Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 16. februāris - Strasbūra

13. Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas paziņojums par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem.

  Neelie Kroes, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, es ar gandarījumu vēlos paziņot, ka tad, kad lidmašīna šorīt piezemējās Strasbūrā, es saņēmu labu ziņu, proti, ka Ungārijas Ministru prezidents ir piekritis veikt grozījumus Ungārijas likumā par plašsaziņas līdzekļiem, lai nodrošinātu tā atbilstību visiem Komisijas izvirzītajiem ES tiesību aktu aspektiem, tostarp ES Pamattiesību hartai.

Viņi mani pārliecināja, ka Ungārijas valdība pieņems minētos grozījumus nākamajā sēdē. Ungārijas valdības pārstāvju ķermeņu valoda liecināja par to, ka tā būs un šie grozījumi tiks iesniegti Ungārijas parlamentam tuvākajās dienās.

Ungārijas varas iestādes ir piekritušas veikt grozījumus minētajā likumā šādās četrās jomās.

Pirmā ir jautājums par notikumu līdzsvarotu atspoguļošanu. Ar grozījumiem, par kuriem ir panākta vienošanās, tiks ierobežotas prasības par līdzsvarotu ziņojumu sniegšanu, attiecinot tās tikai uz apraidi, kā tas ir citās dalībvalstīs. Tādējādi šīs prasības vairs nebūs spēkā attiecībā uz audiovizuālo mediju pakalpojumiem un preses izdevumiem. Turklāt, nosakot jebkādus ierobežojumus raidorganizācijām, būs jāievēro proporcionalitātes princips. Protams, Komisija uzraudzīs veidu, kādā šis princips tiks atspoguļots sekundārajos tiesību aktos.

Otra no manis minētajām četrām jomām ir izcelsmes valsts princips. Ar grozījumiem, par kuriem panākta vienošanās, ir paredzēts, ka ārvalstu raidorganizācijas vairs netiks sodītas par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumu attiecībā uz nepilngadīgo aizsardzību vai naida kurināšanu pārkāpumiem, bet saskaņā ar Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvu minētās valsts iestādes varēs pārtraukt apraides pakalpojumu sniegšanu Ungārijas teritorijā.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka citā valstī likumīgi reģistrētas raidorganizācijas, kurām ir attiecīgā atļauja un kuras nepārkāpj šo valstu likumus, varēs brīvi sniegt apraides pakalpojumus Ungārijā bez jebkādām bažām par to, ka Ungārijas varas iestādes tām varētu piemērot soda naudu.

Trešā joma ir plašsaziņas līdzekļu reģistrēšana. Grozījumi šajā jomā paredz to, ka audiovizuālo mediju pakalpojumu sniedzējiem būs jāreģistrējas tikai tad, kad tie sāks piedāvāt savus pakalpojumus, kā tas noteikts direktīvā. Tas nozīmē, ka šādu pakalpojumu sniedzējiem un izdevējiem vairs nebūs vajadzīga attiecīgo Ungārijas varas iestāžu atļauja.

Ceturtā joma ir aizskarošs saturs. Ungārijas valdība ir piekritusi grozīt arī citus minētā likuma noteikumus, kuri ir radījuši bažas par vārda brīvību, jo tajos ir norādīts, ka plašsaziņas līdzekļu saturs nedrīkst izraisīt pat netiešu nodarījumu ne atsevišķām personām, ne minoritātēm, ne iedzīvotāju vairākumam. Ar grozījumiem, par kuriem panākta vienošanās, tiks panākts diskriminējošas attieksmes aizliegums. Turklāt šie noteikumi vairs neattieksies uz citās ES valstīs reģistrētiem plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu sniedzējiem.

Mēs cieši sadarbosimies ar Ungārijas varas iestādēm, lai pārliecinātos, ka minētie grozījumi tiek ietverti Ungārijas likumā par plašsaziņas līdzekļiem un ieviesti praksē. Mēs nepārprotami turpināsim uzraudzīt situāciju. Lieki teikt, ka Komisija pārbauda arī citu dalībvalstu noteikumus, ar kuriem tiek ieviesta Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva, un vajadzības gadījumā paudīs līdzīgas bažas. Komisija nekautrējoties izmantos tai piešķirtās pilnvaras, lai aizsargātu plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, un šis gadījums to pilnībā apliecina.

Es varu apliecināt, ka Komisija atzīst un piekrīt bažām par to, ka daudzi no jums, kā arī liela daļa pilsoniskās sabiedrības ir informēti par plašsaziņas līdzekļu vispārējo situāciju Eiropā. Es esmu gatava iet tālāk un rīkoties atbilstoši ES kompetencēm, lai risinātu jautājumu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu, protams, ievērojot subsidiaritātes principu.

Komisijai ir ne tikai pienākums, bet arī patiesa interese veicināt dialogu starp ieinteresētajām pusēm un politikas veidotājiem Eiropas līmenī. Eiropas plašsaziņas līdzekļu vides mainīgā struktūra rada bažas par nākotni. Tā ne tikai nodrošina iespējas, bet arī palielina plašsaziņas līdzekļu plurālisma risku, veicinot īpašumtiesību neievērošanu. Mums nepārprotami ir vajadzīga pieeja, lai analizētu plašsaziņas līdzekļu plurālismu plašākā nozīmē, vienlaikus aptverot gan juridisko, gan ekonomisko, gan sociālo aspektu, nevis nodalot tos atsevišķi, kā tas bieži ir bijis līdz šim.

Tādēļ es esmu iecerējusi izveidot plašu ieinteresēto personu grupu, lai risinātu gan pašreizējās, gan arī turpmākās ar plašsaziņas līdzekļiem saistītas problēmas, tostarp jautājumu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu Eiropā. Tā kā jūs zināt, ka es augstu vērtēju jūsu ieguldījumu, Eiropas Parlaments būs pārstāvēts minētajā ekspertu grupā, ja jūs pieņemsiet šādu uzaicinājumu. Drīzumā es jums sniegšu papildus informāciju. Minētās grupas uzdevums būs ierosināt turpmākos pasākumus plašsaziņas līdzekļu jomā, un es esmu cieši apņēmusies rīkoties saskaņā ar man piešķirtajām kompetencēm.

  Marco Scurria, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es piedalos šajās debatēs ar nelielu vainas apziņu, jo komisāres kundze mums norādīja, ka rīkot šādas debates ir bezjēdzīgi, jo nav nekā, par ko būtu jāstrīdas.

Mēs nebūtu nokļuvuši šādā situācijā, ja kolēģi deputāti būtu mūs uzklausījuši tad, kad iepriekšējās reizēs, proti, gan komiteju sanāksmēs, gan šā Parlamenta diskusijās, mēs jautājām, vai nevajadzētu mazliet nogaidīt, jo Ungārijas valdība vienmēr ir apliecinājusi savu vēlmi pielāgoties Eiropas Komisijas viedoklim, un būtu dīvaini, ja tā nebūtu, ņemot vērā, ka minētā valsts šobrīd ir Eiropas Savienības prezidentvalsts.

Tomēr viņi nolēma turpināt iesākto, iespējams, nē, pilnīgi noteikti, tādēļ, ka politiskie un ideoloģiskie elementi bija nolēmuši, ka šādām debatēm ir jānotiek. Ir iesniegtas rezolūcijas, kuras tiks izvirzītas rītdienas balsojumam. Iespējams, būtu vajadzīga lielāka piesardzība un arī lielāka uzticēšanās demokrātiskā ceļā tautas ievēlētām valdībām, sākot ar Ungārijas valdību, kuru ievēlēja ar tik lielu balsu vairākumu, ka tai noteikti nebija vajadzības manipulēt ar plašsaziņas līdzekļiem, lai panāktu iekšēju vienprātību.

Personīgi es domāju, ka vislietderīgāk būtu aicināt mūsu sociālistu un liberāļu kolēģus deputātus, kuri iesniedza šāda veida rezolūcijas, tās atsaukt, tādējādi pārtraucot muļķot pašiem sevi un ļaujot Parlamentam turpināt risināt reālas Eiropas iedzīvotāju problēmas. Protams, es atzinīgi vērtēju komisāres kundzes veikto darbu.

  Claude Moraes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Sociālistu un demokrātu grupa atzinīgi vērtē gūtos panākumus minētajās četrās jomās, proti, attiecībā uz notikumu līdzsvarotu atspoguļošanu, izcelsmes valsts principu, utt. Protams, komisāres kundze, mēs to vērtējam atzinīgi. Tieši mūsu rezolūcijas teksts, kā arī uz jums un Ungārijas varas iestādēm izdarītais spiediens bija garants risinājumam.

Pirmkārt, es vēlos jums uzdot jautājumu par laika izvēli, proti, vai tā bija nejauša sakritība, kad, kā jūs teicāt, gaidot lidostā, uzzinājāt par to, ka četrās mūsu izvirzītajās galvenajās jomās tiks veikti grozījumi, vai arī šāds lēmums tika pieņemts šā Parlamenta izdarītā spiediena rezultātā? Lūdzu, paziņojiet mums, kad minētie grozījumi tiks pieņemti. Protams, Parlamentam joprojām nav bijusi iespēja iepazīties ar Komisijas un Ungārijas varas iestāžu starpā notikušo sarunu tekstu, tādēļ mums ir vajadzīgs ilgāks laiks, lai pilnībā formulētu savu nostāju šajā jautājumā. Tomēr ir skaidrs, ka sarunas nav pilnībā kliedējušas šā Parlamenta un arī Sociāldemokrātu grupas bažas par daudziem citiem nopietniem jautājumiem.

Šādi būtiski jautājumi ir Plašsaziņas līdzekļu iestādes un padomes, kuras ir politiski viendabīgas un līdz ar to veidojas vispārēja un centralizēta visu plašsaziņas līdzekļu kontrole valdības un politiskā līmenī, sastāvs un termiņš. Mums ir vajadzīgas atbildes, lai atrisinātu šo svarīgo jautājumu. Turklāt jāizsaka nožēla par to, ka Komisija nav rīkojusies saskaņā ar Parlamenta, Eiropas Padomes, komisāra un EDSO ieteikumiem, piemēram, lai novērstu žurnālistu informācijas avotu konfidencialitātes principa pārkāpumus, ļoti nesamērīgas sankcijas un likvidētu sabiedriskās apraides plašsaziņas līdzekļu politisko un finansiālo neatkarību.

Jūs, komisāres kundze, zināt, ka joprojām ir neatrisināti jautājumi, uz kuriem jāsniedz atbildes un, ja iespējams, tad šajās debatēs. Mēs atzinīgi vērtējam Ungārijas varas iestāžu vēlmi grozīt minēto likumu. Mēs arī mudinām ieviest šos grozījumus, lai atrisinātu sasāpējušas problēmas mums visiem šajā Parlamentā svarīgās jomās, vienlaikus nodrošinot atbilstību Eiropas Savienības Pamattiesību hartas prasībām, jo īpaši, tās 11. pantam, ar kuru tiek aizsargāta vārda brīvība. Mēs vēlamies dzirdēt jūsu atbildi uz šādu jautājumu, proti, vai, jūsuprāt, ir ievērots šīs hartas 11. pants. Mums ir jāiesaista pilsoniskā sabiedrība un ieinteresētās puses, lai nodrošinātu pārredzamības un pārskatatbildības principu ievērošanu, kā arī labāko praksi.

Komisāres kundze, mēs iesniedzām savu rezolūciju, jo vēlējāmies koncesijas, par kurām jau paziņojāt, tomēr mēs vēlamies daudz vairāk. Demokrātijas pamatā ir plašsaziņas līdzekļu brīvības un neatkarības princips. Mēs neatvainosimies par to, ka mūsu grupa stingri aizstāv šo principu, un darīsim visu, lai to aizstāvētu arī turpmāk gan Ungārijā, gan citās ES dalībvalstīs.

  Renate Weber, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Līdz šim mēs šajā Parlamentā apspriedām gadījumus, kad dažādu valstu valdības ir izrādījušas vēlmi kontrolēt plašsaziņas līdzekļus, bet tās savos centienos nekad nav aizgājušas tik tālu kā Ungārija ar savu likumu par plašsaziņas līdzekļiem, kurā no televīzijas līdz pat radio un presei ir paredzēta kontrole pār visu, sākot no reģistrācijas līdz pat sniegumam un tā pārtraukšanai.

Kad mēs, proti, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa šajā Parlamentā pirmo reizi iebildām pret šo likumu, mums pārmeta politisko motivāciju. Tomēr pieredze liecina, ka mums bija taisnība un šodien pat Ungārijas valdība ir atzinusi, ka šajā likumā kaut kas nav pareizi, tādēļ tajā ir paredzēti vairāki grozījumi. Mēs ticam Komisijai, ka Ungārijas valdības nostāja tāda patiesi ir un ceram, ka apliecinājumu tam saņemsim rakstveidā, kā arī rūpīgi sekosim līdzi visām izmaiņām.

Tomēr minētās četras jomas, kurās Komisija ir pieprasījusi veikt grozījumus, ir tikai daļa no lielākas problēmu kopainas. Ir jāmaina arī citi aspekti, piemēram, jāatceļ politiski ieceltajai personai piešķirtās lielās kontroles pilnvaras, kura vada divas plašsaziņas līdzekļu kontroles iestādes jau deviņus gadus, kā arī jānodrošina žurnālistu informācijas avotu aizsardzība un efektīva tiesiskā aizsardzība. Turklāt ne tikai mūsu kritiķiem, bet arī pašai Eiropas Komisijai būs jāsniedz atbilde Ungārijas un Eiropas pilsoniskajai sabiedrībai, kā arī žurnālistiem uz to, kādēļ arī EDSO un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs ir asi kritizējis manis minētos aspektus.

Mēs visi nevaram būt politiski motivēti. Gluži pretēji, mums ir jābūt ieinteresētiem pārliecināties par to, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība ir realitāte, kas nodrošina labumu mūsu iedzīvotājiem.

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Savu pirmo jautājumu es gribētu uzdot komisārei Kroes kundzei. Kroes kundze, Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīva attiecas uz neatkarīgu regulatīvo iestādi. Tomēr situāciju jaunajā Plašsaziņas līdzekļu iestādē un padomē, kurai ir piešķirtas pilnvaras piemērot lielus snaudas sodus bez redzama pamatojuma, nosaka tikai valdošās partijas atbalstītāji. Tas viss notiek izteikti polarizētā politiskajā vidē.

Kādēļ Komisija nav iebildusi pret šo neatkarības trūkumu? Kādēļ jūs pilnībā nenovērtējāt Plašsaziņas līdzekļu iestādes un padomes pilnvaras, kas, manuprāt, ir atbilstīgas Eiropas tiesību aktiem, bet ir pretrunā Eiropas Savienības Pamattiesību hartai? Jūs, Kroes kundze, teicāt, ka Ungārijas valdība līdz šim ir veikusi četrus grozījumus attiecībā uz ārvalstu presi un audiovizuālajiem plašsaziņas līdzekļiem, bet šādi grozījumi nav veikti saistībā ar vietējiem laikrakstiem. Jūs arī vēlētos redzēt Orban kungu un viņa piekritējus triumfējoši mājam ar apstiprinājuma zīmogu un jūsu Briseles karogu un tad turpināt ar nepārtrauktu neiecietības propagandēšanu, nomelnojot filozofus un aizliedzot geju praidu. Tas viss norisinātos arī tādēļ, ka Ungārija ir Eiropas Padomes prezidentvalsts. Jūs droši vien esat ar to ļoti neapmierināta.

Es pievienojos saviem kolēģiem deputātiem no Eiropas Tautas partijas (Kristīgajiem demokrātiem), kuri savā rezolūcijas priekšlikumā ir uzsvēruši, ka nav pamata bažām un apsūdzējuši Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likuma kritizētājus par manipulējoša rakstura un politiski motivētiem komentāriem. Tā ir diezgan nopietna apsūdzība, kas ir vērsta arī pret EDSO un Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisiju. Tā ir nopietna apsūdzība, ņemot vērā to, ka Orban kungs pats ir sapratis, ka minētajā likumā būtu jāveic daži grozījumi. Tas man atgādina Staļina laiku, kad cilvēki tika izdzēsti no fotogrāfijām.

Kopā ar mums un EDSO jums vajadzētu aizsargāt Eiropas vērtības, nevis kļūt par mehānismu, lai izmantotu savu varu vietējā līmenī.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, ko uzdeva, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Fidesz valdība ir pelnījusi notiekošo, proti, to, ka kreisais spārns, sākot ar Martin Schulz kungu un Cohn-Bendit kungu, kā arī visi pārējie viņu atbalstītāji un mūsu dārgie kreisā spārna kolēģi lasa viņiem lekcijas par demokrātiju. Es gribētu zināt, kāds ir jūsu vēstījums kreisā spārna partijām, proti, tādām kā MSZP, kuri izdarīja “lāča pakalpojumu” Ungārijai 2006. gadā? Kādas ir garantijas Ungārijas tautai, ka šādi incidenti neatkārtosies jūsu kreisā spārna partiju valdības laikā un ka nenorisināsies protesti, kuri tiks apspiesti ar spēku, kā tas bija laika posmā no 2002. līdz 2010. gadam …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Judith Sargentini (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs, es neuzskatu, ka neatkarīgie plašsaziņas līdzekļi rada vardarbības draudus un uzskatu, ka šis jautājums ir nevietā, tomēr pateicos runātājai par viņas jautājumu.

  Zbigniew Ziobro, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vārda brīvība ir liela vērtība. Mēs visi to zinām, tādēļ mums ir vajadzīgas nopietnas debates. Diemžēl šķiet, ka šāsdienas debates par tādām nevar uzskatīt. Šķiet, ka tās ir iemesls, lai centriski kreisās partijas uzbruktu labā spārna partijām un ministru prezidenta V. Orban vadītajai konservatīvajai valdībai.

Būtībā mēs varētu norādīt uz daudzām Eiropas valstīm, kurās netiek ievērota vārda brīvība. Kā piemēru tam var minēt Polijas pieredzi. Šajā valstī valdošajai partijai ir balsu vairākums visās valsts pārvaldes iestādēs, proti, varas monopols, kas tiek izmantots, lai kontrolētu valdību, senātu, prezidentu, valsts apraides iestādi, plašsaziņas līdzekļu uzraudzības iestādi un, visbeidzot, sabiedrisko apraidi, kā arī tai ir nodrošināts lielāko elektronisko plašsaziņas līdzekļu korporāciju atbalsts. Žurnālisti tiek atbrīvoti no darba konservatīvu uzskatu dēļ, jo atbalsta labējā spārna partiju uzskatus. Tiek atsauktas labējā spārna partiju konservatīvās programmas, piemēram, Pospieszalski kunga vadītā programma Warto rozmawiać, kā arī Gargas kunga programma Misja specjalna. Rodas jautājums, kur ir Schulz kungs un kur esat jūs, dāmas un kungi, kad tiek izdarīti šie pārkāpumi Polijā? Apspriedīsim faktiskus, jau notikušus pārkāpumus.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, ko uzdeva, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Ja esmu pareizi sapratis, jūs teicāt, ka daudzās Eiropas valstīs pastāv vārda un preses brīvības ierobežojumi. Es gribētu zināt, kuras ir šīs valstis un ko jūs personīgi esat paredzējis darīt šajā jomā.

  Zbigniew Ziobro (ECR). – (PL) Paldies par jūsu jautājumu. Es gribētu vērst uzmanību uz to, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība ir būtiska problēma. Ja mēs to vēlamies atrisināt, tad šī joma ir jānodala no politiskajām interesēm, neatkarīgi no tā, vai mūsu uzskati ir sociālistiski, labējā spārna partijām raksturīgi, vai arī konservatīvi. Īsāk sakot, ja žurnālisti tiek atlaisti tikai kreisā spārna partijām raksturīgu vai konservatīvu uzskatu dēļ, mums ir jāprotestē. Piemēram, pašlaik žurnālisti tiek atbrīvoti no darba tikai tādēļ, ka viņiem ir konservatīvi uzskati. Es gaidu Schulz kunga un pārējo sociālistu, kā arī kreisā spārna deputātu atbalstu vai protestus, jo tas liecinātu, ka mums rūp standarti, nevis punktu skaits politikā. Mums ir svarīga plašsaziņas līdzekļu aizsardzība. Mēs vērsīsimies pret tādām situācijām kā šī, pat ja tāda šobrīd ir Polijā.

  Rui Tavares, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Komisāres kundze! Es jūs uzmanīgi klausījos un nezinu, vai esmu vīlies vai satriekts par Komisijas centieniem, tādēļ, ka joprojām nevaru saprast, vai tā ir nokļuvusi Ungārijas sagatavotajā slazdā nejauši vai labprātīgi.

Ungārijas valdība ir nolēmusi apspriest koncesiju atsevišķas triviālas detaļas, bet neveikt būtiskas izmaiņas minētajā likumā. Ļoti nesamērīgais un neobjektīvais Plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvs, lielās soda naudas laikrakstiem un visi plašsaziņas līdzekļu cenzūru un pašcenzūru veicinošie faktori joprojām nav novērsti. Tomēr, kā atzīmēja iepriekšējie runātāji, sevišķi apkaunojoši ir tas, ka, tiklīdz Komisija ir panākusi ārvalstu laikrakstu un publikāciju atbrīvojumu no soda naudas, tā viss pārējais tiek aizmirsts. Šķiet, ka pēc Berlīnes sienas nojaukšanas 1989. gadā visi Eiropas izveidotie principi ir apdraudēti.

Komisija faktiski vēlējās paziņot, ka mums nevajadzētu pakļaut savus līdzpilsoņus citās Eiropas valstīs cenzūrai un vārda brīvības ierobežojumiem. Acīmredzot Komisija ir tā rīkojusies, tādēļ Parlamentam būs jāturpina pievērst uzmanību ne tikai Ungārijas valdībai, bet arī Komisijai, jo mūsu pienākums ir neaizmirst šo problēmu, kā to ir apkaunojoši izdarījusi Komisija.

  Mario Borghezio, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs! Šis gadījums noteikti nebūs uzmundrinošākais visā Parlamenta vēsturē. Kritika un uzbrukumi Ungārijas valdībai, kurus tā ir saņēmusi ES prezidentūras laikā saistībā ar Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem iespējamo neatbilstību ES tiesību aktiem, patiesi ir izrādījies neveiksmīgs, uz ideoloģiskiem aizspriedumiem pamatots māņu centiens, un tas ir jo īpaši apkaunojošs tādēļ, ka tiek vērsts pret valsti, kas pašlaik cīnās par savu brīvību. Šis patiesi ir gadījums, kuru mēs visi vienmēr atcerēsimies.

Uz politiskajiem spēkiem, kuri ir veicinājuši šīs nebūt ne uzmundrinošās debates, gulstas atbildība par šādu zema līmeņa politisko manevru. Pilnībā ideoloģiskais debašu saturs padara tās nelietderīgas, un tas ir neizdevies mēģinājums nepelnīti mest ēnu uz Eiropas Savienības prezidentvalsti, kura šajā statusā ir pirmo reizi. Minētais notikums ir nozīmīgs politisks un vēsturisks fakts, jo Ungārija ir bijusī komunistiskā valsts, kura ir atguvusi brīvību un mums pievienojusies.

  Simon Busuttil (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Kas attiecas uz Komisijas šodien izteikto paziņojumu, ir skaidrs, ka šīs debates ir zaudējušas savu aktualitāti, tādēļ rītdienas balsojumam par šo rezolūciju nav jēgas.

Manuprāt, tiem, kuri pauda patiesas bažas par plašsaziņas līdzekļu likumu Ungārijā, ir tiesības saņemt atbildes. Satraucoši ir tas, ka šis Parlaments aizvien vairāk iesaistās cīņā pret atsevišķām dalībvalstīm, kurās valdošā ir Eiropas Tautas partija, pirms Komisija ir paspējusi pilnībā izmeklēt katru konkrēto gadījumu un izdarīt secinājumus. Vēl ļaunāk, šajā gadījumā tā notika, neraugoties uz Ungārijas varas iestāžu apņemšanos augstākajā līmenī veikt minētajā likumā grozījumus gadījumā, ja Komisija paudīs par to bažas, un tās savu apņemšanos arī izpildīja.

Kāds gan ir šo debašu un rītdienas balsojuma mērķis, ja ne politiskas ideoloģijas instrumentalizēšana? Eiropas Tautas partija ir paudusi ciešu apņemšanos aizstāvēt cilvēktiesību principus un tiesiskumu ikvienā dalībvalstī. Par to nav šaubu. Tomēr tā nevēlas izcelt atsevišķas dalībvalstis, lai paustu nosodījumu, pirms tajās vēl nav beidzies likumdošanas process, bet, kad tas ir beidzies, mums to vajadzētu respektēt. Kad šis jautājums pirmo reizi tika izvirzīts pagājušajā mēnesī, es teicu, ka tā politizēšana ir ne tikai uzbrukums dalībvalstij, bet arī ES prezidentūras graušana. Šķiet, ka šodien mēs esam sagrāvuši arī mūsu iestādes reputāciju. Tas ir nepareizi.

Es aicinu visas politisko partiju grupas atsaukt, nevis apturēt vai atlikt rītdienas balsojumam izvirzītos rezolūciju priekšlikumus, jo šim balsojumam vairs nav nekāda pamatojuma.

  Maria Badia i Cutchet (S&D). - (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, Padomes pārstāvji! Lūdzu, ļaujiet man iesākumā norādīt uz acīmredzamo, jo dažreiz tas ir nepieciešams. Jebkuras demokrātiskas sabiedrības garants ir brīva ziņu aprite un viedokļu neatkarība.

Tas ir iemesls, kādēļ mēs šodien esam šeit sapulcējušies. Uzstājību, ar kādu EDSO, Eiropas Padome, vairākas dalībvalstis un vairums Parlamenta deputātu ir pauduši bažas, var pamatot ar to, ka ir apdraudēti Eiropas projekta pamatprincipi.

Kad Orbán kunga vadītā Ungārijas valdība steigā pieņēma minēto likumu, mēs uzskatījām, ka nav sniegts pienācīgs skaidrojums tā izstrādes posmā, tādēļ ir jāveic grozījumi, lai nodrošinātu šā likuma atbilstību ES tiesību aktiem un starptautiskajiem līgumiem.

Mēs esam pateicīgi komisāres kundzei un atzinīgi vērtējam to, ka viņa ir šodien ieradusies un paziņojusi, ka Ungārijas valdība ir gatava grozīt minēto likumu. Tomēr informācijas uzraudzības iestādes izveide, kuras padomi politiski kontrolētu tikai valdošās partijas pārstāvji, rada neobjektīvas un centralizētas politiskās kontroles risku, kas neizbēgami veicinātu cenzūru un, vēl ļaunāk, arī pašcenzūru. Tādēļ rodas jautājums, vai nebūtu jāpārskata minētās iestādes izveides nepieciešamība?

Mēs, komisāres kundze, pievienojamies jūsu un Komisijas paustajām bažām jautājumā par informācijas plurālismu, proporcionalitātes principu un ES Pamattiesību hartas 11. pantā paredzētajām tiesībām uz vārda un informācijas brīvību. Mums ir jāuzrauga, lai Ungārijas valdība īstenotu praksē savas atbildes, pieņemot minētā likuma grozījumus, lai nodrošinātu, ka ieviestās izmaiņas ir pietiekami tālejošas un novērstu šāda likuma radītos draudus mūsu pamattiesībām un vērtībām. Kā jau es iepriekš minēju, to var panākt, piemēram, pārskatot uzraudzības iestādes izveides darbību.

Mēs aicinām Komisiju turpināt izmeklēšanu, jo īpaši tajos gadījumos, kas saistīti ar pamattiesību ievērošanu. Komisāres kundze un Padomes pārstāvji, es vēlos arī uzsvērt, ka šis nav politisks jautājums, kaut arī daži vēlas, lai mēs tā domātu. Šajā gadījumā runa ir par mūsu Eiropas Savienības vērtību aizsardzību un tās tiesību aktu ievērošanu.

Par to nav šaubu, jo tāds ir mūsu šāsdienas debašu mērķis un uzdevums.

  Morten Løkkegaard (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Ir nedaudz dīvaini stāvēt šeit kā pārliecinātam konservatīvi liberālajam un klausīties apsūdzību par piederību kreisā spārna partijai. Tomēr runa šoreiz nav par piederību labā vai kreisā spārna partijai, bet gan par preses brīvību. Es nesaprotu, kādēļ mans kolēģis deputāts no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas ir izvēlējies turpināt debates šādā veidā. Manuprāt, tas ir nožēlojami. Turklāt runa nav arī par Ungāriju, bet gan par preses brīvību. Esmu gandarīts un atzinīgi vērtēju to, ka Ungārijas valdība ir sniegusi pozitīvas atbildes uz tai uzdotajiem jautājumiem.

Tomēr neraugoties uz iepriekš teikto, problēmas joprojām pastāv, un arī mēs, proti, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas pārstāvji, jau sen uz to esam norādījuši. Mēs uzskatām, ka problēmas rada valdības izveidotā Plašsaziņas līdzekļu iestāde un padome, kurai ir jānovērtē notikumu līdzsvarota atspoguļošana. Mūsuprāt, problēmas rada arī tas, ka mums ir Komisija, kurai vajadzētu uzraudzīt Līguma noteikumu ievērošanu un paust savu nostāju jautājumā par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likuma radītajām problēmām. Es, protams, ceru, ka komisāres kundze to patiesi darīs. Es pievērsīšos tam, ko mums tagad vajadzētu darīt, kā arī faktam, ka komisāres kundze ir izvirzījusi jautājumu par neatkarīgas padomes izveidi. Mūsu grupa to vērtē atzinīgi, un es ceru, ka komisāres kundze mums pastāstīs nedaudz vairāk, ar ko šī padome nodarbosies.

  Priekšsēdētājs. − Kolēģi! Tiem, kuri nezina zilās kartītes procedūru, es vēlos teikt, ka lēmumu šajā gadījumā pieņem priekšsēdētājs. Ja es redzēšu, ka mums nav atlicis pietiekami daudz laika debatēm, tad jums vārds netiks dots. Ja vēlāk izrādīsies, ka uzstāšanās laiks ir bijis īsāks, tad tie, kuri būs pacēluši zilās kartītes, iespējams, varēs izteikties. Tādēļ, kad jūs paceļat zilo kartīti, es diemžēl ne vienmēr jums varu dot vārdu. Lēmumu šajā gadījumā pieņemu es un sekretariāts.

  Helga Trüpel (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas deputātiem nav nekāda pamata būt paštaisniem. Tas, ka Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumā ir veiktas izmaiņas, ir to nopelns, kuri attiecīgi rīkojās. Orbán kungs jau no paša sākuma šajā procesā nebija iesaistīts.

Es gribētu nepārprotami norādīt, ka ar tām izmaiņām, kuras ir veiktas, nav pietiekami. Mums joprojām ir uzraudzības iestāde, kurā deviņus gadus darbojas vienīgi Fidesz kunga partijas deputāti. Šāda situācija ir pretrunā ES tiesību aktiem, tādēļ, ka joprojām nav nodrošināta žurnālistu informācijas avotu aizsardzība. Tādējādi minēto likumu nevar uzskatīt par demokrātisku.

Kroes kundze, manuprāt, jūs neesat gājusi pietiekami tālu. Jums vairāk interesēja mierīga dzīve un jūs nevēlējāties traucēt Ungārijas prezidentūru, lai panāktu patiesi demokrātisku plašsaziņas līdzekļu likumu. Es gribētu jums atgādināt, ka tādi antikomunistiski noskaņoti liberāldemokrātiski intelektuāļi kā György Konrad, Agnes Heller un Michael Woida lūdza Eiropas iestāžu atbalstu. Mēs to līdz šim neesam varējuši nodrošināt. Es pati ticu, ka šis likums ir jāpārskata, lai padarītu to demokrātiskāku.

  Carlo Casini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, Ungārijas valdība ir izrādījusi lielu iecietību pret Eiropu un tās principiem šajā jomā. Uzreiz pēc minētā Ungārijas likuma apstiprināšanas tika sākta kreiso politisko spēku rīkota kampaņa, kuras sauklis bija ging law.

Būtībā tikai tie, kuri ir piedzīvojuši komunismu, fašismu un nacismu, zina, kas ir likums, ar kuru piespiež klusēt, savukārt demokrātiskās valstis zina to, ka brīvība un plurālisms ir demokrātijas principi. Tomēr tie ir jāsaskaņo ar visām pārējām tiesiskuma pilnvarām un tie jo īpaši nedrīkst apdraudēt demokrātijas pamatprincipu, proti, cilvēka cieņu.

Piemēram, ar Itālijas Konstitūcijas 21. pantu patiesi tiek garantēta informācijas brīvība, tomēr ar to ir arī tieši aizliegtas publikācijas, kuru saturs ir pretrunā sabiedrības morālei. Itālijas 1948. gada likumā par preses brīvību, kuru neviens nekad nav apstrīdējis, tāpat kā Ungārijas likumā ir paredzēts nevis piešķirt atļauju, bet reģistrēt ikvienu publikāciju.

Eiropas Komisija pamatotie iebildumi nevājina Ungārijas likuma mērķi nodrošināt cilvēka cieņas ievērošanu, jo to apliecina šīs valsts valdības attieksme, pieņemot kritiku un uzņemoties atbildību par grozījumu veikšanu saskaņā ar tai sniegtajiem ieteikumiem. Apgalvojums, ka ES pamattiesības tiks ierakstītas Ungārijas Konstitūcijā, ir vēl viens apliecinājums Ungārijas vēlmei kļūt par Eiropas kultūras daļu.

Visbeidzot, es vairs nesaprotu, kāds ir šo debašu mērķis, jo, manuprāt, tās ir vienīgais iemesls, lai nosodītu Ungāriju par to, ka tā ar divām trešdaļām balsu ir atbalstījusi savu parlamentu un valdību, tādēļ tas dod Eiropai cerību, nevis iemeslu kritikai. Šā iemesla dēļ es pateicos Komisijai un Ungārijas valdībai.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, ministra kungs! Centieni mazināt plašsaziņas līdzekļu brīvību ir vispārēja Eiropas problēma. Es kā savas valsts patriots esmu ļoti sarūgtināts par to, ka tieši Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likums izraisīja šādas spraigas debates Eiropas Parlamentā un pārējās Eiropas iestādēs. Šī sajūta ir nepatīkama. Eiropas Komisijas stingrā kritika ir piespiedusi padoties Orbán kunga vadīto valdību, kura nodrošināja atbalstu decembrī un kategoriski atteicās grozīt likumu. Tagad Komisija ir panākusi to, ka Orbán kunga valdība izdarīs grozījumus skandalozajā likumā.

Galvenā problēma ir tā, ka saskaņā ar Komisijas veikto novērtējumu Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likums ir pretrunā ES tiesību aktiem. Tas ir pretrunā ne tikai Audiovizuālo mediju pakalpojumu direktīvai, bet arī ES Līgumam un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas noteikumiem. ES paustā kritika ir apliecinājums Ungārijas kreisā spārna partijas politiskajai sakāvei. Tomēr vairums iebildumu, kurus ir izteikušas Eiropas Parlamenta četras grupas, paliek nemainīgs. Gan Eiropas Komisijai, gan Parlamentam ir rūpīgi jāuzrauga minētajā Ungārijas likumā izdarīto grozījumu ietekme uz vārda un preses brīvību.

Man ir jautājums Martonyi kungam, proti, kāds bija Orbán kunga valdības pamatojums atcelt ar iepriekšējo plašsaziņas līdzekļu likumu paredzēto, uz paritāti balstīto plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu, kuru veidoja 50 % valdošās partijas pārstāvji un 50 % opozīcijas pārstāvju? Ko par to domā komisāre Neelie Kroes kundze? Es stingri pieprasu, lai Ungārijas valdība neradītu nacionālistiskās partijas veicināto iespaidu, ka kritika ir vērsta pret Ungāriju. Es aicinu Ungārijas valdību pēc tam, kad tā ir saņēmusi Eiropas Komisijas stingro kritiku, veikt pašanalīzi un pārtraukt pret demokrātiju vērsto līdz šim īstenoto valdības praksi. Izcilais ungāru dzejnieks Gyula Illyés brīdināja, ka tas, kurš slēpj problēmas, situāciju padara vēl ļaunāku.

  Priekšsēdētājs. − Godātie kolēģi, tas, ko teicu iepriekš, varētu radīt neskaidrības. Šajās debatēs vairs nebūs zilo kartīšu procedūras jautājumi, jo mums vairs nav laika.

(Morvai kundzes starpsauciens: „Kauns par jums!”)

Tāda ir dzīve!

  Tamás Deutsch (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Kā jūs paziņojāt šāsdienas debašu iesākumā, ir panākta vienošanās starp Ungārijas valdību un Eiropas Komisiju attiecībā uz vairākiem grozījumiem Ungārijas likumā par plašsaziņas līdzekļiem. Es piekrītu saviem kolēģiem, ka mēs esam liecinieki tam, ka šīs debates, sociālistu un liberāļu grupas deputātu politisko motīvu un aizspriedumu rīkotas, ir zaudējušas savu jēgu.

Viens no Eiropas sociālistu grupas pārstāvjiem atsaucās uz kopējām Eiropas vērtībām un skaidroja savu nostāju šajā jautājumā. Viņš teica: „Blēņas!” Tomēr es vēlos teikt saviem kolēģiem deputātiem, ka šis nav tāds gadījums. Problēma ir tāda, ka Eiropas sociālisti, liberāļi un zaļo partija jau atkal izmanto dubultstandartus. Martin Schulz kungs neteica ne vārda, kad Ungārijas sociālistu partijas pārstāvis ar savu tiešo politisko partneru starpniecību deva pavēli nomelnot žurnālistu, kurš sagādāja viņam neērtības, jo savā automašīnā bija vedis narkotikas. Martin Schulz neteica ne vārda, kad viens no Ungārijas valsts valdības sekretāriem iesniedza policijā ziņojumu pret šīs valsts žurnālistu par to, ka viņš bija publicējis rakstu par krāpšanu likumdošanas jomā, kā rezultātā šis žurnālists tika apcietināts. Liberāļu priekšsēdētājs Guy Verhofstadt neteica ne vārda, kad žurnālisti atklāja krāpšanu Ungārijas liberālās partijas vēlēšanās, kā rezultātā šī partija ilgu laiku boikotēja attiecīgo televīzijas kanālu. Tā kā jūs neiebildāt un neiestājāties par kopējo Eiropas vērtību aizsardzību toreiz, tad nav ticamības arī jūsu šodien izteiktajiem apgalvojumiem.

  Tanja Fajon (S&D). - (SL) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Ungārijas valdības centienus grozīt strīdīgos plašsaziņas līdzekļu likuma pantus, kā arī to, ka jūs, komisāres Kroes kundze, esat gandarīta par paziņotajiem grozījumiem.

Tomēr es esmu ļoti noraizējusies par to, ka vienu dienu pirms balsojuma par rezolūciju par Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu, kuru ir paredzēts pieņemt tuvākajā laikā, mēs šajā Parlamentā varam paļauties tikai uz neskaidriem paziņojumiem, jo neesam saņēmuši no Ungārijas valdības nekādus detalizētus apliecinājumus par faktiskajiem grozījumiem, kuri tiks veikti. Tādēļ es vēlos zināt, kā jūs varējāt nākt klajā ar šiem secinājumiem dažu stundu laikā, kā arī to, vai šajā procesā ir iesaistīti neatkarīgi eksperti.

Turklāt steiga, kādā tika paziņots par grozījumiem, liek domāt par to, ka tie nebūs būtiski, bet gan formāli grozījumi, un tas jebkurā gadījumā ir nepieņemami. Kādēļ par to, ka Ungārijas valdība grozīs savu likumu divās nedēļās un ka Komisija ar to ir apmierināta, mēs tiekam informēti tikai šodien, kad jau notiek debates. Šķiet, ka kāds nopietni vēlas mazināt Eiropas Parlamenta bažas par to, ka saskaņā ar Eiropas Savienības Pamattiesību hartu minētajā likumā Ungārijas iestāžu tehniskā darba rezultātā netiks veikti demokrātiski grozījumi.

Tāpat kā EDSO, arī mūs māc nopietnas bažas par plašsaziņas līdzekļu padomes sastāvu un pilnvaru termiņu, jo šis ir acīmredzams gadījums, kad tiek izvērsta plaša valsts kontrole pār žurnālistiem. Lai gan es atzinīgi vērtēju gatavību dialogam, vēlos atkārtoti uzsvērt, ka šis nav uzbrukums Ungārijai. Es pati esmu bijusi žurnāliste, tādēļ runa ir par žurnālistu aizsardzību Eiropā. Turklāt esmu vīlusies, jo komisāre Reding kundze, kura ir atbildīga par pamattiesību jautājumiem, nav iesaistījusies šā jautājuma risināšanā par strīdīgo likumu.

Visbeidzot, komisāres kundze, es gribētu zināt vēl kādu lietu, proti, kāds ir Eiropas Komisijas redzējums attiecībā uz Eiropas žurnālistikas nākotni? Mums ES ir vajadzīgi daži obligātie kritēriji, kas garantētu plašsaziņas līdzekļu neatkarību un brīvību, kā arī plurālismu. Es jūs aicinu tos izstrādāt iespējami drīz, jo plašsaziņas līdzekļu brīvība un līdz ar to arī ziņojumu kvalitāte jau ir nopietni apdraudēta arī citās Eiropas valstīs.

  Ivo Belet (PPE). - (NL) Priekšsēdētāja kungs, man šķiet, ka mēs visi piekrītam, ka Ungārijas valdība ir rīkojusies pareizi, novēršot šodien visas šaubas, un ir izskaidrojusi, ka Budapeštā pastāv brīvā prese un nepietrūkst plašsaziņas līdzekļu plurālisma.

Laimīgā kārtā līdz ar Ungārijas oficiālo solījumu Eiropas Komisijai, ka jaunais likums par plašsaziņas līdzekļiem tiks pielāgots un saskaņots ar Eiropas pamattiesībām, šī neskaidrība ir novērsta.

Tomēr, dāmas un kungi, es nožēloju vienīgi to, ka šķiet, ka visas debates par plašsaziņas līdzekļu plurālismu vienmēr iestieg nacionālajās politisko partiju spēlēs. Manuprāt, mums noteikti tam ir jādara gals. To pateikdams, komisāres kundze, es uzskatu, ka jūsu jaunā iniciatīva izveidot darba grupu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu ir lieliska, un mēs Parlamentā acīmredzami ārkārtīgi priecāsimies apspriest šo iniciatīvu un strādāt ar to kopā ar jums.

Šī ir lieliska iespēja beidzot iedziļināties tajā, izskatīt lietas – plašsaziņas līdzekļu plurālisma – būtību, nepiešķirot diskusijām nokrāsu no nacionālā līmenī radītām emocijām. Tas ir teicams priekšlikums, lai objektīvi izpētītu plašsaziņas līdzekļu ainavu Eiropas Savienībā.

Nobeigumā atļaujiet man izskaidrot vēl kādu lietu: manuprāt, Eiropas likumdošanas iniciatīva, lai regulētu plašsaziņas līdzekļus, kas ir tas, ko daži no jums Parlamentā rītdien pieprasīs, ir pilnīgi nepareiza pieeja, un es ceru, komisāres kundze, ka jūs šai jautājumā mums piekrītat.

  Milan Zver (PPE). - (SL) Priekšsēdētāja kungs, arī es atzinīgi vērtēju Ungārijas valdības lēmumu uzlabot likumu par plašsaziņas līdzekļiem, bet es uzskatu, ka šie vairākkārtējie uzbrukumi valdībai saistībā ar likumu par plašsaziņas līdzekļiem ir netaisnīgi un nepamatoti.

Šis likums ir īpašu tādu apstākļu rezultāts, kurus ne vienmēr labi saprot Rietumeiropā. Visās pārejas valstīs plašsaziņas līdzekļu vide ir bijusi diezgan asimetriska vai nesabalansēta īpašumtiesību vai politiskās piederības ziņā. Tajā dominēja kreisie, kas ir par iemeslu tam, kādēļ lielāka līdzsvara nepieciešamība plašsaziņas līdzekļu ziņošanā pārejas sabiedrībā ir pilnīgi normāla.

Līdzsvarotas ziņošanas jēdziens ilgu laiku ir ticis lietots zinātniskās un politiskās sarunās, un sākotnēji tas bija saistīts īpaši ar plašsaziņas līdzekļiem. Turklāt iebildums par politisko diskrimināciju Plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanā saskaņā ar šo likumu ir pilnīgi netaisnīgs. Saskaņā ar šo likumu Padomes locekļus ievēl ar divu trešdaļu vairākumu balsu Parlamentā, tai pašā laikā šāds demokrātisks mehānisms nav pazīstams lielajā vairumā Eiropas valstu.

Es runāšu īsi, komisāres kundze. Es turēšu jūs pie vārda, ka jūs nodrošināsiet, lai plašsaziņas līdzekļu ainava Eiropas Savienībā tiktu vēl vairāk regulēta. Taču jūs to nespēsiet panākt tikai izpētot dalībvalstu likumus. Jums jāveic pamatīgāka reālās situācijas analīze, īpaši jaunajās dalībvalstīs, tai skaitā Slovēnijā.

  József Szájer (PPE). - Priekšsēdētāja kungs, izvirzot procedūras jautājumu, es vēlos uzdot jums jautājumu.

Neatkarīgi no tā, ko jūs teiksiet, es cīnos par to, lai Parlamenta locekļi varētu teikt, ko viņi vēlas. Tomēr līdz šim Parlamentā tikai galēji labējiem un kreisajiem ir bijusi iespēja izteikties, paceļot zilo kartīti.

Es uzskatu, ka tas ir vienpusējs sēdes vadīšanas veids, un vēlētos lūgt, lai arī centra un centra labējo partiju pārstāvjiem būtu tiesības uzdot jautājumus pārējiem runātājiem, jo pretējā gadījumā netiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret Parlamenta locekļiem.

  Priekšsēdētājs. − Szájer kungs, Es nedodu iespēju uzdot jautājumu, paceļot zilo kartīti, atkarībā no tā, kurai politiskai grupai cilvēki pieder. Es dodu viņiem iespēju atkarībā no tā, kurš savu zilo kartīti pacēlis pirmais.

Kā izrādās, šajās debatēs pirmās zilās kartītes pacēla konkrēti cilvēki, bet tad beidzās laiks un tādēļ es teicu, ka nevienam vairs netiks atvēlēts laiks jautājumiem, paceļot zilo kartīti – neatkarīgi no tā, vai viņi ir no centriskās, labējās vai kreisās politiskās grupas.

Pastāv vienas minūtes uzrunas, uz kurām arī mēs nevarēsim uzaicināt visus.

Es vēlētos, lai būtu laiks. Es vēlētos, lai būtu laiks dot vārdu katram, bet es nevaru. Es atvainojos jums un pārējiem, bet es apliecinu jums, ka tā nebija politiska izvēle.

  Sabine Verheyen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Kroes, Padomes priekšsēdētāj, es vispirms vēlētos pateikties jums, Kroes kundze, par tik steidzamu šo debašu sākšanu un sarunu sākšanu ar Ungārijas valdību. Tomēr visvairāk es vēlētos pateikties Ungārijas valdībai par solījuma pildīšanu, ko tā devusi visās sēdēs un iepriekšējās diskusijās, un debašu sākumā, galvenokārt par to, ka, ja rodas nepieciešamība izdarīt grozījumus, tā attiecīgi īstenotu šos grozījumus.

Preses brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms Eiropas Savienībā ir svarīgas pamatvērtības. Plašsaziņas līdzekļiem arī ir ļoti īpaša atbildība mūsu sabiedrībā. Tiem ir jāievēro personu tiesības, tie nedrīkst būt diskriminējoši un, galvenais, tiem ir jāsniedz patiesas ziņas. Tie nedarbojas tiesiskā vakuumā. Arī tas ir liels progress Ungārijas jaunajā likumā par plašsaziņas līdzekļiem.

Plašsaziņas līdzekļi bauda ļoti īpašu aizsardzību, īpaši pateicoties pašreizējai Eiropas Savienības tiesiskajai sistēmai. Komisija kā šo tiesību aktu aizbildnis iepriekš ir ļoti labi veikusi savu darbu. Mūsu šodienas debates nebūtu bijušas vajadzīgas, ja būtu bijis vairāk uzticības Komisijas kā šo tiesību aktu aizbildņa darbam, jo par faktu, ka sistēma strādā, var pārliecināties no rezultātiem, par kuriem mēs šodien tikām informēti, proti, ka ir veikti pielāgojumi jomās, kurās tiesību akti pilnībā neatbilda ES tiesību aktiem. Tas ir milzīgs panākums.

Manuprāt, pilnīgi nevietā ir ideoloģiskās debates, kuras atkal un atkal tiek izraisītas, īpaši šai kontekstā. Turpretī ir skaidrs, ka faktiskas un kooperatīvas debates par strīdīgiem jautājumiem, pamatojoties uz pašreizējiem tiesību aktiem notikušo sarunu un pārrunu kontekstā ir palīdzējušas rast skaidrojumu un ir radījušas pozitīvus rezultātus. Es ceru, ka dažādās politiskās grupas arī izbeigs savas politiskās spēles un atsauks attiecīgo rezolūciju.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, ministra kungs, kā jau tika teikts, Ungārijas valdība un Komisija pretēji tam, ko daži tika norādījuši, šodien vienojās par grozījumiem Ungārijas likumā par plašsaziņas līdzekļiem; par konkrēto redakciju. Tomēr jūs joprojām uzstājat uz šīm nu jau nenozīmīgajām debatēm. Man tas norāda uz to, ka likums par plašsaziņas līdzekļiem bija tikai iemesls, politisks uzbrukums Ungārijas divu trešdaļu vairākuma valdībai. Lai gan jūsu iesniegtais lēmuma projekts sauc pie atbildības mūsu likumu par tiesībām uz informāciju, jūsu teksts ir balstīts uz faktu sagrozījumu un kļūdām, tāpat kā viss, kas šo pēcpusdien šeit tika pateikts.

Tas maldina. Dāmas un kungi, manā uztverē tiesības uz informāciju nozīmē tiesības uz neviltotu, patiesu informāciju, un arī šo pēcpusdien jūs tās pārkāpāt. Interesanti, ka jūs iestājaties par brīvībām tikai tad, kad tādējādi jūs uzbrūkat labā spārna valdībām. Tomēr nožēlojams paliek fakts, ka neviens no sociālistisko un liberālo grupu rindām nesatraucās, kad 2006. gada oktobrī Ungārijā, pastāvot sociālistiskajai valdībai, brīvības tika burtiski nomīdītas līdz ar zemi Budapeštas ielās vai kad Slovākijas sociālistiskā valdība sodīja minoritātes par to dzimtās valodas lietošanu.

Tai laikā jūs darījāt visu, lai atturētu pat debates Eiropas Parlamentā par šiem pierādītajiem smagajiem pārkāpumiem. Dāmas un kungi, manā uztverē tas simbolizē ārkārtēju dubulto standartu. Tiesību aktu kontekstā jūs atsaucaties uz vairākuma diktatūru un tirāniju. Man kā cilvēkam, kurš bērnībā piedzīvojis Ceaușescu diktatūru, šis liecina par to, ka jums ir dīvains, vienpusējs priekšstats par demokrātiju un tiesiskumu.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos izteikt dziļu nožēlu, ka šīs debates norisinājās šodien, jo mēs visi zinām, ka visu ar Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem saistīto pārpratumu un jautājumu objektīva noskaidrošana ir Eiropas Komisijas uzdevums, un tas šobrīd tiek darīts. Es uzskatu, ka ir bezmērķīgi Parlamentam formulēt nostāju par jautājumu, kuram dažu dienu laikā varētu būt pozitīvs rezultāts.

Es tomēr apzinos, ka mēs esam spēlētāji histēriju izplatošā kreisi liberālā politiskā kampaņā un ka, iespējams, vairs nav nekādas nozīmes tam, kāda veida tiesību akts rezultātā taps. Svarīgi ir tas, ka mūsu politiskie pretinieki ar apkaunojošām metodēm, kādas mēs esam raduši no viņiem sagaidīt, uzbrūk valstij, kurā pagājušajā gadā centriski labējie politiskie spēki panāca uzvaru vēlēšanās pēc astoņus gadus ilgušiem sociālistiskās valdības postījumiem un var beidzot pabeigt attīrīšanu no nožēlojamā komunistiskā režīma atlikušajām drupām.

Tas ietver žurnālistu ētikas un plašsaziņas līdzekļu kultūras sistēmas pārkārtošanu. Man jājautā, kur bija šie kritiķi, kuri sevi iedomājušies par progresīviem demokrātiem, kad Slovākijā 2008. gadā Robert Rico kreisā spārna nacionālistiskā valdība pieņēma strīdīgu likumu par plašsaziņas līdzekļiem, pilnu ar sankcijām? Jā, arī tajā laikā viņi bija šeit un neganti aizstāvēja minēto likumu, kurš, pateicoties viņiem, joprojām ir spēkā līdz šai dienai. Es dziļi nosodu un noraidu šādu dubulto standartu un aicinu savus kolēģus neļauties politisko provokāciju ietekmei un uzticu atbildīgajiem, Komisijai un Ungārijas valdībai, veikt profesionālu problēmas izvērtējumu un izdarīt secinājumus.

Apzināsimies beidzot to, ka vairākkārtēji uzbrukumi tādas valsts valdībai, kura ir prezidējošā jau krīzes nomāktā laikposmā, var nopietni apdraudēt ES vienotības un starptautiskā prestiža novērtējumu.

  Jean Marie Cavada (PPE) . – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, šis ir tik nopietns jautājums, ka ir jāpaceļas pāri briesmīgajiem argumentiem, kurus es šodien dzirdēju Parlamentā, jo tad, kad mēs runājam par plašsaziņas līdzekļiem, mēs runājam par demokrātijas stāvokli.

Padomes priekšsēdētāj, es esmu viens no tiem cilvēkiem, kuri apbrīno jūsu valsti un jūtas pieķērušies tai un ungāru tautai. Es pilnībā saprotu, ka jūsu valdība un daži sabiedrības pārstāvji vēlējās, lai informācija tiktu apstrādāta līdzsvarotāk, un, objektīvi runājot, viņu nodomi bija pareizi. Tomēr nav pareizi aizstāt viena veida propagandu ar cita veida propagandu. Rezultātā es šovakar esmu apmierināta, bet piesardzīga. Es esmu apmierināta redzot, ka jūsu valdība ir nolēmusi atgriezties pie vairākiem pamatpunktiem un grozīt 2001. gada decembra likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Tas bija jāizdara, un jūs šo jautājumu atrisinājāt labi. Es esmu apmierināta arī ar to, ka jūs vēlreiz izrādāt, ka vairāk ievērojat Pamattiesību hartu, kuras satur tiesības, pēc kurām jūsu tauta vienmēr ir alkusi visas nesenās vēstures laikā.

Es vēlētos izrādīt cieņu komisāres Kroes darbam, un es atbalstu viņas uzraudzības ekspertu grupas izveidošanu. Tomēr mēs būsim piesardzīgi, jo mums arī šķiet, ka vairāki punkti nav risināti un mēs sekosim līdzi arī informācijai par tiesību aktu grozījumiem.

Noslēgumā man jums jāteic, Padomes priekšsēdētāj, ka jūs esat Liszt, Kossuth, 1940. gada varoņa Joël Brand, Sándor Kopácsi un 1956. gada varoņa Colonel Maléter tēvzemes mantinieks. Jūs esat Sándor Márai pēctecis. Jūs esat Imre Kertész pēctecis. Tādēļ nepieviliet mūs! Tas bija ungārs, kurš izgudroja brīnumaino spēli, kas ir Rubika kubs. Nemāciet mums Eiropā spēlēties ar plašsaziņas līdzekļiem „Jobbik kuba” stilā, jo tā ir briesmīga spēle.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, šodien tika formulēts Ungārijas valdības un Eiropas Komisijas vienošanās īpašais teksts. Ungārijas valdība ir izlasījusi – kas mūsdienās ir liels notikums, mani kolēģi deputāti – un sapratusi Komisijas komentārus un vārda tiešajā nozīmē grozīs likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Tas nozīmē, ka Ungārijas valdība un Eiropas Komisija rīkojās likumīgi un demokrātiski, turpretī jūs šodien šeit esat sarīkojuši politisko blusu cirku. Diemžēl tā nav pirmā reize, kad jūs tā darāt, pat ja problēmas iemesls ir nepārprotami novērsts. Ungāru sociālistu deputāti šeit izdara nepamatotus apvainojumus un pat musina pārējos. Turpretī mājās viņu miljardu forintu skandāli nāk gaismā viens pēc otra.

Dārgie saniknotie kolēģi deputāti, jūs ar nodomu esat maldināti. Ungārijā pastāv demokrātija, un likums par plašsaziņas līdzekļiem atbilst ES direktīvām un prasībām. Visbeidzot, dāmas un kungi, mums būtu jāpievēršas jautājumiem, kuru atrisināšana ir daudz steidzamāka, nekā pašreizējais politiskais blusu cirks.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kaut arī es pieņemu, ka tie, kuri tik stingri kritizēja Ungārijas likumu, vēlas vienīgi plašsaziņas līdzekļu brīvību un neko vairāk, es domāju, ka mums ir jāizrāda arī cieņa pret Komisijas darbu un debašu saturu Parlamentā. Citiem vārdiem sakot, es uzskatu, ka tādēļ, lai izvairītos no nepatīkamas sadaļas mūsu Parlamenta vēsturē, mums ir jāuzņemas atbildība par nebalsošanu rīt un vienkārši jāizsviež rezolūcija, kuras saturam nav nekāda reāla pamatojuma, kā to parādīja komisāres kundzes runa.

Tādēļ es aicinu gan Padomi, gan Komisiju neformāli sazināties ar Priekšsēdētāju konferenci, lai notiktu vajadzīgā un būtiskā informācijas apmaiņa, kas dos iespēju Parlamentam rīt pat pirms rezolūciju iesniegšanas balsot par lēmumu neturpināt balsošanu, tādējādi izbeidzot ideoloģiskās debates.

  Victor Boştinaru (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, jūsu izteiktie apgalvojumi, komisāres kundze, apstiprina, ka Eiropas Parlamentam bija taisnība, kad tas izlīdzināja skarbo kritiku par Ungārijas preses likumu. Ungārijas valdība patiešām atzīst savu vēlēšanos grozīt likumu, neizdevušos pretdemokrātisku līdzekli, lai gan tikai četrās sadaļās. Savā vēstulē jūs beidzot atzīstat, ka jūs pārbaudīsiet šo likumu un tā atbilstību, tai skaitā ES tiesību aktiem kopumā. Es vēlējos dzirdēt jūs sakām, ka jūs atsauktos uz Pamattiesību hartu.

Man jums ir divi jautājumi, komisāres kundze, uz kuriem es vēlētos, lai jūs atbildat. Kā jūs varat domāt, ka EDSO un Eiropas Padomes standarti ir pārāk augsti Eiropas Savienībai? Otrkārt, ja pievienošanās kandidātvalstī būtu bijis likums, kas ir identisks Ungārijas likuma negrozītajai versijai, vai tā varētu noslēgt attiecīgo sarunu sadaļu?

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, mums Slovākijā ir sakāmvārds, ka ceļš uz elli ir bruģēts labiem nodomiem. Es nevēlos apšaubīt mūsu ungāru draugu labos nodomus izdarīt mūsdienīgus grozījumus likumos par plašsaziņas līdzekļiem, bet pašreizējās diskusijas apstiprina, ka dažas jaunā likuma normas, iespējams, varētu formulēt sensitīvāk.

Fakts, ka Ungārijas valdība nolēma īstenot tik lielu daudzumu izmaiņu un reformu tik īsā laika posmā, iespējams, nozīmē to, ka dažu likuma normu iespējamām sekām netika pievērsta pietiekama uzmanība.

Tas pats skaidri attiecas uz Ungārijas nacionālo likumu par dubulto pilsonību, kurš skaidri radīs daudzas nevajadzīgas problēmas ne tikai mums, eiropiešiem, bet arī mūsu ārvalstu partneriem. Kā to uztvers mūsu Amerikas vai Kanādas draugi, kad simtiem tūkstošu ukraiņu vai serbu ieradīsies ar Eiropas pasēm, kas izdotas Ungārijā attāliem radiniekiem, bijušās Ungārijas iedzīvotāju pēcnācējiem?

Es nezinu, vai šis likums tika pieņemts ar labiem nodomiem.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētāja kungs, viena no Ungārijas preses likuma normām noteic, ka tas paredz „līdzsvarotu faktu atspoguļojumu”, kas sākotnēji izklausās pieņemami. Cita norma noteic, ka tas paredz sodu par publikācijām, kurās pārkāptas „sabiedriskās intereses, sabiedrības tikumība vai kārtība”. Šie jēdzieni gan izklausās ļoti nenoteikti, nenozīmīgi un tādēļ bīstami; gandrīz tikpat bīstami, kā tādi jēdzieni kā ksenofobija un rasisms, un kurš gan iedomātos pieņemt likumus pret tiem?

Tomēr, pirms mēs veļam akmeņus virsū Ungārijai, paskatīsimies uz standartiem un apraides plašsaziņas līdzekļiem mūsu pašu valstīs. BBC, kas pazīstama arī kā Lielbritānijas smadzeņu skalošanas korporācija, darbojas pretēji tās statūtos noteiktajiem objektivitātes pienākumiem, un tā izslēdz mūsu pašu partijas pārstāvjus, tai pašā laikā nodrošinot nepelnīti pārmērīgu popularitāti nodibinājumam „Drošības ventiļu partija”. Mūsu partija ir pietiekami nozīmīga, lai tai pastāvīgi uzbruktu, bet nav pietiekami nozīmīga, lai to ielūgtu uz raidījumiem. 2006. gadā tā slepeni vienojās ar valdību ievilināt mūsu priekšsēdētāju cietumā.

  Neelie Kroes, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, pāris godājamu deputātu uzdeva intriģējošu jautājumu: vai tā ir sakritība, ka šodienas debatēm vajadzētu sakrist ar Ungārijas valdības lēmumu? Dažkārt, priekšsēdētāja kungs, jums uz pleca vajadzīgs mazs eņģelītis.

Man no savas puses labāk patīk, ka tad, kad mani aicina ierasties, skaidri norāda, kas ir dienas kārtībā, lai varētu ierasties, bruņojies ar faktiem un rādītājiem. Vai tas, kas šodien notika, ir sakritība? Atbilde, ko es sniegšu, savā ziņā nāk tieši no manas sirds.

Mēs runājam par visu procedūru pilnībā: tā sākās decembra beigās, un mēs šobrīd esam nonākuši līdz pusei februāra – tātad tā ir aizņēmusi nedaudz vairāk par septiņām nedēļām. Ņemot vērā sešus gadus, ko esmu pavadījis amatā Eiropas iestādēs, tā ir diezgan ātra. Mana līdzšinējā pieredze ir bijusi tāda, ka lietas reti ir tik steidzamas, lai es justu, ka mēs varam atrisināt problēmu septiņās nedēļās.

Ņemot vērā teikto, šodienas rezultāta pamats ir aizraujošs. Pastāv faktoru kombinācija. Pirmkārt, mēs nerunājam par šo jautājumu pirmo reizi. Jūs esat aicinājis mani runāt par to iepriekš. Jūs esat bijis diezgan skaidri izteicies, tādēļ nebija šaubu par to, kas ir dienas kārtībā – nekādu šaubu par to, kāds ir katras Parlamenta partijas viedoklis par šo jautājumu

Otrkārt, mēs runājam par ļoti svarīgu jautājumu. Man nav jums jāskaidro, ka vārda brīvības un preses brīvības jautājums ir tas, kas ir Komisijas dienas kārtībā un ka būtu muļķīgi mums to neizvirzīt par galveno prioritāti attiecībā uz demokrātijas aizsardzību. Vai tā bija sakritība, ka iepriekšējais dienas kārtības jautājums šo pēcpusdien bija situācija Ēģiptē? Jūs runājāt par demokrātijas radīšanu, tātad šeit ir skaidra saikne, un jūs varat būt pilnībā drošs, ka Komisija to apzinās un patiešām dara visu iespējamo, lai aizsargātu demokrātiju un atjaunotu to, kur tai izdarīti uzbrukumi.

Trešais jautājums, protams, ir Ungārijas prezidentūra. Nebūsim naivi. Protams, mūsu draugi šai dalībvalstī Eiropas ģimenē apzinās, ka tiem, kas ir vadībā, noblesse oblige. Tātad arī no viņu puses ir bijusi iespēja darīt visu, lai atrisinātu šo problēmu. Pēdējā piezīme, ko es vēlētos minēt šai skaidrojumā, ciktāl es tādu varu izdarīt, ir tāda, ka Eiropas Parlaments ir skaidri norādījis: jūs esat cīnījušies un jūs esat informējuši ārpasauli ar preses starpniecību, un es vēlētos piebilst, ka ar brīvas preses starpniecību. Tādēļ nenovērtējiet par zemu paši savu lomu.

Ņemot vērā minēto, manuprāt, visu faktoru kombinācija dienas beigās ir skaidrojums tam, kādēļ mums jau šobrīd ir rezultāts. Pamattiesības ir jautājums, kas bija dienas kārtībā, par to nav šaubu. Ikviens, kurš domā, ka mani ieinteresē tikai miers un klusums, mani nemaz nepazīst, jo es cīnos par demokrātiju. Man ir diezgan daudz pieredzes un es politikā esmu pavadījusi daudz lielāku daļu savas dzīves nekā lielākā daļa no jums.

Ļaujiet man izrunāt arī pāris konkrētus jautājumus, par kuriem man tika jautāts. Kā būs ar plašsaziņas līdzekļu regulatora neatkarību? Mūsu sākotnējā analīzē par Ungārijas likumu tika secināts, ka plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētāja un locekļu iecelšanas un ievēlēšanas procedūra neatšķiras no Eiropā vispārpieņemtās procedūras. Mums ir jāatzīst, – neatkarīgi no tā, vai tas virza tālāk mūsu jautājumu, vai nē – ka vadošai partijai ir divu trešdaļu vairākums, un tas demokrātijā ir vienkāršs fakts.

(Aplausi)

Jautājumā par Pamattiesību hartas 11. panta piemērošanu mēs piemērojam direktīvu – audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu (AVMS) direktīvu – un Līgumu, un tie, protams, paredz piemērot Hartas 11. pantu. Par to nav nekādu šaubu.

Moraes kungs informēja, ka nepastāvēja plašsaziņas līdzekļu iestādes lēmumu pārsūdzēšanas iespējas. Plašsaziņas līdzekļu padomes lēmumu, ko tā pieņēmusi tās kompetences jomā kā pirmās instances iestāde, nevar pārsūdzēt administratīvā kārtībā. Tomēr, kā noteikts 163. pantā, Plašsaziņas līdzekļu padomes oficiālu lēmumu var pārsūdzēt tiesā atbilstīgi Civilprocesa kodeksa noteikumiem. Lēmuma pārsūdzēšana neaptur tā darbību, bet var piemērot kodeksu, lai apturētu lēmuma izpildi.

Weber kundze teica, ka Ungārijas likumā par plašsaziņas līdzekļiem nav pietiekami aizsargāti avoti. Ja mēs ņemtu preses brīvību kā Eiropas pamatprincipu, tam vajadzētu būt gan kā izejas punktam, gan kā galējam mērķim visā mūsu vērtējumā par šo jautājumu. Es vienmēr esmu aizstāvējusi preses brīvību Eiropas līmenī, un es turpināšu – un es jums apsolu, ka Komisija turpinās – to nemitīgi veicināt. Žurnālistu tiesības aizsargāt savus avotus ir viens no galvenajiem principiem, kas garantē preses brīvības efektīvu piemērošanu. Žurnālistiem nekad nebūtu jāpieprasa atklāt savus avotus, ja vien viņiem tas nav jādara kriminālizmeklēšanas nolūkā, un šāds princips ir piemērojams neatkarīgi no politiskā klimata. Faktiski tas ir jāaizsargā ar lielāku apņēmību, kad vien prese un plašsaziņas līdzekļi kopumā ir vājākā pozīcijā, kā tas ir šobrīd.

Šobrīd spēkā esošā Direktīva par privāto dzīvi un elektroniskajām komunikācijām uzliek dalībvalstīm pienākumu nodrošināt komunikāciju konfidencialitāti. Tomēr direktīva neattiecas uz darbībām, kas neietilpst ES līgumu darbības jomā. Tādējādi ES tiesību akti neattiecas uz jautājumiem, kas saistīti ar sabiedrisko drošību, aizsardzību, valsts drošību vai krimināltiesību piemērošanu un turklāt atbilstīgi subsidiaritātes principam dalībvalstīm ir iespēja veikt pasākumus, kas var ierobežot indivīda tiesības uz privātumu, atbilstīgi saviem tiesību aktiem un Eiropas Cilvēktiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijai. Jebkuram šādam ierobežojumam jābūt nepieciešamam, atbilstošam un proporcionālam demokrātiskā sabiedrībā, un komisāram nav kompetences izvērtēt vai nosodīt šādu rīcību nacionālā līmenī, nedz arī es vēlos to darīt.

Attiecībā uz atsauces neesamību uz 30. pantu – un vairāki deputāti ir jautājuši par to – es zinu, ka daudzi no jums ir sūdzējušies, ka Komisija nav pilnībā ņēmusi vērā 30. pantu, izvērtējot likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Es vēlētos teikt skaļi un skaidri, ka tā vienkārši nav taisnība. Kaut arī tās sākotnējā priekšlikumā AVMS direktīvai Komisija tika ietvērusi dalībvalstīm pienākumu garantēt nacionālo regulējošo iestāžu neatkarību – un es ļoti labi zinu, ka jūsu atmiņa uz šādām lietām ir lieliska – šis noteikums Padomē netika atbalstīts un, par spīti stingrajam atbalstam no Eiropas Parlamenta, tas tika pārveidots par pašreizējo AVMS direktīvas 30. pantu. AVMS direktīvas gala redakcija tieši neparedz pienākumu izveidot neatkarīgas iestādes. Tas nav tas, ko mēs vēlējāmies, bet tas ir tas, kas tika ierakstīts tekstā, un mums tas ir jāpieņem, lai gan ar nožēlu.

Ungārijas varas iestādes ir piekritušas izslēgt attiecīgo normu un pievienot šādu deklaratīvu tekstu Plašsaziņas līdzekļu konstitūcijas 10. pantā, citēju: „Visas plašsaziņas līdzekļu sistēmas uzdevums ir sniegt patiesu, ātru un precīzu informāciju par šādām lietām un notikumiem”. Tātad šāds teksts būs pēc izmaiņu veikšanas.

Man ir jāatvainojas, ka jūs nesaņēmāt šo tekstu, bet arī es pati to nesaņēmu vai vismaz man bija tikai tāds teksts, kuru mēs apspriedām, un es nevarēju jums to izplatīt. Tomēr, cik drīz vien iespējams, es jūs nodrošināšu ar šo tekstu. Protams, – kamēr, es ceru, ka jūs ticat manis teiktajam, un es to novērtētu – es iedomājos, ka dienas beigās jūs vēlētos redzēt to rakstveidā un izlasīt to.

Viens no jautājumiem, kam būs nozīme, jums pieņemot lēmumu, ir sabalansētās ziņošanas prasības: kā es teicu savā atklāšanas runā, tās vairs neattieksies uz rakstīto presi vai uz audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem pēc pieprasījuma.

Par Løkkegaard kunga uzdoto jautājumu, vai es esmu gatava ierosināt tiesību aktu par plašsaziņas līdzekļu plurālismu, es savā atklāšanas runā teicu, ka esmu gatava veikt darbības plašsaziņas līdzekļu plurālisma jautājumā ES pastāvošās kompetences jomā. Nepastāv visiem gadījumiem derīga viena pieeja: tas man ir skaidrs, un Ungārijas gadījums to ir padarījis vēl skaidrāku. Es izveidošu darba grupu, kuru es minēju, un es pateicos jums par vēlēšanos pievienoties tai, lai risinātu pastāvošās problēmas, lai nodrošinātu, ka mums ir visaptverošs pārskats pār situāciju Eiropā un, protams, attiecīgi rīkotos – tai skaitā jautājumā par plašsaziņas līdzekļu neatkarību. Tai jābūt vienai no galvenajām prioritātēm.

Attiecībā uz EDSO nostāju par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem, saistībā ar mūsu pašu analīzi, pastāv atšķirības tiesiskajos pamatojumos, bet EDSO secinājumi bija diezgan skaidri un pareizi. Galvenie jautājumi, par kuriem EDSO ir bažas, ir saistīti ar jauno plašsaziņas līdzekļu iestādi, īpaši ar tās locekļu ilgo pilnvaru termiņu, un ar sabiedrisko pakalpojumu raidītāja regulēšanu. Es esmu izskaidrojusi Komisijas nostāju šai jautājumā, un es domāju, ka citu raidīšanas padomju locekļu pilnvaru termiņi, piemēram, citās dalībvalstīs, svārstās dažos gadījumos no pieciem līdz deviņiem gadiem. Viens piemērs, bet ne vienīgais, ir Rundfunkräte (sabiedriskās raidīšanas padomes).

Izšķiroša nozīme – un tā ir mana pēdējā piezīme – ir ziņai no premjerministra vietnieka, ko es saņēmu šorīt, nolaižoties ar lidmašīnu, un es esmu pārliecināta, ka ārlietu ministrs atkārtos šo ziņu, ko Ungārijas valdība uzrakstīja man un Komisijai, paužot savu nostāju.

Septiņās nedēļās, kurās mēs cieši sadarbojāmies, uz mani jau ir atstājusi iespaidu mana komanda, kura ir ļoti smagi strādājusi. Bet es varu jums apliecināt, ka abas puses smagi strādāja un ka tās veica savu darbu ne tikai pienācīgā, bet arī konstruktīvā veidā, lai panāktu risinājumu, jo šis ir ļoti svarīgs jautājums, un mums ir jāatrod risinājums.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, izvirzot procedūras jautājumu, es mudinu komisāres kundzi nodrošināt, lai viņas pieminētie teksti tiktu šovakar nosūtīti vismaz grupu priekšsēdētājiem, lai rīt mēs varētu būt tik pārliecināti, cik iespējams pirms savas balss nodošanas.

  Neelie Kroes, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētāja kungs, cik man zināms, atbilde ir skaidrs „jā”. Arī Ungārijas ķermeņa valoda saka „jā”. Tas tiks izdarīts, cik drīz vien iespējams.

  János Martonyi, Padomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, lūdzu, novērtējiet, vai man nav jāizmanto savs ķermenis, kad es izsakos.

Pāris īsu piezīmju Ungārijas vārdā: ņemot vērā faktu, ka komisāres Kroes atbilde bija plaša un izsmeļoša, arī attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu padomes izveidošanu, kas bija īpaši man adresēts jautājums, uz kuru, manuprāt, ir atbildēts korekti, tādēļ es varu aprobežoties ar pāris piezīmēm.

Pirmkārt un galvenokārt, es vēlētos uzsvērt, ka Ungārija ir pilnībā apņēmusies ievērot vērtības, principus un noteikumus, kas ietverti Līgumā, Pamattiesību hartā un visos citos starptautisko tiesību instrumentos par cilvēktiesībām neatkarīgi no tā, vai tie ir Eiropas mēroga vai universāli.

Pirmā skarbā kritika par likumu par plašsaziņas līdzekļiem tika veikta pirms šā likuma pieņemšanas. Es īpaši atsaucos uz EDSO plašsaziņas līdzekļu pārstāvja komentāriem. Mana vienkāršā vēlme bija, lai teksts tiktu izlasīts, izpētīts un izanalizēts, un tad mums pateikts, kas varētu būt nepareizi, kāda veida šaubas vai bažas varētu rasties attiecībā uz šo tekstu vai patiešām attiecībā uz likuma interpretāciju vai piemērošanu.

Tas bija iemesls tam, kādēļ mēs nekavējoties atzinīgi novērtējām un atbalstījām Komisijas kā Līguma aizbildnes veikto teksta analīzi un aicinājām to paust savas šaubas vai bažas. Tieši tas arī tagad notika. Komisija uzmanīgi izpētīja likumu, izdarīja dažus priekšlikumus, un visi šie priekšlikumi tika pieņemti. Es varu vienīgi apstiprināt, ka parīt notiks ministru kabineta sanāksme. Mēs pieņemsim šo tekstu, un mēs to nekavējoties iesniegsim Ungārijas parlamentam, un grozījumi tiks pieņemti, cik ātri vien iespējams atbilstīgi procedūrai, un nekavējoties stāsies spēkā.

Es vēlētos pateikties Komisijai par tās smago darbu, palīdzību un sadarbību, bet es vēlētos pateikties arī visiem jums, kuri pauda godīgus un pamatotus komentārus un palīdzēja mums veikt šo uzdevumu, kurš, manuprāt, ir ārkārtīgi svarīgs ne tikai mums pašiem, bet arī Eiropas Savienībai kopumā.

Es vēlētos tikai piedāvāt mūsu palīdzību un pilnu atbalstu darba grupai, ko Komisija gatavojas izveidot. Tas ir Eiropas interesēs kopumā, un mēs visi vēlamies piedalīties tajā un palīdzēt, cik daudz vien spējam.

Vienīgais, ko es nožēloju, ir pārmērīgi asā valoda, kas parādījās dažos politiskajos paziņojumos. Kā jau es teicu iepriekš, likums tiks pieņemts. Brīžiem mums bija sajūta, ka esam pakļauti, kā franči saka „un procès d'intention”, sava veida „Schuldvermutung”. Man bija sajūta, ka tā bija vainas prezumpcija, kura tika piemērota nevainīguma prezumpcijas vietā, kurš, protams, ir jebkuras taisnīgas tiesas pamatnoteikums.

Brīžiem šie paziņojumi pārsniedza pieņemamu un taisnīgu politisko debašu robežas – politiskās debates, kuras mēs citkārt pilnībā atbalstām gan nacionālā līmenī, gan Eiropas vai universālā līmenī.

Faktiski tas kaitēja Eiropas interesēm kopumā – tas kaitēja Eiropas integrācijai. Es ceru, ka tagad esam to pārdzīvojuši. Es tikai vēlos vēlreiz apliecināt mūsu pilnīgu cieņu un pie tā apliecināt, ka es vēlētos, lai jūs zināt, ka esam stingri apņēmušies iestrādāt Pamattiesību hartu Ungārijas konstitūcijā.

Tādējādi Ungārija būs pirmā valsts, kurā Pamattiesību harta būs Ungārijas tiesību sistēmas neatņemama sastāvdaļa. Tā tiks piemērota ne tikai jomās, uz ko attiecas Savienības tiesības, bet tā būs arī vispārējās tiesību sistēmas hierarhijas virsotnē, un tā būs prioritāra attiecībā pret jebkuriem citiem tiesību aktiem vai noteikumiem neatkarīgi no tā, vai tie ir krimināltiesību jomā, vai par plašsaziņas līdzekļiem, vai jebkurā citā jomā.

Šim vajadzētu kalpot kā apliecinājumam jums visiem, ka visi pamatnoteikumi, pamatvērtības un pamatprincipi, kas mums visiem kopīgi, tiek un tiks ievēroti manā valstī.

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

– Balsošana notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Csaba Sógor (PPE), rakstiski. – (HU) Mani kolēģi deputāti savā rezolūcijas priekšlikumā pieprasa, lai Eiropas Komisija, pētot Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem, ņemtu vērā arī Pamattiesību hartas normas, un, ja valdība negroza likumu, kā pieprasīts noteiktā termiņā, uzsāktu pārkāpuma procedūru pret Ungāriju. Līdzīgi mani kolēģi deputāti pieprasa arī, lai Komisija vēl šogad ierosinātu Eiropas tiesisko ietvaru, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu brīvības novērtējumu dalībvalstīs. Es ar lielu gandarījumu vēršu uzmanību uz to, ka arvien lielāka vērība tiek piešķirta Pamattiesību hartas noteikumiem, īpaši tās 21. un 22. pantam slovāku valodas likuma gadījumā. Turklāt es atzinīgi vērtēju faktu, ka ir pieprasīts ierosināt Eiropas direktīvas priekšlikumu, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu brīvības neaizskaramību. Es uzskatu, ka līdzīga tiesiskā ietvara radīšana noteikti attaisnotos attiecībā uz vietējo nacionālo minoritāšu problēmām. Tā ir tādēļ, ka Eiropas Savienībā pastāv valstis, kurās nepastāv prasība nodrošināt sabalansētu ziņošanu, kas izraisa tādu Eiropas pilsoņu tiesību pārkāpumus, kuri vienā un tai pašā teritorijā ir dzīvojuši gadsimtiem ilgi, bet viņiem tiek piemēroti sodi par savas dzimtās valodas lietošanu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir viena no pamatbrīvībām, uz kurām balstīta Eiropas Savienība. Tādēļ es esmu ārkārtīgi priecīga, ka Eiropas Komisija ir tik neapšaubāmi reaģējusi uz informāciju par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem un ir veikusi reālas darbības. Kā cilvēks, kurš plašsaziņas līdzekļu jomā ir strādājis daudzus gadus, es ar interesi vērošu darbu, ko veiks ekspertu grupa, par kuru paziņoja komisāre Kroes un kurai būs jākonsultē Komisija par turpmāko rīcību. Tai pašā laikā es vēlos uzsvērt, ka Komisijas veiktā juridiskā analīze par Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem atbilstību ar Eiropas tiesību aktiem diemžēl atspoguļoja Eiropas tiesību aktu trūkumus, īpaši Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvā. Paradoksāli direktīva nepieļauj Komisijai daudz manevrēšanas iespēju. Tādēļ, analizējot Ungārijas likumu, Komisijai nācās „pastiept” konkrētus argumentus un balstīt tos uz pašreizējā Līguma (uzņēmējdarbības brīvība) un nevis uz direktīvas. Es apzinos, ka Eiropas Savienībai ir ierobežota jurisdikcija audiovizuālās politikas jomā, bet, no otras puses, es uzskatu, ka plašsaziņas līdzekļiem, kuri ir viens no demokrātijas pamatiem, ir jābūt konkrētām minimālām tiesībām, un tiem jābūt kopējiem standartiem. Tādēļ es atbalstu savas politiskās grupas, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas viedokli par ES tiesiskā ietvara pārskatīšanu, lai ieviestu plašsaziņas līdzekļu brīvības un plurālisma minimālās prasības, un es esmu pārliecināta, ka drīz mēs sāksim diskusijas par šo jautājumu pēc būtības.

(1) Sk. protokolu