kuras ir noteiktas Eiropas Savienības pamatnostādnēs un kas ir īpaši saistītas ar demokrātijas veicināšanu, cilvēktiesību aizsardzību, nāvessoda izpildi, spīdzināšanu, bērnu tiesību aizsardzību, vardarbību pret sievietēm un bruņotiem konfliktiem. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas atbalsta un pastiprina starptautiskās un reģionālās pamatnostādnes cilvēktiesību, taisnīguma, likuma varas un demokrātijas veicināšanas jomā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) ES līdzekļi tiek izmantoti, lai jaunattīstības valstīs finansētu daudzus projektus, kuru mērķis ir veicināt sadarbību attīstības un cilvēktiesību jomā. Ir ļoti svarīgi, lai Parlamentam būtu pilnvaras stingri kontrolēt ES finansējumu, ko ir paredzēts piešķirt šādiem projektiem. Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj pārbaudīt stratēģisku lēmumu pieņemšana par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā, lai veicinātu attīstību un ievērotu cilvēktiesības.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnībā atbalstu lēmumu atkārtoti iesniegt tos grozījumus, kuri tika pieņemti pirmajā lasījumā, bet kurus Padome noraidīja.

Šī priekšlikuma, kas iederas plašākā starpiestāžu sarunu kontekstā par deleģēto aktu izmantošanu Savienības ārējo darbību finansēšanai, mērķis ir aizsargāt Parlamenta pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu, efektīvi kontrolējot arī ES tiesību aktu īstenošanu.

Padome nevēlējās pieņemt to, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā minētās procedūras attiecas uz šiem instrumentiem. Tas ne tikai pierāda to, ka Padome nepamatoti atteicās piešķirt Parlamentam likumdevējas iestādes pilnvaras, kas tam ir noteiktas attiecībā uz stratēģisku lēmumu pieņemšanu par finanšu instrumentu pārvaldību, bet arī pārtrauc nepieņemama demokrātijas trūkuma leģitimāciju ES tiesību aktu īstenošanas jomā. Šis Padomes atteikums ir pretrunā Lisabonas līguma saturam.

Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi pieprasīt, lai ierosinātie grozījumi tiktu pieņemti, un tas ir svarīgi no tiesiskās un politiskās atbilstības viedokļa, lai nostiprinātu Parlamenta ietekmi un lai Parlaments un Padome līdzvērtīgi ievērotu otras puses pilnvaras un saskaņā ar līgumu veiktās izmaiņas tiesību aktos.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, Eiropas Savienībai ir jāapliecina tās kā pasaules līmeņa līderes ietekme demokrātijas un pamattiesību aizsardzības jomā. Šajā ziņā jo īpaši svarīgi ir nodrošināt labāku Eiropas finansēšanas instrumenta pielāgojamību, lai Savienība un Eiropas finanšu atbalsta saņēmējas valstis varētu elastīgāk pārvaldīt projektus. No otras puses, manuprāt, ir pienācīgi jākontrolē šo līdzekļu izlietojums. Izņemot izņēmumus, kas būtu jāsaglabā attiecībā uz finansēšanas apstiprinājumu ar nodokļiem, nodevām un citiem maksājumiem saistīto izdevumu segšanai un kas būtu jāpiemēro atsevišķos gadījumos, Eiropas Parlamentam ir jāpiešķir tiesības pārraudzīt Komisijas īstenotos pasākumus un tās pieņemtos stratēģiskos dokumentus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija un Padome nevar vienoties par finanšu instrumenta demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu, kā arī par visu stratēģijas dokumentu un indikatīvo daudzgadu programmu piemērošanu. Tāpat kā rezolūcijā, kas tika sagatavota Mitchell kunga ziņojuma rezultātā un par kuru mēs šodien balsojām, arī šajā rezolūcijā arī ir atzīta nepieciešamība veikt galvenokārt tehnisku precizējumu tādā pašā veidā, lai nodrošinātu Eiropas Parlamenta pilnvaras likumdošanas procesā un Komisijas veikto pasākumu kontroli un pārraudzību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā es atbalstu Lisabonas līguma ievērošanu, es balsoju par skaidru Parlamenta nostāju saistībā ar tā pilnvaru un saistību apstiprināšanu un tā aktīvu iesaistīšanos atbalsta sniegšanā tādām ES politikas programmām, kas spēj nodrošināt efektīvu palīdzību demokrātijas, brīvības, cilvēktiesību jomā visā pasaulē. Ņemot to vērā, ir ļoti svarīgi, lai Parlamentam būtu faktiska iespēja novērtēt šo instrumentu un pārliecināties par tā pareizu pielietojumu, atbalstot cilvēkus un iestādes, kuri attiecīgajās valstīs strādā ļoti sliktos apstākļos, lai cīnītos pret despotiskiem režīmiem vai tendencēm. Šie cilvēki veicina demokrātisku struktūru attīstību, preses un vārda brīvību, kā arī cīnās pret korupciju un cenšas novērst citas ar cilvēktiesību pārkāpumiem saistītas problēmas, kas var izraisīt tādas krīzes, kas šobrīd piemeklē Ziemeļāfrikas valstis.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs esam nonākuši pie otrā lasījuma, kas ir saistīts ar izmaiņām, kas izraisīja nesaskaņas starp Parlamentu, Komisiju un Padomi, cīņu par varu, kas izriet no Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Mērķis ir kontrolēt instrumentu, kurš, kā tiek apgalvots, ir vērsts uz „demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu visā pasaulē”, bet kas faktiski ir pretrunā demokrātijas principiem. Kā piemēru var minēt Hondurasu, kur ES izmantoja šo instrumentu, lai leģitimētu varu, kas tika iegūta, gāžot likumīgi ievēlētu prezidentu, un valsts konstitūcijas pārkāpumus. ES leģitimizē varu, kas ir saistīta ar slepkavību skaita milzīgu pieaugumu, jo īpaši to cilvēku, kuri pretojās valsts apvērsumam, kā arī žurnālistu un viņu ģimenes locekļu slepkavību skaitu, un kas ir saistīta ar zemnieku padzīšanu no viņiem piederošās zemes un šīs zemes okupēšanu.

Aplūkosim arī pretrunu attiecībā uz to, ka tā dēvēto ES un Centrālamerikas asociācijas nolīgumu parakstīja iestādes, kas de facto ieguva varu Hondurasas valsts apvērsuma rezultātā, un viens no šī nolīguma pantiem paredz nodrošināt demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu.

Arvien skaidrāk ir redzams tas, cik liekulīgi ES izmanto rūpes par cilvēktiesību ievērošanu, proti, iejaucoties, lai atbalstītu tos aģentus, kuri vēlas aizstāvēt lielkapitāla intereses ES.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es atbalstu šo dokumentu, jo pasaulē joprojām pārāk bieži notiek cilvēktiesību pārkāpumi. Finanšu un ekonomikas krīze, klimata pārmaiņas, jaunu informācijas tehnoloģiju ieviešana un karš pret terorismu vēl vairāk pasliktina situāciju cilvēktiesību jomā, un rodas jauni cilvēktiesību pārkāpumu veidi. Ekonomikas un finanšu krīze pasaulē visvairāk ietekmē nabadzīgāko cilvēku tiesības. Klimata pārmaiņas visvairāk ietekmēs visneaizsargātākās cilvēku grupas jaunattīstības valstīs. Sadarbība attīstības jomā ir ļoti svarīgs ES ārējo attiecību aspekts. Tas ir vissvarīgākais instruments cīņā pret nabadzību jaunattīstības valstīs, un tam ir būtiska nozīme, lai veicinātu nabadzīgāko valstu ekonomiku, sociālo politiku, demokrātiju, likuma varu un cilvēktiesību ievērošanu. Demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam būtu jābūt vienai no saskaņotas ES ārpolitikas galvenajām prioritātēm.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Parlaments un Padome 2006. gada decembrī pieņēma Regulu (EK) Nr. 1889/2006 par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē. Pēc četriem gadiem abas iestādes vēlas labot dažus šīs regulas pantus, lai uzlabotu sniegtā atbalsta pārredzamību un efektivitāti. Manam balsojumam par šo ieteikumu ir vienkāršs pamatojums: nesenie notikumi parādīja to, ka humānā palīdzība ir jāsniedz piesardzīgi, lai garantētu to, ka tā sasniedz mērķi. Tieši tāpēc, manuprāt, pateicoties šim balsojumam, Parlaments šodien ir veicis papildu pasākumu, lai nodrošinātu, ka tā sniegtais finanšu atbalsts tiktu izmantot demokrātijas un cilvēktiesību aizsardzībai, jo tieši tam šis atbalsts ir paredzēts.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu par Eiropas instrumentu demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē. Šo instrumentu var izmantot tā, lai palīdzētu iedzīvotājiem. Šis balsojums noteikti nenozīmē to, ka es atbalstu apkaunojošo Eiropas Savienības dubultstandartu piemērošanu demokrātijas un cilvēktiesību jomā. Atteikums piešķirt Saharova balvu Ziemeļāfrikas režīmu oponentiem tagad apdraudēto režīmu pastāvēšanas gadu laikā liecina par antikomunistisko eirokrātu šauro ideoloģisko skatījumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Problēmas, kas ir radušās šo regulu īstenošanas rezultātā, radīja pretrunas attiecībā uz neattiecināmības principa piemērošanu ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem, saistīto izmaksu Savienības finansējumam. Tāpēc ir ierosināts grozīt attiecīgos noteikumus Regulā (EK) Nr. 1889/2006, lai saskaņotu to ar pārējiem instrumentiem un lai tos varētu izmantot cīņā par cilvēktiesību ievērošanu visā pasaulē.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − (LV) Es balsoju „pret”. Šodien projektu finansējums cilvēktiesību jomā pārvēršas par dažu augstu Eiropas Savienības amatpersonu biznesu. Par to liecina, piemēram, Saharova balva. Manuprāt, šī balva pēdējo divu gadu laikā tika piešķirta ne labākajiem kandidātiem. Eiropas Parlamenta cilvēktiesību aizstāvēšanas darbībā parādījās skaidras politiskās angažētības pazīmes. Par finanšu balvas nominantiem bieži kļūst cilvēki, kuriem nav tiesību saukties par cilvēktiesību aizstāvjiem. Ir nepieciešami skaidri un stingri noteikumi, savādāk Eiropas Savienības līdzekļi varēs tikt izmantoti neatbilstoši.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Šis priekšlikums galvenokārt attiecas uz iespēju nodrošināšanu Komisijai pieņemt deleģētos aktus. Parlamenta iesniegtajos grozījumos Komisijai ir paredzētas plašas saistības attiecībā uz informācijas nodrošināšanu Parlamentam. Es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā šo nosacījumu un iespēju iebilst pret deleģētajiem aktiem vai pat tos atcelt, kā arī ierosinājumus uzlabot efektivitāti.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Ar šo ziņojumu ir paredzēts Eiropas Parlamentam piešķirt lielākas pilnvaras tā kompetences ietvaros. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − (LT) Eiropas Savienība ir pasaules lielākā palīdzības sniedzēja attīstības jomā. ES nodrošina vairāk nekā 50 % no kopējā atbalsta pasaulē, tādējādi rādot labu piemēru citiem reģioniem un citām valstīm. Sadarbība attīstības jomā ir ļoti svarīgs ES ārējo attiecību aspekts. Tas ir vissvarīgākais instruments, lai apkarotu nabadzību jaunattīstības valstīs, lai veicinātu nabadzīgāko valstu ekonomikas, sociālās politikas, demokrātijas, likuma varas attīstību un lai aizsargātu cilvēktiesības. Ja atbalsts attīstībai tiks īstenots vēl efektīvāk, pastāv cerība, ka valstis vairs netiks dalītas bagātajās un nabadzīgajās valstīs. Es balsoju par šo ieteikumu, jo es atbalstu aicinājumu Eiropas Komisijai sagatavot priekšlikumu kompromisam par to, kā palielināt Eiropas Parlamenta pilnvaras attiecībā uz instrumenta sadarbībai attīstības jomā kontroli pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Eiropas Parlamentam un Eiropadomei būtu jābūt vienlīdzīgām tiesībām pieņemt lēmumus par to, kad, kur un kādā apjomā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar Eiropas Savienības politiku cilvēktiesību un demokrātijas atbalsta jomā es balsoju par šo regulu, jo, manuprāt, ir jāatbalsta un jāizplata pasaulē vērtības un principi, uz kuriem ir balstīta Savienība.

Tomēr vēl joprojām vairākās valstīs netiek ievērotas cilvēktiesības un demokrātijai tajās nav lielas nozīmes, un šajās valstīs cilvēki dzīvo vergturības un pakļautības stāvoklī bez tiesībām uz vārda brīvību. Šajā ziņā, manuprāt, Savienības ārējam atbalstam ir jābūt efektīvākam un pārredzamākam, lai demokrātijai un cilvēktiesību ievērošanai pasaulē tiktu nodrošināta atbilstīga nozīme. Tāpēc ir jāizveido finanšu instruments, lai veicinātu un nodrošinātu demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu visā pasaulē.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Lai uzlabotu Kopienas ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, 2006. gadā tika izveidoti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamatnoteikumi. Saskaņā ar Parlamentā iesniegtajiem ziņojumiem šī regulējuma īstenošana atklāja nopietnas pretrunas attiecībā uz principu par izmaksu, kas saistītas ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem, neattiecināmību uz Savienības finansējumu. Runājot īsi, ir svarīgi labot dažus Regulas (EK) Nr. 1889/2006 nosacījumus, lai tos saskaņotu ar citu instrumentu nosacījumiem, kas attiecas uz iepriekš tekstā minēto tiesisko regulējumu. Šie grozījumi nepārkāpj Līgumā par Eiropas Savienību noteiktos mērķus un sniedz ieguldījumu šīs regulas nosacījumu precizēšanā. Ņemot vērā šos faktorus, es balsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ieteikumā otrajam lasījumam runa ir par procedūras īstenošanu deleģēto aktu jomā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu par finanšu instrumenta izveidi demokrātijas un cilvēktiesību atbalstam visā pasaulē. Es balsoju par šo ieteikumu, jo es piekrītu, ka Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj līdzvērtīgi ar Padomi pārraudzīt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par šī instrumenta piemērošanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Pēc Eiropas Parlamenta Juridiskā dienesta ierosinājuma DEVE, AFET (DROI) un INTA komiteja ir sākusi cīņu par to, lai nodrošinātu koplēmuma tiesības stratēģiskās plānošanas līmenī saistībā ar finanšu instrumentu īstenošanu ārējo attiecību jomā. Parlaments nolēma palielināt likmi, visiem instrumentiem piemērojot komplekso pieeju. Neskaitot šo pamatstrīdu, visas trīs iestādes vienojās par pārējiem vidusposma pielāgošanas pasākumiem(izņemot instrumentu industrializētām valstīm (ICI+)). Pēc pirmā lasījuma, kas notika 2010. gada oktobrī, sarunas par „deleģētajiem aktiem” tika pilnīgi bloķētas. Tāpēc Parlaments pieņēma šādus lēmumus: 1) saglabāt vienotu nostāju, t. i., saglabāt apvienotu ārējās finanšu palīdzības instrumentu kopu (ieskaitot arī — lai gan līdz šim neoficiāli — IfS); 2) ar Eiropas Parlamenta grozījumiem otrajā lasījumā atjaunot Eiropas Parlamenta nostājas, kas bija pieņemtas pirmajā lasījumā, t. i., pieņemt tos pašus grozījumus attiecībā uz visiem ārējās finanšu palīdzības instrumentiem, kurus Padome noraidīja; un 3) tuvākajā laikā organizēt otro lasījumu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, tas var palīdzēt veicināt Eiropas Savienības ārējā atbalsta procedūru efektivitāti un pārredzamību. Atsevišķu nosacījumu īstenošana atklāja pretrunas attiecībā uz principu par izmaksu, kas saistītas ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem, neattiecināmību uz Savienības finansējumu. Šī problēma ir atrisināta, un noteikti ir jāturpina iesāktais.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Demokrātija nenozīmē tikai tikai brīvas un godīgas vēlēšanas. Lai pastāvētu demokrātiska sabiedrība, ir jāatbalsta un jāaizsargā cilvēktiesības. Eiropas Savienība bieži vien ir bijusi pirmā, kas nosoda cilvēktiesību pārkāpumus ārpus ES, piemēram, pirmdien apstiprinot sankciju piemērošanu pret prezidenta A. Lukashenko režīmu vai nosodot cilvēktiesību pārkāpumus Ēģiptē un Tunisijā. Taču, kad tiek konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi ES, tad šis jautājums tiek risināts lēni. Šādi gadījumi tikai vājina ES stāvokli. ES ārējie finanšu instrumenti, piemēram, instruments sadarbībai attīstības jomā, Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instruments un Stabilitātes instruments piedāvā lielas iespējas. Tomēr ES ir jāpievēršas likuma varas nostiprināšanai Eiropas Savienībā un jāveicina valsts dienestu pārredzamība un atbildība. Manuprāt, demokratizācija un vēlēšanu process arī ir svarīgi aspekti cīņā pret nabadzību, kā arī ilgtspējīgas attīstības, miera un stabilitātes nodrošināšanā. Ja netiks aizsargātas cilvēktiesības un demokrātija, tad sekas var būt vēl nopietnākas. Ir svarīgi saglabāt labu ES tēlu cilvēktiesību jomā, ja tā vēlas izmantot visas finanšu instrumentu sniegtās iespējas ārējās darbības ietvaros.

Ieteikums otrajam lasījumam: Gay Mitchell (A7-0006/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ir atkārtoti jāapstiprina Parlamenta nostāja pirmajā lasījumā, šajā posmā neierosinot atsevišķus grozījumus. Ņemot vērā to, ka netika ierosinātas alternatīvas procedūras,tika pieņemti tikai daži Parlamenta ierosināti tehniski grozījumi un to, ka Padome aicināja Parlamentu līdz 2010. gada beigām pieņemt Padomes kopējo nostāju bez jabkādām sarunām, lai kopīgi noteiktu vispiemērotāko brīdi tā nostājas nodošanai, kā tas būtu jādara atbilstoši 20. pantam nolīgumā par iestāžu labu sadarbību koplēmuma jomā, es atbalstu šo ziņojumu, lai pēc iespējas drīzāk otrajā lasījumā tiktu pieņemta un atkārtoti apstiprināta Parlamenta nostāja attiecībā uz deleģētajiem aktiem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Lai uzlabotu Kopienas ārējās palīdzības efektivitāti un pārredzamību, 2006. gadā tika izveidoti jauni palīdzības plānošanas un sniegšanas pamatnoteikumi. Tie ietver Padomes 2006. gada 17. jūlija Regulu (EK) Nr. 1085/2006, ar ko izveido Pirmspievienošanās palīdzības instrumentu (IPA), Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 24. oktobra Regulu (EK) Nr. 1638/2006, ar ko paredz vispārējos noteikumus Eiropas kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanai, Padomes 2006. gada 21. decembra Regulu (EK) Nr. 1934/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni, Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 15. novembra Regulu (EK) Nr. 1717/2006, ar ko izveido Stabilitātes instrumentu, Padomes 2007. gada 19. februāra Regulu (Euratom) Nr. 300/2007, ar ko izveido Instrumentu sadarbībai kodoldrošības jomā, Regulu (EK) Nr. 1889/2006 un Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā. Šo regulu īstenošana atklāja pretrunas saistībā ar izņēmumiem neattiecināmības principa piemērošanai ar nodokļiem, nodevām un citiem fiskāliem maksājumiem saistīto izmaksu Savienības finansējumam. Tāpēc ir ierosināts grozīt attiecīgos noteikumus Regulā (EK) Nr. 1889/2006, lai to saskaņotu ar pārējiem instrumentiem.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Atbalstot šo likumdošanas ieteikumu otrajam lasījumam, es vēlos nodrošināt, lai ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam noteiktās likumdevējas iestādes pilnvaras netiktu samazinātas Padomes nesamierināmības dēļ. Manuprāt, Padomes atteikums piešķirt Parlamentam pienācīgas pilnvaras finanšu instrumentu piemērošanas jomā, kā to paredz LESD 290. pants, nav likumīgs. Padomes kategoriskā nostāja, ko tā vēlas saglabāt, atsakoties piemērot risinājumu attiecībā uz deleģētajiem aktiem, bloķē svarīgus likumdošanas procesus. Parlaments ir atbilstoši jāinformē, lai tas varētu pieņemt atbildīgus lēmumus. Runājot par deleģētajiem aktiem, ir jāsaglabā Parlamenta tiesības atsaukt deleģējumu. Dažām iestādēm nosakot pilnvaras bez nosacījumiem, bet, liedzot Parlamentam atbilstīgas pilnvaras, tam tiek liegta iespēja kontrolēt resursu piešķiršanu un nozaru prioritātes attīstības jomā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnībā atbalstu lēmumu atkārtoti iesniegt tos grozījumus, kuri tika pieņemti pirmajā lasījumā, bet kurus Padome noraidīja.

Šī priekšlikuma, kas iederas plašākā starpiestāžu sarunu kontekstā par deleģēto aktu izmantošanu Savienības ārējo darbību finansēšanai, mērķis ir aizsargāt Parlamenta pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu, efektīvi kontrolējot arī ES tiesību aktu īstenošanu.

Padome nevēlējās pieņemt to, ka ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā minētās procedūras attiecas uz šiem instrumentiem. Tas ne tikai pierāda to, ka Padome nepamatoti atteicās piešķirt Parlamentam likumdevējas iestādes pilnvaras, kas tam ir noteiktas attiecībā uz stratēģisku lēmumu pieņemšanu par finanšu instrumentu pārvaldību, bet arī pārtrauc nepieņemama demokrātijas trūkuma leģitimāciju ES tiesību aktu īstenošanas jomā. Šis Padomes atteikums ir pretrunā Lisabonas līguma nosacījumiem.

Tāpēc, manuprāt, ir ļoti svarīgi pieprasīt, lai ierosinātie grozījumi tiktu pieņemti, un tas ir svarīgi no tiesiskās un politiskās atbilstības viedokļa, lai nostiprinātu Parlamenta ietekmi un lai Parlaments un Padome līdzvērtīgi ievērotu otras puses pilnvaras un saskaņā ar līgumu veiktās izmaiņas tiesību aktos.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es atbalstu Eiropas Savienības paredzētos pasākumus, izmantojot finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, jo īpaši tos, kas ir iecerēti mazo lauksaimnieku un mazo lauksaimniecības struktūru atbalstam. Šie pasākumi ir paredzēti ne tikai sociālās atjaunošanas politikas izstrādei, bet arī ekonomikas dažādošanai attiecīgajos reģionos un ieguldījumiem konkurētspējas uzlabošanai.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, saskaņā ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj līdzvērtīgi ar Padomi pārraudzīt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Attiecīgo grozījumu raksturs ir acīmredzami tehnisks un izriet no Padomes un Komisijas, no vienas puses, un Parlamenta, no otras puses, atšķirīga Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta skaidrojuma par indikatīvajām daudzgadu programmām. Deleģētie akti (LESD 290. pants) abām likumdevējām iestādēm dod tiesības bloķēt Komisijas priekšlikumus vai atsaukt deleģējumu.

Neskatoties uz to, ka tas ir tehnisks grozījums, tā pamatā ir atšķirīgs Parlamenta kontroles pilnvaru mēroga skaidrojums attiecībā uz Komisijas darbībām saskaņā ar jauno līgumu. Komitejas vienbalsīgs balsojums apliecina to, ka šis skaidrojums visvairāk atbilst nepieciešamībai aizsargāt Parlamenta demokrātiskās pilnvaras attiecībā uz stratēģisku lēmumu kontroli par to, kā piešķirt palīdzību attīstības jomā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka tika pieņemts Parlamenta ieteikums otrajam lasījumam par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, es atbalstu nepieciešamību turpināt darbu, steidzamā kārtā veicot grozījumus Regulā (EK) Nr. 1905/2006, lai izvairītos no starpiestāžu konfliktiem, kas kaitē Eiropas iestāžu tēlam un tikai kavē līdzekļu piešķiršanu attiecīgajos procesos saistībā ar sadarbību attīstības jomā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Otrajā lasījumā diskusijās dominēja jautājums par iespēju deleģēt Komisijai pilnvaras pieņemt neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu nebūtiskus tiesību aktu elementus jeb, citiem vārdiem sakot, tā dēvētos deleģētos aktus. Konkrētu procedūru veidu paātrināšana, kas garantē to, ka jaunattīstības valstīm nepieciešamais atbalsts savlaicīgi sasniedz mērķi, ir jautājums, kas noteikti ir jāņem vērā. Bažas rada arī nepieciešamība nodrošināt, lai Komisija rīkotos, stingri ievērojot piešķirtā deleģējuma robežās (ko saskaņā ar noteikumiem var atsaukt) un nepārkāpjot savas pilnvaras, un lai līdz ar to būtu atbilstīgi aizsargātas Parlamenta un Padomes pilnvaras.

Tomēr diskusija par finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā neaprobežojas tikai ar jautājumu par deleģētajiem aktiem. Runājot konkrētāk, šis temats rada nepieciešamību pārdomāt būtisku jautājumu, proti, ES sadarbības politikai noteiktais virziens. Tāpēc ir jānosoda metodes, ko Komisija izmantoja, cenšoties jaunattīstības valstīm uzspiest brīvās tirdzniecības nolīgumus, neskatoties uz šo valstu lielo pretestību, jo tā tieši vai netieši nosaka, ka daļa no atbalsta ir atkarīga no šo nolīgumu parakstīšanas, tādējādi veicot nepieņemamu šantāžu.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Starpiestāžu sarunas par ārējiem finansēšanas instrumentiem ir saistītas ar nepieciešamību nodrošināt demokrātisku Parlamenta kontroli pār ES tiesību aktu īstenošanu. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu Parlamentam tiek piešķirtas pilnvaras iebilst pret atsevišķiem Komisijas ierosinātiem lēmumiem par to, kur un kā tiek tērēti līdzekļi, vai atsaukt šos lēmumus. Šie līdzekļi ir paredzēti tādiem mērķiem kā pilsoniskas sabiedrības organizēšana Baltkrievijā vai cilvēktiesību aizsardzība Tunisijā. Manuprāt, Padomei ir jārīkojas nekavējoties, lai atrisinātu pašreizējo situāciju un pēc iespējas drīzāk piešķirtu nepieciešamos līdzekļus.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā Parlamenta un Padomes atšķirīgo Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta skaidrojumu, es atbalstu šo likumdošanas ieteikumu. Ir jāņem vērā Parlamenta likumdevēja pilnvaras, kas ir noteiktas Lisabonas līgumā, taču, šķiet, Padome šo aspektu nav ņēmusi vērā. Šo neskaidrību rezultātā ir bloķēti vairāki likumdošanas procesi, un tas kaitē ES tēlam. Sadarbība attīstības jomā ar tā dēvētajām jaunajām tirgus ekonomikas valstīm Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga. Tas ir mana balsojuma skaidrojums.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Es balsoju „par”, jo esmu pārliecināts, ka rūpniecības, zinātnes, transporta un enerģētikas attīstības stimulēšanai ir jāpiešķir papildu bonusi un papildu motivācija. Balstoties uz visspilgtākajiem vēstures piemēriem (Maršala plāns), mums jācenšas paātrināt rūpniecības un patērētāju pieprasījuma izaugsmes tempus, stimulējot jaunas tehnoloģijas un zinātnes inovācijas un finansējot tehnoloģiju „pionierus”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Tāpat kā K. Gál un B. Lochbihler ziņojuma gadījumā, šie ierosinātie grozījumi regulā, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, paredz uzlabot efektivitāti, izmantojot Komisijas pieņemtos deleģētos aktus. Es balsoju par šo ziņojumu, jo šie grozījumi paredz palielināt Eiropas Parlamenta kontroles pilnvaras.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par grozījumiem regulā, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, jo, manuprāt, sadarbība ir svarīgs ES ārējās darbības un ārpolitikas aspekts. Manuprāt, ES politika būtu jāvērš uz ievērojamāku jaunattīstības valstu integrāciju, izveidojot konkrētu un piemērotu finanšu instrumentu. Pašlaik valstu veiksmīgas darbības priekšnosacījums ir attīstība un ekonomiskā izaugsme. Tāpēc ir jāveicina mērķtiecīgi uz to vērsti pasākumi, lai nodrošinātu stabilu sadarbības līmeni ar apdraudētajām valstīm. Finanšu atbalsts, ko ir paredzēts piešķirt šīm valstīm, ir jāizmanto nopietnam un praktiskam atbalstam, lai nodrošinātu šo valstu finansiālu neatkarību no starptautiskās palīdzības.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu — A7-0006/2011 — līdzīgu iemeslu dēļ tam pamatojumam, kas mani motivēja balsot par iepriekšējo ziņojumu — A7-0014/2011. Abos gadījumos ir runa par konfliktu attiecībā uz Lisabonas līguma pilnīgu īstenošanu. Pašreizējā tiesiskās pārejas periodā Parlaments nevar un nedrīkst neizmantot pilnvaras, kas tam ir piešķirtas saskaņā ar Lisabonas līgumu. Referenta ierosinātā likumdošanas ieteikuma centrā nav regulas, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai attīstības jomā, saturs. Tā galvenais mērķis ir aizsargāt Parlamenta demokrātiskās pilnvaras saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj līdzvērtīgi ar Padomi pārraudzīt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā. Šajā saistībā referents uzskata, ka tehniskā ziņā to lēmumu skaits, kurus Komisija parasti pieņem pamata tiesību aktu īstenošanas nolūkā, atbilst deleģēto aktu kritērijiem saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Tas ļautu abām likumdevējām iestādēm iebilst pret konkrētiem Komisijas ierosinātiem lēmumu projektiem vai pat atsaukt deleģējumu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Savienības politikas mērķis attīstības jomā ir samazināt un pilnīgi izskaust nabadzību. Manuprāt, ir jāuzsver tas, ka finanšu palīdzības pasākumu, kas tiks pieņemti programmas ietvaros, mērķim vajadzētu būt to cilvēku dzīves līmeņa un dzīves apstākļu uzlabošanai, kuri dzīvo banānu audzēšanas reģionos un ir atkarīgi no banānu ražošanas un tirdzniecības ķēdes, jo īpaši mazo lauksaimnieku un mazo struktūru gadījuma, kā arī nodrošināt darba noteikumu, arodveselības un darba drošības standartu un vides normu ievērošanu, jo īpaši saistībā ar pesticīdu izmantošanu un ietekmi. Tāpēc ar pasākumiem būtu arī jāatbalsta no banānu eksporta atkarīgo reģionu pielāgošanās, tostarp vajadzības gadījumā to reorganizācija, izmantojot uz nozarēm vērstu budžeta atbalstu vai uz projektiem vērstas intervences darbības.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ieteikums otrajam lasījumam attiecas uz finanšu instrumenta sadarbībai attīstības jomā izmantošanu attiecībā uz deleģēto aktu procedūru saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es piekrītu, ka Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj līdzvērtīgi ar Padomi pārbaudīt stratēģisku lēmumu pieņemšanu par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība attīstības jomā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Galvenais mērķis, kas mums ir jāsasniedz, ir demokrātiskās to līdzekļu kontroles uzlabošana, kuri ir paredzēti cilvēktiesību atbalstam. Tomēr, lai to nodrošinātu, ir nepieciešama mūsu tieša iesaistīšanās: Parlamentam kā vienai no likumdevējām iestādēm ir jāspēj tiešā veidā kontrolēt lēmumus par to, kur un kā tiek izmantota palīdzība ārējās attīstības jomā. Pilnvaru piešķiršana Parlamentam attiecībā uz tā dēvētajiem „deleģētajiem aktiem” palīdzētu mazināt demokrātijas trūkumu lēmumu pieņemšanas procesā Eiropas Savienībā. Pagājušā gada oktobrī lielākā daļa Parlamenta deputātu atbalstīja deleģēto aktu piemērošanas principu arī attiecībā uz lēmumiem ārējā finansējuma jomā, lai šo lēmumu jomā nodrošinātu veto tiesības. Sarunu rezultāts par šo instrumentu izmantošanu radīs nozīmīgu precedentu. Ja mēs zaudēsim šo kauju, iespējams, mums būs jāgaida jauns līgums, lai varētu iegūt pilnvaras, ko mums jau tagad sniedz Lisabonas līgums.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisija ierosināja veikt tehnisku Eiropas demokrātijas un cilvēktiesību instrumenta (EIDHR) pārskatīšanu, lai šis instruments būtu elastīgāks, efektīvāks īstenošanas un saskaņošanas ziņā ar citiem finanšu mehānismiem. Sarežģītā situācija daudzās arābu valstīs, jo īpaši Tunisijā un Ēģiptē, apliecina nepieciešamību atbalstīt projektus, kuriem ir ietekme demokrātijas veicināšanas un cilvēktiesību aizsardzības jomā.

Tāpēc, manuprāt, ārkārtīgi svarīgi ir tas, lai šis finanšu instruments nodrošinātu atbalstu pilsoniskajām organizācijām, valstīm un fiziskām personām bez iepriekšēja valsts valdības apstiprinājuma nepieciešamības. Ņemot vērā EIDHR ierobežoto budžetu, šis instruments ir jāpiemēro tikai tādām iniciatīvām, kas veicina demokrātiju un cilvēktiesību aizsardzību. Taču diemžēl man ir jāpiemin Padomes atteikums piemērot Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 290. pantu, kas deleģē Komisijai „pilnvaras pieņemt vispārēji piemērojamus neleģislatīvus aktus, lai papildinātu vai grozītu nebūtiskus tiesību aktu elementus”. Reglamentējošās procedūras ieviešana, kas paredz kontroles pilnvaras attiecībā uz stratēģijas dokumentiem un daudzgadu programmām sadarbības jomā EIDHR ietvaros, Eiropas Parlamentam šajā ziņā nodrošinātu lielākas pilnvaras atbilstoši LESD paredzētajiem nosacījumiem.

Ieteikums otrajam lasījumam: Helmut Scholz (A7-0005/2011)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. − Komisijas priekšlikums ietver pavisam četrus atsevišķus finanšu instrumentus. Tie ir paredzēti dažādiem tirgus sektoriem. Ikvienam no tiem ir pamatojums, kas šķiet ticams. Taču tiem visiem ir viens mērķis. To nolūks ir virzīt un veicināt Eiropas Komisijas politikas un ārpolitikas programmas. Pat tirdzniecības komisārs De Gucht kungs debatēs atzina, ka „tie atbalsta veselu virkni ES politikas un ārpolitikas mērķu, tostarp arī tirdzniecības mērķu, kas ļauj mums saglabāt savu ietekmi ārpolitikā”. Un tagad mēs visi zinām, kas par to maksā — grūtībās nonākušais nodokļu maksātājs un, protams, kā parasti, nesamērīgi lielā apmērā Lielbritānijas nodokļu maksātājs. Cik tas izmaksās, mēs nezinām, par spīti mūsu pūlēm to uzzināt. Kārtējo reizi Komisija izšķiež citu cilvēku naudu un bezatbildīgi rīkojas ar to. Tāpēc mēs atturējāmies un neatbalstījām nevienu priekšlikumu.

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Tā kā Parlaments un Padome lēmumus par mērķiem un to saturu pieņem kopīgi un tā kā Padome pieņēma savu nostāju 2010. gada 10. decembrī, neņemot vērā Parlamenta grozījumus attiecībā uz procedūrām, kuras piemēro programmu izstrādes dokumentiem, nedz arī attiecībā uz finansējumu, es piekrītu tam, ka Parlamenta pirmajā lasījumā pieņemtā nostāja ir jāatjauno, lai garantētu, ka Parlamenta viedoklim ir līdzvērtīgs spēks ar Padomes un dalībvalstu viedokli, un uzsvērtu, ka industrializētu valstu instrumenta programmas izstrādes struktūrā jāatspoguļo ar Lisabonas līgumu ieviestās izmaiņas.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju „par” ieteikumu, ar ko izveido finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm un teritorijām un citām valstīm un teritorijām ar augstu ienākumu līmeni. Regulas (EK) Nr. 1905/2006 galvenais mērķis ir nabadzības izskaušana, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus. Turklāt saskaņā ar minēto regulu izveidoto ģeogrāfisko programmu darbības joma sadarbībai ar jaunattīstības valstīm un reģioniem tiek materiāli ierobežota, finansējot pasākumus, kas paredzēti, lai izpildītu Oficiālās attīstības palīdzības kritērijus („OAP kritēriji”), kurus noteikusi Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas Attīstības palīdzības komiteja („ESAO/APK”). Eiropas Savienības interesēs ir turpmāk padziļināt attiecības ar konkrētām jaunattīstības valstīm, kas ir svarīgi divpusēji partneri un procesu dalībnieki daudzpusējos forumos un globālā pārvaldībā. Eiropas Savienība ir stratēģiski ieinteresēta veicināt daudzveidīgas saites ar šīm valstīm, jo īpaši tādās jomās kā ekonomika, tirdzniecība, augstākā izglītība, uzņēmējdarbība un zinātne. Tādēļ tai nepieciešams finanšu instruments, ar ko varētu finansēt tādus pasākumus, kuri atbilstoši OAP kritērijiem nav oficiālā attīstības palīdzība, bet kuriem tomēr ir būtiska nozīme attiecību stiprināšanā un kuri dod nozīmīgu ieguldījumu attiecīgo jaunattīstības valstu progresā. Eiropas Savienībai sadarbībā vajadzētu ņemt vērā saņēmējvalstu centienus, lai ievērotu Starptautiskās darba organizācijas starptautiskos nolīgumus un palīdzētu īstenot vispārējos mērķus siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisiju mazināšanā.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnīgi atbalstu lēmumu vēlreiz iesniegt tos pašus grozījumus, kurus pieņēma pirmajā lasījumā, bet kurus Padome noraidīja.

Priekšlikuma mērķis, kas skatāms plašākā kontekstā par iestāžu sarunām par deleģētu aktu piemērošanu Eiropas Savienības ārējās darbības finansēšanai, ir faktiski aizsargāt Parlamenta pilnvaras, kas noteiktas Lisabonas līgumā, vienlaikus nodrošinot ES tiesību aktu īstenošanas efektīvu kontroli.

Padome ir izrādījusi nevēlēšanos pieņemt procedūru, kas paredz, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pants tiek attiecināts uz minēto instrumentu. Tas ne tikai demonstrē Padomes nepamatoto atteikšanos atvēlēt Parlamentam tam pienākošās tiesības uz iesaistīšanos likumdošanas procesā, pieņemot stratēģiskus lēmumus par finanšu instrumentu pārvaldību, bet arī leģitimizē nepieņemamu demokrātijas deficītu ES tiesību aktu īstenošanā. Padomes atteikums ir pretrunā ar Lisabonas līguma burtu un garu.

Es tāpēc uzskatu, ka nolūkā stiprināt Parlamenta ietekmi un nodrošināt, ka tas tiek uzskatīts par vienlīdzīgu ar Padomi un ka abas iestādes ņem vērā viena otras pilnvaras, kā arī pārmaiņas likumdošanā, kuras tika ieviestas ar Lisabonas līgumu, ir svarīgi pastāvēt uz to, lai juridiskas un politiskas lietderības dēļ ierosinātie grozījumi tiek pieņemti.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Eiropa nodibina ciešas attiecības ar konkrētiem reģioniem un globāliem dalībniekiem, atbalstot tos un izveidojot stipras politiskas un ekonomiskas saites ar tiem. Es konkrēti vēlos minēt divas valstis, ar kurām Portugālei ir ciešas vēsturiskas saites un draudzīgas attiecības, proti, Brazīliju un Angolu, divas svarīgas dalībnieces attiecīgi Dienvidamerikā un Āfrikā, kuras ES ir jāuzskata par partnervalstīm.

Zinot, ka Regulas (EK) Nr. 1905/2006 galvenais vispārējais mērķis ir nabadzības izskaušana, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus, sadarbība galvenokārt aprobežojas ar tādu pasākumu finansēšanu, kas atbilst kritērijiem, kuri, kā paredzēts, tiek piemēroti oficiālajai attīstības palīdzībai. Bieži tā izslēdz citus rīcības veidus, kas nav iekļauti oficiālajā attīstības palīdzībā, bet kas tomēr ir būtiski ES ārpolitikas aspekti.

Un tieši šādu aspektu regulēšanai — kas ietver nolīgumus un apmaiņu ekonomikā, tirdzniecībā, augstākajā izglītībā, uzņēmējdarbībā un zinātnē — tiek ierosināta minētā regula, pienācīgi ņemot vērā Parlamenta priekšlikumus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Parlamenta uzdevums un pienākums ir aizsargāt nosacījumus, kas vajadzīgi, lai saskaņā ar Lisabonas līgumu tas varētu īstenot savas pilnvaras un saistības. Turklāt, atzīstot šā instrumenta nozīmi jaunietekmes valstu atbalstīšanā — jo īpaši Āfrikas un Latīņamerikas valstu — , un lai apliecinātu, ka ES ir liela ietekme sociālās attīstības un miera veicināšanā pasaulē, es vēlos uzsvērt, ka Parlamentam ir vajadzīga precīzāka informācija, lai nodrošinātu, ka šie resursi, kuru mērķis ir veicināt attīstības sadarbību trešās valstīs, tiktu izlietoti pareizi. Es vēlos norādīt, ka atzinīgi vērtēju stratēģiju attiecībā uz atjaunojamiem enerģijas avotiem, vides aizsardzības politiku, kultūru, mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī pasākumus, kas paredzēti pārtikas un izejvielu krīzes novēršanai.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par finanšu instrumenta izveidi sadarbībai ar industrializētām valstīm, kam jāpapildina Eiropas sniegtā attīstības palīdzība. Šis finansējums ir paredzēts, lai atbalstītu sadarbību ar partnervalstīm ekonomikā, tirdzniecībā, augstākajā izglītībā, uzņēmējdarbībā un zinātnē, kā arī lai stiprinātu saites ekonomikā un divpusējos nolīgumus ar šīm valstīm. Šajā tekstā mēs prasām arī to, lai mūs labāk informē par finansētajiem pasākumiem un iesaista gan pašā programmu izstrādes sākumā, gan beigās, kad tās tiek novērtētas, reizēm pēc vairākiem īstenošanas gadiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Atšķirīgās Parlamenta un Padomes Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta interpretācijas lika man atbalstīt šā tiesību akta ieteikumu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Parlamentam ir likumdošanas pilnvaras, kā paredzēts Lisabonas līgumā, bet šķiet, ka Padome to nav ņēmusi vērā. Šī nesamierinātība kavē vairākus likumdošanas procesus un nedod nekādu labumu Eiropas Savienībai. Sadarbība ar industrializētajām valstīm ir ļoti svarīga ES ekonomikai. Tas izskaidro manu balsojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pašreizējās saistības nav devušas nekādus lielus uzlabojumus. Gluži otrādi, valdības ir padarītas atkarīgas no palīdzības, un — kas ir vēl sliktāk — miljoniem eiro, kas izdoti attīstības palīdzībai, bieži pazūd korupcijas dēļ vai arī tiek iepludināti trešās pasaules diktatoru banku kontos. Tāpēc attīstības palīdzība ir ne tikai neefektīva, bet dažkārt pat kaitīga, jo tā nerisina attiecīgās valsts konkrētās problēmas, un turklāt tai trūkst koordinācijas un kontroles. Es uzskatu, ka ir ļoti jāšaubās, vai ES mēroga finanšu instruments, kas paredzēts attīstībai un cilvēktiesību nodrošināšanai, var uzlabot situāciju. No vienas puses, dodot naudu mazajiem Āfrikas lauksaimniekiem, bet, no otras puses, pazudinot viņus ar mūsu subsidētajiem lauksaimniecības produktiem, mēs kaisām vējā Eiropas nodokļu maksātāju naudu. Savu šaubu dēļ par iecerētā finanšu instrumenta dzīvotspēju es no balsošanas atturējos.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Ar savu lēmumu balsot par finanšu instrumenta izveidi sadarbībai ar industrializētām valstīm, kuru Parlaments pieņēma ar milzīgu balsu vairākumu, es pilnīgi atbalstu kopējo viedokli par Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. panta piemērošanu. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā kritēriji, kurus paredz 290. pants, nevar būt politisku darījumu vai vienošanās objekts.

Es uzskatu, kas sadarbība ar industrializētām valstīm ir solis, kas Eiropas Savienībai ir jāsper, lai visas dalībvalstis varētu gūt labumu no šā finanšu instrumenta, kas kalpos, lai veicinātu Eiropas Savienības izaugsmi un attīstību. Pašreizējā situācijā ES ir jāvirzās uz pārmaiņām, ekonomisku attīstību un labklājību, un tāpēc sadarbība ar ekonomiski industrializētām valstīm padarīs šo procesu vienkāršāku un iesaistīs tajā vairāk valstu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš 2007. gada ES ir centusies uzlabot ģeogrāfisko sadarbību ar jaunattīstības valstīm Āzijā, Vidusāzijā un Latīņamerikā, kā arī ar Irāku, Jemenu un Dienvidāfriku saskaņā ar 2006. gada 18. decembra Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ar ko izveido finanšu instrumentu attīstības sadarbībai. Šīs regulas galvenais un visaptverošais mērķis ir nabadzības izskaušana, īstenojot Tūkstošgades attīstības mērķus. Ņemot vērā jaunās pilnvaras, kas Parlamentam piešķirtas Lisabonas līgumā, referents izskaidro vajadzību grozīt Regulu (EK) Nr. 1905/2006, ģeogrāfiski paplašinot tās darbības jomu, vienlaikus iesaistot Parlamentu lēmumu pieņemšanas procesā vienādā mērā ar Padomi Tieši tāpēc tika ieviesti ierosinātie grozījumi. Es vēlos uzsvērt pilnvaru piešķiršanu Komisijai pieņemt deleģētus aktus saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantu. Šis grozījums ļaus vairāk ņemt vērā Parlamenta viedokli visos likumdošanas posmos no sarunām līdz lēmumu pieņemšanai, padarot ES demokrātiskāku un likumīgāku.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šā ieteikuma otrajam lasījumam galvenais jautājums ir procedūras īstenošana, kas saistīta ar deleģētajiem aktiem — kā norādīts Līguma par Eiropas Savienības darbību 290. pantā — attiecībā uz finanšu instrumentu sadarbībai ar industrializētām valstīm. Es balsoju par šo ieteikumu, jo es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt pret Parlamentu tādu pašu attieksmi kā pret Padomi, kā arī panākt, lai finanšu instrumenta sadarbībai ar industrializētām valstīm programmas izstrādes struktūra tiek saskaņota ar Lisabonas līguma ieviestajām pārmaiņām.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0074/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka tas satur ieteikumus Komisijai un Padomei, kas ir būtiski svarīgi, lai tiktu taisnīgi kompensētas noslēgto nolīgumu negatīvās sekas, proti, to ietekme uz Eiropas reģioniem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu noslēgt nolīgumu par banānu tirdzniecību. Es atzinīgi vērtēju to, ka ir izšķirts viens no tehniski sarežģītākajiem, politiski jutīgākajiem un tirdzniecībai nozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jebkad risināts PTO. Es uzskatu, ka panāktā vienošanās ir labs risinājums, taču tas varētu pilnībā neapmierināt visu ieinteresēto pušu likumīgās intereses, un tāpēc es aicinu Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt novērtējumu par nolīgumu ietekmi uz banānus ražojošām jaunattīstības valstīm un Eiropas attālākajiem reģioniem laikposmā līdz 2020. gadam. Es atzinīgi vērtēju to, ka nolīgumi par banānu tirdzniecību būs ES galīgās saistības attiecībā uz tirgus pieejamību banāniem, un, līdzko PTO vadībā tiks sekmīgi pabeigta nākamā daudzpusējo sarunu kārta par tirgus pieejamību lauksaimniecības produktiem (Dohas sarunu kārta), attiecīgā apņemšanās tiks iekļauta šo sarunu galīgajos rezultātos. Es gribu uzsvērt, ka panāktā vienošanās ir progress Dohas sarunu kārtā, tomēr tās ietekme ir ierobežota, ņemot vērā to, ka radušās grūtības ir daudz plašākas un skar ne tikai banānu nozari.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju šī nolīguma par banānu tirdzniecību pieņemšanu, bet es gribu uzsvērt, ka mums jāaizsargā visu pušu intereses. Nolīgums var būtiski ietekmēt ražotājus Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīs, kā arī ES un tās attālākajos reģionos. Ir būtiski svarīgi, lai Komisija sniegtu novērtējumu par šā nolīguma ietekmi. Ir svarīgi arī, lai ES palielinātu atbalstu galvenajām ĀKK banānu piegādātājvalstīm, tā lai šis atbalsts būtu vērsts uz konkurētspējas un ekonomiskās daudzveidības uzlabošanu un regulējuma sociālo seku mīkstināšanu.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par banānu tirdzniecības nolīgumu, jo šis nolīgums pieliek punktu gandrīz divas desmitgades ilgušam strīdam un arī iezīmē soli pareizajā virzienā pretī Dohas sarunu kārtas noslēgšanai.

Šajā nolīgumā ir pieņemts lēmums samazināt tarifus banānu eksportētājiem no Latīņamerikas valstīm, vienlaikus garantējot finansiālo palīdzību, kuras mērķis ir palielināt Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas banānu ražotāju konkurētspēju.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. − (SV) Ir svarīgi pielikt punktu ieilgušajam strīdam, kas risinās Pasaules Tirdzniecības organizācijā par banānu importa tarifiem. Tāpēc bija jāratificē 2009. gada Ženēvas nolīgums par tarifiem un tirdzniecību. Ir arī svarīgi norādīt, ka iepriekšējā nolīguma dēļ ĀKK valstis bieži vien bija atkarīgas no šaurās banānu ražošanas nozares, tā vietā, lai nodarbotos ar plašāka mēroga ražošanu, un tāpēc tās bija mazāk aizsargātas. Tarifu pakāpeniskā samazināšana, ko mēs nolēmām piešķirt, ļaus šīm valstīm saņemt atbalstu, lai izpētītu citas ražošanas alternatīvas. Šī ir svarīga palīdzība, un mēs saprotam, ka pielāgošanās var prasīt laiku. Tomēr šī pielāgošanās ir nepieciešama, jo citādi ĀKK valstis riskē palikt pie šaurās banānu ražošanas nozares, kas par spīti preferenciālajam režīmam nav kļuvusi konkurētspējīga ES iekšējā tirgū.

Mēs īpaši vēlamies uzsvērt, ka efektīvāk būtu nodrošināt ES lauksaimniecības, tirdzniecības un attīstības politikas koordināciju ar mērķi garantēt brīvu un godīgu tirdzniecību, nevis pieprasīt kompensāciju palielināšanu pielāgošanās periodam no ES budžeta, ja mēs tiešām vēlamies palīdzēt ĀKK valstīm pielāgoties.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs — Zviedrijas sociāldemokrāti — atbalstām Ženēvas nolīguma noslēgšanu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību, Amerikas Savienotajām Valstīm un vairākām Latīņamerikas valstīm un to, ka ĀKK valstīm tiks garantēts atbalsts, izmantojot programmu Papildu pasākumi banānu nozarē (BAM). Tomēr mēs neatbalstām tās teksta daļas, kas attiecas uz lauksaimniecības atbalsta palielināšanu ES ražotājiem, izmantojot Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI). Mēs uzskatām, ka ES lauksaimniecības atbalsts ir pakāpeniski jāsamazina.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Vienošanās, kas 2009. gada 15. decembrī tika panākta starp ES, Latīņamerikas valstu grupu un ASV attiecībā uz banānu ievedmuitas nodevām, šķiet, dod savu labumu, taču tā neapmierina visu ieinteresēto pušu likumīgās intereses. Tāpēc ir svarīgi turpināt veikt konkrētus pasākumus ar mērķi uzlabot nolīgumu piemērošanu dažādos līmeņos, konkrēti, izmantojot novērtējumu par nolīgumu ietekmi uz banānus ražojošām jaunattīstības valstīm un Eiropas attālākajiem reģioniem, veicot Papildu pasākumu banānu nozarē (BAM) novērtējumu 18 mēnešus pirms programmas termiņa beigām, kopīgi ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu ierosinot pasākumus, lai palīdzētu valstīm, kas ir stipri atkarīgas no banānu audzēšanas, dažādot tautsaimniecību, kā arī pārskatot un pieņemot ES ražotājiem paredzēto atbalsta noteikumu paketi, kas iekļauta Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) budžetā, jo īpaši Francijas aizjūras departamentos Gvadelupā un Martinikā, Azoru salās, Madeirā un Kanāriju salās. Šie un citi vienlīdz svarīgi pasākumi ir norādīti pašreizējā rezolūcijas priekšlikumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ženēvas nolīgums starp ES un Latīņamerikas banānu piegādātājvalstīm, ko parakstīja 2009. gada 15. decembrī, atrisināja ieilgušu strīdu Pasaules Tirdzniecības organizācijā (PTO). Šajās Dohas sarunu kārtas sarunās ir iesaistītas ne tikai Latīņamerikas valstis, bet arī Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupa un ASV, kuras ir nosolījušās izbeigt strīdus PTO par banānu importa režīmu un ar kurām ES uztur tirdzniecības attiecības. Šā nolīguma mērķis ir ieviest pakāpenisku ES muitas nodevu samazināšanu septiņu gadu ilgā laikposmā.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju Komisijas uzsāktās sarunas un ceru, ka šie nolīgumi par banānu tirdzniecību — Ženēvas nolīgums, kā arī ES un ASV nolīgums — tiks noslēgti, cik drīz vien iespējams. Visbeidzot, es ceru, ka šie nolīgumi veicinās konkurētspēju un uz ekonomikas dažādošanu orientētu politiku, kā arī tādu politiku, kas sekmēs šo jaunattīstības valstu sociālo, ekonomisko un vides attīstību, neaizmirstot, protams, par palīdzības pasākumiem ES attālāko reģionu banānu ražotājiem, kas paredzēti Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmā (POSEI).

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Iemesli, kādēļ mēs galīgajā balsojumā balsojām pret šo rezolūciju, ir apkopoti mūsu ierosinātajos grozījumu projektos, kurus Parlamenta vairākums noraidīja. Konflikta — šajā gadījumā komerciāla konflikta — beigas pašas par sevi vēl nav nekāds iemesls priecāties. Saprotams, ka viss ir atkarīgs no tā, kādā veidā šis konflikts tika atrisināts, kurš no šī galīgā risinājuma ir ieguvējs un kurš — zaudētājs, un vai šis risinājums bija taisnīgs vai nē. Tieši to šā Parlamenta deputātu vairākums, šķiet, ignorē. Šā strīda gala iznākums nāk par labu ASV daudznacionālajiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē, bet soda Eiropas un ĀKK ražotājus, jo īpaši mazos un vidējos banānu ražotājus.

Rezolūcijas priekšlikumā tas — ne bez zināmas liekulības devas — ir atzīts, jo to ierosināja tie paši cilvēki, kas apstiprināja nolīgumu, kurš rada minētās negatīvās sekas; tie paši, kas tagad pauž liekulīgu satraukumu par šīm sekām, kaut arī paši, par to balsojot, padarīja tās iespējamas; tie paši, kas pieprasa nolīguma ietekmes novērtējumu, bet kas negaida šā novērtējuma rezultātus, lai to apstiprinātu; tie paši, kas tagad aicina ievērot Starptautiskās Darba organizācijas Pienācīgas kvalitātes nodarbinātības programmu, bet kas akli danco pēc Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) stabules, pieverot acis uz ziņojumiem par ASV daudznacionālo uzņēmumu pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Latīņamerikas valstīs.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Brisele kārtējo reizi ir padevusies neeiropiešu interesēm un pilnībā aizmirsusi par principiem, kurus tā, kā pati apgalvo, it kā aizstāvot attiecībā uz attīstību, sociālām un vides klauzulām, atbalstu aizjūras teritorijām un tā tālāk. Visi principi vai vērtības tiek atmesti, kad runa ir par vēlmi uzspiest visām tautām tirgus likumus un brīvo tirdzniecību neatkarīgi no tā, kādas būs ekonomiskās un sociālās sekas.

Ženēvas nolīgums nepieliks punktu tirdzniecības karam, kas mūs patiesībā noskaņo pret ASV, jo, kamēr Komisija nodarbojās ar banānu sektora iztirgošanu Eiropā un ĀKK valstīs apmaiņā pret juridisko strīdu izbeigšanu PTO, tā vienlaikus risināja sarunas par vēl izdevīgākiem nolīgumiem ar saujiņu Centrālamerikas un Dienvidamerikas valstu. Kurš gan no mums patiešām tic, ka Ženēvas līguma parakstītāji ilgi samierināsies ar otršķirīgu attieksmi?

Mums jāpiemēro Kopienas priekšrokas princips un jāuzspiež mūsu sociālie, vides un drošības standarti tiem, kas vēlas eksportēt preces uz mūsu valstīm. Mums jāpieprasa savstarpējība un piekļuve ārvalstu tirgiem mūsu pašu produktiem. Mums jāpieliek punkts šim muļķīgajam lidojumam pretī brīvai tirdzniecībai, kas nenāk par labu nevienam, ja nu vienīgi varbūt Ķīnai.

  Marine Le Pen (NI), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamenta deputāti ir nobalsojuši par rezolūcijas priekšlikumu, atbalstot Ženēvas nolīgumu, kas it kā pielikšot punktu „banānu karam”. Faktiski šis nolīgums tiešā veidā apdraud Eiropas ražotājus, it īpaši Francijas aizjūras ražotājus, jo vairākas Latīņamerikas valstis jau ir panākušas jaunu vienošanos par turpmāku tarifu samazinājumu vai pat par nulles kvotām. Šis skandāls parāda, ka viņi ne tuvu neko nav atrisinājuši, bet gan atvēruši jaunu Pandoras lādi, kas uzkraus mums veselu lērumu ar tirdzniecību saistītu problēmu ne tikai banānu nozarē, bet arī citu lauksaimniecības produktu jomā. Eiropa un Francija, kas jau tā tiek uzskatītas par pasaules slaucamjām govīm, ar sasaistītām rokām un kājām tiek pamestas mūsu tirgu pilnīgas liberalizācijas varā, kas notiek ar globālistiem un ultraliberālajiem Eiropas idejas aizstāvjiem paklausīgu politisko līderu noziedzīgu piekrišanu. Tā vietā, lai samazinātu importa tarifus, mums vajadzētu ieviest saprātīgu protekcionisma politiku uz mūsu ekonomiskajām robežām. Tas ir viens no risinājumiem starptautiskā tirdzniecības kara degpunktā, kas aizsargās Francijas lauksaimnieku un lauksaimniecības darbavietas, jo īpaši aizjūras teritorijās, kur ekonomiskā un sociālā situācija jau ir pietiekami katastrofāla.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju un par 7. un 11. grozījumu. 7. grozījums pievērš uzmanību faktam, ka dažas Latīņamerikas valstis pēc PTO nolīguma noslēgšanas ieguva papildu labumu, noslēdzot brīvas tirdzniecības nolīgumus, un ka šie nolīgumi vēl vairāk novājina ĀKK valstu pozīcijas. 11. grozījums norāda uz cilvēktiesību problēmām Kolumbijā un Hondurasā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis rezolūcijas priekšlikums ir tukša muldēšana, kuras mērķis ir likt cilvēkiem aizmirst, ka Parlaments spēj tikai pieņemt vai noraidīt. Tomēr šis rezolūcijas priekšlikums pilda kādu uzdevumu — tas nomaskē pakļaušanos ASV un tās daudznacionālajiem uzņēmumiem, kas ir vieni no nežēlīgākajiem un cietsirdīgākajiem, kādi vien ir redzēti. Tajā nav neviena vārda par jautājumiem, kas saistīti ar Hondurasu, kaut arī šajā valstī valda pučistu režīms.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Es nevaru nepriecāties par to, ka ir izbeigts viens no tehniski sarežģītākajiem, politiski jutīgākajiem un tirdzniecībai nozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jebkad risināts Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Tomēr es uzskatu, ka šis nolīgums nav nevainojams un ka nākotnē tas var radīt dažas problēmas. Tāpēc es mudinu Komisiju pēc iespējas drīz iesniegt novērtējumu par banānu tirdzniecības nolīgumu ietekmi uz banānus ražojošām jaunattīstības valstīm un Eiropas attālākajiem reģioniem laikposmā līdz 2020. gadam, lai mēs varētu apzināt grūtības, ar kādām šīs valstis saskaras, un atbilstīgi rīkoties, vajadzības gadījumā pielāgojot un uzlabojot Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es piekrītu tam, kas šajā rezolūcijas priekšlikumā minēts par banānu ražošanas nozīmīgumu tādiem ES attālākajiem reģioniem kā Kanāriju salas, Azoru salas vai Madeira, kur tā ir galvenā lauksaimniecības nozare. Es arī uzskatu, ka palīdzības palielināšana šo reģionu banānu ražotājiem ir vērtējama pozitīvi. Tomēr es nebalsoju par šo rezolūciju, jo, tāpat kā citos brīvās tirdzniecības nolīgumos, kas noslēgti ES, tajā nav ņemta vērā lauksaimniecībā strādājošo darbinieku nedrošā situācija jaunattīstības valstīs un negatīvā ietekme uz iedzīvotājiem. Tajā nekas nav minēts arī par produktu izsekojamību, kā arī par to, ka ES jāpieprasa, lai importējamo produktu ražošanā būtu ievērotas līdzīgas darba tiesības un veselības aprūpes standarti kā Eiropas Savienībā, kas būtiski uzlabotu jaunattīstības valstu lauksaimnieku nožēlojamos dzīves apstākļus. Turklāt pretēji rezolūcijas 10. punktam, kurā pausta nožēla par to, ka Ekvadora noraidīja starp ES, Peru un Kolumbiju noslēgtos daudzpusējos nolīgumus, es atzinīgi vērtēju prezidenta Korrea valdības nostāju šajā jautājumā un atbalstu viņa piedāvāto alternatīvu, kas pazīstama kā Attīstības līgums.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ir panākta vienošanās par banānu importu uz Eiropas Savienību, pateicoties kurai Latīņamerikas piegādātājvalstis vairs neatradīsies neizdevīgā stāvoklī, salīdzinot ar Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstu grupu. Tādā veidā ir panākta banānu importēšanas noteikumu atbilstība Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteikumiem. Saskaņā ar šo nolīgumu ES pakāpeniski līdz 2017. gadam samazinās no Latīņamerikas ievestajiem banāniem noteikto importa tarifu no EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu. Es atturējos no balsošanas, jo ir iespējams, ka šis nolīgums kaut kādā mērā pasliktinās dažu valstu konkurētspēju.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Ņemot vērā stāvokli banānu tirdzniecībā un to, ka banāni ir pasaules ceturtais visvairāk eksportētais lauksaimniecības kultūraugs, kā arī to, ka to ražošanai ir liela ietekme uz vietējām kopienām un ka ES tarifu likmju kvotu sistēma ir radījusi Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm apstākļus, kuros tās var eksportēt uz ES ievērojamu banānu daudzumu, un ir pasargājusi daudzas ar banānu ražošanu saistītas darbavietas, mana attieksme pret šo jautājumu ir pozitīva, jo panāktā vienošanās atrisina vairākus līdzšinējos strīdus.

To sakot, es vēlos uzsvērt, ka ES pakāpeniski samazinās importa tarifus banāniem, ko piegādā Latīņamerikas valstis, un tāpēc ĀKK banānus eksportējošās valstis saņems papildu atbalstu saskaņā ar jaunu programmu — Papildu pasākumi banānu nozarē (BAM).

Es uzskatu, ka ir pienācīgi jāņem vērā arī banānu nozares sociālekonomiskā nozīme sociālas un ekonomiskas kohēzijas sasniegšanā, pateicoties ienākumiem un darbavietām, ko šī nozare rada.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo es uzskatu, ka tajā ir ietverti svarīgi ieteikumi Komisijai un Padomei attiecībā uz godīgu kompensāciju par noslēgto nolīgumu negatīvo ietekmi, jo īpaši uz Eiropas attālākajiem reģioniem. Vienošanās, kas panākta, vēl pilnā mērā neapmierina visu pušu likumīgās intereses, tādēļ ir svarīgi veikt konkrētus pasākumus, lai visos līmeņos pēc iespējas labāk īstenotu šos nolīgumus, jo īpaši ņemot vērā to ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kas piegādā Eiropai banānus, kā arī uz attālākajiem reģioniem. Tāpēc ir svarīgi pārskatīt un pielāgot atbalsta paketi ES banānu audzētājiem, ņemot vērā Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas budžetu, konkrēti Francijas aizjūras departamentu, Gvadelupas un Martinikas, Azoru salu, Madeiras un Kanāriju salu budžetu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kurš tika iesniegts pēc 2009. gada 15. decembrī panāktās vienošanās starp ES, grupu Latīņamerikas valstu un ASV, par muitas nodokļiem banānu importam un kurā ir aicinājums veltīt uzmanību vajadzībai novērtēt tās ietekmi uz jaunattīstības valstīm, kas audzē banānus, un Eiropas attālākajiem reģioniem, kā arī vajadzībai sniegt pienācīgu atbalstu tām Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna, un ES valstīm, kas audzē banānus, lai palīdzētu tām pielāgoties jaunajai situācijai starptautiskajā tirgū.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Šie nolīgumi ir stiprinājuši ASV daudznacionālo uzņēmumu dominējošo stāvokli — uzņēmumu, kas jau tagad kontrolē vairāk nekā 80 % banānu tirdzniecības pasaules tirgū — , tādējādi darbojoties pret ĀKK valstu, attālāko reģionu un Ekvadoras interesēm. Kārtējo reizi cietīs mazie ražotāji. Steidzami un radikāli ir jāpārskata starptautiskie tirdzniecības noteikumi, lai garantētu, ka prioritāte vairs netiek piešķirta valstīm, kas ražo tikai eksportam. Mums ir noteikti jāmaina mūsu modelis, lai nodrošinātu pārtikas apgādes neatkarību un vietējās ražošanas attīstību. Eiropas Komisijas ierosinātie finanšu pasākumi, kas atbalsta ĀKK valstu ražotājus (Papildu pasākumi banānu nozarē (BAM)) un Eiropas Savienības attālākos reģionus (Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programma (POSEI)),nav pietiekami. Nav pieņemams, ka šīm valstīm jāmaksā par starptautiskās tirdzniecības politikas trūkumiem. Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka tiek veikts šo nolīgumu ietekmes novērtējums, bet pirmām kārtām tai jāievieš grozījumi savos tiesību aktos, lai veicinātu ilgtspējīgu ražošanu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar nolīguma noteikumiem, kas parakstīts ar Latīņamerikas valstīm, ES pakāpeniski līdz 2017. gadam samazinās nodokļus, kurus piemēro banānu eksportam, no pašreizējiem EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu. Šo pasākumu mērķis ir izveidot vieglāk prognozējamu un stabilāku pasaules banānu tirgu, lai nodrošinātu vairāk ieguldījumu šajā nozarē un panāktu tās izaugsmi, kā arī lai izbeigtu gadu desmitiem ilgo konfliktu, kas pamatojās uz sūdzībām par ES rīcību, kad tā 2006. gadā ieviesa pārmaiņas banānu muitas nodokļos.

Režīms, kas paredzēts Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm un ietver jaunus papildu pasākumus, ir viens no jautājumiem ES attiecībās ar trešām valstīm. Vēl nav zināms, kādi pasākumi tiks veikti, lai pienācīgi ņemtu vērā attālāko reģionu ražotāju intereses, kas jau tiek atbalstītas no Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) budžeta, Ņemot vērā to, ka POSEI programma pēdējo reizi tika pārskatīta 2006. gadā, nevar apgalvot, ka šīs pārmaiņas banānu nozares tirdzniecības attiecību sistēmā ir jau ņemtas vērā.

Gaidāmajā regulas pārskatīšanas procesā ir steidzami jāpieņem kompensējoši pasākumi, lai garantētu finansējumu banānu ražotājiem Eiropas attālākajos reģionos un mazinātu šīs nozares liberalizācijas negatīvo ietekmi.

Ieteikums: Francesca Balzani (A7-0002/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Lai gan es piekrītu referentes viedoklim attiecībā uz vajadzību Komisijai un Padomei īpaši vienoties par ietekmes novērtējumu, kāda šiem nolīgumiem varētu būt uz reģioniem un jaunattīstības valstīm, es tomēr esmu neapmierināts ar veidu, kā attīstījās šis process — bez iepriekšēja ietekmes novērtējuma, lai gan bija zināms, ka tas skars banānu ražu, kas ir svarīga dažiem Eiropas Savienības reģioniem. Attiecībā uz to es izsaku iebildumus un atturos no balsošanas.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret šo starptautiskās tirdzniecības nolīgumu. Starptautiskās tirdzniecības vēsture liecina, ka tendence paļauties uz monokultūru nenodrošina dzīvotspējīgu jeb ilgtspējīgu ekonomikas attīstības modeli. Brīvās tirdzniecības nolīgumi, kas šādā veidā noslēgti, ir, manuprāt, pārsteidzīgi. Jāsaka vēl vairāk — Eiropas Savienībai, manuprāt, ir jāpilda savas saistības un jāsniedz pienācīgs finansiāls atbalsts attālākajiem reģioniem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo lēmumprojektu par banānu tirdzniecības nolīguma noslēgšanu. Banāni ir ceturtais svarīgākais kultūraugs pasaulē, kas dod lielu ieguldījumu pārtikas nodrošināšanā. Tomēr lielākajā daļā banānu ražotājvalstu saražotā produkcija ir paredzēta vienīgi iekšējam tirgum un dažreiz reģionālajiem tirgiem, un tikai 20 % pasaulē saražoto banānu tiek tirgoti starptautiski. Banānu tirdzniecību kontrolē neliels skaits uzņēmumu — pieci lielākie daudznacionālie uzņēmumi kontrolē vairāk nekā 80 % starptautiskās banānu tirdzniecības. 2009. gada 15. decembrī ES, grupa Latīņamerikas valstu un Amerikas Savienotās Valstis panāca vienošanos par banānu importam noteiktajiem ES tarifiem, tādējādi izbeidzot vienu no ilgākajiem un asākajiem strīdiem daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nesenajā vēsturē. Nolīguma trīs galvenās sastāvdaļas ir šādas: saskaņots tarifu samazinājumu saraksts banānu eksportētājvalstīm, uz kurām attiecas vislielākās labvēlības režīms (MFN); vienošanās par to, kā plašākās PTO sarunās risināt jautājumu par „tropiskajiem produktiem” un produktiem, kurus ietekmē „preferenču pakāpeniska samazināšana”; finanšu pakete EUR 190 miljonu apmērā, lai sniegtu atbalstu ĀKK banānu eksportētājvalstīm, kas pazīstama kā programma Papildu pasākumiem banānu nozarē (BAM). Ar banāniem saistītie strīdi ir destabilizējuši ražošanas un tirdzniecības vidi attiecīgajās valstīs. Šī vienošanās banānu tirgu padarīs paredzamāku un stabilāku un tādējādi veicinās ieguldījumus un izaugsmi, kā arī ļaus pievērst pastiprinātu uzmanību plašākiem jautājumiem saistībā ar ražošanas apstākļiem banānu piegādes ķēdēs.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, un es apsveicu referenti par paveikto darbu. Es piekrītu banānu tirdzniecības liberalizācijas procesam pēc vienošanās, kas panākta Pasaules Tirdzniecības organizācijā, un divpusējiem nolīgumiem, kas noslēgti ar Centrālās un Dienvidamerikas valstīm. Taču es uzskatu, ka ir jāaizsargā arī Eiropas ražotāji, kuri ir palikuši uzticīgi banānu ražošanai un pārstrādei un kuriem ir būtiska sociāla nozīme tādos ES reģionos kā Gvadelupa, Martinika, Madeira un Azoru salas.

Es tāpēc uzskatu, ka Padomei un Komisijai ir jārisina situācija, veicot ilgtermiņa ekonomiskās ietekmes novērtējumus un sniedzot šiem reģioniem finansiālu atbalstu, lai nodrošinātu Eiropas ražotāju konkurētspēju banānu tirgus pakāpeniskas liberalizācijas laikā.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es balsoju par nolīgumu par banānu tirdzniecību, ar kuru galīgi tiek izbeigts tirdzniecības strīds par banānu importu starp ES un Amerikas valstīm, kas ilga 16 gadus. Problēmas nopietnību atspoguļo Eiropas Kopienu Tiesas nolēmumi par ES banānu importa diskriminējošo režīmu. Es atzinīgi vērtēju to, ka banānu importā beidzot ir ieviesta vienlīdzība, izbeidzot nepamatoto favorītismu pret Eiropas kādreizējām kolonijām, kas kropļoja pasaules banānu tirdzniecību. Lai gan tirdzniecības apstākļos tagad valda vienādi noteikumi, tomēr līdz šim priviliģētajiem lauksaimniekiem no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm arī turpmāk tiks piešķirts preferenciāls režīms. Viņiem tiks nodrošināts kompensējošs pasākums — finansiāls atbalsts EUR 200 miljonu apmērā, lai palīdzētu viņiem sagatavoties lielākai konkurencei. Es baidos, ka agrāk vai vēlāk mums būs jāatzīst. ka Āfrikas banāni tomēr nespēj konkurēt ar Latīņamerikas banāniem zemākas kvalitātes un lielāku ražošanas izmaksu dēļ. Taču es vēlos izteikt cerību, ka pēc sekmīgām sarunām par banānu jautājumu uzmanība tiks pievērsta importa muitas nodokļa samazināšanai arī citiem tropiskajiem augļiem, kas pazeminās to cenu un tādējādi dos labumu visiem ES iedzīvotājiem.

  Ole Christensen, Dan Jørgensen, Christel Schaldemose un Britta Thomsen (S&D), rakstiski. − (DA) Mēs atbalstām Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un vairākām Latīņamerikas valstīm, kā arī ar Amerikas Savienotajām Valstīm. Saistībā ar šo nolīgumu mēs atbalstām to, ka papildus regulārajai ES palīdzībai galvenajām ĀKK banānu eksportētājvalstīm jāsaņem papildu atbalsts saskaņā ar Papildu pasākumu programmu attiecībā uz banāniem (BAM). Mēs esam pret ES palīdzības palielināšanu ES ražotājiem, kurus ietekmēs šis nolīgums (projekta 19. un 20. punkts), un vispār mēs uzskatām, ka ES lauksaimniecības subsīdijas ir pakāpeniski jālikvidē.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu attiecībā uz nolīgumiem, jo es uzskatu, ka to parakstīšana izbeigs strīdus PTO un nodrošinās pasaules banānu tirgus stabilitāti. Taču, manuprāt, mums jāgarantē, ka tiek ievērotas attālāko reģionu banānu ražotāju intereses un konkrētās vajadzības, proti, palielinot pieejamo finansējumu saskaņā ar Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI).

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Banānu audzēšana pārstāv ceturto lielāko tirgu pasaulē, un tajā piedalās ierobežots skaits banānu ražotājvalstu. Tikai 20 % no kopējā saražoto banānu daudzuma ir paredzēti starptautiskajai tirdzniecībai. 2009. gada 15. decembrī ES, grupa Latīņamerikas valstu un Amerikas Savienotas Valstis panāca vienošanos par banānu importam noteiktajiem ES tarifiem, tādējādi izbeidzot strīdu Pasaules Tirdzniecības organizācijā par Eiropas diskrimināciju pret Latīņamerikas ražotājiem par labu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm, liekot pārskatīt ES politiku un pakāpeniski līdz 2017. gadam samazināt pašreizējo tarifu EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu. Tāpēc ĀKK valstis zaudēs konkurētspēju, kam par spīti atbrīvojumam no muitas nodokļiem šajās valstīs būs negatīvas ekonomiskās un sociālās sekas. Šķiet, ka nolīgumam ir arī savas priekšrocības, bet ir svarīgi veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz ĀKK valstu spēju reaģēt uz tirgus pārmaiņām.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šī rezolūcija attiecas uz lēmumu noslēgt Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp ES un konkrētām Latīņamerikas valstīm, kā arī uz vēl vienu nolīgumu starp ES un ASV. Es balsoju par šo rezolūciju ne tikai tapēc, ka tajā Komisijai pieprasa noskaidrot, vai finanšu nolīgums palielina pašreizējo attīstības finansējumu, bet jo īpaši tāpēc, ka tajā liela uzmanība tiek veltīta Eiropas attālāko reģionu ražotājiem šajā lauksaimniecības nozarē. Tā attiecas, piemēram, uz Madeiru, kur ir augsts bezdarba līmenis, un šī rezolūcija veicina sociālo un ekonomisko kohēziju. Es tāpēc ceru, ka finansējuma summa, ko piešķir Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmai, tiks palielināta, lai Eiropas banānu ražotāji varētu pārvarēt konkurenci, ko šo nolīgumu dēļ rada pieaugošā liberalizācija šajā nozarē.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es ar savu balsojumu devu piekrišanu nolīgumam par banānu tirdzniecību ar 11 Latīņamerikas valstīm un Amerikas Savienotajām Valstīm. Piekrītot nolīgumam, Eiropas Parlaments šodien izbeidza vienu no ilgākajiem „banānu kariem”. Es atzinīgi vērtēju to, ka nolīguma ietekmes mazināšanai uz nabadzīgākajām ĀKK valstīm, kuru ekonomika balstās uz banānu tirdzniecību, tajā ir paredzēts finanšu instruments, kas palīdzēs šīm valstīm modernizēt un dažādot ražošanu.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Es vēlos izteikt savu viedokli par ierosinātajiem priekšlikumiem, par Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas atzinumiem par iesniegtajiem materiāliem attiecībā uz grozījumiem regulās, kas reglamentē piekļuvi šā lauksaimniecības produkta tirgiem, kā arī par importa un eksporta starptautiskajiem tirdzniecības noteikumiem, un piebilst, ka mans viedoklis sakrīt ar Čehijas Republikas valdības viedokli šajā jautājumā. Čehijas valdība atbalsta importa režīma maiņu, kas nosaka samazinātus muitas nodokļus šiem lauksaimniecības produktiem, kurus ieved no trešām valstīm, kā arī atzinīgi vērtē Ženēvas nolīgumu, kas regulē šo preču tirdzniecību. Lauksaimnieciskās ražošanas kopapjoms un starptautiskā tirdzniecība ar šīm precēm, un jo īpaši piekļuve ES tirgum, ir svarīgi jautājumi daudzām no šīm valstīm. Izstrādājot ES kopējo lauksaimniecības politiku, mums tas ir vienmēr jāņem vērā. Kā teikts ieteikuma tekstā, panāktā vienošanās palīdzēs nodrošināt stabilitāti šajā reģionā. Pamatnoteikumam arī turpmāk jābūt ietekmes novērtējumam attiecībā uz šīm valstīm, kā arī prognozēm par to iespējamo ilgtermiņa attīstību. Lai gan prioritāte ir piešķirta starptautisko tirdzniecības noteikumu grozījumiem, mēs nedrīkstam aizmirst, cik svarīgi ir šie produkti gala patērētājiem. Ir būtiski saglabāt šī pārtikas produkta uzturvērtību un garantēt, ka tas tiek ražots videi nekaitīgā veidā. Galu galā, mēs nedrīkstam aizmirst kvalitāti, un tai jādod priekšroka pār kvantitāti.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šie nolīgumi liecina par spiedienu, ko ar laipnu PTO atļauju izdara daudznacionālie banānu ražošanas uzņēmumi. Tie iedibina mākslīgi vienlīdzīgus „spēles noteikumus” banānu eksportētājvalstīm. Faktiski tie attaisno nekrietno algu politiku un demokrātijas iznīdēšanu, ko tādi daudznacionāli banānu ražošanas uzņēmumi kā Chiquita un Dole īsteno Latīņamerikas valstīs. Šajos nolīgumos nav ne vārda par minēto uzņēmumu noziegumiem pret vidi. Saskaņā ar ekonomisko partnerattiecību nolīgumiem ir jāpanāk vienlīdzība, kuras pretējā gadījumā nebūs nekad. Līdz šim brīdim Eiropas Komisija ir risinājusi sarunas visā pasaulē, pamatojoties uz nevienlīdzību. Tāpēc šis nolīgums ir ilūzija un liecina par kaitniecisku politiku.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs pasaulē pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas, un tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka ir atrisināts viens no tehniski vissarežģītākajiem, politiski visjutīgākajiem un tirdzniecībai visnozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kāds jebkad risināts Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Taču es uzskatu, ka šis nolīgums nav ideāls risinājums un nākotnē var novest pie problēmām. Tāpēc es mudinu Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt ietekmes novērtējumu par sekām, kuras var izraisīt banānu tirdzniecības nolīgumi banānus ražojošajās jaunattīstības valstīs un Eiropas attālākajos reģionos līdz 2020. gadam, lai mēs varētu analizēt šo valstu grūtības un, ja nepieciešams, attiecīgi rīkoties, pilnveidojot Attālāku un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI).

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Šie nolīgumi izbeidza strīdus starp Eiropu un Latīņamerikas banānu ražotājvalstīm, kā arī starp Eiropu un Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras nosodīja preferenciālo režīmu, ko Eiropa bija piešķīrusi banānu eksportam no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu grupas (ĀKK).

No šā brīža Eiropa pakāpeniski samazinās importa tarifus Latīņamerikas banāniem. Taču banāni no ĀKK valstīm arī turpmāk tiks ievesti Eiropas Savienībā bez muitas nodokļa. Turklāt galvenās ĀKK banānu ražotājvalstis saņems atbalstu no ES budžeta (līdz EUR 200 miljoniem), lai palīdzētu tām pielāgoties konkurencei no Latīņamerikas valstu puses.

Taču mums ir jo īpaši jārūpējas, lai nolīgums nekaitē mazajiem ražotājiem un nestiprina lielo ASV daudznacionālo uzņēmumu monopolstāvokli, jo tie kontrolē banānu tirgu Latīņamerikas valstīs. Ir jānovērtē šo nolīgumu ietekme uz jaunattīstības valstu un Eiropas Savienības attālāko reģionu ražotājiem.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) 2009. gada decembrī tika panākta vienošanās, kas izbeidza ieilgušo strīdu par banāniem starp ES un Pasaules Tirdzniecības organizāciju. Tā skar trīs prasības, kas jāievēro Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) un Latīņamerikas valstīm, kuras piegādā banānus Eiropai. To mērķis ir novērst dažas norādītās nepilnības. Turklāt ES apņemas piemērot banānu importam stingri kontrolētus tarifus. Es atturējos no balsošanas dažu jautājumu dēļ ziņojumā, jo īpaši to jautājumu dēļ, kas skar nolīgumus par tarifiem, kuri netika līdz galam atrisināti.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Ženēvas nolīgums ir paredzēts lai izbeigtu tā saucamo banānu karu. Taču arī turpmāk ir gaidāmi konflikti, tāpēc ka Latīņamerikas valstis ir pieprasījušas ievērojami lielākus muitas nodokļu samazinājumus. Turklāt daudzas trešās valstis cenšas ievest savu banānu produkciju Eiropas tirgū, nemaksājot muitas nodokļus un aizbildinoties ar to, ka uz šo produkciju attiecas „īpašs klientorientēts režīms”. Tas var beigties ar ievērojamiem zaudējumiem. Kārtējo reizi ES ir nepamatoti piekāpusies, no kā labumu gūs tikai daudznacionāli uzņēmumi. Minēto iemeslu dēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Padomes lēmumprojekts par banānu tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Ziemeļamerikas un Dienvidamerikas, kā arī Latīņamerikas valstīm ir svarīgs tāpēc, ka tas atvieglos tirdzniecību ar vienu no visparastākajiem pārtikas produktiem — pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas — pasaulē. Es balsoju par Balzani kundzes tekstu, jo šādi nolīgumi veicina plašāku tirdzniecību un lielāku dažādību šā produkta noietā, ņemot vērā to, ka tikai dažas banānu ražotājvalstis tirgojas ar šo produktu, bet 80 % starptautiski tirgoto banānu kontrolē priviliģēti daudznacionāli uzņēmumi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ieteikumu par banānu tirdzniecības nolīgumiem, jo tie izbeigs strīdus Pasaules Tirdzniecības organizācijā un veicinās pasaules banānu tirgu stabilitāti. Taču es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt, lai tiek ievērotas attālu reģionu banānu ražotāju intereses un konkrētās vajadzības, jo īpaši, palielinot finansējumu Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmai (POSEI). Eiropas Savienības stāvoklis ir īpašs, jo banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs, bet pasaulē ir ļoti ierobežots skaits banānu ražotājvalstu. Tikai 20 % pasaulē ražotās produkcijas tiek tirgoti starptautiski.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) ES, grupa Latīņamerikas valstu un Amerikas Savienotās Valstis 2009. gada 15. decembrī panāca vienošanos par ES tarifiem banānu importam, izbeidzot ieilgušus strīdus par ES preferenciālo režīmu banānu importam no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm par sliktu banānu importam no Latīņamerikas valstīm. Saskaņā ar vienošanos ES pakāpeniski samazinās tarifus Latīņamerikas banānu importam no pašreizējiem EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu 2017. gadā, kas gluži dabīgi negatīvi ietekmēs banānu ražošanu ĀKK valstīs un ES attālākajos reģionos. Tāpēc ir svarīgi rūpīgi novērtēt šā nolīguma sekas un veikt pienācīgus ĀKK valstu un ES attālāko reģionu ražotājiem paredzētus atbalsta pasākumus. Šajā ziņā ir būtiski bez plānotās papildu palīdzības lielākajām ĀKK banānu eksportētājvalstīm — kas pazīstama kā Papildu pasākumi attiecībā uz banāniem (BAM) — ir jāveic finanšu paketes izmaiņas Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) budžetā, lai atbalstītu ES vietējos ražotājus un palīdzētu viņiem pielāgoties pārmaiņām pasaules banānu tirgos.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs, kas dod lielu ieguldījumu pasaules nodrošinājumā ar pārtiku. Taču tikai 20 % pasaulē saražoto banānu tiek tirgoti starptautiski. Banānu tirdzniecībā dominē pieci lielākie daudznacionālie uzņēmumi, kas kontrolē vairāk nekā 80 % starptautiskās banānu tirdzniecības.

ES 2009. gada 15. decembrī panāca vienošanos ar Amerikas Savienotajām Valstīm un grupu Latīņamerikas valstu par jaunu tarifu režīmu, izbeidzot ieilgušu strīdu par to, ka Āfrikas, Karību reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm ir piešķirts labvēlīgāks tarifu režīms banānu eksportam uz Eiropu, kas kropļo tirgu un nāk par sliktu Dienvidamerikas ražotājiem. Nolīgums padarīs pasaules banānu tirgu vieglāk prognozējamu un stabilāku, tādējādi veicinot ieguldījumus šajā nozarē un tās izaugsmi.

Parlamentam tagad ir jānodrošina, lai Komisija un Padome ierosina konkrētus pasākumus banānu audzētāju komerciālā stāvokļa nostiprināšanai, tām pēc iespējas drīzāk jāsniedz Parlamentam novērtējums par nolīguma ietekmi uz banānus ražojošām jaunattīstības valstīm un Eiropas Savienības attālākajiem reģioniem. Visbeidzot, mēs nekādā ziņā nedrīkstam finansēt banānus ražojošās AKK valstis, pārdalot finansējumu, kas paredzēts attīstības sadarbībai.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es balsoju par ieteikumu, aizstāvot ES, ko apvaino tirdzniecības noteikumu pārkāpumos, ievedot banānus no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm bez muitas nodevas un pieprasot lielas muitas nodevas no citām valstīm. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šī tirdzniecības kara izbeigšanu.

  Patrice Tirolien (S&D), rakstiski. – (FR) Nav iespējams atdalīt Ženēvas nolīgumu no citiem nolīgumiem, par kuriem Komisija ir risinājusi sarunas. Drīz pēc Ženēvas nolīguma parakstīšanas Kolumbijai un Peru izdevās panākt lielāku tarifu samazinājumu, tādējādi pierādot, ka nolīgums negarantē tiesisku noteiktību un ka banānu strīds nav atrisināts, kā tiek apgalvots. Šis diferencētais režīms pamudināja Ekvadoru un Gvatemalu pieprasīt tādu pašu režīmu, draudot, ka tās iesniegs apelācijas sūdzību PTO. Turklāt šis nolīgums nopietni kaitē nozarei, kas nodrošina neskaitāmas darbavietas ne tikai mūsu ĀKK partnervalstīs, bet arī attālākajos reģionos. Finansējums, ko ES sniedz attālāko reģionu ražotāju atbalstam, ir aprēķināts, pamatojoties uz tiesību aktiem, kurus PTO apstiprināja 2006. gadā. Taču ne 2009. gada decembra nolīgums, ne nolīgums ar Andu Kopienas valstīm POSEI programmā nebija paredzēts. Atbalsts, kas bija paredzēts ĀKK valstu ražotājiem, nav pietiekams, lai palīdzētu tām pielāgoties jaunajai tarifu situācijai. Piekrist šim nolīgumam nozīmē atbalstīt Komisijas pretrunīgo stratēģiju, kas vērsta uz privilēģiju nodrošināšanu attālākajiem reģioniem un ĀKK valstīm.

Ziņojums: Francesca Balzani (A7-0003/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā manu nostāju, kas izteikta manās iepriekšējās deklarācijās par balsojumu, kā arī to, ka es nepiekrītu veidam, kādā minētais process attīstījās — nesniedzot iepriekšējus ietekmes novērtējumus, kad kļuva zināms, ka jautājums skar kultūraugus, kuri ir svarīgi konkrētiem Eiropas Savienības reģioniem, piemēram, attālākajiem reģioniem. Lai demonstrētu savus iebildumus, es atturējos no balsošanas.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas, kas dod lielu ieguldījumu pārtikas nodrošināšanā.

Eiropas Savienība, grupa Latīņamerikas valstu un Amerikas Savienotās Valstis 2009. gada decembrī panāca vienošanos par banānu importam noteiktajiem ES tarifiem. Šā nolīguma noslēgšana izbeidza vienu no ilgākajiem strīdiem daudzpusējās tirdzniecības sistēmas nesenajā vēsturē. ES banānu importa politika ir bijusi par iemeslu gandrīz desmit gadus ilgušam strīdam Pasaules Tirdzniecības organizācijā ES nostājas dēļ pret vairākām Latīņamerikas banānu ražotājvalstīm un ASV.

Taču mēs nevaram ignorēt iespēju, ka tarifu izmaiņām, ko radīs vienošanās īstenošana, būs negatīva ietekme uz Eiropas Savienības banānu ražotāju iztiku. Es tāpēc aicinu Komisiju nodrošināt, ka tuvākajos mēnešos tiek veikts nopietns, neatkarīgs ietekmes novērtējums, lai pārliecinātos, vai nolīguma stāšanās spēkā neradīs ES banānu ražotājiem nevēlamas sekas. Tai ir varbūt jāpalielina arī finansējums, kas paredzēts POSEI programmai (Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programma).

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu atcelt Padomes regulu par tarifu likmēm banāniem. ES banānu importa režīms ļāva katru gadu no ĀKK valstīm ievest Eiropas Savienībā bez muitas nodokļa 775 000 tonnu augļu. Savukārt citiem eksportētājiem (piegādātājiem no valstīm, uz kurām attiecās vislielākās labvēlības režīms) tika piemērots tarifs EUR 176 par tonnu. Daudzas Latīņamerikas valstis ilgu laiku uzstāja, ka ar šo importa režīmu tās tiek nelikumīgā veidā diskriminētas par labu ĀKK valstīm un ka tiek pārkāpti PTO noteikumi par kvantitatīvajiem ierobežojumiem. Atbilstoši vienošanās nosacījumiem ES pakāpeniski samazinās savus tarifus, kas noteikti no Latīņamerikas eksportētajiem banāniem, līdz to līmenis būs samazināts līdz EUR 114 par tonnu. Šī vienošanās iekļauj arī klauzulu, kas nosaka, ka Latīņamerikas banānu eksportētājvalstis atsauks visas Pasaules Tirdzniecības organizācijā pret ES vērstās sūdzības, „līdzko PTO apstiprinās ES jauno tarifu sarakstu, Latīņamerikas banānu piegādātājvalstis pārtrauks visus PTO ierosinātos strīdus ar ES par banāniem un atsauks visas prasības, kuras tā iesniedza pret ES pēc jauno dalībvalstu pievienošanās Eiropas Savienībai vai pēc tam, kad ES 2006. gadā mainīja savus banānu tarifus, un necentīsies Dohas sarunu kārtā panākt papildu tarifu samazinājumus”.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par banāniem piemērojamiem muitas nodokļiem, kura mērķis ir ieviest jaunus nodokļus, kas paredzēti Ženēvas nolīgumā, un kura parakstīšana dos ieguldījumu pasaules banānu tirgus stabilitātes un prognozējamības nodrošināšanā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) ES, grupa Latīņamerikas valstu un Amerikas Savienotās Valstis 2009. gada 15. decembrī panāca vienošanos par banānu importam noteiktajiem muitas nodokļiem. Tas izbeidza strīdu Pasaules Tirdzniecības organizācijā par Latīņamerikas ražotāju diskrimināciju par labu Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstu ražotājiem, piespieda ES pārskatīt savu politiku un piekrist pakāpeniski līdz 2017. gadam samazināt muitas nodokli no pašreizējiem EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu. Pēc tam, kad Ženēvas nolīgums par banānu tirdzniecību būs apstiprināts, būs jāveic nepieciešamie tiesību aktu grozījumi un korekcijas, lai garantētu nolīguma efektīvu īstenošanu. Tāpēc pašreizējā Padomes Regula (EK) Nr. 1964/2005 par banānu tarifu likmēm, kas paredz nodokli EUR 176 par tonnu, ir jāatceļ.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Tarifu likmes, kuras piemēro banānu tirdzniecībai, tika noteiktas ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005. Pēc nesenajām sarunām starp Eiropas Savienību un banānu ražotājvalstīm, kas sekmēja jauna nolīguma, proti, Ženēvas nolīguma, noslēgšanu un izbeidza ilgstošus strīdus Pasaules Tirdzniecības organizācijā, minētā regula ir jāatceļ. Lai gan nebija iespējams panākt pilnīgu konsensu, es tomēr atzinīgi vērtēju pašreizējo virzību, kuras mērķis ir iekļaut ES galīgās saistības šajā jautājumā nākamajā sarunu kārtā, un es pilnīgi piekrītu tās tarifu likmes atcelšanai, kuru noteica 2005. gada 29. novembrī ar Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis nolīgums ir spilgts daudznacionālo uzņēmumu varas pierādījums, kas atklāj, ka Pasaules Tirdzniecības organizācija ir tikai forums, kas aizstāv šo uzņēmumu intereses. Tas vēlreiz liecina arī par to, ka Eiropas Savienība uztver sevi kā instrumentu, kas kalpo starptautisku monopolu interesēm. Līdz ar šo nolīgumu ASV daudznacionālie uzņēmumi, kuri jau tagad kontrolē vairāk nekā 80 % pasaules banānu tirdzniecības un kurus, kā Komisija apgalvo, tā centās „nomierināt” ar šo nolīgumu, panāks, ka viņu tirgus daļa kļūs vēl lielāka.

Tieši šie daudznacionālie uzņēmumi tiek apsūdzēti un atmaskoti cilvēktiesību pārkāpumos, pamatiedzīvotāju zemju sagrābšanā un tādu darba apstākļu radīšanā, kas līdzinās verdzībai, sekmējot videi kaitējošus intensīvās ražošanas modeļus. Tā rezultātā — kā atzīst pati referente — tiks apdraudēta tūkstošiem mazo un vidējo ražotāju eksistence gan Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīs, gan Eiropas valstīs.

Mazie un vidējie ražotāji, sociālās un darba tiesības un vides saglabāšana tiek upurētas uz brīvās tirdzniecības altāra un oficiālajās debatēs noniecinātas un mīdītas kājām faktiski katru dienu, par ko varam tagad kārtējo reizi pārliecināties.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir ierosināts atcelt Padomes Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par banānu tarifu likmēm. Tas jādara balsojuma dēļ, ar kuru mēs piekrītam nolīgumam par banānu tirdzniecību, par ko tika panākta vienošanās PTO.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Padoties daudznacionālu uzņēmumu šantāžai un ar atpakaļejošu spēku kompensēt muitas nodokļus ir apmātība. Eiropas Savienība būtu varējusi pieklājības pēc izmantot miljonus, kurus tā iegrūž šajā afērā, lai remdētu aizjūru iedzīvotāju ciešanas, to cilvēku ciešanas, kas būs šo nolīgumu upuri, kuri tiek noslēgti tieši tad, kad viņus ir smagi skārusi krīze.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Man ir atzinīgi jāvērtē tas, ka tiek izbeigts viens no tehniski vissarežģītākajiem, politiski visjutīgākajiem un tirdzniecībai visnozīmīgākajiem juridiskajiem strīdiem, kādi jebkad risināti PTO. Pēc jaunā nolīguma pieņemšanas mums ir jāpielāgo Padomes Regula (EK) Nr. 1964/2005. Tā ir jāatceļ, lai nodrošinātu atbilstību nolīgumam par tarifu likmju pārskatīšanu, kas prasa, lai šīs likmes līdz 2017. gada beigām tiktu samazinātas no EUR 176 par tonnu līdz EUR 114 par tonnu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – (LV) Spriežot pēc tā, kā “sapriecājās” Eiropas Parlamenta deputāti balsojumā par importa tarifu samazināšanu banāniem, ievestiem no Latīņamerikas, kļuva skaidrs, ka daudzi mani kolēģi nesaprot, cik svarīgs ir šis jautājums Eiropas Savienībai. Katru gadu mēs apstiprinām budžetu, kurā ietilpst arī līdzekļi palīdzības sniegšanai, to skaitā arī Latīņamerikas valstīm. Ja mēs šodien samazināsim importa tarifus banāniem no Latīņamerikas, šī produkcija kļūs konkurētspējīgāka, kas nozīmē, ka tiks palielināts audzēto banānu apjoms, tiks izveidotas papildu darba vietas, kas ļaus samazināt finansiālās palīdzības apjomu Latīņamerikas valstīm. Tas nozīmē, ka Eiropas Savienība būtiski ietaupīs līdzekļus, kas paredzēti attiecībām ar attīstības valstīm. Bet tas ir jau nākamais jautājums. Es atbalstīju šo iniciatīvu apzināti, nesmaidot.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas banāni ir ceturtais nozīmīgākais pārtikas kultūraugs. ES valstīs 2008. gadā tika pārdoti 5,4 miljoni tonnu banānu. Taču ES šajā jautājumā ir problēmas. Pieci daudznacionāli uzņēmumi kontrolē 80 % starptautiskās banānu tirdzniecības. Strīds starp ES un Pasaules Tirdzniecības organizāciju, kas ir norisinājies gadu desmitiem ilgi un attiecās uz preferenciālo režīmu, ko ES piešķīrusi banānu importam no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna (ĀKK) valstīm par sliktu importam no Latīņamerikas valstīm, ir beidzot pārtraukts ar vienošanos, kas tika panākta 2009. gada decembrī. Es atturējos no balsošanas tāpēc, ka nav nekādu garantiju, ka mēs esam pienācīgi ņēmuši vērā visu iesaistīto pušu likumīgās intereses.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Balzani kundzes ziņojumu par ieteikumu atcelt 2005. gada Padomes regulu par tarifa likmēm banāniem, kurus ieved no Latīņamerikas. Par šo jautājumu ir arī debatēts Pasaules Tirdzniecības organizācijā, jo dažas Latīņamerikas valstis apsūdz ES, apgalvojot, ka regula par importa režīmu ir diskriminējoša un nelikumīga, jo Dienvidamerikas valstīm tā piedāvā tarifu likmes, bet ĀKK valstīm — koncesijas. Es uzskatīju, ka mans pienākums ir balsot par regulas atcelšanu, kura ir izraisījusi tikai strīdus starptautiskā līmenī un destabilizējusi iesaistīto valstu ražošanas un tirdzniecības vidi. Jaunais nolīgums padarīs pasaules banānu tirgu vieglāk prognozējamu un stabilāku.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu A7-0003/2011, bet es atbalstu ideju par to, ka ir jāiesniedz novērtējums par nolīguma ietekmi uz attālākajiem reģioniem, jo banānu audzēšana ir svarīga daudzu reģionu vietējās ekonomikas sastāvdaļa. Tā kā regulu, ar ko izveidoja Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmu (POSEI), pašlaik pārskata, Komisijai ir jāapsver iespēja aizsargāt minētos reģionus pret šā nolīguma negatīvajam sekām. Ženēvas nolīgums par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un tādām Latīņamerikas valstīm kā Brazīlija, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Peru un Venecuēla novedīs pie banānu importa tarifu samazinājuma līdz 2017. gadam. Būs jāpielāgo Eiropas tiesību akti, atceļot Regulu (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem. Šā nolīguma iespējamās sekas, proti, pakāpeniska šīs nozares liberalizācija un Eiropas tirgus atvēršana banānu importam, nenovēršami izraisīs negatīvas sekas Eiropas vietējai banānu ražošanai, un šī problēma ir jārisina.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Banāni ir ceturtais nozīmīgākais kultūraugs pasaulē pēc rīsiem, kviešiem un kukurūzas, un tie sniedz lielu ieguldījumu mūsu nodrošinājumā ar pārtiku. Tomēr lielākajā daļā banānu ražotājvalstu saražotā produkcija ir domāta vienīgi iekšējam tirgum un dažreiz reģionālajiem tirgiem, bet tikai 20 % pasaulē saražoto banānu tiek tirgoti starptautiski. Saskaņā ar ziņojumā minētajiem datiem, 2008. gadā ES patērētāji nopirka vairāk nekā 5,4 miljonus tonnu banānu. ES importēja gandrīz 90 % no tajā patērētajiem banāniem (72,5 % no Latīņamerikas un 17 % no Āfrikas, Karību jūras reģiona un Klusā okeāna valstīm). Tāpēc es esmu pārliecināts par šā nolīguma lielo nozīmi un apstiprinu savu balsojumu „par” attiecībā uz panākto vienošanos.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp Eiropas Savienību un Brazīliju, Kolumbiju, Kostariku, Ekvadoru, Gvatemalu, Hondurasu, Meksiku, Nikaragvu, Panamu, Peru un Venecuēlu parakstīja 2010. gada 31. maijā, dodot iespēju pakāpeniski samazināt tarifu likmes banāniem no šīm valstīm. Pirmais samazinājums, kuru ar atpakaļejošu spēku piemēroja no nolīguma parafēšanas dienas, proti, no 2009. gada 15, decembra, tarifu samazināja līdz EUR 148 par tonnu. Pēc tam septiņu gadu garumā tarifu pakāpeniski samazinās, iespējams, iesaldējot šos samazinājumus līdz pat diviem gadiem, ja Pasaules Tirdzniecības organizācijas Dohas sarunu kārtā netiks panākta vienošanās par citiem lauksaimniecības produktiem. Galīgā tarifu likme EUR 114 par tonnu ir jāsasniedz, vēlākais, līdz 2019. gada 1. janvārim. Tāpēc pēc šā nolīguma noslēgšanas ir nepieciešams atcelt Padomes 2005. gada 29. novembra Regulu (EK) Nr. 1964/2005, ar ko noteica ES vislielākās labvēlības tarifa likmi EUR 176 par tonnu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Starptautisko Ženēvas nolīgumu par banānu tirdzniecību starp ES un tādām Latīņamerikas valstīm kā Brazīlija, Kolumbija, Kostarika, Ekvadora, Gvatemala, Hondurasa, Meksika, Nikaragva, Panama, Peru un Venecuēla noslēdza ar mērķi pakāpeniski līdz 2017. gadam samazināt muitas nodokļus banānu importam.

Tāpēc Eiropas tiesību akti būs jāpielāgo šā nolīguma noteikumiem. Tas nozīmē, ka būs jāatceļ Regula (EK) Nr. 1964/2005 par tarifu likmēm banāniem, un par to mēs šodien balsojam. Šā nolīguma nosacījumi, proti, aizvien lielāka šīs nozares liberalizācija un Eiropas tirgus atvēršana banānu importam, nenovēršami ietekmēs ražošanu šajā nozarē Eiropā.

Eiropas Komisijai ir steidzami jāiesniedz novērtējums par šā nolīguma ietekmi uz attālākajiem reģioniem, piemēram, Madeiru, no kurienes es nāku. Banānu ražošana ir būtiski svarīga vairāku attālāko reģionu ekonomikai, kuru statuss ir noteikts Lisabonas līgumā un, manuprāt, ir nepieciešams, lai tiktu veikti turpmāki Attālu un salu reģionu attīstības problēmu pārvarēšanas programmas (POSEI) pielāgojumi.

Ziņojums: Karl-Heinz Florenz (A7-0229/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Pašreizējo ziņojumu es vērtēju atzinīgi, jo tajā ir ņemta vērā vajadzība integrēt elektrisko un elektronisko atkritumu izvešanu un palielināt to funkcionalitāti. Lai gan tiek sniegti pozitīvi dati, kas liecina, ka aptuveni 85 % šā veida atkritumu tiek savākti, tomēr ir konstatēts, ka, salīdzinot savākto atkritumu apjomu ar šādu iekārtu tirgū pārdoto apjomu, atpakaļ savākti tiek 65 % no tirgū pārdotajām iekārtām, bet liela daļa no šiem datiem netiek ziņota vai arī šādas iekārtas netiek pareizi apstrādātas.

Es atzinīgi vērtēju arī pieņēmumu, ka šīs direktīvas īstenošana var palielināt apstrādāto un paziņoto atkritumu apjomu, un jo īpaši savākto atkritumu apjomu, kā arī atbildību par atkritumu savākšanas mērķu sasniegšanu un patērētāju atbildību. Direktīvas piemērošana nodrošinās skaidrākus noteikumus par savākšanas, apstrādes un otrreizējās pārstrādes standartiem, kā arī precīzāku informāciju par atkritumu savākšanas un apstrādes izmaksām.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Gan no ekonomikas, gan vides viedokļa atkritumu apsaimniekošana mūsu patērētāju sabiedrībā ir kļuvusi par lielu problēmu. Pieņemot direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem un rezolūciju par atkritumu apsaimniekošanu Kampānijā, jautājumam par otrreizējo atkritumu pārstrādi Eiropā šajā plenārsēdē ir ierādīta svarīga vieta, un mēs esam izteikuši savu viedokli par problēmu, kam ir tehniska un politiska nozīme. Nevienu nepārsteigs vēsts, ka katru gadu mēs producējam aizvien vairāk elektrisku un elektronisku atkritumu. Produkti, kas tos rada, ir ierīces, kuras mēs lietojam ikdienā (tālruņi, televizori, datori utt.). Ir aplēsts, ka tikai viena trešā daļa no 9 miljoniem tonnu elektrisku un elektronisku atkritumu, kas rodas katru gadu, tiek pašlaik nodota otrreizējai pārstrādei. Direktīvas mērķis ir palielināt šo apjomu un samazināt atkritumu rašanos, bet tādēļ mums ir jāpiespiež ražotāji būt atbildīgākiem. Mēs aicinām dalībvalstis nodrošināt, lai ražotāji segtu izdevumus par pārstrādājamo iekārtu un ierīču savākšanu un apstrādi. Mazumtirgotājiem un produktu izplatītajiem ir jāatbalsta patērētāji, kas jau tagad dod lielu ieguldījumu atkritumu apsaimniekošanā.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Es uzskatu, ka efektīva un novatoriska enerģijas, materiālu un resursu izmantošana ir mūsu globalizētās ekonomikas galvenais jautājums.

Kā norādīts ziņojumā, elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) plūsma Eiropas Savienībā ārkārtīgi strauji palielinās. Pašreiz spēkā esošā EEIA direktīva prasa, lai dalībvalstis veic dalītu elektrisku un elektronisku iekārtu savākšanu un nosaka reģenerācijas un otrreizējās pārstrādes mērķus.

Direktīvas pārskatīšanas gaitā ir apzinātas vairākas ar tās īstenošanu saistītas problēmas,. Jo īpaši ir radusies vajadzība paplašināt direktīvas piemērošanas jomas. Izstrādājot direktīvu, ir atklājies, ka dalībvalstīs ir lielas atšķirības tās interpretācijā un piemērošanā. Piedāvāt pilnīgu šo ierīču un iekārtu sarakstu nebūs iespējams, jo elektrisko un elektronisko iekārtu tirgus strauji mainās, tāpēc šī direktīva būs bieži jāpārskata, un tā nekad nebūs pilnībā aktuāla.

Es tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi labāk saskaņot EEIA direktīvu, kā arī samazināt šīs nozares mazo un vidējo uzņēmumu izmaksas, nepazeminot vides aizsardzības līmeni.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par priekšlikumu direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) plūsma Eiropas Savienībā ārkārtīgi strauji palielinās, un tāpēc mums ir radušās vairākas problēmas. Saskaņā ar Komisijas veiktā ietekmes novērtējuma datiem šobrīd tiek savākti 85 % no kopējā EEIA apjoma. Ja šo savākto atkritumu apjomu pielīdzina to iekārtu skaitam, kas laistas tirgū, tad atpakaļ savāc 65 % pārdoto iekārtu. Tomēr līdz atbildīgajām iestādēm šie skaitļi nenonāk, un lielākā daļa atkritumu netiek pareizi apstrādāta — tikai par 33 % EEIA tiek oficiāli ziņots, tie tiek savākti un apstrādāti atbilstīgi direktīvā noteiktajām prasībām. Tāpēc šīs direktīvas pārstrādāšana ir galvenokārt vērsta uz minētā īpatsvara palielināšanu. Lai novērstu EEIA nelikumīgu izvešanu, noteicošā loma ir dalībvalstīm. Dalībvalstis atbild par direktīvas transponēšanu un jo īpaši par tajā noteikto prasību īstenošanu un kontroli. Šobrīd pāri ES robežām nelikumīgi izved milzīgu daudzumu atkritumu. Ārkārtīgi bieži, izvedot EEIA no ES, tās maldinoši deklarē kā lietotas, bet funkcionējošas iekārtas. Tāpēc šajā direktīvā saprotamā veidā ir jānošķir EEIA no lietotām iekārtām.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es balsoju par ziņojumu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, jo tas ir ļoti aktuāls jautājums. No vienas puses, ir skaidrs, ka radīsies nenovēršams kaitējums videi un veselībai, ja šīs iekārtas pienācīgi neapsaimniekos. No otras puses, mēs šajā direktīvā risinām izejmateriālu zuduma problēmu, kas globalizētajā ekonomikā ir viens no galvenajiem jautājumiem. Saskaņā ar pieejamiem datiem šobrīd tiek savākti 85 % no kopējā EEIA apjoma, bet tikai par 33 % EEIA tiek oficiāli ziņots, un tie tiek savākti un apstrādāti atbilstīgi ES direktīvā noteiktajām prasībām. Protams, es nevaru viennozīmīgi atbalstīt Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas viedokli, ka visas izmaksas, kas saistītas ar elektronisko iekārtu atkritumu savākšanu, apstrādi, atkārtotu izmantošanu un videi nekaitīgu izvešanu, ir jāsedz, pamatojoties uz principu „piesārņotājs maksā”. Gluži pretēji — es uzskatu, ka ražotājiem, mazumtirgotājiem un patērētājiem nav jāmaksā par atkritumu savākšanu no mājsaimniecībām un to transportēšanu uz atkritumu savākšanas punktiem un ka atbildība par to jāuzņemas vietējām iestādēm. Taču es uzskatu, ka ražotājiem, pārdodot jaunu produktu patērētājiem, nebūs grūti norādīt tā savākšanas un pārstrādes izmaksas. Manuprāt, patērētājiem varētu būt lietderīgi uzzināt šīs izmaksas, jo tas mudinās viņus izturēties atbildīgi pret vidi.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Elektrisko un elektronisko atkritumu (EEIA) samazināšana, to atkārtota izmantošana, kā arī otrreizēja pārstrāde ir būtiska, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ražošanu un patērēšanu. Ir svarīgi samazināt izvedamo atkritumu apjomu un efektīvi izmantot resursus. Es aicinu uzlabot vides aizsardzības prasību izpildi visiem uzņēmējiem, kas iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu aprites ciklā, proti, ražotājiem, izplatītājiem un patērētājiem, un jo īpaši tiem uzņēmējiem, kas tieši iesaistīti elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanā un apstrādē. Dalīta atkritumu vākšana ir EEIA apstrādes un otrreizējās pārstrādes priekšnosacījums, un tā ir vajadzīga, lai pienācīgi aizsargātu cilvēku veselību un vidi. Es aicinu patērētājus aktīvi piedalīties šādā atkritumu vākšanā. Tādēļ jāizveido viegli pieejamas vietas EEIA atpakaļnodošanai, izveidojot sabiedriskos savākšanas punktus, kur privātām mājsaimniecībām būtu iespēja nodot atpakaļ atkritumus bez maksas.

  Jorgo Chatzimarkakis (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār Vācijas Brīvā demokrātiskā partija (FDP) Eiropas Parlamentā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu visu šo nozari no regulējuma. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas. Šā iemesla dēļ FDP deputāti Eiropas Parlamentā atturējās no balsošanas par šo ziņojumu.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Es pilnīgi piekrītu šīs direktīvas mērķim un esmu pārliecināta par vajadzību šķirot atkritumus, lai mazinātu to ietekmi uz vidi un palielinātu pārstrādāto atkritumu apjomu. Ir vajadzīgas divas lietas, lai to panāktu — izlietotās mājsaimniecības ierīces ir pienācīgi jāapstrādā, un to apsaimniekošana ir jāuzlabo. Direktīvā ir risināti šie abi jautājumi, un izvirzītajam mērķim es pilnīgi piekrītu.

Taču man ir jāizsaka dažas kritiskas piezīmes. Pirmkārt, izvirzītie mērķi ir pārāk vērienīgi, un tas var novest pie pretēja rezultāta. Es uzskatu, ka atkritumu apsaimniekošanas izmaksas ir jāiekļauj plašākā stimulēšanas un sodu sistēmā, kam jābūt pārredzamai tiem, kurus tā skar. Bez tam ir vēl daži svarīgi jautājumi. Es uzskatu, piemēram, ka patērētāji jāinformē pēc iespējas efektīgākā veidā, lai novērstu sliktus paradumus, kas netiek izskausti informācijas trūkuma dēļ. Ņemot vērā direktīvas mērķus un vispārējo struktūru, es atbalstu tās pieņemšanu.

Es tomēr esmu pārliecināta, ka ir iespējams mainīt un uzlabot dažus aspektus, un ar to es domāju papildu slogu mazumtirgotājiem, ja viņiem apstrādei būs jāsavāc mazizmēra ierīces. Šādas pārmaiņas nozīmē kompromisu starp vides veselību un mūsu dzīvesveida ilgtspējību.

  Jurgen Creutzmann (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār Vācijas Brīvā demokrātiskā partija (FDP) Eiropas Parlamentā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu visu šo nozari no regulējuma. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas. Šā iemesla dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka ES līmenī ražotājiem arī jāpiešķir svarīga loma elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) reģenerācijas procesā. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka EEIA reģenerācija ir ievērojams otrreizējo izejmateriālu avots, un tāpēc ražotājiem ir jāmudina patērētāji pēc iespējas vairāk iesaistīties šajā procesā. Atbildīga pieeja no ražotāju puses sekmē inovācijas un nodrošina ilgtermiņa konkurētspēju — šie abi mērķi atbilst stratēģijai „Eiropa 2020”.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, ņemot vērā pašreizējo nelīdzsvarotību šā jautājuma risināšanā un šādu atkritumu straujo pieaugumu, es uzskatu, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanai ir jābūt daudz efektīvākai, Direktīvas grozījumi palīdzēs palielināt savākto atkritumu apjomus un uzlabot tiesību aktus par nelikumīgu atkritumu eksportu, kā arī nodrošināt taisnīgāku atbildības sadali elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanā. Turklāt, bez labuma, ko šī regula dos vides aizsardzībai, tai būs arī pozitīva sociāli ekonomiskā ietekme, jo tā radīs jaunas darbavietas lietotu elektrisku un elektronisku iekārtu savākšanas, apstrādes un otrreizējās pārstrādes nozarē.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, jo tajā ir sniegti priekšlikumi, kas mazinās administratīvo slogu un uzlabos vides un cilvēku veselības aizsardzību, novēršot un mazinot kaitīgās sekas, ko rada elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošana, un tas dos labumu visai sabiedrībai.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsma ES ārkārtīgi strauji palielinās, un šodien tās apstrāde un otrreizējā pārstrāde Eiropā ir jo īpaši svarīga problēma. Bez vides un sabiedrības veselības problēmām, kas pašas par sevi ir nopietnas problēmas, nespēja atkārtoti izmantot izejvielas liecina par nemākulību un rada papildu izmaksas ražošanas sistēmai, kuras varētu atrisināt, ja labāk tiktu izmantoti materiāli, no kā izgatavotas attiecīgās iekārtas.

Tagad, kad mums ir vairāk informācijas par produkciju, uz kuru attiecas šī direktīva, es vēlos, lai elektriskie un elektroniskie mehānismi un iekārtas Eiropas Savienībā tiktu izmantoti efektīvāk, kā arī lai tie tiktu izmantoti atkārtoti videi drošā un sociāli atbildīgā veidā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ir absolūti svarīgi ieviest skaidrus noteikumus un mērķus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apsaimniekošanā, lai ilgtspējīgi nostiprinātu iekšējo tirgu un uzlabotu vides kvalitāti Eiropas Savienībā, kā arī lai reģenerētu stratēģiski svarīgus izejmateriālus. Mums patiešām ir jāzina, kā labāk izmantot pieejamos resursus, jo īpaši, ņemot vērā izejmateriālu trūkumu, un lai pienācīgi novērtētu atkritumu pievienoto vērtību mūsu ekonomikā. Ņemot vērā atšķirības EEIA savākšanā Eiropas Savienībā — no 16 kg uz vienu personu gadā līdz tikai 1 kg — , es vēlos uzsvērt, ka ir vajadzīga lielāka saskaņošana, nosakot obligāto normu 4 kg uz vienu personu līdz 2012. gadam, kas ir gluži pamatota norma. Eiropas attīstītajās valstīs ir svarīgi sasniegt mērķi līdz 2016. gadam savākt 85 % elektrisko un elektronisko iekārtu (saskaņā ar grozījuma projektu, ko es iesniedzu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejai un kas tika pieņemts) un otrreiz pārstrādāt no 50 % līdz 75 % šo iekārtu. Es vēlos uzsvērt vēl vienu savu komitejā pieņemto priekšlikumu, kas paredz, ka dalībvalstis katru gadu iesniedz datus par radīto EEIA apjomu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsma ES ārkārtīgi strauji palielinās. Tāpēc ir ierosināts līdz šim spēkā esošās 2002. gada direktīvas grozījums. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšana un apstrāde ir svarīga un nepieciešama ne tikai šo atkritumu potenciāli kaitīgās ietekmes dēļ uz vidi un sabiedrības veselību, bet arī otrreizējo izejmateriālu zaudējuma dēļ, ja netiek veikti minētie procesi, tādējādi izraisot nopietnas problēmas. Šobrīd ES tiek savākti 85 % no kopējā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoma. Taču notiek arī nelikumīga šādu atkritumu izvešana pāri Eiropas Savienības robežām, un tāpēc palielinās dalībvalstu nozīme atkritumu savākšanas un apstrādes procesu uzraudzībā un pārbaudē.

Ierosinātā direktīva paredz dažādu pieeju dalībvalstīm — no to uzņēmumu skaita ierobežojuma, kuriem ir tiesības savākt iekārtu atkritumus, līdz atkritumu savākšanas punktu skaita palielināšanai un pienākuma uzlikšanai ražotājiem radīt sistēmas, kas stimulē patērētājus nodot iekārtu atkritumus. Galvenais mērķis ir veicināt otrreizējo pārstrādi un iekārtu atkārtotu izmantošanu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi tiek otrreiz pārstrādāti atšķirīgā veidā. Elektrisko iekārtu atkritumus demontē un pārstrādā, bet elektronisko iekārtu atkritumus pēc demontāžas pakļauj ķīmiskai apstrādei. Minētie veidi ievērojami atšķiras svara ziņā, un tas nozīmē, ka elektrisko iekārtu atkritumi ir izdevīgi, jo tiem ir lielāks apjoms, bet elektronisko iekārtu atkritumi, kuros ir daudz zelta, sudraba un retzemju metālu, bieži tiek izmesti atkritumu kaudzē. Progress elektrisko un elektronisko iekārtu ražošanā nozīmē ilgāku lietošanas ciklu un ierīču svara samazinājumu to miniaturizācijas un energopatēriņa samazinājuma rezultātā. Mūsu inovācijām ir jābūt vērstām uz šo mērķi — uz dizaina uzlabošanu un reģenerācijas veicināšanu.

Diemžēl šīs direktīvas noteikumi neveicina novatorismu, un atkritumu plūsmas pieaug biedējošā ātrumā. Lai šis priekšlikums būtu sekmīgs, ražotājam vai importētājam ir jāuzliek pienācīgs nodoklis, kad attiecīgais ražojums tiek laists tirgū. Finansējumu, kas iegūts šādā veidā, varētu izmantot novatoriski mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodarbojas ar tirgum paredzētu otrreizējo materiālu reģenerāciju no elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem.

Šī direktīva uzliek dalībvalstīm administratīvo pienākumu organizēt dažādu ļoti sarežģītu tehnisku iekārtu savākšanu un apstrādi, iekārtu, kuras ir ļoti grūti pārstrādāt. Pārstrādātie ražojumi nonāk šo valstu tirgū, un tie ir jāpakļauj šo valstu tirgus noteikumiem. Diemžēl tāpēc, ka tirgus mehānismi attiecībā uz atkritumu otrreizējo pārstrādi netiek pienācīgi piemēroti, rezolūcijas projekts prasa turpmākus uzlabojumus. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

  Robert Goebbels (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo direktīvu, jo mums noteikti ir jāatgūst un jāpārstrādā elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi.

Taču Eiropas Parlaments šajā jautājumā piemēro dubultstandartus, nosakot, ka uz visu elektrisko un elektronisko ierīču atkritumiem, tostarp lampām un tādiem mazizmēra higiēnas piederumiem kā skuvekļi un zobu birstes šī direktīva ir attiecināma, bet uz fotoelementu moduļiem nav.

Lai gan saules enerģija ir jāveicina, fotoelementu moduļi satur vielas, kas ir vismaz tikpat kaitīgas videi, cik kaitīgas ir elektriskās zobu birstes.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Sabiedrībai ir tiesības zināt, vai jaunu ražojumu cenā ir iekļautas to savākšanas, apstrādes un likvidācijas izmaksas, ko var nodrošināt ar attiecīgu marķējumu. Man žēl, ka šādu pasākumu Parlaments šodien nepieņēma, un sarunu laikā es aģitēšu par to, lai šo acīmredzamo ekouzlabojumu saglabā vismaz tajās dalībvalstīs, kurās to izmanto.

Tikai trešā daļa no 9 miljoniem tonnu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu, kas katru gadu rodas Eiropā, tiek savākta un pienācīgi apstrādāta. Mums ir steidzami jāveicina visu šo atkritumu atkārtota izmantošana, otrreizēja pārstrāde un reģenerācija.

Arī dalībvalstīm ir jānodrošina, lai šādu iekārtu izplatītāji ievieš savākšanas un informācijas shēmas, piemēram, tādu plaši izplatītu ierīču atkritumiem kā nolietoti mobilie tālruņi, kas šodien netiek pietiekamā daudzumā reģenerēti.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Mums ir jāievieš vērienīga elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanas sistēma, kurā jāiesaista valsts iestādes, ražotāji un patērētāji, kam jāatgādina viņu atbildība. Ir skaidrs, ka administratīvais slogs visiem šajā sistēmā iesaistītajiem būs jāsamazina, ja vēlamies sekmīgi sasniegt šo mērķi. Es atbalstu stingros noteikumus, kas ieviesti, lai novērstu iespējami bīstamu atkritumu nelikumīgu pārvadāšanu uz jaunattīstības valstīm. Tagad ir Padomes kārta lemt, bet tai, šķiet, ir grūtības vienoties par mērķiem, kurus mēs esam izvirzījuši.

  Nadja Hirsch (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār Vācijas Brīvā demokrātiskā partija (FDP) Eiropas Parlamentā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu visu šo nozari no regulējuma. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas. Šā iemesla dēļ daži FDP deputāti Eiropas Parlamentā atturējās no balsošanas par šo ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es piekritu šim priekšlikumam, jo elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu plūsma strauji palielinās. No vienas puses, ir jāņem vērā šo iekārtu nepareizas apstrādes vai likvidācijas kaitīgā ietekme uz vidi un cilvēku veselību, bet, no otras puses, ievērojamas problēmas rada izejmateriālu zaudējumi. Efektīva un novatoriska pieeja enerģijas avotiem, materiāliem un resursiem ir globālās ekonomikas galvenais jautājums. Tādēļ ir ļoti svarīgi palielināt šo atkritumu savākšanas apjomus un nodrošināt to pareizu apstrādi atbilstīgi direktīvā noteiktajām prasībām. Mums ir jāapsver un jāveicina elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšana un apstrāde, jo apņēmīgi pasākumi nodrošina līdzsvarotu ekonomikas izaugsmi, nekaitējot videi un saglabājot mūsu pilsoņiem tīru un veselīgu apkārtni. Es piekrītu viedoklim, ka ne tikai ražotājiem un dalībvalstīm, bet arī mums, patērētājiem, ir jāgādā, lai mūsu apkārtne būtu tīra un veselīga, un mums ir jāuzņemas liela daļa atbildības par to, lai iekārtu atkritumi tiktu pienācīgi likvidēti. Pārāk daudz ierīču guļ aizmirstas un nelietotas atvilktnēs vai bufetēs un beigās tiek nelikumīgi iemestas atkritumu tvertnē. Dalībvalstīm ir jāizmanto pieejamie līdzekļi, lai panāktu vērienīgus atkritumu savākšanas apjomus, kaut gan izvirzītos mērķus nebūs viegli sasniegt. Par to, ka šo uzdevumu ir iespējams veikt, liecina dažās valstīs savākto atkritumu apjomi. Ja mēs vēlamies arī turpmāk saglabāt augstu patēriņa līmeni, mums ir atbildīgi jāizturas pret dabas doto kapitālu, kuru mēs nedrīkstam izšķiest.

  Holger Krahmer (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār Vācijas Brīvā demokrātiskā partija (FDP) Eiropas Parlamentā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu visu šo nozari no regulējuma. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas. Šā iemesla dēļ daži FDP deputāti Eiropas Parlamentā atturējās no balsošanas par šo ziņojumu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Priekšlikums direktīvai, par kuru mums šodien jābalso, attiecas uz grozījumiem direktīvā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kurā ir prasīts, lai dalībvalstis veic dalītu elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšanu un nosaka reģenerācijas un otrreizējās pārstrādes mērķus, tostarp 65 % EEIA savākšanas apjomu, kas jāsasniedz līdz 2016. gadam. Kā mēs visi zinām, efektīva un novatoriska pieeja enerģijas avotiem, materiāliem un resursiem ir globālās ekonomikas galvenais jautājums. Turklāt par to ir atbildīgi visi tirgus dalībnieki — valsts iestādes, patērētāji un ražotāji. Ražotājiem saskaņā ar ražotāju atbildības principu, bez šaubām, ir vislielākā atbildība, bet arī patērētājiem ir jāuzņemas atbildība un pienācīgi jālikvidē iekārtu un ierīču atkritumi. Es uzskatu, ka bez apņemšanās sekot Komisijas pamatnostādnēm ir svarīgi arī neizvirzīt ražotājiem, izplatītājiem un mazumtirgotājiem apgrūtinošas administratīvas prasības vai pārāk sarežģītus pienākumus.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Es uzskatu, ka mums jāpieprasa stingrāki standarti elektrisko un elektronisko iekārtu otrreizējai pārstrādei. Šobrīd ne tikai Eiropas Savienībā, bet visā pasaulē ir grūtības iekārtu atkritumu otrreizējās pārstrādes organizēšanā. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu savākšana un transportēšana ir jāveic dalīti, lai nodrošinātu optimālu otrreizējo pārstrādi un izmantošanu, kā arī bīstamu vielu samazināšanu, jo tā iedzīvotājiem šķiet ārkārtīgi svarīga. Ir labi, ka mēs risinām šo jautājumu, jo tas ir bijis jau daudzkārt ierosināts reģionālo un vietējo iestāžu līmenī. Ir svarīgi apspriest šīs problēmas uzraudzību, tāpēc es atbalstīju Florenz kunga ziņojumu.

  Johannes Cornelis van Baalen, Toine Manders un Jan Mulder (ALDE), rakstiski. – (NL) Nīderlandes Tautas partijas brīvībai un demokrātijai (VVD) delegācija Eiropas Parlamentā šodien balsoja pret vairākiem grozījumiem ziņojumā par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). Mēs esam pret pasākumiem, kas maziem veikaliem uzliek pienākumu savākt visas mazizmēra ierīces, neprasot, lai pircējs savukārt nopērk jaunu līdzīgu ierīci. VVD uzskata, ka ir labāk jāizmanto pašreizējais savākšanas potenciāls, nevis jāuzveļ tirgotājiem neatbilstoši un nereāli pienākumi.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā ir izvirzīti jauni mērķi, lai neļautu izmestu elektrisku ierīču toksiskajām ķīmiskajām vielām nokļūt vidē.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par direktīvu par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem, kuras mērķis ir uzlabot pašreiz spēkā esošo tekstu. Ņemot vērā šādu iekārtu strauji pieaugošo skaitu un to ietekmi uz cilvēku veselību un vidi, ja tie sava lietošanas cikla beigās netiek apstrādāti, ir svarīgi izvirzīt iespējami visefektīvākos kritērijus. Mēs aicinām izvirzīt jaunus mērķus atkritumu savākšanai, otrreizējai pārstrādei un atkārtotai izmantošanai, jo daļa no šiem atkritumiem ir derīga lietošanai kā reģenerējami izejmateriāli. Tāpēc šie atkritumi ir jāapstrādā, nevis bīstamā veidā jāeksportē uz jaunattīstības valstīm. Veicot vairāk pārbaužu, mēs ceram ierobežot to elektronisko iekārtu atkritumu apjomu, kas tiek maldinoši deklarēti kā „atkārtoti izmantojami”.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ekonomikas izaugsme un nepārtrauktais elektrisko un elektronisko iekārtu tehnoloģiskais progress ir izraisījuši lielu problēmu pieaugošā atkritumu apjoma dēļ. Šī situācija ir radījusi vairākas problēmas, kuras saistītas ar vidi, sabiedrības veselību un ekonomiku un kuras ir saasinājusi krīze visā pasaulē, palielinot arī atkritumu apstrādes izmaksas. Mums tāpēc ir jāatrod veids, kā apstrādāt atkritumus, neietekmējot negatīvi ES ekonomikas ilgtspējīgu izaugsmi.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju par šo normatīvo rezolūciju par priekšlikumu direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (pārstrādātā redakcijā), jo es atbalstu tādu pasākumu īstenošanu, kas uzlabo ražošanas ilgtspējību un elektrisku un elektronisku iekārtu patēriņu. Lai gan zināmā mērā šis pasākums nedara neko vairāk kā tikai maskē nesamērīgi lielos patēriņa rādītājus, kas uztur destruktīvo kapitālistiskās ražošanas modeli — nepārtrauktu ražošanu, kura pamatojas uz mākslīgi radītām vajadzībām — , es uzskatu, ka atkritumu atkārtota izmantošana, otrreizēja pārstrāde un reģenerācija ir pozitīvi vērtējamas. Es piekrītu arī minētajā tekstā teiktajam, ka jācenšas izvairīties no atkritumu radīšanas, kā arī jāatgūst stratēģiski svarīgi izejmateriāli. Es balsoju par šo rezolūciju, bet es uzskatu, ka mums jāregulē elektrisko un elektronisko iekārtu kvalitāte — ir jāaizliedz tādas ražošanas tehnoloģijas, kas veicina ražojuma ātru nolietošanos, un jāatbalsta šādu ražojumu remonts.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms ar katru gadu strauji palielinās. Ja tos nepareizi likvidē vai nekvalitatīvi apstrādā, rodas daudzas veselības un vides problēmas. Visas šīs iekārtas — datori, televīzijas aparāti, mobilie tālruņi un mājsaimniecības ierīces — rada atkritumus, kas reizēm satur reti sastopamus izejmateriālus. Šodien tikai trešā daļa no šiem atkritumiem tiek savākta un pareizi apstrādāta. Šis apjoms ir tāpēc jāpalielina.

Ierosinātais teksts ļauj mums risināt vairākus elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu pienācīgas likvidācijas aspektus — savākšanas apjomu (85 % savākto atkritumu), savākšanas mērķi, atbildības uzticēšanu patērētājiem, iekārtas veidu vai savākšanas, apstrādes un otrreizējās pārstrādes standartus. Ir tikpat svarīgi novērst nelikumīgu atkritumu transportēšanu pāri Eiropas Savienības robežām, jo īpaši uz jaunattīstības valstīm. Atkritumu savākšanas punktu skaita palielināšana varētu palīdzēt iedzīvotājiem vieglāk atbrīvoties no iekārtu atkritumiem. Tas ir solis uz priekšu ceļā uz vides un cilvēku veselības aizsardzību

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − S&D un es balsojām par šo ziņojumu, jo ir skaidrs, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms nepārtraukti strauji palielinās. Lai netiktu izšķiesti ES līdzekļi, ir jāpiedāvā valstīm, kas piegādā ES elektriskas un elektroniskas iekārtas, īpaša maksa par to lietošanu, kad šī iekārta tiek pārdota, vai jāuzņemas saistības pieņemt atpakaļ nolietotās iekārtas, kas paredzētas atkārtotai izmantošanai vai otrreizējai pārstrādei. Tas varētu lielā mērā saskaņot šo iekārtu atkārtotas izmantošanas vai otrreizējās pārstrādes procesu un piegādi, lai mums turpmāk vairs nevajadzētu atgriezties pie šā jautājuma.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms nepārtraukti strauji palielinās. Vides aizsardzības nolūkā ir būtiski, lai šādi atkritumi tiktu pienācīgi likvidēti, jo tie bieži satur lielu daudzumu toksisku vielu, tostarp smagos metālus, piemēram, merkuriju, svinu, kadmiju un hlorfluorogļūdeņradi (CFC). Lai palielinātu dalībvalstu, uzņēmēju un individuālu patērētāju izpratni, ES ir noteikusi īpašus atkritumu savākšanas mērķus, kas jaunajā direktīvā tiek grozīti. Es nebalsoju par šo ziņojumu tāpēc, ka, manuprāt, tajā ir atbalstīta pārmērīga iejaukšanās valstu pilnvarās

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Šī ziņojuma mērķis, kurā ir runa par direktīvas par elektrisku un elektronisku iekārtu atkritumiem pārskatīšanu, bija veicināt šāda veida atkritumu dalītu savākšanu, reģenerāciju un otrreizēju pārstrādi. Tāpēc teorētiski es būtu vēlējies atbalstīt šo pieeju. Taču šim ziņojumam ir pievienoti vairāki grozījumi, kas ir īpaši apgrūtinoši mazo veikalu īpašniekiem, kam tagad ir jāuzņemas turpmākie birokrātiskie izdevumi un prasības, kuras būs grūti izpildīt. Šā iemesla dēļ es nolēmu balsot pret šo priekšlikumu.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo direktīvu, jo uzskatu, ka elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu likvidēšana ir jauna problēma, kas mums jāatrisina. Diemžēl mana valsts Lietuva pašlaik atpaliek no vidējiem ES rādītājiem attiecībā uz EEIA likvidāciju. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumi ir lielisks dārgmetālu un citu resursu avots, kurus ES importē. Ja visus šādus atkritumus pienācīgi likvidētu vai izmantotu atkārtoti, vai otrreiz pārstrādātu, mēs ietaupītu daudz naudas, ko izdodam par izejmateriāliem. Uz jaunās direktīvas stāšanos spēkā, kam jānodrošina mums labāka atkritumu savākšanas, atkārtotas izmantošanas un otrreizējās pārstrādes sistēma, vēl kādu laiku ir jāgaida, bet es ceru, ka tā sniegs jaunas iespējas uzņēmējiem un mazinās neērtības gala lietotājiem..

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Elektriskās un elektroniskās iekārtas šodien ir ļoti pieprasīta patēriņa preču kategorija, un tāpēc tā arī rada milzīgu atkritumu apjomu, kas savu īpašību dēļ draud nodarīt nopietnu kaitējumu videi un cilvēku veselībai. Ziņojuma par priekšlikumu direktīvai par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem mērķis ir ES līmenī regulēt šāda veida atkritumu savākšanu, apstrādi un otrreizējo pārstrādi un noteikt vajadzīgo atkritumu apjomu procentos. Es tāpēc atbalstīju Florenz kunga ziņojumu, kurā ir pieprasīts, lai dalībvalstis, dalīti savācot atkritumus, iegūst vismaz 4 kilogramus elektrisku atkritumu uz vienu iedzīvotāju gadā un līdz 2016. gadam, dalīti savācot atkritumus, sasniedz 65 % apjomu, turklāt vismaz 5 % šo materiālu izmanto atkārtoti, lai novērstu derīgu izejmateriālu izšķiešanu.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Tāpat kā dalībvalstīm, arī man ir bažas par Komisijas priekšlikumu. Mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) intereses ir lielā mērā aizmirstas. MVU būs lielas problēmas, īstenojot šos noteikumus.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Šobrīd elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms Eiropas Savienībā palielinās visstraujāk. Tas notiek vairāku iemeslu dēļ, kuriem jārod efektīvs risinājums. Vispirms mums jāņem vērā šo iekārtu nepareizas pārstrādes kaitīgā ietekme uz vidi un cilvēku veselību. Vēl viens uzdevums ir samazināt izejvielu zaudējumus — to reģenerācija nozīmē, ka šī nozare atgūst vērtīgus otrreizējos izejmateriālus, — un palielināt atkritumu savākšanas apjomus, kā arī nodrošināt to pareizu apstrādi.

Saskaņā ar Komisijas iegūtajiem datiem šobrīd tiek savākti 85 % no kopējā EEIA apjoma. Lai gan no tirgū laistajām iekārtām atpakaļ savāc 65 % pārdoto iekārtu, tikai nedaudz vairāk par 30 % lietoto elektrisko un elektronisko iekārtu tiek apstrādāti atbilstīgi direktīvā noteiktajām prasībām. Tāpēc ir jāpiekrīt referentam, ka tieši dalībvalstīm jābūt atbildīgām par pareizu direktīvas īstenošanu un efektīvu kontroles pasākumu veikšanu attiecībā uz iekārtu atkritumu uzglabāšanas un apstrādes procedūrām. Dalībvalstīm, jaunu iekārtu ražotājiem un patērētājiem ir jāuzņemas saistības jebkādā veidā un ar jebkādiem līdzekļiem savākt lielāku atkritumu apjomu.

Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, jo tas paredz palielināt dalītas atkritumu savākšanas apjomu, samazināt iekārtu atkritumu zudumus un novērst to nelikumīgu izvešanu, kā arī nodrošināt šāda veida atkritumu pienācīgu, augstas kvalitātes apstrādi.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − (LT) Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu apjoms strauji palielinās. To var izskaidrot ar mūsu steidzīgo dzīves tempu, straujo tehnoloģiju attīstību un kāri pēc visjaunākajām un vismodernākajām iekārtām. Šajā vāveres ritenī mums ir divas lielas problēmas — resursi un atkritumi. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atbalstu mērķi savākt pēc iespējas lielāku izlietoto iekārtu apjomu, Tikai tad mēs spēsim novērst resursu trūkumu un samazināt to iekārtu skaitu, kas tiek nosūtītas uz atkritumu apglabāšanas poligoniem. Es uzskatu, ka minētos mērķus ir iespējams sasniegt, bet tas nebūs viegls uzdevums. Jaunajām ES dalībvalstīm būs jāpieliek īpaši lielas pūles. Mums diemžēl nav rezerves planētas. Ja mēs arī turpmāk vēlamies saglabāt augstu patēriņa līmeni, mums ir atbildīgāk jāizturas pret atlikušajām dabas dāvanām, kuras mēs nedrīkstam izšķiest.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Šodien es balsoju par Eiropas Parlamenta ziņojumu par elektronisko iekārtu atkritumu apsaimniekošanu, kas ir jo sevišķi svarīga problēma Grieķijai, kur 2010. gadā tika ziņots par vairāk nekā 150 000 tonnām elektronisko iekārtu atkritumu. Mūsu galvenais mērķis ir augsts likumīgas atkritumu apsaimniekošanas līmenis (ņemot vērā to, ka pašlaik tikai viena trešā daļa elektronisko iekārtu atkritumu ES tiek likumīgi savākta un apstrādāta), atkritumu pareiza savākšana, otrreizēja pārstrāde un to vērtīgo materiālu atkārtota izmantošana, ko satur atkritumi, kā arī pasākumi nelikumīgas atkritumu izvešanas novēršanai, kas ir galvenokārt dalībvalstu uzdevums. Visu iesaistīto pušu (ražotāju, patērētāju un valsts iestāžu) izpratnes veicināšana un stimuli, kas liktu ikvienam iedzīvotājam pienācīgā veidā atbrīvoties no šāda veida atkritumiem, ir mūsu galvenie uzdevumi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā to, ka Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvā darba grupa savā atzinumā secināja, ka šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un ka attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu kodifikāciju ar šiem būtiskajiem grozījumiem priekšlikumā ir paredzēta spēkā esošo tekstu vienkārša kodifikācija, nemainot to būtību. Es pievienojos Parlamenta prasībai, lai Komisija nodod šo lietu atpakaļ Parlamentam, ja tā vēlas būtiski grozīt priekšlikumu un aizvietot to ar citu tekstu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlos apsveikt referentu par svarīga mērķa sasniegšanu. Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apjoms strauji palielinās, un tāpēc mums rodas vairākas problēmas.

No vienas puses, ir jāņem vērā šo iekārtu nepareizas apstrādes vai likvidācijas kaitīgā ietekme uz vidi un cilvēku veselību un, no otras puses, ievērojamas problēmas rada izejmateriālu zaudējumi. Efektīva un novatoriska pieeja enerģijas avotiem, materiāliem un resursiem ir globālās ekonomikas galvenais jautājums. Tādēļ ir ļoti svarīgi palielināt atkritumu savākšanas apjomus un nodrošināt to pareizu apstrādi atbilstīgi direktīvā noteiktajām prasībām.

Ierosināto grozījumu mērķis ir palielināt atsevišķi savākto EEIA apjomu, samazināt to zudumus EEIA savākšanas sistēmās, novērst atkritumu nelikumīgu izvešanu, kā arī panākt elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu atbilstīgu, augsta līmeņa apstrādi. Turklāt jāsamazina valstu administratīvās prasības, līdz ar to novēršot šķēršļus, kas kavē iekšējā tirgus darbību.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. − Elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumu (EEIA) apjoms strauji palielinās, un tāpēc mums rodas vairākas problēmas. Pašlaik šādu atkritumu ir 9 miljoni tonnu, bet līdz 2020. gadam to būs 12,3 miljoni tonnu. Ņemot vērā šo apjomu, elektrisko un elektronisko iekārtu atgūšana varētu būt labs uzņēmējdarbības veids, kas dotu vairāk ienākumu un radītu jaunas darbavietas atkritumu apsaimniekošanas nozarē, tā varētu sniegt ieguldījumu darbavietu nodrošināšanā ilgtermiņa bezdarbniekiem un nelabvēlīgā situācijā nokļuvušiem darba ņēmējiem. Tiek lēsts, ka reģenerētu atkritumu vērtība varētu būt aptuveni EUR 2 miljardi gadā. EEIA ir svarīgu retu izejmateriālu avots, kas mums ir jāapgūst, lai mazinātu vajadzību pēc importa materiāliem. Rezolūcijas pārstrādāšana bija steidzami vajadzīga, lai risinātu klimata pārmaiņu radītās problēmas, novērstu kaitējumu videi, nepareizi apsaimniekojot atkritumus, un iegūtu vērtīgus elektrisko un elektronisko iekārtu resursus. Mums būs vajadzīgi lieli savākto atkritumu apjomi, lieli otrreiz pārstrādāto iekārtu apjomi un pienācīgi pārstrādes standarti, stingri tiesību akti cīņai ar nelikumīgu atkritumu eksportu, tālejoša ražotāju atbildība, labāk izstrādātas iekārtas un godīga atbildības un izmaksu sadale starp ražotājiem, patērētājiem un valsts iestādēm.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par priekšlikumu direktīvai, ar kuru tiek pārstrādāta Eiropas Parlamenta un Padomes 2003. gada 27. janvāra Direktīva 2002/96/EK par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA). EEIA plūsma ES ārkārtīgi strauji palielinās, un tāpēc ir jāpalielina šo atkritumu savākšana un jānodrošina to pienācīga apsaimniekošana. Mums ir jāizvairās no nopietnajām sekām, ko rada šo iekārtu nepareiza apstrāde, kas kaitē videi un sabiedrības veselībai un rada izejmateriālu zaudējumus. Tāpēc ierosinātie grozījumi ir vērtējami atzinīgi, jo tie ir paredzēti, lai palielinātu dalītas atkritumu savākšanas apjomu, samazinātu iekārtu atkritumu zudumus EEIA sistēmā, novērstu nelikumīgu atkritumu izvešanu un nodrošinātu EEIA pienācīgu augstas kvalitātes apstrādi.

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār es atbalstu atkritumu apstrādes direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu visu šo nozari no regulējuma. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas. Šā iemesla dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Astoņus gadus pēc direktīvas pieņemšanas par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem Eiropas Parlaments atkal sniedz savu atzinumu par svarīgo augsta tehnoloģijas līmeņa iekārtu atkritumu jautājumu. Lai gan šā veida atkritumu apstrāde, reģenerācija un likvidācija ir nenoliedzami uzlabojusies (Eiropā katru gadu rodas 5,8 tonnas atkritumu uz vienu cilvēku, bet apstrādāts tiek tikai niecīgs daudzums — vidēji tikai 20 kilogrami uz cilvēku gadā), ir jāpanāk lielāks progress. Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka šorīt tika pieņemts Florenz kunga ziņojums, kas atbalsta Eiropas Komisijas mērķus līdz 2016. gadam visā Eiropas Savienībā savākt atkritumus 85 % apjomā un tos otrreiz pārstrādāt 50–70 % apjomā. Kā var nesaprast, piemēram, to, cik svarīgi ir reģenerēt dārgmetālus, kurus satur vesela virkne iekārtu — viena tonna mobilo tālruņu satur aptuveni 280 gramu zelta un 140 gramu platīna un pallādija. Aizsargāt vidi nozīmē saprast to, kas ir izdevīgi ekonomikai. Tā paša iemesla dēļ es atbalstīju saules kolektoru izslēgšanu uz pieciem gadiem no direktīvas darbības jomas. Es uzskatu, ka tas ir lielisks veids, kā sekmēt šīs tīrās tehnoloģijas ieviešanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Šodienas balsojums ir atzinīgi vērtējams, jo ar to tiek ieviesti stingrāki ES noteikumi par elektrisko iekārtu atkritumiem, kas jo īpaši nodrošinās efektīvāku EEIA savākšanu un apstrādi. Eiropas Parlaments balsoja par pašreizējā mazā atkritumu savākšanas apjoma palielināšanu, to nepareizās apstrādes uzlabošanu un izvešanas uz trešām valstīm aizliegumu. Līdz 2016. gadam ir jāsavāc vismaz 85 % atkritumu, kuru apjoms ar katru gadu pieaug, un tie ir pienācīgi jāapstrādā. Tas būs liels solis uz priekšu. Vēl viens svarīgs uzlabojums ir noteikums, ka mazumtirgotājiem būs pienākums pieņemt atpakaļ ļoti mazu ierīču atkritumus, kā, piemēram, elektriskās spuldzes un mobilos tālruņus, neatkarīgi no tā, vai šo ierīču vietā tiek nopirkta jauna ierīce. Tas attiecas uz visiem mazumtirgotājiem, tostarp arī uz tālpārdevējiem (izņemot mikrouzņēmumus). Šādu ierīču savākšanai un patērētāju izpratnes veicināšanai ir jānovērš mazu ierīču nonākšana kopējā atkritumu plūsmā, tādējādi nenodrošinot to pienācīgu apstrādi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Ar šo balsojumu tiek atjaunināta 2003. gada direktīva par elektrisko un elektronisko iekārtu atkritumiem (EEIA) un risināti tādi jautājumi kā konsekventa attiecīgo noteikumu piemērošana, noteikumu vienkāršošana un administratīvo izdevumu samazināšana. Galvenais mērķis, kā norādīja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, ir līdz 2016. gadam panākt, ka tiek savākti 85 % atkritumu un atkarībā no kategorijas otrreizējai pārstrādei nodoti no 50 % līdz 75 % atkritumu.

Pieņemtā teksta mērķis ir ne tikai reģenerēt dārgus izejmateriālus, bet arī novērst nelikumīgu elektronisko iekārtu atkritumu izvešanu no ES, kas rada risku videi un cilvēku veselībai, ja šos atkritumus apstrādā nestandarta apstākļos. Tagad būs svarīgi panākt vienošanos ar Padomi, kas pēc šīsdienas balsojuma apsolīja pārskatīt savu nostāju.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Elektronisko un elektrisko iekārtu atkritumu plūsma ES ļoti strauji palielinās. Pašlaik no šādiem atkritumiem tiek savākta tikai trešā daļa. Tāpēc es balsoju par šīs direktīvas pārskatīšanu, jo es atzinīgi vērtēju jauno mērķi līdz 2016. gadam savākt un apstrādāt 85 % šādu atkritumu.

  Alexandra Thein (ALDE), rakstiski. − (DE) Vispār Vācijas Brīvā demokrātiskā partija (FDP) Eiropas Parlamentā atbalsta atkritumu apsaimniekošanas direktīvu. Taču fotoelementu moduļu jautājums nav atrisināts. Nav nekāda saprotama iemesla, lai izslēgtu saules enerģijas iekārtu nozari no direktīvas darbības jomas. Mums ir daudz tiesību aktu, kas regulē atkritumu plūsmas. Tāpēc nav skaidrs, kāda iemesla dēļ vesela nozare, kas tuvākajā nākotnē radīs ievērojamas atkritumu plūsmas, tiek izslēgta no direktīvas darbības jomas, jo īpaši tāpēc, ka drīz pirmos saules kolektorus, kas novietoti uz daudzu Eiropas māju jumtiem, būs jānomaina. Saules kolektori satur dažas toksiskas vielas, kuras var izmantot atkārtoti. Šā iemesla dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Es pilnīgi atbalstu lēmumu atjaunināt Elektrisku un elektronisku iekārtu atkritumu (EEIA) direktīvu. Bīstamās vielas, ko bieži rada elektrisku un elektronisku iekārtu atkritumi, var izraisa lielu risku cilvēku veselībai un videi. Nodrošinot atkritumu otrreizēju pārstrādi un atkārtotu izmantošanu, šī direktīva uzlabos ražotāju un izplatītāju attieksmi pret vidi. Jaunie atkritumu savākšanas, otrreizējās pārstrādes un atkārtotas izmantošanas mērķi dalībvalstīm ietver 85 % atkritumu savākšanas apjomu. Atjauninātā direktīva paredz arī dalībvalstu ziņošanas un regulējuma pasākumu saskaņošanu, lai vienkāršotu administratīvās procedūras un samazinātu uzņēmumu izmaksas. Es esmu pārliecināts, ka šīs direktīvas grozījumu apstiprināšana dos labumu cilvēku veselībai un videi, kā arī sekmēs ES resursu efektivitātes programmas mērķu sasniegšanu. Taču, ņemot vērā finansējuma samazinājumu vietējām iestādēm, ir svarīgi, lai ražotāji finansiāli atbalstītu municipalitātes, kas vēlas ieviest atkritumu savākšanu pie iedzīvotāju mājām.

  Hermann Winkler (PPE), rakstiski. − (DE) Es, protams, atbalstu ideju par elektrisku iekārtu savākšanas apjoma palielināšanu visā Eiropā, galvenokārt tāpēc, ka tā ļaus mums efektīvāk atkārtoti izmantot deficīta izejmateriālus. Es vēlos uzsvērt to, ka manā dzimtenē Vācijā šis jautājums ir īpaši labi atrisināts — uzņēmumu un patērētāju vajadzībām tajā ir ieviesti līdzsvaroti otrreizējās pārstrādes risinājumi. Šai sistēmai nav vajadzīgas nekādas pārmaiņas, lai uzlabotu veidu, kā atkārtoti izmantot izejmateriālus. Arī Komisija nevēlējās ieviest nekādas pārmaiņas. Taču ziņojumā, par kuru mēs tikko balsojām, ir uzspiesti vairāki papildu apgrūtinājumi, kas var stipri ietekmēt uzņēmumus — tostarp tādus, kas ražo elektriskās iekārtas — , un to dēļ vissmagāk cietīs mazie un vidējie uzņēmumi (MVU). Šā iemesla dēļ es nebalsoju par šo ziņojumu. Pienākums savākt iekārtas, kas nepieder pie uzņēmuma ražotās produkcijas, dažkārt ietver tādu sastāvdaļu atdalīšanu, kuras, iespējams, satur vai arī nesatur toksiskas vielas, kā arī salūzušus un atkārtoti izmantojamus materiālus, radīs papildu izmaksas un birokrātiskus apgrūtinājumus. Mēs nedrīkstam ļaut tam notikt, jo īpaši attiecībā uz MVU. Ar vismazāko uzņēmumu izslēgšanu, uzņēmumu ar ļoti mazām ražošanas telpām, vien nepietiek. Izraudzītā pieeja ir apbrīnojama, bet tā neatrisina problēmu un neseko principam „vispirms domā par mazākajiem”, kas nosaka ES politiku attiecībā uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0078/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par kopīgu rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā un vēlos paust pilnīgu solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku pagriezienu. Šajā sakarībā rezolūcijas priekšlikumā ir atzinīgi vērtēta demonstrācijās apliecinātā tautas drosme un apņēmība, kā arī pausta līdzjūtība upuru ģimenēm un solidaritāte ar ievainotajiem. Es arī uzskatu, ka autoritārā režīma gals Tunisijā varētu veicināt stabilu demokrātiju, kā arī citu tautu līdzīgu cerību nostiprināšanu. Šajā ziņā es atbalstu demokrātisko procesu un uzsveru, ka ir būtiski radīt priekšnoteikumus vēlēšanu norisei pietiekamā laikposmā, lai visi opozīcijas spēki un plašsaziņas līdzekļi varētu mobilizēties valsts līmenī nolūkā izveidot jaunu parlamentāro asambleju, kura būs pilnvarota izstrādāt demokrātisku konstitūciju, ievērojot līdzsvaru starp izpildvaru un likumdošanas varu un tiesu varas neatkarību.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Nesenie notikumi Tunisijā atkal ir izvirzījuši apspriešanai Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas efektivitāti Vidusjūras baseina valstīs. Eiropas Parlamenta rezolūcija šajā ziņā raida spēcīgu signālu. Diemžēl iedzīvotāju cīņa par savu tiesību ievērošanu nesaņēma Eiropas Savienības atbalstu, jo asociācijas nolīgumā nav iekļauts konkrēts mehānisms. Tā rezultātā nemieri tika vardarbīgi apspiesti un cilvēki zaudēja dzīvības. Tāpēc es atbalstu iniciatīvu par izmeklēšanas komisijas izveidi. Turklāt es uzskatu, ka cilvēktiesību klauzulas izpildes pārraudzība ļaus izvairīties no šādu incidentu atkārtošanās. Tunisijas iedzīvotājiem ir nepieciešams atbalsts, lai izveidotu atbilstīgi strādājošas valsts institūcijas. Eiropas Savienības līmenī Tunisijas gadījums nosaka steidzamu nepieciešamību mainīt prioritātes attiecībā uz trešām valstīm. Politiskā dialoga pamatā būtu jābūt cilvēktiesību ievērošanai. Eiropas Savienībai ir jāturpina sniegt savu konsekvento vēstījumu, lai tā nezaudētu savu uzticamību.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Šis rezolūcijas priekšlikums apstiprina Eiropas Savienības iedzīvotāju atbalstu radikālajām reformām, kuras vēlas īstenot Tunisijas tauta. Eiropas Savienība jau ilgu laiku ir uzturējusi īpašas attiecības ar Tunisijas iedzīvotājiem. Tā bija vienīgā starptautiskā organizācija, kas attiecībās ar Tunisiju ieviesa klauzulas saistībā ar cilvēktiesību un demokrātisko vērtību ievērošanu. Kaimiņattiecību politikas kontekstā sniegtais Eiropas ekonomiskais atbalsts ir palīdzējis uzlabot vidējo dzīves līmeni, radīt nodarbinātību, apmācīt jauniešus un nodrošināt sieviešu piekļuvi atbildīgiem amatiem. Šodien Eiropa ļoti vēlas atbalstīt Tunisijas iedzīvotājus sāktajā pārejā uz demokrātiju.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Tunisijas iedzīvotāji ir atvēruši jaunu lappusi. Ar šo rezolūcijas priekšlikumu Eiropas Parlaments atbalsta uzstādījumu, kuram būtu jāveido Eiropas nostāja. Eiropas Parlaments vispirms pauž atzinību Tunisijas tautas drosmei, kura ir ļāvusi savai valstij piedzīvot vēsturisku pagriezienu. Eiropas Savienībai tagad ir jāīsteno Tunisijas iedzīvotāju likumīgās vēlmes. Eiropas Savienībai par savu prioritāti ir jānosaka attiecības ar struktūrām, kuras ievēro pamatbrīvības. Visbeidzot, tā kā ir veikti likumpārkāpumi, mēs pamatoti esam pieprasījuši, lai Eiropas Savienība nekavējoties piemēro lēmumus par visu Ben Ali ģimenes un tās sabiedroto nelikumīgi iegūto ienākumu iesaldēšanu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo ir svarīgi, lai pagaidu valdībā tiktu pārstāvēti visi Tunisijas politiskie, sociālie, pilsoniskie un demokrātiskie spēki, jo tas ir vienīgais veids, kā valdībai nodrošināt tautas uzticību un nepieciešamo leģitimitāti, kas tai ir nepieciešama, lai organizētu vēlēšanas un pāreju uz demokrātiju. Eiropas Savienība un Tunisija bija uzsākušas rīcības plāna 2011.–2016. gadam izstrādi, un šajā procesā ir nepieciešams, lai abas puses vairāk iesaistītos visu jautājumu risināšanā, jo īpaši cilvēktiesību un pamatbrīvību jomā. Eiropas Parlaments nosoda drošības spēku veiktās represijas un nesamērīgu spēka izmantošanu, bet stingri atbalsta demokrātisko procesu. Tāpēc ir būtiski radīt priekšnoteikumus vēlēšanu norisei pietiekamā laikposmā, lai visi opozīcijas spēki un plašsaziņas līdzekļi varētu mobilizēties valsts līmenī nolūkā izveidot jaunu parlamentāro asambleju, kura būs pilnvarota izstrādāt demokrātisku konstitūciju, ievērojot līdzsvaru starp izpildvaru un likumdošanas varu un tiesu varas neatkarību. Parlaments vēlas, lai šajās vēlēšanās varētu piedalīties visi demokrātiskie spēki, kas atbalsta apziņas brīvību, demokrātisku varas nomaiņu un vārda brīvību.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Šobrīd, tikai dažas nedēļas pēc līdzīgiem notikumiem Tunisijā, ielās ir izgājuši Ēģiptes iedzīvotāji, lai panāktu sava viedokļa uzklausīšanu. Situāciju arābu valstīs analītiķi salīdzina ar notikumiem Centrāleiropā un Austrumeiropā 20. gadsimta 90. gados. Pēc 20 gadiem vēsture atkārtojas, ielās iznākot simtiem tūkstošiem cilvēku. Eiropas Savienībai ir jāapliecina sava solidaritāte ar arābu valstu iedzīvotājiem, kuri šobrīd ir izgājuši ielās vai to darīja iepriekš. Tomēr ir svarīgi, ka motivāciju iziešanai ielās rada likumīga vēlme pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos un dzīves apstākļus. Uz demokrātijas tradīciju balstītajai Eiropas Savienībai ir jānosoda tiesībsargājošo spēku veiktās represijas un nesamērīga spēka izmantošana, kas noveda pie cilvēku upuriem. Demokrātiskais process šajās valstīs, kurās situācija joprojām ir nedroša, ir pārliecinoši jāatbalsta. Eiropas Savienībai šajā ziņā patiešām ir liela atbildība. Tagad ir jārada priekšnoteikumi brīvu vēlēšanu norisei un demokrātisku konstitūciju pieņemšanai, kas garantēs vārda rīcību, politisko plurālismu un izvēles principu. Eiropas Savienības Augstajai pārstāvei ir aktīvi jāpiedalās šo valstu, kuras pārdzīvo radikālas pārmaiņas, vajadzību novērtēšanā, jo tām nav praktiskas pieredzes demokrātiskā pārvaldībā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es vēlētos paust solidaritāti ar Tunisijas tautu, kura, pamatojoties uz likumīgu vēlmi pēc demokrātijas un prasību uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ir ļāvusi savai valstij piedzīvot vēsturisku pagriezienu. Es atzinīgi vērtēju demonstrācijās apliecināto tautas drosmi un apņēmību un nosodu to, kā vardarbīgi tika apspiesta miermīlīgā protesta kustība, kas bija iemesls vairāk nekā 100 cilvēku bojāejai. Es paužu līdzjūtību upuru ģimenēm un solidaritāti ar ievainotajiem.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Pusotru mēnesi arābu pasauli no Tunisijas līdz Jemenai satricināja šoka vilnis vai brīvības vējš. Mums vēl ir grūti spriest, kurš no tiem tas ir, ņemot vērā protestu radītos sarežģījumus, kas noteica Ben Ali došanos trimdā un tagad ļoga Mubarak kunga troni, tajā pašā laikā atkāpjoties arī Jordānijas valdībai, kas tika īstenots kā preventīvs pasākums. Tunisijas prezidenta došanās prom nenozīmē arī viņa režīma pazušanu, kas joprojām rada spriedzi. Es saprotu Tunisijas tautas bažas par to, ka pie varas paliek iepriekšējā režīma ministri, no kuriem daži piedalījās demonstrāciju apspiešanā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības pienākums ir veicināt demokrātijas iedibināšanu uz stingriem pamatiem, lai novērstu priekšnosacījumu rašanos vienas totalitārisma formas aizvietošanai ar citu. Tunisija ne tikai piedāvā modeli tiem, kuri vēlas redzēt arābu valstu autokrātisko vadītāju krišanu, bet arī nodrošina precedentu, kas mums var palīdzēt izprast turpmākos notikumus sarežģītajā austrumu vienādojumā.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Manuprāt, Eiropas Savienība nevar palikt vienaldzīga pret intensīvās tautu protesta kustības spēku, kas brāžas pāri vairākām Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīm. Kā es norādīju šajā Parlamentā notikušo debašu laikā par šo rezolūcijas priekšlikumu, es tiešām domāju, ka mēs patlaban piedzīvojam neparastu vēsturisku brīdi, proti, vienu no tiem brīžiem, kas maina vēstures gaitu un rada jaunu realitāti. Tomēr tikai dažu līderu vienotas vai atsevišķas rīcības vietā Eiropas Savienībai kopā ir jāuzņemas vadoša loma šo reformu veicināšanā un jāatrod tāda jauna Tuvo Austrumu paradigma, ar kuru tiktu novērsts radikālisms un ievērotas cilvēktiesības, radot drošību, demokrātiju, cieņu un iecietību. Es zinu, ka nekas vairs nebūs kā agrāk. Es paužu savu solidaritāti ar tautām, kuras cīnās par savām tiesībām Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, tāpat kā es to apliecināju ar Austrumeiropas tautām, kas nebija nemaz tik sen. Tā kā es apzinos, ka islāmā balstītais ekstrēmisms ir radies kā politiska, nevis reliģiska reakcija uz šīm problēmām, ko ir radījusi sociālā atstumtība un reakcija uz to, es ceru, ka šīs tautas drīzumā apliecinās, ka šajā reģionā, neraugoties uz reliģisko ticību, politisko izvēli vai etnisko piederību, mierā un savstarpējā cieņā var sadzīvot visi.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir pausta solidaritāte ar Tunisijas tautu, kura, pamatojoties uz likumīgu vēlmi pēc demokrātijas un labākiem sociāliem apstākļiem, ir ļāvusi savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Eiropas Savienība nevar izvairīties no saviem pienākumiem, tāpēc Augstajai pārstāvei ir jāveicina darba grupas izveidošana, piedaloties Eiropas Parlamentam, kas tai ļaus novērtēt nepieciešamību pēc palīdzības pārejas procesā uz demokrātiju, jo īpaši saistībā ar brīvu un demokrātisku vēlēšanu norisi.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā situācija Tuvajos Austrumos ir apliecinājusi, cik maz mēs zinām par vienkāršajiem arābu iedzīvotājiem, par to, ko domā cilvēki, kuri piedalās demonstrācijās Tunisā un Kairā, ko viņi patiesībā izjūt un vēlas. Globāla mēroga televīzijas kompānijas, piemēram, CNN un Al-Jazeera, kā arī sociālie tīkli norāda uz pirmajiem tādas globālās pilsoniskās sabiedrības soļiem, kura spēj sekot tādiem notikumiem kā protesti Tunisijā un Ēģiptē reālajā laikā.

Ilgu laiku Rietumi bailēs no islāmistu ekstrēmisma ir izvēlējušies atturēšanas politiku tā vietā, lai iegūtu partnerus, kuri atbalsta identiskas idejas un atbalsta sabiedrību, kura ir politiski organizēta atbilstoši demokrātijas, brīvības un tiesiskuma principam. Rietumi tā rīkojās, jo pieņēma, ka šādi partneri neeksistē. Izrādās, ka tā gluži nav taisnība. Šo tautu faktiskā ietekme un spēja mobilizēt attiecīgās valstis šajā virzienā vēl ir jānosaka. Tāpēc ir ieteicama piesardzība, notikumu uzmanīga pārraudzība un Eiropas atbalsts demokrātiem, kuri noliedz kā sekulāru militārismu, tā reliģisku fundamentālismu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Visām tautām ir jāievēro brīvības demokrātiskās vērtības un tiesības uz pašnoteikšanos. Tāpēc es varu tikai atbalstīt šā rezolūcijas priekšlikuma par politisko stāvokli Tunisijā pieņemšanu, kurā Parlaments apliecina savu solidaritāti ar Tunisijas tautu. Neskatoties uz drošības spēku īstenotajiem represīvajiem pasākumiem un pielietoto vardarbību, tunisieši ir spējuši izbeigt prezidenta Ben Ali diktatoriskā režīma darbību. Tomēr esmu vīlies par Eiropas Savienības nespēju izstrādāt saskanīgāku un efektīvāku ārpolitiku attiecībā uz dažiem tās partneriem, lai tā spētu veicināt tādu vēl aizvien pastāvošo totalitāro režīmu gāšanu kā režīms, kas bija pie varas Tunisijā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs esam parakstījuši savas grupas rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā, kurā mēs atzinīgi vērtējam Tunisijas tautas apņēmību atgūt brīvību un izbeigt pie varas esošā režīma darbību, kā arī paužam solidaritāti ar visiem Tunisijas progresīvās kustības pārstāvjiem un Tunisijas tautu.

Šajā rezolūcijā mēs arī norādām uz nepieciešamību —gadījumā, ja to lūgtu Tunisijas tauta — nodrošināt nepieciešamo finanšu palīdzību, lai pabeigtu uzsāktās reformas un nodrošinātu Tunisijas tautas ekonomiskās un sociālās vajadzības.

Tomēr mums ir skaidrs, ka ir jāizvairās no iejaukšanās Tunisijas iekšējās lietās. Eiropas Savienībai nebūtu jānosaka, kuram vajadzētu vai nevajadzētu pārvaldīt šīs valstis. Aktīvāki kļūst paši šo valstu iedzīvotāji, un viņiem ir jāizlemj, kādus cilvēkus viņi vēlas redzēt savu valstu pārvaldē. Mēs nedrīkstam šīm tautām neko uzspiest.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. − Ir skumji, ka Eiropas Savienībai bija nepieciešams tik ilgs laiks, lai pievērstos politiskajiem un sociālajiem nemieriem Tuvajos Austrumos, proti, Tunisijā un nesen Ēģiptē. Mūsu kā Savienības pienākums bija šajā reģionā izvietot savu „politisko antenu” un noteikt, ka tuvojas krīze, un — vēl svarīgāk — šajā kontekstā proaktīvi rīkoties. Tā vietā mēs pasīvi un pašapmierināti atradāmies skatītāju rindās, atsakoties saskatīt zīmes, kuras skaidri norādīja uz politiskiem un sociāliem nemieriem, kas galu galā lika cilvēkiem doties ielās protestēt. Mums ir jāatrod veids, ka izveidot īstas attiecības ar tautām šajās valstīs un tās aktīvi atbalstīt. Mēs nedrīkstam to darīt ar varu, bet gan veidā, kas šos iedzīvotājus pārliecinās, ka Eiropas Savienība aktīvi atbalstīs viņu apdzīvoto reģionu sociālo stabilitāti, ekonomisko pārticību un brīvību. Tomēr attiecībā uz Palestīnas un Izraēlas konfliktu Eiropas Savienība ir izvēlējusies neveikt nepieciešamos pasākumus. Eiropas Savienības nostāju vienprātīgi nepārstāv neviena persona vai institūcija. Ja mēs vēlamies, lai mums būtu ievērojama ietekme un nozīme starptautiskajās attiecībās, jo īpaši saistībā ar reģionu, kas atrodas tik tuvu kā šis, beidzot ir jāpievēršas šim jautājumam.

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. − (DE) Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu, neraugoties uz to, ka, manuprāt, demokrātiskajiem spēkiem šajās valstīs ir nepieciešams regulārāks savlaicīgi sniegts atbalsts. Daudzām Eiropas Savienības valstīm ir grūtības to īstenot, jo ir apdraudētas to ekonomiskās intereses. Ēģipte, Krievija un Ķīna ir labs šādas „politiskās piesardzības” vai „klusēšanas” piemērs. Es ceru, ka notikumi Ziemeļāfrikā liks Eiropas Savienībai īstenot drosmīgāku pieeju.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Balsojot par šo rezolūcijas priekšlikumu par Tunisiju, es nepārprotami paužu pilnīgu atbalstu Tunisijas tautai un vēsturiskajai demokrātiskajai revolūcijai, ko tā ir uzsākusi. Man ir žēl, ka Eiropas Savienības reakcija bija lēna, tādējādi radot visai sliktu iespaidu par mūsu diplomātisko dienestu, kas vēl joprojām nespēj pilnībā izpildīt savus pienākumus un kas starptautiskajā kontekstā cenšas paust vienotu nostāju. Eiropas Savienībai tagad ir jānodrošina visa nepieciešamā tehniskā, tiesiskā un finanšu palīdzība netraucētai vēlēšanu norisei Tunisijā. Mums arī steidzami jāpārskata sava kaimiņattiecību politika ar trešām valstīm un jāpadara cilvēktiesību klauzulu iekļaušana par būtisku nosacījumu attiecībā uz visiem mūsu tirdzniecības nolīgumiem.

  Tunne Kelam (PPE), rakstiski. − Es balsoju par rezolūciju par Tunisiju, lai paustu savu solidaritāti ar Tunisijas tautas vēlēšanos iegūt vārda brīvību un atjaunot brīvas vēlēšanas. Tas, ka masveidīgo demonstrāciju sākšanās pret iepriekšējo autoritāro režīmu Eiropas Savienību pārsteidza nesagatavotu, rada satraukumu. Lai šie notikumi mums atgādina, ka politisko un ekonomisko partnerattiecību stabilitāte var būt balstīta tikai īstā demokrātijā un pilnīgā cilvēktiesību ievērošanā. Es aicinu Augsto pārstāvi atbalstīt darba grupas izveidi, lai sniegtu palīdzību Tunisijai tās ceļā uz demokrātiju.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Aizvadītajos mēnešos Eiropas Savienība ir izskatījusi savu kaimiņattiecību politiku, uzsverot atšķirību starp politiskajiem mērķiem, ko cenšas panākt Vidusjūras reģiona dalībvalstis, un mērķiem, ko cenšas īstenot Centrāleiropas, Austrumeiropas un Ziemeļeiropas valstis. Tomēr tas nav nodrošinājis analīzi, kas spētu novērst notikušo un pašlaik notiekošo dažādās Āfrikas valstīs. Es pilnībā atbalstu mērķus, kas ir ietverti šodien Parlamentā iesniegtajā rezolūcijas priekšlikumā. Tie ir mērķi, ko Eiropas Parlaments vienoti vēlas īstenot attiecībā uz stāvokli Tunisijā. Represīvo pasākumu un nesamērīga spēka izmantošanas nosodīšana, Ben Ali ģimenes nelikumīgi iegūto ienākumu iesaldēšanas pieprasījums un atbalsts trīs komiteju izveidei, kuru mērķis ir apkarot korupciju, kas pēdējos 23 gados ir raksturojusi Tunisijas pārvaldes sistēmu — tādas prasības šodien pauda Eiropas Parlaments. Visbeidzot, mēs aicinām Augsto pārstāvi pieņemt lēmumu par intervenci, lai atbalstītu iedzīvotājus, izveidojot darba grupu, kuras organizēšanā būtu jāpiedalās arī Parlamentam. Es uzskatu, ka šobrīd ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai Tunisijas iedzīvotāji justu Eiropas Savienības klātbūtni un lai viņi atgrieztos uz īstas demokrātijas ceļa.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Eiropas Parlaments ir ātri pieņēmis nostāju par stāvokli Tunisijā, ņemot vērā stāvokli visā reģionā. Mēs paužam solidaritāti ar tautu gribu, kuras vēlas labāku dzīvi, iespējas un labāku nākotni. Mēs piedzīvojam autoritāro vadītāju piespiedu emigrāciju. Tunisijai ar mums ir nepieciešamas stabilas partnerattiecības. Mums ir nepieciešama sistemātiska mūsu vērtību atzīšanas nostiprināšana. Mūsu rīcībā ir jaunais Ārējās darbības dienests, kam šis darbs būtu jāatvieglo. Līdztekus Tunisijas gadījumam mums ir jāpatur prātā arī notikumu attīstība Ēģiptē un citās šā reģiona valstīs. Es pozitīvi vērtēju to, ka mēs esam pieņēmuši kopīgas rezolūcijas priekšlikumu, ko iesniedza piecas politiskās grupas.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par rezolūciju par Tunisiju. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Parlaments apliecinātu savu neapšaubāmo atbalstu demokrātijai, tiesiskumam un cilvēktiesību aizsardzībai Tunisijā un citviet Tuvajos Austrumos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu Tunisijā notiekošās demonstrācijas, kuru rezultātā Tunisijas tauta ir atguvusi brīvību un pārtraukusi režīmu, ko 1987. gadā izveidoja tagad gāztais prezidents Zine al-Abidine Ben Ali. Tagad ir jānodrošina pienācīga visu politisko, sociālo un pilsonisko spēku pārstāvība, jo tas ir vienīgais veids, kā pagaidu valdībai garantēt cilvēku uzticību un leģitimitāti, kas tai ir nepieciešama, lai organizētu vēlēšanas un pāreju uz demokrātiju. Manuprāt, mums arī ir jāizskata veidi, kā palīdzēt Tunisijai, tostarp finansiāli, kā arī atbalsta un palīdzības iespējas, ko Eiropas pilsoniskā sabiedrība var sniegt Tunisijai, jo īpaši cilvēktiesību apvienībām un to sociālajiem partneriem.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atbalstu nostāju, kas pieņemta rezolūcijas priekšlikumā par stāvokli Tunisijā. Šī valsts ir nonākusi vēsturiskā pagrieziena punktā. Mūsu pienākums ir atbalstīt Tunisijas iedzīvotājus, palīdzot viņiem izveidot stabilu demokrātiju, kā arī atbalstot un nostiprinot pilsonisko sabiedrību, kas ar savu atbalsta spēku ievērojami veicina demokrātijas nostiprināšanu. Es pilnībā atbalstu Tunisijas pāreju uz demokrātiju un attīstības procesu. Tāpēc es atbalstu pagaidu valdību tās centienos organizēt demokrātiskas vēlēšanas, kurās būtu pārstāvēti visi politiskie spēki.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā, jo piekrītu, ka mums ir jāapliecina savs atbalsts un solidaritāte ar Tunisijas tautu un tās prasībām pēc demokrātijas un uzlabojumiem sociālajā jomā. Es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, lai Parlaments pieņemtu nostāju par stabilu atbalstu apspiestu tautu drosmei un mērķtiecībai — šoreiz Tunisijas tautas gadījumā, kura piedalījās masveida demonstrācijās, cīnoties, lai izbeigtu tirāniju, ko īstenoja nu jau bijušais prezidents Ben Ali. Man jo īpaši svarīgs šķiet rezolūcijā paustais uzskats, ka ir jāpārskata kaimiņattiecību politika, jo tā (un es šā iemesla dēļ to esmu vairākkārt nosodījis) vairāk ir vērsta uz netaisnīgu brīvās tirdzniecības nolīgumu noslēgšanu, nevis attīstību tautu un cilvēktiesību interesēs vai autokrātiju un sociālās netaisnības izbeigšanu. Es balsoju par šo rezolūciju arī tāpēc, ka piekrītu tajā paustajam represiju nosodījumam, ko tautas demonstrāciju laikā veica Tunisijas valdība, un tāpēc, ka es piekrītu prasībai veikt neatkarīgu izmeklēšanu gan par šīm represijām, gan par plaši izplatīto Ben Ali vadītās valdības korupcijas praksi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Situācijās, kad tiek mainīta konstitūcija un radīta jauna pārvaldības forma, valstī vienmēr ir nepieciešamas demokrātiskas un godīgas vēlēšanas. Mēs varam sākt apspriest finansiālu vai cita veida atbalstu tikai pēc tam, kad Tunisa būs izpildījusi EDSO, Eiropas Parlamenta, Eiropas Savienības un Eiropadomes ieteikumus. Diemžēl vēsture mums māca, ka valstis, kas cenšas panākt demokrātijas iedibināšanu, kļūst par korupcijas un pārkāpumu centriem. Šis process ir saistīts ar augstu noziedzības līmeni un tiesību aktu un sociālo noteikumu pārkāpumiem. Es balsoju par priekšlikuma pieņemšanu, ņemot vērā faktu, ka finanšu atbalsts Tunisai ir sniedzams tikai pēc brīvām vēlēšanām par finanšu atbalstu atbildīgo institūciju stingrā kontrolē.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju par kopīgas rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā, jo tajā skaidrā un nosvērtā veidā ir pausta Eiropas Parlamenta attieksme pret notikumiem Tunisijā. Ir svarīgi, lai pārejas posma valdība pēc iespējas drīzāk organizētu vēlēšanas, lai valsts varētu pāriet no autoritāras pārvaldes uz stabilu demokrātisku pārvaldību. Rezolūcijā Ashton kundze ir aicināta nekavējoties rīkoties un nodrošināt Tunisijai tai nepieciešamo Eiropas Savienības palīdzību.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumā par stāvokli Tunisijā ir pausts atbalsts Tunisijas tautas centieniem tuvoties demokrātijai. Tajā arī uzsvērts, ka ir jārada nepieciešamie priekšnosacījumi parlamentāras asamblejas ievēlēšanai. Šai asamblejai tad būtu jāizstrādā demokrātiska konstitūcija, kas nodrošina varas dalīšanu. Ir nosodīti drošības spēku veiktie represīvie pasākumi un nesamērīgā spēka pielietošana. Šo iemeslu dēļ es atbalstu rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Ņemot vērā nesenos notikumus Tunisijā, es vēlētos apliecināt savu solidaritāti ar šīs valsts iedzīvotājiem. Mums kā Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Tunisijas iedzīvotāji, kuru protesti un demonstrācijas viņiem ir ļāvušas atgūt brīvību un atbrīvoties no daudzus gadus ilgušā režīma. Es arī vēlētos nosodīt represijas un vardarbību, ko pret demonstrantiem vērsa drošības dienesti. Es pilnībā atbalstu Eiropas Savienības centienus. Diemžēl notikumi Tunisijā jau atkal ir atklājuši Savienības ārpolitikas vājumu. Eiropas Ārējās darbības dienests un Eiropas Komisija būtu jāaicina veikt konkrētākus pasākumus. Eiropas Savienībai tās kopīgajos ārpolitikas pasākumos būtu jāpauž aicinājums pievērst lielāku uzmanību jautājumiem saistībā ar cilvēktiesību un demokrātijas aizsardzību. Balsojumā par Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu, kurā aprakstīts stāvoklis Tunisijā, es balsoju par tā pieņemšanu, jo, manuprāt, mums, Eiropas Savienībai, ir teicama iespēja sniegt palīdzību pilsoniskas sabiedrības veidošanā Tunisijā.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. − Es paužu solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir vēlme pēc labākiem sociālajiem apstākļiem un vieglāku piekļuvi darba vietām, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Notikumi Tunisijā arī satricināja nedemokrātisko režīmu pamatus citās valstīs. Joprojām nav skaidrs, kurp novedīs valdības maiņa. Es ceru, ka visi demokrātiskie spēki, kas atbalsta plurālismu, apziņas brīvību un demokrātisku varas nomaiņu, varēs piedalīties jaunas parlamentāras asamblejas vēlēšanās. Es balsoju par šo rezolūciju, jo es atbalstu Eiropas Savienības palīdzību Tunisijas ekonomikai aizdevumu un subsīdiju veidā, kas šīs valsts iedzīvotājiem ar patiesu attīstības līgumu nodrošinātu kvalificēta darba izredzes produktīvu vietējo un ārvalstu ieguldījumu veicināšanai.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā, lai kopā ar saviem kolēģiem paustu Eiropas Parlamenta nostāju saistībā ar „Jasmīnu revolūciju”. Uzmanības centrā ir jāizvirza Tunisijas un Eiropas Savienības partnerattiecības, attiecības ar Vidusjūras reģiona valstu savienības sastāvā esošajām Ziemeļāfrikas valstīm un visas kaimiņattiecības, lai palīdzētu Tunisijas tautai, ar ko mēs stāvam plecu pie pleca, īstenot organizētu un miermīlīgu pāreju uz demokrātisku sistēmu. Eiropas Savienības palīdzībai ir jābūt kā brīdinājumam, lai nodrošinātu pienācīgu vēlēšanu norisi un cilvēktiesību ievērošanu ar mērķi atbalstīt un konsultēt Tunisijas iedzīvotājus, lai novērstu jebkādu novirzi uz fundamentālismu. Eiropas Savienībai noteikti ir jāievēro savas saistības demokrātijas un cilvēktiesību labā.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikuma par Tunisiju pieņemšanu, kā to darīja visas politiskās grupas, cenšoties sniegt vēstījumu par atbalstu šai valstij. Stabilitāte šajā reģionā ir nemainīgs un pastāvīgs Eiropas mērķis. Nākotnē Eiropas Savienības Vidusjūras reģiona kaimiņattiecību politikas pamatbalstam ir jābūt pārticības baseina izveidošanai, kurā dominē demokrātiski režīmi un cilvēktiesību ievērošana. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka nestabilitātes cēloņi Eiropas Savienības kaimiņvalstīs var izraisīt ķēdes reakcijas un radīt vēl lielākus bēgļu un imigrantu viļņus nekā tie, ko pagātnē radīja konflikti Centrālāzijā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par stāvokli Tunisijā. Es reizē ar Parlamentu apliecinu solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Šajā sakarībā es atzinīgi vērtēju demonstrācijās apliecināto tautas drosmi un apņēmību, un es pievienojos drošības spēku veikto represiju un nesamērīgā spēka izmantošanas nosodījumam. Es stingri atbalstu nepieciešamo demokrātisko procesu, ko Tunisija īstenos, un uzsveru, ka ir būtiski radīt priekšnoteikumus vēlēšanu norisei pietiekamā laikposmā, lai visi opozīcijas spēki un plašsaziņas līdzekļi varētu mobilizēties valsts līmenī un radīt demokrātisku pamatu jaunai sabiedrībai. Es atzinīgi vērtēju Parlamenta aicinājumu Komisijai un Eiropas Investīciju bankai saistībā ar patiesu attīstības līgumu, ar kuru veicina produktīvus vietējos un ārvalstu ieguldījumus, paredzēt atbalstu Tunisijai, izmantojot subsidētos kredītus, lai Tunisijas ekonomika varētu kļūt dažādāka un Tunisijas jauniešiem rastos kvalificētas nodarbinātības iespējas.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju šo rezolūcijas priekšlikumu un reizē ar Parlamentu apliecinu solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Es tiešām ceru, ka tagad tiks radīti priekšnosacījumi un sniegts viss iespējamais atbalsts, lai Tunisija ar panākumiem īstenotu reformas, kas ir nepieciešamas stabilas, iecietīgas demokrātijas izveidošanai, kuras ietvaros tiek ievērotas minoritāšu tiesības.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Balsojot par rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu par stāvokli Tunisijā, es vispirms vēlējos apliecināt solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Es aicinu Eiropas institūcijas pārorientēt un palielināt līdzekļus dažādiem instrumentiem Eiropas Savienības un Tunisijas sadarbības finansēšanai. Tas ir jādara steidzamā kārtā. Es arī mudinu Eiropas Savienību gūt secinājumus no šiem notikumiem un pārskatīt tās politiku attiecībā uz demokrātijas un cilvēktiesību atbalstu, nosakot, ka to stingra ievērošana ir būtisks nosacījums Eiropas Savienības sadarbībai ar trešām valstīm.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments apliecina savu solidaritāti ar Tunisijas tautu, kuras rīcības pamatā ir likumīgas vēlmes pēc demokrātijas un prasība uzlabot sociālos apstākļus un iespējas iegūt darbu, ļaujot savai valstij piedzīvot vēsturisku politisku pagriezienu. Šajā sakarībā Parlaments atzinīgi vērtē demonstrācijās apliecināto tautas drosmi un apņēmību, kā arī pauž līdzjūtību upuru ģimenēm un solidaritāti ar ievainotajiem. Parlaments arī nosoda drošības spēku veiktās represijas un nesamērīgu spēka izmantošanu, turpretī atzinīgi vērtē armijas rīcību, atsakoties šaut uz demonstrantiem. Tas aicina veikt neatkarīgu izmeklēšanu par starpgadījumiem, kas pēdējās nedēļās noveda pie cilvēku nāves un pārmērīgas spēka lietošanas, un par korupciju, kā arī saukt pie atbildības vainīgos.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Nemieri, kas pēdējās dienās notiek Tunisijā, saskaņā ar apstiprinātām ziņām jau ir prasījuši vismaz 35 cilvēku dzīvības. Parlamenta delegācija attiecībām ar Magribas valstīm jau ir pieprasījusi neatkarīgas izmeklēšanas veikšanu par to, vai spēka pielietošanā ielu sadursmju laikā ir vainojama valdība. Ir nekavējoties jāatceļ ārkārtas stāvoklis šajā valstī, kura tradicionāli ir bijusi sekulāra, progresīva un demokrātiska, lai Tunisijas iestādēm ļautu atsākt standarta demokrātiskas prakses īstenošanu. Savukārt visām Eiropas valstu, tostarp Šveices, valdībām ir jāvienojas par sadarbību, lai atgūtu prezidenta Ben Ali ģimenes iegūto naudu un īpašumu. Visbeidzot, ir nekavējoties jāierobežo visas pazīmes par Salafi kustības paplašināšanos un izplatīšanos, jo tas veicinātu radikālās islāma versijas attīstību Tunisijā.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlamentam jau sen vajadzēja pārtraukt savu klusējošo attieksmi saistībā ar sacelšanos Tunisijā. Kā gan var saglabāt vienaldzību pret lūgumiem, pret šo izsalkumu pēc demokrātijas, kā gan var saglabāt mieru, redzot vīriešus un sievietes, bagātos un nabagos, jauniešus un vecus cilvēkus pieprasām atbrīvošanu no baiļu režīma?

Tunisija bija bez ierunām pieņēmusi autokrātisko modeli, scenāriju, kurā nabadzīgākie iedzīvotāji un pat vidusšķiras pārstāvji nespēja iedomāties, ka reiz viņi varētu kļūt paši par savas dzīves noteicējiem. Šī vienīgā pieeja tagad ir satriekta putekļos. Šie soļi pretī brīvībai liek pamatus jaunai sabiedrībai un rada cerības par jaunu līdzsvaru. Diktatorisko un tehnokrātisko Austrumu dienas ir beigušās. Tagad atliek radīt citādus Austrumus.

Cerēsim, ka Eiropas institūcijas pret šo jauno valstu sadarbības aicinājumiem būs atsaucīgākas nekā jebkad agrāk.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. − (PL) Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu un jo īpaši nosacījumus attiecībā uz ļoti konkrētiem mūsu rīcībā esošiem instrumentiem sistēmisko valstī noritošo pārmaiņu ietekmēšanai. Es vispirms runāju par politisko atbalstu pēc iespējas plašākai Augstās pārstāves līdzdalībai, noritošo Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikas pārskatīšanu, jaunā rīcības plāna Tunisijai laikposmam no 2011. līdz 2016. gadam apspriešanu un Eiropas Savienības novērošanas misijas nosūtīšanu, kas neapšaubāmi nodrošinātu atbalstu saistībā ar izziņotajām vēlēšanām.

Rezolūcijas priekšlikums (RC-B7-0075/2011)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Tuberkulozes izplatība pasaulē arvien rada bažas, šai slimībai joprojām esot vienam no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, jo tā izraisa gandrīz divu miljonu cilvēku nāvi gadā. Neskatoties uz gūtajiem panākumiem, pēdējos gados bijušā Padomju Savienības bloka valstu sociālekonomiskās situācijas pasliktināšanās, neapmierinošās valsts veselības aprūpes sistēmu infrastruktūras un netaisnīgās piekļuves ārstēšanai dēļ ir dramatiski palielinājusies saslimstība ar šo bakteriālo infekciju. Es atbalstu kopīgas rezolūcijas priekšlikumu par iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, jo es uzskatu, ka vakcīnas kopā ar efektīvākajiem testiem infekcijas konstatēšanai un labākajām ārstniecības metodēm ir galvenais ierocis cīņā pret šo slimību. Manuprāt, arī dzeramā ūdens un sabalansēta uztura pieejamībai, kā arī brīvai piekļuvei veselības aprūpes pakalpojumiem ir liela nozīme sadzīves apstākļu uzlabošanā un cīņā pret nabadzību un tuberkulozi. Ņemot vērā šos apsvērumus, es balsoju par kopīgu priekšlikumu par prettuberkulozes vakcīnu.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Saskaņā ar Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei katru gadu tiek konstatēti aptuveni 9 miljoni jaunu saslimšanas gadījumu un katru gadu tuberkuloze izraisa 2 miljonu cilvēku nāvi. Tas nozīmē, ka šīs slimības dēļ ik pēc 18 sekundēm mirst cilvēks. Līdz ar slimību izskaušanu saistītā Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanas termiņam ir palikuši tikai četri gadi, un tuberkuloze joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, visvairāk apdraudot cilvēkus, kuri slimo arī ar HIV/AIDS. Eiropas Savienībai ir jāizpilda savas saistības attiecībā uz ANO Tūkstošgades attīstības mērķa sasniegšanu, lai apkarotu un līdz 2015. gadam izskaustu tuberkulozi. Es balsoju par šī nozīmīgā rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu, un es piekrītu, ka tuberkulozes apkarošana būtu jāiekļauj stratēģijā „Eiropa 2020”. Kā rezolūcijā norādīts, Komisijai un dalībvalstīm ir jādara viss iespējamais, lai pienācīga daļa no veselības aprūpei pieejamajiem līdzekļiem sasniegtu nabadzīgos iedzīvotājus attīstības valstīs, un jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu veselības aprūpes pakalpojumu uzlabošanu un atbalstu nabadzīgajos reģionos.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, jo tuberkuloze joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, izraisot gandrīz 2 miljonu cilvēku nāvi gadā. Šī iniciatīva tiktu piemērota visas pasaules tuberkulozes slimnieku interesēs, jo īpaši mazāk attīstītajās valstīs. Tā arī veicinātu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanu un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu līdz 2015. gadam. Turklāt vakcinācijas programma varētu stiprināt Eiropas Savienības stratēģisko neatkarību tuberkulozes un citu infekcijas slimību apkarošanas jomā. Ir jānorāda, ka vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem slimības noteikšanas testiem. Tiem ir jābūt uzticamiem, lētiem un pieejamiem visiem pacientiem līdztekus efektīvākai diagnostikai un ārstniecībai. Tas ietver būtisku pētniecības virziena maiņu un ilgtspējīga finansējuma palielināšanu vakcīnas paketei. Tāpēc Eiropas Komisijai un dalībvalstīm ir jāievēro to finansēšanas saistības un jādara viss nepieciešamais, lai veselības aprūpei paredzētie līdzekļi nonāktu arī pie visnabadzīgākajiem un neaizsargātākajiem iedzīvotājiem valstī.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Vakcinācija pret tuberkulozi un ieguldījumu veikšana pētniecībā, lai izstrādātu jaunas zāles šīs slimības ārstēšanai, ir vienīgais risinājums, lai panāktu tās izskaušanu līdz 2050. gadam. Diemžēl Rumānijā ir slikta ar šīs slimības izplatību saistītā statistika, un valsts ieņem pirmo vietu tuberkulozes pacientu skaita ziņā Eiropas Savienībā, kuru saskaņā ar ekspertu viedokli tā saglabās ilgu laiku. Šādos apstākļos Eiropas Savienības vadītas programmas un tuberkulozes ārstēšanai piešķirti līdzekļi ir īpaši atzinīgi vērtējami, turklāt ir svarīgi veikt ieguldījumus Eiropas iedzīvotāju veselībā. Saskaņā ar Rumānijas iestāžu sniegto informāciju Rumānijā katru gadu tiek konstatēti 30 000 jaunu saslimšanas gadījumu ar tuberkulozi. Viens iespējamais izskaidrojums tam, ka katru gadu tiek konstatēts šis lielais saslimšanas gadījumu skaits, ir tieši uzlabojumi, ko nodrošina jaunu profilakses programmu parādīšanās, kuru lielāko daļu finansē Eiropas Savienība. Lai gan Rumānijā joprojām ir augstākais saslimstības ar tuberkulozi rādītājs Eiropā, pēdējos piecos gados šī rādītāja vērtības ir ievērojami samazinājušās. Ir novērojama arī lejupslīdes tendence attiecībā uz tuberkulozes izraisītu nāves gadījumu skaitu Rumānijā, tam samazinoties no 10,7 % 2002. gadā līdz 7,6 % 2008. gadā. Tuberkulozes izskaušanas programmām piešķirtais finansējums ir īpaši atbalstāms, jo pēdējos 35 gados nav atklāts neviens jauns diagnosticēšanas vai ārstēšanas līdzeklis.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Es atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu par tuberkulozes apkarošanu vairāku iemeslu dēļ. Vispirms es vēlētos uzsvērt nepieciešamību aplūkot šīs slimības humāno aspektu, jo tā ir slimība, ko var vienkārši novērst ar vakcināciju, tāpēc vairāk nekā 2 miljonu cilvēku nāve ik gadu ir ne tikai augsts rādītājs, bet svarīgākais — tā ir bezjēdzīga nāve. Es pilnībā piekrītu, ka tuberkuloze spilgti apliecina dažādu valstu iedzīvotāju nevienlīdzību, jo industrializētajās valstīs tā ir gandrīz izskausta. TVBI fonds palīdz tuberkulozes slimniekiem visā pasaulē, jo īpaši mazāk attīstītajās valstīs. Es personīgi uzskatu šo tuberkulozes apkarošanas veidu par Eiropas iedzīvotāju solidaritātes izpausmi un mēģinājumu ierobežot pilnīgi bezjēdzīgos nāves gadījumus, kas vienkārši izriet no finansējuma trūkuma vakcinēšanai mazāk attīstītajās valstīs.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo rezolūcijas priekšlikumu mēs paužam atbalstu Eiropas Savienības iniciatīvām par tuberkulozes apkarošanu nabadzīgākajās valstīs, tomēr mēs aicinām veikt plašāku zinātnisko izpēti, lai izstrādātu jaunas zāles un vakcīnas pret šo slimību. Vakcīnas ir lētākais un efektīvākais sabiedrības veselības aizsardzības pasākums, lai pasargātu Eiropas iedzīvotājus no infekcijas slimībām, bet ir arī svarīgi, lai veselības aprūpe sasniegtu jaunattīstības valstis, veicinot dzīves ilguma palielināšanos un nabadzības apkarošanu.

Kā jau es minēju, ir gūti zināmi panākumi, un mēs atrodamies uz pareizā ceļa, bet Eiropas Savienībai ir jādivkāršo savs darbs un jāaicina veikt saskaņotāku rīcību, lai integrētu Eiropas pētniecību ar nabadzību saistītu slimību apkarošanā. Tas ir vienīgais veids, kā mēs spēsim atvieglot traģisko stāvokli veselības aprūpes jomā vairākās jaunattīstības valstīs. Es vēlētos jautāt Komisijai, kā tā gatavojas kontrolēt zinātniskās pētniecības darbu šajā jomā un pārveidot šīs izpētes rezultātus ieguvumos, ņemot vērā stratēģiju „Eiropa 2020”.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, jo tikai plaša mēroga vakcinācijas kampaņa varētu veicināt Tūkstošgades attīstības mērķī noteikto uzdevumu īstenošanu, proti, līdz 2015. gadam apturēt saslimstības ar tuberkulozi pieaugumu un mainīt tendenci tuberkulozes izplatības jomā, kā arī līdz 2050. gadam izskaust šo slimību. Steidzami jāmeklē inovatīvi finansēšanas veidi, lai nostiprinātu veselības aprūpes sistēmas un apkarotu nevienlīdzību, jo īpaši saistībā ar mātes veselību un zīdaiņu mirstību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan tuberkuloze ir viena no slimībām, kas ir praktiski izzudusi no veselības aprūpes problēmu loka attīstītajās valstīs, patiesība ir tāda, ka mūsdienās tā joprojām ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, gadā izraisot 2 miljonu cilvēku nāvi. Jo īpaši jaunattīstības valstīs šī slimība daudzos gadījumos joprojām ir nāvējoša, jo īpaši ar HIV/AIDS inficēto cilvēku vidū.

Tāpēc tuberkuloze ir starp industrializēto pasauli un attīstības valstīm pastāvošās nevienlīdzības piemērs. Turklāt, lai gan tuberkulozes dēļ joprojām mirst cilvēki, pētniecība tiek pamesta novārtā vienkāršu komerciālās rentabilitātes iemeslu dēļ. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropa pievienotos zinātniskajai izpētei un atbalstītu Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, lai plaša mēroga vakcinācija pozitīvi ietekmētu tuberkulozes izskaušanu līdz 2050. gadam.

Kā mēs zinām, vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem, lētākiem un uzticamākiem slimības noteikšanas testiem, kā arī efektīvākai diagnostikai un terapijai. Tas nozīmē pētniecības reorganizāciju un finansējuma palielināšanu un tā ilgtspējības nodrošināšanu, un, manuprāt, šajā jomā Eiropas Savienībai var būt liela nozīme.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šā kopīgā rezolūcijas priekšlikuma, ar ko aizstāj Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšlikumus, mērķis ir atbalstīt Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, lai palīdzētu sasniegt ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķiem noteiktos uzdevumus. Tajos paredzēts līdz 2015. gadam izmainīt pašreizējo tendenci saistībā ar tuberkulozes pacientu skaitu un līdz 2050. gadam izskaust šo slimību. Pasaules iedzīvotāju veselības stāvokļa uzlabošana ir viena no galvenajām Eiropas Savienības problēmām. Lai gan var sacīt, ka tuberkuloze Eiropā tiek kontrolēta, tā kopā ar citām infekcijas slimībām joprojām izraisa miljoniem cilvēku nāvi jaunattīstības valstīs. Ir svarīgi apvienot politiskos un finanšu resursus, lai strauji izskaustu šo pasaules mēroga nelaimi. Tāpēc es atbalstu šīs iniciatīvas apstiprināšanu, lai izskaustu šo infekcijas slimību, kas pat 21. gadsimtā vēl joprojām izraisa daudzus nāves gadījumus, jo īpaši jaunattīstības valstīs.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Darbs pētniecības un jaunu zāļu un vakcīnu izstrādes jomā, kuras ir efektīvas pret tādām slimībām kā tuberkuloze, kas katru gadu visā pasaulē turpina izraisīt miljoniem cilvēku nāvi, ir jāstimulē, un ir ļoti jāatbalsta pozitīvi rezultāti. Kad šādi rezultāti ir iegūti, ir jānodrošina šo jauno zinātnes un tehnoloģiju panākumu pieejamība visiem, kuriem tie ir nepieciešami, nepieļaujot nekāda veida izslēgšanu.

Tāpēc vienīgajam piekļuves kritērijam ir jābūt nepieciešamībai. Ārējā parāda un procentu likmes par parāda apkalpošanu atmaksa bagātajām valstīm trešās pasaules valstīs ir galvenais līdzekļu aizplūšanas iemesls, tāpēc šī nauda nenonāk veselības aprūpes un izglītības budžetā, kurš ir samazināts teju līdz niecīgiem apmēriem. To veicina arī no ārpuses uzspiestās tā dēvētās „strukturālās pielāgošanas programmas”.

Tāpēc cīņa ar slimībām, kuras tāpat kā tuberkuloze izplatās nabadzības apstākļos, ietver šo mehānismu, kas rada un uztur atkarību un nabadzību, apkarošanu. Šajā kontekstā nožēlu rada tas, ka jaunas prettuberkulozes vakcīnas izstrādi, kas būtu pieejama mazāk attīstītām valstīm, ko mēs, bez šaubām, atbalstām, var pamatot ar Eiropas Savienības nozīmes un vadošās lomas nostiprināšanu šajās valstīs, kā tas tiek darīts jautājumā, kas bija šā rezolūcijas priekšlikuma izstrādes pamatā.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Kā gan kāds varētu neatbalstīt iniciatīvu, kuras mērķis ir līdz 2050. gadam izskaust tuberkulozi, kas visā pasaulē katru gadu turpina izraisīt 2 miljonu cilvēku nāvi!

Tomēr mani pārsteidz, ka tekstā, kurā ir pausta nožēla par neapmierinošajiem veselības aprūpes pakalpojumiem jaunattīstības valstīs, apzināti nav minēts viens no mūsdienu lielākajiem skandāliem: ārstu „zagšana” no šīm valstīm, ko veic turīgākas valstis, kuras ir pārtraukušas pietiekamu savu ārstu apmācību, uzskatot, ka tās var samazināt izdevumus saistībā ar viņu sociālo aizsardzību. Attiecīgi Francijā numerus clausus jeb to studentu skaits, kuriem ir ļauts turpināt mācības otrajā gadā, ir aptuveni 7000, kamēr katru gadu gandrīz 3000 ārstu ar zinātniskajiem grādiem, kuri ir iegūti ārpus Eiropas, tiek atļauts praktizēt Francijā. Protams, mēs nodrošinām apmācību ārzemju studentiem, kuri tādējādi iegūst Francijas izsniegtus zinātniskos grādus un uz visu mūžu paliek Francijā. Tajā pašā laikā PVO aplēses liecina, ka nabadzīgajās valstīs trūkst 4,5 miljonu veselības aprūpes profesionāļu.

Ir savādi arī tas, ka teksta sagatavotāji ir izvēlējušies nepieminēt 5500 līdz 6000 tuberkulozes gadījumu Francijā. Slimība Francijā bija izskausta, un tās atkārtota parādīšanās ir tieši saistāma ar masveida imigrāciju. Es arī neticu, ka mēs šajā ziņā Eiropā esam atsevišķs gadījums.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Tuberkulozes sastopamība pasaulē turpina radīt bažas. Tomēr šķiet, ka tikai plaša mēroga vakcinācija var novērst draudus, ko šī slimība rada daudzu jaunattīstības valstu iedzīvotāju veselībai. Tāpēc es atbalstīju šo rezolūciju, lai aicinātu veikt lielākus dalībvalstu un Eiropas Komisijas ilgtermiņa ieguldījumus, lai šīm jaunattīstības valstīm būtu līdzekļi tuberkulozes apkarošanai, jo īpaši ar pētniecības un inovāciju palīdzību. Tomēr realizētajiem resursiem nebūtu jāaprobežojas ar minēto: atbalsts ir nepieciešams veselības un veselības aprūpes pakalpojumu jomā, tādējādi tā ir vēl viena joma, kurā ir jāveic darbs un ko nevar ignorēt.

  Jim Higgins, Seán Kelly, Mairead McGuinness un Gay Mitchell (PPE), rakstiski. − Mēs atturējāmies noslēguma balsojumā par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei (RC-B7-0075/2011). Mēs pilnībā atbalstām Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, bet mēs nevarējām atbalstīt citātu, kurā sniegta atsauce uz citu Parlamenta balsojumu, kurā cita starpā tika atbalstīts aborts un kas ir pretrunā iepriekšējam balsojuma skaidrojumam, ko mēs iesniedzām Parlamentā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekritu šā dokumenta saturam, jo mums ir jāapkaro tuberkuloze, kas katru gadu visā pasaulē nogalina gandrīz divus miljonus cilvēku un ar kuru ir inficēta gandrīz trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Šī slimība nopietni apdraud cilvēkus, un tā ir otrs biežākais nāves cēlonis pasaulē infekcijas slimību vidū. Tuberkuloze ir izteikti saistīta ar sociālajām un ekonomiskajām problēmām, piemēram, nabadzību, bezdarbu, alkoholismu, atkarību no narkotikām un saslimstību ar HIV/AIDS, kā arī neatbilstošu un sliktu veselības aprūpes sistēmu stāvokli nabadzīgajās valstīs un novēloti uzstādītu diagnozi. Es esmu gandarīts, ka ir izstrādāts Iniciatīvas prettuberkulozes vakcīnas izstrādei projekts, jo ar šo slimību sirgstošie pacienti visā pasaulē varēs gūt labumu no pētniecības un darba pasākumiem. Es vēlētos arī norādīt, ka tuberkulozes apkarošanai nodrošinātais finansējums aizvien ir nepietiekams un ir jāparedz konkrēti finansēšanas instrumenti, kas veicinās prettuberkulozes vakcīnu licencēšanu Eiropā, vakcīnu pieejamību, tuberkulozes klīnisko izpēti un efektīvāku diagnostiku un terapiju, un veselības aprūpes pakalpojumiem piešķirtajai naudai ir jāsasniedz valstu nabadzīgākie un neaizsargātākie iedzīvotāji.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Tuberkuloze diemžēl ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē. Katru gadu šīs slimības dēļ pasaulē mirst gandrīz 2 miljoni cilvēku. Iesniedzot šo rezolūcijas priekšlikumu, Parlamenta mērķis bija aicināt Eiropas Savienību censties īstenot Apvienoto Nāciju Organizācijas Tūkstošgades attīstības mērķus, kuri paredz līdz 2015. gadam apturēt saslimstības ar šo nopietno slimību pieaugumu. Aplēstie dati rada satraukumu, un mēs esam ļoti nobažījušies par stāvokļa nopietnību, jo īpaši attiecībā uz nabadzīgākajām valstīm, kurās ar tuberkulozi saistīti nāves gadījumi kļūst aizvien izplatītāki. Tāpēc es pilnībā atbalstu kopīgās rezolūcijas priekšlikumu, jo līdztekus tam, ka tajā ir vērsta uzmanība uz veselības aprūpes apstākļiem jaunattīstības valstīs, tā cenšas risināt problēmu tās saknē ar lielāku līdzekļu piešķiršanas un zinātniskās izpētes atbalsta palīdzību.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Lai gan vairākumā Eiropas valstu vakcinēšanās pret tuberkulozi ir obligāta, pasaules statistikas dati ir satraucoši. To cilvēku skaits, kuri saslimst ar šo slimību, ļauj saprast, ka mūsdienās, 21. gadsimtā, mums ne tikai ir jāīsteno plaša informācijas kampaņa un jānodrošina nepieciešamā profilakse, bet — svarīgākais — mums ir jāpalielina finansējums vakcinācijai pret šo slimību. Tikai tas mums ļaus samazināt šīs slimības izplatību. Tāpēc es atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu. Paldies!

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es pilnībā atbalstu aicinājumu palielināt finansējumu un alternatīvus tuberkulozes programmu finansēšanas veidus. Es kā Parlamenta darba grupas priekšsēdētājs inovāciju, piekļuves medicīnai un ar nabadzību saistīto slimību jomā uzskatu, ka ir svarīgi koncentrēt mūsu darbu uz pētniecību un inovācijām, ja mēs vēlamies sasniegt Tūkstošgades attīstības mērķus. Saslimstības ar tuberkulozi rādītāji pasaulē vēl joprojām ir nepieņemami augsti, un es atbalstu jaunus finansēšanas līdzekļus Iniciatīvai par prettuberkulozes vakcīnas izstrādi, lai īstenotu plaša mēroga vakcinēšanas kampaņu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Neraugoties uz to, ka saslimstība ar tuberkulozi attīstītajās valstīs praktiski nav sastopama, šī slimība vēl joprojām rada draudus nabadzīgajās un mazāk attīstītajās valstīs, jo īpaši Āfrikā, kur tā katru gadu turpina izraisīt miljoniem cilvēku nāvi. Tikai pasaules mēroga vakcinācijas plāns var apturēt šo nelaimi un nodrošināt reālu šīs slimības izskaušanu līdz 2050. gadam saskaņā ar Tūkstošgades attīstības mērķu īstenošanu.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es piekrītu lielai daļai šā rezolūcijas priekšlikuma satura, tās mērķim un tajā paustajam viedoklim par piekļuvi veselības aprūpei kā tiesībām, kuru nodrošināšana ir dalībvalstu atbildība, kurām ir „jāievēro pienākums nodrošināt visiem iedzīvotājiem valsts veselības aprūpes pakalpojumus”. Tomēr es nevarēju atbalstīt šā priekšlikuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka lielākā daļa tajā izklāstīto ierosinājumu un mērķu nav pietiekami vērienīgi un ir acīmredzami nepietiekami. Manuprāt, nepietiek ar ierosinājumu līdz 2050. gadam izskaust slimību, kura skar nabadzīgākos iedzīvotājus un ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, katru gadu izraisot vairāk nekā 2 miljonu cilvēku bojāeju. Tas tāpēc — kā tas ir norādīts vairākos nevalstisko organizāciju veiktajos pētījumos —, ka šo laiku varētu samazināt uz pusi, īstenojot noteiktu politiku un attiecīgi palielinot resursus šīs slimības apkarošanai. Turklāt, lai gan es piekrītu 2. punktā paustajam apgalvojumam, ka ir svarīgi uzlabot slimības atklāšanas un vakcinācijas procedūras ar labāku diagnostiku un terapiju, es iebilstu pret nespēju skaidri norādīt, ka šādi pakalpojumi būtu jāveic valsts veselības aprūpes dienestiem. Tieši šie dienesti būtu jānostiprina ar Eiropas Savienības atbalstu un sadarbību.

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. – (FR) Es ar gandarījumu sniedzu atbalstu Eiropas mēroga projektam, kas ar savu mērķi beidzot izskaust tuberkulozi piedāvā pievienoto vērtību ne tikai Eiropai, bet arī pasaulei.

2009. gadā tuberkulozes dēļ mira 1,7 miljoni cilvēku jeb 4700 cilvēku dienā. Pasaules Bankas aplēses liecina, ka šī slimība ik gadu Āfrikā rada zaudējumus 52 miljardu ASV dolāru apjomā. Ziņotie saslimšanas gadījumi Apvienotajā Karalistē un Īrijā 2010. gada vasarā mums atgādina, ka šī slimība joprojām ir nopietna Eiropas Savienības problēma. Pateicoties Iniciatīvai prettuberkulozes vakcīnas izstrādei (TBVI), būs iespējams izstrādāt efektīvas vakcīnas, kas būs pieejamas jaunattīstības valstīm un pielāgotas valstīm ar strauji augošu ekonomiku un Eiropai.

Eiropas Komisija ir lielākā oficiālās attīstības palīdzības sniedzēja, nodrošinot EUR 49 miljardus gadā. Tomēr ar to nepietiek. Mums ir jāatrod citi finansēšanas avoti, piemēram, dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības sniegta finanšu garantija, lai ļautu iegūt līdzekļus no Eiropas Investīciju bankas. TBVI ir praktisks veids, kā īstenot stratēģiju „Eiropa 2020”. Padarot Eiropu pievilcīgāku, tā sagatavo jaunu ekonomiku nākamajām paaudzēm.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Prettuberkulozes vakcīnas programma ir ļoti svarīga, bet ko Eiropas Parlaments gatavojas darīt līdz 2015. gadam? Piemēram, Latvijā tuberkulozes ārstēšanas process patlaban ietver diagnozes noteikšanu un karantīnas piemērošanu. Patiesībā visi līdzekļi, kuri tika paredzēti ārstniecības aprīkojuma iegādei un specializēto slimnīcu celtniecībai, tikai iztērēti veltīgi. Piemēram, pilsētā, ko sauc Olaine, cietuma teritorijā tika uzcelta slimnīca ar tuberkulozi inficētu cilvēku ārstēšanai. Slimnīcas aprīkošanai tika iztērēti divi miljoni euro. Šī slimnīca pašlaik nedarbojas, jo trūkst medicīniskā personāla! Tāpēc es vēlētos vērst savu kolēģu uzmanību uz to, ka nepietiek tikai ar vakcīnas izstrādi un ražošanu. Ir jāsagatavo atbilstošu specializāciju apguvuši ārsti un augsti kvalificēti medicīniskie darbinieki, lai viņi piedalītos cīņā ar tuberkulozi. Pretējā gadījumā šodienas balsojuma iespaids būs tikai emocionāls. Ir ļoti svarīgi, lai tiktu īstenota pārredzama tuberkulozes apkarošanai piešķirto līdzekļu kontrole, lai neatkārtotu Latvijas situāciju.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Savienībā ik gadu ar tuberkulozi sirgstošu cilvēku ārstēšanai tiek iztērēti EUR 2 miljardi. Līdzās HIV un malārijai tuberkuloze ir viena no visizplatītākajām epidēmiskajām slimībām pasaulē. Ar šo slimību ir inficēta aptuveni viena trešdaļa pasaules iedzīvotāju. Ir skaidrs, ka mēs esam tālu no tuberkulozes izskaušanas. Tāpat kā visu slimību gadījumā, pieaugoša rezistence multirezistentas vai pat īpaši rezistentas baktērijas veidā un no tā izrietošo ārstēšanas iespēju trūkums mūsdienu medicīnai rada ļoti sarežģītu problēmu. Standarta zāles, kuras ir izmantotas kopš 20. gadsimta 60. gadiem, nespēj ietekmēt mutējušos baktēriju veidus. Tā rezultātā tiek izrakstītas citas zāles, kuras ir dārgākas un kurām ir spēcīgākas blaknes. Tādējādi ārstēšanas izmaksas var būt līdz pat simts reizēm augstākas nekā standarta tuberkulozes gadījumā. Ja pacients pārtrauc lietot standarta medikamentus normāla tuberkulozes veida gadījumā pirms sešu mēnešu perioda beigām, rodas ne tikai smagas blaknes, bet arī rezistence. Turklāt slimības izplatīšanos ir iespējams apturēt tikai tad, ja tiek izmeklēti visi cilvēki, ar kuriem pacients ir kontaktējies. Dažās valstīs nav nodrošināta šo prasību ievērošana. Ja netiek ievēroti šie vispārzināmie pamatnoteikumi, izpētes projekti, kas izmaksā miljardiem euro, diezin vai radīs ievērojamas izmaiņas, un radīsies jauni rezistences veidi. Tāpēc es balsojumā atturējos.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei. Daudzos gadījumos tuberkuloze un tās profilakse ir ne tikai jaunattīstības valstu, bet arī attīstīto valstu problēma. Mums ir jāveic paraugprakses apmaiņa, jāpiešķir finansējums tuberkulozes vakcīnai un jāizmanto dažādi pasākumi, lai censtos mazināt šausminošos statistikas datus par aptuveni 2 miljoniem tuberkulozes izraisītu nāves gadījumu pasaulē ik gadu. No otras puses, daži no galvenajiem riska faktoriem, kas palielina mirstības procentu, ir alkoholisms, narkotiku lietošana un liela nabadzība. Tāpēc mums ir jāņem vērā ne tikai vakcinācija, bet arī ilgtermiņa programmas šo faktoru mazināšanai. Es vēlreiz apliecinu atbalstu šai iniciatīvai, lai veicinātu aktīvu Eiropas Savienības atbalstu vakcinācijas programmām, kuras pēc to īstenošanas ir spējušas ievērojami samazināt rādītājus saistībā ar inficēšanos ar tuberkulozi, kā to apliecina Eiropas Savienības dalībvalstu statistikas dati.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Ņemot vērā to, ka tuberkuloze ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, ik gadu prasot miljoniem cilvēku dzīvības, kā arī to, ka, neraugoties uz minēto, novārtā atstāto slimību jomā, kas skar tikai jaunattīstības valstu iedzīvotājus, pašlaik netiek veikti pietiekami pētījumi, es noteikti atbalstu Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei. Šajā kontekstā tikai vakcinācijas programma, kas ietvertu plaša mēroga vakcinēšanas kampaņu, varētu dot pozitīvus rezultātus mērķa īstenošanas jomā. Esmu pārliecināts, ka vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem slimības noteikšanas testiem, un ka tam ir nepieciešama pētniecības virzības maiņa un ilgtspējīga finansējuma palielināšana. Tāpēc es uzskatu, ka vakcinācija pret tuberkulozi prioritāri ir jāveic jaunattīstības valstu klīnikās un ka ar Eiropas Savienības atbalstu būtu jāsniedz palīdzība jaunattīstības valstu iekšējiem centieniem attīstīt cilvēkresursu spējas.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei. Šis konkrētais rezolūcijas priekšlikums, ko atbalstīja visas politiskās grupas, seko saslimstības ar šo slimību pieaugumam Eiropā un Amerikas Savienotajās Valstīs pēdējos desmit gados. Tomēr šīs slimības atkārtotas parādīšanās galvenais iemesls ir masveida imigrācija, jo īpaši nelegālā imigrācija, kuras gadījumā nav iespējams nodrošināt higiēnas pamatnoteikumu ievērošanu. Grieķija, kura patlaban cenšas risināt nelegālās imigrācijas problēmu, attīstīto valstu vidū ir valsts ar salīdzinoši augstiem tuberkulozes gadījumu rādītājiem, tāpēc šajā konkrētajā rezolūcijas priekšlikumā ietvertie ierosinājumi, piemēram, plaša vakcinācijas kampaņa, Eiropas Investīciju bankas finansējums un aicinājums nodrošināt garantētus sabiedrības veselības aprūpes pakalpojumus mūsu valstij ir svarīgi.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Mūsdienās tuberkuloze ir viens no piemēriem, kā cilvēku vidū pastāvošā nevienlīdzība ietekmē veselības aprūpes jomu, ņemot vērā, ka šī slimība ir gandrīz izskausta industrializētajās valstīs un joprojām izplatās citās pasaules daļās. Patlaban ir svarīgi arī atcerēties to, ka tuberkuloze ir viena no slimībām, kas īpaši apdraud tos cilvēkus, kuriem seropozitīva diagnoze vai AIDS, jo šādu cilvēku saslimšanas gadījumi ar tuberkulozi ir īpaši smagi. Šie jautājumi ir iemesls šā rezolūcijas priekšlikuma sagatavošanai, kurā ir atbalstīta plaša mēroga vakcinācijas kampaņa, lai pēc 2015. gada sasniegtu sesto Tūkstošgades attīstības mērķi un jo īpaši izskaustu tuberkulozi līdz 2050. gadam.

Šie svarīgie mērķi arī bija iemesls, kāpēc es balsoju par šo priekšlikumu. Vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem slimības noteikšanas testiem, kas ir uzticami un lēti, kā arī efektīvākai diagnostikai un terapijai. Tāpēc ir jāmaina pētniecības virzība, bet finansējums ir jāpalielina un tam jābūt ilgtspējīgam. Eiropas Savienībai ar Eiropas Komisijas starpniecību būtu jāmeklē inovatīvi finansēšanas veidi, piemēram, izveidojot dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības finanšu garantiju, kas ļautu iegūt līdzekļus TBVI vajadzībām no Eiropas Investīciju bankas, lai nodrošinātu finansējumu un pētniecību šajā jomā.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. − (PT) Neraugoties uz gūtajiem panākumiem, tuberkulozes ietekme pasaulē joprojām rada raizes, jo šī slimība aizvien ir viens no galvenajiem nāves cēloņiem pasaulē, jo īpaši jaunattīstības valstīs. Tāpēc ir jāpalielina finansējums un jāpaplašina izpēte šajā jomā. Ir svarīgi mobilizēt resursus Iniciatīvas prettuberkulozes vakcīnas izstrādei, jo plaša mēroga vakcinēšanas kampaņa varētu veicināt saslimstības ar tuberkulozi pieauguma apturēšanu līdz 2015. gadam, izmainot pašreizējo tendenci un izskaužot šo slimību līdz 2050. gadam, kā paredzēts ANO Tūkstošgades attīstības mērķos un PVO programmā „Stop TB”.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Katru gadu tuberkuloze nogalina gandrīz 2 miljonus cilvēku — galvenokārt Subsahāras Āfrikā un Āzijā. Tā ir nelaime, kas izceļ nevienlīdzību starp ziemeļiem un dienvidiem, kā arī mums pieejamo resursu, ārstniecības līdzekļu un pētniecības nepietiekamību šīs slimības apturēšanai.

Mūsu rezolūcijas priekšlikumā ir sniegta norāde par darbu, kas ir jāveic, lai ātrāk un efektīvāk konstatētu un diagnosticētu šo slimību. Tomēr kā svarīgākais aspekts tajā ir uzsvērta nepieciešamība īstenot plaša mēroga vakcinācijas programmu, kas ir vienīgais veids, kā īstenot vienu no Tūkstošgades attīstības mērķiem (6. TAM) un izskaust slimību līdz 2050. gadam.

Tajā pašā laikā ir svarīgi vērst pētījumus farmācijas jomā uz novārtā atstātu un „nerentablu” slimību pētniecību. Finansējums šai pētniecībai ir jāpiešķir, piemēram, ar Eiropas Investīcijas bankas fondu palīdzību. Kā mums ir zināms, PTO programmas „Stop TB” īstenošanai ir nepieciešami 3 miljardi ASV dolāru. Tas ir izšķiroši svarīgs ieguldījums, ja vēlamies gūt panākumus pētniecībā un inovāciju jomā un tādējādi palīdzēt nabadzīgākajām valstīm sniegtā atbalsta palielināšanā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments, pirmkārt, uzsver to, ka vakcinācijas programma, kas ietvertu plaša mēroga vakcinēšanas kampaņu, varētu dot pozitīvus rezultātus sestā TAM īstenošanas jomā pēc 2015. gada un jo īpaši tuberkulozes izskaušanā līdz 2050. gadam. Otrkārt, tas uzskata, ka vakcīnas ir svarīgs tuberkulozes apkarošanas līdzeklis līdztekus labākiem slimības noteikšanas testiem — uzticamiem, lētiem un drošiem —, efektīvākai diagnostikai un terapijai, tāpēc ir jāmaina pētniecības virzība, bet finansējums ir jāpalielina, un tam jābūt ilgtspējīgam. Treškārt, tas aicina Komisiju meklēt inovatīvus finansēšanas veidus, piemēram, izveidot dalībvalstu un/vai Eiropas Savienības finanšu garantiju, kas ļautu iegūt līdzekļus TBVI vajadzībām no Eiropas Investīciju bankas, lai nodrošinātu finansējumu novārtā atstātu un „nerentablu” slimību pētniecību jaunattīstības valstīs.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstisks. − (PL) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei. Tropiskās slimības, piemēram, malārija, tuberkuloze un miega slimība, katru gadu prasa miljoniem cilvēku dzīvības. Tas notiek jo īpaši tāpēc, ka paaugstinās šo slimību rezistence pret zālēm vai nav zāļu to ārstēšanai, jo komerciālās rentabilitātes dēļ netiek veikti pētījumi. Tā kā četrus gadus pirms Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanai noteiktā termiņa jaunu saslimšanas ar tuberkulozi gadījumu skaits pasaulē joprojām rada raizes, mums būtu nekavējoties jāiejaucas. Veselības aprūpes pakalpojumi lielākajā daļā jaunattīstības valstu nav pietiekami, lai ar tiem varētu nodrošināt vietējo iedzīvotāju vajadzības. 90. gados īstenotās strukturālo pielāgojumu programmas ir sekmējušas situācijas pasliktināšanos un izraisījušas ievērojamu sociālo pakalpojumu budžeta samazināšanos. Es uzskatu, ka vakcinācijai pret tuberkulozi būtu prioritāri jānotiek jaunattīstības valstu dispanseros un klīnikās, tāpēc būtu jāatjauno valsts veselības aprūpes pakalpojumi. Valstu valdībām ir jāievēro pienākums nodrošināt visiem iedzīvotājiem valsts veselības aprūpes pakalpojumus, jo piekļuve veselības aprūpei ir tiesības, kas atzītas Vispārējā cilvēktiesību deklarācijā.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Es atbalstu Iniciatīvu prettuberkulozes vakcīnas izstrādei. Manuprāt, mūsu kā eiropiešu morālais pienākums ir ne tikai uzņemties daļu atbildības par pētniecību un jaunu zāļu meklēšanu, bet arī sniegt palīdzību nabadzīgajām valstīm veselības aprūpes darbinieku apmācībā un vismaz primitīva veselības aprūpes tīkla izveidē. Cilvēku solidaritātei ir jāsniedzas pāri valstu un kontinentu robežām. Ja mēs pārtraucam izjust solidaritāti, mēs pārtraucam būt cilvēki. Mūsu cilvēces saglabāšanas interesēs es nevaru atbalstīt apstiprināto rezolūcijas priekšlikuma tekstu. Tekstā ir iekļauta atsauce uz nedzimušu bērnu nonāvēšanu, ko vairākums Parlamenta deputātu uzskata par reproduktīvās veselības elementu. Es balsojumā atturējos, jo es nevaru piekrist tam, ka cīņa pret tuberkulozes pandēmiju nabadzīgākajās pasaules daļās kādā veidā būtu saistīta ar nehumāno praksi uzurpēt tiesības lemt par nedzimuša bērna dzīvību un nāvi.

Lēmuma priekšlikums (B7-0090/2011)

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. − Es balsoju par Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu, kam es atteicos sniegt apstiprinājumu pagājušajā gadā, jo tā ir standarta procedūra, kurai bez kavēšanās būtu jānotiek tad, kad Eiropas Revīzijas palātas ziņojumā skaidri tiek norādīts, ka nav nepieciešami papildu pielāgojumi, neraugoties uz to, vai apstiprinājums ir vai nav sniegts. Ņemot vērā konstatētās neatbilstības, Eiropas Policijas akadēmija ir jāslēdz.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Bažas par Eiropas Policijas akadēmijas pārvaldības modeli nozīmēja, ka Parlaments atteicās apstiprināt tā 2008. gada budžeta izpildi. Tas ir satraucošs un nedzirdēts fakts, jo tā ir pirmā reize, kad Eiropas aģentūrai ir atteikta šāda procedūra. Tādējādi šīs rezolūcijas mērķis ir tikai attiecīgo kontu slēgšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta VI pielikuma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Es atgādinu, ka 2010. gada 7. oktobrī, 618 deputātiem balsojot par, nevienam nebalsojot pret un septiņiem deputātiem atturoties, Parlaments pieņēma lēmumu neapstiprināt Eiropas Policijas akadēmijas 2008. gada budžeta izpildi. Šis lēmums par kontu slēgšanu attiecībā uz 2008. gadu nav pielīdzināms to apstiprināšanai, un tā ir tikai tehniska procedūra, kas izriet no Eiropas Parlamenta Reglamenta, kurā ir noteikts, ka gadījumā, ja pārskati nav apstiprināti, nākamajā sesijā ir jānotiek oficiālam balsojumam par to, vai tos slēgt. Tāpēc es balsoju par šā lēmuma pieņemšanu.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) 2010. gada 7. oktobrī, 618 deputātiem balsojot par, nevienam nebalsojot pret un 7 deputātiem atturoties, Parlaments pieņēma lēmumu nesniegt Eiropas Policijas akadēmijas direktoram apstiprinājumu par 2008. finanšu gada budžeta izpildi. Saskaņā ar Parlamenta Reglamentu gadījumā, ja netiek sniegts apstiprinājums, nākamajā sesijā ir jāiesniedz oficiāls ierosinājums slēgt kontus. Lēmums, par kura pieņemšanu es balsojumu, ir tehnisks pasākums, kas paredzēts attiecīgā finanšu gada kontu slēgšanai, tos neapstiprinot. Tas tiek pieņemts šīs sesijas laikā, jo es un mani kolēģi no Budžeta kontroles komitejas vēlējās organizēt uzklausīšanu ar Eiropas Policijas akadēmijas direktora, valdes priekšsēdētāja un Eiropas Komisijas priekšsēdētāja līdzdalību, lai iegūtu sīkāku informāciju un precizējumu, jo īpaši saistībā ar 2010. gada jūlijā veiktajām kontu korekcijām attiecībā uz 2008. gadu un valdes atbildību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Apbēdinoši, ka Eiropas Savienības institūcijā, kuru finansē ar valsts līdzekļiem, nav spēkā pārredzams administratīvais modelis, kas pārraudzības iestādei ļautu apstiprināt tā budžeta izpildi. Šādu gadījumu retā sastopamība nosaka nepieciešamību analizēt tās cēloņus un rast risinājumus, lai novērstu tās atkārtošanos. Tāpēc šīs rezolūcijas mērķis ir tikai šo kontu slēgšana saskaņā ar Eiropas Parlamenta Reglamenta VI pielikuma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Policijas akadēmijai piešķirto līdzekļu neefektīvs izmantojums jau ir novedis pie finanšu atbalsta pārtraukšanas nelielajām aģentūrām. Ir līdzekļu neatbilstošas izmantošanas gadījumi, kas robežojas ar finanšu noziegumiem. Visi šie pārkāpumi var notikt tad, ja Komisija neveic pietiekamu kontroli. Parlamenta lēmums par šo jautājumu raida skaidru signālu visām citām aģentūrām un institūcijām par to, ka ir jāievēro finanšu disciplīna un ka tām atbildīgāk jāizturas pret saviem pienākumiem. Tāpat būtu noderīgi no attiecīgajiem amatiem atcelt tos Komisijas ierēdņus, kuri ilgu laiku neiejaucās un neveica izlēmīgus un efektīvus pasākumus. Es zinu daudzus gadījumus, kad Komisijas ierēdņi savas nekonstruktīvās nostājas vai dažkārt pat slinkuma dēļ izlikās nemanām nopietnus pārkāpumus Eiropas Savienības finanšu projektos. Es uzskatu, ka šī ir ļoti noderīga rezolūcija, kura ir sagatavota piemērota laikā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL) tikai izveidota 2000. gadā. Tās mērķis ir veicināt ciešu sadarbību starp dažādiem policijas spēkiem Eiropas Savienībā. CEPOL palīdz valstu iestādēm sadarboties un apkarot noziedzību. Turklāt tā cieši sadarbojas ar trešo valstu policijas dienestiem. Manuprāt, CEPOL ir lietderīga institūcija, tāpēc es balsoju par priekšlikuma pieņemšanu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Policijas akadēmija (CEPOL) vieno vecākos policijas virsniekus no visas Eiropas, lai veicinātu pārrobežu sadarbību cīņā pret noziedzību un sabiedriskās drošības, tiesiskuma un kārtības uzturēšanā. CEPOL, kas 2005. gadā tika izveidota kā Eiropas Savienības aģentūra, darbojas kā tīkls, kura robežās dalībvalstis galvenokārt valstu mācību iestādēs organizē aktivitātes — kursus, seminārus, konferences un sanāksmes. Gada laikā tiek organizēti 60 līdz 100 kursi, semināri un konferences, kas ietver plašu tematu klāstu, kas attiecas uz kārtības uzturēšanas darbu mūsdienu Eiropā. Pašlaik tas ir galvenais mācīšanās un pilnveidošanās avots izglītības un apmācību jomā labākai sadarbībai un kārtības uzturēšanai Eiropā. Iepriekš minēto iemeslu dēļ un īpaši ņemot vērā Revīzijas palātas un Padomes pozitīvos atzinumus, es balsoju par CEPOL kontu slēgšanu attiecībā uz 2008. finanšu gadu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. − (PT) Pēc 2010. gada 7. oktobra lēmuma neapstiprināt Eiropas Policijas akadēmijas 2008. gada budžeta izpildi problēmu dēļ, kas konstatētas saistībā ar tās administrāciju, mēs tagad esam nonākuši pie kontu slēgšanas saskaņā ar Reglamenta VI pielikuma 5. panta 2. punkta b) apakšpunktu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ir svarīgi, lai jaunās iestādes un to priekšsēdētāji veiktu savus pienākumus Eiropas iedzīvotāju interesēs. Šajā nolūkā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa uzstāja uz lielāku nozaru pārstāvju un iestāžu un to priekšsēdētāju attiecību pārredzamību, un mēs esam gandarīti, ka visi trīs kandidāti ir rakstiski apliecinājuši apņemšanos to ievērot. Apšaubāmas lobēšanas attiecības mazinās šo iestāžu uzticamību un efektivitāti, un ir svarīgi, lai tās savu darbu veiktu pēc iespējas pārredzamākā veidā. Mums tagad ir jāturpina darbs un jānodrošina, lai šīs iestādes efektīvi varētu īstenot savu svarīgo Eiropas Savienības finanšu tirgu pārraudzības uzdevumu.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Kā apliecināja Parlamenta Budžeta kontroles komiteja, daudzi cilvēki nebija apmierināti ar to, kā Eiropas Policijas akadēmija 2008. gadā un iepriekšējos gados pārvaldīja savas finanses. Šī ir unikāla situācija — līdz šim nevienai Eiropas aģentūrai nav atteikts budžeta izpildes apstiprinājums. Tomēr tagad ir svarīgi raudzīties nākotnē. Ģenerālis Banfi kungs, Eiropas Policijas akadēmijas jaunais vadītājs, ir pārņēmis sarežģītu situāciju, un viņam ir jāatgūst Parlamenta un nodokļu maksātāju uzticība. Turklāt, manuprāt, notiekošās diskusijas par akadēmijas budžeta un cilvēkresursu neefektīvo pārvaldi tikai novērš mūsu uzmanību no lielākas problēmas, proti, vienotības un profesionalitātes trūkuma policijā un drošības institūcijās visā Eiropā, tostarp Lietuvā. Mums ir jāvelta lielāka uzmanība centieniem uzlabot Policijas akadēmijas pamatfunkcijas. Mums ar izglītības un specializētas apmācības palīdzību ir jāveic stingrāki pasākumi noziedzības apkarošanai. Kā es norādīju aizvadītā oktobra sesijā, Eiropas Policijas akadēmijas mērķi ir cēli — veicināt vispārējo Eiropas kārtības uzturēšanas standartu uzlabošanu un nostiprināt tiesiskumu un tiesību aktus. Nav svarīgi, kas nākotnē notiks ar Eiropas Policijas akadēmiju, bet visām dalībvalstīm ir jānodrošina šo mērķu sasniegšana.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Es balsoju par Eiropas Policijas akadēmijas kontu slēgšanu, jo uzskatu, ka ir svarīgi noslēgt apstiprinājuma procedūru par 2008. gadu. Nesniedzot budžeta izpildes apstiprinājumu, Eiropas Parlamenta deputāti raida spēcīgu signālu visu Eiropas Savienības aģentūru vadītājiem, ka Parlaments nepieļaus krāpniecisku grāmatvedību un apšaubāmus tēriņus. Eiropas Parlamenta deputātiem tagad ir jāpievērš uzmanība 2009. gada budžeta apstiprināšanas procedūrai, kas pašlaik norisinās Budžeta kontroles komitejā, un izmaiņu veikšanai, lai nodrošinātu stingrāku grāmatvedības procedūru ieviešanu. Nepilnības, kas tika atklātas Revīzijas palātas ziņojumā par kontiem attiecībā uz 2008. gadu, nedrīkst atkārtoties. Es atbalstu pozitīvi vērtējamos pasākumus, ko ir veicis CEPOL jaunais direktors Ferenc Bánfi, un ceru, ka sadarbība starp Budžeta kontroles komiteju un akadēmiju turpināsies un tiks veikti būtiski pasākumi, lai nodrošinātu akadēmijas efektīvu un visiem finanšu noteikumiem atbilstīgu darbību.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0091/2011)

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. − Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, lai iebilstu pret Eiropas Banku iestādes priekšsēdētāja iecelšanu nevis kādu ar kandidāta personību saistītu trūkumu dēļ, bet tāpēc, ka es principā iebilstu pret šīs jaunās iestādes izveidi. Mums saka, ka ir jānovērš turpmāku ekonomikas un finanšu krīžu rašanās. Patiesībā šī iestāde spēkā esošo kontroles sistēmu papildina ar vēl vienu birokrātijas līmeni. Radīsies apjukums par to, kura iestāde ir atbildīga par konkrētiem jautājumiem. Noteikumu kopa, ko šīs iestādes pārstāvji radīs, noteikti nederēs Londonai un veicinās darbavietu zaudēšanu Lielbritānijā. Turklāt process nav pārredzams, jo Parlamentu iepazīstina tikai ar vienu kandidātu, un turklāt galīgais balsojums ir aizklāts.