Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 8. marts - Strasbūra

13. Gatavošanās euro zonas augstākā līmeņa sanāksmei 2011. gada 11. martā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja paziņojums par gatavošanos euro zonas augstākā līmeņa sanāksmei 2011. gada 11. martā (2011/2615/(RSP)).

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Mēs pašlaik piedzīvojam vienu no tiem neticamajiem brīžiem, kad šķiet, ka vēstures attīstības process paātrina ritējumu. Pie mūsu durvju sliekšņa, otrā Vidusjūras krastā, ir sācis pūst brīvības vējš.

Tas ir tik nozīmīgs un neatliekams jautājums, ka es vispirms velētos jums pateikt, ka Kolēģija tikko apstiprināja Komisijas līdzdalību, lai palīdzētu Vidusjūras reģiona dienvidu valstīm to pārejas procesā un lai ieviestu jaunu dzīvību mūsu attiecībās ar kaimiņvalstīm Vidusjūras reģionā. Eiropadomes ārkārtas sanāksmē, kas notiks nākamajā piektdienā, es kopā ar Ashton kundzi sniegšu informāciju par šo ieguldījumu.

Vīrieši un sievietes, īpaši jaunieši, Vidusjūras dienvidu piekrastē šobrīd pauž savu noliegumu autoritārajiem režīmiem un savu vēlēšanos panākt politisko brīvību un sociālo taisnīgumu.

Lai gan mēs apzināmies situācijas ārkārtīgi sarežģīto raksturu un ar to saistītās problēmas un grūtības, Eiropas Savienība nevar atļauties nekādas neskaidrības. Mums ir jāatbalsta cilvēki, kuri pieprasa politisko brīvību un cilvēka cieņas ievērošanu. Mēs nevaram atbalstīt nekādas neskaidrības no Eiropas Savienības puses. Režīmam, kura pārstāvji šauj uz savas valsts iedzīvotājiem, nav vietas pasaules valstu vidū.

Mēs šīm tautām piedāvājam „partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam”, kuras ir balstītas uz trīs pīlāriem, proti, demokrātisku pārveidi, pilsoniskās sabiedrības iesaistīšanu un attīstību uz vienlīdzīgiem pamatiem.

Mēs apzināmies grūtības, kas mūs sagaida. Diktatūras noliegums automātiski nenodrošina tiesiskumu un demokrātiju. Ceļš uz demokrātisku pārveidi nekad nav vienkāršs. Tas dažkārt var būt līkumains, un tas vienmēr prasa uzmanību. Tomēr Eiropas Savienībai ir jāatbalsta cilvēki, kuri vēlas panākt politisko brīvību un sociālo taisnīgumu.

Godātie deputāti, tagad es velētos pievērsties citai sanāksmei, kas notiks piektdien, 11. martā, proti, neformālajai euro zonas dalībvalstu augstākā līmeņa sanāksmei.

Krīze ir apliecinājusi to, cik savstarpēji atkarīgas ir mūsu valstu ekonomikas. Tā ir atklājusi zināmus strukturālus trūkumus. Tas ir viens no iemesliem, kāpēc mums ir jānostiprina mūsu ekonomikas pārvaldība.

Komisija ir ilgi centusies panākt saskaņotākas valstu ekonomikas politikas un stingrāku pārvaldību Eiropā. Mūsu priekšlikums ir turpmāka mūsu Ekonomikas un monetārās savienības ekonomikas pīlāra izstrāde. Mēs izcēlām šo aspektu mūsu ziņojumā par euro 10 gadiem, EMU@10. Tomēr patiesība ir tāda, ka dažas valdības ļoti negribīgi atbalstīja šāda veida attīstību.

Šodien ikviens atzīst, ka ir nepieciešama īsta Eiropas ekonomikas pārvaldība, turklāt tirgi pastāvīgi atgādina par to, cik tas ir svarīgi. Tāpēc dalībvalstis Eiropadomes priekšsēdētāja vadītās darba grupas darba secinājumos nonāca pie ļoti plašas vienprātības par Komisijas sniegtajiem ierosinājumiem attiecībā uz ekonomikas pārvaldības nostiprināšanu. Šie priekšlikumi pašlaik tiek apspriesti šeit Parlamentā un Padomē.

Turklāt mēs vienojāmies par Eiropas semestra īstenošanu, kas palīdzēs paplašināt ekonomikas pārvaldību, savlaicīgi tajā iekļaujot ne tikai valstu budžeta politiku, bet arī katras dalībvalsts ekonomikas politiku un strukturālās reformas. Šajā nostiprinātās ekonomikas pārvaldības kontekstā nesen radās ideja par „konkurētspējas paktu”, aicinot euro zonas dalībvalstis ieguldīt lielākus centienus, galvenokārt savu valsts kompetenču jomā, lai palielinātu savu konkurētspēju.

Tiesa, ka, lai gan visu Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiku savstarpējā atkarība ir ārkārtīgi liela, tas tā ir jo īpaši euro zonas dalībvalstu gadījumā.

Nepilnības konkurētspējas jomā rada īstu problēmu valstīm, kurām ir vienota naudas vienība. Šo valstu konkurētspēja un to ekonomiku tuvināšana ir nozīmīga, lai nodrošinātu spēcīgas un stabilas euro zonas dzīvotspēju, kas sniegs labumu visai Eiropas Savienībai.

Tomēr mums ir jāatzīst, ka šī ideja ir radījusi virkni šaubu: bailes no „divu ātrumu” Eiropas (euro zona un pārējās valstis), draudi aizmirst par zināmiem ekonomikas atveseļošanās aspektiem, kas ir tikpat svarīgi kā konkurētspēja, kā arī, iespējams, Kopienas pieejas apšaubīšana. Tie visi ir pamatoti jautājumi, un mums uz tiem ir jāsniedz viennozīmīga atbilde. Tas ir jautājums par savstarpēju uzticēšanos un reputāciju.

Godātie deputāti, mani arī mazliet pārsteidza fakts, ka pēdējā Eiropadomes sanāksmē 4. februārī man bija jānorāda, ka ikvienai konkrētai iniciatīvai konkurētspējas jomā un attiecībā uz euro zonu ir jābūt saskaņā ar līguma nosacījumiem.

Savos secinājumos Eiropadome nolēma, ka „iedvesmojoties no jaunā ekonomikas pārvaldības regulējuma, valstu un valdību vadītāji veiks papildu pasākumus nolūkā uzlabot ekonomikas politiku koordināciju euro zonā, lai uzlabotu konkurētspēju, un tas radītu lielāku konverģenci, nekaitējot vienotajam tirgum”.

Turklāt es biju ļoti gandarīts par to, ka galu galā šajos secinājumos bija skaidri minēta nepieciešamība šos papildu uzlabojumus veikt „saskaņā ar līgumu”. Jūs varētu uzskatīt, ka tas ir pašsaprotami, tomēr ir labāk, ja tas tiek norādīts.

Tāpēc Eiropadome piešķīra Eiropadomes priekšsēdētājam pilnvaras ciešā sadarbībā ar Eiropas Komisijas priekšsēdētāju vadīt apspriedes ar euro zonas dalībvalstīm, lai noteiktu konkrētus instrumentus, kas nepieciešami, lai šajā jautājumā virzītos uz priekšu.

Šīs apspriedes skaidri parādīja, ka kopumā dalībvalstis atbalsta Kopienas pieejas piemērošanu.

Tagad es ļoti skaidri vēlētos minēt principus, kas saskaņā ar Komisijas viedokli katrā ziņā ir jāievēro saistībā ar šādu konkurētspējas paktu, ko, iespējams, labāk būtu dēvēt par „konverģences un konkurētspējas paktu”, jo tajā ietilpst pasākumi, kuru mērķis ir atšķirību mazināšana euro zonā un Eiropas Savienībā.

Pirmais princips ir uzstādījums, ka šis pakts ir jāīsteno atbilstoši līgumā noteiktajām prasībām un spēkā esošajā ekonomikas pārvaldības sistēmā. Šādā veidā mēs varam būt pārliecināti par īstas Kopienas pieejas piemērošanu. Jo vēsture, it īpaši pieredze saistībā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu, ir apliecinājusi, ka tikai ar Kopienas pieejas palīdzību mēs varam radīt rezultātus, kas ir demokrātiski atzīti par likumīgiem Eiropas līmenī, ir saistoši un var tik kontrolēti.

Paktā, protams, ir jāievēro arī Komisijas nozīme. Tas ir svarīgi, lai nodrošinātu objektivitāti un neatkarību dalībvalstu darba pārraudzībā, vienotā tirgus un visu acquis communautaire integritāti, kā arī nošķīrumu starp iniciatīvām, kas īstenotas euro zonā un Eiropas Savienībā kopumā.

Es arī uzstāšu uz Eiropas Parlamenta nozīmi konverģences un konkurētspējas pakta pārraudzībā, jo Komisija, protams, pilnībā informēs Eiropas Parlamentu.

Paktam ir jābūt atvērtam arī citām dalībvalstīm, kuras nav euro zonas locekles un kuras varētu vēlēties iesaistīties šajā paktā. Manuprāt, mūsu Eiropas Savienībā ir svarīgi izvairīties no jebkāda veida noslāņošanās. Šāda noslāņošanās būtu pretrunā pašiem solidaritātes principiem, kuri ir mūsu kopīgā projekta pamatā.

Lai šāds pakts, kurā ietilpst valsts mēroga pasākumi, būtu attaisnots, tam ir jāsniedz pievienotā vērtība to pasākumu jomā, kas jau ir paredzēti ierosināto ekonomikas pārvaldības priekšlikumu kontekstā. Es vēlētos jums atgādināt, ka saskaņā ar Līguma 121. pantu dalībvalstīm ir jāveic savu valstu ekonomikas politiku koordinēšana. Ir jānodrošina, lai šāds pakts arī nekaitētu vienotā tirgus integritātei, un paktam pat ir jāpalīdz šī vienotā tirgus nostiprināšanā. Turklāt šī pakta ietvaros ir jāņem vērā sociālais dialogs un jāsasaista konkurētspējas pasākumi ar mūsu centrālajiem mērķiem, kas ir izaugsme un nodarbinātība, kā esam to noteikuši stratēģijas „Eiropa 2020” darba kārtībā.

Konkurētspēja ir patiešām nozīmīgs mūsu valstu ekonomikas elements. Tas ir nepieciešams nosacījums tādas izaugsmes nostiprināšanai, kas rada darba vietas. Tāpēc ir svarīgi nodrošināt, ka šis pakts sniedz faktisku pievienoto vērtību un nenovirza mūs no svarīgajiem izaugsmes un nodarbinātības mērķiem. Svarīgākais aspekts, ko vēlos minēt, ir izaugsme un nodarbinātība. Tāpēc es uzsveru izaugsmi — tādu iekļaujošu un ilgtspējīgu izaugsmi, kas atrodas stratēģijas „Eiropa 2020” centrā.

Tāpēc es tik ļoti uzstāju uz sociālo dimensiju, jo nepieciešamais darbs ir jāsadala taisnīgi. Saistībā ar to jāmin, ka Komisija turpina strādāt pie priekšlikuma finanšu darījumu aplikšanai ar nodokli. Līdzīgā kārtā, ja konkurētspējas jomā ir būtiska budžeta konsolidācija un strukturālās reformas, tikpat nepieciešami ir ieguldījumi nozarēs, kas ir nozīmīgas nākotnei, piemēram, pētniecība un inovācijas.

Mums ir arī jāņem vērā, ka šis pakts ir tikai viena daļa no mūsu kopējā risinājuma stabilitātes nodrošināšanai euro zonā. Ir jāpanāk progress visās pārējās mūsu risinājuma jomās, citiem vārdiem sakot, pastāvošā Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta efektīvu finansēšanas spēju nostiprināšanā un tā darbības jomas paplašināšanā, pastāvīga mehānisma izveidošanā darbībai pēc 2013. gada un stingrāku banku stresa pārbaužu īstenošanā nākamo mēnešu laikā. Viss minētais veicinās lielāku pārredzamību, uzticību un uzticamību.

Tādējādi konverģences un konkurētspējas pakts varētu sniegt ievērojamu ieguldījumu, ja mēs to interpretējam kā vienu pasākumu citu pasākumu vidū visa darba kontekstā, kas ir uzsākts, lai nodrošinātu euro zonas stabilitāti, un kas, mēs ceram, sāks sniegt rezultātus, sākot ar martu.

Ja pakts būs saskanīgs ar Kopienas pārvaldības sistēmu, tas varētu sniegt ievērojamu papildu ieguldījumu centienos nodrošināt taisnīgu un ilgtspējīgu izaugsmi Eiropā. Ja tas tā notiks, ja šis pasākums tiks īstenots efektīvā veidā, ievērojot Kopienas pieeju, kā to vēlas Komisija un šis Parlaments, tad, manuprāt, konverģences un konkurētspējas pakts sniegs pievienoto vērtību un varētu palīdzēt nostiprināt ekonomikas un monetārās savienības ekonomikas pīlāru. To vēlas Komisija un šis Parlaments. Komisija šajā nolūkā darīs visu iespējamo. Pateicos par jūsu uzmanību.

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, dāmas un kungi! Kādus secinājumus mēs esam guvuši no finanšu krīzes?

Mācība, ko mēs guvām no Otrā pasaules kara, bija sapratne, ka mūsu valstīm ir jāsadarbojas un jāpārtrauc vērsties vienai pret otru.

Krītot Berlīnes mūrim, mēs guvām secinājumus par autoritāriem un komunistiskiem režīmiem, un mēs spējām atkalapvienot mūsu kontinentu ap brīvības, demokrātijas un sociālas tirgus ekonomikas vērtībām.

Pēc teroristu uzbrukuma 11. septembrī, mēs secinājām, ka mums ir jāpanāk jauns līdzsvars starp drošību un brīvību.

Secinājums, kas mums ir jāgūst no šīs finanšu krīzes, ir izpratne, ka mūsu dalībvalstīm ir jāpārstāj pret jebkuru sadarbību budžeta, fiskālajā vai sociālajā jomā izturēties kā pret tabu jautājumu. Es zinu, cik tālu mēs esam nonākuši. Šogad izveidotā sadarbība starp 27 dalībvalstīm to budžeta prioritāšu jomā pati par sevi nozīmē ievērojamu attieksmes maiņu. Noteikumi, ar ko esam nodrošinājušies, lai uzlabotu finanšu tirgu ētiku, ir priekšzīmīgi, tomēr tie nav pietiekami.

Grupa, kuru es pārstāvu, vēlētos aicināt Parlamentu un Padomi līdz vasarai panākt savstarpēju vienošanos par nostiprinātu ekonomikas pārvaldību. Mana grupa arī vēlētos aicināt veikt darbu sociālo un fiskālo jautājumu koordinēšanas jomā. Tā ir konkurētspējas pakta pamatideja, un šī pakta sākotnējā versija jau ir pārskatīta, lai nodrošinātu lielāku tā atbilstību Kopienas vērtībām. Tomēr mums ir jādara vēl vairāk un jānodrošina, lai gan Parlaments, gan Komisija izmantotu visas pilnvaras, kas tiem šajā jomā ir piešķirtas, un šajā ziņā mēs paļaujamies uz Komisijas priekšsēdētāju.

Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) atbalsta un pozitīvi vērtē šos priekšlikumus, un šādu vērtējumu pauda arī partijas valstu vadītāji Helsinkos.

Dāmas un kungi, kā mēs saviem līdzpilsoņiem varam paskaidrot, ka laikā, kad mēs jūlija vidū ik gadu atrodamies nestabilā finansiālajā situācijā, vairumam dalībvalstu jāturpina tēriņi tā, it kā viss būtu kārtībā? Kā var rasties situācija, ka mūsu valstu milzīgās parādsaistības ir pieņemamākas nekā milzīgas mājsaimniecību un uzņēmumu parādsaistības? Esmu to piedzīvojis uzņēmumu līmenī. Krīze ir novedusi pie darba vietu zaudējumiem un ģimeņu traumām. Mazākais, ko varam darīt, ir gūt no tā secinājumus un saukt lietas īstajos vārdos.

Pirmais secinājums ir fakts, ka mums turpmāk vairs nevajadzētu vieglprātīgi izturēties pret saistībām, kas valstīm (neatkarīgi no to izmēra) ir noteiktas attiecībā uz budžeta ierobežojumu ievērošanu.

Otrs secinājums ir šāds: Eiropas solidaritāte var darboties tādā gadījumā — un tikai tādā gadījumā, ja mūsu noteikumi sociālajā un fiskālajā jomā ir vismaz salīdzināmi. Tiem nav noteikti jābūt identiskiem — tikai salīdzināmiem. Šobrīd tas ne tuvu tā nav.

Trešais secinājums — Eiropai ir jānodrošinās ar Eiropas stabilizācijas mehānismu, lai aizsargātu mūsu sociālo tirgus ekonomiku.

Ceturtais un pēdējais secinājums ir tāds, ka pat vētras laikā Eiropa ir stabila un tās integrācija nostiprinās.

Mūsu partneru — Amerikas Savienoto Valstu un Japānas — parādsaistību līmeņi daudzkārt pārsniedz mūsu parādsaistību līmeni, tomēr jāsaka, ka tas šos partnerus pārlieku nesatrauc. Tomēr tas, iespējams, tā nebūs vienmēr. Mums no savas puses ir laiks konsolidēt savu ekonomiku un savu konkurētspēju. Tagad ir laiks strādāt, lai radītu darbavietas nākotnei. Tagad ir laiks runāt atklāti. Neatstāsim šo iespēju neizmantotu!

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es uzrunāju tos nedaudzos, kuri vēl nav pametuši šīs telpas. Nedēļām ilgi mēs esam apsprieduši kancleres Merkel kundzes un prezidenta Sarkozy kunga sagatavoto dokumentu, kas acīmredzot nekad nav eksistējis. Neraugoties uz to, ka šis dokuments neeksistēja, Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmes laikā notika šim jautājumam veltīta preses konference. Tagad mēs droši zinām, ka dokuments eksistēja, un tā bija interesanta lasāmviela. Tomēr tajā pašā laikā dokumenta saturs kaut kādā veidā ir pazudis. Galvenie šī dokumenta elementi nekad neieraudzīs dienas gaismu. Tomēr galu galā mēs gūsim rezultātu, proti, drošības tīkla paplašināšanu. Tādējādi neeksistējošs dokuments ar neskaidru saturu, kuram tika veltīta preses konference, ir izraisījis drošības tīkla paplašināšanu. Tas ir lieliski. Tomēr, maigi izsakoties, situācija ir sirreāla. Tādā veidā euro netiks glābts.

Es vēlētos pateikt Komisijas priekšsēdētājam, ka pozitīvi vērtēju viņa runu. Tā bija laba, jo jūs atklājāt šo priekšlikumu sociālā līdzsvara trūkumu. Dažkārt es esmu nedaudz pārsteigts: Vācija ar tās kancleri, tāpat kā prezidents Sarkozy kungs, Francijas aptauju princis, pieprasa tādu pasākumu veikšanu, kādus pati Vācija šādā formā nekad nav īstenojusi. Ir jāsamazina ne tikai Grieķijas budžets, bet arī visi pārējie budžeti neatkarīgi no valsts. Vai jūs tam piekrītat, Rehn kungs?

Ko darīja Vācija laikā, kad tā atradās visdziļākajā krīzē? Tā ieviesa tā dēvēto prēmiju par vecu automobiļu nodošanu metāllūžņos, citiem vārdiem sakot, tā izmantoja valsts budžetu, lai finansētu shēmu autobūvniecības nozares stabilizēšanai. Subsīdijas samazinātām darba stundām, kas Vācijā palīdzēja kontrolēt bezdarbu, bija valsts īstenots intervences pasākums. Kāpēc citām valstīm būtu jāliedz līdzīgu pasākumu īstenošana, lai tās risinātu savu konkrēto situāciju?

Kredītreitinga aģentūra Moody’s nesen pazemināja Grieķijas rādītāju zemāk par Baltkrievijas un Ēģiptes pozīcijām. Patiešām jāsāk šaubīties, vai ekonomikā ir vērojamas kādas atveseļošanās pazīmes. Es nezinu. Valsts vērtējums ir vēl zemāks nekā Vjetnamai. Šī konkrētā drāma vienmēr tiek izspēlēta trīs dienas pirms Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmes. Kas tāds vienmēr notiek trīs dienas pirms Eiropadomes sanāksmes. Tomēr cilvēki ieklausās Moody’s paziņojumos. Vai jūs zināt, kāds ir Moody’s vēstījums? Moody’s pauž, ka tas pazeminās valsts kredītreitingu, jo tā izdevumu samazināšanas rezultātā vairs nespēj veikt ieguldījumus un tādējādi nespēj radīt ekonomikas izaugsmi.

Tādējādi mēs šeit runājam par „frizūras maiņu”. Ja jūs paraudzīsieties uz mani, jūs sapratīsiet, ka frizūras maiņa neatrisinās visas problēmas. Patiesībā tieši pretēji, jo kas notiek frizūras maiņas rezultātā? Mērķis šķiet valsts kredītreitinga uzlabošana, norādot tiem, kuriem ir jāsniedz kredīts, ka viņi zaudēs visus daļēji norakstītos parādus. Ar ko tas galu galā beigsies? Ar drošības tīklu, protams. Tāpēc ir jēga paplašināt drošības tīklu un darīt visu iespējamo, lai stabilizētu euro. Tāpēc pats pakts ir pilnībā pamatots. Tomēr šajā ziņā pastāv nelīdzsvarotība. Komisāra kungs, ja šajā paktā ir iekļautas jūsu idejas un, kā jūs norādāt, ir atjaunots sociālais līdzsvars, tad pakts atkal būs uz īstā ceļa. Tāpēc es atbalstu jūsu ierosināto teicamo priekšlikumu.

Es vairs nevēlos tērēt laiku, runājot par institūciju jautājumu. Institūciju ziņā visa koncepcija bija nepareiza jau no paša sākuma. Ja tā tagad ir pārstrukturēta tā, ka visus operatīvos lēmumus pieņems atbilstīgā iestāde, citiem vārdiem sakot, Komisija, nodrošinot demokrātisko leģitimitāti ar Parlamenta līdzdalības palīdzību, viss ir kārtībā. Tādējādi, lai arī mēs sākām neveiksmīgi un ceļā bija dažas trauksmes situācijas, kā arī notika dažas atkāpes no maršruta, drošības tīkls tiks paplašinās, un tas ir lieliski. Ir iesaistījusies arī Vācijas Brīvā demokrātiskā partija, un tās ir apsveicamas ziņas. Priekšsēdētājas kundze, esmu pārliecināts, ka jūsu partija Vācijā arī atbalstīs šo paktu, lai mēs gūtu panākumus arī šajā jomā. Ja mēs tagad varam sasniegt mērķi, nosaucot paktu piemērotā vārdā, proti, „Euro pakts”, tad mēs, iespējams, beidzot esam panākuši kaut ko vērtīgu.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, vispirms, manuprāt, mēs tagad varam sacīt, ka pēc gadiem ilga ekonomikas savienības nolieguma mēs beidzot, kopā ar monetāro savienību, pieņemam ekonomikas savienības ideju, kas ir solis uz priekšu. Tas, protams, neattiecas uz Farage kungu, bet visiem pārējiem tas nozīmē soli uz priekšu.

Priekšsēdētājas kundze, tomēr es domāju, ka izmantotais termins ir nepareizs. Ko nozīmē vārds „pakts”? Pakts ir vienošanās starp valstīm. Tas nav tas, kas mums ir vajadzīgs. Mums ir nepieciešams Kopienas akts, iniciatīva Eiropas Savienības līmenī, kas pēc būtības ir starpvaldību pakts. Tādējādi lietot šādu terminu nav pareizi, jo tas ir maldinošs.

Otrkārt, ir jārunā par pieeju. Nav nepieciešams nekādi pasākumi starpvaldību līmenī. Starpvaldību pieeja Eiropas Savienībā nekad nav darbojusies. Lisabonas stratēģija bija balstīta uz starpvaldību principu un cieta neveiksmi. Fakts, ka 2003. un 2004. gadā Vācijai un Francija neizpildīja noteikumus, kas regulē stabilitātes pakta darbību, apliecināja, ka starpvaldību pieeja nebija pareiza. Mums ir jāizmanto Kopienas pieeja.

Treškārt, Barroso kungs, manuprāt, ar iesniegto priekšlikumu nepietiek vai tas drīzāk ir vērsts uz ļoti konkrētiem pasākumiem. Merkel kundzes un Sarkozy kunga konkurētspējas pakts ietver sešus konkrētus pasākumus. Piemēram, pensiju jomā galvenā uzmanība tajā ir pievērsta pensionēšanās vecumam. Tomēr pensiju sistēma ir daudz sarežģītāka. Uz to attiecas ne tikai jautājums par pensionēšanās vecumu, bet arī pensiju iemaksu veikšanas gadu skaits, pirmspensionēšanās shēmas un tas, vai darbojas otrais pīlārs.

Tādējādi mums nav vajadzīgi seši konkrēti pasākumi starpvaldību paktā, kas nekad netiks realizēti un nekad nedarbosies. Mums Eiropas Savienībā ir vajadzīga plaša ekonomikas pārvaldība (pensiju shēmas, darba tirgus, algu politika, fiskālā politika), par kuru lemj Komisija un kura dalībvalstīm tiek nodrošināta ar konverģences kodeksa starpniecību — tas ir jūsu izmantotais termins, lai tās varētu izpildīt konverģences kodeksa noteikumus. Mums tas ir jādara pēc iespējas ātrāk.

Mana prasība ir ļoti vienkārša. Es redzēju 25. februāra dokumentu, ko jūs sagatavojāt kopā ar Padomes priekšsēdētāju. Es domāju, ka Komisijai tagad ir jāizstrādā sava iniciatīva. Tas ir jādara tagad. Turpmāko nedēļu laikā jums vēl ir laiks sagatavot šos Kopienas aktus par ekonomikas pārvaldību un konverģenci un iesniegt tos Padomē un Eiropas Parlamentā. Tad mums būs jāpieņem lēmums un jāsniedz jums atbalsts šajā jautājumā. Tomēr, manuprāt, mēs šobrīd esam pasīvi. Šajā 25. februāra dokumentā — tas man ir priekšā — es to varu izlasīt...

„valstu un valdību vadītāju veikta pārraudzība”, „konkrēti valstu un valdību vadītāju veikti pasākumi”.

(FR) Tā tas nedarbosies. Valstu un valdību vadītāji paši neveiks regulēšanu! Tas nekad agrāk nav darbojies, un tas nedarbosies arī nākotnē!

Visbeidzot, un tas ir pēdējais jautājums, par ko vēlos runāt, manuprāt, Barroso kungs, līdzko rodas izdevība, ir laiks nākt klajā ar iniciatīvu par krīzes pārvarēšanas mehānismu banku jomā, kas darbojas nevis valstiskā, bet Eiropas Savienības līmenī. Jums ir tiesības to darīt, jo jūs esat konkurences noteikumu ievērošanas garantētājs Eiropas Savienībā, un jūs varat ierosināt šādu iniciatīvu.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es vairs nejūtos spiesta kaut ko sacīt par savā ziņā apkaunojošo konkurētspējas akta vēsturi. Bija visai savādi dzirdēt, ka dokuments neeksistē, lai gan tas tika izplatīts Padomes galvenās mītnes gaiteņos Briselē. Kā es jau Briselē norādīju, tam, kā Padomes ēkās tika apspriesti fakti, piemīt visas sociālistisko vai komunistisko režīmu pazīmes šo režīmu sabrukšanas dienās.

Es uzskatu, ka mēs, eiropieši, jau mēnešiem ilgi piedzīvojam ko tādu, kas ir vairāk nekā valūtas krīze. Tā ir arī krīze attiecībā uz mūsu valstu valdību spējām uzņemties kopīgu atbildību par problēmu un ievērot kopīgu stratēģiju, kas mums varētu palīdzēt izkļūt no šīm grūtībām.

Ja mēs tagad pārveidosim krīzes pārvarēšanas mehānismu par pastāvīgu instrumentu, lai arī kā mēs to varētu panākt, mēs būsim spēruši soli uz priekšu. Tomēr, ja paraugāmies uz Grieķiju, es sacītu, ka mēs, iespējams, sevi maldinām, ja pieņemam, ka kontrolējam krīzi. Grieķijas gadījumā ir arī vienlīdz skaidrs, ka pasākumu vienpusējais raksturs, koncentrēšanās tikai uz taupības pasākumiem un līdzekļu samazināšanu nesniedz rezultātus. Valstij ir arī jāspēj veikt ieguldījumi. Kad tāda valsts kā Grieķija tik radikāli samazina izdevumus, tai ir jāzina, no kurienes tā gūs ienākumus.

Mani sanikno fakts, ka pirms šīs nedēļas Eiropadomes sanāksmes un paziņojumos saistībā ar Padomes sanāksmi pēc 14 dienām mēs no Vācijas dzirdam, ka tā nebūs gatava apspriest nosacījumus attiecībā uz Grieķiju vai attiecībā uz nepieciešamajām izmaiņām. Atkal tiek atkārtotas vecās kļūdas, proti, šī vienpusējā pieeja un uzstāšana uz vienu metodi. Ja mēs vēlamies īstenot Verhofstadt kunga aprakstīto metodi, kā arī lēmumus saistībā ar konkrētiem konsolidācijas pasākumiem, ekonomikas savienībai ir jābūt gatavai arī patiesai solidaritātei. Tādējādi Grieķijai no mums būtu jāsagaida vairāk nekā mēs līdz šim esam snieguši.

Es pilnīgi piekrītu Schulz kungam un iepriekšējiem runātājiem, un es visu to manas grupas locekļu vārdā, kuri daudzus mēnešus ir strādājuši pie šī jautājumu, vēlētos skaidri norādīt: Kopienas metode ir kas īpašs. Mums Briselē ir vajadzīgs īsts, saprotams lēmumu pieņemšanas process, lai iedzīvotāji no Grieķijas līdz Dānijai, Vācijā un Spānijā mums uzticētos. Ja mēs tiešām izveidosim šo konkurētspējas paktā ierosināto, dažu valdību vadītāju iecerēto „slēgto uzņēmumu”, mēs debatēs par uzticību Eiropas Savienībā piedzīvosim sakāvi. Krīze aizvien vairāk koncentrējas ap šo jautājumu. Es varu vien cerēt, ka mēs tiksim glābti no šīs muļķības un ka šī Padomes sanāksme apliecinās lielāku saprātību.

Barroso kungs, tā kā jūs pieminējāt ilgtspējīgu izaugsmi, ļaujiet man piebilst vēl vienu lietu. Es nespēju saprast, kāpēc enerģētikas komisāram Briselē būtu jāsaka, ka vērienīgi klimata aizsardzības mērķi nozīmētu Eiropas rūpniecības likvidāciju. Pirms 14 dienām Briselē viesojās Vācijas vides ministrs, un viņš iepazīstināja ar pētījumu, kurā bija prognozēti seši miljoni darba vietu Eiropas Savienībā, ja mēs noteiksim 30 % klimata mērķi. Tas nozīmētu ilgtspējīgu izaugsmi. Barroso kungs, jums ir jāaptur Oettinger kungs.

  Vicky Ford, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, krīzes situācijā — un ir skaidrs, ka euro zona no tās vēl nav izkļuvusi, — ir jārīkojas ne tikai ātri, bet arī gudri. Apvienotā Karaliste atjaunoja tirgu uzticību, veicot reformas, lai kontrolētu izdevumus un samazinātu valsts parādu. Tie tagad ir galvenie ieteikumi konkurētspējas paktā.

Parlamenta procedūras neļauj šai institūcijai ātri pieņemt lēmumus, bet Eiropas Parlamenta deputāti ir iesnieguši priekšlikumus, kas Eiropadomei varētu būt noderīgi. Runājot par Īrijai piemēroto procentu likmi, tie no mums, kuri ir aizdevuši naudu citai valstij, ir pelnījuši procentu likmi, kas atspoguļo risku, tomēr mēs arī vēlamies atgūt savu naudu. Es esmu ierosinājusi priekšapmaksas stimulu, kas ir prēmija, lai atalgotu priekšlaicīgu aizdevuma atmaksu. Saskaņā ar ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopumu dalībvalstīm saistībā ar saviem budžetiem būs jānodrošina lielāka pārredzamība. Es ieteiktu šādu prasību piemērot arī attiecībā uz nodokļu maksātājiem, kas sniedz ieguldījumu Eiropas Savienības budžetā.

Es ceru, ka, neraugoties uz krīzi, mūsu dalībvalstu valdības spēs ieklausīties šī Parlamenta sniegtajos ieteikumos un konstruktīvi sadarboties.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs! Ar gandarījumu atzīmēju, ka jūs esat novērtējis šī jautājuma sociālo dimensiju un atbalstījis sociālu risinājumu. Tas noteikti būs nepieciešams. Man nav vajadzības atkārtot daudz no tā, ko sacīja mani kolēģi, jo es viņiem pilnīgi piekrītu.

Es ļoti skeptiski vērtēju kancleres Merkel kundzes un prezidenta Sarkozy kunga ierosināto paktu. Kāpēc tā? Tāpēc, ka iemesli, kāpēc viņi šādu dokumentu ierosināja, ir visai neskaidri. Fakts, ka tam nav nekāda juridiska spēka, ir cits jautājums. Viņi abi ir gudri stratēģi. Es nevaru pieņemt viņu apgalvojumu, ka situācija vienkārši ir šādā veidā attīstījusies. Es domāju, ka viņu nodomi ir tieši tādi, kā tas ir minēts šajā dokumentā. Tas ir jautājums, pie kura es vēlreiz vēlētos atgriezties. Es domāju, ka tas ir ļoti svarīgs jautājums. Lai gan viņi uzskata, ka pants par algu indeksāciju ir pareizais risinājums, es par to neesmu pārliecināts. Formulējot to radikāli, pensionēšanās vecuma paaugstināšanu arī var aprakstīt kā pensiju samazināšanu. Samazināt parādsaistības būs ārkārtīgi grūti. Es varu iedomāties, ka Īrija un Grieķija šajā ziņā attapsies milzīgās grūtībās.

Esmu nedaudz skeptisks par to, kādi rezultāti ierosinātajam risinājumam būtu jāsniedz. Es šajā jautājumā sagaidu pārredzamību. Jūs saņemsiet atbalstu no Parlamenta, ja jūs sniegsiet savu ieguldījumu, lai veicinātu lielāku pārredzamību un nodrošinātu, ka šādas spēles netiek spēlētas aiz Parlamenta muguras. Ja šie cilvēki vēlas samazināt izdevumus sociālās drošības jomā, viņiem tas ir skaidri jāpasaka, nevis jāizmanto neskaitāmi aplinkus ceļi, lai panāktu mērķi, kuram, jūs, Barroso kungs, nepiekrītat un kuram noteikti nepiekrītam arī mēs.

Mēs esam gatavi ar jums apspriest saskaņotas Eiropas ekonomikas pārvaldības koncepciju ar nosacījumu, ka šī ekonomikas pārvaldība ir sava nosaukuma cienīga, citiem vārdiem sakot, ja tās struktūra ir demokrātiska un ja tā palīdzēs izveidot ilgtspējīgu, sociāli atbildīgu Eiropas kopienu. Mēs arī vēlamies apspriest līguma grozījumus, piemēram, saistībā ar pantu par sociālo progresu. Tomēr mēs sagaidām sīkāku un savlaicīgāku informāciju un apspriedes. Tas ir vienīgais veids, kā Parlaments var pārraudzīt šo procesu. To nav iespējams darīt bez informācijas!

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, man patika Barroso kunga skatījums uz mūsdienu pasauli, tomēr tas, iespējams, bija ironiskāks nekā viņš bija iecerējis.

Viņš runāja par notikumiem Ēģiptē un citviet pasaulē, norādot, ka tas, ka cilvēki protestē, cenšoties panākt demokrātiskas pārvaldes ieviešanu, ir brīnišķīgi. Es viņam vēlētos atgādināt, ka demokrātija ir metode, ar kuras palīdzību jūs balsojat par cilvēkiem, kuri jūs pārvalda, un tad, ja jums nepatīk tas, ko viņi dara, jūs no viņiem varat atbrīvoties, viņus padzīt un viņu vietā ievēlēt kādu citu. Tas bija ironiski, jo viņa nākamais teikums bija: „Tāpēc mums Eiropā, saskaroties ar euro krīzi, ir jānostiprina Kopienas metode.”

Cilvēkiem, kuri vēro šīs norises (un viņi to dara aizvien biežāk), Kopienas metode nozīmē to, ka tiesību aktus slepenībā ierosina nevēlēti birokrāti — tādi cilvēki kā jūs, Barroso kungs. Es zinu, ka par jums balsoja Eiropas Parlaments, bet jūs bijāt vienīgais kandidāts, kas mums tika piedāvāts. Tā nav demokrātija!

Tādējādi Barroso kungs saka, ka, no vienas puses, demokrātija ir vērtējama pozitīvi, bet, no otras puses, ka mēs Eiropā to nevaram baudīt. To vēl vairāk uzsvēra Verhofstadt kungs, kurš nāk no Beļģijas un uzskata, ka būtu jāpārtrauc visu nacionālo valstu pastāvēšana — iespējams, drīzumā tā arī notiks ar viņa pārstāvēto valsti. Viņš saka, ka mēs vēlamies ekonomikas savienību. Neviens par to nav balsojis. Cilvēkiem nav vaicāts, vai viņi to vēlas. Viņš par to var balsot, bet par to nav balsojušas Eiropas tautas.

Jautājums, kas augstākā līmeņa sanāksmē piektdien būtu jāapspriež, ir Portugāle. Pēc glābšanas pasākumiem Grieķijā un Īrijā ir visai acīmredzami, ka tirgi sūta vēstījumu: „Lai seko trešā valsts, ir pienācis laiks.” Pirmdien ienākumi no Portugāles parādzīmēm sasniedza 7,6 % līmeni. Borosso kungs to zina. Kad Īrijas gadījumā bija sasniegts 7 % līmenis, Īrija bija jāglābj. Aprīlī ir arī gaidāma ievērojama Portugāles parādsaistību pagarināšana — kārtējie EUR 20 miljardi, kuri ir jārefinansē. Atcerēsimies, ka pēdējo sešu mēnešu laikā 80 % Portugāles parādsaistību ir nopirkusi Eiropas Centrālā banka.

Mēs nevaram turpināt darboties kā Eiropas Savienība, kura iegādājas pati savas parādsaistības. Ja mēs tā turpināsim, nākamā parādsaistību krīze piemeklēs nevis valsti, bet pašu Eiropas Centrālo banku.

(Runātājs piekrita atbildēt uz „zilās kartītes” jautājumu saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu.)

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es pieņemu, ka jūs, Farage kungs, nezināsiet atbildi, tomēr man jums ir jautājums. Jūs pastāvīgi atsaucaties uz Beļģiju kā neeksistējošu nāciju. Jūs tā esat teicis Van Rompuy kungam, un tagad jūs ko līdzīgu sacījāt Verhofstadt kungam. Vai jūs zināt, uz kādiem pamatiem tika dibināta Beļģijas valsts?

  Nigel Farage (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, esmu gandarīts, ka Schulz kungs man uzdeva šo jautājumu.

Problēma ir saistīta ar apstākli, ka, ja jūs izveidojat mākslīgu valsti, kurā dzīvo vairāk nekā viena valodu grupa, kā tas neapšaubāmi ir Beļģijas gadījumā, jūs zināmu laiku, iespējams, spējat nodrošināt tās vienotību, bet, neraugoties uz to, vai tā ir Beļģija, Dienvidslāvija vai Eiropas Savienība, ja tiek apvienotas pavisam atšķirīgas valodas un kultūras, šāda savienība nespēs saglabāt vienotību. Iemesls, kāpēc jūs tā satrauca Beļģijas piemērs, kāpēc tas ārkārtīgi sarūgtināja Van Rompuy kungu un kāpēc tas nekad nepatīk Verhofstadt kungam, ir fakts (un vai tā nav taisnība, Schulz kungs?), ka Beļģija ir visa Eiropas projekta mikrokosms.

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, es runāšu tikai 30 sekundes. Ir interesanti, ka tādas partijas pārstāvis, kura sevi dēvē par Apvienotās Karalistes Neatkarības partiju, nezina, ka Beļģija tika dibināta saskaņā ar Apvienotās Karalistes priekšlikumu.

  Proinsias De Rossa (S&D). – („Zilās kartītes” jautājums Farage kungam saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu) Priekšsēdētājas kundze, es ceru, ka Farage kungu neaizvainos Īrijas Republikas pilsoņa uzdots jautājums. Vai es viņam varētu pajautāt, uz ko balstās Apvienotā Karaliste? Es saprotu, ka šo valsti veido angļu, skotu, velsiešu un ziemeļīru tautas. Vai tā nav tautu savienība? Ļoti lepna savienība, ja drīkstu piebilst?

  Nigel Farage (EFD). – Priekšsēdētājas kundze, tas ir labs jautājums. Schulz kungs, jums ir taisnība par to, ka Beļģija bija britu ideja un britu kļūda. Mēs gadu gaitā esam pieļāvuši daudzas kļūdas. Mēs esam izdarījusi dažas pozitīvi vērtējamas un dažas nepareizas lietas, gluži tāpat kā jūsu pārstāvētā valsts Vācija. Vācijas vēsture nav bijusi īpaši nevainojama, un es domāju, ka jūs tam piekritīsiet.

Jums ir taisnība. Patiesībā Apvienotās Karalistes vienotības nodrošināšana ir bijusi ļoti sarežģīta. Patiesi, Īrija, manuprāt, devās pa savu ceļu 1921. gadā, kad tika pasludināta tās neatkarība. Jums ir taisnība. Ir ļoti grūti apvienot dažādas kultūras. Es domāju, ka Anglijas, Skotijas, Velsas un Ziemeļīrijas savienība šobrīd darbojas, jo tajā valda vienprātība. Ja šādas vienprātības nebūtu, iedzīvotāji aicinātu organizēt referendumu un šīm tautām būtu iespēja savienību pamest. Bet tas, ko es vēlos sacīt, ir fakts, ka šajā Eiropas Savienībā nevienam netiek sniegta šāda iespēja.

  Corien Wortmann-Kool (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, Padome vēlas redzēt vairāk mērķtiecības, lai mēs varētu nostiprināt konkurētspēju un palielināt konverģenci. Tas, protams, ir tikai apsveicami. Es vēlētos pievienoties atzinībai, kas šeit tika pausta tam, kā priekšsēdētājs Barroso kungs ir atbildējis izaicinājumam un ieradies šeit, lai mums sniegtu paskaidrojumu par konkurētspējas paktu, un tas šodien ir atbruņojis pat Martin Schulz. To nevar nepieminēt. Jūs kopā ar priekšsēdētāju Van Rompuy kungu esat atbildējis izaicinājumam.

Tomēr šķiet, ka ir zināmas grūtības saistībā ar pakta stāšanos spēkā, jo Parlamentam jo īpaši ir jāstrādā ar apjomīgu tiesību aktu kopumu. Attiecībā uz ekonomikas pārvaldību šī ir pirmā reize, kad Parlaments darbojas kā otrs likumdevējs. Tāpēc ir tik svarīgi elementus savienot, jo ir vērojama zināma pārklāšanās. Dāmas un kungi, šajā Parlamentā mēs esam iesnieguši 2000 grozījumus, un, ja mēs uz tiem paraudzīsimies, mēs redzēsim, ka šie grozījumi attiecas uz gandrīz visiem konkurētspējas paktā iekļautajiem jautājumiem. Parlaments arī vēlas redzēt lielāku mērķtiecību, un tieši tas mani satrauc. Kā mēs savienosim konkurētspējas paktu ar stratēģiju „Eiropa 2020”? Turklāt, priekšsēdētāj Barroso kungs, vai jūs aktīvi izmantosiet mūsu iniciatīvas tiesības, lai izveidotu saikni starp konkurētspējas paktu un tiesību aktu kopumu? Ja jūs to neizdarīsiet, izaicinājumu kā otrs likumdevējs pieņems šis Parlaments.

  Elisa Ferreira (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, es nāku no valsts, kura ir pastāvējusi astoņus gadsimtus un, neraugoties uz to, ir ieinteresēta tādas spēcīgas Eiropas pastāvēšanā šajā globalizētajā pasaulē, kura kā līdzvērtīga sarunu partnere spēj risināt jautājumus ar Ķīnu, Indiju un Amerikas Savienotajām Valstīm. Šī krīze, kuru mēs pārdzīvojam, nav krīze euro zonā, tā ir euro zonas krīze, kā kāds jau norādīja. Tas tā ir tāpēc, ka vienota naudas vienība var darboties tikai tad, ja tiek veikts uzticams un neatlaidīgs darbs konverģences nodrošināšanai dažādās ar to saistītās jomās attiecībā uz izaugsmes rādītājiem, peļņu un nodarbinātību, ja pastāv faktiska konverģence. Līdz šim mēs esam strādājuši pie nominālas konverģences rādītājiem, kas nekādā ziņā nav tas pats.

Eiropai šādā situācijā ir steidzami jāpabeidz iesāktais darbs. Lai pabeigtu iesākto darbu, jo īpaši vienotās naudas vienības jomā, ir jāizveido spēcīgs Stabilitātes fonds, kas sniedz iespēju grūtībās nonākušām valstīm īstenot šo konverģenci ar tādām procentu likmēm, kas ir pieņemamas un nav pārmērīgas, un neliek tām pārtraukt stratēģisku ieguldījumu veikšanu, kas ļauj īstenot šo konverģenci, lai tās varētu izmantot savu izaugsmi aizdevumu atmaksai, ko tās saņēma krīzes laikā.

Priekšsēdētāja kungs, mums ir vajadzīga aktīva Komisija, kas piedalās šī Stabilitātes fonda veidošanā, kā arī euroobligāciju sagatavošanā, un ieklausās Parlamenta vēstījumā, ko tas šodien atkal ir paudis ar jaunu pašu resursu avota starpniecību, kam būs efektīvi jānostiprina neapšaubāmi nepietiekams budžets. Mēs tikko pieņēmām Podimata kundzes ziņojumu, kurā ir nepārprotami atbalstīts finanšu darījumu nodoklis. Lai izdzīvotu, Eiropai tagad ir jāmaina virziens. Tai ir vajadzīgs spēcīgs Parlaments, kā arī Komisija, kura spēj rīkoties, nevis vienkārši reaģēt, kura spēj īstenot iniciatīvas, kuras mēs ar satraukumu gaidām, lai šis eksperiments neciestu neveiksmi un nestu rezultātus.

  Sylvie Goulard (ALDE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, komisāra kungs! Lielai daļai no teiktā es piekrītu. Es vēlētos izmantot tikai trīs vārdus.

Pirmais vārds ir „cieņa”: tas nebija šis Parlaments, kas piešķīra Eiropas Parlamentam otra likumdevēja tiesības attiecībā uz ekonomikas pārvaldību. Šo lēmumu Lisabonas līgumā pieņēma valdības. Mēs kā referenti neuzskatām, ka informāciju par būtiskām diskusijām attiecībā uz pārvaldības tiesību aktu kopumu ir pareizi saņemt ar Google vai angļu valodā publicētās preses izdevumu starpniecību. Pirmā lieta, ko es jums lūgtu, Barroso kungs, un es to lūdzu arī šajā Parlamentā klātesošajiem Van Rompuy kunga kolēģiem, ir mūs cienīt un ļaut Parlamentam darīt savu darbu.

Otrs vārds ir „demokrātija”. Kopš 18. gadsimta nav pieredzēts tāds demokrātiskas sistēmas īstenots varas dalīšanas noliegums, kā to tagad dara Eiropadome. Varas dalīšanā darbojas tie, kuri pieņem lēmumus, un tie, kuri veic kontroli. Barroso kungs, Padome saskaņā ar jūsu slepenu norunu pašlaik uzņemas tiesības gan pieņemt lēmumus, gan veikt kontroli, būtībā — tiesības nedarīt neko.

Trešais vārds ir „efektivitāte”. Ja mēs turpinām mīkstināt mūsu priekšlikumu saturu, mēs nonāksim pie mazākā kopsaucēja, un mēs zinām, kas tas ir. Tā ir Lisabonas stratēģija! Tie ir 10 gadi, pēc kuriem mēs nekur neesam nonākuši.

Mēs veiksim savu darbu. Šis Parlaments pieprasa cieņu un aizstāvēs demokrātiju un efektivitāti.

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, pirms divām nedēļām starptautiskajos preses izdevumos tika analizētas jūsu deklarācijas par iespēju, ka Portugāle varētu vērsties pēc Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta palīdzības, un tās tika interpretētas tā, ka tiek sniegts vai ticis sniegts iedrošinājums. Tā kā priekšsēdētājs Barroso kungs noteikti ir tas Komisijas pārstāvis, kurš vislabāk pārzina Portugāles reālo situāciju, es viņam vēlētos uzdot trīs jautājumus trīs atklātu atbilžu sniegšanai.

Pirmais jautājums ir par to, ko Portugāle iegūst, vēršoties pēc Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta palīdzības un atbalsta Starptautiskajā Valūtas fondā tā pašreizējā formā.

Otrs jautājums ir par to, kādas izmaiņas Eiropas finanšu stabilizācijas instrumentā jūs uzskatāt par nepieciešamām, lai novērstu tādas apkaunojošās situācijas atkārtošanos, kas piemeklēja Īriju? Aizdevums ar pārmērīgi augstām procentu likmēm, samazinot algas un ilgstoši īstenojot nodokļu dempingu attiecībā uz lieliem uzņēmumiem.

Trešais un pēdējais jautājums ir par to, kā, mēs, jūsuprāt, atgūsim uzticību, ja visi lēmumi monetārās politikas jomā un neapšaubāmi pēdējie Eiropas Centrālās bankas lēmumi turpina radīt kaitējumu neaizsargātākajām valstīm, ieķīlājot izaugsmi?

  Jean-Paul Gauzès (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi! Es varu tikai atbalstīt to, ko tikko par priekšnosacījumiem pauda Goulard kundze, kas nozīmē, ka, lai arī mēs apzināmies nepieciešamību pēc efektivitātes un ātruma lēmumu pieņemšanas procesā, ir svarīgi, lai tajā būtu iesaistīts Parlaments. Tas ir vienīgais veids, kā mūsu līdzpilsoņi, kuri mūs ir ievēlējuši par saviem pārstāvjiem, var saprast, kas notiek, un kā mēs to viņiem varam izskaidrot.

Es vēlētos norādīt uz vienu ļoti konkrētu aspektu. Mūs ik dienu satrauc finanšu tirgi, kuri pārstāv ikvienu un nevienu un kuros lielākoties darbojas jauni cilvēki, kuri Game Boy ir nomainījuši pret datoru, daudz par to nedomājot, un kuri mūsu valstīs rada bailes. Veids, kā panākt kontroli pār tirgiem, nav to iznīcināšana. Es nepiederu grupai, kas vēlas panākt tirgu likvidēšanu. Tomēr — ko vēlas tirgi? Tie cenšas izvairīties no riska, un spēles noteikums ir riska nodošana kādam citam. Tas nozīmē, ka tikmēr, kamēr pastāv risks, tirgus dalībnieks nekad nebūs apmierināts.

Es uzskatu, ka, ja mēs vēlamies ietekmēt šos finanšu tirgus, Eiropai ir jāspēj noteikt atsevišķas ļoti skaidras robežas, tā nevar katru dienu mainīt virzienu, un tā nevar runāt par virkni ideju, kuras pēc tam nekad netiek īstenotas.

Ja mēs vēlamies panākt kontroli pār šo finanšu aspektu, un tas ir svarīgi mūsu valstu ekonomikas stabilitātei, mums ir jāspēj (un sniegt šo stimulu ir jūsu uzdevums, Barroso kungs) noteikt skaidri mērķi, skaidri pasākumi un apliecināt nepārprotamu mērķtiecību attiecībā uz labu ekonomikas koordināciju.

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, apzināta izvairīšanās no ekonomikas pārvaldības un banku regulācijas kā valsts, tā Eiropas līmenī mūs ir novedusi šajā krīzē, un krīze ir redzama ikvienam attiecībā uz darbavietām, izaugsmes trūkumu, zaudētām pensijām utt. Priekšsēdētāj Barroso kungs un komisār Olli Rehn, jums tāpēc mani nav jāpārliecina par to, ka ekonomikas pārvaldība ir nepieciešama, ka tai ir jābūt stabilai un ka tai ir jāpakļaujas visām dalībvalstīm, jo īpaši euro zonas loceklēm. Tomēr par to, ka tas ir svarīgi, mums ir jāpārliecina Eiropas iedzīvotāji, un mēs to darīsim, nodrošinot pārvaldības leģitimitāti. Mēs nodrošinām tās leģitimitāti, atsakoties piekrist ikvienam priekšlikumam, kas nav balstīts līgumos un Kopienas metodē.

Nav pieņemami, ja ekonomikas pārvaldību uzskata par pasākumu, kas ir vienas, divu, trīs, četru vai piecu ekonomiski spēcīgu valstu interesēs. Tāda ir realitāte. Tāpēc Eiropas Savienības nākotnes interesēs ir ārkārtīgi svarīgi, lai vienošanās, kas tiks panāktas 11. marta neoficiālajā Padomē un marta beigās, būtu pieņemamas vispārējai Eiropas sabiedrībai.

Īrijā pavisam nesen ievēlētajai valdībai ir stingras prasības. Es citēju programmu, par kuru tā nesen vienojās: „Mums ir jāizkļūst no valsts maksātspējas draudiem. (..) Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda Atbalsta programma līdz šim nav spējusi atjaunot uzticību Īrijas ekonomikai. (..) Tas atspoguļo neskaidrības par glābšanas pasākumu kopuma pieejamību.”

Ar šo jautājumu, ja iespējams, es vēlētos noslēgt savu runu. Tas ir svarīgs jautājums. Programmas neveiksme veicina lielāku euro zonas finansiālo nestabilitāti.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Sharon Bowles (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, katru nedēļu preses izdevumi ir pilni ar ziņām par jaunu vai labotu priekšlikumu no valsts, Eiropadomes un Komisijas priekšsēdētāja. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Centrālās bakas priekšsēdētāja darbu, jo viņš ir pievērsis uzmanību diskusijām un ziņojumiem Parlamentā un atzīst mūsu darbības virzienu un centienus.

Konkurētspējas pakts un tā attīstība ir konkrēts piemērs. Jau tagad mūsu ekonomikas pārvaldības tiesību aktu kopuma grozījumos ir plašāks ideju klāsts, tādējādi, pārejot pie koplēmuma procedūras, mēs saskarsimies ar nelielām grūtībām, lai apvienotu Parlamentā un Padomē pieņemto nostāju rezultātus.

Bet mums nevajadzētu savtīgi izmantot vienoto tirgu vai turpināt to pārprast. Vienotais tirgus nav cietoksnis, kura iekšienē valda vienlīdzīgi konkurences apstākļi. Tas attiecas uz ārēju konkurētspēju, ko var radīt liels vienotais tirgus, tādējādi tas ir cieši saistīts ar ekonomikas pārvaldības atveseļošanās jomu.

Mums arī ir vajadzīgs pastāvīgs finanšu stabilitātes mehānisms, kas laika gaitā spēj attīstīties atbilstoši pārvaldībai un prioritātēm. Vācijas iedzīvotājiem, kuri ir pārņemti ar „pārskaitījumu savienības” jautājumu, man ir šāds vēstījums: „Paraugieties uz to, kas pavada jūsu pašu valdības prasības — tā ir banku rekapitalizācija un valsts parāda iegāde otrreizējā tirgū”. Vācijas bankām būs nepieciešami desmit gadi, lai konstatētu krīzes radītos zaudējumus saistībā ar samazinātas vērtības aktīviem, tostarp saistībā ar valsts parādu. Vācijas bankas nenodrošinās atbilstību jaunajiem starptautiskajiem noteikumiem par banku kapitālu, tādējādi jūsu vidū aktuālam būtu jābūt arī jautājumam par pārskaitījumiem Vācijas bankām. Tāpēc jums, tāpat kā visai euro zonai, ir vajadzīgs šis mehānisms.

Visbeidzot, attiecībā uz procentu likmi, ir jāpanāk līdzsvars starp ilgtspējību un morālajiem draudiem.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Diogo Feio (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, grūtā laikā ir vajadzīgi drosmīgi politiskie lēmumi. Tieši tāpēc mēs darām šo darbu, un tāpēc es arī vēlētos apsveikt Barroso kungu saistībā ar idejām, kuras viņš mums šeit izklāstīja. Eiropas Parlaments jau ir paudis skaidru nostāju vairākos ziņojumos par euro jautājumu un stabilitātes nepieciešamību, kā arī izaugsmes problēmu. Mēs nevaram raudzīties tikai uz vienu argumenta pusi.

Izkļūšanai no krīzes ir nepieciešams, piemēram, tas, lai pastāvīgā fonda darbībā tiktu ņemta vērā to dalībvalstu konkrētā situācija, kuras pašlaik maksā aizvien lielākus procentus par savu valsts parādu. Tā ir politika, kurā būtiska uzmanība ir jāvelta arī konkurētspējai, labākam kredītam, nodokļu politikai, kas var veicināt investoru piesaistīšanu — būtībā visiem aspektiem, kuri ir saistīti ar labklājības veidošanu. Tomēr šī iemesla dēļ mums ir vajadzīga arī lielāka Eiropas iestāžu klātbūtne. Eiropas Parlamenta nostājas ir izklāstītas skaidri, nevis ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību. Šis nav piemērots laiks, lai pieņemtu ideoloģiskus lēmumus, bet gan lai domātu par sabiedrību. Tas, ko sabiedrība no mums pieprasa, ir saprātīgi un ātri lēmumi.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, mēs nesaskaramies ar euro zonas krīzi, bet valsts finanšu krīzi atsevišķās dalībvalstīs, kuras cita starpā ir euro zonas locekles — šāda valsts finanšu krīze tikpat labi varētu piemeklēt Ungāriju. Tad kāpēc ir vajadzīga ekskluzīva euro zonas dalībvalstu 17 vadītāju tikšanās, kurā pārējās valstis nav aicinātas piedalīties? Kāpēc radīt netaisnīgus nošķīrumus, kurus mēs likvidējām pirms sešiem gadiem, paplašinot Eiropas Savienību, un kāpēc radīt „divu ātrumu” Eiropas Savienību?

Barroso kungs, Eiropas Komisija jūsu vadībā ir līguma aizbildne. Kāds ir līgumā noteiktais šādas izslēgšanas pamats? Kāpēc ir jāizslēdz tie, kuri vēlas un spēj piedalīties? Kāpēc nevarētu piemērot 5. un 121. pantu, lai padziļinātu fiskālo un sociālo politiku? Kāpēc nevarētu piemērot uz līgumu balstītu, nostiprinātu sadarbību līgumos, kuras centrā atrastos Eiropas Komisija?

Vienotajā tirgū ietilpst 27 valstis, un uz visām šīm valstīm attiecas arī konkurētspējas problēma. Padomes un Eiropas Komisijas priekšsēdētājam būtu jābūt Eiropas Savienības, kuru veido 27 valstis, nevis dalībvalstu izlases grupa, vadītājam.

  Roberto Gualtieri (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vakar vakarā Konstitucionālo jautājumu komitejas locekļu vairākums pieņēma Parlamenta atzinumu par līguma grozījumu, lai tajā iekļautu stabilitātes mehānismu.

Tekstā ir ierosināts veikt izmaiņas Lisabonas līguma grozījumā, nosakot procedūru, kura, aizsargājot fonda starpvaldību raksturu, pamato šo noteikumu iekļaušanu līgumā. Tajā ir minēti arī daži skaidri ierosinājumi attiecībā uz mehānisma darbību, kas ir izstrādāti, lai nodrošinātu tā savietojamību ar pienākumiem, kas līgumā ir noteikti Eiropas iestādēm, un ar nepieciešamību pēc īstas ekonomikas pārvaldības, kas vienkārši nedarbotos, ja tā būtu balstīta uz starpvaldību principu.

Izmantojot metaforu, ko jūs, Barroso kungs, lietojāt iepriekšējās debatēs, Parlaments ierosina pievienot šo starpvaldību vagonu Eiropas Savienības vilcienam un piešķirt Komisijai atbilstīgo nozīmi šī vilciena vadīšanā.

Kāds ir Komisijas viedoklis par Parlamenta ierosinājumiem? Vai tā vēlas palīdzēt tos virzīt turpmāko dienu sarunās?

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, Īrija, kuru es pārstāvu, ir maza, atvērta ekonomikā, kurā ir ļoti liela ārvalstu tiešo ieguldījumu koncentrācija. Uzņēmumu ienākumu nodoklis 12,5 % apjomā ir izšķiroši svarīgs, lai atbalstītu mūsu ekonomikas atveseļošanos, saglabātu mūsu darba vietas un nodrošinātu nodarbinātības līmeņa palielināšanos. Pateicoties uzņēmumu ienākumu nodokļa zemas likmes noteikšanai, astoņi no pasaules nozīmīgākajiem tehnoloģiju uzņēmumiem atrodas manis pārstāvētajā valstī. Jebkura virzība uz uzņēmumu ienākumu nodokļa konverģenci vai saskaņošanu Eiropas Savienībā ievērojami kaitētu Īrijas spējai piesaistīt ārvalstu tiešos ieguldījumus un tādējādi — mūsu spējai nodrošināt izaugsmi, lai panāktu ekonomikas atveseļošanos.

Ir svarīgi atcerēties, ka Īrija, tāpat kā citas mazāka izmēra valstis, ģeogrāfiski un vēsturiski ir Eiropas perifērijas valsts, un zema nodokļu likme ir instruments, lai risinātu ekonomikas ierobežojumu problēmu, kas ir raksturīga mazām valstīm. Es vēlētos uzdot jautājumu priekšsēdētājam. Vai viņš var apstiprināt, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu nodokļu joma ir katras dalībvalsts kompetencē?

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, šodien, atzīmējot Starptautisko sieviešu dienu, visi teica labus vārdus par sieviešu tiesībām. Tomēr tagad, kad mēs runājam par ekonomikas un finanšu jautājumiem, dominē finanšu intereses tā dēvētajā ekonomikas pārvaldībā un tās uzstājība uz Stabilitātes un izaugsmes pakta padziļināšanu, nemaz neņemot vērā katras valsts konkrētās iezīmes, dziļās ekonomiskās atšķirības, sociālo nevienlīdzību, bezdarbu un nabadzību.

Tādējādi mēs ar šādu konkurētspējas aktu izraisīsim pastāvošo sociālo problēmu padziļināšanos. Tomēr jūs saskarsieties arī ar darba ņēmēju, sieviešu un jauniešu pretestību, kas nākamajās nedēļas nogalēs jau ir plānota Portugālē, jo īpaši 19. marta Portugāles Vispārējās darba ņēmēju konfederācijas demonstrācijā Lisabonā. Tā ir cerība, ka mēs panāksim nepieciešamās pārmaiņas.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, es vēlētos sākt ar atgādinājumu savam kolēģim, priekšsēdētājam Verheugen kungam, ka Eiropas Savienība tika izveidota neatkarīgu un suverēnu valstu vienošanās rezultātā, kuras brīvprātīgi nolēma nodot zināmas to pilnvaras jaunajai institūcijai, poti, Eiropas Savienībai, kuru tās izveidoja ar kopīgiem spēkiem, lai nodrošinātu suverēnu valstu atsevišķu pilnvaru saskaņotu pārvaldību. Tādējādi, ja Eiropas valstis nolemj, ka tās saskaņā ar Eiropas Savienības regulām vēlas izveidot kopīgu ekonomikas pārvaldību, tam ir jābūt brīvam un brīvprātīgam šo valstu lēmumam, nevis Briseles norādījumam.

Ja mēs runājam par paktu un tādējādi suverēnu valstu vienošanos attiecībā uz turpmāku sadarbību Eiropas Savienības vadībā, tad viss ir kārtībā. Ja ekonomikas pārvaldes jomā ir jābūt kāda veida ciešākai sadarbībai, dabiski, ka tā vispirms ir jāmēģina īstenot euro zonas valstīm, kuras ir apņēmušās izmatot vienotu naudas vienību.

Tomēr, dāmas un kungi, nekavēsimies ilūzijās. Šo valstu noteikumi ekonomikas jomā un likumi attiecībā uz nodokļiem ir atšķirīgi, tāpēc šis process būs ļoti sarežģīts...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, paldies jums īpaši par to, ka bijāt tik taisnīga un iepriekš paziņojāt runātāju sarakstu. Priekšlikumos attiecībā uz fiskālo savienību papildus vienotam pensionēšanās vecumam ir ierosināta arī pārdošanas nodokļu likmju un algu politiku saskaņošana. Tas ir vēl viens solis ceļā uz ekonomikas pārvaldību un būtiska iejaukšanās dalībvalstu nodokļu suverenitātē. Situāciju vēl vairāk pasliktina fakts, ka Eiropas Parlaments nevarēs ietekmēt šos jautājumus un ka bija iespējams piemērot Lisabonas līguma 136. pantu. Domājams, ka Merkel kundze un Sarkozy kungs panāks savu priekšlikumu ātru izskatīšanu Parlamentā, neraugoties uz citu euro zonas valstu opozīciju.

Attiecībā uz glābšanas pasākumu kopuma nostiprināšanu ir skaidrs, ka spekulanti arī turpmāk spēs izdarīt spiedienu uz grūtībās nonākušām valstīm euro zonā, neuzņemoties nekādu no tā izrietošo risku. Krīzes gadījumā tiks nodrošināta glābšanas pasākumu kopuma pieejamība. Ienākumi tiks privatizēti un zaudējumus, kas cirkulēs pa visu euro zonu, segs sabiedrība. Barroso kungs, jūs teicāt, ka ir jānodrošina taisnīgāks izaugsmes sadalījums. Es jums velētos jautāt, kāda ir situācija finansiālo saistību jomā? Glābšanas pasākumu kopuma piemērošanas rezultātā apgrūtinājumi tiks sadalīti vēl netaisnīgāk. Turklāt tas radīs sociālās problēmas un bezjēdzīgi pakļaus riskam neto maksātāju labklājību.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, tika uzdoti vairāki konkrēti jautājumi par Portugāli, uz kuriem es sniegšu atbildi. Tas, vai Portugālei būtu jāizmanto Eiropas finanšu stabilizācijas instruments, ir lēmums, kas ir jāpieņem Portugāles iestādēm. Tas ir suverēns Portugāles lēmums tieši tāpēc, ka tas attiecas uz valsts parādu. Tas, ko, es jums, protams, varu pateikt, ir fakts, ka vēršanās pēc Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības tika uzskatīta par pēdējo līdzekli: ultima ratio. Ir pašsaprotami, ka gadījumā, ja valsts var izvairīties no šo mehānismu izmantošanas, tai tas ir jādara, jo šo glābšanas fondu izmantošanai ir sava cena — ne tikai attiecībā uz reputāciju. Tāpēc, ja valsts to spēj, viņai no tā ir jāizvairās. Tomēr es vēlētos atkārtot, ka lēmums par to, vai šo glābšanas fondu izmantot vai vismaz pieprasīt tā aktivizēšanu, ir valsts iestāžu ziņā.

Otrkārt, attiecībā uz to, ko es vēlētos redzēt Eiropas finanšu stabilizācijas instrumentā, jāsaka, ka tas nav jautājums par simpātijām, bet jautājums par politiku: mēs Komisijā aktīvi sadarbojamies ar dalībvalstīm, jo īpaši euro zonas loceklēm, lai nostiprinātu Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta aizdevumu iespējas, tostarp lielāku elastību. No tirgus viedokļa daži no šiem jautājumiem ir ārkārtīgi jutīgi, tāpēc man nešķiet saprātīgi paziņot par nodomiem, kuri vēl nav konkretizēti, bet tas attiecībā uz euro zonu ir procesā esošs darbs. Turklāt, kā jums ir zināms, Komisija ir skaidri padusi savu priekšlikumu attiecībā uz Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta nostiprināšanu un tā darbības paplašināšanu, jo īpaši tās gada izaugsmes pētījumā.

Atbildot uz jautājumu par to, vai šī politika būtu jāmaina un vai tā var tikt mainīta, es jums tagad norādu, ka attiecībā uz neaizsargātākajām valstīm to nav iespējams mainīt. Ja valstis ar tādu valsts un privātā parāda līmeni tagad samazinātu savus centienus budžeta konsolidācijas un strukturālo reformu jomā, tas būtu pilnībā bezatbildīgi. Kad valstij ir tik augsts parāda līmenis, ir jāatjauno tirgu uzticība, jo pretējā gadījumā valsts ekonomiskā stāvokļa aizsardzība kļūst neiespējama. Tādējādi, ja mēs vēlamies palīdzēt valstīm, kuras šobrīd atrodas visneaizsargātākajā stāvoklī, mēs tām nedrīkstam piedāvāt kādu nereālu iespēju mirāžas. Tieši pretēji — mums ir jāatbalsta visi saprātīgie centieni, ko tās varētu īstenot virzībā uz budžeta konsolidāciju un strukturālajām reformām. Tā ir vienīgā iespēja iegūt tirgus uzticību. Tas, protams, nav tikai izolētas valsts darbs — tam ir vajadzīgi kopīgi euro zonas valstu centieni. Tas tiek darīts ar acīmredzami atšķirīgiem dažādu iesaistīto pušu ieguldījuma līmeņiem.

Es jums varu pateikt, ka Komisija ir darījusi visu iespējamo, lai ieteiktu vērienīgākus mērķus. Tomēr, kā godātajiem deputātiem ir zināms, Komisija sniedz ieteikumus, bet galu galā lēmums ir dalībvalstu, īpaši euro zonas locekļu, ziņā, jo īpaši attiecībā uz jautājumiem, kas ietilpst tikai dalībvalstu kompetencē, piemēram, attiecībā uz jautājumiem, kuri nav regulēti līgumā, piemēram, Eiropas finanšu stabilizācijas instruments.

(FR) Jebkurā gadījumā, es visiem Parlamenta deputātiem vēlētos sacīt, ka liela daļa kritikas, ko es šodien šeit dzirdēju (lai gan runātāju vairākums atbalstīja Komisijas vispārējo pieeju), bija vērsta, ja esmu pareizi sapratis, pret konkrētām valdībām vai konkrētām dalībvalstīm. Attiecīgi runāt šo valstu vārdā nav mans uzdevums.

Man ir jāsaka, ka Komisija ir iesniegusi priekšlikumu kopumu attiecībā uz ekonomikas pārvaldību. Mēs attiecībā uz savu valdību mērķu vērienu esam nonākuši līdz robežai. Pat pārvaldības pasākumu kopuma gadījumā, ko es iesniedzu kopā ar savu kolēģi Rehn kungu, dalībvalstis nevēlējās pieņemt sākotnējo mērķu vērienu. Tāda ir faktiskā situācija, jo mēs iesniedzām likumdošanas priekšlikumus.

Tagad ir radusies jauna ideja, proti, konkurētspējas pakts, kuru mēs cenšamies pēc iespējas vairāk saskaņot ar Kopienas pieeju (šajā ziņā es vēlos nodrošināt ļoti lielu pārredzamību un apliecināt savu cieņu Parlamentam).

Es pilnīgi pārredzamā veidā jums esmu ziņojis par Komisijas centieniem nodrošināt šīs idejas par konkurētspējas ietekmi noderību, kā arī par centieniem radīt pievienoto vērtību gan attiecībā uz izaugsmi, gan nodarbinātību, kas, kā jau esmu minējis, vēl aizvien ir Komisijas prioritāte, vai pat nostiprināt pārvaldības sistēmu. Protams, man nav nepieciešami atgādinājumi par Komisijas kā līguma aizbildnes uzdevumu. Mēs to veiksmīgi esam apliecinājuši gan saistībā ar iekšējā tirgus jautājumiem, gan konkurenci vai nediskrimināciju. Es jums vēlreiz varu apgalvot, ka Komisija nekavējoties izmantotu visus tās rīcībā esošos instrumentus, ja mēs uzskatītu, ka Eiropadomes vai kādas citas institūcijas pieņemtie lēmumi pārkāpj kādu no līgumā noteiktajiem principiem vai noteikumiem.

Tāpēc mūsu darbam piemīt ilgtermiņa raksturs, un tas, protams, ir nopietns darbs, ko mēs veicam ar atbildības sajūtu. Šis, neapšaubāmi, mums ir ļoti nestabils laiks, kad pirmā lieta, ko no rīta dara valdību pārstāvji, ir viņu valsts parāda pieauguma pārlūkošana.

Tādējādi mūsu teiktajam ir nozīme. Mūsu radītajām cerībām ir nozīme. Tāpēc Komisijai pret sevi ir pienākums noteikt vērienīgus mērķus, bet tajā pašā laikā būt atbildīgai, sniedzot savus priekšlikumus, zinot, ka šiem priekšlikumiem ir vismaz izredzes tikt īstenotiem un ka tie nav tikai reklāmas triks, kuram seko vilšanās sajūta. No kā tāda es vēlos izvairīties, un no tā ir jāizvairās Komisijai. Mums ir jāizvairās no vilšanās radīšanas gan euro zonā, gan visā Eiropas Savienībā.

Tāpēc es jums varu apgalvot, ka Komisija turpinās sekot vērienīgiem mērķiem. Komisija pašlaik visām valdībām apgalvo, ka šajā konkurētspējas aktā ir jāiesaista Parlaments. Komisija pašlaik visām valdībām skaidro arī to, ka tai ir jāsaglabā centrālā vieta šajā konkurētspējas paktā — nevis institucionālas lojalitātes vai institucionāla egoisma dēļ, bet tāpēc, ka es, protams, uzskatu, ka Komisija, tāpat kā Kopienas pieeja, nozīmē garantijas, ja mēs vēlamies novērst šķelšanās euro zonas un pārējās Eiropas vidū. Tās ir garantijas, ja mēs vēlamies novērst uzbrukumus vienotā tirgus integritātei vai ja mēs vēlamies novērst tādu instrumentu apšaubīšanu kā Stabilitātes un izaugsmes pakts. Tās ir garantijas, ka mēs Eiropas Savienībā saglabāsim eiropeiskumu un Eiropas solidaritāti.

Tāpēc es runāju ļoti atklāti. Komisija veic savu darbu pilnīgi pārredzamā veidā, protams, ievērojot konstruktivitāti, cenšoties saglabāt ideju, ka, ja tā ir labi izklāstīta un īstenota Kopienas pieejā, tā varētu sniegt pievienoto vērtību mūsu darbam pārvaldības jomā — pretēji tam, ko daži no jums sacīja. Darbs, ko ir pastiprinājušas mūsu valdības, centieni īstenot ekonomikas politikas koordināciju vienmēr ir bijusi daļa no Kopienas un šī Parlamenta deputātu vairākuma vispārējās pieejas.

Tādējādi tas mums sniedz iespēju. Ja valstu un valdību vadītāji tagad vēlas iesaistīties ekonomikas politiku koordinēšanā un pat konkrētās jomās, kas līdz šim tika uzskatītas tikai par valstu kompetencē ietilpstošām, manuprāt, tas ir atbalstāmi, ja tas sniedz ieguldījumu izaugsmes un nodarbinātības pievienotajā vērtībā un nodrošina Kopienas pārvaldības sistēmu ievērošanu. Tas ir svarīgi.

Manuprāt, šajā ziņā debates ir bijušas ļoti noderīgas. Turklāt es domāju, ka vēstījums no šī Parlamenta ir sasniedzis Eiropadomi. Priekšsēdētājs Buzek kungs no nodeva tālāk pēdējā Eiropadomes apmeklējuma laikā. Es domāju, ka svarīgos jautājumos gan Komisija, gan Parlaments paudīs stingru nostāju Kopienas pieejas aizsardzībā, jo ir pārliecināti, ka tas ir vienīgais veids, kā Eiropa var īstenot mērķus, ko mēs sev esam noteikuši euro zonā, lai nodrošinātu stabilitāti, kā arī izaugsmi un nodarbinātību visā Eiropas Savienībā.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Drāma, kuras attīstību mēs atkal vērojam, sāk nepatīkami bieži atkārtoties, atklājot Eiropas Savienības būtību, proti, to, kurš galu galā pieņem lēmumus un kādu interešu grupu vārdā tas tiek darīts. Šajā drāmā, kā parasti, netrūkst galveno lomu tēlotāju, otrā plāna raksturu, kā arī vienkāršu masu skatu dalībnieku. Tā dēvēto „konkurētspējas paktu”, ko kā nožēlojamu piespiedu jaunievedumu sagatavoja Vācija un Francija, kuras sākotnēji to noliedza, tagad Eiropas Parlamentā izklāsta un aizstāv Eiropas Komisijas priekšsēdētājs Barroso kungs. Tas notiek pēc tam, kad pirms dažām nedēļām priekšsēdētājs Barroso kungs kritizēja kancleri Merkel kundzi par to, ka viņa, atšķirībā no paša Komisijas priekšsēdētāja, neatzīst Komisijas nozīmi. Tagad ir skaidrs, kāda galu galā ir Komisijas un tās priekšsēdētāja nozīme. Minētais pakts, kuru priekšsēdētājs Barroso kungs mūs aicina nenošķirt no nodarbinātības un izaugsmes mērķa, ir īsta revanšistu kampaņa pret darbaspēku un sociālajām tiesībām, izmantojot uzbrukumus algām, pensionēšanās vecuma palielināšanu, centienus iznīcināt darba koplīguma slēgšanas pārrunas un sociālo tiesību ierobežošanu. Tas ir arī mēģinājums koloniālā stilā piespriest īstu ekonomiskās atkarības spriedumu tādām valstīm kā Portugāle.