Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgas debates par:
– Padomes un Komisijas paziņojumiem par stratēģiju „Eiropa 2020”;
– ziņojumu (A7-0040/2011), ko Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā iesniedza Pervenche Berès, par priekšlikumu Padomes lēmumam par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm [COM(2011)0006 - C7-0033/2011 - 2011/0007(CNS)];
– Komisijas paziņojumu par dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādņu īstenošanu.
János Martonyi, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājas kundze! Esmu ļoti gandarīts par iespēju šodien uzstāties un pārrunāt jautājumu, kas ir īpaši svarīgs Ungārijas prezidentūrai, proti, stratēģiju „Eiropa 2020”. Šis jautājums ir īpaši svarīgs mums visiem.
Ir skaidrs, ka Eiropai ir jāatrisina vairākas nopietnas problēmas, ja tā vēlas saglabāt konkurētspēju ar pārējām pasaules valstīm. Dažas šīs problēmas izraisīja finanšu un ekonomikas krīze, tomēr dažas no šīm problēmām izraisīja ES ierobežotās iespējas un apņemšanās īstenot 2010. gada Lisabonas stratēģijas mērķus.
Bieži ir dzirdēts, ka krīzi var uzskatīt par iespēju — ņemot vērā šī vārda skaidrojumu sengrieķu vai ķīniešu valodā. Tas var būt sākums lieliem sasniegumiem, risinājumam un progresam. Tāpēc, mūsuprāt, pašreizējā krīze galvenokārt motivē dalībvalstis ātri pieņemt Eiropas stratēģiju nodarbinātības un gudras, ilgtspējīgas un iekļaujošas izaugsmes jomā. Šie jautājumi ir iekļauti stratēģijā „Eiropa 2020”.
Manuprāt, šī stratēģija ir ļoti svarīga, lai palīdzētu Eiropai pārvarēt krīzi un stiprināt savas pozīcijas vietējā un starptautiskā līmenī, lai uzlabotu ražīgumu, izaugsmes potenciālu, sociālo kohēziju un lai veicinātu ekonomikas pārvaldību.
Tas ir ļoti svarīgi, lai saglabātu konkurētspēju pasaules līmenī, tai skaitā strauji augošajos Āzijas valstu tirgos. Tas ir arī svarīgi tāpēc, lai saglabātu sociālo modeli, pašreizējo dzīvesveidu, kas ir viena no Eiropas galvenajām iezīmēm, kas ir ļoti svarīga un kas ir jāsaglabā.
Stratēģijā „Eiropa 2020” ir definēti pieci galvenie ES mērķi, kas ir dalībvalstu un Savienības kopīgi mērķi nodarbinātības veicināšanas, inovāciju, pētniecības un attīstības veicināšanas jomā, mērķi klimata pārmaiņu un energoefektivitātes jomā, kā arī izglītības līmeņa paaugstināšana un sociālās iekļaušanas veicināšana, jo īpaši, samazinot nabadzību.
Lai sasniegtu šos mērķus, Komisija izstrādāja un iesniedza šādas septiņas pamatiniciatīvas, kurās ir minēti Komisijas ierosinātie pasākumi, kuru mērķis ir nostiprināt vienoto tirgu, kā arī veicināt izaugsmi un nodarbinātību: Digitālā programma Eiropai, Inovācijas savienība, Jaunatne kustībā, Resursu ziņā efektīva Eiropa, Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā, Jaunu prasmju un darba vietu programma un Eiropas platforma cīņai pret nabadzību.
ES un valsts iestādēm šo iniciatīvu pasākumi ir jāsaskaņo, lai savstarpēji pastiprinātu darbības valstu un Eiropas līmenī.
Prezidentūra 2010. gada decembrī, cieši sadarbojoties ar Komisiju un nākamo Ungārijas prezidentūru, sagatavoja pirmo īstenošanas ziņojumu, kurā ir aprakstīti pasākumi, kas ir īstenoti kopš brīža, kad jūnijā stratēģija tika ieviesta. Šajā ziņojumā ir uzsvērts vissvarīgākais darbs, ko Padome visās jomās ir paveikusi attiecībā uz septiņām pamatiniciatīvām. Šajā ziņojumā ir arī uzsvērts progress tehnoloģiju jomā, kas ir sasniegts dažādās politikas jomās, kuras ir ļoti svarīgas attiecībā uz jauno stratēģiju: vienotais tirgus, kohēzijas politika un lauksaimniecības politika. Šajā ziņojumā ir arī minēti pasākumi un iniciatīvas, kuras pēdējos sešos mēnešos ir īstenotas ES līmenī attiecībā uz ES pieciem galvenajiem mērķiem.
Es vēlos uzsvērt dažus svarīgus aspektus ekonomikas pārvaldības jomā. Ir ļoti svarīgi īstenot ekonomikas pārvaldības reformu, lai apkarotu krīzi un veicinātu Eiropas ekonomiku. Tāpēc stratēģija „Eiropa 2020” ir cieši saistīta ar tā dēvēto Eiropas pusgadu: jaunu, svarīgu makroekonomikas uzraudzības instrumentu, kuru ir paredzēts pirmo reizi izmantot šīs prezidentūras laikā. Šis jaunais process sākās 2011. gada janvārī, kad tika iesniegts Komisijas gada izaugsmes pētījums.
Ungārijas prezidentūra īpaši cenšas nodrošināt to, lai Eiropas pusgads noritētu vienmērīgi un veiksmīgi. Tāpēc visās attiecīgajās Padomes sanāksmēs notiks debates, gatavojoties Eiropadomes marta sanāksmei.
Īpaši Vispārējo lietu padomei ir uzticēts sagatavot kopsavilkuma ziņojumu, kurā ir jāiekļauj informācija par darbu, ko veic dažādu nozaru padomes. Šo ziņojumu martā iesniegs Eiropadomei, un tas būs pamats debatēm, kuru mērķis būs vienoties par strukturālo reformu un fiskālās konsolidācijas prioritāšu kopumu.
Pēc Eiropadomes marta sanāksmes dalībvalstīm būs jāsagatavo valsts reformu programmas un stabilitātes vai konverģences ziņojumu projekti, kuri aprīlī būs jāiesniedz Komisijai. Pēc tam būs jāturpina izstrādāt konkrētai valstij adresētus ieteikumus, kuri dalībvalstīm būs jāņem vērā, noslēdzot 2012. gada budžetu un īstenojot attīstības stratēģijas. Jāatzīst, ka šis grafiks ir ļoti saspringts, tomēr, cerams, līdz jūnijam vai jūlijam tas tiks izpildīts.
Stratēģija „Eiropa 2020” ir Eiropas Savienības turpmāko ekonomisko panākumu atslēga. Tā ir cieši saistīta ar ekonomikas pārvaldības reformu, kura arī būs ļoti svarīga. Ja ES konkurētspēja mazināsies un ja neizdosies nodrošināt stabilu turpmāko izaugsmi, būs arvien grūtāk saglabāt pietiekami augstu sociālās aizsardzības līmeni ES un panākt to, lai ES viedoklis tiktu ņemts vērā starptautiskā līmenī.
Tā ir milzīga problēma, kas Eiropai būs jārisina turpmākos gadus. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka šajā jautājumā varam paļauties uz Eiropas Parlamenta atbalstu.
SĒDI VADA: J. BUZEK Priekšsēdētājs
Priekšsēdētājs. − Padomes priekšsēdētāja kungs, paldies par ievadrunu! Tiek pārrunāts ļoti svarīgs jautājums: stratēģija „Eiropa 2020”. ES valda krīze, un bezdarba līmenis ir ļoti augsts, un tas visvairāk apdraud ES iedzīvotājus. Tāpēc nodarbinātības politika ir ārkārtīgi svarīga, tai skaitā attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”. Lūdzam uzstāties Eiropas Parlamenta deputātu komisāru László Andor kungu, kurš ir atbildīgs par šiem jautājumiem.
László Andor, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Kā zināms, Komisija pagājušajā mēnesī pieņēma gada izaugsmes pētījumu saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Gada izaugsmes pētījums paredz mainīt līdzšinējo kārtību un Eiropas pusgada ietvaros uzsākt ekonomikas politikas koordinēšanas pirmo ciklu.
Eiropas pusgada pamatdoma ir ļoti vienkārša: vienīgā iespēja nodrošināt ekonomikas un monetārās savienības stabilitāti ir ES ekonomikas politikas ex-ante koordinācija. To ļoti skaidri apliecina nesenā parādu krīze dažās eurozonas valstīs. Spēcīgāka un prasīgāka pieeja apliecina to, ka Eiropas Savienība atzīst dalībvalstu ekonomiku ciešo saistību un to, ka vienas dalībvalsts politiskie lēmumi var ietekmēt situāciju citā dalībvalstī.
Eiropas pusgada organizēšana būs nopietns pārbaudījums ES. Viena no ES prioritātēm ir pastiprināt politisko līdzdalību stratēģijas īstenošanas un vietējās partnerības jomā. Tagad galvenais uzdevums ir apliecināt to, ka Savienība var kopīgi noteikt svarīgākās un steidzamākās politikas reformas un pieņemt pareizus politiskus lēmumus.
Gada izaugsmes pētījumā ir ļoti skaidri aprakstītas galvenās prioritātes. Šajā pētījumā ir definēta integrēta pieeja krīzes pārvarēšanas jomā, nosakot 10 prioritāros pasākumus, kas ir sadalīti trīs galvenajās daļās: pirmkārt, stingra fiskālā konsolidācija un finanšu sektora pārstrukturēšana, lai veicinātu makroekonomikas stabilitāti; otrkārt, strukturālās reformas, lai paaugstinātu nodarbinātības līmeni; un visbeidzot izaugsmes veicināšanas pasākumu uzlabošana.
Protams, ir ņemtas vērā jūsu bažas par gada izaugsmes pētījumu galvenajiem rezultātiem, jo var šķist, ka tie neatbilst integrētajām pamatnostādnēm. Tomēr es vēlos to paskaidrot. Komisija speciāli izvēlējās šogad galvenokārt pievērsties gada izaugsmes pētījumam par vissteidzamākajām problēmām, kuras izraisīja pašreizējā ekonomikas krīze, un nekavējoties īstenot reformas, kas ir nepieciešamas ekonomikas atveseļošanai un darbavietu izveidei. Gada izaugsmes pētījums pilnīgi atbilst Integrētajām pamatnostādnēm, ieskaitot nodarbinātības pamatnostādnes.
Es atzinīgi vērtēju Parlamenta atbalstu Komisijas priekšlikumam 2011. gadā piemērot līdzšinējās nodarbinātības pamatnostādnes. Patiesi, ir ļoti svarīgi līdz stratēģijas „Eiropa 2020” vidusposma pārskatam, kas ir jāiesniedz 2014. gadā, izveidot stabilu politikas sistēmu, lai dalībvalstīm pietiktu laika īstenot nepieciešamās reformas.
Nodarbinātības pamatnostādnes ir arī pamats Vienotā nodarbinātības ziņojuma (gada izaugsmes pētījuma daļa) projektam, kurā ir minēti vissteidzamākie pasākumi nodarbinātības jomā, ieskaitot šādus pasākumus: pirmkārt, ieviest nodarbinātībai labvēlīgas nodokļu sistēmas, proti, nepiemērot nodokļus par darbaspēku; otrkārt, mazināt darba tirgus segmentāciju; treškārt, likvidēt šķēršļus, kas liedz līdzsvarot privāto dzīvi un darba dzīvi; ceturtkārt, atbalstīt bezdarbniekus, nodrošinot kvalitatīvu apmācību un darba meklēšanas pakalpojumus; un visbeidzot, darba tirgū iekļaut vecāka gadagājuma cilvēkus.
Svarīgāk ir tas, ka nodarbinātības pamatnostādnes būs pamatā iespējamiem konkrētām valstīm adresētiem ieteikumiem, kurus Padome varētu iesniegt dalībvalstīm saskaņā ar Līguma 148. pantu.
Gada izaugsmes pētījums ir pamats debatēm pavasara Eiropadomes sanāksmē, kas notiks martā, un tam, lai dalībvalstis ņemtu vērā ekonomikas politikas pamatnostādnes. Komisija cer, ka dalībvalstis ņems vērā šīs pamatnostādnes, izstrādājot stabilitātes vai konverģences programmu un valsts reformu programmu projektus saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”.
Komisija izvērtēs valsts reformu programmas, kuras ir paredzēts ieviest aprīļa otrajā pusē. Ņemot vērā šī izvērtējuma rezultātus, un saskaņā ar Līgumu ir paredzēts ierosināt valstīm noteiktas pamatnostādnes politikas jomā un ieteikumus, kas dalībvalstīm būtu jāņem vērā, noslēdzot 2012. gada budžetu. Padomei līdz vasarai ir jāpieņem pamatnostādnes politikas jomā un jāsagatavo ieteikumi.
Visbeidzot es vēlos uzsvērt jūsu nozīmi tajā, lai veiksmīgi īstenotu stratēģiju „Eiropa 2020” un konkrēti septiņas pamatiniciatīvas. Jūs esat vieni no likumdevējiem, un tas ir svarīgi, lai šīs iniciatīvas tiktu veiksmīgi īstenotas. Ir ļoti svarīgi noteikt pareizus pamatnosacījumus, lai sasniegtu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus. Drīz sāksies debates par jauno daudzgadu finanšu shēmu. Komisija līdz jūnijam iesniegs savus priekšlikumus. Jūsu kā budžeta iestādes un Padomes loma būs ļoti svarīga, lai stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātes tiktu ņemtas vērā, veidojot ES budžetu. Lai iemantotu uzticību, ir jānodrošina tas, lai ES finanšu prioritātes atbilstu stratēģijām un politikas prioritātēm.
Laikā, kad ir noteikti budžeta ierobežojumi, svarīgāk nekā jebkad ir apliecināt ES pievienoto vērtību un to, ka svarīgāk ir līdzekļus izlietot ES līmenī, nevis valsts līmenī.
Lai stratēģija „Eiropa 2020” tiktu īstenota veiksmīgi, ir nepieciešama visu līmeņu politiskā līdzdalība. Noteiktos mērķus varēs sasniegt un izaugsmi nākotnē varēs nodrošināt tikai tādā gadījumā, ja visi pildīs savas saistības.
Pervenche Berès, referente. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, padomes priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs! Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas vārdā es vēlos uzsvērt to, cik ļoti es novērtēju šo pirmo iespēju pārrunāt Eiropas pusgadu, un to, cik liela nozīme šajā pusgadā ir gada izaugsmes pētījumam.
Šajā saistībā jūs, komisāra kungs, un kolēģijas locekļi nolēmāt atjaunot nodarbinātības pamatnostādnes, un Parlaments atbalsta šo lēmumu. Mēs tikai vēlamies vērst jūsu uzmanību uz trīs aspektiem.
Pirmkārt, runa ir par gada izaugsmes pētījuma saturu. Pārsteidzoši ir tas, ka jautājumi nodarbinātības un bezdarba jomā ir sekundāri budžeta konsolidācijas mērķi. Ierosinot šos jautājumus, kas ir tieši saistīti ar darba tirgus darbību, mūsuprāt, tas ir sociālā nolīguma starp dalībvalstu iedzīvotājiem un valdību pārkāpums. Jūs ierosināt palielināt pensijas vecumu, samazināt bezdarbnieku pabalstu, mainīt algu līmeni un tā aprēķina sistēmu un atļaut veikaliem strādāt svētdienās.
Mūsuprāt, tas ir ļoti bīstams sociālā nolīguma pārkāpums. Mūsuprāt, vairāk uzmanības būtu jāpievērš visneaizsargātākajām sabiedrības grupām, proti, jauniešiem, sievietēm, vecāka gadagājuma cilvēkiem vai invalīdiem. Mūsuprāt, pastāv arī ievērojams risks, ka budžeta konsolidācija varētu tikt uzskatīta par šī gada izaugsmes pētījuma vissvarīgāko aspektu.
Otrkārt, bažas rada fakts, ka, kā jūs pats sacījāt, jūs plānojat veidot valsts reformu programmas saskaņā ar šo gada izaugsmes pētījumu. Tomēr svarīgos jautājumus risinās Parlaments. Kā jūs lietderīgi izmantojat Parlamenta debates šajos jautājumos laikā, kad pamatnostādnes tiek pārskatītas? Kā jūs plānojat nodrošināt demokrātiskas debates šajā jautājumā? Kā jūs plānojat apvienot 148. pantu par nodarbinātības politika saskaņošanu ar 12. pantu par ekonomikas politikas saskaņošanu?
Pašlaik Eiropas Parlamentam ir daudz neskaidru jautājumu, ņemot vērā to, ka vienlaikus tiek izvērtēta stratēģija „Eiropa 2020”, priekšsēdētāja H. Van Rompuy darba grupas, pasākumu kopums ekonomikas pārvaldības jomā, pie kuras Parlaments ļoti nopietni strādā, un tiek pārskatīts arī Līgums, lai saglabātu Eiropas finanšu stabilitātes mehānismu. Turklāt vienlaikus notiek debates par šī mehānisma iespējamiem grozījumiem. Eiropas pusgada sākums sakrīt ar laiku, kad stājas spēkā kancleres A. Merkel un prezidenta N. Sarkozy izstrādātais konkurences pakts. Vienlaikus tiek atjaunotas arī nodarbinātības pamatnostādnes, kas visticamāk būs tikai pavisam neliels aspekts, kas tiks definēts šajās valstu programmās.
Tāpēc, komisāra kungs, es vēlos jūs brīdināt par trešo iemeslu bažām. Pagājušajā gadā, kad ar Beļģijas prezidentūras atbalstu izdevās mainīt nodarbinātības pamatnostādnes, mēs uzsvērām kādu konkrētu aspektu: pārvaldību. Par kādu pārvaldību ir runa? Runa ir par ekonomikas un sociālo politiku, ko nevar pareizi īstenot, ja netiek organizētas patiesi demokrātiskas debates šajā jomā. Pašlaik demokrātiskas debates nozīmē pilnvaru piešķiršanu Eiropas Parlamentam un valstu parlamentiem, un tās paredz patiesi cienīt un iesaistīt sociālos partnerus. Bieži rodas iespaids, ka jūsu priekšlikumos netiek ņemti vērā šie aspekti, kas ir dalībvalstu demokrātijas priekšnosacījums.
Manuprāt, ja šis jautājums netiks risināts, var rasties nesaskaņas, iedzīvotāji var zaudēt interesi par mūsu kopīgiem mērķiem un var tikt pamesta novārtā panākumu atslēga, proti, Kopienas būtība.
Sharon Bowles, Ekonomikas un monetārās komitejas atzinuma sagatavotāja. − Priekšsēdētāja kungs! Sākas ekonomikas pārvaldības jauns posms. Eiropas pusgads piedāvā struktūru, kurā ir jāiekļauj integrēto pamatnostādņu pašreizējie rīki saskaņā ar Līguma 121. un 148. pantu, lielā mērā iesaistot Parlamentu.
Vispārīgāk sakot, tieši Eiropas pusgadā Stabilitātes un izaugsmes pakta monitorings un makroekonomiskā uzraudzība var tikt iekļauti stratēģijā „Eiropa 2020” un integrētajās pamatnostādnēs. Tādējādi Eiropas pusgads var nodrošināt saskaņotu sistēmu dažādiem savstarpēji izdevīgiem ekonomikas pārvaldības procesiem ES. Vispārīgāk sakot, Ekonomikas un monetārā komiteja uzsver to, ka ekonomikas pārvaldībā pamatā ir jāizmanto Kopienas metode. Procesiem ir jābūt caurskatāmiem un atbildīgiem, lai tie attiektos uz iedzīvotājiem un lai iedzīvotāji tos atbalstītu. Tas pilnvaro Parlamentu iesaistīties.
Veicot šīs funkcijas, Parlamentam ir nepieciešams pietiekams laiks, lai pildītu tā demokrātiskās pilnvaras. Ekonomikas un monetārā komiteja pilnīgi atbalsta Nodarbinātības un sociālo lietu komiteju, lai nodrošinātu šīs prasības ievērošanu.
Corien Wortmann-Kool, PPE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Finanšu un ekonomikas krīze sāpīgā veidā norādīja uz to, ka ES konkurētspēja un tātad arī tirgus sociālā ekonomika ir apdraudēta. Tāpēc ir jāņem vērā krīzes laikā apgūtās mācības, lai pilnvērtīgāk izmantotu iekšējo tirgu, atbalstītu pensiju ilgtspēju un veicinātu darba tirgus darbību.
Tāpēc manis pārstāvētā grupa atbalsta gada izaugsmes pētījumu un Ecofin 2011. gada 15. janvāra secinājumus, kas atbalsta lielus mērķus attiecībā uz Eiropas pusgadu.
Visi Parlamenta deputāti vēlas ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi Eiropā, spēcīgu uzņēmējdarbību un pietiekami daudz darbavietu ES iedzīvotājiem. Lai to nodrošinātu, ir nepieciešama stabila valūta un stabila ekonomika. Lai to panāktu, dalībvalstu finanšu sistēmai ir jābūt kārtībā, jo tā var izvairīties no problēmām, kādas pašlaik ir aktuālas tām dalībvalstīm, kurām ir liels budžeta deficīts un parādi, un tas arī veicinās ES iedzīvotāju, bērnu un turpmāko paaudžu dzīves līmeņa uzlabošanos un darbavietu skaita pieaugumu.
Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) turpinās darbu pie spēcīgu Eiropas ekonomikas pārvaldības pasākumu kopuma, kas balstās uz trīs pīlāriem: spēcīgu Stabilitātes un izaugsmes paktu, mērķtiecīgu makroekonomisko uzraudzību un mērķtiecīgu stratēģiju „Eiropa 2020”. Tomēr tādā gadījumā ir jāizmanto Kopienas metode un šajā procesā ir jāiesaista Eiropas Parlaments un valstu valdības. Tādā gadījumā nebūs nepieciešams jauns konkurences pakts, jo mērķis jau būs sasniegts.
Udo Bullmann, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisāra kungs, padomes priekšsēdētāja kungs! Es uzmanīgi klausījos jūsu sacītajā, es izlasīju gada izaugsmes pētījumu un Ecofin secinājumus, un tagad man ir pilnīgi skaidrs tas, ka Eiropas Savienībā valda ne tikai ekonomikas krīze, bet arī politiskā krīze. Jūsu ierosinājumi nav nekas jauns. Palūdziet saviem darbiniekiem parādīt dokumentus par pēdējiem desmit gadiem. Visos dokumentos runa ir par vienu un to pašu, proti, par to, ka valstu izdevumi ir pārāk lieli un ka vienīgais mehānisms attiecībā uz pielāgošanos jaunajai kārtībai ir saistīts ar algām, kuras vienmēr ir pārāk lielas. Citus ieteikumus es neesmu dzirdējis. Neatkarīgi no apstākļiem un no tā, vai valda krīze vai uzplaukums, ideoloģija vienmēr ir viena un tā pati, tomēr tai nav nekādas saistības ar empīrisko reālo situāciju ekonomikas jomā.
Man ir kāds ierosinājums: atsūtiet uz Ekonomikas un monetāro komiteju tos cilvēkus, kuri sagatavo šos dokumentus un kuri analizē ekonomisko situāciju Padomē un Komisijā. Mēs vēlamies zināt, kādus paraugus jūs ņemat vērā ekonomikas jomā. Mēs vēlamies noskaidrot, vai viņi saprot, ka Eiropai draud lejupslīde. Neņemiet vērā, piemēram, Vācijas eksporta likmes un Vācijas izaugsmes līmeni, un jūs redzēsiet, ka man ir taisnība. Es nesaprotu arī to, kāpēc netiek runāts par ieguldījumiem — laikā, kad ieguldījumu līmenis ir zemāks nekā jebkad, un mēs to vairs nedrīkstam pieļaut — kāpēc netiek runāts par to, kā palielināt ienākumus, par cikliem vai par to, ka beidzot ir jāiemācās nodrošināt izaugsmi kopīgiem spēkiem, un par to, kā pārvarēt krīzi. Jūsu dokumentos šie jautājumi nav apskatīti.
Jūs neizmantojāt situāciju gada sākumā, un jums būs jāiegulda liels darbs, lai attaisnotu Eiropas iedzīvotāju cerības. Tomēr, lūk, kas man ir sakāms: ja tā jūs plānojat martā pieņemt lēmumu par ekonomikas pārvaldības pasākumu kopumu un par Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu, tad manis pārstāvētā grupa šajā procesā nepiedalīsies.
Lena Ek, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pirms gada šajā plenārsēžu zālē notika debates par to, kā pārvarēt globālo finanšu krīzi. Vienlaikus daži manis pārstāvētās grupas priekšlikumi ekonomikas pārvaldības jomā tika noraidīti, apgalvojot, ka tie ir pārspīlēti un pārāk tālejoši, tomēr tagad es esmu gandarīta norādīt, ka daži mūsu ierosinājumi īstenojās.
Bet diemžēl pašlaik pastāv milzīga atšķirība starp stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem un finanšu resursiem, kas ir nepieciešami šo mērķu sasniegšanai. Komisijai 2012. gada budžeta projektā ir jāprecizē, skaidri jānorāda un jāatklāj ar šo stratēģiju saistītie izdevumi. Tas attiecas arī uz daudzgadu finanšu shēmu, kuru ir paredzēts pārskatīt.
Es vēlos arī uzrunāt tieši dalībvalstis. Padomes finanšu ministri — tajā skaitā manis pārstāvētās valsts — Zviedrijas — finanšu ministrs Anders Borg — skaidri apliecināja nevēlēšanos ieguldīt nākotnē. Valsts budžetam ir jāsaskan ar Padomes mērķiem, un, lai īstenotu ES projektus, ir nepieciešami valsts budžeta līdzekļi. Es vēlos uzsvērt to, ka, nepareizi izlietojot līdzekļus, nevarēs īstenot stratēģiju izaugsmes un darbavietu jomā un ka pastāv risks neīstenot mērķus.
Tāpēc es aicinu Komisiju iesniegt konkrētākus tiesību aktu priekšlikumus un dalībvalstis vairāk iesaistīties. Ir jāuzņemas kopīgas saistības, lai sasniegtu noteiktos lielos mērķus, un ir nepieciešami tiesību akti galvenajās nozarēs darbavietu izveides jomā, piemēram, attiecībā uz mērķiem energoefektivitātes jomā kopējā Eiropas līmenī. Pašreizējās iniciatīvas, piemēram, energotehnoloģiju stratēģiskais plāns, mūžizglītības programma un energoefektivitātes rīcības plāns, jau ir pieņemts, bet Padome nenodrošināja finanšu līdzekļus. Šiem projektiem ir nepieciešams finansējums. Tie visi paredz izveidot darbavietas un nodrošināt izaugsmi.
Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas rezolūcijā par 2020. gadu Padomei ir skaidri norādīts tas, ka pašreizējā pārvaldības struktūra ir pārāk vāja, ka atvērtā koordinācijas metode izrādījās neefektīva un ka ir jāatjauno Kopienas metode. Es atzinīgi vērtēju milzīgo vairākumu, kas pieņēma kopīgo rezolūciju. Tā Parlaments skaidri norāda uz nepieciešamību rīkoties.
Philippe Lamberts, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Jūs zināt, ka Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa ļoti atbalsta priekšlikumu veidot integrētāku Eiropu, lai ES iedzīvotājiem nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību un lai palielinātu Eiropas nozīmi 21. gadsimtā.
– (FR) Jūsu rīcība, proti, gada izaugsmes pētījums nopietni mazināja uzticību, jo šis pētījums apliecina ideoloģijas neobjektivitāti, kas nekādā veidā nav saistīta ar lietas būtību un kas attiecas tikai uz izvēlēm, kas ir izdarītas, pamatojoties uz ideoloģiskiem pieņēmumiem.
Ko tieši jūs ierosināt darīt? Samazināt valsts izdevumus! Samazinot izdevumus, valsts finansiālo stabilitāti nodrošināt nav iespējams. Netiek runāts par ienākumiem. Mērķis ir arī veicināt elastību, pārveidot darba tirgus, ko jūs atbalstāt, — citiem vārdiem sakot, skaidri veidot elastdrošību, negarantējot drošību. Jūs centīsieties pārliecināt par to, ka šie pasākumi ir nepieciešami, lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos.
Bet tas vēl nav viss. Ir arī pasākumi, kurus ir paredzēts īstenot finanšu nozarē. Tie ir jāpiemin, jo tas ir uzskatāms piemērs tam, ka tiek piemēroti nevienlīdzīgi standarti. Ko jūs varat teikt par pasākumiem atalgojumu un valsts izdevumu jomā? Šī problēma ir steidzami un nopietni jārisina. Tomēr, kad runa ir par finanšu nozari, jūs apgalvojat, ka situācija ir jāizvērtē, ir jānovērtē ietekme un galvenokārt ir nepieciešami pārejas periodi.
Runājot par ekonomikas pārvaldību un budžeta konsolidāciju, jūs uzreiz norādāt periodu no 2011. gada 1. janvāra līdz 2012. gada 1. janvārim. Bankām tiek noteikts termiņš līdz 2019. gada 1. janvārim tā, it kā nebūtu nepieciešams pētījums vai pārejas periods, lai palīdzētu darba tirgiem pielāgoties vai lai stabilizētu valsts finanses.
Vai jūs varat paskaidrot, kādā veidā tas attiecas uz stratēģiju „Eiropa 2020”? Galu galā tieši par to ir runa, bet jūs sakāt kaut ko pavisam citu. Komisāra kungs, padomes deputāti, ņemot vērā gada izaugsmes pētījuma ieteikumus, stratēģiju „Eiropa 2020” īstenot nav iespējams.
Jūs izliekaties, ka ir iespējams īstenot nepieciešamo ieguldījumu politiku pētniecības, izglītības, nabadzības apkarošanas, cīņas pret klimata pārmaiņām un nodarbinātības jomā, īstenojot jūsu ierosinātās politikas. Tie ir meli, un, manuprāt, šīs debates ir bezjēdzīgas.
Malcolm Harbour, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Manis pārstāvētā grupa parakstīja šo rezolūciju, un tā to atbalstīs. Nevar teikt, ka mēs pilnīgi atbalstām šo rezolūciju, tomēr mēs piekrītam tās galvenajiem aspektiem. Es vēlos uzrunāt Komisiju un Padomi un atgādināt, par ko mēs vienojāmies: par skaidru vienotā tirgus aktu un mazās uzņēmējdarbības aktu darbavietu izveidei.
Kas veidos darbavietas? Tās veidos privātie un jaunie uzņēmumi. Jau ir zināms tas, ka pēdējos desmit gados visvairāk darbavietu tika izveidotas tieši mazos uzņēmumos. Es vēlos norādīt Komisijai un Padomei to, ka visām 27 dalībvalstīm ir jāsāk nopietni attiekties pret darbavietu izveidi vienotā tirgū. Visi atbalsta vienotu tirgu, un dalībvalstis ir ieguldījušas ārkārtīgi daudz naudas un līdzekļu, lai atvērtu pakalpojumu tirgu, bet, vai uzņēmēji par to ir informēti? Vai tiek veicināta vienotā tirgus izaugsme? Vai tiek veicināta uzņēmējdarbība? Vai tiek veicināta tiešsaistes tirdzniecība?
Kāpēc vienlaikus ar citiem projektiem, kurus minēja mani kolēģi, netiek īstenoti šie praktiskie pasākumi, lai izmantotu esošās iespējas? Ir jārīkojas rīt vai pat šodien, nevis jārunā par citiem ilgtermiņa projektiem. Ir jāķeras pie darba!
Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Harms kundze vakar minēja kādu svarīgu lietu. Izņemot Parlamenta deputātus, reti kurš zina, kāda stratēģija, kāds stabilizācijas mehānisms un kāds pakts tiek ierosināts vai papildināts, stājas spēkā vai tiek labots, kā arī to, kurš to dara un saskaņā ar kuru regulu. Ir skaidrs tas, ka stratēģija „Eiropa 2020” nesniedz risinājumu problēmām, ar kurām iedzīvotāji saskārās krīzes laikā. Gluži pretēji — tā paredz arī turpmāk īstenot neatbilstošas ES politikas, kas bija viens no krīzes cēloņiem. Tas paredz arī turpmāk ņemt vērā Stabilitātes un izaugsmes paktu. Ir paredzēts to ierobežot un pastiprināt, izmantojot labākus sankciju mehānismus.
Praktiski tas nozīmē ieviest taupības pasākumus, kas kaitēs iedzīvotājiem. Tas nozīmē pagarināt darba mūžu, citiem vārdiem sakot, samazināt pensiju budžetu. Neatkarīgi no tā, vai tiks atcelta algu indeksācija vai tiks ierobežots pamats sarunām ar sociālajiem partneriem, vai tiks pieņemti elastīgāki noteikumi attiecībā uz darba laiku, visi šie pasākumi paredz samazināt algas un ierobežot līdzekļus. Tie arī paredz mazāk iejaukties valsts pārvaldē, sabiedrības saimnieciskajā dzīvē. Šajā saistībā bieži tiek minēta parādu ierobežošana. Nav svarīgi, vai to sauc par ekonomikas pārvaldību, stabilitātes un izaugsmes politiku, konkurētspējas paktu vai par Komisijas ieteikumu saskaņā ar gada izaugsmes pētījumu. Es un manis pārstāvētā grupa neatbalsta šo antisociālo politiku.
Protams, ir nozīme tam, vai valstu parlamentiem vēl ir kāda teikšana attiecībā uz šo politiku. Vakardienas debates par Līguma grozīšanas procedūru ļauj cerēt, ka Parlamenta deputāti kādā jautājumā ir vienoti. Nedrīkst atkal pieļaut to, ka valdība īsteno slepenu politiku, kā tas bija 19. gadsimtā. Neviens to negrib pieļaut. Tomēr vienlaikus nedrīkst pieļaut to, ka Eiropā atkal valda divi spēki.
Mario Borghezio, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Stratēģija „Enerģija 2020” ir plaša programma, bet ir jājautā, vai ir iespējams sasniegt mērķi līdz noteiktajam datumam līdz 20 % palielināt atjaunojamās enerģijas īpatsvaru, arī ņemot vērā to, ka finanšu krīze palēnina ieguldījumu plūsmu.
Ir vēl kāda problēma: atbalsts saules enerģijas izmantošanai. Patiesi, ES subsidē Ķīnu, kas pašlaik ir vislielākā saules paneļu eksportētāja valsts pasaulē, un Indiju, kas ir lielākā vēja ģeneratoru eksportētāja valsts. Tāpēc ir jāatbalsta pētniecība saules paneļu ražošanas jomā attiecībā uz saules paneļiem, kurus projektē un izgatavo Eiropā, un ir jāveicina apjomradītu ietaupījumu pieņemšana fotoelementu enerģijas nozarē, piemēram, attiecīgās ierīces plaši ieviešot Eiropas pilsētās.
Ir jārīkojas pavisam citādi: Eiropā bija jāizveido enerģijas ražošanas uzņēmums, lai aizsargātu Eiropas publisko enerģētikas dienestu, ņemot vērā to, ka sadales tīkli un šo tīklu infrastruktūra jau veido esošos dabiskos monopolus, kuri noteikti būtu jākontrolē tai pašai pārvaldei.
Tā vietā pārspīlētas liberālās ekonomikas dēļ tiek izmantoti citi risinājumi, kuri noteikti ir izdevīgi šādu lielo monopolu akcionāriem, nevis patērētājiem vai lietotājiem. Jāatceras tas, ka 150 gados automašīnu izmešu radīto CO2 emisiju daudzums nav samazinājies. Varbūt ir pienācis laiks atjaunot izpētes projektus hidrodzinēju jomā.
Philip Claeys (NI). - (NL) Priekšsēdētāja kungs! Ja ir paredzēts īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” pasākumus nodarbinātības jomā, ir ārkārtīgi svarīgi saskaņot imigrācijas politiku lielākajā daļā dalībvalstu un ES.
Saskaņā ar Komisijas priekšlikumu dažas no prioritātēm ir veicināt darba tirgus izaugsmi, samazināt strukturālā bezdarba līmeni, sagatavot kvalificētu darbaspēku, lai nodrošinātu atbilstību darba tirgus prasībām, kā arī nodrošināt mūžizglītību un citas prioritātes.
Darbaspēka milzīgs ieplūdums no valstīm, kas nav Eiropas Savienības dalībvalstis, ir īstermiņa risinājums, un tas nesaskan ar tikko minētajām prioritātēm. Apmēram 26 miljoni iedzīvotāju Eiropas Savienībā ir bezdarbnieki. Vispirms ir jāpalīdz nodrošināt darbu šiem cilvēkiem, nevis atkal jāveicina vērienīga imigrācija.
Pieņemot darbā Eiropā kvalificētus darbiniekus jeb veicinot intelektuālā darbaspēka emigrāciju, arvien vairāk pasliktinās situācija tajās valstīs, no kurām šie cilvēki ierodas, un tas veicina nepietiekami kvalificētu darba ņēmēju imigrāciju Eiropā. Tas ir kā apburtais loks, un ir jāsaprot tas, ka ilgtermiņā šī situācija nevienam nav izdevīga.
Ir pēdējais brīdis izvērtēt to, cik izdevīga ir imigrācija no valstīm, kas neietilpst ES sastāvā. Arī šis aspekts ir jāņem vērā attiecībā uz dalībvalstu nodarbinātības politikas pamatnostādnēm.
Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Stratēģijā „Eiropa 2020” ir iekļauti tādi mērķi, kurus var sasniegt tikai tādā gadījumā, ja pietiekami lielu nozīmi piešķir jomām, kuras šajā stratēģijā nav skaidri minētas. Eiropā ir jāizveido dinamiska un konkurētspējīga lauksaimniecības nozare, kas var efektīvi veicināt ilgtspējīgu, gudru izaugsmi un iekļaušanu. Uzticama pārtikas ražošana, dabas resursu ilgtspējīga apsaimniekošana un teritoriālā līdzsvara un lauku apgabalu daudzveidības saglabāšana ir efektīvas kopējās lauksaimniecības politikas un produktīvas lauksaimniecības nozares galvenie aspekti.
Rūpniecības politikai ir nepieciešama infrastruktūra. Ir svarīgi izveidot vienotu dzelzceļa telpu, lai sakārtotu dzelzceļa transporta sistēmu. Tikpat svarīgi ir arī izveidot Eiropas vienoto gaisa telpu un ātri īstenot projektu SESAR. Viens no svarīgākajiem aspektiem ir Eiropas komunikāciju tīklu izveide transporta un enerģētikas nozarē, nodrošinot pietiekamus finanšu līdzekļus Eiropas projektiem ar pievienoto vērtību. Piemēram, Nabuko projekts būs izdevīgs visām dalībvalstīm, un tā mērķis ir nodrošināt Eiropas Savienības neatkarību no visiem resursu veidiem.
SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU Priekšsēdētāja vietniece
Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kundze! Lai pēc ekonomikas krīzes visu varētu sākt no jauna, ļoti liela nozīme ir iedzīvotāju uzticībai. Britu zinātnieks Richard Wilkinson, kurš sarakstīja grāmatu „Līmeņrādis” un kurš pagājušajā nedēļā viesojās Eiropas Parlamentā Briselē, to ļoti labi aprakstīja: ir jānodrošina vienlīdzība un ir jābūt mazākai atšķirībai starp sabiedrības slāņiem, lai sabiedrībā dominētu drošība un paļāvība. To var tieši attiecināt uz stratēģiju „Eiropa 2020”.
Pirmkārt, panākumi ir atkarīgi no tā, vai tiks iesaistīti darba ņēmēji un arodbiedrību organizācijas un vai to viedoklis tiks ņemts vērā. Tomēr pašlaik krīze tiek izmantota par attaisnojumu uzbrukumiem arodbiedrībām un darba ņēmējiem un brīvam algu veidošanas mehānismam, un tā tiek izmantota arī tam, lai samazinātu bezdarbnieka pabalstus un pensijas. Šādi uzbrukumi ir jāizbeidz.
Otrkārt, protams, sievietēm Eiropā ir tādas pašas iespējas kā vīriešiem. Tas ne vienmēr tiek ņemts vērā Parlamenta rezolūcijās, tomēr tas ir jāņem vērā praksē.
Treškārt, ļoti liela nozīme turpmākajā darbā ir jāpiešķir spēcīgai un modernai rūpniecībai un rūpniecības politikai, kā arī tālredzīgiem ieguldījumiem, tajā skaitā infrastruktūrā. Ir jāturpina darbs pie procesiem un produktiem attiecībā uz klimata un resursu efektīvu izmantošanu, kā arī videi draudzīgas enerģijas un videi draudzīgas nodarbinātības jomā. Kā citādi ES var būt konkurētspējīga?
Ceturtkārt, ir jānodrošina skaidrs atbalsts energoefektivitātes politikai. Ir skaidrs, ka pašreizējie mērķi netiks sasniegti, jo tie nav saistoši. Ir nepieciešami saistoši mērķi, jo tas ir ļoti svarīgi, lai sasniegtu mērķus izaugsmes un konkurētspējas jomā, kas ir stratēģijas „Eiropa 2020” galvenie uzdevumi. Zemi mērķi un politiskās gribas trūkums ir apbrīnojami, jo īpaši tāpēc, ka energoefektivitātes pasākumi ir viens no vislabākajiem un gudrākajiem veidiem, kā samazināt patērētāju finansiālās izmaksas, stiprināt uzņēmumus un patiesi mainīt pašreizējo situāciju.
Elizabeth Lynne (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Lai stratēģija „Eiropa 2020” būtu veiksmīga, ir efektīvi jāīsteno nodarbinātības pamatnostādnes, ir jāizstrādā valsts reformu programmas, un tās ir jānosaka par atbilstošām prioritātēm.
Ir jāņem vērā visi aspekti. Vecāka gadagājuma cilvēku un invalīdu bezdarba līmenis ir nepieņemami augsts. Es esmu gandarīta par to, ka abos dokumentos ir minēta nepieciešamība piemērot tiesību aktus diskriminācijas novēršanai darbavietā, lai darbavietas būtu pieejamas ikvienam.
Ir svarīgi nodrošināt to, lai faktiski tiktu īstenoti mērķi, kuri ir noteikti ES līmenī. Jā, konkrēti mērķi ir jānosaka dalībvalstīm, un tām šie mērķi ir jāīsteno, tomēr Eiropas Savienībai ir būtiska nozīme, lai uzlabotu apmaiņu ar paraugprakses piemēriem. Tāpēc es esmu gandarīta par to, ka komitejas rezolūcijas 27. pantā šis aspekts ir ļoti skaidri noteikts.
Stratēģija „Eiropa 2020” tika plānota un pārrunāta vairākus mēnešus, bet ir spēkā arī nodarbinātības pamatnostādnes. Ir pienācis laiks tās īstenot.
Emilie Turunen (Verts/ALE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējā laikā daudz tiek runāts par ekonomisko atbildību Eiropā, un ļoti bieži ekonomiskā atbildība tiek īstenota, samazinot valsts izdevumus, un ļoti reti tā tiek īstenota, uzlabojot situāciju nodarbinātības jomā. Manuprāt, ir jānoskaidro, ko tieši nozīmē jēdziens „ekonomiskā atbildība”. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa uzskata, ka pastāv ļoti liela atšķirība starp politiku, kas tiek īstenota Eiropā, un to, kas pašlaik tiek īstenota dalībvalstīs. No vienas puses runa ir par gada izaugsmes pētījumu un Eiropas pusgadu, kura dēļ samazināsies darbavietu skaits un palēnināsies izaugsme Eiropā. No otras puses runa ir par stratēģiju „Eiropa 202” un nodarbinātības pamatnostādnēm, kuru mērķis ir izveidot vairāk un labākas darbavietas. Šis jautājums ir pretrunīgs.
Eiropā ir 23 miljoni bezdarbnieku. 5,5 miljoni bezdarbnieku ir jaunāki par 25 gadiem. Pieaug nabadzīgu darba ņēmēju skaits. Negatīvie statistikas rādītāji pieaug, bet īstenotā ekonomikas politika nepalīdz uzlabot situāciju. Manuprāt, lai veidotu jaunas darbavietas Eiropā, ir svarīgi ES ekonomikas politikā pilnīgi īstenot stratēģiju „Eiropa 2020” un nodarbinātības pamatnostādnes. Tas būtu ekonomiskās atbildības apliecinājums, bet, manuprāt, tas neīstenosies.
Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Dažas pašlaik visaktuālākās problēmas Eiropas Savienībā ir nabadzība, klimata pārmaiņas, zems dzimstības līmenis, imigrācija, enerģētika un galvenokārt — bezdarba apkarošana. Lai risinātu šīs problēmas, ir nepieciešami finanšu līdzekļi un apropriācijas. Bet diemžēl visā Eiropā finansējums ir samazināts. Ko tas nozīmē? Tas nozīmē to, ka stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošana ir apdraudēta, un būs grūti īstenot šīs stratēģijas mērķus. Tomēr ir jācenšas tos īstenot.
Manuprāt, īpaša uzmanība ir jāpievērš bezdarbam, jo bezdarba līmenis ir augstāks nekā tas bija pēdējos desmit gadus. Manuprāt, ir arī jānodrošina kvalitatīva izglītība jauniešiem Eiropā, lai nodrošinātu atbilstību darba tirgus prasībām, ir arī jāmaina studiju programmas un dalībvalstīm ir jāsamazina to jauniešu skaits, kuri priekšlaicīgi pārtrauc mācības.
Brīvās darbavietas ir jāaizpilda kvalificētam darbaspēkam. Es lūdzu Eiropu nekavējoties pieņemt ierosināto Eiropas brīvo darbavietu monitoringa sistēmu, kas paredz ieviest arī Eiropas kvalifikāciju apliecību. Problēmas ir jāatrisina. Ar vārdiem nepietiek. Ir jārīkojas!
José Manuel García-Margallo y Marfil (PPE). - (ES) Priekšsēdētājas kundze! Šajā saistībā rodas jautājums; tikai viens jautājums: ko var darīt Eiropas līmenī, lai nodrošinātu darbu bezdarbniekiem?
Atbildot uz šo jautājumu, es vēlos skaidri norādīt uz to, ka, pirmkārt, nestabilas makroekonomikas apstākļos ilgtspējīga izaugsme nav iespējama. Daži ierosinātie tūlītējie risinājumi, jo īpaši tie, kurus minēja tie deputāti, kuri pārstāv opozīciju, ir īslaicīgi.
Otrkārt, ir skaidrs, ka stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi ir labi, bet ar vārdiem nepietiek, un ir jārīkojas. Kā rīkoties? Par kādiem līdzekļiem finansēt ierosinātās iniciatīvas un pasākumus? Vai stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi ir savienojami ar pieņemto budžeta samazinājumu?
Treškārt, lai nodrošinātu stabilu izaugsmi, ir visaptveroši jāizvērtē pašreizējā situācija. Līdz šim tas vēl nav izdarīts. Pašreizējie notikumi Ekonomikas un finanšu padomē liecina par to, ka pašlaik ir sniegti tikai atsevišķi nesaskaņoti un pretrunīgi ierosinājumi.
Ir jāīsteno trīs svarīgi pasākumi. Pirmkārt, nedrīkst turpmāk vēl vairāk sarežģīt situāciju tajās valstis, kuras ir nonākušas grūtībās, un tāpēc ir kopīgi jāizlaiž Eiropas obligācijas. Otrkārt, ir jāizlaiž Mario Monti ziņojumā minētās obligācijas, bet tās nav iekļautas ekonomikas stratēģijā „Eiropa 2020”. Treškārt, ir jāizmanto Eiropas Investīciju bankas līdzekļi; par divām trešdaļām šo līdzekļu ir atbildīga Komisija, un pēc 10 gadiem šai summai ir jābūt četrreiz lielākai, lai sasniegtu līmeni, kāds bija noteikts Māršala plānā, kas attiecās uz Eiropas ekonomikas atjaunošanu.
Anni Podimata (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! ES jau vairākus mēnešus debatē par efektīvu, vienotu un ilgtspējīgu krīzes risinājumu, lai varētu sasniegt stratēģiskos mērķus ilgtspējīgas izaugsmes, nodarbinātības aizsardzības, sociālā progresa un sociālās kohēzijas veicināšanas jomā.
Bet ir divas problēmas: pirmkārt, ņemot vērā struktūru, debates par stratēģiju „Eiropa 2020” neattiecas uz ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu, Eiropas pusgadu un gada izaugsmes pētījumu, un tāpēc veidojas sadrumstalota stratēģija vai paralēlas stratēģijas, stratēģijas, kuras darbojas kopā ar citām stratēģijām, kuras netiek atbilstoši saskaņotas un kuras tādējādi var viena otru ierobežot.
Otrkārt, problēma ir tā, ka pašlaik Padome un Komisija galvenokārt vērš uzmanību uz Stabilitātes un izaugsmes pakta noteikumu, budžeta disciplīnas un reformu nostiprināšanu, bet tās nesniedz pieņemamas atbildes un risinājumus tam, kā efektīvi īstenot un finansēt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.
Manuprāt, šajā gadījumā līdzīgi kā tas bija saistībā ar Lisabonas līgumu daudzi noteiktie mērķi netiks īstenoti; un, manuprāt, tas tā arī notiks, ja ES nespēs par savu nostāju pārliecināt Eiropas iedzīvotājus, kuri cīnās ar krīzes sekām un kuri nevar sekot līdzi tehniskām debatēm par Stabilitātes un izaugsmes pakta reformu, par rādītājiem un soda naudu, un viņiem tas arī nav jādara. Ir jāsaprot tas, ka nedrīkst ņemt vērā tikai rādītājus un skaitļus. Ir jāpievēršas cilvēkiem.
Sylvie Goulard (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs! Komisāra kungs, es lūdzu jūs uzklausīt to, kas man ir sakāms. Manai uzrunai ir atvēlēta tikai viena minūte laika, bet patiesībā, es gribētu klusēt un nekomentēt šo jautājumu, jo, manuprāt, stratēģija „Eiropa 2020” ne tuvu neatbilst reālajai situācijai. Jūs skaisti runājat, bet, vai jūsuprāt pamatnostādnes, pamatiniciatīvas un citi jūsu ierosinājumi, par kuriem jūs domājat stundām un dienām ilgi, nodrošinās Eiropas iedzīvotājiem darbu un atjaunos viņu uzticību? Jūs kļūdāties. Ņemot vērā pašreizējo situāciju Eiropā, manuprāt, Ķīna, Indija un jaunattīstības valstis nav apmierinātas ar ES pasākumiem izaugsmes nodrošināšanas jomā.
Es esmu referente jautājumos attiecībā uz ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu, un man gandrīz negribas komentēt šo jautājumu, tomēr es jums pateikšu tikai vienu lietu: mēs savu darbu veiksim ļoti apņēmīgi. Nemaz nedomājiet, ka, ja Padomes deputāti mums liks strādāt ātrāk, tad jūnijā tiks noslēgta vienošanās. Mēs varēsim vienoties tikai tad, ja Parlamentā notiks debates un ja Padome uzklausīs mūsu viedokli. Manuprāt, viens no pasākumiem ir euroobligāciju izlaišana, lai veidotu pasaules tirgu, kura stabilitāti garantētu euro.
Derk Jan Eppink (ECR). - (NL) Priekšsēdētājas kundze! Katru reizi, dzirdot vārdu „euroobligācijas”, man uzmetas zosāda, neskatoties uz to, ka Parlamentā šis vārds ir dzirdams bieži. parasti darbavietas nodrošina ekonomikas izaugsme un spēcīgs privātais sektors. Citas iespējas nav. Valdības nenodrošina darbavietas.
Viena no būtiskām problēmām Eiropā ir nepietiekama konkurētspēja. Konkurētspējas atšķirība starp Vāciju un Dienvideiropas valstīm ir gandrīz 35 %. Tā ir ļoti liela atšķirība, un tieši tāpēc Merkel kundze runāja par konkurences paktu. Būtībā es to atbalstu. Patiesībā Lisabonas procesa mērķis bija līdzīgs, bet daudzi tā aspekti nav īstenoti.
Tomēr es vēlos jūs brīdināt par vienu lietu, proti, par uzņēmumu ienākuma nodokļa saskaņošanu. Tas ir ļoti slikts priekšlikums. Tas ir arī ļoti raksturīgs Francijai, un ES to nedrīkst pieņemt, un tā nedrīkst pieņemt arī priekšlikumu par ekonomikas pārvaldību. Pretējā gadījumā darbavietu skaits tikai samazināsies. Pagājušajā nedēļā tika publicēti rezultāti pētījumam, ko ESAO veica 21 valsī, un tie atkal liecina par to, ka, lai veicinātu nodarbinātību Eiropā, ir jāsamazina uzņēmumu ienākuma nodoklis. Šādi pasākumi ir jāīsteno, jo pašreizējais Parlaments neveido darbavietas.
Herbert Reul (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pašlaik valda nopietna ekonomikas krīze — par to tiek runāts jau vairākus mēnešus, un viss sacītais ir taisnība — bet parasti par to tiek runāts ļoti vispārīgi un pēc tam priecīgi tiek pieņemti lēmumi tā, it kā nekas nebūtu noticis. Manuprāt, tas tā ir tāpēc, ka Parlamenta rīcība ir pārāk nekonkrēta, un tāpēc, ka Parlaments nav pilnīgi atklāts, bet drīzāk rīkojas saskaņā ar vispārēju, plaši pārrunātu politiku.
Kas faktiski tiek darīts, lai veicinātu izaugsmi un stabilitāti? Vai faktiski kaut kas tiek darīts, lai rastu atbilstošāku un labāku risinājumu finanšu pārvaldības jomā? Vai tiek kritiski izvērtēts tas, vai izdevumi ir pamatoti, un vai mēs visi katru dienu nedomājam par to, kur varētu izlietot vairāk līdzekļu? Ja nepietiek gribasspēka, lai finanšu līdzekļus izmantotu ilgtermiņa projektiem — un tādā gadījumā ir jāorganizē pārrunas un debates un ir jāpieņem lēmumi —, tad nav jēgas runāt par inovācijām un pētniecību, ja nav pieejami nepieciešamie līdzekļi. Tas nav godīgi.
Lai veicinātu ekonomikas atveseļošanos, ir jāīsteno arī ekonomiku veicinoša politika, nevis tikai jādomā par to, kā mainīt situāciju rūpniecības un ekonomikas nozarē. Parlaments labprāt pieņem arvien jaunus lēmumus — pat šodien visu laiku tiek ierosināts pieņemt jaunus lēmumus ekonomikas attīstības jomā. Vai kāds no klātesošajiem piekrīt apgalvojumam, ka obligāta pasākumu īstenošana energoefektivitātes jomā — minot to kā vienu no piemēriem — palīdzēs veicināt ekonomikas izaugsmi? Vai jūsuprāt ES lēmumi, kas bieži tika pieņemti enerģētikas jomā, palīdz stimulēt ekonomiku? Vai tiem ir pretēja ietekme? Es gribētu, lai beidzot šis jautājums tiktu izvērtēts godīgāk un lai pieņemto lēmumu būtu mazāk, bet lai tie patiešām sniegtu vēlamo rezultātu. To izdarīt būs grūtāk, un būs jāiegulda vairāk darba, bet tas ir jādara demokrātijas interesēs.
Kinga Göncz (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Finanšu un ekonomikas krīze izraisīja sociālo un nodarbinātības krīzi, un tāpēc īpaši svarīgi ir tas, ka faktiski Eiropai ir jāsāk rīkoties, proti, ciešāk jāsaskaņo ekonomikas un nodarbinātības politika. Tas arī nozīmē to, ka visām tām valstīm, kurās tiek īstenotas strukturālās reformas vai mainīta finanšu politika, vai kuras, piemēram, plāno atļaut veikaliem strādāt svētdienās, ir arī jāizvērtē, vai šie pasākumi veicinās nodarbinātības sistēmas attīstību un nodarbinātības līmeņa pieaugumu.
Ir arī svarīgi, pieņemot jebkuru lēmumu, pārrunāt to ar sociālajiem partneriem. Eiropas pusgads faktiski būs pirmais mēģinājums to darīt, un tas paredz, ka Ungārijas prezidentūras vadībā visas Eiropas valstis pirmo reizi varēs novērtēt to, kādā līmenī šīs direktīvas var transponēt un vai tās būs iespējams īstenot. Manuprāt, Ungārijas prezidentūrai un Ungārijas valdībai šajā jautājumā ir īpaša nozīme gan no prezidentūras viedokļa, gan no priekšzīmes viedokļa, ņemot to vērā, īstenojot visas ekonomikas politikas izmaiņas un visus lēmumus nodarbinātības politikas jomā, kā arī rādot piemēru pārējām valstīm.
(Deputāte piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)
Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, Göncz kundze ļoti labi pārzina šo jautājumu, proti, to, kā Eiropas Savienība plāno apkarot bezdarbu. Es noklausījos visas debates un joprojām neesmu guvusi lielāku skaidrību šajā jautājumā. Lūdzu, palīdziet man rast atbildi uz šādu jautājumu: ko lai mēs sakām Boršodas vai Sabolčas administratīvo teritoriju iedzīvotājiem? Kur un kad viņi atradīs darbu? Un, starp citu, es vēlos, lai uz šo jautājumu atbild arī Martonyi kungs, kurš šajās debatēs pārstāv Padomi, un komisāra kungs, kurš par laimi ir arī Ungārijas valsts piederīgais. Kur Ungārijas iedzīvotāji un citu Eiropas reģionu, kuros situācija ir katastrofāla, iedzīvotāji atradīs darbu? Kur un kad? Es vēlo saņemt konkrētu atbildi.
Priekšsēdētāja. – Ir jāievēro kārtība attiecībā uz tiesībām uzdot jautājumus, paceļot zilo kartīti. Jautājums, kuru uzdod, paceļot zilo kartīti, nav jāuzdod visiem plenārsēdes dalībniekiem, komisāra kungam vai Padomes pārstāvim. Tas ir jāuzdod deputātam, kurš paskaidro jautājumu, kuru jūs vēlaties precizēt.
Morvai kundze, tāda nebija jūsu jautājuma būtība.
Kinga Göncz (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es labprāt atbildētu uz šo jautājumu, bet acīmredzot nepietiek laika šo jautājumu izskatīt pārāk detalizēti. Tomēr, lūk, ko es vēlos teikt: piemēram, vai nodokļu sistēmas izmaiņas mazinās sociālās atšķirības, vai tās veicinās turpmāku uzņēmumu attīstību un darbavietu izveidi, vai gluži pretēji šīs izmaiņas liegs uzņēmumiem iespēju veidot darbavietas? Es vēlējos noskaidrot to, vai, runājot par izglītības sistēmas pārveidi, runa tiešām ir par sociālo integrāciju? Runājot par tālākizglītību, vai tā patiešām sagatavo cilvēkus tirgum, darba tirgum? Lūk, ko es gribēju pateikt!
Liisa Jaakonsaari (S&D). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Deputāts, kurš sēž labajā pusē, apgalvoja, ka politika tikai kaitē ekonomikai un ka Parlamenta deputāti tikai kaitē politikai. Vai deputāts patiesi uzskata, ka, piemēram, ekonomikas pārvaldība tikai kaitē ekonomikai?
(Runātāja uzdod jautājumu Reul kungam, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)
Herbert Reul (PPE). – (DE) Izvērtējot pasākumus, kurus Parlaments pieņēma pēdējos dažos mēnešos, un aprēķinot šo pasākumu izmaksas, šie pasākumi — ne vienmēr, bet ļoti bieži — kavēja ekonomikas attīstību. Tāpēc ir jārīkojas piesardzīgāk. Tāpēc Rūpniecības un uzņēmējdarbības komisāra priekšlikums, kas bija iekļauts rūpniecības nozares ziņojumos un kas paredz turpmāk, pieņemot lēmumus, vienmēr izvērtēt, vai tie veicinās Eiropas rūpniecības nozares konkurētspēju vai tai kaitēs, ir ļoti pareizs.
Richard Seeber (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Visiem Parlamenta deputātiem ir skaidrs tas, ka, veidojot ciešāku sadarbību starp Eiropas valstīm, arī nolīgumiem ekonomikas politikas jomā ir jābūt ciešākiem. Tāpēc ir vajadzīgs tāds instruments kā Eiropas pusgads. Tomēr tas nedrīkst ietekmēt tās jomas, par kurām tradicionāli ir atbildīgi sociālie partneri, piemēram, sarunas par algām un sarunas par koplīgumiem. Šajās jomās patiesi ir jārīkojas piesardzīgi. Tas nebūtu loģiski, ja Eiropas līmenī tiktu izlemts, kādām ir jābūt algām atsevišķās valstīs. Vairāk uzmanības ir jāpievērš tam, lai novērstu tirgus šķēršļus, lai veicinātu Eiropas ekonomikas uzplaukumu. Runa ir par oligopoliem un monopoliem, kā arī par šķēršļu novēršanu piekļuvei tirgum. Nedrīkst arī pieļaut to, ka dažādas nozares nodrošina noteikta peļņas daļa. Ir jāpalielina konkurence, lai veicinātu Eiropas ekonomikas potenciāla attīstību.
Eiropas Savienībā ir arī nepieciešama jauna infrastruktūra. Runa ir par enerģētikas, transporta un sakaru infrastruktūru. Eiropas rīcībā ir jābūt attiecīgiem nepieciešamajiem resursiem, jo īpaši tāpēc, lai likvidētu pašreizējās problēmas dalībvalstīs. Ir arī jāizvērtē tas, kādus līdzekļus drīkst izmantot Eiropā. Tas būtībā nosaka arī ES resursu apmēru. Tāpēc es skaidri lūdzu Padomi un dalībvalstis beidzot piešķirt Eiropai nepieciešamos līdzekļus.
Protams, tas attiecas arī uz izglītību, pētniecību un izstrādi, jo šajās jomās Eiropai ir svarīga nozīme. Bet arī šajā gadījumā ļoti svarīgi ir finanšu līdzekļi.
Jutta Steinruck (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Stratēģija „Eiropa 2020” ir ļoti svarīga, runājot par Eiropas sociālās un ekonomikas politikas attīstību, un, runājot arī par valstu sociālo un ekonomikas politiku. Ir jānodrošina tas, lai šī stratēģija netiktu nepareizi izmantota Eiropas līmenī, lai īstenotu sociālo pielaides politiku dalībvalstīs. Mani ārkārtīgi izbrīnīja tas, ka Komisija gada izaugsmes pētījums paredz samazināt algas un sociālo aizsardzību. Daži iepriekšējie runātāji to jau minēja. Vietējā mērogā iedzīvotāji no tā ļoti cietīs. Nedrīkst pieļaut to, ka budžeta konsolidācijas izmaksas ir jāsedz tikai iedzīvotājiem, darba ņēmējiem.
Arī es aicinu dalībvalstis, veidojot valsts reformas programmas, ņemt vērā tikai integrētās pamatnostādnes, jo tās garantē daudz labāku līdzsvaru starp sociālo aizsardzību un ekonomisko izaugsmi. Gada izaugsmes pētījumā ir minēti darba līgumi uz nenoteiktu laiku, kas bija minēti arī iniciatīvā „Jaunas prasmes jaunām darba vietām”. Andor kungs, šis jautājums tika pārrunāts jau 2010. gada novembrī: jauniešus nevar integrēt darba tirgū uz darba ņēmēju tiesību rēķina. Eiropas pieredze liecina, ka, mazinot darba aizsardzības noteikumu stingrību, tikai veidotos bīstami darba apstākļi un tas nepalīdzētu veidot darbavietas. Ir nepieciešami konkrēti pasākumi, lai palīdzētu visvairāk apdraudētajiem iedzīvotājiem, nevis neatkarīgas pamatiniciatīvas, kas nav savstarpēji integrētas.
Danuta Maria Hübner (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, darbavietas Eiropā var būt ilgtspējīgas tikai konkurētspējīgas ekonomikas apstākļos, un nav nekāds noslēpums, ka ES tas tā nav.
Lai nodrošinātu veiksmīgu konkurētspēju Eiropā, ir nepieciešams institucionalizēts konkurētspējas process. Ir jānovērtē veiksmes faktori un ir jāizvērtē, kā tos pielāgot situācijai. Ir izstrādāti jau daudzi instrumenti — ar konkurenci saistīti instrumenti —, patiesi, ir nepieciešams mazliet politiskās gribas, lai lielā mērā izmantotu iestāžu sistēmu, lai īstenotu Komisijas vadītu konkurētspējas procesu saskaņā ar Kopienas sistēmu.
Runa ir par Eiropas pusgadu, par izaugsmes pētījumu, kas jau tika minēts. Es vēlos minēt arī atšķirības un precizitāti — jo īpaši rezultātu apkopojumam, kurā būtu arī jānorāda ar konkurenci saistīti faktori. Stratēģija „Eiropa 2020” ir aktīvi jāīsteno tagad, nevis pēc 2013. gada. Visās jomās politikas mērķim ir jābūt veicināt Eiropas ekonomikas konkurētspēju: ir jāizmanto visas iespējas, un, rīkojoties neatkarīgi, Eiropa tiktu sadalīta. Ilgtspējīgas darbavietas var nodrošināt tikai vienotā Eiropā.
Lai Eiropa būtu konkurētspējīga, tai ir jābūt vienotai.
Csaba Őry (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es esmu gandarīts par iespēju uzstāties kā 2010. gada nodarbinātības pamatnostādņu referents un kā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) koordinators. Es atbalstu Komisijas priekšlikumu, kas paredz saglabāt 2010. gada nodarbinātības pamatnostādnes arī 2011. gadā. Manis pārstāvētā grupa šo priekšlikumu atbalsta. Bet saskaņā ar Lisabonas līgumu ir jāizstrādā ikgadējas pamatnostādnes, un tāpēc patiešām ir jāapzina un jākontrolē izmaiņas, ir jāsaglabā saziņa starp iesaistītajām pusēm, starp Komisiju, Padomi un Parlamentu, un, protams, vajadzības gadījumā ir jāveic izmaiņas.
Tāpēc es ierosinu pārstrādāt stratēģiju „Eiropa 2020”, kā paraugu izmantojot Eiropas pusgada ietvaros integrētās pamatnostādnes ekonomikas un nodarbinātības jomā, un neatbilstību gadījumā veikt izmaiņas. Problēmas ir iespējamas. Es nesen uzzināju, ka valsts reformu pagaidu programmās jau ir konstatētas neatbilstības attiecībā uz saistībām nodarbinātības jomā un ka plānoto 75 % vietā šīs saistības tiek pildītas tikai apmēram 72 % gadījumu. Ir skaidrs, ka šī situācija ir jāizvērtē, lai neatkārtotos tāda situācija, kāda bija attiecībā uz Lisabonas stratēģiju, kur bija noteikti pārāk lieli mērķi, no kuriem tikai daži tika īstenoti. Tomēr es ierosinu noteikt dažus pamatprincipus.
Es piekrītu priekšlikumam attiecībā uz pensijām un algām. Šajā jautājumā nedrīkst iejaukties, ir jāievēro subsidiaritātes princips, un ir jābūt spēkā noteiktām valstu saistībām attiecībā uz konkrētām sabiedrības grupām, jauniešiem, invalīdiem un cilvēkiem, kuriem trūkst daudzas priekšrocības.
(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdos, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)
Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Man ir atkal jāuzdod jautājums Ungārijas deputātam. Vai subsidiaritātes principa ievērošana attiecībā uz pensijām un algām nozīmē to, ka pensijas pensionāriem un algas darba ņēmējiem Ungārijā un citās bijušās komunistiskajās valstīs noteikti, nepārtraukti un vienmēr būs daudz mazākas par pensijām un algām Rietumeiropas valstīs? Tas būtu ļoti žēl. Pašlaik tas tā ir. Medmāsas pelna 70 000 forintus mēnesī un skolotāji pelna 90 000 forintus mēnesī; daudzi pensionāri nesaņem pat iztikas minimumu. Kā to lai saprot?
Csaba Őry (PPE). – (HU) Nē, Morvai kundze, tā tas nebija domāts, bet pensiju apmērs būtībā ir atkarīgs no ekonomikas līmeņa valstī. Ekonomikas līmenis ir atkarīgs no ražotspējas, kas nodrošina atbilstošas pensijas. Stratēģija, par kuru notiek šīs debates un kuras mērķis ir veicināt Eiropas konkurētspēju, darbību un panākumus, ļauj palielināt pensijas pat tajās valstīs, kurām pašlaik joprojām klājas grūti. Tomēr nedrīkst ieviest vienotus noteikumus, jo pašlaik situācija dažādās valstīs ir ļoti atšķirīga. Ir skaidrs, ka nākotnē arī būs nepieciešama pakāpeniska pieeja.
Elisabeth Morin-Chartier (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Stratēģija „Eiropa 2020” attiecībā uz šīm nodarbinātības pamatnostādnēm paredz risināt trīs galvenās problēmas.
Pirmkārt, krīze ir jāpārvar, izmantojot pētniecību, inovācijas un konkurētspēju, lai patiešām nodrošinātu ekonomikas atveseļošanos, kas veicinātu sociālo atveseļošanos. Otrkārt, ir jāaizstāj vesela darba ņēmēju paaudze, kuri ir sasnieguši pensijas vecumu. Treškārt, ir jānodrošina konkurētspēja pasaules ekonomikā, atceļot uzņēmumiem dažādus nodokļu slogus, kas kavē un ierobežo to darbību.
Ņemot to vērā, pasākumi ir jāvērš uz trīs visneaizsargātākajām sabiedrības grupām.
Pirmā grupa ir jaunieši, un ir ļoti svarīgi cīnīties pret to, ka jaunieši pārtrauc mācības, nesaņēmuši kvalifikāciju, jo rezultātā viņi nevarēs iekļauties darba tirgū. Jaunieši ir jāaizsargā, jo ir jāveicina viņu līdzdalība darba tirgū, un ne tikai darbā uz pagaidu darba līgumu pamata vai praksē; ir jāapkaro jauniešu bezdarbs. Tā ir ilgtermiņa problēma, kas ir īpaši aktuāla pašreizējā krīzes situācijā. Otrā sabiedrības grupa ir sievietes, sievietes, kuras pieņem darbā uz pagaidu darba līguma pamata un kuras saņem pārāk mazu algu. Trešā grupa ir vecāka gadagājuma cilvēki, kuriem ir jānodrošina darbs. Eiropā ir izstrādāti mehānismi, lai to nodrošinātu, jo īpaši Eiropas Sociālais fonds, un, manuprāt, šis mehānisms ir jāizmanto.
Czesław Adam Siekierski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Komisija iesniedza stratēģiju „Eiropa 2020” gandrīz pirms gada. Eiropai tas bija grūts laiks. Dalībvalstis joprojām cīnās ar krīzes sekām. Ir samazinājies entuziasms attiecībā uz pasākumiem, kuru mērķis ir īstenot jauno stratēģiju. Šķiet, ka jau mazāk nekā gadu pēc stratēģijas īstenošanas sākuma mērķtiecīgie plāni attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”, kas paredz arī palielināt nodarbinātības līmeni līdz 85 %, par 20 % samazināt to cilvēku skaitu, kuriem draud nabadzība, un palielināt izdevumus pētniecības jomā līdz 3 %, ir apdraudēti. Pašlaik bezdarba līmenis ES ir 10 %, un nekas neliecina par to, ka tas varētu strauji samazināties. Patiesībā tas var palielināties; ja ES krīzes novēršanas pasākumi arī turpmāk tiks īstenoti tikpat lēni, cik pašlaik, bezdarba līmenis palielināsies vēl dažus turpmākos gadus. Saskaņā ar Eirobarometra 2010. gada jūnija ziņojuma datiem zems nodarbinātības līmenis veicina nabadzību un sociālo marginalizāciju.
Enrique Guerrero Salom (S&D). - (ES) Priekšsēdētājas kundze! Runājot par situāciju 2020. gadā un turpmāk, lielu ekonomikas nozaru dēļ ES pastāv reāls sistemātisks risks zaudēt konkurētspēju, turklāt šīs nozares tehnoloģiski attīstās un kļūst arvien spēcīgākas.
Ir nepieciešama konkurētspēja: konkurēt, lai attīstītos, attīstīties, lai veidotu darbavietas un veidot darbavietas, lai aizsargātu un nodrošinātu Eiropas sociālo modeli.
ES vienīgais saistošais produkts ir zināšanas, un šīs zināšanas ir jāizmanto inovāciju ieviešanai, kā arī tam, lai pielāgotos izmaiņām un galvenokārt, vai veicinātu šīs izmaiņas.
Tāpēc daudz vairāk līdzekļu ir jāiegulda universitātēs izglītības sistēmā un pētniecības un attīstības jomā, lai ES kļūtu par vadošo spēku attiecībā uz to, kas mums ir, proti, zināšanām.
Riikka Manner (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Stratēģijas „Eiropa 2020 mērķi ir labi un lieli. Savā uzrunā es vēlos galvenokārt runāt par praktiskiem faktoriem, instrumentiem un par šo mērķu īstenošanu, piemēram, atšķirībā no Lisabonas stratēģijas mērķiem, kuri netika īstenoti.
Galvenais ir tas, ka ir jāiesaista visa Eiropa. Ir jāiesaista Eiropas reģioni. Ir jānoskaidro faktori, kas nodrošina katra reģiona veiksmīgu darbību, un ir jāapzina kvalifikācijas potenciāls. Šajā nolūkā lielā mērā var izmantot kohēzijas politiku. Lai izveidotu jaunas darbavietas, veicinātu inovācijas un jo īpaši praksē pārbaudītas inovācijas, ir nepieciešama Eiropas līmeņa kohēzijas politika, lai šajā reģionā īstenotu šos mērķus. Ir skaidrs, ka ir nepieciešama arī pētniecības un attīstības politika un finansējums šajā nozarē, tomēr, manuprāt, galvenokārt ir nepieciešama efektīva kohēzijas politika.
Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Nepieņemami ir tas, ka sociālās problēmas joprojām ir vāja ES politika, budžeta, finanšu un konkurences politikas sociālo seku sistemātiska devalvācija, īstenojot neoliberālas dogmas, neskatoties uz to, ka bez darba ir gandrīz 25 miljoni iedzīvotāju, ka gandrīz 30 miljoni darba ņēmēju strādā nedrošu darbu un saņem mazu algu un ka vairāk nekā 85 miljoni iedzīvotāju dzīvo nabadzībā, neskatoties uz to, ka ekonomikas un finanšu interešu grupu ienākumi arvien pieaug.
Priekšsēdētājas kundze, ņemot to vērā, es vēlos norādīt uz sašutumu, ko pilsoņu foruma „Agora” ietvaros, kas nesen notika Eiropas Parlamentā Briselē, pauda vairākas sociālās organizācijas. Vairākiem miljoniem darba ņēmēju, bezdarbnieku, sieviešu un jauniešu, kuri joprojām cīnās pret šādas politikas īstenošanu Eiropā, ir nopietnas bažas.
Ir jāpieliek punkts Stabilitātes un izaugsmes paktam, konkurences paktam un citiem līdzīgiem paktiem. Ir jāņem vērā iedzīvotāju un darbā ņēmēju intereses.
Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atbalstu priekšlikumu, kas paredz Parlamentam piešķirt pietiekami daudz laika, lai varētu sagatavot vislabākās nodarbinātības politikas pamatnostādnes 2020. gadam. Krīzes apstākļos, kā tas ir pašlaik Eiropā, ir jārūpējas par iedzīvotājiem. Ir jānodrošina atbalsts ģimenēm, jauniešiem, kuri vēlas strādāt, un tiem, kuri darbspējīgā vecumā ir palikuši bez darba.
Eiropai ir jāpieņem drosmīgi lēmumi, kas vispirms garantē darbu Eiropas iedzīvotājiem un pēc tam trešo valstu iedzīvotājiem, veidojot sadarbību starp nodarbinātības aģentūrām dažādās dalībvalstīs, lai ikviens, neatkarīgi no tautības, varētu uzzināt par darba iespējām.
Īpaša uzmanība ir jāpievērš robežu aizsardzībai, lai nepieļautu nekontrolētu vairāku simtu tūkstošu imigrantu ieceļošanu, kuri lielā skaitā ieceļos Eiropas valstīs politiskās situācijas Ziemeļāfrikā dēļ. Trešo valstu pilsoņi ir jāintegrē, kontrolējot imigrāciju, un valstī drīkst ieceļot tikai ierobežots skaits imigrantu atkarībā no faktiskajām darba iespējām, tādējādi neveicinot spriedzi un diskrimināciju uz ekonomikas izaugsmes un sociālās labklājības rēķina.
Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Cerības attiecībā uz šo stratēģiju ir ļoti dažādas. Daži uzskata, ka tas ir tikai balagāns un ka šī stratēģija ir bezjēdzīga, bet, mūsuprāt, situācija būs dramatiska un ļoti nopietna — runa ir par pasākumiem, kuru mērķis ir veicināt darba tirgus elastību. Rezultātā Centrāleiropā ieplūst ļoti daudz nekvalificēta un lēta darbaspēka, kas veicina algu dempingu.
Stratēģijas mērķis, kas paredz 40 % jauniešu nodrošināt augstāko izglītību šķiet īpaši naivs. Es vēlos zināt, kāda tam ir jēga. Jau pašlaik — Itālijā — gandrīz nav atbilstoša darba jauniešiem ar augstāko izglītību, kuri ir spiesti iztikt, strādājot par mazu samaksu. Kāpēc ir nepieciešami tik daudzi augstskolu absolventi, ja viņiem nevar nodrošināt atbilstošu darbu? Es piekrītu tam, ka ir nepieciešams kvalificētāks darbaspēks, tomēr šo situāciju nevar atrisināt, piešķirot augstākās izglītības diplomu 40 % iedzīvotāju. Tas nav pareizais risinājums.
Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos norādīt, ka laikā, kad valda nopietna valsts un parādsaistību krīze, ir ļoti svarīgi veicināt ekonomikas attīstību, veicinot izaugsmi un īstenojot izaugsmes stratēģijas, kā arī īstenojot nodarbinātības politiku. Manuprāt, nodarbinātības politika palīdzēs atrisināt gan ekonomiskas, gan sociālas problēmas. Tāpēc es vēlos uzrunāt konkrētu darba ņēmēju grupu attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”.
Arī šodien daudz tiek runāts par jauniešiem. Tomēr viena no darba ņēmēju kategorijām — svarīga darba ņēmēju paaudzes kategorija — ir cilvēki, kuri ir vecāki par 50 gadiem un kuri tuvojas pensijas vecumam. Lai palielinātu pensijas vecumu un veidotu aktīvāku sabiedrību, ir jāpieņem stratēģija attiecībā uz darba ņēmējiem, kuri strādā nedrošu darbu, un darba ņēmējiem, kuri ir vecāki par 50 gadiem un kuriem klājas grūti.
Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Stratēģijai „Eiropa 2020” ir jābūt pamatam jaunam pavērsienam ekonomikas izaugsmes jomā Eiropā, veicinot dalībvalstu līmenī saskaņotas strukturālās reformas. Ņemot vērā augsto jauniešu bezdarba līmeni, manuprāt, šīs reformas ir ļoti svarīgas visām dalībvalstīm. Vienlaikus ir jāpalīdz maziem un vidējiem uzņēmumiem izmantot to potenciālu, veidojot jaunas darbavietas. Ir svarīgi īstenot Eiropas Savienības mērķus ekonomikas izaugsmes jomā un sociālo mērķi, kā arī apkarot nabadzību, lai palīdzētu nodrošināt Eiropas Savienības ekonomisko neatkarību.
Visbeidzot, manuprāt, stratēģijai „Eiropa 2020” ir jābūt pieejamai Eiropas iedzīvotājiem, jo viņiem ir jāzina, kāda ir to pušu atbildība, kuras ir saistītas ar šīs stratēģijas īstenošanu, piemēram, valsts, vietējo un reģionālo varas iestāžu, kurām ir nepieciešams Eiropas iedzīvotāju atbalsts, atbildība.
Jan Kozłowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas pusgada ietvaros nodarbinātības pamatnostādnes ir ļoti svarīgs instruments ekonomikas pārvaldības jomā. Šīs pamatnostādnes ir dalībvalstu reformu programmu pamats, un tieši no visām šīm programmām būs atkarīgs tas, cik veiksmīgi tiks īstenota stratēģija „Eiropa 2020”. Saskaņā ar plānu valsts reformu programmas tiks pabeigtas aprīlī. Es vēlos uzsvērt to, cik svarīgi ir valsts reformu programmu izstrādes procesā iesaistīt valstu valdības un vietējās un reģionālās varas iestādes, un šajā saistībā es vēlos arī minēt Reģionu komisijas atzinumu. Labojot pamatnostādnes šajā posmā, var kavēt šo procesu. Es vēlos norādīt, ka ir nepieciešama integrēta horizontālā pieeja attiecībā uz stratēģijas „Eiropa 2020” īstenošanu. Tāpēc es vēlos vēlreiz atkārtot, cik liela nozīme ir kohēzijas politikas instrumentiem attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”.
Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Padomes četrām pamatnostādnēm nodarbinātības politikas jomā ir jābūt spēkā arī 2011. gadā. Visticamāk pamatnostādnes kvalifikācijas paaugstināšanas jomā tiktu īstenotas saskaņā ar piedāvājuma un pieprasījuma principu arī tad, ja valstis neiejauktos šajā procesā.
Šajā procesā ir jāiejaucas, lai palielinātu sieviešu nodarbinātības līmeni, bet pirms tam dalībvalstīm ir jāapzinās sieviešu loma bērnu audzināšanas procesā un ir jāsaprot, cik būtiski tas ietekmē iekšzemes kopproduktu. Nevajag darbu dot tiem, kuriem darba jau pietiek.
Tāpēc valsts līmenī aktīvāk būtu jāīsteno pasākumi nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanas jomā, jo reti kurš spēj paša spēkiem izkļūt no nabadzības.
Pervenche Berès, referente. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs! Būtu labi, ja jūs varētu pateikt priekšsēdētājam Barroso kungam, ka būtu bijis labi, ja viņš būtu piedalījies šajās debatēs, jo tās ir pirmās debates par gada izaugsmes pētījumu, kas ir Eiropas pusgada galvenais aspekts un kuru viņš tik ļoti atbalstīja, un kas viņaprāt ir galvenais risinājums Eiropas Savienības izkļūšanai no krīzes.
Viņam vajadzētu pateikt arī to, ka pašreizējā situācijā ar Eiropas Parlamentu nebūs viegli sadarboties un ka saskaņā ar ekonomikas pārvaldības pasākumu kopumu Komisijai ir vairāk jāņem vērā Parlamenta lēmumi.
Visbeidzot vajadzētu viņam pateikt arī to, ka Parlaments ņems vērā to, kā tiek īstenots Lisabonas līgums, viss Lisabonas līgums, un jo īpaši 9. pants. Mēs gaidām brīdi, kad Lisabonas līgums būs pilnīgi īstenots. Visi apgalvo, ka Līgums ir mazliet jālabo un ka ir jāizmanto visas iespējas, ko šis Līgums paredz. Runājot par iespējām saskaņā ar 9. pantu, dažbrīd šķiet, ka gada izaugsmes pētījumā šis pants nemaz nav ņemts vērā.
Visbeidzot es vēlos pastāstīt par to, kas mani pārsteidza debašu beigās. Dažbrīd šķiet, ka pat pēc krīzes Eiropas Komisijas nostāja nav mainījusies, un ka Komisija ir pārliecināta, ka galvenais ir reformēt darba tirgu. Ir pilnīgi skaidrs, ka saskaņā ar Eiropas Komisijas viedokli — viedokli, kuram jūs noteikti nepiekrītat — darba tirgus reformas veicinās elastību — elastību nevis elastdrošību.
Tomēr pēdējos 10 gados, pat pirms krīzes, jau pierādījās tas, ka ar šādu pieeju — uzskatu, ka nodarbinātības vienīgais priekšnosacījums ir izaugsme — nepietiek. Patiesībā problēma ir nodarbinātība — nodarbinātība Eiropas valstīs vai citās valstīs.
Tomēr, ja debates notiek par konkurenci, ir skaidrs, ka prioritāte nav nodarbinātība, un tas mani uztrauc.
László Andor, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Paldies deputātiem par šīm ļoti būtiskām, iedvesmojošām un rosinošām debatēm. Es centīšos atbildēt uz visiem galvenajiem uzdotajiem jautājumiem vai komentāriem par gada izaugsmes pētījumu, ekonomikas pusgadu un stratēģiju „Eiropa 2020” kopumā.
Galvenais ir noskaidrot jautājumus attiecībā uz dokumentiem un ekonomisko situāciju Eiropas Savienībā. Ir jāatzīst tas, ka Eiropa ir atveseļošanās procesā. Jau pagājušajā gadā Eiropas Savienībā — bet ne visās dalībvalstīs — tika konstatēta ekonomikas izaugsme, bet jāatzīst, ka situācija ES ir ļoti nestabila un ka atveseļošanās temps dažādās valstīs atšķiras. Komisija ļoti rūpīgi izvērtēja šo situāciju un izstrādāja atbilstošas politikas.
Ir jāsaglabā un jāpastiprina atveseļošanās temps, un ir jānovērš atšķirības dažādās valstīs. Tomēr vispirms ir jānovērš nepilnības, kuras tika konstatētas ekonomiskās un monetārās savienības krīzes dēļ, un, lai novērstu šīs nepilnības, tiks pilnveidots ekonomikas un monetārās sistēmas pārvaldības mehānisms Eiropas Savienībā. Tur sākas problēmas, un var piekrist, ka ne vienmēr visiem uzreiz ir skaidras prioritātes.
Komisija uzskata, ka prioritāte ir ekonomikas izaugsme un ka pārējās politikas šajā posmā palīdz to sasniegt. Ir jāpastiprina izaugsme, un tāpēc ir jāuzlabo finansiālā stabilitāte un ir arī jāveic fiskālā konsolidācija. Neizbēgami ir tas, ka turpmākos gadus fiskālā konsolidācija būs aktuālā, lai veicinātu stabilitāti un lai saskaņotu ciklisko intervenci, ko dalībvalstis īstenoja, lai mazinātu lejupslīdi iepriekšējos gados.
Ir nepieciešama gudra konsolidācija, lai nemazinātu pieprasījumu ekonomikā un lai saglabātu ES ekonomikas vienotību. Tas ir jāņem vērā. Vispirms ir jāstabilizē euro. Es varētu izteikties arī skarbāk, bet es to nedarīšu. Ir jāstabilizē euro un ekonomiskā un monetārā savienība. Lai to izdarītu, ir jāpastiprina Savienības ekonomikas pīlārs un politikas koordinēšanas ekonomikas pīlārs Eiropas līmenī.
Es vēlos uzdot jautājumu. Jautājums ir šāds: vai pārvaldības ekonomikas pīlāra pastiprināšana var būt veiksmīga, ja netiek īstenoti kopīgi pasākumi attiecībā uz algām un algu saskaņošanu Eiropas Savienībā? Ņemot to vērā un ņemot vērā ieteikumus šajā jomā, kas ir minēti gada izaugsmes pētījumā, tas nenozīmē to, ka tiek apšaubīta sociālā dialoga nozīme — gluži pretēji. Komisija atzinīgi vērtē tās valstis, kurās ir izveidojusies spēcīgas tradīcijas un stabila kultūra sociālās partnerības jomā. Ir skaidrs, ka šīs valstis mazāk cieta no krīzes un jo īpaši, ka tās cieta mazākus zaudējumus cilvēkresursu jomā. Šajās valstīs bezdarba līmenis bija zemāks. Komisija atbalsta sociālā dialoga pastiprināšanu citās dalībvalstīs, kuras krīzes dēļ cieta vairāk un kurām no krīzes atkopties ir grūtāk nekā, piemēram, Vācijai, Nīderlandei vai Austrijai.
Ir arī pastiprināts sociālais dialogs Eiropas līmenī. Nesen notika sarunas ar sociālajiem partneriem makroekonomikas jomā, un martā notiks trīspusēja sociālo lietu sanāksme, kuras mērķis ir veicināt saskaņošanu un dialogu ar sociālajiem partneriem.
Es vēlos ļoti kategoriski noraidīt apgalvojumu, ka Komisija rīkojas saskaņā ar novecojušiem principiem. Pagājušajā gadā Komisija ieviesa vairākas jaunas, kvalitatīvas iniciatīvas. Komisija darbojas saskaņā ar finanšu regulas noteikumiem. Komisāra Barnier kunga darbs ir vērtējams atzinīgi.
Komisija attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020” izstrādāja jaunu koncepciju industriālās politikas jomā Eiropas līmenī, kas ir ļoti svarīga, lai veicinātu konkurētspēju un darbavietu ilgtspēju Eiropas Savienībā. Tiek īstenotas vairākas jaunas pieejas, lai veicinātu ieguldījumus un rastu finansējumu. Vairāku komisāru grupa strādā pie novatorisku finanšu instrumentu izstrādes. Pirmais piemērs ir pamatprincipi atbalstam elektroenerģijas tīklu izveidei Eiropā. Tas ir ļoti nepieciešams, lai attīstītu enerģētikas tirgus un tai nepieciešamo infrastruktūru.
Komisija izstrādāja mikrofinansēšanas instrumentu. Es vēlos izteikt atzinību Parlamentam un Padomei par to, ka tām izdevās vienoties, jo tas ļāva pagājušajā gadā īstenot šo instrumentu. Vēl pagājušajā nedēļā es biju Nīderlandē, kad tika ieviests pirmais ar ES atbalstu īstenotais mikrofinansēšanas instruments, un ir paredzēts īstenot vēl citus instrumentus, lai atbalstītu potenciālos uzņēmējus, kuri varētu uzsākt uzņēmējdarbību pēc laika, kas pavadīts bez darba: sievietes, kuras atgriežas darba tirgū pēc bērna kopšanas atvaļinājuma, vai darba ņēmēji, kuri jau strādā un kuri, sasniedzot 50 vai 60 gadu vecumu, vēlas uzsākt jaunu uzņēmējdarbību.
Runājot par nodarbinātības politiku — un kā labu piemēru var minēt to, ka pirms dažām nedēļām Ungārijas prezidentūra Gödöllő uzņēma EPSCO padomi —, uzmanība galvenokārt tiek vērsta uz to, kā sasniegt mērķus, kas palīdzētu veidot daudz jaunu darbavietu, un uz visapdraudētākajām grupām. Šajā saistībā īpaši ir jāpiemin jaunieši.
Dažās dalībvalstīs situācija jauniešu bezdarba jomā ir ļoti nopietna. Par laimi dažās dalībvalstīs jauniešu bezdarba līmenis ir zems, bet kopējais jauniešu bezdarba līmenis Eiropā ir pārāk augsts. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Spānijā un Baltijas valstīs, jauniešu bezdarba līmenis ir ārkārtīgi augsts. Valdības pārstāvji ir brīdināti, un ir jāīsteno vairākas politikas, piemēram, izglītības un nodarbinātības pakalpojumu jomā, kā arī citi pasākumi. Bet jaunieši nav vienīgā sabiedrības grupa, kurai ir problēmas. Ir skaidrs, ka ir jāīsteno vairāk pasākumu vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātības jomā. Tāpēc 2012. gads ir pasludināts par Eiropas gadu aktīvām vecumdienām.
Runājot par institucionāliem jautājumiem attiecībā uz nodarbinātības pamatnostādnēm — kas, manuprāt, joprojām ir galvenais elements un kas ir kā ceļvedis —, saskaņā ar Līguma 148. pantu Eiropas Parlamentam ir noteikta skaidra loma. Nodarbinātības pamatnostādnes ir jāatjauno. Tas nozīmē, ka tās ir paredzēts saglabāt līdz 2014. gadam; tajās nav jāveic ievērojamas izmaiņas, un tās nedrīkst atcelt saskaņā ar gada izaugsmes pētījumiem. Šīs pamatnostādnes ir ilgtermiņa pasākums, bet izaugsmes pētījums ir ikgadējs pasākums attiecīgajā jomā. Tomēr ir skaidrs tas, ka valsts reformu programma ir ļoti svarīga un ka Komisija to ļoti nopietni īsteno attiecībā uz stratēģiju „Eiropa 2020”. Parlaments dažādos veidos iesaistīsies sarunās. Šajā saistībā es vēlos minēt sarunas par daudzgadu finanšu shēmu. ES budžetā ir jābūt noteiktām arī 2020. gada prioritātēm, un Komisija informēs Parlamentu par valsts reformu programmas izstrādi attiecībā uz ieteikumiem konkrētām valstīm.
Ir skaidrs, ka sākumposmā ir bažas par stratēģijas „Eiropa 2020” nākotni. Var teikt, ka stratēģiju „Eiropa 2020” vajā rēgs: Lisabonas stratēģijas rēgs. Es jau vairākkārt Parlamenta deputātiem esmu skaidrojis to, kāpēc Komisija uzskata, ka stratēģija „Eiropa 2020” varētu būt veiksmīgāka, izstrādājot mērķtiecīgāku sistēmu un labāku ziņošanas un īstenošanas sistēmu.
Tikai Komisija var nodrošināt šo iniciatīvu saskanību. Ir vairākas aktuālas jomas, un nedrīkst pieļaut to, ka kāda no tām saasinās, īstenojot ekonomikas politikas: „Eiropa 2020”, ekonomikas pārvaldības, vienotā tirgus un kohēzijas politiku. Neviena no šīm jomām nedrīkst ciest. Tās visas ir ļoti stingri jāīsteno, iesaistot visas 27 dalībvalstis. Ir skaidrs, ka Komisija neatbalsta dubultu standartu ieviešanu Eiropā. Nedrīkst pieļaut to, lai pašreizējais atšķirīgais atveseļošanās temps vēlāk veicinātu atšķirības politikas jomā.
János Martonyi, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos visiem pateikties par ļoti konstruktīvām un vērtīgām debatēm. Īpašs paldies arī Perez kundzei par lielisko ziņojumu un par ļoti svarīgiem vērojumiem un piezīmēm.
Kā minēja Danuta Hübner kundze, pašreizējo situāciju var skaidrot dažādi gan attiecībā uz krīzi, gan atveseļošanos, bet, manuprāt, visi piekritīs tam, ka nevienam nav izdevīga atveseļošanās, ja tās rezultātā netiek veidotas darbavietas. Visi vēlas panākt līdzsvaru starp fiskālo konsolidāciju, izaugsmi un darbavietu izveidi. Patiesi, fiskālajai disciplīnai un nodarbinātības līmeņa celšanai būtu jābūt cieši saistītiem.
Vispārīgāk runājot par ekonomiku, visiem ir zināms, ka ir izstrādāta visaptveroša pieeja, visaptverošs pasākumu kopums jeb tā dēvētais „Gesamtpaket”, un lielāko daļu tā elementu komisārs Andor kungs tikko jau minēja. Runājot par prezidentūru, es tikai vēlos vēlreiz uzsvērt to, ka galvenokārt ir jāīsteno divi pasākumi. Viens no tiem noteikti ir Eiropas pusgada īstenošana un piemērošana. Tas tiks darīts pirmo reizi. Tas būtiski ietekmēs visa Eiropas integrācijas procesa turpmāko attīstību.
Es īsumā minēšu tikai divus aspektus. Pirmkārt, ir ļoti maz laika, un tāpēc visiem ir jāievēro termiņi un ir jāsasniedz pamatmērķi. Ir jādara viss iespējamais, lai visas dalībvalstis ievērotu termiņus, īstenojot pasākumus nodarbinātības, inovāciju un enerģētikas jomā.
Runājot par enerģētiku, es vēlos piebilst to, ka 4. februārī notika ļoti veiksmīga Eiropadomes sanāksme. Daudziem tā bija liels sasniegums integrēta enerģijas tirgus izveides un energoefektivitātes jomā. Tika arī pieņemti svarīgi lēmumi, ņemot vērā kopējās enerģētikas politikas ārējos aspektus.
Visbeidzot es vēlos minēt cīņu pret nabadzību un cīņu par sociālo iekļaušanu. Šajā saistībā es vēlos jūs apsveikt par tikko pieņemto rezolūciju par romu integrāciju. Īpaši liels paldies Lívia Járóka, kurai bija ļoti liela nozīme, gatavojot ziņojumu un pieņemot šo ārkārtīgi svarīgo rezolūciju, kas būs ļoti vajadzīga, strādājot pie Eiropas pamatstratēģijas romu integrācijas jomā un noslēdzot darbu pie šīs stratēģijas.
Otrkārt, ir jāņem vērā seši tiesību akti. Šajā saistībā es varu apliecināt Sylvie Goulard to, ka Padome nevēlas tikai uzklausīt Parlamenta viedokli. Padome patiesi vēlas vienoties ar Parlamentu standarta likumdošanas procesa ietvaros. Būs jādara viss iespējamais, lai paātrinātu šo procesu un lai tas tiktu veiksmīgi pabeigts līdz Ungārijas prezidentūras beigām.
Es nevēlos komentēt šī visaptverošā pasākumu kopuma pārējos aspektus. Es tikai vēlos uzsvērt vienu lietu. Padome vēlas rīkoties pilnībā saskaņā ar Kopienas metodi. Šajā jomā Padomei nav nekādu iebildumu. Kā tika jau vairākkārt minēts, Lisabonas līgums daudz ko mainīja. Būtiski mainījās kompetences jomas. Tas visiem ir zināms. Tomēr Lisabonas līgums nemainīja Eiropas struktūru un Kopienas metodi. Šī metode tiks stingri ņemta vērā. Protams, vienmēr ir jārīkojas saskaņā ar Līgumu. Es tikai vēlos uzsvērt to, ka, ņemot vērā Eiropadomes 4. februāra sanāksmes secinājumus, visiem pasākumiem ir jābūt saskaņā ar Līguma nosacījumiem.
Mana pēdējā piezīme būs ļoti īsa. Runa ir par naudu. Kā Lena Ek jau minēja, lai īstenotu politikas, ir nepieciešama nauda un finanšu līdzekļi. Es pilnīgi piekrītu. Tomēr, kā zināms, dalībvalstu īstenotās pieejas atšķiras. Es vēlos uzsvērt tikai vienu aspektu no prezidentūras viedokļa: mēs ierosinām vispirms pārrunāt lietas būtību un pēc tam runāt par skaitļiem, naudu un resursiem. Būs nepieciešamas ilgas debates šajā jomā. Būs nepieciešamas arī ļoti noderīgas orientējošās debates par kohēzijas politiku, lauksaimniecību un citām jomām, bet, kā mēs sacīt,
(FR) nesteigsimies noteikumiem pa priekšu.
Tāpēc kopumā mēs patiesi vēlamies veicināt šīs debates un pēc tam organizēt īstas debates, noslēguma debates par resursiem. Es vēlos vēlreiz izteikt atzinību visiem un sirsnīgi pateikties par ieteikumiem.
Priekšsēdētāja. – Es esmu saņēmusi sešus rezolūciju priekšlikumus, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu, par stratēģiju „Eiropa 2020” un vienu rezolūcijas priekšlikumu, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu par dalībvalstu nodarbinātības politiku(1).
Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Ministra kungs pareizi pieminēja Līguma ievērošanu, un viņš arī pieminēja Eiropadomes 4. februāra sanāksmi. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību 15. pantu es vēlos zināt, kad uzstāsies Eiropadomes priekšsēdētājs un informēs Eiropas Parlamentu par Eiropadomes 4. februāra sanāksmes secinājumiem, jo, manuprāt, viņš neplāno piedalīties šajā sēdē.
Priekšsēdētāja. – (FR) Mēs ņemsim vērā jūsu komentāru. Liels paldies!
Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)
Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es piekrītu tam, ka pēc iespējas drīzāk ir jāizstrādā iniciatīvas „Jaunatne kustībā” tehniskie aspekti. Ir svarīgi vairāk nekā 100 miljoniem jauniešu Eiropas Savienībā nodrošināt nepieciešamos resursus un attiecīgos līdzekļus, lai īstenotu 2020. gada mērķus. Es atbalstu priekšlikumu saskaņot mūžizglītības shēmu un jauniešu iekļaušanu šajā shēmā, lai veicinātu gudru un ilgtspējīgu izaugsmi un lai nodrošinātu veselīgu nākotni pieaugušajiem.
Nodrošinot kvalitatīvu augstāko izglītību un atbalstu jauniešu iesaistīšanai pētniecības un attīstības jomā, var veicināt ekonomikas konkurētspēju. Var izstrādāt jaunus pasākumus, ņemot vērā jauniešu radošo potenciālu. Manuprāt, nodrošinot darba iespējas papildus kvalitatīvām apmācībām, var veicināt integrāciju darba tirgū. Tāpēc pēc iespējas drīzāk ir jādefinē šīs iniciatīvas tehniskie aspekti, lai varētu īstenot pasākumus, kas ir nepieciešami, lai pilnībā izmantotu šī gada — Eiropas Brīvprātīgā darba gada — sniegtās iespējas.
Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Cilvēkkapitāls ir ārkārtīgi svarīgs, lai veiksmīgi īstenotu stratēģiju „Eiropa 202”. Profesionālās izglītības sistēmas jomā ļoti liela nozīme ir dzimumu līdztiesības integrētajai pieejai. Tā ir ļoti svarīga prasība, lai sievietēm būtu izdevīga ilgtermiņa profesionālā attīstība, kas atbilst pieprasījumam darba tirgū, lai pilnvērtīgāk izmantotu viņu potenciālu un lai palielinātu sieviešu nodarbinātības līmeni, jo īpaši tajās profesijās, kuras tradicionāli tiek uzskatītas par vīriešu profesijām — ekonomikas zema oglekļa satura tehnoloģiju nozarē un augstos amatos. Tāpēc profesionālā izglītība ir jāpielāgo sieviešu vajadzībām, un sievietēm ir aktīvāk jāiesaistās šādās izglītības programmās. Pašlaik netiek ņemtas vērā sieviešu atšķirīgās vajadzības un viņu ekonomiskā un sociālā situācija. Tāpēc sievietēm atgriezties darbā vai ienākt darba tirgū ir daudz grūtāk nekā vīriešiem.
Lai šis pasākums būtu veiksmīgs, sieviešu profesionālās izglītības sistēmai ir jābūt visaptverošai, proti, ir jāņem vērā pieredze, vecums un sieviešu dažādās vajadzības izglītības jomā, ieskaitot īpašas vajadzības, piemēram, sievietēm ar invaliditāti, vecāka gadagājuma sievietēm, nabadzīgām sievietēm un sievietēm migrantēm. Kā prioritāte ir jānosaka elastīga pieeja kvalitatīvai izglītībai par pieņemamu cenu. Būtiska nozīme ir arī stimuliem darba devējiem organizēt apmācību kursus sievietēm, kuras strādā nelielos vai vidējos uzņēmumos vai mājās. Lai īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, profesionālā izglītība ir vairāk jāsaskaņo ar darba tirgu, lai piedāvātu sievietēm jaunas izglītības iespējas zinātnes, matemātikas un tehnoloģiju jomā.
Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis ir palīdzēt Eiropai pārvarēt krīzi un kļūt stiprākai, izveidojot darbavietas un veicinot gudru, ilgtspējīgu integrējošu izaugsmi, ņemot vērā piecus ES pamatmērķus nodarbinātības veicināšanas jomā. Ir ļoti svarīgi izveidot spēcīgu sociālās aizsardzības sistēmu, ieguldīt līdzekļus aktīvas darba tirgus politikas izstrādē un izglītības nodrošināšanā ikvienam, lai samazinātu bezdarbu un cīnītos pret ilgstošu atstumtību. Elastdrošību nevar nodrošināt tajās dalībvalstīs, kurās sociālās aizsardzības sistēmas stiprināšanu kavē ierobežoti budžeta līdzekļi un makroekonomiskā nelīdzsvarotība, kā tas ir, piemēram, Rumānijā, un, manuprāt, darba tirgus segmentācija ir jānodrošina, garantējot darba ņēmējiem pietiekamu drošības līmeni neatkarīgi no līgumattiecību veida. Visas darba tirgus reformas ir jāīsteno, vienojoties ar sociālajiem partneriem valsts un ES līmenī. Tiesību aktu programmai katru gadu par 1 % ir jāsamazina pašreizējā atšķirība attiecībā uz algu, ko saņem sievietes un vīrieši, lai sasniegtu mērķi, kas paredz līdz 2020. gadam šo atšķirību samazināt par 10 %. Vienam no stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem ir jābūt samazināt sieviešu nabadzību ES, ņemot vērā to, ka 17 % sieviešu dzīvo nabadzībā, un lielākā daļa šo sieviešu ir vientuļās mātes, migrantes vai vecāka gadagājuma sievietes.
Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Finanšu shēmai 2014.–2020. gadam ir jāatbalsta stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi. Eiropas ekonomikas galvenās jomas ir transporta, enerģētikas un sakaru nozare. Ieguldījumi šajās nozarēs veicinātu darbavietu izveidi, kā arī ekonomikas un sociālo attīstību. Stratēģijas „Eiropa 2020” galvenais aspekts ir Savienības rūpniecības politika. Rūpniecības izaugsme un darbavietu veidošana ES veicinās Eiropas Savienības konkurētspēju pasaulē.
Pēdējās desmitgadēs rūpnieciskā ražošana tiek veikta trešās pasaules valstīs, kur ražošanas izmaksas ir zemākas, ko veicināja Eiropas uzņēmumu vēlme gūt lielāku peļņu, un kā rezultātā ES samazinājās darbavietu skaits. Īstenojot stratēģiju „Eiropa 2020”, ir jāņem vērā arī spēcīga un atbilstoši finansēta kohēzijas politika, kas attiektos uz visiem Eiropas reģioniem. Šāda horizontālā pieeja ir priekšnosacījums tam, lai veiksmīgi īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus un lai nodrošinātu sociālo, ekonomisko un teritoriālo kohēziju. Kā piemēru var minēt ES stratēģiju Donavas reģionam, kas veicinās labklājību un ekonomisko un sociālo attīstību šajā reģionā un garantēs drošību šajā reģionā. Eiropas iedzīvotājiem joprojām bažas visvairāk rada nodarbinātības stabilitāte, un, manuprāt, stratēģiju „Eiropa 2020” varēs veiksmīgi īstenot tikai tādā gadījumā, ja Eiropā būs nodrošināta sociālā stabilitāte.
Frédéric Daerden (S&D), rakstiski. – (FR) Stratēģija „Eiropa 2020” ir mērķtiecīga, jo īpaši nodarbinātības jomā, un, lai šīs stratēģija tiktu īstenota, ir jāņem vērā nodarbinātības pamatnostādnes. Nodarbinātības pamatnostādņu mērķi ir ļoti svarīgi, jo īpaši pensiju finansēšanas un Eiropas sociālās labklājības nodrošināšanas jomā. Merkel kundzes un Sarkozy kunga ierosinājumi nesaskan ar šī sociālā modeļa būtību. Patiesi, konkurences paktā minētie priekšlikumi paredz atcelt algu automātisku indeksēšanu. Tas tiek pamatots ar to, ka tādā gadījumā palielinātos konkurētspēja un līdz ar to palielinātos arī nodarbinātības līmenis. Nav pierādījumu tam, ka tas tā būtu. Automātiskas indeksēšanas atcelšana atsevišķos gadījumos varētu pat veicināt inflāciju, kas nevienam nav izdevīga. Ir daudz citu veidu, kā palielināt nodarbinātības līmeni, piemēram, veicot stratēģiskus ieguldījumus vai veicinot izglītību tajās nozarēs, kurās turpmāk būs pieprasījums. Algu un sociālo pabalstu indeksēšana ir metode, ko dažas valstis izmantoja, lai samazinātu risku darba ņēmējiem nokļūt nabadzībā, un Eiropā šī risks strauji palielinās. Tāpēc tā ir iespēja īstenot vēl kādu Savienības mērķi attiecībā uz 2020. gadu: palīdzēt 20 miljoniem iedzīvotāju izkļūt no nabadzības.
João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Stratēģijas „Eiropa 2020” patiesie mērķi sāk noskaidroties. Tie tika apstiprināti Eiropadomes iepriekšējā sanāksmē. Šī stratēģija paredz nodrošināt lielāku liberalizāciju, attīstīt jaunas tirgus nozares, nodrošināt darba tirgus elastību, kā arī samazināt algas un ierobežot sociālās tiesības. Ir skaidrs mehānisms, kā īstenot šos mērķus: tā dēvētā ekonomikas pārvaldība un konkurences pakts, ko nesen izstrādāja Francijas un Vācijas valdība. Patiesībā mērķis ir panākt to, ko Eiropas Savienība un Starptautiskais Valūtas fonds dara, īstenojot tā dēvētos palīdzības plānus vairākās dalībvalstīs, kas katastrofāli ietekmē ekonomisko un sociālo stabilitāti, un veicināt šo pasākumu izplatību un obligātu īstenošanu. Īstenojot ierosinātos priekšlikumus, netiek novērsti patiesie cēloņi, kas izraisīja ekonomiskās un sociālās problēmas vairākās valstīs, piemēram, Portugālē. Vēl jo vairāk, šie pasākumi īpaši negatīvi ietekmētu situāciju attiecīgajās valstīs un iedzīvotāju dzīves līmeni. Ļoti nopietni ir apdraudētas darba ņēmēju Eiropā un Eiropas iedzīvotāju tiesības, ko gandrīz var salīdzināt ar revanšistisku kampaņu, kuras mērķis ir ierobežot nodarbinātību un sociālās tiesības. Šo pasākumu mērķis ir ierobežot šīs tiesības, samazinot algas, palielinot pensijas vecumu un atceļot darba ņēmēju brīvas pārvietošanās ierobežojumus ES. Tas var izraisīt ES darbaspēka vērtības samazināšanos un padarīt tiesību aktus nodarbinātības jomā vēl elastīgākus.
Danuta Jazłowiecka (PPE), rakstiski. – (PL) Stratēģija „Eiropa 2020” tika pieņemta pirms gada, un ir laiks izdarīt pirmos secinājumus. Attieksme pret šo stratēģiju bija skeptiska, kas bija pamatota, ņemot vērā Lisabonas stratēģijas neveiksmi. Daudzi apgalvoja, ka arī šī stratēģija, kurā ir noteikti cēli, bet nereāli mērķi, netiks īstenota. Visi atceras Lisabonas stratēģijas pamatmērķi, kas paredzēja līdz 2010. gadam Savienību izveidot par viskonkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē. Kāda ir pašreizējā situācija? Smagās ekonomikas krīzes un budžeta krīzes eurozonā dēļ Savienība cīnījās par izdzīvošanu, nevis par pasaules ekonomikas lielvaras statusu.
Vai stratēģija „Eiropa 2020” arī būs neveiksmīga? Tas tā varētu būt. Tā vietā, lai domātu par to, kā veidot uz zināšanām un inovācijām balstītu ekonomiku, vai to, kā mazināt sociālo atstumtību, mēs spriežam par Kopienas budžeta līdzekļu samazinājuma apmēriem. Arvien skaidrāk ir redzams politiskās gribas trūkums, lai faktiski īstenotu Komisijas ierosināto stratēģiju. Izskatās, ka pašreizējās problēmas atkal aizēno Savienības ilgtermiņa perspektīvu attīstības jomā. Kopienā ir jānosaka ilgtermiņa mērķi, un tie ir neatlaidīgi jāīsteno, lai Kopiena saglabātu pozīciju pasaules ekonomikā un lai tā varētu konkurēt ar ASV, Ķīnu, Brazīliju un Indiju. Plāns jau ir izstrādāts; tagad tas ir neatlaidīgi jāīsteno.
Ádám Kósa (PPE), rakstiski. – (HU) Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi ir lielāki par Lisabonas stratēģijas mērķiem, un tie bija labāk jāpielāgo krīzes situācijai; turklāt tagad ir jāņem vērā arī pasākumi ekonomikas pārvaldības jomā un pasākumi attiecībā uz euro glābšanu. Vēl jaunajām dalībvalstīm ir jāsaglabā konkurētspēja un pietiekama pārvietošanās brīvība, lai atrisinātu arvien nopietnākas strukturālās problēmas un problēmas nodarbinātības jomā, kas ir radušās pēc režīma maiņas Austrumeiropas valstīs. Ņemot vērā līdzšinējos nepareizos lēmumus un nopietnas pārvaldes sistēmas nepilnības, ir jākontrolē situācija ģimenēs: darba tirgū darbojas darba devēji un darba ņēmēji, kā arī ģimenes vairākās paaudzēs, kuras saista tuvākas vai ne tik tuvas attiecības. Šādas ģimenes ir sabiedrības pamats, un no tām ir arī atkarīga sabiedrības nākotne. Paaudžu ciešāka sadarbība var būtiski veicināt ekonomikas izaugsmi (piemēram, jauno māmiņu nodarbinātību, palīdzību invalīdiem atrast darbu un vecāka gadagājuma cilvēku nodarbinātību arī civilajā sektorā), un kopēja plānošana (piemēram, saistībā ar mājokli) var arī palīdzēt atsevišķiem cilvēkiem un ģimenēm izvairīties no parādu krīzes un bankrota, kas ir pietiekami nopietna problēma, lai ģimenes augsto procentu likmju dēļ nonāktu nabadzībā. Līdzšinējās metodes vairs nav aktuālas. Būs jāizstrādā jaunas pieejas, jo līdzšinējās metodes ir nepietiekamas, un Eiropas Savienībai tas ir jāsaprot. ES ir jāatbalsta arī tādi risinājumi, kas pašlaik var šķist neatbilstoši.
Zita Gurmai (S&D), rakstiski. – Stratēģija „Eiropa 2020” ir viens no līdz šim vissvarīgākajiem projektiem, taču nav garantijas, ka tā tiks veiksmīgi īstenota. Attiecībā uz visiem mērķiem, kā arī visās pamatiniciatīvās un valsts reformās ir jāņem vērā dzimumu līdztiesība — un visās politikās ir jāņem vērā sieviešu tiesības. Atvērtā koordinācijas metode ir nepietiekama, lai īstenotu kopīgus mērķus, un tāpēc, lai gūtu panākumus, ir stingri jāpilda saistības.
Stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi nodarbinātības jomā paredz palielināt sieviešu nodarbinātības līmeni. Ir jālīdzsvaro darba un ģimenes dzīve un ir jānovērš dzimumu stereotipi darba tirgū. Vairāk sievietēm ir jānodrošina iespēja iegūt profesionālo izglītību, un sievietes vairāk ir jāiesaista zinātnes un izglītības nozarē, kas līdz šim tika uzskatītas par vīrišķīgām. Vairs nedrīkst pieļaut segregāciju darba tirgū, kas balstīta uz dzimumu, jo īpaši attiecībā uz jaunām, vidi saudzējošām darbavietām.
Lai atrisinātu demogrāfisko krīzi, sievietes ir pilnībā jāiekļauj darba tirgū. Saskaņā ar pētījumu datiem sievietes apgalvo, ka viņas labprātāk laistu pasaulē bērnus, ja viņām tiktu nodrošināts stabils un pienācīgas kvalitātes darbs, ja varētu līdzsvarot darba un ģimenes dzīvi un ja vīrieši aktīvāk iesaistītos ar mājsaimniecību saistītu pienākumu izpildē.
Lena Kolarska-Bobińska (PPE), rakstiski. – Stratēģija „Eiropa 2020” attiecas uz ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Ir jāņem vērā tas, ka gudri veidota enerģētikas sistēma garantēs vides un darbavietu drošību. Šī sistēma palīdzēs nošķirt ekonomikas izaugsmi un enerģijas patēriņu. Tādā gadījumā varēs palielināt ražošanas apjomus, izmantojot tikpat vai mazāk enerģijas, un izveidot vairākus tūkstošus darbavietu, kur nevar izmantot līgumdarbu. Ir jārīkojas, lai gudri veidots enerģētikas tīkls tiktu īstenots praksē. Pašlaik Eiropā tiek veidota pilnīgi jauna enerģētikas infrastruktūra. Ir jānodrošina tas, lai tādējādi tiktu samazinātas atšķirības nodarbinātības stabilitātes jomā Rietumeiropas un Centrāleiropas valstīs. Dubulto standartu piemērošana enerģētikas jomā Eiropā neatrisinās problēmas enerģētiskās nabadzības vai neefektīvu energoresursu izmantošanas jomā. Ir jāpalīdz tiem reģioniem, kuriem klājas grūtāk, neskatoties uz to, ka pašreizējā ekonomiskajā situācijā tas var būt sarežģīti. Visiem Eiropas iedzīvotājiem vienlaikus ir jānodrošina pieeja gudri veidotai enerģētikas sistēmai. Nedrīkst pieļaut to, ka daži iedzīvotāji dažu valstu pašreizējo līmeni sasniegs tikai pēc 50 gadiem. Vienkāršāk sakot, darbavietas gudri veidotā enerģētikas nozarē ir jānodrošina visiem Eiropas iedzīvotājiem, nevis tikai to valstu iedzīvotājiem, kur tas notiktu neatkarīgi no Eiropas.
Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Uzreiz pēc tam, kad Latvija iestājās ES, Latvijas valdība nolēma, ka attiecībā uz līdzekļu piešķīrumiem no ES budžeta var uzskatīt, ka Latvijā ir tikai viens reģions (Polija ir sadalīta 16 reģionos).
Rezultātā viens no četriem Latvijas reģioniem — Latgale — joprojām ir viens no visneaizsargātākajiem. Līdzekļu izlietojums Latgalē ir daudz neefektīvāks, nekā visā Latvijā kopumā. To uzskatāmi apliecina situācija darba tirgū Latgalē. Bezdarba līmenis Latvijas galvaspilsētā — Rīgā — ir no 8 līdz 9 %, bet Latgalē bezdarba līmenis ir no 20 līdz 25 %. Eiropas nodarbinātības programmas nav pieejamas iedzīvotājiem vairākās pilsētās, piemēram, Līvānos, Preiļos, Krāslavā, Ludzā, Aglonā un Dagdā.
Latvijas valdība vēl vairāk palielina nodokļus, kas veicina mazo un vidējo uzņēmumu bankrotu, nevis veicina ražošanu Latgalē. Lai mazinātu sociālo spriedzi, Latgales iedzīvotājiem tiek izmaksāts LVL 100 ikmēneša pabalsts.
Latvijas valdības īstenotās kopējās politikas dēļ vairāk nekā 150 000 darba ņēmēju ir izceļojuši no valsts. Es lūdzu Eiropas Komisiju nekavējoties iesaistīties šīs problēmas risināšanā. Ir nepieciešamas nodarbinātības pamatnostādnes, lai piešķirtu līdzekļus tādiem ES reģioniem kā Latgale.
SĒDI VADA: G. PITTELLA Priekšsēdētāja vietnieks
Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir balsošana.