Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0075(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0034/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0034/2011

Debates :

PV 16/02/2011 - 14
CRE 16/02/2011 - 14

Balsojumi :

PV 17/02/2011 - 6.3
CRE 17/02/2011 - 6.3
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0063

Debates
Trešdiena, 2011. gada 16. februāris - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14.  Brīvās tirdzniecības nolīgums starp ES un Korejas Republiku (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs . – Nākamais darba kārtības punkts ir Robert Sturdy ieteikums (A7-0034/2011) Starptautiskās tirdzniecības komitejas vārdā par brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, un Korejas Republiku [08505/2010 - C7-0320/2010 - 2010/0075(NLE)].

 
  
MPphoto
 

  Robert Sturdy, referents. Priekšsēdētāja kungs! Šis BTN ir pirmais no jaunās tirdzniecības nolīgumu paaudzes, kas sākās 2007. gadā kā Eiropas globālās iniciatīvas daļa. Globālā ekonomika, nestabilitāte un stagnējošā daudzpusējā sistēma ir palielinājusi vajadzību tiekties pēc stingrākiem divpusējiem sakariem. Šis ir pirmais BTN, kurā Parlaments izmantos savas jaunās, paplašinātās pilnvaras, ko tam devis Lisabonas līgums.

BTN ir izveidots, lai ES uzņēmumiem visdažādākajās ekonomikas nozarēs nodrošinātu plašu un visaptverošu piekļuvi Dienvidkorejas tirgum, izmantojot virkni bezprecedenta tarifu liberalizācijas pasākumu. Tas garantē PTO plus normas attiecībā uz, piemēram, ģeogrāfiskās izcelsmes norādēm, valsts iepirkumu, valsts atbalsta lielāku pārredzamību un stingru intelektuālā īpašuma tiesību īstenošanu un ietver īpaši svarīgu nodaļu par ilgtspējīgu attīstību.

Tomēr, kaut arī šīs daudzās priekšrocības ir gan tūlītējas, gan acīmredzamas, es visatzinīgāk vērtēju to, ka BTN ir efektīvs divpusējs aizsargpasākumu mehānisms — aizsargpasākumu, kas ļauj Eiropas Savienībai atjaunot vislielākās labvēlības režīma muitas nodevu likmes, ja šā konkrētā BTN rezultātā ES iekšzemes rūpniecībai tiek vai var tikt nodarīts nopietns kaitējums. Tie ir aizsargpasākumi, kas konkrēti pievēršas Eiropas jutīgo nozaru bažām, tostarp automobiļu rūpniecībai, plaša patēriņa elektronikai un tekstilizstrādājumiem un garantē tām pienācīgu aizsardzību. Šādā noskaņā es vēlos pateikties Pablo Zalba Bidegain par darbu, ko viņš veica, strādājot ar šo īpašā nolīguma daļu.

Dienvudkorejas tirgus piedāvā nozīmīgas jaunas iespējas ES precēm un pakalpojumiem. Tas ir tirgus, kas līdz šim ir bijis salīdzinoši nepieejams augsto muitas nodokļu un izmaksu ziņā grūti pārvaramo ārpustarifa šķēršļu dēļ. BTN ātri atcels muitas nodokļus EUR 1,6 miljardu apmērā, kas ik gadu tiek noteikti ES eksportētājiem. Labums būs ES rūpniecības un lauksaimniecības izstrādājumu eksportētājiem, gūstot tūlītējus ietaupījumus par ķīmiskām vielām — aptuveni EUR 175 miljonus — farmaceitiskiem līdzekļiem, automobiļu komplektējošām daļām, ražošanas iekārtām un tā tālāk. Vērts atzīmēt, ka minētie skaitļi tirdzniecības pieauguma dēļ, iespējams, būs pat vēl lielāki. Koreja pašlaik ir viena no pasaulē vērtīgākajiem eksporta tirgiem ES lauksaimniekiem, kas Korejai ik gadu pārdod preces par vairāk nekā EUR 1 miljardu. BTN pilnībā liberalizē gandrīz visu ES lauksaimniecības preču eksportu.

Eksports tādējādi ir svarīgs izaugsmes avots Eiropas Savienībai. Tas dod ieguldījumu Eiropas uzņēmumu un to darbinieku bagātības un nodarbinātības veicināšanā un darbosies kā viens no vissvarīgākajiem faktoriem, kas stimulē ES ekonomikas atlabšanu. Komisija un Eiropas automobiļu ražotāju asociācija ir strādājušas cieši kopā, lai nonāktu līdz šādam nolīgumam.

Pasaule vēro Eiropu, kas tirdzniecisko un ekonomisko attiecību uzlabošanas jomā atrodas vadībā, partneriem no visām pasaules malām noraugoties. Es vienmēr esmu teicis, ka tirdzniecība ir reāls attīstības līdzeklis. Atceļot šķēršļus tirdzniecībai un ceļot jaunus tiltus, mēs radām iespējas. Šis konkrētais BTN piedāvā jaunu pieeju. Papildus Dohai tas, protams, veicinās Eiropas atlabšanu un izaugsmi, un Eiropas Parlaments aktīvi piedalīsies globālās tirdzniecības politikas noteikšanā.

Šajā sakarā es vēlos pateikties Ignacio kungam no Komisijas. Ignacio, viens no ekonomistiem, teica, ka šis, iespējams, ir vislabākais tirdzniecības nolīgums, par ko abas puses būtu varējušas vienoties. Es mudinu visas grupas atlikt malā protekcionismu un atbalstīt šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties godātajiem deputātiem par visām pūlēm, ko Parlaments kopumā un Starptautiskās tirdzniecības komiteja (INTA) jo īpaši ir veltījusi ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma (BTN) ātra novērtējuma — un, cerams, arī ratifikācijas — nodrošināšanai. Tādējādi tas varēs stāties spēkā.

Šajā sarežģītajā uzdevumā ietilpa divi galvenie procesi: sarunu nobeigšana par Korejas Aizsargpasākumu regulu, kas īsteno ES un Korejas BTN divpusējo aizsargpasākumu klauzulu, un gatavošanās paust piekrišanu šim nolīgumam.

Es atzinīgi vērtēju vienošanos starp Padomi un Parlamentu par Aizsargpasākumu regulu pirmajā lasījumā. Veiktais darbs ir ne tikai nodrošinājis tiesību aktu, kas dos ES rūpniecībai nepieciešamo aizsardzību, bet tas ir apstiprinājis arī Parlamenta, Padomes un Komisijas kopējo apņemšanos pievērsties efektīvai tiesību aktu izstrādei. Tas arī bija pirmais tirdzniecības dokumentu kopums, kurā Parlaments darbojās kā viens no likumdevējiem atbilstīgi Lisabonas līgumam. Šīs iesaistīšanās iznākums patiešām ir iespaidīgs.

Es neatkārtošu ieguvumu sarakstu, kas ES ekonomikā tiek gaidīts no ES un Korejas BTN. Mēs par tiem esam šeit pamatīgi debatējuši iepriekš, un Sturdy kungs tikko deva to kopsavilkumu. Tā vietā ļaujiet man dot īsu piebildi, lai apskatītu nolīgumu ar Koreju plašākā ES nākotnes tirdzniecības politikas perspektīvā, kā to ir ieskicējusi Komisija savā 2010. gada 9. novembra paziņojumā, un rezumēt mūsu politikas līnijas pamatprincipus.

Pirmkārt, mēs joprojām atbalstām PTO daudzpusējo kanālu kā vislabāko veidu, kā liberalizēt tirdzniecību un radīt noteikumus globālās komercijas pārvaldīšanai. Neskatoties uz neveiksmēm un strupceļu, kopš 2008. gada vidus mēs joprojām aktīvi iestājamies par Dohas attīstības kārtas noslēgšanu, kurai tagad ir 10 gadu kopš tās sākšanās. Joprojām ir vērts noslēgt galīgo vienošanos gan ekonomisko ieguvumu dēļ, gan PTO attīstības interesēs. Tieši tāpēc es uzņēmos iniciatīvu sasaukt Davosā tirdzniecības ministrus no pasaules septiņām vissvarīgākajām tirdzniecības valstīm kopā, lai konkrēti diskutētu par to, kā lai ejam tālāk un ieejam pasākuma noslēdzošajā daļā, ņemot vērā stimulu, ko deva G 20 sanāksme Seulā. Es uzskatu, ka mūsu sanāksme bija veiksmīga, un vecākās amatpersonas tagad intensīvi strādā, mēģinot šovasar panākt politisku izrāvienu.

Tomēr, kā mēs teicām vēl novembrī, divpusējie un daudzpusējie darījumi nav ienaidnieki. Faktiski ir gluži iespējams, ka liberalizācija veicina liberalizāciju. Mēs esam izmantojuši divpusējus tirdzniecības darījumus, kas rada reālu pievienoto vērtību salīdzinājumā ar to, ko var panākt ar PTO, un mēs turpināsim tā rīkoties, jo daudzpusējo darījumu panākumu temps ir neizbēgami lēns. Tā ir bijusi un joprojām ir mūsu galvenā motivācija, strādājot ar BTN ar Koreju.

Es šodien atkārtoti uzsvēršu Komisijas saistības pret Eiropas Parlamentu, kuras tā uzņēmās saistībā ar Korejas Aizsargpasākumu regulu un ES un Korejas BTN.

Kā paredzēts Aizsargpasākumu regulā, Komisija sniegs Eiropas Parlamentam un Padomei gada ziņojumu par ES un Korejas BTN īstenošanu un būs gatava apspriest ar INTA komiteju katru jautājumu, kas radīsies nolīguma īstenošanas gaitā.

Komisija cieši uzraudzīs, kā Koreja īsteno savas saistības regulējamo jautājumu jomā, tostarp īpaši saistības attiecībā uz tehnisko regulējumu automobiļu rūpniecībā. Uzraudzībā ietilps visi ārpustarifu šķēršļi, un tās rezultātus dokumentēs un nosūtīs Eiropas Parlamentam un Padomei.

Īpaša nozīme tiks piešķirta arī saistību efektīvai pildīšanai darba apstākļu un vides jomā, uz ko attiecas BTN 13. nodaļa „Tirdzniecība un ilgtspējīga attīstība”. Šajā sakarā Komisija lūgs padomu vietējo padomdevēju grupai, kurā piedalīsies pārstāvji no uzņēmēju organizācijām, arodbiedrībām un nevalstiskajām organizācijām. BTN 13. nodaļas piemērošana tiks pilnībā dokumentēta, un par to ziņos Eiropas Parlamentam un Padomei.

„Komisija piekrīt arī tam, ka ir svarīgi nodrošināt efektīvu aizsardzību pret iespējamu pēkšņu importēto preču apjoma pieaugumu jutīgās nozarēs, tostarp mazo automobiļu ražošanas nozarē. Uzraudzībai pakļautās jutīgās nozares ir automobiļu rūpniecība, tekstilrūpniecība un plaša patēriņa elektronika. Šajā sakarā Komisija norāda, ka mazo automobiļu ražošanas nozari var uzskatīt par atbilstīgu tirgu, lai sāktu izmeklēšanu par iespējamu aizsargpasākumu ieviešanu.

Komisija norāda, ka, lai Korejas pussalu noteiktu par ārējo pārstrādes zonu saskaņā ar Izcelsmes noteikumu protokola 12. pantu, būtu vajadzīga starptautiska vienošanās starp pusēm, un par to Eiropas Parlamentam būtu jādod piekrišana. Komisija Parlamentu pilnībā informēs par Korejas pussalas eksportējamo preču pārstrādes zonu komitejas apspriedēm.

Komisija arī norāda, ka, ja ārkārtēju apstākļu dēļ tā nolemj pagarināt izmeklēšanu saskaņā ar Korejas Aizsargpasākumu regulas 4. panta 3. punktu, tā nodrošinās, ka šāda pagarinājuma termiņš nepārsniedz jebkādu saskaņā ar 5. pantu ieviestu pagaidu pasākumu termiņu.

Turklāt Komisija un Eiropas Parlaments vienojas par ciešas sadarbības nozīmi ES un Korejas BTN un Aizsargpasākumu regulas pildīšanas uzraudzīšanā.

Šajā nolūkā, ja EP pieņem ieteikumu sākt izmeklēšanu par aizsargpasākumiem, Komisija rūpīgi pārbaudīs, vai ir ievēroti regulā paredzētie nosacījumi ex-officio sākšanai. Ja Komisija uzskata, ka nosacījumi nav izpildīti, tā iesniedz ziņojumu Eiropas Parlamenta INTA komitejai, tostarp paskaidrojumu par visiem faktoriem, kas attiecas uz šādas izmeklēšanas sākšanu.

Pēc INTA komitejas pieprasījuma Komisija tai ziņo par jebkādām īpašām bažām, ko rada Korejas puses saistību īstenošana attiecībā uz BTN ārpustarifa pasākumiem vai BTN 13. nodaļu”. Šīs ir citāta beigas.

Visbeidzot, ļaujiet man sīkāk pakavēties pie diviem jautājumiem, kas jūs interesē: Korejas tiesību akti par automobiļu CO2 izplūdes gāzēm un papildu nolīgums par Korejas un ASV BTN projektu (KORUS), kas tika pabeigts 2010. gada decembrī.

2011. gada 24. janvārī Koreja apstiprināja, ka tiks ieviestas noteiktas izmaiņas tās iepriekšējā CO2 tiesību akta projektā, kas apmierinoši risina vairākas bažas, kuras bija pauduši Eiropas automobiļu ražotāji, vienlaikus saglabājot Korejas vērienīgos mērķus izplūdes gāzu samazināšanas jomā. Grozījumi, kurus Komisija vērtē atzinīgi, nemainīs kopējos emisiju apjomus, bet nodrošinās taisnīgāku sloga sadali starp Korejas un ES automobiļu ražotājiem.

Varat būt pārliecināti, ka ES nostāja attiecībā uz Korejas CO2 tiesību aktiem Komisijas iekšienē tika stingri koordinēta visās stadijās un jo īpaši ar maniem kolēģiem Connie Hedegaard un Klimata politikas ģenerāldirektorātu, lai nekaitētu Korejas centieniem aizsargāt vidi.

Attiecībā uz papildu nolīgumu par Korejas un ASV BTN projektu, kas tika panākts 2010. gada decembrī, Komisija nav atradusi tajā elementus, kam varētu būt negatīva ietekme uz ES. Es tomēr sazināšos ar saviem Korejas kolēģiem, lai pārliecinātos, ka nākotnē ES automobiļu nozarei neradīsies nekādi neizdevīgi konkurences apstākļi, ciktāl netiks piemēroti nesaskaņoti autobūves drošības standarti kā lielāki ierobežojumi, nekā tas bija sarunu gaitā.

Komisija rūpīgi uzraudzīs, kā šis noteikums tiek īstenots. Ar BTN izveidotā Motorizēto transportlīdzekļu un detaļu darba grupa īpaši pārbaudīs īstenošanas praktiskos aspektus, lai nodrošinātu, ka problēmas saistībā ar piekļuvi tirgum tiek risinātas efektīvi un ātri.

Nobeidzot es vēlos uzsvērt, ka ES un Korejas BTN nodrošinās ne tikai svarīgus ieguvumus Eiropas eksportētājiem Korejas tirgū, bet arī dos skaidru signālu par mūsu apņēmību meklēt jaunas iespējas svarīgāko Āzijas valstu tautsaimniecībā.

Mēs arī risinām dažu ieinteresēto dalībnieku bažas ar lietišķa un efektīva aizsargpasākumu regulējuma palīdzību. Tā kā šis ir parastas likumdošanas procedūras jautājums, gan Padomei, gan Parlamentam ir bijusi iespēja ieviest reaģēšanas mehānismus, ja rodas un tiek konstatēti riski.

Ar BTN un Aizsargpasākumu regulu mūsu rīcībā ir lielisks dokumentu kopums, kuru, cerams, jūs rītdien atbalstīsiet.

 
  
  

SĒDI VADA: E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Daniel Caspary, Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas atzinuma sagatavotājs. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Starptautiskā tirdzniecība un eksports ir svarīgs izaugsmes un nodarbinātības avots Eiropā. Šodien apspriežamais brīvās tirdzniecības nolīgums stiprinās Eiropas Savienības konkurētspēju un nodrošinās mūsu uzņēmumiem ievērojami labāku piekļuvi ļoti dinamiskam izaugsmes reģionam. Gan Eiropas, gan Korejas ekonomika gūs ievērojamu labumu. Palielināsies mūsu iekšzemes kopprodukts. Tas varētu radīt jaunas darbavietas. Spriežot pēc visām prognozēm, mūsu eksports uz Koreju nākamajos gados divkāršosies, jo muitas nodokļi un ārpustarifu šķēršļi tiks atcelti; tikai nodokļu atvieglojums vien sasniegs EUR 1,6 miljardus gadā. Eiropas Savienībai būs būtiska jauna tirdzniecība ar precēm un pakalpojumiem vērtībā līdz EUR 19 miljardiem.

Es esmu īpaši priecīgs, ka Komisija sarunās pilnībā ņēmusi vērā sarunu ieteikumus, ko Eiropas Parlaments devis D. Martin 2008. gada ziņojumā. Es esmu priecīgs arī par to, ka Eiropas Komisija ņēmusi vērā gan Parlamenta paustās bažas, gan rūpniecības bažas un spējusi kliedēt vairākas no tām vēl dažās pēdējās nedēļās. Pozitīva atbildes reakcija pat no lauksaimniecības nozares, kura visbiežāk mēdz mums radīt problēmas tirdzniecības sarunās, ir kaut kas tāds, ko es nekad iepriekš neesmu pieredzējis ārējās tirdzniecības jomā.

Lauksaimniecības jomas nolīgums, sākot ar 2011. gada 1. jūliju, sekmēs Eiropas lauksaimniecības izstrādājumu piekļuvi Dienvidkorejai. Līdz šim tikai 2 % mūsu lauksaimniecības izstrādājumu nonāca Dienvidkorejas tirgū, neaplikti ar muitas nodokli. Gadā nomaksāto nodokļu apjoms par cūkgaļu ir EUR 240 miljonu, un par pienu un piena izstrādājumiem šis skaitlis ir aptuveni EUR 100 miljonu. Visi šie šķēršļi mūsu vietējās lauksaimniecības piekļuvei tirgum tagad tiks novērsti. Es būtu priecīgs, ja īpaši šīs jomas labā Eiropas Komisija apsvērtu, kā varētu izveidot sava veida tirgus piekļuves programmu ne vien maziem un vidējiem uzņēmumiem, bet arī lauksaimniecībai valstīs, kuras gūs ienākumu no brīvās tirdzniecības nolīguma.

Par visu vairāk es būtu priecīgs, ja mēs nodrošinātu, lai arī mūsu partneri Dienvidkorejā tagad faktiski īstenotu nolīgumā solītos tirdzniecības veicināšanas pasākumus. Es aicinu veikt skaidru uzraudzību, vai netiek ieviesti jauni tirdzniecības šķēršļi, un es īpaši vēlētos apsveikt Komisiju.

Tas, ko Komisija ir sasniegusi un ko ir panākuši Parlamenta referenti, jo īpaši trīspusējās sarunās, ir paraugs mums visiem. Es ceru, ka rītdien Parlamenta liels vairākums iestāsies par šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Pablo Zalba Bidegain, PPE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, komisār De Gucht! Šī Parlamenta sasaukuma, kurš man ir pirmais, sākumā viens no jautājumiem, ko es kā pirmo dzirdēju apspriežam, bija tieši brīvās tirdzniecības nolīgums ar Koreju. Noteiktas Eiropas rūpniecības nozares, īpaši autobūves rūpniecība, vienprātīgi pretojās šim nolīgumam. Būdams Navarras un Spānijas pilsonis, kurā autobūves rūpniecība ir mūsu ekonomikas būtiska daļa, es jutu pienākumu iesaistīties, lai uzlabotu ja ne nolīgumu, jo tas vairs nebija iespējams, tad aizsargpasākumu klauzulu, kurā Parlaments varēja ieviest uzlabojumus.

Tādējādi mēs centāmies panākt divus mērķus. Pirmkārt, aizsargāt savu rūpniecību ar tās darbavietām un, otrkārt, padarīt nolīgumu pievilcīgāku attiecīgajām rūpniecības nozarēm, īpaši autobūves rūpniecībai. Mūsu mērķis bija ne tikai izvairīties no pilnīga noraidījuma, bet panākt atbalstu nolīgumam. Es uzskatu, ka pašlaik mēs varam teikt, ka „misija ir izpildīta”. Par to jāpateicas Parlamenta neatlaidīgajam darbam un zināšanām.

Es vēlos izteikt pateicību referentam un abu ziņojumu ēnu referentiem par viņu izcilo darbu. Paldies, Robert! Un paldies jums visiem arī par jūsu vārdiem!

Atzinība pienākas arī Starptautiskās tirdzniecības komitejas locekļiem priekšsēdētāja Moreira kunga vadībā. ¡Muito obrigado!, Vital!

Es vēlos pateikties arī Eiropas Savienības prezidentvalstij Beļģijai par tās lielisko darbu. Viņu pūles ir vainagojušās ar nolīgumu, kas galu galā tika panākts decembrī.

Visbeidzot es vēlos izcelt Eiropas Komisijas darbu un jo īpaši Ignacio Bercero devumu, par kuru esmu dziļi pateicīgs. Rītdien mēs balsosim par klauzulu, kas būs efektīvāk un vieglāk piemērojama un reāli aizsargās Eiropas rūpniecību. Pašlaik bažas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju ir krasi samazinājušās. Mēs faktiski varētu teikt, ka tās ir gandrīz izgaisušas. Pašlaik nolīguma dotās iespējas nepārprotami ir lielākas par nenoteiktībām. Eiropas Parlaments var būt lepns par labi padarītu darbu.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Lange, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Lisabonas līgums faktiski ir nolicis tirdzniecības politiku uz jauna pamata. ES ir vienīgā atbildīgā par tirdzniecības politiku, un Parlaments dod vai nedod tai savu piekrišanu. Šajā ziņā mēs esam ieguvuši jaunu atbildību. Mēs varam panākt, ka šī jaunā atbildība materializējas, ja rīkojamies kopā. Mēs šajā jautājumā esam to pierādījuši ļoti skaidri. Šajā sakarā es īpaši gribētu pateikties referentiem un ēnu referentiem.

Tirdzniecības politika nav mērķis pats par sevi. Tās mērķis, pirmkārt, ir stiprināt darbavietas un rūpniecības attīstību Eiropas Savienībā un, otrkārt, uzlabot nosacījumus cilvēkiem citās pasaules valstīs. Tirdzniecības politikai jābūt vērstai uz abu šo mērķu sasniegšanu. Mums tāpēc šis nolīgums jānovērtē no šī redzespunkta. Kopumā šis ir solis pareizajā virzienā abu šo prasību izpildei. Tomēr mums noteikti ir dažas kritiskas iebildes, piemēram, jautājumā par muitas nodokļa atcelšanu Dienvidkorejā, kas dos vienpusīgas priekšrocības noteiktu rūpniecības nozaru konkurētspējā Dienvidkorejā, īpaši tādās jutīgās jomās kā, piemēram, autobūves rūpniecība. Tāpēc bija pareizi mums risināt intensīvas sarunas par aizsargpasākumu klauzulu un arī kopīgi panākt šādas klauzulas īstenošanu, kura paredz ciešu uzraudzību tieši šajos punktos, tāpēc mēs varam būt droši, ka nodokļu atcelšanas dotās iespējas Dienvidkorejā nerada konkurences izkropļojumus Eiropā. Parlaments ir pamatoti noteicis aizsargpasākumus.

Otrkārt, šā nolīguma nolūks ir uzlabot mūsu kolēģu situāciju Dienvidkorejā. Dienvidkorejai joprojām jāveic uzlabojumi attiecībā uz 13. nodaļu, īpaši jautājumā par centrālajiem darba standartiem, ko noteikusi SDO. Divi pilnīgi izšķirīgi centrālie darba standarti — Nr. 87 un Nr. 98, kas attiecas uz kolektīvo līgumu — nav īstenoti vai ratificēti. Sodu kodeksa 314. pants attiecas uz uzņēmuma šķēršļiem. Neviens no šiem gadījumiem neatbilst šā nolīguma raksturam un noteikumiem. Tādējādi, komisār, mēs paļaujamies uz jums un paziņojumu, ko jūs devāt, atbalstot aizsargpasākumu klauzulu, lai mainītu šo situāciju Dienvidkorejā, lai tādējādi šis nolīgums kļūtu par projektu nākotnei, kas ļautu globalizācijai notikt taisnīgi.

 
  
MPphoto
 

  Michael Theurer, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Mēs patlaban esam liecinieki vēsturiskai situācijai, jo brīvās tirdzniecības nolīgums ar Dienvidkoreju, par kuru mēs debatējam un kuru mēs gatavojamies pieņemt, ir pirmais brīvās tirdzniecības nolīgums, par ko debates ir notikušas saskaņā ar jauno Lisabonas līguma sistēmu, kas piešķir Parlamentam pilnīgas koplēmuma pilnvaras.

Tas padara svarīgu politikas jomu — tirdzniecības politiku — demokrātiskāku. Mēs, Parlaments, uzskatām, ka tas ir svarīgi. Debates Parlamentā ir arī parādījušas, ka attiecībā uz aizsargpasākumu klauzulām svarīgus punktus, par kuriem savas bažas mums bija pauduši darba ņēmēji, uzņēmumi un asociācijas, mēs varējām iekļaut uzlabotā aizsargpasākumu klauzulā, kas domāta nozares interešu un galvenokārt darbavietu aizsardzībai nākotnē, radot vienlīdzīgus un taisnīgus konkurences apstākļus un nosacījumus un izvairoties no asimetrijas. Tieši tas mums, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai, ir bijis uzmanības centrā.

Es kā mūsu grupas ēnu referents esmu priecīgs, ka attiecībā uz šo mēs varējām gūt panākumus. Nodokļu atcelšanas mehānisms, kas sākotnēji izsauca mūsu bažas, tagad ir skaidri iekļauts aizsargpasākumu klauzulā, un rūpniecībai, kā arī Parlamentam ir iespēja pieprasīt, lai Komisija veic izmeklēšanu. Tiek plānots uzraudzības process, ko ir iecerēts izveidot pārredzamā veidā, izmantojot tiešsaistes paltformu, un te ir lielāka darbības joma tādu faktoru izmeklēšanai, kas izšķirs, vai Eiropas rūpniecībai ir radīts nozīmīgs kaitējums. Ir paredzēti arī Komisijas īstenojamās uzraudzības mehānismi īpaši jutīgās nozarēs lielāka importa gadījumā. Mēs varam sākt ar šo un uzmanības centrā likt priekšrocības, kas saistās ar Dienvidkorejas nolīgumu, piemēram, nodokļu ievērojamu samazināšanos — Komisija cer, ka Eiropas uzņēmumi varēs ietaupīt EUR 1,6 miljardus.

Tāpēc es vēlos pateikties komisāram De Gucht, kas personiski daudz strādāja, lai ļautu mums panākt kompromisu, tostarp ar Padomi. Es vēlos arī pateikties referentiem un ēnu referentiem, īpaši Sturdy kungam un Zalba Bidegain kungam par viņu lielisko darbu. Mēs esam panākuši kaut ko tiešām labu.

 
  
MPphoto
 

  Yannick Jadot, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Šis faktiski ir pirmais brīvās tirdzniecības nolīgums, ko Eiropa ir pieņēmusi vairākos gados, un, runājot par brīvās tirdzniecības nolīgumiem, jāteic, ka jums netrūkst vēriena — Dienvidkoreja, Kanāda, Indija, Mercosur valstis. Nav nevienas valsts vai jomas, kurā Eiropas Komisijai nebūtu vērienīgas intereses attiecībā uz brīvas tirdzniecības nolīgumiem.

Šā nolīguma gadījumā mēs redzējām, ka būs tikai ieguvēji, bet mani tomēr interesē, kuri būs ieguvēji, ja man saka, ka tie būšot lauksaimniecības nozarē. Kā Bretaņas vēlēts pārstāvis es varu jums teikt, ka reģionā, kurš ražo vairāk nekā 60 % Francijas cūkgaļas, nedaudzie labumi, ko lauksaimniecības pārtikas izstrādājumu uzņēmumi varētu gūt, nesedz samazinājumus tūrismā, vides un darbinieku veselības pasliktināšanos un lauksaimnieku zaudējumus.

Faktiski ir arī liels skaits zaudētāju, un vai mums šeit ir redzējums par to, kā ekonomiski un sociāli mainīsies Eiropa pēc tam, kad visi šie brīvās tirdzniecības nolīgumi būs parakstīti? Nē, mums tāda nav, mēs arī nezinām galu galā, vai vispār būs palikusi pāri kāda rūpniecības vai ekonomikas nozare, kas varētu gūt labumu no šiem brīvās tirdzniecības nolīgumiem.

Turklāt vissvarīgāk ir tas, komisār, ka, lai kā jūs censtos stāstīt mums, ka mēs neapšaubām Dienvidkorejas vides un klimata politiku, tā nav taisnība. Mēs gatavojamies iespējai eksportēt milzīgas sedana tipa automašīnas, tādas automašīnas, kuru ražotājus, kas vismazāk pūlas apkarot klimata pārmaiņas, šis nolīgums apbalvo.

Pirmoreiz Eiropas Savienība apšauba klimata politiku vienam no saviem tirdzniecības partneriem. Vai Eiropas Komisija ir sākusi grozīt savu direktīvu par degvielas kvalitāti Kanādas spiediena dēļ?

Mēs uzskatām, ka mēs izvirzām Eiropas ieceres nepareizā secībā: videi un klimatam ir jābūt pirmajā vietā. Tieši tāpēc mūsu grupa balsos pret šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Ar ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīgumu, ko parakstīja 2010. gada oktobrī, kuram Komisija un Padome ir piedēvējusi apzīmējumu „visvērienīgākais šāda veida nolīgums, par ko ir notikušas sarunas starp ES un kādu augsti attīstītu rūpniecisku valsti,” divpusējiem protekcionisma nodokļiem jāsamazinās par aptuveni 98 % nākamajos piecos gados. Paredz, ka savstarpējā tirdzniecība starp ES un Koreju divkāršosies vidējā termiņā, un tiek runāts, ka tā paātrinās ekonomikas izaugsmi un darbavietu rašanos, un labklājību. Manai grupai un man ir pamatotas šaubas par šo prognozi.

Neatkarīgi no mantras par brīvās tirdzniecības kā globālās ekonomikas sava veida glābējas nozīmi, kas atspoguļojas arī pašā brīvās tirdzniecības nolīgumā, ar šo nolīgumu nekļūst skaidrs, vai tas spēs vai nespēs palīdzēt mums risināt globālās problēmas, kas rodas klimata pārmaiņu rezultātā, un nepieciešamo būtisko ekonomikas restrukturizāciju. Kādi ir efektivitātes kritēriji, un kādi ir brīvās tirdzniecības kritēriji? Vienlaicīgi, komisār, noslēgtajā brīvās tirdzniecības nolīgumā gandrīz nemaz nav minēta ilgtspējība, uz nākotni orientētas pārmaiņas vai starptautiska ekonomiskā sadarbība. Tiek noslēgts nolīgums, kurā Starptautiskās Darba organizācijas galvenie standarti joprojām tiek pārkāpti.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju.)

 
  
MPphoto
 

  Anna Rosbach, EFD grupas vārdā.(DA) Priekšsēdētāja kungs! Rītdien mēs balsosim par brīvo tirdzniecības nolīgumu ar Koreju, un uz to bija ilgi jāgaida. Lielākā daļa no mums piekritīs, ka tā ir abpusēji izdevīga situācija. Tā būs īpaši izdevīga Eiropas lauksaimniekiem un ekonomiskas darbības veicējiem. Tomēr mēs nedrīkstam ignorēt faktu, ka nolīgums sola ne tikai priekšrocības Eiropas uzņēmumiem un Korejas lauksaimniekiem. Dažām nozarēm nolīgums būs izdevīgs, turpretī citām tas nenovēršami radīs zaudējumus. Tādējādi ES pilsoņi turpmāk varēs nopirkt lētākus tehnoloģijas izstrādājumus un automašīnas no Korejas. Savukārt Koreja saņems ārkārtīgi vajadzīgo pārtiku no Eiropas, kā arī zāles un luksusa preces. Nolīgums var veicināt arī labāku vidi un darba apstākļus Korejā — to ir vērts pieminēt un par to priecāties. Es ceru, ka nolīgums varēs stāties spēkā drīz, īpaši tāpēc, ka ES grib saņemt pirmatklājēja priekšrocības salīdzinājumā ar Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras arī risina sarunas ar Koreju par līdzīgu nolīgumu. Visbeidzot es vēlos pateikties visiem iesaistītajiem referentiem par viņu nenogurstošo un ļoti kompetento darbu.

 
  
MPphoto
 

  Laurence J.A.J. Stassen (NI) . – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Rītdien mēs balsosim par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Dienvidkoreju. Man jāsaka, ka pirmais iespaids par to ir labs. Holandes Brīvības partijas (PVV) delegācija stingri atbalsta brīvo tirdzniecību. Diemžēl Eiropas Savienība nevarēja pretoties aizsargpasākumu klauzulas pievienošanai tirdzniecības līgumam. Tas nozīmē, ka konkurēt nespējīgi uzņēmumi tiks aizsargāti, ja paši nespēs noturēties, saskaroties ar Korejas izstrādājumu konkurenci.

Citiem vārdiem sakot, ja Eiropas patērētājs izvēlētos pirkt Korejas, nevis Eiropas izstrādājumus tā vienkāršā iemesla dēl, ka pirmajiem varētu būt labāka kvalitāte vai zemāka cena, tad tiks atkal celti tirdzniecības šķēršļi. Skat, kā kārtējo reizi savu galvu slien augšā ļaunais Eiropas reflekss protekcionisma un tirgus intervences virzienā!

Priekšsēdētāja kungs, brīva tirdzniecība, kurai neseko nekādi trūkumi Eiropas rūpniecībai, protams, ir ilūzija. Tāpēc mēģinājums to pārvarēt, iekļaujot aizsargpasākumu klauzulu un piedāvājot atlīdzību mazāk veiksmīgām nozarēm, ir pilnībā nepamatots risinājums.

Tas ļaus nozarēm, kas ir neveiksmīgas konkurences cīņā, turpināt darīt to, ko tās ir vienmēr darījušas, nevis pielāgoties konkurencei. Turklāt kurš galu galā apmaksās šo rēķinu? Precīzi — tie diemžēl būs mūsu pilsoņi. Kā patērētāji viņi būs spiesti pārmaksāt par saviem pirkumiem, un turklāt kā nodokļu maksātājiem viņiem pat būs jāsagādā vajadzīgā kompensācija.

Kā lai es izskaidroju saviem vēlētājiem, ka viņiem drīz būs jāapmaksā rēķins, ja, piemēram, Fiat zaudēs kādu no savām tirgus daļām par labu Kia? Šiem noteikumiem nav vietas brīvas tirdzniecības nolīgumā. Tas faktiski nav nekas cits kā neefektīvu uzņēmumu subsidēšana, balstoties uz Eiropas pilsoņu pleciem. Brīva tirdzniecība? Lieliska ideja, bet, lūdzu, atmetīsim šo aizsargpasākumu klauzulu.

 
  
MPphoto
 

  Elisabeth Jeggle (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dienvidkoreja patiešām ir ļoti svarīgs tirgus Eiropas rūpniecības izstrādājumiem — tas ir ticis uzsvērts, izceļot automobiļus —, bet tāds tas ir arī lauksaimniekiem. Es uzsvērtu to, ka mums vajag, lai būtu abpusēji izdevīga situācija. Nāk jauna paaudze, un tas ir labi. Nolīgumā ar Koreju ir nodaļa par ilgtspējīgu attīstību, kurā iekļauti arī darba standarti, vides politika un uzraudzības mehānisms, kurā jāiesaista pilsoniskā sabiedrība. Tas arī ir labi.

Brīvās tirdzniecības nolīgums ir solis pareizajā virzienā, un es vēlos pateikties katram, kas bija iesaistīts, un uzsvērt, ka ir padarīts lielisks darbs. Tomēr es vēlos arī pieprasīt skaidrus noteikumus ražošanas ķēdei kopumā, īpaši attiecībā uz pārtiku. Mums jādomā ne tikai par gala izstrādājumu, un labums jāgūst ne tikai lauksaimniecības ražošanai, arī lauksaimniekiem ir jābūt ieguvējiem.

Eiropas patērētāju un mūsu lauksaimnieku interesēs, liberalizējot tirdzniecības plūsmas, obligāti jānodrošina, ka Eiropas Savienībā ievestie lauksaimniecības izstrādājumi atbilst mūsu augstajiem standartiem attiecībā uz vidi, dzīvnieku un patērētāju aizsardzību, tostarp izcelsmes vietā un visā ražošanas ķēdē.

Es rītdien atbalstīšu Starptautiskās tirdzniecības komitejas nostāju, bet attiecībā uz turpmākajiem liberalizācijas centieniem es vēlos stingri iestāties par to, lai tiktu ņemta vērā arī pārtikas nozare un lauksaimnieki.

 
  
MPphoto
 

  Vital Moreira, (S&D).(PT) Priekšsēdētāja kings! Es kā Starptautiskās tirdzniecības komitejas priekšsēdētājs vēlos, pirmkārt un galvenokārt, paust savu gandarījumu par to, ka mēs sekmīgi noslēdzam savu pirmo svarīgo pārbaudījumu koplēmuma pilnvaru īstenošanā, ko Lisabonas līgums mums ir piešķīris tirdzniecības nolīgumu jomā. Man šķiet, ka mēs savas pilnvaras pildījām ar lielu atbildības sajūtu, un es uzskatu, ka būs pareizi, ja es pateikšos referentiem un ēnu referentiem, kā arī izteikšu pateicību par sadarbības garu, ko izrādīja Komisija un Padome Beļģijas prezidentvalsts vadībā sarunās par aizsargpasākumu regulējumu.

Ir jāatzīmē, ka balsojumā, kas notika Starptautiskās tirdzniecības komitejā, pārliecinošs vairākums iestājās par tirdzniecības nolīguma ieteikuma apstiprināšanu un aizsargpasākumu mehānisma pieņemšanu. Tas pierāda, ka Parlaments spēj izveidot plašu politisku koalīciju par lielāku atklātību starptautiskajā tirdzniecībā saskaņā ar vienu no pašā tirdzniecības nolīgumā faktiski noteiktajiem principiem.

Tirdzniecības nolīgums, manuprāt, ir savstarpēji izdevīgs. Savstarpēji atverot abus tirgus, abu pušu ekonomika var gūt peļņu no savām konkurētspējas priekšrocībām. Tirdzniecības nolīgums ne tikai atcels tarifa un ārpustarifa šķēršļus, bet ietvers arī atvērtu valsts iepirkumu tirgu, intelektuālā īpašuma tiesību aizsargpasākumus un aizsargās darba tiesības un vides standartus.

Tiklīdz nolīgums būs ratificēts, kas, cerams, notiks rītdien, mums izlēmīgi jāpāriet uz nākamo stadiju, proti, īstenošanu.

 
  
MPphoto
 

  Niccolò Rinaldi (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Šajā nolīgumā ir klauzula, kas mūs nepārliecina un nekad nav mūs pārliecinājusi. Es runāju par muitas nodokļa kompensāciju, ko Koreja saņems par izstrādājumu importu no Ķīnas vai citām valstīm. Mēs jau esam par to diskutējuši, bet es, būdams liberāls demokrāts, uzskatu, ka šis pasākums ir dziļi kļūdains. Tā ir sava veida eksporta subsīdija, un es vēlētos, lai, balsojot par šo nolīgumu, mums būtu pārliecība, ka šī klauzula neradīs precedentu un netiks iekļauta citos nākamajos nolīgumos.

Rītdienas balsojums būs noslēgums vienam ceļa posmam, ko esam gājuši kopā, bet tas ir tikai viens posms, jo attiecībām starp Parlamentu un Komisiju jāturpinās arī attiecībā uz aizsargpasākumu klauzulas faktisko īstenošanu. Eiropas rūpniecības un Eiropas darba ņēmēju dēļ mēs nevaram pieļaut kļūdas, to īstenojot, jo citādi mūs gaida lielas problēmas nākamajos nolīgumos.

Šis gads Tālajos Austrumos ir truša gads, tāpēc es ceru, ka Eiropas rūpniecība skries truša ātrumā, izmantojot priekšrocības, ko šis nolīgums var piedāvāt.

 
  
MPphoto
 

  Gerald Häfner (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es ļoti labi atceros, kā cilvēki Korejā, īpaši jauni cilvēki — tāpat kā tagad Ēģiptē un Tunisijā — izgāja ielās un, stājoties pretī policijas nūjām un ieročiem, cīnījās par brīvību, demokrātiju un pašnoteikšanos. Grūti noticēt tam, kas noticis kopš tā laika. Grūti noticēt, cik daudz Korejā ir panākts attiecībā uz demokrātiju, pašnoteikšanos un brīvību, bet arī attiecībā uz ekonomiku un tagad arvien vairāk arī uz vidi. Tas padara Koreju par labu paraugu daudzām citām Āzijas valstīm, un tā ir arī valsts, ar kuru mēs arvien ciešāk sadarbojamies, ko es vērtēju ļoti atzinīgi kopā ar mūsu centieniem likvidēt muitu šķēršļus un izveidot taisnīgāku tirdzniecību.

Neskatoties uz to, mēs pašlaik noraidām šo nolīgumu, un tam ir daudzi konkrēti iemesli, no kuriem dažus minēja mans kolēģis Jadot kungs. Papildus teiktajam es vēlos arī atzīmēt regulējumu finanšu nozares jomā, kuru mēs uzskatām par soli nepareizajā virzienā. Taču tam ir arī būtiski iemesli. Mēs slēdzam arvien vairāk un vairāk brīvās tirdzniecības nolīgumu, katram iepriekšējam izraisot nākamo. Mums vajadzīga nevis arvien jaunu individuālu nolīgumu kompilācija, bet taisnīgi un godīgi noteikumi pasaules tirdzniecībai kopumā.

 
  
MPphoto
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Brīvās tirdzniecības nolīgums nevar būt tikai par tarifiem. Tam jābūt arī par intelektuālā īpašuma tiesībām.

Manā vēlēšanu apgabalā Avon Protection ir pasaulē vadošs gāzmasku ražošanas uzņēmums. Avon Protection uzskata, ka tās patentus ir pārkāpusi kāda Dienvidkorejas firma, kuras izstrādājumi gluži vienkārši ir kopijas. Uzskata, ka Dienvidkorejā tiek ievērota patentu aizsardzība, bet vai Korejas tiesa patiešām izšķirs strīdu par labu britu uzņēmumam pret Korejas uzņēmumu?

Lai brīvā tirdzniecība darbotos, ir jābūt vienlīdzīgiem darbības noteikumiem, un, jā, arī tāda Pablo Zalba Bidegain aizsargpasākumu klauzula ir noderīga, bet arī pārējām līgumslēdzējām pusēm ir jāgarantē, ka nolīgums arī realitātē ir divu virzienu kustība, pretējā gadījumā brīvās tirdzniecības nolīgums, kas varētu būt izdevīgs abām pusēm, vienkārši kļūs pilnīgi vienpusīgs.

 
  
MPphoto
 

  Gianluca Susta (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Es uzskatu, ka ir nepareizi pārvērst šīs debates par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Koreju pretnostatījumā starp šķietamiem neoprotekcionistiem un nelokāmiem brīvās tirdzniecības aizstāvjiem. Es arī uzskatu, ka ir nepareizi, ka Komisija ir rīkojusies drīzāk kā pakalpojumu ekonomikas attīstības aģentūra, nevis 500 miljonu eiropiešu politiskā valdība, kurai jāatrod līdzsvars starp apsvērumiem par izaugsmi no vienas puses un nodarbinātību un bagātības sadali no otras puses.

Tas, kas mūs atšķir no Amerikas Savienotajām Valstīm, kuras vēl nav ratificējušas šo nolīgumu — un mēs zinām, kāpēc —, un tas attiecas arī uz attiecībām ar Koreju, ir tieši fakts, ka neviena pasaules ekonomikas lielvara nepakļauj savu kvalitātes — un es uzsveru vārdu „kvalitāte” — pārstrādes rūpniecību nenovēršamiem demontāžas procesiem, upurējot to uz finanšu interešu altāra, nostādot Londonas sitijas balto apkaklīšu darbiniekus pret balto apkaklīšu darbiniekiem modernās Eiropas rūpnīcās, kas ir tieši tas, kas Eiropai vismazāk vajadzīgs, pārvarot krīzi.

Tam visam, Sturdy kungs, komisār, nav abolūti nekāda sakara ar neoprotekcionismu. Pretējā gadījumā mums šai kategorijai jāpieskaita Spānijas, Vācijas, Polijas, Portugāles, Francijas un Itālijas rūpniecības ministri, kas 10. februāra Le Monde izdevumā atkārtoti uzsvēra nepieciešamību Kopienas intereses likt Eiropas iestāžu darbības centrā, konstatējot, ka šajā gadījumā tās noteikti nevar aizsargāt ar aizsargpasākumu klauzulu, lai cik vērtīga arī tā būtu.

Ir noticis lielisks akadēmisks mēģinājums starptautisko tirdzniecības attiecību jomā, bet mēs neesam spējuši rīkoties Eiropas interesēs. Šā iemesla dēļ …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Marielle De Sarnez (ALDE).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Šis brīvās tirdzniecības nolīgums ir pirmais, kas ir ticis izskatīts kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, un tieši tāpēc mēs, EP deputāti, uzskatām, ka tas faktiski nevar stāties spēkā, pirms mēs neesam ieguvuši spēcīgas garantijas, garantijas, kam turklāt jādarbojas kā nākamo tirdzniecības nolīgumu paraugam. Tāpēc mūsu — jūsu un mūsu — uzdevums būs nodrošināt šo mehānismu pienācīgu īstenošanu, lai aizsargātu Eiropas ekonomiku konkurences kropļošanas gadījumā.

Tomēr tas nekādā gadījumā neatbrīvo mūs no stratēģiskas domāšanas divās jomās. Pirmkārt, lai garantētu to, ka konkurence patiešām ir godīga, tirdzniecības nolīgumos ir būtiski ņemt vērā sociālos, veselības aprūpes un vides standartus. Tā ir būtiska prasība.

Otrkārt, Eiropai beidzot ir jānodrošinās ar instrumentiem, kas nepieciešami, lai saglabātu vai atgūtu ražošanas jaudspēju, piemēram, rūpniecības vai lauksaimniecības ražošanas jaudspēju, un saglabāt — un tas ir absolūti izšķirīgi tās nākotnei — tās tehnoloģisko progresu.

 
  
MPphoto
 

  Claudio Morganti (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es tikai ceru, ka tas, par ko mēs pašlaik diskutējam, nebeigsies kā papildu un, iespējams, izšķirošs nāves trieciens mūsu ekonomikai. Mūs jau pārpludina preces, kas ražotas ar zemām vai ļoti zemām izmaksām, kuras ienāk galvenokārt no Āzijas austrumiem un dienvidaustrumiem. Daudzi Itālijas uzņēmumi, īpaši MVU, ir nospiesti uz ceļiem negodīgas konkurences dēļ. Tas nozīmē, ka tie nevar konkurēt tirgū, kas izraisa traģiskas sekas attiecībā uz ekonomiku un īpaši nodarbinātību.

Šis nolīgums paredz dažādas aizsargpasākumu un aizsardzības klauzulas, bet kurš var pārliecināt mūs, ka turpmāk šie noteikumi faktiski tiks piemēroti? Ir vēl pārāk daudz nezināmo, un iespējamais ieguvums, kas jāsaņem dažiem lieliem ražotājiem, nevar vienmēr negatīvi atsaukties tikai uz vismazākajiem ražotājiem. Manā reģionā Toskānā mūsu tekstilrūpniecība — vēsturiski izveidojies dzinējspēks — jau ir nonākusi nopietnā situācijā Āzijas konkurences dēļ. Es tikai ceru, ka Eiropa pati nebūs tā, kas ar šo nolīgumu dos nāves triecienu šai nozarei un varbūt vēl daudzām citām nozarēm.

Mēs balsosim pret šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 

  Peter Šťastný (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Kopš sarunu sākuma 2007. gada maijā brīvās tirdzniecības nolīgumam ar Dienvidkoreju ir bijis garš un sarežģīts ceļš. Neskatoties uz skaidrajiem ieguvumiem abām pusēm, dažas svarīgas Eiropas rūpniecības nozares tika pakļautas nopietniem riskiem. Arī es paudu savus iebildumus šajā Parlamentā, un es pieprasīju godīgus un līdzsvarotus spēles noteikumus.

Risinājums bija divpusējā aizsargpasākumu klauzula. Es vēlos pateikties Robert Sturdy un Pablo Zalba Bidegain par vadību, pildot referentu pienākumus, kā arī visiem pārējiem, kas piedalījās. Pateicoties viņu apvienotajām pūlēm, ES, kā arī Dienvidkorejas ekonomika kļūs par miljardiem euro bagātāka. Sākot ar 2011. gada jūliju, faktiskie uzvarētāji šajā nolīgumā būs abu pušu patērētāji un pilsoņi.

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Visi izteicās, ka brīvās tirdzniecības nolīgums ar Korejas Republiku ir institucionāla un stratēģiska inovācija no Eiropas Savienības puses. Tieši otrādi, tas ir nelīdzsvarots nolīgums, kam būs negatīva ietekme uz Eiropas pārstrādes rūpniecību.

Nodokļu atcelšana Korejas izstrādājumiem apmaiņā pret vides un sociālo standartu palielināšanu Korejā nav uzskatāma par taisnīgu. Korejas kuģu būves rūpniecība saņem būtisku valsts palīdzību, kas ļauj tai sasniegt 30 % īpatsvaru pasaules tirgū. Tas nozīme, ka Eiropas rūpniecībai, vai tā būtu autobūve, tekstilizstrādājumu, ķīmisko vielu ražošana vai cits, jāaizstāvas pret konkurenci, kas ir netaisna ja ne pēc formas, tad pēc būtības.

Aizsargpasākumu klauzulas ieviešana ir pienācīgs pasākums, bet tas nav pietiekams, lai aizlāpītu daudzos līguma trūkumus. Tāpēc es aicinu Eiropas Komisiju būt apdomīgākai, ja tā patiešām vēlas aizstāvēt Eiropas ekonomiskās intereses.

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs! Šāds tirdzniecības redzējums ir kalngals, tas virzās vienīgi konkurences virzienā, nevis pretī saskaņotībai un savstarpējībai; tas, tā sakot, ir konkurence starp valstīm, ražotājiem un darba ņēmējiem.

Šā brīvās tirdzniecības nolīguma darbības rezultātā tiek gaidīta, kā vienmēr, miljoniem euro vērta peļņa lieliem ekonomikas grupējumiem un transnacionāliem uzņēmumiem. Tomēr, kā vienmēr, trūkst monētas otrās puses: miljoniem mazo ražotāju un mazo un vidējo uzņēmumu upurē, vides upurēšana, ražošanas jaudu un darbavietu iznīcināšana un uzbrukums atalgojumam un darba ņēmēju tiesībām.

Šis nolīgums pirmām kārtām ietekmēs tādas valstis kā Portugāle un reģionus, kas visvairāk ir atkarīgi no attiecīgajām nozarēm — no tekstilizstrādājumu, automobiļu rezerves daļu un elektronisko iekārtu ražošanas. Zīmīgi, ka pats referents jau prognozē nenovēršamo bezdarbu visā Eiropā, bet mēs zinām, ka arī arodbiedrības un lauku organizācijas Korejas Republikā ir pret šo nolīgumu.

Tāpēc ir skaidrs, kas ir ieguvēji un kas būs zaudētāji, kad nolīgumu galu galā noslēgs.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder (EFD).(NL) Priekšsēdētāja kungs! Šis tirdzniecības nolīgums ar Dienvidkoreju ir vērienīgs un visaptverošs. Tas palīdzēs atbrīvoties no tirdzniecības šķēršļiem, un Eiropas uzņēmumi varēs gūt no tā labumu. Lielāka piekļuve Dienvidkorejas tirgum uzlabos Eiropas uzņēmumu tirgus stāvokli.

Tā kā citi svarīgi pārstāvji, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, Čīle un EBTA valstis tiecas pēc tirdzniecības nolīgumiem vai jau ir tādus noslēgušas ar Dienvidkoreju, šis ir ļoti svarīgs solis. Ar šo nolīgumu Eiropas Savienība ir parādījusi, ka tā neatdala sevi no atklātas un ilgtspējīgas tirdzniecības situācijā, kad dažas citas valstis izrāda protekcionisma tendences. Tirdzniecība piedāvā izeju no ekonomikas krīzes. Taču nedrīkst ļaut, ka brīvā tirdzniecība noved pie izlaupīšanas.

Tērauda un automobiļu nozare uztraucas par to un ne gluži bez iemesla. Tāpēc, īstenojot nolīgumu, mums cieši jāuzrauga, vai visi nosacījumi tiek pildīti, un mums jānodrošina, ka spējam ieviest divpusējas aizsargpasākumu klauzulas ātri un efektīvi, ja nepieciešams.

 
  
MPphoto
 

  Karel De Gucht, Komisijas loceklis. Priekšsēdētāja kungs! Es mēģināšu izteikties ļoti īsi.

Pirmkārt, attiecībā uz jautājumu, ko uzdeva Earl of Dartmouth par gadījumu, ja tiek pārkāptas intelektuālā īpašuma tiesības, tostarp patenti trešās valstīs, ir pareizi, ja attiecīgie ražotāji var piemērot pieejamos izpildes līdzekļus, tostarp tiesvedību, ja nepieciešams, jo šis ir gadījums starp diviem privātiem uzņēmumiem.

Konkrētajā Avon Protection gadījumā būtu pareizi jūsu vēlētājam vispirms pieprasīt kompensāciju par iespējamo patenta pārkāpumu, izmantojot Korejas tiesību sistēmu. Ja Korejā pieejamā tiesību izpilde izrādītos netaisnīga vai nepietiekami rezultatīva, Komisija varētu izskatīt šo lietu.

Attiecībā uz piezīmēm, kuras izteica Jadot kungs, Korejas tiesību akta sākotnējais projekts būtu piespiedis ES automobiļu ražotājus samazināt CO2 emisijas savās automašīnās divreiz vairāk nekā Korejas automobiļu ražotājus. Tas, galvenokārt, bija tāpēc, ka ierosinātie emisijas samazinājumi nebija proporcionāli, bet lielā mērā progresīvi, atkarīgi no attiecīgo automobiļu emisijas līmeņa. Tādējādi, neskatoties uz to, ka ES automobiļu ražotāju īpatsvars automobiļu pārdošanas tirgū Korejā bija mazs — tikai 3 % 2009. gadā — un tātad arī atbildības daļa kopējās CO2 emisijās Korejā bija maza, no viņiem tiktu prasīts nesamērīgi liels devums. Viņu vidējais emisiju samazinājums laikposmā starp 2009. un 2015. gadu būtu bijis 23 % salīdzinājumā ar 10 %, kas noteikti viņu Korejas partneriem, kuri atbild par 95 % no visiem Korejā pārdotajiem automobiļiem. Tāda sloga sadale nebūtu bijusi taisnīga, un tieši tāpēc mēs to apspriedām ar Korejas partneri.

Visbeidzot es vēlos pateikties katram, kas iesaistījās šajā tiesību akta izstrādes procesā — Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA), Komisijas referentiem, INTA komitejas priekšsēdētājam, Padomei un mana dienesta darbiniekiem Komisijā — par, es teiktu, ļoti labo piemēru tam, kādai jābūt ratifikācijas procedūrai saskaņā ar Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 

  Robert Sturdy, referents. Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos pateikties arī komisāram. Viss process ir bijis teicams. Gadu gaitā es esmu strādājis ar vairākām koplēmuma procedūrām, un man jāsaka, ka šī ir bijusi viena no vislabākajām. Debates ēnu referentu starpā bija fenomenālas. Praktiski katrs ir devis ārkārtīgi labu ieguldījumu.

Es vēlos izmantot šo iespēju un pateikties priekšsēdētājam Moreira kungam. Bez viņa zināšanām, manuprāt, mums nebūtu bijuši apmierinoši rezultāti komitoloģijas jautājumā — īpaši smagi risināmu punktu sarunu nobeiguma posmā. Šodien tika izvirzīti vairāki jautājumi. Es vēlētos teikt Jadot kungam šādi: manuprāt, cūku ražotāji Bretaņā, cerams, varēs gūt nozīmīgu labumu, Yannick, jo cūku ražotājiem visā Eiropā ir grūts laiks. Es tam pievērsos tāpēc, ka esmu saistīts ar lauksaimniecību.

Kā teicu, debašu kvalitāte bija teicama. Vienmēr būs divi viedokļi, un Susta kungam ir pilnīgi taisnība: vienmēr ir plaisa starp protekcionistu un brīvās tirdzniecības aizstāvi.

Es tikai teiktu tā, ka mēs nevaram iebāzt galvu smiltīs un aizvērt durvis, un gaidīt, ka pasaule bez mums nekustēsies uz priekšu, jo tā ies uz priekšu bez mums. Mēs dzīvojam globālā tirgū, vai tas mums patīk, vai nepatīk. Tas rada problēmas, taču tas ir fakts. Es esmu stingri pārliecināts, ka tas paver milzīgas iespējas Eiropas Savienībai atbrīvoties no savām problēmām saistībā ar finanšu krīzi. Mēs esam izveidojuši standartu nākamiem nolīgumiem. Tomēr tie nebūs tik viegli kā šis. Es esmu drošs, ka mūs gaida citi, daudz smagāki nolīgumi, un mēs gaidām uz Komisiju, kas ar tiem strādās.

Es vēlos pateikties katram, kas šovakar piedalījās debatēs. Tās bija izcilas, un tās rāda, cik vispusīgs šis Parlaments var būt.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdetājs. − Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt, ceturtdien, 2011. gada 17. februārī plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski.(RO) Es uzskatu, ka ES un Korejas brīvās tirdzniecības nolīguma stāšanās spēkā pozitīvi ietekmētu Eiropas Savienības ekonomiku. Vispirmām kārtām tas palīdzētu panākt muitas nodokļa ietaupījumus par EUR 1,6 miljardiem gadā. Mēs redzētu arī tirdzniecības pieaugumu, it īpaši pakalpojumu nozarē, kur tiek lēsts, ka tirdzniecības turpmākās izaugsmes apjoms būs 70 %, kā arī lauksaimniecības nozarē, kur pašlaik no Eiropas uz Koreju sūtītā eksporta gada vērtība ir EUR 1 miljards.

Tajā pašā laikā tas ir vērienīgs un inovatīvs nolīgums. Tas ir pirmais brīvās tirdzniecības nolīgumu jaunās paaudzes nolīgums, kurā ir ietverta gan nodaļa par ilgtspējīgu attīstību un atbilstību darba standartiem, gan uzraudzības mehānisms, kurā būs iesaistīta pilsoniskā sabiedrība. Bažas par grūtībām, ko Korejas konkurence varētu radīt Eiropas Savienības jutīgākām rūpniecības nozarēm, piemēram, automobiļu nozarei, ir kliedējusi aizsargpasākumu klauzulas ietveršana šajā nolīgumā. Tā tiks izmantota, lai ieviestu pasākumus importa un eksporta uzraudzībai un šā nolīguma ietekmes novērtēšanai attiecībā uz dažādām nozarēm.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika