Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2008/0237(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0020/2011

Debates :

PV 15/02/2011 - 4
CRE 15/02/2011 - 4

Balsojumi :

PV 15/02/2011 - 9.10
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0052

Debašu stenogramma
Otrdiena, 2011. gada 15. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

9.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Evelyne Gebhardt (A7-0012/2011)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Mērķis Pakalpojumu direktīvai, kas stājās spēkā 2006. gada decembrī, ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā un atbrīvoties no visiem protekcioniskiem šķēršļiem, patvaļīgiem ierobežojumiem un diskriminējošiem noteikumiem.

Jebkurā gadījumā Eiropas Parlaments vienmēr ir prasījis, lai direktīva netiktu izmantota kā iemesls ierobežojumu atcelšanai un pakalpojumu tirgus liberalizēšanai, tādējādi kaitējot strādājošo tiesībām. Izcelsmes valsts principu, kuru kritizēja kā sociālo dempingu veicinošu, svītroja un aizstāja ar mērķa valsts principu.

Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek īpaši uzsvērts jautājums par nepamatotu vilcināšanos un neveiksmēm attiecīgās direktīvas īstenošanā, kā arī virkne jautājumu, kas ir saistīti ar tās interpretāciju un piemērošanu. Ar to arī beigšu, priekšsēdētājas kundze, jo šādos apstākļos runāt ir diezgan sarežģīti.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas pakalpojumu tirgus nozīme nepārprotami ir būtiska ekonomikas izaugsmes stimulēšanā Eiropas Savienībā. Tādēļ ir ārkārtīgi apsveicami, ka Eiropas Parlaments uzmanīgi pārbauda, kā tiek īstenota Pakalpojumu direktīva. Būtiski nozīmīgi ir arī veikt papildu pasākumus, lai Eiropas pakalpojumu tirgus pareizi attīstītos. Mūsu galvenais mērķis bija veicināt pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā. Tādēļ ar satraukumu vērojam, ka dažās dalībvalstīs parādās tendence ieviest un piemērot likumus, kuru pamatā nekādā veidā nav šīs direktīvas noteikumi. Tādēļ pakalpojumu sniedzēju darbību traucē dažādi mākslīgi šķēršļi.

Pašlaik pakalpojumu tirgū tiek izveidoti 90 % jaunu darbavietu. Tādēļ, manuprāt, efektīvi funkcionējoša direktīva ir būtiski svarīgs nosacījums vienotā tirgus attīstībai un viens no nozīmīgākajiem projektiem Eiropas ekonomikai. Tādēļ esmu gandarīts, ka jau šobrīd varam redzēt piemērus tam, ka šī direktīva sniedz izmērāmus rezultātus, piemēram, milzīgu skaitu paziņojumu par tiesību aktos izdarītiem grozījumiem, ko saņemam no dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Claudio Morganti (EFD).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Ar lielu pārliecību balsoju pret šīs Pakalpojumu direktīvas pieņemšanu un piemērošanu, kas pazīstama arī kā Bolkešteina direktīva. Direktīvas mērķim bija jābūt lielākas konkurences radīšanai Eiropā, palīdzot attīstīt mazos un vidējos uzņēmumus.

Tomēr diemžēl īstais tās mērķis, šķiet, ir bijis uzbrukt un iznīcināt mūsu mazos un vidējos uzņēmumus. Itālijā ir darbības jomas, kurās šai valstij ir reālas stiprās puses, piemēram, vietu iznomāšana pludmalēs, kur īpašnieki ir ieguldījuši visu savu īpašumu un nesuši milzīgus upurus. Tagad šīs direktīvas dēļ viņi visu ir pazaudējuši.

Šī nav sistēma, kādu mums vajadzētu ieviest — birokrātiska Eiropa un lielās korporācijas, un daudznacionālie uzņēmumi, kas vēlas iekarot Itāliju un pārspēt mūsu uzņēmumus. Nevaram to pieļaut, un es solidarizēšos ar šiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tos aizstāvēšu, lai mēs rūpētos par savām tradīcijām un Itālijas stiprajām pusēm.

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (ALDE). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pašlaik spēkā esošā Pakalpojumu direktīvā ir prasīts, lai visas ES dalībvalstis samazinātu birokrātiskos šķēršļus un atvieglotu dzīvi uzņēmējiem. Tomēr direktīvas īstenošana kavējas. Galvenās problēmu jomas ir direktīvas piemērošanas jomas neievērošana, vilcināšanās vienoto kontaktpunktu ieviešanā, nepilnīga administratīvā sadarbība un kopīgās izvērtēšanas atšķirības. Ziņojumā, ko atbalstīju, par ārkārtīgi svarīgu tiek uzskatīta ātra vienoto kontaktpunktu izveide. Tie spēs atrisināt visus nepieciešamos jautājumus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, tostarp sniegt viegli saprotamu informāciju par formalitātēm un administratīvajām procedūrām, kas jānokārto katrā attiecīgajā valstī. Pakalpojumi veido līdz pat 40 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Nevajadzīgu šķēršļu un vilcināšanās novēršana var ievērojami veicināt konkurences palielināšanos un jaunu darbavietu izveidi.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D).(LT) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, Pakalpojumu direktīvas novērtēšana ir lieliska izdevība pārliecināties, vai šī direktīva patiešām veicina lielāku pakalpojumu tirgus attīstību un vai šīs direktīvas noteikumi dalībvalstīs tiek pareizi īstenoti. Ir būtiski svarīgi panākt vienošanos šīs direktīvas īstenošanas visos posmos par to, ka sabiedriskie pakalpojumi neietilpst tās piemērošanas jomā, bet ka tai jānodrošina sociālo tiesību ievērošana un jāatbilst visām darba likuma prasībām.

Protams, Komisijai un dalībvalstīm jāpastiprina centieni izveidot kvalitatīvus vienotos kontaktpunktus dalībvalstīs. Šim nolūkam jārezervē pietiekams finansējums, lai nodrošinātu, ka šie centri sniedz kvalitatīvu pieejamo informāciju.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! No pirmajām Eiropas Savienības pastāvēšanas dienām ir saglabājies pārpratums par to, ko mēs saprotam ar brīvo preču un pakalpojumu tirgu.

Kad mani vēlētāji nobalsoja par valsts dalību EEK 1975. gadā, viņi uzskatīja, ka kopējais tirgus nozīmē savstarpējo preču atzīšanu. Ja varat pārdot pudeli minerālūdens Apvienotajā Karalistē, tad jums jābūt arī iespējai pārdot to pašu ūdeni Francijā, Vācijā, Itālijā, un otrādi. Praksē izrādījās, ka tas nozīmē standartizāciju — ka „minerālūdens sastāvā ir jābūt šādām minerālvielām, bet tajā nedrīkst būt nevienas no šīm”, ka „tilpums nedrīkst būt lielāks kā „x” un ne mazāks kā „y”” un citi. Beigās konstatējat, ka tādu preču tirdzniecība, kas nebija paredzētas eksportam, var kļūt par krimināli sodāmu pašā izcelsmes valstī.

Tas atkārtojas atkal un atkal gan attiecībā uz precēm, gan pakalpojumiem. Tā vietā, lai palielinātu izvēli pircējiem, ierobežojam pircēju izvēli, un to bieži rada kāds konkrēts ražotājs kaut kur Eiropas Savienībā, kuram tik un tā izdodas izpildīt kaudzi prasību un kurš uzskata ES likumdošanas funkciju kā veidu savu izmaksu pārnešanai uz konkurentu pleciem. Tas ir iemesls, kādēļ mūsu IKP daļa turpina samazināties, un izskaidro, kādā veidā mana valsts ir iekalusi sevi šaura un ierobežota reģionālā bloka važās.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Atceros, kad šajā Parlamentā šī direktīva tika pirmoreiz skatīta iepriekšējā sasaukuma laikā un cik pretrunīgi bija daudzi no tās elementiem. Kā tirdzniecības un pakalpojumu ziņojuma referents personiski atceros arī lielo diskusiju, kāda izraisījās, kad runāju par nepieciešamību liberalizēt daudzus pakalpojumus — finanšu pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, izglītības pakalpojumus, ūdens apgādes pakalpojumus, lai nodrošinātu patērētājiem lielāku izvēli un labākus pakalpojumus, nevis paļautos uz pārslogotajiem vecajiem valsts monopoliem, kurus nodokļu maksātāji bieži vien nepietiekami finansēja.

Šeit esam iekļāvuši šo vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu definīciju, it kā uzskatot, ka nozares, kurās mums tiek piedāvāta burvīga izvēle, kad runa ir par lielveikaliem vai citiem pakalpojumu veidiem, nebūtu attiecināmas arī uz ūdens apgādi, izglītību un veselības aprūpi. Ir pienācis laiks atvadīties no 30 gadu senas politikas, kad dažus pakalpojumus drīkstēja nodrošināt tikai valsts. Problēma bija tāda, ka tie tika nepietiekami finansēti un netika nodrošināti pietiekami kvalitatīvi. Ir jāiet lielākas pakalpojumu liberalizācijas virzienā visā ES un visā pasaulē.

 
  
  

Ziņojums: Antonio Cancian (A7-0020/2011)

 
  
MPphoto
 

  Gesine Meissner (ALDE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos paskaidrot, kādēļ Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas deputātu vairākums atturējās balsojumā par šo direktīvu. Ir pozitīvi, ka esam pieņēmuši lēmumu un ka tiek respektētas personu ar invaliditāti tiesības. Tomēr tas attiecas tikai uz tālsatiksmi. Daudzi no pārējiem punktiem nav Eiropas direktīvas vērti. Piemēram, tā kā direktīva attiecas tikai uz pārvadājumiem, kas pārsniedz 250 kilometrus, ir daudzas valstis, uz kurām tas nemaz nav attiecināms. Kiprai, Maltai un Luksemburgai nav šādu tiesību, tāpat kā dažām citām dalībvalstīm, kurās nav autobusu maršrutu, kas būtu garāki par 250 kilometriem. Brīvā personu pārvietošanās, preču un pakalpojumu aprite ir viens no Eiropas galvenajiem principiem. Pašlaik tieši nabadzīgākie pasažieri netiek aizsargāti, jo dažās dalībvalstīs pasažieru tiesību sistēma nepastāv. Tādēļ balsojumā atturējāmies. Tajā ir daži pozitīvi aspekti, bet arī daudz negatīvu aspektu, un tas ir iemesls, kādēļ atturējāmies.

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Komisijas 2008. gadā iesniegtā regulas priekšlikuma mērķis ir ieviest jaunas, Eiropas mēroga tiesības, lai aizsargātu autobusu pasažierus, kas ir līdzīgas citos transportlīdzekļos piemērotajām tiesībām, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādiem transporta veidiem dažādās dalībvalstīs. Lai panāktu vienošanos par tekstu, par kuru šodien tika balsots, bija nepieciešamas ilgas un sarežģītas sarunas ar Padomi, tostarp samierināšanas procedūras izmantošana.

Galīgo teksta variantu var uzskatīt par ārkārtīgi apmierinošu un pietiekami līdzsvarotu kompromisu, jo tajā ir izdevies garantēt pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, kuri — neaizmirsīsim — lielākoties ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Samierināšanas procedūras rezultātu diezgan pamatoti var uzskatīt par veiksmīgu Eiropas Parlamentam, jo tajā ir iekļautas dažas no mūsu galvenajām prasībām, proti, attiecībā uz piemērošanas jomu, pasažieru pamattiesībām neatkarīgi no maršruta, atkāpēm piemērošanā un visbeidzot atbilstošas atlīdzības, palīdzības un kompensācijas nodrošināšanu saistībā ar negadījumiem, braucienu atcelšanu un kavēšanos.

 
  
MPphoto
 

  Guido Milana (S&D).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Sākas jaunu tiesību ēra, tomēr šīs tiesības varētu būt piemērojamas plašāk. Ir jāapzinās, ka uz maršrutiem, kas nepārsniedz 250 km, vismazāk aizsargāto personu — personu ar invaliditāti, ievērojama vecuma pensionāru un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām — tiesībām šis pasākums neattiecas vispār.

Ja patiešām tiek ieviesti vienādoti kvalitātes standarti, tad ir tikpat skaidrs, ka vietējā transporta izslēgšana no piemērošanas jomas nopietni ierobežo attiecīgo pasažieru skaitu. Īstenošana nākamo četru gadu laikā ļaus šai nozarei pēc iespējas labāk sagatavoties, bet mums būs arī jāuzrauga īstenošanas iestāžu izveide.

Šī procesa rezultāts liecina par Parlamenta uzvaru, un tā ir pozitīva zīme tam, ka mēs pievēršam uzmanību savu pilsoņu vajadzībām. Tomēr kompromiss vienmēr paredz samierināšanos — šajā gadījumā piekāpšanos Parlamenta izvirzītajiem mērķiem. Galvenokārt esam parādījuši, ka esam teicami vajadzību interpretētāji pretstatā Padomei, kas parādīja, ka tā pārstāv tikai intereses.

 
  
MPphoto
 

  Giommaria Uggias (ALDE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos apsveikt Cancian kungu ar viņa izcili padarīto darbu, novedot šo pasākumu līdz galam.

Mastella kungs neiebildīs, ja es viņam nepiekritīšu tajā, ka šis pasākums ir liela uzvara mūsu pilsoņiem. Nevar neņemt vērā, ka pilsoņi tiek aizsargāti tikai tad, ja tie ceļo tālāk par 250 km ar autobusu. Kur gan paliek Eiropas pilsoņu tiesību aizsardzība, ja — kā Meissner kundze jau uzsvēra — no šīs aizsardzības piemērošanas jomas tiek izslēgtas veselas valstis, piemēram, Kipra, Luksemburga un Malta?

Šie ir iemesli, kādēļ mūsu grupa šajā balsojumā atturējās. Mēs nebalsojām pret ziņojumu, jo dažas tiesības ir aizsargātas, piemēram, personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Tādēļ mēs atturējāmies. Attiecībā uz pārējo daļu vēlamies lūgt atgriezties pie šā jautājuma pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu patiesu aizsardzību mūsu pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, vēlos teikt, ka tas ir teicami un svarīgi, ka rūpējamies par mūsu pilsoņu tiesībām. Ikreiz, kad tiek runāts par tiesībām, jāatceras, ka tās paredz arī pienākumus un ka nav tiesību bez pienākumiem.

Ziņojumā par autobusu pasažieru tiesībām ir daudz kā laba un pozitīva. Jāatceras arī, ka transEiropas autobusu pārvadājumu uzņēmumi lielā mērā atšķiras cits no cita. Piemēram, Somijā ir daudz mazu ģimenes uzņēmumu, un varam jautāt, vai tiešām nepārtraukti jānoslogo šie mazie uzņēmumi ar jaunām izmaksām un pienākumiem, jo tiem jau tagad ir grūtības panākt, ka šie uzņēmumi strādā rentabli.

Jāsaka, ka daudzējādā ziņā esam ievērojuši elastību šajā jautājumā un ka ir tikušas ņemtas vērā dažādu pasažieru tiesības. Atzīstot personu ar invaliditāti tiesības, vienmēr nepārprotami tiek radīta pievienotā vērtība. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs nodrošinātu labākus apstākļus ceļošanai un vispārējās pārvietošanās iespējas personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un lai viņu vajadzības tiktu vairāk ņemtas vērā. Tas ir pozitīvi, bet — kā jau iepriekš teicu — jautājums ir nedaudz nekonsekvents, jo, runājot par tiesībām un pienākumiem, ir arī svarīgi nodrošināt, lai šiem mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas autobusu pārvadājumu nozarē, nerastos pārāk augstas izmaksas.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Balsoju par šo regulu, lai gan uzskatu, ka tā nepavisam nav pietiekami tālredzīga. Tomēr tā ir zināms sākums, un dažkārt šis Parlaments un ES sper uz priekšu tikai nelielus solīšus. Tieši tā tas ir noticis arī šodien.

Diemžēl dažas dalībvalstis neietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, un tā, protams, attiecas tikai uz braucieniem, kuru maršruti ir 250 kilometri un vairāk. Es noteikti priekšroku būtu devusi ALDE grupas nostājai, saskaņā ar kuru pasažieru tiesības tiktu piemērotas braucieniem, kuru garums ir daudz mazāks. Tomēr ar gandarījumu ievēroju, ka dažas no pamattiesībām šajā regulā ir piemērojamas pasažieriem, kuri ceļo īsākos maršrutos. Šīs tiesības īpaši ir piemērojamas personām ar invaliditāti un, protams, arī ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Dažas no šīm tiesībām ietver nediskriminējošu piekļuvi transportam un ar invaliditāti saistītām mācībām autobusu pārvadājumu personālam.

Diemžēl dalībvalstīm ir noteikta piemērošanas perioda atkāpe līdz pat desmit gadiem, un, lai gan maziem uzņēmumiem ir nepieciešams pietiekami daudz laika, lai ievērotu šīs tiesības, vēlos lūgt un iedrošināt dalībvalstis censties nodrošināt šīs regulas noteikumu ievērošanu pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Stingri atbalstu pasažieru tiesības, jo īpaši lielāku tiesību piešķiršanu personām ar invaliditāti.

Neesmu sevišķi apmierināts ar panākto kompromisu. Pretēji savam kolēģim es būtu devis priekšroku 200 kilometru sliekšņa noteikšanai, jo tas ļautu Īrijai neattiecināt šo regulu uz lauku reģioniem manā vēlēšanu apgabalā. Domāju par Ziemeļu un Rietumu Donegal reģiona daļām, Mayo reģionu un, protams, Galway reģionu. Lielākā daļa lauku reģionu atrodas ārpus 250 kilometru ierobežojuma. Tiesību apjoms, ko tiek prasīts ievērot saistībā ar kompensācijām, ir nesamērīgs, salīdzinot ar lauku reģionos sniegtā pakalpojuma veidu.

Vēlos arī norādīt uz izmaksām, un galvenokārt tās ir apdrošināšanas izmaksas, kas var izraisīt to, ka daži pakalpojumu sniedzēji izstājas no tirgus. Daudzos gadījumos alternatīvi sabiedriskā transporta pakalpojumi nav pieejami.

Protams, šodienas lēmums ir jāpieņem, un, cerams, atkāpes no piemērošanas grafika varētu sniegt iespēju tiem, kuri atrodas ārpus 250 kilometra ierobežojuma, pielāgoties jaunajai situācijai.

Tātad, lai gan būtībā piekrītu šai regulai, atturējos iepriekš norādīto iemeslu dēļ.

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (ALDE). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Eiropā ar autobusu katru gadu ceļo vairāk nekā 70 miljoni pasažieru. Ir pienācis laiks, lai spēkā stātos regula, ar kuras palīdzību autobusu pasažieru tiesības tiktu aizsargātas tādā pašā veidā kā braucot ar gaisa, ūdens vai dzelzceļa transportu. Pasažieriem tiks piešķirtas 12 dažādas tiesības, kas ir piemērojamas visu garumu braucienos. Turklāt tādu braucienu gadījumos, kas pārsniedz 250 km, tiem būs tiesības saņemt kompensāciju saistībā ar kavēšanos, palīdzību negadījuma vai nāves gadījumā, kompensāciju par pazaudētu vai bojātu bagāžu un labāku informāciju. Tomēr īpaši attiecībā uz mazām valstīm 250 km distance ir diezgan tāla. Atzinīgi vērtējam faktu, ka pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām būs tiesības saņemt speciālu palīdzību, kā tas jau ir pašlaik gaisa transporta gadījumā. Turpmāk es noteikti atbalstīšu kopējas regulas ieviešanu, lai vienādotu jau esošos noteikumus par pasažieru tiesībām dažādās transporta sistēmās, kā rezultātā pasažieru tiesību sistēma kļūs vienkāršāka.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Attiecībā uz pasažieru tiesībām autobusu transportā, kas Eiropas Savienībā tiek bieži izmantots, ir nepieciešama skaidrība tiesību aktos, kas reglamentē to darbību, kā tas ir gaisa, dzelzceļa un ūdens transporta gadījumā. Manuprāt, iesniegtās regulas galīgais teksta variants ir apmierinošs kompromiss. Esmu īpaši gandarīts par 12 pasažieru pamattiesību pieņemšanu, kas ir piemērojamas attiecībā uz visiem pasažieriem, kuri ceļo ar šo transporta veidu neatkarīgi no distances garuma. Īpaši atzinīgi novērtēju to, ka tiek atzītas un ņemtas vērā personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām īpašās vajadzības. Tiesību uz kompensāciju garantēšana ratiņkrēslu vai cita pārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā un ar invaliditāti saistītas mācības autobusu personālam kļūst par nozīmīgiem līdzekļiem cīņā pret šo personu diskrimināciju un sociālo atstumtību.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir paredzēti ievērojami pašreizējā stāvokļa uzlabojumi. Esam varējuši panākt līdzsvarotus risinājumus, ar kuru palīdzību tiek aizsargātas autobusu pasažieru tiesības un garantēta turpmākā mazo un vidējo pārvadātāju pastāvēšana. Regula attiecas uz braucieniem, kuru maršruts ir vairāk nekā 250 kilometru, un sniedz autobusu pasažieriem tiesības pieprasīt kompensāciju braucienu atcelšanas, virsrezervējuma vai kavēšanās gadījumā par vairāk nekā divām stundām. Autobusu pārvadātāji bieži vien ir mazie vai vidējie uzņēmumi, kas nonāktu uz bankrota sliekšņa pārmērīgu prasību iesniegšanas gadījumā par zaudējumu atlīdzību. Šī ir viena no regulas veiksmīgajām īpašībām, kas nodrošinās, ka kompensācijas maksājumu apjoms nekļūst nekontrolējams. Attiecībā uz 250 kilometru distanci nav neviena iemesla, kādēļ mēs nedrīkstētu pieļaut, lai jaunais likumprojekts stātos spēkā, bet pēc tam — redzētu, kā to ir iespējams uzlabot.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D).(LT) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, vēlos apsveikt referentu Cancian kungu, jo šodien pieņemtais dokuments patiešām ir ļoti apmierinošs un pietiekami līdzsvarots kompromiss. Tajā ir izdevies nodrošināt pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, kuru lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Eiropas Savienības pilsoņi varēs justies labāk aizsargāti. Ar šo vienošanos ceļošanas apstākļi tiek uzlaboti arī personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Tajā ir arī noteikti skaidri noteikumi saistībā ar kompensācijām par zaudējumiem un atvieglotu palīdzības sniegšanu.

Manuprāt, tas ievērojami veicinās ceļošanas apstākļu uzlabošanu mūsu pilsoņiem un nodrošinās tiem lielāku juridisko skaidrību saistībā ar negadījumiem vai citiem neparedzētiem notikumiem.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos apsveikt Cancian kungu par viņa izcili paveikto darbu, jo īpaši par teicamajiem rezultātiem, kas panākti samierināšanas procedūras ietvaros ar Padomi. Gan no direktīvas piemērošanas jomas aspekta, gan no aspekta, kas paredz aptuveni 12 pamattiesību iekļaušanu priekšlikumā, panāktais kompromiss ir nozīmīgs solis pasažieru tiesību aizsardzības virzienā.

Priekšlikumā ir pienācīgi ņemtas vērā personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības un vajadzības, jo īpaši saistībā ar nediskriminējošu piekļuvi transportam, tiesībām uz kompensāciju pārvietošanās iekārtu, pārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā, sūdzību iesniegšana un izskatīšana, ar invaliditāti saistītām mācībām autobusu personālam, brauciena laikā sniedzamo informāciju.

Galīgajā teksta variantā ir izdevies arī garantēt šīs pasažieru tiesības, vienlaikus neradot slogu pārvadātājiem, kuru lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi un kuri nevarētu uzņemties smagu slogu.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Lai gan atzīstu, ka šajā ziņojumā ir daudz pozitīvu aspektu — un es stingri atbalstu personu ar invaliditāti tiesības uz piekļuvi transportam un kompensācijām —, manuprāt, šādas shēmas ir jāievieš dalībvalstu valdībām.

Uzskatu arī, ka finansiālais slogs, kas ir saistīts ar šādu priekšlikumu, daudziem transporta nodrošinātājiem būtu nepanesams. Šim Parlamentam jāatceras, ka daudzas autobusu pārvadātāju firmas ir privātas un relatīvi nelielas un milzīgā degvielas cenu pieauguma rezultātā, kas pieredzēts pēdējo 12 līdz 18 mēnešu laikā, tās izjūt arvien lielāku finansiālo spiedienu. Papildu izmaksu rezultātā daudzām privātfirmām un, protams, valstu transporta shēmām būtu jāpalielina biļešu cenas pircējiem un jāsamazina maršrutu skaits. Līdz ar to daudziem pārvadātājiem, kas darbojas kā brīvprātīgie un nodrošina daudzas no shēmām personām ar invaliditāti, vispār būtu jāpamet šī nozare.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Fidanza (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Ir pagājis ilgs laiks līdz šodienas balsojumam par šo ziņojumu, tādēļ vēlos pievienoties savu kolēģu deputātu komplimentiem, kas tika adresēti Cancian kungam, kurš tik neatlaidīgi cīnījās, lai mēs nonāktu līdz šim balsojumam. Visiem transporta veidiem beidzot ir sava regula par pasažieru tiesībām. Manuprāt, nākamais solis ir piedāvāt atbilstošu konsolidējošu tiesību aktu, kas apvienotu visas šīs atšķirīgās regulas.

Piemērošanas joma šai regulai ir pamatota, lai gan mēs par to vienojāmies, ņemot vērā citus priekšnoteikumus, bet noteikti pozitīvi ir vērtējams fakts, ka mums ir izdevies iekļaut tajā visas dalībvalstis, izņemot divas, kā arī fakts, ka daudzi noteikumu punkti tika noteikti par obligātiem, pat maršrutos, kas nepārsniedz 250 km, vienlaikus atsakoties no dažiem citiem kompensāciju veidiem.

Šā rīta debašu laikā dažas dalībvalstis norādīja, ka nav paredzēti noteikumi piemērotai aizsardzībai pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tomēr, par laimi, ņemot vērā pēdējās runas, izrādījās, ka tas neatbilst patiesībai. Tieši pretēji, šī aizsardzība ir liels solis uz priekšu šā kompromisa pilsoniskuma ziņā, un ar to mums ir jālepojas.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE).(ET) Priekšsēdētājas kundze! Balsoju pret šo dokumentu, jo pašreizējais tiesību akts negarantē vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pasažieriem. Tas nav salīdzināms ar citiem transporta veidiem, ne arī starp pasažieriem no dažādām valstīm. Tā rezultātā vairākas mazas Eiropas Savienības valstis ir atstātas ārpus ģeogrāfiskās regulas piemērošanas jomas. Dažās citās dalībvalstīs šis akts ir tikai daļēji piemērojams.

Nav atrisināta arī problēma ar pārrobežu autobusu pārvadājumiem. Autobusus izmanto iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni un jaunieši, tostarp studenti un skolēni. Tādēļ nav pieņemami atlikt īstenošanu uz vēlāku laiku.

 
  
  

Ziņojums: Martin Callanan (A7-0287/2010)

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Ir panākts kompromiss starp Komisijas un Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas iesniegtajiem priekšlikumiem par emisiju standartu noteikšanu vieglajiem kravas automobiļiem, saskaņā ar kuru tie 10 gadu laikā tiks samazināti no 203 g līdz 147 g uz kilometru. Jaunais ieviestais emisiju standarts ir pieņemams ražotājiem un lietotājiem un ir svarīgs lietotājiem radīto izmaksu ziņā šādu transportlīdzekļu sadārdzināšanās rezultātā. Šo lietotāju grupu galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, tirgotāji un ģimenes uzņēmumi, un mēs tikko debatējām par ES instrumentiem, kuru mērķis ir nodrošināt finansiālo atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem šīs plenārsēdes laikā. Viens no mērķiem šajā jomā ir samazināt barjeras mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei. Ceram, ka emisiju ierobežojumu un lielāku ražošanas izmaksu rezultātā pieaugošās vieglo kravas automobiļu parku izmaksas neradīs ievērojamus šķēršļus. 2014. gadā mēs varēsim pārbaudīt, vai šīs regulas pamatprincipi ir tikuši veiksmīgi īstenoti.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlaments ir guvis panākumus vērienīga ilgtermiņa mērķa ieviešanā par spīti Padomes un Komisijas opozīcijai, kas vēlas ierobežot CO2 emisiju apjomu maziem kravas automobiļiem līdz ne vairāk kā 147 gramiem uz vienu kilometru 2020. gadā. Tik vērienīgu un tomēr reālistisku ierobežojumu ir iespējams panākt, tika pateicoties inovatīvām vides tehnoloģijām. Transportlīdzekļi ievērojami mazāk piesārņos vidi, bet cenu ziņā tie joprojām būs maziem un vidējiem uzņēmumiem pieņemami. Mums tas ir īpaši nozīmīgi, jo klimata ziņā nekas neuzlabosies, ja jauno transportlīdzekļu cenas būs tik nepieņemamas, ka pa mūsu ceļiem joprojām brauks vecie kravas automobiļi, jo īpaši, ja arī turpmāk tie būs kā slogs videi. Esmu gandarīts, ka šodien esam nobalsojuši par šo likumprojektu un ka tas ir pieņemts ar lielu balsu vairākumu.

 
  
MPphoto
 

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Tikko nobalsojām par ziņojumu „par emisiju standartu noteikšanu vieglajiem kravas automobiļiem”. Tāpat kā gadījumā ar lielāko daļu ES tiesību aktu, tas ir izplūdis patiesi eksistējošas problēmas nosaukums. Paskaidrošu — vieglie kravas automobiļi, protams, ir kravas automobiļi, un emisiju standarti attiecas uz degvielas emisijām, kuru apjoms ir atkarīgs no sadedzinātās degvielas.

Tātad mēs visi vērojam, kā degvielas uzpildes stacijās palielinās cenas, bet tādiem individuāliem komersantiem kā celtniekiem, santehniķiem un galdniekiem kravas automobiļa izmantošana rada izmaksas, kas ir kritiskas viņu uzņēmējdarbībai. Tie vēlas degvielas ziņā efektīvus transportlīdzekļus, un degvielas efektivitāte vienmēr ir bijis nozīmīgs elements, pieņemot lēmumus par iegādi.

Rūpnīcas General Motors ražotnē Lutonā, kas atrodas manā vēlēšanu apgabalā, esmu novērojis arī to, ka uzlabojumu ieviešanai nepieciešamā jaunrade rodas rūpnīcas teritorijā.

Ir daži, kuri domā, ka tikai tādēļ, ka šajā Eiropas Parlamentā tiek izvirzīti mērķi, tie tiks īstenoti. Tomēr patiesība ir tāda, ka šī jaunrade ir saistīta ar pašiem kravas automobiļiem un tā izriet no patērētāju prasībām un ražotāju uzlabojumiem, nevis tikai no Eiropas tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētājas kundze! Diemžēl nevarēju piedalīties šajās debatēs, bet šajā laikā piedalījos citās sanāksmēs. Tādēļ pateicos par iespēju pateikt dažus vārdus tagad.

2020. gada stratēģijā īpaši lielu uzsvaru esam likuši uz atjaunojamu energoresursu avotu veidiem, un tas ir tikai taisnīgi. Tomēr vienlīdz svarīga mūsu mērķu izpildē ir energoefektivitāte, jo īpaši saistībā ar sauszemes transportlīdzekļiem — individuālajiem un kravas.

Kravas automobiļus redzam uz ceļa ik dienas, un tie pārvar lielus attālumus. Pateicoties tādai direktīvai kā šī, varam veicināt 2020. gada stratēģijas ieviešanu saistībā ar degvielas efektivitāti, jo tas piespiedīs konstruktorus izstrādāt degvielas ziņā efektīvākus dzinējus, un, lai gan izmaksas īstermiņa var būt diezgan lielas, ietaupījumi litros uz katru nobraukto kilometru ir milzīgi.

 
  
  

Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A7-0021/2011)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Padome ir nosūtījusi mums priekšlikumu lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību. Iemesls tam ir tāds, ka dažas dalībvalstis — tostarp Itālija un Spānija — iebilda vairākos gadījumos pret plānotās trīsvalodu tulkošanas sistēmas apstiprināšanu, kas galu galā izrādītos pilnīgi diskriminējoša, jo ar to tiek klaji pārkāpts visām oficiālajām Savienības valodām vienāda statusa piemērošanas princips.

Par spīti daudzajām sarunām, kas ir veiktas līdz šim, un šā rīta balsojumam, šķiet, ka vienbalsīga šīs regulas pieņemšana nebūs iespējama. Tomēr tiesiskās un iestāžu lietderības nolūkos šķiet vai šķita, ka jāgaida Eiropas Tiesas atzinums, kuru ir paredzēts sniegt tuvākajās dienās un kurā varētu būt paskaidroti ne tikai daudzi tehniskie vienotas patentaizsardzības sistēmas aspekti, bet arī uzsvērtas no tās izrietošās sekas saistībā ar jurisdikciju. Mēs neizvēlējāmies šo ceļu, un tādēļ es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētājas kundze! Ieklausoties debatēs šeit šajā Parlamentā par ciešāku sadarbību vienotās patentaizsardzības jomā, ir grūti šeit atrasties un nesmaidīt ar iecietīgu smaidu sejā. Politiķi no dažām valstīm, kuru valoda, viņuprāt, ir vissvarīgākā pasaulē, apgalvo, ka mēs izjauktu iekšējo tirgu šajā jomā, ja sāktu ciešāku sadarbību. Tas, protams, ir absurds apgalvojums tādēļ, ka mums nemaz nav iekšējā tirgus vienotas patentaizsardzības jomā. Iegūt patentu ES maksā aptuveni desmit reižu vairāk nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, kas atbilst EUR 250 miljoniem no mūsu uzņēmumu izmaksām. Tādēļ ir pozitīvi, ka beidzot šodien nobalsojām par ciešāku sadarbību, lai atsevišķas valstis vairs turpmāk nevarētu likt šķēršļus. Mums vienreiz pietiek! Vēl neesam sasnieguši mērķi, bet šodien vienas dienas laikā panācām lielāku progresu nekā pēdējos desmit gados.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Jau vairāk nekā 20 gadu esam debatējuši par vienotas patentaizsardzības sistēmas izveidi Eiropas mērogā. Pašlaik spēkā esošā ārkārtīgi sarežģītā patentu reģistrācijas sistēma, kas ir laikietilpīga un dārga, salīdzinot ar sistēmu Amerikā, neveicina uzņēmējdarbību Eiropā. Patentiem ir būtiska nozīme mūsdienu ekonomikas attīstībā un izaugsmē un zinātnisko pētījumu atbalstīšanā. Tā kā arvien vairāk pieaug tirgu konkurētspēja visā pasaulē, nevaram atļauties ilgāk atlikt lēmumu pieņemšanu šajā jautājumā. Tādēļ mums jāpaātrina darbs, lai izveidotu vienotu patentu tirgu. Lai gan atbalstām šo ideju, nedrīkstam ignorēt daudzu jautājumu, piemēram, valodas jautājuma, pretrunīgo raksturu. Tādēļ mūsu mērķim noteikti jābūt diskriminācijas apkarošanai pret nelielajām, mazāk apdzīvotajām un bieži vien nabadzīgākajām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Pallone (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Mēs dzīvojam tirgū, kurā mūsu uzņēmumi darbojas atbilstoši konkurences apstākļiem visā pasaulē. Galvenais priekšnoteikums pašreizējās patentu valodu sistēmas reformai saskaņā ar Komisijas paziņojumu ir samazināt ar tulkošanu saistītās izmaksas, lai nodrošinātu konkurētspēju tirgos, kuros sacenšamies ar Savienotajām Valstīm, jo īpaši attiecībā uz Āzijas tirgu.

Tādēļ domāju, vai nebūtu bijis efektīvāk izstrādāt patentus tikai vienā valodā? Tādējādi mūsu uzņēmumi tiešām varētu konkurēt pasaules tirgū. Turklāt ir labi zināms, ka pašlaik Eiropā pastāv divas tiesiskās sistēmas ar atšķirīgām īpašībām un noteikumiem. Manuprāt, būtu labāk, ja mēs sāktu šo sistēmu vienādošanu.

Visbeidzot — ciešākas sadarbības sākšana ne tikai ir pretrunā Eiropas Savienības garam, bet arī kaitē iekšējam tirgum, kuram tādējādi draud dalībvalstu ģeogrāfiskās sadrumstalotības un konkurences risks, kas nozīmē to, ka dažas valstis noteikti būs sliktākā stāvoklī nekā citas.

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Lai gan, no vienas puses, atzinīgi novērtēju mērķi, ko Eiropa ir sasniegusi, beidzot pēc vairākiem gadiem nodrošinoties ar tik nozīmīgu instrumentu kā patents, kura rezultātā Eiropas Savienība beidzot varēs vienādos apstākļos konkurēt ar citām teritoriālām organizācijām, diemžēl jāsaka arī tas, ka šis rezultāts ir panākts, kaitējot citām teritorijām, piemēram, Itālijai, kas ir bijusi ilggadēja Savienības nozīmes stiprināšanas aizstāve.

Lēmums par patenta izsniegšanu tikai vienā no trim Patentu biroja darba valodām faktiski radīs nevienlīdzību starp uzņēmumiem Itālijā un tajās valstīs, kas ietilpst ierosinātās valodu sistēmas sastāvā. Vēlos atgādināt, ka pirms dažiem mēnešiem Komisijai iesniedzu jautājumu, lai aizstāvētu itāļu valodas lietošanu. Pagaidām ir piemērojušās 25 no 27 dalībvalstīm, un tādēļ balsojumā atturējos.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Pašreizējie risinājumi problēmai par patentaizsardzību ES un tās dalībvalstīs nevienu neapmierina. Tādēļ ir būtiski svarīgi ieviest vienotu patentaizsardzības sistēmu gan mūsu dalībvalstu ekonomikas, gan visas ES ekonomikas labā. Proti, šī jaunā sistēma neveicina zinātniskos pētījumus un jaunradi. Salīdzinoši vienkāršas sistēmas ieviešana, pamatojoties uz standartizētu formu, lai gan šis ir pretrunīgs jautājums, un izmantojot trīs valodas, lai gan tika runāts par vienas valodas vai vairāku valodu izmantošanu, pievienojot tulkojumu patenta iesniedzēja valsts valodā, ir nozīmīgs solis.

Tas būs īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, no kuriem daudziem nav pietiekamu finanšu resursu, lai patentu reģistrētu. Ceru, ka tas būs nozīmīgs solis, lai grupa mazo un vidējo uzņēmumu, kurus bieži dēvē par „snaudošiem novatoriem”, sāktu aktīvu darbību. Bieži debatējam par to, kā veicināt, lai šī pati uzņēmumu grupa ieviestu inovācijas un reģistrētu paši savu izgudrojumu patentus, jo īpaši Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ietvaros. Vēlamies, lai šī jaunā regula gan mobilizētu šos mazos un vidējos uzņēmumus, gan arī nodrošinātu patentēto izgudrojumu labāku aizsardzību Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 

  Constance Le Grip (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze! Balsoju par Lehne kunga ziņojumu, ar kuru Eiropas Parlaments piekrīt ciešākai sadarbībai, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību Eiropas Savienības teritorijā. Jau sen bija laiks! Divdesmit gadu ilgi pūliņi bija vajadzīgi, lai panāktu šo rezultātu, lai sāktu konkrētu pasākumu veikšanu Eiropas uzņēmumu — gan mūsu MVU, gan arī lielo uzņēmumu — labā, kuri jau sen gaida šā ievērojamā instrumenta pieņemšanu savas konkurētspējas un izaugsmes nodrošināšanai.

Piekrītot ciešākai sadarbībai, Eiropas Parlaments ne tikai parāda, cik ļoti tas ir ieinteresēts šīs konkrētās ciešākas sadarbības procedūras ieviešanā, un vēlos norādīt, ka šī ir otrā reize, kad tā tiek piemērota, bet tā ir arī ārkārtīgi pozitīvs un konkrēts vēstījums, kas saistīts ar mūsu uzņēmumu inovāciju darbības un konkurētspējas veicināšanu. Kā jau tika norādīts, 25 no 27 dalībvalstīm ir izvēlējušās ieviest šo ciešākas sadarbības procedūru Eiropas Savienības vienotā patenta izveidei. Nevērtēju par zemu tās grūtības, ko joprojām piedzīvo dažas no mūsu dalībvalstīm, tomēr turpināsim virzīties uz priekšu un sniegt piemēru. Tieši to no mums gaida uzņēmumi.

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētājas kundze! Atturējos balsojumā, jo, manuprāt, lēmums izveidot vienotu patentu, izmantojot ciešāku sadarbību, ir vēl viena Padomes neveiksme. Ir panākta vienošanās tikai starp deviņām dalībvalstīm un pašā dokumentā ir atzīts, ka tā mērķi nav īstenojami piemērotā laika grafikā. Konkurētspēja? Efektivitāte?

Turklāt vēl gaidām Eiropas Tiesas lēmumu par jurisdikciju saistībā ar noteikumiem valodas ziņā. Padomei būtu bijis jācenšas panākt kopēju nostāju, un, iespējams, tai vajadzēja ieguldīt daudz vairāk darba, lai panāktu vienas valodas izmantošanu, ņemot vērā patentu reģistrācijas pieteikumu skaitu un lielākajā to daļā izmantoto valodu, lai mēs kļūtu konkurētspējīgāki globālajā tirgū.

Vēlreiz dalībvalstu nacionālās pieejas rezultātā ir pieņemts sadrumstalots lēmums bez skaidri noteiktiem kritērijiem saistībā ar trīs valodu izmantošanu. Ja īstenosim tādus pasākumus kā šis, nekad nepanāksim progresu Eiropas projekta konsolidēšanā.

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Ja Eiropas Savienībai ir jāveicina konkurētspēja un inovāciju jomā jākļūst par līderi pasaulē, tās radošais potenciāls ir atbilstoši jāaizsargā.

Taču ES patentu sistēmā ir vairāki trūkumi, kas kavē ne tikai vienotas patentaizsardzības sistēmas izveidošanu, mazinot juridisko noteiktību izgudrotājiem un inovāciju uzņēmumiem. Vienotas izgudrojumu aizsardzības nodrošināšana visās dalībvalstīs, pateicoties vienam Eiropas patentu piešķiršanas procesam, kas izstrādāts, pamatojoties uz vienotu patentu tiesību sistēmu, skaidri norāda uz sarežģītu sistēmu, vienlaikus samazinot izmaksas, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem jāsedz trīsreiz augstākas izmaksas nekā, piemēram, uzņēmumiem ASV. Tā kā cerības saistībā ar mēģinājumiem izveidot vienotu patentaizsardzību visā ES nav piepildījušās un ņemot vērā faktu, ka ir izpildīti visi tiesiskie priekšnosacījumi ciešākai sadarbībai individuālās patentaizsardzības izveides jomā, es piekrītu tam, ka Eiropas Parlamentam tā jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 

  Giommaria Uggias (ALDE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Tad, kad pirms simts gadiem Amerikas telefonu nozarē netika atzīts Antonio Meucci patents, tas nenotika tādēļ, ka viņam trūka angļu valodas zināšanu, vai tādēļ, ka viņš izmantoja itāļu valodu, bet drīzāk gan tādēļ, ka viņam neizdevās izpildīt kādu nosacījumu — viņam pietrūka naudas, lai reģistrētu šo patentu vēl uz vienu gadu.

Līdzīgā veidā arī mēs šobrīd esam nonākuši paradoksālā situācijā, un gluži pretēji balsojumam, manuprāt, fakts, ka ir jāapstiprina trīsvalodu patentu sistēma, kā rezultātā itāļu valoda tiek izslēgta, galvenokārt ir rezultāts mūsu valdības vājumam, tās nespējai paust savu viedokli Eiropas politikā, kas galvenokārt skar pētniecības un inovāciju jomu.

Šajā jautājumā mums tikai jāatceras pētījums par konkurētspēju, kas tika publicēts pagājušā gada decembrī un kas parāda, ka pēdējos gados Itālija ir brīvprātīgi atdevusi EUR 4 miljardus citām valstīm, kuras labprāt ir uzņēmušas mūsu zinātniekus. Šiem zinātniekiem noteikti vairs nav nepieciešama itāļu valoda, jo tie jau ir iemācījušies angļu, franču un vācu valodu un tiem ir visi nepieciešamie līdzekļi šo patentu reģistrēšanai par sliktu Itālijas izstrādājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Antonello Antinoro (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Runāju tādēļ, lai paskaidrotu, kādēļ šodien balsoju pret šo ziņojumu. Patenta izveide noteikti sniegs priekšrocības patentu sistēmai Eiropā, tomēr rezultāts būtu bijis daudz labāks, ja mēs būtu izmantojuši citu procedūru. Ciešākas sadarbības izmantošana, manuprāt, ir pilnīgs strupceļš.

Pašreizējā procedūra, protams, ir pēdējais posms patentu apstiprināšanas vēsturē Eiropas Savienībā, kas aizsākās 1990. gadā, un to ir pieprasījušas tikai 12 dalībvalstis.

Balsoju pret šo rezolūciju, jo tā ir nesavietojama ar Līguma par Eiropas Savienību 20. panta 2. punktā noteikto prasību par galējo līdzekli. Komisijas priekšlikums nenosaka vienotu patentu visā Savienības teritorijā, kā prasīts 118. pantā, un ciešāka sadarbība negatīvi ietekmē uzņēmumu dibināšanu un brīvo kapitāla apriti.

Turklāt politiskā ziņā būtu bijis daudz diplomātiskāk un tieši tikpat ērti gaidīt līdz Eiropas Tiesas nolēmuma pieņemšanai, kas ir ieplānota 8. martā. Šā nolēmuma pieņemšanas kontekstā, iespējams, mums būs jāpārskata sava nostāja.

 
  
MPphoto
 

  David-Maria Sassoli (S&D).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Vēlreiz esam pieredzējuši Itālijas valdības nespēju aizsargāt Itālijas proeiropeisko reputāciju un tās uzņēmumus būtiski nozīmīgā jautājumā, piemēram, jautājumā par Eiropas patenta pieņemšanu. Divdesmit piecas valstis no 27 un liels Parlamenta vairākums atbalsta priekšlikumu, ar ko tiek regulēta patentu joma un kas reāli ietekmē inovāciju ziņā vislabākos uzņēmumus un tos, kuri ir visvairāk orientēti uz starptautiskiem tirgiem.

Izslēdzot sevi no šā lēmumā, mēs Itālijā pakļausim savus uzņēmumus riskam, ka Eiropā un visā pasaulē nebūsim pietiekami aizsargāti. Maz ticams, ka valdība, kas neko nedara, lai popularizētu Itālijas kultūru pasaulē, kas samazina finansējumu kultūras iestādēm un nenovērtē tādas valsts valodu, kura ir mājvieta vislielākajam skaitam Pasaules mantojuma vietu, var atstāt neievērotu valodas jautājumu, lai gan mūsu uzņēmumi faktiski vienmēr ir prasījuši, lai patenti tiktu izstrādāti tikai angļu valodā, kas pašlaik ir pasaules ekonomikā visplašāk izmantotā valoda. Tomēr esam panākuši tādu rezultātu, kas ļauj ikvienam, kurš iesniedz patentus, tos iesniegt savā valodā.

Priekšsēdētājas kundze! Nekas nespieda Barnier kungu virzīt šo priekšlikumu, izmantojot tik sasteigtu balsojumu, kas notiek pirms Eiropas Tiesas gaidāmā nolēmuma, kurš, kā zināms, tiks sniegts marta pirmajā nedēļā un kurā galvenokārt tiek risināti divi aspekti — valsts valodas izmantošana, lai sevi aizstāvētu Eiropas Savienības Patentu tiesā, kā arī pašas patentu tiesas izveides likumību. Kā mums ir labi zināms, šie ir nozīmīgi jautājumi, kas mums ir jāatrisina pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas. Tādēļ Itālijas Demokrātiskās partijas (PD) delegācija nolēma balsojumā atturēties.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Šis priekšlikums nepavisam nav pilnīgs, un pie tā patiešām var būt jāatgriežas Eiropas Tiesas sprieduma rezultātā pēc dažām nedēļām. Tomēr, manuprāt, tas ir solis pareizā virzienā, un tādēļ es to atbalstu.

Esmu apmeklējis virkni semināru šeit Eiropas Parlamentā saistībā ar inovācijām. Uzņēmums General Electric ir veicis dažus pētījumus Eiropas Savienības mērogā, kas parādīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka progress izkļūšanā no lejupslīdes ir iespējams, tikai izmantojot inovācijas. Inovācijas ir saistītas ar pētniecību, izstrādi un jaunām precēm. Jauni izstrādājumi ir jāpatentē un — jo vieglāk to ir izdarīt, jo labāk. Mums jācenšas panākt tādas sistēmas ieviešanu visā Eiropas Savienībā, kas ir tikpat ērta un izmaksu ziņā tikpat efektīva kā Amerikas Savienoto Valstu sistēma.

Esam vēl tālu no tās, bet vienlaikus vismaz cenšamies iet šajā virzienā. Tādēļ atbalstu šodienas priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Philip Claeys (NI).(NL) Priekšsēdētājas kundze! Atturējos balsojumā par Lehne kunga ziņojumu ne tādēļ, ka man būtu iebildumi pret vienotu patentaizsardzības sistēmu. Tieši pretēji. Uzņēmumi Flandrijā jau sen skaļi pieprasa šādas sistēmas ieviešanu. Ideja pati par sevi ir tikai apsveicama, jo īpaši, ja ņemam vērā, cik dārga un apgrūtinoša ir pašreizējā procedūra, kad katrā dalībvalstī ir jāiesniedz atsevišķs pieteikums patenta reģistrēšanai.

Atturējos šajā balsojumā, jo kārtība valodas jautājumā vēl nav pilnīgi skaidra. Mēs vēl redzēsim, kādā apjomā Komisijas regulas projektā tiks atļauta citu oficiālo valodu lietošana, izņemot angļu, franču un vācu valodu. Jebkurā gadījumā mans viedoklis ir un arī turpmāk būs tāds, ka jābūt iespējai iesniegt lietas dokumentus arī holandiešu valodā.

 
  
  

Ziņojums: Ivo Belet (A7-0001/2011)

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētājas kundze! Iepriekš minēto piemērojamo tekstu kodifikācija kopā ar iepriekš minētajiem grozījumiem neapšaubāmi ieviesīs nepieciešamo skaidrību tiesiskajā regulējumā saistībā ar pārtikas produktu radioaktivitāti.

Taču uzskatu, ka situācijā, kad ir apstiprināts Lisabonas līgums, būtu vēlams atkārtoti izvērtēt ierosinātās regulas juridisko pamatu, ņemot vērā arī jaunās Eiropas Parlamentam piešķirtās pilnvaras sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Šajā ziņā piekrītu viedoklim, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts nodrošina šā priekšlikuma juridisko pamatu, jo to priekšlikumu mērķis, kas tiek pieņemti, izmantojot šo pamatojumu, ir aizsargāt sabiedrības veselību, kas atbilst situācijai, kurā nosaka „pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni”.

 
  
MPphoto
 

  Giommaria Uggias (ALDE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Lielākoties atbalstu grozījumus, kas ierosināti ar šo tekstu, kurā jebkurā gadījumā nav panākts nekas cits kā tikai kodificēti iepriekš pieņemtie tiesību akti par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni.

Mēs par to aizmirstam un mēģinām palaist garām kā kaut ko neievērotu, ka runājam šajā gadījumā par kodolavārijas rezultātā radītiem atkritumiem. Tas nozīmē, ka mums arī turpmāk jāpievērš stingra uzmanība atomelektrostaciju radītam riskam un faktam, ka tās ir puvušo un indīgo rezultātu sekas, ko dažās dalībvalstīs prasām attīstīt. Tādēļ tas ir pasākums, kam vajadzētu iedvesmot mūs visus būt pēc iespējas modrākiem.

Runājot par jautājuma būtību, tomēr uzskatu, ka ir iespējams darīt vairāk, lai ieviestu obligātu tūlītējo ziņošanu, kas ļautu visus riska faktorus risināt kopā. Turklāt nekādā ziņā nedrīkstam izvairīties no prasības par ziņošanu valsts atbildīgajām iestādēm avārijas gadījumā.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze! Noteikumi, ar kuriem tiek nodrošināts, lai pārtikas produkti netiktu piesārņoti ar radioaktīvām vielām, radās pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā. Šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo īpaši no sabiedrības veselības aspekta, bet vienlaikus tas ir arī sarežģīts jautājums. Lisabonas līguma īstenošana nozīmē, ka ir jāatjauno dažas regulas, tostarp arī šīs, lai gan pastāv strīds starp Eiropas Komisiju un Parlamenta priekšlikumiem jautājumā, kas skar tā juridisko bāzi. Parlaments atsaucas uz Lisabonas līguma 168. panta 4. punktu, turpretī Komisija atsaucas uz Euratom līguma 31. pantu. Ir svarīgi no jauna ne tikai uzsvērt nepieciešamību aizsargāt patērētājus, bet uzsvērt arī nepieciešamību aizsargāt lauksaimniekus, kam jāsaņem kompensācija par avārijas rezultātā ciestajiem zaudējumiem. Notikušās debates ir arī parādījušas milzīgas viedokļu atšķirības jautājumā par iespējamo riska izvērtējumu, tostarp par avāriju vai citu dabisko avotu radītiem radiācijas līmeņiem. Jāuzsver arī fakts, ka proporcionāli arvien lielāku daļu Eiropas Savienības tirgus piepilda importa lauksaimniecības produkti un pārtikas preces no dažādām pasaules valstīm, jo ir arī jāievēro atbilstība sabiedrības veselības standartiem, tostarp arī tiem, ar kuriem tiek nodrošināts, lai radioaktīvais piesārņojums nenonāktu pārtikas precēs.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētājas kundze! Jauna ievilkuma iekļaušana priekšlikumā saistībā ar trīs 1987. gadā un 1990. gadā pieņemtu regulu kodifikāciju par radioaktīvā piesārņojuma līmeni radiācijas avārijas gadījumā rada nepieciešamo ex post motivāciju esošajā pantā un sniedz pamatotas tiesības Padomei īstenot tiešās pilnvaras tādas regulas pieņemšanā, kas paredzēta, lai nekavējoties apstiprinātu Komisijas ierosinātos ārkārtas pasākumus.

Piekrītu referentam Belet kungam, ka to nevar nodalīt no panta, uz kuru viņš atsaucas. Jebkurā gadījumā to jauno noteikumu kontekstā, kas ir ieviesti ar Lisabonas līgumu, ir jānoskaidro, vai šis pamatojums sniedz pietiekamu motivāciju īstenošanas pilnvaru rezervēšanai Padomei un vai šīs Padomei deleģētās īstenošanas pilnvaras ir pareizi definētas un strukturētas.

Ir jāgarantē, lai tiktu apmierinātas pilsoņu intereses nodrošināt efektīvu iespējamo avāriju seku novēršanu. Šim nolūkam paredzētie pasākumi paredz arī procedūras vienkāršošanu kodolavārijas gadījumā un nepārprotamu uzraudzības pienākuma piešķiršanu Komisijai, kura vienlaikus precizē plānoto pasākumu kārtību.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ieteikums: Eva Joly (A7-0018/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Piekrītu referentes nostājai, ka ir jāpanāk konsenss, lai šobrīd noslēgtu šo nolīgumu, ņemot vērā jaunos noteikumus, kas saskaņoti ar ES mērķiem sadarbībai attīstības jomā un ir ietverti Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā. No otras puses, manuprāt, šī pieeja ir pārāk lielā mērā vērsta uz tirdzniecības un ekonomikas jautājumiem un brīvo tirdzniecību, kas neļauj izmantot enerģiskāku pieeju attīstībai, un es atzinīgi vērtēju jaunos noteikumus, kas ir jāiekļauj pārskatītajā nolīgumā, jo īpaši tos, kuri attiecas uz cīņu pret nabadzību, efektīvu palīdzību, Tūkstošgades attīstības mērķiem un saikni starp migrāciju un attīstību. Tomēr balsoju par šo priekšlikumu, jo, manuprāt, attiecības un tirdzniecība ar Dienvidāfriku ir būtiski svarīgas abām pusēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Balsoju par šo dokumentu, jo tajā ir iekļauti nozīmīgi grozījumi. Atzinīgi jāvērtē tas, ka atbruņošanās turpmāk būs būtisks nolīguma elements — precīzāk, saskaņā ar demokrātijas principiem, cilvēktiesībām un tiesiskumu. Šie ir ārkārtīgi svarīgi noteikumi, kas veicina miera uzturēšanu un drošību šajā reģionā, kā arī cilvēktiesību ievērošanu un demokrātijas attīstību. Nolīgumā papildus ir iekļauts atbalsta nodrošināšanas efektivitātes princips (kā viens no mērķiem sadarbībai attīstības jomā) un prioritātes piešķiršana darbībām, kas īpaši veicina cīņu pret nabadzību, lai izpildītu Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM).

Jāņem vērā, ka, protams, no Dienvidāfrikas attīstības perspektīvas sadarbības paplašināšana, iekļaujot daudzas jaunas jomas, ir pozitīvs pārskatītā nolīguma punkts; un turklāt sadarbības paplašināšana šādā veidā, kas sākotnējā 1999. gada nolīgumā tika paredzēta tikai kā iespēja, ir vēlama abām pusēm. Turklāt ir arī svarīgi pievērst lielu uzmanību tirdzniecības, ekonomikas un brīvā tirgus problēmām, kam būtu jāveicina šā reģiona ekonomiskā attīstība.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Ar šo pārskatīto nolīgumu tiek ieviesta virkne grozījumu, jo īpaši saistībā ar demokrātisko principu ievērošanu un sadarbību aspektos, kas attiecas uz atbruņošanos un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu. Atzinīgi vērtēju iniciatīvu par prioritātes statusa piešķiršanu darbībām, kas palīdz īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), proti, stratēģijas, kuru mērķis ir nabadzības mazināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana un darbavietu izveide. Manuprāt, jārisina padziļināts politiskais dialogs par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, pret terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu, kā arī par cīņu pret ieroču ražošanu, tirdzniecību un uzkrāšanu. Turklāt aizstāvu nepieciešamību pievērst uzmanību arī sadarbībai attīstības jomā ar mērķi veikt uzlabojumus izglītības un veselības aprūpes nozarē. Šo iemeslu dēļ balsoju par ziņojuma apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Dienvidāfrika ir valsts, kura visās jomās strauji attīstās un ar kuru Eiropas Savienība vēlas izveidot īpašas attiecības. Pamatojoties uz pozitīvo Attīstības komitejas ieteikumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas apstiprinājumu, arī es atbalstīju šā nolīguma parakstīšanu, kas stiprinās mūsu sadarbību ar šo valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski.(FR) Balsoju par 2009. gadā grozītā ES un Dienvidāfrikas sadarbības nolīguma atjaunošanu, jo ar to tiek ieviesta jauna dimensija šai sadarbībai starp Eiropas Savienību un Dienvidāfriku. Sākotnējais 1999. gada nolīgums nodrošināja tirdzniecības sadarbību, atbalstu Dienvidāfrikai tās ekonomikas un sociālajā pārejas procesā, šīs valsts ekonomikas integrācijā Āfrikas dienvidu reģionā un sadarbībā attīstības jomā. Šodien šā nolīguma darbības joma ir paplašināta, iekļaujot šādas jomas — cīņu pret nabadzību, efektīvu attīstības palīdzību, TAM īstenošanu, cīņu par drošību, cīņu pret masu iznīcināšanas ieročiem un cīņu pret terorismu. Šīs ir stratēģiskās sadarbības jomas, kuras, manuprāt, ir nozīmīgas, ņemot vērā Eiropas Savienības aktīvo sadarbību ar Dienvidāfriku un tās ietekmi Āfrikas dienvidu reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Atzinīgi vērtēju jauno nolīgumu, kura mērķis ir paātrināt divpusējo sadarbību vairākās jomās. Vēlos uzsvērt tik nozīmīgas jomas kā bērnu tiesības, dzimumu vienlīdzība, pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana, sadarbība vides jomā, jo īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām, sadarbība kultūras jomā, sadarbība cīņā pret narkotikām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, sadarbība veselības jomā, jo īpaši cīņa pret AIDS. Saiknei starp sadarbību un attīstību jāietver stratēģijas nabadzības mazināšanai, dzīves un darba apstākļu uzlabošanai, darbavietu radīšanai, migrantu līdzdalībai savas izcelsmes valsts attīstībā, kā arī sadarbība potenciāla attīstībā, galvenokārt veselības un izglītības nozarēs, lai mazinātu Dienvidāfrikas intelektuālā darbaspēka migrācijas negatīvo ietekmi uz Dienvidāfrikas Republikas ilgtspējīgu attīstību. Atzinīgi vērtēju ciešāku mūsu sadarbību šajās daudzajās jaunajās jomās un esmu gandarīta par jaunajiem noteikumiem attīstības jomā, kas iekļauti pārskatītajā nolīgumā, jo īpaši tiem, kuri attiecas uz cīņu pret nabadzību, efektīvu palīdzību, Tūkstošgades attīstības mērķiem un saikni starp migrāciju un attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu jauno, ar attīstību saistīto noteikumu iekļaušanu nolīgumā. Ir svarīgi nodrošināt efektīvu uzraudzību no ES atbildīgo iestāžu puses, kā ir paredzēts Lisabonas līgumā, lai varētu sasniegt nabadzības mazināšanas un izskaušanas mērķus Dienvidāfrikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Dienvidāfrika ir valsts, kas kopš aparteīda beigām ir piesaistījusi starptautisku interesi, palīdzību un atzinību tādēļ, ka par spīti grūtībām un neveiksmēm tai ir izdevies īstenot salīdzinoši miermīlīgu pāreju no valdošās varas piekritēju režīma uz demokrātiju, kurā dominē vispārējas vēlēšanu tiesības. Nav iespējams atcerēties šo pārejas posmu, nepieminot iedvesmojošo Nelsona Mandelas personību un viņa cieņpilno, sirsnīgo un izlīgumu veicinošo attieksmi, kam joprojām ir pozitīva ietekme uz šo valsti.

Šodien varam teikt, ka Dienvidāfrika ir nozīmīga Āfrikas reģiona dalībniece ģeopolitiskā un ģeostratēģiskā ziņā un piemērs citām valstīm, kuras vēl nav spējušas atbrīvoties no diktatūrām, kas tās apspiež un kavē to attīstību. ES ir visnotaļ ieinteresēta to saišu nostiprināšanā, kas to vieno ar Dienvidāfriku, un savstarpēji izdevīgu partnerattiecību izveidē. Tādēļ atbalstu šo grozījumu tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumā starp ES un Dienvidāfriku.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Lai gan šis nolīgums, kas tika parakstīts 1999. gada 11. oktobrī, stājās spēkā uz nenoteiktu laiku, tajā bija ietverts nosacījums par pārskatīšanu pēc pieciem gadiem no spēkā stāšanās brīža.

Tādēļ atzinīgi vērtēju šo ieteikumu, ar kuru tiek pabeigts garš sarunu process, jo pārskatītais nolīgums tika noslēgts 2009. gada 11. septembrī Kleinmondā. Ar to kļūs iespējama tādas regulas stāšanās spēkā, ar kuru tiek ieviesti nozīmīgi grozījumi sākotnējā nolīgumā, jo īpaši atbruņošanās jomā un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā, kā arī cīņas pret nabadzību līmenī, izpildot Tūkstošgades attīstības mērķus, līdztekus daudziem citiem nozīmīgiem grozījumiem.

Lai gan piekrītu referentei par to, ka viņa par noteicošiem ir uzskatījusi tirdzniecības jautājumus, kaitējot attīstības pieejai, balsoju par šo ieteikumu, jo tas ir vēl viens Eiropas Savienības solis progresa virzienā sadarbībā attīstības jomā un ar to tiks veicināta nabadzības izskaušanas mērķa turpmāka izpilde.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ierosinātais tirdzniecības, attīstības un sadarbības līguma (TASN) grozījums, kura mērķis ir iekļaut tajā „vispusīgu dokumentu paketi par palīdzību attīstības jomā”, ir jāizskata to centienu kontekstā, ko ES īsteno Dienvidāfrikas labā, lai noslēgtu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN), mēģinot pārvarēt kritiku un likumīgo pretestību gan pret pašreizējo TASN, gan nolīgumu, ko ES paredz noslēgt kā EPN. TASN ir radījis pārspīlētu ekonomisko asimetriju starp abām pusēm par labu ES, jo ar to ir palielināts ES eksporta apjoms uz Dienvidāfriku. Ir skaidrs, ka ES „preču, pakalpojumu un kapitāla tirdzniecības liberalizācijas” politika nav izdevusies.

Kapitālisma ekonomikas un finanšu krīzes saasināšanās to apstiprina. Savstarpējās palīdzības un atsaucības vietā ir tikusi veicināta konkurētspēja, nosakot darba dalīšanu, kas nozīmē lauksaimniecības preču eksportu no Dienvidāfrikas un rūpniecības preču importu no ES. Ieguvēji ir tie paši, kas vienmēr — ievērojamākās Eiropas Savienības lielvaras un to ekonomisko interešu grupas. Sekas ir skaidri redzamas, ne tikai attiecībā uz jaunattīstības valstīm, bet arī uz tādām ES valstīm kā Portugāle — ražošanas nozaru novājināšanās, ārējās atkarības, bezdarba utt. palielināšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Balsoju par šo dokumentu, jo ar to ievieš noteiktu skaitu interesantu grozījumu, jo īpaši turpmāk minētos, kas attiecas uz attīstību: atbruņošanās kļūst par būtisku nolīguma elementu, precīzāk, tiek panākta atbilstība demokrātijas principiem, cilvēktiesībām un tiesiskumam; papildus ir ieviests efektīvas palīdzības princips kā mērķis sadarbībai attīstības jomā, ir noteikta arī prioritāte darbībām, kas cīņā pret nabadzību īpaši dod ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā. Piekrītu mērķim par atbalsta stiprināšanu Starptautiskajai krimināltiesai un tās darbam, lai izbeigtu nesodāmību un veicinātu starptautiskā tiesiskuma ievērošanu; turpmāk arī jārisina padziļināts politiskais dialogs par sadarbību migrācijas jomā, kas īpaši šajā saistībā ir saikne starp sadarbību un attīstību un ietver vismaz šādas jomas: stratēģijas nabadzības mazināšanai, dzīves un darba apstākļu uzlabošanai un darbavietu radīšanai; migrantu līdzdalību savas izcelsmes valsts attīstībā; sadarbību potenciāla attīstībā, galvenokārt veselības un izglītības nozarēs, lai mazinātu Dienvidāfrikas intelektuālā darbaspēka migrācijas negatīvo ietekmi uz Dienvidāfrikas Republikas ilgtspējīgu attīstību; likumīgus, ātrus un lētus veidus naudas pārskaitījumiem, ko veic ārzemēs strādājošās personas. Vissvarīgākie aspekti ir šādi: miera un drošības uzturēšana reģionā, kā arī cilvēktiesību ievērošana un demokrātijas attīstība.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Atbalstu nolīguma noslēgšanu starp ES un Dienvidāfriku par divpusējās sadarbības paplašināšanu. Papildus tiesiskuma stiprināšanai tiks veikti nozīmīgi pasākumi cīņai pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī masu iznīcināšanas ieroču izmantošanas novēršanai. Liela vairākuma Eiropas Parlamenta deputātu atbalsts šim nolīgumam radīs uzlabojumus darba apstākļos un veselības aprūpes sistēmā, kā arī nabadzības mazināšanā Dienvidāfrikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas Republiku, kas tika parakstīts 1999. gada oktobrī Pretorijā stājās spēkā 2004. gadā, iekļaujot tajā noteikumu par tā pārskatīšanu piecu gadu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Šodien, septiņus gadus pēc nolīguma ratifikācijas, Eiropas Parlamentam ir izdevies paust savu viedokli sarunās, ko vadīja Komisija, pamatojoties uz Padomes direktīvām. Teksts tika iesniegts mums apstiprināšanai, un es izlēmu balsot par to, jo tajā galvenokārt ir risināti Dienvidāfrikas attīstības jautājumi. Tā galvenais nolūks ir iesaistīt abas nolīguma puses cīņā par nabadzības mazināšanu un izskaušanu, ievērojami veicinot Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Tomēr to ir iespējams īstenot tikai tad, ja Dienvidāfrikai pašai izdosies veikt reālus pasākumus, izstrādājot pareizu atbruņošanās politiku, kas tiek uzskatīta par patieso pamatu, uz kura ir jābūvē šīs valsts attīstības projekts.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Atzinīgi vērtēju šo nolīgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfriku, kurā ir noteikti jauni noteikumi attīstībai, jo īpaši saistībā ar cīņu pret nabadzību, efektīvu palīdzību un TAM. Dienvidāfrika ir nozīmīga attiecību partnere gan tirdzniecības, gan attīstības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šis nolīgums ir jāizskata noteiktā kontekstā, ko referente, šķiet, nav ņēmusi vērā. Eiropas Komisija izdara līdz šim nepieredzētu spiedienu uz Āfrikas dienvidu valstīm, jo īpaši Dienvidāfriku, lai tai noslēgtu kaitējošus ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Atsauce uz sarunām par EPN un visu tirdzniecības sarunu apturēšana, lai pavērtu tam ceļu, ārkārtīgi labi ilustrē šo šantāžu. Balsoju pret šo ziņojumu, ar kuru J. M. Barroso Komisijas nolīguma projekts tiek atbalstīts, nevis nosodīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Sākotnējais tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, tika parakstīts 1999. gada 11. oktobrī Pretorijā un stājās spēkā 2004. gada 1. maijā uz nenoteiktu laiku. Šajā nolīgumā ir iekļauts noteikums par pārskatīšanu piecu gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā. Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir radījusi arī nepieciešamību pieņemt jaunu līgumu, lai Eiropas Savienība varētu īstenot visas savas tiesības un saistības, ko iepriekš īstenoja Eiropas Kopiena.

Ar pārskatīto nolīgumu, kas tika noslēgts 2009. gadā Kleinmondā, sākotnējā nolīgumā tika ieviests zināms skaits nozīmīgu grozījumu, jo īpaši šādi grozījumi attīstības jomā: atbruņošanās, demokrātijas principi, cilvēktiesības un tiesiskums, sadarbība atbruņošanās jautājumos un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana.

Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Atturējos balsojumā par šo jautājumu šādu iemeslu dēļ: 1) Dienvidāfrikas Republikai pieder milzīgi dabas resursu krājumi un tā ir pietiekami spējīga pati atrisināt savas problēmas; 2) korupcijas līmenis Dienvidāfrikā ir tik augsts, ka ēnu ekonomika veido vairāk nekā 60 % no tās tirgus apjoma; 3) ir citas valstis, kuras nespēj pašas atrisināt savas problēmas un kurām finansiālais atbalsts no ES ir ievērojami vairāk nepieciešams, un kuru stāvoklis ir vēl bezcerīgāks; 4) ES var palīdzēt Dienvidāfrikas Republikai konsultatīvā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par šo Joly kundzes iesniegto tekstu par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas Republiku, jo uz jaunās starptautiskās situācijas fona, kas ir izveidojusies pēdējo gadu laikā, mums ir jāpārskata tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums ar Dienvidāfriku. Runājot par ekonomiskajām attiecībām, nolīgumi sniedz ieguvumus abu pušu rūpniecībai. Piemēram, Dienvidāfrika ir nozīmīga Itālijas tirdzniecības partnere gan projektu līdzfinansēšanas, gan tirdzniecības jomā. Vēl viens šo nolīgumu pārskatīšanas mērķis ir izveidot koordināciju cīņā pret terorismu, daļēji Starptautiskās krimināltiesas darbības spēkā stāšanās kontekstā, kā arī tāpēc, lai sāktu dialogu par kopīgām vērtībām un interesēm tādās jomās kā migrācija, enerģētika, kosmosa izpēte, transports un drošība.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar kuru groza tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu (TASN). Kopš TASN stāšanās spēkā ES preču tirdzniecības apjoms ar Dienvidāfriku ir stabili pieaudzis. Eiropas Savienība ir Dienvidāfrikas galvenā tirdzniecības partnere; 2009. gadā ES bija galamērķis apmēram 34 % no kopējā Dienvidāfrikas eksporta apjoma un eksportētāja apmēram 35 % no kopējā Dienvidāfrikas importa apjoma. Importa un eksporta bilance ir skaidra, bet man bažas rada Dienvidāfrikā izmantotās ražošanas metodes precēm, kas tiek eksportētas uz ES — tām ir jāatbilst tiem pašiem standartiem, kādi tiek prasīti no Eiropas ražotājiem vienā un tajā pašā nozarē. Šie rādītāji liecina, ka 1999. gadā noslēgtā pirmā nolīguma rezultāti ir jau redzami. Līdzīgi referentam vēlos, lai tiktu respektēti ES attīstības mērķi, un galvenais no šiem mērķiem ir nabadzības mazināšana un galīga tās izskaušana.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ieteikumu pārskatīt tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Dienvidāfriku. Salīdzinot ar sākotnējo nolīgumu, kas tika noslēgts 1999. gada 11. oktobrī Pretorijā, šis pārskatītais nolīgums, kas noslēgts 2009. gada 11. septembrī Kleinmondā, bija paredzēts abu pušu politiskā dialoga paplašināšanai nozīmīgās jomās, piemēram, cīņā pret masu iznīcināšanas ieročiem un terorismu, vienlaikus paplašinot sadarbību attīstības jomā, jo īpaši tās darbības, kas veicina cīņu pret nabadzību, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus. Tādēļ, manuprāt, ieviestie grozījumi ir atzinīgi vērtējami.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Parlaments piekrīt nolīguma noslēgšanai un aicina jaunos ar attīstību saistītos noteikumus un jaunos tajā paredzētos sadarbības noteikumus pilnīgi piemērot un pēc nolīguma īstenošanas tos stingri uzraudzīt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu, proti, saskaņā ar Savienības sadarbības mērķiem attīstības jomā, kuri Savienībai jāņem vērā visos tās īstenotajos politikas virzienos, kas, iespējams, ietekmēs jaunattīstības valstis, tomēr galvenais no tiem ir mērķis mazināt un ilgtermiņa arī izskaust nabadzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par šo ziņojumu, jo pilnīgi atbalstu tā saturu, jo īpaši vēlmi stiprināt divpusējo sadarbību starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas Republiku. Tā kā šis galvenokārt ir ekonomikas un tirdzniecības nolīgums, grozītajā tekstā tiek atbalstīts ekonomiskais un sociālais pārejas process, kas norisinās Dienvidāfrikas Republikā, veicinot reģionālo sadarbību un nodrošinot jaunu stimulu valsts ekonomiskajai integrācijai globālajā ekonomikā.

Daļēji pateicoties maniem institucionālajiem pienākumiem, uzskatu, ka politiskā dialoga stiprināšana ar šo valsti ir viena no prioritātēm, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas īpaši interesē Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstis. Īpaši atbalstu lēmumu novirzīt lielu daļu no 2007.–2013. periodā ES pieejamās EUR 980 miljonu lielās summas darbavietu izveidei, kā arī infrastruktūras celtniecībai Dienvidāfrikā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pamatpakalpojumus veselības un drošības jomā. Cenšoties sasniegt šos mērķus, reāli iesaistot pilsonisko sabiedrību, ir pacietīgi jāiet pa Tūkstošgades mērķu sasniegšanas ceļu un ir jāizvirza mērķis par bada un visa veida nabadzības izskaušanas augstāk par citiem mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo nolīgumu, jo ar to tiks uzlabotas Eiropas tirdzniecības un attīstības attiecības ar Dienvidāfriku, kas ir būtiski svarīgas Dienvidāfrikas reģionam un arī mums.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) 1999. gads iezīmēja tā pirmā tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Dienvidāfrikas Republiku, kurš stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Šā pirmā nolīguma raksturs bija izteikti vērsts uz ekonomiku; tā pamatā bija tirdzniecības liberalizācija, un tas paredzēja maz iespēju sadarbībai attīstības jomā. Pārskatītais nolīgums, kas tajā bija paredzēts, tika noslēgts 2009. gadā, un ar to tika ieviestas nozīmīgas pārmaiņas attīstības politikā, jo īpaši sadarbībā tādos jautājumos, kas ir saistīti ar atbruņošanos un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, tiesiskuma un principa un cilvēktiesību iekļaušanu, efektīvas palīdzības principu, jo īpaši jautājumos, kas skar cīņu pret nabadzību, un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana.

Tajā papildus tika iekļautas arī jaunas jomas ciešākas sadarbības izveidei cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību; algotņu darbību novēršanā; cīņā pret vieglo ieroču un kājnieku ieroču ražošanu, tirdzniecību un uzkrāšanu un sadarbību migrācijas jomā. Atzinīgi novērtēju šā nolīguma apstiprināšanu ar Eiropas Savienībai stratēģiski nozīmīgu partneri un nevalstisko organizāciju kā sadarbības partneru institucionalizēšanu, tādējādi piešķirot tām tiesības uz finansiālo palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Atbalstīju Eiropas Parlamenta ieteikumu grozīt tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu tiesību, brīvību un drošības jomā. Manuprāt, sadarbībā attīstības jomā ir svarīgi ievērot uz rezultātiem pamatotu pieeju, ja vēlamies panākt progresu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Galvenais mērķis par darbavietu izveidi skar Dienvidāfrikas ekonomiskās attīstības centrālo problēmu. Jau gadiem izskan aicinājumi izstrādāt koncepciju mazo un vidējo uzņēmumu izveidei šajā valstī. ES, kas ir Dienvidāfrikas visnozīmīgākā tirdzniecības partnere, var sniegt vērtīgu atbalstu ekonomiskās un sociālās pārveides procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par šo Joly kundzes ziņojumu par nolīguma pārskatīšanu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas Republiku, kas ir spēkā kopš 2004. gada.

Faktiskais minētās pārskatīšanas mērķis ir izstrādāt jaunas iespējas tirdzniecības liberalizācijai noteiktās nozarēs un vienlaicīgi pielāgot šo nolīgumu pārmaiņu skartajai jaunajai starptautiskajai situācijai. Manuprāt, ir būtiski uzsvērt, ka šajā pārskatīšanas procesā tiek likti pamati dialoga uzlabošanai un padziļināšanai starp Eiropas Savienību un Dienvidāfriku svarīgos jautājumos, piemēram, jautājumā par migrāciju, enerģijas resursu ieguvi un drošību.

 
  
  

Ieteikums: Maria Eleni Koppa (A7-0372/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka četri Komisijas priekšlikumā iekļautie nolīgumi paredz iespēju stiprināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) sniegto ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā EEZ ietvaros, balsoju par šo ziņojumu.

Jāuzsver, ka nolīgums starp Eiropas Savienību, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju un nolīgums starp ES un Norvēģiju — divi 2009.–2014. gadā pieejamie finanšu mehānismi — nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā, kas veido 31 % palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumu Norvēģijas mehānismam, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Šie resursi ir pieejami Īslandei, 12 jaunākajām dalībvalstīm un Portugālei, Spānijai un Grieķijai, palīdzot atdzīvināt dažu to Eiropas valstu ekonomiku, ko visvairāk ir novājinājusi šī krīze.

 
  
MPphoto
 
 

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Balsoju pret šo ziņojumu, jo apšaubu jebkādu koncesiju piešķiršanas Īslandei pamatotību saistībā ar zivsaimniecību produkcijas importēšanu ES teritorijā, kamēr tās turpina neatlaidīgi ievērot savu pieeju skumbriju resursu pārvaldībā. Pieņemts 1994. gadā, šis nolīgums ļauj Īslandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai būt par ES vienotā tirgus dalībniecēm, nekļūstot par tradicionālām ES dalībvalstīm. Tām savukārt ir jāpieņem visi ar vienoto tirgu saistītie ES tiesību akti, izņemot tos tiesību aktus, kas ir saistīti ar lauksaimniecību un zivsaimniecību. Īslande var eksportēt zivsaimniecības produkciju uz ES, neapliekot to ar ievedmuitas nodokli.

Ir grūti pieņemt, ka pēc tam, kad Īslande klaji neievēroja starptautiskās skumbriju resursu pārvaldības normas un 2010. gadā deklarēja nozvejas apjomu 100 000 tonnu apmērā, tai tiek dotas pilnas iespējas eksportēt visu tās nozvejoto skumbriju daudzumu uz Eiropas Savienību. Lai gan Īslandei piešķirtās zivsaimniecības koncesijas jaunajā nolīgumā, iespējams, nav mainītas, Īslandes attieksme pret zivsaimniecības pārvaldību noteikti ir mainījusies, un šādos apstākļos man rastos šaubas, vai šādu nolīgumu vajadzētu ratificēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šīs rezolūcijas mērķis ir atbalstīt četrus nolīgumus starp Eiropas Savienību un Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, kas ir paredzēti, lai noteiktu šo valstu iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Ekonomikas zonā un uzlabotu tās, ņemot vērā situāciju iepriekšējā periodā. Ar šo priekšlikumu tiek palielinātas attiecīgo valstu iemaksas un netiek ievērojami mainītas koncesijas zivsaimniecības jomā. Šajā ziņā laikposms no 2009. gada līdz 2014. gadam būtībā ir iepriekšējā perioda — no 2004. gada līdz 2009. gadam — vienošanās atjaunošana. Vienbalsīgais Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Zivsaimniecības komitejas balsojums norāda uz to, ka šajā jautājumā nav pretrunu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu par četru nolīgumu apstiprināšanu. Divi no šiem nolīgumiem par 2009.–2014. gada periodu nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā. Tie attiecas uz vienu nolīgumu, kas noslēgts starp ES, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, kas veido 31 % palielinājumu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumentam, un uz vēl vienu līgumu, kas noslēgts starp ES un Norvēģiju, kas veido 22 % palielinājumu Norvēģijas finanšu mehānismam. Pārējie divi nolīgumi attiecas uz koncesijām zivsaimniecības jomā Īslandei un Norvēģijai laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam un paredz to atjaunošanu.

Īslandei ir piešķirtas tādas pašas koncesijas. Norvēģijai tās ir nedaudz palielinātas, tādēļ tajā būs ietverts arī noteikums par tā tranzīta nolīguma atjaunošanu, kura darbība beidzās 2009. gada 30. aprīlī.

Balsoju par šo priekšlikumu, jo EEZ naudas līdzekļi būs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīm kopā ar Portugāli, kā arī Grieķiju un Spāniju, un finansējamās jomas ietver vidi, jo īpaši klimata pārmaiņu un atjaunojamu energoresursu jomu, pilsonisko sabiedrību un kultūras mantojuma aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šā nolīguma noslēgšana, kas šodien šeit tiek apstiprināts, izriet no Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ), kurš ir spēkā kopš 1994. gada un kurā ietilpst EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis. Toreiz šīs valstis panāca vienošanos par iemaksu noteikšanu piecu gadu laikposmam ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai EEZ; protams, arī mēs atbalstām šo mērķi. Finansējums šim piecu gadu laikposmam (2009.–2014.) ir vairāk nekā divkārt palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā periodā pieejamo līdzekļu apjomu.

Šie EEZ līdzekļi būs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīm, kā arī Grieķijai, Portugālei un Spānijai, un tie var tikt izmantoti vairākās nozīmīgās jomās, tostarp vides aizsardzības, humānās un sociālās attīstības un kultūras mantojuma aizsardzības jomā. Ņemot vērā ES paplašināšanās procesus un sociālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos daudzās valstīs, piemēram, Portugālē, mūsuprāt, ir svarīgi palielināt šos līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Kā Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs attiecībās ar Šveici, Īslandi un Norvēģiju un Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotās parlamentārās komitejas vadītājs vērtēju šo ziņojumu atzinīgi. Es arī sagatavoju Zivsaimniecības komitejas atzinumu par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju par Koppa kundzes ziņojumu par finanšu mehānismu saistībā ar zivsaimniecības nozari. Tomēr tas nenorāda, ka viss ir kārtībā ar ES un EEZ zivsaimniecības jautājumiem. Vēlos paust nožēlu par Īslandes atteikšanos panākt vienošanos ar ES un Norvēģiju jautājumā par skumbriju resursu pārvaldību un nopietni aicinu visas puses atgriezties pie sarunu galda.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Atbalstīju šo dokumentu, jo kopš Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) spēkā stāšanās 1994. gadā EEZ EBTA valstis (pašlaik Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija) ir veikušas iemaksas EEZ ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai. Pēdējais piecu gadu finansiālo iemaksu laikposms beidzās 2009. gadā (EUR 1,467 miljardi). Komisijas pašreizējā priekšlikumā ir iekļauti četri nolīgumi. Šie nolīgumi nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā, tostarp 31 % palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumu Norvēģijas finanšu mehānismam salīdzinājumā ar 2004.–2009. gadu. Šāds rezultāts atbilst Padomes pieņemtajām sarunu norādēm, kurās bija ietverta prasība „ievērojami palielināt” līdzekļus. EEZ finansējums būs pieejams 12 jaunākajām dalībvalstīm un Grieķijai, Portugālei un Spānijai. Prioritārās jomas ir vides aizsardzība, klimata pārmaiņas un atjaunojami energoresursu avoti, pilsoniskā sabiedrība, humānā un sociālā attīstība, kā arī kultūras mantojuma aizsardzība. Norvēģijas mehānisma līdzekļi būs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīm. Prioritārās jomas ir oglekļa uztveršana un uzglabāšana, inovācijas ekonozarei labvēlīgas rūpniecības jomās, pētniecība un stipendijas, humānā un sociālā attīstība, tieslietas un iekšlietas, pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšana. Divi protokoli par dažām zivsaimniecības koncesijām Īslandei un Norvēģijai laikposmam no 2009. līdz 2014. gadam ir paredzēti, lai atjaunotu iepriekšējos protokolus laikposmam no 2004. līdz 2009. gadam, Īslandes koncesijas saglabājot iepriekšējā apmērā un Norvēģijai tikai nedaudz palielinot koncesijas, uz kuru pamata Norvēģija savukārt atjaunos zivju tranzīta nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Atbalstu nolīgumu starp ES, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu mehānisma turpināšanu, jo mums visiem ir jācenšas mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības EEZ ietvaros. Kopējā līdzekļu pakete EUR 1,8 miljardu apjomā veido palielinājumu par 31 % vai 22 %, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu laikposmu. Protokolu pagarināšana saistībā ar zivsaimniecības koncesijām un piekļuvi tirgum ir nozīmīgs ilgtermiņa regulatīvais pasākums akvakultūras nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Šodien Parlaments nobalsoja par Komisijas ierosināto nolīgumu, kas, no vienas puses, ir saistīts ar finanšu mehānismiem 2009.–2014. gada periodam starp Eiropas Savienību un Īslandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģiju un, no otras puses — ar nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģiju. Šie nolīgumi paredz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānisma palielinājumu tādām jomām kā klimata pārmaiņas un atjaunojami energoresursi, pilsoniskā sabiedrība, humānā un sociālā attīstība un kultūras mantojuma aizsardzība. Praktiski tie nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā. Pēdējās 12 valstis, kas pievienojās Savienībai, kā arī Spānija, Grieķija un Portugāle ir tās valstis, kas varēs izmantot šos līdzekļus. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, mums jāatbalsta ekonomiskā sadarbība, kā arī nedrīkstam aizmirst, ka dalībvalstu labklājība veicina ekonomikas uzlabošanos visā Eiropā un tādējādi arī tās 500 miljonu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu, kas paredz iespēju stiprināt EEZ un EBTA valstu ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros. Vienlaikus koncesijas Īslandei zivsaimniecības jomā saglabājas iepriekšējā līmenī un tiek tikai nedaudz palielinātas Norvēģijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šie nolīgumi nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā, tostarp 31 % palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumu Norvēģijas finanšu mehānismam. Jānorāda, ka EEZ līdzekļi tiks novirzīti, lai finansētu tādas prioritātes kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņas un atjaunojami energoresursu avoti, pilsoniskā sabiedrība, humānā un sociālā attīstība, kā arī kultūras mantojuma aizsardzība. Norvēģijas finansiālie resursi tiks novirzīti tādām prioritārām jomām, kas ietver arī oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, inovācijas ekonozarei labvēlīgas rūpniecības jomās, pētniecību un stipendijas, humāno un sociālo attīstību, tieslietas un iekšlietas, pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšanu.

Divi protokoli par dažām zivsaimniecības koncesijām Īslandei un Norvēģijai laikposmam no 2009. līdz 2014. gadam ir paredzēti, lai atjaunotu iepriekšējos protokolus laikposmam no 2004. līdz 2009. gadam, Īslandes koncesijas saglabājot iepriekšējā apmērā un Norvēģijai tikai nedaudz palielinot koncesijas, uz kuru pamata Norvēģija savukārt atjaunos zivju tranzīta nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Ar šo ziņojumu tiek apstiprināta ar Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) saistīto nolīgumu atjaunošana. Kopš Līguma par EEZ stāšanās spēkā 1994. gadā EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis — pašlaik Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija — ir veikušas iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā EEZ. Vienošanās par šīm iemaksām ikreiz tika noslēgta uz piecu gadu laikposmu, un šobrīd ir jāatjauno šie nolīgumi 2009.–2014. gada periodam. Līdztekus šīm sarunām, tomēr neatkarīgi no tām, sarunas tika arī sāktas, pamatojoties uz diviem divpusējiem zvejas protokoliem ar Īslandi un Norvēģiju, un pabeigtas 2009. gada 18. decembrī. Ņemot vērā minēto sarunu iznākumu, ir īpaši jāuzsver ievērojamais finanšu mehānisma palielinājums, lai gan krīzes dēļ, ko Īslande pašlaik piedzīvo, tās nostāja ir saglabājusies nemainīga. Attiecībā uz nolīgumiem par atsevišķām zivsaimniecības koncesijām, kas piešķirtas Īslandei un Norvēģijai 2009.–2014. gada periodā, piekrītu labvēlīgajam Zivsaimniecības komitejas viedoklim, saskaņā ar ko koncesijas Norvēģijai ir nedaudz palielinātas, uz kuru pamata Norvēģija savukārt atjaunos zivju tranzīta nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Kopš Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu stāšanās spēkā 1994. gadā EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis — pašlaik Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija — ir veikušas iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā EEZ. Vienošanās par šīm iemaksām ikreiz tika noslēgta uz piecu gadu laikposmu, un šobrīd tiek apspriesti nolīgumi, kas noslēgti saistībā ar finanšu mehānismiem 2009.–2014. gada periodam kopā ar diviem divpusējiem protokoliem par zivsaimniecības koncesiju atjaunošanu Īslandei un Norvēģijai. Šajos protokolos nav ieviestas nekādas ievērojamas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, saglabājot koncesijas Īslandei nemainīgā līmenī, bet Norvēģijai — tikai nedaudz palielinot. Vienošanās par finanšu mehānismiem rezultātā 2004.–2009. gada periodā ievērojami tika palielināts ieguldījums no EEZ EBTA valstīm, nodrošinot kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apjomā, kas būs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīm, kā arī Grieķijai, Portugālei un Spānijai, lai finansētu tādas prioritārās jomas kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņas, atjaunojami energoresursi, humānā un sociālā attīstība un kultūras mantojuma aizsardzība. Tādēļ balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šajā priekšlikumā ir ietverta iespēja stiprināt EEZ un EBTA ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā; ievērojami palielināt finanšu mehānismu apmaiņā pret koncesijām Īslandei un nelielu palielinājumu koncesijām Norvēģijai. Tādēļ ierosināju Zivsaimniecības komitejai sniegt labvēlīgu atzinumu jautājumā par Komisijas priekšlikumu COM(2010)234.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Atbalstīju šo ziņojumu, jo tas zināmā mērā sniedz iespēju stiprināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstu ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Zivsaimniecības koncesijas Īslandei saglabājas nemainīgas, bet Norvēģijai tās tiek nedaudz palielinātas.

Abi nolīgumi par finanšu mehānismiem 2009.–2014. gadam starp ES, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju un starp ES un Norvēģiju nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā, paredzot 31 % palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumu Norvēģijas finanšu mehānismam salīdzinājumā ar 2004.–2009. gadu. Šobrīd mums jāiegulda pūles, lai novērstu atšķirības, kas joprojām pastāv starp ES, Īslandi un Norvēģiju jautājumos, kas ir saistīti ar jūras resursu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz vaļu medībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo nolīgumu, ar kuru tiks stiprināts EEZ EBTA valstu ieguldījums sociālo un ekonomisko atšķirību novēršanā Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju par šo nolīgumu, jo šis ir nākamais loģiskais solis virzienā uz sadarbības saskaņošanu starp Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm. Kā delegācijas priekšsēdētāja vietnieks esmu gandarīts, ka mēs turpinām ceļu virzienā uz priviliģētām partnerattiecībām.

 
  
  

Ieteikums: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0004/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ieteikumu, jo šis horizontālais nolīgums ļauj atcelt atsevišķo valstu noteiktos ierobežojumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Brazīliju, kas ir visas Eiropas aviācijas nozares ieguvums. Turklāt šāds nolīgums ļauj atjaunot skaidru juridisko pamatu ES aviācijas attiecībām ar Brazīliju, kas būs nozīmīgs solis ES un Brazīlijas attiecību stiprināšanā šajā jomā. Ir paredzams, ka šis nolīgums radīs ieguvumus patērētājiem biļešu cenu samazinājuma ziņā pat par EUR 460 miljoniem, veicinās nodarbinātību un piedāvās jaunas iespējas uzņēmējdarbībai ES lidsabiedrībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Tā kā ES ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz dažiem aspektiem ārējo lidojumu politikā, no juridiskā aspekta bija jāaizstāj vairāki desmiti divpusējo nolīgumu, ko dalībvalstis bija noslēgušas ar Brazīlijas Federatīvo Republiku, ar nolīgumiem, par kuriem vienojās un kurus noslēdza Eiropas Savienība. Pēc Eiropas Savienības Padomes apstiprinājuma 2003. gadā Eiropas Komisija panāca vienošanos par nolīguma noslēgšanu, ko esmu izlēmusi šodien atbalstīt. Ar šo nolīgumu tiks bruģēts ceļš uz „vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Brazīliju, pamatojoties gan uz pakāpenisku tirgus atvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā”. Šā turpmākā nolīguma rezultātā ceļotājiem tiks nodrošināti labāki pakalpojumi un nostiprinātas Eiropas lidsabiedrību pozīcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Manuprāt, nolīgums par aviācijas attiecībām starp Eiropas Savienību un Brazīliju nodrošina skaidru juridisko pamatu un ir nozīmīgs pirmais solis ES un Brazīlijas aviācijas attiecību stiprināšanā. Manuprāt, šis nolīgums Brazīlijai un ES ļaus turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ieteikumu, jo tas ir nozīmīgs solis ES un Brazīlijas aviācijas attiecību stiprināšanā un ļaus tām virzīties uz vispārēja gaisa satiksmes nolīguma noslēgšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šodien apstiprinātais nolīgums ir nozīmīgs solis ES un Brazīlijas attiecību stiprināšanā aviācijas jomā. Ir paredzams, ka šis nolīgums var radīt ieguvumus patērētājiem, samazinot cenas līdz pat par EUR 460 miljoniem, kā arī veicinot nodarbinātību un piedāvājot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai ES lidsabiedrībām un ieguvumus ceļotājiem starp ES un Brazīliju. Tā kā Portugāli un Brazīliju vieno īpašas saites, atzinīgi vērtēju šā nolīguma noslēgšanu, kas no jauna satuvinās Eiropu un Brazīliju, ņemot vērā arī tā radītos ekonomiskos, sociālos un kultūras ieguvumus.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī ievērojami mainīja dažādo ES iestāžu, jo īpaši Parlamenta, pilnvaras, kas jaunajā struktūrā tiek aicināts reglamentēt jautājumus, kas agrāk nebija tā kompetencē, kā tas ir starp ES un Brazīlijas Federatīvo Republiku noslēgtā līguma gadījumā.

Šā nolīguma mērķis, kas tika noslēgts 2010. gada 14. jūlijā, ir aizstāt noteikumus, kas ietverti divpusējos nolīgumos par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp 12 dalībvalstīm un Brazīlijas Federatīvo Republiku, ar divpusējo nolīgumu starp ES un šo valsti. Atbalstu šo nolīgumu, jo tas ir nozīmīgs solis ES un Brazīlijas attiecību stiprināšanā aviācijas nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tāpat kā gadījumā ar iepriekšējiem nolīgumiem šajā jomā, ko Parlaments nesen ir apstiprinājis, un ņemot vērā specifiskos apstākļus, kādos darbojas civilā aviācija, šis priekšlikums rada nopietnas bažas par tā piemērošanas jomu un iespējamām tā sekām. Tas skar jautājumu, kas nepārprotami ietekmē gaisa satiksmes uzņēmumus nozarē, kura dažādu iemeslu dēļ ir stratēģiska valstu nacionālo interešu aizsardzībai. Brazīlijas gadījumā šīs bažas ir vēl lielākas. Tā mērķis ir skaidrs, un referente nemaz necenšas to slēpt — mērķis ir atvērt tirgu, lai radītu „jaunas nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām”.

Kā zināms, iespējamā vienādu noteikumu radīšana dažādajiem Eiropas uzņēmumiem veicina monopolu koncentrēšanās procesu šajā nozarē, kas jau ir sācies, kā arī konsekventu dalībvalstu kapacitātes samazināšanos aizstāvēt savas nacionālās lidsabiedrības un līdz ar to arī to likumīgās intereses. Par jebkādu cenu tiek aizstāvēta „brīvā konkurence”, kas nepārtraukti tiek pieminēta un tiek uzskatīta par neaizskaramu, un atkal tā tiek izmantota kā pīlārs, uz kuru ir balstīta šī iniciatīva. Šīs nozares rezultāti ievērojami neatšķiras no rezultātiem citās nozarēs — monopolu koncentrēšanās, kas beigās vienmēr tiek noteikta šajos gadījumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. (IT) Kopā ar saviem kolēģiem no Itālijas mēs — Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) — nolēmām atturēties šodienas balsojumā par Eiropas Savienības un Brazīlijas attiecībām noteiktos gaisa satiksmes pakalpojumu aspektos. Iemesls ir saistīts ar rezolūcijas saturu Cesare Battisti lietā. Es būtu balsojis par to, ja balsojums būtu atlikts līdz brīdim, kad ir pieņemts jaunais Brazīlijas Federālās tiesas nolēmums par Cesare Battisti — kriminālnoziedznieka — izdošanu.

Ņemot vērā to, ka šī lieta nav steidzama, balsojuma atlikšana līdz nākamai plenārsēdei vai līdz plenārsēdei aprīlī nekādā ziņā neradītu problēmas, jo īpaši tad, ja domājam par šā masveida slepkavas upuru ģimenēm radītajām sāpēm. Šīs ģimenes jau gaida 31 gadu, lai tiktu īstenots tiesiskums un lai Cesare Battisti izciestu sodu, ko piespriedusi Itālijas tiesu sistēma, mūsu cietumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Atbalstīju šo ziņojumu, jo ES ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz dažādiem aspektiem ārējo lidojumu jomā, ko parasti reglamentēja ar dalībvalstu un trešo valstu divpusējiem nolīgumiem par gaisa satiksmes pakalpojumiem. Tādēļ 2003. gada 5. jūnijā Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar ES nolīgumiem aizstātu spēkā esošo divpusējo nolīgumu atsevišķus noteikumus. Nolīgumu parakstīja 2010. gada 14. jūlijā. Tas attiecas uz tādiem aspektiem kā drošums, nodokļi aviācijas degvielai, konkurences noteikumi utt. Šā līguma noslēgšana ir nozīmīgs pirmais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu. Līgums ir noslēgts, pamatojoties gan uz pakāpenisku tirgus atvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā. Ir gaidāms, ka šāds nolīgums varētu radīt papildu ieguvumu patērētājiem (zemāku cenu dēļ) līdz EUR 460 miljoniem. Tas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, un ir gaidāms, ka tas sniegs jaunas nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām, kā arī ieguvumus ceļotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šā horizontālā nolīguma noslēgšanu, kas pats par sevi nav svarīgs nolīgums, bet ir nozīmīgs pirmais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu starp tām. Šā visaptverošā nolīguma par gaisa satiksmi pamatā jābūt gan pakāpeniskai tirgus atvēršanai, gan sadarbībai un konverģencei regulatīvajā jomā. Nolīguma radītie ieguvumi ES būs vairāk maršrutu un zemākas cenas patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. (IT) Ar savu atturēšanos balsojumā par šo ziņojumu saistībā ar nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku gaisa satiksmes pakalpojumu jomā vēlos paust nostāju, kas pārsniedz šā jautājuma būtību.

Neatbalstu Brazīlijas valdības rīcību Cesare Battisti lietā. Tai bija jāgarantē viņa izraidīšana, kuras procedūras ir definētas divpusējā nolīgumā. Ar tiesu varas sniegto interpretāciju tiek pārkāptas noslēgtās saistības. Sods, kas Battisti kungam ir jāizcieš Itālijā, tika piespriests parastajā tiesas ceļā, piemērojot parastos likumus vienkāršam noziegumam — masveida slepkavībai. Ir grūti atbalstīt starptautiskās attiecības, piemēram, tās, kas ir definētas ziņojumā, par kuru balsoja Parlaments, ar valsti, kas nerespektē nolīgumus un kas, vissvarīgākais, pauž nostāju jautājumā par pamattiesībām uz dzīvības aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES vienmēr ir aizstāvējusi brīvu konkurenci. Komisijai 2010. gada 15. oktobrī piešķirtās pilnvaras vest sarunas par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Brazīliju, pamatojoties gan uz pakāpenisku tirgus atvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā, ir pilnīgi pamatotas. Šis nolīgums piešķir visiem ES gaisa satiksmes pārvadātājiem nediskriminējošu piekļuvi savienojumiem ar Brazīliju

Šis ir pirmais nozīmīgais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu starp Brazīliju un ES. Šā jaunā nolīguma noslēgšanas rezultātā ieguvēji ir visi patērētāji, jo tas piedāvā iespēju samazināt cenas gaisa satiksmes pārvadājumiem uz Brazīliju.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Atturējos balsojumā par Macovei kundzes iesniegto ieteikumu kopā ar diviem pārējiem ziņojumiem, ņemot vērā Brazīlijas atbildīgo iestāžu attieksmi saistībā ar Cesare Battisti lietu. Terorista neizraidīšanas faktu — kurš Brazīlijā par tādu netiek atzīts — nevar neņemt vērā. Tādēļ kopā ar pārējo Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) Itālijas delegāciju izlēmu atturēties balsojumā par priekšlikumu lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Brazīliju saistībā ar īstermiņa uzturēšanās vīzām uzņēmējdarbības un tūrisma mērķiem, kā arī par ziņojumu saistībā ar uzlabojumiem nolīgumos par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp ES un Brazīliju. Protams, mūsu rīcība nenozīmē, ka mēs nepiekrītam šo ziņojumu saturam, bet tas ir politisks signāls, ar kura palīdzību mēs vēlreiz vēlamies uzsvērt savu vilšanos par Brazīlijas atbildīgo iestāžu rīcību saistībā ar Cesare Battisti lietu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Balsojot par šo ziņojumu, esam pauduši nepieciešamo Eiropas Parlamenta labvēlīgo viedokli par starptautiskā nolīguma noslēgšanu starp ES un Brazīliju. Tas ir horizontālais nolīgums ar Brazīliju, ar kuru tiks izveidots skaidrs juridiskais pamats ES aviācijas attiecībām ar Brazīliju. Šis ir pirmais nozīmīgais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu starp Brazīliju un ES. Tiek uzskatīts, ka šis nolīgums var radīt ieguvumus patērētājiem zemāku cenu ziņā pat līdz EUR 460 miljonu apjomā. Šim nolīgumam būs pozitīva ietekme uz nodarbinātību, un, cerams, ES lidsabiedrībām tiks radītas jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, nodrošinot ieguvumus tiem, kuri ceļo starp ES un Brazīliju. Ņemot to vērā, piekrītu referentei saistībā ar priekšlikumu Parlamentam apstiprināt šo ziņojumu un lūgumu Padomei pabeigt šo procedūru bez liekas kavēšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā nozīmīgās saites, kas saista Portugāli un Brazīliju, protams, atzinīgi vērtēju šā ziņojuma apstiprināšanu. Ar to tiks aizstāti noteikumi, kas ir ietverti divpusējos nolīgumos par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp 12 dalībvalstīm un Brazīlijas Federatīvo Republiku. Šis nolīgums būs pamats attiecību stiprināšanai starp ES un Brazīliju aviācijas nozarē, un ir paredzams, ka tas radīs ievērojamus ieguvumus patērētājiem zemāku cenu ziņā pat par EUR 460 miljoniem, kā arī jaunas uzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Horizontālais nolīgums ar Brazīliju atjaunos skaidru juridisko pamatu ES aviācijas attiecībām ar Brazīliju. Tas ir nozīmīgs pirmais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu starp Brazīliju un ES. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma ES Transporta padome 2010. gada 15. oktobrī pilnvaroja Eiropas Komisiju vest sarunas par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Brazīliju, pamatojoties gan uz pakāpenisku tirgus atvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā.

Ir gaidāms, ka šāds nolīgums varētu radīt papildu ieguvumu patērētājiem (zemāku cenu dēļ) līdz EUR 460 miljoniem. Tas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, un ir gaidāms, ka tas sniegs jaunas nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām, kā arī ieguvumus ceļotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Esmu atbalstījusi šo nolīgumu, kas veicinās turpmāko sadarbību starp ES un Brazīliju civilās aviācijas jomā. Nacionālo ierobežojumu atcelšana starp dalībvalstīm un Brazīliju būs ieguvums visai ES aviācijas nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienības un Brazīlijas attiecības pašreizējā Eiropas ārējo attiecību kontekstā ir ārkārtīgi nozīmīgas. Šis nolīgums, kurš, manuprāt, ir pirmais no daudzajiem soļiem virzienā uz jaunu ES politiku civilās aviācijas jomā attiecībā pret Brazīliju, ir paredzēts, lai izveidotu vispārējo struktūru attiecību pilnveidošanai šajā jomā. Tas tiek saukts par horizontālo nolīgumu, jo rada skaidru juridisku pamatu virknei aspektu civilās aviācijas jomā starp abām pusēm, aizstājot tradicionālos divpusējos nolīgumus ar vispārējiem un vienādiem noteikumiem, ko ar šo nolīgumu ir paredzēts īstenot visā ES teritorijā.

Ieteikuma projektā, kura „ēnu” referents biju arī es, tiek atzinīgi vērtēti šā nolīguma noteikumi, ar kuriem tiek risināti tik svarīgi jautājumi kā drošums un nodokļu noteikšana aviācijas degvielai, kas jāīsteno visā Eiropas teritorijā, kā arī prasība par ES konkurences likumu ievērošanu.

Manuprāt, ar šo nolīgumu tiks bruģēts ceļš uz jauniem ekonomiskiem ieguvumiem — patērētājiem vai lidsabiedrībām — un stiprinātas sadarbības attiecības starp abām transatlantiskajām pusēm, radot vērtību ES. Iepriekš minēto iemeslu dēļ balsoju par šo dokumentu.

 
  
  

Ieteikums: Wim van de Camp (A7-0007/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Saistībā ar projektu Padomes lēmumam (07853/2010), projektu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam un Padomes lūgumu dot piekrišanu, ko tā ir iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību, tiesiskās struktūras ietvaros un saskaņā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu atbalstu šā nolīguma noslēgšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. (PT) Atbalstu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. Valstīm, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir jābūt Ārējo robežu fonda dalībniecēm atbilstoši lēmumam, ar kuru izveido šo fondu. Tādēļ šajā nolīgumā ir jāiekļauj noteikumi par standartu īstenošanu attiecīgo valstu teritorijās, lai ļautu Komisijai uzņemties galīgo atbildību par šā fonda budžeta īstenošanu šajās valstīs. Tajā ir ņemti vērā aspekti, kas raksturīgi fonda finanšu pārvaldības un kontroles līmenim, kā arī paredzēti noteikumi attiecībā uz šo valstu finanšu iemaksām fonda budžetā.

Vēlos arī uzsvērt Lihtenšteinas lēmumu, pieņemot kopīgo deklarāciju, nekļūt par šā fonda dalībnieci, lai gan tas neskar tās pienākumu sniegt finansiālu ieguldījumu tajā, jo tas tika izveidots, lai sadalītu slogu un nodrošinātu finansiālo atbalstu Šengenas acquis īstenošanai ārējo robežu un vīzu politikas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Priekšlikums ir saistīts ar ES vārdā noslēgto nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti. Plašāk raksturojot, šis nolīgums attiecas uz šo valstu dalību Ārējo robežu fondā, kas izriet no to dalības Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Ir paredzams, ka tiks noslēgti papildu nolīgumi, paredzot nepieciešamos noteikumus šīs dalības īstenošanai, jo īpaši tos noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināta ES finansiālo interešu aizsardzība, un noteikumus, ar kuriem Revīziju palātai tiek piešķirtas tiesības uzraudzīt šo procesu. Galīgā šā nolīguma apstiprināšana Padomē notiks pozitīva Parlamenta balsojuma gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ieteikums attiecas uz projektu Padomes lēmumam par nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Tā kā šis nolīgums attiecas uz mērķiem, kuru izpildei tika parakstīts Šengenas līgums par personu brīvu pārvietošanos un preču brīvo apriti, ņemot vērā iepriekš starp ES un iepriekš minētajām valstīm noslēgtos līgumus saistībā ar Šengenas līgumā noteiktajiem mērķiem un ņemot vērā, ka vispārējās programmas ar nosaukumu „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros ES ir izveidojusi Ārējo robežu fondu 2007.–2013. gadam, atzinīgi vērtēju šā nolīguma noslēgšanu, kas palīdzēs stiprināt kohēziju Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir izstrādāts, pamatojoties uz nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Tas ir saistīts ar jau esošajiem nolīgumiem vai tiem nolīgumiem, kuri joprojām tiek īstenoti saistībā ar personu brīvu pārvietošanos starp šīm valstīm un ES dalībvalstīm.

Tādēļ, lai atbalstītu ārējo robežu uzraudzību, jo īpaši imigrācijas jomā, ES vēlas piešķirt, ievērojot noteiktus nosacījumus, Savienības atbalstu no Ārējo robežu fonda laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Eiropas Savienības un Komisijas šajā ziņā veikto pasākumu mērķi ir pelnījuši mūsu kritiku, jo nevaram ignorēt nepieņemamo Atgriešanas direktīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Kā Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs attiecībās ar Šveici, Īslandi un Norvēģiju un Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotās parlamentārās komitejas vadītājs šo ziņojumu vērtēju atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo nolīgumu, saskaņā ar kuru valstīm, kas ir saistītas ar Šengenas līguma īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, tiek dota iespēja būt par Ārējo robežu fonda dalībniecēm periodā no 2007. līdz 2013. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) No patiesas Eiropas Savienības skatupunkta — politiskā, ekonomiskā un galvenokārt ģeogrāfiskā ziņā —, manuprāt, ir nepieciešami un būtiski svarīgi balsot par šo priekšlikumu, jo tādas valstis kā Īslande, Norvēģija un Lihtenšteina, kā arī Šveice ģeogrāfiski ir izvietotas Eiropā. Tādēļ uzskatu, ka ir jāīsteno vienota robežu pārvaldības politika, lai atvieglotu integrāciju un pārvietošanos no vienas valsts uz otru. Eiropas robežu pārvaldības fonda izveide būtu taisnīgs un nozīmīgs pasākums, lai ieviestu centralizētu koordināciju gan resursu, gan politikas īstenošanas ziņā. Tādā veidā tiktu arī veicināts un stimulēts tūrisms un transportlīdzekļu un personu brīvā pārvietošanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar jaunajām Lisabonas līgumā Parlamentam piešķirtajām pilnvarām, tam ir jāapstiprina projekts Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir ieteikusi apstiprināt šo nolīgumu. Nolīgumā ir paredzēta tādu trešo valstu līdzdalība Ārējo robežu fondā, kas ir saistītas ar Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu. Šo līdzdalību ir iespējams realizēt, noslēdzot papildu vienošanās, kas ir jāpanāk, lai precizētu šai līdzdalībai nepieciešamos noteikumus, tostarp noteikumus par ES finansiālo interešu aizsardzību un Revīzijas palātas pilnvarošanu veikt revīzijas. Vienošanās starp pusēm tika panākta, un, tā kā nevienā no paustajiem viedokļiem nebija kritisku komentāru, balsoju par šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu (EK) Nr. 574/2007, ar ko nosaka Ārējo robežu fonda izveidi periodam no 2007. līdz 2013. gadam, trešām valstīm, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jākļūst par šā fonda dalībniecēm. Tādēļ ir paredzams, ka tiks noslēgti nolīgumi, kuros ir precizēti šīs līdzdalības īstenošanai nepieciešamie papildu noteikumi, tostarp arī noteikumi, ar ko tiek nodrošināta ES finansiālo interešu aizsardzība un Revīzijas palātas pilnvaru realizēšana revīzijas veikšanai. Šis priekšlikums ir saistīts ar tāda nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, kura konkrētais mērķis ir papildu noteikumu definēšana šo valstu līdzdalībai minētajā fondā. Tādēļ, manuprāt, mans atbalsts šim ziņojumam ir pamatots un saskan ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Atbilstoši mūsu nostājai balsojumā LIBE komitejā (atbildīgā komiteja) mēs — Zaļo/ALE grupas deputāti — izlēmām balsot pret šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju par šo nolīgumu, jo šīs valstis nerada problēmas kvalitātes vai uzticamības ziņā, un tādēļ tās nerada risku Eiropas Savienības drošībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Ziņojums attiecas uz nolīguma noslēgšanu ar Šengenas asociētajām trešām valstīm — šajā gadījumā ar Īslandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu. Tām ir jābūt iesaistītām Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Šajā ziņā ir jāpieņem papildu noteikumi, lai aizsargātu ES finansiālās intereses un piešķirtu revīzijas pilnvaras Revīzijas palātai. Šie papildinājumi ir pamatoti, tādēļ esmu balsojusi par šā nolīguma noslēgšanu.

 
  
  

Ieteikums: Carlos Coelho (A7-0008/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā, ka Šengenas zonā jau tagad ir atļauta brīva pārvietošanās teritorijā, ko ieskauj 42 673 km gara ārējā jūras robeža un 7 721 km gara sauszemes robeža, aptverot 25 valstis un 400 miljonus iedzīvotāju. Pakāpeniskā paplašināšanās šajā jomā ir devusi iespēju trešām valstīm, kurām ir īpašas attiecības ar ES, piedalīties Šengenas sadarbībā un Šveices Konfederācijai no 2008. gada 1. marta kļūt par Šengenas acquis dalībnieci. Ņemot vērā atvērto robežu politiku starp Šveici un Lihtenšteinas Firstisti — mikrovalsti, kas ir stabili integrējusies Eiropas tirdzniecības zonā kopš tās pievienošanās Eiropas Ekonomikas zonai 1995. gadā —, ņemot vērā, ka tā jau ir īstenojusi 98,4 % no ES direktīvām iekšējos likumos, un ņemot vērā, ka tā ir vienotā tirgus dalībniece, nav iemesla oponēt tās pievienošanai Šengenas zonai.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Mikrovalsts, kas atrodas starp Šveici un Austriju — Lihtenšteina —, aizņem 160 km² lielu platību, un tās iedzīvotāju skaits ir 35 000. Lai gan šī valsts nav Eiropas Savienības locekle, tā ir saistīta ar Eiropas Savienību Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ietvaros. Tā piemēro gandrīz visus Eiropas tiesību aktus un ir lūgusi atļauju pievienoties Šengenas zonai, lai varētu īstenot personu brīvu pārvietošanos. Ņemot vērā sadarbības tradīcijas starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinu un to, ka šīs valsts pievienošanās Šengenas zonai nerada nekādus draudus, balsoju par tās pievienošanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Balsoju par šo ziņojumu, saskaņā ar kuru 2008. gada 28. februārī notika protokola parakstīšana starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice, atceļot robežkontroli pie sauszemes robežām, un vēlāk, 2009. gada 29. martā, tikai atcelta lidostu robežkontrole attiecībā uz iekšējiem lidojumiem Šengenas zonā. Pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli tur, kur 100 gadus nav pastāvējusi īsta robeža. Šo abu valstu 41 kilometru garā robeža kļuva par Šengenas zonas ārējo robežu.

Eiropas Parlamentam 2007. gadā pirmo reizi tika prasīts sniegt atzinumu par šā protokola noslēgšanu. Pēc ieceltās referentes (tolaik Ewa Klamt) pieprasījuma Juridiskā komiteja 2007. gada 11. jūnijā sniedza vienbalsīgu atzinumu, iesakot grozīt juridisko pamatu, lai atsauktos uz EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu, kas prasa sniegt piekrišanu, nevis tikai veikt apspriešanos ar Eiropas Parlamentu.

Atzinīgi vērtēju jaunos ar Lisabonas līgumu ieviestos noteikumus, kas sniedz Eiropas Parlamentam tiesības saņemt sīkāku informāciju par starptautiskajiem nolīgumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. (PT) Pirms divdesmit pieciem gadiem piecas dalībvalstis izlēma atcelt iekšējās robežas starp tām un izveidot vienotu ārējo robežu. Pašlaik visas dalībvalstis ir pilntiesīgas Šengenas zonas dalībnieces, izņemot Apvienoto Karalisti, Īriju, Kipru, Bulgāriju un Rumāniju. Tajā ir integrētas arī trīs asociētās valstis — Norvēģija, Īslande un Šveice —, un Lihtenšteinai ir jākļūst par ceturto. Tika cerēts, ka Lihtenšteina kļūs par Šengenas asociēto valsti vienlaikus ar Šveici 2008. gadā. Tomēr šis process nenoritēja, kā cerēts, jo īpaši divu dalībvalstu — Vācijas un Zviedrijas — izrādītās atturības dēļ saistībā ar jautājumiem, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Fakts, ka Šveice pievienojās viena, radīja nepieciešamību ieviest kontroli vietās, kur vairāk nekā simt gadu nebija īstas robežas, un 41 km, kas atdala Šveici no Lihtenšteinas, kļuva par ārējo robežu.

Ņemot vērā jaunos Lisabonas līguma noteikumus, kas ļauj Parlamentam dziļāk iesaistīties starptautisko nolīgumu noslēgšanā, kā arī fakts, ka Padomes līdz šim atturīgā nostāja ir atcelta, ierosinu Parlamentam sniegt piekrišanu šā protokola noslēgšanai un ceru, ka Lihtenšteina pēc iespējas ātrāk varēs pievienoties Šengenas zonai.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ir nepieciešami un pašsaprotami atcelt robežkontroli ar Lihtenšteinu, ņemot vērā gan šīs valsts izmērus, gan tās attiecības ar kaimiņvalstīm — Austriju un Šveici —, ar kurām tā tradicionāli ir īstenojusi brīvās pārvietošanās principu. Turklāt efektīva Lihtenšteinas asociācija ar Šengenas un Dublinas acquis būs pašsaprotama, jo šī valsts jau ir īstenojusi lielu daudzumu ES tiesību aktu un izmanto to pašu infrastruktūru, lai piekļūtu SIS un VIS, kā Šveice — valsts, kas jau ir Šengenas zonas dalībniece.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā atvērto robežu politiku starp Lihtenšteinas Firstisti un Šveices Konfederāciju, bija paredzēts, ka šīs valstis Šengenas zonai pievienosies vienlaikus. Taču tas nenotika. 2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice. Tomēr jau nolīgumā par Šveices pievienošanu bija paredzēta iespējamā Lihtenšteinas pievienošanās, izmantojot protokolu, kuru pašlaik Parlaments apstiprina. Šīs pievienošanās rezultātā pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli starp Lihtenšteinu un Šveici tur, kur veselu gadsimtu nav pastāvējusi īsta robeža.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā ieteikumā Parlaments tiek aicināts apstiprināt protokola ieviešanu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas tika noslēgts 2008. gada 28. februārī.

Šengenas nolīguma mērķis ir izveidot teritoriju, kurā pastāv personu brīva pārvietošanās un preču brīvā aprite, atceļot iekšējās robežās starp valstīm un nosakot tika vienu ārējo robežu. Pēc Amsterdamas līguma parakstīšanas 1999. gadā ES integrēja Šengenas sadarbību tās tiesisko pilnvaru struktūrā. Vairākus desmitus gadu Lihtenšteinas Firstiste un Šveices Konfederācija ir praktizējusi atvērto robežu politiku, ievērojot personu brīvas pārvietošanās principu. Šveices pievienošanās Šengenas zonai 2008. gadā radīja problēmas pārvietošanās ziņā starp abām valstīm, pārveidojot starp tām pastāvošās robežas ārējā robežā, un šobrīd mērķis ir šo problēmu atrisināt.

Tādēļ, ņemot vērā priekšrocības, ko rada šā nolīguma stāšanās spēkā, šķēršļi tā apstiprināšanai nepastāv.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šengenas līgums tika izveidots 1985. gadā, kad tas tika noslēgts starp Vāciju, Beļģiju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi. Šā līguma un 1990. gadā pieņemtās konvencijas mērķis ir atcelt sistemātisko kontroli uz kopējām robežām un ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru iedzīvotājiem tiek piešķirtas brīvas pārvietošanās tiesības.

Ar Šengenas konvenciju tika atcelta kontrole uz tās dalībvalstu iekšējām robežām un izveidota vienota ārējā robeža ar kopējiem noteikumiem par ārējās robežas kontroli, kopēja vīzu politika, policijas un tiesiskā sadarbība un Šengenas Informācijas sistēmas izveide (SIS).

Šengenas zonā pašlaik ietilpst 25 Šengenas dalībvalstis — ES dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī trīs asociētās ārpussavienības valstis: Norvēģija, Īslande un Šveice. Pašlaik Bulgārija, Rumānija un Kipra tikai daļēji piemēro Šengenas acquis, un tādēļ uz to robežām joprojām tiek īstenota kontrole.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju par šo C. Coelho ziņojumu. Lai gan Skotija neietilpst Šengenas zonā, esam izvēlējušies ievērot dažus Šengenas acquis elementus. Skotijas valdība ir aktīvi iesaistījusies šajā jomā Padomes līmenī, un esmu gandarīts, ka varu atbalstīt šos centienus.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Balsoju par šo ieteikumu, saskaņā ar kuru 2008. gada 28. februārī notika protokola parakstīšana starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. 2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice, atceļot robežkontroli uz sauszemes robežām, kam vēlāk 2009. gada 29. martā sekoja lidostu robežkontroles atcelšana attiecībā uz iekšējiem lidojumiem Šengenas zonā. Pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli tur, kur 100 gadu nav pastāvējusi īsta robeža. Šo abu valstu 41 kilometru garā robeža kļuva par Šengenas zonas ārējo robežu. Atzinīgi vērtēju jaunos ar Lisabonas līgumu ieviestos noteikumus, kas sniedz Eiropas Parlamentam tiesības saņemt sīkāku informāciju par starptautiskajiem nolīgumiem. Pakāpeniska Šengenas zonas paplašināšanās ir ļāvusi trešām valstīm, kurām ir īpašas attiecības ar ES, piedalīties Šengenas sadarbībā. Lai iesaistītos Šengenas acquis, ārpussavienības valstīm priekšnoteikums ir nolīgums par personu brīvu pārvietošanos starp šīm valstīm un ES. Šādām valstīm līdzdalība paredz: iekļauties zonā bez kontroles pie iekšējām robežām; piemērot Šengenas acquis noteikumus un visus ar Šengenas zonu saistītos dokumentus, kas pieņemti saskaņā ar tiem; iesaistīties lēmumu pieņemšanā par dokumentiem, kas attiecas uz Šengenas zonu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) 2008. gadā tika parakstīts protokols par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveici. Tā rezultātā minētajai firstistei radās prasība par Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu. Tomēr, lai gan tā jau 1995. gadā kļuva par Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieci un ir progresīvā veidā sakārtojusi savus tiesību aktus atbilstoši Eiropas tiesību aktiem, transponējot daudzas direktīvas iekšējos tiesību aktos, Lihtenšteinas Firstiste vēl nav sākusi sarunas par pievienošanos Šengenas līgumiem. Ar šo nolīgumu, kuru es atbalstīju, tiek noteiktas abu pušu tiesības un pienākumi, tādējādi nodrošinot personu brīvas pārvietošanās iespēju. Turklāt ir iekļauta arī virkne tādu Lisabonas līguma noteikumu īstenošanas normu, kas attiecas uz starptautiskiem nolīgumiem, lai piešķirtu Eiropas Parlamentam pārliecinošāku nozīmi informēšanas un apstiprināšanas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Lihtenšteina ir divkārt norobežota Alpu mikrovalsts Rietumeiropā, kura robežojas ar Šveici rietumos un dienvidos un ar Austriju austrumos. Tās platība ir 160 km2, aptuvenais iedzīvotāju skaits — 35 000, un tai ir visaugstākais IKP uz vienu iedzīvotāju visā pasaulē. Lihtenšteina kopš tās pievienošanās Eiropas Ekonomikas zonai 1995. gadā ir neatlaidīgi integrējusies Eiropas tirdzniecības zonā. Tās jurisdikcija šobrīd jau ir ieviesusi 98,4 % ES direktīvu savos iekšējos tiesību aktos. Lihtenšteina ir arī vienotā tirgus dalībniece, kurā visām dalībvalstīm tiek piemēroti vienādi noteikumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Jaunu valstu pievienošanās Šengenas Informācijas sistēmai (SIS) ir būtiski svarīga, lai sasniegtu Eiropu bez robežām. Lihtenšteina jau kopš 1995. gada ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, un tā ir stabili integrējusies Eiropas tirdzniecības zonā. Uz to ir tikušas attiecinātas dažādas vērtēšanas procedūras, jo īpaši jautājumos par datu aizsardzību, SIS, gaisa, sauszemes un jūras robežām, policijas sadarbību un vīzu politiku. Pievienojoties šim nolīgumam, Lihtenšteina kļūs par Šengenas acquis dalībvalsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Šengenas līgums tika noslēgts 1985. gada 14. jūnijā starp Vāciju, Beļģiju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi. Šengenas sadarbība šobrīd ir integrēta Eiropas tiesiskajā un institucionālajā sistēmā un aptver 25 Šengenas dalībvalstis kopā ar trim valstīm, kas ir EEZ asociētās valstis — Norvēģiju, Īslandi un Šveici. 2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice, atceļot robežkontroli pie sauszemes robežām, kam vēlāk 2009. gada 29. martā sekoja lidostu robežkontroles atcelšana attiecībā uz iekšējiem lidojumiem Šengenas zonā. Tā kā Lihtenšteina tai nepievienojās un tā kā starp šīm valstīm tiek īstenota ļoti aktīva brīvas pārvietošanās politika, pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli tur, kur 100 gadu nav pastāvējusi īsta robeža. Šo abu valstu 41 kilometru garā robeža kļuva par Šengenas zonas ārējo robežu. Ar šo nolīgumu, Lihtenšteinas Firstistei pievienojoties Šengenai, šī barjera tiek nojaukta. Atzinīgi vērtēju jaunos Lisabonas līgumā paredzētos noteikumus, kas ļauj Parlamentam aktīvi iesaistīties šo nolīgumu apstiprināšanā. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Nolīgumā par Šveices Konfederācijas pievienošanos Šengenas acquis, kas ir spēkā kopš 2008. gada 1. marta, ir skaidri paredzēta iespējamā Lihtenšteinas pievienošanās, izmantojot protokolu. Ņemot vērā atvērto robežu politiku starp Lihtenšteinas Firstisti un Šveices Konfederāciju, bija paredzēts, ka šīs valstis Šengenas zonai pievienosies vienlaikus. Tomēr tas nenotika, un 2008. gada 12. decembrī Šengenas acquis pievienojās tikai Šveice. Tā rezultātā radās nepieciešamība ieviest kontroli vietās, kur 100 gadu nebija īstas robežas. Lai pārvarētu šo barjeru un ņemot vērā to, ka Lihtenšteina ir Eiropas Ekonomikas zonas un vienotā tirgus dalībniece, atbalstīju šā protokola noslēgšanu, kas paredz, ka Lihtenšteinas pievienošanās Šengenas acquis beidzot var tikt īstenota.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Parlamentam 2007. gadā pirmo reizi tika prasīts sniegt atzinumu par šā protokola noslēgšanu. Pēc ieceltās referentes (tolaik Ewa Klamt) pieprasījuma Juridiskā komiteja 2007. gada 11. jūnijā sniedza vienbalsīgu atzinumu, iesakot grozīt juridisko pamatu, lai atsauktos uz EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu (Padomes lēmumu priekšlikumos bija paredzēts pārveidot „īpašo iestāžu sistēmu”, kura noteikta pamatnolīgumā, kas ir ierosinātā protokola neatņemama daļa), kas prasa sniegt piekrišanu, nevis tikai veikt apspriešanos ar Eiropas Parlamentu. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā Lisabonas līguma drīzo stāšanos spēkā šo ziņojumu nosūtīja atpakaļ LIBE komitejai.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Balsoju par šo ieteikumu, jo, manuprāt, tas veicinās Šengenas acquis stāšanos spēkā, īstenošanu un pilnveidošanu tādās valstīs kā Īslande, Norvēģijas Karaliste, Šveices Konfederācija un Lihtenšteinas Firstiste.

Patiešām ir svarīgi, lai šīs valstis būtu Ārējo robežu fonda dalībnieces periodā no 2007. līdz 2013. gadam saskaņā ar pašreizējiem pasākumiem un nolīgumiem. Lai panāktu, ka Eiropa ir vēl vairāk vienota, kas tomēr nezaudē praktiskumu, to līdzdalību reglamentēs papildu noteikumi, kas nodrošinās arī Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību un Revīzijas palātas pilnvaras veikt revīziju.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju par šo nolīgumu saistībā ar Lihtenšteinas pievienošanos nolīgumam par Šengenas acquis, jo tas ir loģisks solis progresa virzienā, kas neradīs mums nekādas problēmas. Ir paredzams, ka nolīgums darbosies bez traucējumiem.

 
  
  

Ieteikums: Monika Hohlmeier (A7-0013/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, ņemot vērā faktu, ka 2004. gada 26. oktobrī noslēgtais nolīgums ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas tiesību aktu kopumam, parakstot protokolu. Ņemot vērā atvērto robežu politiku starp Šveici un Lihtenšteinu un to, ka Lihtenšteina 2001. gadā paudusi interesi par pievienošanos līgumam, bet tas neīstenojās viedokļu atšķirību dēļ, kuras bija starp Padomi un Parlamentu un kuras atrisināja Lisabonas līgums, man nav iemesla pretoties šā nolīguma noslēgšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo dokumentu, kurā tiek konstatēts, ka 2004. gada 26. oktobrī noslēgtais nolīgums ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu („Dublinas nolīgums ar Šveici”), paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas tiesību aktu kopumam, parakstot protokolu.

Padome 2006. gada 27. februārī piešķīra Komisijai attiecīgas pilnvaras sākt sarunas ar Lihtenšteinu un Šveici. Pēc sarunu beigšanas tika iesniegts protokola projekts par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Eiropas Komisijas 2006. gada 4. decembra priekšlikuma protokolam par Lihtenšteinas pievienošanos pamatā ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 300. panta 3. punkta 1) apakšpunkts, kas ir šā priekšlikuma juridiskais pamats, un tas paredz apspriešanos ar Eiropas Parlamentu.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistīts sarunu turpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Kā jau pirmajā lasījumā Parlaments ir pieprasījis, protokola noslēgšanai ar Lihtenšteinu ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana. Ņemot vērā to, ka sarunas ar Lihtenšteinu ir veiksmīgi pabeigtas, kā arī grozīto juridisko pamatu, protokola noslēgšanai jāsaņem piekrišana.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Nolīgums par kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu — Dublinas/Eurodac nolīgums —, tika noslēgts 2004. gadā. Ņemot vērā, ka atklātu robežu politika attiecībā uz personu pārvietošanos starp Šveici un Lihtenšteinu ir pastāvējusi vairākas desmitgades, Lihtenšteinas pievienošanās šīm sarunām būtu bijusi loģiska. Lai gan Lihtenšteina pauda savu interesi, tā palika ārpus, jo starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinu vēl nebija noslēgts nolīgums par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem.

Ņemot vērā Lisabonas līguma jaunos noteikumus, kas paredz daudz ciešāku Parlamenta iesaistīšanos starptautisku nolīgumu noslēgšanā, kā arī faktu, ka Lihtenšteina ir noslēgusi minēto nolīgumu, kas ir spēkā kopš 2005. gada 1. jūlija, es atbalstu Parlamenta lēmumu dot piekrišanu noslēgt šo protokolu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Nolīgums par kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, tika noslēgts ar Šveici 2004. gadā. Šis nolīgums paredz Lihtenšteinas iespējamu pievienošanos, parakstot protokolu. Padome 2006. gada 27. februārī piešķīra Komisijai attiecīgas pilnvaras sākt sarunas ar Lihtenšteinu un Šveici. 2006. gada 21. jūnijā sarunas tika pabeigtas un tika iesniegts protokola projekts par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Tagad Parlamentam jādod sava piekrišana šā protokola noslēgšanai. Es uzskatu, ka tas jādara, tāpēc balsoju par šo ieteikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Padome ir iesniegusi projektu par protokola parakstīšanu starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu.

Es atzinīgi vērtēju šā protokola pieņemšanu, kas sasaista Eiropas Savienību un divas valstis, starp kurām ir vēsturiski labas kaimiņattiecības un brīva cilvēku pārvietošanās. Es piekrītu referentes secinājumiem un īpaši atzinīgi vērtēju sarunu turpināšanu par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici, un es ceru, ka tas tiks ātri parakstīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šie jautājumi saistās ar tiesībām uz patvērumu un kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu.

Nolīgums, kas 2004. gada 26. oktobrī noslēgts ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, — Dublinas nolīgums ar Šveici — paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas tiesību aktu kopumam.

Ņemot vērā to, ka atklātu robežu politika attiecībā uz personu pārvietošanos ir pastāvējusi vairākus gadu desmitus starp Šveici un Lihtenšteinu, 2001. gadā Lihtenšteina izteica interesi par pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Tomēr tā netika piesaistīta sarunās ar Šveici, jo nebija noslēgusi nolīgumu ar ES par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem.

Kad šis nolīgums starp ES un Lihtenšteinu bija noslēgts un stājies spēkā, Lihtenšteina 2005. gadā apstiprināja savu vēlmi pievienoties Dublinas acquis.

Padome 2006. gadā piešķīra Komisijai attiecīgas pilnvaras sarunu sākšanai ar Lihtenšteinu un Šveici. Sarunas tika pabeigtas un protokola projekts iesniegts.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, kurā tiek konstatēts, ka 2004. gadā noslēgtais nolīgums ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu („Dublinas nolīgums ar Šveici”), paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas acquis, parakstot protokolu. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistīts sarunu turpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Ņemot vērā to, ka sarunas ar Lihtenšteinu ir veiksmīgi pabeigtas, kā arī grozīto juridisko pamatu, protokola noslēgšanai ir dodama piekrišana.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es nobalsoju par ieteikumu Komisijai attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu un, ja protokols tiks ratificēts, kā to cer Eiropas Parlamenta vairākums, arī Lihtenšteinas Firstistē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu. Dublinas nolīguma nolūks ir aprīkot valstis dalībnieces ar kritērijiem, kas izstrādāti, lai noteiktu, kura valsts ir atbildīga par lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, tādējādi nodrošinot labāku attieksmi pret lūguma iesniedzējiem un vienlaikus dotu valstīm rīkus cīņai pret organizēto noziedzību. Šo jautājumu nozīme — proti, bēgļu un starptautiskās drošības aizsardzība — prasa visu Eiropas iestāžu rūpīgas un pastāvīgas pūles, lai bēgļi un patvēruma meklētāji varētu uzticēties skaidriem juridiskiem un regulatīviem kritērijiem un atsaucēm.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistīts sarunu turpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Kā jau pirmajā lasījumā Parlaments ir pieprasījis, protokola noslēgšanai ar Lihtenšteinu ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana. Es atbalstu protokola noslēgšanu. Ņemot vērā sekmīgi pabeigtās sarunas ar Lihtenšteinu un grozīto juridisko pamatu, es nobalsoju par piekrišanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments atkārtoti izskata Padomes lēmuma projektu un ka tāpēc sarunas par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici turpināsies. Saskaņā ar vēlmēm, ko Parlaments pauda pirmajā lasījumā, Parlamenta piekrišana ir nepieciešama protokola noslēgšanai ar Lihtenšteinu. Ņemot vērā saikni, kas jau izveidojusies starp Lihtenšteinu un ES, es uzskatu, ka protokola noslēgšana ir svarīga sakarā ar attiecīgajiem grozījumiem juridiskajā pamatojumā. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Nolīgums, kas 2004. gada 26. oktobrī noslēgts ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kuri nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, — tā sauktais Dublinas nolīgums ar Šveici — paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas acquis, parakstot protokolu. Faktiski desmitiem gadu ilgusī atklātu robežu politika attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos starp Lihtenšteinu un Šveici lika Lihtenšteinai 2005. gadā vēlreiz paust savu interesi par pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Nolīguma galīgā noslēgšana iepriekš nav notikusi dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka nebija noslēgti citi nolīgumi, par kuriem notika sarunas ar Lihtenšteinu; otrkārt, tāpēc, ka risinājās strīds par juridisko pamatu, un vēlāk tāpēc, ka stājās spēkā Lisabonas līgums. Beidzot Parlamenta mērķi ir izpildīti, ja tiek uzklausīts tā labvēlīgs atzinums, nevis vienkārša izskatīšana. Es to vērtēju atzinīgi un nobalsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Nolīgums, kas 2004. gada 26. oktobrī noslēgts ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, — Dublinas nolīgums — paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas acquis, parakstot protokolu. Ņemot vērā, ka desmitiem gadu starp Šveici un Lihtenšteinu ir bijusi atklātas robežas politika attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos, Lihtenšteina 2001. gadā pauda savu interesi par pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici, bet netika iesaistīta sarunās, jo nebija noslēgts nolīgums ar Eiropas Kopienu par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem. Pēc tam, kad šis nolīgums starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinu bija noslēgts un stājies spēkā, Lihtenšteina 2005. gada 10. jūnijā apstiprināja savu vēlmi pievienoties Dublinas acquis. Padomes iebildumi attiecībā uz juridisko pamatu ir novērsti, un Parlamenta apstiprinājums ir kļuvis nepieciešams, tāpēc es uzskatu, ka ir izpildīti visi nosacījumi, lai dotu piekrišanu šim protokolam ar Lihtenšteinu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan referente atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistīts sarunu turpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici, un aicina Parlamentu dot piekrišanu, Zaļo/ALE grupa nolēma nesekot šim aicinājumam. Tāpēc mēs balsojām pret priekšlikumu, kā mēs to darījām arī LIBE komitejā.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu protokola noslēgšanu attiecībā uz Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Šis nolīgums jau ir ļāvis Šveicei izmantot svarīgus instrumentus cīņā pret starptautisko noziedzību un nelegālo imigrāciju.

Bet tas nav viss. Izveidojot šādu koordināciju, var tikt novērsti dažādi un nepamatoti patvēruma pieprasījumi. Pašreizējais nolūks ir dot Lihtenšteinai iespēju izmantot šīs priekšrocības, tuvinot to vēl ciešāk gala mērķim par pilnīgu pievienošanos Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. (DE) Es biju priecīgs, ka varēju balsot par Lihtenšteinas pievienošanos nolīgumam attiecībā uz ES patvēruma sistēmu. Tas novērsīs daudzkārtīgu patvēruma lūgumu iesniegšanu Eiropas Savienībā un Lihtenšteinā. Ja lūgums pēc patvēruma tiks noraidīts Lihtenšteinā, tas tiks noraidīts arī Eiropas Savienībā un otrādi. Vienlaikus ar procedūras vienkāršošanu mēs esam panākuši arī turpmāku saskaņošanu.

 
  
  

Ieteikums: Monica Luisa Macovei (A7-0011/011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ieteikumu, ņemot vērā, ka pašreizējais ES un Brazīlijas nolīgums savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstu pilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju. Tā kā nolīgums neaizstāj, bet papildina tos spēkā esošos divpusējos nolīgumus starp ES dalībvalstīm un Brazīliju, kuri attiecas uz ceļošanu saistībā ar citiem mērķiem, kas nav tūrisms un uzņēmējdarbība vai atalgota darbība, nav iemesla, kāpēc to nevajadzētu noslēgt. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonā nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā, tāpēc tas nerada bažas par Brazīlijas pilsoņu nelegālu uzturēšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju attiecībā uz to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem. Šis nolīgums starp ES un Brazīliju savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, kā noteikts nolīgumā, visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstu — Igaunijas, Latvijas, Kipras un Maltas — pilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju. Ir jānorāda, ka, pateicoties kopējai vīzu politikai un Eiropas Savienības ekskluzīvajai kompetencei šajā jomā, tikai Eiropas Savienība var risināt sarunas un noslēgt nolīgumu par vīzu režīma atcelšanu, un to nevar darīt atsevišķas dalībvalstis.

Ir svarīgi, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, nolīgumā ir ietverts noteikums, kas paredz, ka Brazīlija var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm. Tāpat arī Eiropas Savienība var apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām tās dalībvalstīm. Es piekrītu referentes atzinumam, ka mums jānodrošina savstarpējības principa īstenošana ES vīzu politikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ieceļot visās Eiropas Savienības dalībvalstīs bez īstermiņa uzturēšanās vīzām. Taču Brazīlija pieprasa vīzu četru dalībvalstu (Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas) pilsoņiem, kas ieceļo tās teritorijā. Pārējām dalībvalstīm ir divpusēji vīzu režīma nolīgumi ar Brazīliju, kas atļauj to pilsoņiem ieceļot Brazīlijā bez īstermiņa uzturēšanās vīzas.

Eiropas Savienības ekskluzīvās ārējās kompetences dēļ šajā jomā tikai Eiropas Savienība var risināt sarunas par vīzu režīma atcelšanas nolīgumu un to noslēgt, un to nevar darīt atsevišķas dalībvalstis. Tāpēc 2008. gada 18. aprīlī Padome pieņēma lēmumu, ar kuru pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīliju. Pēc sarunu pabeigšanas tika iesniegts nolīgums, un Eiropas Savienības un Brazīlijas vārdā tas tika parakstīts 2010. gada 8. novembrī.

Es uzskatu, ka ir būtiski apstiprināt šā vīzu režīma atcelšanas nolīguma noslēgšanu, lai visi ES pilsoņi, tostarp pilsoņi no Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, varētu bez vīzām ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau var ieceļot bez vīzām visās ES dalībvalstīs. Mums bez kavēšanās jāīsteno kopējā ES vīzu politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Lai gan Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām ES dalībvalstīm bez vīzas pieprasīšanas īstermiņa uzturēšanās gadījumā, tomēr ir četras ES dalībvalstis — Igaunija, Kipra, Malta un Latvija —, kuru pilsoņiem tiek pieprasītas vīzas, ieceļojot Brazīlijas teritorijā. Lai gan visām pārējām dalībvalstīm ir notikušas sarunas par divpusējiem nolīgumiem ar Brazīliju, lai nodrošinātu īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu, taču pašlaik dalībvalstīm vairs nav iespējams atsevišķi noslēgt šādu nolīgumu.

Tādējādi Eiropas Savienībai ir ekskluzīvas ārējas pilnvaras kopējās vīzu politikas jomā. Tāpēc 2010. gada 8. novembrī tika noslēgts nolīgums starp ES un Brazīliju par savstarpēju vīzu režīma atcelšanu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem. Es atbalstu to, ka šis nolīgums tādējādi nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, paredzot, ka Brazīlija vai ES var apturēt vai izbeigt tā darbību tikai attiecībā uz visām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo tas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas pilsoņiem saskaņā ar kopējo vīzu politiku starp ES un Brazīliju. Nolīgums neaizstāj, bet gan papildina tos spēkā esošos divpusējos nolīgumus, kuri attiecas uz ceļošanu saistībā ar citiem mērķiem, kas nav tūrisms vai uzņēmējdarbība.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Portugāles iepriekšējās prezidentūras laikā Eiropas Savienība izveidoja īpašas stratēģiskas partnerattiecības ar Brazīliju. Visi pasākumi, kas likvidē šķēršļus kontaktiem starp Eiropas pilsoņiem un šīs portugāļu valodā runājošās valsts pilsoņiem, ir acīmredzami vērtējami atzinīgi, sekojot nolīguma garam. Tā kā četrām Eiropas valstīm joprojām nav izmantojams šāds bezvīzu režīms, es uzskatu, ka ir pilnīgs pamats uz tām attiecināt to pašu shēmu un tādējādi dot pozitīvu novērtējumu ierosinātajam nolīgumam. Attiecībā uz ES un Brazīlijas attiecībām jāatceras, ka šīs valsts stratēģiskā nozīme jau sen ir bijis pamats īpašas delegācijas izveidei, kā tas notiek arī attiecībā uz pārējām valstīm, kuras veido Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas četrinieku, kā arī valstīm, kuru nozīme starptautiskajā telpā objektīvi ir mazāk svarīga.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bez īstermiņa uzturēšanās vīzām.

Tomēr tādas privilēģijas Eiropas Savienībā nav visiem. Tādā situācijā atrodas pilsoņi no šādām valstīm: Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas. Tas nozīmē, ka netiek ievērots „savstarpējības princips”.

Lai attieksme pret šiem pilsoņiem būtu vienlīdzīga ar pārējiem ES un Brazīlijas iedzīvotājiem, ir jāizstrādā nolīgums starp ES un Brazīliju. Mums nedrīkst būt „divu ātrumu ES”, tāpēc es atzinīgi vērtēju šā nolīguma pieņemšanu ne vien tāpēc, ka tas pats par sevi ir taisnīgs, bet arī tāpēc, ka tas pārtrauc vienu no retajiem negatīvās diskriminācijas gadījumiem, kas joprojām pastāv starp cilvēkiem Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. (IT) Kopā ar saviem Itālijas kolēģiem Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā es nolēmu atturēties šīsdienas balsojumā saistībā ar attiecībām starp Eiropas Savienību un Brazīliju par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem. Ņemot vērā rezolūciju Cesare Battisti lietā, es būtu devis priekšroku balsojuma atlikšanai līdz Brazīlijas Federālās tiesas jaunam nolēmumam par noziedznieka Cesare Battisti izdošanu.

Tā kā šis dokuments pēc būtības nav steidzams, noteikti nerastos problēmas, ja to atliktu līdz nākamajai vai aprīļa sesijai, jo īpaši, ja domājam par šā masu slepkavas upuru ģimeņu ciešanām. Šīs ģimenes ir gaidījušas 31 gadu uz taisnīgu spriedumu un to, ka Cesare Battisti izcietīs sodu, ko noteikusi Itālijas tiesu sistēma, mūsu cietumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis jautājums attiecas uz parastu pasu režīma attiecināšanu uz ES valstīm, uz kurām joprojām attiecas īstermiņa uzturēšanās vīzu režīms.

Ziņojumā pausts atbalsts, ka šis nolīgums par vīzu režīma atcelšanu tiek noslēgts pēc iespējas ātrāk, lai visi ES pilsoņi, tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, varētu ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot bez vīzām uz visām ES dalībvalstīm. Runa ir par vīzu savstarpējības politikas īstenošanu.

Parlaments uzskata, ka jāturpina darbs pie vīzu režīma savstarpējības, līdz visi tās pilsoņi no visām dalībvalstīm varēs ceļot bez vīzas visās tajās valstīs, kuru pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz ES bez vīzas, tostarp ASV un Kanādu. Mēs uzskatām, ka tas ir taisnīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jacqueline Foster (ECR), rakstiski. – Eiropas gaisa satiksmes nozarei un tās klientiem pēdējie mēneši nav bijuši viegli. Bēdīgi slavenā vulkāna pelnu krīze notika tieši tad, kad lidsabiedrības un, protams, to pasažieri mēģināja pārvarēt ļoti smago recesijas ietekmi.

Tomēr šo problēmu vidū ir dažas labas ziņas gan uzņēmējdarbībai, gan pasažieriem. Šīsdienas balsojums par ES un Brazīlijas gaisa pakalpojumu nolīgumu nes nozīmīgu savstarpēju labumu.

Pirmkārt, Brazīlija ir stratēģiski ļoti svarīga partnere Eiropas Savienībai ar milzīgu tirgus potenciālu nākotnē. Pašlaik vairāk nekā četri miljoni pasažieru gadā lido starp Brazīliju un ES. Brazīlijā kā valstī ar strauji augošu tūrisma nozari šis skaitlis var tikai palielināties.

Skatoties no uzņēmējdarbības viedokļa, Sanpaulu ir Dienvidamerikas finanšu galvaspilsēta. Augsti specializētas naftas un finanšu industrijas attīstība radīs lielāku pieprasījumu ceļot.

Galvenais panākums ir nacionalitātes ierobežojumu atcelšana pašreizējos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Brazīliju. Šis ir ārkārtīgi svarīgs pirmais pasākums ES un Brazīlijas gaisa sakaru stiprināšanā, kas ir ļāvis Brazīlijai un ES virzīties pretī sarunām par vispusīgu aviosatiksmes nolīgumu.

(Balsojumu paskaidrojumi ir saīsināti saskaņā ar Reglamenta 170. pantu.)

 
  
MPphoto
 
 

  Salvatore Iacolino (PPE), rakstiski. (IT) Es atturējos galīgajā balsojumā par Macovei kundzes ziņojumu, tāpat kā es to darīju par Ţicău kundzes un Enciu kunga ziņojumiem, lai paustu savu vilšanos par Brazīlijas valdības rīcību saistībā ar terorista Cesare Battisti izdošanu.

Nolīgumi par vīzu režīma atcelšanu un gaisa pakalpojumiem apstiprina labās attiecības starp Brazīliju un Eiropas Savienību. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) sanāksmē es prasīju, vai mēs varētu uzklausīt Brazīlijas vēstnieku Eiropas Savienībā, lai apspriestu dažus pamatjautājumus, piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, cīņu pret terorismu un uzskatus par brīvību un drošību Eiropā un Brazīlijā. Es esmu pārliecināts, ka mēs varam panākt taustāmus rezultātus gan Eiropas pilsoņiem, gan Brazīlijas tautai.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju attiecībā uz to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bez īstermiņa uzturēšanās vīzām. Taču Brazīlija pieprasa vīzas četru dalībvalstu (Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas) pilsoņiem, kas ieceļo tās teritorijā. Pārējām dalībvalstīm ir divpusēji vīzu režīma nolīgumi ar Brazīliju, kas atļauj to pilsoņiem ieceļot Brazīlijā bez īstermiņa uzturēšanās vīzām. Pateicoties kopējai vīzu politikai un Eiropas Savienības ekskluzīvajai kompetencei šajā jomā, tikai Eiropas Savienība var risināt sarunas un noslēgt nolīgumu par vīzu režīma atcelšanu, un to nevar darīt atsevišķas dalībvalstis. Ir būtiski apstiprināt šā vīzu režīma atcelšanas nolīguma noslēgšanu, lai visi ES pilsoņi, tostarp pilsoņi no Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, varētu bez vīzām ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau var ceļot bez vīzām uz visām ES dalībvalstīm. Mums nekavējoties jāveic pasākumi šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par to, ka Parlaments piekrīt šā vīzu režīma atcelšanas nolīguma pēc iespējas ātrai noslēgšanai, lai visi ES pilsoņi, tostarp pilsoņi no Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, varētu bez vīzām ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau var ceļot bez vīzām uz visām ES dalībvalstīm. Mums bez kavēšanās jāīsteno kopējā ES vīzu politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. (IT) Mana atturēšanās balsojumā par ziņojumu attiecībā uz nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem pauž nostāju, kuras mērķis sniedzas tālāk par šo gadījumu.

Es neatbalstu Brazīlijas valdības rīcību Cesare Battisti gadījumā. Izdošana — procedūra, kas ir paredzēta divpusējā nolīgumā, — bija jāpiemēro. Tiesu iestāžu piedāvātajā skaidrojumā tiek pārkāptas uzņemtās saistības. Spriedumu, ka Battisti kungam jāizcieš sods Itālijā, iesniedza parasts tiesnesis, kas piemēroja parastu tiesību aktu parastam noziegumam — masu slepkavībai. Ir grūti atbalstīt starptautiskas attiecības, kas definētas ziņojumos, par kuriem Parlaments ir balsojis, ar valsti, kas neievēro nolīgumus un, galvenais, pauž nostāju attiecībā uz pamattiesībām uz dzīvības aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar nolīgumu, ko Parlaments tikko ir pieņēmis, visi Eiropas Savienības pilsoņi, kas grib ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, varēs to darīt bez uzturēšanās vīzas pieprasīšanas līdz trim mēnešiem, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi pašlaik var ceļot bez vīzas uz visām ES dalībvalstīm. Šis nolīgums galvenokārt ir izdevīgs Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņiem, kam joprojām ir vajadzīga vīza, lai ieceļotu Brazīlijā. Šis nolīgums attiecas uz parastu pasu turētājiem. Pēc šā nolīguma pieņemšanas visi ES pilsoņi — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam Brazīlija joprojām pieprasīja vīzu, — varēs ieceļot valstī bez uzturēšanās vīzas tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz visām ES dalībvalstīm bez vīzas. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonā ir ne garāks par trim mēnešiem katrā sešu mēnešu laikposmā. Šis nolīgums attieksies uz aptuveni 90–95 % ceļotāju.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju „par”, jo uzskatu, ka ir būtiski palīdzēt Brazīlijas cilvēkiem sakārtot plašās teritorijas. Tehnoloģiska un finansiāla palīdzība nodrošinās pārtikas konkurētspēju un zemas cenas. Brazīlija no lauksaimniecības ražotājas var pārtapt par lielu Eiropas preču patērētāju, atvērt jaunus pārdošanas tirgus un paplašināt tūrisma pakalpojumus, ja tiks atbalstītas pareizās jomas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 noteikumiem Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bez vīzas ar nosacījumu, ka tā ir īstermiņa uzturēšanās. Taču Brazīlija joprojām pieprasa vīzu četru ES dalībvalstu — Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas — pilsoņu ieceļošanai savā teritorijā. Pārējās dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus nolīgumus tieši ar Brazīliju. Lai risinātu šo situāciju un ņemot vērā ES ekskluzīvās ārējas pilnvaras šajā jomā, Padome ir pieņēmusi lēmumu ar kuru pilnvaro Komisiju sākt sarunas par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanas nolīgumu starp ES un Brazīliju. Pašreizējais ES un Brazīlijas nolīgums, par kuru es balsoju, savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstu pilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju. Nolīgums neaizstāj, bet gan papildina pašreizējos divpusējos nolīgumus starp vairākām dalībvalstīm un Brazīliju, kuri attiecas uz ceļošanu nolūkos, kas nav tūrisms vai uzņēmējdarbība, piemēram, studentiem un pētniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par to, ka tiek noslēgts ES un Brazīlijas nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parastu pasu turētājiem, lai garantētu to, ka saskaņā ar savstarpējības principa un vienlīdzīgas attieksmes principa prasībām visi ES pilsoņi — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam līdz šim bija vajadzīgas vīzas, lai ieceļotu Brazīlijas teritorijā, — varētu ceļot bez vīzas tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz ES dalībvalstīm bez vīzas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. –Nolīgums starp ES un Brazīliju savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, kā noteikts nolīgumā, visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstu — Igaunijas, Latvijas, Kipras un Maltas — pilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju. Nolīgums neaizstāj, bet gan papildina pašreizējos divpusējos nolīgumus starp vairākām dalībvalstīm un Brazīliju, kuri attiecas uz ceļošanu nolūkos, kas nav tūrisms vai uzņēmējdarbība (piemēram, studentiem un pētniekiem).

Tā personu kategorija, kuri ceļo, lai veiktu apmaksātu darbību, arī tiek izslēgti no šā nolīguma darbības jomas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, nolīgumā ir ietverts noteikums, kas paredz, ka Brazīlija drīkst apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm. Tāpat arī Eiropas Savienība drīkst apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām tās dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgums nosaka, ka nolīgumu slēgšana par kopējo vīzu politiku ar trešām valstīm ir ekskluzīva ES kompetence. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņiem jau ir atļauts ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bez vīzas. Tomēr Brazīlija joprojām pieprasa vīzas Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas pilsoņu ieceļošanai tās teritorijā. Šā savstarpējā vīzu režīma atcelšanas nolīguma mērķis ir ceļojumi tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos, kas dos ekonomiskas priekšrocības abām pusēm. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonā ir ne garāks par trim mēnešiem katrā sešu mēnešu laikposmā.

Es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt, ka šis nolīgums ņem vērā tās dalībvalstis, kurām vēl netiek pilnīgi piemērots Šengenas acquis, proti, Kipru, Bulgāriju un Rumāniju, piešķirot bezvīzu režīmu Brazīlijas valstspiederīgajiem trīs mēnešu uzturēšanās ilgumam katras dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no laikposma visā Šengenas zonā. Es balsoju par šo nolīgumu, jo uzskatu, ka ir būtiski novērst diskrimināciju starp pilsoņiem no dažādām dalībvalstīm un pienācīgi īstenot savstarpējības principu, kas ir viens no Eiropas Savienības vadošiem principiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PT) Es atzinīgi vērtēju balsojuma rezultātus. Es esmu stingri pārliecināts, ka katrs pasākums, kas nozīmē, ka visu ES dalībvalstu pilsoņi var izmantot vienlīdzīgas tiesības, ir pelnījis mūsu atbalstu. Vēl jo priecīgāks esmu par to, ka šīs vienlīdzīgās tiesības attiecas uz svarīgām lietām, piemēram, brīvību šķērsot robežas. Būdams polis, es atceros daudzās grūtības, kas saistījās ar robežu šķērsošanu, pirms Polija kļuva par Eiropas Savienības dalībnieci, un tāpēc uzskatu, ka ikviens solis, ko mēs veicam, ejot pilnīgas un savstarpējas vīzu režīma atcelšanas virzienā, ir notikums ar milzīgu nozīmi. M. Macovei ieteikums ir nozīmīgs arī cita iemesla dēļ. Paskaidrojumā referente norāda, ka divas trešās valstis, proti, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis, joprojām nosaka obligātu vīzu režīmu — Kanādas gadījumā trim dalībvalstīm, Amerikas Savienoto Valstu gadījumā četrām dalībvalstīm. Es uzskatu, ka Parlamenta nesen veiktajam pasākumam, piemēram, Rakstiskajai deklarācijai 89/2010, būs gaidītais efekts un tā nesīs pārmaiņas Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas vīzu politikā.

 
  
  

Ieteikums: Ioan Enciu (A7-0010/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlija nav to valstu vidū, kuru pilsoņi var šķērsot ES ārējās robežas bez vīzas. Tomēr četras dalībvalstis joprojām nevar izmantot ieviesto savstarpējību. Tā kā Lisabonas līgums ieviesa pārmaiņas, kas paredz, ka kopējā politika attiecībā uz vīzām ar trešām valstīm tagad ir ES ekskluzīvā kompetence, visas dalībvalstis būs ieguvējas sakarā ar vīzu režīma atcelšanu ar Brazīliju. Turklāt pašreiz spēkā esošie divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un Brazīliju joprojām ir nodrošināti, jo tajos ietvertas dažas pasažieru kategorijas, uz kuriem neattiecas ES un Brazīlijas nolīgums. Es piekrītu arī referenta paustajai nostājai, ka šis nolīgums var būt kā piemērs savstarpējībai ar citām valstīm, proti, ASV un Kanādu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Šis nolīgums padara savstarpēji pieejamu īstermiņa uzturēšanās vīzu režīmu ceļošanai visiem ES un Brazīlijas pilsoņiem, kas ir diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāji. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem attiecībā uz bezvīzu režīmu, nolīguma 8. pants paredz, ka Brazīlija var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm un attiecīgi ES var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām savām dalībvalstīm.

Nolīgums paredz ekspertu komitejas izveidi tādu strīdu risināšanai, kuri var rasties, interpretējot vai piemērojot nolīguma noteikumus. Nolīgums paredz arī to, ka Brazīlija un dalībvalstis apmainīsies ar pasu paraugiem. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai arī turpmāk ir ārkārtīgi svarīgi nosargāt spēkā esošos divpusējos nolīgumus, jo tie paredz īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu tādām pasažieru kategorijām, uz kurām neattiecas ES un Brazīlijas nolīgums.

Šajā sakarā jāatgādina, ka Eiropas Savienība varētu piemērot apturēšanas klauzulu attiecībā uz ES un Brazīlijas bezvīzu režīmu, ja Brazīlija lauzīs divpusējos nolīgumus. Nolīgums par bezvīzu režīmu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem ir uzskatāms par soli pretim pilnīgam un savstarpējam bezvīzu režīmam atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 539/2001.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Lai gan Brazīlija ir viena no tā saucamā „pozitīvā saraksta” valstīm, kuru pilsoņiem nav nepieciešama vīza, lai šķērsotu Eiropas Savienības ārējās robežas, četru ES valstu — Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras — valstspiederīgie joprojām nevar izmantot līdzīgas tiesības, ceļojot uz Brazīliju. Saskaņā ar Lisabonas līgumu kopējā vīzu politika attiecībā uz trešām valstīm ir ES ekskluzīvā kompetence, tāpēc ES pienākums ir sākt sarunas par nolīgumu, lai tas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem.

Tika nolemts, ka tiks parakstīti divi atsevišķi nolīgumi: viens parastu pasu turētājiem un otrs — diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem. Es atbalstu šo lēmumu, jo tas ļauj vismaz nolīgumam attiecībā uz diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem stāties spēkā ātrāk, jo tas nav jāratificē Brazīlijas kongresā.

Spēkā esošie divpusējie nolīgumi joprojām būs spēkā, jo tie atceļ īstermiņa vīzu režīmu noteiktām pasažieru kategorijām, uz kurām ES un Brazīlijas nolīgums neattiecas nemaz.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Es nobalsoju par šā nolīguma apstiprināšanu, būdams Eiropas Parlamenta referents. Ar šo nolīgumu tiks atceltas vīzu režīma prasības ceļošanai uz Brazīliju diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem un četru dalībvalstu, proti, Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, pilsoņiem. Es uzskatu, ka nolīgums iezīmē svarīgu panākumu ceļā uz pilnīgi savstarpēja bezvīzu režīma izveidošanu visiem ES pilsoņiem attiecībā uz trešām valstīm. Centieni, kuru nolūks ir nodrošināt pilnīgu savstarpējību, ir turpināmi, lai atceltu Kanādas un ASV vīzu režīma prasības piecu dalībvalstu — Rumānijas, Bulgārijas, Čehijas Republikas, Kipras un Polijas — pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo tas ir panākums ceļā uz pilnīgu un savstarpēju īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma prasību atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem starp ES un Brazīliju. Šā nolīguma parakstīšanai jākļūst par piemēru pārējām valstīm, proti, ASV un Kanādai, kuras joprojām pieprasa vīzas no noteiktām ES dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā rezolūciju, par kuru mēs šodien balsojām attiecībā uz nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parastu pasu turētājiem, vēl jo vairāk ir iemesls šo kārtību izmantot arī diplomātisku, dienesta vai oficiālu pasu turētājiem. Savstarpība šādā nolīgumā ir fundamentāla un svarīga, lai nodrošinātu, ka šādu bezvīzu režīmu neierobežo administratīvas vai birokrātiskas prasības, kas varētu apdraudēt pilsoņu leģitīmās cerības. Brazīlija ir arvien svarīgāka Eiropas Savienības partnere, ar kuru tai ir kopīga vēsture un valoda. Viss, kas veicina attiecības starp šo svarīgo Dienvidamerikas valsti un Eiropu, ir jāvērtē visnotaļ atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ieceļot visās Eiropas Savienības dalībvalstīs bez īstermiņa uzturēšanās vīzām.

Tomēr ne katram no Eiropas Savienības ir tādas privilēģijas. Šādā situācijā ir pilsoņi no Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas, kas nozīmē, ka savstarpējības princips netiek ievērots.

Padome 2008. gadā pieņēma lēmumu, ar kuru pilnvaro Komisiju sarunām par nolīguma parakstīšanu starp ES un Brazīliju, kas izbeigtu savstarpējības principa pārkāpumus. Lai paātrinātu šo procesu un nekavētu tā stāšanos spēkā, līgumslēdzējas puses nolēma izveidot divus nolīgumus: vienu attiecībā uz parastu pasu turētājiem un otru uz diplomātisku pasu turētājiem (šim nolīgumam nav vajadzīga Brazīlijas kongresa ratifikācija).

Tāpēc es apsveicu šo iniciatīvu, kas garantēs vienlīdzīgu attieksmi visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, pilnīgi ievērojot savstarpējības principu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. (IT) Kopā ar saviem Itālijas kolēģiem Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā es nolēmu atturēties šīsdienas balsojumā par attiecībām starp Eiropas Savienību un Brazīliju par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem. Ņemot vērā rezolūciju Cesare Battisti lietā, es būtu devis priekšroku balsojuma atlikšanai līdz Brazīlijas Federālās tiesas jaunam nolēmumam par noziedznieka Cesare Battisti izdošanu.

Tā kā šis dokuments pēc būtības nav steidzams, noteikti nerastos problēmas, ja to atliktu līdz nākamajai vai aprīļa sesijai, jo īpaši, ja domājam par šā masu slepkavas upuru ģimeņu ciešanām. Šīs ģimenes ir gaidījušas 31 gadu uz taisnīgu spriedumu un to, ka Cesare Battisti izcietīs sodu, ko noteikusi Itālijas tiesu sistēma, mūsu cietumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Brazīlija ir viena no tā sauktā pozitīvā saraksta valstīm, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzu režīma prasībām, šķērsojot Eiropas Savienības ārējās robežas. Atbilstīgi savstarpējības principam, kas ir šīs regulas pamatā, ES pilsoņiem būtu piemērojamas tādas pašas tiesības, ceļojot uz Brazīliju.

Līdz šim savstarpējības princips ir ticis piemērots, izmantojot divpusējos nolīgumus par bezvīzu režīmu, kuri tika noslēgti starp Brazīliju un dalībvalstīm atsevišķi. Taču četras ES dalībvalstis — Igaunija, Latvija, Malta un Kipra — nav parakstījušas šādus nolīgumus. Rezultātā šo valstu pilsoņiem joprojām tiek pieprasīta vīza, ceļojot uz Brazīliju, un tas pārkāpj savstarpējības principu.

ES un Brazīlijas nolīgums par vīzu režīma atcelšanu, kas neaizstāj pārējos divpusējos nolīgumus, kuri parakstīti ar dažādām dalībvalstīm, šobrīd attiecas uz diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāju ceļošanu tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim dokumentam, jo nolīgums padara īstermiņa uzturēšanās vīzu režīmu savstarpēji pieejamu ceļošanai visiem ES un Brazīlijas pilsoņiem, kas ir diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāji. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, nolīguma 8. pants paredz, ka Brazīlija var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm un arī ES var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām savām dalībvalstīm. Nolīgums par bezvīzu režīmu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem ir uzskatāms par soli pretim pilnīgam un savstarpējam bezvīzu režīmam atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 539/2001.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par to, ka tiek dota EP piekrišana noslēgt divus bezvīzu režīma nolīgumus ar Brazīliju. Pašlaik Brazīlijas pilsoņiem nav vajadzīga vīza, lai ceļotu uz ES, bet Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņiem vīza ir vajadzīga, lai ceļotu uz Brazīliju. Šie nolīgumi nodrošinās savstarpējības principa piemērošanu attiecībā uz bezvīzu režīmu starp ES un Brazīliju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Vīzu režīma atcelšana attiecas uz diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem, kas ceļo tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos. Līgumslēdzēju pušu pilsoņi var uzturēties attiecīgajā teritorijā ne ilgāk kā trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā pēc pirmās ierašanās datuma. Atbrīvojumu no vīzu režīma ceļošanai citos nolūkos, kas nav atrunāti nolīgumā, var noteikt divpusēju nolīgumu noteikumos, kurus ar Brazīliju noslēgušas 23 no 27 dalībvalstīm. Nolīgumā ņemta vērā to dalībvalstu situācija, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnīgi. Kamēr šīs dalībvalstis (Kipra, Bulgārija un Rumānija) vēl neietilpst Šengenas zonā, vīzu režīma atcelšana sniedz Brazīlijas pilsoņiem katras šīs dalībvalsts teritorijā tiesības uzturēties trīs mēnešus neatkarīgi no laikposma, kas aprēķināts attiecībā uz visu Šengenas zonu.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. (IT) Mana atturēšanās balsojumā par ziņojumu attiecībā uz nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem pauž nostāju, kuras mērķis ir plašāks par šo gadījumu.

Es neatbalstu Brazīlijas valdības rīcību Cesare Battisti gadījumā. Izdošana — procedūra, kas ir paredzēta divpusējā nolīgumā, — bija jāpiemēro. Tiesu iestāžu piedāvātajā skaidrojumā tiek pārkāptas uzņemtās saistības. Spriedumu, ka Battisti kungam jāizcieš sods Itālijā, iesniedza parasts tiesnesis, kas piemēroja parastu tiesību aktu parastam noziegumam: masu slepkavībai. Ir grūti atbalstīt starptautiskas attiecības, kas definētas ziņojumos, par kuriem Parlaments ir balsojis, ar valsti, kas neievēro nolīgumus un, galvenais, pauž nostāju pret pamattiesībām uz dzīvības aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar nolīgumu, ko Eiropas Parlaments tikko ir apstiprinājis, visi Eiropas Savienības pilsoņi, kas grib ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, varēs to darīt bez uzturēšanās vīzas līdz trim mēnešiem, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi pašlaik var ceļot bez vīzas uz visām ES dalībvalstīm. Šis nolīgums galvenokārt būs izdevīgs Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņiem, kam joprojām bija vajadzīga vīza, lai ieceļotu Brazīlijā. Šis nolīgums ietekmē diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājus. Pēc šā nolīguma apstiprināšanas visi ES pilsoņi — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam Brazīlija joprojām pieprasīja vīzu, — varēs ieceļot valstī bez uzturēšanās vīzas tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz visām ES dalībvalstīm bez vīzas. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonā ierobežots ar trim mēnešiem katrā sešu mēnešu laikposmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar Lisabonas līgumu kopējā vīzu politika attiecībā uz trešām valstīm ir ES ekskluzīvā kompetence. Tikai ES, nevis dalībvalstis individuālā kārtībā var risināt sarunas un parakstīt nolīgumu par bezvīzu režīmu ar Brazīliju. Tāda situācija nebija pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Šajā ziņojumā ir analizēts ES un Brazīlijas vīzu režīma atcelšanas nolīgums diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem. Nolīgums tika oficiāli parakstīts Eiropas Savienības un Brazīlijas vārdā Briselē 2010. gada 8. novembrī. Šis bezvīzu režīma nolīgums neaizstāj pārējos divpusējos nolīgumus, kas parakstīti ar dažādām dalībvalstīm, bet papildina tos. Taču Eiropas Savienības noslēgtais nolīgums ir prioritārs salīdzinājumā ar divpusējiem nolīgumiem jomās, uz kurām tie attiecas, proti, ceļošanu tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos. Es atzinīgi vērtēju savstarpējības klauzulu starp Brazīlijas valstspiederīgajiem un ES pilsoņiem un vienlīdzīgas attieksmes garantiju visiem ES pilsoņiem. Ir ietverts nosacījums, ka Brazīlija un ES var apturēt vai pārtraukt šā nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām dalībvalstīm. Tieši šo apsvērumu dēļ es balsoju „par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es nobalsoju par to, ka paraksta ES un Brazīlijas nolīgumu par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem, lai garantētu to, ka saskaņā ar savstarpējības principa un vienlīdzīgas attieksmes principa prasībām visi ES pilsoņi, kas ir diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāji — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam līdz šim ir vajadzīgas vīzas, lai ieceļotu Brazīlijas teritorijā, — varētu ceļot bez vīzas tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz ES dalībvalstīm bez vīzas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Vīzu režīma atcelšana attiecas uz diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem, kas ceļo tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos. Līgumslēdzēju pušu pilsoņi var uzturēties otras valsts teritorijā ne ilgāk par trim mēnešiem sešu mēnešu laikposmā no pirmā datuma, kad notika ierašanās otras līgumslēdzējas puses teritorijā. Atbrīvojumu no vīzu režīma ceļošanai citos nolūkos, kas nav atrunāti nolīgumā, var noteikt divpusējo nolīgumu noteikumos, kurus ar Brazīliju noslēgušas 23 no 27 dalībvalstīm.

Nolīgumā ņemta vērā to dalībvalstu situācija, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnīgi. Kamēr šīs dalībvalstis (Kipra, Bulgārija un Rumānija) vēl neietilpst Šengenas zonā, vīzu režīma atcelšana sniedz Brazīlijas pilsoņiem katras šīs dalībvalsts teritorijā tiesības uzturēties trīs mēnešus neatkarīgi no laikposma, kas aprēķināts attiecībā uz visu Šengenas zonu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Brazīlija ir viena no tā sauktā „pozitīvā saraksta” valstīm, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzu režīma prasībām, šķērsojot Eiropas Savienības ārējās robežas. Līdz šim šī savstarpējības politika ir tikusi piemērota, noslēdzot divpusējus nolīgumus starp Brazīliju un dalībvalstīm. Taču Igaunija, Latvija, Malta un Kipra nav parakstījušas nekādu nolīgumu, un to pilsoņi nav atbrīvoti no vīzu režīma prasībām. Šā nolīguma mērķis ir atbrīvot no vīzu režīma prasībām diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājus, un tam ir tāds pats mērķis un darbības joma kā nolīgumam attiecībā uz parasto pasu turētājiem.

Tomēr saskaņā ar Brazīlijas tiesību aktiem nolīgums attiecībā uz diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem nav jāratificē Brazīlijas kongresā, un tāpēc tas stāsies spēkā ātrāk. Šie divi nolīgumi neaizstāj divpusējos nolīgumus, kas parakstīti starp dalībvalstīm un Brazīliju, tie vienkārši tos papildina. Es uzskatu, ka ir svarīgi šo savstarpējības praksi vīzu režīma atcelšanas nolīgumos piemērot arī citām trešām valstīm, lai likvidētu pašreizējo diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz ASV un Kanādu.

 
  
  

Ieteikumi: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0004/2011), Monica Luisa Macovei (A7-001/2011) un Ioan Enciu (A7-0010/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Lai gan atbalstu šā nolīguma saturu, izlēmu atturēties šajā balsojumā, protestējot pret Brazīlijas valdības politisko izvēli, ko tā jau pirms zināma laika ir izdarījusi saistībā ar Cesare Battisti.

Tas, ka šis slepkava, kas ir notiesāts par vairākiem noziegumiem, vēl neizcieš sodu, ko tam ir piespriedusi Itālijas tiesu sistēma, ir vispārzināms fakts.

 
  
  

Ziņojums: Evelyne Gebhardt (A7-0012/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo atzīstu Pakalpojumu direktīvas potenciālu ekonomikas labākā integrēšanā, un es arī uzskatu, ka direktīvas piemērošana var konsolidēt savstarpēji stiprinošas attiecības starp iekšējo tirgu un kohēzijas politiku. Lai šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešama lielāka pārredzamība attiecībā uz informāciju pilsoņiem un uzņēmumiem. Ir svarīgi akcentēt nosacījumus izcelsmes valsts principa nepiemērošanai noteiktos gadījumos vai darbībās, jo īpaši attiecībā uz dažādiem tiesību aktiem, kas iekļauti citos ES instrumentos, un garantiju kopumu, kas administrējošajai valstij jānodrošina norīkotajiem darbiniekiem. Šis jautājums izraisīja ilgstošas diskusijas un neļāva direktīvu ātri piemērot. Man šķiet, ka šīs direktīvas piemērošana reģiona un vietējā līmenī varētu darboties pret ierobežojumu atcelšanas pasākumiem un kavēt mēģinājumus vienkāršot administratīvās procedūras, jo īpaši tāpēc, ka tās piemērošana var saistīties ar papildu resursiem, struktūrfondu un citu instrumentu iemaksām, kas ir būtiskas, lai to nodrošinātu pārejas periodā. Šajā sakarā es aicinu uz lielāku saskaņotību un koordināciju visu politikas aspektu starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kura stājās spēkā 2006. gadā. Šīs direktīvas mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidēt dalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Citiem vārdiem sakot, Eiropas pakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai darboties visā Eiropas Savienībā bez birokrātiskiem ierobežojumiem. Direktīva attiecas uz dažādiem pakalpojumiem, kuru īpatsvars iekšējā kopproduktā (IKP) veido 40 % no ES IKP. Mēs gaidām, ka šīs direktīvas īstenošana potenciāli palielinās peļņu līdz EUR 140 miljardiem un ES IKP pieaugs par 1,5 %. Taču, lai direktīva nestu gaidītos ieguvumus, tā pareizi jāīsteno. Diemžēl ir konstatēts, ka ne visas dalībvalstis līdz 2009. gada beigām ir spējušas to pilnīgi transponēt valsts tiesību aktos. Es piekrītu, ka vienotu kontaktpunktu izveide ir šīs direktīvas efektīvas īstenošanas būtisks elements.

Šo VKP mērķis ir sniegt pieprasīto informāciju un radīt iespēju izpildīt visas procedūras elektroniskā veidā un ne tikai valsts valodā. Atbilstīgi Eiropas Komisijas datiem 22 ES dalībvalstis ir izveidojušas šādus VKP, bet no tām tikai 17 dalībvalstīs ir e-valdības portāli, un arī tie būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs. Ir jāuzsver, ka bez pienācīgi funkcionējošiem vienotiem kontaktpunktiem patērētāji nesaņems visu informāciju, un tas neļaus mums sasniegt direktīvā noteiktos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Iespējamie ieguvumi, kas izriet no Pakalpojumu direktīvas īstenošanas, ir neapšaubāmi. Darbības, uz kurām attiecas direktīva, nodrošina 40 % no Eiropas Savienības iekšējā kopprodukta (IKP) un darbavietām. Pareizi to īstenojot, mēs varētu atraisīt milzīgu ekonomisko potenciālu, kas rada darbavietas un dod ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā. Direktīvas īstenošanas kvalitāte dalībvalstīs ir tikpat būtiska kā noteikto termiņu ievērošana šim nolūkam.

Sarunās, kas notika pirms direktīvas pieņemšanas, Parlaments ir jau parādījis, ka tā nozīme var būt izšķiroša. Tādēļ es uzskatu, ka Parlamentam jānodrošina pārraudzība pār direktīvas īstenošanas procesu dalībvalstīs. Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt iespējai piedāvāt savus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā bez nekādiem birokrātiskiem ierobežojumiem. Tomēr īstenošanas stadijā mums jāapzinās arī pārējie aspekti, jo īpaši administratīvās izmaksas, kas pašlaik smagi gulstas uz dalībvalstīm.

Es piekrītu referentei, ka savstarpējās novērtēšanas procedūra, ko ieviesa Padome, rada nevajadzīgu birokrātisku slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm valsts, reģionu un vietējā līmenī. Es ceru, ka šo procedūru iespējamās priekšrocības tiks izvērtētas pēc iespējas drīz, pretējā gadījumā saglabāsies augstas birokrātiskas izmaksas.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo dokumentu. Tas nebija par to, kā tiek novērtēta tās Pakalpojumu direktīvas īstenošana, kuru Parlaments pieņēma 2006. gadā, jo vēl ir pārāk priekšlaicīgi to darīt. Tas bija ne tikai par to, ka tiek uzsvērta pakalpojumu sektora (tajā ietvertās jomas dod 40 % no Eiropas Savienības IKP un darbavietām un iespējamā izaugsme ir starp 0,6 un 1,5 % no IKP) atvēršanas ekonomiskā un sociālā nozīme Eiropā, bet arī par uzsvaru uz direktīvas transponēšanas būtiskajām komponentēm. Pirmkārt, vienotie kontaktpunkti (VKP). To nolūks ir veicināt pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmējiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību ārvalstīs vai sniegt pārrobežu pakalpojumus, ir jābūt iespējai izmantot VKP, kas paskaidros visas formalitātes un procedūras, kuras jāizpilda, lai sāktu savu uzņēmējdarbību. Šie VKP ir Pakalpojumu direktīvas panākumu atslēga. Otrkārt, šīs direktīvas darbības joma: es uzskatu, ka mums vajadzīgas īstas politiskas debates Eiropas līmenī par to, ko mēs saprotam ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem, un par noteikumiem, kurus mēs vēlamies tiem piemērot.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šo dokumentu. Pakalpojumu direktīvas nolūks ir ievērojami atvieglot pašnodarbinātām personām un īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem darboties, attīstīt jaunas uzņēmējdarbības jomas un arī piesaistīt jaunus darbiniekus citās dalībvalstīs. Pakalpojumu sektors, kas dod 40 % no ES IKP, ir īpaši svarīgs ekonomikas izaugsmei un bezdarba apkarošanai. Šī direktīva ir būtisks solis pretī vienotam pakalpojumu tirgum, tai jāļauj uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, sniegt labākus pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu visā iekšējā tirgū un atraisīt Eiropas iekšējā tirgus milzīgo ekonomikas un darbavietu radīšanas potenciālu pakalpojumu jomā. Lai pakalpojumu sniedzēji pienācīgi varētu izmantot Pakalpojumu direktīvas labumus, ir jānodrošina pilnīga un laikus veikta šīs direktīvas noteikumu īstenošana visās dalībvalstīs. Es uzskatu, ka Komisijai cieši jāpārrauga direktīvas piemērošana dalībvalstīs un regulāri jāsniedz īstenošanas ziņojumi, lai novērstu atlikušos šķēršļus pakalpojumu sektorā un atraisītu tā ekonomisko potenciālu.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Pakalpojumu direktīva, ko pieņēma 2006. gadā, ievieš praksē brīvās aprites principu kopēja pakalpojumu tirgus radīšanas nolūkā Eiropas Savienībā. Lai gan tā tika pieņemta 2006. gadā, šis īstenošanas izvērtējums ir atklājis vairākus gadījumus, kad dažās dalībvalstīs tās transponēšana ir aizkavējusies gan likumdošanas, gan tehnisku jautājumu dēļ, jo bija vajadzīgi dažādi tiesību instrumenti tās pareizai īstenošanai.

Pilnīgi funkcionējošs vienots pakalpojumu tirgus ir būtisks Eiropas ekonomikas atlabšanai, veidojot vairāk nekā 70 % darbavietu un jaunizveidotu darbavietu vietējā tirgus iekšienē. Ieguvumi Eiropas Savienības līmenī mērāmi kopumā no EUR 60 līdz 140 miljardiem, kas veido potenciālu IKP izaugsmi starp 0,6 un 1,4 %.

Ņemot vērā iepriekš teikto, es atbalstīju šo ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, jo uzskatu, ka direktīvu īstenošanas novērtējumi ir svarīgi tāpēc, ka šādi novērtējumi var atklāt trūkumus to īstenošanā, ļaujot tos izlabot.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Pakalpojumu direktīvas piemērošana, manuprāt, ir iespēja izgaismot tās trūkumus, jo īpaši attiecībā uz tās darbības jomu. Savā atzinumā Nodarbinātības un sociālās komitejas vārdā es minēju juridisko nenoteiktību, kas pašreiz apņem vispārējās nozīmes pakalpojumus (VNP), un absolūto nepieciešamību ņemt vērā to īpašo raksturu. Lai gan vienprātīgi tiek atzīta nepieciešamība skaidrot jēdzienus (komerciāli VNP un nekomerciāli VNP, sociālie pakalpojumi), Parlamenta domas joprojām ļoti atšķiras jautājumā par to, kā to izdarīt. Es iestājos par nepieciešamību pēc skaidra tiesiska regulējuma, ja vajadzīgs, ar pamatdirektīvu. Lai gan es paužu nožēlu, ka šis nav galīgais dokuments, es apsveicu Gebhardt kundzi, kurai ir izdevies minēt šos jautājumus ziņojumā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā, kurā uzmanība galvenokārt tika pievērsta savstarpējai novērtēšanai un vienotajiem kontaktpunktiem. 45. punktā minēta tiesiska regulējuma nepieciešamība, kaut arī sektora līmenī, un ir atgādināta Barnier kunga apņemšanās, ko viņš pauda savā nesenajā paziņojumā, iesniegt priekšlikumus par VNP 2011. gadā. Tāpēc es gaidu, kad tiks iesniegti šie priekšlikumi un pasākumi, kas galu galā var dot atbildi pakalpojumu sniedzējiem un vietējām un reģionu iestādēm, kā arī atzīt būtisko ieguldījumu, ko šie pakalpojumi dod sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Pakalpojumu direktīva stājās spēkā 2006. gada decembrī ar vērienīgu mērķi atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidējot dalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērot preču un pakalpojumu brīvas aprites principu Eiropas Savienībā. Atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt iespējai darboties bez birokrātiskiem ierobežojumiem visā Eiropas Savienībā.

Apspriežamais patstāvīgais ziņojums, ko izvirza Parlaments, lai cieši sekotu direktīvas īstenošanas procesam valsts tiesību sistēmās, novērtē dalībvalstu līdz šim veikto darbu. Ir atklāti konkrēti kavējumi direktīvas īstenošanas procesā, kā arī ievērojamas interpretācijas problēmas attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanas jomu

Tāpēc, lai aizsargātu dalībniekus tirgū, es aicinu nekavējoties dot nepārprotamu to pakalpojumu definīciju, uz kuriem šī direktīva attiecas. Visbeidzot es uzskatu, ka iekšējā tirgus informācijas sistēmas efektīva īstenošana, tās funkciju paplašināšana un vienoto kontaktpunktu lielāka digitalizācija Eiropā bez šaubām dotu milzīgas priekšrocības pakalpojumu sniedzējiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi informācijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Pakalpojumu direktīvas mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidēt dalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Būtībā Pakalpojumu direktīvas darbības joma attiecas uz visiem komerciālajiem pakalpojumiem, ko piedāvā pakalpojuma sniedzējs, kurš reģistrēts kādā no dalībvalstīm. Pakalpojumi, uz kuriem direktīva neattiecas, ir nekomerciāli vispārējas nozīmes pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, pakalpojumi pārvadājumu jomā, pagaidu darba aģentūru pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi un sociālie pakalpojumi saistībā ar nevarīgu cilvēku aprūpi, bērnu aprūpi un sociālajām mājām. Direktīva neapdraud vispārējas nozīmes pakalpojumus, tās mērķis nevar būt sabiedriskās labklājības sistēmas nozīmes vājināšana. Ir tikai jānosaka skaidra atšķirība starp pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, bet vispārējas nozīmes pakalpojumi jāaizsargā arī ar tiesisku regulējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Pakalpojumu direktīva nekādā veidā nenovedīs mūs pie noteikumu atcelšanas jeb liberalizācijas pakalpojumu sektorā, kā uz to norādīts dažos pārspriedumos. Tās mērķis ir nodrošināt piekļuvi valsts tirgiem tādā veidā, ka tiek likvidēti patvaļīgi ierobežojumi un ka visi noteikumi, ko dalībvalstis noteikušas, ir samērīgi un nediskriminējoši. Direktīva skaidri nosaka, ka šie tiesību noteikumi neietekmēs ne darba tiesības, ne darba ņēmēju tiesības. Parlaments pat uzsvēra šo punktu, izklāstot savu viedokli Padomei.

16. pantā teikts, ka nevienai dalībvalstij nav liegts noteikt prasības attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu, ja tās ir pamatotas ar valsts politikas, sabiedrības drošības, sabiedrības veselības vai vides aizsardzības apsvērumiem.

Direktīvas īstenošana kavējas dažās dalībvalstīs, bet īpaši tas notiek dažādu interpretācijas veidu dēļ. Tieši tāpēc ir svarīgi skaidri un pārredzami definēt direktīvas darbības jomu. Ir tikai jānosaka skaidra atšķirība starp pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, bet vispārējas nozīmes pakalpojumi jāaizsargā arī ar tiesisku regulējumu, domājot par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Pakalpojumu direktīvas mērķis, kura stājās spēkā 2006. gadā, ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, atbrīvojoties no visiem protekcionisma šķēršļiem, patvaļīgiem ierobežojumiem un jebkādiem diskriminējošiem noteikumiem. Turklāt Parlaments vienmēr ir iestājies par to, ka šī direktīva nedrīkst kļūt par ieganstu bīstamai noteikumu atcelšanai un sektora liberalizācijai.

Es balsoju par šo ziņojumu, kurā pievērsta pienācīga uzmanība (bieži nepamatotiem) kavējumiem un strīdiem par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kas attiecas uz sektoru, kurš dod aptuveni 40 % iekšzemes kopprodukta (IKP) un darbavietu Eiropas Savienībā. Turklāt direktīvai ir arī priekšrocība, jo tā ļauj Eiropas uzņēmumiem — jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem — sniegt labākus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām. Pareizi un pārredzami transponēta Pakalpojumu direktīva būtu devusi pozitīvu ietekmi, atraisot milzīgu potenciālu ekonomikas un darbavietu radīšanas jomā iekšējā tirgū, kas pēc aplēsēm ir aptuveni 0,6–1,5 % no Eiropas IKP — kas Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi vajadzīgs. Tāpēc direktīvas pilnīga transponēšana visā ES ieviesīs konkurences elementus iekšējā tirgū, kas gala rezultātā dos priekšrocības pilsoņiem un uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Pakalpojumu direktīva veido pamatinstrumentu Eiropas Savienības izaugsmei, ļaujot pašnodarbinātām personām, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vieglāk veikt savas darbības citās dalībvalstīs un attīstīt jaunas uzņēmējdarbības jomas un pieņemt tajās darbiniekus. Šīs darbības veido 40 % no Eiropas Savienības IKP un darbavietām un ir būtisks sektors ekonomikas izaugsmē un bezdarba apkarošanā. Ir svarīgi konsolidēt milzīgo potenciālu ekonomikas attīstības un darbavietu radīšanas jomā, kāds ir Eiropas iekšējais pakalpojumu tirgus, jo tas ir būtisks solis pretī reālam iekšējam pakalpojumu tirgum, kam jādod iespēja uzņēmumiem, jo īpaši MVU, sniegt pilsoņiem labākas kvalitātes pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām visā iekšējā tirgū. Es ceru, ka direktīvas mērķi varēs sākt īstenoties visdrīzākajā nākotnē un ka visa ES un tās reģioni varēs izmantot tās labumus, tādējādi veicinot reālu ekonomisku, sociālu un teritoriālu kohēziju, radot cilvēkam atbilstošas, ilgtspējīgas, kvalitatīvas darbavietas un uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un nekaitīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Philippe de Villiers (EFD), rakstiski.(FR) Parlaments balso par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kuras anulēšana tika solīta, kad to vēl sauca par Bolkestein direktīvu. Eiropas Parlaments pašlaik lemj par to, vai tā tika vai netika pareizi transponēta dalībvalstīs.

Pakalpojumi, kas būtiski atšķiras starp dalībvalstīm, veido 40 % no Eiropas IKP un darbavietām. Pakalpojumu direktīva ierosina juridiskas „priekšrocības” un standartizāciju, kas notiks uz Francijas ļaužu rēķina un rezultātā vedīs pie sociālo standartu izlīdzināšanas pazemināšanās virzienā.

Tirgu un darbinieku kā mūsu valsts un kontinenta bagātības radītāju aizsardzība ir obligāta prasība, bet Eiropas Savienība kā parasti pretojas šai idejai.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka līdz šim Pakalpojumu direktīvas īstenošana dalībvalstīs ir bijusi daļēja un ierobežota. Lai gan direktīva ir viena no vissvarīgākajiem Eiropas tiesību aktiem, kuras mērķis ir atvērt pakalpojumu sektoru brīvai apritei Eiropas Savienības iekšienē, līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Ir jāgarantē, ka šis tiesību akts, kas tika apstiprināts pirms vairāk nekā trim gadiem, tiek pareizi īstenots, jo īpaši attiecībā uz iedarbīgu „kontaktpunktu” radīšanu, kurus katrs pilsonis, kas mēģina pārdot pakalpojumus citā valstī, var izmantot, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, izbeigt dalībvalstu liktos protekcionisma šķēršļus pakalpojumu darbību veikšanai un īstenot brīvās aprites principu, kura mērķis ir izveidot reālu iekšējo tirgu šim sektoram. Pakalpojumu sektors veido 40 % no Eiropas Savienības IKP un nodarbinātības, un tam ir milzīgs potenciāls izaugsmes un darbavietu radīšanas jomā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos. Direktīvas transponēšanas termiņš bija 2009. gada beigas, bet dažas dalībvalstis vēl joprojām to nav īstenojušas pareizi un iedarbīgi.

Tiešsaistes portāls ar visu nepieciešamo administratīvo informāciju darbojas tikai 22 valstīs, un no šīm 22 valstīm elektroniski nepieciešamās procedūras var veikt tikai 14 valstīs. Ir jāgarantē un jāpārrauga direktīvas pareiza piemērošana dalībvalstīs, lai likvidētu patvaļīgus šķēršļus un/vai izveidotu tādus noteikumus, kas dalībvalstīs turpina darboties samērīgi un nediskriminējoši.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis rezolūcijas projekts attiecas uz to, kā tiek īstenota Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Cilvēku un preču brīvās aprites princips visā Eiropas teritorijā ir iekļauts visos tās līgumos, lai atbalstītu mērķi par kopējā tirgus izveidi. Direktīvu 2006/123/EK pieņēma, lai likvidētu birokrātiju, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanu dalībvalstīs.

Tomēr var redzēt, ka ne visas dalībvalstis īsteno šo direktīvu tāpēc, ka uzskata, ka daži aspekti nav pienācīgi skaidroti. Tieši tāpēc šī rezolūcija ir būtiska.

Es apsveicu to, ka ir radīti līdzekļi ātrai un efektīvai reaģēšanai uz uzņēmēju un darba ņēmēju pārstāvju prasībām „vienotu kontaktpunktu” veidā, un es ceru, ka šie punkti netiks reducēti uz elektronisku formātu, bet būs saistīti arī ar personīgu uzmanību, jo mēs zinām, cik tas ir svarīgi, kad esam svešā valstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu atbilstīgi visām savām iepriekšējām nostājām attiecībā uz bēdīgi slaveno Bolkestein direktīvu un tās nepieņemamiem mērķiem sekmēt pakalpojumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu, liberalizāciju ekonomikas un finanšu grupējumu interesēs Eiropas Savienības iekšienē uz bezdarba palielināšanas un pakalpojumu kvalitātes pazemināšanas rēķina attiecīgajiem lietotājiem, kā tas jau ir skaidri redzams sektoros, kuri gājuši šo ceļu.

Šajā ziņojumā ir mēģināts izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, kuras nav virzījušās uz priekšu tik ātri, kā Eiropas Parlamenta deputātu vairākums būtu gribējis — lai aizsargātu Eiropas ekonomisko grupējumu intereses —, transponējot Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Šī direktīva stājās spēkā 2006. gada 28. decembrī, un tās mērķis, kā teikts ziņojumā, ir „pakalpojumu sniedzējiem atvērt Eiropas Savienības tirgu, likvidēt protekcioniskus ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu brīvai apritei starp dalībvalstīm, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido vienotā tirgus pamatu”.

Taču vajadzēja, lai tiktu dots objektīvs izvērtējums pakalpojumu, dažos gadījumos būtisku sabiedrisku pakalpojumu, liberalizācijas un tai sekojošās privatizācijas īstenošanas sekām, lai atgrieztos pie cilvēku un darba ņēmēju tiesību bezkompromisa aizsargāšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Bolkestein direktīva ir atpalikusi no grafika, jo ir teikts, ka dalībvalstis pārāk ilgi to transponējušas un piemērojušas nepareizi. Ja tā ir taisnība, tad Francijā tā ir tikai daļēji transponēta valsts tiesību aktos. Un pilnīgi pamatoti! Lai izvairītos no publiskām debatēm un tādējādi no turpmāka skandāla, Sarkozy kunga valdība piesardzīgi izvēlējās neizmantot pamattiesību aktu, bet integrēt direktīvas principus attiecīgos dokumentos. Faktiski ir tikai viens princips: pilnīga un neierobežota uzņēmējdarbības brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība! Tiesību aktu grozījumu sadalīšana ir radījusi procesu, kurā trūkst pārredzamības. Dokumenta darbības joma joprojām ir neskaidra: uz dažiem sociāliem pakalpojumiem, kuri it kā ir izslēgti no darbības jomas, direktīva faktiski attiecas. Pakalpojumi, kas faktiski ir izslēgti, šobrīd vienkārši ir atlikti malā: reizi trijos gados Komisija var rosināt atbrīvoties no izņēmumiem. Turklāt attiecībā uz dokumenta visskandalozāko klauzulu par izcelsmes valsts principu, lai gan formāli tā ir svītrota, tā ir ielavījusies atpakaļ, pateicoties iespējām, ko direktīva paver ar darbinieku norīkošanu un regulējumu par tiesību aktu, kas piemērojams līgumiskajām saistībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, pamatojoties uz to, ka pakalpojumi veido 70 % no visām darbavietām un jaunizveidotajām darbavietām vienotajā Eiropas tirgū un ir vissvarīgākais tiešo ārvalstu investīciju avots. Pakalpojumu direktīva rada fundamentālu pamatu pakalpojumu sniedzēju augstākas pakāpes brīvai apritei, stiprina patērētāju kā pakalpojumu saņēmēju tiesības un palielina informācijas, palīdzības un pārredzamības pieejamību attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem un viņu pakalpojumiem.

Šo iemeslu dēļ Pakalpojumu direktīvas pienācīgai īstenošanai ir jābūt Komisijas galvenajai prioritātei. Tāpēc Komisijai jāstrādā ar dalībvalstīm, turpmāk uzlabojot to mehānismu administratīvo sadarbību, kuri ietilpst direktīvas darbības jomā, jo īpaši nodrošinot, ka dalībvalstis izveido pilnīgi darboties spējīgus vienotus kontaktpunktus.

Turklāt es rosinu Komisiju kopā ar dalībvalstīm turpināt attīstīt vienoto tirgu pakalpojumu jomā, pamatojoties uz „savstarpējas novērtēšanas” procesu, kas noteikts Pakalpojumu direktīvā, lai saņemtu atjauninātas ziņas par patērētāju, pilsoņu un uzņēmumu reakciju attiecībā uz valsts pasākumiem Pakalpojumu direktīvas īstenošanā savās attiecīgajās dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot, ka dalībvalstis reāli izjūt savu piederību vienotajam tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski.(FR) Pakalpojumu direktīva, kura tika pieņemta 2006. gadā un kurai bija jābūt transponētai valsts tiesību aktos līdz 2009. gada 28. decembrim, joprojām rada jautājumus dalībvalstīs un vietējās iestādēs, kuras šī direktīva tieši ietekmē. Gebhardt kundzes patstāvīgais parlamentārais ziņojums, kurā piedāvāts direktīvas īstenošanas sākotnējs izvērtējums, pievēršas dažām no šīm grūtībām, jo īpaši nenoteiktībai, kas valda attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem un vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem (kā tie tiek definēti? kuras jomas tiek ietekmētas?), kā arī transponēšanas procesa pārredzamības trūkumam dažās dalībvalstīs. Turklāt jāteic, ka sava problemātiskā pārredzamības trūkuma un neelastīguma dēļ Francija izceļas direktīvas īstenošanā. Francijā ir desmitiem dekrētu un īstenošanas tiesību aktu, un direktīvā noteikto izņēmumu ierobežojošs skaidrojums, kas rada šaubas par dažu pakalpojumu nākotni, piemēram, par bērnu aprūpi un invalīdu aprūpi. Pašlaik vairāk nekā jebkad šis patstāvīgais ziņojums, kas pieņemts ar lielu vairākumu, ir iespēja uzsvērt, ka EP deputāti un īpaši sociālisti turpinās modri sekot šīs direktīvas īstenošanai un tās ietekmei uz sabiedriskiem pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Šonedēļ, četrus gadus pēc Pakalpojumu direktīvas pieņemšanas Eiropas Parlaments deva savu spriedumu par direktīvas īstenošanu dalībvalstīs. Informācijas nepietiekamība, bezdarbība pārrobežu pakalpojumos, nevajadzīgi administratīvi ierobežojumi un tā tālāk ir kritika, ko izteicis Eiropas Parlaments ziņojumā, kuru esam pieņēmuši un par kuru es nobalsoju. Dalībvalstīm patiešām ir vajadzīgs progress, īstenojot šo direktīvu, lai uzlabotu un sekmētu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Papildus tam es vēlos uzsvērt grūto jautājumu par direktīvas darbības jomu, no kuras izslēgtas vairākas jomas, piemēram, nekomerciālie vispārējas nozīmes pakalpojumi un daži pakalpojumi (sociālie pakalpojumi, bērnu aprūpe, palīdzība cilvēkiem un tā tālāk), ko pakalpojumu sniedzēji veic valsts uzdevumā. Divi jēdzieni — „vispārējas nozīmes nekomerciāli pakalpojumi” un „uzdevums” — nav skaidri definēti, un/vai tie tiek atšķirīgi skaidroti dažādās dalībvalstīs. Tas radījis juridiskas skaidrības trūkumu, par ko es paužu dziļu nožēlu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. (DE) Eiropas kopējam iekšējam tirgum ir svarīgi, lai dalībvalstis īstenotu Pakalpojumu direktīvu ātri un iedarbīgi. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas vēlas gūt iespēju piedāvāt savus pakalpojumus ārpus valsts robežām, ir īpaši svarīgi, lai būtu vienoti kontaktpunkti, kas var sniegt viņiem būtisku informāciju un skaidrot vajadzīgās procedūras.

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš termiņa, kad dalībvalstīm bija jāīsteno Pakalpojumu direktīva. Mums nav lielas jēgas turpināt diskusijas par daudzajiem grozījumiem. Lietderīgāk būtu sīkāk izpētīt īstenošanas procesu. Lai gan dažas dalībvalstis jau ir veikušas nepieciešamos pasākumus, citas, šķiet, ir aizmirsušas par dokumentu, ko tās parakstīja. Tāpēc mums jānodrošina, ka direktīva tiek īstenota nekavējoties un pareizi visās 27 dalībvalstīs, lai vienkāršotu pakalpojumu sniegšanas procesu citās valstīs tik ātri, cik iespējams.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kura stājās spēkā 2006. gadā. Šīs direktīvas mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidēt dalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Direktīvas mērķis ir ietekmēt piekļuvi tirgiem tādā veidā, ka tiek likvidēti patvaļīgi ierobežojumi un ka visi noteikumi, ko dalībvalstis noteikušas, ir samērīgi un nediskriminējoši. Skaidri un nepārprotami ir apliecināts, ka tiesību regulējuma projekts neietekmē ne darba tiesības, ne darba ņēmēju tiesības, kas ir aspekts, kuram Parlaments piešķīris īpašu nozīmi. Eiropas pakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai darboties visā Eiropas Savienībā bez birokrātiskiem ierobežojumiem. Direktīva attiecas uz dažādiem pakalpojumiem, kuru īpatsvars iekšējā kopproduktā (IKP) veido 40 % no ES IKP. Es piekrītu, ka vienotu kontaktpunktu izveide ir šīs direktīvas efektīvas īstenošanas būtiska sastāvdaļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Pakalpojumu direktīva ir dzīvībai svarīgs solis pretī reālam vienotam tirgum pakalpojumu jomā, kas ļaus uzņēmumiem, jo īpaši MVU, piedāvāt pilsoņiem labākus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām. Es atbalstīju referentes nostāju, kura uzskata, ka vienotu kontaktpunktu izveide (VKP) ir galvenais elements šīs direktīvas efektīvā īstenošanā. Šim instrumentam var būt svarīga nozīme maziem un vidējiem uzņēmumiem. Vienotajos kontaktpunktos jābūt pieejamai precīzai, pilnīgai un aptverošai informācijai par formalitātēm, administratīvām procedūrām, darba tiesībām, nodokļu sistēmām, kas darbojas dalībvalstīs, jo īpaši par PVN, un tā tālāk. Turklāt uzņēmējiem jāsaņem palīdzība, izpildot nepieciešamās administratīvās procedūras. Es uzskatu, ka pēc pilnīgas transponēšanas ir būtiski veikt vispusīgu novērtējumu par Pakalpojumu direktīvas ietekmi uz ekonomikas aktivitātes, nodarbinātības kvalitātes un kvantitātes līmeņiem, sociālo aizsardzību, vides mērķu izpildi un uz patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju. 2006. gadā pieņemtās Pakalpojumu direktīvas mērķis bija saskaņot noteiktus vienotā tirgus aspektus saistībā ar pakalpojumu sniegšanu. Dalībvalstīm tā bija pilnīgi jāīsteno līdz 2009. gada beigām. Es aicinu visas tās dalībvalstis, kuras nav izpildījušas saistības, izdarīt to steidzamības kārtā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Vienīgais pozitīvais ieguldījums šajā dokumentā ir aicinājums dalībvalstīm „nodrošināt lielāku pārredzamību”, transponējot Pakalpojumu direktīvu. Francijas valdība tam nepievērš uzmanību! Turklāt šis EP sociāldemokrātu deputātes ziņojums apstiprina šīs kaitīgās direktīvas neoliberālo diktātu un iet pat tik tālu, ka sauc pie kārtības dalībvalstis, kurām „pietrūkst vērienīguma” tās īstenošanā. Vēl jo sliktāk, ka Parlaments atzīst savu nespēju novērtēt īstenošanas sekas. Iespējams, ka tieši tāpēc nav balsojuma pēc saraksta. Atbildīgo vārdi nebūs zināmi. Es balsošu pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū cenšas atcelt pašreizējos šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanā. Pēc dažām grūtībām, kas radās direktīvas transponēšanas gaitā sakarā ar dažu dalībvalstu šaubām, šīs procedūras pamatnostādnes, kas izstrādātas, lai vienkāršotu koordināciju starp dalībvalstīm attiecībā uz patērētāju aizsardzību, vides aizsardzību un sabiedrības veselības aprūpi un drošību, beidzot tiks īstenotas dzīvē visās dalībvalstīs, un šis ziņojums dos ieguldījumu vēl efektīvākā īstenošanā un labākā ierosināto pasākumu darbībā. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) ES paver plašas iespējas, jo īpaši pakalpojumu sniedzējiem. Standartizēti ES noteikumi padara pārrobežu darbību vieglāku, un darba ņēmējiem tiek piedāvāts arvien vairāk stimulu pavadīt dažus gadus, strādājot ārvalstīs. Tomēr saistībā ar pakalpojumiem viņi bieži atduras pret valsts tiesību aktiem, kurus viņi nesaprot un kuri bieži rada problēmas un pārpratumus. Es nenobalsoju par šo ziņojumu, jo tas nedod pietiekami daudz informācijas par vienoto kontaktpunktu izmaksām.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Pakalpojumu direktīvas pieņemšanas mērķis ir atvieglot uzņēmumu darbību ārpus savas valsts robežām. Izveidotā sistēma ir būtiski samazinājusi administratīvo šķēršļu apjomu. Tomēr pieredze rāda, ka dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs mazajiem uzņēmumiem vēl arvien ir jāpārvar daudzi birokrātiski šķēršļi. Plānotais vienas pieturas aģentūru princips daudzās valstīs nedarbojas vai nedarbojas piemēroti, un uzņēmējiem dažos gadījumos vēl arvien ir jāiegūst neskaitāmas licences, kuras ir jāpārbauda visdažādākajām inspekcijas iestādēm. Ar šādām neērtībām saskaras ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī tie pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt pakalpojumus citā ES dalībvalstī. Tādēļ es piekrītu šā ziņojuma tekstam un arī aicinu ES dalībvalstis turpināt sekmēt uzņēmējdarbību un nodrošināt pakalpojumu sniegšanas brīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Pakalpojumu direktīvas transponēšanas process pamatojas uz smalku procedūru, kuras mērķis ir dalībvalstu sistēmu pārredzamības un konsekvences izveide saistībā ar šīs direktīvas īstenošanas rezultātiem, kā arī iekšējā tirgus rezultātu novērtējums pēc transponēšanas. Tas ir mērķis šim ziņojumam, kuru es balsojumā atbalstīju, ņemot vērā vajadzību pārbaudīt dalībvalstu darbu. Noteikumu konverģences veicināšana, izmantojot to efektīvas transponēšanas savstarpēju novērtējumu, ne tikai sekmētu dalībvalstu darbu (kuras strādā ar tādu kavēšanos, ka šajā ziņojumā Parlaments uzskata par nepieciešamu uzraudzīt to darbu), bet arī noteiktu skaidru pamatu vienoto kontaktpunktu sistēmai, kas garantēs informācijas plūsmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Es tikai vēlētos norādīt, ka mūsu ekonomikā pakalpojumiem ir 75 % īpatsvars un ka globālajā tirgū tiem noteikti ir jāparāda mūsu stiprā puse. Es uzskatu, ka nākotnē ir vēlama lielāka liberalizācija, kas nenozīmē noteikumu neesamību, bet tikai plašāku konkurenci.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Ceu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Pakalpojumu direktīva tiecas sekmēt pakalpojumu iekšējā tirgus īstenošanu, vienlaikus garantējot augstu kvalitāti un sociālo kohēziju. Tas ir instruments, kas domāts, lai kalpotu ES izaugsmei, un tā īstenošana ir ietverta stratēģijā „Europe 2020” un Vienotā tirgus aktā. Pakalpojumu direktīvas transponēšana ir svarīgs dalībvalstu, valsts pārvaldes un vietējo iestāžu uzdevums, pateicoties tam, ko tā nosaka gan uzņēmumu dibināšanas tiesību, gan pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī pateicoties vienotu kontaktpunktu izveidei pakalpojumu sniedzēju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), atbalstam. Šī direktīva dod iespēju pašnodarbinātām personām, jo īpaši MVU, daudz vieglāk īstenot profesionālo darbību citās dalībvalstīs, kā arī tur apgūt jaunas uzņēmējdarbības jomas un pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Es balsoju par, jo esmu pārliecināta, ka, pateicoties tam, ka iekšējā tirgus informācijas sistēmai un vienotajiem kontaktpunktiem ir nepieciešami visu iesaistīto iestāžu ievērojami centieni administratīvi sadarboties, tie radīs lielāku savietojamību un vienota tīkla izveidi valsts, reģionālā un vietējā līmenī visā Eiropas Savienībā, tuvinot attālākos reģionus reālam iekšējam tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumu direktīvas) mērķis ir pakalpojumu sniedzējiem atvērt Eiropas Savienības tirgu, likvidēt protekcioniskus ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu brīvai apritei starp dalībvalstīm, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Šī direktīva ir nozīmīgs instruments ceļā uz reālu iekšējo tirgu pakalpojumu jomā, kura mērķis ir dot iespēju uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām visā ES teritorijā, dodot ieguldījumu labklājības un konkurētspējas veicināšanā, kā arī darbavietu radīšanā. Tādēļ, kā pareizi norāda referente, ir būtiski nodrošināt apmierinošu šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu no dalībvalstu puses, kam ir jāgarantē birokrātisko šķēršļu likvidēšana un attiecīgās informācijas pieejamība uzņēmējiem, īpaši sekmējot vienoto kontaktpunktu izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Es nobalsoju par šo ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, jo uzskatu, ka tā ir ļoti līdzsvarota. Tā pievēršas praktisko grūtību novērtēšanai un ierosina konkrētus priekšlikumus to risināšanai. Es esmu no valsts, kurā Pakalpojumu direktīva nav ieviesta valsts tiesību aktos. Es uzskatu, ka direktīvas īstenošana ir būtiska un tā ir jāpapildina ar pasākumiem, kas novērš lēta darbaspēka un sociālā dempinga ieviešanu. Manuprāt, svarīgi ir arī tas, ka ziņojums par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu uzsver tās jomas, kuras apzināti ir bijušas neievērotas, piemēram, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Tam ir uzmanīgi jāseko līdzi līdz pašām īstenošanas procesa beigām.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski.(FR) Gandrīz četrus ar pusi gadus pēc tam, kad tika pieņemta bēdīgi slavenā Pakalpojumu direktīva, kura ir pazīstama kā Bolkestein direktīva, Eiropas Parlamenta darba kārtībā atkal ir šis būtiskais jautājums, kas aptver plašu darbību spektru, kuras veido aptuveni 40 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP) un darbavietām. Par laimi situācija pašreiz ir kļuvusi mierīgāka, un kreisās noslieces partijas ir atteikušās no savām dogmatiskajām nostājām par Pakalpojumu direktīvu, kuras mērķis — un ir svarīgi to uzsvērt — ir likvidēt nevajadzīgos un ierobežojošos šķēršļus pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienībā. Ir jāteic, ka E. Gebhardt ziņojumā, par kuru šodien notika balsojums, dokumenta saturam ir pievērsta mazāka uzmanība nekā dalībvalstu centienu novērtēšanai saistībā ar tā transponēšanu.

Šī transponēšana ir saskaņā ar direktīvu, jo dalībvalstīm bija jāvienkāršo savas administratīvās procedūras un līdz 2009. gada beigām jāizveido „vienoti kontaktpunkti”, lai tādējādi uzņēmumi varētu vienkāršāk kārtot savas formalitātes elektroniskā veidā. Mazākais, ko varam teikt, ir tas, ka daudzās dalībvalstīs vēl arvien ir jāpanāk progress, lai stiprinātu vienoto tirgu un sekmētu ikdienas darbu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), no kuriem tikai 8 % darbojas ārpus savas valsts robežām.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Šodien mēs Parlamentā piedalījāmies balsojumā par ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu. Šīs direktīvas mērķis ir atvērt Eiropas Savienības tirgu pakalpojumu sniedzējiem, likvidēt protekcioniskus ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu brīvai apritei starp dalībvalstīm, un ievērot Eiropas Savienībā preču un pakalpojumu brīvas aprites principu, kas veido vienotā tirgus pamatu. Īsi sakot, Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina iespēja strādāt bez birokrātiskiem šķēršļiem visā Eiropas Savienībā.

Gebhardt kundzes patstāvīgais ziņojums dod mums iespēju novērtēt Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kuras trīs gadu īstenošanas posms beidzās 2009. gada 28. decembrī, šai ļoti nozīmīgajai direktīvai stājoties spēkā 2006. gada decembrī. Referentes novērtējums faktiski atklāj, ka dažas dalībvalstis vēl nav pieņēmušas visus horizontālos tiesību aktus, ko šī direktīva nosaka attiecībā uz tās pareizu īstenošanu, tādēļ vēl joprojām ir jācenšas ieviest visus tos mehānismus, kas ir noteikti Pakalpojumu direktīvā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. - Mēs noslēgumā balsojām pret šo dokumentu, jo attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem šajā ziņojumā ir pausts uzskats, ka dalībvalstu lielākā daļa nesaskārās ar būtiskām problēmām. Kaut arī šajā formulējumā ir mazliet mainīts EPP „ēnu” referentes M. Handzlik (Polija) sākotnējais priekšlikums, kurā bija pausts uzskats, ka nav bijušas vispār nekādas problēmas, tas tomēr tiecas ignorēt direktīvas radītās neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz to, vai sociālie pakalpojumi ir jāietver tās darbības jomā vai jāizslēdz no tās.

Turklāt ziņojumā ir saglabātas entuziastiskas cerības par ietekmi uz nodarbinātību, turpretim Komisija nav veikusi vispār nekādu ietekmes novērtējumu, un daži valsts ietekmes novērtējumi atklāj ļoti zemus kvantitatīvas ietekmes rādītājus darbavietu radīšanas izteiksmē; nav ietekmes rādītāju par darba zaudēšanu; turklāt nekas nav minēts par ietekmi uz darbavietu kvalitāti, nemaz nerunājot par Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) prakses dažu lēmumu radīto spiedienu uz darba standartu līmeni pēc šīs direktīvas pieņemšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka dinamiska pakalpojumu tirgus pilnīga īstenošana ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Pašreiz, lai gan ir būtiski vienotā tirgus sasniegumi, pakalpojumi veido tikai vienu piekto daļu no Eiropas kopējās tirdzniecības un tikai 8 % mazo un vidējo uzņēmumu darbojas citā dalībvalstī. Pagājušā gada oktobrī Komisijas pieņemtajā paziņojumā par vienoto tirgu sniegto skaitļu nozīme ir pietiekami skaidra: liberalizējot pakalpojumus, mēs nākamajos 10 gados panāktu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 4 %. Šo mērķi var sasniegt tikai tad, ja tiek izstrādāti un īstenoti kopīgi noteikumi.

Šajā krīzes laikā mums ir jāizmanto esošais izaugsmes potenciāls, palīdzot uzņēmumiem attīstīties, ieviest jauninājumus un radīt vairāk darbavietu. Tas ir vienīgais veids, kā mēs spēsim piedāvāt labākus un konkurētspējīgākus pakalpojumus gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Pakalpojumu vienotajam tirgum ir jābūt ekonomikas izaugsmes atjaunošanas instrumentam, tam ir jāatgūst patērētāju uzticība un jāgarantē uzticami produkti visiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski.(PL) Vēl arvien ir vairāki ierobežojumi pakalpojumiem vienotajā tirgū, un tādējādi šis ir nozīmīgs ziņojums, jo tas analizē pieņemto risinājumu īstenošanu. Pakalpojumu direktīvas mērķis ir panākt vienotā pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu īstenošanu. Tā ir arī paredzēta, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtiski atvieglotu sākt un paplašināt savu darbību. Tas veicinās jaunu darbavietu radīšanu un palīdzēs cīnīties pret bezdarbu. Pilsoņiem tiks piedāvāti kvalitatīvāki pakalpojumi par konkurētspējīgākām cenām, kā arī tiks uzlabots drošības līmenis šajā nozarē.

Tomēr būs būtiski novērtēt šīs direktīvas ietekmi pēc tam, kad dalībvalstis to būs pilnīgi īstenojušas. Eiropas Parlamentam kā vienam no šā projekta galvenajiem dalībniekiem ir jāieņem svarīga vieta šā procesa pārraudzībā. Šīs direktīvas ātra un pareiza īstenošana ir pamatnosacījums kohēzijas politikas un reģionālās politikas mērķu sasniegšanai, un tā var palīdzēt mums sasniegt stratēģijas „Europe 2020” mērķus, likvidējot vienotā tirgus atslābumu, kas pašlaik ir vērojams pakalpojumu nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Pakalpojumu tirgus liberalizācija tika ieviesta 2006. gadā. Tajā laikā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa balsoja pret Pakalpojumu direktīvu, jo tai bija daudz trūkumu un tā negarantēja juridisko noteiktību. Ziņojumā, par kuru ir jābalso šodien, ir izvērtētas tās grūtības, ar kurām mēs saskārāmies, īstenojot šo Pakalpojumu direktīvu. Kaut arī tajā ir ietvertas dažas labas daļas, piemēram, aicinājums regulāri izvērtēt un izmeklēt ilgtermiņa ietekmi, tajā ietilpst arī daļas, kurām es nepiekrītu, piemēram, paziņojums, ka dalībvalstis īstenošanas procesā ir saskārušās ar dažām būtiskām grūtībām vai nav saskārušās ar tādām nemaz. Tā vienkārši nav patiesība, jo joprojām ir neskaidrība par to, vai sociālie pakalpojumi ietilpst vai neietilpst direktīvas darbības jomā. Ziņojums ir arī pārāk optimistisks par iespēju, ka tiks radītas darbavietas.

Nav veikta nekāda izpēte ne par radīto darbavietu skaitu, ne arī par darba zaudēšanas gadījumu skaitu vai par pieejamo darbavietu kvalitāti, nemaz nerunājot par spiediena palielināšanos uz darba nosacījumiem pēc Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem. Turklāt ziņojumā nav minēts neviens vārds par juridisko nenoteiktību, kas radīsies tādēļ, ka izcelsmes valsts principam nav formulēta neviena skaidra alternatīva. Tomēr Zaļie pieprasīja pārskatīt aizliegumu dalībvalstīm, kas nosaka papildu prasības pakalpojumu sniedzējiem, bet šis pieprasījums tika noraidīts. Es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas 2006/123/EK īstenošanu. Ir svarīgi, ka tiek ievērotas sociālās tiesības un darba tiesības, jo pakalpojumu iekšējais tirgus ir uzlabots, un no visiem šiem pakalpojumiem labumu gūs gan tirgotāji, gan patērētāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – Es stingri atbalstu E. Gebhardt ziņojumu. Pakalpojumu direktīvas īstenošanas termiņš beidzās pirms gada, un es atzinīgi vērtēju to, ka Parlamenta uzmanības centrā ir dalībvalstu gūtie panākumi. Pakalpojumu nozare veido lielu daļu no Eiropas Savienības IKP, tomēr pakalpojumu pārrobežu tirdzniecība vēl arvien tālu atpaliek no preču tirdzniecības līmeņa. Šis ziņojums parāda, ka īstenošana ir nepilnīga un pilsoņi vēl nav saņēmuši visus ieguvumus no šīs direktīvas. Direktīvas nozīmīgs noteikums ir katras dalībvalsts vienotie kontaktpunkti (VKP), kas informē pakalpojumu sniedzējus par tiesībām un pienākumiem citās ES dalībvalstīs. Manuprāt, šajā ziņojumā izvirzītais būtiskais jautājums ir šo vienoto kontaktpunktu nepietiekami plašā izmantošana. Es pilnīgi atbalstu priekšlikumu par efektīvas informācijas kampaņas organizēšanu, lai palielinātu vienoto kontaktpunktu atpazīstamību. Komisijai ir jāparedz līdzekļi reklāmas kampaņai. Tomēr es arī uzsveru to nozīmi, kādai ir jābūt vietējām dalībvalstu iestādēm, kurām ir kontakti un zināšanas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka šī kampaņa sasniedz mērķi. Kamēr tas netiks veikts, Eiropas Savienības centieni sekmēt pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību būs veltīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Tā neveiksmīgā pret darba tiesībām vērstā tiesību akta par pakalpojumu „liberalizāciju” īstenošana, kurš pazīstams kā Bolkestein direktīva, veicina radikālas reakcionāras pārmaiņas uz strādnieku un vienkāršo ļaužu slāņu rēķina. Ja tiek atvērts pakalpojumu tirgus, kas veido 40 % no Eiropas Savienības IKP un darbavietām, tas ietver koplīgumu atcelšanu, triecienu algām, darba, sociālajām un citām tiesībām, ko ir izcīnījuši darba ņēmēji, un to ekonomikas stratēģisko valsts sektoru pārdošanu, kas ir tautas īpašums. Eiropas Parlaments savā rezolūcijas priekšlikumā par pakalpojumiem ir aicinājis Eiropas Savienību un dalībvalstu buržuāziskās valdības paātrināt kapitālistisko pārstrukturēšanos, lai tādējādi direktīvu par pakalpojumu „liberalizāciju” varētu īstenot pilnīgi, pamatojoties uz Komisijas neseno 2011. gada paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”, ar mērķi veikt turpmākus krasus samazinājumus darbaspēkam un dot iespēju monopoliem iekļūt jaunos, kapitālam peļņu nesošos sektoros. Pakalpojumu uzņēmumiem paredzēto vienoto kontaktpunktu izveide visās dalībvalstīs ir iegansts, lai paātrinātu šīs pret darba tiesībām vērstās direktīvas īstenošanu, kuras ratifikācija ir izraisījusi darba ņēmēju protestu vētru visās dalībvalstīs. Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret šo rezolūcijas priekšlikumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es pilnīgi atbalstu Evelyne Gebhardt ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu. 2006. gada direktīvā noteiktās darbības veido 40 % no Eiropas Savienības IKP un darbavietām. Tomēr dalībvalstu atšķirīgās īstenošanas metodes ir izraisījušas to, ka pakalpojumu nozarei ir sarežģīti pilnīgi izmantot direktīvas priekšrocības. Tam, ka pakalpojumu sniedzējiem tiek dota atļauja darboties ārpus savas valsts, ir būtiska nozīme attiecībā uz ES vienoto tirgu, un birokrātijas samazināšana valsts līmenī var ļaut direktīvai dot ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmei un tās mērķiem par darbavietām. Saskaņā ar ziņojumu katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai tiktu izplatīta plašāka informācija uzņēmumiem, kuri vēlas sniegt pakalpojumus pāri robežām. Tas ļaus pakalpojumu nozarei, izmantojot vienotos kontaktpunktus, saņemt ieguvumus no pārrobežu tirdzniecības. Nodrošinot, ka vienotie kontaktpunkti sniedz gan cilvēku kontaktu, gan elektronisko kontaktu iespējas, ir arī būtiski nodrošināt, lai lietotāji saņemtu visu attiecīgo informāciju un uz jautājumiem tiktu saņemtas atbildes. Ziņojumā ir arī ierosināts ietvert tos pakalpojumus, uz kuriem neattiecās 2006. gada sākotnējā direktīva: veselības aprūpe, pārvadājumu pakalpojumi un sociālie pakalpojumi. Tas paplašinātu šīs direktīvas darbības jomu, un lielāks skaits darba ņēmēju pakalpojumu sektorā būtu ieguvēji no tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Savienībā pakalpojumu sektors veido aptuveni 70 % no IKP. Dažās valstīs, piemēram, Austrijā, no kuras es esmu, šis sektors ir ekonomikas izaugsmes dzinējs. Šīs direktīvas mērķis ir likvidēt nepamatotus šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai. Mazie un vidējie uzņēmumi bieži saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem un diskrimināciju, kas traucē tiem pilnīgi saņemt ieguvumus no kopējā iekšējā tirgus. Direktīvā ir ņemti vērā atsevišķas dalībvalsts īpašie sociālie apstākļi. Kontroles iespēju stiprināšana mērķa valstī ir nozīmīgs solis uz priekšu. Tomēr mums ir ātri jāievieš mehānisms efektīvu sankciju piemērošanai tiem ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, kuri pārkāpj likumu. Es balsojumā atbalstīju Gebhardt kundzes ziņojumu, jo ceru, ka Pakalpojumu direktīvas īstenošana nodrošinās jaunu stimulu darba tirgū.

 
  
  

Ziņojums: Antonio Cancian (A7-0020/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir apmierinošs un līdzsvarots kompromiss, kas garantē pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Tādējādi tas, ka Parlaments spēja mainīt piemērošanas jomu no 500 km, ko atbalstīja Padome, uz 250 km, ir panākums — arī attiecībā uz pasažieru tiesībām, kas īpaši skar cilvēkus ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Ir jāuzsver arī šādi aspekti: izmitināšanas nodrošināšana brauciena atcelšanas gadījumā, kā arī elektroniskiem līdzekļiem sniegta atjaunināta informācija pasažieriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. Mēs iebildām pret šā tiesību akta pieņemšanu, pamatojoties uz to, ka ir droši zināms, ka:

1) papildu izdevumi, ko radīs papildu tiesību nodrošināšana, nozīmēs biļešu cenu neatgriezenisku paaugstināšanos attiecībā uz visiem pasažieriem bez izņēmuma;

2) autobusu maršruti, kas sniedz nelielus ienākumus vai nenes peļņu, tādējādi liedzot iespēju paaugstināt biļešu cenu, tiks pilnīgi atcelti un šajos maršrutos netiks nodrošināti pārvadājumi.

Eiropas Savienībai nevajadzētu būt pilnvarotai pieņemt tiesību aktus, kas ir jāievēro Apvienotajai Karalistei. Mēs aizstāvam Apvienotas Karalistes kā nacionālas valsts tiesības nodrošināt savu pārvaldi un pieņemt savus tiesību aktus, un noteikumi transporta un vides jomā nav izņēmums.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā pausta Eiropas Parlamenta nostāja par pasažieru tiesību aizsardzību. Regula attieksies uz tādiem regulārajiem pārvadājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu iekšienē un starp šīm valstīm, kuru plānotais maršruts nepārsniedz 250 km. Mēs runājam par autobusu pasažieru tiesībām gadījumā, ja autobusa pārvadājums ir atcelts vai atiešana aizkavējas ilgāk nekā par 120 minūtēm. Tādā gadījumā pasažieriem nekavējoties jāpiedāvā izvēlēties starp to, vai turpināt braucienu vai mainīt maršrutu nokļūšanai galapunktā bez papildu piemaksas, vai saņemt biļetes cenas atlīdzību. Ja pārvadātājs šādu izvēli nepiedāvā, pasažieriem papildus atlīdzībai biļetes cenas apmērā ir tiesības uz kompensāciju. Brauciena atcelšanas vai kavēšanās gadījumā pasažieriem sniedz visu nepieciešamo informāciju. Turklāt palīdzība ir jāpiedāvā arī tad, ja vairāk nekā trīs stundu brauciens tiek atcelts vai atiešana kavējas ilgāk nekā 90 minūtes.

Šādos gadījumos ir jāpiedāvā maltītes vai atspirdzinājumi, kā arī izmitināšana līdz divām naktīm. Tomēr pienākums nodrošināt izmitināšanu netiek piemērots, ja atcelšanu vai kavēšanos ir izraisījuši ļoti slikti laika apstākļi vai dabas katastrofas. Ņemot vērā pasažieru piedzīvotās grūtības šajā ziemā, kad laika apstākļu dēļ viņi nevarēja nonākt savā galamērķī un pat bija spiesti pavadīt vairākas naktis stacijās, ir jānodrošina viņu tiesības uz izmitināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienība vairāk nekā 70 miljoni iedzīvotāju ik gadu ceļo ar autobusu. Eiropas Parlamenta pieņemtā stingrā nostāja par to cilvēku tiesībām, kuri izmanto autobusu pārvadājumus, nozīmē, ka turpmāk pārvadātāji visā Eiropas Savienībā nodrošinās informāciju, palīdzību un kompensāciju, lai ievērotu pasažieru tiesības. Neatkarīgi no izmantotā transporta veida Eiropas iedzīvotājiem tagad būs nodrošināta Eiropas Savienības mēroga aizsardzība. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir noteikts regulējums attiecībā uz autobusu virsrezervāciju vai braucienu, kas ir garāki par 250 kilometriem, atiešanas kavēšanos par vairāk nekā 2 stundām, kā arī braucienu atcelšanas gadījumiem. Turklāt, manuprāt, pamattiesību kopa attiecībā uz palīdzības sniegšanu autoostās, tostarp konkrētu aprīkojuma vienību, piemēram, ratiņkrēslu, bezmaksas transportēšana, atspoguļo personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām nediskriminācijas politiku. Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir atbalstītas personu ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības, piemēram, nediskriminējoša piekļuve transportam un tiesības uz kompensāciju ratiņkrēsla vai cita pārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Cilvēkiem ar invaliditāti ir jāspēj piekļūt transporta sistēmai, un ir jānodrošina cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības attiecībā uz palīdzības saņemšanu pieturās un autoostās. Lai gan es piekrītu, ka pasažieriem ir tiesības uz labāku uzņēmumu un autoostu darbinieku sniegtu informāciju un palīdzību visā Eiropas Savienībā, ir svarīgi novērst neadekvātus apgrūtinājumus mazām, iekšzemes vai brīvprātīgām organizācijām, kas darbojas lauku teritorijās, jo tas radītu spiedienu pārtraukt sniegto pakalpojumu nodrošināšanu.

Nereti iekšzemes vai brīvprātīgo organizāciju sniegtie pakalpojumi ir ļoti svarīgi valsts un lauku iedzīvotājiem. Ziņojumā ieteikto papildu izmaksu rezultātā kāptu cenas un tiktu ierobežoti pieejamie maršruti, un daži uzņēmumi, iespējams, būtu spiesti pārtraukt savu darbību. Pārmērīga reglamentācija radītu milzīgus apgrūtinājumus šiem uzņēmumiem, no kuriem daži jau ir pakļauti spiedienam, kā arī izraisītu lauku iedzīvotājiem sniegtu pakalpojumu ierobežojumu. Transporta sistēma, kas labi darbojas vietējā līmenī, ir labāka nekā pārāk stingru noteikumu dēļ pārtraukta pakalpojumu sniegšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski.(LT) Es balsoju par šā svarīgā dokumenta pieņemšanu. Transporta nozarei piedzīvojot izaugsmi un palielinoties Eiropas Savienības iedzīvotāju mobilitātei, ir svarīgi noteikt Eiropas Savienības mēroga tiesības pasažieru aizsardzībai un nodrošināt vienādus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu pārvadātāju vidū. Gaisa pārvadājumu pasažieriem jau sen ir nodrošināta virkne tiesību, un pirms diviem gadiem vienlīdzīgas tiesības tika noteiktas Eiropas Savienības dzelzceļa transporta pasažieriem, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību. Līdzīgas tiesības ir jāparedz arī autobusu pasažieriem, un ir jāuzlabo ceļošanas iespējas pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Es uzskatu, ka pēc ilgām un sarežģītām pārrunām mums ir izdevies panākt labu un līdzsvarotu vienošanos ar Padomi, kas pilnīgi aizsargā pasažieru tiesības, neuzliekot lielu slogu pārvadātājiem, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Turpmāk autobusu pasažieriem brauciena atcelšanas, kavējuma vai atlikšanas gadījumā būs tiesības uz kompensāciju, un ir risināts arī bojātas vai nozaudētas bagāžas jautājums, ka arī paredzēti skaidri noteikumi par tiesībām uz kompensāciju, ja notiek negadījums.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerard Batten and Nigel Farage (EFD), rakstiski. Mēs iebildām pret šā tiesību akta pieņemšanu, pamatojoties uz to, ka ir droši zināms, ka:

1) papildu izdevumi, ko radīs papildu tiesību nodrošināšana, nozīmēs biļešu cenu neatgriezenisku paaugstināšanos attiecībā uz visiem pasažieriem bez izņēmuma;

2) autobusu maršruti, kas sniedz nelielus ienākumus vai nenes peļņu, tādējādi liedzot iespēju paaugstināt biļešu cenu, tiks pilnīgi atcelti un šajos maršrutos netiks nodrošināti pārvadājumi.

Eiropas Savienībai nevajadzētu būt pilnvarotai pieņemt tiesību aktus, kas ir jāievēro Apvienotajai Karalistei. Mēs aizstāvam Apvienotas Karalistes kā nacionālas valsts tiesības nodrošināt savu pārvaldi un pieņemt savus tiesību aktus, un noteikumi transporta un vides jomā nav izņēmums.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Autobusu pasažieru tiesību saskaņošana ar dzelzceļa un gaisa pārvadājumu pasažieru tiesībām, protams, ir uzteicams nolūks. Tomēr es atturējos no balsošanas, jo, manuprāt, teksts nav pietiekami izsmeļošs.

Būtiskas problēmas gadījumā izmaksājamās kompensācijas sliekšņa ierobežošana līdz 250 kilometriem faktiski nozīmē trīs Eiropas Savienības dalībvalstu izslēgšanu. Bez grūtībām bija iespējams ieviest attiecīgajām valstīm paredzētu vienkāršu izņēmuma mehānismu. Raugoties plašāk, autobusu pasažieri ir mazāk turīgi. Tā kā mobilitāte ir jautājums, kas bieži nonāk uzmanības centrā, pasažieriem adresēts vēstījums par braucieniem, kas ir daudz īsāki nekā 250 kilometri, būtu bijusi laba doma.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Runājot par attiecīgo tekstu, es varu tikai atbalstīt Cancian kunga ziņojumu, ar kura palīdzību iestāžu diskusiju centrā mēs ne tikai cenšamies izveidot kopēju autobusa pasažieru tiesību kopu, bet arī atbilstīgi ņemt vērā personu ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām prasības mobilitātes jomā. Tāpēc uzņēmumi, kas veic pārvadājumus ar autobusu, tiek mudināti nodrošināties ar aprīkojumu un apgūt prasmes, lai sniegtu minimālo palīdzības līmeni cilvēkiem ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām, ja pasažieri informē uzņēmumu par savām vajadzībām ne vēlāk kā 36 stundas pirms izbraukšanas. Tāpēc domājams, ka panāktais kompromiss nosaka kopīgus minimālos standartus pasažieru interesēs, neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Pamatojoties uz otrdien notikušā balsojuma rezultātiem, Eiropas Parlaments ir veiksmīgi papildinājis Eiropas pasažieru tiesību jomas tiesību aktu kopu ar trūkstošo elementu, kas visā Eiropas Savienībā ir jāsāk piemērot, sākot ar 2013. gada pavasari.

Pārrunas bija sarežģītas. Tomēr tās ietvers visus valstu un pārrobežu autotransporta pakalpojumus attiecībā uz attālumiem, kas pārsniedz 250 kilometrus. Laikā, kad Eiropas iedzīvotāji aizvien biežāk izmanto autotransporta pārvadājumus, jo tie sniedz lētāku un ērtāku ceļošanas iespēju īsu attālumu pārvarēšanai, ko nenodrošina gaisa transporta pārvadājumi, bija jāveic šo transporta jomu regulējošo noteikumu standartizācija. Eiropas satiksmes kontekstā ir tikai dabiski, ka autotransporta nozarē ir spēkā tādi paši kompensācijas noteikumi kā gaisa pārvadājumu jomā piemērotie nosacījumi, kuru standartizācija tika veikta pirms ilga laika.

Pārāk bieži pārvadātāji autotransporta jomā piemēro noteikumus pēc saviem ieskatiem, jo īpaši valstīs, kuras nesen pievienojās Eiropas Savienībai. Tomēr saistību piemērošana šiem pārvadātājiem var tikai uzlabot piedāvātos pakalpojumus. Katram pasažierim neatkarīgi no tā, vai viņš izmanto gaisa vai sauszemes transportu, ir jāzina savas tiesības, jo īpaši gadījumos, kad viņš samaksā par konkrētu pakalpojumu, bet dažkārt saņem ko pavisam atšķirīgu. Es ceru, ka pagaidu atbrīvojumu no šiem noteikumiem nepieprasīs daudzas valstis un ka to piemērošana visā Eiropas Savienībā sāksies 2013. gada pavasarī.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlētos apsveikt Cancian kungu saistībā ar viņa teicami paveikto darbu, kas mums ļāva panākt apmierinošu un līdzsvarotu kompromisu. Šā ziņojuma rezultātā turpmāk tiks nodrošinātas arī autobusu pasažieru tiesības, kuri līdz šim veidoja vienīgo pasažieru segmentu bez Eiropas līmenī noteiktas konkrētas aizsardzības. Tāpēc es balsoju par šo dokumentu, kurā es pozitīvi vērtēju arī uzmanību, kas pievērsta autotransporta uzņēmumiem, kuri darbojas šajā nozarē.

Panāktās vienošanās ļāva izvairīties no pārāk smaga sloga uzlikšanas pārvadātājiem, kuri nereti ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Tomēr, manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība pieņemtu konkrētu regulu, kam drīzumā sekos pasažieru tiesību harta, kurā īpaša uzmanība pievērsta cilvēku ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Es apstiprināto tekstu uzskatu par līdzsvarotu kompromisu, kas nodrošina pasažieru tiesības, vienlaikus neradot pārāk lielu administratīvo slogu transporta nozares uzņēmumiem, kuru lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Es uzskatu par veiksmi faktu, ka Eiropas Parlaments par spīti Padomes iebildumiem ir paplašinājis regulas darbības jomu, ietverot visus regulāros iekšzemes un pārrobežu pārvadājumus, kuru maršruts ir 250 km vai vairāk, lai gan Padomes ierosinātais minimālais attālums bija 500 km. Es pozitīvi vērtēju faktu, ka atcelšanas, kavējuma, kas pārsniedz 120 minūtes, vai virsrezervējuma gadījumā papildus tiesībām turpināt braucienu vai mainīt maršrutu nokļūšanai galapunktā, vai saņemt biļetes cenas atlīdzību pasažieriem būs tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas. Ņemot vērā, ka regula par autobusu pasažieru tiesībām ir saistīta ar regulu par dzelzceļa transporta pasažieru tiesībām, mani neapmierina tas, ka pretēji autobusu pasažieru gadījumam dzelzceļa transporta pasažieriem daudzās Eiropas Savienības valstīs ir jāgaida uz to tiesību piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz tiesībām saņemt atlīdzību ceturtdaļas vai puses no biļetes cenas apmērā, kad kavējums pārsniedz vienu stundu.

Čehijas Transporta ministrija arī ir izmantojusi iespēju uz pieciem gadiem atlikt šā tiesību akta ieviešanu. Tās minētais šādas izvēles pamatojums bija salīdzinoši plašie celtniecības darbi Čehijas dzelzceļa tīklā, kas rada vilcienu kavēšanos. Veicot galīgo analīzi, tas nozīmē dubultstandartu sistēmas ieviešanu, nostādot vienu pasažieru grupu sliktākos apstākļos nekā citu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Campbell Bannerman (ECR), rakstiski. Mēs iebildām pret šā tiesību akta pieņemšanu, pamatojoties uz to, ka ir droši zināms, ka:

1) papildu izdevumi, ko radīs papildu tiesību nodrošināšana, nozīmēs biļešu cenu neatgriezenisku paaugstināšanos attiecībā uz visiem pasažieriem bez izņēmuma;

2) autobusu maršruti, kas sniedz nelielus ienākumus vai nenes peļņu, tādējādi liedzot iespēju paaugstināt biļešu cenu, tiks pilnīgi atcelti un šajos maršrutos netiks nodrošināti pārvadājumi.

Eiropas Savienībai nevajadzētu būt pilnvarotai pieņemt tiesību aktus, kas ir jāievēro Apvienotajai Karalistei. Mēs aizstāvam Apvienotas Karalistes kā nacionālas valsts tiesības nodrošināt savu pārvaldi un pieņemt savus tiesību aktus, un noteikumi transporta un vides jomā nav izņēmums.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā, ka transporta nozare pastāvīgi paplašinās, ir kļuvis svarīgi nodrošināt, lai pasažieru aizsardzības tiesības, kas ir salīdzināmas ar tiesībām, kuras attiecas uz citu transporta veidu pasažieriem, visā Eiropas Savienībā tiktu piemērotas arī pārvadājumiem ar autobusu, kas ir piedzīvojuši izaugsmi vairāk nekā 5 % apjomā ar ikgadējo pasažieru skaitu 72,8 miljoni. Ir arī svarīgi nodrošināt vienādus konkurences apstākļus starp dažādu dalībvalstu transporta nozares uzņēmumiem un dažādiem transportlīdzekļiem. Tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi, ka pēc gandrīz divus gadus ilgām sarunām ir bijis iespējams panākt vienošanos, kas ļaus šai pasažieru grupai izmantot visu tiesību kopu, jo īpaši attiecībā uz palīdzību negadījumu situācijā, attiecībā uz kavējumiem, atceltiem braucieniem, atmaksu utt., un vienlaikus īpaša uzmanība ir pievērsta cilvēku ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām. Es atbalstu šo kompromisu, jo uzskatu, ka tas ir visai apmierinošs un līdzsvarots, jo tas nodrošina pacientu tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Manuprāt, tā ir laba zīme, ka galīgo tekstu var uzskatīt par ļoti apmierinošu un līdzsvarotu kompromisu, jo tas spēj nodrošināt pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski.(FR) 2008. gada decembrī Komisija iesniedza priekšlikumu regulai par autobusu pasažieru tiesībām. Galvenais šā priekšlikuma nolūks bija ieviest kopējus noteikumus attiecībā uz šīm tiesībām. Tagad tas ir izdarīts, un esmu gandarīta, ka pasažieriem, kuri ar autobusu dodas vismaz 250 km garā braucienā, tagad Eiropas Savienības mērogā būs tiesības uz informāciju, palīdzību un kompensāciju brauciena atcelšanas, virsrezervējuma vai divu stundu ilga vai ilgāka kavējuma gadījumā.

Pasažieriem ir jānodrošina tiesības izvēlēties saņemt biļetes cenas atlīdzību vai turpināt braucienu tādos pašos apstākļos un bez papildu piemaksas. Ja atlīdzība ir vienīgā iespēja, pasažieriem jāizmaksā kompensācija 50 % apmērā no biļetes cenas. Turklāt pasažieriem arī būs tiesības uz kompensāciju viņu bagāžas nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) Eiropas Parlaments šonedēļ balsoja par ziņojumu, kura mērķis ir nodrošināt autobusu pasažieru tiesības Eiropas līmenī. Ar Padomi panāktais kompromiss ir solis pareizajā virzienā, bet diemžēl šīs regulas piemērošanas joma ir ierobežota, tāpēc mēs izvēlējāmies atturēties no balsošanas.

Mēs uzskatām, ka problēmu rada trīs dalībvalstu, proti, Luksemburgas, Maltas un Kipras, izslēgšana, jo tas ievērojami vājina pasažieru vispārējo aizsardzību Eiropā. Mēs arī uzskatām, ka 250 km attālums ir pārāk liels, lai to izmantotu Eiropas Savienības tiesību akta pamatā, jo praksē tas nozīmē, ka šis tiesību akts nesniegtu aizsardzību autobusu pasažieriem, kuri ceļo no Luksemburgas uz Strasbūru vai no Malmes uz Vekši. Tas ir nožēlojami.

Mēs arī iebilstam pantam par force majeure, kas ierobežo pārvadātāju atbildību braucienu atcelšanas vai kavējumu gadījumā, ja to iemesls ir apgrūtinoši laika apstākļi vai dabas katastrofas. Mēs uzskatām, ka tas rada satraucošu precedentu saistībā ar gaidāmo regulas par gaisa pārvadājumu pasažieru tiesībām pārskatīšanu.

Tomēr mēs atbalstām cilvēku ar invaliditāti tiesību uzlabojumu, ko šī vienošanās ietver, un papildu palīdzību, ko šie cilvēki turpmāk saņems.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par autobusu pasažieru tiesībām, jo tās ir salīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieru tiesībām. Jaunajā regulā ir iekļauti svarīgi noteikumi, jo īpaši attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, kā arī pasažieru tiesībām brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Neatkarīgi no izmantotā transporta veida pasažieriem ir tiesības saņemt kvalitatīvus un drošus pakalpojumus, tāpēc es uzskatu par pozitīvi vērtējamu nodomu ieviest saskaņotus noteikumus attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām visā Eiropas Savienības teritorijā. Turklāt es uzskatu, ka neatkarīgi no izmantotā transportlīdzekļa veida pasažieru tiesībām būtu jābūt vienādām, izņemot gadījumus, kad tas nebūtu savietojams ar attiecīgo transporta veidu īpašībām. Visbeidzot es vēlētos apsveikt Kratsa-Tsagaropoulou kundzi, Simpson kungu, referentu un visas pārējās Saskaņošanas komitejas sarunās iesaistītās personas saistībā ar paveikto darbu un vienošanos, kas panākta par pēdējo šīs regulas versiju.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir saistīts ar Saskaņošanas komitejas apstiprināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulas kopīgo tekstu par autobusu pasažieru tiesībām.

Vispirms es vēlētos apsveikt Saskaņošanas komiteju saistībā ar paveikto darbu un panākto vienošanos. No Padomes sākotnēji ierosinātajām trim tiesībām ir bijis iespējams nonākt pie divpadsmit jautājumos noteiktām tiesībām, no kurām es izceltu noteikumus attiecībā uz pārskatatbildību, kompensāciju, palīdzību, alternatīvu transportu un īpašu pasažieriem ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām veltītu uzmanību.

Tāpēc es atbalstu šo Eiropas Savienības veikto papildu pasākumu, kas, esmu pārliecināts, palielinās to pasažieru skaitu, kuri ceļo ar autobusu, pateicoties drošības sajūtai un ērtībām, ko šī regula nodrošinās, tādējādi ievērojami veicinot CO2 emisiju apjoma samazināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Saskaņošanas komitejā panāktā Parlamenta un Padomes vienošanās maina otrajā lasījumā noteikto regulas piemērošanas jomu, ierobežojot to attiecībā uz pasažieriem, kuri izmanto autobusa pārvadājumus, ko sauc par „tālsatiksmes” pārvadājumiem, tos definējot kā pakalpojumus, kas ietver 250 km vai garāku braucienu. Vienlaikus tajā ir noteiktas 12 pamattiesības pasažieriem, kuri izmanto īsākas distances pārvadājumus, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām, piemēram, nosakot tiesības uz kompensāciju ratiņkrēslu un cita pārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā, nediskriminējošas biļetes, pārvadāšanas noteikumus un tiesības uz informāciju.

Šos ierosinājumus mēs, protams, atbalstām. Tomēr mums ir jāpauž zināmas šaubas par Saskaņošanas komitejā veiktajiem grozījumiem, kā arī regulas piemērošanai izmantoto kritēriju. Eiropas Savienības dalībvalstu atšķirīgie izmēri un īpašības var apgrūtināt regulas piemērošanu atsevišķās no šīm valstīm, jo īpaši mazākajās no tām, jo pieņemtajā „tālsatiksmes” koncepcijā ir grūti iekļaut daudzus šo valstu maršrutus, tādējādi to pasažieriem bez pamatota attaisnojuma var tikt liegtas attiecīgās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Pēc daudziem procedūrai veltītiem gadiem šā teksta pieņemšana nozīmē ievērojamus panākumu pasažieru tiesību jomā Eiropā, jo īpaši attiecībā uz pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Pieņemot šo regulu (kas attiecas uz braucieniem ar autobusu), turpmāk Eiropas Savienībā būs spēkā tiesību akti par visiem transporta veidiem, nodrošinot pasažieru tiesības un garantijas, ja viņu brauciens, piemēram, ir atcelts vai kavējas vai ir pazaudēta viņu bagāža utt. No otras puses, es paužu nožēlu par faktu, ka šī regula piemērojama tikai, sākot ar 250 km gariem maršrutiem, jo šāds nosacījums faktiski izslēdz trīs Eiropas Savienības dalībvalstis (Luksemburgu, Maltu un Kipru), kā arī daudzus maršrutus, piemēram, Brisele–Amsterdama vai Budapešta–Vīne. Visbeidzot, es arī nosodu „braucienu” elastības trūkumu pierobežu apgabalos, jo tas apgrūtina eiropiešu mobilitāti. Citiem vārdiem sakot, šā teksta vēriens ir daudz ierobežotāks par to, ko pirms dažiem mēnešiem mēs aizstāvējām Saskaņošanas komitejā, un tā vēriens ir daudz ierobežotāks, nekā es to vēlētos redzēt Eiropas pasažieru interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par šā teksta pieņemšanu ne tikai tāpēc, ka tā mērķis ir autobusu pasažieru tiesību uzlabošana attiecībā uz kompensāciju un palīdzību negadījuma apstākļos, bet arī tāpēc, ka tajā ir uzsvērts nediskriminācijas princips attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuriem arī ir jāsaņem pienācīgas piekļuves iespējas šim transporta veidam, kas šobrīd veido 10 % no visa sauszemes pasažieru transporta Eiropā. Turklāt es atzinīgi vērtēju faktu, ka, pateicoties šim tekstam, tagad ir aizsargātas visu transporta veidu pasažieru tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Es balsoju par svarīgu jaunu tiesību nodrošināšanu autobusu pasažieriem. Es domāju, ka mēs esam panākuši kompromisu starp patērētāju tiesībām un transporta pakalpojumu sniedzēju vajadzībām. Šodienas balsojums būs īpaši svarīgs pasažieriem ar invaliditāti, kuru stāvoklis tā rezultātā tiks uzlabots.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments pauž savu nostāju par pasažieru tiesību aizsardzību. Es uzskatu, ka tā veicinās pasažieru apstākļu uzlabošanu un nodrošinās tiem lielāku tiesisko skaidrību negadījumu vai citu neparedzētu notikumu situācijā. Vienlaikus šajā dokumentā noteiktās uzlabotās pasažieru tiesības tiks piemērotas, neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi. Svarīgākais, ka autobusu pasažieru tiesības būs salīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieru tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Pēc sarežģītām Parlamenta un Padomes sarunām mēs beidzot tikai šodien varam pieņemt Cancian kunga sagatavoto ziņojumu. Es neredzēju alternatīvu balsošanai par tā pieņemšanu, jo šis ziņojums Eiropas Savienībai ļauj uzstāt, lai atsevišķas dalībvalstis pieņemtu šim jautājumam veltītus tiesību aktus saskaņā ar norādēm, kas sniegtas šajā ziņojumā, kura mērķis ir lielāka autobusu pasažieru tiesību ievērošana. Ņemot vērā, ka autobusi pēc automobiļiem ir visplašāk lietotais transporta veids (un šī tendence palielinās), Eiropai ir pienākums aizsargāt tos iedzīvotājus, kuri izmanto šos pakalpojumus. Ziņojums ir labs kompromiss, un, šķiet, man tiešām ir jāuzsver fakts, ka tajā ir pievērsta atbilstīga uzmanība cilvēku ar invaliditāti tiesībām, pieprasot lielāku autobusu pārvadājumu uzņēmumu palīdzību visiem cilvēkiem ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām. Šī tiesību akta stāšanās spēkā nozīmē, ka iedzīvotājiem būs tiesības uz skaidriem un vienotiem nosacījumiem attiecībā uz kompensāciju par bojājumiem vai atlīdzību gadījumā, ja kavējumu dēļ netiks ievērots paredzētais braucienu grafiks.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski.(PL) Otrdien, 2011. gada 15. februārī, Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu, kurš nodrošinās ilgi gaidīto rezultātu, proti, vienādas tiesības visu transporta nozaru pasažieriem. Ir nostiprinātas to pasažieru tiesības, kuri izmanto regulāros autobusu pārvadājumu pakalpojumus, saistībā ar bagāžas un personīgo mantu nozaudēšanu, nāvi vai kaitējumu veselībai, problēmām, kas radušās pārvadātāja dēļ, utt. Pozitīvs regulas elements ir fakts, ka tā reglamentē pasažieru tiesības visā Eiropas Savienībā. Ir jāuzsver, ka šīs pamattiesības ietver personu ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības. Regulas mērķis ir nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi transportam. Tajā ir reglamentēti arī pasažieru pienākumi un to neievērošanas sekas, kas var ietvert arī tiesību pieprasīt kompensāciju zaudēšanu. Ņemot vērā minēto, es balsoju par regulas pieņemšanu, kas ir labi sagatavota un noslēdz tiesību aktu kopu attiecībā uz pasažieru tiesību reglamentāciju Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Šodien, pēc divus gadus ilgām un sarežģītām pārrunām ar dalībvalstīm, Eiropas Parlaments balsoja par vienošanās pieņemšanu par regulu, kurā būs ietvertas visas iekšzemes vai pārrobežu tālsatiksmes transporta pasažieru tiesības. Es balsoju par šo vienošanos, jo tajā ir ietvertas 12 pamattiesības, kas ir ārkārtīgi svarīgas transporta pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Tās īpaši attiecas uz pasažieru tiesībām saņemt informāciju pirms brauciena un tā laikā, kā arī cilvēku ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām. Šo tiesību ieviešana mums ļaus nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi transportam.

Turklāt šajā ziņojumā ir ietvertas pasažieru tiesības, kuras es uzskatu par ļoti nozīmīgām, proti, tiesības uz obligātu kompensāciju par nozaudētu bagāžu, zināma izmaksu apjoma atlīdzināšanu pasažiera nāves vai fiziska ievainojuma gadījumā, kā arī kompensāciju apjomā līdz pat 50 % no biļetes cenas papildus atlīdzībai biļetes cenas apmērā, ja operators atceļ braucienu un tādējādi nespēj izpildīt savas transportēšanas saistības.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir noteikta jauna autobusu pasažieru tiesību kopa un kuram būtu jāuzlabo pasažieriem piedāvāto pakalpojumu kvalitāte, piemērojot spiedienu transporta pakalpojumu sniedzējiem, lai tie atbildētu par savu rīcību saistībā ar kavējumiem, braucienu atcelšanu un nozaudētu vai bojātu bagāžu. Ziņojumā ir iekļauti arī svarīgi noteikumi, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuvi vietējo autobusu pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Gesine Meissner (ALDE), rakstiski. Šī regula ir solis pareizajā virzienā, jo ar tās palīdzību tiek izveidota Eiropas Savienības autobusu pasažieru tiesību kopa. Tomēr, izņemot atsevišķas pamattiesības, tā attiecas uz regulārajiem pakalpojumiem 250 km vai garāku braucienu gadījumā. Ir apšaubāms, ka šāda ierobežota piemērošanas joma varētu veidot patiesa Eiropas mēroga tiesību akta pamatu visu autobusu pasažieru interesēs, un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa šādu vienošanos nevar atbalstīt.

Mēs arī iebilstam pantam par force majeure, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz pārvadātāju pienākumu nodrošināt pasažieru izmitināšanu brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā, ja tā cēlonis ir laika apstākļi vai dabas katastrofas, jo tas var radīt precedentu citiem tiesību aktiem Eiropas Savienības pasažieru tiesību jomā. Lai gan tas nav triumfs, šis dokuments nodrošina uzlabojumu, jo īpaši attiecībā uz ceļotājiem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Mēs spējām nodrošināt nediskriminējošus piekļuves nosacījumus, ar invaliditāti saistītu apmācību pārvadātāju un autoostu darbiniekiem, kuri nonāk tiešā saskarsmē ar pasažieriem, kā arī kompensāciju par bojātu vai nozaudētu pārvietošanās aprīkojumu visos maršrutos neatkarīgi no to attāluma. Ņemot to vērā un vēloties sagatavot saskaņotu Eiropas Savienības tiesību kopu visiem pasažieriem, mēs neiebildām pret vienošanos un atturējāmies no dalības galīgajā balsojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Līdz šim konkrēti tiesību akti bija spēkā tikai attiecībā uz lidmašīnu, vilcienu un ūdenstransporta pasažieriem. Turpmāk būs aizsargātas arī autobusu pasažieru tiesības. Tādējādi autobusu pasažieriem būs nodrošinātas tiesības, kas ir salīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieru tiesībām. Regulējums, ko mēs šodien apstiprinājām, nodrošina pasažieriem palīdzību un kompensāciju negadījuma, brauciena atcelšanas vai kavējuma situācijā, kā arī nediskriminējošu piekļuvi pasažieriem ar invaliditāti. Jaunie noteikumi attieksies uz visiem iekšzemes un pārrobežu pakalpojumiem, kuru maršruts ir vismaz 250 km. Tas ir nozīmīgs panākums attiecībā uz iedzīvotāju tiesību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Es atbalstīju šo dokumentu, bet es vēlētos piebilst, ka autobusu pārvadājumu uzņēmumiem būtu jānodrošina arī atbilstība prasībai izveidot drošības un ārkārtas palīdzības sistēmas starptautiskajiem un tālsatiksmes maršrutiem, jo cilvēki var ciest negadījumos. Ir jāievieš arī papildu noteikumi par autobusu pārvadājumu uzņēmumu atbildību par pasažieru veselību un dzīvību, tostarp autobusu vadītāju, kuri ir atbildīgi par pasažieru veselību un drošību, obligātās medicīniskās pārbaudes.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Šodien mēs atbalstījām dokumentu, kas, lai arī nav ideāls, tomēr ir labs kompromiss un ir palīdzējis Padomei un Eiropas Parlamentam panākt vienošanos. Šajā regulā, kurā ir aplūkotas pasažieru tiesības, ir paredzēti noteikumi attiecībā uz kompensāciju, ja notiek negadījums vai brauciens tiek atlikts, pasažieru sūdzību izskatīšanu un cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Bez šaubām, ir neapmierinoši, ka regula attieksies uz 250 km vai lielākiem attālumiem. Mazu valstu gadījumā tas nav attaisnojams, bet šajā gadījumā mēs nerunājam tikai par iekšzemes, bet arī starptautiskajiem maršrutiem, tāpēc es uzskatu, ka ceļojošajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem šis dokuments kļūs par viņu tiesību garantiju, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šā rezolūcijas projekta pieņemšanu, ar kuru tiek paplašinātas autobusu pasažieru tiesības. Šis dokuments ir kompromiss, kas panākts pēc ilgām sarunām un kas uzlabo pasažieru tiesību ievērošanu, neuzliekot papildu nastu pārvadātājiem.

Es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt, lai autobusu pasažieru tiesības būtu pielīdzināmas tiesībām, kas ir garantētas citu transportlīdzekļu veidu pasažieriem, un lai pārvadātājiem tiktu nodrošināti vienādi konkurences apstākļi.

Cenšoties panākt piedzīvotajam kaitējumam atbilstīgas kompensācijas reglamentāciju, es piekrītu priekšlikumam par kompensācijas ierobežojumu noteikšanu, kas dalībvalstīm būs jāievēro. Īpaši svarīgi ir nodrošināt taisnīgu un pietiekamu kompensāciju nāves gadījumā, tāpēc es uzskatu, ka valsts tiesību aktos noteiktajiem šādas kompensācijas griestiem nevajadzētu būt zemākiem par minimālajām summām, kas noteiktas šajā regulā. Turklāt, ja notiek negadījums, ir jāsniedz pienācīga operatīvā palīdzība, nodrošinot pasažieriem nepieciešamākos pakalpojumus un aprīkojumu.

Es atbalstu regulas nosacījumus, kas pasažieriem sniedz atbilstīgas garantijas gadījumā, ja brauciens tiek atcelts vai kavēts, pat nosakot papildu kompensācijas iespēju. Es atbalstu faktu, ka regulā īpaša uzmanība ir veltīta pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām un viņu nodrošināšanu ar palīdzību, kas nepieciešama brauciena laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Saskaņošanas ietvaros veiktā Cancian kunga darba rezultātā pasažieru tiesību jomā ir pieņemts Eiropas tiesiskais regulējums autobusu pasažieru aizsardzībai, kas ir saistīts ar vienota transporta tirgus izveidi. Līdz šim tiesiskais vakuums reglamentāciju šajā jomā atstāja valsts tiesību aktu ziņā, kas kaitēja konkurencei (ņemot vērā dažādās atšķirības) un cilvēkiem ar invaliditāti un/vai cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuru tiesības tagad ir nodrošinājusi Eiropas Savienība. Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka tas ir teicams darbs, kas, sniedzot labu kompromisu, nosaka pārliecinošu Eiropas transporta politikas attīstību, ne tikai garantējot pasažieru tiesības, bet arī neuzliekot pārmērīgu nastu transporta uzņēmumiem, kas sniedz šos pakalpojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Rezolūcijas priekšlikums par regulas projektu attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām ievērojami uzlabo šīs tiesības. Lai gan sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi ilga vairākus mēnešus, kompromisa teksta galīgajā redakcijā ir noteikta virkne tiesību tiem autobusu pasažieriem, kuri dodas 250 km un garākos braucienos, nevis 500 km braucienos, kā sākotnēji ierosināja Padome.

Pēc četriem gadiem, kas ir šā konkrētā tiesību akta izpildes termiņš, Grieķijas autobusu pasažieri un to partneri varēs pieprasīt kompensāciju par kavējumiem, braucienu atcelšanu un patvaļīgi veiktām izmaiņām grafikā. Šādu tiesību nodrošināšana ir tikai pareiza un adekvāta, tāpēc es balsoju par šā konkrētā ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām. Es pozitīvi vērtēju faktu, ka galīgā teksta redakcija nodrošina apmierinošu un līdzsvarotu kompromisu, jo tajā ir garantētas pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi. Komisijas ierosinājums piemērot Eiropas Savienības mēroga pasažieru aizsardzības tiesības, kas ir pielīdzināmas citu transporta veidu pasažieriem nodrošinātajām tiesībām un garantē vienādus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu transporta uzņēmumu un atšķirīgu transporta veidu vidū, ir pasākums, kas sniedz labumu visiem. Pārrunas bija garas, un tās noslēdzās ar saskaņošanas procesu, kurā galvenos šķēršļus radīja valstu izpildstruktūras un regulas piemērošanas joma. Galu galā regula ir piemērojama visiem regulārajiem iekšzemes vai pārrobežu pakalpojumiem, ja plānotais maršruts ir 250 km vai garāks („tālsatiksme”). Regulā ir paredzēta arī kompensācija un palīdzība negadījumos, pasažieru tiesības brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā, kā arī cilvēku ar invaliditāti un/vai ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka regulas teksta galīgā redakcija, ko apstiprināja Saskaņošanas komisija, ir līdzsvarots kompromiss, kas nodrošina atbilstīgu autobusu pasažieru aizsardzību, atzīstot nozīmīgu šo pasažieru tiesību kopu, jo īpaši tad, ja notiek negadījums, tiek atcelts vai kavēts brauciens, attiecībā uz piekļuvi informācijai un sūdzību iesniegšanu un apstrādi, kā arī attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti un cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski.(FR) Es atturējos no balsošanas par šo direktīvu attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām, ko pieņēma ar lielu sociālistu un konservatīvo balsu vairākumu. Manī rada nožēlu ievērojamā atkāpšanās no šā Parlamenta sākotnēji pieņemtās nostājas trijos svarīgākajos jautājumos. 1) regula attieksies tikai uz attālumiem, kas ir lielāki par 250 km. Praksē cilvēki, kuri autobusā ceļo no Briseles uz Amsterdamu, netiks aizsargāti, kamēr tiem, kuri šo attālumu veic ar lidmašīnu, šī aizsardzība būs nodrošināta! Tā ir netaisnība, jo īpaši tāpēc, ka mēs zinām, ka šo transporta veidu bieži izmanto mazāk turīgie iedzīvotāji; 2) autobusu pārvadājumu uzņēmumi pārāk viegli var piemēroti pantu par force majeure (slikti laika apstākļi vai dabas katastrofas), lai brauciena kavējuma vai atcelšanas gadījumā izvairītos no kompensāciju izmaksas; 3) atkāpes no piemērošanas grafika valstīm, kas to vēlas, ļaus atlikt regulas stāšanos spēkā līdz 2021. gadam! Tomēr es atbalstu teksta nodrošinātos ieguvumus, proti, obligātu palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī tiesības un kompensāciju negadījuma, brauciena kavēšanās vai atlikšanas situācijā. Tomēr Parlaments ir piekritis pieņemt vājinātu, slikti sagatavotu vienošanos. Daudzie izņēmumi un atkāpes nozīmē, ka šo tiesību piemērošanas joma būs ievērojami sašaurināta, kaitējot autobusu pasažieriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Šodien šis Parlaments balsoja par autobusu pasažieru tiesībām. 2008. gada decembrī Komisija iesniedza regulas priekšlikumu par autobusu pasažieru tiesībām. Ar šā priekšlikuma palīdzību Komisija sev noteica mērķi Eiropas Savienības līmenī paredzēt tiesības, kas aizsargātu pasažierus un kas būtu salīdzināmas ar tiesībām, kuras ir piemērotas citu transportlīdzekļu veidu pasažieriem, kā arī nodrošināt vienādus konkurences apstākļus pārvadātājiem dažādās dalībvalstīs un dažādu transportlīdzekļu veidu vidū.

Galvenie jautājumi, kas Saskaņošanas padomes darba laikā nodrošināja vienošanos, ir piemērošanas joma, atkāpes no piemērošanas grafika, kompensācija un palīdzība, ja notiek negadījums, pasažieru tiesības braucienu atcelšanas vai kavējumu gadījumā, kā arī tiesības cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Teksta galīgo redakciju var uzskatīt par ļoti apmierinošu un līdzsvarotu, jo tajā ir garantētas pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Saskaņošanas procedūras rezultāts ir jāuzskata par Parlamenta uzvaru.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski.(FR) Esmu gandarīts, ka pārrunas starp Parlamentu un dalībvalstīm beidzot ir sasniegušas kulmināciju tādas regulas pieņemšanā, kas garantē uzlabotas tiesības autobusu pasažieriem. Šī regula aizpilda tukšumu attiecībā uz tiesību aktiem pasažieru tiesību jomā: atšķirībā no situācijas gaisa un dzelzceļa transporta nozarē, par šo jautājumu līdz šim nebija pieņemts Eiropas mēroga tiesību akts.

Šis teksts cita starpā nosaka vairāku kompensācijas veidu ieviešanu: uzkodas un atspirdzinājumi, ja autobusa atiešana kavējas vairāk nekā 90 minūtes, izmitināšanas izmaksu segšana par vienu nakti pārtraukta ceļojuma, negadījuma vai kavējuma situācijā, kā rezultātā nepieciešams pavadīt nakti citur, kā arī atlīdzības griestu noteikšana vismaz EUR 1200 apmērā uzņēmuma pārziņā nodotas bagāžas bojājumu vai nozaudēšanas gadījumā.

Turklāt ir noteiktas konkrētas tiesības cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp prasība uzņēmumiem nodrošināt šiem cilvēkiem palīdzību, ja uzņēmums 36 stundas iepriekš ir ticis informēts par personas vajadzībām, kā arī kompensācijas vai atlīdzības izmaksu par specializēta ekipējuma bojājumu vai nozaudēšanu. Šī regula attieksies uz visiem tālsatiksmes (250 km vai vairāk) regulārajiem iekšzemes vai pārrobežu pakalpojumiem, sākot ar 2013. gadu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Padome Beļģijas prezidentūras laikā ievērojami vājināja Parlamenta pirmajā un otrajā lasījumā pieņemto priekšlikumu. Regulas piemērošanas joma ir noteikta kā pakalpojumi, kuru minimālais maršruts ir 250 km, t. i., lielākā daļa autobusu pakalpojumu netiks iekļauti. Problēma rodas arī saistībā ar atlīdzības formulējumu kavējuma gadījumā (vismaz 2 stundas, atlīdzinot pusi no biļetes cenas — salīdziniet to ar dzelzceļa transporta nozari ar atlīdzību, kas piemērojama, sākot ar 1 stundas kavējumu). Visbeidzot, ir ierobežotas un vājinātas cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības un nav garantēta neierobežota piekļuve autobusu pārvadājumu pakalpojumiem. Tādējādi mēs balsojām pret šā dokumenta pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, kurā beidzot ir atzītas un aizsargātas autobusu pasažieru tiesības, tādējādi transporta politikas centrā izvirzot pakalpojumu lietotājus. Lielāka pasažieru tiesību aizsardzība palīdz stimulēt sabiedriskā transporta izmantošanu un atbalsta veselīgu konkurenci uzņēmumu vidū, rosinot tos radīt konkurētspējīgākus pakalpojumus. Ir svarīgi uzsvērt, ka jaunā regula tiks piemērota, pilnīgi ievērojot subsidiaritātes principu.

Divi nozīmīgi jaunievedumi ir naudas kompensācijas noteikšana personas ievainojuma, bagāžas bojājuma vai nozaudēšanas gadījumā, kā arī palīdzības garantija kavējumu vai ceļojuma neplānotas pārtraukšanas gadījumā, kuras pamatā būs modelis, ko izmanto dzelzceļa transporta un aviopārvadājumu nozarē. Teksta galīgajā redakcijā ir atzītas un aizsargātas pasažieru tiesības, īpašu uzmanību pievēršot pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un invaliditāti, nodrošinot atbilstīgu informāciju un pakalpojumus. Ir svarīgi uzsvērt arī to, ka šīs nozares uzņēmumiem netiks radītas papildu izmaksas, un tie ir aizsargāti pret nepieņemamu pielāgošanās izmaksu risku, tādējādi nodrošinot godīgu līdzsvaru starp pasažieru tiesībām un garantijām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Ar šīs regulas palīdzību autobusu pasažieru tiesības beidzot tiek atzītas tiesību aktā. Lai gan Komisija šo regulu ierosināja 2008. gadā, pienācīgs kompromiss ir panākts tikai tagad, tādējādi vienīgajam transporta veidam, kura pasažieru aizsardzība nebija reglamentēta, tagad ir nodrošināta šāda reglamentācija.

Īpaša uzmanība ir pievērsta personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Vienīgais strīdīgais punkts tekstā bija noteikumu piemērošanas joma, kas attiecas tikai uz braucieniem, kuri pārsniedz 250 km. Kavējumu gadījumā sniegtā palīdzība ietvers pienākumu nodrošināt maltītes, dzērienus un alternatīvu transportu. Ja pakalpojuma sniegšana ir atlikta, pasažieriem ne tikai tiks sniegta atlīdzība, bet nepieciešamības gadījumā arī nodrošināta izmitināšana līdz divām naktīm. Bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu var kompensēt ar summu apjomā līdz EUR 1200.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. (ET) Es balsoju pret šodien apspriestā ziņojuma pieņemšanu par autobusu pasažieru tiesībām, jo uzskatu, ka tajā nav ņemtas vērā visas Eiropas Savienības dalībvalstis un liela daļa autobusu pakalpojumu ir atstāta ārpus direktīvas piemērošanas jomas. 250 km noteikti ir pārāk liels attālums, jo tas pilnīgi izslēdz Maltu, Kipru un Luksemburgu. Tiek izslēgta arī lielākā daļa Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Nīderlandes un Beļģijas autobusu pakalpojumu. Diemžēl man jāatzīst, ka saskaņošanas procedūras laikā Igaunijas valdība atbalstīja pat lielāku, proti, 500 km attālumu, kā rezultātā Igaunija tiktu izslēgta pilnīgi. Es ceru, ka drīz pienāks diena, kad Igaunijas valdība iestāsies par autobusu pasažieru tiesībām, nevis autobusu pārvadājumu uzņēmumu peļņu, direktīvai turpinot virzību likumdošanas procesa ietvaros.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski.(NL) Šī ir ceturtā pasažieru tiesību aizsardzības pakete. Pēc shēmu ieviešanas, kas nosaka pasažieru tiesības gaisa, dzelzceļa un ūdens transporta jomā, mēs tagad esam pievērsušies autobusu pasažieru tiesībām. Turpmāk viņi saņems kompensāciju braucienu, kas pārsniedz 250 km, kavējumu gadījumā, palīdzību brauciena atcelšanas gadījumā, aizsardzību negadījumos vai bojāejas gadījumā, kā arī atlīdzību nozaudētu vai bojātu bagāžas vienību gadījumā. Pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām arī būs tiesības uz īpašu palīdzību, kas jau ir nodrošināta avio uzņēmumu gadījumā. Pirmajā un otrajā lasījumā paustā Eiropas Parlamenta nostāja galīgajā rezultātā ir ievērojami vājināta. Parlaments vēlējās piemērot šos noteikumus braucieniem, kuri pārsniedz 50 km. Padome tos vēlējās piemērot tikai braucieniem, kuru attālums pārsniedz 500 km. Panāktais kompromiss bija 250 km.

Tas nozīmē, ka šie noteikumi neattiecas uz daudziem pašlaik izmantotiem maršrutiem, piemēram, Brisele–Amsterdama, Luksemburga–Strasbūra vai Vīne–Budapešta. Tomēr pozitīvi vērtējams tas, ka šajā tiesību aktā ir noteikti 12 pamatnoteikumi, kas attiecas uz visu attālumu maršrutiem un kas ir vērsti uz cilvēku ar invaliditāti un citu personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām. Tomēr Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir ārkārtīgi sarūgtināta par ļoti vājo rezultātu. Tāpēc kopā ar citiem Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa grupas locekļiem es balsoju pret šo vienošanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, kura mērķis ir nodrošināt autobusu pasažieriem vairāk tiesību, tostarp tiesības uz palīdzību pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Patērētāju aizsardzība ir svarīga Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas prioritāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski.(FR) Es atbalstu šā ziņojuma pieņemšanu, jo īpaši to uzlabojumu dēļ, kas tajā ir noteikti, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām, veicinātu sūdzību iesniegšanu un apstrādi, kā arī atbalstītu kompensācijas un palīdzības sniegšanu negadījumos. Tomēr es uzsvērtu, ka steidzami jānodrošina, lai dalībvalstis stingri ievērotu noteikumus saistībā ar pasažieru tiesībām brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā, lai novērstu daudzus novērotos sliktas attieksmes gadījumus regulas piemērošanā attiecībā uz gaisa transporta pasažieru tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai autobusu pasažieriem tiktu garantētas tādas pašas tiesības kā citu transporta veidu pasažieriem, kā arī radīt vienādus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu pārvadātāju un dažādu transporta veidu vidū. Lai gan procesa gaitā bija domstarpības, es atbalstu faktu, ka šī regula ir pieņemta, jo tā ļaus nodrošināt autobusu pasažieru tiesības, neuzliekot pārāk lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē. Šajā regulā ir noteikta pamattiesību kopa, kurā es izceltu īpašo uzmanību, kas pievērsta cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī tiesības uz kompensāciju un palīdzību, ja notiek negadījums, kā arī brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā.

Šīs tiesības attiecas uz visiem regulārajiem iekšzemes un pārrobežu pakalpojumiem, ja brauciena attālums ir 250 km vai vairāk. Tiesības attiecas arī uz pasažieriem, kuri veic daļu no šiem tālsatiksmes braucieniem. Ir noteikta arī virkne tiesību īsākas distances regulārajiem pakalpojumiem, jo īpaši nediskriminējoša piekļuve transportam un tiesības uz informāciju ceļošanas laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski.(PL) Regula par autobusu pasažieru tiesībām ir lielisks piemērs tam, kā Eiropas Parlaments apliecina rūpes par patērētāju tiesībām. Pēc sarežģītām pārrunām ar Eiropas Padomi mēs esam pieņēmuši tekstu, kas attiecas uz pēdējo transporta veidu, kura pasažieru tiesības Eiropas Savienības tiesību aktos vēl nav reglamentētas. Pārrunu sākumā Parlaments pieprasīja, lai jaunie noteikumi tiktu ieviesti attiecībā uz braucieniem, kuri ir garāki par 50 km, savukārt Padome vēlējās noteikt 500 km attālumu. Kompromisa rezultātā tika noteikts, ka attālumam jāpārsniedz 250 km. Pasažieriem, kuri ceļo šajos maršrutos, tiks nodrošināta virkne prerogatīvu un tiesību, kas ir līdzīgas gaisa transporta pasažieru tiesībām. Eiropas Savienības tiesību akti skaidri nosaka manas tiesības gadījumā, ja lidostā ir pazudusi mana bagāža vai ja lidmašīnas pacelšanās ilgstoši kavējas. Līdz šim autobusu pasažieri bija daudz sliktākā stāvoklī. Tagad cita starpā viņi varēs pieprasīt kompensāciju par kavējumiem vai bagāžas bojājumiem, savukārt cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiks garantēts īpašs eskorts.

Pasažieru tiesību hartas sagatavošana nozīmēs, ka iedzīvotāji būs labāk informēti par to, ko viņi var sagaidīt no pārvadātājiem. Hartā būs iekļauts pamattiesību apkopojums, kas attiecas uz ikvienu pasažieri neatkarīgi no brauciena attāluma. Šis ir labas, uz iedzīvotājiem vērstas likumdošanas piemērs. Šī regula mums ļauj nostiprināt patērētāju tiesības un kopējo tirgu, tāpēc es balsoju par tās pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par regulas attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām pieņemšanu. Tajā ir noteiktas autobusu pasažieru tiesības, kas ir salīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieriem garantētajām tiesībām. Regula attiecas uz visiem regulārajiem pakalpojumiem gan iekšzemes, gan pārrobežu maršrutu gadījumā, kuru attālums ir vismaz 250 km.

Šīs tiesības attiecas uz personu ar invaliditāti nediskriminējošu piekļuvi transportam, kā arī kompensācijas piešķiršanu pasažiera nāves, fiziska ievainojuma vai bagāžas nozaudēšanas vai bojājumu gadījuma. Ja brauciens tiek atcelts vai kavējas ilgāk nekā 120 minūtes, pasažieriem nekavējoties piedāvās izvēlēties starp to, vai mainīt maršrutu nokļūšanai galapunktā bez papildu piemaksas vai saņemt biļetes cenas atlīdzību. Ja pārvadātājs šādu iespēju nepiedāvā, pasažieriem papildus atlīdzībai biļetes cenas apmērā ir tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas. Ja vairāk nekā trīs stundu brauciens tiek atcelts vai atiešana kavējas ilgāk nekā 90 minūtes, pārvadātājam ir jāpiedāvā palīdzība un izmitināšana viesnīcā līdz divām naktīm par summu līdz EUR 80 par nakti vienam pasažieriem.

Es aicinu nodrošināt pietiekamu pasažieru informētību par to tiesībām, lai viņi varētu iesniegt sūdzības par šo tiesību pārkāpumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai pakalpojumu sniedzēji adekvāti izturētos pret pasažieriem un lai cilvēki ar invaliditāti nesaskartos ar šķēršļiem transporta pakalpojumu izmantošanā. Ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu pārvadātāju, kā arī atšķirīgu transporta veidu vidū. Mums ir vajadzīgs līdzsvarots kompromiss, kas nodrošinātu pasažieru tiesības visās Eiropas Savienības valstīs, kas dažos gadījumos izmēra ziņā ir ļoti atšķirīgas, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi. Nozīmīgākais ir tas, ka visiem jaunajiem noteikumiem būtu jāuzlabo Eiropas Savienības transporta nozares kvalitāte un jāpalielina konkurētspēja. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst ceļu drošības jautājumu. Lietuvā mēs īpaši esam atkarīgi no ceļu satiksmes — vairāk nekā 90 % ceļotāju izmanto automobiļus. Aptuveni 8 % ceļo, izmantojot autobusu sniegtos pakalpojumus. Ceļu drošība ir ļoti svarīgs jautājums, kuram, manuprāt, nav veltīta pietiekama uzmanība. Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas datiem Lietuvā 110 cilvēki no miljons iedzīvotājiem iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. Salīdzinājumam — Zviedrijā no miljons iedzīvotājiem uz ceļiem iet bojā 39. Apvienotajā Karalistē šis skaitlis ir 41. Šis Lietuvas rādītājs ir nepieļaujams, un tas ir daudz augstāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju, proti 70 nāves gadījumiem. Tam ir jāmainās.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. Es atbalstu ziņojumu par autobusu pasažieru tiesībām, un tas ir nozīmīgs solis lielākas ceļotāju aizsardzības nodrošināšanai, kā arī pasažieru ar invaliditāti komforta un ērtību palielināšanai. Ziņojumā nodrošināts, ka cilvēki, kuri Eiropā ceļo ar tālsatiksmes autobusiem, saņems piekļuvi labākai informācijai, atbalstam un kompensācijai pakalpojumu kavējuma vai atcelšanas gadījumā. Pasažieriem nodrošinās atspirdzinājumus īsu kavējumu gadījumā, atlīdzību par kavējumu, kas pārsniedz 2 stundas, kā arī kompensāciju līdz EUR 1200 par nozaudētu vai bojātu bagāžu.

Es atbalstu ievērojamos uzlabojumus, ko šis ziņojums nosaka pasažieru ar invaliditāti tiesību jomā. Pirmo reizi ir nodrošināta nediskriminējoša piekļuve transportam, jo šajā regulā ir noteikts, ka autobusu darbinieki ir jāmāca, kā sniegt palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti, un ka gadījumos, kad palīdzību nav iespējams nodrošināt, pasažieri ar invaliditāti viņa komforta nodrošināšanai var pavadīt vēl viens cilvēks, nemaksājot par braucienu. Tas ir nozīmīgs solis Eiropas apvienošanā pret diskrimināciju. Mans balsojums par šā ziņojuma pieņemšanu atspoguļo nepieciešamību pēc Eiropas autobusu pasažieru tiesību standarta, kas nodrošina viņu komfortu, drošību un taisnīgu attieksmi, šiem cilvēkiem ceļojot Eiropas robežās.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir ierosināts saskaņots regulējums attiecībā uz sabiedriskā transporta pasažieru tiesībām. Tādējādi tiks ieviesti konkrēti pasākumi, lai uzlabotu tiesisko noteiktību, autobusu pasažieru tiesības un informāciju. Turpmāk pasažieriem būs nodrošinātas tādas pašas kompensācijas garantijas, uz kādām viņiem ir tiesības dzelzceļa un aviācijas nozarē, jo īpaši viņu brauciena atcelšanas gadījumā. Šis balsojums ir daļa no Eiropas Savienības politiskās gribas noteikt vienotu tiesisko regulējumu visu transporta veidu lietotājiem. Es arī atbalstu pasākumu piemērošanu cilvēku ar invaliditāti un cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbalstam: šie pasākumi atvieglos viņiem piekļuvi ceļu transportam. Šis lēmums palīdz novērst šķēršļus pārvietošanās brīvībai Eiropas teritorijā ceļojošajiem cilvēkiem. Visbeidzot, ar elastīga tiesību akta priekšlikuma palīdzību ir panākts līdzsvars, kas nodrošinās, ka netiks sodīti transporta uzņēmumi, kas bieži vien ir mazie un vidējie uzņēmumi. Manuprāt, šie jaunie pasākumi palīdz atbalstīt tādu transporta veidu, kas ir pieejams lielākajai daļai cilvēku, jo īpaši tūrisma nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Cancian kunga sagatavoto ziņojumu, jo tajā beidzot ir noteiktas pamatgarantijas 70 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuri ik gadu ceļo ar autobusu un kuri jau kādu laiku ir gaidījuši savu tiesību nostiprināšanu.

Eiropas Parlamenta apņemšanās veikt visaptverošu spēkā esošo noteikumu pārskatīšanu un saskaņot tos viena tiesību akta ietvaros, nosakot kopējus standartus visiem ceļošanas veidiem, kā arī specifiskus noteikumus attiecībā uz konkrēto izvēlēto transporta veidu, nozīmē, ka neatkarīgi no izvēlētā transporta veida Eiropas iedzīvotāji būs aizsargāti un aprūpēti.

 
  
  

Ziņojums: Martin Callanan (A7-0287/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Ņemot vērā to, ka vidējais vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazinājums laikā no 2002. līdz 2007. gadam bija 0,4–0,5 % gadā un ka ir jāpieņem ES mērķi attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību, es balsoju par šo priekšlikumu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka vieglos kravas automobiļus nevar salīdzināt ar pasažieru automobiļiem un ka priekšlikums par 150 g CO2/km ir augsts, taču sasniedzams mērķis.

Es arī piekrītu iespējai ražotājiem veidot pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu grupas, jo ir pierādīts, ka tas ražotājiem samazina izmaksas un palielina nodarbinātības līmeni videi draudzīgā ekonomikā atbilstīgi stratēģijai „Europa 2020”. Es arī piekrītu, ka šis jautājums ir jārisina vairākos posmos, sākot ar 2011. gadu, un nevis 2014. gadā, kā ierosina Komisija.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments atbalsta jaunu ES regulu, ar ko vieglajiem kravas automobiļiem (VKA), sākot ar 2014. gadu, ievieš CO2 ierobežojumus. Es uzskatu, ka jaunas prasības un CO2 ierobežojumi palīdzēs cīnīties pret globālo sasilšanu, samazinās ekspluatācijas izmaksas, ietaupot degvielu, un veicinās Eiropas automobiļu ražotāju inovācijas un konkurētspēju. Ar šiem noteikumiem transportlīdzekļos ir jāiebūvē videi draudzīgas tehnoloģijas un to cenai jāpaliek pieņemamā līmenī. Sākot ar 2014. gadu, 70 % jaunu vieglo kravas automobiļu, kuru svars nepārsniedz 3,5 tonnas, ir jāatbilst vidējam emisiju ierobežojumam 175 gramiem CO2 uz vienu kilometru. 2020. gadā šis ierobežojums tiks samazināts līdz 147 gramiem. Tas ir vērienīgs, taču izpildāms plāns.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē Eiropadome pauda stingru apņemšanos līdz 2020. gadam samazināt Kopienas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 20 % zem 1990. gada līmeņa un par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemsies veikt līdzīgus emisiju samazinājumus un ja ekonomiski attīstītākās jaunattīstības valstis dos ieguldījumu atbilstoši savām iespējām. Lai sasniegtu nepieciešamos emisiju samazinājumus, politika un pasākumi ir jāīsteno dalībvalstu un ES līmenī visās ES ekonomikas nozarēs, nevis tikai rūpniecības un enerģētikas nozarē. Autotransports Eiropas Savienībā ir otra lielākā nozare siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, un tās emisijas turpina palielināties, arī no vieglajiem kravas automobiļiem. Ja autotransporta emisijas turpinās palielināties, tas būtiski apdraudēs citās nozarēs veiktos centienus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Līdz šim Eiropas Savienībā nav bijuši tiesību akti, kas regulētu CO2 emisijas no vieglajiem kravas automobiļiem, lai gan ES palielinās pieprasījums pēc šādiem transportlīdzekļiem. Manuprāt, mums izdevās panākt vienošanos ar Padomi par līdzsvarotu dokumentu, kas palīdzēs samazināt CO2 emisijas un mudinās automobiļu ražošanas nozari veikt ieguldījumus jaunās un mazāk piesārņojošās tehnoloģijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Tā ir cēla ideja — samazināt vieglo automobiļu CO2 emisijas. Tomēr tas, kas mums tiek piedāvāts kā reālistisks kompromiss ar Padomi, patiesībā ir trešās šķiras vienošanās. Apstiprinātais ziņojums ierobežo jaunu vieglo kravas automobiļu CO2 emisijas līdz 175 g/km, savukārt ilgtermiņa mērķis ir 147 g/km, kas netiks sasniegts vismaz līdz 2020. gadam. Ar to nav pietiekami. Eiropas Komisija ierosināja 135 g/km ierobežojumu — vērienīgāku un tikpat reālistisku priekšlikumu. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo man ir žēl, ka nepanācām tādu kompromisu, kas mūs pietuvinātu Eiropas Komisijas priekšlikumam. Visi atzīst, ka mūsdienās energoefektivitātes uzlabošana un inovāciju pārvaldība ir prioritāras jomas, taču mums joprojām ir jāattaisno savi vārdi, ierosinot vērienīgus priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) Priekšlikums regulai par oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu no vieglajiem kravas automobiļiem ietilpst Komisijas pamatstratēģijā samazināt CO2 emisijas atmosfērā. Tomēr vairāki grafiki jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā skaidri liecina, ka kopš 2003. gada autotransporta radītās CO2 emisijas ES-15 un ES-27 dalībvalstīs ir vai nu bijušas stabilā līmenī, vai samazinājušās. Turklāt ir lietderīgi ņemt vērā, ka vieglie kravas automobiļi transporta nozarē veido tikai aptuveni 1,5 % oglekļa dioksīda emisiju.

Ilgajās un sarežģītajās sarunās, kas norisinājās Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, galvenokārt uzmanība tika pievērsta ilgtermiņa emisiju ierobežojumam, par kuru vienojās 147 g CO2/km līmenī. Šis skaitlis, kaut gan ir labāks nekā sākotnēji ierosinātais, pilnīgi neatbilst manām cerībām. Patiesi, lai aizsargātu šīs nozares rūpniecību, Itālija lūdza nesamazināt šo līmeni zem 160 g CO2/km, un šķita, ka Padomē daudzas dalībvalstis vēlas panākt vienošanos par minimālo robežvērtību 155 g CO2/km.

Nobeigumā — es uzskatu, ka rezultāts, kas tika panākts Komisijas, Padomes un Parlamenta trīspusējās sarunās par ilgtermiņa CO2 emisiju samazināšanu, joprojām ir nesamērīgs attiecībā uz automobiļu ražošanas nozares īpašajām iezīmēm, un es vēlētos paust bažas par kaitējuma radīšanu šai nozarei un tās nodarbinātības līmenim.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Vieglos kravas automobiļus galvenokārt izmantot uzņēmumi, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi. Pašreiz vieglo kravas automobiļu skaits autoparkā atbilst aptuveni 12 %. Jāatzīst, ka šos automobiļus parku īpašnieki parasti iegādājas lielā skaitā, tādēļ to efektivitāte un kārtējās izmaksas tiek sīki izvērtētas iepriekš. Vidējais vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazinājums laikā no 2002. līdz 2007. gadam bija 0,4–0,5 % gadā, un šos degvielas ekonomijas uzlabojumus aizēnoja transporta pieprasījuma un transportlīdzekļu izmēru pieaugums. Tādēļ ir jāpieņem Kopienas mērķi attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību, ko rada atšķirīgu pasākumu pieņemšana dalībvalstu mērogā. Turklāt jaunu vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju standarti ir vajadzīgi, lai nepieļautu nepietiekama regulējuma risku, kas var rasties no vieglo pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu reģistrāciju iespējamas pārklāšanās.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlētos sirsnīgi apsveikt referentu par viņa līdzšinējo darbu. Es novērtēju šā teksta būtību, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības mērķi samazināt CO2 emisijas, vienlaikus arī radot labāk funkcionējošus vieglos kravas automobiļus. Tomēr ir labi zināms, ka šie transporta veidi tiek gandrīz vienīgi izmantoti komerciālām vajadzībām, tāpēc, salīdzinot ar pasažieru automobiļiem, ir mazāk iespēju izmainīt to formu vai masu.

Kamēr vien tiek saprasts, ka vislabākais veids, kā to panākt — kā norāda referents —, ir dzinēju un mehānismu modificēšana, es atbalstu panākto vienošanos par šo izmaiņu īstenošanas termiņu. Es uzskatu, ka sākotnējais īstermiņa mērķis laikā no 2014. līdz 2017. gadam sasniegt 175 g CO2/km ir patiešām diezgan reāls, savukārt turpmāku samazinājumu līdz 147 g CO2/km var loģiski sasniegt līdz 2020. gadam.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) No vienas puses, var saprast, ka šā priekšlikuma pamatā galvenokārt ir tiesību akti par CO2 emisijām no automobiļiem, taču, no otras puses, mums ir jāpatur prātā, ka šī nozare nedarbojas tādā pašā veidā. Autofurgoniem ir ilgāks izstrādes un ražošanas cikls, un tos galvenokārt izmanto komerciālā nolūkā. Savukārt automobiļiem ir mazāk iespēju mainīt to formu un svaru, lai samazinātu emisijas. Galvenais veids, kā to panākt attiecībā uz autofurgoniem, ir modificēt transportlīdzekļa dzinējus un mehāniku, kas ir daudz ilgāks un dārgāks process nekā vienkārša korpusa pārveidošana. Liela nozīme ir arī tam, ka autofurgonos kā degviela daudz plašāk tiek izmantota dīzeļdegviela.

Man ir iebildumi pret priekšlikumu, ka sankcijām pret ražotājiem, kuri neievēro prasību samazināt CO2 emisijas autofurgoniem, ir jābūt lielākām par sankcijām, ja netiek samazinātas automobiļu emisijas. Manuprāt, abās jomās sankcijām jābūt vienādām. Es saprotu iemeslus obligāto prasību ieviešanai par ātruma ierobežošanas ierīcēm autofurgoniem, taču mani māc bažas, kas tas varētu radīt precedentu ātruma ierobežošanas ierīču ieviešanai citiem transportlīdzekļu veidiem. Mums rūpīgi jāapdomā, vai tas nav pārmērīgi ierobežojošs noteikums, kas pārsniedz proporcionalitātes principus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā tiek risinātas vissteidzamākās ilgtspējīgas attīstības problēmas, piemēram, transports, klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība un enerģijas saglabāšana. Autotransporta nozare Eiropas Savienībā ir otra lielākā nozare siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, un tās emisijas turpina palielināties arī no vieglajiem kravas automobiļiem. Ja šīs nozares emisijas turpinās palielināties, tas būtiski apdraudēs citās nozarēs veiktos centienus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Ir svarīgi nodrošināt tehnoloģisku progresu un veicināt inovācijas ekoloģijas jomā, ņemot vērā turpmāko tehnoloģiju attīstību, lai nodrošinātu Eiropas automobiļu ražošanas nozares konkurētspēju un radītu vairāk kvalitatīvu darbavietu. Lai atzītu šādas pētniecības un attīstības izmaksas un lai palielinātu Eiropas automobiļu ražošanas konkurētspēju, ir jāpiemēro prēmiju režīmi, piemēram, kompensācija par ekoinovācijām un superkredītu piešķiršana.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Es domāju, ka šā regulas projekta pamatā ir premisa, ka vieglo kravas automobiļu (VKA) degvielas patēriņš samazinās transporta CO2 kopējo emisiju līmeni, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas un nosakot CO2 emisiju ierobežojumus jauniem vieglajiem kravas automobiļiem Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, kas sagatavots pēc ES stratēģijas pieņemšanas par emisiju samazināšanu no vieglajiem transportlīdzekļiem. Šajā ziņojumā ir iekļauti pasākumi — piemēram, superkredīti nepiesārņojošiem vai zemu emisiju transportlīdzekļiem, sodu piemērošana, ja tiek pārsniegti ierobežojumi, kā arī ekoinovācijas stimulējoši pasākumi, lai palīdzētu ražotājiem izstrādāt jaunas videi draudzīgākas tehnoloģijas, kas veicinās ES konkurētspēju un radīs nodarbinātības iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Tagad, kad debates par CO2 emisijām ir kļuvušas neizbēgamas, tā kā tās ir pamatā diskusijām par klimata pārmaiņām, ir svarīgi atrast risinājumus, lai nepieciešamā līmenī samazinātu vieglo kravas automobiļu emisijas. ES mērķu apstiprināšanas nolūks attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem ir novērst iekšējā tirgus sadrumstalotību, ko rada dažādi dalībvalstu pieņemti pasākumi. Kā norāda referents, šī jaunā regula arī būs kā stimuls automobiļu ražošanas nozarei ieguldīt jaunās tehnoloģijās.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Autotransporta nozare Eiropas Savienībā ir otra lielākā nozare siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, un tās emisijas turpina palielināties. Tāpēc, lai samazinātu šīs emisijas, noteikumi ir jāpiemēro visiem transportlīdzekļiem, arī vieglajiem kravas automobiļiem.

Siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķis tiks vieglāk sasniegts, ja valstu tiesību akti, kuriem ir atšķirīgi mērķi, tiks aizstāti ar ES tiesību aktiem. Turklāt mums būs lielāka juridiskā drošība un noteiktība motora transportlīdzekļu ražošanas nozarē.

Tomēr mums ir jāapvieno vēriens ar reālismu un veselo saprātu. Tāpēc, zinot, ka vieglos kravas automobiļus galvenokārt izmanto mazie un vidējie uzņēmumi un ka tie veido vairāk nekā 99,8 % uzņēmumu Eiropas Savienībā un rada 67,4 % darbavietu, mēs nevaram noteikt tādus mērķus, kas tos nostādītu neizdevīgā situācijā.

Tādēļ es piekrītu mērķim ierobežot emisijas līdz 147 g CO2/km ES reģistrētiem jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, ja tiek apstiprināta šādas iespējas dzīvotspēja. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka šādiem transportlīdzekļiem nav ieviests vienots Eiropas ātruma ierobežojums.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs atbalstām tādu tehnoloģiju izstrādi un piemērošanu, kas samazina fosilo degvielu patēriņu un tādējādi — to sadegšanas radīto atmosfēras gāzu emisijas līmeni. To nosaka vides kvalitātes, veselības un iedzīvotāju labklājības iemesli, kā arī iemesli, kas saistīti ar aizvien vairāk jūtamo un nepielūdzamo fosilo degvielu rezervju trūkumu, kuras ir jāpārvalda ārkārtīgi gudri un apdomīgi. Šī pieeja arī nav atdalāma no uzmanības pievēršanas tādiem transporta veidiem, kuru pamatā nav šāds enerģijas veids, piemēram, dzelzceļu, kura attīstības nodrošināšanai ir nepieciešami ieguldījumi. Mēs uzskatām, ka šajā konkrētajā gadījumā, nosakot emisiju standartus jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, nedrīkst ignorēt ne automobiļu ražotāju daudzveidību, ne mazo un vidējo uzņēmumu likumīgās intereses un vajadzības dažādās dalībvalstīs.

Diskusijas par šo dokumentu ir parādījušas, ka transportlīdzekļu emisijas var ierobežot dažādos veidos ar saistītiem ieguldījumu izdevumiem un arī dažādiem piemērošanas apmēriem, kas ir rūpīgi jāizvērtē. Šīs dažādās iespējas ietver ātrumu ierobežošanas ierīču ieviešanu transportlīdzekļos, kas papildus emisiju samazināšanai arī varētu labvēlīgi ietekmēt satiksmes drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Karl-Heinz Florenz (PPE), rakstiski. (DE) Es šodien atturējos, jo es nevarēju atbalstīt panākto kompromisu. Tas nenodrošina vajadzīgo, un 147 grami nav pietiekami vērienīgs ilgtermiņa mērķis. Tomēr es nebalsoju pret šo ziņojumu, jo kompromiss tiks ātri īstenots un ļaus ātri ieviest nepieciešamās inovācijas. Stingri vides standarti nekaitēs nozarei. Gluži pretēji, tikai izaicinoši mērķi radīs vajadzīgo spiedienu, lai ieviestu inovācijas, un tas ir vienīgais veids, kā mūsu nozare saglabās līderpozīcijas. Ilgtermiņa mērķa vājināšana, manuprāt, īpaši parāda, ka automobiļu ražošanas nozare nav guvusi mācību no tiesību aktiem par automobiļu CO2 ierobežojumiem, kuri tika ieviesti pirms diviem gadiem un kuros bija noteikts, ka turpmāk varēs pārdot tikai nepiesārņojošus automobiļus. Nešķiet, ka automobiļu ražošanas nozare uzskatītu, ka tās klientiem ir daudz veselā saprāta. Tā vietā, lai veiktu pētījumus jaunu tehnoloģiju jomā, nozare velta visas pūles, lai cīnītos pret ierosinātajiem noteikumiem.

Tā ir izmantojusi visas aizsardzības iespējas un nav izrādījusi nekādu vēlmi piedalīties konstruktīvā sadarbībā. Tas sagādā vilšanos. Turklāt mēs atkal esam palaiduši garām iespēju skaidri norādīt, ka, šādi aizsargājot savu nozari, mēs tai neko labu nedarām. Nākotne sauc, bet mēs neklausāmies. Tikai vakar Detroitas autošovā VW prezentēja savu 1 litra automobili, kas precīzi parāda, kādas ir iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. (FR) Man šķiet, ka Komisijas priekšlikuma pieņemšana regulai, ar ko nosaka emisiju standartus jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, nav nekas vairāk kā spekulācijas par nākotni. Panāktais kompromiss līdz 2020. gadam vidējās CO2 emisijas ierobežot līdz 147 g/km neatbilst sākotnējām prasībām, kuras pauda mani kolēģi no Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, kas iepriekš atbalstīja neapšaubāmi vērienīgāku mērķi (135 g/km). Viņus atbalstīja Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa un Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa. Tomēr aiz šīs „skaitļu cīņas” ir jāpanāk līdzsvars starp vides problēmām, kuras visi atzīst, un noteiktām sociālām un rūpnieciskām prasībām, kuras nedrīkst aizmirst. Tādēļ man šķiet atbilstoši, ka kompromiss tiks pieņemts tikai pēc regulas pārskatīšanas līdz 2013. gadam un tikai pēc iespējamības pētījuma un mērķu atkārtotas izvērtēšanas. Šī pārskatīšana mums ne vien ļaus ātri atgriezties pie šā temata un virzīties tālāk cīņā pret transportlīdzekļu radītu piesārņojumu, bet arī sniegs iespēju risināt ES pētniecības un inovāciju jautājumu autopārvadājumu jomā. Šis datums ir ieplānots 2012. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Lai reaģētu uz Eiropas Savienības vērienīgajiem mērķiem attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret klimata pārmaiņām, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība rīkotos transportlīdzekļu nozarē. Šajā saistībā šā ziņojuma pieņemšana ir vēl viens solis virzībā uz tādu transportlīdzekļu ražošanu, kas rada mazāku piesārņojumu. Tomēr man ir ļoti žēl, ka šajā regulā trūkst vēriena attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Kaut arī es, protams, balsoju par šo rezolūciju, es balsoju par Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu: proti, 135 g CO2/km mērķi līdz 2014. gadam un 120 g CO2/km mērķi līdz 2020. gadam (nevis to, kas galu galā tika pieņemts: 175 g CO2/km līdz 2014. gadam un 147 g CO2/km līdz 2020. gadam). Mūsdienās ir pieejamas tādas tehnoloģijas, kas mums ļautu sasniegt daudz zemākas robežas un izdarīt to daudz ātrāk, nekā paredz šajā ziņojumā noteiktie mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. (DE) Visu veidu transporta, tostarp mazo krava automobiļu, CO2 emisiju samazināšana ir vēlams mērķis. Ir svarīgi noteikt ierobežojumus, lai mudinātu transportlīdzekļu ražotājus pieņemt tālejošu pieeju. Vienošanās par ierobežojumiem cita starpā ir atkarīga no prezidējošās valsts Beļģijas prasmes risināt sarunas.

Kompromisā ir noteikts īstermiņa mērķis līdz 2014. gadam samazināt emisijas līdz 175 gramiem uz vienu kilometru. Turklāt līdz 2020. gadam tiks veikta pakāpeniska samazināšana, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi 175 grami uz vienu kilometru. Šos mērķus papildina pasākumi, kas stimulē šajā nozarē ražot energoefektīvus kravas automobiļus. Sasniedzot šos mērķus, tiks ne vien dots labums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir autofurgonu un piegādes kravas automobiļu galvenie lietotāji, bet arī privātpersonām un — pats svarīgākais — videi.

Ja varēsim saražot drošus un nepiesārņojušus automobiļus, nākotnē mēs spēsim aktīvi piedalīties ne vien ES līmenī, bet arī pasaules tirgū. mēs nedrīkstam pieļaut mūsu zināšanu eksportu uz citām valstīm, piemēram, Ķīnu, ko rada ES politikas veidošanas aizkavējumi. Tā vietā mums jāizmanto iespēja ieviest ilgtspējīgu Eiropas vides politiku, kas pozitīvi ietekmēs ne vien Eiropu kā rūpniecisku vietu, bet arī nodarbinātību.

Es atzinīgi vērtēju šo kompromisu un tāpēc to atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu noteikumam, ka vieglo kravas automobiļu nozarē ir jāveic pasākumi virzībā uz mazākām emisijām, tāpat kā tas notiek pasažieru automobiļu nozarē. Tādējādi ražotāji laistu tirgū jaunus transportlīdzekļus ar labākiem CO2 emisiju rādītājiem. Lietotājiem tas dos iespēju atjaunināt autoparku un samazināt savu daļu transporta radītajās oglekļa emisijās. Šī ierosinātā tiesību akta mērķis ir samazināt CO2 emisijas no vieglajiem krava automobiļiem. To ir grūtāk izdarīt attiecībā uz automobiļiem, jo VKA korpusus efektivitātes nolūkā nevar uzlabot ne viegli, ne lēti. Tāpēc visas izmaiņas jāveic dzinējos vai mehānikā. Tie ir diezgan lieli ieguldījumi. Tomēr jāšaubās, vai ar šo priekšlikumu tiks sasniegts šis mērķis. Pastāv ievērojamas bažas, vai ar šiem pasākumiem tiks sasniegts sākotnējais mērķis novērst klimata pārmaiņas un vai ierosinātie mērķi un grafiks ir reālistiski un ekonomiski iespējami. Pastāv arī bažas, ka tie varētu samazināt konkurētspēju šajā nozarē. Tomēr es uzskatu, ka mums vairāk vajadzētu pievērst uzmanību trim jomām: ekonomikas lejupslīdei un tās smagajai ietekmei uz automobiļu ražotājiem un lietotājiem, nepieciešamībai atbalstīt nozari (ražotājus) nevis nostādīt tos neizdevīgā situācijā ar apgrūtinošiem pasākumiem (vai pat sodiem), kā arī nepieciešamībai atbalstīt uzņēmumus (lietotājus), nevis radīt papildu izmaksas ar apšaubāmiem politiskiem pasākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski.(PL) Likumdošanas procesā es attiecībā uz priekšlikumu regulai par emisijām no jauniem vieglajiem kravas automobiļiem iesniedzu vairākus grozījumus, kuru mērķis bija atvieglot sākotnēji izvirzītos CO2 emisiju līmeņus un nodrošināt, lai mērķu sasniegšanai tiktu noteikts ilgāks periods. Es priecājos, ka mani grozījumi ir ņemti vērā. Es uzskatu, ka regula pieņemtajā veidā palīdzēs samazināt CO2 emisijas. Nozarei ir dota iespēja pielāgot savas konstrukcijas un noteiktajā termiņā ieviest atbilstīgus noteikumus. N1 transportlīdzekļus izmanto mazie uzņēmumi, kuri izteikti izjūt cenu palielināšanos un kuru vienlaikus tirgū kļūst arvien vairāk. Šī regula tiem neradīs pārmērīgas izmaksas. Šī regula paredz atlīdzību kredītu veidā labākajiem ražotājiem, kuri priekšlaikus atbildīs emisiju standartu mērķiem. Uzņēmumi, kuriem neizdosies laikus pielāgoties, riskā saņemt sodu, ko nevarēs pārnest uz patērētājiem. Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo priekšlikumu, kurā tiek noteikti augstāki emisiju standarti jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Tam vajadzētu radīt būtisku ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā, jo īpaši pilsētu centros.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pirms diviem gadiem tika apstiprināti tiesību akti par automobiļu emisijām. Tagad ir pienācis laiks Eiropas Parlamentam apstiprināt CO2 ierobežojumu ieviešanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Šos automobiļus galvenokārt izmanto uzņēmumi, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi, un tie veido aptuveni 12 % no pašreiz satiksmē esošiem transportlīdzekļiem. Papildus labākas gaisa kvalitātes veicināšanai un ES klimata mērķu sasniegšanai transportlīdzekļiem vajadzētu nodrošināt lielākus degvielas ietaupījumus mazajos uzņēmumos, kuri no tiem ir atkarīgi. Viens no norādītajiem mērķiem ir inovāciju veicināšana nozarē. Regulā ir noteikts, ka līdz 2014. gadam ir jāīsteno 175 g CO2/km mērķis, kas līdz 2020. gadam pakāpeniski tiks samazināts līdz 147 g CO2/km. Ja ražotāji neievēro šo regulu, ir skrupulozi jāizpilda piemērojamās sankcijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Lai varētu sasniegt būtisku CO2 emisiju samazinājumu, ražotājiem ir jāpārveido transportlīdzekļu konstrukcijas, lai tie nākotnē nepārsniegtu noteiktu līmeni. Pasākumus, kuri attiecībā uz automobiļiem šķiet tehniski iespējami, ne vienmēr var veikt attiecībā uz vieglajiem kravas automobiļiem. Tā kā nav īsti iespējams mainīt transportlīdzekļu formu, inženieriem būs jāpievērš uzmanība dzinējam un mehāniskajiem komponentiem, kas saskaņā ar ekspertu atzinumu ir ilgs process. Tāpēc mums ir jāatrod alternatīvi risinājumi, kas samazinātu vieglo kravas automobiļu CO2 emisijas. Pašlaik pastāv divas iespējas. Viena ir palielināt samazinājumu automobiļiem, lai kompensētu vieglo kravas automobiļu emisijas. Otra iespēja ir uzstādīt ātruma ierobežošanas ierīci, kas arī radītu ievērojamu emisiju samazinājumu. Es nebalsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, tajā ir piedāvāts pārāk maz iespēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Mūsu mērķim jābūt pēc iespējas lielākam CO2 emisiju samazinājumam, un tāpēc ir ļoti svarīgi transportlīdzekļiem noteikt emisiju mērķi, ņemot vērā to negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Tomēr rezolūcijā izvirzītais priekšlikums par emisiju mērķa palielināšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, nosakot tādu pašu mērķi, kāds tiek piemērots pasažieru automobiļiem, galvenokārt tiek apstrīdēts to pasākumu dēļ, kas paredzēti, lai sasniegtu šo mērķi, un to ietekmes dēļ uz ražotājiem. Priekšlikums automobiļos uzstādīt ātruma ierobežošanas ierīces negatīvi ietekmētu uzņēmumus un samazinātu to konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Turklāt, ņemot vērā radītās izmaksas, autofurgonu ražotājiem būtu jāpalielina to cenas.

Tāpēc pirms šādu svarīgu lēmumu pieņemšanas mums vajadzētu veikt plašus zinātniskus pētījumus, pierādot, ka ātruma ierobežošanas ierīču ieviešana ievērojami samazinātu CO2 emisiju līmeni. Mums ir arī jāizveido skaidrs un atbilstīgs kreditēšanas mehānisms un jāizklāsta veicināšanas iniciatīvas. Es uzskatu, ka, lai palielinātu Eiropas automobiļu ražotāju konkurētspēju, vairāk uzmanības jāpievērš stimulēšanas pasākumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Mērķi samazināt CO2 emisijas no transportlīdzekļiem ir svarīgi aspekti Eiropas stratēģijā par cīņu pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām. Piesārņojums no vieglajiem kravas automobiļiem ir minimāls, salīdzinot ar transporta kategoriju kopumā, taču katrā atsevišķā nozarē ir vajadzīgi ierobežojumi, kas ļautu sasniegtu iepriekš noteiktos mērķus, tādēļ es balsoju par šo ziņojumu. Eiropas mērķis ir samazināt CO2 emisijas līdz 120 g CO2/km, lai pakāpeniski samazinātu emisijas, tāpēc es piekrītu regulas struktūrai, saskaņā ar kuru, sākot ar 2014. gada janvāri, no jauna reģistrētiem un ražotiem vieglajiem kravas automobiļiem būs jārada mazāk par 175 g CO2/km emisiju un ilgtermiņā (līdz 2020. gadam) būs jārada mazāk par 147 g CO2/km daļēji tāpēc lai panāktu kompromisu, ņemot vērā šo transportlīdzekļu konstrukcijas izstrādes prasības.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Kopienas integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai. Mana lēmuma pamatā bija vairāki dati, kas bija norādīti dažādos informatīvos diskusiju dokumentos, jo īpaši tas, ka pašlaik šie transportlīdzekļi veido aptuveni 12 % no satiksmē esošiem transportlīdzekļiem. Ir jānosaka CO2 emisiju standarti jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, lai novērstu regulējuma nepilnības, un ir arī svarīgi mudināt automobiļu ražošanas nozari ieguldīt jaunās tehnoloģijās. Es piekrītu referentam, kad viņš uzsver, ka vieglo kravas automobiļu nozarei ir jāseko pasažieru automobiļu nozares paraugam, kurā tiek mēģināts samazināt CO2 emisijas. Tomēr atšķirībā no pasažieru automobiļiem šo transportlīdzekļu pārveidojumi neparedz to formas vai svara izmaiņas, bet gan dzinēju un mehānikas modifikācijas, kas šo procesu padara daudz lēnāku un dārgāku. Tomēr ir svarīgi veicināt šo tehnoloģiju attīstību, lai dotu labumu visiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. Šis priekšlikums ir turpinājums Komisijas stratēģijai samazināt CO2 emisijas no vieglajiem kravas automobiļiem (VKA), un tas ir šāds:

– no 2020. gada ir noteikts jaunu, ES reģistrētu VKA vidējais emisiju līmeņa 147 g CO2/km ilgtermiņa mērķis, pamatojoties uz atjauninātiem ietekmes novērtējuma rezultātiem; sākot ar 2013. gada 1. janvāri, pēc to pilnīgas pārskatīšanas tie vajadzības gadījumā tiks grozīti ar priekšlikumu;

– īstermiņa mērķis, kas noteikts 175 g CO2/km apmērā; pakāpeniskas ieviešanas periods no 2014. gada 1. janvāra līdz jaunā autoparka pilnīgai atbilstībai, sākot ar 2017. gadu;

– tiks iekļauti īpaši emisiju mērķi alternatīvu degvielu transportlīdzekļiem, lai veicinātu noteiktu alternatīvu degvielu transportlīdzekļu turpmāku iekļaušanu Eiropas Savienības tirgū;

– vairākos posmos ražotiem automobiļiem konkrētās pabeigtu automobiļu CO2 emisijas tiks piemērotas bāzes automobiļa ražotājam. Ražotājiem, kas ražo tādus VKA, kuru CO2 emisijas ir mazākas par 50g CO2/km, superkredīti tiks ierobežoti ar robežvērtību 25 000 VKA uz vienu ražotāju;

– sodi: sākot ar 2019. gadu — EUR 95, kas tiks pakāpeniski ieviesti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2018. gadam.

Atbalsts ražotājiem videi draudzīgu autofurgonu tehnoloģiju izstrādei dos labumu gan uzņēmumiem, gan attiecībā uz darbavietu radīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Nedrīkst būt nekādu izņēmumu — arī kravas automobiļiem ir jākļūst videi draudzīgiem. Es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai, kurā ražotājiem tiek prasīts nākamajos desmit gados samazināt autofurgonu un citu kravas automobiļu CO2 emisijas. Šajā priekšlikumā kā paraugs lielā mērā ir izmantota Eiropas regula par automobiļu CO2 emisijām, kas ir spēkā kopš 2008. gada.

Šis bija saprātīgs balsojums pēc vienošanās ar Padomi, saskaņā ar kuru būtībā tiek ņemti vērā galvenie Eiropas Komisijas priekšlikumi: pienākums 100 % kravas automobiļu autoparka līdz 2014. gadam samazināt piesārņojošas emisijas līdz 175 g CO2/km un līdz 2020. gadam tās pakāpeniski samazināt līdz 147 g CO2/km. Tomēr tā ir neliela vilšanās, jo mēs Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā 2010. gada septembrī balsojām par tālejošāku mērķi.

Attiecībā uz papildu izmaksām autofurgonu un mikroautobusu ražotājiem laba kompensācija būs tas, ka šie transportlīdzekļi radīs mazāku un piesārņojumu un patērēs mazāk, un galu galā — tieši tajā ir ieinteresēti autovadītāji.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlētos apsveikt Callanan kungu par teicami paveikto darbu. Mēs šodien pieņēmām vienošanos, kas tika panākta ar dalībvalstu valdībām par jauniem CO2 emisiju ierobežojumiem Eiropas kravas automobiļiem, kas arī ietver veicinošus pasākumus, lai nozare ražotu energoefektīvākus autofurgonus, un sodus tiem, kuri neievēros šos jaunos noteikumus. Pieņemtais tiesību akts ir arī sarežģīts līdzsvara saglabāšana akts, un tajā ražotājiem ir noteikti vairāki vērienīgi, taču sasniedzami vides mērķi.

Jaunais tiesību akts pabeidz Eiropas tiesisko regulējumu, papildinot noteikumus par pasažieru automobiļu emisijām, kuri tika noteikti pirms diviem gadiem. Ja ražotāji ražos autofurgonu, kura emisijas ir mazākas par 50 g CO2/km, tad tie saņems superkredītu, kas būs derīgs ierobežotu laika periodu. Patiesi, minētais transportlīdzeklis attiecībā uz vidējā rādītāja aprēķināšanu atbilstu 3,5 transportlīdzekļiem laikā no 2014. līdz 2015. gadam, 2,5 2016. gadā un 1,5 2017. gadā, kas ir pēdējais gads, kad būs ieviesta superkredītu sistēma. Savukārt no jauna saražotiem transportlīdzekļiem, kuru emisijas pārsniegs noteiktos ierobežojumus, sākot ar 2019. gadu, tiks piemērots sods līdz EUR 95 par vienu gramu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski.Lai gan Zaļie/EFA komitejā balsoja pret šo ziņojumu (32/25/0), tie vienojās ar citām grupām, ka ir jārisina sarunas par vienošanās panākšanu ar Padomi pirmajā lasījumā, galvenokārt tāpēc, ka maz ticams, ka politiskā vairākuma vērtējums plenārsēdē neuzlabosies, un ka maz ticams, ka sarunās ar nākamajām Ungārijas un Polijas prezidentūrām tiks gūti labāki rezultāti.

Pirmā lasījuma vienošanās galvenais saturs bija šāds: saistošā 175 g CO2/km vidējā ierobežojuma atlikšana par vienu gadu (2017); 2020. gada mērķa līmeņa samazināšana līdz 147 g/km, kas jāapstiprina ar likumdošanas procedūru; maksas par emisijas mērķvērtību pārsniegšanu samazināšana līdz EUR 95/g, kā arī neliels superkredītu palielinājums un piemērošanas paildzināšana līdz 2017. gadam. Tomēr galīgais rezultāts plenārsēdē bija ļoti neapmierinošs, un mēs nolēmām balsot pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir vērts turpināt īstenot vides aizsardzības mērķi. Šis ir svarīgs dokuments, kas automobiļu ražošanas nozarei palīdz efektīvāk plānot ražošanu, tādējādi nodrošinot mazākas CO2 emisijas. Šis lēmums stimulēs inovāciju un pētniecību, palīdzot ietaupīt patērētājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Parlamenta un Padomes ilgo sarunu nobeigumā tika sasniegts svarīgs rezultāts, kas ir līdzsvarota kompromisa iznākums starp 27 dalībvalstu dažādajām nostājām. Šo jauno mērķu un standartu pieņemšana noteikti radīts taustāmus rezultātus, vienlaikus arī labāk aizsargājot visu Eiropas iedzīvotāju veselību. Cīņu pret klimata pārmaiņām nedrīkst aizkavēt, un tas vienlīdz attiecas uz transportlīdzekļu emisiju samazināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. (ET) Šodien es balsoju par apspriesto ziņojumu par emisiju standartiem jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Es uzskatu, ka šis ziņojums ir vajadzīgs, ņemot vērā Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz globālo sasilšanu un emisiju samazināšanu. Tāpat ir jānorāda, ka, tā kā ar šiem vieglajiem kravas automobiļiem tiek sniegti pakalpojumi un tos galvenokārt izmanto mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), ir svarīgi, lai, īstenojot nepieciešamās pārmaiņas, tiktu arī ņemta vērā to iespējas. Es patiešām domāju, ka, lai sasniegtu šajā ziņojumā noteikto līmeni, mums ir vajadzīgs atbilstīgs kompromiss, kurā tiek ņemti vērā Eiropas MVU un Eiropas Savienības vispārējie mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski.(NL) Es pilnīgi atbalstīju sākotnējo priekšlikumu par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem (VKA), lai novērstu nepilnības, ko rada vieglo pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu reģistrāciju zināmas pārklāšanās. Pašlaik daudzi transportlīdzekļi, kuri ir pielīdzināti pasažieru automobiļiem, piemēram, „parketa” džipi (SUV), ir reģistrēti kā VKA — bieži vien tāpēc, ka šai otrajai kategorijai tiek piemēroti mazāki nodokļi vai citi nodokļu stimuli. Kaut arī to tiesību aktu pamatā, kas attiecas uz pasažieru automobiļiem (piemēram, šis priekšlikums), ir transportlīdzekļu tipa apstiprinājums (nevis reģistrācija), tas, ka attiecībā uz VKA trūkst noteikumu, rada risku, ka relatīvi lielu pasažieru automobiļu ražotāji pieteiksies uz VKA tipa apstiprinājumu.

Tas nozīmētu, ka šiem transportlīdzekļiem ar augstu emisiju līmeni netiks piemēroti CO2 emisiju standarti. Visbeidzot, pirmā lasījuma vienošanās ir pārvērtusies par ļoti vāju vienošanos, kurā par gadu ir atlikts saistošais mērķis sasniegt 175 g CO2/km. 2020. gada mērķis ir atstāts 147 g/km līmenī un sodi par neatbilstību ir samazināti no EUR 120/g līdz EUR 95/g. Tā ir nepiemērota izrādīšanās, kas nozīmēs to, ka šis tiesību akts nedos būtisku ieguldījumu klimata debatēs. Steidzamības sajūta ir zudusi, tik daudz ir skaidrs. Tādēļ es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski.Es atbalstīju šo ziņojumu, kas ir daļa no Kopienas stratēģijas samazināt CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem. Palīdzot ražotājiem attīstīt videi draudzīgas tehnoloģijas, mēs varam dot labumu uzņēmumiem un arī radīt darbavietas, vienlaikus palīdzot risināt pašreizējās vides problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Pabeidzot Komisijas sākto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ir uzsvērtas ilgtspējīgas attīstības steidzamākās problēmas, proti, energoefektivitātes pasākumi transporta nozarē. Paturot prātā cīņu pret klimata pārmaiņām attiecībā uz CO2 emisijām un Eiropas automobiļu nozares lielāku konkurētspēju, šīs regulas mērķis ir izveidot prēmiju shēmas, jo īpaši superkredītu piešķiršanu un maksājumus par ekoinovācijām, kā arī mazāk sodu. Parlamenta šajā saistībā panāktā vienošanās ir vērienīga, taču vienlaikus arī sasniedzama. Pakāpeniskais īstermiņa ES mērķis ir 175 g CO2/km, kas jāsasniedz līdz 2017. gadam, un ilgtermiņa mērķis ir 147 g CO2/km, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam.

Vienlaikus tas nodrošina superkredītus transportlīdzekļiem, kas atbilst efektivitātes kritērijiem, un piemēro pieņemamus sodus, ja tiek pārsniegti maksimālie CO2 ierobežojumi. Es uzskatu, ka šīs regulas apstiprināšana atbilst Eiropas Savienības vides ilgtspējas politikai un vienlaikus aizsargā ražotājus, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi, un lietotājus, kā arī veicina inovācijas šajā nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo priekšlikumu regulai par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Eiropas Komisijas integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai. Tas mums ļaus mudināt ražotājus izmantot ekoinovācijas, lai nodrošinātu Eiropas automobiļu ražošanas nozares konkurētspēju.

Šajā regulā vieglo kravas automobiļu ražotājiem ir paredzēti sodi, kas jāmaksā par tajā noteikto vidējo īpatnējo emisiju pārsniegšanu.

Es gribētu norādīt, ka piesārņojošu emisiju ierobežošanas pieejas pamatā nav jābūt tikai piedāvājumam, piemēram, tam, kā vieglie automobiļi ir jāmodernizē, lai tos padarītu tīrākus, bet arī pieprasījumam. Ir svarīgi, lai jauni transportlīdzekļi, kas atbilst šīs regulas noteikumiem, būtu pieejami patērētājiem. Šādi šī regula gan radīs stimulus tādu transportlīdzekļu ražošanai, kas nodrošina efektīvu degvielas patēriņu, gan noteiks sodus ražotājiem, kuri neizpildīs noteiktos mērķus. Sākot ar 2012. gada 1. janvāri, katras dalībvalsts pienākums būs katru gadu atzīmēt informāciju par visiem attiecīgajā valstī reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem kravas automobiļiem un nodrošināt atbilstību šīs regulas noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. Es šodien balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir vēl viens solis pareizajā virzienā cīņā pret klimata pārmaiņām. CO2 ierobežojumi jauniem autofurgoniem Eiropas Savienībā radīs tīrākus un degvielas patēriņa ziņā efektīvākus transportlīdzekļus. Ir noteikti mērķi efektīvākiem autofurgoniem, un cerams, ka stimuli dos sākuma impulsu inovāciju veicināšanai nozarē. Tam vajadzētu uzņēmumiem, tostarp Velsas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru darbība ir atkarīga no šādiem autofurgoniem, radīt iespēju izmantot degvielas ziņā efektīvākus autofurgonus un kontrolēt izmaksas laikā, kad palielinās naftas cenas.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es nebalsoju par Callanan kunga ziņojumu, lai gan tas ir pamatots un vērsts pareizajā virzienā. Tomēr es uzskatu, ka CO2 emisiju ierobežojumiem uz vienu kilometru ir jābūt daudz vērienīgākiem. Tāpēc es atbalstu Komisijas priekšlikumu — 135 gramus CO2 uz vienu kilometru. Emisiju grupu apvienošana, ko ražotāji var veidot visu savu produktu klāstā, kā arī 120 km/h ātruma ierobežojums ļautu sasniegt šo mērķi, kaut gan, lai to izdarītu, būtu nopietni jāpacenšas. Tajā pašā laikā vides dēļ mēs nedrīkstam pieļaut šo termiņu atlikšanu. Mums vajadzētu pieturēties pie 2014. gada.

 
  
  

Ieteikums: Klaus-Heiner Lehne (A7-0021/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Paturot prātā šā jautājuma ieilgušo risināšanu, kas sākas ar Komisijas priekšlikumu regulai 2000. gadā, tā turpmāko apstiprināšanu Parlamentā 2002. gadā, sākotnējās nopietnās grūtības nodrošināt pieņemšanu dalībvalstīs, Padomes secinājumus 2009. gadā, tās nostājas netransponēšanu, nepārvaramās problēmas sarunu kārtās 2010. gada decembrī un vēlāko minimāla dalībvalstu skaita apņemšanos ieviest uzlabotu sadarbību šajā jomā, lai gan šī joma nav vienīgi ES kompetencē, es atbalstu šo ieteikumu. Es piekrītu šim priekšlikumam regulai, jo vienotas patentaizsardzības trūkums Eiropas Savienībā var radīt sadrumstalotu, sarežģītu un dārgu patentu sistēmu. Tā kā visas prasības ir izpildītas, tas iekšējam tirgum var radīt tikai priekšrocības.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Pēdējos mēnešos es esmu atkārtoti paudusi to, ka neatbalstu trīs valodu patentu režīmu. Vēl vairāk, es uzskatu, ka ciešākas sadarbības Eiropas mehānisma izmantošana, lai apietu Itālijas un Spānijas veto, tādējādi izvairoties no debašu turpināšanas, lai atrastu kopīgu un mazāk apgrūtinošu risinājumu, ir nepieredzēti smaga politiska problēma. Šis lēmuma priekšlikums nav arī saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienību 20. panta 2. punktā noteikto prasību par galējo līdzekli, kas paredz, ka ciešāka sadarbība ir pieļaujama vienīgi tad, ja pēc visu citu iespēju izskatīšanas nav iespējams pieņemamā termiņā sasniegt mērķi.

Turklāt vairāk nekā gadu pēc Lisabonas līguma pieņemšanas jau ir atmests Eiropas valodu vienlīdzības princips, apdraudot miljoniem Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un novatorismu, kā arī Eiropas iedzīvotāju tiesības. Šis patentu režīms kaitē iekšējam tirgum, pakļaujot to ģeogrāfiskai segmentācijai, kas radīs šķērsli tirdzniecībai starp dalībvalstīm un negatīvi ietekmēs uzņēmumu stabilitāti un kapitāla brīvu apriti. Atkārtoti paužot savus iebildumus, es gribētu pateikt, ka uzskatu, ka pirms šā jautājuma apspriešanas šajā Parlamentā būtu labi sagaidīt Eiropas Savienības Eiropas Kopienu tiesas 8. marta lēmumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropa virzās uz priekšu. Pateicoties Lisabonas līgumam, tagad valstu grupai, kura vēlas kopā virzīties uz priekšu kādā noteiktā jautājumā, ir iespējams to darīt, pat ja dažas valstis nav ieinteresētas. Tā tas jau ir attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami divu tautību pāriem, kuri vēlas šķirties. Mēs to saucam par „ciešāku sadarbību”. Es gribētu, lai tas pats attiektos uz Eiropas izgudrojumu aizsardzību, un es vēlētos, lai Eiropas patenta izveidē tiktu izmantota ciešāka sadarbība. Tas ir tādēļ, ka, lai gan izgudrojumu aizsargāšana ar patentu Eiropā izmaksā 10 reižu vairāk nekā ASV, jo īpaši tulkošanas izmaksu dēļ, 25 no 27 dalībvalstīm vēlas kopīgi izveidot Eiropas patentu; šāds patents maksātu mazāk, jo tas būtu vienots. Vienotais patents tiks iesniegts franču, angļu vai vācu valodā, un tas aizsargās izgudrojumus 25 iesaistītajās valstīs. Turklāt šī aizsardzība beidzot būs pieejama par pieņemamu cenu. Pat ja Spānija un Itālija neatbalsta šādu sistēmu valodas iemeslu dēļ, ir ļoti svarīgi, lai 25 ieinteresētās dalībvalstis kopīgi virzītos uz priekšu šajā jautājumā. Es balsoju par šo procedūru, jo tā ir liels solis uz priekšu attiecībā uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Vienotas patentaizsardzības izveide Eiropas Savienībā ir būtiska inovāciju attīstīšanai un konkurētspējas uzlabošanai. Es atbalstīju šo rezolūciju, kas ļaus ciešāk sadarboties starp dalībvalstīm attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi. Līdz šim Eiropas Savienībā ir bijusi sadrumstalota patentu sistēma, ko radījušas lielās izmaksas un patentu apstiprināšanas sarežģītība atsevišķās dalībvalstīs. Kaut arī vairāk nekā deviņas dalībvalstis ir paudušas nodomu veidot ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, Komisijai un ciešākā sadarbībā iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāveicina pēc iespējas lielāka dalībvalstu skaita iesaistīšanos. Ciešāka sadarbība veicinās pareizu iekšējā tirgus darbību un novērsīs šķēršļus preču brīvai apritei, palielinot izgudrotāju skaitu un sniedzot vienlīdzīgu piekļuvi vienotai patentaizsardzībai visā ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas patentu sistēma ir nepieciešamība. Dažādas interpretācijas un lēmumi katrā dalībvalstī rada juridisku nenoteiktību. Katra patenta iesnieguma obligātā tulkošana 23 oficiālajās valodās ir dārga, ilga un mazina konkurētspēju. Tāpēc ieinteresēto pušu lielākais vairākums, tostarp profesionālās apvienības, piekrīt iespējai izmantot tikai angļu valodu.

Apspriestajā priekšlikumā ir izvēlētas trīs valodas (angļu, franču un vācu), un visas pārējās valodas ir tām pakārtotas. Tomēr pasaulē portugāļu valoda ir daudz svarīgāka nekā franču vai vācu valoda. Arī man ir daudz iebildumu attiecībā uz iespēju šajā gadījumā izmantot ciešāku sadarbību. Instrumentu, kas paredzēts, lai ļautu grupai valstu sākt ciešākas integrācijas procesu, kas pakāpeniski ietvers visas pārējās, nedrīkst pārvērst par privātu klubu un izslēgšanas mehānismu, vai tādu instrumentu, kas paredz dažu valstu pārākumu pār citām. Tāpēc es esmu pret Lehne ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Kaut gan es novērtēju šīs reformas garu, kuras mērķis ir Eiropā izveidot vienotu patentu un tādējādi samazināt tulkošanas izmaksas, es jebkurā gadījumā balsoju pret to. Eiropadomes iesniegtais lēmuma priekšlikums atļauj un veicina ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotu patentaizsardzību, jo dažas dalībvalstis, tostarp mana valsts, bija pret plānotās tulkošanas sistēmas pieņemšanu. Šī būtu trīsvalodu sistēma, kas būtu diskriminējoša, jo tā pārkāpj visu Eiropas Savienības valodu vienlīdzības principu.

Turklāt, manuprāt, ciešākas sadarbības sistēma kaitē iekšējam tirgum, radot šķelšanos un konkurences kropļojumus. Tāpēc būtu vēlams sagaidīt ES tiesas lēmumu, kas ir gaidāms turpmākajās dienās un kas vispirms precizēs vairākus tehnisks aspektus attiecībā uz vienoto patentu sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Manuprāt patentaizsardzības sadrumstalotā sistēmā ir šķērslis iekšējam tirgum un īpaši kaitē inovatīviem uzņēmumiem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā. Tāpēc es atbalstu vienkārša un lēta vienota patenta izveidi visai ES. Mani māc bažas, ka nav bijis iespējams panākt vienošanos par kopēju risinājumu nepārvaramu viedokļu atšķirību dēļ par patentu tulkošanas kārtību. Manuprāt, stūrgalvīgā uzstājība, ka patenti ir jātulko lielākajā daļā ES oficiālo valodu, ir valsts egoisma izpausme, jo tam nepieciešamās izmaksas, administratīvās prasības un laiks lielā mērā iznīcinās vienotā patenta priekšrocības.

Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka mana valsts Čehija ir nolēmusi pievienoties aicinājumiem veidot ciešāku sadarbību, ko mēs šodien atbalstījām, tādējādi pievienojieties lielākajai daļai dalībvalstu, kuras to jau atbalsta. Lai gan vienotais patents netiks attiecināts uz visu ES, es nešaubos, ka tas būs labvēlīgs instruments MVU attīstībai un konkurētspējas veicināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. (CS) Patentaizsardzība ir viens no konkurētspējas un ekonomikas izaugsmes pamatinstrumentiem. Tā atbalsta zinātnisko pētniecību, tādējādi palielinot nodarbinātību nozarē ar augstu pievienoto vērtību. Es atbalstīju Parlamenta ieteikumus par ierosināto Padomes lēmumu, kas ļauj veikt ciešāku sadarbību attiecībā uz vienoto patentaizsardzību, jo tās pamatā ir Padomes 2009. gada 4. decembra secinājumi, kas nosaka vienoto patentu sistēmas turpmāko formu. Eiropas patentu sistēmas pamatā vajadzētu būt diviem pīlāriem, ko veido vienota sistēma patentu strīdu risināšanas sistēma (Eiropas un ES Patentu tiesa) un ES patentu izveidei (instruments, kas piemēro patentu visā ES).

Ciešāka sadarbība patentu jomā ļaus vieglāk apstiprināt Eiropas patentus to dalībvalstu teritorijā, kuras piedalās šajā ciešākajā sadarbībā, tādējādi samazinot izmaksas un vienkāršojot patentu iegūšanas procedūru, un vienlaikus šis mehānisms veicinās zinātnes un tehnoloģisko progresu un uzlabos iekšējā tirgus funkcionēšanu. Šā gada februāra sākumā Čehija pievienojās aicinājumiem par ciešāku sadarbību, un tāpēc es ceru, ka manas valsts pievienošanās vienotajai patentaizsardzības sistēmai palīdzēs atbalstīt zinātniskos resursus un panākt labākus rezultātus zinātnes jomā — gan Čehijā, gan citur.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas patenta izveide Eiropas Savienībā stimulēs inovācijas un zinātnes un tehnoloģiju attīstību. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atrisināt jautājumu par Eiropas patentu. Tomēr man ir iebildumi pret paredzētajiem valodas noteikumiem. Manuprāt, vislabākais risinājums būtu tikai angļu valodas izmantošana, taču, ja valodas noteikumi tiek paplašināti attiecībā uz citām valstīm, jāapsver portugāļu valodas iekļaušana. Konkurence ir globāla, un portugāļu valoda pēc angļu un spāņu valodas ir trešā visvairāk izplatītā Rietumu valoda.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas patentu sistēma ir nepieciešamība. Dažādas interpretācijas un lēmumi katrā dalībvalstī rada juridisku nenoteiktību. Katra patenta iesnieguma obligātā tulkošana 23 oficiālajās valodās ir dārga, ilga un mazina konkurētspēju. Tāpēc ieinteresēto pušu lielākais vairākums, tostarp profesionālās apvienības, piekrīt iespējai izmantot tikai angļu valodu. Apspriestajā priekšlikumā ir izvēlētas trīs valodas (angļu, franču un vācu), un visas pārējās valodas ir tām pakārtotas. Tomēr pasaulē portugāļu valoda ir daudz svarīgāka nekā franču vai vācu valoda. Arī man ir daudzi iebildumi attiecībā uz iespēju šajā gadījumā izmantot ciešāku sadarbību. Instrumentu, kas paredzēts, lai ļautu grupai valstu sākt ciešākas integrācijas procesu, kas pakāpeniski ietvers visas pārējās, nedrīkst pārvērst par privātu klubu un izslēgšanas mehānismu vai tādu instrumentu, kas paredz dažu valstu pārākumu pār citām. Tāpēc es esmu pret Lehne ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju, jo piekrītu tās saturam. Tomēr man ir žēl, ka noteikumos par Eiropas patentu nav portugāļu valodas.

 
  
MPphoto
 
 

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. (IT) Iekšējais tirgus un konkurētspējas politika ir divi Eiropas apvienošanas procesa stūrakmeņi, kuru mērķis ir ne vien stiprināt Eiropas Savienības ekonomiku un tās uzņēmumus, bet īpaši īstenot ES pamatbrīvības. Šis mērķis ir jāīsteno visu Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs, nodrošinot vienādas iespējas un reālu līdztiesību, vienlaikus novēršot problēmas, papildu izmaksas un papildu struktūras, kas varētu diferencēt, diskriminēt vai ierobežot iespējas izmantot savas tiesības. Tiesību piešķiršana visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem izteikties savā valodā attiecībās ar ES iestādēm ir pamattiesības attiecībā uz līdztiesību, vienādu iespējām un nediskrimināciju. Tikai dažu oficiālo valodu lietošana var būt tehniski pamatota vienīgi ES iestādēs, nevis attiecībās ar iedzīvotājiem, uzņēmumiem un iestādēm dalībvalstīs. Ciešākas sadarbības procedūras ir noderīgas, ja tās palielina dalībnieku iespējas, neliekot citiem piekāpties. Tāpēc es balsoju pret šo ieteikumu, jo uzskatu, ka ciešāka sadarbība ir nepieņemama tik delikātā kontekstā kā valodu vienlīdzība, jo tā radītu diskrimināciju attiecībā uz vienādām iespējām izmantot ES pamatbrīvības.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. (FR) Es esmu ļoti apmierināta ar panākto vienošanos par šo jautājumu, kas nav ticis atrisināts kopš 20. gs. 90. gadiem. 2009. gada decembrī Padome pieņēma ES patenta izveides principu. Tomēr pēc gada Padome apstiprināja, ka attiecībā uz tulkošanas kārtību, kas jāatbalsta vienprātīgi, radušies nepārvarami sarežģījumi. Šo jautājumu pēc tam pārņēma Beļģijas ES prezidentūra, taču, tā kā šie šķēršļi nebija novērsti, 12 dalībvalstis pieprasīja priekšlikumu regulai, ar ko atļauj sākt ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentu. Tā Konkurētspējas padome 2011. gada martā piešķīra atļauju sākt ciešāku darbību. Es vēlētos atgādināt, ka vienota patenta izveide radīs priekšrocības patentu sistēmas lietotājiem Eiropā, jo īpaši — tā ļaus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri bieži vien tiek atstāti novārtā, uzlabot konkurētspēju, nodrošinot vieglāku piekļuvi patentaizsardzībai, kā arī samazinot izdevumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ciešāka sadarbība attiecībā uz vienota patenta izveidi pašlaik ir vislabākais risinājums, un es ceru, ka pa to laiku visas dalībvalstis tajā piedalīsies Eiropas iedzīvotāju labā. Vienots patents ievērojami samazinās administratīvās izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, stimulēs inovācijas un palīdzēs radīt jaunas darbavietas laikā, kad ES tās ir vajadzīgas arvien vairāk.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Ir ļoti svarīgi, lai būtu pieņemti visas ES mēroga tiesību akti, kas aizsargā patentus, lai aizstāvētu intelektuālā īpašuma tiesības. Mums varēs būt vienāda aizsardzība to dalībvalstu teritorijā, kuras piedalās šajā sadarbībā, kā arī mazākas izmaksas un vienkāršotākas administratīvās procedūras. Es vēlos norādīt, ka pašlaik patenta reģistrācijas izmaksas Eiropā ir aptuveni 10 reizes lielākas par izmaksām Japānā vai Ziemeļamerikā. Tāpēc labumu gūs inovācijas un zinātniskā pētniecība, un vienlaikus tiks uzlabots iekšējais tirgus. Kā norāda komisārs Barnier, tikai Spānija un Itālija nav izrādījuša interesi par šo ciešāko sadarbību. Tomēr viņam ir daži juridiski iebildumi par ciešākas sadarbības procedūras piemērojamību šajā konkrētajā gadījumā.

Patiesībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 328. panta 1. punktu, „izveidojot ciešāku sadarbību, tā ir pieejama visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus, kuri noteikti lēmumā, ar kuru dod šādas sadarbības atļauju. Tās var iesaistīties arī jebkurā citā laikā, ja tās atbilst minētajiem nosacījumiem un šajā sakarā jau pieņemtajiem aktiem”. Es gribētu norādīt, ka šīs ciešākās sadarbības valodas noteikumi attieksies tikai uz trīs valodām: angļu, franču un vācu valodu.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. (IT) Es esmu pret Parlamenta pausto piekrišanu par ciešākas sadarbības procedūras izmantošanu, lai izveidotu vienotu patentu sistēmu, jo uzskatu, ka jautājums par valodu režīmu ir ārkārtīgi svarīgs Itālijas interesēm, ņemot vērā to, ka Itālija Eiropā ir ceturtajā vietā pēc iesniegto patentu skaita. Es domāju, ka ciešākas sadarbības procedūras izmantošana ir ciniska. Tā tika izveidota, lai dotu lielāku impulsu Eiropas Savienības integrācijas procesā, nodrošinot iespēju virzīties uz priekšu kādā jautājumā mazākam skaitam dalībvalstu, ja nav iespējams panākt vienprātīgu vienošanos.

Šādi piespiežot, var tikt radīts bīstams precedents, jo tas kaitē dalībvalstij un apiet vienprātības principu, kas tiek prasīts Lisabonas līgumā attiecībā uz jautājumiem, kuri skar iekšējo tirgu, kā arī principu nekropļot konkurenci tajā. Turklāt mēs labāk būtu izvēlējušies pagaidīt Eiropas Kopienu tiesas lēmumu, kas gaidāms 8. martā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu trīs būtisku iemeslu dēļ.

Nav pieļaujams, ka Parlaments atbalsta priekšlikumu par ciešāku sadarbību šajā tā dēvēto vienoto patentu jomā, jo tas tikai mēģina apdraudēt tiesības, ka dalībvalstīm jāaizstāv savas intereses, tikai lai dotu labumu spēcīgākajām valstīm.

Šī ir otrā reize, kad ticis izmantots šis ciešākas sadarbības princips, kas paredzēts Lisabonas līgumā. Sāk kļūt skaidrs tā iekļaušanas nolūks.

Ir nepieņemami, ka tās izdara spiedienu uz valstīm, kas pieder ES, bet kas nepiekrīt nosacījumiem, kurus vēlas tām uzspiest, jo īpaši tik delikātā jomā kā valoda, jo ierosinātā vienošanās apdraud lielākās daļas valstu valodu.

Visbeidzot es nobeigumā piebildīšu, ka atkārtoti apstiprinu nostāju, ka Portugāles Komunistu partijas delegāti Eiropas Parlamentā vienmēr ir nelokāmi aizstāvējuši portugāļu valodu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski.(PL) Ne katru dienu mums ir iespēja diskutēt par tik svarīgu jautājumu kā ES patents, kas ir Lehne kunga ieteikuma temats. Tāpēc es esmu ļoti priecīga, ka man ir dota iespēja dot ieguldījumu šajās debatēs. Pirmkārt, ir jānorāda, ka mēs pašlaik esam ļoti agrīnā ciešākas sadarbības procedūras posmā. Vienīgais Eiropas Parlamenta ieteikuma uzdevums ir ļaut Padomei oficiāli vienoties par veicamajiem pasākumiem. Tāpēc viss vēl ir iespējams, vai, precīzāk runājot, Eiropas Komisijas priekšlikumā regulām var veikt grozījumus. Neiedziļinoties sīkāk attiecībā uz priekšlikumiem regulām par pašu patentu vai par valodu režīmu, es vēlētos pateikt, ka, īstenojot šo izcilo Eiropas projektu, mums jāpatur prātā visu Eiropas uzņēmēju intereses jeb, citiem vārdiem sakot — gan tie, kuri patentē izgudrojumus, gan tie, kuri vēlas viegli piekļūt tehniskajai informācijai par šādiem izgudrojumiem. Šajā saistībā es domāju, piemēram, par ģenērisko zāļu ražotājiem.

Tā kā es nelokāmi atbalstu Eiropas patentu un vienlaikus pārstāvu Poliju — valsti, kura mūsdienās diemžēl vairāk ir patentu „saņēmēja”, nevis „donore” —, es centīšos nodrošināt, lai debates par patentu būtu pēc iespējas plašākas un lai tajās tiktu pievērsta uzmanība ikviena viedoklim, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu viedokļiem, kuri ir ļoti svarīgi inovatīvai Eiropas ekonomikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek (S&D), rakstiski.(PL) Eiropas patents ir paredzēts, lai mēs veicinātu inovācijas, tomēr kāpēc mums pašiem neizdodas būt inovatīviem, par tām debatējot? Mums vajadzētu par sevi kaunēties. Mēs runājam tikai par patenta tiesību aktu; runāsim arī par patentu optimālas veidlapas noteikšanu. Mums pašlaik ir īsi un gari patenti, taču nemaz nav tā, ka garākie ir uzrakstīti labāk. Apraksti bieži vien tiek apzināti padarīti sarežģīti, lai patenta veidlapu padarītu neskaidru un komplicētu.

Es domāju, ka mums ir jāizveido pārredzama patentu veidlapa un to aprakstīšanas procedūra, lai varētu pienācīgi izmantot internetu un elektroniskās ierakstīšanas metodes. Valoda ir saistīta problēma, un, lai atrisinātu šo problēmu, varētu izmantot iepriekš noteiktu algoritmu. Es uzskatu, ka vislētākā metode, kurā nebūtu jāveic tulkošana dažādās valodās, būtu Eiropas e-patents. Varbūt arī Komisija sāks domāt inovatīvi. Es balsoju par, lai gan uzskatu, ka Komisija šajā jautājumā izrāda pārāk maz iniciatīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Grech (S&D), rakstiski. Ņemot vērā Komisijas un Parlamenta doto impulsu, lai atsāktu vienotā tirgus izveidi, nepieciešamība pēc saskaņotas patentu izsniegšanas un reglamentēšanas sistēmas nekad nav bijusi tik liela. Tieši šā iemesla dēļ es balsoju par šo normatīvo rezolūciju.

Pašreizējā sadrumstalotajā patentu sistēmā patenti ir jātulko visu to valstu valodās, kurās tie ir piešķirti, uzliekot pārmērīgas cenas par tulkojumiem uzņēmējiem, uzņēmējdarbības sācējiem un citiem inovāciju MVU — Eiropas Savienībā patenta iegūšana ir trīspadsmit reizes dārgāka nekā ASV un vienpadsmit reizes dārgāka nekā Japānā. Saskaņā ar jauno sistēmu, ko pieņems dalībvalstis, kuras piedalās ciešākas sadarbības procedūrā šajā jomā, vienotajam patentam tiks piemērots daudz lētāks tulkošanas režīms, ko veidos tikai franču, angļu un vācu valoda, tādējādi samazinot izmaksas. Vienotas un lētas patentu sistēmas ieviešanai — kaut arī tikai dažās ES dalībvalstīs — būs liela nozīme vienotā tirgus turpmākā attīstībā, jo īpaši Eiropas Savienībā veicinot inovācijas un radošumu attiecībā uz preču un pakalpojumu radīšanu, kas ir tik ļoti vajadzīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. (FR) Vairākus gadus mēs esam redzējuši, kā Eiropas ekonomiku kavē konkurētspējīga ES patenta neesamība, salīdzinot ar citām pasaules lielvarām. Aptuveni 15 gadus Eiropas Komisija ir ierosinājusi izveidot vienotu Eiropas patentu. Visbeidzot, pateicoties „ciešākas sadarbības” procedūrai, kas vairākām dalībvalstīm ļauj sadarboties noteiktā jomā, ja ir bloķēta tiesību akta iniciatīva, mēs esam spējuši spert soli šajā virzienā. Tāpēc es, entuziasma pilna, balsoju par šo ziņojumu, kas mums ļauj sākt šo ciešākas sadarbības procedūru, lai izveidotu ES patentu sistēmu. Tas ir svarīgs solis uz priekšu visiem Eiropas uzņēmumiem un visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir ilgi gaidījuši šo instrumentu — instrumentu, kas ir neaizstājams inovācijai, pētniecībai un attīstībai, un konkurētspējai Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par šo ieteikumu atļauju ciešākai sadarbībai, lai izveidotu Eiropas patentu. 2010. gadā 12 dalībvalstis, tostarp Francija, vēlējās izmantot ciešākas sadarbības procedūru pēc tam, kad 27 valstis valodas jautājuma domstarpību dēļ nespēja panākt vienošanos par ES patentu sistēmas ieviešanu. Galu galā nolēma piedalīties visas dalībvalstis, izņemot Itāliju un Spāniju. Es vēlētos, lai šīm abām valstīm būtu iespēja kādā brīdī iesaistīties šajā iniciatīvā. Pašlaik patenta iesniegšana Eiropas Savienībā izmaksā 11 reizes dārgāk nekā ASV. Turpmāk mūsu pētnieki un uzņēmumi beidzot varēs sākt efektīvi konkurēt inovāciju jomā ar ASV un Āziju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Pēc vairāk nekā 10 gadiem beidzot tiek pabeigts darbs pie vienota Eiropas patenta. Lai gan mēs esam guvuši tikai daļējus panākumus, jo vienotā patentaizsardzības sistēma netiek piemērota visai Eiropas Savienības teritorijai, tas neapšaubāmi jāuztver kā nozīmīgs solis uz priekšu. Reģistrācijas procedūru vienkāršošana un to izmaksu ievērojama samazināšana veicinās iekšējā tirgus attīstību un stimulēs zinātnes un tehnoloģiju progresu visā Eiropas Savienībā kopumā, pat ja tas tiks īstenots tikai 12 dalībvalstīs. Kaut arī tiesību akti tiks saskaņoti tikai ierobežotā apmērā, šī saskaņošana faktiski ietekmēs visu ES uzņēmējus, jo investori no dalībvalstīm, kuras nepiedalās šajā procedūrā, arī varēs izmantot vienoto patentaizsardzību. Viņiem būs individuāli jāizlemj, vai izvēlēties aizsardzību saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu juridiskajām sistēmām, vai arī izmantot vienoto Eiropas patentu.

Es uzskatu, ka mums vajadzētu turpināt tādus pasākumus, kas ir vērsti uz vienotās patentaizsardzības plašāku piemērošanu, lai galu galā tā ietvertu visu Eiropas Savienības teritoriju. Labumu gūs ne tikai atsevišķi uzņēmēji, jo Eiropas tirgus kļūs arī konkurētspējīgāks, salīdzinot ar citām lielajām valstīm, piemēram, ASV, Ķīnu vai Japānu.

 
  
MPphoto
 
 

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. (LV) Es atbalstīju rezolūcijas projektu par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, jo uzskatu, ka vienota patentu reģistrācijas sistēma samazinās administratīvas barjeras Eiropas uzņēmumiem. Eiropas Savienība nevar atļauties sadrumstalotu patentu reģistrācijas sistēmu. Šodien tā ir spērusi platu soli uz priekšu, lai panāktu vienotu reģistrācijas kārtību. Pašreizējā situācija, kad uzņēmumam savs patents ir jāreģistrē katrā dalībvalstī atsevišķi, ievērojami kavē uzņēmumu attīstību. Lēnais un sarežģītais process, kādā līdz šim ir notikusi patentu reģistrācija Eiropas Savienībā, ir ierobežojis iespēju dinamiski attīstīties mūsu uzņēmumiem. Skaidra un efektīva procedūra, kādā ikviens var reģistrēt patentu, kas ir derīgs visā Eiropas Savienībā, nodrošinās to, ka jauni produkti ātrāk sasniegs pircējus, līdz ar to palielināsies uzņēmumu attīstības tempi. Ieguvējas būs valstis, kuras piedalīsies šajā patentu reģistrācijas sistēmā, un šo valstu uzņēmēji, kuri jaunos produktus varēs ātri piegādāt visiem Eiropas patērētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Pašlaik iekšējais tirgus ir īpaši sadrumstalots lielo patentaizsardzības izmaksu dēļ Eiropas Savienībā, un Eiropas izgudrotāji nevar izmantot visas vienotā tirgus priekšrocības. Grūtības rodas, kad viņi mēģina iegūt vislabākā līmeņa aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Šī situācija negatīvi ietekmē ES konkurētspēju, jo darbības inovāciju jomā rada cilvēkkapitālu, kas mēdz būt mobilāks nekā citās jomās.

Pašreizējie inovācijām mazāk labvēlīgie apstākļi Eiropas Savienību padara mazāk saistošu attiecībā uz radošumu un inovācijām gan Eiropas, gan citu valstu izgudrotājiem. Es balsoju par šo ieteikumu, jo ciešāka sadarbība ar dalībvalstu grupu vienotas patentaizsardzības jomā aizsargās Eiropas Savienības intereses, ņemot vērā to, ka tā veicinās ES konkurētspēju un padarīs to pievilcīgāku pārējai pasaulei. Turklāt vienotas patentaizsardzības izveide grupai dalībvalstu attiecīgajās teritorijās uzlabos patentaizsardzības līmeni un samazinās izmaksas un sarežģītību, kas veicinās zinātnes un tehnoloģiju attīstību un iekšējā tirgus darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu. Es uzskatu, ka ir jāpalielina pieļaujamais radiācijas līmenis pārtikas produktos un turklāt ir jāuzlabo uzraudzība un atbilstība. Atkarībā no galīgā lasījuma iznākuma šī regula var veicināt šo procesu. Es atzinīgi vērtēju to, ka šī regula arī attieksies uz pārtiku vai lopbarību, kas importēta no trešām valstīm muitas tranzītā vai paredzēta eksportam.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. (CS) Nav šaubu, ka intelektuālā īpašuma tiesību jomai, jo īpaši rūpnieciskajām īpašumtiesībām, ir vajadzīgas īpašas rūpes un uzmanība. Tomēr ES iestādēm tas ne vienmēr izdodas. Visaptverošs, sistēmisks risinājums bieži vien tiek noraidīts sīkumu vai pat lobija interešu dēļ. ES patents — iepriekš Kopienas patents — ir tam piemērs. Pašlaik rodas iespēja rast vismaz daļēju risinājumu, veidojot ciešāku sadarbību starp dažām dalībvalstīm, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību. Čehija vēlas piedalīties šajā ciešākajā sadarbībā un arī vēlas piedalīties turpmākās sarunās par konkrētiem priekšlikumiem regulai par vienoto patentu un tā valodu režīmu. Nepiedalīšanās ciešākas sadarbības procedūrā nozīmētu nespēju ietekmēt ES patentu sistēmas turpmāko formu. Būtisks aspekts ir ekonomiskais labums vai priekšrocības uzņēmumiem, kas izriet no jauniem tehniskiem risinājumiem, ņemot vērā ciešākas sadarbības dalībvalstu kopējā tirgus apmēru. Es arī vēlētos pieminēt, ka Čehija saglabā iespēju atteikties no ciešākas sadarbības, ja šī sadarbība attīstīsies pretēji Čehijas nostājām, jo īpaši attiecībā uz valodu režīmu un patentu jurisprudences jomu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Es atturējos balsojumā par šo ziņojumu. Nav tā, ka es būtu pret dalībvalstu suverēnajām tiesībām savā starpā slēgt vienošanos par ciešāku sadarbību, tostarp attiecībā uz patentiem. Tomēr mums netiek dotas garantija attiecībā uz ekoloģiskajiem un higiēnas standartiem, kas tiks piemēroti šo patentu apstiprināšanas procesā, sevišķi attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem. Kamēr nebūs iekļautas nepieciešamās prasības attiecībā uz sabiedrības veselības saglabāšanu, es neatbalstīšu šāda veida vienošanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Apstiprinot šo ziņojumu, ar kuru tiek mēģināts izveidot ciešāku sadarbību attiecībā uz patentu reģistrāciju un aizsardzību, pastāv risks piemērot tādus valodas noteikumus, kas ir ierobežoti tikai līdz trim valodām — angļu, vācu un franču valodai —, kad patents vairs nav jātulko katras dalībvalsts attiecīgajā valsts valodā. Lai gan ES patenta izveides nolūks ir pozitīvs tādā ziņā, ka tas palīdzētu atveseļot un veicināt inovācijas Eiropā, tomēr es gribētu iebilst, ka to nevar panākt, pārkāpjot pašas Eiropas pilsonības pamatprincipus, sagraujot Kopienas kohēziju un iekšējā tirgus sadrumstalotību vai ieviešot jaunus diskriminācijas, nevienlīdzības un nestabilitātes faktorus.

Portugāļu valoda — trešā svarīgākā Eiropas valoda, kurā sazinās visā pasaulē, — cietīs neizprotamu diskrimināciju, ieviešot šo „ciešāko sadarbību”. Tādēļ es balsoju tā, kā balsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Strīds par ES patentos izmantotajām valodām ilgst vairāk nekā 30 gadu. Šajos 30 gados Eiropas uzņēmumiem ir bijis jātiek galā ar lielajām tulkošanas izmaksām, un dažos gadījumos tas ir radījis konkurētspējas apgrūtinājumu pasaules tirgū. Ir grūti piešķirt vērtību nemateriāliem aktīviem, piemēram, preču zīmēm un patentiem. Tomēr tos izmanto kā garantiju aizdevumiem un arī ņem vērā, sagatavojot kredītreitingus.

Šādā situācijā jaunais patentu tiesību akts, kas ir sagatavots, izmantojot ciešākas sadarbības procedūru, un kas ir derīgs vismaz daļā Eiropas Savienības, paredz, ka patenti ir jātulko tikai vācu, angļu un franču valodā. Tas noteikti samazinās ar to saistīto birokrātiju. Jaunā regula arī stiprina vācu valodas pozīcijas, kura saskaņā ar 2006. gadā veiktu pētījumu joprojām ir visvairāk izplatītā dzimtā valoda Eiropas Savienībā. Principā šī ir laba ideja, taču noteikumi par valodām nav pilnīgi skaidri, tādēļ es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Vienotas patentaizsardzības izveide Kopienā (tagad Eiropas Savienībā) un efektīvas patentaizsardzības nodrošināšana visā ES ir solis uz priekšu, lai ES sasniegtu lielāku konkurētspēju. Pašlaik izgudrotāji, kuri strādā Eiropas Savienībā, ir neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar kolēģiem citās pasaules valstīs — izgudrojumu aizsardzība visā ES ir ilgs un dārgs process. Diemžēl ar procedūru saistītu problēmu dēļ mēs nespējam izveidot vienotu sistēmu visā ES. Tomēr es apsveicu tās dalībvalstis, kuras ir nolēmušas sākt sadarbības procedūru patentaizsardzības jomā (es īpaši priecājos, ka to vidū ir Lietuva), un es balsoju par šīs sadarbības apstiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju pret trīsvalodu sistēmas ieviešanu noteikumos par patentiem. Patentu tulkošana vienīgi angļu, franču un vācu valodā nopietni kaitēs Itālija uzņēmumiem, kuriem radīsies ārkārtīgi lielas izmaksas par iesniegto patentu tehnisko tulkošanu. Mana parlamentārā grupa mudināja mūs balsot par, taču es nedomāju, ka varu apstiprināt tādu tiesību aktus, kas, manuprāt, kaitē manas valsts un tās iedzīvotāju interesēm, jo īpaši visiem Itālijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mūsu patērētājiem. Ir acīmredzams, ka lielākas izmaksas uzņēmumiem pēc tam radīs lielākas izmaksas par produktu, kaitējot patērētājiem. Ciešākas sadarbības mehānisms jāizmanto tikai ārkārtas apstākļos un to nedrīkst izmantot, lai izslēgtu dalībvalstis, kuras ir gatavas risināt sarunas, piemēram, Itālija un Spānija. Es atbalstu Itālijas priekšlikumu rakstīt patentus izgudrotāja valsts valodā un nodrošināt arī tulkojumu angļu valodā. Šādi mēs varam saglabāt mūsu valodas neatkarību un mūsu valsts intereses. Patiesi, ciešāka sadarbība starp 10 vai 12 valstīm šajā jautājumā rada godīgas konkurences nosacījumu kropļošanas risku, radot priekšrocības valstīm, kuras tajā piedalās.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šai rezolūcijai par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad ir ļoti grūti un dārgi iegūt Eiropas patentu, es piekrītu priekšlikumam izmantot sadarbības procedūru un ļaut visām ieinteresētajām ES dalībvalstīm izveidot vienotu patentu sistēmu.

Mums ir jāvelta visas pūles, lai atrisinātu valodu režīma problēmu, kas samazinātu Eiropas patenta iegūšanas izmaksas uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropas Savienībā. Turklāt efektīva patentaizsardzība vienkāršotu strīdu risināšanas procedūras un samazināt administratīvo slogu.

Es priecājos, ka daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis veicina iniciatīvu par vienota patenta izveidi, un es ceru, ka arī atlikušās valstis drīzumā palīdzēs sasniegt mērķi izveidot vienotu patentu, lai uzlabotu ekonomikas liberalizācijas nosacījumus Eiropas Savienībā. Tikai ciešāka sadarbība veicinās iekšējā tirgus pareizu darbību, likvidējot šķēršļus preču brīvai apritei.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es balsoju par ieteikumu lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību. Eiropas nākotne ir atkarīga no valstu ekonomikas atveseļošanas un inovatīvas, ražotspējīgas struktūras, un uz to cerības liek dalībvalstis, piemēram, Grieķijas, kuru ir smagi skārusi krīze. Tāpēc ir ekonomiski svarīgi un sociāli godīgi nodrošināt patentu juridisku aizsardzību, kas attiecas uz izgudrojumiem un inovatīvu ideju un produktu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu Eiropas patentu sistēmu, taču pēc pārdomām un valodas iemeslu dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu. Patiesībā es būtu balsojusi par, ja būtu paredzēts izmantot tikai angļu valodu, jo mūsdienās to lieto kā sazināšanās valoda. Es atturējos trīs būtisku iemeslu dēļ: pirmkārt, tāpēc, ka tāda patenta sistēmas izveide, kurā katra dokumentācija ir jātulko 23 oficiālajās valodās, būtu dārga, lēna un radītu nopietnu konkurētspējas apgrūtinājumu, otrkārt, tāpēc, ka mūsdienās praksē angļu valoda tiek plaši izmantota kā sazināšanās valoda, un, treškārt, tāpēc, ka jebkurā gadījumā 90 % patentu pieteikumu ir sagatavoti angļu valodā. Es nevaru piekrist, ka šajā procesā tiek iekļauta franču un vācu valoda, kaitējot plašāk izplatītām valodām, piemēram, portugāļu vai spāņu valodām (it kā ES būtu valodas ar dažādiem statusiem — ideja, kurai es nepiekrītu). Tāpēc es atturējos, uzskatot, ka ir vajadzīgs Eiropa patentu sistēmas progress, bet ka vislabākais risinājums būtu tikai viena valoda: angļu valoda.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Es atturējos no balsošanas, jo, lai gan uzskatu, ka ir ļoti svarīgi uzlabot patentu sistēmu Eiropā, jo īpaši, izveidojot vienotu patentu un Eiropas un ES patentu tiesu, kas dotu iespēju pārvarēt mazo un vidējo uzņēmumu problēmas, kuras rada pašreizējā esošās sistēmas sadrumstalotība, ko raksturo lielas izmaksas un pārmērīga sarežģītība, es arī saprotu iebildumus, ko dažas valstis ir paudušas attiecībā uz ES patentu tulkošanas kārtību. Tāpēc es neiebilstu pret ciešākas sadarbības sākšanu šajā jomā, kaut gan es uzskatu, ka tas nav pats vēlamākais un galīgākais šīs problēmas risinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Tas, ka Eiropas Savienībā nav vienotas patentaizsardzības, Eiropas uzņēmumiem nepārprotami rada konkurētspējas apgrūtinājumu, salīdzinot ar uzņēmumiem ASV un Japānā. Patentēšanas izmaksas Eiropā ir gandrīz 10 reizes lielākas nekā patentēšanas izmaksas ASV un Japānā, un būtībā to veido tēriņi, tulkojot patentus dažādās ES valodās. Lai šajā saistībā Portugāles un Eiropas rūpniecību padarītu konkurētspējīgāku, es uzskatu, ka ir būtiski panākt strauju progresu virzībā uz vienotas patentaizsardzības sistēmas izveidi, kas nav tik apgrūtinoša un sarežģīta un kas var darboties kā stimuls inovācijām, kā arī zinātnes un tehnoloģiju attīstībai Portugālē un ES. Tāpēc es balsoju par ziņojumu. Tomēr es nevaru nepaust nožēlu par izvēli attiecībā uz valodu režīmu. Patiesībā es uzskatu, ka pret pašreizējo trīs valodu risinājumu izmantot angļu, vācu un franču valodu ir nozīmīgi argumenti. Tāpēc es domāju, ka visādā ziņā būtu bijis vēlams izvēlēties tikai angļu valodas režīmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Šodien es balsoju par ciešākas sadarbības ieviešanu attiecībā uz vienotu patentaizsardzību, jo uzskatu, ka strupceļš Padomē valodu kārtības dēļ ir nepamatots. Manuprāt, protams, diskusijas ir ļoti vajadzīgas. Tas, ka es balsoju par, nenozīmē, ka pilnīgi piekrītu Komisijas sākotnējo priekšlikumu saturam. Mēs to skatīsim kā prioritāru jautājumu Juridiskajā komitejā un noteikti iesniegsim grozījumus ar daudziem uzlabojumiem. Es gribētu paskaidrot, ka kļūdās tie, kuri uzskata, ka ar šodienas balsojumu Parlaments zaudēs tiesības. Likumdošanas procedūra ir tikai sākums. Šodienas balsojumā Parlaments vienkārši atļāva grupai dalībvalstu sākt ciešākas sadarbības procedūru, kas tika kļuva iespējams līdz ar Lisabonas līgumu. Atlikusī procedūra ietvers a) apspriešanos ar Parlamentu par valodas noteikumiem (lēmums šajā gadījumā ir jāpieņem Padomei), b) Parlamenta līdzdalību, lemjot par patentu regulas saturu kā daļu no parastās likumdošanas procedūras, c) Parlamenta piekrišanas saņemšana attiecībā uz patentu jurisdikciju. Parlamenta līdzdalības iespējas šajā procesā nekādi netiks mainītas. Pat tie Eiropas Parlamenta deputāti no dalībvalstīm, kuras nav iesaistītas ciešākas sadarbības procedūrā, nezaudēs tiesības balsot atlikušajā procedūrā, jo viņi ir Eiropas, nevis valstu pārstāvji.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienības Beļģijas prezidentūra ir guvusi pilnīgus panākumus. Starp daudzajiem sasniegumiem ir arī vienošanās par Eiropas patentu — regula, kas ir būtiska, lai veicinātu inovācijas un konkurētspēju Eiropā. Liberālie eiropieši šāda veida juridiskās aizsardzības saskaņošanu ir vēlējušies gandrīz 15 gadus. Tas izbeigs līdzekļu šķiešanu — ir aprēķināts, ka gadā tie ir gandrīz EUR 400 000, ko rada valstu patentu un Eiropas patentu līdzāspastāvēšana. Turklāt tas, ka 12 dalībvalstis (Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Slovēnija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) izmanto ciešākas sadarbības procedūru, ir vēl jo labāk, ja tas ir vienīgais veids, kā atrast izeju no strupceļa šajā jautājumā. Lisabonas līgums ir godīgi izmantots, lai atļautu vismaz deviņu dalībvalstu veidotam „Eiropas avangardam” sadarboties, ja ir bloķēta likumdošanas iniciatīva.

Visu šo iemeslu dēļ Eiropas Parlamenta balsojums pusdienlaikā par Lehne ziņojumu ir ļoti svarīgs. Tas ir pozitīvs signāls Eiropas uzņēmumiem, kuriem ir jāattīstās stabilā juridiskā sistēmā, nodrošinot tiem vienlīdzīgus apstākļus ar konkurentiem pasaulē, kā arī izgudrotājiem, kuru radošā darbība Eiropas Savienībai ir labāk jāaizsargā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Mūsu grupa nevar piekrist un sākt procedūru, jo, runājot Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta vārdiem: „Pašlaik plānotais nolīgums, ar kuru izveido vienotu sistēmu strīdu izskatīšanai patentu, nav saderīgs ar līgumiem.” Mūsu grupa ir aicinājusi atlikt balsojumu, jo tiesas lēmums par ģenerāladvokāta iepriekš citēto viedokli jau gaidāms 8. martā, un Parlamentam vajadzētu pilnīgi apzināties „ciešākas sadarbības” juridiskās sekas pirms šāda ārkārtēja projekta sākšanas.

Pārējās politiskā grupas nav atbalstījušas atlikšanas prasību. Piekrišana neattiecas uz konkrētiem pasākumiem, ar kuriem īstenot ciešāku sadarbību. Šādi priekšlikumi tiks iesniegti vēlāk, ja ciešāka sadarbība tiks atļauta (t. i., Padomes noteikumi, ar ko izveido vienotu patentaizsardzību un vienotā patenta tulkošanas kārtību).

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pēc ilga likumdošanas procesa, kas sākās 2000. gadā, tagad ir nepieņemami, ka netiek ierosināts kopīgs risinājums par Eiropas patentu valodas aspektu. Daudzus gadus Itālija un Spānija ir izdarījušies lielu spiedienu, lai tehnoloģiju un zinātnes jomā angļu valoda tiktu atzīta par vienīgo oficiālo valodu. Šis vienas valodas risinājums samazinātu izmaksas, jo īpaši veicinot mazos un vidējos uzņēmumus izmantot Eiropas patentu, jo to ekonomiskā dimensija nozīmē to, ka šie uzņēmumi bieži vien nevar segt lielās izmaksas par tulkošanu.

Lai apietu vienprātību, kas vajadzīga šādā delikātā jautājumā, ir piesaukta ciešākas sadarbības procedūra (saskaņā ar Lisabonas līgumu), kas ļautu pieņemt lēmumus tikai vienai trešdaļai dalībvalstu. Dažus mēnešus Itālijas un Spānijas valdības ir norādījušas uz šīs procedūras neparastajām iezīmēm, kura, ja to Eiropas Parlamentā un Padomē apstiprinās ar kvalificētu balsu vairākumu, padarīs Eiropas patentu piemērojamu ne vien valstīs, kuras piedalās ciešākas sadarbības procedūrā, bet arī uzņēmumiem no citām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Itālija un Eiropa cietīs no lēmuma izmantot ciešāku sadarbību, izveidojot vienotu patentaizsardzību. Ciešākas sadarbības procedūras izmantošana šajā jautājumā ir ārkārtīgi kļūdaina, jo tā anulē visus veiktos centienus, lai izveidotu tādu Eiropas patentu, kas būtu derīgs visās dalībvalstīs.

Mēs arī iebilstam pret lēmumu piespiest veikt šo balsojumu Parlamentā, neņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas lēmuma sekas un vienotu patentu tiesas atbilstību līgumam. Itālija kopā ar Spāniju ir pareizi pretojušās tikai trīs valodu (angļu, franču un vācu valodas) atzīšanai, lai iesniegtu Eiropas patentus, tā vietā lai tiktu ievērots valodu vienlīdzības princips, kā noteikts līgumā. Ir acīmredzams, ka tas nav tikai diskriminācijas jautājums, bet arī patiešām ekonomiski kaitē uzņēmumiem no valstīm, kurās lieto citas valodas.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. (CS) Es esmu stingri pārliecināta, ka ciešāka sadarbība attiecībā uz patentaizsardzību palīdzēs likvidēt sadrumstalotību šajā jomā, nodrošināt labākus pamatnosacījumus inovatīviem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā, uzlabot ES konkurētspēju pasaules mērogā un nodrošināt labāku ES iekšējā tirgus darbību. Nebūt ne maznozīmīgs ir arī paredzamais patentaizsardzības procesa izmaksu samazinājums. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski.(HU) Es balsoju par šo ieteikumu, jo uzskatu, ka ir neiedomājami, ka mēs joprojām neesam spējuši šajā jautājumā pieņemt kopēju nostāju. Mums jāsaprot, ka Eiropa pasaules inovāciju konkurencē ir atpalikusi. Inovāciju nevar būt bet visaptverošas patentaizsardzības, taču universitātes, mazāki pētniecības institūti un izgudrotāji nevar segt šādas patentēšanas izmaksas. Iegūstot patentu tikai savā valstī viņi būtībā atdod savus izgudrojums pasaules tirgū par brīvu. Eiropas Savienībai patentēšana ir ļoti būtiska. Ir ārkārtīgi svarīgi spēt iegūt Eiropas patentu, iesniedzot vienu pieteikumu. Ir ārkārtīgi būtiski, lai tas tiktu saprasts visās Eiropas valstīs, arī manā dzimtajā valstī Ungārijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. (FR) Vairāk nekā pirms 20 gadiem Eiropas Komisijas ierosināja pēc iespējas ātrāk izveidot vienotu Eiropas patentu un uzsvēra šāda patenta steidzamu nepieciešamību. Pašlaik patenti Eiropā ir jāapstiprina katrā valstī, un tie katru reizi ir jātulko attiecīgajā valsts valodā.

Lai apstiprinātu patentu tikai pusē ES dalībvalstu, ir jāmaksā līdz EUR 20 000, no kuriem EUR 14 000 ir par tulkošanu. ASV pietiek ar aptuveni EUR 1 850. Eiropas patentu trūkums kavē mūsu konkurētspēju, kā arī Eiropas inovācijas, pētniecību un attīstību. Tāpēc ciešāka sadarbība šajā jautājumā ir pilnīgi pamatota, jo tas ir būtiski ES nākotnei.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas vienotā patenta izveide Eiropas Savienībā radīs priekšrocības visiem iesaistītajiem lietotājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ciktāl tas veicinās to konkurētspēju, samazinot izmaksas. Par šo jautājumu, kas jau tiek skatīts divus gadu desmitus, ir jāpanāk vienprātīga vienošanās ar Padomi, lai noteiktu intelektuālajām īpašumtiesībām piemērojamo valodas kārtību Eiropas Savienībā. Šajā saistībā un paturot prātā to, ka vienota patentaizsardzība nav iekļauta Eiropas Savienības ekskluzīvas kompetences jomās, šis ieteikums attiecas uz ciešākas sadarbības iespēju šajā jomā. Lai gan šajā procesa posmā runa ir tikai par Parlamenta piekrišanu lēmuma pieņemšanas metodei šajā jomā, par ko es balsoju, šis Parlaments drīz tiks arī aicināts spriest par pretrunīgo valodas kārtību un divām regulām, kas tiks sagatavotas attiecībā uz noteikumiem par Eiropas patentu sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par lēmumu atļaut ciešāku sadarbību vienotas patentaizsardzības izveides jomā, jo es uzskatu, ka ir jāpieņem pasākumi, lai izveidotu vienotu ES patentu.

Kā norādīts Thomson Reuters 2011. gadā sagatavotajā ziņojumā „Patentēts Ķīnā”, patentu skaita ziņā Ķīna pārspēs Japānu un ASV. Patiesi, Ķīnas nolūks saskaņā ar 2006. gadā sāktu programmu ir kļūt par valsti, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta inovācijām, un tai ir izdevies palielināt patentu skaitu par 14,1 %, 33,55 % un 15,9 %, salīdzinot attiecīgi ar ASV, ES un Japānu.

Eiropas Savienībā pašreizējā patentu sistēma ir sadrumstalota un pārmērīga attiecībā uz tulkošanas prasībām. 13 valstīs apstiprināta ES patenta izmaksas sasniedz pat EUR 20 000, no kuriem aptuveni EUR 14 000 ir tikai tulkošanas izdevumi. Tas Eiropas patentu padara 10 reizes dārgāku pa ASV patentu. Es uzskatu, ka, atļaujot veidot ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotu patentu izveidi, var palīdzēt attīstīt vienotu patentu, kas ir saistošs Eiropas patentu sistēmas lietotājiem, nodrošina intelektuālā īpašuma aizsardzību visā ES un samazina izmaksas un sarežģījumus, lai veicinātu pētniecību, attīstību un inovatīvus MVU.

 
  
  

Ziņojums: Ivo Belet (A7-0001/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību, es apstiprinu šo ziņojumu. Es piekrītu, ka Eiropas iedzīvotājiem ir jāgarantē augsta līmeņa veselības aizsardzība radioaktīvā piesārņojuma gadījumā un šai regulai jāpiešķir demokrātiska likumība, jo juridiskais pamats ir jāpielāgo jaunajam Lisabonas līgumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Mēs visi atceramies Černobiļas 1986. gada 26. aprīļa traģēdiju, kad atmosfērā izplūda ievērojams daudzums radioaktīvu vielu, piesārņojot pārtikas produktus (graudus, dārzeņus, ogas un sēnes) un lopbarību vairākās Eiropas valstīs, kas radīja lielu apdraudējumu cilvēka veselībai. Radioaktīvie nokrišņi piesārņoja arī laukus, kas savukārt palielināja mežu un skartajās teritorijās audzētu lauksaimniecības produktu radioaktivitāti. Augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir viens no Eiropas Savienības mērķiem.

Tāpēc mums ir steidzami jāizveido sistēma, kas ļauj Eiropas Savienībai pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, kura var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvo piesārņojumu, noteikt maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, lai garantētu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Visiem ES iedzīvotājiem jānodrošina visaugstākā iespējamā aizsardzība kodolavārijas vai radiācijas avārijas situācijas gadījumā, un Eiropas Komisijai ir jābūt gatavai ātri reaģēt. Pārtikas produktiem un lopbarībai ir jāpiemēro iepriekš noteikti maksimālie pieļaujamie līmeņi.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Šajā ziņojumā ir noteikti pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamiem radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Es piekrītu, ka Eiropas Parlamentam ir jāveic svarīgs uzdevums situācijās, kas tiešā veidā ietekmē sabiedrības veselību. Es arī uzskatu, ka pēc kodolavārijas vai radiācijas avārijas situācijas Eiropas Komisijai ir jāveic uzraudzība, izsludinot ārkārtas stāvokli un pieņemot sarakstus ar pārtikas un lopbarības pamatproduktiem. Dalībvalstīm ir jāuztur šo produktu oficiāla kontroles sistēma un jāinformē sabiedrība par riskiem. Es balsoju par šo ziņojumu, kas garantē Eiropas iedzīvotāju pārtikas drošību kodolavārijas vai radiācijas avārijas situācijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir viens no mērķiem, kas jāsasniedz, definējot savu politiku. EU noteikumi, kuros noteikti radioaktīvā piesārņojuma līmeņi radiācijas avārijas situācijās, nav mainīti kopš 1990. gada, tāpēc tie ir jāpārskata un jāatjaunina. Mums ir jāizveido visaptveroša sistēma, kas ļauj Eiropas Savienībai pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, kura var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvo piesārņojumu, noteikt maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, lai garantētu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Es piekrītu, ka radioaktīvā piesārņojuma pieļaujamie līmeņi ir regulāri jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunāko starptautisko zinātnes progresu un zinātniskus ieteikumus, kā arī lai novērstu atšķirības priekšrakstos.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ierosināts noteikt procedūru maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņa noteikšanai pārtikas produktiem un lopbarībai, kuru var laist tirgū pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, kas var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvu piesārņojumu. Vienlaikus I un III pielikumā ir norādīts pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis. Lai gan šis priekšlikums tiek izskatīts, izmantojot pārstrādāšanas metodi, es uzskatu, ka mums tajā ir jāveic būtiski grozījumi arī citās daļās, lai nodrošinātu teksta juridisko noteiktību un konsekvenci. Ir jāracionalizē procedūra, ko izmanto kodolavārijas gadījumā, skaidri piešķirot galveno nozīmi Komisijai un precizējot tās tiesību aktu režīmu (pieņemšana, pārskatīšana). Turklāt mums ir jācenšas kalpot iedzīvotāju interesēm, pēc iespējas labāk pārvaldot situāciju pēc avārijas. Mums ir jānodrošina visa priekšlikuma juridiskā noteiktība, spēkā neesošas procedūras (komitoloģijas procedūras Euratom darbības jomā, kas tiek piemērota pēc analoģijas), kuru kodificēšana ir šā priekšlikuma mērķis, piemērojot Lisabonas līguma noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Ņemot vērā, ka trīs regulas par radiāciju, kuras tiek grozītas ar šo ziņojumu, tika pieņemtas pēc Černobiļas katastrofas aptuveni pirms 20 gadiem, es uzskatu, ka Belet ziņojums tādā redakcijā, kādā tas ir pēc balsojuma, ir pirmais mēģinājums uzlabot pieeju un sniegt jaunāko informāciju par pārtikas produktu un augsnes radioaktīvā piesārņojuma problēmu. Kaut gan es atbalstu juridiskā pamata maiņu un Eiropas Parlamenta nozīmes stiprināšanu, lai nodrošinātu tiesību aktu labāku pārredzamību un iedzīvotāju plašāku aizsardzību, es uzskatu, ka šis ziņojums ir neatbilstošs un krietni atpaliek no neatkarīgas pieejas šai problēmai. Tajā tiek grozīti jau panāktās vienošanās un vienkārši regulētas problēmas sekas, nevis cēlonis. Turklāt tajā ir noteikti ārkārtīgi augsts radioaktīvā piesārņojuma maksimālais līmenis, tas ir pārāk tāls no mērķa aizsargāt sabiedrības veselību. Iepriekš minēto iemeslu dēļ galīgajā balsojumā es atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. (RO) Es uzskatu, ka ES dalībvalstis ir atbildīgas par atbilstības uzraudzību attiecībā uz līmeņiem, kas šajā regulā noteikti aizsardzībai pret radioaktīvo piesārņojumu, jo īpaši, veicot gan pārtikas produktu, gan lopbarības drošības standartu uzraudzību, kā arī uzraugot vides parametrus. Es atbalstu ideju izveidot sistēmu, kura ļaus ES noteikt maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni, lai nodrošinātu sabiedrības veselības augsta līmeņa aizsardzību pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz pārtikas produktu radioaktīvo piesārņojumu, kura mērķis ir noteikt pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Tāpēc regulas galvenais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzības, un attiecīgi juridiskajam pamatam ir jābūt Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantam.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šā priekšlikuma mērķis ir garantēt augsta līmeņa veselības aizsardzība radioaktīvā piesārņojuma gadījumā un arī piešķirt demokrātiska likumība šīs regulas pieņemšanai. Nav šaubu, ka tā juridiskais pamats ir jāpielāgo jaunajam Lisabonas līgumam, lai Parlamentam piešķirtu nozīmi lēmumu pieņemšanas procesā par regulu, kas iespējami ietekmē sabiedrības veselību. Būtībā šis priekšlikums paredz kodificēt nemainītus laika posmā no 1987. līdz 1990. gadam pieņemtu trīs regulu noteikumus, ar kuriem nosaka pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus radiācijas avārijas gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski.(PT) Visiem iedzīvotājiem ir tiesības uz veselīgu uzturu. Tās ir neapšaubāmas tiesības un sine qua non, lai sasniegtu to dzīves kvalitāti, uz ko mēs visi tiecamies un kas atspoguļota Lisabonas līgumā.

Pēc Černobiļas katastrofas (1986) jautājums par vides radioaktīvo piesārņojumu kļuva arvien svarīgas un bija par pamatu trīs regulu pieņemšanai laikposmā no 1987. gada līdz 1990. gadam, kurās ir noteikts pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, redzot, ka šīs sekas ir ilgstošas un ļoti bieži var būt netiešas (mežu apgabalu piesārņojums).

Kaut arī priekšlikumā būtībā tiek kodificēti nemainīti iepriekš minēto regulu noteikumi, es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai (Euratom), jo ir apdraudēta garantēta Eiropas iedzīvotāju veselības augsta līmeņa aizsardzības uzturēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski.(PT) Būtībā šis priekšlikums paredz kodificēt nemainītus laika posmā no 1987. gada līdz 1990. gadam pieņemtu trīs regulu noteikumus, ar kuriem nosaka pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus radiācijas avārijas gadījumā. Tomēr, ievietojot jaunu apsvērumu, kurā ir izskaidrota esoša panta nepieciešamība, paturot Padomei īstenošanas pilnvaras, paredz būtiskas izmaiņas, kas pamato pārstrādāšanas metodes izmantošanu.

Saskaņā ar Komisijas ierosinājumu regulas saturs attiecas uz divu līmeņu iejaukšanās mehānismiem radiācijas avārijas vai kodolavārijas gadījumā:

– Komisija nekavējoties pieņem ad hoc regulu, lai konkrētajā jomā un uz ierobežotu periodu piemērotu konkrētajam gadījumam maksimālos pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, kas izklāstīti priekšlikuma I un III pielikumā;

– mēneša laikā pēc to pieņemšanas Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu pielāgot vai apstiprināt tās ad hoc regulu.

Kā parādīts pašas speciālistu komitejas debatēs un tās iesniegtajos alternatīvajos priekšlikumos, notiek cīņa par varu starp Komisiju un Padomi. Tomēr galvenajam mērķim vajadzētu būt kalpošanai iedzīvotāju interesēm, nodrošinot labāku pārvaldību situācijās pēc negadījumiem, kurās tiek ievērota skarto dalībvalstu kompetence. Tāpēc galīgajā balsojumā mēs atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Vicky Ford (ECR), rakstiski. ECR grupas Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja šo ziņojumu, jo mēs uzskatām, ka šī tiesību akta juridiskais pamats ir jāmaina no „Euratom Līguma 31. panta” uz „LESD 168. pantu”. Sākotnējā regulā Euratom Līguma 31. pants (kas koncentrējas uz personu loku, kura var tikt pakļauta iespējama radioaktīvā piesārņojuma iedarbībai) tika uzskatīts par vispiemērotāko juridisko pamatu, jo LESD 168. pants nepastāvēja (kas reglamentē sabiedrības veselību). Ja LESD 168. pants būtu šīs regulas juridiskais pamats, tad tas paredzētu konsultācijas pārveidošanu par parasto likumdošanas procedūru, un tad šim priekšlikumam būtu jāpiemēro pilnīga Eiropas Parlamenta uzraudzība un, pats svarīgākais — pilns ietekmes novērtējums, tostarp apspriešanās ar pārtikas ražotājiem un patērētājiem. Kaut arī Parlamenta pieņemtajā ziņojumā varētu būt noteikti aspekti, ko ECR Eiropas Parlamenta deputāti neatbalsta, mēs noteikti uzskatām, ka šīs regulas juridiskais pamats ir jāmaina, lai likumdošanas procesā pilnīgi iesaistītu Eiropas Parlamentu un turklāt lai to papildinātu visaptverošs ietekmes novērtējums. Tāpēc ECR grupa balsoja par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek (S&D), rakstiski.(PL) Šodien sagatavotajām regulām ir ārkārtīgi liela ekonomiskā nozīme Eiropas Savienībai un tās vienotajam tirgum. Černobiļas katastrofa mums parādīja, ka ar radiāciju saistītu risku lineāra ekstrapolācija rada nevajadzīgus ekonomiskus zaudējumus. Baltkrievijā un Ukrainā tika veikta evakuācija no teritorijām, kas pielīdzināmas dažu valstu platībai. Baltkrievi tagad atgriežas šajās teritorijās, kur radioaktivitātes līmenis ir tāds pats kā Varšavas centrā, lai cik neticami tas nešķistu. Tikmēr daži no „Černobiļas upuriem” — aptuveni 8 miljoni Ukrainas iedzīvotāju, kuri saņem pabalstus, kas jebkurā gadījumā ir pārāk mazi, lai par tiem izdzīvotu, — nedomās atgriezties, baidoties zaudēt šo nepietiekamo kompensāciju. Eiropas Savienībai vajadzētu izdarīt secinājumus no šīs pieredzes, kas ir ārkārtīgi svarīgi.

Bijušajā PSRS bija viegli pārvietot iedzīvotājus, un pēc katastrofas tas tika veikts efektīvi. Ir grūti iztēloties, kā to varētu izdarīt Eiropas blīvi apdzīvotajās teritorijās. Kuram tiktu dots pienākums veikt šādu uzdevumu? Finanšu kompensācijas ir jāpiešķir īpaši lauksaimniekiem, kuri var zaudēt ne vien savus kultūraugus, bet arī iespēju kultivēt zemi daudzus gadus. Tas pats attiecas uz mežiem, kaut arī mazākā mērā. Ir labi zināms, ka jāmaksā ir piesārņotājam, taču, kā mēs izlemsim, kurš ir atbildīgs un kuram būtu jāmaksā, ja mūs skar radioaktīvie nokrišņi no trešajām valstīm? Kurš risinās šo jautājumu? Protams, Eiropas Savienība. Tādēļ es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Attiecībā uz Belet ziņojumu, kurā jo īpaši tiek aicināts, lai Parlaments piedalās kā likumdevēja iestāde noteikumu sagatavošanā par veselības aizsardzību pārtikas radioaktīva piesārņojuma gadījumā, es nevarēju balsot par ziņojumu, kurā netiek stingri noraidītas Komisijas ierosinātās pašreizējās devas. Komisijas ierosinātais maksimālais piesārņojuma līmenis, kas ir spēkā kopš 1987. gada, ir pārlieku augsts. Pētījumi liecina, ka pat zemu devu gadījumā bērni cieš no nopietnām sirds un asinsvadu un endokrīnās sistēmas problēmām. Ierosinātās maksimālās devas radītu nepieņemamu vēža saslimstības gadījumu skaita palielināšanos. Turklāt, ņemot vērā, ka nav ieviesta mehānisma, lai lauksaimniekiem piešķirtu kompensāciju tāda piesārņojuma gadījumā, kas pārsniedz atļautos līmeņus, Komisijai pilnīgi noteikti ir jāierosina kompensācijas mehānisms saskaņā ar principu „piesārņotājs maksā”.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski.Parlaments šodien balsoja par juridiskā pamata grozījumiem tiesību aktos par pārtikas produktu radioaktīvo piesārņojumu. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un ir tikai pareizi, ka šim Parlamentam ir pilnvaras piedalīties lēmumu pieņemšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo svarīgo dokumentu par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Ir ārkārtīgi svarīgi noteikt pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamos līmeņus, lai nodrošinātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni un izvairītos no Černobiļas katastrofas atkārtošanās, kad pārtika (graudi, dārzeņi, ogas, sēnes u. c.) un lopbarība, kā arī lauki tika piesārņoti ar radioaktīvajiem nokrišņiem, kas skartajās teritorijās palielināja mežu un lauksaimniecības pārtikas produktu radioaktivitāti. Mums ir jāizveido mehānisms, lai adekvāti un efektīvi garantētu drošību kodolavārijas vai radiācijas negadījuma situācijā. Augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski.(PL) Radioaktīvais piesārņojums ir bīstams cilvēku veselībai, un mūsu uzdevums kā Eiropas Parlamenta deputātiem ir darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka patērētājiem piegādātā pārtika ir droša un veselīga. Tāpēc mums ir jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi, kas ļautu pietiekami ātri un efektīvi reaģēt briesmu gadījumā, vienlaikus pastāvīgi atjauninot noteikumus un pielāgojot tos tehnoloģiju pašreizējam stāvoklim un attīstībai. Procedūras ir jāvienkāršo, un kompetence jāpiešķir dalībvalstīm, kuras spēs efektīvi risināt šādas situācijas. Šajā gadījumā šķiet, ka ārkārtīgi svarīgi ir noteikt radioaktīvo vielu koncentrācijas ierobežojumus sabiedrības un dabīgās vides drošībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas gadījumā ļoti svarīgi ir, lai tiktu veiktas pareizas darbības. Svarīgi ir profilaktiskie pasākumi un palīdzība skartajiem iedzīvotājiem. Būtiski ir kompensācijas maksājumi lauksaimniekiem, lai palīdzētu lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuri ir cietuši kaitējumu bez savas vainas. Lauksaimniekiem vienā dalībvalstī, kurus skāris šāda veida negadījuma radīts piesārņojums citā dalībvalstī, arī jāpiešķir kompensācija. Nedrīkst pieļaut, ka kodolavārijas sekas apdraudētu lauksaimnieku iztiku. Es atbalstu Belet kunga ziņojumu, jo mums ir jāgarantē aizsardzība lauksaimniekiem no kaitējuma, ko radījušas ārējas trešās puses.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. (FR) Šis ziņojums un ekoloģiskās katastrofas, kuru pārvaldībā tajā tiek nodrošināta, ir atgādinājums, cik steidzami ir jāatmet kodolenerģija. Tomēr šajā ziņojumā nekas netiek minēts par kodolenerģijas atmešanu. Tas viens no aspektiem, kurā šajā ziņojumā ir trūkumi. Būtu vērts pieņemt grozījumu. Turklāt šā ziņojuma mērķis ir piešķirt Komisijai visas nepieciešamās pilnvaras, lai ieviestu drošības pasākumus kodolavārijas gadījumā. Tas šajā jautājumā padara dalībvalstu vadītāju rīcībspēju tikai kā papildus iespēju, lai gan tieši viņus tauta ir ievēlējusi. Ir neiedomājami, ka vara šādā veidā ir jādeleģē bezatbildīgajai Komisijai, jo īpaši tad, ja runa ir par sabiedrības veselību. Es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski.(PT) Ierosinātajā regulā ir noteikta procedūra maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņa noteikšanai pārtikas produktiem un lopbarībai, kuru var laist tirgū pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, kas var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvu piesārņojumu. Es uzskatu, ka mums ir jāpaliek modriem un sagatavotiem jebkādai ārkārtas situācijai, kas varētu notikt Eiropā. Jebkādi mēģinājumi ļaut spēkā esošos noteikumus izmantot ātrāk un veiklāk radīs papildu vērtību visai Eiropas Savienības teritorijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Radioaktīvais piesārņojums dažos pārtikas produktos var radīt problēmas vairākus gadus. Grūtības rodas tad, kad piesārņota pārtika, piemēram, savvaļas pārtika, kas iegūta mežos teritorijās, kuras gadsimtiem ilgi ir pakļautas radioaktivitātes iedarbībai, tiek ne vien patērēta vietēji, bet arī tirgota citādi nepiesārņotās teritorijās, kur šī pārtika tiek uzskatīta par nekaitīgu. Mūsu pašreizējā līmeņa zināšanas rāda, ka nav tāda radiācijas līmeņa, ko ar pilnīgu pārliecību varētu klasificēt kā nekaitīgu. Pētījumi par ļoti daudzu jaunu slimību veidu, piemēram, alerģiju cēloni joprojām ir attīstības sākumposmā. Tomēr pārtikas produkti joprojām tiek apstaroti, un neviens nav apsvēris jautājumu par iespējamu mijiedarbību ar gēnu inženieriju. Visi ierobežojumi ir pilnīgi nederīgi, ja pienācīgi netiek veiktas pārtikas produktu pārbaudes piesārņotajos reģionos un ap tiem. Balsojot es ņēmu vērā šos apsvērumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā racionalizē procedūru, ko izmanto avārijas gadījumā, skaidri piešķirot galveno nozīmi Komisijai un norādot ka tā — un nevis Padome — ir tieši atbildīga par lēmumu pieņemšanu kodolavārijas gadījumā, nosakot pasākumus, kas nekavējoties stājas spēkā. Komisija jāatbalsta neatkarīgu ekspertu grupai ar kompetenci veselības un pārtikas nekaitīguma nozarēs.

Turklāt Komisijai ir jāļauj piekļūt pieejamajiem zinātniskajiem datiem, lai varētu novērtēt to nozīmīgumu. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai mazinātu piesārņojuma riskus, tostarp, informējot sabiedrību. Būtībā šis ziņojums aizsargā iedzīvotājus un galveno nozīmi piešķir Komisijai un Parlamentam.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. (LT) Šodien mēs balsojām par regulu „par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas”, kurā ir izklāstītas pamatnostādnes, kā reaģēt kodolavāriju vai radiācijas negadījumu situācijās. Šis dokuments pēc būtības ir tīri tehnisks, un tajā galvenokārt tiek apspriestas Komisijas, Padomes un dalībvalstu kompetences robežas, kā arī noteikti piesārņojuma līmeņi.

Es vēlētos uzsvērt vienu Parlamenta ierosinātu grozījumu, kur ir ierosināts iekļaut noteikumu par kompensāciju izmaksu lauksaimniekiem, kuru zeme kodolavārijas vai radiācijas negadījuma situācijā ir piesārņota ar indīgām vielām. Tā kā mēs visi dzīvojam samērā nestabilā laikā, mēs varam redzēt noteiktus piemērus, kur cilvēku nolaidīga saimnieciskā darbība bieži vien ir par iemeslu lieliem negadījumiem, mums ir jāpieņem tiesību akti, kurā paredzēti konkrēti noteikumi par to, kā reaģēt kritiskās situācijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekrītu iesniegtajam priekšlikumam Padomes regulai, kurā noteikts pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Sabiedrības veselības aizsardzības ir viens no Eiropas Savienības prioritārajiem mērķiem, tāpēc mums ir jāizveido mehānisms, lai atbilstīgi un efektīvi garantētu drošību kodolavārijas vai radiācijas negadījuma situācijā.

Pārtikas un lopbarības radioaktīvā piesārņojuma līmenis pēc kodolavārijas ir jāreglamentē īpaši stingri, ņemot vērā iespējamās negatīvās sekas sabiedrībai. Mums ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka avārijas gadījumā gaisā nokļuvušās radioaktīvās daļiņas pēc iespējas mazāk piesārņotu pārtikas produktu un lai radiācijas iedarbība tiktu samazināta līdz minimumam.

Es piekrītu priekšlikumam, ka ir jāpiemēro ES vides pamatprincips ,,piesārņotājs maksā”, tādējādi nodrošinot efektīvu kompensācijas mehānismu avārijas gadījumā, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniekiem, kuri šajā gadījumā ciestu vislielāko kaitējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski.(PT) Šis ziņojums attiecas uz tiesību akta priekšlikumu, kas būtībā paredz kodificēt nemainītus trīs regulu noteikumus, kas tika pieņemti laikposmā no 1987. gada līdz 1990. gadam — pēc Černobiļas katastrofas (1986), kad jautājums par vides radioaktīvo piesārņojumu kļuva arvien svarīgāks. Šīs regulas nosaka pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus radiācijas avārijas gadījumā. Saskaņā ar Komisijas ierosinājumu regulu saturs attiecas uz divu līmeņu iejaukšanās mehānismiem radiācijas avārijas vai kodolavārijas gadījumā: a) Komisija nekavējoties pieņem ad hoc regulu, lai konkrētajā jomā un uz ierobežotu periodu piemērotu konkrētajam gadījumam maksimālos pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, kas izklāstīti priekšlikuma I un III pielikumā; un b) mēneša laikā pēc to pieņemšanas Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu pielāgot vai apstiprināt tās ad hoc regulu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi ir pozitīvi un piešķir tekstam pašlaik būtisku loģiku. Tā kā regulas galvenais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzības, es uzskatu, ka juridiskajam pamatam ir jābūt Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantam.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Pārtikas radioaktīvais piesārņojums viennozīmīgi ir problēma Eiropas sabiedrības veselībai, un tādēļ ir būtiski, lai šis tiesību akts tiktu pieņemts, ņemot to vērā un Eiropas Parlamentam piedaloties kā likumdevējai iestādei. Tomēr priekšlikums pašreizējā formā nepārprotami nenodrošina vajadzīgo Eiropas sabiedrības, jo īpaši bērnu, aizsardzības līmeni, no radioaktīvā piesārņojuma pārtikas produktos. Radioaktīvā piesārņojuma maksimālie līmeņi ir pārāk augsti, salīdzinot ar ekspertu analīzi — daži no tiem ir pat vēl augstāki par tiem, kuri tika noteikti pēc Černobiļas katastrofas.

Ierosinātie līmeņi paredzēs, ka sabiedrība tiks pakļauta radiācija tādā līmenī, kas pārsniedz ierobežojumus, kuri noteikti pašreizējos ES tiesību aktos par jonizējošās radiācijas drošības standartiem. Tas Eiropas sabiedrībai, jo īpaši neaizsargātām grupām un bērniem, radītu nevajadzīgu piesārņojuma un vēža risku. Vienkārši nav pieņemami, ka šā tiesību akta pārskatīšana nenodrošinās Eiropas iedzīvotājiem pilnīgu aizsardzību pret pārtiku, kas piesārņota ar radiāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir uzsvērta būtiska problēma, ko nekad nedrīkst novērtēt pārāk zemu. Arvien vairāk valstu sāk izmantot kodolenerģiju gan civilām, gan diemžēl militārām vajadzībām. Tā tagad ir globālas nozīmes realitāte, kura diemžēl arī attiecas uz politiski ārkārtīgi nestabilām teritorijām. Krīzes vai negadījuma situācijā nav pieļaujams, ka Eiropas Savienība varētu būt nesagatavota, lai pārvaldītu avārijas situāciju. Reakcijai ir jābūt tūlītējai, efektīvai un teicami koordinētai starp dažādām dalībvalstīm. Radioaktīvie nokrišņi pēc šāda negadījuma izraisa pārtikas un lopbarības piesārņojumu, kas var radīt neaprēķināmu kaitējumu un gadu desmitiem piesārņot veselas teritorijas, ja tiek iekļauts pārtikas aprites ķēdē. Eiropas iedzīvotājiem ir jāspēj gulēt ar mierīgu sirdi, zinot, ka avārijas situācijā, kura, cerams, nekad nenotiks, viņi netiks atstāti notikumu varā. Racionalizētas procedūras ar skaidriem noteikumiem un pienākumiem visiem ir ļoti svarīgas, lai kalpotu iedzīvotāju patiesajām interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mēs atbalstām ziņojumu, kurā noteikts pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, jo tas racionalizē iejaukšanās procedūras avārijas gadījumā un nostiprina Komisijas nozīmi, piešķirot tai pilnvaras pieņemt lēmumus kodolavārijas gadījumā.

Ziņojumā ir arī norādīti maksimālie radiācijas līmeņi gan cilvēkiem paredzētā pārtikā, gan lopbarībā. Balsošanas laikā tika arī pieņemts mutisks grozījums, kas paredz kompensāciju izmaksu lauksaimniekiem, kuri zaudējuši iespējas pārdot piesārņotus produktus — arī mēs to atbalstījām.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski.(PL) Kodolavārijas var notikt visur, kur tiek izmantoti, uzglabāti vai transportēti radioaktīvu materiāli, tātad ne tikai kodolspēkstacijās, bet arī slimnīcās, universitātēs, pētniecības laboratorijās un rūpnīcās, uz autoceļiem un dzelzceļa, ostās un kuģu būvētavās.

Referents pareizi norāda, ka radioaktīvas vielas var ietekmēt ļoti daudzus gadus un galvenajam mērķiem vienmēr vajadzētu būt cilvēku dzīvības un veselības aizsardzībai. Pašlaik arvien vairāk pārtikas tiek apstarota, lai to varētu ilgāk uzglabāt. Ir vērts paturēt prātā, ka apstarošana iznīcina vitamīnus — līdz 90 % A vitamīna vistās, 86 % B vitamīna auzās 70 % C vitamīna augļu sulās. Tādējādi pārtikas produktus var ilgāk uzglabāt uz to uzturvērtības rēķina. Pētījumos ir pierādīts, ka apstarošana nogalina baktērijas, taču tā neiznīcina vīrusus un nelikvidē netīrumus vai toksīnus, kas var nokļūt gaļā nesterilās un nehigiēniskās lopkautuvēs un gaļas apstrādes rūpnīcās.

Apstarošana arī veicina lielapjoma dārgus un izšķērdīgus pārtikas pārvadājumus, ko īpaši veic lielās korporācijas. Vietēji ražota un patērēta pārtika nav jāapstaro. Manuprāt, dalībvalstīs vajadzētu būt ieviestām pārtikas un lopbarības kontroles sistēmām attiecībā uz radioaktīva piesārņojuma maksimāli pieļaujamo līmeni, un tām vajadzētu šīs sistēmas pastāvīgi uzlabot un pārskatīt, kā to ierosina referents.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika