Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 8. marts - Strasbūra

15. Melnkalnes integrācijas process Eiropas Savienībā (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais jautājums ir Padomes un Komisijas paziņojumi par Melnkalnes integrācijas procesu Eiropas Savienībā.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Rīt jūs balsosiet par rezolūciju par Melnkalnes integrācijas procesu Eiropas Savienībā. Es par slavējamu uzskatu Eiropas Parlamenta apņemšanos saglabāt Eiropas Savienības atvērtību. Vienlaikus jums arī būs svarīga nozīme dalībvalstu iedzīvotāju pārliecināšanā jautājumā par paplašināšanos, kas balstīta uz nosacītību. Rezolūcija, kuru jūs pieņemsiet rīt, arī apstiprina šī pienākuma realizēšanu.

Man jāsaka, ka arī no Padomes puses ir vislielākā apņemšanās. Saskaņā ar Eiropadomes apstiprināto atjaunoto konsensu par paplašināšanos, Padome 2010. gada 14. decembra secinājumos apstiprināja, ka ES stingri atbalsta paplašināšanās procesa turpināšanos Rietumbalkānu valstīs, pamatojoties uz pieņemtajiem principiem un secinājumiem.

Eiropas Padomes Ungārijas prezidentūra arī ir ļoti uzticīga šim mērķim. Es vēlos pateikties jums par izcilo darbu, ko esat paveikuši, un par šīs rezolūcijas ieguldījumu Melnkalnes sasniegumu konsolidācijā, kas ir ļoti nepieciešama pievienošanās procesa laikā.

Mēs esam apstiprinājuši Melnkalnes Eiropas perspektīvu vairākos gadījumos. Valsts stabilitāte un orientācija uz Eiropu, ko atbalsta visas politiskās partijas, kā arī lielākā daļa iedzīvotāju, un augstā konsensa pakāpe starp dažādajām etniskajām grupām, ir pazīmes, kas padara Melnkalni par stabilizējošu faktoru Rietumbalkānu reģionā.

Neaizmirsīsim, ka Melnkalne panāca vīzu liberalizāciju, noslēdza stabilizācijas un asociācijas nolīgumu un ieguva kandidātvalsts statusu 12 mēnešu laikā. Tie ir vērā ņemami rezultāti un pierāda, ka Eiropas perspektīva kalpo kā valsts sagatavošanas procesa virzītājspēks. Tādēļ ES jāatzīst to valstu apņemšanās un sasniegumi, kuras vēlas pievienoties. Pateicoties sasniegtajam progresam, var spert nākamos soļus valsts Eiropas programmā, uzņemties jaunas saistības un formulēt jaunas prasības. Šim nolūkam ES iestāžu un dalībvalstu delegācijas dažādos līmeņos un dažādās jomās pašlaik tiekas katru dienu.

Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam Melnkalnes pašlaik spertos soļus, jo īpaši tās valdības tikko pieņemto rīcības plānu, kas izstrādāts, atbildot uz Komisijas atzinumā formulētajiem ieteikumiem, un mēs atzinīgi vērtējam arī izmantoto metodi, proti, ka valdība plaši apspriedās ar pilsonisko sabiedrību, pirms rīcības plāna izveidošanas.

Ļaujiet man ātri uzskaitīt tā sauktās galvenās prioritātes, kurās jāpanāk progress. Tās ir minētas arī Komisijas 2010. gada novembra atzinumā. Tās ietver tiesiskuma nostiprināšanu, valsts pārvaldes reformu turpināšanu, kā arī valsts pārvaldes kapacitātes stiprināšanu, konstitūcijai atbilstoša vēlēšanu likuma pieņemšanu un plašsaziņas līdzekļu brīvības palielināšanu. Tas ir svarīgi ne tikai no tiesiskajā ziņā, bet arī liecina par iestāžu politisko briedumu. Turklāt ir ārkārtīgi svarīgi garantēt tiesisko statusu personām, kuras tika piespiestas atstāt mājas, un ievērot viņu tiesības, kā arī cīnīties par organizētās noziedzības un korupcijas izskaušanu. Mēs sagaidām no Melnkalnes nopietnu progresu arī šajā ziņā.

Lai spertu jebkādu nākamo soli stabilizācijas un asociācijas procesā kopumā, un konkrēti pievienošanās sarunu sākšanā, ir ļoti svarīgi, lai Melnkalne panāktu progresu šajās jomās un arī turpinātu pūliņus. Svarīgi, lai Melnkalne izpildītu savus pienākumus un spētu panākt reālus rezultātus.

Dāmas un kungi! Melnkalnei ir svarīga nozīme reģionu sadarbībā. Tā iesaistās ciešā sadarbībā ar kaimiņvalstīm, un mēs patiešām atzinīgi vērtējam tās konstruktīvo darbību reģiona stabilizēšanā un labu kaimiņattiecību veicināšanā, jo īpaši kā valstij, kas ir Dienvidaustrumeiropas sadarbības procesa prezidējošā valsts.

Turklāt Melnkalne ir jaunās reģiona sadarbības padomes, Cetiņes Parlamentārā foruma, kultūras un sadarbības darba grupas mājvieta. Integrācija nav iedomājama bez reģiona sadarbības, un Melnkalne šajā ziņā rāda piemēru.

Rezolūcija, ko pieņems Parlaments, ir reāla sasniegumu apzināšanās. Tā ir precīza atskaite par šī brīža situāciju un noderīgs ceļvedis kandidātvalsts uzdevumiem. Es apsveicu referentu, kā arī visus, kas aktīvi piedalījās dokumenta sagatavošanā.

Nobeigumā es vēlos uzmundrināt Melnkalni un Melnkalnes iestādes turpināt reformu centienus un uzdrošināties piepildīt savu iedzīvotāju cerības.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Man ir gods uzrunāt Eiropas Parlamentu saistībā ar Melnkalnes integrācijas procesu Eiropas Savienībā. Ļaujiet man turpināt prezidentūras teikto un apsveikt referentu par Melnkalni, Tannock kungu par viņa ziņojumu un izteikt pateicību visiem godājamajiem deputātiem, kas deva savu ieguldījumu. Parlamentam ir galvenā loma paplašināšanās politikā. Esmu pārliecināts, ka ar visu Eiropas iestāžu saskaņotu darbību mēs varam panākt vairāk.

Melnkalnes kopējais progress dalības Eiropas Savienībā kritēriju izpildē ir bijis ievērojams. Pieaug politiskais konsenss. Valsts ir panākusi svarīgu progresu, sakārtojot tiesisko regulējumu un iestāžu sistēmu. Tā ir arī stingri uzticīga reģiona sadarbībai. Ir vērā ņemama strukturālo ekonomisko reformu vēsture un progress lielākajā daļā acquis.

Eiropadomes lēmums piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu ir šo sasniegumu atzīšana un stingrs signāls, kas apstiprina Eiropas Savienības paplašināšanās politikas uzticamību. Šī valsts atrodas izšķirošajā posmā. Kandidātes statuss Melnkalnei ir liela atbildība. Melnkalnei ir vajadzīgi reāli rezultāti, lai tā spētu pāriet nākamajā posmā Eiropas integrācijā. Es ticu, ka Eiropas Parlamenta rezolūcija sūtīs pareizo signālu Melnkalnei, atzīstot līdzšinējos sasniegumus un arī stingri cerot, ka reformu process tiks turpināts ar apņēmību un ka visas galvenās problēmas Melnkalnes ceļā uz dalību Eiropas Savienībā tiks rūpīgi risinātas.

Es tikos ar jauno Melnkalnes premjerministru Igor Lukšić pagājušajā nedēļā. Viņa apņemšanās turpināt reformu procesu un stingrā apņēmība izpildīt galvenās prioritātes, kas minētas Komisijas atzinumā, ir uzmundrinoša. Pēc sabiedriskās apspriešanas ar pilsonisko sabiedrību un sarunām ar Komisijas dienestiem, 17. februārī valdība pieņēma rīcības plānu, lai risinātu prioritātes. Tagad ir svarīgi pievērsties īstenošanai un izveidot drošu sasniegumu vēsturi.

Galvenās prioritātes, kas noteiktas atzinumā, ir nozīmīgas, bet sasniedzamas, uzdevums, kas prasa visu Melnkalnes iesaistīto pušu apņemšanos. Iepriekšējās paplašināšanās ir parādījušas, cik svarīgi ir pievienošanās procesa sākumā risināt galvenos jautājumus, ievērojot politiskos kritērijus, kā arī 23. sadaļu. Melnkalnes pirmie vērā ņemamie sasniegumi šajā jomā, īpaši valsts pārvaldes politizēšanā, tiesu varas neatkarības stiprināšana un efektīva cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību vēlāk nodrošinās raitas sarunas un integrāciju Eiropas Savienībā.

Melnkalnei jāuzlabo vēlēšanu sistēma atbilstīgi EDSO/ODIHR un Venēcijas komisijas ieteikumiem. Parlamenta vajadzīgā stiprināšana ir svarīga Komisijas un Eiropas Parlamenta prioritāte. Efektīva atbilstība Eiropas standartiem cilvēktiesību jomā ir svarīga, jo īpaši attiecībā uz vārda brīvību un attiecībās ar pilsonisko sabiedrību. Vajadzīgi tālāki centieni stiprināt pretdiskriminācijas politiku, jo īpaši dzimumu vienlīdzību un mazāk aizsargāto grupu efektīvu aizsardzību. Ilgtspējīgi risinājumi vajadzīgi pārvietotajām personām.

Jārisina arī citi trūkumi, kas noteikti atzinumā un jūsu rezolūcijas projektā. Melnkalnei jāstiprina tās administratīvā kapacitāte un jāpilnveido sagatavošanās daudzās Eiropas Savienības acquis jomās. Melnkalnes nākotne nenoliedzami ir Eiropas Savienībā, un mums jārīkojas atbildīgi. Paplašināšanās politikas uzticamība ir balstīta uz to, ka paplašināšanās valstis ievēro nosacījumus attiecībā pret Eiropas Savienību un Eiropas Savienība ņem vērā savas saistības pret paplašināšanās valstīm.

Visu mūsu interesēs ir nodrošināt, ka Melnkalnes virzība uz Eiropas Savienību balstās uz pārliecinošiem sasniegumiem un konkrētiem rezultātiem. Melnkalnes šī gada veikums tiks vērtēts paplašināšanās paketē 2011. gada oktobrī. Tikai tad, kad Komisija būs noteikusi, ka Melnkalne ir sasniegusi vajadzīgo atbilstības pakāpi pievienošanās kritērijiem, jo īpaši septiņām galvenajām prioritātēm, kas paredzētas atzinumā, tā varēs ierosināt sarunu uzsākšanu.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Es pēdējo astoņpadsmit mēnešu laikā apmeklēju Melnkalni divas reizes kopā ar savu kolēģi Anna Ibrisagic no PPE kā ēnu referenti, lai izdarītu savu novērtējumu par valsts virzību, pirmkārt, uz kandidātvalsts statusu un tagad — uz perspektīvo dalību ES.

Mani ļoti pārsteidza visas Melnkalnes valdības centība un apņēmība. Lai cik maza tā būtu, tā noteikti strādā ļoti centīgi. Vēlos īpaši apliecināt cieņu bijušajam premjerministram Milo Ðjukanović un nesenajam viņa pēctecim Igor Lukšić, kuri abi ir bijuši pragmatiski un vienlaikus vienprātīgi savā pieejā un centienos vest savu valsti uz pievienošanos ES un NATO.

Tagad uz Melnkalni gulstas atbildība attaisnot ES cerības. Melnkalnes valdībai jo īpaši jārisina septiņas galvenās prioritātes, ko noteicis komisārs Š. Füle Komisijas atzinumā. Es jo īpaši uzsveru jautājumu par korupciju un organizēto noziedzību, kam ir skaidri un labi noteikti kritēriji progresa novērtēšanai.

Esmu gandarīts, ka pagājušajā mēnesī valdība pieņēma labi formulētu rīcības plānu kā atbildi uz šīm prioritātēm un prasībām. Manuprāt, Melnkalne tagad ir gatava sākt sarunas par dalību ES kā oficiāla kandidātvalsts, un interesanti, ka Komisijai jāuzstāj uz ievērojamu laika periodu starp oficiāla kandidātvalsts statusa piešķiršanu un sarunu uzsākšanu. Šai vilcināšanai nav ne attaisnojuma, ne acīmredzama pamata, kā es lasīju līgumos. Vēl svarīgāk, tas diez vai ir vispozitīvākais signāls, ko raidīt Podgoricai vai citām reģiona valstīm, piemēram, Maķedonijai, kas cītīgi strādā, lai iegūtu kandidātvalsts statusu.

Es tikai ceru, ka šī piespiedu gaidīšana, kas tagad ir nenovēršama un mulsinoša Melnkalnei, nemazinās valsts apņēmību saistīties ar Eiropas Savienību.

Melnkalni vajadzētu vērtēt tikai pēc nopelniem, faktiem un sasniegumiem. Tās gadījumu nevajadzētu saistīt ar progresu citās kaimiņvalstīs Rietumbalkānos. Melnkalne ir maza, bet skaista valsts, kas ir baudījusi ievērojamu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi kopš mierīgās šķiršanās no Serbijas. Tai ir maz, ja vispār ir, iekšējo etnisko vai reliģisko problēmu atšķirībā no lielākajām kaimiņvalstīm. Tai ir neliels robežstrīds ar Horvātiju, kas tiks miermīlīgi atrisināts Starptautiskajā Tiesā. Tā ir nesen noslēgusi un ratificējusi izdošanas līgumus ar Serbiju un Horvātiju cīņā pret organizēto noziedzību.

Tā balstās uz euro. Tā ir ieviesusi euro, lai gan nav euro zonā, ticiet vai nē. Tās ekonomika diemžēl nav daudzpusīga — paļaujoties galvenokārt uz tūrismu un vienu alumīnija kausētavu. Tai jārada vairāk darba vietu hidroelektrostacijās eksportam, un finanšu pakalpojumi var būt vēl viens risinājums.

Es personīgi joprojām esmu optimistisks attiecībā uz patiesi ļoti labajām ziņām Rietumbalkānos.

  Anna Ibrisagic, PPE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Kā ēnu referente par Melnkalni no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas, es vispirms vēlos pateikties Tannock kungam par izcilo sadarbību un ļoti rūpīgo un līdzsvaroto ziņojumu. Es vēlos aicināt manus kolēģus deputātus rīt atbalstīt šo ziņojumu.

Es jo īpaši vēlos uzsvērt faktu, ka man ir ļoti pozitīvs viedoklis par Eiropadomes 2010. gada decembra lēmumu piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu ar iespēju kļūt par ES dalībvalsti. Vienlaikus mums ir svarīgi pie tā neapstāties, bet ātri virzīties uz mērķi, kas ir ES dalībvalsts statuss Melnkalnei. Politiskā un ekonomikas stabilitāte, ko Melnkalne nepārtraukti ir parādījusi, kopš tā kļuva neatkarīga, ir milzīga. Šo valsti bieži raksturo kā veiksmes stāstu — un mēs to šodien dzirdējām arī no Padomes.

Tāpat kā Tannock kungs, es arī domāju, ka ir nožēlojami, ka kandidātvalsts statuss ir atdalīts no tiesībām sākt sarunas. Tādēļ uzskatu, ka Komisijai vajadzētu sākt pievienošanās sarunas pēc iespējas ātrāk un noteikt datumu, kad sākt šīs sarunas ar Melnkalni. Ir skaidrs, ka reformu procesam jāturpinās, piemēram, tiesiskuma jomā un attiecībā uz interešu konfliktu apkarošanu valsts pārvaldē, un ka jārisina Komisijas ieteiktās prioritātes, bet es tomēr vēlētos uzslavēt Melnkalnes valdību par pozitīvajām reformām, ko tai ir izdevies īstenot līdz šim.

Šodien plenārsēžu zālē kopā ar mums ir Melnkalnes vēstnieks, un es ceru un gaidu to dienu, kad mēs varēsim sveikt ne tikai vēstnieku, bet visu Melnkalni ES un Melnkalnes pārstāvjus šajā Parlamentā.

  Göran Färm, S&D grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlētos pateikties Tannock kungam par konstruktīvo sadarbību arī Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā. Esmu gandarīts, ka Melnkalne tagad var virzīties uz dalību ES. Esmu vienisprātis, ka Komisijai vajadzētu sākt pievienošanās sarunas pēc iespējas ātrāk, protams, pieņemot, ka Melnkalne turpina virzīties uz ES mērķiem.

Fakts, ka Melnkalnei tagad ir piešķirts kandidātvalsts statuss, sūta spēcīgu signālu par ES saistībām attiecībā uz visas bijušās Dienvidslāvijas nākotni ES. Tāpat kā Horvātija, Melnkalne var rādīt pārējām valstīm ceļu uz dalību ES. Attiecību atjaunošana ar ES ir galvenais faktors gan labklājībai, gan stabilitātei reģionā. Tas ir pilnīgi skaidrs.

Melnkalne ir maza, jauna un mierīga valsts, kas ir ļoti uzticīga reģiona sadarbībai. Tai ir labas attiecības ar kaimiņvalstīm un tādējādi labi priekšnoteikumi panākumiem gaidāmajās sarunās par dalību ES. Tomēr ir jomas, kas prasa enerģiskas reformas. Tiesiskā un administratīvā kapacitāte veidot pilnībā dzīvotspējīgu sabiedrību, kas balstās uz tiesiskumu, ir stiprināta, bet tā jāstiprina vēl. Korupcija un organizētā noziedzība ir bieži izplatītas, un tiesu sistēmai ir vajadzīga tālāka stiprināšana, lai atbilstu ES prasībām.

Esmu sagatavojis virkni grozījumu, lai norādītu, ka Melnkalnei jāstiprina arī sieviešu pozīcija, jānodrošina preses brīvība, darba ņēmēju un minoritāšu pamattiesības un jo īpaši jāattīsta pilsoniskā sabiedrība. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tās arī ir svarīgas jomas gaidāmajās sarunās ar ES. Es gaidu Melnkalnes dalību Eiropas Savienībā pēc iespējas drīzāk.

  Ivo Vajgl, ALDE grupas vārdā. – (SL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos apsveikt Tannock kungu par ziņojumu un sadarbību, ko viņš ir parādījis, to izstrādājot. Ja, pieņemot rezolūciju par Melnkalni, mēs vēlamies principā atjaunot apņemšanos turpināt Eiropas Savienības paplašināšanās procesu un dot visām mūsu kontinenta valstīm iespēju attīstīties Eiropas Savienības aizgādībā, tad mums, pirmkārt, jānodrošina šādu soļu izpilde vispirms Melnkalnei un tad arī Serbijai, Maķedonijai, Bosnijai un Hercegovinai, Albānijai, un, protams, neaizmirsīsim Turciju.

Melnkalnei tas nozīmētu, ka kandidātvalsts statusa piešķiršanai un principā lēmumam sākt sarunas vajadzētu sekot faktiskam sarunu sākumam. Tajā pašā laikā daudz vairāk darba gaida Melnkalnes valdību tiesību sistēmu saskaņošanā un administratīvās kapacitātes vairošanā. Cīņa pret korupciju visās tās dažādajās formās jāturpina un tai jābeidzas ar koruptīvajās praksēs iesaistīto sodīšanu.

Vienlīdzības un cieņas pret sievietēm nodrošināšana nav uzdevums, kas pelnījis uzmanību tikai šodien. Vārda brīvība, plašsaziņas līdzekļu neatkarība un minoritāšu aizsardzība ir vērtības, kas bez nosacījumiem jāievēro visām kandidātvalstīm dalībai Eiropas Savienībā.

Jaunajai Melnkalnes demokrātijai jānodrošina tās sabiedrībā pienācīga un nozīmīga vieta NVO. Komisāra kungs, vēlos pievērst jūsu uzmanību konkrētai vēlmei, kuru es dzirdēju, uzturoties Melnkalnē un runājot tur ar politiķiem. Ir svarīgi, lai attiecības starp Melnkalni un Serbiju veidotos, Serbijai necenšoties iejaukties kaimiņu attīstībā ar etnisko serbu partiju palīdzību. Šis domāšanas veids jau ir nodarījis lielu kaitējumu Dienvidaustrumeiropas vēsturē.

  Ulrike Lunacek, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, komisār! Es arī vēlos pateikties mūsu kolēģim Charles Tannock par ļoti labu un līdzsvarotu ziņojumu, un esmu gandarīta, ka mēs panācām vienprātību nožēlā par to, ka Melnkalnes kandidātvalsts statuss tiek atdalīts no sarunu sākšanas. Kā jau iepriekšējie runātāji minēja, es arī vēlētos, lai Melnkalne turpina virzību ar sarunām, un ceru, ka kavēšanās nebūs ilga. Esmu gandarīta dzirdēt arī no Ungārijas prezidentūras, ka viņi stingri atbalsta paplašināšanas procesu. Tādējādi es ceru, ka šogad tiks panākts progress — ne vēlāk kā pēc progresa ziņojuma. Melnkalne ir daudz sasniegusi pagātnē un pēdējos gados, bet vēl ir vairākas jomas, kas raisa bažas. Es vēlos minēt trīs: cīņa ar korupciju, diskriminācija un ekoloģijas jautājumi.

Esmu gandarīta, ka šajā ziņojumā cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību mēs arī prasām no valsts iestādēm, lai tās atturētos no spiediena izdarīšanas uz NVO un pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas izmeklē korupciju un organizēto noziedzību. Tām jābūt brīvām darīt savu darbu un atbalstīt valsti korupcijas un organizētās noziedzības izskaušanā.

Otrais aspekts ir pretdiskriminācija. Vēl ir daudzas grupas, kur, neraugoties uz labiem tiesību aktiem, pertdiskriminācija nedarbojas: romi, aškali un ēģiptieši, LGBT; mums Starptautiskajā sieviešu dienā jāpiemin arī dzimumu vienlīdzība.

Visbeidzot, attiecībā uz ekoloģijas jautājumiem Melnkalne konstitūcijā sevi definē kā ekoloģisku valsti, kas ir lieliski. Problēma ir, ka, neraugoties uz skaisto piekrasti un kalniem, ja netiks panākts labi pārredzams progress ar apkārtējās vides novērtējumu, tad šim skaistajam apvidum draud iznīcība. Tādēļ es ceru, ka šī valsts virzīsies tālāk, iesaistot pilsonisko sabiedrību, un tai būs pārredzami procesi ekoloģijas jomās, jo īpaši hidroelektrostacijās.

  György Schöpflin (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Esmu vienisprātis ar lielāko daļu runātāju par to, ka Melnkalne ir panākusi ievērojamu progresu ceļā uz integrāciju ES, neraugoties uz vājām sākuma pozīcijām. Tāpat kā pārējām bijušās Dienvidslāvijas republikām, tai ir bijis jātiek galā ar komunisma sabrukumu, kas notika vienlaikus ar valsts sabrukumu, tam sekojošo karu un tad jaunas sistēmas celšanu uz vecās drupām.

Tas nav viegls uzdevums, un dažas iepriekšējās sistēmas negatīvās iezīmes turpina dzīvot jaunās maskās. Tomēr svarīga ir jaunākas elites rašanās, kas ir uzticīga Eiropas nākotnei, kam noteikti palīdzēja nesekmīgā savienība ar Serbiju. Protams, problēmas paliek. Mēs esam dzirdējuši par dažām no tām, ar ko parasti ir bijis jācīnās bijušajām komunistiskajām valstīm: Korupcija, noziedzība, tiesu varas administrēšanas pārkāpumi, ne pārāk efektīvi valsts dienesti un tamlīdzīgi.

Šo un citu nepilnību labošana politiskajā, ekonomiskajā, tiesiskajā un administratīvajā sistēmā prasīs lielus pūliņus no valdības, un tai jābūt gatavai gan aktīvai, gan pasīvai pretestībai no pastāvošās sistēmas labuma guvējiem. Ikvienai bijušajai komunistiskajai valstij ir bijis jāsastopas ar līdzīgām grūtībām. Elites un sabiedrības viedokļa apņēmība piedāvāt Eiropas nākotni, iespējams, ir vienīgais vissvarīgākais faktors, kas nodrošinās Melnkalnes iespējamo pievienošanos ES.

  Monika Flašíková Beňová, (S&D) . – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas integrācijas procesa progress ir viens no pamata faktoriem, kas veicina Melnkalnes tālāko attīstību. Ekonomikas ziņā valsts ir sasniegusi noteiktu makroekonomiskās stabilitātes līmeni un arī ievērojami pavirzījusies to politisko kritēriju izpildē, kas noteikti augstākā līmeņa sanāksmē Kopenhāgenā vai Padomes sēdē Kopenhāgenā.

Tomēr mums jāizdara ievērojams spiediens, jo īpaši tiesiskuma stiprināšanas jomā — ieskaitot tiesu sistēmas reformas — un ir svarīgi turpināt arī centienus cīņā pret korupciju un organizēto noziedzību. Vēlams ir redzēt progresu valsts pārvaldes un vēlēšanu sistēmas reformās un spēcīgāku parlamenta lomu.

Uzsvars jāliek uz runas brīvības un plašsaziņas līdzekļu brīvības īstenošanu. Būtu vietā arī sadarboties ar pilsonisko sabiedrību un mēģināt risināt minoritāšu grupu, tostarp romu, diskrimināciju un sociālo un ekonomisko integrāciju. Reģionālā sadarbība un korektas kaimiņattiecības neapšaubāmi ir viens no pārējiem priekšnosacījumiem sekmīgam Eiropas integrācijas procesam.

Komisār, dāmas un kungi! Melnkalne ir pielikusi ievērojamus pūliņus, mēģinot izpildīt noteiktos kritērijus sekmīgai integrācijai Eiropas Savienībā, un tādēļ ir laiks apsvērt kandidātvalsts statusa piešķiršanu. Es uzskatu, ka tas tiks panākts.

  Eduard Kukan (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pateikties un apsveikt referentu Tannock kungu par izcilo ziņojumu un ļoti labu attiecīgās rezolūcijas sagatavošanu.

Melnkalne ir panākusi labu progresu integrācijas procesā. Šai valstij ir arī liela nozīme reģiona stabilitātes saglabāšanā. Tā ir uz pareizā ceļa, ko pagājušajā gadā apstiprināja Komisija un Padome, piešķirot Melnkalnei kandidātvalsts statusu. Es ceru, ka tā nodrošinās atlikušo kritēriju drīzu izpildīšanu pievienošanās sarunu sākšanai, lai šīs sarunas varētu sākt.

Līdz tam Melnkalnes valdībai jāpievēršas progresa panākšanai galvenajās jomās, kas ir skaidri norādītas. Apkoposim tās šādi: tiesiskums, cīņa pret korupciju un organizēto noziedzību, vēlēšanu tiesību akti, parlamenta uzraudzības lomas stiprināšana pret valdību un plašāka pilsoniskās sabiedrības iesaistīšana saskarsmē ar valdību, tiesu reforma ar tiesnešu un prokuratūras neatkarības nepārtrauktu stiprināšanu un darbs ar korupciju, kas traucē valsts iestāžu, ekonomikas un sociālo attīstību un valsts pārvaldes darbībai.

Visbeidzot, es priecājos redzēt, ka Melnkalne nepārtraukti virzās uz priekšu integrācijas procesā. Tādēļ es ceru, ka Padome lems par sarunu sākšanu ar šo valsti patiešām drīz.

  Zoran Thaler (S&D). – (SL) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, komisār Š. Füle! Es vēlos apsveikt referentu Tannock kungu par panākumu, kas ir rezolūcija par Melnkalni, par ko mēs balsosim rīt. Melnkalne ir Eiropas Savienības paplašināšanās procesa Rietumbalkānos lielākā cerība. Melnkalne ir valsts un sabiedrība bez objektīvām problēmām, kas varētu atturēt no tā, kas jāizdara, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībvalsti. Tomēr tās kaimiņvalstīm Bosnijai un Hercegovinai un Maķedonijai nav tā paveicies.

Eiropas Komisijas septiņas galvenās prioritātes ir skaidras, un es iesaku premjerministra Igor Lukšić valdībai apņēmīgi tās risināt un tādējādi sākt sarunas par Melnkalnes pilnīgu dalību. Darot to, valdībai jāpaļaujas uz Melnkalnes pilsonisko sabiedrību, brīvi domājošu inteliģenci un nevalstiskajām organizācijām. Kritiķi nav Melnkalnes ienaidnieki, neatkarīgi plašsaziņas līdzekļi nav ienaidnieki, bet vērtīgs resurss Melnkalnei. Acīmredzot galvenais paliek korupcijas un organizētās noziedzības apkarošana. Melnkalnes tautas dziesmas vārdiem sakot: „Melnkalne var būt maza, bet tā ir godājama un godīga.”

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Stabilitāte Rietumbalkānu reģionā vēl vairāk nostiprināsies, Eiropas Komisijai iesakot Melnkalni kā kandidātvalsti. Vienlaikus es vēlos minēt, cik svarīgi ir atbilst tieši Kopenhāgenas kritērijiem, kas ir galvenais nosacījums ES integrācijas progresam. Lai gan ir panākts liels progress, Melnkalnes vadībai vēl ir jāīsteno reformas galvenajās nozarēs. Piemēram, es uzskatu par savu pienākumu minēt Komisijas ziņojumu par korupcijas un nelegālu nodokļu darījumu izplatību. Domājot par to, vissvarīgākais pasākums ir radīt specializētu struktūru šo problēmu apkarošanai.

Taču minoritāšu tiesībām, un es jo īpaši domāju romu tiesībām, vēl nav vajadzīgā tiesību aktu pamata. Atsauce uz minoritāšu statusu pamatlikumā, kopā ar to tiesībām, būs pozitīva zīme Eiropas integrācijai. Es atzinīgi vērtēju Melnkalnes kā zaļās kustības vadītājas popularizēšanu. Viens no ES galvenajiem mērķiem ir apkārtējās vides aizsardzība. Šajā sakarā es vēlos pievērst uzmanību negatīvajai ietekmei, kāda ir plašam, slikti vadītam tūrismam. Vienas sekas var būt gaidāmo pievienošanās sarunu pagarināšana.

Nobeigumā es vēlos minēt, ka Melnkalnes izredzes ES integrācijā palīdz Eiropai vienoties ar tās pagātni visā Balkānu reģionā.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, Győri kundze, komisār! Esmu gandarīts, ka Ungārijas prezidentūra uzskata paplašināšanos Rietumbalkānu reģionā par vienu no saviem prioritārajiem uzdevumiem, un ticu, ka tas dos ievērojamu ieguldījumu Melnkalnes virzībai no kandidātvalsts statusa uz pievienošanās sarunu sākšanu galu galā. Mani kolēģi deputāti jau minēja, cik svarīga ir cīņa pret korupciju Rietumbalkānu valsts pievienošanās procesā, bet ir divas galvenās jomas. Viena ir kaimiņvalstu attiecību kvalitāte. Šajā ziņā Melnkalne ir darbojusies ļoti labi, parakstot nolīgumus ar Horvātiju un Serbiju.

Otrs ir minoritāšu jautājums. Melnkalnei ir priekšzīmīgs minoritāšu akts, kurš daudzos aspektos balstās uz pieredzi, kas gūta no manas dzimtās valsts Ungārijas vietējo minoritāšu pašvaldību modeļa. Tomēr man ar nožēlu jāatzīmē, ka šobrīd vēlēšanu likums izgāzās tieši neatrisinātās minoritāšu pārstāvniecības dēļ. Es ceru, ka mūsu Melnkalnes draugi atrisinās arī šo problēmu.

  Jan Kozłowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Vēlos sākt, apsveicot Melnkalni par kandidātvalsts statusa iegūšanu 2010. gada decembrī, lai pievienotos Eiropas Savienībai. Politiskais dialogs starp šo valsti un ES iestādēm jau ir ļoti pavirzījies, par spīti faktam, ka tas nav bijis ilgs. Pierādījumus Melnkalnes augstajam apņemšanās līmenim un politiskajai gribai veikt pārmaiņas var redzēt veidā, kā tā, piemēram, īstenoja reformas atbilstīgi Boloņas procesam vai uzlabojumos, ko tā veikusi darba tirgus funkcionēšanā.

Tomēr, kā izriet no Komisijas paziņojuma par Melnkalnes pieteikumu, pastāvīgais augstais bezdarba līmenis norāda uz neatbilstību starp pieejamajām un vajadzīgajām prasmēm, tādējādi atklājot izglītības sistēmas vājos punktus. Tādēļ Melnkalnei jāpieliek visi pūliņi, lai nodrošinātu, ka visām sociālajām grupām, tostarp sociālās atstumtības riska grupām, ir iespēja saņemt augstas kvalitātes vispārējo izglītību un apmācību, lai dotu iedzīvotājiem prasmes, kas palielina viņu nodarbinātības iespējas.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Šīs debates ir parādījušas, ka Melnkalne ir aizvien labāk sagatavota, lai pievienotos Eiropas Savienības struktūrām. Pats par sevi saprotams, ka tas ir svarīgi pašai Melnkalnei, bet es vēlos vērst jūsu uzmanību uz faktu, ka šim procesam ir arī divas citas dimensijas. Pirmā ir Eiropas dimensija, kas parāda, ka principi un vērtības, kas valda Eiropas Savienības rīcībā, joprojām ir pievilcīgi pārējai Eiropai. Otrā dimensija ir saistīta ar Balkāniem, jo šis process parāda citām Balkānu valstīm, pa kādu ceļu tās varētu iet un tām patiešām vajadzētu iet. Tas ir grūts ceļš, bet nav neiespējams.

Man ir viens ļoti ātrs jautājums: vai komisāram Š. Füle būtu iebildumi sniegt mums laika grafiku saistībā ar Melnkalnes izredzēm pievienoties ES? Liels paldies!

  László Tőkés (PPE). – Priekšsēdētājas kundze! Kā Rumānijas pilsonis ar stingru ticību pārticīgai, etniski daudzveidīgai sabiedrībai, kas balstās uz mierīgu līdzāspastāvēšanu un samierināšanu starp tautām, es atzinīgi vērtēju Melnkalnes centienus ievērot Kopenhāgenas kritērijus attiecībā uz demokrātiju garantējošo iestāžu stabilitāti un panākt atbilstību Eiropas un starptautiskajiem standartiem.

Melnkalne ir parlamentāra demokrātija, kas balstās uz konstitūcijas un tiesību aktu pamatu tiesiskumam, cilvēktiesībām un cieņu pret minoritātēm un to aizsardzību.

Tomēr tiesību aktu īstenošanā ir nopietnas nepilnības. Korupcija joprojām dominē, organizētā noziedzība turpina būt nopietna problēma un ir bažas par tiesu sistēmas efektivitāti.

Es mudinu Melnkalni turpināt konstruktīvo iesaistīšanos reģionālajā sadarbībā un divpusējo attiecību stiprināšanā ar kaimiņvalstīm.

  Katarína Neveďalová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Pagājušajā nedēļā notikusī komisāra Š. Füle vizīte rāda, ka Melnkalnes valdības uzticība Eiropas integrācijai ir patiesa un ir vislabākais ceļš valstij, kas virzās uz Eiropas Savienību.

Sociālās un politiskās pārmaiņas, kas notikušas Melnkalnē pēdējos gados, ir pozitīva zīme ne tikai ES, bet arī kaimiņvalstīm. Melnkalnes vadība ir ieguvusi atzinību arī no ANO saistībā ar daudzajām problēmām, ko tā ir spējusi atrisināt. Saskaņā ar ANO Attīstības programmas ziņojumu, Melnkalne ir spējīga izpildīt tūkstošgades attīstības mērķus, tostarp nabadzības izskaušanu, vispārēju pamatizglītību un zīdaiņu mirstības samazināšanu līdz 2015. gadam.

Melnkalnes premjerministrs Igor Lukšič savā nesenajā vizītē Briselē apgalvoja, ka Melnkalnes prioritātes ir dalība ES un NATO. Tādēļ es personīgi uzskatu Melnkalnes centienus par ārkārtīgi svarīgiem un pilnīgi atbalstu palīdzību un līdzekļus, ko ES nodrošina šai valstij, un esmu pārliecināta, ka tā iestāsies ES vistuvākajā laikā.

  Raffaele Baldassarre (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Lai gan līdz šim ir sasniegti daži izcili rezultāti ceļā uz Eiropas integrāciju, paliek dažas nepilnības demokrātiskas sistēmas attīstībā un pilnīgā tiesiskuma apstiprināšanā svarīgās jomās.

Par spīti progresam, kas panākts ar grozījumiem tiesību aktos par kriminālajām procedūrām un citos primārajos tiesību aktos, daži aspekti joprojām ievērojami atpaliek no grafika. Es jo īpaši domāju par steidzamo vajadzību nodrošināt tiesu varas atbildību un efektivitāti, kā arī tās pārredzamību, nemaz nerunājot par valsts prokurora biroju, un tās neatkarību no politiskas intervences.

Šajā ziņā nepieciešamas būtiskas izmaiņas tiesnešu un valsts prokuroru iecelšanas procedūrā, pieliekot punktu praksei, kad viņu iecelšana notiek tikai parlamentā un valdībā.

Nobeigumā (…) uzlabot piekļuvi tiesai un bezmaksas juridiskajai palīdzībai.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Pievienošanās kandidātvalsts statusa iegūšana Melnkalnei ir Eiropas Savienības „atvērto durvju” politikas rezultāts, kam ir bijusi labvēlīga ietekme ne tikai Austrumeiropā, bet arī Rietumbalkānos, kā tas ir šajā gadījumā. Melnkalne ir uzsākusi ceļojumu, kas nebūs ne viegls, ne vienkāršs, bet tam ir pievienošanās izredzas un ceļvedis, un tā var gūt labumu no to valstu pieredzes reģionā, kuras ne pārāk sen ir pabeigušas pievienošanās ceļu. Ir svarīgi, ka nākamais valsts ziņojums ir pozitīvs un ļauj faktiski sākt pievienošanās sarunas.

Es ticu, ka Eiropas Savienība ir sekmīgi devusi izšķirošu ieguldījumu samierināšanas procesā bijušajā Dienvidslāvijā. Kad visas valstis, kas izveidojās pēc Dienvidslāvijas Federācijas sabrukuma, būs uzņemtas Eiropas Savienībā, tas noslēgs pēdējās vardarbīgās pagātnes rētas, kas joprojām ir strīda jautājums visai Eiropas sabiedrībai. Es vēlu Melnkalnes tautai panākumus centienos modernizēt valsti, lai atbilstu pievienošanās nosacījumiem.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Bija cerība, ka vīzu liberalizācija Serbijai, Melnkalnei un Maķedonijai stimulēs tūristus un uzņēmējus vairāk izmantot šo iespēju. Tā vietā mēs esam redzējuši ekonomisko migrantu skaita pieaugumu. Šajā sakarā informācijas kampaņas šajās valstīs neapšaubāmi ir svarīgas, lai mēs varam skaidri pateikt, ka tūrista vīza nav ekvivalents patvērumam vai darbam ES. Fakts, ka ES vajadzēja izmantot spiedienu, lai slēgtu tā sauktās ceļojumu aģentūras, kas specializējās emigrācijā uz ES, parāda informētības trūkumu attiecībā uz šo problēmu. Mums būs jāgaida un jāskatās, cik efektīva būs plānotā agrīnās brīdināšanas sistēma masveida kustībām saistībā ar romu problēmu.

Šķiet, ka daudzi cilvēki uzskata, ka viņu nākotne nav viņu mītnes zemēs Balkānos, piemēram, Melnkalnē, bet vēlas izmantot savu jauniegūto ceļošanas brīvību, lai nelegāli iebrauktu ES. Tomēr viņiem nav tiesību piekļūt ES sociālās drošības sistēmām.

Melnkalnei ir svarīgi pielikt lielākus pūliņus, lai ieviestu ES standartus tādās jomās kā tiesiskums, korupcijas apkarošana un minoritāšu aizsardzība, lai izveidotu Eiropas perspektīvu.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Mūsu diskusija ir izrādījusies produktīva, apstiprinot nākamos soļus, kas nepieciešami Melnkalnei, lai sasniegtu tālāku progresu Eiropas Savienības ceļā. Kā atzīts rezolūcijas projektā, par kuru mēs diskutējām šodien, un Komisijas pagājušā gada novembra atzinumā, Melnkalne ir sasniegusi daudz, bet tai jāpanāk daudz vairāk.

Valsts tagad atrodas izšķirošajā posmā. Melnkalnei ir vajadzīgi reāli rezultāti, lai tā spētu pāriet uz nākamo posmu Eiropas integrācijā. Iespējas, ko radījis kandidātvalsts statuss, nevajadzētu pazaudēt, tās jāturpina ar apņēmību. Mērķi ir labi zināmi: Melnkalnes ziņā ir sasniegt prasītās prioritātes un, esot gatavai, iesaistīties sarunu procesā. Melnkalnes progresa ātrums uz dalību Eiropas Savienībā ir atkarīgs no tās sasniegumiem, un tam vajadzētu izskaidrot manu šaubīšanos, prognozējot paplašināšanās kalendāru, kā daudzi no jums lūguši man to darīt. Taču es ticu, ka ar mūsu atbalstu, bet galvenokārt ar savas tautas apņēmību, Melnkalne var panākt reālu progresu virzienā uz Eiropas Savienību.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisār, dāmas un kungi! Vispirms es gribu pateikties jums par ārkārtīgi auglīgo diskusiju. Ir uzmundrinoši redzēt, ka Eiropas Parlaments turpina no sirds atbalstīt Melnkalnes centienus integrēties Eiropā. Vēlos vēlreiz apgalvot, ka bažas un uzdevumi, ko jūs minējāt šajās debatēs, ir nepārtrauktā dialoga starp ES institūcijām par Melnkalnes Eiropas perspektīvām darba kārtībā, un mēs pieliekam visas pūles, lai tās pienācīgi risinātu.

Ir bijuši daudzi minējumi un jautājumi par to, kas notiek laikā starp kandidātvalsts statusa piešķiršanu un pievienošanās sarunu sākšanu, proti, kāpēc mēs nesākam sarunas nekavējoties. Iespējams, ka jūs arī esat informēti, un to minēja gan komisārs, gan es, ka tagad, kad Melnkalne ir ieguvusi kandidātvalsts statusu, Komisija ir izvirzījusi nosacījumus, kas tai jāizpilda. Ir septiņi šādi nosacījumi, tostarp tiesiskums, pasākumu veikšana pret organizēto noziedzību, cīņa pret korupciju utt., un Komisija novērtēs šajās jomās panākto progresu, kas pēc tam rudenī tiks iesniegts Padomei, pēc kura mēs spēsim pieņemt lēmumu, vai esam sasnieguši posmu, kurā varam sākt sarunas.

Es vēlreiz pateicos jums par debatēm un esmu pārliecināta, ka tās arī pierāda, ka Eiropas Parlaments ir gatavs raidīt pozitīvu signālu Rietumbalkānu reģionam. Signālu, kas pierāda, ka paplašināšanās process notiek, ka tas joprojām pastāv un tam ir jābūt uzticamam. Tas nozīmē, ka katras reģiona valsts progress balstās uz personalizētu pieeju un ir saistīts ar sasniegumiem. Melnkalnes gadījumā tas attiecas uz šeit runāto, Serbijas gadījumā tas nozīmē, ka atbildes uz saņemto anketu ir sagatavotas un tagad tās vērtēs Komisija, un Horvātijas gadījumā tas nozīmē, ka valstij jāpabeidz mājasdarbs un visos veidos jānodrošina, ka sarunas var pabeigt Ungārijas prezidentūras laikā. Šādā veidā process paliek uzticams, un mēs varam nodrošināt, ka mūsu tiešie kaimiņi, šīs īstās Eiropas valstis, paliek uz pareizā ceļa un ka tās spēs pievienoties ES, kad būs sasniegušas pienācīgo gatavības pakāpi.

  Priekšsēdētāja. – Esmu saņēmusi vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks trešdien, 2011. gada 9. martā.

(1) Sk. protokolu.