Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2995(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0094/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0094/2011

Debates :

PV 16/02/2011 - 4
CRE 16/02/2011 - 4

Balsojumi :

PV 16/02/2011 - 6.4
CRE 16/02/2011 - 6.4
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0059

Debates
Trešdiena, 2011. gada 16. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

4. 2010. gada progresa ziņojums par Horvātiju (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. Nākamais punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par 2010. gada progresa ziņojumu attiecībā uz Horvātiju.

Vakar es tikos ar Horvātijas premjerministru, un mani pavadīja divi mūsu galveno iestāžu pārstāvji: referents H. Swoboda kungs un mūsu pastāvīgās delegācijas Horvātijā vadītājs G. Hökmark kungs. Mēs diskutējām par Horvātijas progresu ceļā uz Eiropas Savienību. Es esmu ļoti gandarīts par to, ka šodien mēs ar visiem klātesošajiem kolēģiem varam tieši diskutēt par šo sarunu statusu un Horvātijas nākotnes perspektīvām Eiropas Savienībā. Esmu arī gandarīts par to, ka komisārs S. Füle, kurš ir atbildīgs par mūsu kaimiņattiecību politiku, ir klātesošs plenārsēžu zālē. Es tagad vēlētos aicināt Padomes vārdā uzstāties J. Martonyi kungu. J. Martonyi kungs un Ungārijas prezidentūra ES paplašināšanās procesam piešķir lielu nozīmi, lai veicinātu Horvātijas pievienošanos, un tāpēc Ungārijas prezidentūras darba kārtībā šis ir svarīgs punkts. Lūdzu, vārds tiek dots jums, J. Martonyi kungs.

 
  
MPphoto
 

  János Martonyi, Padomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības prezidentvalsts vārdā es varu teikt, ka iespēja šodien uzrunāt Eiropas Parlamenta plenārsēdi man sagādā īpašu prieku.

Šī sanāksme sniedz savlaicīgu iespēju pārskatīt progresu attiecībā uz Horvātijas pievienošanās procesu, un iepazīstināt ar Ungārijas prezidentūras plāniem šā gada pirmajam pusgadam.

Pirmkārt un galvenokārt, es vēlos atzinīgi novērtēt Parlamenta aktīvo iesaistīšanos paplašināšanās procesā, un tā konstruktīvo ieguldījumu vispārējās debatēs par ES paplašināšanos, un jo īpaši par Horvātijas pievienošanās procesu.

Kā mēs esam vairākas reizes uzsvēruši, ES paplašināšanās rezultātā Eiropā tiek pastiprināts miers, demokrātija un stabilitāte, tā kalpo Eiropas Savienības stratēģiskajām interesēm un palīdz ES labāk sasniegt tās politikas mērķus svarīgās jomās, kas ir ekonomikas atveseļošanās un ilgtspējīgas izaugsmes stūrakmens.

ES paplašināšanās process ir politisko un ekonomisko reformu galvenais virzītājspēks. Tā attīstības gaitu lielā mērā nosaka tas, kā kandidātvalsts ievēro Kopenhāgenas kritērijus, un tās spējas uzņemties dalības saistības.

ES paplašināšanās ir viena no mūsu prezidentūras galvenajām prioritātēm, un mūsu uzdevums šā pusgada laikā būs virzīt uz priekšu politiku saskaņā ar atjaunoto konsensu par ES paplašināšanos, ko Eiropadome pieņēma 2006. gada decembrī, kā arī Padomes 2010. gada 14. decembra secinājumiem, kurus Eiropadome ir apstiprinājusi.

Kā minēts Eiropadomes secinājumos, pievienošanās sarunas ar Horvātiju ir pavisam tuvu noslēgumam, un mūsu mērķis ir pabeigt šīs sarunas līdz Ungārijas prezidentūras beigām —, protams, ar nosacījumu, ka Horvātija izpilda atlikušos kritērijus, lai varētu slēgt sarunu sadaļas.

Mēs arī vēlamies pēc iespējas pabeigt pievienošanās līguma noformēšanu, tādā veidā bruģējot ceļu uz Horvātijas iestāšanos ES, ko mēs ar nepacietību gaidām. Tāpēc, kā uzsvērts jūsu rezolūcijā, Horvātijas sarunu procesā šis pusgads būs izšķirošs.

Tagad es ļoti īsi pievērsīšos problemātiskajiem jautājumiem. Līdz šim, kopš sarunu sākšanas, 34 no 35 nodaļām ir bijušas atvērtas sarunām, no kurām 28 ir nosacīti slēgtas.

Tāpēc mēs esam ļoti tuvu sarunu pabeigšanai. Tomēr mums vēl ir jānoslēdz vairākas sarežģītas nodaļas, piemēram, par konkurenci, lauksaimniecību un lauku attīstību, zivsaimniecību, reģionālo politiku un strukturālo instrumentu saskaņošanu, tiesu sistēmu un pamattiesībām, un finanšu un budžeta nosacījumiem, no kurām dažas, protams, ietekmēs budžetu.

Padomes secinājumos par Horvātiju, kas tika pieņemti pagājušā gada decembrī, mēs izcēlām svarīgākos jautājumus, kas prasa turpmāku darbu šajās jomās. Jūs par tiem esat informēti. Mēs arī vēlētos uzsvērt dažus punktus, kas ir pienācīgi atspoguļoti jūsu rezolūcijā.

Padome ir atzīmējusi, ka Horvātija ir daudzās jomās ir panākusi ievērojamu progresu, tostarp attiecībā uz tiesiskumu un cīņā pret augsta līmeņa korupciju. Tai pašā laikā ir skaidrs, ka ir nepieciešams turpmāks darbs attiecībā uz tiesu neatkarības un efektivitātes veicināšanu, un cīņu pret korupciju visos līmeņos.

Padome arī mudināja Horvātiju palielināt tās centienus, lai izpildītu atlikušos kritērijus, tostarp veidojot pārliecinošus rezultātus, jo īpaši attiecībā uz konkurences politiku, kā arī tiesu sistēmu un pamattiesībām.

Šajā sakarā es vēlētos uzsvērt nozīmi, ko mēs piešķiram saskaņošanas ar acquis — un tā ieviešanas — uzraudzības procesam, ar mērķi nodrošināt administratīvo kapacitāti un veidot pārliecinošus rezultātus.

Jo īpaši martā gaidāmais Komisijas vērtējums par panākto progresu tiesu sistēmas un pamattiesību jomā būs ļoti svarīgs saistībā ar iespējamo 23. nodaļas slēgšanu vēlāk šajā pusgadā. Turklāt, attiecībā uz Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai (ICTY), Padome atzīmēja Horvātijas kopumā labo sadarbību ar ICTY, vienlaikus atkārtojot, ka joprojām ļoti svarīga ir pilnīga sadarbība saskaņā ar sarunu programmu.

Tagad, kad starpaģentūru darba grupa ir sākusi izmēģināt svarīgas jaunas iespējas, Padome ir aicinājusi Horvātiju turpināt administratīvo izmeklēšanu, lai atskaitītos par trūkstošajiem militārajiem dokumentiem.

Turklāt Padome atzinīgi vērtēja Horvātijas aktīvo lomu reģionālajā sadarbībā, kā arī attiecību uzlabošanos ar kaimiņvalstīm, un tās centienus panākt izlīgumu reģionā.

Nolīguma par šķīrējtiesu attiecībā uz robežstrīdu ar Slovēniju stāšanās spēkā novembra beigās šajā ziņā bija ļoti atzinīgs vērtējams progress. Ņemot vērā labu kaimiņattiecību nozīmi, Padome ir aicinājusi Horvātiju balstīties uz šo progresu, sadarbībā ar iesaistītajām valstīm cenšoties atrisināt visus tās problemātiskos divpusējos un reģionālos jautājumus.

Nobeigumā es vēlreiz atkārtošu, ka mūsu prezidentūras laikā joprojām ir daudz, kas jāpaveic. Horvātijai nav jācenšas izpildīt atlikušos kritērijus, lai uzturētu un uzlabotu to, kas ir jau sasniegts, un saskaņā ar sarunu programmu, lai visbeidzot pildītu visas pārējās saistības, kuras joprojām nav izpildītas.

No mūsu puses būtu lieki piebilst, ka mēs šajos centienos paļaujamies uz visu dalībvalstu, Eiropas Komisijas, un, protams, pirmkārt un galvenokārt, Eiropas Parlamenta, atbalstu un sadarbību.

Ir būtiski saglabāt šo impulsu, lai līdz jūnija beigām, t.i., līdz mūsu prezidentūras beigām, veiksmīgi pabeigtu sarunas, kā uzsvērts starp Ungārijas prezidentūras prioritātēm.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Kaimiņattiecību politika ir ļoti svarīga Eiropas Savienībai, Vidusjūras reģionam, Austrumu partnerībai, un, pirmkārt un galvenokārt, Rietumbalkāniem. Tagad es dodu vārdu par šo politiku atbildīgajam komisāram.

 
  
MPphoto
 

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos apsveikt referentu Horvātijas jautājumos Hannes Swoboda kungu, un izteikt atzinību par viņa patieso un līdzsvaroto ziņojumu. Tajā ir atzīts iespaidīgais progress, ko Horvātija ir panākusi attiecībā uz pievienošanās kritēriju, vienlaikus atzīmējot nepieciešamos pasākumus, kas vēl ir jāpaveic, lai sarunas varētu pabeigt.

Eiropas Savienība un Horvātija ir nosacīti slēgušas 28 no 35 sarunu sadaļām. Valdību pievienošanās konferencē 19. aprīlī vajadzētu nosacīti slēgt papildu sadaļas, kurās Horvātija ir izpildījusi, vai ir ļoti tuvu nobeiguma kritēriju izpildei. Kā 2010. gada decembrī atzīmēja Vispārējo lietu padome, sarunu noslēgšana ir pavisam tuvu.

Tāpat kā visās sarunās, arī šajā gadījumā sarežģītākie jautājumi ir jārisina noslēguma stadijā. Kā nupat uzsvēra ministrs J. Martonyi, Ungārijas prezidentūra sarunu pabeigšanu 2011. gada pirmajā pusē jau iepriekš bija pasludinājusi par savu mērķi, ja visi kritēriji un būs izpildīti. Tas ir augsts mērķis, kuru iespējams sasniegt tikai gadījumā, ja Horvātija turpinās pielikt sevišķas pūles, lai savlaicīgi izpildītu atlikušās prasības.

Galvenie problemātiskie jautājumi ir 23. sadaļas kritēriju izpilde: Tiesu sistēma un pamattiesības, un 8. sadaļas kritēriju izpilde: Konkurences politika. Horvātija ir paveikusi lielu darbu abās šajās jomās, taču tagad ir laiks veikt nobeiguma pasākumus.

Attiecībā uz tiesu sistēmu un pamattiesībām, galvenās jomas, kurās Horvātija tiek aicināta izpildīt savas apņemšanās, ir: ticamu un ilgtspējīgu rezultātu sasniegšana cīņā pret korupciju; tiesu sistēmas neatkarības, atbildības, objektivitātes un profesionālisma stiprināšana; problēmas risināšana, kas saistīta ar kara noziegumos vainīgo personu izvairīšanos no soda; bēgļiem paredzētās Mājokļu programmas mērķu izpilde, un minoritāšu tiesību īstenošanas uzlabošana. Tiek saglabāta prasība uzturēt pilnīgu sadarbību ar ICTY.

Katrā no šīm jomām ir skaidri kritēriji, kas jāizpilda. Komisija pašlaik apkopo rezultātus par Horvātijas sasniegto progresu attiecībā uz katru no šiem kritērijiem, kurus mēs paziņosim mūsu gaidāmajā starpposma ziņojumā par šo sadaļu, kas būs sagatavots līdz marta vidum.

Vakar man bija ļoti vērtīga un konstruktīva tikšanās ar Horvātijas premjerministri J. Kosor. Mēs runājām par to, cik ļoti svarīgi ir uzturēt pievienošanās sarunu dinamiku, un risināt atlikušos problemātiskos jautājumus. Horvātijas varas iestādēm ir ļoti labi zināms, kas tām vēl ir jāpaveic. Es patiesi jutos ļoti iepriecināts, kad Horvātijas premjerministre mani no jauna pārliecināja par savu personisko apņemšanos nodrošināt, ka darbs tiek turpināts maksimālā tempā, kamēr var pabeigt pievienošanās procesu Eiropas Savienībai.

Es vairs nevaru piekrist tiem, kas aicina Eiropas Savienību nedot Horvātijai ne “īpašas atlaides”, ne arī radīt tai mākslīgus šķēršļus. Nosacītības pilnīgas ievērošanas, kas attiecas uz kandidātvalstīm, un Eiropas Savienības uzņemto saistību pilnīgas ievērošanas principi, paliek paplašināšanās procesa stūrakmeņi. Šie principi ir tā ticamības pamatā.

Komisija turpinās sniegt pilnvērtīgu atbalstu Horvātijai, kas smagi strādā, lai sasniegtu savu mērķi pievienoties Eiropas Savienībai. Es esmu pārliecināts, un šeit es piekrītu ministra J. Martonyi nostājai, ka dalībvalstis nolems, ka pievienošanās sarunas var noslēgt, tiklīdz mēs varēsim tās pārliecināt par to, ka atlikušie nobeiguma kritēriji ir izpildīti. Es esmu tikpat pārliecināts par to, ka tad, kad Parlamentam tiks prasīts sniegt piekrišanu Pievienošanās līguma projektam, tam būs šī izšķirošā nozīme, ņemot vērā ļoti konstruktīvo pieeju, ko tas ir demonstrējis attiecībā uz Horvātijas pievienošanās procesu.

Tāpat kā jūsu referents H. Swoboda kungs, es esmu cieši pārliecināts, ka Horvātijas pilsoņi, pēc tam, kad viņi ir tikuši aicināti atbalstīt savas valsts pievienošanos Eiropas Savienībai, spēs nobalsot par saviem pārstāvjiem nākamajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

 
  
MPphoto
 

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pirmkārt es vēlos sirsnīgi pateikties visiem ēnu referentiem par lielisko sadarbību, kuras rezultātā mums ir sagatavots ziņojums, kas, cerams, iegūs plašu atbalstu.

Es sākšu, pieminot, ka vakar šo Parlamentu apmeklēja Horvātijas premjerministre Jadranka Kosor, kas, manuprāt, bija ļoti veiksmīgs apmeklējums. Priekšsēdētāja kungs, jūs pieminējāt, ka Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai ir svarīga ne tikai pašai Horvātijai un Eiropas Savienībai, bet tā ir svarīga arī kā signāls visam reģionam. Pirmais punkts, ko es vēlētos izmantot, lai to uzsvērtu, attiecas uz reformām. Ja kāda valsts veic uzdevumus, kas no tās tiek prasīti, tad mums ir arī jāpilda solījumi, kurus mēs tai esam devuši attiecībā uz dalību ES. Kā sacīja J. Martonyi kungs un komisārs, vēl ir jāizdara vairāki darbi. Ziņojumam joprojām ir jābūt šādam: lūdzu, izpildiet pēdējos pasākumus reformu ietvaros, lai mēs varam sasniegt mūsu kopīgo mērķi — jūnijā noslēgt līgumu.

Sarunu laikā ar J. Kosor kundzi, M Schulz kungs sacīja, ka strīds Pirānas līcī agrāk tiktu risināts, izcīnot karu. Šodien mēs apsēžamies pie galda un mēģinām atrast veidu, kā vienoties par šiem jautājumiem. Arī tas ir svarīgs signāls visam reģionam kopumā — es šeit domāju par Serbiju un Kosovu —, ka šādus strīdus var atrisināt nevis karojot, bet vienkārši sarunu un dialoga ceļā. Horvātijas premjerministre sacīja, ka viņas valstī valdība un opozīcija attiecībā uz ES dodas vienā virzienā. To apstiprināja arī sociāldemokrātu opozīcijas vadītājs Zoran Milanović, ar kuru man bija pēdējā saruna

Vakar mēs runājām par Albāniju. Arī Albānija papildus visām politiskajām debatēm to varētu izmantot kā piemēru, kā nodarboties ar lietām, kad priekšplānā izvirzās svarīgas kopīgas rūpes.

Tāpēc mums Zagrebai un visai Horvātijai kopumā šajā nolūkā ir jānosūta dubults ziņojums, ka mēs — Padome, Komisija un Eiropas Parlaments — strādājam kopā, lai jūnijā varētu pabeigt sarunas un noslēgt līgumu, un pēc tam rudenī mēs varētu dot savu piekrišanu, tādējādi faktiski ļaujot veikt ratifikācijas procesu, bet, lūdzu, — un tagad es uzrunāju Horvātiju — nodarbojoties ar joprojām problemātiskajiem jautājumiem. Korupcijas apkarošanas jomā ir jau veikti drosmīgi pasākumi, bet joprojām ir jāveic daži pēdējie pasākumi. Joprojām ir jāveic darbības attiecībā uz tiesu sistēmas reformu, un saistībā ar kuģu būvētavām. Tomēr visi šie punkti ir minēti arī mūsu ziņojumā, un tie nerada nepārvaramus šķēršļus, bet sniedz iespēju Horvātijai joprojām izpildīt attiecīgās prasības.

Ņemot to vērā, dāmas un kungi, mums šodien no visiem šeit klātesošajiem ir jānosūta Horvātijai, — un patiesi, visam reģionam — kopīgs paziņojums paskaidrojot, ka, ja kāda valsts pilda uzdevumus, kas no tās tiek prasīti, Eiropas Savienība arī turēs savus solījumus, ļaujot tai kļūt par ES dalībvalsti. Priekšsēdētāja kungs, kā jūs arī sacījāt vakar: ja mēs Horvātiju uzņemsim Eiropas Savienībā, no tā iegūs arī ES, ar nosacījumu, ka Horvātija paveiks visu to, ko mēs no tās būsim prasījuši.

Tāpēc es vēlreiz vēlos pateikties ēnu referentiem. Ja mēs spēsim Horvātijai un visam reģionam kopumā nosūtīt pēc iespējas vienotāku signālu, mēs būsim veikuši lielu soli uz priekšu ceļā uz reģiona mierīgu integrāciju.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt, PPE grupas vārdā. (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, man ir jāatzīst, ka es šodien jūtos ļoti aizkustināts, jo šis gads ir zīmīgs ar to, ka ir pagājuši 20 gadi, kopš Slovēnijā un Horvātijā tika apvienotas demokrātiskās kustības. Demokrātijai bija viens gads, un cilvēki šajās valstīs līksmoja tāpat kā Ungārijā, Čehijā un visur citur.

Pēc tam, 1991. gada 28. jūnijā Dienvidslāvijas Tautas armija veica nežēlīgu uzbrukumu. Toreiz izskatījās, ka viss atgriežas atpakaļ kā agrāk. Es atrados Vukovārā, kad šis nelielais, plaukstošais Eiropas modelis tika sagrauts, un simtiem tūkstoši cilvēku zaudēja savas mājvietas, bet tūkstoši zaudēja savas dzīvības. Kopš tā laika es esmu spējis pavadīt Horvātiju ceļā uz Eiropas Savienību. Mums ir pavisam skaidri jāatzīst, ka Horvātija ir pielikusi sevišķas pūles, lai šajā ceļā panāktu progresu.

Komisārs šodien pateica atslēgvārdu. Viņš runāja par godīgumu. Mēs varētu referenta H. Swoboda ziņojumam likt kopēju virsrakstu “Godīgums Horvātijai”, jo tas vislabāk izsaka lietas būtību. Tajā netiek runāts par privilēģijām vai atlaidēm — kā tika pareizi sacīts —, bet par godīgumu. Horvātija tagad ir gatava iestāties Eiropas Savienībā. Dažos nākamajos mēnešos atsevišķās jomās vēl ir jāveic pēdējie pasākumi. Lai kā, mēs nedrīkstam šai valstij radīt mākslīgus šķēršļus, kas diemžēl vairākkārt notika dažos iepriekšējos gados. Horvātija vēstures un kultūras kontekstā ir vienota ar Slovēniju un Ungāriju. Tā ir jāuzņem Eiropas Savienībā kopā ar šīm Centrāleiropas valstīm — arī Horvātija ir izteikta Centrāleiropas valsts. Līdz šim tas nebija noticis ļoti daudzu iemeslu dēļ, taču tagad tam ir pienācis laiks. Tāpēc mēs uz to uzstājam. Mēs nenosakām nekādus termiņus, — mēs ievērojam savu nostāju, ka kritēriji ir svarīgāki par termiņiem. Tomēr mēs noteikti aicinām neradīt nekādus mākslīgus šķēršļus, un attiekties pret šo valsti godīgi un taisnīgi.

 
  
MPphoto
 

  Ivo Vajgl, ALDE grupas vārdā. (SL) Priekšsēdētāja kungs, šodien ir pēdējā reize, kad mēs debatējam par Horvātijas kā kandidātvalsts uz pilntiesīgu līdzdalību Eiropas Savienībā progresa ziņojumu. Es vēlētos pateikties referentam Hannes Swoboda kungam, kurš ir darījis šo darbu daudzus gadus, par viņa konstruktīvo un draudzīgo pieeju, gan starp ēnu referentiem, gan arī attiecībās ar Horvātijas valdību, un es teiktu, ka arī ar Horvātijas iedzīvotājiem.

Atskatoties atpakaļ un ņemot vērā tos apstākļus, kuros Horvātija pirms divdesmit gadiem kļuva par neatkarīgu valsti, mēs varbūt varētu teikt, ka tā uz dalību ES ir gaidījusi pietiekami ilgi, ja ne pārāk ilgi. Ministr J. Martonyi, jūs mums esat sniedzis ļoti konkrētu informāciju par saviem plāniem attiecībā uz Horvātijas pievienošanās sarunām. Mēs atbalstām jūsu plānus un ceram, ka tie tiks pilnībā realizēti.

Zagrebas vadībai vēl ir daudz kas jāpaveic atlikušajos mēnešos, pirms Horvātija pabeidz sarunas. 23. sadaļa pilnībā ir bijusi Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) īpašas uzmanības centrā. Mēs par to diskutējām un vienojāmies vakar draudzīgas sarunas laikā starp G. Verhofstadt kungu, ALDE grupas priekšsēdētāju J. Kosor kundzi.

Šai sadaļai ir galvenā nozīme attiecībā uz tiesiskumu, pagātnes mantojuma seku nopietnu izvērtēšanu, efektīvu un objektīvu tiesu sistēmu, tiesisko noteiktību un vienlīdzību visiem pilsoņiem. Visām demokrātiskām valstīm, kuru pamatā ir tiesiskuma principi, — un visām Eiropas Savienības dalībvalstīm — ir jānodrošina brīvības, piemēram, atklātums un plašsaziņas līdzekļu neatkarība, minoritāšu aizsardzība, dzimumu līdztiesība, un visu to cilvēku aizsardzību, kas ar kaut ko ir atšķirīgi.

Horvātijas valdība un premjerministre Jadranka Kosor ir pelnījusi atzinību par apņēmīgu korupcijas un noziedzības apkarošanu. Horvātija ir arī jāuzslavē par to, ka tai ir veiksmīgi izdevies izveidot draudzīgas attiecības ar tās kaimiņiem, bet vienlaikus tā ir arī jāmudina risināt problemātiskos jautājumus.

Kad mēs Horvātijai dosim zaļo gaismu sarunu pēdējai kārtai, un tās pēdējam grūdienam ceļā uz pilnu dalību ES, mums ir jānorāda, ka šis ziņojums ir adresēts visām Dienvidaustrumeiropas valstīm, kurām ir tādas pašas gaidas. Mums arī ir gaidas: mēs gaidām, kad Eiropa pabeigs paplašināšanās procesu un kļūs par kontinentu, kurā valda vienotība un līdzīgas vērtības.

Lūdzu, ļaujiet man pateikt tikai vēl vienu teikumu. Vienīgi šādi Eiropas Savienība mūsdienu pasaulē varēs kļūt par pasaules līderi un piedalīties tās procesos. Pateicos, priekšsēdētāja kungs, par pacietību.

 
  
MPphoto
 

  Franziska Katharina Brantner, Verts/ALE grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pievienoties tiem kolēģiem, kas pateicās H. Swoboda kungam par labo sadarbību pagājušajā gadā, un pirmo reizi arī šajā gadā.

Es piekrītu B. Posselt kungam, ka šis ir godīgs ziņojums. Mēs ļoti gaidām Horvātijas uzņemšanu — kā tika minēts —, tiklīdz tā būs izpildījusi visus kritērijus. Šī ir īpaša valsts, kas gatavojas pievienoties Eiropas Savienībai, un ES būs īpaša atbildība pēc tam nodrošināt, ka visām citām Rietumbalkānu valstīm arī tiek dota iespēja pievienoties. No reģiona viedokļa Horvātijai tagad ir jābūt labākajai klasē, lai tās klasesbiedri var pievienoties pēc tam. Mēs esam atbildīgi citu valstu priekšā, jo, ja mēs tagad cietīsim neveiksmi un pieļausim kļūdas, tad citām valstīm būs jau daudz grūtāk pievienoties ES. Mēs nevaram atmest šo mērķi attiecībā uz Rietumbalkāniem.

Daži no jums pieminēja 23. sadaļu par korupciju. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai vajadzētu būt godīgai attiecībā uz sevi, un reāli apsvērt, kādā mērā tā ir iesaistīta arī korupcijā. Tāpēc arī mēs aicinām OLAF raudzīties, kāda ir tās ietekme uz ES. Es aicinu visas grupas pievienoties šiem centieniem, jo mums ir jābūt godīgiem arī pašiem pret sevi.

Es pēdējā punktā vēlētos norādīt, ka svarīga nozīme attiecībā uz pievienošanos ES ir tam, kā mēs attiecamies pret pagātni. Tika pieminēts ICTY. Tam ir ļoti svarīga nozīme, taču mēs arī uzskatām, ka vietējiem kara noziegumu tribunāliem vajadzētu strādāt labāk. Amnesty International ziņojumā ir uzsvērts, ka joprojām ir daudz kļūdu un trūkumu. Mēs uzskatām, ka ir jāveic daudzi uzlabojumi, piemēram, attiecībā uz liecinieku aizsardzību, un mēs vēlētos redzēt uzlabojumus arī šajā jomā. Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir ļoti svarīgi uzstāt uz šo pagātnes aspektu, un strādāt ar pagātni.

Neraugoties uz iepriekšminēto, mēs visi gaidām Horvātijas uzņemšanu šajā Parlamentā.

 
  
MPphoto
 

  Geoffrey Van Orden, ECR grupas vārdā. Priekšsēdētāja kungs, mēs uzskatām, ka paplašināšanās ir viens no veiksmīgākajiem ES politikas aspektiem, ja vien tā tiek veikta saskaņā ar stingriem kritērijiem, un ir izdarīti secinājumi no iepriekšējām pievienošanās reizēm.

Saskaņā ar Padomi pievienošanās sarunas ar Horvātiju ir tuvu noslēgumam, bet mēs no Komisijas zinām, ka vēl nav pievērsta pienācīga uzmanība korupcijas problēmām un tiesu reformai. Tas ir ļoti nopietni. Mūsu bažas nav izdomātas.

Horvātijai, kurā ir 4,5 miljoni iedzīvotāju, acīmredzamas problēmas sagādā gandrīz miljons nepabeigtu tiesas lietu, no kurām ievērojams skaits ir saistītas ar īpašumtiesību ļaunprātīgu izmantošanu. Arī plašsaziņas līdzekļu brīvība ir apdraudēta. Iepriekšējie ministri ir apsūdzēti korupcijā. Daži to varētu uzskatīt par rīcības apliecinājumu. Reāli tā atklāj neefektīvu rīcību, kurai diez vai ir pievērsta pienācīga uzmanība. Starp politiķiem un tiesu sistēmā izplatītā korupcija nozīmē neizdošanos apturēt organizēto noziedzību, kas tieši saistīta ar Balkānu maršrutu.

Neraugoties uz šeit aprakstīto garo problēmu sarakstu, Horvātijas drīzā uzņemšana ES, šķiet, ir iepriekšpieņemts lēmums. Būtu nožēlojami, ja pievienošanās process kļūtu par tīru formalitāti, kas atkarīga no subjektīvām politiskām kaprīzēm, un tiktu pabeigts pirms šo fundamentālo problēmu atrisināšanas.

 
  
MPphoto
 

  Takis Hadjigeorgiou, GUE/NGL grupas vārdā.(EL) Priekšsēdētāja kungs, mēs, Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederatīvās grupas pārstāvji, atbalstām Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai, un ticam, ka tā drīzumā kļūs par pilntiesīgu dalībvalsti, ar nosacījumu, ka šāda ir Horvātijas iedzīvotāju griba, un ja vien šī valsts būs izpildījusi visus pievienošanās kritērijus.

Progresa ziņojumā ir atzīmēts, un mēs atzinīgi vērtējam, progresu, kas ir panākts attiecībā uz bēgļu atgriešanos, sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības jomā, un mazinot atšķirības starp kaimiņvalstīm. Tomēr mēs aicinām veikt turpmākas reformas, īpaši tiesu sistēmā un korupcijas apkarošanā.

Tomēr mums ir arī jāpievērš uzmanība Horvātijas iedzīvotāju sociāli–ekonomiskajām problēmām, piemēram, nabadzībai, ilgtermiņa bezdarbam un darba tiesību mazināšanai. Diemžēl priekšlikumi veicināt liberālo ekonomiku Horvātijas iedzīvotāju sociāli–ekonomisko situāciju var tikai pasliktināt.

Tāpēc mēs atbalstām reālas sociālās attīstības veicināšanu, kas garantētu atbilstošu dzīves kvalitāti visiem Horvātijas pilsoņiem, modernizējot sociālās aizsardzības sistēmu, risinot bezdarba problēmu, uzlabojot pieeju medicīnas pakalpojumiem, mājokļiem un izglītībai un izskaužot diskrimināciju, īpaši attiecībā pret minoritātēm.

 
  
MPphoto
 

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, kopš 2005. gada oktobra, kad tika pieņemts lēmums sākt sarunas par Horvātijas pievienošanos ES, Horvātijas valdība ir veikusi plašas izmaiņas valsts darbībā, ar mērķi labāk sagatavot Horvātiju dalībai ES.

Lielākais progress pievienošanās procesā tika panākts 2010. gadā, kad mūsu horvātu draugi pabeidza sarunas par vairākām sarežģītām sadaļām, un veica pamatīgas izmaiņas valsts konstitūcijā, kā arī panāca progresu, meklējot civilizētu risinājumu robežstrīdu jautājumos ar kaimiņvalstīm. Serbijas prezidenta B. Tadiča oficiālā vizīte Vukovārā parādīja, ka attiecības starp Horvātijas un Serbijas pilsoņiem arī var tikt veidotas, balstoties uz savstarpēju respektu, cieņu un sapratni.

Ātrums, kādā pievienošanās process tiks pabeigts, tagad ir atkarīgs vienīgi no Horvātijas, kurai, pēc visu ES pievienošanās nosacījumu izpildes, valsts mēroga referendumā ir arī jāsaņem savu pilsoņu piekrišana šim solim. Es patiesi novēlu mūsu horvātu draugiem labi ātri pabeigt pēdējās sadaļas, un tautas balsojumā spēt apliecināt savu gatavību kļūt par Eiropas Kopienas daļu.

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētāja kungs, mazāk kā pirms 20 gadiem Horvātija cīnījās par savas neatkarības nosargāšanu. Tagad tā tiek atdota bez neviena šāviena.

Horvātijai ir bijis jāveic plašas un uzmācīgas izmaiņas tiesību aktos. Tā arī nevarēja sniegt atbalstu savām svarīgākajām rūpniecības nozarēm un cilvēkiem, kas tajās strādāja. Horvātiem visas šī lietas bija jādara, pirms Eiropas Savienība parāda labvēlību un piekrīt Horvātijas dalībai ES.

Pats svarīgākais ir, ka visas šīs izmaiņas tiek pieļautas, pirms cilvēki ir snieguši savu piekrišanu apsolītajā referendumā, un kas pat vēl nav jautāta. Neskatoties uz to, ka sabiedriskās domas aptauju rezultāti liecina, ka pilsoņu vairākums neatbalsta Horvātijas dalību ES, pozitīvs iznākums referendumā tiek uzskatīts par pašsaprotamu. Kad milzīgas izmaiņas tiek veiktas, gaidot piekrišanu, kas vēl tikai ir jāsaņem, mēs varam būt pārliecināti, ka šī piekrišana tiek uzskatīta par tīru formalitāti.

Ziņojumā ir teikts, ka redaktori un žurnālisti sūdzas par pārmērīgo politisko spiedienu. Tomēr tajā nekas nav sacīts par to, kā šis spiediens ļaus organizēt referendumu brīvi un godīgi.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, būtībā ir sācies pievienošanās procesa pēdējais posms, ciktāl mēs apspriežam šo jautājumu ar Kopienas iestādēm, jo pēc tam vēl paliek ratifikācijas process valstu parlamentos, kas arī noteikti nebūs viegls. Tomēr, tā kā atrodoties Ārlietu komitejas priekšsēdētāja amatā man ir bijusi iespēja ES paplašināšanās procesa ietvaros uzmanīgi vērot iepriekšējo divpadsmit dalībvalstu pievienošanos, es varu sacīt, ka Horvātija ir valsts, kas ilgā laikposmā ir paveikusi ievērojamu darba apjomu, lai izpildītu kritērijus, un tāpēc virzība uz “jā” ir vērtējama pozitīvi.

Mums ir jāatbalsta Horvātijas pievienošanās ES politisku iemeslu dēļ. Tas ir arī signāls citām valstīm, kurām varbūt ir bijis ilgi jāgaida, kamēr tiek atvērtas durvis uz Eiropu, nevis paliek aizvērtas, kā tas pārsvarā notiek. Ir svarīga kopējā politiskā ideja. Tomēr, balstoties uz mūsu pieredzi ar citām valstīm, es teiktu, ka Horvātijai ir jāstrādā, lai reformētu tās tiesu un administratīvās sistēmas arī paši savās interesēs, neatkarīgi no pievienošanās procesa. Kad lietu izskatīšana tiek atlikta pārāk ilgi, vai tiek izvirzītas apsūdzības korupcijā, bet pret apsūdzētajiem ierosinātās tiesvedības notiek pārāk ilgi, tas kavē valsts kopējo attīstību. Šajā ziņā ir jāpaveic vairāk.

 
  
MPphoto
 

  Göran Färm (S&D).(SV) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlētos ļoti pateikties referentam H. Swoboda kungam, kurš ir paveicis teicamu darbu. Horvātija ir pavisam tuvu tam, lai kļūtu par ES dalībvalsti, bet atsevišķas problēmas vēl paliek, piemēram, cīņa pret korupciju. Horvātija ir pieņēmusi jaunus un labākus tiesību aktus, taču tagad ir jāīsteno reforma. Ir nepieciešama efektīva izmeklēšana, apsūdzības un tiesu prakse.

Tieši tagad visa uzmanība ir pievērsta bijušajam konservatīvās alianses premjerministram Ivo Sanader, kurš atrodas cietumā Austrijā. Mēs atzinīgi vērtējam to, ko žurnālisti un politiķi Horvātijā ir parādījuši, atklājot korupciju politiskajā elitē. Tomēr Ivo Sanader gadījums ir arī pārbaudījums visai Eiropas Savienībai, tā kā korupcijā vienmēr ir iesaistītas divas puses. Ņemot vērā apsūdzības, ar kurām Ivo Sanader neatbilstošā veidā mēģināja ietekmēt ES, es ierosināju, ka Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojam (OLAF) vajadzētu sadarboties ar Horvātijas izmeklētājiem, lai noskaidrotu šo informāciju, jo mēs, protams, nezinām, vai tā ir taisnība.

Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) vēlas dzēst šo svarīgo rezolūcijas daļu, bet, kopā ar Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupu, mēs aicinām visas politiskās grupas to atbalstīt. ES ir jārīkojas tālredzīgi, tā vietā, lai visu atbildību vienkārši uzveltu Horvātijai.

 
  
MPphoto
 

  Lena Ek (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs, šajos globālās ekonomiskās krīzes nemierīgajos apstākļos ir iepriecinoši redzēt, ka Horvātija saglabā stingru kursu uz dalību ES.

Līdz šim sasniegtais progress ir bijis iespaidīgs, bet es vēlos uzsvērt, ka šis pozitīvais impulss tagad ir jānovirza uz citām jomām, kurās vēl daudz kas ir jāpaveic.

Šodien es vēlētos uzsvērt divus punktus. Pirmais no tiem ir tiesu sistēmas reforma un stiprināšana. Spēcīga un neatkarīga tiesu sistēma ir ļoti svarīgs priekšnosacījums, lai varētu apkarot korupciju un ilgtermiņā nodrošināt tiesiskumu. Tas nav jautājums tikai par noziedznieku apcietināšanu; jautājums ir, ko ar viņiem darīt pēc tam. Citādi centieniem apkarot korupciju un organizēto noziedzību nebūs rezultātu.

Otrais punkts, ko es vēlos pieminēt, ir nepieciešamība Horvātijas sabiedrībai balstīties uz iecietību. Eiropas projekts ir saistīts ar izlīgumu, un ne tikai starp valstīm — un es atzinīgi vērtēju attiecību uzlabošanos ar Horvātijas kaimiņvalstīm —, bet arī valstu ietvaros. Vardarbības draudi pret minoritātēm ir pilnīgi nepieņemami. Es pilnībā saprotu, cik tas ir grūti, bet es esmu cieši pārliecināts, ka tā ne tikai veicinās sarunas par pievienošanos ES, bet arī, ka šie centieni paši par sevi dos tiešu labumu Horvātijas sabiedrībai.

 
  
MPphoto
 

  Tomasz Piotr Poręba (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs, mums nešauboties ir jāatbalsta Ungārijas prezidentūras godkārīgie plāni pabeigt sarunas ar Horvātiju šā gada pirmajā pusē. Horvātijas dalība Eiropas Savienībā nozīmēs, ka mēs būsim ieguvuši svarīgu un konstruktīvu sabiedroto, tā kā šī valsts jau spēlē svarīgu lomu un darbojas reģionā kā nozīmīgākais stabilizējošais spēks, un piemēru daudzām citām Balkānu valstīm, kuras arī domā nākotnē pievienoties Eiropas Savienībai.

Šodien es vēlētos izteikt savu lielo cieņu un apbrīnu par reformām, kuras ir veikusi Horvātijas valdība un Horvātijas sabiedrība, jo īpaši tām, kas attiecas uz korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanu, un valsts pārvaldes un tiesu sistēmas reformām. Protams, ka daudzās jomās vēl ir jāveic uzlabojumi un jāpabeidz iesāktie procesi. Es ceru, ka tas tiks sasniegts pēc iespējas ātrāk. Ir arī taisnība, ka no Horvātijas līdz mums nonāk baumas, ka Horvātijas iedzīvotāji nav pilnībā pārliecināti par to, ka dalība ES viņu valstij nesīs labumu. Es uzskatu, ka no mūsu puses būtu gudri sadarbībā ar Horvātijas valdību veikt pasākumus, kas nekavējoties palīdzētu mainīt šo tendenci.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder (EFD). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, Horvātija ir sasniegusi labu progresu tās ceļā uz dalību ES. Par to nav jāšaubās, un es par to esmu gandarīts Tomēr pastāv divas problēmas, par kurām es esmu nopietni noraizējies.

Korupcija šajā Balkānu valstī joprojām ir plaši izplatīta, sk., piemēram, rezolūcijas, par ko mēs pašlaik debatējam, 7. un 8. apsvērumu. Tai ir galvenā ietekme uz ekonomiku un tirdzniecības attiecībām ar šo valsti. Mums neatliekami ir vajadzīga labāka pieeja šās problēmas risināšanā, iespējams, sadarbībā ar Eiropas iestādēm.

Manas otrās bažas attiecas uz vājo pārvaldes organizāciju šajā valstī, sk. rezolūcijas 28. apsvērumu. Pārdomāta pārvaldes organizācija ir nepieciešama, lai pienācīgi ieviestu ES tiesību aktus, un notikumi Horvātiju nepārsteigtu nesagatavoti.

Kamēr vien šīm vājajām vietām netiek pievērsta uzmanība, es būšu noraizējies par ātro tempu, kādā Ungārijas prezidentūra vēlas īstenot Horvātijas pievienošanos ES. Manuprāt, izdarot secinājumus no iepriekšējās pieredzes, mums par mērķi vajadzētu izvirzīt pievienošanās kvalitāti, bet ne pašu pievienošanos. Tas mums palīdzētu nodrošināt iedzīvotāju atbalstu un Holandes pilsoņu atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, kopumā attīstība Horvātijā notiek pareizajā virzienā. Teorija ir pilnīga, tomēr tā vēl ir jāpierāda praksē. Tomēr pastāv trīs jomas, kurās joprojām ir jāpaveic nozīmīgs darbs.

Pirmkārt, Horvātijai ir ciešāk jāsadarbojas ar Hāgas Starptautisko tiesu, lai paātrinātu progresu attiecībā uz cilvēktiesībām un lietu ierosināšanu pret bijušajiem kara noziedzniekiem. Kā minēts Amnesty International izdevumā “Behind a Wall of Silence”, pastāv atsevišķi kliedzoši cilvēktiesību pārkāpumu gadījumi , kuriem joprojām ir jāpievērš uzmanība. Cilvēktiesību aizsardzība Eiropas Savienībai ir galvenais jautājums. Mēs nedrīkstam būt gatavi saistībā ar to ielaisties nekādos kompromisos, un mēs patiesi neesam gatavi saistībā ar cilvēktiesību jautājumiem ielaisties nekādos kompromisos.

Otrkārt, Horvātijā pastāv augsts korupcijas līmenis. Tā joprojām aptver visu sabiedrību, rūpniecību un politiku. Es atzinīgi vērtēju pūles, ko Horvātijas valdība velta cīņai pret korupciju savā valstī, bet tai pašā laikā mums ir arī jāpieprasa, lai šai problēmai arī turpmāk tiktu neatlaidīgi meklēti risinājumi.

Treškārt, Horvātijai pašai savās interesēs ir jānodrošina, ka tagad tiek panākts straujš progress attiecībā uz tiesu sistēmā uzsāktajām reformām.

 
  
  

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

 
  
MPphoto
 

  Krzysztof Lisek (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, pirms diviem gadiem, kad es biju Polijas Parlamenta Ārlietu komitejas priekšsēdētājs, man bija prieks uzņemt Horvātijas Ārlietu komitejas locekļus. Izmantojot gadījumu, Horvātijas komitejas locekļi man pajautāja, vai es zinu, cik daudz poļu pašlaik pavada savas brīvdienas Horvātijā, nodarbojoties ar burāšanu. Izrādījās, ka atbilde ir: kopumā vairāki desmiti tūkstoši cilvēku. Miljoniem tūristu, kas apmeklē šo brīnišķīgo valsti, šodien mums var pastāstīt, ka Horvātija ir mūsdienīga un demokrātiska valsts, un apstiprināt, ka tā ir gatava dalībai Eiropas Savienībā. Tomēr šie paši Horvātijas komitejas locekļi man arī jautāja, kā Polija pārstrukturēja savas kuģu būvētavas. Citiem vārdiem sakot, joprojām paliek vairākas problēmas, kā visi to šeit jau minēja, un tās ir problēmas, kas jāatrisina. Neraugoties uz visu, es ceru, ka piepildīsies J. Martonyi kunga cerības, ka mūsu ungāru draugi un Eiropas Komisija pabeigs sarunas, un šodien mēs no Polijas diplomātijas vadītāja R. Sikorski kunga, kurš kopā ar mums būs Parlamentā, dzirdēsim, ka Polija priecāsies redzēt Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai, kamēr tā vadīs ES Padomes prezidentūru.

 
  
MPphoto
 

  Zoran Thaler (S&D). - (SL) Priekšsēdētājas kundze, ļaujiet man pievienoties daudzajām uzslavām, kas tiek izteiktas par referenta H. Swoboda pieeju un darbu.

Es patiesi ceru, ka Horvātijai un H. Swoboda kungam šis tiešām būs pēdējais ziņojums, un ka Horvātija mums pievienosies, cik drīz vien iespējams. Jebkurā gadījumā, dalība ES ļaus Horvātijai atgūt laiku, ko tā ir zaudējusi, pievienojoties ES.

Patiesi, ja mēs paraugāmies uz Horvātijas ekonomikas, sabiedrības, kultūras un mākslas attīstības stadijām, tad šo valsti var viegli pieskaitīt to valstu grupai, kas pievienojās Eiropas Savienībai pirms septiņiem gadiem. Es iesaku Zagrebas varas iestādēm izmantot Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai, lai visbeidzot izskaustu korupcijas un noziedzības kultūru. Objektīvu plašsaziņas līdzekļu brīvību attīstība un objektīvu žurnālistu aizsardzība, kuri strādā Horvātijas sabiedriskās televīzijas raidsabiedrībā, ir cits sevišķi svarīgs jautājums.

Horvātijas pievienošanās ES nozīmē, ka mēs apkampjam Balkānu reģionu un pastiepjam tam roku. Es ceru, ka mēs strādāsim kopā ar mūsu horvātu kolēģiem, lai šajā joprojām nemierīgajā reģionā atnestu stabilitāti un progresu.

 
  
MPphoto
 

  Andrey Kovatchev (PPE). - (BG) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos pateikties H. Swoboda kungam par viņa labo darbu, un es tiešām ceru, ka šis ziņojums ir pēdējais, pirms Horvātija paraksta Pievienošanās līgumu Eiropas Savienībai.

Es uzskatu, ka Horvātijas iestāšanās ES dos stimulu reformām šajā reģionā, un tā būs veiksme visai Eiropai. Horvātija nesen pati deva šādus signālus, bez maksas nodrošinot acquis communautaire juridiskos tulkojumus saviem kaimiņiem no bijušās Dienvidslāvijas — Bosnijai–Hercegovinai, Serbijai, Melnkalnei un Maķedonijai. Tādējādi šī valsts ir parādījusi, ka tā vēlas un spēj sniegt ieguldījumu šā Eiropas reģiona nākotnē.

Horvātijas uzņemšana Eiropas Savienībā būs skaidra zīme, ka ES ievēro savas apņemšanās attiecībā uz Rietumbalkāniem, un paplašināšanās ir atvērts process. Es vēlētos uzsvērt, ka, lai gan katrai valstij mūsu kontinentā ir pašai savas problēmas, mums vajadzētu būt uzmanīgiem, norādot uz Austrumeiropas valstīm, kad runājam par korupciju un noziedzību.

Tā nav raksturīga iezīme tikai šim reģionam, bet problēma mums visiem, un tikai ar apvienotām pūlēm mēs varam ierobežot negatīvās tendences šajā jomā. Pārredzamība un demokrātija ir nemainīgas vērtības, un tieši šā iemesla dēļ mums ir jāatbalsta un jāveicina reformas Rietumbalkānos. Es novēlu Horvātijai visu to labāko un ceru, ka varēšu to šeit sveikt kā 28. Eiropas Savienības dalībvalsti.

 
  
MPphoto
 

  László Tőkés (PPE).(HU) Priekšsēdētājas kundze, mums ļoti kritiski vajadzētu vērtēt ES rīcību, jo lai gan Horvātija vairākos apsektos jau bija gatava pievienoties ES iepriekšējā paplašināšanās reizē pirms sešiem gadiem, tās pievienošanās joprojām tiek kavēta. Tāpēc mēs varam tikai piekrist Ungārijas prezidentūras mērķim padarīt Horvātijas integrāciju par vienu no tās galvenajām prioritātēm tās prezidentūras termiņa laikā. Līdzīgi, mēs varam tikai piekrist Ungārijas premjerministra Viktor Orbán paziņojumam, ka Eiropas apvienošanu nav iespējams pabeigt bez Rietumbalkānu valstu integrācijas. Bijušās Dienvidslāvijas valstis, kuras paliek ārpusē, ir kā atvērti melnie caurumi ES kartē. Horvātijas pievienošanās ES iezīmē sākumu šās situācijas maiņai. Kā vakar sacīja Horvātijas premjerministre Jadranka Kosor, mūsu morālais pienākums ir iedrošināt Dienvidaustrumu Eiropas valstis, jo tām nav alternatīvas integrācijai.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētājas kundze, gan H. Swoboda ziņojums, gan arī prezidentvalsts un komisāra Š. Füle paziņojumi liecina, ka klimats sarunu noslēgšanai ar Horvātiju ir ļoti pozitīvs. Īpaši vajadzētu uzsvērt pašas Horvātijas izrādīto apņēmību, piemēram, premjerministres J. Kosor kundzes personā, ne tikai attiecībā uz pašu sarunu pabeigšanu, bet arī attiecībā uz sadarbību ar valsts kaimiņiem un Starptautisko Kara noziegumu tribunālu. Horvātijai palīdzēs arī izredzes tuvā nākotnē pabeigt sarunas un plenārsēžu zālē dominējošais nosakņojums. Svarīga zīme ir, ka nekādām problēmām turpmāk nebūs ļauts uzkrāties, un gaidīšana 20 gadu garumā noslēgsies ar Pievienošanās līguma parakstīšanu. Izteiksim atzinību Horvātijai arī par tās simboliskajiem žestiem, piemēram, nododot pilna acquis communautaire tulkojumu visiem saviem kaimiņiem, kas strādā, lai varētu pievienoties ES. Es vēlētos izteikt atzinību par H. Swoboda kunga veikto darbu, un es arī esmu pārliecināts, ka šis ir pēdējais ziņojums par Horvātijas progresu, gatavojoties dalībai ES. Mēs šo valsti drīz sveiksim kā Eiropas Savienības dalībvalsti.

 
  
MPphoto
 

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D).(HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, ministra kungs, es nepārprotami atbalstu Ungārijas prezidentūru tās centienos jūnijā pabeigt pievienošanās sarunas ar Horvātiju. Vairākos aspektos Horvātija ir panākusi augstāku attīstības līmeni kā dažas ES dalībvalstis. Kā minēja J. Martonyi kungs, ir acīmredzami, ka joprojām ir daudz jāpaveic. Hannes Swoboda kungam ir lieliska izpratne par Rietumbalkānu reģiona sarežģītību.

Horvātijas veiksmes stāsts varētu kalpot kā pamudinājums Serbijai un citām Rietumbalkānu valstīm. Mūsu draugiem Rietumbalkānos un mūsu horvātu kolēģiem būtu svarīgi saprast, ka to iekšējās reformas ir jāīsteno nevis tāpēc, ka to vajadzētu Eiropas Savienībai, bet gan tāpēc, ka tas ir vajadzīgs viņu pašu iedzīvotājiem. Es uzskatu, ka ārkārtīgi svarīgi ir uzlabot serbu, ungāru un citu nacionālo minoritāšu situāciju, un nodrošināt Krajinas serbu pelnītu atgriešanos, kas bija bēguši vai izraidīti, un noregulēt kaimiņattiecības starp Slovēniju un Horvātiju. Mums ir atzinīgi jāvērtē tas, ka Horvātijas valsts vadītājs ir izrādījis vairākus žestus attiecībā uz vēsturisko izlīgumu starp Serbiju, Bosniju–Hercegovinu un Horvātiju.

 
  
MPphoto
 

  Jelko Kacin (ALDE). - (SL) Priekšsēdētājas kundze, Horvātijas valdībai un Eiropas Komisijai es novēlu daudz apņēmības, pacietības, neatlaidības un enerģijas, pabeidzot reformas, un es arī novēlu, ka Horvātija savas neatkarības divdesmito gadadienu varbūt varētu atzīmēt, pabeidzot pievienošanās sarunas.

Es to patiesi novēlu. Tomēr, to, kas izrādīsies iespējams, ir atkarīgs no Horvātijas valdības un sadarbības starp to, t.i., valdošo koalīciju, un Horvātijas parlamenta opozīciju. Tagad mums ir vajadzīga arī lielāka jutība pret sociālajām problēmām un gatavība reaģēt politiķu starpā. Pašreizējā ekonomiskā krīze visus ieguvumus, ko Horvātijas ekonomikai un tās pilsoņiem var atnest pievienošanās ES, liek novirzīt of sociālajām prioritātēm, un palielina pret Eiropas Savienību vērsto kritiku.

Visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, Horvātijai ir arī vajadzīgs, lai tās iedzīvotāji referendumā nobalsotu “par”. Horvātijas pievienošanās procesa tempa palēnināšanās tai neradītu nekādas katastrofālas sekas, taču šādi tiktu sūtīts ļoti negatīvs vēstījums Rietumbalkānu valstīm, kuras ir ceļā uz ES. Nepabeidzot sarunas, Horvātijas parlamenta deputāti nevarēs iegūt novērotāja statusu šajā Parlamentā un piedalīties plenārsēdēs. Tāpēc es aicinu jūs uzturēt tempu un pielikt visas pūles.

 
  
MPphoto
 

  Marije Cornelissen (Verts/ALE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka arvien tuvāk ir tā diena, kad Horvātija varēs pievienoties ES. Zaļo/Eiropas Brīvās apvienības grupa stingri atbalsta visu Balkānu valstu, kā arī Turcijas, pievienošanos ES. Taču mēs esam tik dedzīgi šo valstu pievienošanās atbalstītāji tieši tāpēc, ka pievēršam tik lielu nozīmi tām reformām, kas jāveic, lai sasniegtu dalību. Horvātija šīs reformas vēl nav pabeigusi. Šim procesam ir jāturpinās.

Tāpēc balsojot mēs centīsimies nodrošināt, lai ziņojumā netiktu norādīti nekādi konkrēti datumi. Iespējams, ka sarunas varēs pabeigt šā gada pirmajā pusē, bet tikpat labi tas var arī nenotikt. Jautājums nav par to, kad tiks pabeigtas sarunas. Jautājums ir par to, vai Horvātija tad atbildīs visiem kritērijiem.

Patiesi, viena mācība, ko mēs esam guvuši no Rumānijas un Bulgārijas pievienošanās, ir, ka mums nav jānosaka konkrēts datums. Tā vietā mums ir jāizskaidro, kas vēl ir jāpaveic. Vēl viena lieta: viens no jautājumiem, saistībā ar kuru Horvātijai vajadzētu paveikt mazliet vairāk, ir seksuālo minoritāšu aizsardzība. Būtu jauki, ja mūsu pašreizējā ES prezidentvalsts parādītu labu piemēru, Budapeštā, 2011. gada 18. jūnijā, atļaujot rīkot geju praidu.

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). - Priekšsēdētājas kundze, kā paskaidrots ziņojumā, Horvātijas progress ceļā uz dalību ES turpina noritēt labvēlīgi. Britu konservatīvie atbalsta ES paplašināšanos, lai iekļautu tās valstis, kas pilnībā atbilst Kopenhāgenas kritērijiem, jo mēs ticam, ka lielāka ES veicinātu to, ka savienība kļūtu elastīgāka un mazāk centralizēta.

Horvātiju vajadzētu uzslavēt par tā centieniem izskaust korupciju, kā liecina bijušā premjerministra I. Sanader apcietināšana. Es priecājos, ka Slovēnija vairs nebloķēs Horvātijas pievienošanos ES šo divu valstu robežstrīda dēļ. Šis vienmēr ir bijis divpusējs jautājums, taču tam nekādi nevajadzētu kavēt Horvātijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Vēl ir arī neliels strīds ar Melnkalni, attiecībā uz kuru es referents, ko izšķirs Starptautiskā tiesa.

Es kā Melnkalnes referents un liels Serbijas draugs arī uzskatu, ka Horvātijas pievienošanās ES paātrinās visa bijušās Dienvidslāvijas reģiona integrāciju Eiropas Savienībā. Es ceru, ka Horvātijas dalība iedvesmos abas valstis paātrināt reformas, un Horvātija pēc iestāšanās ES necentīsies kārtot vecus rēķinus, bloķējot Serbijas pievienošanos.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētājas kundze, starp kandidātvalstīm Horvātija ir zināma kā valsts, kas panākusi lielāko progresu. Tas nav pārsteidzoši, jo kulturāli un vēsturiski tā dziļi sakņojas Centrāleiropā. Horvātija savu gatavību pievienoties ES ir pierādījusi vairākkārt, piemēram, atrisinot zvejas strīdu. Turpmāki pasākumi, protams, ir jāveic saistībā ar korupciju, bet acīmredzami netrūkst gribas to darīt, kā liecina bijušā premjerministra Ivo. Sanader apcietināšana. Zināms progress ir panākts arī attiecībā uz kara noziegumu atšķetināšanu. Šai ziņā atliek tikai gaidīt, kāda nozīme būs Vācijas apcietināšanas orderiem, kas izsniegti bijušajiem augsta līmeņa Dienvidslāvijas izlūkdienesta darbiniekiem.

Horvātija, šķiet, ir gatava attālināties no savas pagātnes, piemēram, sniedzot atbalstu kara bēgļiem, kas vēlas atgriezties. Šajā ziņā būtu arī vēlams, ka ES atbalstītu ne tikai kara bēgļus, bet arī pārvietotās personas un meklētu risinājumu Donavas švābu restitūcijas prasībām.

 
  
MPphoto
 

  Jean-Pierre Audy (PPE).(FR) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos īpaši atzīmēt sava kolēģa H. Swoboda kunga līdzsvaroto rezolūciju, un teikt, ka tā mums ir ļoti svarīga, lai šī pievienošanās būtu veiksmīga. Tas man liek pievērst uzmanību nopietnas šaubas, kas pastāv noteiktās sabiedrības viedokļa jomās, ņemot vērā, ka šī pievienošanās notiks nepareizā laikā. Vēsture nedarbojas pēc grafika, un mēs tagad atrodamies krīzes posmā. Eiropas iedzīvotājiem ir nopietnas šaubas.

Pēc Berlīnes mūra krišanas ES tika uzņemta bijušā padomju bloka valstu grupa, un šodien mēs turpinām uzņemt valstis, izvērtējot tās atsevišķi. Tāpēc es, komisāra kungs, domāju, ka visās ES dalībvalstīs, un varbūt pat pašā Horvātijā, ir vajadzīga nozīmīgākā komunikācijas kampaņa, lai izskaidrotu visus sasniegumus, ka visas sadaļas ir attiecīgi ievērotas, un ir veikti nopietni sagatavošanās darbi, lai Horvātija varētu pievienoties ES.

Tas ir mans priekšlikums, jo pievienošanās nav Eiropas pārziņā. Pievienošanās ir valstu un to iedzīvotāju pārziņā. Mūsu pienākums ir nodrošināt, lai šī pievienošanās būtu veiksmīga. Šajā sarežģītajā Eiropas integrācijas posmā, kuram mēs pašlaik ejam cauri, izmantosim visus mūsu rīcībā esošos līdzekļus.

 
  
MPphoto
 

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man pateikties par šīm pamudinošajām un konstruktīvajām debatēm. Eiropas Parlamenta rezolūcijas projekts ar tā līdzsvaroto paziņojumu ir ļoti svarīgs atbalsts darbam, ko ir uzņēmusies veikt Komisija. Tajā ir sniegti daudzi noderīgi ieteikumi turpmākam darbam, kas jāveic Horvātijai, un es īpaši atzinīgi vērtēju daudzās atsauces uz godīgumu, kvalitāti un uzticamību, kas tika izteiktas šodienas debatēs.

Es arī pilnībā piekrītu tiem šodien izteiktajiem apgalvojumiem, kuros tika uzsvērts, ka viss šis process un nepieciešamie pasākumi ir Horvātijas pilsoņu labā. Šos ieguvumus nākamajos mēnešos vajadzēs skaidri paziņot.

Konstruktīvais un stingrais atbalsts, ko Parlaments sniedz Horvātijas pievienošanās procesam, ir svarīgs signāls. Tas ir svarīgs ne tikai pašai Horvātijai, bet visām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Patiesi, jūsu atbalsts pamudinās viņus uzturēt centienus ceļā uz Eiropas Savienību un sarunu veiksmīgu pabeigšanu tikpat intensīvus.

 
  
MPphoto
 

  János Martonyi, Padomes priekšsēdētājs. Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt un galvenokārt, prezidentvalsts vārdā es vēlētos izteikt atzinību un pateicību par Parlamenta, — un jo īpaši, referenta H. Swoboda kunga — ilgstošo iesaistīšanos un pozitīvo ieguldījumu centienos, ko mēs pieliekam, lai panāktu virzību ne tikai attiecībā uz veiksmīgu ES paplašināšanos, uzņemot Horvātiju, bet progresu attiecībā uz paplašināšanās procesu kopumā.

Esmu cieši pārliecināts, ka visus šos centienus ļoti labi apliecināja šā rīta ļoti konstruktīvās un ļoti noderīgās debates. Es arī noteikti uzskatu, ka rezolūcija, kas mums ir jāpieņem, uzsvērs Parlamenta ļoti svarīgo lomu, kas patiesi attiecas ne tikai uz konkrēto jautājumu par Horvātijas pievienošanos.

Šādi tiks sūtīts ļoti svarīgs vēstījums Eiropas sabiedrības viedoklim, Eiropas pilsoņiem, par to, ka paplašināšanās patiesi atbilst viņu labākajām interesēm, un varbūt pārliecinās viņus par to, ka nogurums saistībā ar paplašināšanos, kas arvien vairāk sāka izpausties tieši pēc tā, ko mēs tagad dēvējam par Eiropas atkalapvienošanos, ir pārgājis, un paplašināšanās procesa vilcienam ir jāturpina doties uz priekšu.

Vienlaikus šādi tiks sūtīts arī ļoti svarīgs politiskais vēstījums citām kandidātvalstīm un potenciālajām kandidātvalstīm. Tas ir uzsvērts arī jūsu ziņojumā un rezolūcijā. Mēs visi zinām, ka galvenais stabilitātes, sadarbības un izlīguma faktors Rietumbalkānos patiesi ir Eiropas perspektīva.

Tāpēc Eiropas perspektīvai ir jābūt uzticamai, un tā ir jāuzsver un jāapliecina ar konkrētiem pasākumiem. Tieši viens no tiem ir gaidāmā Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai. Mēs visi zinām, ka tas, ar ko mēs šeit nodarbojamies, ir nepabeigts pasākums. Eiropa joprojām nav pabeigta, un mūsu pamatmērķis ir uzņemties šā procesa vadību.

Dažas ļoti svarīgas piezīmes un komentāri tika izteikti, piemēram, attiecībā uz to, vai pievienošanās sarunas ir bijušas pārāk garas, vai nē. Ir tiesa, ka sarunas ir ilgušas gandrīz sešus gadus, un ka tas ir ilgāk, nekā sarunu process bija mūsu valstīm. Es tagad ieteiktu padomāt par nākotni un mēģināt maksimāli paātrināt šo procesu.

Ļoti nozīmīgs progress un daudzi svarīgi sasniegumi ir panākti abās pusēs, un es tikai vēlētos atkal un atkal uzsvērt mūsu apņēmību, ka ar visu pušu apvienotām pūlēm mēs tagad varam veidot ticamu, labas kvalitātes paplašināšanos. Tas mums visiem, gan tagadējās Eiropas Savienības ietvaros, gan ārpus tās, būtu ārkārtīgi svarīgs vēstījums.

Es vēlos vēlreiz pateikties par jūsu ļoti svarīgajām domām un komentāriem, kā arī izteikt savu pateicību Komisijai —, protams, cerot, ka mēs varēsim realizēt savu mērķi, kas ir, es atkārtoju, sarunu pabeigšana līdz šā gada jūnija beigām.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis rezolūcijas priekšlikumu saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu par šo debašu tematu(1).

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks šodien, otrdien, 16. februārī plkst. 12.00.

Rakstiski paziņojumi (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski.(IT) Mēs ceram, ka Horvātija panāks strauju progresu sarunās par dalību ES. Horvātijas pievienošanās procesa paātrināšanai ir izšķiroša nozīme, ja mēs tās stratēģiski ģeopolitisko atrašanās vietu uzskatām par vārtiem uz Centrāleiropas tirgiem. Tāpēc ir nepieciešama integrēta ostu attīstība un savienojumi ar Eiropas transporta koridoriem, īpaši ņemot vērā to, ka Horvātija saņems ievērojamu ES finansējuma plūsmu, no kuras 60 % tiks piešķirti infrastruktūrai.

Lai tas notiktu, Horvātijai ir jāturpina īstenot vajadzīgās reformas. Īpaši tai ir jāpastiprina valsts pārvalde, tiesu sistēma, cīņa pret korupciju, un jānodrošina pilnīga sadarbība ar Starptautisko Kara noziegumu tribunālu bijušajai Dienvidslāvijai. Es atzinīgi vērtēju nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Horvātiju par Eiropas Narkotiku un narkomānijas uzraudzības centru. Es esmu sarūgtināta par pašreizējo situāciju Horvātijas kuģu būvniecības jomā — nozarē, kas reiz bija Dienvidslāvijas rūpnieciskā eksporta pērle, taču tagad ir gandrīz pilnīgi sagrauta.

Es ceru, ka Horvātijas valdība spēj pēc iespējas ātrāk pabeigt pārstrukturēšanas procesu, lai varētu slēgt arī sadaļu par konkurenci. Īpaši es uzsveru Horvātijas pievienošanās nozīmi saistībā ar integrēto jūrniecības politiku Adrijas jūrā, kas drīzumā oficiāli gandrīz pilnībā kļūs par ES jūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Havel (S&D), rakstiski.(CS) Šis ziņojums kopumā Horvātijai ir labvēlīgs. Tas apliecina, ka šī valsts ir tuvu pievienošanās sarunu pabeigšanai. Tomēr vienlaikus, tāpat kā iepriekšējos gados, tajā ir pievērsta uzmanība hroniskiem, un bieži vien, nopietniem trūkumiem. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi saistībā ar Horvātijas–Slovēnijas teritoriālo strīdu, bažas rada fakts, ka nav vērojams būtisks pozitīvs progress attiecībā uz Horvātijas daudzajiem teritoriālajiem strīdiem ar tās kaimiņiem (jo īpaši ar Bosniju un Hercegovinu, kā arī Serbiju un Melnkalni). Atsevišķus svarīgus jautājumus turpina izraisīt ārkārtīgi lēnā pieeja sodu piespriešanā par kara noziegumiem, kas pastrādāti pret serbiem. “Vairāki simti lietu” joprojām ir jāizmeklē un jāceļ prasības tiesā; tas, ka Horvātijas tiesu sistēma šīs lietas ignorē, rada pastāvīgu neuzticību no serbu puses. Horvātija Starptautiskam Kara noziegumu tribunālam bijušajai Dienvidslāvijai Hāgā (ICTY) joprojām nav arī iesniegusi dokumentus kas pazīstami kā “artilērijas dienasgrāmatas” (artillery diaries). Tāpēc ir pienācis laiks apsvērt, cik tālu Eiropas Savienībai vajadzētu iesaistīties šajā lietā. Pat 2010. gadā serbu bēgļu atgriešanās bija ļoti ierobežota. Šajā ziņojumā nav norādīts, cik daudz no 130 000 serbiem, kas atgriezās Horvātijā pēc kara, bija no Serbijas, un cik no Serbu Republikas (Republika Srpska), kas atrodas Bosnijā un Hercegovinā. Serbu bēgļu skaits Serbu Republikā (Bosnija un Hercegovina) vairākus gadus saglabājās nosacīti stabils (starp 25 000 un 35 000 personām). Horvātijas varas iestādes viņu atgriešanos ir padarījušas neiespējamu, galvenokārt tāpēc, ka nav atrisināti tādi jautājumi kā īpašumu atgriešana, nodrošinātība ar mājokļiem, nomāšanas tiesības, pensijas utt.

 
  
MPphoto
 
 

  Monika Smolková (S&D), rakstiski. (SK) Horvātija, kā kandidātvalsts kopš 2003. gada, kad tā iesniedza pieteikumu, ir izpildījusi grūtos sagatavošanās pasākumus dalībai ES. Šim procesam ir vajadzīgas pamatīgas reformas, kas sabiedrībā bieži ir ļoti nepopulāras. Es kā Slovākijas pārstāve, valsts, kas šo grūto procesu pabeidza tikai pirms septiņiem gadiem, apbrīnoju Horvātiju, un ticu, ka Horvātija pabeigs atlikušās 10 sadaļas, cik ātri vien iespējams. Kopš Dienvidslāvijas sabrukuma un militāra konflikta beigām Horvātija īsā laikā ir panākusi lielu progresu infrastruktūras, pakalpojumu un tūrisma jomā, kas ir šās valsts ekonomikas dominējošā nozare. Es kā tūriste, kas apmeklē Horvātiju katru gadu, domāju, ka Horvātija pieder ES valstu saimei, un es pievienošos saviem kolēģiem, kas atbalsta Horvātijas dalību Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE), rakstiski. – (HU) Horvātija atrodas viena soļa attālumā no tās vēsturiskā mērķa piepildījuma. Jautājums ir, kāds būs šis solis. Vai tas būs garš solis, pilns ar šķēršļiem, varbūt pat mākslīgiem? Vai arī tas būs vieglāks, īsāks solis, kas balstīts uz sadarbību, un kas novērtē līdz šim uzņemto grūto saistību izpildi? Horvātijas iedzīvotāji ir paveikuši ievērojamu darbu, lai nodrošinātu pievienošanās sarunu pabeigšanu, un viņu sadarbība ir pelnījusi uzslavu, gan par viņu centieniem korupcijas, interešu konfliktu un organizētās noziedzības samazināšanas jomā, gan arī saistībā ar kaimiņattiecību politikas uzlabošanu. Līdz šim laikam atsevišķi jautājumi, protams, paliek atklāti, lielākā daļa no kuriem ir divpusēji, bet ir svarīgi uzsvērt, ka tos nevajadzētu sajaukt ar ES lietām.

Es esmu pārliecināta, ka Horvātija ir cienīga kļūt par ES dalībvalsti, un tā ir cienīga veiksmīgi pabeigt sarunas Ungārijas prezidentūras termiņa laikā. Horvātijas nostāja Rietumbalkānu jautājumā ir stratēģiski svarīga. Šo lomu pastiprina trīs nolīgumi, kurus Horvātija un Ungārijas valdība ir parakstījusi par energoapgādes drošības uzlabošanu, kopīgiem pētījumiem pārrobežu ogļūdeņražu ieguves laukiem, un naftas piegāžu uzglabāšanu. Es patiešām vēlu Horvātijas iedzīvotājiem, lai visi dabiskie — un varbūt mākslīgi radītie — šķēršļi valsts pievienošanās ceļā tiek likvidēti, jo Horvātija ir ne tikai pietiekami nobriedusi, bet arī cienīga pievienoties ES. Jums, saviem kolēģiem, es lūdzu ar savām atbalstīt Horvātijas pievienošanos ES pēc iespējas ātrāk, jo šādi valsts pievienošanās ES varētu tikt sasniegta simboliskajā 20–tajā gadā, kopš Horvātija ir ieguvusi neatkarību.

 
  
MPphoto
 
 

  Iuliu Winkler (PPE), rakstiski. – (HU) Horvātijas pievienošanās sarunu paātrināšana padara sasniedzamu ES integrācijas iespēju Dienvidaustrumu Eiropas reģionā. Ne tikai Horvātija, bet arī citas Rietumbalkānu valstis raugās ar optimismu uz to nākotni Eiropā. Tas savukārt radīs stabilitāti un izraisīs demokratizācijas procesa neatgriezeniskumu, kā arī veicinās ekonomisko izaugsmi šajā reģionā, uz kura gulstas smagas vēsturiskas sekas. Es slavēju Horvātijas valdību par tās pasākumiem korupcijas apkarošanas jomā, lai nodrošinātu pienācīgu ES līdzekļu izmantošanu, un centieniem pabeigt tās sarunu sadaļas, kas joprojām ir atvērtas. Būtisks progress ir arī panākts attiecību ar kaimiņvalstīm uzlabošanas jomā. Es konsekventi atbalstu nostāju, ka Horvātijai ir jāpievienojas Eiropas Savienībai pēc iespējas ātrāk, jo es kā ungāru tautības deputāts no Rumānijas esmu uzmanīgi sekojis līdzi ungāru kopienas liktenim Horvātijā. Es būtu ļoti gandarīts, ja mēs drīz varētu Eiropas Savienībā sagaidīt citu ungāru kopienu, kas dzīvo ārpus savas valsts. Eiropas Parlamentam ir skaidri jāatbalsta Horvātijas pievienošanās centieni. Tā nav nepieciešamo prasību atvieglošana, bet gan šo prasību izpildes veicināšana. Es piekrītu saviem kolēģiem deputātiem, kas lūdz Eiropas Komisiju noteikt nākamos datumus sarunu procesa pabeigšanai pēc iespējas tuvākā nākotnē, un pievienošanās sadaļu slēgšanai, kamēr vēl Ungārija vēl ir ES Padomes prezidentvalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni Collino (PPE), rakstiski.(IT) Ungārijas prezidentūras nodoms pabeigt sarunas 2011. gada pirmajā pusē ļauj mums būt ļoti optimistiskiem attiecībā uz Balkānu reģiona nākotni un šo valstu pievienošanos Eiropas Savienībai. Horvātijas valdība ir pielikusi lielas pūles, lai uzturētu reformu un cilvēktiesību aizsardzības procesu. Uzlabojumi joprojām ir nepieciešami atsevišķos punktos, lai varētu uzskatīt, ka Horvātija ir gatava pievienoties Eiropas Savienībai, un mērķos, kas tiek loloti stratēģijā “Eiropa 2020”: cīņa pret korupciju, minoritāšu aizsardzība (tostarp itāliešu minoritāšu), tiesas procedūru ilguma samazināšana, atbalsts tiesu infrastruktūrai un iekārtām, nodokļu reformu pastiprināšana un valsts izdevumu samazināšana.

Ja Horvātija turpina īstenot visas reformas, kas vajadzīgas acquis communautaire ieviešanai, tad no nākamā rudens Eiropas Savienībai būs vērtīgs papildinājums, kas palīdzēs vairot tās bagātības un nodrošināt ģeopolitisko līdzsvaru starp Austrumiem un Rietumiem, sākot no Vidusjūras reģiona un Itālijas ziemeļaustrumu daļas. Eiropas makroreģionu attīstība, sākot no Adrijas un Jonijas reģiona, kurā ietilpst Itālija, ātri iesaistīs Horvātiju ES programmu un politisko pasākumu centrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai ir aktīvu publisku debašu temats. Šī valsts ir ļoti pievilcīgs galamērķis Eiropas tūristiem, tomēr tai ir arī problēmas, ar kurām nākas cīnīties. Es vēlētos atzīmēt, ka Horvātija joprojām saskaras ar daudziem izaicinājumiem un daudzām valsts reformām, kas efektīvi jāveic, lai šī valsts varētu pēc iespējas ātrāk izpildīt ES prasības.

Paplašināšanās politikai, kas veicina demokrātijas konsolidāciju, īpaši Balkānu valstīs, tomēr ir arī jābūt Eiropas Savienības interesēs. Eiropas Parlamentam ir jābūt pozitīvam savā novērtējumā par izmaiņām, kas Horvātijā veiktas līdz šim, tā kā šī valsts ir parādījusi lielu vēlmi atrisināt savas iekšējās problēmas. Mums ir jābūt atvērtiem jaunām dalībvalstīm. Es ceru, ka pašreizējais sarunu temps ļaus Horvātijai parakstīt Pievienošanās līgumu Polijas prezidentūras laikā, tā kā šī valsts ir pelnījusi kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti. Pateicos.

 
  

(1) sk. Protokolu.

Juridisks paziņojums - Privātuma politika