Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2011. gada 14. februāris - Strasbūra

15. Pārtikas produktu radioaktīvais piesārņojums (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā iesniegtais Belet kunga ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai (Euratom) par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas

[COM(2010)0184 – C7-0137/2010 – 2010/0098(CNS)].

  Ivo Belet, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs runājam par cilvēku pārtikas produktu un dzīvnieku lopbarības drošību. Tā acīmredzami ir Eiropas Savienības galvenā prioritāte. Nav nemaz jāsaka, ka šis tiesību akts ir ārkārtīgi svarīgs, un, cerams, to nekad jeb nekad vairs nevajadzēs piemērot, jo runa ir par radioaktīvo piesārņojumu. Tāpēc ir nepieciešami augstākie drošības standarti.

Pašreizējie standarti un noteikumi ir bijuši spēkā vismaz 20 gadus. Tomēr konstitucionālais un sociālais konteksts šajā laikā ir radikāli mainījies. Tāpēc ir nepieciešami vairāki grozījumi. Tie ir šie uzlabojumi, kurus Parlaments, cerams, rīt pieņems, un cerēsim, ka pārējās iestādes ņems tos vērā.

Pirmkārt, ir būtiski ― es ceru, ka komisāra kungs spēs īsumā atzīmēt to, ko saku, ― ka šādās avārijas situācijās galveno lomu uzņemas Komisija, nevis Padome. Komisāra kungs, tas ir visu iedzīvotāju interesēs, ka situāciju pēc kodolavārijas pārvalda Komisija, ņemot vērā, ka tas gluži saprotami pārsniedz atsevišķu valstu valdību intereses.

Pašreizējā regula, kuru es nupat minēju, tika pieņemta nekavējoties pēc Černobiļas krīzes iestāšanās. Tas notika 1986. gadā. Tāpēc tā ir jāatjauno un jāpielāgo jaunajai institucionālajai videi Eiropas Savienībā.

Otrkārt, dāmas un kungi, tas ir pats par sevi saprotams, ka Komisijai ir jāatjaunina izstrādātie standarti, tādējādi nodrošinot to atbilstību tehnoloģiju progresam, un tā ir to paveikusi, balstoties uz apspriedēm ar ekspertiem, ar ekspertiem sabiedrības veselības jomā un pārtikas nekaitīguma jomā. Tas ir pats par sevi saprotams, tomēr pašreizējā regulā tas nav šādā veidā izskaidrots. Tāpēc saistībā ar to mēs ierosinām izstrādāt skaidri formulētu noteikumu.

Mēs īpaši lūdzam Komisiju nākamajā gadā publicēt ziņojumu par standartu pašreizējās redakcijas atbilstību, par to, vai ir vēlams varbūt darīt vairāk attiecībā uz sarakstu, kas zināms kā mazsvarīgo produktu saraksts, kā arī par to, vai šāda saraksta uzturēšana joprojām ir nepieciešama.

Treškārt, komisāra kungs, priekšsēdētāja kungs, vēlos runāt par mazuļu pārtikas definīciju, kas neapšaubāmi ir jutīgs jautājums, un tajā nepieciešami uzlabojumi. Pašreizējā dokumenta redakcija nav īsti pielāgota nesenajām Eiropas pārtikas regulām, un mums šis dokuments ir jāizmaina. Šādu priekšlikumu mēs rīt iesniegsim plenārsēdē.

Ceturtkārt, Parlaments ierosināja piešķirt kompensācijas lauksaimniekiem, kurus šāds negadījums, iespējams, varētu skart. Šai nolūkā vēl nav izstrādāts skaidri formulēts noteikums. Rīt mēs iesniegsim mutisku grozījumu, aicinot Komisiju to apsvērt un, ja tā to vēlēsies, iesniegt attiecīgu priekšlikumu.

Visbeidzot, tomēr ne mazāk svarīgi, nav atrisināts jautājums par juridisko pamatojumu. Komisāra kungs, Parlamenta Juridiskā komiteja vienbalsīgi uzskata, ka šim jautājumam vajadzētu būt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 4. punktu. Galu galā runa ir par ― citēju vārdus no Līguma ― „pasākumiem, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība”, citāta beigas. Protams, tās ir būtiskas izmaiņas, jo tas nozīmē, ka mums vajadzēs koriģēt koplēmuma procedūru, nevis apspriesties, pamatojoties uz Euratom līgumu.

Mēs pieņemam, ka Padome un Komisija visu eiropiešu interesēs iepriekš minēto nopietni ņems vērā, un ceram, ka tās kopā ar mums dosies šajā virzienā.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms, lūdzu, pieņemiet Šefčovič kunga un Oettinger kunga atvainošanos, kuri nodarbojas ar šiem jautājumiem, tomēr šoreiz lūdza mani pārstāvēt viņus. Vēlos viņu vārdā pateikties referentam Belet kungam par svarīgu aspektu uzsvēršanu, kas radušies sakarā ar nepieciešamību uzlabot veselības aizsardzības pasākumus pārtikas produktu un lopbarības radioaktīvā piesārņojuma gadījumā.

Tāpat vēlos norādīt, ka Komisijas priekšlikums Padomes Regulas Nr. 3954/87 pārstrādāšanai attiecas tikai uz viena noteikuma pārskatīšanu. Proti, tas ir viens apsvērums preambulā, kas pievienots, lai pamatotu regulā ietverto noteikumu par īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Padomei. Visi pārējie noteikumi, dāmas un kungi, ir iesniegti kodifikācijai, tāpēc tie priekšlikumā nav grozīti.

Tāpēc Komisija nevar pieņemt Belet kunga ziņojumā iesniegtos grozījumus, saku to no sirds. Tam ir divi iemesli, proti, pirmais ir institucionāla rakstura, savukārt otrais ir saistīts ar būtību. Pirmais iemesls ir saistīts ar to, ka ir stingri jāievēro atbilstība Parlamenta, Komisijas un Padomes nolīgumam par pārstrādāšanas procedūru.

Ņemot vērā šo Iestāžu nolīgumu un pārstrādāšanas pamatojumu, pārstrādāta priekšlikuma kodificētās daļas nevar grozīt, izņemot patiesos ārkārtas apstākļos.

Tas tāpēc, lai nodrošinātu instrumentu, ko, cita starpā, var izmantot konsekvences ievērošanai tad, kad veicamas izmaiņas. Stingra atbilstība šim noteikumam, par kuru ir panākta vienošanās, ir nozīmīgs priekšnosacījums tam, lai panāktu līdzsvaru starp iestādēm un nodrošinātu Komisijas iniciatīvas tiesības.

Patiesībā vienas iestādes nespēja ievērot Iestāžu nolīgumu radītu apstākļus, kuros šīs likumdošanas metodes izmantošana nebūtu praktiska, un tas atņemtu iestādēm svarīgu instrumentu, ar ko īstenot „labāka reglamentējuma” mērķi, kas ir daļa no pārredzamības uzlabošanas mērķa, kurš sasniedzams iedzīvotāju labā.

Otrais iemesls ir saistīts ar būtību. Pirmais grozījums, ko pieņēma Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, ir saistīts ar juridisko pamatojumu. Euratom līguma 31. pants tiktu aizstāts ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu. Lielākā daļa pārējo grozījumu ir saistīti ar šo juridiskā pamatojuma izmainīšanu.

Komisija uzskata, ka šis grozījums juridiskajam pamatojumam nav attaisnojams. Tas pat būtu pretrunā principam, kas minēts Euratom līguma 106.a pantā, kurā paredzēts, ka, ja Līgumā ir minēti īpaši nosacījumi, ar kuriem reglamentē kādu konkrētu jautājumu, tad šie nosacījumi ir prioritāri attiecībā uz Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Kā jau jūs zināt, Euratom līguma 31. panta spēkā esamību Tiesa apstiprināja lēmumā C―70/88. Euratom līguma 3. nodaļa un konkrētāk tā 31. un 32. pants reglamentē arī jautājumus, kas attiecas uz darba ņēmēju un visas sabiedrības veselības aizsardzību pret apdraudējumu, ko rada jonizējošs starojums.

Visbeidzot man jāmin iedibinātā Tiesas judikatūra, kurā noteikts, ka, es citēju: „Noteikumi par to, kādā veidā Kopienas iestādes pieņem lēmumus, ir izklāstīti Līgumā, un tie nav dalībvalstu vai attiecīgo iestāžu pārziņā”. Euratom līguma 31. pants ir vienīgais objektīvi attaisnojamais šā priekšlikuma juridiskais pamatojums.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lūk, tādi ir juridiskie ierobežojumi, un tieši šo juridisko ierobežojumu dēļ Komisija nolēma noraidīt Belet kunga ziņojumā ietvertos grozījumus.

Tieši to es vēlējos paziņot Šefčovič kunga un Oettinger kunga vārdā.

  Romana Jordan Cizelj, PPE grupas vārdā. – (SL) Priekšsēdētāja kungs! Radioaktivitāte ir tāds nedaudz mistisks temats, un cilvēkiem parasti ir iebildumi pret to. Viņus īpaši biedē tas, ka, lai gan starojumu nevar redzēt vai sajust, tas tomēr var radīt lielu kaitējumu dzīvām radībām.

Tomēr starojumam ir arī daudz pozitīvu īpašību, tāpēc to izmanto gan medicīnā un pētniecībā, gan materiālu izpētē, sterilizācijā un elektroenerģijas ražošanā.

Ja vēlamies izmantot šīs priekšrocības, mums ir acīmredzami atbilstoši jāreaģē uz cilvēku bailēm un jāgarantē viņiem drošība. Referents Belet kungs paveica lielisku darbu, izstrādājot grozījumus regulai, kas attiecas uz pārtikas produktu un lopbarības piesārņojumu kodolavārijas gadījumā.

Es apsveicu viņu par šiem grozījumiem un no sirds ceru, ka Komisija mainīs savu nostāju un pievērsīs lielāku uzmanību tam, ko minēja referents. Tāpat es ceru, ka Padome nopietnāk uztvers Parlamenta veiktos pasākumus šajā jomā, lai gan mani apbēdina un satrauc tas, ka Padomes pārstāvis vairs nepiedalās šajās debatēs. Gribētos zināt, vai tā ir pazīme, kas liecina par neinformētību attiecībā uz Eiropas Parlamenta viedokli par situāciju kodolenerģijas jomā?

Es uzskatu, ka Padomei un Komisijai vajadzēs ņemt vērā demokrātisko attīstību, kas vērojama kopš Euratom līguma pieņemšanas, proti, kopš apmēram 1958. gada, un tām būs jāpievērš lielāka uzmanība tam, kādus aktus kodolenerģijas jomā pieņem Parlaments. Pretējā gadījumā mums, iespējams, vajadzēs atvērt Pandoras lādīti jeb Euratom līgumu.

  Adam Gierek, S&D grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ir jāizstrādā piemēroti drošības standarti kodolenerģijas jomā, kā arī attiecībā uz izotopu ražošanas tehnoloģiju eksperimentālajos reaktoros medicīnas un citiem mērķiem, tostarp sensoriskajām mērīšanas ierīcēm un sterilizācijas nolūkos. Cita starpā tas attiecas uz pārtikas produktu, dzīvnieku barības un zāļu drošu izmantošanu pēc tam, kad tie ir apstaroti.

Mūsdienu pasaulē radiācijas avārijas risks vai iespējamība ir patiesi ļoti maza, tomēr tā aizvien ir nemitīgi jāsamazina. Sakarā ar negadījumiem reaktoros, tostarp sakarā ar Černobiļas avāriju, tika izstrādāti vēl stingrāki kritēriji aizsardzībai pret jonizējošā starojuma ietekmi, tomēr vēlāk tika konstatēts, ka šī ietekme ir daudz maznozīmīgāka nekā tika paredzēts. Radioaktīvo nogulšņu dēļ tika konstatēts minimāls augsnes piesārņojums, tādējādi bija novērojams neliels radioaktivitātes palielinājums mežā un lauksaimniecības pārtikas produktos, kas tika iegūti skartajās teritorijās. Tomēr varētu rasties sajūta, ka situācijas nopietnība tika pārspīlēta un teritorija, no kuras iedzīvotāji tika evakuēti, bija pārāk liela. Ciemati, kas atrodas piesārņotajā zonā Baltkrievijā un tika pamesti, jau atkal ir apdzīvoti. Daži eksperti apgalvo, ka tur novērota pat hormēzes parādība, proti, stimulējoša ietekme, ko rada augsta enerģijas starojuma ārstnieciskā iedarbība, lai gan tas, protams, ir zemāks par noteikto līmeni. Tomēr šajā kvaziadministratīvajā, nevis zinātniskajā jautājumu traktēšanā iegūta radioaktivitātes iedarbības lineāra, nevis sliekšņa pieeja. Loģiski būtu, ja visa iepriekš minētā dēļ tiktu ierobežota starojuma iedarbība, nosakot devas, kas ir vēl zemākas par dabisko līmeni, tātad to, kuram mēs ikdienas esam pakļauti. Ekonomikas ziņā tas ir absurds. Mēs jebkurā gadījumā katru gadu vidēji absorbējam devu, kura atbilst apmēram 2,4 milizīvertiem, kas pēc apmēram 70 dzīves gados sastāda aptuveni 200 milizīvertus. Tāpēc ir jāveic medicīniska izmeklēšana nolūkā izpētīt simultāno iedarbību, ko rada piesārņojums pēc radioaktīvas avārijas un daudz lielāka deva, kura rodas dabiska starojuma dēļ, tostarp no vulkāna. Pirmais gadījums galvenokārt attiecas uz pārtikas produktiem un iedarbību uz vairogdziedzeri (jods), kauliem (stroncijs) un muskuļiem (cēzijs), savukārt otrais uz iedarbību uz ādu un plaušām (radons).

  Fiona Hall, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates par pieļaujamo radioaktivitātes līmeni pārtikas produktos notiek savlaicīgi, jo aprīlī tiks atzīmēta Černobiļas katastrofas 25. gadadiena. Daudzi no mums atcerēsies to, cik satraukti tajā laikā bija sabiedrības locekļi, kā arī to, cik ilgi radioaktīvais piesārņojums saglabājās atsevišķās vietās, piemēram, Anglijas ezeru apgabalā, kur augsnes apstākļu un smagu lietavu dēļ daudzus gadus zeme bija piesārņota.

Tāpēc ir jābūt sistēmai, ar ko labākajā iespējamajā veidā var garantēt to, ka kodolavārijas gadījumā sabiedrības locekļi būs drošībā. Tāpēc ir vajadzīgs cits juridiskais pamatojums un ekspertu grupa, kurā darbojas arī neatkarīgi zinātniskie eksperti sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomās. Šis nav tikai tehnisks jautājums, ko var atstāt kodolenerģijas zinātnieku pārziņā. Šeit runa ir par daudz plašāku satraukumu sabiedrībā.

Tāpat pieļaujamais starojums ir jānosaka tā, lai varētu garantēt to, ka pārtikas produktus droši var patērēt visu vecumu iedzīvotāji. Vai jūs varat iedomāties kādu satraukumu radītu paziņojums, ka, piemēram, burkānus var ēst pieaugušie, bet ne bērni? Ir jābūt skaidrām pamatnostādnēm, uz kurām ikviens var paļauties. Tāpēc es uzskatu, ka mums šajā jautājumā vajadzētu ievērot ASV paraugu un noteikt maksimālās efektīvās devas robežvērtību ― vienu mikrozīvertu gadā visiem cilvēkiem. Lai vai kā, ir pienācis pēdējais brīdis pārskatīt pielikumā norādītos līmeņus, jo tur nav ņemtas vērā izmaiņas uztura un kultūras izvēlē. Piemēram, daudzu cilvēku uzturā manioka ir kļuvusi par pamatvielu, nevis maznozīmīgu vielu. Tāpēc Komisijai ir jāiesniedz pilnvērtīgs ziņojums par maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem.

Visbeidzot, vēlos pateikties referentam Belet kungam par ļoti vienprātīgo pieeju, ko viņš ir izmantojis šajā ziņojumā. Es ceru, ka Komisija ņems vērā to, ka saistībā ar šo dokumentu Parlaments ir ievērojami vienots.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Par šiem Komisijas priekšlikumiem mēs apspriežamies tikai tāpēc, ka iepriekšējā regula 2010. gadā zaudēja spēku.

Strādājot pie šā priekšlikuma, man atgādināja, ka astoņdesmito gadu vidū es kopā ar savu priekšgājēju Von Blottnitz kundzi no Parlamenta Zaļo partijas, strādāju pie jautājuma par Černobiļas katastrofas radītajiem radioaktīvajiem nokrišņiem. Viena no lielākajām problēmām pēc negadījuma Černobiļā bija pārredzamības trūkums un nespēja īstenot vispusīgu demokrātisku kontroli. Atklāti sakot, mani pārsteidz tas, ka mums ir gandrīz jāieņem aizsardzības pozīcija tāpēc vien, ka mēs nevaram šo jautājumu izskatīt, pamatojoties tikai uz Euratom reglamentējumu, jo, lai mēs pilnībā varētu kontrolēt situāciju un noteikt tās gala iznākumu, mums ir jāņem vērā arī patērētāju aizsardzība, iedzīvotāju aizsardzība atomelektrostacijas nozīmīgas katastrofas gadījumā, kā to paredz Eiropas līguma noteikumi. Es gribētu vēlreiz aicināt Barnier kungu, kurš pats ir francūzis, nodrošināt to, ka šīs lietas mainās. Toreiz Francija izturējās tā, it kā nekādu problēmu nebūtu un radioaktīvie mākoņi kaut kādā veidā varētu apiet tās teritoriju. Tas bija negods, kā francūži to tagad ir sapratuši.

Citādi es piekrītu Hall kundzei, ka mums vajadzētu ņemt vērā Amerikas Savienoto Valstu piemēru, īstenojot ļoti piesardzīgu pieeju jautājumam par reglamentējumu ― robežvērtības nenosaka gados jauniem cilvēkiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem vai stiprajiem un vājajiem, bet gan vienīgi pamatojoties uz to, ko var paciest bērni, lai tādējādi avārijas situācijā tiktu piemērotas zemākās iespējamās robežvērtības. Amerikas Savienotajās Valstīs ieteiktās robežvērtības ir noteiktas desmit reižu zemākas par tām, ko, balstoties uz Euratom ieteikumiem, patlaban publicējusi Eiropas Komisija. Es uzskatu, ka jums patiešām vajadzētu ievērot manu un Hall kundzes piemēru.

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vispirms gribētu paust atbalstu tiem kolēģiem, kuri piekrīt, ka, runājot par pārtikas produktu vai augsnes radioaktīvo piesārņojumu, mēs runājam par sabiedrības veselības problēmu. Tas būtībā ir galvenais jautājums. Vispirms jāsaka, ka pārmērīga radioaktīvā piesārņojuma radītās problēmas ietekmē veselību, īpaši palielinās vēža saslimšanas gadījumu skaits un rodas citi veselības sarežģījumi. Tāpēc nav jēgas tādam juridiskam pamatojumam, kurā galvenā uzmanība netiek pievērsta sabiedrības veselībai.

Mēs visi labi apzināmies to, cik svarīgas ir šīs debates. Mēs to zinām no Černobiļas laikiem, tomēr ne tikai tāpēc. Patiesībā Černobiļa atklāja mums šīs problēmas milzīgo apjomu un apmēru, kādā tā var ietekmēt cilvēku dzīves. Mums ir jāapgūst vēstures sniegtās mācības. Tāpēc mēs esam atbildīgi par to, lai tiktu veikti preventīvi pasākumi un izstrādāti noteikumi.

Pievēršoties ierosinātajam priekšlikumam, man šķiet, ka šodienas pārrunas ir skaidras. Pirmkārt, pozitīvais aspekts ir tāds, ka tiek īstenots mēģinājums ieviest šo regulu sabiedrības veselības jomā, kā minēju jau iepriekš. Otrkārt, mēs mēģinām novērst atsevišķus nekonsekventus un dažkārt pat patvaļīgus pasākumus. Treškārt, mērķis ir veicināt pārredzamākus un demokrātiskākus atjaunināšanas procesus un lēmumu pieņemšanas procesus.

Tomēr joprojām ir problēma, kas saistīta ar maksimālajiem līmeņiem. Mēs nedrīkstam arī turpmāk tik augstiem līmeņiem pakļaut neaizsargātākās un nopietnāk skartās grupas. Maksimālajiem līmeņiem ir jābūt tādiem, kas garantē visu iedzīvotāju drošību, un mēs ļoti labi zinām, ka šādi dzīvībai bīstami gadījumi ir katrā valstī. Piemēram, mums Portugālē tas ir Urgeiriça gadījums.

Ir svarīgi, ka mēs to ņemam vērā.

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Mēs gatavojamies veikt nozīmīgu un nepieciešamu darbu, proti, pārskatīt pārtikas produktu radioaktīvā piesārņojuma robežvērtības. Protams, es atbalstu priekšlikumus, ar ko nodrošina labāko iespējamo aizsardzību iedzīvotājiem, tostarp attiecībā uz medicīnas aprīkojumu. Tāpēc neapšaubāmi ir jāizmanto visi jaunākie pieejamie zinātniskie dati un ir attiecīgi jāatjaunina robežvērtības, jo ES nenoliedzami ir jābūt augsta līmeņa veselības aizsardzībai. Lisabonas Līgums ļauj pieņemt tādus kopējus pasākumus veterinārajā nozarē, kas paredzēti pārtikas produktu un lopbarības drošības standartu uzraudzīšanai ar tiešu mērķi aizsargāt sabiedrības veselību; tas ir labi, jo mani ļoti satrauc tas, ka patlaban ES ir noteiktas augstākas robežvērtības nekā ASV. Radioaktīvais starojums Eiropā nav mazāk bīstams cilvēkiem, dzīvniekiem un graudaugiem kā tas ir ASV. Kopumā šajā priekšlikumā norādīts, cik svarīgi ir noteikt skaidras procedūras un atjaunināt vecos standartus. Tāpēc es vēlos pateikties referentam par šiem izcilajiem un svarīgajiem grozījumiem.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Diemžēl ungāru tauta guva tiešu pieredzi no nopietnā pārtikas produktu piesārņojuma, kas radās sakarā ar kodolavāriju Černobiļā. Mums jādara viss iespējamais, lai novērstu to, ka tāds briesmīgs notikums kā Černobiļas katastrofa neatkārtojas. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir ārkārtīgi stingri pārbaudīt pašreizējās un funkcionējošās atomelektrostacijas. Tomēr, domājot par nākotni, es uzskatu, ka pieņemams risinājums būtu turpmāk vērst uzmanību uz atjaunojamu energoresursu avotiem un nekādā gadījumā uz kodolenerģijas nozīmes palielināšanu elektroenerģijas apgādē, tieši pretēji ― tās nozīmi vajadzētu pēc iespējas samazināt. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā energoapgādes drošības aspektu, Eiropas Savienībai šis jautājums ir obligāti jāatrisina. Tikai tā mēs varam uzlabot paši savu drošību.

Mums nav jāatbalsta un jāņem vērā atomenerģijas rūpniecība, bet tikai Eiropas iedzīvotāju, mūsu vēlētāju, veselība, un to, kas viņiem būtu labi un kas slikti. Es uzskatu, ka ir svarīgi izstrādāt avārijas attīstības gaitu iespējamai katastrofai, tomēr es uzskatu, ka mūsu primārais uzdevums neapšaubāmi ir pēc iespējas samazināt riskus. To var izdarīt, tikai tam nepieciešama politiskā griba un pienācīga apņemšanās arī no manu kolēģu puses. Mums ir jāiznīcina problēmas sakne, nevis pasīvi jāgaida, kamēr notiks katastrofa.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ir labi zināms, ka 1986. gadā Černobiļas katastrofa un tās radītais pārtikas produktu radioaktīvais piesārņojums pārsteidza kaimiņvalstis. Paldies Dievam, Eiropas Savienība ir guvusi mācību un ir noteikusi robežvērtības līdzīgām katastrofām. Ir zināms, ka atsevišķos pārtikas produktos radioaktīvais piesārņojums var nozīmīgā daudzumā saglabāties vairākus gadus, lai gan to nevar ne redzēt, ne sagaršot, ne sajust tā smaržu. Tieši tas arī rada problēmas, kad piesārņoti pārtikas produkti, piemēram, meža veltes no teritorijas, kas gadsimtiem ilgi tikusi pakļauta radioaktivitātei, tiek patērētas ne tikai vietējā līmenī, bet tiek brīvi tirgotas kā droši produkti arī citās nepiesārņotās teritorijās.

Pārtikas produktu radioaktīvā piesārņojuma radītās sekas ir īpaši bīstamas grūtniecēm, slimniekiem, maziem bērniem un veciem cilvēkiem, turklāt tās var konstatēt pat pēc vairākiem gadiem. Patlaban mēs zinām, ka nav tādu starojuma līmeņu, ko pilnīgi droši varētu klasificēt kā nekaitīgus. Lai konstatētu daudzu jaunu slimību, piemēram, alerģiju izcelsmi tiek veikti pētījumi, kas patlaban ir tikai sākuma posmā, tomēr, neraugoties uz to, pārtikas produkti joprojām tiek apstaroti. Turklāt neviens nav apsvēris šādas rīcības iespējamo mijiedarbību ar ģenētisko inženieriju.

Ja jutīgo grupu iedzīvotāji 25 gadus pēc Černobiļas katastrofas joprojām nevar lielā vairumā droši ēst vietējās sēnes, tad neapšaubāmi ir pienācis laiks ne tikai slēgt atomelektrostacijas, bet arī apturēt jebkādu kodoltestu veikšanu. Nobeigumā, tam visam nav nekādas jēgas, ja piesārņotajos reģionos un ap tiem netiek veikta rūpīga pārtikas produktu pārbaude.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, lai nodrošinātu piemērotu Eiropas iedzīvotāju veselības aizsardzību radioaktīvā piesārņojuma gadījumā un demokrātijas likumību šīs regulas pieņemšanā, ir jāizstrādā drošības standarti, ar ko aizsargāt darba ņēmēju un visas sabiedrības veselību, nodrošinot arī to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības lēmumiem šos standartus piemēro visās dalībvalstīs. Tāpat dalībvalstīm ir jāuzrauga atbilstība noteiktajiem līmeņiem, kas šajā regulā paredzēti, lai nodrošinātu aizsardzību pret radioaktīvo piesārņojumu, un tas jādara, īpaši uzraugot drošības standartus attiecībā uz pārtikas produktiem un lopbarību, kā arī pārraugot vides rādītājus. Tādējādi tiks nodrošināta atbilstība maksimālajam pieļaujamajam līmenim, kā arī tiks garantēta drošība un radioaktīvā piesārņojuma risku pārvaldība.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā kodolavārijas vai jebkādas citas radiācijas avārijas nopietnību un pārrobežu būtību, tas nav apšaubāms, ka ir jābūt koordinācijai un pasākumu apvienošanai, kā arī ir jāizstrādā kopēju procedūru kopums nolūkā apturēt un samazināt ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

Koordinācija ir nepieciešama arī tāpēc, lai noteiktu pārtikas produktu maksimāli pieļaujamā piesārņojuma līmeņus. Tomēr mēs nevaram pieņemt argumentu par to, ka ir jāierobežo dalībvalstu iesaistīšanās un rīcības brīvība, lai efektīvāk apmierinātu iedzīvotāju intereses, nodrošinot labāku pēc-avārijas situācijas pārvaldību. Tieši pretēji, dalībvalstīm pašām ir jāatbild par savu iedzīvotāju veselības nodrošināšanu un aizsargāšanu.

Tas ir īpaši aktuāls jautājums ārkārtas situācijās, tāpēc dalībvalstīm ir jāspēj noteikt stingrāki aizsardzības līmeņi, ja tās vēlas to darīt. Tam visādā ziņā jābūt atkarīgam no dalībvalstu spējas izstrādāt ārkārtas pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību un vidi.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ir lietas, ko es varu teikt kā politiķis un iedzīvotājs, un ir tās, kuras man Komisijas vārdā jāsaka no tiesiskā aspekta. Harms kundze, jūs minējāt to, ka esmu francūzis, tomēr es teikšu vēl vairāk. Es jau ļoti ilgu laiku interesējos par šiem jautājumiem.

Jau būdams Francijas Vides ministrs, es biju spiests atrisināt jautājumu par piesārņoto augsni. Man šķiet, es pat biju viens no tiem retajiem ministriem, kas 1993. un 1994. gadā devās uz Černobiļu un pavadīja 17 sekundes zem sarkofāga. Es neesmu aizmirsis vizīti Pripjatā, spoku pilsētā, kur pie logiem joprojām ir piekārti aizkari un visapkārt mētājas bērnu rotaļlietas. Es neesmu to aizmirsis.

Būdams politiķis no Francijas, es strādāju pie vides drošības iniciatīvas Eiropā. Esmu pat sarakstījis grāmatu, proti, pasaules būtiskāko risku atlasu, kurā aprakstīti visi piesārņojuma, tostarp īpaši kodolpiesārņojuma radītie riski vietās, kurās ir nepiemērota risku vide. Tāpēc, Harms kundze, šie jautājumi mani interesē. Vēl nesen es biju arī Francijas Lauksaimniecības ministrs. Cilvēku drošība un veselība, visas sabiedrības un patērētāju aizsardzība, dzīvnieku veselība, kas arī ir svarīgi ― šie jautājumi mani interesē, un es saprotu, kāpēc šajā vēlajā stundā Parlamenta deputāti tik cītīgi un modri tos piemin.

Tāpēc, kā jau es teicu Belet kungam, es uzmanīgi uzklausīju jūsu paustās vienprātīgās bažas, un es par tām ziņošu Komisijas priekšsēdētājam un maniem kolēģiem.

Varu jums pateikt tikai to, ko nupat pateicu un ko esmu apņēmies paveikt. Tad vēl ir arī tas, kas man jums jāsaka no tiesiskā aspekta, un abi aspekti, uz kuriem balstās Komisijas nostāja, ko veido mūsu dienestu un manu kolēģu Šefčovič kunga un Oettinger kunga veiktais juridiskais novērtējums.

Atgādināšu, ka šie divi aspekti ir, pirmkārt, Euratom līgums, ar ko noteikts piemērots juridiskais pamatojums veselības aizsardzības noteikumiem attiecībā uz radioaktīvo piesārņojumu ― un šie noteikumi ir prioritāri ― un, otrkārt, visām trim iestādēm ir jāņem vērā Iestāžu nolīgums par pārstrādāšanu, to es, protams, saku Komisijas vārdā. Uz šiem aspektiem balstās Komisijas kā Kolēģijas novērtējums un nostāja, ar ko tā aicina noraidīt šos grozījumus.

Tāpat vēlos jums, Harms kundze un kolēģi, apgalvot, ka esmu rūpīgi uzklausījis jūs un atstāstīšu jūsu bažas saviem kolēģiem.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  Ivo Belet, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es jūs cienu, īpaši ņemot vērā jūsu pieredzi, ko guvāt apmeklējot toreiz Černobiļu, un, protams, arī par jūsu zināšanām lauksaimniecībā, tomēr ļaujiet mums, Eiropas Parlamentam, būtiski iebilst pret Komisijas kopējo redzējumu.

Jūs minējāt Tiesas spriedumus citās lietās. Tas ir kas cits, un mēs vēlētos tos apšaubīt, izmantojot vienprātīgu Parlamenta Juridiskās komitejas redzējumu par to, ka ir jāmaina juridiskais pamatojums, jo tam ir jāatbilst jaunajam institucionālajam kontekstam, ko nosaka Lisabonas Līgums. Te runa nav par pilnvaru cīņu starp iestādēm; te runa ir par iedzīvotāju veselību, kas ir viens no Lisabonas Līguma pīlāriem.

Tāpēc mums ir žēl, ka Komisija nemaina savu viedokli. Es atkārtoju, mēs jūs neapsūdzam ― tieši pretēji; tomēr mums patiešām šķiet, ka šajā situācijā nav izmantota nozīmīga iespēja. Tāpēc Parlaments patur tiesības izskatīt šos konsolidētos dokumentus plašākā kontekstā. Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pašreizējie pasākumi avārijas gadījumā, ja tā ir saistīta ar radioaktīvo piesārņojumu, ir pilnīgi neatbilstoši pašreizējai institucionālajai situācijai. Priekšlikumi, kurus mēs, Eiropas Parlaments, rīt iesniegsim un kuri, cerams, tiks pieņemti ir lielu balsu vairākumu, nodrošina būtisku pašreizējo tiesību aktu uzlabojumu, jo tie patiešām vairs nav atbilstoši.

Ja drīkstu lūgt vēl jūsu uzmanību, minēšu konkrētu piemēru, komisāra kungs. Mēs īpaši lūdzam Komisiju izvērtēt pielikumā iekļautos standartus; mēs lūdzam šo izvērtējumu veikt sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma ekspertiem. Komisāra kungs, šie noteikumi tika izstrādāti astoņdesmito gadu beigās, kad jūs apmeklējāt Černobiļu. Pārskatīšanas klauzula, ko rīt pieprasīs Parlaments, tiks iekļauta ne pārāk ātri. Pateicos par jūsu uzmanību un apņemšanos.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, dienas vidū (otrdien, 2011. gada 15. februārī).