Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2011. gada 14. februāris - Strasbūra

1. Sesijas atsākšana

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 17.05)

  Priekšsēdētājs. – Pasludinu par atsāktu Eiropas Parlamenta sēdi, kas tika pārtraukta ceturtdien, 2011. gada 3. februārī.

2. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

3. Priekšsēdētāja paziņojumi

  Priekšsēdētājs. – Es vēlētos izteikt dažas piezīmes saistībā ar šīs daļējās sēdes atklāšanu. Mūsu skatieni šodien ir vērsti uz Eiropas Savienības dienvidu kaimiņiem. Pēdējo dienu pārsteidzošie notikumi Ēģiptē ir iedrošinājuši iedzīvotājus visā reģionā. Mēs cienām viņu drosmi, apņemšanos un centienus ceļā uz demokrātiju. Šī nostāja jau ir nesusi nozīmīgas pārmaiņas, kuras mēs pilnībā atbalstām. Tomēr mums ir žēl, ka to laikā ir zaudētas dzīvības. Mēs aicinām visas reģiona valdības uzsākt dialogu ar saviem pilsoņiem. Mēs vēlamies pielikt punktu jebkādām mierīgi demonstrējošo cilvēku mocībām un jau gadiem pastāvošu steidzamu pasākumu atlikšanu. Mēs pieprasām atjaunot pilnīgu vārda brīvību. Iedzīvotāju balsis ir jāņem vērā. Tas ir nozīmīgs mērķis visai Eiropas Savienībai, kā arī mums visiem. Atcerieties, kā 1989. gadā daudzi Eiropas politiķi baidījās no pārmaiņām Centrālajā un Austrumeiropā, tāpēc nebaidīsimies pilnībā iesaistīties gan politiski, gan ekonomiski. Palīdzēsim saviem kaimiņiem īstenot to demokrātiskos centienus, lai viņi vēlētos dzīvot paši savās valstīs un varētu to beidzot ar cieņu darīt, nejūtot vajadzību emigrēt. Pieliksim kopīgus spēkus šā mērķa sasniegšanai kā īsta kopiena.

(Aplausi)

Saistībā ar notikumiem mūsu dienvidu kaimiņu valstīs es vēlētos vērst uzmanību uz faktu, ka dažas Eiropas Savienības dalībvalstis ir kļuvušas par mērķi nozīmīgam migrantu skaitam no šī reģiona. Savienībai jārīkojas ātri un vienoti, lai atbalstītu tās dalībvalstis, kurās ir paaugstināts bēgļu pieplūdums. Mēs Eiropas Savienībā dalām arī šo pienākumu un atbildību.

Nākamā informācija ir par 12. februāri, kad norisinājās Starptautiskā diena pret bērnu kareivju izmantošanu. Tiek lēsts, ka pašreiz apmēram no 200 000 līdz 300 000 bērnu ir tieši iesaistīti bruņotos konfliktos vairāk nekā 20 valstīs visā pasaulē. Eiropas Parlaments aktīvi iesaistās cīņā pret šo apkaunojošo tendenci izmantot bērnus bruņotos konfliktos.

Visbeidzot, mēs saņemam šokējošus datus no Irānas. Kopš gada sākuma tur ar nāvi sodīto cilvēku ir trīsreiz vairāk, nekā tādā pašā laika posmā pagājušajā gadā. Jo īpaši satraucoši ir dati par nāves sodiem, kas piespriesti politiskajiem disidentiem. Es pieprasu Irānas varas iestādēm nāves sodu izpildei noteikt moratoriju un turpmāk svītrot nāves sodus no Irānā noteikto sodu saraksta.

4. Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru pieņemto tiesību aktu parakstīšana (sk. protokolu)

5. Komiteju un delegāciju sastāvs (sk. protokolu)

6. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

7. Spēku zaudējušas rakstiskas deklarācijas (sk. protokolu )

8. Lūgumraksti (sk. protokolu)

9. Padomes nosūtītie nolīgumu teksti (sk. protokolu)

10. Saistībā ar Parlamenta rezolūcijām veiktie pasākumi (sk. protokolu)

11. Jautājumi, uz kuriem jāatbild mutiski, un rakstiskas deklarācijas (iesniegšana) (sk. protokolu)

12. Darba kārtība

  Priekšsēdētājs. – Ir izdalīts galīgais darba kārtības projekts, kas izstrādāts saskaņā ar Reglamenta 137. punktu Priekšsēdētāju konferences sanāksmē ceturtdien, 2011. gada 20. janvārī. Ir ierosināti šādi grozījumi:

Pirmdiena

Nav ierosināti nekādi grozījumi.

Otrdiena

Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa ir pieprasījušas iekļaut otrdienas rīta darba kārtībā Komisijas priekšsēdētāja vietnieka un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojumu par tiesiskumu Krievijā. Vispirms es vēlētos aicināt izteikties Harms kundzi, lai viņa varētu pamatot šo pieprasījumu. Lūdzu, Harms kundze.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka sakarā ar notikumiem Khodorkovsky lietā, mums pilnīgi noteikti vajadzētu apspriest tiesiskumu Krievijā. Tomēr, tā kā rudenī vēl notiks Duma vēlēšanas, mums ir pamatots iemesls iesaistīties šajā situācijā ar mūsu lielo kaimiņu šī kontinenta austrumos.

Protams, mēs visi šobrīd tiekam atkārtoti konfrontēti ar jautājumu par to, vai mēs darām pietiekoši daudz savās kaimiņvalstīs, lai palīdzētu nostiprināt cilvēku un pilsoniskās tiesības un brīvību. Daudzi no mums noteikti ir sev paškritiski jautājuši, vai mēs vienmēr esam apsprieduši to, kas bijis būtiski attiecībā uz Ēģipti un Tunisiju. Es nevēlos, lai mēs pieļautu tādu nevērību pret sava kontinenta austrumu daļu, tāpēc es jūs aicinu katrā ziņā šonedēļ, precīzāk, rīt, izskatīt jautājumu „Tiesiskums Krievijā”.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos atbalstīt Harms kundzes pieprasījumu. Es gribētu arī piebilst, ka kopš šī pieprasījuma ierosināšanas Priekšsēdētāju konferencē un šajā plenārsēdē mēs esam saņēmuši arvien lielāku spiedienu no Krievijas puses to nedarīt.

Ojuland kundzi, kura pirms pāris nedēļām organizēja semināru par tiesiskumu Krievijā, apmeklēja Krievijas Ārlietu ministrijas pārstāvis un teica: “neesiet tik uzstājīgi” un “neuzstājiet Eiropas Parlamentam pieņemt rezolūciju par tiesiskumu Krievijā”. Es neuzskatu, ka Krievija var nosacīt Eiropas Parlamenta darba kārtību: to varam noteikt tikai mēs paši.

(Aplausi)

  Adrian Severin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Kā pašreizējais referents attiecībās ar Krieviju, varu jums paziņot, ka jau esam izstrādājuši īpaši vērienīgu procesu, lai risinātu visus nopietnos jautājumus, kas ir svarīgi mūsu attiecībās ar Krieviju.

Mums jau bija pārrunas ar Ārējās darbības dienesta un Krievijas valdības pārstāvi. Šā gada 2. martā mēs organizēsim atkārtotas pārrunas ar ekspertiem, kuri izskatīs visus nozīmīgos aspektus attiecībās ar Krieviju.

Otrajā marta nedēļā ir plānots vispusīgs dokuments ar tajā ietvertiem ieteikumiem, kurš būs pieejams apspriešanai un grozījumiem un noslēgsies ar debatēm plenārsēdē ar Augstā pārstāvja piedalīšanos, kas, kā mums zināms, šonedēļ ir aizņemts.

Tāpēc, neizturoties nevērīgi un nenoliedzot šī temata nozīmību, ir daudz labāk šo procesu turpināt un tā nobeigumā panākt, lai izraisītos plašas debates, kas mūsu lēmumam sniegs ticamību.

  Joseph Daul (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ir jautājums, ko es nesaprotu. Pagājušajā nedēļā Priekšsēdētāju konferences laikā jūs minējāt, ka mēs rīkosim debates par Krieviju martā, jo tajās piedalīsies baronese Ashton. Otrkārt, Priekšsēdētāju konferencē jūs teicāt, ka mums nepieciešams organizēt debates par Krieviju, jo Putin kungs gatavojas ierasties vizītē Komisijā vai drīzāk pie Barroso kunga.

Saskaņā ar šajā pēcpusdienā saņemto informāciju, Putin kunga vizīte Komisijā nenotiks. Vai jums ir kāda informācija šajā jautājumā? Debates tika pieprasītas pagājušajā nedēļā tikai Putin kunga vizītes dēļ. Tomēr debates par Krieviju, ietverot rezolūciju, joprojām ir plānotas martā.

Es vēlētos iegūt informāciju attiecībā uz iepriekš apspriesto.

(Parlaments apstiprināja pieprasījumu)

  Priekšsēdētājs. – Komisijas priekšsēdētāja vietnieka un Savienības Augstā pārstāvja ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par tiesiskumu Krievijā tiks iekļauts kā trešais punkts otrdienas rīta darba kārtībā. Termiņš rezolūciju priekšlikumu iesniegšanai ir otrdien, 15. februārī, plkst. 10.00. Termiņš grozījumu un kopīgu rezolūciju priekšlikumu iesniegšanai ir trešdien, 16. februārī, plkst. 10.00. Tomēr termiņš kopīgu rezolūciju priekšlikumu un grozījumu iesniegšanai ir trešdien, 16. februārī plkst. 11.00. Tātad pēc trešdienas, 16. februāra, plkst. 11.00 papildu priekšlikumi vai grozījumi netiks pieņemti. Balsošana notiks ceturtdien.

Dāmas un kungi, attiecībā uz otrdienu ir vēl viens pieprasījums. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) ir pieprasījuši iekļaut darba kārtībā Komisijas paziņojumu par situāciju Lampedūzā. Šā pieprasījuma iemeslu paskaidros Mauro kungs. Lūdzu, Mauro kungs.

  Mario Mauro, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Kā jūs pareizi piebildāt, mēs piedzīvojam vēsturiskus notikumus, kas rada ārkārtēju migrācijas plūsmas pieaugumu Eiropā. Lai gan pašreiz ārkārtējo migrantu pieplūdumu izjūt Lampedūza, tomēr šajā destabilizācijas un pārmaiņu procesā, kas skāris visu Magriba teritoriju, būs iesaistīta visa Eiropa.

Tāpēc mēs uzskatām, ka Komisijai steidzami jārīkojas, lai atbildētu ne tikai par cilvēcisko iejaukšanos, bet arī par iejaukšanos ar dziļāku stratēģisku mērķi, kas mums jārisina, lai pārskatītu politiku attiecībā uz Vidusjūras reģionu. Tādēļ, ņemot vērā jautājuma steidzamību, mēs lūdzam rīkot atsevišķas debates otrdien pēcpusdienā ar komisāru Malmström, samazinot Komisijas jautājumu laiku par pusstundu.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupā arī vēlamies izteikt šāda veida priekšlikumu. Tomēr es vēlētos Mauro kungam un Parlamentam ieteikt to precīzāk formulēt. Galu galā, mums jārisina jautājums par milzīgu cilvēku pieplūdumu. Esmu pārliecināts, ka Itālija, tāpat kā jebkura Vidusjūras reģiona valsts, ir pārpūlējusies, risinot pašreizējo problēmu viena pati, un tā nav vienīgā valsts, kas piedzīvo masīvu bēgļu plūsmu. Paredzams, ka arī Malta, Grieķija un Spānija tuvākajā nākotnē saskarsies ar šo problēmu. Tāpēc mēs vēlētos lūgt, lai debašu nosaukuma redakcija būtu īpaši precīza, lai mēs saņemtu paziņojumu no Komisijas par tūlītējiem Eiropas Savienības pasākumiem Itālijas un citu ar bēgļu pieplūdumu skarto ES valstu atbalstam.

(Parlaments apstiprināja pieprasījumu)

  Rui Tavares (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izteikt atbalstu Schultz kunga ierosinājumam, jo šī problēma plešas daudz tālāk par Lampedūzu: starp Maroku un Sīriju ir 5000 kilometri, un ar katru kilometru cilvēku risks kļūst lielāks. Jautājums nav par to, vai Eiropas Savienība palīdzēs Itālijas valdībai, bet par to, vai mēs kā kontinents esam gatavi saskarties ar kontinentālu risku. Šis ir mūsu veicamais uzdevums.

  Priekšsēdētājs. – Mums pašreiz jānosaka šo debašu nosaukums. Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir ieteikusi šādu nosaukumu: “Eiropas Savienības pasākumi Itālijai saistībā ar migrācijas plūsmu”. Ja nekļūdos, Schulz kungs vēlētos iesniegt grozījumu.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlreiz centīšos to ļoti precīzi formulēt. Mēs vēlētos, lai Komisija nāk klajā ar paziņojumu par tūlītējiem Eiropas Savienības pasākumiem Itālijas un citu ar pašreizējo bēgļu pieplūdumu skarto valstu atbalstam.

  Priekšsēdētājs. – Saprotu. Ierosinātais nosaukums ir šāds: „Eiropas Komisijas pasākumu izklāsts Itālijas un citu ārkārtējas migrācijas plūsmas skarto dalībvalstu atbalstam”.

(Parlaments apstiprināja nosaukumu)

Trešdiena

Nav ierosināti nekādi grozījumi.

Ceturtdiena

Grupa “Brīvības un demokrātijas Eiropa” ir pieprasījusi iekļaut darba kārtībā tās mutisko jautājumu Komisijai par Eiropas apcietināšanas orderi Julian Assange lietā. Kurš vēlējās runāt par šo pieprasījumu?

  Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šis mutiskais jautājums nav par Assange kunga vainu vai nevainīgumu pret viņu Zviedrijā izvirzītajā apsūdzībā par izvarošanu. Tas ir par Eiropas apcietināšanas ordera procedūrām un to, vai tas netiek ļaunprātīgi izmantots politiskiem nolūkiem.

Eiropas apcietināšanas orderis nodrošina ikviena Eiropas pilsoņa tiesisku nodošanu, liedzot tiesai ņemt vērā prima facie pierādījumus pret tiem un gandrīz atstājot to bez iespējas noraidīt nodošanu. Eiropas apcietināšanas orderis paver iespējas tā ļaunprātīgai izmantošanai, kā arī tā lietošanai pret politiskajiem disidentiem.

Vai Assange lieta ir par noziegumiem, kas it kā izdarīti Zviedrijā, vai arī par ASV vēlēšanos, lai piekāpīgā Eiropas valsts viņu izdod? Procedūru apspriešana ir būtiskākā šīs lietas izpratnē un lemšanā par to, vai Eiropas apcietināšanas orderis tiek izmantots ļaunprātīgi un nepareizi. Mums jārīko šā būtiskā jautājuma Parlamenta debates, iesaistot visas politiskās puses. Lūdzu, atbalstiet balsojot.

  Edit Herczog, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ungārijā 2004. gadā Īrijas pilsonis izraisīja nāves gadījumu. Tikai pagājušajā piektdienā mēs saņēmām Īrijas iestāžu lēmumu par šī cilvēka nosūtīšanu atpakaļ uz Ungāriju, lai piedalītos lietas iztiesāšanā.

Tāpēc šai procedūrai Eiropas līmenī jābūt spēcīgākai, nekā tā ir pašreiz. Pretējā gadījumā cietušajiem būs jāgaida daudzus gadus ne tikai šajā, bet arī citās lietās. Šai procedūrai jābūt daudz spēcīgākai, tāpēc mēs, protams, to balsojumā atbalstām.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos lūgt reglamenta paskaidrojumu. Es nezinu, vai Eiropas Parlaments var sarīkot vispārīgas debates par Eiropas apcietināšanas orderi (EAO). Kāds atbalstīs EAO un tā ieviešanu vai būs pret to, bet tas, vai mēs šeit, Parlamentā, varam to apspriest saistībā ar kriminālprocesu, kas pašreiz ir sagatavošanā, ir jautājums, ko es uzdrošināšos saukt par apšaubāmu saskaņā ar reglamentu. Ja šis būtu tas gadījums, es varētu piedāvāt vēl pāris lietas, kuras mēs varētu priecīgā garā apspriest. Tomēr es pašreiz steidzami vēlētos ieteikt, lai sagatavošanā esošie tiesas procesi nebūtu galvenais apspriešanas mērķis šeit, Eiropas Parlamentā.

(Parlaments noraidīja pieprasījumu)

(Darba kārtība tika pieņemta)⁽¹⁾

(1) Citus darba kārtības grozījumus sk. protokolā.

13. Pakalpojumu direktīvas īstenošana (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Gebhardt kundzes ziņojums Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā par Pakalpojumu direktīvas [2006/123/EK) (2010/2053(INI)] (A7-0012/2011) īstenošanu.

  Evelyne Gebhardt, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs šeit, Eiropas Parlamentā, apspriežam Pakalpojumu direktīvu jau ilgu laiku un savās debatēs esam izteikuši daudz šaubu par tās īstenošanu un to, kā mēs varam nodrošināt pakalpojumu sniedzēju brīvu pārvietošanos Eiropas Savienības robežās. Šī bija nozīmīga politikas daļa. Tieši tāpēc mēs, Parlaments, nolēmām, ka ne tikai vēlamies izstrādāt tiesību aktus, bet arī pārraudzīt, kā Pakalpojumu direktīva tiek transponēta dalībvalstīs. Mūsu interesēs ir pienācīga, pareiza un veiksmīga direktīvas transponēšana. Arī Eiropas Komisija piekrita mums palīdzēt. Tāpēc es vēlētos pateikties komisāram Barnier, kurš saistībā ar šo direktīvu ir sniedzis mums lietderīgu informāciju.

Mums jo īpaši ir radušās bažas par četrām konkrētām jomām, proti, novērtēšanas procedūru, centrālajiem kontaktpunktiem, administratīvo sadarbību un direktīvas darbības jomu.

Par pirmo punktu man ir piebilstams, lūk, kas. Kopīga novērtēšana ir viens no galvenajiem punktiem, kurā mēs, Parlaments, un es, toreizējā referente, faktiski esam pretējās domās, jo tas nozīmē ārkārtīgu birokrātijas daudzumu dalībvalstīs. Esmu arī no dalībvalstīm pēdējā laikā dzirdējusi sūdzības par birokrātiju. Tomēr saistībā ar to es pavisam vienkārši vēlreiz vēlētos paskaidrot dalībvalstīm, ka tās pašas to gribēja, nevis Parlaments! Tās ieviesa to tiesību aktos, un tādēļ tām pašām jāuzņemas atbildība par to, pat ja, piemēram, vietējās kopienas sāk apspriest jautājumus, uz kuriem Eiropa tām atkal ir norādījusi.

Par otrā punkta jautājumu –– centrālajiem kontaktpunktiem –– es vēlētos teikt, ka tā ir atbilde tam, ko mēs esam paveikuši politiskā nozīmē. Mēs pietiekami skaidri noteicām, ka Pakalpojumu direktīvas princips nav izcelsmes valsts princips, bet gan saņēmējvalsts princips. Tas nozīmē, ka pakalpojumu sniedzējiem jāievēro tās valsts tiesību akti, kurā tie darbojas. Tas jo īpaši svarīgi ir tāpēc, ka tie no centrālajiem kontaktpunktiem iegūst ne tikai informāciju par tiesību aktiem, kas tiem jāievēro, bet arī nepieciešamo palīdzību, lai viņi varētu tiešām atbilstoši un konsekventi ievērot šos tiesību aktus dalībvalstīs. Tāpēc man ir ļoti žēl, ka tas ir veikts ļoti neapmierinošā līmenī, lai gan šādi centrālie kontaktpunkti ir izvietoti daudzās, tomēr vēl ne visās, dalībvalstīs. Dažos gadījumos tie ir tikai interneta portāli. Tas neapmierina mūs, Eiropas Parlamentu, –– šādiem centrālajiem kontaktpunktiem jābūt daudzpusīgākiem. Tajos jābūt cilvēkiem, kuri spēj sniegt īstu palīdzību pakalpojumu sniedzējiem šajā jomā. Viena no problēmām ir sazināšanās valoda. Nepietiek ar vietējo valodu un iespējams angļu valodu. Es uzskatu –– un Parlaments ir izteicies līdzīgi, –– ka pakalpojumu sniedzējiem ir svarīgi runāt arī kaimiņu teritorijas valodā. To es piebilstu, ar vienu aci lūkojoties uz Polijas prezidentu, –– robežas zonā starp Vāciju un Poliju vācu valodai jābūt pieejamai Polijā un poļu valodai Vācijā, lai informācija un palīdzība būtu patiešām pienācīga, tādā veidā iesaistot pārrobežu pasākumos pat mazos uzņēmumus, no kuriem ne visi prot angļu valodu.

Vēl viens svarīgs punkts ir administratīvā sadarbība, kura šajā jomā tiek īstenota pareizā virzienā. Tāpēc dalībvalstīm joprojām ir daudz darāmā sadarbības jomā un amatpersonu izglītošanā un apmācībā, lai šī sistēma tiktu patiešām veiksmīgi izmantota.

Visbeidzot, apspriežot punktu par darbības jomu, un saistībā ar to es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka mēs svītrojām visus kopīgas ekonomikas nozīmes pakalpojumus, kas minēti 16. pantā. Es ceru, ka dalībvalstis to ievēros. Ja tās vēlas šos pakalpojumus iekļaut Pakalpojumu direktīvas darbības jomā, tām ir šādas tiesības, taču šādā gadījumā tie netiek ietverti Pakalpojuma direktīvas konkrētajā daļā, bet tas drīzāk ir pašu valstu nodoma politisks paziņojums, par kuru tām pašām jāuzņemas atbildība. To es šajā kontekstā pieprasu no dalībvalstīm.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Paldies jums par atzinīgajām piezīmēm. Arī man ir liels prieks būt šeit kopā ar jums, kā jau katru mēnesi. Es arī vēlētos pateikties Parlamentam un jo īpaši Gebhardt kundzei par viņu nepacietību un modrību. Es saprotu, kāpēc Parlaments ir tik prasīgs attiecībā uz pienācīgu direktīvas īstenošanu, kura tika pieņemta tikai pirms mazliet vairāk nekā četriem gadiem. Gebhardt kundze runāja par ieilgušajām apspriedēm šeit, Parlamentā. Apspriedes norisinājās jau pirms tam, tās norisinājās arī ārpus Parlamenta.

Es atminos dažas iekarsušas debates par šo tēmu, tās bieži vien bija interesantas un reizēm diezgan neloģiskas. Turklāt es neesmu aizmirsis, Gebhardt kundze, jūsu un Harbour kunga sekmēto Parlamenta nozīmīgo lomu Komisijas galvenā ierosinājuma uzlabošanā un atrodot izeju no strupceļa, kurā tajā laikā bijām nonākuši. Tā tas notika, vienlaicīgi saglabājot vispārējo direktīvas struktūru, kuras mērķis –– un tā acīmredzami ir arī viena no galvenajām riskantajām iekšējā tirgus problēmām –– ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību, jo mūsdienās ir tapis skaidrs, dāmas un kungi, ka no 10 jaunām darbavietām, kas radītas Eiropas ekonomikā, 9 ir izveidotas pakalpojumu saimniecībā. Es jums varu arī pateikt, ka ļoti dedzīgi atbalstu jaunu darbavietu izveidi ražošanas nozarē. Tas acīmredzami izraisa citas problēmas saistībā ar Eiropas pamatnostādnēm, kuras mums vajadzētu veicināt, lai uzturētu rūpnieciskās ražošanas pamatu. Tomēr pakalpojumi ir galvenais izaugsmes un nodarbinātības avots.

Ar Gebhardt kundzes jauno ziņojumu Parlaments ir vēlreiz apstiprinājis tā saistības šajā jautājumā, un pati Gebhardt kundze ir pierādījusi, ka viņa ir ļoti mērķtiecīga, ja tā var teikt. Tāpēc es priecājos, ka viņa tāda ir, kad runa ir par transponēšanas pārraudzību un pienācīgu šīs direktīvas īstenošanu, kas ir priekšnoteikums iekšējo tirgu pilnveidošanai pakalpojumu jomā.

No šī brīža ir pagājuši četri gadi, kopš pieņemta šī direktīva, un tā jau ir sasniegusi konkrētus rezultātus. Mēs, dāmas un kungi, esam saņēmuši vairāk nekā 1000 paziņojumus par izmaiņām dalībvalstu tiesību aktos. Reizēm tie ir vispārēji dokumenti vai pamatdokumenti, ar kuriem katrā valstī vai pat katrā reģionā ieviestas izmaiņas nozarē. Turklāt ir veikts jau tūkstošiem izmaiņu valsts un reģionālajā likumdošanā, ko paredzējusi šī direktīva. Mēs esam pārliecināti, ka joprojām ir lielas iespējas, tāpēc mums jāturpina strādāt tādā pašā garā.

Gebhardt kundze skāra īpaši nozīmīgu jautājumu, kas attiecas uz vienu no Pakalpojumu direktīvas līdzekļiem –– centrālajiem kontaktpunktiem. Es pilnībā atbalstu Parlamenta godkārīgo pieeju, lai nodrošinātu, ka šie kontaktpunkti ļoti ātri kļūst par īstiem administratīvajiem portāliem, kas ļauj uzņēmumiem izpildīt visas to procedūras un formalitātes tiešsaistē –– un, Gebhardt kundze, dāmas un kungi, tas sevī ietver arī tādas darbības, kas plešas tālāk par Pakalpojumu direktīvas darbības jomu.

Tāpēc mēs sadarbojamies ar dalībvalstīm pārrobežu elektronisko parakstu savietojamības jomā. Iespējams, jau šī gada nogalē es jūs iepazīstināšu ar dokumentu par elektroniskajiem parakstiem un elektronisko identitāšu un dokumentu pārrobežu savietojamību. Esmu ar jums vienisprātis arī par daudzvalodu centrālo kontaktpunktu nodrošināšanas nozīmi, kas ir svarīga to pievienotās vērtības daļa, lai cilvēki tos varētu izmantot savā valodā un saņemt atbildi savā valodā arī ārvalstīs, tādā veidā pārvēršot centrālo kontaktpunktu līdzekli par īpaši pieejamu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Turklāt viens no galvenajiem priekšnoteikumiem šīs administratīvās sadarbības veicināšanā un centrālo kontaktpunktu pilnveidošanā ir vienlaicīgi uzlabot elektronisko tulkojumu kvalitāti. Šo jautājumu mums, iespējams, vajadzētu pārrunāt vēlāk saistībā ar patentu.

Es esmu apņēmies kolēģijas ietvaros un kopā ar saviem kolēģiem, kuri ir atbildīgi par šīm dažādajām programmām, jo atrodas dažādos ģenerāldirektorātos, palielināt elektronisko programmu pētniecību un izstrādi. Tādā veidā mēs varam pēc iespējas ātrāk nodrošināt augstākas kvalitātes, atbilstošākus tulkojumus ne tikai patentam, bet arī tādām jomām kā centrālie kontaktpunkti un Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI). Spēja iegūt nevainojamu tulkojumu, izmantojot datorizētas un elektroniskas programmas, ieviesīs lielas pārmaiņas visiem, kuriem šeit ir jāstrādā vairāk nekā 23 valodās. Esmu arī vienisprātis ar Parlamentu par nepieciešamību apmācīt valsts amatpersonas, lai tie varētu izstrādāt īstu administratīvās sadarbības kultūru, kur viņiem tās vēl nav.

Gebhardt kundze mēs arī turpināsim veicināt tikko minētā IMI izmantošanu. Mūsdienās –– es nesen šo jautājumu pārskatīju –– gandrīz 5000 Eiropas iestādes ir reģistrējušās IMI, tādēļ mans mērķis ir pavisam vienkāršs: es vēlos pārvērst IMI par tādu kā administratīvo Facebook, ja tā drīkstu izteikties, ar tulkošanas iespējām. Dāmas un kungi, mans portfelis ietver trīs pietiekami vienkāršus līdzekļus, lai tuvinātu Eiropu tās pilsoņiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tie ir: centrālie kontaktpunkti, IMI un iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT). Tāpēc varat man ticēt, ka es īpaši pievērsīšos šiem trim līdzekļiem, lai nodrošinātu tiem resursus, jo īpaši tulkošanas resursus un arī citus, kā arī pārliecināšos, kā tie tiek ieviesti katrā valstī.

Turklāt man nepietiek tikai ar šo jautājumu izskaidrošanu jums, es tos izklāstīšu katrā galvaspilsētā, tāpēc, kā solīts, katru nedēļu es apmeklēšu kādu no Eiropas galvaspilsētām un katrā no tām vadīšu darbsemināru valsts amatpersonām, kuras ir atbildīgas par mūsu direktīvu īstenošanu saistībā ar profesionālo kvalifikāciju, pakalpojumiem un valsts līgumiem. Katru reizi es pārliecināšos, kā un ar kādiem līdzekļiem šie pasākumi –– centrālie kontaktpunkti, SOLVIT centrs un IMI –– tiek ieviesti un izmantoti. Tādēļ es pagājušajā nedēļā biju Luksemburgā un šonedēļ došos uz Slovēniju, lai veiktu šo pārbaudi kopā ar tās amatpersonām, kuras man nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka iekšējais tirgus pienācīgi darbojas.

Tāpēc mēs tādā pašā garā turpināsim sadarboties ar dalībvalstīm un pārbaudīsim, ka papildus transponēšanai Pakalpojumu direktīva patiešām tiek pienācīgi īstenota. Turklāt, pārskatot turpmākajās debatēs ietvertos tematus, esmu Parlamenta rīcībā, lai sniegtu vēl precīzākas atbildes attiecībā uz šīs Pakalpojumu direktīvas pārraudzību un ieviešanu.

  Sophie Auconie, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotāja. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mūsu mērķis nav pārskatīt izstrādātās un Parlamenta 2006. gadā attiecīgi pieņemtās Pakalpojumu direktīvas īstenošanu. Šādam pasākumam vēl ir pārāk agrs laiks. Daudzas valstis to joprojām nav pilnībā vai pareizi transponējušas. Tieši tas ir iemesls šim pašiniciatīvas ziņojumam.

Pirmkārt, tas uzsver pakalpojumu nozares atvēršanas Eiropā saimniecisko un sociālo nozīmi. Kā jūs, komisāra kungs, jau minējāt, ietvertie pasākumi nosaka 40 % no ES IKP un darbavietām, turklāt paredzamās izaugsmes iespējas ir 0,6–1,5 % no IKP. Kā jūs tikko apgalvojāt, komisāra kungs, 9 no 10 darbavietām ir tieša ietekme uz ekonomiku.

Otrkārt, ziņojumā tiek uzsvērti direktīvas transponēšanas pamatelementi. Es, no savas puses, uzsvēršu divus aspektus, kurus minējāt arī jūs, Gebhardt kundze.

Pirmkārt, centrālie kontaktpunkti. Mums jāatceras, ka mūsu mērķis, protams, ir veicināt pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā. Faktiski tas nozīmē, ka uzņēmēji, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību ārzemēs vai sniegt pārrobežu pakalpojumus, varētu izmantot centrālo kontaktpunktu. Tajā tiks paskaidrotas visas formalitātes un procedūras, kas tiem jāizpilda, lai sāktu uzņēmējdarbību, turklāt tas tiks veikts viņiem saprotamā valodā. Šādi centrālie kontaktpunkti ir galvenais priekšnoteikums Pakalpojumu direktīvas veiksmīgai ieviešanai. Tiem jābūt gan fiziski, gan elektroniski viegli pieejamiem un, kā jau tika minēts, tiem jābūt efektīviem un savietojamiem. Ir svarīgi neizveidot traucējošu administratīvu apgrūtinājumu mūsu uzņēmējiem, kuri ir daudz biežāk sastopami, nekā tie, kas ir ārpus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Otrais aspekts attiecas uz direktīvas darbības jomu. Direktīvā nav iekļautas vairākas nozares saistībā ar tās īpašā darbības jomas veida dēļ. Jo īpaši šāda situācija ir vispārējas nozīmes, ar ekonomiku nesaistītos pakalpojumos, jo vispārējie ar ekonomiku saistītie pakalpojumi jau faktiski ir iekļauti. Es uzskatu, ka tam visam trūkst tiesiskās skaidrības, un mums cieši jāpārrauga, kā dalībvalstis piemēro šos noteikumus.

Visbeidzot, esmu pārliecināta, ka mums jārīko vispārējas politiskas debates Eiropas līmenī, lai noteiktu, ko mēs saprotam ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem, un paredzētu noteikumus, kurus vēlamies.

  Filiz Hakaeva Hyusmenova, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Dalībvalstīm bija trīs gadi, lai ieviestu Pakalpojumu direktīvu savos valsts tiesību aktos. Gadu pēc termiņa beigām mēs varam novērtēt tās ieviešanu un rast perspektīvas lielākam progresam.

Eiropas Komisijas ziņojums skaidri pierāda dalībvalstu tiesisko un administratīvo prasību dažādību, atšķirīgās pieejas un pakāpes, kādās direktīva ir ieviesta. Vienota pakalpojumu tirgus izveide ir īpaši nozīmīga jaunu darbavietu izveidē. Tāpēc es uzskatu, ka Komisijai un dalībvalstīm vēl aktīvāk jāiesaistās visu nepārvarēto tiesisko un administratīvo šķēršļu likvidēšanā.

Jāsniedz papildu atbalsts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Daudzvalodības principa ieviešana individuālos kontaktpunktos un plašāka e-pārvaldības priekšrocību lietošana ievērojami atvieglotu pakalpojumu sniedzēju dzīvi.

  Małgorzata Handzlik, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos no sirds pateikties referentei par veiksmīgo sadarbību un viņas spēju rast kompromisu. Es varu droši teikt, ka Pakalpojumu direktīva ir priekšnoteikums pienācīgai kopējā tirgus darbībai. Ja tā netiek pienācīgi ieviesta, mēs varam aizmirst par Jacques Delors redzējumu, un daudzas Akta par vienoto tirgu iniciatīvas būs vien tukši solījumi. Tāpēc savas grupas, Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu), vārdā es īpaši aicinu dalībvalstis ķerties pie neizpildītajiem ieviešanas darbiem. Pašreiz, kad esam piedzīvojuši krīzi, Pakalpojumu direktīva ir nepieciešama vairāk nekā jebkad.

Ziņojumam, kuru esam pieņēmuši Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, ir būtiska un, manuprāt, lielākā nozīme attiecībā uz centrālajiem kontaktpunktiem, kuri atbilstoši lietotāju uzskatiem joprojām nedarbojas pienācīgi. Reizēm daudzas procedūras joprojām nav pieejamas elektroniskā formātā. Mēs vēlamies, lai centrālie kontaktpunkti būtu visaptveroši centri elektroniskai saziņai ar iestādēm. Tomēr nevajadzētu aizmirst, ka sākotnējie punkti dažādās dalībvalstīs atšķīrās. Dažās centrālie kontaktpunkti tika izveidoti, pamatojoties uz esošajām struktūrām, citās tie tika izveidoti pilnīgi no jauna. Tomēr mēs vēlamies, lai tie savā ziņā palīdzētu pakalpojumu sniedzējiem katrā dalībvalstī. Tāpēc, manuprāt, Komisijai obligāti jāizstrādā labākās pieredzes apkopojumi, kas palīdzētu dalībvalstīm turpmākā darbā, izveidojot centrālos kontaktpunktus.

Visbeidzot, es vēlētos īsi atsaukties uz nesen publicēto ziņojumu par savstarpēju novērtējumu. Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas ziņojumā jau ir ietverts paziņojums, ka dalībvalstis nav apmierinoši veikušas reglamentatīvo vienkāršošanu, bieži vien nolemjot aizstāt vienu prasību ar citu. Diemžēl, lasot ziņojumu par savstarpējo novērtējumu, bažas apstiprinās. Mēs joprojām saskaramies ar situācijām, kad dalībvalstis cenšas piemērot noteikumus, kuri reizēm nav paredzēti Pakalpojumu direktīvas noteikumos. Es ceru, ka turpmākais darbs ar direktīvu izskaus šo tendenci.

  Bernadette Vergnaud, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Pakalpojumu direktīva radīja neparedzētas publiskas politiskās debates, kad tā tika apspriesta Parlamentā.

Ņemot vērā centienus rast kompromisu, kurus rosināja Gebhardt kundze, es apsveicu viņu, Parlaments 2006. gadā veiksmīgi pieņēma dokumentu, kurā tika saskaņotas vajadzības stimulēt iekšējā tirgus pakalpojumus kā iespējamu izaugsmes un darbavietu veidošanas avotu, kā arī ievērot sociālās tiesības, darba tiesības un vispārējas nozīmes pakalpojumu īpatnības.

Lai saglabātu šo trauslo līdzsvaru, īpaši rūpīgi bija nepieciešams transponēt direktīvu. Tas radīja problēmas daudzās dalībvalstīs, piemēram, grūtības centrālo kontaktpunktu un savstarpējās novērtēšanas procesa ieviešanā.

Pašreiz es uztraucos par Francijas izvēli un apšaubu to; tā ir mazākuma izvēle un veicinās noteikumu sadali starp vairākiem tiesību aktiem un dekrētiem. Mani arī skumdina ierobežojošais pakalpojumu sniegšanas pilnvarošanas jēdziena izskaidrojums. Tas radīs tiesisku nenoteiktību sociālajos pakalpojumos saistībā ar mazu bērnu un invalīdu aprūpi, neraugoties uz to, ka direktīvā ir paredzētas atbrīvojuma un izņēmuma iespējas.

Parlaments pilnībā piedalās un turpinās piedalīties šīs direktīvas veiksmīgas ieviešanas pārraudzībā, kas ir priekšnoteikums, lai nodrošinātu, ka kopējā tirgū tiktu veidotas darbavietas un tas būtu pieejamāks pilsoņiem, lai Eiropa ikdienā tiktu uztverta labvēlīgi, nevis noraidoši.

Tāpēc es aicinu dalībvalstis un Komisiju palielināt to centienus, lai nodrošinātu pilnībā pārredzamu procesu Eiropas pilsoņiem.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Morten Løkkegaard, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Esmu pārliecināts, ka 2006. gadā nebija daudz cilvēku, kuri saprata, ka pieņem dokumentu, kuram būs liela nozīme ES izvešanai no jau uzglūnošās krīzes. Palielinot ES IKP paaugstināšanas iespējas par 1,5 % un izveidojot pietiekamu skaitu jaunu darbavietu, jāteic, ka arī, pieņemot šo dokumentu, mēs esam veikuši pāreju uz brīvu pakalpojumu apriti. Pašreiz, 2011. gadā, katrs redz, ka mēs piedzīvojam diezgan plašu krīzi, un tieši tāpēc, protams, ir jo īpaši žēl, ka daudzas dalībvalstis joprojām nav ieviesušas nozīmīgas direktīvas daļas. Tāpēc šis ziņojums ir iesniegts īpaši piemērotā laikā. Tas izaicina veselo saprātu neitralizēt attīstības sviru, kas tam ir, un cieš tieši veiksmīgie klases skolēni, kuri ir redzējuši ātras, efektīvas un pienācīgas ieviešanas jēgu un priekšrocības, un tas attiecas arī uz manu valsti.

Tiktāl bija aizrādījumi. Tagad turpināsim par gaismu tuneļa galā, un, protams, tā ir vispārīgs jautājums, ar kuru mums vajadzētu nodarboties un ar kuru mēs tiešām nodarbojāmies, sagatavojot šo ziņojumu. Es uzskatu, ka, izstrādājot šo ziņojumu, mēs esam veiksmīgi izvairījušies no pagātnes politiskiem konfliktiem, kas acīmredzami ir svarīgi, jo ir daudz citu risināmu jautājumu, kuriem mums vajadzētu tērēt savus spēkus. Nosaukšu tikai trīs no tiem. Pirmkārt, ir svarīgi izmantot mūsu pieredzi attiecībā uz pārbaudes procesu un savstarpējās novērtēšanas procesu, kuri ir lietderīgi, jo tos var turpmāk izmantot saistībā ar citām direktīvām. Tāpēc mums ir nepieciešams augstāks pārredzamības līmenis attiecībā uz minētajiem procesiem, un es ceru, ka ziņojums to spēj veicināt.

Otrkārt, ir svarīgi, protams, veicināt administratīvo sadarbību, jo īpaši izmantojot Iekšējās tirgus informācijas sistēmu (IMI), kā jau vairākas reizes tika minēts. Treškārt, kā jau daudzi cilvēki iepriekš minēja, ir svarīgi izveidot centrālos kontaktpunktus par visaptverošiem e-pārvaldības portāliem, kas var atvieglot administratīvos apgrūtinājumus pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas sniegt pārrobežu pakalpojumus.

Visbeidzot, es vēlētos pateikties par īpašo sadarbību ar Gebhardt kundzi un citiem referentiem šajā jautājumā. Es uzskatu, ka mēs sarežģītā tematā veiksmīgi atradām dažus saprātīgus kompromisus.

  Pascal Canfin, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Gebhardt kundze! Mana grupa, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, 2006. gadā balsoja pret Pakalpojumu direktīvu, un šodien mēs uzskatām, ka ziņojums par Pakalpojumu direktīvas, iepriekš dēvētu par Bolkestein direktīvu, ieviešanas novērtēšanu ir tikpat neapmierinošs. Tāpēc Verts/ALE grupa balso pret šo ziņojumu.

Es vēlētos piebilst, Gebhardt kundze, ka jūs esat paveikusi visu iespējamo, lai panāktu iespējami labāko kompromisu. Tomēr es uzskatu, ka šajā ziņojumā ir pārkāptas dažas aizliegtas robežas, tādēļ mēs nevaram to atbalstīt.

Es vēlētos arī pateikt, ka jūs īpaši uzsvērāt, lai nejaucam dažādas atbildības, un es arī noteikti nevēlos sajaukt atbildību, kas ir dalībvalstīm, ar to, kas ir Eiropas Savienībai.

Ja Francija, piemēram, transponētu Pakalpojumu direktīvu un izvēlētos tajā iekļaut dienas mazbērnu novietnes, lai gan gandrīz visas pārējās valstis izvēlētos pretējo, tā būtu Francijas valdības, nevis Eiropas Savienības pilnīga atbildība. Tāpēc Verts/ALE grupa nebalso pret šo ziņojumu tikai tāpēc, lai kritizētu direktīvas transponēšanas norisi Francijā. Tā balso pret to divu galveno iemeslu dēļ.

Pirmkārt, mēs apspriešanās laikā atkārtoti lūdzām, lai dalībvalstis novērtē ietekmi, kāda Pakalpojumu direktīvas sākotnējai transponēšanai būtu uz darba un pakalpojumu kvalitāti. Diemžēl šādu ietekmes novērtējumu par darba un pakalpojumu kvalitāti nevarēja iekļaut ziņojumā.

Mēs arī aicinājām novērtēt izmaksu ietekmi uz valsts iestādēm. Piemēram, ikreiz, kad mēs cenšamies reglamentēt finanšu tirgus, mums atbild, ka tam būs milzīgas izmaksas. Šajā gadījumā mums ir ļoti augstas izmaksas valsts iestādēm laikā, kad budžeti ir samazināti, bet neviens nevēlas novērtēt to, lai noteiktu Pakalpojumu direktīvas priekšrocības un trūkumus.

Pēdējais punkts ir mans jautājums komisāram Barnier. Diemžēl šajā ziņojumā mēs nespējām gūt pārliecību, ka Eiropas Komisija beidzot ņems vērā Lisabonas Līguma 14. pantu un piedāvās ierosinājumus Direktīvai par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Vai jūs varētu mums pateikt, kad Komisija beidzot uzņemsies šos pienākumus?

  Malcolm Harbour, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates šovakar ar Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteju ir nozīmīgas, lai pierādītu, ka Pakalpojumu direktīva, kurā mēs ar daudziem kolēģiem, mani ieskaitot, ieguldījām tik daudz pūļu iepriekšējā Parlamentā Gebhardt kundzes vadībā, ir ārkārtīgi nepieciešama turpmākai izaugsmei un darbavietām Eiropas ekonomikā.

Es apgalvoju Canfin kungam un citiem, ka ir ieguldīts milzīgs laika un resursu apjoms, pilnveidojot arī tādas sistēmas kā centrālos kontaktpunktus, lai veicinātu darbavietu izveidošanu un izaugsmi, kuru rezultātiem pašreiz jābūt redzamiem. Faktiski saistībā ar šo ziņojumu jautājums ir par to, ka mēs jau esam ieguldījuši milzum lielu darbu, un pašreiz vēlamies redzēt minētā darba augļus.

Viens no jautājumiem, kuru komisārs ļoti labi apzinās un kurš tiek uzdots par dažām vienotā tirgus akta idejām, ko mēs tuvāko divu mēnešu laikā Parlamentā apskatīsim, ir fakts, ka dalībvalstīm jāsāk izmantot un izplatīt šos jaunos dokumentus un jāiedrošina to izmantošana uzņēmēju vidū. Kolēģi noteikti atcerēsies, ka šis dokuments savā ziņā ir paredzēts mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Kā iepriekšējā Komisijā veiktais darbs pierādīja, tieši šādus uzņēmumus apgrūtināja administratīvie šķēršļi, ar kuriem tie sastapās visos pakalpojumu izveidošanas un sniegšanas posmos Eiropas Savienībā, uz ko, protams, viņiem ir tiesības saskaņā ar līgumiem.

Mums šobrīd tas patiešām ir jāīsteno. Viens no uzdevumiem ir pārvarēt visas iesakņojušās aizdomas un problēmas, kas tiem bijušas, un pierādīt, ka tas, ko mēs pašreiz esam panākuši, iespējams, ir viens no lielākajiem reglamentatīvajiem dokumentu kopumiem tirgus atvēršanai, kāds jebkad piedzīvots vienas direktīvas pieņemšanas dēļ –– mēs esam dzirdējuši par tūkstošiem pasākumu, kas tikuši mainīti, –– kā arī nozīmīgākais dalībvalstu ieguldījums vienota tirgus veicināšanai uzņēmējdarbībā.

Tā arī ir centrālo kontaktpunktu būtība. Tie faktiski nodrošina vienkāršu informāciju, kāda uzņēmumam nepieciešama, ja tas vēlas sniegt pakalpojumus citā valstī –– būtiska izpēte pirms to darbības sākšanas.

Šis ir tikai pirmais no daudzajiem ziņojumiem un pētījumiem, kurus komiteja turpinās izstrādāt, jo šis ir ilgtermiņa projekts. Mēs esam tikai pašā sākumā tam, kas ir ārkārtīgi nozīmīgs Eiropas ekonomikas nākotnei.

SĒDI VADA: S. LAMBRINIDIS
Priekšsēdētāja vietnieks

  Eva-Britt Svensson, GUE/NGL grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Kad Parlaments balsoja par Pakalpojumu direktīvu, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa balsoja pret to. Mēs tā rīkojāmies, jo uzskatījām, ka Pakalpojumu direktīvas būtība pamatojas uz ES liberālā tirgus brīvību, kur uzņēmumu brīvība un brīva pakalpojumu aprite ir svarīgāki par arodbiedrību un sociālo brīvību. Kad arodbiedrības tiesības nonāk konfliktā ar iekšējā tirgus noteikumiem, virsroku gūst iekšējā tirgus noteikumi. Mēs esam redzējuši tā sekas Laval pārvaldīšanā un vairākās citās pret arodbiedrību vērstās pārvaldībās.

Izcelsmes valsts principu pilnībā aizstāja pakalpojumu sniegšanas brīvība, bet bija nepieciešams saņēmējvalsts princips jeb noteikumi, kuri pielāgojami saņēmējvalstī. Šajā nolūkā mēs iesniedzām ierosinājumu, bet diemžēl mums neizdevās to īstenot.

Es zinu, ka referente Gebhardt kundze vēlas aizsargāt arodbiedrības tiesības. Viņa raksta, ka direktīva nedrīkst graut vispārējos labklājības pakalpojumus, taču ar to vien nepietiek, lai GUE/NGL grupa atbalstītu ziņojumu. Tā tas ir tāpēc, ka pret arodbiedrību vērstā pārvaldīšana ziņojumā nav minēta, neraugoties uz faktu, ka tā ir pilnībā mainījusi darba tirgus politiku un samazinājusi darbinieku tiesības.

Ziņojums arī nepiemin prasības, kurām GUE/NGL grupa un Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa iepriekš piekrita Eiropas Parlamentā, proti, ka mums ir nepieciešams sociālais protokols, kurā arodbiedrība un sociālā brīvība netiek ierindotas aiz tirgus brīvības. Mums žēl, ka tas nav pieminēts ziņojumā.

Kad Komisija pārskata direktīvas darbības rezultātus, arodbiedrības kā kontaktpunkti tiek izslēgtas, lai gan, manuprāt, tai vajadzētu būt noteiktai prasībai. Diemžēl tāpēc GUE/NGL grupa nevar atbalstīt šo ziņojumu.

Nobeigumā es vēlētos vienkārši pateikt, ka arodbiedrības un sociālās tiesības, kā arī koplīgumus nevajadzētu uzskatīt par administratīvajiem šķēršļiem.

  Mara Bizzotto, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pakalpojumu direktīva vienmēr ir bijusi ietērpta neizskaidrojami optimistiskā valodā. Šķiet, Eiropa gaidīja, ka, ieviešot šo direktīvu, notiks ārkārtēja tirgus atvēršana bez nelabvēlīgām sekām un tikai ar labvēlīgu attīstību. Pašreiz, kad to joprojām ir nepieciešams pilnībā ieviest visās valstīs, mēs jau zinām, ka šīs cerības jau vismaz daļēji ir sagrautas.

Noteiktās nozarēs direktīva neuzlabos tirgu vai piedāvāto pakalpojumu kvalitāti, tikai tā arī neveicinās darbavietu izveidi. Es varētu nosaukt daudz piemēru, ietverot vietējos tirgus un komivojažierus, kuri ir svarīga reģionālo tradīciju un identitātes daļa dažās dalībvalstīs, tostarp Itālijā.

Šī ir nozare, kura, manuprāt, būtu jāizslēdz no Pakalpojumu direktīvas piemērošanas. Šā iemesla dēļ es ceru, ka Parlaments lūgs Pakalpojumu direktīvas pārskatīšanu, lai tās darbības joma tiktu grozīta, jo pašreizējā stāvoklī tā nopietni riskē sodīt ekonomikas būtiskākās nozares.

  Andreas Schwab (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ziņojumi par ieviešanu nozīmē smagu darbu un nelielu plašsaziņas līdzekļu uzmanību, taču tiem ir galvenā nozīme Eiropas iekšējā tirgus veidošanā, jo īpaši mūsu laikmetā. Tāpēc es sākumā vēlētos pateikties visiem, kas palīdzējuši izstrādāt šo ziņojumu, jo īpaši referentei un mūsu ēnu referentei Handzlik kundzei. Komisārs atsaucās uz faktu, ka 90 % no jaunizveidotajām darbavietām Eiropas iekšējā tirgū ir terciārajā sektorā, kurš ir tā dēvētā pakalpojumu nozare. Es un vismaz Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) uzskatām, ka kavēšanās ieviešanā, kas, jāatzīst, ir bijusi un joprojām ir tikai dažās –– un tomēr dažās –– dalībvalstīs, ir katrā ziņā jārisina. Mēs lūdzam Komisiju veikt nopietnus pasākumus, lai nodrošinātu, ka Pakalpojumu direktīva, kas jau kādu laiku ir spēkā, būtu patiešām gatava tūlītējai lietošanai.

Tā kā 90 % no visām darbavietām ir izveidotas šajā nozarē, tas arī nozīmē, ka Komisijai regulāri jāpārskata darbības joma un jānosaka, vai nav radusies nepieciešamība tajā iekļaut papildu –– varbūt ļoti nelielas –– nozares.

Treškārt, es vēlētos uzsvērt, ka centrālo kontaktpunktu izveide, kas jau iepriekš ir minēta dažādos kontekstos, veido Eiropas administratīvo tiesību kodolu. Tāpēc es acīmredzot saprotu savādās dažādu dalībvalstu sūdzības par birokrātiskajiem procesiem savstarpējā novērtējumā, uz ko atsaucās Gebhardt kundze. Tomēr, ja vēlamies vienotu tirgu, galu galā mums ir jāstrādā, lai nodrošinātu tā darbību un sekmes.

Šā iemesla dēļ, komisāra kungs, man ir liels prieks redzēt, ka jūs jau esat saņēmuši tūkstoš paziņojumu projektus ar grozījumu izklāstu, ko veikušas dalībvalstis savu valstu tiesību aktos. Es ceru, ka jūs tos saņemsiet arī turpmāk. Tas nedrīkst būt apgrūtinājums vietējām kopienām, ieviešot birokrātiju, tiem drīzāk jābūt izstrādātiem, lai nodrošinātu, ka pakalpojumu sniedzēju vienotais tirgus ir dzīvotspējīgs.

  Anna Hedh (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Pakalpojumu direktīvas ieviešana ir bijis sarežģīts process daudzās dalībvalstīs. Dažādos veidos tika panākts atvērtāks iekšējais tirgus ar visu tajā ietverto, taču mēs esam arī novērojuši piemērus, kad tas nav izdevies pietiekami apmierinoši.

Man kā Zviedrijas sociāldemokrātam jāpiemin mūsu situācija, kur pēc valdības veiktās direktīvas transponēšanas Zviedrijas tiesību aktos vairs nav prasības ārvalstu uzņēmumiem izraudzīties pārstāvi Zviedrijā, kuram ir tiesības apspriest un slēgt koplīgumus ar kompetentu arodbiedrības federāciju. Tā ir raksturīga ar ieviešanu saistīta problēma, jo direktīvā nav ietverti aizliegumi par atbilstošu prasību noteikšanu, un mums ir vairāki valstu piemēri, kuras veiksmīgi atrisinājušas tādas pašas problēmas, nenokļūstot šādā situācijā.

Zviedrijas darba tirgus modelis balstās uz sociālajiem partneriem, kuri uzņemas kopīgu atbildību algu un darba nosacījumu reglamentēšanā. Darba ņēmējs, kas strādā Zviedrijā bez koplīguma, tādējādi riskē strādāt sliktākos apstākļos un ar zemāku aizsardzības līmeni, nekā citi darba ņēmēji. Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai būtu sakārtoti noteikumi, kas nodrošina, ka Zviedrijā ārvalstu uzņēmumiem ir pārstāvis, kurš ir pilnvarots vadīt sarunas, apspriest un slēgt koplīgumus.

Es ceru, ka šāda veida problēma, kas radusies pārlieku centīgas, nevis nepilnīgas ieviešanas dēļ, tiks izklāstīta ziņojumā, kas paredzēts Pakalpojumu direktīvas 16. panta 4. punktā un kuram jābūt izstrādātam līdz gada beigām.

  Sophia in 't Veld (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties mūsu referentei, kura nu jau vairākus gadus ir veikusi izcilu darbu. Viņa minēja, ka direktīvas transponēšanai ir jābūt pareizai. Es piekrītu, taču tai jābūt arī savlaicīgai.

Tikai puse no dalībvalstīm 2010. gada jūnijā bija ieviesusi direktīvu –– ar pusgada kavēšanos. Kā ir pašreiz, komisāra kungs? Vai šodien, vairāk nekā gadu pēc termiņa beigām, visas 27 dalībvalstis ir ieviesušas direktīvu? Ja ne, tad, manuprāt, tas ir nožēlojami.

Ieviešanai nav tehnisku šķēršļu, bet gan godkāres un politiskās gribas trūkums. Pakalpojumu direktīva pēc būtības bija ļoti vājš kompromiss un pavisam niecīgs minimums, kas nepieciešams patiesa iekšējā tirgus izveidei. Šobrīd dalībvalstis velk visu garumā, un ieviešana noris negribīgi un novēloti. Tas ir tuvredzīgi. Ekonomiskās krīzes laikā mēs nevaram atļauties zaudēt izaugsmes un darbavietu izveidošanas iespējas, jo, kamēr Eiropas Savienība risina tikai savas problēmas un nodarbina sevi ar iekšējām robežām, pārējā pasaule virzās uz priekšu. Tā uz mums negaida. Ja mēs vēlamies īstenot ES 2020, dalībvalstīm būs jāpasteidzas ar Pakalpojumu direktīvas ieviešanu.

  Edvard Kožušník (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Esmu pateicīgs, ka jūs minējāt tūkstošiem izmaiņu, kas īstenotas atsevišķās valstīs. Jau pagājis vairāk nekā gads kopš brīža, kad Pakalpojumu direktīvai vajadzētu būt transponētai visu ES dalībvalstu tiesību aktos. Tomēr diemžēl ar šādu izmaiņu tūkstošiem nepietiek. Savos centienos piemērot protekcionisma pasākumus savā iekšzemes tautsaimniecībā, dažām valstīm nav izdevies noteikt direktīvas ieviešanu kā prioritāti. Tomēr paradoksāli, ka atbilstoša Pakalpojumu direktīvas piemērošana un pārrobežu pakalpojumu sniegšanas šķēršļu likvidēšana varētu darboties kā katalizators visas ES ekonomiskajai izaugsmei, veicinot straujāku krīzes pārvarēšanu.

Saistībā ar direktīvas ieviešanu, mani ļoti satrauc fakts, ka centrālie kontaktpunkti, kuriem vajadzētu atvieglot uzņēmēju dzīvi, sniedzot informāciju par uzņēmējdarbības veikšanu attiecīgā valstī, kā arī citās dalībvalstīs, līdz šim darbojas tikai 14 dalībvalstīs. Komisāra kungs, zinot jūs, es ticu, ka jūs un jūsu kolēģi turpināsiet centienus „Vienota tirgus akta” ieviešanā un veidosiet atbilstošas pārstāvības dalībvalstīs, lai transponētu Pakalpojumu direktīvu to tiesību aktos, ietverot tās ieviešanu svarīgākajās jomās. Veiksmīga direktīvas ieviešana ir pamata priekšnoteikums vienota iekšējā tirgus izveidei. Jūs varat paļauties uz to, ka saņemsiet ziņojumus no mūsu IMCO komitejas.

  Patrick Le Hyaric (GUE/NGL) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šovakar daudz ir runāts par tehniskām problēmām saistībā ar Pakalpojumu direktīvas ieviešanu, taču, manuprāt, būtu daudz lietderīgāk, ja mēs patiešām kopīgi izvērtētu tās piemērošanu. Kāpēc gan jau tagad, kad globālā krīze ir mūsu priekšā, neatzīt, ka visas ierobežojumus atceļošās iestādes tikai saasina krīzi un pasliktina iedzīvotājiem sniegtos pakalpojumus gan Eiropas Savienībā, gan visā pasaulē?

Barnier kungs, jūs tikko minējāt, ka saistībā ar direktīvu notikušas neracionālas debates. Tomēr jūs noteikti zināt, ka šobrīd Francijā transporta uzņēmumā norisinās rūpniecisks konflikts, jo franču un poļu šoferiem nākas cīnīties savā starpā izcelsmes valsts principa dēļ.

Turklāt vispārējas nozīmes pakalpojumi daudzās vietās tiek likvidēti vai privatizēti. Un tagad mērķis ir turpināt paplašināt Bolkestein direktīvu, kā arī Vienotas uzturēšanās atļaujas direktīvu, kuru jūs, starp citu, vēlaties steidzīgi iesniegt šajā Parlamentā, lai gan Nodarbinātības un sociālo lietu komitejai nav pat bijusi iespēja izteikt viedokli par to! Tagad jūs liksiet Eiropas darba ņēmējiem ne tikai cīnīties vienam pret otru, bet arī pret imigrējošajiem darba ņēmējiem.

Turklāt situācija saistībā ar vispārējas nozīmes sociālajiem pakalpojumiem joprojām nav skaidra. Nedrīkst veselības aprūpi, mājokļus, vietējās kopienas un bērnu aprūpi uzskatīt par precēm. Būtu daudz piemērotāk, ja mums būtu faktiski novērtējumi par direktīvas izmantošanas ietekmi saistībā ar nodarbinātību, dzīvi reģionos un arī patēriņa cenām, jo ir skaidri redzams, ka enerģijas cenas, gluži kā transporta cenas, nepārtraukti aug, lai gan tika teikts, ka konkurence tās pazeminās.

  Trevor Colman (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Mana grupa ir pastāvīgi bijusi pret Pakalpojumu direktīvas ieviešanu. Šajā neleģislatīvajā ziņojumā tiek uzsvērts, ka minētajai direktīvai ir potenciāls turpmākā ES ekonomikas integrēšanā.

Ziņojumā atzīts, ka direktīvas ietekmi uz ekonomiku, uzņēmējdarbību un iedzīvotājiem nevar novērtēt, kamēr tā nav transponēta visās dalībvalstīs. Tādējādi ziņojums pieprasa sīkāku, pamatīgāku Komisijas pārraudzību ar regulāriem ziņojumiem par ieviešanu. Tas paredz atbilstošus līdzekļus tā budžeta projektā 2012. gada ES līmeņa informētības paaugstināšanas kampaņas uzsākšanai un amatpersonu mācību projektiem.

Šajā ziņojumā ietvertie ierosinājumi paredz vēl vairāk regulu, uzraudzības un izdevumu laikā, kad Eiropas iedzīvotājiem pieteikts rīkoties taupīgāk. Tas vēl mazāk attēlo faktisko situāciju un paredz lielāku birokrātiju un samulsumu.

  Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka Pakalpojumu direktīvas pieņemšana bija nozīmīgs sasniegums svarīga Eiropas Savienības mērķa sasniegšanā, proti, vienota pakalpojumu tirgus izveidē. Atbalstu viedokli, ka pilnīga tās ieviešana sniegtu mums piekļuvi milzīgam ekonomiskajam potenciālam un veidotu darbavietas. Es vēlētos izcelt pāris aspektus, kuri, manuprāt, ir minēšanas vērti.

Pirmkārt, direktīvas pilnīgai un pareizai transponēšanai valstu tiesiskajos aktos jābūt mūsu svarīgākajai prioritātei. Saistībā ar to es uzskatu, ka Parlamentam vajadzētu uzņemties lielāku lomu tās ieviešanas pārraudzībā dalībvalstīs. Tam par iemeslu ir tā ievērojamais ieguldījums direktīvas garajā un sarežģītajā tiesiskajā pārejā, un, ņemot vērā temata nozīmību, ir pareizi pārstāvēt un pienācīgi un taisnīgi ņemt vērā mūsu pilsoņu uzskatus.

Turklāt nekavējoties jārisina jautājumi, kurus uzdevušas dažas valstis par direktīvas darbības jomas interpretāciju, lai nodrošinātu tiesību aktu noteiktību un direktīvas efektivitāti.

Centrālo kontaktpunktu ieviešana pakalpojumiem jāveic, aizvien palielinot IT jomas izmantošanu, sniedzot pakalpojumus tiešsaistē ar vieglu piekļuvi, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas nodrošinās savietojamību ar citiem portāliem citās dalībvalstīs, tādējādi pārvarot valodas barjeras, ar kurām katru dienu sastopamies.

Kas attiecas uz direktīvas paredzēto savstarpējo novērtēšanas procesu, pareizi veikts tas var būt īpaši lietderīgs, lai noteiktu labāko pieredzi, kas var pamudināt tās valstis, kas kavējas ar direktīvas transponēšanu, un tiesību aktu konverģences sekmēšanai.

  Olga Sehnalová (S&D). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas vienotais pakalpojumu tirgus joprojām neizmanto savu potenciālu. Pakalpojumu direktīvas mērķim jābūt pakalpojumu sniegšanas šķēršļu likvidēšanai visā Eiropā, turklāt tai jāievieš ievērojami uzlabojumi. Tā diemžēl nenotiek. Tāpēc atzinīgi vērtēju Gebhardt kundzes ziņojumu. Es piekrītu uzskatam, ka ir nepieciešams izdarīt efektīvu spiedienu uz dalībvalstīm, lai paātrinātu direktīvas ieviešanu valstu tiesību aktos un to pilnībā pabeigtu. Tomēr, manuprāt, ka tikpat svarīga mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir apziņa, ka ir vietas, kurās viņi var saņemt palīdzību saviem uzņēmējdarbības pasākumiem pakalpojumu jomā. Tāpēc, manuprāt, īpaši svarīgi ir paaugstināt informētības līmeni par centrālajiem kontaktpunktiem.

Šā iemesla dēļ, es savos grozījumu ierosinājumos galvenokārt pievērsos nepieciešamībai atjaunināt informācijas kampaņu šī projekta atbalstam. Kampaņai vajadzētu pievērsties visiem projektā iesaistītajiem, ietverot valsts iestādes. ES varbūt ir labākie nodomi un tā var sagatavot labākos tiesību aktus un atbalsta pasākumus, kurus visas valstis pat ieviestu savu iespēju robežās, taču, ja uzņēmumi un uzņēmēji par to nav informēti, rezultāts vienmēr būs atšķirīgs.

Šajā aktā par vienoto tirgu mēs cenšamies pielāgot Eiropu ne tikai tās pilsoņiem un patērētājiem, bet arī uzņēmumiem un uzņēmējiem. Tāpēc ieklausīsimies viņos un nodrošināsim tiem pietiekamu pieejamo informāciju.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs! Pamatjautājums saistībā ar šo īstenošanas direktīvu ir šāds: kāda ir bijusi Pakalpojumu direktīvas nozīme uzņēmējdarbībā, kā arī patērētājiem, pilsoņiem un IKP?

Mani jo īpaši interesē tas, kā veicies mazajiem uzņēmumiem. Saistībā ar to ziņojums atsaucas uz mazo un vidējo uzņēmumu vajadzībām un īpašajiem apstākļiem. Tomēr tajā netiek veikta padziļināta analīze par Pakalpojumu direktīvas ietekmi uz cita lieluma un nozaru uzņēmumiem. Es vēlētos par to saņemt vairāk informācijas.

Piemēram, nav informācijas par to, kādos apjomos mazie un vidējie uzņēmumi ir palielinājuši savus pārrobežu pasākumus. Tā kā mazajiem uzņēmumiem neizbēgami tika uzspiestas Pakalpojumu direktīvas saistības, būtu lietderīgi zināt, kādu labumu tieši šie uzņēmumi ir guvuši no minētās direktīvas.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Pakalpojumu direktīvai bez šaubām ir galvenā nozīme pakalpojumu attīstības veicināšanā dalībvalstīs un jo īpaši daudz plašākā gan uzņēmēju, gan patērētāju iespēju klāsta pārrobežu izmantošanā. Tomēr problēmas rada daudzās valstīs joprojām esošais protekcionisms.

Šodien, pēc vairākiem gadiem debatējot par direktīvas ieviešanu, es vēlētos izteikt vilšanos par to, ka mums bija nepieciešami pieci gadi, lai pēc vairāku punktu saīsināšanas un pievienošanas šeit, Parlamentā, īstā Bolkestein direktīva beidzot stātos spēkā. Šobrīd mums pat nav skaidru pierādījumu, ka tā ir sasniegusi paredzēto, jo dalībvalstis joprojām pārprot vienotā iekšējā tirgus filozofiju un nozīmi. Man ļoti žēl, ka piecās valstīs nedarbojas centrālie kontaktpunkti, tomēr vēl satraucošāks ir fakts, ka starp pārējo dalībvalstu kontaktpunktiem joprojām nav izveidots atbilstošs savietojamības līmenis.

Kā jau iepriekšējie runātāji uzsvēra, problēma ir tā, ka īpaši mazajiem uzņēmumiem joprojām nav pietiekošas informācijas par centrālo kontaktpunktu iespējām, turklāt dažās valstīs šādi punkti pat nav. Uzskatu, ka dalībvalstu savstarpējā novērtēšana ir lietderīga. Varbūt tam būs kāds labvēlīgs rezultāts nākotnē. Es vēlētos pateikties referentei un arī ēnu referentei Handzlik kundzei par īpaši precīzu minētās situācijas aprakstu. Pievērsiet uzmanību 36. pantam, kurā ziņojumā ir minēts, ka dalībvalstīm jāveic riska novērtējumi un jānodrošina, lai uzņēmumi nesaskaras ar bezjēdzīgiem šķēršļiem nepieciešamo elektronisko procedūru izpildes laikā.

  Jens Geier (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, dāmas un kungi! Mēs visi zinām, ka Eiropas Savienībai nav tā labākā reputācija. Tam par iemeslu bieži vien ir fakts, ka darba ņēmējiem nav sajūtas, ka līdzsvars starp brīvību un drošību ir aizsargāts vai tas daudzās jomās būtu jāatjauno. Tas, piemēram, ir redzams Pakalpojumu direktīvā, jo tā ir nozīmīgs iekšējā tirgus virzītājs, tomēr vienlaicīgi tā arī izceļ šī tirgus ierobežojumus. Tāpēc ziņojums ir nozīmīgs. Tas ir sarežģīts uzdevums, kura izpildei Gebhardt kundze ir sniegusi pilnīgi izcilas atbildes.

Tomēr joprojām ir jāpārvar daži šķēršļi. Pakalpojumu direktīva nekādā gadījumā nedrīkst nelabvēlīgi ietekmēt pamatprincipu par vienlīdzīgu samaksu vienādam darbam vienā un tajā pašā vietā. Tāpēc mums, izmantojot visas mums pieejamās pārraudzības iespējas, jānodrošina, ka arī pārrobežu pakalpojumos šis princips netiktu pārkāpts.

Centrālajam kontaktpunktam jānodrošina taisnīga piekļuve tirgum valstī, kurā tiks sniegti pakalpojumi. Tomēr tas nav paredzēts tikai pašiem pakalpojumu sniedzējiem un uzņēmumiem, par kuriem, piemēram, manā dzimtajā pilsētā Esenē ir atbildīgas sešas amatpersonas par četrām pilsētām. Tas ir paredzēts arī darba ņēmējiem. Tādēļ ir ārkārtīgi būtiski, kāda valoda tiek izmantota šajos centrālajos kontaktpunktos. Mums Reģionālās attīstības komitejā par šo bija diezgan bezcerīga diskusija. Manuprāt, ir jāizmanto kaimiņvalstu valodas.

  Amalia Sartori (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, referentes kundze, dāmas un kungi! Kā jau vairāki citi deputāti, es arī atgādināšu par lielajām pūlēm, ko mēs pielikām, lai pārvarētu neskaitāmus šķēršļus, kamēr mēs beidzot varējām apstiprināt Pakalpojumu direktīvu. Šodien, pēc četriem gadiem, mēs novērtējam paveikto, ko, manuprāt, ir nepieciešams darīt.

Es uzskatu, ka ir jāizmanto visi iespējamie instrumenti, lai panāktu pilnīgu un precīzu direktīvas transponēšanu katrā dalībvalstī, pārbaudot, lai visi grozījumi tiesību aktos darbojas vispirms jau reģionālā līmenī, jo īpaši valstīs ar izteiktākām federālām iezīmēm.

Šajā sakarā, manuprāt, ir īpaši svarīgi, lai visas šīs valstis veiktu konkrētus pasākumus, tā nodrošinot, ka direktīva tiek ieviesta atbilstošā laika posmā, lai novērtētu to dalībvalstu centienus, kurās ieviešana notiek veiksmīgāk un kurām tādējādi nāktos saskarties ar nopietnām grūtībām iekšējā tirgus novērtēšanā, kura viens no galvenajiem elementiem būtu ierobežots.

Grūtībām, kas radušās jaunu šīs nozīmīgās direktīvas izstrāžu un aspektu veidošanā, nepieciešams, lai valdības organizētu regulāras informācijas un komunikācijas kampaņas, iesaistot kompetentās iestādes tiktāl, ciktāl dokumentā ir noteikti attiecīgie pasākumi. Pašreiz šīs kampaņas joprojām ir jāorganizē.

Nobeigumā es vēlētos nepiekrist attiecībā uz savstarpējās novērtēšanas procedūras nopelniem, kuri ir izrādījušies īpaši lietderīgi, veicinot lielāku pārredzamību valsts tiesību aktos un veidojot strukturētu dialogu starp dalībvalstīm.

  Konstantinos Poupakis (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es vispirms vēlētos apsveikt referenti un ēnu referentus saistībā ar ziņojumu un sadarbošanās garu, ko tie pierādīja. Galvenās direktīvas ieviešanas problēmas, neraugoties uz faktu, ka lielākā daļa dalībvalstu ir ievērojami virzījušās uz priekšu, saskaņā ar ziņojumu ir, pirmkārt, informācijas trūkums uzņēmumiem par to, kas tiek piemērots katrā dalībvalstī, un, otrkārt, par nevajadzīgo administratīvo apgrūtinājumu laikietilpīgu procedūru veidā.

Šīs problēmas veido konkrētus šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai pakalpojumu nozarē un vienlīdzīgas konkurences nosacījumos tirgū, ņemot vērā visus tajā ietvertos pasākumus.

Tāpēc, lai direktīvu piemērotu pareizi, ir svarīgi, ka centrālie kontaktpunkti darbojas kā e-pārvaldības portāli, tādā veidā veicinot procedūru un formalitāšu izpildi attālināti un vienlaicīgi sniedzot informāciju par darba tiesībām un jo īpaši par nodokļiem.

Tomēr, ja mēs vēlamies pilnveidot tirgu, sekmēt izaugsmi un veidot jaunas darbavietas, dalībvalstīm, manuprāt, vajadzētu ne tikai paātrināt direktīvas piemērošanu, bet arī veikt tūlītējus pasākumus attiecībā uz direktīvas neskaidrajiem punktiem, lai sniegtu labumu sabiedrībai kopumā un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kā arī aizsargātu darba ņēmēju tiesības.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es vispirms vēlētos pateikties par grupas sniegto iespēju izteikties šajās debatēs un jo īpaši uzslavēt referenti un komisāru Barnier par izcilo un nozīmīgo darbu, ko viņi ir paveikuši.

Kopš esmu Eiropas Parlamentā, es visu laiku dzirdu par nepieciešamību pēc vienotākas Eiropas. Es pilnībā atbalstu šo koncepciju. Nesenā ekonomiskā krīze ir izplatījusi šo ideju mūsu visu vidū, jo īpaši manā valstī.

Mums Īrijā šobrīd notiek vēlēšanas, un ir ļoti interesanti, ka vairāk tiek runāts par ES, nekā par vietējas nozīmes jautājumiem, kas acīmredzami daļēji ir ES SVF sniegtās palīdzības dēļ. Tomēr –– un tas ir kas nepieredzēts –– Īrijas vadītājs divas dienas pavada Eiropā –– vienu ar prezidentu Barroso un šodien ar kancleri Merkel. Šis mums visiem pierāda vēl iepriekš nepieredzētas saistības ar Eiropu.

Tāpēc direktīvai ir potenciāls sniegt mums visā Eiropā palīdzību, lai izkļūtu no ekonomiskās krīzes un veicinātu labklājību. Diemžēl daudzas valstis, tostarp mana valsts, nav šo direktīvu transponējušas savos tiesību aktos. Cerams, ka tas mainīsies jaunās valdības laikā.

Jo īpaši liels potenciāls ir attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Līdz šim tas nav bijis lietderīgs, jo uzņēmumi nav informēti, jo ir valodas problēma u. c. Vispirms direktīva jātransponē tiesību aktos. Otrkārt, ES jānosaka šķēršļi un sodi valstīm, kas neiekļaujas termiņos. Līdz šim tas viss ir bijis pārāk vienkārši. Ja mēs vēlamies progresu, tas ir jādara.

Ja katram mazajam un vidējam uzņēmumam būtu vēl viens darba ņēmējs, bezdarbs Eiropā izzustu.

Tā ir lieliska iespēja, kā jau Harbour kungs un citi minēja. Mēs nedrīkstam kavēties.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es vispirms vēlētos uzsvērt, ka Ungārijas prezidentūrai ir liela nozīme veiksmīgā šī savstarpējā novērtēšanas procesa noslēgšanā, kurš pārbauda dalībvalstu direktīvas transponēšanas kvalitāti. Taču nepārtraukti ir jāuzsver, cik svarīgi ir palielināt piekļuvi informācijai, konkurētspējai un tādējādi arī palielināt uzņēmumu mobilitāti, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Protams, arī mēs varam būt ieguldītāji, veicinot pārrobežu darbības mazajos un vidējos uzņēmumos. Daudzvalodu kontaktpunktiem varētu būt un tiešām ir svarīga nozīme šajā procesā. Ungārijas valdība vienmēr ir ievērojusi un arī turpmāk ievēros termiņus, lai transponētu visus Pakalpojumu direktīvas elementus Ungārijas tiesību aktos un praksē. Manuprāt, direktīva ir atbilstoša, taču, lai sasniegtu tās mērķus, dalībvalstīm ir jāievēro visi direktīvas elementi un jāizpilda tie savlaicīgi, ievērojot termiņus.

  Jutta Steinruck (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Brīva darba ņēmēju pārvietošanās, pakalpojumu izveidošanas brīvība un sniegšanas brīvība ir nozīmīgākie mūsu iekšējā tirgus balsti. Protams, tie nedrīkst būt iemesls sociālajam dempingam. Pakalpojumu sniedzējiem ir jāciena tās valsts tiesību akti, kurā tie darbojas. Tādēļ saņēmējvalsts principam jābūt konsekventi ievērotam. Lai tā notiktu, visām dalībvalstīm ir jāizpilda tām uzdotais.

Mana dzimtene, Vācija, nav izpildījusi uzdoto, jo tajā diezgan nepārprotami ir pamatnosacījumu trūkums attiecībā uz godīgu mobilitāti un sociālo nodrošinājumu. Daudzās jomās nav saistošas minimālās algas, nav pietiekama nedeklarēta darba pārraudzība, turklāt kā ierasta parādība darba tiesību apiešanai pie mums darbojas fiktīva pašnodarbinātība. Kā jau Geier kungs minēja, mums arī nepieciešami konsultācijas centri dažādās valodās ne tikai uzņēmumiem, bet arī norīkotajiem darba ņēmējiem. Lai, sniedzot pakalpojumus, labumu gūtu arī darba ņēmēji, joprojām vēl ir jāatrisina daudzi jautājumi.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pakalpojumu direktīva dalībvalstīm, valsts pārvaldes un vietējām iestādēm izveido vispārēju tiesisko reglamentējumu ar mērķi vienkāršot procedūras un saskaņot noteikumus saistībā ar tiesībām izveidot un sniegt pakalpojumus. Tā arī paredz centrālos kontaktpunktus ar mērķi piedāvāt palīdzību pakalpojumu sniedzējiem un jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Mēs aicinām visas dalībvalstis pārveidot centrālos kontaktpunktus e-pārvaldības portālā, kurš sniegs pilnīgu tiešsaistes pakalpojumu klāstu pakalpojumu sniedzējiem, kas vēlas nodibināt uzņēmumu vai piedāvāt pārrobežu pakalpojumus. Dalībvalstīm jānodrošina centrālo kontaktpunktu pieejamība, ietverot iespēju elektroniskā veidā attālināti izpildīt jebkādas formalitātes un procedūras. Lai nodrošinātu elektronisku centrālo kontaktpunktu savietojamību un savstarpēju elektronisko parakstu atpazīšanu, mēs aicinām Komisiju paātrināt Direktīvas 1999/93/EK par elektroniskajiem parakstiem pārskatīšanu un tiesību aktu par e-identifikācijas un e-autentifikācijas savstarpēju atpazīšanu pieņemšanu, lai veicinātu pārrobežu sabiedrisko pakalpojumu sniegšanu vienotā tirgū.

  Edit Herczog (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Ungārijas datoru speciālists var likumīgi strādāt Čehijas Republikā. Tas ir lieliski. Protams, arī pirms tam viņš varēja tur strādāt, taču melnajā tirgū. Viens no mūsu lielākajiem sasniegumiem ir tas, ka tagad varam pārvietoties likumīgi.

Tikai 8 % mazo un vidējo uzņēmumu veido 15 % no visa apgrozījuma Eiropas tirgos. Ja mēs šo skaitli vienkārši dubultotu, lai 20 % mazo un vidējo uzņēmumu veidotu 30 % no apgrozījuma iekšējā tirgū, mēs sasniegtu vēlamo rezultātu. Pēc gada mēs jau virzāmies uz to.

Es vēlētos pateikties visiem, kas iepriekš strādājuši pie Pakalpojumu direktīvas izstrādes, un tiem, kas to ieviesuši dalībvalstīs. Tas lieliski stimulē katru valdību ieviest e-pārvaldību un izmantot jaunās IKT tehnoloģijas. Nelielās valodu problēmas jārisina uzmanīgi, tās mums ir jāuzlabo, tomēr Pakalpojumu direktīvas veiksmīgākā daļa ir tā, ka tā būtiski ietekmēs Eiropas ekonomiku turpmākajos gados. Neņemot vērā taupības programmas, šis ir liels sasniegums, tāpēc es vēlētos apsveikt referentus un tos, kuri piedalījās šajā darbā.

  Morten Løkkegaard (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es tikai vēlētos īsi papildināt savu pirmo runu. Daudzi no mums, kas šodien ir runājuši, minēja valstis, kurām joprojām nav savu centrālo kontaktpunktu, tāpēc es vēlētos izteikt tiešu aicinājumu komisāram ietekmēt šā jautājuma risināšanu valstu apmeklējumu laikā un vēlreiz uzsvērt dalībvalstīm, ka šie centrālie kontaktpunkti ir jānodrošina. Noteikumi ir pienācīgi jāpiemēro. Es gan neesmu eksperts, ja runājam par to, kā izdarīt lielāku spiedienu uz valstīm, kas to nav paveikušas, taču es ļoti ceru, ka jūs kā komisārs darīsiet, ko varēsiet, lai ietekmētu šīs valstis. Manuprāt, tas ir vienkārši apkaunojoši, ka pēc 14 mēnešiem mums joprojām ir valstis, kuras nav ieviesušas šo direktīvu.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Ir lietderīgi un nepieciešami atgādināt vairāku valstu amatpersonu cīņas pret šo direktīvu, cīņas, kas apvienojās un izvērsās Eiropas līmenī, cīņas, kas veicināja dažu nelabvēlīgu pirmā direktīvas projekta aspektu grozījumus vai svītrojumus. Tomēr šī apspriede skaidri pierāda, ka šaubu iemesli un cīņu vadmotīvi nav izzuduši.

Tā tas ir, pirmkārt, tāpēc, ka visas jomas, kurās valstīm ir iespēja un pienākums izpildīt savus sociālos uzdevumus, izmantojot sabiedriskos pakalpojumus, nav skaidri izslēgtas no direktīvas darbības jomas. Kā jau mēs labi zinām, sabiedrisko pakalpojumu koncepcija ir sagrozīta, lai sniegtu tikai šauru tās ieskatu. Kāpēc ir ierobežota dalībvalstu spēja iejaukties savas vienreizības nodrošināšanā un aizsargāt savu ražošanas un uzņēmējdarbības struktūru? Tas ir tāpēc, ka izveidošanas brīvība un brīva pakalpojumu sniegšana joprojām gūst virsroku pār sociālajām un darba tiesībām, kuras pakāpeniski samazinās, vienlaicīgi stiprinot šo vienoto tirgu.

Priekšsēdētāja kunga, komisāra kungs! Patiess ieguldījums mazo un vidējo uzņēmumu interešu aizstāvēšanā būtu tūlītējs tā dēvēto taupības plānu aizliegums, kuri apspiež šos uzņēmumus neskaitāmās valstīs, piemēram, Portugālē.

  Evelyn Regner (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Jūs noteikti būsiet ievērojis, ka ļoti daudzi Eiropas Parlamenta deputāti, kuri vēlas izmantot uzmanības pievēršanu, jo šis temats mums ir īpaši svarīgs. Es esmu no Austrijas –– valsts, kurā vēl nav ieviesta Pakalpojumu direktīva. Iemesls tam ir saistīts ar konstitucionālo likumu –– bija nepieciešams vairākums, lai pieņemtu federālo konstitucionālo likumu, un to nebija viegli iegūt. Es vēlētos no sirds pateikties referentei Gebhardt kundzei ne tikai par to, ka viņa tik ilgi iesaistījusies šajā tematā, bet arī tāpēc, ka viņa kopā ar ēnu referentu šajā ziņojumā centās pielāgot gan principus, gan praktiskus apsvērumus. Šie principi uzsver, cik būtiski ir izslēgt sociālos pakalpojumus un veselības aprūpes pakalpojumus. Praktiskajos apsvērumos ietverta, piemēram, spēja atrast meklēto un iegūt nepieciešamo informāciju internetā.

Galvenais iemesls manai runai ir izteikt vilšanos par to, ka pat Pakalpojumu direktīvas ieviešana joprojām nav pierādījusi iespējamību atbrīvoties no algu un sociālā dempinga.

  Sylvana Rapti (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es esmu no Grieķijas un, atšķirībā no Austrijas, Grieķija pirms pāris mēnešiem, 2010. gadā, uzsāka Pakalpojumu direktīvas ieviešanu, transponējot to valsts tiesību aktos.

Mēs ar to ļoti lepojamies, jo paveicām to Grieķijai ļoti grūtā laikā, krīzes posmā, turklāt mūsu sasniegums ir ļoti nozīmīgs, jo pirmie, kas, piemērojot Pakalpojumu direktīvu, tiek atbalstīti, jo īpaši centrālajos kontaktpunktos, būs mazie un vidējie uzņēmumi, kuri mums Eiropas ekonomikā ir nepieciešami vairāk par visu.

Es vēlētos atkārtot cita Grieķijas deputāta iepriekš teikto. Poupakis kungs no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgajiem demokrātiem) minēja, ka ir ļoti svarīgi būt informētiem un ir svarīgi likvidēt administratīvo apgrūtinājumu.

Visbeidzot, es no visas sirds vēlētos pateikties Gebhardt kundzei par to, ka viņa kā māte ir lolojusi šo bērnu, ar ko es domāju Pakalpojumu direktīvu, kopš pēdējā likumdošanas perioda; viņa to ir audzinājusi un, manuprāt, sadarbībā ar „tētuku”, komisāru Barnier, viņi tiešām spēs izaudzināt direktīvu kā pašu bērnu Eiropas iedzīvotāju labā.

  Priekšsēdētājs. – Rapti kundze, es jums devu mazliet vairāk laika, jo dzimšanai vienmēr nepieciešams ilgāks laiks. Ceru, ka mazajam klājas labi!

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Tas tiesa, ka mums ar Gebhardt kundzi ir labas attiecības, bet tas nenozīmē, ka mums vienmēr jābūt vienisprātis. Vienīgais, ko varu piebilst ir tas, ka mums jāsadarbojas prātīgi, Rapti kundze.

Es arī biju pārsteigts par jūsu minēto, Rapti kundze. Man pašam nesenā Grieķijas apmeklējuma laikā bija iespēja redzēt, atsaucoties uz Harbour kunga izteiktajām šaubām par direktīvas sniegto izaugsmes potenciālu, ka, ja tā tiek izmantota prātīgi, ievērojot noteiktos ierobežojumus, bet izmantojot visas tās iespējas, pakalpojumu ekonomikai noteikti ir potenciāls, kas ir tik būtiski izaugsmei –– es atkārtošu: citai lauksaimniecības pārtikas ražošanas, kā arī ražošanas ekonomikas izaugsmei jābūt vienlīdz svarīgai vai svarīgākai. Turklāt, ja direktīva tiks pienācīgi izmantota, tā būs iespēja atvērtām ekonomikām, piemēram, Grieķijas ekonomikai, kur pakalpojumi, jo īpaši tūrisma pakalpojumi un tūrisma nozare, ir īpaši nozīmīgi.

Es vēlētos piekrist Schwab kungam un Gebhardt kundzei, kuri uzsvēra Parlamenta lomu šīs direktīvas uzlabošanā, un apstiprināt, ka Parlaments darīs visu, lai nodrošinātu atbilstošu tās ieviešanu. Kā jau es bieži esmu teicis Harbour kungam, es personīgi ļoti uzmanīgi vēroju tās ieviešanu.

Šodien gandrīz visas dalībvalstis ir izvēlējušās pieņemt horizontālus tiesību aktus. Vergnaud kundze un Canfin kungs uzsvēra –– viņi gan pauda savu nožēlu par to, taču izteikt savu viedokli ir viņu pienākums, –– ka arī Francija un Vācija ir devušas priekšroku direktīvas principu tiešai integrēšanai to esošajos nozaru tiesību aktos. Šādu pieeju var apšaubīt vai kritizēt, Vergnaud kundze, kā jūs pati to darījāt, taču mēs ticam, ka tā ir skaidra un lietderīga Eiropas kontekstā.

Es vēlētos arī norādīt Hyusmenova kundzei, ka 23 dalībvalstis jau ir pieņēmušas horizontālos transponēšanas tiesību aktus. Kelly kungs minēja, ka Īrija bija pati pēdējā, kas to paveica. Divās citās dalībvalstīs –– Regner kundze runāja par Austriju un Luksemburgu –– likumdošana pašreiz tiek pārbaudīta to parlamentos.

Es vēlētos norādīt in ’t Veld kundzei, ka joprojām ir pienākumu neizpildes procedūra attiecībā uz septiņām dalībvalstīm, kurām nav izdevies saskaņot to transponēšanas pasākumus. Tāpēc, kā jau jūs, dāmas un kungi, redzat, mūs vieno līgumu un aktīvas darbības gars. Kā jau iepriekš tika minēts, es pats apmeklēšu dalībvalstis. Løkkegaard kungs minēja manus apmeklējumus saistībā tieši ar šiem jautājumiem. Tomēr jūs redzēsiet, ka nepieciešamības gadījumā mēs varam būt vēl uzstājīgāki, uzsākot pienākumu neizpildes procedūras, lai nodrošinātu pienācīgu direktīvas ieviešanu.

Auconie kundze, Handzlik kundze, Sehnalová kundze, Gebhardt kundze un Harbour kungs uzsvēra daudzvalodu centrālo kontaktpunktu nozīmi. Šajā jautājumā par daudzvalodu pakalpojumu nozīmi mēs esam vienisprātis, par pakalpojumiem, kuri elektroniski ir arī īpaši savietojami un kuriem var piekļūt ar brīnumainā rīka –– interneta palīdzību –– Comi kundze un Roithová kundze to minēja, tāpat arī pirms brīža Herczog kundze, runājot par šiem centrālajiem kontaktpunktiem.

Es vēlētos norādīt Handzlik kundzei, ka Komisija sadarbojas ar dalībvalstīm, lai dalītos labajā pieredzē par tādiem jautājumiem kā Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) un Iekšējā tirgus problēmu risināšanas tīkls (SOLVIT). Mums ir ekspertu grupa, kuras uzdevums ir veicināt šo labās pieredzes apmaiņu; mēs esam uzsākuši pētījumu, lai pārbaudītu, kā viss noris, un 2011. gada beigās mēs organizēsim konferenci par centrālo kontaktpunktu praktisko darbību tādā pašā garā, kā vienotā tirgus forumu, kuru es vēlos organizēt –– to ieteica von Thun und Hohenstein kundze un Harbour kungs. Tas būs ikgadējs vienotā tirgus forums, kas mums kopā ar uzņēmumiem un profesionālām organizācijām vai arodbiedrībām ļaus izmantot daudz cilvēcīgāku, praktiskāku, uz iedzīvotājiem vērstāku un šim tirgum tuvāku pieeju.

Løkkegaard kungs un Gáll-Pelcz kundze, kuri mums atgādināja par Ungārijas prezidentūras saistībām, pieminēja savstarpējā novērtējuma procesu. Tā ir vēl viena jauna metode, kura, ja mēs gūsim panākumus, cerams, būs lietderīga citu Eiropas dokumentu izstrādē. Es īpaši pievēršos šim konstruktīvajam savstarpējam novērtējumam, kurš ir mūsdienīgs līdzeklis, kas ietver katra atsevišķa gadījuma novērtējumu, pirms tas tiek piemērots citiem tiesību aktiem.

Harbour kungs minēja izpildes pārbaudes, kuras esam uzsākuši. Kāpēc mēs katram pakalpojumam esam uzsākuši šos izpildes pārbaudījumus, lai vērotu noteiktu Eiropas dokumentu savstarpējo labvēlīgo vai nelabvēlīgo ietekmi? Jo mēs saprotam, ka pienācīgai Pakalpojumu direktīvas piemērošanai mums nepieciešams novērtēt citus dokumentus, un es varu sniegt piemēru par arhitektu Beļģijā, kurš apkalpo klientus Nīderlandē un kuru atkarībā no apstākļiem var ietekmēt Pakalpojumu direktīva, Profesionālās kvalifikācijas direktīva, Elektroniskās komercijas direktīva, Patērētāju aizsardzības direktīvas un citi dokumenti. Tāpēc mums jānodrošina –– un tieši tā mēs rīkosimies, izmantojot izpildes pārbaudes, –– ka šie dažādie Eiropas dokumenti tiek piemēroti saskanīgi.

Nobeigumā es vēlētos, priekšsēdētāja kungs, skart ļoti politisku jautājumu, kurš arī man ir svarīgs, dāmas un kungi, un uz kuru pirmā jau norādīja Gebhardt kundze: šī direktīva jāizmanto tai paredzētajiem mērķiem, to nedrīkst izmantot citādi. Tāpēc es būšu tikpat modrs kā jūs attiecībā uz noteiktu dalībvalstu kārdinājumu izmantot direktīvu citiem, tai neparedzētiem nolūkiem, jo īpaši gadījumos, kas varētu skart vispārējas ekonomikas nozīmes pakalpojumus. Auconie kundze jau skāra šo jautājumu, tāpat arī pirms brīža Svensson kundze un Bizzotto kundze.

Es vēlētos atgādināt Canfin kungam, kurš apšaubīja manis apgalvoto, ka Komisija ciena savas saistības, strādājot pie dokumenta, kurš uzlabos sakarus sabiedrisko pakalpojumu jomā, vispārējas ekonomikas nozīmes pakalpojumu jomā. Mans kolēģis, Almunia kungs, par konkurenci atbildīgais komisārs, strādā pie Monti-Kroes tiesību aktu kopuma uzlabošanas. Tāpēc jums būs divi līdzekļi saistībā ar sakariem, kuriem jāizskaidro jautājumi un jānovērš neskaidrības, reizēm arī strīdi vai pārpratumi.

Sakari vispārējas ekonomikas nozīmes pakalpojumos vai sabiedriskajos pakalpojumos tiks izstrādāti šī gada laikā. Es vēlētos arī Geier kundzei pateikt, ka Pakalpojumu direktīvai nevajadzētu ietekmēt darba ņēmēju tiesības, jo direktīva šo jautājumu neskar. Tās jautājumos tiešām neietilpst tiesības vai Direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā.

Visbeidzot es vēlētos apgalvot Le Hyaric kungam, kura kritiku es pirms brīža dzirdēju, ka ne transports, ne veselības aprūpe nav iekļauti Pakalpojumu direktīvā. Šī direktīva nenosaka, ka sabiedriskie pakalpojumi ir katrā ziņā jāprivatizē –– un es tam un citiem papildu jautājumiem pievērsīšu īpašu uzmanību –– sakaros, kurus mēs izstrādājam vispārējas nozīmes pakalpojumiem.

Citiem vārdiem sakot, dāmas un kungi, es zinu, ka šī direktīva ir izraisījusi debates. Vēlos atgādināt, ka tā ir būtiski uzlabota, ka tā pašreiz ir pilnīgi skaidra un mēs to varam izmantot darbavietu un izaugsmes veicināšanai, ko iedzīvotāji nepacietīgi gaida. Es vēlos, lai mēs būtu prasīgi –– jums ir tiesības tādiem būt, –– bet es arī vēlētos redzēt objektīvu vērtējumu attiecībā uz šo direktīvu un kopīgu darbu šī vienotā pakalpojumu tirgus izveidē, sadarbojoties un izmantojot sadarbības metodes. Katrā gadījumā tie ir jautājumi, ko esmu apņēmies risināt –– un ko es arī solīju risināt –– turpmākajos četros gados, lai sekmētu šīs direktīvas potenciāla pilnīgu īstenošanu.

  Evelyne Gebhardt, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates bija ļoti interesantas un daudz ko izskaidroja. Tomēr es vēlētos paust savus novērojumus, proti, joprojām ir tādi cilvēki, kuri apsver veco Bolkestein ierosinājumu, kurš patiesībā paredzēja liberalizāciju un noteikumu atcelšanu, neraugoties uz faktu, ka tas jau sen ir pagātnē un Pakalpojumu direktīvas, kāda tā ir izstrādāta pašreiz, mērķis ir sniegt cilvēkiem iespēju izmantot savu kvalifikāciju, lai piedāvātu pakalpojumus visā Eiropas Savienībā. Tāds ir Pakalpojumu direktīvas mērķis, un ir svarīgi to atgādināt. Es vēlētos vēlreiz uzsvērt, ka mēs šīs izmaiņas esam noteikuši pietiekoši skaidras.

Turklāt es vēlētos atgādināt, ka mums Pakalpojumu direktīvā pilnīgi noteikti ir sociālā klauzula. Tas ir tāpēc, ka mēs 1. pantā esam iekļāvuši klauzulu, saskaņā ar kuru, piemērojot Pakalpojumu direktīvu, nevar pārkāpt dalībvalstu darba un sociālās tiesības. Tāpēc, ja kas tamlīdzīgs notiktu kādā dalībvalstī –– un to es minēju jau pašā sākumā, –– tas būtu nepareizas Pakalpojumu direktīvas ieviešanas dēļ. Ja runājam par Rüffert lietu, tai nav nekādas saistības ar Pakalpojumu direktīvu. Šādi gadījumi attiecas uz Direktīvu par darba ņēmēju norīkošanu darbā un tās ieviešanu, kā arī publiskā iepirkuma direktīvām. Lūdzu, neiedomājieties salīdzināt ābolus ar apelsīniem. Lai gan no āboliem un apelsīniem, iespējams, ir laba augļu sula, šādu pieeju izmantot politikā būtu pavisam nepareizi. Tāpēc mums patiešām ir cieši jāpārrauga notiekošais.

Es atkārtošu savu uzaicinājumu nodrošināt, lai Pakalpojumu direktīva tiktu pareizi transponēta dalībvalstu tiesību aktos un netiktu izmantota tam, lai atņemtu tiesības vai atceltu noteikumus –– tas nav Pakalpojumu direktīvas uzdevums.

Protams, mums joprojām ir skaidra prasība par nepieciešamību noteikt tiesisku reglamentējumu Eiropas Savienībā, lai aizsargātu vispārējas ekonomikas nozīmes pakalpojumus. Es ar nepacietību gaidu, ko Komisija šajā sakarā būs sagatavojusi.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks dienas vidū, rīt, otrdien, 15. februārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Raffaele Baldassarre (PPE), rakstiski. – (IT) Pakalpojumu tirgus veido divas trešdaļas no iekšzemes kopprodukta un divas trešdaļas no darbavietām Eiropas Savienībā, bet tikai piekto daļu no kopējās tirdzniecības ES iekšienē. Tomēr es piekrītu referentes uzskaitītajām prioritātēm, jo īpaši attiecībā uz centrālo kontaktpunktu pilnveidošanu un administratīvās sadarbības stiprināšanu. Pašreizējā situācijā pirmā centrālo kontaktpunktu paaudze ir izveidota 22 dalībvalstīs. Tam vajadzētu radīt konkrētas ērtības, ja vien nebūtu tā, ka no šīm valstīm tikai 14 valstīs procesu ir iespējams veikt tiešsaistē. Turpretī ir būtiski, lai centrālie kontaktpunkti kļūtu par veiksmīgākas elektroniskās komercijas sastāvdaļu ES, piedāvājumam kļūstot pieejamam dažādās valodās. Visbeidzot ir būtiski stiprināt administratīvo sadarbību, lai visa uz sakariem balstītā sistēma varētu efektīvi darboties. Iekšējā tirgus informācijas sistēma (IMI) jau ir kļuvusi par īpaši nozīmīgu rīku. Tā atbalsta pārvalžu veikto darbu, veicina dažādu pārvaldes metožu koordinēšanu un nepilnīgas informācijas papildināšanu. Neraugoties uz to, pārraudzība turpmāk būs nepieciešama, lai nodrošinātu, ka šī sistēma tiek ne tikai izmantota, bet ka tas tiek darīts pareizi.

14. Ciešāka sadarbība vienotas patentaizsardzības izveides jomā (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Klaus-Heiner Lehne ieteikums Juridiskās komitejas vārdā par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību [05538/2011 - C7-0044/2011 - 2010/0384(NLE)] (A7-0021/2011).

  Klaus-Heiner Lehne, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ciešāku sadarbību apspriežam jau otro reizi. Pirms dažiem mēnešiem mēs pirmo reizi pieņēmām lēmumu par ciešāku sadarbību ģimenes tiesību jomā saskaņā ar Lisabonas Līgumu. Pašreiz to darām otro reizi. Pieņemamais lēmums ir procedūras lēmums. To es vēlos skaidri norādīt, jo šobrīd mēs nedebatēsim par konkrētā jautājuma saturu. Tas notiks vēlāk.

Vēlos sākt savu runu ar komentāru, ka esmu gandarīts, ka šodien šeit ir arī Ungārijas prezidentūra. Šī ir pirmā reize — manuprāt, šī patiesi ir pirmā reize Eiropas Parlamenta vēsturē — kad prezidentūra piedalās pirmdienas vakara sēdē. Tas arī, iespējams, pierāda, cik svarīgs patiesībā ir mūsu šodien apspriestais jautājums.

Pamatojoties uz Komisijas priekšlikumu, par Eiropas patentu mēs debatējam kopš 2001. gada. Saskaņā ar Palacio ziņojumu Parlaments pieņēma konkrētu nostāju, tostarp saistībā ar iespējamiem risinājumiem attiecībā uz pirmo lasījumu. Izrādījās, ka nav iespējams panākt vienošanos par patentu ar Padomi galvenokārt divu problēmu dēļ. Viena no tām ir jautājums par tiesām — kuras tiesas būs kompetentas izskatīt attiecīgos strīdus — bet bija arī jautājums par valodu. Jautājumu par tiesām, iespējams, drīz atrisinās ar Eiropas Savienības Tiesas lēmuma atzinumā, ko pieņems marta sākumā, un tad mēs precīzi zināsim, ko var paveikt un ko ne.

Attiecībā uz valodu jautājumu nav panākts nekāds progress. Pagājušā gada rudenī Beļģijas prezidentūrai nācās piekāpties, ka ir acīmredzami neiespējami vai nu panākt risinājumu valodu jautājumā, vai vismaz to atrisināt, bet vienlaicīgi nodrošināt prasību par vienprātību, kā paredzēts Lisabonas Līgumā. Gluži vienkārši starp principu, ka Eiropas Savienībai ir 23 oficiālas valodas, kurām jābūt vienlīdzīgām, un to, ka patents var radīt milzīgas izmaksas, jo īpaši saistībā ar tulkošanu, ir vērojama diametrāli pretēja nesavienojamība. Tāpēc vienmēr arī ir problēma, ka, ja mēs patentu tulkojam visās valodās, šis patents nav derīgs maziem un vidējiem uzņēmumiem, jo tas ir pārāk dārgs neatkarīgi no juridisku strīdu riska, kas varētu rasties dažādās dalībvalstīs. Šāda veida patents daudzās valodās saskaņā ar pašreizējo Eiropas Patentu iestādes sistēmu patiesībā ir izmantojams tikai lielos uzņēmumos, nevis mazos un vidējos uzņēmumos. Tas ir jāmaina.

Kopš 2000. gada Eiropas Parlaments ir vairākkārt savās rezolūcijās aicinājis beidzot panākt progresu saistībā ar Eiropas patentu — ņemot vērā Lisabonas procesu un jauno stratēģijas „Eiropa 2020” procesu. Manuprāt, pašreiz ir jāpieliek tam punkts. Beļģijas prezidentūra pieprasīja Komisijai iesniegt konkrētu priekšlikumu par ciešāku sadarbību. Komisija ir uzņēmusies šo iniciatīvu. Padome ir oficiāli prasījusi mūsu piekrišanu. Juridiskā komiteja ir paudusi nepārprotamu atbalstu ar 16 balsīm par un 5 balsīm pret. Pašlaik šo priekšlikumu atbalsta 25 dalībvalstis. Pašreiz ir laiks virzīties priekšu un dot mūsu — Parlamenta — piekrišanu šai procedūrai, lai mēs beidzot varētu saskatīt gaismu tuneļa galā.

Un nobeigumā man ir vēl viens komentārs. Eiropā mums nav daudz resursu. Mums ir mūsu zināšanas, mūsu radošums un idejas, kas tiek radītas šajā kontinentā. Tādēļ ir ārkārtīgi svarīgi šīs idejas aizsargāt. Es sev jautāju, kā mēs patiesībā varam vērsties pie Ķīnas, Indijas un daudzām citām lielām jaunatīstības valstīm pasaulē un apgalvot, ka tām ir jāaizsargā to intelektuālā īpašuma tiesības, ja mēs paši to nespējam Eiropā? Tādēļ mums tūlīt pat vajadzīgs šis kvalitatīvais progress Eiropas patenta virzienā. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu par ciešāku sadarbību un aicinu jūs visus to atbalstīt.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs! Jūtos pagodināta uzrunāt šo ievērojamo auditoriju. Kā Lehne kungs nupat minēja, prezidentūras klātbūtne pirmdienas sēdē apliecina šā jautājuma svarīgumu.

Pirmkārt, vēlos pateikties Eiropas Parlamentam par tā konstruktīvo pieeju attiecībā uz Padomes centieniem uzlabot nosacījumus patentaizsardzības izveidei Eiropas Savienībā. Es arī vēlos pateikties bijušajai Beļģijas prezidentūrai par tās nenogurdināmajiem centieniem sekmēt vienotas patentaizsardzības izveidi.

Otrkārt, vēlos jūs informēt, ka šorīt Padome ar lielu balsu vairākumu izlēma pieprasīt jūsu piekrišanu ciešākas sadarbības atļaušanai šajā jomā. Atkarībā no jūsu piekrišanas Konkurētspējas padome 10. martā piešķirs savu atļauju.

Ungārijas prezidentūra piešķir lielu nozīmi jautājumam par ES konkurētspējas uzlabošanu un atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas ES. Mūsu kopējais pienākums ir viņiem palīdzēt saistībā ar inovāciju, kas ir viens no MVU konkurētspējas dzinējspēkiem gan Eiropas līmenī, gan pasaulē.

Jau pašā sākumā bija skaidrs, ka viens no galvenajiem elementiem šā mērķa sasniegšanai būs ES patenta izveide, kas kavējas jau vairāk nekā 30 gadus. Status quo saglabāšana nav izeja. Katru gadu tiek iztērēti miljoniem eiro par tulkojumiem un administratīvajiem dokumentiem, lai iegūtu patentaizsardzību 27 atšķirīgās tiesību sistēmās Eiropas Savienībā, savukārt ASV izgudrotājs var iegūt patentu visā ASV teritorijā par summu, kas atbilst EUR 1850. ES tas izmaksā 20 000 eiro par patentu tikai 13 dalībvalstīs.

Saskaņā ar aprēķiniem Eiropas uzņēmumi saskaras ar zaudējumiem 700–800 miljonu eiro apmērā, jo nav ES patenta. Nav pat jāpiebilst, ka šo summu varētu izmantot daudz labāk, ieguldot to, piemēram, tehnoloģiju izpētē.

Pašlaik nav patentaizsardzības iekšējā tirgus. Pieteikuma iesniedzējam nākas strādāt ar 27 atsevišķām valstu tiesību sistēmām. Tādējādi praksē aizsardzību parasti cenšas saņemt konkrētā ES teritorijas daļā, radot nopietnas problēmas attiecībā uz to preču apriti, ko aizsargā patents dažās jurisdikcijās, bet ko var brīvi ražot citās jurisdikcijās.

Mēs vienmēr esam devuši priekšroku ES līmeņa patenta izveidei, kas ietvertu visu 27 dalībvalstu teritorijas. Mēs paužam patiesu nožēlu, ka sarunas par valodu režīmu ir nokļuvušas strupceļā, bez izredzēm sasniegt vajadzīgo vienprātību tuvākajā nākotnē.

Man arī jāuzsver, ka uz ES lēmumu pieņēmējiem tiek izdarīts spiediens, lai viņi panāktu ātru progresu šajā jomā. Nesen pieņemtais inovācijas rezultātu pārskats apstiprina, ka jau pašreiz ir plaša plaisa starp inovācijas rezultātiem ASV un Japānā un rezultātiem ES, un lielākās jaunās ekonomikas valstis ātri pietuvojas šim līmenim.

Lai gan patentēšanas noteikumi nav vienīgais faktors, kas nosaka inovācijas darbības, to nozīme ir mums visiem acīmredzama. Katru gadu mēs turpinām darbu pie pašreizējā noteikumu kopuma, un mūsu sadrumstalotā sistēma kļūst aizvien nepievilcīgāka un mazāk konkurētspējīga.

Šajos apstākļos vairākums dalībvalstu uzskata, ka vienotas patentaizsardzības izveide saistībā ar ciešāku sadarbību ir vienīgais veids, kā pašlaik panākt progresu. Oficiālus pieprasījumus, lai izveidotu ciešāku sadarbību, ir iesniegušas 27 dalībvalstis. Tās nepārprotami sagaida, ka saprātīgā laikposmā varētu gūt redzamus rezultātus.

Kā prezidentūra mēs darīsim visu iespējamo, lai panāktu būtisku progresu šajā jomā. Tomēr, no otras puses, prezidentūrai ir arī jāievēro Spānijas un Itālijas paustie iebildumi un atrunas.

Tagad es vēlos uzrunāt godājamos Parlamenta deputātus no Spānijas un Itālijas viņu dzimtajā valodā.

(ES) Pirmkārt vēlos vērsties pie godājamiem deputātiem no mūsu partnervalsts Spānijas. Esam pārliecināti, ka ar ciešāku sadarbību un vienotas patentaizsardzības sistēmas izveidi mēs speram būtisku soli piemērotākās iespējamās situācijas virzienā, kurā vienota patentaizsardzības sistēma ietvers visas dalībvalstis un visu Eiropas Savienību.

(IT) Tagad vēlos uzrunāt savus itāļu draugus. Lai izvairītos no jebkādām šaubām, man jāuzsver, ka nevienam uzņēmumam un nevienai personai neatkarīgi no izcelsmes valsts nebūs liegti vienotās patentaizsardzības ieguvumi.

Priekšsēdētāja kungs, paldies par jūsu pacietību. Ar nepacietību gaidu turpmāko darbu ar Parlamentu saistībā ar šo jautājumu.

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Atbalstot šo priekšlikumu par ciešāku sadarbību, kā ierosina Lehne kungs, jūs spersit izlēmīgu soli, ja tā var teikt, lai atvieglotu Eiropas uzņēmumu un izgudrotāju dzīvi, pateicoties beidzot vienotai patentaizsardzībai Eiropā. Nespēja nodrošināt labāku un izmaksu ziņā pieejamāku aizsardzību izgudrojumiem un darbiem, jo īpaši rūpniecības nozarē, ir neticams un, manuprāt, nepieņemams trūkums mūsu kontinenta konkurētspējā, ko apdraud ārkārtīgi smaga starptautiskā konkurence.

Tādēļ manās pārrunās ar jums 2010. gada 13. janvārī un vairākkārt pēc tam esmu paudis apņemšanos, tādu kā svinīgu solījumu, ka panākšu šā dokumenta virzību uz priekšu, lai nodrošinātu, ka esmu pēdējais ES komisārs, kas ierosina šo jautājumu. Mēs iesniedzām priekšlikumu. Pateicoties Beļģijas prezidentūras proaktīvajai un zinošajai pieejai, priekšlikumu papildināja, uzlaboja un pilnveidoja, bet, kā jūs zināt, mums neizdevās panākt vienprātīgu atbalstu, uz kādu biju cerējis šajā jautājumā. Tādēļ un tādējādi radās šī doma par ciešāku sadarbību Lisabonas Līguma kontekstā. Komisija ātri reaģēja uz pieprasījumu par ciešāku sadarbību, ko sākotnēji tai, kā minēja Lehne kungs, iesniedza ducis dalībvalstu.

Šobrīd, dāmas un kungi, 25 dalībvalstis ir devušas savu piekrišanu ciešākas sadarbības ieviešanai. Ungārijas prezidentūra ir pārņēmusi pilnvaras no Beļģijas prezidentūras un izrāda lielu apņēmību, par ko esmu tai pateicīgs. Tā vēlas, lai šī sadarbība sāktos martā. Esmu ļoti pateicīgs Parlamentam un īpaši jums, Lehne kungs, kā arī jūsu komitejas locekļiem par jūsu būtisko lomu, ko esat uzņēmušies kopā ar Juridisko komiteju, lai panāktu šā darba virzību un ātri iegūtu rezultātus šajā jautājumā.

Dāmas un kungi! Komisija vēlas, lai ciešākā sadarbībā iesaistītos maksimāli daudz dalībvalstu, un es personīgi ceru, ka galu galā visas dalībvalstis varēs atbalstīt šo priekšlikumu, kas — es atkārtošu vēlreiz — ir politiski pieņemams visām dalībvalstīm un finansiāli vajadzīgs visiem uzņēmumiem. Plašākais iespējamais atbalsts — patiešām vienprātīgs atbalsts, ja tas ir iespējams — nodrošinās, ka šī virzība sniegs maksimāli daudz ieguvumu Eiropas uzņēmumiem un izgudrotājiem.

Kā par iekšējo tirgu atbildīgais komisārs es nodrošināšu, ka ciešāka sadarbība nav pretrunīga līgumiem un jo īpaši iekšējā tirgus darbības noteikumiem. Tas, dāmas un kungi, nozīmē, ka vienota patentaizsardzība, kā Győri kundze ļoti labi paskaidroja itāļu un spāņu valodā, būs pieejama visiem uzņēmumiem ES neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī tie atrodas. Nebūs nekādas diskriminācijas.

Turklāt šīs vienotās aizsardzības ieguvumi būs vienādi visiem izgudrotājiem un visiem inovatīvajiem uzņēmumiem ES, un tas attiecas gan uz procedūrām, ko racionalizēs, gan uz tulkošanas izmaksām, kuras samazinās. Ir jau veikta analīze par šī projekta vispārējo ietekmi, un mēs pašlaik strādājam pie padziļināta novērtējuma attiecībā uz projekta ekonomisko ietekmi.

Nobeigumā vēlos apgalvot, ka Komisija pauž nožēlu, ka vēl nav izdevies panākt vienošanos starp 27 dalībvalstīm un darīs visu iespējamo, lai ātri izveidotu ciešāku sadarbību — tiklīdz Ministru padome sniegs savu atzinumu martā — iesniedzot projektu regulām, kas vajadzīgas šīs sadarbības izveidei, lai mēs varētu ļoti ātri nodrošināt šo reālo pievienoto vērtību Eiropas uzņēmumiem. Paldies par uzmanību un jau iepriekš paldies par jūsu atbalstu šim priekšlikumam!

  Raffaele Baldassarre, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Ārkārtējā ātrumā un dinamikā šis Parlaments grasās piekrist pirmajai ciešākai sadarbībai, kas īpaši attiecas uz iekšējo tirgu. Tam par pamatojumu ir apspriedes par Eiropas patentu, kas jau daudzus gadus ir viens no darba kārtības jautājumiem. Tādēļ mums jānorāda, ka Komisija regulas projektu par tulkošanas režīmu pieņēma tikai 2010. gada 30. jūnijā un ka Padome 2010. gada novembrī norādīja uz vienprātības trūkumu un sarežģījumiem pieņemt vienprātīgu lēmumu tuvākajā nākotnē.

Tādēļ vēlos norādīt uz tempu, kādā mēs Parlamentā esam izskatījuši šo dokumentu, kas, kā es ceru, nākotnē būs labs piemērs, jo mēs esam pārspējuši nozīmīgus rekordus attiecībā uz ātru un efektīvu likumdošanas virzību.

Tomēr, tā kā mans nolūks nav tikai būt manas valsts, kas pašlaik iebilst pret ciešāku sadarbību, interešu aizstāvim, un tā kā es uzskatu, ka jautājums par patentu ir rūpniecības un Eiropas uzņēmējdarbības sistēmas attīstības priekšnoteikums, es vēlos ierosināt dažus jautājumus, kuri, manuprāt, ir svarīgi saistībā ar šā Parlamenta likumdošanas funkciju īstenošanu un ar patenta regulu turpmāku izskatīšanu.

Pirmkārt un galvenokārt mums jāatzīst, ka atbalstošs balsojums par ciešāku sadarbību sistemātiski leģitimēs tāda dokumenta piemērošanu attiecībā uz iekšējā tirgus attīstību, kam patiesībā būtu jābūt pēdējai izvēlei. Tādēļ mēs radām precedentu, ko varētu izmantot visās iekšējā tirgus jomās. Turklāt es uzskatu, ka šis Parlaments var, kad saskaramies ar citiem jautājumiem, nākotnē paust savu viedokli izsmeļoši un autonomi un ka atsevišķi priekšlikumi ir lietotāju un uzņēmumu, nevis atsevišķu valstu grupu interešu centrā.

  Bernhard Rapkay, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Referenta paskaidrojums ir atbilstīgs un tas nav jāizvērš plašāk. Tādēļ mana grupa piekritīs ciešākai sadarbībai. Mums bija arī pretrunīgi viedokļi — tas ir pamatoti, un šīs balsis ir jāuzklausa. Tomēr tas, ko referents, Padomes priekšsēdētāja un komisārs šodien ir apgalvojuši, pierāda, ka patiesi ir pienācis īstais laiks un ka vairs nevaram kavēties.

Šis nav gadījums, kā apgalvo daži cilvēki, kad viss ir pieņemts steigā un bez apspriedēm — kā daudzi no argumentiem, arī šis neapšaubāmi nav patiess. Valodu jautājums nekļuva par debašu darba kārtības punktu tikai tad, kad Komisija iesniedza savu pēdējo priekšlikumu pagājušajā gadā; par šo jautājumu apspriedes notiek jau desmit gadus vai vairāk. Šeit nav nekā jauna. Neviens, kas apsvērs, kā pēdējos mēnešos ir tikuši ierosināti un apspriesti dažādi modeļi, nevar sacīt, ka nav notikušas pietiekamas apspriedes. Ir laiks pārcirst Gordija mezglu!

Otrs arguments, ko vienmēr izmanto, ir tas, ka mēs riskējam sagraut iekšējo tirgu. Faktiski saistībā ar patentiem mums nav iekšējā tirgus, tādēļ mēs neko īsti nevaram sagraut. Ja — kā jau ilgu laiku ir bijis — mēs skaidri norādīsim, ka iekšējam tirgum patiešām ir vajadzīgs vienots patentu process, lai pabeigtu tā izveidi, tad šī virzība nevar sagraut visu iekšējo tirgu. Sliktākajā gadījumā situācija vienkārši nemainīsies. Tomēr es patiešām uzskatu, ka mēs panāksim progresu.

Trešais konkrētais arguments, ko izmanto, ir tas, ka Parlaments, piekrītot ciešākai sadarbībai, novājinātu savas tiesības: tas nav tiesa. Es iesaku jums pārskatīt Lisabonas Līgumu un Reglamentu. Mēs neatteiksimies no nekādām tiesībām. Mēs tagad apstiprinām ciešāku sadarbību un, kad tā sāksies, mums visiem būs mūsu atsevišķās tiesības. Attiecībā uz valodu režīmu, protams, tas ir vienkārši apspriešanās jautājums, jo šeit ir vajadzīga vienprātība. Tomēr faktiskajai patentu regulai un patentu jurisdikcijas apstiprināšanai ir jāpiemēro koplēmums. Mēs neatsakāmies no nekādām tiesībām. Gluži pretēji patiesībā!

  Cecilia Wikström, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos sākt ar pateicību Lehne kungam par lielisko darbu, ko viņš ir paveicis, strādājot pie šī jautājuma, kā arī komisāram Barnier, kurš šo jautājumu efektīvi un sekmīgi virza tālāk.

Kā jau dzirdējām, šis jautājums ir ticis apspriests jau vairākus gadu desmitus, un tagad ir kļuvis skaidrs, ka Padome nepanāks vienprātību, ko paredz Līgums, lai varētu pieņemt lēmumu. Tādēļ daudzas dalībvalstis ir pieprasījušas šajā jomā uzsākt ciešāku sadarbību. Es vēlos uzsvērt, ka tā ir atklāta sadarbības metode, kurai var pievienoties ikviena dalībvalsts, ja tā to vēlas.

Tādēļ šodien mums ir jāizlemj, vai Parlaments apstiprinās vai neapstiprinās Padomes pieprasījumu par ciešāku sadarbību. Es un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa uzskatām, ka Eiropas Parlamentam ir jāapstiprina šis pieprasījums atbilstīgi referenta Lehne kunga ieteikumam.

Lai inovāciju un zināšanas pārvērstu izmantojamos, lietderīgos produktos, kas savukārt radīs izaugsmi un darbavietas, īpaši svarīgi ir noteikt aizsardzību izgudrojumiem un zinātniskiem atklājumiem. Pašlaik atsevišķam izgudrotājam vai mazam uzņēmumam ir sarežģīti iegūt patentaizsardzību visā Eiropā. Tas gluži vienkārši ir pārāk dārgi un sarežģīti, kā jau mēs dzirdējām. Amerikas patents pašlaik maksā apmēram EUR 1800, savukārt Eiropas patents maksā vairāk par EUR 20 000 — 11 reizes vairāk, kas nepārprotami nav saprātīgi. Starptautiski uzņēmumi ar lieliem resursiem un juridiskajām zināšanām to vienmēr atrisinās neatkarīgi no tā, kāda sistēma tiek ieviesta.

Tieši Eiropas atsevišķi izgudrotāji cieš pašreizējās sistēmas dēļ. Ir pienācis laiks arī viņiem saņemt aizsardzību viņu sasniegumiem, lai viņi varētu attīstīties un kļūt par svarīgiem darba devējiem nākotnē, kas mūsu Eiropas Savienībai ir izmisīgi vajadzīgs. Mums tas vajadzīgs pašreiz. Mums nav daudz laika.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas patentu režīms, iespējams, uzlabotu situāciju dažās uzņēmējdarbības un zinātnes nozarēs. Tomēr man jāsaka, ka uz šo patentu liktās cerības ir pārmērīgi optimistiskas. Mums šeit jāsaglabā proporciju samērs.

Es esmu pret ciešāku Eiropas sadarbību. Nesen mēs ciešākas sadarbības kontekstā risinājām jautājumu par laulības šķiršanu. Pašreiz tieši saistībā ar šo lēmumu mums ir nākamais jautājums, kas attiecas uz ciešāku sadarbību. Ja mēs šo apstiprinājumu vienkārši pieļausim, tad sekmēsim situāciju, kurā ciešāka sadarbība drīz vien būs vienīgais mehānisms, lai panāktu vienošanos, jo būs pārāk grūti panākt vienošanos Padomes līmenī. Tāds nebija mūsu nolūks, kad apspriedām ciešākas sadarbības nosacījumus.

Laba pārvaldība, par ko šeit daudz runājam, ir lietu pārredzamība un skaidrība. Tomēr ciešāka sadarbība ar tās dažādajiem veidiem plašā jomu virknē nesekmē pārredzamību un skaidrību. Manuprāt, mēs radīsim lielu problēmu nākotnē, ja nemitīgi ļausim valstu apakšgrupām sanākt kopā un vienoties par konkrētu jautājumu. Protams, ir ļoti labi apgalvot, ka „aicinājums attiecas uz visiem”. Jautājums ir — ar kādiem nosacījumiem? Es uzskatu, ka šoreiz — pretēji iepriekšējiem gadiem — mums būtu bijusi iespēja panākt vienošanos, ja vien sarunas būtu bijušas ilgākas.

Es neuzskatu, ka ciešāka sadarbība ir pareizā patentu jautājuma virzība. Tādēļ neplānoju balsot atbalstoši par šo regulu.

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropā vairākus gadus norisinās apspriedes par vienota patenta tiesību akta ieviešanu. Ekonomisti un uzņēmēji uzskata, ka tā ieviešana būtiski samazinātu patentaizsardzības izmaksas uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā un nodrošinātu lētu, efektīvu un piemērotāku aizsardzību. Tas ir īpaši svarīgi tieši mazo un vidējo uzņēmumu nozarei. Eiropas Komisijas ieteikumi un priekšlikumi arī norāda šajā virzienā.

Tomēr ir jāņem vērā konkrēti pretrunīgi priekšlikumi, kas tiek apspriesti saistībā ar šo jautājumu — Parlamentā to jau šodien minēja — proti, jautājumi saistībā ar patentu tulkojumiem, ko veic Eiropas Patentu iestāde, un priekšlikumi, ka šie tulkojumi būtu jāveic tikai trijās valodās. Tas ir jautājums, kas rūpīgāk jāpārdomā un jāapsver, proti, kādēļ šīs trīs valodas un ne citas, jo īpaši tādēļ, ka tas piešķirtu zināmas priekšrocības uzņēmējiem, kas vienu no šīm valodām izmanto kā savu dzimto valodu. Manuprāt, mums tas ir rūpīgāk jāapdomā.

  Gerard Batten, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Komisija jau ir mēģinājusi izstrādāt ES patentu tiesību aktu, bet jūnijā tas netika pieņemts, jo to noraidīja Padome, kurā neizdevās panākt vienprātīgu balsojumu. Tomēr Komisija vēlas turpināt tā virzību. Tas ir tikai vēl viens piemērs, kas apliecina ES impērijas veidošanos. Priekšlikumi nav vajadzīgi un radīs lielākus administratīvos un izmaksu apgrūtinājumus inovatīviem uzņēmumiem.

Tad kurš tieši to atbalsta? To atbalsta 12 valstis, tostarp Apvienotā Karaliste. Nevienam nebūtu jābūt pārsteigtam, ka britu koalīcijas valdība ir galvenais šā jautājuma virzītājs, tāpat kā iepriekšējās Lielbritānijas valdības bija galvenie virzītāji saistībā ar vairumu ES projektu, vienlaicīgi izliekoties, ka rīkojas gluži pretēji. Ja Konservatoru partija jebkad būtu iedomājusies patentēt melus, viltību un liekulību, tā būtu kļuvusi stāvus bagāta, ņemot vērā autoratlīdzības, un, iespējams, spētu nomaksāt valsts parādu!

  Marielle Gallo (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Tas, ka cilvēki jau kopš pašiem pirmsākumiem ir centušies izprast dzīvību un nāvi, ir fakts, ko es varu saprast, bet Eiropas Savienības nespēja kopš 70. gadiem pārvarēt Eiropas patenta sarežģījumus patiešām ir diezgan bezcerīgs gadījums.

Pirmkārt vēlos uzslavēt Lehne kunga darbu un neatlaidību saistībā ar šo jautājumu, kā arī pateikties viņam par mūsu Spānijas un Itālijas kolēģiem veltīto uzmanību. Arī es uzklausīju viņu argumentus un tos pilnībā izprotu. Tomēr šodien mēs neesam šeit, lai atrisinātu ar valodām saistītu jautājumu. Eiropas Komisijas 2010. gada 1. jūlija priekšlikuma pamatā ir Eiropas Patentu iestādes valodu režīms, kas ir apliecinājis savu efektivitāti. Tomēr, kā jau minēju, valodu jautājums nav darba kartībā.

Šodien ir runa par iespēju 25 dalībvalstīm, kas vēlas panākt progresu, izveidojot ciešāku sadarbību, to patiešām izdarīt. Šodien runājam par reaģēšanu uz pieprasījumu, ko iesnieguši Eiropas uzņēmumi, kuri maksā 11 reizes vairāk par saviem patentiem nekā ASV uzņēmumi. Šodien ir jāpierāda, ka Eiropas Parlaments ir pietiekami nobriedis, lai stāvētu pāri sīkām ķildām. Mums būs gana laika debatēt par jutīgajām politiskajām izvēlēm, kas būs jāveic nākotnē. Tomēr beigsim izvairīties un aizstāsim to ar virzību uz priekšu pa šo garo, garo ceļu uz Eiropas patentu, atbalstot Lehne kunga ieteikumu.

  Edvard Kožušník (ECR). – (CS) Priekšsēdētaja kungs! ASV prezidents Obama savā ikgadējā uzrunā par stāvokli valstī aicināja ASV nostiprināties inovāciju jomā. Viņš inovāciju nosauca par „ mūsu paaudzes Sputņika brīdi”. Esmu gandarīts, ka ES sniedz skaidru vēstījumu, izmantojot programmu „Inovācijas savienība” attiecībā uz inovācijas nozīmi, lai saglabātu Eiropas ekonomikas pozīciju pasaules konkurencē. Manuprāt, ES vienotā patenta izveide ir viens no svarīgākajiem instrumentiem, lai sekmīgi īstenotu projektu „Inovācijas savienība” un saglabātu vadošās pozīcijas attiecībā pret tādiem spēcīgiem pretiniekiem inovāciju jomā kā Ķīna un Brazīlija. Vienotais patents palīdzētu būtiski sekmēt Eiropas uzņēmumu konkurētspēju. Tādēļ esmu vīlies, ka dažas valstis aizkavē šāda svarīga instrumenta izveidi inovāciju attīstībai ES, aizbildinoties ar tādiem sekundāriem jautājumiem kā valodas aizsardzība. Tāpēc es atbalstu priekšlikumu par ciešāku sadarbību, pat ja dažas dalībvalstis nepiedalās. Mēs nedrīkstam ļaut „mūsu paaudzes Sputņika brīdim” izslīdēt no mūsu pirkstiem.

  Antonio López-Istúriz White (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības pamatā ir tādas vērtības kā vienlīdzība, solidaritāte un cieņa pret visām valodām. Mums visiem šie principi ir kopīgi.

Kā deputāti no Spānijas mēs atbalstām domu par patentu sistēmu visai Eiropas Savienībai, un es sveicu savu kolēģi Lehne kungu saistībā ar šo ziņojuma daļu. Mēs atbalstām visu, kas uzlabo un paplašina iekšējo tirgu.

Tomēr šādam svarīgam jautājumam ir izvēlēta virzība, kas paredzēta Līgumā, proti, ciešāka sadarbība, kurai būtu jābūt pēdējai izvēlei un jāatbilst vairākiem nosacījumiem. Mūsuprāt, ciešāka sadarbība, par ko mēs visi rīt balsosim, ir pretrunā Līguma 118. un 326. pantam. Turklāt es uzskatu, ka Padomē ir mainījušies spēles noteikumi, bet to risinās mana valdība.

Jaunais Līgums nepārprotami ir lietderīgs līdzeklis ES, bet to nevar izmantot, lai izveidotu dažādu ātrumu Eiropu. Daudzas valstis, kas pašlaik atbalsta ciešāku sadarbību, drīz pašas cietīs no tās sekām, un, ja Padome un Komisija turpinās ciešāku sadarbību izmantot šādā veidā, galu galā mēs visi būsim zaudētāji.

Spāniski runā 850 miljoni cilvēku. No trīs valodām, ko Eiropas Savienība ierosina patentu sistēmai, tikai viena ir salīdzināma ar spāņu valodu saistībā ar lietotāju skaitu. Kādi kritēriji tika izmantoti? Efektivitāte? Vai mēs runājam par EUR 1850? Tad kādēļ gan neizmantot angļu valodu un atteikties no pārējām divām valodām, lai nebūtu jātulko uz trim valodām, ne tikai uz 20 valodām. Vai runa ir par laiku?

Ne jau Spānija iebilda pret patentu iepriekš, iebilda citas valstis, kas tagad steidzas šo patentu iegūt. Vai saistība ir ar politiku, kā man liekas? Ir jāuzmanās no birokrātiskiem gājieniem, kas miljoniem pilsoņu un tūkstošiem uzņēmumu, kuri izmanto spāņu valodu, attālina no Eiropas Savienības realitātes.

Komisijas ierosinātā sistēma ir pretrunīga eiropiešu tiesībām izteikties savā valodā, tā piešķirot prioritāti vienai valodai attiecībā pret citām, tā ir nepārprotama diskriminācija pret konkurenci, tā sadrumstalo tirgu un rada tiesisko nenoteiktību. Šī cīņa ir nu tikai sākusies. Citu cilvēku steigas dēļ mēs saskarsimies ar Eiropas Savienības Tiesas tiesvedību, kas ilgs vairākus gadus, kā mana valdība jau ir apgalvojusi.

Šīm trim iestādēm būs jāatbild par īstenoto procedūru un to, kādēļ netika uzklausīti brīdinājumi. Šo situāciju var labot, ja atgriezīsimies pie līgumu būtības un noteikumiem, ko Spānija ir ievērojusi.

  Luigi Berlinguer (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vairs nedrīkst pieņemt to, ka mums nav Eiropas patenta. Eiropas uzņēmumi tiek sodīti, jo saskaras ar patentēšanas izmaksām, kas ir 10 reizes augstākas par ASV un Japānas konkurentu sedzamajām izmaksām. Turklāt autortiesību sadrumstalotība patentos ir viens no iemesliem, kas kavē ekonomikas atveseļošanos.

Komisija piedāvā ciešāku sadarbību saistībā ar konkrēto valodu režīmu, ko mēs neatbalstām. Tomēr šeit ir kaut kas jauns. No 27 dalībvalstīm 25 piedalās. Ir mainījies politiskais ietvars. Ir iespējama labvēlīga attīstība, piemēram, nostiprinoties pat ierosinātāja paša valodai.

Ikvienam tagad ir jāstrādā, lai panāktu lielāku cieņu pret visiem. Turklāt mēs vēlamies, lai itāļu valodas aizsardzība turpinātos un šī valoda tiktu uzlabota, taču mūsu valdība ir samazinājusi finansējumu un pret šo jautājumu izturas ar lielu nolaidību. Saskaņā ar šo otru pamatojumu mēs to mudināsim, bet mums ir jāpanāk Eiropas patents.

  Antonio Masip Hidalgo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Nemaldināsim sevi. Šī procedūra ir izstrādāta tā, lai franču un vācu valoda būtu svarīgāka par spāņu — valodu, kurā runā ne tikai Eiropā, bet kuru izmanto arī 700 miljoni citu cilvēku pārējās pasaules daļās, kā pareizi norādīja López-Istúriz White kungs, un tas ir vairāk nekā kopējais eiropiešu skaits. Šīs valodas būs arī svarīgākas par itāļu valodu, kā jau pareizi norādīja, jo itāļu un spāņu valodas jau bija atzītas kā preču zīmju reģistrācijas valodas.

Procedūrā netrūkst nenoteiktību, kas attiecas uz tādiem lieliem digitālās Eiropas tehnoloģiju uzņēmumiem kā Blackberry, IBM, Nokia, Philips un Siemens, un šo nolūku apliecinājums sasniegs, es ceru, ikvienu, neraugoties uz Eiropas Komisijas nodaļas vadītāju centieniem to novērst.

Mēs nezinām, kāds būs spriedums, ne arī kāda būs jurisdikcija vai instrumenti. Dāmas un kungi, saglabāsim mieru. Izmantosim Līgumā paredzēto ciešākas sadarbības mehānismu bez neprātīgas steigas, kas varētu mazināt vai novērst tās konsolidāciju. Tas jādara bez nepieņemamās šā rīta steigas, kas nozīmē, ka Padomes izglītības ministri tam tikai uzmeta acis.

Esmu pateicīgs Ungārijas pārstāvei par komentāriem itāļu un spāņu valodā…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Mēs visi apzināmies, ka daudzvalodība atspoguļo kultūru un valodu daudzveidību ES, tādēļ tā ir ļoti svarīga. Tomēr strīds par ES patentos izmantojamo valodu risinās jau vairāk nekā 30 gadus. Šo 30 gadu gaitā Eiropas valstīm ir nācies saskarties ar augstām tulkošanas izmaksām un dažos gadījumos ar neizdevīgiem konkurences apstākļiem pasaules tirgū. Nevar noliegt, ka ir grūti skaitliski novērtēt tādus nemateriālus pamatlīdzekļus kā preču zīmes un patentus. Tomēr tos izmanto kā nodrošinājumu aizdevumiem un tos arī ņem vērā vērtējumos.

Šajā kontekstā jaunais patentu tiesību akts, ko izstrādās saistībā ar ciešāku Eiropas sadarbību un kas būs spēkā vismaz konkrētās ES daļās, paredz, ka patenti būs jātulko tikai vācu, angļu un franču valodā, un tas noteikti atvieglos birokrātisko procedūru. Jo īpaši tas tā ir, jo angļu valodu dažās nozarēs, piemēram, IT un medicīnā, izmanto kā universālu tehnisko valodu. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — trīs darba valodu — vācu, angļu un franču — konsekventa izmantošana nodrošinātu piekļuvi vairumam iedzīvotāju. Es personīgi esmu gandarīts, ka jaunā regula arī nostiprina vācu valodas pozīciju, un vācu valoda joprojām ir plašāk izmantotā dzimtā valoda ES saskaņā ar 2006. gada apsekojumu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas patenta izveide stimulē inovāciju un zinātnisko un tehnoloģiju attīstību ES. Manuprāt, ir svarīgi atrisināt jautājumu par Eiropas patentu. Tomēr man ir iebildumi par valodām, ko ir paredzēts izmantot. Manuprāt, labākais risinājums būtu izmantot tikai angļu valodu, tomēr, ja ir jāizmanto arī citas valodas, ir jāapsver arī portugāļu valodas izmantošana. Konkurence ir globāla, un portugāļu valoda ir trešā plašāk izmantotā rietumu valoda pēc angļu un spāņu valodas.

  Edit Herczog (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Zināšanu veidošana Eiropas Savienībā vienmēr ir prioritāte, ko mēs sekmīgi pārvaldām. Tomēr zināšanu pārvaldība Eiropas Savienībā netiek labi pārvaldīta. Biju ļoti vīlusies, kad dzirdēju, ka Beļģijas prezidentūra nevarēja pabeigt Patentu direktīvu saskaņā ar plānoto, bet es ceru, ka Ungārijas prezidentūra apņēmīgi darīs visu iespējamo nākamo mēnešu gaitā, lai sasniegtu nākamo posmu, proti, ciešāku sadarbību.

Laiks ir vienīgais neatjaunojamais resurss. Laiks, ko mēs zaudējam, nekad neatgriežas. Mēs nevaram attīstīt Eiropu tikai ar taupības programmām. Mums jāapgūst zināšanas, mums jāpaplašinās, tādēļ Eiropai ir ļoti svarīgi, lai tiktu ieviesti patenti — vai nu ar ciešāku sadarbību, vai kopēju Eiropas direktīvu.

Es vēlu sekmes tiem, kas piedalās ciešākā sadarbībā un kas to atbalsta. Es esmu ungāriete un mēs zaudēsim ungāru valodu, taču tā ir zema cena salīdzinājumā ar priekšrocībām, ko iegūsim.

  Toine Manders (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties komisāram Barnier par viņa drosmi šo jautājumi ierosināt šādi, jo savās pārrunās viņš apsolīja risināt jautājumu par Eiropas patentu savu pilnvaru laikā, tādēļ saku viņam „paldies” par to. Vēlos arī pateikties savam kolēģim Lehne kungam par viņa pieeju.

Pašreiz mums tikai jāizlemj, vai mums jāpiekrīt ciešākai sadarbībai. Tā ir pirmā lieta, kas jāpaveic. Tomēr man jāpauž nožēla, ka tiek nošķirta valodas nozīme no identitātes kā kultūras īpatnības, un par to, kas patiesībā notiek praksē.

Jo praksē ierosināto sistēmu visas dalībvalstis jau ir izmantojušas 35 gadus, un es uzskatu, ka saistībā ar veidu, kādā tā tiek ierosināta, mēs varētu būt ekonomiski nedaudz piesardzīgāki. Es paužu nožēlu, ka debates savā ziņā tiek novestas strupceļā saistībā ar valodu konfliktu, un ceru — un to arī nepārprotami ir pieprasījis Parlaments — ka dalībvalstis, kas, iespējams, pašreiz nav iesaistījušās, varēs pievienoties jebkurā laikā. Tas, manuprāt, palīdzēs mums pabeigt šīs debates un beidzot iegūt Eiropas patentu.

  Malcolm Harbour (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Kad pirmo reizi ierados šajā Parlamentā 1999. gadā, vienotais Eiropas patents bija viens no darba kārtības jautājumiem. Es atceros darbu kopā ar Klaus-Heiner Lehne pie Palacio kundzes ziņojuma. Esmu gandarīts, ka esam uzsākuši nopietnu progresu šajā saistībā.

Mēs nedrīkstam pārāk zemu novērtēt šā priekšlikuma nozīmi Eiropas ekonomikas konkurētspējā. Pašlaik mēs debatējam par ļoti tēlainu, jaunu plānu, ko ierosinājusi Geoghegan-Quinn kundze, proti, Inovācijas savienību. Šim kontinentam — Eiropas Savienībai — jābūt atjautīgākam. Mums jārada vairāk izgudrojumu un tie vairāk jāizmanto. Konkurētspējīga patentu sistēma ir pilnīgi obligāta.

Ciešāka sadarbība ir atjautīga pieeja, lai virzītu šīs debates uz priekšu. Es ceru, ka mūsu kolēģi no Spānijas un Itālijas tai pievienosies, bet mēs nevaram vairs gaidīt ilgāk, jo visa pasaule vēlas iegūt inovāciju tirgu.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šis process — gan tā veids, gan saturs — skaidri apliecina jaunos nosacījumus, kādos Eiropas Savienībā valdošās varas cenšas noteikt un aizsargāt savas intereses plašākās šķērsgriezuma nozarēs. Šos jaunos nosacījumus paredz Lisabonas Līgums un šis ciešākas sadarbības mehānisms, un es vēlos norādīt, ka mēs brīdinājām par sekām.

Šajā gadījumā nekad neaizmirsīsim par galvenajiem jautājumiem, kas saistīti ar ES patenta jēdzienu un tā mērķiem, kā arī attiecīgajām sekām; mērķis būs piemērot priviliģētu statusu angļu, franču un vācu valodai patentu reģistrā, un vienīgais iemesls ir manis nupat minētais.

Citas valodas, piemēram, portugāļu valoda, kas ir trešā plašāk izmantotā Eiropas valoda pasaulē, tiks noniecināta, tādējādi kaitējot šo valstu interesēm un ierobežojot jebkādas iespējas nostiprināt to valodas zinātnes un tehnoloģiju jomā. Ja šie nodomi tiks īstenoti praksē, tas būs vēl viens — bet ne vienīgais — uzbrukums daudzvalodībai Eiropas Savienībā, kas viltīgi turpina virzīties cauri izmaksu ierobežošanas durvīm.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Eiropas Savienība kopš 2000. gada ir centusies panākt ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm patentaizsardzības jomā.

Tomēr pēdējais sarunu posms, kas norisinājās pagājušā gada decembrī, apliecināja, ka daudzām dalībvalstīm ir nopietnas atrunas saistībā ar ierosinātajiem tulkošanas pasākumiem ES patentiem, kuru pamatā ir Eiropas Patentu iestādes pašreizējais valodu režīms. Tādēļ nav iespējams panākt vienprātīgu Padomes lēmumu, kas vajadzīgs turpmākam kopējam progresam. Tādēļ šādā situācijā ir pavisam pašsaprotami un loģiski, ka dalībvalstis, kas vēlas uzlabot dalībvalstu sadarbību saistībā ar intelektuālā īpašuma aizsardzību, reaģē, cenšoties izveidot ciešāku savstarpējo sadarbību vienotas patentaizsardzības jomā saskaņā ar ES Līguma 20. pantā noteikto procesu.

Komisār, dāmas un kungi! Esmu cieši pārliecināts, ka Eiropas Parlaments nebūs šķērslis ciešākai sadarbībai starp tām dalībvalstīm, kas vēlas sadarboties.

  Andreas Schwab (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šodien esam uzklausījuši daudzus labus argumentus. Es tikai vēlētos pieminēt dažus svarīgus punktus. Mums jāatbalsta Lehne kunga aicinājums un jāpieņem komisāra Barnier ierosinātais priekšlikums. Tagad es vēlētos vēlreiz vērst jūsu uzmanību uz Padomes Beļģijas prezidentūras sekmīgo darbu. Šī prezidentūra ir daudz sasniegusi arī citās jomās.

Pašlaik mēs runājam par procedūras lēmumu. Lehne kungs to jau norādīja. Jautājums nav par to, kurā Eiropas valodā runā konkrēts cilvēku skaits pasaulē vai kura valoda ir estētiski skaistākā, bet drīzāk gan par procedūras lēmumu, ko Padome nepacietīgi vēlas pieņemt. Es atbalstu iepriekšējo runātāju no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas, kura sacīja, ka mums šis procedūras lēmums ir rūpīgi jāapsver. Tomēr mēs šeit neesam saskārušies ar Eiropas Ministru padomes apakšgrupas vēlmi izveidot valodu režīmu, bet gan drīzāk ar 25 dalībvalstu no 27 vēlmēm. Tādēļ es uzskatu, ka, pat ja lēmums par ciešākas sadarbības apstiprināšanu ir jāpieņem piesardzīgi, tas ir lēmums, kam Eiropas Parlaments var piekrist.

  Adam Gierek (S&D). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas patenta mērķis ir atbalstīt novatorisku pieeju. Tādā gadījumā kādēļ gan patents pats nevarētu būt novatorisks? Mēs runājam tikai pat patenta tiesību aktu, bet mums būtu jārunā arī par to, kāds būtu labākais patenta veids, jo ir īstermiņa patenti un ilgtermiņa patenti, taču ilgtermiņa patenti ne vienmēr ir labāki patenti vai labāk uzrakstīti. Es uzskatu, ka mums jāizstrādā patents un izgudrojumu aprakstīšanas procedūra, kas maksimāli izmanto internetu un elektroniskās reģistrēšanas, kā arī attiecīgi valodu, metodes. Es domāju, ka lētākais veids, kas nebūtu jātulko citās valodās, būtu Eiropas e-patents.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es jau sen atbalstu vienoto Eiropas patentu, jo, tam pateicoties, Eiropa būs pievilcīgāka ieguldījumiem inovācijā, uzņēmumiem būs iespējams aizsargāt savas zināšanas, paātrināt zināšanu nodošanu no pētniecības uz praksi, kā arī, iespējams, labāk mūs aizsargāt pret viltojumu pieplūdumu iekšējā tirgū. Tas ir arī liels izaicinājums. Mūsu konkurētspēju iedragās tas, ka pēc 10 gadiem Padome nav panākusi neko vairāk kā vien ciešāku sadarbību. Es atzinīgi vērtēju to, ka Čehijas Republika ir atkārtoti novērtējusi savu nostāju un ir izlēmusi pievienoties sarunām. Vienlaicīgi es atzīstu ciešākas sadarbības precedenta jutīgumu, jo īpaši dažām lielākajām valstīm, jo tas ir saistīts ar valodu režīmu. Tomēr, manuprāt, ieguvēji būs visi ES pētnieki.

Ir svarīgi, lai patenti būtu tik lēti, cik lēti tie ir ASV, tādēļ es ceru, ka Padome piemēros turpmākus vienkāršojumus. Ir svarīgi, lai mums būtu jauna tiesu sistēma Eiropas patentiem, kas varētu paskaidrot vairākus jautājumus saistībā ar programmatūru un biotehnoloģiju patentiem. Es atbalstu priekšlikumu par ciešāku sadarbību.

  Małgorzata Handzlik (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien jau daudz ir ticis sacīts par to, ka Eiropai un Eiropas uzņēmumiem ir vajadzīgs patents, un es tam piekrītu. Bez tiesību aktiem patentu jomā mūsu uzņēmumiem būs sarežģītāk konkurēt ar jaunās ekonomikas valstu uzņēmumiem, kas kļūst aizvien dinamiskāki un novatoriskāki. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka ciešāka sadarbība patentu jomā galu galā nav izdevīgākais risinājums, skatoties no Eiropas kopējā tirgus perspektīvas. Kā spēcīga kopējā tirgus atbalstītāja es dodu priekšroku tirgus ierobežojumu atcelšanai, nevis to radīšanai. Tādēļ aicinu visas patenta tiesību akta izstrādē iesaistītās puses nodrošināt risinājumus, kas sniegs ieguvumus visai Eiropai. Šeit es galvenokārt runāju par izmantojamām valodām, jo, manuprāt, mēs nedrīkstam diskriminēt cilvēkus, kas nesaprot franču, vācu vai angļu valodu. Es uzskatu, ka labākais risinājums būtu sistēmas balstīšana uz vienu valodu.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es atbildēšu uz jūsu pēdējo komentāru, Handzlik kundze, lai norādītu — pirms sāku runāt par procedūru — kāda ir būtība jautājumam, pie kura tik smagi esam strādājuši, kā jau ir ticis minēts, kopā ar Beļģijas prezidentūru un pēdējo dažu nedēļu laikā kopā ar Ungārijas prezidentūru. Ja Bulgārijas, Slovākijas, Latvijas vai Portugāles uzņēmums vēlas pieteikties patenta saņemšanai tā valodā, tas to var darīt saskaņā ar mūsu apspriesto priekšlikumu un tulkošanas izmaksas tiks kompensētas.

Ja izcelsies strīds, uzņēmums saņems manuālu tulkojumu tā valodā. Ja pirms šā tulkojuma saņemšanas uzņēmums neievēro patentu, jo to pienācīgi nesaprot, tā labā pārliecība būs aizsargāta. Citiem vārdiem sakot, tam nebūs jāsedz nekādi zaudējumi.

Lai mēs skaidri saprastu, kas šeit tiek apspriests, vēlos jums atgādināt, dāmas un kungi, kas ir vai tiks ierosināts. Esmu ierosinājis, ka uzņēmums, kas vēlas pieteikties uz patentu, to var darīt, tostarp arī savā valodā. Juridisku aizsardzību garantēs vienā no trim Minhenes konvencijas valodām, kas ir atbilstoši Eiropas patentu vēsturei. Es šo konvenciju neizgudroju, tā jau ilgu laiku ir bijusi pieņemta. Tajā ir trīs valodas. Vienu no valodām — angļu, franču vai vācu valodu — izmantos, lai automātiski garantētu juridisko aizsardzību visā ES.

Beļģijas prezidentūras laikā mēs pievienojām priekšlikumu, kas noteikti tiks apspriests. Priekšlikums paredz izmantot divas pārējās valodas manuālajos tulkojumos papildus vienai no trim valodām, ko izmantos juridiskajai aizsardzībai. Šīm divām valodām nebūs juridiskas nozīmes, taču tās būs ļoti vērtīgas saistībā ar informācijas sniegšanu un patenta satura izklāstīšanu. Ja vēlas, var izmantot angļu valodu, piemēram, kā arī portugāļu, latviešu vai nīderlandiešu valodu ar tulkojumu vienā no trim valodām. Turklāt tulkojums būs bezmaksas — tā izmaksas tiks atlīdzinātas. Situācija ir šāda: vienu no trim valodām izmantos juridiskajai aizsardzībai, savukārt pārējās divas informācijai un satura izklāstīšanai. Es vēl pēdējo reizi vēlos norādīt, ka neviens Eiropas uzņēmums netiks diskriminēts, un tas arī attiecas uz uzņēmumiem, kas atrodas dalībvalstīs, kuras nav iesaistījušās ciešākā sadarbībā.

Citiem vārdiem sakot, ja Spānijas uzņēmums piesakās uz Eiropas patentu, tas varēs to izmantot bez diskriminācijas, pat ja Spānija uzreiz nav iesaistījusies ciešākā sadarbībā. Tāds ir mērķis, un tādēļ, dāmas un kungi, esmu smagi strādājis pie šā jautājuma, kā apņēmos to darīt. Esmu pie tā strādājis nopietni, neesmu bijis ideoloģisks vai neobjektīvs un esmu ņēmis vērā visus šķēršļus, kā arī ar nepacietību esmu vēlējies panākt progresu.

Tādēļ uzskatu, ka priekšlikums ir politiski pieņemams visām 27 dalībvalstīm un finansiāli vajadzīgs visiem ES uzņēmumiem. Herczog kundzei bija ļoti labs komentārs — tāpat kā Harbour kungam un arī citiem, piemēram, Schwab kungam — proti, ka šis jautājums ir svarīgs, raugoties no ekonomikas viedokļa. Mums jāmudina, jāveicina, jāaizsargā un jāatalgo radošums un inovācija. Tā ir viena no jomām, kurā Eiropai ir vēl viena priekšrocība. Sargāsim šo priekšrocību; nostiprināsim un aizsargāsim to.

Daudzi mazi uzņēmumi finansiāli vairs nespēj aizsargāt savus izgudrojumus, jo tiem nav šī Eiropas patenta. Un kas notiek? Roithová kundze nupat minēja vārdu „viltojumi”. Ja patents netiks aizsargāts, jo nav līdzekļu, lai to aizsargātu visā Eiropas Savienībā, vai to aizsargās divās vai trīs dalībvalstīs? Un vai viltotas preces varēs ievest visās citās dalībvalstīs? Kad tās ir ievestas, tās atrodas iekšējā tirgū, un tiek iznīcinātas darbavietas, tiek apdraudēta sabiedrības drošība un veselība. Es runāju, piemēram, par zāļu izgudrojumiem. Tas ir ārkārtīgi nopietns jautājums, tādēļ mēs esam to nopietni izskatījuši, neļaujoties ideoloģijai, bet vienkārši nepacietīgi vēloties panākt progresu un rast saprātīgu risinājumu, kas — es patiesi tā uzskatu — ir pieņemams.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, es vēlos atbildēt uz komentāriem, ko pauda López-Istúriz White kungs un Lichtenberger kundze, kurus es uzmanīgi uzklausīju. Viņi minēja, ka ciešāka sadarbība, kurā pašlaik ir iesaistījušās 25 no 27 dalībvalstīm, varētu tikt izmantota vienotā tirgus sadrumstalošanai. Es patiešām uzskatu, ka šāda riska nav. Kādēļ? Jo mēs atrodamies izņēmuma situācijā: mums ir vienotais tirgus — tirgus, kam vajadzīga vienprātība.

Attiecībā uz gandrīz visiem citiem vienotā tirgus noteikumiem un tiesību aktiem mums ir kvalificētais balsu vairākums. Šajā gadījumā mums vajadzīga vienprātība. Tādēļ es uzskatu, ka nav sadrumstalošanas riska; patiešām Eiropas Komisija modri uzraudzīs procesus, lai novērstu jebkādu vienotā tirgus sadrumstalošanu.

Es vēlreiz vēlos pateikties Lehne kungam par mērķtiecību un apņēmību, kā arī Juridiskās komitejas locekļiem. Es arī vēlos pateikties jums jau iepriekš par jūsu atbalstu ciešākai sadarbībai, pamatojoties uz šo objektīvo priekšlikumu.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Manā pirmajā runā šovakar es runāju valodā, kas ir Eiropas patenta valoda, un divās valodās, kuras pašlaik nav Eiropas patenta valodas. Tagad vēlos runāt savā dzimtajā valodā, kas tāpat pašlaik nav Eiropas patenta valoda, taču ir valoda, kurā kopā runā tikai 15 miljoni cilvēku visā pasaulē — 10 miljoni no tiem dzīvo Ungārijā. Tādējādi es jo īpaši Spānijas un Itālijas deputātiem saku, ka, ticiet man, mēs vēršam lielu uzmanību uz valodu vienlīdzību, nozīmi un izmantošanu.

Vēlos nedaudz novirzīties tādas dalībvalsts vārdā, ko pārstāvēju vēl pirms sešām nedēļām, jo pašlaik es nepārstāvu nevienu dalībvalsti, taču pirms sešām nedēļām pārstāvēju dalībvalsti, kurai bija atšķirīgs viedoklis par patentu. Pēdējo dažu mēnešu laikā Ungārijas valdība ir izmainījusi savu sākotnējo nostāju. Tas nebija vienkāršs lēmums. Attiecībā uz faktoru, kas Ungārijas valdībai lika mainīt nostāju, jāsaka, ka tas bija nopietns dialogs ar „uzņēmumu kopienu”, proti, mazo un vidējo uzņēmumu pārstāvjiem, un viņi nepārprotami valdībai prasīja mainīt tās sākotnējo negribīgo vai drīzāk nelabvēlīgo nostāju, lai ļautu Ungārijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem gūt labumu no vienotā Eiropas patenta un lai gūtu ietaupījumus, pateicoties funkcionējošam valodu režīmam.

Pašreizējā situācija — 25 no 27 dalībvalstīm — noteikti nav nevainojama. Mēs visi, kā arī Ungārija jau no paša sākuma, esam vienotā tirgus atbalstītāji. Mēs esam pārliecināti un uzskatām, ka tā ieviešana nostiprinās Eiropas izaugsmi, kas — kā minēja liels skaits godājamo deputātu — Eiropas Savienībā ir nepieciešamība pēc krīzes. Lai to sasniegtu, mums jādara viss iespējamais. Esmu pārliecināta, ka vienots Eiropas patents un valodu režīms kā viens no tā elementiem ir jāizskata kontekstā. Turklāt komisārs Barnier arī, manuprāt, norādīja, ka gan Itālijas, gan Spānijas uzņēmumi arī būs ieguvēji no vienotā Eiropas patenta sistēmas.

Es arī vēlos atbildēt uz diviem komentāriem. Viens attiecas uz jautājumu, kādēļ šī steiga un ātrais temps, jo Komisija savu priekšlikumu iesniedza jūlijā. Faktiski arī uz šo jautājumu jūs jau esat atbildējuši. Vēlos jums atgādināt, ka debates par valodu režīmu Eiropas Savienībā risinās jau 10 gadus, tādēļ es uzskatu, ka šeit nekas nav sasteigts. Vēl viens komentārs attiecas uz pēdējo izvēli, proti, vai esam izdarījuši visu iespējamo, lai rastu risinājumu, kas būtu pieņemams visām dalībvalstīm.

Es uzskatu, ka Beļģijas prezidentūra faktiski neizdarīja visu iespējamo. Mums tikai jāatceras, ka pat rudenī tika iesniegts aizvien vairāk jaunu priekšlikumu ar mērķi izveidot šo sistēmu visās 27 vienotā tirgus valstīs. Diemžēl, neraugoties uz visiem centieniem, galu galā 12 dalībvalstis decembrī pieprasīja uzsākt ciešāku sadarbību, un, kā jau šeit ticis minēts, to skaits patlaban ir pieaudzis līdz 25 dalībvalstīm. Tādējādi šajā lietā vairs neko nevarēja darīt, un prezidentūra nespēja darīt neko citu kā vien aicināt sākt ciešāku sadarbību, un saistībā ar to, arī es personīgi, aicinu atbalstīt priekšlikumu jūsu balsojumā. Mums ir nepieciešams vienotais tirgus un mums tas ir jānostiprina. Mēs zinām, ko ir apliecinājuši vairāki pētījumi, proti, ka viens no tā galvenajiem ierobežojumiem ir vienotas patentaizsardzības trūkums, tādēļ mums jārīkojas, lai beigtu apgrūtināt mūsu mazos un vidējos uzņēmumus, jo īpaši inovācijas jomā un saistībā ar labākiem rezultātiem.

  Klaus-Heiner Lehne, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nobeiguma runā vēlos izklāstīt trīs novērojumus. Komisārs Barnier jau norādīja, ka ciešākas sadarbības princips tika īpaši noteikts, lai pārvarētu ierobežojumus vienprātības jomā. Saskaņā ar Lisabonas Līgumu vienprātība ir absolūts izņēmums. Citiem vārdiem sakot, mums tā vajadzīga tikai nedaudzos gadījumos. Tieši tādēļ tika noteikta ciešākas sadarbības procedūra.

Apsverot valodas jautājumu, jāpiebilst, ka valoda nav šodien apspriežamais jautājums. Es vēlos skaidri atkārtot: šodien mēs debatējam tikai par procedūru. Tomēr vēlos arī norādīt, ka mēs jau saistībā ar Palacio ziņojumu apspriedām to, ka viena valoda ir rentablāka nekā trīs valodas. Taču, kā jau tika norādīts, mēs šeit runājam par Eiropas patentu konvenciju (EPK). Eiropas Patentu iestāde strādā valodās, kādas noteiktas EPK. Šā režīma izmaiņas noteikti nozīmētu EPK grozīšanu. Tomēr EPK nevar grozīt Eiropas Savienības dalībvalstis, rīkojoties vienprātīgi, jo EPK ietver visas Eiropas valstis, izņemot, manuprāt, Maltu. Visām šīm valstīm, tostarp Šveicei, būtu jāpiekrīt grozījumiem. Ja nevar panākt vienošanos starp 27 ES dalībvalstīm, kā varam cerēt, ka vienosimies starp 39 EKP valstīm? Ja tā rīkosimies, tad šis jautājums nekad netiks atrisināts. Tomēr mums nāksies apspriest šo jautājumu, kad apsvērsim būtisko Komisijas priekšlikumu.

Starp citu, visu trīs iestāžu juridiskie dienesti ir nepārprotami apstiprinājuši, ka ciešāka sadarbība ir iespējamā izvēle.

Man ir vēl viens komentārs par valodu jautājumu: praktiķiem ir grūti saprast šo politisko cīņu. Jo praktiķi — un šeit es domāju cilvēkus, kas reģistrē patentus — strādā tikai ar vienu valodu, veicot savu pētniecisko darbu. Attiecīgi šie strīdi par valodas principu ir kaut kas, ko iesaistītajām personām ir grūti saprast.

Nobeigumā vēlos izteikties par diskrimināciju. Ja sapratu pareizi — un esmu pārliecināts, ka sapratu — šis jaunais Eiropas patents būs pieejams visiem uzņēmumiem un visiem izgudrotājiem, tostarp no valstīm, kas nav iesaistījušās ciešākā sadarbībā, citiem vārdiem sakot — katrai pasaules valstij. Tas ir acīmredzams.

Nav nelabvēlīgākas situācijas valstīm, kas neiesaistās ciešākā sadarbībā. Eiropas patentu konvencija turpinās uz tām attiekties. Citiem vārdiem sakot, ja es vēlos saņemt patentus šajās valstīs, man tie būs jāiztulko.

Un man ir vēl pēdējais komentārs par valodu strīdu; nevienam netiek liegts tulkot šos patentus visās 23 oficiālajās valodās. Ja dalībvalsts uzskata, ka tās valoda ir tik svarīga, lai visi patenti tiktu tulkoti tās valodā, tai tas vienkārši jāsāk. Tomēr tas nedrīkst notikt uz tā patenta īpašnieka rēķina, kura inovācijas palīdz mūsu ekonomikai attīstīties. Šāda pieeja jāaizstāj ar principu: kas maksā, tas pasūta. Tad par to ir jāmaksā attiecīgajām valstīm un nodokļu maksātājiem.

Ja kāda dalībvalsts uzskata, ka tās valoda ir tik svarīga, ka tā ir jāizmanto visiem Eiropā piemērojamiem patentiem, tai attiecīgi jārīkojas un jānodrošina juridiski saistoši tulkojumi šiem patentiem attiecīgajā valodā. Tomēr tai par to ir arī pašai jāmaksā. Tāds ir mans pēdējais komentārs, un es ceru, kas tas palīdzēja ieviest skaidrību šajās apspriedēs.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks otrdien, 2011. gada 15. februārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Intelektuālā īpašuma tiesības ir taustāmākā atzinība par pētniecības un inovāciju darbu, ko Eiropas uzņēmumi uzņemas katru dienu, lai pārvarētu konkurētspējas problēmas un radītu pārticību mūsu visu labā. Tāpēc tās ir jāaizsargā visos iespējamos veidos. Es augsti vērtēju to, ka Eiropas Parlaments ir iesaistījies šajā jautājumā, un esmu gandarīta, ka varu piedalīties balsojumā par šo jautājumu. Tomēr paruna saka, ka „ceļš uz elli ir bruģēts ar labiem nodomiem”. Citiem vārdiem sakot, nepietiek ar labo gribu, lai izstrādātu labu tiesību aktu, kas patiešām sekmētu uzņēmumu darbu un aizsargātu viņus pret negodīgu konkurenci no tādu konkurentu puses, kuri izstrādā atdarinājumus, kas maksā mazāk, jo viņiem nav jāuzņemas apgrūtinoša un ilgstoša darba slogs, kurš saistīts ar jauniem dažādu problēmu risinājumiem. Šādā gadījumā, pamatojoties uz zināšanām, kas man ir šajā jomā, es uzskatu, ka valodas ierobežojums, ko ievieš patentu piemērošana, rada pārmērīgas izmaksas mūsu uzņēmumiem. Tomēr man ir izaicinošs jautājums: kā trīsvalodu režīms ietekmētu šā Parlamenta darbu? Rakstiskajiem un mutiskajiem tulkojumiem paredzētais budžets ir lielāks nekā jebkura no sniegtajām atbildēm. Man nav citas izvēles kā vien balsot pret.

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – Esmu gandarīta, ka Padome ir vienojusies, ka 12 dalībvalstis izmantos ciešākas sadarbības mehānismu, lai virzītu uz priekšu vienotā ES patenta izveidi. Šis projekts tiek izskatīts jau vairāk nekā 10 gadus un diemžēl ir saistīts ar nesaskaņām starp dalībvalstu valdībām. Tiesiskās noteiktības trūkums un augstās izmaksas, kas saistītas ar pašreizējo sistēmu, kurā patenti ir atsevišķi jāapstiprina katrā dalībvalstī, nomāc iekšējā tirgus potenciālu attīstīties, kļūt inovatīvam un augt. Pašlaik patents, kas ir derīgs tikai pusē no dalībvalstīm, izmaksā 10 reizes vairāk nekā ASV patents. Puse šo izmaksu ir saistīta ar tulkošanu. Ir svarīga racionālāka pieeja, lai Eiropas Savienība saglabātu savu konkurētspēju. ES līmeņa patents ir saprātīgs risinājums! Es mudinu turpināt virzību, lai pabeigtu juridiskos pasākumus maksimāli ātri, un ceru, ka nākotnē visas dalībvalstis uzskatīs par obligātu iesaistīties šajā sistēmā.

  Tadeusz Zwiefka (PPE), rakstiski. – (PL) Mēs šajā sēžu zālē nereti runājam par jaunu tehnoloģiju progresu un izstrādi, taču izgudrojumu patentēšanas procedūra Eiropas Savienībā ir viena no dārgākajām pasaulē. Izgudrotāju izmaksas ir pārāk augstas un procedūras ir pārāk sarežģītas. Nav arī šaubu, ka Padome bloķē lēmumu par ES patentu. Šajā situācijā Lisabonas Līgums piešķir dalībvalstīm tiesības sākt ciešākas sadarbības procedūru. Labākajā gadījumā būtu jāpanāk kompromiss par patenta jautājumu visu dalībvalstu līmenī, bet es uzskatu, ka 20 gadu gaidīšanas periods ir pietiekami ilgs. Es apzinos, ka ciešākas sadarbības mehānisma izmantošana rada bažas. Tomēr atcerēsimies, ka, lai to izmantotu, jānodrošina atbilstība konkrētiem nosacījumiem, un pieteikumus vienmēr izskata atsevišķi saskaņā ar katra pieteikuma tematu. Es arī uzskatu, ka ciešāka sadarbība var kļūt par instrumentu, kas paver ceļu uz turpmākā sarunām, vienlaicīgi nodrošinot lielākas sekmes. Es arī vēlos uzsvērt, ka pašlaik mēs runājam tikai par procedūru, nevis par patentiem. Vēl nekas nav izlemts. Mūsu priekšā ir jauna sarunu kārta. Šis ir tikai sākums darbam pie ES patenta struktūras un valodu režīma, kas izraisījis tika daudz strīdu. Tādēļ es ceru, ka mēs visi strādāsim ražīgi, lai galīgais rezultāts būtu pieņemams visām ieinteresētajām pusēm.

15. Pārtikas produktu radioaktīvais piesārņojums (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas vārdā iesniegtais Belet kunga ziņojums par priekšlikumu Padomes regulai (Euratom) par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas

[COM(2010)0184 – C7-0137/2010 – 2010/0098(CNS)].

  Ivo Belet, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs runājam par cilvēku pārtikas produktu un dzīvnieku lopbarības drošību. Tā acīmredzami ir Eiropas Savienības galvenā prioritāte. Nav nemaz jāsaka, ka šis tiesību akts ir ārkārtīgi svarīgs, un, cerams, to nekad jeb nekad vairs nevajadzēs piemērot, jo runa ir par radioaktīvo piesārņojumu. Tāpēc ir nepieciešami augstākie drošības standarti.

Pašreizējie standarti un noteikumi ir bijuši spēkā vismaz 20 gadus. Tomēr konstitucionālais un sociālais konteksts šajā laikā ir radikāli mainījies. Tāpēc ir nepieciešami vairāki grozījumi. Tie ir šie uzlabojumi, kurus Parlaments, cerams, rīt pieņems, un cerēsim, ka pārējās iestādes ņems tos vērā.

Pirmkārt, ir būtiski ― es ceru, ka komisāra kungs spēs īsumā atzīmēt to, ko saku, ― ka šādās avārijas situācijās galveno lomu uzņemas Komisija, nevis Padome. Komisāra kungs, tas ir visu iedzīvotāju interesēs, ka situāciju pēc kodolavārijas pārvalda Komisija, ņemot vērā, ka tas gluži saprotami pārsniedz atsevišķu valstu valdību intereses.

Pašreizējā regula, kuru es nupat minēju, tika pieņemta nekavējoties pēc Černobiļas krīzes iestāšanās. Tas notika 1986. gadā. Tāpēc tā ir jāatjauno un jāpielāgo jaunajai institucionālajai videi Eiropas Savienībā.

Otrkārt, dāmas un kungi, tas ir pats par sevi saprotams, ka Komisijai ir jāatjaunina izstrādātie standarti, tādējādi nodrošinot to atbilstību tehnoloģiju progresam, un tā ir to paveikusi, balstoties uz apspriedēm ar ekspertiem, ar ekspertiem sabiedrības veselības jomā un pārtikas nekaitīguma jomā. Tas ir pats par sevi saprotams, tomēr pašreizējā regulā tas nav šādā veidā izskaidrots. Tāpēc saistībā ar to mēs ierosinām izstrādāt skaidri formulētu noteikumu.

Mēs īpaši lūdzam Komisiju nākamajā gadā publicēt ziņojumu par standartu pašreizējās redakcijas atbilstību, par to, vai ir vēlams varbūt darīt vairāk attiecībā uz sarakstu, kas zināms kā mazsvarīgo produktu saraksts, kā arī par to, vai šāda saraksta uzturēšana joprojām ir nepieciešama.

Treškārt, komisāra kungs, priekšsēdētāja kungs, vēlos runāt par mazuļu pārtikas definīciju, kas neapšaubāmi ir jutīgs jautājums, un tajā nepieciešami uzlabojumi. Pašreizējā dokumenta redakcija nav īsti pielāgota nesenajām Eiropas pārtikas regulām, un mums šis dokuments ir jāizmaina. Šādu priekšlikumu mēs rīt iesniegsim plenārsēdē.

Ceturtkārt, Parlaments ierosināja piešķirt kompensācijas lauksaimniekiem, kurus šāds negadījums, iespējams, varētu skart. Šai nolūkā vēl nav izstrādāts skaidri formulēts noteikums. Rīt mēs iesniegsim mutisku grozījumu, aicinot Komisiju to apsvērt un, ja tā to vēlēsies, iesniegt attiecīgu priekšlikumu.

Visbeidzot, tomēr ne mazāk svarīgi, nav atrisināts jautājums par juridisko pamatojumu. Komisāra kungs, Parlamenta Juridiskā komiteja vienbalsīgi uzskata, ka šim jautājumam vajadzētu būt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 4. punktu. Galu galā runa ir par ― citēju vārdus no Līguma ― „pasākumiem, kuru tiešais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzība”, citāta beigas. Protams, tās ir būtiskas izmaiņas, jo tas nozīmē, ka mums vajadzēs koriģēt koplēmuma procedūru, nevis apspriesties, pamatojoties uz Euratom līgumu.

Mēs pieņemam, ka Padome un Komisija visu eiropiešu interesēs iepriekš minēto nopietni ņems vērā, un ceram, ka tās kopā ar mums dosies šajā virzienā.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms, lūdzu, pieņemiet Šefčovič kunga un Oettinger kunga atvainošanos, kuri nodarbojas ar šiem jautājumiem, tomēr šoreiz lūdza mani pārstāvēt viņus. Vēlos viņu vārdā pateikties referentam Belet kungam par svarīgu aspektu uzsvēršanu, kas radušies sakarā ar nepieciešamību uzlabot veselības aizsardzības pasākumus pārtikas produktu un lopbarības radioaktīvā piesārņojuma gadījumā.

Tāpat vēlos norādīt, ka Komisijas priekšlikums Padomes Regulas Nr. 3954/87 pārstrādāšanai attiecas tikai uz viena noteikuma pārskatīšanu. Proti, tas ir viens apsvērums preambulā, kas pievienots, lai pamatotu regulā ietverto noteikumu par īstenošanas pilnvaru piešķiršanu Padomei. Visi pārējie noteikumi, dāmas un kungi, ir iesniegti kodifikācijai, tāpēc tie priekšlikumā nav grozīti.

Tāpēc Komisija nevar pieņemt Belet kunga ziņojumā iesniegtos grozījumus, saku to no sirds. Tam ir divi iemesli, proti, pirmais ir institucionāla rakstura, savukārt otrais ir saistīts ar būtību. Pirmais iemesls ir saistīts ar to, ka ir stingri jāievēro atbilstība Parlamenta, Komisijas un Padomes nolīgumam par pārstrādāšanas procedūru.

Ņemot vērā šo Iestāžu nolīgumu un pārstrādāšanas pamatojumu, pārstrādāta priekšlikuma kodificētās daļas nevar grozīt, izņemot patiesos ārkārtas apstākļos.

Tas tāpēc, lai nodrošinātu instrumentu, ko, cita starpā, var izmantot konsekvences ievērošanai tad, kad veicamas izmaiņas. Stingra atbilstība šim noteikumam, par kuru ir panākta vienošanās, ir nozīmīgs priekšnosacījums tam, lai panāktu līdzsvaru starp iestādēm un nodrošinātu Komisijas iniciatīvas tiesības.

Patiesībā vienas iestādes nespēja ievērot Iestāžu nolīgumu radītu apstākļus, kuros šīs likumdošanas metodes izmantošana nebūtu praktiska, un tas atņemtu iestādēm svarīgu instrumentu, ar ko īstenot „labāka reglamentējuma” mērķi, kas ir daļa no pārredzamības uzlabošanas mērķa, kurš sasniedzams iedzīvotāju labā.

Otrais iemesls ir saistīts ar būtību. Pirmais grozījums, ko pieņēma Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komiteja, ir saistīts ar juridisko pamatojumu. Euratom līguma 31. pants tiktu aizstāts ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantu. Lielākā daļa pārējo grozījumu ir saistīti ar šo juridiskā pamatojuma izmainīšanu.

Komisija uzskata, ka šis grozījums juridiskajam pamatojumam nav attaisnojams. Tas pat būtu pretrunā principam, kas minēts Euratom līguma 106.a pantā, kurā paredzēts, ka, ja Līgumā ir minēti īpaši nosacījumi, ar kuriem reglamentē kādu konkrētu jautājumu, tad šie nosacījumi ir prioritāri attiecībā uz Līgumu par Eiropas Savienību un Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Kā jau jūs zināt, Euratom līguma 31. panta spēkā esamību Tiesa apstiprināja lēmumā C―70/88. Euratom līguma 3. nodaļa un konkrētāk tā 31. un 32. pants reglamentē arī jautājumus, kas attiecas uz darba ņēmēju un visas sabiedrības veselības aizsardzību pret apdraudējumu, ko rada jonizējošs starojums.

Visbeidzot man jāmin iedibinātā Tiesas judikatūra, kurā noteikts, ka, es citēju: „Noteikumi par to, kādā veidā Kopienas iestādes pieņem lēmumus, ir izklāstīti Līgumā, un tie nav dalībvalstu vai attiecīgo iestāžu pārziņā”. Euratom līguma 31. pants ir vienīgais objektīvi attaisnojamais šā priekšlikuma juridiskais pamatojums.

Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, lūk, tādi ir juridiskie ierobežojumi, un tieši šo juridisko ierobežojumu dēļ Komisija nolēma noraidīt Belet kunga ziņojumā ietvertos grozījumus.

Tieši to es vēlējos paziņot Šefčovič kunga un Oettinger kunga vārdā.

  Romana Jordan Cizelj, PPE grupas vārdā. – (SL) Priekšsēdētāja kungs! Radioaktivitāte ir tāds nedaudz mistisks temats, un cilvēkiem parasti ir iebildumi pret to. Viņus īpaši biedē tas, ka, lai gan starojumu nevar redzēt vai sajust, tas tomēr var radīt lielu kaitējumu dzīvām radībām.

Tomēr starojumam ir arī daudz pozitīvu īpašību, tāpēc to izmanto gan medicīnā un pētniecībā, gan materiālu izpētē, sterilizācijā un elektroenerģijas ražošanā.

Ja vēlamies izmantot šīs priekšrocības, mums ir acīmredzami atbilstoši jāreaģē uz cilvēku bailēm un jāgarantē viņiem drošība. Referents Belet kungs paveica lielisku darbu, izstrādājot grozījumus regulai, kas attiecas uz pārtikas produktu un lopbarības piesārņojumu kodolavārijas gadījumā.

Es apsveicu viņu par šiem grozījumiem un no sirds ceru, ka Komisija mainīs savu nostāju un pievērsīs lielāku uzmanību tam, ko minēja referents. Tāpat es ceru, ka Padome nopietnāk uztvers Parlamenta veiktos pasākumus šajā jomā, lai gan mani apbēdina un satrauc tas, ka Padomes pārstāvis vairs nepiedalās šajās debatēs. Gribētos zināt, vai tā ir pazīme, kas liecina par neinformētību attiecībā uz Eiropas Parlamenta viedokli par situāciju kodolenerģijas jomā?

Es uzskatu, ka Padomei un Komisijai vajadzēs ņemt vērā demokrātisko attīstību, kas vērojama kopš Euratom līguma pieņemšanas, proti, kopš apmēram 1958. gada, un tām būs jāpievērš lielāka uzmanība tam, kādus aktus kodolenerģijas jomā pieņem Parlaments. Pretējā gadījumā mums, iespējams, vajadzēs atvērt Pandoras lādīti jeb Euratom līgumu.

  Adam Gierek, S&D grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ir jāizstrādā piemēroti drošības standarti kodolenerģijas jomā, kā arī attiecībā uz izotopu ražošanas tehnoloģiju eksperimentālajos reaktoros medicīnas un citiem mērķiem, tostarp sensoriskajām mērīšanas ierīcēm un sterilizācijas nolūkos. Cita starpā tas attiecas uz pārtikas produktu, dzīvnieku barības un zāļu drošu izmantošanu pēc tam, kad tie ir apstaroti.

Mūsdienu pasaulē radiācijas avārijas risks vai iespējamība ir patiesi ļoti maza, tomēr tā aizvien ir nemitīgi jāsamazina. Sakarā ar negadījumiem reaktoros, tostarp sakarā ar Černobiļas avāriju, tika izstrādāti vēl stingrāki kritēriji aizsardzībai pret jonizējošā starojuma ietekmi, tomēr vēlāk tika konstatēts, ka šī ietekme ir daudz maznozīmīgāka nekā tika paredzēts. Radioaktīvo nogulšņu dēļ tika konstatēts minimāls augsnes piesārņojums, tādējādi bija novērojams neliels radioaktivitātes palielinājums mežā un lauksaimniecības pārtikas produktos, kas tika iegūti skartajās teritorijās. Tomēr varētu rasties sajūta, ka situācijas nopietnība tika pārspīlēta un teritorija, no kuras iedzīvotāji tika evakuēti, bija pārāk liela. Ciemati, kas atrodas piesārņotajā zonā Baltkrievijā un tika pamesti, jau atkal ir apdzīvoti. Daži eksperti apgalvo, ka tur novērota pat hormēzes parādība, proti, stimulējoša ietekme, ko rada augsta enerģijas starojuma ārstnieciskā iedarbība, lai gan tas, protams, ir zemāks par noteikto līmeni. Tomēr šajā kvaziadministratīvajā, nevis zinātniskajā jautājumu traktēšanā iegūta radioaktivitātes iedarbības lineāra, nevis sliekšņa pieeja. Loģiski būtu, ja visa iepriekš minētā dēļ tiktu ierobežota starojuma iedarbība, nosakot devas, kas ir vēl zemākas par dabisko līmeni, tātad to, kuram mēs ikdienas esam pakļauti. Ekonomikas ziņā tas ir absurds. Mēs jebkurā gadījumā katru gadu vidēji absorbējam devu, kura atbilst apmēram 2,4 milizīvertiem, kas pēc apmēram 70 dzīves gados sastāda aptuveni 200 milizīvertus. Tāpēc ir jāveic medicīniska izmeklēšana nolūkā izpētīt simultāno iedarbību, ko rada piesārņojums pēc radioaktīvas avārijas un daudz lielāka deva, kura rodas dabiska starojuma dēļ, tostarp no vulkāna. Pirmais gadījums galvenokārt attiecas uz pārtikas produktiem un iedarbību uz vairogdziedzeri (jods), kauliem (stroncijs) un muskuļiem (cēzijs), savukārt otrais uz iedarbību uz ādu un plaušām (radons).

  Fiona Hall, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates par pieļaujamo radioaktivitātes līmeni pārtikas produktos notiek savlaicīgi, jo aprīlī tiks atzīmēta Černobiļas katastrofas 25. gadadiena. Daudzi no mums atcerēsies to, cik satraukti tajā laikā bija sabiedrības locekļi, kā arī to, cik ilgi radioaktīvais piesārņojums saglabājās atsevišķās vietās, piemēram, Anglijas ezeru apgabalā, kur augsnes apstākļu un smagu lietavu dēļ daudzus gadus zeme bija piesārņota.

Tāpēc ir jābūt sistēmai, ar ko labākajā iespējamajā veidā var garantēt to, ka kodolavārijas gadījumā sabiedrības locekļi būs drošībā. Tāpēc ir vajadzīgs cits juridiskais pamatojums un ekspertu grupa, kurā darbojas arī neatkarīgi zinātniskie eksperti sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma jomās. Šis nav tikai tehnisks jautājums, ko var atstāt kodolenerģijas zinātnieku pārziņā. Šeit runa ir par daudz plašāku satraukumu sabiedrībā.

Tāpat pieļaujamais starojums ir jānosaka tā, lai varētu garantēt to, ka pārtikas produktus droši var patērēt visu vecumu iedzīvotāji. Vai jūs varat iedomāties kādu satraukumu radītu paziņojums, ka, piemēram, burkānus var ēst pieaugušie, bet ne bērni? Ir jābūt skaidrām pamatnostādnēm, uz kurām ikviens var paļauties. Tāpēc es uzskatu, ka mums šajā jautājumā vajadzētu ievērot ASV paraugu un noteikt maksimālās efektīvās devas robežvērtību ― vienu mikrozīvertu gadā visiem cilvēkiem. Lai vai kā, ir pienācis pēdējais brīdis pārskatīt pielikumā norādītos līmeņus, jo tur nav ņemtas vērā izmaiņas uztura un kultūras izvēlē. Piemēram, daudzu cilvēku uzturā manioka ir kļuvusi par pamatvielu, nevis maznozīmīgu vielu. Tāpēc Komisijai ir jāiesniedz pilnvērtīgs ziņojums par maksimāli pieļaujamajiem līmeņiem.

Visbeidzot, vēlos pateikties referentam Belet kungam par ļoti vienprātīgo pieeju, ko viņš ir izmantojis šajā ziņojumā. Es ceru, ka Komisija ņems vērā to, ka saistībā ar šo dokumentu Parlaments ir ievērojami vienots.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Par šiem Komisijas priekšlikumiem mēs apspriežamies tikai tāpēc, ka iepriekšējā regula 2010. gadā zaudēja spēku.

Strādājot pie šā priekšlikuma, man atgādināja, ka astoņdesmito gadu vidū es kopā ar savu priekšgājēju Von Blottnitz kundzi no Parlamenta Zaļo partijas, strādāju pie jautājuma par Černobiļas katastrofas radītajiem radioaktīvajiem nokrišņiem. Viena no lielākajām problēmām pēc negadījuma Černobiļā bija pārredzamības trūkums un nespēja īstenot vispusīgu demokrātisku kontroli. Atklāti sakot, mani pārsteidz tas, ka mums ir gandrīz jāieņem aizsardzības pozīcija tāpēc vien, ka mēs nevaram šo jautājumu izskatīt, pamatojoties tikai uz Euratom reglamentējumu, jo, lai mēs pilnībā varētu kontrolēt situāciju un noteikt tās gala iznākumu, mums ir jāņem vērā arī patērētāju aizsardzība, iedzīvotāju aizsardzība atomelektrostacijas nozīmīgas katastrofas gadījumā, kā to paredz Eiropas līguma noteikumi. Es gribētu vēlreiz aicināt Barnier kungu, kurš pats ir francūzis, nodrošināt to, ka šīs lietas mainās. Toreiz Francija izturējās tā, it kā nekādu problēmu nebūtu un radioaktīvie mākoņi kaut kādā veidā varētu apiet tās teritoriju. Tas bija negods, kā francūži to tagad ir sapratuši.

Citādi es piekrītu Hall kundzei, ka mums vajadzētu ņemt vērā Amerikas Savienoto Valstu piemēru, īstenojot ļoti piesardzīgu pieeju jautājumam par reglamentējumu ― robežvērtības nenosaka gados jauniem cilvēkiem un vecāka gadagājuma cilvēkiem vai stiprajiem un vājajiem, bet gan vienīgi pamatojoties uz to, ko var paciest bērni, lai tādējādi avārijas situācijā tiktu piemērotas zemākās iespējamās robežvērtības. Amerikas Savienotajās Valstīs ieteiktās robežvērtības ir noteiktas desmit reižu zemākas par tām, ko, balstoties uz Euratom ieteikumiem, patlaban publicējusi Eiropas Komisija. Es uzskatu, ka jums patiešām vajadzētu ievērot manu un Hall kundzes piemēru.

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vispirms gribētu paust atbalstu tiem kolēģiem, kuri piekrīt, ka, runājot par pārtikas produktu vai augsnes radioaktīvo piesārņojumu, mēs runājam par sabiedrības veselības problēmu. Tas būtībā ir galvenais jautājums. Vispirms jāsaka, ka pārmērīga radioaktīvā piesārņojuma radītās problēmas ietekmē veselību, īpaši palielinās vēža saslimšanas gadījumu skaits un rodas citi veselības sarežģījumi. Tāpēc nav jēgas tādam juridiskam pamatojumam, kurā galvenā uzmanība netiek pievērsta sabiedrības veselībai.

Mēs visi labi apzināmies to, cik svarīgas ir šīs debates. Mēs to zinām no Černobiļas laikiem, tomēr ne tikai tāpēc. Patiesībā Černobiļa atklāja mums šīs problēmas milzīgo apjomu un apmēru, kādā tā var ietekmēt cilvēku dzīves. Mums ir jāapgūst vēstures sniegtās mācības. Tāpēc mēs esam atbildīgi par to, lai tiktu veikti preventīvi pasākumi un izstrādāti noteikumi.

Pievēršoties ierosinātajam priekšlikumam, man šķiet, ka šodienas pārrunas ir skaidras. Pirmkārt, pozitīvais aspekts ir tāds, ka tiek īstenots mēģinājums ieviest šo regulu sabiedrības veselības jomā, kā minēju jau iepriekš. Otrkārt, mēs mēģinām novērst atsevišķus nekonsekventus un dažkārt pat patvaļīgus pasākumus. Treškārt, mērķis ir veicināt pārredzamākus un demokrātiskākus atjaunināšanas procesus un lēmumu pieņemšanas procesus.

Tomēr joprojām ir problēma, kas saistīta ar maksimālajiem līmeņiem. Mēs nedrīkstam arī turpmāk tik augstiem līmeņiem pakļaut neaizsargātākās un nopietnāk skartās grupas. Maksimālajiem līmeņiem ir jābūt tādiem, kas garantē visu iedzīvotāju drošību, un mēs ļoti labi zinām, ka šādi dzīvībai bīstami gadījumi ir katrā valstī. Piemēram, mums Portugālē tas ir Urgeiriça gadījums.

Ir svarīgi, ka mēs to ņemam vērā.

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Mēs gatavojamies veikt nozīmīgu un nepieciešamu darbu, proti, pārskatīt pārtikas produktu radioaktīvā piesārņojuma robežvērtības. Protams, es atbalstu priekšlikumus, ar ko nodrošina labāko iespējamo aizsardzību iedzīvotājiem, tostarp attiecībā uz medicīnas aprīkojumu. Tāpēc neapšaubāmi ir jāizmanto visi jaunākie pieejamie zinātniskie dati un ir attiecīgi jāatjaunina robežvērtības, jo ES nenoliedzami ir jābūt augsta līmeņa veselības aizsardzībai. Lisabonas Līgums ļauj pieņemt tādus kopējus pasākumus veterinārajā nozarē, kas paredzēti pārtikas produktu un lopbarības drošības standartu uzraudzīšanai ar tiešu mērķi aizsargāt sabiedrības veselību; tas ir labi, jo mani ļoti satrauc tas, ka patlaban ES ir noteiktas augstākas robežvērtības nekā ASV. Radioaktīvais starojums Eiropā nav mazāk bīstams cilvēkiem, dzīvniekiem un graudaugiem kā tas ir ASV. Kopumā šajā priekšlikumā norādīts, cik svarīgi ir noteikt skaidras procedūras un atjaunināt vecos standartus. Tāpēc es vēlos pateikties referentam par šiem izcilajiem un svarīgajiem grozījumiem.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Diemžēl ungāru tauta guva tiešu pieredzi no nopietnā pārtikas produktu piesārņojuma, kas radās sakarā ar kodolavāriju Černobiļā. Mums jādara viss iespējamais, lai novērstu to, ka tāds briesmīgs notikums kā Černobiļas katastrofa neatkārtojas. Viens no veidiem, kā to izdarīt, ir ārkārtīgi stingri pārbaudīt pašreizējās un funkcionējošās atomelektrostacijas. Tomēr, domājot par nākotni, es uzskatu, ka pieņemams risinājums būtu turpmāk vērst uzmanību uz atjaunojamu energoresursu avotiem un nekādā gadījumā uz kodolenerģijas nozīmes palielināšanu elektroenerģijas apgādē, tieši pretēji ― tās nozīmi vajadzētu pēc iespējas samazināt. Jebkurā gadījumā, ņemot vērā energoapgādes drošības aspektu, Eiropas Savienībai šis jautājums ir obligāti jāatrisina. Tikai tā mēs varam uzlabot paši savu drošību.

Mums nav jāatbalsta un jāņem vērā atomenerģijas rūpniecība, bet tikai Eiropas iedzīvotāju, mūsu vēlētāju, veselība, un to, kas viņiem būtu labi un kas slikti. Es uzskatu, ka ir svarīgi izstrādāt avārijas attīstības gaitu iespējamai katastrofai, tomēr es uzskatu, ka mūsu primārais uzdevums neapšaubāmi ir pēc iespējas samazināt riskus. To var izdarīt, tikai tam nepieciešama politiskā griba un pienācīga apņemšanās arī no manu kolēģu puses. Mums ir jāiznīcina problēmas sakne, nevis pasīvi jāgaida, kamēr notiks katastrofa.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ir labi zināms, ka 1986. gadā Černobiļas katastrofa un tās radītais pārtikas produktu radioaktīvais piesārņojums pārsteidza kaimiņvalstis. Paldies Dievam, Eiropas Savienība ir guvusi mācību un ir noteikusi robežvērtības līdzīgām katastrofām. Ir zināms, ka atsevišķos pārtikas produktos radioaktīvais piesārņojums var nozīmīgā daudzumā saglabāties vairākus gadus, lai gan to nevar ne redzēt, ne sagaršot, ne sajust tā smaržu. Tieši tas arī rada problēmas, kad piesārņoti pārtikas produkti, piemēram, meža veltes no teritorijas, kas gadsimtiem ilgi tikusi pakļauta radioaktivitātei, tiek patērētas ne tikai vietējā līmenī, bet tiek brīvi tirgotas kā droši produkti arī citās nepiesārņotās teritorijās.

Pārtikas produktu radioaktīvā piesārņojuma radītās sekas ir īpaši bīstamas grūtniecēm, slimniekiem, maziem bērniem un veciem cilvēkiem, turklāt tās var konstatēt pat pēc vairākiem gadiem. Patlaban mēs zinām, ka nav tādu starojuma līmeņu, ko pilnīgi droši varētu klasificēt kā nekaitīgus. Lai konstatētu daudzu jaunu slimību, piemēram, alerģiju izcelsmi tiek veikti pētījumi, kas patlaban ir tikai sākuma posmā, tomēr, neraugoties uz to, pārtikas produkti joprojām tiek apstaroti. Turklāt neviens nav apsvēris šādas rīcības iespējamo mijiedarbību ar ģenētisko inženieriju.

Ja jutīgo grupu iedzīvotāji 25 gadus pēc Černobiļas katastrofas joprojām nevar lielā vairumā droši ēst vietējās sēnes, tad neapšaubāmi ir pienācis laiks ne tikai slēgt atomelektrostacijas, bet arī apturēt jebkādu kodoltestu veikšanu. Nobeigumā, tam visam nav nekādas jēgas, ja piesārņotajos reģionos un ap tiem netiek veikta rūpīga pārtikas produktu pārbaude.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, lai nodrošinātu piemērotu Eiropas iedzīvotāju veselības aizsardzību radioaktīvā piesārņojuma gadījumā un demokrātijas likumību šīs regulas pieņemšanā, ir jāizstrādā drošības standarti, ar ko aizsargāt darba ņēmēju un visas sabiedrības veselību, nodrošinot arī to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības lēmumiem šos standartus piemēro visās dalībvalstīs. Tāpat dalībvalstīm ir jāuzrauga atbilstība noteiktajiem līmeņiem, kas šajā regulā paredzēti, lai nodrošinātu aizsardzību pret radioaktīvo piesārņojumu, un tas jādara, īpaši uzraugot drošības standartus attiecībā uz pārtikas produktiem un lopbarību, kā arī pārraugot vides rādītājus. Tādējādi tiks nodrošināta atbilstība maksimālajam pieļaujamajam līmenim, kā arī tiks garantēta drošība un radioaktīvā piesārņojuma risku pārvaldība.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā kodolavārijas vai jebkādas citas radiācijas avārijas nopietnību un pārrobežu būtību, tas nav apšaubāms, ka ir jābūt koordinācijai un pasākumu apvienošanai, kā arī ir jāizstrādā kopēju procedūru kopums nolūkā apturēt un samazināt ietekmi uz cilvēkiem un vidi.

Koordinācija ir nepieciešama arī tāpēc, lai noteiktu pārtikas produktu maksimāli pieļaujamā piesārņojuma līmeņus. Tomēr mēs nevaram pieņemt argumentu par to, ka ir jāierobežo dalībvalstu iesaistīšanās un rīcības brīvība, lai efektīvāk apmierinātu iedzīvotāju intereses, nodrošinot labāku pēc-avārijas situācijas pārvaldību. Tieši pretēji, dalībvalstīm pašām ir jāatbild par savu iedzīvotāju veselības nodrošināšanu un aizsargāšanu.

Tas ir īpaši aktuāls jautājums ārkārtas situācijās, tāpēc dalībvalstīm ir jāspēj noteikt stingrāki aizsardzības līmeņi, ja tās vēlas to darīt. Tam visādā ziņā jābūt atkarīgam no dalībvalstu spējas izstrādāt ārkārtas pasākumus, lai aizsargātu iedzīvotāju veselību un vidi.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Ir lietas, ko es varu teikt kā politiķis un iedzīvotājs, un ir tās, kuras man Komisijas vārdā jāsaka no tiesiskā aspekta. Harms kundze, jūs minējāt to, ka esmu francūzis, tomēr es teikšu vēl vairāk. Es jau ļoti ilgu laiku interesējos par šiem jautājumiem.

Jau būdams Francijas Vides ministrs, es biju spiests atrisināt jautājumu par piesārņoto augsni. Man šķiet, es pat biju viens no tiem retajiem ministriem, kas 1993. un 1994. gadā devās uz Černobiļu un pavadīja 17 sekundes zem sarkofāga. Es neesmu aizmirsis vizīti Pripjatā, spoku pilsētā, kur pie logiem joprojām ir piekārti aizkari un visapkārt mētājas bērnu rotaļlietas. Es neesmu to aizmirsis.

Būdams politiķis no Francijas, es strādāju pie vides drošības iniciatīvas Eiropā. Esmu pat sarakstījis grāmatu, proti, pasaules būtiskāko risku atlasu, kurā aprakstīti visi piesārņojuma, tostarp īpaši kodolpiesārņojuma radītie riski vietās, kurās ir nepiemērota risku vide. Tāpēc, Harms kundze, šie jautājumi mani interesē. Vēl nesen es biju arī Francijas Lauksaimniecības ministrs. Cilvēku drošība un veselība, visas sabiedrības un patērētāju aizsardzība, dzīvnieku veselība, kas arī ir svarīgi ― šie jautājumi mani interesē, un es saprotu, kāpēc šajā vēlajā stundā Parlamenta deputāti tik cītīgi un modri tos piemin.

Tāpēc, kā jau es teicu Belet kungam, es uzmanīgi uzklausīju jūsu paustās vienprātīgās bažas, un es par tām ziņošu Komisijas priekšsēdētājam un maniem kolēģiem.

Varu jums pateikt tikai to, ko nupat pateicu un ko esmu apņēmies paveikt. Tad vēl ir arī tas, kas man jums jāsaka no tiesiskā aspekta, un abi aspekti, uz kuriem balstās Komisijas nostāja, ko veido mūsu dienestu un manu kolēģu Šefčovič kunga un Oettinger kunga veiktais juridiskais novērtējums.

Atgādināšu, ka šie divi aspekti ir, pirmkārt, Euratom līgums, ar ko noteikts piemērots juridiskais pamatojums veselības aizsardzības noteikumiem attiecībā uz radioaktīvo piesārņojumu ― un šie noteikumi ir prioritāri ― un, otrkārt, visām trim iestādēm ir jāņem vērā Iestāžu nolīgums par pārstrādāšanu, to es, protams, saku Komisijas vārdā. Uz šiem aspektiem balstās Komisijas kā Kolēģijas novērtējums un nostāja, ar ko tā aicina noraidīt šos grozījumus.

Tāpat vēlos jums, Harms kundze un kolēģi, apgalvot, ka esmu rūpīgi uzklausījis jūs un atstāstīšu jūsu bažas saviem kolēģiem.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  Ivo Belet, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es jūs cienu, īpaši ņemot vērā jūsu pieredzi, ko guvāt apmeklējot toreiz Černobiļu, un, protams, arī par jūsu zināšanām lauksaimniecībā, tomēr ļaujiet mums, Eiropas Parlamentam, būtiski iebilst pret Komisijas kopējo redzējumu.

Jūs minējāt Tiesas spriedumus citās lietās. Tas ir kas cits, un mēs vēlētos tos apšaubīt, izmantojot vienprātīgu Parlamenta Juridiskās komitejas redzējumu par to, ka ir jāmaina juridiskais pamatojums, jo tam ir jāatbilst jaunajam institucionālajam kontekstam, ko nosaka Lisabonas Līgums. Te runa nav par pilnvaru cīņu starp iestādēm; te runa ir par iedzīvotāju veselību, kas ir viens no Lisabonas Līguma pīlāriem.

Tāpēc mums ir žēl, ka Komisija nemaina savu viedokli. Es atkārtoju, mēs jūs neapsūdzam ― tieši pretēji; tomēr mums patiešām šķiet, ka šajā situācijā nav izmantota nozīmīga iespēja. Tāpēc Parlaments patur tiesības izskatīt šos konsolidētos dokumentus plašākā kontekstā. Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pašreizējie pasākumi avārijas gadījumā, ja tā ir saistīta ar radioaktīvo piesārņojumu, ir pilnīgi neatbilstoši pašreizējai institucionālajai situācijai. Priekšlikumi, kurus mēs, Eiropas Parlaments, rīt iesniegsim un kuri, cerams, tiks pieņemti ir lielu balsu vairākumu, nodrošina būtisku pašreizējo tiesību aktu uzlabojumu, jo tie patiešām vairs nav atbilstoši.

Ja drīkstu lūgt vēl jūsu uzmanību, minēšu konkrētu piemēru, komisāra kungs. Mēs īpaši lūdzam Komisiju izvērtēt pielikumā iekļautos standartus; mēs lūdzam šo izvērtējumu veikt sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma ekspertiem. Komisāra kungs, šie noteikumi tika izstrādāti astoņdesmito gadu beigās, kad jūs apmeklējāt Černobiļu. Pārskatīšanas klauzula, ko rīt pieprasīs Parlaments, tiks iekļauta ne pārāk ātri. Pateicos par jūsu uzmanību un apņemšanos.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, dienas vidū (otrdien, 2011. gada 15. februārī).

16. Nākamajā plānošanas periodā MVU finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanas praktiskie aspekti (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par nākamajā plānošanas periodā MVU finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanas praktiskajiem aspektiem.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Jautājums ir šāds — kā Komisija ir iecerējusi palīdzēt mazajiem uzņēmumiem iegūt finansējumu, kas tiem vajadzīgs, lai nodrošinātu izaugsmi? Stratēģijā „Eiropa 2020” Komisija apsolīja vērst uzmanību uz izaugsmi, kuras pamatā ir zināšanas un inovācija. Uzņēmēji, kuri veido jaunus uzņēmumus un īsteno jaunas idejas, rada darbavietas un veicina izaugsmi. Tāpēc mums jāīsteno centieni, lai nodrošinātu šādiem uzņēmumiem nepieciešamos resursus, tostarp jo īpaši finansējumu, inovācijas veicināšanai. Patiesībā es nenoguris turpinu atkārtot, ka, ja nav inovācijas, nav nedz izaugsmes, nedz arī konkurētspējas.

Pirmkārt un galvenokārt, Komisija savos priekšlikumos liks uzsvaru uz pētniecību un inovāciju. Kā paredzēts Eiropas Komisijas pagājušajā nedēļā pieņemtajā Zaļajā grāmatā par turpmāku pētniecības un inovāciju finansējumu, Komisija centīsies vienkāršot šo programmu pārvaldību, izmantojot apvienotus instrumentus. Šāda veida apvienotie instrumenti vienkāršos pārvaldību un attiecības ar mūsu partneriem un nodrošinās arī lielāku pārredzamību tirgū. Tāpēc vienkāršošana un elastīgums būs mūsu galvenie principi turpmākajā darbā, kas būs vērsts uz izaugsmes veicināšanu un atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU).

Būtībā programmām un kopīgam finansējumam jābūt viegli pieejamam visiem Eiropas uzņēmumiem un galvenokārt tiem uzņēmumiem, kuriem ir izaugsmes iespējas. Ņemot vērā līdzšinējo pieredzi, es esmu pārliecināts par to, ka, lai sasniegtu šo mērķi un jo īpaši lai nodrošinātu elastīguma līmeni, kas vajadzīgs, lai nākamajā plānošanas periodā reaģētu uz pārmaiņām tirgos un mūsu ekonomikā, jāveic MVU paredzēto programmu reorganizācija, apvienojot tās vienā kopīgā programmā izaugsmei un konkurētspējai.

Otrkārt, Komisija savos priekšlikumos liks uzsvaru uz finansēšanas instrumentiem, proti, īstenos pāreju no kultūras, kuras pamatā ir dotācijas, uz kultūru, kas savā ziņā vērsta uz aizdevumiem uzņēmumiem. Ir skaidrs, ka šāda pieeja būs izdevīgāka uzņēmējiem, kuri spēs sagatavot labi pamatotu uzņēmējdarbības plānu. Sasniegums, ko varam uzskatīt par sākuma punktu, noteikti ir garantijas un ieguldījumi riska kapitāla veidā, ko piedāvā Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP). Šie instrumenti izmantoti ar ļoti labiem panākumiem. Līdz šim mēs esam palīdzējuši vairāk nekā 100 000 MVU, un, pabeidzot programmu, atbalstīto MVU skaits būs vairāk nekā 300 000.

Turklāt es vēlos uzsvērt, ka pirmajā posmā Eiropas Savienības investīcijas riska kapitālā veido 98 % no kapitālieguldījumiem, un tas ir vēl jo būtiskāk tāpēc, ka, izmantojot tikai 2 % finansējuma, esam spējuši palīdzēt daudziem Eiropas MVU attīstīties. Vēl viens būtisks aspekts ir fakts, ka mēs nerunājam par birokrātiskiem instrumentiem. Būtībā tos piedāvā bankas un riska kapitāla fondi. Īsāk sakot, tie nav jālūdz Briselei. Mēs zinām, ka MVU novērtē šo instrumentu elastīgumu, kā arī to vieglo pieejamību.

Es vēlos arī uzsvērt, ka pirms dažām dienām Eiropadome aicināja Komisiju izveidot Eiropas Savienības riska kapitāla shēmu. Komisija plāno to darīt. Faktiski arī mūs satrauc Padomes paustās bažas par problēmām riska kapitāla tirgos. Turklāt mēs ļoti labi apzināmies tādu aizdevumu garantiju shēmu lietderību, kas palīdz daudziem mazajiem uzņēmumiem. Es jums apliecinu, ka Komisija ir pārliecināta par aizdevumu garantiju nepieciešamību gan Eiropas, gan arī reģionālā līmenī. Tāpēc Komisija nāks klajā ar saskaņotiem MVU paredzētiem instrumentiem, un mēs aicinām dalībvalstis, kuras ir partneres koplēmuma procedūrā, kas attiecas uz struktūrfondu izmantošanu, pievienoties mums šā uzdevuma risināšanā. Tas ir tas, kas ir paveikts saistībā ar finanšu plānošanas nākotni.

Tomēr es vēlos norādīt, ka, gatavojoties turpmākajam, Komisija nesēž bezdarbībā. Pagājušā gada 28. oktobrī es izveidoju MVU finansēšanas forumu ar mērķi uzraudzīt progresu MVU finansēšanas jomā, veicināt labākās prakses apmaiņu un meklēt jaunus risinājumus. Šis pastāvīgais forums nodrošina iespēju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem regulāri tikties ar aizdevējām iestādēm. Tiek pārskatīta tirgus situācija un tiesiskais pamats, kas nodrošina MVU piekļuvi finansējumam. Ir notikušas arī apspriedes par iespējām attīstīt Eiropas pašu kapitāla finansēšanas instrumentu tirgu, un es ar gandarījumu varu jums paziņot, ka šajā jomā mēs gūstam panākumus.

Visbeidzot, vienlīdz svarīgi ir vēlreiz pievērsties reglamentējošajiem noteikumiem. Saistībā ar to es vēlos īpaši pateikties kolēģim M. Barnier, kura paziņojumā „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu” ierosinātas būtiskas iniciatīvas, kas uzlabos mūsu tiesību aktu, tostarp tiesību aktu par riska kapitāla vienoto tirgu, efektivitāti. Patiesībā mūsu kopīgais mērķis ir tieši tāds — veicināt vienotā tirgus attīstību un nodrošināt labākos nosacījumus attīstībai, konkurētspējai un uzņēmējdarbībai.

Attiecībā uz kapitāla prasībām bankām (Bāzele III), kas arī ietilpst komisāra Barnier kompetencē, jānorāda, ka Komisija nāks klajā ar tiesību aktu priekšlikumiem 2011. gada jūnijā. Komisijas priekšlikumā tiks iekļauts rūpīgs šādu pasākumu ietekmes uz mikroekonomiku un makroekonomiku novērtējums, nodrošinot to, ka mūsu priekšlikumi būs labi apsvērti gan īstenošanas laika, gan arī ietekmes ziņā, kā arī to, ka tiks ņemti vērā notikumi citās pasaules vietās.

Nobeigumā vēlos minēt, ka budžeta lēmējiestādes, proti, Eiropas Parlamenta un Padomes, uzdevums ir izlemt, kā izlietot ierobežotos Eiropas līmenī pieejamos resursus. Šajā laikposmā, kad finansējums ir ierobežots, ir skaidrs, ka arvien lielāka nozīme ir šo resursu saprātīgam izlietojumam. Es esmu pārliecināts par to, ka finanšu instrumenti palīdzēs piesaistīt Eiropas Savienības resursus un mobilizēs privātos ieguldījumus.

Jūs varat būt droši, ka Komisija turpinās strādāt, nodrošinot, ka mūsu priekšlikumi vienmēr ir vērsti uz MVU attīstības nozīmi Eiropas nākotnē, jo mēs esam pārliecināti par to, ka turpmākajos dažos mēnešos ir jāveic darbs, tostarp galveno nozaru pārstrukturizācijas jomā, lai pilnībā atgūtos no krīzes, un ka būs jāņem vērā mazo un vidējo uzņēmumu nozīme. Es uzskatu, ka tikai šie uzņēmumi spēs radīt jaunas darbavietas un tādējādi risināt finanšu krīzes izraisītās sociālās problēmas, ar kurām saskaramies, un šie uzņēmumi dabiski veidos nozīmīgu starta platformu jaunam posmam pēc ekonomikas krīzes.

  Bendt Bendtsen, PPE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties komisāram Tajani par viņa paziņojumu. Mēs šodien esam nolēmuši runāt par šo jautājumu, jo patlaban vairāk nekā jebkad agrāk ir svarīgi koncentrēties uz finansējuma nodrošināšanu mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem Eiropā. Nav šaubu, ka MVU ierobežotā pieeja finansējumam ir lielākais šķērslis attīstībai un jaunu uzņēmumu izveidei, un situācija šajā jomā ir pasliktinājusies pašreizējās ekonomikas krīzes laikā. Patlaban ir daudz grūtāk iegūt atbilstīgu finansējumu no Eiropas bankām. Eiropas MVU salīdzinājumā, piemēram, ar Amerikas Savienoto Valstu uzņēmumiem, ir savā ziņā atkarīgi no banku finansējuma.

Turklāt tiks īstenoti noteikumi „Bāzele III” — citiem vārdiem sakot, tiks īstenota pieņemtā jaunā Kapitāla prasību direktīva. Pastāv risks, ka šīs direktīvas īstenošana vēl vairāk apgrūtinās riska kapitāla nodrošināšanu mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Satraucoši ir tas, ka banku sektors, kas aizvien jutīgāk attiecas pret risku un kapitālu, nosaka augstākas garantijas prasības un riska prēmijas. Šo prasību sekas būs finansējuma nepietiekamība un zaudētas uzņēmējdarbības iespējas, kas galu galā nozīmē arī zaudēt darbavietas.

Eiropai jākļūst konkurētspējīgākai. Tāpēc mums jāstiprina tie ES instrumenti, kas var palīdzēt palielināt investīcijas, veicināt inovāciju un MVU attīstību, un es aicinu palielināt budžeta līdzekļus inovācijas un esošo instrumentu finansēšanai. Komisijai, protams, jānodrošina, ka jaunajās programmās daudz lielāka uzmanība tiek pievērsta pašu kapitāla finansēšanas instrumentiem un ka tiek panākta esošo MVU atbalsta pasākumu saskaņotība, proti, tādu programmu kā Konkurētspējas un inovāciju pamatprogramma (KIP), struktūrfondu programmu un Septītās pamatprogrammas pētniecībai un citu pasākumu saskaņotība. Tāpēc es vēlos tikai piebilst, ka turpmākajos mēnešos šim jautājumam šajā Parlamentā tiks pievērsta ļoti liela uzmanība.

  Edit Herczog, S&D grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Šovakar arī es vēlos runāt savā valodā, lai mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) pārstāvji varētu saprast manis teikto. Patlaban mazo un vidējo uzņēmumu tiesību aktu kopumā noteikti trīs galvenie mērķi. Pirmais mērķis ir palīdzēt MVU ar lielākiem ienākumiem iekļūt Eiropas tirgos un laist tirgū inovatīvus produktus. Otrais mērķis ir samazināt izmaksas, ierobežojot birokrātiju. Lielisks piemērs šai sakarībā ir Pakalpojumu direktīva. Mūsu trešais mērķis ir vienkāršot un veicināt piekļuvi MVU sektora finansēšanas instrumentiem.

Eiropas Savienībā mazie un vidēji uzņēmumi veido vienu trešo daļu no IKP. Šādi rēķinot, MVU sektors nodrošina arī vienu trešo daļu no Eiropas budžeta. Taču, novērtējot MVU paredzēto finansējumu Eiropas Savienības budžetā, mēs nevaram būt apmierināti. Mēs redzam, ka līdz 2010. gada beigām vienu no Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammā (KIP) paredzētajām bankas garantijām bija saņēmuši aptuveni 100 000 MVU, kas ir ļoti liels skaits, taču tas ir ļoti maz attiecībā pret 23 miljoniem uzņēmumu. Atbalstu saņēmušo uzņēmumu skaits, iespējams, palielināsies līdz 200 000 MVU, bet pat tādā gadījumā tas nav daudz attiecībā pret 23 miljoniem. Mums ir izdevies mobilizēt riska kapitālu 1,3 miljardu eiro apmērā, taču jau atkal — ja mēs to vērtējam attiecībā pret 23 miljoniem uzņēmumu un to ekonomiskajiem rādītājiem, tas ir ļoti, ļoti maz. Komisāra kungs, no vienas puses, mums Eiropas Savienībā jāizveido procesuāla sistēma, kas ļauj daudz vienkāršāk un efektīvāk nekā patlaban izmantot EIB piešķirtos instrumentus. Un, no otras puses, aicinot sagatavot gada ziņojumus, mums jānodrošina, ka dalībvalstis pašas atbalsta mazo un vidējo uzņēmumu sektoru ne tikai vārdos, bet arī darbos.

Mūsu pieprasījumā, kas iesniegts piecu politisko grupu vārdā, mūsu vēstulē, kuru nosūtījām, mēs aicinām jūs, komisāra kungs, neizturēties nevērīgi pret šo uzņēmējdarbības jomu, jo tie ir uzņēmumi, kas pēc taupības pasākumu īstenošanas nonākuši grūtākajā situācijā un mēģina izdzīvot. Tieši šajā sektorā var sagaidīt pirmās izaugsmes pazīmes un nodarbinātības pieaugumu. Mēs šeit Parlamentā atbalstīsim šos uzņēmumus.

  Olle Schmidt, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Komisijai ir iemesls noteikt vērienīgus mērķus, ņemot vērā to, ka gan jūs, gan arī mēs esam saskārušies ar ļoti būtisku problēmu. Eiropā ir 20 miljoni mazo un vidējo uzņēmumu, kas kopā veido 99 % no visu Eiropas uzņēmumu kopskaita. Mēs bieži sakām, ka Eiropas mazie uzņēmumi ir Eiropas ekonomikas mugurkauls. Tas tā patiešām ir, taču tas nenozīmē, ka mazajiem uzņēmumiem nav atļauts kļūt lieliem. Tāpēc mums vajadzīgi finansēšanas instrumenti, kurus pieminēja kolēģi deputāti un arī jūs, Tajani kungs. Mums jāizmanto arī pašreizējie finansēšanas instrumenti, un es ierosinu plašāk izmantot, piemēram, struktūrfondus.

Kā jau minēja Bendtsen kungs, Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem jārisina arvien lielākas problēmas. Parlaments ir pieņēmis daudzus noteikumus par finanšu tirgu, no kuriem lielākā daļa ir patiešām nepieciešami. Taču šie noteikumi ir palielinājuši mazo uzņēmumu kreditēšanas izmaksas. Mums tas jāņem vērā, un mums jābūt piesardzīgiem, ierosinot dažādus noteikumus. Katrā ziņā mums jāparedz to radītās galīgās izmaksas.

Bendtsen kungs minēja arī Bāzeles kritērijus, kas mums visiem ir zināmi. Komisār Tajani, jūs runājāt par vienkāršošanu un elastīgumu un uzskatāt, ka šie principi jāņem vērā Eiropas Savienības programmās un finansēšanas instrumentos. Jūs vēlaties, lai mēs likvidētu birokrātiju un sarežģītās procedūras. Taču vai jums patiešām šķiet, ka mazie uzņēmumi un to darba ņēmēji uzskata, ka Eiropas Savienība to dara? Vai tikai mēs neesam tie, kas rada papildu birokrātiju un sarežģītās procedūras? Tāpēc, manuprāt, mums pilnībā jāmaina attieksme.

Kā jau es minēju, Eiropā ir 20 miljoni mazo uzņēmumu, taču Eiropā ir arī vairāk nekā 20 miljoni bezdarbnieku. Mēs zinām, ka pieaug sociālā atstumtība un nabadzība, un, lai risinātu šo problēmu, mums un arī Komisijai jārīkojas izlēmīgi, nodrošinot finansēšanas instrumentus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tieši tie radīs darbavietas Eiropā.

  Ryszard Czarnecki, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs runājam par ekonomikas nozari, kas ir ārkārtīgi nozīmīga, jo patiesībā mazie un vidējie uzņēmumi ir Eiropas Savienības lielākais darba devējs. Šie uzņēmumi nodrošina daudz vairāk darbavietu nekā lielie uzņēmumi. Turklāt MVU, kas nereti ir ģimenes uzņēmumi, ir vairāk cietuši no ekonomikas krīzes. Es pat uzdrošinos apgalvot, ka sociālajām izmaksām, kas saistītas ar šīs nozares potenciāla zudumu, ir ārkārtīgi būtiska nozīme. Iespējams, ka lielie uzņēmumi un lielie rūpnieciskie lobiji patiešām spēj efektīvāk par sevi pastāvēt, taču MVU ir jāaizsargā, jo patiesībā tādējādi tiek aizsargāti Eiropas Savienības dalībvalstu iedzīvotāji un nodokļu maksātāji. Es vēlos sniegt vēl vienu piebildi — es vēlos stingri uzsvērt, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm nevajadzētu uzvelt atbildību par visiem jautājumiem Eiropas Savienībai. Tām pašām jāparūpējas par MVU, taču lielākoties tas netiek darīts. Šai sakarībā es piekrītu Herczog kundzes minētajam.

  Claudio Morganti, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēdējos dažos gados — turklāt savā ziņā arī globālās finanšu krīzes dēļ — mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir kļuvis arvien grūtāk saņemt aizdevumus un nepieciešamības gadījumā viegli piekļūt kredītiem.

Izrādās, ka instrumentiem, ko līdz šim — 2007.–2013. gada finanšu shēmā — izmantojusi Eiropas Savienība, dažos aspektos piemīt vairāki trūkumi, piemēram, resursu un seguma nepietiekamība un būtisku administratīvu ierobežojumu esamība, nemaz jau nerunājot par to, ka šie instrumenti paredzēti daudzās un dažādās rīcības programmās. Īstenojot jauno reglamentējumu finanšu jomā, mums jāpievērš uzmanība noteikumu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem — noteikumu, kas bijuši lielākais šķērslis jo īpaši mazajiem uzņēmumiem, — vienkāršošanai un jāapsver iespēja, piemēram, izveidot vienotu kontaktpunktu, lai nodrošinātu piekļuvi Eiropas finansējumam.

Būs jāsekmē jauno finansēšanas instrumentu izmantošana, kas veicinās piekļuvi aizdevumiem, nodrošinās precīzas aizdevumu garantiju shēmas un piešķirs prioritāti faktiskai palīdzībai sarežģītajā attīstības sākumposmā, jo īpaši palīdzībai savā ziņā inovatīviem un tehnoloģiju uzņēmumiem. Tāpēc mums īpaši jācenšas atvieglot šo procesu sektoram, kas nodrošina vairāk nekā 100 miljonus darbavietu un neapšaubāmi ir spēcīgākais izaugsmes un attīstības virzītājspēks.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu šā Parlamenta vispārējo nostāju attiecībā uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un pilnībā piekrītu šeit tikko izteiktajam apgalvojumam, ka no ekonomikas krīzes vairāk cietuši ir tieši MVU.

Es piekrītu arī Czarnecki kunga apgalvojumam, ka biežāk ģimenes lielāko daļu savu ienākumu gūst no maziem ģimenes uzņēmumiem. Ja grūtībās nonāk lielas korporācijas — jāņem vērā, ka arī tās saskārās ar problēmām krīzes laikā — tiek ietekmēta tikai to peļņa. Taču, ja grūtībās nonāk mazs uzņēmums, ģimene, kas ir atkarīga no šā uzņēmuma, zaudē būtisku ienākumu avotu.

Ņemot to vērā, es vēlos uzsvērt, ka, veicot pārmaiņas, mums jābūt piesardzīgiem, jo gan labējo, gan arī kreiso spēku ierosinātie pasākumi var nelabvēlīgi ietekmēt MVU atkarībā no tā, kādi ir to mērķi.

Es vēlos teikt, ka ar finanšu un banku garantijām vien nepietiks un ka, lai nodrošinātu finansējumu mazajiem uzņēmumiem, mums jāpanāk lielāka attīstība likumdošanas jomā — banku nozares plašāks reglamentējums, ja tā var teikt, un beidzot jāpārtrauc runāt par kaut kādiem neesošiem vienlīdzīgiem konkurences nosacījumiem, jo mazos uzņēmumus nekad nevarēs salīdzināt ar lielajiem uzņēmumiem, un jāpalīdz šiem uzņēmumiem kļūt patiešām konkurētspējīgiem, lai tie spētu stāties pretī lielajām korporācijām.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Vispirms es vēlos pateikties Bendsten kungam, jo KIP programma ir viens no būtiskākajiem pīlāriem šīs jomas uzņēmumiem un finansējumam. Programmām Jeremie un Jasmine, kā arī programmai Erasmus jaunajiem uzņēmējiem ir ļoti liela nozīme, jo tās palīdz iedzīvotājiem iepazīt tirgus. Es vēlos pateikties Herczog kundzei par atbalstu EIB un EIF (Eiropas Investīciju fonds) un par aicinājumu palielināt pieejamo finansējumu. Taču es aicinu komisāru Tajani nodrošināt, ka 2020. gada mērķos tiek iekļauta arī obligāta prasība par 20 % kapitāla bāzi MVU. Šādu prasību mēs jau esam izvirzījuši bankām, un šāda prasība jāpiemēro arī MVU. Tā ir svarīga abos sektoros.

Es ierosinu arī peļņas nodokli piemērot tikai tādā gadījumā, ja peļņu izņem no uzņēmuma. Citiem vārdiem sakot, jānodrošina iespēja ieguldīt peļņu pašu kapitālā. Taču, ja uzņēmējs vai darba ņēmējs izņem naudas līdzekļus no uzņēmuma, tie parastajā kārtībā ir apliekami ar nodokli.

Pēdējais jautājums, kas man šķiet īpaši būtisks, ir jautājums par iespēju norakstīt parādu, kas nav mazāks par EUR 5000. Mēs uzskatām, ka norakstīšanas tiesības jāparedz peļņai līdz EUR 5000. Tādējādi tiktu radīts stabils pamats, lai nodrošinātu līdzsvaru starp riska kapitāla un pašu kapitāla aizdevumu pienācīgai finansēšanai.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Princips „vispirms domāt par mazākajiem”, tas ir Eiropas Komisijas uzņēmējdarbības politikas pamatā un ir ļoti svarīgs aspekts. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka divas trešdaļas darbavietu Eiropas Savienībā nodrošina MVU. Taču pašreizējās krīzes laikā MVU ir grūti piekļūt aizdevumiem, jo bankas tos uzskata par riskantiem. Ir skaidrs, ka ir jāuzrauga valsts garantiju shēmas dalībvalstīs un piekļuves nodrošināšana Eiropas Investīcijas bankas grupas piedāvātajām garantijām, kas mazina finansēšanas ierobežojumus.

Mēs arī novērojam, ka ir grūtības saistībā ar informācijas sniegšanu par finansējuma piešķiršanas nosacījumiem un reizēm pat trūkst nepieciešamo administratīvo spēju vietējā līmenī, lai tiktu pildīta starpnieka funkcija aizdevumu pieejamības nodrošināšanā.

Eiropas Komisijai 2014.–2020. gada plānošanas periodā jāliek uzsvars uz lielāku pārredzamību finansējuma devēju un uzņēmēju attiecībās un piekļuvi konsultāciju pakalpojumiem, sniedzot informāciju par kreditēšanas iespējām un aizdevuma saņemšanas nosacījumiem MVU. Vienlaicīgi Eiropas Investīciju bankas kā ES politikas atbalstītājas pienākums ir sniegt tehnisku palīdzību valsts un vietējām iestādēm, lai atvieglotu uzņēmēju piekļuvi finansējumam.

  Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ir ļoti svarīgi stiprināt Eiropas apņēmību atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, jo, kā jau tika minēts, tiem ir izšķiroša nozīme Eiropas Savienības sociālajā sistēmā tāpēc, ka tieši šie uzņēmumi nodrošina ekonomikas atlabšanu. Tādējādi es vēlos atgādināt, ka laikposmā no 2002. līdz 2008. gadam, nodrošinot stabilu izaugsmi 27 dalībvalstīs, šie uzņēmumi radīja 9 400 000 jaunu darbavietu un jau tajā laikā bija nodarbinātības attīstības virzītājspēks. Pašreiz krīzes dēļ šie uzņēmumi ir zaudējuši vienu trešo daļu radīto darbavietu.

Tāpēc ir jāizstrādā īpaši instrumenti, kas ļaus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atgūt savas iespējas radīt jaunas darbavietas, tādējādi nodrošinot kopējo sabiedrības ieguvumu. Piekļuve aizdevumiem noteikti ir viens no būtiskākajiem jautājumiem — jautājums, kas ir svarīgākais uzņēmējiem. 2010. gada pirmajā pusē 18 % mazo un vidējo uzņēmumu tika atteikts bankas aizdevums. Iepriekšējā gadā attiecīgais rādītājs bija 12 %; šie dati iegūti Eiropas Centrālās bankas veiktajā apsekojumā.

Piekļuve aizdevumiem, kā arī administratīvā vienkāršošana un piekļuve tirgiem būs dažas no galvenajām prioritātēm, kas noteiktas Mazās uzņēmējdarbības aktā, ko nākamajā nedēļā Romā prezentēs komisārs Tajani un ko mēs vērtējam patiešām atzinīgi. Nobeigumā vēlos pieminēt reģionu, no kura nāku, — reģionu Itālijas ziemeļaustrumos, kas pieredzējis strauju attīstību un ievērojamu izaugsmi pateicoties saprātīgai kreditēšanas sistēmai, kas nodrošinājusi arī mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmi. Mācīsimies no šā piemēra!

  Zoran Thaler (S&D). – (SL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pievienoties kolēģiem deputātiem un aicināt politiķus, dalībvalstis un Eiropas Savienību to centienos nodrošināt ekonomikas atlabšanu, par prioritāti nosakot mazos un vidējos uzņēmumus.

Eiropas Savienībā 99 % uzņēmumu ietilpst šajā grupā, un tie nodrošina vairāk nekā 100 miljonus darbavietu. Ņemot to vērā, kādas gan problēmas var būt mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem Eiropas Savienībā? Neaizmirsīsim, ka tieši par šo jautājumu šodien notiek debates.

Pirmkārt, šos uzņēmumus satrauc rēķinu neapmaksāšana vai maksājumu disciplīnas trūkums. Uzņēmēji saņem samaksu saskaņā ar izrakstītajiem rēķiniem pēc 90–120 dienām vai reizēm nesaņem to nekad. Finanšu un ekonomikas krīze ir savā ziņā saasinājusi šo problēmu, un MVU ir bezpalīdzīgākie, sastopoties ar šādām grūtībām.

Mēs šeit Eiropas Savienībā esam pieņēmuši jaunus tiesību aktus. Tāpēc tagad ir jārīkojas dalībvalstīm, lai uzlabotu disciplīnu — to maksājumu disciplīnu. Tieši tā ir problēmas būtība, kas izraisa ķēdes reakciju.

Otrkārt, šos uzņēmumus — mazos un vidējos uzņēmumus — satrauc finansējuma jautājums. Daudziem uzņēmumiem nebūtu finansiālu problēmu, ja savlaicīgi tiktu apmaksāti to rēķini. Bankas ir pagriezušas muguru un nepilda savu funkciju. Tieši tāpēc ekonomikas izaugsme Eiropas Savienībā ir daudz lēnāka nekā tai vajadzētu būt. Es atbalstu komisāra Tajani ierosinātos pasākumus, kas jāveic Komisijai, un aicinu Komisiju savos centienos prioritāti piešķirt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Ir pienācis laiks mums visiem kopā īstenot Mazās uzņēmējdarbības akta ieteikumus.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Ņemot vērā mūsu izskatāmos jautājumus, kuri faktiski ietekmē reālo ekonomiku, šī ir labvēlīga pēcpusdiena Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienībai. Mēs esam izskatījuši Pakalpojumu direktīvu, jautājumu par vienoto patentu un tagad izskatām jaunos instrumentus MVU atbalstam. Izskanēja viedoklis, ka MVU ir izšķiroša nozīme un ka, ja katrs MVU radītu vienu jaunu darbavietu, Eiropā nebūtu bezdarba. Daudziem no šiem uzņēmumiem, jo īpaši, ja tie saņemtu aizdevumus, nebūtu grūti radīt vienu jaunu darbavietu, taču fakti liecina par to, ka aizdevumi tiem nav pieejami.

Katru nedēļas nogali es satieku uzņēmējus, jo īpaši uzņēmējus manā valstī, kuri nevar saņemt aizdevumu. Pagājušajā nedēļas nogalē es satiku kādu cilvēku, kuram bija nepieciešams aizdevums EUR 4000 apmērā MVU naudas plūsmas nodrošināšanai, taču viņš to nevarēja saņemt. Situācija manā valstī ir kritiska. Neskatoties uz to, ka ECB ir veikusi banku kapitalizāciju, finansējums netiek izsniegts. Šis jautājums noteikti ir jārisina. Šāda situācija nav pieņemama.

Mēs esam dzirdējuši argumentu, ka bankas ir pārāk lielas, lai pieļautu to sabrukumu. Tādējādi mums jāizvirza arguments, ka MVU ir pārāk nozīmīgi, lai pieļautu to likvidāciju. Ja mēs piešķirtu tiem aizdevumus un piedāvātu atbalstu, katrs no šiem uzņēmumiem noteikti varētu radīt vienu jaunu darbavietu, un katra jaunā darbavieta palīdzētu mums pārvarēt pašreizējo ekonomikas lejupslīdi. Tas nav pārāk daudz prasīts, un šovakar, izskatot jaunos instrumentus MVU atbalstam, mēs šai sakarībā noteikti varam paveikt daudz.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Atbalsts MVU un uzņēmējiem ir iespēja izkļūt no finanšu krīzes. Piekļuves vienotajam tirgum nodrošināšanai un Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanas uzlabošanai jābūt prioritātēm gan valsts, gan arī Eiropas Savienības līmenī. Es vēlos norādīt, ka, īstenojot pašreizējos pasākumus, vēl nav izdevies pārvarēt grūtības, kas kavē MVU attīstību. Divdesmit trīs miljoni Eiropas MVU patiešām gaida Komisijas piemērotu rīcību.

Vēl viens būtisks aspekts ir alternatīvu finansējuma avotu attīstība. Ir jāpieņem iniciatīvas, lai uzlabotu piekļuvi kapitāla tirgum un piedāvātu labākus nodokļu stimulus investoriem. Īpaša uzmanība jāpievērš tam, lai tiktu atbalstīta apjomīga finansējuma nodrošināšana inovatīviem uzņēmumiem. Rumānijas valdība plāno pieņemt programmu, kas stimulētu jaunos uzņēmējus dibināt un attīstīt mikrouzņēmumus. Tas ir īpašs jauns pasākums, kas ietilpst valdības iniciatīvu kopumā uzņēmējdarbības veicināšanai.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Mazo un vidējo uzņēmumu finansēšana joprojām ir būtiska problēma. Neskatoties uz veiktajiem pasākumiem, situācija šajā nozīmīgajā sektorā šodien joprojām ir kritiska.

Es domāju, ka jūs jau esat dzirdējuši par starptautiskās organizācijas „Bankwatch” sagatavoto analītisko ziņojumu, kurā analizēti Eiropas Investīciju bankas aizdevumi četrām dalībvalstīm. Ziņojumā teikts, ka līdz šim Eiropas Investīciju bankas aizdevumus galvenokārt saņēmušas tikai bankas — tām piešķirti EUR 15 miljardi un noteikts termiņš, lai šīs bankas izvēlētos uzņēmumus, kuriem vajadzīgs atbalsts.

Ir aizdomas, ka, lai gan finansējums tika saņemts no Eiropas Investīciju bankas, komercbankas samazināja bankas aizdevumus mazajiem uzņēmumiem un finansējumu izlietoja galvenokārt, lai atbalstītu lielus un veiksmīgus uzņēmumus.

Manuprāt, šāda situācija liecina par to, ka šajā jomā ir vajadzīga daudz stingrāka komercbanku uzraudzība un kontrole un ka arī Eiropas Komisijai ir vairāk jāiesaistās, lai novērstu šāda veida atbalsta neatbilstīgu izmantošanu.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Komisijas paziņojumu par MVU finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanu. Ir pilnīgi skaidrs, ka kreditēšanas izmaksas un, patiesi, arī pieejamība joprojām ir lielākā problēma MVU sektorā Eiropā un arī manā valstī Īrijā.

Daudziem dzīvotspējīgiem uzņēmumiem joprojām ir sarežģīti piekļūt izmaksu ziņā pieejamiem banku aizdevumiem. Tas nav pieņemami. Es varu runāt tikai par savu valsti, taču, ņemot vērā atbalstu, ko MVU sektors ir saņēmis no nodokļu maksātājiem Īrijā, tas ir ekonomikas izaugsmes virzītājspēks. Tieši privātais sektors rada jaunas darbavietas. Mums šeit Komisijā, Parlamentā un Padomē ir tikai jārada ekonomiskā vide, kas veicina investīcijas, un mums ir jāturpina tas.

Es esmu gandarīts par to, ka komisārs minēja elastīgumu un norādīja, ka pieeja kapitālam nevar būt birokrātiska, lai gan viņš tikai atkārtoja Komisijas priekšsēdētāja runā par situāciju Eiropas Savienībā teikto. Mums cieši jāuzrauga notiekošais, jo priekšsēdētājs norādīja, ka Eiropas uzņēmumi katru gadu ļautu mums ietaupīt EUR 38 miljardus. Mums jāpalīdz šiem mazajiem uzņēmumiem, jo tie palīdzēs mums radīt darbavietas un samazināt bezdarbu.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Daudzu mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu situācija vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs ir kritiska, jo tie smagāk cietuši no ekonomikas krīzes un neoliberālās politikas. Portugālē tiek likvidēti vairāki desmiti tūkstoši mazu ģimenes uzņēmumu, proti, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), dažādās nozarēs — rūpniecības, tirdzniecības, pakalpojumu un lauksaimniecības nozarē —, tādējādi palielinot bezdarbu un nabadzību.

Uzņēmumu, jo īpaši šo mikrouzņēmumu un mazo uzņēmumu, problēmas, ko rada banku aizdevumu trūkums, birokrātija un sarežģītā pieeja ES atbalstam, traucē lielu reģionu ekonomikas attīstībai un kavē nodarbinātības pieaugumu. Tāpēc, lai efektīvi atbalstītu MVU, pilnībā jāmaina politika šajās jomā, un jāveicina tādas finanšu sistēmas attīstība, kas piedāvā pieejamus aizdevumus MVU, kā arī jāveicina atbilstīgs ES atbalsts.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienība pastāvīgi liekuļo, cildinot mazos un vidējos uzņēmumus kā ekonomikas virzītājspēku un kā galveno nodarbinātības avotu, jo īpaši tāpēc, ka darba devēji pat ekonomikas lejupslīdes laikā nesteidzas atlaist savus darbiniekus. Taču vienlaicīgi šie uzņēmumi gadu desmitiem ilgi cieš no pārmērīgi smagās birokrātijas nastas un atrodas nelabvēlīgākā situācijā attiecībā uz ES subsīdiju saņemšanu. Uz papīra mēs izklāstām vienu MVU iniciatīvu pēc otras, taču praksē mazie un vidējie uzņēmumi nespēj piekļūt kapitālam, jo tiek piemēroti „Bāzele II” noteikumi un tagad arī „Bāzele III” noteikumi.

Inovācija ir būtiski svarīga, lai MVU spētu izdzīvot nākotnē. Taču, lai īstenotu inovāciju, vajadzīgi resursi un pētniecība. Tas, protams, ir lieliski, ka, piemērojot jaunos ES noteikumus iepirkuma jomā, MVU turpmāk tiks pievērsta lielāka uzmanība un ka tiem būs vieglāk piekļūt ES finansējumam, kas paredzēts pētniecībai. Taču faktiskā situācija ir tāda, ka daudzi MVU, iespējams, neizdzīvos tik ilgi, lai pieredzētu šo sen apspriesto pasākumu īstenošanu, jo tos nosmacēs finansējuma trūkums.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau jums zināms, ņemot vērā pašreizējā perioda īpatnības un sarežģītību, Rumānijā MVU risina vairāk vai mazāk vienādas problēmas kā uzņēmumi citās dalībvalstīs. Tomēr vairāki aspekti, kas uzlabo MVU iespējas saņemt finansiālu atbalstu, ir galvenokārt atkarīgi no piekļuves tehniskajai palīdzībai, kuras uzdevums ir nodrošināt pieeju finanšu instrumentiem, jo īpaši instrumentiem, kuri paredzēti pētniecības un attīstības iespēju uzlabošanai.

Manuprāt, ir jāuzlabo pieeja labas kvalitātes informācijai un lietpratīgiem pakalpojumiem. Es vēlos jums atgādināt, ka plenārsēdē pagājušajā septembrī Eiropas Komisijas pārstāvis apgalvoja, ka 2011. gadā internetā būs pieejama MVU uzņēmumiem paredzēta tiešsaistes mācību platforma. Šā pasākuma mērķis ir veicināt MVU pieeju pētniecības un attīstības projektiem un izmantot to rezultātus, nodrošinot tiešsaistē bezmaksas mācības un personalizētu informāciju un komunikācijas foruma pieejamību. MVU vadītāju izglītošana finanšu instrumentu apguvē var ne tikai nodrošināt atbalstu attiecīgajām procedūrām un samazināt birokrātiju, bet arī nodrošināt daudz efektīvākus rezultātus.

  Giovanni Collino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Komisāra Tajani runa ir vērtējama patiešām atzinīgi. Viņš vēlreiz uzsvēra būtiskāko aspektu, proti, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir uzskatāmi par ražošanas procesa modeli un tādējādi arī sociālo modeli, jo tie ir nodarbinātības pamats.

Pašreizējā ekonomikas krīze ir nevis pārejoša, bet strukturāla krīze, un tā ir saistīta ar pārmaiņām tirgos, kas ir globalizācijas sekas. Mazie un vidējie uzņēmumi veido 99 % no visas Eiropas tautsaimniecības struktūras. Rezolūcijas projektā uzsvērtas vairākas prasības, no kurām nav iespējams izvairīties, proti, piemērotāka informācija, atbilstošāka pieeja kreditēšanai un mazāka birokrātija, lai atvieglotu tādu instrumentu pārvaldību, kas nodrošina pieeju Eiropas Savienības resursiem.

Kā jau pirms brīža apstiprināja arī komisārs, ir vajadzīga vēl lielāka vienkāršošana un elastīgums, kā arī lielāki resursi inovācijai un pētniecībai; Eiropas Komisijai jāizstrādā jaunas pamatnostādnes, kas ir skaidrāk noteiktas un saprotamākas, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu pieeju lietderīgai informācijai, un ir nepieciešama jauna kreditēšanas politika. Tas nav godīgi, ka krīzes laikā tikai mazie un vidējie uzņēmumi maksā, taču banku sistēma turpina gūt un palielināt peļņu.

Ir svarīgi nodrošināt, ka Eiropas Komisijas jaunajā reglamentējumā šīs prasības tiek ņemtas vērā, lai stratēģija „Eiropa 2020” būtu kas vairāk par tukšu čaulu un lai tajā būtu paredzēti instrumenti, kas nodrošina stratēģijā noteikto mērķu sasniegšanu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos uzsvērt, ka joprojām nav likvidēti šķēršļi, kas kavē MVU attīstību, darbavietu radīšanu un inovāciju Eiropā. Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Komisijas īpašās stratēģijas, pasākumi un rīcības plāni ir jāuzlabo. Divdesmit trīs miljoni MVU gaida piemērotu attīstību tādās jomās kā valsts iepirkums, maksājumu kavējumu novēršana, pieeja profesionālajai izglītībai, atbalsts uzņēmējdarbībai, kā arī uzlabojumus nodokļu un finansēšanas jomā.

Atbalsts MVU un uzņēmējiem ir risinājums, lai izkļūtu no finanšu krīzes. Reglamentējuma un MVU pieejas vienotajam tirgum un finansējumam uzlabošanai un Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanas uzlabošanai jābūt prioritātēm gan valsts, gan arī Eiropas Savienības līmenī.

  Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Galvenais priekšnosacījums uzņēmumu, tostarp mazo un vidējo uzņēmumu, atbalsta politikas veiksmīgai īstenošanai ir nodrošināt atbilstīgu iekšējā tirgus funkcionēšanu. Brīva preču aprite nozīmē to, ka visiem uzņēmumiem ir pieeja lielākam iespējamo klientu skaitam, lai gan tiem jābūt gataviem arī lielākai konkurencei. Lai Savienībā nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem uzņēmumiem, pastāvīgi jāpielāgo vienotā tirgus tiesību akti. Ir būtiski uzraudzīt dalībvalstu vēlmi aizsargāt savu tautsaimniecību.

Mēs visi uzskatām, ka mazie un vidējie uzņēmumi ir mūsdienu Eiropas ekonomikas pamats, ka tie ir būtisks ekonomikas izaugsmes virzītājspēks, ka šajā sektorā nodarbinātas divas trešdaļas no visiem strādājošajiem Eiropas Savienībā un ka tas nodrošina vienu trešdaļu ES IKP. Atcerēsimies, ka MVU grūtā situācija pirmkārt ietekmē to cilvēku dzīvi, kuri strādā šajos uzņēmumos, jo lielākā daļa šo uzņēmumu ir ģimenes uzņēmumi. Šie uzņēmumi nebankrotē uzreiz, sākoties grūtībām, tāpēc šķiet, ka lielākā daļa uzņēmumu lēni reaģēja uz krīzi, taču tas nenozīmē, kas krīze nav ietekmējusi to ekonomisko situāciju.

Nobeigumā vēlos teikt, ka šim sektoram vajadzīgs īpašs atbalsts, lai veicinātu inovatīvu metožu ieviešanu, un atbalsta sniedzējai jābūt Eiropas Savienībai.

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau varēja secināt no rezolūcijas priekšlikuma teksta, šā vakara apspriedēs tika uzsvērta lieliskā saskaņotība, kas pastāv Parlamenta un Komisijas starpā, attiecībā uz vēlmi noteikt faktisko ekonomiku par ekonomikas politikas prioritāti, lai izkļūtu no krīzes, un īpašas uzmanības pievēršana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir mūsu ekonomikas spēka avots.

Eiropas Komisijas darbs ir pilnībā vērsts uz centieniem īstenot politikas izvēli faktiskā darbībā, un tā nav sakritība, ka, pateicoties Parlamenta un Padomes atbalstam, mēs esam pieņēmuši Novēlotu maksājumu direktīvas redakciju, kas ir ļoti būtiska mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Patlaban mūsu uzdevums ir aicināt dalībvalstis paātrināt direktīvas transponēšanu to tiesību aktos — tas izdarāms 24 mēnešu laikā no šā gada oktobra, lai gan es personīgi gribētu, lai dalībvalstis šo direktīvu transponē ātrāk, jo tā tieši ietekmē iespējas atgūt parādus, lai šos līdzekļus varētu ieguldīt inovācijā. Pēc direktīvas stāšanās spēkā, apritē nonāks aptuveni EUR 180 miljardi.

Taču ar to nepietiek. Attiecībā uz atbalstu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem vēlos norādīt, ka 23. februārī Komisija pieņems pārskatīto Mazās uzņēmējdarbības aktu, kurā paredzēti vairāki būtiski pasākumi, tostarp vienotā kontaktpunkta izveide, lai nodrošinātu pieeju finansējumam, kas būs viens no mūsu izvirzītajiem priekšlikumiem dalībvalstīm. Turklāt mēs aicināsim visas dalībvalstis un visas vietējās iestādes izraudzīties MVU pārstāvi.

Šā gada 16. februārī es jaunajā Eiropas Komisijas amatā — ģenerāldirektora vietnieka amatā — iecelšu Daniel Calleja. Viņš būs atbildīgs par Mazās uzņēmējdarbības akta piemērošanas uzraudzību un kontroli un veiks kontaktpersonas funkciju Eiropas MVU Komisijas politikas jomā. Mazās uzņēmējdarbības aktā, kuru, lūdzu, ņemiet vērā, mēs pieņemsim 23. februārī, visas dalībvalstis tiks aicinātas rīkoties tāpat, un mēs uz šādu rīcību aicināsim arī visas vietējās kopienas, kurām ir likumdošanas tiesības.

Attiecībā uz finansējumu vēlos norādīt, ka problēmu, kas saistīta ar pieeju nesamaksātajiem debitoru parādiem, ko jau minējām saistībā ar Novēlotu maksājumu direktīvu, un problēmu, kas saistīta ar pieeju aizdevumiem, ko pieprasa vai kas vajadzīgi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, var atrisināt, tikai mēģinot aktivizēt sadarbību ne tikai aizdevēju iestāžu un uzņēmēju, bet arī Eiropas Investīciju bankas starpā. Tāpēc es atzinīgi vērtēju to kolēģu paziņojumus, kuri piekrīt, ka šīs attiecības ir jāstiprina un ka jālikvidē šķēršļi, kas līdz šim, jo īpaši krīzes laikā, kavējuši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem paredzēto EUR 30 miljardu izmaksu un kas ar pārskaitījumiem dalībvalstu kredītiestādēm saistīto sarežģījumu dēļ lieguši MVU saņemt šo finansējumu.

Man jāpiebilst, ka MVU finansēšanas foruma pirmajā sanāksmē uzmanība tika pievērsta tieši šim šķērslim, kas traucē Eiropas Investīciju bankas un dalībvalstu kredītiestāžu sadarbību. Speciālisti strādā, un nākamajā sanāksmē tiks izvirzīti vairāki priekšlikumi, lai veicinātu mazo uzņēmēju pieeju kreditēšanai.

Mēs, protams, jau veicam darbu, lai vienkāršotu konkrētus jautājumus; tāpēc minēšu vienu piemēru. Saistībā ar REACH regulu pēc mana pieprasījuma regulas piemērošanas noteikumi, kas ir diezgan tehniski noteikumi, ir tulkoti visās Eiropas Savienības oficiālajās valodās. Tas ir konkrēts vēstījums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ka tiem nav jāalgo speciālists, kas pārzina tehnisko angļu valodu vai ķīmijas tehnoloģiju. Patiesībā mēs esam gandrīz pilnībā atcēluši reģistrācijas maksu; mēs esam panākuši REACH reģistrācijas maksas samazinājumu par 90 % mikrouzņēmumiem un par 60 % mazajiem uzņēmumiem. Arī šie ir konkrēti pasākumi, kas saistīti ar vienkāršošanu.

Neapšaubāmi, joprojām notiek mazo un vidējo uzņēmumu pārbaude, kas sākās, pieņemot Mazās uzņēmējdarbības aktu. Mēs turpināsim to stingri īstenot. Arī konkurētspējas pārbaude, kas zināma arī kā atbilstības pārbaude, ko mēs ieviesām, pieņemot dokumentu par rūpniecības politiku, kas arī ietekmē konkurētspēju un spēkā esošos tiesību aktus, noteikti palīdzēs mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Es vēlos izteikt atzinību Rübig kungam, un es priecājos par Eiropas Parlamenta uzaicinājumu un atbalstu attiecībā uz ieceri palielināt finansējumu nākamajai KIP II.

Nobeigumā vēlos apliecināt tikai savu apņemšanos atbalstīt, jo es piekrītu visam minētajam. Kā jau es vienmēr esmu apgalvojis, kad vien man ir bijusi iespēja paust viedokli par MVU politiku, es apstiprinu, ka mana absolūtā prioritāte būs nodrošināt, lai turpmākajos dažos gados, proti, līdz pašreizējā parlamentārā termiņa beigām, būtiskākie jautājumi rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāra darba kārtībā būtu birokrātisko šķēršļu likvidēšana, kreditēšanas pieeja un mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta politika. Man personīgi Eiropas Parlamenta atbalsts ir ļoti svarīgs, jo, kā jau es minēju savas runas sākumā, ir ideāla jūsu un mūsu viedokļu saskaņotība.

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks trešdien, 2011. gada 16. februārī, dienas vidū.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – Eiropas Savienībā ir vispāratzīts uzskats, ka MVU vajadzīga labāka un tiešāka pieeja finansējumam. Kā uzsvērts paziņojumā par stratēģiju 2020. gadam, finanšu krīzes laikā uz pusi samazinājies Eiropas izaugsmes potenciāls. Var teikt, ka ietekme uz faktisko saimniecisko darbību ir vairāk jūtama Eiropā, jo MVU ir savā ziņā atkarīgi no banku aizdevumiem. No šīs krīzes MVU var palīdzēt izkļūt turpmākais atbalsts akciju tirgiem un to attīstība un mazu inovatīvu uzņēmumu izveide. MVU finansēšanas foruma izveide pagājušā gada maijā bija lietderīgs pasākums, lai uzlabotu MVU finansiālās izredzes un to turpmāko dzīvotspēju Eiropā. Cik man zināms, 2009. gadā aizdevumu garantijas saņēma vairāk nekā 1,8 miljoni MVU. Neaizmirsīsim, ka MVU ir tā dēvētais Eiropas ekonomikas sviests un maize. Ir ļoti svarīgi iespējami ātri nodrošināt, lai tiktu atjaunots parasts atbilstīgas banku kreditēšanas līmenis. Eiropas prioritātei jābūt dzīvotspējīga riska kapitāla tirgus izveidošana.

  Małgorzata Handzlik (PPE), rakstiski. – (PL) Finanšu tirgu krīzes dēļ mazie un vidējie uzņēmumi cieš no ierobežotas pieejas finansējumam. Ar īpašām grūtībām finansiālā atbalsta ieguvē saskaras jaunizveidotie uzņēmumi un inovatīvi uzņēmumi, kuru darbība tiek uzskatīta par riskantu. Ekonomikas atlabšana savā ziņā būs atkarīga no attīstības iespējām, kas pieejamas MVU, jo galu galā šādu uzņēmumu procentuālā daļa ir gandrīz 99 % no visiem uzņēmumiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šodien izskatīto iniciatīvu par nākamajā plānošanas periodā MVU finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanu. Pieeja jaunajām finansēšanas formām būtu īpaši jānodrošina uzņēmumiem, kuri izmanto inovatīvas metodes. Es arī uzskatu, ka administratīvo procedūru un esošā reglamentējuma vienkāršošana uzlabos Eiropas programmu, kas paredzētas MVU, pārvaldības efektivitāti un ļaus būtiski samazināt MVU izmaksas, jo tie varēs veltīt mazāk laika administratīvo jautājumu risināšanai un vairāk laika projektiem, kurus tie izstrādā.

  Filip Kaczmarek (PPE), rakstiski. – (PL) Es esmu patiešām gandarīts par rezolūcijas priekšlikumu un debatēm par MVU finansiālajam atbalstam paredzēto ES instrumentu pārskatīšanu. Atbalsts MVU ir būtisks, jo šie uzņēmumi ir būtiski Eiropai gan pašreiz, gan arī turpmāk. MVU ir ļoti liela nozīme, lai saglabātu mūsu konkurētspēju, lai atgūtos no krīzes, lai radītu jaunas darbavietas un lai veicinātu inovāciju Eiropas ekonomikā. Mums patiešām jāatbalsta finansējums MVU, taču Eiropas Savienība var īstenot un tai jāīsteno arī citi pasākumi šā sektora atbalstam. Ar to es domāju nepieciešamību mazināt administratīvos un birokrātiskos šķēršļus. Jānodrošina iespēja MVU netraucēti strādāt un ātri rīkoties. Amerikas Savienotajās Valstīs ir vietas, kur uzņēmējdarbību var uzsākt 10 minūtēs. Ja mēs vēlamies izmantot Eiropas uzņēmējdarbības potenciālu, mums jāatvieglo iespēja šiem uzņēmumiem nodarboties ar uzņēmējdarbību un jāatceļ ierobežojumi Eiropas tirgū, kas šodien neļauj mums izmantot visas attīstības iespējas. MVU pārstāv ekonomikas modeli, kas ir patiešām efektīvs un lietderīgs sociālās attīstības jomā. Lielākajā daļā nabadzīgo un jaunattīstības valstu nav šāda sektora vai arī tas ir vāji attīstīts. Tas ir netiešs pierādījums šā sektora lielajai nozīmei attiecībā uz atsevišķu valstu ekonomiku kopumā un to iedzīvotāju dzīves līmeni. Paldies!

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Es esmu gandarīta par to, ka Eiropas Komisija pārskata ES resursus, jo īpaši nākamajā plānošanas periodā paredzētos resursus, mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) atbalstam. Taču jāpiebilst, ka pēdējos divos ar pusi gados īpaši MVU ir bijis vajadzīgs papildu atbalsts, jo daudzi no tiem ekonomikas lejupslīdes dēļ saskārās ar likviditātes problēmām. Vienkāršāk sakot, bankas atteicās piešķirt aizdevumus MVU vai arī piemēroja ārkārtīgi augstas procentu likmes, kas vēl vairāk pasliktināja šo uzņēmumu situāciju. Gan Igaunijā, gan arī Eiropas Savienībā MVU veido 99 % no uzņēmumu kopskaita un mikrouzņēmumi veido 83 % no uzņēmumu kopskaita Igaunijā un aptuveni 92 % no uzņēmumu kopskaita Eiropas Savienībā. Tāpēc ir svarīgi, lai šiem uzņēmumiem, kas ir pārliecinošā vairākumā, jo īpaši grūtajos krīzes gados tiktu nodrošināti finansiālie līdzekļi. Es patiešām ceru, ka gan Eiropas Savienība, gan arī MVU drīzumā nodrošinās ekonomikas augšupeju un ka mēs būsim labāk sagatavoti iespējamai krīzei nākotnē. Pašreizējo ekonomikas krīzi, kas sekoja finanšu krīzei, savā ziņā veicināja MVU zemā likviditāte, ko izraisīja banku nostāja ekonomikas krīzes laikā. Vairāk nekā divas trešdaļas uzņēmēju strādā MVU, un šie uzņēmumi rada divas trešdaļas papildu ieņēmumu. Mēs nedrīkstam to aizmirst, un tāpēc mums jānodrošina šo uzņēmumu labklājība.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) ES atbalsta instrumentiem, kas paredzēti mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), pirmkārt jābūt elastīgiem un pēc iespējas mazākā mērā birokrātiskiem. Bankas joprojām nevēlas finansēt riskantākus uzņēmējdarbības plānus, tostarp jaunizveidotus uzņēmumus un inovatīvus produktus. Tāpēc ierobežotā finansējuma pieejamība šodien ir viens no lielākajiem šķēršļiem, ar ko nākas saskarties MVU. Šā iemesla dēļ ir jāstiprina dažādas uzņēmumu mikrofinansēšanas atbalsta metodes un jānodrošina atsevišķu pašreizējo programmu atbilstošāka koordinācija un savstarpējā savienojamība. Turklāt arī sarežģītība, ieguldītais laiks un līdzekļi un pārmērīgās administratīvās prasības attiecībā uz salīdzinoši mazām summām ir šķērslis finansējuma pieejamībai. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi uzlabot vispārējo informētību par pašreizējām iespējām un instrumentiem MVU atbalstam ES.

(1) Sk. protokolu.

17. Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas īstenošana (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par:

– jautājumu, uz kuru Komisijai jāatbild mutiski, par Donavas reģionam paredzētās ES stratēģijas īstenošanu, ko iesniedza Silvia-Adriana Ţicău, Constanze Angela Krehl, Hannes Swoboda, Adrian Severin, Ivailo Kalfin, Karin Kadenbach, Olga Sehnalová, Rovana Plumb, Csaba Sándor Tabajdi, Evgeni Kirilov, Katarína Neveďalová, Vasilica Viorica Dăncilă, Daciana Octavia Sârbu, Ioan Mircea Paşcu, George Sabin Cutaş, Britta Thomsen, Corina Creţu, Claudiu Ciprian Tănăsescu, Ioan Enciu, Cătălin Sorin Ivan, Mario Pirillo, Kinga Göncz, Marc Tarabella, Françoise Castex, Victor Boştinaru, Inés Ayala Sender, Bogusław Liberadzki, Jo Leinen, Michael Cashman, Brian Simpson, Saïd El Khadraoui, Thijs Berman, Eider Gardiazábal Rubial, Ismail Ertug, Edit Herczog, S&D grupas vārdā; Michael Theurer, Vladko Todorov Panayotov, Renate Weber, Sophia in ’t Veld, Jan Mulder, Gesine Meissner, Jorgo Chatzimarkakis, Catherine Bearder, Viktor Uspaskich, Wolf Klinz, Nadja Hirsch, Cristian Silviu Buşoi, Giommaria Uggias, Ramona Nicole Mănescu, Adina-Ioana Vălean, Hannu Takkula, Jürgen Creutzmann, Alexander Alvaro, Holger Krahmer, ALDE grupas vārdā; Reinhard Bütikofer, Michael Cramer, Eva Lichtenberger, Barbara Lochbihler, Heide Rühle, Elisabeth Schroedter, Isabelle Durant, Verts/ALE grupas vārdā; Peter van Dalen, Oldřich Vlasák, ECR grupas vārdā (O-0029/2011 – B7-0013/2011);

– jautājums, uz kuru Komisijai jāatbilst mutiski, par Donavas reģionam paredzēto ES stratēģiju, ko iesniedza Tamás Deutsch, Lambert van Nistelrooij, Danuta Maria Hübner, Marian-Jean Marinescu, Iosif Matula, Andrey Kovatchev, János Áder, Zoltán Bagó, Kinga Gál, Béla Glattfelder, András Gyürk, Ágnes Hankiss, Lívia Járóka, Ádám Kósa, Csaba Őry, Ildikó Gáll-Pelcz, György Schöpflin, László Surján, József Szájer, Edit Bauer, Alajos Mészáros, Csaba Sógor, László Tőkés, Iuliu Winkler, Elisabeth Jeggle, PPE grupas vārdā (O-0014/2011 – B7-0011/2011).

  Silvia-Adriana Ţicău, autore. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Komisija 2010. gada 8. decembrī publicēja Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam un ar to saistīto rīcības plānu, ko Eiropadome pieņems Eiropas Savienības Ungārijas prezidentūras laikā.

Eiropas Parlaments ir palīdzējis izstrādāt šo stratēģiju, gan 2010. gada 20. janvārī pieņemot rezolūciju, gan arī organizējot Donavas reģiona forumu, un arī turpmāk tas būs aktīvs partneris stratēģijas īstenošanā un atjaunināšanā.

Eiropas Savienības stratēģija Donavas reģionam ir plašu konsultāciju rezultāts, kurās piedalījās vietējās, reģionālās un valsts iestādes, kā arī pilsoniskās sabiedrības, akadēmiskās vides un uzņēmējdarbības sektora pārstāvji. Viņiem būs vēl lielāka nozīme stratēģijas īstenošanā. Stratēģijā vēlreiz apstiprināta mobilitātes un komodalitātes nozīme, kā arī nepieciešamība veikt ieguldījumus, uzlabojot navigāciju un starpsavienojumus, attīstot multimodālas ostas un izmantojot jaunās tehnoloģijas, lai uzlabotu Donavas ūdens kvalitāti un lai palīdzētu ātrāk likvidēt šķēršļus, kas traucē kuģu brīvai kustībai.

Ar Donavas reģionu saistīto TEN-T projektu pabeigšana, tūrisma un enerģētikas infrastruktūras attīstība, dabas katastrofu novēršana un to seku un klimata pārmaiņu ietekmes mazināšana, kā arī zināšanu apmaiņa kultūras un akadēmiskajā jomā reģionam nodrošinās labvēlīgu ieguvumu. Ņemot vērā Donavas reģiona ekosistēmu sarežģītību un bioloģisko daudzveidību, ir svarīgi, lai, ievērojot kopīgo paziņojumu par iekšzemes navigācijas attīstību un vides aizsardzību Donavas upes baseinā, būtu pieejams integrētu projektu īstenošanas grupu atbalsts un abām pusēm izdevīgi risinājumi, gan lai uzlabotu navigāciju, gan arī lai nodrošinātu vides aizsardzību.

Mēs atzinīgi vērtējam prioritāro jomu koordinatoru iecelšanu amatā 3. februārī un aicinām viņus izstrādāt darba programmas un noteikt nepieciešamos finanšu līdzekļus, kā arī uzlabot sadarbību valstu un reģionu starpā, lai mēs jau tuvākajā laikā varētu turpināt stratēģijas īstenošanu. Dalībvalstis var pārskatīt savas darbības programmas un novirzīt neizmantoto finansējumu prioritārajiem projektiem, kas saistīti ar Donavas reģionu. Turklāt nākamā daudzgadu finanšu plāna noteikumos jāiekļauj īpaši nosacījumi attiecībā uz makroreģionālajām stratēģijām.

Priekšsēdētāja kungs, nobeigumā vēlos teikt, ka, ņemot vērā Melnās jūras un Ziemeļjūras (Reina–Mainas kanāls–Donava) savienojumu, mēs aicinām Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam paplašināt, iekļaujot tajā arī Melnās jūras reģionu.

  Ramona Nicole Mănescu, autore. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības stratēģija Donavas reģionam ir integrēta stratēģija, kas apvienos dažādas Eiropas politikas jomas, liekot uzsvaru uz galvenajām problēmām, kas ietekmē visu makroreģionu. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas mērķis ir uzlabot kravu pārvadājumus, paplašinot kuģojamo kanālu, attīstīt pilsētas Donavas krastos, palielinot ostu jaudu, un attīstīt nepieciešamos terminālus un atbilstīgu infrastruktūru, kas veicinās multimodālus pārvadājumus, kā arī uzlabot mazo un vidējo uzņēmumu pieeju Eiropas finansējumam.

Es vēlos uzsvērt Donavas reģiona valstu savā ziņā īpatnējo savstarpējo ekonomisko atkarību un investīciju nozīmi ne tikai IKT jomā, bet arī mazo un vidējo uzņēmumu un to pētniecības struktūrvienību attīstībā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu izaugsmi un efektivitāti un veicinātu ekoloģiskās ekonomikas attīstību. Ja mēs vēlamies panākt ekonomikas izaugsmi un radīt darbavietas dalībvalstīs, kuras robežojas ar Donavas reģiona valstīm, mums jānodrošina priekšnosacījumi šīs stratēģijas veiksmīgai īstenošanai, ne tikai iesaistot vietējās iestādes, bet arī veidojot valsts un privāto partnerību.

Dalībvalstīm jānosaka prioritārās attīstības jomas un savlaicīgi jāizstrādā atbilstīgi projekti, nodrošinot, ka tie ir integrēti projekti, kas īstenojami, izmantojot visus pieejamos Eiropas fondus un jo īpaši reģionālās sadarbības iespējas. Saistībā ar to es uzskatu, ka ir būtiski, lai mēs zinātu, kāds ir Eiropas Komisijas precīzs rīcības plāns attiecībā uz šīs stratēģijas īstenošanu un saistībā ar to pieņemtais pārvaldības modelis.

  Elisabeth Schroedter, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Visaptveroša stratēģija Donavas reģionam, kas apvieno visus attiecīgos reģionus, to iedzīvotājus un dalībvalstis, ir liels atbalsts, un tā piedāvā ārkārtīgi lielas iespējas visa upes reģiona ilgtspējīgai attīstībai. Ir iespējama ekonomisko un ekoloģisko aspektu racionāla līdzsvarošana, kas norādīs turpmāko virzienu. Sociālās problēmas ir risināmas kopā. Visa upes reģiona bioloģisko un kultūras daudzveidību var veiksmīgi izmantot kopīgos tūrisma projektos. Taču būtiskākais aspekts ir tas, ka šādai sadarbībai galvenokārt jābūt vērstai uz iznīcinošo plūdu novēršanu. Mēs visi labi atceramies gadus, kad daudzās reģiona vietās valdīja trūkums un bēdas. Tieši tāpēc ir svarīgi, lai reģioni upes augštecē un lejtecē sadarbotos, īstenojot kopīgu Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam, kuras mērķis ir saglabāt upes dabiskumu.

Taču tas nenozīmē, ka inovācija un progress tiek atstāti novārtā. Galu galā, var taču mācīties no pagātnes kļūdām, nevis atkārtot tās. Tāpēc kuģi jāpielāgo upei, nevis otrādi. Šajā jomā mēs varam izmantot ārkārtīgi lielas iespējas, jo mums ir nepieciešamā tehniskā pieredze un reģionam piemīt milzīgs potenciāls. Tādējādi var tikt īstenota vērienīga inovācijas un pasaules līmeņa tirdzniecības stratēģija visam upes reģionam.

Šai sakarībā, manuprāt, ir svarīgi arī, lai Eiropas Parlaments savā rezolūcijā labotu vienu punktu — tāpat kā Baltijas jūras reģionā, arī Donavas reģionā jau ir noslēgts būtisks starptautisks nolīgums par sadarbību ar upi saistītos jautājumos; šis nolīgums ir vienošanās, un, pamatojoties uz to, ir izstrādāts šis kopīgais paziņojums, saskaņā ar kuru ir atļauts veikt pasākumus upes saglabāšanai, vienlaicīgi attīstot to kā kuģu ceļu. Ir ļoti svarīgi, lai Komisija nepārkāptu šo robežu.

Lai to nodrošinātu, mums vajadzīgi neatkarīgi speciālisti un, kas ir būtiskākais, pārredzamība. Baltijas jūras reģionā gūtā pieredze apliecina, ka pārredzamībai un vietējo iedzīvotāju līdzdalībai ir galvenā nozīme, lai nodrošinātu plašu atbalstu upes baseina teritorijā veiktajiem pasākumiem, lai mēs varam veikt savu darbu, domājot par nākamajām paaudzēm, un lai šāda uz sadarbību vērsta pieeja būtu veiksmīga.

Būtu patiešām saprātīgi šīs stratēģijas īstenošanā izmantot pieejamos fondus un izvērtēt visu sākotnēji iecerēto pasākumu piemērotību, kā arī iespēju veikt korektīvus pasākumus, lai nodrošinātu racionālu, ekoloģiski un ekonomiski līdzsvarotu sadarbības un visa Donavas reģiona attīstību.

  Oldřich Vlasák, autors. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Makroreģionālās stratēģijas, pirmkārt un galvenokārt, ir politisks instruments un viens no iespējamajiem reģionālās sadarbības veidiem. Tiem jābūt instrumentam, kas nodrošina iespēju efektīvi izmantot attiecīgās iniciatīvas, programmas, finanšu instrumentus, sadarbības platformas un iestādes. Makroreģionālajām stratēģijām jānodrošina arī pamats Savienības un tā iekšējā tirgus labākai darbībai, kā arī platforma korporatīvo sakaru veidošanai. Tām jāpalīdz racionalizēt un labāk strukturēt pieeju piedāvājumu konkursiem — šis jautājums ir aktuāls Eiropas lielajām pārrobežu ģeogrāfiskajām vienībām. Turklāt gan piedāvājumu konkursiem, gan arī instrumentiem jābūt skaidri noteiktiem.

Mūsu grupa — Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa — uzskata, ka ir būtiski makroreģionālo stratēģiju koncepciju ES līmenī izmantot strukturēti un sistemātiski attiecībā uz citām politikas jomām. Tāpēc ieteicams izvēlēties stratēģisku pieeju šim jautājumam, jo īpaši attiecībā uz stratēģiju skaitu un projektu koncentrāciju un veidu un administrēšanu.

Mēs atbalstām makroreģionālo stratēģiju koncepciju, tostarp arī Donavas reģiona stratēģiju, ar nosacījumu, ka Padome turpinās sekot līdzi apstiprinātajiem principiem — tā dēvētajām „trīs neitralitātēm”: budžeta un finanšu neitralitāte, likumdošanas neitralitāte un iestāžu neitralitāte.

Jautājums par makroreģionālo stratēģiju nozīmi un nākotni var būt saistīts ar debatēm par Eiropas fondu turpmāku izmantošanu, taču mēs uzskatām, ka nevajadzētu paplašināt šodienas debates līdz apspriedei par kohēzijas politikas turpmāko arhitektūru un finansējuma, kas paredzēts atsevišķām valstīm, iespējamo sadalījumu nākamajā finanšu plānā. Makroreģionālajām stratēģijām nevajadzētu ietekmēt kohēzijas politikas nākotnes arhitektūru, izņemot pārvalstisko sadarbību, vai finansējuma sadalījumu konkrētiem mērķiem.

  Tamás Deutsch, autors. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Par ko tieši mēs runājam, apspriežot Eiropas stratēģiju Donavas reģionam un minot Donavas reģionu? Šis reģions apvieno 14 Eiropas valstis un 115 miljonus Eiropas iedzīvotāju. Iespējams, nav pārspīlēti teikts, ka Eiropas stratēģija Donavas reģionam ir nākotnes stratēģija — ne tikai Centrāleiropas nākotnes stratēģija, varbūt pat ne Eiropas Savienības nākotnes stratēģija, bet Eiropas nākotnes stratēģija plašākā nozīmē. Šī stratēģija nav tikai aicinājums atskatīties vēsturē un centieni risināt problēmas, ko esam paņēmuši līdzi no pagātnes, bet tā ir mēģinājums veidot sadarbību, kas ļautu risināt nākotnes problēmas. Izstrādājot stratēģiju Donavas reģionam, mēs izmantojām metodi, kas pēdējo reizi tika pielietota pirms ilga laika un kas, iespējams, patiešām ļāva mums tuvināt Eiropas Savienību un Eiropas Savienības iniciatīvu Eiropas iedzīvotājiem, jo Komisijai vajadzēja daudz laika, lai, uzklausot patiešām lielu skaitu ieinteresēto personu un ņemot vērā viņu viedokli, izstrādātu savu koncepciju, kas tika paziņota pagājušā gada decembrī.

Ļoti būtisks aspekts ir arī tas, ka Donavas reģiona valstis un reģionus, kā arī iedzīvotājus smagi skārusi krīze — ekonomikas un finanšu krīze, tāpēc stratēģijai Donavas reģionam jābūt stratēģijai, kas palīdzētu atlabt no krīzes, un tās prioritātei katrā ziņā jābūt mērķim palielināt nodarbinātību. Manuprāt, mēs visi šeit Eiropas Parlamentā varam izteikt atzinību pieejai, kuru izmanto Eiropadomes pašreizējā prezidentūra — Ungārijas prezidentūra, kas uzskata, ka Donavas reģiona attīstības un labklājības veicināšanas stratēģija, no vienas puses, un stratēģija apdzīvojamam Donavas reģionam, no otras puses, ir ārkārtīgi nozīmīga. Ņemot to vērā, lai īstenotu sadarbības stratēģiju, ir būtiski panākt, lai mūsu rīcībā būtu ES fondi, kurus stratēģijas Donavas reģionam īstenošanā iesaistītās dalībvalstis vēl nav izmantojušas savas kohēzijas politikas īstenošanai.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Komisija ir optimistiski noskaņota. Tāpēc mēs ar lielu prieku ķērāmies pie uzdevuma izstrādāt stratēģiju attiecīgajiem reģioniem un dalībvalstīm. Mēs esam iepazīstinājuši ar stratēģijas projektu, lai būtiski pastiprinātu sadarbību reģionu un dalībvalstu starpā un lai uzlabotu to iedzīvotāju dzīves līmeni. Panākta vispārēja vienprātība attiecībā uz stratēģijas prioritātēm, proti, mobilitāte, vide un tās uzlabošana un labklājības līmeņa paaugstināšana.

Es esmu gandarīts, ka Parlaments ir vairākkārt apstiprinājis un atbalstījis šajā jaunajā makroreģionālajā stratēģijā izmantoto integrēto pieeju. Kā apliecina arī stratēģija Baltijas jūras reģionam, būtiska ir visu vietējā, valsts, reģionālā un arī Eiropas līmeņa iesaistīto dalībnieku aktīva līdzdalība. Tomēr arī pilsoniskās sabiedrības pārstāvjiem, uzņēmējiem un citiem dalībniekiem ir jāsniedz savs ieguldījums. Šķiet, ka Donavas reģionā to ir izdevies panākt. Šajā gadījumā ir vajadzīga patiesi ilgtspējīga attīstība. Tāpēc, piemēram, trīs no vienpadsmit prioritārajām jomām ir saistītas ar ūdens kvalitātes uzlabošanu, vides aizsardzību un riska pārvaldību un ekoloģiski pamatotiem plūdu novēršanas pasākumiem ne tikai Donavas upes baseinā, bet arī tās pieteku baseinos.

Šajā gadījumā mums tiek dota neticama iespēja. Neaizmirsīsim, ka no visām upēm Donava ir uzskatāma par savā ziņā starptautisku upi. Šīs upes krastos atrodas desmit valstis. Uz Zemes nav citu upju, kuras krastos atrastos tik daudz valstu. Tāpēc ir ļoti svarīgi izvērtēt iestāžu sadarbības iespējas un iespējas veidot jaunas iestādes, jo īpaši ņemot vērā to, ka šī makroreģionālā stratēģija aptver astoņas ES dalībvalstis un sešas trešās valstis.

Attiecībā uz finansējumu vēlos norādīt, ka ir būtiski izmantot jau pieejamos resursus. Šai sakarībā pašreizējais programmu plānošanas periods piedāvā daudzas iespējas. Ir svarīgi saprātīgi apvienot darbības programmas, lai varētu vienlaicīgi veikt darbu saistībā ar vairākiem projektiem, kas īstenojami tikai reģionu līmenī. Daudzās apspriedēs — gan daudzpusējās, gan arī divpusējās — es aicinu sākt gatavoties finansējuma pieteikumu iesniegšanas nākamajai kārtai, izvērtējot, kurus projektus var īstenot kopīgi un cik lieli finanšu līdzekļi būs vajadzīgi.

Svarīgi ir arī tas, lai reģionā tiktu izmantoti pieejamie papildu resursus, piemēram, EUR 30 miljardi, ko trīs gadu laikposmam piedāvā Eiropas Investīciju banka. Es esmu pārliecināts, ka šodien mēs tomēr varēsim tieši izskatīt vienu vai divus no šiem būtiskajiem jautājumiem. Savukārt Komisija apņemas uzraudzīt un atbalstīt šo stratēģiju, kas attīstījusies augšupejošā virzienā. Tiks izveidota augsta līmeņa visu dalībvalstu pārstāvju grupa, kurai regulāri tiks iesniegti progresa ziņojumi. Tiks organizēta konference paveiktā izvērtēšanai, sagatavoti ziņojumi un veikti citi pasākumi. Un svarīgākais ir tas, ka tiks izstrādāts rīcības plāns, paredzot īpašus pasākumus un termiņus, un ir ļoti būtiski sniegt atbalstu šo jautājumu risināšanā.

Nobeigumā vēlos aicināt jūs kā vietējo kopienu pārstāvjus nodrošināt, ka daudzie pasākumi, kas jau ir izskatīti, izvērtēti un šodien apstiprināti, patiešām tiktu īstenoti, lai visi mūsu kopīgie centieni patiešām nestu augļus.

  Marian-Jean Marinescu, PPE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) atzinīgi vērtē Komisijas izstrādāto dokumentu un atbalstīs tā apstiprināšanu Ungārijas prezidentūras laikā. Mēs uzskatām, ka būtībā saistībā ar efektīvu stratēģijas īstenošanu ir jāievēro trīs priekšnosacījumi — prioritāšu un kopējo projektu saraksta izstrāde, koordinācija Komisijas līmenī un atbilstīgs finansējums, lai mēs varētu sasniegt mūsu mērķi.

Kāpēc ir vajadzīgs prioritāšu saraksts? Šādam sarakstam — kopīgi īstenojamo projektu sarakstam — jābūt pieejamam visām iesaistītajām valstīm, lai veicinātu reģiona ekonomisko attīstību un vienlaicīgi arī padarītu to pievilcīgāku. Visiem partneriem jāīsteno šie skaidri noteiktie projekti, kuriem būs noteiktas kopīgas prioritātes un kurus vienlaicīgi īstenos visi iesaistītie dalībnieki. Nākamais aspekts ir koordinācija. Eiropas Savienības gūtā pieredze saistībā ar stratēģiju Baltijas jūras reģionam apliecina, ka vajadzīga atbilstīga koordinācijas sistēma ES līmenī, lai nodrošinātu stratēģijas saskaņotu īstenošanu. Koordinācijas sistēmai nevajadzētu skart reģionālā un vietējā līmenī piešķirto atbildību, bet gan nodrošināt attiecīgo prioritāšu īstenošanu.

Jānorāda, ka nav vajadzīgs lielāks finansējums, jaunas iestādes vai jauni tiesību akti. Taču ir vajadzīga stratēģija, kuras pamatā būs kopīgas prioritātes, laba koordinācija un efektīvs finansējuma izlietojums. Šis plāns ir jāīsteno, un resursi, kas jau piešķirti strukturālajām programmām, jāpapildina, piesaistot iesaistīto valstu finansējumu un izmantojot iespēju pārdalīt citiem mērķiem piešķirto, taču neizlietoto finansējumu.

Komisāra kungs, jūs esat ierosinājis vienoties par nākotnes kohēzijas politiku. Iespējams, jums vajadzētu atkārtot šo aicinājumu arī attiecībā uz stratēģijas Donavas reģionam īstenošanu.

  Csaba Sándor Tabajdi, S&D grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Laimīgā kārtā atbildīgais komisārs ir Hahn kungs. Arī viņš ir no valsts Donavas krastos. Lai panāktu vienpadsmit politikas jomu saskaņotību, gan Ungārijas prezidentūru, gan arī Eiropas Komisiju gaida liels darbs. Komisāra kungs, kolēģi deputāti! Noteikto prioritāšu ir pārāk daudz. Kā gan mēs spēsim nodrošināt līdzsvaru un dažādo prioritāšu saskaņotību? Es nejautāju tāpēc, ka šaubītos, — arī es vēlos, lai šī stratēģija tiktu veiksmīgi īstenota, un šīs stratēģijas būtiskākais pozitīvais aspekts ir tas, ka tā aicina un pat piespiež Donavas reģiona valstis sadarboties jomās, kurās nereti sadarbība nav bijusi. Taču vienlaicīgi rodas jautājums, vai ir iespējams saskaņot Donavas stratēģijā noteiktos reizēm pretrunīgos mērķus, piemēram, uzlabot ūdens kvalitāti un vides situāciju, navigāciju un energopatēriņu vai veicināt ekotūrismu? Tāpēc pēc stratēģijas pieņemšanas jūnijā Komisijai būs jāveic liels darbs, lai panāktu vienprātību 11 valstu starpā un 11 politikas jomu saskaņotību.

  Filiz Hakaeva Hyusmenova, ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Stratēģiju Donavas reģionam Ministru padome apstiprinās aprīlī. Tas ir vēstījums sabiedrībai, ka nav šķēršļu tās īstenošanai.

Taču praksē Eiropas Savienības dalībvalstis un trešās valstis šajā reģionā sastopas ar daudzām faktiskās īstenošanas un koordinācijas problēmām ne tikai saistībā ar prioritātēm, bet arī finansēšanas mehānismiem, finansējuma piešķiršanu, pārskatatbildību un īstenošanas uzraudzību. Tas jo īpaši attiecas uz lieliem pārrobežu infrastruktūras projektiem.

Manuprāt, Komisijai rūpīgi jāizvērtē jautājums par uzraudzību, ko veic projektiem, kas tiek īstenoti saskaņā ar Donavas stratēģiju, pievēršot uzmanību ne tikai finanšu disciplīnai, bet arī termiņu ievērošanai, līgumsaistību izpildei un rezultātu kvalitātei. Jānosaka skaidra atbildība attiecībā uz uzņemto saistību izpildes uzraudzību un problēmu paziņošanas, analīzes un risināšanas kārtību.

Vēl viens būtisks jautājums ir stratēģijas īstenošanas rezultātu paziņošana un publicēšana. Pārredzamība un pieeja informācijai projektu īstenošanas gaitā ir īpaši nozīmīga gan projektu koordinatoriem un darbuzņēmējiem aktuālo iekšējo administratīvo procesu īstenošanā, gan arī Eiropas Savienības iedzīvotājiem.

Pirms stratēģijas izstrādes mēs organizējām plašas apspriedes un konsultācijas par jautājumiem, kas saistīti ar prioritātēm un stratēģijā paredzētajiem projektiem. Tādējādi tika palielināta Eiropas Savienības interese par šiem projektiem. Kā sabiedrība tiks informēta par stratēģijas īstenošanas progresu vai citiem aspektiem un kādi sabiedriskās uzraudzības mehānismi ir paredzēti? Uz šo jautājumu jārod atbilde arī Eiropas līmenī.

Tieši tāpēc es uzskatu, ka ir jāturpina debates un informācijas kampaņas. Ir jāsaglabā sabiedrības līdzdalība šajā vērienīgajā Eiropas projektā, kuru mēs visi vēlamies redzēt īstenotu.

  Barbara Lochbihler, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ir svarīgi, lai šīs stratēģijas izstrāde būtu atklāts process, un ir svarīgi nepieļaut, ka daži ietekmīgi dalībnieki diktē noteikumus. Tas nozīmē, ka mums arī jāmeklē risinājumi interešu konflikta novēršanai. Visus ūdensceļa attīstības veidus nav iespējams saskaņot ar mērķi aizsargāt Donavas reģiona unikālo dabas mantojumu. Ir jāizmanto mums pieejamās tehniskās iespējas un jāpielāgo kuģi upei, nevis otrādi.

Es runāju par Donavas posmu, kurā tā brīvi plūst cauri Bavārijai. Manuprāt, mums stingri jākritizē fakts, ka Komisijas paziņojumā nav paredzēts izmantot risinājumu, kas ir gan tehniski iespējams, gan arī ekoloģiski nekaitīgs. Atšķirībā no līdz šim izvirzītajiem ieteikumiem, Komisija tagad atbalsta attīstības virzienu, kas nodrošinās, ka pēc 2015. gada visu gadu pa upi varēs kuģot 4B tipa kuģi. Šā mērķa īstenošana neizbēgami izraisīs konfliktu, lai gan no tā varētu izvairīties, ja tiktu panākta vienošanās par pašreizējo tehnisko iespēju izmantošanu, vienlaicīgi aizsargājot dabisko vidi. Šā būtiskā lēmuma pieņemšana jānovērš par katru cenu.

Nobeigumā es aicinu ES stratēģiju par romu integrāciju saistīt ar stratēģiju Donavas reģionam. Tas būtu jāatspoguļo arī Parlamenta rezolūcijā.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušā gada beigās Eiropas Komisija iepazīstināja ar paziņojumu „Rīcības plāns Eiropas Savienības stratēģijai Donavas reģionam”. Paziņojuma 2.1. punktā izklāstīti veicamie uzdevumi un arī iespējas, ko iesaistīto valstu kopīga koordinēta pieeja var nodrošināt šā reģiona attīstībai.

Viena no šīm iespējām ir Donavas ūdensceļa izmantošanai efektīviem un ekoloģiski nekaitīgiem preču pārvadājumiem. Mēs zinām, ka upes pašreizējā pārvadājumu jauda ir daudz zemāka par faktiski iespējamo. Turklāt, ņemot vērā ieceri būvēt platsliežu dzelzceļu preču pārvadājumiem no Vladivostokas cauri visas Āzijas, Kaspijas jūras reģiona, Krievijas, Ukrainas teritorijai līdz ostai Vīnē, Bratislavas tuvumā, Donavas ūdensceļa nozīme noteikti būtiski pieaugs. Tāpēc es uzskatu, ka, lai atjaunotu un veicinātu reģiona ekonomikas izaugsmi, ir vēlreiz jāpārskata paredzētie projekti ekoloģiskas ūdens infrastruktūras attīstībai, tādējādi ne tikai mazinot applūšanas risku un sekas, bet arī uzlabojot upes kuģojamību un vienlaicīgi ražojot lētu, videi draudzīgu elektrību no atjaunojamiem avotiem. Attīstot šādu infrastruktūru, noteikti ir lietderīgi arī mobilizēt pašreizējo neizmantoto finansējumu, jo īpaši Kohēzijas fonda finansējumu, ja vien mūsu rīcībā ir šā uzdevuma veikšanai piemēroti mehānismi.

  Lambert van Nistelrooij (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Tas ir pozitīvi, ka mēs paātrinām Donavas stratēģijas pieņemšanu. Mēs zinām, ka šajā reģionā ir lielas problēmas — vides problēmas, nogāžu erozija, ūdens sliktā kvalitāte, turklāt, un tas ir būtiski, mēs nepietiekami izmantojam iespējas, kādas šis reģions piedāvā iedzīvotājiem un uzņēmumiem.

Kā Nīderlandes pārstāvis šajā Parlamentā es zinu, ka mēs izmantojām līdzīgu pieeju attiecībā uz Reinu. Ūdens kvalitātes uzlabojumi, transporta sistēmas darbība un tūrisms, kā arī lauksaimniecība ir savstarpēji savienojami. Ja netiek noteikti pretēji mērķi, integrēta pieeja var būt patiešām lietderīga.

Tagad es pievērsīšos tiesiskajam pamatojumam. Tiesiskais pamatojums teritoriālās kohēzijas veicināšanai ir noteikts Līgumā. Šie jaunie noteikumi sniedz iespēju veidot veiksmīgu sadarbību četrpadsmit iesaistīto dalībvalstu starpā un aiz to robežām. Instrumenti, kas paredzēti kohēzijas politikas trešajā mērķī, ir lielisks pamatojums, jo tie aptver vietējās pašvaldības, uzņēmumus un iedzīvotājus. Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) šai stratēģijai saka „jā” ar nosacījumu, ka tiek ievēroti minētie trīs nosacījumi, kurus pirms brīža uzskaitīja komisārs, — „nē” jaunām struktūrām, „nē” jaunam tiesiskam pamatojumam un „nē” jauniem atsevišķiem fondiem. Taču „jā” pašreizējo fondu izmantošanai un „jā” Eiropas Investīcijas bankas finansējumam.

Makroreģioniem, kuru veidošana joprojām ir izmēģinājuma posmā, nevajadzētu sarežģīt administrēšanu Eiropā. Arī turpmāk sākuma punkts būs reģions vai dalībvalsts, un mēs efektīvāk izmantosim pieejamos naudas līdzekļus un instrumentus. Manuprāt, tādā veidā mēs spēsim patiešām efektīvi īstenot rīcības programmas, kas sniedz konsultācijas un palīdzību un ko atbalsta Eiropas Komisija.

Ņemot to vērā, mēs patlaban virzāmies uz priekšu attiecībā uz Baltijas jūras reģiona stratēģijas īstenošanu. Tā notiek bez aizķeršanās; tagad sāksim īstenot Donavas reģiona stratēģiju un pēc tam — Atlantijas okeāna piekrastes reģiona stratēģiju.

Šorīt es runāju ar Nīderlandes kapteiņu asociācijas „Schuttevaer” pārstāvjiem; viņi apgalvo, ka 10 % pārvadājumu pa Reinu nāk no Donavas. Mēs varētu pavisam vienkārši paaugstināt šo rādītāju, ja efektīvāk izmantotu šo plašo ūdensceļu starp Ziemeļjūru un Melno jūru. Ieguvēji būtu gan austrumi, gan arī rietumi!

  Evgeni Kirilov (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Donavas reģiona stratēģijas īstenošanai jākļūst par ilgstošu procesu un pašai stratēģijai — par instrumentu, kas nodrošina koordināciju starp partneriem, kuri saskaras ar līdzīgām problēmām. Tai jāpalīdz uzlabot kopīgo mērķu īstenošanu un jānodrošina rezultāti, kas skaidri jūtami mūsu pilsoņiem, kuri dzīvo šīs nozīmīgās Eiropas artērijas tuvumā un kuri, kā jau norādīja kolēģis, arī ir smagi cietuši pašreizējās krīzes laikā.

Ir ļoti būtiski, lai Donavas stratēģijas pamatā būtu augšupēja pieeja. Šī partnerība jāņem vērā, izstrādājot kohēzijas politikas turpmākos plānošanas dokumentus. Vietējo un reģionālo ieinteresēto personu aktīva līdzdalība ir pierādījums tam, ka tās atzīst stratēģijā paredzētās darbības un projektus par savām prioritātēm. Ar to es domāju faktisku līdzdalību procesā. Donavas reģiona valstu gatavība savās programmās paredzēt finansējumu kopīgiem mērķiem ir priekšnosacījums šo valstu mērķu veiksmīgai sasniegšanai, turklāt tām arī jāstiprina esošo pārrobežu programmu koordinācija. Tas ir vienīgais veids, kā nodrošināt, lai stratēģija kļūtu par labu reģionu sadarbības piemēru.

  Olga Sehnalová (S&D). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Donavas stratēģija ir otrā makroreģionālā stratēģija ar mērķi atbalstīt teritoriālo sadarbību reģionos, kuriem ir kopīgas iezīmes un problēmas.

Mēs noteikti piekrītam tam, ka galvenajam mērķim jābūt ilgtspējīgas attīstības, darbavietu un labklājības nodrošināšana Donavas reģionā. Pēc iespējas efektīvāk jāizmanto arī pašreizējie instrumenti un politika. Tāpēc es pilnībā atbalstu tā dēvēto „trīs nē principu” — „nē” nevajadzīgai birokrātijai, „nē” jaunām iestādēm un „nē” jaunam papildu finansējumam. Taču vienlaicīgi attiecībā uz šiem mērķiem rodas konkrēts jautājums Komisijai — kā jūs nodrošināsiet stratēģijas pienācīgu īstenošanu, ievērojot šos nosacījumus?

Reģionālajām un pašvaldību iestādēm sadarbībā ar brīvprātīgo jomas pārstāvjiem jāuzņemas īpaši svarīga loma, īstenojot subsidiaritātes principu. Šīm iestādēm efektīvi jāsadarbojas, un to darbība jāuzrauga un jāvērtē Komisijai. Stratēģijas īstenošana reglamentējama, izmantojot Komisijas rīcības plānu. Taču vai Komisija izstrādā arī saīsinātu un vieglāk saprotamu šā dokumenta versiju, lai iedzīvotājus un vietējās un reģionālās iestādes tieši informētu par šīs stratēģijas galvenajām praktiskajām priekšrocībām? Un pēdējais jautājums — vai ir saistība starp Donavas stratēģiju un jauno finanšu plānu 2014.–2020. gadam? Vai šie dokumenti nepārklājas?

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es vēlos no sirds pateikties par to, ka šodien šeit ieradāties. Jūs šodien uzskaitījāt vienpadsmit prioritātes, un viena no jūsu pirmajām piezīmēm bija „Komisija ir optimistiski noskaņota”.

Stratēģija Donavas reģionam patiešām ir augšupējs process. Dalībvalstīs un jo īpaši vietējās kopienās Donavas krastos šī stratēģija vienprātīgi tiek atzīta par ļoti būtisku.

Ieklausoties šodienas apspriedēs, kļūst skaidrs, kuri jautājumi mūs satrauc vairāk. Sadarbība kultūras jomā nav liela problēma — to izdosies īstenot. Donavas reģionam jau ir sena pieredze kultūras sadarbības jomā. Mūs satrauc ilgtspējības jautājums un apdraudējumi pašai Donavai.

Mēs šodien dzirdējām, ka mums jāattīsta Donava kā transporta ceļš, jo mēs — es runāju arī kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas pārstāve — patiešām redzam to kā alternatīvu risinājumu ja ne CO2 emisiju samazināšanai, kas, iespējams ir pārāk vērienīgs mērķis, tad vismaz to palielināšanas ierobežošanai. Taču mēs atzīstam, ka var tikt apdraudēta visa Donavas upe.

Ja mēs uzskatām Donavu un tās pietekas par vienu lielu ekosistēmu, tad, manuprāt, šī stratēģija Donavas reģionam ir lieliska iespēja, lai gan, no otras puses, stratēģijas izstrādes posmā nepieciešama liela tālredzība.

Ir izskanējuši aicinājumi nodrošināt lielāku finansējumu, un, patiesi, finansiāls atbalsts būs vajadzīgs. Taču tieši jums un Komisijai, kā arī Parlamentam, protams, būs jānodrošina, ka visi šai sakarībā piesaistītie resursi patiešām tiek izmantoti, lai nodrošinātu Donavas, tās pieteku, mežu, sauso un mitro pļavu ekosistēmu saglabāšanu nākotnē. Tas ir būtisks priekšnosacījums, ja Eiropa vēlas attīstīties.

Šī stratēģija Donavas reģionam patiešām sniedz iespēju veikt ieguldījumus videi draudzīgā enerģijā un nodrošināt ilgtspējīgumu augšupējā virzienā. Pašreiz mēs varam izmantot sabiedrības, ieinteresēto personu un citu atbildīgo pušu entuziasmu. Kopā mums pēc iespējas labāk jāizmanto šī iespēja, jo šajā gadījumā mēs varam rādīt lielisku piemēru.

  Ivailo Kalfin (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Donavas stratēģijai jau no paša sākuma jānodrošina konkrēti rezultāti, kas skaidri redzami Donavas reģiona valstu iedzīvotājiem.

Valstīm Donavas krastos ir daudz ideju, taču būtiskas ir prioritātes, kas noteiktas stratēģijas īstenošanā. Kopīgas tūristu takas, transporta un vides attīstība un universitāšu sadarbība būs savā ziņā pamanāmi projekti un radīs priekšstatu par Donavas stratēģiju.

Es vēlos īpaši uzsvērt, ka stratēģijas īstenošanā jau no paša sākuma aktīvi jāiesaistās pilsoniskās sabiedrības struktūrām. Tā var būt veiksmīga tikai tādā gadījumā, ja Donavas krastos esošo valstu iedzīvotāji jūt, ka tā ieguvusi konkrētas aprises un ka var iesaistīties stratēģijas īstenošanā.

Tāpēc es vēlos aicināt Komisiju un kolēģus deputātus no Donavas valstīm palīdzēt mums, atverot informācijas punktus un jo īpaši sniedzot atbalstu nevalstiskām organizācijām, vietējām pašvaldībām un universitātēm konkrētu projektu īstenošanā.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Donavas stratēģija būs tikai tukši vārdi, ja tās īstenošanai netiks nodrošināts finansējums. Arī par to mēs šovakar runājam.

Taču, no otras puses, pozitīvi ir tas, ka viens no būtiskākajiem jautājumiem ir multimodālie pārvadājumi. Man, piemēram, ir zināms, ka Donavas upes ostas Vīnē vai Bratislavā pēc modernizācijas būs īpaši būtisks elements multimodālo pārvadājumu sistēmā, nodrošinot, ka visi pārvadājumi netiek veikti tikai ar kravas automobiļiem, kas neapšaubāmi kaitē videi. Nesen Bratislavā notikušajā konferencē par Donavas stratēģiju, kurā piedalījās arī Slovākijas premjerministra vietnieks un transporta ministrs Ján Figeľ, tika runāts par galvenajām tendencēm un visu Donavas krastos esošo valstu līdzdalību stratēģijas īstenošanā. Stratēģijā saprātīgi jāiekļauj jautājumi par vidi, gruntsūdens tīrību un arī dabas un vides katastrofu novēršanu. Manuprāt, šī stratēģija neietekmēs struktūrfondu finansējuma sadalījumu citiem reģioniem.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Uzņemot jaunās dalībvalstis 2004. un 2007. gadā, mēs ieguvām tiesības runāt par Donavas reģionu kā Eiropas Savienības reģionu. Tāpēc, pamatojoties uz Eiropadomes 2009. gada jūnijā izteikto aicinājumu, Komisija izstrādāja stratēģiju Donavas reģionam. Es vēlos izteikt atzinību par to, ka dokumentā uzsvars likts uz vienpadsmit prioritātēm, kuras, ja tiks atbilstīgi īstenotas, nodrošinās ilgtspējīgu attīstību un radīs darbavietas un drošību reģionā. Es uzskatu, ka viens no priekšnosacījumiem, lai nodrošinātu šīs stratēģijas veiksmīgu īstenošanu, ir pārvarēt nesaskaņas dažādo reģionu starpā, īstenojot intensīvu finansiālo un iestāžu sadarbību un nodrošinot labāku pieeju esošajiem fondiem reģionālā līmenī.

Visbeidzot, bet, kas ir ne mazāk svarīgi, viens no jautājumiem, kam var būt liela nozīme šīs stratēģijas īstenošanā, ir enerģētikas jautājums. Enerģijas tirgu sadrumstalotība rada augstas izmaksas un veicina reālas konkurences trūkumu. Tāpēc es aicinu veikt piedāvājuma dažādošanu, veidojot starpsavienojumus un patiesi reģionālus tirgus, kas var uzlabot energodrošību.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Viens no stratēģijas Donavas reģionam mērķiem ir veicināt ilgtermiņa sadarbību, lai uzlabotu transporta tīklu un infrastruktūru un tādējādi nodrošinātu labāku vides aizsardzību. Šajā mērķi noteikti tiks ietverta notekūdeņu attīrīšanas iekārtu būvniecība un vides tehnoloģiju un bioloģiskās daudzveidības veicināšanas projektu īstenošana. Tas ir pozitīvi.

Taču, manuprāt, komisāra kungs, sadaļā par vides aizsardzību nav iekļauts jautājums par vides drošību saistībā ar kodolenerģiju. Galu galā, dažas no Eiropas kodolelektrostacijām, par kurām ir lielākie strīdi, proti, Mošovces, Temelinas un Belenes kodoleketrostacija, atrodas Donavas reģionā, un to būvniecībā galvenokārt ir izmantotas padomju laika metodes, tāpēc spēkstaciju darbībā ir nopietni un bīstami trūkumi. Neskatoties uz to, ka neiejaukšanās politikai kodolenerģijas jomā ir nopietnas starptautiska līmeņa sekas, kaimiņvalstu reģioniem netiek pievērsta pietiekami liela uzmanība un tie netiek pienācīgi ņemti vērā, veicot ietekmes uz vidi novērtējumu. Diemžēl šā iemesla dēļ vides politikas jomā rodas spriedze kaimiņvalstu un reģionu starpā. Es uzskatu, ka stratēģija Donavas reģionam būtu lielisks pamats šo jautājumu risināšanai.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Kad bērnībā peldējos Donavā, es vienmēr nosmērējos ar naftas produktiem un arī smirdēju pēc tiem, tāpēc es ceru, ka turpmāk tā nebūs. Mūsdienās situācija ir pilnīgi citāda, un es domāju un patiešām ceru, ka nākotnē, kad stratēģija Donavas reģionam tiks īstenota, uzlabojot Donavas tīrību, pakāpeniski mazināsies arī atšķirības reģionu starpā. Man ļoti žēl, ka nav paredzēts atsevišķs finanšu plāns un ka stratēģija iekļauta kohēzijas politikā, lai gan no cita aspekta tas ir pilnīgi pareizi, jo, ceļojot pa Donavu, var redzēt, ka ir ārkārtīgi lielas atšķirības tās krastos esošo reģionu starpā. Vēl viens iemesls, kāpēc šī stratēģija ir vērtējama pozitīvi, ir tas, ka Donava saista tā dēvētās vecās dalībvalstis ar jaunajām dalībvalstīm, un tādējādi mums tiek dots stimuls veicināt šo reģionu vienlīdzību un sekmēt to virzību uz attīstību. Baltijas valstu makroreģions mums ir ļoti labs piemērs, un mēs varam īstenot praksē patiešām daudz veiksmīgu pasākumu, pamatojoties uz šo valstu pieredzi, galvenokārt vides jautājumu risināšanas jomā.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības stratēģija Donavas reģionam, kas izstrādāta, pamatojoties uz Baltijas jūras reģiona stratēģijas modeli, piedāvā līdzekļus Eiropas Savienības politikas koordinācijai vairākās jomās. Šai stratēģijai būs jārisina problēmas, ar kurām saskaras šā reģiona valstis, — ekonomiskās un sociālās atšķirības Donavas krastos esošo valstu dažādo reģionu starpā, kuģu satiksmes palielināšanās, klimata pārmaiņas, kultūras daudzveidība un vides un bioloģiskās daudzveidības jautājumi.

Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienības stratēģija Donavas reģionam nodrošinās pastāvīgu platformu Eiropas Savienības dalībvalstu un trešo valstu savstarpējam dialogam, kā arī instrumentu ilgtermiņa ieguvumiem valsts, reģionālā un vietējā līmenī. Mēs vēlamies, lai tiktu izstrādāta atbilstīga stratēģija, kuras pamatā ir jaunās tehnoloģijas, inovācija un investīcijas, — stratēģija, kas pēc īstenošanas uzlabos visu Donavas reģionā dzīvojošo Eiropas pilsoņu dzīves kvalitāti.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Nav iespējams pievērsties visiem šiem jautājumiem tik īsā laikā, kas man paredzēts, taču es runāšu par diviem vai trīs no tiem. Pirmais jautājums attiecas uz upes kuģojamību. Tas ir jautājums, kuram mums jārod saprātīgs, ekoloģiski pieņemams un ekonomiski pamatots risinājums.

Ir divas pieejas, ko iespējams saprātīgi apvienot. Pirmkārt, mums sparīgi jāpievēršas kuģu korpusu izstrādei, kas ļautu samazināt enerģijas patēriņu un ierobežotu nelabvēlīgo ietekmi uz upes gultni. Otrkārt, es domāju, ka šim jautājumam līdz šim pievērsta pārāk maza uzmanība, un es piekrītu tiem, kuri uzskata, ka kuģi jāpielāgo upei nevis otrādi — mums jāatbrīvojas no pieņēmuma, ka kuģiem, kas kuģo pa Donavu, jābūt viena lieluma. Kuģi, ko izmanto pārvadājumiem pa Vidusjūru, nav tādi paši kā kuģi, kas kuģo pa Atlantijas okeānu, un otrādi. Mēs zinām, ka vidējais kravu pārvadājumu attālums ir aptuveni 800 kilometri, un es esmu pārliecināts, ka, ja pieejamais risinājums būs pietiekami saistošs, arī šo attālumu būs iespējams samazināt. Tāpēc ir arī interesanti novērtēt, vai šai sakarībā mēs varam izstrādāt vai piedāvāt atbilstīgu risinājumu attiecībā uz kuģu lielumu dažādos upes posmos.

Vēl viens jautājums, kuram būs liela nozīme saistībā ar stratēģiju un kurš jau vairākkārt ir minēts, ir jautājums par tā dēvēto „daudzlīmeņu pārvaldību”. Mums būs jāizmēģina kaut kas jauns — pieeja, ko mēs patiešām vēlamies īstenot nākamajā plānošanas periodā, proti, iecere šīs stratēģijas izstrādē un jo īpaši īstenošanā pilnībā iesaistīt visu sabiedrību. Tāpēc es pilnībā piekrītu Kadenbach kundzes un citu runātāju izteiktajai atzinībai. Šeit ir jūtams neticami liels entuziasms, kas jāliek lietā vai jāapvieno, ja tā var teikt, lai radītu attiecīgu pievienoto vērtību. Varam pat apgalvot, ka ir jūtama patiesa sabiedrības degsme un aizrautība.

Būtībā mums tagad kopā jāizpilda mūsu sākotnēji dotie solījumi. Ņemot to vērā, es varu tikai vēlreiz aicināt patiešām īstenot praksē intervences pasākumus, ko kopā esam paredzējuši. Un par visu vairāk es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka būtībā — vismaz patlaban — naudas līdzekļu pietiek. Taču mūsu uzdevums ir izmantot pieejamos naudas līdzekļus, lai radītu atbilstīgu pievienoto vērtību Donavas reģionam un iedzīvotājiem — pavisam 115 miljoniem iedzīvotāju, kuri dzīvo Donavas krastos.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2011. gada 17. februārī.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  János Áder (PPE) , rakstiski. – (HU) Zinātnieku aprindās jau sen par nodeldētu uzskata apgalvojumu, ka cilvēki vienmēr karos, lai iegūtu trīs stratēģiski nozīmīgu resursu veidus. Šie resursi ir naftas produkti zemes dzīlēs, pārtika un saldūdens krājumi. Donava ir lielākā saldūdens krātuve Eiropā. Ņemot vērā ūdens kā stratēģiski svarīgas preces nozīmi, pārējie tās sniegtie labumi — no pārvadājumiem līdz enerģijas ražošanai — ir tikai sekundāri. Kā jau es vairākkārt esmu uzsvēris, uzstājoties Parlamentā, tieši šā iemesla dēļ es uzskatu, ka Donavas stratēģijai pirmkārt jābūt līdzeklim, lai aizsargātu dzeramā ūdens krātuvi. Starp citu, mana nostāja šajā jautājumā atbilst Eiropas Savienības centieniem nodrošināt atbilstību Eiropas Savienības ūdens kvalitātes prasībām, kas noteiktas Ūdens pamatdirektīvā. Tāpēc es uzskatu, ka, ja, īstenojot stratēģiju praksē, notiek interešu, kas saistītas ar ūdens aizsardzību un enerģijas ražošanu vai ūdens aizsardzību un iekšzemes kuģošanu un transportu, konflikts, šis aspekts uzskatāms par prioritāru. Ņemot to vērā, mani pārsteidz tas, ka Komisijas paziņojumā iekļauti konkrēti mērķi, kas saistīti ar Donavas kuģojamības attīstību un kas paredz, ka visu gadu jānodrošina kuģu iegrime 2,5 metru dziļumā. Viens no iemesliem, kāpēc šis nosacījums ir īpaši dīvains, ir tas, ka, cik mans zināms, to neatbalsta nedz Ungārijas ūdenskrātuvju speciālisti, nedz arī viņu kolēģi Austrijā un Vācijā.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Ilgu laiku Donava ir bijusi ne tikai valstu un reģionu dabiskā robeža, bet arī iespējamais enerģijas avots un maz izmantots transporta ceļš. Donavas stratēģijas pamatā ir princips, kas paredz pakāpeniski mazināt šos iekšējos šķēršļus līdz to pilnīgai likvidācijai, lai uzlabotu upes krastos esošo valstu savstarpēju sadarbību. Donavas upes baseins ir ilgtspējīgas makroreģionālās struktūras pamats. Šī Eiropas stratēģija ir vērsta uz kopienām, reģioniem un Eiropas valstīm un to vajadzību saskaņošanu, lai panāktu ekonomisku, sociālu un kultūras attīstību, vienlaicīgi nodrošinot Donavas dabisko dzīvotņu atbilstību vides standartiem. Šā makroreģiona saskaņota attīstība palīdzēs mazināt atšķirības reģionu starpā un panākt ES teritoriālās kohēzijas mērķi. Stratēģija nodrošinās pamatu dažādu līmeņu iestāžu partnerības stiprināšanai, kā arī iestāžu, privātā sektora un pilsoniskās sabiedrības partnerības stiprināšanai. Ja netiks nodrošināta visu minēto dalībnieku līdzdalība, šādas sarežģītas un visaptverošas struktūras kā Donavas stratēģija īstenošana būs nekas vairāk kā tikai iecere. Reģionāla enerģijas tirgus attīstība ir vēl viena Donavas krastos esošo valstu interešu joma. Ņemot vērā Donavas makroreģiona kā ilgtspējīga enerģijas avota potenciālu, stratēģiski kaimiņvalstu starpsavienojumi labvēlīgi ietekmēs energoapgādes drošību un vides aizsardzību.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Donava ir kā dzīves līnija, kas, neskatoties uz Eiropas apvienošanos, joprojām veido robežšķirtni un padara Donavas reģionu par gandrīz slēgtu kultūras teritoriju no Pasavas līdz Melnajai jūrai. Donavas stratēģijas mērķis ir veikt šīs upes, kas tek cauri astoņām ES dalībvalstīm un sešām valstīm, kas nav ES dalībvalstis, kā transporta ceļa izmantošanas uzlabošanu, kas, visticamāk, ietvers navigācijas kanālu padziļināšanu. Turklāt Donavas stratēģija aptver arī enerģētikas jomas pasākumus, kas atsevišķos gadījumos var ietvert arī ūdens enerģijas ieguves paplašināšanu. Turklāt stratēģija ir iecerēta kā nozīmīgs stimuls ekonomikai. Mēs ceram, ka ES jaunajam vērienīgajam projektam, proti, Donavas stratēģijai, tiks nodrošināts pamanāms un jūtams saturs. Šā projekta panākumi patiesībā būs atkarīgi arī no tā, vai tiks mazināta savstarpējās vides aizsardzības un Donavas apvienošanas spriedzes mērķa starpā, un no tā, vai Donava būs pietiekami vienojošs elements, lai īstenotu šo apjomīgo projektu. Donavas stratēģija netiks īstenota tikai tāpēc, lai ņemtu vērā vides aspektus un lai novērstu turpmāku Donavas ekosistēmas kaitējumu. Tā tiks vērtēta īpaši atzinīgi, ja, īstenojot sadarbību ar Horvātiju Donavas stratēģijas ietvaros, tiks panākts progress pēc Pirmā pasaules kara pārvietoto Donavas reģiona Švābijas iedzīvotāju restitūcijas prasību izpildē.

  Georgios Stavrakakis (S&D) , rakstiski. – (EL) Stratēģija Donavas reģionam ir pozitīvs pierādījums tam, ka tādu reģionu attīstībā, kuri saskaras ar kopīgām problēmām, — problēmām, kuras ir aktuālas arī aiz ES robežām un kuru efektīvai risināšanai vajadzīga kopīga pieeja, ārkārtīgi liela nozīme ir tā dēvētajai „integrētajai pieejai”. Saskaņojot politiku, finansēšanas mehānismus un dažādu pārvaldības līmeņu iestāžu darbību, mēs spēsim rast integrētus risinājumus vairākām problēmām, kas saistītas, piemēram, ar upes kuģojamības neizmantoto potenciālu, ceļu un dzelzceļu trūkumu un apdraudējumiem videi. Mums visiem jāpalīdz nodrošināt, ka stratēģija Donavas reģionam tiek īstenota pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. Šī stratēģija, tāpat kā stratēģija Baltijas reģionam, būs izmēģinājuma projekts un ļaus noteikt labākās metodes un mehānismus šādu stratēģiju īstenošanai citos tā dēvētajos „makroreģionos”. Problēmas, kas jārisina stratēģijā Donavas reģionam, noteikti pastāv arī citās vēl lielākās ģeogrāfiskajās teritorijās, piemēram, Balkānu reģionā un Adrijas jūras reģionā. Es domāju, ka man nemaz nav jārunā par klimata pārmaiņu paredzamo ietekmi uz šiem reģioniem un to potenciālu attiecībā uz ekoloģiskās ekonomikas, transporta un atjaunojamo enerģijas avotu attīstību. Eiropas Komisijai jārisina šie jautājumi, pieņemot līdzīgas tā dēvētās „makroreģionālās stratēģijas”.

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. – (HU) „Jobbik”, Kustība labākai Ungārijai, uzskata, ka ir būtiski un vajadzīgi pēc iespējas ātri īstenot ES stratēģiju Donavas reģionam. Taču, kā parasti, lielāko problēmu rada pārredzamības un finansēšanas jautājums. Sniegtajai palīdzībai, kas piešķirta no Kohēzijas fonda un pieejama no reģionālajām sadarbības programmām, jānonāk vietējā līmenī. Pašreizējās reģionālās atšķirības var mazināt, tikai īstenojot rūpīgi izstrādātu un pārredzamu stratēģiju, kas paredz efektīvi izlietot neizmantoto finansējumu, tieši atbalstot vietējos uzņēmējus un veicinot investīcijas. Arī valstis, kuras vēlas pievienoties Eiropas Savienībai, proti, Horvātija un vēlāk arī Serbija, dabiski kļūs par partnerēm Donavas reģionā. Tāpēc stratēģijā lielāka uzmanība jāpievērš pārrobežu sadarbībai un jauno dalībvalstu nozīmei.

18. Nabassaites asiņu cilmes šūnas (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par nabassaites asiņu cilmes šūnām.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Pēdējo desmitgažu jaunākie zinātnes sasniegumi ir veicinājuši aizvien plašāku nabassaites asins cilmes šūnu izmantošanu zāļu ražošanā. Šādu šūnu izmantošana ir devusi pozitīvus rezultātus asins slimību pacientu, piemēram, leikēmijas pacientu, ārstēšanā.

Nākotnē nabassaites asiņu cilmes šūnas, iespējams, varētu izmantot arī citu, jo īpaši ģenētisko slimību ārstēšanai. Līdzvērtīgi, arī pieaugušu cilvēku cilmes šūnas ir daudzsološs potenciāls, tomēr pētījumiem par abu veidu cilmes šūnu iespējamām priekšrocībām joprojām ir vajadzīgi pierādījumi. Cilvēku izcelsmes vielu, tostarp, šūnu, transplantācija rada slimību pārnešanas risku, tādēļ ES ir spēkā tiesiskais reglamentējums, ar kuru tiek nodrošināta cilvēka audu un šūnu kvalitāte un drošība.

Tomēr es vēlos nepārprotami norādīt, ka tikai dalībvalstis lemj par to, vai un kā izmantot nabassaites asiņu cilmes šūnas. ES kompetencē nav saskaņot cilmes šūnu izmantošanu. Audu un šūnu direktīva nepārprotami norāda, ka ES nevajadzētu ietekmēt dalībvalstu lēmumus par jebkāda īpaša veida cilvēka šūnu izmantošanu vai neizmantošanu. Ja tomēr dalībvalsts nolemj izmantot šādas šūnas, tad tai ir jāievēro minētās direktīvas prasības attiecībā uz kvalitāti, drošību un sabiedrības veselības aizsardzību, kā arī jāgarantē pamattiesību ievērošana.

Es jums piekrītu, ka ir svarīgi sniegt iedzīvotājiem precīzu un objektīvu informāciju par nabassaites asiņu cilmes šūnu izmantošanas priekšrocībām un ierobežojumiem, tomēr šādas informācijas sniegšana arī ir tikai dalībvalstu kompetencē. Tādēļ Komisija mudina dalībvalstis veikt šādus pasākumus, un dažas to jau ir izdarījušas.

Visbeidzot, es vēlos jūs pārliecināt par to, ka Komisija regulāri uzrauga Audu un šūnu direktīvas transponēšanu un īstenošanu. Faktiski Komisija ir pieņēmusi paziņojumu par direktīvas piemērošanu, kas tika nosūtīts Parlamentam 2010. gada janvārī.

  Peter Liese , PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Ir patīkami, ka pat tik vēlā stundā jūs veltāt laiku, lai iesaistītos Parlamenta debatēs par šo svarīgo jautājumu. Dāmas un kungi, cilmes šūnu pētniecība piedāvā lielas iespējas pacientiem, kuriem mēs pašlaik vēl nevaram sniegt efektīvu palīdzību. Kaut arī šajā jomā turpinās fundamentāli pētījumi un joprojām ir daudz neskaidrību, tomēr vairāk nekā 70 slimību gadījumos pacientiem tiek sniegta palīdzība, izmantojot pieaugušo cilmes šūnas vai nabassaites asiņu cilmes šūnas.

Nabassaites asiņu cilmes šūnas pašlaik galvenokārt tiek izmantotas, veicot homotransplantāciju, proti, tās tiek ņemtas no viena bērna, lai palīdzētu kādam citam, piemēram, leikēmijas gadījumā. Tiek izmantota arī autotransplantācijas ārstniecības metode, bet diemžēl pašlaik tās ir tikai dažas, strikti ierobežotas jomas, kad bērnam, no kura nabassaites ir iegūtas asinis, var panākt efektīvu uzlabojumu. Tādēļ, manuprāt, politikai ir jābūt vērstai uz to, lai mēs, atbilstoši savām kompetencēm vispirms sniegtu atbalstu valsts nabassaites asins bankām. Mēs šo procesu varam vienīgi veicināt, nevis uzspiest. Tas nozīmē, ka mums arī nevajadzētu aizliegt autotransplantācijas metodi un attiecīgus pasākumus. Faktiski, tas ir jāizlemj pašiem vecākiem, savukārt valstij ir jāsniedz informācija par iespējām un riskiem šajā jomā.

Mums ir vajadzīgi skaidri kvalitātes un drošības standarti. Ir jāsaglabā modrība, lai netiktu piedāvātas šūnas, kuras vairs nav izmantojamas lietošanas brīdī tādēļ, ka nav ievēroti kvalitātes un drošības standarti. Mums ir jāpiešķir prioritāte pētījumiem šajā jomā, jo ir skaidrs, ka šāda veida pētījumi mums palīdz tuvināties pacientiem. Turklāt mums ir jānodrošina, lai vecāki varētu lemt par iespēju saglabāt nabassaiti, jo tā var nākotnē izrādīties noderīga ne tikai saviem, bet arī citu bērniem. Ņemot vērā iepriekš minēto, mums ir jārīkojas atbilstoši savām kompetencēm, tomēr es vēlos atkārtot, ka šajā jomā mēs jau spējam paveikt ļoti daudz.

  Frédérique Ries, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Arī es vēlos pateikties saviem līdzautoriem, jo īpaši, Liese kungam, kurš tikko uzstājās, kā arī Peterle kungam par šo iniciatīvu attiecībā uz nabassaites asiņu ziedošanu, jo šīs asinis ir dzīvība, kas pēdējos 20 gados ir veicinājusi vērā ņemamus un neparastus sasniegumus medicīnā lielā, transplantācijai nepieciešamā cilmes šūnu piedāvājuma dēļ. Pašlaik tās tiek izmantotas, lai ārstētu vairāk nekā 80 dažādas slimības, jo īpaši smadzeņu vēzi, asins vēzi, leikēmiju, limfomu, anēmiju, autoimūnās slimības un dažādas retas slimības, turklāt šis saraksts aizvien tiek papildināts.

Neraugoties uz iepriekš minēto, Eiropā katru gadu tiek saglabāts tikai 1 % no 15 miljonu jaundzimušo nabassaites asiņu, bet tās sniedz tik daudz iespēju un solījumu. Turklāt starp dalībvalstīm šajā ziņā ir lielas atšķirības, proti, 7000 reģistrētu donoru Beļģijā un 7000 Francijā, kaut arī pēdējās iedzīvotāju skaits ir septiņas reizes lielāks par ziemeļu kaimiņvalsti.

Tādēļ mēs aicinām Komisiju, protams, sadarbībā ar visām 27 dalībvalstīm, kā jau komisārs norādīja, uzsākt vecākiem paredzētu informācijas kampaņu, lai nabassaites asiņu cilmes šūnu ziedošana kļūtu, ja ne par nepieciešamību, tad vismaz realitāti. Labi informētas mātes visā ES noteikti vēlēsies dot dzīvību atkārtoti.

Tādēļ es un mēs visi uzskatām, ka papildus jau minētās 2004. gada Direktīvas par audu un šūnu kvalitāti un drošību, kura ir mūsu nākamā jautājuma temats, vienotai transponēšanai, ir svarīgi arī tas, lai ES uzstājīgāk mudinātu dalībvalstis vienkāršot dzemdību klīniku akreditācijas procedūras un sistēmas. To dzemdību klīniku skaits, kurām ir piešķirtas atļaujas savākt un uzglabāt nabassaišu asinis, joprojām ir pārāk mazs, ko apliecina arī skaitļi. Mēs vairs nedrīkstam pieļaut, lai spraigās debates, kurās mēs nenonāksim pie kopsaucēja, kā arī pretrunīgais jautājums par šo asiņu mērķi un izmantošanu (neatkarīgi no tā, vai tas tiks atrisināts par labu valsts vai privātām asiņu bankām) mūs atturētu no šīs metodes apspriešanas. Šādu aicinājumu ir izteikusi profesore Eliane Gluckman, kura ir nolēmusi veltīt savu karjeru, lai veicinātu nabassaites asiņu ziedošanu dzīvības glābšanai.

  Margrete Auken, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Protams, arī es piekrītu teiktajam par to, ka ir svarīgi veidot nabassaites asiņu cilmes šūnu bankas pētniecības un ārstniecības nolūkā. Šādas cilmes šūnas vajadzības gadījumā būs viegli pieejamas, un personīgi es nedomāju, ka to vajadzētu uzskatīt par transplantācijas jautājumu. Manuprāt, mums ir jābūt iespējai šīs šūnas iegūt, savukārt vecākiem ir jābūt iespējai pret to iebilst, tomēr viņu piekrišana varētu nebūt vajadzīga. Manuprāt, šis aspekts nav tik svarīgs.

Tomēr uzskatu, ka ir svarīgi, lai papildus Liese kunga un pārējo deputātu minētajiem drošības pasākumiem mēs neaizmirstu, ka par attīstības iespējām šajā jomā joprojām zinām maz. Tādēļ ir svarīgi, lai mums šādas asins bankas būtu. Pirmkārt un galvenokārt, es uzskatu, ka tām, protams, ir jābūt valsts bankām, lai tās varētu izmantot ikviens iedzīvotājs. Tādējādi šādu banku galvenais mērķis būs citu cilvēku ārstēšana. Tomēr ir svarīgi arī, lai mēs pievērstu uzmanību nepilnībām šajā jomā. Mēs esam bijuši liecinieki centieniem pārliecināt vecākus nodrošināt savu bērnu nākotni, saglabājot bankā viņiem „rezerves veikalu”, tomēr šāda rīcība diemžēl ir nelietderīga līdzekļu izšķērdēšana.

Tikai retos gadījumos rodas nepieciešamība izmantot šādu bērna ārstēšanas metodi, tādēļ, manuprāt, minētās bankas būtu jāizveido galvenokārt vispārīgas pētniecības un ārstniecības nolūkā. Tādam vajadzētu būt šo banku izveides mērķim. Manuprāt, mēs maldinātu vecākus, ja ļautu viņiem ticēt, ka tādā veidā viņi varēs nodrošināt sava bērna aizsardzību. Vecāki ir jāpārliecina, ka viņiem būtu jāiegulda nabassaites asinis tādēļ, lai aizsargātu sabiedrību kopumā, un es ļoti ceru, ka mēs spēsim nodrošināt šādu asins banku plašāku pieejamību. Tas ir nepieņemami, ka tik svarīga, mums pašlaik pieejama viela iet zudumā, jo tai tiek pievērsts pārāk maz uzmanības.

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Arī es vēlos uzsvērt, ka, manuprāt, šis jautājums ir pārāk svarīgs, lai mēs Eiropā turpinātu dzīvot melos. Līdz šim tie ir bijuši uz maldinošu informāciju balstīti meli un viltus solījumi, kurus mēs esam izmantojuši, lai iegūtu nabassaites asiņu cilmes šūnas.

Kā jau mēs visi zinām, un kā jau tika minēts, no nabassaites asinīm iegūtās cilmes šūnas Eiropā ir tikai 1 %. Tomēr mēs zinām arī to, ka šo šūnu iespējas dažādu jau tādu minēto slimību, kā vēža, Alcheimera un reto slimību ārstēšanā var būt bezgalīgas. Iespējas ir milzīgas.

Tomēr mēs esam pieļāvuši daudzu privāto šūnu banku izveidi, kurās vecākiem tiek ieteikts uzglabāt savu jaundzimušo bērnu šūnas turpmākajām vajadzībām.

Uzskatu, ka mums ir jāuzņemas lielāka atbildība nekā līdz šim, jo mēs visi zinām, ka tāda varbūtība ir ļoti neliela. Šādi viltus solījumi vecākiem izmaksā lielu naudu. Portugālē, piemēram, šī summa ir trīs ar pusi reizes lielāka par minimālo mēneša algu.

Risinājums minētajai problēmai ir valsts cilmes šūnu banku izveide, jo tikai tādā gadījumā mēs varēsim garantēt šo banku vienlīdzīgu izmantošanu, piekļuvi tām, efektīvu ārstēšanu un vairāk pētījumu, tādēļ, ka cilmes šūnas nedrīkst uzskatīt par preci vai uzņēmumu, kas paplašinās, bet ir pieejams tikai priviliģētajiem.

Tādēļ, manuprāt, solidaritāte, veselais saprāts un objektīva informācija ir tas, ko nedrīkst klasificēt kā papildu pieprasījumu. Mums nav tiesību uzspiest, bet ir tiesības veicināt. Tādas ir mūsu iespējas un, manuprāt, mums tas ir jādara vienlīdzības vārdā.

  Alojz Peterle. (PPE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Esmu gandarīts, ka jūs esat pievērsis uzmanību mūsu jautājumam. Manuprāt, mums ir jāizveido ciešāka saikne ar iedzīvotājiem.

Es biju referents tipa apstiprinājumam ar ūdeņradi darbināmiem mehāniskiem transportlīdzekļiem un uzskatu, ka mums vajadzētu pievērst vismaz tikpat lielu uzmanību arī jautājumam par nabassaites asiņu cilmes šūnām. Patiesi, jūs pats minējāt, ka bijāt patīkami pārsteigts par šo faktu, kas ir satraukuma iemesls ne tikai slimajiem bērniem vai viņu vecākiem, bet arī pētniekiem, kuri rod arvien vairāk jaunu pielietojuma jomu.

Tas, ko jūs apgalvojāt, proti, ka Eiropas Komisijai ir jāmudina dalībvalstis veikt pasākumus šajā jomā, ir ļoti svarīgi. Šķiet, ka šis patiesi ir gadījums, kad tas, ko pašlaik uzskatām par nevajadzīgu, kādreiz var kļūt par mūsu vai cita cilvēka veselības glābšanas avotu.

Ņemot vērā iepriekš minēto, uzskatu, ka mums ir vajadzīga stratēģija. Mums ir jāzina, uz ko mudināt dalībvalstis, kādu informāciju sniegt vecākiem un pārējiem iedzīvotājiem, un, protams, arī kādus pētījumus veikt. Esmu pārliecināts, ka mums šeit ir lieliska iespēja pierādīt sabiedrībai, ka esam viņu pusē un atbalstām pareizo izvēli.

  Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Kaut arī mēs apspriežam šo problēmu tik vēlā stundā, uzskatu, ka tas ir nopietns arguments, kuru nedrīkstam novērtēt pārāk zemu, jo nabassaites asins cilmes šūnu izmantošana ārstniecībā būtu jāatbalsta. Tieši tāpat visos līmeņos, jo īpaši ES līmenī, ir jāatbalsta un jāveicina arī iniciatīvas un informācijas kampaņas, kuru mērķis ir paplašināt cilmes šūnu ziedošanas iespējas.

Jūs pirms brīža apgalvojāt, ka tas, par ko runājam, nav ES kompetencē. Tomēr, vai Direktīvas 2004/23/EK transponēšana neparedz kvalitātes un drošības standartus attiecībā uz cilvēka audu un šūnu ziedošanu, testēšanu, uzglabāšanu un izplatīšanu?

Jebkurā gadījumā ir svarīgi nodrošināt, lai atšķirīgi dalībvalstu tiesību akti dažādās Eiropas valstīs tiktu piemēroti saskaņoti, tādējādi garantējot Eiropas pacientiem un bērnu vecākiem vienlīdzīgas tiesības un vienādus noteikumus.

Īpaši svarīgi ir tas, lai nabassaites asinis tiktu uzglabātas valsts bankās dalībvalstu un Eiropas līmenī, lai nodrošinātu to efektīvu pieejamību visiem pacientiem, kuriem tās patiesi ir vajadzīgas, tādējādi novēršot nāves gadījumus un nodrošinot visiem iedzīvotājiem vienādas tiesības.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Īrijā pēdējo vēlēšanu laikā embriju cilmes šūnu izpēte bija ļoti strīdīgs jautājums. Šoreiz, kad norisinās vēlēšanas, tiek apspriests jautājums par zālēm. Protams, ekonomika ir prioritāte, tomēr arī medicīnas zinātnei ir tikpat liela nozīme. Mēs esam gandarīti par medicīnisko pētījumu kvalitāti, kas tiek veikti dažādās mūsu iestādēs visā Eiropas Savienībā, kā arī par medicīnisko darbinieku kvalifikāciju.

Nabassaites asiņu cilmes šūnas ir viena no jomām, kurā ir gūti panākumi. Tiek apgalvots, ka šie pētījumi sniedz plašas iespējas 70 vai 80 dažādu slimību ārstēšanā. Tieši to mums vajadzētu veicināt, tādēļ ir svarīgi, lai tiktu nodrošināta šāda veida pētījumu un pakalpojumu pieejamība, protams, nepārkāpjot ētikas robežas. Kā jau jūs, komisāra kungs, norādījāt, daudz kas būs atkarīgs no pašām dalībvalstīm, gan attiecībā uz piemērošanu, gan pārraudzību.

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Kā jau iepriekš uzsvēra daži mani kolēģi, šīs ir ļoti svarīgas debates, turklāt šis jautājums būtu jāapspriež ne tikai Parlamentā, bet iespējami plašākā lokā. Kas attiecas uz šo jautājumu, tad es vēl neesmu izlēmusi, kurā pusē nostāties. Es turpinu svārstīties, jo, no vienas puses, esmu audzināta kā katoliete, bet, no otras puses, apzinos kādus labumus var nodrošināt mūsdienu zinātne.

Tas nozīmē, ka, iespējams, pirmo reizi es vēlos izteikt atzinību komisāram. Viņš pareizi uzsvēra, ka jāizlemj ir pašām dalībvalstīm. Ņemot vērā dažādo Eiropas valstu kultūras un reliģijas atšķirības, šis jautājums ir nešaubīgi jāatstāj dalībvalstu kompetencē.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu runāt par nabassaites asiņu, kas ir galvenais cilmes šūnu avots, savākšanu un uzglabāšanu. Savācot bērna dzimšanas brīdī asinis no nabassaites, kura agrāk kopā ar placentu tika izmesta, turklāt nesagādājot neērtības ne mātei, ne bērnam, mēs varam iegūt nozīmīgu nediferencētu cilmes šūnu avotu, ko nākotnē var modulēt un sekmīgi izmantot leikēmijas, kā arī vēl vismaz 70 dažādu slimību ārstēšanā. Es vēlos jautāt, kādēļ mēs Eiropā savācam mazāk kā 1 % cilmes šūnu bērna dzimšanas brīdī un teikt, ka arī es piekrītu komisāram, ka šim jautājumam ir jābūt galvenokārt dalībvalstu kompetencē, bet Komisija kopā ar dalībvalstīm varētu palīdzēt uzlabot informācijas sniegšanu vecākiem par cilmes šūnu priekšrocībām, ņemot vērā cilmes šūnu terapijā un reģeneratīvās medicīnas jomā gūtos panākumus. Es to saku kā bijušais referents Direktīvai par jaunieviestās terapijas zālēm.

  Brian Crowley (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos pateikties komisāram par viņa ieguldījumu šo debašu norisē.

Tomēr, ņemot vērā radušās bažas, viens no risinājumiem varētu būt iespēja izmantot valsts asins banku reģistru kā reģistru un resursu, lai uzglabātu nabassaites asins cilmes šūnas nākotnes vajadzībām. Tas palīdzētu pārvarēt grūtības un atrisināt dažas manu kolēģu minētās problēmas, kas saistītas ar uzglabāšanas izmaksām.

Mēs pašreizējās valsts asins bankās esam arī ieviesuši sistēmu, ar kuru var regulēt un kontrolēt minētā piedāvājuma kvalitāti. Tas varētu būt piemērots dažu minēto grūtību pārvarēšanas veids. Es, tāpat kā mani kolēģi, uzskatu, ka cilmes šūnu izmantošanai ir milzīgs potenciāls nākotnes slimību ārstēšanā.

Tomēr mums ir jābūt piesardzīgiem, lai nedotu viltus cerības, jo pārāk bieži ir nācies dzirdēt, ka cilvēkiem tiek dotas viltus cerības ne tikai attiecībā uz cilmes šūnām, bet arī citām ar biotehnoloģiju saistītām jomām. Mums ir vajadzīgas pamatvērtības zinātnes jomā, kā arī pamatpētījumi, lai nodrošinātu izziņoto rezultātu faktisku iegūšanu.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka panākumi, kas gūti, izmantojot cilmes šūnas terapeitiskos nolūkos, ir izpelnījušies vispārēju atzinību. Mēs piekrītam, ka šis process ir jāveicina.

Galvenie godāto deputātu izvirzītie jautājumi ir informācijas sniegšana un cilmes šūnu uzglabāšana.

Kas attiecas uz informācijas sniegšanu, tad, kā jau mēs visi zinām, svarīgākais ir nodrošināt precīzu un objektīvu informāciju bērnu vecākiem un sabiedrībai kopumā par cilmes šūnu, tostarp nabassaites asins cilmes šūnu, izmantošanas priekšrocībām un ierobežojumiem. Šādas informācijas sniegšana ir dalībvalstu kompetencē, kuru viedokļi un politika par minētajiem jautājumiem dažreiz ir atšķirīgi. Daudzas dalībvalstis jau ir uzsākušas informācijas kampaņas, kā arī citus informatīvus pasākumus. Komisija aicina dalībvalstis veikt šādus pasākumus.

Kas attiecas uz uzglabāšanu, tad mēs zinām, ka privātie uzņēmumi jau piedāvā bērnu vecākiem nabassaites asiņu cilmes šūnu uzglabāšanas pakalpojumus. Tomēr vairākas dalībvalstis ir izveidojušas arī nabassaites asins valsts bankas, pateicoties altruistiskiem un brīvprātīgiem nabassaites asiņu ziedojumiem.

ES tiesību akti attiecībā uz šūnām un audiem reglamentē visus audu centru reģistrus neatkarīgi no tā, vai tie ir valsts vai privātie. Šajos tiesību aktos ir noteikti donora brīvprātīgas bezmaksas ziedošanas, anonimitātes un altruisma, kā arī donora un saņēmēja savstarpējas solidaritātes principi. Eiropas grupa par dabaszinātņu ētiku un jaunajām tehnoloģijām 2004. gadā ierosināja izveidot valsts bankas nabassaites asiņu uzglabāšanai, lai vajadzības gadījumā nodrošinātu to solidāru pieejamību visiem pacientiem.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Nabassaites asiņu cilmes šūnu kopējā vērtība pasaules tirgū 2010. gadā bija aptuveni EUR 3,34 miljardi. Nākotnes prognozes, pamatojoties uz ikgadējo pieauguma tempu par aptuveni 27 % turpmākajos gados, norāda uz to, ka šis skaitlis līdz 2015. gadam sasniegs EUR 11 miljardus. Laikā, kad, šķiet, ka cilmes šūnas ir jaunais El Dorado medicīnisko pētījumu jomā, daudzi pētnieki cenšas aizņemt savu nišu, nebūdami pārliecināti par to, ka spēs nodrošināt šai procedūrai nepieciešamos kvalitātes un drošības standartus. Manuprāt, Komisijai ir jāpastiprina centieni attiecībā uz pacientu un medicīnas personāla informēšanu par nabassaites asiņu cilmes šūnas ieguves priekšrocībām. Tomēr tai ir arī jānodrošina, lai visās dalībvalstīs tiktu nodrošināta minimālo kvalitātes un drošības standartu ievērošana attiecībā uz cilvēka audu un šūnu ziedošanu, iegūšanu, testēšanu, apstrādi, uzglabāšanu un izplatīšanu.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Mēs esam dzirdējuši no komisāra Dalli kunga par Eiropas Komisijas ļoti piesardzīgo attieksmi pret pētījumiem ar nabassaites asiņu cilmes šūnām. Tas nav pārsteidzoši. Komisija tika ierosinājusi un Septītajā pētniecības un attīstības pamatprogrammā arī paredzējusi apjomīgu pasākumu kopumu, lai atbalstītu strīdīgos cilmes šūnu pētījumus, tādēļ tagad tā baidās atzīt, ka šie pētījumi nav attaisnojuši cerības. Turklāt ir zināms, ka rezultāti pētījumiem, kuri tika veikti arī no nedzimušu bērnu ķermeņiem iegūtām cilmes šūnām, neatšķiras no tiem, kas tika veikti, iegūstot cilmes šūnas no nabassaites. Diemžēl tagad ir pienācis brīdis, kad minētie, pētījumiem izmantotie materiāli tiek uzskatīti par bioloģiskajiem atkritumiem. Kā, ņemot vērā jaunākos ziņojumus par veiksmīgajiem eksperimentiem un pat ārstēšanu, izmantojot nabassaites asins cilmes šūnas, Komisija var aizstāvēt no morālā viedokļa nepieņemamo cilvēka embriju ražošanu pētniecības nolūkā? Kādēļ komisārs Dalli kungs sava bezjēdzīgā viedokļa vietā mūs šodien nav iepazīstinājis ar konkrētu Komisijai paredzētu plānu par to, kā palielināt dzimšanas brīdī savācamo nabassaites asiņu procentuālo daudzumu? Es ceru, ka tas ir tādēļ, ka viņa darbinieki joprojām strādā pie šāda plāna. Es pieņemu, ka Komisija šajā plānā būs paredzējusi mehānismu, ar kuru bērnu vecāki tiks atbrīvoti no maksas par nabassaites asiņu savākšanu un uzglabāšanu. Es arī ceru, ka minētajā plānā būs ietverts atkārtots prioritāšu novērtējums cilmes šūnu pētniecības jomā.

19. Vienas minūtes uzstāšanās (Reglamenta 150. pants)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir vienas minūtes uzstāšanās par politiski svarīgiem jautājumiem.

  Damien Abad (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mēs piedzīvojam smagāko pasaules finanšu krīzi kopš 1929. gada, un tāpēc Eiropa nedrīkst izturēties vienaldzīgi. Turklāt starptautiskās finanšu sistēmas reglamentēšana nav labo, kreiso vai pat centrisko partiju lieta — tā skar ikvienu visā pasaulē. Es esmu stingri pārliecināts, ka Eiropai ir jāuzņemas vadošā loma tāpat kā pagājušā gada martā, kad tā aicināja Komisiju un dalībvalstis pievērst uzmanību jautājumam par starptautisko finanšu darījumu aplikšanu ar nodokli.

Pašreiz, gandrīz gadu vēlāk, mums ir vēl aktīvāk jādara viss iespējamais, lai Eiropa kļūtu par iedvesmas un jaunu ierosinājumu avotu. Tādēļ es aicinu Eiropas Parlamentu pieņemt kopēju, spēcīgu un ofensīvu nostāju, lai starptautiskā līmenī ieviestu finanšu darījumu nodokli.

Tā kā G20 valstu prezidējošā valsts Francija finanšu reglamentēšanu starptautiskā līmenī ir noteikusi par prioritāti, Eiropai ir unikāla iespēja sagatavot ceļu cilvēciskam redzējumam mūžam mainīgajā pasaulē. Ieviešot šo nodokli, mēs būsim ieguvuši praktisku, lietderīgu un taisnīgu instrumentu. Eiropai ir sevi jāapliecina, un arī Eiropas Parlamentam ir sevi jāapliecina.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Šodien, 14. februārī, Sv. Valentīna dienā es gribētu norādīt, ka katra piektā sieviete Eiropā ir ģimenes vardarbības upuris.

Eiropā 40–50 % sieviešu ir pieredzējušas seksuālu uzmākšanos darba vietā. Mēs dzīvojam 21. gadsimtā, bet Eiropa vēl joprojām nav pieņēmusi nevienu tiesību aktu, lai izskaustu vardarbību pret sievietēm. To ir vairākkārt lūdzis Eiropas Parlaments, to ir pieprasījusi Padome un apsolījusi Komisija, bet kur tas ir? Kur ir stratēģija par vardarbības pret sievieti apkarošanu?

Vardarbība pret sievieti ir nopietnākais un plašāk izplatītais cilvēktiesību pārkāpums Eiropā. Eiropai ir jāpārvar milzīgās domstarpības starp valstīm jautājumā par sieviešu aizsardzību. Skaitļu izteiksmē vardarbība pret sievieti ģimenē — ja minam tikai šo vienu diemžēl ļoti plaši izplatīto vardarbības veidu — šodien izmaksā EUR 1 miljonu katru pusstundu. Ja mēs gribam būt modernāka un demokrātiskāka Eiropa, mums ir vajadzīga stipra stratēģija par vardarbības pret sievietēm apkarošanu.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! ETA ir sagādājusi daudz sāpju, un tai ir jāpazūd uz visiem laikiem. Basku sabiedrība izturas noraidoši pret tās veiktajiem noziegumiem. Vienīgais politiskais grupējums, kas nav nosodījis ETA, tagad ir aizliegts. ETA 7. februārī savu nostāju koriģēja un nodibināja jaunu partiju, kas pilda Spānijas tiesību aktos un tiesas nolēmumos izvirzītās prasības. Jaunā partija uzklausa prasības, ko jau gadiem ilgi izvirza basku sabiedrība, tās iestādes un tās likumīgie pārstāvji, kuri arī strādā pie tā, lai tiktu atzītas un kompensētas upuru ciešanas.

Tomēr ir arī jāsaka, ka ārkārtas kriminālnormu piemērošana pret ETA Spānijā dažkārt ir beigusies ar nopietniem pamattiesību pārkāpumiem. Terorisma apkarošanas vārdā nepamatoti tiek kriminalizēta ideoloģija un pat basku valoda. Es jau šeit iepriekš esmu stāstījis par gadījumu ar laikrakstu Egunkaria. Ir arī citi piemēri, un tos nevajadzētu atkārtot.

Šo iemeslu dēļ mums ir jāatbalsta jaunās partijas piedalīšanās vēlēšanās –– nākamajās vēlēšanās maijā.

  Oriol Junqueras Vies (Verts/ALE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izteikties par to pašu tematu, par ko runāja mans kolēģis deputāts Bilbao kungs. Es gribētu Parlamentā pateikt, ka pirms pāris dienām Spānijas valdība ir apturējusi procesu, ar kuru Politisko partiju reģistrā tiek atzīta jauna basku politiska grupa. Es uzskatu, ka šāda rīcība neatbilst labai ES praksei, un līdzīgos gadījumos citas Eiropas dalībvalstis tā nebūtu rīkojušās.

Ir jāpiebilst, ka starptautiskās organizācijas, arī Amnesty International, vairākos gadījumos ir kritizējušas Spāniju par šādu rīcību. Mēs gribētu norādīt, ka arī Eiropas Cilvēktiesību tiesa vairākos gadījumos ir kritizējusi šāda veida rīcību vai vismaz to, ka šāda rīcība nav tikusi pietiekami izmeklēta.

Mēs gribētu pateikt, ka daudzu ieslodzīto ETA locekļu turēšana apcietinājumā, kas ir tālu no viņu mājām, neatbilst vispārējiem tiesību principiem, un tāpēc mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai noteikti ir jāiesaistās miera procesā.

  Marisa Matias (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pārtikas cenas ir sasniegušas visu laiku augstāko līmeni un turpina celties jau septīto reizi pēc kārtas. Šo cenu celšanos var izskaidrot, ņemot vērā vairākus faktorus, no kuriem viens ir īstermiņa faktors. Tas ir saistīts ar sliktiem laika apstākļiem dažās valstīs, piemēram, Krievijā un Argentīnā.

Tomēr ir arī divi strukturāli faktori, kurus es šeit gribu minēt. Pirmais ir saistīts ar faktu, ka daži pārtikas ražotāji un patērētāji, kas kādreiz ir bijuši eksportētāji, tagad ir kļuvuši par importētājiem, piemēram, Ķīna. Otrais faktors ir saistīts ar faktu, ka dažu lielo, starpvalstu uzņēmumu ietekme ļauj tiem ietekmēt cenas savā labā. Uzskatāms piemērs šim faktam ir graudu cenas, kuras nosaka seši lieli starpvalstu uzņēmumi.

Tāpēc lauksaimnieki nevar būt pārliecināti par pārtikas produktu cenām. Eiropai vēlreiz ir jādara tas, ko tā vienreiz jau ir pārtraukusi, proti, ir jāaizsargā savi ražotāji un patērētāji. Mēs nevaram atļauties būt naivi pasaulē, kur katrs ķeras pie pašaizsardzības un kur starpvalstu uzņēmumi manipulē ar cenām.

  Slavi Binev (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izteikt savu sarūgtinājumu par Komisijas vienaldzību attiecībā uz procedūras ievērošanu gadījumos, kad tiek pieprasītas rakstiskas atbildes uz jautājumiem.

Vairākas reizes es esmu saņēmis atbildi uz savu jautājumu ilgu laiku pēc trīs nedēļu noteiktā termiņa. Procedūra rakstisku atbilžu sniegšanai uz uzdotajiem jautājumiem ir līkumota, un atbildes vienmēr ir izvairīgas, lakoniskas un uzrakstītas pēc parauga „jums ir taisnība, bet tā nav mana atbildības joma”.

Dāmas un kungi! Es pārstāvu valsti, kurā pirms 20 gadiem atšķirīgas valdošās politiskās sistēmas iestādes mēdza novelt atbildību uz citiem vai neatbildēja vispār, jo tā bija vieglāk. Bet tas nav pareizais saziņas veids. Tā ir nepareiza attieksme. Interesanti, kāda ir Komisijas attieksme pret vienkāršiem Eiropas pilsoņiem, ja Komisija ir tik attālināta pat no Eiropas Parlamenta deputātiem? Man pat ir bail no atbildes.

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Šodien ir ne tikai Svētā Valentīna diena, bet arī Epilepsijas diena, jo tiek uzskatīts, ka Svētajam Valentīnam ir bijusi epilepsija.

Eiropas Epilepsijas dienas mērķis ir apgāzt mītus, kas apvij šo slimību, no kuras cieš seši miljoni cilvēku visā Eiropas Savienībā, un likvidēt slimniekiem uzspiesto zīmi. Manā mazajā valstī Īrijā 37 000 cilvēku ik dienu sadzīvo ar šo slimību. Šī kampaņa ir vērsta uz to, lai par epilepsiju runātu atklātāk un sniegtu cilvēkiem vairāk zināšanu, kā arī, lai risinātu epilepsijas slimnieku aprūpes jautājumus.

Pašlaik manā valstī trūkst daudz konsultējošu neirologu — tas ir sliktākais stāvoklis visā Eiropas Savienībā —, un cilvēkiem ir jāgaida pat divi gadi, lai varētu apmeklēt konsultantu. Tas ir nožēlojams stāvoklis. Epilepsijas slimnieku aprūpē visā Eiropas Savienībā ir vērojamas pārsteidzošas novirzes no standartiem.

Mums ir vajadzīga izpēte un dati — ir vajadzīga datu banka par visu Eiropas Savienību, lai mēs varētu apmainīties ar informāciju par labo praksi un uzlabotu dzīvi kādam slimniekam, kas mēģina dzīvot parasta cilvēka dzīvi, bet nevar vadīt automobili, nevar braukt ar motociklu un nevar tikt galā ar ikdienas dzīvi, kaut arī ir pilnīgi saprātīgs cilvēks. Kaut kas jau ir paveikts, bet vēl ir daudz darāmā.

  Sergio Gutiérrez Prieto (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Šodien ir arī Eiropas Seksuālās veselības diena. Dāmas un kungi, statistika ir satraucoša. Pasaules Veselības organizācija ir aplēsusi, ka vairāk nekā 300 miljoni cilvēku visā pasaulē katru gadu saslimst ar seksuāli transmisīvām slimībām, pašiem to neapzinoties.

Eiropas Seksuālās veselības forums brīdina, ka Eiropā ir satraucošs nevēlamo grūtniecību skaita pieaugums pusaudžu vidū galvenokārt jauno cilvēku izglītošanas un informācijas trūkuma dēļ. Kā Komisija apgalvo, atšķirīgās dalībvalstīs ir pat krasi izteikta nevienlīdzība attiecībā uz piekļuvi seksuālās veselības pakalpojumiem, bet pašās dalībvalstīs — nevienlīdzība starp iedzīvotāju ienākumu līmeņiem.

Lai pret to cīnītos, ir vajadzīga Eiropas stratēģija. Tikai piecām dalībvalstīm ir plāni šajā jomā, bet visās ir veiksmīgi samazināts negribētu grūtniecību, seksuāli transmisīvo infekciju un arī abortu skaits.

Mums ir vajadzīga uz izglītību pamatota kopēja profilakses stratēģija, kas paplašina informācijas politikas virzienus, palielina ģimenes plānošanas centienus un atvieglo piekļuvi kontracepcijai. Mums ir vajadzīga vispārēja, vērienīga stratēģija bez aizliegumiem, lai visiem eiropiešiem nodrošinātu tiesības saņemt piemērotākos iespējamos pakalpojumus attiecībā uz seksuālo veselību un drošu seksu.

  Kristiina Ojuland (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu informēt Eiropas iedzīvotājus, ka pagājušajā nedēļā Krievijas Federācijas pastāvīgā pārstāvja vietnieks Eiropas Savienībā mani brīdināja, lai Eiropas Parlamentā šajā nedēļā netiktu rīkotas debates un lai netiktu pieņemta rezolūcija par tiesiskumu Krievijā, pretējā gadījumā no Kremļa puses būšot spēcīga pretreakcija.

Kolēģi, interesanti, vai es esmu vienīgā deputāte, kuru krievu diplomāti mēģina iespaidot šādā veidā. Šā krievu diplomāta rīcība, atklāti sakot, ir šokējoša un neatbilst labai diplomātiskai praksei. Tā jau skan kā drauds. Es gribētu jums apgalvot, ka mēs, šā brīvi un demokrātiski ievēlētā Parlamenta deputāti, nevaram iet un neiesim Kremļa diktāta pavadā. Putin kungs mūs neizrīkos. Mēs esam eiropieši, kas aizstāv patiesas vērtības un nepakļaujas nevienas personas draudiem.

  Kyriacos Triantaphyllides (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Arodbiedrības, partijas, kā arī Kipras turku kopienas iedzīvotāji soli pa solim cīnās pret Ankaras politiku, kas, starp citu, izmantojot politiku un migrāciju, apdraud Kipras turku tautu.

Pats bēdīgākais visā šajā lietā ir necienīgie un pazemojošie Turcijas premjerministra Erdogan paziņojumi Kipras turkiem; viņš ir pieprasījis par vainīgu atzīt ikvienu, kas darbojas pretī Ankaras piekoptajai politikai okupētajā Kipras daļā. Turcijas premjerministrs tagad ir atklāti un tieši atzinis, ka Turcijai ir stratēģiskas intereses Kiprā, un pavēlējis Kipras turkiem nomierināties, tomēr viņa pavēle netiek pildīta.

Mēs atbalstām Kipras turkus. Mūsu cīņa ir viņu cīņa. Viņu mērķi ir mūsu mērķi. Problēma nav saistīta ar Kipras turkiem, kā daži mēdz teikt. Problēma ir saistīta ar Turcijas nesamierināmo un patvaļīgo politiku.

  Ágnes Hankiss (PPE). - (HU) Priekšsēdētāja kungs! Lai īstenotu mūsu pirmo drošības stratēģiju un efektīvi cīnītos pret terorismu un organizēto noziedzību, Eiropas Savienībā tiesību aktu īstenošanas jomā ir vajadzīga ļoti kvalitatīva apmācība, kas spēj saskaņot un unificēt ļoti atšķirīgās tiesību aktu īstenošanas tradīcijas un ļoti atšķirīgās dažādu dalībvalstu spējas. Eiropas Policijas koledžu gaida ļoti svarīgi uzdevumi. Ir nožēlojami, ka Eiropas Policijas koledža (CEPOL) Eiropas Parlamentā kļuva pazīstama tikai sakarā ar aizdomām par tās iepriekšējās vadības nelikumīgo un koruptīvo darbību. Vienlaicīgi ir jāsaka — iespējams, ka faktu zina un par to interesējas mazāk cilvēku nekā par skandāliem —, ka ar jauno vadītāju iecelšanu 2010. gadā sākās ļoti labvēlīgi procesi Eiropas Policijas koledžas darbībā. Tāpēc ir svarīgi runāt ne tikai par pagātni, bet arī par nākotni. Apsverot turpmākos mērķus, īsumā ir jāsaka, ka ir vajadzīgas divas lietas, proti, ir jānodrošina Eiropas Policijas koledžas organizatoriskā un juridiskā autonomija un attīstības iespējas, kas ir vajadzīgas tās atjaunotajai darbībai. Šajā nolūkā es gribētu cerēt uz jūsu atbalstu un ievērību.

  Luigi de Magistris (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien, 14. februārī, Eiropā ir Epilepsijas diena. No epilepsijas cieš 6 miljoni eiropiešu, no kuriem 300 000 ir itālieši.

Tāpēc ir svarīgi, lai asociācijas, tostarp arī Itālijas Epilepsijas slimnieku asociācija, kas ir nolēmušas veltīt savu darbu informētības līmeņa paaugstināšanai par šo nopietno slimību, par kuru vēl joprojām ir neziņa un skaidras informācijas trūkums, kā dēļ ir nezināmi daudzi īpaši delikāti aspekti, šajā dienā organizētu satikšanās iespējas.

Pāris pēdējos gados Eiropas līmenī ir panākts neliels progress, jo īpaši pieņemot 2009. gada direktīvu, bet darāmā vēl aizvien ir daudz, jo īpaši, lai slimniekiem, kas cieš no šīs slimības, nodrošinātu visas pilsoņu tiesības attiecībā uz darbu un mobilitāti, kā arī zāļu pieejamību skolās mācībstundu laikā.

Tāpēc es uzskatu, ka pārdomu dienas par šo problēmu pamataspektiem ir ļoti svarīgas.

  Silvia-Adriana Ţicău (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Bezdarba līmenis 2010. gada decembrī Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs sasniedza 9,6 %, bet skaitliski tie bija 23 miljoni bezdarbnieku. Salīdzinot ar situāciju pagājušajā gadā, bezdarba līmenis ir pieaudzis divās trešdaļās dalībvalstu. Ekonomikas krīze smagāk ir skārusi jauniešus un sievietes. Sieviešu bezdarbs Eiropas Savienības 27 dalībvalstīs ir pieaudzis līdz 9,6 %, bet jaunatnes bezdarba līmenis ir sasniedzis 21 %. Tādās valstīs kā Spānija, Slovēnija un Lietuva šis skaitlis ir pat pārsniedzis 35 %. Tikai 50 % cilvēku pēc 60 gadu vecuma vēl joprojām strādā. Darbavietu trūkums joprojām ir Eiropas iedzīvotāju galvenās rūpes.

Es aicinu Komisiju un dalībvalstis veikt vajadzīgos pasākumus, lai sociālā Eiropa būtu realitāte. Eiropas iedzīvotāji meklē atbilstīgu darbu ar tādu algu, kas ļautu sevi praktiski uzturēt, kā arī saņemt labas kvalitātes sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus.

Es gribu mudināt Komisiju un dalībvalstis prioritāri piešķirt finanšu līdzekļus pasākumiem, kas nodrošina darbavietas un veicina rūpniecības attīstību visā Eiropas Savienībā.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Četrgadīgais Adam Azab, kas ir Slovākijas Republikas un Eiropas Savienības pilsonis, 2008. gada novembrī tika piespiedu kārtā atņemts savai mātei Ēģiptē. Gan Slovākijas, gan Ēģiptes tiesas bija nolēmušas atstāt bērnu mātes aprūpē. Bērna tēvs, kas ir Ēģiptes pavalstnieks, šo lēmumu ignorē. Ēģiptes policija un Iekšlietu ministrija ne spēj, ne arī vēlas atrast mazā zēna dzīvesvietu. Viņa māte Katarína Azab jau divarpus gadus meklē Ēģiptē savu dēlu ar Slovākijas sūtniecības palīdzību. Ēģiptē notiekošie nemieri ir piespieduši māti atgriezties Slovākijā bez dēla. Viņa turpina dzīvot, baiļojoties par sava bērna dzīvību un veselību. Es aicinu Komisiju un Parlamentu nekavējoties iejaukties un aizstāvēt savu pilsoņu pamattiesības. Es lūdzu jūs palīdzēt, lai zēns varētu atgriezties pie savas mātes.

  Martin Ehrenhauser (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Tas patiesi nav nemaz tik sen, kad referents, kas ziņoja par SWIFT nolīgumu, plenārsēdē pārliecināja mūs par to, ka šajā nolīgumā neiekļaus datus par ES iekšienē notikušajiem finanšu pārvedumiem. Tomēr, kā mēs tagad zinām, tā nav bijusi taisnība. Īstenībā no nolīguma ir izslēgti tikai vienotās eiro maksājumu telpas (SEPA) pārvedumu dati, kamēr ES standarta pārvedumu dati un pat automatizētie pārvedumu dati, kas tiek nosūtīti ar SWIFTNet FIN palīdzību, nav izslēgti. Tādējādi apstiprinās tas, ka saistībā ar SWIFT nolīgumu radīsies liela datu noplūde un ka viens no galvenajiem SWIFT nolīguma aizstāvju argumentiem ir sabrucis.

Ko gan pašreiz šajā jautājumā dara Eiropas Parlaments? Neko. Pilnīgi neko! Nav nekādu protestu, ir tikai mēģinājums noslēpt šo jauno informāciju. Tas ir pilnīgs pretstats tam, kas notiek Vācijas parlamentā. Vācijas parlamentā jau ir notikušas debates, un arī es jau esmu šodien saņēmis elektroniskā pasta vēstuli no Vācijas Sociāldemokrātiskās partijas, kurā ir ļoti skaidri argumentēts, ka Eiropas Parlamentam ir jābūt aktīvam šajā jomā. Tieši to es gribu pateikt Parlamentam. Es uzskatu, ka ir īpaši svarīgi apturēt šo masveida datu pārsūtīšanu un atsākt sarunas.

  Antonio Masip Hidalgo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Laikā, kad Spānijā ir liela sociālā spriedze, mēs varam tikai apsveikt svarīgo sociālā dialoga nolīgumu starp valdību, arodbiedrībām un darba devējiem.

Šis nolīgums ir paraugs Eiropai, jo tāds pavērsiens jau ilgi nav pieredzēts. Mums ir uzmanīgi jāieklausās domās, ko ir paudis viens no galvenajiem nolīguma autoriem Cándido Méndez, kas otrdien, 8. februārī, Briselē apmeklēja Ekonomikas un sociālo lietu padomes sanāksmi.

Sanāksmē Méndez kungs uzsvēra, ka šis dialogs ir jāpaplašina Eiropas līmenī un ka arodbiedrībām ir jāpauž savs viedoklis un jāizvirza sava iniciatīva mūsu kopējā Eiropā.

Tam vajadzētu notikt tieši tā.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar mūsu nesenajām debatēm par starptautisko adopciju es gribētu pievērst jūsu uzmanību audžuģimenes institūcijai. Tā ir alternatīva stacionārām aprūpes iestādēm bērniem, kas gaida adopciju vai problēmu risinājumu viņu pašu ģimenēs. Audžuģimenes ir efektīvs un vēlams bērnu aprūpes veids un īpaša iespēja grūti audzināmiem bērniem, kam ir mazākas iespējas tikt adoptētiem.

Mums būtu jāmudina dalībvalstis ieviest izmaiņas tiesību aktos, kas uzlabotu tradicionālos aprūpes veidus audžuģimenēs, kā arī aprūpi audžuģimenēs ar daudziem bērniem vai audžuģimenēs, kurās strādā aprūpes speciālisti, un arī nodrošināt pieejamu atbilstīgu finansiālo atbalstu. Audžuģimeņu organizācijas varētu iesaistīt tiesību aktu priekšlikumu projektu sagatavošanā, kas šajā jomā ir tiešām nepieciešami. Turklāt audžuvecākiem ir vajadzīgas atbalsta grupas, kurās būtu iesaistīti vecāki, aprūpētāji, aizbildņi un sociālie darbinieki, kas efektīvi darbotos kopā un kuru mērķis būtu savstarpēja palīdzība un atbalsts vecāku pienākumu veikšanā. Ne mazāk svarīgi ir popularizēt sabiedrībā ideju par audžuģimeņu izveidošanu vispār, lai šādu ģimeņu būtu vairāk, lai tās tiktu cienītas un atzītas un lai tiktu novērtēts to lielais ieguldījums bērnu aprūpē.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). - (HU) Priekšsēdētāja kungs! Nacionālo minoritāšu situācija ir galvenokārt atkarīga no tā, cik konstruktīvi sadarbojas sabiedrības mažoritātes un minoritātes politiskie pārstāvji. Pēdējie 20 gadi ir pierādījuši, ka veiksmīgas ir bijušas tās ārpus Ungārijas esošās minoritāšu kopienas, kuru politiskās vadības gatavība sadarboties ir sastapusies ar konstruktīvu attieksmi no sabiedrības mažoritātes politisko vadītāju puses, kas ir uzskatījuši minoritāti par partneriem neatkarīgi no tā, vai viņi ir iesaistīti valdībā vai nē. Nav citas alternatīvas kā tikai šī sadarbība. Es esmu ļoti gandarīts, ka pašreizējā Slovākijas valdība ir nolēmusi iet pa ceļu, kurš kādu dienu varētu aizvest līdz vēsturiskam ungāru un slovāku izlīgumam. Vienas valsts nacionālisms izprovocē nacionālisma uzliesmojumu otrā valstī. Tāda politika ir jāizbeidz. Es ceru, ka nacionālisms ungāru un slovāku attiecībās tiks aizstāts ar savstarpēji draudzīgiem minoritāšu sadarbības veidiem. Es ticu, ka vēsturiskais ungāru un slovāku izlīgums notiks, jo citas alternatīvas šīm abām valstīm nav.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vienkāršās tautas sacelšanās pret barbariskiem un represīviem plutokrātijas režīmiem Vidusjūras reģiona valstu savienības valstīs ir pierādījums tautu nesalaužamajam spēkam, kas vienlaicīgi atklāj imperiālisma liekulību.

Pašreiz Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis ir sadevušās rokās un iestājas par tautu brīvībām un demokrātiju Ēģiptē un citās valstīs. Gadiem ilgi ASV, NATO un ES ir atbalstījušas šos barbariskos režīmus un darījušas visu, kas ir bijis to spēkos, lai tos stiprinātu un uzlabotu savas tirdzniecības, ekonomiskās, politiskās un militārās attiecības ar šiem režīmiem, ar lielajiem uzņēmumiem un to politisko grupu pārstāvjiem, tādējādi izraisot masu nabadzību, postu, vajāšanas un ekonomisko migrantu un bēgļu masveida pārvietošanos, ar kuriem ir pārpildītas viņu izmitināšanas vietas Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Muhammed H. Mubarak vēl joprojām ir Savienības Vidusjūrai līdzpriekšsēdētāja amatā. Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu paziņojumi šajā reģionā protestējošajai tautai ir izteikti ar vienu mērķi, proti, dezorientēt tautu tās cīņā. Amerikas Savienoto Valstu un tās sabiedroto iejaukšanās nedrīkst ievilināt tautu lamatās. Grieķijas Komunistiskā partija aicina cilvēkus paust patiesu solidaritāti ar tiem cilvēkiem, kas pašlaik cīnās.

  Antonello Antinoro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mans nodoms ir pastāstīt jums par tūkstošiem Dienviditālijas zvejnieku ģimeņu, jo īpaši no Kampānijas un Sicīlijas reģioniem, kas pārstāv pusi no nelielas zvejas flotes. Šie cilvēki ir satraukti netaisnīga un nevajadzīga aizlieguma dēļ, ko ES piemēro attiecībā uz zivju mazuļu zveju. Šim aizliegumam vispār nav nekāda zinātniska pamatojuma un ne mazākās politiskās jēgas. Šādi rīkojoties, Eiropas Savienību aizvien vairāk uztvers kā ienaidnieku, kas nostājas pret mūsu zvejniekiem, kuru darbs ir nozīmīgs ieguldījums gan mūsu nacionālajā, gan Eiropas iekšzemes kopproduktā (IKP).

Pirms pāris dienām mēs lūdzām dažus deputātus — daži šovakar ir arī šajā sēžu zālē — piedalīties sanāksmē kopā ar komisāri Damanaki. Lai gan komisāres solījumu saņēmām, atbildes nav, nemaz nerunājot par to, ka komisāre pati apņēmās meklēt labāku risinājumu šim jautājumam, kas tolaik bija politiski jutīgs.

Mums ir sāpīgs secinājums, ka politikā triumfē Briseles birokrātija. Tāpēc ir labi, ka, pateicoties Lisabonas Līgumam, Parlaments var reiz par visām reizēm aizstāvēt savas tiesības un apgāzt dažus novecojušus un tuvredzīgus prātojumus.

Tādēļ mēs aicinām komisāri uzrunāt deputātus šeit, sēžu zālē, un apspriest šo jautājumu pašā Parlamenta sirdī.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan Eiropas Savienības un Marokas zivsaimniecības partnerattiecību nolīgums ir atjaunots jau četrus gadus, protokola, ar kuru nosaka zvejas iespējas un zivju atpakaļatlaišanu jūrā, termiņš beidzas 28. februārī.

Ir bažas, ka ES flotes darbība, kas galvenokārt ir saistīta ar mazapjoma zveju, tiks pārtraukta un atstās lielu ietekmi uz tiem Eiropas apgabaliem un pilsētām, kuras ir īpaši ietekmējusi krīze. Ir arī bažas, ka tiks pārtraukta ilgtspējīgas zvejniecības attīstība šā protokola kontekstā, kā arī ieguldījumu plūsma šo apgabalu iedzīvotājiem.

Piektdien Komisija lūdza Padomei atļauju sākt sarunas par protokola atjaunināšanu, un pirmdien būs Lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksme.

Mums ir jārīkojas ātri. Tāpēc es lūdzu Padomi izsniegt Komisijai mandātu šajā sanāksmē, lai Komisija sāktu sarunas nākamajā nedēļā par jauna protokola ar visām garantijām ieviešanu un par tā pagaidu termiņa pagarināšanu vismaz uz vienu vai diviem gadiem, lai šajā laikā varētu panākt galīgu, pilnībā apmierinošu nolīguma noslēgšanu.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Pasaulē aptuveni viens miljards cilvēku pastāvīgi cieš izsalkumu vai badu. Pārtikas cenas 2008. gadā dramatiski pieauga, izraisot pārtikas nemierus 30 valstīs visā pasaulē. Pašlaik pārtikas cenas tuvojas 2008. gada līmenim. Tam par iemeslu ir arī vispārējā ekonomikas krīze, kas nozīmē, ka vēl jo vairāk ir rosīgi jācenšas atrast paņēmienus, kā taisnīgi sadalīt pārtikas produktus visā pasaulē. Diemžēl Eiropas Savienība aizmirst, ka kopējā lauksaimniecības politika galvenokārt ir politika, kas paredz nodrošināt augstas kvalitātes produktus par piemērotu cenu visiem Eiropas patērētājiem. Mēs nedrīkstam pieļaut turpmāku to instrumentu likvidēšanu, kas regulē tirgu un saglabā pietiekami lielus krājumus, tostarp arī graudu krājumus. Ir arī svarīgi novērst šajā tirgū notiekošās spekulācijas — peļama un amorāla ir kapitāla grupu dzīšanās pēc lielākas peļņas, kropļojot brīvā tirgus noteikumus un nolemjot miljoniem cilvēku visā pasaulē bada ciešanām.

  Ivailo Kalfin (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Reprezentatīva pētījuma rezultāti apliecina, ka 4 % bulgāru studentu piedalās tādās studentu apmaiņas programmās kā Erasmus. Iemesls tam, kādēļ piedalās tik maz studentu, ir saistīts ar finansiāliem ierobežojumiem.

Vienīgais veids, kā sasniegt 20 % augstu studentu mobilitāti līdz 2020. gadam, ir pārskatīt finanšu mehānismus. Šajā nolūkā var iecerēt divu veidu pasākumus. Pirmais veids ir studentu mobilitātes kredīti. Londonas Ekonomikas skolas pētījums ierosina izveidot Eiropas instrumentu studentu apmaiņas kreditēšanai, kas izraisīs lielāku studentu interesi.

Otrs pasākumu veids ir palielinātas dotācijas apmaiņas studentiem. Dotācijas samazina sociālo nevienlīdzību un ir efektīvākais ieguldījums izglītības standartu un Eiropas ekonomikas konkurētspējas paaugstināšanā. Vairāk līdzekļu ir jāpiešķir arī no Eiropas un no dalībvalstu budžetiem, lai studenti varētu atļauties piedalīties Eiropas mobilitātes programmās.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Tunisijā un Ēģiptē notiekošās pilsoniskās kustības, kas ir veiksmīgi sašķobījušas divus diktatoriskus režīmus, kuri bija dziļi iesakņojušies jau vairāku desmitu gadu garumā. Lielajām bažām par arābu pasaules nākotni, no kuras stabilitātes ir atkarīgs līdzsvars un kārtība pasaulē, ir jāpievieno vēl daudz nopietnākas bažas par pilsoņu labklājību gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Jau pašā ekonomikas krīzes sākumā prioritārais uzdevums bija glābt finanšu un banku sistēmu un sabalansēt valsts budžetu. Tomēr pašreiz mēs esam nonākuši situācijā, kad recesijas nasta izraisa neparedzamas sekas ar lielu ģeopolitisku ietekmi. Pārtikas cenu celšanās un bezdarbs Tunisijā un Ēģiptē palielināja uzbudinājumu, ko bija izraisījuši diktatoriskie režīmi. Iedzīvotāju noskaņojumu dažās dalībvalstīs, jo īpaši Eiropas Savienības austrumu un dienvidu reģionos, ietekmē arī cerību trūkums un aizvien nomācošāka gaisotne. Es uzskatu, ka ir pienācis laiks pievērst lielāku uzmanību cilvēku dzīves līmenim. Pretējā gadījumā mēs riskējam sagaidīt neparedzamas neapmierinātības izpausmes no iedzīvotājiem, kam pastāvīgi prasām nest upurus.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es gribētu aprakstīt drūmo situāciju, kādā atrodas itāļu zvejnieki sakarā ar to, ka viņiem neļauj zvejot zivju mazuļus. Šis aizliegums rada tiešus zaudējumus tūkstošiem ģimeņu, kas ar zveju pelna iztiku.

Šo zivju sugu var ķert tikai no janvāra sākuma līdz 31. martam, bet komisāre Damanaki un viņas ierēdņi šo laiku izniekoja un nedarīja neko, lai kaut ko mainītu.

Es personīgi 1. februārī kopā ar četru citu deputātu delegāciju, tostarp arī Antinoro kungu, kas pašlaik ir sēžu zālē, mēģināju pierunāt komisāri steidzīgi rīkoties, un viņa apsolīja mums dot atbildi pāris dienu laikā. Tomēr līdz pat šodienai mēs neesam saņēmuši nekādu atbildi, kas pierāda komisāres nespēju reaģēt situācijā, kad būtu jārīkojas nekavējoties.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu izteikt savas bažas par Eiropadomes pieņemto vienošanos par jauna veida ekonomikas pārvaldību. Pirmkārt šis modelis ir paredzēts tikai eiro zonas dalībvalstīm. Citām dalībvalstīm ir tikai tiesības palīdzēt šā modeļa koordinācijā. Tādējādi rodas jautājums, kādēļ tikai eiro zonas dalībvalstis ir pelnījušas īpašus ekonomikas glābšanas pasākumus laikā, kad arī pārējās dalībvalstis saskaras ar ļoti lielām ekonomiskām un finansiālām grūtībām un arī tām varētu būt vajadzīga palīdzība nākotnē.

Es uzskatu, ka ar šo vienošanos Eiropas Savienībā ir izveidots diezgan nelabvēlīgs precedents tā dēvētajai divu ātrumu Eiropai. Eiropas dažādu reģionu izaugsmes un attīstības tempi var kļūt aizvien atšķirīgāki, nonākot pretrunā integrētai un vienotai Eiropas idejai, kas apbēdinātu mūsu pilsoņus.

  Brian Crowley (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Es patiešām nelūdzu piešķirt man uzstāšanās laiku, bet pateicos, ka ļaujat man izteikt līdzjūtību ģimenēm, kas zaudēja savas ģimenes locekļus traģiskajā lidmašīnas avārijā manā dzimtajā Īrijas pilsētā Korkā pagājušajā ceturtdienā, 10. februārī.

Ja Korkas lidostas ugunsdzēsības dienests, dzēšot lidmašīnas ugunsgrēku, nebūtu rīkojies tik ātri, tad dzīvību būtu zaudējušas vēl sešas personas. Neskatoties uz to, ka lidmašīna divas reizes uz skrejceļa apgāzās, divi cilvēki paši tomēr spēja attālināties no traģēdijas vietas.

Šis negadījums uz daudz ko svarīgu norāda arī mums parlamentāriešiem, jo mēs paši regulāri izmantojam lidostu pakalpojumus. Ir svarīgi visās Eiropas Savienības lidostās ugunsdzēsības dienestus uzturēt augstākajā gatavības pakāpē, lai tie varētu sniegt palīdzību šāda veida traģēdijās.

  Priekšsēdētājs. – Darba kārtības jautājums tiek slēgts.

20. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

21. Sēdes slēgšana

(Sēde tika slēgta plkst. 23.10)