Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 8. marts - Strasbūra

16. ES stratēģija romu integrācijai (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A7-0043/2011) par ES stratēģiju romu integrācijai (2010/2276(INI)), ko Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas vārdā sagatavojusi Járóka kundze.

  Lívia Járóka, referente. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties visiem kolēģiem Eiropas Parlamentā un arī visām pilsoniskās sabiedrības organizācijām par atbalstu un vērtīgo ieguldījumu, izstrādājot šo sarežģīto ziņojumu.

Ja drīkstu, es gribētu personiski pateikties saviem kolēģiem birojā, savam politiskajam padomniekam LIBE komitejā, kurš nodarbojas ar šo stratēģiju jau vairākus gadus, un sava biroja pēdējo gadu vadītājam, kurš ir cīnījies kopā ar mani.

Esmu pateicīga arī savai ģimenei, kas ļāva man būt šīs cīņas priekšgalā — cīņas, kas galu galā ir devusi rezultātu. Mēs esam panākuši vienošanos, ietverot sešas politiskās grupas, 27 dalībvalstis un piecas ļoti svarīgas parlamentārās komitejas. Šajā saistībā es uzskatu, ka mēs varam raidīt tādu signālu Komisijai, Padomei un dalībvalstīm, ar kuru ir jārēķinās, un tādējādi mēs esam spēruši lielu soli tuvāk ES līmeņa mērķim samazināt mūsu kontinenta lielākās etniskās minoritātes nabadzību un sociālo atstumtību.

Ievērojama daļa Eiropas romu dzīvo tik sliktos apstākļos — praktiski pilnīgi atrauti no tautsaimniecības, kā dēļ viņiem ir liegtas galvenās cilvēktiesības — ka sociālās integrācijas veicināšana ir jāuzskata nevis par pasākumu vispārējas politikas sistēmas īstenošanas kontekstā, bet gan par pasākumu, kas ļautu novērst vienu no milzīgākajām plaisām konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību ievērošanā Eiropā.

Tādēļ ES līmeņa pasākumiem Eiropas romu nabadzības un sociālās atstumtības novēršanai galvenokārt jābūt vērstiem uz pamattiesību — tiesību uz nodarbinātību, mājokli, veselības aprūpi un izglītību — nodrošināšanu un veicināšanu.

Es vēlos īsi izklāstīt svarīgākos sava ziņojuma principus un ieteikumus. Pats galvenais, šai stratēģijai jābūt iekšējai ES stratēģijai, tāpēc prioritāro jomu un mērķu pārraudzība jāīsteno Kopienas struktūrām, un tai nekādā gadījumā nebūtu jārada šķelšanās ES, izraisot domstarpības starp dalībvalstīm. Gluži pretēji; jaunas iestādes izveide šīs stratēģijas koordinēšanai un uzraudzībai būtu nevajadzīga un radītu liekas izmaksas.

Uzraudzības, saskaņošanas un kontroles funkcijas jāveic Komisijai, un šajā saistībā būtu vērts apsvērt darba grupas romu jautājumos kā pastāvīgas struktūras saglabāšanu.

Komisijai būtu katru gadu jāsniedz ziņojums par progresu stratēģijas īstenošanā, jānovērtē rezultāti un jāiesniedz Padomei priekšlikumi par uzlabojumiem. Šajā saistībā varētu izstrādāt vienotā tirgus rezultātu novērtējumam līdzīgu mehānismu — Eiropas romu stratēģijas rezultātu novērtējumu.

Ievērojamu praktisku labumu dotu arī tas, ja tiktu iecelta administratīva iestāde vai valdības amatpersona, kas darbotos kā valsts kontaktpunkts stratēģijas mērķu īstenošanai, kā arī sniegtu padomus un idejas Komisijas uzraudzības stratēģijai.

Šajā stratēģijā jāņem vērā arī atstumtības teritoriālais aspekts, jo sociāli nelabvēlīgie apstākļi ģeogrāfiskā ziņā dalībvalstīs nav vienādi, bet nabadzība un sociālā atstumtība ir koncentrēta mazāk attīstītajos mikroreģionos, kurus daudzās jaunajās dalībvalstīs apdzīvo galvenokārt romu kopiena.

Lai sagatavotu reālistisku progresa analīzi un ievērotu efektīvas uzraudzības prasības, būtiski svarīgi ir kopīgi, salīdzināmi un uzticami rādītāji. Sociālās un teritoriālās atstumtības mērīšanai, kā arī panāktā progresa novērtēšanai es iesaku pieņemt Lākenes deklarācijā noteiktos rādītājus un tos papildinošos elementus.

Ir vajadzīga visu Eiropu aptveroša krīžu karte, kas ļautu novērtēt un noteikt šos mikroreģionus, pamatojoties uz tiem raksturīgajām pazīmēm.

Daļa kohēzijas budžeta nākamajā daudzgadu finanšu shēmā būtu jānodala kā šīs stratēģijas izpildes rādītāju rezerve. Tas varētu nodrošināt būtiskus līdzekļus un izšķirīgus stimulus stratēģijas īstenošanai, piešķirot līdzekļus uz konkurētspējīgiem nosacījumiem, pamatojoties uz šādu kritēriju: kā ierosinātais projekts vai iejaukšanās atbalsta un īsteno šīs stratēģijas mērķus.

Šādā veidā, no vienas puses, būtu iespējams atkāpties no ierastās prakses, kad lieli ieguldītāji palielina savu peļņu no neizmatotajiem līdzekļiem, un, no otras puses, varētu izveidot tiešu saikni starp finansējuma piešķiršanu un gūtajiem rezultātiem.

Šie ir principi un prioritātes, kas, manuprāt, Eiropas romu stratēģijai ir jāstiprina, un es ar nepacietību gaidu jūsu komentārus par manu ziņojumu.

(Aplausi)

  Zoltán Balog, Padomes priekšsēdētājs. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāri, dāmas un kungi! Ungārijas prezidentūra uzskata, ka jautājums par romu integrāciju ir ļoti svarīgs, un ir pateicīga Eiropas Parlamentam par aktīvo atbalstu šajā jautājumā.

Neaizmirsīsim par to, kas šajā gadījumā ir likts uz spēles. Mēs runājam par daudzu miljonu Eiropas iedzīvotāju, kuriem ir tiesības uz tādām pašām iespējām kā jebkuram citam, dzīves izredzēm, un mūsu sabiedrība nevar atļauties ignorēt viņos mītošo potenciālu. Tāpēc, es vēlos jūs apsveikt par lielisko rezolūcijas projektu, kuru jūs gatavojaties pieņemt un kuru es stingri atbalstu. Arī mūsu mērķis ir nodrošināt, lai solījumiem sekotu darbi.

Visā pasaulē 8. aprīlī tiek svinēta Starptautiskā romu diena. Šajā dienā Ungārijas prezidentūra Budapeštā rīkos Integrētās Eiropas platformas romu iekļaušanai piekto sanāksmi, kurā, esmu pārliecināts, piedalīsies arī daudzi no jums. Šā pasākuma svarīgākais notikums būs Komisijas stratēģiskais paziņojums par šo tematu, un mēs lūdzam Járóka kundzi iepazīstināt pasākuma dalībniekus ar galvenajiem rezolūcijas punktiem.

Pēc tam Ungārijas prezidentūra sagatavos Padomes secinājumu projektu, kuru, mēs ceram, Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padome pieņems savā 19. maija sanāksmē. Šajos secinājumos tiks aplūkots tikai romu integrācijas jautājums, un mēs centīsimies stiprināt sadarbību starp ES un tās dalībvalstīm attiecībā uz romu ekonomisko un sociālo integrāciju.

Papildus mēs plānojam organizēt viedokļu apmaiņu par Komisijas idejām arī citās Padomes struktūrās, un maija beigās Vispārējo lietu padome rīkos politiskas debates, gatavojoties Eiropadomes jūnija sanāksmei.

Lai gūtu panākumus, mums ir jāatmet visi stereotipi, vispārinājumi un aizspriedumi. Mums jāapzinās, ka romu dzīves apstākļi nebūt nav visur vienādi. Turklāt ir jāpatur prātā viņu sociālās atstumtības vēsturiskie iemesli. Ne visi iedzīvotāji vienādā mērā gūst labumu no tām priekšrocībām, ko rada politiskās pārmaiņas un pāreja uz tirgus ekonomiku Centrāleiropā un Austrumeiropā. Šajā pašā pēdējo 20 gadu periodā liels skaits romu ir nonākuši sabiedrības perifērijā.

Pašlaik ir īpaši svarīgi stingri nosodīt jebkuru agresiju, kuras pamatā ir rasistiski motīvi, neatkarīgi no tā, kas to īsteno. Sarežģītā ekonomiskajā situācijā neaizsargātās sabiedrības grupas kļūst vēl mazāk aizsargātākas, un bieži vien meklē sava posta cēloņus viena otrā. Taču mums ir kopīgas vērtības un līdzekļi, lai tās aizstāvētu, jo pirms vairāk nekā desmit gadiem Padome ir pieņēmusi direktīvas, aizliedzot rasu diskrimināciju.

Sevišķi atzinīgi es vērtēju to, ka īpaša uzmanība ir pievērsta segregācijas izskaušanai. Segregācija rada „apburto loku” un izraisa sabiedrības šķelšanos. Un Esmu arī gandarīts, ka rezolūcijā pievērsta uzmanība arī dzimumu līdztiesībai. Vēlos jums atgādināt par senāku rezolūciju attiecībā uz romu sieviešu stāvokli, ko Parlaments pieņēma 2006. gadā. Visām sievietēm ir jābūt iespējai attīstīt savas spējas. Ir arī jāpalielina romu sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanā. Dāmas un kungi! Referente par šo tematu, Lívia Járóka kundze, var iedvesmot mūs visus arī šajā saistībā — sievietes jo īpaši, bet arī vīriešus.

Es gribētu vēlreiz pateikties Járóka kundzei un jums visiem par piedalīšanos šajā svarīgajā procesā, un vēlos jums vēlreiz atgādināt, ka Ungārijas prezidentūra ir apņēmusies panākt būtiskus rezultātus šajā jomā. Es aicinu jūs visus palīdzēt šajā darbā.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienība, kā jūs zināt, ir izveidota, pamatojoties uz tiesībām un vērtībām, un to vidū ir minoritāšu aizsardzība, brīvas pārvietošanās princips un diskriminācijas aizliegums — tas viss pilnīgi attiecas uz romiem.

Romu sociālā un ekonomiskā integrācija, manuprāt, ir ne tikai morāls pienākums, bet tas arī, kā Parlamenta ziņojumā pareizi norādīts, atbilst mūsu Eiropas sabiedrības ekonomiskajām interesēm. Tā ir ES prioritāte, un tās īstenošanai vajadzīga valstu un vietējo iestāžu, pilsoniskās sabiedrības un ES iestāžu apņēmība un kopīgi centieni.

Es vēlos apsveikt Lívia Járóka kundzi par lielisko darbu, ko viņa ir veikusi. Viņa to ir darījusi, cenšoties iesaistīt visu Parlamentu un sagatavot tādu priekšlikuma dokumentu, kas atspoguļo visu politisko partiju parlamentāriešu jēgpilnu ieguldījumu, un es domāju, ka tas ir reāls sasniegums. Tas mums palīdzēs, Járóka kundze, panākt, lai romu integrācija arī turpmāk būtu svarīga prioritāte politiskajā darba kārtībā. Tas palīdzēs mums īstenot pasākumus, kas nepieciešami romu situācijas uzlabošanai un viņu sociālajai un ekonomiskajai integrācijai sabiedrībā.

Es vēlos sniegt jaunāko informāciju par pašreizējo situāciju. Kā jūs, iespējams, atceraties, 2010. gada 7. aprīlī Komisija pieņēma paziņojumu par romu sociālo un ekonomisko integrāciju Eiropā — tas bija vēsturē pirmais politikas dokuments, kas veltīts īpaši romiem.

Paziņojumā bija ietverts konkrēts rīcības plāns, lai palīdzētu dalībvalstīm efektīvāk īstenot politiku attiecībā uz romu integrāciju un noteikt galvenās problēmas, kas būs jārisina: diskriminācija, nabadzība, zems izglītības līmenis, šķēršļi dalībai darba tirgū, izmitināšana, segregācija un tā tālāk. Pēc tam Komisijas iekšējā darba grupa romu jautājumos, kas tika izveidota 2010. gada 7. septembrī, sagatavoja novērtējumu, kurā ļoti skaidri bija parādīts, ka nav nekādu pierādījumu tam, ka dalībvalstīs būtu ieviesti stingri un saskaņoti pasākumi, lai risinātu tās sociālās un ekonomiskās problēmas, ar ko saskaras liela daļa ES romu tautības iedzīvotāju.

Šī situācija ir nepieņemama un nav ilgtspējīga, tāpēc Komisija strādā pie valstu stratēģiju romu integrācijai sistēmas Eiropas Savienības līmenī, ar kuru tā nāks klajā aprīļa sākumā. Parlaments ir prasījis izstrādāt ES stratēģiju, un Komisija ir reaģējusi uz šo pieprasījumu. Domāju, mēs visi esam vienisprātis, ka mums ir vajadzīga efektīva politikas plānošana un īstenošana, ka mums ir vajadzīga stratēģiska pieeja. Domāju, mēs esam vienisprātis arī jautājumā par to, ka par romu tautības iedzīvotājiem galvenokārt ir atbildīgas tās dalībvalstis, kuru teritorijā šie romu iedzīvotāji pārvietojas, un tieši tādēļ Komisija izstrādā šo ES sistēmu, kas ir apvienota ar valstu stratēģijām romu integrācijai, jo tās abas ir vajadzīgas: mums ir jāzina, kurās jomās mēs darbosimies kopā, un mums jāzina jomas, kurās darbosies katra atsevišķā dalībvalsts, lai pielāgotu konkrēto politiku romu problēmām attiecīgajā dalībvalstī.

ES sistēma, kas tiks iesniegta aprīlī, būs pamatota uz jūsu rezolūciju, Járóka kundze, uz Komisijas darba grupas romu jautājumos rezultātiem, kā arī, protams, uz plašo ieguldījumu, ko devušas dalībvalstis un pilsoniskā sabiedrība. Lai panāktu reālus rezultātus, ir vajadzīgas konkrētas darbības un skaidra apņemšanās labāk izmantot dažādos pieejamos tiesību un finanšu instrumentus. Es par to ilgi nerunāšu, jo par šo dokumentu ir atbildīgs mans kolēģis Andor kungs, taču stratēģija „Eiropa 2020” bruģē jaunu ceļu konsekventām darbībām ekonomikas un sociālajā jomā attiecībā uz sabiedrības atstumtajām grupām, un ir zināms, ka nabadzība ir ļoti smaga Eiropā lielākās minoritātes problēma. Tādējādi ir vajadzīga mērķtiecīga rīcība gan valstu, gan ES līmenī.

Komisija arī uzskata, ka ir ļoti svarīgi mācīties no pagātnes kļūdām un nodrošināt, lai visu ieinteresēto pušu — no ES līdz pat vietējam līmenim — centieni būtu ļoti labi saskaņoti. Šā koordinācijas darba veikšanai mums ir Eiropas platforma romu iekļaušanai, kas ir unikāls mehānisms visu ieinteresēto pušu iesaistīšanai. Es domāju, ka nākotnē būtu svarīgi stiprināt šīs platformas nozīmi.

Es arī ar lielu interesi ieklausījos Parlamenta ierosinājumā izveidot valsts kontaktpunktu, un, gatavojot ES sistēmu, mēs to apsvērsim. Es gribētu arī jums apliecināt, ka sistēmas izstrādāšanā Komisija īpašu uzmanību pievērsīs vajadzībai uzraudzīt notikumus, procesu un progresu uz vietas, un šajā saistībā es vēršos pie Parlamenta. Šis nedrīkst būt gadījums, kad Parlaments sagatavo ļoti labu ziņojumu un Eiropas Savienība pēc tam izstrādā interesantu sistēmu; šim ir jābūt nepārtrauktam darbam un izmērāmam darbam, lai mēs varētu redzēt, kurp mēs virzāmies, un šajā saistībā mēs turpināsim cieši sadarboties ar dalībvalstīm un ar Parlamentu, kā arī ar visām ieinteresētajām pusēm.

(Aplausi)

  László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejai par tās izcilo darbu pie ES stratēģijas romu integrācijai un apsveikt referenti Lívia Járóka kundzi par iespaidīgo atbalstu, kādu Parlaments ir izrādījis šim ziņojumam.

Šis ziņojums ir gan lietderīgs, gan iepriecinošs. Tas ir lietderīgs, jo tas veicina pašreizējās debates par romu tautības iedzīvotāju turpmāku integrēšanu ekonomikā un sabiedrībā. Tas ir iepriecinošs, jo tas liecina par to, ka Komisija un Parlaments ir strādājuši vienā virzienā un ka mūsu viedokļi par turpmāko virzību lielākoties saskan.

Pirmkārt, Komisija piekrīt, ka romu jautājums ir viena no svarīgākajām stratēģiskajām problēmām, ar ko saskaras Eiropa, un vienlaikus tas nodrošina vienu no daudzsološākajām iespējām šim kontinentam. Runājot par iespējām, mēs domājam arī ekonomiskās iespējas. Šajā gadījumā līdztekus morālajam pienākumam patiešām pastāv arī sociāla un ekonomiska nepieciešamība.

Otrkārt, Parlamenta ziņojumā pārliecinoši ir parādīts, ka jāieņem visaptveroša pieeja romu sociāli ekonomisko problēmu risināšanai. Ziņojumā ir ieteikts pievērst pastiprinātu uzmanību vairākām prioritārām jomām, piemēram, izglītībai, nodarbinātībai, mājokļu nodrošināšanai un veselības aprūpei. Šī jomas patiesi ir izšķiroši svarīgas veiksmīgai romu tautības iedzīvotāju integrācijai.

Treškārt, es atzinīgi vērtēju to, ka ziņojumā ir uzsvērts, cik svarīga ir ES finansējuma izmantošana visatbilstošākajā veidā. Ir būtiski atbalstīt politiku ar pietiekamiem finanšu līdzekļiem. Lai gan mēs esam panākuši progresu šajā jomā, vēl ir daudz jādara.

Ceturtkārt, es piekrītu Parlamentam, ka ir jāizveido spēcīgs mehānisms romu integrācijai paredzēto valstu stratēģiju uzraudzībai.

Visbeidzot, es ņēmu vērā to, ka ziņojumā ir atbalstīta galvenās uzmanības pievēršana nabadzības teritoriālajai dimensijai un jo īpaši tas attiecas uz mazāk attīstītajiem mikroreģioniem. Komisija rūpīgi izpētīs šo interesanto priekšlikumu.

Ir skaidrs, ka daudzas dalībvalstis nespēs panākt pietiekamu progresu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanā, ja tās neveiks konkrētus pasākumus romu integrācijas uzlabošanai. Tāpēc ir pēdējais laiks apņēmīgi rīkoties gan valstu, gan ES līmenī. Lai gan par stratēģiju romu integrācijai izstrādi un īstenošanu atbildīgas ir galvenokārt dalībvalstis, ES var reāli tās atbalstīt. Mums jānodrošina, lai centieni visos līmeņos būtu daļa no saskaņotas un konsekventas politikas sistēmas.

Esmu pārliecināts, ka ES sistēma attiecībā uz valstu stratēģijām romu integrācijai — kuru, kā priekšsēdētājas vietniece jau teica, Komisija iesniegs aprīlī — dos iespēju ES iestādēm un visām ieinteresētajām pusēm apvienot spēkus un panākt jūtamas atšķirības Eiropas romu tautības iedzīvotāju dzīvē.

  Kinga Göncz, Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas atzinuma sagatavotāja. – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos sākt savu runu ar kādu stāstu. Ungārijas tiesa József B. un viņa sievai 2009. gadā piesprieda 10 mēnešu cietumsodu par nepilngadīgo aizskārumu. Viņu noziegums bija tas, ka viņu divi bērni neapmeklēja skolu. Taču laikā, kad bērni apmeklēja skolu, viņus regulāri sūtīja mājās, jo bērni skolā ieradās netīri un dubļainās kurpēs. Romu kolonijā, kur viņi dzīvo, nav asfaltētu ceļu, un bērniem katru dienu bija jābrien pa pļavu, tāpēc skolā viņi nokļuva ar dubļainām kājām. Cik ilgi vien spēja, bērni pacieta pazemojumu, ka viņi tiek rāti un sūtīti mājās, taču galu galā viņi sāka izvairīties no skolas arvien biežāk, par ko viņu vecākiem tika piespriests cietumsods.

József B. un viņa sievas bērni nekavēja skolu tādēļ, ka viņi negribēja mācīties. Drīzāk tie bija viņu apstākļi, kas neļāva viņiem mācīties. Bez atbilstīga apģērba un apaviem, bez ūdens un elektrības mājās, un bez skolas piederumiem viņiem nebija iespējas pabeigt pat pamatskolu. Palīdzēšana kopienām, kuras atrodas daudzējādā ziņā nelabvēlīgā situācijā, panākt uzlabojumus ir sarežģīts process, ko var īstenot tikai soli pa solim — ilgā laika posmā un ievērojot vietējās vajadzības.

Eiropa šajā procesā var palīdzēt, nosakot uz reāliem datiem pamatotus mērķus, nodrošinot nepieciešamos instrumentus, aicinot dalībvalstis atskaitīties par izvirzīto mērķu sasniegšanu un uzraugot izmaiņas romu situācijā. Eiropa arī izstrādā mazāk birokrātiskas, ātrākas un pārredzamākas metodes nekā iepriekš, tādējādi atbalstot atsevišķas kopienas ilgtermiņā, līdz tās patiešām var nodrošināt pašas savas vajadzības.

Nepietiek ar to, ka tiek izveidota skola József B. bērniem. Viņiem ir nepieciešams arī darbs, lai nopelnītu iztiku, un vecākiem ir jābūt iespējai pabarot un apģērbt savus bērnus un nodrošināt viņiem izglītību. Ir vajadzīgi piemēroti mājokļu nodrošināšanas nosacījumi, lai tur būtu apgaismojums un apkure un lai bērni varētu sagatavoties skolai. Ir vajadzīgi caurbraucami ceļi, kas nodrošinātu piekļuvi skolai un darba vietai. Un ir nepieciešami arī līdzjūtīgi vārdi, kas varētu palīdzēt aizmirst pazemojumus.

Eiropas romu stratēģija neizraisīs tūlītējas pārmaiņas, taču tā radīs iespēju mainīt situāciju. Patiesībā jautājums ir šāds: vai mēs varam izveidot tādus noteikumus un nosacījumus, kas var palīdzēt tiem, kuri nespēj konkurēt cīņā par resursiem, kuri tik tikko spēj aizstāvēt savas intereses. Ir jāgarantē nediskriminējoša attieksme — un ne tikai darba tirgū, bet arī visās sabiedriskās dzīves jomās. Ir jālikvidē segregācija pilsētās un skolās, ir jārada reālas iespējas un ir jāiesaista romu kopienas Eiropas, dalībvalstu un vietējā līmenī. Un, galu galā, politiskā apņemšanās ir nepieciešama ikvienam, kurš var palīdzēt uzlabot pašreizējo situāciju arī Eiropas līmenī.

Nepietiek ar to, ka tiek nodrošināta sistēma dalībvalstu stratēģijām par romu tautības iedzīvotājiem, ir vajadzīga arī pienācīga romu Eiropas stratēģija ar Eiropas līmeņa atbildību, vienlaikus, protams, neapšaubot arī dalībvalstu atbildību. Es aicinu Komisiju un Padomi pilnīgi iekļaut šīs parlamentārās rezolūcijas saturu savos dokumentos un regulāri ziņot Parlamentam par jebkādu progresu.

  Andrey Kovatchev, Reģionālās attīstības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Es apsveicu Járóka kundzi par lielisko sadarbību. Aptuveni 12 miljonu Eiropas Savienības romu integrāciju nevar panākt, ja to nevēlēsies abas puses — gan romu tautības iedzīvotāji, gan vairākums attiecīgajā dalībvalstī.

Atbildība par romu integrāciju jāuzņemas gan dalībvalstīm, gan Eiropas Savienībai. Eiropas līdzekļi ir jāizmanto, lai uzlabotu tehnoloģiju infrastruktūru, būvētu jaunas ēkas vai atjaunotu esošās ēkas, nodrošinātu labāku izglītību un uzlabotu piekļuvi darba tirgum.

Nav vispārēja risinājuma, ko varētu vienādi piemērot visur. Dažādas pieejas var būt vajadzīgas pat vienā dalībvalstī, tās atšķirīgos reģionos. Es uzskatu, ka Eiropas līdzekļu saņēmēji ir jāiesaista sava mājokļa vai vides izveidē, lai viņiem rastos atbildības sajūta pret viņiem izrādīto solidaritāti, un tad viņi acīmredzami kļūtu par labiem māju saimniekiem.

Politiskajām organizācijām un uzņēmēju aprindām ir no jauna jāatklāj romi un jānodrošina viņiem labāka piekļuve darba tirgum, lai viņi varētu dot savu ieguldījumu Eiropas Savienības ekonomikas attīstībā un labklājībā. Es patiesi ceru, ka šis ziņojums tiks pienācīgi īstenots un ka tas palīdzēs uzlabot romu sociālo un ekonomisko integrāciju mūsu kontinentā.

  Hannu Takkula, Kultūras un izglītības komitejas atzinuma sagatavotājs. – (FI) Priekšsēdētājas kundze! Ir diezgan grūti vienā minūtē pateikt visu sagatavoto, taču es izklāstīšu dažas idejas no Kultūras un izglītības komitejas viedokļa romu jautājumā, saistībā ar kuru Járóka kundze ir paveikusi izcilu darbu. Kad es biju šīs komitejas referents, mēs ļoti stingri toreiz tajā vienojāmies, ka šis ir cilvēktiesību jautājums.

Eiropas Savienībā ir 10-12 miljonu romu, kuri ir pilntiesīgi tās iedzīvotāji. Viņiem ir jābūt arī pilnīgām tiesībām: cilvēktiesībām šā vārda īstajā nozīmē. Tas arī nozīmē, ka viņi var piedalīties sabiedrības lēmumu pieņemšanā un Eiropas lēmumu pieņemšanas procesā.

Raugoties nākotnē, mēs zinām, ka izglītība ir ļoti svarīgs jautājums. Izglītība ir arī pareizais veids, kā integrēt romu minoritāti sabiedrībā un mudināt viņus būt aktīviem. Uzlabojumi ir jāīsteno ātri, piemēram, attiecībā uz mājokļu nodrošināšanu un infrastruktūru. Pats galvenais, ir ļoti svarīgi uzsvērt attieksmes maiņu mūsu — pārējo eiropiešu — vidū. Ir jāizskauž segregācija un diskriminācija. Ir jārada atbilstīgas iespējas un jāapzinās, ka katrs romu tautības bērns un jaunietis ir unikāls indivīds, unikāls Eiropas Savienības iedzīvotājs — tieši tāpat kā visi pārējie no mums.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Marian-Jean Marinescu, PPE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Šodien mēs apspriežam Eiropas stratēģiju romu minoritātes integrācijai, kas ir svarīgs solis ceļā uz lielākās minoritātes Eiropas Savienībā integrēšanu. Eiropas Savienībai ir jāsaskaras ar romu patieso problēmu, ko rada romu ekonomiskā situācija kopumā, taču jo īpaši šādi viņu tradīciju aspekti: klejotāju dzīvesveids un zemais izglītības līmenis, un plašākā nozīmē arī profesionālās kvalifikācijas trūkums. Izglītība sniedz iespēju iegūt kvalifikāciju, profesiju un darbu, kas ir absolūti būtisks solis ceļā uz romu sociālo integrāciju.

Atbildība par integrāciju nav tikai un vienīgi iestāžu atbildība. Romu kopienai ir jāsaprot, ka ir jāpieliek vajadzīgās pūles un patiešām jāgrib integrēties sabiedrībā neatkarīgi no izcelsmes valsts vai dzīvesvietas. Stratēģijas prioritārajām jomām ir jābūt pilsoniskās izglītības paaugstināšanai, romu kultūras un tradīciju pielāgošanai mūsdienu sabiedrībai un arodapmācības un pārkvalificēšanās veicināšanai. Es uzskatu, ka papildus izglītībai šīm jomām ir jābūt galvenajiem mērķiem.

Izcelsmes dalībvalstīm ir jādod vislielākais ieguldījums integrācijas procesā, taču ārkārtīgi svarīga nozīme ir arī ES pieejai. Komisijas izstrādātajā nākotnes stratēģijā ir jāizvirza pamatprogrammas, kas pielāgotas dažu romu kopienu klejotāju dzīvesveidam, kuras tiks izstrādātas un īstenotas vienādi visās dalībvalstīs.

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Mana grupa ir apmeklējusi vairākas romu kopienas Eiropā un redzējusi briesmīgos apstākļus, kādi pastāv šajās kopienās. Ir grūti iztēloties to, kā šie cilvēki dzīvo dažās Eiropas galvaspilsētās. Tas ir apburtais loks, no kura viņiem ir ļoti grūti izlauzties.

Esmu pateicīgs abiem komisāriem par nabadzības problēmas pieminēšanu. Es uzskatu, ka romu gadījumā tā ir galvenokārt cīņa pret nabadzību, taču tā tas ir ne tikai romu gadījumā. Mums jānodrošina, ka mēs neradām jaunu sabiedrības šķelšanos, kad tie nabadzīgie iedzīvotāji, kuri nav romu tautības, kritiski uztvertu to, ka romi pēkšņi saņem lielas naudas summas vai viņiem tiek veltīta liela uzmanību. Tai ir jābūt kopīgai cīņai, kuras mērķis, protams, ir arī visa veida diskriminācijas apkarošana.

Svarīgi ir arī centieni vietējā līmenī. Ļoti bieži daudz kas tiek darīts kopienu vai reģionu līmenī, taču diemžēl ne vienmēr tas tiek darīts ar valsts valdības atbalstu. Mums ir jāatrod veids, kā ieviest Eiropas finansējumu vietējā līmenī. Tāpēc mēs esam izstrādājuši alternatīvu rezolūciju, par kuru es drīzumā pastāstīšu. Šī rezolūcija ir sagatavota, galvenokārt ņemot vērā Enciu kunga ierosinājumu, kurš arī izskaidros savu nostāju šajā jautājumā, lai uzsvērtu šo problēmu.

Es ceru, ka Komisija nāks klajā ar labu stratēģiju romu integrācijai. Kā abi komisāri pareizi atzīmēja, šī stratēģija attiecas uz situācijas uzraudzību un atbalsta sniegšanu. Viņu vārdiem runājot, tas ir nepārtraukts darbs. Ir jānoskaidro, kas īsti notiek ar finansējumu, jo pārāk ilgi esam stāvējuši malā un vērojuši, bet padarīts ir ļoti maz. Es negribu teikt, ka nekas nav noticis, taču tas noteikti ir bijis pārāk maz, un līdzekļi nav izmantoti vislabākajā veidā.

Mēs vēlam veiksmi Ungārijas prezidentūrai. Mēs sniegsim jums savu pilnīgu atbalstu šajā jautājumā, lai mēs varētu izstrādāt jaunu stratēģiju un lai jūs varētu teikt, ka šis ir viens no veiksmīgiem jūsu prezidentūras sasniegumiem. Mēs jūs atbalstīsim.

Visbeidzot, es vēlos pateikties Járóka kundzei par viņas lielisko ziņojumu. Tā kā mēs gribam atbalstīt viņas ziņojumu, mēs atsauksim savu alternatīvo rezolūciju. Mēs vienkārši gribējām uzsvērt problēmu saistībā ar vietējām iestādēm un kopienām. Taču mēs arī gribam atbalstīt Járóka kundzes ziņojumu kā skaidru Eiropas Parlamenta vēstījumu.

(Aplausi)

  Renate Weber, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Beidzot ir pienācis brīdis, kad mums jābalso par šo ziņojumu. Manuprāt, šim noteikti nav jābūt svinību brīdim: es drīzāk to uzskatītu par brīdi, kad mums jābūt saprātīgiem un jāpalūkojas uz to, ko esam sasnieguši līdz šim un ko mēs vēlamies sasniegt turpmāk. Taču, apzinoties lielo darbu, kas ieguldīts šā ziņojuma sagatavošanā, es vēlos apsveikt un pateikties ne tikai referentei un citiem iesaistītajiem deputātiem, bet arī Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejas personālam un mūsu politikas padomdevējiem.

Kad mēs pirmo reizi sākām apspriest šo jautājumu, mēs visi cerējām, ka Eiropas Savienība reāli virzās uz ES stratēģiju romu integrācijai. Tā vietā mums būs sistēma, un dalībvalstīm būs jālemj — izstrādāt pašām savas stratēģijas vai ne. Ņemot vērā iepriekšējo pieredzi — un šajā saistībā es esmu ļoti pesimistiska — es baidos, ka tas var kļūt par procesu, ko virza vienīgi nauda un finansējums. Manuprāt, cilvēki attīstītajās valstīs ir pamanījuši romu tautības iedzīvotājus ne jau tāpēc, ka viņi būtu ieraudzījuši, ka romi dzīvo sliktos apstākļos savās mītnes valstīs, bet gan tāpēc, ka romi viņus traucē ar savu klātbūtni ielās un pilsētu nomalēs.

Tas nav saistīts tikai ar finansējumu. Tas attiecas uz šīs iedzīvotāju grupas galvenajām cilvēktiesībām. Komisārs runāja par nepārtrauktu darbu. Es ceru, ka mēs redzēsim ne tikai darbu, bet arī reālus panākumus.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Diemžēl katru dienu presē aprakstīti gadījumi saistībā ar diskriminējošu vai rasistisku rīcību pret romiem. Tāpēc šo Komisijas paziņojumu ar nepacietību ir gaidījuši gan, protams, paši romu tautības iedzīvotāji, gan visi viņu atbalstītāji un ikviens, kas piešķir nozīmi Eiropas Savienības pamatvērtībām.

Tādēļ Komisijai būs jāizstrādā sistēma, Eiropas stratēģija valstu rīcības plāniem. Komisijas atbildība būs krietni vien plašāka nekā šī Eiropas sistēma valstu rīcības plāniem, jo dalībvalstis panāks rezultātus šajā jautājumā vienīgi tad, ja Komisija radīs spēcīgu stimulu, kā veicināt to apņemšanos. Šajā nolūkā — kā ziņojumā ļoti labi izskaidrots — ir ļoti precīzi jānovērtē sasniegtie rezultāti, izmantojot robežvērtības kritērijus un rādītājus. Tam būs vajadzīga arī visu ieinteresēto pušu iesaistīšanās, un galvenokārt tās būs romu kopienas. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi šo stratēģiju sasaistīt ar Eiropas Padomes programmu par romu vidutāju apmācību. Tas ir būtisks priekšnoteikums, lai iekļaušanas projekti vainagotos ar panākumiem reģionālā līmenī.

Turklāt Eiropas Komisijai ir jāiesaistās arī, izstrādājot pašai savus projektus, izmēģinājuma projektus — kā ierosināts arī šajā ziņojumā —, ko varētu īstenot, piemēram, mikroreģionos, par kuriem mēs runājām, lai ievērojami paraugprojekti varētu pārliecināt visas ieinteresētās puses iesaistīties šajā integrācijas procesā.

Es uzskatu, ka Eiropas Komisijai jāspēj izmantot arī savas tiesības oficiāli iesniegt sūdzības, ja vērtības, Eiropas tiesību akti un valstu rīcības plāni nav tādi, kādiem tiem vajadzētu būt, paturot prātā vienlīdzīgu piekļuvi visām tiesībām, nediskrimināciju un pārvietošanās brīvību.

  Cornelia Ernst, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pievēršoties uzreiz šīs lietas būtībai, gribu pateikt, ka tā attiecas uz vienotas, saistošas ES stratēģijas ieviešanu 27 atsevišķu un atšķirīgu dalībvalstu stratēģiju vietā. Tikai tad, ja mēs īstenosim šādu vienotu stratēģiju, ES dzīvojošie romi un sinti kļūs par līdztiesīgiem ES iedzīvotājiem.

Ko tas nozīmē? Tas nozīmē garantēt brīvu pārvietošanos visiem. Tas nozīmē nekavējoties likvidēt īpaši romiem paredzētās skolas, un, es teiktu, izbeigt aparteīda sistēmu pret romiem Eiropā. Tas nozīmē vienlīdzīgu piekļuvi izglītībai, veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem. Mēs neizdarām šiem cilvēkiem pakalpojumu. Mēs nodrošinām viņu likumīgās tiesības.

Mēs, Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, stingri noraidām ideju par atsevišķu politiku romiem un sinti. Mums ir vajadzīga politika, kas jau no paša sākuma ieņemtu integrējošu pieeju un kas kompensētu romiem un sinti nodarītos zaudējumus, piemēram, saistībā ar piekļuvi darbam, tiesībām apmesties noteiktā vietā vai ES finansējuma izmantošanu. Taču mēs gribētu vēl kaut ko piebilst. Nekam no tā nebūs nekādu rezultātu, ja mēs neatrisināsim problēmu attiecībā uz rasismu un romu un sinti stigmatizāciju visā Eiropā. Tam ir jābūt vienam no Eiropas galvenajiem uzdevumiem, un ir jāveic nesaudzīgi pasākumi, lai apkarotu diskrimināciju. Mēs nedrīkstam pieļaut divkosīgu pieeju dalībvalstīs un ES kopumā. Mums jāpauž vienota nostāja.

  Mario Borghezio, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es neatbalstu ziņojumu, kurā ir teikts, ka Komisijai būtu jādiktē dalībvalstīm politika romu jautājumā. Šī pieeja neatbilst subsidiaritātes principam, ja tā ir taisnība — kā tas tiešām ir — ka šie pasākumi ir jāparedz un jāīsteno vietējā, reģionālā un valsts līmenī, jo tie ietekmē reģionus un to vietējos iedzīvotājus.

Es pilnīgi atbalstu integrāciju un nediskrimināciju, taču es joprojām gaidu, lai komisāre Reding pateiktu, kad romu nometnes visbeidzot tiks atļautas viņas valstī, Luksemburgas Lielhercogistē, jo, ja es nemaldos, tās tur nav atļautas. Šis ziņojums, šķiet, ir mazliet nelīdzsvarots, jo tik daudzos punktos ir aicināts atbalstīt romus, vai tie būtu vīrieši, sievietes, bērni, vai vecāka gadagājuma cilvēki (...). Nevienā no punktiem nav paredzēti pasākumi, lai bargi sodītu romus, piemēram, par antisociālu uzvedību. Kurš gan attur romu bērnus doties uz skolu, ja ne daži romu bērnu vecāki?

Es uzskatu, ka šie ir temati, attiecībā uz kuriem mums ir vajadzīga drosme, lai par tiem runātu skaidri, ignorējot politkorektumu. Ne jau salda parunāšana par labiem darbiem, bet gan nopietni ķirurģiski pasākumi ļaus mums „pārgriezt augoni” saistībā ar reketu, bērnu ekspluatāciju un orgānu tirdzniecību.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētājas kundze! Neatkarīgi no tā, kāds temats tiek apspriests, visi runā vienīgi par romiem. Es vainoju Sarkozy kungu par to, ka viņš izliekas, ka būtu tos izslēdzis.

Es uzskatīšu par pašsaprotamu, ja viņi būs uzmanības centrā debatēs par finanšu darījumu nodokli. Katru reizi, kad romu zirgu tirgotājs mēģinātu iekasēt pāris papildu euro par kāju, no kaut kurienes izlēktu nodokļu iekasētājs un grēcinieks ar katliņu galvā un pieprasītu vienu no nabaga dzīvnieka locekļiem kā nodevu priekšsēdētājam Barroso.

Ja pienāktu laiks debatēm par ES stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeānu, es nemaz nebrīnītos, ja tiktu ierosināts, ka kāds gabaliņš okeāna ir jārezervē šīs cēlās cilts jūrasbraucēju atzaram. Viņi varētu tirgot zivju āķus garām braucošajām laivām un piedāvāt pārklāt kuģu korpusus ar piķi, kas viņiem tikko palicis pāri.

Es domāju, ka mums būtu kāds jāatrod konkrēts romu pārstāvis, vēlams ar invaliditāti un pretrunīgu seksuālo orientāciju. Tad mēs varētu šo cilvēku iecelt par Komisijas priekšsēdētāju. Viņš sāktu iztirgot šo vietu, un neviens neuzdrošinātos iebilst.

  Edit Bauer (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos apsveikt Járóka kundzi. Viņas ilggadējās pūles patlaban ir sasniegušas nozīmīgu pagrieziena punktu. Pēc ilgas cīņas ir kļuvis skaidrs, ka romu jautājums ir Eiropas jautājums, un tas tā būs arī tad, ja — kā norādīja mans kolēģis deputāts Borghezio kungs — mums būs jāmeklē risinājumi dalībvalstu līmenī. Tomēr vienotai Eiropas teritorijai ir patiešām vajadzīga arī vienota stratēģija. Mēs nevaram aplūkot romu stratēģiju vienīgi no kultūras viedokļa. Tas nav tikai mazākumtautības jautājums. Tāpat to nevar atrisināt tikai ar sociālās politikas palīdzību. Tāpēc ir svarīgi stratēģijā iekļaut visaptverošus un mērķtiecīgus pasākumus, kā arī formulēt konkrētus mērķus. Galvenajām stratēģijas jomām ir jābūt izglītībai un izglītības pieejamībai. Jo izglītība ir būtisks nodarbinātības iespēju priekšnoteikums. Vairākās dalībvalstīs ir daudz romu grupu, kas nespēj izrauties no nabadzības, un viņiem nekad nebūs pietiekami daudz darbavietu, jo bez kvalifikācijas viņi būtībā nav nodarbināmi. Īpaša uzmanība jāvelta romu meiteņu apmācībai, jo, šķiet, viņas mēdz biežāk agri pamest skolu, un arī tāpēc, ka meitenes tiek vairāk izmantotas mājās darbos.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Mēs aplūkojam vēl vienu ļoti jutīgu tematu, un, manuprāt, tas ir jāatrisina Eiropas Parlamentam, Komisijai un Padomei, jo romu integrācija pašlaik vairs nav iespējama vienīgi ES dalībvalstu līmenī.

Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir nodarbojusies ar šo jautājumu jau ilgu laiku. Pēdējos astoņos mēnešos vien mūsu darba grupa ir apmeklējusi gandrīz visas dalībvalstis, kurās romu stāvoklis bieži ir patiešām ļoti sarežģīts. Mums bija iespēja ne tikai apmeklēt nometnes, kur romi dzīvo ļoti sliktos apstākļos, bet arī redzēt dažus labus piemērus. Mēs redzējām piemērus, kur ir bijusi ļoti laba sadarbība pašvaldību līmenī ar šajās apmetnēs dzīvojošajām romu kopienām, un mēs arī redzējām labus piemērus, kur vietējie politiķi bija ieguldījuši reālus centienus, lai atrisinātu situāciju par labu romiem.

Problēma ir tā, ka mūsu sabiedrībā ir milzīgi aizspriedumi — un es tagad runāju par tām dalībvalstīm, kurās romu problēmas ir, iespējams, smagākas nekā citās dalībvalstīs. Tie ir lielākās iedzīvotāju daļas aizspriedumi, un tāpēc es uzskatu, ka jebkurā rīcības plānā, ko jūs mums iesniegsiet, komisār, ir jāiekļauj veids, kā likvidēt šos iedzīvotāju vairākuma milzīgos aizspriedumus, kā izskaidrot lielākajai sabiedrības daļai, ka palīdzība romiem un romu iekļaušana sabiedrībā dos labumu ne tikai romiem, bet arī visai sabiedrībai un līdz ar to arī sabiedrības lielākajai daļai.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – Priekšsēdētājas kundze! Es ļoti atzinīgi vērtēju Járóka kundzes ziņojumu, jo tas dod mums iespēju pieminēt dažus konkrētus jautājumus.

Romu integrācijas stratēģijas pamatā jābūt iekšējai pieejai, ko romi ir izstrādājuši romiem, kas nozīmē pilnvaru piešķiršanu romiem, viņu iekļaušanu lēmumu pieņemšanas procesā, romu personāla un vidutāju pieņemšanu darbā svarīgākajos amatos vietējā, valsts un ES līmenī. Ir jāpārtrauc nelikumīgā prakse, kas nesodīta turpinās ES dalībvalstīs: vardarbība pret romiem, viņu tiesību uz brīvu pārvietošanos pārkāpšana, ekstrēmu politisko partiju un politiķu darbību pieaugums, sistemātiska romu bērnu segregācija attiecībā uz izglītību, plaši izplatīta romu teritoriālā segregācija, cilvēku tirdzniecība, nepietiekama piekļuve veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem, romu sieviešu piespiedu sterilizācija.

Ir daudz iemeslu, kas attaisno šo ziņojumu, un vēl vairāk iemeslu, kas attaisno šo stratēģiju, tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju ziņojumu, stratēģiju un, kā jūs teicāt, komisār, — turpināsim darbu!

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Lai gan ES sabiedrības lielākā daļa ātri noveco, romu tautības iedzīvotāju skaits strauji pieaug. Ungārijā, kur romi šobrīd veido aptuveni no 6 % līdz 8 % iedzīvotāju, to skaits līdz 2050. gadam pārsniegs 50 % strādājošo iedzīvotāju. Protams, visu vēl ļaunāku padara tas, ka ES romu dzīvei ir raksturīgs, kā tas vienmēr ir bijis, bezdarbs, izglītības līmenis krietni zem vidējā, organizētā noziedzība un prostitūcija, kā arī nošķirtība no sabiedrības.

Šajā ziņojumā ir risinātas dažas no minētajām problēmām, taču tas darīts vienpusīgi. Integrācija nav vienvirziena iela. Romiem ir jāsniedz savs ieguldījums šajā integrācijā. Viņiem ir jāsūta savi bērni skolā un jāiesaistās darba tirgū. Sievietes romu kopienās, ko raksturo vecmodīga struktūra, bieži vien ir īpaši sliktā situācijā.

Viņu izglītības trūkums un atstumtība no darba tirgus, kas tikai pasliktināsies, ja mēs nerīkosimies tagad, vēl vairāk saasina tās integrācijas problēmas, ko rada demogrāfiskās pārmaiņas.

  Marco Scurria (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mēs šovakar šo stratēģiju apspriežam ar lielu prieku un lepnumu: ar prieku, jo Járóka kundze ir paveikusi izcilu darbu, par ko es viņai pateicos, un ar lepnumu, jo tā ir iniciatīva, ko mēs Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupā esam ļoti gaidījuši.

Tas ir lielisks ziņojums, jo, protams, tajā nosodīta visa veida diskriminācija vai rasisms pret romiem, un mēs to vērtējam atzinīgi, jo tas veicina patiesu integrāciju, pamatojoties uz apbrīnojamu kultūras pieeju. Mēs to vērtējam atzinīgi, jo tajā ne tikai ir noteiktas tiesības, bet arī uzsvērtas konkrētas vajadzības.

Mēs to aplūkojām arī atzinumā, ko mēs sniedzām kā Kultūras un izglītības komiteja. Ar to es jo īpaši domāju visu sadaļu, kas attiecas uz izglītību romu bērniem, kurā mēs norādām, ka izglītība ir gan tiesības, gan pienākums, kurā ir jāiesaista arī bērnu ģimenes.

Tāpat es gribētu norādīt, ka turpmākajā stratēģijā attiecībā uz romu minoritāti liela uzmanība jāpievērš izglītībai kā galvenajam instrumentam, kas veicina romu sociālo iekļaušanu. Līdztekus romu kultūras veicināšanai ir svarīgi atzīt arī to, ka romiem ir jācenšas iemācīties vairāk par tās tautas paradumiem un kultūru, kuras vidū viņi dzīvo, lai tādējādi sekmētu reālu integrāciju.

Iespējams, vienīgais, kas trūkst šajā ziņojumā, ir atsauce uz Direktīvu 2004/38/EK par ES iedzīvotāju brīvu pārvietošanos. Šajā saistībā mēs ilgi esam gaidījuši Komisijas skaidrojumu par to, kā to īstenot, un tagad mēs gribam zināt, ko ir pareizi un taisnīgi gaidīt no dalībvalstīm. Attiecībā uz visu pārējo es vēlreiz pateicos referentei par visu, ko viņai ir izdevies paveikt.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Es augstu vērtēju īpaši labo darbu, ko Járóka kundze paveikusi, sagatavojot šo ziņojumu, un es patiesi apsveicu viņu par to. Taču es gribu norādīt, ka līdz šim romu integrācijas politikas neveiksmes iemesls nav bijis ne stratēģijas, ne publicēto plānu un pat ne līdzekļu trūkums.

Pienācīgu integrāciju var panākt vienīgi ar romu kopienu, pašu romu, iesaistīšanu, citiem vārdiem sakot, to cilvēku iesaistīšanu, kuri kopīgi ar vietējām iestādēm spēj un — jo īpaši — vēlas īstenot šīs programmas. Kas gan labāk zina šīs kopienas dziļi iesakņojušās problēmas, ja ne pati kopiena? Nemaz nerunājot par vietējo pārvaldi, kas ikdienā risina šīs problēmas. Turpmākās stratēģijas īstenošanai jābūt pamatotai uz strukturētu dialogu un sadarbību starp romu kopienām, vietējām iestādēm un nevalstisko sektoru. Romiem ir jāpāriet no skatītāju lomas uz iesaistīto dalībnieku lomu, padarot šos viņiem paredzētos pasākumus par realitāti. Ir pienācis laiks, kad vārdi jāpārvērš darbos.

  Lambert van Nistelrooij (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze, komisār! Járóka kundze, es ļoti augstu vērtēju jūsu ziņojumu. Jūs esat pie tā smagi strādājusi, un jūs arī esat devusi mums iespēju daudzkārt apmeklēt to Ungārijas reģionu, no kura jūs nākat. Vēlāk Reģionālās politikas komiteja ir pabijusi Rumānijā, lai novērtētu situāciju tur. Tas patiešām ir ļāvis mums ieraudzīt esošo stāvokli. Mūs silti uzņēma un spēlēja mūziku, taču tam ir arī otra puse: atpalicība un integrācijas trūkums. Šo iemeslu dēļ es, būdams referents, pagājušā gada sākumā Reģionālajā fondā runāju par šīm pārmaiņām.

Patlaban ir iespējams piešķirt 4 % reģionālo līdzekļu mājokļu nodrošināšanai neaizsargātajām sabiedrības grupām, šajā gadījumā, romiem. Mums jāatzīst, ka finansējums neatbilst tam, kas ir vajadzīgs, un ka programmās galvenokārt pietrūkst līdzekļu romu mājokļu nodrošināšanai. Šobrīd tas patiešām ir ļoti dīvaini. Eiropa piedāvā iespējas, taču neviens tās neizmanto. Tas attiecas arī uz Sociālo fondu. Mums noteikti vajadzētu organizēt kopīgas debates.

Reģionālās politikas komitejas gaidāmās tikšanās laikā mēs to apspriedīsim ar Udrea kundzi no Rumānijas. Komitejā tiks sniegta lielākas pārvaldības iespēja, ja valstis nespēs atbalstīt reģionus un vietējās iestādes. Es tiešām ceru, ka tam būs rezultāts. Dažkārt pat ir jāizmanto piespiešana, ja parastie argumenti nedarbojas. Jūsu izmēģinājuma projekti būtu ļoti labs sākums.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Es arī pievienojos tiem, kuri novērtē to kolēģu centienus un darbu, kuri ir izstrādājuši ziņojumu, ko mēs šodien apspriežam. Taču vienlaikus mums jābūt reālistiskiem un jāsaprot, ka neskaitāmie dokumenti attiecībā uz romu situāciju ne vienmēr radīs konkrētus, uz vietas redzamus rezultātus.

Oficiāli nevienai dalībvalstij nav tādu likumdošanas šķēršļu vai diskriminējošu politiku, kas ietekmētu romus. Taču diskriminācija pastāv, un uz to ir norādīts arī šajā sēžu zālē, ja mēs atsaucamies uz Eiropas Savienības paziņotajām un pieņemtajām vērtībām. Mums jāatzīst, ka pastāv arī kultūras atšķirības, kas dažkārt šķiet nesavienojamas. Es uzskatu, ka izglītība vairāk nekā jebkura cita politika, kuras mērķis ir sociālā integrācija, ir visspēcīgākais instruments šīs kopienas situācijas uzlabošanai.

Vienlaikus mums ir jāpatur prātā šīs etniskās grupas īpatnības, kas bieži ir iemesls viņu problēmām. Piemēram, Rumānija ir īstenojusi pozitīvās diskriminācijas mehānismus, kas ietver īpašu vietu rezervēšanu vidusskolās un universitāšu fakultātēs. Taču daudzas no šīm valsts finansētajām vietām diemžēl ir palikušas tukšas.

Ziņojumā ir izvirzīti svarīgi un nepieciešami pasākumi. Es ceru, ka tos īstenos visu dalībvalstu valdības. Vienlaikus ir nepieciešama sadarbība no romu kopienas puses, kam jāuzņemas atbildība un jāuzlabo sava situācija.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, komisāri! Vispirms es vēlos jo īpaši pateikties referentei Járóka kundzei un ēnu referentiem par lielisko ziņojumu, kurā izklāstītas Parlamenta stingrās pamatnostādnes attiecībā uz kopējo ES stratēģiju romu integrācijai. Pamatojoties uz šīm pamatnostādnēm, Komisijai ir jāizstrādā tāda stratēģija, kas papildinātu un atbalstītu pašu dalībvalstu darbības, jo tieši dalībvalstīm ir un arī turpmāk būs galvenā atbildība par saviem iedzīvotājiem.

Jebkura turpmākā stratēģija ir jāveido, pamatojoties uz visaptverošu un konkrētu pieeju un sadarbību starp Komisiju, dalībvalstīm un jo īpaši romu organizācijām. Manis pašas valsts, Somija, ir gatava piedāvāt vispārējai lietošanai savu valsts stratēģiju romu integrācijai. Ir būtiski svarīgi, lai romiem būtu iespēja piedalīties un reāli ietekmēt to pasākumu plānošanu, kuru mērķis ir uzlabot viņu stāvokli. Šie pasākumi nedrīkst kļūt par objektiem no augšas pārvaldītā politikā.

Tāpat neviens īstermiņa projekts romu sociāli ekonomiskā stāvokļa uzlabošanai neradīs nekādas strukturālas sociālās pārmaiņas, un tādējādi romu politikas īstenošanai jābūt cieši saistītai ar valsts attīstību dažādās dzīves jomās. Līdzīgi arī ES finanšu sistēmām ir jābūt cieši saistītām ar savstarpējās novērtēšanas procesu. Visbeidzot es gribētu ierosināt Komisijai ideju, ka romu politikas uzraudzības nolūkos būtu jāizstrādā pastāvīgas uzraudzības sistēma. Mums ir jāizveido uzraudzības sistēma dalībvalstīm romu jautājumu īstenošanai — tāda sistēma, kam varētu būt pastāvīga struktūra.

  Kinga Gál (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, valsts sekretār, komisāre Reding, komisār Andor! Vispirms es vēlos apsveikt Járóka kundzi par viņas izcilo ziņojumu un par darbu Eiropas romu kopienu aizsardzībai, ko viņa Parlamentā konsekventi veic kopš 2004. gada.

Es gribētu pieiet šodienas debatēm, raugoties no bērnu perspektīvas, jo patlaban visiem Eiropas bērniem ir jānodrošina piekļuve, arī praksē, iespējām un izaugsmei neatkarīgi no tā, vai tie ir sabiedrības vairākuma vai minoritātes bērni. Tas nozīmē, ka ir jāsniedz iespēja visiem bērniem fiziski un garīgi attīstīties, kas ietver gan siltu ēdienu ikdienā, gan arī tiesības uz izglītību.

Taču visam minētajam, kam, protams, šobrīd jābūt nodrošinātam kā bērnu tiesībām, tai skaitā romu bērnu, tiesībām, vienlaikus jābūt arī valsts un, es vēlos uzsvērt, vecāku pienākumam un atbildībai. Pašlaik to bērnu īpatsvars ES līmenī, kuri dzīvo dažādos nelabvēlīgos un galējas nabadzības apstākļos, ir 19 %, un ievērojama daļa šo bērnu ir romi. Pamatojoties uz Járóka kundzes ziņojumu, ES līmeņa romu stratēģijai tādējādi ir jāstiprina dalībvalstu un sociālā solidaritāte, piemēram, izmantojot krīzes kartes, un tai ir jāveicina arī vietējās iniciatīvas. Galu galā mūsu visu interesēs ir pierādīt, ka ir iespējams mainīt mūsu attieksmi pret apkārtējo vidi. Es atzinīgi vērtēju to, ka Ungārijas prezidentūra uzskata, ka romu stratēģijas attīstība ir viena no tās svarīgākajām prioritātēm un ka tā cieši sadarbojas ar Járóka kundzi šajā jautājumā.

  Csaba Sógor (PPE). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Jautājums par romu sociālo atstumtību un ekonomisko un sociālo stāvokli debatēs tiek apspriests kopš Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu pievienošanās. Taču tas nenozīmē, ka šī parādība nav bijusi zināma arī pirms tam. Es dzīvoju dalībvalstī Rumānijā, kurā dažādas romu kopienas jau gadu desmitiem dzīvo plecu pie pleca ar rumāņiem un ungāriem. Lai gan šīs attiecības nekad nav bijušas pilnīgi bez domstarpībām, divdesmit gados kopš komunisma sabrukuma saspīlējums ir pieaudzis. Bijušajās komunistiskajās valstīs romi patiesībā ir lielākie zaudētāji saistībā ar pāreju uz tirgus ekonomiku, jo tie darbības veidi, ar kuriem šīs kopienas tradicionāli ir pelnījušas iztiku, ir izzuduši vai ievērojami samazinājušies. Mums ir kopīga atbildība; mēs visi esam atbildīgi, taču arī romu kopienas ir atbildīgas par saviem likteņiem, un arī Eiropa ir atbildīga par to, ka tā līdz šim nav atzinusi šo problēmu. Galvenais vēstījums Járóka kundzes ziņojumā ir tas, ka ar diskriminācijas aizliegumu un tās pilnīgu izskaušanu nepietiek, lai atrisinātu šo — es atkārtoju — Eiropas problēmu.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos uzslavēt Ungārijas prezidentūras un komisāru Andor un Reding ļoti godīgo apņemšanos. Taču, Reding kundze, ir jānoskaidro pamatprincipi nacionālo minoritāšu tiesību Eiropā aizsardzībai.

Pirmkārt, visu mazākumtautību statuss nav tikai valsts jautājums, tā ir Eiropas problēma. Otrkārt, nacionālās minoritātes varētu efektīvi tikt integrētas, pamatojoties uz savstarpēju, kopīgu, taču asimetrisku vairākuma un mazākuma atbildību. Vairākumam ir vairāk atbildības, taču arī mazākumtautībai ir sava atbildība. Nacionālās minoritātes būtu jāintegrē, neveicot piespiedu asimilāciju. Visbeidzot, diskriminācijas aizliegums vien neko neatrisina. Tikai priekšrocības veikt pozitīvas darbības var sekmēt nacionālo minoritāšu reālu integrāciju.

  Iosif Matula (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Romu tautības iedzīvotāju sociāli ekonomiskā integrācija ir problēma lielākajā daļā ES valstu. Šī ir daudzveidīga iedzīvotāju daļa, kas ir skaitliski liela, taču pret to jāizturas kā pret vienotu veselumu. Šīs kopienas liktenis diezgan bieži ir kļuvis par vēlēšanu kampaņas jautājumu.

Lai varētu veikt pienācīgu ieguldījumu romu tautības iedzīvotāju labklājībā, galvenā prioritāte ir pareizi izmantot un apgūt struktūrfondu līdzekļus. Jaunu ēku celtniecība un esošo atjaunošana, uzlabota piekļuve komunālajiem pakalpojumiem, kā arī izglītībai, veselības aprūpei un darba tirgum ir dzīvotspējīgi risinājumi, kas ļaus sasniegt mērķi. Vienlaikus mums ir jāizmanto īpašās romu tautības iedzīvotāju dotības, viņu parašas, kultūra un tradicionālā amatniecība.

Nosakot Eiropas gadu romu integrācijai, mēs palīdzētu vairot izpratni par šīs kopienas problēmām. Tautas un profesionālajam sportam arī var būt svarīga nozīme romu tautības iedzīvotāju integrēšanas nodrošināšanā.

  Rovana Plumb (S&D). – Priekšsēdētājas kundze! Rumānija ir mājvieta lielākajai romu kopienai Eiropā ar aptuveni 1,5 miljoniem šīs minoritātes iedzīvotāju. Romu sociālā integrācija nevirzās uz priekšu, jo gan pārvaldē, gan sabiedrībā daudzi to uzskata par utopisku. Patiesībā Rumānijas valdība pilnīgi risina šīs minoritātes integrācijas jautājumu. Tāpēc mums ir vajadzīga Eiropas stratēģija, lai sistematizētu tos valstu centienus, kuru mērķis ir nodrošināt romu sociāli ekonomisko integrāciju, izglītību, apmācības iespējas un nodarbinātības atbalstu, jo īpaši sievietēm.

Lai novērstu sociālo atstumtību un nabadzību, ir būtiski svarīgi palīdzēt viņus sagatavot ilgstošai nodarbinātībai. Es stingri atbalstu to, ka Komisijai katru gadu ir jāsniedz ES stratēģijas romu iekļaušanai rezultātu novērtējums. Es vēlos apsveikt Járóka kundzi un arī Kinga Göncz kundzi, un es atzinīgi vērtēju Padomes un Komisijas apņemšanos.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka mēs šodien apspriežam Eiropas stratēģijas romu tautības iedzīvotājiem izstrādi, nozīmē, ka mēs beidzot atzīstam to, ka šī ir ES problēma, nevis tikai valstu kompetence. Lai nodrošinātu labāku šīs stratēģijas īstenošanu, es atbalstu ideju izveidot Eiropas romu aģentūru. Tas ļaus mums veiksmīgi izbeigt diskrimināciju etniskās izcelsmes dēļ ar visām tās radītājām sekām.

Ja tiks izveidota sistēma stratēģijas īstenošanas uzraudzībai, tā ir jāpiemēro visām dalībvalstīm, nevis tikai tām, kurās ir lielas šīs iedzīvotāju kopienas. Pastāv risks, ka ES līdzekļi, ko pārvalda NVO, nedos konkrētus rezultātus. Attiecībā uz šiem projektiem valsts iestādēm būtu jādarbojas kā saņēmēju organizācijām. Es arī atbalstu domu, kas izteikta ziņojumā par Eiropas krīžu kartes izveidošanu, iezīmējot tos ES mikroreģionus, kuri visvairāk cieš no nabadzības, sociālās atstumtības un diskriminācijas.

  László Andor, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Es esmu pateicīgs par šo diskusiju Parlamentā. Es uzskatu, ka Komisija ļoti daudz iegūs, gatavojoties Eiropas sistēmas izveidei, un man personīgi daudz nozīmē tas, ka mēs izstrādājam turpmāko kohēzijas politiku, jo īpaši Eiropas Sociālā fonda nākotni.

No šīs diskusijas es saprotu, kas mums jāturpina vienkāršošana. Mums ir jāiet uz priekšu, atvēlot ESF lielāko vietu sociālajai iekļaušanai. Mums ir jāattīsta teritoriālā pieeja, kas atbilst specifiskiem sociālajiem apstākļiem tajos reģionos, kuros dzīvo lielākā daļa romu, un mums ir jādara vairāk, lai radītu darbavietas nekvalificētiem un zemas kvalifikācijas cilvēkiem.

Taču es gribu ļoti īsi gribu paskaidrot divas lietas. Pirmkārt, nabadzībai ir liela nozīme, taču mums nevajadzētu uzskatīt, ka romu kā kategorijas situācija ir identiska nabadzīgo cilvēku kopumā situācijai, jo romu vidū nabadzības un bezdarba līmenis ir daudz augstāks nekā sabiedrībā vispār. Tāpēc es uzskatu, stratēģija „Eiropa 2020” ir laba sistēma, un tā palīdzēs izstrādāt atbilstīgas stratēģijas, politikas virzienus un finanšu atbalstu.

Visbeidzot, mēs nonākam pie jautājuma, kāpēc Komisija strādā pie Eiropas sistēmas, iebilstot pret Eiropas stratēģiju kā tādu. Man nav laika sīkāk aplūkot šo jautājumu, bet tas ir tikai dažādās realitātes uz vietas dēļ. Tā ir kopēja Eiropas problēma, taču tas, kā tā izpaužas dažādās dalībvalstīs un kā tā būtu jāpārvērš valstu stratēģijās, atšķiras no Rumānijas līdz Francijas vai no Slovākijas līdz Portugālei, un mums tas ir jāapzinās.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze! Pievienojoties sava kolēģa teiktajam, gribu sacīt, ka šodienas diskusija bija ļoti vērtīga, tāpat kā vērtīga bija lielākā daļa no tā, kas rakstīts jūsu prezentācijā. Tas tiks ņemts vērā, izstrādājot to darbu, ko Komisija pašlaik dara.

ES sistēma valstu romu stratēģijām vispirms tiks iesniegta Eiropas platformai romu iekļaušanai, jo mums vajag — kā daudzi parlamentārieši teica — iekļaut romu tautības iedzīvotājus savā darbā, un mums vajag, lai viņi uzņemas savu atbildību. Tāpat ir ļoti svarīgi — un šajā saistībā es skatos uz prezidentūru —, lai tuvākajos mēnešos tiktu sniegts mūsu paveiktā darba rezultātu novērtējums, kas ļautu mums redzēt, kā visi projekti tiks īstenoti praksē. Es piekrītu tiem deputātiem, kas teica, ka reģionālie fondi diemžēl netiek izmantoti tā, kā tos varētu izmantot, un es piekrītu arī tiem, kuri saka, ka dažkārt risinājumu vislabāk varētu rast vietējās iestādes. Mums jāpalīdz tām virzīties uz priekšu.

Daži deputāti apšaubīja direktīvu par brīvu pārvietošanos. Analīze attiecībā uz to, kā visas dalībvalstis ir transponējušas šo direktīvu, ir pabeigta. Mēs 2010. gadā apmeklējām 21 dalībvalsti, un ir plānotas sešas vizītes. Ievērojams skaits dalībvalstu ir grozījušas savus noteikumus vai tie ir grozīšanas procesā, tāpēc direktīva par brīvu pārvietošanos tiks piemērota daudz labāk, nekā tas bija iepriekš.

  Zoltán Balog, Padomes priekšsēdētājs. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāri! Laika izvēle šodienas debatēm nevarēja būt labāka. Šis ir iespējami labākais laiks, jo aprīlī Komisija publicēs savu paziņojumu, un tad mēs vēlēsimies iekļaut šo paziņojumu Padomes darbā. Tas nozīmē, ka pēc debatēm, ko veiks kompetentas Padomes struktūras, mēs lūgsim arī Eiropadomes atbalstu secinājumu pieņemšanā. Proti, no Eiropas Savienības puses saistībām pret romu jautājumu ir jābūt augstākajā līmenī — valstu vai valdību vadītāju līmenī.

Es gribētu izteikt dažas domas, pievienojoties debatēm par to, vai mums ir darīšana ar etnisku problēmu, vai drīzāk ar sava veida sociālu vai ekonomisku problēmu. Es neatrisināšu un nevaru atrisināt šīs debates. Es uzskatu, ka mums ir darīšana ar abām problēmām, un ir svarīgi, lai mēs saglabātu abas pieejas. Kā teica komisārs Andor, tas ir sociāls un ekonomisks jautājums tādā ziņā, ka galēja nabadzība daudzviet ES dalībvalstīs joprojām ir vispārēja problēma. Vienlaikus galējā nabadzībā pastāv dažādi etniskās diskriminācijas veidi, un tāpēc, nodrošinot iespējas, mums ir īpaša uzmanība jāpievērš romiem. Taču, ja mēs nesniedzam iespējas, nav jēgas, ka mēs, pamatojoties uz cilvēktiesībām, prasām nelielu piekļuvi iespējām, kuru nav, jo šādā gadījumā nav, kam piekļūt. Savukārt, ja mēs nodrošinām iespējas, tad to radīšanas procesā mums jāpievērš uzmanība tam, lai arī romiem būtu piekļuve šīm iespējām un lai viņi netiktu izstumti.

Es uzskatu, ka mums visiem jāieņem jauna pieeja. Būtu labi, ja mēs varētu noteikt tās iespējas, kas sakņojas šajā problēmā; ja mēs varētu nomainīt savu izpratni par romu jautājumu no problēmas uz iespēju. Tikai iedomājieties, kāds milzīgs darbaspēka pamats, kāda darbaspēka vērtība un potenciāls iekšējā darbaspēka piedāvājuma ziņā piemīt šai cilvēku grupai, šim pūlim.

Kā jau vairākkārt tika minēts, labākais ieguldījums ir uzlabojumi izglītības jomā. Patiešām, izglītība ir ieguldījums nākotnē, un šis ir galvenais aspekts, ja mēs runājam par cilvēkiem, kuri ir neaktīvi ne tikai tāpēc, ka viņiem nav darbavietas un nav iespēju studēt, bet kuri vārda dziļākā nozīmē ir neaktīvi tāpēc, ka viņi ir zaudējuši cerību. Viņi uzskata, ka viņiem vienalga nebūs iespējas, un tāpēc vairs neko negaida no dzīves. Varbūt viņi ir sasnieguši to stāvokli, kad viss, ko viņi gaida no valsts, ir palīdzība. Ir ļoti svarīgi nodrošināt, lai šie cilvēki no šo pasākumu objektiem kļūtu par to subjektiem, un paši piedalītos tajos kā partneri.

Šodien maz tika teikts par labu praksi. Es domāju, ka ir svarīgi reģistrēt labu praksi, un es uzskatu, ka tikpat svarīgi ir to pašu darīt attiecībā uz sliktu praksi, jo bieži vien mēs no sliktas pieredzes trūkumiem varam uzzināt vairāk nekā no labas prakses. Es arī uzskatu, ka līdzekļu pārbaude, līdzekļu izmantošanas pārbaude, un ar to es domāju Eiropas Savienības līdzekļu pārbaudi, liecina par to, ka pastāv gan laba, gan slikta prakse.

Un, visbeidzot, iespējams, mūsu svarīgākais uzdevums patiešām ir pārliecināt vairākumu; pārliecināt vairākumu to Eiropas iedzīvotāju, kas nav romu tautības, ka integrācija ne tikai atspoguļo zināma veida humāno diktātu, bet tā ir arī viņu pamatinteresēs. Galu galā Eiropa pieder mums visiem, un vairākums var justies labi tikai tad, ja arī mazākums jūtas labi. Liels paldies par šo diskusiju, un es ticu, ka mēs arī turpmāk varam paļauties uz jūsu atbalstu.

  Lívia Járóka, referente. – Priekšsēdētājas kundze! Es runāšu īsi. Es vēlos jums pateikt lielu paldies par visiem jūsu vērtīgajiem komentāriem. Tie pastiprina manu un manu lielisko ēnu referentu uzskatu, ka politiskie lozungi bez attiecīga juridiskā pamata, finansiāla atbalsta un iniciatīvām, kā arī tāda ES mehānisma, kas koordinētu iesaistīto pušu — no vietējām valdībām līdz Padomei — rīcību un izmantotu daudzlīmeņu pārvaldības priekšrocības, nekad nekļūs par realitāti. Tas visu šo situāciju parādīs jaunā gaismā. Es stingri uzskatu, ka, pamatojoties uz tiem uzdevumiem, mērķiem, principiem un instrumentiem, kas noteikti visos līgumos un Pamattiesību hartā, un turklāt pamatojoties uz kopīgām kompetencēm, kā arī Eiropas Savienības atbalstošām, koordinējošām un papildinošām darbībām, var izveidot ļoti spēcīgu stratēģiju romu integrācijai.

Noslēgumā es vēlos izteikt cerību, kas man ir izveidojusies pēdējos sešos gados, ka gaidāmais Komisijas paziņojums spēs atbalstīt šos punktus un nodrošinās labu pamatu, lai Ungārijas prezidentūra varētu uzņemties savas saistības sākt šo Eiropas stratēģiju romu integrācijai. Es esmu ļoti pateicīga par to. Es zinu, ka Eiropas stratēģija neatrisinās šo problēmu; es zinu, ka ļoti daudz ir atkarīgs no mums, romiem. Bez darbībām ārpus Briseles un romu apmetnēs vārdi un solījumi nenozīmē neko.

Valdībām un romiem ir jādara tas, ko viņi ir apņēmušies: apņēmīgi jārīkojas, lai sasniegtu taustāmus rezultātus. Mēs saprotam savu atbildību šajā darbā, un mēs pilnīgi atbalstām mūsu kopējo partnerību. Šis process mums, romiem, un, es domāju, visai Eiropas Savienībai, nozīmē daudz vairāk nekā tikai savstarpēju uzticību. Tas nozīmē arī tādas sabiedrības izveidi, kurā pastāv vērtības, kas mums visiem var būt kopīgas un ko mēs visi varam izmantot, lai spētu risināt tās problēmas, kuras mēs šeit pēdējos sešus gadus apspriežam. Liels paldies par visu jūsu atbalstu, un es vēlos pievienoties Renate Weber un citiem ēnu referentiem, pateicoties Pilsoņu brīvības komitejas sekretariātam un visiem padomdevējiem, kuri kopā ar mums ir smagi par to cīnījušies.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Man žēl, ka man tik krasi jābeidz uzstāšanās laiks, taču mēs, kā jūs varat redzēt, esam ārkārtīgi aizkavējuši plānoto darba norisi, sākot nākamo darba kārtības punktu, kas ir jautājumu laiks.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Pagājušā gada notikumi, tostarp romu izraidīšana no vienas valsts uz citu un diskriminācija pret šo grupu un tās segregācija no sabiedrības sabiedrību, ir pamudinājusi Eiropas Savienību veikt konkrētu rīcību. Tā ietver Eiropas Savienības stratēģiju romu integrācijai, ko ierosināja Eiropas Parlaments. Šīs etniskās grupas integrācija nav tikai saistības cilvēktiesību ziņā, bet arī ekonomiska nepieciešamība, un tā ir ne tikai morāls pienākums, bet notiek arī stingrās visu dalībvalstu finanšu interesēs. Turklāt, ņemot vērā atstumtības apmērus, vispārēja romu integrācija ir galvenokārt cilvēktiesību jautājums. Es vēlos uzsvērt, ka, pieņemot kopīgu stratēģiju visai Eiropai par romu integrāciju, mēs parādām, ka Eiropas Parlaments neatstāj romu integrācijas problēmas tikai dalībvalstu ziņā. Kā liecina nesenie notikumi, šīs problēmas nav iespējams atrisināt tikai valsts līmenī, un tāpēc ir vajadzīga cieša sadarbība starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm. Ir arī ļoti svarīgi, lai Eiropas Komisija un dalībvalstis mobilizētu pastāvošās ES stratēģijas un pasākumus un saskaņotu darbības, kā arī atrastu kopēju pamatu, lai nodrošinātu romu sociālo un ekonomisko integrāciju. Šī stratēģija tiks aktīvi īstenota tikai tad, kad tiks rasta vienota Eiropas pieeja attiecībā uz Eiropas romu integrācijas jautājumiem. Turklāt, izstrādājot ES politiku par romu jautājumiem, mums pēc iespējas vairāk ir jāiesaista romu kopienas pārstāvji.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojumā par ES stratēģiju romu integrācijai ir uzskaitītas problēmas un grūtības, ar kurām romu kopienas saskaras ES. Nabadzības raksturs pēdējo divu dekāžu laikā Centrāleiropā un Dienvidaustrumeiropā ir būtiski mainījies. Politiskās un ekonomiskās izmaiņas ir novedušas pie tradicionālo kopienu sabrukuma, un tādējādi romi ir zaudējuši iespēju būt mobiliem, un viņi ir kļuvuši par visatstumtāko un mazizglītotāko apakšgrupu sabiedrībā. Turklāt Romu tautības iedzīvotāji atspoguļo demogrāfiskās izaugsmes tipisku iezīmi. Lai gan sabiedrības vairākums noveco, līdz ar augstu populācijas pieaugumu romu īpatsvars sabiedrībā palielinās. Ir skaidrs, ka, ja neizdosies palielināt nodarbinātības līmeni starp romiem un ja viņi labāk neintegrēsies sabiedrības vairākumā, tad izmaksas situācijas saglabāšanai pieņemamā līmenī, tostarp sociālās palīdzības un pabalstu, būtiskās izmaksas izglītībai, papildu izmaksas drošības nodrošināšanai, administratīvās izmaksas sociālo izdevumu pārraudzībai un arī augstākās veselības aprūpes izmaksas pastāvīgi pieaugs. Tāpēc romu integrācija nav tikai morāls pienākums un pienākums cilvēktiesību aizsardzības ziņā, bet galvenokārt tā ir arī ekonomiska nepieciešamība. Lielākā daļa līdz šim īstenoto pasākumu ir tā sauktie tiesiski nepiemērojamie noteikumi. Taču, ja šajā jautājumā ir jāpanāk progress, tad ES stratēģijai romu integrācijai ir jāiet tālāk par tā saukto nesaistošo tiesību normu, un tā ir jāiekļauj tajos instrumentos, kas izveidoti ar primārajiem tiesību aktiem.

  Katarína Neveďalová (S&D), rakstiski. – (SK) Manuprāt, tagad mēs visi zinām, ka romu jautājums nav tikai dažu dalībvalstu un kandidātvalstu problēma. Tā ir Eiropas mēroga problēma, kas nekavējoties jāatrisina.

Sabiedrības vairākuma lielākais šķērslis romu integrācijai ir nabadzība un zems izglītības līmenis. Izglītība ir pamats dzīves standartu paaugstināšanai un pastāvīgiem centieniem pilsoniskās sabiedrības izveidei. Darbavietu radīšana ir ļoti sarežģīta, un, būdama neskaitāmu jauniešu organizāciju locekle, es zinu, kāda ir jauniešu pašreizējā situācija darba tirgū. Šī situācija romu vidū ir daudzas reizes sliktāka, izraisot romu atstumtību un noziedzības pieaugumu, kas tikai vēl vairāk saasina situāciju.

Ne tik sen Francija deportēja Bulgārijas un Rumānijas romus. Šīs darbības nonāca uzmanības centrā ne tikai tāpēc, ka bija aizdomas par cilvēka pamattiesību pārkāpšanu, bet arī par ES noteikumu pārkāpšanu. Tāpēc es pilnīgi piekrītu Komisijas paziņojumam, ka ir nepieciešams veicināt labāku sadarbību starp ieinteresētajām pusēm valsts, starptautiskā un jo īpaši Eiropas līmenī.

  Algirdas Saudargas (PPE), rakstiski. – (LT) Neskatoties uz to, ka romi ir lielākā etniskā minoritāte, romu kopiena Eiropas Savienības dalībvalstīs vēl joprojām cieš no diskriminācijas un segregācijas. Es piekrītu vairākiem kolēģiem, kuri teica, ka ir ļoti svarīgi Eiropas līmenī izveidot stratēģiju romu integrācijai. Visās dalībvalstīs mums ir lieliski piemēri tam, kā mums būtu jāsamazina romu atstumtība dažādās jomās: izglītībā, kultūra, nodarbinātībā, veselības aprūpē vai pat romu līdzdalībā politiskajā un sabiedrības dzīvē. Tomēr šādas iniciatīvas nav pietiekami redzamas. Manuprāt, Eiropas Savienībai tādējādi būtu piemērota platforma, lai uzlabotu sadarbību starp dalībvalstīm, apkopotu un izplatītu labu praksi un pieredzi, vai arī nodrošinātu finansējumu. Lai gan ES līmenis ir ļoti svarīgs, es uzskatu, ka efektīvākos rezultātus var sasniegt, darbojoties vietējā vai reģionālā līmenī. Tikai specifiskos apvidos vai pilsētās mēs gūsim labāku izpratni par šo teritoriju problēmām, vajadzībām un sociālo vidi, un tā rezultātā īstenotie projekti būs tuvāk tiem, kuriem tie ir paredzēti.

  Monika Smolková (S&D), rakstiski. – (SK) Es romu jautājumam sekoju ļoti uzmanīgi, jo dzīvoju Slovākijas Austrumos, kur ir romu iedzīvotāju vairākums. Es atbalstu rezolūcijas projektu par romu integrācijas stratēģiju.

Šodien, 8. martā, mēs svinam sieviešu tiesību aizstāvības 100 gadus. Šodien mēs arī diskutējam par diskrimināciju pret sievietēm, un, diskutējot par šo stratēģiju, ir nepieciešams runāt arī par diskrimināciju pret sievietēm, jo īpaši no minoritāšu grupām. Romi ir viena no nelabvēlīgajām iedzīvotāju grupām visā Eiropā. Esmu lasījusi Járóka kundzes paziņojumu: „Nabadzība apdraud jauno paaudzi — nevis to romu izcelsmes dēļ, bet gan to vecāku bezdarba dēļ”. Piebildīšu, ka tas ir arī sociālās atstumtības dēļ. Bezdarbs turpināsies, jo īpaši romu tautības iedzīvotājiem, bet mēs zinām, kā nekavējoties integrēt romus kultūras aktivitātēs un pilsoniskajā dzīvē.

Dzimumu līdztiesības problēma minoritātes grupās ir lielāka. Tāpēc attiecībā uz romu integrāciju mēs nedrīkstam aizmirst dialogu ar romu sievietēm, kurām ir lielāka emocionālā ietekme uz viņu bērniem un nākamo paaudzi.

  László Tőkés (PPE), rakstiski. – (HU) Pirmkārt, es vēlos izteikt siltu pateicību par to, ka Ungārijas ES prezidentūra starp savām prioritātēm ir iekļāvusi jautājumu par romu integrāciju. Daiļrunīgs pierādījums Ungārijas valdības apņēmībai šajā sakarā ir tas, ka referente Lívia Járóka, kura ir vienīgā romu deputāte Eiropas Parlamentā, ir viena no Ungārijas delegātiem Eiropas Tautas partijā un ka M. Zoltán Balog, kurš iepazīstināja ar šo dokumentu un kurš ir jaunizveidotā Valsts sekretariāta iekļaušanai vadītājs, ir iesaistījies, atbalstot to romu situācijas uzlabošanu, kuri cieš no daudzējāda veida nelabvēlīgiem apstākļiem. Pamatojoties uz šiem faktiem, mēs varam pamatoti secināt, ka Ungārijas ES prezidentūra vada Eiropu, rādot labu piemēru problēmu risināšanā saistībā ar romiem. Attiecībā uz romu stratēģiju es uzskatu, ka ir svarīgi uzsvērt — 12 miljonu ES dzīvojošo romu integrācija ir kopēja Eiropas problēma, kuras atrisināšanā ieguldījums jādod gan atsevišķām dalībvalstīm, gan ES iestādēm. Ungārijas premjerministrs Viktor Orbán ir trāpīgi norādījis, ka, ja mēs nevēlamies „eksportēt” romu — kuri dzīvo galējas nabadzības un sociālās un etniskās atstumtības apstākļos — problēmas „nomadizācijas” ceļā, proti, emigrācijas uz attīstītajām ES valstīm ceļā, tad mums, veicot kopīgas darbības un ar kopīgiem spēkiem, ir jāatrod risinājums viņu pašreizējai nepārliecinošajai situācijai. Es novēlu Eiropas Parlamentam, Eiropas Komisijai, Eiropas Padomei un, visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi, Ungārijas ES prezidentūrai, veiksmīgu darbu, izstrādājot un līdz šā gada jūnijam veiksmīgi pabeidzot šo svarīgo stratēģiju romu integrācijai.