Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 15. februāris - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi atklāja plkst. 09.00)

2. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem) (sk. protokolu)

3. Emisiju standartu noteikšana jauniem vieglajiem kravas automobiļiem (debates)

  Priekšsēdētājs. Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A7-0287/2010) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Kopienas integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai (COM(2009)0593 – C7-0271/2009 – 2009/0173(COD)), ko Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā sagatavojis Martin Callanan.

  Martin Callanan, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos par iespēju atklāt mūsu šodienas debates par vieglo kravas automobiļu (VKA) emisijām.

Pirms es sīkāk pievēršos tekstam, es vēlētos pateikt dažus „paldies”: pirmkārt, visiem „ēnu” referentiem no visām politiskajām grupām; otrkārt, Transporta un tūrisma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas referentiem un locekļiem par sniegtajiem atzinumiem un, treškārt, komisārei un viņas komandai — mums bija daudz ļoti konstruktīvu sanāksmju par šo jautājumu. Ceturtkārt, es vēlos pateikties Beļģijas prezidentūrai par tās ļoti smago darbu trialoga sarunās; visbeidzot gribu pateikties Jos Vervloet un Isobel Findlay no ENVI par brīžam neticamo atbalstu visā procesā. Īpaši atzinīgi vērtēju Isobel palīdzību sarežģītajos komitoloģijas jautājumos.

Ierosināto tiesību aktu bija paredzēts izstrādāt jau tad, kad pieņēma līdzīgu tiesību aktu attiecībā uz vieglajiem automobiļiem. Personīgi es nebiju pilnīgi pārliecināts par šā tiesību akta nepieciešamību, jo lielāko daļu autofurgonu iegādājas uzņēmumi — gan lieli, gan mazi —, kas jau tāpat ļoti labi apzinās vajadzību ekonomēt un efektīvi izmantot degvielu. Šā iemesla dēļ visā procesa gaitā es biju pārliecināts, ka ir būtiski noteikt tādu vērienīgu, taču reālistisku ilgtermiņa mērķi un atbilstīgu īstermiņa mērķi, kurā būtu ņemtas vērā gan nozares ražošanas ciklu vajadzības, gan vides aizsardzības uzlabojumu vajadzības. Visās mūsu debatēs galvenais mērķis vienmēr ir bijis ilgtermiņa mērķis.

Komisijas sākotnējais priekšlikums bija 135 g CO2/km, kas daudzos avotos tika uzskatīts par vienkārši nesasniedzamu. VKA nozarē izstrādes un ražošanas laiks ir ilgāks nekā vieglo automobiļu nozarē. Tāpat vieglos kravas automobiļus, kā norāda to nosaukums, izmanto galvenokārt komerciāliem nolūkiem. Atšķirībā no vieglajiem automobiļiem ir mazāk iespēju mainīt šo automobiļu formu vai svaru, lai solītu samazināt emisijas. Galvenais veids, kā to panākt VKA automobiļu gadījumā, ir dzinēju un transportlīdzekļu mehānikas pārveidošana, un tas ir daudz ilgāks un dārgāks process nekā vienkārši korpusa mainīšana vai transportlīdzekļa svara samazināšana.

Jānorāda arī tas, ka jau šobrīd VKA nozarē dīzeļdegvielu izmanto vairāk nekā vieglo automobiļu nozarē. Kad Komisija publicēja savu sākotnējo priekšlikumu, daudzi ražotāji skaidri pateica, ka viņi vēlas, lai noteiktais emisiju rādītājs nebūtu mazāks par 160 g CO2/km — šis rādītājs savukārt pārsteidza lielāko daļu no mums Parlamentā kā pārāk droši un bez pūlēm sasniedzams. Rezultātā tajā dokumentu kopumā, par ko mēs visi esam vienojušies un kas šodien ir jūsu priekšā, ir ietverts godīgs un saprātīgs kompromisa risinājums par 147 g CO2/km.

Ņemot vērā to, ka vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazināšanas izmaksas ir lielākas un nepieciešamie izstrādes un ražošanas cikli ir ilgāki salīdzinājumā ar vieglajiem automobiļiem, mans personīgais viedoklis ir tāds, ka šis risinājums nodrošina labu līdzsvaru starp uzlabotu vides standartu nodrošināšanu, no vienas puses, un reālistiska un sasniedzama mērķa noteikšanu VKA ražošanas nozarei, no otras puses. Tas, ka šā kompromisa rādītāja panākšanas rezultātā mums tiek pārmesta pārāk liela orientācija uz ražošanu, no vienas puses, un pārāk liels draudzīgums attiecībā uz vidi, no otras puses, mani vedina domāt, ka, iespējams, mēs esam tuvu tam, lai iegūtu pareizo līdzsvaru.

Viens no Komisijas priekšlikumiem, kuru visas grupas atzina par neizmantojamu, bija attiecībā uz ļoti sarežģīto jautājumu par daudzposmu transportlīdzekļiem. Ir acīmredzami netaisnīgi sodīt bāzes transportlīdzekļu ražotājus, ja viņi nav atbildīgi par to, kas notiek ar transportlīdzekli vēlākā tā ražošanas posmā. Dokumentu kopumā, kas šodien ir jūsu priekšā, ir ietverts ļoti saprātīgs priekšlikums, lai Komisija līdz gada beigām pārskatītu šo jautājumu un noteiktu pamatu šā pārskata veikšanai.

Es uzskatu, ka pasākumu kopums, ko mēs esam apsprieduši un kas šodien Parlamentam tiks iesniegts kā 58. grozījums, ir labākais iespējamais iznākums. Es priecājos, ka to atbalstīs — es ceru — lielākā daļa galveno politisko grupu. Tas līdzsvaro vajadzību uzlabot vides aizsardzības standartus un reāli sasniedzamus mērķus, kuri neskars ražošanas nozari un neradīs risku attiecībā uz darbavietām Eiropas Savienībā.

Kopumā es neatbalstu pirmajā lasījumā panāktās vienošanās, jo uzskatu, ka no tām vislabāk būtu jāizvairās, ja tas vispār ir iespējams. Taču šajā gadījumā pirmā lasījuma vienošanās sniedz skaidrību un noteiktību nozarei, kas globālās ekonomikas krīzes rezultātā joprojām cieš zaudējumus, vienlaikus arī nosakot latiņu stingriem, taču taisnīgiem vides standartiem, ko mēs visi vēlamies panākt. Es ceru, ka kolēģi man šodien pievienosies, atbalstot šo dokumentu kopumu.

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu apsveikt referentu G. Callanan un „ēnu” referentus par viņu centieniem panākt vienošanos attiecībā uz Komisijas priekšlikumu par vieglajiem kravas transportlīdzekļiem. Ņemot vērā ekonomikas lejupslīdes sekas, kā Callanan kungs pieminēja, šīs diskusijas bija patiešām sarežģītas.

Būsim atklāti: kompromisa pakete, kas panākta šo iestāžu diskusiju rezultātā, daudzos jautājumos ir mazāk vērienīga nekā Komisijas priekšlikums. Galvenokārt par vienu gadu ir aizkavējusies pilnīga atbilstība īstermiņa mērķim; ir pazemināts sods par neatbilstību — „emisiju pārsniegšanas maksa” —, un noteiktais ilgtermiņa mērķis ir mazāk vērienīgs. Tāpēc nevienam nebūs pārsteigums, ja es teikšu, ka būtu vēlējusies panākt vērienīgāku iznākumu, un daudzi no jums, visticamāk, piekrīt šim viedoklim.

Tomēr šis kompromiss joprojām ir svarīgs solis uz priekšu. Līdz 2020. gadam tas samazinās vidējās autofurgonu CO2 emisijas no 2007. gadā noteiktā standarta — 203 gramiem CO2 uz kilometru — līdz 147 gramiem uz kilometru. Tas nozīmē, ka vidējais autofurgonu parka emisiju samazinājums pēc 13 gadiem būs 28 %. Ņemot vērā paredzamo aizvien lielāko pieprasījumu pēc vieglajiem kravas automobiļiem, lielāka efektivitāte būs svarīgs ieguldījums transporta emisiju samazināšanā.

Kompromiss radīs arī neto ietaupījumus visa mūža garumā patērētājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, un tie būs vairāk nekā EUR 2200 uz vienu transportlīdzekli. Turklāt šie mērķi stimulēs jauninājumus nozarē un ļaus ražotājiem izmantot priekšrocības, ko sniedz pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, un tādējādi palielinās to ilgtermiņa konkurētspēju. Neaizmirsīsim, ka šai regulai būtu jādod ražotājiem „iniciatora” priekšrocības pasaules tirgos, kuros varētu būt gaidāmi līdzīgi CO2 standarti un ir prognozējams palielināts pieprasījums pēc efektīviem transportlīdzekļiem.

Turklāt šī regula mazinās būtisku regulējuma plaisu starp automobiļiem un autofurgoniem un tāpēc ierobežos iespējamo nevēlamo ietekmi uz regulu par vieglo automobiļu CO2 emisijām. Pilnizmēra automobiļi nevarēs izvairīties no CO2 emisiju standartiem, vienkārši mainot transportlīdzekļa kategoriju uz „autofurgonu” pēc to tipa apstiprināšanas.

Visbeidzot, kā jūs zināt, transporta radītās emisijas pašlaik ir lielākas nekā 1990. gadā, tādējādi lielā mērā izlīdzinot ieguvumu, kas panākts ar samazinājumiem citās nozarēs. Tas, protams, nav ilgtspējīgi. Transportam jādod būtisks ieguldījums ES vispārējo CO2 emisiju mērķu īstenošanā.

Šī regula ir vēl viens instruments, kas palīdzēs dalībvalstīm izpildīt savas saistības līdz 2020. gadam samazināt ES ETS neietilpstošo nozaru CO2 emisijas.

Es uzskatu, ka šī vienošanās ir vēl lielāks apliecinājums Eiropas Savienības apņēmībai sasniegt savus mērķus klimata jomā, un es ceru, ka savā šodienas balsojumā, kas notiks vēlāk, jūs atbalstīsiet kompromisa paketi.

  Werner Langen, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pirmajam lasījumam vajadzētu būt izņēmumam. Šajā gadījumā tas bija iespējams, jo mēs panācām kompromisu starp Komisijas, Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšlikumiem par vispretrunīgāko tematu. Vienīgais, kas mums ļāva panākt šo rezultātu, bija tas, ka mēs sākām šīs sarunās, pamatojoties uz visām grupām kopīgu sarunu mandātu. Es vēlos īpaši pateikties Callanan kungam par viņa izrādīto apņēmību. Mēs varam lepoties ar to, ko esam sasnieguši. Rezultāts daudzās jomās ir identisks Rūpniecības komitejas priekšlikumam. Es uzskatu, ka mēs esam sākuši vērienīgu projektu, kas rūpniecības nozarei ir sasniedzams un kas dos lietotājiem iespēju iegādāties kvalitatīvus un mūsdienīgus transportlīdzekļus ar mazākām CO2 emisijām. Tas attiecas īpaši uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, tirgotājiem, mazumtirgotājiem un mikrouzņēmumiem, kas izmanto šā tipa transportlīdzekļus.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

Manā Rūpniecības komitejai sagatavotajā ziņojumā ir punkts, kurš netika iekļauts, bet kuru tomēr pieņēma ar nelielu balsu vairākumu. Tas attiecas uz priekšlikumu par ātruma ierobežošanas ierīcēm. Tagad šis jautājums ietilpst dalībvalstu kompetencē, un tām būs jāizstrādā pašām savi noteikumi. Tāpēc kopumā mēs esam gandarīti par šo kompromisu. Rūpniecības komiteja ir gatava atbalstīt visu kompromisa paketi.

  Oldřich Vlasák, Transporta un tūrisma komitejas atzinuma sagatavotājs. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Tā ir taisnība, ka transporta nozare ir viena no tām nozarēm, kurās ir jāsamazina emisijas. Taču, steidzoties samazināt emisijas, mēs nedrīkstam mazināt Eiropas automobiļu ražotāju konkurētspēju. Šī prasība ir īpaši aktuāla, ņemot vērā pašreizējo finanšu krīzi, kura līdz šim ir nopietni ietekmējusi Eiropas automobiļu ražošanas nozari.

Raugoties no šā viedokļa, es uzskatu, ka mērķis panākt, lai vidējās CO2 emisijas jauniem autofurgoniem būtu 147 g uz kilometru, ir diezgan vērienīgs, un es ļoti vēlos redzēt priekšizpētes dokumentu, kas Komisijai jāizstrādā, pamatojoties uz atjauninātajiem rezultātiem.

Vienlaikus es ar lielu uzmanību vēroju Komisijas un konkrētu citu pušu — kurām, gluži pretēji, ierosinātie mērķi šķiet diezgan pieticīgi — atkārtotos centienus atsākt debates par šo tematu un mēģināt panākt grozījumus šajā regulā, lai noteiktu stingrākus mērķus. Esmu stingri pārliecināts, ka ekonomiskās darbības pārstāvjiem ir nepieciešama skaidrība, ka šie tiesību akti visu laiku nemainīsies. Šobrīd ir pienācis laiks dot automobiļu ražotājiem brīvu telpu darbam un iespēju izstrādā jaunus dzinējus, lai viņi varētu pielāgoties noteikumiem un jaunajiem mērķiem.

Šajā saistībā es domāju, ka mums vajadzētu stingri pievērst uzmanību 24. apsvēruma pamatojumam, kurā apsvērta ātruma ierobežošanas ierīču izmantošana arī vieglajiem kravas automobiļiem. Es priecājos, ka mēs pievērsīsim īpašu uzmanību šā jautājuma risināšanai un ka šīs būs lietišķas, nevis ideoloģiskas debates.

  Priekšsēdētājs. - Dāmas un kungi! Mums ir jāievēro atvēlētais laiks, jo mums ir noslogota darba programma un balsošana notiks pusdienlaikā.

  Richard Seeber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šodien es pārstāvu Weisgerber kundzi — mūsu Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas „ēnu” referenti, kas ir grūtniecības un dzemdību atvaļinājumā. Mēs visi viņai sūtām vislabākos novēlējumus. Viņa ir paveikusi izcilu darbu šā ziņojuma sagatavošanā.

Kopumā mēs priecājamies par šo kompromisu. To nebija tik grūti sasniegt kā automobiļu gadījumā, jo šis temats neizraisa tik lielu emocionālu reakciju. Tomēr mēs saskārāmies ar būtiskām problēmām vides un ekonomikas jomā. No klimata politikas viedokļa ir svarīgi, lai slodze būtu vienmērīgi sadalīta visos ķēdes posmos, un šim posmam ir jādod savs ieguldījums. Taču mums bija arī jānodrošina, lai šis sadalījums nebūtu tik sīks, ka mēs izraisītu pārrāvumu. Ko es ar to domāju? Protams, ar šādiem pasākumiem saistītās izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) ir būtiska problēma. Mazie uzņēmumi ļoti rūpīgi apsvērs, vai ir vērts ieguldīt līdzekļus, lai vecā transportlīdzekļa vietā iegādātos jaunu. Tāpēc mums bija jāpievērš mazāka uzmanība tehniskajiem aspektiem, bet lielāka — ekonomiskajiem aspektiem. Tehniskā ziņā mēs būtu varējuši panākt daudz vairāk, taču izmaksas noteikti būtu jāsedz MVU, un tas nedotu vēlamos rezultātus.

Būs vajadzīgi daži gadi, lai pārliecinātos, vai šī regula ir laba, jo tā būs laba tikai tajā gadījumā, ja mēs faktiski sasniegsim noteiktos emisijas līmeņus. Ja gala rezultāts būs soda naudu piemērošana, tad mēs nebūsim sasnieguši savu mērķi. Mums ir ļoti uzmanīgi jāvēro situācijas attīstība.

  Matthias Groote, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos izteikt pateicību par to, ka mēs spējām tik konstruktīvi sadarboties. Šodien mēs esam panākuši labu kompromisu no vides aizsardzības un ekonomikas perspektīvas. Manuprāt, pat ja mēs būtu varējuši iet vēl tālāk attiecībā uz ierobežojumu, tiesību akts, ko mēs šodien pieņemam, joprojām ir stingrākais tiesību akts vieglo kravas automobiļu jomā. Mēs nedrīkstam to aizmirst. Hedegaard kundze jau teica, ka ārpus emisiju kvotu tirdzniecības sistēmas šis mazam sektoram specifiski paredzētais tiesību akts, ko mēs ieviešam, ir ļoti svarīgs to mērķu sasniegšanai, kurus mēs sev esam izvirzījuši. Ja transportlīdzekļi patērē mazāk degvielas, tas rada pievienoto vērtību ne tikai klimata jomā, bet arī attiecībā uz gaisa kvalitāti. Ar 147 gramu ierobežojumu, kas ir līdzvērtīgs 5,6 litriem dīzeļdegvielas, transportlīdzekļi radīs mazāku piesārņojumu. Tas nozīmē gaisa kvalitātes uzlabošanos mūsu pilsētās. Mēs šodien speram svarīgu soli uz priekšu.

Mana grupa balso par šo kompromisa paketi, jo tā ietver svarīgu punktu, kurā noteikts, ka mums vēlākais 2014. gadā ir jānovērtē, vai šodien pieņemtie mērķi ir sasniegti vai pārsniegti un vai ir vajadzīgi pielāgojumi šajā jomā. Mūsu grupai tā bija ļoti svarīga prasība. Man bija garas diskusijas ar kolēģi Pirillo kungu par šā kompromisa būtību, un šī prasība bija viena no kompromisa paketes galvenajiem priekšnoteikumiem.

Jau tika izteikti daži komentāri par pirmo lasījumu. Turpmāk mums būtu jānodrošina, ka mēs sasniedzam mazāk pirmajā lasījumā panākto vienošanos. Šajā gadījumā tas ir pieņemami, jo sarunas galu galā attiecās tikai uz 2 gramiem. Mums nebija tas jāievieš otrajā lasījumā. Taču, ja mēs visu pieņemsim pirmajā lasījumā, tad Parlaments pats sev liegs savu tiesību īstenošanu.

Ir vēl viens punkts, ko es gribētu pieminēt, un tas ir testa cikls. Nākotnē būs ļoti svarīgi, lai mums būtu standartizēts testa cikls, ko, cerams, kādā brīdī ieviesīs visā pasaulē un kas atspoguļos realitāti. Mūsu pašreizējie testa cikli nav reālistiski, un mums jāveic uzlabojumi šajā jomā. Pašlaik notiek starptautiskas sarunas, un es ceru, ka tajās izdosies panākt veiksmīgu rezultātu, jo tas nozīmēs, ka tiesību akti atspoguļos faktiskos braukšanas ciklus. Es vēlreiz gribu pateikties visiem, kas bija iesaistīti. Šodien ir laba diena Eiropas Savienības klimata un vides aizsardzības politikai.

  Holger Krahmer, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Diskusijā par to, vai vienošanās panākšana pirmajā lasījumā ir saprātīga vai nav, mums nevajadzētu savus principus ievērot tik stingri, kā iesaka daži deputāti. Tam vajadzētu būt atkarīgam no ziņojuma. Kā notiek diskusijas? Cik strīdīgas tās ir? Attiecībā uz regulu par CO2 emisijām no vieglajiem kravas automobiļiem ir skaidrs, ka iestāžu nostāja nav ļoti atšķirīga. Tāpēc nebūtu bijis vērts sākt otrā lasījuma procesu, izņemot jautājumu, kas ir galveno diskusiju temats, citiem vārdiem sakot — izņemot ilgtermiņa mērķi.

Eiropas Komisija nekad to nav pienācīgi izskaidrojusi, un arī no ietekmes novērtējuma nav skaidrs, kā emisiju samazinājumu no šodienas 203 gramiem līdz 135 gramiem 10 gados — šie ir skaitļi, ko tikko minēja Hedegaard kundze — var īstenot ekonomiski dzīvotspējīgā veidā. Šis ir samazinājums par 34 %, un tas tālu pārsniedz citus mūsu mērķus klimata jomā. Parlamenta svarīgākais uzdevums bija panākt, lai šis mērķis atkal būtu reālistisks un iespējams ekonomikas izteiksmē. To mēs esam paveikuši. Es priecājos, ka Groote kungs pievērsa uzmanību manam argumentam, jo autoparks ar vidējo emisijas līmeni 147 grami ir tālu no tā, ko sākotnēji bija ierosinājusi Komisija, taču vienlaikus tas ir arī visvērienīgākais mērķis, kāds vispār pasaulē noteikts. Mums nebūtu jācenšas pašiem sevi pārliecināt, ka CO2 robežvērtība vieglajiem kravas automobiļiem glābs pasaules klimatu.

Es gribu pateikties visiem, tostarp referentiem, par viņu smago darbu. Es priecājos, ka mēs esam panākuši ievērojama vairākuma atbalstu šim kompromisam.

  Carl Schlyter, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu pateikties referentam Callanan kungam par ārkārtīgo profesionalitāti un ieinteresētību sarunu laikā.

Taču es neizteikšu pateicību par panākto vienošanos. Mēs, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, uzskatām, ka Komisijas sākotnējais priekšlikums bija labs un reālistisks priekšlikums, bet panāktā vienošanās diemžēl ir pārāk vāja. Automobiļu rūpniecības nozarei konkurētspējas ziņā no tās nebūs nekāda labuma. Jautājums ir šāds: kur mēs plānojam pārdot automobiļus 2020. gadā? Skaidrs, ka mēs pārdosim tos Āzijā un tur tiks pieprasīti transportlīdzekļi ar ļoti mazu enerģijas patēriņu. Tāpēc, ja mēs gribam dot ieguldījumu nozares konkurētspējā, mums būtu jānosaka daudz lielāki mērķi. Šī vienošanās nedos nekādu labumu arī vides jomā, jo, pat ja emisijas no katra kravas transportlīdzekļa būs par 28 % mazākas, nav pamata domāt, ka satiksmes apjoms līdz 2020. gadam nepalielināsies. Tādējādi netiks sasniegti arī tie emisiju mērķi, kas paredz samazinājumu par 30 %, kurus mēs, iespējams, panāksim sarunās Durbanā, Dienvidāfrikā. Turklāt no šīs vienošanās nekādu labumu negūs arī ekonomika, jo neviens necer, ka benzīna cena 2020. gadā būs apmēram SEK 13 vai EUR 1,30 par litru. Protams, tā būs daudz augstāka. Tādēļ tie aprēķini, kas bija Komisijas sākotnējā priekšlikuma pamatā, bija daudz reālistiskāki, un tie vienalga bija gandrīz pārāk augsti, lai varētu veikt efektīvus ekonomiskos aprēķinus. Tādējādi šī vienošanās diemžēl nedos nekādu labumu konkurētspējai, ekonomikai vai videi.

Gluži pretēji — es uzskatu, ka dabiskais tehnikas progress faktiski ies tālāk par to, ko paredz šī vienošanās. Plānošanas perspektīva nozarei būs vēl sliktāka, jo patērētāji 2020. gadā gandrīz noteikti pieprasīs tādus automobiļus, kuru emisijas nepārsniedz 120 g CO2/km.

Neveiksme ir arī tā, ka mēs samazinājām naudas sodus tiem, kas nesasniedz šos mērķus. Tas nozīmē, ka mēs nepanāksim pat tiesību akta mērķi — ja vien tas nenotiks tā, kā, manuprāt, tas notiks: citiem vārdiem sakot, ka mēs tomēr to sasniegsim dabiska progresa ceļā. Tas pats attiecas uz superkredītiem: tie mūs apmuļķo, liekot domāt, ka emisijas ir zemākas, nekā tās ir patiesībā, ja elektriskais automobilis tiek skaitīts trīs reizes. Tāpēc mēs diemžēl nevaram atbalstīt šo vienošanos, taču es tomēr vēlos pateikties visiem, kas bija iesaistīti šajā procesā.

  Miroslav Ouzký, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos jums pateikties par to, ka daļa šo debašu ir nodrošināta čehu valodā. Taču galvenokārt es gribu pateikties visiem referentiem un galvenajam referentam Martin Callanan par paveikto darbu. Tiesību akts, ko mēs apspriežam, skar politiku klimata pārmaiņu jomā — Eiropas Parlamentam tas ir zināms, un šī nav tā vieta, kur tiks kritizēta šī politika un visa koncepcija. Jāsaprot, ka tie pārsvarā ir pasākumi, ko veic Eiropas Parlamenta, kuram ārpus ES nav partneru citur pasaulē. Mums ir jāapsver, kāda varētu būt saprātīga motivācija Eiropas uzņēmumiem un kas tiem būtu pārmērīgs slogs, un es stingri uzskatu, ka šis ziņojums ir nonācis tuvu saprātīgai motivācijai. Šajā gadījumā es pilnīgi nepiekrītu tam, ko teica iepriekšējais runātājs Carl Schlyter. Eiropas rūpniecības attīstības kavēšana neveicina un neveicinās Eiropas konkurētspēju. Līdzi šim visi pierādījumi norāda uz to, ka Eiropas rūpniecībā notiek lejupslīde un ražošanas pārvietošana ārpus mūsu robežām. Pasākumi autofurgonu jomā ir daudz komplicētāki nekā vieglajiem automobiļiem paredzētie pasākumi, un tie uzkrauj lielāku slogu mazajiem uzņēmumiem, kā jau šeit tika minēts. Nobeigumā es vēlos pateikties visiem referentiem. Es uzskatu, ka šis kompromiss ir panākts izcila darba rezultātā.

  Sabine Wils, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pirms es pāreju pie vieglo kravas automobiļu temata apspriešanas, es gribētu jums atgādināt, ka Eiropas automobiļu ražotāji, veicot atbilstīgus tehniskos pasākumus, ir sasnieguši Eiropas Savienības CO2 produktu mērķus automobiļiem vairākus gadus pirms termiņa — 2015. gada. Tagad ir skaidrs, ka attiecībā uz automobiļiem ražotāji sarunu laikā ir nopietni pārspīlējuši vajadzīgo laikposmu un CO2 samazināšanas pasākumu mērķus, ja tie vēlāk tika samazināti. Tādu pašu pieeju ražotāji ir ieņēmuši savās lobēšanas darbībās saistībā ar CO2 emisiju samazināšanas mērķiem, kas tiek izvirzīti attiecībā uz vieglajiem kravas automobiļiem. Es gribētu zināt, kā vairākums šeit, Parlamentā, var apzināti atkārtot šo kļūdu un vēlreiz piekāpties autobūves nozares prasībām.

Es uzskatu, ka šajā klimata pārmaiņu laikmetā svarīgākie jautājumi ir vides aizsardzība un cilvēces turpmāko perspektīvu nodrošināšana. Ja Parlaments būtu vismaz atbalstījis Komisijas priekšlikumu, tas izvirzītu Eiropas autobūves nozari par tehnikas attīstības līderi un tādējādi ļautu tai saglabāt savu konkurētspēju. Komisija ierosināja noteikt samazināšanas mērķvērtību 135 gramus CO2 uz kilometru. Pēc pārejas perioda beigām ražotājiem nebūtu jāsasniedz šī vērtība līdz 2020. gadam. Manuprāt, tas būtu bijis iespējams. Taču Padomes īstenotā spiediena rezultātā aiz slēgtām durvīm tika panākts slikts kompromiss, saskaņā ar kuru automobiļu ražotājiem tagad līdz 2020. gadam ir jāsamazina CO2 emisijas no vieglajiem komerciālajiem transportlīdzekļiem tikai līdz 197 gramiem CO2 uz vienu kilometru. Šī niecīgā kompromisa mērķvērtība ir dāvana autobūves nozarei. Superkredīti, pakāpeniskas ieviešanas periodi un autoparku veidošana vēl vairāk vājinās pašlaik jau tā mazo robežvērtību. Tas, ka Parlamenta deputāti lobē ražotājus, un transportlīdzekļa ražotājvalstu, proti, Vācijas, Francijas un Itālijas, spiediens Padomē ir devis šo vājo rezultātu, kurā ir virkne nepilnību.

Šis ziņojums ir nepieņemams. Tas ir pretrunā ES mērķiem klimata jomā, un tas palēninās tehnisko jauninājumu attīstības tempu. Konfederālā Eiropas Apvienotā kreiso — Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupa balsos pret šo ziņojumu.

  Paul Nuttall, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mans tēvs ir mazo uzņēmumu jomas pārstāvis. Viņam pieder elektroierīču ražošanas uzņēmums, un viņš varēja izveidot šo uzņēmumu tikai, pateicoties nodokļu atvieglojumiem un iespējām, ko viņam 1980. gadā sniedza Margaret Thatcher — Konservatīvās partijas līdere, premjerministre un patiesa eiroskeptiķe.

Tāpat kā visiem mazajiem uzņēmējiem, viņam ir uzkrauta pārmērīga birokrātijas un regulējuma nasta, un liela daļa no tā rodas šajā vietā — Eiropas Parlamentā. Mana tēva mazais uzņēmums joprojām ir mazs. Taču šāda uzņēmējdarbība ir kļuvusi par Apvienotās Karalistes ekonomikas pamatu, un tās apjoms ir apmēram 73 % no visiem Apvienotās Karalistes uzņēmumiem.

Mans tēvs brauc ar autofurgonu, un līdzīgi daudziem mazajiem uzņēmējiem viņš cieš zaudējumus lejupslīdes dēļ. Man ir nopietnas bažas, ka šis tiesību akts mazos uzņēmējus, piemēram, manu tēvu, izstums no uzņēmējdarbības uz visiem laikiem, jo mums ir zināms, ka faktiski šis tiesību akts autofurgona cenu palielinās par gandrīz EUR 5000. Mazie uzņēmēji ekonomisko problēmu laikā nevar atļauties šādas izmaksas.

Sociālistu grupas deputāts teica, ka šī esot laba diena ES klimata pārmaiņu politikai. Taču, ja šo tiesību aktu pieņems, tad es garantēju, ka tā būs slikta diena mazajiem uzņēmējiem visā kontinentā.

(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Kāpēc godājamais kungs nesaprot, ka šis pasākums ir paredzēts vieglo kravas automobiļu degvielas efektivitātes palielināšanai? Tas nozīmē, ka tiks samazinātas izmaksas par katru nobraukto kilometru laikā, kad degvielas cenas ir kļuvušas rekordlielas. Šis tiesību akts palīdz uzņēmumiem, nevis tos apgrūtina.

  Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Parlaments atkal parāda, ka tas nezina absolūti neko par to, kas notiek reālajā pasaulē. Reālajā pasaulē cilvēki cīnās par izdzīvošanu, bet šis tiesību akts paredz — un mums tas ir diezgan skaidri pateikts — palielināt izmaksas maziem autofurgoniem, kurus lieto daudzi mazie uzņēmēji visā kontinentā. Šis tiesību akts palielinās izmaksas vismaz par EUR 5000. Tas ir pilnīgi un absolūti nepareizi, un mēs nevaram to atļauties lejupslīdes laikā.

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Klausoties pašreizējās diskusijas par to, kā klimata pārmaiņu apkarošanas vārdā izspiest vairāk naudas no „mazajiem cilvēkiem”, mani šokē divas lietas. Pirmā lieta ir tā, ka neviens vairs nerunā par globālo sasilšanu. Pat tie deputāti, kuri ir vismazāk saistīti ar realitāti, ir skaidri sapratuši, ka krāpnieciskās pseidozinātnes izmantošana un rekordaukstās ziemas visā pasaulē pamatoti ir ļoti skeptiski noskaņojušas sabiedrību attiecībā uz visām melīgajām propagandām par slīkstošajiem polārlāčiem.

Otrā lieta ir Parlamenta autostāvvieta zemāk — tā ir Porches, Mercedes, BMW, 4x4 piedziņas luksusa klases automobiļu ar milzīgu degvielas patēriņu izstāde, un tās pieder cilvēkiem, kas, ak vai!, ir neapmierināti ar daudzajiem baltajiem autofurgoniem un perina plānus, kā strādājošo dzīvi sarežģīt vēl vairāk ar ātruma ierobežošanas ierīcēm un naudas sodiem, sekojot tikai dogmai, kuras pamatā ir uzticību zaudējusi statistika, ko virza nopirktu un apmaksātu akadēmiķu kliķe un ko finansē un skaļi reklamē superbagāti „zaļās” rūpniecības kompleksu interešu likumīgie pārstāvji — Al Gore, princis Čārlzs, Shell un Goldman Sachs —, no kuriem visi to atbalsta, lai gūtu labumu no nodokļiem, ko iekasē, pateicoties vēja spēkstaciju subsidēšanai un oglekļa emisiju tirdzniecībai.

Kaut arī es atzinīgi vērtēju dažu deputātu centienus mazināt visļaunākās šīs CO2 histērijas pārmērības, kailā patiesība ir tāda, ka ikviens, kas tikai apliecina ticību nodeldētajiem cilvēka radītās globālās sasilšanas māņiem, ir līdzdalībnieks visnāvīgākajā krāpniecībā cilvēces vēsturē. Jā, nāvīgākajā, jo tā ne tikai aplaupa vienkāršos cilvēkus un grauj Rietumu rūpniecību; tā arī tieši šobrīd liek mirt badā simtiem tūkstošiem pasaules nabadzīgāko bērnu, jo pārtikas kultūras ir aizstātas ar nodokļu maksātāju subsidētu biodegvielu. Taču tas palielina Monsanto peļņu un dod deputātiem iespēju doties pilnīgi apmaksātos braucienos uz palmu eļļas plantācijām Malaizijā, tātad viss ir kārtībā, vai ne?

Nē, nav vis kārtībā, jo īpaši tāpēc, ka tas novērš uzmanību no reālās krīzes — ka mēs nevis mazinām oglekļa dioksīda emisijas no fosilā kurināmā, bet ka sāk izsīkt eļļa, kas ir galvenais mūsu civilizācijas dzinējspēks. Katra diena, kas tiek izniekota, runājot par dabas svarīgākā mēslojuma emisiju ierobežošanu, ir diena, kas zaudēta cīņā par to, lai ļautu aizvien vairāk cilvēkiem izdzīvot apstākļos, kad energoresursu avotu kļūst aizvien mazāk. Ja nebūtu šādas traģēdijas, tad tas būtu farss.

(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Carl Schlyter (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs! Griffin kungs kļūdījās, sakot, ka šī bija auksta ziema visā pasaulē. Patiesībā tā bija auksta tikai dažās Ziemeļeiropas daļās un dažās centrālajās ASV daļās. Globāli raugoties, 2010. gads bija viens no diviem karstākajiem vēsturē reģistrētajiem gadiem. Arī tas, ka tagad šeit ir aukstāks, ir diezgan paredzami, jo, ja Golfa straumi novirza kūstošie Arktikas ūdeņi, šī ietekme ir izskaidrojama. Tādējādi, nē — 2010. gads bija ļoti karsts gads, klimata pārmaiņas ir reālas, un mūsu veiktie pasākumi ir labi ekonomikai.

  Nick Griffin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es nezinu, vai Parlaments to pamanīja, taču vakar tika reģistrēts arī sniegputenis Korejā 100 gadu laikā, tāpēc tas neattiecas tikai uz dažām vietām. Tāpat kā pirms diviem gadiem Kopenhāgenā, kad tur notika klimata pārmaiņām veltītā konference, arī Kankūnas klimata pārmaiņu konferences laikā tā bija aukstākā desmitiem gadu laikā reģistrētā ziema.

Otrkārt, nav vispār nekādu pierādījumu tam, ka Arktikas kūstošie ūdeņi negatīvi ietekmētu Golfa straumi. Šī straume nekādā veidā nav mainījusies. Treškārt, jūsu argumenti būtu efektīvāki, ja klimata pārmaiņu datormodeļi to būtu prognozējuši pirms pāris gadiem. Tie šādas pārmaiņas neprognozēja. Pirms pāris gadiem mums teica, ka mūsu bērni nezināšot, kas ir sniegs. Kādas absolūtas muļķības bija visas šīs runas!

Visbeidzot, attiecībā uz statistikas datiem, kas rāda globālās sasilšanas tendenci, galvenais faktors, ko visi šajā saistībā ignorē, ir tas, ka 65 % pasaules meteoroloģisko staciju atrodas 10 metru attālumā no mākslīgiem siltuma avotiem. Tie ir faktiski gandrīz visas pilsētās. Pēc Padomju Savienības sabrukuma tika slēgta lielākā daļa vairums meteoroloģisko staciju, kas atradās dabiski aukstās teritorijās. Tas ir sašķobījis statistiku, kas pašos pamatos ir fiktīva, jo tie cilvēki, kurus stimulē Apvienoto Nāciju Organizācija, cenšas pierādīt cilvēka izraisītu globālo sasilšanu, lai ieviestu tādus risinājumus, kādi viņiem ir izdevīgi.

  Françoise Grossetête (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Vispirms es vēlos apsveikt referentu par šīs vienošanās panākšanu. Kā skaidri redzams mūsu debatēs, to bija grūti panākt. Es domāju, ka visi piekrīt teiktajam.

Jā, protams, klimata pārmaiņas pastāv, taču cilvēki nepērk vieglos kravas automobiļus tikai tāpēc, lai gūtu prieku no braukšanas, vai tāpēc, ka viņi par tiem jūsmotu. Tie ir automobiļi, ko cilvēki izmanto kā savu darba instrumentu, un tas nozīmē, ka mērķvērtība 147 g CO2 līdz 2020. gadam nodrošinās pareizo līdzsvaru. Es pat būtu devusi priekšroku mazliet lielākam rādītājam, taču šis vismaz ir priekšlikums, kas man šķiet līdzsvarotāks par Komisijas sākotnēji izvirzīto priekšlikumu. Komisijas priekšlikuma rezultātā ražotājiem tiktu izvirzīti tehnoloģiski uzdevumi ar visām saistītajām jauninājumu izmaksām, kam būtu ievērojama finansiālā ietekme uz galapatērētājiem, kurus mēs nevēlamies sodīt, ņemot vērā, ka viņi pašlaik piedzīvo ārkārtēju krīzes periodu.

Taču es atbalstu stimulu augstas efektivitātes transportlīdzekļu ražošanai un sodu par šiem mērķiem neatbilstīgu automobiļu ražošanu ieviešanu. Tādēļ šis viss patiešām ir solis pareizajā virzienā.

Es arī ļoti priecājos redzēt, ka ir paredzēti sodi. Esmu gandarīta, ka mums ir izdevies atrast kopīgu pamatu attiecībā uz sodiem, kas ir tāds pats kā pamats vieglajiem automobiļiem piemērotajiem sodiem. Šo iemeslu dēļ es ar prieku balsošu par šo ziņojumu.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pāreja uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku un klimata pārmaiņu dokumentu paketē izklāstīto mērķu sasniegšana nozīmē, ka mums jāizstrādā noteikumi CO2 emisiju reglamentēšanai dažādās nozarēs, tostarp automobiļu nozarē.

Es ļoti priecājos par sarunām, kurās bija iespējams ar Padomi vienoties par emisiju ierobežošanas robežvērtību — 147 g CO2/km — laikposmam līdz 2020. gadam. Tas ir reālistisks ierobežojums, kas vienlaikus nodrošina arī lielisku līdzsvaru starp noteikumiem vides, sociālajā un ražošanas jomā. Es ceru, ka esmu devis arī savu ieguldījumu, būdams Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas „ēnu” referents.

Panāktajā vienošanās dokumentā ir ņemta vērā ekonomikas krīze, ko piedzīvo šī nozare, un ir arī saprātīgi kompensētas atšķirības starp vieglo automobiļu nozari un vieglo kravas automobiļu nozari. Tieši tāpat, kā tas notika, ieviešot regulu attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, Eiropas autobūves nozare spēs izstrādāt „zaļas”, konkurētspējīgas un videi labvēlīgas tehnoloģijas arī vieglajiem kravas automobiļiem. Es ceru, ka tai izdosies arī izmantot iespējas, ko sniedz vides aizsardzības radītais izaicinājums, lai vēl vairāk ieguldītu jauninājumos un pētniecībā.

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Iespējams, mums vajadzētu uzdot jautājumu, vai mums būtu izdevies sasniegt vairāk, ja šis pasākums tiktu ieviests, lai palielinātu degvielas efektivitāti vieglajiem kravas transportlīdzekļiem, nevis tāpēc, lai samazinātu CO2 emisijas. Protams, praksē tas ir viens un tas pats, taču vienā gadījumā šie pasākumi tiek uzskatīti par uzņēmumiem radītām izmaksām, bet otrā — par ietaupījumu.

Nuttall kungs apgalvo, ka šis pasākums paaugstinās transportlīdzekļu cenu par EUR 5000. Man ir aizdomas, ka šā pasākuma rezultātā cena nepieaugs pat par vienu eiro. Atgriezīsimies pie šīm debatēm pēc trim gadiem un paskatīsimies, kuram ir taisnība! Fakts ir tāds, ka naftas cena šobrīd ir USD 100 par barelu. Tas ir vairāk, nekā Komisija prognozēja, veicot savus novērtējumus. Potenciālie uzņēmumu ietaupījumi ir lielāki, un es vēlos, lai Eiropas Tautas partijas (EPP) grupa to atzīst. EPP ir runājusi lielo uzņēmumu, ražotāju vārdā, nevis visu to uzņēmumu vārdā, kuri izmanto vieglos kravas automobiļus un kuriem ir vajadzīgas degvielas patēriņa ziņā efektīvākas tehnoloģijas, lai samazinātu savas izmaksas.

Pēdējos gados ražotāji ir guvuši lielus panākumus tehnoloģiju attīstības jomā. Mums būtu jātiecas uz šo mērķi. Es ceru, ka Komisija pie tā atgriezīsies savā pārskatā pēc dažiem gadiem un nodrošinās, lai būtu iespējams pienācīgi īstenot šo mērķi.

(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Paul Nuttall (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Vai godājamais kungs patiešām domā, ka ir pareizi balsot par tiesību aktu, kas faktiski paaugstinās transportlīdzekļu izmaksas? Viņš zina, ka tā būs, un es arī to zinu. Faktiski notiks tas, ka šis tiesību akts Liverpūlē un Mančestrā — viņa paša vēlēšanu apgabalā — izstums mazos uzņēmumus no uzņēmējdarbības jomas. Vai viņš domā, ka tas ir godīgi? Vai viņš uzskata, ka tas ir morāli pareizi? Vai viņš ir gatavs stāvēt šajā tribīnē arī vēlēšanās pēc trim gadiem?

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs! Apvienotās Karalistes valdība, proti, tās Transporta departaments, reāli veica šā pasākuma ietekmes novērtējumu. Tas atklāja, ka uzņēmumu ieguvums, iespējams, būs pat vēl lielāks par Komisijas aplēsēm.

Rekordaugstu degvielas cenu gadījumā neto ietaupījumi saistībā ar transportlīdzekļa ekspluatāciju pārsniedz jebkādu potenciālo transportlīdzekļu izmaksu pieaugumu — rezultāts ir neto ietaupījumi uzņēmumiem un zemākas cenas patērētājiem. Šis ir tas, pret ko tik apņēmīgi cīnās Apvienotās Karalistes Neatkarības partija. Šajā cīņā tā vēlas panākt, lai uzņēmumi maksātu vairāk, nekā tiem jāmaksā.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Priekšlikumā par vieglajiem kravas automobiļiem sākotnēji bija noteikta emisiju samazināšanas ilgtermiņa robežvērtība, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, — 135 g CO2/km. Taču ražotāji vienbalsīgi pauda viedokli, ka tehniskā ziņā to panākt ir neiespējami.

Ja ziņojums būtu pieņemts tā sākotnējā veidolā, tad salīdzinājumā ar milzīgo ekonomisko ietekmi, kas, piemēram, Eiropā vien pārsniegtu EUR 45 miljardus, kā rezultātā cena par transportlīdzekli neizbēgami palielinātos vidēji par aptuveni EUR 3800, CO2 līmenis pasaules mērogā samazinātos par 0,00014 %.

Par spīti šiem problemātiskajiem jautājumiem pirmajā lasījumā tika panākta vienošanās ar Padomi, kurā noteiktā emisiju samazināšanas robežvērtība, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam, ir 147 g CO2/km, ņemot vērā īstenošanas iespējas, kuras Komisijai ir jāizvērtē līdz 2013. gada janvārim. Jebkurā gadījumā šis ir tikai politisks lēmums, un tam nav pilnīgi nekādas saistības ar patiesajiem ražošanas vai tirgus apstākļiem vai patērētāju interesēm.

Mēs balsosim pret ziņojumu, jo uzskatām, ka ekonomiskā ietekme ir pārmērīga salīdzinājumā ar nenozīmīgo CO2 samazinājumu globālā mērogā.

  Pilar Ayuso (PPE) – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos apsveikt referentu Callanan kungu, kurš ir paveicis ļoti smagu darbu un, pats galvenais, panācis iespējami labāko rezultātu. Nebija viegli panākt vienošanos pirmajā lasījumā par tik sarežģītu regulu kā šī.

Automobiļu rūpniecība Eiropas Savienībai ir būtiski svarīga. Turklāt tā ir nozare, kas ir apņēmusies īstenot Eiropas Savienības mērķus emisiju samazināšanas un tehnoloģisko jauninājumu jomā.

Šī vienošanās ir stabils pamats, kas dod juridisku skaidrību mūsu transportlīdzekļu ražotājiem. Es uzskatu, ka emisiju samazināšanas mērķi ir gan vērienīgi, gan reālistiski. Ražotājiem līdz 2020. gadam būs jāsasniedz mērķvērtība — 147 grami CO2 uz vienu kilometru. Esmu pārliecināts, ka viņi gūs panākumus, un tādējādi viņi būs veicinājuši Eiropas Savienības mērķi samazināt emisijas par 20 % līdz 2010. gadam.

Taču šajā jaunajā regulā ir arī citi interesanti elementi, piemēram, superkredīti un alternatīvo degvielu veicināšana. Atbilstīgi ES mērķiem attiecībā uz atjaunojamo degvielu veidiem laikposmam līdz 2020. gadam biodegvielu attīstība nepārprotami tiek veicināta. Es uzsveru šo acīmredzamo faktu, jo gadījumā, ja Komisija turpinās novilcināt savus priekšlikumus par biodegvielām, tad mēs nesasniegsim savu mērķi laikposmam līdz 2020. gadam.

Visbeidzot savas runas noslēgumā es gribētu apsveikt Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) „ēnu” referenti, kas tikko ir kļuvusi par māti un kas ir ļoti smagi strādājusi un devusi arī savu ieguldījumu, lai būtu iespējama šīs vienošanās veiksmīga īstenošana.

  Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu izteikt pateicību referentam Callanan kungam, „ēnu” referentiem un visiem pārējiem, kas bija iesaistīti darbā ar šo direktīvu. Tagad mums beidzot būs arī normatīvais instruments attiecībā uz vieglo kravas automobiļu emisijām, un tas ir svarīgi. Direktīva tagad ir iespējami drīzāk jāievieš.

Vienlaikus mēs neesam gājuši tik tālu, cik daudzi no mums būtu gribējuši, un es domāju, ka mums vajadzētu par to runāt atklāti un godīgi. Tas, ko mēs redzam, ir vides un rūpniecības politikas lēmums, ko acīmredzami ir ietekmējusi ekonomikas krīze un tas, ka tik daudzu Eiropas valstu valdības — konservatīvās, labēji orientētās valdības — ir izvēlējušās reaģēt uz šo ekonomikas krīzi, vienkārši veicot samazinājumus, nevis ieguldot. Tā rezultāts ir augsts bezdarba līmenis un zems pieprasījums, un tas ietekmē gan vieglo automobiļu rūpniecību, gan vieglo kravas transportlīdzekļu rūpniecību. Protams, šo varētu saukt par reālismu, taču tas noved pie piespiedu pielāgošanās ekonomikas krīzei un samazinājumu politikai.

Tāpēc Komisijas mērķi bija vērienīgāki pat par Parlamenta Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas mērķiem, un tas ir neparasti. Esmu pateicīga par to, ka šajā lēmumā tomēr ir paredzēta emisiju mērķu pārskatīšana 2014. gadā. Tāpēc es ceru — mums būs vēl viena iespēja parādīt, ka mēs pilnīgi nopietni uzskatām, ka konkurētspēja un cēli mērķi klimata politikas jomā nedrīkst būt savstarpēji pretrunīgi, bet tā vietā ir jānodrošina, lai šie abi faktori mijiedarbotos, sekmējot attīstību abās jomās.

  Corinne Lepage (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es negribīgi balsošu par galīgo kompromisu. Sarunas bija briesmīgas, un, manuprāt, šis balsojums ir lēmums, kas ir uzspiests Parlamenta un Padomes politisko spēku spēļu rezultātā.

Galvenajām ražotājvalstīm, ko atbalsta vairākums to deputātu, kuri ir jutīgi pret ražošanas nozares argumentiem, ir izdevies panākt, lai mēs nenoteiktu vērienīgu emisiju samazināšanas mērķi. Es gribētu norādīt, ka Komisija bija ierosinājusi mērķvērtību 135 gramus uz kilometru līdz 2020. gadam. Tādējādi Parlaments ir mazāk vērienīgs nekā Komisija, un tas ir nožēlojami.

Automobiļu rūpniecība, kas cīnījās pret šo tekstu — un tikko to apliecināja vēl daži līdzīgi piemēri —, acīmredzami nav sapratusi, ka tai viss ieguvums jāpanāk, kļūstot par līderi emisiju samazināšanā, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas Transporta un apkārtējās vides federācijas pagājušā gada novembrī veiktais pētījums apliecina to, ka tehnoloģiskie risinājumi pastāv. Pētījumā norādīts, ka automobiļu ražotāji Eiropā 2009. gadā ir samazinājuši nekomerciālo transportlīdzekļu CO2 emisijas par 2–10 % un kāds Japānas ražotājs ir gandrīz jau sasniedzis savu mērķi sešus gadus pirms noteiktā termiņa.

Es balsošu par šo kompromisu, jo mēs riskējam otrajā lasījumā sagraut šo panākumu, lai cik mazs tas arī nebūtu. Taču es gribētu uzsvērt, ka, aizstāvot status quo, mēs neizdarām nekādu pakalpojumu ražotājiem, un, ciktāl tas attiecas uz valsts iestādēm — ja tās neveicina jauninājumus, tad tās nepilda savu uzdevumu.

  Elisabetta Gardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Rezultāts, pie kura mēs esam nonākuši, ir ārkārtīgi vērienīgs. Es gribētu norādīt, ka pašlaik CO2 emisijas no šiem transportlīdzekļiem ir aptuveni 200 g uz vienu kvadrātkilometru. Tāpēc to samazinājums līdz 147 g samazina šo slieksni par vairāk nekā 25 %. Turklāt es vēlētos uzsvērt, ka minimāli samazinājumi izmaksā visvairāk, tāpēc mums jābūt uzmanīgiem.

Es arī domāju, ka šo konkrēto transportlīdzekļu kategoriju nevar salīdzināt ar vieglajiem automobiļiem, kā tas bieži vien ir noticis šajā Parlamentā. To ražošanas cikli ir daudz ilgāki, un šā sektora devums attiektos tikai uz 1,5 % no visām transporta nozares CO2 emisijām.

Ja mēs nenoteiksim savu galveno mērķi, tad galu galā mēs sodīsim nozari, kas jau tā ir piedzīvojusi strauju samazinājumu par vairāk nekā 30 %, kurš galvenokārt ir skāris mazos un vidējos uzņēmumus — un tikai pirms 12 stundām mēs visi Parlamentā apstiprinājām, ka gribam atbalstīt šos uzņēmumus tās milzīgās saimnieciskās un sociālās nozīmes dēļ, kāda tiem kā vienīgajam patiesajam dzinējspēkam ir Eiropas iedzīvotāju nodarbinātības jomā. Tādēļ mums jābūt ļoti uzmanīgiem.

Es augstu novērtēju darbu, kas ir izdarīts, taču mums jāīsteno rūpīga uzraudzība.

  Saïd El Khadraoui (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Teksts mūsu priekšā patiešām ir kompromiss, un mēs labprāt būtu bijuši nedaudz vērienīgāki vairākos jautājumos, jo īpaši attiecībā uz laika grafiku un sodu līmeni.

No otras puses, ir svarīgi, ka ir noteikti emisijas standarti šīs kategorijas transportlīdzekļiem — kategorijai, kas, šķiet, nedaudz bija izslīdējusi ārpus normatīvo aktu jomas, ņemot vērā to, cik daudz noteikumu jau pastāv gan attiecībā uz vieglajiem automobiļiem, gan attiecībā uz kravas automobiļiem. Tendences attīstība notiek pareizajā virzienā, bet — kā jūs pats jau teicāt — pēdējos gados VKA skaits ir ārkārtīgi palielinājies, un, šķiet, ka tas turpinās palielināties arī nākamajos gados.

Būdams Transporta un tūrisma komitejas loceklis, es gribētu īsi atgriezties pie ātruma ierobežojumu jautājuma. Mēs komitejā esam ierosinājuši, lai, sākot ar 2018. gadu, noteiktais ātruma ierobežojums būtu 120 kilometru stundā, kas patiešām nav nepamatoti. Kā jūs zināt, jau pastāv ātruma ierobežojums kravas transportlīdzekļiem, un es domāju, ka gan vides, gan satiksmes drošības apsvērumu dēļ būtu vēlams to noteikt tiesību aktos. Manuprāt, tas būtu jādara Eiropas mērogā, jo nebūtu pārāk loģiski to atstāt dalībvalstu kompetencē.

Tādēļ es vēlos aicināt jūs, komisāre, pārskatīt šo jautājumu kopīgi ar savu kolēģi Kallas kungu — viņš ir šeit sēžu zālē kopā ar mums —, izpētīt to un iesniegt priekšlikumu. Manuprāt, tas būtu vērtīgs ieguldījums attiecīgajās jūsu atbildības jomās: vides aizsardzībā un ceļu satiksmes drošībā.

  Christa Klaß (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hedegaard kundze, dāmas un kungi! Mēs šodien šeit neesam tāpēc, lai diskutētu par klimatu. Tā vietā mums vienkārši ir jādara viss, kas ir iespējams. Es atzinīgi vērtēju panākto kompromisu. Ierobežojot emisijas līdz 147 gramiem uz kilometru, sākot ar 2020. gadu, mēs nosakām ļoti skaidrus standartus. Tas radīs stimulus jaunu tehnoloģiju izstrādei, lai palielinātu energoefektivitāti un cīnītos pret klimata pārmaiņām. Arī transportlīdzekļu lietotāji gūs labumu no šiem jauninājumiem, kas ļaus viņiem ietaupīt degvielu un tādējādi — arī naudu.

Nelielos autofurgonus izmanto galvenokārt tirgotāji, mazie un vidējie uzņēmumi, zemnieki un vīnkopji. Parasti viņi šos transportlīdzekļus izmanto tikai pārvadājumiem nelielos attālumos un bieži tos lieto daudzus gadus, līdz uzņēmums pāriet nākamā īpašnieka rokās. Tāpēc šo transportlīdzekļu izmaksām arī turpmāk jābūt pārvaldāmām. Augstākas ieguldījumu izmaksas ir jāfinansē, pamatojoties uz enerģijas efektīvu izmantošanu un enerģijas ietaupījumiem. Ilgtermiņa mērķis 2020. gadam atstāj pietiekami daudz laika pārejas periodiem, lai pētniecības organizācijas un nozare varētu izstrādāt un ražot jaunus dzinējus. Mērķis, kuru mēs esam sev izvirzījuši, ir reālistisks, sasniedzams un joprojām efektīvs. Es ceru, ka tas saņems plašu atbalstu.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Ieguldījums kopējo CO2 emisiju ierobežošanā būtu jādod visiem autotransporta nozarē iesaistītajiem ražotājiem — gan vieglo automobiļu, gan vieglo kravas automobiļu ražotājiem. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šo kompromisu, kuru izstrādājis Eiropas Parlaments, Padome un Eiropas Komisija un kurā noteikti emisiju ierobežojumi un sodi par neatbilstību šiem ierobežojumiem.

Tādu saistošu un vērienīgu ierobežojumu noteikšana, kas ir arī reālistiski, būs izaicinājums Eiropas automobiļu rūpniecības jauninājumu potenciālam. Tas darbosies kā stimuls pastiprināt pētniecības un attīstības centienus, lai rastu tādus jaunus dizaina risinājumus, ko varētu izmantot videi draudzīgāku transportlīdzekļu ražošanai. Mums ir jāizstrādā pašiem savas zaļās tehnoloģijas, lai mēs varētu izvairīties no importa transportlīdzekļiem, kā tas ir gadījumā ar hibrīdtehnoloģijām. Es uzskatu, ka šie likumdošanas lēmumi, kurus mēs esam pieņēmuši, darbosies kā atbilstīgs stimuls Eiropas ražotāju mobilizēšanai un viņi sapratīs, ka videi nekaitīgas tehnoloģijas ir attīstības iespēja.

  Dominique Riquet (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu apsveikt referentu par viņa nostāju un vēlos norādīt, ka Parlaments ir nonācis sarežģītā stāvoklī, jo tas atrodas vidū starp Komisiju, kas ir ļoti vērienīga, un Padomi, kas, kā parasti, ir piesardzīga, starp klimata skeptiķiem un klimata kritiķiem, kā arī starp rūpniecības atbalstītājiem un vides aizsargātājiem. Tādēļ šī ir līdzsvarota nostāja, kurā saglabāts vērienīgums, jo 147 gramu mērķvērtība 2020. gadā dos nozarei laiku tehnoloģiskajam izrāvienam, vienlaikus stimulējot to palielināt efektivitāti. Pārejas perioda pagarināšana līdz 2018. gadam ir pozitīva, un tas ļaus padarīt pievilcīgāku nepiesārņojošo transportlīdzekļu pētniecību un ražošanu.

Nobeigumā es gribētu izteikt divus komentārus. Protams, es atzinīgi vērtēju to, ka priekšlikums ir pieņemts pirmajā lasījumā, un man pilnīgi nebija saprotami kolēģa tikko izteiktie komentāri, kad viņš teica, ka dodot priekšroku otrajam lasījumam. Otrkārt, man tāpat kā El Khadraoui kungam ir žēl, ka nav iekļautas ātruma ierobežošanas ierīces, jo tas nozīmē, ka arī turpmāk uz automaģistrālēm mūs apdzīs vienīgie transportlīdzekļi, kuriem vairs nav jāievēro ātruma ierobežojums, proti, vieglie kravas automobiļi.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Šī regula ir solis uz priekšu, lai pakāpeniski sasniegtu CO2 emisiju samazināšanas mērķus vieglajiem kravas transportlīdzekļiem Eiropā. To varēs panākt, radot stimulu shēmas, lai padarītu transportlīdzekļus efektīvākus un, piemērojot sodus ražotājiem, kuri neievēros atbilstību šiem mērķiem.

Tomēr es nedomāju, ka šim jaunajam tiesību aktam par CO2 samazināšanu vajadzētu apdraudēt automobiļu ražotāju vai patērētāju stāvokli. Jaunajos noteikumos jāpievērš uzmanība MVU un Eiropas automobiļu ražotāju bažām, kuri lūdz, lai piesārņojuma ierobežojumus sāktu ieviest pakāpeniski pēc 2015. gada, jo tie transportlīdzekļi, ko pārdos 2014. gadā, jau atrodas izstrādes un ražošanas posmā. Rādītājs — 147 grami — ir pieņemams kompromiss salīdzinājumā ar tiem rādītājiem, kas ir minēti. Taču Komisijai ir cieši jāpārrauga attiecības starp automobiļu ražotājiem un lietotājiem, lai novērtētu šā pasākuma ietekmi uz cenām un plašākā mērogā uz mazo uzņēmumu darbībām.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vieglo kravas automobiļu ražošanai un ar to saistīto tehnoloģisko problēmu risināšanai ir vajadzīgi daudz lielāki ieguldījumi, ilgtermiņa stratēģiskie plāni un ilgāks ražošanas cikls nekā tas ir vieglo automobiļu gadījumā. Šajā saistībā šāda ilgtermiņa mērķa apstiprināšana bija būtiska, lai nodrošinātu nozarei garantētu ražošanas drošību. No otras puses, mēs nedrīkstam aizmirst par 147 g mērķvērtību, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam. Sākotnējais īstermiņa mērķis 175 g, lai sasniegtu 147 g mērķi līdz 2020. gadam, ievērojami palielinās vieglo kravas automobiļu ražošanas izmaksas, padarot tos dārgākus daudziem mazajiem uzņēmumiem, kuri tos izmanto kā sava ikdienas darba instrumentu. Es ceru, ka rezultāts nebūs ievērojams kritums jaunu transportlīdzekļu tirdzniecībā, kas savukārt nozīmētu to, ka uz ceļiem ilgāk paliks tehnoloģiski vecāki transportlīdzekļi, kuri rada daudz lielākas emisijas.

  Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Ar Padomi panāktais kompromiss, protams, šķiet līdzsvarotāks un reālistiskāks salīdzinājumā ar sākotnējo Komisijas priekšlikumu, kas bija tik vērienīgs, ka vietām šķita pat utopisks, jo tajā pienācīgi nebija ņemti vērā rūpniecības nozares apstākļi un ietekme uz tirgu. Pārlieku ideoloģiska vides aizsardzība vienmēr rada risku, ka būs mazāk iespēju panākt jūtamus rezultātus, un šādā veidā tiek nodarīts kaitējums videi.

Manuprāt, lai gan ilgtermiņa mērķis 147 g CO2/km līdz 2020. gadam vēl nav optimāls, tas varētu izrādīties daudz saprātīgāks un reālistiskāks nekā sākotnēji ierosinātais mērķis.

Es arī atzinīgi vērtēju plānotos stimulus ekojauninājumiem, taču, manuprāt, kritiski svarīgs jautājums joprojām ir šis: lēmums par emisijām no tā sauktajiem pabeigtajiem transportlīdzekļiem, ar to domājot transportlīdzekļus, ko būvē vairākos posmos. Es ceru, ka Komisija izpildīs savu apņemšanos līdz šā gada beigām iesniegt konkrētu likumdošanas priekšlikumu par šo jautājumu.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju lielisko darbu, ko paveicis referents Callanan kungs un mans kolēģis Groote kungs, lai sagatavotu šo ziņojumu. Šī regula liks automobiļu ražotājiem izstrādāt jaunas zaļās tehnoloģijas, un, kaut arī tas šķietami viņiem uzliek jaunu slogu, tas var palielināt automobiļu rūpniecības konkurētspēju pasaules tirgū. Vienlaikus tas palīdzēs izpildīt CO2 emisiju samazināšanas saistības atbilstīgi Eiropas Savienības stratēģijai. Kompromisa grozījumi, par kuriem ir panākta vienošanās, nodrošina pietiekami daudz laika jaunu tehnoloģiju ieviešanai ražotājiem, kā arī pietiekamu laiku Komisijai, lai tā izstrādātu efektīvu mehānismu noteikumu pārkāpumu uzraudzībai šajā jomā.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Jauninājumu pārvaldībā, citiem vārdiem sakot, pētniecībā un attīstībā jaunu tehnoloģiju un ražošanas procesu jomā, to plaša mēroga īstenošanā un piemērotākā laika izvēlē attiecībā uz to īstenošanu vadošajam kritērijam, pirmkārt, un galvenokārt ir jābūt tam, lai tā ietvertu sabiedrības interešu aizsardzību, sabiedrības dzīves kvalitātes uzlabošanu un vides aizsardzību. Centienu panākt vairāk jauninājumu un to ieviešanas pārvaldības pamatā vajadzētu būt galvenokārt šiem principiem, nevis šaurām komerciālām rūpniecības un uzņēmējdarbības interesēm.

Tas attiecas arī uz transportlīdzekļu emisiju jautājumu. Ņemot vērā to, ka transporta nozare ir atbildīga par ievērojamu daļu no CO2 emisijām, šai jomai būtu jāvelta atbilstīga daļa emisiju samazināšanas centienu. Tāpēc ir svarīgi turpināt palielināt transportlīdzekļu energoefektivitāti, samazināt degvielas patēriņu un kopumā attīstīt zemu oglekļa emisiju tehnoloģijas. Tagad tas ir iespējams, pateicoties zinātnes un tehnikas sasniegumiem, kuros jau sākotnēji ir ņemts vērā aizvien lielākais un neizbēgamais fosilo kurināmo deficīts, un šis fakts jau pats par sevi pelna īpašu uzmanību.

  Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāre! Es runāšu īsi. Es balsošu par šo tekstu, jo uzskatu, ka šis kompromiss ir solis pareizajā virzienā. Taču vienlaikus man žēl, ka šis teksts nav tik vērienīgs kā priekšlikums, ko iesniedza Hedegaard kundze.

Tāpēc tagad — pēc debatēm un pirms balsojuma, kas notiks pēc pāris stundām, — es gribētu, lai jūs mums pastāstītu, ko ietver tā procedūra, kuru jūs plānojat pieņemt attiecībā uz nākamajiem diviem gadiem, jo pārskats ir jāveic 2013. gadā, tādējādi ļaujot mums nekavējoties, kā gribēja mūsu grupas atzinuma sagatavotājs Groote kungs, turpināt šo cīņu, lai samazinātu vieglo kravas automobiļu radīto piesārņojumu.

Tas ir mans jautājums jums, komisāre, un es zinu, ka jūs būsiet neatlaidīga, lai mēs varētu gūt panākumus par spīti šai rūpniecības lobēšanai, kuru es tāpat kā daudzi mani kolēģi, kas runāja par šo jautājumu, uzskatu par nepareizu.

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hedegaard kundze! Es nevaru slēpt to, ka es esmu viens no tiem cilvēkiem, kas šodien daudz labprātāk būtu pieņēmuši 135 gramu mērķvērtību. Taču es uzskatu, ka šis kompromiss atspoguļo realitāti un liecina, ka mēs esam gatavi kopīgi veltīt ievērojamas pūles, lai ierobežotu un samazinātu CO2 emisijas.

Eiropas Savienībai nesen ir izdevies samazināt kopējās CO2 emisijas par 9 %. Tomēr emisijas transporta nozarē ir pieaugušas par gandrīz 30 %. Raugoties vienīgi no šā viedokļa, es uzskatu, ka solis, ko speram šodien, ir vēl viens solis pareizajā virzienā

Taču mēs nedrīkstam ļaut novērst uzmanību no fakta, ka reālās problēmas transporta nozarē slēpjas citur, ņemot vērā kopējo pieaugumu 29 % apmērā. Citiem vārdiem sakot, mums ļoti nopietni jāpievēršas sabiedriskā transporta attīstīšanai. Mēs nedrīkstam palielināt tos slogus, kas gulstas uz mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tā vietā mums jāuzlabo piepilsētas satiksmes iespējas iedzīvotājiem un jāpaātrina dzelzceļu būvniecība. Mēs panāksim daudz vairāk, individuālo transportlīdzekļu vietā daudz plašāk izmantojot sabiedrisko transportu.

Es uzskatu, ka mēs speram pirmo soli pareizajā virzienā, jo, galu galā, mēs runājam par samazinājumu 25 % apmērā.

  Judith A. Merkies (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt visus iesaistītos, taču būtu gribējusi redzēt vērienīgāku rezultātu. Daudz vērienīgāku. Un kāpēc? Es jums minēšu piecus iemeslus: vairāk jauninājumu, lielāka konkurētspēja Eiropā, vide, protams, jo tas būtu varējis saglabāt mums izejvielas un būtu bijis arī lētāk patērētājiem.

Mēs Eiropā esam ļoti atkarīgi no enerģijas izejvielu importa. Izmantojot tīrākas tehnoloģijas, mēs būtu panākuši daudz lielākus ietaupījumus un būtu arī devuši milzīgu stimulu mūsu spēcīgajai autobūves nozarei, lai tā varētu nākt klajā ar tīrām, inteliģentām tehnoloģijām, kuras varētu pārdot jebkurā pasaules vietā un kuras mums būtu varējušas kļūt par lielisku sākuma punktu.

Tas būtu bijis lētāk un efektīvāk tieši tā iemesla dēļ, ka mēs esam tik ļoti atkarīgi no importa. Tas būtu varējis izvērsties arī par ietaupījumu patērētājiem. Iespējams, iegādes cena būtu augstāka, taču galu galā tas atmaksātos, jo samazinātos izmaksas par katru nobraukto kilometru. Tas būtu bijis izdevīgi, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Jo Holandes iedzīvotājiem sakāmvārds: „Ja santīmu nekrāsi, pie lata netiksi!” joprojām ir ļoti aktuāls!

  Inés Ayala Sender (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlos pateikties referentiem un īpaši mūsu „ēnu” referentam Groote kungam par priekšlikumu, kas stimulēs mūsu rūpniecību kļūt zaļākai. Taču, manuprāt, ir ļoti nožēlojami, ka mēs esam palaiduši garām lielisku izdevību ieviest ātruma ierobežotājus, kas ir būtiski instrumenti gaisa kvalitātes uzlabošanā.

Man jānorāda, ka šī direktīva ir ieviesta jau pirms vairāk nekā pusotra mēneša, kas redzams tādās pilsētās kā Barselona, kur sociālistu vadītā pilsētas dome ir noteikusi ātruma ierobežojumu 80 km stundā un ir jūtama atšķirība salīdzinājumā ar citām pilsētām, piemēram, Madridi vai Valensiju, kuru pilsētas domes ir konservatīvas un kuru iedzīvotājiem pastāv liels risks saslimt ar alerģijām un elpceļu slimībām.

Ātruma ierobežošanas ierīces būtu palīdzējušas mums mazināt šīs problēmas, kā arī uzlabot satiksmes drošību un samazināt zaudēto cilvēku dzīvību skaitu. Tādēļ tas ir nožēlojami, un mēs ticam, ka mums izdosies panākt to iekļaušanu turpmākajos tiesību aktos.

  Connie Hedegaard, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt ar īsu piezīmi Pargneau kungam, kurš uzdeva jautājumu par plānu dažiem turpmākajiem gadiem.

Pirmkārt, protams, kā mēs esam vienojušies, Komisijai ir jānovērtē gūtais progress un jāpārliecinās, vai šo mērķu īstenošana ir iespējama. Par to mēs visi esam vienojušies, bet, protams, mums ir pamats uzskatīt, ka tas ir iespējams, jo mūsu ietekmes novērtējums jau ir to pierādījis. Mēs apzināmies to, kādas izmaksas un sekas izraisīs viss, ko mēs darām, un samazināšanas līmenis, kuru mēs izvēlamies piemērot. Tādējādi mēs uzskatām, ka tas būs iespējams, taču mēs, protams, izskatām šo jautājumu.

Vēlos tikai pateikt, ka debašu par 2020. gada mērķi atsākšana varētu radīt nenoteiktību plānošanā, tāpēc, protams, mēs tagad uzsveram, ka ir noteikts ilgtermiņa mērķis. Daudzi ražotāji to novērtē, jo tas viņiem rada iespēju plānot ilgtermiņā, kas viņiem patiešām ir nepieciešams — tas nodrošina viņiem vajadzīgo prognozējamību. Galu galā viņi to novērtē. Tā bija arī atbilde Vlasák kungam un viņa bažām.

Tikai īsa piezīme Nuttall kungam — es nezinu, vai viņš vēl ir šeit, — vai drīzāk piezīme Nuttall kunga tēvam, jo viņam pilnīgi nav par ko uztraukties, izņemot to, ka viņa dēls izmanto tāda avota datus, kas man nav zināms. Fakts ir tāds, ka paredzēto pasākumu īstenošana izmaksā daudz mazāk, nekā apgalvo Nuttall kungs, un degvielas patēriņa radītie ietaupījumi pārsniegs izmaksas.

Tādējādi gala rezultātā Nuttall kunga tēvs ne tikai ietaupīs naudu, bet gūs arī neto labumu. Viņš varēs arī paskaidrot, ka viņa bērni un viņa mazbērni elpos tīrāku gaisu. Vienlaikus tas, ko mēs cenšamies panākt, ir jauninājumu veicināšana Eiropai ļoti svarīgā rūpniecības nozarē. Jauninājumi ir tas, ko mēs cenšamies panākt.

Noslēdzot šīs debates, es gribētu tikai pateikt, ka mēs esam guvuši labumu, ko sniedz plašā pieredze, kādu mēs esam guvuši attiecībā uz tiesību aktiem automobiļu jomā. Jebkurā gadījumā izrādījās, ka ražotāji var panākt atbilstību tiesību aktu prasībām ātrāk un ar mazākiem izdevumiem, nekā viņi iepriekš apgalvoja. Mani neizbrīnīs, ja tas pats notiks arī attiecībā uz autofurgoniem.

Un tā — noteikumi automobiļiem jau ir ieviesti. Tagad pienākusi autofurgonu kārta. Es atzinīgi vērtēju ļoti lielo atbalstu šim tiesību aktam. Nākamais temats, kas mums ir jāizskata šajā jomā, būs lieljaudas transportlīdzekļi, un es, protams, ļoti ceru uz sadarbību ar Eiropas Parlamentu šajā jautājumā.

  Martin Callanan, referents. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos īsi atbildēt uz daudziem no izvirzītajiem jautājumiem.

Schlyter kungs teica, ka, viņaprāt, šis tiesību akts nenāk par labu Eiropas rūpniecībai un tā rezultātā arvien vairāk vieglo kravas automobiļu tiks ražoti Āzijā. Man jāsaka, ka es vienkārši nesaprotu šo piezīmi. Mēs izvirzām līdz šim pasaulē visizaicinošākos mērķus, daudz stingrākus par noteikumiem Savienotajās Valstīs vai jebkādiem noteikumiem, kas pastāv Ķīnā vai Tālajos Austrumos.

Wils kundze salīdzināja šo regulu ar vieglo automobiļu regulu. Manuprāt, tas ir kļūdains salīdzinājums. Svara samazināšanas un degvielas maisījuma maiņas ziņā emisiju samazināšanas iespējas attiecībā uz vieglajiem automobiļiem ir daudz lielākas. Jau šobrīd autofurgonu tirgū vērojams daudz lielāks dīzeļdegvielas patēriņa īpatsvars. Protams, pēc savas būtības autofurgoni jau ir daudz plašāk izmantojami, un tos iegādājas uzņēmēji.

Baidos, ka Nuttall kungs nav palicis sēžu zālē līdz šo debašu beigām, taču viņa minētie skaitļi ir nepareizi. Šis tiesību akts ļaus samazināt izmaksas daudziem uzņēmumiem. Man jāsaka, ka es mazliet vairāk ņemtu vērā viņa piezīmes, ja EFD grupa reāli būtu pacentusies nosūtīt kaut vienu pārstāvi uz kādu no mūsu trialoga sanāksmēm vai kādu no mūsu „ēnu” referentu sanāksmēm, lai skaļi paustu savu gatavību pārstāvēt mazos uzņēmumus.

(Aplausi)

Visbeidzot es uzskatu, ka šis ir labs rezultāts. Tas rada vislabāko līdzsvaru, pirmkārt, attiecībā uz uzņēmumu izmaksām, taču vienlaikus tas nodrošina arī līdzsvaru vides aizsardzības uzlabošanas ziņā. Lai kāds arī nebūtu jūsu viedoklis par klimata pārmaiņām, efektīva degvielas izmantošana — efektīvāk izmantojot vērtīgos resursus — ir jāvērtē pozitīvi.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks šodien plkst. 12.00 (2011. gada 15. februārī).

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Vienošanās ar Padomi ir panākta tādu grūtu sarunu rezultātā, kas notika par spīti nozares intensīvajām lobēšanas aktivitātēm. Visā šajā procesā mēs pretojāmies ražotāju spēcīgajam spiedienam vājināt regulas noteikumus, jo īpaši samazināt CO2 samazināšanas ilgtermiņa mērķu vērienīgumu.

Tas bija sarežģīti, jo daudzās mūsu valstīs ir automobiļu ražošanas nozares, kuras jau šobrīd piedzīvo grūtības ekonomiskās situācijas dēļ. Taču no savas pieredzes, kas gūta saistībā ar vieglo automobiļu regulu, mēs zinām, ka vieglo automobiļu ražošanas nozarē ir panākts milzīgs progress jauninājumu un tīrāku tehnoloģiju izstrādes ziņā, jo tiesiskais regulējums ir mudinājis to doties pareizajā virzienā. Mēs gribējām gūt šādus pašus panākumus arī attiecībā uz autofurgoniem paredzēto tiesību aktu — ne tikai ekoloģisku apsvērumu dēļ, bet arī tāpēc, ka efektīvāka degvielas izmantošana samazinās daudzu uzņēmumu izmaksas.

Mums ir kompromisa teksts, kura rezultātā, kaut arī ne tik vērienīgi, kā mēs gribētu, tomēr ievērojami tiks samazinātas CO2 emisijas no autofurgoniem, un tas palīdzēs sasniegt tos ES emisiju samazināšanas mērķus, kas noteikti laikposmam līdz 2020. gadam un vēlāk. Es vēlos apsveikt referentus un „ēnu” referentus par veiksmīgajām sarunām ar Padomi.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Autotransporta nozare ir otrs lielākais ES siltumnīcu efektu izraisošo gāzu emisijas avots, un tās radītās emisijas nemitīgi palielinās. Tāpēc visu veidu transportlīdzekļiem, tostarp vieglajiem kravas automobiļiem, būtu jāpiemēro noteikumi, kuru nolūks ir šo emisiju samazināšana. Mērķis samazināt siltumnīcas efektu izraisošo gāzu emisijas būs labāk sasniedzams, ieviešot vienotos tiesību aktus, kas attiecas uz visu Eiropas Savienību, nevis pieņemot valstu tiesību aktus ar atšķirīgiem mērķiem. Tomēr ir jāapvieno vērienīgums ar reālismu un veselo saprātu. Tādēļ, ņemot vērā to, ka tieši mazie un vidējie uzņēmumi visvairāk izmanto vieglos kravas automobiļus un šie uzņēmumi ir 99,8 % no visiem uzņēmumiem un 67,4 % no visām darbavietām ES, mums nebūtu jāīsteno tādi mērķu, kas varētu tos apdraudēt. Tāpēc es piekrītu CO2 emisiju mērķvērtībai 147 g uz vienu kilometru jauniem vieglajiem kravas automobiļiem ES, ja tiek apliecināts, ka šī iespēja ir dzīvotspējīga. Es arī esmu gandarīts, ka šim transportlīdzekļu veidam nav ieviests atsevišķs ātruma ierobežojums ES līmenī.

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. – (GA) Es atzinīgi vērtēju šo pasākumu, jo ir ļoti svarīgi saglabāt līdzsvaru starp vides aizsardzību un darbavietu aizsardzību, un Eiropas Savienības MVU konkurētspēju.

4. Autobusu pasažieru tiesības (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A7-0020/2011) par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004 (00063/2010 – C7-0015/2011 – 2008/0237(COD)), ko Eiropas Parlamenta delegācijas Samierināšanas komitejas vārdā sagatavojis Antonio Cancian.

  Antonio Cancian, referents. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāre, dāmas un kungi! Sarunas, ko es pats vadīju pirmo gadu un vēlāk, samierināšanas procedūras laikā — vēlos norādīt, ka tā bija pirmā samierināšanas procedūra pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā — Kratsa-Tsagaropoulou kundzes vadībā un ar Transporta un tūrisma komitejas vadītāja Simpson kunga atbalstu, bija spraigākas un sarežģītākas, nekā tika gaidīts.

Ja tiks pieņemta šī regula, arī 70 miljoni Eiropas autobusu pasažieru iegūs virkni tiesību, kas līdz šim bija daudz mazākas vai tādu nebija vispār salīdzinājumā ar citiem transporta veidiem.

Sarunu laikā par šo svarīgo jautājumu, mainoties trim prezidentūrām, mērķi, ko mēs gribējām īstenot, bija šādi:

– regula, kas aizsargātu nediskriminējošu piekļuvi autobusu transportam;

– regula, kas ņemtu vērā tādas nozares specifiskās īpatnības, kura ietver mazos un vidējos uzņēmumus, un kas neuzliktu tiem pārmērīgu papildu ekonomisko slogu;

– regula, kas aizpildītu regulējuma plaisu attiecībā uz autobusu transporta nozari, kura pašlaik atrodas izņēmuma stāvoklī salīdzinājumā ar citiem transportlīdzekļiem, un tādējādi nodrošinātu minimālās garantijas visiem pasažieriem;

– regula, kas iespējami labāk aizsargātu personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības, ņemot vērā nesamierināmās nostājas Padomē;

– regula, kas ņemtu vērā tādas novecojošās sabiedrības vajadzības, kurai sabiedriskais transports nākamajās desmitgadēs būs nozīmīgs pārvietošanās līdzeklis.

Teksts, par kuru mēs šodien balsojām, ir grūti izcīnīta kompromisa auglis, taču priecājamies par šo kompromisu, ņemot vērā virzienu debatēs un visās sarunās.

Lielākās problēmas radās galvenokārt piemērošanas jomas noteikšanā. Faktiski regula attiecas uz visiem regulārajiem pārvadājumiem: gan reģionāliem, valsts iekšienē vai starptautiskiem, kuru maršruts pārsniedz 250 km. Jebkurā gadījumā, mēs esam sagatavojuši sarakstu ar pamattiesībām, ko nevar ignorēt neatkarīgi no maršruta garuma. Šīs tiesības galvenokārt pievērš uzmanību tiesībām uz transportu, kā arī mācībām, informāciju un atbildību.

Maršrutos, kas pārsniedz 250 km, regula galvenokārt nodrošina kompensāciju un palīdzību, ja noticis negadījums, pasažieru tiesības atcelšanas vai kavēšanās gadījumā, kā arī personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanas spējām tiesības. Turklāt attiecībā uz sūdzībām pārvadātājiem ir jāizveido un jāaktivē sistēma sūdzību izskatīšanai saskaņā ar šajā regulā minētajām tiesībām un pienākumiem. Laiks, kas vajadzīgs galīgās atbildes sniegšanai, nevar būt ilgāks par trim mēnešiem no sūdzības saņemšanas brīža.

Visbeidzot, katrai dalībvalstij jāizveido jauna struktūra, vēl labāk, jānorīko pastāvoša struktūra, kas būs atbildīga par šīs regulas īstenošanu. Dalībvalstīm četrus gadus būs iespējams izvairīties no šīs regulas piemērošanas, un šo periodu varēs pagarināt vienu reizi, iepriekš paziņojot Komisijai pagarināšanas iemeslus.

Dalībvalstis tiek arī lūgtas un mudinātas turpmāk izstrādāt vienotu biļeti katram transporta veidam un izveidot vai norīkot vienu valsts struktūru, kas ir atbildīga par visu veidu transporta pasažieru tiesībām. Galīgo dokumentu var uzskatīt par iepriecinošu un līdzsvarotu kompromisu. Saskaņošanas procedūras iznākums ir jāuzskata par Parlamenta uzvaru.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs! Es priecājos piedalīties šajās debatēs par priekšlikumu regulai par autobusu pasažieru tiesībām. Šis ir ļoti svarīgs brīdis, jo mūsu divu gadu ilgās diskusijas par šo tiesību aktu tuvojas noslēgumam.

Pirmkārt, es gribu Padomes vārdā izteikt pateicību un atzinību Eiropas Parlamentam par sadarbību un par kompromisa garu, kas ļāva mums panākt vienošanos Samierināšanas komitejā par labu ES autobusu pasažieriem, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti un pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Diskusijas starp šīm trim iestādēm nebija vieglas, taču tās vienmēr bija konstruktīvas un orientētas uz kompromisu. Kopīgais teksts, par kuru ir panākta vienošanās Samierināšanas komitejas sanāksmē un kurš, cerams, šodien tiks pieņemts, atspoguļo kompromisu, kam piekritušas visas politiskās grupas. Tāpēc es vēlos izteikt atzinību par paveikto darbu visiem, kas bija iesaistīti darbā pie šā likumdošanas priekšlikuma, jo īpaši priekšsēdētāja vietniecei Kratsa-Tsagaropoulou, Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājam Brian Simpson, referentam Cancian kungam un „ēnu” referentiem. Viņi visi kopīgiem spēkiem ir panākuši, lai likumdošanas procesa iznākums būtu sekmīgs.

Vēlos pateikties arī komisāram Kallas un viņa komandai, kā arī viņu kolēģiem Parlamenta un Padomes sekretariātos. Viņi visi neatlaidīgi strādāja, dodot savu ieguldījumu šā rezultātā sasniegšanā. Visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi — es vēlos izteikt atzinību par lielisko darbu Beļģijas prezidentūrai, kas nodrošināja nepieciešamo atbalstu Padomē saistībā ar kompromisa panākšanu Samierināšanas komitejā.

Esmu pārliecināta, ka kopīgais teksts, ko pieņēma Samierināšanas komitejas sanāksmē, ir taisnīgs līdzsvars starp autobusu pasažieru tiesībām un to pārvadātāju interesēm, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Pēc Padomes domām, galvenais šīs regulas mērķis ir piešķirt tiesības pasažieriem, kas izmanto tādu regulāro pārvadājumu pakalpojumus, kuru paredzētais maršruts ir 250 kilometru vai vairāk. Turklāt noteiktas pamattiesības attieksies arī uz pasažieriem, kas izmanto īsākas distances regulāros pārvadājumus. Jaunajos noteikumos īpaša uzmanība ir pievērsta tam, lai palīdzētu personām ar invaliditāti un pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām.

Diskusijās starp trim iestādēm mēs spējām rast savstarpēji pieņemamus risinājumus attiecībā uz vairākiem sarežģītiem jautājumiem, proti, darbības jomu, pasažieru tiesībām atcelšanas vai kavēšanās gadījumā, kompensāciju un palīdzību saistībā ar negadījumiem, nosacījumiem, kas atvieglotu pāreju uz jaunajiem noteikumiem, un, visbeidzot, personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām.

Kā jūs jau zināt, Padome apstiprināja kopīgo tekstu savā sanāksmē, kas notika 2011. gada 31. janvārī. Tādējādi šo tiesību aktu parakstīs rīt. Tā publicēšana Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī ir gaidāma martā.

(IT) Priekšsēdētaja kungs! Visbeidzot es gribētu apsveikt Cancian kungu par viņa izcilo darbu.

Atļaujiet man jūs apsveikt par labi padarītu darbu!

  Siim Kallas, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Tiesību aktu priekšlikums par autobusu pasažieru tiesībām, ko mēs šodien apspriežam, ir ļoti sarežģīta procesa rezultāts, tostarp samierināšanas procedūras. Pavērsiens notika ilgajās sarunās, kas notika 2010. gada 30. novembra vakarā Samierināšanas komitejā, un pēc vairāk nekā divus gadus ieilgušām sarunām izdevās atrast kompromisu.

Vēlos jums sirsnīgi pateikties par to, ka jūs to panācāt! Pirmkārt, priekšsēdētāja vietniecei Kratsa-Tsagaropoulou kundzei par viņas prasmīgo vadību, Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājam Simpson kungam, referentam Cancian kungam, un, protams, mums būtu jāpiemin arī Beļģijas prezidentūra.

Esmu pateicīgs Parlamentam par to, ka tas konsekventi pieprasa nodrošināt augstu pasažieru aizsardzības līmeni. Kad Padome 31. janvārī to būs apstiprinājusi, es aicinu arī jūs pieņemt šo regulu un oficiāli noslēgt procedūru.

Līdz ar priekšlikumu par autobusu pasažieru tiesībām tagad ir īstenoti visi praktiskie pasākumi, kas paredzēti ceļotāju aizsardzībai, un tas pasažieriem nodrošinās vienādus pakalpojumu kvalitātes pamatstandartus visās ES valstīs.

Kompromisa tekstā ietverti svarīgi sasniegumi: tas nodrošina virkni pamattiesību visiem autobusu pasažieriem. Kā Cancian kungs jau minēja, daži sarežģīti jautājumi nebija atrisināti līdz pēdējam sarunu brīdim. Daži varētu teikt, ka regulas darbības joma attiecībā uz autobusu pārvadājumiem, kuru maršruts ir 250 km un vairāk, ir pārāk ierobežota un viņi būtu gribējuši, lai to piemērotu arī tiem pasažieriem, kas izmanto vietējos autobusu pārvadājumus. Citi varētu apgalvot, ka šajā tekstā iekļauti nosacījumi, kuru īstenošana izmaksās dārgi, jo īpaši mazākiem pārvadātājiem. Es uzskatu, ka šis teksts ir ļoti labi līdzsvarots kompromiss.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka virkne pamattiesību attiecas uz visu veidu pakalpojumiem un nodrošina īpašu aizsardzību vismazāk aizsargātākajiem pasažieriem. No otras puses, ir nodrošināts, lai potenciālo izmaksu ietekme uz nozari būtu pēc iespējas mazāka. Kopumā kompromisa dokuments ir patiess ieguvums ceļojošajiem iedzīvotājiem un šīs nozares tēlam.

  Mathieu Grosch, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, Kallas kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties Cancian kungam, jo īpaši par viņa smago darbu, jo šis nebija ziņojums, ko sagatavo saskaņā ar parasto procedūru, taču mēs esam panākuši labu rezultātu.

Kompromisiem acīmredzami vienmēr ir savas priekšrocības un savi trūkumi. Daži uzskata, ka mēs esam aizgājusi pārāk tālu, savukārt citi domā, ka mēs neesam gājuši pietiekami tālu. Process Padomē nebija viegls, tāpēc es vēlos no sirds pateikties Padomei par to, ka tā deva mums iespēju atrast kompromisu pēdējā brīdī. Es uzskatu, ka ziņojuma joma ir pareiza. Mēs esam teikuši, ka trīs valstis paliek ārpus tiešas tās piemērošanas jomas. Taču, tā kā Luksemburga ir iesaistīta pārrobežu kontekstā, faktiski šie noteikumi tieši neietekmē tikai divas valstis. Attiecībā uz vietējo sabiedrisko transportu konkursu prasību specifikācijās viegli varēs iekļaut tādus nosacījumus, kas paredz pasažieru tiesību obligātu ievērošanu un stiprināšanu. Tāpēc kritika par to, ka regula neattiecas uz vietējiem pārvadājumiem, nav pamatota. To var risināt reģionālā līmenī.

Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupa vienbalsīgi atbalstīs šo kompromisu. Mēs uzskatām, ka tiesību aktu par pasažieru tiesībām kopums ir pilnīgs, un ceram, ka tuvākajā nākotnē būs iespējams sagatavot konsolidēto versiju, ietverot visu šo jomu, lai drīz varētu īstenot tādas tiesības, kas dod labumu iedzīvotājiem, nevis juristiem. Manuprāt, joprojām pastāv daudzas problēmas, jo īpaši attiecībā uz tiesību īstenošanu gadījumos, kad noteikumi nedod praktisku labumu iedzīvotājiem un kad tie nav pietiekami skaidri, lai noteiktu pasažieru tiesības. Ņemot to vērā, es vēlos pateikties visiem iesaistītajiem par smago darbu. Ceru, ka plenārsēdē mums izdosies gūt plaša vairākuma atbalstu šim veselīgajam kompromisam.

  Brian Simpson, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu izteikt savu pateicību un pateicību S&D grupas vārdā Cancian kungam par viņa smago darbu šā patiešām ļoti grūtā un ļoti sarežģītā ziņojuma sagatavošanā.

Paraugoties uz šo konkrēto vienošanos, rodas divi jautājumi. Pirmais jautājums ir šāds: „vai tā ir ideāla?”, bet otrais —„vai tas ir solis uz priekšu?”. Atbildot uz pirmo jautājumu no parlamentāra viedokļa, manuprāt, mums ir jāatzīst, ka šī vienošanās nav ideāla. Jau tas vien, ka pēc savas būtības tā ir kompromiss, nozīmē, ka dažos jautājumos Parlamentam nācās piekāpties, jo īpaši attiecībā uz darbības jomu, jo mēs būtu vēlējušies, lai regula attiektos uz mazāku attālumu.

Bet — vai tas ir solis uz priekšu? Jā, tas ir, jo tagad autobusu pasažieriem piemēros tādu pašu tiesību kopumu, kāds jau ir ieviests attiecībā uz citiem transporta veidiem. Mums tas ir arī solis uz priekšu, īstenojot savu apņemšanos uzlabot autobusu pārvadājumu pieejamību visā Eiropas Savienībā cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un cilvēkiem ar invaliditāti.

Es gribētu tikai īsi pievērsties vēl vienam jautājumam, kas skar prasību mācīt personālu palīdzēt cilvēkiem ar kustību traucējumiem un invaliditāti, lai viņiem būtu tāda pati piekļuve sabiedriskajam transportam, kāda ir cilvēkiem bez kustību traucējumiem. Es zinu, ka ir atkāpe, kas ļauj dalībvalstīm atlikt šīs prasības izpildi par pieciem gadiem, bet es ceru, ka tās šo iespēju neizmantos.

Visbeidzot, manuprāt, ir svarīgi atbalstīt šo galīgo vienošanos, lai pašlaik būtu noteiktas visu transporta veidu pasažieru tiesības. Es zinu, ka nākotnē mēs atkal tām pievērsīsimies un vēlreiz tās pārskatīsim, taču es domāju, ka mēs esam spēruši soli uz priekšu šajā jomā un ka Parlamentam būtu jāatbalsta vienošanās, ko Cancian kungs ir panācis ar Padomi samierināšanas procedūras rezultātā.

  Gesine Meissner, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ilgstoša procedūra tagad ir noslēgusies, un tā ir labā ziņa. Šajā visā ir daži pozitīvi aspekti. Viens aspekts ir tas, ka pamattiesībās cilvēkiem ar invaliditāti ir iekļautas tiesības uz informāciju un piekļuves tiesības. Vēl viena pozitīva iezīme ir tā, ka atlīdzība par zaudējumiem, ko maksā mazie un vidējie uzņēmumi, ir saglabāta pieņemamā līmenī, kas sākotnēji tā nebija. Labi ir arī tas, ka mēs esam panākuši vienošanos, jo pretējā gadījumā mēs būtu iestrēguši samierināšanas procesā un nebūtu vispār nekādu noteikumu attiecībā uz vienu specifisku transporta jomu.

Taču es vēlos norādīt arī dažus negatīvus aspektus, jo mēs neesam spējuši radīt patiesu Eiropas risinājumu. Lai gan mēs sakām, ka cilvēku, preču un pakalpojumu brīva kustība ir Eiropas princips, mēs tomēr neesam sasnieguši Eiropas risinājumu šajā jomā, ja uz trim valstīm regula neattiecas, bet citās valstīs nav šāda attāluma autobusu maršrutu. Cilvēkiem ar invaliditāti tiesības ceļot ar pavadoni, kas viņiem bieži ir nepieciešams, lai pārvietotos, ir garantētas vienīgi tālsatiksmē. Turklāt uz autobusiem attiecas klauzula par lielām dabas katastrofām, ko nepiemēro gaisa satiksme, jo tad aviokompānijām būtu jāatlīdzina zaudējumi pelnu mākoņa gadījumā. Tas nozīmē, ka mazturīgākiem pasažieriem, jo īpaši tiem, kas veic īsus pārbraucienus, netiks atlīdzināti zaudējumi un viņiem nebūs tiesību. Tas, protams, nav labi.

Tāpēc šo pozitīvo un negatīvo aspektu sajaukuma dēļ mēs atturējāmies no balsošanas samierināšanas procedūras pusnakts sesijas laikā, un to pašu mēs darīsim arī šodien.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Par spīti tam, ka ES ir parakstījusi attiecīgo konvenciju, cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības šajā ziņojumā nav ņemtas vērā.

Es to pieminēju jau sākumā maniem komentāriem par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ziņojuma nopietnākais trūkums ir tas, ka mēs vienmēr esam iekļāvuši ierobežojošo frāzi „ja iespējams”. Diemžēl es esmu pietiekami iepazinusies ar šiem gadījumiem, lai varētu teikt, ka šis „ja iespējams” parasti noved pie tā, ka nav iespējams nodrošināt efektīvu risinājumu cilvēkiem ar kustību traucējumiem.

Īpašu vilšanos man sagādāja ierobežojuma noteikšana veidiem, ko izmanto, lai padarītu pieejamu informāciju par autobusu pārvadājumiem. Arī šīs tiesības tiek samazinātas tā, ka cilvēki ar ierobežotām pārvietošanās spējām nevar pat uzzināt to, kur viņi var saņemt palīdzību, un tā tālāk.

Citas problēmas ir radušās pēdējās kārtas laikā sarunās, kurās Cancian kungs patiešām ir ielicis savu sirdi, un es gribu viņam par to pateikties. Viņš ir darījis visu iespējamo, lai iegūtu labu rezultātu, taču viņa mēģinājumi ir atdūrušies pret Padomes bezjūtīgo pieeju. Vēl viens aspekts ir 250 km attālums, kas jau tika pieminēts. Baidos, ka liela attāluma pārvadājumi tiks dalīti un 500 kilometru maršrutus sadalīs divās daļās tā, lai nebūtu riska, ka pasažieri varēs izmantot savas tiesības. Tas ir jāņem vērā īstenošanas procesā.

Viena laba iezīme bija šķīrējtiesas iestādes ieviešana, kas būs izdevīgi patērētājiem. Citi pozitīvi aspekti ietver arī to, ka piemēro pastāvīga uzlabojuma principu un ka darbiniekiem būs nodrošinātas mācības. Taču citādi, dāmas un kungi, šis tiesību akts nekādā ziņā nav Eiropas likumdošanas šedevrs.

  Roberts Zīle, on behalf of the ECR Group. – (LV) Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu pievienoties visiem šiem pateicības vārdiem visām iesaistītām pusēm, kas atrada šo kompromisu, bet it īpaši es gribētu pateikties A. Cancian kungam, kurš, es domāju, atrada Parlamenta vārdā ļoti pareizas kompromisa iespējas. Mēs ar pasažieru tiesībām autobusos principā esam ieviesuši pasažiera tiesības visos transporta veidos. Protams, var teikt, ka šīs tiesības ir ļoti atšķirīgas dažādos transporta veidos attiecībā uz kompensāciju līmeņiem atkarībā no kavējuma ilguma vai transporta veida maršruta atcelšanas. Taču, ja arī mūsu pasažieri Eiropas Savienībā varbūt samulsīs pirmos gadus, tas tomēr ir solis uz priekšu šo pasažieru tiesību nodrošināšanā, un tas, ka autobusos šīs pasažieru tiesības ir ieviestas kā pašas beidzamās, parāda, ka tas laikam bija visgrūtākais solis.

Man īpašs gandarījums ir par pamattiesībām personām ar invaliditāti un personām ar īpašām vajadzībām, kā arī par to, ka šīs tiesības viņiem piemīt arī uz transporta pārvadājumiem autobusos, ja tas ir zem 250 km, ar šo vienu izņēmumu, ko Brian Simpson jau minēja, proti, ka uzņēmumi, kas sniedz šos pakalpojumus, var atlikt apmācību. Es ļoti ceru, ka to nedarīs ļaunprātīgi. Gluži tāpat kā dalībvalstis divreiz četrus gadus neatliks šīs direktīvas ieviešanu līdz maksimālajam atlikšanas termiņam. Paldies!

  Jaromír Kohlíček, GUE/NGL grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Pēdējos gados pasažieru tiesības visos transporta veidos ir kļuvušas par aizvien svarīgāku tematu Eiropas Parlamenta debatēs. Jāteic, ka daudzos gadījumos es saskatu problēmas, ko var radīt pasažieru tiesību piemērošana, un nodrošināšanās pret šīm problēmām noteikti būs ļoti ienesīga joma daudzām finanšu iestādēm.

No otras puses, šo jauno izdevumu rezultātā pamatoti palielināsies tarifi. Nav nekas jauns, ka Padome ir centusies būtiski mainīt regulas projekta pamatelementus attiecībā uz autobusa pasažieru tiesībām. Mums no iepriekšējām samierināšanas procedūrām ir zināma šī Padomes nostāja. Šajā saistībā es gribētu pateikties delegācijas priekšsēdētāja vietniecei Rodi Kratsa-Tsagaropoulou, Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājam Brian Simpson un referentam Antonio Cancian par labi paveiktu darbu. Viņi ir panākuši patiesi ļoti saprātīgu kompromisu.

Par īpaši pozitīviem es uzskatu šādus elementus:

1) tālsatiksmes transporta definīciju, kurā noteikts, ka tas ir transports, kura maršruta garums pārsniedz 250 km, ar nosacījumu, ka šī regula attieksies arī uz tiem cilvēkiem, kas šo tālsatiksmes maršrutu izmantos tikai kā daļu no sava ceļojuma;

2) personu ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām stāvokļa uzlabošanu — pat, ja tas nav ideāls — saistībā ar šo transporta veidu;

3) kompensāciju un palīdzību saistībā ar negadījumiem. Šajā saistībā es gribētu norādīt, ka aprīkojuma, piemēram, ratiņkrēslu, bojājuma gadījumā ir paredzēta kompensācija pilnā apmērā, kas nozīmē zināmu nenoteiktības pakāpi, un noteikti būs jāprecizē formulējums apdrošināšanas mērķiem, piemēram, nosakot maksimālo robežu;

4) ir diezgan skaidri izklāstītas pasažieru tiesības, ja braucieni ir apturēti vai kavēti. Par pozitīvu es uzskatu arī uzlabotas informācijas nodrošināšanu pasažieriem;

5) tāpat kā vairums kolēģu es atzinīgi vērtēju to, ka pārejas periods šīs regulas ieviešanai būtu jāsamazina līdz laikposmam, kas nepārsniedz četrus gadus. No otras puses, es nemaz neesmu gandarīts par iespēju pagarināt šo periodu vēl par četriem gadiem.

Es uzskatu, ka tuvākajā nākotnē būtiskas problēmas neradīs tas, kā pasažieru tiesības ir jāpiemēro tajos maršrutos, kas ir paralēli tālsatiksmes pārvadājumu daļām. Protams, paliek jautājums par to, kā noteikt finansiālos ierobežojumus, ja nav papildu nosacījuma par inflāciju, pielāgojot šos finansiālos ierobežojumus atbilstīgi eiro kursam tā, lai reālā izteiksmē šie ierobežojumi nemainītos.

Es uzskatu, ka šī vienošanās ir labs kompromiss. Galvenais mērķis ir pasažieru tiesību plašāka piemērošana visos transporta veidos, un šis papildu solis attiecībā uz autobusu transporta pasažieriem noteikti ir veiksmīgs saskaņošanas procesa iznākums. Eiropas Apvienotā kreiso – Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa atbalsta šo iznākumu.

  Juozas Imbrasas, EFD grupas vārdā. – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Ir labi, ka pēc debatēm un nostāju saskaņošanas galīgo tekstu var uzskatīt par ļoti apmierinošu un labi līdzsvarotu kompromisu. Tajā ir izdevies nodrošināt pasažieru tiesības un vienlaikus neuzlikt smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Īpaši saskaņošanas procedūras iznākumu var uzskatīt par Eiropas Parlamenta panākumiem, un es to apsveicu par šiem panākumiem.

Ņemot vērā šīs transporta nozares nemitīgo izaugsmi, šā priekšlikuma mērķis ir noteikt ES mēroga tiesības pasažieru aizsardzībai, kas būtu salīdzināmas ar pasažieru tiesībām citos transporta veidos un nodrošinātu līdzvērtīgus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu, kā arī dažādu transporta veidu pārvadātājiem.

Regulā ir stiprinātas pasažieru tiesības uz zaudējumu atlīdzību nāves gadījumā, tostarp uz saprātīgiem bēru izdevumiem, vai personiska ievainojuma, kā arī bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā saistībā ar negadījumiem. Turklāt, ja notiek nelaimes gadījums, pasažieriem ir tiesības saņemt palīdzību, lai segtu tūlītējas praktiskās vajadzības, tostarp, ja nepieciešams, pārtiku un apģērbu, transportu, pirmās palīdzības sniegšanu un izmitināšanu. Ja brauciens ir atcelts vai kavējas ilgāk nekā par 120 minūtēm, tad pasažieriem papildus atlīdzībai biļetes cenas apmērā ir tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas.

Ar šo regulu ir stiprināta arī palīdzības sniegšana invalīdiem un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kas ir ļoti svarīgi. Pasažieriem ir jāsaņem atjauninātā informāciju reālajā laikā, izmantojot elektroniskos līdzekļus.

Šis ir labs lēmums, apsveicu!

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Pasažieru tiesību uzlabošana regulāros autobusu pārvadājumos ir vēlams mērķis. Taču daži no priekšlikumā ierosinātajiem pasākumiem ir pārmērīgi. Piemēram, pasažieriem ir tiesības pavadīt līdz pat divām naktīm viesnīcā, ja autobusu atiešana kavējas ilgāk nekā 90 minūtes. Autotransports tomēr bieži ir atkarīgs no faktoriem, kas atrodas ārpus atsevišķu autobusu operatoru kontroles, piemēram, satiksmes sastrēgumiem, ko izraisa negadījumi, slikti laika apstākļi un nepietiekama sniega tīrīšana. Šo noteikumu sekas būs ar lielām izmaksām saistīti atbildības gadījumi, kuros nebūs iespējams piemērot principu, ka atbildīgā puse ir atbildīga par zaudējumiem.

Jaunākā Eiropas Savienības regula par dzelzceļa pasažieru tiesībām ir līdzīgā situācijā. Uzņēmumiem tagad būs jāmaksā par kavēšanos, ko tie nav izraisījuši. Piemēram, Austrijas Federālais dzelzceļa uzņēmums ir atbildīgs par vilcienu kavēto stundu skaitu, kas pagājušajā gadā kopā bija 2800 stundas, jo vilcieni ļoti vēlu ieradās no Vācijas. Turpmāk mums ir jāizvairās no tādiem neatbilstīgiem pasākumiem kā, piemēram, šis.

  Dieter-Lebrecht Koch (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Kallas kungs, dāmas un kungi! Es ļoti atzinīgi vērtēju saskaņošanas procedūras iznākumu. Kad šī regula būs ieviesta, autobusu pasažieriem, tostarp personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, būs tāds pats aizsardzības līmenis, kādu piemēro citos transporta veidos. Turklāt regulā ir nodrošināts augsts vispārējais patērētāju aizsardzības līmenis, kā arī ņemts vērā tas, ka šajā transporta sektorā operatori ir galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi. Galējās prasības, kuru piemērošanas gadījumā autobusu transports kļūtu gandrīz vai neiespējams, ir atceltas kopā ar tām prasībām, kuras no regulas jomas būtu izslēgušas lielāko daļu dalībvalstu.

Autobusu pārvadājumu operatoriem, kuru pakalpojumus izmanto lielākā daļa iedzīvotāju, ir jānodrošina augstas kvalitātes pakalpojumi arī personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Šīm personām jābūt tiesībām saņemt palīdzību, un sociālās integrācijas nolūkos šī palīdzība ir jāsniedz bez maksas.

  Debora Serracchiani (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kundze, dāmas un kungi! Arī es vēlos pateikties Cancian kungam par viņa centieniem panākt šo sarežģīto kompromisu. Pateicoties šai regulai, autobusu pasažieriem būs tādas pašas tiesības, kādas ir citu transporta veidu, piemēram, vilcienu un kuģu pasažieriem.

Regula, kas attiecas uz visiem pārvadājumiem valsts iekšienē un starp valstīm, kuru maršruts ir 250 km un vairāk, aizsargā arī pasažierus, kas izmanto īsākas distances regulāros pārvadājumus. Es runāju īpaši par personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kam ir garantēta nediskriminējoša piekļuve transportam, tiesības uz kompensāciju ratiņkrēslu nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā, kā arī ar invaliditāti saistīto mācību autobusu personālam.

Esmu arī gandarīta, ka ir panākta vienošanās par kompensāciju nāves gadījumā, ieskaitot saprātīgus bēru izdevumus, vai miesas bojājumu gadījumā un bagāžas nozaudēšanas vai bojājuma gadījumā, ja noticis negadījums. Par pozitīvu es uzskatu arī to, ka pasažieri var izvēlēties: turpināt ceļojumu bez papildu piemaksas vai arī saņemt atlīdzību biļetes cenas apmērā brauciena atcelšanas, kavēšanās ilgāk par divām stundām vai virsrezervējuma gadījumā.

Attiecībā uz informāciju pasažieriem es domāju, ka būtu lietderīgi nodrošināt viņiem informāciju par savienojumiem ar citiem transporta veidiem, tādējādi sekmējot dialogu starp autobusu un dzelzceļa pasažieru pārvadātājiem. Visbeidzot es esmu ļoti gandarīta, ka sarunu laikā mums izdevās izpētīt un garantēt maksimālo palīdzības līmeni personām ar invaliditāti un tām personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kurām līdzi var doties pavadītājs, par braucienu neko nemaksājot.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties Cancian kungam, kurš ir ļoti smagi strādājis, lai panāktu šo vienošanos, un pēc sarežģītajām sarunām ir panākta vienošanās par šo tekstu.

Ir gūti panākumi saistībā ar pasažieru tiesībām uz kompensāciju un palīdzību negadījuma, atcelšanas vai kavēšanās rezultātā un saistībā ar pasažieru pamattiesību atzīšanu neatkarīgi no attāluma; vienošanās dokumentā ietvertas arī personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības.

Taču piemērošanas jomas definīcija — pārvadājumi, kuru maršruts ir 250 km vai vairāk, — nozīmē, ka trīs valstis paliek ārpus regulējuma, ko nosaka šis Eiropas Savienības tiesību akts. Mūsuprāt, ar šo nepietiek, lai gan mēs atzīstam, ka sasniegts ir daudz salīdzinājumā ar sākotnējo priekšlikumu. Tādēļ mūsu grupa atturēsies.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šodien Eiropas Parlaments raida ļoti pozitīvu signālu tiem pasažieriem, nodokļu maksātājiem un Eiropas vēlētājiem, kuri izmanto autobusus, tostarp personām ar invaliditāti. Cilvēki, kas balso par mums un maksā mums algas, gaida, lai mēs pieņemtu tieši šādus konkrētus lēmumus. Protams, šajā sēžu zālē ir izskanējušas piezīmes par to, ka šis nav pats svarīgākais temats plašāku jautājumu kontekstā, un, protams, ka nav arī. Taču, manuprāt, šis ir ļoti būtisks solis uz priekšu, kas padara Eiropu un Eiropas Savienību humānāku un atvērtāku nevis politiķu, bet patērētāju vajadzībām jeb, citiem vārdiem sakot, to vajadzībām, kuri izmanto dažādus transporta veidus. Es ļoti gribētu pateikties savam kaimiņam Cancian kungam par viņa uzcītīgo referenta darbu.

  Anna Rosbach (EFD). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Tagad tālsatiksmes autobusu pasažieriem saistībā ar kavēšanos, atcelšanu, bagāžas nozaudēšanu un daudzām citām jomām vairāk vai mazāk ir tādas pašas tiesības kā lidmašīnu, vilcienu un kuģu pasažieriem. Principā tas ir labi. Tomēr es vēlos izteikt dažas kritiskas piezīmes. Personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir piešķirtas lielākas tiesības šajā saistībā. Taču ne visi autobusi var uzņemt vienlaikus gan pasažierus ar invaliditāti, gan fiziski veselos pasažierus, un ne visus autobusus iespējams pārveidot tā, lai tie varētu pārvadāt cilvēkus ar invaliditāti. Tādējādi šajā jomā vēl ir tāls ceļš ejams, ja mēs gribam sasniegt iespējami augstāko vienlīdzības līmeni. Tālsatiksmes biļešu cenas visbiežāk ir noteiktas pēc iespējas zemākas, lai spētu konkurēt ar gaisa satiksmi. Tāpēc es uzskatu, ka mazi autobusu pārvadājumu uzņēmumi nespēj izpildīt visas šajā regulā ietvertās prasības saistībā ar kompensāciju un tiesībām. Šo uzņēmumu konkurētspēja ievērojami samazināsies, un ļoti drīz tām draudēs bankrots. Neesmu pārliecināta, ka tas varētu būt Eiropas Savienības interesēs, jo ES ļoti grib atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus.

  Georges Bach (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es gribu apsveikt visus iesaistītos, bet īpaši Cancian kungu par viņa centieniem grūtajā un ilgajā kompromisa panākšanas procesā attiecībā uz šo sarežģīto ziņojumu.

Daži no panākumiem jau tika minēti, bet ir arī aspekti, kas sagādā vilšanos, jo īpaši attiecībā uz darbības jomu un citiem atsevišķiem specifiskiem jautājumiem, par kuriem tika runāts. Panākot šo kompromisu par autobusu pasažieru tiesībām, mēs esam noteikuši pasažieru tiesības attiecībā uz visiem transporta veidiem. Nākamais pasākums, kas mums jāveic, ir kopējas, saskaņotas un efektīvas pamatprogrammas izveide attiecībā uz visām pasažieru tiesībām.

Lai veicinātu Eiropas pilsoņu uzticēšanos, Eiropas Savienībai īpaši svarīgi ir ieviest taisnīgas un skaidri noteiktas tiesības. Lai būtu uzticami, mums jānodrošina, ka tiesības attiecībā uz visu veidu transportlīdzekļiem ir saskaņotas. Kritēriji, kas saistīti ar gaisa pasažieru tiesībām, nedrīkst būtiski atšķirties, piemēram, no tiem kritērijiem, ko piemēro dzelzceļa transporta pasažieru tiesībām.

Tāpēc ir īpaši svarīgi, lai mūsu pamatprogrammas pamatā nebūtu zemākie un vājākie standarti. Tā vietā mums jāizvirza vērienīgi mērķi, kas vērsti uz Eiropas iedzīvotāju interesēm.

  Saïd El Khadraoui (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms, protams, es vēlos pateikties referentam par viņa pūlēm, kā arī „ēnu” referentiem, Simpson kungam un visiem, kas devuši savu ieguldījumu šajā iznākumā; nedrīkst nepieminēt arī Beļģijas prezidentūru.

Taču savu runu vēlos sākt ar kritisku piezīmi, kas adresēta konkrēti Padomei. Man žēl, ka darbības joma attiecas tikai uz maršrutiem, kuru garums ir vismaz 250 km. No Eiropas viedokļa būtu lietderīgi, ja šīs direktīvas nosacījumus piemērotu visiem pārrobežu savienojumiem. Pat ierobežojot piemērošanas jomu tā, ka tā attiecas tikai uz 250 kilometru pārvadājumiem, dalībvalstis ļoti negribīgi izrādīja tās apstiprināšanai vajadzīgo atbalstu.

Spriežot ne tikai pēc šā ziņojuma, bet arī daudziem citiem ziņojumiem, šķiet, ir aizvien grūtāk panākt, lai vairums dalībvalstu domātu par patērētāja interesēm vai raudzītos no Eiropas perspektīvas, un, manuprāt, tas ir ļoti satraucoši.

Tomēr ar šo regulu saraksts ir pabeigts. Tagad mums ir Eiropas noteikumi par pasažieru tiesībām attiecībā uz visiem transporta veidiem. Nākamais solis — un komisārs jau paziņoja, ka rīkosies šajā saistībā, — ir mācīties no pieredzes, kas gūta dažādās nozarēs un panākt integrētāku pieeju pasažieru tiesībām. Jo īpaši tas būtu jādara vietējā mērogā.

Šī regula ir solis uz priekšu, jo īpaši cilvēkiem ar kustību traucējumiem. Viņiem vairs nebūs liegta piekļuve, un viņi vajadzības gadījumā varēs paļauties uz palīdzības saņemšanu. Manuprāt, tas ir svarīgi. Tāpat kā saistībā ar citiem transporta veidiem, kompensācija ir paredzēta daudzos gadījumos, un pastāv izmitināšanas kārtība pasažieriem ilgstošas kavēšanās gadījumos.

Šo iemeslu dēļ mēs gribam atbalstīt šo kompromisu. Mēs to nedarām ar lielu entuziasmu, jo regula stāsies spēkā ne ātrāk kā pēc diviem gadiem. Taču tas ir solis pareizajā virzienā, un tas atspoguļo kompromisu starp Padomes galējo nostāju, no vienas puses, un mūsu vērienīgajiem mērķiem, no otras puses.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE). – (ET) Priekšsēdētājas kundze! Igauņiem ir paruna: „Darbs dara darītāju.” Diemžēl to nevar teikt attiecībā uz direktīvu par autobusu pasažieru tiesībām, kurā — pēc ilgas saskaņošanas procedūras — galu galā tomēr nav ievēroti tie principi, ko pieprasīja Eiropas Parlaments. Patiešām ir labi, ka mums tagad ir minimālās pamattiesības, taču ir nepieņemami, ka panāktā vienošanās par 250 km maršrutu izslēdz šo tiesības piemērošanu trīs valstīs. Turklāt šīs tiesības ir minimālas trīs vai četrās citās valstīs, jo tur, iespējams, ir tikai viens vai divi tik gari autobusu maršruti.

Turklāt nav pieņemami, ka ir izslēgti pārrobežu autobusu pakalpojumi neatkarīgi no attāluma, un mēs arī nevaram atbalstīt dalībvalstīm piešķirto astoņu gadu periodu, kura laikā minētās direktīvas īstenošana nav obligāta. Diemžēl Igaunijas valdība atbalstīja šos nosacījumus un, vēl jo vairāk, pieprasīja garāku maršrutu. Tagad mums jāuzdod sev jautājums: vai mēs patiešām atbalstām pasažieru tiesības vai arī autobusu uzņēmumu tiesības un to peļņu? Jebkurā gadījumā, tā kā es atbalstu Eiropas Savienības iedzīvotājus, es nesaprotu, kāpēc daļa Eiropas ir izslēgta no šīs direktīvas jomas. Tādēļ es nevaru balsot par šo direktīvu vai šo ziņojumu.

  Philip Bradbourn (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Es stingri atbalstu pasažieru tiesību principu, un ir tikai pareizi, ka klienti cer saņemt augstas kvalitātes pakalpojumus.

Taču mums jābūt arī samērīguma izjūtai, un mums ir jāparaugās uz to, kādas būs reālās sekas. Mums jāsalīdzina lietotāju faktiskais ieguvums ar uzņēmumu reālajām izmaksām šajā nozarē.

Parlaments un Komisija bieži vien ieņem „viens der visiem” pieeju, bet mums ir jāatzīst, ka pasažieru tiesības attiecībā uz dažādiem transporta veidiem ir atšķirīgas. Gaisa satiksme nav tas pats, kas autobusu pārvadājumi. Šajā gadījumā vissvarīgākā atšķirība ir mazo un vidējo uzņēmumu skaits konkrētajā nozarē. Es uzskatu, ka visi šajā sēžu zālē zina, cik svarīgi mūsu vietējai ekonomikai ir uzticami un rentabli autobusu pārvadājumi, un tieši tādēļ es stingri atbalstu 250 km noteikuma ieviešanu. Tas vienkārši nav pareizi, ka šis slogs tiktu uzlikts mazajiem uzņēmumiem, kas sniedz vietējos vai reģionālos transporta pakalpojumus.

Ņemot vērā šīs aizsardzības ieviešanu, kā arī šā tiesību akta pamatā esošā principa lielo vērtību, es stingri atbalstu kompromisu.

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Šī iniciatīva ir briedusi gandrīz trīs gadus, un šoreiz es esmu Padomes, nevis Parlamenta pusē.

Protams, mums ir jāaizsargā pasažieru, jo īpaši personu ar invaliditāti, tiesības, taču sākotnējam priekšlikumam — kā Philip Bradbourn teica —, ja to pieņems, būs nopietnas sekas attiecībā uz mazajiem transporta pakalpojumu sniedzējiem. Patiešām, tas liktu daudziem no tiem pārtraukt uzņēmējdarbību. Šā iemesla dēļ samierināšanas process bija ļoti svarīgs, un panāktais kompromiss rada taisnīgu līdzsvaru starp pasažieru tiesībām, no vienas puses, un pārvadātāju tiesībām, no otras puses. Es pilnīgi piekrītu Bradbourn kungam, ka nevar vienādot jūras transporta pasažieru tiesības, gaisa satiksmes pasažieru tiesības, dzelzceļa pasažieru tiesības un autobusu pasažieru tiesības, iekļaujot tās visas vienā paketē. Tāpēc runas par konsolidēto paketi vienkārši ir nereālas un neizpildāmas.

Es vēlos uzslavēt Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētāju Brian Simpson, kurš ir veicis lielisku darbu, komitejas referentu Cancian kungu un mūsu koordinatoru Mathieu Grosch. Visbeidzot mums ir taisnīga un līdzsvarota kompromisa pakete, kas ir savstarpēji izdevīga visām iesaistītajām pusēm.

  Oldřich Vlasák (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējos gados Eiropas Parlaments kopā ar Padomi ir pieņēmis tiesību aktus attiecībā uz gaisa un dzelzceļa transporta pasažieru tiesībām. Tāpēc ir loģiski, ka mums tagad jāpieņem tāds pats pasākumu kopums arī attiecībā uz autobusu transportu par spīti tam, ka ceļotāji Eiropā joprojām dod priekšroku individuālajam transportam un ka autobusu pārvadājumu standarti strauji uzlabojas.

Taču vajadzētu būt skaidrām robežām, cik lielas ir mūsu pūles un entuziasms attiecībā uz regulējumu. Ir loģiski Eiropas Savienībā noteikt pamatstandartus pārrobežu ceļojumiem, lai aizsargātu mazāk aizsargātās pasažieru grupas un nodrošinātu viņu tiesības. No otras puses, centieni paplašināt tiesības attiecībā uz vietējiem transporta pakalpojumiem un mēģinājumi nodrošināt iespējami lielāko kompensāciju reglamentēt visu līdz pēdējam sīkumam ir neatbilstīga iejaukšanās iekšējā tirgū. Ir skaidrs, ka visas liekās saistības nozīmē lielākas izmaksas autopārvadātājiem, kas galu galā atspoguļosies biļešu cenās.

Būdams bijušais mērs, es ar bažām raugos uz priekšlikumu iekļaut pilsētas un piepilsētas transportu šīs direktīvas piemērošanas jomā. Es esmu gandarīts par veselā saprāta uzvaru šajā jautājumā un par to, ka pilsētu un piepilsētu transports tiks pasargāts no pārmērīga regulējuma.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties visiem, kas bija iesaistīti kompromisa izstrādē, un īpaši gribu pateikties referentam un komitejas priekšsēdētājam Simpson kungam. Lai gan šis ir kompromiss, tas ir arī svarīgs solis uz priekšu no sabiedrības perspektīvas. Attiecībā uz jautājumu par kavēšanos un bagāžas nozaudējumu ir ārkārtīgi svarīgi, lai sabiedrība zinātu, ka mēs esam ieviesuši tiesību aktu, kas aizsargā tās tiesības.

250 kilometru ierobežojums attiecībā uz maršrutu nav labākais iespējamais risinājums, un tas nav panākums, kā daudzi šeit teica. Es uzskatu, ka tas, iespējams, ir vājākais punkts šajā tiesību aktā un mums, protams, nāksies pie tā atgriezties nākotnē, bet, no otras puses, ir sperts liels solis, lai ievērojami uzlabotu tiesības personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. No sabiedrības perspektīvas mums būtu jāievieš tieši šādi tiesību akti.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Šī regula savā ziņā ir gan laba, gan slikta. Atsevišķas tās daļas ir labas. Es īpaši atzinīgi vērtēju pārvietošanās iespēju personām ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām, bet man ir tādas pašas bažas, ko jau ir pauduši citi runātāji attiecībā uz 250 km slieksni. Nevar visiem piemērot vienus un tos pašus noteikumus. Eiropas Savienībai ar tās dažādā lieluma 27 dalībvalstīm ir vajadzīga zināma elastība valstīs, lai būtu iespējams šos noteikumus piemērot visām valstīm.

Es dzīvoju vairāk nekā 300 kilometru attālumā no mūsu galvaspilsētas. Manā vēlēšanu apgabalā un galvaspilsētā, Dublinā, autobusu satiksmē starp lauku teritorijām strauji pieaug mazo uzņēmumu īpatsvars. Tagad šā priekšlikuma nosacījumu dēļ, jo īpaši apdrošināšanas izmaksas pieauguma dēļ, uz šiem uzņēmumiem tiks izdarīts milzīgs spiediens, kas var tos izstumt no uzņēmējdarbības. Ja tie pārtrauks savi darbību, tiks zaudētas gan darbavietas, gan pasažieru iespējas. Virzoties uz priekšu, mums būs tas jāuzrauga.

  Ádám Kósa (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju ziņojumu par autobusu satiksmes pasažieru tiesībām. ES iedzīvotājiem, tostarp personām ar invaliditāti, būs vieglāk izmantot šādus pakalpojumus. Pirms kompromisa izstrādes notika ilgstošas apspriešanās. To laikā un līdz pašām beigām Eiropas Parlaments un Cancian kungs iestājās par personām ar invaliditāti. Diemžēl Eiropas Padome šajā jautājumā izrādījās tuvredzīgāka un neelastīgāka. Man ļoti žēl, ka Eiropas Padome nespēj atzīt to, ka mēs dzīvojam strauji novecojošā sabiedrībā. Personu ar invaliditāti skaits vienā brīdī pieaugs neaptveramā ātrumā. Mums būtu jāsaprot, ka agrāk vai vēlāk šī problēma skars visus ES iedzīvotājus un visiem būs vajadzīga palīdzība. Visbeidzot es gribētu uzsvērt, ka mūsu darbs vēl nav pabeigts. Kompromiss jau ir atrasts attiecībā uz četriem transporta veidiem, un tagad ir pienācis laiks izstrādāt vienotu pasažieru tiesību hartu, kas vēlāk var veicināt pasažieru tiesību īstenošanas pastiprināšanu.

  Olga Sehnalová (S&D). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlaments gatavojas balsot par svarīgu kompromisu, kas ievērojami uzlabos pasažieru tiesības autobusu transporta jomā. Manuprāt, ir svarīgi, ka papildus pasažieru kompensācijai par nozaudētu vai bojātu bagāžu vai kompensācijām autobusu kavēšanās gadījumos un citiem pasākumiem kompromiss ietver arī nosacījumus, kas uzlabo pasažieru ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Es īpaši atbalstu personu ar invaliditāti tiesības uz informāciju un palīdzību vismaz atbilstīgi tam, par ko beidzot izdevās vienoties samierināšanas procesa laikā. Sabiedriskais transports ir būtisks un svarīgs elements personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām ikdienas dzīvē. Nebija viegli panākt kompromisu, un tāpēc arī es gribu apsveikt referentu un visu sarunu komandu par paveikto darbu. Šīs regulas apstiprināšana radīs kopēju aizsardzības sistēmu attiecībā uz visiem transporta veidiem Eiropas līmenī, un, kaut arī šis noteikti nav ideāls tiesību akts pasažieru tiesību jomā, tas tomēr ir ļoti svarīgs solis uz priekšu.

  Frédérique Ries (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Kopīgi ar liberāļiem es atturēšos šodienas balsojumā par regulu attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām. Šis ir pēdējais posms paketē par aizsardzību ceļotājiem pēc gaisa, dzelzceļa un jūras satiksmes, taču diemžēl — kā jau tika teikts — tas ir daudz mazāk vērienīgs. Cita starpā to jau teica Simpson kungs un El Khadraoui kungs no Sociāldemokrātu grupas; tieši to viņi teica. Rezultātā cilvēkiem būs jābrauc vairāk nekā 250 km, lai uz viņiem attiektos šajā regulā noteiktā aizsardzība. Ja jūs ceļojat no Briseles uz Amsterdamu ar gaisa transportu, tā uz jums attiecas, ja jūs braucat ar autobusu, tad neattiecas. Un es varētu piebilst, ka tas ir vēl jo vairāk netaisni tāpēc, ka tie, kuri izmanto šādus pārvadājumus, bieži vien ir vismazāk turīgie iedzīvotāji.

Arī regulas stāšanās spēkā nav izprotama, jo pastāv vairākas atkāpes, kas ļauj to atlikt līdz 2011. gadam. Bet tad jau būs jaunas tiesības, kā arī cita kompensācija negadījumu, kavēšanās vai atcelšanas gadījumos. Šī palīdzība ir būtiska personām ar invaliditāti, taču praktiski to nav iespējams ieviest uzreiz, un, kas ir vēl svarīgāk — ne visiem uz to būs tiesības.

  Michael Cramer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Tas ir labi, ka mums tagad ir pasažieru tiesības visos transportlīdzekļu veidos, tomēr šīs tiesības nevar noslēpt faktu, ka videi draudzīgais dzelzceļa transports atkal atrodas stipri neizdevīgā stāvoklī. Dzelzceļa uzņēmumi maksā sliežu piekļuves maksu par katru nobraukto kilometru, taču uz autobusiem šāda sistēma neattiecas, un tas autobusu uzņēmumiem ir izdevīgāk. Dzelzceļa transports ir iekļauts emisiju tirdzniecības sistēmā, bet autobusu transports nav — atkal priekšrocības autobusiem un vilcieni neizdevīgā stāvoklī. Ja kavējas vilciens, tad atlīdzība 25 % apmērā no biļetes cenas tiek atmaksāta pēc stundas. Autobusu kavēšanās gadījumā tās ir divas stundas.

Visas šīs priekšrocības ir nepieņemamas. Tāpēc ir nepieciešama integrēta pieeja. Ir vajadzīgas pasažieru tiesības visos transportlīdzekļos, taču ir vajadzīgi arī taisnīgi pamatnosacījumi. Nedrīkstētu būt tā, ka viens pasažieris saņem kompensāciju pēc trim vai piecām stundām, bet cits pasažieris — pēc stundas. Šajā jomā vēl ir daudz darāmā, un tādā ziņā šis nav labs kompromiss. Es nesaprotu, kāpēc videi draudzīgais dzelzceļa transports pastāvīgi tiek nostādīts neizdevīgākā stāvoklī.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pēc sarežģītajām sarunām samierināšanas procesa gaitā ir panākta kompleksa vienošanās attiecībā uz formulējumu regulai par autobusu pasažieru tiesībām. Lai gan regulas projekts attiecas tikai uz regulārajiem pārvadājumiem, kuru plānotais maršruts ir garāks par 250 km, tas arī ievieš jaunus noteikumus un nodrošina labāku aizsardzību autobusu pasažieriem.

Svarīgākais ieguvums pasažieriem, iespējams, būs viņu tiesību noteikšana brauciena atcelšanas vai kavēšanās gadījumos, jo šādos gadījumos transporta operatori tiek sodīti par transporta organizēšanas nepilnībām, uzliekot tiem pienākumu kompensēt biļetes cenu pat pilnā apmērā, kā arī atlīdzināt citus zaudējumus līdz 50 % apmērā no braukšanas maksas. Vienīgais jautājums, kas, manuprāt, varēja būt labāk apsvērts, ir atkāpes no regulas piemērošanas grafika, kas ļauj dalībvalstīm atlikt direktīvas īstenošanu uz četriem gadiem ar turpmāku termiņa pagarinājumu vēl par četriem gadiem. Kopējais laikposms — astoņi gadi — šīs regulas īstenošanai man šķiet pārāk ilgs.

  Siim Kallas, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties godājamiem deputātiem par pārsvarā pozitīvajiem komentāriem.

Tagad mums būs jārisina regulas īstenošanas problēmas. Šīs problēmas rodas attiecībā uz visiem tiesību aktiem pasažieru tiesību jomā. Tiesību aktu pilnveide, protams, būs ilgstošs process, taču es joprojām domāju, ka mūsu panāktais kompromiss, iespējams, tiks pieņemts jaunas regulas veidā, un tas ir lielisks sākums. Tas, ka mēs esam ieviesuši noteiktus tiesību principus attiecībā uz tik plašas jomas kā autobusu transports pasažieru tiesībām, ir arī principa jautājums. Iespējams, būs vajadzīgi pieticīgi kompromisi; viss ir jāpilnveido un jāievieš, taču šis ir ļoti svarīgs sākums, un es ceru, ka jūs balsosiet par šo regulu.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār, Cancian kungs, dāmas un kungi! Es gribētu tikai izteikt divas piezīmes un komentāru saistībā ar ļoti vērtīgajām debatēm, kas šeit notika. Šīs debates ļoti labi parādīja grūtības, kādas Cancian kungam, kā arī mums Padomē, komisāram un ekspertiem bija jāpārvar. Es nedomāju, ka mēs esam radījuši labākos no visiem iespējamiem apstākļiem ceļotājiem, kas izmanto autobusu transportu, taču es uzskatu, ka, iespējams, galvenais jautājums, ko mums vajadzētu sev uzdot, ir šāds: vai situācija uzlabosies, kad jaunie tiesību akti stāsies spēkā? Es uzskatu, ka mēs uz šo jautājumu varam atbildēt ar noteiktu „jā”; autobusu pasažieriem turpmāk patiešām būs vairāk tiesību, kaut arī šis nav ideāls kompromiss.

Kompromiss nozīmē to, ka pusēm jāpanāk savstarpēja vienošanās sarežģītos jautājumos. Gandrīz visās runās izskanēja jautājums par to, kur ir tā robeža, kas mums jāsasniedz, lai mēs garantētu tiesības tādā apmērā, ka mēs apdraudēsim svarīgos ekonomikas dalībniekus un mazos un vidējos uzņēmumus, kuru situāciju mēs nemitīgi cenšamies uzraudzīt. Vienlaikus mēs tomēr ļoti plānojām nodrošināt papildu tiesības pasažieriem. Es ļoti labi varu saprast tos, kuri uz šo jautājumu lūkojas no personu ar īpašām vajadzībām skatupunkta. Es uzskatu, ka mēs arī šajā saistībā spērām svarīgu soli uz priekšu. Manuprāt, šī projekta daļa ir labi izstrādāta, un es ticu, ka tiesību akts reāli dos labumu šiem cilvēkiem, precīzāk, jo īpaši šiem cilvēkiem.

Es tikai vēlos atgādināt godājamiem deputātiem, ka Ungārijas prezidentūra domā par spēcīgu Eiropas Savienību — Eiropas Savienību, kura nodrošina papildu tiesības saviem iedzīvotājiem un kuras stingrās politikas uzmanības centrā vienmēr ir tās iedzīvotāji. Turklāt es esmu pārliecināta, ka pašreizējās debates par šā tiesību akta projektu ir paredzētas tam, lai nodrošinātu Eiropas Savienības iedzīvotājiem papildu tiesības. Es gribētu vēlreiz pateikties visiem iesaistītajiem par darbu un ticu, ka šodienas balsošanā par ziņojumu nebūs nekādu problēmu.

  Antonio Cancian, referents. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Izteikdams pateicību visiem kolēģiem, kas runāja, es vēlos paust arī savu pārliecību, ka šī nav iespējami labākā regula, bet tas ir vienīgais, ko varēja panākt, ņemot vērā Padomes nostāju.

Tas ir patiesi svarīgs jautājums, jo, manuprāt, ir izšķiroši svarīgi panākt līdzsvaru arī attiecībā uz šo transporta veidu gan transporta nozarē, gan tūrisma nozarē — divās jomās, par kurām ir atbildīga Transporta un tūrisma komiteja.

Tas ir līdzsvarojošs lēmums starp vajadzību, no vienas puses, aizsargāt mazos un vidējos uzņēmumus — šo tematu mēs esam plaši apsprieduši pēdējās pāris stundas —, kas iesaistīti autobusu transporta nozarē, un, no otras puses, vajadzību aizsargāt tiesības personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, personām ar invaliditāti, vecuma pensionāriem, personām ar īslaicīgi ierobežotām pārvietošanās spējām un neaizsargātiem lietotājiem kopumā, lai turpmāk rastos arī iespējami mazāk strīdu. Šis ir līdzsvars, ko mēs centāmies panākt, un mēs ceram, ka ar visu kopīgiem pūliņiem esam to sasnieguši.

Es uzskatu, ka tās pārstrādāšanas pamatā, par kuru paziņoja Kallas kungs, ir ideja izveidot vienotu regulējumu visu veidu transportlīdzekļiem. Patiešām, vēl nav izstrādāti atbilstīgi pasākumi vienota transporta tirgus izveidei, lai aizsargātu pasažieru tiesības. Komisāre! Es patiesi ceru, ka papildus vienotam regulējumam mēs varam panākt vienotas uzziņu iestādes un vienotas biļešu kases izveidi un izstrādāt vienotu biļeti dažādiem transporta veidiem.

Es gribu vēlreiz pateikties visiem deputātiem, kas runāja, visiem, kuri pievērsa uzmanību šim ziņojumam — jo īpaši „ēnu” referentiem —, un tiem, kuri ar entuziasmu piedalījās nobeiguma sarunās. Paldies Transporta un tūrisma komitejai un sekretariāta personālam, paldies Padomei, jo īpaši Beļģijas prezidentūras personālam, un visbeidzot, taču ne mazāk svarīgi — paldies Győri kundzei, kura ir šeit kopā ar mums!

Visbeidzot, ja drīkstu, es gribētu pateikties Eiropas Komisijai, Kallas kungam un viņa palīgiem par konstruktīvo ieguldījumu, ko viņi deva nepārtraukti, Eiropas Parlamenta Samierināšanas komitejas sekretariāta darbiniekiem, kas parādīja augstu meistarību un profesionalitāti — šīs ir absolūti nepieciešamas iezīmes, pieņemot svarīgus lēmumus mūsu iedzīvotāju vārdā.

Kopumā tas bija labs pārbaudījums, kas ir devis lielisku rezultātu Parlamentam.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks pusdienlaikā.

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojuma par autobusu pasažieru tiesībām mērķis ir noteikt pasažieru aizsardzības tiesības, ko piemēro visā Eiropas Savienībā attiecībā uz visiem pasažieriem un dažādiem transporta veidiem. Padome nepiekrita Eiropas Parlamenta grozījumiem, tāpēc bija jāsāk tā sauktā samierināšanas procedūra. Panāktās vienošanās galvenie elementi pārsvarā atbilst Parlamenta sākotnēji izteiktajiem ierosinājumiem. Īpaši svarīgi ir tas, ka regula attieksies uz visiem regulārajiem iekšzemes pārvadājumiem un pārvadājumiem starp valstīm un dalībvalstis laikposmā līdz astoņiem gadiem varēs noteikt atbrīvojumus attiecībā uz regulārajiem reisiem un dažiem specifiskiem pakalpojumiem. Ja notiks negadījums, pasažieriem būs tiesības saņemt kompensāciju līdz EUR 220 000 par vienu pasažieri un EUR 1200 par bagāžas vienību. Turklāt pārvadātājiem ir jāsniedz nepieciešamā palīdzība saistībā ar negadījumu (pārtika, apģērbs un medicīniskā palīdzība), kā arī izmitināšana līdz divām naktīm. Kavēšanās gadījumā, ja tā pārsniedz 120 minūtes, vai brauciena atcelšanas gadījumā pārvadātājam jāpiedāvā pasažieriem iespēja turpināt braucienu vai mainīt maršrutu nokļūšanai galapunktā bez papildu piemaksas pasažierim vai iespēja saņemt atlīdzību biļetes cenas apmērā. Ja pārvadātājiem tas nebūs iespējams, tiem būs jāizmaksā kompensācija biļetes cenas apmērā un papildus jāmaksā 50 % no biļetes cenas. Vienošanās aizsargā arī personu ar invaliditāti un personu ar kustību traucējumiem tiesības. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es pilnīgi atbalstu šā ziņojuma pieņemšanu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstu šo kompromisu par autobusu pasažieru tiesībām, kas garantē tiesības uz transportu, tiesības uz informācijas par braucienu pieejamību, autobusu pārvadātāju pienākumu organizēt obligātās mācības ar invaliditāti saistīto autobusu vadītājiem, tiesības uz kompensāciju par ratiņkrēslu bojājumiem, sūdzību izskatīšanas mehānismu attiecībā uz visiem pasažieriem, izveidojot neatkarīgu valsts struktūru regulas īstenošanai un sankciju piemērošanai.

Visos autobusu pārvadājumos, kuru maršruts ir 250 km vai vairāk, bez maksas būs pieejama īpaša palīdzība personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām — gan autoostās, gan brauciena laikā — un, ja nepieciešams, bezmaksas transports pavadoņiem.

Noteikumi par brauciena informācijas pieejamību un ar invaliditāti saistītas mācības autobusu vadītājiem ievērojami uzlabos situāciju, jo īpaši neredzīgo un vājredzīgo cilvēku situāciju.

Vienlīdzīga piekļuve transportam ir būtisks personas neatkarības priekšnoteikums. Bez vienlīdzīgas piekļuves transportam personas ar invaliditāti nevar doties uz darbu, iepirkties vai piedalīties kultūras un citās atpūtas aktivitātēs.

Lai gan tekstā nav ietverts viss, ko es vēlētos tajā redzēt attiecībā uz palīdzību pasažieriem ar invaliditāti un viņu tiesību stiprināšanu, es uzskatu, ka ir sperts svarīgs solis ceļā uz to, lai radītu iespēju visiem tiem pasažieriem, kas izmanto Eiropas pavadoņu suņus, pārvietoties visā Eiropas Savienībā, piemērojot viņiem tādus pašus nosacījumus, kādus piemēro pārējiem iedzīvotājiem.

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. – (PL) Es atbalstu normatīvo rezolūciju par Samierināšanas komitejas apstiprināto kopīgo dokumentu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai par autobusu pasažieru tiesībām un par grozījumiem Regulā (EK) Nr. 2006/2004. Ņemot vērā stabilo izaugsmi šajā transporta nozarē, es uzskatu, ka ir svarīgi izstrādāt pasažieru aizsardzības tiesības, kas būtu piemērojamas visā ES un būtu vienlīdzīgas ar tām tiesībām, kas ir noteiktas citu transporta veidu pasažieriem, kā arī nodrošināt vienādus nosacījumus pārvadātājiem neatkarīgi no dalībvalsts transportlīdzekļu veida. Ņemot vērā to, ka šajās tiesībās īpaša uzmanība pievērsta personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām, šī iniciatīva pelna mūsu atbalstu. Ļoti būtiski ir tas, ka rezolūcijā ir noteiktas tiesības saņemt kompensāciju pasažieriem, kuriem nodarīti miesas bojājumi autobusu negadījumos. Šie nosacījumi nozīmē, ka pasažieriem būs tiesības uz kompensāciju nāves vai miesas bojājumu vai bagāžas nozaudēšanas vai bojājumu gadījumos, ja tie ir saistīti ar negadījumiem.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos apsveikt Cancian kungu par paveikto darbu. Es priecājos, ka mums galu galā ir izdevies panākt vienošanos Samierināšanas komitejā. Mūsu galvenais sasniegums, protams, ir jautājums par pasažieru tiesībām uz kompensāciju un palīdzību, ja noticis negadījums, garantijas pasažieriem, ja notiek brauciena atcelšana un kavēšanās, un garantētas tiesības invalīdiem un pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām (PRM). Esmu īpaši gandarīts par to, ka pasažieri ar ierobežotām pārvietošanās spējām ir ietverti šajā dokumentā, kā jau minēju iepriekš, taču vienlaikus man ir pamatotas bažas šajā saistībā: attiecībā uz gaisa transportu — ne aviosabiedrības, ne lidostas precīzi nezina, kuri pasažieri ir jāuzskata par pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Ir zināms, ka tāpēc, ka pārvadātāju un lidostu rīcībā nav šīs informācijas, tiek liegta palīdzība mātēm un tēviem, kas vieni ceļo ar maziem bērniem. Tāpēc es gribētu izteikt šādu lūgumu: neuzskatīsim, ka mūsu darbs ir pabeigts, nobalsojot par šo dokumentu plenārsēdē. Mums ir arī pienākums uzraudzīt, vai regula tiek pienācīgi īstenota.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Es vēlos sirsnīgi pateikties referentam par smago darbu, kas ir bijis ārkārtīgi efektīvs. Līdz šim nav bijis nekādu atbilstīgas aizsardzības garantiju tiem pasažieriem, kas ceļo ar autobusu, jo tas bija vienīgais transporta veids, uz kuru neattiecās neviens ES regulējums šajā jomā. Viens no jaunajiem elementiem, kas tiks ieviests, ir pasažieru tiesības pieprasīt kompensāciju saistībā ar negadījumu. Nākamie ārkārtīgi svarīgie punkti attiecas uz to, ka personām ar invaliditāti būs garantēta pārvadātāju palīdzība un ka pavadošā persona varēs ceļot bez maksas, kas ir daļa no šīm garantijām.

Neslēpšu to, ka man personīgi aktīva pienākuma uzņemšanās saskaņošanas procedūrā, kas pirmo reizi vēsturē notika saskaņā ar Lisabonas līgumu, bija ārkārtīgs izaicinājums. Sarunās, kas ilga līdz vēlam vakaram, mums kopā ar Cancian kungu izdevās gūt pārsvaru balsojumā par kompromisu, kas paredz, ka nosacījumi obligāti jāpiemēro maršrutiem, kuri pārsniedz 250 km. Jānorāda, un tas ir diezgan nozīmīgs aspekts, ka šī regula garantē 12 pamattiesības, jo īpaši attiecībā uz personām ar invaliditāti. Pašlaik mums būtu jāpievērš liela uzmanība atbilstīgai informācijas kampaņai nolūkā nodrošināt, lai Eiropas Savienības iedzīvotāji zinātu, kādas turpmāk būs viņu tiesības.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Varētu uzskatīt, ka tiesību akts par autobusu pasažieru tiesībām, par kuru mēs šodien balsosim, ir pieticīgs. Tomēr pēc ilgstošām domstarpībām panākt kompromisu ir labāk nekā nepanākt neko. Ir nožēlojami, ka regulas priekšlikums attiecas tikai uz tiem iekšzemes un pārrobežu autobusu maršrutiem, kuru garums ir vismaz 250 km. Šajā gadījumā uz Luksemburgu, Maltu un Kipru, piemēram, regula neattieksies vispār. Par neveiksmi varētu uzskatīt arī to, ka tiesību akts stāsies spēkā tikai pēc vairākiem gadiem. Četri vai pat, iespējams, astoņi gadi ir ilgs laiks, ja tas jāpavadā autobusu pieturās, gaidot jaunu tiesību aktu.

Protams, panāktajā kompromisā ir arī pozitīvi elementi. Atbilstīgi Padomes sākotnējai nostājai bija paredzētas tikai trīs pasažieru pamattiesības neatkarīgi no attāluma. Esmu gandarīta, ka galīgajā kompromisa tekstā ir noteiktas 12 pamattiesības un ka īpaša uzmanība ir pievērsta personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām. Regulas stāšanās spēkā atvieglos šo personu pārvietošanos, izmantojot autobusus. Vienlaikus regula viņiem piešķir lielākas tiesības nekā pārējiem pasažieriem.

Kad jaunais tiesību akts stāsies spēkā, dalībvalstīm būs jānodrošina efektīva un atbilstīga tās nosacījumu īstenošana. Tas attiecas ne tikai uz personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām, bet arī uz visiem pārējiem mūsu iedzīvotājiem, kas ceļo, izmantojot autobusus.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Regula, par kuru mēs šodien balsojam, ir ļoti ievērojams sasniegums, jo pirmo reizi ar likumu būs aizsargātas to pasažieru tiesības, kuri ceļo ar autobusiem. Pēc smagām sarunām divu garu garumā Eiropas Parlamentam un dalībvalstīm ir izdevies panākt vienošanos par galvenajiem jautājumiem, kas nostiprinās to pasažieru tiesības, kuri izmanto šo transporta veidu. To vidū ir kompensācijas brauciena atcelšanas vai kavēšanās gadījumos, kompensācija par pazaudētu vai bojātu bagāžu, kā arī nosacījums, ka uzņēmumiem jāuzņemas atbildība un jāsniedz palīdzība, ja noticis negadījums. Regulā kā pamattiesības, ko piemēro neatkarīgi no attāluma, ir ietvertas personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības uz nediskriminējošu attieksmi un palīdzības saņemšanu, kā arī pasažieru tiesības saņemt informāciju pirms un pēc brauciena. Regula nav izvirzītas nekādas jaunas prasības tehniskā ziņā, bet ir pieprasīts, lai pārvadātāji uzņemtos atbildību par saviem pasažieriem.

Mēs ņēmām vērā arī pašreizējo ekonomisko situāciju un tās ietekmi uz tiem uzņēmumiem, kurus ietvers šīs regulas darbības joma, piedāvājot atkāpes no piemērošanas grafika uz četriem gadiem, kuru var vienu reizi atjaunot.

Manuprāt, šīs regulas stāšanās spēkā 2013. gadā palīdzēs sasniegt mūsu mērķi — saskaņot un stiprināt pasažieru tiesības ES līmenī neatkarīgi no tā, kādu transportu viņi izvēlas.

5. Tiesiskums Krievijā (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Savienības augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos ziņojums par tiesiskumu Krievijā.

Es vēlētos dot vārdu Győri kundzei, kas runās Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Eiropas Savienības augstās pārstāves vārdā.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs! Šajās debatēs pēc baroneses Ashton lūguma Padomes prezidējošā valsts Ungārija pārstāv Eiropas Savienības augsto pārstāvi un Komisijas priekšsēdētāja vietnieci. Kā jūs zināt, baronese Ashton šajā nedēļā atrodas Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos.

Es vēlos jums pateikties, ka esat izvirzījuši jautājumu par cilvēktiesību stāvokli un tiesiskumu Krievijā. Lai gan pagājušajā gadā no prezidenta Medvedev puses ir izskanējuši dažas ļoti pozitīvas ziņas, patiesais cilvēktiesību stāvoklis Krievijā, jo īpaši Ziemeļkaukāza reģionā, vēl joprojām ļoti nodarbina mūsu prātus. Mēs esam ļoti nobažījušies par vardarbību pret cilvēktiesību aktīvistiem, advokātiem un neatkarīgajiem žurnālistiem, kā arī par viņu vajāšanu un iebiedēšanu.

Ir nepieļaujami daudz gadījumu, kas pierāda, ka augstās pārstāves ziņojums ir patiess. Nesenie brutālie uzbrukumi krievu žurnālistiem Oleg Kashin un Anatoly Adamchuk, kā arī vides aktīvistam Konstantin Fetisov ir atgādinājums par nedrošības un iebiedēšanas gaisotni, ar kādu ikdienas darbā nākas saskarties žurnālistiem, aktīvistiem un cilvēktiesību aizstāvjiem Krievijā.

Vainīgie reti tiek iesūdzēti tiesā un tiesāti, kaut arī visaugstākā līmeņa amatpersonas apgalvo pretējo. Cilvēktiesību aizstāvju iebiedēšana — lai pieminam kaut vai Estemirova kundzes, Politkovskaya kundzes un Markelov kunga lietas daudzu citu lietu starpā — parāda, cik Krievijas tiesu vara patiesībā ir neatkarīga un efektīva. Kamēr noziegumi nav atrisināti, nesodāmības gaisotne saglabājas.

Tomēr ir vērojami arī pozitīvi notikumi. Es gribu minēt Maskavas pilsētas domes lēmumu, ar kuru ir atļautas mierīgas un regulāras demonstrācijas saskaņā ar Krievijas Konstitūcijas 31. pantu, kurā ir paredzēta vārda, preses un pulcēšanās brīvība, kas līdz pagājušam gadam bija aizliegta. Mēs atzinīgi vērtējam šo lēmumu. Tomēr vienlaikus mēs turpinām saņemt ziņojumus par patvaļīgiem mierīgu demonstrantu, tostarp arī opozīcijas līderu, arestiem šo pašu sankcionēto demonstrāciju, kā arī citu demonstrāciju laikā visā valstī. Šie ziņojumi mūs dara ļoti bažīgus.

Vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība ir priekšnoteikums modernas sabiedrības veidošanai. Šīs brīvības ir iekļautas Krievijas Federācijas Konstitūcijā. Tās ir arī daļa no saistībām, ko Krievija ir uzņēmusies, kļūstot par Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO), Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes dalībvalsti. Eiropas Savienība mudina Krieviju ievērot savas saistības un nodrošināt saviem pilsoņiem šīs tiesības.

Prezidents Medvedev ir pieprasījis Krievijas Federācijas Cilvēktiesību padomei pārbaudīt Khodorkovsky kunga, Lebedev kunga un Magnitsky kunga lietu. Mēs ļoti atzinīgi vērtējam šo lēmumu. Eiropas Savienība neslēpj, ka tai ir nopietnas bažas par to, kā šīs lietas tiek virzītas.

Prezidents Medvedev ir bieži izteicies par tā saukto tiesisko nihilismu, kas valda Krievijā. Eiropas Savienība ir gatava atbalstīt Krieviju tās centienos pārvarēt šo nihilismu, sākot juridiskās sistēmas reformu. Tā kā mēs esam pārliecināti, ka patiesai modernizācijai jāsākas ar tiesiskuma ievērošanu un tā atbilstīgu un godīgu piemērošanu, mēs Modernizācijas partnerības pamatā esam iekļāvuši saistības ievērot tiesiskumu.

Šajā sakarībā mēs jau esam sākuši darboties, piemēram, ciešā sadarbībā ar prezidenta administrāciju un Eiropas Padomi Krievijā ir izveidota civillietu un krimināllietu apelācijas sistēma. Mēs esam gatavi turpināt darbu ar Krieviju pie šā jautājuma, kā arī pie jauniem pretkorupcijas projektiem un Hāgas Konvencijām.

Īpaši satraucoša ir situācija Ziemeļkaukāzā, kur ir steidzami jārīkojas. Mēs atzinīgi vērtējam jauno stratēģiju ekonomikas un sociālajai attīstībai un premjerministra vietnieka Khloponin kunga centienus, bet ir jāstrādā vēl vairāk, lai nodrošinātu pastāvīgu pretdarbību barbariskajiem terorisma aktiem pret civiliedzīvotājiem. Čečenijā esošo drošības spēku neaizskaramība un nesodāmība reģiona cilvēkos rada aizvainojumu un bailes, bet mūsos — lielas bažas.

Mēs godinām visus, kas ir zaudējuši savu dzīvību un kas ir kļuvuši par agresijas upuriem savas profesijas vai pārliecības dēļ, kā arī tos drosmīgos, kam ir jāstrādā civildienestā šādos bīstamos apstākļos.

Šis ziņojums kopumā nav pozitīvs. Tomēr cilvēktiesību situācijā Krievijā var pamanīt pozitīvas iezīmes. Tikai nejēdzīgi notikumi bieži vien samazina to vērtību, tāpēc ir grūti panākt reālu uzlabošanos.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas lielais nolēmumu skaits ir svarīgs pamudinājums Krievijai izstrādāt tiesību aktus, lai sekmētu cilvēktiesību ievērošanu. Mēs esam iesaistījušies nopietnā dialogā ar Krieviju par cilvēktiesību ievērošanu. Krievija pieņem šo dialogu un, protams, izmanto to, lai kritizētu mūs par to, ko tā uzskata par nepilnībām Eiropas Savienībā. Mēs turpināsim uzturēt šo dialogu. Mums nav citas izvēles.

  György Schöpflin, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Tie, kuri pazīst Krieviju, zinās, ka tas, ko tur uzskata par tiesību sistēmu, neatbilst normāliem tiesiskuma kritērijiem.

Šis apstāklis ietekmē Krievijas attiecības ar pārējo pasauli un arī attiecības ar tās iedzīvotājiem. Tādēļ Eiropas Savienībai, sadarbojoties ar Krieviju, ir jāņem vērā dažādi faktori, piemēram, politiska iejaukšanās, korupcija un dažkārt vardarbība.

Krievijas un Rietumu attiecībās valda nenoteiktība un pilnīgs pārredzamības un atbildīguma trūkums. Runājot par Krievijas iedzīvotājiem, viņu dzīvi ietekmē tik daudz patvaļību un varmācību, ka tās nav savienojamas ar Eiropas Savienības apņemšanos visā pasaulē veicināt cilvēktiesību ievērošanu.

Mēģinājumi kaut ko Krievijā mainīt ir cietuši neveiksmi, tādēļ Eiropas Savienībai nav citas izvēles, kā vien sadzīvot ar neveiklu savas likumības un Krievijas nelikumības mijiedarbību.

  Adrian Severin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Varas modelis, kurā vara tiek dalīta starp valsti un sabiedrības locekļiem, nosaka politisko lēmumu saturu, bet prognozējamu lēmumu pieņemšanas procesu un pareizu lēmumu ieviešanu nodrošina godīgums, profesionalitāte un tiesu varas neatkarība.

Eiropas Savienība un Krievija var kopīgi veikt uzņēmējdarbību tikai tad, ja to varas dalīšanas modeļi, lēmumu pieņemšanas mehānismi un tiesu sistēmas ir saderīgas. Šādu saderību var panākt, uzturot partnerattiecības un kooperāciju, panākot vienprātību un uzticēšanos, kā arī veidojot savstarpēju sadarbību, nevis propagandējot, pamācot un meklējot vainīgos.

Krievija ir Eiropas Padomes pilntiesīga dalībvalsts un ir parakstījusi Eiropas Cilvēktiesību konvenciju. Tātad Eiropas Padome ir tiesīga pārbaudīt, kā tiek nodrošināta demokrātija un tiesiskums Krievijā. Tāpēc Eiropas Savienībai būtu jāpaļaujas uz Eiropas Padomi, lai kopā ar Krieviju sasniegtu mērķi par kopēju brīvības, demokrātiskas drošības un tiesiskuma telpu.

Turklāt, kopš Eiropas Savienība pati gatavojas pievienoties Eiropas Cilvēktiesību konvencijai, tai vajadzētu izmantot savu turpmāko statusu kā minētās konvencijas pusei, lai paātrinātu konverģenci un savstarpēju sadarbību ar Krieviju demokrātijas un tiesiskuma jomā.

Pirms daudziem gadiem, kad Eiropas Parlamentam bija tikai mazliet vairāk varas nekā kareivīgai NVO, tā vienīgie retorikas ieroči bija nosaukšana vārdā un kaunināšana. Tagad, kad ir pieņemts Lisabonas līgums, mēs esam spēcīga politiska institūcija. Tas mums uzliek lielāku atbildību, liek kļūt pragmātiskiem un ievērot atturīgumu. Mēs nedrīkstam iespaidoties no emocijām. Mēs arī nedrīkstam būt pavirši savu vērtību izpratnē. Mums nav ļauts vienlaikus būt prokuroram un tiesnesim. Mēs nedrīkstam rīkoties, pamatojoties tikai uz nepārliecinošiem apgalvojumiem, baumām vai dažādas intereses pārstāvošām lobiju grupām. Uzticēšanās mums, kuras pamatā ir godīgums un rūpīgi pārdomāta pieeja problēmām, kā arī mūsu stingrība un atklātums, ir labākie mūsu rīcībā esošie līdzekļi dialogā ar Krieviju laikā, kad mūsu iedzīvotāji ir uzticējuši mums izveidot stratēģiskas partnerattiecības ar Krieviju, lai neatsāktos Aukstais karš.

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mēs uzskatām, ka Krievija ir nozīmīgs Eiropas Savienības partneris. Tāpēc mēs ceram, ka Krievija ievēros savas starptautiskās saistības un īstenos savu pilsoņu konstitucionālās tiesības.

Krievijā par ikdienišķu parādību ir kļuvuši cilvēktiesību, pilsoņu brīvību un tiesiskuma pārkāpumi. Tikai pagājušajā gadā vien nelikumību un plaši izplatītās korupcijas dēļ no Krievijas ir emigrējuši 300 000 iedzīvotāju. Šādos apstākļos ir grūti paredzēt, vai tiks veikti ārzemju un pašmāju ieguldījumi uzņēmējdarbībā.

Krievijas iestādes acīmredzot īsteno Konstitūcijai neatbilstīgus likumus un kārtību. Situācija Ziemeļkaukāzā ir viens no amorālākajiem šādas situācijas piemēriem. Krievijas Konstitūcija nodrošina daudzpartiju sistēmas pastāvēšanu, bet de facto Krievijā pastāv vienpartijas sistēma ar marginālu parlamenta varu.

Es gribētu vaicāt Padomes pārstāvim, kādi soda pasākumi un sankcijas tiks piemērotas Krievijas amatpersonām, kas ir tieši atbildīgas par cilvēktiesību pārkāpumiem un tiesiskuma principa nepareizu piemērošanu.

Eiropas Savienībai ir jāievēro konsekventa politika attiecībā uz trešām valstīm. Ja Eiropas Savienība izliksies neredzam virkni nopietnu pārkāpumu dažās valstīs un vienlaikus piemēros sankcijas par līdzīgiem pārkāpumiem citās valstīs, tā radīs pret sevi neuzticību. Mēs nevaram uzturēt normālas attiecības ar Krieviju, ja tā neveiks konkrētus uzlabojumus. Mums ir jāskatās taisnībai acīs.

  Werner Schulz, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lai gan Krievijas Federācijai ir lieliska Konstitūcija, tā joprojām nav tiesiska valsts, jo tajā ir milzīga plaisa starp Konstitūcijā noteiktajām tiesībām un realitāti. Krievijā diemžēl netiek pildītas tiesiski darbojošās valsts pamatprasības — tiesu varas neatkarība un preses brīvība. Kāds sarkastisks komentētājs ir izteicies, ka labākā Krievijas tiesa atrodas Strasbūrā, jo aptuveni viena trešdaļa Eiropas Cilvēktiesību tiesā ierosināto lietu nāk no Krievijas. Krievijas pilsoņi neuzticas savām tiesām, jo tās reti kad spriež taisnīgi. To parāda arī apelāciju skaita samazināšanās.

Valsts priekšgalā atrodas divi advokāti — prezidents Medvedev un premjerministrs Putin, kas atkārtoti ir pauduši savu nodomu cīnīties pret tiesisko nihilismu. Tomēr izrādās, ka viņu vārdi ir tikai tiesisks cinisms, jo pēc tiem parasti notiek pilnīgi pretējas darbības. Neviena Krievijas tiesa neuzdrošinās pasludināt spriedumu, pirms nav apspriedusies ar augstākām iestādēm. Šī „telefona tiesu” sistēma ir radījusi tiesnešus, kas vairs nav neatkarīgi un kam vairāk rūp sava drošība un karjera nekā taisnīgums. To nepārprotami parādīja M. Khodorkovsky lieta. Kāds tiesu sistēmas darbinieks nesen ir atklājis, ka tiesnesim Danilkin spriedums M. Khodorkovsky lietā tika „nodiktēts no augšas”. M. Khodorkovsky un P. Lebedev atkārtota notiesāšana ir pierādījums tam, ka tiesiskums Krievijā joprojām ir tāds pats kā Gulaga nometņu laikos. Spriedumu, tāpat kā padomju laikos, jau iepriekš bija sagatavojusi politiskā vadība.

Kontrolētā demokrātija iet roku rokā ar kontrolēto tiesu sistēmu. Kaut arī Krievijas tiesu sistēma pārstāv represīvu valsti, tā cieš pilnīgu neveiksmi, kad runa ir par problēmas risināšanu, lietas ierosināšanu un sprieduma pasludināšanu attiecībā uz politiski motivētiem noziegumiem. Uzbrukumi žurnālistiem un viņu slepkavības ir radījuši baiļu un nomāktības gaisotni.

Nožēlojami ir arī apstākļi Krievijas cietumos. Viens no tādiem piemēriem ir gadījums ar advokātu Sergei Magnitsky, kas atklāja korupcijas gadījumu, kā dēļ viņu patvaļīgi bez apsūdzības apcietināja. Viņš mira cietumā šausmīgā nāvē, jo viņam netika sniegta medicīniska palīdzība.

ES un Krievijas vienošanās par modernizāciju būs veiksmīga tikai tad, ja tās pamatā būs Krievijas vadības un tās iedzīvotāju vienošanās par modernizāciju. Tas nozīmē beidzot nodrošināt pilsoņiem tās tiesības, kas ir paredzētas Konstitūcijā, un pildīt tās saistības, ko Krievija ir uzņēmusies, kļūstot par Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes dalībvalsti.

Krievijai, kurā demokrātija tiek kontrolēta, ir pakāpeniski jākļūst par valsti, kurā demokrātija attīstās. Būtiski pārejas priekšnoteikumi ir brīvas un taisnīgas Domes un prezidenta vēlēšanas, vienkāršāks politisko partiju reģistrēšanas process, kas atbilst Eiropas standartiem, un godīga vēlēšanu kampaņa, kurā visiem kandidātiem tiek piešķirtas vienādas iespējas un piekļuve sabiedriskajiem plašsaziņas līdzekļiem.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Krievija ir nozīmīgs ES partneris daudzās jomās, bet tāpēc mēs nedrīkstam izlikties, ka Krievija ir patiesi demokrātiska valsts, kurā valda tiesiskums. Pēc manām domām, viss jau ir pateikts, sākot ar neatrisinātām žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju slepkavībām un beidzot ar politiski motivētām paraugprāvām, kuras vada piekāpīgi tiesneši. Kādēļ gan Krieviju piecieš kā Eiropas Padomes dalībvalsti? Šis ir ļoti labs jautājums.

Kremlis neapšaubāmi augstu vērtē šo savas valsts leģitimizāciju starptautiskā līmenī, kuru ASV diplomātiskajās telegrammās, kā nesen to nopludināja WikiLeaks, faktiski sauc par mafijas valsti.

Eiropas Padome savukārt sevi diskreditē saistībā ar ilgstošo, kluso un negribīgo atbalstu Krievijas autoritatīvajai valdībai. Eiropas Cilvēktiesību tiesā ir 27 000 neizskatītu lietu tikai no Krievijas vien, bet šīs tiesas Krievijas tiesnesim ir tiesības likt britu valdībai piešķirt Apvienotās Karalistes cietumniekiem vēlēšanu tiesības. Šis fakts ne tikai atklāj absurdo stāvokli attiecībā uz Krievijas piederību Eiropas Padomei, bet arī izskaidro, kāpēc, manuprāt, Eiropas Padomi aizvien vairāk ignorē starptautiskā līmenī. Tāpēc daudzi Apvienotās Karalistes iedzīvotāji, tostarp arī politiķi, diemžēl uzskata, ka Apvienotajai Karalistei ir jāpārskata sava dalība šajā organizācijā un tās ļoti uzstājīgajā tiesā.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Parlaments uzskata, ka tas var pamācīt Krieviju, kā ievērot cilvēktiesības. Parlamentam labāk vajadzētu ieviest kārtību pašam savās mājās, proti, Eiropas Savienībā. Tannock kungs, piemēram, minēja Julian Assange kungu, disidentu publicistu un WikiLeaks vietnes dibinātāju, kura darbību es nebūt neatbalstu. Viņš jau pirms vairākām nedēļām tika aizturēts Apvienotajā Karalistē, bet Zviedrija prasa viņu izdot nopratināšanai, pēc kuras viņam draud tālāka nodošana ASV.

Divas jaunas sievietes tiešām apsūdz Assange kungu izvarošanā. Viena uztur apsūdzību par to, ka dzimumakta laikā viņam saplīsa prezervatīvs. Otra viņu apsūdz par to, ka tika pārsteigta ar tuvošanos viņai miegā pēc tam, kad jau iepriekš viņiem bija dzimumakts. Ko gan viņas mēģina apmuļķot? Ir taču skaidrs, ka, ja šīs sievietes nebūtu gribējušas, lai Assange kungs viņas izvaro, viņas nebūtu kailas likušās viņa gultā. Viņas nebija vardarbības upuri; viņas tika iepriecinātas. Šis piemērs parāda, līdz kādai pakāpei var nonākt galēja brīvības…

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju, kas turpināja runāt pie izslēgta mikrofona.)

  Priekšsēdētājs. - Dārgie kolēģi, šī ir diskusija par Krieviju. Darba kārtības punkts ir par situāciju Krievijā. Atvainojiet, bet mēs nevaram diskusijas vidū mainīt tematu.

  Ria Oomen-Ruijten (PPE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Mēs šodien debatējam tāpēc, ka Krievijas vadītāji un īpaši prezidents Medvedev pats bieži uzsver tiesiskuma nozīmi Krievijas modernizācijas procesā.

Tomēr vienlaikus mēs varam atrast daudz konkrētu lietu, kas traucē veikt modernizāciju; piemēram, korupcija, kas, kā ziņo, aizvien pieaug par spīti labajam, jaunajam pretkorupcijas tiesību aktam, vai Yukos lieta, vai atkārtotie opozīcijas locekļu un to cilvēktiesību aktīvistu aresti, kuri tika apbalvoti ar Sakharov balvu.

Krievijas izziņotā modernizācija vēl nav kļuvusi par realitāti. Es neticu, ka var strādāt kopā ar Krieviju pie Modernizācijas partnerības un risināt sarunas par Eiropas Savienības un Krievijas nolīgumu, ja progresa ziņojumā par Modernizācijas partnerību tikai pieci teikumi ir veltīti jautājumam par tiesiskuma modernizāciju. Es arī uzskatu, ka mums ir jāiegūst lielāka pieredze savās mājās.

Ziņojumā, kas Parlamentam ir jāsagatavo par Krieviju, mēs aicināsim veicināt tiesiskumu.

  Knut Fleckenstein (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es izsaku nožēlu, ka šīs debates tika steidzami iekļautas darba kārtībā, kā dēļ Komisijas priekšsēdētāja vietniece un Eiropas Savienības augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos nevarēja šeit ierasties. Pēdējos mēnešos baronese Ashton strādāja ar Padomi jautājumā, kā uzlabot ES iekšējo koordināciju, kas vajadzīga sadarbībai ar mūsu stratēģiskajiem partneriem, tostarp ar Krieviju. Saistībā ar viņas koordinācijas centieniem es uzskatu, ka būtu bijis vērtīgi iesaistīt viņu šajās debatēs.

Neviens cits ES stratēģiskais partneris nav mums tik tuvu kā Krievija gan ģeogrāfiskā, gan mūsu vēsturiskās pieredzes ziņā. Tāpēc mēs ļoti interesējamies par Krievijas iekšpolitikas notikumiem. Tagad es gribētu īpaši atzīmēt darba plānu, ko kopīgi ir izstrādājuši Krievijas un ES koordinatori, kuri izstrādā programmu „Modernizācijas partnerība”. Šajā kopējā darba programmā ir iekļauti svarīgi pasākumi, kas nodrošinās aktīvu atbalstu tiesiskuma attīstībai Krievijā. Tas ir pareizais veids, kā mūsu partnerattiecības var dot reālu labumu, jo īpaši iedzīvotājiem. Krievijas prezidenta iniciatīva modernizēt Krieviju dod valsts starptautiskajiem partneriem iespēju sākt auglīgu sadarbību ar Krieviju. Mums ir jāizmanto šī iespēja.

Kā jau mani kolēģi teica, lai modernizācijas process būtu ekonomiski izdevīgs, tā pamatā nedrīkst būt tikai tehnoloģiju sasniegumi. Modernas Krievijas ekonomikas pamatā jābūt uzticamiem tiesiskuma principiem. Tikai tad, kad iedzīvotāji un uzņēmēji varēs paļauties uz tiesiskumu, viņiem būs drosme ieviest inovācijas un veikt ieguldījumus. Satversim Krievijas pastiepto roku un palīdzēsim šai valstij modernizēties.

  Jacek Protasiewicz (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es, tāpat kā daudzi mani kolēģi, kas jau ir izteikušies, piekrītu nepārprotamajam apgalvojumam, ka Krievija ir Eiropas Savienības stratēģiskais partneris ģeopolitiskajā, starptautiskās drošības un ekonomiskajā ziņā. Mēs ne velti tik ļoti interesējamies par stāvokli mūsu vissvarīgākā kaimiņa valstī. Tagad izrādās, ka šajā valstī ir vērojamas dažas ļoti satraucošas tendences. Saskaņā ar dažiem nesen veiktiem sociāliem pētījumiem tikai 3 % krievu uzskata, ka viņiem ir kaut kāda ietekme uz politisko dzīvi savā valstī, 61 % uzskata, ka viņi nevar efektīvi aizstāvēt savas tiesības, 82 % uzskata, ka valsts pārstāvji neievēro ieviestos un Krievijā spēkā esošos likumus. Tas ir nožēlojams stāvoklis valstī, kuras attīstība mums ir ļoti svarīga. Bet Eiropas un Krievijas attiecības nekādā gadījumā nevajadzētu apturēt tikai pie attīstības stingri ekonomiskā un ekonomikas modernizācijas nozīmē. Arī cilvēktiesības un tiesiskums ir svarīgi aspekti, par kuriem mums un arī mūsu kaimiņiem, tostarp arī, piemēram, Baltkrievijai, būtu stingri jāpiedomā.

  Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka līdztekus mūsu plašajai sadarbībai uzņēmējdarbības jomā un, kā jau tika teikts, ņemot vērā pasaules mēroga uzdevumus, ir svarīgi, ka mēs joprojām darba kārtībā saglabājam jautājumu par tiesiskumu visās mūsu diskusijās ar Krieviju.

Pēdējās nedēļās mēs bieži diskutējam par Vidusjūras reģiona stabilitāti un esam definējuši, kas neietilpst stabilitātes jēdzienā, proti, autoritāras struktūras. Krievijai tas nozīmē to, ka stabilitāti nevar iegūt, politiski ietekmējot tiesu varu vai vajājot žurnālistus un tos cilvēkus, kas atbalsta cilvēktiesību ievērošanu. Tāpēc es uzskatu, ka vienmēr ir jāatlicina laiks, lai diskutētu par šo jautājumu.

Es ceru, ka praktiskajā sadarbībā ar Krieviju, ko mēs esam iecerējuši sākt tuvākajā nākotnē, mēs ļausim tai skaidri saprast, ka, nenodrošinot tiesiskumu, valsts nākotne būs briesmās.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Krievijā ir noslepkavoti desmitiem neatkarīgo žurnālistu un aktīvo pilsoņu — piemēram, A. Politkovskaya, N. Estemirova un S. Magnitsky —, bet neviens noziegums nav atklāts un neviens slepkava nav iesūdzēts tiesā. Kremļa režīmu, kas nevēlas noskaidrot patiesību un panākt pārredzamību, var uzskatīt par šo noziegumu līdzdalībnieku.

Jaunā tiesneša palīdze Natalya Vasilyeva vakar internetā pastāstīja par meliem, kas apvij M. Khodorkovsky prāvu, un paziņoja, ka tiesneši nerakstīja spriedumu, bet tas tika nodiktēts „no augšas”.

Vīzu izsniegšanas aizliegums amatpersonām, kas ir atbildīgas par S. Magnitsky nāvi un citām lietām, ir viens no konkrētiem pasākumiem, ar kura palīdzību ES pauž savu nopietno attieksmi attiecībā uz tiesiskuma un pārredzamības uzlabošanu Krievijā. Tas, ka Krievijas iestādes sāk nervozēt par vīzu izsniegšanas aizlieguma ideju, parāda, kāds milzīgs pozitīvs potenciāls ir Eiropas Savienībai, lai panāktu izmaiņas esošajā situācijā.

  Graham Watson (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Daudzi šā Parlamenta deputāti uzskatīja, ka Krievija ir daļa no Eiropas tautu lielās ģimenes, un cerēja, ka pēc Berlīnes mūra krišanas Krievija tuvosies Eiropas Savienībai. Cik žēl, ka tas nav noticis. Pašreizējie Krievijas vadītāji ir izvēlējušies paši savu ceļu, kas sagādā lielas sirdssāpes tiem, kuri vēlas, lai Krievijas tautai būtu brīvība, demokrātija un tiesiska valsts.

Šeit klātesošajam komisāram ir lielāka pieredze attiecībās ar Krieviju nekā vairumam deputātu, un es ceru, ka Komisija izdarīs spiedienu uz augsto pārstāvi, lai tiktu izstrādāta jauna politika attiecībā uz jebkuru valsti, kuras vadītāji pilnīgi ignorē mūsu augsti vērtētās vērtības. Runāsim ar viņiem, sadarbosimies tirdzniecībā, kā to vajag darīt. Centīsimies diskutēt ar viņiem par cilvēktiesībām, kā tas būtu jādara, bet neļausim viņu vadītājiem legalizēt nelikumīgi iegūto naudu, izmantojot Eiropas banku sistēmas, viņu bērniem izglītoties mūsu skolās un universitātēs vai doties brīvdienās uz mūsu kūrortiem. Ja mēs šos nosacījumus piemērotu vienlīdz vienādi visiem autoritārajiem vadītājiem visā pasaulē, tad mēs sāktu tuvoties tam, ko sauc par ētisku ārpolitiku.

  Heidi Hautala (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Es pievienojos kolēģiem, kas saka, ka mums ir vajadzīgi gudri iecerēti pasākumi, lai darbotos pret autoritāriem režīmiem, kuri pārkāpj cilvēktiesības.

Es gribētu pavaicāt šeit esošajiem Padomes un Komisijas pārstāvjiem, vai viņi ir gatavi veikt pasākumus pret cilvēktiesību pārkāpējiem tādā veidā, kāds ir norādīts Parlamenta 2010. gada 16. decembra rezolūcijā, kura aicināja iesaldēt kontus un piemērot vīzu izsniegšanas aizliegumu tām 60 amatpersonām, kas bija iejauktas lietā saistībā ar Magnitsky kungu, kurš diemžēl mira cietumā Krievijā.

Vai būs viens vai divi drosmīgi ārlietu ministri vai Ashton kundzes pārstāvji, kas uzņemsies iniciatīvu un veiks pasākumus pret tiesnesi Viktor Danilkin, ja izrādīsies, ka tiesnesis patiešām ir uzrakstījis spriedumu M. Khodorkovsky un P. Lebedev lietā saskaņā ar Maskavas pilsētas tiesas pavēlēm?

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Krievija ir viens no vissvarīgākajiem un stabilākajiem Eiropas Savienības partneriem. Tā ir valsts, kurā demokrātijai nav senu tradīciju, un varētu teikt, ka Krievija vēl aizvien mēģina pierast pie tiesiskuma. Mums ir arī jāatceras, ka tā ir valsts, kas cīnās pret nežēlīgo islāma terorismu, kā dēļ drošības dienestu sabiedriskais stāvoklis ir augstāks nekā pie mums. Raugoties no šā viedokļa, biežās atkāpes no mūsu parastajiem valsts demokrātiskas darbības standartiem ir jāvērtē objektīvi un jutīgi. Mums ir jāpārrunā ar saviem krievu draugiem visi jautājumi, kas mūs dara bažīgus, piemēram, kā Krievijas varas iestādes vada valsti. Tomēr šim dialogam ir jābūt lietišķam, tam ir jānotiek partnerības garā, un tā motivācijas pamatā ir jābūt vēlmei uzlabot demokrātiskās sistēmas darbību Krievijā, nevis vēlmei aizbildnieciski pārgudrā veidā sniegt pamācības par demokrātiju pasaulē. Sarunāsimies ar Krieviju kā ar draugu — korekti, atklāti un pieklājīgi. Mums galu galā ir kopējas intereses par mieru, saskaņu un Eiropas labklājību.

  Indrek Tarand (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka Werner Schulz ir sagatavojis ar labiem argumentiem pamatotu rezolūcijas projektu un izdarījis pareizus secinājumus. Es vienīgi neesmu pārliecināts, vai esmu sapratis Fleckenstein kunga teikto. Ja Reglaments vairs neļauj uzdot viņam jautājumu, es tomēr gribētu nodot viņam savu jautājumu. Vai viņš ierosināja mums atturēties no atbalsta sniegšanas šai rezolūcijai vai pauda tieši pretējus uzskatus, proti, paust saliedētu sociālistu atbalstu, lai rezolūciju nekavējoties pieņemtu?

  Knut Fleckenstein (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Atvainojiet, es neklausījos.

(Runātājs piekrita uzdot jautājumu, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Indrek Tarand (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Es nebiju pārliecināts, vai Fleckenstein kungs ierosināja mums atbalstīt Werner Schulz un pārējo kolēģu sagatavoto rezolūciju vai aicināja mūs atturēties no tās pieņemšanas šajā sesijā?

  Knut Fleckenstein (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Es balsošu par rezolūciju.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties visiem deputātiem par atbilstīgajiem jautājumiem, ko viņi uzdeva debašu laikā.

Es pilnīgi piekrītu daudzo deputātu šeit paustajām bažām. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai būs jāturpina runāt par tām visos līmeņos ar mūsu krievu sarunu biedriem. Mums nav jāizvairās runāt par tām tieši, kad mums rodas reāli un konkrēti jautājumi. Ja mēs esam stratēģiskie partneri — un es uzskatu, ka mēs ar Krieviju tādi esam —, mums ir arī jābūt gataviem risināt grūtus jautājumus.

Mani īpaši gandarīja divas lietas šajā diskusijā. Pirmkārt, neviens neapšaubīja faktu, ka Krievija ir svarīgs Eiropas Savienības stratēģiskā partnere. Otrkārt, mēs šeit nonācām pie vispārējas vienprātības, ka Krievijā vēl nav beigusies modernizācija, pilnvērtīgas demokrātijas un tiesiskuma ieviešana un ir vēl jāatrisina daudz problēmu, lai demokrātija darbotos.

Es, protams, nodošu augstajai pārstāvei informāciju par visiem šeit izvirzītajiem jautājumiem, lai mēs ar mūsu rīcībā esošajiem dažādiem līdzekļiem varētu novērot, kā tie tiek risināti. Es esmu pārliecināta, ka Krievijas valdības gaidāmās vizītes laikā Briselē 24. februārī mums būs laba iespēja vēlreiz paust savas bažas.

Stāvoklis Krievijā ir pastāvīgs darba kārtības jautājums Ārlietu padomē. Jūs varbūt zināt, ka kopš pagājušā gada Eiropas Padomē tiek rīkotas regulāras sanāksmes, kurās tiek apspriesti jautājumi ar mūsu stratēģiskajiem partneriem. Pirmā sanāksme notika pavisam nesen —2010. gada septembrī —, un es domāju, ka Van Rompuy kungs šo praksi turpinās šajā gadā.

Tagad es atbildēšu uz dažiem specifiskiem jautājumiem, ko man uzdeva deputāti. Sākšu ar Hautala kundzes jautājumu par cilvēktiesībām. Es gribētu akcentēt, ka augstā pārstāve ļoti nopietni uztver Parlamenta 2010. gada rezolūciju. Ir pienācīgi jāizmeklē Sergei Magnitsky un Vera Trifonova nāves apstākļi pirmstiesas aizturēšanā, un Ārlietu padome, protams, tiem pievērsīs īpašu uzmanību. Mēs turpinām paust šīs un citas bažas ne tikai divreiz gadā notiekošajās apspriedēs par cilvēktiesībām, bet visos līmeņos un arī visaugstākā līmeņa apspriedēs, prasot Krievijai ievērot starptautiskās saistības. Padomei būs jāpieņem visi lēmumi par ierobežojošiem pasākumiem. Ar šādiem līdzekļiem ir jāapietas gudri, pamatojoties uz nepārprotamiem pierādījumiem. Pirmām kārtām mēs turpinām pieprasīt, lai Krievija nodrošina atbilstīgu izmeklēšanu.

Oomen-Ruijten kundzei es gribu pateikt, ka cilvēktiesības ir mūsu galvenais jautājums sarunās par jauno nolīgumu, un tas tiks apspriests vairākās jomās. Mēs varam jums apgalvot, ka ES un Krievijas apņemšanās ievērot cilvēktiesības, tostarp minoritāšu tiesības, šajā nolīgumā būs ļoti skaidri pamanāma un īstenībā būs šā nolīguma būtisks nosacījums.

Nobeigumā es īsumā apkopošu savus iepriekš izteiktos apsvērumus. Tiesiskuma un tiesu varas neatkarība ir jāsaglabā kā neatņemama daļa modernizācijas centienu procesā, kas pašlaik notiek Krievijas Federācijā. Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai atbalstīt Krievijas centienus. Vārda, pulcēšanās un biedrošanās brīvība ir visu Rietumu demokrātiju pamatā. Krievijai ir jāievēro juridiskās saistības, ko tā ir uzņēmusies, kļūstot par Eiropas Padomes, ANO un EDSO dalībvalsti.

Ziemeļkaukāza reģions vēl joprojām raisa dziļas bažas. Mums ir jāmudina Krievija meklēt ilgtspējīgu risinājumu šā reģiona endēmiskajai problēmai. Ir jāatceras svarīga lieta, ka, lai gan ir daudz bažu un problēmu, ar kurām pašlaik saskaras Krievija, ir bijis arī daudz pozitīvu notikumu. Mums ir jātur prezidents Medvedev pie vārda un jāturpina iesaistīties nopietnā cilvēktiesību dialogā ar Krieviju. Mums ir jābūt modriem un cieši jāvēro, kas notiek Krievijā.

Es ļoti pateicos par jūsu vērtīgajiem komentāriem. Es laikus informēšu augsto pārstāvi par jūsu viedokļiem.

  Priekšsēdētāja. - Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks ceturtdien, 2011. gada 17. februārī, plkst. 12.00.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.45 un atsāka plkst. 12.00)

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Starptautiskā prese ir sīki un plaši apspriedusi Mikhail Khodorkovsky lietu, un patiesībā šķiet, ka šī lieta tiek izmantota politiskos nolūkos. Nesenie tiesneša Danilkin preses sekretāra paziņojumi skaidri parāda, ka Krievijas tiesu sistēma nav neatkarīga. No otras puses, ir svarīgi uzsvērt, ka šis nav atsevišķs gadījums. Tieši pretēji, Krievijā esošās NVO regulāri ziņo, ka šajā valstī netiek ievēroti taisnīgas tiesas standarti. Turklāt 2010. gada septembrī Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja pieprasīja Maskavas iestādēm veikt reformas, kas nodrošina tiesu sistēmas neatkarību un pārtrauc advokātu vajāšanu. Visbeidzot ir svarīgi, ka mēs cenšamies runāt par kritisko situāciju Ziemeļkaukāzā — reģionā, kurā valda nesodāmība un kurā, kas ir vēl ļaunāk, cietušajiem ir bail sevi aizstāvēt, jo tā viņi var pakļaut sevi vēl lielākām briesmām. Ja Krievijas iestādes grib parādīt, ka vārdos paustais nodoms ievērot tiesiskumu saskan ar darbiem, tām nepārprotami ir jāpūlas izdarīt vairāk nekā līdz šim.

  Traian Ungureanu (PPE), rakstiski. –Prezidenta Medvedev un premjerministra Putin valdīšanas stils nav savienojams ar tiesiskumu. V. Putin un D. Medvedev vairāk nekā 10 gadus pieļāva un, iespējams, aizstāvēja drausmīgu nelikumību un noziegumu reģistru, tostarp iestudētas tiesas prāvas, preses izdevumu kontroli un politiskas slepkavības.

Milzīgais daudzums Krievijā pieļauto nelikumību nav saistīts ar privātpersonu noziegumiem. Tas ir saistīts ar valsts atbalstītām nelikumībām. Krievijas tiesu sistēma un arī pati Krievijas valsts nekad nav nodarbojusies ar to noziegumu risināšanu, kas ir vērsti pret žurnālistiem, cilvēktiesību aizstāvības kampaņu dalībniekiem un ziņu piegādātājiem armijā un tiesās. Nelikumības Krievijā pārāk ilgi tika uzskatītas par nejaušībām vai par ārpus valsts kontroles esošām problēmām.

Eiropas Savienībai ir jāpiekopj tāda politika, kas Krievijas iestādēm liktu uzņemties atbildību par savām slepenajām norunām ar krimināliem elementiem. Šķiet, ka nesenie notikumi parāda, ka otrā M. Khodorkhovsky prāva tika vadīta saskaņā ar augstu politisko amatpersonu prasībām. Krievija jau ir tradicionāli pazīstama saistībā ar lietām, kas tiek risinātas bez tiesas sprieduma. Eiropas Savienībai vajadzētu stingri papētīt šo nožēlojamo praksi.

Parastā ES retorika Krievijas gadījumā ir nepiemērota. Tās vietā būtu jāpiemēro izšķirīga politika, tostarp vērā ņemami brīdinājumi, ka turpmākā sadarbība ar Krieviju būs iespējama tikai pēc Krievijas tiesībaizsardzības sistēmas steidzamas uzlabošanas.

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Savu pilnvaru laika sākumā Medvedev kungs solīja krieviem, ka valstī valdīs likuma diktatūra un pilnīga demokrātija. Es uzskatu, ka Krievijas prezidentam ir zināms, ka viņa valsts cīnās, lai izveidotu demokrātisku valsti, kurā valdītu tiesiskums, un radītu modernu ekonomiku, kas spētu reaģēt uz problēmām visā pasaulē. Nesenie notikumi Krievijā, jo īpaši daudzie uzbrukumi žurnālistiem un neatkarīgo nevalstisko organizāciju pārstāvjiem, kā arī spriedums M. Khodorkovsky lietā nozīmē, ka ir pamats pārdomām, vai bez cildenajiem solījumiem prezidentam vispār ir kaut kāda sapratne par cilvēktiesībām un pamatbrīvībām. Var arī uzskatīt, ka jautājums par to, kā Krievija ievēro starptautiskās saistības, ir diskutējams vairākos aspektos. Pēc iespējas ātrāk atbilstīgi starptautiskajiem tiesību aktiem un saistībām, kuras ir uzņēmusies Krievija, būtu jāizbeidz neatrisinātie konflikti tādos reģionos kā Kalnu Karabaha, Transnistrija, Abhāzija un Dienvidosetija. Krievijai bez nosacījumiem būtu jāizpilda visi noteikumi 2008. gada nolīgumā starp Krieviju, Eiropas Savienību un Gruziju. Proti, lai nodrošinātu mieru un stabilitāti šajos reģionos, bija uzdevums nodrošināt ES uzraudzības misijas Gruzijā pārstāvjiem neierobežotu piekļuvi tādiem Gruzijas reģioniem kā Abhāzija un Dienvidosetija.

  Indrek Tarand (Verts/ALE), rakstiski. – Šķiet, ka problēmu saistībā ar tiesu neatkarību un neatkarības imitēšanu, vārda brīvību un tiesiskumu saprot plaša auditorija. Eiropas Savienībai galu galā būtu jāzina, kā atpazīt šādu problēmu. Tāpēc savādi šķiet tas, ka dažas dalībvalstis tomēr vēlas ignorēt kopējo sapratni un pat tādus nolīgumus kā Padomes kopējo nostāju 2008/944/KĀDP. Turklāt Francija ir nolēmusi Krievijai pārdot Mistral klases karakuģi; mēs ceram, ka Francija patiesi nožēlos savu rīcību.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

6. Kļūdas labojums pieņemtajā tekstā (sk. protokolu)

***

  Philip Bradbourn (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Es ceru, ka mani šajā troksnī varēs saklausīt. Vai jūs man varētu ieteikt, kā novērst to, ka laikā, kad Parlamentā ir gaidāma kāda darbība un deputāti dodas balsot, viņiem ceļā no liftiem līdz sēžu zālei ir pastāvīgi jāiet cauri uzmācīgu cilvēku drūzmai — vai tie būtu lobiji, asistenti vai tamlīdzīgi cilvēki —, kas viņiem mēģina iespiest rokās neskaitāmas papīra lapiņas. Priekšsēdētājas kundze, šī vieta sāk vairāk līdzināties universitātes studentu apvienībai nekā Parlamentam. Tādēļ es ceru, ka jūs rīkosieties, lai to pārtrauktu.

  Priekšsēdētāja. – Paldies par ierosinājumu Bradbourn kungs. Mēs nodosim jūsu vērojumus kvestoriem, lai viņi varētu veikt vajadzīgos pasākumus.

7. Reglamenta interpretācija (sk. protokolu)

8. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.

(Par balsošanas rezultātiem un citu informāciju sk. protokolu)

8.1. EK un Dienvidāfrikas tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums (A7-0018/2011, Eva Joly) (balsošana)

8.2. Eiropas Savienības, Īslandes, Lihtenšteinas un Norvēģijas nolīgumi (finanšu mehānismi laikposmam no 2009. līdz 2014. gadam, atsevišķu zivju un zivsaimniecības produktu imports Eiropas Savienībā laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam) (A7-0372/2010, Maria Eleni Koppa) (balsošana)

8.3. Eiropas Kopienas un Brazīlijas nolīgums par atsevišķiem gaisa pārvadājumu pakalpojumu aspektiem (A7-0004/2011, Silvia-Adriana Ţicău) (balsošana)

8.4. Nolīgums starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam (A7-0007/2011, Wim van de Camp) (balsošana)

8.5. Lihtenšteinas pievienošanās Nolīgumam starp ES, EK un Šveici par Šveices asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā (A7-0008/2011, Carlos Coelho) (balsošana)

8.6. Lihtenšteinas pievienošanās Eiropas Kopienas un Šveices nolīgumam attiecībā uz tās valsts noteikšanu, kura ir atbildīga par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu (A7-0013/2011, Monika Hohlmeier) (balsošana)

8.7. ES un Brazīlijas nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem (A7-0011/2011, Monica Luisa Macovei) (balsošana)

8.8. ES un Brazīlijas nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem (A7-0010/2011, Ioan Enciu) (balsošana)

8.9. Pakalpojumu direktīvas īstenošana (A7-0012/2011, Evelyne Gebhardt) (balsošana)

8.10. Autobusu pasažieru tiesības (A7-0020/2011, Antonio Cancian) (balsošana)

8.11. Emisiju standartu noteikšana jauniem vieglajiem kravas automobiļiem (A7-0287/2010, Martin Callanan) (balsošana)

8.12. Ciešāka sadarbība vienotas patentaizsardzības izveides jomā (A7-0021/2011, Klaus-Heiner Lehne) (balsošana)

8.13. Pārtikas produktu radioaktīvais piesārņojums (A7-0001/2011, Ivo Belet) (balsošana)

- Pēc balsošanas par Klaus-Heiner Lehne ziņojumu (A7-0021/2011) un pirms balsošanas par Ivo Belet ziņojumu (A7-0001/2011)

  Juan Fernando López Aguilar (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Informācijas nolūkā es gribētu pateikt, ka šī balsošana notika tūlīt pēc iepriekšējās, un tādēļ es informācijas nolūkā gribētu pateikt, ka es neatbalstu Lehne kunga ziņojumu. Kaut arī es nevarēju balsot, mana nostāja ir pret.

Turklāt es gribēju pievērst Parlamenta uzmanību faktam, ka šis priekšlikums lēmumam par Eiropas patentaizsardzību vēl nav izlemts, jo līdz 8. martam tiek gaidīts Tiesas lēmums. Tādēļ es nolēmu ierosināt Parlamentam atlikt balsošanu par Eiropas patentaizsardzību, līdz Tiesa būs izspriedusi jautājumu par jurisdikciju attiecībā uz valodas likumiem.

Es gribētu, lai to ieraksta protokolā.

- Pirms balsošanas par grozījumu Nr. 33:

  Ivo Belet (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Tas ir mutisks grozījums par kompensāciju zemniekiem, un es pateicos Rivasi kundzei par šo ierosinājumu. Ierosinājums skan šādi: „Komisija līdz 2012. gada martam iesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ziņojumu par mehānisma, lai nodrošinātu kompensāciju tiem lauksaimniekiem, kuru ražotajā pārtikā piesārņojuma līmenis pārsniedz maksimālos pieļaujamos līmeņus un kuru līdz ar to nedrīkst laist tirgū, piemērotību. Šim mehānismam būtu jābalstās uz “piesārņotājs maksā” principu. Attiecīgā gadījumā ziņojumam pievieno likumdošanas priekšlikumu, ar ko izveido šādu mehānismu”. Šis ir piecu politisko grupu kopējs priekšlikums.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

  Priekšsēdētāja. – Balsošana ir beigusies.

9. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Evelyne Gebhardt (A7-0012/2011)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Mērķis Pakalpojumu direktīvai, kas stājās spēkā 2006. gada decembrī, ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā un atbrīvoties no visiem protekcioniskiem šķēršļiem, patvaļīgiem ierobežojumiem un diskriminējošiem noteikumiem.

Jebkurā gadījumā Eiropas Parlaments vienmēr ir prasījis, lai direktīva netiktu izmantota kā iemesls ierobežojumu atcelšanai un pakalpojumu tirgus liberalizēšanai, tādējādi kaitējot strādājošo tiesībām. Izcelsmes valsts principu, kuru kritizēja kā sociālo dempingu veicinošu, svītroja un aizstāja ar mērķa valsts principu.

Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek īpaši uzsvērts jautājums par nepamatotu vilcināšanos un neveiksmēm attiecīgās direktīvas īstenošanā, kā arī virkne jautājumu, kas ir saistīti ar tās interpretāciju un piemērošanu. Ar to arī beigšu, priekšsēdētājas kundze, jo šādos apstākļos runāt ir diezgan sarežģīti.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas pakalpojumu tirgus nozīme nepārprotami ir būtiska ekonomikas izaugsmes stimulēšanā Eiropas Savienībā. Tādēļ ir ārkārtīgi apsveicami, ka Eiropas Parlaments uzmanīgi pārbauda, kā tiek īstenota Pakalpojumu direktīva. Būtiski nozīmīgi ir arī veikt papildu pasākumus, lai Eiropas pakalpojumu tirgus pareizi attīstītos. Mūsu galvenais mērķis bija veicināt pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā. Tādēļ ar satraukumu vērojam, ka dažās dalībvalstīs parādās tendence ieviest un piemērot likumus, kuru pamatā nekādā veidā nav šīs direktīvas noteikumi. Tādēļ pakalpojumu sniedzēju darbību traucē dažādi mākslīgi šķēršļi.

Pašlaik pakalpojumu tirgū tiek izveidoti 90 % jaunu darbavietu. Tādēļ, manuprāt, efektīvi funkcionējoša direktīva ir būtiski svarīgs nosacījums vienotā tirgus attīstībai un viens no nozīmīgākajiem projektiem Eiropas ekonomikai. Tādēļ esmu gandarīts, ka jau šobrīd varam redzēt piemērus tam, ka šī direktīva sniedz izmērāmus rezultātus, piemēram, milzīgu skaitu paziņojumu par tiesību aktos izdarītiem grozījumiem, ko saņemam no dalībvalstīm.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Ar lielu pārliecību balsoju pret šīs Pakalpojumu direktīvas pieņemšanu un piemērošanu, kas pazīstama arī kā Bolkešteina direktīva. Direktīvas mērķim bija jābūt lielākas konkurences radīšanai Eiropā, palīdzot attīstīt mazos un vidējos uzņēmumus.

Tomēr diemžēl īstais tās mērķis, šķiet, ir bijis uzbrukt un iznīcināt mūsu mazos un vidējos uzņēmumus. Itālijā ir darbības jomas, kurās šai valstij ir reālas stiprās puses, piemēram, vietu iznomāšana pludmalēs, kur īpašnieki ir ieguldījuši visu savu īpašumu un nesuši milzīgus upurus. Tagad šīs direktīvas dēļ viņi visu ir pazaudējuši.

Šī nav sistēma, kādu mums vajadzētu ieviest — birokrātiska Eiropa un lielās korporācijas, un daudznacionālie uzņēmumi, kas vēlas iekarot Itāliju un pārspēt mūsu uzņēmumus. Nevaram to pieļaut, un es solidarizēšos ar šiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un tos aizstāvēšu, lai mēs rūpētos par savām tradīcijām un Itālijas stiprajām pusēm.

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pašlaik spēkā esošā Pakalpojumu direktīvā ir prasīts, lai visas ES dalībvalstis samazinātu birokrātiskos šķēršļus un atvieglotu dzīvi uzņēmējiem. Tomēr direktīvas īstenošana kavējas. Galvenās problēmu jomas ir direktīvas piemērošanas jomas neievērošana, vilcināšanās vienoto kontaktpunktu ieviešanā, nepilnīga administratīvā sadarbība un kopīgās izvērtēšanas atšķirības. Ziņojumā, ko atbalstīju, par ārkārtīgi svarīgu tiek uzskatīta ātra vienoto kontaktpunktu izveide. Tie spēs atrisināt visus nepieciešamos jautājumus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai, tostarp sniegt viegli saprotamu informāciju par formalitātēm un administratīvajām procedūrām, kas jānokārto katrā attiecīgajā valstī. Pakalpojumi veido līdz pat 40 % no Savienības iekšzemes kopprodukta. Nevajadzīgu šķēršļu un vilcināšanās novēršana var ievērojami veicināt konkurences palielināšanos un jaunu darbavietu izveidi.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, Pakalpojumu direktīvas novērtēšana ir lieliska izdevība pārliecināties, vai šī direktīva patiešām veicina lielāku pakalpojumu tirgus attīstību un vai šīs direktīvas noteikumi dalībvalstīs tiek pareizi īstenoti. Ir būtiski svarīgi panākt vienošanos šīs direktīvas īstenošanas visos posmos par to, ka sabiedriskie pakalpojumi neietilpst tās piemērošanas jomā, bet ka tai jānodrošina sociālo tiesību ievērošana un jāatbilst visām darba likuma prasībām.

Protams, Komisijai un dalībvalstīm jāpastiprina centieni izveidot kvalitatīvus vienotos kontaktpunktus dalībvalstīs. Šim nolūkam jārezervē pietiekams finansējums, lai nodrošinātu, ka šie centri sniedz kvalitatīvu pieejamo informāciju.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! No pirmajām Eiropas Savienības pastāvēšanas dienām ir saglabājies pārpratums par to, ko mēs saprotam ar brīvo preču un pakalpojumu tirgu.

Kad mani vēlētāji nobalsoja par valsts dalību EEK 1975. gadā, viņi uzskatīja, ka kopējais tirgus nozīmē savstarpējo preču atzīšanu. Ja varat pārdot pudeli minerālūdens Apvienotajā Karalistē, tad jums jābūt arī iespējai pārdot to pašu ūdeni Francijā, Vācijā, Itālijā, un otrādi. Praksē izrādījās, ka tas nozīmē standartizāciju — ka „minerālūdens sastāvā ir jābūt šādām minerālvielām, bet tajā nedrīkst būt nevienas no šīm”, ka „tilpums nedrīkst būt lielāks kā „x” un ne mazāks kā „y”” un citi. Beigās konstatējat, ka tādu preču tirdzniecība, kas nebija paredzētas eksportam, var kļūt par krimināli sodāmu pašā izcelsmes valstī.

Tas atkārtojas atkal un atkal gan attiecībā uz precēm, gan pakalpojumiem. Tā vietā, lai palielinātu izvēli pircējiem, ierobežojam pircēju izvēli, un to bieži rada kāds konkrēts ražotājs kaut kur Eiropas Savienībā, kuram tik un tā izdodas izpildīt kaudzi prasību un kurš uzskata ES likumdošanas funkciju kā veidu savu izmaksu pārnešanai uz konkurentu pleciem. Tas ir iemesls, kādēļ mūsu IKP daļa turpina samazināties, un izskaidro, kādā veidā mana valsts ir iekalusi sevi šaura un ierobežota reģionālā bloka važās.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Atceros, kad šajā Parlamentā šī direktīva tika pirmoreiz skatīta iepriekšējā sasaukuma laikā un cik pretrunīgi bija daudzi no tās elementiem. Kā tirdzniecības un pakalpojumu ziņojuma referents personiski atceros arī lielo diskusiju, kāda izraisījās, kad runāju par nepieciešamību liberalizēt daudzus pakalpojumus — finanšu pakalpojumus, veselības aprūpes pakalpojumus, izglītības pakalpojumus, ūdens apgādes pakalpojumus, lai nodrošinātu patērētājiem lielāku izvēli un labākus pakalpojumus, nevis paļautos uz pārslogotajiem vecajiem valsts monopoliem, kurus nodokļu maksātāji bieži vien nepietiekami finansēja.

Šeit esam iekļāvuši šo vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu definīciju, it kā uzskatot, ka nozares, kurās mums tiek piedāvāta burvīga izvēle, kad runa ir par lielveikaliem vai citiem pakalpojumu veidiem, nebūtu attiecināmas arī uz ūdens apgādi, izglītību un veselības aprūpi. Ir pienācis laiks atvadīties no 30 gadu senas politikas, kad dažus pakalpojumus drīkstēja nodrošināt tikai valsts. Problēma bija tāda, ka tie tika nepietiekami finansēti un netika nodrošināti pietiekami kvalitatīvi. Ir jāiet lielākas pakalpojumu liberalizācijas virzienā visā ES un visā pasaulē.

Ziņojums: Antonio Cancian (A7-0020/2011)

  Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos paskaidrot, kādēļ Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas deputātu vairākums atturējās balsojumā par šo direktīvu. Ir pozitīvi, ka esam pieņēmuši lēmumu un ka tiek respektētas personu ar invaliditāti tiesības. Tomēr tas attiecas tikai uz tālsatiksmi. Daudzi no pārējiem punktiem nav Eiropas direktīvas vērti. Piemēram, tā kā direktīva attiecas tikai uz pārvadājumiem, kas pārsniedz 250 kilometrus, ir daudzas valstis, uz kurām tas nemaz nav attiecināms. Kiprai, Maltai un Luksemburgai nav šādu tiesību, tāpat kā dažām citām dalībvalstīm, kurās nav autobusu maršrutu, kas būtu garāki par 250 kilometriem. Brīvā personu pārvietošanās, preču un pakalpojumu aprite ir viens no Eiropas galvenajiem principiem. Pašlaik tieši nabadzīgākie pasažieri netiek aizsargāti, jo dažās dalībvalstīs pasažieru tiesību sistēma nepastāv. Tādēļ balsojumā atturējāmies. Tajā ir daži pozitīvi aspekti, bet arī daudz negatīvu aspektu, un tas ir iemesls, kādēļ atturējāmies.

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Komisijas 2008. gadā iesniegtā regulas priekšlikuma mērķis ir ieviest jaunas, Eiropas mēroga tiesības, lai aizsargātu autobusu pasažierus, kas ir līdzīgas citos transportlīdzekļos piemērotajām tiesībām, tādējādi nodrošinot vienlīdzīgus konkurences apstākļus starp dažādiem transporta veidiem dažādās dalībvalstīs. Lai panāktu vienošanos par tekstu, par kuru šodien tika balsots, bija nepieciešamas ilgas un sarežģītas sarunas ar Padomi, tostarp samierināšanas procedūras izmantošana.

Galīgo teksta variantu var uzskatīt par ārkārtīgi apmierinošu un pietiekami līdzsvarotu kompromisu, jo tajā ir izdevies garantēt pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, kuri — neaizmirsīsim — lielākoties ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Samierināšanas procedūras rezultātu diezgan pamatoti var uzskatīt par veiksmīgu Eiropas Parlamentam, jo tajā ir iekļautas dažas no mūsu galvenajām prasībām, proti, attiecībā uz piemērošanas jomu, pasažieru pamattiesībām neatkarīgi no maršruta, atkāpēm piemērošanā un visbeidzot atbilstošas atlīdzības, palīdzības un kompensācijas nodrošināšanu saistībā ar negadījumiem, braucienu atcelšanu un kavēšanos.

  Guido Milana (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Sākas jaunu tiesību ēra, tomēr šīs tiesības varētu būt piemērojamas plašāk. Ir jāapzinās, ka uz maršrutiem, kas nepārsniedz 250 km, vismazāk aizsargāto personu — personu ar invaliditāti, ievērojama vecuma pensionāru un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām — tiesībām šis pasākums neattiecas vispār.

Ja patiešām tiek ieviesti vienādoti kvalitātes standarti, tad ir tikpat skaidrs, ka vietējā transporta izslēgšana no piemērošanas jomas nopietni ierobežo attiecīgo pasažieru skaitu. Īstenošana nākamo četru gadu laikā ļaus šai nozarei pēc iespējas labāk sagatavoties, bet mums būs arī jāuzrauga īstenošanas iestāžu izveide.

Šī procesa rezultāts liecina par Parlamenta uzvaru, un tā ir pozitīva zīme tam, ka mēs pievēršam uzmanību savu pilsoņu vajadzībām. Tomēr kompromiss vienmēr paredz samierināšanos — šajā gadījumā piekāpšanos Parlamenta izvirzītajiem mērķiem. Galvenokārt esam parādījuši, ka esam teicami vajadzību interpretētāji pretstatā Padomei, kas parādīja, ka tā pārstāv tikai intereses.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos apsveikt Cancian kungu ar viņa izcili padarīto darbu, novedot šo pasākumu līdz galam.

Mastella kungs neiebildīs, ja es viņam nepiekritīšu tajā, ka šis pasākums ir liela uzvara mūsu pilsoņiem. Nevar neņemt vērā, ka pilsoņi tiek aizsargāti tikai tad, ja tie ceļo tālāk par 250 km ar autobusu. Kur gan paliek Eiropas pilsoņu tiesību aizsardzība, ja — kā Meissner kundze jau uzsvēra — no šīs aizsardzības piemērošanas jomas tiek izslēgtas veselas valstis, piemēram, Kipra, Luksemburga un Malta?

Šie ir iemesli, kādēļ mūsu grupa šajā balsojumā atturējās. Mēs nebalsojām pret ziņojumu, jo dažas tiesības ir aizsargātas, piemēram, personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības. Tādēļ mēs atturējāmies. Attiecībā uz pārējo daļu vēlamies lūgt atgriezties pie šā jautājuma pēc iespējas ātrāk, lai nodrošinātu patiesu aizsardzību mūsu pilsoņiem.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, vēlos teikt, ka tas ir teicami un svarīgi, ka rūpējamies par mūsu pilsoņu tiesībām. Ikreiz, kad tiek runāts par tiesībām, jāatceras, ka tās paredz arī pienākumus un ka nav tiesību bez pienākumiem.

Ziņojumā par autobusu pasažieru tiesībām ir daudz kā laba un pozitīva. Jāatceras arī, ka transEiropas autobusu pārvadājumu uzņēmumi lielā mērā atšķiras cits no cita. Piemēram, Somijā ir daudz mazu ģimenes uzņēmumu, un varam jautāt, vai tiešām nepārtraukti jānoslogo šie mazie uzņēmumi ar jaunām izmaksām un pienākumiem, jo tiem jau tagad ir grūtības panākt, ka šie uzņēmumi strādā rentabli.

Jāsaka, ka daudzējādā ziņā esam ievērojuši elastību šajā jautājumā un ka ir tikušas ņemtas vērā dažādu pasažieru tiesības. Atzīstot personu ar invaliditāti tiesības, vienmēr nepārprotami tiek radīta pievienotā vērtība. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs nodrošinātu labākus apstākļus ceļošanai un vispārējās pārvietošanās iespējas personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām un lai viņu vajadzības tiktu vairāk ņemtas vērā. Tas ir pozitīvi, bet — kā jau iepriekš teicu — jautājums ir nedaudz nekonsekvents, jo, runājot par tiesībām un pienākumiem, ir arī svarīgi nodrošināt, lai šiem mazajiem uzņēmumiem, kas darbojas autobusu pārvadājumu nozarē, nerastos pārāk augstas izmaksas.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Balsoju par šo regulu, lai gan uzskatu, ka tā nepavisam nav pietiekami tālredzīga. Tomēr tā ir zināms sākums, un dažkārt šis Parlaments un ES sper uz priekšu tikai nelielus solīšus. Tieši tā tas ir noticis arī šodien.

Diemžēl dažas dalībvalstis neietilpst šīs regulas piemērošanas jomā, un tā, protams, attiecas tikai uz braucieniem, kuru maršruti ir 250 kilometri un vairāk. Es noteikti priekšroku būtu devusi ALDE grupas nostājai, saskaņā ar kuru pasažieru tiesības tiktu piemērotas braucieniem, kuru garums ir daudz mazāks. Tomēr ar gandarījumu ievēroju, ka dažas no pamattiesībām šajā regulā ir piemērojamas pasažieriem, kuri ceļo īsākos maršrutos. Šīs tiesības īpaši ir piemērojamas personām ar invaliditāti un, protams, arī ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Dažas no šīm tiesībām ietver nediskriminējošu piekļuvi transportam un ar invaliditāti saistītām mācībām autobusu pārvadājumu personālam.

Diemžēl dalībvalstīm ir noteikta piemērošanas perioda atkāpe līdz pat desmit gadiem, un, lai gan maziem uzņēmumiem ir nepieciešams pietiekami daudz laika, lai ievērotu šīs tiesības, vēlos lūgt un iedrošināt dalībvalstis censties nodrošināt šīs regulas noteikumu ievērošanu pēc iespējas ātrāk.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Stingri atbalstu pasažieru tiesības, jo īpaši lielāku tiesību piešķiršanu personām ar invaliditāti.

Neesmu sevišķi apmierināts ar panākto kompromisu. Pretēji savam kolēģim es būtu devis priekšroku 200 kilometru sliekšņa noteikšanai, jo tas ļautu Īrijai neattiecināt šo regulu uz lauku reģioniem manā vēlēšanu apgabalā. Domāju par Ziemeļu un Rietumu Donegal reģiona daļām, Mayo reģionu un, protams, Galway reģionu. Lielākā daļa lauku reģionu atrodas ārpus 250 kilometru ierobežojuma. Tiesību apjoms, ko tiek prasīts ievērot saistībā ar kompensācijām, ir nesamērīgs, salīdzinot ar lauku reģionos sniegtā pakalpojuma veidu.

Vēlos arī norādīt uz izmaksām, un galvenokārt tās ir apdrošināšanas izmaksas, kas var izraisīt to, ka daži pakalpojumu sniedzēji izstājas no tirgus. Daudzos gadījumos alternatīvi sabiedriskā transporta pakalpojumi nav pieejami.

Protams, šodienas lēmums ir jāpieņem, un, cerams, atkāpes no piemērošanas grafika varētu sniegt iespēju tiem, kuri atrodas ārpus 250 kilometra ierobežojuma, pielāgoties jaunajai situācijai.

Tātad, lai gan būtībā piekrītu šai regulai, atturējos iepriekš norādīto iemeslu dēļ.

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Eiropā ar autobusu katru gadu ceļo vairāk nekā 70 miljoni pasažieru. Ir pienācis laiks, lai spēkā stātos regula, ar kuras palīdzību autobusu pasažieru tiesības tiktu aizsargātas tādā pašā veidā kā braucot ar gaisa, ūdens vai dzelzceļa transportu. Pasažieriem tiks piešķirtas 12 dažādas tiesības, kas ir piemērojamas visu garumu braucienos. Turklāt tādu braucienu gadījumos, kas pārsniedz 250 km, tiem būs tiesības saņemt kompensāciju saistībā ar kavēšanos, palīdzību negadījuma vai nāves gadījumā, kompensāciju par pazaudētu vai bojātu bagāžu un labāku informāciju. Tomēr īpaši attiecībā uz mazām valstīm 250 km distance ir diezgan tāla. Atzinīgi vērtējam faktu, ka pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām būs tiesības saņemt speciālu palīdzību, kā tas jau ir pašlaik gaisa transporta gadījumā. Turpmāk es noteikti atbalstīšu kopējas regulas ieviešanu, lai vienādotu jau esošos noteikumus par pasažieru tiesībām dažādās transporta sistēmās, kā rezultātā pasažieru tiesību sistēma kļūs vienkāršāka.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Attiecībā uz pasažieru tiesībām autobusu transportā, kas Eiropas Savienībā tiek bieži izmantots, ir nepieciešama skaidrība tiesību aktos, kas reglamentē to darbību, kā tas ir gaisa, dzelzceļa un ūdens transporta gadījumā. Manuprāt, iesniegtās regulas galīgais teksta variants ir apmierinošs kompromiss. Esmu īpaši gandarīts par 12 pasažieru pamattiesību pieņemšanu, kas ir piemērojamas attiecībā uz visiem pasažieriem, kuri ceļo ar šo transporta veidu neatkarīgi no distances garuma. Īpaši atzinīgi novērtēju to, ka tiek atzītas un ņemtas vērā personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām īpašās vajadzības. Tiesību uz kompensāciju garantēšana ratiņkrēslu vai cita pārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā un ar invaliditāti saistītas mācības autobusu personālam kļūst par nozīmīgiem līdzekļiem cīņā pret šo personu diskrimināciju un sociālo atstumtību.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir paredzēti ievērojami pašreizējā stāvokļa uzlabojumi. Esam varējuši panākt līdzsvarotus risinājumus, ar kuru palīdzību tiek aizsargātas autobusu pasažieru tiesības un garantēta turpmākā mazo un vidējo pārvadātāju pastāvēšana. Regula attiecas uz braucieniem, kuru maršruts ir vairāk nekā 250 kilometru, un sniedz autobusu pasažieriem tiesības pieprasīt kompensāciju braucienu atcelšanas, virsrezervējuma vai kavēšanās gadījumā par vairāk nekā divām stundām. Autobusu pārvadātāji bieži vien ir mazie vai vidējie uzņēmumi, kas nonāktu uz bankrota sliekšņa pārmērīgu prasību iesniegšanas gadījumā par zaudējumu atlīdzību. Šī ir viena no regulas veiksmīgajām īpašībām, kas nodrošinās, ka kompensācijas maksājumu apjoms nekļūst nekontrolējams. Attiecībā uz 250 kilometru distanci nav neviena iemesla, kādēļ mēs nedrīkstētu pieļaut, lai jaunais likumprojekts stātos spēkā, bet pēc tam — redzētu, kā to ir iespējams uzlabot.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, vēlos apsveikt referentu Cancian kungu, jo šodien pieņemtais dokuments patiešām ir ļoti apmierinošs un pietiekami līdzsvarots kompromiss. Tajā ir izdevies nodrošināt pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, kuru lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Eiropas Savienības pilsoņi varēs justies labāk aizsargāti. Ar šo vienošanos ceļošanas apstākļi tiek uzlaboti arī personām ar invaliditāti un personām ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Tajā ir arī noteikti skaidri noteikumi saistībā ar kompensācijām par zaudējumiem un atvieglotu palīdzības sniegšanu.

Manuprāt, tas ievērojami veicinās ceļošanas apstākļu uzlabošanu mūsu pilsoņiem un nodrošinās tiem lielāku juridisko skaidrību saistībā ar negadījumiem vai citiem neparedzētiem notikumiem.

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos apsveikt Cancian kungu par viņa izcili paveikto darbu, jo īpaši par teicamajiem rezultātiem, kas panākti samierināšanas procedūras ietvaros ar Padomi. Gan no direktīvas piemērošanas jomas aspekta, gan no aspekta, kas paredz aptuveni 12 pamattiesību iekļaušanu priekšlikumā, panāktais kompromiss ir nozīmīgs solis pasažieru tiesību aizsardzības virzienā.

Priekšlikumā ir pienācīgi ņemtas vērā personu ar invaliditāti un personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības un vajadzības, jo īpaši saistībā ar nediskriminējošu piekļuvi transportam, tiesībām uz kompensāciju pārvietošanās iekārtu, pārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā, sūdzību iesniegšana un izskatīšana, ar invaliditāti saistītām mācībām autobusu personālam, brauciena laikā sniedzamo informāciju.

Galīgajā teksta variantā ir izdevies arī garantēt šīs pasažieru tiesības, vienlaikus neradot slogu pārvadātājiem, kuru lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi un kuri nevarētu uzņemties smagu slogu.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Lai gan atzīstu, ka šajā ziņojumā ir daudz pozitīvu aspektu — un es stingri atbalstu personu ar invaliditāti tiesības uz piekļuvi transportam un kompensācijām —, manuprāt, šādas shēmas ir jāievieš dalībvalstu valdībām.

Uzskatu arī, ka finansiālais slogs, kas ir saistīts ar šādu priekšlikumu, daudziem transporta nodrošinātājiem būtu nepanesams. Šim Parlamentam jāatceras, ka daudzas autobusu pārvadātāju firmas ir privātas un relatīvi nelielas un milzīgā degvielas cenu pieauguma rezultātā, kas pieredzēts pēdējo 12 līdz 18 mēnešu laikā, tās izjūt arvien lielāku finansiālo spiedienu. Papildu izmaksu rezultātā daudzām privātfirmām un, protams, valstu transporta shēmām būtu jāpalielina biļešu cenas pircējiem un jāsamazina maršrutu skaits. Līdz ar to daudziem pārvadātājiem, kas darbojas kā brīvprātīgie un nodrošina daudzas no shēmām personām ar invaliditāti, vispār būtu jāpamet šī nozare.

  Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Ir pagājis ilgs laiks līdz šodienas balsojumam par šo ziņojumu, tādēļ vēlos pievienoties savu kolēģu deputātu komplimentiem, kas tika adresēti Cancian kungam, kurš tik neatlaidīgi cīnījās, lai mēs nonāktu līdz šim balsojumam. Visiem transporta veidiem beidzot ir sava regula par pasažieru tiesībām. Manuprāt, nākamais solis ir piedāvāt atbilstošu konsolidējošu tiesību aktu, kas apvienotu visas šīs atšķirīgās regulas.

Piemērošanas joma šai regulai ir pamatota, lai gan mēs par to vienojāmies, ņemot vērā citus priekšnoteikumus, bet noteikti pozitīvi ir vērtējams fakts, ka mums ir izdevies iekļaut tajā visas dalībvalstis, izņemot divas, kā arī fakts, ka daudzi noteikumu punkti tika noteikti par obligātiem, pat maršrutos, kas nepārsniedz 250 km, vienlaikus atsakoties no dažiem citiem kompensāciju veidiem.

Šā rīta debašu laikā dažas dalībvalstis norādīja, ka nav paredzēti noteikumi piemērotai aizsardzībai pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, tomēr, par laimi, ņemot vērā pēdējās runas, izrādījās, ka tas neatbilst patiesībai. Tieši pretēji, šī aizsardzība ir liels solis uz priekšu šā kompromisa pilsoniskuma ziņā, un ar to mums ir jālepojas.

  Siiri Oviir (ALDE). – (ET) Priekšsēdētājas kundze! Balsoju pret šo dokumentu, jo pašreizējais tiesību akts negarantē vienlīdzīgu attieksmi pret visiem pasažieriem. Tas nav salīdzināms ar citiem transporta veidiem, ne arī starp pasažieriem no dažādām valstīm. Tā rezultātā vairākas mazas Eiropas Savienības valstis ir atstātas ārpus ģeogrāfiskās regulas piemērošanas jomas. Dažās citās dalībvalstīs šis akts ir tikai daļēji piemērojams.

Nav atrisināta arī problēma ar pārrobežu autobusu pārvadājumiem. Autobusus izmanto iedzīvotāji ar zemu ienākumu līmeni un jaunieši, tostarp studenti un skolēni. Tādēļ nav pieņemami atlikt īstenošanu uz vēlāku laiku.

Ziņojums: Martin Callanan (A7-0287/2010)

  Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ir panākts kompromiss starp Komisijas un Parlamenta Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas un Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejas iesniegtajiem priekšlikumiem par emisiju standartu noteikšanu vieglajiem kravas automobiļiem, saskaņā ar kuru tie 10 gadu laikā tiks samazināti no 203 g līdz 147 g uz kilometru. Jaunais ieviestais emisiju standarts ir pieņemams ražotājiem un lietotājiem un ir svarīgs lietotājiem radīto izmaksu ziņā šādu transportlīdzekļu sadārdzināšanās rezultātā. Šo lietotāju grupu galvenokārt veido mazie un vidējie uzņēmumi, tirgotāji un ģimenes uzņēmumi, un mēs tikko debatējām par ES instrumentiem, kuru mērķis ir nodrošināt finansiālo atbalstu maziem un vidējiem uzņēmumiem šīs plenārsēdes laikā. Viens no mērķiem šajā jomā ir samazināt barjeras mazo un vidējo uzņēmumu izaugsmei. Ceram, ka emisiju ierobežojumu un lielāku ražošanas izmaksu rezultātā pieaugošās vieglo kravas automobiļu parku izmaksas neradīs ievērojamus šķēršļus. 2014. gadā mēs varēsim pārbaudīt, vai šīs regulas pamatprincipi ir tikuši veiksmīgi īstenoti.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlaments ir guvis panākumus vērienīga ilgtermiņa mērķa ieviešanā par spīti Padomes un Komisijas opozīcijai, kas vēlas ierobežot CO2 emisiju apjomu maziem kravas automobiļiem līdz ne vairāk kā 147 gramiem uz vienu kilometru 2020. gadā. Tik vērienīgu un tomēr reālistisku ierobežojumu ir iespējams panākt, tika pateicoties inovatīvām vides tehnoloģijām. Transportlīdzekļi ievērojami mazāk piesārņos vidi, bet cenu ziņā tie joprojām būs maziem un vidējiem uzņēmumiem pieņemami. Mums tas ir īpaši nozīmīgi, jo klimata ziņā nekas neuzlabosies, ja jauno transportlīdzekļu cenas būs tik nepieņemamas, ka pa mūsu ceļiem joprojām brauks vecie kravas automobiļi, jo īpaši, ja arī turpmāk tie būs kā slogs videi. Esmu gandarīts, ka šodien esam nobalsojuši par šo likumprojektu un ka tas ir pieņemts ar lielu balsu vairākumu.

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Tikko nobalsojām par ziņojumu „par emisiju standartu noteikšanu vieglajiem kravas automobiļiem”. Tāpat kā gadījumā ar lielāko daļu ES tiesību aktu, tas ir izplūdis patiesi eksistējošas problēmas nosaukums. Paskaidrošu — vieglie kravas automobiļi, protams, ir kravas automobiļi, un emisiju standarti attiecas uz degvielas emisijām, kuru apjoms ir atkarīgs no sadedzinātās degvielas.

Tātad mēs visi vērojam, kā degvielas uzpildes stacijās palielinās cenas, bet tādiem individuāliem komersantiem kā celtniekiem, santehniķiem un galdniekiem kravas automobiļa izmantošana rada izmaksas, kas ir kritiskas viņu uzņēmējdarbībai. Tie vēlas degvielas ziņā efektīvus transportlīdzekļus, un degvielas efektivitāte vienmēr ir bijis nozīmīgs elements, pieņemot lēmumus par iegādi.

Rūpnīcas General Motors ražotnē Lutonā, kas atrodas manā vēlēšanu apgabalā, esmu novērojis arī to, ka uzlabojumu ieviešanai nepieciešamā jaunrade rodas rūpnīcas teritorijā.

Ir daži, kuri domā, ka tikai tādēļ, ka šajā Eiropas Parlamentā tiek izvirzīti mērķi, tie tiks īstenoti. Tomēr patiesība ir tāda, ka šī jaunrade ir saistīta ar pašiem kravas automobiļiem un tā izriet no patērētāju prasībām un ražotāju uzlabojumiem, nevis tikai no Eiropas tiesību aktiem.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Diemžēl nevarēju piedalīties šajās debatēs, bet šajā laikā piedalījos citās sanāksmēs. Tādēļ pateicos par iespēju pateikt dažus vārdus tagad.

2020. gada stratēģijā īpaši lielu uzsvaru esam likuši uz atjaunojamu energoresursu avotu veidiem, un tas ir tikai taisnīgi. Tomēr vienlīdz svarīga mūsu mērķu izpildē ir energoefektivitāte, jo īpaši saistībā ar sauszemes transportlīdzekļiem — individuālajiem un kravas.

Kravas automobiļus redzam uz ceļa ik dienas, un tie pārvar lielus attālumus. Pateicoties tādai direktīvai kā šī, varam veicināt 2020. gada stratēģijas ieviešanu saistībā ar degvielas efektivitāti, jo tas piespiedīs konstruktorus izstrādāt degvielas ziņā efektīvākus dzinējus, un, lai gan izmaksas īstermiņa var būt diezgan lielas, ietaupījumi litros uz katru nobraukto kilometru ir milzīgi.

Ziņojums: Klaus-Heiner Lehne (A7-0021/2011)

  Clemente Mastella (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Padome ir nosūtījusi mums priekšlikumu lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību. Iemesls tam ir tāds, ka dažas dalībvalstis — tostarp Itālija un Spānija — iebilda vairākos gadījumos pret plānotās trīsvalodu tulkošanas sistēmas apstiprināšanu, kas galu galā izrādītos pilnīgi diskriminējoša, jo ar to tiek klaji pārkāpts visām oficiālajām Savienības valodām vienāda statusa piemērošanas princips.

Par spīti daudzajām sarunām, kas ir veiktas līdz šim, un šā rīta balsojumam, šķiet, ka vienbalsīga šīs regulas pieņemšana nebūs iespējama. Tomēr tiesiskās un iestāžu lietderības nolūkos šķiet vai šķita, ka jāgaida Eiropas Tiesas atzinums, kuru ir paredzēts sniegt tuvākajās dienās un kurā varētu būt paskaidroti ne tikai daudzi tehniskie vienotas patentaizsardzības sistēmas aspekti, bet arī uzsvērtas no tās izrietošās sekas saistībā ar jurisdikciju. Mēs neizvēlējāmies šo ceļu, un tādēļ es balsoju pret.

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Ieklausoties debatēs šeit šajā Parlamentā par ciešāku sadarbību vienotās patentaizsardzības jomā, ir grūti šeit atrasties un nesmaidīt ar iecietīgu smaidu sejā. Politiķi no dažām valstīm, kuru valoda, viņuprāt, ir vissvarīgākā pasaulē, apgalvo, ka mēs izjauktu iekšējo tirgu šajā jomā, ja sāktu ciešāku sadarbību. Tas, protams, ir absurds apgalvojums tādēļ, ka mums nemaz nav iekšējā tirgus vienotas patentaizsardzības jomā. Iegūt patentu ES maksā aptuveni desmit reižu vairāk nekā Amerikas Savienotajās Valstīs, kas atbilst EUR 250 miljoniem no mūsu uzņēmumu izmaksām. Tādēļ ir pozitīvi, ka beidzot šodien nobalsojām par ciešāku sadarbību, lai atsevišķas valstis vairs turpmāk nevarētu likt šķēršļus. Mums vienreiz pietiek! Vēl neesam sasnieguši mērķi, bet šodien vienas dienas laikā panācām lielāku progresu nekā pēdējos desmit gados.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Jau vairāk nekā 20 gadu esam debatējuši par vienotas patentaizsardzības sistēmas izveidi Eiropas mērogā. Pašlaik spēkā esošā ārkārtīgi sarežģītā patentu reģistrācijas sistēma, kas ir laikietilpīga un dārga, salīdzinot ar sistēmu Amerikā, neveicina uzņēmējdarbību Eiropā. Patentiem ir būtiska nozīme mūsdienu ekonomikas attīstībā un izaugsmē un zinātnisko pētījumu atbalstīšanā. Tā kā arvien vairāk pieaug tirgu konkurētspēja visā pasaulē, nevaram atļauties ilgāk atlikt lēmumu pieņemšanu šajā jautājumā. Tādēļ mums jāpaātrina darbs, lai izveidotu vienotu patentu tirgu. Lai gan atbalstām šo ideju, nedrīkstam ignorēt daudzu jautājumu, piemēram, valodas jautājuma, pretrunīgo raksturu. Tādēļ mūsu mērķim noteikti jābūt diskriminācijas apkarošanai pret nelielajām, mazāk apdzīvotajām un bieži vien nabadzīgākajām dalībvalstīm.

  Alfredo Pallone (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Mēs dzīvojam tirgū, kurā mūsu uzņēmumi darbojas atbilstoši konkurences apstākļiem visā pasaulē. Galvenais priekšnoteikums pašreizējās patentu valodu sistēmas reformai saskaņā ar Komisijas paziņojumu ir samazināt ar tulkošanu saistītās izmaksas, lai nodrošinātu konkurētspēju tirgos, kuros sacenšamies ar Savienotajām Valstīm, jo īpaši attiecībā uz Āzijas tirgu.

Tādēļ domāju, vai nebūtu bijis efektīvāk izstrādāt patentus tikai vienā valodā? Tādējādi mūsu uzņēmumi tiešām varētu konkurēt pasaules tirgū. Turklāt ir labi zināms, ka pašlaik Eiropā pastāv divas tiesiskās sistēmas ar atšķirīgām īpašībām un noteikumiem. Manuprāt, būtu labāk, ja mēs sāktu šo sistēmu vienādošanu.

Visbeidzot — ciešākas sadarbības sākšana ne tikai ir pretrunā Eiropas Savienības garam, bet arī kaitē iekšējam tirgum, kuram tādējādi draud dalībvalstu ģeogrāfiskās sadrumstalotības un konkurences risks, kas nozīmē to, ka dažas valstis noteikti būs sliktākā stāvoklī nekā citas.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Lai gan, no vienas puses, atzinīgi novērtēju mērķi, ko Eiropa ir sasniegusi, beidzot pēc vairākiem gadiem nodrošinoties ar tik nozīmīgu instrumentu kā patents, kura rezultātā Eiropas Savienība beidzot varēs vienādos apstākļos konkurēt ar citām teritoriālām organizācijām, diemžēl jāsaka arī tas, ka šis rezultāts ir panākts, kaitējot citām teritorijām, piemēram, Itālijai, kas ir bijusi ilggadēja Savienības nozīmes stiprināšanas aizstāve.

Lēmums par patenta izsniegšanu tikai vienā no trim Patentu biroja darba valodām faktiski radīs nevienlīdzību starp uzņēmumiem Itālijā un tajās valstīs, kas ietilpst ierosinātās valodu sistēmas sastāvā. Vēlos atgādināt, ka pirms dažiem mēnešiem Komisijai iesniedzu jautājumu, lai aizstāvētu itāļu valodas lietošanu. Pagaidām ir piemērojušās 25 no 27 dalībvalstīm, un tādēļ balsojumā atturējos.

  Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Pašreizējie risinājumi problēmai par patentaizsardzību ES un tās dalībvalstīs nevienu neapmierina. Tādēļ ir būtiski svarīgi ieviest vienotu patentaizsardzības sistēmu gan mūsu dalībvalstu ekonomikas, gan visas ES ekonomikas labā. Proti, šī jaunā sistēma neveicina zinātniskos pētījumus un jaunradi. Salīdzinoši vienkāršas sistēmas ieviešana, pamatojoties uz standartizētu formu, lai gan šis ir pretrunīgs jautājums, un izmantojot trīs valodas, lai gan tika runāts par vienas valodas vai vairāku valodu izmantošanu, pievienojot tulkojumu patenta iesniedzēja valsts valodā, ir nozīmīgs solis.

Tas būs īpaši svarīgi maziem un vidējiem uzņēmumiem, no kuriem daudziem nav pietiekamu finanšu resursu, lai patentu reģistrētu. Ceru, ka tas būs nozīmīgs solis, lai grupa mazo un vidējo uzņēmumu, kurus bieži dēvē par „snaudošiem novatoriem”, sāktu aktīvu darbību. Bieži debatējam par to, kā veicināt, lai šī pati uzņēmumu grupa ieviestu inovācijas un reģistrētu paši savu izgudrojumu patentus, jo īpaši Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ietvaros. Vēlamies, lai šī jaunā regula gan mobilizētu šos mazos un vidējos uzņēmumus, gan arī nodrošinātu patentēto izgudrojumu labāku aizsardzību Eiropas Savienībā.

  Constance Le Grip (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Balsoju par Lehne kunga ziņojumu, ar kuru Eiropas Parlaments piekrīt ciešākai sadarbībai, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību Eiropas Savienības teritorijā. Jau sen bija laiks! Divdesmit gadu ilgi pūliņi bija vajadzīgi, lai panāktu šo rezultātu, lai sāktu konkrētu pasākumu veikšanu Eiropas uzņēmumu — gan mūsu MVU, gan arī lielo uzņēmumu — labā, kuri jau sen gaida šā ievērojamā instrumenta pieņemšanu savas konkurētspējas un izaugsmes nodrošināšanai.

Piekrītot ciešākai sadarbībai, Eiropas Parlaments ne tikai parāda, cik ļoti tas ir ieinteresēts šīs konkrētās ciešākas sadarbības procedūras ieviešanā, un vēlos norādīt, ka šī ir otrā reize, kad tā tiek piemērota, bet tā ir arī ārkārtīgi pozitīvs un konkrēts vēstījums, kas saistīts ar mūsu uzņēmumu inovāciju darbības un konkurētspējas veicināšanu. Kā jau tika norādīts, 25 no 27 dalībvalstīm ir izvēlējušās ieviest šo ciešākas sadarbības procedūru Eiropas Savienības vienotā patenta izveidei. Nevērtēju par zemu tās grūtības, ko joprojām piedzīvo dažas no mūsu dalībvalstīm, tomēr turpināsim virzīties uz priekšu un sniegt piemēru. Tieši to no mums gaida uzņēmumi.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Atturējos balsojumā, jo, manuprāt, lēmums izveidot vienotu patentu, izmantojot ciešāku sadarbību, ir vēl viena Padomes neveiksme. Ir panākta vienošanās tikai starp deviņām dalībvalstīm un pašā dokumentā ir atzīts, ka tā mērķi nav īstenojami piemērotā laika grafikā. Konkurētspēja? Efektivitāte?

Turklāt vēl gaidām Eiropas Tiesas lēmumu par jurisdikciju saistībā ar noteikumiem valodas ziņā. Padomei būtu bijis jācenšas panākt kopēju nostāju, un, iespējams, tai vajadzēja ieguldīt daudz vairāk darba, lai panāktu vienas valodas izmantošanu, ņemot vērā patentu reģistrācijas pieteikumu skaitu un lielākajā to daļā izmantoto valodu, lai mēs kļūtu konkurētspējīgāki globālajā tirgū.

Vēlreiz dalībvalstu nacionālās pieejas rezultātā ir pieņemts sadrumstalots lēmums bez skaidri noteiktiem kritērijiem saistībā ar trīs valodu izmantošanu. Ja īstenosim tādus pasākumus kā šis, nekad nepanāksim progresu Eiropas projekta konsolidēšanā.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Ja Eiropas Savienībai ir jāveicina konkurētspēja un inovāciju jomā jākļūst par līderi pasaulē, tās radošais potenciāls ir atbilstoši jāaizsargā.

Taču ES patentu sistēmā ir vairāki trūkumi, kas kavē ne tikai vienotas patentaizsardzības sistēmas izveidošanu, mazinot juridisko noteiktību izgudrotājiem un inovāciju uzņēmumiem. Vienotas izgudrojumu aizsardzības nodrošināšana visās dalībvalstīs, pateicoties vienam Eiropas patentu piešķiršanas procesam, kas izstrādāts, pamatojoties uz vienotu patentu tiesību sistēmu, skaidri norāda uz sarežģītu sistēmu, vienlaikus samazinot izmaksas, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, kuriem jāsedz trīsreiz augstākas izmaksas nekā, piemēram, uzņēmumiem ASV. Tā kā cerības saistībā ar mēģinājumiem izveidot vienotu patentaizsardzību visā ES nav piepildījušās un ņemot vērā faktu, ka ir izpildīti visi tiesiskie priekšnosacījumi ciešākai sadarbībai individuālās patentaizsardzības izveides jomā, es piekrītu tam, ka Eiropas Parlamentam tā jāatbalsta.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Tad, kad pirms simts gadiem Amerikas telefonu nozarē netika atzīts Antonio Meucci patents, tas nenotika tādēļ, ka viņam trūka angļu valodas zināšanu, vai tādēļ, ka viņš izmantoja itāļu valodu, bet drīzāk gan tādēļ, ka viņam neizdevās izpildīt kādu nosacījumu — viņam pietrūka naudas, lai reģistrētu šo patentu vēl uz vienu gadu.

Līdzīgā veidā arī mēs šobrīd esam nonākuši paradoksālā situācijā, un gluži pretēji balsojumam, manuprāt, fakts, ka ir jāapstiprina trīsvalodu patentu sistēma, kā rezultātā itāļu valoda tiek izslēgta, galvenokārt ir rezultāts mūsu valdības vājumam, tās nespējai paust savu viedokli Eiropas politikā, kas galvenokārt skar pētniecības un inovāciju jomu.

Šajā jautājumā mums tikai jāatceras pētījums par konkurētspēju, kas tika publicēts pagājušā gada decembrī un kas parāda, ka pēdējos gados Itālija ir brīvprātīgi atdevusi EUR 4 miljardus citām valstīm, kuras labprāt ir uzņēmušas mūsu zinātniekus. Šiem zinātniekiem noteikti vairs nav nepieciešama itāļu valoda, jo tie jau ir iemācījušies angļu, franču un vācu valodu un tiem ir visi nepieciešamie līdzekļi šo patentu reģistrēšanai par sliktu Itālijas izstrādājumiem.

  Antonello Antinoro (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Runāju tādēļ, lai paskaidrotu, kādēļ šodien balsoju pret šo ziņojumu. Patenta izveide noteikti sniegs priekšrocības patentu sistēmai Eiropā, tomēr rezultāts būtu bijis daudz labāks, ja mēs būtu izmantojuši citu procedūru. Ciešākas sadarbības izmantošana, manuprāt, ir pilnīgs strupceļš.

Pašreizējā procedūra, protams, ir pēdējais posms patentu apstiprināšanas vēsturē Eiropas Savienībā, kas aizsākās 1990. gadā, un to ir pieprasījušas tikai 12 dalībvalstis.

Balsoju pret šo rezolūciju, jo tā ir nesavietojama ar Līguma par Eiropas Savienību 20. panta 2. punktā noteikto prasību par galējo līdzekli. Komisijas priekšlikums nenosaka vienotu patentu visā Savienības teritorijā, kā prasīts 118. pantā, un ciešāka sadarbība negatīvi ietekmē uzņēmumu dibināšanu un brīvo kapitāla apriti.

Turklāt politiskā ziņā būtu bijis daudz diplomātiskāk un tieši tikpat ērti gaidīt līdz Eiropas Tiesas nolēmuma pieņemšanai, kas ir ieplānota 8. martā. Šā nolēmuma pieņemšanas kontekstā, iespējams, mums būs jāpārskata sava nostāja.

  David-Maria Sassoli (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Vēlreiz esam pieredzējuši Itālijas valdības nespēju aizsargāt Itālijas proeiropeisko reputāciju un tās uzņēmumus būtiski nozīmīgā jautājumā, piemēram, jautājumā par Eiropas patenta pieņemšanu. Divdesmit piecas valstis no 27 un liels Parlamenta vairākums atbalsta priekšlikumu, ar ko tiek regulēta patentu joma un kas reāli ietekmē inovāciju ziņā vislabākos uzņēmumus un tos, kuri ir visvairāk orientēti uz starptautiskiem tirgiem.

Izslēdzot sevi no šā lēmumā, mēs Itālijā pakļausim savus uzņēmumus riskam, ka Eiropā un visā pasaulē nebūsim pietiekami aizsargāti. Maz ticams, ka valdība, kas neko nedara, lai popularizētu Itālijas kultūru pasaulē, kas samazina finansējumu kultūras iestādēm un nenovērtē tādas valsts valodu, kura ir mājvieta vislielākajam skaitam Pasaules mantojuma vietu, var atstāt neievērotu valodas jautājumu, lai gan mūsu uzņēmumi faktiski vienmēr ir prasījuši, lai patenti tiktu izstrādāti tikai angļu valodā, kas pašlaik ir pasaules ekonomikā visplašāk izmantotā valoda. Tomēr esam panākuši tādu rezultātu, kas ļauj ikvienam, kurš iesniedz patentus, tos iesniegt savā valodā.

Priekšsēdētājas kundze! Nekas nespieda Barnier kungu virzīt šo priekšlikumu, izmantojot tik sasteigtu balsojumu, kas notiek pirms Eiropas Tiesas gaidāmā nolēmuma, kurš, kā zināms, tiks sniegts marta pirmajā nedēļā un kurā galvenokārt tiek risināti divi aspekti — valsts valodas izmantošana, lai sevi aizstāvētu Eiropas Savienības Patentu tiesā, kā arī pašas patentu tiesas izveides likumību. Kā mums ir labi zināms, šie ir nozīmīgi jautājumi, kas mums ir jāatrisina pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas. Tādēļ Itālijas Demokrātiskās partijas (PD) delegācija nolēma balsojumā atturēties.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Šis priekšlikums nepavisam nav pilnīgs, un pie tā patiešām var būt jāatgriežas Eiropas Tiesas sprieduma rezultātā pēc dažām nedēļām. Tomēr, manuprāt, tas ir solis pareizā virzienā, un tādēļ es to atbalstu.

Esmu apmeklējis virkni semināru šeit Eiropas Parlamentā saistībā ar inovācijām. Uzņēmums General Electric ir veicis dažus pētījumus Eiropas Savienības mērogā, kas parādīja, ka lielākā daļa iedzīvotāju uzskata, ka progress izkļūšanā no lejupslīdes ir iespējams, tikai izmantojot inovācijas. Inovācijas ir saistītas ar pētniecību, izstrādi un jaunām precēm. Jauni izstrādājumi ir jāpatentē un — jo vieglāk to ir izdarīt, jo labāk. Mums jācenšas panākt tādas sistēmas ieviešanu visā Eiropas Savienībā, kas ir tikpat ērta un izmaksu ziņā tikpat efektīva kā Amerikas Savienoto Valstu sistēma.

Esam vēl tālu no tās, bet vienlaikus vismaz cenšamies iet šajā virzienā. Tādēļ atbalstu šodienas priekšlikumus.

  Philip Claeys (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Atturējos balsojumā par Lehne kunga ziņojumu ne tādēļ, ka man būtu iebildumi pret vienotu patentaizsardzības sistēmu. Tieši pretēji. Uzņēmumi Flandrijā jau sen skaļi pieprasa šādas sistēmas ieviešanu. Ideja pati par sevi ir tikai apsveicama, jo īpaši, ja ņemam vērā, cik dārga un apgrūtinoša ir pašreizējā procedūra, kad katrā dalībvalstī ir jāiesniedz atsevišķs pieteikums patenta reģistrēšanai.

Atturējos šajā balsojumā, jo kārtība valodas jautājumā vēl nav pilnīgi skaidra. Mēs vēl redzēsim, kādā apjomā Komisijas regulas projektā tiks atļauta citu oficiālo valodu lietošana, izņemot angļu, franču un vācu valodu. Jebkurā gadījumā mans viedoklis ir un arī turpmāk būs tāds, ka jābūt iespējai iesniegt lietas dokumentus arī holandiešu valodā.

Ziņojums: Ivo Belet (A7-0001/2011)

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Iepriekš minēto piemērojamo tekstu kodifikācija kopā ar iepriekš minētajiem grozījumiem neapšaubāmi ieviesīs nepieciešamo skaidrību tiesiskajā regulējumā saistībā ar pārtikas produktu radioaktivitāti.

Taču uzskatu, ka situācijā, kad ir apstiprināts Lisabonas līgums, būtu vēlams atkārtoti izvērtēt ierosinātās regulas juridisko pamatu, ņemot vērā arī jaunās Eiropas Parlamentam piešķirtās pilnvaras sabiedrības veselības aizsardzības jomā. Šajā ziņā piekrītu viedoklim, ka Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. panta 4. punkta b) apakšpunkts nodrošina šā priekšlikuma juridisko pamatu, jo to priekšlikumu mērķis, kas tiek pieņemti, izmantojot šo pamatojumu, ir aizsargāt sabiedrības veselību, kas atbilst situācijai, kurā nosaka „pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni”.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Lielākoties atbalstu grozījumus, kas ierosināti ar šo tekstu, kurā jebkurā gadījumā nav panākts nekas cits kā tikai kodificēti iepriekš pieņemtie tiesību akti par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni.

Mēs par to aizmirstam un mēģinām palaist garām kā kaut ko neievērotu, ka runājam šajā gadījumā par kodolavārijas rezultātā radītiem atkritumiem. Tas nozīmē, ka mums arī turpmāk jāpievērš stingra uzmanība atomelektrostaciju radītam riskam un faktam, ka tās ir puvušo un indīgo rezultātu sekas, ko dažās dalībvalstīs prasām attīstīt. Tādēļ tas ir pasākums, kam vajadzētu iedvesmot mūs visus būt pēc iespējas modrākiem.

Runājot par jautājuma būtību, tomēr uzskatu, ka ir iespējams darīt vairāk, lai ieviestu obligātu tūlītējo ziņošanu, kas ļautu visus riska faktorus risināt kopā. Turklāt nekādā ziņā nedrīkstam izvairīties no prasības par ziņošanu valsts atbildīgajām iestādēm avārijas gadījumā.

  Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Noteikumi, ar kuriem tiek nodrošināts, lai pārtikas produkti netiktu piesārņoti ar radioaktīvām vielām, radās pēc avārijas Černobiļas atomelektrostacijā. Šis ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, jo īpaši no sabiedrības veselības aspekta, bet vienlaikus tas ir arī sarežģīts jautājums. Lisabonas līguma īstenošana nozīmē, ka ir jāatjauno dažas regulas, tostarp arī šīs, lai gan pastāv strīds starp Eiropas Komisiju un Parlamenta priekšlikumiem jautājumā, kas skar tā juridisko bāzi. Parlaments atsaucas uz Lisabonas līguma 168. panta 4. punktu, turpretī Komisija atsaucas uz Euratom līguma 31. pantu. Ir svarīgi no jauna ne tikai uzsvērt nepieciešamību aizsargāt patērētājus, bet uzsvērt arī nepieciešamību aizsargāt lauksaimniekus, kam jāsaņem kompensācija par avārijas rezultātā ciestajiem zaudējumiem. Notikušās debates ir arī parādījušas milzīgas viedokļu atšķirības jautājumā par iespējamo riska izvērtējumu, tostarp par avāriju vai citu dabisko avotu radītiem radiācijas līmeņiem. Jāuzsver arī fakts, ka proporcionāli arvien lielāku daļu Eiropas Savienības tirgus piepilda importa lauksaimniecības produkti un pārtikas preces no dažādām pasaules valstīm, jo ir arī jāievēro atbilstība sabiedrības veselības standartiem, tostarp arī tiem, ar kuriem tiek nodrošināts, lai radioaktīvais piesārņojums nenonāktu pārtikas precēs.

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze! Jauna ievilkuma iekļaušana priekšlikumā saistībā ar trīs 1987. gadā un 1990. gadā pieņemtu regulu kodifikāciju par radioaktīvā piesārņojuma līmeni radiācijas avārijas gadījumā rada nepieciešamo ex post motivāciju esošajā pantā un sniedz pamatotas tiesības Padomei īstenot tiešās pilnvaras tādas regulas pieņemšanā, kas paredzēta, lai nekavējoties apstiprinātu Komisijas ierosinātos ārkārtas pasākumus.

Piekrītu referentam Belet kungam, ka to nevar nodalīt no panta, uz kuru viņš atsaucas. Jebkurā gadījumā to jauno noteikumu kontekstā, kas ir ieviesti ar Lisabonas līgumu, ir jānoskaidro, vai šis pamatojums sniedz pietiekamu motivāciju īstenošanas pilnvaru rezervēšanai Padomei un vai šīs Padomei deleģētās īstenošanas pilnvaras ir pareizi definētas un strukturētas.

Ir jāgarantē, lai tiktu apmierinātas pilsoņu intereses nodrošināt efektīvu iespējamo avāriju seku novēršanu. Šim nolūkam paredzētie pasākumi paredz arī procedūras vienkāršošanu kodolavārijas gadījumā un nepārprotamu uzraudzības pienākuma piešķiršanu Komisijai, kura vienlaikus precizē plānoto pasākumu kārtību.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ieteikums: Eva Joly (A7-0018/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Piekrītu referentes nostājai, ka ir jāpanāk konsenss, lai šobrīd noslēgtu šo nolīgumu, ņemot vērā jaunos noteikumus, kas saskaņoti ar ES mērķiem sadarbībai attīstības jomā un ir ietverti Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantā. No otras puses, manuprāt, šī pieeja ir pārāk lielā mērā vērsta uz tirdzniecības un ekonomikas jautājumiem un brīvo tirdzniecību, kas neļauj izmantot enerģiskāku pieeju attīstībai, un es atzinīgi vērtēju jaunos noteikumus, kas ir jāiekļauj pārskatītajā nolīgumā, jo īpaši tos, kuri attiecas uz cīņu pret nabadzību, efektīvu palīdzību, Tūkstošgades attīstības mērķiem un saikni starp migrāciju un attīstību. Tomēr balsoju par šo priekšlikumu, jo, manuprāt, attiecības un tirdzniecība ar Dienvidāfriku ir būtiski svarīgas abām pusēm.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo dokumentu, jo tajā ir iekļauti nozīmīgi grozījumi. Atzinīgi jāvērtē tas, ka atbruņošanās turpmāk būs būtisks nolīguma elements — precīzāk, saskaņā ar demokrātijas principiem, cilvēktiesībām un tiesiskumu. Šie ir ārkārtīgi svarīgi noteikumi, kas veicina miera uzturēšanu un drošību šajā reģionā, kā arī cilvēktiesību ievērošanu un demokrātijas attīstību. Nolīgumā papildus ir iekļauts atbalsta nodrošināšanas efektivitātes princips (kā viens no mērķiem sadarbībai attīstības jomā) un prioritātes piešķiršana darbībām, kas īpaši veicina cīņu pret nabadzību, lai izpildītu Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM).

Jāņem vērā, ka, protams, no Dienvidāfrikas attīstības perspektīvas sadarbības paplašināšana, iekļaujot daudzas jaunas jomas, ir pozitīvs pārskatītā nolīguma punkts; un turklāt sadarbības paplašināšana šādā veidā, kas sākotnējā 1999. gada nolīgumā tika paredzēta tikai kā iespēja, ir vēlama abām pusēm. Turklāt ir arī svarīgi pievērst lielu uzmanību tirdzniecības, ekonomikas un brīvā tirgus problēmām, kam būtu jāveicina šā reģiona ekonomiskā attīstība.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Ar šo pārskatīto nolīgumu tiek ieviesta virkne grozījumu, jo īpaši saistībā ar demokrātisko principu ievērošanu un sadarbību aspektos, kas attiecas uz atbruņošanos un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu. Atzinīgi vērtēju iniciatīvu par prioritātes statusa piešķiršanu darbībām, kas palīdz īstenot Tūkstošgades attīstības mērķus (TAM), proti, stratēģijas, kuru mērķis ir nabadzības mazināšana, dzīves un darba apstākļu uzlabošana un darbavietu izveide. Manuprāt, jārisina padziļināts politiskais dialogs par cīņu pret nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, pret terorisma un organizētās noziedzības finansēšanu, kā arī par cīņu pret ieroču ražošanu, tirdzniecību un uzkrāšanu. Turklāt aizstāvu nepieciešamību pievērst uzmanību arī sadarbībai attīstības jomā ar mērķi veikt uzlabojumus izglītības un veselības aprūpes nozarē. Šo iemeslu dēļ balsoju par ziņojuma apstiprināšanu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Dienvidāfrika ir valsts, kura visās jomās strauji attīstās un ar kuru Eiropas Savienība vēlas izveidot īpašas attiecības. Pamatojoties uz pozitīvo Attīstības komitejas ieteikumu un Starptautiskās tirdzniecības komitejas apstiprinājumu, arī es atbalstīju šā nolīguma parakstīšanu, kas stiprinās mūsu sadarbību ar šo valsti.

  Alain Cadec (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju par 2009. gadā grozītā ES un Dienvidāfrikas sadarbības nolīguma atjaunošanu, jo ar to tiek ieviesta jauna dimensija šai sadarbībai starp Eiropas Savienību un Dienvidāfriku. Sākotnējais 1999. gada nolīgums nodrošināja tirdzniecības sadarbību, atbalstu Dienvidāfrikai tās ekonomikas un sociālajā pārejas procesā, šīs valsts ekonomikas integrācijā Āfrikas dienvidu reģionā un sadarbībā attīstības jomā. Šodien šā nolīguma darbības joma ir paplašināta, iekļaujot šādas jomas — cīņu pret nabadzību, efektīvu attīstības palīdzību, TAM īstenošanu, cīņu par drošību, cīņu pret masu iznīcināšanas ieročiem un cīņu pret terorismu. Šīs ir stratēģiskās sadarbības jomas, kuras, manuprāt, ir nozīmīgas, ņemot vērā Eiropas Savienības aktīvo sadarbību ar Dienvidāfriku un tās ietekmi Āfrikas dienvidu reģionā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Atzinīgi vērtēju jauno nolīgumu, kura mērķis ir paātrināt divpusējo sadarbību vairākās jomās. Vēlos uzsvērt tik nozīmīgas jomas kā bērnu tiesības, dzimumu vienlīdzība, pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana, sadarbība vides jomā, jo īpaši cīņā pret klimata pārmaiņām, sadarbība kultūras jomā, sadarbība cīņā pret narkotikām un nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu, sadarbība veselības jomā, jo īpaši cīņa pret AIDS. Saiknei starp sadarbību un attīstību jāietver stratēģijas nabadzības mazināšanai, dzīves un darba apstākļu uzlabošanai, darbavietu radīšanai, migrantu līdzdalībai savas izcelsmes valsts attīstībā, kā arī sadarbība potenciāla attīstībā, galvenokārt veselības un izglītības nozarēs, lai mazinātu Dienvidāfrikas intelektuālā darbaspēka migrācijas negatīvo ietekmi uz Dienvidāfrikas Republikas ilgtspējīgu attīstību. Atzinīgi vērtēju ciešāku mūsu sadarbību šajās daudzajās jaunajās jomās un esmu gandarīta par jaunajiem noteikumiem attīstības jomā, kas iekļauti pārskatītajā nolīgumā, jo īpaši tiem, kuri attiecas uz cīņu pret nabadzību, efektīvu palīdzību, Tūkstošgades attīstības mērķiem un saikni starp migrāciju un attīstību.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu jauno, ar attīstību saistīto noteikumu iekļaušanu nolīgumā. Ir svarīgi nodrošināt efektīvu uzraudzību no ES atbildīgo iestāžu puses, kā ir paredzēts Lisabonas līgumā, lai varētu sasniegt nabadzības mazināšanas un izskaušanas mērķus Dienvidāfrikā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Dienvidāfrika ir valsts, kas kopš aparteīda beigām ir piesaistījusi starptautisku interesi, palīdzību un atzinību tādēļ, ka par spīti grūtībām un neveiksmēm tai ir izdevies īstenot salīdzinoši miermīlīgu pāreju no valdošās varas piekritēju režīma uz demokrātiju, kurā dominē vispārējas vēlēšanu tiesības. Nav iespējams atcerēties šo pārejas posmu, nepieminot iedvesmojošo Nelsona Mandelas personību un viņa cieņpilno, sirsnīgo un izlīgumu veicinošo attieksmi, kam joprojām ir pozitīva ietekme uz šo valsti.

Šodien varam teikt, ka Dienvidāfrika ir nozīmīga Āfrikas reģiona dalībniece ģeopolitiskā un ģeostratēģiskā ziņā un piemērs citām valstīm, kuras vēl nav spējušas atbrīvoties no diktatūrām, kas tās apspiež un kavē to attīstību. ES ir visnotaļ ieinteresēta to saišu nostiprināšanā, kas to vieno ar Dienvidāfriku, un savstarpēji izdevīgu partnerattiecību izveidē. Tādēļ atbalstu šo grozījumu tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumā starp ES un Dienvidāfriku.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Lai gan šis nolīgums, kas tika parakstīts 1999. gada 11. oktobrī, stājās spēkā uz nenoteiktu laiku, tajā bija ietverts nosacījums par pārskatīšanu pēc pieciem gadiem no spēkā stāšanās brīža.

Tādēļ atzinīgi vērtēju šo ieteikumu, ar kuru tiek pabeigts garš sarunu process, jo pārskatītais nolīgums tika noslēgts 2009. gada 11. septembrī Kleinmondā. Ar to kļūs iespējama tādas regulas stāšanās spēkā, ar kuru tiek ieviesti nozīmīgi grozījumi sākotnējā nolīgumā, jo īpaši atbruņošanās jomā un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas jomā, kā arī cīņas pret nabadzību līmenī, izpildot Tūkstošgades attīstības mērķus, līdztekus daudziem citiem nozīmīgiem grozījumiem.

Lai gan piekrītu referentei par to, ka viņa par noteicošiem ir uzskatījusi tirdzniecības jautājumus, kaitējot attīstības pieejai, balsoju par šo ieteikumu, jo tas ir vēl viens Eiropas Savienības solis progresa virzienā sadarbībā attīstības jomā un ar to tiks veicināta nabadzības izskaušanas mērķa turpmāka izpilde.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ierosinātais tirdzniecības, attīstības un sadarbības līguma (TASN) grozījums, kura mērķis ir iekļaut tajā „vispusīgu dokumentu paketi par palīdzību attīstības jomā”, ir jāizskata to centienu kontekstā, ko ES īsteno Dienvidāfrikas labā, lai noslēgtu ekonomisko partnerattiecību nolīgumu (EPN), mēģinot pārvarēt kritiku un likumīgo pretestību gan pret pašreizējo TASN, gan nolīgumu, ko ES paredz noslēgt kā EPN. TASN ir radījis pārspīlētu ekonomisko asimetriju starp abām pusēm par labu ES, jo ar to ir palielināts ES eksporta apjoms uz Dienvidāfriku. Ir skaidrs, ka ES „preču, pakalpojumu un kapitāla tirdzniecības liberalizācijas” politika nav izdevusies.

Kapitālisma ekonomikas un finanšu krīzes saasināšanās to apstiprina. Savstarpējās palīdzības un atsaucības vietā ir tikusi veicināta konkurētspēja, nosakot darba dalīšanu, kas nozīmē lauksaimniecības preču eksportu no Dienvidāfrikas un rūpniecības preču importu no ES. Ieguvēji ir tie paši, kas vienmēr — ievērojamākās Eiropas Savienības lielvaras un to ekonomisko interešu grupas. Sekas ir skaidri redzamas, ne tikai attiecībā uz jaunattīstības valstīm, bet arī uz tādām ES valstīm kā Portugāle — ražošanas nozaru novājināšanās, ārējās atkarības, bezdarba utt. palielināšanās.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo dokumentu, jo ar to ievieš noteiktu skaitu interesantu grozījumu, jo īpaši turpmāk minētos, kas attiecas uz attīstību: atbruņošanās kļūst par būtisku nolīguma elementu, precīzāk, tiek panākta atbilstība demokrātijas principiem, cilvēktiesībām un tiesiskumam; papildus ir ieviests efektīvas palīdzības princips kā mērķis sadarbībai attīstības jomā, ir noteikta arī prioritāte darbībām, kas cīņā pret nabadzību īpaši dod ieguldījumu Tūkstošgades attīstības mērķu (TAM) sasniegšanā. Piekrītu mērķim par atbalsta stiprināšanu Starptautiskajai krimināltiesai un tās darbam, lai izbeigtu nesodāmību un veicinātu starptautiskā tiesiskuma ievērošanu; turpmāk arī jārisina padziļināts politiskais dialogs par sadarbību migrācijas jomā, kas īpaši šajā saistībā ir saikne starp sadarbību un attīstību un ietver vismaz šādas jomas: stratēģijas nabadzības mazināšanai, dzīves un darba apstākļu uzlabošanai un darbavietu radīšanai; migrantu līdzdalību savas izcelsmes valsts attīstībā; sadarbību potenciāla attīstībā, galvenokārt veselības un izglītības nozarēs, lai mazinātu Dienvidāfrikas intelektuālā darbaspēka migrācijas negatīvo ietekmi uz Dienvidāfrikas Republikas ilgtspējīgu attīstību; likumīgus, ātrus un lētus veidus naudas pārskaitījumiem, ko veic ārzemēs strādājošās personas. Vissvarīgākie aspekti ir šādi: miera un drošības uzturēšana reģionā, kā arī cilvēktiesību ievērošana un demokrātijas attīstība.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Atbalstu nolīguma noslēgšanu starp ES un Dienvidāfriku par divpusējās sadarbības paplašināšanu. Papildus tiesiskuma stiprināšanai tiks veikti nozīmīgi pasākumi cīņai pret terorismu un terorisma finansēšanu, kā arī masu iznīcināšanas ieroču izmantošanas novēršanai. Liela vairākuma Eiropas Parlamenta deputātu atbalsts šim nolīgumam radīs uzlabojumus darba apstākļos un veselības aprūpes sistēmā, kā arī nabadzības mazināšanā Dienvidāfrikā.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas Republiku, kas tika parakstīts 1999. gada oktobrī Pretorijā stājās spēkā 2004. gadā, iekļaujot tajā noteikumu par tā pārskatīšanu piecu gadu laikā no tā spēkā stāšanās dienas. Šodien, septiņus gadus pēc nolīguma ratifikācijas, Eiropas Parlamentam ir izdevies paust savu viedokli sarunās, ko vadīja Komisija, pamatojoties uz Padomes direktīvām. Teksts tika iesniegts mums apstiprināšanai, un es izlēmu balsot par to, jo tajā galvenokārt ir risināti Dienvidāfrikas attīstības jautājumi. Tā galvenais nolūks ir iesaistīt abas nolīguma puses cīņā par nabadzības mazināšanu un izskaušanu, ievērojami veicinot Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanu. Tomēr to ir iespējams īstenot tikai tad, ja Dienvidāfrikai pašai izdosies veikt reālus pasākumus, izstrādājot pareizu atbruņošanās politiku, kas tiek uzskatīta par patieso pamatu, uz kura ir jābūvē šīs valsts attīstības projekts.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Atzinīgi vērtēju šo nolīgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfriku, kurā ir noteikti jauni noteikumi attīstībai, jo īpaši saistībā ar cīņu pret nabadzību, efektīvu palīdzību un TAM. Dienvidāfrika ir nozīmīga attiecību partnere gan tirdzniecības, gan attīstības jomā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis nolīgums ir jāizskata noteiktā kontekstā, ko referente, šķiet, nav ņēmusi vērā. Eiropas Komisija izdara līdz šim nepieredzētu spiedienu uz Āfrikas dienvidu valstīm, jo īpaši Dienvidāfriku, lai tai noslēgtu kaitējošus ekonomisko partnerattiecību nolīgumus. Atsauce uz sarunām par EPN un visu tirdzniecības sarunu apturēšana, lai pavērtu tam ceļu, ārkārtīgi labi ilustrē šo šantāžu. Balsoju pret šo ziņojumu, ar kuru J. M. Barroso Komisijas nolīguma projekts tiek atbalstīts, nevis nosodīts.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Sākotnējais tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, tika parakstīts 1999. gada 11. oktobrī Pretorijā un stājās spēkā 2004. gada 1. maijā uz nenoteiktu laiku. Šajā nolīgumā ir iekļauts noteikums par pārskatīšanu piecu gadu laikā pēc tā stāšanās spēkā. Lisabonas līguma stāšanās spēkā ir radījusi arī nepieciešamību pieņemt jaunu līgumu, lai Eiropas Savienība varētu īstenot visas savas tiesības un saistības, ko iepriekš īstenoja Eiropas Kopiena.

Ar pārskatīto nolīgumu, kas tika noslēgts 2009. gadā Kleinmondā, sākotnējā nolīgumā tika ieviests zināms skaits nozīmīgu grozījumu, jo īpaši šādi grozījumi attīstības jomā: atbruņošanās, demokrātijas principi, cilvēktiesības un tiesiskums, sadarbība atbruņošanās jautājumos un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšana.

Tieši tādēļ balsoju tā, kā esmu nobalsojis.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Atturējos balsojumā par šo jautājumu šādu iemeslu dēļ: 1) Dienvidāfrikas Republikai pieder milzīgi dabas resursu krājumi un tā ir pietiekami spējīga pati atrisināt savas problēmas; 2) korupcijas līmenis Dienvidāfrikā ir tik augsts, ka ēnu ekonomika veido vairāk nekā 60 % no tās tirgus apjoma; 3) ir citas valstis, kuras nespēj pašas atrisināt savas problēmas un kurām finansiālais atbalsts no ES ir ievērojami vairāk nepieciešams, un kuru stāvoklis ir vēl bezcerīgāks; 4) ES var palīdzēt Dienvidāfrikas Republikai konsultatīvā veidā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo Joly kundzes iesniegto tekstu par nolīgumu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas Republiku, jo uz jaunās starptautiskās situācijas fona, kas ir izveidojusies pēdējo gadu laikā, mums ir jāpārskata tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgums ar Dienvidāfriku. Runājot par ekonomiskajām attiecībām, nolīgumi sniedz ieguvumus abu pušu rūpniecībai. Piemēram, Dienvidāfrika ir nozīmīga Itālijas tirdzniecības partnere gan projektu līdzfinansēšanas, gan tirdzniecības jomā. Vēl viens šo nolīgumu pārskatīšanas mērķis ir izveidot koordināciju cīņā pret terorismu, daļēji Starptautiskās krimināltiesas darbības spēkā stāšanās kontekstā, kā arī tāpēc, lai sāktu dialogu par kopīgām vērtībām un interesēm tādās jomās kā migrācija, enerģētika, kosmosa izpēte, transports un drošība.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Dienvidāfrikas Republiku, no otras puses, ar kuru groza tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu (TASN). Kopš TASN stāšanās spēkā ES preču tirdzniecības apjoms ar Dienvidāfriku ir stabili pieaudzis. Eiropas Savienība ir Dienvidāfrikas galvenā tirdzniecības partnere; 2009. gadā ES bija galamērķis apmēram 34 % no kopējā Dienvidāfrikas eksporta apjoma un eksportētāja apmēram 35 % no kopējā Dienvidāfrikas importa apjoma. Importa un eksporta bilance ir skaidra, bet man bažas rada Dienvidāfrikā izmantotās ražošanas metodes precēm, kas tiek eksportētas uz ES — tām ir jāatbilst tiem pašiem standartiem, kādi tiek prasīti no Eiropas ražotājiem vienā un tajā pašā nozarē. Šie rādītāji liecina, ka 1999. gadā noslēgtā pirmā nolīguma rezultāti ir jau redzami. Līdzīgi referentam vēlos, lai tiktu respektēti ES attīstības mērķi, un galvenais no šiem mērķiem ir nabadzības mazināšana un galīga tās izskaušana.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ieteikumu pārskatīt tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu, kas noslēgts starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Dienvidāfriku. Salīdzinot ar sākotnējo nolīgumu, kas tika noslēgts 1999. gada 11. oktobrī Pretorijā, šis pārskatītais nolīgums, kas noslēgts 2009. gada 11. septembrī Kleinmondā, bija paredzēts abu pušu politiskā dialoga paplašināšanai nozīmīgās jomās, piemēram, cīņā pret masu iznīcināšanas ieročiem un terorismu, vienlaikus paplašinot sadarbību attīstības jomā, jo īpaši tās darbības, kas veicina cīņu pret nabadzību, lai sasniegtu Tūkstošgades attīstības mērķus. Tādēļ, manuprāt, ieviestie grozījumi ir atzinīgi vērtējami.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Parlaments piekrīt nolīguma noslēgšanai un aicina jaunos ar attīstību saistītos noteikumus un jaunos tajā paredzētos sadarbības noteikumus pilnīgi piemērot un pēc nolīguma īstenošanas tos stingri uzraudzīt saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 208. pantu, proti, saskaņā ar Savienības sadarbības mērķiem attīstības jomā, kuri Savienībai jāņem vērā visos tās īstenotajos politikas virzienos, kas, iespējams, ietekmēs jaunattīstības valstis, tomēr galvenais no tiem ir mērķis mazināt un ilgtermiņa arī izskaust nabadzību.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo ziņojumu, jo pilnīgi atbalstu tā saturu, jo īpaši vēlmi stiprināt divpusējo sadarbību starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas Republiku. Tā kā šis galvenokārt ir ekonomikas un tirdzniecības nolīgums, grozītajā tekstā tiek atbalstīts ekonomiskais un sociālais pārejas process, kas norisinās Dienvidāfrikas Republikā, veicinot reģionālo sadarbību un nodrošinot jaunu stimulu valsts ekonomiskajai integrācijai globālajā ekonomikā.

Daļēji pateicoties maniem institucionālajiem pienākumiem, uzskatu, ka politiskā dialoga stiprināšana ar šo valsti ir viena no prioritātēm, jo īpaši saistībā ar jautājumiem, kas īpaši interesē Āfrikas, Karību jūras un Klusā okeāna (ĀKK) valstis. Īpaši atbalstu lēmumu novirzīt lielu daļu no 2007.–2013. periodā ES pieejamās EUR 980 miljonu lielās summas darbavietu izveidei, kā arī infrastruktūras celtniecībai Dienvidāfrikā, kas nepieciešama, lai nodrošinātu pamatpakalpojumus veselības un drošības jomā. Cenšoties sasniegt šos mērķus, reāli iesaistot pilsonisko sabiedrību, ir pacietīgi jāiet pa Tūkstošgades mērķu sasniegšanas ceļu un ir jāizvirza mērķis par bada un visa veida nabadzības izskaušanas augstāk par citiem mērķiem.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo nolīgumu, jo ar to tiks uzlabotas Eiropas tirdzniecības un attīstības attiecības ar Dienvidāfriku, kas ir būtiski svarīgas Dienvidāfrikas reģionam un arī mums.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) 1999. gads iezīmēja tā pirmā tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm un Dienvidāfrikas Republiku, kurš stājās spēkā 2004. gada 1. maijā. Šā pirmā nolīguma raksturs bija izteikti vērsts uz ekonomiku; tā pamatā bija tirdzniecības liberalizācija, un tas paredzēja maz iespēju sadarbībai attīstības jomā. Pārskatītais nolīgums, kas tajā bija paredzēts, tika noslēgts 2009. gadā, un ar to tika ieviestas nozīmīgas pārmaiņas attīstības politikā, jo īpaši sadarbībā tādos jautājumos, kas ir saistīti ar atbruņošanos un masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanu, tiesiskuma un principa un cilvēktiesību iekļaušanu, efektīvas palīdzības principu, jo īpaši jautājumos, kas skar cīņu pret nabadzību, un Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšana.

Tajā papildus tika iekļautas arī jaunas jomas ciešākas sadarbības izveidei cīņā pret terorismu un organizēto noziedzību; algotņu darbību novēršanā; cīņā pret vieglo ieroču un kājnieku ieroču ražošanu, tirdzniecību un uzkrāšanu un sadarbību migrācijas jomā. Atzinīgi novērtēju šā nolīguma apstiprināšanu ar Eiropas Savienībai stratēģiski nozīmīgu partneri un nevalstisko organizāciju kā sadarbības partneru institucionalizēšanu, tādējādi piešķirot tām tiesības uz finansiālo palīdzību.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Atbalstīju Eiropas Parlamenta ieteikumu grozīt tirdzniecības, attīstības un sadarbības nolīgumu tiesību, brīvību un drošības jomā. Manuprāt, sadarbībā attīstības jomā ir svarīgi ievērot uz rezultātiem pamatotu pieeju, ja vēlamies panākt progresu Tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. Galvenais mērķis par darbavietu izveidi skar Dienvidāfrikas ekonomiskās attīstības centrālo problēmu. Jau gadiem izskan aicinājumi izstrādāt koncepciju mazo un vidējo uzņēmumu izveidei šajā valstī. ES, kas ir Dienvidāfrikas visnozīmīgākā tirdzniecības partnere, var sniegt vērtīgu atbalstu ekonomiskās un sociālās pārveides procesā.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo Joly kundzes ziņojumu par nolīguma pārskatīšanu starp Eiropas Savienību un Dienvidāfrikas Republiku, kas ir spēkā kopš 2004. gada.

Faktiskais minētās pārskatīšanas mērķis ir izstrādāt jaunas iespējas tirdzniecības liberalizācijai noteiktās nozarēs un vienlaicīgi pielāgot šo nolīgumu pārmaiņu skartajai jaunajai starptautiskajai situācijai. Manuprāt, ir būtiski uzsvērt, ka šajā pārskatīšanas procesā tiek likti pamati dialoga uzlabošanai un padziļināšanai starp Eiropas Savienību un Dienvidāfriku svarīgos jautājumos, piemēram, jautājumā par migrāciju, enerģijas resursu ieguvi un drošību.

Ieteikums: Maria Eleni Koppa (A7-0372/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka četri Komisijas priekšlikumā iekļautie nolīgumi paredz iespēju stiprināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas un Eiropas ekonomiskās zonas (EEZ) sniegto ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā EEZ ietvaros, balsoju par šo ziņojumu.

Jāuzsver, ka nolīgums starp Eiropas Savienību, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju un nolīgums starp ES un Norvēģiju — divi 2009.–2014. gadā pieejamie finanšu mehānismi — nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā, kas veido 31 % palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumu Norvēģijas mehānismam, salīdzinot ar iepriekšējo periodu. Šie resursi ir pieejami Īslandei, 12 jaunākajām dalībvalstīm un Portugālei, Spānijai un Grieķijai, palīdzot atdzīvināt dažu to Eiropas valstu ekonomiku, ko visvairāk ir novājinājusi šī krīze.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Balsoju pret šo ziņojumu, jo apšaubu jebkādu koncesiju piešķiršanas Īslandei pamatotību saistībā ar zivsaimniecību produkcijas importēšanu ES teritorijā, kamēr tās turpina neatlaidīgi ievērot savu pieeju skumbriju resursu pārvaldībā. Pieņemts 1994. gadā, šis nolīgums ļauj Īslandei, Lihtenšteinai un Norvēģijai būt par ES vienotā tirgus dalībniecēm, nekļūstot par tradicionālām ES dalībvalstīm. Tām savukārt ir jāpieņem visi ar vienoto tirgu saistītie ES tiesību akti, izņemot tos tiesību aktus, kas ir saistīti ar lauksaimniecību un zivsaimniecību. Īslande var eksportēt zivsaimniecības produkciju uz ES, neapliekot to ar ievedmuitas nodokli.

Ir grūti pieņemt, ka pēc tam, kad Īslande klaji neievēroja starptautiskās skumbriju resursu pārvaldības normas un 2010. gadā deklarēja nozvejas apjomu 100 000 tonnu apmērā, tai tiek dotas pilnas iespējas eksportēt visu tās nozvejoto skumbriju daudzumu uz Eiropas Savienību. Lai gan Īslandei piešķirtās zivsaimniecības koncesijas jaunajā nolīgumā, iespējams, nav mainītas, Īslandes attieksme pret zivsaimniecības pārvaldību noteikti ir mainījusies, un šādos apstākļos man rastos šaubas, vai šādu nolīgumu vajadzētu ratificēt.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šīs rezolūcijas mērķis ir atbalstīt četrus nolīgumus starp Eiropas Savienību un Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, kas ir paredzēti, lai noteiktu šo valstu iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai Eiropas Ekonomikas zonā un uzlabotu tās, ņemot vērā situāciju iepriekšējā periodā. Ar šo priekšlikumu tiek palielinātas attiecīgo valstu iemaksas un netiek ievērojami mainītas koncesijas zivsaimniecības jomā. Šajā ziņā laikposms no 2009. gada līdz 2014. gadam būtībā ir iepriekšējā perioda — no 2004. gada līdz 2009. gadam — vienošanās atjaunošana. Vienbalsīgais Starptautiskās tirdzniecības komitejas un Zivsaimniecības komitejas balsojums norāda uz to, ka šajā jautājumā nav pretrunu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ir iesniegusi Parlamentam priekšlikumu par četru nolīgumu apstiprināšanu. Divi no šiem nolīgumiem par 2009.–2014. gada periodu nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā. Tie attiecas uz vienu nolīgumu, kas noslēgts starp ES, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju, kas veido 31 % palielinājumu Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu instrumentam, un uz vēl vienu līgumu, kas noslēgts starp ES un Norvēģiju, kas veido 22 % palielinājumu Norvēģijas finanšu mehānismam. Pārējie divi nolīgumi attiecas uz koncesijām zivsaimniecības jomā Īslandei un Norvēģijai laikposmā no 2009. līdz 2014. gadam un paredz to atjaunošanu.

Īslandei ir piešķirtas tādas pašas koncesijas. Norvēģijai tās ir nedaudz palielinātas, tādēļ tajā būs ietverts arī noteikums par tā tranzīta nolīguma atjaunošanu, kura darbība beidzās 2009. gada 30. aprīlī.

Balsoju par šo priekšlikumu, jo EEZ naudas līdzekļi būs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīm kopā ar Portugāli, kā arī Grieķiju un Spāniju, un finansējamās jomas ietver vidi, jo īpaši klimata pārmaiņu un atjaunojamu energoresursu jomu, pilsonisko sabiedrību un kultūras mantojuma aizsardzību.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šā nolīguma noslēgšana, kas šodien šeit tiek apstiprināts, izriet no Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ), kurš ir spēkā kopš 1994. gada un kurā ietilpst EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstis. Toreiz šīs valstis panāca vienošanos par iemaksu noteikšanu piecu gadu laikposmam ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai EEZ; protams, arī mēs atbalstām šo mērķi. Finansējums šim piecu gadu laikposmam (2009.–2014.) ir vairāk nekā divkārt palielinājies, salīdzinot ar iepriekšējā periodā pieejamo līdzekļu apjomu.

Šie EEZ līdzekļi būs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīm, kā arī Grieķijai, Portugālei un Spānijai, un tie var tikt izmantoti vairākās nozīmīgās jomās, tostarp vides aizsardzības, humānās un sociālās attīstības un kultūras mantojuma aizsardzības jomā. Ņemot vērā ES paplašināšanās procesus un sociālā un ekonomiskā stāvokļa pasliktināšanos daudzās valstīs, piemēram, Portugālē, mūsuprāt, ir svarīgi palielināt šos līdzekļus.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Kā Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs attiecībās ar Šveici, Īslandi un Norvēģiju un Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotās parlamentārās komitejas vadītājs vērtēju šo ziņojumu atzinīgi. Es arī sagatavoju Zivsaimniecības komitejas atzinumu par šo ziņojumu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju par Koppa kundzes ziņojumu par finanšu mehānismu saistībā ar zivsaimniecības nozari. Tomēr tas nenorāda, ka viss ir kārtībā ar ES un EEZ zivsaimniecības jautājumiem. Vēlos paust nožēlu par Īslandes atteikšanos panākt vienošanos ar ES un Norvēģiju jautājumā par skumbriju resursu pārvaldību un nopietni aicinu visas puses atgriezties pie sarunu galda.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo dokumentu, jo kopš Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) spēkā stāšanās 1994. gadā EEZ EBTA valstis (pašlaik Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija) ir veikušas iemaksas EEZ ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanai. Pēdējais piecu gadu finansiālo iemaksu laikposms beidzās 2009. gadā (EUR 1,467 miljardi). Komisijas pašreizējā priekšlikumā ir iekļauti četri nolīgumi. Šie nolīgumi nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā, tostarp 31 % palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumu Norvēģijas finanšu mehānismam salīdzinājumā ar 2004.–2009. gadu. Šāds rezultāts atbilst Padomes pieņemtajām sarunu norādēm, kurās bija ietverta prasība „ievērojami palielināt” līdzekļus. EEZ finansējums būs pieejams 12 jaunākajām dalībvalstīm un Grieķijai, Portugālei un Spānijai. Prioritārās jomas ir vides aizsardzība, klimata pārmaiņas un atjaunojami energoresursu avoti, pilsoniskā sabiedrība, humānā un sociālā attīstība, kā arī kultūras mantojuma aizsardzība. Norvēģijas mehānisma līdzekļi būs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīm. Prioritārās jomas ir oglekļa uztveršana un uzglabāšana, inovācijas ekonozarei labvēlīgas rūpniecības jomās, pētniecība un stipendijas, humānā un sociālā attīstība, tieslietas un iekšlietas, pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšana. Divi protokoli par dažām zivsaimniecības koncesijām Īslandei un Norvēģijai laikposmam no 2009. līdz 2014. gadam ir paredzēti, lai atjaunotu iepriekšējos protokolus laikposmam no 2004. līdz 2009. gadam, Īslandes koncesijas saglabājot iepriekšējā apmērā un Norvēģijai tikai nedaudz palielinot koncesijas, uz kuru pamata Norvēģija savukārt atjaunos zivju tranzīta nolīgumu.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Atbalstu nolīgumu starp ES, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju par Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) finanšu mehānisma turpināšanu, jo mums visiem ir jācenšas mazināt sociālās un ekonomiskās atšķirības EEZ ietvaros. Kopējā līdzekļu pakete EUR 1,8 miljardu apjomā veido palielinājumu par 31 % vai 22 %, salīdzinot ar iepriekšējo piecu gadu laikposmu. Protokolu pagarināšana saistībā ar zivsaimniecības koncesijām un piekļuvi tirgum ir nozīmīgs ilgtermiņa regulatīvais pasākums akvakultūras nozarē.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien Parlaments nobalsoja par Komisijas ierosināto nolīgumu, kas, no vienas puses, ir saistīts ar finanšu mehānismiem 2009.–2014. gada periodam starp Eiropas Savienību un Īslandi, Lihtenšteinas Firstisti un Norvēģiju un, no otras puses — ar nolīgumu starp Eiropas Savienību un Norvēģiju. Šie nolīgumi paredz Eiropas Ekonomikas zonas finanšu mehānisma palielinājumu tādām jomām kā klimata pārmaiņas un atjaunojami energoresursi, pilsoniskā sabiedrība, humānā un sociālā attīstība un kultūras mantojuma aizsardzība. Praktiski tie nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā. Pēdējās 12 valstis, kas pievienojās Savienībai, kā arī Spānija, Grieķija un Portugāle ir tās valstis, kas varēs izmantot šos līdzekļus. Tādēļ balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, mums jāatbalsta ekonomiskā sadarbība, kā arī nedrīkstam aizmirst, ka dalībvalstu labklājība veicina ekonomikas uzlabošanos visā Eiropā un tādējādi arī tās 500 miljonu iedzīvotāju dzīves kvalitātes uzlabošanos.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu, kas paredz iespēju stiprināt EEZ un EBTA valstu ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros. Vienlaikus koncesijas Īslandei zivsaimniecības jomā saglabājas iepriekšējā līmenī un tiek tikai nedaudz palielinātas Norvēģijai.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šie nolīgumi nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā, tostarp 31 % palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumu Norvēģijas finanšu mehānismam. Jānorāda, ka EEZ līdzekļi tiks novirzīti, lai finansētu tādas prioritātes kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņas un atjaunojami energoresursu avoti, pilsoniskā sabiedrība, humānā un sociālā attīstība, kā arī kultūras mantojuma aizsardzība. Norvēģijas finansiālie resursi tiks novirzīti tādām prioritārām jomām, kas ietver arī oglekļa uztveršanu un uzglabāšanu, inovācijas ekonozarei labvēlīgas rūpniecības jomās, pētniecību un stipendijas, humāno un sociālo attīstību, tieslietas un iekšlietas, pienācīga darba un trīspusēja dialoga veicināšanu.

Divi protokoli par dažām zivsaimniecības koncesijām Īslandei un Norvēģijai laikposmam no 2009. līdz 2014. gadam ir paredzēti, lai atjaunotu iepriekšējos protokolus laikposmam no 2004. līdz 2009. gadam, Īslandes koncesijas saglabājot iepriekšējā apmērā un Norvēģijai tikai nedaudz palielinot koncesijas, uz kuru pamata Norvēģija savukārt atjaunos zivju tranzīta nolīgumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo ziņojumu tiek apstiprināta ar Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) saistīto nolīgumu atjaunošana. Kopš Līguma par EEZ stāšanās spēkā 1994. gadā EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis — pašlaik Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija — ir veikušas iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā EEZ. Vienošanās par šīm iemaksām ikreiz tika noslēgta uz piecu gadu laikposmu, un šobrīd ir jāatjauno šie nolīgumi 2009.–2014. gada periodam. Līdztekus šīm sarunām, tomēr neatkarīgi no tām, sarunas tika arī sāktas, pamatojoties uz diviem divpusējiem zvejas protokoliem ar Īslandi un Norvēģiju, un pabeigtas 2009. gada 18. decembrī. Ņemot vērā minēto sarunu iznākumu, ir īpaši jāuzsver ievērojamais finanšu mehānisma palielinājums, lai gan krīzes dēļ, ko Īslande pašlaik piedzīvo, tās nostāja ir saglabājusies nemainīga. Attiecībā uz nolīgumiem par atsevišķām zivsaimniecības koncesijām, kas piešķirtas Īslandei un Norvēģijai 2009.–2014. gada periodā, piekrītu labvēlīgajam Zivsaimniecības komitejas viedoklim, saskaņā ar ko koncesijas Norvēģijai ir nedaudz palielinātas, uz kuru pamata Norvēģija savukārt atjaunos zivju tranzīta nolīgumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Kopš Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu stāšanās spēkā 1994. gadā EEZ un Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas valstis — pašlaik Īslande, Lihtenšteina un Norvēģija — ir veikušas iemaksas ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā EEZ. Vienošanās par šīm iemaksām ikreiz tika noslēgta uz piecu gadu laikposmu, un šobrīd tiek apspriesti nolīgumi, kas noslēgti saistībā ar finanšu mehānismiem 2009.–2014. gada periodam kopā ar diviem divpusējiem protokoliem par zivsaimniecības koncesiju atjaunošanu Īslandei un Norvēģijai. Šajos protokolos nav ieviestas nekādas ievērojamas izmaiņas, salīdzinot ar iepriekšējo periodu, saglabājot koncesijas Īslandei nemainīgā līmenī, bet Norvēģijai — tikai nedaudz palielinot. Vienošanās par finanšu mehānismiem rezultātā 2004.–2009. gada periodā ievērojami tika palielināts ieguldījums no EEZ EBTA valstīm, nodrošinot kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apjomā, kas būs pieejami 12 jaunākajām dalībvalstīm, kā arī Grieķijai, Portugālei un Spānijai, lai finansētu tādas prioritārās jomas kā vides aizsardzība, klimata pārmaiņas, atjaunojami energoresursi, humānā un sociālā attīstība un kultūras mantojuma aizsardzība. Tādēļ balsoju par to.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Šajā priekšlikumā ir ietverta iespēja stiprināt EEZ un EBTA ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā; ievērojami palielināt finanšu mehānismu apmaiņā pret koncesijām Īslandei un nelielu palielinājumu koncesijām Norvēģijai. Tādēļ ierosināju Zivsaimniecības komitejai sniegt labvēlīgu atzinumu jautājumā par Komisijas priekšlikumu COM(2010)234.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Atbalstīju šo ziņojumu, jo tas zināmā mērā sniedz iespēju stiprināt Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas (EBTA) dalībvalstu ieguldījumu ekonomisko un sociālo atšķirību mazināšanā Eiropas Ekonomikas zonā (EEZ). Zivsaimniecības koncesijas Īslandei saglabājas nemainīgas, bet Norvēģijai tās tiek nedaudz palielinātas.

Abi nolīgumi par finanšu mehānismiem 2009.–2014. gadam starp ES, Īslandi, Lihtenšteinu un Norvēģiju un starp ES un Norvēģiju nodrošina kopējo līdzekļu paketi EUR 1,8 miljardu apmērā, paredzot 31 % palielinājumu EEZ finanšu mehānismam un 22 % palielinājumu Norvēģijas finanšu mehānismam salīdzinājumā ar 2004.–2009. gadu. Šobrīd mums jāiegulda pūles, lai novērstu atšķirības, kas joprojām pastāv starp ES, Īslandi un Norvēģiju jautājumos, kas ir saistīti ar jūras resursu pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz vaļu medībām.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo nolīgumu, ar kuru tiks stiprināts EEZ EBTA valstu ieguldījums sociālo un ekonomisko atšķirību novēršanā Eiropas Ekonomikas zonas ietvaros.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju par šo nolīgumu, jo šis ir nākamais loģiskais solis virzienā uz sadarbības saskaņošanu starp Eiropas Brīvās tirdzniecības asociācijas dalībvalstīm. Kā delegācijas priekšsēdētāja vietnieks esmu gandarīts, ka mēs turpinām ceļu virzienā uz priviliģētām partnerattiecībām.

Ieteikums: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0004/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ieteikumu, jo šis horizontālais nolīgums ļauj atcelt atsevišķo valstu noteiktos ierobežojumus pašlaik spēkā esošajos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Brazīliju, kas ir visas Eiropas aviācijas nozares ieguvums. Turklāt šāds nolīgums ļauj atjaunot skaidru juridisko pamatu ES aviācijas attiecībām ar Brazīliju, kas būs nozīmīgs solis ES un Brazīlijas attiecību stiprināšanā šajā jomā. Ir paredzams, ka šis nolīgums radīs ieguvumus patērētājiem biļešu cenu samazinājuma ziņā pat par EUR 460 miljoniem, veicinās nodarbinātību un piedāvās jaunas iespējas uzņēmējdarbībai ES lidsabiedrībām.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Tā kā ES ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz dažiem aspektiem ārējo lidojumu politikā, no juridiskā aspekta bija jāaizstāj vairāki desmiti divpusējo nolīgumu, ko dalībvalstis bija noslēgušas ar Brazīlijas Federatīvo Republiku, ar nolīgumiem, par kuriem vienojās un kurus noslēdza Eiropas Savienība. Pēc Eiropas Savienības Padomes apstiprinājuma 2003. gadā Eiropas Komisija panāca vienošanos par nolīguma noslēgšanu, ko esmu izlēmusi šodien atbalstīt. Ar šo nolīgumu tiks bruģēts ceļš uz „vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Brazīliju, pamatojoties gan uz pakāpenisku tirgus atvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā”. Šā turpmākā nolīguma rezultātā ceļotājiem tiks nodrošināti labāki pakalpojumi un nostiprinātas Eiropas lidsabiedrību pozīcijas.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Manuprāt, nolīgums par aviācijas attiecībām starp Eiropas Savienību un Brazīliju nodrošina skaidru juridisko pamatu un ir nozīmīgs pirmais solis ES un Brazīlijas aviācijas attiecību stiprināšanā. Manuprāt, šis nolīgums Brazīlijai un ES ļaus turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ieteikumu, jo tas ir nozīmīgs solis ES un Brazīlijas aviācijas attiecību stiprināšanā un ļaus tām virzīties uz vispārēja gaisa satiksmes nolīguma noslēgšanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šodien apstiprinātais nolīgums ir nozīmīgs solis ES un Brazīlijas attiecību stiprināšanā aviācijas jomā. Ir paredzams, ka šis nolīgums var radīt ieguvumus patērētājiem, samazinot cenas līdz pat par EUR 460 miljoniem, kā arī veicinot nodarbinātību un piedāvājot jaunas iespējas uzņēmējdarbībai ES lidsabiedrībām un ieguvumus ceļotājiem starp ES un Brazīliju. Tā kā Portugāli un Brazīliju vieno īpašas saites, atzinīgi vērtēju šā nolīguma noslēgšanu, kas no jauna satuvinās Eiropu un Brazīliju, ņemot vērā arī tā radītos ekonomiskos, sociālos un kultūras ieguvumus.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī ievērojami mainīja dažādo ES iestāžu, jo īpaši Parlamenta, pilnvaras, kas jaunajā struktūrā tiek aicināts reglamentēt jautājumus, kas agrāk nebija tā kompetencē, kā tas ir starp ES un Brazīlijas Federatīvo Republiku noslēgtā līguma gadījumā.

Šā nolīguma mērķis, kas tika noslēgts 2010. gada 14. jūlijā, ir aizstāt noteikumus, kas ietverti divpusējos nolīgumos par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp 12 dalībvalstīm un Brazīlijas Federatīvo Republiku, ar divpusējo nolīgumu starp ES un šo valsti. Atbalstu šo nolīgumu, jo tas ir nozīmīgs solis ES un Brazīlijas attiecību stiprināšanā aviācijas nozarē.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tāpat kā gadījumā ar iepriekšējiem nolīgumiem šajā jomā, ko Parlaments nesen ir apstiprinājis, un ņemot vērā specifiskos apstākļus, kādos darbojas civilā aviācija, šis priekšlikums rada nopietnas bažas par tā piemērošanas jomu un iespējamām tā sekām. Tas skar jautājumu, kas nepārprotami ietekmē gaisa satiksmes uzņēmumus nozarē, kura dažādu iemeslu dēļ ir stratēģiska valstu nacionālo interešu aizsardzībai. Brazīlijas gadījumā šīs bažas ir vēl lielākas. Tā mērķis ir skaidrs, un referente nemaz necenšas to slēpt — mērķis ir atvērt tirgu, lai radītu „jaunas nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām”.

Kā zināms, iespējamā vienādu noteikumu radīšana dažādajiem Eiropas uzņēmumiem veicina monopolu koncentrēšanās procesu šajā nozarē, kas jau ir sācies, kā arī konsekventu dalībvalstu kapacitātes samazināšanos aizstāvēt savas nacionālās lidsabiedrības un līdz ar to arī to likumīgās intereses. Par jebkādu cenu tiek aizstāvēta „brīvā konkurence”, kas nepārtraukti tiek pieminēta un tiek uzskatīta par neaizskaramu, un atkal tā tiek izmantota kā pīlārs, uz kuru ir balstīta šī iniciatīva. Šīs nozares rezultāti ievērojami neatšķiras no rezultātiem citās nozarēs — monopolu koncentrēšanās, kas beigās vienmēr tiek noteikta šajos gadījumos.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Kopā ar saviem kolēģiem no Itālijas mēs — Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) — nolēmām atturēties šodienas balsojumā par Eiropas Savienības un Brazīlijas attiecībām noteiktos gaisa satiksmes pakalpojumu aspektos. Iemesls ir saistīts ar rezolūcijas saturu Cesare Battisti lietā. Es būtu balsojis par to, ja balsojums būtu atlikts līdz brīdim, kad ir pieņemts jaunais Brazīlijas Federālās tiesas nolēmums par Cesare Battisti — kriminālnoziedznieka — izdošanu.

Ņemot vērā to, ka šī lieta nav steidzama, balsojuma atlikšana līdz nākamai plenārsēdei vai līdz plenārsēdei aprīlī nekādā ziņā neradītu problēmas, jo īpaši tad, ja domājam par šā masveida slepkavas upuru ģimenēm radītajām sāpēm. Šīs ģimenes jau gaida 31 gadu, lai tiktu īstenots tiesiskums un lai Cesare Battisti izciestu sodu, ko piespriedusi Itālijas tiesu sistēma, mūsu cietumos.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Atbalstīju šo ziņojumu, jo ES ir ekskluzīva kompetence attiecībā uz dažādiem aspektiem ārējo lidojumu jomā, ko parasti reglamentēja ar dalībvalstu un trešo valstu divpusējiem nolīgumiem par gaisa satiksmes pakalpojumiem. Tādēļ 2003. gada 5. jūnijā Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar trešām valstīm, lai ar ES nolīgumiem aizstātu spēkā esošo divpusējo nolīgumu atsevišķus noteikumus. Nolīgumu parakstīja 2010. gada 14. jūlijā. Tas attiecas uz tādiem aspektiem kā drošums, nodokļi aviācijas degvielai, konkurences noteikumi utt. Šā līguma noslēgšana ir nozīmīgs pirmais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu. Līgums ir noslēgts, pamatojoties gan uz pakāpenisku tirgus atvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā. Ir gaidāms, ka šāds nolīgums varētu radīt papildu ieguvumu patērētājiem (zemāku cenu dēļ) līdz EUR 460 miljoniem. Tas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, un ir gaidāms, ka tas sniegs jaunas nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām, kā arī ieguvumus ceļotājiem.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šā horizontālā nolīguma noslēgšanu, kas pats par sevi nav svarīgs nolīgums, bet ir nozīmīgs pirmais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu starp tām. Šā visaptverošā nolīguma par gaisa satiksmi pamatā jābūt gan pakāpeniskai tirgus atvēršanai, gan sadarbībai un konverģencei regulatīvajā jomā. Nolīguma radītie ieguvumi ES būs vairāk maršrutu un zemākas cenas patērētājiem.

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Ar savu atturēšanos balsojumā par šo ziņojumu saistībā ar nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku gaisa satiksmes pakalpojumu jomā vēlos paust nostāju, kas pārsniedz šā jautājuma būtību.

Neatbalstu Brazīlijas valdības rīcību Cesare Battisti lietā. Tai bija jāgarantē viņa izraidīšana, kuras procedūras ir definētas divpusējā nolīgumā. Ar tiesu varas sniegto interpretāciju tiek pārkāptas noslēgtās saistības. Sods, kas Battisti kungam ir jāizcieš Itālijā, tika piespriests parastajā tiesas ceļā, piemērojot parastos likumus vienkāršam noziegumam — masveida slepkavībai. Ir grūti atbalstīt starptautiskās attiecības, piemēram, tās, kas ir definētas ziņojumā, par kuru balsoja Parlaments, ar valsti, kas nerespektē nolīgumus un kas, vissvarīgākais, pauž nostāju jautājumā par pamattiesībām uz dzīvības aizsardzību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES vienmēr ir aizstāvējusi brīvu konkurenci. Komisijai 2010. gada 15. oktobrī piešķirtās pilnvaras vest sarunas par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Brazīliju, pamatojoties gan uz pakāpenisku tirgus atvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā, ir pilnīgi pamatotas. Šis nolīgums piešķir visiem ES gaisa satiksmes pārvadātājiem nediskriminējošu piekļuvi savienojumiem ar Brazīliju

Šis ir pirmais nozīmīgais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu starp Brazīliju un ES. Šā jaunā nolīguma noslēgšanas rezultātā ieguvēji ir visi patērētāji, jo tas piedāvā iespēju samazināt cenas gaisa satiksmes pārvadājumiem uz Brazīliju.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Atturējos balsojumā par Macovei kundzes iesniegto ieteikumu kopā ar diviem pārējiem ziņojumiem, ņemot vērā Brazīlijas atbildīgo iestāžu attieksmi saistībā ar Cesare Battisti lietu. Terorista neizraidīšanas faktu — kurš Brazīlijā par tādu netiek atzīts — nevar neņemt vērā. Tādēļ kopā ar pārējo Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) Itālijas delegāciju izlēmu atturēties balsojumā par priekšlikumu lēmumam par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Brazīliju saistībā ar īstermiņa uzturēšanās vīzām uzņēmējdarbības un tūrisma mērķiem, kā arī par ziņojumu saistībā ar uzlabojumiem nolīgumos par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp ES un Brazīliju. Protams, mūsu rīcība nenozīmē, ka mēs nepiekrītam šo ziņojumu saturam, bet tas ir politisks signāls, ar kura palīdzību mēs vēlreiz vēlamies uzsvērt savu vilšanos par Brazīlijas atbildīgo iestāžu rīcību saistībā ar Cesare Battisti lietu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Balsojot par šo ziņojumu, esam pauduši nepieciešamo Eiropas Parlamenta labvēlīgo viedokli par starptautiskā nolīguma noslēgšanu starp ES un Brazīliju. Tas ir horizontālais nolīgums ar Brazīliju, ar kuru tiks izveidots skaidrs juridiskais pamats ES aviācijas attiecībām ar Brazīliju. Šis ir pirmais nozīmīgais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu starp Brazīliju un ES. Tiek uzskatīts, ka šis nolīgums var radīt ieguvumus patērētājiem zemāku cenu ziņā pat līdz EUR 460 miljonu apjomā. Šim nolīgumam būs pozitīva ietekme uz nodarbinātību, un, cerams, ES lidsabiedrībām tiks radītas jaunas iespējas uzņēmējdarbībai, nodrošinot ieguvumus tiem, kuri ceļo starp ES un Brazīliju. Ņemot to vērā, piekrītu referentei saistībā ar priekšlikumu Parlamentam apstiprināt šo ziņojumu un lūgumu Padomei pabeigt šo procedūru bez liekas kavēšanās.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā nozīmīgās saites, kas saista Portugāli un Brazīliju, protams, atzinīgi vērtēju šā ziņojuma apstiprināšanu. Ar to tiks aizstāti noteikumi, kas ir ietverti divpusējos nolīgumos par gaisa satiksmes pakalpojumiem starp 12 dalībvalstīm un Brazīlijas Federatīvo Republiku. Šis nolīgums būs pamats attiecību stiprināšanai starp ES un Brazīliju aviācijas nozarē, un ir paredzams, ka tas radīs ievērojamus ieguvumus patērētājiem zemāku cenu ziņā pat par EUR 460 miljoniem, kā arī jaunas uzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Horizontālais nolīgums ar Brazīliju atjaunos skaidru juridisko pamatu ES aviācijas attiecībām ar Brazīliju. Tas ir nozīmīgs pirmais solis ES un Brazīlijas aviāciju attiecību stiprināšanā, kas ļauj Brazīlijai un ES turpmāk stiprināt aviācijas sadarbību un virzīties uz sarunām par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu starp Brazīliju un ES. Pēc Eiropas Komisijas pieprasījuma ES Transporta padome 2010. gada 15. oktobrī pilnvaroja Eiropas Komisiju vest sarunas par vispārēju gaisa satiksmes pakalpojumu nolīgumu ar Brazīliju, pamatojoties gan uz pakāpenisku tirgus atvēršanu, gan sadarbību un konverģenci regulatīvajā jomā.

Ir gaidāms, ka šāds nolīgums varētu radīt papildu ieguvumu patērētājiem (zemāku cenu dēļ) līdz EUR 460 miljoniem. Tas radīs pozitīvu ietekmi uz nodarbinātību, un ir gaidāms, ka tas sniegs jaunas nozīmīgas uzņēmējdarbības iespējas ES lidsabiedrībām, kā arī ieguvumus ceļotājiem.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Esmu atbalstījusi šo nolīgumu, kas veicinās turpmāko sadarbību starp ES un Brazīliju civilās aviācijas jomā. Nacionālo ierobežojumu atcelšana starp dalībvalstīm un Brazīliju būs ieguvums visai ES aviācijas nozarei.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības un Brazīlijas attiecības pašreizējā Eiropas ārējo attiecību kontekstā ir ārkārtīgi nozīmīgas. Šis nolīgums, kurš, manuprāt, ir pirmais no daudzajiem soļiem virzienā uz jaunu ES politiku civilās aviācijas jomā attiecībā pret Brazīliju, ir paredzēts, lai izveidotu vispārējo struktūru attiecību pilnveidošanai šajā jomā. Tas tiek saukts par horizontālo nolīgumu, jo rada skaidru juridisku pamatu virknei aspektu civilās aviācijas jomā starp abām pusēm, aizstājot tradicionālos divpusējos nolīgumus ar vispārējiem un vienādiem noteikumiem, ko ar šo nolīgumu ir paredzēts īstenot visā ES teritorijā.

Ieteikuma projektā, kura „ēnu” referents biju arī es, tiek atzinīgi vērtēti šā nolīguma noteikumi, ar kuriem tiek risināti tik svarīgi jautājumi kā drošums un nodokļu noteikšana aviācijas degvielai, kas jāīsteno visā Eiropas teritorijā, kā arī prasība par ES konkurences likumu ievērošanu.

Manuprāt, ar šo nolīgumu tiks bruģēts ceļš uz jauniem ekonomiskiem ieguvumiem — patērētājiem vai lidsabiedrībām — un stiprinātas sadarbības attiecības starp abām transatlantiskajām pusēm, radot vērtību ES. Iepriekš minēto iemeslu dēļ balsoju par šo dokumentu.

Ieteikums: Wim van de Camp (A7-0007/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Saistībā ar projektu Padomes lēmumam (07853/2010), projektu Nolīgumam starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam un Padomes lūgumu dot piekrišanu, ko tā ir iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību, tiesiskās struktūras ietvaros un saskaņā ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu atbalstu šā nolīguma noslēgšanu.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Atbalstu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. Valstīm, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, ir jābūt Ārējo robežu fonda dalībniecēm atbilstoši lēmumam, ar kuru izveido šo fondu. Tādēļ šajā nolīgumā ir jāiekļauj noteikumi par standartu īstenošanu attiecīgo valstu teritorijās, lai ļautu Komisijai uzņemties galīgo atbildību par šā fonda budžeta īstenošanu šajās valstīs. Tajā ir ņemti vērā aspekti, kas raksturīgi fonda finanšu pārvaldības un kontroles līmenim, kā arī paredzēti noteikumi attiecībā uz šo valstu finanšu iemaksām fonda budžetā.

Vēlos arī uzsvērt Lihtenšteinas lēmumu, pieņemot kopīgo deklarāciju, nekļūt par šā fonda dalībnieci, lai gan tas neskar tās pienākumu sniegt finansiālu ieguldījumu tajā, jo tas tika izveidots, lai sadalītu slogu un nodrošinātu finansiālo atbalstu Šengenas acquis īstenošanai ārējo robežu un vīzu politikas jomā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Priekšlikums ir saistīts ar ES vārdā noslēgto nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti. Plašāk raksturojot, šis nolīgums attiecas uz šo valstu dalību Ārējo robežu fondā, kas izriet no to dalības Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Ir paredzams, ka tiks noslēgti papildu nolīgumi, paredzot nepieciešamos noteikumus šīs dalības īstenošanai, jo īpaši tos noteikumus, ar kuriem tiek nodrošināta ES finansiālo interešu aizsardzība, un noteikumus, ar kuriem Revīziju palātai tiek piešķirtas tiesības uzraudzīt šo procesu. Galīgā šā nolīguma apstiprināšana Padomē notiks pozitīva Parlamenta balsojuma gadījumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ieteikums attiecas uz projektu Padomes lēmumam par nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Tā kā šis nolīgums attiecas uz mērķiem, kuru izpildei tika parakstīts Šengenas līgums par personu brīvu pārvietošanos un preču brīvo apriti, ņemot vērā iepriekš starp ES un iepriekš minētajām valstīm noslēgtos līgumus saistībā ar Šengenas līgumā noteiktajiem mērķiem un ņemot vērā, ka vispārējās programmas ar nosaukumu „Solidaritāte un migrācijas plūsmu pārvaldība” ietvaros ES ir izveidojusi Ārējo robežu fondu 2007.–2013. gadam, atzinīgi vērtēju šā nolīguma noslēgšanu, kas palīdzēs stiprināt kohēziju Eiropā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir izstrādāts, pamatojoties uz nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam.

Tas ir saistīts ar jau esošajiem nolīgumiem vai tiem nolīgumiem, kuri joprojām tiek īstenoti saistībā ar personu brīvu pārvietošanos starp šīm valstīm un ES dalībvalstīm.

Tādēļ, lai atbalstītu ārējo robežu uzraudzību, jo īpaši imigrācijas jomā, ES vēlas piešķirt, ievērojot noteiktus nosacījumus, Savienības atbalstu no Ārējo robežu fonda laikā no 2007. līdz 2013. gadam. Eiropas Savienības un Komisijas šajā ziņā veikto pasākumu mērķi ir pelnījuši mūsu kritiku, jo nevaram ignorēt nepieņemamo Atgriešanas direktīvu.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. – (GA) Kā Eiropas Parlamenta delegācijas vadītājs attiecībās ar Šveici, Īslandi un Norvēģiju un Eiropas Ekonomikas zonas Apvienotās parlamentārās komitejas vadītājs šo ziņojumu vērtēju atzinīgi.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo nolīgumu, saskaņā ar kuru valstīm, kas ir saistītas ar Šengenas līguma īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu, tiek dota iespēja būt par Ārējo robežu fonda dalībniecēm periodā no 2007. līdz 2013. gadam.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) No patiesas Eiropas Savienības skatupunkta — politiskā, ekonomiskā un galvenokārt ģeogrāfiskā ziņā —, manuprāt, ir nepieciešami un būtiski svarīgi balsot par šo priekšlikumu, jo tādas valstis kā Īslande, Norvēģija un Lihtenšteina, kā arī Šveice ģeogrāfiski ir izvietotas Eiropā. Tādēļ uzskatu, ka ir jāīsteno vienota robežu pārvaldības politika, lai atvieglotu integrāciju un pārvietošanos no vienas valsts uz otru. Eiropas robežu pārvaldības fonda izveide būtu taisnīgs un nozīmīgs pasākums, lai ieviestu centralizētu koordināciju gan resursu, gan politikas īstenošanas ziņā. Tādā veidā tiktu arī veicināts un stimulēts tūrisms un transportlīdzekļu un personu brīvā pārvietošanās.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar jaunajām Lisabonas līgumā Parlamentam piešķirtajām pilnvarām, tam ir jāapstiprina projekts Padomes lēmumam par to, lai Eiropas Savienības vārdā noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par papildu noteikumiem attiecībā uz Ārējo robežu fondu laikposmam no 2007. gada līdz 2013. gadam. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komiteja ir ieteikusi apstiprināt šo nolīgumu. Nolīgumā ir paredzēta tādu trešo valstu līdzdalība Ārējo robežu fondā, kas ir saistītas ar Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu. Šo līdzdalību ir iespējams realizēt, noslēdzot papildu vienošanās, kas ir jāpanāk, lai precizētu šai līdzdalībai nepieciešamos noteikumus, tostarp noteikumus par ES finansiālo interešu aizsardzību un Revīzijas palātas pilnvarošanu veikt revīzijas. Vienošanās starp pusēm tika panākta, un, tā kā nevienā no paustajiem viedokļiem nebija kritisku komentāru, balsoju par šo rezolūciju.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Parlamenta un Padomes 2007. gada 23. maija Lēmumu (EK) Nr. 574/2007, ar ko nosaka Ārējo robežu fonda izveidi periodam no 2007. līdz 2013. gadam, trešām valstīm, kas ir iesaistītas Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, jākļūst par šā fonda dalībniecēm. Tādēļ ir paredzams, ka tiks noslēgti nolīgumi, kuros ir precizēti šīs līdzdalības īstenošanai nepieciešamie papildu noteikumi, tostarp arī noteikumi, ar ko tiek nodrošināta ES finansiālo interešu aizsardzība un Revīzijas palātas pilnvaru realizēšana revīzijas veikšanai. Šis priekšlikums ir saistīts ar tāda nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Kopienu un Īslandes Republiku, Norvēģijas Karalisti, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti, kura konkrētais mērķis ir papildu noteikumu definēšana šo valstu līdzdalībai minētajā fondā. Tādēļ, manuprāt, mans atbalsts šim ziņojumam ir pamatots un saskan ar Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas ieteikumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Atbilstoši mūsu nostājai balsojumā LIBE komitejā (atbildīgā komiteja) mēs — Zaļo/ALE grupas deputāti — izlēmām balsot pret šo priekšlikumu.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju par šo nolīgumu, jo šīs valstis nerada problēmas kvalitātes vai uzticamības ziņā, un tādēļ tās nerada risku Eiropas Savienības drošībai.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Ziņojums attiecas uz nolīguma noslēgšanu ar Šengenas asociētajām trešām valstīm — šajā gadījumā ar Īslandi, Norvēģiju, Šveici un Lihtenšteinu. Tām ir jābūt iesaistītām Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. Šajā ziņā ir jāpieņem papildu noteikumi, lai aizsargātu ES finansiālās intereses un piešķirtu revīzijas pilnvaras Revīzijas palātai. Šie papildinājumi ir pamatoti, tādēļ esmu balsojusi par šā nolīguma noslēgšanu.

Ieteikums: Carlos Coelho (A7-0008/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, ņemot vērā, ka Šengenas zonā jau tagad ir atļauta brīva pārvietošanās teritorijā, ko ieskauj 42 673 km gara ārējā jūras robeža un 7 721 km gara sauszemes robeža, aptverot 25 valstis un 400 miljonus iedzīvotāju. Pakāpeniskā paplašināšanās šajā jomā ir devusi iespēju trešām valstīm, kurām ir īpašas attiecības ar ES, piedalīties Šengenas sadarbībā un Šveices Konfederācijai no 2008. gada 1. marta kļūt par Šengenas acquis dalībnieci. Ņemot vērā atvērto robežu politiku starp Šveici un Lihtenšteinas Firstisti — mikrovalsti, kas ir stabili integrējusies Eiropas tirdzniecības zonā kopš tās pievienošanās Eiropas Ekonomikas zonai 1995. gadā —, ņemot vērā, ka tā jau ir īstenojusi 98,4 % no ES direktīvām iekšējos likumos, un ņemot vērā, ka tā ir vienotā tirgus dalībniece, nav iemesla oponēt tās pievienošanai Šengenas zonai.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Mikrovalsts, kas atrodas starp Šveici un Austriju — Lihtenšteina —, aizņem 160 km² lielu platību, un tās iedzīvotāju skaits ir 35 000. Lai gan šī valsts nav Eiropas Savienības locekle, tā ir saistīta ar Eiropas Savienību Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ) ietvaros. Tā piemēro gandrīz visus Eiropas tiesību aktus un ir lūgusi atļauju pievienoties Šengenas zonai, lai varētu īstenot personu brīvu pārvietošanos. Ņemot vērā sadarbības tradīcijas starp Eiropas Savienību un Lihtenšteinu un to, ka šīs valsts pievienošanās Šengenas zonai nerada nekādus draudus, balsoju par tās pievienošanos.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu, saskaņā ar kuru 2008. gada 28. februārī notika protokola parakstīšana starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā.

2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice, atceļot robežkontroli pie sauszemes robežām, un vēlāk, 2009. gada 29. martā, tikai atcelta lidostu robežkontrole attiecībā uz iekšējiem lidojumiem Šengenas zonā. Pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli tur, kur 100 gadus nav pastāvējusi īsta robeža. Šo abu valstu 41 kilometru garā robeža kļuva par Šengenas zonas ārējo robežu.

Eiropas Parlamentam 2007. gadā pirmo reizi tika prasīts sniegt atzinumu par šā protokola noslēgšanu. Pēc ieceltās referentes (tolaik Ewa Klamt) pieprasījuma Juridiskā komiteja 2007. gada 11. jūnijā sniedza vienbalsīgu atzinumu, iesakot grozīt juridisko pamatu, lai atsauktos uz EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu, kas prasa sniegt piekrišanu, nevis tikai veikt apspriešanos ar Eiropas Parlamentu.

Atzinīgi vērtēju jaunos ar Lisabonas līgumu ieviestos noteikumus, kas sniedz Eiropas Parlamentam tiesības saņemt sīkāku informāciju par starptautiskajiem nolīgumiem.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Pirms divdesmit pieciem gadiem piecas dalībvalstis izlēma atcelt iekšējās robežas starp tām un izveidot vienotu ārējo robežu. Pašlaik visas dalībvalstis ir pilntiesīgas Šengenas zonas dalībnieces, izņemot Apvienoto Karalisti, Īriju, Kipru, Bulgāriju un Rumāniju. Tajā ir integrētas arī trīs asociētās valstis — Norvēģija, Īslande un Šveice —, un Lihtenšteinai ir jākļūst par ceturto. Tika cerēts, ka Lihtenšteina kļūs par Šengenas asociēto valsti vienlaikus ar Šveici 2008. gadā. Tomēr šis process nenoritēja, kā cerēts, jo īpaši divu dalībvalstu — Vācijas un Zviedrijas — izrādītās atturības dēļ saistībā ar jautājumiem, kas saistīti ar izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Fakts, ka Šveice pievienojās viena, radīja nepieciešamību ieviest kontroli vietās, kur vairāk nekā simt gadu nebija īstas robežas, un 41 km, kas atdala Šveici no Lihtenšteinas, kļuva par ārējo robežu.

Ņemot vērā jaunos Lisabonas līguma noteikumus, kas ļauj Parlamentam dziļāk iesaistīties starptautisko nolīgumu noslēgšanā, kā arī fakts, ka Padomes līdz šim atturīgā nostāja ir atcelta, ierosinu Parlamentam sniegt piekrišanu šā protokola noslēgšanai un ceru, ka Lihtenšteina pēc iespējas ātrāk varēs pievienoties Šengenas zonai.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, ir nepieciešami un pašsaprotami atcelt robežkontroli ar Lihtenšteinu, ņemot vērā gan šīs valsts izmērus, gan tās attiecības ar kaimiņvalstīm — Austriju un Šveici —, ar kurām tā tradicionāli ir īstenojusi brīvās pārvietošanās principu. Turklāt efektīva Lihtenšteinas asociācija ar Šengenas un Dublinas acquis būs pašsaprotama, jo šī valsts jau ir īstenojusi lielu daudzumu ES tiesību aktu un izmanto to pašu infrastruktūru, lai piekļūtu SIS un VIS, kā Šveice — valsts, kas jau ir Šengenas zonas dalībniece.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā atvērto robežu politiku starp Lihtenšteinas Firstisti un Šveices Konfederāciju, bija paredzēts, ka šīs valstis Šengenas zonai pievienosies vienlaikus. Taču tas nenotika. 2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice. Tomēr jau nolīgumā par Šveices pievienošanu bija paredzēta iespējamā Lihtenšteinas pievienošanās, izmantojot protokolu, kuru pašlaik Parlaments apstiprina. Šīs pievienošanās rezultātā pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli starp Lihtenšteinu un Šveici tur, kur veselu gadsimtu nav pastāvējusi īsta robeža.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ieteikumā Parlaments tiek aicināts apstiprināt protokola ieviešanu starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā, kas tika noslēgts 2008. gada 28. februārī.

Šengenas nolīguma mērķis ir izveidot teritoriju, kurā pastāv personu brīva pārvietošanās un preču brīvā aprite, atceļot iekšējās robežās starp valstīm un nosakot tika vienu ārējo robežu. Pēc Amsterdamas līguma parakstīšanas 1999. gadā ES integrēja Šengenas sadarbību tās tiesisko pilnvaru struktūrā. Vairākus desmitus gadu Lihtenšteinas Firstiste un Šveices Konfederācija ir praktizējusi atvērto robežu politiku, ievērojot personu brīvas pārvietošanās principu. Šveices pievienošanās Šengenas zonai 2008. gadā radīja problēmas pārvietošanās ziņā starp abām valstīm, pārveidojot starp tām pastāvošās robežas ārējā robežā, un šobrīd mērķis ir šo problēmu atrisināt.

Tādēļ, ņemot vērā priekšrocības, ko rada šā nolīguma stāšanās spēkā, šķēršļi tā apstiprināšanai nepastāv.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šengenas līgums tika izveidots 1985. gadā, kad tas tika noslēgts starp Vāciju, Beļģiju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi. Šā līguma un 1990. gadā pieņemtās konvencijas mērķis ir atcelt sistemātisko kontroli uz kopējām robežām un ieviest sistēmu, saskaņā ar kuru iedzīvotājiem tiek piešķirtas brīvas pārvietošanās tiesības.

Ar Šengenas konvenciju tika atcelta kontrole uz tās dalībvalstu iekšējām robežām un izveidota vienota ārējā robeža ar kopējiem noteikumiem par ārējās robežas kontroli, kopēja vīzu politika, policijas un tiesiskā sadarbība un Šengenas Informācijas sistēmas izveide (SIS).

Šengenas zonā pašlaik ietilpst 25 Šengenas dalībvalstis — ES dalībvalstis: Austrija, Beļģija, Čehijas Republika, Dānija, Francija, Grieķija, Igaunija, Itālija, Latvija, Lietuva, Luksemburga, Malta Nīderlande, Polija, Portugāle, Slovākija, Slovēnija, Somija Spānija, Ungārija, Vācija un Zviedrija, kā arī trīs asociētās ārpussavienības valstis: Norvēģija, Īslande un Šveice. Pašlaik Bulgārija, Rumānija un Kipra tikai daļēji piemēro Šengenas acquis, un tādēļ uz to robežām joprojām tiek īstenota kontrole.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju par šo C. Coelho ziņojumu. Lai gan Skotija neietilpst Šengenas zonā, esam izvēlējušies ievērot dažus Šengenas acquis elementus. Skotijas valdība ir aktīvi iesaistījusies šajā jomā Padomes līmenī, un esmu gandarīts, ka varu atbalstīt šos centienus.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ieteikumu, saskaņā ar kuru 2008. gada 28. februārī notika protokola parakstīšana starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Nolīgumam starp Eiropas Savienību, un Šveices Konfederāciju par Šveices Konfederācijas asociēšanu Šengenas acquis īstenošanā, piemērošanā un pilnveidošanā. 2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice, atceļot robežkontroli uz sauszemes robežām, kam vēlāk 2009. gada 29. martā sekoja lidostu robežkontroles atcelšana attiecībā uz iekšējiem lidojumiem Šengenas zonā. Pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli tur, kur 100 gadu nav pastāvējusi īsta robeža. Šo abu valstu 41 kilometru garā robeža kļuva par Šengenas zonas ārējo robežu. Atzinīgi vērtēju jaunos ar Lisabonas līgumu ieviestos noteikumus, kas sniedz Eiropas Parlamentam tiesības saņemt sīkāku informāciju par starptautiskajiem nolīgumiem. Pakāpeniska Šengenas zonas paplašināšanās ir ļāvusi trešām valstīm, kurām ir īpašas attiecības ar ES, piedalīties Šengenas sadarbībā. Lai iesaistītos Šengenas acquis, ārpussavienības valstīm priekšnoteikums ir nolīgums par personu brīvu pārvietošanos starp šīm valstīm un ES. Šādām valstīm līdzdalība paredz: iekļauties zonā bez kontroles pie iekšējām robežām; piemērot Šengenas acquis noteikumus un visus ar Šengenas zonu saistītos dokumentus, kas pieņemti saskaņā ar tiem; iesaistīties lēmumu pieņemšanā par dokumentiem, kas attiecas uz Šengenas zonu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) 2008. gadā tika parakstīts protokols par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos nolīgumam starp Eiropas Savienību, Eiropas Kopienu un Šveici. Tā rezultātā minētajai firstistei radās prasība par Šengenas acquis īstenošanu, piemērošanu un pilnveidošanu. Tomēr, lai gan tā jau 1995. gadā kļuva par Eiropas Ekonomikas zonas dalībnieci un ir progresīvā veidā sakārtojusi savus tiesību aktus atbilstoši Eiropas tiesību aktiem, transponējot daudzas direktīvas iekšējos tiesību aktos, Lihtenšteinas Firstiste vēl nav sākusi sarunas par pievienošanos Šengenas līgumiem. Ar šo nolīgumu, kuru es atbalstīju, tiek noteiktas abu pušu tiesības un pienākumi, tādējādi nodrošinot personu brīvas pārvietošanās iespēju. Turklāt ir iekļauta arī virkne tādu Lisabonas līguma noteikumu īstenošanas normu, kas attiecas uz starptautiskiem nolīgumiem, lai piešķirtu Eiropas Parlamentam pārliecinošāku nozīmi informēšanas un apstiprināšanas jomā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Lihtenšteina ir divkārt norobežota Alpu mikrovalsts Rietumeiropā, kura robežojas ar Šveici rietumos un dienvidos un ar Austriju austrumos. Tās platība ir 160 km2, aptuvenais iedzīvotāju skaits — 35 000, un tai ir visaugstākais IKP uz vienu iedzīvotāju visā pasaulē. Lihtenšteina kopš tās pievienošanās Eiropas Ekonomikas zonai 1995. gadā ir neatlaidīgi integrējusies Eiropas tirdzniecības zonā. Tās jurisdikcija šobrīd jau ir ieviesusi 98,4 % ES direktīvu savos iekšējos tiesību aktos. Lihtenšteina ir arī vienotā tirgus dalībniece, kurā visām dalībvalstīm tiek piemēroti vienādi noteikumi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jaunu valstu pievienošanās Šengenas Informācijas sistēmai (SIS) ir būtiski svarīga, lai sasniegtu Eiropu bez robežām. Lihtenšteina jau kopš 1995. gada ir Eiropas Ekonomikas zonas dalībvalsts, un tā ir stabili integrējusies Eiropas tirdzniecības zonā. Uz to ir tikušas attiecinātas dažādas vērtēšanas procedūras, jo īpaši jautājumos par datu aizsardzību, SIS, gaisa, sauszemes un jūras robežām, policijas sadarbību un vīzu politiku. Pievienojoties šim nolīgumam, Lihtenšteina kļūs par Šengenas acquis dalībvalsti.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šengenas līgums tika noslēgts 1985. gada 14. jūnijā starp Vāciju, Beļģiju, Franciju, Luksemburgu un Nīderlandi. Šengenas sadarbība šobrīd ir integrēta Eiropas tiesiskajā un institucionālajā sistēmā un aptver 25 Šengenas dalībvalstis kopā ar trim valstīm, kas ir EEZ asociētās valstis — Norvēģiju, Īslandi un Šveici. 2008. gada 12. decembrī Šengenas zonai pievienojās tikai Šveice, atceļot robežkontroli pie sauszemes robežām, kam vēlāk 2009. gada 29. martā sekoja lidostu robežkontroles atcelšana attiecībā uz iekšējiem lidojumiem Šengenas zonā. Tā kā Lihtenšteina tai nepievienojās un tā kā starp šīm valstīm tiek īstenota ļoti aktīva brīvas pārvietošanās politika, pirmo reizi radās nepieciešamība izveidot kontroli tur, kur 100 gadu nav pastāvējusi īsta robeža. Šo abu valstu 41 kilometru garā robeža kļuva par Šengenas zonas ārējo robežu. Ar šo nolīgumu, Lihtenšteinas Firstistei pievienojoties Šengenai, šī barjera tiek nojaukta. Atzinīgi vērtēju jaunos Lisabonas līgumā paredzētos noteikumus, kas ļauj Parlamentam aktīvi iesaistīties šo nolīgumu apstiprināšanā. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ balsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgumā par Šveices Konfederācijas pievienošanos Šengenas acquis, kas ir spēkā kopš 2008. gada 1. marta, ir skaidri paredzēta iespējamā Lihtenšteinas pievienošanās, izmantojot protokolu. Ņemot vērā atvērto robežu politiku starp Lihtenšteinas Firstisti un Šveices Konfederāciju, bija paredzēts, ka šīs valstis Šengenas zonai pievienosies vienlaikus. Tomēr tas nenotika, un 2008. gada 12. decembrī Šengenas acquis pievienojās tikai Šveice. Tā rezultātā radās nepieciešamība ieviest kontroli vietās, kur 100 gadu nebija īstas robežas. Lai pārvarētu šo barjeru un ņemot vērā to, ka Lihtenšteina ir Eiropas Ekonomikas zonas un vienotā tirgus dalībniece, atbalstīju šā protokola noslēgšanu, kas paredz, ka Lihtenšteinas pievienošanās Šengenas acquis beidzot var tikt īstenota.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Parlamentam 2007. gadā pirmo reizi tika prasīts sniegt atzinumu par šā protokola noslēgšanu. Pēc ieceltās referentes (tolaik Ewa Klamt) pieprasījuma Juridiskā komiteja 2007. gada 11. jūnijā sniedza vienbalsīgu atzinumu, iesakot grozīt juridisko pamatu, lai atsauktos uz EK līguma 300. panta 3. punkta otro daļu (Padomes lēmumu priekšlikumos bija paredzēts pārveidot „īpašo iestāžu sistēmu”, kura noteikta pamatnolīgumā, kas ir ierosinātā protokola neatņemama daļa), kas prasa sniegt piekrišanu, nevis tikai veikt apspriešanos ar Eiropas Parlamentu. Šā iemesla dēļ un ņemot vērā Lisabonas līguma drīzo stāšanos spēkā šo ziņojumu nosūtīja atpakaļ LIBE komitejai.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo ieteikumu, jo, manuprāt, tas veicinās Šengenas acquis stāšanos spēkā, īstenošanu un pilnveidošanu tādās valstīs kā Īslande, Norvēģijas Karaliste, Šveices Konfederācija un Lihtenšteinas Firstiste.

Patiešām ir svarīgi, lai šīs valstis būtu Ārējo robežu fonda dalībnieces periodā no 2007. līdz 2013. gadam saskaņā ar pašreizējiem pasākumiem un nolīgumiem. Lai panāktu, ka Eiropa ir vēl vairāk vienota, kas tomēr nezaudē praktiskumu, to līdzdalību reglamentēs papildu noteikumi, kas nodrošinās arī Eiropas Savienības finansiālo interešu aizsardzību un Revīzijas palātas pilnvaras veikt revīziju.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju par šo nolīgumu saistībā ar Lihtenšteinas pievienošanos nolīgumam par Šengenas acquis, jo tas ir loģisks solis progresa virzienā, kas neradīs mums nekādas problēmas. Ir paredzams, ka nolīgums darbosies bez traucējumiem.

Ieteikums: Monika Hohlmeier (A7-0013/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, ņemot vērā faktu, ka 2004. gada 26. oktobrī noslēgtais nolīgums ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas tiesību aktu kopumam, parakstot protokolu. Ņemot vērā atvērto robežu politiku starp Šveici un Lihtenšteinu un to, ka Lihtenšteina 2001. gadā paudusi interesi par pievienošanos līgumam, bet tas neīstenojās viedokļu atšķirību dēļ, kuras bija starp Padomi un Parlamentu un kuras atrisināja Lisabonas līgums, man nav iemesla pretoties šā nolīguma noslēgšanai.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo dokumentu, kurā tiek konstatēts, ka 2004. gada 26. oktobrī noslēgtais nolīgums ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu („Dublinas nolīgums ar Šveici”), paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas tiesību aktu kopumam, parakstot protokolu.

Padome 2006. gada 27. februārī piešķīra Komisijai attiecīgas pilnvaras sākt sarunas ar Lihtenšteinu un Šveici. Pēc sarunu beigšanas tika iesniegts protokola projekts par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Eiropas Komisijas 2006. gada 4. decembra priekšlikuma protokolam par Lihtenšteinas pievienošanos pamatā ir Eiropas Kopienas dibināšanas līguma 300. panta 3. punkta 1) apakšpunkts, kas ir šā priekšlikuma juridiskais pamats, un tas paredz apspriešanos ar Eiropas Parlamentu.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistīts sarunu turpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Kā jau pirmajā lasījumā Parlaments ir pieprasījis, protokola noslēgšanai ar Lihtenšteinu ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana. Ņemot vērā to, ka sarunas ar Lihtenšteinu ir veiksmīgi pabeigtas, kā arī grozīto juridisko pamatu, protokola noslēgšanai jāsaņem piekrišana.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums par kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu — Dublinas/Eurodac nolīgums —, tika noslēgts 2004. gadā. Ņemot vērā, ka atklātu robežu politika attiecībā uz personu pārvietošanos starp Šveici un Lihtenšteinu ir pastāvējusi vairākas desmitgades, Lihtenšteinas pievienošanās šīm sarunām būtu bijusi loģiska. Lai gan Lihtenšteina pauda savu interesi, tā palika ārpus, jo starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinu vēl nebija noslēgts nolīgums par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem.

Ņemot vērā Lisabonas līguma jaunos noteikumus, kas paredz daudz ciešāku Parlamenta iesaistīšanos starptautisku nolīgumu noslēgšanā, kā arī faktu, ka Lihtenšteina ir noslēgusi minēto nolīgumu, kas ir spēkā kopš 2005. gada 1. jūlija, es atbalstu Parlamenta lēmumu dot piekrišanu noslēgt šo protokolu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums par kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, tika noslēgts ar Šveici 2004. gadā. Šis nolīgums paredz Lihtenšteinas iespējamu pievienošanos, parakstot protokolu. Padome 2006. gada 27. februārī piešķīra Komisijai attiecīgas pilnvaras sākt sarunas ar Lihtenšteinu un Šveici. 2006. gada 21. jūnijā sarunas tika pabeigtas un tika iesniegts protokola projekts par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Tagad Parlamentam jādod sava piekrišana šā protokola noslēgšanai. Es uzskatu, ka tas jādara, tāpēc balsoju par šo ieteikumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Padome ir iesniegusi projektu par protokola parakstīšanu starp Eiropas Savienību, Šveices Konfederāciju un Lihtenšteinas Firstisti par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Eiropas Kopienas un Šveices Konfederācijas nolīgumam attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu.

Es atzinīgi vērtēju šā protokola pieņemšanu, kas sasaista Eiropas Savienību un divas valstis, starp kurām ir vēsturiski labas kaimiņattiecības un brīva cilvēku pārvietošanās. Es piekrītu referentes secinājumiem un īpaši atzinīgi vērtēju sarunu turpināšanu par Lihtenšteinas Firstistes pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici, un es ceru, ka tas tiks ātri parakstīts.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šie jautājumi saistās ar tiesībām uz patvērumu un kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu.

Nolīgums, kas 2004. gada 26. oktobrī noslēgts ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, — Dublinas nolīgums ar Šveici — paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas tiesību aktu kopumam.

Ņemot vērā to, ka atklātu robežu politika attiecībā uz personu pārvietošanos ir pastāvējusi vairākus gadu desmitus starp Šveici un Lihtenšteinu, 2001. gadā Lihtenšteina izteica interesi par pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Tomēr tā netika piesaistīta sarunās ar Šveici, jo nebija noslēgusi nolīgumu ar ES par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem.

Kad šis nolīgums starp ES un Lihtenšteinu bija noslēgts un stājies spēkā, Lihtenšteina 2005. gadā apstiprināja savu vēlmi pievienoties Dublinas acquis.

Padome 2006. gadā piešķīra Komisijai attiecīgas pilnvaras sarunu sākšanai ar Lihtenšteinu un Šveici. Sarunas tika pabeigtas un protokola projekts iesniegts.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, kurā tiek konstatēts, ka 2004. gadā noslēgtais nolīgums ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu („Dublinas nolīgums ar Šveici”), paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas acquis, parakstot protokolu. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistīts sarunu turpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Ņemot vērā to, ka sarunas ar Lihtenšteinu ir veiksmīgi pabeigtas, kā arī grozīto juridisko pamatu, protokola noslēgšanai ir dodama piekrišana.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es nobalsoju par ieteikumu Komisijai attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu un, ja protokols tiks ratificēts, kā to cer Eiropas Parlamenta vairākums, arī Lihtenšteinas Firstistē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu. Dublinas nolīguma nolūks ir aprīkot valstis dalībnieces ar kritērijiem, kas izstrādāti, lai noteiktu, kura valsts ir atbildīga par lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, tādējādi nodrošinot labāku attieksmi pret lūguma iesniedzējiem un vienlaikus dotu valstīm rīkus cīņai pret organizēto noziedzību. Šo jautājumu nozīme — proti, bēgļu un starptautiskās drošības aizsardzība — prasa visu Eiropas iestāžu rūpīgas un pastāvīgas pūles, lai bēgļi un patvēruma meklētāji varētu uzticēties skaidriem juridiskiem un regulatīviem kritērijiem un atsaucēm.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Parlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistīts sarunu turpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Kā jau pirmajā lasījumā Parlaments ir pieprasījis, protokola noslēgšanai ar Lihtenšteinu ir jāsaņem Eiropas Parlamenta piekrišana. Es atbalstu protokola noslēgšanu. Ņemot vērā sekmīgi pabeigtās sarunas ar Lihtenšteinu un grozīto juridisko pamatu, es nobalsoju par piekrišanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlaments atkārtoti izskata Padomes lēmuma projektu un ka tāpēc sarunas par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici turpināsies. Saskaņā ar vēlmēm, ko Parlaments pauda pirmajā lasījumā, Parlamenta piekrišana ir nepieciešama protokola noslēgšanai ar Lihtenšteinu. Ņemot vērā saikni, kas jau izveidojusies starp Lihtenšteinu un ES, es uzskatu, ka protokola noslēgšana ir svarīga sakarā ar attiecīgajiem grozījumiem juridiskajā pamatojumā. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums, kas 2004. gada 26. oktobrī noslēgts ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kuri nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, — tā sauktais Dublinas nolīgums ar Šveici — paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas acquis, parakstot protokolu. Faktiski desmitiem gadu ilgusī atklātu robežu politika attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos starp Lihtenšteinu un Šveici lika Lihtenšteinai 2005. gadā vēlreiz paust savu interesi par pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Nolīguma galīgā noslēgšana iepriekš nav notikusi dažādu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tāpēc, ka nebija noslēgti citi nolīgumi, par kuriem notika sarunas ar Lihtenšteinu; otrkārt, tāpēc, ka risinājās strīds par juridisko pamatu, un vēlāk tāpēc, ka stājās spēkā Lisabonas līgums. Beidzot Parlamenta mērķi ir izpildīti, ja tiek uzklausīts tā labvēlīgs atzinums, nevis vienkārša izskatīšana. Es to vērtēju atzinīgi un nobalsoju par šo ziņojumu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Nolīgums, kas 2004. gada 26. oktobrī noslēgts ar Šveices Konfederāciju attiecībā uz kritērijiem un mehānismiem, kas nosaka valsts atbildību par dalībvalstī vai Šveicē iesniegta lūguma pēc patvēruma izskatīšanu, — Dublinas nolīgums — paredz iespējamu Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas acquis, parakstot protokolu. Ņemot vērā, ka desmitiem gadu starp Šveici un Lihtenšteinu ir bijusi atklātas robežas politika attiecībā uz personu brīvu pārvietošanos, Lihtenšteina 2001. gadā pauda savu interesi par pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici, bet netika iesaistīta sarunās, jo nebija noslēgts nolīgums ar Eiropas Kopienu par uzkrājumu aplikšanu ar nodokļiem. Pēc tam, kad šis nolīgums starp Eiropas Kopienu un Lihtenšteinu bija noslēgts un stājies spēkā, Lihtenšteina 2005. gada 10. jūnijā apstiprināja savu vēlmi pievienoties Dublinas acquis. Padomes iebildumi attiecībā uz juridisko pamatu ir novērsti, un Parlamenta apstiprinājums ir kļuvis nepieciešams, tāpēc es uzskatu, ka ir izpildīti visi nosacījumi, lai dotu piekrišanu šim protokolam ar Lihtenšteinu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan referente atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Parlaments atkārtoti izskata projektu Padomes lēmumam un tādējādi ir iesaistīts sarunu turpinājumā par Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici, un aicina Parlamentu dot piekrišanu, Zaļo/ALE grupa nolēma nesekot šim aicinājumam. Tāpēc mēs balsojām pret priekšlikumu, kā mēs to darījām arī LIBE komitejā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu protokola noslēgšanu attiecībā uz Lihtenšteinas pievienošanos Dublinas nolīgumam ar Šveici. Šis nolīgums jau ir ļāvis Šveicei izmantot svarīgus instrumentus cīņā pret starptautisko noziedzību un nelegālo imigrāciju.

Bet tas nav viss. Izveidojot šādu koordināciju, var tikt novērsti dažādi un nepamatoti patvēruma pieprasījumi. Pašreizējais nolūks ir dot Lihtenšteinai iespēju izmantot šīs priekšrocības, tuvinot to vēl ciešāk gala mērķim par pilnīgu pievienošanos Eiropas Savienībai.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Es biju priecīgs, ka varēju balsot par Lihtenšteinas pievienošanos nolīgumam attiecībā uz ES patvēruma sistēmu. Tas novērsīs daudzkārtīgu patvēruma lūgumu iesniegšanu Eiropas Savienībā un Lihtenšteinā. Ja lūgums pēc patvēruma tiks noraidīts Lihtenšteinā, tas tiks noraidīts arī Eiropas Savienībā un otrādi. Vienlaikus ar procedūras vienkāršošanu mēs esam panākuši arī turpmāku saskaņošanu.

Ieteikums: Monica Luisa Macovei (A7-0011/011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ieteikumu, ņemot vērā, ka pašreizējais ES un Brazīlijas nolīgums savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstu pilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju. Tā kā nolīgums neaizstāj, bet papildina tos spēkā esošos divpusējos nolīgumus starp ES dalībvalstīm un Brazīliju, kuri attiecas uz ceļošanu saistībā ar citiem mērķiem, kas nav tūrisms un uzņēmējdarbība vai atalgota darbība, nav iemesla, kāpēc to nevajadzētu noslēgt. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonā nepārsniedz trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā, tāpēc tas nerada bažas par Brazīlijas pilsoņu nelegālu uzturēšanos.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju attiecībā uz to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem. Šis nolīgums starp ES un Brazīliju savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, kā noteikts nolīgumā, visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstu — Igaunijas, Latvijas, Kipras un Maltas — pilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju. Ir jānorāda, ka, pateicoties kopējai vīzu politikai un Eiropas Savienības ekskluzīvajai kompetencei šajā jomā, tikai Eiropas Savienība var risināt sarunas un noslēgt nolīgumu par vīzu režīma atcelšanu, un to nevar darīt atsevišķas dalībvalstis.

Ir svarīgi, ka, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, nolīgumā ir ietverts noteikums, kas paredz, ka Brazīlija var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm. Tāpat arī Eiropas Savienība var apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām tās dalībvalstīm. Es piekrītu referentes atzinumam, ka mums jānodrošina savstarpējības principa īstenošana ES vīzu politikā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ieceļot visās Eiropas Savienības dalībvalstīs bez īstermiņa uzturēšanās vīzām. Taču Brazīlija pieprasa vīzu četru dalībvalstu (Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas) pilsoņiem, kas ieceļo tās teritorijā. Pārējām dalībvalstīm ir divpusēji vīzu režīma nolīgumi ar Brazīliju, kas atļauj to pilsoņiem ieceļot Brazīlijā bez īstermiņa uzturēšanās vīzas.

Eiropas Savienības ekskluzīvās ārējās kompetences dēļ šajā jomā tikai Eiropas Savienība var risināt sarunas par vīzu režīma atcelšanas nolīgumu un to noslēgt, un to nevar darīt atsevišķas dalībvalstis. Tāpēc 2008. gada 18. aprīlī Padome pieņēma lēmumu, ar kuru pilnvaroja Komisiju sākt sarunas par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanas nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīliju. Pēc sarunu pabeigšanas tika iesniegts nolīgums, un Eiropas Savienības un Brazīlijas vārdā tas tika parakstīts 2010. gada 8. novembrī.

Es uzskatu, ka ir būtiski apstiprināt šā vīzu režīma atcelšanas nolīguma noslēgšanu, lai visi ES pilsoņi, tostarp pilsoņi no Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, varētu bez vīzām ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau var ieceļot bez vīzām visās ES dalībvalstīs. Mums bez kavēšanās jāīsteno kopējā ES vīzu politika.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām ES dalībvalstīm bez vīzas pieprasīšanas īstermiņa uzturēšanās gadījumā, tomēr ir četras ES dalībvalstis — Igaunija, Kipra, Malta un Latvija —, kuru pilsoņiem tiek pieprasītas vīzas, ieceļojot Brazīlijas teritorijā. Lai gan visām pārējām dalībvalstīm ir notikušas sarunas par divpusējiem nolīgumiem ar Brazīliju, lai nodrošinātu īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu, taču pašlaik dalībvalstīm vairs nav iespējams atsevišķi noslēgt šādu nolīgumu.

Tādējādi Eiropas Savienībai ir ekskluzīvas ārējas pilnvaras kopējās vīzu politikas jomā. Tāpēc 2010. gada 8. novembrī tika noslēgts nolīgums starp ES un Brazīliju par savstarpēju vīzu režīma atcelšanu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem. Es atbalstu to, ka šis nolīgums tādējādi nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, paredzot, ka Brazīlija vai ES var apturēt vai izbeigt tā darbību tikai attiecībā uz visām dalībvalstīm.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo tas nodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem Eiropas pilsoņiem saskaņā ar kopējo vīzu politiku starp ES un Brazīliju. Nolīgums neaizstāj, bet gan papildina tos spēkā esošos divpusējos nolīgumus, kuri attiecas uz ceļošanu saistībā ar citiem mērķiem, kas nav tūrisms vai uzņēmējdarbība.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Portugāles iepriekšējās prezidentūras laikā Eiropas Savienība izveidoja īpašas stratēģiskas partnerattiecības ar Brazīliju. Visi pasākumi, kas likvidē šķēršļus kontaktiem starp Eiropas pilsoņiem un šīs portugāļu valodā runājošās valsts pilsoņiem, ir acīmredzami vērtējami atzinīgi, sekojot nolīguma garam. Tā kā četrām Eiropas valstīm joprojām nav izmantojams šāds bezvīzu režīms, es uzskatu, ka ir pilnīgs pamats uz tām attiecināt to pašu shēmu un tādējādi dot pozitīvu novērtējumu ierosinātajam nolīgumam. Attiecībā uz ES un Brazīlijas attiecībām jāatceras, ka šīs valsts stratēģiskā nozīme jau sen ir bijis pamats īpašas delegācijas izveidei, kā tas notiek arī attiecībā uz pārējām valstīm, kuras veido Brazīlijas, Krievijas, Indijas un Ķīnas četrinieku, kā arī valstīm, kuru nozīme starptautiskajā telpā objektīvi ir mazāk svarīga.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bez īstermiņa uzturēšanās vīzām.

Tomēr tādas privilēģijas Eiropas Savienībā nav visiem. Tādā situācijā atrodas pilsoņi no šādām valstīm: Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas. Tas nozīmē, ka netiek ievērots „savstarpējības princips”.

Lai attieksme pret šiem pilsoņiem būtu vienlīdzīga ar pārējiem ES un Brazīlijas iedzīvotājiem, ir jāizstrādā nolīgums starp ES un Brazīliju. Mums nedrīkst būt „divu ātrumu ES”, tāpēc es atzinīgi vērtēju šā nolīguma pieņemšanu ne vien tāpēc, ka tas pats par sevi ir taisnīgs, bet arī tāpēc, ka tas pārtrauc vienu no retajiem negatīvās diskriminācijas gadījumiem, kas joprojām pastāv starp cilvēkiem Eiropas Savienībā.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Kopā ar saviem Itālijas kolēģiem Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā es nolēmu atturēties šīsdienas balsojumā saistībā ar attiecībām starp Eiropas Savienību un Brazīliju par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem. Ņemot vērā rezolūciju Cesare Battisti lietā, es būtu devis priekšroku balsojuma atlikšanai līdz Brazīlijas Federālās tiesas jaunam nolēmumam par noziedznieka Cesare Battisti izdošanu.

Tā kā šis dokuments pēc būtības nav steidzams, noteikti nerastos problēmas, ja to atliktu līdz nākamajai vai aprīļa sesijai, jo īpaši, ja domājam par šā masu slepkavas upuru ģimeņu ciešanām. Šīs ģimenes ir gaidījušas 31 gadu uz taisnīgu spriedumu un to, ka Cesare Battisti izcietīs sodu, ko noteikusi Itālijas tiesu sistēma, mūsu cietumos.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis jautājums attiecas uz parastu pasu režīma attiecināšanu uz ES valstīm, uz kurām joprojām attiecas īstermiņa uzturēšanās vīzu režīms.

Ziņojumā pausts atbalsts, ka šis nolīgums par vīzu režīma atcelšanu tiek noslēgts pēc iespējas ātrāk, lai visi ES pilsoņi, tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, varētu ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot bez vīzām uz visām ES dalībvalstīm. Runa ir par vīzu savstarpējības politikas īstenošanu.

Parlaments uzskata, ka jāturpina darbs pie vīzu režīma savstarpējības, līdz visi tās pilsoņi no visām dalībvalstīm varēs ceļot bez vīzas visās tajās valstīs, kuru pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz ES bez vīzas, tostarp ASV un Kanādu. Mēs uzskatām, ka tas ir taisnīgi.

  Jacqueline Foster (ECR), rakstiski. – Eiropas gaisa satiksmes nozarei un tās klientiem pēdējie mēneši nav bijuši viegli. Bēdīgi slavenā vulkāna pelnu krīze notika tieši tad, kad lidsabiedrības un, protams, to pasažieri mēģināja pārvarēt ļoti smago recesijas ietekmi.

Tomēr šo problēmu vidū ir dažas labas ziņas gan uzņēmējdarbībai, gan pasažieriem. Šīsdienas balsojums par ES un Brazīlijas gaisa pakalpojumu nolīgumu nes nozīmīgu savstarpēju labumu.

Pirmkārt, Brazīlija ir stratēģiski ļoti svarīga partnere Eiropas Savienībai ar milzīgu tirgus potenciālu nākotnē. Pašlaik vairāk nekā četri miljoni pasažieru gadā lido starp Brazīliju un ES. Brazīlijā kā valstī ar strauji augošu tūrisma nozari šis skaitlis var tikai palielināties.

Skatoties no uzņēmējdarbības viedokļa, Sanpaulu ir Dienvidamerikas finanšu galvaspilsēta. Augsti specializētas naftas un finanšu industrijas attīstība radīs lielāku pieprasījumu ceļot.

Galvenais panākums ir nacionalitātes ierobežojumu atcelšana pašreizējos divpusējos nolīgumos starp dalībvalstīm un Brazīliju. Šis ir ārkārtīgi svarīgs pirmais pasākums ES un Brazīlijas gaisa sakaru stiprināšanā, kas ir ļāvis Brazīlijai un ES virzīties pretī sarunām par vispusīgu aviosatiksmes nolīgumu.

(Balsojumu paskaidrojumi ir saīsināti saskaņā ar Reglamenta 170. pantu.)

  Salvatore Iacolino (PPE), rakstiski. – (IT) Es atturējos galīgajā balsojumā par Macovei kundzes ziņojumu, tāpat kā es to darīju par Ţicău kundzes un Enciu kunga ziņojumiem, lai paustu savu vilšanos par Brazīlijas valdības rīcību saistībā ar terorista Cesare Battisti izdošanu.

Nolīgumi par vīzu režīma atcelšanu un gaisa pakalpojumiem apstiprina labās attiecības starp Brazīliju un Eiropas Savienību. Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas (LIBE) sanāksmē es prasīju, vai mēs varētu uzklausīt Brazīlijas vēstnieku Eiropas Savienībā, lai apspriestu dažus pamatjautājumus, piemēram, cilvēktiesību ievērošanu, cīņu pret terorismu un uzskatus par brīvību un drošību Eiropā un Brazīlijā. Es esmu pārliecināts, ka mēs varam panākt taustāmus rezultātus gan Eiropas pilsoņiem, gan Brazīlijas tautai.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju attiecībā uz to, lai noslēgtu nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem. Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bez īstermiņa uzturēšanās vīzām. Taču Brazīlija pieprasa vīzas četru dalībvalstu (Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas) pilsoņiem, kas ieceļo tās teritorijā. Pārējām dalībvalstīm ir divpusēji vīzu režīma nolīgumi ar Brazīliju, kas atļauj to pilsoņiem ieceļot Brazīlijā bez īstermiņa uzturēšanās vīzām. Pateicoties kopējai vīzu politikai un Eiropas Savienības ekskluzīvajai kompetencei šajā jomā, tikai Eiropas Savienība var risināt sarunas un noslēgt nolīgumu par vīzu režīma atcelšanu, un to nevar darīt atsevišķas dalībvalstis. Ir būtiski apstiprināt šā vīzu režīma atcelšanas nolīguma noslēgšanu, lai visi ES pilsoņi, tostarp pilsoņi no Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, varētu bez vīzām ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau var ceļot bez vīzām uz visām ES dalībvalstīm. Mums nekavējoties jāveic pasākumi šajā jomā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par to, ka Parlaments piekrīt šā vīzu režīma atcelšanas nolīguma pēc iespējas ātrai noslēgšanai, lai visi ES pilsoņi, tostarp pilsoņi no Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, varētu bez vīzām ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau var ceļot bez vīzām uz visām ES dalībvalstīm. Mums bez kavēšanās jāīsteno kopējā ES vīzu politika.

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Mana atturēšanās balsojumā par ziņojumu attiecībā uz nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parasto pasu turētājiem pauž nostāju, kuras mērķis sniedzas tālāk par šo gadījumu.

Es neatbalstu Brazīlijas valdības rīcību Cesare Battisti gadījumā. Izdošana — procedūra, kas ir paredzēta divpusējā nolīgumā, — bija jāpiemēro. Tiesu iestāžu piedāvātajā skaidrojumā tiek pārkāptas uzņemtās saistības. Spriedumu, ka Battisti kungam jāizcieš sods Itālijā, iesniedza parasts tiesnesis, kas piemēroja parastu tiesību aktu parastam noziegumam — masu slepkavībai. Ir grūti atbalstīt starptautiskas attiecības, kas definētas ziņojumos, par kuriem Parlaments ir balsojis, ar valsti, kas neievēro nolīgumus un, galvenais, pauž nostāju attiecībā uz pamattiesībām uz dzīvības aizsardzību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar nolīgumu, ko Parlaments tikko ir pieņēmis, visi Eiropas Savienības pilsoņi, kas grib ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, varēs to darīt bez uzturēšanās vīzas pieprasīšanas līdz trim mēnešiem, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi pašlaik var ceļot bez vīzas uz visām ES dalībvalstīm. Šis nolīgums galvenokārt ir izdevīgs Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņiem, kam joprojām ir vajadzīga vīza, lai ieceļotu Brazīlijā. Šis nolīgums attiecas uz parastu pasu turētājiem. Pēc šā nolīguma pieņemšanas visi ES pilsoņi — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam Brazīlija joprojām pieprasīja vīzu, — varēs ieceļot valstī bez uzturēšanās vīzas tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz visām ES dalībvalstīm bez vīzas. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonā ir ne garāks par trim mēnešiem katrā sešu mēnešu laikposmā. Šis nolīgums attieksies uz aptuveni 90–95 % ceļotāju.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Es nobalsoju „par”, jo uzskatu, ka ir būtiski palīdzēt Brazīlijas cilvēkiem sakārtot plašās teritorijas. Tehnoloģiska un finansiāla palīdzība nodrošinās pārtikas konkurētspēju un zemas cenas. Brazīlija no lauksaimniecības ražotājas var pārtapt par lielu Eiropas preču patērētāju, atvērt jaunus pārdošanas tirgus un paplašināt tūrisma pakalpojumus, ja tiks atbalstītas pareizās jomas.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Padomes Regulas (EK) Nr. 539/2001 noteikumiem Brazīlijas pilsoņi var ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bez vīzas ar nosacījumu, ka tā ir īstermiņa uzturēšanās. Taču Brazīlija joprojām pieprasa vīzu četru ES dalībvalstu — Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas — pilsoņu ieceļošanai savā teritorijā. Pārējās dalībvalstis ir noslēgušas divpusējus nolīgumus tieši ar Brazīliju. Lai risinātu šo situāciju un ņemot vērā ES ekskluzīvās ārējas pilnvaras šajā jomā, Padome ir pieņēmusi lēmumu ar kuru pilnvaro Komisiju sākt sarunas par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanas nolīgumu starp ES un Brazīliju. Pašreizējais ES un Brazīlijas nolīgums, par kuru es balsoju, savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstu pilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju. Nolīgums neaizstāj, bet gan papildina pašreizējos divpusējos nolīgumus starp vairākām dalībvalstīm un Brazīliju, kuri attiecas uz ceļošanu nolūkos, kas nav tūrisms vai uzņēmējdarbība, piemēram, studentiem un pētniekiem.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par to, ka tiek noslēgts ES un Brazīlijas nolīgums par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parastu pasu turētājiem, lai garantētu to, ka saskaņā ar savstarpējības principa un vienlīdzīgas attieksmes principa prasībām visi ES pilsoņi — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam līdz šim bija vajadzīgas vīzas, lai ieceļotu Brazīlijas teritorijā, — varētu ceļot bez vīzas tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz ES dalībvalstīm bez vīzas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. –Nolīgums starp ES un Brazīliju savstarpēji atceļ vīzu režīmu ceļošanai tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, kā noteikts nolīgumā, visiem Brazīlijas un ES pilsoņiem, tostarp to četru dalībvalstu — Igaunijas, Latvijas, Kipras un Maltas — pilsoņiem, uz kuriem šobrīd neattiecas bezvīzu režīms ceļošanai uz Brazīliju. Nolīgums neaizstāj, bet gan papildina pašreizējos divpusējos nolīgumus starp vairākām dalībvalstīm un Brazīliju, kuri attiecas uz ceļošanu nolūkos, kas nav tūrisms vai uzņēmējdarbība (piemēram, studentiem un pētniekiem).

Tā personu kategorija, kuri ceļo, lai veiktu apmaksātu darbību, arī tiek izslēgti no šā nolīguma darbības jomas. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, nolīgumā ir ietverts noteikums, kas paredz, ka Brazīlija drīkst apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm. Tāpat arī Eiropas Savienība drīkst apturēt vai izbeigt šā nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām tās dalībvalstīm.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Lisabonas līgums nosaka, ka nolīgumu slēgšana par kopējo vīzu politiku ar trešām valstīm ir ekskluzīva ES kompetence. Ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņiem jau ir atļauts ceļot uz visām Eiropas Savienības dalībvalstīm bez vīzas. Tomēr Brazīlija joprojām pieprasa vīzas Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas pilsoņu ieceļošanai tās teritorijā. Šā savstarpējā vīzu režīma atcelšanas nolīguma mērķis ir ceļojumi tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos, kas dos ekonomiskas priekšrocības abām pusēm. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonā ir ne garāks par trim mēnešiem katrā sešu mēnešu laikposmā.

Es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt, ka šis nolīgums ņem vērā tās dalībvalstis, kurām vēl netiek pilnīgi piemērots Šengenas acquis, proti, Kipru, Bulgāriju un Rumāniju, piešķirot bezvīzu režīmu Brazīlijas valstspiederīgajiem trīs mēnešu uzturēšanās ilgumam katras dalībvalsts teritorijā neatkarīgi no laikposma visā Šengenas zonā. Es balsoju par šo nolīgumu, jo uzskatu, ka ir būtiski novērst diskrimināciju starp pilsoņiem no dažādām dalībvalstīm un pienācīgi īstenot savstarpējības principu, kas ir viens no Eiropas Savienības vadošiem principiem.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju balsojuma rezultātus. Es esmu stingri pārliecināts, ka katrs pasākums, kas nozīmē, ka visu ES dalībvalstu pilsoņi var izmantot vienlīdzīgas tiesības, ir pelnījis mūsu atbalstu. Vēl jo priecīgāks esmu par to, ka šīs vienlīdzīgās tiesības attiecas uz svarīgām lietām, piemēram, brīvību šķērsot robežas. Būdams polis, es atceros daudzās grūtības, kas saistījās ar robežu šķērsošanu, pirms Polija kļuva par Eiropas Savienības dalībnieci, un tāpēc uzskatu, ka ikviens solis, ko mēs veicam, ejot pilnīgas un savstarpējas vīzu režīma atcelšanas virzienā, ir notikums ar milzīgu nozīmi. M. Macovei ieteikums ir nozīmīgs arī cita iemesla dēļ. Paskaidrojumā referente norāda, ka divas trešās valstis, proti, Kanāda un Amerikas Savienotās Valstis, joprojām nosaka obligātu vīzu režīmu — Kanādas gadījumā trim dalībvalstīm, Amerikas Savienoto Valstu gadījumā četrām dalībvalstīm. Es uzskatu, ka Parlamenta nesen veiktajam pasākumam, piemēram, Rakstiskajai deklarācijai 89/2010, būs gaidītais efekts un tā nesīs pārmaiņas Amerikas Savienoto Valstu un Kanādas vīzu politikā.

Ieteikums: Ioan Enciu (A7-0010/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlija nav to valstu vidū, kuru pilsoņi var šķērsot ES ārējās robežas bez vīzas. Tomēr četras dalībvalstis joprojām nevar izmantot ieviesto savstarpējību. Tā kā Lisabonas līgums ieviesa pārmaiņas, kas paredz, ka kopējā politika attiecībā uz vīzām ar trešām valstīm tagad ir ES ekskluzīvā kompetence, visas dalībvalstis būs ieguvējas sakarā ar vīzu režīma atcelšanu ar Brazīliju. Turklāt pašreiz spēkā esošie divpusējie nolīgumi starp dalībvalstīm un Brazīliju joprojām ir nodrošināti, jo tajos ietvertas dažas pasažieru kategorijas, uz kuriem neattiecas ES un Brazīlijas nolīgums. Es piekrītu arī referenta paustajai nostājai, ka šis nolīgums var būt kā piemērs savstarpējībai ar citām valstīm, proti, ASV un Kanādu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Šis nolīgums padara savstarpēji pieejamu īstermiņa uzturēšanās vīzu režīmu ceļošanai visiem ES un Brazīlijas pilsoņiem, kas ir diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāji. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem attiecībā uz bezvīzu režīmu, nolīguma 8. pants paredz, ka Brazīlija var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm un attiecīgi ES var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām savām dalībvalstīm.

Nolīgums paredz ekspertu komitejas izveidi tādu strīdu risināšanai, kuri var rasties, interpretējot vai piemērojot nolīguma noteikumus. Nolīgums paredz arī to, ka Brazīlija un dalībvalstis apmainīsies ar pasu paraugiem. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai arī turpmāk ir ārkārtīgi svarīgi nosargāt spēkā esošos divpusējos nolīgumus, jo tie paredz īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu tādām pasažieru kategorijām, uz kurām neattiecas ES un Brazīlijas nolīgums.

Šajā sakarā jāatgādina, ka Eiropas Savienība varētu piemērot apturēšanas klauzulu attiecībā uz ES un Brazīlijas bezvīzu režīmu, ja Brazīlija lauzīs divpusējos nolīgumus. Nolīgums par bezvīzu režīmu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem ir uzskatāms par soli pretim pilnīgam un savstarpējam bezvīzu režīmam atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 539/2001.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Lai gan Brazīlija ir viena no tā saucamā „pozitīvā saraksta” valstīm, kuru pilsoņiem nav nepieciešama vīza, lai šķērsotu Eiropas Savienības ārējās robežas, četru ES valstu — Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras — valstspiederīgie joprojām nevar izmantot līdzīgas tiesības, ceļojot uz Brazīliju. Saskaņā ar Lisabonas līgumu kopējā vīzu politika attiecībā uz trešām valstīm ir ES ekskluzīvā kompetence, tāpēc ES pienākums ir sākt sarunas par nolīgumu, lai tas nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem.

Tika nolemts, ka tiks parakstīti divi atsevišķi nolīgumi: viens parastu pasu turētājiem un otrs — diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem. Es atbalstu šo lēmumu, jo tas ļauj vismaz nolīgumam attiecībā uz diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem stāties spēkā ātrāk, jo tas nav jāratificē Brazīlijas kongresā.

Spēkā esošie divpusējie nolīgumi joprojām būs spēkā, jo tie atceļ īstermiņa vīzu režīmu noteiktām pasažieru kategorijām, uz kurām ES un Brazīlijas nolīgums neattiecas nemaz.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es nobalsoju par šā nolīguma apstiprināšanu, būdams Eiropas Parlamenta referents. Ar šo nolīgumu tiks atceltas vīzu režīma prasības ceļošanai uz Brazīliju diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem un četru dalībvalstu, proti, Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras, pilsoņiem. Es uzskatu, ka nolīgums iezīmē svarīgu panākumu ceļā uz pilnīgi savstarpēja bezvīzu režīma izveidošanu visiem ES pilsoņiem attiecībā uz trešām valstīm. Centieni, kuru nolūks ir nodrošināt pilnīgu savstarpējību, ir turpināmi, lai atceltu Kanādas un ASV vīzu režīma prasības piecu dalībvalstu — Rumānijas, Bulgārijas, Čehijas Republikas, Kipras un Polijas — pilsoņiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu, jo tas ir panākums ceļā uz pilnīgu un savstarpēju īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma prasību atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem starp ES un Brazīliju. Šā nolīguma parakstīšanai jākļūst par piemēru pārējām valstīm, proti, ASV un Kanādai, kuras joprojām pieprasa vīzas no noteiktām ES dalībvalstīm.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā rezolūciju, par kuru mēs šodien balsojām attiecībā uz nolīguma parakstīšanu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu parastu pasu turētājiem, vēl jo vairāk ir iemesls šo kārtību izmantot arī diplomātisku, dienesta vai oficiālu pasu turētājiem. Savstarpība šādā nolīgumā ir fundamentāla un svarīga, lai nodrošinātu, ka šādu bezvīzu režīmu neierobežo administratīvas vai birokrātiskas prasības, kas varētu apdraudēt pilsoņu leģitīmās cerības. Brazīlija ir arvien svarīgāka Eiropas Savienības partnere, ar kuru tai ir kopīga vēsture un valoda. Viss, kas veicina attiecības starp šo svarīgo Dienvidamerikas valsti un Eiropu, ir jāvērtē visnotaļ atzinīgi.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Padomes Regulu (EK) Nr. 539/2001 Brazīlijas pilsoņi var ieceļot visās Eiropas Savienības dalībvalstīs bez īstermiņa uzturēšanās vīzām.

Tomēr ne katram no Eiropas Savienības ir tādas privilēģijas. Šādā situācijā ir pilsoņi no Igaunijas, Kipras, Maltas un Latvijas, kas nozīmē, ka savstarpējības princips netiek ievērots.

Padome 2008. gadā pieņēma lēmumu, ar kuru pilnvaro Komisiju sarunām par nolīguma parakstīšanu starp ES un Brazīliju, kas izbeigtu savstarpējības principa pārkāpumus. Lai paātrinātu šo procesu un nekavētu tā stāšanos spēkā, līgumslēdzējas puses nolēma izveidot divus nolīgumus: vienu attiecībā uz parastu pasu turētājiem un otru uz diplomātisku pasu turētājiem (šim nolīgumam nav vajadzīga Brazīlijas kongresa ratifikācija).

Tāpēc es apsveicu šo iniciatīvu, kas garantēs vienlīdzīgu attieksmi visiem Eiropas Savienības pilsoņiem, pilnīgi ievērojot savstarpējības principu.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Kopā ar saviem Itālijas kolēģiem Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā es nolēmu atturēties šīsdienas balsojumā par attiecībām starp Eiropas Savienību un Brazīliju par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem. Ņemot vērā rezolūciju Cesare Battisti lietā, es būtu devis priekšroku balsojuma atlikšanai līdz Brazīlijas Federālās tiesas jaunam nolēmumam par noziedznieka Cesare Battisti izdošanu.

Tā kā šis dokuments pēc būtības nav steidzams, noteikti nerastos problēmas, ja to atliktu līdz nākamajai vai aprīļa sesijai, jo īpaši, ja domājam par šā masu slepkavas upuru ģimeņu ciešanām. Šīs ģimenes ir gaidījušas 31 gadu uz taisnīgu spriedumu un to, ka Cesare Battisti izcietīs sodu, ko noteikusi Itālijas tiesu sistēma, mūsu cietumos.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Brazīlija ir viena no tā sauktā pozitīvā saraksta valstīm, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzu režīma prasībām, šķērsojot Eiropas Savienības ārējās robežas. Atbilstīgi savstarpējības principam, kas ir šīs regulas pamatā, ES pilsoņiem būtu piemērojamas tādas pašas tiesības, ceļojot uz Brazīliju.

Līdz šim savstarpējības princips ir ticis piemērots, izmantojot divpusējos nolīgumus par bezvīzu režīmu, kuri tika noslēgti starp Brazīliju un dalībvalstīm atsevišķi. Taču četras ES dalībvalstis — Igaunija, Latvija, Malta un Kipra — nav parakstījušas šādus nolīgumus. Rezultātā šo valstu pilsoņiem joprojām tiek pieprasīta vīza, ceļojot uz Brazīliju, un tas pārkāpj savstarpējības principu.

ES un Brazīlijas nolīgums par vīzu režīma atcelšanu, kas neaizstāj pārējos divpusējos nolīgumus, kuri parakstīti ar dažādām dalībvalstīm, šobrīd attiecas uz diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāju ceļošanu tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekritu šim dokumentam, jo nolīgums padara īstermiņa uzturēšanās vīzu režīmu savstarpēji pieejamu ceļošanai visiem ES un Brazīlijas pilsoņiem, kas ir diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāji. Lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi pret visiem ES pilsoņiem, nolīguma 8. pants paredz, ka Brazīlija var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām ES dalībvalstīm un arī ES var apturēt vai izbeigt nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām savām dalībvalstīm. Nolīgums par bezvīzu režīmu diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem ir uzskatāms par soli pretim pilnīgam un savstarpējam bezvīzu režīmam atbilstīgi Regulai (EK) Nr. 539/2001.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par to, ka tiek dota EP piekrišana noslēgt divus bezvīzu režīma nolīgumus ar Brazīliju. Pašlaik Brazīlijas pilsoņiem nav vajadzīga vīza, lai ceļotu uz ES, bet Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņiem vīza ir vajadzīga, lai ceļotu uz Brazīliju. Šie nolīgumi nodrošinās savstarpējības principa piemērošanu attiecībā uz bezvīzu režīmu starp ES un Brazīliju.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Vīzu režīma atcelšana attiecas uz diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem, kas ceļo tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos. Līgumslēdzēju pušu pilsoņi var uzturēties attiecīgajā teritorijā ne ilgāk kā trīs mēnešus sešu mēnešu laikposmā pēc pirmās ierašanās datuma. Atbrīvojumu no vīzu režīma ceļošanai citos nolūkos, kas nav atrunāti nolīgumā, var noteikt divpusēju nolīgumu noteikumos, kurus ar Brazīliju noslēgušas 23 no 27 dalībvalstīm. Nolīgumā ņemta vērā to dalībvalstu situācija, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnīgi. Kamēr šīs dalībvalstis (Kipra, Bulgārija un Rumānija) vēl neietilpst Šengenas zonā, vīzu režīma atcelšana sniedz Brazīlijas pilsoņiem katras šīs dalībvalsts teritorijā tiesības uzturēties trīs mēnešus neatkarīgi no laikposma, kas aprēķināts attiecībā uz visu Šengenas zonu.

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Mana atturēšanās balsojumā par ziņojumu attiecībā uz nolīgumu starp Eiropas Savienību un Brazīlijas Federatīvo Republiku par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem pauž nostāju, kuras mērķis ir plašāks par šo gadījumu.

Es neatbalstu Brazīlijas valdības rīcību Cesare Battisti gadījumā. Izdošana — procedūra, kas ir paredzēta divpusējā nolīgumā, — bija jāpiemēro. Tiesu iestāžu piedāvātajā skaidrojumā tiek pārkāptas uzņemtās saistības. Spriedumu, ka Battisti kungam jāizcieš sods Itālijā, iesniedza parasts tiesnesis, kas piemēroja parastu tiesību aktu parastam noziegumam: masu slepkavībai. Ir grūti atbalstīt starptautiskas attiecības, kas definētas ziņojumos, par kuriem Parlaments ir balsojis, ar valsti, kas neievēro nolīgumus un, galvenais, pauž nostāju pret pamattiesībām uz dzīvības aizsardzību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar nolīgumu, ko Eiropas Parlaments tikko ir apstiprinājis, visi Eiropas Savienības pilsoņi, kas grib ceļot uz Brazīliju tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, varēs to darīt bez uzturēšanās vīzas līdz trim mēnešiem, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi pašlaik var ceļot bez vīzas uz visām ES dalībvalstīm. Šis nolīgums galvenokārt būs izdevīgs Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņiem, kam joprojām bija vajadzīga vīza, lai ieceļotu Brazīlijā. Šis nolīgums ietekmē diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājus. Pēc šā nolīguma apstiprināšanas visi ES pilsoņi — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam Brazīlija joprojām pieprasīja vīzu, — varēs ieceļot valstī bez uzturēšanās vīzas tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz visām ES dalībvalstīm bez vīzas. Uzturēšanās ilgums Šengenas zonā ierobežots ar trim mēnešiem katrā sešu mēnešu laikposmā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Lisabonas līgumu kopējā vīzu politika attiecībā uz trešām valstīm ir ES ekskluzīvā kompetence. Tikai ES, nevis dalībvalstis individuālā kārtībā var risināt sarunas un parakstīt nolīgumu par bezvīzu režīmu ar Brazīliju. Tāda situācija nebija pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Šajā ziņojumā ir analizēts ES un Brazīlijas vīzu režīma atcelšanas nolīgums diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem. Nolīgums tika oficiāli parakstīts Eiropas Savienības un Brazīlijas vārdā Briselē 2010. gada 8. novembrī. Šis bezvīzu režīma nolīgums neaizstāj pārējos divpusējos nolīgumus, kas parakstīti ar dažādām dalībvalstīm, bet papildina tos. Taču Eiropas Savienības noslēgtais nolīgums ir prioritārs salīdzinājumā ar divpusējiem nolīgumiem jomās, uz kurām tie attiecas, proti, ceļošanu tūrisma un uzņēmējdarbības nolūkos. Es atzinīgi vērtēju savstarpējības klauzulu starp Brazīlijas valstspiederīgajiem un ES pilsoņiem un vienlīdzīgas attieksmes garantiju visiem ES pilsoņiem. Ir ietverts nosacījums, ka Brazīlija un ES var apturēt vai pārtraukt šā nolīguma darbību tikai attiecībā uz visām dalībvalstīm. Tieši šo apsvērumu dēļ es balsoju „par”.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es nobalsoju par to, ka paraksta ES un Brazīlijas nolīgumu par īstermiņa uzturēšanās vīzu režīma atcelšanu diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem, lai garantētu to, ka saskaņā ar savstarpējības principa un vienlīdzīgas attieksmes principa prasībām visi ES pilsoņi, kas ir diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētāji — tostarp Igaunijas, Latvijas, Maltas un Kipras pilsoņi, kam līdz šim ir vajadzīgas vīzas, lai ieceļotu Brazīlijas teritorijā, — varētu ceļot bez vīzas tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos, tāpat kā Brazīlijas pilsoņi jau šobrīd var ceļot uz ES dalībvalstīm bez vīzas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Vīzu režīma atcelšana attiecas uz diplomātisko, dienesta vai oficiālo pasu turētājiem, kas ceļo tūrisma vai uzņēmējdarbības nolūkos. Līgumslēdzēju pušu pilsoņi var uzturēties otras valsts teritorijā ne ilgāk par trim mēnešiem sešu mēnešu laikposmā no pirmā datuma, kad notika ierašanās otras līgumslēdzējas puses teritorijā. Atbrīvojumu no vīzu režīma ceļošanai citos nolūkos, kas nav atrunāti nolīgumā, var noteikt divpusējo nolīgumu noteikumos, kurus ar Brazīliju noslēgušas 23 no 27 dalībvalstīm.

Nolīgumā ņemta vērā to dalībvalstu situācija, kuras Šengenas acquis vēl nepiemēro pilnīgi. Kamēr šīs dalībvalstis (Kipra, Bulgārija un Rumānija) vēl neietilpst Šengenas zonā, vīzu režīma atcelšana sniedz Brazīlijas pilsoņiem katras šīs dalībvalsts teritorijā tiesības uzturēties trīs mēnešus neatkarīgi no laikposma, kas aprēķināts attiecībā uz visu Šengenas zonu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Brazīlija ir viena no tā sauktā „pozitīvā saraksta” valstīm, kuru pilsoņi ir atbrīvoti no vīzu režīma prasībām, šķērsojot Eiropas Savienības ārējās robežas. Līdz šim šī savstarpējības politika ir tikusi piemērota, noslēdzot divpusējus nolīgumus starp Brazīliju un dalībvalstīm. Taču Igaunija, Latvija, Malta un Kipra nav parakstījušas nekādu nolīgumu, un to pilsoņi nav atbrīvoti no vīzu režīma prasībām. Šā nolīguma mērķis ir atbrīvot no vīzu režīma prasībām diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājus, un tam ir tāds pats mērķis un darbības joma kā nolīgumam attiecībā uz parasto pasu turētājiem.

Tomēr saskaņā ar Brazīlijas tiesību aktiem nolīgums attiecībā uz diplomātisko, dienesta un oficiālo pasu turētājiem nav jāratificē Brazīlijas kongresā, un tāpēc tas stāsies spēkā ātrāk. Šie divi nolīgumi neaizstāj divpusējos nolīgumus, kas parakstīti starp dalībvalstīm un Brazīliju, tie vienkārši tos papildina. Es uzskatu, ka ir svarīgi šo savstarpējības praksi vīzu režīma atcelšanas nolīgumos piemērot arī citām trešām valstīm, lai likvidētu pašreizējo diskrimināciju, jo īpaši attiecībā uz ASV un Kanādu.

Ieteikumi: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0004/2011), Monica Luisa Macovei (A7-001/2011) un Ioan Enciu (A7-0010/2011)

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Lai gan atbalstu šā nolīguma saturu, izlēmu atturēties šajā balsojumā, protestējot pret Brazīlijas valdības politisko izvēli, ko tā jau pirms zināma laika ir izdarījusi saistībā ar Cesare Battisti.

Tas, ka šis slepkava, kas ir notiesāts par vairākiem noziegumiem, vēl neizcieš sodu, ko tam ir piespriedusi Itālijas tiesu sistēma, ir vispārzināms fakts.

Ziņojums: Evelyne Gebhardt (A7-0012/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo atzīstu Pakalpojumu direktīvas potenciālu ekonomikas labākā integrēšanā, un es arī uzskatu, ka direktīvas piemērošana var konsolidēt savstarpēji stiprinošas attiecības starp iekšējo tirgu un kohēzijas politiku. Lai šo mērķi sasniegtu, ir nepieciešama lielāka pārredzamība attiecībā uz informāciju pilsoņiem un uzņēmumiem. Ir svarīgi akcentēt nosacījumus izcelsmes valsts principa nepiemērošanai noteiktos gadījumos vai darbībās, jo īpaši attiecībā uz dažādiem tiesību aktiem, kas iekļauti citos ES instrumentos, un garantiju kopumu, kas administrējošajai valstij jānodrošina norīkotajiem darbiniekiem. Šis jautājums izraisīja ilgstošas diskusijas un neļāva direktīvu ātri piemērot. Man šķiet, ka šīs direktīvas piemērošana reģiona un vietējā līmenī varētu darboties pret ierobežojumu atcelšanas pasākumiem un kavēt mēģinājumus vienkāršot administratīvās procedūras, jo īpaši tāpēc, ka tās piemērošana var saistīties ar papildu resursiem, struktūrfondu un citu instrumentu iemaksām, kas ir būtiskas, lai to nodrošinātu pārejas periodā. Šajā sakarā es aicinu uz lielāku saskaņotību un koordināciju visu politikas aspektu starpā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kura stājās spēkā 2006. gadā. Šīs direktīvas mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidēt dalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Citiem vārdiem sakot, Eiropas pakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai darboties visā Eiropas Savienībā bez birokrātiskiem ierobežojumiem. Direktīva attiecas uz dažādiem pakalpojumiem, kuru īpatsvars iekšējā kopproduktā (IKP) veido 40 % no ES IKP. Mēs gaidām, ka šīs direktīvas īstenošana potenciāli palielinās peļņu līdz EUR 140 miljardiem un ES IKP pieaugs par 1,5 %. Taču, lai direktīva nestu gaidītos ieguvumus, tā pareizi jāīsteno. Diemžēl ir konstatēts, ka ne visas dalībvalstis līdz 2009. gada beigām ir spējušas to pilnīgi transponēt valsts tiesību aktos. Es piekrītu, ka vienotu kontaktpunktu izveide ir šīs direktīvas efektīvas īstenošanas būtisks elements.

Šo VKP mērķis ir sniegt pieprasīto informāciju un radīt iespēju izpildīt visas procedūras elektroniskā veidā un ne tikai valsts valodā. Atbilstīgi Eiropas Komisijas datiem 22 ES dalībvalstis ir izveidojušas šādus VKP, bet no tām tikai 17 dalībvalstīs ir e-valdības portāli, un arī tie būtiski atšķiras dažādās dalībvalstīs. Ir jāuzsver, ka bez pienācīgi funkcionējošiem vienotiem kontaktpunktiem patērētāji nesaņems visu informāciju, un tas neļaus mums sasniegt direktīvā noteiktos mērķus.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Iespējamie ieguvumi, kas izriet no Pakalpojumu direktīvas īstenošanas, ir neapšaubāmi. Darbības, uz kurām attiecas direktīva, nodrošina 40 % no Eiropas Savienības iekšējā kopprodukta (IKP) un darbavietām. Pareizi to īstenojot, mēs varētu atraisīt milzīgu ekonomisko potenciālu, kas rada darbavietas un dod ieguldījumu ekonomikas atveseļošanā. Direktīvas īstenošanas kvalitāte dalībvalstīs ir tikpat būtiska kā noteikto termiņu ievērošana šim nolūkam.

Sarunās, kas notika pirms direktīvas pieņemšanas, Parlaments ir jau parādījis, ka tā nozīme var būt izšķiroša. Tādēļ es uzskatu, ka Parlamentam jānodrošina pārraudzība pār direktīvas īstenošanas procesu dalībvalstīs. Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt iespējai piedāvāt savus pakalpojumus visā Eiropas Savienībā bez nekādiem birokrātiskiem ierobežojumiem. Tomēr īstenošanas stadijā mums jāapzinās arī pārējie aspekti, jo īpaši administratīvās izmaksas, kas pašlaik smagi gulstas uz dalībvalstīm.

Es piekrītu referentei, ka savstarpējās novērtēšanas procedūra, ko ieviesa Padome, rada nevajadzīgu birokrātisku slogu dalībvalstu pārvaldes iestādēm valsts, reģionu un vietējā līmenī. Es ceru, ka šo procedūru iespējamās priekšrocības tiks izvērtētas pēc iespējas drīz, pretējā gadījumā saglabāsies augstas birokrātiskas izmaksas.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo dokumentu. Tas nebija par to, kā tiek novērtēta tās Pakalpojumu direktīvas īstenošana, kuru Parlaments pieņēma 2006. gadā, jo vēl ir pārāk priekšlaicīgi to darīt. Tas bija ne tikai par to, ka tiek uzsvērta pakalpojumu sektora (tajā ietvertās jomas dod 40 % no Eiropas Savienības IKP un darbavietām un iespējamā izaugsme ir starp 0,6 un 1,5 % no IKP) atvēršanas ekonomiskā un sociālā nozīme Eiropā, bet arī par uzsvaru uz direktīvas transponēšanas būtiskajām komponentēm. Pirmkārt, vienotie kontaktpunkti (VKP). To nolūks ir veicināt pakalpojumu sniegšanu visā Eiropā. Praktiski tas nozīmē, ka uzņēmējiem, kuri vēlas sākt uzņēmējdarbību ārvalstīs vai sniegt pārrobežu pakalpojumus, ir jābūt iespējai izmantot VKP, kas paskaidros visas formalitātes un procedūras, kuras jāizpilda, lai sāktu savu uzņēmējdarbību. Šie VKP ir Pakalpojumu direktīvas panākumu atslēga. Otrkārt, šīs direktīvas darbības joma: es uzskatu, ka mums vajadzīgas īstas politiskas debates Eiropas līmenī par to, ko mēs saprotam ar vispārējas nozīmes pakalpojumiem, un par noteikumiem, kurus mēs vēlamies tiem piemērot.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu. Pakalpojumu direktīvas nolūks ir ievērojami atvieglot pašnodarbinātām personām un īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem darboties, attīstīt jaunas uzņēmējdarbības jomas un arī piesaistīt jaunus darbiniekus citās dalībvalstīs. Pakalpojumu sektors, kas dod 40 % no ES IKP, ir īpaši svarīgs ekonomikas izaugsmei un bezdarba apkarošanai. Šī direktīva ir būtisks solis pretī vienotam pakalpojumu tirgum, tai jāļauj uzņēmumiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, sniegt labākus pakalpojumus par konkurētspējīgu cenu visā iekšējā tirgū un atraisīt Eiropas iekšējā tirgus milzīgo ekonomikas un darbavietu radīšanas potenciālu pakalpojumu jomā. Lai pakalpojumu sniedzēji pienācīgi varētu izmantot Pakalpojumu direktīvas labumus, ir jānodrošina pilnīga un laikus veikta šīs direktīvas noteikumu īstenošana visās dalībvalstīs. Es uzskatu, ka Komisijai cieši jāpārrauga direktīvas piemērošana dalībvalstīs un regulāri jāsniedz īstenošanas ziņojumi, lai novērstu atlikušos šķēršļus pakalpojumu sektorā un atraisītu tā ekonomisko potenciālu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Pakalpojumu direktīva, ko pieņēma 2006. gadā, ievieš praksē brīvās aprites principu kopēja pakalpojumu tirgus radīšanas nolūkā Eiropas Savienībā. Lai gan tā tika pieņemta 2006. gadā, šis īstenošanas izvērtējums ir atklājis vairākus gadījumus, kad dažās dalībvalstīs tās transponēšana ir aizkavējusies gan likumdošanas, gan tehnisku jautājumu dēļ, jo bija vajadzīgi dažādi tiesību instrumenti tās pareizai īstenošanai.

Pilnīgi funkcionējošs vienots pakalpojumu tirgus ir būtisks Eiropas ekonomikas atlabšanai, veidojot vairāk nekā 70 % darbavietu un jaunizveidotu darbavietu vietējā tirgus iekšienē. Ieguvumi Eiropas Savienības līmenī mērāmi kopumā no EUR 60 līdz 140 miljardiem, kas veido potenciālu IKP izaugsmi starp 0,6 un 1,4 %.

Ņemot vērā iepriekš teikto, es atbalstīju šo ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, jo uzskatu, ka direktīvu īstenošanas novērtējumi ir svarīgi tāpēc, ka šādi novērtējumi var atklāt trūkumus to īstenošanā, ļaujot tos izlabot.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Pakalpojumu direktīvas piemērošana, manuprāt, ir iespēja izgaismot tās trūkumus, jo īpaši attiecībā uz tās darbības jomu. Savā atzinumā Nodarbinātības un sociālās komitejas vārdā es minēju juridisko nenoteiktību, kas pašreiz apņem vispārējās nozīmes pakalpojumus (VNP), un absolūto nepieciešamību ņemt vērā to īpašo raksturu. Lai gan vienprātīgi tiek atzīta nepieciešamība skaidrot jēdzienus (komerciāli VNP un nekomerciāli VNP, sociālie pakalpojumi), Parlamenta domas joprojām ļoti atšķiras jautājumā par to, kā to izdarīt. Es iestājos par nepieciešamību pēc skaidra tiesiska regulējuma, ja vajadzīgs, ar pamatdirektīvu. Lai gan es paužu nožēlu, ka šis nav galīgais dokuments, es apsveicu Gebhardt kundzi, kurai ir izdevies minēt šos jautājumus ziņojumā Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā, kurā uzmanība galvenokārt tika pievērsta savstarpējai novērtēšanai un vienotajiem kontaktpunktiem. 45. punktā minēta tiesiska regulējuma nepieciešamība, kaut arī sektora līmenī, un ir atgādināta Barnier kunga apņemšanās, ko viņš pauda savā nesenajā paziņojumā, iesniegt priekšlikumus par VNP 2011. gadā. Tāpēc es gaidu, kad tiks iesniegti šie priekšlikumi un pasākumi, kas galu galā var dot atbildi pakalpojumu sniedzējiem un vietējām un reģionu iestādēm, kā arī atzīt būtisko ieguldījumu, ko šie pakalpojumi dod sociālajai un teritoriālajai kohēzijai.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Pakalpojumu direktīva stājās spēkā 2006. gada decembrī ar vērienīgu mērķi atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidējot dalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērot preču un pakalpojumu brīvas aprites principu Eiropas Savienībā. Atbilstīgi šīs direktīvas noteikumiem, Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ir jābūt iespējai darboties bez birokrātiskiem ierobežojumiem visā Eiropas Savienībā.

Apspriežamais patstāvīgais ziņojums, ko izvirza Parlaments, lai cieši sekotu direktīvas īstenošanas procesam valsts tiesību sistēmās, novērtē dalībvalstu līdz šim veikto darbu. Ir atklāti konkrēti kavējumi direktīvas īstenošanas procesā, kā arī ievērojamas interpretācijas problēmas attiecībā uz šīs direktīvas piemērošanas jomu

Tāpēc, lai aizsargātu dalībniekus tirgū, es aicinu nekavējoties dot nepārprotamu to pakalpojumu definīciju, uz kuriem šī direktīva attiecas. Visbeidzot es uzskatu, ka iekšējā tirgus informācijas sistēmas efektīva īstenošana, tās funkciju paplašināšana un vienoto kontaktpunktu lielāka digitalizācija Eiropā bez šaubām dotu milzīgas priekšrocības pakalpojumu sniedzējiem un mazajiem un vidējiem uzņēmumiem atvieglotu piekļuvi informācijai.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Pakalpojumu direktīvas mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidēt dalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Būtībā Pakalpojumu direktīvas darbības joma attiecas uz visiem komerciālajiem pakalpojumiem, ko piedāvā pakalpojuma sniedzējs, kurš reģistrēts kādā no dalībvalstīm. Pakalpojumi, uz kuriem direktīva neattiecas, ir nekomerciāli vispārējas nozīmes pakalpojumi, finanšu pakalpojumi, pakalpojumi pārvadājumu jomā, pagaidu darba aģentūru pakalpojumi, veselības aprūpes pakalpojumi un sociālie pakalpojumi saistībā ar nevarīgu cilvēku aprūpi, bērnu aprūpi un sociālajām mājām. Direktīva neapdraud vispārējas nozīmes pakalpojumus, tās mērķis nevar būt sabiedriskās labklājības sistēmas nozīmes vājināšana. Ir tikai jānosaka skaidra atšķirība starp pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, bet vispārējas nozīmes pakalpojumi jāaizsargā arī ar tiesisku regulējumu.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Pakalpojumu direktīva nekādā veidā nenovedīs mūs pie noteikumu atcelšanas jeb liberalizācijas pakalpojumu sektorā, kā uz to norādīts dažos pārspriedumos. Tās mērķis ir nodrošināt piekļuvi valsts tirgiem tādā veidā, ka tiek likvidēti patvaļīgi ierobežojumi un ka visi noteikumi, ko dalībvalstis noteikušas, ir samērīgi un nediskriminējoši. Direktīva skaidri nosaka, ka šie tiesību noteikumi neietekmēs ne darba tiesības, ne darba ņēmēju tiesības. Parlaments pat uzsvēra šo punktu, izklāstot savu viedokli Padomei.

16. pantā teikts, ka nevienai dalībvalstij nav liegts noteikt prasības attiecībā uz pakalpojuma sniegšanu, ja tās ir pamatotas ar valsts politikas, sabiedrības drošības, sabiedrības veselības vai vides aizsardzības apsvērumiem.

Direktīvas īstenošana kavējas dažās dalībvalstīs, bet īpaši tas notiek dažādu interpretācijas veidu dēļ. Tieši tāpēc ir svarīgi skaidri un pārredzami definēt direktīvas darbības jomu. Ir tikai jānosaka skaidra atšķirība starp pakalpojumiem, uz kuriem attiecas šī direktīva, un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, bet vispārējas nozīmes pakalpojumi jāaizsargā arī ar tiesisku regulējumu, domājot par to.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Pakalpojumu direktīvas mērķis, kura stājās spēkā 2006. gadā, ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, atbrīvojoties no visiem protekcionisma šķēršļiem, patvaļīgiem ierobežojumiem un jebkādiem diskriminējošiem noteikumiem. Turklāt Parlaments vienmēr ir iestājies par to, ka šī direktīva nedrīkst kļūt par ieganstu bīstamai noteikumu atcelšanai un sektora liberalizācijai.

Es balsoju par šo ziņojumu, kurā pievērsta pienācīga uzmanība (bieži nepamatotiem) kavējumiem un strīdiem par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kas attiecas uz sektoru, kurš dod aptuveni 40 % iekšzemes kopprodukta (IKP) un darbavietu Eiropas Savienībā. Turklāt direktīvai ir arī priekšrocība, jo tā ļauj Eiropas uzņēmumiem — jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem — sniegt labākus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām. Pareizi un pārredzami transponēta Pakalpojumu direktīva būtu devusi pozitīvu ietekmi, atraisot milzīgu potenciālu ekonomikas un darbavietu radīšanas jomā iekšējā tirgū, kas pēc aplēsēm ir aptuveni 0,6–1,5 % no Eiropas IKP — kas Eiropas Savienībai ir ārkārtīgi vajadzīgs. Tāpēc direktīvas pilnīga transponēšana visā ES ieviesīs konkurences elementus iekšējā tirgū, kas gala rezultātā dos priekšrocības pilsoņiem un uzņēmumiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Pakalpojumu direktīva veido pamatinstrumentu Eiropas Savienības izaugsmei, ļaujot pašnodarbinātām personām, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), vieglāk veikt savas darbības citās dalībvalstīs un attīstīt jaunas uzņēmējdarbības jomas un pieņemt tajās darbiniekus. Šīs darbības veido 40 % no Eiropas Savienības IKP un darbavietām un ir būtisks sektors ekonomikas izaugsmē un bezdarba apkarošanā. Ir svarīgi konsolidēt milzīgo potenciālu ekonomikas attīstības un darbavietu radīšanas jomā, kāds ir Eiropas iekšējais pakalpojumu tirgus, jo tas ir būtisks solis pretī reālam iekšējam pakalpojumu tirgum, kam jādod iespēja uzņēmumiem, jo īpaši MVU, sniegt pilsoņiem labākas kvalitātes pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām visā iekšējā tirgū. Es ceru, ka direktīvas mērķi varēs sākt īstenoties visdrīzākajā nākotnē un ka visa ES un tās reģioni varēs izmantot tās labumus, tādējādi veicinot reālu ekonomisku, sociālu un teritoriālu kohēziju, radot cilvēkam atbilstošas, ilgtspējīgas, kvalitatīvas darbavietas un uzlabotu sniegto pakalpojumu kvalitāti un nekaitīgumu.

  Philippe de Villiers (EFD), rakstiski. – (FR) Parlaments balso par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kuras anulēšana tika solīta, kad to vēl sauca par Bolkestein direktīvu. Eiropas Parlaments pašlaik lemj par to, vai tā tika vai netika pareizi transponēta dalībvalstīs.

Pakalpojumi, kas būtiski atšķiras starp dalībvalstīm, veido 40 % no Eiropas IKP un darbavietām. Pakalpojumu direktīva ierosina juridiskas „priekšrocības” un standartizāciju, kas notiks uz Francijas ļaužu rēķina un rezultātā vedīs pie sociālo standartu izlīdzināšanas pazemināšanās virzienā.

Tirgu un darbinieku kā mūsu valsts un kontinenta bagātības radītāju aizsardzība ir obligāta prasība, bet Eiropas Savienība kā parasti pretojas šai idejai.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka līdz šim Pakalpojumu direktīvas īstenošana dalībvalstīs ir bijusi daļēja un ierobežota. Lai gan direktīva ir viena no vissvarīgākajiem Eiropas tiesību aktiem, kuras mērķis ir atvērt pakalpojumu sektoru brīvai apritei Eiropas Savienības iekšienē, līdz tam vēl tāls ceļš ejams. Ir jāgarantē, ka šis tiesību akts, kas tika apstiprināts pirms vairāk nekā trim gadiem, tiek pareizi īstenots, jo īpaši attiecībā uz iedarbīgu „kontaktpunktu” radīšanu, kurus katrs pilsonis, kas mēģina pārdot pakalpojumus citā valstī, var izmantot, lai iegūtu vajadzīgo informāciju.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, izbeigt dalībvalstu liktos protekcionisma šķēršļus pakalpojumu darbību veikšanai un īstenot brīvās aprites principu, kura mērķis ir izveidot reālu iekšējo tirgu šim sektoram. Pakalpojumu sektors veido 40 % no Eiropas Savienības IKP un nodarbinātības, un tam ir milzīgs potenciāls izaugsmes un darbavietu radīšanas jomā, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos. Direktīvas transponēšanas termiņš bija 2009. gada beigas, bet dažas dalībvalstis vēl joprojām to nav īstenojušas pareizi un iedarbīgi.

Tiešsaistes portāls ar visu nepieciešamo administratīvo informāciju darbojas tikai 22 valstīs, un no šīm 22 valstīm elektroniski nepieciešamās procedūras var veikt tikai 14 valstīs. Ir jāgarantē un jāpārrauga direktīvas pareiza piemērošana dalībvalstīs, lai likvidētu patvaļīgus šķēršļus un/vai izveidotu tādus noteikumus, kas dalībvalstīs turpina darboties samērīgi un nediskriminējoši.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas projekts attiecas uz to, kā tiek īstenota Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū.

Cilvēku un preču brīvās aprites princips visā Eiropas teritorijā ir iekļauts visos tās līgumos, lai atbalstītu mērķi par kopējā tirgus izveidi. Direktīvu 2006/123/EK pieņēma, lai likvidētu birokrātiju, kas ierobežo pakalpojumu sniegšanu dalībvalstīs.

Tomēr var redzēt, ka ne visas dalībvalstis īsteno šo direktīvu tāpēc, ka uzskata, ka daži aspekti nav pienācīgi skaidroti. Tieši tāpēc šī rezolūcija ir būtiska.

Es apsveicu to, ka ir radīti līdzekļi ātrai un efektīvai reaģēšanai uz uzņēmēju un darba ņēmēju pārstāvju prasībām „vienotu kontaktpunktu” veidā, un es ceru, ka šie punkti netiks reducēti uz elektronisku formātu, bet būs saistīti arī ar personīgu uzmanību, jo mēs zinām, cik tas ir svarīgi, kad esam svešā valstī.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu atbilstīgi visām savām iepriekšējām nostājām attiecībā uz bēdīgi slaveno Bolkestein direktīvu un tās nepieņemamiem mērķiem sekmēt pakalpojumu, tostarp sabiedrisko pakalpojumu, liberalizāciju ekonomikas un finanšu grupējumu interesēs Eiropas Savienības iekšienē uz bezdarba palielināšanas un pakalpojumu kvalitātes pazemināšanas rēķina attiecīgajiem lietotājiem, kā tas jau ir skaidri redzams sektoros, kuri gājuši šo ceļu.

Šajā ziņojumā ir mēģināts izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, kuras nav virzījušās uz priekšu tik ātri, kā Eiropas Parlamenta deputātu vairākums būtu gribējis — lai aizsargātu Eiropas ekonomisko grupējumu intereses —, transponējot Direktīvu 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū. Šī direktīva stājās spēkā 2006. gada 28. decembrī, un tās mērķis, kā teikts ziņojumā, ir „pakalpojumu sniedzējiem atvērt Eiropas Savienības tirgu, likvidēt protekcioniskus ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu brīvai apritei starp dalībvalstīm, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido vienotā tirgus pamatu”.

Taču vajadzēja, lai tiktu dots objektīvs izvērtējums pakalpojumu, dažos gadījumos būtisku sabiedrisku pakalpojumu, liberalizācijas un tai sekojošās privatizācijas īstenošanas sekām, lai atgrieztos pie cilvēku un darba ņēmēju tiesību bezkompromisa aizsargāšanas.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Bolkestein direktīva ir atpalikusi no grafika, jo ir teikts, ka dalībvalstis pārāk ilgi to transponējušas un piemērojušas nepareizi. Ja tā ir taisnība, tad Francijā tā ir tikai daļēji transponēta valsts tiesību aktos. Un pilnīgi pamatoti! Lai izvairītos no publiskām debatēm un tādējādi no turpmāka skandāla, Sarkozy kunga valdība piesardzīgi izvēlējās neizmantot pamattiesību aktu, bet integrēt direktīvas principus attiecīgos dokumentos. Faktiski ir tikai viens princips: pilnīga un neierobežota uzņēmējdarbības brīvība un pakalpojumu sniegšanas brīvība! Tiesību aktu grozījumu sadalīšana ir radījusi procesu, kurā trūkst pārredzamības. Dokumenta darbības joma joprojām ir neskaidra: uz dažiem sociāliem pakalpojumiem, kuri it kā ir izslēgti no darbības jomas, direktīva faktiski attiecas. Pakalpojumi, kas faktiski ir izslēgti, šobrīd vienkārši ir atlikti malā: reizi trijos gados Komisija var rosināt atbrīvoties no izņēmumiem. Turklāt attiecībā uz dokumenta visskandalozāko klauzulu par izcelsmes valsts principu, lai gan formāli tā ir svītrota, tā ir ielavījusies atpakaļ, pateicoties iespējām, ko direktīva paver ar darbinieku norīkošanu un regulējumu par tiesību aktu, kas piemērojams līgumiskajām saistībām.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, pamatojoties uz to, ka pakalpojumi veido 70 % no visām darbavietām un jaunizveidotajām darbavietām vienotajā Eiropas tirgū un ir vissvarīgākais tiešo ārvalstu investīciju avots. Pakalpojumu direktīva rada fundamentālu pamatu pakalpojumu sniedzēju augstākas pakāpes brīvai apritei, stiprina patērētāju kā pakalpojumu saņēmēju tiesības un palielina informācijas, palīdzības un pārredzamības pieejamību attiecībā uz pakalpojumu sniedzējiem un viņu pakalpojumiem.

Šo iemeslu dēļ Pakalpojumu direktīvas pienācīgai īstenošanai ir jābūt Komisijas galvenajai prioritātei. Tāpēc Komisijai jāstrādā ar dalībvalstīm, turpmāk uzlabojot to mehānismu administratīvo sadarbību, kuri ietilpst direktīvas darbības jomā, jo īpaši nodrošinot, ka dalībvalstis izveido pilnīgi darboties spējīgus vienotus kontaktpunktus.

Turklāt es rosinu Komisiju kopā ar dalībvalstīm turpināt attīstīt vienoto tirgu pakalpojumu jomā, pamatojoties uz „savstarpējas novērtēšanas” procesu, kas noteikts Pakalpojumu direktīvā, lai saņemtu atjauninātas ziņas par patērētāju, pilsoņu un uzņēmumu reakciju attiecībā uz valsts pasākumiem Pakalpojumu direktīvas īstenošanā savās attiecīgajās dalībvalstīs, tādējādi nodrošinot, ka dalībvalstis reāli izjūt savu piederību vienotajam tirgum.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Pakalpojumu direktīva, kura tika pieņemta 2006. gadā un kurai bija jābūt transponētai valsts tiesību aktos līdz 2009. gada 28. decembrim, joprojām rada jautājumus dalībvalstīs un vietējās iestādēs, kuras šī direktīva tieši ietekmē. Gebhardt kundzes patstāvīgais parlamentārais ziņojums, kurā piedāvāts direktīvas īstenošanas sākotnējs izvērtējums, pievēršas dažām no šīm grūtībām, jo īpaši nenoteiktībai, kas valda attiecībā uz sociālajiem pakalpojumiem un vispārējas ekonomiskas nozīmes pakalpojumiem (kā tie tiek definēti? kuras jomas tiek ietekmētas?), kā arī transponēšanas procesa pārredzamības trūkumam dažās dalībvalstīs. Turklāt jāteic, ka sava problemātiskā pārredzamības trūkuma un neelastīguma dēļ Francija izceļas direktīvas īstenošanā. Francijā ir desmitiem dekrētu un īstenošanas tiesību aktu, un direktīvā noteikto izņēmumu ierobežojošs skaidrojums, kas rada šaubas par dažu pakalpojumu nākotni, piemēram, par bērnu aprūpi un invalīdu aprūpi. Pašlaik vairāk nekā jebkad šis patstāvīgais ziņojums, kas pieņemts ar lielu vairākumu, ir iespēja uzsvērt, ka EP deputāti un īpaši sociālisti turpinās modri sekot šīs direktīvas īstenošanai un tās ietekmei uz sabiedriskiem pakalpojumiem.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Šonedēļ, četrus gadus pēc Pakalpojumu direktīvas pieņemšanas Eiropas Parlaments deva savu spriedumu par direktīvas īstenošanu dalībvalstīs. Informācijas nepietiekamība, bezdarbība pārrobežu pakalpojumos, nevajadzīgi administratīvi ierobežojumi un tā tālāk ir kritika, ko izteicis Eiropas Parlaments ziņojumā, kuru esam pieņēmuši un par kuru es nobalsoju. Dalībvalstīm patiešām ir vajadzīgs progress, īstenojot šo direktīvu, lai uzlabotu un sekmētu pārrobežu pakalpojumu sniegšanu. Papildus tam es vēlos uzsvērt grūto jautājumu par direktīvas darbības jomu, no kuras izslēgtas vairākas jomas, piemēram, nekomerciālie vispārējas nozīmes pakalpojumi un daži pakalpojumi (sociālie pakalpojumi, bērnu aprūpe, palīdzība cilvēkiem un tā tālāk), ko pakalpojumu sniedzēji veic valsts uzdevumā. Divi jēdzieni — „vispārējas nozīmes nekomerciāli pakalpojumi” un „uzdevums” — nav skaidri definēti, un/vai tie tiek atšķirīgi skaidroti dažādās dalībvalstīs. Tas radījis juridiskas skaidrības trūkumu, par ko es paužu dziļu nožēlu.

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. – (DE) Eiropas kopējam iekšējam tirgum ir svarīgi, lai dalībvalstis īstenotu Pakalpojumu direktīvu ātri un iedarbīgi. Maziem un vidējiem uzņēmumiem, kas vēlas gūt iespēju piedāvāt savus pakalpojumus ārpus valsts robežām, ir īpaši svarīgi, lai būtu vienoti kontaktpunkti, kas var sniegt viņiem būtisku informāciju un skaidrot vajadzīgās procedūras.

Ir pagājis vairāk nekā gads kopš termiņa, kad dalībvalstīm bija jāīsteno Pakalpojumu direktīva. Mums nav lielas jēgas turpināt diskusijas par daudzajiem grozījumiem. Lietderīgāk būtu sīkāk izpētīt īstenošanas procesu. Lai gan dažas dalībvalstis jau ir veikušas nepieciešamos pasākumus, citas, šķiet, ir aizmirsušas par dokumentu, ko tās parakstīja. Tāpēc mums jānodrošina, ka direktīva tiek īstenota nekavējoties un pareizi visās 27 dalībvalstīs, lai vienkāršotu pakalpojumu sniegšanas procesu citās valstīs tik ātri, cik iespējams.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kura stājās spēkā 2006. gadā. Šīs direktīvas mērķis ir atvērt tirgu pakalpojumu sniedzējiem Eiropas Savienībā, likvidēt dalībvalstu protekcioniskos ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu sniegšanai, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Direktīvas mērķis ir ietekmēt piekļuvi tirgiem tādā veidā, ka tiek likvidēti patvaļīgi ierobežojumi un ka visi noteikumi, ko dalībvalstis noteikušas, ir samērīgi un nediskriminējoši. Skaidri un nepārprotami ir apliecināts, ka tiesību regulējuma projekts neietekmē ne darba tiesības, ne darba ņēmēju tiesības, kas ir aspekts, kuram Parlaments piešķīris īpašu nozīmi. Eiropas pakalpojumu sniedzējiem jābūt iespējai darboties visā Eiropas Savienībā bez birokrātiskiem ierobežojumiem. Direktīva attiecas uz dažādiem pakalpojumiem, kuru īpatsvars iekšējā kopproduktā (IKP) veido 40 % no ES IKP. Es piekrītu, ka vienotu kontaktpunktu izveide ir šīs direktīvas efektīvas īstenošanas būtiska sastāvdaļa.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pakalpojumu direktīva ir dzīvībai svarīgs solis pretī reālam vienotam tirgum pakalpojumu jomā, kas ļaus uzņēmumiem, jo īpaši MVU, piedāvāt pilsoņiem labākus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām. Es atbalstīju referentes nostāju, kura uzskata, ka vienotu kontaktpunktu izveide (VKP) ir galvenais elements šīs direktīvas efektīvā īstenošanā. Šim instrumentam var būt svarīga nozīme maziem un vidējiem uzņēmumiem. Vienotajos kontaktpunktos jābūt pieejamai precīzai, pilnīgai un aptverošai informācijai par formalitātēm, administratīvām procedūrām, darba tiesībām, nodokļu sistēmām, kas darbojas dalībvalstīs, jo īpaši par PVN, un tā tālāk. Turklāt uzņēmējiem jāsaņem palīdzība, izpildot nepieciešamās administratīvās procedūras. Es uzskatu, ka pēc pilnīgas transponēšanas ir būtiski veikt vispusīgu novērtējumu par Pakalpojumu direktīvas ietekmi uz ekonomikas aktivitātes, nodarbinātības kvalitātes un kvantitātes līmeņiem, sociālo aizsardzību, vides mērķu izpildi un uz patērētājiem sniegto pakalpojumu kvalitāti.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju. 2006. gadā pieņemtās Pakalpojumu direktīvas mērķis bija saskaņot noteiktus vienotā tirgus aspektus saistībā ar pakalpojumu sniegšanu. Dalībvalstīm tā bija pilnīgi jāīsteno līdz 2009. gada beigām. Es aicinu visas tās dalībvalstis, kuras nav izpildījušas saistības, izdarīt to steidzamības kārtā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Vienīgais pozitīvais ieguldījums šajā dokumentā ir aicinājums dalībvalstīm „nodrošināt lielāku pārredzamību”, transponējot Pakalpojumu direktīvu. Francijas valdība tam nepievērš uzmanību! Turklāt šis EP sociāldemokrātu deputātes ziņojums apstiprina šīs kaitīgās direktīvas neoliberālo diktātu un iet pat tik tālu, ka sauc pie kārtības dalībvalstis, kurām „pietrūkst vērienīguma” tās īstenošanā. Vēl jo sliktāk, ka Parlaments atzīst savu nespēju novērtēt īstenošanas sekas. Iespējams, ka tieši tāpēc nav balsojuma pēc saraksta. Atbildīgo vārdi nebūs zināmi. Es balsošu pret to.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 28. decembra Direktīva 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū cenšas atcelt pašreizējos šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanā. Pēc dažām grūtībām, kas radās direktīvas transponēšanas gaitā sakarā ar dažu dalībvalstu šaubām, šīs procedūras pamatnostādnes, kas izstrādātas, lai vienkāršotu koordināciju starp dalībvalstīm attiecībā uz patērētāju aizsardzību, vides aizsardzību un sabiedrības veselības aprūpi un drošību, beidzot tiks īstenotas dzīvē visās dalībvalstīs, un šis ziņojums dos ieguldījumu vēl efektīvākā īstenošanā un labākā ierosināto pasākumu darbībā. Tāpēc es nobalsoju tieši tā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) ES paver plašas iespējas, jo īpaši pakalpojumu sniedzējiem. Standartizēti ES noteikumi padara pārrobežu darbību vieglāku, un darba ņēmējiem tiek piedāvāts arvien vairāk stimulu pavadīt dažus gadus, strādājot ārvalstīs. Tomēr saistībā ar pakalpojumiem viņi bieži atduras pret valsts tiesību aktiem, kurus viņi nesaprot un kuri bieži rada problēmas un pārpratumus. Es nenobalsoju par šo ziņojumu, jo tas nedod pietiekami daudz informācijas par vienoto kontaktpunktu izmaksām.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Pakalpojumu direktīvas pieņemšanas mērķis ir atvieglot uzņēmumu darbību ārpus savas valsts robežām. Izveidotā sistēma ir būtiski samazinājusi administratīvo šķēršļu apjomu. Tomēr pieredze rāda, ka dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs mazajiem uzņēmumiem vēl arvien ir jāpārvar daudzi birokrātiski šķēršļi. Plānotais vienas pieturas aģentūru princips daudzās valstīs nedarbojas vai nedarbojas piemēroti, un uzņēmējiem dažos gadījumos vēl arvien ir jāiegūst neskaitāmas licences, kuras ir jāpārbauda visdažādākajām inspekcijas iestādēm. Ar šādām neērtībām saskaras ne tikai vietējie uzņēmēji, bet arī tie pakalpojumu sniedzēji, kuri vēlas sniegt pakalpojumus citā ES dalībvalstī. Tādēļ es piekrītu šā ziņojuma tekstam un arī aicinu ES dalībvalstis turpināt sekmēt uzņēmējdarbību un nodrošināt pakalpojumu sniegšanas brīvību.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Pakalpojumu direktīvas transponēšanas process pamatojas uz smalku procedūru, kuras mērķis ir dalībvalstu sistēmu pārredzamības un konsekvences izveide saistībā ar šīs direktīvas īstenošanas rezultātiem, kā arī iekšējā tirgus rezultātu novērtējums pēc transponēšanas. Tas ir mērķis šim ziņojumam, kuru es balsojumā atbalstīju, ņemot vērā vajadzību pārbaudīt dalībvalstu darbu. Noteikumu konverģences veicināšana, izmantojot to efektīvas transponēšanas savstarpēju novērtējumu, ne tikai sekmētu dalībvalstu darbu (kuras strādā ar tādu kavēšanos, ka šajā ziņojumā Parlaments uzskata par nepieciešamu uzraudzīt to darbu), bet arī noteiktu skaidru pamatu vienoto kontaktpunktu sistēmai, kas garantēs informācijas plūsmu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Es tikai vēlētos norādīt, ka mūsu ekonomikā pakalpojumiem ir 75 % īpatsvars un ka globālajā tirgū tiem noteikti ir jāparāda mūsu stiprā puse. Es uzskatu, ka nākotnē ir vēlama lielāka liberalizācija, kas nenozīmē noteikumu neesamību, bet tikai plašāku konkurenci.

  Maria do Ceu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Pakalpojumu direktīva tiecas sekmēt pakalpojumu iekšējā tirgus īstenošanu, vienlaikus garantējot augstu kvalitāti un sociālo kohēziju. Tas ir instruments, kas domāts, lai kalpotu ES izaugsmei, un tā īstenošana ir ietverta stratēģijā „Europe 2020” un Vienotā tirgus aktā. Pakalpojumu direktīvas transponēšana ir svarīgs dalībvalstu, valsts pārvaldes un vietējo iestāžu uzdevums, pateicoties tam, ko tā nosaka gan uzņēmumu dibināšanas tiesību, gan pakalpojumu sniegšanas jomā, kā arī pateicoties vienotu kontaktpunktu izveidei pakalpojumu sniedzēju, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu (MVU), atbalstam. Šī direktīva dod iespēju pašnodarbinātām personām, jo īpaši MVU, daudz vieglāk īstenot profesionālo darbību citās dalībvalstīs, kā arī tur apgūt jaunas uzņēmējdarbības jomas un pieņemt darbā jaunus darbiniekus. Es balsoju par, jo esmu pārliecināta, ka, pateicoties tam, ka iekšējā tirgus informācijas sistēmai un vienotajiem kontaktpunktiem ir nepieciešami visu iesaistīto iestāžu ievērojami centieni administratīvi sadarboties, tie radīs lielāku savietojamību un vienota tīkla izveidi valsts, reģionālā un vietējā līmenī visā Eiropas Savienībā, tuvinot attālākos reģionus reālam iekšējam tirgum.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 12. decembra Direktīvas 2006/123/EK par pakalpojumiem iekšējā tirgū (Pakalpojumu direktīvas) mērķis ir pakalpojumu sniedzējiem atvērt Eiropas Savienības tirgu, likvidēt protekcioniskus ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu brīvai apritei starp dalībvalstīm, un ievērot brīvas aprites principu, kas veido kopējā tirgus pamatu. Šī direktīva ir nozīmīgs instruments ceļā uz reālu iekšējo tirgu pakalpojumu jomā, kura mērķis ir dot iespēju uzņēmumiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, sniegt kvalitatīvākus pakalpojumus par konkurētspējīgām cenām visā ES teritorijā, dodot ieguldījumu labklājības un konkurētspējas veicināšanā, kā arī darbavietu radīšanā. Tādēļ, kā pareizi norāda referente, ir būtiski nodrošināt apmierinošu šīs direktīvas transponēšanu un īstenošanu no dalībvalstu puses, kam ir jāgarantē birokrātisko šķēršļu likvidēšana un attiecīgās informācijas pieejamība uzņēmējiem, īpaši sekmējot vienoto kontaktpunktu izveidi.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Es nobalsoju par šo ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, jo uzskatu, ka tā ir ļoti līdzsvarota. Tā pievēršas praktisko grūtību novērtēšanai un ierosina konkrētus priekšlikumus to risināšanai. Es esmu no valsts, kurā Pakalpojumu direktīva nav ieviesta valsts tiesību aktos. Es uzskatu, ka direktīvas īstenošana ir būtiska un tā ir jāpapildina ar pasākumiem, kas novērš lēta darbaspēka un sociālā dempinga ieviešanu. Manuprāt, svarīgi ir arī tas, ka ziņojums par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu uzsver tās jomas, kuras apzināti ir bijušas neievērotas, piemēram, sociālos un veselības aprūpes pakalpojumus. Tam ir uzmanīgi jāseko līdzi līdz pašām īstenošanas procesa beigām.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Gandrīz četrus ar pusi gadus pēc tam, kad tika pieņemta bēdīgi slavenā Pakalpojumu direktīva, kura ir pazīstama kā Bolkestein direktīva, Eiropas Parlamenta darba kārtībā atkal ir šis būtiskais jautājums, kas aptver plašu darbību spektru, kuras veido aptuveni 40 % no ES iekšzemes kopprodukta (IKP) un darbavietām. Par laimi situācija pašreiz ir kļuvusi mierīgāka, un kreisās noslieces partijas ir atteikušās no savām dogmatiskajām nostājām par Pakalpojumu direktīvu, kuras mērķis — un ir svarīgi to uzsvērt — ir likvidēt nevajadzīgos un ierobežojošos šķēršļus pakalpojumu sniegšanai Eiropas Savienībā. Ir jāteic, ka E. Gebhardt ziņojumā, par kuru šodien notika balsojums, dokumenta saturam ir pievērsta mazāka uzmanība nekā dalībvalstu centienu novērtēšanai saistībā ar tā transponēšanu.

Šī transponēšana ir saskaņā ar direktīvu, jo dalībvalstīm bija jāvienkāršo savas administratīvās procedūras un līdz 2009. gada beigām jāizveido „vienoti kontaktpunkti”, lai tādējādi uzņēmumi varētu vienkāršāk kārtot savas formalitātes elektroniskā veidā. Mazākais, ko varam teikt, ir tas, ka daudzās dalībvalstīs vēl arvien ir jāpanāk progress, lai stiprinātu vienoto tirgu un sekmētu ikdienas darbu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU), no kuriem tikai 8 % darbojas ārpus savas valsts robežām.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien mēs Parlamentā piedalījāmies balsojumā par ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu. Šīs direktīvas mērķis ir atvērt Eiropas Savienības tirgu pakalpojumu sniedzējiem, likvidēt protekcioniskus ierobežojumus, kas traucē pakalpojumu brīvai apritei starp dalībvalstīm, un ievērot Eiropas Savienībā preču un pakalpojumu brīvas aprites principu, kas veido vienotā tirgus pamatu. Īsi sakot, Eiropas pakalpojumu sniedzējiem ir jānodrošina iespēja strādāt bez birokrātiskiem šķēršļiem visā Eiropas Savienībā.

Gebhardt kundzes patstāvīgais ziņojums dod mums iespēju novērtēt Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kuras trīs gadu īstenošanas posms beidzās 2009. gada 28. decembrī, šai ļoti nozīmīgajai direktīvai stājoties spēkā 2006. gada decembrī. Referentes novērtējums faktiski atklāj, ka dažas dalībvalstis vēl nav pieņēmušas visus horizontālos tiesību aktus, ko šī direktīva nosaka attiecībā uz tās pareizu īstenošanu, tādēļ vēl joprojām ir jācenšas ieviest visus tos mehānismus, kas ir noteikti Pakalpojumu direktīvā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. - Mēs noslēgumā balsojām pret šo dokumentu, jo attiecībā uz vispārējas nozīmes pakalpojumiem šajā ziņojumā ir pausts uzskats, ka dalībvalstu lielākā daļa nesaskārās ar būtiskām problēmām. Kaut arī šajā formulējumā ir mazliet mainīts EPP „ēnu” referentes M. Handzlik (Polija) sākotnējais priekšlikums, kurā bija pausts uzskats, ka nav bijušas vispār nekādas problēmas, tas tomēr tiecas ignorēt direktīvas radītās neskaidrības, jo īpaši attiecībā uz to, vai sociālie pakalpojumi ir jāietver tās darbības jomā vai jāizslēdz no tās.

Turklāt ziņojumā ir saglabātas entuziastiskas cerības par ietekmi uz nodarbinātību, turpretim Komisija nav veikusi vispār nekādu ietekmes novērtējumu, un daži valsts ietekmes novērtējumi atklāj ļoti zemus kvantitatīvas ietekmes rādītājus darbavietu radīšanas izteiksmē; nav ietekmes rādītāju par darba zaudēšanu; turklāt nekas nav minēts par ietekmi uz darbavietu kvalitāti, nemaz nerunājot par Eiropas Kopienu Tiesas (EKT) prakses dažu lēmumu radīto spiedienu uz darba standartu līmeni pēc šīs direktīvas pieņemšanas.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka dinamiska pakalpojumu tirgus pilnīga īstenošana ir viena no Eiropas Savienības galvenajām prioritātēm. Pašreiz, lai gan ir būtiski vienotā tirgus sasniegumi, pakalpojumi veido tikai vienu piekto daļu no Eiropas kopējās tirdzniecības un tikai 8 % mazo un vidējo uzņēmumu darbojas citā dalībvalstī. Pagājušā gada oktobrī Komisijas pieņemtajā paziņojumā par vienoto tirgu sniegto skaitļu nozīme ir pietiekami skaidra: liberalizējot pakalpojumus, mēs nākamajos 10 gados panāktu iekšzemes kopprodukta (IKP) pieaugumu par 4 %. Šo mērķi var sasniegt tikai tad, ja tiek izstrādāti un īstenoti kopīgi noteikumi.

Šajā krīzes laikā mums ir jāizmanto esošais izaugsmes potenciāls, palīdzot uzņēmumiem attīstīties, ieviest jauninājumus un radīt vairāk darbavietu. Tas ir vienīgais veids, kā mēs spēsim piedāvāt labākus un konkurētspējīgākus pakalpojumus gan patērētājiem, gan uzņēmumiem. Pakalpojumu vienotajam tirgum ir jābūt ekonomikas izaugsmes atjaunošanas instrumentam, tam ir jāatgūst patērētāju uzticība un jāgarantē uzticami produkti visiem.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Vēl arvien ir vairāki ierobežojumi pakalpojumiem vienotajā tirgū, un tādējādi šis ir nozīmīgs ziņojums, jo tas analizē pieņemto risinājumu īstenošanu. Pakalpojumu direktīvas mērķis ir panākt vienotā pakalpojumu iekšējā tirgus pilnīgu īstenošanu. Tā ir arī paredzēta, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem būtiski atvieglotu sākt un paplašināt savu darbību. Tas veicinās jaunu darbavietu radīšanu un palīdzēs cīnīties pret bezdarbu. Pilsoņiem tiks piedāvāti kvalitatīvāki pakalpojumi par konkurētspējīgākām cenām, kā arī tiks uzlabots drošības līmenis šajā nozarē.

Tomēr būs būtiski novērtēt šīs direktīvas ietekmi pēc tam, kad dalībvalstis to būs pilnīgi īstenojušas. Eiropas Parlamentam kā vienam no šā projekta galvenajiem dalībniekiem ir jāieņem svarīga vieta šā procesa pārraudzībā. Šīs direktīvas ātra un pareiza īstenošana ir pamatnosacījums kohēzijas politikas un reģionālās politikas mērķu sasniegšanai, un tā var palīdzēt mums sasniegt stratēģijas „Europe 2020” mērķus, likvidējot vienotā tirgus atslābumu, kas pašlaik ir vērojams pakalpojumu nozarē.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Pakalpojumu tirgus liberalizācija tika ieviesta 2006. gadā. Tajā laikā Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa balsoja pret Pakalpojumu direktīvu, jo tai bija daudz trūkumu un tā negarantēja juridisko noteiktību. Ziņojumā, par kuru ir jābalso šodien, ir izvērtētas tās grūtības, ar kurām mēs saskārāmies, īstenojot šo Pakalpojumu direktīvu. Kaut arī tajā ir ietvertas dažas labas daļas, piemēram, aicinājums regulāri izvērtēt un izmeklēt ilgtermiņa ietekmi, tajā ietilpst arī daļas, kurām es nepiekrītu, piemēram, paziņojums, ka dalībvalstis īstenošanas procesā ir saskārušās ar dažām būtiskām grūtībām vai nav saskārušās ar tādām nemaz. Tā vienkārši nav patiesība, jo joprojām ir neskaidrība par to, vai sociālie pakalpojumi ietilpst vai neietilpst direktīvas darbības jomā. Ziņojums ir arī pārāk optimistisks par iespēju, ka tiks radītas darbavietas.

Nav veikta nekāda izpēte ne par radīto darbavietu skaitu, ne arī par darba zaudēšanas gadījumu skaitu vai par pieejamo darbavietu kvalitāti, nemaz nerunājot par spiediena palielināšanos uz darba nosacījumiem pēc Eiropas Kopienu Tiesas spriedumiem. Turklāt ziņojumā nav minēts neviens vārds par juridisko nenoteiktību, kas radīsies tādēļ, ka izcelsmes valsts principam nav formulēta neviena skaidra alternatīva. Tomēr Zaļie pieprasīja pārskatīt aizliegumu dalībvalstīm, kas nosaka papildu prasības pakalpojumu sniedzējiem, bet šis pieprasījums tika noraidīts. Es balsoju pret.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas 2006/123/EK īstenošanu. Ir svarīgi, ka tiek ievērotas sociālās tiesības un darba tiesības, jo pakalpojumu iekšējais tirgus ir uzlabots, un no visiem šiem pakalpojumiem labumu gūs gan tirgotāji, gan patērētāji.

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – Es stingri atbalstu E. Gebhardt ziņojumu. Pakalpojumu direktīvas īstenošanas termiņš beidzās pirms gada, un es atzinīgi vērtēju to, ka Parlamenta uzmanības centrā ir dalībvalstu gūtie panākumi. Pakalpojumu nozare veido lielu daļu no Eiropas Savienības IKP, tomēr pakalpojumu pārrobežu tirdzniecība vēl arvien tālu atpaliek no preču tirdzniecības līmeņa. Šis ziņojums parāda, ka īstenošana ir nepilnīga un pilsoņi vēl nav saņēmuši visus ieguvumus no šīs direktīvas. Direktīvas nozīmīgs noteikums ir katras dalībvalsts vienotie kontaktpunkti (VKP), kas informē pakalpojumu sniedzējus par tiesībām un pienākumiem citās ES dalībvalstīs. Manuprāt, šajā ziņojumā izvirzītais būtiskais jautājums ir šo vienoto kontaktpunktu nepietiekami plašā izmantošana. Es pilnīgi atbalstu priekšlikumu par efektīvas informācijas kampaņas organizēšanu, lai palielinātu vienoto kontaktpunktu atpazīstamību. Komisijai ir jāparedz līdzekļi reklāmas kampaņai. Tomēr es arī uzsveru to nozīmi, kādai ir jābūt vietējām dalībvalstu iestādēm, kurām ir kontakti un zināšanas, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu, ka šī kampaņa sasniedz mērķi. Kamēr tas netiks veikts, Eiropas Savienības centieni sekmēt pakalpojumu pārrobežu tirdzniecību būs veltīgi.

  Georgios Toussas (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Tā neveiksmīgā pret darba tiesībām vērstā tiesību akta par pakalpojumu „liberalizāciju” īstenošana, kurš pazīstams kā Bolkestein direktīva, veicina radikālas reakcionāras pārmaiņas uz strādnieku un vienkāršo ļaužu slāņu rēķina. Ja tiek atvērts pakalpojumu tirgus, kas veido 40 % no Eiropas Savienības IKP un darbavietām, tas ietver koplīgumu atcelšanu, triecienu algām, darba, sociālajām un citām tiesībām, ko ir izcīnījuši darba ņēmēji, un to ekonomikas stratēģisko valsts sektoru pārdošanu, kas ir tautas īpašums. Eiropas Parlaments savā rezolūcijas priekšlikumā par pakalpojumiem ir aicinājis Eiropas Savienību un dalībvalstu buržuāziskās valdības paātrināt kapitālistisko pārstrukturēšanos, lai tādējādi direktīvu par pakalpojumu „liberalizāciju” varētu īstenot pilnīgi, pamatojoties uz Komisijas neseno 2011. gada paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”, ar mērķi veikt turpmākus krasus samazinājumus darbaspēkam un dot iespēju monopoliem iekļūt jaunos, kapitālam peļņu nesošos sektoros. Pakalpojumu uzņēmumiem paredzēto vienoto kontaktpunktu izveide visās dalībvalstīs ir iegansts, lai paātrinātu šīs pret darba tiesībām vērstās direktīvas īstenošanu, kuras ratifikācija ir izraisījusi darba ņēmēju protestu vētru visās dalībvalstīs. Grieķijas Komunistiskā partija balsoja pret šo rezolūcijas priekšlikumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es pilnīgi atbalstu Evelyne Gebhardt ziņojumu par Pakalpojumu direktīvas īstenošanu. 2006. gada direktīvā noteiktās darbības veido 40 % no Eiropas Savienības IKP un darbavietām. Tomēr dalībvalstu atšķirīgās īstenošanas metodes ir izraisījušas to, ka pakalpojumu nozarei ir sarežģīti pilnīgi izmantot direktīvas priekšrocības. Tam, ka pakalpojumu sniedzējiem tiek dota atļauja darboties ārpus savas valsts, ir būtiska nozīme attiecībā uz ES vienoto tirgu, un birokrātijas samazināšana valsts līmenī var ļaut direktīvai dot ieguldījumu ES ekonomikas izaugsmei un tās mērķiem par darbavietām. Saskaņā ar ziņojumu katrai dalībvalstij ir jānodrošina, lai tiktu izplatīta plašāka informācija uzņēmumiem, kuri vēlas sniegt pakalpojumus pāri robežām. Tas ļaus pakalpojumu nozarei, izmantojot vienotos kontaktpunktus, saņemt ieguvumus no pārrobežu tirdzniecības. Nodrošinot, ka vienotie kontaktpunkti sniedz gan cilvēku kontaktu, gan elektronisko kontaktu iespējas, ir arī būtiski nodrošināt, lai lietotāji saņemtu visu attiecīgo informāciju un uz jautājumiem tiktu saņemtas atbildes. Ziņojumā ir arī ierosināts ietvert tos pakalpojumus, uz kuriem neattiecās 2006. gada sākotnējā direktīva: veselības aprūpe, pārvadājumu pakalpojumi un sociālie pakalpojumi. Tas paplašinātu šīs direktīvas darbības jomu, un lielāks skaits darba ņēmēju pakalpojumu sektorā būtu ieguvēji no tā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienībā pakalpojumu sektors veido aptuveni 70 % no IKP. Dažās valstīs, piemēram, Austrijā, no kuras es esmu, šis sektors ir ekonomikas izaugsmes dzinējs. Šīs direktīvas mērķis ir likvidēt nepamatotus šķēršļus pārrobežu pakalpojumu sniegšanai. Mazie un vidējie uzņēmumi bieži saskaras ar birokrātiskiem šķēršļiem un diskrimināciju, kas traucē tiem pilnīgi saņemt ieguvumus no kopējā iekšējā tirgus. Direktīvā ir ņemti vērā atsevišķas dalībvalsts īpašie sociālie apstākļi. Kontroles iespēju stiprināšana mērķa valstī ir nozīmīgs solis uz priekšu. Tomēr mums ir ātri jāievieš mehānisms efektīvu sankciju piemērošanai tiem ārvalstu pakalpojumu sniedzējiem, kuri pārkāpj likumu. Es balsojumā atbalstīju Gebhardt kundzes ziņojumu, jo ceru, ka Pakalpojumu direktīvas īstenošana nodrošinās jaunu stimulu darba tirgū.

Ziņojums: Antonio Cancian (A7-0020/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir apmierinošs un līdzsvarots kompromiss, kas garantē pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Tādējādi tas, ka Parlaments spēja mainīt piemērošanas jomu no 500 km, ko atbalstīja Padome, uz 250 km, ir panākums — arī attiecībā uz pasažieru tiesībām, kas īpaši skar cilvēkus ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Ir jāuzsver arī šādi aspekti: izmitināšanas nodrošināšana brauciena atcelšanas gadījumā, kā arī elektroniskiem līdzekļiem sniegta atjaunināta informācija pasažieriem.

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. – Mēs iebildām pret šā tiesību akta pieņemšanu, pamatojoties uz to, ka ir droši zināms, ka:

1) papildu izdevumi, ko radīs papildu tiesību nodrošināšana, nozīmēs biļešu cenu neatgriezenisku paaugstināšanos attiecībā uz visiem pasažieriem bez izņēmuma;

2) autobusu maršruti, kas sniedz nelielus ienākumus vai nenes peļņu, tādējādi liedzot iespēju paaugstināt biļešu cenu, tiks pilnīgi atcelti un šajos maršrutos netiks nodrošināti pārvadājumi.

Eiropas Savienībai nevajadzētu būt pilnvarotai pieņemt tiesību aktus, kas ir jāievēro Apvienotajai Karalistei. Mēs aizstāvam Apvienotas Karalistes kā nacionālas valsts tiesības nodrošināt savu pārvaldi un pieņemt savus tiesību aktus, un noteikumi transporta un vides jomā nav izņēmums.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā pausta Eiropas Parlamenta nostāja par pasažieru tiesību aizsardzību. Regula attieksies uz tādiem regulārajiem pārvadājumiem Eiropas Savienības dalībvalstu iekšienē un starp šīm valstīm, kuru plānotais maršruts nepārsniedz 250 km. Mēs runājam par autobusu pasažieru tiesībām gadījumā, ja autobusa pārvadājums ir atcelts vai atiešana aizkavējas ilgāk nekā par 120 minūtēm. Tādā gadījumā pasažieriem nekavējoties jāpiedāvā izvēlēties starp to, vai turpināt braucienu vai mainīt maršrutu nokļūšanai galapunktā bez papildu piemaksas, vai saņemt biļetes cenas atlīdzību. Ja pārvadātājs šādu izvēli nepiedāvā, pasažieriem papildus atlīdzībai biļetes cenas apmērā ir tiesības uz kompensāciju. Brauciena atcelšanas vai kavēšanās gadījumā pasažieriem sniedz visu nepieciešamo informāciju. Turklāt palīdzība ir jāpiedāvā arī tad, ja vairāk nekā trīs stundu brauciens tiek atcelts vai atiešana kavējas ilgāk nekā 90 minūtes.

Šādos gadījumos ir jāpiedāvā maltītes vai atspirdzinājumi, kā arī izmitināšana līdz divām naktīm. Tomēr pienākums nodrošināt izmitināšanu netiek piemērots, ja atcelšanu vai kavēšanos ir izraisījuši ļoti slikti laika apstākļi vai dabas katastrofas. Ņemot vērā pasažieru piedzīvotās grūtības šajā ziemā, kad laika apstākļu dēļ viņi nevarēja nonākt savā galamērķī un pat bija spiesti pavadīt vairākas naktis stacijās, ir jānodrošina viņu tiesības uz izmitināšanu.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienība vairāk nekā 70 miljoni iedzīvotāju ik gadu ceļo ar autobusu. Eiropas Parlamenta pieņemtā stingrā nostāja par to cilvēku tiesībām, kuri izmanto autobusu pārvadājumus, nozīmē, ka turpmāk pārvadātāji visā Eiropas Savienībā nodrošinās informāciju, palīdzību un kompensāciju, lai ievērotu pasažieru tiesības. Neatkarīgi no izmantotā transporta veida Eiropas iedzīvotājiem tagad būs nodrošināta Eiropas Savienības mēroga aizsardzība. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir noteikts regulējums attiecībā uz autobusu virsrezervāciju vai braucienu, kas ir garāki par 250 kilometriem, atiešanas kavēšanos par vairāk nekā 2 stundām, kā arī braucienu atcelšanas gadījumiem. Turklāt, manuprāt, pamattiesību kopa attiecībā uz palīdzības sniegšanu autoostās, tostarp konkrētu aprīkojuma vienību, piemēram, ratiņkrēslu, bezmaksas transportēšana, atspoguļo personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām nediskriminācijas politiku. Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir atbalstītas personu ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības, piemēram, nediskriminējoša piekļuve transportam un tiesības uz kompensāciju ratiņkrēsla vai cita pārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Cilvēkiem ar invaliditāti ir jāspēj piekļūt transporta sistēmai, un ir jānodrošina cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības attiecībā uz palīdzības saņemšanu pieturās un autoostās. Lai gan es piekrītu, ka pasažieriem ir tiesības uz labāku uzņēmumu un autoostu darbinieku sniegtu informāciju un palīdzību visā Eiropas Savienībā, ir svarīgi novērst neadekvātus apgrūtinājumus mazām, iekšzemes vai brīvprātīgām organizācijām, kas darbojas lauku teritorijās, jo tas radītu spiedienu pārtraukt sniegto pakalpojumu nodrošināšanu.

Nereti iekšzemes vai brīvprātīgo organizāciju sniegtie pakalpojumi ir ļoti svarīgi valsts un lauku iedzīvotājiem. Ziņojumā ieteikto papildu izmaksu rezultātā kāptu cenas un tiktu ierobežoti pieejamie maršruti, un daži uzņēmumi, iespējams, būtu spiesti pārtraukt savu darbību. Pārmērīga reglamentācija radītu milzīgus apgrūtinājumus šiem uzņēmumiem, no kuriem daži jau ir pakļauti spiedienam, kā arī izraisītu lauku iedzīvotājiem sniegtu pakalpojumu ierobežojumu. Transporta sistēma, kas labi darbojas vietējā līmenī, ir labāka nekā pārāk stingru noteikumu dēļ pārtraukta pakalpojumu sniegšana.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šā svarīgā dokumenta pieņemšanu. Transporta nozarei piedzīvojot izaugsmi un palielinoties Eiropas Savienības iedzīvotāju mobilitātei, ir svarīgi noteikt Eiropas Savienības mēroga tiesības pasažieru aizsardzībai un nodrošināt vienādus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu pārvadātāju vidū. Gaisa pārvadājumu pasažieriem jau sen ir nodrošināta virkne tiesību, un pirms diviem gadiem vienlīdzīgas tiesības tika noteiktas Eiropas Savienības dzelzceļa transporta pasažieriem, nodrošinot augsta līmeņa aizsardzību. Līdzīgas tiesības ir jāparedz arī autobusu pasažieriem, un ir jāuzlabo ceļošanas iespējas pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Es uzskatu, ka pēc ilgām un sarežģītām pārrunām mums ir izdevies panākt labu un līdzsvarotu vienošanos ar Padomi, kas pilnīgi aizsargā pasažieru tiesības, neuzliekot lielu slogu pārvadātājiem, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Turpmāk autobusu pasažieriem brauciena atcelšanas, kavējuma vai atlikšanas gadījumā būs tiesības uz kompensāciju, un ir risināts arī bojātas vai nozaudētas bagāžas jautājums, ka arī paredzēti skaidri noteikumi par tiesībām uz kompensāciju, ja notiek negadījums.

  Gerard Batten and Nigel Farage (EFD), rakstiski. – Mēs iebildām pret šā tiesību akta pieņemšanu, pamatojoties uz to, ka ir droši zināms, ka:

1) papildu izdevumi, ko radīs papildu tiesību nodrošināšana, nozīmēs biļešu cenu neatgriezenisku paaugstināšanos attiecībā uz visiem pasažieriem bez izņēmuma;

2) autobusu maršruti, kas sniedz nelielus ienākumus vai nenes peļņu, tādējādi liedzot iespēju paaugstināt biļešu cenu, tiks pilnīgi atcelti un šajos maršrutos netiks nodrošināti pārvadājumi.

Eiropas Savienībai nevajadzētu būt pilnvarotai pieņemt tiesību aktus, kas ir jāievēro Apvienotajai Karalistei. Mēs aizstāvam Apvienotas Karalistes kā nacionālas valsts tiesības nodrošināt savu pārvaldi un pieņemt savus tiesību aktus, un noteikumi transporta un vides jomā nav izņēmums.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Autobusu pasažieru tiesību saskaņošana ar dzelzceļa un gaisa pārvadājumu pasažieru tiesībām, protams, ir uzteicams nolūks. Tomēr es atturējos no balsošanas, jo, manuprāt, teksts nav pietiekami izsmeļošs.

Būtiskas problēmas gadījumā izmaksājamās kompensācijas sliekšņa ierobežošana līdz 250 kilometriem faktiski nozīmē trīs Eiropas Savienības dalībvalstu izslēgšanu. Bez grūtībām bija iespējams ieviest attiecīgajām valstīm paredzētu vienkāršu izņēmuma mehānismu. Raugoties plašāk, autobusu pasažieri ir mazāk turīgi. Tā kā mobilitāte ir jautājums, kas bieži nonāk uzmanības centrā, pasažieriem adresēts vēstījums par braucieniem, kas ir daudz īsāki nekā 250 kilometri, būtu bijusi laba doma.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Runājot par attiecīgo tekstu, es varu tikai atbalstīt Cancian kunga ziņojumu, ar kura palīdzību iestāžu diskusiju centrā mēs ne tikai cenšamies izveidot kopēju autobusa pasažieru tiesību kopu, bet arī atbilstīgi ņemt vērā personu ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām prasības mobilitātes jomā. Tāpēc uzņēmumi, kas veic pārvadājumus ar autobusu, tiek mudināti nodrošināties ar aprīkojumu un apgūt prasmes, lai sniegtu minimālo palīdzības līmeni cilvēkiem ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām, ja pasažieri informē uzņēmumu par savām vajadzībām ne vēlāk kā 36 stundas pirms izbraukšanas. Tāpēc domājams, ka panāktais kompromiss nosaka kopīgus minimālos standartus pasažieru interesēs, neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Pamatojoties uz otrdien notikušā balsojuma rezultātiem, Eiropas Parlaments ir veiksmīgi papildinājis Eiropas pasažieru tiesību jomas tiesību aktu kopu ar trūkstošo elementu, kas visā Eiropas Savienībā ir jāsāk piemērot, sākot ar 2013. gada pavasari.

Pārrunas bija sarežģītas. Tomēr tās ietvers visus valstu un pārrobežu autotransporta pakalpojumus attiecībā uz attālumiem, kas pārsniedz 250 kilometrus. Laikā, kad Eiropas iedzīvotāji aizvien biežāk izmanto autotransporta pārvadājumus, jo tie sniedz lētāku un ērtāku ceļošanas iespēju īsu attālumu pārvarēšanai, ko nenodrošina gaisa transporta pārvadājumi, bija jāveic šo transporta jomu regulējošo noteikumu standartizācija. Eiropas satiksmes kontekstā ir tikai dabiski, ka autotransporta nozarē ir spēkā tādi paši kompensācijas noteikumi kā gaisa pārvadājumu jomā piemērotie nosacījumi, kuru standartizācija tika veikta pirms ilga laika.

Pārāk bieži pārvadātāji autotransporta jomā piemēro noteikumus pēc saviem ieskatiem, jo īpaši valstīs, kuras nesen pievienojās Eiropas Savienībai. Tomēr saistību piemērošana šiem pārvadātājiem var tikai uzlabot piedāvātos pakalpojumus. Katram pasažierim neatkarīgi no tā, vai viņš izmanto gaisa vai sauszemes transportu, ir jāzina savas tiesības, jo īpaši gadījumos, kad viņš samaksā par konkrētu pakalpojumu, bet dažkārt saņem ko pavisam atšķirīgu. Es ceru, ka pagaidu atbrīvojumu no šiem noteikumiem nepieprasīs daudzas valstis un ka to piemērošana visā Eiropas Savienībā sāksies 2013. gada pavasarī.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos apsveikt Cancian kungu saistībā ar viņa teicami paveikto darbu, kas mums ļāva panākt apmierinošu un līdzsvarotu kompromisu. Šā ziņojuma rezultātā turpmāk tiks nodrošinātas arī autobusu pasažieru tiesības, kuri līdz šim veidoja vienīgo pasažieru segmentu bez Eiropas līmenī noteiktas konkrētas aizsardzības. Tāpēc es balsoju par šo dokumentu, kurā es pozitīvi vērtēju arī uzmanību, kas pievērsta autotransporta uzņēmumiem, kuri darbojas šajā nozarē.

Panāktās vienošanās ļāva izvairīties no pārāk smaga sloga uzlikšanas pārvadātājiem, kuri nereti ir nelieli ģimenes uzņēmumi. Tomēr, manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība pieņemtu konkrētu regulu, kam drīzumā sekos pasažieru tiesību harta, kurā īpaša uzmanība pievērsta cilvēku ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es apstiprināto tekstu uzskatu par līdzsvarotu kompromisu, kas nodrošina pasažieru tiesības, vienlaikus neradot pārāk lielu administratīvo slogu transporta nozares uzņēmumiem, kuru lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi. Es uzskatu par veiksmi faktu, ka Eiropas Parlaments par spīti Padomes iebildumiem ir paplašinājis regulas darbības jomu, ietverot visus regulāros iekšzemes un pārrobežu pārvadājumus, kuru maršruts ir 250 km vai vairāk, lai gan Padomes ierosinātais minimālais attālums bija 500 km. Es pozitīvi vērtēju faktu, ka atcelšanas, kavējuma, kas pārsniedz 120 minūtes, vai virsrezervējuma gadījumā papildus tiesībām turpināt braucienu vai mainīt maršrutu nokļūšanai galapunktā, vai saņemt biļetes cenas atlīdzību pasažieriem būs tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas. Ņemot vērā, ka regula par autobusu pasažieru tiesībām ir saistīta ar regulu par dzelzceļa transporta pasažieru tiesībām, mani neapmierina tas, ka pretēji autobusu pasažieru gadījumam dzelzceļa transporta pasažieriem daudzās Eiropas Savienības valstīs ir jāgaida uz to tiesību piemērošanu, jo īpaši attiecībā uz tiesībām saņemt atlīdzību ceturtdaļas vai puses no biļetes cenas apmērā, kad kavējums pārsniedz vienu stundu.

Čehijas Transporta ministrija arī ir izmantojusi iespēju uz pieciem gadiem atlikt šā tiesību akta ieviešanu. Tās minētais šādas izvēles pamatojums bija salīdzinoši plašie celtniecības darbi Čehijas dzelzceļa tīklā, kas rada vilcienu kavēšanos. Veicot galīgo analīzi, tas nozīmē dubultstandartu sistēmas ieviešanu, nostādot vienu pasažieru grupu sliktākos apstākļos nekā citu.

  David Campbell Bannerman (ECR), rakstiski. – Mēs iebildām pret šā tiesību akta pieņemšanu, pamatojoties uz to, ka ir droši zināms, ka:

1) papildu izdevumi, ko radīs papildu tiesību nodrošināšana, nozīmēs biļešu cenu neatgriezenisku paaugstināšanos attiecībā uz visiem pasažieriem bez izņēmuma;

2) autobusu maršruti, kas sniedz nelielus ienākumus vai nenes peļņu, tādējādi liedzot iespēju paaugstināt biļešu cenu, tiks pilnīgi atcelti un šajos maršrutos netiks nodrošināti pārvadājumi.

Eiropas Savienībai nevajadzētu būt pilnvarotai pieņemt tiesību aktus, kas ir jāievēro Apvienotajai Karalistei. Mēs aizstāvam Apvienotas Karalistes kā nacionālas valsts tiesības nodrošināt savu pārvaldi un pieņemt savus tiesību aktus, un noteikumi transporta un vides jomā nav izņēmums.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka transporta nozare pastāvīgi paplašinās, ir kļuvis svarīgi nodrošināt, lai pasažieru aizsardzības tiesības, kas ir salīdzināmas ar tiesībām, kuras attiecas uz citu transporta veidu pasažieriem, visā Eiropas Savienībā tiktu piemērotas arī pārvadājumiem ar autobusu, kas ir piedzīvojuši izaugsmi vairāk nekā 5 % apjomā ar ikgadējo pasažieru skaitu 72,8 miljoni. Ir arī svarīgi nodrošināt vienādus konkurences apstākļus starp dažādu dalībvalstu transporta nozares uzņēmumiem un dažādiem transportlīdzekļiem. Tāpēc uzskatu, ka ir svarīgi, ka pēc gandrīz divus gadus ilgām sarunām ir bijis iespējams panākt vienošanos, kas ļaus šai pasažieru grupai izmantot visu tiesību kopu, jo īpaši attiecībā uz palīdzību negadījumu situācijā, attiecībā uz kavējumiem, atceltiem braucieniem, atmaksu utt., un vienlaikus īpaša uzmanība ir pievērsta cilvēku ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām. Es atbalstu šo kompromisu, jo uzskatu, ka tas ir visai apmierinošs un līdzsvarots, jo tas nodrošina pacientu tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Manuprāt, tā ir laba zīme, ka galīgo tekstu var uzskatīt par ļoti apmierinošu un līdzsvarotu kompromisu, jo tas spēj nodrošināt pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) 2008. gada decembrī Komisija iesniedza priekšlikumu regulai par autobusu pasažieru tiesībām. Galvenais šā priekšlikuma nolūks bija ieviest kopējus noteikumus attiecībā uz šīm tiesībām. Tagad tas ir izdarīts, un esmu gandarīta, ka pasažieriem, kuri ar autobusu dodas vismaz 250 km garā braucienā, tagad Eiropas Savienības mērogā būs tiesības uz informāciju, palīdzību un kompensāciju brauciena atcelšanas, virsrezervējuma vai divu stundu ilga vai ilgāka kavējuma gadījumā.

Pasažieriem ir jānodrošina tiesības izvēlēties saņemt biļetes cenas atlīdzību vai turpināt braucienu tādos pašos apstākļos un bez papildu piemaksas. Ja atlīdzība ir vienīgā iespēja, pasažieriem jāizmaksā kompensācija 50 % apmērā no biļetes cenas. Turklāt pasažieriem arī būs tiesības uz kompensāciju viņu bagāžas nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Eiropas Parlaments šonedēļ balsoja par ziņojumu, kura mērķis ir nodrošināt autobusu pasažieru tiesības Eiropas līmenī. Ar Padomi panāktais kompromiss ir solis pareizajā virzienā, bet diemžēl šīs regulas piemērošanas joma ir ierobežota, tāpēc mēs izvēlējāmies atturēties no balsošanas.

Mēs uzskatām, ka problēmu rada trīs dalībvalstu, proti, Luksemburgas, Maltas un Kipras, izslēgšana, jo tas ievērojami vājina pasažieru vispārējo aizsardzību Eiropā. Mēs arī uzskatām, ka 250 km attālums ir pārāk liels, lai to izmantotu Eiropas Savienības tiesību akta pamatā, jo praksē tas nozīmē, ka šis tiesību akts nesniegtu aizsardzību autobusu pasažieriem, kuri ceļo no Luksemburgas uz Strasbūru vai no Malmes uz Vekši. Tas ir nožēlojami.

Mēs arī iebilstam pantam par force majeure, kas ierobežo pārvadātāju atbildību braucienu atcelšanas vai kavējumu gadījumā, ja to iemesls ir apgrūtinoši laika apstākļi vai dabas katastrofas. Mēs uzskatām, ka tas rada satraucošu precedentu saistībā ar gaidāmo regulas par gaisa pārvadājumu pasažieru tiesībām pārskatīšanu.

Tomēr mēs atbalstām cilvēku ar invaliditāti tiesību uzlabojumu, ko šī vienošanās ietver, un papildu palīdzību, ko šie cilvēki turpmāk saņems.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par autobusu pasažieru tiesībām, jo tās ir salīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieru tiesībām. Jaunajā regulā ir iekļauti svarīgi noteikumi, jo īpaši attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām, kā arī pasažieru tiesībām brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Neatkarīgi no izmantotā transporta veida pasažieriem ir tiesības saņemt kvalitatīvus un drošus pakalpojumus, tāpēc es uzskatu par pozitīvi vērtējamu nodomu ieviest saskaņotus noteikumus attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām visā Eiropas Savienības teritorijā. Turklāt es uzskatu, ka neatkarīgi no izmantotā transportlīdzekļa veida pasažieru tiesībām būtu jābūt vienādām, izņemot gadījumus, kad tas nebūtu savietojams ar attiecīgo transporta veidu īpašībām. Visbeidzot es vēlētos apsveikt Kratsa-Tsagaropoulou kundzi, Simpson kungu, referentu un visas pārējās Saskaņošanas komitejas sarunās iesaistītās personas saistībā ar paveikto darbu un vienošanos, kas panākta par pēdējo šīs regulas versiju.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir saistīts ar Saskaņošanas komitejas apstiprināto Eiropas Parlamenta un Padomes regulas kopīgo tekstu par autobusu pasažieru tiesībām.

Vispirms es vēlētos apsveikt Saskaņošanas komiteju saistībā ar paveikto darbu un panākto vienošanos. No Padomes sākotnēji ierosinātajām trim tiesībām ir bijis iespējams nonākt pie divpadsmit jautājumos noteiktām tiesībām, no kurām es izceltu noteikumus attiecībā uz pārskatatbildību, kompensāciju, palīdzību, alternatīvu transportu un īpašu pasažieriem ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām veltītu uzmanību.

Tāpēc es atbalstu šo Eiropas Savienības veikto papildu pasākumu, kas, esmu pārliecināts, palielinās to pasažieru skaitu, kuri ceļo ar autobusu, pateicoties drošības sajūtai un ērtībām, ko šī regula nodrošinās, tādējādi ievērojami veicinot CO2 emisiju apjoma samazināšanu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Saskaņošanas komitejā panāktā Parlamenta un Padomes vienošanās maina otrajā lasījumā noteikto regulas piemērošanas jomu, ierobežojot to attiecībā uz pasažieriem, kuri izmanto autobusa pārvadājumus, ko sauc par „tālsatiksmes” pārvadājumiem, tos definējot kā pakalpojumus, kas ietver 250 km vai garāku braucienu. Vienlaikus tajā ir noteiktas 12 pamattiesības pasažieriem, kuri izmanto īsākas distances pārvadājumus, īpašu uzmanību pievēršot cilvēkiem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām, piemēram, nosakot tiesības uz kompensāciju ratiņkrēslu un cita pārvietošanās aprīkojuma nozaudēšanas vai bojājumu gadījumā, nediskriminējošas biļetes, pārvadāšanas noteikumus un tiesības uz informāciju.

Šos ierosinājumus mēs, protams, atbalstām. Tomēr mums ir jāpauž zināmas šaubas par Saskaņošanas komitejā veiktajiem grozījumiem, kā arī regulas piemērošanai izmantoto kritēriju. Eiropas Savienības dalībvalstu atšķirīgie izmēri un īpašības var apgrūtināt regulas piemērošanu atsevišķās no šīm valstīm, jo īpaši mazākajās no tām, jo pieņemtajā „tālsatiksmes” koncepcijā ir grūti iekļaut daudzus šo valstu maršrutus, tādējādi to pasažieriem bez pamatota attaisnojuma var tikt liegtas attiecīgās tiesības.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Pēc daudziem procedūrai veltītiem gadiem šā teksta pieņemšana nozīmē ievērojamus panākumu pasažieru tiesību jomā Eiropā, jo īpaši attiecībā uz pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Pieņemot šo regulu (kas attiecas uz braucieniem ar autobusu), turpmāk Eiropas Savienībā būs spēkā tiesību akti par visiem transporta veidiem, nodrošinot pasažieru tiesības un garantijas, ja viņu brauciens, piemēram, ir atcelts vai kavējas vai ir pazaudēta viņu bagāža utt. No otras puses, es paužu nožēlu par faktu, ka šī regula piemērojama tikai, sākot ar 250 km gariem maršrutiem, jo šāds nosacījums faktiski izslēdz trīs Eiropas Savienības dalībvalstis (Luksemburgu, Maltu un Kipru), kā arī daudzus maršrutus, piemēram, Brisele–Amsterdama vai Budapešta–Vīne. Visbeidzot, es arī nosodu „braucienu” elastības trūkumu pierobežu apgabalos, jo tas apgrūtina eiropiešu mobilitāti. Citiem vārdiem sakot, šā teksta vēriens ir daudz ierobežotāks par to, ko pirms dažiem mēnešiem mēs aizstāvējām Saskaņošanas komitejā, un tā vēriens ir daudz ierobežotāks, nekā es to vēlētos redzēt Eiropas pasažieru interesēs.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šā teksta pieņemšanu ne tikai tāpēc, ka tā mērķis ir autobusu pasažieru tiesību uzlabošana attiecībā uz kompensāciju un palīdzību negadījuma apstākļos, bet arī tāpēc, ka tajā ir uzsvērts nediskriminācijas princips attiecībā uz cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuriem arī ir jāsaņem pienācīgas piekļuves iespējas šim transporta veidam, kas šobrīd veido 10 % no visa sauszemes pasažieru transporta Eiropā. Turklāt es atzinīgi vērtēju faktu, ka, pateicoties šim tekstam, tagad ir aizsargātas visu transporta veidu pasažieru tiesības.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju par svarīgu jaunu tiesību nodrošināšanu autobusu pasažieriem. Es domāju, ka mēs esam panākuši kompromisu starp patērētāju tiesībām un transporta pakalpojumu sniedzēju vajadzībām. Šodienas balsojums būs īpaši svarīgs pasažieriem ar invaliditāti, kuru stāvoklis tā rezultātā tiks uzlabots.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments pauž savu nostāju par pasažieru tiesību aizsardzību. Es uzskatu, ka tā veicinās pasažieru apstākļu uzlabošanu un nodrošinās tiem lielāku tiesisko skaidrību negadījumu vai citu neparedzētu notikumu situācijā. Vienlaikus šajā dokumentā noteiktās uzlabotās pasažieru tiesības tiks piemērotas, neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi. Svarīgākais, ka autobusu pasažieru tiesības būs salīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieru tiesībām.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Pēc sarežģītām Parlamenta un Padomes sarunām mēs beidzot tikai šodien varam pieņemt Cancian kunga sagatavoto ziņojumu. Es neredzēju alternatīvu balsošanai par tā pieņemšanu, jo šis ziņojums Eiropas Savienībai ļauj uzstāt, lai atsevišķas dalībvalstis pieņemtu šim jautājumam veltītus tiesību aktus saskaņā ar norādēm, kas sniegtas šajā ziņojumā, kura mērķis ir lielāka autobusu pasažieru tiesību ievērošana. Ņemot vērā, ka autobusi pēc automobiļiem ir visplašāk lietotais transporta veids (un šī tendence palielinās), Eiropai ir pienākums aizsargāt tos iedzīvotājus, kuri izmanto šos pakalpojumus. Ziņojums ir labs kompromiss, un, šķiet, man tiešām ir jāuzsver fakts, ka tajā ir pievērsta atbilstīga uzmanība cilvēku ar invaliditāti tiesībām, pieprasot lielāku autobusu pārvadājumu uzņēmumu palīdzību visiem cilvēkiem ar invaliditāti vai ierobežotām pārvietošanās spējām. Šī tiesību akta stāšanās spēkā nozīmē, ka iedzīvotājiem būs tiesības uz skaidriem un vienotiem nosacījumiem attiecībā uz kompensāciju par bojājumiem vai atlīdzību gadījumā, ja kavējumu dēļ netiks ievērots paredzētais braucienu grafiks.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Otrdien, 2011. gada 15. februārī, Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu, kurš nodrošinās ilgi gaidīto rezultātu, proti, vienādas tiesības visu transporta nozaru pasažieriem. Ir nostiprinātas to pasažieru tiesības, kuri izmanto regulāros autobusu pārvadājumu pakalpojumus, saistībā ar bagāžas un personīgo mantu nozaudēšanu, nāvi vai kaitējumu veselībai, problēmām, kas radušās pārvadātāja dēļ, utt. Pozitīvs regulas elements ir fakts, ka tā reglamentē pasažieru tiesības visā Eiropas Savienībā. Ir jāuzsver, ka šīs pamattiesības ietver personu ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzības. Regulas mērķis ir nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi transportam. Tajā ir reglamentēti arī pasažieru pienākumi un to neievērošanas sekas, kas var ietvert arī tiesību pieprasīt kompensāciju zaudēšanu. Ņemot vērā minēto, es balsoju par regulas pieņemšanu, kas ir labi sagatavota un noslēdz tiesību aktu kopu attiecībā uz pasažieru tiesību reglamentāciju Eiropas Savienībā.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Šodien, pēc divus gadus ilgām un sarežģītām pārrunām ar dalībvalstīm, Eiropas Parlaments balsoja par vienošanās pieņemšanu par regulu, kurā būs ietvertas visas iekšzemes vai pārrobežu tālsatiksmes transporta pasažieru tiesības. Es balsoju par šo vienošanos, jo tajā ir ietvertas 12 pamattiesības, kas ir ārkārtīgi svarīgas transporta pakalpojumu kvalitātes uzlabošanai. Tās īpaši attiecas uz pasažieru tiesībām saņemt informāciju pirms brauciena un tā laikā, kā arī cilvēku ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām tiesībām. Šo tiesību ieviešana mums ļaus nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi transportam.

Turklāt šajā ziņojumā ir ietvertas pasažieru tiesības, kuras es uzskatu par ļoti nozīmīgām, proti, tiesības uz obligātu kompensāciju par nozaudētu bagāžu, zināma izmaksu apjoma atlīdzināšanu pasažiera nāves vai fiziska ievainojuma gadījumā, kā arī kompensāciju apjomā līdz pat 50 % no biļetes cenas papildus atlīdzībai biļetes cenas apmērā, ja operators atceļ braucienu un tādējādi nespēj izpildīt savas transportēšanas saistības.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir noteikta jauna autobusu pasažieru tiesību kopa un kuram būtu jāuzlabo pasažieriem piedāvāto pakalpojumu kvalitāte, piemērojot spiedienu transporta pakalpojumu sniedzējiem, lai tie atbildētu par savu rīcību saistībā ar kavējumiem, braucienu atcelšanu un nozaudētu vai bojātu bagāžu. Ziņojumā ir iekļauti arī svarīgi noteikumi, lai uzlabotu cilvēku ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām piekļuvi vietējo autobusu pakalpojumiem.

  Gesine Meissner (ALDE), rakstiski. – Šī regula ir solis pareizajā virzienā, jo ar tās palīdzību tiek izveidota Eiropas Savienības autobusu pasažieru tiesību kopa. Tomēr, izņemot atsevišķas pamattiesības, tā attiecas uz regulārajiem pakalpojumiem 250 km vai garāku braucienu gadījumā. Ir apšaubāms, ka šāda ierobežota piemērošanas joma varētu veidot patiesa Eiropas mēroga tiesību akta pamatu visu autobusu pasažieru interesēs, un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa šādu vienošanos nevar atbalstīt.

Mēs arī iebilstam pantam par force majeure, kas nosaka izņēmumu attiecībā uz pārvadātāju pienākumu nodrošināt pasažieru izmitināšanu brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā, ja tā cēlonis ir laika apstākļi vai dabas katastrofas, jo tas var radīt precedentu citiem tiesību aktiem Eiropas Savienības pasažieru tiesību jomā. Lai gan tas nav triumfs, šis dokuments nodrošina uzlabojumu, jo īpaši attiecībā uz ceļotājiem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Mēs spējām nodrošināt nediskriminējošus piekļuves nosacījumus, ar invaliditāti saistītu apmācību pārvadātāju un autoostu darbiniekiem, kuri nonāk tiešā saskarsmē ar pasažieriem, kā arī kompensāciju par bojātu vai nozaudētu pārvietošanās aprīkojumu visos maršrutos neatkarīgi no to attāluma. Ņemot to vērā un vēloties sagatavot saskaņotu Eiropas Savienības tiesību kopu visiem pasažieriem, mēs neiebildām pret vienošanos un atturējāmies no dalības galīgajā balsojumā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Līdz šim konkrēti tiesību akti bija spēkā tikai attiecībā uz lidmašīnu, vilcienu un ūdenstransporta pasažieriem. Turpmāk būs aizsargātas arī autobusu pasažieru tiesības. Tādējādi autobusu pasažieriem būs nodrošinātas tiesības, kas ir salīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieru tiesībām. Regulējums, ko mēs šodien apstiprinājām, nodrošina pasažieriem palīdzību un kompensāciju negadījuma, brauciena atcelšanas vai kavējuma situācijā, kā arī nediskriminējošu piekļuvi pasažieriem ar invaliditāti. Jaunie noteikumi attieksies uz visiem iekšzemes un pārrobežu pakalpojumiem, kuru maršruts ir vismaz 250 km. Tas ir nozīmīgs panākums attiecībā uz iedzīvotāju tiesību aizsardzību.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo dokumentu, bet es vēlētos piebilst, ka autobusu pārvadājumu uzņēmumiem būtu jānodrošina arī atbilstība prasībai izveidot drošības un ārkārtas palīdzības sistēmas starptautiskajiem un tālsatiksmes maršrutiem, jo cilvēki var ciest negadījumos. Ir jāievieš arī papildu noteikumi par autobusu pārvadājumu uzņēmumu atbildību par pasažieru veselību un dzīvību, tostarp autobusu vadītāju, kuri ir atbildīgi par pasažieru veselību un drošību, obligātās medicīniskās pārbaudes.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Šodien mēs atbalstījām dokumentu, kas, lai arī nav ideāls, tomēr ir labs kompromiss un ir palīdzējis Padomei un Eiropas Parlamentam panākt vienošanos. Šajā regulā, kurā ir aplūkotas pasažieru tiesības, ir paredzēti noteikumi attiecībā uz kompensāciju, ja notiek negadījums vai brauciens tiek atlikts, pasažieru sūdzību izskatīšanu un cilvēku ar invaliditāti tiesībām. Bez šaubām, ir neapmierinoši, ka regula attieksies uz 250 km vai lielākiem attālumiem. Mazu valstu gadījumā tas nav attaisnojams, bet šajā gadījumā mēs nerunājam tikai par iekšzemes, bet arī starptautiskajiem maršrutiem, tāpēc es uzskatu, ka ceļojošajiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem šis dokuments kļūs par viņu tiesību garantiju, īpašu uzmanību pievēršot cilvēku ar invaliditāti tiesībām.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šā rezolūcijas projekta pieņemšanu, ar kuru tiek paplašinātas autobusu pasažieru tiesības. Šis dokuments ir kompromiss, kas panākts pēc ilgām sarunām un kas uzlabo pasažieru tiesību ievērošanu, neuzliekot papildu nastu pārvadātājiem.

Es uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt, lai autobusu pasažieru tiesības būtu pielīdzināmas tiesībām, kas ir garantētas citu transportlīdzekļu veidu pasažieriem, un lai pārvadātājiem tiktu nodrošināti vienādi konkurences apstākļi.

Cenšoties panākt piedzīvotajam kaitējumam atbilstīgas kompensācijas reglamentāciju, es piekrītu priekšlikumam par kompensācijas ierobežojumu noteikšanu, kas dalībvalstīm būs jāievēro. Īpaši svarīgi ir nodrošināt taisnīgu un pietiekamu kompensāciju nāves gadījumā, tāpēc es uzskatu, ka valsts tiesību aktos noteiktajiem šādas kompensācijas griestiem nevajadzētu būt zemākiem par minimālajām summām, kas noteiktas šajā regulā. Turklāt, ja notiek negadījums, ir jāsniedz pienācīga operatīvā palīdzība, nodrošinot pasažieriem nepieciešamākos pakalpojumus un aprīkojumu.

Es atbalstu regulas nosacījumus, kas pasažieriem sniedz atbilstīgas garantijas gadījumā, ja brauciens tiek atcelts vai kavēts, pat nosakot papildu kompensācijas iespēju. Es atbalstu faktu, ka regulā īpaša uzmanība ir veltīta pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām un viņu nodrošināšanu ar palīdzību, kas nepieciešama brauciena laikā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņošanas ietvaros veiktā Cancian kunga darba rezultātā pasažieru tiesību jomā ir pieņemts Eiropas tiesiskais regulējums autobusu pasažieru aizsardzībai, kas ir saistīts ar vienota transporta tirgus izveidi. Līdz šim tiesiskais vakuums reglamentāciju šajā jomā atstāja valsts tiesību aktu ziņā, kas kaitēja konkurencei (ņemot vērā dažādās atšķirības) un cilvēkiem ar invaliditāti un/vai cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kuru tiesības tagad ir nodrošinājusi Eiropas Savienība. Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka tas ir teicams darbs, kas, sniedzot labu kompromisu, nosaka pārliecinošu Eiropas transporta politikas attīstību, ne tikai garantējot pasažieru tiesības, bet arī neuzliekot pārmērīgu nastu transporta uzņēmumiem, kas sniedz šos pakalpojumus.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Rezolūcijas priekšlikums par regulas projektu attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām ievērojami uzlabo šīs tiesības. Lai gan sarunas starp Eiropas Parlamentu un Padomi ilga vairākus mēnešus, kompromisa teksta galīgajā redakcijā ir noteikta virkne tiesību tiem autobusu pasažieriem, kuri dodas 250 km un garākos braucienos, nevis 500 km braucienos, kā sākotnēji ierosināja Padome.

Pēc četriem gadiem, kas ir šā konkrētā tiesību akta izpildes termiņš, Grieķijas autobusu pasažieri un to partneri varēs pieprasīt kompensāciju par kavējumiem, braucienu atcelšanu un patvaļīgi veiktām izmaiņām grafikā. Šādu tiesību nodrošināšana ir tikai pareiza un adekvāta, tāpēc es balsoju par šā konkrētā ziņojuma pieņemšanu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām. Es pozitīvi vērtēju faktu, ka galīgā teksta redakcija nodrošina apmierinošu un līdzsvarotu kompromisu, jo tajā ir garantētas pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi. Komisijas ierosinājums piemērot Eiropas Savienības mēroga pasažieru aizsardzības tiesības, kas ir pielīdzināmas citu transporta veidu pasažieriem nodrošinātajām tiesībām un garantē vienādus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu transporta uzņēmumu un atšķirīgu transporta veidu vidū, ir pasākums, kas sniedz labumu visiem. Pārrunas bija garas, un tās noslēdzās ar saskaņošanas procesu, kurā galvenos šķēršļus radīja valstu izpildstruktūras un regulas piemērošanas joma. Galu galā regula ir piemērojama visiem regulārajiem iekšzemes vai pārrobežu pakalpojumiem, ja plānotais maršruts ir 250 km vai garāks („tālsatiksme”). Regulā ir paredzēta arī kompensācija un palīdzība negadījumos, pasažieru tiesības brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā, kā arī cilvēku ar invaliditāti un/vai ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka regulas teksta galīgā redakcija, ko apstiprināja Saskaņošanas komisija, ir līdzsvarots kompromiss, kas nodrošina atbilstīgu autobusu pasažieru aizsardzību, atzīstot nozīmīgu šo pasažieru tiesību kopu, jo īpaši tad, ja notiek negadījums, tiek atcelts vai kavēts brauciens, attiecībā uz piekļuvi informācijai un sūdzību iesniegšanu un apstrādi, kā arī attiecībā uz cilvēku ar invaliditāti un cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Es atturējos no balsošanas par šo direktīvu attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām, ko pieņēma ar lielu sociālistu un konservatīvo balsu vairākumu. Manī rada nožēlu ievērojamā atkāpšanās no šā Parlamenta sākotnēji pieņemtās nostājas trijos svarīgākajos jautājumos. 1) regula attieksies tikai uz attālumiem, kas ir lielāki par 250 km. Praksē cilvēki, kuri autobusā ceļo no Briseles uz Amsterdamu, netiks aizsargāti, kamēr tiem, kuri šo attālumu veic ar lidmašīnu, šī aizsardzība būs nodrošināta! Tā ir netaisnība, jo īpaši tāpēc, ka mēs zinām, ka šo transporta veidu bieži izmanto mazāk turīgie iedzīvotāji; 2) autobusu pārvadājumu uzņēmumi pārāk viegli var piemēroti pantu par force majeure (slikti laika apstākļi vai dabas katastrofas), lai brauciena kavējuma vai atcelšanas gadījumā izvairītos no kompensāciju izmaksas; 3) atkāpes no piemērošanas grafika valstīm, kas to vēlas, ļaus atlikt regulas stāšanos spēkā līdz 2021. gadam! Tomēr es atbalstu teksta nodrošinātos ieguvumus, proti, obligātu palīdzības sniegšanu cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām, kā arī tiesības un kompensāciju negadījuma, brauciena kavēšanās vai atlikšanas situācijā. Tomēr Parlaments ir piekritis pieņemt vājinātu, slikti sagatavotu vienošanos. Daudzie izņēmumi un atkāpes nozīmē, ka šo tiesību piemērošanas joma būs ievērojami sašaurināta, kaitējot autobusu pasažieriem.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien šis Parlaments balsoja par autobusu pasažieru tiesībām. 2008. gada decembrī Komisija iesniedza regulas priekšlikumu par autobusu pasažieru tiesībām. Ar šā priekšlikuma palīdzību Komisija sev noteica mērķi Eiropas Savienības līmenī paredzēt tiesības, kas aizsargātu pasažierus un kas būtu salīdzināmas ar tiesībām, kuras ir piemērotas citu transportlīdzekļu veidu pasažieriem, kā arī nodrošināt vienādus konkurences apstākļus pārvadātājiem dažādās dalībvalstīs un dažādu transportlīdzekļu veidu vidū.

Galvenie jautājumi, kas Saskaņošanas padomes darba laikā nodrošināja vienošanos, ir piemērošanas joma, atkāpes no piemērošanas grafika, kompensācija un palīdzība, ja notiek negadījums, pasažieru tiesības braucienu atcelšanas vai kavējumu gadījumā, kā arī tiesības cilvēkiem ar invaliditāti un cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām. Teksta galīgo redakciju var uzskatīt par ļoti apmierinošu un līdzsvarotu, jo tajā ir garantētas pasažieru tiesības, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi.

Saskaņošanas procedūras rezultāts ir jāuzskata par Parlamenta uzvaru.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Esmu gandarīts, ka pārrunas starp Parlamentu un dalībvalstīm beidzot ir sasniegušas kulmināciju tādas regulas pieņemšanā, kas garantē uzlabotas tiesības autobusu pasažieriem. Šī regula aizpilda tukšumu attiecībā uz tiesību aktiem pasažieru tiesību jomā: atšķirībā no situācijas gaisa un dzelzceļa transporta nozarē, par šo jautājumu līdz šim nebija pieņemts Eiropas mēroga tiesību akts.

Šis teksts cita starpā nosaka vairāku kompensācijas veidu ieviešanu: uzkodas un atspirdzinājumi, ja autobusa atiešana kavējas vairāk nekā 90 minūtes, izmitināšanas izmaksu segšana par vienu nakti pārtraukta ceļojuma, negadījuma vai kavējuma situācijā, kā rezultātā nepieciešams pavadīt nakti citur, kā arī atlīdzības griestu noteikšana vismaz EUR 1200 apmērā uzņēmuma pārziņā nodotas bagāžas bojājumu vai nozaudēšanas gadījumā.

Turklāt ir noteiktas konkrētas tiesības cilvēkiem ar invaliditāti, tostarp prasība uzņēmumiem nodrošināt šiem cilvēkiem palīdzību, ja uzņēmums 36 stundas iepriekš ir ticis informēts par personas vajadzībām, kā arī kompensācijas vai atlīdzības izmaksu par specializēta ekipējuma bojājumu vai nozaudēšanu. Šī regula attieksies uz visiem tālsatiksmes (250 km vai vairāk) regulārajiem iekšzemes vai pārrobežu pakalpojumiem, sākot ar 2013. gadu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Padome Beļģijas prezidentūras laikā ievērojami vājināja Parlamenta pirmajā un otrajā lasījumā pieņemto priekšlikumu. Regulas piemērošanas joma ir noteikta kā pakalpojumi, kuru minimālais maršruts ir 250 km, t. i., lielākā daļa autobusu pakalpojumu netiks iekļauti. Problēma rodas arī saistībā ar atlīdzības formulējumu kavējuma gadījumā (vismaz 2 stundas, atlīdzinot pusi no biļetes cenas — salīdziniet to ar dzelzceļa transporta nozari ar atlīdzību, kas piemērojama, sākot ar 1 stundas kavējumu). Visbeidzot, ir ierobežotas un vājinātas cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiesības un nav garantēta neierobežota piekļuve autobusu pārvadājumu pakalpojumiem. Tādējādi mēs balsojām pret šā dokumenta pieņemšanu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, kurā beidzot ir atzītas un aizsargātas autobusu pasažieru tiesības, tādējādi transporta politikas centrā izvirzot pakalpojumu lietotājus. Lielāka pasažieru tiesību aizsardzība palīdz stimulēt sabiedriskā transporta izmantošanu un atbalsta veselīgu konkurenci uzņēmumu vidū, rosinot tos radīt konkurētspējīgākus pakalpojumus. Ir svarīgi uzsvērt, ka jaunā regula tiks piemērota, pilnīgi ievērojot subsidiaritātes principu.

Divi nozīmīgi jaunievedumi ir naudas kompensācijas noteikšana personas ievainojuma, bagāžas bojājuma vai nozaudēšanas gadījumā, kā arī palīdzības garantija kavējumu vai ceļojuma neplānotas pārtraukšanas gadījumā, kuras pamatā būs modelis, ko izmanto dzelzceļa transporta un aviopārvadājumu nozarē. Teksta galīgajā redakcijā ir atzītas un aizsargātas pasažieru tiesības, īpašu uzmanību pievēršot pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un invaliditāti, nodrošinot atbilstīgu informāciju un pakalpojumus. Ir svarīgi uzsvērt arī to, ka šīs nozares uzņēmumiem netiks radītas papildu izmaksas, un tie ir aizsargāti pret nepieņemamu pielāgošanās izmaksu risku, tādējādi nodrošinot godīgu līdzsvaru starp pasažieru tiesībām un garantijām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Ar šīs regulas palīdzību autobusu pasažieru tiesības beidzot tiek atzītas tiesību aktā. Lai gan Komisija šo regulu ierosināja 2008. gadā, pienācīgs kompromiss ir panākts tikai tagad, tādējādi vienīgajam transporta veidam, kura pasažieru aizsardzība nebija reglamentēta, tagad ir nodrošināta šāda reglamentācija.

Īpaša uzmanība ir pievērsta personām ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Vienīgais strīdīgais punkts tekstā bija noteikumu piemērošanas joma, kas attiecas tikai uz braucieniem, kuri pārsniedz 250 km. Kavējumu gadījumā sniegtā palīdzība ietvers pienākumu nodrošināt maltītes, dzērienus un alternatīvu transportu. Ja pakalpojuma sniegšana ir atlikta, pasažieriem ne tikai tiks sniegta atlīdzība, bet nepieciešamības gadījumā arī nodrošināta izmitināšana līdz divām naktīm. Bagāžas nozaudēšanu vai bojājumu var kompensēt ar summu apjomā līdz EUR 1200.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Es balsoju pret šodien apspriestā ziņojuma pieņemšanu par autobusu pasažieru tiesībām, jo uzskatu, ka tajā nav ņemtas vērā visas Eiropas Savienības dalībvalstis un liela daļa autobusu pakalpojumu ir atstāta ārpus direktīvas piemērošanas jomas. 250 km noteikti ir pārāk liels attālums, jo tas pilnīgi izslēdz Maltu, Kipru un Luksemburgu. Tiek izslēgta arī lielākā daļa Igaunijas, Latvijas, Lietuvas, Dānijas, Nīderlandes un Beļģijas autobusu pakalpojumu. Diemžēl man jāatzīst, ka saskaņošanas procedūras laikā Igaunijas valdība atbalstīja pat lielāku, proti, 500 km attālumu, kā rezultātā Igaunija tiktu izslēgta pilnīgi. Es ceru, ka drīz pienāks diena, kad Igaunijas valdība iestāsies par autobusu pasažieru tiesībām, nevis autobusu pārvadājumu uzņēmumu peļņu, direktīvai turpinot virzību likumdošanas procesa ietvaros.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Šī ir ceturtā pasažieru tiesību aizsardzības pakete. Pēc shēmu ieviešanas, kas nosaka pasažieru tiesības gaisa, dzelzceļa un ūdens transporta jomā, mēs tagad esam pievērsušies autobusu pasažieru tiesībām. Turpmāk viņi saņems kompensāciju braucienu, kas pārsniedz 250 km, kavējumu gadījumā, palīdzību brauciena atcelšanas gadījumā, aizsardzību negadījumos vai bojāejas gadījumā, kā arī atlīdzību nozaudētu vai bojātu bagāžas vienību gadījumā. Pasažieriem ar ierobežotām pārvietošanās spējām arī būs tiesības uz īpašu palīdzību, kas jau ir nodrošināta avio uzņēmumu gadījumā. Pirmajā un otrajā lasījumā paustā Eiropas Parlamenta nostāja galīgajā rezultātā ir ievērojami vājināta. Parlaments vēlējās piemērot šos noteikumus braucieniem, kuri pārsniedz 50 km. Padome tos vēlējās piemērot tikai braucieniem, kuru attālums pārsniedz 500 km. Panāktais kompromiss bija 250 km.

Tas nozīmē, ka šie noteikumi neattiecas uz daudziem pašlaik izmantotiem maršrutiem, piemēram, Brisele–Amsterdama, Luksemburga–Strasbūra vai Vīne–Budapešta. Tomēr pozitīvi vērtējams tas, ka šajā tiesību aktā ir noteikti 12 pamatnoteikumi, kas attiecas uz visu attālumu maršrutiem un kas ir vērsti uz cilvēku ar invaliditāti un citu personu ar ierobežotām pārvietošanās spējām vajadzībām. Tomēr Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ir ārkārtīgi sarūgtināta par ļoti vājo rezultātu. Tāpēc kopā ar citiem Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa grupas locekļiem es balsoju pret šo vienošanos.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu, kura mērķis ir nodrošināt autobusu pasažieriem vairāk tiesību, tostarp tiesības uz palīdzību pasažieriem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām. Patērētāju aizsardzība ir svarīga Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas prioritāte.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstu šā ziņojuma pieņemšanu, jo īpaši to uzlabojumu dēļ, kas tajā ir noteikti, lai palīdzētu cilvēkiem ar invaliditāti un ierobežotām pārvietošanās spējām, veicinātu sūdzību iesniegšanu un apstrādi, kā arī atbalstītu kompensācijas un palīdzības sniegšanu negadījumos. Tomēr es uzsvērtu, ka steidzami jānodrošina, lai dalībvalstis stingri ievērotu noteikumus saistībā ar pasažieru tiesībām brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā, lai novērstu daudzus novērotos sliktas attieksmes gadījumus regulas piemērošanā attiecībā uz gaisa transporta pasažieru tiesībām.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Komisijas priekšlikuma galvenais mērķis ir nodrošināt, lai autobusu pasažieriem tiktu garantētas tādas pašas tiesības kā citu transporta veidu pasažieriem, kā arī radīt vienādus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu pārvadātāju un dažādu transporta veidu vidū. Lai gan procesa gaitā bija domstarpības, es atbalstu faktu, ka šī regula ir pieņemta, jo tā ļaus nodrošināt autobusu pasažieru tiesības, neuzliekot pārāk lielu slogu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas darbojas šajā nozarē. Šajā regulā ir noteikta pamattiesību kopa, kurā es izceltu īpašo uzmanību, kas pievērsta cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām un cilvēkiem ar invaliditāti, kā arī tiesības uz kompensāciju un palīdzību, ja notiek negadījums, kā arī brauciena atcelšanas vai kavējuma gadījumā.

Šīs tiesības attiecas uz visiem regulārajiem iekšzemes un pārrobežu pakalpojumiem, ja brauciena attālums ir 250 km vai vairāk. Tiesības attiecas arī uz pasažieriem, kuri veic daļu no šiem tālsatiksmes braucieniem. Ir noteikta arī virkne tiesību īsākas distances regulārajiem pakalpojumiem, jo īpaši nediskriminējoša piekļuve transportam un tiesības uz informāciju ceļošanas laikā.

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE), rakstiski. – (PL) Regula par autobusu pasažieru tiesībām ir lielisks piemērs tam, kā Eiropas Parlaments apliecina rūpes par patērētāju tiesībām. Pēc sarežģītām pārrunām ar Eiropas Padomi mēs esam pieņēmuši tekstu, kas attiecas uz pēdējo transporta veidu, kura pasažieru tiesības Eiropas Savienības tiesību aktos vēl nav reglamentētas. Pārrunu sākumā Parlaments pieprasīja, lai jaunie noteikumi tiktu ieviesti attiecībā uz braucieniem, kuri ir garāki par 50 km, savukārt Padome vēlējās noteikt 500 km attālumu. Kompromisa rezultātā tika noteikts, ka attālumam jāpārsniedz 250 km. Pasažieriem, kuri ceļo šajos maršrutos, tiks nodrošināta virkne prerogatīvu un tiesību, kas ir līdzīgas gaisa transporta pasažieru tiesībām. Eiropas Savienības tiesību akti skaidri nosaka manas tiesības gadījumā, ja lidostā ir pazudusi mana bagāža vai ja lidmašīnas pacelšanās ilgstoši kavējas. Līdz šim autobusu pasažieri bija daudz sliktākā stāvoklī. Tagad cita starpā viņi varēs pieprasīt kompensāciju par kavējumiem vai bagāžas bojājumiem, savukārt cilvēkiem ar ierobežotām pārvietošanās spējām tiks garantēts īpašs eskorts.

Pasažieru tiesību hartas sagatavošana nozīmēs, ka iedzīvotāji būs labāk informēti par to, ko viņi var sagaidīt no pārvadātājiem. Hartā būs iekļauts pamattiesību apkopojums, kas attiecas uz ikvienu pasažieri neatkarīgi no brauciena attāluma. Šis ir labas, uz iedzīvotājiem vērstas likumdošanas piemērs. Šī regula mums ļauj nostiprināt patērētāju tiesības un kopējo tirgu, tāpēc es balsoju par tās pieņemšanu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par regulas attiecībā uz autobusu pasažieru tiesībām pieņemšanu. Tajā ir noteiktas autobusu pasažieru tiesības, kas ir salīdzināmas ar citu transporta veidu pasažieriem garantētajām tiesībām. Regula attiecas uz visiem regulārajiem pakalpojumiem gan iekšzemes, gan pārrobežu maršrutu gadījumā, kuru attālums ir vismaz 250 km.

Šīs tiesības attiecas uz personu ar invaliditāti nediskriminējošu piekļuvi transportam, kā arī kompensācijas piešķiršanu pasažiera nāves, fiziska ievainojuma vai bagāžas nozaudēšanas vai bojājumu gadījuma. Ja brauciens tiek atcelts vai kavējas ilgāk nekā 120 minūtes, pasažieriem nekavējoties piedāvās izvēlēties starp to, vai mainīt maršrutu nokļūšanai galapunktā bez papildu piemaksas vai saņemt biļetes cenas atlīdzību. Ja pārvadātājs šādu iespēju nepiedāvā, pasažieriem papildus atlīdzībai biļetes cenas apmērā ir tiesības uz kompensāciju 50 % apmērā no biļetes cenas. Ja vairāk nekā trīs stundu brauciens tiek atcelts vai atiešana kavējas ilgāk nekā 90 minūtes, pārvadātājam ir jāpiedāvā palīdzība un izmitināšana viesnīcā līdz divām naktīm par summu līdz EUR 80 par nakti vienam pasažieriem.

Es aicinu nodrošināt pietiekamu pasažieru informētību par to tiesībām, lai viņi varētu iesniegt sūdzības par šo tiesību pārkāpumiem.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai pakalpojumu sniedzēji adekvāti izturētos pret pasažieriem un lai cilvēki ar invaliditāti nesaskartos ar šķēršļiem transporta pakalpojumu izmantošanā. Ir svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus konkurences apstākļus dažādu dalībvalstu pārvadātāju, kā arī atšķirīgu transporta veidu vidū. Mums ir vajadzīgs līdzsvarots kompromiss, kas nodrošinātu pasažieru tiesības visās Eiropas Savienības valstīs, kas dažos gadījumos izmēra ziņā ir ļoti atšķirīgas, vienlaikus neuzliekot smagu slogu pārvadātājiem, no kuriem vairums ir mazie un vidējie uzņēmumi. Nozīmīgākais ir tas, ka visiem jaunajiem noteikumiem būtu jāuzlabo Eiropas Savienības transporta nozares kvalitāte un jāpalielina konkurētspēja. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst ceļu drošības jautājumu. Lietuvā mēs īpaši esam atkarīgi no ceļu satiksmes — vairāk nekā 90 % ceļotāju izmanto automobiļus. Aptuveni 8 % ceļo, izmantojot autobusu sniegtos pakalpojumus. Ceļu drošība ir ļoti svarīgs jautājums, kuram, manuprāt, nav veltīta pietiekama uzmanība. Saskaņā ar Eiropas Savienības statistikas datiem Lietuvā 110 cilvēki no miljons iedzīvotājiem iet bojā ceļu satiksmes negadījumos. Salīdzinājumam — Zviedrijā no miljons iedzīvotājiem uz ceļiem iet bojā 39. Apvienotajā Karalistē šis skaitlis ir 41. Šis Lietuvas rādītājs ir nepieļaujams, un tas ir daudz augstāks par Eiropas Savienības vidējo rādītāju, proti 70 nāves gadījumiem. Tam ir jāmainās.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es atbalstu ziņojumu par autobusu pasažieru tiesībām, un tas ir nozīmīgs solis lielākas ceļotāju aizsardzības nodrošināšanai, kā arī pasažieru ar invaliditāti komforta un ērtību palielināšanai. Ziņojumā nodrošināts, ka cilvēki, kuri Eiropā ceļo ar tālsatiksmes autobusiem, saņems piekļuvi labākai informācijai, atbalstam un kompensācijai pakalpojumu kavējuma vai atcelšanas gadījumā. Pasažieriem nodrošinās atspirdzinājumus īsu kavējumu gadījumā, atlīdzību par kavējumu, kas pārsniedz 2 stundas, kā arī kompensāciju līdz EUR 1200 par nozaudētu vai bojātu bagāžu.

Es atbalstu ievērojamos uzlabojumus, ko šis ziņojums nosaka pasažieru ar invaliditāti tiesību jomā. Pirmo reizi ir nodrošināta nediskriminējoša piekļuve transportam, jo šajā regulā ir noteikts, ka autobusu darbinieki ir jāmāca, kā sniegt palīdzību cilvēkiem ar invaliditāti, un ka gadījumos, kad palīdzību nav iespējams nodrošināt, pasažieri ar invaliditāti viņa komforta nodrošināšanai var pavadīt vēl viens cilvēks, nemaksājot par braucienu. Tas ir nozīmīgs solis Eiropas apvienošanā pret diskrimināciju. Mans balsojums par šā ziņojuma pieņemšanu atspoguļo nepieciešamību pēc Eiropas autobusu pasažieru tiesību standarta, kas nodrošina viņu komfortu, drošību un taisnīgu attieksmi, šiem cilvēkiem ceļojot Eiropas robežās.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir ierosināts saskaņots regulējums attiecībā uz sabiedriskā transporta pasažieru tiesībām. Tādējādi tiks ieviesti konkrēti pasākumi, lai uzlabotu tiesisko noteiktību, autobusu pasažieru tiesības un informāciju. Turpmāk pasažieriem būs nodrošinātas tādas pašas kompensācijas garantijas, uz kādām viņiem ir tiesības dzelzceļa un aviācijas nozarē, jo īpaši viņu brauciena atcelšanas gadījumā. Šis balsojums ir daļa no Eiropas Savienības politiskās gribas noteikt vienotu tiesisko regulējumu visu transporta veidu lietotājiem. Es arī atbalstu pasākumu piemērošanu cilvēku ar invaliditāti un cilvēku ar ierobežotām pārvietošanās spējām atbalstam: šie pasākumi atvieglos viņiem piekļuvi ceļu transportam. Šis lēmums palīdz novērst šķēršļus pārvietošanās brīvībai Eiropas teritorijā ceļojošajiem cilvēkiem. Visbeidzot, ar elastīga tiesību akta priekšlikuma palīdzību ir panākts līdzsvars, kas nodrošinās, ka netiks sodīti transporta uzņēmumi, kas bieži vien ir mazie un vidējie uzņēmumi. Manuprāt, šie jaunie pasākumi palīdz atbalstīt tādu transporta veidu, kas ir pieejams lielākajai daļai cilvēku, jo īpaši tūrisma nozarē.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Cancian kunga sagatavoto ziņojumu, jo tajā beidzot ir noteiktas pamatgarantijas 70 miljoniem Eiropas iedzīvotāju, kuri ik gadu ceļo ar autobusu un kuri jau kādu laiku ir gaidījuši savu tiesību nostiprināšanu.

Eiropas Parlamenta apņemšanās veikt visaptverošu spēkā esošo noteikumu pārskatīšanu un saskaņot tos viena tiesību akta ietvaros, nosakot kopējus standartus visiem ceļošanas veidiem, kā arī specifiskus noteikumus attiecībā uz konkrēto izvēlēto transporta veidu, nozīmē, ka neatkarīgi no izvēlētā transporta veida Eiropas iedzīvotāji būs aizsargāti un aprūpēti.

Ziņojums: Martin Callanan (A7-0287/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā to, ka vidējais vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazinājums laikā no 2002. līdz 2007. gadam bija 0,4–0,5 % gadā un ka ir jāpieņem ES mērķi attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību, es balsoju par šo priekšlikumu. Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka vieglos kravas automobiļus nevar salīdzināt ar pasažieru automobiļiem un ka priekšlikums par 150 g CO2/km ir augsts, taču sasniedzams mērķis.

Es arī piekrītu iespējai ražotājiem veidot pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu grupas, jo ir pierādīts, ka tas ražotājiem samazina izmaksas un palielina nodarbinātības līmeni videi draudzīgā ekonomikā atbilstīgi stratēģijai „Europa 2020”. Es arī piekrītu, ka šis jautājums ir jārisina vairākos posmos, sākot ar 2011. gadu, un nevis 2014. gadā, kā ierosina Komisija.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, kurā Eiropas Parlaments atbalsta jaunu ES regulu, ar ko vieglajiem kravas automobiļiem (VKA), sākot ar 2014. gadu, ievieš CO2 ierobežojumus. Es uzskatu, ka jaunas prasības un CO2 ierobežojumi palīdzēs cīnīties pret globālo sasilšanu, samazinās ekspluatācijas izmaksas, ietaupot degvielu, un veicinās Eiropas automobiļu ražotāju inovācijas un konkurētspēju. Ar šiem noteikumiem transportlīdzekļos ir jāiebūvē videi draudzīgas tehnoloģijas un to cenai jāpaliek pieņemamā līmenī. Sākot ar 2014. gadu, 70 % jaunu vieglo kravas automobiļu, kuru svars nepārsniedz 3,5 tonnas, ir jāatbilst vidējam emisiju ierobežojumam 175 gramiem CO2 uz vienu kilometru. 2020. gadā šis ierobežojums tiks samazināts līdz 147 gramiem. Tas ir vērienīgs, taču izpildāms plāns.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. 2007. gada 8. un 9. marta sanāksmē Eiropadome pauda stingru apņemšanos līdz 2020. gadam samazināt Kopienas kopējās siltumnīcefekta gāzu emisijas vismaz par 20 % zem 1990. gada līmeņa un par 30 %, ja citas attīstītās valstis apņemsies veikt līdzīgus emisiju samazinājumus un ja ekonomiski attīstītākās jaunattīstības valstis dos ieguldījumu atbilstoši savām iespējām. Lai sasniegtu nepieciešamos emisiju samazinājumus, politika un pasākumi ir jāīsteno dalībvalstu un ES līmenī visās ES ekonomikas nozarēs, nevis tikai rūpniecības un enerģētikas nozarē. Autotransports Eiropas Savienībā ir otra lielākā nozare siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, un tās emisijas turpina palielināties, arī no vieglajiem kravas automobiļiem. Ja autotransporta emisijas turpinās palielināties, tas būtiski apdraudēs citās nozarēs veiktos centienus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Līdz šim Eiropas Savienībā nav bijuši tiesību akti, kas regulētu CO2 emisijas no vieglajiem kravas automobiļiem, lai gan ES palielinās pieprasījums pēc šādiem transportlīdzekļiem. Manuprāt, mums izdevās panākt vienošanos ar Padomi par līdzsvarotu dokumentu, kas palīdzēs samazināt CO2 emisijas un mudinās automobiļu ražošanas nozari veikt ieguldījumus jaunās un mazāk piesārņojošās tehnoloģijās.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Tā ir cēla ideja — samazināt vieglo automobiļu CO2 emisijas. Tomēr tas, kas mums tiek piedāvāts kā reālistisks kompromiss ar Padomi, patiesībā ir trešās šķiras vienošanās. Apstiprinātais ziņojums ierobežo jaunu vieglo kravas automobiļu CO2 emisijas līdz 175 g/km, savukārt ilgtermiņa mērķis ir 147 g/km, kas netiks sasniegts vismaz līdz 2020. gadam. Ar to nav pietiekami. Eiropas Komisija ierosināja 135 g/km ierobežojumu — vērienīgāku un tikpat reālistisku priekšlikumu. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo man ir žēl, ka nepanācām tādu kompromisu, kas mūs pietuvinātu Eiropas Komisijas priekšlikumam. Visi atzīst, ka mūsdienās energoefektivitātes uzlabošana un inovāciju pārvaldība ir prioritāras jomas, taču mums joprojām ir jāattaisno savi vārdi, ierosinot vērienīgus priekšlikumus.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšlikums regulai par oglekļa dioksīda emisiju samazināšanu no vieglajiem kravas automobiļiem ietilpst Komisijas pamatstratēģijā samazināt CO2 emisijas atmosfērā. Tomēr vairāki grafiki jaunākajā Eiropas Vides aģentūras ziņojumā skaidri liecina, ka kopš 2003. gada autotransporta radītās CO2 emisijas ES-15 un ES-27 dalībvalstīs ir vai nu bijušas stabilā līmenī, vai samazinājušās. Turklāt ir lietderīgi ņemt vērā, ka vieglie kravas automobiļi transporta nozarē veido tikai aptuveni 1,5 % oglekļa dioksīda emisiju.

Ilgajās un sarežģītajās sarunās, kas norisinājās Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā, galvenokārt uzmanība tika pievērsta ilgtermiņa emisiju ierobežojumam, par kuru vienojās 147 g CO2/km līmenī. Šis skaitlis, kaut gan ir labāks nekā sākotnēji ierosinātais, pilnīgi neatbilst manām cerībām. Patiesi, lai aizsargātu šīs nozares rūpniecību, Itālija lūdza nesamazināt šo līmeni zem 160 g CO2/km, un šķita, ka Padomē daudzas dalībvalstis vēlas panākt vienošanos par minimālo robežvērtību 155 g CO2/km.

Nobeigumā — es uzskatu, ka rezultāts, kas tika panākts Komisijas, Padomes un Parlamenta trīspusējās sarunās par ilgtermiņa CO2 emisiju samazināšanu, joprojām ir nesamērīgs attiecībā uz automobiļu ražošanas nozares īpašajām iezīmēm, un es vēlētos paust bažas par kaitējuma radīšanu šai nozarei un tās nodarbinātības līmenim.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Vieglos kravas automobiļus galvenokārt izmantot uzņēmumi, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi. Pašreiz vieglo kravas automobiļu skaits autoparkā atbilst aptuveni 12 %. Jāatzīst, ka šos automobiļus parku īpašnieki parasti iegādājas lielā skaitā, tādēļ to efektivitāte un kārtējās izmaksas tiek sīki izvērtētas iepriekš. Vidējais vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju samazinājums laikā no 2002. līdz 2007. gadam bija 0,4–0,5 % gadā, un šos degvielas ekonomijas uzlabojumus aizēnoja transporta pieprasījuma un transportlīdzekļu izmēru pieaugums. Tādēļ ir jāpieņem Kopienas mērķi attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, lai novērstu iekšējā tirgus sadrumstalotību, ko rada atšķirīgu pasākumu pieņemšana dalībvalstu mērogā. Turklāt jaunu vieglo kravas automobiļu CO2 emisiju standarti ir vajadzīgi, lai nepieļautu nepietiekama regulējuma risku, kas var rasties no vieglo pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu reģistrāciju iespējamas pārklāšanās.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos sirsnīgi apsveikt referentu par viņa līdzšinējo darbu. Es novērtēju šā teksta būtību, kura mērķis ir veicināt Eiropas Savienības mērķi samazināt CO2 emisijas, vienlaikus arī radot labāk funkcionējošus vieglos kravas automobiļus. Tomēr ir labi zināms, ka šie transporta veidi tiek gandrīz vienīgi izmantoti komerciālām vajadzībām, tāpēc, salīdzinot ar pasažieru automobiļiem, ir mazāk iespēju izmainīt to formu vai masu.

Kamēr vien tiek saprasts, ka vislabākais veids, kā to panākt — kā norāda referents —, ir dzinēju un mehānismu modificēšana, es atbalstu panākto vienošanos par šo izmaiņu īstenošanas termiņu. Es uzskatu, ka sākotnējais īstermiņa mērķis laikā no 2014. līdz 2017. gadam sasniegt 175 g CO2/km ir patiešām diezgan reāls, savukārt turpmāku samazinājumu līdz 147 g CO2/km var loģiski sasniegt līdz 2020. gadam.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) No vienas puses, var saprast, ka šā priekšlikuma pamatā galvenokārt ir tiesību akti par CO2 emisijām no automobiļiem, taču, no otras puses, mums ir jāpatur prātā, ka šī nozare nedarbojas tādā pašā veidā. Autofurgoniem ir ilgāks izstrādes un ražošanas cikls, un tos galvenokārt izmanto komerciālā nolūkā. Savukārt automobiļiem ir mazāk iespēju mainīt to formu un svaru, lai samazinātu emisijas. Galvenais veids, kā to panākt attiecībā uz autofurgoniem, ir modificēt transportlīdzekļa dzinējus un mehāniku, kas ir daudz ilgāks un dārgāks process nekā vienkārša korpusa pārveidošana. Liela nozīme ir arī tam, ka autofurgonos kā degviela daudz plašāk tiek izmantota dīzeļdegviela.

Man ir iebildumi pret priekšlikumu, ka sankcijām pret ražotājiem, kuri neievēro prasību samazināt CO2 emisijas autofurgoniem, ir jābūt lielākām par sankcijām, ja netiek samazinātas automobiļu emisijas. Manuprāt, abās jomās sankcijām jābūt vienādām. Es saprotu iemeslus obligāto prasību ieviešanai par ātruma ierobežošanas ierīcēm autofurgoniem, taču mani māc bažas, kas tas varētu radīt precedentu ātruma ierobežošanas ierīču ieviešanai citiem transportlīdzekļu veidiem. Mums rūpīgi jāapdomā, vai tas nav pārmērīgi ierobežojošs noteikums, kas pārsniedz proporcionalitātes principus.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ilgtspējīgas attīstības stratēģijā tiek risinātas vissteidzamākās ilgtspējīgas attīstības problēmas, piemēram, transports, klimata pārmaiņas, sabiedrības veselība un enerģijas saglabāšana. Autotransporta nozare Eiropas Savienībā ir otra lielākā nozare siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, un tās emisijas turpina palielināties arī no vieglajiem kravas automobiļiem. Ja šīs nozares emisijas turpinās palielināties, tas būtiski apdraudēs citās nozarēs veiktos centienus, lai cīnītos pret klimata pārmaiņām. Ir svarīgi nodrošināt tehnoloģisku progresu un veicināt inovācijas ekoloģijas jomā, ņemot vērā turpmāko tehnoloģiju attīstību, lai nodrošinātu Eiropas automobiļu ražošanas nozares konkurētspēju un radītu vairāk kvalitatīvu darbavietu. Lai atzītu šādas pētniecības un attīstības izmaksas un lai palielinātu Eiropas automobiļu ražošanas konkurētspēju, ir jāpiemēro prēmiju režīmi, piemēram, kompensācija par ekoinovācijām un superkredītu piešķiršana.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es domāju, ka šā regulas projekta pamatā ir premisa, ka vieglo kravas automobiļu (VKA) degvielas patēriņš samazinās transporta CO2 kopējo emisiju līmeni, tādējādi mazinot klimata pārmaiņas un nosakot CO2 emisiju ierobežojumus jauniem vieglajiem kravas automobiļiem Eiropas Savienībā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, kas sagatavots pēc ES stratēģijas pieņemšanas par emisiju samazināšanu no vieglajiem transportlīdzekļiem. Šajā ziņojumā ir iekļauti pasākumi — piemēram, superkredīti nepiesārņojošiem vai zemu emisiju transportlīdzekļiem, sodu piemērošana, ja tiek pārsniegti ierobežojumi, kā arī ekoinovācijas stimulējoši pasākumi, lai palīdzētu ražotājiem izstrādāt jaunas videi draudzīgākas tehnoloģijas, kas veicinās ES konkurētspēju un radīs nodarbinātības iespējas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tagad, kad debates par CO2 emisijām ir kļuvušas neizbēgamas, tā kā tās ir pamatā diskusijām par klimata pārmaiņām, ir svarīgi atrast risinājumus, lai nepieciešamā līmenī samazinātu vieglo kravas automobiļu emisijas. ES mērķu apstiprināšanas nolūks attiecībā uz jauniem vieglajiem kravas automobiļiem ir novērst iekšējā tirgus sadrumstalotību, ko rada dažādi dalībvalstu pieņemti pasākumi. Kā norāda referents, šī jaunā regula arī būs kā stimuls automobiļu ražošanas nozarei ieguldīt jaunās tehnoloģijās.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Autotransporta nozare Eiropas Savienībā ir otra lielākā nozare siltumnīcefekta gāzu emisiju ziņā, un tās emisijas turpina palielināties. Tāpēc, lai samazinātu šīs emisijas, noteikumi ir jāpiemēro visiem transportlīdzekļiem, arī vieglajiem kravas automobiļiem.

Siltumnīcefekta gāzu samazināšanas mērķis tiks vieglāk sasniegts, ja valstu tiesību akti, kuriem ir atšķirīgi mērķi, tiks aizstāti ar ES tiesību aktiem. Turklāt mums būs lielāka juridiskā drošība un noteiktība motora transportlīdzekļu ražošanas nozarē.

Tomēr mums ir jāapvieno vēriens ar reālismu un veselo saprātu. Tāpēc, zinot, ka vieglos kravas automobiļus galvenokārt izmanto mazie un vidējie uzņēmumi un ka tie veido vairāk nekā 99,8 % uzņēmumu Eiropas Savienībā un rada 67,4 % darbavietu, mēs nevaram noteikt tādus mērķus, kas tos nostādītu neizdevīgā situācijā.

Tādēļ es piekrītu mērķim ierobežot emisijas līdz 147 g CO2/km ES reģistrētiem jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, ja tiek apstiprināta šādas iespējas dzīvotspēja. Es arī atzinīgi vērtēju to, ka šādiem transportlīdzekļiem nav ieviests vienots Eiropas ātruma ierobežojums.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs atbalstām tādu tehnoloģiju izstrādi un piemērošanu, kas samazina fosilo degvielu patēriņu un tādējādi — to sadegšanas radīto atmosfēras gāzu emisijas līmeni. To nosaka vides kvalitātes, veselības un iedzīvotāju labklājības iemesli, kā arī iemesli, kas saistīti ar aizvien vairāk jūtamo un nepielūdzamo fosilo degvielu rezervju trūkumu, kuras ir jāpārvalda ārkārtīgi gudri un apdomīgi. Šī pieeja arī nav atdalāma no uzmanības pievēršanas tādiem transporta veidiem, kuru pamatā nav šāds enerģijas veids, piemēram, dzelzceļu, kura attīstības nodrošināšanai ir nepieciešami ieguldījumi. Mēs uzskatām, ka šajā konkrētajā gadījumā, nosakot emisiju standartus jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, nedrīkst ignorēt ne automobiļu ražotāju daudzveidību, ne mazo un vidējo uzņēmumu likumīgās intereses un vajadzības dažādās dalībvalstīs.

Diskusijas par šo dokumentu ir parādījušas, ka transportlīdzekļu emisijas var ierobežot dažādos veidos ar saistītiem ieguldījumu izdevumiem un arī dažādiem piemērošanas apmēriem, kas ir rūpīgi jāizvērtē. Šīs dažādās iespējas ietver ātrumu ierobežošanas ierīču ieviešanu transportlīdzekļos, kas papildus emisiju samazināšanai arī varētu labvēlīgi ietekmēt satiksmes drošību.

  Karl-Heinz Florenz (PPE), rakstiski. – (DE) Es šodien atturējos, jo es nevarēju atbalstīt panākto kompromisu. Tas nenodrošina vajadzīgo, un 147 grami nav pietiekami vērienīgs ilgtermiņa mērķis. Tomēr es nebalsoju pret šo ziņojumu, jo kompromiss tiks ātri īstenots un ļaus ātri ieviest nepieciešamās inovācijas. Stingri vides standarti nekaitēs nozarei. Gluži pretēji, tikai izaicinoši mērķi radīs vajadzīgo spiedienu, lai ieviestu inovācijas, un tas ir vienīgais veids, kā mūsu nozare saglabās līderpozīcijas. Ilgtermiņa mērķa vājināšana, manuprāt, īpaši parāda, ka automobiļu ražošanas nozare nav guvusi mācību no tiesību aktiem par automobiļu CO2 ierobežojumiem, kuri tika ieviesti pirms diviem gadiem un kuros bija noteikts, ka turpmāk varēs pārdot tikai nepiesārņojošus automobiļus. Nešķiet, ka automobiļu ražošanas nozare uzskatītu, ka tās klientiem ir daudz veselā saprāta. Tā vietā, lai veiktu pētījumus jaunu tehnoloģiju jomā, nozare velta visas pūles, lai cīnītos pret ierosinātajiem noteikumiem.

Tā ir izmantojusi visas aizsardzības iespējas un nav izrādījusi nekādu vēlmi piedalīties konstruktīvā sadarbībā. Tas sagādā vilšanos. Turklāt mēs atkal esam palaiduši garām iespēju skaidri norādīt, ka, šādi aizsargājot savu nozari, mēs tai neko labu nedarām. Nākotne sauc, bet mēs neklausāmies. Tikai vakar Detroitas autošovā VW prezentēja savu 1 litra automobili, kas precīzi parāda, kādas ir iespējas.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Man šķiet, ka Komisijas priekšlikuma pieņemšana regulai, ar ko nosaka emisiju standartus jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, nav nekas vairāk kā spekulācijas par nākotni. Panāktais kompromiss līdz 2020. gadam vidējās CO2 emisijas ierobežot līdz 147 g/km neatbilst sākotnējām prasībām, kuras pauda mani kolēģi no Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, kas iepriekš atbalstīja neapšaubāmi vērienīgāku mērķi (135 g/km). Viņus atbalstīja Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa un Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa. Tomēr aiz šīs „skaitļu cīņas” ir jāpanāk līdzsvars starp vides problēmām, kuras visi atzīst, un noteiktām sociālām un rūpnieciskām prasībām, kuras nedrīkst aizmirst. Tādēļ man šķiet atbilstoši, ka kompromiss tiks pieņemts tikai pēc regulas pārskatīšanas līdz 2013. gadam un tikai pēc iespējamības pētījuma un mērķu atkārtotas izvērtēšanas. Šī pārskatīšana mums ne vien ļaus ātri atgriezties pie šā temata un virzīties tālāk cīņā pret transportlīdzekļu radītu piesārņojumu, bet arī sniegs iespēju risināt ES pētniecības un inovāciju jautājumu autopārvadājumu jomā. Šis datums ir ieplānots 2012. gadā.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Lai reaģētu uz Eiropas Savienības vērienīgajiem mērķiem attiecībā uz ilgtspējīgu attīstību un cīņu pret klimata pārmaiņām, ir svarīgi, lai Eiropas Savienība rīkotos transportlīdzekļu nozarē. Šajā saistībā šā ziņojuma pieņemšana ir vēl viens solis virzībā uz tādu transportlīdzekļu ražošanu, kas rada mazāku piesārņojumu. Tomēr man ir ļoti žēl, ka šajā regulā trūkst vēriena attiecībā uz CO2 emisiju samazināšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Kaut arī es, protams, balsoju par šo rezolūciju, es balsoju par Eiropas Komisijas sākotnējo priekšlikumu: proti, 135 g CO2/km mērķi līdz 2014. gadam un 120 g CO2/km mērķi līdz 2020. gadam (nevis to, kas galu galā tika pieņemts: 175 g CO2/km līdz 2014. gadam un 147 g CO2/km līdz 2020. gadam). Mūsdienās ir pieejamas tādas tehnoloģijas, kas mums ļautu sasniegt daudz zemākas robežas un izdarīt to daudz ātrāk, nekā paredz šajā ziņojumā noteiktie mērķi.

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. – (DE) Visu veidu transporta, tostarp mazo krava automobiļu, CO2 emisiju samazināšana ir vēlams mērķis. Ir svarīgi noteikt ierobežojumus, lai mudinātu transportlīdzekļu ražotājus pieņemt tālejošu pieeju. Vienošanās par ierobežojumiem cita starpā ir atkarīga no prezidējošās valsts Beļģijas prasmes risināt sarunas.

Kompromisā ir noteikts īstermiņa mērķis līdz 2014. gadam samazināt emisijas līdz 175 gramiem uz vienu kilometru. Turklāt līdz 2020. gadam tiks veikta pakāpeniska samazināšana, lai sasniegtu ilgtermiņa mērķi 175 grami uz vienu kilometru. Šos mērķus papildina pasākumi, kas stimulē šajā nozarē ražot energoefektīvus kravas automobiļus. Sasniedzot šos mērķus, tiks ne vien dots labums mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir autofurgonu un piegādes kravas automobiļu galvenie lietotāji, bet arī privātpersonām un — pats svarīgākais — videi.

Ja varēsim saražot drošus un nepiesārņojušus automobiļus, nākotnē mēs spēsim aktīvi piedalīties ne vien ES līmenī, bet arī pasaules tirgū. mēs nedrīkstam pieļaut mūsu zināšanu eksportu uz citām valstīm, piemēram, Ķīnu, ko rada ES politikas veidošanas aizkavējumi. Tā vietā mums jāizmanto iespēja ieviest ilgtspējīgu Eiropas vides politiku, kas pozitīvi ietekmēs ne vien Eiropu kā rūpniecisku vietu, bet arī nodarbinātību.

Es atzinīgi vērtēju šo kompromisu un tāpēc to atbalstīju.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekritu noteikumam, ka vieglo kravas automobiļu nozarē ir jāveic pasākumi virzībā uz mazākām emisijām, tāpat kā tas notiek pasažieru automobiļu nozarē. Tādējādi ražotāji laistu tirgū jaunus transportlīdzekļus ar labākiem CO2 emisiju rādītājiem. Lietotājiem tas dos iespēju atjaunināt autoparku un samazināt savu daļu transporta radītajās oglekļa emisijās. Šī ierosinātā tiesību akta mērķis ir samazināt CO2 emisijas no vieglajiem krava automobiļiem. To ir grūtāk izdarīt attiecībā uz automobiļiem, jo VKA korpusus efektivitātes nolūkā nevar uzlabot ne viegli, ne lēti. Tāpēc visas izmaiņas jāveic dzinējos vai mehānikā. Tie ir diezgan lieli ieguldījumi. Tomēr jāšaubās, vai ar šo priekšlikumu tiks sasniegts šis mērķis. Pastāv ievērojamas bažas, vai ar šiem pasākumiem tiks sasniegts sākotnējais mērķis novērst klimata pārmaiņas un vai ierosinātie mērķi un grafiks ir reālistiski un ekonomiski iespējami. Pastāv arī bažas, ka tie varētu samazināt konkurētspēju šajā nozarē. Tomēr es uzskatu, ka mums vairāk vajadzētu pievērst uzmanību trim jomām: ekonomikas lejupslīdei un tās smagajai ietekmei uz automobiļu ražotājiem un lietotājiem, nepieciešamībai atbalstīt nozari (ražotājus) nevis nostādīt tos neizdevīgā situācijā ar apgrūtinošiem pasākumiem (vai pat sodiem), kā arī nepieciešamībai atbalstīt uzņēmumus (lietotājus), nevis radīt papildu izmaksas ar apšaubāmiem politiskiem pasākumiem.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) Likumdošanas procesā es attiecībā uz priekšlikumu regulai par emisijām no jauniem vieglajiem kravas automobiļiem iesniedzu vairākus grozījumus, kuru mērķis bija atvieglot sākotnēji izvirzītos CO2 emisiju līmeņus un nodrošināt, lai mērķu sasniegšanai tiktu noteikts ilgāks periods. Es priecājos, ka mani grozījumi ir ņemti vērā. Es uzskatu, ka regula pieņemtajā veidā palīdzēs samazināt CO2 emisijas. Nozarei ir dota iespēja pielāgot savas konstrukcijas un noteiktajā termiņā ieviest atbilstīgus noteikumus. N1 transportlīdzekļus izmanto mazie uzņēmumi, kuri izteikti izjūt cenu palielināšanos un kuru vienlaikus tirgū kļūst arvien vairāk. Šī regula tiem neradīs pārmērīgas izmaksas. Šī regula paredz atlīdzību kredītu veidā labākajiem ražotājiem, kuri priekšlaikus atbildīs emisiju standartu mērķiem. Uzņēmumi, kuriem neizdosies laikus pielāgoties, riskā saņemt sodu, ko nevarēs pārnest uz patērētājiem. Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo priekšlikumu, kurā tiek noteikti augstāki emisiju standarti jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Tam vajadzētu radīt būtisku ieguldījumu gaisa kvalitātes uzlabošanā, jo īpaši pilsētu centros.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pirms diviem gadiem tika apstiprināti tiesību akti par automobiļu emisijām. Tagad ir pienācis laiks Eiropas Parlamentam apstiprināt CO2 ierobežojumu ieviešanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Šos automobiļus galvenokārt izmanto uzņēmumi, tostarp mazie un vidējie uzņēmumi, un tie veido aptuveni 12 % no pašreiz satiksmē esošiem transportlīdzekļiem. Papildus labākas gaisa kvalitātes veicināšanai un ES klimata mērķu sasniegšanai transportlīdzekļiem vajadzētu nodrošināt lielākus degvielas ietaupījumus mazajos uzņēmumos, kuri no tiem ir atkarīgi. Viens no norādītajiem mērķiem ir inovāciju veicināšana nozarē. Regulā ir noteikts, ka līdz 2014. gadam ir jāīsteno 175 g CO2/km mērķis, kas līdz 2020. gadam pakāpeniski tiks samazināts līdz 147 g CO2/km. Ja ražotāji neievēro šo regulu, ir skrupulozi jāizpilda piemērojamās sankcijas.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Lai varētu sasniegt būtisku CO2 emisiju samazinājumu, ražotājiem ir jāpārveido transportlīdzekļu konstrukcijas, lai tie nākotnē nepārsniegtu noteiktu līmeni. Pasākumus, kuri attiecībā uz automobiļiem šķiet tehniski iespējami, ne vienmēr var veikt attiecībā uz vieglajiem kravas automobiļiem. Tā kā nav īsti iespējams mainīt transportlīdzekļu formu, inženieriem būs jāpievērš uzmanība dzinējam un mehāniskajiem komponentiem, kas saskaņā ar ekspertu atzinumu ir ilgs process. Tāpēc mums ir jāatrod alternatīvi risinājumi, kas samazinātu vieglo kravas automobiļu CO2 emisijas. Pašlaik pastāv divas iespējas. Viena ir palielināt samazinājumu automobiļiem, lai kompensētu vieglo kravas automobiļu emisijas. Otra iespēja ir uzstādīt ātruma ierobežošanas ierīci, kas arī radītu ievērojamu emisiju samazinājumu. Es nebalsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, tajā ir piedāvāts pārāk maz iespēju.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Mūsu mērķim jābūt pēc iespējas lielākam CO2 emisiju samazinājumam, un tāpēc ir ļoti svarīgi transportlīdzekļiem noteikt emisiju mērķi, ņemot vērā to negatīvo ietekmi uz vidi un cilvēku veselību. Tomēr rezolūcijā izvirzītais priekšlikums par emisiju mērķa palielināšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, nosakot tādu pašu mērķi, kāds tiek piemērots pasažieru automobiļiem, galvenokārt tiek apstrīdēts to pasākumu dēļ, kas paredzēti, lai sasniegtu šo mērķi, un to ietekmes dēļ uz ražotājiem. Priekšlikums automobiļos uzstādīt ātruma ierobežošanas ierīces negatīvi ietekmētu uzņēmumus un samazinātu to konkurētspēju starptautiskajā tirgū. Turklāt, ņemot vērā radītās izmaksas, autofurgonu ražotājiem būtu jāpalielina to cenas.

Tāpēc pirms šādu svarīgu lēmumu pieņemšanas mums vajadzētu veikt plašus zinātniskus pētījumus, pierādot, ka ātruma ierobežošanas ierīču ieviešana ievērojami samazinātu CO2 emisiju līmeni. Mums ir arī jāizveido skaidrs un atbilstīgs kreditēšanas mehānisms un jāizklāsta veicināšanas iniciatīvas. Es uzskatu, ka, lai palielinātu Eiropas automobiļu ražotāju konkurētspēju, vairāk uzmanības jāpievērš stimulēšanas pasākumiem.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Mērķi samazināt CO2 emisijas no transportlīdzekļiem ir svarīgi aspekti Eiropas stratēģijā par cīņu pret piesārņojumu un klimata pārmaiņām. Piesārņojums no vieglajiem kravas automobiļiem ir minimāls, salīdzinot ar transporta kategoriju kopumā, taču katrā atsevišķā nozarē ir vajadzīgi ierobežojumi, kas ļautu sasniegtu iepriekš noteiktos mērķus, tādēļ es balsoju par šo ziņojumu. Eiropas mērķis ir samazināt CO2 emisijas līdz 120 g CO2/km, lai pakāpeniski samazinātu emisijas, tāpēc es piekrītu regulas struktūrai, saskaņā ar kuru, sākot ar 2014. gada janvāri, no jauna reģistrētiem un ražotiem vieglajiem kravas automobiļiem būs jārada mazāk par 175 g CO2/km emisiju un ilgtermiņā (līdz 2020. gadam) būs jārada mazāk par 147 g CO2/km daļēji tāpēc lai panāktu kompromisu, ņemot vērā šo transportlīdzekļu konstrukcijas izstrādes prasības.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Kopienas integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai. Mana lēmuma pamatā bija vairāki dati, kas bija norādīti dažādos informatīvos diskusiju dokumentos, jo īpaši tas, ka pašlaik šie transportlīdzekļi veido aptuveni 12 % no satiksmē esošiem transportlīdzekļiem. Ir jānosaka CO2 emisiju standarti jauniem vieglajiem kravas automobiļiem, lai novērstu regulējuma nepilnības, un ir arī svarīgi mudināt automobiļu ražošanas nozari ieguldīt jaunās tehnoloģijās. Es piekrītu referentam, kad viņš uzsver, ka vieglo kravas automobiļu nozarei ir jāseko pasažieru automobiļu nozares paraugam, kurā tiek mēģināts samazināt CO2 emisijas. Tomēr atšķirībā no pasažieru automobiļiem šo transportlīdzekļu pārveidojumi neparedz to formas vai svara izmaiņas, bet gan dzinēju un mehānikas modifikācijas, kas šo procesu padara daudz lēnāku un dārgāku. Tomēr ir svarīgi veicināt šo tehnoloģiju attīstību, lai dotu labumu visiem.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – Šis priekšlikums ir turpinājums Komisijas stratēģijai samazināt CO2 emisijas no vieglajiem kravas automobiļiem (VKA), un tas ir šāds:

– no 2020. gada ir noteikts jaunu, ES reģistrētu VKA vidējais emisiju līmeņa 147 g CO2/km ilgtermiņa mērķis, pamatojoties uz atjauninātiem ietekmes novērtējuma rezultātiem; sākot ar 2013. gada 1. janvāri, pēc to pilnīgas pārskatīšanas tie vajadzības gadījumā tiks grozīti ar priekšlikumu;

– īstermiņa mērķis, kas noteikts 175 g CO2/km apmērā; pakāpeniskas ieviešanas periods no 2014. gada 1. janvāra līdz jaunā autoparka pilnīgai atbilstībai, sākot ar 2017. gadu;

– tiks iekļauti īpaši emisiju mērķi alternatīvu degvielu transportlīdzekļiem, lai veicinātu noteiktu alternatīvu degvielu transportlīdzekļu turpmāku iekļaušanu Eiropas Savienības tirgū;

– vairākos posmos ražotiem automobiļiem konkrētās pabeigtu automobiļu CO2 emisijas tiks piemērotas bāzes automobiļa ražotājam. Ražotājiem, kas ražo tādus VKA, kuru CO2 emisijas ir mazākas par 50g CO2/km, superkredīti tiks ierobežoti ar robežvērtību 25 000 VKA uz vienu ražotāju;

– sodi: sākot ar 2019. gadu — EUR 95, kas tiks pakāpeniski ieviesti no 2014. gada 1. janvāra līdz 2018. gadam.

Atbalsts ražotājiem videi draudzīgu autofurgonu tehnoloģiju izstrādei dos labumu gan uzņēmumiem, gan attiecībā uz darbavietu radīšanu.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Nedrīkst būt nekādu izņēmumu — arī kravas automobiļiem ir jākļūst videi draudzīgiem. Es balsoju par šo priekšlikumu direktīvai, kurā ražotājiem tiek prasīts nākamajos desmit gados samazināt autofurgonu un citu kravas automobiļu CO2 emisijas. Šajā priekšlikumā kā paraugs lielā mērā ir izmantota Eiropas regula par automobiļu CO2 emisijām, kas ir spēkā kopš 2008. gada.

Šis bija saprātīgs balsojums pēc vienošanās ar Padomi, saskaņā ar kuru būtībā tiek ņemti vērā galvenie Eiropas Komisijas priekšlikumi: pienākums 100 % kravas automobiļu autoparka līdz 2014. gadam samazināt piesārņojošas emisijas līdz 175 g CO2/km un līdz 2020. gadam tās pakāpeniski samazināt līdz 147 g CO2/km. Tomēr tā ir neliela vilšanās, jo mēs Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejā 2010. gada septembrī balsojām par tālejošāku mērķi.

Attiecībā uz papildu izmaksām autofurgonu un mikroautobusu ražotājiem laba kompensācija būs tas, ka šie transportlīdzekļi radīs mazāku un piesārņojumu un patērēs mazāk, un galu galā — tieši tajā ir ieinteresēti autovadītāji.

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos apsveikt Callanan kungu par teicami paveikto darbu. Mēs šodien pieņēmām vienošanos, kas tika panākta ar dalībvalstu valdībām par jauniem CO2 emisiju ierobežojumiem Eiropas kravas automobiļiem, kas arī ietver veicinošus pasākumus, lai nozare ražotu energoefektīvākus autofurgonus, un sodus tiem, kuri neievēros šos jaunos noteikumus. Pieņemtais tiesību akts ir arī sarežģīts līdzsvara saglabāšana akts, un tajā ražotājiem ir noteikti vairāki vērienīgi, taču sasniedzami vides mērķi.

Jaunais tiesību akts pabeidz Eiropas tiesisko regulējumu, papildinot noteikumus par pasažieru automobiļu emisijām, kuri tika noteikti pirms diviem gadiem. Ja ražotāji ražos autofurgonu, kura emisijas ir mazākas par 50 g CO2/km, tad tie saņems superkredītu, kas būs derīgs ierobežotu laika periodu. Patiesi, minētais transportlīdzeklis attiecībā uz vidējā rādītāja aprēķināšanu atbilstu 3,5 transportlīdzekļiem laikā no 2014. līdz 2015. gadam, 2,5 2016. gadā un 1,5 2017. gadā, kas ir pēdējais gads, kad būs ieviesta superkredītu sistēma. Savukārt no jauna saražotiem transportlīdzekļiem, kuru emisijas pārsniegs noteiktos ierobežojumus, sākot ar 2019. gadu, tiks piemērots sods līdz EUR 95 par vienu gramu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Lai gan Zaļie/EFA komitejā balsoja pret šo ziņojumu (32/25/0), tie vienojās ar citām grupām, ka ir jārisina sarunas par vienošanās panākšanu ar Padomi pirmajā lasījumā, galvenokārt tāpēc, ka maz ticams, ka politiskā vairākuma vērtējums plenārsēdē neuzlabosies, un ka maz ticams, ka sarunās ar nākamajām Ungārijas un Polijas prezidentūrām tiks gūti labāki rezultāti.

Pirmā lasījuma vienošanās galvenais saturs bija šāds: saistošā 175 g CO2/km vidējā ierobežojuma atlikšana par vienu gadu (2017); 2020. gada mērķa līmeņa samazināšana līdz 147 g/km, kas jāapstiprina ar likumdošanas procedūru; maksas par emisijas mērķvērtību pārsniegšanu samazināšana līdz EUR 95/g, kā arī neliels superkredītu palielinājums un piemērošanas paildzināšana līdz 2017. gadam. Tomēr galīgais rezultāts plenārsēdē bija ļoti neapmierinošs, un mēs nolēmām balsot pret.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir vērts turpināt īstenot vides aizsardzības mērķi. Šis ir svarīgs dokuments, kas automobiļu ražošanas nozarei palīdz efektīvāk plānot ražošanu, tādējādi nodrošinot mazākas CO2 emisijas. Šis lēmums stimulēs inovāciju un pētniecību, palīdzot ietaupīt patērētājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Parlamenta un Padomes ilgo sarunu nobeigumā tika sasniegts svarīgs rezultāts, kas ir līdzsvarota kompromisa iznākums starp 27 dalībvalstu dažādajām nostājām. Šo jauno mērķu un standartu pieņemšana noteikti radīts taustāmus rezultātus, vienlaikus arī labāk aizsargājot visu Eiropas iedzīvotāju veselību. Cīņu pret klimata pārmaiņām nedrīkst aizkavēt, un tas vienlīdz attiecas uz transportlīdzekļu emisiju samazināšanu.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Šodien es balsoju par apspriesto ziņojumu par emisiju standartiem jauniem vieglajiem kravas automobiļiem. Es uzskatu, ka šis ziņojums ir vajadzīgs, ņemot vērā Eiropas Savienības mērķus attiecībā uz globālo sasilšanu un emisiju samazināšanu. Tāpat ir jānorāda, ka, tā kā ar šiem vieglajiem kravas automobiļiem tiek sniegti pakalpojumi un tos galvenokārt izmanto mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), ir svarīgi, lai, īstenojot nepieciešamās pārmaiņas, tiktu arī ņemta vērā to iespējas. Es patiešām domāju, ka, lai sasniegtu šajā ziņojumā noteikto līmeni, mums ir vajadzīgs atbilstīgs kompromiss, kurā tiek ņemti vērā Eiropas MVU un Eiropas Savienības vispārējie mērķi.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es pilnīgi atbalstīju sākotnējo priekšlikumu par CO2 emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem (VKA), lai novērstu nepilnības, ko rada vieglo pasažieru automobiļu un vieglo kravas automobiļu reģistrāciju zināmas pārklāšanās. Pašlaik daudzi transportlīdzekļi, kuri ir pielīdzināti pasažieru automobiļiem, piemēram, „parketa” džipi (SUV), ir reģistrēti kā VKA — bieži vien tāpēc, ka šai otrajai kategorijai tiek piemēroti mazāki nodokļi vai citi nodokļu stimuli. Kaut arī to tiesību aktu pamatā, kas attiecas uz pasažieru automobiļiem (piemēram, šis priekšlikums), ir transportlīdzekļu tipa apstiprinājums (nevis reģistrācija), tas, ka attiecībā uz VKA trūkst noteikumu, rada risku, ka relatīvi lielu pasažieru automobiļu ražotāji pieteiksies uz VKA tipa apstiprinājumu.

Tas nozīmētu, ka šiem transportlīdzekļiem ar augstu emisiju līmeni netiks piemēroti CO2 emisiju standarti. Visbeidzot, pirmā lasījuma vienošanās ir pārvērtusies par ļoti vāju vienošanos, kurā par gadu ir atlikts saistošais mērķis sasniegt 175 g CO2/km. 2020. gada mērķis ir atstāts 147 g/km līmenī un sodi par neatbilstību ir samazināti no EUR 120/g līdz EUR 95/g. Tā ir nepiemērota izrādīšanās, kas nozīmēs to, ka šis tiesību akts nedos būtisku ieguldījumu klimata debatēs. Steidzamības sajūta ir zudusi, tik daudz ir skaidrs. Tādēļ es balsoju pret.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, kas ir daļa no Kopienas stratēģijas samazināt CO2 emisijas no vieglajiem automobiļiem. Palīdzot ražotājiem attīstīt videi draudzīgas tehnoloģijas, mēs varam dot labumu uzņēmumiem un arī radīt darbavietas, vienlaikus palīdzot risināt pašreizējās vides problēmas.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Pabeidzot Komisijas sākto Ilgtspējīgas attīstības stratēģiju, ir uzsvērtas ilgtspējīgas attīstības steidzamākās problēmas, proti, energoefektivitātes pasākumi transporta nozarē. Paturot prātā cīņu pret klimata pārmaiņām attiecībā uz CO2 emisijām un Eiropas automobiļu nozares lielāku konkurētspēju, šīs regulas mērķis ir izveidot prēmiju shēmas, jo īpaši superkredītu piešķiršanu un maksājumus par ekoinovācijām, kā arī mazāk sodu. Parlamenta šajā saistībā panāktā vienošanās ir vērienīga, taču vienlaikus arī sasniedzama. Pakāpeniskais īstermiņa ES mērķis ir 175 g CO2/km, kas jāsasniedz līdz 2017. gadam, un ilgtermiņa mērķis ir 147 g CO2/km, kas jāsasniedz līdz 2020. gadam.

Vienlaikus tas nodrošina superkredītus transportlīdzekļiem, kas atbilst efektivitātes kritērijiem, un piemēro pieņemamus sodus, ja tiek pārsniegti maksimālie CO2 ierobežojumi. Es uzskatu, ka šīs regulas apstiprināšana atbilst Eiropas Savienības vides ilgtspējas politikai un vienlaikus aizsargā ražotājus, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi, un lietotājus, kā arī veicina inovācijas šajā nozarē.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo priekšlikumu regulai par emisiju standartu noteikšanu jauniem vieglajiem kravas automobiļiem saistībā ar Eiropas Komisijas integrēto pieeju vieglo transportlīdzekļu CO2 emisiju samazināšanai. Tas mums ļaus mudināt ražotājus izmantot ekoinovācijas, lai nodrošinātu Eiropas automobiļu ražošanas nozares konkurētspēju.

Šajā regulā vieglo kravas automobiļu ražotājiem ir paredzēti sodi, kas jāmaksā par tajā noteikto vidējo īpatnējo emisiju pārsniegšanu.

Es gribētu norādīt, ka piesārņojošu emisiju ierobežošanas pieejas pamatā nav jābūt tikai piedāvājumam, piemēram, tam, kā vieglie automobiļi ir jāmodernizē, lai tos padarītu tīrākus, bet arī pieprasījumam. Ir svarīgi, lai jauni transportlīdzekļi, kas atbilst šīs regulas noteikumiem, būtu pieejami patērētājiem. Šādi šī regula gan radīs stimulus tādu transportlīdzekļu ražošanai, kas nodrošina efektīvu degvielas patēriņu, gan noteiks sodus ražotājiem, kuri neizpildīs noteiktos mērķus. Sākot ar 2012. gada 1. janvāri, katras dalībvalsts pienākums būs katru gadu atzīmēt informāciju par visiem attiecīgajā valstī reģistrētajiem jaunajiem vieglajiem kravas automobiļiem un nodrošināt atbilstību šīs regulas noteikumiem.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Es šodien balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir vēl viens solis pareizajā virzienā cīņā pret klimata pārmaiņām. CO2 ierobežojumi jauniem autofurgoniem Eiropas Savienībā radīs tīrākus un degvielas patēriņa ziņā efektīvākus transportlīdzekļus. Ir noteikti mērķi efektīvākiem autofurgoniem, un cerams, ka stimuli dos sākuma impulsu inovāciju veicināšanai nozarē. Tam vajadzētu uzņēmumiem, tostarp Velsas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuru darbība ir atkarīga no šādiem autofurgoniem, radīt iespēju izmantot degvielas ziņā efektīvākus autofurgonus un kontrolēt izmaksas laikā, kad palielinās naftas cenas.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Es nebalsoju par Callanan kunga ziņojumu, lai gan tas ir pamatots un vērsts pareizajā virzienā. Tomēr es uzskatu, ka CO2 emisiju ierobežojumiem uz vienu kilometru ir jābūt daudz vērienīgākiem. Tāpēc es atbalstu Komisijas priekšlikumu — 135 gramus CO2 uz vienu kilometru. Emisiju grupu apvienošana, ko ražotāji var veidot visu savu produktu klāstā, kā arī 120 km/h ātruma ierobežojums ļautu sasniegt šo mērķi, kaut gan, lai to izdarītu, būtu nopietni jāpacenšas. Tajā pašā laikā vides dēļ mēs nedrīkstam pieļaut šo termiņu atlikšanu. Mums vajadzētu pieturēties pie 2014. gada.

Ieteikums: Klaus-Heiner Lehne (A7-0021/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Paturot prātā šā jautājuma ieilgušo risināšanu, kas sākas ar Komisijas priekšlikumu regulai 2000. gadā, tā turpmāko apstiprināšanu Parlamentā 2002. gadā, sākotnējās nopietnās grūtības nodrošināt pieņemšanu dalībvalstīs, Padomes secinājumus 2009. gadā, tās nostājas netransponēšanu, nepārvaramās problēmas sarunu kārtās 2010. gada decembrī un vēlāko minimāla dalībvalstu skaita apņemšanos ieviest uzlabotu sadarbību šajā jomā, lai gan šī joma nav vienīgi ES kompetencē, es atbalstu šo ieteikumu. Es piekrītu šim priekšlikumam regulai, jo vienotas patentaizsardzības trūkums Eiropas Savienībā var radīt sadrumstalotu, sarežģītu un dārgu patentu sistēmu. Tā kā visas prasības ir izpildītas, tas iekšējam tirgum var radīt tikai priekšrocības.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Pēdējos mēnešos es esmu atkārtoti paudusi to, ka neatbalstu trīs valodu patentu režīmu. Vēl vairāk, es uzskatu, ka ciešākas sadarbības Eiropas mehānisma izmantošana, lai apietu Itālijas un Spānijas veto, tādējādi izvairoties no debašu turpināšanas, lai atrastu kopīgu un mazāk apgrūtinošu risinājumu, ir nepieredzēti smaga politiska problēma. Šis lēmuma priekšlikums nav arī saderīgs ar Līguma par Eiropas Savienību 20. panta 2. punktā noteikto prasību par galējo līdzekli, kas paredz, ka ciešāka sadarbība ir pieļaujama vienīgi tad, ja pēc visu citu iespēju izskatīšanas nav iespējams pieņemamā termiņā sasniegt mērķi.

Turklāt vairāk nekā gadu pēc Lisabonas līguma pieņemšanas jau ir atmests Eiropas valodu vienlīdzības princips, apdraudot miljoniem Eiropas mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju un novatorismu, kā arī Eiropas iedzīvotāju tiesības. Šis patentu režīms kaitē iekšējam tirgum, pakļaujot to ģeogrāfiskai segmentācijai, kas radīs šķērsli tirdzniecībai starp dalībvalstīm un negatīvi ietekmēs uzņēmumu stabilitāti un kapitāla brīvu apriti. Atkārtoti paužot savus iebildumus, es gribētu pateikt, ka uzskatu, ka pirms šā jautājuma apspriešanas šajā Parlamentā būtu labi sagaidīt Eiropas Savienības Eiropas Kopienu tiesas 8. marta lēmumu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropa virzās uz priekšu. Pateicoties Lisabonas līgumam, tagad valstu grupai, kura vēlas kopā virzīties uz priekšu kādā noteiktā jautājumā, ir iespējams to darīt, pat ja dažas valstis nav ieinteresētas. Tā tas jau ir attiecībā uz noteikumiem, kas piemērojami divu tautību pāriem, kuri vēlas šķirties. Mēs to saucam par „ciešāku sadarbību”. Es gribētu, lai tas pats attiektos uz Eiropas izgudrojumu aizsardzību, un es vēlētos, lai Eiropas patenta izveidē tiktu izmantota ciešāka sadarbība. Tas ir tādēļ, ka, lai gan izgudrojumu aizsargāšana ar patentu Eiropā izmaksā 10 reižu vairāk nekā ASV, jo īpaši tulkošanas izmaksu dēļ, 25 no 27 dalībvalstīm vēlas kopīgi izveidot Eiropas patentu; šāds patents maksātu mazāk, jo tas būtu vienots. Vienotais patents tiks iesniegts franču, angļu vai vācu valodā, un tas aizsargās izgudrojumus 25 iesaistītajās valstīs. Turklāt šī aizsardzība beidzot būs pieejama par pieņemamu cenu. Pat ja Spānija un Itālija neatbalsta šādu sistēmu valodas iemeslu dēļ, ir ļoti svarīgi, lai 25 ieinteresētās dalībvalstis kopīgi virzītos uz priekšu šajā jautājumā. Es balsoju par šo procedūru, jo tā ir liels solis uz priekšu attiecībā uz Eiropas rūpniecības konkurētspēju.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Vienotas patentaizsardzības izveide Eiropas Savienībā ir būtiska inovāciju attīstīšanai un konkurētspējas uzlabošanai. Es atbalstīju šo rezolūciju, kas ļaus ciešāk sadarboties starp dalībvalstīm attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi. Līdz šim Eiropas Savienībā ir bijusi sadrumstalota patentu sistēma, ko radījušas lielās izmaksas un patentu apstiprināšanas sarežģītība atsevišķās dalībvalstīs. Kaut arī vairāk nekā deviņas dalībvalstis ir paudušas nodomu veidot ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotas patentaizsardzības izveidi, Komisijai un ciešākā sadarbībā iesaistītajām dalībvalstīm būtu jāveicina pēc iespējas lielāka dalībvalstu skaita iesaistīšanos. Ciešāka sadarbība veicinās pareizu iekšējā tirgus darbību un novērsīs šķēršļus preču brīvai apritei, palielinot izgudrotāju skaitu un sniedzot vienlīdzīgu piekļuvi vienotai patentaizsardzībai visā ES.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas patentu sistēma ir nepieciešamība. Dažādas interpretācijas un lēmumi katrā dalībvalstī rada juridisku nenoteiktību. Katra patenta iesnieguma obligātā tulkošana 23 oficiālajās valodās ir dārga, ilga un mazina konkurētspēju. Tāpēc ieinteresēto pušu lielākais vairākums, tostarp profesionālās apvienības, piekrīt iespējai izmantot tikai angļu valodu.

Apspriestajā priekšlikumā ir izvēlētas trīs valodas (angļu, franču un vācu), un visas pārējās valodas ir tām pakārtotas. Tomēr pasaulē portugāļu valoda ir daudz svarīgāka nekā franču vai vācu valoda. Arī man ir daudz iebildumu attiecībā uz iespēju šajā gadījumā izmantot ciešāku sadarbību. Instrumentu, kas paredzēts, lai ļautu grupai valstu sākt ciešākas integrācijas procesu, kas pakāpeniski ietvers visas pārējās, nedrīkst pārvērst par privātu klubu un izslēgšanas mehānismu, vai tādu instrumentu, kas paredz dažu valstu pārākumu pār citām. Tāpēc es esmu pret Lehne ziņojumu.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Kaut gan es novērtēju šīs reformas garu, kuras mērķis ir Eiropā izveidot vienotu patentu un tādējādi samazināt tulkošanas izmaksas, es jebkurā gadījumā balsoju pret to. Eiropadomes iesniegtais lēmuma priekšlikums atļauj un veicina ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotu patentaizsardzību, jo dažas dalībvalstis, tostarp mana valsts, bija pret plānotās tulkošanas sistēmas pieņemšanu. Šī būtu trīsvalodu sistēma, kas būtu diskriminējoša, jo tā pārkāpj visu Eiropas Savienības valodu vienlīdzības principu.

Turklāt, manuprāt, ciešākas sadarbības sistēma kaitē iekšējam tirgum, radot šķelšanos un konkurences kropļojumus. Tāpēc būtu vēlams sagaidīt ES tiesas lēmumu, kas ir gaidāms turpmākajās dienās un kas vispirms precizēs vairākus tehnisks aspektus attiecībā uz vienoto patentu sistēmu.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Manuprāt patentaizsardzības sadrumstalotā sistēmā ir šķērslis iekšējam tirgum un īpaši kaitē inovatīviem uzņēmumiem mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) kategorijā. Tāpēc es atbalstu vienkārša un lēta vienota patenta izveidi visai ES. Mani māc bažas, ka nav bijis iespējams panākt vienošanos par kopēju risinājumu nepārvaramu viedokļu atšķirību dēļ par patentu tulkošanas kārtību. Manuprāt, stūrgalvīgā uzstājība, ka patenti ir jātulko lielākajā daļā ES oficiālo valodu, ir valsts egoisma izpausme, jo tam nepieciešamās izmaksas, administratīvās prasības un laiks lielā mērā iznīcinās vienotā patenta priekšrocības.

Es ļoti atzinīgi vērtēju to, ka mana valsts Čehija ir nolēmusi pievienoties aicinājumiem veidot ciešāku sadarbību, ko mēs šodien atbalstījām, tādējādi pievienojieties lielākajai daļai dalībvalstu, kuras to jau atbalsta. Lai gan vienotais patents netiks attiecināts uz visu ES, es nešaubos, ka tas būs labvēlīgs instruments MVU attīstībai un konkurētspējas veicināšanai.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Patentaizsardzība ir viens no konkurētspējas un ekonomikas izaugsmes pamatinstrumentiem. Tā atbalsta zinātnisko pētniecību, tādējādi palielinot nodarbinātību nozarē ar augstu pievienoto vērtību. Es atbalstīju Parlamenta ieteikumus par ierosināto Padomes lēmumu, kas ļauj veikt ciešāku sadarbību attiecībā uz vienoto patentaizsardzību, jo tās pamatā ir Padomes 2009. gada 4. decembra secinājumi, kas nosaka vienoto patentu sistēmas turpmāko formu. Eiropas patentu sistēmas pamatā vajadzētu būt diviem pīlāriem, ko veido vienota sistēma patentu strīdu risināšanas sistēma (Eiropas un ES Patentu tiesa) un ES patentu izveidei (instruments, kas piemēro patentu visā ES).

Ciešāka sadarbība patentu jomā ļaus vieglāk apstiprināt Eiropas patentus to dalībvalstu teritorijā, kuras piedalās šajā ciešākajā sadarbībā, tādējādi samazinot izmaksas un vienkāršojot patentu iegūšanas procedūru, un vienlaikus šis mehānisms veicinās zinātnes un tehnoloģisko progresu un uzlabos iekšējā tirgus funkcionēšanu. Šā gada februāra sākumā Čehija pievienojās aicinājumiem par ciešāku sadarbību, un tāpēc es ceru, ka manas valsts pievienošanās vienotajai patentaizsardzības sistēmai palīdzēs atbalstīt zinātniskos resursus un panākt labākus rezultātus zinātnes jomā — gan Čehijā, gan citur.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas patenta izveide Eiropas Savienībā stimulēs inovācijas un zinātnes un tehnoloģiju attīstību. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atrisināt jautājumu par Eiropas patentu. Tomēr man ir iebildumi pret paredzētajiem valodas noteikumiem. Manuprāt, vislabākais risinājums būtu tikai angļu valodas izmantošana, taču, ja valodas noteikumi tiek paplašināti attiecībā uz citām valstīm, jāapsver portugāļu valodas iekļaušana. Konkurence ir globāla, un portugāļu valoda pēc angļu un spāņu valodas ir trešā visvairāk izplatītā Rietumu valoda.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas patentu sistēma ir nepieciešamība. Dažādas interpretācijas un lēmumi katrā dalībvalstī rada juridisku nenoteiktību. Katra patenta iesnieguma obligātā tulkošana 23 oficiālajās valodās ir dārga, ilga un mazina konkurētspēju. Tāpēc ieinteresēto pušu lielākais vairākums, tostarp profesionālās apvienības, piekrīt iespējai izmantot tikai angļu valodu. Apspriestajā priekšlikumā ir izvēlētas trīs valodas (angļu, franču un vācu), un visas pārējās valodas ir tām pakārtotas. Tomēr pasaulē portugāļu valoda ir daudz svarīgāka nekā franču vai vācu valoda. Arī man ir daudzi iebildumi attiecībā uz iespēju šajā gadījumā izmantot ciešāku sadarbību. Instrumentu, kas paredzēts, lai ļautu grupai valstu sākt ciešākas integrācijas procesu, kas pakāpeniski ietvers visas pārējās, nedrīkst pārvērst par privātu klubu un izslēgšanas mehānismu vai tādu instrumentu, kas paredz dažu valstu pārākumu pār citām. Tāpēc es esmu pret Lehne ziņojumu.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta normatīvo rezolūciju, jo piekrītu tās saturam. Tomēr man ir žēl, ka noteikumos par Eiropas patentu nav portugāļu valodas.

  Luigi Ciriaco De Mita (PPE), rakstiski. – (IT) Iekšējais tirgus un konkurētspējas politika ir divi Eiropas apvienošanas procesa stūrakmeņi, kuru mērķis ir ne vien stiprināt Eiropas Savienības ekonomiku un tās uzņēmumus, bet īpaši īstenot ES pamatbrīvības. Šis mērķis ir jāīsteno visu Eiropas iedzīvotāju un uzņēmumu interesēs, nodrošinot vienādas iespējas un reālu līdztiesību, vienlaikus novēršot problēmas, papildu izmaksas un papildu struktūras, kas varētu diferencēt, diskriminēt vai ierobežot iespējas izmantot savas tiesības. Tiesību piešķiršana visiem Eiropas Savienības iedzīvotājiem izteikties savā valodā attiecībās ar ES iestādēm ir pamattiesības attiecībā uz līdztiesību, vienādu iespējām un nediskrimināciju. Tikai dažu oficiālo valodu lietošana var būt tehniski pamatota vienīgi ES iestādēs, nevis attiecībās ar iedzīvotājiem, uzņēmumiem un iestādēm dalībvalstīs. Ciešākas sadarbības procedūras ir noderīgas, ja tās palielina dalībnieku iespējas, neliekot citiem piekāpties. Tāpēc es balsoju pret šo ieteikumu, jo uzskatu, ka ciešāka sadarbība ir nepieņemama tik delikātā kontekstā kā valodu vienlīdzība, jo tā radītu diskrimināciju attiecībā uz vienādām iespējām izmantot ES pamatbrīvības.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es esmu ļoti apmierināta ar panākto vienošanos par šo jautājumu, kas nav ticis atrisināts kopš 20. gs. 90. gadiem. 2009. gada decembrī Padome pieņēma ES patenta izveides principu. Tomēr pēc gada Padome apstiprināja, ka attiecībā uz tulkošanas kārtību, kas jāatbalsta vienprātīgi, radušies nepārvarami sarežģījumi. Šo jautājumu pēc tam pārņēma Beļģijas ES prezidentūra, taču, tā kā šie šķēršļi nebija novērsti, 12 dalībvalstis pieprasīja priekšlikumu regulai, ar ko atļauj sākt ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentu. Tā Konkurētspējas padome 2011. gada martā piešķīra atļauju sākt ciešāku darbību. Es vēlētos atgādināt, ka vienota patenta izveide radīs priekšrocības patentu sistēmas lietotājiem Eiropā, jo īpaši — tā ļaus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri bieži vien tiek atstāti novārtā, uzlabot konkurētspēju, nodrošinot vieglāku piekļuvi patentaizsardzībai, kā arī samazinot izdevumus.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ciešāka sadarbība attiecībā uz vienota patenta izveidi pašlaik ir vislabākais risinājums, un es ceru, ka pa to laiku visas dalībvalstis tajā piedalīsies Eiropas iedzīvotāju labā. Vienots patents ievērojami samazinās administratīvās izmaksas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, stimulēs inovācijas un palīdzēs radīt jaunas darbavietas laikā, kad ES tās ir vajadzīgas arvien vairāk.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Ir ļoti svarīgi, lai būtu pieņemti visas ES mēroga tiesību akti, kas aizsargā patentus, lai aizstāvētu intelektuālā īpašuma tiesības. Mums varēs būt vienāda aizsardzība to dalībvalstu teritorijā, kuras piedalās šajā sadarbībā, kā arī mazākas izmaksas un vienkāršotākas administratīvās procedūras. Es vēlos norādīt, ka pašlaik patenta reģistrācijas izmaksas Eiropā ir aptuveni 10 reizes lielākas par izmaksām Japānā vai Ziemeļamerikā. Tāpēc labumu gūs inovācijas un zinātniskā pētniecība, un vienlaikus tiks uzlabots iekšējais tirgus. Kā norāda komisārs Barnier, tikai Spānija un Itālija nav izrādījuša interesi par šo ciešāko sadarbību. Tomēr viņam ir daži juridiski iebildumi par ciešākas sadarbības procedūras piemērojamību šajā konkrētajā gadījumā.

Patiesībā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 328. panta 1. punktu, „izveidojot ciešāku sadarbību, tā ir pieejama visām dalībvalstīm, ja tās ievēro līdzdalības nosacījumus, kuri noteikti lēmumā, ar kuru dod šādas sadarbības atļauju. Tās var iesaistīties arī jebkurā citā laikā, ja tās atbilst minētajiem nosacījumiem un šajā sakarā jau pieņemtajiem aktiem”. Es gribētu norādīt, ka šīs ciešākās sadarbības valodas noteikumi attieksies tikai uz trīs valodām: angļu, franču un vācu valodu.

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. – (IT) Es esmu pret Parlamenta pausto piekrišanu par ciešākas sadarbības procedūras izmantošanu, lai izveidotu vienotu patentu sistēmu, jo uzskatu, ka jautājums par valodu režīmu ir ārkārtīgi svarīgs Itālijas interesēm, ņemot vērā to, ka Itālija Eiropā ir ceturtajā vietā pēc iesniegto patentu skaita. Es domāju, ka ciešākas sadarbības procedūras izmantošana ir ciniska. Tā tika izveidota, lai dotu lielāku impulsu Eiropas Savienības integrācijas procesā, nodrošinot iespēju virzīties uz priekšu kādā jautājumā mazākam skaitam dalībvalstu, ja nav iespējams panākt vienprātīgu vienošanos.

Šādi piespiežot, var tikt radīts bīstams precedents, jo tas kaitē dalībvalstij un apiet vienprātības principu, kas tiek prasīts Lisabonas līgumā attiecībā uz jautājumiem, kuri skar iekšējo tirgu, kā arī principu nekropļot konkurenci tajā. Turklāt mēs labāk būtu izvēlējušies pagaidīt Eiropas Kopienu tiesas lēmumu, kas gaidāms 8. martā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu trīs būtisku iemeslu dēļ.

Nav pieļaujams, ka Parlaments atbalsta priekšlikumu par ciešāku sadarbību šajā tā dēvēto vienoto patentu jomā, jo tas tikai mēģina apdraudēt tiesības, ka dalībvalstīm jāaizstāv savas intereses, tikai lai dotu labumu spēcīgākajām valstīm.

Šī ir otrā reize, kad ticis izmantots šis ciešākas sadarbības princips, kas paredzēts Lisabonas līgumā. Sāk kļūt skaidrs tā iekļaušanas nolūks.

Ir nepieņemami, ka tās izdara spiedienu uz valstīm, kas pieder ES, bet kas nepiekrīt nosacījumiem, kurus vēlas tām uzspiest, jo īpaši tik delikātā jomā kā valoda, jo ierosinātā vienošanās apdraud lielākās daļas valstu valodu.

Visbeidzot es nobeigumā piebildīšu, ka atkārtoti apstiprinu nostāju, ka Portugāles Komunistu partijas delegāti Eiropas Parlamentā vienmēr ir nelokāmi aizstāvējuši portugāļu valodu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Ne katru dienu mums ir iespēja diskutēt par tik svarīgu jautājumu kā ES patents, kas ir Lehne kunga ieteikuma temats. Tāpēc es esmu ļoti priecīga, ka man ir dota iespēja dot ieguldījumu šajās debatēs. Pirmkārt, ir jānorāda, ka mēs pašlaik esam ļoti agrīnā ciešākas sadarbības procedūras posmā. Vienīgais Eiropas Parlamenta ieteikuma uzdevums ir ļaut Padomei oficiāli vienoties par veicamajiem pasākumiem. Tāpēc viss vēl ir iespējams, vai, precīzāk runājot, Eiropas Komisijas priekšlikumā regulām var veikt grozījumus. Neiedziļinoties sīkāk attiecībā uz priekšlikumiem regulām par pašu patentu vai par valodu režīmu, es vēlētos pateikt, ka, īstenojot šo izcilo Eiropas projektu, mums jāpatur prātā visu Eiropas uzņēmēju intereses jeb, citiem vārdiem sakot — gan tie, kuri patentē izgudrojumus, gan tie, kuri vēlas viegli piekļūt tehniskajai informācijai par šādiem izgudrojumiem. Šajā saistībā es domāju, piemēram, par ģenērisko zāļu ražotājiem.

Tā kā es nelokāmi atbalstu Eiropas patentu un vienlaikus pārstāvu Poliju — valsti, kura mūsdienās diemžēl vairāk ir patentu „saņēmēja”, nevis „donore” —, es centīšos nodrošināt, lai debates par patentu būtu pēc iespējas plašākas un lai tajās tiktu pievērsta uzmanība ikviena viedoklim, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu viedokļiem, kuri ir ļoti svarīgi inovatīvai Eiropas ekonomikai.

  Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Eiropas patents ir paredzēts, lai mēs veicinātu inovācijas, tomēr kāpēc mums pašiem neizdodas būt inovatīviem, par tām debatējot? Mums vajadzētu par sevi kaunēties. Mēs runājam tikai par patenta tiesību aktu; runāsim arī par patentu optimālas veidlapas noteikšanu. Mums pašlaik ir īsi un gari patenti, taču nemaz nav tā, ka garākie ir uzrakstīti labāk. Apraksti bieži vien tiek apzināti padarīti sarežģīti, lai patenta veidlapu padarītu neskaidru un komplicētu.

Es domāju, ka mums ir jāizveido pārredzama patentu veidlapa un to aprakstīšanas procedūra, lai varētu pienācīgi izmantot internetu un elektroniskās ierakstīšanas metodes. Valoda ir saistīta problēma, un, lai atrisinātu šo problēmu, varētu izmantot iepriekš noteiktu algoritmu. Es uzskatu, ka vislētākā metode, kurā nebūtu jāveic tulkošana dažādās valodās, būtu Eiropas e-patents. Varbūt arī Komisija sāks domāt inovatīvi. Es balsoju par, lai gan uzskatu, ka Komisija šajā jautājumā izrāda pārāk maz iniciatīvas.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Ņemot vērā Komisijas un Parlamenta doto impulsu, lai atsāktu vienotā tirgus izveidi, nepieciešamība pēc saskaņotas patentu izsniegšanas un reglamentēšanas sistēmas nekad nav bijusi tik liela. Tieši šā iemesla dēļ es balsoju par šo normatīvo rezolūciju.

Pašreizējā sadrumstalotajā patentu sistēmā patenti ir jātulko visu to valstu valodās, kurās tie ir piešķirti, uzliekot pārmērīgas cenas par tulkojumiem uzņēmējiem, uzņēmējdarbības sācējiem un citiem inovāciju MVU — Eiropas Savienībā patenta iegūšana ir trīspadsmit reizes dārgāka nekā ASV un vienpadsmit reizes dārgāka nekā Japānā. Saskaņā ar jauno sistēmu, ko pieņems dalībvalstis, kuras piedalās ciešākas sadarbības procedūrā šajā jomā, vienotajam patentam tiks piemērots daudz lētāks tulkošanas režīms, ko veidos tikai franču, angļu un vācu valoda, tādējādi samazinot izmaksas. Vienotas un lētas patentu sistēmas ieviešanai — kaut arī tikai dažās ES dalībvalstīs — būs liela nozīme vienotā tirgus turpmākā attīstībā, jo īpaši Eiropas Savienībā veicinot inovācijas un radošumu attiecībā uz preču un pakalpojumu radīšanu, kas ir tik ļoti vajadzīga.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Vairākus gadus mēs esam redzējuši, kā Eiropas ekonomiku kavē konkurētspējīga ES patenta neesamība, salīdzinot ar citām pasaules lielvarām. Aptuveni 15 gadus Eiropas Komisija ir ierosinājusi izveidot vienotu Eiropas patentu. Visbeidzot, pateicoties „ciešākas sadarbības” procedūrai, kas vairākām dalībvalstīm ļauj sadarboties noteiktā jomā, ja ir bloķēta tiesību akta iniciatīva, mēs esam spējuši spert soli šajā virzienā. Tāpēc es, entuziasma pilna, balsoju par šo ziņojumu, kas mums ļauj sākt šo ciešākas sadarbības procedūru, lai izveidotu ES patentu sistēmu. Tas ir svarīgs solis uz priekšu visiem Eiropas uzņēmumiem un visiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri ir ilgi gaidījuši šo instrumentu — instrumentu, kas ir neaizstājams inovācijai, pētniecībai un attīstībai, un konkurētspējai Eiropā.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ieteikumu atļauju ciešākai sadarbībai, lai izveidotu Eiropas patentu. 2010. gadā 12 dalībvalstis, tostarp Francija, vēlējās izmantot ciešākas sadarbības procedūru pēc tam, kad 27 valstis valodas jautājuma domstarpību dēļ nespēja panākt vienošanos par ES patentu sistēmas ieviešanu. Galu galā nolēma piedalīties visas dalībvalstis, izņemot Itāliju un Spāniju. Es vēlētos, lai šīm abām valstīm būtu iespēja kādā brīdī iesaistīties šajā iniciatīvā. Pašlaik patenta iesniegšana Eiropas Savienībā izmaksā 11 reizes dārgāk nekā ASV. Turpmāk mūsu pētnieki un uzņēmumi beidzot varēs sākt efektīvi konkurēt inovāciju jomā ar ASV un Āziju.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Pēc vairāk nekā 10 gadiem beidzot tiek pabeigts darbs pie vienota Eiropas patenta. Lai gan mēs esam guvuši tikai daļējus panākumus, jo vienotā patentaizsardzības sistēma netiek piemērota visai Eiropas Savienības teritorijai, tas neapšaubāmi jāuztver kā nozīmīgs solis uz priekšu. Reģistrācijas procedūru vienkāršošana un to izmaksu ievērojama samazināšana veicinās iekšējā tirgus attīstību un stimulēs zinātnes un tehnoloģiju progresu visā Eiropas Savienībā kopumā, pat ja tas tiks īstenots tikai 12 dalībvalstīs. Kaut arī tiesību akti tiks saskaņoti tikai ierobežotā apmērā, šī saskaņošana faktiski ietekmēs visu ES uzņēmējus, jo investori no dalībvalstīm, kuras nepiedalās šajā procedūrā, arī varēs izmantot vienoto patentaizsardzību. Viņiem būs individuāli jāizlemj, vai izvēlēties aizsardzību saskaņā ar vienas vai vairāku dalībvalstu juridiskajām sistēmām, vai arī izmantot vienoto Eiropas patentu.

Es uzskatu, ka mums vajadzētu turpināt tādus pasākumus, kas ir vērsti uz vienotās patentaizsardzības plašāku piemērošanu, lai galu galā tā ietvertu visu Eiropas Savienības teritoriju. Labumu gūs ne tikai atsevišķi uzņēmēji, jo Eiropas tirgus kļūs arī konkurētspējīgāks, salīdzinot ar citām lielajām valstīm, piemēram, ASV, Ķīnu vai Japānu.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. – (LV) Es atbalstīju rezolūcijas projektu par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību, jo uzskatu, ka vienota patentu reģistrācijas sistēma samazinās administratīvas barjeras Eiropas uzņēmumiem. Eiropas Savienība nevar atļauties sadrumstalotu patentu reģistrācijas sistēmu. Šodien tā ir spērusi platu soli uz priekšu, lai panāktu vienotu reģistrācijas kārtību. Pašreizējā situācija, kad uzņēmumam savs patents ir jāreģistrē katrā dalībvalstī atsevišķi, ievērojami kavē uzņēmumu attīstību. Lēnais un sarežģītais process, kādā līdz šim ir notikusi patentu reģistrācija Eiropas Savienībā, ir ierobežojis iespēju dinamiski attīstīties mūsu uzņēmumiem. Skaidra un efektīva procedūra, kādā ikviens var reģistrēt patentu, kas ir derīgs visā Eiropas Savienībā, nodrošinās to, ka jauni produkti ātrāk sasniegs pircējus, līdz ar to palielināsies uzņēmumu attīstības tempi. Ieguvējas būs valstis, kuras piedalīsies šajā patentu reģistrācijas sistēmā, un šo valstu uzņēmēji, kuri jaunos produktus varēs ātri piegādāt visiem Eiropas patērētājiem.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Pašlaik iekšējais tirgus ir īpaši sadrumstalots lielo patentaizsardzības izmaksu dēļ Eiropas Savienībā, un Eiropas izgudrotāji nevar izmantot visas vienotā tirgus priekšrocības. Grūtības rodas, kad viņi mēģina iegūt vislabākā līmeņa aizsardzību visā Eiropas Savienībā. Šī situācija negatīvi ietekmē ES konkurētspēju, jo darbības inovāciju jomā rada cilvēkkapitālu, kas mēdz būt mobilāks nekā citās jomās.

Pašreizējie inovācijām mazāk labvēlīgie apstākļi Eiropas Savienību padara mazāk saistošu attiecībā uz radošumu un inovācijām gan Eiropas, gan citu valstu izgudrotājiem. Es balsoju par šo ieteikumu, jo ciešāka sadarbība ar dalībvalstu grupu vienotas patentaizsardzības jomā aizsargās Eiropas Savienības intereses, ņemot vērā to, ka tā veicinās ES konkurētspēju un padarīs to pievilcīgāku pārējai pasaulei. Turklāt vienotas patentaizsardzības izveide grupai dalībvalstu attiecīgajās teritorijās uzlabos patentaizsardzības līmeni un samazinās izmaksas un sarežģītību, kas veicinās zinātnes un tehnoloģiju attīstību un iekšējā tirgus darbību.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Es uzskatu, ka ir jāpalielina pieļaujamais radiācijas līmenis pārtikas produktos un turklāt ir jāuzlabo uzraudzība un atbilstība. Atkarībā no galīgā lasījuma iznākuma šī regula var veicināt šo procesu. Es atzinīgi vērtēju to, ka šī regula arī attieksies uz pārtiku vai lopbarību, kas importēta no trešām valstīm muitas tranzītā vai paredzēta eksportam.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Nav šaubu, ka intelektuālā īpašuma tiesību jomai, jo īpaši rūpnieciskajām īpašumtiesībām, ir vajadzīgas īpašas rūpes un uzmanība. Tomēr ES iestādēm tas ne vienmēr izdodas. Visaptverošs, sistēmisks risinājums bieži vien tiek noraidīts sīkumu vai pat lobija interešu dēļ. ES patents — iepriekš Kopienas patents — ir tam piemērs. Pašlaik rodas iespēja rast vismaz daļēju risinājumu, veidojot ciešāku sadarbību starp dažām dalībvalstīm, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību. Čehija vēlas piedalīties šajā ciešākajā sadarbībā un arī vēlas piedalīties turpmākās sarunās par konkrētiem priekšlikumiem regulai par vienoto patentu un tā valodu režīmu. Nepiedalīšanās ciešākas sadarbības procedūrā nozīmētu nespēju ietekmēt ES patentu sistēmas turpmāko formu. Būtisks aspekts ir ekonomiskais labums vai priekšrocības uzņēmumiem, kas izriet no jauniem tehniskiem risinājumiem, ņemot vērā ciešākas sadarbības dalībvalstu kopējā tirgus apmēru. Es arī vēlētos pieminēt, ka Čehija saglabā iespēju atteikties no ciešākas sadarbības, ja šī sadarbība attīstīsies pretēji Čehijas nostājām, jo īpaši attiecībā uz valodu režīmu un patentu jurisprudences jomu.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atturējos balsojumā par šo ziņojumu. Nav tā, ka es būtu pret dalībvalstu suverēnajām tiesībām savā starpā slēgt vienošanos par ciešāku sadarbību, tostarp attiecībā uz patentiem. Tomēr mums netiek dotas garantija attiecībā uz ekoloģiskajiem un higiēnas standartiem, kas tiks piemēroti šo patentu apstiprināšanas procesā, sevišķi attiecībā uz ģenētiski modificētiem organismiem. Kamēr nebūs iekļautas nepieciešamās prasības attiecībā uz sabiedrības veselības saglabāšanu, es neatbalstīšu šāda veida vienošanos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Apstiprinot šo ziņojumu, ar kuru tiek mēģināts izveidot ciešāku sadarbību attiecībā uz patentu reģistrāciju un aizsardzību, pastāv risks piemērot tādus valodas noteikumus, kas ir ierobežoti tikai līdz trim valodām — angļu, vācu un franču valodai —, kad patents vairs nav jātulko katras dalībvalsts attiecīgajā valsts valodā. Lai gan ES patenta izveides nolūks ir pozitīvs tādā ziņā, ka tas palīdzētu atveseļot un veicināt inovācijas Eiropā, tomēr es gribētu iebilst, ka to nevar panākt, pārkāpjot pašas Eiropas pilsonības pamatprincipus, sagraujot Kopienas kohēziju un iekšējā tirgus sadrumstalotību vai ieviešot jaunus diskriminācijas, nevienlīdzības un nestabilitātes faktorus.

Portugāļu valoda — trešā svarīgākā Eiropas valoda, kurā sazinās visā pasaulē, — cietīs neizprotamu diskrimināciju, ieviešot šo „ciešāko sadarbību”. Tādēļ es balsoju tā, kā balsoju.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Strīds par ES patentos izmantotajām valodām ilgst vairāk nekā 30 gadu. Šajos 30 gados Eiropas uzņēmumiem ir bijis jātiek galā ar lielajām tulkošanas izmaksām, un dažos gadījumos tas ir radījis konkurētspējas apgrūtinājumu pasaules tirgū. Ir grūti piešķirt vērtību nemateriāliem aktīviem, piemēram, preču zīmēm un patentiem. Tomēr tos izmanto kā garantiju aizdevumiem un arī ņem vērā, sagatavojot kredītreitingus.

Šādā situācijā jaunais patentu tiesību akts, kas ir sagatavots, izmantojot ciešākas sadarbības procedūru, un kas ir derīgs vismaz daļā Eiropas Savienības, paredz, ka patenti ir jātulko tikai vācu, angļu un franču valodā. Tas noteikti samazinās ar to saistīto birokrātiju. Jaunā regula arī stiprina vācu valodas pozīcijas, kura saskaņā ar 2006. gadā veiktu pētījumu joprojām ir visvairāk izplatītā dzimtā valoda Eiropas Savienībā. Principā šī ir laba ideja, taču noteikumi par valodām nav pilnīgi skaidri, tādēļ es atturējos.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Vienotas patentaizsardzības izveide Kopienā (tagad Eiropas Savienībā) un efektīvas patentaizsardzības nodrošināšana visā ES ir solis uz priekšu, lai ES sasniegtu lielāku konkurētspēju. Pašlaik izgudrotāji, kuri strādā Eiropas Savienībā, ir neizdevīgākā situācijā, salīdzinot ar kolēģiem citās pasaules valstīs — izgudrojumu aizsardzība visā ES ir ilgs un dārgs process. Diemžēl ar procedūru saistītu problēmu dēļ mēs nespējam izveidot vienotu sistēmu visā ES. Tomēr es apsveicu tās dalībvalstis, kuras ir nolēmušas sākt sadarbības procedūru patentaizsardzības jomā (es īpaši priecājos, ka to vidū ir Lietuva), un es balsoju par šīs sadarbības apstiprināšanu.

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret trīsvalodu sistēmas ieviešanu noteikumos par patentiem. Patentu tulkošana vienīgi angļu, franču un vācu valodā nopietni kaitēs Itālija uzņēmumiem, kuriem radīsies ārkārtīgi lielas izmaksas par iesniegto patentu tehnisko tulkošanu. Mana parlamentārā grupa mudināja mūs balsot par, taču es nedomāju, ka varu apstiprināt tādu tiesību aktus, kas, manuprāt, kaitē manas valsts un tās iedzīvotāju interesēm, jo īpaši visiem Itālijas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mūsu patērētājiem. Ir acīmredzams, ka lielākas izmaksas uzņēmumiem pēc tam radīs lielākas izmaksas par produktu, kaitējot patērētājiem. Ciešākas sadarbības mehānisms jāizmanto tikai ārkārtas apstākļos un to nedrīkst izmantot, lai izslēgtu dalībvalstis, kuras ir gatavas risināt sarunas, piemēram, Itālija un Spānija. Es atbalstu Itālijas priekšlikumu rakstīt patentus izgudrotāja valsts valodā un nodrošināt arī tulkojumu angļu valodā. Šādi mēs varam saglabāt mūsu valodas neatkarību un mūsu valsts intereses. Patiesi, ciešāka sadarbība starp 10 vai 12 valstīm šajā jautājumā rada godīgas konkurences nosacījumu kropļošanas risku, radot priekšrocības valstīm, kuras tajā piedalās.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekritu šai rezolūcijai par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību. Ņemot vērā pašreizējo situāciju, kad ir ļoti grūti un dārgi iegūt Eiropas patentu, es piekrītu priekšlikumam izmantot sadarbības procedūru un ļaut visām ieinteresētajām ES dalībvalstīm izveidot vienotu patentu sistēmu.

Mums ir jāvelta visas pūles, lai atrisinātu valodu režīma problēmu, kas samazinātu Eiropas patenta iegūšanas izmaksas uzņēmumiem, kuri darbojas Eiropas Savienībā. Turklāt efektīva patentaizsardzība vienkāršotu strīdu risināšanas procedūras un samazināt administratīvo slogu.

Es priecājos, ka daudzas Eiropas Savienības dalībvalstis veicina iniciatīvu par vienota patenta izveidi, un es ceru, ka arī atlikušās valstis drīzumā palīdzēs sasniegt mērķi izveidot vienotu patentu, lai uzlabotu ekonomikas liberalizācijas nosacījumus Eiropas Savienībā. Tikai ciešāka sadarbība veicinās iekšējā tirgus pareizu darbību, likvidējot šķēršļus preču brīvai apritei.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsoju par ieteikumu lēmumam, ar ko atļauj ciešāku sadarbību, lai izveidotu vienotu patentaizsardzību. Eiropas nākotne ir atkarīga no valstu ekonomikas atveseļošanas un inovatīvas, ražotspējīgas struktūras, un uz to cerības liek dalībvalstis, piemēram, Grieķijas, kuru ir smagi skārusi krīze. Tāpēc ir ekonomiski svarīgi un sociāli godīgi nodrošināt patentu juridisku aizsardzību, kas attiecas uz izgudrojumiem un inovatīvu ideju un produktu īstenošanu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu Eiropas patentu sistēmu, taču pēc pārdomām un valodas iemeslu dēļ es atturējos no balsošanas par šo ziņojumu. Patiesībā es būtu balsojusi par, ja būtu paredzēts izmantot tikai angļu valodu, jo mūsdienās to lieto kā sazināšanās valoda. Es atturējos trīs būtisku iemeslu dēļ: pirmkārt, tāpēc, ka tāda patenta sistēmas izveide, kurā katra dokumentācija ir jātulko 23 oficiālajās valodās, būtu dārga, lēna un radītu nopietnu konkurētspējas apgrūtinājumu, otrkārt, tāpēc, ka mūsdienās praksē angļu valoda tiek plaši izmantota kā sazināšanās valoda, un, treškārt, tāpēc, ka jebkurā gadījumā 90 % patentu pieteikumu ir sagatavoti angļu valodā. Es nevaru piekrist, ka šajā procesā tiek iekļauta franču un vācu valoda, kaitējot plašāk izplatītām valodām, piemēram, portugāļu vai spāņu valodām (it kā ES būtu valodas ar dažādiem statusiem — ideja, kurai es nepiekrītu). Tāpēc es atturējos, uzskatot, ka ir vajadzīgs Eiropa patentu sistēmas progress, bet ka vislabākais risinājums būtu tikai viena valoda: angļu valoda.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es atturējos no balsošanas, jo, lai gan uzskatu, ka ir ļoti svarīgi uzlabot patentu sistēmu Eiropā, jo īpaši, izveidojot vienotu patentu un Eiropas un ES patentu tiesu, kas dotu iespēju pārvarēt mazo un vidējo uzņēmumu problēmas, kuras rada pašreizējā esošās sistēmas sadrumstalotība, ko raksturo lielas izmaksas un pārmērīga sarežģītība, es arī saprotu iebildumus, ko dažas valstis ir paudušas attiecībā uz ES patentu tulkošanas kārtību. Tāpēc es neiebilstu pret ciešākas sadarbības sākšanu šajā jomā, kaut gan es uzskatu, ka tas nav pats vēlamākais un galīgākais šīs problēmas risinājums.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Tas, ka Eiropas Savienībā nav vienotas patentaizsardzības, Eiropas uzņēmumiem nepārprotami rada konkurētspējas apgrūtinājumu, salīdzinot ar uzņēmumiem ASV un Japānā. Patentēšanas izmaksas Eiropā ir gandrīz 10 reizes lielākas nekā patentēšanas izmaksas ASV un Japānā, un būtībā to veido tēriņi, tulkojot patentus dažādās ES valodās. Lai šajā saistībā Portugāles un Eiropas rūpniecību padarītu konkurētspējīgāku, es uzskatu, ka ir būtiski panākt strauju progresu virzībā uz vienotas patentaizsardzības sistēmas izveidi, kas nav tik apgrūtinoša un sarežģīta un kas var darboties kā stimuls inovācijām, kā arī zinātnes un tehnoloģiju attīstībai Portugālē un ES. Tāpēc es balsoju par ziņojumu. Tomēr es nevaru nepaust nožēlu par izvēli attiecībā uz valodu režīmu. Patiesībā es uzskatu, ka pret pašreizējo trīs valodu risinājumu izmantot angļu, vācu un franču valodu ir nozīmīgi argumenti. Tāpēc es domāju, ka visādā ziņā būtu bijis vēlams izvēlēties tikai angļu valodas režīmu.

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. – (DE) Šodien es balsoju par ciešākas sadarbības ieviešanu attiecībā uz vienotu patentaizsardzību, jo uzskatu, ka strupceļš Padomē valodu kārtības dēļ ir nepamatots. Manuprāt, protams, diskusijas ir ļoti vajadzīgas. Tas, ka es balsoju par, nenozīmē, ka pilnīgi piekrītu Komisijas sākotnējo priekšlikumu saturam. Mēs to skatīsim kā prioritāru jautājumu Juridiskajā komitejā un noteikti iesniegsim grozījumus ar daudziem uzlabojumiem. Es gribētu paskaidrot, ka kļūdās tie, kuri uzskata, ka ar šodienas balsojumu Parlaments zaudēs tiesības. Likumdošanas procedūra ir tikai sākums. Šodienas balsojumā Parlaments vienkārši atļāva grupai dalībvalstu sākt ciešākas sadarbības procedūru, kas tika kļuva iespējams līdz ar Lisabonas līgumu. Atlikusī procedūra ietvers a) apspriešanos ar Parlamentu par valodas noteikumiem (lēmums šajā gadījumā ir jāpieņem Padomei), b) Parlamenta līdzdalību, lemjot par patentu regulas saturu kā daļu no parastās likumdošanas procedūras, c) Parlamenta piekrišanas saņemšana attiecībā uz patentu jurisdikciju. Parlamenta līdzdalības iespējas šajā procesā nekādi netiks mainītas. Pat tie Eiropas Parlamenta deputāti no dalībvalstīm, kuras nav iesaistītas ciešākas sadarbības procedūrā, nezaudēs tiesības balsot atlikušajā procedūrā, jo viņi ir Eiropas, nevis valstu pārstāvji.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas Savienības Beļģijas prezidentūra ir guvusi pilnīgus panākumus. Starp daudzajiem sasniegumiem ir arī vienošanās par Eiropas patentu — regula, kas ir būtiska, lai veicinātu inovācijas un konkurētspēju Eiropā. Liberālie eiropieši šāda veida juridiskās aizsardzības saskaņošanu ir vēlējušies gandrīz 15 gadus. Tas izbeigs līdzekļu šķiešanu — ir aprēķināts, ka gadā tie ir gandrīz EUR 400 000, ko rada valstu patentu un Eiropas patentu līdzāspastāvēšana. Turklāt tas, ka 12 dalībvalstis (Dānija, Igaunija, Somija, Francija, Vācija, Lietuva, Luksemburga, Nīderlande, Polija, Slovēnija, Zviedrija un Apvienotā Karaliste) izmanto ciešākas sadarbības procedūru, ir vēl jo labāk, ja tas ir vienīgais veids, kā atrast izeju no strupceļa šajā jautājumā. Lisabonas līgums ir godīgi izmantots, lai atļautu vismaz deviņu dalībvalstu veidotam „Eiropas avangardam” sadarboties, ja ir bloķēta likumdošanas iniciatīva.

Visu šo iemeslu dēļ Eiropas Parlamenta balsojums pusdienlaikā par Lehne ziņojumu ir ļoti svarīgs. Tas ir pozitīvs signāls Eiropas uzņēmumiem, kuriem ir jāattīstās stabilā juridiskā sistēmā, nodrošinot tiem vienlīdzīgus apstākļus ar konkurentiem pasaulē, kā arī izgudrotājiem, kuru radošā darbība Eiropas Savienībai ir labāk jāaizsargā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mūsu grupa nevar piekrist un sākt procedūru, jo, runājot Eiropas Kopienu Tiesas ģenerāladvokāta vārdiem: „Pašlaik plānotais nolīgums, ar kuru izveido vienotu sistēmu strīdu izskatīšanai patentu, nav saderīgs ar līgumiem.” Mūsu grupa ir aicinājusi atlikt balsojumu, jo tiesas lēmums par ģenerāladvokāta iepriekš citēto viedokli jau gaidāms 8. martā, un Parlamentam vajadzētu pilnīgi apzināties „ciešākas sadarbības” juridiskās sekas pirms šāda ārkārtēja projekta sākšanas.

Pārējās politiskā grupas nav atbalstījušas atlikšanas prasību. Piekrišana neattiecas uz konkrētiem pasākumiem, ar kuriem īstenot ciešāku sadarbību. Šādi priekšlikumi tiks iesniegti vēlāk, ja ciešāka sadarbība tiks atļauta (t. i., Padomes noteikumi, ar ko izveido vienotu patentaizsardzību un vienotā patenta tulkošanas kārtību).

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pēc ilga likumdošanas procesa, kas sākās 2000. gadā, tagad ir nepieņemami, ka netiek ierosināts kopīgs risinājums par Eiropas patentu valodas aspektu. Daudzus gadus Itālija un Spānija ir izdarījušies lielu spiedienu, lai tehnoloģiju un zinātnes jomā angļu valoda tiktu atzīta par vienīgo oficiālo valodu. Šis vienas valodas risinājums samazinātu izmaksas, jo īpaši veicinot mazos un vidējos uzņēmumus izmantot Eiropas patentu, jo to ekonomiskā dimensija nozīmē to, ka šie uzņēmumi bieži vien nevar segt lielās izmaksas par tulkošanu.

Lai apietu vienprātību, kas vajadzīga šādā delikātā jautājumā, ir piesaukta ciešākas sadarbības procedūra (saskaņā ar Lisabonas līgumu), kas ļautu pieņemt lēmumus tikai vienai trešdaļai dalībvalstu. Dažus mēnešus Itālijas un Spānijas valdības ir norādījušas uz šīs procedūras neparastajām iezīmēm, kura, ja to Eiropas Parlamentā un Padomē apstiprinās ar kvalificētu balsu vairākumu, padarīs Eiropas patentu piemērojamu ne vien valstīs, kuras piedalās ciešākas sadarbības procedūrā, bet arī uzņēmumiem no citām dalībvalstīm.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Itālija un Eiropa cietīs no lēmuma izmantot ciešāku sadarbību, izveidojot vienotu patentaizsardzību. Ciešākas sadarbības procedūras izmantošana šajā jautājumā ir ārkārtīgi kļūdaina, jo tā anulē visus veiktos centienus, lai izveidotu tādu Eiropas patentu, kas būtu derīgs visās dalībvalstīs.

Mēs arī iebilstam pret lēmumu piespiest veikt šo balsojumu Parlamentā, neņemot vērā Eiropas Kopienu tiesas lēmuma sekas un vienotu patentu tiesas atbilstību līgumam. Itālija kopā ar Spāniju ir pareizi pretojušās tikai trīs valodu (angļu, franču un vācu valodas) atzīšanai, lai iesniegtu Eiropas patentus, tā vietā lai tiktu ievērots valodu vienlīdzības princips, kā noteikts līgumā. Ir acīmredzams, ka tas nav tikai diskriminācijas jautājums, bet arī patiešām ekonomiski kaitē uzņēmumiem no valstīm, kurās lieto citas valodas.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Es esmu stingri pārliecināta, ka ciešāka sadarbība attiecībā uz patentaizsardzību palīdzēs likvidēt sadrumstalotību šajā jomā, nodrošināt labākus pamatnosacījumus inovatīviem uzņēmumiem visā Eiropas Savienībā, uzlabot ES konkurētspēju pasaules mērogā un nodrošināt labāku ES iekšējā tirgus darbību. Nebūt ne maznozīmīgs ir arī paredzamais patentaizsardzības procesa izmaksu samazinājums. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski. – (HU) Es balsoju par šo ieteikumu, jo uzskatu, ka ir neiedomājami, ka mēs joprojām neesam spējuši šajā jautājumā pieņemt kopēju nostāju. Mums jāsaprot, ka Eiropa pasaules inovāciju konkurencē ir atpalikusi. Inovāciju nevar būt bet visaptverošas patentaizsardzības, taču universitātes, mazāki pētniecības institūti un izgudrotāji nevar segt šādas patentēšanas izmaksas. Iegūstot patentu tikai savā valstī viņi būtībā atdod savus izgudrojums pasaules tirgū par brīvu. Eiropas Savienībai patentēšana ir ļoti būtiska. Ir ārkārtīgi svarīgi spēt iegūt Eiropas patentu, iesniedzot vienu pieteikumu. Ir ārkārtīgi būtiski, lai tas tiktu saprasts visās Eiropas valstīs, arī manā dzimtajā valstī Ungārijā.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Vairāk nekā pirms 20 gadiem Eiropas Komisijas ierosināja pēc iespējas ātrāk izveidot vienotu Eiropas patentu un uzsvēra šāda patenta steidzamu nepieciešamību. Pašlaik patenti Eiropā ir jāapstiprina katrā valstī, un tie katru reizi ir jātulko attiecīgajā valsts valodā.

Lai apstiprinātu patentu tikai pusē ES dalībvalstu, ir jāmaksā līdz EUR 20 000, no kuriem EUR 14 000 ir par tulkošanu. ASV pietiek ar aptuveni EUR 1 850. Eiropas patentu trūkums kavē mūsu konkurētspēju, kā arī Eiropas inovācijas, pētniecību un attīstību. Tāpēc ciešāka sadarbība šajā jautājumā ir pilnīgi pamatota, jo tas ir būtiski ES nākotnei.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas vienotā patenta izveide Eiropas Savienībā radīs priekšrocības visiem iesaistītajiem lietotājiem, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, ciktāl tas veicinās to konkurētspēju, samazinot izmaksas. Par šo jautājumu, kas jau tiek skatīts divus gadu desmitus, ir jāpanāk vienprātīga vienošanās ar Padomi, lai noteiktu intelektuālajām īpašumtiesībām piemērojamo valodas kārtību Eiropas Savienībā. Šajā saistībā un paturot prātā to, ka vienota patentaizsardzība nav iekļauta Eiropas Savienības ekskluzīvas kompetences jomās, šis ieteikums attiecas uz ciešākas sadarbības iespēju šajā jomā. Lai gan šajā procesa posmā runa ir tikai par Parlamenta piekrišanu lēmuma pieņemšanas metodei šajā jomā, par ko es balsoju, šis Parlaments drīz tiks arī aicināts spriest par pretrunīgo valodas kārtību un divām regulām, kas tiks sagatavotas attiecībā uz noteikumiem par Eiropas patentu sistēmu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju par lēmumu atļaut ciešāku sadarbību vienotas patentaizsardzības izveides jomā, jo es uzskatu, ka ir jāpieņem pasākumi, lai izveidotu vienotu ES patentu.

Kā norādīts Thomson Reuters 2011. gadā sagatavotajā ziņojumā „Patentēts Ķīnā”, patentu skaita ziņā Ķīna pārspēs Japānu un ASV. Patiesi, Ķīnas nolūks saskaņā ar 2006. gadā sāktu programmu ir kļūt par valsti, kurā galvenā uzmanība tiek pievērsta inovācijām, un tai ir izdevies palielināt patentu skaitu par 14,1 %, 33,55 % un 15,9 %, salīdzinot attiecīgi ar ASV, ES un Japānu.

Eiropas Savienībā pašreizējā patentu sistēma ir sadrumstalota un pārmērīga attiecībā uz tulkošanas prasībām. 13 valstīs apstiprināta ES patenta izmaksas sasniedz pat EUR 20 000, no kuriem aptuveni EUR 14 000 ir tikai tulkošanas izdevumi. Tas Eiropas patentu padara 10 reizes dārgāku pa ASV patentu. Es uzskatu, ka, atļaujot veidot ciešāku sadarbību attiecībā uz vienotu patentu izveidi, var palīdzēt attīstīt vienotu patentu, kas ir saistošs Eiropas patentu sistēmas lietotājiem, nodrošina intelektuālā īpašuma aizsardzību visā ES un samazina izmaksas un sarežģījumus, lai veicinātu pētniecību, attīstību un inovatīvus MVU.

Ziņojums: Ivo Belet (A7-0001/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā, ka saskaņā ar Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas juridisko dienestu konsultatīvās darba grupas atzinumu šajā priekšlikumā nav ietverti citi būtiski grozījumi kā vienīgi tie, kas tajā skaidri norādīti, un tā kā attiecībā uz iepriekšējo tiesību aktu negrozīto noteikumu un šo būtisko grozījumu kodifikāciju priekšlikumā ir paredzēta tikai spēkā esošo tekstu kodifikācija, negrozot to būtību, es apstiprinu šo ziņojumu. Es piekrītu, ka Eiropas iedzīvotājiem ir jāgarantē augsta līmeņa veselības aizsardzība radioaktīvā piesārņojuma gadījumā un šai regulai jāpiešķir demokrātiska likumība, jo juridiskais pamats ir jāpielāgo jaunajam Lisabonas līgumam.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Mēs visi atceramies Černobiļas 1986. gada 26. aprīļa traģēdiju, kad atmosfērā izplūda ievērojams daudzums radioaktīvu vielu, piesārņojot pārtikas produktus (graudus, dārzeņus, ogas un sēnes) un lopbarību vairākās Eiropas valstīs, kas radīja lielu apdraudējumu cilvēka veselībai. Radioaktīvie nokrišņi piesārņoja arī laukus, kas savukārt palielināja mežu un skartajās teritorijās audzētu lauksaimniecības produktu radioaktivitāti. Augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir viens no Eiropas Savienības mērķiem.

Tāpēc mums ir steidzami jāizveido sistēma, kas ļauj Eiropas Savienībai pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, kura var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvo piesārņojumu, noteikt maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, lai garantētu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Visiem ES iedzīvotājiem jānodrošina visaugstākā iespējamā aizsardzība kodolavārijas vai radiācijas avārijas situācijas gadījumā, un Eiropas Komisijai ir jābūt gatavai ātri reaģēt. Pārtikas produktiem un lopbarībai ir jāpiemēro iepriekš noteikti maksimālie pieļaujamie līmeņi.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Šajā ziņojumā ir noteikti pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamiem radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Es piekrītu, ka Eiropas Parlamentam ir jāveic svarīgs uzdevums situācijās, kas tiešā veidā ietekmē sabiedrības veselību. Es arī uzskatu, ka pēc kodolavārijas vai radiācijas avārijas situācijas Eiropas Komisijai ir jāveic uzraudzība, izsludinot ārkārtas stāvokli un pieņemot sarakstus ar pārtikas un lopbarības pamatproduktiem. Dalībvalstīm ir jāuztur šo produktu oficiāla kontroles sistēma un jāinformē sabiedrība par riskiem. Es balsoju par šo ziņojumu, kas garantē Eiropas iedzīvotāju pārtikas drošību kodolavārijas vai radiācijas avārijas situācijās.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir viens no mērķiem, kas jāsasniedz, definējot savu politiku. EU noteikumi, kuros noteikti radioaktīvā piesārņojuma līmeņi radiācijas avārijas situācijās, nav mainīti kopš 1990. gada, tāpēc tie ir jāpārskata un jāatjaunina. Mums ir jāizveido visaptveroša sistēma, kas ļauj Eiropas Savienībai pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, kura var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvo piesārņojumu, noteikt maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, lai garantētu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni. Es piekrītu, ka radioaktīvā piesārņojuma pieļaujamie līmeņi ir regulāri jāpārskata, lai ņemtu vērā jaunāko starptautisko zinātnes progresu un zinātniskus ieteikumus, kā arī lai novērstu atšķirības priekšrakstos.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ierosināts noteikt procedūru maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņa noteikšanai pārtikas produktiem un lopbarībai, kuru var laist tirgū pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, kas var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvu piesārņojumu. Vienlaikus I un III pielikumā ir norādīts pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis. Lai gan šis priekšlikums tiek izskatīts, izmantojot pārstrādāšanas metodi, es uzskatu, ka mums tajā ir jāveic būtiski grozījumi arī citās daļās, lai nodrošinātu teksta juridisko noteiktību un konsekvenci. Ir jāracionalizē procedūra, ko izmanto kodolavārijas gadījumā, skaidri piešķirot galveno nozīmi Komisijai un precizējot tās tiesību aktu režīmu (pieņemšana, pārskatīšana). Turklāt mums ir jācenšas kalpot iedzīvotāju interesēm, pēc iespējas labāk pārvaldot situāciju pēc avārijas. Mums ir jānodrošina visa priekšlikuma juridiskā noteiktība, spēkā neesošas procedūras (komitoloģijas procedūras Euratom darbības jomā, kas tiek piemērota pēc analoģijas), kuru kodificēšana ir šā priekšlikuma mērķis, piemērojot Lisabonas līguma noteikumiem.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Ņemot vērā, ka trīs regulas par radiāciju, kuras tiek grozītas ar šo ziņojumu, tika pieņemtas pēc Černobiļas katastrofas aptuveni pirms 20 gadiem, es uzskatu, ka Belet ziņojums tādā redakcijā, kādā tas ir pēc balsojuma, ir pirmais mēģinājums uzlabot pieeju un sniegt jaunāko informāciju par pārtikas produktu un augsnes radioaktīvā piesārņojuma problēmu. Kaut gan es atbalstu juridiskā pamata maiņu un Eiropas Parlamenta nozīmes stiprināšanu, lai nodrošinātu tiesību aktu labāku pārredzamību un iedzīvotāju plašāku aizsardzību, es uzskatu, ka šis ziņojums ir neatbilstošs un krietni atpaliek no neatkarīgas pieejas šai problēmai. Tajā tiek grozīti jau panāktās vienošanās un vienkārši regulētas problēmas sekas, nevis cēlonis. Turklāt tajā ir noteikti ārkārtīgi augsts radioaktīvā piesārņojuma maksimālais līmenis, tas ir pārāk tāls no mērķa aizsargāt sabiedrības veselību. Iepriekš minēto iemeslu dēļ galīgajā balsojumā es atturējos.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka ES dalībvalstis ir atbildīgas par atbilstības uzraudzību attiecībā uz līmeņiem, kas šajā regulā noteikti aizsardzībai pret radioaktīvo piesārņojumu, jo īpaši, veicot gan pārtikas produktu, gan lopbarības drošības standartu uzraudzību, kā arī uzraugot vides parametrus. Es atbalstu ideju izveidot sistēmu, kura ļaus ES noteikt maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni, lai nodrošinātu sabiedrības veselības augsta līmeņa aizsardzību pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu attiecībā uz pārtikas produktu radioaktīvo piesārņojumu, kura mērķis ir noteikt pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Tāpēc regulas galvenais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzības, un attiecīgi juridiskajam pamatam ir jābūt Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantam.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šā priekšlikuma mērķis ir garantēt augsta līmeņa veselības aizsardzība radioaktīvā piesārņojuma gadījumā un arī piešķirt demokrātiska likumība šīs regulas pieņemšanai. Nav šaubu, ka tā juridiskais pamats ir jāpielāgo jaunajam Lisabonas līgumam, lai Parlamentam piešķirtu nozīmi lēmumu pieņemšanas procesā par regulu, kas iespējami ietekmē sabiedrības veselību. Būtībā šis priekšlikums paredz kodificēt nemainītus laika posmā no 1987. līdz 1990. gadam pieņemtu trīs regulu noteikumus, ar kuriem nosaka pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus radiācijas avārijas gadījumā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Visiem iedzīvotājiem ir tiesības uz veselīgu uzturu. Tās ir neapšaubāmas tiesības un sine qua non, lai sasniegtu to dzīves kvalitāti, uz ko mēs visi tiecamies un kas atspoguļota Lisabonas līgumā.

Pēc Černobiļas katastrofas (1986) jautājums par vides radioaktīvo piesārņojumu kļuva arvien svarīgas un bija par pamatu trīs regulu pieņemšanai laikposmā no 1987. gada līdz 1990. gadam, kurās ir noteikts pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, redzot, ka šīs sekas ir ilgstošas un ļoti bieži var būt netiešas (mežu apgabalu piesārņojums).

Kaut arī priekšlikumā būtībā tiek kodificēti nemainīti iepriekš minēto regulu noteikumi, es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Padomes regulai (Euratom), jo ir apdraudēta garantēta Eiropas iedzīvotāju veselības augsta līmeņa aizsardzības uzturēšana.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Būtībā šis priekšlikums paredz kodificēt nemainītus laika posmā no 1987. gada līdz 1990. gadam pieņemtu trīs regulu noteikumus, ar kuriem nosaka pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus radiācijas avārijas gadījumā. Tomēr, ievietojot jaunu apsvērumu, kurā ir izskaidrota esoša panta nepieciešamība, paturot Padomei īstenošanas pilnvaras, paredz būtiskas izmaiņas, kas pamato pārstrādāšanas metodes izmantošanu.

Saskaņā ar Komisijas ierosinājumu regulas saturs attiecas uz divu līmeņu iejaukšanās mehānismiem radiācijas avārijas vai kodolavārijas gadījumā:

– Komisija nekavējoties pieņem ad hoc regulu, lai konkrētajā jomā un uz ierobežotu periodu piemērotu konkrētajam gadījumam maksimālos pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, kas izklāstīti priekšlikuma I un III pielikumā;

– mēneša laikā pēc to pieņemšanas Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu pielāgot vai apstiprināt tās ad hoc regulu.

Kā parādīts pašas speciālistu komitejas debatēs un tās iesniegtajos alternatīvajos priekšlikumos, notiek cīņa par varu starp Komisiju un Padomi. Tomēr galvenajam mērķim vajadzētu būt kalpošanai iedzīvotāju interesēm, nodrošinot labāku pārvaldību situācijās pēc negadījumiem, kurās tiek ievērota skarto dalībvalstu kompetence. Tāpēc galīgajā balsojumā mēs atturējāmies.

  Vicky Ford (ECR), rakstiski. – ECR grupas Eiropas Parlamenta deputāti atbalstīja šo ziņojumu, jo mēs uzskatām, ka šī tiesību akta juridiskais pamats ir jāmaina no „Euratom Līguma 31. panta” uz „LESD 168. pantu”. Sākotnējā regulā Euratom Līguma 31. pants (kas koncentrējas uz personu loku, kura var tikt pakļauta iespējama radioaktīvā piesārņojuma iedarbībai) tika uzskatīts par vispiemērotāko juridisko pamatu, jo LESD 168. pants nepastāvēja (kas reglamentē sabiedrības veselību). Ja LESD 168. pants būtu šīs regulas juridiskais pamats, tad tas paredzētu konsultācijas pārveidošanu par parasto likumdošanas procedūru, un tad šim priekšlikumam būtu jāpiemēro pilnīga Eiropas Parlamenta uzraudzība un, pats svarīgākais — pilns ietekmes novērtējums, tostarp apspriešanās ar pārtikas ražotājiem un patērētājiem. Kaut arī Parlamenta pieņemtajā ziņojumā varētu būt noteikti aspekti, ko ECR Eiropas Parlamenta deputāti neatbalsta, mēs noteikti uzskatām, ka šīs regulas juridiskais pamats ir jāmaina, lai likumdošanas procesā pilnīgi iesaistītu Eiropas Parlamentu un turklāt lai to papildinātu visaptverošs ietekmes novērtējums. Tāpēc ECR grupa balsoja par šo ziņojumu.

  Adam Gierek (S&D), rakstiski. – (PL) Šodien sagatavotajām regulām ir ārkārtīgi liela ekonomiskā nozīme Eiropas Savienībai un tās vienotajam tirgum. Černobiļas katastrofa mums parādīja, ka ar radiāciju saistītu risku lineāra ekstrapolācija rada nevajadzīgus ekonomiskus zaudējumus. Baltkrievijā un Ukrainā tika veikta evakuācija no teritorijām, kas pielīdzināmas dažu valstu platībai. Baltkrievi tagad atgriežas šajās teritorijās, kur radioaktivitātes līmenis ir tāds pats kā Varšavas centrā, lai cik neticami tas nešķistu. Tikmēr daži no „Černobiļas upuriem” — aptuveni 8 miljoni Ukrainas iedzīvotāju, kuri saņem pabalstus, kas jebkurā gadījumā ir pārāk mazi, lai par tiem izdzīvotu, — nedomās atgriezties, baidoties zaudēt šo nepietiekamo kompensāciju. Eiropas Savienībai vajadzētu izdarīt secinājumus no šīs pieredzes, kas ir ārkārtīgi svarīgi.

Bijušajā PSRS bija viegli pārvietot iedzīvotājus, un pēc katastrofas tas tika veikts efektīvi. Ir grūti iztēloties, kā to varētu izdarīt Eiropas blīvi apdzīvotajās teritorijās. Kuram tiktu dots pienākums veikt šādu uzdevumu? Finanšu kompensācijas ir jāpiešķir īpaši lauksaimniekiem, kuri var zaudēt ne vien savus kultūraugus, bet arī iespēju kultivēt zemi daudzus gadus. Tas pats attiecas uz mežiem, kaut arī mazākā mērā. Ir labi zināms, ka jāmaksā ir piesārņotājam, taču, kā mēs izlemsim, kurš ir atbildīgs un kuram būtu jāmaksā, ja mūs skar radioaktīvie nokrišņi no trešajām valstīm? Kurš risinās šo jautājumu? Protams, Eiropas Savienība. Tādēļ es balsoju par šā ziņojuma pieņemšanu.

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Attiecībā uz Belet ziņojumu, kurā jo īpaši tiek aicināts, lai Parlaments piedalās kā likumdevēja iestāde noteikumu sagatavošanā par veselības aizsardzību pārtikas radioaktīva piesārņojuma gadījumā, es nevarēju balsot par ziņojumu, kurā netiek stingri noraidītas Komisijas ierosinātās pašreizējās devas. Komisijas ierosinātais maksimālais piesārņojuma līmenis, kas ir spēkā kopš 1987. gada, ir pārlieku augsts. Pētījumi liecina, ka pat zemu devu gadījumā bērni cieš no nopietnām sirds un asinsvadu un endokrīnās sistēmas problēmām. Ierosinātās maksimālās devas radītu nepieņemamu vēža saslimstības gadījumu skaita palielināšanos. Turklāt, ņemot vērā, ka nav ieviesta mehānisma, lai lauksaimniekiem piešķirtu kompensāciju tāda piesārņojuma gadījumā, kas pārsniedz atļautos līmeņus, Komisijai pilnīgi noteikti ir jāierosina kompensācijas mehānisms saskaņā ar principu „piesārņotājs maksā”.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Parlaments šodien balsoja par juridiskā pamata grozījumiem tiesību aktos par pārtikas produktu radioaktīvo piesārņojumu. Tas ir ārkārtīgi svarīgs jautājums, un ir tikai pareizi, ka šim Parlamentam ir pilnvaras piedalīties lēmumu pieņemšanā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo dokumentu par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Ir ārkārtīgi svarīgi noteikt pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamos līmeņus, lai nodrošinātu augstu sabiedrības veselības aizsardzības līmeni un izvairītos no Černobiļas katastrofas atkārtošanās, kad pārtika (graudi, dārzeņi, ogas, sēnes u. c.) un lopbarība, kā arī lauki tika piesārņoti ar radioaktīvajiem nokrišņiem, kas skartajās teritorijās palielināja mežu un lauksaimniecības pārtikas produktu radioaktivitāti. Mums ir jāizveido mehānisms, lai adekvāti un efektīvi garantētu drošību kodolavārijas vai radiācijas negadījuma situācijā. Augsta sabiedrības veselības aizsardzības līmeņa nodrošināšana ir viens no Eiropas Savienības galvenajiem mērķiem.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Radioaktīvais piesārņojums ir bīstams cilvēku veselībai, un mūsu uzdevums kā Eiropas Parlamenta deputātiem ir darīt visu, kas ir mūsu spēkos, lai nodrošinātu, ka patērētājiem piegādātā pārtika ir droša un veselīga. Tāpēc mums ir jāveic nepieciešamie sagatavošanās darbi, kas ļautu pietiekami ātri un efektīvi reaģēt briesmu gadījumā, vienlaikus pastāvīgi atjauninot noteikumus un pielāgojot tos tehnoloģiju pašreizējam stāvoklim un attīstībai. Procedūras ir jāvienkāršo, un kompetence jāpiešķir dalībvalstīm, kuras spēs efektīvi risināt šādas situācijas. Šajā gadījumā šķiet, ka ārkārtīgi svarīgi ir noteikt radioaktīvo vielu koncentrācijas ierobežojumus sabiedrības un dabīgās vides drošībai.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas gadījumā ļoti svarīgi ir, lai tiktu veiktas pareizas darbības. Svarīgi ir profilaktiskie pasākumi un palīdzība skartajiem iedzīvotājiem. Būtiski ir kompensācijas maksājumi lauksaimniekiem, lai palīdzētu lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuri ir cietuši kaitējumu bez savas vainas. Lauksaimniekiem vienā dalībvalstī, kurus skāris šāda veida negadījuma radīts piesārņojums citā dalībvalstī, arī jāpiešķir kompensācija. Nedrīkst pieļaut, ka kodolavārijas sekas apdraudētu lauksaimnieku iztiku. Es atbalstu Belet kunga ziņojumu, jo mums ir jāgarantē aizsardzība lauksaimniekiem no kaitējuma, ko radījušas ārējas trešās puses.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šis ziņojums un ekoloģiskās katastrofas, kuru pārvaldībā tajā tiek nodrošināta, ir atgādinājums, cik steidzami ir jāatmet kodolenerģija. Tomēr šajā ziņojumā nekas netiek minēts par kodolenerģijas atmešanu. Tas viens no aspektiem, kurā šajā ziņojumā ir trūkumi. Būtu vērts pieņemt grozījumu. Turklāt šā ziņojuma mērķis ir piešķirt Komisijai visas nepieciešamās pilnvaras, lai ieviestu drošības pasākumus kodolavārijas gadījumā. Tas šajā jautājumā padara dalībvalstu vadītāju rīcībspēju tikai kā papildus iespēju, lai gan tieši viņus tauta ir ievēlējusi. Ir neiedomājami, ka vara šādā veidā ir jādeleģē bezatbildīgajai Komisijai, jo īpaši tad, ja runa ir par sabiedrības veselību. Es balsoju pret šo ziņojumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ierosinātajā regulā ir noteikta procedūra maksimāli pieļaujamā radioaktīvā piesārņojuma līmeņa noteikšanai pārtikas produktiem un lopbarībai, kuru var laist tirgū pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas, kas var izraisīt vai ir izraisījusi pārtikas un lopbarības būtisku radioaktīvu piesārņojumu. Es uzskatu, ka mums ir jāpaliek modriem un sagatavotiem jebkādai ārkārtas situācijai, kas varētu notikt Eiropā. Jebkādi mēģinājumi ļaut spēkā esošos noteikumus izmantot ātrāk un veiklāk radīs papildu vērtību visai Eiropas Savienības teritorijai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Radioaktīvais piesārņojums dažos pārtikas produktos var radīt problēmas vairākus gadus. Grūtības rodas tad, kad piesārņota pārtika, piemēram, savvaļas pārtika, kas iegūta mežos teritorijās, kuras gadsimtiem ilgi ir pakļautas radioaktivitātes iedarbībai, tiek ne vien patērēta vietēji, bet arī tirgota citādi nepiesārņotās teritorijās, kur šī pārtika tiek uzskatīta par nekaitīgu. Mūsu pašreizējā līmeņa zināšanas rāda, ka nav tāda radiācijas līmeņa, ko ar pilnīgu pārliecību varētu klasificēt kā nekaitīgu. Pētījumi par ļoti daudzu jaunu slimību veidu, piemēram, alerģiju cēloni joprojām ir attīstības sākumposmā. Tomēr pārtikas produkti joprojām tiek apstaroti, un neviens nav apsvēris jautājumu par iespējamu mijiedarbību ar gēnu inženieriju. Visi ierobežojumi ir pilnīgi nederīgi, ja pienācīgi netiek veiktas pārtikas produktu pārbaudes piesārņotajos reģionos un ap tiem. Balsojot es ņēmu vērā šos apsvērumus.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā racionalizē procedūru, ko izmanto avārijas gadījumā, skaidri piešķirot galveno nozīmi Komisijai un norādot ka tā — un nevis Padome — ir tieši atbildīga par lēmumu pieņemšanu kodolavārijas gadījumā, nosakot pasākumus, kas nekavējoties stājas spēkā. Komisija jāatbalsta neatkarīgu ekspertu grupai ar kompetenci veselības un pārtikas nekaitīguma nozarēs.

Turklāt Komisijai ir jāļauj piekļūt pieejamajiem zinātniskajiem datiem, lai varētu novērtēt to nozīmīgumu. Dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai mazinātu piesārņojuma riskus, tostarp, informējot sabiedrību. Būtībā šis ziņojums aizsargā iedzīvotājus un galveno nozīmi piešķir Komisijai un Parlamentam.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Šodien mēs balsojām par regulu „par pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamo radioaktīvā piesārņojuma līmeni pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas”, kurā ir izklāstītas pamatnostādnes, kā reaģēt kodolavāriju vai radiācijas negadījumu situācijās. Šis dokuments pēc būtības ir tīri tehnisks, un tajā galvenokārt tiek apspriestas Komisijas, Padomes un dalībvalstu kompetences robežas, kā arī noteikti piesārņojuma līmeņi.

Es vēlētos uzsvērt vienu Parlamenta ierosinātu grozījumu, kur ir ierosināts iekļaut noteikumu par kompensāciju izmaksu lauksaimniekiem, kuru zeme kodolavārijas vai radiācijas negadījuma situācijā ir piesārņota ar indīgām vielām. Tā kā mēs visi dzīvojam samērā nestabilā laikā, mēs varam redzēt noteiktus piemērus, kur cilvēku nolaidīga saimnieciskā darbība bieži vien ir par iemeslu lieliem negadījumiem, mums ir jāpieņem tiesību akti, kurā paredzēti konkrēti noteikumi par to, kā reaģēt kritiskās situācijās.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekrītu iesniegtajam priekšlikumam Padomes regulai, kurā noteikts pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis pēc kodolavārijas vai citas radiācijas avārijas situācijas. Sabiedrības veselības aizsardzības ir viens no Eiropas Savienības prioritārajiem mērķiem, tāpēc mums ir jāizveido mehānisms, lai atbilstīgi un efektīvi garantētu drošību kodolavārijas vai radiācijas negadījuma situācijā.

Pārtikas un lopbarības radioaktīvā piesārņojuma līmenis pēc kodolavārijas ir jāreglamentē īpaši stingri, ņemot vērā iespējamās negatīvās sekas sabiedrībai. Mums ir jāveic visi iespējamie pasākumi, lai nodrošinātu, ka avārijas gadījumā gaisā nokļuvušās radioaktīvās daļiņas pēc iespējas mazāk piesārņotu pārtikas produktu un lai radiācijas iedarbība tiktu samazināta līdz minimumam.

Es piekrītu priekšlikumam, ka ir jāpiemēro ES vides pamatprincips ,,piesārņotājs maksā”, tādējādi nodrošinot efektīvu kompensācijas mehānismu avārijas gadījumā, īpašu uzmanību pievēršot lauksaimniekiem, kuri šajā gadījumā ciestu vislielāko kaitējumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz tiesību akta priekšlikumu, kas būtībā paredz kodificēt nemainītus trīs regulu noteikumus, kas tika pieņemti laikposmā no 1987. gada līdz 1990. gadam — pēc Černobiļas katastrofas (1986), kad jautājums par vides radioaktīvo piesārņojumu kļuva arvien svarīgāks. Šīs regulas nosaka pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus radiācijas avārijas gadījumā. Saskaņā ar Komisijas ierosinājumu regulu saturs attiecas uz divu līmeņu iejaukšanās mehānismiem radiācijas avārijas vai kodolavārijas gadījumā: a) Komisija nekavējoties pieņem ad hoc regulu, lai konkrētajā jomā un uz ierobežotu periodu piemērotu konkrētajam gadījumam maksimālos pieļaujamos radioaktīvā piesārņojuma līmeņus, kas izklāstīti priekšlikuma I un III pielikumā; un b) mēneša laikā pēc to pieņemšanas Komisija iesniedz Padomei priekšlikumu pielāgot vai apstiprināt tās ad hoc regulu. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Parlamenta ierosinātie grozījumi ir pozitīvi un piešķir tekstam pašlaik būtisku loģiku. Tā kā regulas galvenais mērķis ir sabiedrības veselības aizsardzības, es uzskatu, ka juridiskajam pamatam ir jābūt Līguma par Eiropas Savienības darbību 168. pantam.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Pārtikas radioaktīvais piesārņojums viennozīmīgi ir problēma Eiropas sabiedrības veselībai, un tādēļ ir būtiski, lai šis tiesību akts tiktu pieņemts, ņemot to vērā un Eiropas Parlamentam piedaloties kā likumdevējai iestādei. Tomēr priekšlikums pašreizējā formā nepārprotami nenodrošina vajadzīgo Eiropas sabiedrības, jo īpaši bērnu, aizsardzības līmeni, no radioaktīvā piesārņojuma pārtikas produktos. Radioaktīvā piesārņojuma maksimālie līmeņi ir pārāk augsti, salīdzinot ar ekspertu analīzi — daži no tiem ir pat vēl augstāki par tiem, kuri tika noteikti pēc Černobiļas katastrofas.

Ierosinātie līmeņi paredzēs, ka sabiedrība tiks pakļauta radiācija tādā līmenī, kas pārsniedz ierobežojumus, kuri noteikti pašreizējos ES tiesību aktos par jonizējošās radiācijas drošības standartiem. Tas Eiropas sabiedrībai, jo īpaši neaizsargātām grupām un bērniem, radītu nevajadzīgu piesārņojuma un vēža risku. Vienkārši nav pieņemami, ka šā tiesību akta pārskatīšana nenodrošinās Eiropas iedzīvotājiem pilnīgu aizsardzību pret pārtiku, kas piesārņota ar radiāciju.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tajā ir uzsvērta būtiska problēma, ko nekad nedrīkst novērtēt pārāk zemu. Arvien vairāk valstu sāk izmantot kodolenerģiju gan civilām, gan diemžēl militārām vajadzībām. Tā tagad ir globālas nozīmes realitāte, kura diemžēl arī attiecas uz politiski ārkārtīgi nestabilām teritorijām. Krīzes vai negadījuma situācijā nav pieļaujams, ka Eiropas Savienība varētu būt nesagatavota, lai pārvaldītu avārijas situāciju. Reakcijai ir jābūt tūlītējai, efektīvai un teicami koordinētai starp dažādām dalībvalstīm. Radioaktīvie nokrišņi pēc šāda negadījuma izraisa pārtikas un lopbarības piesārņojumu, kas var radīt neaprēķināmu kaitējumu un gadu desmitiem piesārņot veselas teritorijas, ja tiek iekļauts pārtikas aprites ķēdē. Eiropas iedzīvotājiem ir jāspēj gulēt ar mierīgu sirdi, zinot, ka avārijas situācijā, kura, cerams, nekad nenotiks, viņi netiks atstāti notikumu varā. Racionalizētas procedūras ar skaidriem noteikumiem un pienākumiem visiem ir ļoti svarīgas, lai kalpotu iedzīvotāju patiesajām interesēm.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Mēs atbalstām ziņojumu, kurā noteikts pārtikas produktu un lopbarības maksimāli pieļaujamais radioaktīvā piesārņojuma līmenis, jo tas racionalizē iejaukšanās procedūras avārijas gadījumā un nostiprina Komisijas nozīmi, piešķirot tai pilnvaras pieņemt lēmumus kodolavārijas gadījumā.

Ziņojumā ir arī norādīti maksimālie radiācijas līmeņi gan cilvēkiem paredzētā pārtikā, gan lopbarībā. Balsošanas laikā tika arī pieņemts mutisks grozījums, kas paredz kompensāciju izmaksu lauksaimniekiem, kuri zaudējuši iespējas pārdot piesārņotus produktus — arī mēs to atbalstījām.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. – (PL) Kodolavārijas var notikt visur, kur tiek izmantoti, uzglabāti vai transportēti radioaktīvu materiāli, tātad ne tikai kodolspēkstacijās, bet arī slimnīcās, universitātēs, pētniecības laboratorijās un rūpnīcās, uz autoceļiem un dzelzceļa, ostās un kuģu būvētavās.

Referents pareizi norāda, ka radioaktīvas vielas var ietekmēt ļoti daudzus gadus un galvenajam mērķiem vienmēr vajadzētu būt cilvēku dzīvības un veselības aizsardzībai. Pašlaik arvien vairāk pārtikas tiek apstarota, lai to varētu ilgāk uzglabāt. Ir vērts paturēt prātā, ka apstarošana iznīcina vitamīnus — līdz 90 % A vitamīna vistās, 86 % B vitamīna auzās 70 % C vitamīna augļu sulās. Tādējādi pārtikas produktus var ilgāk uzglabāt uz to uzturvērtības rēķina. Pētījumos ir pierādīts, ka apstarošana nogalina baktērijas, taču tā neiznīcina vīrusus un nelikvidē netīrumus vai toksīnus, kas var nokļūt gaļā nesterilās un nehigiēniskās lopkautuvēs un gaļas apstrādes rūpnīcās.

Apstarošana arī veicina lielapjoma dārgus un izšķērdīgus pārtikas pārvadājumus, ko īpaši veic lielās korporācijas. Vietēji ražota un patērēta pārtika nav jāapstaro. Manuprāt, dalībvalstīs vajadzētu būt ieviestām pārtikas un lopbarības kontroles sistēmām attiecībā uz radioaktīva piesārņojuma maksimāli pieļaujamo līmeni, un tām vajadzētu šīs sistēmas pastāvīgi uzlabot un pārskatīt, kā to ierosina referents.

10. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

(Sēdi pārtrauca plkst. 13.20 un atsāka plkst. 15.00)

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

11. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

12. Līguma grozījumu pieņemšana (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par Līguma grozījumu pieņemšanu.

Es vēlos pievērst jūsu uzmanību tam, ka šo debašu laikā nebija paredzēti jautājumi no vietas. Mēs tomēr visi ļoti labi saprotam, ka šīs ir ārkārtīgi svarīgas debates un tāpēc mēs tām pievēršam lielu nozīmi.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien Eiropas Komisija ir sniegusi pozitīvu atzinumu par lēmumu, ko Eiropadome pieņēma decembrī, lai pievērstos Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta ierobežotai grozīšanai.

Kā jūs zināt, mērķis ir eiro zonas dalībvalstīm ļaut izveidot pastāvīgu mehānismu, lai nodrošinātu visas eiro zonas finansiālo stabilitāti. Šis Eiropas stabilitātes mehānisms 2013. gadā aizstās pašreizējos pagaidu stabilitātes instrumentus — Eiropas finanšu stabilizācijas instrumentu un Eiropas finanšu stabilitātes mehānismu —, un mēs visi zinām, cik tie ir noderīgi.

Mēs šeit runājam par lēmumu, ar ko tiek apliecināta mūsu apņemšanās aizsargāt mūsu kopējo valūtu un garantēt finansiālo stabilitāti, atsevišķās dalībvalstīs saskaroties ar ekonomisko nelīdzsvarotību — nelīdzsvarotību, kas mums ir jānovērš. Tas ir mehānisms, kas nepieciešams, lai pabeigtu Līguma struktūru.

Ņemot vērā iepriekš minēto un, kā es uzsvēru pēdējā Eiropadomē, visas iniciatīvas — tostarp tās, kas attiecas uz Eiropas ekonomikas konkurētspēju un konverģenci, un es pieminu konkurētspēju un konverģenci tāpēc, ka tas attiecas arī uz mūsu ekonomiku konverģenci — visām manis minētajām iniciatīvām ir jāievēro Līgums, kā arī principi un noteikumi, kas tika ieviesti Eiropas Savienībai un tās iestādēm.

Komisija tāpēc uzņemsies katru iniciatīvu — likumdošanas vai citādu —, lai garantētu atbilstību starp turpmāko stabilitātes mehānismu un ekonomisko pārvaldību, ko Eiropas Savienība veic eiro zonā.

Līgumu, protams, ir ļoti svarīgi ievērot, un es esmu gandarīts, ka Eiropadome 4. februārī skaidri to atzina. Eiropas ekonomikas konkurētspējas un konverģences pastiprināšanas mehānismi, kas attiecas ne tikai uz 17 pašreizējām eiro zonas dalībvalstīm, bet visām 27 dalībvalstīm, tiks izveidoti, pienācīgi ievērojot līgumus — t. i. Eiropas Savienības un tās iestāžu pilnvaras, jo īpaši Parlamenta un Komisijas pilnvaras. Atzinumā, ko Komisija nupat pieņēma, tas ir pateikts pavisam skaidri.

Tas, par ko mēs šodien runājam, ir jautājums par vispārīgām eiropiešu interesēm. Ir redzams, ka eiro aizsargāšana nav tikai eiro zonas dalībvalstu interesēs. Tas ir tāpēc, ka dalībvalstis, kas nepieder eiro zonai var tikt iesaistītas, ja tās vēlas, ieviešot pastāvīgu mehānismu. Tās varēs, ja nepieciešams, izlemt piedalīties darbībās, kas tiks īstenotas šā nākotnes mehānisma kontekstā, kā dažas to jau ir izdarījušas pašreizējo pagaidu mehānismu ietvaros.

Šodien mēs arī runājam par globālo reakciju uz krīzi, kuras dēļ nākotnes Eiropas stabilitātes mehānisma izveidošana ir viens no galvenajiem elementiem. Šajā jautājumā mums jāvirzās uz priekšu ātri un pareizi.

Steidzamība nenozīmē steigu, un tā noteikti neizslēdz kopīgām pārdomām veltāmu laiku. Lēmumi, ko mēs pieņemsim nākamajās nedēļās, lai ieviestu krīzē gūtās mācības, ir fundamentāli lēmumi mūsu kopīgai nākotnei. Tāpēc mums ir jābūt ļoti pārliecinātiem par to virzību, kuru mēs vēlamies uzņemties.

Mēs visi piekrītam, ka mums jāiekāpj reformu vilcienā, lai saglabātu finansiālo stabilitāti, kā arī lai palielinātu mūsu ekonomiku konkurētspēju un konverģenci, atbrīvotu visas iespējas ilgstošai izaugsmei, kas rada darbavietas.

Tagad atliek noteikt maršrutu, pa kuru šim vilcienam būs jābrauc, un es uzskatu, ka, lai šis Eiropas vilciens virzītos uz priekšu, vislabākās sliedes ir Eiropas Savienības sliedes. Veids, kādā mēs ieviesīsim Eiropas stabilitātes mehānismu, dos lielu ieguldījumu atbildē uz šo jautājumu.

Ciktāl tas attiecas uz procedūru, Komisija uzskata, ka tiks radīti apstākļi, lai veiktu vienkāršotu līguma pārskatīšanu, tādu kā paredzēta Līguma par Eiropas Savienību 48. panta 6. punktā.

Es zinu, ka daudzi no jums brīnās par šā pastāvīgā mehānisma ļoti lielā mērā piemītošo starpvaldību raksturu. Mēs arī devām priekšroku straujākam progresam, kas bija vairāk nostiprināts Eiropas Savienības sistēmā. Tomēr mums ir jāapzinās, ka šie jaunie soļi nemazina Eiropas Savienības un tās iestāžu pašreizējās pilnvaras. Tie palielina mūsu kolektīvo spēju reaģēt uz noteiktiem izaicinājumiem, kas netika skaidri paredzēti līgumā.

Es vēlētos šeit akcentēt dažus būtiskus jautājumus, kas tika uzsvērti Komisijas atzinumā. Es domāju, ka tie mums palīdzēs orientēties uz Eiropas Savienību, kas ir solidārāka, atbildīgāka, apvienotāka un spēcīgāka Eiropas Savienība.

Pirmais aspekts ir solidaritāte. Šeit mēs runājam par Eiropas Savienības pamatvērtību un es vēlētos būt ļoti precīzs šajā jautājumā. Debatēs par līguma ierobežotā projekta grozījumu Komisija teica, ka šis grozījums nekādā veidā negraus Līguma 122. pantā noteiktos solidaritātes mehānismus par Eiropas Savienības funkcionēšanu grūtību vai nopietnu grūtību draudu gadījumā dalībvalstī. Rezultātā un pretēji dažu cilvēku viedokļiem 122. pants netiek grozīts.

Solidaritāte Eiropas Savienībā nozīmē arī atbildību. Eiropā nevar būt solidaritāte bez atbildības; ne arī, protams, atbildība bez solidaritātes. Tas galvenokārt ietver finanšu solidaritāti un atbildību, un tā ir kopējā pagaidu stabilitātes mehānismu būtība. Tā var būt arī pastāvīgā mehānisma būtība, kuram var būt stingri nosacījumi. Pieņemsim skaidru nostāju: visām dalībvalstīm jāparāda cieņa atbildīgai finanšu politikai.

Solidaritāte un atbildība Eiropas Savienībā var tikt uzlabota tikai ar lielāku koordināciju un labāku uzraudzību. Tā ir galvenā mācība, ko mēs esam guvuši no krīzes. Ekonomiskā pārvaldība, ko veic Eiropas Savienība eiro zonā tādā veidā radīs pamatu, uz kura noteikti jābalstās nākotnes stabilitātes mehānismam.

Mums jāpastiprina Eiropas ekonomiskā pārvaldība; proti, mums jāpaplašina un jāpadziļina tā, lai nodrošinātu stabilitāti galvenokārt eiro zonā un stabilitāti Eiropas Savienībā kopumā. Paplašināt ekonomisko pārvaldību nozīmē ietvert ne tikai budžeta politikas, bet arī ekonomikas politikas un strukturālās reformas. Tas ir Eiropas semestra mērķis, par ko mēs panācām vienošanos.

Šis process tika sākts ar Komisijas sagatavotā ikgadējā izaugsmes ziņojuma prezentāciju. Šajā dokumentā skaidri pausts un parādīts tas, ka pašreizējās politikas nav pietiekamas. Mums jādara vairāk, lai atbildētu uz pašreizējiem izaicinājumiem. Mums jādara kopā, un mēs nedrīkstam tikt sašķelti. Mums jādara vairāk, lai radītu lielāku konverģenci, nevis radītu vairāk atšķirību.

Ekonomikas pārvaldības padziļināšana ir patiesais mērķis sešu priekšlikumu paketei, kuru ir prezentējusi Komisija. Es zinu, ka mēs varēsim rēķināties ar spēcīgu atbalstu no Parlamenta puses, un es pateicos jums par šo atbalstu. Jūs varat būt pārliecināti, ka Komisija atbalstīs un sekmēs šo procesu līdz izpildei, tādā veidā mūsu mērķi tiks sasniegti.

Tā ir tieši tā reformu pakete, kurā tiks ietverts Eiropas stabilitātes mehānisms, kā arī vēl tuvākā nākotnē, Eiropas finansiālās stabilitātes fonda nostiprināšana. Esmu pārliecināts, ka mūsu pieeja ir vienīgā pareizā un ka ikvienam tajā ir savs uzdevums. Komisija pilnīgi iesaistīsies un īpaši domā aktīvi piedalīties nākotnes Eiropas stabilitātes mehānisma ieviešanas darbā.

Pašlaik nepietiek ar to, ka ir pareizā pieeja; mums tā ir jālieto. Es domāju, ka mēs gūsim sekmes savas pieejas ieviešanā, ja mēs visi ņemsim vērā dažus vienkāršus un skaidrus uzvedības noteikumus. Šeit es domāju par demokrātijas leģitimitāti, kuras pamatā ir Eiropas Parlamenta veikta kontrole. Es domāju arī par spēku, ko mums dod pastāvīgās iestādes, kas darbojas pārredzami un kas ir 27 dalībvalstu kopīgās iestādes, un kas arī nodrošina konsekvenci visā Savienībā.

Es domāju arī par dalībvalstu vienlīdzības principu Līgumā un godīgas konkurences principu, saskaņā ar ko dalībvalstu izvēlētās darbības nevar ietekmēt, mainīt vai kaitēt sadarbības efektivitātei, kas pastāv Eiropas Savienības līmenī.

Mēs būsim modri, pārliecinoties, ka neviena no vagonu sakabēm neapdraud visa vilciena noskriešanu no sliedēm. Mums vairāk jāiegulda uzticībā starp dalībvalstīm, kā arī starp dalībvalstīm un Eiropas iestādēm.

Mēs esam Savienība, un mums jādarbojas kā Savienībai, lai izkļūtu no krīzes un izveidotu stingru pamatu konkurējošākai, vairāk pārtikušai, stabilākai un ietverošākai Eiropai. Tā ir tendence, kuras virzienā mums jādarbojas; tā ir Komisijas darbības līdzšinējā un turpmākā virzība. Es domāju, ka varu apgalvot to, ka varam rēķināties ar jūsu atbalstu.

  Elmar Brok, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi! Mēs esam pilnīgi pārliecināti, ka mums nepieciešami nosacījumi Līgumā, lai būtu tiesiskā noteiktība. Manā valstī tā tiek uzskatīta par konstitucionālu nepieciešamību, tāpēc mēs apspriežam vajadzību veikt grozījumus Līgumā, jo tā mēs varam nodrošināt eiro stabilitāti ilgtermiņā.

Pastāv daudz citu iespēju, iesaistot vairāk plaša mēroga grozījumu Līgumā, kas pilnīgi ietvers to Kopienas politikā. No otras puses, mums jāizmanto atšķirīga redakcija citā attiecīgā panta punktā. No vienas puses, protams, pastāv risks, ka vienkāršotā procedūra vairs netiks piemērota, kas radīs nepieciešamību rīkot referendumus. Rezultātā mēs nevarēsim laikus izlemt, kas radīs problēmas, kuras ietekmēs finanšu tirgus.

Tomēr ir svarīgi izskaidrot, ka monetārā savienība ir Kopienas spēks. Mums jānodrošina, ka šo spēku nemazina ne stabilitātes mehānisms, ne konkurences pakts.

Līgumam ir trūkumi, kurus diemžēl var atrisināt ar starpvaldību pieeju, jo pastāv apstākļi, kādi jau iepriekš ir izklāstīti. Tomēr ir piemēri, kad dalībvalstis vienojas par kopīgiem noteikumiem, piemēram, paplašinātu sadarbības procedūru, bet izmanto Eiropas Savienības iestādes, lai veiktu nepieciešamo darbu. Tas arī būtu iespējams šajā kontekstā, un tas galvenokārt attiecas uz Komisiju. Būtu nepareizi izveidot paralēlas struktūras, kas pakāpeniski viena no otras sāktu atšķirties un neļautu ilgtermiņā Kopienai pastāvēt kā vienotam kopumam. Mums jāizvairās no tā par katru cenu. Ja mēs turpmākajās nedēļās nereaģēsim atbildīgi un pareizi, mēs varēsim redzēt, kā sākas šķelšanās.

Jābūt skaidri formulētam, ka Kopienas metode un starpvaldību metode nav vienlīdz svarīgas. Starpvaldību metode ir vienkārši līdzeklis, ja Kopienas metode nav izmantojama to iemeslu dēļ, kas saistīti ar Līgumu. Tāpēc mums jānodrošina tas, ka iespējamu Līguma grozījumu gadījumā jautājums bez lielām problēmām var tikt attiecināts uz Kopienas politiku, kā mēs iepriekš esam darījuši ar Šengenas gadījumā un daudzos citos gadījumos.

Tas prasa radikālu risinājumu, kas vienlaikus arī nodrošina skaidras tiesiskās struktūras, lai valstis, kuras nav iekļautas, varētu būt pārliecinātas, ka tās tiks iekļautas tad, kad tās izpildīs nosacījumus. Tam arī jāgarantē, ka mazajām valstīm ir līdzvērtīgi nosacījumi, jo mēs zinām, ka Kopienas struktūras ne tikai nodrošina kohēziju, bet arī lēmumu pieņemšanas spēju ilgtermiņā. Mums vēl jāuzzina, cik sarežģīta būs starpvaldību pieeja konkurences paktā.

Pastāv trīs jomas. Viena no tām ir stabilitātes un izaugsmes pakts, kas ietver parastus tiesību aktus un Kopienas metodi. Pastāv arī grozījumi Līgumā, kas rada sabrukšanas risku, un konkurences pakts, par ko noteikti nepieciešamas turpmākas debates. Parlamentam jādemonstrē tas, ka tas ir atbildīgs, un mums tas pats ir jādara savā grupā. Mēs zinām to, cik svarīgs ir 24. marts un nākamā pirmdiena. Es esmu pārliecināts, ka mēs nevirzāmies uz ideālu risinājumu, bet, ja mēs rīkosimies atbildīgi, citas iestādes, jo īpaši Padome, rīkosies tāpat.

Mūsu doma ir tāda, ka mums jāpieņem starpvaldību pieeja kā pārejas risinājums. Tā ir saistīta ar iestāžu pilnvarām, jo īpaši Komisijas pilnvarām, šajā jautājumā. Padomei jābūt pieejamai debatēm turpmākajās dienās. Tas nozīmē, ka mēs esam gatavi debatēt par šo jautājumu, lai atrisinātu problēmas, kādas mums ir šajā Parlamentā, jo mazās valstis un ārpus eiro zonas esošās valstis jūt, ka tās atrodas neizdevīgā stāvoklī tās īpašās situācijas dēļ, kādā konkurences pakts tika ierosināts. Tas viss apgrūtina mūsu darbu. Es vēlētos palīdzēt nodrošināt to, ka ir vairākums, kas atbalsta šo plānu vajadzīgajā izpildes termiņā. Es ceru, ka Padome dos mums iespēju debašu laikā savākt kopā šo vairākumu.

  Roberto Gualtieri, S&D grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs stāvam Eiropas Savienības nākotnes krustcelēs. Pēc ilgas vilcināšanās, pie kuras mēs esam vainīgi, katram ir acīmredzams, ka Eiropai vajadzīga īsta ekonomikas pārvaldība, kam jābūt īpaši stingrai attiecībā uz tām valstīm, kas ir ieviesušas eiro.

Tāpēc mēs atzinīgi vērtējam pastāvīga stabilitātes mehānisma izveidošanu, kas, kā mēs jūtam, ir galvenais risinājums oriģinālas ekonomiskās pārvaldības Eiropā izveidošanā, ja vien mēs turpinām rūpēties par tiesisko un politisko tiesību saglabāšanu pieņemtajā procedūrā, kuru uzskatām par riskantu un kurā pilnīgi neizmanto Līgumā paredzētos instrumentus. Es esmu priecīgs dzirdēt, ka jūs arī neesat vienaldzīgi pret šo tiesību saglabāšanu.

Jebkurā gadījumā tagad mēs pievēršam uzmanību citam jautājumam: kā jaunais mehānisms faktiski darbosies? Vai tas veicinās Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldības stiprināšanu, vai tas būs solis uz priekšu uz jaunām (un neizbēgami patstāvīgu) „starpvaldību attiecībām”, kas ir virziens, kādā devās neveiksmīgā Francijas un Vācijas ierosinātā eirozonas pakta redakcija? Būtībā, kādā virzienā šis vilciens dodas? Kas to vadīs?

Patiešām, no vienas puses, piedāvātais 136. panta grozījums nosaka starpvaldību mehānismu, kas ir pilnīgi atdalīts no Savienības un tās iestādēm, kamēr, no otras puses, mēs varam izlasīt Komisijas viedoklī, ka mehānisms attieksies uz ekonomikas pārvaldību, ko veic Savienība, un ka Komisija veiks visus pasākumus, lai nodrošinātu konsekvenci starp stabilitātes mehānismu un iepriekš minēto ekonomikas pārvaldību.

Mēs augstu vērtējam šos nodomus, bet, tā kā nekas no tiem nav ietverts priekšlikumā attiecība uz 136. panta grozījumiem, mēs domājam, ka ir laiks skaidri noteikt, kā šis mehānisms darbosies. Kāda procedūra tiks pieņemta, lai mehānismu ieviestu? Kāda ir Komisijas nozīme tā pārvaldīšanā un tā izmantošanas nosacījumu definēšanā? Kāds būs sekretariāta sastāvs? Ko Padome domā par to, ko tikko teica Barroso kungs par pašreizējiem ārkārtējiem solidaritātes mehānismiem? Vai Eiropas Parlamentam būs kāda ietekme tajā?

Esmu pārliecināts, ka tikai 136. panta grozījumu izteikšana citā redakcijā vai arī skaidra Eiropadomes nostājas paziņošana šajos jautājumos dos iespēju Parlamentam pieņemt viedokli saskaņā ar vēlamo Eiropadomes grafiku.

(Runātājs piekrita zilās kartītes jautājumam saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos jautāt Gualtieri kungam, vai viņš ir domājis par to, ka starpvaldību sadarbība ir daudz labāks ceļš Eiropas cilvēkiem un bezdarbniekiem Eiropā nekā Eiropas lielvalsts, ko, šķiet, viņš aizstāv? Vai viņš ir par to iedomājies?

  Roberto Gualtieri (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es esmu dedzīgs Eiropas Savienības un tai ar Līgumu piešķirto kompetenču aizstāvis, kuras, kā es esmu pārliecināts, ir labākais veids, kā īstenot mūsu pienākumu kā tiešiem Eiropas Savienības pilsoņu pārstāvjiem.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka mēs varam būt apmierināti ar Barroso kunga paziņojumiem par Līguma grozījumiem. Protams, tagad ir mūsu kārta izklāstīt savu viedokli, un mums tas jādara pirms 24. marta, jo šajā datumā notiks svarīga Padomes sanāksme. Vai mēs varam panākt vairākumu par labu vienkāršotai procedūrai? To mēs redzēsim. Es domāju, ka ir daži apstākļi, kas jāņem vērā.

Pirmais nosacījums, kas man nāk prātā, ir tas, ka mums jāmēģina nodrošināt, lai mehānismu pārvalda Komisija, cik vien lielā mērā iespējams. Man ir tam labi argumenti. Jums, protams, ir jāņem vērā, ka 6. janvārī Eiropas finanšu stabilitātes mehānisms (EFSM), ko pārvalda Komisija, emitēja obligācijas EUR 5 miljardu vērtībā tirgū uz pieciem gadiem. Eiropas finanšu stabilitātes mehānisms, kas ir starpvaldību instruments, izdarīja to pašu 25. janvārī — arī par EUR 5 miljardiem arī uz pieciem gadiem.

Obligācijas, ko pārvalda Komisija, tika emitētas par 2,5 % un tās, ko pārvalda starpvaldību sistēma, tika laistas tirgū par 2,89 %. Tas nozīmē, ka EFSM, kas tiek pārvaldīts ar Kopienas metodi, emitē obligācijas par zemākām procentu likmēm nekā starpvaldību sistēma. Es vēlējos iekļaut šo procedūras jautājumu, jo ir svarīgi parādīt, ka Kopienas metodei ir daudz labāki rezultāti nekā starpvaldību sistēmai.

Otrkārt, es domāju, ka mums jājautā sev, vai mēs varam izmantot 136. panta grozījumu, lai stiprinātu ekonomikas pārvaldības paketi, par ko pašlaik notiek debates. Wortmann-Kool kundze un citi referenti ir iesnieguši sešus priekšlikumus. Tomēr šajos sešos priekšlikumos mums vajadzīga zaļā gaisma, ko dod Padome, jo procedūras var ierosināt Komisija. Šo problēmu var atrisināt arī ar 136. panta palīdzību. Mēs varam sacīt, ka, ja 136. pants — pašreizējais krīzes mehānisms – ir piesaukts, Komisija automātiski varēs sākt šo procedūru un ka Padome nevarēs to bloķēt ar apvērsto kvalificēto balsu vairākumu. Tādējādi ir reālas izredzes automātiski piemērot sodus. Otrs novērojums ir tāds, ka mums, iespējams, ir jāatgriežas pie mūsu viedokļa, kā es teicu Brok kungam un Gualtieri kungam, diviem mūsu komitejas referentiem.

Es vēlētos izteikt trešo un pēdējo komentāru. Brok kungs un Gualtieri kungs, jums kā referentiem jācenšas iegūt no Padomes pārskatus un apstiprinājumus ne tikai par pašreizējo paketi, bet arī par visām lietām, kas tikušas izsludinātas pēdējās dienās: konkurences pakts, starpvaldību metode, daudzas valstis, kas to neatbalsta, utt. Pašlaik Padomē par šo jautājumu ir reālas domstarpības. Es domāju, ka mums no Padomes jāsaņem apstiprinājums, ka tā šajā otrajā ekonomikas pārvaldības paketē arī pieņems Kopienas metodi. Kāpēc tā? Tāpēc, ka starpvaldību metode nedarbojas. Uz brīdi iedomājieties, ka konkurences noteikumus Eiropas Savienībā pārvaldīja Padome! Cik reizes ir bijusi piemērota soda nauda uzņēmumiem, kas neievēro konkurences noteikumus? Uzņēmums vai privātuzņēmums nekad nav ticis sodīts, ja nav pieņēmis konkurences noteikumus Eiropas Savienībā. Tas pats ir ar šiem noteikumiem, un tāpēc es lūdzu diviem referentiem mēģināt saņemt apstiprinājumu tam, ka arī Kopienas metode tiks pieņemta otrajā ekonomikas pārvaldības paketē.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka ir skaidrs tas, ka Eiropas Parlaments saprot, kāpēc Līguma grozījumiem ir piemērota vienkāršotā procedūra. Mēs risinām ārkārtas situāciju. Tomēr ir arī acīmredzams, ka Eiropas Parlaments uzskata, ka nebūtu pareizi, ja tās procedūras rezultāta, kas īsteno krīzes mehānismu, turpmāk tiktu izbeigta Kopienas metodes izmantošana un ka Eiropas Parlaments un Komisija vismaz daļēji netiktu iesaistīti.

Es vēlētos arī izskaidrot mūsu ļoti kritisko attieksmi pret starpvaldību attiecību nozīmes palielināšanos. Es esmu pārliecināta, ka šobrīd aizvien mazāk un mazāk Eiropas pilsoņu saprot, kādi lēmumi tiek pieņemti katrā situācijā. Vācieši tiek nostādīti pret grieķiem, un grieķi tiek nostādīti pret vāciešiem. Īri ir pārliecināti, ka vācu bankas ir izglābtas uz viņu rēķina. Šī situācijas neizpratne rada priekšstatu par Padomi kā melno kasti un par to, ka lēmumi tiek pieņemti pēdējā minūtē.

Šajā jomā mums ir vajadzīga lielāka pārredzamība. Citādi mēs zaudēsim pilsoņu uzticību ātrāk, nekā mēs spējam iedomāties. Tāpēc jums jābūt gataviem, ja jūs vēlaties, lai mēs šajā jautājumā pakļautos vienkāršotajai procedūrai, pastiprinot Parlamenta kā pilsoņu pārstāvja nozīmi Padomē un Komisijā, kā katrs ir solījis pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Šo Līgumu un argumentu par lielāku demokrātiju Eiropā atbalstāt ne tikai jūs, Barroso kungs, bet arī dalībvalstīs pie varas esošie spēki. Tagad es vēlētos to redzēt praksē.

Mums tikai jāpavēro, kas šobrīd notiek Grieķijā. Pastāv plāns privatizēt pludmales, lai varētu atmaksāt Grieķijas parādu. Tas parāda beigas veidam, kādā līdz šim tika risināta krīze. Pilnīgi pievēršoties tikai taupības politikai, ko spēcīgi aizstāvējusi Vācija, šīs valstis ar budžeta deficītu tiks iegrūstas dziļāk postā. Mums jānovērtē tas, kas ir izdarīts. Mums jādebatē par krīzes politikas struktūru un iespējamo solidaritātes politiku. Kā vēl mēs varam nodrošināt skaidru izpratni jebkur Eiropā par to, kas vēl būtu jādara šajā krīzē?

Es vēlētos piebilst vēl vienu lietu šajā jautājumā. Es esmu pārliecināta, ka mums jābūt gataviem parādīt solidaritāti ar citām valstīm Eiropā. Mūsu pašlaik pieejamie fondi nav pietiekami. Lēmums tika pieņemts šodien Briselē, lai nodrošinātu lielāku likviditāti. Mums drīz būs jārunā par to atkal un arī par eiroobligācijām. Verhofstadt kungs tām ir paredzējis korektu attaisnojumu. Tomēr mums vajag debatēt arī par to, kādu mēs nākotnē vēlamies redzēt ieņēmumu politiku.

Es atvainojos, ka pārsniedzu laika limitu. Tomēr mums galu galā vajag vairāk laika šīm debatēm, jo tad mēs varam panākt vienošanos, nevis vienkārši pieņemt aizsardzības pieeju.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Ashley Fox, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstu šos grozījumus Līgumā, un mana grupa tos atbalsta, jo mēs vēlamies redzēt stabilitāti eiro zonā. Kaut gan Apvienotā Karaliste nav eiro zonas dalībvalsts — un es ceru, ka tā nekad tai nepievienosies —, mums ir pamatota interese tās panākumos. Puse no AK tirdzniecības ir ar eiro zonas valstīm. Londona ir Eiropas finanšu galvaspilsēta. Lielbritānija vēl eiro zonai labu, un mēs ceram, ka piedāvātais stabilitātes mehānisms nodrošinās atbalstu īsā vai vidējā termiņā.

Man ir cerība, ka šis Parlaments rīkosies atbildīgi un apstiprinās Padomes piedāvātos grozījumus. Bet ilgtermiņā, ja eiro izdzīvos un uzplauks, ir nepieciešamas radikālākas pārmaiņas. Barroso kungs, jums var būt tik daudz uzraudzības un kontroles, cik jūs vēlaties, tik ekonomikas pārvaldības, cik jūs vēlaties, bet būtībā, ja tādas valstis kā Grieķija, Īrija un Portugāle paliek eiro zonā, tām jākļūst tik konkurētspējīgākām, cik konkurētspējīga ir Vācija, un tam jūsu Komisijai ir jāvelta savas pūles.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lisabonas līgums pastāv tikai īsu laiku. Tomēr pašlaik tas ir jāizmaina otro reizi dažos mēnešos, tāpēc tas, iespējams, kļūs par ārkārtas jautājumu. Rezultātā Līguma grozījumi nenotiks demokrātiskā procesā, kāds ietverts Lisabonas līgumā. Tā vietā tas tiks izlemts ar paātrinātas procedūras līdzekļiem.

Mēs esam redzējuši to, kā šī procedūra tika izmantota, lai atļautu glābšanas paketes bankām kopsummā par miljardiem eiro, lai apietu Parlamentu. Tagad atkal Padome ir laika trūkumā, un daudzi valdību vadītāji vēlas ieviest jaunus grozījumus Līgumā, izmantojot šķietami izmēģinātu un pārbaudītu paātrinātu procedūru. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa neatbalsta šo pieeju, kas draud kļūt par standarta procesu, un aicina veikt Līguma grozījumus ar parasto procedūru, iekļaujot nosacījumus, kas paredzēti Lisabonas līgumā.

  William (The Earl of) Dartmouth, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Iespējams es sākšu no nulles. Sākotnēji tā bija vienkārši muitas savienība, tad kļuva par politisku savienību, bet bez piemērota demokrātiska apstiprinājuma, tad kļuva par monetāro savienību — labi, kaut ko tam līdzīgu, jo desmit dalībvalstis bija pietiekoši saprātīgas, lai paliktu ārpusē —, bet tas, kas mums ir tagad, ir parādu savienība, un tā ir parādu savienība, kas vienkārši nedarbojas.

Palūkosimies uz Vācijas federācijas procentu likmi. Ja monetārā savienība darbotos, tad visi monetārās savienības dalībnieki, visas valstis eiro zonā varētu aizņemties naudu par to pašu likmi — par to pašu likmi kā galveno indikatoru, kā Vācijas Federācija —, bet tas vispār nav princips. Pašlaik Portugāle maksā 4,8 % vairāk, Īrija maksā 5,9 % vairāk un Grieķija maksā 8,25 % vairāk. Gluži kā Gualtieri kungs sacīja, tas ir izšķirošs brīdis.

Es neceru, ka PPE grupas priekšsēdētājs vai S&D grupas priekšsēdētājs — kurš purināja galvu, kamēr es runāju — saprot šīs situācijas kritisko nozīmību, bet es esmu pārliecināts, ka ļoti drīz viņi to sapratīs. Jūsu problēma, un tā galvenokārt ir jūsu problēma, tiktu atrisināta labāk, izmantojot starpvaldību sadarbību. Ekonomikas pārvaldība ir slazds, un turklāt tai nav pilnvarojuma. Neviens nekad nav pieminējis vai pat domājis ņemt vērā grūtībās nonākušos nacionālo valstu nodokļu maksātājus, kad jūs mēģināt uzbūvēt šo trauslo un bezjēdzīgo impēriju.

Vēlreiz es vēlētos jums atgādināt, ka ir 27 dalībvalstis: no tām 11 ir faktiskie maksātāji un 16 no tām ir saņēmēji, un starp tām, kas dod ieguldījumu un kas ne, ir San Andreas plaisa. Man ir aizdomas, ka tieši vācu nodokļu maksātājs vairs nebūs gatavs ilgāk izturēt šo dārgo šarādi.

Viljams Dženings Braians 1896. gadā ievērojamā runā par bimetālismu teica: „Tev nebūs sist cilvēci zelta krustā.” Šodien es vēl dedzīgāk saku jums un visvairāk Komisijas priekšsēdētājam, kuram ir izpildvara: jūs nevarat AK nodokļu maksātājus un pārējo Eiropu sist vienotas valūtas krustā.

  Bruno Gollnisch (NI). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlētos runāt par skandālu, kas ir tā saucamā „vienkāršotā” procedūra — realitātē nodevīga — Līguma grozīšanai.

Nav īstu debašu, un, kā parasti, nav tiešas konsultēšanās ar cilvēkiem. Tomēr tas nav nekaitīgs jautājums. Tas ir jautājums par pastāvīga Eiropas stabilitātes fonda izveidošanu. Ko šis fonds simbolizē — vai neko citu, kā vien iespēju radīt Eiropas parādu, ko galu galā uzņemas dalībvalstis, kas jau tā ir pārāk lielos parādos un kas uzskata sevi par spiestām segt šo Eiropas parādu pirms savu parādu dzēšanas? Zināmā mērā tā ir Sapeur Camember ekonomikas politika — Francijas humora žanra grāmatas galvenā personāža — kareivja, kurš norīkots aizbērt bedri kazarmu pagalmā un kurš tā vietā, lai to aizbērtu, rok citu tieši tai blakus.

Apmaiņā pret Vācijas piedalīšanos mēs pieļausim paktu, nosauktu par konkurences paktu, par kuru nav paredzēts uzzināt sīkāku informāciju saskaņā ar Francijas valdības Ģenerālsekretariāta Eiropas lietās notu. Patiesībā tā ir zināma pārāk labi. Tas būs zāles, kas ievieš reālu taupību, uzraudzību un paaugstinātu budžeta politiku standartizāciju.

Tas ir par konverģences paplašināšanu, es citēju, visām politikām, kam ir ietekme uz konkurenci, pat ja principā tās pakļaujas valstu kompetencei. Īsuma, tas ir par visu to vācu politiku transponēšanu eiro zonā, par ko Sarkozy kungs tik ļoti sapņo. Tajā nav nekā pieņemama, kā tikai homogēna Eiropas suverēna parādu tirgus plus Eiropas budžeta pieaugums un īpaša nodokļa radīšana, lai to finansētu. Mums jādara kaut kas cits.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – (FR) Vispirms es vēlētos pateikties jums par jūsu runām, un es vēlētos īpaši pateikties referentiem Brok kungam un Gualtieri kungam par viņu komentāriem attiecībā uz Kopienas metodes nozīmīgumu, kā arī par viņu rūpēm par to, kas varētu kļūt par starpvaldību virzienu. Es varu tikai pateikties par viņu rūpēm.

Šajā īpašajā gadījumā būsim pavisam droši: Komisija ir sniegusi savu atbalstu šiem grozījumiem, jo mēs domājam, ka to mērķis ir reaģēt uz izaicinājumiem attiecībā uz kompetenci, kas nav noteikta Līgumā. Ar Līgumu netiks izveidots pastāvīgs stabilitātes mehānisms. Tādējādi dalībvalstis vienbalsīgi izlēma radīt mehānismu un darīt to uz starpvaldību bāzes. Tas bija vienbalsīgs dalībvalstu lēmums.

Man nav jāslēpj fakts — un es esmu skaidri pateicis —, ka es būšu ar visiem tiem, kas vēlās šo jautājumu risināt ātrāk. Starpvaldību pieejas soļi var simbolizēt progresu, bet mums drīzāk jāvirzās ātrāk ar starpvaldību pieeju lēcieniem. Tomēr, kā jau mēs zinām, Eiropai daži lielie soļi uz priekšu Eiropas integrācijas vēsturē ir sākušies ar starpvaldību iniciatīvām, tādām kā Šengena vai, piemēram, brīvības un tiesiskuma joma. Tāpēc jautājums par politisko atbildību ir šāds: vai mēs atbalstām vai neatbalstām kaut ko tādu, kamēr neesam pilnīgi saskaņā ar mūsu izvēli — kas ir Kopienas metode — turklāt ietver mūsu kolektīvo spēju stiprināšanu, lai atbildētu izaicinājumiem, kas nav bijuši paredzēti Līgumā? Mūsu atbilde uz to ir „jā”; es domāju, ka mums tas ir jāatbalsta. Tāpēc Komisijas viedoklis attiecībā uz Līguma reformu ir pozitīvs.

Tomēr es vēlētos sacīt jums ļoti atklāti, ka Komisija dod priekšroku Kopienas pieejai. Starp citu šīs ir debates, kas jau mums bija šā lēmuma sagatavošanas laikā. Daži cilvēki vēlējās — un arī piedāvāja — 122. panta grozījumus, kas atceltu kompetenci, kura pastāvēja kopš Romas līgumu pieņemšanas. Es personīgi to neatbalstu. Tāpēc es domāju — mēs varam sacīt to, ka tagad mēs varam attīstīt šo jauno kompetenci kopā, ja vien, stingri ņemot, tas nenotiek saskaņā ar Kopienas metodi. Tomēr vienlaikus mēs skaidri pasakām savu viedokli, un es citēju: „Komisija uzņemsies katru iniciatīvu, likumdošanas vai kādu citu, lai nodrošinātu konsekvenci starp nākotnes mehānismu un Savienības ekonomikas pārvaldību īpaši eiro zonā, vienlaikus ievērojot kompetences, kas ar Līgumu piešķirtas Savienībai un tās iestādēm”. Tā ir pilnīgi skaidra pozīcija, un es vēlētos dalīties ar jums šajā mērķī.

Debašu laikā daži cilvēki runāja, piemēram, par kontrastu vai atšķirībām starp dalībvalsti un citiem, starp Apvienoto Karalisti un eiro zonu. Parasti man nepatīk iezīmēt atšķirību, bet šeit ir dažas domstarpības, no kurām galvenā ir fakts, ka eiro zonas parāds ir daudz mazāks nekā Apvienotās Karalistes parāds. Apvienotās Karalistes parāds ir daudz lielāks nekā visai eiro zonai kopā. Tāpēc eiro zonā pastāvošā problēma — kā jau daži no jums, starp citu, uzsvēra — ir patiešām relatīvās konkurences problēma. Tāpēc tagad mēs mēģinām atrast risinājumu konkurencei un konverģencei — un es uzsveru, konverģencei — Savienībā.

Pat ja daži cilvēki nepiekrīt, virzīsim uz priekšu lielāku konverģenci eiro zonā un Savienībā tiem, kas vēlās virzīties uz priekšu, jo pašlaik tie nav tikai federālisti vai integracionisti, kas grib vairāk pārvaldības Eiropas Savienībā. Tirgi arī prasa šādu pārvaldību, un mums tajā ir jāieklausās. Šodien tirgi prasa Eiropai ne tikai būt noteiktiem, lai aizstāvētu eiro zonu, bet arī nodrošināt skaidru pārvaldības sistēmu. Turklāt tā ir taisnība, ka Kopienas pieeja parasti sniedz vairāk garantiju nekā pieeja, kas ļoti bieži atstājusi to vadītāju labajai gribai.

(Aplausi)

Pašlaik mēs strādājam šajā virzienā ar citiem projektiem, jo īpaši ar konkurences un konverģences projektu, bet tās būs citas debates citā dienā. Jebkurā gadījumā es esmu pārliecināts, ka šajā jautājumā Komisija ir ieņēmusi pareizo pozīciju: Paužot skaidru viedokli par šo Līguma ierobežoto pārskatīšanu, kamēr lūdzot katram būt uzmanīgākam, lai izvairītos no mehānisma izveidošanas, kas, kā, piemēram, Brok kungs sacīja, var radīt plaisas, jo tās ir Kopienas institūcijas, kas var nodrošināt Savienību kā kopumu, jo Komisija veic darbības eiro zonai, kā arī tām dalībvalstīm, kas nav eiro zonā.

Tāpēc būsim uzmanīgi šajā jautājumā. Neradīsim tagad jautājumus, pamatojoties uz vajadzību atbildēt uz neatliekamiem izaicinājumiem, kuri varētu radīt mums vairāk nozīmīgu problēmu nākotnē. Nodrošināsim stingrāku pārvaldību, garantējot savienību kā kopumu garā, kam, protams, jābūt Savienības garam: solidaritātes un atbildības garam.

  Manfred Weber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barroso kungs! Nepieciešamie līguma grozījumi un iestāžu debates, kuras mēs organizējam, uzskatāmi parāda, ka tagad, kad Lisabonas līgums ir bijis spēkā nedaudz vairāk par gadu, mēs vairs nevaram ar līgumu atrisināt tās problēmas, ko pasaule mums rada, kā tas ir pašlaik. Tieši to parāda šodienas debates. No otras puses, kad mēs runājam par pašreizējo Līgumu, mēs sakām, ka plašākas debates par Līgumu ir neiedomājamas un veltīgas, ņemot vērā situāciju dalībvalstīs, jo īpaši Apvienotajā Karalistē un Čehijā. Tas ir konflikts, kurā mēs pašlaik atrodamies. Mums vajag vairāk, bet mēs to nesaņemsim no dalībvalstīm. Eiropas Parlamentam ir jāsniedz atbilde.

Ja mēs ieklausāmies tajā, ko šodien saka iedzīvotāji, kļūst skaidrs, ka viņi apzinās, ka izmaiņas līgumā mums ir jāievieš tagad. Viņi uzdod tādus jautājumus kā: „Kā mēs tuvākajā nākotnē gatavojamies pakļaut tirgus kontrolei?”. Tāpēc mums ir vajadzīga spēcīga Eiropa.

Tomēr mums vajadzētu pašiem sev uzdod vēl vienu, pat vēl svarīgāku jautājumu: „Kāds mums pēdējā laikā ir labums no mūsu Eiropas projekta?” Vairākas desmitgades tas ir bijis atbildīgs par miera uzturēšanu un kara izbeigšanu mūsu kontinentā. Šorīt es uzņēmu apmeklētāju grupu no skolas. Jauniem cilvēkiem karš, paldies Dievam, vairs nav problēma. Viņi nevar iedomāties, kāds var būt karš. Mēs savās diskusijās tagad uzsveram globalizācijas draudus un paskaidrojam, ka mums ir vajadzīgs, lai Eiropa kontrolētu globalizācijas ļaunumu, taču tas ir negatīvs arguments. Ja mēs vēlamies iekarot ne tikai cilvēku prātu, bet arī viņu sirdi, mums ir jāpavirzās soli tālāk uz priekšu jautājumā par to, kādu labumu dod Eiropas projekts. Mums ir jārunā par priekšstatiem un jājautā sev, ko Eiropa sasniedz un kāds ir tās darbs.

Kad sapulcējas pasaules ietekmīgākās valstis, tostarp ASV, Japāna, Eiropas valstis, Brazīlija, Indija u. c., kas pacels roku un uzdos jautājumu par to, vai mēs pietiekami lielu uzmanību pievēršam sociālajiem jautājumiem? Ķīna to nedarīs. Mums tas ir jādara pašiem. Kas pacels roku un pateiks: „Mums ir jādomā par vides jautājumiem”? Amerikāņi to nedarīs. Mums ir jāizvirza šis jautājums. Kas sacīs: „Mēs vēlamies visā pasaulē saglabāt mieru un nodrošināt, ka konflikti neizvēršas karos?” Tas ir jādara mums, izmantojot savu vēsturisko pieredzi.

Ja mēs palūkojamies uz Tunisiju, kļūst skaidrs, ka cilvēki šajā valstī vēlas to pašu modeli, kāds mums ir Eiropā. Mums ir ļoti pievilcīgs dzīvesveids. Tāpēc, kad mēs apspriežam ar līgumu saistītus jautājumus, kad mēs runājam par veidu, kādā darbojas mūsu kontinents, un darbu, kas mums jāveic, mums ir jāskatās uz lielo attēlu, lai mūsu projekta nolūkos mēs iekarotu ne tikai cilvēku prātus, bet arī viņu sirdis. Tādā gadījumā mums ir pamats gaidīt, ka tas tiks pieņemts valstu līmenī

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu ).

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties Weber kungam par mana jautājuma izvirzīšanu, uz kuru, es ceru, priekšsēdētājs Barroso varbūt arī varētu sniegt atbildi, jo tas ir galvenokārt adresēts viņam.

Es atbalstu nodomu, kas ir pamatā šīm līguma izmaiņām. Līdzīgi pārējiem, esmu noraizējies par mehānismu. Bet vienkāršotā procedūra paredz, ka visu dalībvalstu parlamentiem, visu 27 valstu parlamentiem, ir jāpiekrīt vismaz šo līguma izmaiņu pieņemšanai.

Dalībvalstu parlamentiem ir doti seši mēneši, lai izlemtu, ko tie var darīt. Mēs runājam par lēmuma pieņemšanu martā, Padomes lēmumu, kas tika pieņemts decembrī. Kā to ir iespējams realizēt? Lai pieņemtu šo lēmumu, vai viņiem noteikti ir jāgaida līdz jūnijam?

  Manfred Weber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! No vienas puses, ir svarīgi, lai dalībvalstīm būtu kontrole pār līgumiem, kas ir iemesls, kāpēc grozījumi ir jāveic šajā līmenī. No otras puses, mēs saskaramies ar jautājumu, kas ir netieši ietverts daudzos citos jautājumos, kurus es esmu mēģinājis izvirzīt. Vai mēs to kārtīgi pārdomājam, vai mēs tam veltām pietiekami daudz laika, un pietiekami daudz laika tam, lai visu sīki pārrunātu? Vai arī, cilvēka gaidas ir tik augstas, un globālo izaicinājumu spiediens ir tik liels, ka mums jābūt ātrākiem un jārīkojas straujāk? Tāpēc jautājumu par laiku es neuzskatu par problēmu, taču mums ir jāsniedz atbildes. Mums uz to ir jākoncentrē uzmanība.

  Priekšsēdētājs. - Nākamais runātājs sarakstā ir Martin Schulz kungs, no kura es esmu saņēmis vēstuli. Ja ir kādi pārpratumi par secību sarakstā, es tos varu izskaidrot pēc mūsu debatēm.

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šī vēstule ir adresēta jums personiski, nevis palātai.

Grozījumi līgumā vienmēr ir sarežģīti, arī vienkāršoti grozījumi. Tas, par ko mēs šeit diskutējam, parāda, ka mēs atrodamies ārkārtīgi grūtā situācijā. Izteiciens „vienkāršota procedūra” noklusē to, ka šāda veida procedūra var arī ciest neveiksmi. Tā var ciest neveiksmi šeit un arī kaut kur citur. Mēs esam teikuši, ka gadījumā, ja tā cietīs neveiksmi, mēs būsim ļoti grūtā situācijā. Tāpēc mums vēlreiz ir pašiem sev jāuzdod jautājums, ko mēs varam darīt, lai nodrošinātu, ka šī procedūra necieš neveiksmi. Tā ir patiesība, kurā mēs ieklausāmies. Tas, vai neveiksmi cietīs tikai ratifikācijas procedūra, vai arī eiro projekts kopumā, būs atkarīgs no valdību vadītāju apņēmības rīkoties saskaņoti un vienoti. Šajā ziņā ir jau izteiktas daudzas saprātīgas piezīmes.

Es vēlētos pieminēt vēl trīs punktus, kuriem ir izšķiroša nozīme. Šodien, gadu pēc šīs nopietnās krīzes sākšanās, es vēlētos jums jautāt, kāda ir mūsu valūtas ārējā vērtība? Atbilde uz šo jautājumu ir: USD 1,35. Kad eiro pirmoreiz tika ieviests, šis pats skaitlis bija USD 1,17. Tagad tas ir sasniedzis USD 1,35 atzīmi. Starptautiskas valūtas vērtība tiek balstīta uz tās ārējo vērtību. Pēdējā gada laikā eiro ārējā vērtība ir bijusi ļoti stabila. Tomēr eiro iekšējā struktūra nepavisam nav stabila. To nosaka valstu un valdību vadītāju nekontrolēti nenoteiktā nostāja un dubultie standarti.

Problēma nav tajā, ka Eiropa nevarētu rīkoties konsekventi. Galu galā instrumenti ir ieviesti. Problēma ir tajā, ka Eiropa nevar vienoties par atbilstošu procedūru. Kad mēs sakām, ka Eiropa nevar vienoties, mums vajadzētu arī piebilst, ka tas neattiecas uz mums, šeit klātesošajiem. Tas nav Eiropas Parlaments vai Komisija; tās ir suverēno dalībvalstu valdības, kas izveidojušas spēcīgu monetāro zonu, kas ir spējīga veikt ārējas darbības, bet kas nav gatava radīt atsevišķus iekšējus instrumentus, kas vajadzīgi spēcīgas ekonomiskās un sociālās politikas un spēcīgas valdības politikas izveidošanai līdzās spēcīgai valūtai. Tas ir kritiskais punkts.

Otrkārt, visam, kas Eiropā notiek, ir saistība ar līgumiem. Tomēr, kad kaut kas notiek līgumu ietvaros, un mēs nevēlamies kaut ko patvaļīgi izveidot ārpus līgumu ietvariem, jo daži cilvēki apsver iespēju to izdarīt, Eiropas Parlamentam ir skaidrs, ka pamatā esošajai iestādei ir jābūt centrālai iestādei līgumu ietvaros, proti, Komisijai. Mūsu darbību demokrātisko leģitimitāti Eiropas līmenī, tiešā saistībā ar Eiropas Parlamentu, nosaka Komisija. Tāpēc tas, ko jūs paskaidrojāt, ir taisnība, tieši tāpat kā tas, ko ir sacījuši arī referenti Brok kungs un Gualtieri kungs.

Trešajā punktā es vēlos vērst uzmanību uz to, ka Eiropas risks slēpjas tajā apstāklī, ka tā ir spēcīga, kamēr vien saskaņoti rīkojas kā lielākā ekonomiskā zona pasaulē, ar 500 miljoniem iedzīvotāju, bet, ja tā atļauj sev sadalīties 27 atsevišķās daļās, tad tā kļūst nevajadzīga. Diemžēl tas kļuva skaidrs notikumu laikā, kas norisinājās Vidusjūras otrā pusē. Ja Eiropa neieņem atbilstošu nostāju, tad tā zaudē savu nozīmi. Ja tā ieņem atbilstošu nostāju, tad ar tās sociālo un ekonomisko modeli tā kļūs par globālās ekonomikas dzinēju un ietekmīgu partneri uz starptautiskās politiskās skatuves.

Jautājums, par ko mēs diskutējam šās vienkāršotās procedūras kontekstā, attiecas uz to, vai Eiropas Savienībai ir nākotne, vai arī tā sadalīsies atsevišķās valstīs un kļūs nenozīmīga un nevajadzīga. Tas ir punkts, par ko mēs debatējam.

  Ivo Strejček (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Lai kāda arī būtu mūsu saistība ar vienoto valūtu, eiro, es uzskatu, ka visu ES iedzīvotāju interesēs ir eiro un eiro zonas stabila attīstība, neatkarīgi no tā, vai mēs to izmantojam vai nē, ņemot vērā, ka mūsu ekonomikas ir ļoti lielā mērā savstarpēji saistītas.

Tomēr, kad priekšsēdētājs Barroso aprakstīja Eiropas stabilitātes mehānismu, viņš lietoja tādus vārdus kā „uzlabota pārraudzība”, „ekonomikas koordinācijas paplašināšana”, „budžeta politikas koordinācija” un „sociālās politikas jomu saskaņošana”. Dāmas un kungi, tas paver ceļu fiskālās savienības izveidošanai, un ekonomikas vēsture mums apliecina, ka fiskālās savienības nekad nav ilgi pastāvējušas bez politiskās savienības izveidošanas. Tāpēc mazākās pārmaiņas, par ko mēs šodien diskutējam, ir masveida pārmaiņas atsevišķām ES dalībvalstīm. Eiropas Savienība nākotnes vārdā piedzīvo politiskas pārmaiņas. Weber kungs sacīja, ka „Eiropas pilsoņi vēlas redzēt spēcīgāku Eiropu”. Mums tas šeit ir bijis zināms visu laiku. Pajautāsim viņiem, jo Eiropas pilsoņi vairākas desmitgades vienkārši ir pieņēmuši, bet ne izlēmuši to, kas notiek Eiropas iestādēs.

  Joe Higgins (GUE/NGL). – Priekšsēdētāja kungs! Ir ierosināts jauns stabilitātes mehānisms. Vēlēšanu kampaņā Īrijā tās partijas, kuras visdrīzāk veidos jauno valdību, sola organizēt atkārtotas sarunas par pašreizējo ES–SVF stingrās ekonomikas plānu, lai mazinātu tā stingrību. Taču tās ir tikai spekulācijas, un tas ir netaisnīgi un nedemokrātiski, ka Īrijas iedzīvotāji tiek aicināti balsot par neskaidriem pieņēmumiem.

Es vēlējos lūgt Barroso kungam kā Komisijas priekšsēdētājam neiejaukties Īrijas vēlēšanu kampaņā, bet aizstāvēt Īrijas iedzīvotāju demokrātiskās tiesības saņemt uz faktiem balstītu informāciju, un uz taisnīgumu.

Komisārs Rehn vakar sacīja, ka atkārtotas sarunas par ES–SVF vienošanos viņam šķietot iespējamas, bet man ir četri specifiski jautājumi. Pirmkārt, vai atkārtotas sarunas ir iespējamas tūlīt pēc tam, kad Īrijā savus amata pienākumus sāks pildīt jaunā valdība, un pirms jaunā mehānisma 2013. gadā? Otrkārt, vai tās nozīmētu aprēķināto procentu nežēlīgo līmeņu būtisku samazinājumu? Treškārt, vai finanšu spekulanti būtu spiesti paši uzņemties savus zaudējumus, tā vietā, lai mocītu Īrijas iedzīvotājus? Ceturtkārt, vai viņš saprot, ka mums krīzi Īrijā izdosies novērst tikai ar tādu atkārtotu sarunu palīdzību, kas atcels budžeta samazinājumus un nodrošinās nozīmīgus valsts ieguldījumus darbavietās, kamēr turpmāki budžeta samazinājumi un taupības pasākumi sagraus mūsu sabiedrību?

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tiešām, cik vēl ilgi tas turpināsies?! Neveiksmīgais politiskais projekts — eiro — mūs jau ir spiedis divas reizes grozīt Lisabonas līgumu tā īsajā pastāvēšanas laikā. Mēs, protams, nedrīkstam aizmirst, ka Lisabonas līgums tika sists Īrijas referenduma laikā. Īrijas iedzīvotāji sacīja „nē”, bet viņi turējās pret vēju; viņiem tika teikts, ka viņu ekonomika tiks aizsargāta, bet viņi tika maldināti, un tagad, kad Eiropas Savienība saskaras ar problēmu, tā neatkāpjas soli atpakaļ, lai pajautātu „ko mēs esam darījuši nepareizi”? Nē, jūs vēlaties turpmāku integrāciju un, lai mazās valstis ciestu vairāk. Jūs vēlaties tās sodīt, ja tās iekļūs tālākās grūtībās, kas tādā gadījumā tās nostādīs vēl sarežģītākā situācijā, un padarīs tās vēl vairāk atkarīgas no jūsu Eiropas impērijas.

Es vēlos sacīt Barroso kungam: jā, Apvienotajai Karalistei, iespējams, ir problēmas ar parādiem, bet tai nebija jāsniedz finansiāla palīdzība eiro zonas valstīm, piemēram, Īrijai, kad mums bija jāaizņemas nauda, lai to darītu vispirms.

  Kay Swinburne (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Līguma grozīšana nav kaut kas tāds, pret ko mēs varētu izturēties bezrūpīgi, jo īpaši ņemot vērā to, ka Lisabonas līgums prasīja vērā ņemamu darbu un sarunas. Tāpēc šim Parlamentam un Padomei ir jābūt ļoti atturīgiem, tagad sākot tā grozīšanas procedūru. Šie grozījumi ir vajadzīgi, lai aizsargātu vājākās eiro zonas ekonomikas. Tomēr ir arī jāatbalsta to dalībvalstu nostāja, kuras neietilpst eiro zonā.

Šie Līguma grozījumi neko nemainīs tajā apstāklī, ka dalībvalstis nespēj dzīvot saskaņā ar to nolīgumiem Stabilitātes un izaugsmes pakta ietvaros. Tie neatrisinās pamatā esošās milzīgā valsts budžeta deficīta problēmas, nedz arī padarīs ES konkurētspējīgāku uz globālās skatuves. Tas ir tikai pagaidu pasākums, kam ir jādod mums vairāk laika, lai sakārtotu atsevišķās eiro zonas un mūsu kolektīvās mājas.

Katrai ES dalībvalstij ir jāskatās uz saviem valsts izdevumiem un nodokļu politiku un jāizdomā reālas programmas, lai atjaunotu mūsu ekonomikas. Viena teksta rindiņa, kas pievienota starptautiskam nolīgumam, lai gan ir vajadzīga, tomēr neaizstās reālas reformas un apdomību. Tāpēc ir jāparādās reālai stratēģijai konkurētspējas veicināšanai globālā mērogā.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties visiem debates dalībniekiem un Eiropas Parlamenta deputātiem par skaidri pausto atbalstu attiecībā uz Kopienas pieeju, spēcīgu Eiropas Savienību, un atbilstošu nozīmi turpmākajā mehānismā, par kuru mēs šodien diskutējam.

Mūsu viedoklis ir ļoti skaidrs, proti, mēs pilnīgi atbalstām Eiropas stabilizācijas mehānisma izveidošanu, un uzskatām to par ļoti svarīgu spēcīgākas un ekonomiski pārtikušākas Eiropas mozaīkas sastāvdaļu. Mēs strādājam pie palielinātas finanšu tirgu uzraudzības, labākas ekonomiskās pārvaldības, ar mūsu sešiem likumdošanas priekšlikumiem uz galda. Pirmo Eiropas semestri mēs sākām ar mūsu gada izaugsmes pētījumu, un tam ir jābūt pēdējam mīklas fragmentam.

Es arī domāju, ka ar šo pētījumu, mūsu šodienas debatēm, un pozitīvo lēmumu, kas, manuprāt, tiks pieņemts martā, mēs raidām ļoti skaidrus signālus visiem tiem, kas slēdz derības pret eiro. Ja jūs slēdzat derības pret eiro, jūs zaudēsit savu naudu. Tas ir ļoti svarīgs ziņojums, kas jānosūta.

Tāpēc lēmums šajā jautājumā būs absolūti izšķirošs, bet es zinu, ka šim Parlamentam ir arī ļoti svarīgi, ka mēs pilnīgi ievērojam Eiropas Savienības pilnvaras, mēs pilnīgi ievērojam Eiropas Savienības iestāžu prerogatīvas un to nozīmi. Komisija, protams, noteikti uzskatīs, ka Eiropas tiesības vienmēr tiek ievērotas.

Kā mēs to formulējām savā atzinumā, Komisija arī ir gatava izmantot savu kompetenci, regulējot šos mehānismus, jo es uzskatu, ka tiem ir jābūt pilnīgi saskaņotiem ar uzlabotu ekonomisko pārvaldību, jo īpaši attiecībā uz dalībvalstu (īpaši eiro zonas) ekonomikas un finanšu politikas koordināciju un pārraudzību.

Daži no jums bija noraizējušies, ka mēs varētu izveidot divpakāpju Eiropu. Es domāju, ka Komisijas nostāja arī šajā jautājumā ir ļoti skaidra: lai arī par eiro valūtu primāri ir atbildīgas eiro zonas dalībvalstis, ir pilnīgi skaidrs, ka visiem turpmākiem sadarbības mehānismiem ir jāpaliek atvērtiem citām valstīm, un visam darbam, ko mēs veicam, lai palielinātu konkurētspēju un konverģenci, ir jābūt veltītam visām 27 dalībvalstīm.

Tāpēc es uzskatu, ka process, kuram mēs virzāmies cauri un kurā finanšu tirgiem arī bija nozīme mūsu integrācijas paātrināšanas procesā, mūsu sadarbības ekonomiskās pārvaldības jomā paātrināšanas procesā, ir jāvērtē ļoti atzinīgi, jo tas Eiropas Savienību noteikti padara spēcīgāku.

Es vēlētos jo īpaši pateikties diviem referentiem, Brok kungam un Gualtieri kungam, par ciešo sadarbību, par izvirzītajām idejām, kā arī par konsultācijām, kas Komisijai regulāri bija ar šiem diviem referentiem. Es ticu, ka viņu labi paveiktā darba rezultātā tiks sagatavots ziņojums, ko Parlaments savlaicīgi apstiprinās, pirms lēmumu pieņems Eiropadome.

Mana pēdējā piezīme ir veltīta Higgins kungam no Īrijas. Viņš ļoti korekti citēja komisāru Rehn, paziņojot, ka nolīgums iebelza Īrijai — nevis valdībai, bet gan Īrijai kā valstij. Mēs, protams, gaidām, ka visas turpmākās valdības respektēs šo darījumu. No otras puses, ir pavisam skaidrs un acīmredzams, ka Komisija ir ļoti līdzjūtīga pret grūtībām, ko Īrija pašlaik pārcieš, un tā darīs visu iespējamo, lai Īrijā atbalstītu ātru atgriešanos uz izaugsmes ceļa.

Eiropas iestādes — gan Eiropas Savienība, Komisija, gan Eiropas Centrālā banka, gan arī SVF — ir sniegušas lielu ieguldījumu, lai stabilizētu situāciju Īrijā. Es esmu pārliecināts, ka mēs visi kopā darīsim visu iespējamo, lai Īrijā turklāt atgrieztu izaugsmi un labklājību.

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šīs debates skaidri parādīja, ka Eiropas Komisija ir apņēmusies turpināt to ceļu, pa kuru tā bija sākusi virzīties, nedemokrātiskā veidā iegūstot apstiprinājumu Lisabonas līgumam. Jāatceras, ka sekojot tā saucamās Eiropas konstitūcijas noraidījumam no Francijas un Nīderlandes iedzīvotāju puses, Eiropas Savienības līderi darīja visu, ko spēja, lai izvairītos no turpmāka referenduma. Pat pēc pirmā noraidījuma no Īrijas puses, viņi izmantoja visu iespējamo spiedienu, lai nodrošinātu, ka pēc kāda laika notiktu jauns referendums.

Tagad ir pagājuši daži mēneši kopš jaunā līguma stāšanās spēkā, un viņi atkal mēģina mainīt lietas ātri bez kādām publiskām debatēm, aiz bailēm no dažādu dalībvalstu iedzīvotāju reakcijas, it īpaši no to puses, kas cieš no pieaugošās neoliberālās politikas sekām.

Tagad viņi vēlās izveidot patvērumu tā sauktajai “vienkāršotajai procedūrai”, lai noslēptu faktu, ka viņi groza svarīgu jautājumu, saistītu ar konstitucionalizāciju, ar domu tās pārveidei par pastāvīgu fondu, par Eiropas Stabilitātes fondu, ar tā sauktajā konkurences paktā iekļautajiem nepieņemamiem nosacījumiem ar tā stingrajām sekām uz sociālās politikas jomām: algu un pensiju devalvāciju un pensionēšanās vecuma palielināšanos.

13. Situācija Eiropas patvēruma sistēmas jomā pēc nesenā Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmuma (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais punkts ir debates par situāciju Eiropas patvēruma sistēmas jomā pēc nesenā Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmuma.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Cilvēktiesību tiesas 21. janvāra nolēmums lietā M.S.S. pret Grieķiju un Beļģiju skaidri norādīja, ka ES steidzami jāievieš kopēja Eiropas patvēruma sistēma un ka mums jāpalīdz dalībvalstīm izpildīt savu pienākumu nodrošināt piemērotu starptautisko aizsardzību.

Komisija ir vienmēr paudusi viedokli, ka ES acquis piemērošanā – un Dublinas regula ir pašreizējā ES acquis patvēruma jomā būtiska sastāvdaļa – dalībvalstis nekad netiek atbrīvotas no pienākuma nodrošināt pamattiesību aizsardzību. Eiropas Savienības Tiesa atgādināja par šo principu savā nolēmumā.

Nolēmums neietekmē Dublinas sistēmas funkcionēšanas pamatprincipus: ieviest skaidru sistēmu, lai identificētu, kura dalībvalsts ir atbildīga, pārbaudīt patvēruma piemērošanu, nodrošināt efektīvu piekļuvi bēgļa statusa noteikšanas procedūrai un novērst patvēruma procedūras ļaunprātīgu izmantošanu, iesniedzot vairākus pieteikumus.

Tomēr Komisijas veiktais Dublinas sistēmas novērtējums liecina, ka tajā ir veicami uzlabojumi. Jau 2008. gadā Komisija iesniedza priekšlikumu pārskatītai Dublinas regulai, lai atrisinātu identificētos trūkumus. Tās mērķis bija palielināt gan attiecīgo patvēruma meklētāju aizsardzības standartus, gan arī Dublinas sistēmas efektivitātes līmeni attiecībā uz dalībvalstu ieguvumu no tās.

Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta stingro atbalstu Komisijas priekšlikumiem un aicinu Padomi un Eiropas Parlamentu strādāt kopīgi pie sabalansēta kompromisa, kam sekotu uzlabota Dublina 2 regula.

Šādā kompromisā jāietver arī ārkārtas mehānisms, lai apturētu pārsūtīšanu gadījumos, kad uz patvēruma sistēmu kā pēdējo iespēju tiek izdarīts ārkārtējs un īpašs spiediens. Tas sniegtu kopīgu, visaptverošu risinājumu lietās, kuras šodien izskata piesardzīgi, lai rastu uzticību un patiesu atbalstu Dublinas partneru starpā.

Komisija ir tikusi informēta par trūkumiem Grieķijas patvēruma sistēmā, kura ir pakļauta ārkārtējam spiedienam, pateicoties lielajam jauktās migrācijas plūsmu skaitam tās teritorijā un pienācīgi funkcionējošas nacionālās patvēruma sistēmas neesamībai. Mēs jau esam veikuši pasākumus, lai tās pārskatītu.

Komisija 2009. gada novembrī sāka pārkāpumu procedūru pret Grieķiju, izsakot bažas par dažādām ES tiesību normām. Grieķija pati ir apņēmusies pārveidot savu patvēruma sistēmu, pamatojoties uz rīcības plānu, kas iesniegts Komisijai pagājušā gada augustā un ietver tūlītējus un ilgtermiņa pasākumus. Kopš tā laika Grieķijā ir notikuši svarīgi grozījumi tiesību aktos.

Vienlaikus Komisija kopā ar dalībvalstīm, UNHCR un ES aģentūrām ir iesaistīta nozīmīgos pasākumos, lai sniegtu palīdzību Grieķijai. Šai atbalstā apvienota nozīmīga finansiāla un praktiska palīdzība, lai veiktu reformas nacionālajā patvēruma sistēmā, robežu un atgriešanas pārvaldībā un lai efektīvāk izlietotu ES līdzekļus migrācijas pārvaldībai un arī labākai sadarbībai ar kaimiņvalstīm, jo īpaši ar Turciju.

Ļaujiet man pabeigt, atgādinot, ka mūsu Savienība ir dibināta uz cilvēka cieņas, brīvības, demokrātijas, līdztiesības, tiesiskuma un pamattiesību ievērošanas vērtībām. Patvērums ir vienas no cilvēktiesībām, ko Eiropas Savienība ir apņēmusies ievērot un veicināt. Komisija ir stingri apņēmusies strādāt, lai panāktu taisnīgu, efektīvu un uz aizsardzību vērstu kopīgu Eiropas patvēruma sistēmu. Tas ir vislabākais veids, kā kopīgi atbalstīt cilvēktiesības kā vienu no brīvības, tiesiskuma un drošības telpas svarīgajiem pīlāriem.

  Manfred Weber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze, patvēruma politika ir ļoti aktuāls jautājums, ko esam atklājuši Lampedusā un Grieķijā. Tas ir jautājums, kurš satrauc Eiropas iedzīvotājus. Mums vajadzētu lepoties ar to, ko esam sasnieguši Eiropā, ieskaitot mūsu kopējos standartus, patvēruma pieteikumu pienācīgu apstrādi un veidu, kā mēs apejamies ar bērniem un ģimenēm. Mums vajadzētu lepoties par to visu. Eiropa ir teritorija, kas piedāvā palīdzību un partnerattiecības tādiem cilvēkiem visā pasaulē, kuri cieš no vajāšanas. Tomēr noteicošais faktors nav tas, ko mēs izklāstām uz papīra Parlamenta komitejās, Komisijā un Padomē, bet gan tas, kas patiesībā notiek uz vietas. Eiropas Cilvēktiesību tiesa nesen notiesāja Beļģiju un Grieķiju par pastāvošo tiesību aktu neīstenošanu un neievērošanu. Tas skaidri norāda uz to, ka piemērošanas process nedarbojas.

Es vēlētos lūgt Komisiju nodrošināt straujāku progresu līdzās tās pastāvošajiem rīcības plāniem. Mums ir jāspēj Eiropas Savienībā straujāk radīt un īstenot svarīgos standartus. Konkrētajā Grieķijas gadījumā es vēlētos uzsvērt, ka mums ir robeža, kuru var stiprināt no abām pusēm. Es esmu vīlusies par to, kā šai gadījumā ir rīkojusies mūsu partnere Turcija. Mēs ar Turciju esam parakstījuši atpakaļuzņemšanas līgumu, kurš liek valstij darīt daudz mazāk, nekā tai būtu bijis jādara, ja tā būtu Eiropas Savienības dalībvalsts. Tādēļ es uzskatu, ka mums no Turcijas vajadzētu sagaidīt lielāku apņemšanos šai jomā.

Neviens neapstrīd mūsu solidaritātes sajūtu. Mēs vēlamies sniegt praktisku palīdzību Eiropas Bēgļu fonda un Frontex veidā gan Grieķijas gadījumā, kurā palīdzība jau tiek sniegta, gan Lampedusas, Itālijas gadījumā. Eiropas solidaritāte netiek apšaubīta. Tā šobrīd ir vajadzīga vairāk kā jebkad.

  Stavros Lambrinidis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Kā jau Tiesas nolēmums to ir parādījis, mēs esam iesprostoti Dublinā II. Nevienlīdzīga pienākumu sadalījuma rezultātā dalībvalstu starpā ir bijušas domstarpības par to, kura ir atbildīga, un nu jau vairākus gadus sūdzības ir tikušas iesniegtas gan turp, gan atpakaļ, nelaimīgajiem bēgļiem paliekot iesprostotiem pa vidu.

Nesen 90 % imigrantu un patvēruma meklētāju Eiropā ieradās caur Grieķiju. Šobrīd saistībā ar Alžīriju spiediens ir novirzījies uz Itāliju. Cik ilgi konkrētas partijas turpinās izlikties, ka šī ir Grieķijas, Itālijas, Maltas vai Kipras problēma? Mūsu robežas ir Eiropas robežas. Mūsu attīstības politika, mūsu ārpolitika vai drīzāk to trūkums ir Eiropas jautājumi.

Mana valsts ar stingru Eiropas Komisijas atbalstu nesen ir veikusi milzīgus soļus patvēruma situācijas uzlabošanas virzienā. Tomēr ar to acīmredzami nepietiek. Jaunajai Dublinas regulai jāpieliek punkts masveida atgriešanām pirmajā dalībvalstī. Dalībvalstu starpā ir jāizveido pienācīga, pamatīga solidaritāte. Tas ir tas, ko Parlaments ir mudinājis darīt. Ir pienācis laiks dažiem Padomes locekļiem izbeigt tēlot Pontius Pilate un mazgāt rokas nevainībā.

  Cecilia Wikström, ALDE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmums skaidri norāda uz to, ka Beļģija un Grieķija ir pārkāpušas Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 3. un 13. pantu. Tādējādi abas šīs valstis ir vainojamas par cietsirdīgu un pazemojošu apiešanos ar afgāņu patvēruma meklētāju, jo viņš tika pārsūtīts no Beļģijas uz Grieķiju. Diemžēl šis gadījums nepavisam nav unikāls. Tomēr Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmums ir kā precedents un tādēļ ir ļoti svarīgs.

Kā par Dublina II regulas pārskatīšanu atbildīgā Parlamenta referente es atzinīgi vērtēju šo nolēmumu. Tas pietiekami skaidri demonstrē, ka visām dalībvalstīm jāpārtrauc cilvēku pārsūtīšana uz Grieķiju, kamēr tur turpina pastāvēt tāda situācija, kāda ir šobrīd. Tā demonstrē arī solidaritātes nepieciešamību Eiropā. Ja mēs esam nopietni apņēmušies izveidot kopēju patvēruma sistēmu līdz 2012. gadam, tad mums ir kopīgi jāuzņemas atbildība un jāpalīdz vienam otram.

Es vēlētos jautāt Komisijai, vai šis nolēmums maina Komisijas viedokli par Dublinas sistēmu kā kopējās patvēruma sistēmas stūrakmeni, un es vēlētos zināt, vai Komisijai ir pieejama statistika, kas norāda pamatu, uz kāda dalībvalstis balsta savus lēmumus par pārsūtīšanu. Ir būtiski, lai mēs izvairītos no vēl citiem tamlīdzīgiem gadījumiem.

Parlamentam ir skaidra nostāja par Dublinas regulu, un mēs šobrīd ar nepacietību gaidām, kad būs iespēja sākt sarunas. Mūsu prioritātes ir aizturēšanas jautājums, solidaritātes mehānisms, nepilngadīgo tiesības un konkrētāki noteikumi par tiesiskās aizsardzības līdzekļiem. Es ceru uz jūsu atbildi, Malmström kundze, un uz mūsu teicamās sadarbības turpinājumu.

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Tātad jautājums ir par to, ko mēs darīsim pēc tam, kad Eiropas Cilvēktiesību tiesa (ECHR) ir paziņojusi: „Jūs vairs nedrīkstat sūtīt patvēruma meklētājus atpakaļ uz Grieķiju!” Manā valstī, Nīderlandē, tieslietu ministrs nāca klajā ar priekšlikumu risinājumam. Viņš paziņoja: „Mēs ļoti steidzami veiksim pasākumus, lai palīdzētu grieķiem stingrāk uzraudzīt savas robežas, izveidot viņu patvēruma sistēmu, un tad mēs varēsim sūtīt jebkuru Dublinas pieprasītāju atpakaļ uz Grieķiju.” Protams, tas rezultātā nav vispār nekāds risinājums.

Jo Parlamentā visa politiskā spektra partijas ir paziņojušas, ka mums Dublinas sistēmā jāievieš solidaritātes klauzula. Ja tas nenotiks, dienvidu valstīm vienmēr būs lielāka darīšana nekā manis paša valstij pie Ziemeļjūras, kurā nav redzams ļoti daudz bēgļu kuģu piestājam pie tās krastiem.

Komisāre, no imigrantu pieplūduma Lampedusā mēs varam pārliecināties, ka pat tad, ja esat spējīgi ļoti smagi strādāt, lai uzraudzītu savas robežas, jums jābūt arī gataviem negaidītiem notikumiem. Vai jūs piekrītat Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai, ka Dublinas sistēma šobrīd ir driskās, un kad mēs redzēsim kādu impulsu Dublinas sistēmas grozīšanas virzienā? Vai jūs mums šai ziņā piekrītat, ka dots devējam atdodas un ka ziemeļvalstis tagad ir spiestas izrādīt solidaritāti?

Es vēlētos arī dzirdēt jūsu viedokli par pagājušās nedēļas Strasbūras tiesas nolēmumu, kurā izklāstīts, ka 39. panta gadījumu, tas ir, pieteikumu par izraidīšanas apturēšanu skaits pagājušajā gadā ir palielinājies par 4000 %, jo cilvēki saprot, ka Dublina vienkārši nedarbojas.

Pēdējais, ko es vēlētos pateikt, ir tas, ka lietā starp Jūrniecības atbalsta dienestu (MSS) un Beļģijas varasiestādēm gala rezultāts bija tāds, ka vainīgas bija Beļģijas varasiestādes. Tām bija jāapmaksā vislielākais finanšu prasījums. Tās bija nolaidīgas. Kad mēs varam, sagaidīt izmaiņas Dublinas sistēmā, lai šie cilvēki vairs netiktu pakļauti necilvēcīgiem apstākļiem?

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Sargentini kundze! Kādēļ es nedzirdēju jūs sakām, ka tā ir Turcija, kas rīkojas slikti, ļaujot visiem šiem cilvēkiem sākotnēji ieceļot Turcijā? Kādēļ es nedzirdēju jūs sakām, ka pārāk sarežģītos Eiropas tiesību aktus patvēruma jomā ļaunprātīgi izmanto tik daudz cilvēku, cilvēku tirgotāji un laimes meklētāji tikai un vienīgi tādēļ, ka tie ir pārāk sarežģīti? Kādēļ jūs to nesakāt?

  Judith Sargentini (Verts/ALE). – (NL) Paldies, priekšsēdētāja kungs, par man doto iespēju atbildēt uz šo jautājumu.

Es domāju, ka mums vispirms jāmeklē vaina pašiem sevī. Eiropa ir radījusi jucekli pati savā patvēruma sistēmā. Kamēr mēs turpināsim to darīt un kamēr mēs arvien nevēlēsimies palīdzēt Grieķijai reizi par visām reizēm tikt galā ar patvēruma meklētājiem un nodrošināt, lai mums visiem būtu vienota procedūra, kādā novērtēt, vai kāds ir vai nav patiess politiskais bēglis, mēs nekad nevarēsim novelt vainu uz citiem.

Es piekrītu jums, Madlener kungs, ka cilvēku tirgotāji ir jāapcietina un ka Turcijai tiešām būtu jāizveido pienācīga patvēruma sistēma, tāda sistēma, kas atzīst politiskos bēgļus, kuri neierodas no Eiropas Savienības, bet no citurienes. Ņemot vērā minēto, es pirmkārt meklētu mūsu pašu vainu un nākamo rindā liktu mūsu pašu Parlamentu.

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. –. Priekšsēdētāja kungs! Es teiktu komisārei, ka ir skaidrs, ka mēs strādājam ar sistēmu, kas ir bojāta. Skaidrs ir tas, ka Eiropas tiesas ir pretrunā Eiropas tiesību aktiem. Mums vairs nav darīšana ar situāciju, kurā tiek īstenoti tiesību akti, bet gan tie tiek interpretēti jaunā veidā.

Es uzskatu, ka Eiropas Savienība ir vislabāk piemērota, lai imigrācijas problēmas risinātu ar niansētu sistēmu, kas nav diktatoriska, nevis ar harmonizētiem Eiropas tiesību aktiem vai Eiropas tiesu morāliem nolēmumiem, bet to vietā ar solidaritāti, sadarbību un labu sazināšanos Eiropas kaimiņu starpā.

Mums ir jāatceras, ka jebkāda nasta, kas tiek atslogota vienā vietā, netiek vienkārši pārnesta uz citu vietu. Protams, mums ir pienākums pret citām ES dalībvalstīm un cilvēkiem, kuri meklē drošāku un brīvāku dzīvi, bet nesenais Tiesas nolēmums norāda uz lielākām problēmām, kas ir attiecības starp Eiropas tiesām, Eiropas likumdevējiem un dalībvalstīm un to veikto kontroli uz savām robežām.

Komisāre, man būtu interesanti zināt, kā Komisija gatavojas risināt šos jautājumus ilgtermiņā. Vai jūs lūdzu varētu apliecināt Parlamentam, ka mēs vienkārši neķersimies pie vairāk ES tiesību aktu radīšanas, kurus bez šaubām kādā brīdī nākotnē sagraus Eiropas tiesa, bet tā vietā pastāstiet mums, kā mēs varam efektīvi atbalstīt Grieķiju un citas dalībvalstis, kuras šobrīd strādā ar šādām nastām?

  Cornelis de Jong, GUE/NGL grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos izteikt pateicības un atbalsta vārdus komisārei Malmström. Viņa pareizi pagājušonedēļ aicināja dalībvalstis atkal veikt pasākumus pie visas patvēruma paketes. Tā patiešām nav pasūtījumu ēdienkarte.

Pēkšņais tunisiešu bēgļu pieplūdums ir tam svaigs pierādījums. Itālijai ir vislielākās grūtības nodrošināt, lai tiktu ievērota pienācīga uzņemšana un patvēruma procedūras. Ja pārējās dalībvalstis turpinās vienkārši neko nedarīt un vērot, tas būs tikai laika jautājums, kamēr Eiropas Cilvēktiesību tiesa nolems, ka patvēruma pieteikumu pārsūtīšana uz Itāliju ir jāaptur, kā tā patiesībā izdarīja Grieķijas gadījumā.

Tādēļ katra interesēs ir izstrādāt ārkārtas procedūru Dublinas sistēmas ietvaros, kā to patiešām ierosināja Komisija, un steidzami noslēgt saistošus līgumus par uzņemšanu un augstas kvalitātes patvēruma procedūru.

Es vēlētos no komisāres dzirdēt, vai viņa uzskata, ka attiecīgie Eiropas Parlamenta deputāti varētu viņai vēl kā palīdzēt, lai pārliecinātu dalībvalstis beidzot veikt šīs ļoti vajadzīgās darbības. Jebkurā gadījumā viņa var paļauties uz manu apņemšanos.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, Nīderlandei atkal nākas strēbt Grieķijas ievārīto putru! Vispirms Nīderlandes nodokļu maksātājiem bija jāsamaksā miljardiem eiro, lai izpirktu šo gandrīz bankrotējušo valsti, un tagad mēs esam iejūgti ar diviem tūkstošiem patvēruma meklētāju no Grieķijas, kurus mēs nedrīkstam sūtīt atpakaļ.

Nīderlande nevēlas šos patvēruma meklētājus. Nīderlande ir pietiekami daudz cietusi un turpina ciest no masveida imigrācijas un neizdevušās multikulturālā eksperimenta. Nīderlande vēlas mazāk imigrantu, kuriem nav perspektīvu, un Eiropai jāsāk ievērot daudz stingrāka imigrācijas politika. Pretējā gadījumā Eiropa pārtaps par Eirābiju.

Tomēr Grieķija arī ir tās sliktās kaimiņvalsts Turcijas upuris. Tādēļ Grieķijai vajadzētu uzbūvēt sienu, lai neielaistu turku emigrantus un emigrantus, kuriem Turcija ļauj tranzītā šķērsot tās teritoriju. Mums, protams, vajadzētu sodīt Turciju par nelegālo imigrantu nodrošināšanu ar pāreju uz Grieķiju.

Visbeidzot, Eiropas tiesību aktiem patvēruma jomā vajadzētu būt daudz stingrākiem. Būsim godīgi: 99 % patvēruma meklētāju patiesībā nemaz nav patvēruma meklētāji, bet gan ekonomiskās veiksmes meklētāji, kuri ļaunprātīgi izmanto mūsu tiesību aktus patvēruma jomā.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es turpināšu debates ar šādu hipotēzi: mēs esam redzējuši jukas Vidusjūras reģiona un arābu valstīs. Mēs zinām, ka daudzi šo valstu pilsoņi cer atrast labāku likteni Eiropā. Tas jau ir dzīves fakts, un es baidos, ka hipotēze, kuru es grasos izvērst, drīz kļūs par vēl vienu dzīves faktu.

Pilsoņi pamet šīs trešās valstis, lai dotos uz Eiropu. Tie ierodas Lampedusā — mēs esam redzējuši problēmas, kādas tur ir izveidojušās — vai mēģina sasniegt Grieķiju caur Turciju, izmantojot iespēju nepieprasīt vīzu, pamatojoties uz līgumiem, kādi daudzām šīm trešām valstīm ir noslēgti ar Turciju. Citi dodas uz Maltu, daži iespējams dodas uz Portugāli un Spāniju. Tad daži no viņiem pieprasa patvērumu. Tas ir pats par sevi saprotams, ka šeit atkal tiks piemērota Dublina II. Mēs zinām, ka, lai arī daži patvēruma meklētāji tad iesniegs apelāciju par šiem jautājumiem, atkal būs notiesājoši nolēmumi, tādi paši, kādi mums ir bijuši līdz šim un kurus būs pieņēmušas nacionālās tiesas, pirms mēs pat tiksim līdz Eiropas tiesas nolēmumam. Tādēļ neiedomāsimies neko citu.

Tad vēl ir šāda situācija: daži tiek apcietināti un viņiem nebūs tiesību uz patvērumu. Esmu pārliecināts, ka jūs zināt, ka saskaņā ar līgumu, par kuru veiktās sarunas Komisija nupat paziņoja par pabeigtām, lai tos, kas ierodas caur Turciju, atgrieztu Turcijai atpakaļuzņemšanai, mums būs jāgaida divi gadi, lai līgums stātos spēkā, un vēl trīs gadi, kas ir pārejas periods attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kas kopā veido piecus gadus. Citiem vārdiem sakot, tiem, kuri tiks apcietināti šai laikposmā, pamatojoties uz pie mums pastāvošo krīzi, būs jāgaida līdz 2016. vai 2017. gadam, lai Turcija viņus pieņemtu atpakaļ.

Ļaujiet man pateikt, ka, pastāvot šāda veida vadībai, mani māc bažas, ka Eiropa šobrīd nav uzdevumu augstumos.

  Sylvie Guillaume (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Es domāju, ka vienmēr ir lietderīgi pašiem sev atgādināt par virkni apņemšanos un jo īpaši par to, kas tika veikta 2008. gada oktobrī ar Eiropas Imigrācijas un patvēruma paktu, ar kuru tika paziņots, ka ir pienācis laiks uzņemties jaunas iniciatīvas, lai pabeigtu kopējas Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanu, un tādējādi piedāvāt augstāku aizsardzības līmeni Eiropas Savienībā.

Vairāk nekā divus gadus pēc šā solījuma Komisijas priekšlikumi ir uz apspriežu galda. Tomēr nevar nepamanīt, ka šī Eiropas patvēruma sistēma un harmonizācijas process kaut kādā ziņā cenšas izlauzties dienas gaismā.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas nesenais nolēmums manā uztverē ir būtisks pavērsiens. Tas acīmredzami uzsver Grieķijas patvēruma sistēmas trūkumus, bet tas arī sniedz skaidru vēstījumu laikā, kad Grieķija sāk pārveidot savu patvēruma sistēmu un tai pašā laikā uzņemties cita veida iniciatīvas.

Tomēr, izņemot šo konkrēto situāciju, šis nolēmums vispārīgāk apšauba visu Eiropas patvēruma sistēmu kopumā, īpaši attiecībā uz vienu no tās pamata komponentiem — Dublinas regulu — un tās galveno priekšnoteikumu, nacionālo patvēruma sistēmu līdzvērtību Savienībā. Šis nolēmums parāda, kā paradoksāli kopējā Eiropas patvēruma sistēma ir radījusi sava veida netaisnību gan patvēruma meklētājiem, gan dalībvalstīm.

Pēc šā nolēmuma nekavējoties ir jāveic skaidri pasākumi. Kamēr Grieķijā nav izveidota darboties spējīga patvēruma sistēma, dalībvalstīm ir jāaptur patvēruma meklētāju atgriešana Grieķijai un ir jāizmanto šīs regulas suverenitātes klauzula, kura ļauj tām uzņemties atbildību par pieteikumu izskatīšanu.

Eiropas Cilvēktiesību tiesas (ECHR) nolēmums sūta signālu arī visām iesaistītajām pusēm. Es domāju, ka šim nolēmumam vajadzētu kalpot kā katalizatoram harmonizācijas un pārstrādāšanas procesā, īpaši attiecībā uz Dublinas regulu.

Pirmkārt, tas, protams, attiecas uz pārsūtīšanas apturēšanas mehānismu, kuru es nupat pieminēju un kuru piedāvā Komisija. ECHR nolēmums no vienas puses paver jaunu gaismu šim mehānismam un no otras puses — Eiropas iekšējai solidaritātei. Apturēšanai vajadzētu izraisīt diskusiju atsākšanu par manis pieminēto apturēšanas mehānismu skaidri norādītos apstākļos.

Otrkārt, izņemot šo mehānismu, apturēšanai jākalpo arī kā ietekmes līdzeklim — vai vismaz es ceru, ka tas kalpos — lai sniegtu atbalstu sarunu laikā par citiem grozījumiem regulā, kurus ierosina Komisija, kā arī cita starpā par tiem, kas attiecas uz garantijām, ko nodrošina šis instruments.

Visbeidzot, ECHR noteiktajai apturēšanai būtu jāliek mums sākt domāt par neaizsargātību, kāda piemīt situācijai, kurā nonākuši patvēruma meklētāji. Tai vajadzētu arī likt ieviest pārsūdzības mehānismu, lai apturētu to patvēruma meklētāju pārsūtīšanu, par kuru pārsūtīšanu lēmumi ir pieņemti, piemērojot Dublinas regulu.

Šodien daudzas brīdinājuma gaismas ir sarkanas, tās mums vēsta, ka ir laiks pārskatīt šo regulu un no jauna izveidot patiesu kopēju patvēruma sistēmu, kas balstīta uz solidaritāti un atbildību.

  Nadja Hirsch (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze! Mēs šodien runājam par nolēmumu, ko pieņēma Eiropas Cilvēktiesību tiesa. Tas galu galā ir par Beļģiju, bet tas attiecas uz katru Eiropas Savienības dalībvalsti. Arī Vācija ir nolēmusi vairs nesūtīt patvēruma meklētājus atpakaļ uz Grieķiju.

Kā jau minēja viens no maniem biedriem, mums ir jāpajautā sev pašiem, vai mēs vēlamies uzbūvēt sienas apkārt Eiropai, vai arī mēs vēlamies saglabāt un attīstīt tiesības uz patvērumu, kaut ko, ko es kā liberāle, ļoti atbalstu. Tomēr tas nozīmē arī to, ka mums katram patvēruma meklētājam ir jādod iespēja uz pienācīgi organizētu procesu. Mums ir jāapzinās, ka tas nav taisnīgi un liecina par solidaritātes trūkumu, ja mēs ļaujam dienvidu valstīm pašām uzņemties visu nastu. To ģeogrāfiskā izvietojuma dēļ šīs valstis ir tikušas pakļautas palielinātam bēgļu pieplūdumam. Lampedusā tā ir noticis pašreizējo notikumu dēļ Tunisijā. Tomēr tā ir arī situācija, kas turpinās un ar kuru vietējās patvēruma iestādes netiek galā.

Nesenā liberalizācija attiecībā uz Kosovu arī izraisīja milzīgu patvēruma meklētāju pieplūdumu Vācijā tikai dažas nedēļas atpakaļ. Mums arī bija problēma, ka mēs sākotnēji nespējām pienācīgi apstrādāt visus pieteikumus. Tādēļ, ja mēs patiešām vēlamies saglabāt šīs tiesības uz patvērumu, mums ir jāpārstrukturē sistēma tā, lai nodrošinātu, ka tā sniegtu vairāk solidaritātes nākotnē. Dublina II nevar turpināt darboties tās pašreizējā formā.

  Carmen Romero López (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Afganistānas pilsonis, kurš minēts Cilvēktiesību tiesas nolēmumā, nebija imigrants, viņš neizmantoja ļaunprātīgi sistēmu un nebija cilvēktirdzniecības upuris. Turklāt uz viņu neattiecās Ženēvas konvencija, jo viņš netika vajāts. Viņš bija patvēruma meklētājs, līdz ar to viņam būtu papildu aizsardzība un starptautiskā aizsardzība. Tādēļ šis nolēmums ir svarīgs, pateicoties precedentam, kādu tas rada.

Cik daudz cilvēku varētu gaidīt nolēmumus, kas apstrīdētu noraidītus patvēruma pieteikumus? Cik daudz cilvēku varētu pieprasīt kompensāciju par procesa novilcināšanu? Kas notiktu, ja būtu vairāk nekā tūkstotis Cilvēktiesību tiesas nolēmumu pret dalībvalstīm? Kas notiktu ar Eiropas reputāciju?

Vai mēs varam turpināt uzskatīt sevi par pamattiesību čempioniem, ja mēs izturamies pret no karadarbības bēgošiem patvēruma meklētājiem sliktāk nekā, ja viņi būtu noziedznieki?

Komisāre, patvēruma meklētāji — vai nu tie ir bēgļi, vai saņem papildu aizsardzību — var gaidīt procedūru pabeigšanu aizturēšanas centros līdz pat septiņiem mēnešiem, bez jebkādām procesuālajām tiesībām. Vai tas ir humāni?

Patvēruma pakete ir bijusi iestigusi pārāk ilgi, un kopējā patvēruma sistēma nepastāv, Weber kungs. Tāpat arī visās dalībvalstīs nav vienādas procedūras. Trūkst solidaritātes, kas ir iemesls situācijai, kurā mēs šobrīd atrodamies.

Afganistānas pilsonim tika izmaksāta kompensācija par nemateriālo kaitējumu, nevis pamatojoties uz Dublinas regulu, bet pamatojoties uz to, cik lielu kompensāciju par nemateriālo kaitējumu var pieprasīt no karadarbības bēgošie, kuri vairākus gadus pavada, dodoties no vienas nometnes uz otru? Mēs esam noguruši no sarunām par ļaunprātīgu izmantošanu un cilvēktirdzniecību. Vai tas nebūs tas gadījums, kad mēs vēlamies skatīties citā virzienā un noliegt tādas situācijas pastāvēšanu, kuru mēs atkal un atkal cenšamies noliegt? Dublinu patiešām var pilnveidot, bet ir jāpaveic daudz vairāk. Tas, Komisāre, ir steidzami.

  Simon Busuttil (PPE). – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas tiesas nolēmums ir ne tik daudz nosodošs pret Beļģiju vai Grieķiju, cik tas ir nosodošs pret Dublinas regulu, jo tieši šī pati Dublinas regula, kas ļāva Beļģijai pārsūtīt afgāņu personu atpakaļ uz Grieķiju. Tas nav taisnīgi. Nav taisnīgi, ka robežvalstis vienpusēji uzņemas nastu, jo, būsim atklāti, robežvalstīm nav tur jābūt par policistiem vai robežsargiem priekš pārējām Eiropas Savienības valstīm.

Tādēļ, sekojot Eiropas Savienības Tiesas pieņemtajam nolēmumam, tagad ir skaidrs, ka, ja Eiropas valsts pārsūta patvēruma meklētāju atpakaļ uz citu Eiropas valsti, kura ir pakļauta milzīgam spiedienam, tā rīkojas pretrunā Eiropas Cilvēktiesību konvencijai.

Tādas valstis kā Vācija un Apvienotā Karaliste jau ir sākušas to atzīt un ir apturējušas pārsūtīšanu. Tomēr tas, kas mums ir vajadzīgs, ir Dublinas regulas grozīšana nekavējoties.

  Kyriakos Mavronikolas (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Iemesls, kādēļ es jūtu nepieciešamību runāt šodienas sēdē, ir saistīts ar to, ka nav apspriests Kipras jautājums un imigrācijas problēma, ar kuru mēs saskaramies.

Kiprā, mazā valstī ar pusmiljonu iedzīvotāju, katru dienu ir tādu imigrantu pieplūdums, kuri šķērso Zaļo līniju no okupētajām teritorijām un kuru skaits sasniedz 30 līdz 50 dienā uz pusmiljonu iedzīvotāju.

Mums nav aizturēšanas centru patvēruma meklētājiem. Tā rezultātā, ja viņu pieteikums tiek noraidīts, mēs nevaram dienas beigās viņus nosūtīt atpakaļ uz valsti, no kuras viņi ieradušies. Viņi ieceļo caur okupētajām teritorijām, lielākā daļa iznīcina savus dokumentus, un būtībā šie imigranti paliek uz salas.

  Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Malmström kundze! Mums noteikti nav vajadzīgas sienas, lai atrisinātu šo patvēruma problēmu. Tika izvirzīts priekšlikums uzsliet sienu, kas ir iemesls tam, kādēļ es nolēmu runāt. Ikviens, kurš saka kaut ko tādu, ir pilnīgi pārpratis Eiropas vērtības.

Priekš mums tās ir viss, kas saistīts ar pamattiesību un cilvēktiesību aizsardzību. Par cilvēkiem, kuri ir aizbēguši no savas dzimtenes un meklējuši patvērumu Eiropā jebkāda iemesla dēļ, un par cilvēkiem, kuri labprātīgi ir iekāpuši pārpildītā kuģī un riskējuši ar savu dzīvību, mēs nevaram pateikt: „Mēs vēlamies nosūtīt šos cilvēkus atpakaļ pirms tie pat ieradušies.” Mums priekš šādiem cilvēkiem ir vajadzīgas saprātīgas patvēruma procedūras, kuras pienācīgi darbojas. Mēs nevaram Dienvideiropas valstis, kurās šie cilvēki ierodas, atstāt vienas pašas, risinot šo problēmu. Šai jautājumā es pilnīgi piekrītu savai kolēģei Hirsch kundzei.

No cita skatu punkta ir nepareizi teikt, ka mēs vēlamies, lai šie cilvēki paliktu ārpus Eiropas un mēs nevēlamies viņus uzņemt. Eiropā notiek demogrāfiskās izmaiņas, un nākotnē mums būs vajadzīga integrācija un arī patvēruma meklētāji, kuri vēlētos palikt šeit. Tas nav tikai cilvēciskuma, bet arī veselā saprāta jautājums. Šā iemesla dēļ mums ātri jārod risinājumi šai problēmai.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas nolēmumu patvēruma sistēma Grieķijā ir nehumāna. Tā tas ir tādēļ, ka līdz gala lēmuma pieņemšanai var paiet līdz pat pieciem gadiem. Taču šīs procedūras notiek ilgi visā Eiropā, jo tiek teikti meli, dedzināti vai viltoti dokumenti, ignorēti lēmumi, un patvēruma sistēmu ir diezgan vienkārši savtīgi vai ļaunprātīgi izmantot. Tas īpaši attiecas uz gadījumiem, kad nav patiesa iemesla patvērumam un pēc gadiem ilgušas procedūras pieteikuma iesniedzējs pēkšņi pieprasa uzturēšanās tiesības humānu apsvērumu dēļ.

Ņemot vērā neizdevušos ES patvēruma sistēmu, mums beidzot jābūt godīgiem un jāatzīst, ka ES nevar pieņemt ekonomiskos migrantus no visas pasaules, īpaši tad, ja tai pašā laikā tā tērē miljardiem eiro attīstības palīdzībai un demokrātijas atbalstīšanai tajās valstīs, no kurām nākuši šie cilvēki.

Mums beidzot ir vajadzīga skaidra definīcija tiesībām uz patvērumu, kas ir cieši saistīta ar Ženēvas konvenciju, lai izbeigtu ekonomisko migrāciju. Tai jāietver arī pienākums no patvēruma meklētāju puses sadarboties procedūras laikā. Tas novērsīs juridisko pamatojumu maldināšanai ar humāniem apsvērumiem.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Progresīvā vīzu atcelšana no vienas puses un svaigs migrācijas plūsmu pieaugums no otras puses nozīmē to, ka patvēruma paketei patiešām jākļūst par prioritāti Padomē. Ja to atbalstīs Komisija, šai iniciatīvai būs pozitīvs efekts, regulējot sarežģītu jautājumu un paredzot vienotu stratēģiju, lai piemērotu lēmumu, kuru mēs šodien apspriežam, kā arī radot iespēju izvairīties no pārsūtīšanām, kā tās, kuras mēs šodien apspriedām.

Acīmredzami mēs esam par cilvēktiesību aizsardzību, kaut arī sasaistot šo prasību ar stingru prasību pārbaudi. Komisāre, tā kā situācija ir kļuvusi nepastāvīga, mums šobrīd ir jāsāk meklēt pozitīvs noteikumu kopums un skaidra normatīvā sistēma. Šis ir nozīmīgs solis, kuru esmu pārliecināts, ka ar jūsu palīdzību var nosūtīt Padomei izvērtēšanai pietiekami īsā laikposmā.

  Nathalie Griesbeck (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Mans jautājums būs ļoti īss, jo debates ir bijušas ļoti blīvas un man ir sajūta, ka, izņemot konkrētus ekstrēmus elementus, mums ir kopīgas bažas.

Es vēlētos jautāt komisārei, kā viņa grasās reaģēt uz šo ideju uzsliet sienu starp Turciju un Grieķiju, kas ir vērsta pret tradicionālajām vērtībām, pat ja to var izskaidrot ar ļoti spēcīgo spiedienu, kāds radīts šai valstij, kā arī tad, kā daži biedri ir teikuši, ja apstākļi ir īpaši slikti tiem, kuri nonāk aizturēšanas centros.

Pat ja dalībvalstīm ir brīvas iespējas radīt pašām savus uzbūves plānus — pat ja tas nozīmē uzbūvēt sienu, pat ja tas ir nereāls risinājums — mēs, eiropieši, esam īpaši iesaistīti gan cikliski tajā, kas notiek Lampedusas salā un ar Eiropas Cilvēktiesību tiesas lēmumiem, gan strukturāli situācijā, kāda valda dienvidu valstīs.

Tādēļ ir pienācis laiks steidzami pārskatīt Dublinas regulu, lai mēs varētu uzņemties kopīgu atbildību pār šīm situācijām visā Eiropā, izrādot solidaritāti un humānu pieeju. To mēs varēsim izdarīt vienīgi izstrādājot jaunu Eiropas patvēruma tiesību aktu, kaut ko, kas kļūst steidzamāks kā jebkad.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vērtības, uz kurām ir dibināta Eiropas Savienība — cilvēktiesības un pamattiesības — nevar tikt izvirzītas apspriešanai. Eiropas tiesas nolēmums liek steidzami izdarīt apsvērumus un ātri un efektīvi rīkoties. Šis nolēmums liek izstrādāt, definēt un īstenot vienotu stratēģiju un kopīgu apņemšanos. Patvēruma procedūras jāizskata nekavējoties un pēc iespējas vislabākajā veidā.

Tomēr Eiropa nevar pamest tās robežvalstis, kurām nākas pārvaldīt ārkārtas migrāciju, kura ietekmē ne tikai šīs valstis, bet paplašinoties ietekmē visu Eiropu. Robežvalstis vienas pašas nevar uzņemties visu atbildību par izmaksām un organizēšanu, kas vajadzīgas, lai izskatītu patvēruma pieteikumus, kuri bieži prasa daudz laika un rūpīgu izvērtēšanu. Šie laikposmi un rūpīgā izvērtēšana nedrīkst ietekmēt migrantu cieņu, kura ir jāaizsargā vienmēr un jebkurā gadījumā.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties visiem, kuri piedalījās debatēs. Šis nolēmums ir ārkārtīgi interesants, bet tas pilnīgi nesagrauj šobrīd pastāvošo Dublinas sistēmu. Tā vairāk vai mazāk darbojas un neatkarīgi no nolēmuma jau uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt pamattiesību ievērošanu. Tomēr tas uzsver dažus būtiskus jautājumus, un tādēļ mums ir jāpārveido Dublinas konvencija un ir jāuzlabo tā.

Tādēļ Komisija ir ierosinājusi uzlabojumus, un es ļoti priecājos uzzināt, ka jūs pie tiem strādājat un kas jūs arī saskatāt nepieciešamību pēc kāda ārkārtas mehānisma tajā. Mēs jūs pilnīgi atbalstām šajā ziņā.

Mums ir arī jāpaātrina mūsu darbs, lai ieviestu kopēju patvēruma sistēmu. Lielākā daļa cilvēku šeit tam ir piekritusi, un es esmu ļoti pateicīga par darbu, ko jūs darāt. Vislabākais veids, kā to panākt, ir turpināt darbu, publicēt ziņojumus un mudināt padomi sākt sarunas.

Šodien starp dalībvalstīm pastāv pārāk daudz atšķirību, un tas nerada pastāvīgumu. Kopējā Savienībā ar kopējām vērtībām un ar kopēju starptautisko standartu un konvenciju piemērošanu nedrīkst pastāvēt tādas atšķirības, kādas pastāv šodien. Pret cilvēkiem jāizturas atbilstošā veidā. Mums ir jānodrošina aizsardzība vismazāk aizsargātajiem. Mums ir jābūt efektīvām sistēmām, lai cilvēki netiktu aizturēti mēnešiem un dažkārt gadiem ilgi. Tas ir ļoti sāpīgi indivīdam un arī ļoti dārgi izmaksā sabiedrībai. Mums tas ir jāuzlabo. Es varu tikai vēlreiz pamudināt jūs un Padomi turpināt strādāt pie tā.

Attiecībā uz Grieķiju Komisija dara daudz, lai palīdzētu. Grieķijas valdība strādā pie sava rīcības plāna. Tas ir ļoti ambiciozs plāns, bet jau sākotnēji ir bijis skaidrs, ka to nevarēs atrisināt vienā nedēļas nogalē. Pastāv ilgstošas problēmas. Mēs esam gatavi sniegt atbalstu un fakts, ka visas dalībvalstis ir iesaistītas Frontex operācijā, bet ir piedāvājušas arī dažādu veidu palīdzību — ekonomisko palīdzību vai tehnisko ekspertīzi, tulkotājus, administratīvo palīdzību — parāda, ka pastāv patiesa Eiropas solidaritāte.

Mums ir jāpalīdz Grieķijai, jo Grieķija ir pakļauta ārkārtējam spiedienam, un tā ir arī Eiropas problēma. Protams, Grieķijai ir galvenā atbildība. Tā ir darījusi daudz, bet tai jādara vairāk. Es neesmu pārliecināta, ka žogs vai siena ir risinājums, jo pastāv citas reformas, kuras ir daudz svarīgākas. Mēs strādājam arī ar EASO, jauno patvēruma atbalsta biroju Valetā. Tāpat mēs strādājam ar UNHCR.

Pēdējā laikā Turcija ir parādījusi sevi kā konstruktīvu un sadarboties gribošu. Mēs pēc astoņiem gadiem esam pabeiguši sarunas par atpakaļuzņemšanas līgumu. Es ceru, ka dalībvalstis to akceptēs, kad mums būs nākošā Padomes sanāksme nākošnedēļ.

Attiecībā uz skaitļiem, par kuriem vaicāja Wikström kundze, manā rīcībā esošie skaitļi par 2009. un 2010. gadu liecina, ka ir bijuši 16 328 pieprasījumu, ko dalībvalstis iesniegušas Grieķijai, lai pārņemtu atbildību vai pieņemtu atpakaļ migrantus. No šā skaita 12 638 (77 %) tika pieņemti. Tomēr dalībvalstis izpildīja tikai 2 251 no šīm pārsūtīšanām, kas ir nedaudz mazāk par 14 %.

Es vēlreiz vēlos jums pateikties par atbalstu, ko jūs sniedzat darbā, kuru mēs cenšamies veikt pie patvēruma paketes. Tiesību akti ir uz galda. Turpināsim strādāt kopā – Komisija, Parlaments un Padome – lai paveiktu to, cik ātri vien iespējams, lai beidzot mums būtu kopēja Eiropas patvēruma sistēma.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

14. Tūlītēji ES pasākumi Itālijas un citu dalībvalstu atbalstam saistībā ar ārkārtējām migrācijas plūsmām (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par tūlītējiem ES pasākumiem Itālijas un citu dalībvalstu atbalstam saistībā ar ārkārtējām migrācijas plūsmām.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Paldies par šīm ļoti savlaicīgām debatēm par šo ļoti svarīgo situāciju.

Komisija ļoti kontrolē šo situāciju, un Frontex nosūtīja divus speciālistus uz notikumu vietu. Tiek ziņots, ka pēdējās pāris dienās apmēram 5500 migrantu no Tunisijas ir sasnieguši Itālijas krastus, bet pēdējās 24 stundās migrantu skaits ir samazinājies. Šie migranti pārsvarā ir vīrieši apmēram trīsdesmit gadu vecumā, bet ir arī 34 sievietes un 108 bērni; ir konstatēti 27 nelegālās migrācijas gadījumi. Šie cilvēki, kuri izkāpj Itālijas krastos, rada ārkārtēju spiedienu uz Itālijas iestādēm, kas saistītas ar migrantu uzņemšanu, jo īpaši Lampedūzā.

Pagājušajā sestdienā jau tika sāktas sarunas ar Itālijas Iekšlietu ministru, un ir arī saņemts oficiāls lūgums pēc ES palīdzības. ES ir gatava palīdzēt gan Itālijai, gan Tunisijai. Šis jautājums attiecas uz visu ES, nevis tikai uz abu valstu savstarpējām attiecībām. Pat pirms nesenajiem notikumiem Komisija sadarbībā ar Frontex sāka noteikt īstermiņa un vidējā termiņa pasākumus. ES kopīgajai rīcībai ir jābūt saskaņā ar ES solidaritātes principu attiecībā uz dalībvalstīm, un ES ir gatava palīdzēt Itālijai.

Bet ir jāizmanto tāda pieeja, lai nodrošinātu solidaritātes principu arī attiecībā uz Tunisiju un demokrātiskajām pārmaiņām šajā valstī. To sacīja arī baronese Ashton, vakar Tunisā tiekoties ar Tunisijas varas iestādēm un piedāvājot politisko un finansiālo atbalstu.

Lai palīdzētu Itālijai šajā situācijā, ir noteikti visaptveroši konkrētu pasākumu kopumi un ir sagatavota tūlītēja finansiāla palīdzība. ES ir gatava sniegt finansiālu ārkārtas palīdzību saskaņā ar 2011. gada Eiropas Bēgļu fondu papildus finansējumam, ko jau ir paredzēts piešķirt Itālijai. Šim finansējumam būtu jābūt pietiekamam, lai segtu izdevumus, kas ir saistīti ar izmitināšanu, infrastruktūru, materiālo palīdzību, medicīnisko aprūpi, sociālo palīdzību, tiesu administratīvām konsultācijām bēgļu jautājumos, kā arī juridiskajām konsultācijām, tulkošanas pakalpojumiem, kā arī citus izdevumus.

Ir iespējams arī īsā laikā rast līdzekļus no ES budžeta, piemēram, izmantojot Eiropas Ārējo robežu fonda līdzekļus, un vajadzības gadījumā Itālija var lūgt jaunā Eiropas Patvēruma atbalsta biroja Valletā atbalsta komandu palīdzību valsts iestādēm, kuras izskata patvēruma pieprasījumus.

Runājot par ārējo robežu kontroli, ir jāizveido Frontex kopīga operācija, un tiek risinātas sarunas ar Frontex pārstāvjiem. Es zinu, ka ir sākti tehniskie sagatavošanas darbi.

Kā ierasts, šo kopīgo debašu iznākums ir atkarīgs no dalībvalstu brīvprātīgā ieguldījuma attiecībā uz aprīkojumu. Es aicinu visas dalībvalstis palīdzēt. Runājot par debatēm, kas notika pirms dažām minūtēm, es vēlos uzsvērt kādu aspektu: ņemot vērā to, ka operācijas pie jūras un sauszemes robežas ir ļoti atšķirīgas, un ņemot vērā lūgumu dalībvalstīm iesaistīties jaunā kopīgā operācijā, tas neietekmēs dalībvalstu ieguldījumu attiecībā uz pasākumiem, kas pašlaik tiek īstenoti pie Grieķijas sauszemes robežas. Tā, protams, ir prioritāte.

Es vēlos uzsvērt to, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš īpaši neaizsargātām cilvēku kategorijām, kurām ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība. Ir jāņem vērā šo cilvēku vajadzības, un viņiem ir jānodrošina īpaša aizsardzība, kas viņiem pienākas saskaņā ar ES tiesību aktiem.

Saistībā ar konkrētajiem pasākumiem, kurus es tikko pieminēju, ES pārstāvji ir gatavi tikties un sadarboties ar Itālijas varas iestāžu pārstāvjiem, lai vienotos par katra pasākuma un turpmāko darbību niansēm.

Protams, arī turpmāk ir jāīsteno vidējā termiņa stratēģija. Runājot par migrācijas plūsmām, ir jānodrošina efektīva robežu pārvaldība un stratēģija, lai atbalstītu pārmaiņas demokrātijas un ekonomikas jomā. Tunisijas varas iestādēm īstermiņā būtu jānodrošina efektīva patruļa pie valsts jūras robežas un piekrastē, lai pašreizējo situāciju nevarētu izmantot cilvēki, kuri nodarbojas ar kontrabandu un cilvēku tirdzniecību, un no cietuma izbēguši noziedznieki. Ir arī svarīgi panākt to, lai Tunisija uzņemtu atpakaļ tos cilvēkus, kuri ir sasnieguši ES dalībvalstu teritoriju un kuriem nav nepieciešama starptautiskā aizsardzība.

Runājot par strukturētākiem intervences pasākumiem, ir arī jāizvērtē iespēja piešķirt ES atbalstu tādu projektu īstenošanai, kas dažādos Tunisijas reģionos, un jo īpaši valsts dienvidu reģionos, veicinātu ienākumus un palīdzētu izveidot darbavietas.

Vispārīgāk runājot, Tunisijā ir nepieciešama saskaņota pieeja, kas veicinātu politisko un ekonomisko attīstību Tunisijā un kas dotu iespēju šīs valsts iedzīvotājiem likumīgi ceļot uz ES, kā arī apmainīties ar precēm, pakalpojumiem un prasmēm.

Šo populāro revolūciju dēļ Vidusjūras reģionā notiek lielas pārmaiņas. Tās var izraisīt daudz pozitīvu pārmaiņu Tunisijā, citās valstīs un ES. Pašreizējā situācija Lampedūzā nedrīkst būt kavēklis ES plāniem nodrošināt palīdzību un atbalstu tām jaunajām demokrātiskajām valstīm un jaunajai paaudzei, kurām tik ātri un mierīgi izdevās panākt būtiskas politiskās pārmaiņas.

  Simon Busuttil, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ārkārtas situācija humānajā jomā Itālijā un jo īpaši Lampedūzā liek steidzami rīkoties — jo tā patiešām ir ārkārtas situācija.

Es ierosinu piecus pasākumus. Pirmkārt, ir jāizstrādā īsts Māršala plāns Tunisijai un Ēģiptei, kas nodrošinātu konkrētu palīdzību, bet vienlaikus apmaiņā pret to ir jāpieprasa Tunisijas varas iestāžu pilnīga sadarbība, lai bloķētu šīs valsts piekrasti un lai nepieļautu turpmāku nelegālo emigrāciju pa jūru.

Otrkārt, ir steidzami jāizvērš Frontex RABIT — ātrās reaģēšanas robežapsardzes vienības — misija. Tāpēc, komisāres kundze, ir ne tikai jāiesaista Frontex speciālisti, bet notikuma vietā ir jāīsteno arī Frontex misija.

Treškārt, Itālijai ir jānodrošina konkrēta palīdzība saistībā ar vairāku tūkstošu cilvēku uzņemšanu, kuri ierodas Lampedūzā. Godīgi sakot, komisāres kundze, es nesaprotu, kā jūs varat apgalvot, ka EPAB sūtīs savus speciālistus, ja šis birojs ES vēl nedarbojas, un tas nozīmē, ka tas būs jādara citādi.

Ceturtkārt, ir jāpalīdz saistībā ar repatriācijas procesu: nekavējoties ir jārepatriē tie cilvēki, kuriem netiek piešķirts patvērums. Šie cilvēki ir jāsūta atpakaļ uz Tunisiju, no kurienes viņi ieradās.

Visbeidzot ir jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Līguma 80. pantu ES imigrācijas politikas pamata nosacījums ir solidaritātes princips un taisnīgs atbildības sadalījums. Manuprāt, ir pienācis laiks Komisijai īstenot šo pantu.

  Juan Fernando López Aguilar, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Manuprāt, lielākā daļa Parlamenta deputātu atzinīgi vērtē demokrātiskās izmaiņas Vidusjūras reģiona valstīs, kas ir pārbaudījums Eiropas ārpolitikai un tam, vai ES spēj pieturēties pie savām vērtībām, bet daudzi arī zina, ka šīm pārmaiņām ir arī negatīvas sekas. Tās ietekmē situāciju humānajā jomā un migrāciju kaimiņvalstīs.

Tāpēc ir jāatgādina tas, ka spēkā ir Lisabonas līgums un, kā tikko tika minēts, saskaņā ar 67., 77. pantu, 78. panta 3. punktu un 80. pantu, solidaritātes principu un kopīgo atbildību, pašreizējā situācija Eiropā ir sarežģīta. Tā ir kopīga problēma, un tāpēc tā attiecas uz Eiropas iestādēm.

Ir jāsaprot, ka nevienu valsti nedrīkst atstāt likteņa varā. Ir jāsaprot, ka šī nav Lampedūzas — Itālijas —, Maltas, Grieķijas vai Spānijas problēma. Nē! Tā ir Eiropas līmeņa problēma. Tomēr ir arī jāsaprot tas, ka runa ir nevis par operatīvo aģentūru Eiropas Aģentūru operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām vai par Eiropas Patvēruma atbalsta biroju, bet par politiskiem lēmumiem. Šajā saistībā ir jānorāda tas, ka ir jāiegulda līdzekļi, lai nodrošinātu sadarbību attīstības jomā un lai palīdzētu attiecīgajām valstīm izveidot un nostiprināt demokrātiju. Bet vajadzīgie līdzekļi ir jāpiešķir ES dalībvalstīm, lai palīdzētu primārās aprūpes jomā saistībā ar imigrāciju un kopīgo robežu pārvaldi.

Tāpēc ir jāņem vērā tas, ka Lisabonas līgums paredz īstenot veselu programmu un ka Parlaments palīdzēs risināt turpmākās problēmas.

  Niccolò Rinaldi, ALDE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos runāt par apgalvojumu, kuru, domājams, Itālijas Ārlietu ministrs izteica vakar Damaskā, sakot, ka — ieklausieties! — Sīrija „ir stabila valsts, kurā tiek ņemtas vērā iedzīvotāju vēlmes attiecībā uz modernu sistēmu”. Vienlaikus pirms dažām dienām Itālijas Iekšlietu ministrs sniedza vēl vienu paziņojumu, uzliekot atbildību uz Eiropas pleciem, norādot, ka ES „kā parasti” Itāliju ir pametusi novārtā.

Bet šis ir kārtējais gadījums, kad Eiropa tiek vainota, ja tas ir izdevīgi, lai ignorētu Briseles lēmumu neatbalstīt nolīgumu par repatriāciju pa jūru, kas ir pretrunā ar humanitārajām tiesībām un kura mērķis ir nodrošināt peļņu Āfrikas valstu diktatoriem — daži no viņiem pašlaik ir gāzti —, turpinot tērēt vairākus miljardus līdzekļu Gaddafi kunga vadītajā Lībijā vai atsakoties no EUR 10 miljonu palīdzības Itālijas valdībai no Eiropas Bēgļu fonda līdzekļiem, ko Itālijas valdība nolēma neizmantot, iespējams, tāpēc, ka šie līdzekļi būtu jāizmanto saskaņā ar pārredzamiem Eiropas noteikumiem, nevis saskaņā ar Itālijas Civilās aizsardzības aģentūras vietējiem standartiem.

Tāpēc, manuprāt, šādā veidā un ar šādiem paziņojumiem neko nevarēs panākt. Nav ņemti vērā pēdējo nedēļu notikumi. Notikumi Lampedūzā atgādina to, ka vēsture ir pārāka par noteiktām politiskām intrigām un ilūziju veicinošiem paziņojumiem. Šie notikumi atgādina to, ka visu nevar nopirkt par naudu, ka Eiropu nevar vainot, kad tas ir izdevīgi, un to, ka tas ir projekts, pie kura ir jāstrādā katru dienu un kas paredz ievērot tiesības, rīkoties saskaņā ar solidaritātes principu un pildīt saistības.

Lai pietiekami un mērķtiecīgi ierobežotu migrāciju, ir nepieciešamas piecas lietas: demokrātija, attīstība, starptautisko tiesību aktu ievērošana, Eiropas solidaritātes principa ievērošana un galvenokārt rīcība.

  Barbara Lochbihler, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Ierobežojot šīs debates attiecībā uz atbalstu Itālijai un citām dalībvalstīm, atkal tiek pieļauta tā kļūda, ka uzmanība tiek pievērsta problēmām tikai Vidusjūras reģiona valstīs. Nepietiekama uzmanība tiek pievērsta pašiem cilvēkiem, kuri bēgot šķērso jūru.

Lai nopietni tiktu īstenoti ES pasākumi bēgļu aizsardzības jomās, vispirms atsevišķos gadījumos ir jānoskaidro un vajadzības gadījumā ir jāpārbauda, kādā situācijā ir šie cilvēki, un pēc tam ir jānodrošina viņu cilvēktiesību aizsardzība. Nedrīkst cilvēkiem atteikt palīdzību un slēgt ES robežas. ES ārējās robežas aģentūra Frontex piedāvā pastāvīgu palīdzību šajā situācijā. Ir jāpiekrīt tam, ka būtu labi, ja šīs aģentūras darbības būtu vērstas bēgļu uz aizsardzību un glābšanu. Nedrīkst ar bēgļiem pilnām laivām likt doties atpakaļ, kā tas ir bijis līdz šim. Parlaments pašlaik sagatavo Frontex jaunas pilnvaras un, cerams, uzlabojumi tiks veiksmīgi īstenoti, tostarp nodrošinot labāku pārredzamību un nosakot konkrētas prasības, kas paredz aģentūrai rīkoties saskaņā ar cilvēktiesībām.

Protams, ir arī steidzami jāpalīdz Tunisijai izveidot tādu ekonomiku, lai šīs valsts iedzīvotājiem būtu lielākas iespējas dzīvot pienācīgu dzīvi savā valstī. Tunisijā ir jānodrošina strauja un stabila ekonomikas attīstība, veicinot tirdzniecību ar ES un piešķirot subsīdijas projektiem šajā valstī. Tas ir viens no galvenajiem priekšnosacījumiem, lai Tunisijā nodrošinātu demokrātiskas pārmaiņas.

Tas ir nepieņemami, ka atkal daudzas ES dalībvalstis vēlas pagriezt muguru tām Vidusjūras reģiona valstīm, kuras cīnās ar bēgļu negaidītu pieplūdumu. Tiek ignorēti lūgumi brīvprātīgi palīdzēt Lampedūzai un Maltai. Ir nepieciešams saistošs risinājums, kas paredz ES dalībvalstīm centrālajos un ziemeļu reģionos pieņemt bēgļus. Vajadzīgā infrastruktūra jau ir izveidota. Problēma ir vāja politiskā griba un solidaritātes apziņa.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Patiesībā, runājot par problēmu saistībā ar situāciju Lampedūzā, ir jāņem vērā viens aspekts: laikā, kad Tunisijā valdīja prezidents Ben Ali, bija spēkā kādi tiesību akti, kuri joprojām nav izlaboti un kas paredz, ka emigrācija ir noziegums. Tāpēc runa nav tikai par Frontex, jo galu galā ir jānodrošina tas, lai, atgriežoties Tunisijā, šos cilvēkus neapcietinātu, un jaunā valdība ir jāpārliecina anulēt attiecīgos tiesību aktus.

Tomēr, manuprāt, tas galvenokārt norāda uz to, cik ļoti ES imigrācijas politika neatbilst reālajai situācijai, jo tā ir atkarīga no viena cilvēka lēmuma. Šis cilvēks nav Malmström kundze vai Barroso kungs; tas ir Gaddafi kungs. Ja Gaddafi kunga vara tiks gāzta, un es no sirds ceru, ka tas notiks, ko darīs ES, lai ierobežotu imigrantu plūsmu no Ziemeļāfrikas un Subsahāras Āfrikas?

Šis gadījums arī apliecina to, ka pašlaik no Marokas līdz Sīrijai stiepjas 5000 kilometru gara robeža, kur ar katru kilometru palielinās humānais risks, un to, ka ES ir jābūt gatavai tādai bēgļu krīzei, kāda Eiropā nav piedzīvota kopš 1956. gada Ungārijā. Tādā gadījumā ir jāanulē koplēmums cilvēku pārvietošanas jomā, jo pie Eiropas robežām varētu izvietot bēgļu nometnes gadījumā, ja kāda no šīm revolūcijām beidzas slikti — tas, cerams, nenotiks —, un varētu uz visiem laikiem izmainīt politikas sistēmu attiecībā uz patvērumu Eiropā un patvēruma meklētāju izvietošanu Eiropas Savienības valstīs.

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nekavējoties ir jārod politisks risinājums pašreizējai ārkārtas situācijai. Itālija lūdza nekavējoties īstenot šādus pasākumus: 1) pārveidot Frontex, lai tā būtu operatīva struktūra, nevis koordinācijas aģentūra un lai tā izmantotu savus darbiniekus un resursus; 2) īstenot pienākumu sadales principu; 3) iesaistīt Eiropolu, izmeklējot gadījumus par iespējamu teroristu ieceļošanu un par noziedzīgām organizācijām, kuras nodarbojas ar cilvēku tirdzniecību; un 4) piešķirt līdzekļus, lai novērstu ārkārtas situāciju.

Jebkurā gadījumā neviens no šiem risinājumiem neatrisinās revolūciju strukturālos cēloņus Magribā, ko var izraisīt patiesu politisko partiju, arodbiedrību, apvienību, brīvas preses trūkums un galvenokārt cilvēktiesību pārkāpumi. Būtībā nedarbojas institucionālie instrumenti, kas ir raksturīgi pilnīgi demokrātiskai sistēmai un kas iedzīvotājiem nodrošina balsstiesības. Tādā gadījumā nav iespējama ekonomiskā attīstība, darbavietu izveide un nevar nodrošināt stabilitāti un drošību ikvienam. Šī ir nopietna politiska problēma, kas Eiropai ir jārisina.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropā ir ārkārtas situācija. Pašlaik Eiropā kā cunami viļņi ieplūst imigranti no Ziemeļāfrikas islāma valstīm.

Vairāki desmiti tūkstoši cilvēku, un daži no šiem cilvēkiem ir rūdīti noziedznieki vai pat teroristi, kas, dodoties labākas dzīves meklējumos, jau ir ieradušies Lampedūzā, un vairāki simti tūkstošu cilvēku vēl plāno doties bēgļu gaitās. Eiropas robeža ir caura kā siets. Itālija nespēj aizsargāt ES ārējo robežu, un Frontex šī situācija uztrauc.

Tāpēc es lūdzu Padomi un Augstāko pārstāvi baronesi Ashton kundzi saskaņā ar 28. panta 2. punktu sasaukt ārkārtas sēdi, lai Padome īstenotu stingrus pasākumus, lai samazinātu imigrācijas plūsmu. Es arī iesaku premjerministram Berlusconi kungam nelūgt ES naudu, lai palīdzētu sakārtot viņa radītās problēmas vai lai palīdzētu neļaut imigrantiem ieplūst viņa vadītajā valstī. Viņam būtu mazāk laika jāvelta izklaidēm ar sievietēm un jārīkojas, lai piespiestu imigrantus atgriezties Āfrikā.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos izteikt atzinību komisāres kundzei par ieguldīto darbu un darbu, ko viņa plāno veikt turpmāk, lai risinātu šo humāno ārkārtas situāciju. Bet, komisāres kundze, mums abiem ir skaidrs tas, ka patiesībā ārkārtas situācija neattiecas uz humāno situāciju — humānā situācija ir tikai sekas —, bet gan uz to, ka vēsturiskas sacelšanās Magribā laikā, Eiropa rīkojās neatbilstoši, proti, neskatoties uz vairākiem mēģinājumiem, tā nespēja izstrādāt jaunu stratēģiju Vidusjūras reģiona valstīm. Lisabonas process izrādījās neveiksmīgs, un Savienība nespēja palīdzēt Vidusjūras reģiona valstīm.

Pašlaik netiek pareizi izvērtētas patiesās problēmas. Šīs problēmas ir jārisina kopīgi, bet šodien Padomes pārstāvji sēdē nepiedalās. Mēs lūdzam Padomi pārskatīt Eiropas stratēģiju, lai tā vairāk būtu vērsta uz demokrātijas un brīvības nodrošināšanu visā Vidusjūras reģionā, nevis uz to, lai apkarotu imigrāciju un nelegālo imigrāciju.

Kad Padomju Savienība sabruka un kad cilvēkiem bija vienādas iespējas, ES sniedza praktiskus risinājumus un viegli atrisināja problēmu saistībā ar vairākiem tūkstošiem poļu, kuri ieradās ES valstīs, jo bija mērķis Eiropā integrēt visas Austrumeiropas valstis. ES nepiedāvā risinājumus situācijai Vidusjūras reģiona valstīs. Tā vietā ir jāizstrādā stratēģija, jo pretējā gadījumā šo problēmu nevarēs atrisināt. Mēs novērtēsim jūsu ieguldījumu šajā jomā, un tas arī viss.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es varētu minēt vairākus iemeslus tam, kāpēc Eiropa nav atrisinājusi problēmas imigrācijas jomā. Galvenokārt tas ir tāpēc, ka tā vēlas iesaistīt drošības spēkus, lai risinātu sociālu, ekonomisku un politisku problēmu.

Bet mans jautājums ir saistīts ar jautājumu, ko uzdeva kolēģis Tavares kungs. Vai, jūsuprāt, ir pieņemami, ka Frontex un citas iestādes varētu repatriēt Tunisijas iedzīvotājus, neskatoties uz to, ka saskaņā ar Tunisijas tiesību aktiem repatriētie iedzīvotāji tiks ieslodzīti cietumā? Vai pretējā gadījumā vispirms nebūtu jāīsteno kādi diplomātiski pasākumi, lai atceltu šo likumu un lai pēc tam varētu ieviest citus mehānismus, piemēram, tos, kurus es tikko pieminēju?

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Paldies par jautājumu! Es vēlos norādīt, ka tikai pirms dažām dienām es un Panzeri kungs, delegācijas attiecībām ar Magribas valstīm priekšsēdētājs, bijām misijā Tunisijā, mēs redzējām, ka pagaidu valdība veic būtiskas izmaiņas tiesību sistēmā un šo jomu regulējošos likumos.

Ņemot vērā uz uzticību balstītas attiecības starp Eiropas valstīm un jauno iekārtu Tunisijā, manuprāt, ir jāsāk rīkoties, lai risinātu jūsu pieminētās problēmas.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL). – (FR) Es vēlos uzrunāt deputātu, kurš uzstājās pirms pēdējiem diviem runātājiem. Es vēlos zināt, kā deputāts noskaidroja, ka tie cilvēki, kuri ieceļoja Lampedūzā, ir islāmisti un noziedznieki, un vai viņa rīcībā ir personu dati, kas varētu pamatot šādus apgalvojumus, vai patiesībā viņš to visu izdomāja.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Visiem ir zināms tas, ka tie cilvēki, kuri ieceļoja no Lībijas, galvenokārt ir islāmisti un ka diezgan daudzi no viņiem ir noziedznieki un pat teroristi.

Manuprāt, to zina visi klātesošie, un, ja jūs to nezinājāt, jūs droši vien esat ļoti naivs.

  David-Maria Sassoli (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Manis pārstāvētā grupa ir gandarīta par to, ka Komisija piedalās šajās debatēs par Ziemeļāfrikas migrācijas krīzi. Ierodoties Lampedūzā, šie cilvēki konstatē, ka nav šo cilvēku reģistrācijas un identifikācijas sistēmas. Patiesībā, lai nepieļautu imigrāciju, Itālijas valdība pirms kāda laika likvidēja līdzšinējo reģistrācijas centru un noteica šīs sistēmas ierobežojumus, lai Itālijai nebūtu jārisina problēmas nelegālās imigrācijas jomā.

Ir skaidrs, ka šī ir ne tikai Itālijas, bet visas Eiropas problēma. Ir nepieciešami vērienīgi finanšu ieguldījumi, lai šo problēmu atrisinātu atbilstoši saskaņotai politikas sistēmai un starptautiskiem līgumiem un lai nodrošinātu bēgļu aizsardzību. Komisāres kundze, es lūdzu precizēt, kad Itālijas valdība lūdza Eiropas Komisiju iejaukties, jo, kā zināms, šis jautājums ir pretrunīgs.

  Mara Bizzotto (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pēdējās dažās stundās Itālijā ieradās vairāk nekā 5000 imigrantu, un vēl 100 000 imigrantu plāno ierasties Itālijā, Francijā un Vācijā. Tunisijas Tieslietu ministrs apstiprināja to, ka starp nelegālajiem imigrantiem ir apmēram 11 000 cietumnieku, teroristu un noziedznieku.

Es jau iepriekš iesniedzu Komisijā steidzamu jautājumu, lai baronese Ashton kundze — kura nezināmu iemeslu dēļ šajā sēdē nepiedalās — varētu uz to atbildēt, bet Komisija tikai šodien piekrita nodot šo jautājumu izskatīšanai, un tikai tāpēc, ka vakar Parlaments piespieda Komisiju to darīt. Šis milzīgais klusums visskaidrāk apliecina to, ka Eiropa un Eiropas vadība nerīkojas, jo tai ir bail cīnīties pret humanitāro krīzi, kas rada nopietnas humānās un drošības problēmas.

Dāmas un kungi, šai demokrātiskajai iestādei ir atvēlēta tikai pusstunda debatēm par vēsturisku notikumu un tā ietekmi uz Eiropas iedzīvotājiem. Ko man teikt vēlētājiem manā valstī, kuri ir nobijušies? Kā Eiropas Savienība rīkosies turpmāk, es domāju — tūlīt, lai atrisinātu šo sarežģīto situāciju?

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tālu Vidusjūrā atrodas sala, kuru sauc Lampedūza. 2008. gadā plašsaziņas līdzekļi bieži informēja par notikumiem šajā salā, jo tajā gadā salā ieradās 40 000 bēgļu. Vēlāk, lai atrisinātu šo problēmu, tika noslēgta vienošanās — tā dēvētais sadraudzības līgums, kuru parakstīja Itālijas un Lībijas valdības.

Malmström kundze, pašreizējā situācija ir līdzīga, tomēr tā ir daudz sarežģītāka. Vidusjūras reģiona valstīs nemierus izraisīja vēlme nodrošināt mieru un stabilitāti un izveidot jaunu valdību Tunisijā un Ēģiptē. Es dzīvoju Sicīlijā, un, atšķirībā no pārējiem runātājiem, es apmeklēju kādreizējo reģistrācijas centru. Kādreiz šis centrs bija vajadzīgs, bet pēc sadraudzības līguma noslēgšanas tas vairs nebija vajadzīgs.

Ko var darīt Komisija un Frontex? Protams, visi vēlas, lai nekavējoties tiktu īstenoti pasākumi. Visi vēlas, lai Frontex būtu elastīga, moderna un labi strukturēta aģentūra, kas izmanto pašu finanšu līdzekļus, un mēs ar Busuttil kungu Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā izvērtējam šīs aģentūras pilnvaras. Mauro kungs arī lūdz Padomi rīkoties nekavējoties un steidzami iekļaut šo jautājumu darba kārtībā, jo šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs, ņemot vērā to, ka tagad imigranti sāk ieceļot arī no Ēģiptes.

Pastāv ļoti liela iespēja, ka neizbēgamo kavējumu rezultātā varētu ciest daudzu bēgļu cieņa un gods, tomēr mēs esam pārliecināti par to, ka Malmström kundze panāks, lai arī šoreiz viņas viedoklis tiktu ņemts vērā.

  Pier Antonio Panzeri (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pašreizējā milzīgā migrantu plūsma ir nopietna problēma, un tā ir visas Eiropas problēma. Tomēr šo problēmu nevar atrisināt žēlojoties; lai pareizi un mērķtiecīgi pārvarētu pašreizējo krīzi, ir nepieciešama efektīva sadarbība. Ir jāīsteno divu līmeņu pasākumi, un ir jāuzņemas liela atbildība.

Pirmkārt, runa ir par pašreizējo krīzi. Lai to novērstu, ir jāpiešķir papildu līdzekļi, beidzot ir jāsāk Eiropas apaļā galda sarunas, darba kārtībā iekļaujot iespēju dažādās valstīs vienlīdzīgi sadalīt imigrantu plūsmu, un visbeidzot ir jāsāk sarunas ar Tunisijas pagaidu valdību, lai pieprasītu izmantot tos resursus un instrumentus, kas ir nepieciešami, lai ierobežotu pašreizējo milzīgo migrācijas plūsmu.

Otrkārt, ir nepieciešama stingrāka politika. Ir ārkārtīgi svarīgi nopietni pārskatīt ES kaimiņattiecību politiku. Ir jārīkojas saskaņā ar pārskatītu politiku ekonomikas, finanšu un sociālās sadarbības jomā, gudru imigrācijas politiku un efektīvu atbalstu ekonomikas reformu un demokrātisku pārmaiņu jomā, ko ir paredzēts īstenot Tunisijā.

Tikai tā var atrisināt problēmas, kuras pašlaik ir aktuālas Itālijā un Eiropā. Komisāres kundze, manuprāt, jūs piekritīsiet, ka ir pienācis laiks rīkoties.

  Teresa Jiménez-Becerril Barrio (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es nevēlos pārāk salīdzināt terorismu un imigrāciju, bet es esmu novērojusi to, ka diemžēl ES pasākumi ir jāīsteno, jo situācija ir ārkārtēja, piemēram, ņemot vērā nopietnus imigrantu uzbrukumus vai masveida ieceļošanu, kā tas pašlaik ir Lampedūzā, kur Tunisijas iedzīvotāji masveidā izceļo uz Itāliju, un tas var radīt ļoti nopietnas problēmas.

Dodoties ceļā, cerot uz labāku dzīvi, šis ceļojums var izrādīties neveiksmīgs, un par to būs atbildīgi visi tie, kuri ir liecinieki šīm nepārtrauktajām un nekontrolētajām cilvēku plūsmām un kuri neiesaista varas iestādes, lai šo situāciju atrisinātu. Kad tas notiks, ES tikai nošausmināsies un nākamajā dienā par to aizmirsīs.

Eiropas iedzīvotājiem ir pienākums un tiesības zināt patiesību: to, ka Vidusjūras stratēģija nedarbojas, ka kopējo imigrācijas politiku nevarēs īstenot līdz brīdim, kad Eiropas pilsētas apņemsies Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) nodrošināt pietiekamus līdzekļus, lai tā varētu efektīvi darboties.

Tukši vārdi neko nemaksā, bet ir jārīkojas. Vai, jūsuprāt, Frontex pašlaik var nodrošināt drošību pie Eiropas robežām? Manuprāt, nevar. Cerams, ka Ēģiptes, Tunisijas un citu Magribas reģiona valstu iedzīvotāji nevēlēsies masveidā doties uz Eiropu labākas dzīves meklējumos, bet centīsies to nodrošināt savā mītnes valstī, jo tieši par to viņi cīnās, un mums šiem cilvēkiem ir jāpalīdz.

Tāpēc ir jāievēro solidaritātes princips un ir jāuzņemas atbildība, un galvenokārt, runājot par kopējo Eiropas imigrācijas politiku, ir jābūt patiesiem, jo pašlaik tas ir svarīgāk nekā jebkad iepriekš.

  Roberta Angelilli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropa ilgi ignorēja situāciju imigrācijas jomā, un tagad par to ir jāmaksā. Imigrācija joprojām nav Eiropas Savienības vai visu 27 dalībvalstu prioritāte, un bieži vien valstīm, ka atrodas pie ES robežām, problēmas šajā jomā ir jārisina patstāvīgi. Vienam no kopīgiem mērķiem būtu jābūt izveidot atbilstošu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu stratēģiju, tomēr arī šajā gadījumā ir jāatzīst, ka faktiski Barselonas process tā arī netika īstenots.

Komisāres kundze, faktiski šī tēma ir nepatīkama. Pareizi ir tas, ka dažām dalībvalstīm, piemēram, Itālijai, Grieķijai, Maltai un citām valstīm šīs problēmas ir jārisina un ka tām ir jāīsteno solidaritātes princips, kamēr lielākā daļa dalībvalstu tikai pasīvi vēro notikumus un pamāca citas valstis.

Nopietns darbs ir jāiegulda attiecībā uz tiesību aktiem saistībā ar finansējumu un instrumentu pastiprināšanu — runa ir par Frontex —, tomēr galvenokārt ir nepieciešama politiskā griba. Priekšsēdētāja kungs, nobeigumā es vēlos pateikties Malmström kundzei un Komisijai tieši par to: par palīdzību Itālijas valdībai — kā tika apliecināts arī šodien —, lai atrisinātu humanitāro krīzi Lampedūzā.

  Ioan Mircea Paşcu (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, straujie notikumi Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos iedragāja mūsu bezrūpīgo pārliecību, ka Eiropa ir tik turīga un droša, ka nav iemesla uztraukties par ievērojamu drošības apdraudējumu.

Tomēr mūsdienās viss strauji mainās, un, kas vienu dienu šķiet neiespējams, tas jau nākamajā dienā var īstenoties. Runa ir par tehnisku un politisku problēmu. Es vēlos runāt par to, ka tagad, kad, sākoties apvērsumam Ziemeļāfrikā, palielinās bēgļu skaits no šī reģiona valstīm, ES ir sarežģītā situācijā, jo tai ir jāatbalsta šie cilvēki, un vienlaikus tā nevēlas ielaist imigrantus no šī reģiona valstīm.

Es tikai vēlos teikt to, ka, lai saglabātu uzticību ES, risinājumam attiecībā uz tehniskām problēmām, kas attiecas ne tikai uz naudu un policijas spēkiem, ir jāsaskan ar ES oficiālo viedokli. Tāpēc skarbi pasākumi, kādus deputāti nesen ierosināja izmantot pret citu ES dalībvalstu iedzīvotājiem, tikai kaitētu ES tēlam — šajā gadījumā gan no iekšpolitikas, gan no ārpolitikas viedokļa.

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikties komisāres kundzei, kura nekavējoties un mērķtiecīgi bija gatava palīdzēt Itālijai, neskatoties uz to, ka sākotnēji Itālijas valdība no šīs palīdzības atteicās.

Komisāres kundze, jūs pareizi uzsvērāt nepieciešamību demokrātisko pārmaiņu laikā palīdzēt Tunisijai. Tomēr man ir kāds neskaidrs jautājums, kuru es vēlos jums visiem uzdot: kā tika izmantota nauda, ko Eiropa visus šos gadus piešķīra Tunisijai, un ko tā joprojām piešķir Lībijai, kur — kā zināms — valda demokrātiskais režīms? Tāpēc tagad var no sirds sveikt Tunisijas iedzīvotājus ar atmodu, lai gan man nav skaidrs, kā varēja nodrošināt šos līdzekļus. Kas notiktu, ja Lībijā tagad notiktu atmoda? Vai atkal būtu jākonstatē, ka, domājot, ka tiek finansēts demokrātisks režīms, patiesībā tika īstenota postoša politika?

Komisāres kundze, es nesaprotu, kā Eiropa varēja ignorēt šo demokrātiskās atmodas procesu, un tikai Amerikas Savienotās Valstis nodrošināja stingru vadību šajā jomā.

Es vēlos atsaukties uz Portas kunga un Tavares kunga sacīto. Viņi pieminēja pārsteidzošu faktu, ka dažās valstīs, piemēram, Tunisijā emigrācija tiek uzskatīta par noziegumu.

Vispirms, runājot par cilvēkiem, kuri ierodas Lampedūzā — un es vēlos atgādināt Madlener kungam, ka runa ir par Tunisijas, nevis Lībijas iedzīvotājiem, lai gan tas nav īpaši svarīgi, jo drīz sāks ieceļot arī Lībijas iedzīvotāji —, un, ņemot vērā pašreizējo neskaidro situāciju Tunisijas valdībā, kurš izlems, vai šie cilvēki ir bēgļi vai nē? Tomēr galvenais ir tas, kā var šos cilvēkus sūtīt atpakaļ, zinot, ka, atgriežoties dzimtenē, viņus apcietinās.

Manuprāt, šie aspekti ir jāņem vērā, un galvenokārt, ir jāsaprot tas, ka Itālijas valdības īstenotā rasistiskā politika tikai radīja daudz negatīvākas sekas.

  Mario Borghezio (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Liels paldies komisāres kundzei par ieguldīto darbu, lai gan jāsaka, ka, ņemot vērā algas, ko Eiropas Savienība maksā ierēdņiem visā pasaulē — 136 diplomātisko misiju dalībniekiem —, ātrāk bija jāsaprot tas, kāda ir reālā situācija. Faktiski pašreizējo situāciju nespēja paredzēt pat kustības „Socialist International” pārstāvji, un viens no šīs kustības biedriem bija Tunisijas diktators, kura lieliskās valsts sociālās un politiskās pārvaldes metodes izraisīja pašreizējo situāciju.

Mēs vēlamies zināt, kāpēc Komisija skaidri nerunā par šo cilvēku izvietošanu vairākās Eiropas valstīs. Tas nav godīgi — un piekrastes valstis to saka jau sen —, ka šī problēma ir jārisina tikai tām valstīm, kuras no Ziemeļāfrikas valstīm atdala Vidusjūra. Tas ir ļoti svarīgi, un ir jāņem vērā arī tas, ka Frontex resursi ir ļoti ierobežoti: es zinu, ka uz notikuma vietu tika nosūtīti divi speciālisti. Lampedūzā ir nopietna krīze, tostarp humānajā jomā, un tā ir jāatrisina, iesaistot atbilstošas operatīvās grupas, lai novērstu neseno darbību negatīvās sekas.

Pašreizējā situācija ir ārkārtīgi nopietna, un, runājot par sabiedrības veselību, šī situācija var pasliktināties, jo ūdens resursi Lampedūzā var sākt izsīkt.

  Priekšsēdētājs. – Es lūdzu stingri ievērot runātājiem atvēlēto laiku, jo īpaši tāpēc, ka Malmström kundzei plkst. 18.00 ir jādodas prom no Parlamenta. Tāpēc ir jādod iespēja viņai atbildēt uz jautājumiem, jo pretējā gadījumā šie jautājumi paliks neatbildēti.

  David Casa (PPE). – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Debates ir par traģisko situāciju, kas Vidusjūras reģiona valstīs ir aktuāla jau vairākus gadus, un ir jāatzīst, ka šī problēma tika ignorēta. Tā tika ignorēta, jo, kā pieminēja runātāji, kuri uzstājās pirms manis, nelegālās imigrācijas gadījumā Eiropā netiek īstenots solidaritātes princips.

Pašlaik šī traģiskā situācija ir aktuāla Lampedūzā, un tas ir patiešām traģiski. Tagad, kad Lampedūzā vairs nepietiek vietas — un tas tā arī ir —, cilvēkus sūtīs uz Itāliju, un situācija uzlabosies. Cerams, ka Maltā neieradīsies tikpat daudz imigrantu, jo tādā gadījumā sekas būtu daudz nopietnākas. Visi, kuri ieradīsies Maltā būs spiesti tur palikt. Jā, Maltai nav uz kurieni pārvietot imigrantus. Turklāt līdzekļus nevar izmantot tam, lai mazo Maltu izveidotu par milzīgu cietumu, no kura šie cilvēki nevarēs izkļūt.

Tāpēc dalībvalstīm ir jāpilda savas saistības, un tām ir labāk jāīsteno solidaritātes princips, jo īpaši Ziemeļeiropas valstīm, jo, kā minēja Parlamenta priekšsēdētāja vietnieks, citas Eiropas Savienības dalībvalstis neievēro solidaritātes principu šajā jomā.

  Rosario Crocetta (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Paldies komisāres kundzei par to, ka viņa pievērš uzmanību problēmām Tunisijā. Godīgi sakot, manuprāt, šo debašu tematam bija jābūt šādam: „Debates par atbalstu Tunisijai un citām valstīm, kuras cīnās pret diktatūru un par cilvēktiesību ievērošanu”.

Tā vietā par humanitāro krīzi ir izvērsts fakts, ka viena no pasaules lielvarām — Itālija — ir spiesta uzņemt 5000 imigrantu. Ir jāatzīst, ka situācija Lampedūzā attiecībā uz bēgļiem ir ļoti sarežģīta, neskatoties uz to, ka katru dienu kursē prāmis no šīs salas uz Sicīliju, ka uz salas ir arī lidosta un ka cilvēki var ceļot ar lidmašīnu. Ir jāņem vērā tas, ka pašlaik netiek pārrunātas problēmas attiecībā uz Frontex vai to, kā apturēt imigrantu laivas, bet runa ir par cilvēkiem, kurus ES mudināja cīnīties par demokrātiju, un tagad, kad tas notiek, ES šie cilvēki ir jāuzņem. Viens no risinājumiem, ko Itālija var īstenot, lai palīdzētu šo valstu iedzīvotājiem, ir piešķirt vairāk vīzu.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pēdējo reizi milzīgs bēgļu pieplūdums, līdzīgs tam, kas pašlaik notiek revolūcijas dēļ Tunisijā, bija 1989. gadā, kad tika gāzts komunistiskais režīms. ES nav ņēmusi vērā šo pieredzi. Bēgļu plūsma ES pārsteidza nesagatavotu. ES ierodas tie cilvēki, kuri nevēlas strādāt un veidot jaunu valsti, un Itāliju lūdz nesūtīt atpakaļ ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušus imigrantus no Tunisijas. Tomēr tieši tā arī ir problēma. Ja šie cilvēki nekavējoties netiks nosūtīti atpakaļ uz savu mītnes valsti un ja netiks piešķirti līdzekļi, ar ko segt repatriācijas izdevumus, arī turpmāk ieradīsies ļoti daudz ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušu imigrantu. Vairāki desmiti tūkstošu imigrantu kaimiņvalstīs jau gaida iespēju aizceļot.

Masveida amnestijas un dāsni priekšlikumi ignorēt to, ka lielākā daļa šo cilvēku ir tikai ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojuši imigranti, līdz šim tikai veicināja patvēruma meklētāju pieplūdumu. Ieviešot kvotas attiecībā uz patvēruma procedūrām, nevis uzreiz sūtot migrantus atpakaļ, tikai veicinātu turpmāko imigrāciju.

  Sergio Paolo Francesco Silvestris (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sirsnīgs paldies komisāres kundzei par šīm debatēm, par viņas runu un par to, ka viņa mūs pagodināja ar savu klātbūtni, kā arī par viņas komentāriem, kas apliecina to, cik ļoti saprašanās starp Eiropu un Itāliju var palīdzēt manis pārstāvētajai valstij pārvarēt šo krīzi.

Es vēlos atgādināt to, ko viņa sacīja: „Vidusjūras reģionā notiek lielas pārmaiņas.” Priekšsēdētāja kungs, tā tas patiešām ir: runa ir par pārmaiņām brīvības un demokrātijas jomā, un šīs pārmaiņas radīja tūlītējas sekas, kas ir jārisina Itālijai. Vietās, kur ir spēcīgs vējš, daži būvē sienas, bet daži — vējdzirnavas. Komisāres kundze, es vēlos uzsvērt to, ka Itālijas dienvidu reģionā — Puglijā —, kur dzīvoju es, Baldassarre kungs un Mauro kungs, šajā izpratnē vējdzirnavas tiek būvētas jau vairākus desmitus gadu; proti, tiek īstenoti pasākumi, lai ar cieņu izturētos pret imigrantiem un lai viņus cienīgi uzņemtu. Bet Itālija to nevar paveikt tikai saviem spēkiem. Komisāres kundze, būtu lieliski, ja arī Eiropa efektīvi iesaistītos attiecībā uz šiem pasākumiem, kuri tiek īstenoti Itālijā jau vairākus gadus.

  Jan Mulder (ALDE). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Diezgan ironiski ir tas, ka līdz ar pirmajām brīvības un demokrātijas pazīmēm Tunisijā milzīgs skaits iedzīvotāju pamet šo valsti. Grūti noticēt, ka šie cilvēki patiešām vēlas pamest valsti.

Tuvajos Austrumos notiek lielas pārmaiņas, un ir pilnīgi iespējams, ka tas ir tikai sākums. Tāpēc es pozitīvi vērtēju to, ka Komisija īsteno visus iespējamos sagatavošanās pasākumus. Komisijai būtu arī jāpierāda, ka tā spēj kontrolēt šo situāciju.

Ir jāatceļ visi ierobežojumi, kas ir spēkā Kopienā, un ir jāpalīdz Tunisijai. Tomēr, manuprāt, neizbēgami šajos apstākļos un līdz ar pirmajām brīvības pazīmēm Tunisijā, izrādās, ka daudzi no šiem cilvēkiem nemaz nav īsti bēgļi. Tāpēc neizbēgami Komisijai daudzi cilvēki ir jāsūta atpakaļ uz Tunisiju, lai parādītu piemēru, ņemot vērā to, ka pastāv iespēja, ka no Tuvajiem Austrumiem var ierasties vēl vairāk bēgļu.

  Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ārkārtējā imigrantu plūsma Itālijā un līdz ar to Eiropā ir jāizmanto kā iemesls tam, lai beidzot izstrādātu kopēju pieeju šīs problēmas risināšanai. Šajā saistībā jau ilgi notiek sarunas starp Itālijas varas iestādēm un Komisiju, lai atrisinātu humanitāro krīzi, par ko notiek šīs debates.

Es cienu Crocetta kungu, tomēr ir jānorāda, ka galvenokārt problēma nav 5000 cilvēku, kuri jau ir ieceļojuši, bet iespējamie sarežģījumi un vairāki tūkstoši bēgļu, kuri varētu ierasties Itālijā, ja tiktu dots skaidrs politisks signāls. Šī problēma ir steidzami jāatrisina. Šī krīze ir jāpārvar, bet, lai to izdarītu, ir nepieciešams strukturāls risinājums.

Ir jāpastiprina Frontex loma, un šai aģentūrai ir jāpiešķir lielākas pilnvaras, lai tā varētu tieši pārvaldīt noteiktus bēgļu reģistrācijas procesus, lai noskaidrotu viņu izcelsmes valsti un lai organizētu repatriāciju. Ir jāpastiprina Eiropola loma, lai neļautu izbēgt iespējamiem teroristiem un noziedzniekiem. Galvenais ir tas, ka ir jārīkojas nekavējoties. Manuprāt, Komisija rīkojās pareizi, un, cerams, Padome izpildīs savas saistības.

  Carmen Romero López (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Komisāres kundze, šodien Parlamentā ir histērisks noskaņojums, un es vēlos jums uzdot jautājumu. Es vēlos zināt, vai ir iespējams noskaidrot, vai 5000 cilvēku, kuri ieradās Lampedūzā, patiešām ir teroristi. Vai to ir iespējams noskaidrot? Manuprāt, tas nav sarežģīti.

Tam nevajadzētu būt pārāk sarežģīti arī tāpēc, ka drošības dienests darbojas pietiekami labi, lai noskaidrotu, vai apgalvojums par teroristiem ir patiess. Pieci tūkstoši. Mēs runājam par teroristiem, bet vairāki tūkstoši cilvēku ierodas nelielās laivās, ģērbušies skrandainā apģērbā. Man ir šāds jautājums: vai nebūtu vienkāršāk doties vizītē uz Lampedūzu, lai novērtētu un noskaidrotu, kāda ir faktiskā situācija, kuru Rinaldi kungs raksturo kā tādu situāciju, pie kādām Itālija nav pieradusi? Tas arī būtu labs ceļojums.

Būtu vērtīgi arī tas, ja jūs dotos vizītē uz Tunisiju, jo, iespējams, tie cilvēki, kuri ierodas Lampedūzā, ceļo no izrakteņu ieguves reģioniem, kur Ben Ali kunga īstenotās korumpētās politikas dēļ valsts iedzīvotāji dzīvo nabadzībā. Šīs valsts iedzīvotājiem varētu palīdzēt, īstenojot pasākumus reģionālās attīstības jomā. Tad, iespējams, jūs redzētu, kādas izmaiņas notiek Tunisijā, un ar kādām grūtībām saskaras šīs valsts iedzīvotāji, un tā arī varētu kontrolēt situāciju un aizstāvēt šo cilvēku intereses Komisijā.

SĒDI VADA: I. DURANT
Priekšsēdētāja vietniece

  Tanja Fajon (S&D). – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Pie paša Eiropas Savienības sliekšņa notiek jauna humānā katastrofa. Pašlaik runa ir par Lampedūzu, bet arī citās valstīs var ierasties daudz imigrantu no Ziemeļāfrikas valstīm.

Katru mēnesi apmēram 600 imigrantu ceļo arī no Ēģiptes uz Izraēlu. Varas iestādes vairs nespēj kontrolēt pašreizējo situāciju.

Ir nepieciešams tūlītējs un kopīgs risinājums. Lai atrisinātu šo situāciju, nedrīkst liegt cilvēkiem ieceļot un nedrīkst imigrantus pielīdzināt noziedzniekiem. Šāda rīcība ir nepieļaujama Eiropā, kur pārvietošanās brīvība ir viena no pamattiesībām un brīvības un līdztiesības simbols.

Dalībvalstīm ir kopīga atbildība, un tām ir jāpalīdz Itālijai. Ir jāmobilizē spēki un finanšu resursi, jo runa ir par cilvēku dzīvību.

ES atbalsts attiecībā uz nesenajiem notikumiem Tunisijā un Ēģiptē ir nekonsekvents un lēns. Ir jāpierāda, ka uz ES var paļauties, un nedrīkst pakļauties galēji labējām partijām, kuras neatbalsta imigrāciju un ārzemnieku ieceļošanu.

Pašlaik konkrēta palīdzība ir nepieciešama Itālijai; rīt tāda palīdzība var būt nepieciešama kādai citai valstij. Ir jārīkojas nekavējoties.

  Wim van de Camp (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! No vienas puses, labi, ka Ziemeļāfrikā notiek demokrātiskas pārmaiņas, bet, no otras puses, tas arī uzliek saistības Eiropai. Ziemeļāfrikas problēmas nevar atrisināt tikai Dienvideiropas valstis. Šajā jautājumā es piekrītu Itālijas deputātiem.

Mans jautājums komisāres kundzei ir šāds: vai ir kāda iespēja paātrināt procedūras, lai nodrošinātu pieteikumu ātrāku izskatīšanu un lai negodīgos bēgļus uzreiz nosūtītu atpakaļ uz Tunisiju? Tas ir nepieciešams, jo pašlaik Dienviditālijā ierodas lielas jaunu vīriešu grupas. Iespējams, daudzi no šiem cilvēkiem ir ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojuši imigranti, un ir jāatšķir īsti bēgļi no ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušiem imigrantiem.

Protams, ir arī problēmas sabiedrisko attiecību jomā. Daudziem Eiropas iedzīvotājiem šķiet, ka Dienviditālijā plāno ierasties milzīgs skaits Tunisijas iedzīvotāju. Runa ir par problēmām sabiedrisko attiecību jomā: Itālijā un Eiropas Savienībā kopumā. Tāpēc galvenais ir paātrināt procedūras un uzlabot sabiedriskās attiecības.

  Nadja Hirsch (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Malmström kundze! Eiropas iedzīvotāji ir gandarīti par revolūciju Ēģiptē un Tunisijā un par pārmaiņām brīvības un demokrātijas jomā. Pēdējās dažās dienās ziņās daudz stāsta par notikumiem šajās valstīs. Tomēr divas vai trīs dienas televīzijā un avīzēs tiek ziņots arī par bēgļu pūļiem un cilvēkiem laivās. Ir steidzami jārīkojas, lai nepalaistu garām šo vēsturisko brīdi un lai cilvēku atmiņā paliktu kas vairāk nekā tikai attēli ar bēgļiem. Ir jāņem vērā tas, ko šīs valstis ir sasniegušas.

Iedzīvotājiem ir jāpaskaidro tas, ka, neskatoties uz to, ka Eiropā ieceļo daudz cilvēku, lielākā daļa no viņiem būs spiesti atgriezties dzimtenē, jo viņiem nav patvēruma tiesību Eiropā. Protams, ir jāņem vērā jautājums, kas bieži ir aktuāls, runājot par ekonomisku apsvērumu dēļ ieceļojušiem imigrantiem. Viena lieta ir skaidra. Ja šiem jauniešiem nebūs nākotnes izredžu, viņi atgriezīsies. Iespējams, atgriezīsies citi cilvēki, bet jaunu migrantu plūsma būs pastāvīga. Tāpēc šī problēma ir nekavējoties jārisina.

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Situācija Vidusjūras reģiona valstīs ir ļoti nopietna. Ir skaidrs, ka imigrācija pieaugs. Mēs esam civilizēta sabiedrība, un tāpēc pret šiem cilvēkiem ir jāizturas cienīgi. Tomēr ir jāņem vērā tas, ka lielākā daļa imigrantu ierodas no musulmaņu valstīm.

Saskaņā ar oficiālo informāciju, prognozes liecina, ka turpmākos divdesmit gados musulmaņu skaits pieaugs par 35 %, no 1,6 miljardiem līdz 2,2 miljardiem cilvēku. Pašlaik 2,7 % Eiropas iedzīvotāju ir musulmaņi. Ņemot vērā pašreizējo imigrantu pieplūdumu un dzimstības līmeni, saskaņā ar prognozēm divdesmit gados musulmaņu skaits sasniegs 6 %. Tāpēc, kā redzams, Eiropas darbībā un Eiropas kultūrā notiek ekonomiskās un sociālās pārmaiņas.

Tāpēc šī problēma ir jārisina Eiropas līmenī, nevis jāpamet dalībvalstis to risināt patstāvīgi.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Kā komisāres kundze jau sacīja, Ziemeļāfriku ir pāršalcis pārmaiņu vējš, un situācija šajā reģionā atgādina notikumus Austrumeiropā pirms divdesmit gadiem. Ja rezultāts būs tāds pats, kā toreiz — demokrātisku valstu veidošanās —, tad, manuprāt, pašreizējie notikumi ir ļoti pozitīvi. Protams, negatīvs aspekts ir tas, ka vismaz īstermiņā saasināsies problēma bēgļu un patvēruma meklētāju jomā, jo īpaši Itālijā.

Itālija ir Eiropas Savienības dalībvalsts, un tāpēc Itālijas problēma ir visas Eiropas problēma; risinājums ir nepieciešams Itālijas un Eiropas līmenī. Nedrīkst liegt bēgļiem ieceļot, bet vienlaikus nedrīkst ļaut ieceļot visiem bēgļiem un patvēruma meklētājiem pasaulē. Tāpēc, manuprāt, vislabākais risinājums ir īstenot mana kolēģa Busuttil kunga ierosināto daudzpusējo plānu, jo īpaši attiecībā uz repatriāciju gadījumos, kad tā ir nepieciešama un droša, un lai sūtītu atpakaļ tos patvēruma meklētājus, kuriem nepienākas bēgļa statuss Eiropas Savienībā. Ir jārīkojas saskaņā ar solidaritātes principu attiecībā uz Itāliju, un tas ir iespējams.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, šis jautājums ir Eiropas līmeņa jautājums. Ir jāsaprot tas, ka Eiropai ir jābūt vienotai un ka ir jārīkojas saskaņā ar solidaritātes principu. Pašlaik aktuāla problēma ir situācija Itālijā un bēgļi no Tunisijas, bet jau rīt bēgļi var ierasties no Alžīrijas, Ēģiptes vai, iespējams, Lībijas, no kurienes jau agrāk ir ieradušies tūkstošiem bēgļu. Protams, problēma ir tā, ka Padomes pārstāvji nepiedalās šajās debatēs. Padomi šis jautājums neinteresē. Man ir žēl, ka Padome nepiedalās šajās Parlamenta debatēs. Manuprāt, ir jāsadarbojas ar Komisiju, lai rastu likumīgu risinājumu, un, kā minēja kolēģis Kelly kungs, nedrīkst ļaut Eiropā ieceļot visiem bēgļiem no Ziemeļāfrikas. Tāds nav mērķis, un tie, kuriem politiskais patvērums nepienākas, ir jāsūta atpakaļ uz viņu izcelsmes valsti.

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Komisāres kundze, es sveicu jūs ar piedalīšanos šajā sēdē, un paldies par dalību! Pašlaik runa ir par situāciju Lampedūzā. Jau rīt runa var būt par Maltu un Krētu. Ir jāskatās patiesībai acīs un ir jāsaprot, ka ar laiku šī problēma var būt aktuāla arī Milānā un drīz vien arī Briselē vai Parīzē.

Tā nav dienvidu valstu problēma; tā ir visas Eiropas problēma. Ir jāīsteno solidaritātes princips. Ir arī jāpastiprina ES rīcībā esošie līdzekļi un pasākumi, ieskaitot Frontex, Eiropolu un jūras izlūkošanas mehānismus. Tomēr ir arī svarīgi pēc astoņiem gadiem izvērtēt paveikto un nepieciešamības gadījumā pārskatīt Dublinas II regulu.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Priekšsēdētājas kundze! Ja Busuttil kungs dzirdēja manu ievadrunu, viņš noteikti dzirdēja to, ka es paskaidroju gandrīz visus viņa runā minētos jautājumus, tomēr es labprāt to atkārtošu. Komisija atbalsta tās rīcībā esošo līdzekļu izmantošanu, lai nekavējoties palīdzētu Itālijas varas iestādēm. Ir sāktas sarunas ar Itālijas varas iestādēm, lai noskaidrotu, kāda palīdzība tām ir nepieciešama. Itālijai ir liela pieredze, risinot dažādas katastrofas, tomēr, iespējams, ir nepieciešama humānā palīdzība, lai nodrošinātu patvērumu, pārtiku un medikamentus, un var būt nepieciešams atbalsts arī saistībā ar pārbaudēm, palīdzību un reģistrāciju. Šāda palīdzība tiks piedāvāta, un pašlaik notiek sarunas šajā jomā.

Tā ir visu Eiropas valstu atbildība, un tāpēc ir nepieciešams Eiropas līmeņa risinājums. Darbojas Frontex, bet tiek izvērtētas iespējas — un šim procesam viss jau ir gatavs — tuvākajā laikā izveidot Frontex darba grupu, bet, protams, šis jautājums ir jāpārrunā ar Itāliju un citām valstīm, kuras varētu iesaistīties. Man ir prieks par to, ka Busuttil kungs ir Frontex referents, lai turpmāk varētu uzlabot Frontex darbību.

Frontex darbība Tunisijā, protams, ir jāsaskaņo ar Tunisijas varas iestādēm. Tas vēl netiek darīts. Tunisijas varas iestādes tiek arī mudinātas uzņemt atpakaļ savas valsts iedzīvotājus, kuriem nav nepieciešama starptautiska aizsardzība. Runa ir par tiesību aktiem šajā jomā, ko minēja Tavares kungs un citi deputāti. Cerams, ka jaunā demokrātiskā valdība nepieļaus to, ka šādi tiesību akti tiek saglabāti, bet, protams, katrs gadījums ir rūpīgi jāizvērtē atsevišķi. Komisija labprāt arī sniegs ieteikumus Tunisijas varas iestādēm, kā arī palīdzēs nodrošināt robežu un politikas pārvaldību, apmācību, aprīkojumu un līdzekļus.

EPAB Maltā vēl nedarbojas, bet darbojas padome, un tiek apgalvots, ka vajadzības gadījumā ir iespēja uz Itāliju sūtīt palīgā valsts brigādes. Šis jautājums tiks pārrunāts arī nākamnedēļ Ārlietu padomes un Tieslietu un iekšlietu padomes sēdē. Notiek sarunas ar UNHCR, lai lūgtu palīdzību noteikt, kuriem cilvēkiem ir nepieciešama starptautiskā aizsardzība, un izvērtēt turpmāko situāciju. Frontex arī ietilpst darba grupā, kas analizē situāciju šajā reģionā.

Kā lielākā daļa no jums jau pieminēja, protams, situācija Tunisijā ir ļoti daudzsološa, un Komisija atbalsta demokrātiskās pārmaiņas šajā valstī. Baronese Ashton vakar bija vizītē šajā valstī, lai risinātu sarunas ar varas iestādēm. Komisija ir gatava palīdzēt organizēt vēlēšanas šajā valstī. Tiek pārrunāti dažādi veidi, kā pastiprināt cita veida atbalstu un kā veicināt un pastiprināt demokrātiskās pārmaiņas šajā valstī. Var nodrošināt ekonomisko palīdzību. Tiek pārrunātas dažādas mobilitātes programmas, un ir arī jāpalielina iespēja šīs valsts iedzīvotājiem likumīgi ieceļot Eiropā. Tiek pārrunāta arī iespēja organizēt līdzekļu devēju konferenci.

Es piekrītu Mauro kungam un citiem deputātiem, kuri sacīja, ka, protams, ir jāņem vērā situācija visā reģionā. Manuprāt, daudzus izbrīnīja tas, ka Berlīnes mūris tika gāzts. Rīcības plāns uzreiz nebija gatavs. Pašreizējā situācija mazliet atšķiras, bet, protams, Eiropas Savienībai ir jāatbalsta cilvēku vēlme pēc brīvības un demokrātijas. Pašreizējo apstākļu dēļ tiek pārskatīts kaimiņattiecību politikas plāns, un tiek ņemta vērā situācija visā reģionā — jo īpaši Ēģiptē, bet arī citās valstīs —, lai nodrošinātu vairāk līdzekļu, resursu un politiku un lai tās pēc iespējas vairāk pielāgotu nesenajiem notikumiem šajā reģionā.

Manuprāt, būs nepieciešamas vēl vienas debates par šo tematu, jo šis jautājums joprojām ir aktuāls, un, visticamāk, tas būs aktuāls arī turpmāk, tomēr es varu vēlreiz apgalvot, ka Komisija ļoti stingri kontrolē pašreizējo situāciju. Komisija ir gatava palīdzēt Itālijai, Tunisijai un citām valstīm, kuras ietekmē pašreizējā situācija.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Erminia Mazzoni (PPE), rakstiski. – (IT) Viena no priekšrocībām, ko nodrošina dalība Eiropas Savienībā, ir iespēja Itālijas valdībai vērsties pie ES pēc palīdzības. Kā daudzi deputāti jau pieminēja, saskaņā ar līgumiem ir jāīsteno solidaritātes princips un atbildība ir jāsadala taisnīgi. Kā teica Malmström kundze, pašreizējā sarežģītā situācija Itālijā attiecas uz visu Eiropu. Ņemot vērā ārkārtīgi straujos notikumus Ziemeļāfrikā, Eiropas iestādes darbojas pārāk lēni.

Itālija, un jo īpaši valsts dienvidu reģioni, ir vistālākā Eiropas robeža Vidusjūrā, un tur ierodas daudz imigrantu, kas bija sagaidāms, bet ko nebija iespējams ieplānot. Pašreizējie notikumi parāda, cik nopietnas sekas ir tam, ka netika īstenots Barselonas process. Ir jāpārskata Eiropas Savienības stratēģija Vidusjūras reģionā, un tā atkal ir jānosaka par vienu no galvenajām ES prioritātēm. Īstermiņa risinājums, kas paredz nodrošināt finansiālu palīdzību un īstenot ārkārtējas iejaukšanās pasākumus, palīdzēs, bet ar to nepietiek. Lai risinātu sociālās un ekonomiskās problēmas, demokrātiskās pārmaiņas, kas vēršas plašumā tajās valstīs, kuras atrodas Vidusjūras pretējā krastā, ir jāsaskaņo ar vidējā termiņa un ilgtermiņa iniciatīvām.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Šīs debates ir ļoti svarīgas. Saskaņā ar informāciju tikai pēdējās četrās dienās Lampedūzā no netālās Tunisijas ir ieradušies vairāk nekā 4000 bēgļu. Tāpēc šī ir vislielākā sabiedrības veselības krīze. Ir jāņem vērā arī tas, ka vietējai padomei, kura risina šo krīzes situāciju, nepietiek vajadzīgo līdzekļu, un tai nav pieejams vajadzīgais tehniskais nodrošinājums.

Itālija uzreiz vērsās pie Eiropas Savienības, lai tā īstenotu tūlītējus pasākumus. Bet, neskatoties uz to, ka es ļoti atbalstu priekšlikumu palīdzēt, es vēlos uzsvērt to, ka Frontex — Eiropas aģentūra, kura kontrolē migrācijas plūsmas Vidusjūrā, — saistības ir svarīgas, bet nepietiekamas, lai atrisinātu situāciju attiecībā uz nelegālās migrācijas plūsmām no Tunisijas. Februāra sēdē es paudu bažas par situācijas sarežģījumiem Ziemeļāfrikas valstīs un par to ietekmi Eiropā. Es vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka Eiropas Savienībai ir stingrāk jāīsteno efektīva kopējā imigrācijas politika, lai palīdzētu pārvaldīt nelegālo imigrāciju ES un galvenokārt lai palīdzētu attiecīgajām valstīm, piemēram, Itālijai, kuras tiešāk ietekmē imigrantu plūsma.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Vairāku tūkstošu migrantu pēkšņa ierašanās mazajā Lampedūzas salā Itālijā ir ārkārtēja situācija. Un šis gadījums skaidri norāda uz problēmu, kas attiecas uz visiem Eiropas iedzīvotājiem. Pašlaik ir ļoti svarīgi nodrošināt to, lai pareizi tiktu īstenots Eiropas solidaritātes princips. Komisāres kundze, es piekrītu jūsu priekšlikumam dalībvalstīm nekavējoties palīdzēt Itālijai, nodrošinot preces un finanšu līdzekļus. Šādos gadījumos ļoti bieži migranti attiecīgo valsti tikai šķērso, un tā nav ceļojuma mērķis. Bieži vien bēgļu reģistrācijas centri ir novecojuši, un dažreiz migrantu ieceļošanas vietās situācija ir ļoti nopietna. Ir jau īstenoti daži svarīgi pasākumi attiecībā uz cīņu pret nelegālo imigrāciju un migrantu plūsmas kontroli. Bet ES iekšējās robežas gandrīz nepastāv, un Eiropā ir ilgtermiņā jānodrošina līdzekļi, lai sasniegtu uzstādītos mērķus. Ir nepieciešama laba imigrācijas politika, ir jārisina atvērtas un konstruktīvas sarunas ar izcelsmes valstīm un ir jāpastiprina Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (Frontex) misijas.

15. Atbilstošas, ilgtspējīgas un drošas Eiropas pensiju sistēmas (debates)

  Priekšsēdētāja . – Nākamais darba kārtības punkts ir Oomen-Ruijten kundzes ziņojums Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā „Par atbilstīgu, noturīgu un drošu Eiropas pensiju sistēmu veidošanu” (2010/2239(INI)) (A7-0025/2011).

  Ria Oomen-Ruijten, referente. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Ļaujiet šo debašu iesākumā pateikties maniem kolēģiem par ārkārtīgi patīkamo un auglīgo sadarbību. Es arī vēlētos paust šo pateicību parlamentāro sekretariātu konsultantiem un, protams, mūsu pašu darbiniekiem.

Nebija viegli tikt galā ar tik daudziem grozījumiem. Tomēr es joprojām uzskatu, ka mums tas ir izdevies, jo tagad, reaģējot uz Zaļo grāmatu, mēs esam sagatavojuši kaut ko konkrētu: drošu, ilgtspējīgu un atbilstīgu pensiju, kas ir tā garantija, ko vēlas Eiropas iedzīvotāji. Tomēr viss nav tik vienkārši, jo pensijas ir un paliks dalībvalstu kompetencē.

Taču tas nenozīmē, ka mums nav atļauts paust viedokļus vai iesniegt jebkādus priekšlikumus saskaņā ar atklātas koordinācijas metodi, kas var ietver pārskatīšanu.

Tā kā ir vērojama iedzīvotāju struktūras apgrieztās piramīdas tendence, tiek apdraudēta pensiju sistēmas ilgtspēja: mums tagad ir vairāk gados vecu cilvēku, kuri dzīvo ilgāk, un tāpēc viņu pensijas finansē arvien mazāk iedzīvotāju. Pirmā līmeņa paaudžu solidaritātes sistēmas ir nevainojama paaudžu solidaritātes izpausme, un tās arī turpmāk būs pašas svarīgākās.

Tomēr papildus slogam uz jaunāko paaudzi neapšaubāmi ir arī spiediens uz kopējo budžetu, un savukārt tas, gribot negribot, ietekmē Stabilitātes paktu.

Dalībvalstis palielina pensionēšanās vecumu. Es noraidu priekšlikumus par Eiropas pensiju indeksēšanu atbilstoši lielākam dzīves ilgumam. Es to daru tāpēc, ka dažādās dalībvalstīs ir ievērojamas dzīves ilguma atšķirības, un tāpēc, ka, pat ja mēs indeksētu gan pensijas, gan dzīves ilgumu, manuprāt, tas nebūtu sociāli atbildīgi.

Tomēr mēs noskaidrojām, ka mums visiem ir jāvirzās uz lielāku pensionēšanās vecumu, un šim procesam ir jānotiek dalībvalstu līmenī kopā ar mūsu sociālajiem partneriem.

Medaļai ir arī otra puse — un es redzu, Elisabeth, ka esmu piesaistījusi jūsu uzmanību — tā ir nepieciešamība nodrošināt, lai gados vecāki cilvēki turpinātu strādāt. Tāpēc tas nozīmē, ka mums lielākus centienus vajadzētu pievērst elastīgām karjeras sistēmām un elastīgām pensionēšanās sistēmām un ka mums vajadzētu uzlabot un pielāgot apstākļus, ja gados vecāki cilvēki spēj turpināt strādāt.

Dalībvalstis, kuru pensiju sistēmu pamatā ir otrais līmenis, ir ietaupījušas, bieži vien izmantojot kopīgas darba devēju un darba ņēmēju sistēmas, un dažos gadījumos jaunajās dalībvalstīs — izmantojot jaukta tipa sistēmas. Līdzekļi ir ievietoti uzkrājumu fondos, pensiju fondos vai arī parādās uzņēmumu bilancēs. Ietaupījumu un uzkrājumu sistēmas ir pakļautas mazākam spiedienam nekā valsts finanses, taču arī šajā gadījumā lielāks dzīves ilgums rada problēmas.

Papildus tam ir finanšu krīze, slikti rezultāti obligāciju un akciju tirgū, kā arī zemās procentu likmes, kas apdraud paredzamo pensiju garantijas.

Komisijas gatavotā atbilde ir šāda: stingrāku maksātspējas prasību piemērošana nav — un es to šeit vēlreiz atkārtošu — pareizā atbilde. Laba pārvaldība: jā! Tomēr pirms jebkādu tiesību aktu pieņemšanas mums vispirms ir vajadzīgs padziļināts maksātspējas rezultāta ietekmes novērtējums.

Šajā saistībā es arī vēlos norādīt uz debatēm par atvasinātajiem finanšu instrumentiem. Atvasinātos finanšu instrumentus un pensiju fondus nevar tā vienkārši sasaistīt. Pensiju fondā atvasinātie finanšu instrumenti tiek izmantoti, lai nodrošinātos pret riskiem. Tātad — ne spekulēšanai. Tātad pat šajā gadījumā, Komisija, jums jābūt piesardzīgiem.

Pievērsīsimies trešajam pensiju līmenim. Man šķiet, ka mums nevajadzētu lolot nepamatotas cerības. Individuālas ietaupījumu iespējas var izmantot tikai tad, ja ir nauda. Tomēr mēs vēlamies radīt labāku izpratni, un labāka izpratne rodas, kad iedzīvotāji tiek informēti par savām pensijām — tātad mums ir arī vajadzīga izsekošanas sistēma.

Priekšsēdētājas kundze! Eiropas iekšējā tirgū nav trešā līmeņa, tāpēc ir kaut kas jādara arī šajā saistībā.

Visbeidzot es vēlētos izteikt divus nobeiguma komentārus. Par atbilstību: mēs to nevaram sasniegt Eiropas līmenī, tas jādara dalībvalstīm. Par pārvedamību: manuprāt, atvērts darba tirgus var darboties tikai tad, ja ir lielāka darba mobilitāte, kas nenostāda neizdevīgā situācijā tos darba ņēmējus, kuri izmanto šīs tiesības. Lai gan arī šeit mums ir vajadzīga pārvedamība: jā, bet ar pielāgošanās periodu, jo mums ir vajadzīgi jauni līgumi un pēc tam pētījums par ietekmi.

  László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Zaļā grāmata par pensijām, kas tika publicēta pagājušajā vasarā, aizsāka ļoti vajadzīgas debates par pensiju nākotni Eiropā. To rezultātā notika vairāk nekā 100 sanāksmes un konferences ar ieinteresētajām pusēm, un mēs saņēmām gandrīz 1700 atbilžu.

Zaļajā grāmatā ir izklāstītas galvenās problēmas, ar kurām Eiropas Savienība saskaras šajā jomā, tiek uzdoti četrpadsmit jautājumi par to, kā darbs ES līmenī varētu palīdzēt dalībvalstīm nodrošināt, lai pensijas būtu atbilstīgas, ilgtspējīgas un drošas, vienlaikus pilnībā ievērojot subsidiaritātes principu. Zaļajā grāmatā ir pausta visaptveroša pieeja, jo mani kolēģi komisāri Rehn un Barnier, kā arī es esam pārliecināti, ka atbilstīgām, ilgtspējīgām un drošām pensijām vajag koordinētu un apvienotu politiku, kas ietver visu mūsu trīs atbildības jomas.

Ļaujiet man vēlreiz īsi norādīt, kāds bija Komisijas pamatojums, lai pagājušajā gadā publicētu Zaļo grāmatu. Pirmkārt, mums ir jāpārvar nelīdzsvarotība, ko rada arvien lielākā atšķirība starp dzīves ilgumu un pensionēšanās vecumu. Otrkārt, mums ir jāpielāgo Eiropas sistēma, lai atspoguļotu izmaiņas, kas radušās valstu pensiju sistēmās pēc pensiju reformas desmit gadiem. Treškārt, mums ir jāgūst mācība no finanšu un ekonomikas krīzes. Krīze ir uzsvērusi nepieciešamību pārskatīt finanšu tirgus neaizsargātību un mūsu pensiju sistēmas struktūru, lai uzlabotu risku mazināšanu un palielinātu finansētās pensijas ”drošības spilvenu”. Ceturtkārt, mums ir pilnībā jāsagatavo savas pensiju sistēmas arvien straujākai iedzīvotāju novecošanai.

Dalībvalstis jau ir iesaistījušās ilgstošā sadarbībā, lai mācītos no savstarpējās pieredzes un apmainītos ar labu praksi pensiju reformas jomā. Visi ir vienisprātis par koordinācijas nepieciešamību ES līmenī un par ES noteikumu pieņemšanu pārrobežu jautājumos. Pēdējos 10 gados koordinācija ES līmenī ir nostiprinājusi dalībvalstu centienus modernizēt pensiju sistēmas, un daudzas dalībvalstis jau ir panākušas labu progresu, pielāgojot pensiju sistēmas, lai atspoguļotu demogrāfisko novecošanu, pārmaiņas darba tirgos un dzimumu lomu attīstību. Tomēr daudzām dalībvalstīm ir tāls ceļš ejams, un dažas citas vēl pat nav uzsākušas pensiju reformas.

Es biju ļoti gandarīts, lasot ziņojumu, par ko es apsveicu referenti, kura īpaši atbalsta mūsu izvēlēto visaptverošo pieeju. Vairākās vietās tajā ir uzsvērtas saiknes starp atbilstību, ilgtspēju un drošību. Tajā ir arī ļoti skaidri konstatētas politikas jomas, kurās ES var pievienot vērtību. Komisija pašlaik veic apspriežu rezultātu analīzes pēdējos posmus, tostarp Eiropas Parlamenta gala atzinuma izskatīšanu. Ņemot vērā situācijas steidzamību, Komisija jau ir sākusi veikt sagatavošanas darbus Baltajai grāmatai, kas tiks iesniegta 2011. gada trešajā ceturksnī.

Ļaujiet nobeigumā pateikt, ka viens no Eiropas sociālā modeļa lielajiem panākumiem ir nodrošinājums, ka vecums nav sinonīms nabadzībai. Tas ir solījums, kuru mums jāturpina pildīt, un mums jāpalīdz dalībvalstīm pieņemt pareizi lēmumi, lai nodrošinātu, ka pensiju sistēmas atbilst mērķim. Iepriekšējos 12 mēnešos ir notikušas aktīvas debates par pensiju reformām, un gaidāms, ka šis gads būs tikpat intensīvs. Es ļoti lielā mērā paļaujos uz Parlamenta atbalstu reālu pārmaiņu īstenošanā, lai nākotnē izveidotu gan atbilstīgas, gan ilgtspējīgas pensijas.

  George Sabin Cutaş, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotājs. – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka mēs šodien Eiropas Parlamenta plenārsēdē diskutējam par pensijām, apstiprina to, cik tās ir svarīgas Eiropai. Iedzīvotāju novecošanai, ekonomikas un finanšu krīzes ietekmei un vēlai jauniešu iesaistīšanai darba tirgū ir vajadzīgi kopīgi risinājumi. Tomēr pensijas joprojām ir valstu kompetencē, un subsidiaritātes principa mērķis ir noteikt Eiropas iesaistīšanās robežas. Tomēr, ja dalībvalstis labāk īstenos pašreizējos ES līmeņa tiesību aktus, mēs gūsim labumu no vienotā tirgus, kas strādās efektīvāk, tādējādi veicinot darba ņēmēju lielāku mobilitāti.

Turklāt, lai valstu pensiju sistēmas būtu ilgtspējīgas, mums ir jānodrošina, lai iedzīvotājiem būtu iespēja turpināt strādāt līdz pat pensionēšanās vecumam. Bažas rada bezdarba palielināšanās dalībvalstīs, apdraudot paaudžu solidaritātes principu. Patiesi, pensiju sistēmas reformēšanas pasākumiem jābūt cieši saistītiem ar nodarbinātības politikas jomu veicināšanu. Tāpat pensiju reforma nedrīkst būt sinonīms tādu grupu diskriminācijai, kurām jau pašlaik nav drošu un pienācīgu ienākumu. Valstis nedrīkst izvairīties no pienākuma visiem iedzīvotājiem nodrošināt atbilstīgas pensijas.

Lai novērstu šādu ekspluatēšanu valsts līmenī, mums ir jāierosina ideja par atbilstīgas pensijas definēšanu Eiropas Savienības līmenī. Es uzskatu, ka nepietiek ar prasību dalībvalstīm no pirmā līmeņa garantēt tādas pensijas, kas pārsniedz nabadzības slieksni. Es noteikti saprotu argumentu par valsts nosacījumu dažādību un valstu nevēlēšanos ļaut Eiropas Savienībai iesaistīties jautājumā, kas ir pašā valsts suverenitātes pamatā. Tomēr es domāju, ka ES iestādēm ir jāpievērš lielāka uzmanība Eiropas iedzīvotāju dzīves apstākļiem. Sociālā neapmierinātība var radīt negatīvas sekas. Divi neseni piemēri ārpus Eiropas Savienības rāda, cik daudz var izturēt tauta, kas ir pastāvīgi spiesta upurēties valdības interesēs, kura pārāk maz uzmanības pievērš savu iedzīvotāju vajadzībām.

  Cornelis de Jong, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos no visas sirds pateikties savai kolēģei Ria Oomen-Ruijten kundzei par labo sadarbību. Es esmu viņai pateicīgs par lielas daļas — ja ne faktiski visa — atzinuma atspoguļošanu, ko es uzrakstīju Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas vārdā (IMCO).

Es jo īpaši esmu gandarīts par ieteikumu izstrādāt Eiropas sistēmu, kas ļautu ikvienam uzzināt, cik liela pensija ir uzkrāta, neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tā ir uzkrāta.

Tomēr man joprojām ir daži jautājumi, jo sevišķi par Oomen-Ruijten kundzes tikko pausto apgalvojumu un ieteikumu, ka pensiju politikai ir jābūt daļai no Eiropas ekonomikas pārvaldības. Mēs precīzi nezinām, kāda būs tās forma, taču pastāv reālas iespējas, ka tā nebūs neobligāta. Balsojot „par”, es nevēlos radīt iespaidu, ka es, piemēram, šajā jautājumā atbalstīšu valstu pilnvaru nodošanu Eiropas Savienībai.

Turklāt mani māc bažas par ziņojumā patiešām iekļauto ieteikumu, ka pensionēšanās vecums ir jāpalielina, ņemot vērā dzīves ilgumu. Es uzskatu, ka tas noteikti nav vajadzīgs Nīderlandē, un tāpēc es nevar atbalstīt šo ieteikumu. Es vēlētos dzirdēt referentes komentāru par šo jautājumu.

  Barbara Matera, Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Arī es gribētu pateikties Oomen-Ruijten kundzei.

Tas, ka Komisijas Zaļajā grāmatā par pensiju sistēmu nākotni Eiropā nav pievērsta nekāda vērā ņemama uzmanība dzimumu jautājumiem, rada bažas: pensiju aprēķinos sievietes tiek diskriminētas, jo viņas biežāk pārtrauc karjeru, lai pieskatītu bērnus, slimus radiniekus un gados vecus cilvēkus. Tāpēc, lai pildītu saistības pret ģimeni, ir daudz ticamāks, ka sievietes biežāk par vīriešiem pieņems nestabilas vai nepilna laika darba vietas, un tas Eiropas Savienībā rada 18 % lielu vidējā sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirību.

Tas acīmredzami diskriminē sievietes, kuras saņem pensijas, kas ir nepārprotami mazākas par vīriešu pensijām. Tas palielina vecāku sieviešu nabadzības risku, jo īpaši tad, ja tiek ņemts vērā fakts, ka viņas bieži dzīvo ilgāk par vīriešiem. Aprēķinot pensijas, laiks, ko sievietes velta bērnu vai citu atkarīgu ģimenes locekļu aprūpei, ir jāatzīst par līdzvērtīgu visiem citiem līgumu veidiem. Zaļajā grāmatā bija piedāvāta apspriešanās…

Nobeigumā es ceru, ka jaunajā Baltajā grāmatā būs pievērsta lielāka uzmanība jutīgajam un bažas raisošajam jautājumam par dzimumu atšķirību, aprēķinot tiesības uz pensiju Eiropas Savienībā.

  Csaba Őry, PPE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Pirmkārt, grozījumu priekšlikumu lielais skaits — to bija gandrīz 500 — labi apliecina ārkārtīgo interesi par šo tematu, un referente Ria Oomen-Ruijten ir pelnījusi vienīgi mūsu pateicību par šīs milzīgās grozījumu priekšlikumu kaudzes pārvēršanu par ziņojumu, kurā atspoguļota Parlamenta pašreizējā nostāja. Es saku „pašreizējā nostāja”, jo mēs esam debašu sākumā, un runa ir par Zaļo grāmatu, pēc kuras būs Baltā grāmata un pēc tam papildu ziņojumi, un tas nozīmē, ka mēs, protams, esam lielāka procesa vienā posmā.

Kopumā jāatzīst, ka es piekrītu Komisijas pieejai, kurā tiek atzinīgi vērtēta dažādošana, proti, ka pensiju sistēmu pamatā ir vairāki līmeņi, taču vienlaikus es vēlos norādīt, ka šajā saistībā formulējums varētu būt nedaudz precīzāks. Protams, ja mēs runājam par otrajiem līmeņiem, mēs domājam otros līmeņus, kas papildina pirmos līmeņus, ņemot vērā to nepilnības. Tas nav tas pats, kas otrais līmenis, kad kaut kas tiek atņemts no pirmā tikai tāpēc, ka tajā sistēma darbojas atšķirīgi. Pirmajā gadījumā tiek atjaunota stabilitāte, savukārt otrajā tā tiek apdraudēta.

Tomēr mums ir arī jāsaprot — un, iespējams, tas jau ir minēts, taču es vēlētos to tikai uzsvērt atkārtoti — ka pensiju sistēmas problēmas ne vienmēr ir atrisināmas pašu spēkiem, no iekšpuses; turklāt ir ļoti ticams, ka tas nav iespējams. Ir vajadzīgs vairāk darbavietu, ir vajadzīga ciešāka ekonomiskā sadarbība, un mums noteikti vajadzētu panākt, ka tad, kad Komisija būs sagatavojusi Balto grāmatu, šis kopējais process kaut kādā veidā tiktu saistīts ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un ekonomikas pārvaldību. Ir skaidrs, ka šādā gadījumā mēs spēsim šīs debates turpināt auglīgāk.

  Frédéric Daerden, S&D grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos uzsvērt, svarīgo vienprātības panākšanas darbu, ko veikusi referente. Apsveicu, Ria! Sarunās par kompromisiem viņa parādīja atvērtu pieeju attiecībā pret manas grupas izvirzītajiem argumentiem, un tāpēc Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā vairākums balsoja par šo ziņojuma projektu. Ja rīt to atbalstīs tik liels vairākums, tas būs spēcīgs vēstījums citām iestādēm.

Šis ziņojums par pensiju nākotni Eiropā līdz šim ir vienīgais Eiropas iestāžu dokuments, kurš ir pretējs Komisijas domāšanas veidam, kas jo īpaši ir redzams tās gada izaugsmes pētījumā, kā arī pretējs Merkel un Sarkozy dueta domāšanai viņu dokumentā par konkurētspējas paktu. Šajos dokumentos ir ļoti skaidri aicināts ņemt vērā pirmo pensiju līmeni un arī automātiski palielināt tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu, pamatojoties uz paredzamo dzīves ilgumu. Parlaments savā grozītajā un pieņemtajā ziņojuma projektā atbalsta šādus aspektus: būtiska pirmā pensiju līmeņa nozīme, kas nodrošina labāku solidaritātes garantiju un papildina citus līmeņus, tostarp vispārēji ievieš otru līmeni; vairāk uzmanības arvien lielākajam faktiskajam pensionēšanās vecumam, kā arī nodarbinātības līmeņiem, jo īpaši attiecībā uz gados vecākiem cilvēkiem, nevis automātiska un fatālistiska tiesību aktos noteiktā vecuma palielināšana; to kritēriju definēšana, kas nodrošina garantētas un atbilstīgas minimālās pensijas ieviešanu dalībvalstīs; sociālo partneru nozīmes pastiprināšana, definējot un īstenojot visas pensiju reformas Eiropā, kā arī ar diskrimināciju saistīto atšķirību likvidēšana starp vīriešu un sieviešu pensijām, par ko mums atgādināja Matera kundze.

Ar šiem komponentiem, ar šīm progresa jomām, kā arī citām, kuras es būtu varējis minēt, esmu apmierināts, ka Parlaments mūsu komisāram var paust skaidru vēstījumu, sociālu un progresīvu vēstījumu, un es ceru, ka viņa to ņems vērā nākamajā Baltās grāmatas posmā.

  Marian Harkin, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlētos pateikties referentei par labo darbu; viņa noteikti ir atvieglojusi man dzīvi. Es arī vēlos pateikties Komisijai par šīs diskusijas sākšanu, kas noteikti ir ļoti laicīgi darīts.

Daži runā par pensijām kā par bumbu ar laika degli, un, ņemot vērā dažus skaitļus, ko esmu redzējusi, attiecībā uz starpību starp līdzekļiem, kurus mēs pašlaik uzkrājam gan publisko, gan privāto pensiju nodrošinājumam, un resursiem, kas mums būs vajadzīgi, lai nodrošinātu atbilstīgas pensijas turpmākajos četrdesmit gados, šīs starpība ir milzīga. Tādēļ šajā saistībā teiciens „pensiju bumba ar laika degli” noteikti ir precīzs. Mēs visi zinām, kas mums jādara ar bumbu ar laika degli: mums tai jānoņem detonators. Es uzskatu, ka šis ziņojums ir šī procesa sākums.

Taču pamatjautājums ir šāds: kurš ir atbildīgs? Es domāju, ka ziņojumā ir skaidri norādīts, ka par atbilstīgas pensijas garantēšanu saviem iedzīvotājiem atbildīgas ir pašas dalībvalstis. Taču mēs arī norādām, ka dalībvalstu ekonomikas ir savstarpēji atkarīgas, un tāpēc pensiju politikas koordinācija, izmantojot atklātās koordinācijas metodi (AKM), noteikti ir noderīga. Tomēr mēs neuzskatām, ka ES ir iespējams noteikt atbilstīgus pensijas līmeņus vai pat saskaņot pensionēšanās vecumu.

Taču mēs domājam, ka dalībvalstīm kā nepieciešamais nosacījums, lai gados vecāki iedzīvotāji dzīvotu pienācīgu dzīvi, ir jānosaka atbilstība. Man ir prieks, ka esam uzsvēruši dzimumu jautājumu un aicinājuši dalībvalstis risināt to vīriešu un sieviešu problēmu, kuri nestrādā, kamēr aprūpē kādu, un ka esam pievērsuši uzmanību jautājumam par mobilitāti un stratēģijas „Eiropa 2020” nozīmi.

Visbeidzot, es atbalstu pensiju saistību iekļaušanu Stabilitātes un izaugsmes paktā. Mēs zinām, ka pensiju nodrošināšanas jomā atveras budžeta melnais caurums, un mēs to vienkārši nevaram ignorēt.

  Jean Lambert, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pievienoties citiem, kuri pateicās mūsu referentei par ļoti labo darbu, kas paveikts, gatavojot šo ziņojumu.

Mēs visi apzināmies valstu atšķirības, kā arī mūsu pašu politisko grupu atšķirības, un ierosināt kaut ko, kas gūst ievērojamu atbalstu, ir liels sasniegums. Mana grupa ir īpaši gandarīta, ka šajā ziņojumā ir atzīta pirmā līmeņa pensiju nozīme, saistības nodrošināt atbilstošu līmeni un uzdevums spēt nodrošināt pienācīgu dzīvi. Galu galā mēs visu pagājušo 2010. gadu pavadījām, risinot ar nabadzību saistītas problēmas. Un, protams, daudziem cilvēkiem tie ir arī stabili ienākumi, būtiska garantija. Tāpat kā citi, mēs arī atzinīgi vērtējam to, ka ziņojumā ir atzīta nepieciešamība garantēt atbilstīgu pensiju nodrošināšanu sievietēm.

Mēs arī atzīstam diskriminācijas novēršanas nozīmi attiecībā pret gados vecākiem darba ņēmējiem un citus pasākumus, lai palīdzētu cilvēkiem turpināt strādāt. Arī mums ļoti svarīgs jautājums ir iegūto pensijas saņemšanas tiesību pārvietojamība. Arvien vairāk iedzīvotāju nestrādā vienam uzņēmumam visu savu darba mūžu. Viņi strādā vairākos uzņēmumos un ne vienmēr vienā un tajā pašā valstī. Un mums ir jānovērš šī pensiju nodrošināšanas sadrumstalotība, tātad šajā jautājumā būtiska nozīme ir Eiropas Savienībai.

Mēs arī esam gandarīti redzēt, ka šajā ziņojumā ir saistības attiecībā uz otrā pensiju līmeņa nodrošinājumu — ka tam ir jābūt pieejamam bez vecuma, dzimuma un darba līgumu radītas diskriminācijas. Mēs arī piekrītam — un esam iepriecināti, redzot, ka tas ir iekļauts ziņojumā —, ka mums ir jāpieņem tāda pieeja, kurā ņem vērā visu mūža garumu un kurā ir iekļautas dažādas mūsdienu darba dzīves gaitas un modeļi — gan pozitīvi, gan negatīvi.

Mēs arī atzīstam solidaritātes nozīmi pirmajā pensiju līmenī, arī attiecībā uz tiem, kuru darba dzīve vairāk ir saistīta ar gadījuma darbiem, īstermiņa līgumiem un tamlīdzīgi. Mūs arī māc bažas par centieniem izdarīt spiedienu uz trešā līmeņa privāto pensiju nodrošināšanu, un mēs piekrītam, ka ir ļoti svarīgi, lai iedzīvotāji saņemtu pienācīgu un skaidru informāciju.

Mēs arī atzinīgi vērtējam to, ka šajā ziņojumā ir paredzēts atbilstošs pielāgošanās laiks, lai iedzīvotāji varētu no jauna pārdomāt savu finanšu nākotni gadījumā, ja tiks mainīts pensiju nodrošinājums.

  Julie Girling, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Mana grupa atbalsta šīs Zaļās grāmatas publicēšanu. Tā ir tapusi ļoti laicīgi un tiek pieņemta laikā, kad mēs visās dalībvalstīs debatējam par jautājumiem, kuri jau tika minēti un kurus neatkārtošu — demogrāfiskās pārmaiņas, dzimumu problēma un citi.

Ziņojumā ir atzīta dalībvalstu labas prakses un informācijas apmaiņas nozīme, taču arī uzsvērts, ka pensijas paliek dalībvalstu kompetencē. Tajā ir atzīts, ka ES nevajadzētu pieņemt tiesību aktus par pensiju līmeņu un pensionēšanās vecuma atbilstību, taču tiek prasīts — un prasīts ļoti skaidri un noteikti —, ka dalībvalstīm ir jāpieņem tiesību akti, ņemot vērā savus apstākļus, ņemot vērā šos jautājumus.

Es uzskatu, ka ļoti svarīgs ir turpmāks darbs pie pārvietojamības, lai nostiprinātu vienoto tirgu. ES iedzīvotāji, kuri strādā visā Eiropā — un es esmu satikusi tādus daudzus —, nedrīkst palikt neizdevīgā situācijā ar dažādās dalībvalstīs iesaldētiem pensiju uzkrājumiem. Demogrāfija mainās, un tas pats attiecas uz darba praksi. Mūsu cerības mainās, taču ir būtiski, lai mēs pielāgotos šīm izmaiņām mūsu domāšanā un mūsu politikas veidošanā.

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Šajās debatēs mēs nedrīkstam aizmirst, ka pastāv priekšlikums ieviest tā dēvēto konkurētspējas paktu, saskaņā ar kuru Vācijas vadītais direktorāts vēlas veikt jaunus uzbrukumus vispārējai un savstarpējai publiskajai sociālā nodrošinājuma sistēmai, palielināt pensionēšanās vecumu un samazināt algas, mēģinot pārtraukt to indeksēšanu atbilstoši inflācijai, tikai lai dotu labumu finanšu nozarei, kura mēģina šajās pensijās atrast jaunus lielākas spekulatīvas peļņas gūšanas veidus.

Mēs vēlētos skaidri paust iebildumus šādai virzībai uz Eiropas integrāciju, kuras pamatā ir antisociāla politika, kura diemžēl tiek apstiprināta šajā ziņojumā, atbalstot Eiropas Komisijas Zaļo grāmatu, ļaujot veidot saikni starp tiesību aktos noteiktu pensionēšanās vecumu un paredzamo dzīves ilgumu, mudinot iedzīvotājus ilgāk palikt darba tirgū un neizslēdzot atbalstu privātajām pensiju sistēmām, kad jau ir zināms, ka to spekulatīvai izmantošanai, ko veic fondi un privātās bankas, var būt smagas sekas, atstājot nabadzībā gados vecākus iedzīvotājus un jo īpaši sievietes.

Tāpēc mēs esam iesnieguši alternatīvu rezolūciju, kurā ir parādīts, ka ir iespējams papildināt pabalstus un pensijas, nepalielinot tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu, ja vien ir vairāk darbavietu ar ievērotām tiesībām, jo sevišķi jauniešiem, labākas algas un labāka finanšu nozares un finanšu darījumu uzraudzība.

Mēs iebilstam pret pensionēšanās vecuma palielināšanu un aizstāvam pensiju sistēmas, kuras ir integrētas vispārējā un savstarpējā valsts sociālā nodrošinājuma sistēmā, kas palielina mazāku pabalstu un pensiju vērtību, ņem vērā gados vecākus iedzīvotājus un ļauj viņiem dzīvot cieņas pilnu dzīvi, tādējādi veicinot nabadzības izskaušanu. Tieši to sagaida mūsu iedzīvotāji cīņās, kas notikušas Portugālē, Francijā, Grieķijā un tik daudzās citās vietās.

  Derek Roland Clark, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Pagājušā gada 22. novembrī Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā referente sacīja, ka pensijas ir vienīgi dalībvalstu kompetencē. Tagad šis viedoklis ir kļuvis aptuveni šāds: lai gan dalībvalstīm ir galvenā nozīme, ir daži aspekti, kuros svarīga ir koordinācija Eiropas līmenī. Rezolūcijas 9. punktā ir uzsvērta dalībvalstu kompetence, taču tās tiek aicinātas koordinēt atšķirīgās pensiju politikas nostādnes. Šeit vērojama divkosība, ko raksturo ES kontroles pārņemšanas princips.

Apvienotās Karalistes Nacionālā pensiju fondu asociācija norāda, ka šis ziņojums pensijas padarīs dārgākas — saskaņā ar statistikas konsultāciju uzņēmuma Punter Southall datiem, par 90 %. Ja tas ir pārspīlējums, tad noteikti patiess ir tas, ka būs vajadzīgas milzīgas papildu summas, lai novērstu pensiju sistēmas sabrukumu, tādēļ ievērojami palielināsies iemaksu apmērs. Pensiju uzņēmumiem un dalībvalstīm nav vajadzīgs šis ziņojums; tiem ir vajadzīgs, lai iemaksu līmenis būtu zems. Pretējā gadījumā šis maldīgais ziņojums var iznīcināt to, ko tas mēģina aizsargāt.

  Marine Le Pen (NI). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Stabilitātes pakta Eiropā — un rītdien konkurētspējas pakta Eiropā — pensiju reformas ir ugunslīnija.

Kā mēs varam glābt pensijas, ja Eiropas Savienība pieprasa, lai dalībvalstis, kurām tagad ir budžeta deficīts, līdz 2013. gadam izlīdzina savus budžetus? Jūsu risinājums ir paaugstināt pensionēšanās vecumu līdz 67 gadiem un veikt paaudžu solidaritātes pensiju sistēmu dziļas reformas, lai samazinātu apdrošinātu iedzīvotāju priekšrocības. Turklāt ziņojums šajā saistībā nav nepareizs, jo tajā tiek aicināts noteikt garantētu pensiju minimālo līmeni, ko jūs spiežat mūs garantēt ārvalstniekiem, kuri ierodas mūsu zemēs un kuri nekad nav veikuši iemaksas.

Turklāt tiešo valsts pensiju saistību saskaitīšana, kā atbalstīts šajā ziņojumā, vēl vairāk palielinās spiedienu uz dalībvalstīm un liks tām izstrādāt pensiju fondus, kuru pamatā ir kapitālieguldījumi, un mēs, protams, visi labi zinām lielos riskus, ar ko tas saistās.

Pensiju sistēmas ir dalībvalstu kompetencē. Jā, pretēji iedzīvotāju vēlmēm jūs ieviešat nebijušu budžeta stingrību. Nodarbināti iedzīvotāji, valsts ierēdņi un pensionāri Eiropā būs pielāgošanas mainīgais lielums, lai glābtu eiro un lai glābtu jūsu ultraliberālo Eiropu.

  Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Ir labi, ka vismaz reizi pašiniciatīvas ziņojums netiek apslēpts pirmdienā un izskatīts tikai dažās minūtēs. Tas ir Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas 463 grozījumu un Ekonomikas un monetārās komitejas 211 grozījumu rezultāts.

Es būtu vēlējies redzēt apņemšanos turpināt veiksmīgās arodpensiju sistēmas Vācijā, Luksemburgā, Somijā un Austrijā. Diemžēl vairākums uzskatīja, ka ir jāiesaka jauni minimālie standarti un ka arodpensijām jāpiemēro „Maksātspējas II” standarti. Tas radīs ievērojami lielāku izmaksu risku, kas tikai Vācijā varētu par 40 % palielināt brīvprātīgās arodpensijas iemaksas. Mēs nedrīkstam iznīcināt to, kas sasniegts, pamatojoties uz arodbiedrību un vadības panākto vienprātību. Es varēju dot ieguldījumu kompromisu panākšanā, ierosinot, lai turpmāk visas minimālo un „Maksātspējas II” standartu sekas tiktu detalizēti novērtētas padziļinātā ietekmes novērtējumā. Tas ir progress virzībā uz arodpensiju turpināšanu, lai gan tā nekādā gadījumā nav garantija.

Viens pozitīvs aspekts ir tas, ka mums nav atbilstīgu pensijas līmeņu standartizētas definīcijas. Turklāt ir noraidīts ierosinājums par saskaņotu pensionēšanās vecumu Eiropas Savienībā. Ir pareizi, ka kanclere Merkel un prezidents Sarkozy atbalsta pensiju sistēmu un pensionēšanās vecuma pakāpenisku saplūšanu. Tā kā dažādās valstīs dzimstības līmenis un paredzamais dzīves ilgums ir dažāds, ir jāpielāgo katras valsts pensiju sistēma, lai tā atbilstu demogrāfiskajām izmaiņām.

Kompromisi tika panākti lielā laika trūkumā. Es ceru, ka mēs spēsim noorganizēt plašākas debates par Balto grāmatu, kurā būs iekļauta praktiska uzņēmumu pieredze. Summas, kas saistītas ar brīvprātīgajām arodpensijām vien, ir lielākas par tām, kas ir pašreizējā ES glābšanas paketē.

(Runātājs piekrita pieņemt zilās kartes jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Ria Oomen-Ruijten, referente. – (NL) Priekšsēdētāja kundze! Es nevēlos, lai šajā saistībā rastos pārpratumi. Tāpēc es gribētu palūgt jums, Mann kungs, norādīt, kur šajā ziņojumā tiek teikts, ka maksātspēja obligātā veidā tiks piemērota otrā līmeņa pensijām? Es personīgi esmu pret to, taču kur tas ir norādīts?

  Thomas Mann (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Mums ir divi ziņojumi no divām komitejām, kuras iesaka piemērot „Maksātspēju II” arodpensiju sistēmām. Manuprāt, tas vienkārši nedarbosies. Tādās valstīs kā Francija ir šāda pieredze, taču tādas nav citās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Mums šo jautājumu vajadzētu detalizēti izpētīt. Izskatot Balto grāmatu un par to padziļināti diskutējot, mums būs iespēja par to visus pārliecināt, jo daudziem iedzīvotājiem nav attiecīgas pieredzes un viņi vēl ar to nav sastapušies savās valstīs. Šī mums ir laba iespēja sagatavot pamatus.

  Pervenche Berès (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Mēs piedalāmies politikas ievirzes debatēs, un Eiropas Parlaments vēlējās, lai jūs nodotu vēstījumu. Tomēr pa to laiku pasaule attīstās, un papildus tiek minēts jautājums par pensijām. Es, protams, šajā saistībā vēlos atsaukties uz standartizētu sistēmu Eiropas līmenī par pensionēšanos 67 gadu vecumā, kas ir izveidota bijušajā konkurētspējas pakta projektā. Ir skaidri redzams, ka gadījumā, ja sociālu Eiropu sāksim veidot no šāda izejas punkta, mēs to veidosim vērstu pret iedzīvotājiem, un mēs to nevēlamies.

Oomen-Ruijten ziņojumā daudzos jautājumos mēs minējām citas ievirzes, un Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā es vēlētos jūs lūgt ņemt to vērā, izstrādājot Komisijas nostāju par Balto grāmatu attiecībā uz to, lai tiktu ievērots dzimumu jautājums, kuram neesat pievērsusi pietiekamu uzmanību.

Mēs arī pieminējām ideju, ka vislabākais veids, kā atrisināt pensionēšanās jautājumu, ir nodarbinātības veicināšana, un ka mums ir jāņem vērā reālais vecums, nevis tikai jāpievēršas tiesību aktos noteiktajam pensionēšanās vecumam. Tomēr Francijas sociāldemokrāti uzskata, ka Oomen-Ruijten kundzes ziņojumā ir norāde, kas, mūsuprāt, rada problēmu, un mēs tai nevarēsim piekrist. Saprotiet, ka, pēc mūsu domām, attiecībā uz sociālajām tiesībām ideja, ka lielāks paredzamais dzīves ilgums ir automātiski jāindeksē ar tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu, ir solis atpakaļ, un mēs to nevaram atbalstīt.

Visbeidzot, ļaujiet man nobeigumā jums pateikt, ka bez sociālā dialoga, bez sociālo partneru līdzdalības visās šajās sarunās mēs cietīsim neveiksmi.

  Dirk Sterckx (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Man šķiet, ka ar referentes palīdzību mēs esam snieguši vairākas ļoti līdzsvarotas atbildes uz Komisijas uzdoto jautājumu. Manuprāt, ir divi aspekti, kuros Eiropas Savienība patiešām rada pievienoto vērtību.

Ja mēs atzīstam pirmā pensiju līmeņa nozīmi, kas ir saprātīgi, tad mums ir arī vienlaikus jāatzīst, ka vienlīdz svarīga ir arī mūsu valsts finanšu stabilitāte, jo pirmā līmeņa pamatā ir stabilas valsts finanses. Turklāt jums jāatzīst ilgtermiņa slodze, ko pensijas rada valdībai, un tas ir ļoti skaidri jānorāda. Es uzskatu, ka Komisijas un Eiropas Savienības pienākums ir skaidri to norādīt katrai dalībvalstij, lai visi varētu saskatīt to, kas rada riskus un grūtības.

Otrā lieta ir tā, ka Eiropas Savienībai ir īpaša nozīme arī otrajā pensiju līmenī. Šajā saistībā jūs esat norādījusi uz „Maksātspējas II” nozīmi. Mēs šeit prasām, lai Komisija veiktu risku izpēti ilgtermiņā un lai tā savos noteikumos skaidri norādītu, kā nodrošināties pret šiem riskiem. Es domāju, ka šajā jautājumā jums ir īpaši jāapsver pensiju sistēmu ilgtermiņa risks kopumā: nevis tikai viena veida, bet visu otrā līmeņa pensiju sistēmu risks. Tātad ir jāpaveic zināms darbs.

Skatoties uz skaitļiem, kā to ir darījusi Harkin kundze, baidos, ka mēs neesam nodrošinājušies pret visiem riskiem visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

  Tadeusz Cymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Parlamenta rezolūcijas projekts, par kuru diskutēts Eiropas Komisijas organizētajās apspriedēs, ir pelnījis mūsu atbalstu. Rezolūcijā tiek ieteikts palielināt valstu savstarpējo sadarbību un paraugprakses apmaiņu, tajā pašā laikā neiejaucoties dalībvalstu kompetences jomās attiecībā uz pensiju sistēmām, kas ir ārkārtīgi svarīga un ļoti jutīga joma.

Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā notikušajās debatēs es uzsvēru demogrāfiskās attīstības nozīmi attiecībā uz pensiju sistēmu drošību un turpmāko formu. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs veiktu visus iespējamos pasākumu demogrāfiskās krīzes pārvarēšanai Eiropā. Es arī uzskatu, ka, novērtējot pensiju sistēmas un formulējot priekšlikumus, mums arī jāņem vērā būtiskās atšķirības starp atsevišķām dalībvalstīm gan attiecībā uz to finansiālajām iespējām, gan jau pašlaik esošajām valsts un arodpensiju kapitāla sistēmām.

  Thomas Händel (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Valsts labklājību veido tās iedzīvotāju darbs. Nākotnē amatiem sociālajā nozarē jābūt labāk apmaksātiem. Iedzīvotāji vecumā vēlas pienācīgas un drošas pensijas.

Viens skaidrs vēstījums, ko pierādīja krīze, ir tas, ka tikai publiskās un valsts pensijas ir uzticamas un stabilas. Turpretī aroda un privāto pensiju fondi biržās ir zaudējuši miljoniem eiro. Ir smieklīgi turpināt pievērst lielāku uzmanību privātā kapitāla pensiju sistēmām, lai nodrošinātu līdzekļus pēc iedzīvotāju aiziešanas pensijā. Valstis ir finansējušas lielāko banku glābšanas paketes. Iedzīvotāji maksā par stingru taupības politiku, kas ir Eiropas Savienības kontrolē. Tagad viņiem ir jāizlabo valsts budžets, paciešot savu pensiju samazināšanu un pieņemot lielāku pensionēšanās vecumu. Iepriekšējās pensiju reformas jau rada arvien lielāku nabadzību vecumdienās. Vienīgais risinājums ir uzticamu valsts pensiju sistēmu stiprināšana.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Iedzīvotāju piramīda ES drīz tiks apgriezta kājām gaisā, un vecuma grupa virs 55 gadiem veidos lielāko iedzīvotāju daļu. Paredzamais dzīves ilgums turpinās palielināties, un dzimstības līmenis saglabāsies zems. Jaunieši sāks strādāt arvien vēlāk. Mēs visi apzināmies, kādas tam ir sekas: sabiedrības novecošana un arvien vairāk problēmu finansēt pensijas.

Mums Eiropā ir vajadzīga ģimenēm draudzīga politika, piemēram, ģimenes nodokļa sadalīšanas ieviešana attiecībā uz ienākuma nodokli vai vienlīdzīgi sociālie pasākumi, kuros tiek ņemts vērā ģimenes veiktais ieguldījums paaudžu līgumā, ģimenēm samazinot nodokļu slogu. Turklāt mums ir jārada stimuli pēc iespējas ilgāk noturēt darbā gados vecākus iedzīvotājus.

Es vēlētos Andor kungam paust skaidru vēstījumu. Ļoti populārā masveida imigrācijas politika ir nepareizais ceļš, lai nodrošinātu mūsu pensijas, un tas galu galā arī apdraud sociālo mieru Eiropā.

  Danuta Jazłowiecka (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Demogrāfiskās pārmaiņas, ilgāks mūžs un dzimstības līmeņa samazināšanās, dažādas pensiju sistēmās piešķirtas privilēģijas un ekonomikas krīze ir radījusi milzīgu spiedienu uz dalībvalstu finansēm. Mēs arvien biežāk esam spiesti uzdot jautājumus par pašreizējo pensiju sistēmu stabilitāti un drošību un par to, cik lielā mērā tās garantē taisnīgus ienākumus pensijas vecumā. Mēs secinām, ka ļoti svarīgi ir veikt Eiropas pensiju sistēmu reformēšanu, kas ir dalībvalstu kompetencē. Tas būs ļoti ilgs un dārgs process, un, lai valdības varētu nolemt par šādu rīcību, Padomei un Eiropas Komisijai ir jāgarantē, ka, piemērojot pārmērīga deficīta procedūru, vienmēr tiks ņemtas vērā šo reformu izmaksas. Jebkāds cits risinājums var radīt situāciju, kad valstis pamet reformas, baidoties no finansiālā sloga.

Es vēlētos minēt šo būtisko reformu divus galvenos aspektus. Pirmkārt, lai garantētu pensiju sistēmu drošību, mums ir jādažādo ienākumu avoti un jārada sistēmas, kuru pamatā cita starpā ir valsts finansējums no kapitāla tirgiem un darba ņēmēju pensiju sistēmām. Otrkārt, mums ir jānodrošina augstāks nodarbinātības līmenis, lai garantētu pensiju sistēmu stabilitāti. Dalībvalstīm ir jācenšas nodrošināt, lai faktiskais pensionēšanās vecums ir tāds pats kā tiesību aktos noteiktais vecums un vajadzības gadījumā jāizskata tiesību aktos noteiktā pensionēšanās vecuma palielināšana, kas ir dabiskas sekas tam, ka eiropieši dzīvo arvien ilgāk. Tomēr ilgāka darba dzīve ir jāsaista ar attiecīgajām darba tirgus reformām, tostarp atbilstīgas apmācības un veselības aprūpes nodrošināšanai darba ņēmējiem.

Es vēlētos apsveikt referenti un pateikties viņai par palīdzību un teicamo sadarbību, strādājot pie šī ziņojuma.

  Sergio Gutiérrez Prieto (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Jau ir minēts, ka Eiropas pensiju sistēmas pamats ir valsts sistēma, un tā tam jābūt arī turpmāk, jo tā ir vienīgā sistēma, kas garantē kohēziju un turklāt samazina nabadzības risku mūsu sabiedrībā.

Ir pārsteidzoši, ka Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas valstīs vislielākā vienlīdzība attiecībā uz ieņēmumiem pastāv pensiju ziņā, vai ka krīzes dēļ privātās pensijas tikai 2008. gadā zaudēja 20 % savas vērtības un joprojām ir tālu no nepieciešamā maksātspējas līmeņa sasniegšanas.

Tas viss parāda, ka nenovēršamu reformu laikā pasākumiem mūsu pensiju sistēmu ilgtspējas nodrošināšanai ir jāaptver dažādas jomas, cita starpā ņemot vērā tālejošu politiku attiecībā uz dzimstības līmeni un darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, kā arī tālejošu politiku, lai nodrošinātu, ka iedzīvotāji var sākt strādāt un palikt darbā, vai pat tādu imigrācijas politiku, kuras pamatā ir integrācija un kura no demogrāfiskā viedokļa arī garantē mūsu pensiju ilgtspēju.

Visbeidzot, es uzskatu, ka ir nožēlojami, ka tekstā nav noteikti ierobežojumi uzņēmumu subsīdiju jēdzienam, jo parasti par tām nav jāveic nekādas sociālās iemaksas. Manuprāt, tas ir ļoti svarīgi veselai jaunai darba ņēmēju paaudzei, jo, ja no viņiem tiek prasīts vairāk, lai varētu saņemt pienācīgu pensiju, tad viņiem arī nevajadzētu tik daudz ciest, lai iegūtu pienācīgas darba iespējas.

  Elizabeth Lynne (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Ria Oomen-Ruijten par visu viņas smago darbu pie šī ziņojuma. Manuprāt, viņa ir padarījusi ļoti labu darbu.

Tajā ir ļoti skaidri norādīts, ka pensijas pirmām kārtām ir dalībvalstu kompetencē. Par laimi, mēs esam noraidījuši visus aicinājumus minimālo pensiju noteikt ES līmenī, kā arī par „Maksātspējas II” veida noteikumu piemērošanu pensijām. Lisabonas līgumā ir ļoti skaidri noteikts, ka par pensiju nodrošināšanu ir atbildīgas dalībvalstis, nevis ES. Taču mēs varam apmainīties ar paraugpraksi un pieredzi. Man ir prieks, ka ir arī iekļauts mans grozījums, kurā tiek aicināts īstenot 2000. gada Nodarbinātības direktīvu, lai aizliegtu diskrimināciju vecuma dēļ.

Attiecībā uz pensionēšanās vecumu es vienmēr esmu skaidri norādījusi, ka pensionēšanās vecumam — vecumam, kad ir tiesības pieprasīt pensiju, — ir arī turpmāk jābūt noteiktam dalībvalstu līmenī, taču vienlaikus jāatmet obligātais pensionēšanās vecums, kas piespiež iedzīvotājus pārtraukt strādāt, pat ja viņi vēlas to turpināt darīt. Žēl, ka tas ziņojumā nebija iekļauts.

  Milan Cabrnoch (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos apsveikt referenti, kura ir paveikusi teicamu darbu, tiekot galā ar iesniegtajiem daudzajiem simtiem grozījumu. Lai gan šis ziņojums nav leģislatīvs, tas ir ļoti svarīgs ES dalībvalstu sociālo sistēmu nākotnei. Galvenie secinājumi, kurus mēs atbalstām, ir šādi:

- lēmumi par pensiju sistēmām ir politiski lēmumi, un tie ir tikai un vienīgi dalībvalstu kompetencē;

- ir ļoti svarīgi palielināt pensionēšanās vecumu;

- turpmākajos gados vienīgais izaugsmes avots ES būs darba produktivitātes palielināšanās;

- galvenais uzdevums ir atbalstīt gados vecāku darba ņēmēju nodarbinātību, jo īpaši nodrošinot lielāku elastību darba tiesiskajās attiecībās un pensiju sistēmu pareizu pielāgošanu;

- nav pareizi koordinēt pensiju sistēmas un to reformas ES līmenī;

- mēs neatbalstām pensionēšanās vecuma standartizēšanu visā ES, un mēs arī neatbalstām tā piesaistīšanu vidējam paredzamajam dzīves ilgumam;

- mēs neatbalstām nekādus centienus Kopienas līmenī saskaņot definīcijas, piemēram, atbilstīgas pensijas definīciju.

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Subsidiaritāte, atsevišķu dalībvalstu jautājums, un solidaritāte — tie bija divi aspekti, kurus referente uzsvēra attiecībā uz pensiju politiku. Tāpēc man šķita, ka viņai Zaļo grāmatu, kurā tiek atbalstīta izdevumu samazināšanas, tūdaļ vajadzētu izmest papīrgrozā. Es gandrīz novēlos no krēsla, izdzirdot, ka referente faktiski atsaucās uz Zaļo grāmatu kā pozitīvu dokumentu.

Kamēr, no vienas puses, referente turpina runāt par subsidiaritāti, no otras puses, viņa ir ierosinājusi neskaitāmus priekšlikumus par ES ietekmes palielināšanu. ES vajadzētu noteikt minimālās pensijas kritērijus. ES vajadzētu pārliecināt dalībvalstis palielināt pensionēšanās vecumu. ES vajadzētu veicināt konkurenci starp Eiropas pensiju fondiem un turpināt privatizāciju. Subsidiaritāte? Kāda subsidiaritāte?

Ja tas viss radītu sociāli atbildīgākas pensiju sistēmas, tad, iespējams, šajā jautājumā varētu attaisnot ES ietekmi. Diemžēl Komisija un referente par primāro uzskata iekšējo tirgu, un tas tikai palielinās plaisu starp bagātajiem un nabadzīgajiem.

  David Casa (PPE). – (MT) Priekšsēdētājas kundze! Es iesākumā vēlētos apsveikt savu kolēģi Oomen-Ruijten kundzi par izcilo darbu, ko viņa paveikusi pie šī ziņojuma. Ziņojumā ir atzīts, ka laikā, kad Eiropas Savienības iedzīvotāji ir īpaši neaizsargāti, ir būtiski, lai dalībvalstis garantētu, ka sociālā nodrošinājuma pasākumi un jo īpaši pensijas ir lielākas un uzticamākas, tādējādi radot mieru sirdī sabiedrībai, kas kļūst arvien vecāka, un nodrošinātu, lai viņi saglabātu ekonomisko neatkarību.

Šajā saistībā es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir tas, lai dalībvalstis definētu nepieciešamos kritērijus, lai gados vecākiem iedzīvotājiem garantētu pienācīgu dzīves līmeni. Tas ir jānosaka katras valsts konkrētajos apstākļos, un tāpēc ir jāievēro subsidiaritātes princips.

Tomēr es atzinīgi vērtēju Komisijas aicinājumu ieviest pamatnostādnes un veicināt apmaiņu ar paraugpraksi. Šādi pieņemtie lēmumi būs to iedzīvotāju interesēs, kurus tas skars tieši. Daudzās dalībvalstīs ir ļoti svarīgi veikt pensiju reformu, lai izpildītu Zaļajā grāmatā minētos mērķus, proti — nodrošinātu pārdomātas, atbilstīgas un ilgtspējīgas pensiju sistēmas.

Šo reformu var būt grūti īstenot, īpaši šajā sarežģītajā laikā, tāpēc ir arī jāņem vērā reformas izdevumi attiecībā uz ekonomikas pārvaldību.

  Kinga Göncz (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Līdzās vairākiem citiem deputātiem, kuri runāja pirms manis, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai pensiju jautājums tiktu pēc iespējas vairāk koordinēts Eiropas līmenī. Viens tā iemesls ir tas, ka krīze ir radījusi jautājumu par makroekonomisko stabilitāti, un tas ir arī radījis jautājumu par to, kā iespējams garantēt drošību un cieņu vecumdienās. Ir skaidrs, ka dalībvalstīs notiek dažādas pārmaiņas. Dažas valstis uzsāk reformu ceļu un pastiprina vai izveido privāto pensiju fondu pīlāru, savukārt citas tā vietā mēģina pagriezt laiku atpakaļ. Tomēr, lai kādas būtu pārmaiņas, ir ļoti svarīgi pensiju ilgtspēju, stabilitāti un cienīgas vecumdienas noteikt par prioritāru jomu.

Par visām pārmaiņām ir jāapspriežas ar sociālajiem partneriem un ir jānodrošina pietiekams pārejas laiks. Tauta, iedzīvotāji ir jāinformē par pārmaiņām, kādas tiks īstenotas, un to, kā tās viņus ietekmēs, lai viņi vienmēr varētu pieņemt pamatotus lēmumus, turklāt visas pārmaiņas ir jāveic iedzīvotājiem draudzīgā veidā.

  Vicky Ford (ECR). – Priekšsēdētājas kundze! Kad Bismarks 1889. gadā ieviesa valsts pensiju, vidējais dzīves ilgums bija tikai 45 gadi. Mūsdienās mēs dzīvojam ilgāk, taču saskaramies ar problēmu, kā nodrošināt pieņemamus ienākums pensijas vecumā. Ekonomikas, demogrāfiskās un darba tirgus apstākļu tradīcijas ir dažādas. Katrai valstij ir jābūt atbildīgai par savu politiku un reformām. Ilgtspējīgām valsts pensijām ir vajadzīgas ilgtspējīgas valsts finanses, taču šajā Parlamenta ziņojumā ir skaidri teikts — nevar būt saskaņota ES pensionēšanās vecuma vai minimālā ienākuma līmeņa.

Uzņēmumu sistēmām un individuāliem ietaupījumiem jābūt pārvietojamiem starp darba devējiem un valstīm. Uzkrājumu veidotāji ir pelnījuši pārredzamu, viegli saprotamu un pieejamu informāciju. Jā, mums ir vajadzīgas drošas uzkrājumu sistēmas, taču noteikumiem par kapitālu ir jābūt gudriem. Pensiju riski nav tādi paši kā uzņēmumu vai banku riski. Regulēšanas izdevumi tiek uzlikti patērētājiem un šajā gadījumā — gados veciem pensionāriem.

  Elisabeth Morin-Chartier (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Iesākumā es vēlētos pateikt, ka krīzes un demogrāfiskās situācijas ietekmē mēs saskaramies ar šo problēmu attiecībā uz pensijām visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Paveiktajā darbā es vispirms gribētu paust atzinību par soli uz priekšu, proti, apspriežu darbu, kuru, kā norādīja komisāre, viņa vadīja, izstrādājot šo Zaļo grāmatu, kā arī par darbu apspriežu, atvērtības un kompromisu gaisotnē, ko veica Oomen-Ruijten kundze, lai sagatavotu šo ziņojumu.

Es gribētu uzsvērt trīs aspektus, kas mums pilnīgi noteikti ir jāņem vērā, lai atrisinātu pensiju maksātspējas problēmu.

Pirmais aspekts ir nevienlīdzība, ar kuru saskaras sievietes pensijas vecumā, jo nevienlīdzība darbā rada nabadzību pensijas vecumā.

Otrais aspekts, komisār, Oomen-Ruijten kundze, ir tas, ka es vēlos nodrošināt, lai tiktu glābtas atraitņu pensijas. Mums joprojām ir nabadzīgu sieviešu paaudze, kuras nav strādājušas savā potenciālajā darba mūžā un kurām atraitņu pensijas ir vienīgais veids, kā saņemt minimālu pensiju.

Trešais aspekts ir jaunāko paaudžu iesaistīšanās darba tirgū. Tām ir ne vien jāsaskaras ar krīzi, bet arī jānes vairāku paaudžu slogs: bērnu, vecāku un vecvecāku.

Visbeidzot, tas rada problēmas gados vecākiem iedzīvotājiem, problēmu, kas mūsu darbā ir jārisina ātrāk.

  Jutta Steinruck (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pensijām visā Eiropā ir jānodrošina pietiekami daudz naudas, lai cilvēki ar to varētu dzīvot. Svarīga prasība ir, lai iedzīvotājiem būtu cilvēka cienīgas darbavietas. Kad es dzirdu, kā citi šī Parlamenta deputāti runā, ka iedzīvotājiem savām vecumdienām ir vienkārši jāveido papildu privāta pensija, es gribu atbildēt, ka daudzi iedzīvotāji tik tikko var izdzīvot ar to, ko viņi nopelna, nemaz nerunājot par papildu privāto pensiju. Tāpēc īpaši svarīgs ir pensiju sistēmas pirmais līmenis. Paaudžu solidaritātes sistēmai, kuras pamatā ir solidaritātes princips, ir jābūt Eiropas pensiju pamatā, un tai jānodrošina pietiekami lieli līdzekļi, lai ar tiem varētu dzīvot. Mēs nevaram vienkārši teikt, ka šis jautājums ir dalībvalstu kompetencē. Mums ir jāpauž skaidrs vēstījums, ka mums vajadzīgas tādas pensijas, kas iedzīvotājiem nodrošina pietiekami daudz naudas, lai viņiem būtu pietiekama dzīves kvalitāte.

Mann kungs detalizēti aprakstīja Vācijas arodpensiju sistēmu. Es arī to vēlētos pieminēt, bet nerunājot tikpat detalizēti. Novērtējot Zaļo grāmatu, man ir radies tāds pats secinājums, un tas ir iemesls, kādēļ mēs kopīgi komitejā strādājām pie grozījumiem. Tāpēc es aicinu Komisiju nodrošināt, lai visā, ko mēs turpmāk darām, netiktu atmestas katras valsts iezīmes — elementi, kas patiešām labi darbojas un ir būtiski pensiju sistēmu uzturēšanai dalībvalstīs.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE) . – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Es uzskatu, ka mums ir jābūt reālistiskiem un jāatzīst, ka pašreizējās pensiju sistēmas, kuru pamatā ir resursu pārnešana starp paaudzēm un kuru pazīst kā paaudžu solidaritātes principu, vairs nav ekonomiski dzīvotspējīgas un, lai izdzīvotu, tām pēc būtības ir nepieciešamas valsts budžeta subsīdijas.

Iedzīvotāju novecošanas tendence un arvien lielāka darbaspēka mobilitāte tikai palielina nelīdzsvarotību šajās pensiju sistēmās, savukārt ierosinātie pasākumi — vai tā būtu pensionēšanās vecuma palielināšana, vai iemaksu palielināšana — ir ierobežoti, un tos vēl vairāk ierobežos sociālā pretestība pret šāda veida pasākumiem. Visbeidzot, mums būs jāatzīst, ka risinājums ir pāriešana uz tādām pensiju sistēmām, saskaņā ar kurām savā darba mūžā iedzīvotāji veido paši savu pensijas fondu.

  Ádám Kósa (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Eiropa Savienība ir risinājusi ļoti daudz jautājumu attiecībā uz invalīdiem. Diemžēl patiešām nešķiet, ka dalībvalstu pensiju sistēmās būtu ietverta tieši šī ļoti sociālā grupa, un tas ir nepieņemami. Papildus iedzīvotājiem, kuri bija spiesti iekļauties invaliditātes pensijas sistēmā ne savas vainas dēļ, ir ļoti daudzi citi, kuri tajā iesaistījušies, ļaunprātīgi izmantojot tās nepilnības. Šī problēma galvenokārt skar Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pensiju sistēmas, kur šādu ļaunprātīgu izmantotāju ir ļoti daudz. Viņu skaits ir tik liels, ka viņi grauj pašas pensiju sistēmas pamatus. Šī situācija ir pretrunā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Šie cilvēki reālas palīdzības vietā saņem nepersonalizētus pakalpojumus, kaut gan viņi varētu noturēties darba tirgū un būtu spējīgi strādāt. Pašreizējās prognozes rāda, ka apgādājamo skaits Eiropā drīz divkāršosies. Tikmēr darbspējīgā vecuma iedzīvotāju skaits samazinās par vienu miljonu gadā. Kopumā tas nozīmē, ka pašlaik nav ilgtspējīgas pensiju sistēmas, jo īpaši, ja nav aktīvu invalīdu. Es pilnībā atbalstu referentes ideju, ka ES, kurā dzīvā 50 miljoni invalīdu, tikai nedaudz pāri četrdesmit procentiem šo iedzīvotāju strādā. Kur ir pārējie aptuveni sešdesmit procenti? Galvenā doma ir tā, ka arī viņiem vajadzētu strādāt.

  Konstantinos Poupakis (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu apsveikt referenti par viņas centieniem panākt nepieciešamo līdzsvaru starp pensiju sistēmu ekonomisko dzīvotspēju un sociālo piemērotību, ņemot vērā to, ka laikā, kad vērojams liels bezdarbs, darba tirgus ierobežojumu atcelšana, algu samazinājumi un nopietnas demogrāfiskas problēmas, atbilstīgu, sociāli taisnīgu un ekonomiski dzīvotspējīgu pensiju izveide un konsolidēšana ir liels izaicinājums ikkatrai dalībvalstij.

Tomēr sistēmu pamatā ir jābūt pirmajam līmenim, valsts pārdales līmenim kā vienīgajai atbilstošu pabalstu pamatgarantijai. Šis līmenis ir jāpapildina, nevis jāatbalsta ar otro līmeni, kam jādarbojas tandēmā, kad ir veikti pasākumi, lai tas būtu ne vien vispārēji pieejams, bet arī drošs, izveidojot attiecīgu pārvaldības sistēmu.

Turklāt lielāka pensionēšanās vecuma saistīšana ar dzīves ilgumu nekādā veidā nerada automātiskus pielāgojumus. Protams, ir jāņem vērā citi parametri, piemēram, atrašanās vieta, darba veids, ļoti neveselīgas profesijas, dzīves kvalitāte un veselība. Visbeidzot, visu palikšanai darbā paredzēto stimulu priekšnosacījumam ir jābūt drošības iespējām, lai pārvarētu jebkādas barjeras, kas varētu neļaut jauniešiem piekļūt darba tirgum, jo īpaši laikā, kad bezdarba līmenis diemžēl ir sasniedzis nesaredzamu augstumu.

(Aplausi)

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Atsevišķās ES dalībvalstīs notiek debates par pensiju sistēmām, un sabiedrības emocijas saistībā ar šīm debatēm parāda, cik svarīgs un cik vienlaikus sarežģīts ir šis temats. Nebūs iespējams pieņemt vienotu pensiju modeli, ko varētu piemērot visās ES dalībvalstīs. Tomēr ekonomikas krīzes un demogrāfisko pārmaiņu laikā valsts pensiju sistēmu reformas ir kļuvušas neizbēgamas. Jau pašlaik daudzas valstis saskaras ar problēmām arvien lielāku ar pensijām saistītu izdevumu dēļ, un šādas problēmas var apdraudēt paaudžu solidaritātes principu. Tomēr mums jāatceras, ka pensijām jābūt stabilām un drošām un ka tajās ir jāņem vērā tas, ko esam samaksājuši. Šajā saistībā es vēlētos lielāku uzmanību pievērst sieviešu un vīriešu atalgojuma atšķirībām, jo sieviešu mazākie ienākumi rada mazākas pensijas.

  Rovana Plumb (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pieminēt, ka jau šo debašu sākumā komisāre runāja par Eiropas sociālā modeļa panākumiem. Viens no tiem ir arī sieviešu un vīriešu vienlīdzīgu iespēju nodrošināšana. Es ceru, ka šis ziņojums būs skaidrs vēstījums par dzimumu līdztiesības ņemšanu vērā taisnīgas pensiju sistēmas izveidē.

Tādēļ es vēlos, ja drīkst, uzsvērt trīs aspektus. Pirmkārt, tādu pasākumu ietekmes novērtēšana uz sabiedrību un sieviešu nodarbinātību, kas atzīst mājās paveikto darbu, tostarp šī darba izmaksu aprēķina izmantošanu pensiju nolūkos. Es aicinu Komisiju uzsākt procedūru, lai svītrotu Direktīvas 2004/113/EK 5. panta 2. punktu, kas pieļauj sieviešu diskrimināciju attiecībā uz pensiju produktiem.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Pensiju sistēma ir Eiropas sociālā modeļa pamatelements, un tāds tas arī jāsaglabā. Tas ir dalībvalstu pienākums, taču, lai garantētu tās izdzīvošanu, mums ir jāveic pasākumi, panākot visaugstāko iespējamo vienošanās līmeni ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību. Šie pasākumi ir jāvērš uz tāda Eiropas standarta izveidi, kas garantē visu sistēmu maksātspēju, piemērojot tām uzraudzības kritērijus, lai ierobežotu valsts finanšu deficītu dalībvalstīs, un garantijas, kas, sākot ar 2013. gadu, tiks prasītas apdrošināšanas uzņēmumiem, paplašināti piemērojot savstarpējām sabiedrībām, kuras šīs sistēmas pārvalda dažās dalībvalstīs.

Šis standarts ir jāizveido, lai racionalizētu debates, jo šo problēmu risinājums paredz ko vairāk par pensionēšanās vecuma noteikšanu tiesību aktos. Mums ir jāņem vērā personas nodarbinātības ilgums un iemaksu līmenis, kā arī jāietver aspekti, kas saistīti ar pensionāru vēlmēm. Darba dzīves paildzināšanai jārada lielāka pensija.

Šim standartam ir arī jābūt vērstam uz nākotni. Darba ņēmēju mobilitātes dēļ būs jānodrošina, lai pasīvo tiesību pārnešana no vienas valsts uz citu neradītu problēmas. Pārvietojoties no vienas valsts uz citu, eiropiešiem ir jāspēj piekļūt nodarbinātības vēsturei visās dalībvalstīs, kurās viņi ir veikuši iemaksas.

Es arī uzskatu, ka mums ir jāpievērš īpaša uzmanība jautājumiem par dzimumu līdztiesību un invaliditāti.

  Elisabeth Schroedter (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Andor kungs! Es vēlētos pajautāt, vai ir jēga reaģēt uz šīm debatēm un šo ziņojumu ar Balto grāmatu? Vai mums tā vietā nevajadzētu mēģināt atrisināt patiešām steidzamas problēmas? Manuprāt, ir divas problēmas: viena ir tā, ka pastāv milzīga starpība starp faktisko pensionēšanās vecumu un valsts noteikto pensionēšanās vecumu. Tas nozīmē, ka patiešām ir jāievieš diskriminācijas novēršanas pasākumi Komisijas veiktas rīcības vai uzraudzības formā, lai uzlabotu šo situāciju, jo tie padarīs pensijas ilgtspējīgas.

Otra problēma ir tā, ka ziņojumā ir skaidri pausts aicinājums nekavējoties rīkoties attiecībā uz arodpensiju pārvietojamību — tātad jaunas direktīvas apsvēršanu. Tā ir daudz steidzamāka, jo darba ņēmēji, pārejot no viena uzņēmuma uz citu, zaudē daudz savu pensiju naudas, kas viņiem vecumdienās garantētu drošību. Tādēļ mums ir jāveic pasākumi šajā jomā. Ar Balto grāmatu mēs tikai šķiežam laiku.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Priekšsēdētāj, cienījamie kolēģi! Ekonomiskās krīzes un sabiedrības novecošanas rezultātā samazinās valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas speciālajā budžetā. Tas ir vispāratzīts. Pieaug pensionāru skaits. Tas apdraud pensiju sistēmas ilgtspēju. Nepieciešams pielāgot sociālās apdrošināšanas un pensiju sistēmu mūsdienu izaicinājumam. Es piekrītu komisāra kungam, kas teica, ka jāiegulda grūts darbs, lai izstrādātu šo dokumentu. Un tomēr es uzskatu, ka Eiropas Savienības mērogā ir jāizveido sociālais fonds, kas būtu līdzīgs Kohēzijas fondam, ar mērķi palīdzēt to valstu pensionāriem, kurām ir salīdzinoši zemi ienākumi. Valsts budžets nevar nodrošināt cienīgas vecumdienas. Mums jau ir pieredze. Mēs pagājušogad cīnījāmies pret nabadzību, un rezultātā Eiropā nabagu ir vairāk nekā pirms tam.

  László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlreiz vēlētos apsveikt visas komitejas, kuras piedalījās šajā diskusijā un arī ziņojumu sagatavošanā.

Es saprotu, ka ir grūti saskaņot tik daudzu un dažādu politisko un valstisko ieviržu nostājas, taču balsojumi attiecīgajās komitejās parāda, ka ziņojumi ir guvuši plašu atbalstu. Tas Komisijai skaidri vēsta par Zaļās grāmatas turpmākajiem pasākumiem. Es sagaidu, ka nākamajā mēnesī tiks publicēts kopsavilkums, kurā būs iekļauts Parlamenta viedoklis. Mēs to turpināsim 2011. gada otrajā pusē, sagatavojot Balto grāmatu, kuru es minēju savās iepriekšējās runās, kā arī atbilstīgu ietekmes novērtējumu. Tas visām ieinteresētajām pusēm atkal dos iespēju turpināt piedalīties debatēs.

Komisijas grupa pensiju jautājumos pagājušajā nedēļā jau apsprieda iespējamos politikas risinājumus par to, kā atjaunināt un uzlabot Eiropas pamatnoteikumus par pensijām. Tika panākta vienošanās, ka attiecībā uz pensiju reformām mums vajadzētu pieņemt visaptverošu pieeju.

Šajā saistībā mums ir jāturpina dialogs ar galvenajām ieinteresētajām pusēm — gan par iespējamām jaunām reglamentējošām iniciatīvām tādās jomās kā pārvietojamība, arodpensiju sistēmas un maksātnespējas aizsardzība, un citiem mazāk stingriem regulējuma veidiem, piemēram, labas prakses kodeksiem. Mēs arī nolēmām padziļināti skatīt dzimumu dimensiju un arī Baltajā grāmatā šo jautājumu risināt plašāk nekā Zaļajā grāmatā.

Tikmēr es vēlētos nodrošināt, lai Zaļā grāmata un Baltā grāmata netiktu sajauktas ar citiem lidojošiem objektiem Eiropas debesīs. Komisijai nav nekā kopīga ar tādām pieejām, saskaņā ar kurām tiek pieņemts, ka Eiropas Savienībā varētu būt vienots pensionēšanās vecums. ES pamatā ir daudzveidība, un tas arī attiecas uz demogrāfiskās realitātes daudzveidību, un mums tas ir jāpēta daudz dziļāk nekā iepriekš.

Mums arī vajadzētu atzīt, ka pašreizējās reformas rada jaunus riskus, jo tās nākotnes pensijas padara daudz atkarīgākas no darba tirgus un finanšu tirgu ilgtermiņa attīstības. Tas nozīmē, ka mums ir jārada darba iespējas arī invalīdiem un jāpalielina finanšu sistēmu stabilitāte.

Es gaidu turpmāku darbu ar Parlamentu un tā komitejām pie šī ļoti svarīgā temata.

  Ria Oomen-Ruijten, referente. – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos izmantot šo iespēju, lai paustu atzinību saviem kolēģiem, kuri strādāja kopā ar mani pie šī ziņojuma: George Cutaş, Barbara Matera un Cornelis de Jong. Es nezinu, kur ir de Jong kungs. Tur viņš ir, aizmugurē. Viņš pauda dažus komentārus, kurus es nesaprotu, piemēram, ka mēs vēlamies it visam atrast Eiropas risinājumu. Tā nav taisnība. Šajā gadījumā pamatprincips ir subsidiaritāte.

Es gribētu precizēt tematu, par kuru de Jong kungam radās jautājums par ekonomikas pārvaldību: mēs vēlamies tādu ekonomikas pārvaldību, kas nodrošinās, lai ieguvēji būtu visi tie, kuri dara visu to labāko, kas ir viņu spēkos. Tas ir tas, ko mēs vēlamies, nevis lai noteiktas dalībvalstis — desmit, kuras ir uzrakstījušas mums vēstuli, — tiktu sodītas par labu noteikumu pieņemšanu nākotnei, savām pensijām. Es ceru, ka šāda atbilde jūs apmierinās, de Jong kungs.

Kartika Liotard šeit neatrodas, taču mani pārsteidz tas, ka viņa, šķiet, nav lasījusi ziņojumu, tomēr to komentē tā, it kā būtu.

Priekšsēdētājas kundze! Es jau esmu pateikusies saviem kolēģiem Cutaş, Matera un De Jong, taču es arī vēlētos pateikties Frédéric Daerden, Marianne Harkin, Julie Girling un Jean Lambert, kuri runāja savu attiecīgo grupu vārdā, kā arī Danuta Jazłowiecka, manas partijas — Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) — ēnu referentei, par to, ka viņa šo ziņojumu izveidoja tādu, kāds tas ir. Manuprāt, mēs esam sagatavojuši veicamo uzdevumu pamatotu analīzi.

Es arī zinu, ka ziņojumā ir daži ļoti jutīgi jautājumi, kas attiecas uz atsevišķām dalībvalstīm. Tomēr es ceru, ka mēs, komiteja, un jūs, komisār Andor, esam palīdzējuši tikt uz pareizā ceļa, ka mēs šajā Parlamentā diskutēsim arī par Balto grāmatu un ka visi arī balsos par to. Šī bija grūts dokuments, taču es ceru, ka rīt mēs varēsim sacīt: „viss labs, kas labi beidzas”.

  Priekšsēdētāja . – Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt pusdienlaikā (trešdien, 2011. gada 16. februārī).

Es gribētu atgādināt tiem, kuriem nebija iespēja uzstāties, ka, ja jūs vēlaties, varat iesniegt rakstiskas deklarācijas, kuras nepārsniedz 200 vārdu un kuras tiks pievienotas sēdes stenogrammai, ja gribat paust savu sakāmo gadījumā, ja jums nebija iespēja to izdarīt.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Visneaizsargātākā pensiju sistēma ES ir valsts sistēma, kuras pamatā ir paaudžu solidaritāte. Tomēr pensija ir mantotas tiesības, un valdības to nedrīkst pārkāpt neatkarīgi no tā, vai ir krīze, vai tās nav, pat ja dažas valdības, piemēram, Rumānijas valdība nekautrējas darīt visu, kas tai ienāk prātā, attiecībā uz pensijas lielumu un tās aprēķināšanas metodi. Arī demokrātiskā situācija nav mūsu pusē. Tāpēc sistēmas ilgtspēja ir steidzami risināma problēma. Tomēr valsts pensiju sistēmas nefinansē valdības, bet gan tie, kuri veic to iemaksas: sociālie partneri, darba ņēmēji un darba devēji, neatkarīgi no to veida. Šīs sistēmas smagi ietekmē divi faktori: nelegāls darbs un Eiropas ekonomiku nespēja izveidot jaunas darbavietas, kas nodrošina pienācīgu samaksu un pietiekami ilgu darbu. Slikti apmaksātas un nedrošas darbavietas, aizbildinoties ar darba tirgus elastīguma veicināšanu, nozīmē to, ka valsts sistēmas pastāvīgi būs krīzē. Es uzskatu, ka ir pozitīvi, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijā par pensiju sistēmām ir uzsvērta sieviešu diskriminācija attiecībā uz pensijas lielumu, lai gan vecums un iemaksu laika posms ir faktiski tāds pats kā vīriešiem. Tas ir netaisnības novēršanas pirmais solis, un ir jāturpina ar citiem pasākumiem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropas Komisijas Zaļajā grāmatā ir norādīti pārliecinoši argumenti par to, kāpēc mums ir jāuzlabo pašreizējās pensiju sistēmas. Tomēr mēs nedrīkstam aizmirst, ka lielākā daļa ierosināto risinājumu ir sociāli jutīgi.

Tāpēc mums ir rūpīgi jāizvērtē ne vien šo risinājumu priekšrocības, bet arī iespējamie riski, jo īpaši tad, ja runājam par pensionēšanās vecuma palielināšanu vai dalībvalstu ietekmes zaudēšanu attiecībā uz pensiju politiku. Kaut gan Komisija uzskata, ka pensionēšanās vecuma palielināšana ir viens no visnesāpīgākajiem veidiem, kā pielāgoties aizvien lielākam dzīves ilgumam, tā neierosina konkrētus priekšlikumus par gados vecāku iedzīvotāju nodarbinātību darba tirgū. Ja pastāv iespēja aizkavēt aiziešanu pensijā, daudzi bezdarbnieki pirmspensijas vecumā var nonākt nabadzības slazdā. Turklāt nav pietiekami ņemts vērā tas, cik daudz iedzīvotāju veselība ļaus viņiem strādāt ilgāk. Turklāt mums ir jāpievērš uzmanība tam, ka sievietes strādā mazāk atalgotu vai nepilna laika darbu biežāk nekā vīrieši un ka bērnu dzemdēšanas un mātes stāvokļa, kā arī bērnu un nespējīgu ģimenes locekļu aprūpes dēļ viņas zaudē apdrošināšanas garantijas un galu galā saņem mazākas pensijas. Manuprāt, mums ir arī vairāk jāpievērš uzmanība citiem līdzekļiem, kā uzlabot pensiju sistēmas, piemēram, darba dzīves sākšanas laiku, labāku darba un ģimenes dzīves saskaņošanu, pensionēšanās vecuma „elastīgu” novērtēšanu, pensiju minimālo standartu ieviešanu u.c.

Jebkurā gadījumā es uztveru Zaļu grāmatu kā lielu soli uz priekšu, lai nodrošinātu normālus dzīves apstākļus pašreizējiem un nākamajiem pensionāriem.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Demogrāfijas rādītāju pārmaiņas un lielāks paredzamais dzīves ilgums liek mums izstrādāt jaunu stratēģiju attiecībā uz savām pensiju sistēmām. Mums ir jāpārdefinē nākotnes jautājumi attiecībā uz jauniešiem un gados veciem iedzīvotājiem, lai spētu nodrošināt ilgtspējīgu, drošu un atbilstīgu pensiju izmaksu. Eiropas Savienības dalībvalstīs ir ļoti dažādas pensiju sistēmas. Kamēr Rietumeiropas valstis cīnās ar pašreizējo un turpmāko izmaksu palielināšanās problēmām, jaunās dalībvalstis mēģina ieviest daudzveidīgas sistēmas. 2008. gadā vienu pensionāru uzturēja četri darba ņēmēji, bet 2020. gadā tādi būs vajadzīgi pieci. Viens no šādas virzības iemesliem ir tas, ka ilgāku un visaptverošāku mācību dēļ Eiropas jaunieši iesaistās darba tirgū lielākā vecumā un ka darba ņēmēju darba attiecības neilgst līdz tiesību aktos noteiktajam pensionēšanās vecumam.

Mums ir jāizveido tāda sistēma, kas ir ilgtspējīga un kas garantē pensijas, ņemot vērā dalībvalstu situāciju. Mums ir arī jāapsver brīvas pārvietošanās iespēja Eiropas Savienībā. Mums ir jāsāk ar pieņēmumu, ka efektīvā un veiksmīgā jaunās paaudzes darba tirgū būs arī vajadzīga mobilitāte. Pensiju sistēmu turpmākajā reformā būs ļoti svarīgi saistīt pirmo un otro līmeni, kas vairākās dalībvalstīs jau daļēji pārklājas, un tie ir arī cieši jāsaista ar trešo līmeni. Mums ir arī jāstrādā pie tā, lai likvidētu nelegālo nodarbinātību, kam ir tikpat būtiska nozīme pensiju sistēmu saglabāšanā.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Iedzīvotāju novecošanas tendence, ar kuru pēdējos gados saskaras Eiropā, rada lielas pārmaiņas medicīnas jomā un attiecībā uz patēriņa ieradumiem, kā arī iedzīvotāju struktūru un sociālā nodrošinājuma sistēmu. Šādos apstākļos pensiju sistēmu turpmākās dzīvotspējas nodrošināšana ir cieši saistīta ar to, cik ilgi ES iedzīvotāji ir faktiski aktīvi darba tirgū. Es uzskatu, ka ir labi, ka stratēģijā „Eiropa 2020” tiek atbalstīta aktīva, mērķtiecīga darba tirgus politika, kas palīdzēs palielināt gados vecāku darba ņēmēju, sieviešu, minoritāšu pārstāvju un ilgstošu bezdarbnieku nodarbinātības līmeni. Es uzskatu, ka, sasniedzot šo mērķi, Eiropā palielināsies strādājošo skaits un papildus tam tiks radīta ekonomikas izaugsme, kas pozitīvā veidā ietekmēs pensiju sistēmu dzīvotspēju ES līmenī.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Mēs visi zinām, ka nav tādas lietas kā pensiju sistēmu ideālā modeļa. Katra valsts ir izstrādājusi savus risinājumus, un tai ir nākotnes reformu plāni, kas ir attiecīgi pielāgoti. Neraugoties uz atsevišķo sistēmu ievērojamajām atšķirībām, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai vajadzētu norādīt virzienu, kādā doties visām dalībvalstīm, īstenojot pārmaiņas. Komitejā tika daudzkārt uzsvērts, ka neseno gadu finanšu un ekonomikas krīze ir uzsvērusi steidzamu nepieciešamību veikt pensiju sistēmu reformas. Solidaritātes un subsidiaritātes princips mums liek šajā jomā pastiprināt sadarbību starp dalībvalstīm. Pieredzes apmaiņa ļaus novērst laika tērēšanu dublēšanās dēļ, kas jau vienā valstī noveda līdz katastrofai, un informācijas apmaiņa par paraugpraksi ļaus efektīvi izstrādāt vislabākās stratēģijas.

Neaizmirsīsim, ka reformas nedrīkst ietvert vienīgi iemaksu palielināšanu un iemaksu veikšanas perioda paildzināšanu. Budžeta stabilitāte, pensiju pārrobežu koordinācija, minimālo garantiju izstrāde un vienlīdzīgas tiesības sievietēm un vīriešiem ir tikai daži no jautājumiem, kas būtu jāapsver ikkatrā dalībvalstī. Visā Eiropā ir jāizstrādā ilgtspējīga sistēma, kuras pamatā ir savstarpēji atkarīgi un papildinoši līmeņi, ietverot valsts, darba ņēmēju un privātās pensijas, kā arī kapitāla un nekapitāla pensijas. Es uzskatu, ka šis risinājums garantēs stabilu un godīgu pensiju sistēmu izveidi, kas vienlaikus paliks pietiekami elastīga, lai pielāgotos pašreizējām sociālajām un ekonomiskajām pārmaiņām.

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. – (CS) Iedzīvotāju novecošanas dēļ gandrīz visas pasaules valstis saskaras ar jautājumu, kā finansēt pensiju sistēmas, pamatojoties galvenokārt uz elastīgu finansējumu nākotnē. Es atzinīgi vērtēju Oomen-Ruijten kundzes teicamo ziņojumu, kurā ir parādīta risinājuma iespējamība, vienlaikus ievērojot subsidiaritāti. Es gribētu minēt kādu risinājumu, ko daudzu gadus Čehijā popularizē Kristiešu un demokrātiskā savienība — Čehoslovākijas Tautas partija (KDU-ČSL). Bērniem, kuri ieņem ienesīgus amatus, vajadzētu būt iespējai novirzīt daļu savu obligāto iemaksu elastīgā sistēmā uz savu vecāku pensiju kontu un daļēji kompensēt viņiem izmaksas, kas radušās viņu aprūpes laikā bērnībā, veicot šo iemaksu un palielinot savu vecāku pensiju. Šī individualizētā paaudžu solidaritāte, no vienas puses, būtu godīgāka attiecībā pret pašreizējiem pensionāriem, kuri ir paveikuši labu darbu, izaudzinot jauno paaudzi, savukārt, no otras puses, tas noteikti palīdzētu atjaunot sabiedrības attieksmi pret lielām ģimenēm. Par bērniem būtu jāsaņem atlīdzība, nevis tikai jāuzņemas tēriņi. Šis aspekts ir patstāvīga risinājuma pamatā gan attiecībā uz mūsu pensiju problēmas sekām, gan galveno iemeslu.

  Jaromír Kohlíček (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Desmit gadu darbā pie kļūdaini nodēvētās Zaļās grāmatas „Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām” nav radīts nekas vairāk par nejauši izvēlētu, bezjēdzīgu apgalvojumu kopumu. Es nezinu, kā tas ir citās valstīs, taču, piemēram, Čehijā, dzimstības rādītāju prognozes, ko eksperti sagatavoja pirms 10 gadiem, tik ļoti atšķiras no pašreizējās situācijas, ka apgalvojumi Zaļajā grāmatā par laika posmu no 2040. līdz 2060. gadam, manuprāt, ir muļķīgi. Ja eksperti nespēj prognozēt dzimstības rādītāju attīstību pat piecu līdz septiņu gadu laikā, tad kāda gan vērtība var būt prognozei par vairāk nekā 30 gadus ilgu periodu? Visas Zaļās grāmatas pamatā ir kļūdains pieņēmums, ka gadījumā, ja nodokļu maksātājam tiesību aktos tiek noteikts pienākums daļu pensiju sistēmai piešķirto resursu ieguldīt fondā, kam nav valsts garantijas, tas saņems lielāku pensiju nekā tikai no pirmā līmeņa. Atbildīga konstitucionālā tiesa šādu likumu noteikti nodēvētu par nekonstitucionālu. Pat valstīs, kur kādreiz ir ticis ieviests otrais līmenis, tas acīmredzami nav radījis gaidītos rezultātus. Piemēram, Čīlē 1970. gados pēc Pinočeta veiktās valdības gāšanas iedzīvotājiem, kas nestrādāja armijā un policijā, kā obligāti tika noteikti valsts negarantēti privātie fondi. Kāpēc tā notika? Kāpēc pašreizējā konservatīvā valdība Ungārijā arī likvidē neefektīvo pensiju nodrošinājuma otro līmeni? Šie ir galvenie iemesli, kādēļ Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa nevar balsot par Oomen-Ruijten kundzes ziņojumu. Mēs nevaram atbalstīt šo plānoto gadsimta noziegumu!

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – ES un dalībvalstis saskaras ar vienu no lielākajām problēmām attiecībā uz atbilstīgu un ilgtspējīgu pensiju sistēmu nodrošināšanu Eiropā. Ņemot vērā to, ka procentuāli daudzu iedzīvotāju iztika ir ļoti atkarīga no pensiju sistēmām, es vēlētos uzsvērt valsts finansētu pensiju sistēmu nozīmi, kuru pamatā ir solidaritātes princips.

Daudzveidīgās situācijās ar dažādām pensiju sistēmu tradīcijām un veidiem, kā arī ņemot vērā to, ka galvenā atbildība par pensiju reformu ir dalībvalstu kompetencē, ir neiespējami piemērot visiem vienādu mērauklu. Tomēr ES var radīt pievienoto vērtību, nodrošinot dažādu pensiju sistēmu koordināciju un veicot paraugprakses apmaiņu.

Pensiju sistēmu pārskatīšana ir jāveic pārredzami, aizsargājot patērētāju vajadzības un informējot iedzīvotājus par viņu tiesībām attiecībā uz dažādām pensiju sistēmām un ar tiem saistītajiem riskiem, jo īpaši attiecībā uz pārrobežu mobilitāti. Pensiju sistēmām vajadzētu spēt izturēt jebkādu iespējamu budžeta un demogrāfisku spiedienu uz dalībvalstīm, neradot nevajadzīgu spiedienu uz vienkāršajiem iedzīvotājiem.

Tas viss ir jārisina caur turpmāko demogrāfisko un sociāli ekonomisko problēmu prizmu, piemēram, netipisku nodarbinātības veidu attīstību, sieviešu darbaspēka palielināšanos, pārmaiņām ģimenes struktūrās un jauniešu bezdarbu.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Daži temati Komisijas iniciatīvā par šo Zaļo grāmatu man šķiet īpaši svarīgi. Es uzskatu, ka mūsu pienākums ir nepieļaut, lai jo īpaši gados vecāki iedzīvotāji, kuri savas darba dzīves laikā ir palīdzējuši veidot mūsu pašreizējo labklājības līmeni, vecumdienās kļūst neaizsargāti. Vienlaikus ziņojumā ir pienācīgi ņemts vērā subsidiaritātes princips. Komisijai vajadzētu skaidrāk paust aicinājumu nodrošināt vīriešu un sieviešu līdztiesību. Sievietes biežāk nekā vīrieši ir noslēgušas netipiskus darba līgumus. Viņu pensijas bieži vien ir mazākas, un tāpēc viņām draud lielāks risks vecumdienās ciest no nabadzības. Atbilstošas un drošas pensiju sistēmas ir ilgtermiņa paaudžu līgumi. Tāpēc es vēlētos mudināt Komisiju izmantot Zaļo grāmatu, lai uzsāktu iniciatīvas, kas veido lielāku sabiedrības izpratni par paaudžu solidaritāti attiecībā uz pensiju nodrošinājumu.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka ES ir jāizveido atvērta, vienota pensiju sistēma, kurā tiktu ņemtas vērā demogrāfiskās tendences un mobilitātes jautājums. Ļaujiet minēt savas valsts piemēru. Rumānijā gada izdevumi par pensijām ir vislielākā budžeta izdevumu pozīcija. Kopš 2006. gada valsts sociālā nodrošinājuma budžetā ik gadu ir bijis deficīts, 2009. gadā sasniedzot EUR 1,5 miljardus. Saskaņā ar Pasaules Bankas aprēķiniem 2050. gadā pensiju izdevumu radītais deficīts saskaņā ar veco sistēmu būs sasniedzis aptuveni 12 % no IKP. Tieši tādēļ, pieņemot Likumu Nr. 263/2010, Rumānija ir ieviesusi virkni būtisku reformu, kuras nodrošinās valsts pensiju sistēmas ilgtspēju vidējā termiņā un ilgtermiņā. Tās ir šādas reformas: pirmstermiņa pensionēšanās un invaliditātes vai medicīniski nepamatotu iemeslu dēļ veiktas pensionēšanās ierobežošana; to iedzīvotāju skaita palielināšana, kuri veic iemaksas valsts vienotajā pensiju sistēmā; pakāpeniska standarta pensionēšanās vecuma palielināšana līdz 65 gadiem vīriešiem līdz 2015. gadam un līdz 63 gadiem sievietēm līdz 2030. gadam.

  Ville Itälä (PPE), rakstiski. – (FI) Visas pensijas pašlaik ir katras dalībvalsts kompetencē, taču arī ES ir liela nozīme pensiju politikā. Lai mēs varētu sasniegt savu mērķi, proti, iedzīvotāju brīvu pārvietošanos un patiesi brīvu nodarbinātību, pensiju sistēmas ir pienācīgi jāsaskaņo. Ir arī jāgarantē minimālais pensiju līmenis, lai ģimenes varētu faktiski pilnīgi brīvi pārvietoties. Attiecīgi mums ir jāpāriet pie saskaņotas sistēmas, un jo ātrāk, jo labāk. Pretējā gadījumā tāda pensiju sistēma, kas nav vispārēja, patiesībā radīs šķēršļus pārvietošanās brīvībai Eiropas Savienībā.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski. – (PL) Es biju priecīga, uzzinot, ka šodienas darba kārtībā tiks iekļauts ziņojums par Komisijas Zaļo grāmatu „Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām”. Jautājums par nākotnes pensijām, par to, cik tās ir drošas un kādus ienākums tās nodrošinās, pašlaik ir viena no svarīgākajām problēmām, ar kurām saskaras sabiedrība. Lai gan lēmums par to, kādām būt pensiju sistēmām, ir jāpieņem dalībvalstīm, un Eiropas Savienībai principā nav tiesību rīkoties šajā jomā, noteikti likumdošanas risinājumi saistībā ar pensiju sistēmām būtu jāizstrādā ES līmenī. Parlamenta prasība, ka Komisijai ir jāizstrādā pamatnostādnes dalībvalstu valdībām, ir ļoti nozīmīga pensionāru ekonomiskajai drošībai, jo šīs pamatnostādnes noteiktu pensiju minimālo līmeni un pensiju izmaksu aprēķināšanas kritērijus, kas nozīmētu to, ka sieviešu pensijas vairs nebūtu mazākas par vīriešu pensijām. Sievietes nav vainīgas pie tā, ka viņas ir nolemtas mazākām pensijām nekā vīriešiem, jo viņas par tādu pašu darbu saņem citādāku samaksu vai viņām jāpārtrauc sava karjera, lai rūpētos par bērniem, kas nozīmē mazākas iemaksa visā darba mūžā. Tādēļ, ņemot vērā draudus pensiju sistēmas stabilitātei, Komisijai nevajadzētu aizmirst nodrošināt, lai tiktu ieviesti tādi juridiskie risinājumi, kas garantē vienlīdzīgu attieksmi pret sievietēm un vīriešiem visā ES kopumā, ciktāl runa ir par nākotnes pensiju līmeni.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) Sasniedzot šausmīgo 23 miljonu bezdarbnieku skaitli, Eiropa nodarbinātības politikas jomās 2011. gadā ir pārspējusi visus gadu desmita negatīvos rekordus, tādējādi oficiāli nodēvējot tās par neveiksmīgām. Krīze ir vairāk nekā pietiekams iemesls, lai pieņemtu tekstu, kurā aicinājums pensiju jomai piemērot subsidiaritātes principu parāda, ka eirokrātiem atkal ir šķitis saprātīgi pārskatīt Eiropas sociālo modeli, kas neapšaubāmi ir bijis neveiksmīgs. Desmit gadus nostumtas malā, valdības iesaistās un kļūst par galvenajiem dalībniekiem, lai no jauna veidotu sociālu Eiropu. Tomēr ar to nepietiek — reālas pārmaiņas atjaunošanas virzienā radītu tikai drosmīgs lēmums par labu iedzīvotājiem tuvai demokrātijai, kuras pamatā ir nodarbinātības reformas, kas darbu padara saistošāku, un algu izrakstu federālismu, kurā tiek ņemtas vērā atšķirīgas dzīves izmaksas katrā Eiropas reģionā, attiecībā pret kurām tiek pielāgotas gan algas, gan pensijas. Darbaspēku izmaksu samazināšana, piemērojot mazākus nodokļus, un iespēju nodrošināšana mazajiem uzņēmumiem strādāt un ieguldīt reģionā ir būtiski pasākumi, lai nodrošinātu iemaksu izlīdzināšanu vecākajām paaudzēm un drošu nākotni un dzīves kvalitāti jaunajām.

16. Viltoti medikamenti (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Matias kundzes sagatavotais ziņojums Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Direktīvu 2001/83/EK attiecībā uz to, kā novērst, ka legālas piegādes ķēdē nonāk zāles, kas saistībā ar identitāti, ražošanas vēsturi vai avotu ir viltotas (COM(2008)0668 – C6-0513/2008 – 2008/0261 (COD)) (A7-0148/2010).

  Marisa Matias, referente. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, tagad, kad esam nonākuši šajā posmā, šajā brīdī un pie šī ilgā procesa noslēguma, manuprāt, mēs zinām, kas mūs, visus vīriešus un sievietes šajā telpā, vieno: tā ir pacientu veselības aizsardzība. Mūsu pienākums ir aizsargāt 500 miljonus iedzīvotāju, kuri dzīvo Eiropā un kuri nezina, vai medikamenti, kurus viņi lieto, ir autentiski vai viltoti. Mums viņiem ir jāsniedz garantija, ka medikamenti, ko viņi lieto, palīdzēs glābt viņu dzīvības, nevis veicinās viņu pāragru nāvi. Manuprāt, šī problēma ir pārāk nopietna, lai mēs kaut uz brīdi ilgāk atliktu tās risinājumu.

Tāpēc es vairākkārt esmu nosaukusi šos viltotos medikamentus par „klusajiem slepkavām”, jo tie faktiski tādi arī ir, jo, ja cilvēki, kur saskaras ar problēmām... Mēs zinām, kā ir mainījušies viltošanas tīkli: pirms dažiem gadiem visi runāja par Viagra, bet šodien ir neiespējami nerunāt par zālēm, kas cīnās vai mēģina cīnīties ar tādām slimībām kā vēzi, diabētu, sirds saslimšanām un holesterīnu.

Tāpēc, kā jau es minēju, viltotās zāles ir „klusie slepkavas”, jo, ja tās necīnās ar šīm slimībām, tās nepalīdz cilvēkiem.

Šis plāns, ko mēs šodien šeit apspriežam, apvieno vairākas no tām pārmaiņām, kas ir panāktas šā procesa laikā. Vispirms mēs sākām ar tirgu un nonācām līdz veselības aprūpei (un esmu ļoti gandarīta par šo pievēršanos veselības aprūpei). Vispirms mēs sākām ar fizisko telpu un iekļāvām internetu, jo mēs nevarējām izslēgt galveno viltoto zāļu ceļu Eiropā. Sākumā mūsu rīcībā bija tikai pārraudzības sistēma, un mēs turpinājām darbu, to papildinot ar sankcijām un soda pasākumiem. Ja mēs viltošanu uzskatām par noziegumu, mums bija jāievieš sankcijas un soda pasākumi.

Ir vēl viens svarīgs elements: šis jautājums neattiecas tikai uz Eiropu. Mēs arī nodrošinām, ka mūsu ierosinājumā, kas šodien šeit ir nodots izskatīšanai, ir ņemtas vērā trešās valstis, kurās ar viltošanu saistītā situācija ir vēl nopietnāka.

Mēs zinām, ka, lai arī mūsu rīcībā bija tikai nejauša rakstura pārraudzība, kopš 2005. gada konfiscēto viltoto medikamentu skaits ir palielinājies par 400 %. Mēs zinām, ka šī tirdzniecība zināmiem kriminālajiem tīkliem gadā sniedz peļņu EUR 45 miljonu apmērā un rada pilnībā katastrofālu ietekmi uz iedzīvotāju veselību.

Tāpēc es vēlos ļoti skaidri norādīt, ka medikamentu viltošana atšķiras no citu preču viltošanas, jo tā pilnībā grauj uzticību mūsu veselības aprūpes sistēmām. Tā kā viltošana, kā jau es minēju, ir daļa no organizētās noziedzības, es uzskatu, ka mums ar šā tiesību akta, mūsu darba un koncentrētu pūliņu palīdzību tā ir jāapkaro. Tāpēc mēs esam sagatavojuši pārraudzības sistēmu, kas ietver visu ceļu no ražotāja līdz pacientam. Tā Parlamentam ir bijusi cīņa, un esmu gandarīta, ka tas tagad ir nodrošināts.

Šīs procedūras gaitā ir bijuši iesaistīti divi komisāri un četras prezidentūras. Mēs sākām ar komisāru rūpniecības jautājumos un, kā es minēju, nonācām pie komisāra veselības aizsardzības jautājumos. Tas ir bijis ilgs process, tāpēc es vēlētos noslēgt savu runu ar dažiem īpašas pateicības vārdiem referentiem no citām grupām, kuri ar lielu atdevi un centību ir sekojuši līdzi šai procedūrai no sākuma līdz beigām, proti, Grossetête kundzei, Roth-Behrendt kundzei, Krahmer kungam, Tremopoulos kungam, Yannakoudakis kundzei un Rosbach kundzei. Bez viņu ieguldījuma šīs debates nebūtu bijušas tik interesantas un tajā pašā laikā produktīvas. Es zinu, ka dažkārt mūsu nostājas bija atšķirīgas, bet es arī zinu, ka mūs vienoja kopīgs mērķis, proti, pacientu veselība. Tā kā es nevaru pateikties visiem iesaistītajiem, es vēlētos paust simbolisku pateicību, pieminot Pantazidou kundzi, kura visas procedūras laikā man sniedza milzīgu atbalstu.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti gandarīts, ka varu uzrunāt Parlamentu saistībā ar šo svarīgo jautājumu par medikamentu viltošanu. Priekšlikums, ko šodien apspriežam, par grozījumu veikšanu direktīvā par viltotajiem medikamentiem Parlamenta apstiprinājuma gadījumā mums ļaus nokļūt jaunā teritorijā. Šīs lietas veiksmīgs noslēgums iezīmēs pirmo reizi, kad Eiropas Savienība ar tiesību aktu palīdzību ir nodrošinājusi risinājumu konkrētiem viltotu medikamentu radītiem draudiem.

Šis teksts nodrošinās mūsu reglamentējošās sistēmas gatavību nākotnei, sniedzot būtisku ieguldījumu pacientu aizsardzībā pret daudziem viltotu medikamentu radītiem draudiem. Kā deputātiem ir zināms, viltoti medikamenti atšķiras no viltotām precēm. Viltoti medikamenti skar sabiedrības veselību.

Es biju ļoti gandarīts, ka īsi pirms Ziemassvētkiem starp likumdevējiem tika ātri panākta vienošanās par priekšlikuma saturu. Es vēlētos pateikties visiem, kuri tik centīgi strādāja, lai panāktu šo vienošanos, jo īpaši vadošās komitejas referentei Matias kundzei, kā arī referentēm, kuras pārstāvēja komitejas, kas sniedza atzinumus, proti, Sartori kundzei un Bastos kundzei. Es arī vēlētos pateikties visiem ēnu referentiem.

Komisija pilnībā atbalsta šīs izsvērtās vienošanās saturu, ar kuru ievieš stingrus un efektīvus pasākumus, tajā pašā laikā nodrošinot riskam proporcionālu un elastīgu pieeju. Tas ir svarīgi, jo visi medikamenti nav vienādi: viltošanas varbūtība un sabiedrības veselībai radītais risks ir atšķirīgs.

Pievēršoties dažiem konkrētiem jautājumiem, es vēlētos izcelt šādus aspektus. Attiecībā uz drošuma pazīmēm — mēs saskatījām risku, ka dalībvalstis nākotnē varētu īstenot atšķirīgas pieejas attiecībā uz iepakojumu. Tā rezultātā Eiropas Savienībā pastāvētu dažādi aizsardzības līmeņi. Tas radītu Eiropas Savienības medikamentu tirgus sadrumstalotību. Esmu pārliecināts, ka deputāti, tāpat kā es, ir apmierināti, ka esam nodrošinājuši ceļu uz drošuma pazīmju piemērošanu, lai identificētu zāles un tādējādi noteiktu to autentiskumu. Komisija ir vienmēr atbalstījusi Eiropas mēroga pieeju šim jautājumam.

Attiecībā uz aktīvajām farmaceitiskajām vielām — tekstā, par ko panākta vienošanās, ir nostiprinātas pārbaudes un starptautiskā sadarbība šajā jomā. Komisija un Eiropas aģentūru tīkls ciešāk sadarbosies ar starptautiskajiem partneriem. Tikai ar šādas sadarbības palīdzību mēs varam panākt tiešām efektīvu pārbaužu sistēmu un izpildes nodrošināšanu.

Tiesību akti pēc to pieņemšanas palielinās zāļu izplatīšanā iesaistīto dalībnieku pārredzamību. Visbeidzot, Parlaments uzstāja uz noteikumu ieviešanu attiecībā uz zāļu tirdzniecību internetā. Es uzskatu, ka, koncentrējot uzmanību uz pārredzamības jautājumiem, Parlaments ir atradis stabilu un pragmatisku risinājumu. Argumentā ir atzīts, ka noteikumi attiecībā uz aptiekām Eiropas Savienībā ir dažādi, bet nākotnē pacientiem visā Eiropas Savienībā būs vieglāk atšķirt likumīgus uzņēmējus no nelikumīgām tiešsaistes aptiekām.

Priekšsēdētājas kundze, deputāti! Es ticu, ka varu paļauties uz pilnīgu jūsu atbalstu saistībā ar nākamo soli likumdošanas procesā ceļā uz šīs vērtīgās un ļoti nepieciešamās iniciatīvas īstenošanas pabeigšanu.

  Regina Bastos, Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas atzinuma sagatavotāja. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos sākt savu runu, apsveicot referenti Matias kundzi un pateicoties visiem, kuri ar viņu sadarbojās.

Diemžēl dažu pēdējo gadu laikā mēs šeit Eiropā esam piedzīvojuši medikamentu viltošanas palielināšanos. Saskaņā ar Eiropas Savienības rīcībā esošo informāciju, šobrīd ik gadu ar legālās piegādes ķēdes starpniecību tiek pārdoti 1,5 miljoni viltotu medikamentu iepakojumu. Tas ir kriminālpārkāpums, kas nopietni apdraud Eiropas pacientus un rūpniecību. Šīs direktīvas mērķis ir apturēt viltotu medikamentu nonākšanu piegādes ķēdē un tādējādi aizsargāt sabiedrības veselību.

Es vēlētos izcelt šādus galvenos jautājumus manis sagatavotajā atzinumā: viltotu medikamentu definīcijas ieviešana, kurā uzsvars nepārprotami likts uz patērētāju aizsardzību, drošības noteikumu piemērošana tām zālēm, kuru iegādei ir nepieciešama recepte, visu piegādes ķēdes dalībnieku pārskatatbildība un, visbeidzot, dalībvalstu veikta efektīvu sankciju piemērošana, lai novērstu šo kriminālpārkāpumu.

  Amalia Sartori, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotāja. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlētos apsveikt referenti Grossetête kundzi saistībā ar viņas paveikto pozitīvi vērtējamo darbu. Viltoti medikamenti ir bīstami, jo tiem ir milzīga ietekme uz sabiedrības veselību, nerunājot par to ietekmi uz ekonomiku.

Lai gan kompromisa teksts nozīmē neapšaubāmu 2001. gadā pieņemtās direktīvas noteikumu uzlabojumu, tajā nav skarti konkrēti jautājumi, kas, manuprāt, ir nozīmīgi un kurus es šeit vēlētos minēt. Dalībvalstīm, uz kurām tiek sūtītas aktīvās vielas, ko ražo uzņēmumi trešās valstīs, šajās ražotnēs būtu jāveic pārbaudes ar attiecīgās trešās valsts atbildīgo iestāžu starpniecību.

Attiecībā uz medikamentu ražotāju un dažādu aktīvo vielu izcelsmes valsti medikamentiem ir jābūt skaidri izsekojamiem, ja šī informācija nav norādīta jaunajā receptūrā. Jautājums par tirdzniecību internetā paliek neatrisināts.

Tomēr es gribētu uzsvērt, ka kopumā ziņojums ir vērtējams pozitīvi un nodrošina uzlabojumus, un es atbalstu Grossetête kundzi un panākto kompromisu.

  Françoise Grossetête, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es vēlētos sākt savu runu, apsveicot referenti Matias kundzi saistībā ar viņas paveikto darbu. Es vēlētos sveikt arī Komisiju un Padomi, jo mēs beidzot esam panākuši vienošanos par šo ārkārtīgi svarīgo direktīvu par organizētās noziedzības apkarošanu saistībā ar viltotajiem medikamentiem. Skaitļi ir pārāk lieli: 2008. gadā Eiropas Savienībā tika konfiscēti 34 miljoni viltotu medikamentu, kas nozīmē milzīgu pieaugumu 380 % apmērā Vairāk nekā 50 % internetā pārdoto zāļu ir viltotas, ievērojami apdraudot visus mūsu līdzpilsoņus.

Direktīva iezīmē soli uz priekšu. Es to uzskatu tikai par soli, jo diemžēl mēs neesam panākuši pietiekami daudz. Mums vajadzēja rīkoties ātrāk. Tomēr tas ir solis uz priekšu, īpaši nozīmīgam elementam esot stingrākām aktīvo vielu ražotāju pārbaudēm. Mēs cenšamies uzlabot drošību, un tas nozīmē, ka mums ir jānosaka katra piegādes ķēdes dalībnieka pienākumi, proti, ražotāju, vairumtirgotāju, paralēlo tirgotāju, starpnieku un izplatītāju atbildība. Drošības interesēs mums ir arī jānodrošina, lai būtu izsekojams katrs recepšu zāļu iepakojums. Es būtu vēlējusies, lai priekšlikumā šis jautājums būtu risināts plašāk.

Papildus autentiskuma garantēšanai ar katram iepakojumam piešķirta unikāla koda palīdzību drošības prasības ietver arī noteikumus par aizzīmogotu iepakojumu kastēm, ko piegādā paralēlie importētāji. Mēs ilgi apspriedām šo jautājumu. Tas ir svarīgs aspekts, jo šobrīd mēs saskaramies ar īstiem draudiem, kas ietekmē sabiedrības veselību. Arī farmaceitiem ir vajadzīga piekļuve uzticamām kvalitatīvu produktu piegādēm. Komisāra kungs, es piekrītu jūsu teiktajam par to, ka, ieviešot praksē visus šos drošības noteikumus, mums ir jāsaglabā modrība. Tomēr es nedomāju, ka mūsu darbs ar to beidzas. Mums būs uzmanīgi jāpārrauga tas, kā šī direktīva tiks īstenota.

  Dagmar Roth-Behrendt, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs visi varam iedomāties šādas šausmas. Kāds, ko mēs pazīstam, ir slims un atrodas izmisīgā situācijā. Šim cilvēkam tiek dotas zāles, bet tās neiedarbojas, jo ir viltotas.

Mēs esam pateicīgi Komisijai par šā priekšlikuma sagatavošanu. Taisnība, ka mēs tā apspriešanai veltījām zināmu laiku. Mēs sākām savas debates iepriekšējā Parlamenta pilnvaru laikā, un es vēlētos pateikties Adamou kungam, kurš vairs nav Parlamenta deputāts, par sagatavošanas darbu, ko viņš veica Matias kundzes interesēs.

Manuprāt, kā minēja Grossetête kundze, mēs esam panākuši labu kompromisu. Jā, mēs varējām izdarīt vairāk. Mēs visi esam nepacietīgi un vēlamies lielāku drošību, bet šis ir labs kompromiss. Ko mēs esam panākuši? Mēs esam izvirzījuši pacientu drošību par galveno tiesību akta elementu. Mūsu ieviestie drošības pasākumi nodrošinās produktu izsekojamību visas piegādes ķēdes ietvaros. Zāles ir izsekojamas no ražotāja līdz farmaceitam. Tām būs identifikācijas elements, kas ļaus nekavējoties noteikt, vai šīs zāles ir viltotas vai tiražētas, vai arī pieļautas kādas neatbilstības, kuras tad iespējams pārbaudīt. Mēs apzināti to esam veikuši tā, lai sistēmas izmaksas saglabātos pieņemamā līmenī ikvienam iesaistītajam un lai sistēma nebūtu pārmērīgi plaša. Tomēr mēs nepieļaujam kompromisus uz pacientu drošības rēķina.

Šo izsekojamību papildina fakts, ka iepakojums nedrīkst būt bojāts, lai pacients, kurš to saņem, varētu redzēt, ka tas nav ticis atvērts, jo tā zīmogs nav skarts. Turklāt turpmāk netiks pārdoti tādi zāļu iepakojumi, kas ir divās daļās, kas agrāk bija nereti vērojama prakse. Viss minētais uzlabos drošības līmeni un palielinās pacientu uzticību.

Kādi vēl ir mūsu gūtie panākumi? Mēs esam ieviesuši agrīnās brīdināšanas sistēmu. Tas ir teicami vērtējams pasākums, jo tā ir tā pati sistēma, kas vairākas desmitgades ir darbojusies attiecībā uz pārtikas precēm un ko mēs uzskatām par pašsaprotamu. Visā Eiropas Savienībā darbojas agrīnās brīdināšanas sistēma ziņošanai par saindētiem pārtikas produktiem. Ir grūti noticēt, ka mūsu rīcībā nav bijusi tāda pati sistēma attiecībā uz zālēm. Ja tiek konstatētas viltotas zāles, tagad ir iespējams par to nosūtīt agrīnu brīdinājumu. Dalībvalstīm ir jānosaka, kuri pacienti ir cietuši, jāinformē visi iesaistītie un jānodrošina, ka sabiedrība tiek informēta par risku, kas saistīts ar šīm apritē esošajām zālēm. Mēs to uzskatām par pašsaprotamu automašīnu un pārtikas gadījumā, bet šāda sistēma līdz šim nav bijusi pieejama tādu svarīgu produktu jomā kā zāles.

Attiecībā uz internetu ikvienam, kurš atver nelikumīgu tīmekļa vietni, ir jāspēj noteikt, ka tā ir nelikumīga vietne. Tāpēc mums ir jāsertificē likumīgās tīmekļa vietnes, kurās nākotnē būs ievietota saite uz valsts apstiprinājuma iestādes tīmekļa vietni. Šajās tīmekļa vietnēs būs iespējams attēlot logo, ko būs izstrādājusi Eiropas Komisija. Ikviens, kurš iegādājas zāles internetā, to varēs darīt neatkarīgi. Patērētāji varēs noteikt, vai viņi saskaras ar drošu un likumīgu vai nelikumīgu tīmekļa vietni.

Viss minētais veido stūrakmeni, kvalitatīvu lēcienu virzībā uz pacientu drošību. Ja mēs rītdien pieņemsim šo tiesību aktu, mēs varēsim būt lepni par to, ko esam paveikuši, un mums par saviem panākumiem ir skaidri jāziņo arī plašai sabiedrībai.

  Holger Krahmer, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, tiek pamatoti uzskatīts, ka Eiropā ir drošākie medikamenti pasaulē. Ar šā tiesību akta palīdzību, kura apspriešanai mēs esam veltījuši ilgu laiku, šķiet, divus gadus, mēs vēl vairāk uzlabosim drošības līmeņus. Es ļoti vēlētos pateikties Matias kundzei par to, ka viņa kā nesen darbu uzsākusi Parlamenta deputāte uzņēmās šāda sarežģīta ziņojuma sagatavošanu. Tas bija milzīgs uzdevums, un viņa to ir paveikusi ļoti labi. Tas arī ietvēra lielu daļu komandas darba, un es vēlētos par to pateikties ikvienam iesaistītajam. Mēs esam guvuši vairākus ļoti labus rezultātus.

Tomēr mēs nevaram aizmirst faktu, ka ar regulu palīdzību mēs nekad nevaram panākt pilnīgu drošību. Tā tas ir ikvienā jomā, ne tikai attiecībā uz zālēm. Mēs esam pamatoti koncentrējuši uzmanību uz pamatjautājumiem, dažādu iepakojuma veidu nošķiršanu un izplatīšanas ķēdes izsekojamību. Nošķirot recepšu un bezrecepšu zāles, mēs īstenojam pareizo pieeju, jo mums ir jāatceras, ka ikviens tiesību akts un ikviens mēģinājums uzlabot produktu drošību rada izmaksas. Tādējādi ir pamatoti neiekļaut katru aspirīna iepakojumu vai visas bezrecepšu zāles automātiski no paša sākuma. Tā vietā Komisijai vai aģentūrai ir jānosaka uzdevums pārraudzīt tirgu un izpētīt apstākļus.

Manuprāt, mēs varam lepoties ar gūtajiem rezultātiem. Mēs esam sagatavojuši tiesību aktu, kas nodrošina reālus ieguvumus. Lielākā daļa pacientu, domājams, nezinās, ka šie ieguvumi ir panākti, pateicoties Eiropas Savienības tiesību aktam, tāpēc mums tas ir nepārprotami jānorāda.

  Michail Tremopoulos, Verts/ALE grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētājas kundze, rītdien mēs balsosim par šo grozīto direktīvu, lai apkarotu risku, ko rada miljoniem viltotu medikamentu, kas nonāk legālajā piegādes ķēdē, tieši tāpēc, ka mēs vēlamies aizsargāt sabiedrības veselību no šiem klusajiem slepkavām.

Pamatjautājums attiecas uz to, ka mums ir jāizveido obligāta drošuma pazīme recepšu medikamentiem konkrētos apstākļos un bezrecepšu medikamentiem, uz kuriem attiecas viltošanas risks, pamatojoties uz konkrētiem riska novērtēšanas kritērijiem, veicot arī stingrus kontroles pasākumus attiecībā uz tiešsaistes tirdzniecību, ko veic apstiprinātas interneta aptiekas, kuru vietnēs ir redzams ES logo.

Pēc vispusīga dialoga ar Padomi un Komisiju mēs esam vienojušies par vairākiem kompromisa tekstā ietvertiem jautājumiem. Mēs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā atbalstām darbības jomas paplašināšanu, ietverot visus viltošanas apdraudētos medikamentus, un stingrāku tiešsaistes tirdzniecības kontroli. Esmu gandarīts, ka galīgās vienošanās ietvaros ar Padomi šie jautājumi ir apmierinoši atrisināti.

  Marina Yannakoudakis, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, arī es vēlētos apsveikt referenti.

Kad mēs paraugāmies uz medicīnu mūsdienu globālā tirgus apstākļos, mēs redzam, ka tai nav robežu. Tāpēc mums nav citas izvēles kā vien risināt viltoto medikamentu jautājumu globālā veidā. Tikai ar vienotas Eiropas Savienības pieejas palīdzību mēs varam risināt sabiedrībai pieejamo viltoto produktu pieaugošā apjoma problēmu. Šie produkti ir pieejami ne tikai veikalā, bet arī ar izplatīšanas pakalpojumu, piemēram, interneta, palīdzību.

Direktīvā ir ietverti visi nepieciešamie pasākumi un gūti zināmi panākumi problēmas risināšanā. Vai mēs varējām paveikt vairāk? Atbilde ir apstiprinoša. Vai mums vajadzēja izdarīt vairāk? Uz šo jautājumu man ir jāatbild noliedzoši. Mēs kā pirmo soli esam noteikuši stingrākus kontroles pasākumus attiecībā uz recepšu medikamentiem. Mēs esam pievērsušies interneta aptieku jautājumam. Mēs esam aplūkojuši drošuma pazīmes. Jā, mēs varējām darīt vairāk attiecībā uz izsekojamību, paplašinot to līdz pat pacienta līmenim, bet tā ir cīņa, ko mēs būtu zaudējuši, un tā būtu aizkavējusi direktīvas pieņemšanu.

Kā vēsta paruna, Romu neuzcēla vienā dienā. Es ar nepacietību gaidu turpmāku pasākumu veikšanu, pamatojoties uz šo direktīvu.

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētājas kundze, diemžēl mūsu dalībvalstu tirgos mēs saskaramies ar aizvien lielāku skaitu viltotu medikamentu. Tāpēc šis ierosinājums ir tik svarīgs. Pacientiem Eiropas Savienībā ir jāzina, kā viņi var izvairīties no viltotiem medikamentiem. Viņiem arī ir tiesības redzēt, ka mēs kā likumdevēji cīnāmies, lai apkarotu šos produktus. Ir svarīgi, lai mēs pieņemtu skaidras definīcijas. Pārāk bieži mēs pieņemam neprecīzus un neskaidrus tiesību aktus. Tas nedrīkst notikt tādā svarīgā gadījumā kā šis. Medikamenti ir jāpārbauda pirms to nonākšanas tirgū, nevis tikai pēc tam, kad pacienti vairākus gadus ir atradušies jūrascūciņu lomā. Mums ir jāpārliecinās par to, ka medikamenti tiek importēti tikai tādā gadījumā, ja drošība un pārbaudes iespēja ir noteikta par galveno prioritāti. Medikamentu viltošana kaitē gan pacientiem, gan farmācijas uzņēmumiem dalībvalstīs. Tāpēc es ceru, ka mēs varam vienoties par stingrāku pieeju nekā Komisijas piedāvājums, un es vēlētos pateikties Matias kundzei par viņas nevainojamo darbu.

  Peter Liese (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Dalli kungs, dāmas un kungi! Es arī vēlētos pateikties referentei Matias kundzei. Vēlos teikt paldies arī Grossetête kundzei, ēnu referentei, kas pārstāvēja Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgie demokrāti), un Roth-Behrendt kundzei. Viņas abas iepriekšējā Parlamenta pilnvaru laikā paveica teicamu sagatavošanas darbu.

Medikamentu viltošana ir problēma, kas kļūst aizvien lielāka. Konstatēto gadījumu skaits 2009. gadā bija 7,5 miljoni, kas ir daudz vairāk nekā iepriekšējos gados. Tie ir tikai atklātie gadījumi. Ir virkne gadījumu, par kuriem nav saņemta informācija, tāpēc mēs varam pieņemt, ka problēma ir ievērojama.

Ir ļoti kaitinoši, ja nākas konstatēt, ka tā dēvēto dzīves stila zāļu sastāvā nav aktīvo vielu. Tomēr, ja nozīmīgu zāļu sastāvā, kuras izmanto, piemēram, vēža ārstēšanā, nav aktīvo vielu vai ir neatbilstošas vielas, vai ir nepareizs to dozējums, tas var radīt apdraudējumu pacientu dzīvībai. Tāpēc bija nepieciešama steidzama rīcība. Mēs esam izvēlējušies saprātīgu pieeju. Datu aizsardzības jautājums ir ļoti jutīgs, un mēs esam panākuši pareizu līdzsvaru. Mēs rīkojamies, pamatojoties uz iesaistītajiem riskiem, un vispirms koncentrējamies uz recepšu medikamentiem. Ir pieejama procedūra, kas nodrošina iespēju pasākumus nepiemērot, ja ir iemesls uzskatīt, ka risks nepastāv. Ir arī izvēles process bezrecepšu medikamentiem, ja ir iemesls pieņemt, ka tie ir viltoti.

Kopumā šis ir ļoti labs kompromiss, un es vēlētos no sirds pateikties visiem iesaistītajiem.

  Judith A. Merkies (S&D). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, es pateicos Matias kundzei par teicamo darbu un labu sadarbību. Manuprāt, šī ir ļoti nozīmīga sistēma patērētāju veselības aizsardzībai, lai gan līdz šim brīdim viņi, iespējams, pat neapzinājās, ka viņu veselība ir apdraudēta. Par laimi, tagad mēs beidzot esam nonākuši pie visu risku risināšanas.

Ar cilvēku veselību nedrīkstētu jokot. Es uzskatu, ka ar šīs sistēmas palīdzību mēs speram svarīgu soli virzībā uz droša iepakojuma garantēšanu un lielākas situācijas skaidrības nodrošināšanu. Esmu arī ļoti gandarīta, ka, pateicoties Parlamenta uzstājībai, direktīvā ir iekļauta zāļu tirdzniecība internetā, jo šis jautājums visos radīja satraukumu. Ja jūs šo situāciju uzskatāt par spēli ar patērētāju veselību, tad tirdzniecība internetā ir pielīdzināma krievu ruletei. Jūsu izredzes saskarties ar viltotām zālēm ir 50 līdz 90 % lielas, un tad — bladāc! Esmu ļoti gandarīta, ka ar šīs sistēmas palīdzību šī problēma tiek risināta.

Tomēr es uzskatu, ka ir nepieciešami papildu pielāgojumi, jo pagaidām mums nav neuzveicamu drošības garantiju. Es pieņemu, ka tas ir atkarīgs no katras atsevišķas dalībvalsts. Turklāt ir arī jautājums par logotipu un par to, vai tas būs pilnībā drošs pret ļaunprātīgu izmantošanu internetā, līdz ar to mums patiešām jāturpina pievērsties šim aspektam.

Patērētājiem ir nodrošināta pārredzamība un uzticamība. Es ceru, ka patērētāji var likt likmi uz zālēm, neriskējot pazaudēt savu veselību.

  Antonyia Parvanova (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, vispirms es vēlētos apsveikt Marisa Matias un manus kolēģus par vienošanās panākšanu ar Padomi tik sarežģītā lietā.

Izskatīšanai iesniegtais teksts nostiprina mūsu likumīgās medikamentu piegādes ķēdes drošību, bet es vēlētos uzsvērt, ka tikai 1 % no viltotajām zālēm sasniedz mūsu pacientus ar šīs likumīgās ķēdes starpniecību. Pārējie 99 % nāk no nelikumīgiem avotiem un melnā tirgus.

Saistībā ar to es ļoti atbalstu Eiropas Parlamenta ierosinātos papildu noteikumus, kas attiecas uz internetu. Tomēr, lai risinātu šos ievērojamos draudus pacientu drošībai, mums arī ir jānostiprina Eiropas Savienības pasākumi tiesu varas, policijas un robežsardzes sadarbības jomā. Komisijai šajā jomā būtu jādara vairāk, un mēs uz to uzstājam, lai atbilstīgi apkarotu viltotās zāles.

Attiecībā uz konkrētajiem vienošanās noteikumiem, par kuriem rīt notiks balsojums, un konkrētāk — attiecībā uz jaunajām drošuma pazīmēm, kas tiks ieviestas, es vēlētos aicināt Komisiju skaidri pārraudzīt šīs direktīvas ietekmi. Savā sākotnējā ziņojumā Vides komiteja norādīja, ka īstenotajiem pasākumiem ir jāatbilst trīs pamatprincipiem: proporcionalitātei, rentabilitātei un neatkarībai.

  Miroslav Ouzký (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, es arī vēlētos pateikties referentei un ēnu referentiem par teicami paveiktu darbu. Mēs visi zinām, ka farmācijas nozare ir ļoti plaša uzņēmējdarbības joma. Runā, ka tā ir trešā lielākā uzņēmējdarbības joma pasaulē, sekojot narkotiku un ieroču tirdzniecībai. Tādējādi tā sniedz lielas peļņas iespējas, un atsevišķi cilvēki vienmēr tās centīsies izmantot ar nelikumīgu līdzekļu palīdzību. Mēs nekad nevarēsim novērst viltotu zāļu ražošanu. Mūsu uzdevums ir pēc iespējas vairāk samazināt risku, ka šādas zāles varētu nonākt Eiropas tirgū un sasniegt mūsu iedzīvotājus. Mēs zinām, ka gadījumā, ja kāds pārdod viltotu pulksteni, tas ir intelektuālā īpašuma tiesību pārkāpums, bet, pārdodot viltotas zāles, tiek tiešā veidā apdraudēta veselība.

Šis fakts ir licis un liek mums atbalstīt šo ziņojumu. Mēs zinām, ka mēs nevaram atrisināt visu, un mēs zinām, ka pastāv problēma, piemēram, saistībā ar faktu, ka iepakojums bieži vien tiek ražots atsevišķi no zālēm un ka pasaulē ir apritē viltotas zāles oriģinālos iepakojumos. Tomēr šis ir solis pareizā virzienā un mēģinājums nodrošināt labāko iespējamo aizsardzību.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Lai gan Komisijas ierosinātās izmaiņas direktīvā par cilvēku lietošanai paredzētiem medikamentiem ir izstrādātas, lai palīdzētu novērst viltotu medikamentu nonākšanu tirgū, mēs būtu gaidījuši konkrētākus rezultātus, jo īpaši ar aktīvo vielu ražotņu obligātu pārbaužu ieviešanas palīdzību trešās valstīs.

Šāda iespēja tika noraidīta, pamatojot to ar argumentu, ka šādas pārbaudes izmaksātu pārāk dārgi. Fakts ir tāds, ka Eiropas uzņēmumiem ir jānodrošina atbilstība ļoti augstiem kvalitātes standartiem, kamēr uzņēmumiem, kuru ražotnes atrodas citās pasaules daļās, tas nav jādara.

Tomēr mēs balsojam par šā ierosinājuma pieņemšanu, jo tiek ieviesti pasākumi, lai nodrošinātu lielāku importēto farmaceitisko produktu drošību, tostarp izsekojamību, pārpakošanas aizliegumu, atbilstību Eiropas Savienības drošības standartiem, daļēju interneta tirdzniecības reglamentāciju un iespēju līdzīgus pasākumus veikt arī attiecībā uz bezrecepšu medikamentiem.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas sniegto informāciju aptuveni 10 % pasaules farmācijas tirgus veido viltoti medikamenti. Ir grūti noteikt precīzu problēmas mērogu atsevišķās Eiropas Savienības dalībvalstīs, bet, piemēram, Polijā 2009. gadā vien robežsardzes dalībnieki konfiscēja vairāk nekā 100 000 viltotu produktu.

Neskaitot viltotos medikamentus, problēmu vidū, ar ko saskaras pacienti, ir uzticamas informācijas trūkums par iepakojuma saturu, kā arī pārpakošanas jautājums, kuras laikā iepakojuma saturs var mainīties. Ir ļoti svarīgi arī tas, lai pacienti internetā varētu iegūt uzticamu informāciju. Diemžēl internetā ir pieejama ne tikai plaša patiesībai atbilstoša informācija, bet arī daudz nepatiesu faktu. Ņemot vērā minēto, ir svarīgi ieviest zāļu pārraudzības un pārbaužu sistēmu, kas pacientiem nodrošinās uzticamu informāciju. Tomēr mēs zinām, ka pat labākie noteikumi nesniegs gaidītos rezultātus, ja tajos nebūs paredzēti pienācīgi soda pasākumi uzņēmumiem, kuri apritē nodod viltotas zāles. Tāpēc šodienas debates ir ārkārtīgi svarīgas, un ļoti būtiska ir arī tādu noteikumu ieviešana, kas ne tikai novērsīs viltotu zāļu izplatīšanu un nodrošinās pārraudzības sistēmas ieviešanu, bet kas — un tas ir svarīgākais — paredzēs sodus viltotu zāļu ražotājiem. Tikai tad, ja tiks veikti šādi pasākumi, samazināsies viltotu medikamentu skaits un tiks uzlabota zāļu lietošanas drošība.

Visbeidzot, es vēlētos apsveikt referenti Matias kundzi par labi sagatavoto ziņojumu. Es saprotu, ka tas neatrisinās visas problēmas, bet tas ir nozīmīgs solis virzienā uz pacientu drošības uzlabošanu.

  Priekšsēdētāja. - Kolēģi, es tikai vēlos norādīt, ka jums labi izdodas ievērot runām atvēlēto laiku robežas, bet, runājot ļoti ātri, jūs pārbaudāt mūsu tulku spējas. Vai mēs, lūdzu, varētu mēģināt rast apmierinošu vidusceļu?

  Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Saistībā ar šo tekstu es vēlētos paust savu apmierinātību un uzsvērt vienu prasību un vienu jautājumu, kurā mums būs jābūt modriem.

Esmu gandarīts, ka mums ir izdevies paplašināt šīs direktīvas tiesisko pamatu, sākotnējo vienotā tirgus jomu papildinot ar sabiedrības veselības nozari.

Mums ir prasība: mēs esam cīnījušies, lai nodrošinātu, ka tiešsaistes tirdzniecība veido neatņemamu šīs direktīvas daļu, lai mēs tādējādi spētu izstrādāt pārbaudes un kontroles pasākumus, kas atspoguļo mūsu secinājumus.

Ir vēl viens jautājumus, kurā mums būs jābūt modriem. Mēs zinām, ka viltoti medikamenti veido 1 % līdz 3 % lielu tirgus daļu attīstītajās valstīs, 10 % līdz 30 % tirgus Āzijā un Latīņamerikā, kā arī līdz 70 % lielu tirgus daļu atsevišķās Āfrikas valstīs. Dažos pētījumos norādīts, ka viltotu medikamentu nelikumīga tirdzniecība var būt 25 reizes izdevīgāka nekā narkotiku kontrabanda.

Apkopojot minēto, mēs esam veiksmīgi noteikuši vienu prasību un vienu jautājumu, kurā mums ir jāsaglabā modrība, ja mēs vēlamies turpināt attīstīt lielāku starptautisko sadarbību, kas savukārt atļaus Eiropas Savienībai uzņemties vadošu lomu cīņā pret viltotu medikamentu problēmu.

Es vēlētos pateikties Matias kundzei par viņas darbu, kā arī mūsu grupu pārstāvošajai referentei Roth-Behrendt kundzei, kura šajā jomā vienmēr sniedz vērtīgu ieguldījumu.

  Horst Schnellhardt (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Dalli kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos apsveikt referenti un ēnu referentus, kuri ir paveikuši teicamu darbu. Sākumā mums par šo jautājumu bija ļoti karstas debates. Tomēr MEDI-FAKE pasākums 2008. gada decembrī, iespējams, ietekmēja šo jomu. Divu mēnešu laikā uz Eiropas Savienības ārējām robežām tika konfiscēti 34 miljoni viltotu tablešu. Tas bija brīdinājums, kas mūs pamudināja paātrināt savu darbu. Mēs tagad esam guvuši rezultātus, ar kuriem varam būt ļoti apmierināti. Mēs esam nodrošinājuši zāļu izsekojamību. Katrs farmaceits, izmantojot skeneri, var noteikt, vai produkts ir viltots vai autentisks.

Tomēr es vēlētos paust vienu prasību. Taisnība, ka tagad tīmekļa vietnes tiek pārraudzītas un tām ir logotips, lai gan arī to var viltot, tomēr internetā veiktās tirdzniecības gadījumā mums ir jāveic kādi sabiedrisko attiecību pasākumi, lai Eiropas iedzīvotājiem skaidrotu ar internetā veiktajiem pirkumiem saistīto risku. Esmu ļoti gandarīts, ka ir saglabāta paralēlā tirdzniecība. Tās reputācija ir sliktāka par tās faktiski pelnīto, un ir nodrošināts tās stāvoklis.

Es vēlētos minēt pēdējo jautājumu. Iedzīvotāju interesēs un izpratnes uzlabošanai mums, iespējams, vajadzētu apsvērt, vai būtu atbalstāma doma risināt problēmu saistībā ar ļoti atšķirīgajiem iepakojumu izmēriem dažādās valstīs, lai ieviestu standartizētu risinājumu.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētājas kundze, divus gadus mēs esam apsprieduši satraucošo viltoto zāļu, tostarp zāļu dzīvības glābšanai, apjoma pieaugumu mūsu tirgū. Tā rezultāts ir pozitīvi vērtējama direktīva, kurā ir noteiktas stingrākas kontroles kā attiecībā uz izplatītājiem, tā mazumtirgotājiem, ieviešot obligātus aizsardzības pasākumus un pārbaudes pret pārkāpumiem. Ražotāji arī novērtēs riskus saistībā ar pārstrādes palīglīdzekļiem, un, piemēram, Čehijas Republikā visi šie pasākumi tiek veikti jau gadiem ilgi. Tāpēc ir uzteicami, ka tagad tas attieksies uz visu Eiropas Savienību.

Ir nepieciešams, lai sistēma neaprobežotos tikai ar recepšu medikamentiem. Ja mēs nevēlamies zaudēt cīņā pret viltojumiem, dalībvalstīm ir jāpanāk labāks integrācijas līmenis veselības aizsardzības jomā, jāapvienojas tādu tīmekļa vietņu aizliegšanā, kas piedāvā viltojumus, un jāievieš trešo valstu ražotāju pārbaudes, kā tas jau notiek importētās pārtikas gadījumā. Galu galā Ķīnā vien ir 500 viltotu zāļu ražotnes. Mums vienkārši ir jārīkojas ātrāk, ja vēlamies uzlabot Eiropas tirgus drošību.

  Åsa Westlund (S&D). – (SV) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties komisāram Dalli kungam, referentei Matias kundzei un ēnu referentiem par viņu teicamo darbu svarīgā jautājumā, jo viltoti medikamenti neapšaubāmi rada nopietnus draudus pacientu veselībai. Jo īpaši nopietns ir fakts, ka palielinās dzīvības glābšanai paredzēto zāļu viltojumu skaits. Tās ir zāles vēža, sirds saslimšanu un infekciju ārstēšanai, citiem vārdiem runājot, tās ir situācijas, kurās kādam patiešām ir vajadzīgas efektīvas zāles.

Tagad mēs speram svarīgu soli uz priekšu attiecībā uz medikamentiem Eiropas Savienībā, tomēr problēma pārsniedz Eiropas Savienības robežas. Saskaņā ar PTO ekspertu grupas sniegto informāciju, daudzās valstīs Āfrikā, Āzijas un Latīņamerikas daļās ir reģioni, kuros vairāk nekā 30 % pārdošanā esošo zāļu ir viltotas. Tāpēc ir ārkārtīgi svarīgi nostiprināt sadarbību ar trešām valstīm, un jācer, ka izmaiņas, ko mēs tagad īstenojam Eiropas Savienībā, ietekmēs situāciju arī valstīs, kuras nav mūsu Savienības sastāvā.

  Struan Stevenson (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, kā mēs dzirdējām, viltotas zāles ir problēma, kura kļūst plašāka.

2008. gada laikā robežsardzes darbinieki novērsa 32 miljonu viltotu medikamentu ieplūšanu Eiropas Savienībā. PTO lēš, ka 50 % zāļu, kas tiek nopirktas internetā, ir viltotas, un ir gadījumi, kuros ir iesaistīta pat likumīgā piegāžu ķēde. Piemēram, laikā no 2005. līdz 2007. gadam Apvienotajā Karalistē Regulējošā aģentūra zāļu un veselības aprūpes produktu jomā vairākkārt ziņoja par viltotiem medikamentiem dzīvības glābšanai, kas bija sasnieguši vairumtirgotājus un pat aptieku plauktus, piemēram, viltotas AstraZeneca zāles prostatas vēža ārstēšanai, Plavix, kas aizsargā pret sirdstrieku un insultu.

Tāpēc mums steidzami ir jānosaka stingrāki noteikumi attiecībā uz viltotu medikamentu importu, eksportu un tirdzniecību. Es ļoti atbalstu šos noteikumus.

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, viltotu zāļu problēma neapšaubāmi ievērojami apdraud sabiedrības veselību, neraugoties uz to, vai tās ir recepšu vai bezrecepšu zāles. Nemazinot dažu šajā ziņojumā ierosināto svarīgo pasākumu pieņemšanas nozīmi, es šeit vēlos vērst uzmanību uz svarīgu šīs problēmas elementu. Tāpat kā tas ir citu nelikumīgu pasākumu gadījumā, zāles tiek viltotas, jo pastāv ekonomiski faktori, kas šādu darbību veicina. Tāpēc mums ir jāapkaro pamatcēloņi, kas zāles padara par milzīgu uzņēmējdarbības jomu, kas ir viena no lielākajām uzņēmējdarbības jomām pasaules mērogā.

Mums ir jāveicina valsts politikas programmu nostiprināšana šajā jomā. Mums ir jānostiprina valsts spējas jaunu zāļu izpētes un izstrādes jomā, apkarojot farmācijas nozares monopolu un tā postošās sekas attiecībā uz piekļuvi zālēm. Mums ir jānostiprina valsts spējas arī zāļu ražošanas, pārraudzības un kontroles jomā.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos atbalstīt iesniegto tiesību aktu, ar kuru groza un papildina 2001. gadā pieņemto direktīvu attiecībā uz to, kā novērst viltotu zāļu nonākšanu legālas piegādes ķēdē.

Situācijas dramatiskā pasliktināšanās tirgū, kurā legālās aprites ietvaros pēdējā laikā ir krasi pieaudzis viltoto medikamentu skaits, nosaka nepieciešamību paredzēt stingrākus noteikumus attiecībā uz pārraudzību, kā arī sankcijas. Situāciju vēl nopietnāku padara fakts, ka viltotāji, cenšoties kāpināt peļņu, no viltotu uztura bagātinātāju ražošanas ir pārgājuši uz tādu dzīvības glābšanai paredzētu zāļu ražošanu, ko izmanto infekciju, sirds saslimšanu un vēža ārstēšanai. Šādi viltojumi var neatgriezeniski ietekmēt pacientu veselību, kuri var nezināt par to, ka ir kļuvuši par krāpšanas upuriem un ka tabletes, ko viņi lieto, ir tikai zāļu imitācija, kas viņus nekādā veidā neārstē.

Dāmas un kungi, tāpēc mūsu pienākums ir cīnīties pret šo netīro uzņēmējdarbību, kas ietekmē mūsu iedzīvotāju veselību un dzīvi.

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, esmu ļoti gandarīts, ka esmu šīs pozitīvās kustības un ļoti interesantās diskusijas dalībnieks. Šis ir otrs pīlārs mūsu sagatavotajā tiesību aktu paketē farmācijas jomā, un par trešo pīlāru, kas attiecas uz pacientu informēšanu, šeit Parlamentā jau tika izklāstīts ļoti labs ziņojums. Es ceru, ka turpmāko mēnešu laikā mēs šo jautājumu virzīsim visai aktīvi.

Kā jūs jau minējāt, un es tam piekrītu, uzsvars ir liekams uz pacientu aizsardzību. Tādam būtu jābūt dalījumam tādos pasākumos kā tie, ko šodien īstenojam.

Ir paveikts liels darbs. Vēl ir jāpaveic daudz, lai izstrādātu detaļas šīs direktīvas darbības nodrošināšanai. Bet pat pēc tam mēs nevaram gulēt uz lauriem, izjūtot apmierinājumu par to, ka mums ir labs tiesību akts, kurā ir ietvertas daudzas tehniskas detaļas, kuras ir ļoti avangardiskas. Mums ir jāinformē savi iedzīvotāji par to, ko tas nozīmē un kā viņi var izmantot instrumentus, ko mēs ar šīs direktīvas palīdzību viņiem sniedzam, lai viņi nekļūtu par maldināšanas upuriem, krāpšanas rezultātā iegādājoties viltotas zāles.

Mēs darīsim visu iespējamo, lai nodrošinātu pienācīgu izsekojamību. Pārbaudes trešās valstīs ir svarīgas. Tomēr mums ir jāsaprot, ka, piemēram, 80 % no sastāvdaļām, ko mēs izmantojam ražošanā Eiropas farmācijas nozarē, nāk no trešām valstīm. Tāpēc mums ir jābūt pragmatiskiem.

Mums arī ir jāīsteno selektīva pieeja attiecībā uz inspekciju veidiem, ko mēs veicam. Atsevišķās trešās valstīs ir nodrošināts ļoti augsts pārbaužu un standartu līmenis, un mums, protams, ir jāsadarbojas ar šīm valstīm, lai nodrošinātu, ka šie standarti tiek ievēroti. Citu valstu gadījumā, kuras nerīkojas tik prasmīgi, mums pašiem turp ir jādodas, jāaplūko un jāpārbauda. Mums ir jāatbalsta šāda politika. Es ar nepacietību gaidu iespēju sadarboties ar Parlamentu nākamajos posmos, lai nodrošinātu, ka šī politika darbojas.

  Marisa Matias, referente. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es, protams, vēlētos pateikties saviem kolēģiem par visiem viņu sniegtajiem komentāriem. Es tos neminēšanu pa vienam, jo tāda nav mana iecere. Es domāju, ka, ja šeit pastāvēja kādas šaubas par vārda „saistības” nozīmi, tā ir tagad kļuvusi ļoti skaidra. Mēs visi nesniedzam nevainojamus ierosinājumus, bet svarīgāk nekā zināt, ka priekšlikums ir nevainojams, ir zināt, ka mūsu rīcībā ir instruments, kas mums turpmāk sniegs iespēju neatlikt mūsu pacientu veselības aizsardzības nodrošināšanu. Mēs arī nevaram atlikt šā priekšlikuma pieņemšanu, mēs nevaram atlikt tā īstenošanu, un mēs to varam izdarīt, ja strādājam kopā.

Man personīgi arī jāsaka (un komisāra kungs pieminēja pārbaužu jautājumu), ka savā sākotnējā priekšlikumā es iekļāvu pāreju uz obligātām pārbaudēm trešās valstīs. Tā ir mūsu atbildība, un tomēr mēs gūstam panākumus atsevišķās jomās, bet citās — nē. Komisija mums izskaidroja, kāpēc šādas pārbaudes veikt nebūtu iespējams.

Saistībā ar šo atbildību es vēlētos minēt ko citu. Domāju, ka mēs visi sevi uzskatām par atbildīgiem, tomēr es arī uzskatu un apzinos, ka mums visiem ir jāpieprasa, lai tas tiktu ievērots, citādi tas nebūs efektīvi. Šīs saistības ietver garantētus aizsardzības pasākumus, lai nodrošinātu, ka varam sekot procedūrai, to novērtēt un saņemt iespēju sistemātiski piekļūt informācijai, kas mums ļaus pārbaudīt, vai šie pasākumi tiek vai netiek īstenoti tā, kā tas jādara, un vai ir jāveic kādas izmaiņas.

Tāpēc noslēgumā es vēlētos pateikties Eiropas Komisijai par sadarbību un jo īpaši Spānijas un Beļģijas prezidentūrām, ar kurām kopā mēs esam strādājuši pēdējo sešu mēnešu laikā. Nevainojams priekšlikums, tāpat kā nevainojams pasākums neeksistē, vienmēr būs kādi trūkumi, bet, manuprāt, mēs esam noteikuši stingras un izsvērtas saistības, kas mums ļaus cīnīties par pacientu veselību un to aizsargāt. Tā kā manis pašas runa ir trūkumiem pilna, es neesmu pateikusies savām kolēģēm Bastos kundzei un Sartori kundzei par atzinumiem, kas saņemti no citām komitejām. Paldies jums arī par jūsu atbalstu.

  Priekšsēdētāja. - Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks rīt (2011. gada 16. februārī) dienas vidū.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Jolanta Emilia Hibner (PPE), rakstiski. – (PL) Viltoti medikamenti un medikamentu nelegāla tirdzniecība ir pasaules mēroga problēmas, kas skar gan augsti attīstītas, gan jaunattīstības valstis, un problēma kļūst aizvien izplatītāka, apdraudot pacientu drošību un dzīvību. Viens no tā iemesliem ir apstāklis, ka viltotie medikamenti un zāles, ko pārdod vietās, kurās to tirdzniecība nav atļauta, neatbilst medikamentiem noteiktajām kvalitātes prasībām, un to sastāvā ir aizliegtas vielas, kuru lietošana var radīt neprognozējamas sekas. Es piekrītu, ka saistībā ar šo problēmu ir nepieciešama efektīva un nostiprināta starptautiskā sadarbība, lai nodrošinātu efektīvu stratēģiju cīņai ar viltotām zālēm. Es pilnībā atbalstu ierosinājumu, ka ir jāveic pasākumi ar mērķi mazināt viltotu medikamentu tirdzniecības problēmu, kā arī zāļu tirdzniecības problēmu vietās, kurās to veikt nav atļauts, un problēmu saistībā ar citiem viltotiem produktiem, kuri atbilst medikamentu kritērijiem. Būtu jāpievērš uzmanība nepieciešamībai reglamentēt zāļu pasūtīšanu pa pastu un medikamentu tirdzniecību internetā.

Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas sniegto informāciju viltotas zāles veido aptuveni 50 % no internetā piedāvāto produktu apjoma. Manuprāt, ir būtiski plānot un īstenot pasākumus, kas ir vērsti uz informācijas pieejamības nodrošināšanu par viltotiem medikamentiem un zālēm, kas nāk no nelegāliem avotiem, kā arī īstenot sabiedrības izglītošanas kampaņas par draudiem, kas ir saistīti ar medikamentu iegādi vietās, kurās to tirdzniecība nav atļauta. Es arī uzskatu, ka būtu pamatoti ieviest drošības līdzekļus, kuri sniegtu iespēju identificēt medikamentus un pārbaudīt to autentiskumu un izsekojamību.

  Bogusław Sonik (PPE), rakstiski. – (PL) Viltoti medikamenti ir pasaules mēroga problēma, un tā ir jāizskata globālā kontekstā. Problēmas cēloņu vidū ir augstās zāļu cenas un pacientu informētības trūkums, tomēr lielā mērā tie ir arī tiesiska rakstura cēloņi. Šo situāciju visā pasaulē izmanto kriminālie grupējumi. Tāpēc es vēlētos paust atzinību Eiropas Savienības iestāžu kopīgi veiktajiem pasākumiem un gandrīz vienprātīgajai nostājai, ko par kompromisa tiesību akta sagatavošanu šajā jautājumā pieņēma visas politiskās grupas. Es vēlos citēt bijušā Interpola ģenerālsekretāra Ronald Noble izteikumu, salīdzinot terorisma un viltotu zāļu upuru skaitu: 45 gadu laikā teroristi ir nogalinājuši 65 000 cilvēku, kamēr viltotas zāles Ķīnā vien ir prasījušas 200 000 cilvēku dzīvību.

Es uzskatu, ka pārraudzība, kontroles pasākumi, stingrāku standartu noteikšana un savstarpējās atzīšanas sistēmas izveide (un visi šie pasākumi ir uzsvērti) ir labs risinājums, ar kuru sākt. Es kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētāja vietnieks vēlētos izcelt uz pacientiem vērstu informācijas kampaņu nozīmi, kā arī saistību piemērošanu farmācijas uzņēmumiem šajā jomā. Pacientiem būtu jānodrošina piekļuve kvalitatīvai, objektīvai informācijai par to, kā tiek izrakstīti medikamenti, un par to īpašībām.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Viltoti medikamenti veido 50 % no internetā pārdotā zāļu apjoma un 1 % līdz 3 % no zāļu apjoma, ko pārdod farmaceiti, kuri izsniedz recepšu zāles. Šie viltotie produkti attīstās: to vidū tagad ir zāles dzīvības glābšanai, kā arī tā dēvētās dzīves stila zāles. Mūsu pienākums ir aizsargāt to iedzīvotāju veselību, kuri izvēlas pasūtīt zāles tiešsaistē, lai ietaupītu laiku vai naudu, nezinot par risku, ko viņi šādā veidā uzņemas. Turklāt šīs viltotās zāles nonāk oficiālajā piegādes ķēdē, nokļūstot to farmaceitu preču krājumā, kuri izsniedz recepšu zāles, un tādā gadījumā tās ikvienam no mums var izrādīties nāvējošas. Katru gadu pēc viltotu medikamentu iekšķīgas lietošanas iet bojā 200 000 cilvēku. Tā ir vairāk nekā satraucoša tendence: mums šī problēma ir jāapkaro ar visiem mūsu rīcībā esošajiem līdzekļiem. Tāpēc es atbalstu gaidāmo direktīvas pieņemšanu, ar ko tiks ieviesta unikāla izsekošanas un kontroles kodēšana, lai apliecinātu medikamentu autentiskumu, kopā ar standarta logotipu, lai identificētu uzticamas tīmekļa vietnes, kurās pārdod farmācijas preces. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka šīs drošības garantēšana, uz ko pacientiem ir tiesības, nedrīkst kalpot par attaisnojumu cenu palielināšanai.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Farmācijas nozare ir viena no trim vispelnošākajām nozarēm. Tas noteikti ir viens no iemesliem, kāpēc tirgū pieaug viltotu farmācijas produktu sastopamība. Pagājušajā gadā robežsardzes darbinieki konfiscēja par 384 % vairāk viltotu medikamentu nekā pirms pieciem gadiem. Šīs parādības apkarošanā Eiropas Savienībā ir ļoti svarīgi pieņemt vienotus drošības pasākumus, tostarp attiecībā uz pārpakošanu. Pacientiem ir jābūt pilnībā drošiem, ka ikvienas viņu lietotās zāles patiešām ir autentiskas un ka receptē norādītais aktīvais komponents atbilst zāļu sastāvam. No valsts sabiedrības veselības viedokļa ir ārkārtīgi svarīgi, lai medikamenti būtu efektīvi, kvalitatīvi un droši. Ir jāaizliedz trešās puses farmācijas uzņēmumu organizētas nepatiesas informācijas kampaņas. Šis aizliegums ir jāattiecina arī uz informācijas un reklāmas materiāliem, ko izplata medicīnas darbinieku vidū.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Ir svarīgi aizsargāt farmācijas produktu piegādes ķēdi pret viltotu medikamentu ieplūšanu kā plašas sabiedrības, tā pareizā un atbildīgā veidā strādājošu uzņēmumu labā. Tāpēc direktīva, ko Parlaments izskata, ir pilnībā atbalstāma, jo ar to tiek ieviestas procedūras un saistības, kas, es ceru, var nodrošināt konkrētus un efektīvus rezultātus. Es jo īpaši vēlētos uzsvērt konkrētu saistību nozīmi, kas piemērotas virknei piegādes ķēdē iesaistītu dalībnieku, sākot no izplatītājiem līdz vairumtirgotājiem, un — svarīgākais — „drošuma pazīmju” ieviešanu attiecībā uz recepšu zālēm, lai patērētājiem apliecinātu ražošanas un piegādes ķēdes atbilstību principiem. Nākotnē īstenojamie pasākumi, kas, manuprāt, ierobežos viltotu medikamentu tirdzniecību, ir stingrāki noteikumi attiecībā uz pārbaudēm, medikamentu sastāvā esošo vielu izsekojamību, kā arī attiecībā uz tirdzniecību internetā. Tomēr ir jāatzīmē, ka kompromisa tekstā ir paredzēts, ka trešo valstu ražotnēs notiks regulāras pārbaudes, bet šīs pārbaudes veiks attiecīgās trešās valsts iestādes. Būtu bijis labāk, ja tās veiktu tās valsts iestādes, kurai šie medikamenti ir paredzēti, jo lielākie viltošanas draudi nāk tieši no trešām valstīm.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Panāktais kompromiss ir izsvērts un iezīmē būtisku progresu attiecībā uz pacientu drošību un veselību. Es atbalstu, ka tajā ir iekļauti zāļu iepakojuma drošuma elementi. Lai nodrošinātu, ka šie elementi ir tiešām efektīvi, ir svarīgi, lai visi piegādes ķēdē iesaistītie dalībnieki ievērotu stingrākus noteikumus. Starpnieku iekļaušana ir neapšaubāmi pozitīvs solis.

Kompromiss arī iezīmē centienus panākt līdzsvaru starp pacientu veselības aizsardzību un izmaksām, ko farmācijas uzņēmumiem radīs jaunais regulējums. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai mēs pieņemtu pieeju, pamatojoties uz attiecīgo zāļu viltošanas risku. Tāpēc es uzskatu, ka jauno elementu piemērošanas ierobežošana attiecībā uz recepšu zālēm ir atbalstāms pasākums. Būtu neadekvāti, ja farmācijas produktu ražotājiem, kuru preces nav pakļautas viltošanas riskam, būtu jāsedz lielās izmaksas, ko rada drošības elementi.

Visbeidzot, tiešsaistes aptieku iekļaušana iezīmē ievērojamu progresu attiecībā uz to pacientu drošību, kuri mēdz iegādāties zāles internetā. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka viltotāji gūst labumu tiesiskā vakuuma dēļ, tādējādi pakļaujot briesmām pacientu veselību. Ieviešot garantijas, kas norādīs, ka tīmekļa vietnē pārdod autentiskas zāles, tiks sniegta liela palīdzība tiem pacientiem, kuri izmanto šo iegādes veidu.

Pielikums — Komisijas nostāja

Grozījumi:

Nekavējoties pieņemami: 120. grozījums (viss teksts, 1. daļa, kompromisa grozījums). Komisija atbalsta likumdevēju kompromisa teksta pieņemšanu.

17. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētāja. - Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B7-0009/2011).

Komisijai ir uzdoti šādi jautājumi.

18. jautājums, ko uzdeva Gilles Pargneaux (H-000028/11)

Temats: Medikamenta „Mediator” tirdzniecības aizliegums

Vai Komisija varētu atbildēt, kādu iemeslu dēļ jau 1998. gadā netika pieņemts lēmums aizliegt benfluoreksu saturošu medikamentu tirdzniecību? Vai Spānijas un Itālijas varas iestāžu noteiktajiem aizliegumiem nebūtu vajadzējis rosināt Komisijas rīcību? Visbeidzot, kāpēc Komisija gaidīja tik ilgi — līdz 2010. gada jūnijam, lai pieņemtu stingru lēmumu par šīs vielas tirdzniecību?

Vai Komisija varētu atbildēt precīzi, vai tā aicinās Eiropas Zāļu aģentūru veikt īstu retrospektīvu pētījumu par pēdējiem divdesmit šā medikamenta lietošanas gadiem?

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Es vēlētos pēc kārtas pievērsties katram no četriem jautājumiem.

Pirmais jautājums bija: Vai Komisija varētu atbildēt, kādu iemeslu dēļ jau 1998. gadā netika pieņemts lēmums aizliegt benfluoreksu saturošu medikamentu tirdzniecību? Atbilde: jautājums par benfluoreksu 1998. gadā tika apspriests Eiropas Zāļu aģentūras Patentēto zāļu komitejā, ko tagad sauc par Cilvēkiem paredzēto zāļu komiteju, un vēlāk — farmokovigilances darba grupā.

Komiteja uzskatīja, ka benfluorekss nav jāiekļauj Eiropas līmenī notiekošās novērtēšanas procedūrā attiecībā uz zināmiem apetīti samazinošiem aģentiem cita iedarbības veida dēļ. Tomēr tika panākta vienošanās, ka komitejas farmokovigilances darba grupa veiks izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai saistībā ar šo ārstniecības preparātu pastāv kādas drošības problēmas. 1999. gada martā farmokovigilances darba grupa secināja, ka saistībā ar medikamentiem, kuru sastāvā ir benfluorekss, nepastāv būtiskas ar risku un ieguvumu saistītas bažas. Turpmākajās darba grupas diskusijās neradās iemesls mainīt šo secinājumu.

Otrais jautājums: Vai Spānijas un Itālijas varas iestāžu noteiktajiem aizliegumiem nebūtu vajadzējis rosināt Komisijas rīcību? Atbilde: Itālija un Spānija neatcēla benfluoreksa tirdzniecības atļauju. Patiesībā pirmā reize, kad dalībvalstis faktiski veica pasākumus, lai atceltu valsts tirdzniecības atļauju attiecībā uz „Mediator”, bija 2009. gadā, kad Francija atcēla savu valsts tirdzniecības atļauju.

Spānijā 2003. gadā tirdzniecības atļauju atsauca tās turētājs, uzņēmums Servier. Līdzīgā kārtā šis pats uzņēmums 2003. gadā nepieprasīja tirdzniecības atļaujas atjaunošanu Itālijā.

Produkta tirdzniecības atļauja palika spēkā Francijā, Portugālē, Luksemburgā un Grieķijā. Benfluoreksa jautājumu apsprieda farmokovigilances darba grupa, darbojoties kā dalībvalstu forums, lai savā starpā apmainītos ar farmakovigilances datiem.

Es velētos precizēt, ka farmakovigilances datu pārraudzība un attiecīgu lēmumu pieņemšana par valsts atļauju piešķiršanu attiecībā uz medikamentiem galvenokārt ir dalībvalstu atbildība. Komisijas iejaukšanās šajos gadījumos notiek izņēmuma kārtā, un tā notiek tikai konkrētos tiesību aktos atrunātos gadījumos.

Komisija var uzsākt Eiropas Zāļu aģentūras veiktu Eiropas mēroga novērtēšanu divos gadījumos: pirmkārt, kad dalībvalstis pieņem dažādus valsts lēmumus par tirdzniecības atļaujām un, otrkārt, pirms jebkāda lēmuma pieņemšanas par tirdzniecības atļaujas piešķiršanu, mainīšanu, atcelšanu uz laiku vai anulēšanu, kas šķiet nepieciešama, jo īpaši ņemot vērā farmakovigilances informāciju gadījumos, kad tā uzskata, ka ir skartas Komisijas intereses.

Šajā gadījumā, ņemot vērā farmakovigilances darba grupas secinājumus un faktu, ka, reaģējot uz darba grupā notikušajām diskusijām, attiecīgajā laikā dalībvalstis nepieņēma atšķirīgus lēmumus, netika uzsākti Eiropas Savienības līmeņa pasākumi.

Trešais jautājums bija: kāpēc Komisija gaidīja tik ilgi — līdz 2010. gada jūnijam, lai pieņemtu stingru lēmumu par šīs vielas tirdzniecību? Atbilde: tikai 2009. gadā dalībvalsts, proti, Francija, atcēla “Mediator” tirdzniecības atļauju. Saskaņā ar jaunajiem, kopš 2004. gada spēkā esošajiem noteikumiem šāda rīcība automātiski kļuva par iemeslu produkta ieguvuma un riska līdzsvara novērtējuma veikšanai, kā rezultātā Komisija pieņēma lēmumu, kurā noteica, ka visām dalībvalstīm ir jāatceļ valsts atļauja attiecībā uz benfluoreksu saturošu medikamentu tirdzniecību.

Šajā kontekstā ir svarīgi norādīt, ka jaunajā 2010. gada 15. decembrī pieņemtajā tiesību aktā par farmakovigilanci tika noteikti papildu noteikumi, lai nodrošinātu, ka Eiropas Zāļu aģentūra konstatē signālus saistībā ar drošības jautājumiem attiecībā uz valsts atļautiem produktiem, un tajā tika noteikta jaunu procedūru izveide Eiropas Savienības līmenī, lai novērtētu ar šādiem produktiem saistītus drošības signālus, nodrošinot saskaņotu dalībvalstu rīcību.

Ceturtais un pēdējais jautājums bija: vai Komisija varētu atbildēt precīzi, vai tā aicinās Eiropas Zāļu aģentūru veikt īstu retrospektīvu pētījumu par pēdējiem divdesmit šā medikamenta lietošanas gadiem? Atbilde: līdz šim brīdim Komisija nav aicinājusi Eiropas Zāļu aģentūru veikt īstu retrospektīvu pētījumu par pēdējiem divdesmit šā medikamenta lietošanas gadiem. Francijas ziņojumā minētie skaitļi un dokumenti skaidri norāda, ka šis medikaments, bez šaubām, visvairāk tika lietots Francijā.

  Priekšsēdētāja. - Es tikai vēlētos tagad norādīt, ka pievērsīšos papildjautājumiem šovakar. Es apvienošu visus papildjautājumus — atcerieties, ka papildjautājuma uzdošanai jums ir 30 sekundes laika — un tad lūgšu komisārus atbildēt uz visiem papildjautājumiem en masse.

  Gilles Pargneaux (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, ņemot vērā sniegtos komentārus un komisāra Dalli kunga atbildes, kuram es vēlētos pateikties par veiktajiem precizējumiem, es vēlētos minēt vēl vienu jautājumu. Komisāra kungs, kā jūs norādījāt, 2003. un 2005. gadā izņemt produktu no tirdzniecības šajās divās valstīs lūdza Servier. Jūs arī sacījāt, ka 1998. un 1999. gadā darba grupa izvēlējās ne atļaut, ne ierosināt šā produkta izņemšanu no tirdzniecības. Tomēr mēs zinām, ka 1997. gadā Amerikas Savienotajās Valstīs šo produktu izņēma no tirdzniecības.

Tādējādi, protams, ir skaidrs — un tā ir jautājuma būtība, ka tik lielā tirgū kā Eiropas Savienība, kas aptver 500 miljonus Eiropas iedzīvotāju, mums ir nepieciešama lielāka modrība. Mums jo īpaši ir vajadzīgi papildu trauksmes signāli, kas ierosinās Eiropas mēroga rīcību, paredzot skaidru Eiropas Komisijas un Eiropas Zāļu aģentūras atbildību. Šādā veidā mēs spēsim novērst tādas situācijas atkārtošanos, kāda radās dažās dalībvalstīs, piemēram, pieminētajā Francijas gadījumā.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Paplašināsim šīs debates, jo produkts „Mediator” ir tikai aisberga redzamā daļa, un tas rada virkni citu jautājumu.

Piemēram, kā ir iespējama situācija, ka medikaments, kas tiek uzskatīts par potenciāli kaitīgu, pat nāvējošu un ir izņemts no tirdzniecības atsevišķās dalībvalstīs, aizvien ir brīvi pieejams Eiropas Savienībā?

Vai mums nevajadzētu veltīt nopietnas pārdomas Eiropas Zāļu aģentūras nozīmei un efektivitātei, ja tās secinājumi dalībvalstīm nav saistoši?

  John Dalli, Komisijas loceklis. – Patiesībā procedūras, kas bija spēkā vēsturisko notikumu laikā, ko es izklāstīju savā atbildē, bija tādas, kā es norādīju: pastāvēja skaidrs dalījums starp dalībvalstīm un Eiropas iestādi. Tas ir dalījums, kas vēl joprojām ir spēkā un ko aktīvi aizstāv dalībvalstis. Tāpēc laika gaitā mēs nonākam pie atziņas, ka mums būtu jānostiprina mūsu farmakovigilances procesi un procedūras.

Man ir jāsaka, ka 2004. gadā tika sperts solis uz priekšu attiecībā uz farmakovigilances procedūru un procesu pārskatīšanu, kas jau ir mūsu rīcībā, kā arī attiecībā uz pēdējo vienošanos farmakovigilances jomā. Tagad mums ir daudz „cīņas līdzekļu”, un ir arī iespējams Eiropas līmenī veikt citus pasākumus, lai nodrošinātu, ka par visām precēm, kas ir izņemtas no kāda tirgus, tiek ziņots un attiecīgi iespējams rīkoties. Iepriekš tas tā nebija.

Tāda šobrīd ir situācija. Es saviem dienestiem esmu devis norādījumu tagad veikt stresa pārbaudi, tostarp attiecībā uz jaunajiem farmakovigilances procesiem un procedūrām, kas tika ieviestas pēc mūsu pēdējās vienošanās. Kā gadījuma izpēti tie izskata „Mediator” lietu, lai noteiktu, vai pēc pēdējo farmakovigilances procesu ieviešanas vēl aizvien varētu notikt kas līdzīgs „Mediator” gadījumam. Mēs nodrošināsim, ka kādu vakuumu, problēmu vai trūkumu konstatēšanas gadījumā, kuros šādos gadījumos netiks nodrošināta rīcība, mēs atgriezīsimies pie jums, lai censtos labot situāciju.

  Priekšsēdētāja. – 19. jautājums, ko uzdeva Ivo Belet (H-000027/11)

Temats: Kā firma Apple tirgo iPad abonementus

Vēlēdamies saglabāt kontroli pār pārdošanas nosacījumiem, iPad ražotājs Apple pieprasa, lai laikrakstu un žurnālu izdevēji savu produkciju (gan brīvā pārdošanā, gan pēc abonementa) lasītājiem piedāvātu tikai Apple tiešsaistes veikalā iTunes. Tas nozīmē, ka iPad lietotāji laikrakstus un žurnālus savam iPad vairs nevar pasūtīt attiecīgo izdevēju vietnēs.

Vai Komisija uzskata, ka šī rīcība atbilst ES tiesību aktiem un tādiem principiem kā sadarbspēja un atklāts internets?

Vai šo gadījumu nevar uzskatīt par dominējoša stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un tādējādi Līguma par Eiropas Savienības darbību 101. un 102. panta pārkāpšanu?

Kā Komisija šajā sakarā rīkosies?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Šodien Apple paziņoja, ka uzņēmums piedāvās digitālos laikrakstu un žurnālu abonementus iPad ierīcēs tikai ar lietotņu (Apps) starpniecību, ko pārdod tās tiešsaistes veikalā. Izdevēji vēl joprojām varēs piedāvāt tiešsaistes abonementus savās tīmekļa vietnēs vai citā veidā, bet tie vairs nespēs apstrādāt abonementu ar iPhone lietotnes starpniecību, izmantojot Apple kā starpnieku.

Tas, vai Apple rīcība ir Eiropas Savienības konkurences noteikumu pārkāpums, ir atkarīgs no virknes faktisku, tiesisku un ekonomisku elementu. Inter alia, pārkāpuma konstatēšanai ir nepieciešams, lai Apple attiecīgajā tirgū atrastos dominējošā stāvoklī. Šādu attiecīgo tirgu robežas nav skaidras, jo nozare joprojām ir salīdzinoši jauna un attīstās, un ir arī vairākas pielīdzināmas platformas un ierīces, kas nodrošina līdzīgas funkcijas, un dažas no tām atbalsta tiešsaistes lietotņu veikali, jo patērētāju pieprasījums pēc elektroniskajiem un/vai drukātajiem žurnāliem ir nepārskatāms un attīstās.

Kad tiks skaidri identificēts tirgus, būtu jānovērtē jautājums par dominējošo stāvokli. Eiropas Savienības Tiesa dominējošu stāvokli ir definējusi kā tādu uzņēmuma ekonomiskas varas situāciju, kas tam piešķir varu likt šķēršļus efektīvas konkurences saglabāšanai attiecīgajā tirgū, dodot tam iespēju ievērojamā mērā rīkoties neatkarīgi no saviem konkurentiem, klientiem un, visbeidzot, patērētājiem.

Komisija jo īpaši atzīmē, ka pastāv alternatīvas lietojumprogrammu platformas un daži uzņēmumi nesen ir laiduši tirgū vai tuvākajā nākotnē gatavojas laist tirgū virkni iekārtu, kas funkciju ziņā ir līdzīgas iPad. Komisija seko notikumiem saistībā ar Apple komercpolitiku un sazinās ar dalībvalstu konkurences iestādēm.

  Ivo Belet (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, šajā pēcpusdienā Apple tiešām paziņoja, ka vēlas piedāvāt jaunu modeli saviem abonementiem, bet ir skaidrs, ka uzņēmums vēlas izmantot savu stāvokli tirgū, neraugoties uz to, vai tas ir vai nav dominējošs stāvoklis, lai piekļūtu izdevēju rīcībā esošajai informācijai par klientiem. Ilgtermiņā tas jo īpaši varētu kaitēt izdevējiem Eiropā, kā arī plašsaziņas līdzekļu plurālismam.

Tāpēc es jums vēlētos jautāt, vai jūs esat gatavi rīkoties, neraugoties uz to, vai šis ir vai nav dominējoša stāvokļa gadījums, un kad jūs uzņemsieties iniciatīvu, ja jūs to vispār darīsiet? Citiem vārdiem sakot, vai jūs varētu paskaidrot, kādu laika grafiku šajā jautājumā jūs pieļaujat? Vai iniciatīvas uzņemšanās no Komisijas puses būs jautājums par nedēļām vai jautājums par mēnešiem?

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Es jums vēlētos pateikties par jūsu atbildi, bet, manuprāt, jūs nepieminējāt svarīgu jautājumu, proti, vai mēs vispār spējam iedomāties, kādā Eiropas tirgus daļā varētu dominēt Apple jaunais produkts. Jūs atbildējāt visai vispārīgi, norādot, ka jautājums tiek izskatīts tikai tagad. Tomēr, manuprāt, mums būtu jāzina, vai pastāv faktiski draudi, ka Apple kļūs par dominējošu Eiropas tirgus dalībnieku.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Pagaidām vēl nav skaidrs, vai Apple tirgū iegūs dominējošu stāvokli, jo tirgus attīstās. Mums ir jānovērtē, kas ir šis tirgus un ko šajā tirgū nozīmē dominējošs stāvoklis. Šajā posmā tirgus mērogs ir neliels, un ir pāragri runāt par kādiem pasākumiem no Komisijas puses.

Ja pastāv daudzi konkurējoši piedāvājumi un Apple pieeja neveido dominējošu stāvokli, Komisijas rīcībai nav nekāda iemesla. Kā es norādīju, Komisija pārrauga situāciju saskaņā ar Eiropas Savienības tiesību aktiem konkurences jomā, un, ja ir jāveic pasākumi, tie tiks veikti neatkarīgā veidā un atbilstīgā brīdī, kad mēs secināsim, ka ir jārīkojas. Tādējādi esiet droši, ka nepieciešamības gadījumā pasākumi tiks veikti.

  Priekšsēdētāja. – 20. jautājums, ko uzdeva Laima Liucija Andrikiene (H-000053/11)

Temats: Investīciju aizsardzība saistībā ar ES un Krievijas sarunām par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu

Vai Komisija sarunās ar Krievijas Federāciju par jauno partnerības un sadarbības nolīgumu ir izvirzījusi jautājumus par investīciju aizsardzību, it īpaši enerģētikas nozarē? Ņemot vērā daudzos gadījumus, kad Eiropas enerģijas uzņēmumi bija spiesti pamest Krievijas tirgu bez iespējas meklēt vietējo tiesu iestāžu objektīvu un godīgu aizsardzību, vai Komisija plāno jaunajā partnerības nolīgumā vai papildu ekonomiskajos nolīgumos ar Krievijas Federāciju paredzēt investoru un attiecīgās valsts strīdu izšķiršanas mehānismu?

Kāda ir Komisijas nostāja attiecībā uz Enerģētikas hartas nolīgumu? Vai Komisija vēl aizvien cer, ka Krievijas valdība varētu atkal parakstīt Enerģētikas hartas nolīgumu un pat to ratificēt? Vai arī līdzīgi noteikumi par investīciju aizsardzību enerģētikas nozarē tiks iekļauti jaunajā partnerības nolīgumā?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, ar ārvalstu ieguldījumu EUR 92 miljardu apjomā 2008. gada beigās Eiropas Savienība bez šaubām ir lielākā ārvalstu ieguldītāja Krievijas Federācijā.

Attiecībā uz enerģētikas nozari Eiropas Savienības stingrs nodoms ir nodrošināt, lai Enerģētikas hartas nolīgumā nostiprinātie pamatprincipi būtu daļa no notiekošajām Eiropas Savienības un Krievijas Federācijas sarunām par jauno nolīgumu. Attiecīgajiem noteikumiem būtu jāietver ieguldījumu aizsardzība attiecībā uz enerģētikas nozari un jo īpaši stabils strīdu izšķiršanas mehānisms.

Šī pieeja neietekmētu Eiropas Savienības vispārējo novērtējumu, ka Enerģētikas hartas nolīgums aizvien ir vērtīgs daudzpusējs instruments, lai pārvaldītu starptautiskās attiecības enerģētikas jomā. Tās unikāls elements ir fakts, ka tā nosaka juridiski saistošus noteikumus par investīciju aizsardzības tranzītu un ka tajā ir ietverti noteikumi par strīdu izšķiršanu enerģētikas jomā.

Eiropas Savienība uzskata, ka Krievijas atjaunota līdzdalība Enerģētikas hartas procesā, kā tas tika pausts pēdējā Eiropas Savienības un Krievijas augstākā līmeņa sanāksmē, ir ļoti nozīmīga, un šajā ziņā tā sekos konstruktīvai un atvērtai pieejai. Šajā ziņā Eiropas Savienība pozitīvi vērtē Krievijas ieinteresētību juridiski saistošā tiesiskajā regulējumā pēc tās nesenā ierosinājuma attiecībā uz konvencijas projektu par starptautiskās enerģētikas drošības garantēšanu. Enerģētikas hartas procesa modernizēšana būtu atbilstīgs konteksts daudzpusējām sarunām par šo priekšlikumu.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Man ir papildu jautājums. Mēs Eiropas Parlamentā šobrīd strādājam pie turpmākās Eiropas investīciju politikas. Attiecībā uz Krieviju mēs bieži dzirdam par Krievijas uzņēmumu paplašināšanos Eiropas tirgū, īpaši enerģētikas nozarē, bet tajā pašā laikā Eiropas investori saskaras ar milzīgām grūtībām, ja tie vēlas veikt investīcijas Krievijā, jo īpaši nozarēs, ko Krievija uzskata par stratēģiski svarīgām, piemēram, enerģētikas nozarē. Tādējādi — kā Komisija gatavojas nodrošināt, lai jaunajā partnerattiecību nolīgumā tiktu ievērots savstarpīguma princips?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Pēc nedēļas mēs piedalīsimies sanāksmē ar Krievijas valdību, un tajā noteikti tiks apspriesti investīciju politikas jautājumi, jo abām pusēm ir savi argumenti. Arī Krievija apgalvo, ka daži tās ieguldījumi Eiropas Savienībā nav īpaši novērtēti, līdz ar to norit nepārtrauktas pārrunas.

Tajā pašā laikā es noteikti varu sacīt, ka pēdējā gada laikā attiecības visai sarežģītos jautājumos ir sākušas uzlaboties: ir palielinājusies Krievijas gatavība apspriest jautājumus padziļinātāk un detalizētāk. Tomēr es uzskatu, ka attiecības ir jāveido uz vienošanās pamata un ka jaunajos nolīgumos, ko es minēju un kas sekos partnerības un sadarbības nolīgumam, ir jāiekļauj stingri investīciju aizsardzībai veltīti panti. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam izvairīties no situācijām, kad viena puse apvaino otru par noteikumu neievērošanu.

Pašreizējā politikas dinamika sniedz iemeslu lielām cerībām, ka mēs varam noslēgt nolīgumu un tajā iekļaut visai stingrus noteikumus. Ir ļoti skaidri redzams, ka aizvadītā gada laikā mūsu attiecībās ir notikuši atsevišķi nozīmīgi, pozitīvi pavērsieni.

  Priekšsēdētāja. –

21. jautājums, ko uzdeva Anne E. Jensen (H-000058/11)

Temats: ES atbalsts Pasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai

Ievērojamas summas 2011. gada budžetā ir atvēlētas Pasaules fondam AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai (GFATM) — EUR 65 000 000 saistību apropriācijās un EUR 47 608 950 maksājumu apropriācijās.

Nesenie ziņojumi liecina par nopietniem trūkumiem fonda darbā, un dažas dalībvalstis ir pārstājušas veikt savas iemaksas fondā, ņemot vērā ar to saistītās korupcijas un kukuļošanas problēmas.

Kā Komisija grasās panākt, lai GFATM atvēlētie līdzekļi netiktu izmantoti kukuļošanai un korupcijai?

Ko Komisija ir darījusi, lai nodrošinātu GFATM atbilstību noteikumiem par ES līdzekļu piešķiršanu?

Vai Komisija ir apsvērusi iespēju apturēt GFATM finansēšanu?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Šis ir ļoti atbilstošs jautājums par problēmu, ko Komisija uztver ļoti nopietni un tāpēc tai seko ļoti uzmanīgi un ar lielām rūpēm. Komisija ļoti atbalsta Pasaules fondu AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai. Fonda darbība ir bijusi ļoti veiksmīga, un esmu apņēmības pilns ar to sadarboties, lai pēc iespējas ātrāk atrisinātu problēmas un lai Komisija arī turpmāk būtu viena no lielākajām ieguldītājām fondā.

Ir svarīgi uzsvērt, ka konstatētās problēmas neizrietēja no paša fonda, bet tās radīja cilvēki atsevišķās valstīs, ar kuriem bija noslēgts līgums par programmu īstenošanu. Tās ir valstis, kurās vienmēr ir jāpievērš liela uzmanība tam, lai no šādām problēmām izvairītos. Ir zināms, ka Pasaules fonda ģenerālinspektora biroja pārstāvji ir veikuši izmeklēšanas par 4,8 miljardu ASV dolāru izmantojumu 33 valstīs. Šīs izmeklēšanas ir veiktas sistemātiski vai reaģējot uz informāciju, kas tika saņemta par iespējamu līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos. Tagad izmeklēšana ir noslēgta. Saskaņā ar vispārpieņemto praksi Pasaules fonda ģenerālinspektora birojs ir sagatavojis ziņojumu un publicējis to Pasaules fonda tīmekļa vietnē.

Šī prakse ir apliecinājusi savu efektivitāti un pārredzamību Pasaules fonda pasludinātās absolūtās neiecietības politikas pret korupciju īstenošanas gaitā. No mūsu puses Komisija ir pasūtījusi neatkarīgu Pasaules fonda piecu pīlāru revīziju, kā noteikts Eiropas Savienības finanšu noteikumos attiecībā uz visām organizācijām, kas saņem Eiropas Savienības finanšu atbalstu. 2010. gada novembrī saņemtajā revīzijas ziņojumā bija pausts vispārējs revidentu secinājums, ka Pasaules fonda iekšējās kontroles vide atbilst pienākumu dalīšanas un valsts pārvaldības kontroles, kā arī reģionālās finanšu ziņošanas principiem. Tādējādi darbojas standarta mehānismi un kontroles pasākumi, lai nodrošinātu, ka no palīdzības sniedzējiem saņemtie līdzekļi tiktu izmantoti pienācīgā veidā.

Tomēr revidenti sniedza vairākus ieteikumus, lai uzlabotu līdzekļu apsaimniekošanu papildus pastāvošajai riska pārvaldības stratēģijai. Pēc šā ziņojuma saņemšanas mani dienesti šobrīd apspriež nepieciešamās izmaiņas, kas ir paredzētas, lai uzlabotu un paātrinātu Pasaules fonda reformu plānu, ko apstiprināja 4. janvārī. Mēs arī veicam otro revīzijas misiju, tostarp valstu apmeklējumus, lai papildinātu iestāžu novērtējumu. Ar 2011. gada 27. janvāra vēstuli un ar 2. februārī notikušās telekonferences starpniecību es jau esmu sazinājies ar Pasaules fonda izpilddirektoru Kazatchkine kungu, lai norādītu uz steidzamu nepieciešamību veikt papildu reformas, lai vairāk nostiprinātu fonda pārvaldības pamatprocesus un darbības.

Tajā pašā laikā valdes sanāksmes laikā, kas tika sasaukta 2. februārī, Pasaules fonda sekretariāta pārstāvji ierosināja, lai ar Pasaules fonda pārraudzības mehānisma palīdzību tiktu veikta ārēja pārskatīšana. To atbalstīja valdes locekļi. Tādējādi, atbildot uz jūsu jautājumu par to, vai Komisija ir apsvērusi Pasaules fondam paredzētā Eiropas Savienības finansējuma apturēšanu, es jūs vēlētos informēt, ka Komisija ir informējusi Pasaules fonda izpilddirektoru un valdes locekļus, ka Eiropas Savienības ieguldījuma sniegšana tiek apturēta. Tajā pašā laikā es uzskatu, ka Eiropas Savienībai un jo īpaši Komisijai ir jāturpina tās vispārējais atbalsts Pasaules fonda mērķu sasniegšanai, reformu procesa īstenošanai un orientācijai uz valsti un veselības aizsardzības sistēmām.

Saistībā ar to Komisija nosaka skaidrus kritērijus, kas jāpiemēro, pirms iespējams atsākt turpmākos ieguldījumu veikšanu Pasaules fondā. Šie pasākumi krāpšanas novēršanas un konstatēšanas nodrošināšanai neradīs nekādas sekas attiecībā uz pacientu nodrošināšanu ar nepieciešamo ārstēšanu, bet tajā pašā laikā mēs saprotam, ka mums ļoti drīz ir jāievieš jauni, nostiprināti kontroles mehānismi, jo, ejot laikam, maksājumu aizturēšana uz nenoteiktu laiku nav labākā iespēja. Mums ir vajadzīgi papildu nostiprināti kontroles mehānismi valsts līmenī, kas samazinās līdzekļu nelikumīgas piesavināšanās risku, un tad mēs varēsim atsākt maksājumu veikšanu. Komisija, kā jau minēju, turpinās aktīvi atbalstīt fondu, jo tas ir guvis fantastiskus panākumus, bet ir notikuši krāpšanas gadījumi, un mums šī problēma ir atbilstīgi jārisina.

  Anne E. Jensen (ALDE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties komisāra kungam par atbalstu, ko viņš sniedz fondam, kā arī par izlēmīgu rīcību, lai risinātu notikušo, un par ļoti nopietno attieksmi pret šo jautājumu. Mans jautājums komisāra kungam konkrētā formulējumā ir par to, kāda veida laika grafiku viņš paredz attiecībā uz fondam paredzēto ieguldījumu iesaldēšanu. Cik ātri viņš paredz rast risinājumu problēmām? Saskaņā ar fonda sniegto informāciju, atsevišķas par līdzekļu nelikumīgu piesavināšanos atbildīgās personas ir arestētas. Ir veikti pasākumi. Es gribētu zināt, kādas ir komisāra prognozes par laiku, kas nepieciešams, pirms atkal var tikt atjaunota naudas plūsma.

  Michael Cashman (S&D). – Komisāra kungs, vai jūs piekrītat, ka Pasaules fonds AIDS, tuberkulozes un malārijas apkarošanai ir ļoti svarīgs un ka tā finansējuma apturēšana šobrīd būtu krimināls nodarījums, jo tāda rīcība apturētu šos projektus, ar kuriem tiek glābtas dzīvības?

Turklāt vai jūs piekrītat, ka, mums, kā jūs sacījāt, ir jānostiprina kontroles mehānismi, kā arī mūsu ieguldījums, lai nodrošinātu, ka Pasaules fonds strādā to cilvēku labā, kuri atrodas vissmagākajā situācijā, proti, cilvēku labā, kurus apdraud AIDS/HIV, malārija un tuberkuloze?

Par šo korupcijas ļaunumu nedrīkst maksāt nevainīgi cilvēki, kuri sadzīvo ar AIDS/HIV un kurus apdraud malārija un tuberkuloze.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, es arī pateicos komisāra kungam par atbildi. Saskaņā ar publicētajiem statistikas datiem laikā no 2002. līdz 2010. gadam Eiropas Savienība Pasaules fondam asignēja līdzekļus EUR 972,5 miljonu apjomā. Tas veidoja aptuveni 50 % no Fonda kopējā resursu apjoma.

Man ir šāds jautājums: bez tā, ko jūs mums sacījāt par jūsu konstatētajām problēmām, vai Komisija ir sagatavojusi novērtējuma ziņojumu vai veikusi izmeklēšanu par to, vai visa šī nauda nonāca līdz paredzētajam mērķim?

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Šim jautājumam ir divas puses. No vienas puses, es atzīstu, ka fonds dara fantastisku darbu, palīdzot cilvēkiem, kas atrodas smagā situācijā. Par to nav šaubu.

Bet no otras puses, tie ir valsts līdzekļi. Valsts līdzekļi ir nodokļu maksātāju nauda, un viena nelikumīga līdzekļu piesavināšanās vai viens krāpšanas gadījums varētu iznīcināt tūkstošiem cilvēku darbu. Tāpēc mums ļoti ātri ir jārod risinājums. Mans mērķis ir līdz vasarai ieviest papildu pasākumus, lai mēs varētu atsākt maksājumus rudenī. Es uzskatu, ka tas ir izdarāms.

Mēs esam noteikuši jomas, kurās mums tas ir vajadzīgs, proti, valsts līmenī. Centrālais birojs tiek labi kontrolēts, un, kad mēs pārskaitām naudu, viss ir kārtībā, bet, nonākot līdz pasākumu veikšanai konkrētā valstī, pastāv pārāk daudz riska elementu. Ja jūs redzētu, kuras valstis bija iesaistītas un tām paredzēto konkrēto budžeta piešķīrumu apjomu, jūs saprastu, ka iesaistītās summas būtu pārāk lielas, lai atceltu maksājumus, un mums ir vajadzīgas reformas, kas norit ļoti ātri.

Ja nākamgad tiktu atklāti līdzekļu nelikumīgas piesavināšanās gadījumi, jūs būtu pirmie, kas man sacītu, ka es par šo lietu zināju, un jautātu, kāpēc es nerīkojos. Tad es sacītu, ka es domāju tikai par slimajiem cilvēkiem. Tā nebūtu apmierinoša atbilde.

Ja mēs šo jautājumu atrisināsim pusgada laikā, līdz vasarai, tad mēs nebūsim būtiski ietekmējuši fonda darbību, bet mēs būsim snieguši lielāku uzticamību gan fondam, gan tam, kā tiek tērēta nodokļu maksātāju nauda.

  Priekšsēdētāja. – 22. jautājums, ko uzdeva Jim Higgins (H-000013/11)

Temats: CE zīme

Tā kā komisārs A. Tajani, stājoties amatā, apņēmās veicināt Eiropā ražoto preču eksportu tādos tirgos kā Dienvidamerika un Āzija, vai Komisija varētu izklāstīt, kāda virzība ir panākta CE zīmes stiprināšanā?

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētājs. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Higgins kungs! CE zīme ir ievērojama daļa no mehānisma, kas ir ārkārtīgi svarīgs iekšējā tirgus netraucētai darbībai.

Jauna tiesiskā regulējuma pieņemšana 2008. gadā nostiprināja zīmes uzticamību trīs konkrētos veidos. Pirmkārt, tas nostiprināja CE produktu sertifikācijas sistēmas kontroli. Otrkārt, ar šo regulējumu tika ieviesta valstu iestāžu veikta tirgus pārraudzība, kurām ir jāpārbauda ražotāju atbilstības deklarācijas un sertifikāti, ko izsniegušas neatkarīgas organizācijas, kas atļauj CE zīmju izmantošanu uz produktiem. Un, treškārt, šajā regulējumā noteikta prasība dalībvalstīm nostiprināt pārbaudes uz robežām, lai Eiropas un pasaules tirgū ļautu nokļūt tikai produktiem, kas atbilst tiesību aktiem.

Nodrošinot CE zīmes aizsardzībai paredzētus instrumentus, kas vēl nesen nebija pieejami, jaunā tiesiskā regulējuma efektīva īstenošana nostiprina zīmes uzticamību un tādējādi Eiropas un attiecīgi pasaules tirgū uzlabo to produktu reputāciju, kuriem šī zīme ir piešķirta. Turklāt uzlabota importēto produktu kontrole nodrošinās CE zīmes ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu skaita samazināšanos pasaules tirgū. Turklāt, sekojot skaidram Parlamenta pieprasījumam, Komisija ir veiksmīgi uzsākusi informācijas kampaņu par zīmi, kura ir vērsta gan uz uzņēmējiem, jo īpaši maziem un vidējiem uzņēmumiem, gan patērētājiem.

Kampaņas mērķis ir nodrošināt ieinteresētajām pusēm, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, labāku izpratni par zīmes jēgu un to, kā darbojas tās pamatā esošais mehānisms, lai tie varētu izpildīt noteikumus par atbilstīgu zīmes lietošanu un labāk sevi aizstāvēt tiesā viltošanas vai bīstamu produktu lietās. Tas palielinās Eiropas produktu konkurētspēju.

Mūsu vienošanās un sarunas ar trešām valstīm, tostarp Mercosur un Latīņamerikas valstīm, jo īpaši Argentīnu, ir paredzētas reglamentējošā un tehniskā modeļa atbalstam, kas veido CE zīmes pamatu. Manas saziņas laikā ar šo pasaules daļu es centos viest lielāku skaidrību šajos jautājumos un, protams, atbalstīt risinājumus, par kuru īstenošanu mēs esam vienojušies. Es pavasarī apmeklēšu Latīņameriku, un arī šis jautājums būs iekļauts sanāksmju plānā, kurās es piedalīšos kopā ar to valstu valdību pārstāvjiem, kuras es apmeklēšu, proti, Brazīliju, Argentīnu un Čīli.

Protams, es atkārtoti apstiprinu savu apņēmību ar jums cieši sadarboties, lai nodrošinātu, ka mehānisms, kas veido CE zīmes pamatu, darbotos atbilstīgi un lai dalībvalstis nodrošinātu atbilstību noteikumiem, kas paredzēti mūsu produktu konkurētspējas palielināšanai. Es, protams, jūs regulāri informēšu par notikumiem šajā jomā, un es vēlētos jums atgādināt, ka Komisija atkārtoti izskatīs situāciju un 2013. gadā iesniegs Parlamentā ziņojumu atbilstoši Regulā (EK) Nr. 765/2008 noteiktajam.

  Jim Higgins (PPE). – Es vēlos pateikties komisāram par viņa sniegto atbildi. Manuprāt, koncepcija ir ļoti laba. Tā ir vērsta uz patērētājiem, tā attiecas uz reputāciju un Eiropas Savienībā ražoto preču uzticamību. Bet es nevaru atrast nekādu Eurostat sniegtu informāciju, piemēram, par to, cik vērtīgs šis simbols ir Eiropas uzņēmējdarbības vidē vai cik procenti Eiropas iedzīvotāju patiesībā zina, kādu funkciju CE zīme veic.

Otrkārt, manuprāt, mums šī zīme būtu jāizmanto plašāk. 2010. gada aprīlī Hannoveres gadatirgū notika ievērojama kampaņa, lai popularizētu CE zīmi, bet mēs to neizmantojam pietiekami plaši. Šajā jautājumā ir vajadzīgs daudz koncentrētāks darbs, jo šai zīmei ir milzīgs potenciāls.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, tā kā jūs pieminējāt Eiropas Savienības konkurētspēju un tā kā es atbalstu jūsu centienus attīstīt Eiropas Savienības rūpniecības politiku, es vēlētos jums uzdot šādu jautājumu: cik procentiem Eiropas tirgū pieejamo preču ir CE zīme un cik procenti Eiropas iekšējā tirgū pieejamo preču ir ražotas Ķīnā?

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, esmu pateicīgs par to, ka tika izceltas vairākas problēmas, kuras ir arī mūsu uzmanības centrā, jo patiesā situācija ir tāda, ka preces, kas legāli vai nelegāli ir ievestas no valstīm, kuras nav Eiropas Savienības sastāvā, bieži vien ir viltotas. Tomēr diemžēl ne Komisijas, ne Eiropas Savienības iestāžu rīcībā nav robežsardzes aģentūru vai policijas spēku ievesto preču pārbaudei, tādējādi mums nākas paļauties uz pārbaudēm, ko veic dažādas dalībvalstis tad, kad Eiropas Savienībā tiek ievestas un tirgū nonāk preces ar šo zīmi.

Vēlāk es paskaidrošu detaļas, lai atbildētu uz Higgins kunga papildjautājumu, bet man ir skaidri jānorāda, ka mēs esam uzsākuši informācijas kampaņu, kas ir paredzēta ne tikai CE zīmes popularizēšanai, bet arī tam, lai nodrošinātu lielāku preču garantiju, veicot pārbaudes viltotu produktu atklāšanai.

Manis lolota ideja ir Roterdamas ostas apmeklējums, kurā tiek ievesta lielākā daļa rotaļlietu. Iespējams, es pats turp došos, lai sniegtu signālu par to, ka Komisija pievērš pastiprinātu uzmanību to preču pārbaudei, kas tiek ievestas no valstīm, kuras atrodas ārpus Eiropas Savienības, un kas Eiropā nonāk caur vienu no tās lielākajām ostām.

Es piekrītu, ka ir jāveicina CE zīmes izmantojums. Mēs esam procesa sākumā, un es domāju, ka mums ir jāturpina šis virziens. Tāds ir informācijas kampaņas mērķis, kura ir arī Parlamenta pieprasījuma rezultāts. Kad es vēl biju Eiropas Parlamenta deputāts, mēs guvām lielus panākumus, uzstājot, ka Eiropas Savienībai ir nepieciešama zīme, kas vispirms garantētu atbilstību Eiropas Savienības noteikumiem. Mums nevajadzētu aizmirst, ka CE zīme nav Eiropas kvalitātes zīme, bet tā vienkārši nozīmē, ka ir nodrošināta atbilstība zināmiem Eiropas Savienības noteikumiem. Tādējādi tā ir sava veida pašsertifikācija vai trešās puses sertifikācija.

Daži šā Parlamenta deputāti cer, ka CE zīmei sekos kvalitātes zīme, un Parlaments uz to uzstāja manā uzklausīšanā pirms gada, kad es ierosināju savu kandidatūru amatam Komisijā. Es noteikti neiebilstu pret šo ideju, bet, manuprāt, mums sākumā ir jāveicina un jāpaplašina CE zīmes izmantojums ar Eiropas Savienībā īstenotas informācijas kampaņas palīdzību. Ir jādara vēl vairāk, un nākamajā posmā mums ir jāapsver turpmākas jaunas iniciatīvas. Tomēr vispirms mums ir jānodrošina, lai CE zīme kļūtu par vispārizplatītu praksi visos Eiropas Savienības uzņēmumos, jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumos, kuriem, iespējams, ir vajadzīga plašāka informācija.

Es jums varu apgalvot, ka esmu apņēmības pilns nodrošināt aizvien labāku informāciju. Esmu gandarīts, ka noris šādas debates un tiek uzdoti šādi jautājumi, un es par to pateicos Higgins kungam, jo tie ar Eiropas Parlamenta un tās atsevišķu deputātu darba, kā arī komisāra un Komisiju un Parlamentu pārstāvošo biroju darba palīdzību veicina debates Eiropas Savienībā.

Ir svarīgi informēt atsevišķas dalībvalstis un uzņēmējdarbības jomas organizācijas par šā instrumenta izmantošanas nozīmi, jo ir svarīgi — un to savā runā es jau uzsvēru — izdarīt spiedienu uz dalībvalstīm, lai tās uzturētu stingru modrību kā uz robežām, tā tirgū, lai tādējādi likvidētu vai vismaz censtos samazināt CE zīmes viltošanas un nelikumīgas izmantošanas problēmu mūsu produktu aizsardzības interesēs un atbilstības Eiropas Savienības tiesību aktiem labā, kas vispirms aizsargā patērētāju intereses.

  Priekšsēdētāja. – 23. jautājums, ko uzdeva Georgios Papanikolaou (H-000015/11)

Temats: Neviendabīga uzņēmējdarbības vide dalībvalstīs

Viena no galvenajām stratēģijas “Eiropa 2020” prioritātēm ir sniegt atbalstu uzņēmējdarbībai, īstenojot uzņēmējdarbības klimata attīstības un uzlabošanas politiku, jo īpaši mazajiem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr ir redzams, ka dažādās dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības uzņēmējdarbības vides jomā, jo daudzās no tām pastāv būtiski birokrātiski šķēršļi un augstas izmaksas, lai izveidotu uzņēmumu, un tas ierobežo uzņēmējdarbības garu. Turklāt ekonomikas krīze ir padziļinājusi šo problēmu un novedusi pie neviendabīgas ainas attiecībā uz uzņēmējdarbības vidi un līdz ar to attīstību ES.

Vai Komisija varētu sniegt atbildes uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem? Vai tā uzskata, ka stratēģijā “Eiropa 2020” paredzētais uzņēmumu attīstības mērķis ir reālistisks un to ir iespējams īstenot turpmākajos 10 gados visās dalībvalstīs, ņemot vērā novērotās atšķirības?

Vai tā paredz ierosināt dalībvalstīm pieņemt konkrētus politikas virzienus un vienotu sistēmu, lai atrisinātu problēmas, kas mazina uzņēmējdarbības garu?

24. jautājums, ko uzdeva Brian Crowley (H-000042/11)

Temats: Mazie un vidējie uzņēmumi

Vai Komisija varētu izklāstīt pasākumus, kas ir ieviesti, lai palīdzētu tiem Eiropas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri vēlas eksportēt un investēt jaunattīstības ekonomikās, piemēram, Ķīnā?

25. jautājums, ko uzdeva Marian Harkin (H-000057/11)

Temats: Uzņēmējdarbība valstīs, kurās tiek īstenoti taupības pasākumi

Vai ir kādi pasākumi, kas ierosināti, lai atbalstītu uzņēmējdarbību jo īpaši tajās valstīs, kurās tiek īstenoti stingri taupības pasākumi?

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētājs. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, es centīšos runāt īsi, tāpat kā to darīju tad, kad biju Eiropas Parlamenta deputāts. Mēs risinām ļoti interesantus jautājumus, proti, vispirms Komisijas vēlēšanos atbalstīt uzņēmējdarbību un uzlabot kontekstu, kādā darbojas uzņēmumi, jo īpaši mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), tajā pašā laikā atbalstot viņus piekļuves ieguvē trešo valstu tirgiem. Es šos trīs jautājumus uzskatu par prioritātēm.

Tāpēc turpmākajās dienās tiks pārskatīts Komisijas 2008. gadā pieņemtais Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akts. Tā principi un noteikumi ir pilnībā atbilstīgi stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātēm, un tie noteikti tiks īstenoti valsts līmenī, jo tos atbalsta visas ieinteresētās puses. Citiem vārdiem runājot, ikviens — vienādā mērā dalībvalstis un uzņēmējdarbības jomas organizācijas — būs iesaistīts gūto rezultātu pārraudzībā.

Mēs vēlamies nodrošināt, lai kā Eiropas Savienības, tā dalībvalstu līmenī tiktu īstenoti principi, kas ir ļoti atbalstīti Mazās uzņēmējdarbības aktā, kurš paredzēts, lai veicinātu uzņēmējdarbību un izskaustu praksi vienmēr domāt nelielā mērogā, kad izstrādā politikas programmas.

Mēs jau esam ieviesuši pārbaudi MVU, kas ir izstrādāta, lai vairāk ņemtu vērā procedūru, kas tiek izmantota dažādu MVU ierobežojošu politikas virzienu un saistību ietekmes novērtējumam. Pārskatītais Mazās uzņēmējdarbības akts ietvers pasākumus, lai saskaņotu šīs pārbaudes izmantojumu un uzlabotu novērtējumu kvalitāti. Turklāt visas dalībvalstis tiks mudinātas īstenot vienādu pieeju to procedūru ietvaros, kas veido valsts lēmumu pieņemšanas procesu.

Tā kā mēs apzināmies nepieciešamību samazināt birokrātijas apjomu un izskaust starp valstīm pastāvošās atšķirības, mēs noteiksim konkrētus pasākumus, piemēram, vienas pieturas aģentūru izveidi un e-pārvaldes izmantošanu, lai censtos paātrināt procesus šajā jomā. Komisija arī organizē konkrētiem jautājumiem veltītu labākās prakses apmaiņu starp valsts ierēdņiem.

Lai veicinātu uzņēmējdarbību jauniešu vidū un stimulētu pārrobežu komercsadarbību Eiropā, mēs — jau atkal pēc Parlamenta iniciatīvas — izveidojām Erasmus programmu jaunajiem uzņēmējiem, kuras rezultāti ir bijuši pozitīvi. Tāpēc mūsu nodoms ir censties nodrošināt projektam tiesisku pamatojumu, pārveidojot to no eksperimentāla pasākuma pastāvīgā programmā.

Mēs esam ieplānojuši arī pasākumus, kas īpaši vērsti uz sievietēm–uzņēmējām: mūsu rīcībā ir 22 Eiropas valstis pārstāvošu 250 vēstnieču tīkls. Es ceru, ka šis tīkls var nostiprināties vēl vairāk. Visbeidzot, mēs strādājam pie mācību programmu izveides sievietēm–uzņēmējām vismaz 12 Eiropas Savienības valstīs.

Attiecībā uz palīdzību MVU un ieguldījumiem ārpus Eiropas Savienības pagājušā gada sākumā mēs uzsākām ļoti plašu sabiedriskās apspriešanas uzdevumu par mūsu nodomu nostiprināt atbalsta pasākumus. Uzdevuma rezultāti mums sniegs iespēju pielāgot ierosinātās vadlīnijas, kas ir paredzētas MVU atbalsta dienestu nostiprināšanai, tajā pašā laikā nodrošinot efektīvu valsts līdzekļu izmantojumu.

Attiecībā uz palīdzības sniegšanu MVU, lai tie kļūtu starptautiski, mēs jau esam guvuši lielu pieredzi. Es atsaucos uz projektiem, kuri ir guvuši lielus panākumus, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību MVU atbalsta dienests Ķīnā, Eiropas Savienības un Japānas Rūpniecības sadarbības centrs, Eiropas Uzņēmumu tīkls un apmācību programmas. Turklāt, pamatojoties uz Parlamenta finansēta pētījuma rezultātiem, mēs gatavojam paziņojumu par MVU atbalsta stiprināšanu trešo valstu tirgū.

Attiecībā uz valstīm, kuru ekonomika strauji attīstās, piemēram, Ķīnu, es varu apstiprināt, ka Mazās uzņēmējdarbības akta ietvaros Komisija ir izmantojusi Parlamenta piešķirtos līdzekļus sagatavošanās darbiem, kas mums sniedza iespēju izveidot MVU palīdzības un atbalsta centrus Ķīnā un Indijā. Es pats pagājušajā novembrī apmeklēju Pekinu, piedaloties Eiropas Savienības MVU centra atklāšanā Ķīnā.

Es arī jūs varu informēt, ka rītdien Komisija iecels amatā jaunu īpašo sūtni MVU jautājumos, Daniel Calleja Crespo, Uzņēmējdarbības un rūpniecības komitejas ģenerāldirektora vietnieku, kurš būs atbildīgs par uzmanīgu Mazās uzņēmējdarbības akta izpildes pārraudzību un MVU kontaktpersonas pienākumu veikšanu.

Komisijas dokumentā, kura pieņemšana šobrīd norit, pausts aicinājums visām dalībvalstīm un vietējām varas iestādēm iecelt MVU sūtni, lai pārraudzītu Mazās uzņēmējdarbības akta īstenošanu Eiropas Savienības reģionos. Ar gandarījumu jums varu sacīt, ka esmu jau saņēmis pozitīvas atbildes no vairākām dalībvalstīm un vairākiem Eiropas Savienības reģioniem.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Komisāra kungs, liels jums paldies par jūsu sacīto, tas viss ir ļoti vērienīgi. Tomēr, nedaudz atgriežoties laikā, 2008. gada decembrī Konkurences padome aicināja dalībvalstis samazināt uzņēmumu reģistrācijai nepieciešamo laiku līdz ne vairāk kā trim dienām, un Komisija, protams, apsolīja pārraudzīt tā norisi.

Pēc trim gadiem un ekonomikas krīzes vidū mēs redzam, ka ir nepieciešamas 15 dienas, lai reģistrētu uzņēmumu Grieķijā, Austrijā tam ir vajadzīgas 11 dienas, 8 dienas Somijā un Beļģijā — tikai pusotra diena. Citiem vārdiem runājot, pastāv milzīgas atšķirības.

Mans jautājums ir šāds: tā kā mēs visi piekrītam, ka uzņēmējdarbība ir izaugsmes priekšnosacījums, kā Komisija varētu no vienkāršas mudinājumu paušanas pāriet pie nopietna spiediena izdarīšanas uz valdībām, lai mēs varētu saskaņot procedūras?

  Brian Crowley (ALDE). – Es vēlētos runāt par trīs jautājumiem.

Pirmkārt, par Ķīnas atbalsta dienestu. Lai gan tā ir teicama ideja, MVU ir ļoti grūti rast piekļuvi nozarēm, kurās tie ir īpaši iesaistīti. Tas šķiet vairāk piemērots liela mēroga uzņēmumiem.

Otrkārt, vienas pieturas ideju, kas Eiropas Savienības robežās jau tiek izmantota, varētu labāk izmantot BRIC valstīs, proti, Brazīlijā, Krievijā, Indijā un Ķīnā, lai palielinātu eksporta apjomu un ārējos ieguldījumus, ko var veikt Eiropas uzņēmumi.

Treškārt un visbeidzot, modelis, kas līdz šim ir darbojies vislabāk, ir Eiropas Savienības un Japānas attiecības. Tas attiecībā uz tirdzniecību un investīcijām abos reģionos ir darbojies vislabāk. Iespējams, tam vajadzētu būt standartam, kuram sekot.

  Marian Harkin (ALDE). – Es pieņemu, ka mans jautājums ir mazliet sarežģīts tādā ziņā, ka tas ir saistīts ar valstīm, kas īsteno stingru taupības režīmu, kā, piemēram, ir manis pārstāvētās Īrijas gadījumā.

Šis ir vissvarīgākais aspekts: MVU ir nepieciešama piekļuve kredītam, un vairāku iemeslu dēļ šie uzņēmumi to nesaņem — iespējams, tāpēc, ka bankas vēlas lielāku kredīta nodrošinājumu nekā šie MVU var nodrošināt, vai dažkārt MVU vienkārši nevēlas riskēt, aizņemoties pašreizējos apstākļos, kuros nav izaugsmes.

Šajā kontekstā mans jautājums ir šāds: vai Komisija varētu apstiprināt citus pasākumus, piemēram, aizdevumu garantiju shēmas vai Eiropas Savienības mikrofinansējuma instrumenta paplašināšanu?

  Antonio Tajani, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Esmu patiešām iepriecināts, ka mazo un vidējo uzņēmumu jautājums jau otro dienu pēc kārtas ir Parlamenta debašu centā. Vakar vakarā mēs aplūkojām Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu, kā arī jautājumu par to, kā palīdzēt mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un mikrouzņēmumiem piekļūt Eiropas Savienības finansējumam nākamās, proti, Astotās pamatprogrammas kontekstā. Mēs arī pieminējām jau paveikto un darbu, ko mēs pašlaik īstenojam šīs kategorijas uzņēmumu labā.

Kā es minēju savā runā — un to es norādīju arī vakar vakarā, es domāju, ka mazo un vidējo uzņēmumu atbalsts ir prioritāte vairāku iemeslu dēļ. Vispirms mazie un vidējie uzņēmumi ir uzskatāmi par svarīgu instrumentu pašreizējās krīzes pārvarēšanai. Ar stratēģijas „Eiropa 2020” dokumenta palīdzību mēs ekonomikas politikas centrā atkal izvirzām reālo ekonomiku. Mazie un vidējie uzņēmumi ir mūsu reālās ekonomikas dzīvības avots, un, virzoties uz priekšu, manuprāt, svarīgākais ir tas, ka MVU var būt izšķiroša sociāla nozīme, jo šie uzņēmumi radīs darba vietas Eiropas Savienībā, kamēr lielās ražošanas korporācijas veic restrukturizāciju.

Tāpēc mums ir jārada apstākļi, lai mazie un vidējie uzņēmumi būtu konkurētspējīgi. Konkurētspēja ir inovāciju sinonīms, un, lai mēs būtu inovatīvi, mums ir jāpalīdz MVU piekļūt kredīta iespējām. Pateicoties Eiropas Parlamenta atbalstam, mēs esam pieņēmuši direktīvu par kavētiem valsts iestāžu maksājumiem un maksājumu kavēšanu komercdarījumos, kas ietilpst Mazās uzņēmējdarbības akta ietvaros. Tas ir fantastisks rezultāts, un es ceru, ka dalībvalstis šo direktīvu, kas tagad ir saistoša visā Eiropas Savienībā, īstenos 24 mēnešu laikā kopš pagājušā oktobra vai pat pirms galīgā termiņa. Tas tirgum sniegs likviditāti aptuveni EUR 180 miljardu apjomā, nodrošinot ieguvumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tas nav viss. Esmu arī izveidojis MVU Finanšu forumu, kā norādīts Parlamenta ziņojumā par politiku attiecībā uz MVU un Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammu. Tas ir jauns Komisijas izveidots forums, kurā mēs izskatīsim grūtības, kas ir saistītas ar piekļuvi kredītam, un formulēsim šo problēmu risinājumus. Tā nav nejaušība, ka mēs esam pārliecinājuši Londonas Biržu pirmo reizi piedalīties šajā iniciatīvā. Tas ir arī spēcīgs signāls no Lielbritānijas puses, kas ir pielīdzināms lielam mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam Tādējādi finanšu ekonomika darbojas, lai kalpotu reālajai ekonomikai un to atbalstītu, kas, manuprāt, ir svarīga zīme. Es veikšu pasākumus, lai turpinātu atbalstu MVU Finanšu foruma darbībai attiecībā uz piekļuvi kredītam un noteikšu arī visas pieejamās iniciatīvas, tostarp pārrobežu riska kapitālu un centienus mazināt problēmas, kas pastāv attiecībās starp Eiropas Investīciju banku un vietējā mēroga kredītiestādēm, kuras beigās ir tās, kas piešķir finansējumu.

Kas mums būtu jādara, lai atvieglotu piekļuvi Eiropas Savienības finansējumam? Šobrīd mēs strādājam pie nākamās, proti, Astotās pamatprogrammas, un MVU labā ir gūtas vairākas uzvaras. Es atkārtošu to, ko es sacīju vakar, jo es nezinu, vai godātie deputāti, kas šeit atrodas šovakar, te bija arī vakar: saistībā ar Regulu, kas attiecas uz ķimikāliju reģistrēšanu, vērtēšanu, licencēšanu un ierobežošanu (REACH) esmu samazinājis MVU paredzētos reģistrācijas nodokļus līdz 60 % un mikrouzņēmumiem paredzētos reģistrācijas nodokļus — līdz 90 %. Es arī nodrošināju, lai REACH regulas piemērošanas noteikumi tiktu iztulkoti visās Eiropas Savienības valodās. MVU tādējādi redz reāla atbalsta pazīmes arī šajā virzienā. Mēs to pašu vēlamies darīt arī attiecībā uz mikrouzņēmumiem celtniecības nozarē.

Esmu organizējis diezgan daudz tikšanos arī saistībā ar mikrokredītu. Šo jautājumu es uzmanīgi izskatīju arī sanāksmē, kas pirms divām nedēļām notika Briselē un kurā piedalījās Itālijas valdības jaunās mikrokredīta organizācijas pārstāvji, kura, izskatās, ir visai labi pārvaldīts piemērs. Es ceru, ka šajā nozarē spēšu izplatīt zināšanas par dažādu dalībvalstu labāko praksi, lai tā varētu tikt īstenota.

Attiecībā uz atšķirībām saistībā ar reģistrācijai nepieciešamo laiku — tā tiešām ir problēma. Nav šaubu, ka mums uz dalībvalstīm ir jāizdara spiediens, lai samazinātu birokrātiju. Lielu daļu no tās veido Eiropas birokrātija, kura noteikti rada savas nastas, bet dažkārt daudz neatpaliek arī birokrātija dalībvalstīs. Jebkurā gadījumā es domāju, ka procedūru vienkāršošana ir iedzīvotāju interesēs. Kad mēs sakām, ka mums būtu jādomā „mazā mērogā”, mums ir jāpārliecinās, ka šo pārbaudījumu piemēro arī dalībvalstis, tāpat kā to ir sākusi darīt Komisija. Iepazīstināšana ar Mazā uzņēmējdarbības akta pārskatu dažādās Eiropas valstu galvaspilsētās arī sniegs iespēju mudināt dalībvalstis samazināt laiku, kas ir nepieciešams atļauju izsniegšanai MVU izveidei.

  Priekšsēdētāja. – 30. jautājums, ko uzdeva Vilija Blinkeviciute (H-000019/11).

Temats: Iespēju vienlīdzības stratēģijas Komisijā

Komisija 2010. gada 17. decembrī aizsāka jaunu sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzības stratēģiju laika posmam līdz 2014. gadam, un tajā ir noteikti jauni mērķi: vidējā un augstākā līmeņa vadošos amatos sasniedzamais sieviešu skaits, kā arī administratoru amatos (AD) darbā pieņemamo sieviešu skaits Komisijas ģenerāldirektorātos, nodaļās un dienestos.

Šādā veidā ar jauno iespēju vienlīdzības stratēģiju ir paredzēts īstenot Komisijā strādājošo vīriešu un sieviešu iespēju vienlīdzības politiku, bet tā neattiecas uz citām Eiropas Savienības iestādēm un aģentūrām. Vai šī Komisijas sagatavotā iespēju vienlīdzības stratēģija ietekmēs arī citās ES iestādēs strādājošās sievietes? Vai Komisijai nešķiet, ka vajadzētu izveidot kopēju iespēju vienlīdzības stratēģiju, saskaņā ar kuru tiktu nodrošināta arī citās Eiropas iestādēs un aģentūrās strādājošo sieviešu un vīriešu iespēju vienlīdzība? Sieviešu un vīriešu vienlīdzība un iespēju vienlīdzība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem, tāpēc to vajadzētu vispārēji un bez izņēmuma piemērot visiem strādājošiem ES.

  Maroš Šefčovič, Komisijas loceklis. – Esmu ļoti gandarīts par šī jautājuma saņemšanu, jo man ir pavēstāmas labas ziņas. Kopš 1. janvāra Komisijā pirmo reizi patiesībā ir nodarbināts lielāks sieviešu, nevis vīriešu skaits. Mēs ļoti lepojamies ar šo rezultātu, bet mēs zinām, ka tās nav šī jautājuma beigas. Mums vēl aizvien ir jāturpina mūsu politika, uzlabojot arī mūsu sieviešu kolēģu skaitu Komisijas pārvaldes amatos un administratoru amatos.

Tāpēc mēs pieņēmām šo stratēģiju laikam no 2010. līdz 2014. gadam, līdz šīs Komisijas pilnvaru beigām. Mēs tiešām vēlētos sasniegt šo rezultātu, sievietēm ieņemot 25 % vecākās pārvaldes amatu, 30 % vidējās pārvaldes amatu un 43 % administratoru amatu. Pēdējo 15 gadu laikā mēs jau esam panākuši diezgan daudz, ievērojami palielinoties sieviešu skaitam pārvaldes amatos. Mēs, protams, gribētu turpināt tikpat centīgu darbu. Metode, ko mēs gatavojamies izmantot, nozīmē, ka pensionējušos deputātu vietas ieņemtu sievietes, kuras veidotu 30 % nolīgto vecākās pārvaldes darbinieku vidū un 50 % nolīgto vidējā līmeņa pārvaldes darbinieku un administratoru vidū. Tādējādi tas nozīmē, ka tad, kad šie administratori dosies pensijā, 30 % un 50 % no viņiem būtu jāaizstāj sievietēm.

Atbildot uz jūsu jautājumu, es pārbaudīju situāciju citās iestādēs un man ir jāsaka, ka jūsu situācija Parlamentā ir visai laba. Skaitļi ir ļoti iespaidīgi. Tā tas gluži nav Padomes gadījumā, tomēr, atklāti runājot, mums ir mazliet atšķirīgi rezultāti. Tomēr, manuprāt, labākā metode turpmāku panākumu gūšanai būtu mūsu politikas turpināšana attiecībā uz labākās prakses apmaiņu un pieredzes apmaiņu par mūsu politikas īstenošanu.

Es zinu, ka šo jautājumu regulāri apspriež arī mūsu administrāciju vadītāji un mūsu ģenerālsekretāri, un es domāju, ka šīs labākās prakses apmaiņa nodrošinās atbilstīgus rezultātus visās Eiropas Savienības iestādēs.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, paldies par labajām ziņām. Es pozitīvi vērtēju faktu, ka Komisijā strādā vairāk sieviešu nekā vīriešu. Tomēr man ir papildu jautājums, ko es jums vēlētos uzdot. Cik ilgs laiks, jūsuprāt, Eiropas Komisijai būtu nepieciešams, lai sieviešu skaits pārvaldes amatos procentuāli sasniegtu nevis 25 %, nevis 42 %, bet 50 %? Cik ilgs laiks tam, jūsuprāt, būtu nepieciešams? Jūs teicāt, ka jūs to būsiet sasnieguši tikai jūsu mandāta beigās.

Tomēr jūs uz manu jautājumu nesniedzāt īpaši skaidru atbildi. Kāds ir jūsu kā komisāra viedoklis par Eiropas Savienības iestāžu iespēju vienlīdzības politiku? Politiku, ko īsteno visas Eiropas Savienības institūcijas? Tas būtu ļoti labs piemērs dalībvalstīm — gan cilvēkiem, kuri strādā valsts sektorā, gan privātajā sektorā nodarbinātajiem.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos mazliet paplašināt manas kolēģes uzdoto jautājumu un pajautāt komisāra kungam, vai pastāv arī iespēju vienlīdzības stratēģija. Es šajā gadījumā atsaucos uz jauno dalībvalstu pārstāvju iecelšanu vidējā līmeņa un vecākās pārvaldes amatos Eiropas Savienības institūcijās.

  Maroš Šefčovič, Komisijas loceklis. – Liels paldies jums par jūsu papildu jautājumiem.

Es jums piekrītu, ka skaitļi, ko jūs minējāt, iespējams, nešķiet tik vērienīgi, kādus jūs tos gribētu redzēt nākotnē, bet patiesība ir tāda, ka kopš iespēju vienlīdzības politiku programmu sākšanas Komisijā 1995. gadā mēs esam spējuši palielināt sieviešu skaitu augstākajos amatos pieckārtīgi. Tas nozīmē, ka šajos amatos tagad ir piecas reizes vairāk sieviešu nekā agrāk. Protams, mums ir jāraugās uz pamatrādītājiem. Es jums piekrītu, ka tie bija ļoti zemi. Mums ir arī jāsalīdzina, kādā vidē Eiropā mēs darbojamies.

Tā ir arī daļēji atbilde uz otro jautājumu, proti, ka politikas programmas šo apstākļu radīšanai sievietēm ne tikai Eiropas Savienības iestādēs, bet arī dalībvalstīs joprojām ir jāuzlabo. Vispirms mums ir jārada sievietēm piemēroti apstākļi, lai viņas patiešām varētu strādāt šajos augstajos amatos, kas nozīmē atbilstīgu bērnu aprūpi, atbilstīgas darba telpas, elastīgu darba laiku un citus apstākļus, kas faktiski ļautu sievietēm ieņemt šos augstos amatus. Protams, šo apstākļu radīšana norit pakāpeniski. Manuprāt, Eiropas iestādēs mēs esam panākuši visai augstus standartus, un jūs varat redzēt dažādos līmeņus, kādos šie apstākļi ir nodrošināti dalībvalstu vidū.

Tāpēc mana kolēģe, priekšsēdētāja vietniece Reding kundze, šobrīd ierosina stratēģiju, kuru sauks dzimumu līdztiesība uzņēmējdarbības vadībā. Pagaidām tas ir dienestu darba dokuments, kas divu mēnešu laikā tiks apspriests ar uzņēmējdarbības līderiem, un pēc tam sāksies tā sabiedriskā apspriešana. Kādi ir šajā procesā gūstamie secinājumi? Vai mums ir jāīsteno obligātā kvotu sistēma? Vai mums ir jāizvēlas sistēma, kas darbojas Komisijā, kur mēs cenšamies radīt veicinošu vidi un administratīvus stimulus tiem ģenerāldirektorātiem, kuri var izpildīt mērķus, kas noteikti attiecībā uz sievietēm? Es domāju, ka galu galā mēs redzēsim pienācīgus rezultātus.

  Priekšsēdētāja. - Uz jautājumiem, kuri laika trūkuma dēļ netika atbildēti, tiks sniegtas rakstiskas atbildes (sk. pielikumu).

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es tikai vēlos paust novērojumu attiecībā uz darba kārtību, un es zinu, ka daudzi deputāti man piekristu. Tas nekādā veidā neattiecas uz jums personīgi, bet ir saistīts ar veidu, kā ir organizēts jautājumu laiks.

Katru dienu deputāts zina, cik daudz jautājumu tiks pieņemts, cik daudz papildjautājumu tiks pieņemts, cik ilgu laiku aizņems atbildes un to, vai mums vispār būs jautājumu laiks, lai vērstos pie Komisijas un Padomes. Tas ir neapmierinoši. Es satiku Ludford kundzi. Viņa stundu kavēja vakariņas, jo domāja, ka tiks pieņemts viņas jautājums. Es biju aprēķinājis, ka tiks pieņemts mans jautājums, un atteicu ielūgumu vakariņās. Deputātiem vismaz būtu jāsaņem informācija, cik daudz jautājumu tiks pieņemti, un tad viņi attiecīgi var plānot laiku.

Es zinu, ka es saņemšu rakstisku atbildi, bet, ja es un citi deputāti vēlētos saņemt rakstisku atbildi, mēs varētu nosūtīt e-pastu no mājām un saņemt atbildi savā e-pastā.

Tas ir viss, ko vēlos sacīt. Es domāju, ka tas būtu jāņem vērā. Priekšsēdētājas kundze, tas nekādā veidā neattiecas uz jums, jūs darbu veicat ļoti labi. Es nekādā ziņā nevēlos paust nekādu necieņu pret jums.

  Priekšsēdētāja. - Kelly kungs, paldies jums par jūsu komentāru. Man jāsaka, ka es kā viena no priekšsēdētāju vietniekiem, kuri atbild par jautājumu laiku, esmu nobažījusies, ka mēs kā institūcija kopā ar Komisiju neesam pavirzījušies uz priekšu, lai īstenotu to, par ko mēs vienojāmies mūsu starpiestāžu nolīguma ietvaros, ar kuras palīdzību bija jāuzlabo jautājumu laiks. Esmu gandarīta, ka šovakar te atrodas komisārs Šefčovič kungs, kurš nepastarpināti redzēja problēmas, ar kuram mēs saskaramies. Tāpēc es ceru, ka varētu attīstīties jauna dinamika, cenšoties nodrošināt situāciju, ko mēs paredzējām, apspriežot starpiestāžu vienošanos.

(Sēdi pārtrauca plkst. 20.50 un atsāka plkst. 21.00)

SĒDI VADA: L. TŐKÉS
Priekšsēdētāja vietnieks

18. Stāvoklis Albānijā (debates)

  Priekšsēdētājs. - Nākamais punkts ir Komisijas paziņojums par stāvokli Albānijā.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, paldies jums, ka uzaicinājāt mani šovakar runāt par Albāniju. Lai gan Albānija atrodas Eiropas teritorijā, 20. gadsimtā tā lielākoties bija izolēta valsts. Tomēr tagad Albānija ir atvērta un pieejama. Tā kļuvusi par valsti ar Eiropas perspektīvu.

Šobrīd Albānijā ir politiskā krīze. Piektdien, 2011. gada 21. janvārī, Tirānā norisinājās traģiski notikumi. Aizvien nepanesamākā politikas bezizejas stāvokļa dēļ nevajadzīgi dzīvību zaudēja četri cilvēki. Noskaņojumam Tirānā ir jāmainās. Ir jāaptur bīstamā lejupslīde. Politiskajai krīzei ir jārod risinājums. Tā ir Albānijas politisko līderu kopīga atbildība.

Tieši to sagaida Albānijas pilsoņi, un viņiem ir taisnība. Demokrātiski ievēlētiem pārstāvjiem ir jārīkojas šādi — jāpārstāv tauta un jāpanāk demokrātisks kompromiss.

Ja krīzes risinājums ir pašas valsts rokās, mums kā vērotājiem no malas jādara viss iespējamais, lai sekmētu šādu risinājumu. Ārējās darbības dienesta rīkotājdirektors Miroslav Lajčák divas reizes viesojās Tirānā, lai tiktos ar prezidentu, premjerministru un opozīcijas vadītāju, un es priecājos, ka viņš šodien ir man piebiedrojies.

Viņa vēstījums Augstās pārstāves un Komisijas priekšsēdētāja vietnieces Cathy Ashton un arī manā vārdā bija skaidrs — vispirms pārtraukt vardarbību un korekti izmeklēt 21. janvāra notikumus. Izmeklēšana jāveic tiesu iestādēm bez politiskas iejaukšanās.

Otrkārt, jāizbeidz mutiski apvainojumi un tieša vai netieša valsts institūciju ietekmes mazināšana.

Treškārt, jāatsāk politiskais dialogs — atzīstiet, ka jūs esat līdzatbildīgi labākas nākotnes nodrošināšanā Albānijai. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā kopīgiem spēkiem jānodrošina brīvas, godīgas un pārredzamas pašvaldību vēlēšanas.

Ceturtkārt, jāsāk pildīt nopietnais uzdevums — īstenot Komisijas 2010. gada atzinumā noteiktās 12 prioritātes. Valdībai un opozīcijai tas jādara kopā.

Politisko līderu un plašas sabiedrības reakcija uz Miroslav Lajčák vizīti bija attiecīgi pretimnākoša un pozitīva. Ir kāds pamudinājums, kuru var izmantot (un tas būtu jāizmanto), lai krīzi pārvērstu par iespēju.

Abi Albānijas politiskie līderi atzinīgi novērtēja viņiem veltīto uzmanību, tomēr viņi ir nonākuši iekšējā strupceļā, un Eiropas Savienības labā griba un palīdzība nevar aizstāt dialogu šo personu starpā.

Aktīvi iesaistoties, mēs varam palīdzēt mazināt šo plaisu. Tomēr mēs nevaram to darīt, iekams abas puses neizrāda patiesu vēlmi izvirzīt Albānijas nākotni Eiropā par prioritāru attiecībā pret partiju politiku un savstarpējo neuzticēšanos.

Izvēles iespēju nav. Albānijai jāizpilda Kopenhāgenas kritēriji, kā arī jāpanāk interaktīvs politisks dialogs un darboties spējīgs parlaments — visu vai neko.

Attiecībā uz Albāniju dienas kārtībā ir šādi jautājumi: ES perspektīva saskaņā ar Padomes secinājumiem un pamatojoties uz Kopenhāgenas kritērijiem; Komisijas 2010. gada atzinumā skaidri noteikt 12 prioritātes, kuru efektīva īstenošana ļautu Albānijai sākt pievienošanās sarunas ar Eiropas Savienību. Minētās 12 prioritātes cita starpā ietver demokrātisko institūciju darbības un politiskā dialoga uzlabošanu, tiesiskumu un tiesu iestāžu reformu, organizētās noziedzības novēršanu un cilvēktiesību aizsardzību.

Minēto 12 prioritāšu un Kopenhāgenas kritēriju pildīšana nav tikai politiķu uzdevums. Drīzāk tie rada konkrētas un izmērāmas priekšrocības pilsoņiem. Albānijas politiķiem nekavējoties par prioritāti jāizvirza Albānijas pilsoņu intereses.

Pārveidosim šīs prioritātes par Eiropas programmu, lai risinātu pašreizējās sarežģītās politiskās problēmas Albānijā. Tādēļ es nedēļu pirms janvāra demonstrācijām nosūtīju premjerministram S. Berisha vēstuli, kurā izklāstīju rīcības plānu, pamatojoties uz 12 prioritātēm, lai palīdzētu Albānijai pārvarēt pašreizējo krīzi. Mēs visi bijām liecinieki traģiskajiem notikumiem, kas sekoja vēlāk.

Vēl nav par vēlu. Ja mēs saņemsim konkrētus signālus par abpusēju vēlmi izmantot šo Eiropas programmu, lai pakāpeniski pārvarētu politisko strupceļu un neseno krīzi, mūsu atbilde būs pozitīva.

Izšķirīga nozīme ir arī Eiropas Parlamentam. Jūs kā politiķi varat nodot nepārprotamu vēstījumu politiķiem. Skaidrs Parlamenta un visas Eiropas Savienības vienots vēstījums, izrādot gatavību iesaistīties, liktu visiem Albānijā apsvērt labāko rīcības plānu.

Ļaujiet man izmantot šo izdevību, lai aicinātu Albānijas premjerministru S. Berisha radīt Albānijā patiesi iekļaujošu politisko vidi. Pārējie politiskie spēki un pilsoniskās sabiedrības organizācijas būs ieguvēji no Eiropas integrācijas.

Es vēlētos arī aicināt Sociālistiskās partijas vadītāju E. Rama nodrošināt, lai viņa partija izrāda patiesi konstruktīvu opozīciju, gan izmantojot priekšrocības, gan pildot pienākumus, kas izriet no šīs iekļaujošās politiskās vides, kādu vēlamies redzēt Albānijā.

  Michael Gahler, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Füle kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos jums pateikties par skaidro paziņojumu. Es uzskatu, ka tas ir uzņemts atsaucīgi. Manuprāt, sasniegumi demokrātijas un tiesiskuma jomā ir būtisks priekšnosacījums, lai sāktu Albānijas pievienošanās procesu. Tie ietver funkcionējošu demokrātisku iestāžu pienācīgu izmantošanu. Parlaments ir vieta demokrātiskām debatēm. Tāpēc pilsoņi ir ievēlējuši parlamenta deputātus. Šo diskusiju nevar aizstāt ar ielu pasākumiem, un ne tādā veidā, kā to 21. janvārī centās darīt Rama kungs.

Es aicinu Sociālistisko partiju pilnībā piedalīties parlamentārajā procesā un izvirzīt parlamentā politiskās alternatīvas. Ir laiks kliedēt šaubas par vēlēšanu rezultātiem. Sociālistiskajai partijai jāuzņemas atbildība kā parlamenta opozīcijai. Tai jāizmanto izdevība, tostarp parlamentārās izmeklēšanas komitejā, sagatavot konkrētus priekšlikumus attiecībā uz nākotni. Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR) ir sagatavojuši ieteikumus vēlēšanu pamatnosacījumu uzlabošanai. Sociālistiem ir svarīgi piedalīties arī šajā jomā. Esmu dzirdējis, ka Rama kungs, būdams Strasbūrā, piekrita piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kas notiks 8. maijā. Es atzinīgi vērtēju šo lēmumu. Ceru, ka viņa apņemšanās nav saistīta ar kādiem nosacījumiem vai nelikumībām. Acīmredzot Rama kungs ir ieklausījies labajos padomos, ko snieguši kolēģi sociālisti un kas uzklausīti sanāksmēs ar citām grupām.

Varu apgalvot, ka daudzi mūsu grupas pārstāvji aktīvi darbojas Albānijā mūsu grupas vārdā un atbalsta Füle kunga pieminēto iekļaujošo pieeju. Tādējādi mēs esam snieguši kopīgu ieguldījumu, lai nodrošinātu Albānijai labvēlīgu nākotni.

  Adrian Severin, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mēs varam nešaubīgi nosaukt Albānijas pašreizējo politisko stāvokli par strupceļu. Krīzei, kas dažkārt ir mazāka, bet dažkārt saasinātāka, nav redzams gals.

Pagājušajā gadā Parlaments pieņēma rezolūciju, kurā aicināja visus vietējos politiskos spēkus sarunu ceļā rast politisku risinājumu šai krīzei un valsts līmenī panākt minimālu vienprātību. Politiskie spēki, īpaši valdība, šo rezolūciju neņēma vērā. Līdzīgi, šobrīd netiek ņemti vērā arī Komisijas un Padomes ieteikumi.

Nav pieņemami, ka tiesību izmantošana, lai rīkotu manifestācijas un protestētu valstī, kuru nomāc korupcija, tiek nosaukta par valsts apvērsumu.

Nav pieņemami, ka valdības vadītāja paziņojumi var mazināt valsts institūciju — prezidenta, valsts prokurora un citu — uzticamību.

Nav pieņemami, ka tie, kas šāva uz civilajiem demonstrantiem, tiek saukti par nacionālajiem varoņiem un viņiem tiek solīta amnestija.

Drīz notiks jaunas pašvaldību vēlēšanas. Pašreizējos apstākļos tās būs politisks pārbaudījums visiem politiskajiem spēkiem. Mēs aicinām komisāru Š. Füle un rīkotājdirektoru M. Lajčák darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu starptautisku palīdzību un šo vēlēšanu starptautisku uzraudzību, tādējādi radot iespēju, ka vēlēšanas būs brīvas un godīgas, vai ka mēs vismaz varēsim izvērtēt to brīvības un godīguma pakāpi.

Mēs atbalstām Komisijas un īpaši komisāra Š. Füle pieeju. Mēs atbalstām Lajčák kunga rīcību. Mums jāaicina visi politiskie spēki pielikt punktu šai krīzei, jo pretējā gadījumā Albānija paliks izolācijā un tiks apdraudēta tās Eiropas perspektīva.

  Marietje Schaake, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Saistībā ar Albāniju man šodien bija ļoti interesanta diena. Es runāju ar divu šīs valsts galveno partiju pārstāvjiem. Es lūdzu abus pārstāvjus izklāstīt savas domas par turpmāko valsts virzību un to, kā izkļūt no politiskās bezizejas, lai pievērstos problēmām, kas skar visus pilsoņus — organizētās noziedzības novēršanai, korupcijas izbeigšanai, nodarbinātībai un iespēju radīšanai jaunajai paaudzei.

Neviens no viņiem nespēja sniegt atbildi. Daudz svarīgāka šķita vainīgā meklēšana. Manuprāt, Albānijas politiskā sistēma ir vairāk pārņemta ar rūpēm pati par sevi, nevis valsts pilsoņiem. Man nav jums jāstāsta, cik grūti ir pārliecināt mūsu vēlētājus mums pievienoties, kad runa ir par ES paplašināšanos. Neņemot vērā pretestību, Liberāļu un demokrātu apvienības grupa vēlētos, lai Rietumbalkāni kļūtu par daļu no Eiropas Savienības teritorijas.

Mēs uzskatām, ka ES ir kopiena, kas pamatota uz vērtībām, atstājot aizmirstībā sašķelto pagātni un izvēloties kopīgu nākotni. Mūsu uzdevums ir aicināt Albānijas varas iestādes darīt to pašu un tā vietā, lai nīkuļotu pagātnes ēnā, iznākt saulītē, ko sola nākotne. Mēs nedrīkstam ļaut viņiem aizmirst savu pienākumu pirmkārt nodrošināt labklājību pilsoņiem un neliegt viņiem Eiropas nākotni, jo tas ir pilnīgi skaidrs, ka politiskās krīzes kavē jebkādu attīstību.

Jaunās vēlēšanas notiks maijā, un tagad jau notiek gatavošanās tām. Visu politisko partiju uzdevums ir tās atbalstīt. Es atzinīgi vērtēju ierosinājumu, ka ES ir aktīvi jāiesaistās, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas ir brīvas un godīgas. Tomēr demokrātija ir ilgs process un noteikti vairāk nekā tikai princips „viens cilvēks — viena balss”. Tā prasa, lai demokrātiskās institūcijas, tiesiskums un stabilitāte tiktu noteikti, ievērojot mazākumtautību intereses. Demokrātija nenozīmē, ka uzvarētājs iegūst visu.

Pievienošanās ES ir garš ceļš, kas saistīts ar grūtu darbu un kopīgu apņemšanos, un vislabākais turpinājums reformām, ko Albānija jau paveikusi, ir sadarbība un iesaistīšanās ES procesā.

  Marije Cornelissen, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Krīze Albānijā nav nekāds jaunums. Krīze nesākās nedz janvārī ar vardarbību pret demonstrantiem., nedz 2009. gadā, kad Sociālistiskā partija pēc vēlēšanām boikotēja parlamentu, nedz tad, kad sākās bada streiks.

Šī krīze ir politiskās kultūras krīze. Boikoti, bada streiki un demonstrācijas ir ikdienišķas Albānijas politiķu darba metodes. Tās ietver arī korupciju, manipulācijas ar plašsaziņas līdzekļiem un politisko amatu dalīšanu. Tas ne mazākajā mērā neatbilst politikai, kādu mēs vēlamies redzēt valstī, kura gatavojas pievienoties ES.

Tādēļ es ceru, ka Albānijas pilsoņi beidzot iegūs atbildīgu valdību un atbildīgu parlamentu ar politiķiem, kas pilsoņu labklājību izvirza augstāk par savu prestižu un interesēm. Lai to panāktu, jārīkojas abām pusēm. Valdībai ir īpaša atbildība: Valdībām ir vardarbības monopols un tām ir papildu pienākums neiesaistīties partiju politikā, lai darbotos savas tautas labā.

Mēs gaidām, ka šī valdība darīs visu iespējamo, lai nepieļautu janvāra notikumu atkārtošanos. Tāpat mēs gaidām, ka tā pilnībā sadarbosies, sākot neatkarīgu izmeklēšanu saistībā ar janvāra notikumiem, lai novērstu korupciju pati savās aprindās, un nodrošinās iespēju parlamenta debatēm. Atbildība jāuzņemas arī opozīcijai. Tai arī jādara viss iespējamais, lai nepieļautu janvārī notikušās vardarbības atkārtošanos, pilnībā sadarbojoties pienācīgu un godīgu vēlēšanu sarīkošanā maijā un piedaloties parlamenta debatēs, šoreiz vēlams par tādu tematu kā pārmērīgi augstais bezdarba līmenis Albānijā.

Tomēr, kā panākt, lai abas partijas tā rīkotos? Novembrī es biju cerību pilna, kad komisārs Š. Füle raidīja bumbiņu Albānijas laukuma pusē, sacīdams, ka turpmāka virzība nenotiks, iekams jūs neatrisināsiet šo problēmu. Kad risinājums tiks panākts, mēs varēsim piešķirt Albānijai kandidātvalsts statusu. Diemžēl nekādas pārmaiņas nenotika. Tagad es ceru, ka Lajčák kungs gūs sekmes jomās, kurās citiem neveicās, proti, apsēdināt abas partijas pie sarunu galda un panākt rezultātu. Es esmu cerību pilna, bet neesmu ļoti pārliecināta, ka tas būs iespējams, ja mēs nebūsim situācijas kontrolētāji.

Es uzskatu, ka mums jāparedz piemērojamās sankcijas. Ir jāsaprot, ka nesekmīgi centieni sākt minētās sarunas nepaliks bez sekām. Tomēr ar sankcijām jāvēršas pret politiskajiem līderiem, nevis pret pilsoņiem. Tas nozīmē, ka mēs nekādā ziņā nedrīkstam aizskart bezvīzu režīmu ar Albāniju, kā dzirdēts dažos ierosinājumos kuluāru sarunās. Ja mēs to darīsim, tas būs smags trieciens pilsoņiem. Es patiesi vēlētos, lai komisārs apliecina, ka šajā politiskajā procesā vīzu režīma liberalizācija netiks ļaunprātīgi izmantota.

Tomēr viena doma, ko mēs varētu apsvērt, ir Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) līdzekļu kontroles atņemšana Albānijai un nodošana atpakaļ ES rokās. Tas ļautu īstenot visus ieguldījumus šajā valstī, bet valdība lielākā vai mazākā mērā tiktu „nodota aizbildnībā”. Manuprāt, tās būtu sankcijas pret politiķiem, nevis pret tautu. Es patiesi ceru, ka tās nebūs vajadzīgas, jo abas puses vēlēsies panākt kompromisu, un ka Lajčák kungs gūs panākumus albāņu tautas labā.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ja Albānija gūs panākumus virzībā uz savu galamērķi pievienoties ES, šīs valsts politisko līderu iesaistei būs jābūt konstruktīvākai, demokrātiskākai un pārdomātākai. Pagājušajā mēnesī notikusī vardarbība bija kā atgādinājums par Albānijas politikai raksturīgo nestabilitāti.

Man arī rodas jautājums, vai Padome un Komisija domā pārskatīt pagājušajā gadā pieņemto lēmumu nodrošināt albāņiem iespēju bez vīzas ceļot uz ES, ņemot vērā notikušo asinsizliešanu, kas neapšaubāmi var izraisīt ekonomisko migrāciju uz Šengenas zonu gadījumā, ja apsīkst ārvalstu tiešie ieguldījumi.

Šāda rīcība noteikti skaidri apliecinātu, ka Albānija joprojām ne tuvu neattaisno ES cerības. Vēl aizvien zeļ un plaukst organizētā noziedzība un korupcija, un politiķi pārāk bieži manipulē ar tiesu iestādēm. Premjerministrs S. Berisha pat kavēja pildīt ģenerālprokurora pavēli apcietināt kārtības sargus, kas šāva uz protestētājiem, apgalvodams, ka apvērsums bija nenovēršams. Demokrātiskās institūcijas ir vājas un ir nepietiekama preses brīvība.

Edi Rama pārstāvētās Sociālistiskās partijas lēmums boikotēt parlamentu iespējamu vēlēšanu laikā pieļautu nelikumību dēļ ir sarežģījis Albānijas nestabilo stāvokli. Albānijai nav izredžu sākt ieviest reformas, kas vajadzīgas, lai pašreizējā politiskās nestabilitātes gaisotnē atgūtu ES uzticību. Šīs nestabilitātes dēļ NATO tagad arī var pārskatīt savu paplašināšanās politiku, ņemot vērā, ka Albānija pievienojās aliansei pirms nepilniem diviem gadiem. Tagad vadošās NATO valstis var uzdot jautājumu, vai Albānijai dalība netika nodrošināta pāragri.

Papildus savām bažām par Albānijas politisko nestabilitāti un to, kā tā ietekmē valsts centienus pievienoties ES, es esmu skeptiski noskaņots arī pret Albānijas stratēģiskajām prioritātēm. Albānija pilntiesīgi darbojas Islāma konferences organizācijā (OIC) — spēcīgā un ietekmīgā lobiju organizācijā, kas ANO aizstāv savu dalībvalstu intereses un kā valstu apvienība lemj par cilvēktiesību un ārpolitikas jautājumiem. OIC dalībvalstu vidū ir Albānija un Turcija; abas valstis ir parakstījušas Kairas Cilvēktiesību deklarāciju, kurā minēts, ka musulmaņu valstīs cilvēktiesību pamatā ir šariata principi.

Tagad Albānijai tāpat kā Turcijai ir jāizlemj, vai pieņemt rietumu vērtības, vai prioritāti piešķirt šariata principiem, kurus Eiropas Cilvēktiesību tiesa Strasbūrā uzskata par nesaderīgiem ar Eiropas vērtībām, tāpēc, manuprāt, Albānijas dalība OIC, objektīvi vērtējot, šķiet tikai formāla. Galu galā Albānija ir reliģiski neitrāla valsts. Šķiet, ka Albānijas valdība pievienojās OIC, lai tiktu pie Tuvo Austrumu naudas, nevis stingras reliģiskās pārliecības pēc, bet nākotnē, protams, viss var mainīties.

  Nikolaos Chountis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Es cerēju, ka astoņpadsmit mēnešu laikā pēc pagājušajām parlamenta vēlēšanām šī politiskā bezizejas situācija tiks atrisināta. Es cerēju, ka pēc Eiropas Parlamenta ieteikumiem un pieņemtās rezolūcijas tas, ko mēs teicām, tiks ņemts vērā. Es biju pārliecināts, ka Albānijas cerības integrēties Eiropā — jo tieši to vēlas albāņu tauta — būs spēcīgs pamudinājums atrisināt ne vien politiskās problēmas, bet arī ekonomiskās, sociālās un demokrātijas problēmas. Diemžēl šī bezizejas situācija joprojām pastāv. Runājot par to, kuram jāuzņemas vislielākā atbildība par šo situāciju, es nedomāju, ka mums tagad būtu jātiesā albāņu tauta.

Tomēr par nožēlu kļūst aizvien sliktāk. Es vēlreiz vēlos paust savas skumjas par 21. janvāra demonstrācijas upuriem. Mēs esam pret vardarbības pastiprināšanos; mēs aicinām pārtraukt represijas, ievērot cilvēktiesības un demokrātijas principus un sodīt vainīgos.

Tomēr neslēpšu, ka esmu noraizējies par maijā gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Mums vienkārši jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu visus vēlēšanu sekmīgai norisei vajadzīgos tiesiskās aizsardzības līdzekļus. Mūsu uzdevums ir pārliecināt visus politiskos spēkus piedalīties šajā vēlēšanu procesā, un vēlēšanām jānotiek atbilstīgi starptautiskajiem noteikumiem par pienācīgām un demokrātiskām vēlēšanām.

Es uzskatu, ka mūsu palīdzībai, palīdzībai no Eiropas Parlamenta puses un no Eiropas Savienības kopumā, — un šajā ziņā es piekrītu Füle kungam — jābūt papildinošai, bez partiju piederības nokrāsas vai politiskas biedrošanās (ja drīkstu tā izteikties). Ne jau mums būs jārod risinājums Albānijas sabiedrībai un Albānijas problēmām. Tas jādara albāņu tautai un Albānijas politiskajiem spēkiem. Es nepiekrītu viedokļiem, kas tika izteikti par pasākumu veikšanu, jo vairums ieteikto pasākumu ir vērsti pret albāņu tautu. Nedomāju, ka tie dos kādu rezultātu.

Es uzskatu, ka mēs ar ES iestāžu starpniecību varam izdarīt iespējami vislielāko spiedienu attiecībās ar valsti, kura klauvē pie Eiropas Savienības durvīm, uzsverot, ka visas minētās norises par nožēlu aizkavē pievienošanās iespēju. Mums jānorāda, ka bezizejas situācija tiks atrisināta tikai tad, ja politiskie līderi izrādīs atbildīgu nostāju un gatavību sākt politisku dialogu, nevis, kā dzirdējām, attieksmi „uzvarētājs gūst visu” un līdzīgus pasākumus un rīcību.

Es uzskatu, ka tad, ja Albānijas politiskie līderi uzstās uz šādu rīcību un pieeju, bezizejas situācija un krīze tikai pastiprināsies, neļaujot valstij atrisināt nedz šīs nopietnās problēmas, nedz politiskās problēmas, ko izraisīs — ja vien tās jau nav radušās — ekonomikas krīze, kas skārusi tās kaimiņvalstis Itāliju un Grieķiju, ņemot vērā, ka ar šo valstu naudas palīdzību zināmā mērā tiek risināta Albānijas ekonomiskā situācija. Tādējādi politiskās bezizejas situācijas atrisināšana, politiskā atbildība un politiskais dialogs ļaus politiskajiem līderiem rast drīzu risinājumu Albānijas problēmām.

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Būdams žurnālists, es vairākas reizes apmeklēju Albāniju deviņdesmitajos gados. Katru reizi mani pārsteidza šajā valstī sastaptie talantīgie jaunieši. Skaidrs, ka valstij ar šādu jaunatni jābūt nākotnei. Pagājušajā vasarā Vlorë dienvidu apgabala vasaras skolā es atguvu ticību Albānijas izredzēm pievienoties Eiropas Savienībai.

Saistībā ar šodienas debatēm es šorīt ar e-pasta starpniecību sazinājos ar pāris albāņu akadēmisko aprindu pārstāvjiem. Viņi abi ir vecumā ap trīsdesmit gadiem un viņi ir nolēmuši palikt Albānijā, lai gan ārvalstīs viņi spētu nopelnīt krietni vairāk. Viņi vēlas kalpot savai tautai un savai baznīcai. Tomēr ko viņi var darīt saistībā ar politisko strupceļu, kādā nonākusi viņu valsts? Abos gadījumos viņu vēstījums ir skaidrs un tas ir sauciens pēc palīdzības: „Eiropa, neļauj mūsu politiskajiem līderiem piekopt savus paņēmienus, citādi viņi izpostīs mūsu valsts nākotni! Eiropa, liec abām partijām, sociālistiem un demokrātiem, risināt sarunas līdz tiks panākts problēmu atrisinājums!”

Komisāra kungs, es būšu pirmais, kas atzīst, ka to ir vieglāk pateikt nekā izdarīt, tomēr tas ir viņu sauciens pēc palīdzības. Esmu pārliecināts, ka jūs vēlēsieties darīt visu iespējamo, lai piepildītu daudzu Albānijas pilsoņu liktās cerības uz Eiropas Savienību un uz jums kā atbildīgo komisāru. Šajā ziņā novēlu jums izturību un veiksmi.

Nobeigumā es gribētu pievērsties vēl kādam tikpat svarīgam jautājumam saistībā ar Albāniju. Kāds informators no Tirānas mani brīdināja, ka šajā pavasarī liels skaits albāņu meiteņu un sieviešu gatavojas izceļot uz Rietumeiropu, lai iesaistītos prostitūcijas tīklā. Vai jums tas rūp, komisāra kungs? Kādi resursi ir Eiropas Savienības rīcībā, lai veiktu profilaktiskus pasākumus pret sieviešu tirdzniecību un meiteņu iesaistīšanu prostitūcijā Albānijā?

  Béla Kovács (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Kopš 2009. gada parlamenta vēlēšanām Albānijas politika ir nonākusi strupceļā. Parlaments nespēj pildīt valdības uzrauga pienākumus, un parlamentārās iestādes diemžēl darbojas neefektīvi. Tas, ka sociālisti apsūdz valdību par krāpšanu vēlēšanās un korupciju, pieprasot tās atkāpšanos un iepriekšēju vēlēšanu sarīkošanu pirms 2013. gada vēlēšanām, kā arī tas, ka premjerministrs S. Berisha nevēlas atkāpties un apsūdz opozīciju mēģinājumā sagrābt varu ar spēku, norāda, ka sarunas ar Eiropas Savienību drīzumā ir lemtas neveiksmei.

Eiropas Savienība uzskata, ka ir svarīgi, lai kandidātvalstis pastiprinātu savus centienus korupcijas un organizētās noziedzības novēršanā. Tas ir svarīgi ne tikai Eiropas Savienībai, bet arī attiecīgo valstu sabiedrībai, pat nepieminot to, ka tas var uzlabot kandidātvalstu tēlu. Tādēļ pašreizējās situācijas nostabilizēšanai noteikti būs vajadzīga demokrātisko institūciju atjaunošana.

  Eduard Kukan (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Politiskā krīze pārāk ilgi ir nomākusi Albāniju. Jā, tas nav strupceļš, tā nav bezizeja, tā ir ieilgusi politiska krīze. Tā bojā valsts reputāciju, kaitē tās pilsoņiem un viņu cerībām uz nākotni Eiropā.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka šī politiskā krīze un saspīlējums turpinās. Tagad mums kopējā vēstījumā jāapliecina, ka mēs vēlamies redzēt Albāniju kā kandidātvalsti, bet abu pušu politiskajiem līderiem jāizrāda vēlme risināt politiskās problēmas, pilnībā ievērojot tiesiskumu un konstitūciju, un veidot demokrātiskas institūcijas.

Mēs esam pārāk ilgi palīdzējuši meklēt risinājumu šai situācijai, bet bez jūtamiem panākumiem. Mēs stingri nosodām Tirānas ielās notikušo vardarbību 21. janvāra demonstrāciju laikā. Šie notikumi, kuros dzīvību zaudēja četri cilvēki, ir pienācīgi jāizmeklē.

Albānija gaida pašvaldību vēlēšanas, kas notiks šā gada maijā. Tā būs vēl viena šīs valsts demokrātijas pārbaude. Atkārtošu, ka ir pienācis laiks politiskajiem līderiem veltīt visus centienus, lai nodrošinātu, ka šīs vēlēšanas nerada turpmāku spriedzi un nepaildzina krīzes situāciju.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt komisāra Š. Füle šo debašu ievadrunā minēto politisko vēstījumu un priekšlikumu nozīmi. Labākais, ko Parlaments var darīt šajā situācijā, ir pilnībā atbalstīt šos priekšlikumus un attiecīgi nodot skaidru kopēju vēstījumu Albānijas politiskajām partijām.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos pateikties Füle kungam par skaidro paziņojumu un par viņa apņemšanos pievērties šim jautājumam ilgākā laikposmā. Es gribētu pateikties arī Lajčák kungam par viņa darbību pēdējo mēnešu laikā. Viņam ir pieredze sarežģītu problēmu risināšanā. Es vēlu viņiem abiem veiksmi. Šo debašu rezultātā tika panākta vienota nostāja un kopīgs atbalsts abu minēto kungu centieniem rast risinājumu Albānijas situācijai.

Man jāatzīst, ka debašu sākumā es biju skeptiski noskaņots. Nekas nevar būt sliktāks Albānijas attīstībai par apsūdzībām, ko viena daļa Parlamenta deputātu izvirzījusi otrai, līdzīgi kā to Albānijā dara divas lielākās politiskās grupas, valdība un opozīcija. Es ļoti priecājos, ka mēs vismaz līdz šim esam spējuši vienoties par kopīgu pieeju. Es ceru, ka tā būs arī turpmāk. Abām pusēm, abām politiskajām grupām — valdībai un opozīcijai, jāapņemas atrast risinājumu krīzes pārvarēšanai.

Es piekrītu Belder kungam. Es viesojos Albānijā neilgi pēc Hodža režīma krišanas. Es biju ļoti pārsteigts par tur valdošo noskaņojumu un jauniešu entuziasmu. Tomēr es esmu ļoti neapmierināts, redzot, kas no tā sanācis. Man jāteic, ka Albānijas politiskās aprindas nespēj apmierināt tautas vēlmes un ieceres.

Protams, joprojām pastāv politisku uzskatu līdzība un personiskā draudzība. Tomēr tagad būtiskākais ir pateikt abām pusēm, ka tām jāsēžas pie sarunu galda un jācenšas nodrošināt, lai pašvaldību vēlēšanas būtu vismaz pārredzamas un atklātas. Mums arī jāaicina abas puses būt gatavām pildīt EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību biroja (ODIHR) izvirzītās prasības attiecībā uz šīm vēlēšanām, izmantojot likumdošanu vai praktiskus pasākumus, lai turpmākās vēlēšanas būtu patiesi godīgas un pārredzamas.

Es arī uzskatu, ka, lai gan šīs ir pašvaldību vēlēšanas, Parlamentam ir jānosūta pēc iespējas vairāk novērotāju, jo vēlēšanas var liecināt par jaunām politiskām vēsmām Albānijā. Tas Albānijai ir ļoti nepieciešams.

Es piekrītu visiem, kas teica, ka Albānija būs izolēta, ja šajā valstī nenotiks pārmaiņas. Bet mēs nevēlamies, lai Albānija būtu izolēta. Mēs vēlamies, lai tā sāktu savu ceļu virzībā uz Eiropu.

  Stanimir Ilchev (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Sākumā es vēlētos teikt, ka Albānijas sabiedrība un Albānijas tauta ir īpašs gadījums, bet, lūdzu, nepārprotiet mani. Tai ir atšķirīga vēsture un atšķirīga kultūra, un dažas no šīm atšķirībām ir saglabājušās kā raksturīga valsts pazīme, tās ietekmējušas valsts attīstību līdz pat šai dienai, kā arī veidu, kādā tiek uztverti politiskie procesi un attīstība.

Tādēļ, ja mēs gatavojamies izmantot apspriežamo problēmu savā labā, mums jāizrāda radoša, elastīga attieksme un jāliek lietā iztēle. Piemēram, es uzskatu, ka mums jāsazinās ne tikai ar abu sanaidojušos vadošo politisko partiju vadītājiem, bet arī ar Albānijas sabiedrības neoficiālajiem līderiem.

Pareizi bija tas, kas tika pateikts par šariatu un Islāma konferenci, tomēr mums jāpatur prātā, ka albāņi ir toleranti attiecībā pret visām trim galvenajām reliģijām savā valstī, tostarp austrumu pareizticīgo baznīcu un katoļu baznīcu. Minētajām trim kopienām, tāpat kā NVO un jaunatnei, ir savi ietekmīgi līderi. Savos centienos samierināt abas politiskās partijas, mums jāvēršas arī pie šiem līderiem.

  Ulrike Lunacek (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Füle kungs, Lajčák kungs, dāmas un kungi! Es arī vēlos pateikties Füle kungam un Lajčák kungam par viņu darbu un centieniem atrisināt šo problēmu. Es arī priecājos, ka mūsu šodienas debates nav izvērtušās asā diskusijā par strīdu starp politiskajām grupām, kuras ir savstarpēji sanaidojušās Albānijā. Būtu ļoti nožēlojami, ja Parlamentā tas būtu noticis, un es ceru, ka mēs līdz tam nenonāksim.

Albānijas institucionālā krīze ir arī politiskās kultūras krīze. Runa ir par verbālo vardarbību, kas izvērtusies par vardarbību ielās, atņemdama dzīvību četriem cilvēkiem. Es piekrītu tiem, kuri saka, ka attiecībā uz šiem notikumiem jāveic izmeklēšana. Ir svarīgi atrast īstos vaininiekus. Tomēr process, kurā verbālā vardarbība pārtop par reālu vardarbību ielās, apdraud Albānijas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai.

Füle kungs jau paskaidroja, ka politiskajiem oponentiem Albānijā skaidri jāliek saprast, ka viņu pienākums ir rīkoties albāņu tautas interesēs. Virzība uz Eiropas Savienību nozīmē meklēt politiskās krīzes atrisinājumu, apsēsties pie viena sarunu galda, pārtraukt pastāvīgu vainīgo meklēšanu politisko grupu starpā un nevēlēšanos atzīt, ka tas arī var veicināt pārmaiņas. Tieši tas ir vajadzīgs. Eiropas valstī nav vietas nepārtrauktiem apvainojumiem par to, „kurš sāka” un „kurš ir vainīgais”. Es ceru, ka konfliktējošās puses gūs no tā mācību un sapratīs, ka tas tā nevar turpināties.

Es priecāšos, ja Rama kungs un viņa partija patiešām piedalīsies pašvaldību vēlēšanās, kā viņš dažiem no mums šodien norādīja, un iecels vēlēšanu komisijas locekļus, un es ceru, ka tas ir tikai pirmais pasākums ar mērķi nodrošināt, lai pašvaldību vēlēšanas būtu atklātas un pārredzamas un to iznākums būtu pieņemams.

Parlaments pilnībā atbalsta iepriekš pieminēto liberalizācijas procesu. Es vēlētos pateikt Füle kungam, ka es ceru, ka Komisija nedomā sodīt abas konfliktējošās puses, atceļot bezvīzu režīmu Albānijas pilsoņiem. Es ceru, ka tas nenotiks. Es vēlos arī pajautāt, kādas iespējas pastāv, lai izdarītu lielāku spiedienu gadījumā, ja abas puses nespēj vienoties. Cornelissen kundze jau minēja, ka viena iespēja ir atbrīvot Albāniju no pienākuma pārvaldīt Pirmspievienošanās palīdzības instrumenta (IPA) līdzekļus, lai tos atkal pārvaldītu Komisija. Otra iespēja būtu IPA līdzekļu iesaldēšana. Bet tādējādi ciestu iedzīvotāji, un tas nav mūsu mērķis. Kādi ir jūsu plāni gadījumā, ja netiks panākts risinājums?

Un pēdējais jautājums. D. Marty ziņojumā Eiropas Padomei Albānijas slepenais dienests tika apsūdzēts par orgānu tirdzniecības atbalstīšanu un iesaistīšanos šajā procesā. Cik daudz jums zināms par to, vai Albānijas slepenais dienests un Albānijas tiesu sistēma ir gatavi sadarboties?

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Kopš vispārējām vēlēšanām, kas notika 2009. gadā, Albānijā valda politisks saspīlējums, kas radās līdzīgā balsu skaita dēļ, ko zaudējušie politiskie spēki nosauca par manipulāciju ar vēlētājiem.

Albānijas sociālisti Edi Rama vadībā apsūdzēja premjerministru Sali Berisha ne vien par nelikumībām vēlēšanu laikā, bet arī par plašu korupciju un cilvēku dzīves apstākļu pasliktināšanu. Opozīcijas sarīkotajā protesta gājienā, kas 21. janvārī notika Albānijas galvaspilsētā Tirānā, piedalījās vairāk nekā 20 000 demonstrantu, kas pieprasīja Sali Berisha valdības atkāpšanos. Iejaucoties policijai, kas izmantoja ūdens lielgabalus, asaru gāzi un gumijas lodes, četri cilvēki gāja bojā un vairāk nekā 150 cilvēku guva ievainojumus. Nežēlīgā policijas iejaukšanās, kā arī tas, ka Sali Berisha piešķīra prēmijas mēnešalgas apmērā visiem drošības spēku darbiniekiem, kas piedalījās demonstrācijas apspiešanā, skaidri apliecina, ka Albānijas premjers cenšas nopirkt drošības spēku atbalstu un pavērst viņus pret albāņu tautu.

Civilizētās valstīs valdību parasti izvēlas pilsoņi, vēlētāji, nevis uzpirkti drošības spēki vai policija. Ja Berisha kungam ir aizmirsies šis demokrātiskās valdības pamatprincips, viņam nav nekas darāms demokrātiskas valsts vadītāja amatā. Dāmas un kungi, man nešķiet, ka kāds no mums vēlētos, lai Eiropā tiktu atzītas valdības, kas nostiprina varu, krāpjoties vēlēšanās un uzpērkot policiju, un kuras pārstāv aprobežoti diktatori, kas neprot pienācīgi nodot varu citiem savas valsts pārstāvjiem. Tādēļ mums vēl enerģiskāk jāaizstāv demokrātija Albānijā.

  Doris Pack (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Füle kungs, Lajčák kungs, dāmas un kungi! Problēma, kuru patlaban apspriežam, nesākās 21. janvārī. Tādēļ mums jāuzdod jautājums pašiem sev, un es vaicāju arī jums: kāpēc Komisija un pārējās starptautiskās institūcijas nedzēsa uguni, kad parādījās pirmās liesmas 2009. gada vidū? Vēlēšanas, kas notika 2009. gadā, bija labākās vēlēšanas, kādas līdz šim bija sarīkotas Albānijā; tās bija pamatotas uz vēlēšanu likumu, kas tika pieņemts, pārsteidzošā kārtā panākot viešanos starp sociālistiem un demokrātiem. Vienprātība Albānijā ir kaut kas pilnīgi jauns. Es uzskatu, ka tas ir svarīgi. Visi vēlēšanu padomes sociālistu kandidāti, EDSO Demokrātisko iestāžu un cilvēktiesību birojs (ODIHR), vēlēšanu novērotāji un arī mēs uzskatījām, ka vēlēšanas notika korekti.

Valdība, kuru izveidoja šo vēlēšanu rezultātā, Albānijai arī bija kas jauns. Divas partijas, kuras viena otru neieredz, sāka strādāt kopā. No vienas puses, demokrātiskā partija un, no otras puses, mazākā sociāldemokrātu partija. Divas pretējas grupas apvienojās, lai palīdzētu Albānijai panākt progresu. Albānija ir pievienojusies NATO un tai ir bezvīzu režīms ar ES, bet diemžēl šai valstij vēl nav piešķirts kandidātvalsts statuss.

Tomēr brīdī, kad valdība tika izveidota, opozīcija nolēma, ka vēlēšanas nav noritējušas pareizi, un aicināja atvērt vēlēšanu urnas. Kura valdība atver vēlēšanu urnas? Ne jau tāda valdība kā manā valstī vai jūsu valstīs. Vispirms mums jāvēršas konstitucionālajā tiesā vai vēlēšanu komisijā. Redzētie protesti, bada streiki un atteikšanās sadarboties ar parlamentu, lai pieņemtu svarīgus tiesību aktus, gluži vienkārši nav pieņemami. Ir svarīgi likt to saprast un parādīt, ka mēs skatāmies acīs patiesībai. Ne vienmēr ir iespējams visā panākt vienādu līmeni.

Es gribētu noskaidrot, kuri ir vissvarīgākie un vissarežģītākie jautājumi. Apsūdzības, kas tika izvirzītas nesen un arī no paša sākuma, attiecās uz jautājumu par vēlēšanu urnu atvēršanu. Tas nav iespējams, jo to aizliedz konstitūcija. Kādas par to var būt diskusijas, ja tas nav atļauts? Tagad situācija ir saasinājusies un četri cilvēki ir nogalināti.

Tas ir labi, ka jūs šodien centāties iepazīstināt ar plānu, lai gan ir mazliet pārspīlēti to nosaukt par plānu. Es ļoti vēlētos, lai Lajčák kungs un jūs, Füle kungs, izmantotu šo plānu nolūkā panākt, ka šīs valsts iedzīvotājiem tiek nodrošinātas labākas nākotnes iespējas.

  Victor Boştinaru (S&D). - Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Komisāra paziņojumu. Es vēlos arī uzsvērt Lajčák kunga ieguldījumu, cenšoties atrast risinājumu šai sarežģītajai situācijai.

Nesenās demonstrācijas Tunisijā un Ēģiptē neapšaubāmi bija vērstas pret vietējiem diktatoriem, kuri galu galā bija spiesti pamest savu valsti; bet tās notika bez asiņainas vardarbības, kāda tika pieredzēta Tirānā. Attiecībā uz premjerministra S. Berisha apgalvojumiem, ka demonstrācijas bija valsts apvērsums, ko rīkoja opozīcija, Albānijas prezidents, ģenerālprokurors un slepeno dienestu vadītājs — visi tie, kas tika iecelti amatā Berisha kunga vadībā; vai visi šie cilvēki tagad ir kļuvuši par sociālistiem, vai kaut kas nav kārtībā ar Berisha kungu?

Šajā saistībā es vēlētos atsaukties uz ASV Valsts departamenta sekretāra vietnieku Thomas Countryman, kurš publiski noraidīja hipotēzi, ka 24. janvāra notikumi bija valsts apvērsums. Mums jāiesaistās un tikpat efektīvi, kā to patlaban dara ASV un NATO, jācenšas izdarīt spiedienu, sniegt atbalstu un palīdzēt abām Albānijas konfliktējošām pusēm panākt risinājumu sarunu ceļā, tomēr es arī aicinu visus tos kolēģus, kuri pilnībā atbalsta Berisha kungu, pārtraukt šo vienpusējo pieeju. Ir svarīgi izdarīt spiedienu uz abām konfliktējošām pusēm, lai abi politiskie bloki beidzot panāktu risinājumu.

Līdz šim tikai viena no pusēm ir izrādījusi gatavību īstenot gan Eiropas Parlamenta rezolūciju, gan 12 priekšlikumus, kurus jūs, komisāra kungs, minējāt iepriekš. Es aicinu Komisiju būt nelokāmai un apņēmīgai attiecībā uz vienošanos, kas pamatota uz Eiropas Parlamenta rezolūciju un jūsu pieminētajiem 12 nosacījumiem, paturot prātā, ka tad, ja starp abām politiskajām partijām netiks panākta pilnīga vienprātība, Eiropas integrācijas process attiecībā uz Albāniju tiks pilnībā iesaldēts.

  Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties komisāram par viņa izstrādāto plānu attiecībā uz Albāniju, ar kuru mēs šovakar tikām iepazīstināti un kuru es no sirds atbalstu. Esmu pilnībā pārliecināts, ka šai valstij ir Eiropas nākotne, un tāpēc tā būs pievienošanās kandidātvalsts.

Asiņainie 21. janvāra notikumi atsvieda Tirānu atpakaļ par vairākiem gadiem. Bija sajūta, ka mēs vērojam pagājušā gadsimta deviņdesmito gadu protestu un vardarbības ainas. Tāpēc es esmu ļoti noraizējies par nesenajiem notikumiem un šīs valsts nākotni īsākā laikposmā.

Mūsu pēdējā vizītē Albānijā 2010. gada novembrī, būdams Delegācijas attiecībām ar Eiropas dienvidaustrumu valstīm loceklis, un 2010. gada 3. un 4. maijā, būdams Stabilizācijas un asociācijas parlamentārās komitejas loceklis, es kopā ar pārējiem kolēģiem redzēju Albānijas sarežģīto situāciju. Sarunās mums ne tuvu neizdevās panākt galīgo lēmumu par vienošanos. Varbūt mēs nepievērsāmies reālajām problēmām, kādas pastāv valstī? Vai vispār tika pieminēts bezdarbs — patiesais sociālais vēzis, kur nu vēl politiskā alķīmija! Mums no jauna jāizrāda atbildības sajūta, kuru tā piesaucam.

Šajā jautājumā, cenšoties panākt kaut nelielu konverģenci vairākuma un opozīcijas starpā attiecībā uz pamatnoteikumiem, visos iespējamos veidos jānodrošina, lai nākamās vēlēšanas raksturotu pēc iespējas augstāks pārskatāmības un demokrātijas līmenis. Mērs Edi Rama balotēsies vēlēšanās Tirānas rajonā, tādējādi mums drīzumā būs iespēja pārbaudīt un izvērtēt politisko situāciju un demokrātijas standartus, protams, mums klātesot.

Neatkarīgi no progresa, ko Albānija sasniegusi šajā laikposmā, Eiropa nedrīkst pārtraukt dialoga un sadarbības meklējumus. Es vēlētos pateikties komisāram par paveikto darbu un arī turpmāko darbu, jo mūsu klātbūtnei Albānijā ir liela nozīme.

  Maria Eleni Koppa (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es ar lielām bažām sekoju notikumiem Albānijā. Īpaši jānosoda traģiskie notikumi, kad sadursmēs ar drošības spēkiem pret korupciju vērstās demonstrācijas laikā tika nogalināti cilvēki.

Pastāvīgā politiskā krīze pastiprina nopietnos draudus valsts stabilitātei. Šajā situācijā katram jāuzņemas daļa atbildības. Tomēr ievēlētajai valdībai jāieklausās tautas balsī, ka valstij ir vajadzīga godīga pārvaldība. Albānijas valdībai par prioritāti jāizvirza tiesiskuma principu ieviešana, mazinot korupciju. Tautai ir tiesības likuma ietvaros protestēt, ja tā jūt, ka valdība rīkojas pretēji tās interesēm.

Eiropas Savienībai jādara viss iespējamais, lai palīdzētu nodrošināt šādu nosvērtu un piesardzīgu pārvaldību. Mums visiem jāiesaistās šajā procesā.

Es aicinu savus kolēģus no Eiropas Tautas partijas (Kristīgie demokrāti) grupas neizturēties pavirši pret valdības nopietnajiem pienākumiem un politikas krīzē nevainot tikai opozīciju. Manuprāt, pašlaik ir jāatsāk politisks dialogs un jārod risinājums, izmantojot konstitūcijā un tiesību aktos noteiktās procedūras.

  Simon Busuttil (PPE). – (MT) Priekšsēdētāja kungs! Kad es raugos uz to, kas notiek Albānijā, man kļūst ļoti skumji, jo tas atgādina manas valsts vēsturi pirms trīsdesmit gadiem astoņdesmito gadu sākumā, kad Malta atradās līdzīgā situācijā — šķelšanās, spriedze, politiskā sacensība, draudi un pat vardarbība. Tā bija nomācoša atmosfēra, kas neļāva man lepoties ar savu dzimteni. Manuprāt, Albānijas pilsoņi ir tikpat apbēdināti par savas valsts pašreizējo nožēlojamo stāvokli un nebūt nelepojas ar to, kas notiek viņu valstī.

Šodien es esmu ļoti lepns par savu valsti, jo mēs esam izveidojuši stabilu, demokrātisku sistēmu un, pats galvenais, esam daļa no Eiropas saimes. Politiskā vide ir radikāli mainījusies. Es novēlu Albānijai sasniegt tās mērķi kļūt par stabilu valsti, kas ir daļa no Eiropas saimes. Tomēr ir skaidrs, ka tad, ja abas lielākās partijas valstī ietiepīgi nepiekāpsies viena otrai, šis mērķis nekad netiks sasniegts. Žēl, bet tāda ir realitāte.

Eiropas Savienība dara visu, kas ir tās spēkos — albāņi tagad ir atbrīvoti no vīzu režīma. Tomēr Albānijai jāsniedz arī savs ieguldījums, un lai tas notiktu, visām attiecīgajām pusēm, tostarp valdībai un opozīcijai, ir jāpieņem atšķirīga politika, kas apvieno dažādus politikas virzienus, pamatojoties uz dialogu, politisko briedumu un atbildību pret albāņu tautu, tāda politika, kuras mērķis nav šķelšana, bet gan apvienošana.

Mēs neesam tie, kas pateiks albāņiem un Albānijai, ko darīt. Mūsu uzdevums ir pateikt, ka lēmums par to, vai Albānijai atradīsies vieta Eiropas saimē, ir jāpieņem viņiem pašiem.

  Anna Ibrisagic (PPE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Lai gan Albānijā krīze ir valdījusi ilgu laiku, tikai tagad tā patiesi sākusi saasināties, un šoreiz ES ir rīkojusies nekavējoties un pareizi. Ar komisāra Š. Füle un pārējo dalībnieku apņemšanos ES ir apliecinājusi, ka Albānijai nebūs jārisina savas problēmas vienai. Tā ir būtiska problēma, kas mazina ticību valstij, kas nopietni nolēmusi gatavoties dalībai ES.

Tas nav jautājums par to, kuram ir un kuram nav taisnība, bet par to, ka politiskais dialogs atkal ir jāveido politisko institūciju līmenī. Mums nevajadzētu atbalstīt kādu no pusēm par pareizu vai nepareizu rīcību, un mums ļoti skaidri jāapzinās, ka vēlēšanas, kas notiks maijā, liecinās par virzienu, kurā Albānija grasās doties — Eiropas Savienības vai izolētības virzienā.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es pievienojos savu kolēģu paustajām bažām par to, ka stāvoklis Albānijā ir satraucošs un var negatīvi ietekmēt ne tikai Albānijas, bet arī visu Balkānu reģiona valstu nākotnes izredzes. Pagājušā gada nogalē Eiropas Savienība pauda pārliecību, ka Albānija un Bosnija un Hercegovina ir guvusi un var gūt panākumus svarīgu reformu ieviešanā un vīzu režīma liberalizēšanā attiecībā uz saviem pilsoņiem. Tomēr politiskie nemieri, kas sākās pēc dažiem mēnešiem un kuros dzīvību zaudēja vairāki cilvēki, liek domāt, ka Albānija nav izturējusi šo pārbaudi.

Vardarbības uzliesmojums Albānijā liek pārdomāt ilgtermiņa perspektīvas attiecībā uz reģiona integrāciju, jo Eiropas Savienības politika ir vērsta uz reģionu stabilitāti, un šāda pieeja ir pareiza. Tādēļ Balkānu reģiona valstīm jābūt savstarpēji solidārām, un šo valstu kopējās interesēs ir saglabāt un veicināt lielāku reģionālo integrāciju un politisko stabilitāti.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Saspīlētā situācija, kas Albānijā izveidojās janvāra beigās, skaidri parāda, cik svarīgi ir politiskajās debatēs saglabāt noteiktas robežas. Ārkārtējā strīdu saasināšanās valdības un opozīcijas starpā prasīja vairāku cilvēku dzīvības. Vēlos uzsvērt, ka demokrātiskā valstī šādi konflikti nedrīkst iziet ārpus parlamenta sēžu zāles. Tie nav jārisina ielās. Opozīcijas grupu sarīkotais uzbrukums valdības ēkām ar mērķi pārņemt varu ar spēka palīdzību ir ļoti nopietns gadījums, un dažu iestāžu viltīgie gājieni, lai paslēptu vainīgos, ir nepieņemami. Tādēļ es aicinu Albānijas opozīcijas vadītājus atsākt diskusijas parlamentā. Vēlēšanas, kas notika 2009. gadā, bija godīgas vēlēšanas, un politisko partiju pienākums ir cienīt tautas gribu. Valsts iestāžu kompromitēšana nav veids, kā izrādīt savu pārliecību vai neapmierinātību.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izteikt šādu komentāru — vispārsteidzošākais, ka laikā, kad Albānijas izaugsmes rādītāji nepārtraukti pieaug, 2010. gadā, pasaules ekonomiskās nestabilitātes vidusposmā izaugsmei pārsniedzot 6 % un 2011. gadā prognozējot sasniegt 3 %, sociālā spriedze tomēr nemazinās, bet gan saasinās.

Acīmredzot, komisāra kungs, izaugsme nav radījusi albāņu tautā pārliecību, ka tā ir saistīta ar labklājību. Savukārt tikpat acīmredzams ir tas, ka pieaug vilšanās sajūta un līdz ar to bailes no jauna emigrācijas viļņa kaimiņvalstu virzienā. To mēs īpaši asi izjutām Grieķijā 20. gadsimta deviņdesmitajos gados.

Tāpēc šajā sarežģītajā situācijā Eiropas pienākums ir ne vien sniegt Albānijai politiskos ieteikumus, bet arī dalīties praksē un sniegt piemērus, lai izaugsme dotu labumu visām iedzīvotāju grupām.

  György Schöpflin (PPE). – Stāvokli Albānijā vislabāk raksturo apzīmējums „aukstais pilsoņu karš”. Politiskās partijas darbojas kā karojošās puses, un valsts ir ierauta lejupslīdē. Tas skaidrojams tā, ka gan kreisie, gan labējie ir pārliecināti, ka varai jābūt vienas partijas rokās, tāpat kā savulaik tas bija Komunistiskajai partijai.

Tiklīdz šāda polarizācija ir sākusies, ir ļoti sarežģīti mainīt situāciju uz tādu, kurā būtu atspoguļotas demokrātiskās normas, jo šajā ziņā ekskluzīva vara ir pavisam racionāla, kas ir traģiski. Vai pastāv kāds risinājums? Jā — katarse. Bet to var panākt tikai nopietna krīze vai ievērojams vēsturisks kompromiss.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos jums pateikties par patīkamajām debatēm, un, pirms es jūs iepazīstinu ar savām nobeiguma piezīmēm, es gribētu pievērsties diviem jautājumiem, kas tika uzdoti debašu laikā.

Uz pirmo jautājumu, ko izvirzīja Belder kungs, es atbildēšu rakstiski, ņemot vērā to, kam šodienas diskusijās tika pievērsta galvenā uzmanība. Vēl bija jautājums par to, vai mēs apsveram sankciju piemērošanu. Nē, mēs to nedarām. Kādēļ tā? Jo paplašināšanās jautājumos nosacījumi darbojas ļoti labi, kā tas noteikti ir arī šajā gadījumā. Ja jūs izpildāt nosacījumus, jūs varat turpināt pievienošanās procesu un galu galā pievienoties Eiropas Savienībai. Ja jūs neizpildāt nosacījumus un prasības, process palēninās un visbeidzot tiek pārtraukts. Diemžēl tā ir augstākā cena, ko maksā ne tikai politiķi, bet arī attiecīgās valsts pilsoņi.

Mēs abi ar Augsto pārstāvi turpināsim centienus veicināt dialogu starp Albānijas vairākuma un opozīcijas partijām. Mums ir skaidrs, kā to izdarīt. Mums vajadzīgs arī jūsu atbalsts, lai mēs būtu pārliecināti, ka galvenās opozīcijas partijas vadītāji un Albānijas premjerministrs saprot mūsu vēstījumu.

Tas ļautu izvest valsti no politiskās krīzes un sākt pozitīvu virzību ceļā uz valsts integrāciju Eiropā. Eiropas Savienība ir solījusi visām Rietumbalkānu valstīm, ka tās iestāsies Eiropas Savienībā. Mēs turam savu solījumu un pastiprināsim savus centienus, ja valstis izpildīs kritērijus. Albānijai steidzami jāīsteno atzinumā noteiktās 12 galvenās prioritātes.

Tas nozīmē demokrātijas pamatprincipu ievērošanu, piemēram, parlamenta pareizu darbību, varas dalīšanu, vēlēšanu rīkošanu un tiesiskuma ievērošanu. Tas būs iespējams tikai tad, kad pašreizējā politiskajā situācijā būs panākts būtisks pagrieziena punkts, atsākot pilnvērtīgu un konstruktīvu dialogu parlamentā, izrādot cieņu visām valsts institūcijām un saprotot, ka jāpievērš uzmanība Albānijas pilsoņu vēlmēm. Albānijas politiskajiem līderiem tagad jārīkojas tautas interesēs.

Eiropas Savienība ir gatava sniegt savu palīdzību.

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Albānijas pašreizējā krīze, kas apdraud Balkānu ģeopolitisko stabilitāti, rada lielas bažas un satraukumu. Politiskais atsalums valdības un opozīcijas starpā liek apšaubīt Albānijas izredzes pievienoties Eiropas Savienībai, un prezidents Sali Berisha nedomā atkāpties. Var novilkt dažas paralēles starp Albāniju un nesenajām norisēm Ziemeļāfrikā; tās vieno nabadzība, bezdarbs, korumpēts un aizbildniecisks režīms, kā arī demokrātijas trūkums. Lai gan krīze Albānijā ir īslaicīgi novērsta, mums cieši jāsadarbojas ar šo valsti, lai normalizētu politisko stāvokli. Komisijas uzdevums ir paskaidrot, kā tā gatavojas aizsargāt grieķu un citu mazākumtautību tiesības Albānijā, izmantojot netraucētu, demokrātisku sistēmas darbību, un pastiprināt Frontex darbību uz Grieķijas un Albānijas robežas, ņemot vērā politisko nemieru izraisīta imigrantu pieplūduma draudus Grieķijai. Turklāt Komisijai nopietni jāņem vērā tas, ka Albānijas pilsoņiem vairs nav vajadzīga vīza, lai ieceļotu Turcijā, tādējādi tiek vienkāršota Eiropas dienvidu robežu šķērsošana no šīs valsts, sākot ar Grieķiju kā pirmo galamērķi un beidzot ar pārējām Eiropas valstīm.

19. Slepenas noklausīšanās skandāls Bulgārijā (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par slepenas noklausīšanās skandālu Bulgārijā.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Ļaujiet uzsvērt, ka ES tiesību akti aizsargā elektroniskās saziņas konfidencialitāti. Tie aizliedz noklausīties, ierakstīt, saglabāt vai citādi pārtvert vai uzraudzīt komunikāciju bez attiecīgo lietotāju piekrišanas. Papildus attiecīgu sarunu tiesiski atļautai ierakstu izdarīšanai, veicot likumīgu uzņēmējdarbības praksi, piemēram, komerciālus darījumus, uz turpmāku pārtveršanas praksi, piemēram, noklausītu sarunu ierakstīšanu, attiecas īpaši nosacījumi.

Nosacījumi par pārtveršanas prakses izņēmumu gadījumiem ir jāparedz tiesību aktos, un tiem jābūt vajadzīgiem, atbilstīgiem un samērīgiem demokrātiskā sabiedrībā, lai aizsargātu valsts mērķus, piemēram, valsts drošību, vai apkarotu kriminālnoziegumus.

Jāievēro arī ES tiesību aktu vispārējie principi. Komisijai šķiet, ka Bulgārijas tiesību aktos šīs prasības ir ievērotas. Likums par īpašiem izmeklēšanas līdzekļiem un likums par elektroniskām komunikācijām jau paredz atbilstīgus mehānismus tiesiskām atļaujām, uzraudzībai, piekļuvei personu datiem un rīcībai ar tiem un tādējādi nodrošina pamattiesību ievērošanu.

Šajā situācijā svarīgs ir jautājums par likumā paredzēto pienākumu izpildi. Bulgārijas iestādes atbild par to, lai tiktu ievērotas juridiskās un procesuālās garantijas, kas paredzētas Bulgārijas tiesību aktā par īpašajiem izmeklēšanas līdzekļiem.

Komisija uzsver, ka dalībvalstīm obligāti jāievēro pamattiesības un procesuālās garantijas saskaņā ar tiesiskumu, īstenojot ES tiesību aktus. Komisija saprot, ka Bulgārijas iestādes veica nepieciešamos pasākumus, lai pārbaudītu īpašo izmeklēšanas līdzekļu uzstādīšanas likumību un noteiktu, vai presē publicētā informācija tika iegūta, ļaunprātīgi izmantojot īpašos izmeklēšanas līdzekļus.

Lai gan Komisija nav saņēmusi šajā sakarā sūdzības par elektronisko komunikāciju pārtveršanu Bulgārijā, tā joprojām pārraudzīs pašreizējo situāciju, lai nodrošinātu ES tiesību aktu ievērošanu.

  Simon Busuttil, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Mani ļoti pārsteidz šīs debates, kas pat nav sāktas attiecīgajā komitejā, Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, pirms nonāca šeit.

Pasākums, pret kuru vēršas šīs debates, ir leģitīms juridisks instruments, ko var lietot cīņā pret noziedzību. Katrā gadījumā tas liecina tikai par to, ka Bulgārija nopietni sāk risināt korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas lielo problēmu, kas ir tieši tas, ko mēs sen tai esam likuši darīt. Tiesību aktā paredzētos pasākumus var izmantot leģitīmi, un mēs vēlamies, lai tie tiktu izmantoti leģitīmi.

Tiesību akts paredz, ka tālruņa sarunu noklausīšanos var pieprasīt tikai valsts prokurori vai tiesību aizsardzības iestādes, piemēram, policija un valsts drošības aģentūra, ja ir aizdomas, ka attiecīgā persona ir iesaistīta noziedzīgā darbībā un ja ir saņemta tiesneša sankcija.

Tiesību aktā par īpašo izlūkošanu ir noteikts nolūka ierobežojums, kas nosaka, ka šos pasākumus var lietot tikai, lai cīnītos pret organizētu noziedzību vai lai aizsargātu valsts drošību. Iegūtajai informācijai ir jāpaliek konfidenciālai, un tā izmantojama tikai tiesību aktā norādītajos nolūkos. Ir izveidota arī šīs juridiskās sistēmas parlamentāra kontrole. Tāpēc ir skaidrs, ka ir aizsardzības pasākumi, īpaši pilsoņu privātās dzīves aizsargāšanai un datu aizsardzības ievērošanai, un es uzskatu, ka nevar būt runas par to, ka tas notiktu, pārkāpjot likumu. Tāpēc uzbrukums šim instrumentam šajā situācijā būtu līdzvērtīgs bezatbildīgam uzbrukumam kādas dalībvalsts centieniem cīnīties pret organizēto noziedzību un korupciju.

Šis uzbrukums ļoti kaitē Bulgārijai, jo šī cīņa valstij ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā tās sadarbības un pārbaudes mehānismu, kā arī tās izredzes pievienoties Šengenas zonai. Tāpēc šķiet, ka politiskā motivācija ir vienīgais ticamais izskaidrojums šīm debatēm.

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es biju viens no tiem šajā Parlamentā, kuri stingri iestājās par Bulgārijas pievienošanos Eiropas Savienībai.

Es esmu ļoti laimīgs, ka Bulgārija pašlaik ir dalībvalsts, bet esmu sarūgtināts par dažiem pasākumiem, ko pašreizējā Bulgārijas valdība ir veikusi. Jā, mēs pilnībā atbalstām cīņu pret korupciju. Tā ir ļoti svarīga cīņa, un mēs pilnībā atbalstām Komisijas teikto, ka Bulgārijā ir jābūt tiesību aktiem par videonovērošanu un pārtveršanu.

Komisārs bija ļoti uzmanīgs. Viņš teica, ka šķietot, ka Eiropas standarti tiek pildīti, un viņš ļoti skaidri pateica, ka pasākumiem jābūt samērīgiem. Vai ir samērīgi, ja trijos gados pārtveršana pēkšņi palielinās no 6000 gadījumiem 2008. gadā līdz 16 000 gadījumiem 2010. gadā? Vai tas ir samērīgi un taisnīgi, ja tikai 2 % videonovērošanas nonāk tiesā un to izmanto 1 % sodāmības gadījumu?

Vai ir samērīgi un taisnīgi, ka procedūras tiek filtrētas Iekšlietu ministrijā? Kāpēc viss netiek nodots tiesu iestādēm? Kāpēc to filtrē Iekšlietu ministrija? Ko Iekšlietu ministrija dara ar ienākošo? Es vēlos prasīt, lai Komisija izskata savu pārraudzības procesu par to, kas notiek ar pārējiem datiem.

Sofijā parlamentā un Bulgārijas plašsaziņas līdzekļos parādās arī ziņojumi, ka ir nopietnas šaubas par Iekšlietu ministrijas spēju aizsargāt informāciju. Mēs jau esam pieredzējuši informācijas noplūdi.

Jūs minējāt Šengenu, un jā, mēs gribam, lai Šengenas robežas tiktu paplašinātas. Tajā pašlaik ietilpst Bulgārija un Rumānija, bet, redzot, kas tajās notiek, nevar būt pārsteigts, ka Eiropā daži ir kritiski noskaņoti pret šo paplašināšanu.

Es vēlos prasīt, lai komisārs dara savu darbu, kā viņš to ir darījis, un prasīt Bulgārijas valdībai izbeigt šādu nepareizu īstenošanu un nepareizu tiesību akta pildīšanu, tiecoties uz ļoti ierobežojošu praksi attiecībā uz pārtveršanām. Esiet taisnīgi, esiet atklāti, esiet pārredzami un pārtrauciet pārkāpt Eiropas tiesību aktu garu šādā veidā.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, Swoboda kungs! Es vēlos uzdot jums jautājumu. Jūs minējāt datus par 2008. un 2010. gadu.

Vai jūs man nepateiktu, kur jūs šos skaitļus ņēmāt, un vai jūs uzskatāt, ka tie ir pareizi? Jūs apgalvojāt, ka tikai viens vai divi procenti tiekot izmantoti tiesā. Dati, kas cirkulē Bulgārijā, ir pavisam citi, un skaitļi attiecībā uz cilvēku skaitu, kurus faktiski slepeni noklausījās, un to datu īpatsvars, kurus izmantoja kā pierādījumu tiesā, ir pilnīgi atšķirīgs. 2009. gadā tas bija 30 % un 2010. gadā — 40 %. Citiem vārdiem sakot, šie skaitļi pilnībā atšķiras no jūsu tikko minētajiem.

  Hannes Swoboda (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Mēs esam saņēmuši dažādus skaitļus no avotiem Bulgārijā. Varbūt būtu jāatstāj Komisijas ziņā pierādīt, kam taisnība. Cik man zināms no avotiem Bulgārijā, prokuroriem nodoto lietu procents ir ļoti zems, no tām ļoti nedaudzas beidzas ar soda noteikšanu.

Tas ir mums zināmais fakts, tā ir informācija, ko mēs saņemam no dažādiem avotiem. Manuprāt, ir arī ziņojums no Bulgārijas parlamenta. Komisijai tas būtu jāizskata. Kāpēc Bulgārijā ir šis skandāls? Mums patiešām tas jāizskata.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Tikai viens īss jautājums, Swoboda kungs. Vai jūs zināt, ka izmeklēšana, kuras piekritību Iekšlietu ministrijai jūs tikko kā minējāt, tika tai nodota, pārceļot no tiesu iestādēm, tad, kad pie varas bija Bulgārijas Sociālistu partija, kura ietilpst jūsu grupā?

  Hannes Swoboda (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Stoyanov kungam un Busuttil kungam šis vienmēr šķiet esam partijas politikas jautājums. Manuprāt, tas nav partijas politikas jautājums. Manuprāt, tas ir būtisks jautājums par tiesībām, cilvēktiesībām un Eiropas tiesību aktu pildīšanu un ievērošanu neatkarīgi no tā, kurš to pārcēla uz Iekšlietu ministriju.

Otrkārt, svarīgi ir, kā tas tiek izmantots. Vienu un to pašu instrumentu jūs varat piemērot ļoti ierobežoti vai arī lietot ļoti plaši. Kā teicu iepriekš, ļoti interesanti, kas notiek ar datiem, kuri atrodas Iekšlietu ministrijā. Tas ir galvenais jautājums. Uzglabājot tik daudz datu un nenododot tos prokuroriem, vienmēr ir draudi, ka tie tiks izmantoti ļaunprātīgi. Motivācija var būt politiska vai personiska. Mums būtu jācīnās pret šādu ļaunprātīgu izmantošanu.

  Diana Wallis, ALDE grupas vārdā. - Priekšsēdētāja kungs! Paldies jums, komisār, par ļoti rūpīgo paziņojumu! Tie, kuri šajā Parlamentā mani pazīst un zina par maniem šeit pavadītajiem 12 gadiem, zinās, ka es ļoti nelabprāt iesaistos šādās debatēs. Bet pirms vairāk nekā gada, būdama Parlamenta priekšsēdētāja vietniece, es tiku aicināta apmeklēt Bulgāriju, lai runātu par Stokholmas programmu tiesiskuma atbalstam.

Ir skaidrs, ka mūsu programmā tiesiskuma atbalstam uzsvars no drošības aspektiem ir pārcelts uz tiesiskumu, un mums visiem savās dalībvalstīs ir jāpanāk pareizais līdzsvars. Es savā Bulgārijas apmeklējumā atceros Bulgārijas tiesnešu lielo interesi par to, ko mēs darām un ko gribam panākt Eiropas Savienības līmenī. Bet pagājušajā nedēļā es biju pārsteigta, satiekot savā Briseles birojā apmeklētāju, kas stāstīja par cilvēkiem Bulgārijā, kuru mājās naktī ierodas slepenais dienests. Tas ir kaut kas man pilnīgi svešs, un man to ir ļoti grūti saprast un šeit, stāvot jūsu priekšā, par to runāt.

Ņemot to vērā, man šķiet, kā Swoboda kungs jau teica, ka pašreizējā tiesību sistēma, kas — sauksim to īstajā vārdā — balstās uz telefonsarunu noklausīšanos, izskatās pareiza. Ja iepriekš kontroli veica neatkarīga struktūra, tagad kontroli veic parlamentāra struktūra. Vai tas ir mazinājis tiesību ievērošanu? Patiešām, šķiet, ka ir palielinājies skaits, un skaita palielinājums šķiet norādām, un es uzsveru vārdu „šķiet”, ka tiesneši šo iespēju piešķir vieglāk un ātrāk.

Daļēji iemesls, kāpēc es gribu runāt, ir saistīts ar pilsoņu iniciatīvu. Izrādās, ka cilvēki izjūt pret sevi vērstu spiedienu, lai viņi anulētu savus parakstus. Mums turpmākajos gados jāīsteno Eiropas Pilsoņu iniciatīva. Es lūgtu Komisiju ļoti rūpīgi vērot šo jomu.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Īpašu uzraudzības paņēmienu lietošana katrā valstī ir jutīgs jautājums.

Mēs bieži saskaramies ar aizdomām, ka valdība tos izmanto ne tikai cīņai pret organizēto noziedzību, bet arī, lai pārraudzītu un apspiestu politisko opozīciju. Situācija Bulgārijā tomēr ir īpaši dīvaina. Informācija, kas iegūta, noklausoties telefonu sarunas apšaubāmos apstākļos, nepaliek attiecīgajās struktūrās, bet parādās dažādos plašsaziņas līdzekļos. Bulgārijas premjerministrs ir pat paziņojis, ka slepenais dienests pastāvīgi noklausās arī valsts visaugstākos pārstāvjus. Acīmredzot tas notiek, cīnoties pret korupciju un organizēto noziedzību. Ziniet, nenākas bieži dzirdēt, ka kāds valdības vadītājs atzītos, ka viņam ir tik ļoti liela uzticība saviem tuvākajiem kolēģiem, ka ir vajadzīga slepena noklausīšanās, lai viņi nepadotos korupcijas kārdinājumam vai nesadarbotos ar organizēto noziedzību.

Katrā gadījumā Bulgārijā šajā jomā ir īpaša situācija, un es uzskatu, ka mums būtu jāpalīdz saviem Bulgārijas draugiem sakārtot attiecīgo tiesību aktu piemērošanu.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Par to, kam esam liecinieki pašreizējās debatēs, pie mums Bulgārijā mēdz teikt tā: „Zaglis sauc: „Ķeriet zagli!””. Kad pie varas bija trīspusējā koalīcija, dienestos iefiltrējās mafija, kuras toksiskos rezultātus mēs pašlaik redzam.

Kad pie varas bija koalīcija, mani pašu piekāva policija opozīcijas protesta laikā. Vēlāk šie jēru ādās ietērptie vilki, kas jums tagad izrāda sevi par cīnītājiem pret policejisku valsti, grozīja tiesību aktu, tāpēc lietas izskatīšana tiesā pret maniem uzbrucējiem tiek atlikta jau trīs gadus. Sociālisti un rojālisti, jūsu valdīšanas laikā policija uzbruka miermīlīgiem demonstrantiem, bet tagad jūs ceļat traci par pilsonisko brīvību pārkāpumiem.

Kad jūs bijāt pie varas, žurnālists Ognyan Stefanov tika piekauts līdz nāvei, un jūs tagad sūdzaties par cenzūru. Jūsu varas laikā cilvēku nolaupīšana bija ikdienas notikums. Mafija bija visvarena, bet pilsoņi bija beztiesiski. Tiesas tika pirktas un pārdotas. Kad jūs bijāt pie varas, par valdības modeļiem kļuva personisko interešu bīdīšana un valsts īpašumu izpārdošana.

Tagad jūs atgriežaties pie saviem vecajiem paņēmieniem, mēģinot neļaut Bulgārijai pievienoties Šengenai, vēloties vainu par savas noziedzīgās varas grēkiem uzkraut citiem. Tomēr tas neizdosies, jo vēlētāji nav akli. Viņi aiztrieca jūs no varas, izmeta jūs politikas mēslainē, un nekāda netaisnība, ko jūs izgudrotu, šo faktu negrozīs.

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Visas debates Eiropas Parlamentā atspoguļo Eiropas pilsoņu intereses.

Taču šīsdienas debates var kalpot kā labs piemērs tam, kā Eiropa var kļūt par rīku savtīgām nacionālām politiskām interesēm. Ik reizi, kad Eiropas darba kārtībā ielaužas nacionāla darba kārtība, to nevar skaidrot kā valsts atbildības izpausmi, bet kā vērtību konfliktu, kuru dēļ Bulgārijas pilsoņi ievēlēja savus pārstāvjus Eiropas Parlamentā. Vai viņi paši sevi atpazītu šajās debatēs? Es par to šaubos.

Maniem kolēģiem, EP deputātiem, bez šaubām ir taisnība, kad viņi saka, ka Bulgārijas sabiedrībai ir jāzina, kas notiek valstī, un vai tiek ievērotas tās konstitucionālās tiesības. Taču ir robeža, aiz kuras demokrātiskie institūti tiek ignorēti, lai aizstāvētu apšaubāmu interešu grupu intereses, kuru nolūks ir skaidrs: diskreditēt Bulgāriju tās gaitā uz Eiropu un diskreditēt GERB vadības mēģinājumus izbeigt apšaubāmās darbības, kurām daudzus gadus tika ļauts attīstīties. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz dažiem aspektiem, ko mani kolēģi deputāti ir minējuši.

Pirmkārt, apgalvojums, ka slepeno noklausīšanās gadījumu skaits ir divkāršojies. Oficiālie skaitļi ir pilnīgi citādi. Tie ir publiski pieejami katram, kam rūp patiesība. Tomēr es vēlos uzdot jautājumu. Kopš kura laika šī informācija ir kļuvusi pārredzama? Atbilde ir tikai viena: pateicoties GERB valdībai, kas par pamatprincipu uzskata pārredzamību un pilsoņu brīvu pieeju valsts informācijai.

Otrkārt, apgalvojums, ka, slēdzot biroju, kas izveidots slepenas noklausīšanās ierīču kontrolei, ir pārtraukta juridiskā kontrole pār to izmantošanu, ir pilnīgi nepamatots. Es vēlos jums atgādināt, ka šis birojs nekad nav pienācīgi darbojies, īpaši ņemot vērā, ka sākotnējā ierosme par to nāca no izpildvaras. Man nav jums jāatgādina, ka Bulgārija ir parlamentāra republika, un īpaša apakškomiteja slepenas noklausīšanās ierīču atļauju piešķiršanas, piemērošanas un izmantošanas procedūru parlamentārai kontrolei un pārraudzībai tika izveidota, tieši cienot demokrātiskas institūcijas un konstitūciju.

Es vēlos arī atgādināt jums, ka apakškomitejā ir pārstāvētas visas politiskās partijas, un tās ir pārstāvētas atbilstīgi paritātes principam. Turklāt valdošajai partijai nav tiesību vadīt komiteju. Tas viss rāda, ka Bulgārijas likumdevējs ir radījis absolūtas garantijas šādu tiesisku darbību veikšanai, un to pārbaudi veic uzticama kontrole. Ir grūti mainīt esošo kārtību, un veidot kaut ko pozitīvu ir vēl grūtāk. Tomēr visgrūtāk ir tad, kad daži mūsu valsts pārstāvji ierodas Eiropas visdemokrātiskākajā iestādē, lai iesaistītos iekšējā polemikā, kuras mērķi pilnīgi atšķiras no tiem mērķiem, par kuriem mēs šeit iestājamies katru dienu.

  Claude Moraes (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Vienmēr ir neērti, kad tiek sīki izskatīta kādas dalībvalsts iekšējā situācija. Es gribu teikt, turpinot Wallis kundzes teiktā noskaņu, ka Apvienotajā Karalistē tika izmeklēta gūstekņu pārsūtīšanas operācija, ko bija veikusi valsts valdība — uzņemot cilvēkus, lai, iespējams, spīdzinātu. Tas, protams, bija ļoti nepatīkami man un manai valdībai Apvienotajā Karalistē, bet es aktīvi piedalījos izmeklēšanā, jo tā bija jāveic visai Eiropai piemērojamā veidā.

Kādēļ? Un kādēļ mēs šodien apspriežam Bulgārijas valdības iekšējo pārtveršanas kārtību? Nevis Bulgārijas dēļ, bet tādēļ, ka mēs esam kopīgu vērtību kopiena. Kopīgu vērtību kopienas jautājums, ko izvirzīja komisārs, ir par to, es citēju, „ka pārtveršana jāizmanto kā izņēmums”. Ja Wallis kundze nav juriste, es esmu jurists, un es zinu, ka pārtveršana jāizmanto tikai izņēmuma kārtā. Tā ir viena no lietām, kura, nevajadzīgi, nepiemēroti vai nesamērīgi izmantota, nevis palīdz vērsties pret organizēto noziedzību, kas Bulgārijā un citviet Eiropas Savienībā ir ļoti svarīgi, bet kļūst par valsts ieroci.

Nav svarīgi, kura politiskā partija uzsāk šīs debates, pāriet no diskusijas par uzbrukumu organizētajai noziedzībai pie nesamērīgas valsts instrumenta izmantošanas ir ļoti nopietns jautājums Eiropas Savienībai, un pašlaik tas nav attiecināms tikai uz Bulgāriju. Rītdien tā var būt kāda cita dalībvalsts.

Es nopietni ieskatījos visos avotos un datos, un es jautātu kolēģiem visās Parlamenta grupās — vai ir kāds, kurš saka, ka nepiemērota vai nesamērīga pārtveršanas izmantošana ir vai nav notikusi? Ja gribat apstrīdēt skaitļus, ko izmantoja Swoboda kungs, vai ir kāds, kas apstrīd, ka ir notikusi nesamērīga pārtveršana? Pirms šīsdienas uzstāšanās es ieskatījos daudzos avotos, jo par šādiem jautājumiem mums jāizsakās rūpīgi. Es nevienā no pusēm neesmu redzējis nevienu, kas teiktu, ka nesamērīga piemērošana nav notikusi.

Šā iemesla dēļ Komisijai tas jāizmeklē.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Gianni Vattimo (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Būdams Itālijas pilsonis, es noteikti neesmu pret sarunu noklausīšanos, ja tā notiek legāli. Itālijā tā ļoti noder, apkarojot mafiju, un nesen to izmantoja, lai apsūdzētu prezidentu Berlusconi par iespējamiem noziegumiem saistībā ar kukuļošanu un nepilngadīgu personu prostitūciju.

Bulgārijas valdības gadījums šķiet pavisam atšķirīgs, jo izskatās, ka sarunu noklausīšanās tika izmantota, lai kriminalizētu opozīciju, pastiprinot bailes sarežģītās sabiedriskās organizācijās un mēģinot sasaistīt opozīciju ar parastiem noziedzniekiem, un tas ļauj tai rīkoties, neievērojot cilvēktiesības, un izveidot policejisku valsti. Šādas situācijas turpmāk var vest tikai pie sociālas vardarbības.

Tāpēc es uzskatu, ka Parlamentam un Eiropas Komisijai jāpievērš īpaša uzmanība situācijai Bulgārijā un jāmēģina ierobežot kaitējumu, ko valdības rīcība draud radīt.

  Ernst Strasser (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Piebalga kungs! Es ļoti cieši sekoju šīm debatēm un debatēm par Albāniju. Kas par atšķirību! Tajās debatēs tika pieliktas pūles saglabāt pieklājīgu, draudzīgu toni, pārvarot partiju robežas. Šeit tiek izteikti apvainojumi, kas ir pilnīgi nepierādīti. Tur mērķis bija tuvināt divas galvenās partijas. Šeit vienas partijas mērķis ir iedzīt ķīli starp abām partijām. Tur bija vēlēšanās abām partijām sanākt kopā un strādāt kopā tautas labklājības labā. Šeit nelaimīgā kārtā viss saistās ar vienu Parlamenta daļu, kas pauž priekšlaicīgu spriedumu par stāvokli.

Kāpēc jūs to darāt? Kāpēc mēs no jums neesam dzirdējuši nevienu faktu? Jūs lietojat tikai tādas frāzes kā, piemēram, „šķiet, ka ir tā …” vai „mums ir informācija no zināmiem avotiem...”, vai „mēs esam dzirdējuši, ka ...”. Ja jūs redzat situāciju tādā veidā, kāpēc jūs nevēršaties pie attiecīgajām komitejām Parlamentā? Kāpēc jūs neejat uz Drošības un aizsardzības apakškomiteju? Kāpēc jūs neuzdodat jautājumus Komisijai? Jūs turpretī uzspiežat publiskas debates, jo jūs gribat, lai tās notiktu politisku iemeslu dēļ. Mēs esam pret to. Mēs nesaprotam, kāpēc šīs debates notiek uz Bulgārijas valdības un tautas rēķina. Ja ir kaut kas apspriežams, es lūdzu jūs darīt to attiecīgajās komitejās.

Mums, pats par sevi ir saprotams, jābūt tiesiskumam, funkcionējošai tiesību sistēmai un pienācīgai parlamentārajai kontrolei, īpaši attiecībā uz tādiem jutīgiem jautājumiem kā šis instruments, par ko visa atbildība gulstas uz parlamentu, kuru izveidojusi visu parlamenta partiju pārstāvju vadība. Es esmu pateicīgs Malmström kundzei, ka viņa pagājušajā nedēļā Sofijā atzina, ka šī ir iekšēja lieta, un komisāram par skaidro konstatāciju, ka Bulgārijas valdība ir veikusi visus nepieciešamos pasākumus.

  Hannes Swoboda (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz darba kārtību, tur augšā bija kāds puisis, kas mūs filmēja, tostarp, kad mēs parakstījāmies.

Viņš saka, ka esot no Bulgārijas delegācijas. Es nezinu, kā tas iespējams, jo šķiet, ka visi Bulgārijas delegāti ir šeit. Ir ļoti dīvaini, ka kāds ir ieradies plenārsēžu zālē un filmējis, kā mēs runājam un parakstāmies.

Varbūt dienesti var painteresēties, kas ir noticis, jo nav pieņemams, ka nepiederoši cilvēki šeit nāk un filmē, ko mēs darām.

  Priekšsēdētājs . – Jā, Swoboda kungs, es interesēšos par šo, un nepieciešamības gadījumā mēs veiksim pasākumus.

  Iliana Malinova Iotova (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Šīsdienas debates nav tikai par plaši izplatīto slepeno noklausīšanos Bulgārijā. Tās ir arī par satraucošajām pilsoņu tiesību samazināšanas tendencēm Eiropā.

Iekšpolitikas problēmas Bulgārijā ir attiecīgo kompetento ietāžu atbildība. Eiropas līmenī nav trūkumu Eiropas tiesību aktu saskaņošanā, un jums ir taisnība, komisār, problēmas slēpjas īstenošanā. Šā iemesla dēļ es jums jautāju, ko jūs darītu, lai nodrošinātu, ka Eiropas tiesību akti netiek ļaunprātīgi izmantoti. Tāpēc arī mana atbilde jums, Strasser kungs, ir tāda, ka mēs to nodevām Komisijai.

Bulgārijas skandāls ir radījis apdraudējumu hartai, Stokholmas programmai, Direktīvai Nr. 9546 un daudziem dokumentiem par datu aizsardzību, jo Bulgārijā ārstu sarunu ieraksti ir publicēti bez juridiska pamatojuma un bez juridiskas aizstāvības iespējām.

Slepenās noklausīšanās ierīču skaita dramatiskais pieaugums ir apgriezti proporcionāls tiesiskajai efektivitātei. Joprojām saglabājas aizdomas, ka ar to palīdzību informācija tiks ievākta un izmantota politiskiem mērķiem, kas ir sevišķi bīstami, jo nākamgad tuvojas vēlēšanas. Komisār, mēs rosinām Komisiju ierosināt iniciatīvu neatkarīgu iestāžu izveidei, lai kontrolētu noklausīšanās ierīces dalībvalstīs.

Šīs ierīces ir ļoti svarīgas, apkarojot korupciju un noziedzību, un tieši tāpēc mēs vēršamies pie jums, aicinot nodrošināt to tiesisku izmantošanu verifikācijas un sadarbības mehānisma sakarā.

  Stanimir Ilchev (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Īpašu noklausīšanās ierīču izmantošanas eskalācija Bulgārijā ir fakts, kura dēļ sabiedrība ir tik uztraukta un nobažījusies.

Tieši Bulgārijas parlamentārās kontroles struktūra parādīja kritiskos atklājumus. Es lūdzu Komisiju iepazīties ar šiem atklājumiem. Ir arī citi svarīgi jautājumi. Vai Komisija dos signālu tiem, kuri neapzinās, cik smalka ir šķirtne starp drošību un brīvību? Vai Komisija sodīs cilvēkus, kas valsts rīkus izmanto partiju politiskās un pat savtīgās interesēs? Turklāt, cik kategoriski Komisija pārliecinās valsts parlamentu — tam nav obligāti jābūt Bulgārijas parlamentam — atrisināt jautājumu par tiesiskā regulējuma trūkumiem un atjaunot katru neatkarīgo kontroles struktūru, ko tas ir likvidējis?

Ir kļuvis skaidrs, ka slepeni savāktā informācija ir bijusi pieejama ne tikai specdienestiem, bet arī politiskajiem pārstāvjiem drošības dienestu hierarhijā, kā arī tas, ka informāciju filtrē tiešie datu vācēji, kas nav viņu darbs saskaņā ar tiesību dokumentiem, ka noklausīšanās ierīces bieži tiek izmantotas uz tehniska viltojuma pamata un, iespējams, bez nekāda nolūka.

Diemžēl Bulgārijas specdienesti savas iesaistīšanās dēļ cīņā ar noziedzību ir ieguvuši pamatrefleksu novērot visu, kas elpo un kustas. Nav brīnums, ka cienīti maģistrāti — ievērojiet, ne politiķi — apgalvo, ka vai nu sistēma ir nepilnīga, vai tiek īstenota tīša regresīva politika. Nepilnības būtu labojamas, un tieši par to mēs pašlaik cīnāmies. Tomēr, ja notiek tīša gaita atpakaļ, es uzskatu, ka mums tam būtu jāpretojas un jāpasludina, ka Eiropas politiskās filozofijas būtība ir cilvēktiesības, brīvības un cilvēka dzīvības svētums.

Stokholmas programma nav vēl nodota aizmirstībai. Tā prasa, lai mēs pārvērstu Eiropu par brīvības, drošības un tiesiskuma telpu, un mēs nedrīkstam ļaut, ka atsevišķas personas, partijas vai valdības velk kādu dalībvalsti atpakaļ uz represiju, netaisnīguma un neziņas tumsības laikmetu.

  Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Tas, ko dzirdējām no Komisijas, apstiprina faktu, ka Bulgārijas likumdošana attiecībā uz noklausīšanās ierīču izmantošanu atbilst Eiropas tiesību aktiem. Mēs nevaram atšķirties, jo katrai dalībvalstij ir jāgarantē saviem pilsoņiem pamattiesības un jāievēro juridiskās procedūras, ko Bulgārija arī dara.

Tad kas ir izprovocējis šīsdienas debates šajā Parlamentā? Atbilde ir vienkārša. Tuvojas vēlēšanu kampaņa Bulgārijā, un Bulgārijas opozīcija ir pārnesusi cīņu uz Eiropas Parlamentu acīmredzami neatkarīgi no tā, vai tas diskreditē Bulgāriju vai nediskreditē, un tās vienīgais nolūks — gūt politiskas dividendes, kas, ticiet man, ir visaugstākajā mērā mazticamas.

Eiropas iestādēm droši vien ir grūti pārliecināties par Bulgārijas iepriekšējās trīspusējās koalīcijas pārstāvju labajiem nodomiem, kuru valdīšanas laikā bija daudz korupcijas piemēru, nevēlēšanās cīnīties ar noziedzību un pārliecības trūkums no Eiropas Savienības puses. Kolēģi deputāti, kuri ierosināja šīs debates, ir skaidri zaudējuši pacietību, gaidot uz Komisijas atbildēm, un gribēja, lai debates notiktu pirms starpposma ziņojuma par Bulgārijas panākumiem attiecībā uz verifikācijas un sadarbības mehānismu.

Vēlos mazliet pajokot. Manus kolēģus deputātus acīmredzot iedvesmo cēlas patriotiskas ieceres nodarīt tik lielu kaitējumu Bulgārijas valdībai, cik iespējams. Negods, ka šajā tukšajā, pustukšajā vai praktiski tukšajā zālē mēs, bulgāri, esam sagrābuši cits citu aiz rīkles. Mēs nevis strādājam kopā savu pilsoņu interešu labā, bet nodarbojamies ar tenkām, manipulācijām un mētājamies ar politiskiem apvainojumiem.

Bulgārijas pašreizējā valdība tiek pakļauta uzbrukumam no vecās kārtības pārstāvju, komunistiskā režīma atlieku puses, kuri saglabājušies varas struktūrās un nelikumīgi kļuvuši bagāti pārejas periodā. Šīs apvienotās frontes mērķis ir ne tikai destabilizēt Bulgāriju un pārtraukt GERB cenšanos veidot taisnīgāku sabiedrību, bet arī diskreditēt mūsu valsti mūsu Eiropas partneru acīs. Es atkārtoju: tas, kas šovakar šeit notiek, ir nožēlojami un apkaunojoši.

Tas skaidri norāda uz šo ekonomisko un politisko aprindu skaudību par valdības panākumiem bezkompromisa karā pret noziedzību un korupciju un par godīgo un atklāto veidu, kā tā īsteno politiku. Šajās dienās kolēģi deputāti no Bulgārijas opozīcijas stāvokli Bulgārijā ir krāsojuši vistumšākajās krāsās, kādas vien iespējamas. Viņi runā par bailēm, policejisku valsti, represijām, badu, nabadzību, atpalicību, kā mēs tikko dzirdējām, un tā joprojām. Tiek aptraipīta Bulgārijas reputācija īslaicīgu politisku ieguvumu vārdā. Patiesībā ir gluži pretēji.

Nenotiek pasūtījuma slepkavības vai cilvēku zagšanas, organizētajai noziedzībai ir dots smags trieciens, un korupcijas kanāli, no kuriem vecā režīma pārstāvji guva ne tikai ekonomisku, bet arī politisku labumu, ir pārcirsti. Valsts ir stabila makroekonomikas līmenī un piedāvā investīcijām vienus no vislabākajiem nosacījumiem Eiropā. Valdība ir stabila, Bulgārijas parlamentā ir stabils vairākums, tajā valda atklātība, un tas ir cienījams un vērtīgs Eiropas partneris.

Visbeidzot es vēlos vēlreiz atvainoties saviem kolēģiem EP deputātiem no citām dalībvalstīm, kas atrodas šeit, par to, ka diemžēl tiek šķiests viņu laiks šajās ļoti bulgāriskajās priekšvēlēšanu debatēs.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Sakarā ar nelegālu pieslēgšanos telefonu sarunām un to slepenu noklausīšanos situācija Bulgārijā ir ļoti nopietna. Vēl jo nopietnāk ir tas, ka šis nav vienīgais tāda veida gadījums Eiropas Savienībā.

Komisār, šādām debatēm būtu bijis jānotiek arī par kādu citu dalībvalsti, proti, Rumāniju. Rumānijā 2011. gadā mums ir situācija, kad privātu diskusiju slepena noklausīšanās tiek veikta bez jebkādām juridiskām pilnvarām, lai gan konstitūcija, valsts tiesību akti un ES tiesiskais regulējums pilnībā aizliedz visu veidu iejaukšanos personas privātajā dzīvē bez stingra pamatojuma un tiesneša nepārprotamas atļaujas. Tiek nelegāli ierakstītas diskusijas starp žurnālistiem, politiķiem, kā arī iekšējās diskusijas opozīcijas partiju sanāksmēs vai privātās sanāksmēs tiesu telpās. Pamattiesības uz privātās dzīves aizsardzību tiek sistemātiski un atkārtoti pārkāptas. Nelegāla pieslēgšanās telefona sarunām ir kļuvusi par prokuroru izmantoto izmeklēšanas metodi. Slepenie dienesti pastāvīgi pārrauga valdības pašreizējo politisko oponentu telefonu sarunas. Tā ir ļoti nopietna situācija, un es aicinu Eiropas Komisiju steidzami iejaukties, lai saglabātu tiesiskumu un demokrātiju abās dalībvalstīs.

  Vladimir Urutchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Atļaujiet man atkārtot Eiropas Komisijas vērtējumu, ka pašreizējā Bulgārijas valdība rāda reālu apņēmību samazināt organizēto noziedzību. Diezin vai kāds noliegs, ka mūsu valsts pirmoreiz ir guvusi reālus panākumus šajā virzienā. Tieši par to Bulgārijas vēlētāji balsoja 2009. gadā.

Rezultāti tika sasniegti, pateicoties tiesībsargājošo iestāžu izlēmīgajām darbībām, apkopojot visas tiesiskās noziegumu atklāšanas metodes. Ir tikai dabiski, ka operāciju skaits — un līdz ar to izmeklēto cilvēku skaits — palielinās, rezultātā dodot lielāku efektivitāti.

Taču nebūsim naivi. Organizētās noziedzības rīcībā ir daudz resursu, kas gūti nesodāmības un bezdarbības gadu gaitā, lai varētu izsaukt nepieredzētu atbildes reakciju. Tie ir iedarbinājuši mehānismus valdošās koalīcijas graušanai, lai to diskreditētu tieši tajā jomā, kurā tā ir visspēcīgākā.

Kampaņa tika uzsākta ar rūpīgi atlasītu un manipulētu telefonu sarunu ierakstu publicēšanu, nezināmām personām tos izplatot zibatmiņās. Plašsaziņas līdzekļi un politiķi sacenšas savā starpā, komentējot šausmas, kas notiek Bulgārijā, biedējot pilsoņus ar to, cik daudzas pamatkonvencijas un deklarācijas ir apdraudētas.

Tie, kuri iesāka šo histēriju, tie, kuri ieguva un nelegāli izplatīja šo diskreditējošo informāciju, tagad berzē rokas ļaunā priekā. Viņi varbūt pat nebija iedomājušies, cik viegli šī ēsma tiks norīta tā, ka pat tika nozagta jaudīga 4x4 automašīna, ar kuru tikai pārvadātas zibatmiņas.

Daži politiķi, kas ir šeit, ir pamanījušies izplatīt šo histēriju Eiropas Parlamentā, pasniedzot to kā slepenas noklausīšanās skandālu Bulgārijā. Bulgārijā tāda skandāla nav. Ir tikai labi organizēts uzbrukums, lai diskreditētu valsts valdošo koalīciju un tās visievērojamākos cilvēkus. Opozīcijas partiju diskreditētie politiķi iesaistījās šajās darbībās, cerot gūt panākumus nākamajā vēlēšanu kampaņā.

Vai drīkstu jautāt saviem kolēģiem deputātiem, vai viņi apzinās, kas ir ieguvējs, viņiem šādi rīkojoties?

  Ivailo Kalfin (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vērsties pie komisāra A. Piebalga, jo šodien Bulgārijas valdošā partija ir uzstājusies ar lielu propagandu. Parlamentārā komisija, kuras vadībā ir valdošās partijas koalīcijas partneri Ataka nacionālisti, Bulgārijas parlamentam sniedza ziņojumu, apgalvojot, ka valdība filtrē telefonu sarunu noklausīšanās gaitā iegūto informāciju, pirms to nodod tiesas iestādēm.

Ziņojumā konstatēts, ka valdība neaizsargā konfidenciālu informāciju par personu, kuru publicē plašsaziņas līdzekļos. Ziņojumā ir arī teikts — un es atkārtoju, ziņojumu sagatavoja Bulgārijas parlaments —, ka Bulgārijā dzīvojošo cilvēku, kas ir arī Eiropas pilsoņi, pamattiesības tiek pārkāptas. Tādējādi tiek pārkāptas vairākas Eiropas direktīvas. Tas ir Pamattiesību hartas pārkāpums.

Es arī uzskatu, ka vienīgā iespēja Komisijai ir salīdzināt Bulgārijas tiesību aktu un tā īstenošanu ar prasībām, kas attiecas uz visiem Eiropas pilsoņiem. Šis nav partijas propagandas vai partijas politiskās kampaņas jautājums. Tas ir jautājums par konkrētiem faktiem, un mēs uzskatām, ka Komisija, būdama līgumu sargātāja, iepazīsies ar tiem un dos savu atzinumu.

  Nadezhda Neynsky (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Tā kā es esmu viena no beidzamajiem runātājiem šajās debatēs, es vēlos dot īsu kopsavilkumu. Šīsdienas debates nav par īpašām noklausīšanās ierīcēm, tās nav arī debates par vai pret konkrētu ministru. Tās ir debates par Eiropas principiem un vērtībām, tāpēc ir tikai dabiski, ka tām jānotiek šajā Parlamentā. Tas tā ir tāpēc, ka šis ir jautājums par brīvību, par cilvēktiesībām, par demokrātiskiem tiesību aktiem, par ko nav un nevar būt tikai vietēja rakstura debates.

Debates par cilvēktiesībām ir vienotās Eiropas filozofija, mērķis, kas iedvesmoja jaunās demokrātijas pēc Berlīnas mūra krišanas. Ja tās zaudē ticību, ka Eiropa balstās uz principiem, daudzi to pilsoņi nolems, ka ceļš uz Eiropu, kas ir bijis tik garš un smags, ir bijis veltīgs.

Šīsdienas debates ir par patiesību. Patiesība nevar būt labā vai kreisā spārna patiesība. Nevar būt puspatiesības. Vienmēr patiesība ir tikai viena, un mēs mudinām Bulgārijas atbildīgās iestādes nosaukt to iespējami drīz. Gribam to vai negribam, jo ilgāk tās atliek savu atbildi, jo vairāk viņi vairo augsni baumām un tādējādi kalpo tikai tiem, kuri apgalvo, ka cīnās ar to.

Šīsdienas debates ir arī debates par atbildību — nevis bijušās vai nākamās, bet pašreizējās valdības atbildību. Demokrātiskām valdībām raksturīgais aspekts ir tas, ka tās vienmēr ir atbildīgas savu vēlētāju priekšā neatkarīgi no tā, vai viņi bijuši to atbalstītāji vai oponenti. Opozīcijas pielīdzināšana organizētai noziedzībai ir cita veida pārvaldības paņēmiens, kurai nav nekā kopīga ar demokrātiju.

  Iliana Ivanova (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Pēc visa līdz šim dzirdētā vienīgais, ko varu teikt, ir tas, ka mēs diemžēl kārtējo reizi esam liecinieki nožēlojamai izrādei, ko mums sagatavojusi Bulgārijas opozīcija, lai iekšējās politiskās debates parādītu Eiropas Parlamentam.

Tie, kuri uzsāka šīs debates, sociālisti un liberāļi, kas astoņus gadus valdīja mūsu valstī, acīmredzot grib izmantot katru iespēju, lai publiski grautu Bulgārijas tēlu mūsu Eiropas partneru priekšā. Šīsdienas strīds neatrisinās, kuram ir un kuram nav taisnība, bet atmiņā saglabāsies mūsu debašu dzēlīgums, mūsu savstarpējie apvainojumi.

Es uzrunāju jūs, kolēģi, opozīcijas EP deputāti, ja jūs nevarat darboties kā konstruktīvs pretspars pašreizējai Bulgārijas valdībai, ja jūs nevarat koncentrēties uz konstruktīviem, profesionāliem, saskaņotiem priekšlikumiem par to, kā uzlabot Bulgārijas pilsoņiem standartus, vismaz nestājieties ceļā tiem, kas to var izdarīt.

  Kristian Vigenin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es nebiju domājis uzstāties saskaņā ar brīvā mikrofona procedūru, bet man netika dotas tiesības izmantot zilo kartīti.

Es gribēju atbildēt Strasser kungam.

(BG) Pirmkārt, Strasser kungs, es vēlos teikt, ka nevaru piekrist, ka nav informācijas par to, kā ir izmantotas noklausīšanās ierīces.

Saskaņā ar Augstākās Kasāciju tiesas informāciju, 2010. gadā tika izdotas 15 946 atļaujas par telefonu sarunu noklausīšanos, bet tikai 1 918 ieraksti tika izmantoti tiesā, kas kopumā ir 12 %. Kā redzams, pārējie sarunu ieraksti nepārprotami tika izmantoti citiem nolūkiem. 16 000 slepenu noklausīšanos ierīču nozīmē, ka pirms 2010. gada no 5 % līdz 10 % Bulgārijas pilsoņu sarunu tika tieši vai netieši noklausītas.

Es vēlētos jums jautāt, Strasser kungs, vai tas ir tas, ko jūs darījāt Austrijā? Vai jūs piekristu, ja jūsu iekšlietu ministrs un prokuratūra šādā veidā rīkotos Austrijā? Turklāt vai jūs neuzskatāt, ka šīs ir debates par brīvības un demokrātijas valsts principu Eiropas Savienības dalībvalstī? Mans viedoklis ir, ka šie jautājumi ir šeit apspriežami, jo, acīmredzams, mums nav spēka to izdarīt Bulgārijā.

  Antonyia Parvanova (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos jautāt Eiropas Komisijai, vai tai ir zināms fakts, ka pret Bulgāriju Strasbūras Cilvēktiesību tiesā ir pieņemti 27 lēmumi par policijas pilnvaru ļaunprātīgu izmantošanu?

Šodien mēs diskutējam par slepenas noklausīšanās ierīcēm, bet Pilsoņu iniciatīvu ir novērojusi arī Valsts nacionālās drošības aģentūra, un cilvēki ir bijuši spiesti atsaukt savus parakstus. Cilvēki, kas piedalījušies miermīlīgās demonstrācijās par ekonomikas jautājumiem, vēlāk ir tikuši izsaukti uz policiju un pratināti. Ir izdarīti publiski aresti, kas veikti ar īpašu bardzību.

Valdošās politiskās partijas deklarācijā apgalvots, ka opozīcija, gan labējā, gan kreisā, ir saistīta ar organizēto noziedzību un GERB ienaidnieki ir valsts ienaidnieki, jo politiskā un kriminālā opozīcija pašlaik ir viens un tas pats. Šis ir stils, ko izmantoja Mussolini, un tas mūs dara ļoti bažīgus.

Līdzīgā veidā vakar tika izdarīts spiediens uz manas politiskās partijas oficiālu tikšanos ar GERB vadību, lai svītrotu mūsu jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, — rīcība, kuru es uzskatu par nedemokrātisku un nepieļaujamu.

Kādus pasākumus Komisija gatavojas veikt, lai atjaunotu cilvēktiesības manā valstī? Šīsdienas debates nav par bulgāriem, kas ir opozīcijā pret bulgāriem, bet par bulgāriem, kas iestājas par savas valsts un savu pilsoņu interesēm.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es gribētu runāt tieši ar jums. Manuprāt, žēl, ka jūs neizmantojat zilo kartīti, kad mēs visi vēlamies atdzīvināt parlamentārās debates. Tādējādi būtu ievērojami uzlabojusies šo debašu kvalitāte.

Ja jūs, priekšsēdētāja kungs, manī neklausāties, man nav jāturpina. Tas ir vienkārši veltīgi. Kāds šī Parlamenta deputāts mēdza to saukt par karaokes parlamentu, kurā mēģinājumi debatēt un uzlabot debašu kvalitāti tiek atstāti pilnīgi bez ievērības.

  Evgeni Kirilov (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Es tikai gribēju piebalsot tiem, kuri uzstāj, ka jūs šovakar izlikāties neredzam zilās kartītes. Tā kā visi mēģināja netieši norādīt, ka nepiedalās pietiekami daudz kolēģu, es vēlos teikt, ka patiesībā ir pietiekami daudz cienījamu kolēģu, kas klausās šīs debates.

Es tikai vēlos paust savu vilšanos par to, ko teica Strasser kungs. Tas patiešām nebija labas, demokrātiskas runas paraugs cilvēkam, kas ir no valsts, kuru mēs patiešām cienām kā demokrātisku valsti.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Šis patiešām ir samērā sarežģīts jautājums. Pamatojoties uz sniegto informāciju, ir skaidrs, ka problēma ir. Es noteikti piekristu saviem kolēģiem, kuri iepriekš teica, ka šis nav tikai Bulgārijas jautājums. Tas ir jautājums par noteiktām vērtībām, par Eiropas Savienības vērtībām, atzītām vērtībām, un mums visiem jārespektē katrs, kas piedalās debatēs šeit, šajā plenārsēžu zālē.

Eiropas Savienībā ir harta, ko sauc par Pamattiesību hartu. Gan Bulgārijai, gan Lietuvai, kuru es pats šeit pārstāvu, gan visām pārējām Eiropas Savienības dalībvalstīm tā jāievēro. Tajā skaidri ir definēts, ko mēs varam un ko nevaram darīt, un ko valdības var un ko nevar darīt. Taču pamatideja ir ievērot cilvēktiesības. Komisār, tāpēc man liekas, ka Komisijas pārstāvim patiešām vajadzētu ļoti cieši sekot šai lietai, jo pašreiz šajā zālē jūtamā spriedze tomēr ir pārmērīgi liela.

  Filiz Hakaeva Hyusmenova (ALDE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Ir skaidrs, ka būs debates, ja runa ir par Eiropas neatņemamām pamatvērtībām, piemēram, drošību un cilvēktiesībām, un ja smalkā robeža starp tām tiek paplašināta. Lai cik paradoksāli tas šķistu, viens aspekts šovakar paustajās atšķirīgajās nostājās ir kopīgs, un tas ir bažas.

Eiropas Komisija pieprasīja Bulgārijas iestādēm sniegt informāciju, lai varētu pārbaudīt, vai slepenās noklausīšanās ierīces tiek izmantotas tiesiskā veidā. Mēs, EP liberāļu un sociālistu deputāti, vēlējāmies debates sakarā ar bažām par tiesiskumu. Mēs paudām savus uzskatus, lai atjaunotu pārliecību cilvēkiem, kuri mūs sūtījuši šurp, ka mēs modri sekojam ikvienam viņu tiesību pārkāpumam. Savos paziņojumos mani kolēģi deputāti no Eiropas Tautas partijas ir pauduši bažas par sliktiem prakses gadījumiem un pārliecību, ka prakse tiks uzlabota.

Es ceru, ka šādā vienotā pieejā mēs spēsim izraisīt straujus procesus, kas atjaunos demokrātijas normālu darbību.

  Niccolò Rinaldi (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es esmu liberāldemokrāts gan Eiropā, gan Itālijā. Taču dažreiz mūsu valstī mani partijas biedri kopā ar mani tiek saukti par komunistiem tikai tāpēc, ka mēs esam opozīcijā pret pašreizējo valdību.

Šķiet, ka tas pats notiek ar mūsu kolēģiem Bulgārijā, kur liberāldemokrāti un sociālisti tiek saukti par noziedzniekiem vienkārši tāpēc, ka viņi pārstāv opozīcijas spēkus savā valstī. Mēs neatbalstām šo gājienu, jo, ja tas ir joks, tam patiešām jābūt tikai īsam jokam. Šāda veida izturēšanās galu galā var tiešām kļūt bīstama.

Turklāt pēc visa, kas noticis Ēģiptē un Tunisijā, vēl vakardienā Itālijas ārlietu ministrs viesojās Damaskā, Sīrijā un sauca to par „demokrātisku valsti, kas pilnībā apmierina savu pilsoņu vajadzības pēc modernizācijas”.

Ja mūsu pārstāvji uzstājas ar tādām runām, mūsu kā Eiropas Parlamenta deputātu pienākums ir celt pret viņiem apsūdzību, un Komisijai tas cieši jāuzmana.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! šīs bija diezgan enerģiskas debates, bet es vēlētos uzsvērt trīs punktus, kuri, manuprāt, ir visam pamatā.

Pievienošanās Eiropas Savienībai — un mana valsts to ir izdarījusi — nav viegls process, bet, kad valsts tiek pieņemta ES sastāvā, mēs tiešām uzskatām, ka šī dalībvalsts spēj garantēt būtiskas cilvēktiesības un arī īstenot ES tiesību aktus.

Šai konkrētajai jomai mums ir īpaši tiesību akti. Tā ir direktīva attiecībā uz personas datu apstrādi un privātās dzīves aizsardzību elektroniskās komunikācijas nozarē.

Komisijai ir ļoti garš un, es teiktu, ļoti cienījams panākumu saraksts par īstenoto uzraudzību, kā ES tiesību aktu tiek īstenoti dalībvalstīs. Es ziņoju jums par to, ko mēs pašreiz sākam, un es uzskatu, ka jums būtu pilnībā jātic, ka Komisija rīkosies, ja ES tiesību normas tiks pārkāptas. Ja tās netiks pārkāptas, rīcības nebūs.

Tādējādi Komisija pārrauga situāciju un, ja būs vajadzība, Komisija rīkosies, bet es uzskatu, ka mums nebūtu jāiet tālāk par tām struktūrām, kuras ir Kopienas tiesību sistēmā, un Komisija noteikti paliks Kopienas tiesību sistēmas ietvaros.

  Priekšsēdētājs . – Debates tiek slēgtas.

20. Pasaules Bankas stratēģija enerģijas jomā (debates)

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par Eva Joly Attīstības komitejas vārdā Komisijai uzdoto jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, par Pasaules Bankas stratēģiju enerģijas jomā jaunattīstības valstīs (O-000020/2011 - B70012/2011).

  Franziska Keller, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Pašlaik 1,5 miljardiem cilvēku nav pieejama elektrība, bet enerģijas pieejamība ir priekšnoteikums tās nabadzības izskaušanai, kurā šie cilvēki dzīvo. Tiesības uz enerģiju paredz, ka enerģijas apgāde nodrošina vispārēju un nodrošinātu piekļuvi, taisnīgu piekļuvi, kas samazina plaisu starp pilsētvidi un lauku vidi un kuru var atļauties. Valstij ir būtiski arī attīstīt ilgtspējīgu un drošu enerģijas apgādi, un visdrošākā un nodrošinātākā ir decentralizēta atjaunojamu energoresursu izmantošana.

Bet enerģijai jābūt ne tikai drošai un uzticamai, tās ražošanā jāņem vērā arī citi jautājumi, piemēram, klimata pārmaiņas, mežu izciršana, vides degradācija, cilvēku veselība un nabadzība, ko tā rada. Šīs problēmas nav atrisināmas ar fosilo kurināmo. Fosilais kurināmais postoši ietekmē veselību, vidi un klimatu. Vienlaicīgi klimata krīze lielāku kaitējumu rada tiem, kas dzīvo galējā nabadzībā. Fosilais kurināmais rada piesārņojumu, kas apdraud gan cilvēka veselību, gan veselīgu vidi, un tas ir dārgs, tā cena palielinās līdz ar naftas un gāzes krājumu samazināšanos. Fosilais kurināmais rada centralizētu, hierarhisku un neelastīgu energoresursu sadali.

Mūsu uzmanības centrā jābūt atjaunojamajiem enrgoresursu avotiem. Mums jāpalīdz jaunattīstības valstīm izvairīties no mūsu iestaigātās destruktīvās fosilā kurināmā takas. Tikai atjaunojamie energoresursi var atrisināt šīs problēmas. Atjaunojamā enerģija izmanto resursus, kas nekad nebeigsies un daudzās valstīs ir pārpilnībā: galvenokārt saule un vējš. Tos var izmantot vietēji ļoti mazā mērogā, kas nemaksā dārgi un kas burtiskā nozīmē palielina cilvēkiem spēku. Decentralizēta enerģijas apgāde ir tautas rokās. Tā ir demokrātiska. Neskatoties uz to, Pasaules Banka joprojām iestājas par fosilo kurināmo savā enerģijas stratēģijā. Nesen palielinātie aizdevumi atjaunojamajiem energoresursiem un enerģijas pietiekamībai joprojām ir niecīgi un nevar nodrošināt acīmredzamās priekšrocības.

Tiek izdarīti ieguldījumi arī fosilajā kurināmā, izmantojot finanšu starpniekus, kurus Pasaules Banka pārrauga nepietiekami. Par fosilo kurināmo tiek saņemtas nepilnīgas ziņas. Banka joprojām izdara nozīmīgus ieguldījumus ar oglēm darbināmās spēkstacijās, tādējādi uz daudziem turpmākajiem gadu desmitiem iesaistot jaunattīstības valstis energoresursos, kas balstās uz oglēm. Ne tāds izskatās apvērsums enerģijas jomā.

Pasaules Bankas politika enerģijas jomā cieš no pārredzamības trūkuma. Šī problēma risināma, nosakot skaidras prasības, kas finanšu starpniekiem jāpilda, lai tie kvalificētos daudzpusējai finansēšanai. 40 % Pasaules Bankas aizdevumu privātajam sektoram tiek pārskaitīti, izmantojot šos starpniekus, un liela daļa šo aizdevumu nonāk enerģētikas nozarē, sevišķi izrakteņu ieguves nozarē. Tomēr atšķirībā no tiešiem bankas projektu ieguldījumiem šeit nav pieejama nekāda publiska informācija par individuāliem ieguldījumiem apakšprojektos, tādējādi radot īpašas grūtības izsekot, kas galu galā notiek ar finanšu starpnieku finansējumu.

Kad skatāmies, kāda veida enerģija tiek uzskatīta par tādu, kam ir zems oglekļa līmenis, mēs stratēģijā varam atrast lielas hiodroelektrostacijas. Šādas lielas hidroelektrostacijas iznīcina lielas dabas teritorijas un izdzen no mājām cilvēkus. Tā nav ilgtspējīga, un tā nav cilvēku un sabiedrības interesēs. Arī oglekļa uztveršana un glabāšana nepadara akmeņogles par enerģijas avotu ar zemu oglekļa līmeni. CO2 joprojām ir, un neviens nevar paredzēt, kas ar to notiks zem zemes. Mēs neviens nevaram teikt, ka tā noteikti tur paliks guļam mierā nākamos tūkstoš gadus. Tā ir zīlēšana, nevis pētniecība, un nekādā ziņā tā nav politikas veidošana.

Tas pats attiecas uz kodolenerģiju. Urāna ieguve rada lielus CO2 daudzumus, un neviens nezina, ko darīt ar atkritumiem, kurus mēs ražojam. Tas nav zems oglekļa līmenis, un tas nav ilgtspējīgi. Tieši tāpēc Zaļo/EFA grupa balsos pret rezolūciju, ja netiks aizstāts formulējums par zemo oglekļa līmeni.

Tomēr mēs rezolūcijā saskatām arī dažus labus punktus: piemēram, ir pievērsta uzmanība decentralizētiem atjaunojamiem energoresursiem lauku teritorijās un maza mēroga vietējai ražošanai, kā arī paustas bažas par dominējošo eksporta pārsvaru, liela mēroga spēkstacijām un biodegvielu.

Visbeidzot mēs ļoti koncentrējamies arī uz aicinājumu veicināt tehnoloģijas pārnesi. Tehnoloģijas pārnesei nav daudz vajadzīgs, īpaši, ja intelektuālā īpašuma tiesības tiks saglabātas. Galvenajam mērķim jābūt radīt tādu attieksmi pret intelektuālā īpašuma tiesībām, kura dotu iespēju piekļūt tehnoloģijai par pieejamām cenām. Tieši to mēs solījām sarunās par klimatu, un mums būtu jātur savs solījums.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Hans-Peter Martin (NI). – Priekšsēdētāja kungs! Es varu tikai apsveikt Keller kundzi par viņas teikto un analizēto. Jautājums tomēr ir šāds: šīs problēmas mums ir zināmas jau divdesmit gadus. Keller kundze, tā kā jūs esat nodarbojusies ar šo jautājumu nopietnāk nekā vairums no mums, vai ir kāds īpašs punkts, kas liek jums būt optimistei, ka tas, par ko mēs pašreiz gatavojamies lemt, varētu reāli nodrošināt noteiktus panākumus, vai ka Pasaules Banka pašlaik iet pareizajā virzienā?

  Franziska Keller, autore. – Priekšsēdētāja kungs! Patiešām, mēs esam sprieduši par šiem jautājumiem vairāk nekā divus gadu desmitus, un es patiešām ceru, ka Pasaules Banka mācīsies no šīm diskusijām, jo visi piekrīt, ka nākotne pieder atjaunojamajiem energoresursiem.

Mēs esam bijuši liecinieki nelielām izmaiņām šajā stratēģijā. Piemēram, tā ir mazliet pavirzījusies atjaunojamo energoresursu virzienā, bet solis ir neliels un nav pietiekams. Joprojām pārāk liels ir fosilā kurināmā pārsvars, un attiecībā uz atjaunojamajiem energoresursiem pārāk daudz uzmanības centrā ir liktas hidroelektrostacijas — un tās nav atjaunojams energoresurss, nevienam tās nav ilgtspējīgas.

Tādēļ es ceru, ka Parlaments var dot stingru paziņojumu par to, kādu Eiropas enerģētikas politiku mēs vēlamies un kādā virzienā politikai, par kuru mēs iestājamies enerģijas jomā pasaulē, jādodas. Es ceru uz jūsu atbalstu, lai svītrotu vārdus par zemo oglekļa līmeni un iestātos par pareizu, ilgtspējīgu, atjaunojamu enerģiju.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Es jūtu, ka arī mans paziņojums bija ļoti stingrs. Pirmkārt, es gribu uzsvērt, ka Pasaules Bankas stratēģija enerģijas jomā ir vērtējama ļoti atzinīgi, jo Pasaules Bankai ir ļoti īpaša loma pasaulē, sevišķi attiecībā uz attīstības jautājumiem. Ne velti saka, ka viņi vada sabiedrisko domu un pieeju attīstības stratēģijai. Mans uzskats ir, ka mums jārisina šis jautājums visā nopietnībā.

Vienlaicīgi mēs nedrīkstam aizmirst pāris aspektu, kas ir ļoti būtiski, apsverot savu atbildi par stratēģiju. Mājsaimniecību skaits, kurām nav pieejams nekāds enerģijas veids, joprojām ir ievērojams. Ir taisnība, ka, lai gan mēs esam diskutējuši par šo jautājumu vairāk nekā 20 gadus, būtiski ieguldījumi enerģētikas nozarē vai energopakalpojumu sniegšanā nav bijuši pieejami simtiem miljoniem cilvēku, īpaši Subsahāras Āfrikā. Tāpēc es uzskatu, ka mums jāapzinās problēmas mērogs.

Otrs punkts, kas mums jāņem vērā, ir izaugsme. Katra valsts, kas ir nostājusies uz attīstības ceļa, pieprasa milzīgu izaugsmi. Mums uz pieprasījumu jāreaģē ar piedāvājumu. Ir būtiska papildu problēma, ko rada lielais apjoms.

Trešais punkts — un šeit es pilnībā piekrītu Keller kundzei — ir ilgtspēja un prognoze. Viss enerģētikas nozarē notiekošais ir apsverams, nemot vērā sekas, kas ietekmē klimata pārmaiņas. Mēs zinām, ka pašlaik enerģētikas nozare ir vislielākais siltumnīcefekta gāzu cēlonis. Papildus tam mums jāskatās arī uz fosilā kurināmā cenu, jo mēs nedrīkstam aizmirst, ka fosilā kurināmā cenu problēma mums vēl stāv priekšā. Es paredzu, ka ar to mēs saskarsimies agrāk vai vēlāk, bet tā noteikti ir stratēģijas prognozes sastāvdaļa.

Attiecībā uz ievirzi es gaidītu, ka Parlaments ņem vērā Zaļo grāmatu par ES attīstības politiku, kurā mēs padarām atjaunojamo energoresursu pieejamību jaunattīstības valstīs par vienu no jaunās ES attīstības politikas centrālajiem pīlāriem. Ja mēs neveiksim šo pirmo soli, mēs nevarēsim cerēt tik viegli pārliecināt Pasaules Banku un pārējos, ka mums jāpievērš galvenā uzmanība ieguldījumiem atjaunojamajā enerģijā. Es uzskatu, ka mums ir pa spēkam apgūt investīciju apjomu atjaunojamajā enerģijā. Mums tikai vajadzīga drosme. Ir taisnība, ka tam šodien vajadzīgi lieli finanšu līdzekļi, bet katra stratēģija enerģijas jomā prasa diezgan daudz ieguldījumu. Tādēļ, redzot cenu prognozes, es vienmēr uzsveru, ka atjaunojamā enerģija noteikti ir viens no faktoriem, kam jābūt ikvienas enerģijas politikas centrā visās pasaules vietās.

Mūsu zināšanas par atjaunojamo energoresursu tehnoloģijām pašreiz ir laba garantija tam, ka mēs faktiski varam nodrošinār pārmaiņas attiecīgajās valstīs. Es uzskatu arī, ka ir daudz neizmantota potenciāla. Es zinu, piemēram, ka hidroenerģija ir diezgan problemātisks enerģijas avots no visiem viedokļiem, bet, ja vides ilgtspējas analīze tiek veikta, es uzskatu, ka lielākajai daļai valstu ir fantastiski neizmantoti hidroenerģijas krājumi, kas dod papildu argumentus tam, ka, piemēram, Inga dambja mērogi ir milzīgi.

Sākumā mums jāvada ar piemēru. Ja ES to spēj un jūs apspriežat ziņojumu par ES attīstības politikas Zaļo grāmatu, Parlamentam būtu stingri jāatbalsta ES attīstības politikas virzība šajā virzienā. Mums būs labāki argumenti, lai pārliecinātu Pasaules Banku faktiski sekot šai virzībai un vairāk koncentrēties uz ieguldījumiem ar akmeņoglēm kurināmā spēkstacijā. Pasaules Banka ir noteikusi sešus kritērijus kā vispārējas pamatnostādnes turpmākajām investīcijām akmeņoglēs. Pasaules Banka Bob Zoellick vadībā ārkārtīgi aktīvi piedalās debatēs, tāpēc šķiet, ka Pasaules Banka ir vērtība, nevis kaut kas tāds, no kā mums būtu jābaidās. Tā ir mūsu sabiedrotais, bet mums reāli jānodrošina Eiropas vadība šajā jautājumā un enerģētikas nozarē jaunattīstības pasaulē.

Es vēlos pievērsties EIB jautājumam, jo tas tika uzdots. Kotonū nolīgums ir tiesiskais pamats EIB darbībai ĀKK valstīs, kuras apjoms ir EUR 3,1 miljardi. Galvenais instruments šajā kontekstā ir ĀKK ieguldījumu mehānisms. Šis mehānisms finansē infrastruktūru un klimatam draudzīgus enerģijas projektus. Attiecībā uz enerģētikas nozari nav neviena projekta fosilā kurināmā jomā. Vispārējā politika ir ļoti skaidra — finansēt klimatam draudzīgus enerģijas projektus, kas izmanto vēja, ūdens un saules enerģiju.

Sakarā ar vidusposma pārskatu par EIB ārējā aizdevuma pilnvaru, kas aptver pirmspievienošanās valstis, kaimiņvalstis un partnervalstis, Āziju, Latīņameriku un Dienvidāfriku, Komisija ir izvirzījusi priekšlikumu laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam piešķirt papildu pilnvaras par EUR 2 miljardiem, lai atbalstītu EIB finanšu operācijas klimata pārmaiņu ietekmes mazināšanas un pielāgošanas jomā visos reģionos. Priekšlikumā uzsvērts, ka pašas EIB noteikumos un procedūrās iekļaujami tādi noteikumi, kas nodrošina, ka saskaņā ar šīm pilnvarām tiek atbalstīti tikai ekonomikā, finansēs, vidē un sociālā jomā ilgtspējīgi projekti.

Es uzskatu, ka ES ir jau veikusi dažus pasākumus pareizajā virzienā, bet mēs faktiski varētu izdarīt vairāk, lai atrastos vadošajā vietā pasaulē, tostarp, pievēršoties Pasaules Bankas stratēģijai enerģijas jomā.

  Alf Svensson, PPE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Jautājums, ko pašreiz izskata, ir ļoti aktuāls un svarīgs, proti, tas ir jautājums par aizdevumu pakāpenisku izbeigšanu fosilā kurināmā projektiem. Es uzskatu, ka mums jābūt drosmei pateikt tieši to, ko komisārs A. Piebalgs teica, proti, ka Pasaules Bankai ir ļoti pārdomāta enerģijas stratēģija. Mēs varam runāt pat par stimuliem šajā ziņā un par to, ka tas acīmredzami ir pozitīvi. Protams, tas nav jautājums tikai par pakāpenisku beigšanu, bet arī, kā tika teikts, par pakāpenisku sākšanu.

Tā kā esmu diezgan neatlaidīgs, es gribu atkārtot, ka šeit ES ir iespējas izdarīt īpašus ieguldījumus, lai palīdzētu cilvēkiem jaunattīstības valstīs Āfrikā, Āzijā un Latīņamerikā. Es ceru, ka komisārs dzirdēja mani iepriekšējā reizē, kad runāju par malkas pavardiem, kas pašlaik atrodami mitekļos un parastās mājās un indē cilvēkus. Divi miljoni cilvēku pāragri mirst gāzu dēļ, kas atrodamas parastās mājvietās.

Šajā sakarībā līdzīgi Amerikas Savienotajām Valstīm un daudzām Eiropas valstīm mēs varētu investēt vienkāršos saules enerģijas pavardos, kas samazina gāzi vismaz par 95 %. Tad tajos vairs nevajadzētu lietot kūtsmēslus, kas, kā zināms, vajadzīgi lauksaimniecības kultūru audzēšanai, un viņiem vairs nebūtu jāizmanto akmeņogles apkurei. Nebūtu vairs jāizcērt arī meži, kas absolūti nav izcērtami.

Es vēlos vēlreiz uzsvērt, ka ir iespējas izdarīt kaut ko taustāmu. Bieži, runājot par alternatīvās enerģijas avotiem, mēs ārišķīgi runājam par vēja un saules enerģiju, un, protams, mums tas jādara. Taču trūkst reālu rezultātu, neskatoties uz to, ka iespējas ir. Neļaujiet ES palikt iepakaļ šajos jautājumos, bet ļaujiet tai iesaistīties konkrētu veidu izstrādē, kā aizstāt fosilo kurināmo, kuru vairs nevēlas ne rūpnieciski attīstītas valstis, ne jaunattīstības valstis.

  Kriton Arsenis, S&D grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Pirmkārt, es vēlos pateikties Keller kundzei par viņas lielisko darbu šajā ziņojumā. Patiešām, katrs, kas strādāja pie šī ziņojuma redzēja, cik nereāla ir Pasaules Bankas stratēģija vairākos aspektos. Kā teica Keller kundze, tā finansē neizdevīgus liela apjoma projektus, piemēram, hidroelektrostacijas un daudzus citus projektus.

Ir taisnība, ka finansējums atjaunojamo energoresursu avotiem ir palielinājies par 300 %. Taču vienlaicīgi finansējums fosilā kurināmā projektiem ir pieaudzis par 430 %.

Pasaules Banka — un, manuprāt, tas ir skandāls — nav ņēmusi vērā savu finansēto projektu ietekmi uz vidi. Vienlaicīgi tā joprojām, pat šodien, diskutē par iespēju sākt finansēt palmeļļas plantāciju programmas. Tai nav nekādas cieņas pret principu par vietējo iedzīvotāju brīvu, iepriekšēju un informētu piekrišanu finansētajiem projektiem, tā nav arī iekļāvusi (un tai būtu tas jādara) savu finansēto projektu pilna cikla analīzi.

Es patiesi ceru, ka šis ziņojums savā galīgajā redakcijā pēc balsošanas būs stingrs vēstījums par vides reformām, kas Pasaules Bankai jāīsteno iekšēji.

  Charles Goerens , ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņā ar pilnvarojuma nosacījumiem no Pasaules Bankas tiek prasīts dot ieguldījumu nabadzības izskaušanā jaunattīstības valstīs. Visiem Pasaules Bankas finansētajiem projektiem ir jābūt ar šādu mērķi. Pat finansējot kādu komerciālu projektu, lai ieguldītu būtiskos sociālos pakalpojumos — veselībā, izglītībā, ūdens pieejamībā —, šī prasība jāievēro. Ja Pasaules Banka padara nabadzības apkarošanu par prioritāti, mēs varam būt apmierināti, ka tā pilda pienākumus, ko mēs tai noteicām.

Jautājums, uz ko jāatbild mutiski, par kuru mēs debatējam, pauž ļoti nopietnus iebildumus par naftas vai akmeņogļu izmantošanas projektiem. Es gribētu izteikt vairākas piezīmes.

Pirmkārt, Pasaules Bankas finansēto projektu darba uzdevumā jāietver novērtēšanas kritēriji, kas piemērojami jau pašā sākumā. Ir jābūt skaidrībai, kas jānovērtē, un tātad vērtēšanas kritērijiem jābūt integrētiem visā projekta darbības laikposmā.

Otrkārt, politiskajā dialogā starp Pasaules Banku un tās partneri jāapsver politikas un ekonomikas pārvaldība gan attiecīgajā valstī, gan attiecībā uz aizdevēju.

Treškārt, ja iespējams veicināt atjaunojamos energoresursus un ja izmaksas ir attaisnojamas, mums jādod priekšroka šim enerģijas ražošanas veidam.

Ceturtkārt, un šeit man jāpateicas komisāram A. Piebalgam par to, ka viņš savā atbildē Keller kundzei jau pievērsās jautājumam, kas man rada bažas, Eiropas Investīciju banka jau ņem vērā visus šos faktorus.

Man atliek tikai cerēt, ka Pasaules Banka sekos to paraugam, kuri jau ir pieņēmuši šīs prioritātes, tostarp arī Eiropas Investīciju banka. Tā kā Eiropas Savienības 27 dalībvalstis ir arī Pasaules Bankas dalībnieces, mēs nevaram apgalvot, ka mums nav pilnīgi nekādas ietekmes uz tās politiku.

Es uzskatu, ka būtu vērts apspriest spēku apvienošanu Pasaules Bankas iekšienē, lai atrisinātu jautājumus, kurus izvirzīja Keller kundze. Es gribētu apsveikt Keller kundzi par viņas lielisko darbu.

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Pirms es turpinu, arī es vēlos izteikt uzslavu par darbu, ko paveikusi mana kolēģe deputāte, un teikt, ka es pilnībā atbalstu jautājumus, kas šeit tika minēti.

Es tagad gatavojos darīt kaut ko tādu, ko neesmu iepriekš darījusi, bet ko ir vērts darīt. Mums ir dokumenti, kuros ietverti dažādi pieņēmumi, kuri reti tiek apspriesti. Šķita, ka par tiem nav vērts diskutēt. Mums ir jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, un mums ir rezolūcija, kas noteic mums dažādas lietas, tostarp, ka lauku tradicionālās elektrifikācijas programmas, ko finansēja Pasaules Banka, globālā mērogā nav bijušas veiksmīgas, pildot uzdevumu aizsniegt visnabadzīgākās lauku teritorijas.

Mēs atklājam arī, ka 2011. gada vidū, šķiet, būs iespējami grozījumi Pasaules Bankas enerģijas stratēģijā, bet mēs arī zinām, ka tieši enerģētikas nozarē mēs varam apkarot nabadzību ļoti konkrētā veidā un palīdzēt cilvēkiem izrauties no nabadzības. Tāpēc mēs aicinām Pasaules Banku pieņemt attīstības pieeju, kas var maksimāli palielināt ieguvumus trūcīgajiem, vienlaicīgi ļaujot mums cīnīties pret klimata pārmaiņām.

Mēs arī esam jau norādījuši, ka aizņēmumi, kas paredzēti fosilajam kurināmajam, Pasaules Bankas vispārējā energoresursu portfelī joprojām ieņem dominējošo vietu un ka mums šis pārsvars ir jāizbeidz. Mums ir arī solījums, ka šis pārsvars izzudīs līdz 2015. gadam un ka pakāpeniski tiks samazināts finansējums projektiem, kas balstās uz fosilo kurināmo.

Visbeidzot mums ir vairāki paziņojumi konkrēti attiecībā uz to, ka Pasaules Bankai jāpiešķir prioritāte vietējās enerģijas pieejamībai nelielos apjomos. Ir ļoti daudz citu dokumentu, kas ņem vērā klimata pārmaiņas.

Līdz ar to es vēlos izlabot to, kas tika teikts un par ko es parakstos. Es izlabošu visus paziņojumus, kurus esam devuši, un atstāšu tikai divus beidzamos jautājumus, jo nav vērts turpināt nodarboties tikai ar nodomu paziņošanu.

Pirmais jautājums ir šāds: kāpēc mēs nevaram izdarīt šādu būtisku secinājumu? Kāpēc mēs joprojām pieļaujam, ka mūziku pasūta tie, kas maksā? Kāpēc Pasaules Bankai joprojām ir atbildība par pasaules stratēģiju enerģijas jomā? Kad mēs beidzot nolemsim, ka pasaules stratēģijai enerģijas jomā ir jābūt pasaules mēroga koordinēšanas objektam, kam vieta Apvienoto Nāciju Organizācijā?

Otrs jautājums, ko es atstāšu jums — es atvainojos par laika limita pārkāpšanu — ir šāds: kad mēs pārstāsim uzspiest citiem pasaulē attīstības modeli, vai tas būtu pirmās vai otrās paaudzes modelis, tas ir, jauns vai lietots, it kā tas būtu attīstības modelis, kas jāpiemēro ikvienam?

Iedomībai arī ir robežas. Mums jābūt demokrātiskākiem.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pagājušā gadsimta 70. gados un 80. gadu sākumā Pasaules Bankas aklība pret vides jautājumiem bija svarīgs diskusiju temats. Toreiz tika teiktas tādas pašas runas, kādas tiek teiktas šodien, šeit, kopā ar dažiem Pasaules Bankas solījumiem. Tika veikti pasākumi, lai reformētu Pasaules Banku, bet kopš tā laika ir pagājuši desmitiem gadu. Daudzu dažādu iemeslu dēļ es nesen apmeklēju vairākas valstis, par kurām parasti runā kā par jaunattīstības valstīm. Situācija bija nepieņemama. Kas ir noticis ar visiem projektiem? Kur tropos ir saules spēkstacijas? Kur Amazonē vai Vjetnamā ir ilgtspējīgie meži? Kur Kenijā ir saules bateriju paneļi un vēja turbīnas?

Nekur nav absolūti nekā. Vienīgais, kas noticis, ir tas, ka ir precīzi nokopēta Eiropas pašvaldību sistēma. Cilvēki pārvalda paši, un viņi ir rīkojušies dažu lielo ieinteresēto pušu interesēs, bet viņi nav panākuši attīstību. Un tad mēs esam pārsteigti, ka jaunattīstības valstu pilsoņi izmisumā teic: „Es vairs negribu dzīvot Karību salās. Es gribu pārcelties uz ASV un nokļūt ES caur Martinīku”. Mēs esam pārsteigti, kad cilvēki Magriba valstīs visi grib pārcelties uz šejieni. Šo debašu liekulība ir pilnīgi neticama. Mums jāsaprot, ka miljoniem cilvēku noskaņojums ir radikalizējies. Viņi vienkārši ir pateikuši: „Mums pietiek!”

Katram, kas ir redzējis Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikumu, būs jāatzīst, ka tā būtu varējis nenotikt. Mums būtu bijis jārunā daudz skaļāk. Mums daudz skaidrāk būtu bijis jāaicina Pasaules Banka rīkoties tā, kā nepieciešams. Kāpēc mums ir visas šīs komitejas — Attīstības komiteja, ĀKK un ES Apvienotā parlamentārā asambleja un tā tālāk — ja viss, ko tās var radīt, ir mazs saņurcīts papīra gabaliņš, kurā daļa secinājumu ir no debatēm, kas notika pagājušā gadsimta 70. gados? Tas viss mulsina.

  Filip Kaczmarek (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Mums nav neviens jāpārliecina par enerģētikas svarīgo nozīmi jaunattīstības valstīs. Es esmu daudzkārt redzējis pārsteigumu cilvēku sejās, kad viņi uzzina, cik maksā elektroenerģija Āfrikā. Varbūt patiess ir arī apgalvojums, ka mums neviens nav jāpārliecina, ka Pasaules Bankai ne tuvu nav nebūtiska nozīme attiecībā uz enerģētikas jautājumiem jaunattīstības valstīs.

Mana politiskā grupa, Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupa, iesniedza vairākus mūsu pašreiz apspriestās rezolūcijas grozījumus, par kuriem ir jābalso atsevišķi. Mums šķiet, ka dažās rezolūcijas daļās Pasaules Banka tiek pārāk kritizēta. Piemēram, es nedomāju, ka mēs varam pievērst Pasaules Bankas uzmanību faktam, ka tā uzskata dažus enerģijas veidus par tīriem, ja patiesībā tie būtu jāuzskata par videi kaitīgiem vai nevēlamiem. Piemēram, kodolenerģija tiek plaši izmantota ES dalībvalstīs, un arvien vairāk Eiropas valstu, kuras ir atkarīgas no oglēm un gāzes, tiek zināmā mērā negatīvi ietekmētas, jo tām ir jāierobežo savas emisijas, kas rada izmaksas, kuru sadalījums atsevišķu dalībvalstu starpā ir ļoti nevienlīdzīgs. Tādēļ mums ir jāievēro piesardzība, runājot ar ārējām struktūrām par to, kādi enerģētikas veidi ir jāattīsta. Tomēr es patiešām piekrītu domai, ka ir vērts īpaši atbalstīt vietējos projektus, kas aptver nelielas teritorijas, ka ir vērts atbalstīt zemu emisiju projektus un ka ir vērts atbalstīt idejas attiecībā uz dažādotiem enerģijas veidiem un enerģētiskās atkarības novēršanu.

Mēs vēlētos, lai Pasaules Banka ieguldītu atjaunojamajā enerģijā un palielinātā enerģētikas efektivitātē, bet mums vienmēr jāpatur prātā pamatmērķis jeb, citiem vārdiem sakot, tas, kā piekļuve enerģijai, domājams, palīdzēs cilvēkiem izkļūt no nabadzības. Mēs vēlamies nomedīt vairākus zaķus ar vienu šāvienu, proti, radīt nosacījumus attīstībai, ierobežot emisijas un ņemt vērā sociālos un vides aspektus jaunos enerģētikas projektos. Šie ir vērienīgi uzdevumi, un es ceru, ka Pasaules Banka no tiem nebaidās. Vienlaikus es apzinos, ka komisārs A. Piebalgs liek lielu uzsvaru uz enerģētikas projektu attīstību jaunattīstības valstīs, un es varu apstiprināt, ka tas ir izskatīts Zaļajā grāmatā un ka Eiropas Parlamentam ir jāatbalsta šī stratēģija.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pašlaik pasaulē 1,4 miljardiem cilvēku nav pieejama elektroenerģija, 85 % no šiem cilvēkiem dzīvo lauku teritorijās. Tūkstošgades attīstības mērķi par nabadzības izskaušanu līdz 2015. gadam netiks sasniegti, jo nav būtisku panākumu jautājumā par piekļuves nodrošināšanu enerģijai. Šā mērķa sasniegšana līdz 2015. gadam nozīmē, ka 395 miljoniem cilvēku kļūs pieejama elektroenerģija un 1 miljardam cilvēku kļūs pieejamas higiēniskas ēdiena pagatavošanas iespējas. Visiem šiem pasākumiem laika posmā no 2010. līdz 2015. gadam būs vajadzīgi ikgadēji ieguldījumi aptuveni USD 40 miljardu apmērā, kas veido līdz 0,6 % no pasaules IKP.

Vispārēja elektroenerģijas pieejamība ir viens no visnozīmīgākajiem mērķiem, ko ir noteikušas jaunattīstības valstu valdības. Konstatētie elektrifikāciju kavējošie šķēršļi ir elektroapgādes augstās izmaksas lauku teritoriju un piepilsētas teritoriju mājās, nodokļu stimulu un finanšu stimulu trūkums, elektrifikācijas projektu izstrādes un īstenošanas nepietiekama jauda vienlaikus ar ierobežotām elektroenerģijas ražošanas spējām.

Lauku reģioni ir īpašs jautājums, runājot par prasībām attiecībā uz enerģētiku. Lauku reģionos ir jānodrošina ne tikai nepieciešamā enerģija, bet arī tās ražošanas faktiskais process, kas arī rada darbavietas un atbalsta ekonomikas un sociālo attīstību.

2011. gada 11. februārī Pasaules Bankas ziņojums atklāja, ka vietējā enerģijas ražošana no atjaunojamajiem energoresursu avotiem ar zemām ražošanas izmaksām ilgtermiņā ir dzīvotspējīgāks ekonomisks risinājums. Tam var būt galvenā nozīme Indijas enerģētikas drošības palielināšanā, lai tādējādi varētu samazināt enerģijas importu un naftas cenu svārstību ietekmi. Tādēļ Pasaules Banka varētu darboties kā jaunattīstības valstu partneris. Es uzskatu, ka Pasaules Bankai ir jāatbalsta projekti, kas veicina enerģētikas efektivitāti un vietējās enerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursu avotus, kā arī plašus projektus, kas ietver elektrifikāciju un starpsavienojumu izveidi dažādu valstu starpā.

  Zigmantas Balčytis (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateikties referentei par šī ļoti nozīmīgā jautājuma savlaicīgu ierosināšanu. Energoresursu nepietiekamība vēl arvien ir milzīga problēma, un ar to saistīti jautājumi neļauj pasaules nabadzīgāko reģionu iedzīvotājiem uzlabot savu dzīves kvalitāti, gūt iespēju nopelnīt iztikas līdzekļus un kopumā sekmēt izaugsmes un produktivitātes palielināšanos. Tas ir viens no galvenajiem faktoriem, kas kavē vispārēju sociālo un ekonomikas attīstību un traucē šiem reģioniem izkļūt no nabadzības.

Kā referente minēja, statistikas dati ir satraucoši - aptuveni 1,5 miljardiem cilvēku nav pieejama elektroenerģija, un vairāk nekā 2,5 miljardi cilvēku vēl arvien izmanto tradicionālo kurināmo, kas iegūts no biomasas. Saskaņā ar Pasaules Veselības organizācijas datiem, divi miljoni cilvēku visā pasaulē katru gadu priekšlaicīgi mirst no elpošanas ceļu slimībām šī kurināmā izmantošanas dēļ.

Līdz šim Pasaules Bankas iepriekšējā enerģētikas stratēģija nav devusi jūtamus rezultātus. Turklāt atbalsts fosilā kurināmā izmantošanai vēl arvien saglabājas lielāks nekā atjaunojamajiem vai tīrajiem enerģijas avotiem. Līdz šim termoelektrocentrālēm, ko darbina ar akmeņoglēm, ir nodrošināti nozīmīgi ieguldījumi, un tas turpina vairot šo nabadzīgo valstu atkarību no fosilā kurināmā, kas ļoti piesārņo vidi.

Pozitīvs un atzinīgi vērtējams stimuls ir G20 valstu vadītāju pieņemtais nolīgums par to, lai samazinātu atbalstu un finansējumu fosilā kurināmā projektiem, kuriem, sākot ar 2015. gadu, finansējuma saņemšana ir jāpārtrauc. Jaunajai stratēģijai ir arī pamatīgi jāizvērtē finansēšanas uzraudzības un kontroles jautājums, lai tādējādi šī palīdzība tiktu izmantota tiem enerģētikas projektiem, kas varētu ilgtermiņā dot labumu un patiesi sekmēt šo reģionu attīstību un uzlabot cilvēku dzīves kvalitāti.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es īpaši gribētu pateikties Piebalga kungam. Viņš kā bijušais enerģētikas komisārs, protams, zina visu par mūsu stratēģiju. Es uzskatu, ka daudz ir jāpaveic attīstības sadarbības jomā, jo īpaši attiecībā uz tehnisko palīdzību. Eiropai ir ne vien jāveic maksājumi Pasaules Bankai, tai ir arī jārīkojas. Eiropai un Eiropas iestādēm ir jāieņem svarīgāka vieta Pasaules Bankā, un galvenais izaicinājums būs nodrošināt, lai ģimenes uzņēmumus var atbalstīt, izmantojot attīstības palīdzību, lai var stimulēt mazos un vidējos enerģijas ražošanas uzņēmumus, jo daudzi mazie uzņēmumi kopā var panākt apjomradītus ietaupījumus un gūt atbilstīgu peļņu no ieguldījumiem.

Viens no nozīmīgākajiem jautājumiem, protams, ir enerģijas uzglabāšana. Tam būs galvenā nozīme attīstības sadarbībā.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, var teikt, ka tos no mums, kuri šajā vakara stundā vēl arvien ir šeit, iespējams, ir uzlādējis kāds atjaunojamās enerģijas veids, varbūt saules enerģija vai varbūt pat dievišķs spēks oreola veidā virs mūsu galvām.

Katrā gadījumā diskusijas ir bijušas ļoti daudzveidīgas, un tas nav pārsteigums, jo šis vienmēr ir strīdīgs jautājums. Bet es domāju, ka komisārs jautājumā par to, kurp mēs virzāmies un kas turpmāk jādara, pareizi norādīja uz līdzsvaru, iespējams, labāk, nekā lielākā daļa no mums. Es domāju, ka daži jautājumi ir jāformulē precīzāk. Vai tās būtu jaunattīstības valstis, vai attīstītās valstis, ja tām ir fosilā kurināmā — ogļu — vai kodolenerģijas resursi, tās plāno tos izmantot. Jautājums ir šāds: vai mēs to finansējam vai nē? Acīmredzami Eiropā, ņemot vērā Kankūnu, Kioto utt., mēs vēlamies virzīt atjaunojamās enerģijas darba kārtību, un tas ir pilnīgi pareizi. Bet es domāju, ka Martin kungam vienā ziņā ir taisnība, ka, lai to veiktu, mums ir jārunā skaļākā balsī un jāuzstāj, lai Pasaules Banka veicina un finansē atjaunojamās enerģijas projektus lielākā skaitā, nekā tas varbūt ir pašreiz.

  Andris Piebalgs, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs! Mūsu debatēm tas ir ļoti svarīgi, pat ja tās notiek vēlu vakarā, jo es domāju, ka Pasaules Bankas enerģētikas stratēģija ir izdevība. Tā ir īsta izdevība reaģēt uz problēmām enerģētikas jomā.

Ņemot vērā arī Starptautiskās Enerģētikas aģentūras pausto viedokli par energoresursu nepietiekamību, par atjaunojamo enerģiju, tā noteikti ir milzīga problēma, bet Pasaules Banka un mūsu vadošā nozīme šajā jautājumā var panākt vajadzīgās izmaiņas. Atskatoties uz Eiropas Savienības vēsturi pirms pāris gadiem, toreiz šķita neiespējami sasniegt mūsu mērķi atjaunojamās enerģijas jomā, kaut arī tas bija diezgan pieticīgs mērķis par18 %, ja es pareizi atceros. Tagad šķiet, ka mēs darbojamies saskaņā ar grafiku.

Tomēr dažreiz ir jāsaņem drosme un jāprognozē reālās problēmas. Pasaules Banka nodrošina, ka viss process ir ļoti atklāts. Vašingtonā notiks Pasaules Bankas enerģētikas nedēļa. Mēs varam dot arī savu ieguldījumu Pasaules Bankai, kas ir ļoti atvērta jaunām idejām. Ja mēs būsim drosmīgi, tas dos pat vēl lielāku drosmi Pasaules Bankai. Tādēļ ir svarīgi, lai mēs ar atklātu sirdi sniegtu šīs vērienīgās idejas Pasaules Bankai. Pretējā gadījumā daudzi cilvēki varētu mēģināt apiet šīs problēmas.

Jautājums noteikti ir par to, ar ko sākt. Es gribētu teikt, ka piekļuve enerģijai joprojām ir jautājums, kam mums jāpievēršas, jo piekļuve enerģijai nozīmē arī ilgtspējīgu un efektīvu enerģētiku. Jaunākās tendences tajās valstīs, ar kurām mēs strādājam, atklāj lielu urbanizāciju, tādējādi savā ziņā tas ir mainījis kopējās enerģētikas problēmas modeli. Tas nozīmē ne vien decentralizētu ražošanu, bet arī aglomerācijas zonas, tādēļ izklausās dīvaini, bet arī enerģētikas efektivitātei ir jābūt šīs stratēģijas sastāvdaļai.

Vissvarīgākais ir tas, ka mums ir jākļūst stiprākiem. Mums ir enerģētikas mehānismi: EUR 200 miljoni. Enerģētikā nevar paveikt ļoti daudz ar EUR 200 miljoniem. Mums jāparedz ilgtermiņa finansējums, jo es uzskatu, ka Eiropas zīmolam ir jābūt atjaunojamajai enerģijai. Izmantojot to, kā arī Pasaules Bankas iespējas, mēs patiešām varētu paveikt kaut ko nozīmīgu ne vien energoapgādes jomā, bet arī jautājumā par būtiskiem pasākumiem cīņā pret klimata pārmaiņām.

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 115. panta 5. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsojums notiks ceturtdien, 2011. gada 17. februārī.

(1) Sk. protokolu

21. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

22. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.50)