Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B7-0019/2011).
Tā kā mēs jūtami esam pārsnieguši atvēlēto laiku, pirms jautājumu laika sākšanas es gribu pateikt dažas lietas par to, kā es vadīšu jautājumu laiku. Es būtu pateicīga, ja visi maksimāli koncentrētu uzmanību, tostarp, ja drīkstu lūgt, arī komisāri, kas atbildēs uz jautājumiem. Papildu jautājumus varēs uzdot tikai jautājumu autori, jo mums nepietiek laika nekam vairāk, ja gribam saņemt atbildes uz pietiekami daudziem jautājumiem. Mans lūgums komisāriem, kuri atbildēs vai sniegs savu sākotnējo atbildi: lūdzu, nelasiet mums garu eseju. Mēs gribētu saņemt ļoti labu atbildi un informatīvu atbildi uz savu jautājumu, lai jūs varētu iesaistīties dialogā ar to deputātu, kurš uzdevis jautājumu.
Komisijai ir uzdoti šādi jautājumi.
Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, man jāatzīst, ka es atbalstu jūsu argumentus par mūsu rīcībā esošo laiku. Taču es gribētu jūs lūgt ņemt vērā vienu lietu. Tie deputāti, kas grib uzdot jautājumus, nav atbildīgi par to, ka mēs esam iekavējuši darbu attiecībā uz plānoto darba norisi. Mana problēma ir tā, ka es uzdevu jautājumu Padomei par tematu, kas tagad tiks aplūkots kā jautājums Nr. 2. Mans jautājums Padomei bija identisks šim jautājumam, taču tagad jautājumu laiks ar Padomes pārstāvju piedalīšanos tiek vienkārši atcelts. Tas, protams, ir diezgan skumji, un es gribētu jūs lūgt pārskatīt savu citādi pilnīgi loģisko un saprotamo pieeju attiecībā uz šo vienu jautājumu.
Priekšsēdētāja. – Apstākļos, kādi ir šovakar, man nav alternatīvu. Es vēlos ļoti atvainoties visiem deputātiem, kas iesniedza jautājumus, taču labākais, ko varu darīt, ir ļaut, lai tiek sniegtas atbildes uz iespējami vairāk jautājumiem un lai jautājumu iesniedzēji var iesaistīties diskusijā. Tā nav situācija, kas man patīk, un - es domāju — jūs zināt, ka mēs veicam pasākumus, lai pārietu uz jaunu veidu, kā organizēt jautājumu laiku, lai atspoguļotu to jauno situāciju, kādā mēs atrodamies pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Atklāti sakot — jo ātrāk tas notiks, jo labāk, taču tagad turpināsim darbu.
Pirmā daļa
Jautājums Nr. 15 , ko uzdeva Vilija Blinkevičiūtė (H-000075/11)
Temats: Pamatdirektīva par minimālajiem ienākumiem Eiropas Savienībā
Pagājušogad Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par minimālo ienākumu nozīmi nabadzības apkarošanā un integrējošas sabiedrības attīstības veicināšanā Eiropā, kurā tas norādījis, ka vajadzētu ieviest pamatdirektīvu par garantētiem minimālajiem ienākumiem Eiropas Savienībā.
Tā kā aptuveni 85 miljoni cilvēku Eiropā dzīvo zem noteiktā nabadzības sliekšņa, vai Komisija neuzskata, ka tai vajadzētu pieņemt pamatdirektīvu par sistēmu pietiekamu minimālo ienākumu nodrošināšanai visā Eiropā?
László Andor, Komisijas loceklis. – Bieži ir teikts, ka sabiedrība jāvērtē pēc tā, kā tā izturas pret saviem vājākajiem locekļiem. Skaidrs, ja mums neizdosies nodrošināt pietiekamu atbalstu cilvēkiem, kam tas vajadzīgs, tad mēs, iespējams, viņus izstumsim vēl vairāk, un tādējādi vairāk sarežģīsim viņu integrāciju sabiedrībā un viņu ienākšanu darba tirgū.
Komisija uzskata, ka papildus tam, ka tās darbojas kā automātiski stabilizatori, minimālo ienākumu shēmām, kas garantē drošības tīklus, var būt svarīga nozīme, aizsargājot visneaizsargātākās personas pret visļaunākajām krīzes sekām.
Gan Komisijas ieteikumā par tādu cilvēku aktīvu integrāciju, kuri ir atstumti no darba tirgus, gan EPSCO padomes 2008. gada 17. decembra secinājumos par kopējiem aktīvas iekļaušanas principiem efektīvākai nabadzības apkarošanai līdztekus kvalitatīviem pakalpojumiem un iekļaujošiem darba tirgiem uzsvērta piekļuves atbilstīgiem resursiem svarīgā nozīme.
Ieteikumā dalībvalstis ir aicinātas jo īpaši „atzīt cilvēka pamattiesības uz iztikas līdzekļiem un sociālo palīdzību, kas ir pietiekami, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, kā daļa no visaptverošiem, atbilstīgiem centieniem apkarot sociālo atstumtību”.
Ieteikumā izklāstītā pieeja ir izrādījusies solis pareizajā virzienā, it īpaši ekonomikas krīzes laikā. Taču vēl ir daudz darāmā, lai pilnīgi īstenotu aktīvas integrācijas reformas.
Kā norādīts Komisijas paziņojumā par Eiropas platformu cīņai pret nabadzību un sociālo atstumtību, tā 2012. gadā sniegs ziņojumu par kopējo principu īstenošanu attiecībā uz aktīvu integrāciju, cita starpā pievēršot uzmanību minimālo ienākumu shēmu efektivitātei.
Pamatojoties uz šo novērtējumu, Komisija ierosinās darbības, tostarp veidus, kā ES finanšu instrumenti varētu atbalstīt aktīvu integrāciju.
Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Priekšsēdētājas kundze! Komisār, paldies jums par atbildi, taču jūs neatbildējāt uz manu. jautājumu. Mans jautājums bija formulēts šādi – vai Eiropas Komisija plāno ierosināt pamatdirektīvu par pietiekamu minimālo ienākumu nodrošināšanu, jo pretējā gadījumā mēs noteikti nevarēsim pārvarēt nabadzību. Pat pagājušajā gadā, Eiropas gada cīņas pret nabadzību un sociālo atstumtību laikā, nabadzības līmenis atsevišķās dalībvalstīs palielinājās. Komisār, kāds cits aspekts – tā kā nabadzība skar patiešām lielu skaitu gados vecāku cilvēku, kāds ir jūsu viedoklis par to, ka Komisijas ierosina vienotus kritērijus attiecībā uz minimālo pensiju Eiropas Savienības līmenī?
László Andor, Komisijas loceklis. – Komisija ir atbalstījusi minimālos ienākumus, kā arī minimālo algu, taču šajā saistībā mēs runājam par dalībvalstu kompetenci un dalībvalstu atbildību, un šajā diskusijā ļoti liela nozīme ir subsidiaritātes principam.
Es piekrītu, ka šajā krīzes laikā mums īpaša uzmanība jāvelta sabiedrības neizsargāto grupu locekļiem, jo īpaši tiem, kas palikuši bez ienākumiem, jo viņi ir zaudējuši arī darbu, taču mums jāmudina dalībvalstis izmantot dažādus līdzekļus – un šī ir tikai viena iespēja – lai novērstu cilvēku nonākšanu nabadzībā.
Tādējādi šajā jomā ir ārkārtīgi mazas iespējas pieņemt likumdošanas iniciatīvas, kaut arī noteiktos brīžos politiskais pieprasījums pēc tām ir ļoti ievērojams.
Attiecībā uz gados vecāku cilvēku nabadzību – tas ir ļoti sarežģīts jautājums, pie kura mums jāstrādā nodarbinātības, sociālo pakalpojumu un sociālās aizsardzības jomās, tāpēc nākamgad es organizēšu kampaņu par aktīvu novecošanos, ko atbalstīs politika veselības aprūpes un veselības saglabāšanas, un mūžizglītības jomās, jo mēs uzskatām, ka lielākais progress, kuru mēs varam panākt attiecībā uz gados vecāku cilvēku dzīves apstākļiem un sociālo integrāciju, būs viņu līdzdalības darba tirgū palielināšana. Pēc tam mēs varam izstrādāt papildu politikas virzienus, pamatojoties uz šo progresu.
Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 16, ko uzdeva Silvana Koch-Mehrin (H-000084/11)
Temats: Energoefektīvās spuldzes
Vai Komisijai ir zināms par Vācijas Federālās vides aģentūras pētījumu, saskaņā ar kuru energoefektīvās spuldzes tajās atrodamā dzīvsudraba dēļ rada saindēšanās risku, šādām spuldzēm saplīstot mājas apstākļos? Kādi ir Komisijas secinājumi no šā pētījuma?
Vai Komisija ir gatava pārskatīt lēmumu par parasto kvēlspuldžu tirdzniecības pārtraukšanu?
Vai Komisija ir gatava atcelt parasto kvēlspuldžu lietošanas aizliegumu vismaz attiecībā uz mājsaimniecībām?
Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Koch-Mehrin kundze, dāmas un kungi! Komisija ir informēta par Vācijas Federālās Vides aģentūras pētījumu, un, protams, Komisija ir vēlreiz rūpīgi izmeklējusi faktus. Apstākļi, kas radījuši šo situāciju, ir šādi: Ņemot vērā Eiropadomes 2007. gadā pieņemto lēmumu un tam sekojošās Eiropas Parlamenta un Enerģētikas padomes rezolūcijas — citiem vārdiem sakot, pēc plašas apspriešanās ar Parlamentu un dalībvalstīm — Komisija 2009. gadā iesniedza savu priekšlikumu ekodizaina regulējumam. Tas ietvēra pakāpenisku pāreju no parastajām kvēlspuldzēm uz energoefektīvajām spuldzēm, kurām ir daudz zemāks elektroenerģijas patēriņš. Mēs uzskatām, ka Eiropas apgaismes ierīču un spuldžu tirgū būs iespējams panākt kopējo ietaupījumu 40 miljardu kilovatstundu apmērā, kas elektroenerģijas izmaksu izteiksmē ir robežās no EUR 5 miljardiem līdz EUR 10 miljardiem. Direktīvā ir ietverti daudzi drošības pasākumi, galveno uzmanību pievēršot dzīvsudrabam un tā maksimālajām robežām. Šīs robežas pagājušā gada septembrī vēlreiz tika ievērojami samazinātas, lai vēl vairāk samazinātu iespējamo risku sabiedrībai.
Vācijas Federālās Vides aģentūras pētījumā ietverto atzinumu dēļ mēs esam lūguši Veselības un vides risku zinātnisko komiteju sagatavot citu paziņojumu. Pārskatot visu pieejamo zinātnisko literatūru, šī komiteja ir nākusi pie secinājuma, ka ir ļoti maz ticams, ka saplīsušas kompaktās luminiscences spuldzes varētu radīt jebkādu risku cilvēku veselībai.
Tomēr šajā jomā pastāv viena problēma. Pētījumu pamatā ir izmēģinājumi, kuros iesaistīti pieaugušie. Protams, ir skaidrs, ka situācija attiecībā uz bērniem ir jāizskata atsevišķi, tāpēc mēs kopā ar Vācijas Federālo Vides aģentūru strādājam pie tā, lai iespējami ātri sagatavotu atbilstīgus rezultātus par bērniem. Mēs ļoti uzmanīgi uzraugām situāciju. Es sazinos ar iepriekš minēto aģentūru, lai mēs varētu ātri veikt kopīgu novērtējumu saistībā ar visiem tās organizētajiem papildu testiem.
Mūsu kopējais secinājums ir šāds: ņemot vērā to, ka ir nepieciešama visu iesaistīto pušu uzticība, mēs turpināsim pakāpenisku šā regulējuma ieviešanu. Taču mēs noteikti atkal ziņosim Parlamentam, ja mūsu rīcībā nonāks konstatējumi, kas varētu būt iemesls atšķirīgam novērtējumam. Tāda ir situācija šobrīd.
Silvana Koch-Mehrin (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Oettinger kungs, ir labi, ka jūs esat uzdevis Veselības un vides risku zinātniskajai komitejai vēlreiz izskatīt šo jautājumu. Es par to priecājos. Taču joprojām paliek neatbildēts jautājums: kā mēs varam paskaidrot Eiropas iedzīvotājiem, ka viņiem saskaņā ar ES noteikumiem savos mājokļos ir jālieto kaut kas tāds, kas rada veselības apdraudējumu viņu bērniem? Jums ir bērni, un jūs zināt, kā tas ir. Priekšmeti bieži saplīst. Leichtfried kungs no Austrijas un es — mēs esam ļoti nobažījušies par to. Kā mēs varam noskaidrot, vai tas ir kas bīstams? Šķiet, mums nav iespējams mācīties no pagātnes kļūdām. Taču jūs neesat atbildīgs par sākotnējo lēmumu, tādēļ jūs varat parādīt vēlmi mācīties, nekaitējot savai reputācijai. Jūs varēt pateikt, ka mēs atcelsim šo aizliegumu, vismaz attiecībā uz mājsaimniecībām. Vai jūs būtu gatavs pārskatīt savu lēmumu?
Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Atbildot uz šo jautājumu, es gribētu norādīt, ka spuldzes būs pieejamas tirgū nekavējoties pēc tādas pārejas, kas neradīs nekādu potenciālu risku. Jautājums attiecas uz CFL jeb kompaktajām luminiscences spuldzēm. Tāpēc mums jāapsver iespēja plašāk īstenot savas sabiedrisko attiecību aktivitātes saistībā ar ekodizaina direktīvu, lai mēs varētu informēt iedzīvotājus par LED spuldzēm un jaunās paaudzes halogēna spuldzēm. Tas ļaus mums izpildīt abus uzdevumus: sasniegt mūsu vides un enerģijas taupīšanas mērķus atbilstīgi šīs direktīvas nosacījumiem, no vienas puses, un novērst visus iespējamos riskus, no otras puses. Es priecājos, ka varēšu vēlreiz padziļināti izskatīt šo jautājumu.
Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 17, ko uzdeva Claude Moraes (H-000079/11)
Temats: Noziegumu upuru tiesību paketes
Stokholmas programmas svarīga daļa ir uzlabot atbalstu noziegumu upuriem. Jo īpaši ES iedzīvotājiem patiesi rūp jautājumi, kas saistīti ar palīdzību pārrobežu noziegumu upuriem Eiropā. Ir ieviestas dažas praktiskas procedūras, kurās tiek piedāvāts atbalsts vai konsultācijas upuriem un ģimenēm, kas cietušas no noziegumu sekām un guvušas nopietnu traumu, esot ārzemēs. Es palīdzu kādam vēlētājam, kura dēls kļuva par vardarbīga uzbrukuma upuri, brīvdienās apmeklējot Krētu. Šajā jomā ir patiesa nepieciešamība pēc ES rīcības, lai turētu solījumu ES iedzīvotājiem.
Komisāre V. Reding ir nākusi klajā ar paziņojumu par pasākumu paketi, kas paredzēta noziegumu upuru aizsardzībai. Ņemot vērā iepriekš minēto, kad Komisija plāno ierosināt šo paketi kriminālnoziegumu upuru aizsardzībai? Vai Komisija varētu sniegt vairāk informācijas, kas tiks iekļauts šajā likumdošanas priekšlikumā? Vai Komisija varētu sīkāk pastāstīt par nenormatīvajiem pasākumiem, kas tiks iekļauti paketē?
Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Priekšsēdētājas kundze, tiek ziņots, ka katru gadu vairāk kā 30 miljoni cilvēku visā Eiropā kļūst par nozieguma upuriem. Ir svarīgi nodrošināt, lai cietušajiem būtu piekļuve savām tiesībām un lai viņi saņemtu vajadzīgo atbalstu un aizsardzību. Šī ir Komisijas stratēģiska prioritāte.
Ļaujiet man izmantot šo iespēju, lai uzsvērtu Hughes kundzes, kas cīnās par lielākām noziegumu upuru tiesībām visā Eiropā, drosmi. Es domāju, ka viņas apņēmībai vajadzētu mūs visus iedvesmot stiprināt vardarbības upuru tiesības un sekmēt iedzīvotāju uzticību mūsu tiesu sistēmām. Mums vajadzīga šī spēcīgākā savstarpējā uzticēšanās, lai nodrošinātu, ka cietušo vajadzības tiek atzītas un aizsargātas ne tikai viņu mītnes valstī, bet arī aiz tās robežām. Mums ir arī jānodrošina, lai mūsu tiesu un tiesību sistēmas neaizmirstu upurus.
Tāpēc Komisija maijā ierosinās visaptverošu tiesību paketi attiecībā uz vardarbības upuriem. Tajā tiks aplūkota tās ārstēšanās kvalitāte, ko cietušie saņem pēc nozieguma un kriminālprocesa laikā. Tā nodrošinās, ka cietušie saņems vienādu obligātajiem standartiem atbilstīgu ārstēšanu visās ES dalībvalstīs neatkarīgi no viņu pilsonības vai valsts piederības. Mūsu priekšlikumu mērķis ir veicināt izmaiņas attieksmē pret upuriem, darīt vairāk, lai nodrošinātu viņu atveseļošanos, un līdz minimumam samazināt risku, ka viņi varētu tikt atkārtoti vajāti tiesvedības laikā.
Izsakoties ļoti konkrēti, ko ietvers šī tiesību pakete? Pirmkārt, horizontālu direktīvu par cietušo statusu kriminālprocesā, kurā, piemēram, skaidri būs noteiktas šādas īstenojamas tiesības: viegli pieejami upuru atbalsta pakalpojumi visās dalībvalstīs; tiesības uz tulkošanu interviju laikā; kontaktu starp likumpārkāpēju un cietušo ierobežošana tiesvedības laikā, jebkādas jaunas tiesas paredzot tā, lai nodrošinātu atsevišķas uzgaidāmās telpas; un tiesības visās dalībvalstīs pieprasīt kriminālvajāšanas pārskatīšanu.
Otrkārt, es arī ierosināšu regulu par civiltiesību aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu, lai nodrošinātu, ka ikviens cietušais, kas ir pakļauts riskam un kas gūst labumu no aizsardzības pasākuma pret iespējamo likumpārkāpēju vienā dalībvalstī, var turpināt gūt labumu no šāda pasākuma, pārceļoties vai ceļojot uz citu dalībvalsti. Šo instrumentu papildinās citi instrumenti par krimināltiesību aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu.
Mēs arī plānojam ieviest plašu spektru nenormatīvu pasākumu, lai nodrošinātu efektīvu jauno tiesību aktu darbību, un mēs ierosināsim ceļvedi par vardarbības upuru tiesību stiprināšanu, ar mērķi nodrošināt, ka šīs tiesības būs svarīga politiskās darba kārtības prioritāte arī turpmākajos gados.
Claude Moraes (S&D). – Kā jūs zināt, pagājušajā nedēļā mēs apmeklējām jūsu biroju kopā ar Maggie Hughes, vienu no daudzajiem tūkstošiem noziegumu varonīgo upuru.
Man jāsaka, ka, runājot ar jūsu darbiniekiem, mūs ļoti iedvesmo, ka tieši šis pasākumu kopums, iespējams, varētu kļūt par pamatu, lai atjaunotu uzticību un sniegtu pievienoto vērtību tiem iedzīvotājiem, kuriem vajadzīga palīdzība, kļūstot par nozieguma upuri.
Maggie Hughes un daudzi citu noziegumu upuri ir teikuši, ka viņiem patīk jūsu ierosinātie pasākumi, taču viņi gribētu, lai palīdzība būtu koncentrēta. Piemēram, ja pastāv vardarbībā cietušo atbalsta birojs, tad tam jābūt viegli pieejamam, un ir jābūt personām, kas palīdz slimnīcā, policijas iecirknī un ar tiesu sistēmām.
Tas ir tas, ko mūsu iedzīvotāji prasa un ko viņi līdz šim nav saņēmuši. Tāpēc šis patiešām ir lūgums jums padarīt šo priekšlikumu par iespējami labāko šāda veida priekšlikumu.
Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. – Es pilnīgi piekrītu. Arī man ir bijusi sajūta, ka tiesību aktos iztrūkst noziedzības upuru.
Attiecībā uz procesuālajām tiesībām mēs esam nopietni pievērsuši uzmanība tiem cilvēkiem, kuri nokļūst nepatikšanās tāpēc, ka viņi, iespējams, ir izdarījuši noziegumu: mēs esam rūpējušies par to, lai viņu tiesības tiktu ievērotas, kā tam arī vajadzētu būt mūsu uz tiesībām pamatotajā sabiedrībā. Tomēr ļoti bieži upuri kļūst par upuriem otru reizi, atnākot uz tiesu, un nevienam tas nerūp. Tā ir ļoti netaisna situācija, kas līdzinās tiesību noliegšanai. Tāpēc es ceru, ka šī upuru tiesību pakete mainīs ne tikai tiesību aktus, bet arī domāšanas veidu, un ka it visur mūsu tiesās, mūsu policijas iecirkņos un mūsu slimnīcās — kā godājamais deputāts pareizi mudināja to darīt — būs pieejama īpaša aprūpe cietušajiem un visi zinās, ka pret viņiem nav jāizturas tāpat kā pret visiem pārējiem. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai tas attiektos arī uz pārrobežu noziegumos cietušajām personām – cilvēkiem, kas dzīvo dalībvalstī, kura nav viņu izcelsmes valsts.
Tādējādi es paļaujos uz to, ka Parlaments palīdzēs Komisijai sagatavot iespējami labāko tiesību aktus un arī — attiecībā uz tiesību aktu kopuma koplēmuma aspektiem — rīkosies ātri, lai šos tiesību aktus varētu izvirzīt apstiprināšanai Padomē.
Otrā daļa
Priekšsēdētāja. – Jautājums Nr. 18, ko uzdeva Marian Harkin (H-000063/11)
Temats: Komisijas priekšlikumi par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi
Vai Komisija var paskaidrot pašreizējo situāciju attiecībā uz saviem priekšlikumiem par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi?
Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze (KKUINB) ir nozīmīga iniciatīva, lai novērstu šķēršļus vienotajam tirgum, un gada izaugsmes pētījumā tā tika noteikta kā izaugsmi veicinoša iniciatīva, kam jāpiešķir finansējums. Tas patiesi novērsīs dažus būtiskus fiskālos šķēršļus uzņēmumu konkurētspējai.
Šobrīd kopīgu uzņēmumu nodokļu noteikumu trūkums un valstu nodokļu sistēmu atšķirību dēļ bieži tiek piemēroti pārmērīgi lieli nodokļi un notiek dubulta aplikšana ar nodokļiem. Turklāt uzņēmumi saskaras ar smagu administratīvo slogu un lielām nodokļu atbilstības izmaksām. Šī situācija rada šķēršļus ieguldījumiem ES un ir pretrunā tām prioritātēm, kas noteiktas stratēģijā „Eiropa 2020”.
Līdz šim ir panākts ievērojams progress KKUINB priekšlikuma tehniskajā sagatavošanā. Tagad ir pienācis laiks piedāvāt uzņēmumiem vienotu noteikumu kopumu, lai tie varētu vieglāk un lētāk veikt uzņēmējdarbību vienotajā tirgū.
KKUINB ir plānots pieņemt Komisāru kolēģijas sanāksmē, kas notiks 2011. gada 16. martā. Esmu pārliecināts, ka galīgais priekšlikums ievērojami uzlabos uzņēmējdarbības vidi, kā arī veicinās izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā.
Marian Harkin (ALDE). – Paldies, komisār, par atbildi! Tikai trīs īsi jautājumi, un es ceru, ka jūs varēsiet uz tiem atbildēt.
Vai Jūs plānojat, ka KKUINB būs brīvprātīga izvēle?
Otrkārt, pēc plānojat noteikt kādus apstākļus, kuros valsts tiesas varētu zaudēt savu jurisdikciju nodokļu jautājumos, ja to pieņemtais lēmums ietekmē peļņu citā dalībvalstī?
Un, visbeidzot, es ceru, ka šajā posmā jau ir izstrādāta kāda formula attiecībā uz tā nodokļa sadalījumu, kas jāmaksā dažādās dalībvalstīs. Vai Komisija ir veikusi kādu ietekmes analīzi par ieguvējiem un zaudētājiem — ar to es domāju ieguvējus un zaudētājus finanšu izteiksmē — neatkarīgi no tā, kādu formulu Komisija ir piemērojusi?
Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Es ļoti īsi atbildēšu uz jautājumu par to, vai KKUINB būs brīvprātīga vai obligāta. Atbilde ir „jā”, tā būs brīvprātīga: priekšlikumā paredzēts, ka uzņēmumi var brīvprātīgi izvēlēties iespēju piemērot KKUINB noteikumus.
Attiecībā valsts tiesu lomu KKUINB priekšlikumā ir paredzēti noteikumi strīdu izšķiršanai, un šā priekšlikuma īstenošanas rezultātā netiks mazināta dalībvalstu tiesu nozīme.
Priekšlikumā ir ietverta sadalījuma formula, nodrošinot vienlīdzīgu sadali starp pārdošanu, darbaspēku un līdzekļiem, un darbaspēka faktors tiks sadalīts divos komponentos: algās un darbinieku skaitā.
Jā, mēs veicām ietekmes novērtējumu, un šis ietekmes novērtējums tiks publicēts kopā ar mūsu priekšlikumu. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka priekšlikums dos labumu Eiropas uzņēmumiem, tostarp, es ceru, Īrijas uzņēmumiem.
Priekšsēdētāja. – Kolēģi, es redzu, ka daži deputāti ir ienākuši sēžu zālē pēc tam, kad mēs jau bijām sākuši jautājumu laiku, un ir skaidrs, ka viņi nav informēti par milzīgo laika ierobežojumu, ko mēs esam spiesti ievērot, lai censtos paveikt darbu saskaņā ar plānoto grafiku. Mērķis ir atbildēt uz iespējami vairāk jautājumiem. Tāpēc es pašā sākumā teicu, ka es nepieņemšu nevienu papildjautājumu, izņemot to deputātu papildjautājumus, kuri ir uzdevuši jautājumu.
Šobrīd vēlos pateikt, ka mans mērķis ir — un tas zināmā mērā ir atkarīgs no Komisijas atbilžu garuma — līdz plkst. 20.45 aplūkot šādus jautājumus: Jensen kundzes, Papanikolaou kunga, Posselt kunga un Ţicău kundzes jautājumus. Tāds ir plāns.
Jautājums Nr. 19, ko uzdeva Anne E. Jensen (H-000086/11)
Temats: Lauksaimniecības produkti un PVN atvieglojumi Rumānijā
Dānijas uzņēmumiem, kas veikuši ieguldījumus Rumānijas lauksaimniecībā, ir paziņots, ka tie turpmāk nevarēs PVN piemērot produktiem, ko pārdod starpniekiem. Toties lauksaimniekiem jāturpina šo pašu PVN iekļaut rēķinos par produktiem, kurus pārdod tiešajiem izmantotājiem (proti, maizes ražotājiem, citiem lauksaimniekiem u. c.). Iespējams, Rumānijas valdība ir paziņojusi Nodokļu politikas un muitas savienības ģenerāldirektorātam par šo projektu, kas paredz piešķirt PVA atvieglojumus darījumiem, kad produktus pārdod starpniekiem.
Vai Komisija ir piekritusi, ka lauksaimniecības produktus starpniekiem pārdod bez PVN? Ja atbilde ir apstiprinoša, tad kādu iemeslu dēļ? Vai Komisija nedomā, ka šāds mehānisms var mainīt lauksaimniecības produktu pārdošanas praksi Rumānijā? Vai Komisija neuzskata, ka gadījumā, kad lauksaimnieki tiek finansiāli mudināti pārdot savu produkciju konkrētiem pircējiem, pastāv risks izkropļot konkurenci iekšējā tirgū? Vai Komisija ir paredzējusi nodrošināt, ka visiem Rumānijas lauksaimnieciskajiem ražotājiem piemēro kopēju PVN režīmu?
Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Ņemot vērā situāciju, ka pastāv krāpšanās ar PVN attiecībā uz noteiktiem lauksaimniecības produktiem, Komisija sazinās ar Rumāniju, lai noteiktu visatbilstīgāko veidu, kā atrisināt šo problēmu.
Viens no iespējamiem risinājumiem, kā risināt tā saukto karuseļveida krāpšanu šajā nozarē, būtu apgrieztās maksāšanas sistēmas piemērošana. Saskaņā ar šo sistēmu, kas nav atbrīvojuma no nodokļiem shēma, piegādes joprojām apliek ar nodokļiem, taču par PVN nomaksu nodokļu pārvaldei atbildīgā persona vairs nav piegādātājs, bet gan saņēmējs nodokļu maksātājs.
Tas, ka nodoklis jāmaksā saņēmējam, nevis piegādātājam, ir vienīgā atšķirība no parastā režīma, saskaņā ar kuru PVN nodokli iekasē tas nodokļu maksātājs, kurš piegādā preces citam nodokļu maksātājam, un samaksā tos valstij, turpretim saņēmējs nodokļa maksātājs var atskaitīt šo summu no saviem izdevumiem, norādot to savā PVN deklarācijā.
Ne parastā, ne apgrieztās maksāšanas sistēma neparedz iespēju atskaitīt no izdevumiem PVN, ja saņēmējs ir tiešais izmantotājs, un tam būs jāmaksā šis nodoklis pilnā apmērā.
Tāpēc attiecībā uz nodokļu maksātājiem PVN arī turpmāk būs neitrāls, un konkurence netiks izkropļota. Tā kā saņēmējs var vienlaikus maksāt nodokli un norādīt šo pašu summu savā PVN atmaksas deklarācijā, pateicoties šim grozījumam, vairs nav vajadzības pēc efektīvas PVN nomaksas nodokļu pārvaldei. Tādējādi tas novērš krāpšanas darbības, kuru pamatā ir princips, ka piegādātājs nemaksā PVN, bet pircējs, kura rīcībā ir derīgs rēķins, pēc tam atskaita šo PVN no saviem izdevumiem.
Šīs sistēmas trūkums ir tas, ka tā varētu radīt citus krāpšanas riskus, jo visi PVN būtu jāiekasē pēdējā piegādes ķēdes posmā.
Tāpēc, pēc Komisijas domām, šādu sistēmu būtu vēlams attiecināt tikai uz tiem lauksaimniecības produktiem, kurus parasti pārdod starpniekiem — nodokļu maksātājiem — un kuri nav paredzēti piegādei tiešajiem patērētājiem.
Jebkurā gadījumā, tā kā šī sistēma būtu atkāpe no parastajiem PVN noteikumiem, kas izklāstīti PVN direktīvā, Padomei būtu Rumānijai jāpiešķir izņēmuma statuss, pamatojoties uz minēto direktīvu; Komisija joprojām izskata šo jautājumu.
Anne E. Jensen (ALDE). – (DA) Paldies, komisār! Neesmu pārliecināta, ka es saprotu visas detaļas, taču es, protams, varu vēlāk tās izpētīt sīkāk. Taču šī jaunā sistēma, kas, kā es saprotu, ir izveidota, lai novērstu krāpšanu, var radīt īpašas problēmas attiecībā ražotājiem no citām valstīm, kuri ir ieguldījuši līdzekļus Rumānijā un kuriem tāpēc ir PVN izdevumi citā valstī, ko nevar kompensēt ar PVN ieņēmumiem Rumānijā, jo viņiem nav PVN ienākumu. Vai Komisija ir apsvērusi, kā mēs varētu atrisināt šo problēmu saistībā ar tiem ražotājiem no citas ES valsts, kuriem ir uzņēmumi gan Rumānijā, gan citās ES valstīs, lai viņiem nebūtu liegta iespēja kompensēt samaksāto PVN ar PVN ieņēmumiem? Paldies!
Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Es tikai gribētu pateikt, ka apgrieztās maksāšanas mehānisms nav jauns mehānisms, un tas tiek piemērots vairākās dalībvalstīs. Piemēram, dažās dalībvalstīs to piemēro arī emisijas kvotu tirdzniecības sistēmā. Tā ir taisnība, ka apgrieztās maksāšanas sistēma faktiski nozīmē PVN iekasēšanu piegādes ķēdes beigās, nevis šā nodokļa iekasēšanu visā piegādes ķēdē.
Izskatot dalībvalstu lūgumus piemērot apgrieztās maksāšanas mehānismu, mēs, protams, rūpīgi apsveram visus aspektus, un vērā tiek ņemts arī iekšējā tirgus izkropļojuma jautājums. Tāpēc Komisijas priekšlikumi netiek pieņemti automātiski, bet veicot pētījumu, uz kura pamata mēs iesniedzam priekšlikumu Padomei.
Attiecībā uz Rumāniju mēs jau esam strādājuši vairāk nekā pusgadu — vai pat ilgāk —, lai rastu risinājumu, kā novērst krāpšanu saistībā ar PVN lauksaimniecības nozarē šajā valstī.
Gay Mitchell (PPE). – Esmu šeit kopš jautājumu laika sākuma, un to bija plānots sākt plkst. 19.30. Manā valstī, kam rīt būs jauna valdība, ir daudz cilvēku, kurus interesē jautājums, ko es uzdevu komisāram Rehn. Es jūs lūdzu ļaut uzdot manu jautājumu un ļaut komisāram uz to atbildēt — pat ja tas prasīs dažas papildu minūtes.
Priekšsēdētāja. – Deputāti jau ir pametuši sēžu zāli, jo es viņiem teicu, ka es nevaru uzdot viņu jautājumus vai nevaru piešķirt laiku papildjautājumiem. Šī bija sarežģīta pēcpusdiena. Tā ir izvērtusies par sarežģītu vakaru. Es esmu norādījusi tos jautājumus, kurus es gribu izskatīt līdz plkst. 20.45. Skatīsimies, ko mēs varēsim darīt, taču faktiski es daru visu iespējamo, lai rīkotos taisnīgi pret visiem iesaistītajiem un jo īpaši pret komisāriem, kuri gaida, lai piedalītos debatēs.
Jautājums Nr. 22, ko uzdeva Georgios Papanikolaou (H-000061/11)
Temats: Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) ģenerālsekretāra paziņojums par euro zonas dalībvalstu parāda iespējamo pārstrukturēšanu un Komisijas nostāja šajā jautājumā
Pasaules ekonomikas forumā Davosā 2011. gada 28. janvārī ESAO ģenerālsekretārs Angel Gurría uzsvēra, ka „ja nu kādai valstij varētu būt nepieciešama parāda pārstrukturēšana, tad tā būtu Grieķija”. Jāpiezīmē, ka šī ir pirmā publiskā nostāja, ko par euro zonas dalībvalsts parāda pārstrukturēšanu paudis tādas starptautiskās organizācijas direktors, kura cieši sadarbojas ar Savienību daudzos un dažādos politiskos, ekonomiskos un sociālos jautājumos.
Kāda ir Komisijas nostāja šajā konkrētajā jautājumā, jo īpaši saistībā ar ESAO ģenerālsekretāra pausto nostāju.
Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze, Komisija kopā ar ECB un SVF nesen veica trešo Grieķijas Ekonomikas novērtējuma programmas pārskatu. Mūsu kopīgais vispārējais novērtējums ir divējāds, un es īsi to izklāstīšu.
Pirmkārt, pateicoties šai programmai, ir izdevies panākt progresu attiecībā uz tās mērķu īstenošanu, un, otrkārt, joprojām pastāv ievērojamas problēmas, kas ir jāatrisina, lai nodrošinātu fiskālo ilgtspēju, atjaunotu konkurētspēju un nodrošinātu dzīvotspējīgu banku nozari.
Lai gan dažās jomās ir bijusi kavēšanās, pašlaik tiek īstenotas fiskālās un citas reformas, kas nepieciešamas programmas vidējā termiņa mērķu īstenošanai. Taču joprojām jāizstrādā un jāīsteno būtiskas reformas, lai panāktu pārmaiņas tādā apmērā, kas ļautu nodrošināt fiskālo ilgtspēju un ekonomikas atveseļošanos.
Kā norādījis ministru prezidents Papandreou, svarīgos konsolidācijas centienus atbalstīs plaša privatizācijas programma. Valdība ir paudusi apņemšanos būtiski paplašināt savu privatizācijas programmu ar mērķi līdz 2015. gadam iegūt EUR 50 miljardu ieņēmumus no privatizācijas. Šī ir iespēja nākamajos piecos gados samazināt parāda attiecību par vairāk nekā 20 procentiem no IKP. Turklāt noteiktība privatizācijas programmas īstenošanā palielinās ekonomikas efektivitāti un atbalstīs lielākus ieguldījumus un eksportu.
Visu šo iemeslu dēļ ne tikai valdības apņēmība risināt problēmas saistībā ar privilēģijām un likumīgajām interesēm, bet arī tās pilnīga apņemšanās īstenot šo privatizācijas procesu būs patiešām izšķiroša šo vērienīgo mērķu sasniegšanā un tādējādi potenciāla izmantošanā, lai panāktu būtiskus uzlabojumus tirgus situācijā pret Grieķiju. Tāpēc Komisija aicina Grieķiju rast risinājumu tās privatizācijas programmā.
Tas attiecas uz ESAO ģenerālsekretāra komentāru: šis, 2011. gads, ir izšķirošais gads Grieķijai attiecībā uz uzticības atjaunošanu tās ekonomikas politikai, un tas ir priekšnoteikums, lai tā nākamā gada laikā varētu atgūt savu piekļuvi tirgum.
Šajā saistībā iestādēm jāsasniedz vai pat jāpārsniedz fiskālais mērķis šim gadam, un skaidri jāformulē spēcīga vidēja termiņa budžeta stratēģija.
Turklāt Grieķijai turpmākajās nedēļās un mēnešos būtu jāpanāk izšķirošs izrāviens strukturālajās reformās. Apņēmīgai programmas īstenošanai būtu jāstiprina gan iedzīvotāju, gan arī ieguldītāju uzticība un pārliecība.
Noslēgumā gribu pateikt: apvienojot šos politikas pasākumus — t.i., fiskālo mērķu izpildi un privatizācijas programmas īstenošanu — ar ES aizdevuma atmaksas termiņa pagarināšanas un procentu politikas pārskatīšanas pasākumiem, ņemot vērā parāda ilgtspēju, ir iespējams risināt bažas par parāda restrukturizāciju, un tās tiks risinātas.
Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Komisār, pagājušajā gadā mēs kopīgi parakstījām memorandu ar Grieķiju, iekļaujot tajā nosacījumu par piešķirtā aizdevuma atmaksāšanu trīs ar pusi gados. Šodien jūs savā paziņojumā personīgi ierosinājāt to pagarināt līdz septiņiem gadiem, kas acīmredzami nozīmē to, ka ir pieļauta kļūda aprēķinos. Vienlaikus Moody's ir pazeminājusi Grieķijas kredītreitingu līdz tādām pašam līmenim kā Angolas kredītreitings; tas bija nepamatoti, un tas ir nepieņemami.
Galu galā, komisār, mēs visi gribam zināt, kas beigās būs vajadzīgs, lai Grieķija atkal nostātos uz kājām: vienkāršs parāda atmaksas pagarinājums? Procentu likmju samazinājums, ko jūs arī minējāt? Atkārtotas sarunas par memoranda nosacījumiem? Eiroobligācijas? Eiropas izaugsmes obligācijas? Viss iepriekš minētais? Vai varbūt kaut kas cits? Varbūt papildu stingras taupības pasākumi Grieķijā? Kas tas būs, komisār?
Olli Rehn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Svarīgākā lieta un nepieciešamais priekšnoteikums ir atbilstīgi memorandam izpildīt fiskālās konsolidācijas mērķus un ar pilnu apņēmību īstenot strukturālās reformas.
Turklāt, kā jau es teicu savā iepriekšējā atbildē, ir svarīgi, lai Grieķija sāktu ļoti vērienīgu privatizācijas programmu, kas palīdzēs mazināt parādu slogu. Saistībā ar visaptverošo stratēģijas, par kuru Eiropas Savienība pieņems lēmumu šā gada martā, ir arī ļoti svarīgi, lai dalībvalstis pievērstu uzmanību parāda ilgtspējai. Es varu tikai mudināt dalībvalstis pieņemt lēmumu pagarināt Grieķijai izsniegto aizdevumu atmaksas termiņu, kā arī pārskatīt šo aizdevumu cenu politiku.
Jim Higgins (PPE). – Šis ir pilnīgs farss, un šis ir jautājums par Reglamenta neievērošanu. Mums teica, ka jautājumu laiks ir paredzēts no plkst. 19.30 līdz 20.30. Jūs vai kāds cits nolēma, ka iepriekšējās debates drīkst pārsniegt jautājumu laika sākumu. Tā ir viena no nedaudzajām iespējām uzdot jautājumus komisāram. Īrijā ir krīze; mani kolēģi Gay Mitchell, Pat Cope Gallagher un es esam iesnieguši jautājumus. Kurš to nolēma? Es gribu zināt to tagad — un šis ir likumīgs jautājums — kurš nolēma, ka divdesmit minūšu sesija, un no tās ir pagājušas tikai astoņas minūtes, būtu jāsamazina līdz astoņu vai deviņu minūšu sesijai. Kurš to nolēma, priekšsēdētājas kundze?
Priekšsēdētāja. – Higgins kungs, es patiešām gribēju izteikt paziņojumu, pirms ļāvu komisāram runāt par tematu, kas būs pēdējais jautājums, jo, ticiet man, es esmu tikpat dusmīga kā jūs. Man nepatīk sēde šeit šajos apstākļos, kad jāpieviļ liels skaits deputātu un jāliek gaidīt daudziem Komisijas locekļiem. Cilvēki, pie kuriem jums vajadzētu vērsties, ir jūsu grupu priekšsēdētāji, un es vēlreiz skaļi un skaidri atkārtoju: tie ir grupu priekšsēdētāji, kas nosaka šādu darba kārtību un kas gandrīz katrā plenārsēdes nedēļu rada situāciju, kad mums nav pietiekami daudz laika, lai pienācīgi organizētu laiku jautājumu laikam Komisijai vai pat Padomei, kad tas paredzēts. Tā ir neapmierinoši; es esmu iepriekš izteikusi savu viedokli. Es vēlos lūgt katru deputātu un visus deputātus, kam tas rūp, sazināties ar savas grupas priekšsēdētājiem un izteikt viņiem savas domas, jo man ir jāievēro tāda darba kārtība, kāda tā bija, kad es sāku vadīt sanāksmi, un man tā nepatīk.
Gay Mitchell (PPE). –Bet kurš nolēma, ka komisāram Šemeta var būt trīs jautājumi un komisārs Rehn var atbildēt tikai uz vienu jautājumu? Higgins kunga jautājums bija otrais jautājums komisāram Rehn un mans jautājums bija trešais jautājums. Kāpēc vienam komisāram tika uzdoti vairāki jautājumi, bet citam — tikai viens jautājums? Es to nesaprotu.
Priekšsēdētāja. – Mēs esam uzdevuši divus jautājumus, un tagad es uzdodu Šemeta kungam jautājumu, kas patiesībā ir adresēts komisāram De Gucht. Tas ir tāpēc. Man ir jāievēro noteiktā kārtība, un es atvainojos par to. Es atvainojos jums trim, taču es jums gribētu ierosināt — tā kā komisārs Rehn ir ļoti atsaucīgs komisārs, tad, tiklīdz viņš atstās sēžu zāli, viņš būs gatavs runāt ar jums trim. Tas ir vienīgais risinājums, ko varu jums piedāvāt, un es zinu, ka tas nav apmierinoši.
Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Izlasot trīs jautājumus: Higgins kunga jautājumu Nr. 23, Mitchell kunga jautājumu Nr. 24 un Gallagher kunga jautājumu nr. 25, es varu tikai pieņemt, ka komisārs apvienotu šos trīs deputātu uzdotos jautājumus; tāpēc, vai mēs nevaram pārsniegt nākamo debašu laiku, vai arī jums ir tiesības uz to? Jo vienmēr cieš jautājumu laiks. Tādējādi, ja mēs varam pārsniegt paredzēto laiku, varbūt komisāri būs tik laipni, lai veltītu mums mazliet laiku pēc plkst. 21.00.
Priekšsēdētāja. – Gallagher kungs, es nevaru pārsniegt nākamās sesijas sākumu. Es jau esmu norādījusi Posselt kungam, ka es uzdošu viņa jautājumu, un Ţicău kundzei, ka es uzdošu viņas jautājumu, un jūsu triju jautājumi patiešām būtu bijuši pēdējie jautājumi, ja mums būtu izdevies virzīties uz priekšu ātrāk, taču mums tas neizdevās. Šobrīd man ir grūti uzdot pat Posselt kunga jautājumu. Tā ir realitāte. Man patiešām ir žēl, kā es jau teicu, taču tāda ir situācija, kādā mēs pašlaik atrodamies. Jūs redzējāt, kas visu dienu notika ar darba kārtības ievērošanu, un tas nav apmierinoši. Tāpēc es gribētu, ja drīkstu, pāriet, kā es teicu, pie jautājuma, kurš uzdots komisāram De Gucht un uz kuru atbildēs Šemeta kungs, un man ar lielu nožēlu jāsaka, ka tas šovakar būs pēdējais jautājums.
Jautājums Nr. 31, ko uzdeva Bernd Posselt (H-000068/11)
Temats: Ārējā tirdzniecība un Austrumu partnerība
Kā Komisija vērtē tirdzniecības attīstību starp ES un Austrumu partnerības valstīm, un kāda nozīme šīs tirdzniecības attīstībā ir stratēģijai attiecībā uz Melnās jūras reģionu, respektīvi, Dienvidkaukāza reģiona valstīm?
Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Globālā finanšu un ekonomikas krīze ir negatīvi ietekmējusi divpusējo tirdzniecība starp ES un Austrumu partnervalstīm. Kopumā tirdzniecības apjoms starp ES un sešām Austrumu partnervalstīm no 2008. gada līdz 2010. gadam ir samazinājies par 20 %.
Jāatgādina, ka Austrumu partnerību sāka īstenot, kad finanšu krīze bija pilnā sparā. Tās sākšanas augstākā līmeņa sanāksme notika 2009. gada 7. maijā. Šajā agrīnajā posmā tika izveidotas darba struktūras un norisinājās pirmās daudzpusējo platformu sanāksmes. Austrumu partnerība vienkārši bija pārāk jauna, lai mīkstinātu finanšu un ekonomikas krīzes negatīvās sekas.
Attiecībā uz to, kā Melnās jūras reģiona sinerģija ietekmē tirdzniecību ar ES, ir jāsaka, ka tā ir bijusi niecīga, jo Melnās jūras reģiona sinerģijas iniciatīva ir reģionālās sadarbības struktūra, nevis tirdzniecības nolīgums.
Dienvidkaukāza valstīm — atsevišķi vai kopā — nav bijusi nekāda īpaša nozīme tirdzniecības attīstībā starp ES un Austrumu partnerības valstīm.
Turpinās gatavošanās turpmākajām sarunām par divpusēju, dziļu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu ar Gruziju un Armēniju, savukārt ar Azerbaidžānu tiek atjaunināti tirdzniecības un sadarbības nolīgumi.
Bernd Posselt (PPE). – (DE) Paldies, Šemeta kungs, par jūsu ļoti precīzo atbildi. Es izteikšos ļoti īsi. Vai jūs domājat, ka pastāv iespējas palielināt tirdzniecību ar Dienvidkaukāza valstīm, cita starpā, samazinot saspīlējumu starp tām, un jo īpaši attiecībā uz ārējās enerģētikas politiku?
Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētājas kundze! Kā es teicu savā atbildē, mēs strādājam pie jautājuma par padziļinātu un visaptverošu brīvās tirdzniecības zonu, un mēs šīm valstīm iesniedzām galvenos ieteikumus attiecībā uz to, kas tām jādara, lai sāktu sarunas par šādiem nolīgumiem.
Šādi nolīgumi, protams, būtu ievērojams progress, un, ja šīs valstis izpilda savu mājasdarbu — un vismaz dažas no tām nopietni cenšas to paveikt —, tad izredzes paplašināt tirdzniecību būs krietni lielākas.
Brian Crowley (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Es gaidīju, kamēr jūs pabeidzat jautājumus, pirms es iejaucos, jo es zinu, ka jums nebija laika, taču es, tāpat kā mani kolēģi, vēlos, lai protokolā tiktu ierakstīts, ka šī ir vēl viena deputātu galveno resursu samazināšana — jo īpaši tas attiecas uz Parlamenta ierindas deputātiem. Manuprāt, nav pareizi, ka jūs nonācāt situācijā, kurā jūs bijāt spiesta mūs pārtraukt, taču tāpat es arī nedomāju, ka tā ir visu grupu priekšsēdētāju vaina, jo dienas darba kārtības ievērošana ir sēdes priekšsēdētāja atbildība. Acīmredzami kāds sanāksmes priekšsēdētājs pirms jums ir ļāvis dienas kārtībai izslīdēt no kontroles, kas jūs ir nostādījis neērtā stāvoklī.
Varbūt mēs varētu vienoties, un jūs kopīgi ar Prezidiju un priekšsēdētāja vietnieku varētu vienoties, ka šī sadaļa — jautājumu laiks — ir svēta, un ka tā netiks mainīta. Ja debates ir jāpārtrauc un jāatsāk pēc jautājumu laika beigām, lai tā būtu. Es to nodošu savas grupas priekšsēdētājam, un es ceru, ka citi darīs to pašu, taču es vēlos lūgt arī jūs izvirzīt šo jautājumu Prezidijā.
Priekšsēdētāja. – Es pārrunāšu šo jautājumu ar grupu priekšsēdētājiem, jo diemžēl tieši šeit ir galvenā problēma: Priekšsēdētāju konferencē, kad viņi nosaka darba kārtību. Problēma ir tas, ka darba kārtībā pirms jautājumu laika ir iekļauts pārāk daudz materiāla. Jums ir taisnība. Ir jānovelk noteikta līnija, lai nodrošinātu, ka tiek cienīts šis laiks, kad deputāti var saukt pie atbildības Komisiju vai Padomi. Es jums piekrītu, un tā būs pirmā lieta, kam es rīt no rīta veltīšu laiku pie datora — es jums to apliecinu.
Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Jūs pirms tam teicāt, ka mēs tiksim līdz jautājumam, kuru es iesniedzu komisāram De Gucht. Diemžēl izrādās, ka komisārs ir atstājis sēžu zāli, bet es esmu palikusi šeit, gaidīdama atbildi. Es uzskatu, ka vispār nav ievērota neviena procedūra, un es nesaprotu, kas ir noticis.
Priekšsēdētāja. – Ţicău kundze, es gribēju uzdot jūsu jautājumu, bet es arī teicu, ka laika ierobežojuma dēļ mums bija jāpārtrauc jautājumu laiks bez piecpadsmit minūtēm deviņos, un tas notika, pirms mēs nonācām pie jūsu jautājuma. Tāda ir vienkāršā patiesība. Man žēl.
Kā es jau teicu, mani neapmierina stāvoklis, kādā mēs esam nostādīti, taču es šovakar nevaru darīt neko vairāk, kā vien censties izskatīt iespējami vairāk jautājumu. Es neļāvu uzdot papildjautājumus, cenšoties panākt vairāk attiecībā uz jūsu jautājumu, taču man diemžēl neizdevās nonākt līdz jūsu jautājumam.
Uz jautājumiem, kas laika trūkuma dēļ netika atbildēti, tiks iesniegtas rakstveida atbildes (skat. pielikumu).
Ar to jautājumu laiks ir slēgts.
(Sēdi pārtrauca plkst. 20.50 un atsāka plkst. 21.05)