Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/2997(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

B7-0157/2011

Debates :

PV 08/03/2011 - 15
CRE 08/03/2011 - 15

Balsojumi :

PV 09/03/2011 - 10.2
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0091

Debates
Trešdiena, 2011. gada 9. marts - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

11.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
  

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Parlamenta 2012. gada sesiju kalendārs

 
  
MPphoto
 

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos paskaidrot savu balsojumu par 2012. gada sesiju kalendāru. Tas, par ko mēs balsojām, protams, bija pilnīgs absurds, jo nesniedz risinājumu problēmai attiecībā uz trim dažādām Parlamenta darba vietām, proti, Strasbūru, Briseli un, protams, Luksemburgu, par kuru visi aizmirst. Manuprāt, kopējās apvienotās izmaksas ir aptuveni EUR 250 miljoni mēnesī.

Es vēlos ierosināt konstruktīvu priekšlikumu. Tā vietā, lai Strasbūrā pulcētos divpadsmit reizes gadā, mēs šajā pilsētā varētu tikties divpadsmit sesijās vienas nedēļas laikā: pirmajā dienā — trīs plenārsēdēs, otrajā dienā — trīs plenārsēdēs, trešajā dienā — trīs plenārsēdēs, ceturtajā dienā — trīs plenārsēdēs. Tādējādi mums šeit būtu jāpavada tikai viena nedēļa gadā. Nepieciešamības gadījumā pārējo laiku mēs varam pavadīt Briselē, un mēs varam aiztaupīt milzīgas izmaksas un ļoti lielas neērtības.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Šī Parlamenta ikmēneša ceļošana starp abām mītnēm ir ļoti dīvaina. Mēs sludinām godīgumu finanšu jomā, bet tērējam simtiem miljonu mārciņu mēnesī, pārvietojot savus tulkus, komiteju darbiniekus un visus deputātus. Mēs runājam par globālo sasilšanu, bet radām tūkstošiem tonnu siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju, jo veseli kravas automašīnu autoparki pārvadā nepieciešamos dokumentus turp un atpakaļ.

Es zinu, ka ir arguments, ka šā Parlamenta deputāti veicina Strasbūras simbolisko svarīgumu un vēsturisko nozīmi, un tā tālāk, un man šķiet pievilcīga doma, ka Eiropas Savienībai, kas ir dažādu tautu apvienība, vajadzētu izvietot savas iestādes plašākā teritorijā, nevis koncentrēt tās visas Briselē. Tomēr — tā vai citādi — strādāsim vienā mītnē! Kāpēc mēs Parlamentā nevaram vienkārši vienoties par to, ka mums pastāvīgi jātiekas šeit, šajā skaistajā Elzasas pilsētā, vai arī par to, ka mums pastāvīgi jātiekas Briselē?

Jebkurā gadījumā pārtrauksim nelietderīgi izmantot resursus un mēģināsim šajā taupības laikā kaut nedaudz ietaupīt mūsu smagi noslogoto nodokļu maksātāju naudu.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs! Veiktais balsojums, kaut arī tas ir vairākuma balsojums, faktiski ir solis ceļā uz līgumu noteikumu vājināšanu, kuri ir ļoti skaidri un kuri paredz, ka 12 sesijām jānotiek Strasbūrā. Lai samazinātu sesiju skaitu par vienu sesiju, tiek apgalvots, ka divas dažādas sesijas var notikt vienā un tajā pašā nedēļā. Tādējādi arī tiek mēģināts apiet ļoti skaidro interpretēto spriedumu, ko Eiropas Kopienu Tiesa sniedza tad, kad Parlaments vēlējās pāriet no 12 sesijām uz 11 sesijām.

Pēdējo 20 gadu laikā mēs esam pieredzējuši aplinkus mēģinājumus atņemt Strasbūrai Eiropas Savienības Parlamenta mītnes statusu. Jāpiekrīt (un maniem kolēģiem šajā jautājumā ir taisnība), ka pašreizējā situācija ir nepārliecinoša, taču mums nav jāpārveido Brisele par Eiropas Savienības Vašingtonu. Mēs būtu varējuši konsolidēt visas Parlamenta darbības Strasbūrā, taču tam vajadzētu attieksmi, kas atšķiras no Francijas iestāžu pastāvīgās bezdarbības šajā jautājumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Tas, kas notika šodien, nebija Briseles atbalstītāju uzvara pār Strasbūras atbalstītājiem, jo mēs par vienu sēdi samazinājām arī Briseles sēžu skaitu. Tādējādi rezultāts ir neizšķirts: 1:1. Tomēr, dāmas un kungi, mēs balsojām pret likumu — lēmums rīkot kā augusta, tā oktobra plenārsēdes vienā nedēļā ir nelikumīgs, jo līgums paredz ikmēneša plenārsēdes.

To nevar attaisnot arī ar izmaksu ietaupījumu, jo izmaksu, kuras, starp citu, sasniedz EUR 70 miljonus, kas ir daudz, iemesls nav Strasbūra, bet gan tas, ka aktivitāšu norises vieta pretrunā līguma noteikumiem tiek pastāvīgi novirzīta uz Briseles birokrātijas ēnainajiem nostūriem.

Ja mēs koncentrētu savu darbību Strasbūrā, mēs ne tikai ietaupītu naudu, bet arī iegūtu neatkarīgu un demokrātisku reputāciju Eiropā!

 
  
  

Ziņojums: José Manuel Fernandes (A7-0049/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es lūdzu iespēju runāt saistībā ar budžeta apspriešanu, jo uzskatu, ka šajā jautājumā Eiropas Parlaments ne vienmēr saņem taisnīgu attieksmi. Mums kā Eiropas Parlamenta deputātiem arī ir jāatbalsta taupība, tomēr mums ir arī atbilstīgi jāpilda savi pienākumi. Tādējādi ierosinātais Eiropas Parlamenta budžeta palielinājums, kas ir daudz zemāks par inflācijas līmeni, nav saprātīgs. Tajā netiek ņemts vērā, piemēram, Parlamenta deputātu skaita pieaugums par 18 cilvēkiem, fakts, ka mums ir jāfinansē Horvātijas pievienošanās, vai citi ieguldījumi, kas mums ir jāveic.

Es ceru, ka galu galā šajā jautājumā tiks rasts saprātīgs kompromiss.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0156/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā mums ir zināms, Turcija ir stratēģiska Eiropas Savienības partnere. Tās atrašanās vieta ir izšķirīgi svarīga Eiropas Savienības ekonomiskajām un politiskajām interesēm un nosaka tās nozīmīgo lomu Eiropas Savienības pasākumu īstenošanā Melnās jūras reģionā, kā arī Tuvo Austrumu miera procesa dialoga veicināšanā.

Tomēr Turcijas 2010. gada progresa ziņojums par panākumiem, kas gūti sarunās par Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai, liecina par lēno procesu un Turcijas politisko spēku pretestību dažiem Asociācijas nolīguma pamatnoteikumiem. Priekšsēdētāja kungs, es neuzskatu, ka Turcijas iestādes, neskatoties uz sabiedrības spiedienu saistībā ar šiem jautājumiem, ir guvušas būtiskus panākumus tiesiskuma, pamattiesību un informācijas brīvības, reliģiskās brīvības un imigrācijas jomās.

Ekonomiskās intereses šajā reģionā nedrīkst būt iemesls tam, lai mēs piekāptos attiecībā uz pamattiesībām un brīvībām. Parlamenta rezolūcijā šī situācija ir aplūkota apņēmīgā veidā, mudinot Komisiju un Padomi nezaudēt pozitīvos rezultātus, kas panākti kopš 2005. gada, un, galvenais, neanulēt pašreizējo divpusējo nolīgumu, aizstājot to ar ideju par priviliģētām partnerattiecībām.

Mani satrauc tas, ka šī partnerības ideja varētu mazināt šā pievienošanās procesa, kam joprojām jābūt mūsu kopīgam mērķim, ātrumu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0165/2011

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Ūdens klāj lielāko daļu mūsu planētas. Taču bieži mēs nenovērtējam jūru un okeānu sniegtās iespējas un nozīmi ekonomikas attīstībā.

Atlantijas okeāna reģions ir īpaši svarīgs zvejai, transportam un enerģētikai. Tas nodrošina gandrīz 50 % pasaules nozvejas, kā arī dažādus derīgos izrakteņus, piemēram, metālu, naftu un gāzi. Tajā notiek arī spēcīgas klimatiskās parādības, un tās var izraisīt katastrofālas sekas piekrastes reģionos. Tāpēc ir svarīgi izstrādāt pareizu stratēģiju Atlantijas okeāna reģionam — stratēģiju, kas sekmēs labu pārvaldību un veicinās vides aizsardzību un labāku reģiona iedzīvotāju dzīvi.

 
  
MPphoto
 
 

  Erminia Mazzoni (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Diskusijai par šo rezolūciju ir jābalstās Direktīvā 2008/56/EK, proti, tā dēvētajā Jūras stratēģijas pamatdirektīvā.

Kā mans kolēģis jau iepriekš atzīmēja, konteksts ir jūras vides aizsardzība, jo direktīvā, ko es minēju, ir izklāstīti kopīgie principi, uz kuru pamata dalībvalstīm kopā ar trešām valstīm ir jāizstrādā pašām savas stratēģijas, lai panāktu labu vides stāvokli jūras ūdeņos, par kuriem tās ir atbildīgas.

Tādējādi stratēģija Atlantijas reģionam ir jāizstrādā, pamatojoties uz šo regulējumu, kā arī uz Padomes 2010. gada 14. jūnija norādēm, kā, uzstājoties Parlamentā, atzīmēja komisārs.

Turpretī Parlamenta balsojumam iesniegtā rezolūcija neatbilst šai sistēmai, un tajā pilnīgi neatkarīgi no Komisijas konsultāciju rezultāta ir ierosināta stratēģija makroreģionam, kā arī teritoriālo jautājumu, nevis jūras vides politikas jautājumu, risināšana.

Šis virziens izvirza citādu lēmumu. Es ceru, ka Komisijas paziņojums atbilstīgi paziņojumiem, kas iepriekš tika izteikti šajā Parlamentā, nodrošinās šīs iniciatīvas atgriešanu direktīvas par integrēto jūras vides stratēģiju jomā, ko tādā formā es atbalstu. Tāpēc es atturējos no līdzdalības balsojumā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0156/2011

 
  
MPphoto
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Mani iepriecina balsojuma rezultāti par Turcijas progresa ziņojumu. Esmu pārliecināta, ka ir jāatbalsta visi centieni pārveidot Turciju par pilntiesīgu plurālistisku demokrātiju, kuras pamatā ir cilvēktiesību aizsardzība un pamatbrīvību ievērošana.

Pēdējos gados ir kļuvis redzams, ka Turcijas centieniem kļūt par vienu no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pozitīvi rezultāti. Eiropas Savienības dalībvalstīm jāturpina atbalstīt Turcijas īstenotās reformas. Jo īpaši jāpievēršas problemātiskākajiem jautājumiem, piemēram, konstitucionālo reformu, preses brīvības, sieviešu tiesību un nacionālo minoritāšu aizsardzības jautājumiem. Es vēlos arī vērst uzmanību uz problēmu saistībā ar EK un Turcijas Asociācijas nolīguma papildprotokola izpildi.

 
  
MPphoto
 

  Debora Serracchiani (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par rezolūciju par Turcijas progresa ziņojumu, jo konstitucionālā reforma, kas tika īstenota 12. septembrī, tika vienprātīgi atzīta par svarīgu Turcijas panākumu virzībā uz Eiropas Savienību.

Protams, joprojām ir jāveic virkne pasākumu, un šajā saistībā es vēlos paust bažas par daudzajiem žurnālistu arestiem. Es vēlos uzsvērt, ka Turcija ir Eiropas Savienības septītā lielākā tirdzniecības partnere un ka Eiropas Savienība ir Turcijas galvenā tirdzniecības partnere, un ka tirdzniecība, kas ir veiksmīgi noritējusi gadsimtiem ilgi, ir veicinājusi tautu saplūšanu un miermīlīgu iepazīšanos.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju ievērojamo progresu, kas panākts saistībā ar sakaru sākšanu starp Eiropas Savienību un Turciju, jo īpaši, izmantojot jūras maģistrāles, kas šķērso Adrijas jūras un Tirēnu jūras ziemeļu daļas, kur transporta plūsma abos virzienos tagad pārsniedz 250 000 autokravas gadā, kā arī, izmantojot svarīgu dzelzceļa savienojumu smagajām kravām no ostām uz galamērķiem Eiropā. Tādējādi uz ceļiem bija iespējams atbrīvoties no ievērojama daudzuma smago kravas transportlīdzekļu, un es ceru, ka šī tendence turpināsies.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Turcija ir svarīga Eiropas Savienības kaimiņvalsts, un ziņojumā par 2010. gadu ir atspoguļotas ievērojamas šajā valstī īstenotās izmaiņas. Nav šaubu, ka konstitucionālās izmaiņas ir ļoti iespaidīgas, un tās dod būtisku ieguldījumu Turcijas dzīves demokratizācijā.

Tomēr ir jomas, kurās mēs gribētu redzēt lielākus panākumus. Galvenā problēma šajā saistībā, protams, ir attiecību veidošana ar kaimiņvalstīm. Ja netiks rasts risinājums Kipras jautājumā, visi citi jautājumi pastāvīgi nonāks strupceļā. Līdzīga situācija pastāv arī attiecībā uz pilsoniskajām brīvībām, tostarp reliģiskās pārliecības brīvību. Es ceru, ka šā ziņojuma secinājumi Turcijā ļaus panākt izaugsmi un apliecinājumu tam, ka šī valsts mainās ne tikai ekonomikas jomā, bet arī pilsoņu tiesību un brīvību jomās.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Man kā pagājušā gada Parlamenta delegācijas loceklim Turcijā pašam bija iespēja redzēt šajā valstī gūtos panākumus saistībā ar tās integrācijas procesu Eiropas Savienībā. Mums noteikti pozitīvi jānovērtē tas, kā Turcijas iestādes ir risinājušas jautājumus saistībā ar reliģiskās pārliecības brīvību, sieviešu tiesībām, arodbiedrību tiesībām, tiesu sistēmas reformu, radio un TV tiesību aktu pārskatīšanu un uzlabojumiem civilo un militāro aprindu attiecībās. Es arī piekrītu, ka ir būtiski uzlabot attiecības starp valdību un opozīciju, ievērot plašsaziņas līdzekļu, tostarp interneta, brīvību, veikt uzlabojumus cilvēktiesību un pulcēšanās brīvības jomās un veikt visaptverošu vēlēšanu sistēmas reformu. Vēl viena satraucoša problēma ir pieaugošā vardarbība ģimenēs un tā dēvētās slepkavības ģimenes goda dēļ. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš jautājumiem par robežas atvēršanu starp Turciju un Armēniju un sarunu atbalstīšanai par situācijas stabilizēšanu Kiprā. Es atbalstu rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropas Savienības paplašināšanās, iekļaujot Turciju, atbilst daudzu Savienības dalībvalstu, tostarp Polijas, interesēm.

 
  
MPphoto
 

  Markus Pieper (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos balsojumā par Turcijas progresa ziņojumu, tomēr ne tāpēc, ka es nepiekrītu tajā sniegtajai analīzei — neraugoties uz zināmām reformām, preses cenzūras, cilvēktiesību pārkāpumu, Turcijas vēlēšanu sistēmas un reliģiskās pārliecības brīvības kritika izsaka visu. Iemesls, kāpēc es atturējos no balsošanas, ir šāds: es uzskatu, Eiropas Parlamentam ir jādod daudz skaidrāka atbilde.

Ja Turcija atsakās veikt būtiskas reformas, mums ir jāaptur pievienošanās sarunas. Ir pienācis laiks, lai Parlaments aicinātu pārtraukt pievienošanās sarunas.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Nav šaubu, ka Turcija pēdējos gados ir guvusi panākumus, tomēr, ja mēs atsaucamies uz Kopenhāgenas kritērijiem dalībai Eiropas Savienībā, Turcijai joprojām ir ejams tāls ceļš. Mēs varētu prognozēt, ka Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai nenotiks mūsu dzīves laikā. Konkrētāk runājot, vēl ir ejams tāls ceļš attiecībā uz mūsu pamatprincipiem cilvēktiesību un sieviešu un bērnu tiesību jomā. Šīs tiesības veido Eiropas Savienības un uz vērtībām balstītās kopienas pamatu.

Ļoti svarīgi arī ņemt vērā situāciju Kiprā. Ja Turcija vēlas okupēt pusi no Kipras, kas ir Eiropas Savienības dalībvalsts, mūsu nostājai pret Turciju šajā jautājumā, protams, ir jābūt ļoti stingrai. Mēs nevaram pieņemt situāciju, kurā Turcija pašlaik spēlē divas dažādas spēles un seko divām stratēģijām. Šajā saistībā mums ir jāmudina Turcija attīstīties demokrātijas virzienā, tomēr ir ļoti skaidri jānorāda, ka Eiropas Savienība neatteiksies no savām vērtībām, un jānodrošina, lai tas tā arī notiktu.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Savienības attieksme pret Turciju reiz tiks uzskatīta par paaudžu kļūdu, par ētisku kļūdu. Mēs varējām saprātīgi īstenot vienu no divām politikām. Mēs varējām strādāt atbilstoši labas gribas principam, virzoties uz iespējamo pievienošanos, vai arī mēs jau sākumā varējām pateikt, ka pievienošanās nenotiks un ka mums kopīgi jāmeklē alternatīvi risinājumi. Tā vietā mēs esam izteikuši solījumu par iespējamo pievienošanos, apzināti melojot. Mēs esam solījuši to, ko negrasāmies izpildīt.

Tagad paraudzīsimies uz situāciju no Ankaras viedokļa. Vai Turcija būtu veikusi virkni grūtu un sāpīgu piekāpšanos attiecībā uz apraidi, sekulārismu un jo īpaši Kipru, kurā dzīvojošie turki atbalstīja Eiropas Savienības plānu un izolētie Kipras grieķu tautības iedzīvotāji to noraidīja, saņemot par to atalgojumu?

Mēs esam piespieduši viņus zemoties saistībā ar armēņu masu slepkavībām, mēs esam piemērojuši viņiem desmitiem tūkstošu acquis communautaire lappušu un šā procesa beigās mēs grasāmies viņus pamest, neizpildot savu solījumu!

Mēs riskējam radīt situāciju, no kuras, kā mēs apgalvojam, baidāmies, proti, atsvešinātu un pret rietumiem noskaņotu kaimiņvalsts attieksmi. Turki 50 gadus ir aizstāvējuši Eiropas flangu pret boļševiku ekspansiju. Kādu dienu mums var nākties viņus lūgt darīt to pašu pret džihada ekstrēmismu. Viņi ir pelnījuši ko labāku par šādu attieksmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Kaut arī es piekrītu Pieper kunga bažām, es balsoju par šo ziņojumu, jo mēs pietiekami skaidri vēlreiz ziņojuma sākumā esam norādījuši, ka mums sarunas nozīmē ilgstošu procesu, kura rezultāts nav iepriekš paredzams. Mēs noraidījām Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas priekšlikumu, kurā bija prasīts garantēt iestāšanos, un mēs arī noraidījām līdzīgus sociālistu priekšlikumus iepriekšējos gados. Tādējādi Parlaments ir atradis pareizo nostāju.

Tomēr mums drīz vajadzētu spert nākamo soli un pateikt Turcijai pavisam atklāti, kā Pieper kungs atzīmēja, ka no mūsu puses Turcijas pievienošanās vienkārši nav apspriežama, jo tas uzliktu pārlieku lielu slogu Turcijai un pārmērīgi apgrūtinātu Eiropas Savienību. Politiski integrēta Eiropas Savienība ar Turciju kā dalībvalsti nav iespējama. Tie ir lieli maldi, no kuriem mums beidzot ir jāatsakās.

Attiecībā uz jautājumu par attīstību — tas ir pašas Turcijas, Eiropas Padomes un NATO locekles un mūsu tuvākās sabiedrotās, interesēs.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0157/2011

 
  
MPphoto
 

  Janusz Władysław Zemke (S&D).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos atsaukties uz diskusijām, kas šajā plenārsēžu zālē notika par Melnkalnes pievienošanos Eiropas Savienībai. Diskusiju laikā es lūdzu Komisijas un Padomes pārstāvi precizēt šā procesa grafiku un norādīt, kad Melnkalne varēs kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības kandidātvalsti. Diemžēl uz šo konkrēto jautājumu es nesaņēmu atbildi. Neraugoties uz to, es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu Parlamentā, jo, manuprāt, ir svarīgi iemesli, kāpēc mums tas ir jādara. Pirmkārt, šī rezolūcija ir nozīmīga Horvātijai. Otrkārt, tā ir virziena rādītājs citām Balkānu reģiona valstīm. Tomēr es uzskatu, ka ir arī trešais iemels, kas ir ļoti svarīgs: tā ir pozitīvi vērtējama rezolūcija, kas apliecina, ka Eiropas Savienības vērtības joprojām ir pievilcīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz paplašināšanās politiku mums ir vajadzīgs regulējuma veida risinājums. Tāpēc mums atbilstoši plānam līdz jūnijam ir jāpabeidz sarunas ar Horvātiju un tad pēc mūsu balsojuma rudenī jāsāk šīs valsts pievienošanās process. Mēs vēlamies, lai Horvātija iestātos Eiropas Savienībā līdz nākamajam gadam vai, vēlākais, nākamā gada laikā.

Pēc tam situācijai ir jāturpina attīstīties, tomēr — kā? Mums ir jāpanāk nelielās, bet problemātiskās Dienvidaustrumeiropas atlikušās daļas integrācija. Vispirms tā ir Maķedonija un tad arī Melnkalne. Tas ir signāls visām pārējām šā reģiona valstīm, ka, ja tās atbilst kritērijiem, arī tām ir vieta mūsu vidū. Atšķirībā no Turcijas tās vēsturiski ir Eiropas valstis, un tādējādi tām, protams, ir nākotnes izredzes mūsu Kopienā.

Jo īpaši Melnkalne ir maza valsts ar dominējošām Eiropas tradīcijām. Es jau tagad ar nepacietību gaidu sarunas ar Melnkalni!

 
  
  

Ziņojums: Lívia Járóka (A7-0043/2011)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Diskriminācijas apkarošanas jomā Eiropā vēl ir daudz darāmā. Es piekrītu referentes Járóka kundzes apgalvojumam, ka pat tad, ja diskrimināciju etniskās izcelsmes dēļ patlaban varētu uzskatīt par izskaustu, joprojām turpinās romu tautības iedzīvotāju vairākuma sociālekonomiskā atstumtība, un tā ir viena no lielākajām problēmām, kas mums jārisina turpmākajos gados.

Tas ir skaidrojams ar virkni konkrētu faktoru, piemēram, nelabvēlīgu ģeogrāfisko stāvokli, zemu izglītības līmeni vai plānveida ekonomikas modeļa, kas piesaistīja lielu skaitu nekvalificētu darba ņēmēju, sabrukumu.

Stratēģija, kas paredzēta romu sociālekonomiskās iekļaušanas veicināšanai, nekādā veidā neapdraud diskriminācijas apkarošanas tiesību aktus, drīzāk tā tos papildina. Ievērojama daļa Eiropas romu dzīvo tik nestabilos un nelabvēlīgos apstākļos, ka pasākumiem viņu sociālās integrācijas veicināšanai ir jālabo viena no lielākajām nepilnībām konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību īstenošanā Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Apspriežot romu jautājumu, Parlamentā vienmēr notiek emocionālas debates. Ir grupa, kas uzskata, ka mums faktiski nevajadzētu darīt neko, jo jautājums neattiecas uz Eiropas Savienību, un ir cita grupa, kas uzskata, ka šīs problēmas risināšanai mēs nekad nespēsim piešķirt pietiekami daudz līdzekļu — arī tad, ja tie nav pienācīgi izlietoti. Neviena no šīm pieejām nav īpaši efektīva, un jebkurā gadījumā mēs vienkārši nerisinām romu problēmas. Tāpēc ir labi, ka mūsu rīcībā ir šis ziņojums. Tas ir labi, jo mēs esam pieņēmuši lēmumu novērtēt rezultātus, kas ir sasniegti, izlietojot ievērojamos romu integrācijai piešķirtos līdzekļus. Pirms atbilstīgas stratēģijas noteikšanas mums ir jāredz, kuri projekti ir veicinājuši integrāciju, tādējādi nodrošinot, ka nauda tikts izlietota mērķtiecīgi. Tāpēc Dānijas Liberālās partijas pārstāvji balsoja par šo ziņojumu. Tas ir pareizais virziens attiecībā uz romu jautājumu. Paldies, priekšsēdētāja kungs!

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodien, pieņemot pašiniciatīvas ziņojumu, Parlaments ir panācis patiesu progresu ceļā uz atbilstīgu romu iekļaušanu kopienās, kurās viņi dzīvo.

Romu kopienu atstumtības pārvarēšana, pilnībā atzīstot viņu pamattiesības uz veselības aprūpi, izglītību un neaizsargātāko grupu aizsardzību, ir mūsu pienākums. Mēs arī atzinīgi vērtējam labāku koordināciju ar vietējām un reģionālajām struktūrām, kā arī labojumus teksta daļā, kas paredz konkrētas pārbaudes attiecībā uz līdzekļu izmantošanas lietderību un atbilstību sagaidāmajam rezultātam, kā arī daļā, kurā nosaka piešķiršanas kritērijus dalībvalstīm, kuras nodrošina atbilstīgu piešķirto līdzekļu izmantojumu.

Tomēr, iespējams, mēs būtu varējuši darīt vairāk attiecībā uz savstarpējo tiesību un pienākumu atzīšanu, jo ir svarīgi paturēt prātā romu kopienu līdzatbildību par efektīvu iekļaušanu.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Fidanza (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs visi esam vienisprātis, ka ir vajadzīga Eiropas stratēģija romu integrācijai, un, protams, iespējamo diskrimināciju pret viņiem nedrīkst novērtēt par zemu, tomēr tiesības nevar pastāvēt bez pienākumiem un integrācija nevar tikt īstenota bez tiesiskuma.

Šokējoši antisanitāri un nelikumīgi graustu rajoni, ārkārtīgi augsti skolas pamešanas rādītāji, nelikumīgas darbības, piemēram, zādzības un zagtu mantu izmantošana, sieviešu un bērnu prostitūcija, ubagošana, atteikšanās no jebkādiem integrācijas piedāvājumiem un no vietējo varas iestāžu piedāvātā atbalsta nodarbinātības jomā: tāda ir daudzu romu kopienu realitāte manā mītnes valstī un citās Eiropas valstīs. Ir nedaudz liekulīgi teikt, ka atbildība vienmēr ir jāuzņemas tikai iestādēm un nevis tiem, kuri ir izvēlējušies uzspiest šādu uzvedību sabiedrībai.

Visbeidzot, man žēl, ka šajā tekstā nav ietverta atsauce uz Direktīvas 2004/38/EK, kurā noteiktas stingras prasības attiecībā uz Eiropas Savienības pilsoņiem, kuri dzīvo citā dalībvalstī, un to izraidīšanu sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ, pienācīgu īstenošanu. Šo iemeslu dēļ es, atšķirībā no pārējiem savas grupas locekļiem, balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Járóka kundzes ziņojumam, kā arī paziņojumam, kuru Komisija grasās pieņemt, šajā laikā ir īpaša nozīme, un tie veidos pamatu turpmākajām diskusijām Eiropas romu platformas sanāksmē, kuras norise plānota 7. un 8. aprīlī Budapeštā.

Es atbalstu aicinājumu ieviest saistošus obligātos standartus visā Eiropas Savienībā attiecībā uz izglītības, nodarbinātības, mājokļu nodrošināšanas un veselības aprūpes jomām. Es uzskatu, ka lielāka uzmanība jo īpaši ir jāpievērš pamatizglītībai, kurai ir izšķirīga nozīme romu mazākumtautības pilnīgā integrācijā.

Francijas, Rumānijas, Bulgārijas un Somijas apņēmīgais aicinājums Eiropas Komisijai, protams, ir apsveicams. Taču Komisijai ir jāuzņemas lielāka atbildība par aktīvu, stratēģisku un vadošu lomu efektīvas romu integrācijas stratēģijas izstrādē un īstenošanā. Ir skaidrs, ka jānosaka konkrēti pienākumi, kas jāuzņemas nomadu kopienām.

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētāja kungs! Mana grupa atbalsta šo ziņojumu, jo tas ir solis pareizajā virzienā, aicinot Eiropas Savienību izveidot stratēģiju un plānu romu integrācijai.

Ziņojumu ir iedvesmojusi dziļa izpratne par dažādu Eiropas romu kopienu ļoti atšķirīgajiem kultūras aspektiem. Tajā pašā laikā tajā ir atbalstīta saistošu un obligātu standartu ieviešana Eiropas Savienības līmenī, lai sāktu īstenot reālu integrācijas politiku. ES stratēģijā ir risināti romu pamattiesību visu veidu pārkāpumi un pausta prasība nodrošināt efektīvu romu piekļuvi darba tirgum, padarot pieejamus mikrokredītus pašnodarbinātībai un uzņēmējdarbībai. Mana grupa īpaši atzinīgi vērtē romu bērnu izglītībai pievērsto uzmanību, proti, segregācijas likvidēšanu klasēs, nodarbinot „romu vidutājus” un palielinot romu tautības skolotāju skaitu.

 
  
MPphoto
 

  Lara Comi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šis svarīgais pašiniciatīvas ziņojums stingri apliecina vajadzību sagatavot Eiropas stratēģiju romu sociālajai iekļaušanai. Mums ir jāapkaro pret Eiropas romiem vērstā ekonomiskā un sociālā diskriminācija, kas pašreizējās ekonomikas krīzes rezultātā ir palielinājusies.

Eiropas Savienībai ir jāizstrādā jauns tiesiskais regulējums un jāpārtrauc šo problēmu risināt, izmantojot nesaistošus tiesību aktus, jo šāda pieeja ir nepietiekama un nevar nodrošināt attiecīgā mērķa sasniegšanu. Ir vienlīdz svarīgi saglabāt Romu darba grupu kā pastāvīgu struktūru un sākt apsvērt šim jautājumam paredzēta mehānisma izveidi, kas līdzinātos instrumentam iekšējā tirgus novērtēšanai.

Visbeidzot, Eiropai ir jāpieliek visas pūles, lai saviem iedzīvotājiem un jo īpaši neaizsargātākajām grupām nodrošinātu visu ar cilvēka cieņu saistīto cilvēktiesību aizsardzību. Romu vispārējā integrācija būtībā ir pamattiesību jautājums — pat tad, ja mums jālūdz romu kopienas mēģināt iekļauties, nevis noslēgties pašiem savā pasaulē, kurā tās neievēro Eiropas Savienības un valsts tiesību aktus.

 
  
MPphoto
 

  Antonello Antinoro (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ar šodienas balsojumu mums ir sniegts vēl lielāks stimuls šīs problēmas — kā to labāk formulēt? — galīgam atrisinājumam, tomēr mēs neesam pieņēmuši labāko iespējamo risinājumu.

Es vēlos norādīt, ka vairāk nekā 300 grozījumu, kas iesniegti saistībā ar ziņojumiem, tika pārstrādāti 38 kompromisa grozījumos (tie visi tika pieņemti), lai labāk noteiktu stratēģijas prioritārās jomas, kuras ir arī šīs stratēģijas mērķi. Ar pastāvīgas darba grupas palīdzību Komisijai būs jānodrošina statistikas un labas prakses datu apkopošana un aprite, un dalībvalstīm būs jāieceļ valsts amatpersona — cerams, augsta līmeņa amatpersona —, kas darbosies kā „kontaktpunkts” saistībā ar stratēģijas īstenošanu.

Tomēr mēs būtu varējuši īstenot vēl konkrētāku un mazāk liekulīgu pieeju, ja mēs ziņojumā būtu aplūkojuši tās saistības un pienākumus, kas romu kopienai to mītnes zemēs būtu jāpilda jebkurā gadījumā. Es uz to ceru, proti, es ceru, ka drīz mēs atradīsim risinājumus, kas ļaus šai kopienai visās dalībvalstīs līdzāspastāvēt mazāk problemātiskā veidā.

 
  
MPphoto
 

  Roberta Angelilli (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vairs nebūs bērnu, kuri neapmeklē skolu, nebūs bērnu, kuri ir spiesti ubagot vai kuri tiek ekspluatēti. Šie ir tikai daži no izvirzītajiem mērķiem Járóka kundzes ziņojumā, kas ir svarīgs politiskais risinājums.

Papildus principu deklarācijām mēs gaidām Komisijas priekšlikumu, kas ir plānots aprīlī, lai nodrošinātu skaidrākas un kolektīvākas saistības, kā arī sadarbību starp dalībvalstīm un Eiropas Savienības iestādēm romu integrācijas politikas jomā. Mērķim ir jābūt pieejamo resursu iespējami efektīvai izmantošanai, sākot ar Eiropas fondiem, un ir jāizvairās no visu problēmu atstāšanas vietējo pārvalžu ziņā, kurām tādā gadījumā ir pastāvīgi jānodarbojas ar ārkārtas situācijām.

Visbeidzot, es ceru, ka ir sāktas debates par Direktīvu 2004/38/EK, kurā izklāstīti konkrēti nosacījumi, t. i., attiecībā uz darbu, pietiekamiem ekonomiskajiem līdzekļiem un veselības apdrošināšanu, lai saglabātu uzturēšanās tiesības, tomēr tajā pašā laikā šajā direktīvā vēl joprojām ir virkne nepilnību attiecībā uz to, kas notiek gadījumā, ja šie nosacījumi netiek izpildīti. Šī neatbilstība ir iespējami drīzāk jāizlabo.

 
  
MPphoto
 

  Raffaele Baldassarre (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par šo ziņojumu, un es vēlos apsveikt Járóka kundzi saistībā ar darbu, ko viņa ir paveikusi. Viņai ir izdevies apvienot dažādas nostājas un noteikt skaidrus stratēģijas mērķus un prioritātes, proti, ir noteikti īpaši pasākumi pret nomadu dzīvesveidu, garantēta piekļuve veselības aprūpes pamatpakalpojumiem, vienlīdzīga piekļuve pamatizglītībai, vidējai un augstākajai izglītībai un tiesības uz mājokli.

Stratēģijas faktiskais mērķis ir iekļaušana, ne tikai integrācija. Ir skaidrs, ka Komisijai un vietējām iestādēm būs izšķiroši svarīga nozīme, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Savienības līdzekļu kontroli un pārvaldību.

Vienīgais šā ziņojuma trūkums ir tas, ka nav paredzēti instrumenti, lai pārbaudītu dažu romu kopienu patieso integrācijas vēlmi un noteiktu, kādas sekas var radīt jebkura nevēlēšanās palikt dalībvalsts teritorijā vai piedalīties atbalsta pasākumos un palīdzības un labklājības programmās, kuras, protams, nevar turpināties bezgalīgi, ja tām nav rezultātu.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Járóka kundzes ziņojumu, bet es vēlos nedaudz sīkāk paskaidrot savu nostāju. Romu jautājums Eiropas Savienība daudzējādā ziņā ir paradoksāls. Tas praksē pārbauda Eiropas Savienības pamatvērtības un ideālus, bet, no otras puses, tas izriet no vienas pamattiesību jomas, proti, pārvietošanās brīvības, kas ir vienas tautas tradicionālais dzīves veids. Romu kopiena ir arī Somijā, un tajā problēmu galvenokārt rada zemais izglītības līmenis un no tā izrietošais bezdarbs. Tāpēc mums jo īpaši ir jāveic ieguldījumi izglītībā.

Vairs nepietiek ar nesaistošiem tiesību aktiem, nedz arī nesaistošiem pasākumiem. Mums ir vajadzīgi saskaņoti tiesību akti un praktiski pasākumi, kas ir saistoši visiem. Par to ir atbildīgas visas dalībvalstis un ES iestādes. Kali sarakosti: priecīgu gavēni jums visiem!

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Mēs runājam par romu integrācijas jautājumiem. Romi dzīvo daudzās Eiropas valstīs gan Rietumeiropā, gan Austrumeiropā.

Ir interesanti atzīmēt, ka, lai arī brīvība un demokrātija Rietumeiropas valstīs pastāv ilgāk nekā Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs, kuru vidū ir gan mana mītnes valsts, gan arī mūsu kaimiņvalsts Ungārija, mēs saskaramies ar līdzīgām problēmām gan Rietumos, gan Austrumos. Mēs vēl neesam pārvarējuši šīs atšķirības.

Mēs runājam par romu tautības iedzīvotāju integrāciju, lai nodrošinātu to panākumus darba tirgū un uzlabotu romu kā sabiedrības locekļu veselību. Saskaņā ar spēkā esošajiem likumiem piekļuve izglītībai un veselības aprūpei tiek garantēta visur, un ir skumji, ka romu tautības iedzīvotāji bieži vien nesūta savus bērnus skolā, lai viņi iegūtu izglītību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hannu Takkula (ALDE).(FI) Priekšsēdētāja kungs, efharisto, paldies! Járóka kundzes ziņojums ir lielisks. Es domāju, ka visi šajā Parlamentā būs vienisprātis, ka patiešām ir pienācis laiks rīkoties Eiropas Savienības līmenī, lai visiem iedzīvotājiem nodrošinātu vienādas cilvēktiesības, jo diemžēl tās nav īstenotas attiecībā uz romiem.

Ar labi sagatavotu ziņojumu nepietiek: mums ir nepieciešama rīcība. Patlaban ir laiks uzdot nozīmīgu jautājumu. Kā mums turpmāk rīkoties, lai šis ziņojums nepaliktu vien naivs sapnis vai dažādu viedokļu apkopojums un lai tas tiktu īstenots praksē, un lai mēs Eiropas Savienībā tādējādi varētu redzēt romu stāvokļa būtisku uzlabošanos?

Ir arī ļoti svarīgi organizēt šajā ziņojumā ietverto pasākumu īstenošanas uzraudzību. Iespējams, mums Eiropas Savienības līmenī ir vajadzīgs par romu jautājumiem atbildīgs ombuds — kāds, kurš atskaitītos par pasākumiem, kurus mēs esam apstiprinājuši, un nodrošinātu, ka tie praksē patiešām darbojas. Tas ir veids, kā pareizi un veiksmīgi risināt šo jautājumu.

 
  
  

Ziņojums: Bernd Lange (A7-0022/2011)

 
  
MPphoto
 

  Clemente Mastella (PPE). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nesenā un dziļā ekonomikas krīze, kas ir skārusi Eiropas rūpniecību, vienlaikus ir izcēlusi rūpniecības nozīmi Eiropas Savienības ekonomikā.

Eiropas ekonomika bieži ir bijusi orientēta uz ideju, ka tirgiem būtu jābūt pašregulējošiem, un līdz šim tas tika panākts ar atsevišķu pasākumu palīdzību, starp dalībvalstīm neveicot praktiski nekādu saskaņošanu. Tomēr stratēģijā „Eiropa 2020” pirmo reizi ir atzīta vajadzība pēc jaunas pieejas, izmantojot pamatiniciatīvu. Eiropas Savienībai ir laiks pilnībā izmantot kopējās iespējas ilgtspējīgi atjaunot un tālāk attīstīt rūpniecības bāzi ar kvalitatīvām darba vietām.

Eiropas rūpniecībai ir jāuzņemas vadība galvenajās jomās, tā nevar kļūt par citu tendenču sekotāju. Eiropas Savienībai ir pienācis laiks izvēlēties, kāda būs tās rūpniecība nākotnē. Mums ir jānodrošina, lai mūsu Eiropas tirgus radītu pats savu pievienoto vērtību.

Šajā nolūkā ir nepieciešama skaidra ekonomikas, fiskālās un budžeta politikas makroekonomiskā koordinācija, nodrošinot izaugsmi un nodarbinātību, piemēram, saskaņojot uzņēmumu nodokļus.

 
  
MPphoto
 

  Erminia Mazzoni (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lange kunga ziņojumā ir risināta ļoti aktuāla problēma: reakcija uz ekonomikas un finanšu krīzi, kas nopietni skārusi mūsu ražošanas sistēmu.

Es domāju, ka šajā rezolūcijā sniegtais risinājums ir vērtējams ļoti pozitīvi, jo tas spēj apvienot mainīgos lielumus, kas nepieciešami, lai izstrādātu labu ekonomikas atveseļošanas plānu. Doma par pastiprinātu pievēršanos pētniecībai un inovācijām, paturot prātā mūsu uzņēmējdarbības struktūras apmēru, ir ļoti svarīga, un, manuprāt, tā sniedz lietderīgu stimulu, iespējams, nedaudz konservatīvākai Komisijas nostājai.

Es atzinīgi vērtēju referenta Lange kunga darbu, kurš ir spējis apvienot vairāk nekā 500 grozījumus, iesniedzot rezolūciju, kas kopumā sniedz lielu ieguldījumu mūsu darbā. Rezultātā ir izstrādāta mērķtiecīga Eiropas mēroga rūpniecības politika, kas ietver dažādās nozares un nodrošina līdzdalības iespēju, ņemot vērā uzraudzības modeļu izmantošanu gan no augšas, gan no apakšas.

Viens strīdīgs jautājums paliek neatrisināts, proti, jautājums par Eiropas patentu. Es šajā jautājumā saglabāju pilnīgu opozīciju, tomēr tas nav mani atturējis no balsošanas par šo ļoti pozitīvi vērtējamo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šajā ziņojumā ir uzsvērti daudzi pozitīvi aspekti, un tas atspoguļo dažādu valsts mēroga apvienību paustos apsvērumus un prasības. Tāpēc es nevaru neatbalstīt Lange kunga ziņojuma vispārējo ieceri.

Tomēr daži būtiski jautājumi ziņojumā nav pieminēti vai atrisināti, piemēram, prasība pēc jauniem likumdošanas pasākumiem attiecībā uz resursu efektīvu izmantošanu un uzlabotas sadarbības jautājums patentu jomā, kas ir jo īpaši svarīgs. Tagad ir ārkārtīgi būtiski risināt jautājumu par Eiropas Savienības noteikumiem attiecībā uz izcelsmes marķējumu, kas, manuprāt, ir neaizstājams līdzeklis Eiropas rūpniecības un tās konkurētspējas stiprināšanai un palielināšanai.

Es balsoju par Lange kunga ziņojumu, jo es ceru, ka šā ziņojuma pieņemšana mudinās visas iestādes strādāt, lai īstenotu vērienīgo izstrādāto programmu, pārveidojot to praktiski īstenojamā politikā.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Rūpniecība visā pasaulē attīstās neierastā ātrumā. Lai neatpaliktu no Ķīnas un Indijas, mums ir nepieciešamas tūlītējas pārmaiņas. Eiropai, kas ir salīdzinoši neliela teritorija, tomēr vajadzētu pasaulei piedāvāt ko vairāk par lielāku skaitu toksisku rūpnīcu, tāpēc es uzskatu, ka ir pareizi veikt ieguldījumus jaunajās tehnoloģijās, medicīnas un farmakoloģijas attīstībā, kā arī inovatīvos risinājumos tajās jomās, kuras mēs jau labi pārzinām, tostarp lauksaimniecībā. Es nedomāju par milzīgām mājlopu fermām, bet par tādu jaunu risinājumu izstrādi, kas atvieglotu kultūraugu un dzīvnieku audzēšanu, veselīgas un ekoloģiskas pārtikas ražošanu, kā arī enerģijas iegūšanu no alternatīvajiem avotiem. Šodienas ekonomikai ir nepieciešami tieši šādi ieguldījumi. Inovatīvi risinājumi ir arī atbilde uz demogrāfiskajām pārmaiņām, kas norisinās novecojošajā Eiropā. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Miroslav Mikolášik (PPE). (SK) Priekšsēdētāja kungs! Rūpniecības politikai kā daļai no ekonomikas politikas ir jābūt orientētai uz ilgtspējīgu izaugsmi, augstāku nodarbinātības līmeni un pienācīgu dzīves kvalitāti visiem eiropiešiem.

Eiropas rūpniecība saskaras ar spēcīgu konkurences spiedienu no jaunattīstības valstu puses. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāturpina īstenot proaktīva politika, lai atbalstītu un stiprinātu Eiropas rūpniecību kā ekonomikas izaugsmes dzinējspēku. Labi strādājošs iekšējais tirgus ir pienācīgi jāaizsargā, sarunās par tirdzniecības nolīgumiem ar trešām valstīm vienojoties par izdevīgiem nosacījumiem, kā arī aizsargājot to pret negodīgu konkurenci, kā arī konkurences, intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma tiesību pārkāpumiem no trešo valstu puses.

Eiropas Savienībai ir lielas iespējas nodrošināt konkurences priekšrocības augsti kvalificētu cilvēkresursu un inovatīvo tehnoloģiju izstrādes jomā, un tas ir cieši saistīts ar turpmāku ieguldījumu veikšanu pētniecībā un attīstībā.

 
  
MPphoto
 

  Adam Bielan (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Rūpniecības produkti veido gandrīz trīs ceturtdaļas no Eiropas eksporta un nodrošina darbu 57 miljoniem iedzīvotāju, neskaitot papildu darbavietas saistīto pakalpojumu jomā. Tādējādi rūpniecībai ir milzīga nozīme mūsu ekonomikā, turklāt tā ietekmē visas citas ekonomikas nozares. Mācoties no nesenās ekonomikas krīzes un pieaugošās konkurences pasaules tirgos, ir būtiski veikt nepieciešamos pasākumus, lai saglabātu stabilo Eiropas rūpniecības pozīciju un turpinātu tās sistemātisku attīstību.

Šajā ziņā stratēģija „Eiropa 2020”, šķiet, ir mēģinājums īstenot jaunu pieeju, kas pilnībā izmanto dalībvalstu rūpniecības bāzes ilgtspējīgas modernizācijas un attīstības iespējas, tajā pašā laikā nodrošinot augstu darba kvalitāti. Tas Eiropai sniedz iespēju saglabāt tās vadošo stāvokli galvenajās ekonomikas nozarēs. Integrētā rūpniecības politika, kuras mērķis ir panākt pakāpenisku un ilgtspējīgu pāreju no galvenokārt uz produkciju orientētas ražošanas uz zināšanās balstītu rūpniecību, šķiet īpaši daudzsološa. Tāpēc es pilnībā atbalstu šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nozari, kas nodrošina 57 miljonus darbavietu visā Eiropas Savienībā, trīs ceturtdaļas no Eiropas rūpniecības preču eksporta un aptuveni vienu trešdaļai no bruto pievienotās vērtības Eiropas Savienībā, būtu nepieņemami atstāt bez attiecīgās nozares politikas atbalsta, kuras mērķis ir izaugsme un attīstība.

Konkurētspējīga tirdzniecības politika nav iespējama bez inovatīvas, augstas kvalitātes ražošanas. Es vēlos atgādināt Starptautiskās tirdzniecības komitejas sniegtos ieteikumus, un jo īpaši tos, kuros uzsvērta efektīvas tirdzniecības aizsardzības sistēmas nozīme, vajadzības gadījumā izmantojot pieejamos instrumentus.

Eiropas Savienības interešu aizstāvība ir nenovēršama nepieciešamība turpmākajās sarunās, lai aizsargātu rūpniecību un nodarbinātību, palīdzētu pārvarēt krīzi un nodrošinātu to, ka reālā ekonomika kopā ar rūpniecības nozari gūst pārsvaru pār finanšu ekonomiku, novēršot spekulatīvos darījumus, kas radījuši tik daudz postošu seku.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Manuprāt, ir ļoti svarīgi, ka mēs šodien varam apspriest šo ziņojumu, kā arī piedalīties balsojumā par tā pieņemšanu. Protams, vislabāk būtu, ja krīzes vienkārši nenotiktu, tomēr gadījumos, kad tās notiek, būtu vēl ļaunāk, ja neviens no tām negūtu nekādu mācību. Tieši tāpēc, ka mēs esam guvuši secinājumus no iepriekšējās krīzes, mēs Eiropas Savienībā atkal pievēršamies rūpniecības politikai — jo īpaši tāpēc, ka pirms šīs pēdējās krīzes daudzi cilvēki uzskatīja, ka naudu var nopelnīt ar naudu. Ekonomikas un rūpniecības politika galu galā ir ļoti svarīga mūsu labklājībai Eiropas Savienībā. Tāpēc es uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi, ka esam pievērsušies šim jautājumam.

Protams, ir labi iesaistīties jauninājumos un uz nākotni orientētā rūpniecības politikā, tomēr, manuprāt, tikpat svarīgi ir tas, ka šajā ziņojumā esam uzsvēruši mūsu tradicionālās rūpniecības nozīmi. Es esmu par to ļoti gandarīts un ceru, ka mēs turpināsim apspriest šo jautājumu.

 
  
MPphoto
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo teicamo ziņojumu, un patiešām bija pienācis laiks, lai mēs pievērstos Eiropas Savienības rūpniecības politikai. Nav šaubu, ka salīdzinājumā ar spēcīgākajām pasaules valstīm mēs pēdējo gadu laikā esam zaudējuši attīstības tempu, tomēr es ceru, ka turpmāk mēs virzīsimies uz priekšu.

Priekšsēdētāja kungs! Paužot atbalstu šim dokumentam, es vēlos izteikt bažas par vienu punktu paskaidrojumā, kurā 32. lapā ir pausts aicinājums saskaņot uzņēmumu nodokli. Valsts, ko es pārstāvu, šādu pasākumu neatbalstītu. Uzņēmumu vai uzņēmumu ienākuma nodoklis mums ir ļoti svarīgs, un tā likmes noteikšana ir katras valsts ziņā. Ir labi zināms, ka dažās valstīs it kā ir spēkā augsts uzņēmumu ienākumu nodoklis, taču faktiski uzņēmumi šajās valstīs maksā daudz mazāku nodokli.

(GA) Lai nu kā, šis ir teicams ziņojums, un es ar prieku to atbalstu.

 
  
MPphoto
 

  Andrzej Grzyb (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, rezolūcija, kas ir reālajai ekonomikai veltīto debašu rezultāts, ir pelnījusi vislielāko atbalstu. Pēdējo laikposmu visvairāk raksturo globalizācijas radītais izaicinājums Eiropas rūpniecības politikai un faktiskajai ražošanai Eiropā. Tas, kā sasniegt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, jo īpaši attiecībā uz jaunu darbavietu radīšanu un pretošanos rūpniecības politikas pārvietošanai, ir būtisks jautājums, kas tika apspriests debatēs par rezolūcijas tematu. Uz jautājumu par to, vai Eiropai ir jāzaudē tradicionālās rūpniecības nozares, var atbildēt, ka tam nav jānotiek, un to apliecina arī debates par mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas notika pēdējās sesijas laikā.

Cita starpā, nopietns izaicinājums ir izejvielu, arī enerģijas ražošanai nepieciešamo izejmateriālu pieejamība. Mums ir jāvelta liela uzmanība inovācijām un zinātniskās pētniecības rezultātu izmantošanai rūpniecībā. Vēl viens svarīgs uzdevums ir izmantot sinerģijas, kas pastāv starp dažādām Eiropas Savienības politikas jomām, tostarp, piemēram, starp rūpniecības/lauksaimniecības politiku un tirdzniecības politiku. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo iniciatīvu, jo Eiropas Savienībai ir jāuzņemas stingras saistības attiecībā uz rūpniecības politiku un jāstājas pretī krīzes riskiem, trešo valstu radītajai konkurencei un globalizācijai ar lielāka valsts finansējuma palīdzību, kas ir atspoguļots nākamajā pamatprogrammā.

Kāpēc tas būtu jādara? Pētniecības un attīstības darba labā. Lai stimulētu privātos ieguldījumus un veicinātu sadarbību starp publisko un privāto sektoru. Tas ļaus mums izveidot kvalificētas darbavietas.

Mums ir jāizmanto to reģionu zinātniskās un tehnoloģiskās prasmes, kuri ir attīstījuši inovāciju tīklus un konkurētspējas kopas un kuru jauninājumu un efektivitātes līmenis pārsniedz attiecīgo valstu jauninājumu un efektivitātes līmeni. Tā tas ir Euskadi, Basku zemes, gadījumā.

Izmantojiet reģionu zināšanas. Neignorējiet šo Eiropas īstenību, jo tās atzīšana un ņemšana vērā mums ļaus nostiprināt vadošo stāvokli rūpniecības politikas jomā pašreizējo draudu situācijā.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Parlamenta 2012. gada sesiju kalendārs

 
  
MPphoto
 
 

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Es vēlos lūgt deputātiem uz brīdi iedomāties, ka viņi nodarbojas ar uzņēmējdarbību. Pašlaik jums ir divas ražotnes, bet, ja jums būtu tikai viena ražotne, jūs varētu palielināt ražīgumu, tajā pašā laikā samazinot izmaksas par 150 miljoniem sterliņu mārciņu un aizsargājot vidi. To vēlas jūsu akcionāri. Vai kāds saprātīgs uzņēmējs paturētu abas rūpnīcas? Mēs, kolēģi, faktiski nodarbojamies ar uzņēmējdarbību, valsts uzņēmējdarbību, un būtībā pārraugām savu vēlētāju — savu akcionāru — līdzekļu izmantojumu.

Mēs katru gadu izniekojam 150 miljonus sterliņu mārciņu, rīkojot 11 sesijas šeit, Strasbūrā. Parlamentā, kas ir apsēsts ar videi draudzīgu politiku, daži izvēlas bezjēdzīgi piesārņot dabu ar 20 000 tonnām oglekļa monoksīda. Es atzinīgi vērtēju Fox kunga darbu, lai 2012. un 2013. gadā nodrošinātu vismaz nedaudz veselā saprāta.

 
  
MPphoto
 
 

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski.(PL) Es balsoju par Eiropas Parlamenta 2012. un 2013. gada sesiju kalendāra projekta 1. grozījumu. Lai gan es saprotu simbolisko nozīmi saistībā ar plenārsēžu sesiju organizēšanu Parlamenta Strasbūras mītnē, ņemot vērā pašreizējo kritisko finansiālo situāciju Eiropā, mums ir jācenšas ietaupīt, un to nozīmē šie grozījumi. Divu sesiju organizēšana vienā nedēļā vispirms ir žests Eiropas iedzīvotājiem, jo viņu maksātie nodokļi tiek izmantoti, lai apmaksātu ne tikai deputātu, bet arī ierēdņu un palīgu dārgos un laikietilpīgos ceļojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par 1. grozījumu, kurā ir paredzēts svītrot 2012. gada 40. nedēļā ierosināto sesiju. Es to uzskatu par nelielu soli ceļā uz izšķērdības samazināšanu, ceļojot no Briseles uz Strasbūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Būdams viens no galvenā grozījuma parakstītājiem, es esmu gandarīts, ka tas ir pieņemts. 2012. gada sesiju kalendārs tagad jāgroza šādi: jāsvītro 40. nedēļā ierosinātā sesija (1. līdz 4. oktobris), jāsadala oktobra otrā sesija (22. līdz 25. oktobris) divās atsevišķās sesijās: 1. sesija 22. un 23. oktobrī un 2. sesija 25. un 26. oktobrī.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Šā balsojuma rezultāts rada būtisku precedentu virzienā, kas kādu dienu, cerams, novedīs pie visu Parlamenta darbību koncentrācijas vienā darba vietā.

Es uzskatu, ka mēs vairs nevaram pieļaut sabiedrisko resursu tērēšanu un atmosfēras piesārņojumu, ko rada Parlamenta darbs divās vietās, kas katru mēnesi tūkstošiem cilvēku liek veikt garus un sarežģītus pārbraucienus starp Briseli un Strasbūru. Divu 2012. gada oficiālajā kalendārā plānoto oktobra plenārsēžu apvienošana sniedz ļoti spēcīgu signālu, un es esmu optimistiski noskaņota par to, ka esam izvēlējušies ceļu, kas ir godīgāks un atbilst iedzīvotāju vēlmēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski.(DE) Es noraidīju šos grozījumus, un kopā ar savu kolēģi Posselt kungu Eiropas Kopienu Tiesā ierosināšu pārkāpumu procedūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem Eiropas Parlamenta mītnē Strasbūrā katru gadu ir jānotiek 12 plenārsesijām. Balsojums par izmaiņām kalendārā, lai divas no šīm Strasbūras sesijām varētu organizēt vienā nedēļā, atspoguļo mūsu kā deputātu vēlmi samazināt izmaksas un CO2 emisijas. Ceļošana uz Strasbūru ir dārga, un šie biežie braucieni rada papildu CO2 emisijas. Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu, kas sniegs iespēju organizēt nepieciešamās 12 plenārsesijas 11 nedēļās, tādējādi samazinot mūsu darba izmaksas un ietekmi uz vidi. Es kā Eiropas Parlamenta deputāts vēlos ekonomiski un videi draudzīgā veidā pārstāvēt savu vēlētāju intereses. Es arī aicinu Apvienotās Karalistes valdību apspriest šo jautājumu ar citām dalībvalstīm, jo tā ir Padomes atbildība.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski.(PL) Es balsoju par 1. grozījumu, kurā ir ierosināta divu Eiropas Parlamenta 2012. gada oktobra sesiju apvienošana un to organizēšana vienā nedēļā. Es iebilstu pret Parlamenta darba organizēšanu, sadalot darba norisi starp trīs vietām. Šis grozījums nozīmē to, ka tiks ietaupīts gan laiks, gan nauda, un atmosfērā nonāks mazāks CO2 emisiju tonnu tūkstošu skaits. Ir jāveic ietaupījumi — grozījums nozīmē to, ka ne tikai deputāti, bet arī vairāki tūkstoši Eiropas Parlamenta amatpersonu, kuras parasti strādā Briselē, kā arī žurnālisti, lobiji, Eiropas Komisijas un dažādu dalībvalstu pārvaldes darbinieki uz Strasbūru dosies 11 reizes 12 reižu vietā. Tas samazinās izdevumus par transportu, izdevumu atlīdzināšanu, viesnīcām utt.

 
  
  

Parlamenta 2012. un 2013. gada sesiju kalendārs

 
  
MPphoto
 
 

  John Attard-Montalto (S&D), rakstiski. – Šodien Parlaments nobalsoja par 2012. un 2013. gada sesiju kalendāru. Pirmo reizi manā Eiropas Parlamenta deputāta darba pieredzē grozījumi tika apstiprināti ar balsu vairākumu. Tas nozīmē, ka deputātiem uz Strasbūru būs jādodas nevis 12 reizes gadā, bet 11 reizes, ietverot 12 sesijas Strasbūrā. Mēneša „ceļojošais cirks” no Briseles uz Strasbūru ir kļuvis par sinonīmu izšķērdībai gan saistībā ar EUR 200 miljoniem, kas tiek tērēti šiem pārbraucieniem, gan CO2 20 000 tonnu lielo emisiju dēļ.

Eiropas Parlamenta deputāti nevar izlemt, kurā vietā viņi pulcējas, tomēr viņiem ir tiesības pieņemt lēmumu par to, cik reizes Parlamentam ir jādodas no vienas pilsētas uz otru. Aptuveni 350 Eiropas Parlamenta deputātu atbalstīja šo grozījumu, kas paredz apvienot divas mūsu sesijas vienā nedēļā, tādējādi ietaupot izmaksas, laiku un mājupceļā patērēto enerģiju. Tas arī sniegs pozitīvu signālu mūsu vēlētājiem. Es arī ceru, ka tas veicinās tāda iespējama kalendāra pieņemšanu, kurā 12 sesijas notiks 6 nedēļu laikā. Tomēr es nepiekrītu tam, ka arī balsojums par 2013. gada kalendāru tika organizēts šajā plenārsēdē. Tas nepārprotami ir manevrs, lai novērstu šīs procedūras turpinājumu šā sasaukuma laikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alain Cadec (PPE), rakstiski.(FR) Balsošanas laikā par Parlamenta 2012. un 2013. gada sesiju kalendāru 58 % Eiropas Parlamenta deputātu atbalstīja grozījumus, atceļot vienu no divām oktobra sesijām Strasbūrā. Šis grozījums ir vienkārši līguma pārkāpums! Līgumā ir noteikts, ka Strasbūra ir Parlamenta mītnes vieta un 12 sesijas ik gadu ir jārīko Strasbūrā. Oktobrī tiek organizētas divas sesijas, lai paveiktu augustā neizdarīto un iekavēto darbu. Ārpus šīm sesijām Strasbūrā Parlamenta komiteju sanāksmes un papildu sesijas tiek organizētas Briselē. 1997. gadā Eiropas Kopienu Tiesa skaidri noteica principu, ka Eiropas Parlamentam katru mēnesi ir jātiekas Strasbūrā. Līgumos nav atstāta vieta šaubām: Strasbūra nav Eiropas Parlamenta otrā mītne, tā ir šīs iestādes vienīgā mītne. Pret Strasbūru noskaņotā grupa kļūst organizēta un aizvien vairāk demonstrē spēku, cenšoties pārliecināt cilvēkus, ka Parlaments ir vienprātīgi noskaņots pret Strasbūru. Elzasas mītnes atbalstītājiem ir aktīvāk jāpauž sava nostāja. Viņi balstās uz tiesību aktiem un 50 gadus ilgu Eiropas integrācijas vēsturi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es balsoju par izmaiņu veikšanu 2012. gada kalendārā, lai ietaupītu nodokļu maksātāju naudu, samazinātu CO2 emisijas un mazinātu traucējumus Parlamenta darbā, ko rada nepieciešamība katru mēnesi doties uz Strasbūru.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Eiropas līgumos ir skaidri noteikts, ka Strasbūra ir vienīgā Eiropas Parlamenta mītnes vieta un šajā pilsētā katru gadu jānotiek 12 sesijām. Tomēr šonedēļ notika balsojums, lai 2012. gada oktobrī un 2013. gada oktobrī apvienotu divas Strasbūras sesijas vienā nedēļā. Demokrātisko spārnu pārstāvošie deputāti balsoja pret šo lēmumu. Francija no savas puses jau ir paziņojusi, ka tā tuvākajā laikā šo jautājumu nodos Eiropas Savienības Tiesā. Pieņemtais lēmums ir rupjš līguma pārkāpums, jo ir jāatceras, ka grozījumus līguma tekstā drīkst veikt tikai pēc dalībvalstu vienprātīgi pieņemta lēmuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Šonedēļ mēs balsojām par Eiropas Parlamenta 2012. un 2013. gada sesiju kalendāru. Diemžēl deputātu vairākums balsoja par grozījuma (pret kuru es kategoriski iebildu) pieņemšanu, apvienojot oktobra sesijas vienā sesijā, kas notiks vienas nedēļas laikā. Es uzskatu, ka šis balsojums ir pilnīgā pretrunā ES līgumiem, jo tajos ir skaidri noteikts, ka Eiropas Parlamenta mītne ir Strasbūra un ka tajā katru gadu notiek 12 sesijas. Debates par Eiropas Parlamenta mītnes atrašanās vietu pastāvīgi atsākas, un šodien notika jauns uzbrukums Eiropas Parlamenta mītnei Strasbūrā. Tomēr Strasbūras mītnei ir vēsturiska nozīme, tā ir minēta juridiskajos tekstos, un to nevajadzētu apšaubīt šo daudzo uzbrukumu dēļ. Francija nesen paziņoja, ka tā šo jautājumu nodos Eiropas Savienības Tiesā, un es vēlētos paust atzinību šādai rīcībai, kurai es sniegšu savu atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par izmaiņu veikšanu Parlamenta 2012. gada oficiālajā kalendārā, jo es domāju, ka ir atbalstāms mēģinājums ierobežot nelietderīgu saimniecisko un citu resursu izmantošanu, veicot mūsu Parlamenta darbu. Lēmums organizēt divas oktobra sesijas vienā nedēļā faktiski nozīmē to, ka mēs varam izvairīties no divkārša brauciena uz Strasbūru ar visu no tā izrietošo resursu ietaupījumu. Galu galā, manuprāt, šis lēmums atbilst jau notiekošajam procesam saistībā ar divu plenārsesiju apvienošanu septembrī.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par ierosinātajām izmaiņām Parlamenta 2012. un 2013. gada sesiju kalendārā, jo es domāju, ka, pat pilnībā ievērojot līguma nosacījumus, jebkurā gadījumā ir iespējams apvienot divas Parlamenta sesijas vienā nedēļā, izvairoties no došanās uz Strasbūru divreiz viena mēneša laikā. Tas mums ļaus samazināt Eiropas iestāžu izmaksas un izvairīties no laika un naudas izšķērdēšanas. Šīs izmaiņas nozīmēs vairāk darba saistībā ar sēžu organizēšanu gan kā no manas, tā no kolēģu puses, bet tas sabiedrībai apliecinās lielāku apņēmību novērst bezjēdzīgu valsts līdzekļu izšķiešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es uzskatu, ka divu atsevišķu sesiju organizēšana oktobrī nav vajadzīga. ES līgumos ir noteikts, ka Parlamentam katru gadu Strasbūrā ir jāorganizē 12 sesijas. Tomēr līgumi pieļauj divu sesiju organizēšanu vienā nedēļā. Pārtraucot doties uz Strasbūru divas reizes mēnesī, Parlaments var sniegt piemēru CO2 emisiju samazināšanas un valsts līdzekļu taupīšanas jomā.

 
  
  

Parlamenta sesiju kalendārs — 2013. gads

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par 1. grozījumu, kurā paredzēts svītrot 2013. gada 40. nedēļā ierosināto sesiju. Šis grozījums, tāpat kā lēmums par 2012. gada kalendāru, ir ieguldījums Parlamenta izdevumu samazināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es kā viens no galvenā grozījuma parakstītājiem esmu gandarīts, ka tas ir pieņemts. 2013. gada sesiju kalendārs tagad jāgroza šādi: jāsvītro sesija, kas ierosināta 40. nedēļā (30. septembris līdz 3. oktobris); jāsadala oktobra otrā sesija (21. oktobris līdz 25. oktobris) divās atsevišķās sesijās: 1. sesija 21. un 22. .oktobrī, 2. sesija 24. un 25. oktobrī.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Šā balsojuma rezultāts rada būtisku precedentu virzienā, kas kādu dienu, cerams, novedīs pie visu Parlamenta darbību koncentrācijas vienā darba vietā.

Es uzskatu, ka mēs vairs nevaram pieļaut sabiedrisko resursu tērēšanu un atmosfēras piesārņojumu, ko rada Parlamenta darbs divās vietās, kas katru mēnesi tūkstošiem cilvēku liek veikt garus un sarežģītus pārbraucienus starp Briseli un Strasbūru. Divu 2013. gada oficiālajā kalendārā plānoto oktobra plenārsēžu apvienošana sniedz ļoti spēcīgu signālu, un es esmu optimistiski noskaņota par to, ka esam izvēlējušies ceļu, kas ir godīgāks un atbilst iedzīvotāju vēlmēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski.(DE) Es noraidīju šos grozījumus un atbalstīšu pārkāpumu procedūras ierosināšanu Eiropas Savienības Tiesā. Priekšsēdētāju konferencei nebūtu vajadzējis ļaut, lai šis rezolūcijas priekšlikums tiktu iesniegts balsošanai.

 
  
  

Ziņojums: José Manuel Fernandes (A7-0049/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir ievērots princips, ka iestāžu rīcībā jābūt pietiekamiem resursiem, kuri ir stingri un efektīvi jāpārvalda. Eiropas ekonomikas un finanšu krīzes laikā, kad iedzīvotāji ir spiesti samazināt savus izdevumus, gan Eiropas Savienībai, gan valstu iestādēm vajadzētu rīkoties līdzīgi. Tam tomēr nevajadzētu kavēt nepieciešamo valsts ieguldījumu veikšanu, kas sniegtu ieguvumus vidējā termiņā un ilgtermiņā. Es gribētu uzsvērt, ka sekām, ko Lisabonas līguma stāšanās spēkā radīja attiecībā uz 5. izdevumu kategoriju, būtu jāstabilizējas 2012. gadā, lai gan 2013. gadā plānotā Horvātijas iestāšanās ietekmēs 2012. gada budžetu.

Pašreizējā situācijā dažām iestādēm varētu rasties grūtības saistībā ar budžeta līdzsvara saglabāšanu. Lai tas izdotos, es piekrītu labas pārvaldības pasākumiem attiecībā uz administratīvajiem resursiem un izdevumu samazināšanas plāniem, tajā pašā laikā pielāgojot efektīvas un videi draudzīgas tehnoloģijas. Noslēgumā jāsaka, ka Parlaments nevar apdraudēt nosacījumus, kas nepieciešami piemērotu darba apstākļu nodrošināšanai visām dalībvalstīm uz vienlīdzīgiem pamatiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. – Es balsoju pret Fernandes kunga ziņojumu par budžeta prioritātēm 2012. gadam, jo Eiropas Parlaments vēl centīsies palielināt savu budžetu par 5 %, lai gan pārējās Eiropas iestādes aprobežosies ar palielinājumu 1 % apjomā. Eiropas Savienības izmaksas faktiski pārsniedz dalībvalstu iespējas, un šīs izmaksas būtu jāsamazina. Es esmu sašutusi, ka šī ziņojuma ietvaros tiek apstiprināts Eiropas Vēstures nams: tas ir EUR 70 miljonus vērts ārišķīgs projekts, kas ir pilnīgā pretrunā apgalvojumiem par taupību.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kurā izklāstīta vispārēja 2012. gada budžeta struktūra un prioritātes Eiropas Savienības iestāžu finansēšanas jomā. Saskaroties ar ekonomikas krīzi, kas vēl joprojām turpinās, ir ļoti svarīgi nodrošināt labu finanšu pārvaldību, lai īstenotu saimnieciskuma, efektivitātes un lietderīguma principus. Es piekrītu referenta viedoklim, ka šo principu īstenošanas rezultātā iestādēm būtu jāiesniedz izmaksu samazināšanas plāni. Turklāt visiem iestāžu izdevumiem jābūt skaidri norādītiem un pamatotiem. Parlamentam un citām iestādēm divreiz gadā būtu jāiesniedz ziņojumi par sava budžeta īstenošanu, detalizēti izklāstot katras budžeta pozīcijas izpildi. Tādējādi es uzskatu, ka Eiropas Parlamentam un citām iestādēm būtu jāapliecina atbildīga attieksme budžeta izpildes jomā un jāierobežo izdevumi. Es atbalstu jaunas sadaļas X iekļaušanu Eiropas Savienības budžetā Eiropas Ārējās darbības dienesta vajadzībām, šai sadaļai piešķirot EUR 464 miljonus. Tomēr es gribētu aicināt šo dienestu izmantot tam piešķirtos līdzekļus, lai īstenotu savus pasākumus un sasniegtu konkrētus rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Nākamā gada budžetam ir jābūt līdzsvarotam, par prioritātēm izvirzot tās jomas, kas ir nesaraujami saistītas ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Izstrādājot budžetu, jānodrošina ilgtspējīgas pārvaldības principa ievērošana lietderības un efektivitātes ziņā. Ir jānodrošina pietiekami resursi Eiropas Savienības iestādēm, lai tās varētu pienācīgi veikt savas funkcijas. Tajā pašā laikā arī iestādēm ir jārīkojas atbilstīgi pašreizējai Eiropas Savienības finanšu, ekonomikas un sociālajai situācijai, jāpiemēro stingras pārvaldības procedūras un jāpārvalda resursi stingrā un efektīvā veidā. Es piekrītu, ka Eiropas Savienības iestādes var sniegt nozīmīgu ieguldījumu izmaksu samazināšanā un tādu apjomradītu ietaupījumu nodrošināšanā kā centralizētas iepirkuma procedūras, kopīgi iestāžu dienesti, e-pārvaldības sistēmas u. c.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo dokumentu, jo domāju, ka Fernandes kunga ziņojumā par 2012. gada budžeta prioritātēm ir pareizi noteikti nākamā gada darbības virzieni. Es atbalstu un piekrītu ziņojumā izklāstītajai idejai par priekšrokas došanu iekšējai amata vietu aizpildīšanai. Tas sekmēs efektivitātes palielināšanos, jo tiks izmantota iepriekš iegūtā pieredze, kā arī samazināsies apmācības izmaksas un izdevumi, kas saistīti ar pielāgošanos pilnīgi jaunai organizācijas kultūrai. Tajā pašā laikā ir svarīgi detalizēti salīdzināt faktiskos izdevumus ar 2011. gada laikā plānotajiem izdevumiem un precīzi noteikt būtisku atšķirību iemeslus. Eiropas Savienības iestādēm būtu jāsagatavo un jānosūta Komisijai savu izdevumu samazināšanas plāni, kuros norādīti konkrēti termiņi un izmērāmi mērķi. Mēs nevaram prasīt, lai upurējas tikai vienkāršie iedzīvotāji un privātais sektors. Tas jādara arī Eiropas Savienības iestādēm. Parlamentam patiešām ir jābūt paraugam, jāapliecina solidaritāte un rūpīgi jāpārrauga, kā tiek izmantoti resursi.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Ziņojums par Parlamenta un citu Eiropas iestāžu 2012. gada budžeta prioritātēm, par kuru es balsoju, zināmā mērā veicina mūsu pašreizējās finanšu un sociālās situācijas apzināšanos. Citiem vārdiem runājot, tas ir budžets, ko raksturo ierobežojumi un taupība. Šajā ziņojumā pausts atbalsts izcilībai likumdošanas jomā, izdevumu samazināšanai, ietekmes uz vidi ierobežošanai un bāzes pieaugumam, tas ir, inflācijai atbilstīgam pieaugumam. Vienlīdz svarīgs ir priekšlikums par to, ka turpmākie budžeti būtu jāizstrādā, pamatojoties uz daudzgadu plānošanu, lai tie būtu atbilstīgi daudzgadu finanšu shēmai. Ziņojumā arī ņemta vērā iespējamā Horvātijas pievienošanās 2013. gadā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo ziņojumu par 2012. gada budžeta procesa vadlīnijām, kurā uzsvērta nepieciešamība konsolidēt resursus, kuri nepieciešami jaunas institucionālas struktūras izveidei pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Atbildīga attieksme pret budžeta jautājumiem ir sevišķi svarīga gan Parlamentam, gan citām iestādēm. Pašreizējā krīze un smagā valsts parāda nasta rada neatliekamu vajadzību veikt ierobežojošus pasākumus, ievērojot saimnieciskuma, efektivitātes un lietderīguma principus. Ir vērts uzsvērt faktu, ka atsevišķi ieguldījumi, īpaši tehnoloģiju jomā, ilgtermiņā varētu radīt papildu ietaupījumus, tāpēc no tiem nebūtu jāatsakās. Es gribētu arī uzsvērt, ka būtu jāiesniedz izskatīšanai priekšlikumi papīra, enerģijas un ūdens patēriņa, kā arī emisiju apjoma samazināšanai kā Parlamenta un citu iestāžu organizācijas kultūras daļa. Būtu arī vēlams samazināt patērēto materiālu daudzumu fizisko saziņas līdzekļu izplatīšanai, un tos būtu jāaizstāj ar digitālajiem saziņas līdzekļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es balsoju par Eiropas Parlamenta 2012. gada budžeta ierobežošanu, ņemot vērā ekonomiskos, finanšu un sociālos ierobežojumus, ar ko saskaras Eiropas Savienības dalībvalstis. Mēs apņēmāmies censties samazināt atsevišķas izdevumu kategorijas un detalizēti pamatot pārējās. Tomēr nevajadzētu kavēt jau uzsākto projektu, piemēram, Eiropas Vēstures nama projekta, īstenošanu. Šis ir taupības budžets, kas ir izstrādāts, ņemot vērā inflāciju. Tajā pašā laikā izdevumu samazināšana nedrīkst negatīvi ietekmēt Parlamenta likumdošanas darba kvalitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu Fernandes kunga izcilo ziņojumu, jo laikā, kad mēs piedzīvojam smagu finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi, kas no sabiedrības prasa tik daudz upuru, mums ir jābūt pirmajiem, kas sniedz piemēru, pieņemot budžeta vadlīnijas, ko raksturo ierobežojumi un taupība. Tomēr būtu jānodrošina resursi, kas nepieciešami, lai Eiropas Savienības iestādes varētu paveikt darbu, kas no tām tiek sagaidīts, īpaši attiecībā uz jaunas institucionālas struktūras izveidi pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā.

Es arī gribētu uzsvērt, ka ir svarīgi šai resursu pārvaldībai piemērot augstākus stingrības un efektivitātes standartus, striktāku un pārredzamāku kontroli. Ir vienlīdz svarīgi sekmēt sinerģiju izveidi un izvairīties no nevajadzīgas dublēšanās personāla un funkciju ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Apspriežot budžeta prioritātes, Parlaments to dara kontekstā, ko raksturo milzīgi līdzekļu samazinājumi dalībvalstu valsts sektorā, bezdarba pieaugums, pieaugoši mājsaimniecību izdevumi un vispārēja ekonomikas nestabilitāte kā valstīs, tā daudzās ģimenēs. Kādas jomas šajā ļoti nopietnajā un sarežģītajā situācijā Eiropas Savienība uzskata par prioritātēm? Zīmīgi, ka viena prioritāte ir Eiropas Vēstures nams.

Es atļaušos paust pieņēmumu, ka, ja maniem vēlētājiem pajautātu, vai šobrīd šādā veidā iztērēti 100 miljoni ir uzskatāmi par lietderīgu ieguldījumi, tam piekristu reti kurš vai drīzāk neviens. Eiropas Parlamenta deputātiem, Komisijai un ierēdņiem ir laiks attapties. Prioritātēm ir jāatspoguļo mūsu vēlētāju intereses, un tām ir jābūt vērstām uz to, lai atvieglotu viņu dzīvi. Eiropas Savienības naudu nedrīkst izšķērdēt vien tāpēc, lai tie, kuri ir apmāti ar savu ideālistisko uzskatu popularizēšanu par vienotu Eiropas Savienības vēsturi vai identitāti, gūtu gandarījumu. Šādai savu iegribu apmierināšanai jāpieliek punkts.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski.(SV) Mēs esam izvēlējušies atbalstīt šo budžeta ziņojumu. Daļēji tas skaidrojams ar to, ka šajā ziņojumā tik skaidri uzsvērta taupības un ierobežojumu nozīme šajā ekonomiski grūtajā laikā, un daļēji ar to, ka tajā atbalstīta EUR 464 miljonu piešķiršana Eiropas Ārējās darbības dienestam, kura svarīgi darbības virzieni attiecas uz jomu, uz kuru Eiropas Savienībai būtu jāvērš pastiprināta uzmanība.

Tajā pašā laikā mēs ļoti kritiski vērtējam kopējo EUR 549,6 miljonu lielo ieguldījumu KAD ēkas paplašināšanā Luksemburgā un nekādā ziņā nepiekrītam referenta prognozēm, ka tas ilgtermiņa radīs ietaupījumu. Tā vietā vienīgā saprātīgā iespēja būtu izvietot Eiropas Parlamentu un organizēt tā darbu vienuviet.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski.(SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, atbalstījām ziņojumu par Eiropas Parlamenta un citu iestāžu 2012. gada budžeta prioritātēm.

Ziņojumā pausta kritiska un skeptiska nostāja attiecībā uz virkni budžeta priekšlikumu, kas ietver lielas izmaksas, un sniegts ieteikums Parlamenta budžetu nākamajam gadam nepalielināt vairāk par inflācijas likmes tiesu, citiem vārdiem runājot, tam salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu reālā izteiksmē nemaz nevajadzētu mainīties. Mēs arī gribētu uzsvērt, ka pievienojamies ziņojuma izteikti atturīgajai un kritiskajai nostājai pret Eiropas Vēstures nama izveidi. Mēs uzskatām, ka laikā, kad dalībvalstu budžeti tiek pakļauti smagam spiedienam, tāda projekta uzsākšana, kas, domājams, izmaksās ļoti dārgi, ir neadekvāta.

Tomēr gribētu norādīt, ka mēs būtu devuši priekšroku pat vēl striktākai pieejai Parlamenta 2012. gada budžetam, kas ietvēra arī priekšlikumus attiecībā uz ietaupījumiem un pārdali jauno prasību finansējumam. Komisija atbalsta Eiropas Savienības iestāžu nākamā gada administratīvo budžetu palielināšanu par likmi, kas nepārsniedz 1 %. Mēs uzskatām, ka tā ir atbalstāma iniciatīva. Salīdzinot ar inflāciju, palielinājums, kas nepārsniedz 1 %, būtībā nozīmētu samazinājumu Parlamenta budžeta kopējā apjomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pienācīgi ņemot vērā pašreizējo finanšu, ekonomikas un sociālo situāciju Eiropas Savienībā, redzam, ka aizvien būtiskāks kļūst kvalitātes un efektivitātes prasībām atbilstošs iestāžu darbs un stingras pārvaldības procedūru izpilde, lai veidotu ietaupījumu. Ir jācenšas pilnībā sasniegt stratēģijā „Eiropa 2020” noteiktos mērķus, koncentrējoties uz izaugsmes sekmēšanu un darba vietu radīšanu. Ir jāpanāk arī ilgtspējīgs līdzsvars un jācenšas īstenot budžeta konsolidācija visās tā kategorijās. Tāpēc ir svarīga apdomīga pieeja attiecībā uz administratīvajiem izdevumiem. Nobeigumā jāsaka, ka Parlamentam būtu jāturpina īstenot izcilības princips likumdošanas jomā, jāievēro labas pārvaldības un pārredzamības princips un saistībā ar 2012. gada budžeta vispārējo struktūru un prioritātēm jānodrošina atbildīga attieksme budžeta jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ziņojums „nosaka par prioritāti izcilības principu likumdošanas jomā”. Ņemot vērā to, ka, neraugoties uz jēdziena neskaidrību, tas pamatā būs atkarīgs no politiskajām vadlīnijām, kas būs saistītas ar likumdošanas procesu, mēs atbalstām to, lai Parlamentam tiktu piešķirti atbilstīgi materiālie un cilvēkresursi, kas nepieciešami parlamentārā darba prasību un uzticēto pienākumu izpildei. Referents savā ziņojumā neizvairās no tukšas frāžainības, ko vietām pārtrauc tādi jēdzieni kā „laba pārvaldība”, „apjomradīti ietaupījumi”, „efektivitāte”, „lietderīgums”, „izmaksu un ieguvumu analīze”, „darbinieku pārcelšana citā amatā”, „mobilitāte” utt. Tomēr, nonākot līdz „ES ārpolitikas centienu” sekmēšanai, šķiet, ka Eiropas Ārējās darbības dienests nav iekļauts šajā sarakstā. Mēs pilnībā piekrītam tam, ka ir svarīgi „nodrošināt dažādu tautību un dažādās valodās runājošiem deputātiem vienlīdzīgas iespējas pildīt pienākumus un veikt viņiem uzticēto politisko darbību dzimtajā valodā”. Tomēr minētais ietver daudz vairāk nekā tikai mutiskās tulkošanas pakalpojumus komiteju sanāksmju laikā, kā norāda referents. Tas arī ietver mutiskās tulkošanas pakalpojumu nodrošināšanu koordinatoru sanāksmēs, trialogos, delegāciju tikšanās reizēs, parlamentārajās asamblejās un citos gadījumos. Tas ietver arī visu oficiālo un ar darbu saistīto dokumentu savlaicīgu rakstisku iztulkošanu. Šobrīd abās jomās ir konstatētas nepieņemamas nepilnības.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ir vēl viens ziņojums par Eiropas Savienības budžeta politikas nepārtrauktību, kas vispirms ir pakļauta politiskajām vadlīnijām, kas atspoguļojas tiesību aktu izstrādes procesā. Tomēr mēs atbalstām taisnīgu materiālo un cilvēkresursu piešķiršanu Parlamenta darba pienākumu veikšanai, nepārspīlējot izmaksas vai iespējamos ietaupījumus un nelabvēlīgi neietekmējot Parlamenta darbu.

Tomēr mums ir jānorāda, ka tādu jēdzienu kā „laba pārvaldība”, „apjomradītu ietaupījumu panākšana” „produktivitāte”, „efektivitāte”, „izdevumu un peļņas analīze”, „darbinieku pārcelšana citā amatā”, „mobilitāte” u. c. vietā Eiropas Savienībai ir nepieciešamas citas politikas, tostarp ievērojama izdevumu samazināšanā militārajā jomā un saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu.

Mēs atbalstām vienlīdzīgu iespēju nodrošināšanu dažādu tautību un dažādās valodās runājošiem deputātiem, nodrošinot viņiem iespēju pildīt pienākumus un veikt viņiem uzticēto politisko darbību dzimtajā valodā, paturot prātā, ka tas nozīmē daudz vairāk nekā tulkojuma nodrošināšanu komitejas sanāksmēs, kā norāda referents. Tas arī ietver tulkošanas pakalpojumu nodrošināšanu koordinatoru sanāksmēs, trialogos, delegāciju tikšanās reizēs, parlamentārajās asamblejās un citos gadījumos. Tas ietver arī visu oficiālo un ar darbu saistīto dokumentu savlaicīgu iztulkošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Fernandes kunga ziņojums attiecas uz 2012. gada Eiropas iestāžu budžeta procedūras vadlīnijām. Cita starpā, ņemot vērā šo grūto ekonomikas krīzes laiku, ziņojumā paredzēta stingrāka pieeja attiecībā uz Eiropas organizatoriskās sistēmas birokrātisko pārvaldību. Tāpēc es atbalstīju Fernandes kungu, balsojot par ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir noteiktas 2012. gada budžeta procedūras pamatnostādnes: Eiropas Savienības iestāžu (izņemot Eiropas Komisiju) darbības vispārējs regulējums un budžeta prioritātes. Ņemot vērā dalībvalstu ekonomikas, finanšu un sociālo situāciju, mūsu ziņojumā ir īpaši atbalstīts Eiropas Parlamenta budžeta samazinājums, un es to vērtēju atzinīgi. Visbeidzot, es stingri iestājos pret grozījumiem, kas apdraud Eiropas Parlamenta mītni Strasbūrā, un esmu gandarīta, ka tie tika noraidīti ar Eiropas Parlamenta deputātu balsu vairākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo ir ļoti svarīgi par prioritāti noteikt labas pārvaldības principus, proti, saimnieciskumu, efektivitāti un lietderīgumu. Dažādu politiku īstenošanā ir jāņem vērā gūtie rezultāti un regulāri, kad vien tas ir iespējams un nepieciešams šo izdevumu mēroga dēļ, ir jāizvērtē mainīgo izdevumu izmaksu lietderība. Īstenojot minētos principus, iestādēm būtu jāiesniedz izmaksu samazināšanas plāni, jāapsver centralizācijas priekšrocības, lai nodrošinātu apjomradītus ietaupījumus (piemēram, centralizētas iepirkuma procedūras, kopīgi iestāžu dienesti). Lai apmainītos ar paraugpraksi efektivitātes palielināšanas un resursu taupīšanas jomā, būtiska nozīme ir iestāžu sadarbībai. Es uzskatu, ka iestāžu sadarbība būtu jāuzlabo rakstiskās un mutiskās tulkošanas, personāla darbā pieņemšanas (EPSO) un EMAS jomās un ka tā būtu jāpaplašina, aptverot arī citas jomas. Ņemot vērā ekonomikas krīzi un valsts parādu smago slogu un ierobežojumus laikā, kad notiek valstu budžeta konsolidācija, Eiropas Parlamentam un pārējām Eiropas iestādēm būtu jāsniedz piemērs un jāierobežo savi izdevumi. Par Parlamenta mērķi būtu jānosaka izcilība likumdošanas jomā, un šā mērķa sasniegšanai būtu jāatvēl visi nepieciešamie resursi, vienlaikus ievērojot budžeta ierobežojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Pašreizējā ekonomikas, finanšu un sociālajā vidē 2012. gada budžeta procedūras pamatnostādnes ir nopietns izaicinājums, jo īpaši tāpēc, ka Eiropas Savienības iestādēm ir jāveic ievērojami ietaupījumi, tajā pašā laikā saglabājot pietiekami daudz resursu, lai ar augstāko profesionālismu un efektivitāti varētu veikt savus pienākumus. Šajā sakarā es izsaku savu atbalstu labākai iestāžu savstarpējai sadarbībai, apmainoties ar paraugpraksi, kas rezultātā nodrošinās stratēģiju saišu stiprināšanai starp Eiropu un tās pilsoņiem, vienlaikus saglabājot taupību budžeta jomā un ietaupot resursus, lai varētu sekmīgi īstenot stratēģijas “Eiropa 2020” mērķus.

Lai gan Parlamenta un citu iestāžu budžetam 2012. gadā vajadzētu koncentrēties uz konsolidāciju, tam nevajadzētu radīt šķēršļus investīcijām, jo investīciju projekti nodrošina Eiropas valstu ekonomiku netraucētu darbību.

Visbeidzot, es atbalstu referenta viedokli par to, ka nav pieņemama situācija, ka Eiropas Parlamenta komiteju sanāksmju laikā nav nodrošināti mutiskās tulkošanas pakalpojumi, jo deputātiem ir jānodrošina iespēja runāt viņu dzimtajā valodā. Arī es saskāros ar situāciju, kad nevarēju lietot mutiskās tulkošanas pakalpojumus, pat sniedzot ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) 2012. un 2013. gada budžeti būs orientēti uz konsolidāciju, un to mērķis ir atspoguļot dalībvalstu izdevumu samazināšanu un noteikt kritērijus tiem līmeņiem, kas tiks noteikti nākamajā finanšu shēmā.

Par šā budžeta mērķi ir jānosaka izcilība, kas nozīmē īstenot saimnieciskuma, efektivitātes un lietderīguma principus, izmantojot pēc iespējas mazāku pieejamo resursu daudzumu. Šajā konsolidācijas posmā Parlamentam būtu jācenšas palielināt budžets, bet nepārsniedzot inflācijas līmeni. Minētais slieksnis nozīmē lielu atbildību. Ar budžeta grozījumu palīdzību budžetā iestrādās papildu izdevumus, kas izriet no Horvātijas uzņemšanas Eiropas Savienībā un 18 jaunu deputātu iekļaušanas Parlamentā saskaņā ar Lisabonas līgumu.

Lai īstenotu izdevumu ierobežošanas pieeju, es ceru, ka visas iestādes savlaicīgi iesūtīs vajadzīgo informāciju, lai sagatavotu administratīvo izdevumu vispārējo regulējumu, ļaujot budžeta lēmējinstitūcijai pieņemt lēmumus par resursu lietošanu, īstenojot ilgtspējīgu daudzgadu pieeju, kuras mērķis ir nodrošināt dažādu iestāžu ilgākā laika posmā sniegtas informācijas salīdzināmību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, kurā ir skaidri norādīts, ka Parlaments sagaida, ka Prezidija pieprasījumi, iesniedzot tāmi, būs reāli; ir gatavs izskatīt Prezidija priekšlikumus, pilnībā pamatojoties uz vajadzībām un ievērojot piesardzību, lai nodrošinātu pienācīgu un efektīvu iestādes darbību; uzsver, ka tās grozījumu vēstules mērķis, ko Prezidijs septembrī iesniedza Budžeta komitejai, ir ņemt vērā vajadzības, kas netika paredzētas tāmes sagatavošanas laikā, un ka to nevajadzētu uztvert kā iespēju pārskatīt tāmi, par ko jau panākta vienošanās. Saskaņā ar iestāžu nostāju vajadzības, kas saistītas ar paplašināšanos, budžetā ir jāiestrādā ar grozījumu vēstuli vai budžeta grozījumiem; tāpat ar grozījumu vēstuli vai budžeta grozījumiem budžetā iestrādās līdzekļus, kas nepieciešami 18 jaunajiem deputātiem, kuri stājas amatā saskaņā ar Lisabonas līgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šī ziņojuma teicama kvalitāte ir fakts, ka tajā uzsvērta deputātu nepieciešamība veikt viņiem uzticētos pienākumus dzimtajā valodā. Neattaisnojams traucēklis mūsu deputātu darbam un tādējādi demokrātijai ir tas, ka virknē sanāksmju nav nodrošināts tulkojums, netiek tulkoti mums paredzētie paziņojumi un kopīgi apspriežamie lēmumi. Es atbalstu šo prasību. Tomēr es atsakos atbalstīt naudas šķiešanu un novirzi no demokrātijas, kuru atspoguļo Ashton kundzes Eiropas Ārējās darbības dienesta izveide. Es arī atsakos atbalstīt priekšrokas došanu privātiem uzņēmumiem ierēdņu vietā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas līgumā ir noteikti jauni Parlamenta pienākumi. Tas nozīmē papildu administratīvo darbu, un rezultātā deputātiem ir nepieciešami kvalificēti darbinieki padomdevēju pienākumu veikšanai. Šī jaunā situācija rada divas problēmas: palielinātas izmaksas, ko rada nepieciešamība pēc papildu asistentiem un papildu telpām lai viņi varētu veikt savus pienākumus labos darba apstākļos. Šī situācija rada izmaksu palielināšanos. Tas ir grūti paskaidrojams šajā krīzes situācijā, bet, ja Parlamenta darbam ir jābūt izcilam, tam ir vajadzīgi atbilstīgi finanšu resursi un darbinieki. Tāpēc es veicu attiecīgu balsojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Lai gan ziņojumā ir izklāstītas galvenās 2012. gada budžeta pamatnostādnes un prioritātes, tostarp Eiropas Parlamenta likumdošanas darba standarti, es nedomāju, ka budžeta palielināšana attiecībā pret inflācijas līmeni ir pareiza vai pamatota prakse. Ir citi mehānismi un veidi kopīgo problēmu risināšanai un prioritāšu noteikšanai. Es balsoju “par”.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Savienības 2012. gada budžetā vēlreiz tika palielināts daudzgadu finanšu shēmas maksimālais apjoms. Īpaši laikā, kad pilsoņiem ir jāsamazina izdevumi, arī Eiropas Savienībai ir jāveic ietaupījumi. Ir daudz taupīšanas iespēju, sākot ar atteikšanos no vienas no Parlamenta mītnēm, līdz Eiropas Savienības aģentūru jucekļa mazināšanai un cīņas uzlabošanai pret krāpnieciskām darbībām atbalsta programmās.

Apgalvojot, ka tas tiek darīts ekonomikas un finanšu krīzes dēļ, Eiropas Savienība vienkārši ir apturējusi dažus plānus, bet nav veikusi reālus taupības pasākumus, lai gan tā traktē minētos pasākumus kā būtiskus soļus taupības nodrošināšanā. Tas ir vairāk nekā negodīgi attiecībā pret Eiropas pilsoņiem, un tikpat negodīgi ir visas papildu izmaksas pamatot ar lielākām prasībām, kas izriet no Lisabonas līguma. Minēto iemeslu dēļ es balsoju pret budžeta ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Šis ziņojums iekļauj jautājumu par daudzgadu finanšu shēmas maksimālā apjoma (MFF) palielināšanu Eiropas Savienības 2012. gada budžetā. Ekonomikas un finanšu krīzes rezultātā dalībvalstu pilsoņi tika mudināti īstenot taupības pasākumus un tādējādi paciest krīzes ietekmes smagāko daļu. Arī Eiropas Savienībai vajadzētu samazināt savus izdevumus. Tas sākas ar aģentūru skaita nekontrolētu palielināšanos, turpinās ar pirmspievienošanās palīdzību Turcijai un noved pie dārgām dubultstruktūrām un administratīvajām izmaksām, ko rada Eiropas Ārējās darbības dienests. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Fernandes kunga rezolūcijas priekšlikums par 2012. gada budžeta procedūras pamatnostādnēm piedāvā pārskatu par Parlamenta budžeta pārvaldību, ņemot vērā Eiropas iestādēm pieejamo resursu pārvaldības turpmāko optimizēšanu, tāpēc es balsoju “par”. Parlamentam būs jāpieņem budžets, lai konsolidētu turpmāko finanšu regulējumu un papildu cilvēkresursus, kas vajadzīgi Lisabonas līguma prasību izpildei, un lai pilnveidotu un pabeigtu pieejamās ēkas, informācijas tehnoloģijas un mutiskās tulkošanas pakalpojumus. Galvenais mērķis joprojām ir atrast labu resursu pārvaldības veidu, lai samazinātu izmaksas, tomēr tajā pašā laikā uzlabotu pakalpojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Es izvēlējos atturēties, jo, kaut gan tekstā ir minēta iespējamo taupības pasākumu noteikšana nākamā gada budžetam, pasākumi nav sīkāk aprakstīti. Ja mēs vēlamies būt konsekventi, taupības pasākumu īstenošanai būtu jāsākas ar pašiem šī Parlamenta deputātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstīju ziņojumu, jo uzskatu, ka pašreizējā Eiropas Savienības finanšu, ekonomikas un sociālā situācija nevar iestādēm liegt īstenot stingras pārvaldības procedūras, lai tās veiktu vajadzīgos ietaupījumus. Lai panāktu konsolidāciju, ir jāiegulda patiesas pūles. Attiecībā uz labas pārvaldības principiem iestādēm būtu jāiesniedz izdevumu samazināšanas plāni un izmaksu pārskatos būtu skaidri jānorāda un jāpamato visi izdevumi. Šajā ziņā es vēlētos publiski izteikt savu atzinību kolēģim Fernandes kungam par viņa izcili paveikto darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstīju šo ziņojumu, kas nosaka 2012. gada budžeta procedūras pamatnostādnes, jo es domāju, ka pašreizējā ekonomikas krīze, kura tagad visvairāk ietekmē nodarbinātību, rada nepieciešamību pēc kopīga dalībvalstu un Eiropas iestāžu darba izdevumu samazināšanas jomā. Tāpēc es piekrītu apgalvojumam, ka pašreizējos apstākļos vispārējais Eiropas finanšu princips ir sekot stingrai budžeta politikai.

Jebkurā gadījumā, manuprāt, man jāuzsver tas, ka, pat ņemot vērā ekonomikas stāvokli, Eiropas Savienības budžetam un jo īpaši Parlamenta, vienīgās pilsoņu tieši ievēlētās Eiropas iestādes, budžetam vispirms būtu jāveicina iedzīvotāju tuvināšanās Eiropas Savienībai, jo īpaši šādā laikā, kad nākotne ir tik nedroša. Es domāju, ka jo īpaši laba doma būtu apsvērt labāku Parlamenta informācijas biroju izvietojumu dalībvalstīs un stratēģiski svarīgākas to atrašanās vietas, daļēji ņemot vērā pēdējā laika protestus kaimiņvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es atbalstīju ziņojuma pieņemšanu, kaut gan es būtu vēlējies, lai daži grozījumi attiecībā uz vajadzību samazināt Eiropas Parlamenta mītņu skaitu līdz vienai no tām netiktu apstiprināti.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) 2012. gada budžeta pamatnostādnes ir balstītas uz līdzsvaru starp nepieciešamību Eiropas iestādēm nodrošināt pietiekamus un atbilstīgus resursus to darbību veikšanai un vajadzību atrast kvalitatīvu un efektīvu risinājumu pašreizējai finanšu, ekonomikas un sociālajai krīzei. Iesniegtajā priekšlikumā ir norādīts, ka iestādēm var būt grūtības finanšu disciplīnas ievērošanā, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu atbilstību daudzgadu finanšu programmai, jo īpaši attiecībā uz 5. izdevumu kategoriju. Tāpēc referents aicina ievērot labas pārvaldības principus, proti, saimnieciskumu, efektivitāti un lietderīgumu, lai varētu panākt lielāku stingrību, vienkāršību, skaidrību un pārredzamību.

Attiecībā uz Parlamentu dokumentā, par kuru es balsoju, ir paustas vajadzības, kas izriet no Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai 2013. gadā, Parlamenta deputātu skaita palielināšanas par 18 deputātiem un papildu personāla nolīgšanas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Attiecībā uz citām iestādēm ir vērts norādīt uz jauno X sadaļu saistībā ar Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas kopā ar jauno līgumu risinās finanšu vajadzības, kas izriet no ambiciozas institucionālās struktūras izveides Eiropas Savienības ārpolitikas centienu sekmēšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter van Dalen (ECR), rakstiski. (NL) Saskaņā ar Fernandes kunga ziņojumu Eiropas Parlamentam ir jābūt izcilam likumdošanas jomā un visiem resursiem ir jākalpo šā mērķa sasniegšanai. Manuprāt, ir jābūt arī otrai prioritātei, proti, Parlamentam ir jābūt izcilam attiecībā uz budžeta disciplīnas ievērošanu. Valdībām, biznesa uzņēmumiem un pilsoņiem pašlaik ir vēlreiz jāizvērtē savi izdevumi. Tas ir jādara arī Eiropas Parlamentam. Mums jāpievērš uzmanība nevis lielākiem naudas līdzekļiem, bet gan jaunām prioritātēm. Protams, mums ir jāmainās, jo Eiropas Savienības administratīvās izmaksas ir augušas straujāk nekā tās kopīgās izmaksas, un Parlaments ir saraksta augšgalā! Ziņojuma F apsvērumā ir sniegta atsauce uz Eiropas Ārējās darbības dienestu, kas, iespējams, izmaksās vairāk. Arī tam ir jāmainās. Kāpēc minētajā dienestā ir desmitiem nodarbināto, un kāpēc tam ir greznas telpas eksotiskās vietās, piemēram, Barbadosā un Madagaskarā? Pavērojiet dienestu tuvāk un jūs atklāsiet, ka tam nevajag vairāk naudas. Eiropas Savienības budžeta 1. prioritātei ir jābūt šādai: nevis tērēt vairāk naudas, bet gan izlietot to labāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) 2012. gada budžeta procedūras pamatnostādnes veido atsevišķu daļu apkopojums, ko kopā saista virsraksti “Saimnieciskums” un “Konsolidācija”. Finanšu un ekonomikas krīzes seku dēļ daudzi Eiropas pilsoņi un viņu valstu valdības ir bijušas spiestas īstenot taupības pasākumus un ierobežot izdevumus. Šajā situācijā ir vairāk nekā pamatoti, ka Eiropas Parlamentam būtu jāsniedz piemērs ar savu 2012. gadam ierosināto budžetu. 2012. gadā Eiropas Savienība saskarsies ar jauniem un nenovēršamiem izdevumiem. Tas ir atkarīgs no iespējamās Horvātijas pievienošanās Eiropas Savienībai, no jaunizveidotā Eiropas Ārējās darbības dienesta un trim finanšu aģentūrām. Lai apturētu budžeta prasību automātisko pieaugumu, kas ir pielīdzināms budžeta pieaugumam, Eiropas Savienības budžetā ir laiks noteikt iespējamos ietaupījumus. Tam būtu jāietver, piemēram, Savienības aģentūru darbības analīze un Eiropas Savienības iestāžu ēku un cilvēkresursu politikas izvērtējums.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0165/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstīju šo rezolūciju, jo Atlantijas okeāna reģiona stratēģija ir būtiska ES teritoriālajai kohēzijai jo īpaši saistībā ar ES robežu paplašināšanos austrumu virzienā. Ir vērts atzīmēt, ka mūsu nostāja Atlantijas okeāna reģiona jautājumā var būt tikai mazāk vērsta uz to kā perifēru reģionu un vairāk uz to, kas ģeogrāfiski apliecina tā centrālo vietu pasaulē kā daļu no stratēģiskās orientācijas, kas šo reģionu izvirza centrā. Attiecībā uz ES tā ir pierobežas zona ar Ziemeļameriku, Dienvidameriku un visu Rietumāfriku. Attiecībā uz Atlantijas okeāna reģiona stratēģiju, kurā iesaistās dalībvalstis un to reģioni, būtu jānosaka inovāciju prioritātes ekonomikas un zinātnes jaunajās jomās, jo īpaši jauniem produktiem un pakalpojumiem, kas saistīti ar vidi, atjaunīgajiem un jūras energoresursiem, ar pārtiku saistītām jūras biotehnoloģijām, veselības un sarežģītiem tehnoloģiski intensīviem produktiem un pakalpojumiem.

Atlantijas stratēģija nedrīkst būt izolēta, bet ir jāiekļauj ES vispārējo mērķu kopumā, ņemot vērā pieredzi Baltijas stratēģijā, kas tika pieņemta, sākot budžeta plānošanas periodu 2007.–2013. gadam, kas neapšaubāmi ir ierobežojis iniciatīvas jomu.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par Eiropas stratēģiju Atlantijas okeāna reģionā. Piecas ES dalībvalstis atrodas Atlantijas okeāna piekrastē — Francija, Īrija, Portugāle, Spānija un Apvienotā Karaliste. Tāpēc ir vajadzīga stratēģija, lai saskaņotu šo valstu darbības reģionā. Es piekrītu referentam, ka ES reģionālo stratēģiju lielākā pievienotā vērtība ir redzama daudzlīmeņu sadarbībā, koordinēšanā un pieejamajā finansējuma labākā stratēģiskā ieguldīšanā, nevis papildu resursu iedalīšanā. Manuprāt, šai stratēģijai ir jābūt vērstai uz šādiem kopējas ieinteresētības jautājumiem: vides un klimata pārmaiņas, tostarp jūras piesārņojuma no kuģiem novēršana un apkarošana, transports un pieejamība, pētniecība, inovācija, kultūra, atpūta un tūrisms, jūras dienesti un apmācība, kā arī zivsaimniecība un jūras velšu nozare. Es gribētu atgādināt, ka viena no pirmajām šāda veida stratēģijām ir ES stratēģija Baltijas jūras reģionam, ko apstiprinājusi Eiropas Padome, kura ietver astoņas ES dalībvalstis, tajā skaitā manu valsti Lietuvu. Šīs stratēģijas mērķis ir padarīt Baltijas jūras reģionu ekoloģiski ilgtspējīgu, plaukstošu, viegli pieejamu un drošu. Šī stratēģija jau ir veiksmīgi sākta, un tāpēc, manuprāt, Eiropas stratēģija Atlantijas okeāna reģionam būtu izdevīga ne tikai šim reģionam, bet visai ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Sadarbība jautājumos, kuri sniedzas pāri valstu robežām, ir viena no lielākajām pievienotajām vērtībām Eiropas Savienības veiktajam darbam. Mans kolēģis A. Cadec ir strādājis vairākus mēnešus, lai stiprinātu sadarbību starp Atlantijas loka reģioniem, lai tajā varētu pilnībā izmantot jebkādu iespējamo sinerģiju. Tāpēc es atbalstīju šo rezolūciju, kura „aicina Komisiju pēc iespējas drīzāk izveidot ES stratēģiju Atlantijas okeāna reģionam kā integrētu stratēģiju, kas vērsta uz jūrniecības un teritoriālajiem jautājumiem”.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju. Teritoriālā kohēzija ir viens no ES svarīgākajiem mērķiem un efektīva, ekonomiski spēcīga un konkurētspējīga iekšējā tirgus priekšnosacījums. Atlantijas reģionam ir savas īpatnības, proti, dinamiska jūras platība, kuras jutīgā vide ir jāsaglabā un kas ir pakļauta klimata pārmaiņu sekām. Tā ir Eiropas Savienības perifērijas zona ar lielām pieejamības un savienojamības problēmām. Manuprāt, ir šī stratēģija steidzami jāpieņem, jo tā palīdzēs novērst būtiskas problēmas šajā reģionā attiecībā uz transporta un enerģētikas tīklu atvēršanu un savstarpēju savienošanu un jūras enerģijas attīstību, pilsētu un lauku teritoriju attīstību un sauszemes – jūras saiknes un jūras – iekšzemes ūdeņu saiknes pastiprināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es piekrītu Parlamenta rezolūcijai par Eiropas stratēģiju Atlantijas reģionam, kurai, manuprāt, ir liela nozīme, jo piecas dalībvalstis atrodas Atlantijas okeāna piekrastē: Francija, Īrija, Portugāle, Spānija un Apvienotā Karaliste. Šī stratēģija tiek ierosināta, lai risinātu tādus būtiskus jautājumus kā jūras enerģētika, vide un klimata pārmaiņas, transports un pieejamība, drošība un novērošana, pētniecība, inovācija, radošā industrija, kultūra, atpūta un tūrisms, jūras dienesti un apmācība, zivsaimniecība un jūras velšu nozare. Eiropas teritoriālā sadarbība, kuru šajā stratēģijā konsolidē iepriekš minētie aspekti, var plaši pastiprināt integrācijas procesu Atlantijas okeāna reģionā ar lielāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un konkrētu pasākumu īstenošanu. Es vēlētos uzsvērt arī to, ka šī iniciatīva var un tai vajadzētu novest pie labākas ES fondu izmantošanas, nevis izdevumu palielināšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Kā deputāts, kas ievēlēts no valsts Atlantijas reģionā, man ir jāuzsver Eiropas stratēģijas izveidošanas nozīme un nepieciešamība, kurā ņem vērā šī reģiona ģeogrāfisko, demogrāfisko un ekonomisko raksturojumu. Ir jāizveido integrēta un apvienota stratēģija, lai nodrošinātu nozaru politikas sinerģiju un saskaņotību šajā jomā, radot pievienoto vērtību, kas vajadzīga, lai jo īpaši šajā reģionā un Eiropā kopumā risinātu ilgtspējīgas attīstības un konkurētspējas problēmas. Es nešaubos, ka ir vajadzīga Eiropas līmeņa pieeja, kas pamatojas uz sadarbības stiprināšanu starp dalībvalstīm un Atlantijas okeāna piekrasti, piekrastes kopienām, privāto sektoru un pilsonisko sabiedrību, un kurā no šīs kopējās stratēģijas visas ieinteresētās puses būs ieguvējas.

Tas ļaus noteikt vispārējās problēmas un izaicinājumus, un kopīgās prioritātes un radīt sinerģiju, kas vajadzīga, lai veicinātu efektīvāku resursu izmantošanu. Ir svarīgi ne tikai uzlabot tradicionālo nozaru konkurētspēju un ilgtspēju, bet arī ar jauniem tirgiem, produktiem un pakalpojumiem izmantot visu Atlantijas okeāna reģiona potenciālu, pamatojoties uz divām galvenajām prioritātēm: vides un ekosistēmu aizsardzību un darbavietu radīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es neatbalstīju šo rezolūciju, jo es atbalstu nepieciešamību Komisijai izveidot, cik ātri vien iespējams, Eiropas stratēģiju Atlantijas okeāna reģionam, kurā tiktu risināti jūrniecības un teritoriālie jautājumi. Šai stratēģijai vajadzētu risināt tādus kopējās ieinteresētības jautājumus kā vide un klimata pārmaiņas, jūras enerģija, jūras transports, kuģošanas drošība un uzraudzība, zivsaimniecība, tūrisms, pētniecība un inovācija. Šajā stratēģijā būtu jāiekļauj arī Azoru salas, Madeira un Kaboverde un jāpiešķir tām ievērojama loma.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šobrīd Atlantijas okeāns ir viena no Eiropas robežām, un tas ir nodrošinājis Eiropas kontinenta svarīgo kontaktēšanās veidu ar pasauli. Tieši pāri šim okeānam Eiropas tautas, it īpaši portugāļi, nonāca saskarē ar tautām, ekonomikām un kultūrām, kuras iepriekš viena otrai nebija pazīstamas, un kala mūsdienu patiesi globalizēto pasauli. Šobrīd Atlantijas okeāna reģions, salīdzinot ar Eiropas centru, marginalizējas, ko var un vajag mazināt, apzinoties, ka Atlantijas okeāns un attiecības ar svarīgākajām partnervalstīm, kuras robežojas ar to, piemēram, ar Brazīliju un Amerikas Savienotajām Valstīm, var atjaunot ģeostratēģiska centra statusu, lai gan Āzijas valstu attīstība to ir pārvietojusi. Reģiona nozīme pilnīgi pamato Eiropas stratēģijas izveidošanu, kura saistībā ar okeāna vēsturiski noteikto lomu, kura vārdā tā nosaukta, neaprobežojas ar dalībvalstīm, bet gan spēj nodrošināt saikni ar citām valstīm tā piekrastē. Šajā saistībā es gribētu uzsvērt attālāko reģionu ārkārtīgi svarīgo un neaizstājamo nozīmi stratēģijas panākumos. Tie ir pelnījuši nepārtrauktu, īpašu atbalstu no ES, kura var pārvarēt izolētības izmaksas un palielināt ārvalstu kontaktus.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) 2010. gada 14. jūnijā Padome aicināja Komisiju izstrādāt Eiropas stratēģiju Atlantijas okeāna reģionam, jo tā ir perifērijas teritorija ar īpašu raksturojumu gan attiecībā uz tās potenciālu, gan jutīgo vidi. Tāpēc, ņemot vērā tās nozīmi pasaules mērogā, ir vajadzīga vērienīga stratēģija, kurā ņem vērā tās jūras un teritoriālos aspektus. Šī rezolūcija ir būtisks ieguldījums stratēģijas izstrādē, jo tā vērš uzmanību uz svarīgākajiem aspektiem, piemēram, nepieciešamību meklēt sinerģiju ar citām politikas jomām attiecībā uz apkārtējo vidi, enerģētiku, transportu, tūrismu, jūras resursiem un citām, lai pieņemtu reģionālo makropolitiku un virzītos uz starptautisku pieeju, kas ir nepieciešama labām attiecībām ar valstīm, kuras atrodas Atlantijas okeāna krastos. Es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas pieņemšanu Parlamentā, jo esmu pārliecināts, ka šī ES stratēģija Atlantijas okeāna reģionam paātrinās ilgtspējīgu izaugsmi šajā teritorijā un jūrniecības jautājumus ierindos Eiropas darba kārtības augšgalā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs atbalstām tādu stratēģiju izstrādi, kuru mērķis ir noteiktu makroreģionu ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, kurai acīmredzot jāpiešķir pienācīgi līdzekļi, lai to panāktu pilnīgi un efektīvi. Katrā šīs stratēģijas fāzē — sagatavošanas, izstrādes un īstenošanas — aktīvi jāiesaista valstis un reģioni, kuri atrodas tās ģeogrāfiskās darbības jomā, un jāpamatojas uz sadarbību starp šīm valstīm un reģioniem. Šīs stratēģijas var un tām vajadzētu risināt kopējas ieinteresētības jautājumus, piemēram, šajā konkrētajā priekšlikumā Eiropas stratēģijai attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu: jūras enerģētiku, vides saglabāšanu, tostarp jūras piesārņojuma novēršanu un apkarošanu, transportu un piekļuvi, pētniecību un inovāciju. Tomēr mums ir lielas šaubas un citas spēcīgas domstarpības par dažiem rezolūcijas punktiem. Tāpēc mēs to neatbalstījām. Rezolūcija neaizsargā principu, ka jaunajiem resursiem jo īpaši finanšu resursiem, lai tos padarītu efektīvus, būtu jāatbilst jaunajiem mērķiem kohēzijas politikas jomā. Rezolūcija ierosina arī stratēģijas pakārtotību ES ārpolitikai, starptautiskās tirdzniecības politikas mērķiem, stratēģijai „Eiropa 2020” un „iekšējā tirgus mērķu sasniegšanai”.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ir svarīgi turpināt tādu stratēģiju izstrādi, kuru mērķis ir noteiktu makroreģionu ekonomiskā, sociālā un teritoriālā kohēzija, kurai acīmredzot jāpiešķir pienācīgi līdzekļi, lai to panāktu pilnīgi un efektīvi. Katrā šīs stratēģijas fāzē — sagatavošanas, izstrādes un īstenošanas — aktīvi jāiesaista valstis un reģioni, kuri atrodas tās ģeogrāfiskās darbības jomā, un jāpamatojas uz sadarbību starp šīm valstīm un reģioniem. Šīs stratēģijas var un tām vajadzētu risināt kopējas ieinteresētības jautājumus, piemēram, šajā konkrētajā priekšlikumā Eiropas stratēģijai attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu: jūras enerģētiku, vides saglabāšanu, tostarp jūras piesārņojuma novēršanu un apkarošanu, transportu un piekļuvi, pētniecību un inovāciju. Tomēr mums ir lielas šaubas un citas spēcīgas domstarpības par dažiem rezolūcijas punktiem. Tāpēc mēs to neatbalstījām.

Rezolūcija neaizsargā principu, ka jaunajiem resursiem jo īpaši finanšu resursiem, lai tos padarītu efektīvus, būtu jāatbilst jaunajiem mērķiem kohēzijas politikas jomā. Rezolūcija ierosina arī stratēģijas pakārtotību ES ārpolitikai, starptautiskās tirdzniecības politikas mērķiem, stratēģijai „Eiropa 2020” un „iekšējā tirgus mērķu sasniegšanai”

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski. (GA) Es stingri atbalstu to, kas tiek darīts ES līmenī, lai izveidotu integrētu stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu. Atlantijas stratēģijā galvenā uzmanība jāpievērš Atlantijas okeāna salu un Atlantijas okeāna piekrastes reģiona ekonomikas stimulēšanai.

Atlantijas okeāna reģions ir viens no bagātākajiem vēja, viļņu un plūdmaiņu energoresursu ziņā, bet pārāk maz labumu tiek gūts no šo energoresursu potenciāla. Atlantijas okeāna piekrastes reģiona tūrisma un atpūtas darbības arī ir vērtīgi ekonomiski resursi. Tur ir patiess izaugsmes potenciāls, piemēram, attīstot stratēģiskās jahtu ostas katrā valstī.

Jūras transportā, ostu un jūras velšu sektorā — tostarp akvakultūrā — jo īpaši varētu izmantot ciešāku sadarbību starp dalībvalstīm, kuras robežojas ar Atlantijas okeānu. Jebkurai Atlantijas stratēģijai jāatbilst kopējās zivsaimniecības politikas noteikumiem. Gadu gaitā ir uzlabojusies sadarbība starp dalībvalstīm drošuma, drošības un kuģošanas uzraudzības jautājumos.

Tā kā Atlantijas loka reģions tomēr ir tik plašs, ir jāpieņem integrēta stratēģija, lai nodrošinātu labāk koordinētus un efektīvākus dalībvalstu pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski.(FR) Līdz ar parlamentārās rezolūcijas pieņemšanu par Atlantijas okeāna reģiona stratēģijas projektu man ir iespēja uzsvērt neatliekamo vajadzību Eiropas līmenī izstrādāt vienotu pieeju attiecībā uz mūsu jūras reģionu izmantošanu un rast kopīgu risinājumu pašreizējām problēmām. Lamanša jūras šaurums šajā saistībā ir īpaši spilgts piemērs: stratēģiskie jūras vārti uz Eiropas Savienību ir gan būtiska saikne starp Atlantijas okeānu un Ziemeļjūru (tajā atrodas 20 % no pasaules flotes un katru dienu caur to izbrauc vairāk nekā 500 kuģu, kuru svars ir vairāk par 300 t), gan reģions, kas paredzēts zvejai, atpūtai, minerālo materiālu ieguvei un drīz vien — par to es esmu gandarīta — enerģijas ražošanai ar piekrastes vēja parkiem. Šāda intensīva darbība prasa nopietni apsvērt kuģošanas drošības vadības jautājumu šajā reģionā Eiropas līmenī kā daļu no kopīgās stratēģijas. Tieši tāpēc debatēs par stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu, es vēlreiz aicināju jūrlietu un zivsaimniecības komisāri M. Damanaki iekļaut Lamanšu priekšlikumā, kas viņai ir jāiesniedz jūnijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo, kā mums zināms, Atlantijas okeāna reģionam ir savas īpatnības, proti, tas ir dinamisks jūras reģions (pateicoties jūras transportam, zvejniecībai, jūras energoresursiem utt.), kura jutīgā vide ir jāsaglabā un kas ir pakļauts klimata pārmaiņu radītajām sekām, un tas ir attāls Eiropas Savienības reģions, kur ir pieejamības un savienojamības problēmas un maz lielo pilsētu centru. Mums pēc iespējas drīzāk ir jāizveido ES stratēģija attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu kā integrēta stratēģija, kas nodarbojas ar jūras un teritoriālajiem jautājumiem. Šādai stratēģijai vajadzētu uzlabot mērķu un līdzekļu saskaņošanu, stingri ņemot vērā stratēģiju „ES 2020” un ES politiku pēc 2013. gada. Šīs stratēģijas mērķis ir labāk izlietot ES naudu, nepalielinot izdevumus. Tā ir cieši jāsaista ar ES reģionālo politiku un integrēto jūrniecības politiku. Manuprāt, tai būtu jāveicina sinerģija ar citām ES politikas jomām, piemēram, Eiropas transporta tīkliem, kopējo zivsaimniecības politiku, klimata un vides pasākumiem, pētniecības un attīstības sistēmas programmu, enerģētikas politiku utt. Ir svarīgi uzlabot pieejamību Atlantijas okeāna jūrniecības reģionos un palielināt personu pārvietošanos un preču un pakalpojumu apriti šajos reģionos, lai sasniegtu iekšējā tirgus mērķus un kohēzijas politikas mērķi, jo īpaši attīstot kuģošanu un jūras maģistrāles.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu par ES stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu, kurā tiek pausts viedoklis, ka šī stratēģija būtu jāizveido saskaņā ar kohēzijas politikas mērķi par teritoriālo sadarbību (3. mērķis) un jāpamato uz integrētu starpdomēnu un teritoriālu pieeju, kas, koncentrējoties uz attiecīgajiem jautājumiem, ļautu labāk saskaņot dažādu pārvaldes līmeņu politiku saistībā ar šo teritoriju, un pārliecību, ka Eiropas teritoriālā sadarbība var plaši sekmēt integrācijas procesu intensifikāciju Atlantijas okeāna reģionā, izmantojot lielāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un konkrētu pasākumu īstenošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Atlantijas okeāna reģionam ir savas īpatnības, jo tas ir dinamisks jūrniecības reģions, attiecībā uz kuru es gribētu uzsvērt tā jūras transportu, zvejniecību un jūras energoresursus. Tas ir reģions, kura jutīgā vide ir jāsaglabā, bet kurš ir pakļauts krasta erozijai un ekstremāliem laika apstākļiem, un tā ir perifērijas zona. Tāpēc Eiropas Savienībai ir vajadzīga integrēta stratēģija jūras un teritoriālos jautājumos. Tieši tāpēc es balsoju tā, kā es balsoju.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es atbalstīju šo rezolūciju, kura aicina Eiropas Savienību izveidot Eiropas stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu. Eiropas teritoriālā sadarbība var plaši sekmēt integrācijas procesu intensifikāciju Atlantijas okeāna reģionā ar lielāku pilsoniskās sabiedrības līdzdalību lēmumu pieņemšanas procesā un konkrētu pasākumu īstenošanā. Teksts ietver aicinājumu Eiropas Savienībai izstrādāt stratēģiju, lai risinātu jūras un teritoriālus jautājumus. Tajā uzsvērts arī tas, ka šai stratēģijā sadarbība, pirmkārt un galvenokārt, būtu jāveido, ņemot vērā attiecīgo ieinteresēto pušu vajadzības, tādējādi paužot viedokli, ka par politiskajām prioritātēm lēmumi jāpieņem vienprātīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Ņemot vērā Atlantijas okeāna reģiona īpatnības, Parlaments lūdz Komisiju rīkoties pēc iespējas ātrāk, lai izveidotu ES stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu, kā integrētu stratēģiju, kas ietver jūras un teritoriālus jautājumus. Lai gan Parlaments uzskata, ka šai stratēģijai ir jāveido sinerģija starp attiecīgo ES, valstu, reģionālo un vietējo politiku, tas aicina Komisiju un dalībvalstis izveidot vienkāršotus noteikumus, lai veicinātu šīs stratēģijas īstenošanu un samazinātu ar to saistīto administratīvo slogu. Manuprāt, tas nav iespējams, jo efektīvi ietekmes pasākumi uz Komisiju līdz šim nav atrasti. Man rodas iespaids, ka Komisija joprojām nav sākusi mainīt savas prioritātes saskaņā ar Lisabonas līgumu un ilgstošu nodarbojas ar nepamatotu retoriku ar Parlamentu, lai veicinātu pati savas iespējas. Tas netiek darīts sabiedrības interesēs un faktiski kaitē visai situācijai. Es atbalstīju ziņojumu, tomēr mans viedoklis joprojām ir tāds pats.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Piecas Eiropas Savienības dalībvalstis robežojas ar Atlantijas okeānu. Konkrēti, Francija, Portugāle un Spānija, protams, savā ģeogrāfiskajā stāvoklī neredz tikai izdevīgumu vien, jo Atlantijas okeānam nav tā mazākā loma, kad runa ir par bēgļu plūsmām, kuras pašlaik draud palielināties Ziemeļāfrikas valstu krīzes dēļ. Cilvēku kontrabandisti vēlas izmantot Atlantijas ceļu, jo Spānijas robežas žogs tika uzcelts 2005. gadā. Lai novērstu, galvenokārt, ekonomisko migrantu plūdus, ES būtu ieteicams ātri izstrādāt efektīvu Atlantijas stratēģiju, kas ietvertu arī šo aspektu, kaut gan divas pārējās Atlantijas valstis — Apvienotā Karaliste un Īrijas Republika — šajā saistībā tiek ietekmētas maz vai nemaz. Tā kā rezolūcija gandrīz nemaz neietver šo jomu, es atturējos no balsojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Šodienas balsojumā Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Eiropas stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu. Stratēģija ir nākamā Eiropas iniciatīva, kura pievērsīsies nevis problēmu risināšanai vienā valstī, bet visā Atlantijas okeāna reģionā, kurā atrodas piecas dalībvalstis.

Ir svarīgi pievērst uzmanību tam, lai šai stratēģijai būtu raksturīga augšupēja pieeja. Reģiona ģeostratēģiskais stāvoklis ļauj attīstīt sadarbību kuģošanas drošības, starptautiskās tirdzniecības un makšķerēšanas, kā arī jūras vides aizsardzības un bioloģiskās daudzveidības saglabāšanas jomā.

Manuprāt, ir jājautā Eiropas Komisijai, kādi resursi stratēģijas īstenošanai tiks nodrošināti, jo tas ir īpaši nozīmīgi attiecībā uz jaunas finanšu shēmas izveidošanu. Manuprāt, vēl viens svarīgs jautājums ir stratēģijas īstenošana un iespēja, ka var būt nepieciešams radīt papildu finanšu instrumentus.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekrītu rezolūcijai par Eiropas stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu, kas veicinās reģiona ilgtspējīgu attīstību. Turklāt ar to tiks veikts nākamais solis, lai īstenotu vienu no Eiropas Savienības mērķiem — teritoriālo kohēziju. Ņemot vērā Atlantijas okeāna reģiona ģeostratēģisko stāvokli, Komisijai ir jārīkojas nekavējoties un jāizstrādā integrēta stratēģija attiecībā uz šo reģionu, kas stiprinās starptautisko sadarbību un trīspusējās sadarbības iniciatīvas, kā arī risinās jūras un teritoriālos jautājumus. Uzmanība tiek vērsta uz to, ka efektīva teritoriālā sadarbība veicinās jūras enerģētiku un radīs labvēlīgu vidi transporta un elektroenerģijas tīklu, un starpsavienojumu izmantošanai. Lai šī stratēģija sasniegtu izvirzītos mērķus, tai ir jābūt labi savienojamai ar reģionālo politiku un ES integrēto jūrniecības politiku. Tikai tas varētu garantēt sinerģiju ar citām ES politikas jomām un radīt apstākļus ES piešķirto līdzekļu mērķtiecīgākai un efektīvākai apgūšanai un izmantošanai, nepalielinot izdevumus. Turklāt šīs stratēģijas pieņemšana uzlabos Atlantijas jūrniecības reģionu pieejamību un palielinās personu pārvietošanos un preču un pakalpojumu apriti.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Priekšlikums rezolūcijai par Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu ir iesniegts pēc Eiropadomes lūguma Komisijai, lai izstrādātu integrētu stratēģiju, kas risinātu jūras un teritoriālās problēmas Atlantijas okeānā. Es atbalstīju šo rezolūciju, lai pieprasītu Eiropas Komisijai izstrādāt plānoto stratēģiju un, vēlākais, jūnijā ziņot par tās sarunām. Mērķis ir īstenot labāku koordināciju šajā reģionā tādos jautājumos kā integrētā jūrniecības politika, Eiropas transporta tīkli, zivsaimniecība, klimata un vides pasākumi, pētniecība un attīstība, personu pārvietošanās un preču un pakalpojumu aprites palielināšanās, lai reģionos sasniegtu kohēzijas politikas mērķi, nodrošinot, ka viss ir saskaņā ar stratēģiju „ES 2020” un Eiropas Savienības politiku pēc 2013. gada.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Es atbalstīju šo rezolūciju, jo, ņemot vērā, ka Portugāle ir Atlantijas okeāna valsts ar dinamisku jūrniecības jomu un lielu potenciālu, lai gan tajā ir jutīga vide, kas ir jāsaglabā, manuprāt, pozitīvi ir tas, ka ES atzīst Atlantijas okeāna reģiona potenciālu. Arī es uzskatu, ka attiecībā uz šā milzīgā reģiona problēmām vajadzētu reaģēt Eiropas līmenī ar integrētu ES stratēģiju attiecībā uz šo reģionu un ar perspektīvu teritoriālās kohēzijas politiku, kas nodrošinātu stabilu pamatu Eiropas Savienības izvēlei. Tomēr nav pilnīgi nekādu Eiropas Savienības lēmumu, un no tiem pilnīgi atsakās nepieņemamo budžeta ierobežojumu dēļ saistībā ar politisko izvēli taupīt, kas neveicina attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā Portugāles īpašo ģeostratēģisko stāvokli, šis jautājums ir ļoti svarīgs jo īpaši attiecībā uz apgabaliem, kuros jānodrošina jūras drošība un uzraudzība. Tāpēc, manuprāt, ir ļoti lietderīgi izveidot Eiropas Savienības stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Tāpat kā rezolūcijā par ES stratēģiju attiecībā uz Donavas reģionu, ko EP pieņēma pagājušajā mēnesī, pašreizējās rezolūcijas projektā uzsvērts, ka liela ES makroreģionālo stratēģiju pievienotā vērtība ir saskatāma daudzlīmeņu sadarbībā, koordinēšanā un labākās pieejamā finansējuma stratēģiskajās investīcijās, nevis papildu līdzekļu piešķiršanā. Rezolūcijas projektā tiek uzsvērti Zviedrijas prezidentūras secinājumi —nekādas jaunas institūcijas, nekādi jauni tiesību akti un nekādas jaunas budžeta pozīcijas.

Turklāt REGI vēlējās, lai šī stratēģija darbotos atbilstoši augšupējai pieejai un tās izstrādē un īstenošanā tiktu iesaistītas visas ieinteresētās puses (reģionālās un vietējās valsts iestādes, dalībvalstis, ES, privātā sektora ieinteresētās personas un pilsoniskās sabiedrības organizācijas, tostarp starpreģionu tīkli un organizācijas). No Zaļo / EFA viedokļa mēs ierosinājām grozījumus attiecībā uz jūras enerģētikas attīstību, kuģu radītā jūras piesārņojuma novēršanu un apkarošanu, tuvsatiksmes kuģošanas attīstību un jūras maģistrālēm, kuri visi tika pieņemti.

 
  
MPphoto
 
 

  Antolín Sánchez Presedo (S&D), rakstiski. (ES) Kā galīcietis un šīs iniciatīvas līdzparakstītājs es atbalstu vērienīgo stratēģiju attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu. Es aicinu Komisiju līdz 2011. gada jūnijam iesniegt priekšlikumu, kurā prioritāti noteiktu ilgtspējīgu darbavietu skaita palielināšanu un to izveidošanu saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”. Šis ir jūras un jutīgs makroreģions, kas atrodas perifērijā, tāpēc ir vajadzīga integrēta pārnozaru un teritoriāli vērsta stratēģija, kura visās savās dimensijās aizsargā vidi, veicina pieejamību, mobilitāti un savienojamību un veicina kohēziju.

Stratēģijai būtu jāveicina sinerģija starp Eiropas Savienības dažādām politikas jomām — piemēram, attiecībā uz: tūrismu, jūras maģistrālēm un Eiropas transporta tīkliem; kopējo zivsaimniecības politiku, enerģētikas politiku un jo īpaši jūras energoresursu izmantošanu; pasākumiem saistībā ar klimata pārmaiņām, Pētniecības un tehnoloģijas attīstības pamatprogrammu; daudzvalodību; un kopumā jebkuru politiku, kura tiks īstenota no 2014. gada — un starp visiem attiecīgajiem politikas virzieniem, kurus šajā jomā īstenos dažādas atbildīgās iestādes. Plāns ir jāsastāda, jāpieņem un jāīsteno pārredzamā un uzticamā veidā, sadarbojoties visām valsts iestādēm, kā arī iesaistot privāto sektoru un pilsoniskās sabiedrības organizācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Pateicoties plašajai teritorijai, Eiropas Atlantijas okeāna piekrastei ir liels potenciāls un vairākas īpatnības. Atlantijas okeāna reģions piedāvā nozīmīgu un dinamisku jūrniecības darbību, un tā notiek galvenajos reģionos, kas ir ļoti atšķirīgi viens no otra, bet tiem ir kopīgas iezīmes atkarībā no jūrniecības darbības šā okeāna jūrniecības baseinos. Atlantijas okeānā ir attāli reģioni, kuriem ir grūti piekļūt un kas fiziski atrodas lielā attālumā no kontinentālās Eiropas. Ar to es konkrēti domāju attālākos ES reģionus, kur savienojamības un piekļuves problēmas atspoguļojas to ekonomiskajā un sociālajā attīstībā. Tomēr ir arī svarīgi pieminēt arī to, ka šiem reģioniem ir unikālas priekšrocības salīdzinājumā ar citiem Eiropas reģioniem. Neatkarīgi no viņu pastāvīgajiem ierobežojumiem to īpatnībām ir potenciāls, kas būtu jāņem vērā integrētajā nostājā attiecībā uz Atlantijas reģionu.

Teritoriālās kohēzijas mērķis ļauj vai drīzāk uzliek pienākumu harmoniski attīstīt visus ES reģionus, ņemot vērā katra īpašās pazīmes. Tāpēc es ceru, ka attālākie Makronēzijas reģioni, tostarp manu māju reģions Madeira, tiks pienācīgi ņemti vērā visās turpmākajās stratēģijās attiecībā uz Atlantijas okeāna reģionu, un ka ar integrētu pieeju var pārvarēt galvenās grūtības un izaicinājumus šajos reģionos.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikumi B7-0156/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstīju šo rezolūciju, jo, manuprāt, Turcijas pievienošanās ES ir gan šīs valsts, gan ES stratēģiskajās interesēs, bet tas prasīs Turcijai stingrāk apņemties veikt reformas, lai izpildītu pievienošanās kritērijus. Tas jo īpaši attiecas uz preses brīvības un biedrošanās, un pulcēšanās tiesību jomu, apņemšanos izveidot ātrāku, neatkarīgāku un taisnīgāku tiesu sistēmu, kas efektīvi sadarbojas cīņā pret terorismu, par sieviešu tiesībām un cilvēktiesībām kopumā. Turklāt Turcijas bruņoto spēku atvilkšana no Kipras ir būtisks nosacījums, lai veidotu labu kaimiņattiecību klimatu.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par Turcijas 2010. gada progresa ziņojumu. Uz sākot sarunas par pievienošanos Eiropas Savienībai, Turcija apņēmās veikt reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un pakāpeniski tuvināties ES. Tomēr ir skaidrs, ka Turcijas progress ir pārāk lēns, kas liecina par šīs valsts valdības pārstāvju nevēlēšanos īstenot reformas un demokratizēt valsti. Eiropas Parlamentam ir nopietnas bažas par preses brīvības pasliktināšanos, par noteiktiem cenzūras pasākumiem un augošo pašcenzūru Turcijas plašsaziņas līdzekļos, tostarp internetā. Mēs nosodām pulcēšanās brīvības ierobežojumus un jo īpaši vardarbīgos policijas uzbrukumus studentu demonstrācijām pie Ankaras universitātes 2010. gada decembrī. Eiropas Parlaments pauž bažas arī par to, ka Turcijā tiek vajāti cilvēktiesību aizstāvji. Tā ir tikai daļa no cilvēktiesību pārkāpumiem valstī, kuras mērķis ir kļūt par ES dalībvalsti. Ir skaidrs, ka pašreizējais stāvoklis cilvēktiesību jomā Turcijā ir sarežģīts, pat varētu teikt, ka tas ir pretrunā ar ES vērtībām un politiku. Uz šāda fona sarunas par iestāšanos ES nonāks strupceļā. Tāpēc, manuprāt, Turcijas iestādēm ir nekavējoties jāveic stingras reformas visos valsts pārvaldes sektoros vai jāapsver iespēja kļūt nevis par ES dalībvalsti, bet gan par stratēģisku partneri.

 
  
MPphoto
 
 

  Charalampos Angourakis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Eiropas Parlamenta ziņojums un attiecīgais rezolūcijas ierosinājums, ko pieņēma plenārsēdē, uzskatāmi parāda imperiālistisko cīņu ES iekšienē un konfliktus ekonomiskajās un politiskajās attiecībās, un mērķus, kas izvirzīti sadarbībā ar Turcijas buržuāziju. Šie jautājumi ir saistīti ar iedzīvotāju ekspluatāciju šajā valstī, kalpošanu plašākām imperiālistiskām interesēm, lai kontrolētu bagātību ražojošus resursus un iedzīvotāju ekspluatāciju Tuvajos Austrumos, Ziemeļāfrikā un reģionā kopumā. Līdz ar kapitālisma krīzes un imperiālisma agresijas eskalāciju Eiropas Parlaments ir slēpis Turcijas valdības prettautisko politiku un uzbrukumus sociālajām tiesībām un strādnieku pamatbrīvībām šajā valstī. Tautas spēkus, kas protestē pret kurdu tiesību pārkāpumiem, Turcijas valdība turpina uzskatīt par teroristiem. Eiropas Parlaments pacieš Turcijas nepiekāpību un agresiju pret Kipras Republiku. Tas ir balsojis pret priekšlikumiem un grozījumiem attiecībā uz Kipras Republiku un tās likumīgajām tiesībām šajā teritorijā. Grieķijas Komunistiskā partija ir radikāli pret Turcijas pievienošanos ES, jo tā cīnās pret šo imperiālistisko organizāciju. Parlamenta deputāti no Grieķijas Komunistiskās partijas balsoja pret ziņojumu par Turciju, jo tās pievienošanās ES var radīt tikai grūtības strādniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Pino Arlacchi (S&D), rakstiski. – Ar savu paskaidrojumu centīšos pamatot savu atturēšanos balsojumā par rezolūciju par Turciju. Es atturējos, jo es nepiekritu tam, ka tai trūkst pozitīvas iedvesmas un tai trūkst skaidras izpratnes par dažām svarīgākajām Turcijas valdības rīcības iezīmēm pēdējā laikā. Šajā rezolūcijā ir pārāk daudz aizbildnieciskas attieksmes pret lielu valsti, kura nav pelnījuši šo attieksmi.

Turcijai tiek izvirzīts pārāk daudz prasību, kurās ir pārāk daudz detaļu un pārāk daudz nereālu standartu. Ja šie standarti tiktu piemēroti ES dalībvalstīm, vairākas no tām nevarētu pretendēt uz iestāšanos ES. Es ceru, ka šāda attieksme pret Turciju laika gaitā mainīsies, un es ceru, ka šis Parlaments parādīs stingrāku apņēmību attiecībā uz mērķi, ka Turcijai drīz jāiestājas ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju. Turcija ir apņēmusies veikt reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un pakāpeniski tuvināties ES. Šādas Turcijas saistības un centieni ir jāuzskata par Turcijas iespēju kļūt mūsdienīgākai, ņemot vērā Turcijas iedzīvotāju un pilsoniskās sabiedrības atbalstu tālākai Turcijas demokratizācijai un to apņemšanos veidot atklātu un plurālistisku sabiedrību. Neraugoties uz panākto progresu dažās jomās, Turcijas situācija joprojām ir diezgan sarežģīta. Līdz šim Turcijas progress reformu īstenošanā ir bijis diezgan lēns. Pastāvīgā konfrontācija starp politiskajām partijām un tas, ka valdība un opozīcija nav gatavas strādāt, lai panāktu konsensu attiecībā uz galvenajām reformām, nozīmē, ka nav redzamu pārmaiņu, un dažās jomās jo īpaši attiecībā uz preses brīvību situācija turpina pasliktināties. Turcijas valdība ir uzņēmusies saistības veikt visaptverošas reformas, lai modernizētu savu valsti, un tāpēc tai ir jāpieliek pūles, lai izveidotu demokrātisku valsti, pamatojoties uz varu nodalīšanas principu, līdzsvarojot izpildvaras, likumdošanas un tiesu funkcijas un ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Jau piekto gadu pēc kārtas Turcija nav izpildījusi Eiropas prasības. Ir palielinājušās fundamentālistu kustības, kuras valdība neapkaro tās nacionālistisko un islāmisko politisko uzskatu dēļ.

Gadiem ilgi pasliktinās kristiešu reliģisko minoritāšu un sieviešu stāvoklis. Turcija nevēlas panākt atbilstību Rietumu demokrātijas standartiem; tā ir izvēlējusies atkārtotas islamizācijas ceļu, kas to ved aizvien tālāk no pievienošanās dienas. Valsts, kuras mērķis ir uzņemties vadošo lomu arābu un musulmaņu pasaulē ar agresīvu ārpolitiku attiecībā uz Rietumiem un Izraēlu, ir valsts, kas demonstrē sev iemeslus, kāpēc mana grupa jau sen iebilst pret tiem, kas vēlas redzēt Turciju kļūstam par ES dalībvalsti.

Lai gan, no vienas puses, ziņojums izgaismo daudzus problemātiskus aspektus, kas radušies pēdējos gados, tas arī aplaudē Turcijas valdības dažos aspektos panāktajam „progresam”. Būtībā ziņojums tur plaši atvērtas durvis uz Eiropu Ankarai, un tieši tādēļ es balsoju pret to. Turcija nav Eiropa un nekad nebūs, ne kultūras, ne politiskajā aspektā. Turcijas veiktajiem soļiem atpakaļ vajadzētu pārliecināt pat tās visdedzīgākos atbalstītājus atmest domu, ka šī valstij jāpievienojas Eiropas projektam.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Parlamentam ir jāturpina iedrošināt tās valstis, kuras vēlas kļūt par Eiropas Savienības dalībniecēm, jo tikai demokrātisku pārmaiņu veicināšana un ātra pārkāpumu vai neizdarības sodīšana ļautu šīm valstīm piemēroties dalībvalstu kopīgajiem demokrātiskajiem un ekonomikas standartiem. Tieši tāpēc ir dabiski atbalstīt pirmos pasākumus, kas ir vērsti uz konstitucionālo reformu Turcijā, kas tomēr uzsver vajadzību pēc globālas sistēmu reformas. Turcijas politiskās problēmas, tās attiecības ar Grieķiju, kas ir saspringtas un pat nonākušas strupceļā, nestabilais politiskais dialogs starp pusēm, kā arī preses brīvības ierobežošana ir iemesli, kuru dēļ palēninās pievienošanās sarunu gaita. Turcijas aktuālais mērķis, iespējams, ir atteikšanās no vīzu sistēmas, ko dalībvalstis piemēro Turcijas pilsoņiem. Patiešām, sarunu noslēgšana par atpakaļuzņemšanas nolīgumu radīs labāku migrācijas pārvaldību.

Komisijai ir jāsāk dialogs ar Turciju par vīzām, tiklīdz nolīgums stāsies spēkā. Eiropa nevar atļauties, ka Turcijas lieluma valsts jūtas neapmierināta ar izturēšanos pret tās pilsoņiem. Turcija, iespējams, gaida Parlamenta rezolūciju, lai to vairāk izmantotu. Tomēr tas, ka Parlaments saka, ka sarunu process ar ES ir laikietilpīgs un bez noteikta termiņa, neatspoguļo realitāti uz vietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Philippe de Villiers (EFD), rakstiski.(FR) Dalībvalstis nepārprotami tikai iegūtu no labu attiecību uzturēšanas ar Turciju, bet atkal Eiropas Savienība ar šo ziņojumu par Turcijas progresu ceļā uz pievienošanos ir sevi diskreditējusi.

Pirmkārt, tas joprojām neieklausās Eiropas iedzīvotājos, kas ir norūpējušies par šo perspektīvu, kuras iznākums ir tāds, ka simtiem miljonu euro katru gadu tiek nekritiski tērēti (pirmspievienošanās atbalstam), un nekas netiek dots pretī.

Otrkārt, Eiropas Savienība atzīst, lai gan nav no tā mācījusies, ka Turcija neievēro starptautiskās tiesības Kiprā un pamattiesības savā valstī, nonievā savus armēņu un grieķu kaimiņus, apspiež tās teritorijā dzīvojošās minoritātes, un pat neuzskata par vajadzīgu ievērot saistības, kuras tā uzņēmusies attiecībā uz Eiropas Savienību.

Kad mums būs drosme izkļūt no šīm lamatām? Vai mūsu vadītāji atgriezīsies realitātē un piedāvās Turcijai partnerību, nevis pievienošanos?

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo, manuprāt, Turcijas reformas, lai gan ir svarīgas, notiek lēni. Ir jāuzsver nesenie grozījumi tiesiskajā regulējumā, kuri pastiprina sieviešu tiesības un veicina lielāku dzimumu līdztiesību, bet vēl ir daudz darāmā, lai sieviešu zemo nodarbinātības līmeni mainītu pretējā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, atbalstām prasību Turcijai atzīt genocīdu. Tomēr mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai Turcijas kritiku par genocīdu neatzīšanu neizmantotu kā ieroci — diemžēl — ir ksenofobiski spēki, kuri par jebkuru cenu vēlas atturēt Turciju no iestāšanās ES. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi turpināt dalības sarunas ar Turciju un izdarīt spiedienu uz šo valsti, lai tā nodrošinātu atbilstību Kopenhāgenas kritērijiem, jo tas liks tai izpildīt cilvēktiesību prasības un pieņemt progresīvāku attieksmi pret minoritātēm, piemēram, kurdiem, armēņiem, asīriešiem un sīriešiem, kuri, mūsuprāt, droši vien būs tie, kas gūs vislielāko labumu no Turcijas pievienošanās ES — ES, kas ir patiesi demokrātiska un gatava pieņemt daudzveidību. Tāpēc mēs atturējāmies no balsošanas par 38. grozījumu

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā nestabilitāti, no kuras cieš Vidusjūras reģiona dienvidi un visa musulmaņu pasaule, ir skaidrs, ka, neraugoties uz visiem tās trūkumiem, Turcijas režīms ir spējis attīstīties daudz mierīgāk un bez starpgadījumiem, un ka tas ir meklējis veidu, kā pieskaņoties Eiropas Savienībai un integrēties ar to, pieņemot tās standartus un labāko praksi. Šobrīd Turcija ir reģionāla valsts, kurai ES ir jāpievērš īpaša uzmanība, jo abu saikne ir ļoti svarīga. Tas nozīmē, ka ir jāatzīst, ka Turcija neizpilda visus objektīvos kritērijus, kas tai ļautu kļūt par pilntiesīgu Eiropas Savienības dalībvalsti, un ka būs vajadzīgs laiks, lai nesen veiktās reformas sniegtu gaidāmos rezultātus. Es ceru, ka Turcija veiksmīgi īstenos savus demokratizācijas centienus un ka neatkarīgi no tā, kādas būs turpmākās attiecības ar Savienību, tās kļūs ciešākas un dziļākas, sniedzot savstarpēju labumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Sarunas par Turcijas iestāšanos ES sākās 2005. gada oktobrī, un šis process turpinās un ir tālu no rezultātu sasniegšanas tuvākajā nākotnē. Eiropas Savienība, kas ir ieinteresēta veidot labu kaimiņattiecību politiku, atzinīgi vērtē šo integrāciju, jo uzskata Turciju par stratēģisko partneri. Tomēr ir dažas problēmas, kas kavē šā procesa attīstību. Pirmā no tām ir pamattiesību neievērošana attiecībā uz vārda brīvību, cieņa pret minoritātēm un tiesiskumu. ES uzskata to par nepieņemamu, ka lielas Kipras teritorijas daļas okupācija situāciju tikai saasina. Tādēļ Turcijai ir jāsniedz pierādījumi, ka tā ir pārmaiņu procesā, jo īpaši, īstenojot 2007. gadā grozītos tiesību aktus un pilnībā ievērojot Eiropas Savienībai dotos solījumus. Es atbalstīju šo ziņojumu, cerot, ka Turcijas valdība pieņems apstiprinātās rekomendācijas, cik drīz vien iespējams, jo labumu gūs Turcijas iedzīvotāji.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Turcija ir militāri okupējusi ES dalībvalsts Kipras Republikas daļu. Neraugoties uz Kipras valdības centieniem atrisināt problēmu un atkārtotiem labas gribas demonstrējumiem nonākt pie taisnīga risinājuma, Turcijas iestādes neizrāda vēlmi rīkoties atbilstoši šiem centieniem. Tā vietā tā īsteno nepakļaušanos Apvienoto Nāciju Organizācijas rezolūcijām un salas ziemeļu daļas okupācijas un kolonizācijas politiku. Tam būtu jābūt galvenajam jautājumam šajā rezolūcijā. Tomēr rezolūcija ir piekāpīga, ka šāda situācija turpinās. Turklāt tā klusē par represijām pret strādniekiem, arodbiedrību pārstāvjiem un kreisajiem spēkiem Turcijā, kā arī pret kurdu minoritāti. Tie, kas atbalstīja šo rezolūciju, vēlas drīzāk mudināt Turciju „atbalstīt un aktīvi palīdzēt īstenot ES politiku un pasākumus reģionā”, jo īpaši enerģētikas jomā, uzsverot tās „konstruktīvo iesaistīšanos” NATO operācijās Afganistānā un Balkānos, kā arī „ciešo saišu atjaunošanu ar Izraēlu”. Šie apsvērumi uzskatāmi parāda ES paplašināšanās procesu dziļāko jēgu un nozīmi, kas konkrētajā Turcijas gadījumā ir ES valstu vēlmju un interešu, kurām tās kalpo, uzspiešana.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlo Fidanza (PPE), rakstiski. (IT) Es atzinīgi vērtēju ziņojumu nīderlandiešu grupas kolēģes Eiropas Tautas Partijā (Kristīgie demokrāti) R. Oomen- Ruijten ziņojumu. Teksts ir ļoti līdzsvarots. Tajā uzsvērti daži būtiski jautājumi, kuri vēl jāatrisina Turcija tuvināšanā Eiropas Savienībai, un norādīts, ka līdz ar neatrisināto jautājumu par armēņu genocīdu Turcijas iestāžu ziņā ir uzņemties atbildību par Kipras salas daļas okupāciju un domstarpībām ar Kipras Republiku, kas ir dalībvalsts kopš 2004. gada.

Vēl viens būtisks jautājums ir starpreliģiju dialogs ar dažādām kopienām, tostarp kristīgajām kopienām, un jo īpaši par iespēju šīm kopienām iegūt juridiskas personas statusu, lai atvērtu un vadītu lūgšanu namus. Manuprāt, ir pienācis laiks atstāt liekulību aiz muguras un pārtraukt apspiest pastāvīgos Turcijas iedzīvotājus, jo mēs jau no sākuma zinājām, ka šķēršļus būs grūti pārvarēt. Turcija nav Eiropa ne kultūras, ne ģeogrāfiskā nozīmē, lai gan tai ir ārkārtīgi spēcīgas tirdzniecības saites ar Eiropu. Tādēļ, manuprāt, būtu lietderīgāk un vērtīgāk izveidot priviliģētas tirdzniecības partnerattiecības, nevis uzstāt uz garu un līkumotu ceļu uz pievienošanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Kā esam jau uzsvēruši, sarunās par Turcijas pievienošanos ES ir radušies daudzi jautājumi. Tas ir process, ko veicina ES lielvaras, un tajā netrūkst pretrunu, jo tā mērķi ietver šīs lielās valsts integrāciju ES vienotajā tirgū, tās ekonomikas kontroli un tās ģeostratēģiskās atrašanās vietas izmantošanu attiecībās ar Tuvajiem Austrumiem, Kaukāzu un Vidusāziju, jo īpaši attiecībā uz piekļuvi šo reģionu enerģijas avotiem un tirgiem, un kontroli pār tiem.

Turklāt rezolūcija ir pamācoša šajā jautājumā, aicinot Turciju „atbalstīt un aktīvi veicināt ES politikas un pasākumu īstenošanu reģionā” jo īpaši enerģētikas jomā, uzsverot tās „konstruktīvo iesaistīšanos” NATO operācijās Afganistānā un Balkānos, kā arī „ciešo saišu atjaunošanu ar Izraēlu”.

Rezolūcija ignorē represijas pret strādniekiem, arodbiedrību pārstāvjiem un kreisajiem spēkiem Turcijā, un Turcijas iedzīvotājiem. Attiecībā uz Kipru Parlamenta vairākums turpina parasto divkosību, lai gan nav skaidrs, kāpēc, ņemot vērā, ka Turcija nav veikusi nevienu soli ES dalībvalsts Kipras atzīšanas virzienā, bet turpina savu militāro okupāciju šīs salas ziemeļu daļā, izvietojot tajā Turcijas iedzīvotājus, lai, pārkāpjot ANO rezolūcijas, mainītu tās demogrāfisko līdzsvaru.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Lielajām grupām nav bijis drosmes komitejā aizstāvēt savu politisko izvēli attiecībā uz Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai. Lai izvairītos no runām par pilntiesīgu dalību Eiropas Savienībā, kreiso gadījumā, vai priviliģētām partnerattiecībām, tā saukto labējo gadījumā, tie ir noslēguši darījumu. Viņi ir lēmuši par parasto bezjēdzīgo „beztermiņa” procesa iespēju — citiem vārdiem sakot, procesu ar neskaidru iznākumu. Kurš tomēr vēlas turpināt sarunas, kurām nav skaidri definētu mērķu? Eiropas iedzīvotāji, kuri lielā mērā iebilst pret šo pievienošanos, un kuru valdības, tāpat kā šis Parlaments, atsakās viņos ieklausīties, tiek padarīti par muļķiem. Parlaments, kas katru gadu pauž nožēlu, ka Turcija nepilda savas saistības, ka reformas ir lēnas, ka sieviešu un kristiešu minoritātes apstākļi pasliktinās, ka tas ir pretrunā ar dalībvalsts ...

Un kas pilnīgi nemaz nespēj no tā mācīties! Arī Turcija un tās iedzīvotāji tiek padarīti par muļķiem — ar postošām diplomātiskām sekām, kā mēs to nesen redzējām R. T. Erdogan kunga vizītē Vācijā un N. Sarkozy vizītē Turcijā. Arī Nicolas Sarkozy nav drosmes paust sev piedēvēto pārliecību: vai viņš atbalsta partnerību vai pievienošanos? Tad viņam vajadzētu skaidri to teikt un attiecīgi rīkoties.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski.(FR) Es atbalstu sarunas un Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai, bet tikai ar nosacījumu, ka tiek respektētas cilvēktiesības un demokrātija. Tādēļ es balsoju par grozījumu, kurā bija ierosināta armēņu genocīda atzīšana, kas ir būtisks vēsturisks akts un priekšnoteikums, lai Turcija pievienotos Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu tādēļ, ka pievienošanās sarunas ar Turciju tika sāktas 2005. gada 3. oktobrī pēc tam, kad Padome bija apstiprinājusi sarunu programmu un tāpēc, ka šo sarunu sākšana bija ilga un atvērta procesa sākumpunkts. Turcija ir apņēmusies veikt reformas, uzturēt labas kaimiņattiecības un pakāpeniski tuvināties ES, un šie centieni būtu jāuztver kā iespēja Turcijai kļūt mūsdienīgākai. Pilnīga atbilstība visiem Kopenhāgenas kritērijiem saskaņā ar 2006. gada decembra Eiropadomes sanāksmes secinājumiem, joprojām ir pamats uzņemšanai ES, kas ir kopiena ar kopīgām vērtībām. Es gribētu uzsvērt tādus šīs integrācijas galvenos aspektus un prioritātes kā labu kaimiņattiecību veidošana, virzība uz ES un Turcijas sadarbību, sociālās kohēzijas un labklājības palielināšana un atbilstība Kopenhāgenas kritērijiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. (FI) Turcija ir centusies panākt dalību ES kopš 1960. gada, bet šobrīd iestāšanās sarunas ir praktiski apstājušās. Turcijai ir jāieskatās spogulī: tā nav īstenojusi Ankaras Protokolu un nav atzinusi Kipru. Turklāt šai valstij, pirms tā varēs pievienoties Eiropas Savienībai, ir jāīsteno civiltiesību un cilvēktiesību reformas. Tās ietver reliģijas brīvību, kā arī sieviešu tiesību atzīšanu. Tie ir fakti. Tomēr arī Eiropas Savienībai ir jāieskatās spogulī. Attiecībā uz Turcijas dalību ES ir spēcīga opozīcija, kas pamatojas uz aizspriedumiem un bailēm no atšķirīgā. Tādas lielās dalībvalstis kā Vācija un Francija baidās no Turcijas, kas ir liela, ietekmīga valsts. Situācija Ziemeļāfrikā atkārtoti pierādīja, ka Turcija ir prasmīgas ārpolitikas veidotāja. Patiesībā Turcija ir daudz prasmīgāka nekā ES vai tās atsevišķās dalībvalstis.

Kopš 1990. gada Turcija ir izveidojusi labas kaimiņattiecības un stabilitāti savā reģionā — pie tās robežām ar Eiropu, Dienvidkaukāzā, Centrālāzijā un Tuvajos Austrumos. Jaunieši Ziemeļāfrikā, kuri vēlas reformas, raugās uz Turciju. Turcija ir spēcīga ekonomiskā spēlētāja. Atšķirībā no Amerikas Savienoto Valstu ekonomikas Turcijas ekonomika ir dinamiska un augoša, neraugoties uz ekonomikas krīzi un lejupslīdi, kas skārusi Eiropu un pārējo pasauli. To nevar ignorēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Sandra Kalniete (PPE), rakstiski. (LV) Šodien, kad mēs ar aizturētu elpu un cerībām raugāmies uz revolūcijām, kas pārņēmušas daļu arābu valstu, mana pārliecība, ka Turcijas dalība Eiropas Savienībā ir ģeopolitiski stratēģiska nepieciešamība, tikai nostiprinās. Turcija ir demokrātiska islāma valsts, kura var kalpot kā iedvesmojošs piemērs citām arābu valstīm, kas, saglabājot savas reliģiskās vērtības, vēlas veidot demokrātisku valsts iekārtu, kura balstītos uz likuma varu un cieņu pret cilvēka tiesībām. Mani māc bažas, ka mēs sūtām nepareizu signālu Turcijas pilsoņiem un stiprinām antieiropeisko un islāma fundamentālisma spēku ietekmi. Mums jāapzinās, ka tādējādi izdarām arī pakalpojumu tiem, kuri nevēlas redzēt Eiropas Savienību kā pasaules ietekmīgāko spēlētāju. Ir jāskatās patiesībai acīs un jāatzīst, ka Eiropa šobrīd nespēj sacensties ekonomikas attīstībā ar tādām valstīm kā Ķīna, Indija vai Brazīlija. Turcijas iekļaušanās mūsu Savienībā mūs padarītu lielākus un ekonomiski spēcīgākus.

Tāpat mums ir jāatzīst Turcijas stabilizējošā ģeopolitiskā nozīme. No Latvijas pieredzes zinu, ka iestāšanās sarunas ir svarīgs instruments, kas veicina reformu īstenošanu kandidātvalstī, tāpēc ir svarīgi, lai ES atvērtu jaunas sarunu nodaļas ar Turciju. Pamatota ir Turcijas vēlēšanās risināt ar ES sarunas par bezvīzu režīma ieviešanu. Turcijas valdība ir paveikusi ievērojamu darbu, tādēļ es vēlos uzsvērt, ka ES ziņojumos par Turcijas progresu kritikai ir jābūt samērīgai ar valsts sasniegumu objektīvu vērtējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ramona Nicole Mănescu (ALDE), rakstiski. (RO) Turcija ir panākusi ievērojamu ekonomisko izaugsmi, 10 gadu laikā tā progresējusi no 27. līdz 16. lielākajai ekonomikai pasaulē. Tā ir Eiropas Savienības 7. lielākā tirdzniecības partnere, un ES ir Turcijas galvenā tirdzniecības partnere. Aptuveni 88 % tiešo ārvalstu investīciju Turcijā ienāk no ES valstīm, kas liecina, cik ciešas ir mūsu attiecības. Politiskajā jomā tā nozīmē stabilitātes un demokrātijas modeli musulmaņu valstīs. Sarunām ar Turciju ir jādod impulss. Piemēram, manuprāt, ir svarīga sarunu 15. nodaļas par enerģiju atvēršana, tostarp ES dalībvalstīm. Brīdī, kad mēs vēlamies dažādot piegādes avotus, nedrīkst ignorēt Turcijas stratēģisko nozīmi Eiropas Savienības energoapgādes drošībā, un Nabuko gāzesvada projekts tam ir nozīmīgs piemērs. Tāpēc, manuprāt, Turcijai vēl pirms iestāšanās nopietni jāiesaistās ES enerģētikas projektos vai reģionālajā sadarbībā Melnās jūras un Vidusjūras reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, kas Turcijas pilsoņiem un pilsoniskajai sabiedrībai iesaka atbalstīt Turcijas turpmāko demokratizāciju un iesaistīties atvērtas un plurālistiskas sabiedrības veidošanā, tomēr atzīmē Turcijas lēno progresu reformu jomā un atgādina, ka Turcijas valdība ir apņēmusies veikt visaptverošas reformas gan tāpēc, lai izpildītu Kopenhāgenas kritērijus, gan pašas Turcijas modernizācijas labad, un aicina tās valdību šajā ziņā palielināt pūles.

 
  
MPphoto
 
 

  Kyriakos Mavronikolas (S&D), rakstiski. (EL) Pagājušajā gadā Turcijas attieksme pret Eiropas Savienību un Kipru nav mainījusies. Turcijas kolonisti un okupācijas karaspēks joprojām atrodas uz šīs salas. Svarīgi atzīmēt, ka Kipras turki okupētajā Kiprā iet demonstrācijās pret Turciju, protestējot pret finansiālajām grūtībām, kuras radušās turku okupācijas armijas klātbūtnes dēļ. Turcijas premjerministrs Erdogan, savā paziņojumā atsaucoties uz Kipras turku demonstrācijām, atzina, ka Turcija Kiprā iebruka, stratēģisko interešu vadīta.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šajā rezolūcijā Turcijai lasa lekcijas par demokrātiju. Tādas lekcijas ir nevietā. Vēl nav pagājuši divi mēneši, kopš Parlaments rosināja sarunas starp Komisiju un diktatoru pulkvedi Gaddafi. Un kā ar integrāciju starp ES un Turciju?

Kas attiecas uz prasību partnervalsts uzmanību pievērst nepieciešamībai nošķirt varas, ja šis Parlaments neko tādu neprasa Savienības ietvaros, tad būtībā tas ir neciešami. Tomēr ir kaut kas vēl sliktāks: šajā tekstā Turcijai draud ar ES iestāšanās sarunu pārtraukšanu, ja tā nekavējoties nesāks ievērot Savienības neoliberālo dogmu, un atgādina tai arī Kopenhāgenas kritērijus. Ikviens, kam vispār interesē cilvēki, sirds dziļumos zina, ka šai Eiropai pirms paplašināšanās ir jāmainās. Es esmu pret jebkādu turpmāku paplašināšanos, ja tā notiek, kamēr nav apturēts sociālais dempings, bet es balsošu pret šo augstprātīgo tekstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Turcijas iespējamā pievienošanās ES joprojām sastopas ar lielu atturību. Tā turpina okupāciju daļā Kipras, tā atsakās atvērt reģiona ostas un lidostas, pārkāpj politisko, reliģisko un etnisko minoritāšu tiesības, diskriminē sievietes, likvidē politiskās partijas un atceļ likumus, ar ko tiek ierobežota militāro tiesu jurisdikcija — tie ir daži piemēri, kas to pierāda. Ir arī citi būtiski jautājumi. Lielākā daļa Turcijas ģeogrāfiski nav Eiropas daļa. Turcijas identitāte ir islāmiska, tā ļoti atšķiras no jūdu-kristiešu identitātes vairumā ES valstu, valsts laicīgumu uztur tikai ar militāru spēku. Iedzīvotāju pārvietošanās no valsts, kas var kļūt par ES valsti ar vislielāko iedzīvotāju skaitu, darba tirgū radītu lielu nelīdzsvarotību. Nekas no tā neliedz atzīt pūles, ko Turcija pēdējos gados veltījusi, lai atbilstu konkrētiem, ES prasītiem kritērijiem, un atzīst arī nenovērtējamo lomu, ko šī valsts spēlē NATO ietvaros. Būtisks apsvērums varētu būt, ka varbūt labāk ir Turcijai garantēt privilēģijas un priekšrocības, ko dod partnerība ar ES, nevis radīt viltus cerības par dalību, kaut ko tādu, pie kā būtu grūti pielāgot faktus un apstākļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es atbalstu Turcijas uzņemšanu ES un atzinīgi vērtēju panākumus, ko šī valsts sasniegusi savu pilsoņu labā. Taču tajā pašā laikā jāatzīmē, ka, lai Turcija varētu ES pievienoties kā dalībvalsts, tai jāievēro Kopenhāgenas kritēriji un saistības, ko tā pati uzņēmusies attiecībā pret ES un tās dalībvalstīm, tieši tāpat kā jebkurai citai kandidātvalstij. Turcijai ir jāievēro starptautiskās tiesības, daudz vairāk jādara kurdu problēmas risināšanā, jāatzīst genocīds pret armēņiem un jānormalizē attiecības ar kaimiņvalstīm. Piemēram, Turcijai ir jāatsauc okupācijas karaspēks no Kipras Republikas.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Uzskatu, ka Turcijas iespējamā pievienošanās ir ļoti svarīga, ja Eiropas Savienība starptautiskā līmenī vēlas palielināt savu politisko, stratēģisko un ekonomisko ietekmi. Integrējot šo valsti Eiropā, eiropieši iegūs vismaz tikpat daudz kā turki.

Mēs nedrīkstam aizmirst, ka Turcija ir tradicionāli sekulāra valsts, tā ir spēcīga un ar lieliem cilvēku resursiem. Tie ir vārti uz Āzijas un Tuvo Austrumu tirgiem un enerģijas piegāžu ceļiem. Tā ir pilnīgi uzticama arī NATO ietvaros. Ir vērts pieminēt zināmas Turcijas iestāžu pūles cilvēktiesību ievērošanā. Piemēram, lai pievienotos, solis pretim demokrātijas standartiem ir konstitūcijas grozījumu pieņemšana.

Lai gan apsveicama virzība uz priekšu ir jaunie radio un televīzijas likumi, joprojām bažu iemesls ir vārda brīvība, it īpaši, kas attiecas uz preses brīvību. Tāpat priekšnoteikums jebkādai pievienošanās procesa virzībai ir Kipras jautājuma atrisināšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Turcijas iestāšanās ES neatbilst ES stratēģiskajām interesēm, kamēr Turcija neatzīst genocīdu pret armēņiem un neatsauc karaspēku no Kipras. Es balsoju pret rezolūciju kopumā un pret daudziem atsevišķiem sašutumu izraisošiem punktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Progresa ziņojums par pievienošanās sarunām ar Turciju atkal bija vairāk nekā atskurbinošs. Tomēr, ko vēl varētu gaidīt šādos apstākļos? Turcija nav Eiropas valsts — ne ģeogrāfiski, ne kulturāli un ne vēsturiski — un tādēļ tai daudzos jautājumos ir atšķirīga pieeja. Lai arī tas tā tiešām ir, mani vienmēr pārsteidz, kā parlamentam par šo tēmu izdodas saražot tik politkorektu un pozitīvu rezolūciju. Patiesība nekad netiek pateikta un, cik vien iespējams, izvairās no skaidras valodas. Patiešām ir pienācis laiks ar Turciju tikt skaidrībā. Turkiem ir jāliek saprast, ka daudzās jomās viņi ir mūsu draugi un sadarbības partneri, tomēr pievienošanās ES nav iespējama.

Racionāli domājošie spēki Turcijā jau sen ir atzinuši, ka pievienošanās Eiropas Savienībai nav viņu visvajadzīgākais mērķis. Ņemot vērā tās atrašanās vietu un plašās saiknes ar Kaukāzā dzīvojošajām tjurku tautām un arābiem, Turcija ieņem nozīmīgu stratēģisko stāvokli Tuvajos Austrumos. Eiropas Savienībai tas jāņem vērā un jāatzīst Turcija par svarīgu stratēģisku partneri ārpus tās robežām.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Mani izbrīna tas, ka šajā ziņojumā nav minēti vairāki ar Turciju saistīti pamatjautājumi, pirmkārt, katastrofālā situācija Kiprā. Ziemeļos, turku pārvaldītajā salas daļā, parasta parādība ir sistemātiski pamattiesību pārkāpumi, tāpat Turcija cenšas ieņemt vairāk apmetņu, un tur noteikti mūsu cerētais miera process nepalīdzēs.

Vēl viens būtisks jautājums, kas mani pārsteidz un kas nav pietiekami uzsvērts, ir Turcijas stūrgalvīgais atteikums atzīt pagājušajā gadsimtā notikušo genocīdu pret armēņiem. Šo un citu iemeslu dēļ es balsoju pret šo ziņojumu, tāpat kā es joprojām esmu stingri un nelokāmi pret Turcijas iespējamo turpmāko pievienošanos Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Eiropas Savienībai Turcija ir vajadzīga un Turcijai vajadzīga ES. Tas ir svarīgi ne tikai no tirdzniecības un ekonomikas saišu un ieguldīju viedokļa. Gandrīz pirms 100 gadiem Turcija pagriezās ar seju pret Eiropu, tā var un tai jākļūst par tiltu, kas mūsu kontinentu savieno ar musulmaņu pasauli. Diemžēl jāatzīst, ka sarunas par Turcijas pievienošanos ES ir palēninājušās. ES gaida progresu jo īpaši attiecībā uz cilvēktiesību aizsardzību, dzimumu līdztiesības un vārda brīvības, preses brīvības un reliģijas brīvības nodrošināšanu. Attiecību normalizācija ar Kipru ir vēl viens svarīgs jautājums. Šis konflikts ir jāatrisina tā, lai labums būtu gan Turcijai, gan Kiprai. Ir svarīgi, lai tiktu panākts mierīgs konflikta atrisinājums.

Notikumi Ziemeļāfrikā rāda, cik nozīmīgs ieguldījums Turcijai ir jāveic, izplatot stabilitāti un demokrātijas vērtības. Lībijas, Ēģiptes un citu arābu valstu iedzīvotāji Turciju un ES uzskata par sekošanas vērtu paraugu. Es atbalstīju ziņojumu, jo tas ir labi līdzsvarots. Tas labi atspoguļo stāvokli, ko 2010. gadā sasniegusi Turcijas integrācija Eiropas Savienībā. Es Turcijas dalībai vienmēr esmu piekritis. Tomēr šai valstij būtu jāīsteno Ankaras Protokols un jādara vairāk jo īpaši saistībā ar minoritātēm, sievietēm, preses brīvību un tiesiskumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstīju Parlamenta lēmumu jautājumā par Turcijas 2010. gada progresa ziņojumu. Komisijas gada ziņojums liecina, ka Turcijas modernizācija demokrātiskas un plurālistiskas sistēmas virzienā ir lēns un sāpīgs process, tomēr Turcijas valdība, pilsoņi un pilsoniskā sabiedrība ar to strādā. Iekšpolitiskās domstarpības par reformām neatvieglo ceļu uz Eiropas standartu sasniegšanu, tomēr liecina par apņemšanos veikt izmaiņas un panākt modernizāciju. Nesenie notikumi Vidusjūrā liecina, cik svarīgi ir situāciju un reformas vērtēt soli pa solim, izvairoties no vienkāršotas nostājas dažādos jautājumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es atbalstīju rezolūciju jautājumā par Turcijas 2010. gada progresa ziņojumu. Cita starpā tā ietver aicinājumu Turcijas valdībai ievērot noslēgtos divpusējos atpakaļuzņemšanas nolīgumus, jo kavējas starp ES un Turciju noslēgtā atpakaļuzņemšanas nolīguma piemērošana. Šis aicinājums ir vēl vērtīgāks, ņemot vērā nesenos notikumus Ziemeļāfrikā, kuru dēļ imigrācijas viļņa centrā nonāca Grieķija. Tas ir laiks, kad neatkarīgi no tā, kas mēs esam un kur atrodamies, mums ir nepieciešams apzināties imigrācijas radītos draudus; ar tiem var nākties saskarties. Mēs nevaram vienkārši stāvēt malā un vērot notiekošo. Turcijai kā kandidātvalstij būtu jāsadarbojas ar ES, lai kopā ar Grieķiju un citām dalībvalstīm mēs varētu apturēt imigrantu plūdus, kas nelegāli cenšas iekļūt ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Rezolūcijas priekšlikums attiecībā uz Turciju liek pievērst uzmanību situācijai cilvēktiesību jomā. Pastāvīgais strupceļš attiecībās starp Turciju un Kipru, nestabils dialogs starp politiskajām partijām, preses brīvības graušana, sieviešu tiesības un pamattiesības ir tikai daži no faktoriem, kas noveduši pie pievienošanās sarunu palēnināšanās, kā rāda ziņojuma projekts. Sarunas tiek uzskatītas par „ilgstošu un atvērtu procesu”. Manuprāt, Turcijas pievienošanās Eiropas Savienībai ir jāuzskata par stratēģisku ieguvumu abām pusēm — ES un Turcijai. Tāpēc es Turcijas valdību aicinu pasteidzināt reformu procesu, lai tā pilnībā atbilstu pievienošanās kritērijiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Process, kurā Turcija tuvinās Eiropas Savienības mērķiem, ir bijis un būs garš. Tāpēc es vienmēr esmu atbalstījis attiecību padziļināšanos starp ES un Turciju, pakāpeniski attīstot partnerību dažādās jomās. Manuprāt, cerību radīšana integrācijai ilgtermiņā nav pozitīva ne ES, ne Turcijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Neraugoties uz debašu laikā minēto progresu un „atvēršanu”, problēmas joprojām saglabājas attiecībā uz sievietēm, mazākumtautībām, uzskatu un preses brīvību, sociālo nelīdzsvarotību, nabadzību, bērnu tiesībām, izglītību, neatkarīgu tiesu varu un armijas iejaukšanos politikā.

ES Komisija atzīmē, ka, lai gan likumdošana ir attīstījusies, „tomēr bruņoto spēku augstākās amatpersonas ir nākušas klajā ar vairākiem paziņojumiem, kas nav to kompetencē, jo īpaši tiesu jautājumos”. Tā nonāca pie sekojoša slēdziena saistībā ar tiesu varu: „Izmeklēšana dažu augstu amatpersonu lietās turpināja radīt bažas. Tā liecina, ka jāuzlabo darbs ar policiju un žandarmēriju, kā arī darba attiecības starp policiju un žandarmēriju, no vienas puses, un tiesu varu, no otras puses”.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Jautājumos par Turcijas progresu ES iestāšanās sarunās joprojām ir daudz neatrisināta.

Pirmkārt, neatrisinātajā Kipras jautājumā vienošanās jānoslēdz starp Kipras grieķu un Kipras turku kopienām, un sarunu laikā jāvienojas par Turcijas karaspēka izvešanu. Šīs sarunas patlaban piedzīvo ļoti trauslu attīstības posmu. Turklāt vēlreiz jārunā par lielākajām šaubām, ko rada valsts pamatā esošais kultūras fons, kas ir cieši saistīts ar islāma tradīcijām un ir tāls Eiropas katoliski kristīgajām saknēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Lai gan ziņojums piedāvā stingru Turcijas pozīciju kritiku, joprojām skaidri saglabājas tās nodoms pievienoties Eiropas Savienībai. To mēs nevaram atbalstīt daudzu iemeslu dēļ, jo redzams, ka šai valstij nav nekā kopīga ar pārējo Eiropu: ģeogrāfiskais stāvoklis, reliģiskie uzskati, militārs lēmums turpināt ieņemt daļu Eiropas Savienības Kipras ziemeļos, preses brīvības mazināšanās, vārda brīvības ierobežojumi, reliģiskā diskriminācija un sieviešu tiesību pārkāpumi Turciju atbīda arvien tālāk no Eiropas.

Līdz šai dienai citas reliģijas, izņemot islāmu, nevar atvērt un uzturēt kulta vietas, pievērst savai ticībai, veidot garīdzniecību vai iegūt juridiskas personas statusu. Turcijas valdība nevēlas ievērot svarīgus Eiropas Savienības līgumus un protokolus, tāpat tā pietiekami nesadarbojas nelegālās imigrācijas kontroles jomā. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Es vienmēr esmu atbalstījis Turcijas pievienošanos Eiropas Savienībai, ja tiek ievēroti Kopenhāgenas kritēriji un ja Turcija pienācīgā veidā pieņem acquis communautaire. Šodien es atbalstīju lēmumu par Turcijas progresa ziņojuma projektu. Rezolūcija Parlamenta vēlēšanu priekšvakarā pauž skaidru un līdzsvarotu politisku vēsti. Turcija ceļā uz savu dalību pielikusi lielas pūles, tostarp daļēji pārskatīta konstitūcija, militārā pārvalde nomainīta ar civilo, daļēji reformētas tiesu iestādes. Tomēr vajadzīgi turpmāki pasākumi. Arī temps noteikti jāpaātrina. Eiropas Parlaments norāda, ka ļoti svarīgi ir labāk garantēt cilvēktiesības, tostarp sieviešu un minoritāšu, tāpat ieviest neatkarīgu tiesu sistēmu. Turklāt uzmanība jāpievērš arī vārda brīvībai, jo īpaši preses brīvībai, jo nesen tika izdarīts spiediens, atkal apcietinot žurnālistus. Nepieciešams tomēr Turciju mudināt būt par paraugu arābu pasaules demokratizācijas procesā. Man žēl, ka joprojām dažas dalībvalstis bloķē sarunas vairākās būtiskās iestāšanās sarunu nodaļās.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es šo ziņojumu atbalstīju, jo tas atzīst Turcijā notikušās konstitucionālās izmaiņas, bet pievēršas arī dažām joprojām problemātiskām jomām, piemēram, nespējai īstenot Ankaras protokolu. Ar mudinājumu Turcijai turpināt reformas Eiropas Parlaments vēlas redzēt uzlabojumus cilvēktiesību un līdztiesības likumos, kas Turcijas pilsoņiem dos labumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. (DE) Progresa ziņojumā par Turciju ļoti skaidri parādās nepilnības līdzšinējā procesā. Turcija nepārprotami atpaliek no cerībām. Uzņemšanā nedrīkst būt nekādu atlaižu, kā to aicinājušas Sociālistu un Demokrātu Progresīvās Alianses un Zaļo / Eiropas Brīvās alianses grupas. Šajā kontekstā kritiski skatāma arī R. T. Erdoğan uzstāšanās Vācijā, kur viņš aicināja Vācijā turkus neintegrēties. Šādas runas neveicina labu sadarbību un liecina par noraidošu attieksmi pret Vācijas un Eiropas Savienības centieniem. Daudz darāmā turpmāk ir preses brīvības jomā un Kipras jautājuma risināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Geoffrey Van Orden (ECR), rakstiski. – Esmu konsekventi atbalstījis Turcijas pievienošanās procesu, pilnībā apzinoties arī nopietnās, vēl novēršamās problēmas. Progresa ziņojums par 2010. gadu ir saprātīgi līdzsvarots dokuments, un es to atbalstīju, neraugoties uz daudzajiem iebildumiem — ne tikai Kipras jautājumā, un attiecībā uz to man ir ļoti žēl, ka grozījumi, kas bija paredzēti, lai izpildītu ES Padomes solījumus izbeigt Ziemeļkipras izolāciju, tika noraidīti. Turcijai ir galvenā loma kā vārtiem starp Austrumiem un Rietumiem, tāpēc mums būtu jāsūta pozitīvi un aicinoši signāli.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es atbalstīju rezolūciju par 2010. gada Turcijas progresa ziņojumu, kas izrādījās skaidri negatīvs. Saskaņā ar ziņojumu pēdējos piecos gados Turcija reformu procesā vai ES iestāšanās kritēriju izpildē nav guvusi gandrīz nekādu pieminēšanas vērtu progresu. Joprojām ievērojamā apjomā netiek ievērotas cilvēktiesības, preses un uzskatu brīvība un sieviešu tiesības. Kā dalībniece Augsta līmeņa kontaktgrupā attiecībām ar Kipras turku kopienu Kipras Salas ziemeļu daļā es ļoti labi apzinos, ka tas pats attiecas uz neatrisināto Kipras problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Joachim Zeller (PPE), rakstiski. (DE) Es atbalstīju šo ziņojumu, bet tikai tāpēc, ka tajā ļoti konkrēti teikts, ka pievienošanās sarunās ar Turciju progresa nav. Gluži pretēji. Būtībā mēs esam apstājušies vai pat gājuši atpakaļ attiecībā uz civilo un cilvēktiesību ievērošanu, reliģijas brīvību, pulcēšanās un preses brīvību, kā arī Kipras jautājumā. Faktiski Turcijas jaunais ārpolitikas virziens, kas vērsts, piemēram, uz Irānu un Sīriju, rada šaubas, vai Turcijas premjerministrs Erdoğan patiešām runā nopietni, stāstot par tuvināšanos Eiropai. Turklāt nav skaidrs, kā iztērēts Turcijai pirms pievienošanās sniegtais atbalsts miljardiem euro apmērā. No visa šī izdarāms tikai viens secinājums: pievienošanās sarunas jāaptur. Turcija joprojām ir viens no vissvarīgākajiem ES partneriem, tomēr ideja par tās pilnu dalību kļūst arvien iluzorāka.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums B7-0157/2011

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo rezolūciju, jo esmu pārliecināts, ka Melnkalne var kļūt par veiksmīgu piemēru, ES paplašinoties Balkānu reģionā, jo tā atbilst visiem Komisijas izvirzītajiem nosacījumiem, lai sāktu pievienošanās procesu. Tomēr esmu noraizējies par plaši izplatīto korupciju, īpaši celtniecības, privatizācijas un publisko iepirkumu jomā, kā arī īpaši attiecībā uz minoritāšu un visneaizsargātāko grupu diskrimināciju. Uzmanība ir jāpievērš arī plašsaziņas līdzekļu neatkarībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par rezolūciju par Melnkalnes integrācijas procesu Eiropā. Eiropas Parlaments apstiprina Melnkalnes veiktās reformas un atzinīgi vērtē sasniegto Eiropas Savienības integrācijas procesa kontekstā. Eiropadome 2010. gada 17. decembrī pieņēma lēmumu piešķirt Melnkalnei Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu. Pievienojos rezolūcijā izteiktajām bažām par kandidātvalsts statusa nodalīšanu no tiesībām sākt sarunas. Ir svarīgi, lai lēmums tās sākt netiktu nepienācīgi vai neargumentēti atlikts. Es sagaidu, ka sarunas sāksies ne vēlāk kā pēc Komisijas 2011. gada progresa ziņojuma publicēšanas, ja Melnkalne būs sekmīgi izpildījusi Komisijas noteiktos kritērijus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienība viennozīmīgi atbalsta attīstību, kas notikusi līdz ar paplašināšanās procesu, bet atzīmē, ka galvenās problēmas tomēr saglabājušās vairumā iesaistīto valstu. Šajā rezolūcijā apskatīts Melnkalnes jautājums. Es to atbalstīju, jo uzskatu, ka tā ir līdzsvarota — tajā uzsvērts fakts, ka Melnkalne tiešām sasniegusi ievērojamu attīstību ne tikai ekonomikas jomā, bet arī cīņā pret korupciju. Neapšaubāmi Melnkalnei jāturpina iesāktais ceļš, tomēr uzskatu, ka ir pareizi piešķirt tai oficiālu Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju. Eiropadome atkārtoti pauž savu nostāju, ka Rietumbalkānu nākotne saistās ar Eiropas Savienību un ka šī reģiona izaugsmei un stabilitātei ir būtiska nozīme. Spriežot pēc Melnkalnes attīstības dažādās jomās, ir skaidrs, ka šī valsts veic nopietnus sagatavošanās pasākumus, lai integrētos Eiropas Savienībā. Melnkalnes valdība un opozīcijas partijas ir nonākušas pie kopējas vienprātības Eiropas integrācijas sakarā un izvirzījušas to par galveno prioritāti. Kā arī ziņojums parāda, ka Pirmspievienošanās instruments (IPA) Melnkalnē tiek labi adaptēts un ka ir veiktas būtiskas tiesu un administratīvās reformas. Melnkalne veiksmīgi iesaistās reģionālajā sadarbībā, ir konstruktīvs reģionālais partneris un tai ir stabilizējoša loma Rietumbalkānu reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Ziņojums uzsver iemeslus, kāpēc Eiropai nebūtu vēlams, lai Melnkalne pievienotos Eiropas Savienībai. Plaši izplatīta korupcija, pastāvīgas, smagas sociālas diskriminācijas problēmas pret sievietēm un dažādām etniskām minoritātēm, plašsaziņas līdzekļu plurālisma standarti, kas ir gaužām tālu no eiropeiskās domāšanas, kā arī dziļi iesakņojusies organizētās noziedzības klātbūtne valsts ekonomiskajā un politiskajā dzīvē.

Vēl jo vairāk, es pat nevaru atbalstīt Padomes pamatnostāju attiecībā uz Balkānu valstu uzņemšanu Eiropas Savienībā. Ir politiski un stratēģiski absurdi domāt par Eiropas likteni kā neizbēgami atkarīgu no bijušās Dienvidslāvijas valstīm. Šķiet, ka mūsu iestāžu vadošie darbinieki neņem vērā pēdējā laika pieredzi. Centieni par katru cenu mēģināt paātrināt paplašināšanos, iekļaujot ekonomiski vājas un politiski nestabilas valstis pilnīgi noteikti nav sekmējuši Eiropas Savienības projekta konsolidāciju. Patiesi, šāda nostāja ir vājinājusi tās struktūru, palēninājusi lēmumu pieņemšanas procesus un sarežģījusi kopējo politikas virzienu attīstību mūsu kontinenta funkcionēšanai būtiskās jomās.

Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu, kurš, lai gan uzsver dažādas problēmas saistībā ar Melnkalnes uzņemšanas procesu, tomēr kā pamatideju izvirza piešķirt šai valstij iespēju pievienoties ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju Melnkalnes valdības un opozīcijas partiju raizes un izrādīto apņēmību saistībā ar Eiropas integrācijas procesu. Šī procesa rezultātā tiks izveidota valsts tiesiskā un konstitucionālā sistēma, kura drīz tiks pabeigta, kā arī tiek veiktas ekonomiskās reformas. Tomēr ir virkne jomu, kurās ir nepieciešami uzlabojumi, tai skaitā korupcija, organizētā noziedzība, diskriminācija un preses brīvība. Es gribētu aicināt šo valsti nenovērsties no iesāktā ceļa un ceru, ka tas ļoti drīz varētu sekmēt sarunu procesu sākšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Melnkalne ir parādījusi, ka vēlas turpināt attīstību Eiropas Savienības virzienā. Es atzinīgi vērtēju tās vadītāju apņēmību un valstī veiktās pārmaiņas, lai to pielīdzinātu Eiropas standartiem, īpaši demokrātijas, cilvēktiesību un tiesiskuma ievērošanas jomā.

Neraugoties uz manāmu progresu, joprojām ir skaidrs, ka valstij vēl ir jānoiet tāls ceļš, līdz tā būs gatava pievienoties Eiropas Savienībai. Es ceru, ka arī turpmāk Melnkalnes apņēmība nemainīsies, un tā vietā, lai nomināli jeb formāli iekļautos ES, Melnkalne uzlabos iedzīvotāju dzīves apstākļus un iestāžu darbību, izveidojoties par pārtikušu valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas institūcijas vairākkārt ir atzinušas ES interesi par paplašināšanos Balkānu valstīs. Jaunu valstu uzņemšanu ietekmē dažādi faktori. Pirmkārt, valsts izrāda interesi, kam seko apņemšanās ievērot pilsoņu pamattiesības. Tā kā Melnkalnes Republika ir izrādījusi interesi pievienoties Eiropas Savienībai, Padome 2010. gada 17. decembrī nolēma piešķirt šai valstij kandidātvalsts statusu. Patiesībā, kā minēts ziņojumā, Melnkalne ir veikusi virkni reformu, konkrētāk, jaunas tiesiskās un konstitucionālās sistēmas izveidi, kā arī attiecībā uz korupcijas apkarošanu. Tomēr ir vairākas jomas, kurās nepieciešami uzlabojumi, piemēram, preses brīvības sakarā un attiecībā uz nevalstisko organizāciju darbu. Es balsoju par Parlamenta rezolūciju par Melnkalnes Republikas Eiropas integrācijas procesu, tāpēc ir vēlams, lai tas tiktu paātrināts. Es gribētu aicināt Melnkalnes varas iestādes turpināt veltīt pūles izvirzīto mērķu sasniegšanai, tā kā šī valsts ir svarīgs ES kaimiņš, ar kuru mēs labprāt sadarbotos.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Melnkalnes gadījumā kļūst skaidrs, ka ES paplašināšanās procesu nozīme un virzieni, kādā tā attīstās, ir paredzēti, lai apmierinātu vadošo dalībvalstu plānus un intereses, kas kalpo to lielajām korporācijām, proti, tirgus paplašināšanai, piekļuvei un kontrolei pār ģeogrāfiski un stratēģiski svarīgiem reģioniem, un fiziskā darba veicēju ekspluatēšana un izmantošana, lai turpmāk kopumā pazeminātu ES valstu darbaspēka vērtību. Secīgu paplašināšanās procesu rezultātā iegūtie attālākie reģioni ir sevi izsmēluši, tāpēc ir nepieciešamība pēc jauniem. Šobrīd Melnkalnes iedzīvotājiem tiek solīts ļoti daudz kas, tieši tāpat kā citiem agrāk vai tagad. Lai kā būtu, likmes ir augstas, un šī informācija ir tikai daļēji publiskota. Šajā konkrētajā gadījumā ir svarīgi atcerēties, ka Dienvidslāvijas sadalīšanas procesu sāka NATO un ES vadošās dalībvalstis, kuras šobrīd mēģina piesaistīt Melnkalni, lai tā pievienotos ES, kas ir šī procesa turpinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs atkal saskaramies ar kārtējo gadījumu saistībā ar Dienvidslāvijas sadalīšanas procesu un kas no tā palicis pāri. Šoreiz ir Melnkalnes kārta. Uzspiežot Dienvidslāvijai stingri ierobežojošus ekonomiskos un finanšu pasākumus, kuros piedalījās arī Starptautiskais Valūtas fonds un Pasaules Banka, NATO un ES vadošās dalībvalstis atbalstīja etnisku dalīšanos, kas beidzās ar karu un pārsteidzīgu jaunu „suverēnu valstu” izveidošanu.

Melnkalnes perspektīvā integrēšana ES ir šī procesa turpinājums un uzbrukums sociālisma laika sasniegumiem ar nodomu apmierināt ekonomisku un finanšu interešu grupu vēlmes, ekspluatējot darbaspēku, izvēršot tirgus attīstību un pārņemot šo valstu ģeostratēģiskos reģionus un dabas resursus.

Šobrīd solījumi ir grandiozi. ES pievilina ar tā saukto miljonus euro vērto „palīdzību” un attīstību. Tomēr, cik tas izmaksās un kad tas sasniegs galamērķi, ja vispār sasniegs?

Mums ir 25gadus ilga pieredze ar Portugāles kapitālistu integrēšanu ES, kas parāda, ka solītais progress nekad netiek sasniegts. Tas, kas ir panākts, ir ražošanas un darbavietu iznīcināšana, strādnieku ekspluatēšana, valsts pakalpojumu iznīcināšana, iedzīvošanās parādos un atkarība no ārvalstu labvēlības. Tāpēc šis process dara mūs bažīgus.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības paplašināšanās process turpinās tikai pēc ģeogrāfiskā izdevīguma principa, un, kā agrāk esmu minējis Parlamentā, Padome rīkojas pārsteidzīgi, piešķirot kandidātvalsts statusu valstīm, pirms tā ir pārliecinājusies, ka ir sasniegti demokrātiski kvalitātes standarti, kas vismaz aptuveni atbilst vispārpieņemtajam līmenim. Korupcija, kontrabanda, organizētā noziedzība un pārkāpumi attiecībā uz preses brīvību ir tikai daži no faktoriem, kas liek domāt, ka Melnkalnei vēl tāls ceļš ejams līdz Eiropas līmenim. Tie ir pietiekoši nopietni iemesli, lai neatbalstītu šo rezolūciju, kas ieskicē galvenās vadlīnijas, Eiropai nākotnē apvienojoties ar Balkāniem, neatkarīgi no reģiona jau tā skaidri pamanāmajām problēmām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. (CS) Lēmums piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu galvenokārt bija politisks. Iespējams, ka Melnkalnei uz to būtu vajadzējis gaidīt ilgāk, ja vien šis jautājums tajā pašā laikā netiktu izskatīts Albānijas sakarā. Neapšaubāmi šis salīdzinājums ir par labu Melnkalnei. Tomēr ir problēmas, kas Melnkalnes sakarā gada pārskatos parādās atkal un atkal, arī Komisijas paziņojumos redzam apstiprinājumu tam, ka politizācija valsts birokrātijas, tiesu neatkarības, organizētās noziedzības un vides jomā šobrīd ir „ierastas parādības.” Cīņā pret plaši izplatīto korupciju netiek manīts ievērojams progress. Tam nedrīkstētu pievērst nepietiekamu uzmanību. Šajā situācijā piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu, nenosakot konkrētu termiņu pievienošanās sarunu sākšanai, ir labs risinājums. Līdzīgu pieeju 2005. gadā Eiropas Savienība piemēroja attiecībā uz Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Atšķirība ir tā, ka, lai pārvarētu barjeru, kas traucē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai, ir nepieciešama divu valstu vienošanās. Turpretī Melnkalnes liktenis ir tikai pašas valsts ziņā. Pieņemu, ka šī situācija tika paskaidrota nesenajās sarunās starp Herman van Rompuy, José Manuel Barroso un Jerzy Buzek, un jauno Melnkalnes līderi, pasaules jaunāko premjerministru, Igor Lukšić. Neviens negrib, lai viņu pārāk ilgi vazā aiz deguna. Tas attiecas arī uz valsti, kas, neraugoties uz to, ka tā nav Eiropas Savienībā, jau daudzus gadus lieto euro kā savu nacionālo valūtu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo Melnkalnes valdība un opozīcijas partijas vienprātīgi atzīst Eiropas integrāciju un uzskata to par svarīgu prioritāti, līdz ar to kopš valsts neatkarības iegūšanas ir sasniegts ievērojams progress reformu īstenošanā. Es atzinīgi vērtēju to, ka Melnkalnei ir piešķirts Eiropas Savienības kandidātvalsts statuss un tās iedzīvotājiem Šengenas zonā ir nodrošināta iespēja pārvietoties bez vīzas (pilnīga vīzu režīma atvieglošana). Novērtēju arī to, ka valsts tiesiskās un konstitucionālās sistēmas izveide ir gandrīz pabeigta un ar labiem panākumiem ir noritējusi svarīgu tiesību aktu pieņemšana korupcijas apkarošanas un tiesu reformas jomā. Tomēr joprojām pastāv nepieciešamība turpināt valsts pārvaldes reformu, palielināt cilvēkresursus pašvaldībās un cīnīties pret organizēto noziedzību, noziedzīgi iegūto līdzekļu legalizāciju un kontrabandu. Plašsaziņas līdzekļu darbā nedrīkstētu notikt politiska iejaukšanās, tāpat būtu jāgarantē regulatīvo iestāžu neatkarība.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par rezolūciju, kas veicina Melnkalnes integrāciju Eiropas sistēmā, jo mēs visi esam liecinieki tam, ka šī valsts ir guvusi vērā ņemamus panākumus, ieviešot atbilstošus procesus un instrumentus.

Šie ir nozīmīgi soļi, kas jāveic ne vien tāpēc, lai iestātos ES, bet arī lai sniegtu valstij tiesu sistēmas, pilsonisko un sociālo struktūru, kam jāattīstās saskaņā ar noteikumiem un sekmējot kopējo dažādu pārvaldes līmeņu izaugsmi.

Melnkalne jau ir sākusi nozīmīgu reformu īstenošanu, kas tiek veiktas pareizajā virzienā un ietver pārvaldes struktūras izveidi, kas spētu efektīvi izmantot struktūrfondus, sniedzot valstij ievērojamu ieguvumu.

Pirms ļoti gaidīto sarunu sākšanas daudzi Parlamenta locekļi un es ceram Melnkalnes iedzīvotājiem izveidot ilgtspējīgu vidi, kurā nebūtu korupcijas un kurā kūsātu dažādas ierosmes demokrātiskai izaugsmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, lai izteiktu atzinību Melnkalnes paveiktajam ceļā uz Eiropas integrāciju un uzsvērtu citus mērķus, kas būtu sasniedzami, lai nestu labumu valsts iedzīvotājiem. Kad rezolūcija atradās Ārlietu komitejā, es ierosināju grozījumus saistībā ar tiesību sistēmas efektivitātes un paredzamības uzlabojumiem. Visu tiesas spriedumu publicēšanai un tiesu prakses vienādošanai ir jābūt prioritārai, lai nodrošinātu sabiedrības paļāvību un tiesiskās sistēmas paredzamību. Ir jāpalielina arī finansējuma apjoms tiesām, lai tās strādātu ātri un efektīvi, tāpat nepieciešama arī saskaņota tiesnešu apmācība. Ir jānovērtē ES fondu izlietotā finansējuma efektivitāte tiesību reformu un korupcijas apkarošanas jomā. Visas valsts līmenī ir svarīgi nodrošināt tiesiskumu, lai panāktu politisko un demokrātisko attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kas atzinīgi novērtē kopējo vienprātību un augsto prioritāti, ko Eiropas integrācijai ir piešķīrusi Melnkalnes valdība un opozīcijas partijas, kā rezultātā kopš valsts neatkarības iegūšanas ir panākts labs progress reformu procesā; atzinīgi vērtē jauno politisko vadību Podgoricā un mudina jauno valdību turpināt Melnkalnes integrācijas procesu Eiropā un paātrināt reformas, lai izpildītu Kopenhāgenas kritērijus. Ziņojums arī atzinīgi vērtē Eiropadomes 2010. gada 17. decembra lēmumu piešķirt Melnkalnei Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu, tomēr pauž nožēlu par kandidātvalsts statusa nodalīšanu no tiesībām sākt sarunas un uzsver, ka lēmumu tās sākt nedrīkstētu nepienācīgi vai neargumentēti atlikt; sagaida, ka sarunas sāksies ne vēlāk kā pēc Komisijas 2011. gada progresa ziņojuma publicēšanas, ja Melnkalne būs panākusi labu progresu, pildot Komisijas noteiktos kritērijus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šī rezolūcija atbalsta Melnkalnes iedzīvotāju pakļaušanu Kopenhāgenas kritērijiem un paātrinātu privatizāciju. Savienība ir kļuvusi par agresīvu un pretenciozu liberālo doktrīnu. Es nevēlos būt ar to saistīts. Balsošu pret to.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Būdama ES kandidātvalsts, Melnkalne, demonstrējot savu līderu mērķtiecību un veicot pārmaiņas, lai pietuvinātu valsti Eiropas līmenim, īpaši tādās jomās kā demokrātija, cilvēktiesības un tiesiskuma ievērošana, ir parādījusi savu apņemšanos turpināt savu ceļu uz Eiropu. Tomēr, neraugoties uz sasniegto progresu, Melnkalnei ir jāturpina darbs, lai tā būtu gatava pievienoties Eiropas Savienībai. Es ceru, ka šī apņemšanās arī turpmāk būs rezultatīva un pievienošanās ES kļūs iespējama, ļaujot Melnkalnei sniegt tās iedzīvotājiem labākus dzīves apstākļus un uzlabot varas iestāžu darbību, lai Melnkalne kļūtu par ievērojami labāku valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es atbalstu sarunu sākšanu par Melnkalnes pievienošanos ES, jo principā esmu par paplašināšanos. Tomēr es nevarēju balsot par šo rezolūciju tāpēc, ka Komisija pieprasa Melnkalnei veikt virkni reformu, kas atbilst ES neoliberālajām politiskajām nostādnēm, piemēram, valsts sektora privatizāciju un izglītības pielāgošanu Boloņas reformu procesam. Ņemot vērā visus augstākminētos iemeslus, es nebalsoju par ziņojumu, drīzāk — atturējos.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Kopš neatkarības iegūšanas 2006. gadā Melnkalne ir skaidri paudusi savu vēlmi pievienoties Eiropas Savienībai: 2006. gadā oficiāli tika ieviests euro un no 2010. gada 1. maija ir stājies spēkā Stabilizācijas un asociācijas nolīgums (SAA). Melnkalnes pievienošanās Savienībai nodrošinās valstij lielāku politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti un uzlabos stabilitāti Balkānu reģionā. Es patiešām atzinīgi vērtēju Melnkalnes centienus kļūt par konstruktīvu partneri reģionālās sadarbības jomā, kam lielā mērā jāpateicas ar kaimiņvalstīm noslēgtajiem reģionālajiem nolīgumiem atpakaļuzņemšanas un izdošanas jomās, kā arī jautājumos, kas skar tiesu un policiju. Miera un stabilitātes nostiprināšana nāks par labu ne vien reģionam, bet arī visai Eiropai kopumā.

Tāpēc es aicinu pēc iespējas ātrāk sākt sarunas par uzņemšanu, īpaši tāpēc, ka Eiropadome 2010.gada beigās Melnkalnei ir piešķīrusi kandidātvalsts statusu. Melnkalnes centieni izpildīt pievienošanās kritērijus norit veiksmīgi, lai arī vēl ir jāsper nozīmīgi soļi, īpaši korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanas, informācijas brīvības un dzimumu līdztiesības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Lai gan Ārlietu komiteja atzinīgi vērtē Eiropadomes lēmumu piešķirt Melnkalnei kandidātvalsts statusu, tomēr joprojām saglabājas tādas nopietnas problēmas kā korupcijas izplatība daudzās jomās, jo īpaši celtniecībā, privatizācijā un publiskā iepirkuma jomā. Problēmas ir arī saistībā ar minoritātēm un mazāk aizsargātajām grupām. Būtu pareizi uzraudzīt Parlamenta ieteikumu īstenošanu Melnkalnē. Ja šie ieteikumi tiks ņemti vērā, tad ticu, ka Melnkalnes pievienošanās ES tai var nākt tikai par labu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Nemainīgi pastāv spriedze, kas neļauj savienot cilvēktiesību ievērošanu ar citām valsts interesēm (iespējams, militāra vai ekonomiska rakstura). Pat Savienotās Valstis un Eiropas Savienība mēdz dažkārt neievērot šo trauslo robežu, kā to rāda pilsoņu brīvības un informācijas aizsardzības pārkāpumi, cīnoties pret terorismu. Tāpēc ES būtu stingrāk un vienotāk jāiestājas par cilvēktiesību ievērošanu Eiropas Savienībā un ārpus tās. Ārpus Savienības es īpaši vēršu uzmanību uz kristiešu minoritātēm islāma valstīs un Āzijā. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski.(PL) Šodien Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Melnkalnes integrācijas procesu Eiropā. Jau 2003. gadā Atēnās tika apstiprināta Rietumbalkānu valstu nākotne saistība ar ES, tāpēc Parlaments izteica cerību sākt sarunas par pievienošanos līdz šī gada beigām. Šajā rezolūcijā uzmanība ir vērsta uz ievērojamo Melnkalnes politiskā un sociālā stāvokļa uzlabošanos, kā arī Melnkalnes pozitīvo pieeju Eiropas integrācijas procesam.

Diemžēl Melnkalne vēl nav atrisinājusi korupcijas un organizētās noziedzības problēmu. Manuprāt, ļoti nozīmīga problēma ir dažādu etnisko grupu un sieviešu diskriminācija, kas ir maz pārstāvētas lēmumu pieņemšanas procesos un valsts pārvaldē. Pozitīvi vērtējama ir arī valsts cīņa pret cenzūru un tās centieni nodrošināt vārda brīvību. Tomēr joprojām tiek ziņots par uzbrukumiem žurnālistiem un sabiedrības aktīvistiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Integrācija ES ir galvenais Melnkalnes attīstības dzinējspēks. Pēdējos 12 mēnešos šī valsts ir daudz paveikusi, veiksmīgi īstenojot strukturālās un ekonomiskās reformas, efektīvi cīnoties pret korupciju un organizēto noziedzību. Melnkalnē mierīgi līdzās dzīvo dažādas etniskās minoritātes, un valsts veiksmīgi veido labas attiecības ar kaimiņvalstīm. Tāpēc ES un Melnkalne ir noslēgušas Stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā precīzi norāda uz nākamajām reformām, kas Melnkalnei jāveic. Ir jāpanāk ievērojams progress tiesiskuma nodrošināšanā, jāturpina īstenot pārvaldes reformas, jāuzlabo civildienesta ierēdņu darbībspēja, jāveic grozījumi vēlēšanu likumā un jāstiprina pilsoniskā sabiedrība un plašsaziņas līdzekļu neatkarība. Ir svarīgi, lai valsts saglabātu sasniegto progresu un turpinātu sākto darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Melnkalne par vienu no oficiālajām Eiropas Savienības kandidātvalstīm kļuva 2010. gada decembrī, taču datums sarunu sākšanai vēl nav noteikts. Es atbalstu rezolūcijas nostādni, kurā tiek izteikta atzinība Melnkalnes valdībai par to, ka ar reformām saistītajam integrācijas procesam ir noteikta prioritāte un ka, neraugoties uz problēmām, kas vēl jārisina, tā izsaka cerību sākt sarunas gada laikā. Melnkalne atrodas vispiemērotākajā sociāli politiskajā situācijā, lai tuvinātu Balkānu reģionu Eiropas Savienībai. Tāpēc es balsoju par rezolūciju, jo uzskatu, ka tas, lai Melnkalne un citas Balkānu valstis pievienotos ES, ir fundamentāli un stratēģiski nozīmīgi Eiropai, lai nodrošinātu paša reģiona, tā attīstības un piedāvāto resursu stabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es novērtēju Melnkalnes paveikto, īpaši tiesu sistēmas reformas, cīņu pret korupciju un dažāda veida diskrimināciju, taču vēlos uzsvērt, ka šis darbs ir jāturpina un jāveic vēl intensīvāk. Turklāt ir daudzi jautājumi, kam būtu jāpievērš pastiprināta uzmanība. Es sevišķi gribētu uzsvērt ekonomiskās problēmas un jaunas strukturālās reformas, pēc kurām nepieciešamību radīja finanšu krīze un kas jāveic, neraugoties uz sekmīgi īstenotajām pārmaiņām tautsaimniecībā. Par šo tēmu es vēlētos izteikt vēl pēdējo piezīmi, ko uzskatu par ļoti būtisku: nepieciešamība uzlabot Parlamenta sagatavoto tiesību aktu kvalitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Kopumā ziņojums ir labs un līdzsvarots. Tas aptver visas nozīmīgās politikas jomas. Melnkalne, kas par kandidātvalsti kļuva 2010. gada decembrī, joprojām gaida sarunu sākšanu. Ziņojuma 2. punkts kritizē šo faktu, tas „pauž nožēlu par kandidātvalsts statusa nodalīšanu no tiesībām sākt sarunas un uzsver, ka lēmumu tās sākt nedrīkstētu nepienācīgi vai neargumentēti atlikt.” Ziņojuma sagatavotājs sagaida, ka sarunas tiks sāktas pēc 2011. gada progresa ziņojuma publicēšanas. Interesanti ierosinājumi ir izteikti par IPA (5. punkts), korupciju (8. punkts), informācijas brīvību (10. punkts), organizēto noziedzību (14. punkts) un diskriminācijas novēršanu (17.-22. punkts). Vairāki ziņojuma punkti ir veltīti diskriminācijas novēršanai un skar tādus būtiskus jautājumus kā romi, aškali, ēģiptieši (17. un 22. punkts), homoseksuāļi, biseksuāļi un transpersonas (17. punkts), sievietes un vardarbība ģimenē (17.-19. punkts), etniskie jautājumi (21. punkts) un pilsoniska sabiedrība (5., 10., 23., 24. un 32. punkts). Kopumā ziņojumā ir ļoti pozitīvi vērtēta pilsoniskās sabiedrības organizāciju loma, tām ir veltīti vairāki punkti. Nozīmīgākie ir ziņojuma 23., 24. un 32. punkti.

Šie ziņojuma punkti „vēlreiz atgādina, ka aktīvām un neatkarīgām pilsoniskās sabiedrības organizācijām demokrātijā ir liela nozīme” un „mudina Melnkalnes valdību uz ciešu sadarbību un sistemātisku dialogu ar NVO.”

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Kopš 2010. gada 17. decembra, kad Melnkalne oficiāli kļuvusi par kandidātvalsti uzņemšanai Eiropas Savienībā, valsts valdība ir sākusi reformas, kas var paātrināt Eiropas integrācijas procesu.

Vairākām problēmām joprojām ir nepieciešams risinājums, tādām kā vēlēšanu reforma, valsts pārvaldes un tiesu sistēmas reforma, bet ziņojums skaidri norāda, ka Melnkalne progresē. Itālija pilnībā atbalsta Eiropas cerības attiecībā uz šo valsti, jo tā uzskata, ka Melnkalnes un Rietumbalkānu uzņemšana atbilst galvenajām ES interesēm – tā veicina stabilitāti, reģionālo sadarbību un mūsu kontinentam svarīgu ģeogrāfisku reģionu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, kura paredz, ka Melnkalne iegūs Eiropas Savienības kandidātvalsts statusu. Tā arīdzan uzver vienlīdzības un korupcijas jautājumu aktualitāti Melnkalnē un aicina piemērot pasākumus, lai risinātu šīs problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, jo ziņojums skaidri norāda, ka kopš neatkarības iegūšanas 2006. gadā Melnkalne ir sasniegusi ievērojamu progresu iekšējo reformu jomā. Tomēr mums nevajadzētu nepietiekami novērtēt faktu, ka šajā valstī joprojām ir nopietnas problēmas korupcijas, organizētās noziedzības, vārda brīvības un diskriminācijas jomā. Lai gan tajā pašā laikā ziņojums paskaidro, ka Melnkalnes valdība ir gatava efektīvai problēmu risināšanai un ir piemērojusi virkni atbilstošu pasākumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par rezolūciju, jo uzskatu, ka Eiropas integrācijas process Melnkalnes kontekstā atbilst Eiropas Savienības būtiskām stratēģiskām interesēm, proti, veicinot un tiecoties nodrošināt stabilitāti un attīstību mūsu kontinentam ģeogrāfiski nozīmīgos reģionos. Tajā pašā laikā šī pievienošanās varētu stiprināt korupcijas apkarošanu Balkānu reģionā. Kā arī jāuzsver, ka, pietuvinot Balkānu valstis Savienībai, Melnkalne ir parādījusi spēcīgu valstisku vienprātību, atbalstot Eiropas perspektīvas un demonstrējot pārdomātu un samierniecisku attieksmi pret kaimiņvalstīm.

 
  
  

Ziņojums: Lívia Járóka (A7-0043/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropas integrācijas vērtības prasa, lai ES nebūtu aizspriedumu un diskriminācijas, lai tiktu ievērotas cilvēktiesības. Šo diskrimināciju saasina pašreizējā ekonomiskā krīze, un romu iedzīvotāju integrācija būtu jāuztver kā Eiropas institūciju, dalībvalstu un reģionu kopīga atbildība, izmantojot visus resursus, kas šīs situācijas risināšanai ir pieejami ES.

Komisijai šai procesā vajadzētu būt vadošajai lomai, īpaši pievēršot uzmanību tehniskās palīdzības pieprasījumiem un galvenokārt iesniedzot stratēģiju, kura romu iedzīvotājiem kā prioritārās jomas paredz aizsargāt cilvēktiesības, tiesības uz izglītību un apmācību, kultūru, darbu, sportu, piemērotu mājokli, veselības aprūpi un labāku sanitāriju. Turklāt jāveic pasākumi, lai palielinātu romu politisko un pilsonisko līdzdalību, sākot ar jaunākajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE) , rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai. Romi ir Eiropas lielākā etniskā minoritāte, bet viņi ir arī ļoti izolēti un tādēļ gandrīz pilnībā nodalīti no valstu ekonomikas. Es piekrītu referentes viedoklim, ka romu integrācijā ir nepieciešams ieguldījums, jo ir lētāk integrēt romus nekā uzturēt viņu standartam neatbilstošos sociāli ekonomiskos apstākļus. Vēl kāda dimensija, kuru es vēlētos uzsvērt, ir fakts, ka vispārējā romu integrācija būtībā ir cilvēktiesību jautājums. Nozīmīga Eiropas romu daļa saskaras ar tādiem standartiem neatbilstošiem apstākļiem – gandrīz pilnībā nodalīti no ekonomikas, kā rezultātā viņiem tiek liegtas pamata cilvēktiesības – ka sociālās integrācijas veicināšanu nevar uzskatīt kā daļu no vispārējās politikas labošanas, bet gan tā jāveic kā vienas no lielākajām nepilnībām apvienošana konstitucionālo tiesību un cilvēktiesību īstenošanā Eiropā. Apstiprinot šo stratēģiju, Eiropas Parlaments ir veicis pirmo soli romu sociālās un ekonomiskās integrācijas veicināšanas virzienā, un tagad Padomei un Komisijai jāveic vajadzīgās darbības, lai nodrošinātu šīs stratēģijas veiksmīgu īstenošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE) , rakstiski.(FR) Eiropas Savienībā dzīvo apmēram 10-12 miljoni romu. Daudzi cieš no diskriminācijas un sociālās atstumtības. Viņi lielākoties ir Eiropas pilsoņi, un ES ir jāievieš stratēģija par viņu integrāciju. Tādēļ es balsoju par šo tekstu. Tas paredz rīcības plānu, balstoties uz vienlīdzības pamatvērtībām, piekļuvi tiesībām, nedriskriminēšanu un dzimumu līdztiesību, izmantojot struktūrfondus, kuri ir jau pieejami.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D) , rakstiski. (LT) Romu situācija ES ir diezgan sarežģīta. Liela daļa Eiropas 10-12 miljonu romu ir cietusi no sistemātiskas diskriminācijas un tādēļ cīnās pret sociālās, kultūras un ekonomiskās atstumtības neciešamu pakāpi, kā arī pret cilvēktiesību pārkāpumiem. Turklāt būtiska daļa romu kopienas dzīvo reģionos, kuri ir starp ekonomiski un sociāli vismazāk attīstītajiem Savienībā, un tādēļ romu bērniem bieži nav piekļuves izglītības un apmācības sistēmām, kas vēlāk izraisa viņu diskrimināciju darba tirgū un attur viņus no integrēšanās sabiedrībā. ES ir izveidojusi virkni noderīgu rīku, mehānismu un fondu, lai veicinātu romu integrāciju, bet tie ir izkaisīti pa dažādām politikas jomām, tādēļ to efekts un labums paliek ierobežots. Es piekrītu, ka dalībvalstīm ir jāuzlabo ES stratēģijas romu integrācijai īstenošana un jānodrošina visu saistīto direktīvu un ES tiesību aktu pilnīga transponēšana un piemērošana, tādējādi novēršot romu segregāciju un diskrimināciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE) , rakstiski. (PT) Eiropas Cilvēktiesību harta aizliedz diskrimināciju dzimuma, rases, ādas krāsas vai etniskās, vai sociālās izcelsmes, ģenētisko īpatnību, valodas, reliģijas vai pārliecības, politisko vai citu uzskatu dēļ, diskrimināciju saistībā ar piederību pie nacionālās minoritātes, diskrimināciju turības, izcelsmes, invaliditātes, vecuma vai dzimumorientācijas, kā arī valstiskās piederības dēļ. Eiropā ir apmēram 10-12 miljoni romu, lielākā daļa no tiem Eiropas pilsoņi, kuri cieš no sistemātiskas diskriminācijas un kuri ir neiecietības upuri. Romu iedzīvotāju integrācija ir visu dalībvalstu un Eiropas institūciju atbildība.

Šis ziņojums mudina dalībvalstis sadarboties ar Eiropas Savienību un romu kopienas pārstāvjiem, lai izstrādātu integrētas politikas, izmantojot Eiropas Savienībā pieejamos resursus pastāvošajos struktūrfondos, lai atbalstītu romu kopienas integrāciju, jo ir lētāk integrēt romus nekā uzturēt viņu nedrošos sociāli ekonomiskos apstākļus. Romu kopienu harmoniska integrācija nozīmē, ka piedalās visi: paši romi un viņus uzņemošā kopiena. Šā iemesla dēļ es atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE) , rakstiski.(FR) Járóka kundzes ziņojuma pieņemšana ar ļoti lielu vairākumu ir papildu politisks signāls, kurš apstiprina, ka Eiropas Savienība apzinās savu atbildību pret šo etnisko minoritāti, kura ir vislielākā Eiropā, kā arī visvairāk vajātā. Ziņojums uzsver prioritāšu jomas, kurām jābūt raksturotām stratēģijā, kā, piemēram, cīņa par to, lai tiktu ievērotas romu tautas pamattiesības. Stratēģijai jābūt koncentrētai uz izglītību, bet tai arī jānovērš galēja marginalizācija un jāizvairās no nevienlīdzības pieaugšanas. Visbeidzot stratēģijai jāievieš inovatīvi veidi, kā nodrošināt īstu piekļuvi darba tirgum un veselīgiem mājokļiem par pieejamu samaksu.

Kā minēts ziņojumā, šobrīd pastāvošā problēma ir nodrošināt, lai ES līdzekļi tiktu pilnībā izlietoti un izmantoti tādā veidā, kas nestu labumu romu tautai. Patiešām rīki ir pieejami, bet tos izmanto ļoti slikti.

Romu integrēšana ir Eiropas jautājums. Šobrīd Eiropas Komisijas uzdevums ir izstrādāt galīgos priekšlikumus, pamatojoties uz mūsu šīs dienas balsojumu. Ievērojot subsidiaritātes principu, Savienībai pilnībā jāpilda sava vadošā spēka loma un jāapvieno iesaistītās puses visos līmeņos, lai palielinātu ES līdzekļu sniegtā labuma efektu un beidzot padarītu romus par pilntiesīgiem Eiropas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD) , rakstiski. (IT) Pamatā ziņojums par romu integrēšanu neņem vērā sarežģījumus, kādi bijuši romu sociālajā integrēšanā, ja ņem vērā faktu, ka bieži pati romu kopiena ir tā, kas nevēlas integrēties mūsu valstu sociālajā struktūrā.

Tas ir kultūras faktors, kuru nevar ne noliegt, ne ignorēt – romiem ir viņu pašu tradīcijas un ierastie dzīves veidi, kas rada grūtības integrēt viņus sociālajās vidēs, ko raksturo procesi, dzīves veidi un paradumi, kuri ļoti atšķiras no tiem, kādi ir viņiem pašiem. Tādēļ paliek fakts, ka jebkurā romu integrācijas politikā būs jārēķinās ar šķērsli – viņu patieso vēlmi vai gatavību integrēties.

Pilnībā novēršoties no socioloģiskiem apsvērumiem, man ir jāatgādina, ka, pastāvot šādiem sarežģījumiem, ziņojumos par romu kopienām piedāvātās politikas prasīs milzīgus ES un dalībvalstu līdzekļu maksājumus, beigās nesasniedzot vēlamo rezultātu. Nemaļot vārdus, tas ir tas, kas notika līdz šim, un nav pamats uzskatīt, ka situācija no šā brīža turpmāk mainīsies. Tādēļ es esmu balsojis pret ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D) , rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Eiropā dzīvojošiem romiem ir vajadzīgs Eiropas Savienības (ES) atbalsts. ES stratēģija romu integrācijai piedāvā noteikt obligātos minimālos standartus izglītībai, nodarbinātībai, mājokļiem un veselības aprūpei. Tomēr nozīmīga daļa Eiropas romu saskaras ar šādiem standartiem neatbilstošiem apstākļiem, esot gandrīz pilnībā nodalītiem no ekonomikas, kā rezultātā viņiem tiek liegtas pamata cilvēktiesības. Tādēļ Eiropas Parlamenta piedāvātā stratēģija piešķir prioritāti romu nodarbinātībai un izglītības, mājokļu un sociālās drošības uzlabošanai. Ir svarīgi nodrošināt, lai tiktu izbeigta romu bērnu segregācija skolās un klasēs. Ir arī ļoti svarīgi veicināt romus iesaistīties visās sabiedriskās un politiskās dzīves jomās un piedalīties nevalstisko organizāciju darbā. Lai īstenotu stratēģiju par romu integrāciju, ir nepieciešams, lai stratēģija galvenokārt būtu ES iekšējā stratēģija, un vispārīgā uzraudzība pār prioritārajām jomām un mērķiem notiktu Kopienas iestādēs, sagatavojot ikgadējo ziņojumu par stratēģijas progresu un rezultātu izvērtējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE) , rakstiski. (RO) 10-12 miljoniem romu vajadzētu baudīt ES līmeņa minimālos standartus tādējādi, ka viņi var piekļūt darbam un izglītībai. Eiropas Parlamenta rezolūcija, kura cenšas ietekmēt nākotnes stratēģiju par romu integrāciju, piedāvā labāku pamattiesību aizsardzību, kā arī palielinātu ES finansējumu. Rumānija ļoti labi saprot gan sarežģījumus, gan arī šīs minoritātes kūtrumu. Eiropas Savienībai vajadzētu apzināties, ka šai etniskajā grupā pastāv ļoti augsta pretestības pakāpe pret izmaiņām, tai skaitā pret sociālo integrāciju. Romi gadsimtiem ilgi ir bijuši diskriminācijas upuri, bet tai pašā laikā arī pašatstumtības upuri. Šāds vērtējums ir ļoti taisnīgs, bet ir jāsaprot, ka ļoti bieži risinājumi, ar kādiem mēs nākam klajā, romiem nav adekvāti vai viņi tos nesaprot.

Turpmākajai ES stratēģijai par romu minoritāti, pat par spīti vecāku pretestībai, acīmredzot jāuzsver pamattiesību ievērošana un veicināšana uz darbu, mājokli, veselību un īpaši izglītību. Tomēr neviens nevar vēlēties, lai izmaiņas notiktu ātri. Iespējams, būs jānomainās vairākām paaudzēm, kamēr šī minoritāte pieņems sociālās līdzāspastāvēšanas konkrētas normas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE) , rakstiski. (CS) Lai izstrādātu jebkādu saprātīgu stratēģiju par romu integrāciju, pamata priekšnoteikums ir savākt un sniegt datus par romu sociālekonomisko situāciju (galvenokārt par izglītību, veselību, mājokļiem un nodarbinātību). Tādēļ gan dalībvalstīm, gan starptautiskajām organizācijām (Starptautiskā Migrācijas organizācija un ESAO) vajadzētu koncentrēties uz šiem jautājumiem detalizētāk un palīdzēt noteikt konkrētus mērķus, kas saistīti, piemēram, ar to romu kopienas procentuālo daļu, kura ieguvusi vidējo un augstāko izglītību vai kura ir nodarbināta civildienestā, vai pārstāvēta dažādās sociālās un politiskās dzīves jomās. Tad Komisijas pārziņā paliek izklāstīt skaidru un realizējamu ES stratēģiju romu integrācijai, pamatojoties uz šiem datiem. Mēs varētu apsvērt kohēzijas politikas ietvaros ieviest prēmijas par paveikto attiecībā uz ES stratēģiju par romu minoritāti. Jebkurā gadījumā pastāv nepieciešamība izstrādāt efektīvākas metodes, kā uzraudzīt tādu ES resursu izlietojumu, kuri īpaši paredzēti pilsoņu marginālajām grupām.

Romu integrācijas interesēs, iespējams, ir arī nepieciešams izmantot finansējuma iespējas, ko sniedz programma PROGRESS, mūžizglītības programma, kultūras programma (2007.–2013.) un sabiedrības veselības programma (2008.–2013.). Šai kontekstā Komisijai vajadzētu nodrošināt Eiropas Parlamentu ar to romiem labumu sniedzošo projektu sarakstu, kuri ir finansēti kopš 2000. gada, un izklāstīt ar šiem projektiem sasniegtos rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE) , rakstiski. (PT) Es priecājos par apņemšanos, ko ir demonstrējusi ES, izveidojot saistošus standartus, kuri garantē romu kopienai piekļuvi izglītībai, nodarbinātībai, mājokļiem un veselības aprūpei. Šī iniciatīva attiecas ne tikai uz cilvēciskām vērtībām, kas raksturīgas etnisko minoritāšu sociālai integrācijai, bet arī uz ekonomisko progresu, ko stimulē bezdarba samazināšanās. Es piekrītu šai integrācijas stratēģijā piedāvātajiem pasākumiem, īpaši cīņai pret nedeklarētu darbu un romu skolotāju skaita palielināšanai. Ir svarīgi, lai pati kopiena tiktu iekļauta integrācijas procesā, lai nodrošinātu ilgtspējīgu attīstību, no otras puses, veicinot vēlmi ieņemt pozitīvu lomu sabiedrībā tā vietā, lai uzspiestu to. Šis process būtu jākoncentrē arī uz visu veidu pamattiesību pārkāpumiem, īpašu uzmanību veltot sociālajai atstumtībai un diskriminācijai sabiedriskajā dzīvē.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D) , rakstiski.(FR) Romu integrācijas jautājums ir galvenā problēma, kas Eiropas Savienībai jāuzņemas. Šis ziņojums atbilst pareizajam virzienam, jo tas parāda Eiropas Parlamenta vēlmi pilnībā dot savu ieguldījumu šai jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D) , rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, jo 10-12 miljoniem Eiropas romu vajadzētu gūt labumu no ES līmeņa obligātiem minimālajiem standartiem, lai uzlabotu viņu piekļuvi nodarbinātībai, izglītībai, mājokļiem un veselības aprūpei. Rezolūcija, kura cenšas ietekmēt topošo Komisijas stratēģiju romu integrācijai, aicina arī labāk aizsargāt pamattiesības un izmantot ES finansējumu. Es ceru, ka ES valdības tagad atsaucas uz šo stingro vēstījumu no Parlamenta.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. (PT) Es atbalstu referenti Járóka kundzi, kad viņa aizstāv saskaņotu ES politiku, kas papildina pastāvošos tiesību aktus, lai veicinātu to Eiropas pilsoņu integrāciju, kuri pieder pie romu etniskās grupas – pēc Padomes aprēķiniem to skaits svārstās no 10 līdz 16 miljoniem – kura paredz pret rasismu un diskrimināciju vērstu pasākumu pieņemšanu. Jānodrošina arī šīs politikas īstenošana un pareiza piemērošana. Tomēr ir jāpieņem arī pasākumi, lai reaģētu uz romu īpašām vajadzībām un lai veicinātu viņu sociālekonomisko integrāciju, kā, piemēram, tiesības uz darbu, mājokli, izglītību, veselības aprūpi un citas.

Papildus romu integrācijas humanitārajam aspektam tai vajadzētu arī radīt iespēju palielināt darbaspēku, lai atbalstītu sociālās apdrošināšanas sistēmu un samazinātu sociālos un veselības aprūpes pabalstus, ko valsts nodrošina tiem, kuri dzīvo nabadzībā, nemaz nerunājot par iespējamību, ka var samazināties noziedzības līmenis. Integrācijā būtu jāņem vērā bērnu aizsardzība un jāievēro likumi. Kopējai Eiropas problēmai ir vajadzīgs kopīgs Eiropas risinājums, izmantojot integrētu un vairāku nozaru pieeju, kas rada iespēju sniegt palīdzību un īpaši iejaukties vismazāk attīstītajos apgabalos un tādos apgabalos, kuros ir vissmagākie strukturālie trūkumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE) , rakstiski.(FR) Mēs tikko esam pieņēmuši ar lielu vairākumu ES stratēģiju romu integrācijai. Tas ir spēcīgs politisks signāls, kurš apstiprina, ka Eiropas Savienība apzinās savu atbildību pret šo minoritāti, kura ir vislielākā Eiropā, kā arī visvairāk vajātā. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir tiešā veidā jārisina jautājums par apkaunojošo segregāciju, no kuras cieš romi. Šis ziņojums uzsver, cik svarīgi ir ievērot romu pamattiesības, īpaši piekļuvi izglītībai. Lai izvairītos no marginalizācijas riska, ir arī svarīgi īstenot inovatīvas politikas par īstu piekļuvi nodarbinātībai un veicināt šos cilvēkus, kuru lielajam vairumam ir pastāvīga dzīvesvieta, piekļūt atbilstošam mājoklim par pieejamu cenu. ES finansējums ir pieejams. Tas ir jāizmanto tādā veidā, kas sniegs labumu romiem. Šobrīd Eiropas Komisijas uzdevums ir izstrādāt galīgos noteikumus, pamatojoties uz priekšlikumiem šai ziņojumā, saskaņā ar subsidiaritātes principu un ar vienu mērķi – nodrošināt, lai romi kļūtu par pilntiesīgiem Eiropas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Karima Delli (Verts/ALE) , rakstiski.(FR) Parlaments ir pieņēmis labu tekstu. Tas uzsver Eiropas lomu, lai nodrošinātu romu sociālo integrāciju Eiropas Savienībā, piemērojot šo stratēģiju vietējā līmenī. Ziņojumā uzsvērts, ka stratēģija romiem ir iespējama vienīgi ar kopienas pārstāvju sadarbību – īsumā, mums ir jāstrādā „ar”, pirms mēs sākam strādāt „priekš”. Tādēļ romi būtu jāiesaista jebkuru lēmumu pieņemšanā.

Tekstā uzsvērti grūtie dzīves apstākļi, diskriminācija un grūtības piekļūt svarīgākajiem pakalpojumiem, no kā cieš romi. Tas uzsver nepieciešamību nodrošināt Eiropas pilsoņu pārvietošanās brīvības ievērošanu. Tas piemin arī to, cik svarīga no sociālās integrācijas viedokļa ir sociālā apdrošināšana, profesionālā apmācība, izglītība un sabiedrisko pakalpojumu nodrošināšana. Tas atklāj nepietiekošo līdzekļu piešķiršanu, kad naudu varētu labi izmantot. Tomēr šā ziņojuma patiesais kavēklis ir Eiropas Parlamenta konservatīvo uzstāšana uz to, lai pieminētu nepieciešamību apkarot romu tautas tā saukto „pagarināto atkarību” no sociālās labklājības sistēmas. Šis ir skandalozs aizspriedums, kurš vēlreiz ir vērsts uz romu kopienas marginalizāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE) , rakstiski.(FR) Es priecājos, ka Eiropas Parlaments ir pieņēmis Járóka kundzes ziņojumu ar milzīgu vairākumu. Ziņojumā minēta nepieciešamība apkarot romu atstumtību un diskrimināciju, lai veicinātu viņu sociālo, kultūras un ekonomisko integrāciju, lai labāk aizsargātu viņu pamattiesības un labāk izmantotu Eiropas līdzekļus. Parlaments ir noteicis savas prioritātes, par kurām ir vienprātība. Parlaments aicina šai jomā izstrādāt rīcības plānu, vēlas, lai tiktu izmantoti ES līdzekļi, un piedāvā pieņemt krīzes karti, lai parādītu, kur ir koncentrēti romu iedzīvotāji. Ciktāl tas attiecas uz īpašiem pasākumiem, kāds var pieminēt piekļuvi izglītībai, kura romu tautai ir tikpat liela prioritāte kā tā ir jebkuram citam. Turklāt mums ir jāuzrauga ES līdzekļu izlietojums, lai nodrošinātu, ka nauda patiešām sasniedz paredzētos saņēmējus.

Parlaments ir arī stingri aicinājis izveidot ES iestādes pašreizējās Romu darba grupas uzraudzībā, lai nodrošinātu ES finansiālu palīdzību attiecīgajām vietējām iniciatīvām un laikus identificētu jebkādu nepiemērotu līdzekļu izlietojumu un ziņotu par to. Turklāt finansējuma mērķis būtu jāpaplašina uz projektiem, kuru mērķis ir uzlabot arī sabiedriskos pakalpojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D) , rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es domāju, ka ES mēroga stratēģija romu minoritātes integrācijai ir pozitīvs un vēlams solis. Šai kopienai vajadzīga īpaša Eiropas mēroga uzmanība, ņemot vērā pastāvīgās problēmas ar sociālo un ekonomisko integrāciju līdztekus īpašas pakāpes mobilitātei tās dalībvalstīs. Tomēr es uzskatu, ka vislielākās pūles vēl ir priekšā. Stratēģijas un rīcības plāni romu integrācijai ir bijuši un ir pieejami visos līmeņos, bet trūkst to pareizas īstenošanas. Lai nodrošinātu jaunās stratēģijas panākumus, tā ir jāīsteno vispiemērotākajā veidā. Paturot to prātā, es domāju, ka strukturētam dialogam starp romu kopienām, nevalstisko sektoru un pašvaldībām ir jānodrošina pamats turpmākai stratēģijas īstenošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D) , rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka romu integrācija nav saistīta tikai ar morālām normām vai Eiropas Savienības cilvēktiesību saistībām. Vairāki pētījumi liecina, ka šo Eiropas pilsoņu atstumšana izraisa sociālekonomiskas izmaksas dalībvalstīm. Romu sociālā integrācija ir vajadzīgs ieguldījums un būs finansiāls ieguvums ilgtermiņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE) , rakstiski. (PT) Vēsturiski no dalībvalstu vairākuma iedzīvotāju puses romi ir bijuši diskriminācijas un naidīguma upuri. Daudz diskriminācijas joprojām pastāv pašās romu kopienās, un stratēģijai steidzami jācenšas to novērst, nevis vienkārši to neslēpt. Es uzskatu, ka ir jāatbalsta ES stratēģija par to, lai integrētu romus tāpat kā jebkuru citu nelabvēlīgu etnisko minoritāšu grupu.

Tāpat es uzskatu, ka tā, visticamāk, gūs panākumus, ja to atbalstīs pašas tās tautas aktīva iesaistīšanās, kuru tā paredz integrēt. Bez visu iesaistīto pušu piedalīšanās, mijiedarbības un apņemšanās šai kopīgajā uzdevumā stratēģija draud būt nekas vairāk kā labu nodomu uzskaitījums. Ir vēl daudz jādara, lai atceltu pret romiem vērstās diskriminācijas tendenci. Es ceru, ka stratēģijas panākumi galu galā attaisnos tās novēršanas lēnumu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE) , rakstiski. (PT) Šis ziņojums aptver ES stratēģijas izstrādi romu integrācijai. Tas ir ļoti noderīgs un veicinošs dokuments, kuru sagatavoja Komisija kopīgi ar Parlamentu, un tā ieteikumi skar mērķus, kas noteikti Eiropa 2020 stratēģijā attiecībā uz nabadzības samazināšanu un sociālās atstumtības apkarošanu, lai veicinātu integrētu izaugsmi visā ES. Romu iedzīvotājiem ir ļoti dinamiski demogrāfiskie rādītāji, pretēji citām etniskajām grupām, un tiek uzskatīts, ka dažās valstīs, kā, piemēram, Ungārijā, līdz 2050. gadam viņi veidos vairāk nekā50 % no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem. Tādēļ viņu integrācija ir obligāta ne tikai ētisku apsvērumu dēļ, jo tas ir cilvēktiesību jautājums, bet arī no sociālās apdrošināšanas sistēmu ilgtspējības viedokļa. Ir ticis parādīts, ka tas nerada izmaksas, bet drīzāk ir „vajadzīgs un finansiāli izdevīgs ieguldījums ilgtermiņā”. Dažkārt atstumšanas izmaksas ir lielākas nekā integrēšanas izmaksas, kad mēs ņemam vērā ieguvumus, ko tas sniedz. Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu, un es atzinīgi vērtēju ieteikumu Komisijai uzņemties uzdevumu pārraudzīt un uzraudzīt to, kā dalībvalstis ievēro šo stratēģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL) , rakstiski. (PT) Pieņemtā rezolūcija aizstāv ES stratēģijas romu integrācijai pieņemšanu līdztekus visaptveroša rīcības plāna izstrādei, balstoties uz vienlīdzības pamatvērtībām, tiesību izmantošanu, nediskriminēšanu un vienlīdzību. Mērķis ir nodrošināt, lai romu kopienai būtu īsta piekļuve izglītībai, darbam, mājokļiem, veselības aprūpei un kultūrai. Ir piemēroti pieminēt tādas Eiropas programmas un finansējumu, kuras var izmantot romu sociālai un ekonomiskai integrācijai, ņemot vērā, ka tās nav pietiekami izmantotas. Šī rezolūcija ir vēl vairāk svarīga, ņemot vērā, ka visiem ir zināms, ka romi ir bijuši nelaimīgas un nepieņemamas diskriminācijas upuri vairākās ES valstīs, kā, piemēram, Francijā un citās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. (PT) Ir vispārēji zināms, ka dažādās ES valstīs notiek diskriminācija pret romiem. Pavisam nesen Francijā un citās ES valstīs bija problēmas, kuras varēja pasliktināties ekonomiskās un sociālās krīzes dēļ. Tādēļ referente, kurai ir romu pārstāvju izcelsme, ir mēģinājusi likt Parlamentam to apzināties.

Šai kontekstā rezolūcija, kura šodien ir pieņemta, propagandē, lai Komisija ierosina un Padome pieņem ES stratēģiju, kas veicina romu integrāciju kā Eiropas līmeņa rīcības plānu un kura būs nozīmīga un integrējoša vairākos dažādos līmeņos, balstoties uz vienlīdzības pamatvērtībām, tiesību izmantošanu, nediskrimināciju un līdztiesību vīriešu un sieviešu starpā.

Tādā pašā veidā ir vērts atcerēties, ka pastāv Eiropas programmas un finansējums, kuru var izmantot romu sociālai un ekonomiskai integrācijai, bet šī komunikācija ir jāuzlabo visos līmeņos, ja tos vajag pareizi izmantot. Mērķis ir nodrošināt, lai romu kopienai būtu īsta piekļuve izglītībai, darbam, mājokļiem, veselības aprūpei un kultūrai.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD) , rakstiski. (IT) Lai pārvaldītu Eiropas lielākās etniskās minoritātes problēmas, pragmatisms ir vajadzīgs vairāk kā kāds samākslots lauztās sirds liberālisms. Mēs runājam par to, lai dotu romu minoritātēm visu tiesību kopumu, kuras ļoti liela daļa pilsoņu var baudīt, vienīgi ziedojot katru dienu. Es nedomāju, ka tā ir Eiropas stratēģija vai lēmums, kas ir pelnījis atbalstu, ņemot vērā, ka šis fenomens netieši norāda arī milzīgajām atšķirībām starp vienu dalībvalsti un otru. Dažas valstis ir objektīvi grūtā situācijā, kamēr citas šis fenomens knapi skar. Tādēļ es domāju, ka būtu efektīvāk piemērot subsidiaritātes principu. Tādēļ es negrasos sniegt savu atbalstu iesniegtajam tekstam.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI) , rakstiski.(FR) Reti kad Eiropas Parlamenta ziņojums nonāk tik tuvu neprātam. Par stratēģiju romu integrācijai palasiet sistemātisku mazas apdzīvotības veicināšanu visā un visur, obligātās kvotas visās jomās, tai skaitā lēmumu pieņemšanas iestādēs un uzņēmumos, un sistemātiskais valsts finansējums to šķietamām vajadzībām, iekaitot mājokļus. Šī minoritāte, protams, būs biežs tīšas diskriminācijas upuris, un neviens neapšauba savu atbildību. Būtu jāsaka, ka referente ir pati no šīs minoritātes, kas apliecina, ka tā nav tik apspiesta. Atklāti sakot, tas ir nedaudz līdzīgi tam, ja ķīniešu personai uzdotu noteikt Eiropas tirgus aizsardzības politiku.

Tomēr atgriežoties pie apspriežamā jautājuma, kuri ir tie citi Eiropas pilsoņi, par kuriem jums ir bažas no savas puses, lai gan viņi ir nabadzības un nedrošības upuri, un ir atstumti paši savā valstī no sociālajiem pabalstiem, kuri ir jau piešķirti citiem kā prioritāte? Tas ir šai sistemātiskajā diskriminācijā pret Eiropas pilsoņiem un uz viņu rēķina, ka ir jāatrod iemesli, kādēļ pieaug viņu noraidījums Briseles struktūrai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE) , rakstiski.(FR) Šonedēļ Eiropas Parlaments ar lielu vairākumu pieņēma ziņojumu par ES stratēģiju romu integrācijai – tas ir papildu politisks signāls, kurš apstiprina, ka Eiropas Savienība apzinās savu atbildību pret šo etnisko minoritāti, kura ir vislielākā Eiropā, kā arī visvairāk vajātā. Ziņojums uzsver šīs stratēģijas prioritārās jomas: pamattiesības, nevienlīdzība, cīņa pret diskrimināciju, izglītība, piekļuve darbam, darba tirgum, piekļuve mājokļiem un tā tālāk. Tās visas ir jomas, kurās jāveic darbības. No savas puses es uzsvēru nepieciešamību Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, izstrādājot šādu stratēģiju, pievērst īpašu uzmanību bērniem un nepilngadīgajiem. Ziņojumā uzsvērts arī romu integrācijai paredzēto Eiropas līdzekļu nepareizs pielietojums – administratīvs aizkavējums un slogs, nepietiekama informētība, nepietiekama pašvaldību iesaiste un tā tālāk. Tie visi ir sarežģījumi, uz kuriem jāreaģē dalībvalstīm, pašvaldībām, ieinteresētajām pusēm un citiem, lai nodrošinātu šo Eiropas līdzekļu pilnīgu izlietojumu. Šī stratēģija būs vēlāk jāizveido katrai dalībvalstij, tādējādi tā tiks izvērtēta vietējā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D) , rakstiski.(FR) Romu integrācijas jautājums ir patiesi Eiropas problēma, un tādēļ Eiropas Savienībai jāsniedzas līdz romu kopienas izciestās diskriminācijas pašām saknēm, apkarojot stereotipus, lai nodrošinātu vienlīdzīgu piekļuvi nodarbinātībai, mājokļiem, veselības aprūpei un izglītībai. Tādēļ es priecājos, ka Eiropas Parlaments ir uzņēmies šo jautājumu un pieņēmis šo ziņojumu, kura mērķis ir nodrošināt vielu pārdomām Komisijai. Šis ziņojums atklāj to, ka dalībvalstīs nepareizi izlietoti Eiropas līdzekļi, kas paredzēti romu integrācijai, bet es ceru, ka Komisija ies tālāk, piespiežot dalībvalstis publiski atskaitīties par to, kā tās izlietojušas šos līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, kaut arī es uzskatu, ka šis ziņojums būtu jānoraida. Šobrīd nav vajadzīgs stiprināt stratēģiju, kas ir paredzēta tikai vienai grupai. Tā vietā mums ir vajadzīga efektīva ārkārtas stratēģija, kuras mērķis ir risināt legālās un nelegālās migrācijas jautājumu, lai nodrošinātu galvenokārt ekonomisko stabilitāti, nodarbinātību, drošību, sabiedrisko kārtību un tiesiskumu visiem Eiropas pilsoņiem, kuri ir daļa no dalībvalsts no demogrāfiskā, kultūras, tradicionālā, vēsturiskā un ekonomiskā viedokļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D) , rakstiski. (RO) Eiropas pieeja romu problēmai ir bijusi un joprojām ir neadekvāta. Ziņojumam, kuru gatavoja Lívia Járóka Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā līdz ar priekšlikumiem no citām saistītām komitejām, būtu jāsniedz jauns impulss pienācīgai romu integrācijas stratēģijai, kuru mēs sagaidām no Komisijas nākošajā mēnesī.

Es viennozīmīgi uzskatu, ka mēs visi vēlamies ieviest patiesas izmaiņas romu kopienā un piedāvāt viņiem visus priekšnosacījumus sociālai integrācijai. Tādēļ mums ir jākoncentrējas uz politiskajiem un finanšu instrumentiem, kuri mums ir pieejami, un jāveic tiešas darbības galvenajās jomās, piemēram, izglītības un veselības jomā.

Sadarbība visos līmeņos no Eiropas līmeņa līdz vietējam arī ir būtiska, jo bez saskaņotām darbībām visi resursi būs izniekoti. Romi ir jāiesaista politiku veidošanā. Tādēļ ir jāatrod risinājumi, lai mēs nonāktu kontaktā ar tiem, kuri veido saikni starp lēmumu pieņemšanas un īstenošanas līmeņiem.

Visbeidzot mums ir jāatzīst tā vēstījuma nozīmīgums, kuru mēs ar šo ziņojumu izsūtām. Tomēr mums nevajadzētu aizmirst, ka ir sniegti vairāki vēstījumi un ka ir pienācis laiks konkrētai rīcībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE) , rakstiski.(PL) Romi ir viena no kultūras ziņā bagātākajām nācijām pasaulē. Viņu klātbūtne sniedz dažādību daudzu dažādu valstu ainavā. Tomēr stereotipi un diskriminācija kaitē romiem un diemžēl nepalīdz izveidot dialogu – un dialogs ir nepieciešams. Mēs dzīvojam līdzās viens otram un mums ir vismaz jāpieņem vienam otrs, lai izbeigtu atstumtības fenomenu. Šim nolūkam ir jāatbalsta izglītība, lai nebūtu šķēršļu romu bērniem mācīties līdzās citiem bērniem Eiropas skolās, Ir arī jāatbalsta iniciatīvas, kuras ļaus romiem sākt likumīgu darbu un vieglāk aklimatizēties valstī, kurā viņi šobrīd dzīvo. Mēs baidāmies no tā, ko nezinām. Ja mēs zinām vairāk par romu kultūras un paražu bagātībām, integrācija noteikti notiks daudz ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Timothy Kirkhope (ECR) , rakstiski. ECR grupa bez ierunām atbalsta romu tautas integrāciju dalībvalstīs un Eiropas Savienībā. Vienlīdzīga piekļuve sabiedrisko pakalpojumu sektoram un darba tirgum un diskriminācijas neesamība ir būtiskas visiem cilvēkiem neatkarīgi no rases, etniskās piederības vai mantojuma. Mēs arī viennozīmīgi atbalstām ziņojuma mērķus attiecībā uz ES līdzekļu labāku izlietojumu un piešķiršanu, lai pilnībā atbalstītu romu tautu. Tomēr dažas ziņojuma sadaļas, kurās apspriesta veselība, izglītība un nodarbinātība, ir jomas, kuras, pēc mūsu domām, ir jāregulē ar dalībvalstu likumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE) , rakstiski. (IT) Šodienas pozitīvais balsojums par rezolūciju par Eiropas Savienības stratēģiju romu integrācijai varētu būt lietderīgs atbalsts nediskriminācijas veicināšanai dalībvalstīs, kā arī stimuls, lai radītu instrumentus, kas aizsargātu romus. Manis teiktais īpaši attiecas uz visneaizsargātākajām grupām saskaņā ar ES Pamattiesību hartas noteikumiem. Es uzskatu, ka efektīvu ekonomisko instrumentu noteikšana ir nākošais sasniedzamais mērķis, lai īstenotu nopietnu un nozīmīgu romu integrācijas politiku. Attiecīgā rezolūcija risina īpaši nozīmīgu jautājumu – tai skaitā arī manai valstij – un tās mērķis ir pienācīgi integrēt romus, lai radītu iespēju tiem reāli piedalīties ekonomiskajā, sociālajā un kultūras dzīvē valstīs, kurās viņi atrodas, ar nosacījumu (es tādu pievienotu), ka pilnībā tiek ievēroti uzņēmējas valsts principi un likumi. Visbeidzot, es atbalstu Komisijai izvirzīto prasību attiecībā uz vadošās lomas uzņemšanos, lai izveidotu vienotu stratēģisku koordināciju sadarbībā ar dalībvalstīm, izveidojot darba grupu, kas darbotos kā patstāvīga vienība, kura atbild par jautājuma uzraudzību un koordināciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE) , rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atzinīgi novērtēju tā ārkārtīgi ciešo ieskatu romu kopienas ES jautājuma sarežģītībā. Es pat uzdrīkstētos teikt, ka tad, kad lielākā daļa šo problēmu tiks atrisinātas, tas nozīmēs, ka būs atrisināta milzīga daļa problēmu, ar kurām mēs saskaramies kā Eiropas sabiedrība. Tieši tāpat es vēlos pieminēt veidu, kādā struktūrfondus varēja izmantot, lai atbalstītu ES stratēģijas romu integrācijai prioritātes. Es uzskatu, ka būtiski līdzekļi ir jāpiešķir šo kopienu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai. Gadījumos, kad iejaukšanās finansiālā ziņā vai piemērotam laikposmam tiek piešķirts neadekvāts atbalsts, lai radītu paredzēto ietekmi, panāktie efekti nebūs tie, kurus mēs šobrīd sagaidām. Vajadzīga prioritāšu noteikšana, pārdomāta līdzekļu tērēšana un politiska apņemšanās. Pretējā gadījumā finanšu resursi būs izniekoti. Pēc šā ziņojuma es ar interesi gaidīšu turpmākos soļus, kurus taisās veikt Komisija. Es ceru, ka šī stratēģija radīs vajadzīgo pievienoto vērtību, īstenojot Eiropas pasākumu, atbalstot romu integrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D) , rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu par romu – visvairāk marginalizētās grupas Eiropas Savienībā – nožēlojamo stāvokli. Rezolūcija noteic praktiskus soļus, lai uzlabotu romu veselību, izglītību un labklājību. Tā ietver pasākumus, lai uzlabotu to piekļuvi darba tirgum un piedienīgiem mājokļiem. Šī rezolūcija piedāvā iespēju romiem labāk integrēties sabiedrībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL) , rakstiski.(FR) Šī rezolūcija atkal ir vienkārša parunāšanās. Es priecājos, ka šis teksts atklāj rasiski naidīgus izteikumus, etnisko profilēšanu, nelikumīgu pirkstu nospiedumu ņemšanu un nelikumīgu izlikšanu un izraidīšanu. Tomēr es iebilstu rūgtajām tabletēm, kuras esam spiesti norīt pa ceļam – pilnas pilnvaras Komisijai šai jautājumā, romu stigmatizācija tekstā, kuram paredzēts viņus aizsargāt, konkurence darba tirgū un konkurētspējīgos apkopojumos. Šī mulsinošā pieeja nav pieņemama.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE) , rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes un integritātes teritorija, tādēļ tai jādara, kas nepieciešams, lai novērstu diskrimināciju pret romiem un lai iegūtu viņiem tādas pašas tiesības attiecībā uz izglītību, nodarbinātību, veselības aprūpi un mājokļiem, kādas ir visās dalībvalstīs, kā arī valstīs, kuras gatavojas pievienoties Savienībai. Romiem būtu jāpievērš uzmanība bērniem, kuri pamatā tiek atturēti no skolas apmeklēšanas; bērniem un sievietēm, kurus izmanto ubagošanai; ubagošanas kā dzīves stila pieņemšanai un darba noraidīšanai un tā vietā palīdzības pieprasīšanai no trešo valstu sociālās apdrošināšanas sistēmām. Ir jāveic izšķiroši soļi, lai izbeigtu diskrimināciju. Tomēr, ja tas ir jāsasniedz, romi nedrīkst paši sevi atstumt, un viņiem jāpalīdz ar savu integrāciju Eiropas teritorijā, kurā integrēšanās ir vēlama.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL) , rakstiski. (ES) Es balsoju par ziņojumu par ES stratēģiju romu integrācijai. Teksts uzsver nepieciešamību sagatavot ES mēroga stratēģiju, lai aizsargātu un integrētu šos iedzīvotājus. Tas arī aicina dalībvalstis pieņemt un nostiprināt spēkā esošos tiesību aktus pret diskrimināciju – tai skaitā pret vairākkārtēju diskrimināciju – visās dzīves jomās, kuras garantē, aizsargā un veicina pamattiesības, vienlīdzību un nediskrimināciju., un tiesības uz pārvietošanās brīvību, ieskaitot darbības, lai vairotu sabiedrības izpratni par romu tautu un citām, lai izskaustu diskriminējošus šķēršļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE) , rakstiski.(FR) Šodien kādiem 10-12 miljoniem romu ir nepieciešami Eiropas pasākumi, lai veicinātu viņu sociālo, kultūras un ekonomisko integrāciju. Romi ir cietuši un turpina ciest no sistemātiskas diskriminācijas, atstumtības, cilvēktiesību pārkāpumiem un stigmatizācijas. Mūsu tikko pieņemtais ziņojums ir svarīgs solis to pasākumu virzienā, kas vērsti uz marginalizācijas, nabadzības un sociālās atstumtības samazināšanu.

Tomēr daudz vēl ir jādara, lai novērstu diskrimināciju. Pat ja var izskaust diskrimināciju, balstoties uz etnisko izcelsmi, lielākās romu tautas daļas sociālekonomiskā atstumtība paliek skarba realitāte. Daudzi romi Eiropā ir pilnībā noslēgti no ekonomikas un dzīvo tik nabadzīgos apstākļos, ka viņi nevar baudīt pamattiesības.

Turklāt es uzskatu, ka romu integrācija būtu jāsāk agrā bērnībā, iekļaujot bērnus iedzīvotāju reģistrā, nodrošinot piekļuvi kvalitatīvai izglītībai un darbā iekārtošanas palīdzību vecākiem. Komisijai jānoteic obligāti minimālie ES līmeņa standarti, kas prasa iesaistīt gan vietējās, gan valsts varas iestādes, gan Eiropas iestādes.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. – Jomas, kurās ir vajadzīga lielāka aktivitāte no ES puses romu integrācijas procesā, ir ES prioritātes. Diemžēl pastāv problēmas saistībā ar izglītību, medicīnisko palīdzību un šo cilvēku pilnīgu izolāciju. Ziņojumā Komisija tiek aicināta iesniegt stratēģisku plānu, lai šīm prioritātēm ieviestu obligātus minimālos ES līmeņa standartus, ieskaitot sodus dalībvalstīm, kuras nepilda šos uzdevumus. Kaut arī es neesmu pārliecināts, ka tas būs veiksmīgs, kopumā es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI) , rakstiski. (DE) Roma un sinti – tas ir politiski korekts termins, kaut arī daži šo etnisko grupu pārstāvji uzskata to par nievājošu un lūdz viņus saukt par čigāniem – protams, dzīvo kaut kādā mērā nožēlojamos apstākļos. Mēs tai pašā laikā nedrīkstam neievērot faktu, ka progresa trūkums attiecībā uz labāku dzīves veidu arī ir saistīts ar šo grupu tradīcijām, pie kurām viņi turpina pieturēties. Nu jau vairāku gadu garumā tipiskā labdarības veidā ir sākti mēģinājumi socializēt šīs grupas, bet tie visi ir cietuši neveiksmi, jo lielākajā daļā šīs klejojošās tautas tie nav tikuši pieņemti. Eiropas Savienība ir novirzījusi EUR 12 miljardus līdz pat 2013. gadam minoritāšu integrācijai, un ir tiešām diezgan skaidrs, ka nauda tiks izniekota, kur galvenokārt ir iesaistīti roma un sinti.

Gan klanu struktūra, gan varas iestāžu nespēja iejaukties neļauj šo burvju loku jelkad pārraut. Stratēģija, kura tika plānota, ne tikai nav spējīga mainīt kaut ko nozīmīgu; tā varētu dažās jomās, kā, piemēram, „nediskriminācija”, pavērsties uz savu mērķi. Turklāt trūkst koncepcijas, ka nepastāv tāda lieta kā tiesības tikt iekļautam sociālās apdrošināšanas sistēmā. Tādēļ es viennozīmīgi noraidu šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD) , rakstiski. (IT) Es nolēmu balsot pret šo ziņojumu, jo es nevaru saskatīt nekādu vajadzību Eiropas Savienībai atvēlēt milzīgus resursus romu integrācijai. Ekonomiskās krīzes un vispārēju grūtību laikā tā mērķis ir virzīties uz priekšu pat vēl ātrāk, lai romu iedzīvotājiem vairākos apgabalos nodrošinātu konkrētu finansējumu un labvēlīgus apstākļus.

Šī etniskā grupa ir vēsturiski palikusi izolēta Eiropā, bieži ne citu gribas dēļ, bet viņu pašu dabas dēļ; viņi labprāt palika nomalēs, lai turpinātu dzīvot atbilstīgi savām paražām, kuras ir tālas no Eiropas kopīgām vērtībām un uzskatiem. Tā vietā, lai strādātu ar speciālas Eiropas stratēģijas romu integrēšanai, es vēlētos, lai mēs strādātu Eiropas mērogā ar reālu un efektīvu kopējas imigrācijas stratēģiju, kura šķiet arvien būtiskāka un nevar vairs tikt atlikta.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE) , rakstiski. (RO) Eiropas romu stratēģija, bez šaubām, ir absolūti nepieciešama, jo tā ir Eiropas minoritāte, kurai tai pašā laikā, ņemot vērā viņu dzīvesveidu, ļoti lielā mērā ir tipiska pārrobežu mobilitāte. Es balsoju par šo rezolūciju īpaši tādēļ, ka tā uzsver lomu, kāda piemīt labas kvalitātes izglītībai un apmācībai kā faktoram, kurš ietekmē cilvēku personīgo un profesionālo dzīvi, jo rezultātā izglītība ir visdrošākais risinājums, lai nodrošinātu romu integrāciju sabiedrībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI) , rakstiski. (DE) Kamēr lielākā daļa ES sabiedrības strauji noveco, romi fiksē strauju iedzīvotāju skaita pieaugumu. Ungārijā romi šobrīd ir no 6 % līdz 8 % no iedzīvotāju skaita, līdz 2050. gadam viņi sasniegs 50 % no strādājošo iedzīvotāju skaita. Tādēļ vissliktākais ir tas, ka romu dzīve ES tiek raksturota tā, kāda tā vienmēr ir bijusi, ar bezdarbu, ar izglītības līmeni, kas ir lielā mērā zem vidējā, ar organizēto noziedzību un prostitūciju, kā arī ar nošķirtību paralēlā sabiedrībā. Sieviešu situācija bieži arhaiskajā romu sabiedrībā ir īpaši dramatiska, un viņu izglītības trūkums un tādēļ viņu atstumtība no darba tirgus to padara vēl dramatiskāku. Jāatzīst, ka mūsu priekšā esošais ziņojums skar dažas no šīm problēmām, tomēr vienu tikai daļēji. Integrācija nav vienvirziena ceļš, romiem jādod savs ieguldījums, jāsūta savi bērni uz skolām, labāk jāintegrējas darba tirgū un jāizbeidz noziedzīgās tendences. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D) , rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo mums steidzami jāmaina situācija, kurā pat 21. gadsimtā nozīmīga daļa no 10-12 miljoniem romu, kuri dzīvo Eiropā, cieš no diskriminācijas un ekonomiskās un sociālās izolācijas. Ceļš uz integrāciju ir ilgs un sarežģīts process, kurš ir pielāgots individuālu valstu un vietējo reģionu apstākļiem. Eiropas Savienības stratēģijai būtu jānodrošina skaidri mērķi un līdzekļi programmu finansēšanai. Tomēr lielākā atbildība gulstas uz valstu valdībām un pašvaldībām, kuras vislabāk pārzina situāciju reģionā. Izglītība, veselības aprūpe, mājokļu politika un straujāka romu integrācija darba tirgū – tas ir galvenais risinājums ilgi pastāvošajai problēmai. Ja ES romu pilsoņi nespēj pienācīgi integrēties Eiropas Savienības dalībvalstu sabiedrībā, tad tas raidītu sliktu signālu ES integrācijas politikai kopumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE) , rakstiski. (IT) Eiropas Savienība nu jau vairākus gadus ir strādājusi ar problēmām saistībā ar minoritāšu aizsardzību un to sociālo integrāciju. Járóka kundzes ziņojums par romu integrācijas stratēģiju ietver rīcības plānu viņu sociālekonomiskai integrēšanai, ņemot vērā Eiropas projektu, kurš paredz nacionālās stratēģijas, lai risinātu šo problēmu, daļēji balstoties uz izmaksām, kas būs jāuzņemas katrai dalībvalstij. Es balsoju par ziņojumu tieši tādēļ, ka mums vajadzīgs jauns Eiropas tiesiskais ietvars, kurš ietvertu līdzekļus, lai apkarotu diskrimināciju un aizsargātu cilvēktiesības, lai integrētu romus dažādās dalībvalstīs ar plānu, kurš garantē viņu izglītību un veselības aprūpi.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE) , rakstiski. (EL) Es šodien balsoju par šo Eiropas Parlamenta ziņojumu par ES stratēģiju romu integrācijai. Viņu integrācija sabiedrībā ir ļoti svarīgs jautājums, kurš skar visas dalībvalstis kopumā un īpaši Grieķiju, kur atbilstoši pētījumiem (ko veica ES Pamattiesību aģentūra) 35 % romu ir analfabēti un tikai 4 % ir apmeklējuši skolu vismaz desmit gadu. Galvenais iemesls integrācijai ir izglītība un segregācijas izbeigšana skolās, Līdz ar adekvātu veselības aprūpi un vienlīdzīgām darba iespējām dalībvalstīm jāspēj ciešāk novērot, kādā mērā romiem paredzētie ES līdzekļi patiesībā tiek izlietoti to saņēmēju labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D) , rakstiski. – Mēs zinām, ka 10-12 miljoni Eiropas romu turpina ciest no sistemātiskas diskriminācijas izglītībā (kur viņi ir īpaši segregācijas upuri), mājokļu jomā (īpaši ar piespiedu izlikšanām un standartiem neatbilstošiem dzīves apstākļiem, bieži geto), nodarbinātībā (viņu īpaši zemais nodarbinātības līmenis) un vienlīdzīgā piekļuvē veselības aprūpes sistēmām un citiem sabiedriskiem pakalpojumiem, kā arī apbrīnojami zemajā politiskās līdzdalības pakāpē. ES stratēģijai romu integrācijai vajadzētu ietvert līdzekļus, lai nodrošinātu romu situācijas uzraudzību saistībā ar to, kā tiek ievērotas un veicinātas viņu pamata sociālās tiesības, vienlīdzība, nediskriminācija un brīva pārvietošanās ES un arī lai nodrošinātu izglītību, apmācības iespējas un darbā iekārtošanas palīdzību pieaugušajiem, kas ir ļoti būtiska, lai atbalstītu romu pieņemšanu darbā un ilgstošu nodarbinātību ar mērķi izvairīties no sociālās atstumtības iemūžināšanās.

Komisijai un dalībvalstīm jārisina romu sieviešu īpašās vajadzības, piemērojot dzimumu perspektīvu visās politikās par romu integrāciju un nodrošinot īpaši neaizsargāto apakšgrupu aizsardzību. Tādēļ es lūdzu Komisiju katru gadu iesniegt Eiropas Parlamentam pārskatu par ES stratēģiju romu integrācijai, lai novērotu progresu, kāds panākts nacionālā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kurš ir koncentrēts uz nepieciešamību efektīvi risināt problēmas un izaicinājumus, kas saistīti ar šo jutīgo jautājumu par romu kopienu integrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. – Par Parlamenta Járóka kundzes ziņojumu par ES stratēģiju romu integrācijai 14. februārī tika balsots Pilsoņu brīvību, tieslietu un iekšlietu komitejā, vairākums Zaļo/EFA grozījumu tika pieņemts vai iekļauts kompromisa grozījumos, un daudzas no grupas sarkanajām līnijām par šo jautājumu ietvēra, ka romu integrācijas stratēģijai būtu jāvadās pēc „sava cilvēka pieejas” – ko veidojis roms romiem, kas nozīmē pilnvarot romu, ietvert viņu lēmumu pieņemšanas procesā, nolīgt romu personālu/starpniekus galvenajās nostājās vietējā, valsts un ES līmenī; jāizbeidz nelikumīgā prakse, kura turpinās ar ES dalībvalstu nesodāmību – vardarbība pret romiem, brīvas pārvietošanās tiesību pārkāpumi, ekstrēmisko politisko partiju, politiķu un politiku pieaugoša aktivitāte, čigānu bērnu sistemātiska segregācija izglītībā, plaša romu segregācija dzīvesvietās, cilvēktirdzniecība, piekļuves liegšana veselības aprūpei un sociālajiem pakalpojumiem, čigānu sieviešu piespiedu sterilizācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE) , rakstiski. (IT) Eiropas Komisija 6. aprīlī iesniegs savu paziņojumu par romu integrāciju. Šis jautājums ir arī uzskaitīts starp citām Ungārijas valdības prioritātēm, kuras šobrīd uztur Eiropas rotējošā prezidentūra. Parlamenta rezolūcija uzsver nepieciešamību pēc plašākas romu iedzīvotāju integrācijas modernajā sabiedrībā.

Es personīgi uzskatu, ka šiem iedzīvotājiem pašiem jāadaptējas mūsu sabiedrībai un nav jāpiespiež mūs pieņemt labvēlīgas politikas, kuras bieži rada rezultātus, kuri ir pilnīgi pretēji gaidītajiem. Neziņa, izglītības trūkums un analfabētisms bieži nozīmē nākotnes prospektu neesamību. Bez izglītības nav iespējams aktīvi piedalīties sabiedrībā. Grūtības, ar kādām romi saskaras darba meklējumos, bieži ir viņu zemā izglītības līmeņa rezultāts, un tas parāda, ka izglītības sektors ir pamats, uz kura būvēt viņu pašu nākotni.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD) , rakstiski. (IT) Šis ziņojums ir pilnībā nepieņemams, jo tas vairākas reizes atkārto, ka romu integrācija ir ekonomiska nepieciešamība un ka tas būtu finansiāli izdevīgi dalībvalstīm. Tas arī piedāvā romiem darba grupu kā pastāvīgu Komisijas vienību un atklāj sistemātisko diskrimināciju un atstumtības un cilvēktiesību pārkāpumu neciešamības pakāpi.

Ziņojums arī uzsver nepieciešamību pēc kopējas Eiropas stratēģijas, lai apkarotu visu veidu romu tiesību pārkāpumus, ieskaitot pirkstu nospiedumu noņemšanu un izraidīšanu. Tas paredz to valstu valdību sodus, kuras neievēro obligātos Eiropas standartus attiecībā pret romu iedzīvotājiem, veicinot romu nolīgšanu valsts administrācijā un romu skolotāju nolīgšanu skolās, lai aizsargātu viņu kultūru, izmantojot savu valodu. Kā pēdējos apvainojumu vārda brīvībai tas paredz arī nosodīt romu dalības atteikumu un diskrimināciju politiskās sanāksmēs. Ir skaidrs, ka es nevaru darīt neko citu, kā balsot pret ziņojumu, kurš ir pilnīgi apvainojošs un kaitīgs to cilvēku tiesībām, kuriem jābūt savas muižas saimniekiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D) , rakstiski. (CS) Jebkura Eiropas stratēģijas integrācija par romu ir jābalsta, pirmkārt, uz pašu galveno, uz vietējo apstākļu pārzināšanu. Tādēļ šī stratēģija nav iedomājama bez ciešas sadarbības ar vietējām pašvaldībām un kopienām, kur deklarācija ir jāpārvērš ikdienas līdzāspastāvēšanā starp lielāko daļu sabiedrības un romu kopienu. Ziņojums neatstāj nepamanītu šo aspektu, un tādēļ es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE) , rakstiski. (NL) Romi sistemātiski cīnās ar diskrimināciju Eiropā, un viņiem ir jācīnās ar atstumtību, viņu cilvēktiesību pārkāpumiem un stigmatizāciju. Šodien, balsojot par obligātiem ES minimālajiem standartiem, es ceru, ka 10-12 miljoniem romu būs labāka piekļuve darbam, izglītībai, mājokļiem un veselības aprūpei. Pozitīvi ir tas, ka ziņojums aicina meklēt vislabākos līdzekļus sadarbībā ar iesaistītajām pusēm. Ziņojums turpmāk uzsver reģionālās politikas pirmatnējo lomu. Dalībvalstīm galu galā ir pieejami līdzekļi, lai palīdzētu romiem integrēties, bet tās tikpat kā neizmanto šo naudu. Tādējādi pašu dalībvalstu ziņā ir pieturēties pie savas atbildības.

Cita pozitīva lieta šai ziņojumā ir ideja, ka Komisijai būs jāievieš atlīdzības kritēriji par labu dalībvalstīm, kuras pilda saistības, un sodi tām, kuras nepilda tās. Vienīgais negatīvais punkts ir iejaukšanās romu „pagarinātajā atkarībā” no sociālās labklājības sistēmas. Šis ir ļoti konservatīvs, aizspriedumains viedoklis, kurš vēlreiz marginalizē romu kopienu. Es ceru, ka Komisija integrēs šo ziņojumu savā priekšlikumā, kurš, iespējams, tiks iesniegts 5. aprīlī. To ir plānots pieņemt Padomē pirms vasaras. Romu integrācija ir viena no Ungārijas Prezidentūras prioritātēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D) , rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, kura mērķis ir apkarot diskrimināciju pret romu tautu un kurš aicina dalībvalstis izstrādāt politikas viņu integrēšanai darba tirgū. Romu iedzīvotāji ir viena no visvairāk marginalizētajām grupām ES, kas ir iemesls, kādēļ mums ir jānodrošina, lai tiktu veikti pasākumi, lai risinātu jautājumu par sociālo atstumtību, ar kuru viņi saskaras.

 
  
  

Ziņojums: Bernd Lange (A7-0022/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Alvaro ( ALDE), rakstiski. (DE) Balsojumā par Lange kunga ziņojumu es atturos attiecībā uz 31. punktu tā neskaidrā formulējuma dēļ, kas norāda gan uz eiroobligācijām, gan uz projektu obligācijām. Tomēr kopumā es balsoju par šo ziņojumu, jo man nav iebildumu pret pašām projektu obligācijām. Projektu obligācijas kalpo plašu inovācijas, infrastruktūras un reindustrializācijas projektu finansēšanai. Pretstatā eiroobligācijām netiek apšaubīti instrumenti parādu kopieniskošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo rūpniecības politika ir Europe 2020 stratēģijas prioritāte un Eiropas ekonomikas galvenais virzītājspēks. Pastiprinātā uzmanība šai nozarei ir pievērsta tāpēc, ka tā rada trīs ceturtdaļas no Eiropas eksporta apjoma, nodrošinot darba vietas 57 miljoniem cilvēku un 80 % no ieguldījumiem pētniecībā un attīstībā. Manuprāt, lai nodrošinātu Eiropas konkurētspēju šajā jomā, uzmanība jākoncentrē uz tādu videi draudzīgo un inovatīvo projektu atbalstīšanu, kuru pamatā ir zināšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė ( PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ļoti svarīgo rezolūciju par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā. Pasaules ekonomikas krīze ir skārusi Eiropas rūpniecību un tāpēc, lai pārvarētu krīzes sekas un pieņemtu šos izaicinājumus, ES ir nepieciešama tāda pieeja rūpniecības politikai, kura apvieno konkurētspēju, ilgtspēju un pienācīgu darbu un kura var vienlaikus stimulēt ekonomiku, veicināt nodarbinātību, mazināt vides degradāciju un uzlabot dzīves kvalitāti. Es piekrītu rezolūcijā paustajam aicinājumam Komisijai un dalībvalstīm izstrādāt ambiciozu, ekoloģiski efektīvu un videi draudzīgu ES rūpniecības stratēģiju, lai atjaunotu ražošanas jaudu visā ES teritorijā un radītu augsti kvalificētas un labi apmaksātas darba vietas ES. Eiropas Parlaments uzsver mazo un vidējo uzņēmumu lielo nozīmi rūpnieciskajā ainavā, jo īpaši saistībā ar ilgtermiņa darba vietu radīšanu reģionālā līmenī un ekonomikas, un radošuma dzīvotspējas saglabāšanu un lielu izaugsmi. Tāpēc ir jāturpina darbs, lai mazajiem un vidējiem uzņēmumiem nodrošinātu labāku piekļuvi finansējumam un jo īpaši lai attīstītu dzīvotspējīgas riska kapitāla iegūšanas iespējas; lai saistībā ar finanšu tirgu jauno arhitektoniku stiprinātu īstermiņa un ilgtermiņa finansēšanas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un to galvenos finansējuma avotus, lai atvērtu tirgus un radītu godīgas konkurences apstākļus, gādājot par to, lai vairāk uzņēmēju un mazo uzņēmumu varētu augt un attīstīties par uzņēmumiem, kas savu darbību veic visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu ( PPE), rakstiski. (RO) Pasaules ekonomikas krīze ir skārusi Eiropas rūpniecību, padarot sarežģītāku tās pielāgošanos problēmām, ko rada pāreja uz rūpniecību, kuras pamatā ir zināšanas un efektivitāte, un tas ir spēcīgi iespaidojis rūpniecības attīstību un darba tirgu. Manuprāt, lai varētu pieņemt šos izaicinājumus, ir nepieciešama tāda rūpniecības politika, kas apvieno konkurētspēju, ilgtspējību un atbilstošu darbu un kas tajā pašā laikā varētu stimulēt ekonomiku, veicināt nodarbinātību, samazināt vides situācijas pasliktināšanos un paaugstināt dzīves līmeni Eiropas Savienībā. Šis ziņojums atbalsta rūpniecības progresu, izmantojot gudru un tālredzīgu regulējumu un tirgus veicināšanas metodes, kuru pamatā ir precīzas prognozes attiecībā uz tirgus attīstību un kuras atbalsta pasaules virzību pretim tīriem, ilgtspējīgiem un inovatīviem ražošanas, izplatīšanas un patēriņa veidiem. Es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka Eiropas Savienības rūpniecības politikas veiksmīgums būs atkarīgs no tā, vai tā būs stabili balstīta gan uz jaunu finanšu nozares sistēmu, kas veicinās ieguldīšanu un novērsīs spekulācijas, gan arī uz makroekonomikas politiku, kas virzīs fiskālās, ekonomikas un budžeta politikas nostādnes ES ceļā uz ilgtspējīgu izaugsmi un darba vietu radīšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie ( PPE), rakstiski.(FR) Rūpniecības likvidēšana Eiropā ir fakts. Eiropas pozīcijas tehnoloģiju un ekonomikas jomā apdraud aizvien pieaugošā globalizācija un spēcīgā konkurence, ko rada valstis, kas strauji attīstās. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāpieņem tāda rūpniecības politika, kura apvieno konkurētspēju, ilgtspēju un pienācīgu darbu. Mērķi ir šādi: stimulēt ekonomiku, veicināt nodarbinātību, mazināt vides degradāciju un uzlabot dzīves kvalitāti. Es apstiprinu savu atbalstu šai rezolūcijai. Es īpaši atbalstu ES obligāciju izlaišanu, lai Eiropas Savienība varētu finansēt inovācijas, infrastruktūru un rūpniecības nozaru atjaunošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward ( ALDE), rakstiski. (GA) ES rūpniecības nozarē ir nodarbināti 58 miljoni cilvēku, un tā nodrošina 75 % no Eiropas eksporta apjoma. Šī nozare būs ļoti svarīga ES konkurētspējas veicināšanai nākotnē. Es atzinīgi novērtēju, ka ES 2020. gada stratēģijā ir paredzēts veicināt augsti kvalificētu darba vietu radīšanu un apmācību, lai palīdzētu attīstīt rūpniecības bāzi un sniegtu atbalstu šajā procesā, un tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

Tā kā tieši mazie un vidējie uzņēmumi rada divas trešdaļas no darba vietām šajā nozarē, es atzinīgi novērtēju, ka šajā ziņojumā ir paredzēta mazo uzņēmumu piekļuve valsts iepirkumu iespējām un noteikta mazo uzņēmumu loma rūpniecības politikas uzlabošanā.

Mazajiem un vidējiem uzņēmumiem ir labāka piekļuve pamatprogrammai, un jāsniedz palīdzība un atbalsts tehnoloģiju nodošanas un inovāciju jomā. Es piekrītu referentam, ka ES reģionos jāizveido un jāveicina inovāciju kopas. Galvenās šo kopu priekšrocības ir to spēja nodot zināšanas, izstrādāt pētniecības pasākumus, kvalifikācijas un infrastruktūru un stimulēt nodarbinātības iespējas reģionos.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D) , rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Eiropas Savienība ir pasaules lielākais tirgus, bet mēs neizmantojam šo milzīgo potenciālu. Mēs esam ļoti atvērts tirgus, bet sastopamies ar milzum daudz šķēršļiem, kas mums traucē piekļūt ārvalstu tirgiem. Tā kā vienotais tirgus tādās jomās kā enerģija nav pilnīgs, mums ir jāpakļaujas nosacījumiem, kurus mums diktē ārējās puses, kas tiešā veidā iespaido konkurētspēju. Nozares dzīvotspēja ir atkarīga no mūsu mazo un vidējo uzņēmumu sektora dzīvotspējas, kam, neraugoties uz apstiprinātajiem pasākumiem, pašlaik ir grūts periods. Es piekrītu, ka inovācija mūsdienās ir nozares centrālais elements, bet šajā jomā mēs nevaram gluži lepoties ar spēju laicīgi reaģēt uz pasaules tirgus apstākļu izmaiņām. Manuprāt, šodien mums ir pienācīgi līdzsvarots un vispusīgs redzējums uz nozari, un tagad dalībvalstīm un Eiropas Komisijai būs jāsāk rīkoties, lai nodrošinātu, ka mūsu ambiciozie mērķi veicina mūsdienīgas un konkurētspējīgas nozares izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina ( PPE), rakstiski. (CS) Eiropas rūpniecība joprojām saskaras ar ekonomikas krīzes sekām, un ir nepieciešama koordinēta pieeja ES līmenī, lai tās veiksmīgi novērstu. Ir jāizstrādā ES rūpniecības stratēģija, kurā jānosaka ieguldījumu stratēģiskās jomas, un tad, ņemot vērā šīs prioritātes turpmākajā finanšu perspektīvā, jāizstrādā ES gada budžets un politikas nostādnes. Eiropas rūpniecības attīstība nenotiks bez ievērojama finansējuma, kas īpaši nepieciešams pētniecības un enerģijas, telekomunikāciju un transporta tīklu (TEN) jomai un tātad arī valsts dienestiem, kas stiprina uzņēmējdarbības vidi. Tomēr, manuprāt, nav nedz nepieciešams, nedz atbilstoši šim nolūkam sākt izlaist ES obligācijas (eiroobligācijas vai projektu obligācijas). ES nav suverēna politiskā struktūra, un tāpēc tās ieņēmumus pamatā jāveido dalībvalstu iemaksām. Turklāt eiroobligāciju ideja ietver parādu un varētu nesaskanēt ar līdzsvarota Eiropas budžeta principu. Inovācijām, infrastruktūrai un rūpniecības nozaru atjaunošanai paredzētā finansiālā atbalsta pamatā, pirmkārt, jābūt resursu palielināšanai Astotajai pētniecības un attīstības pamatprogrammai un Konkurētspējas un inovāciju programmai, lai nodrošinātu, ka Eiropas rūpniecība saglabā konkurētspēju pasaules līmenī, un tādējādi efektīvi izlietotu privātos ieguldījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE) , rakstiski. – (PT) Eiropa pašlaik konstatē, ka tās konkurētspēja pasaules tirgos ir samazinājusies. Tāpēc Eiropai ir jāatrod veidi, kā stiprināt savu rūpniecības bāzi, lai stātos pretī jauniem izaicinājumiem. Šā ziņojuma „Integrēta rūpniecības politika globalizācijas laikmetā” mērķis ir iesniegt apspriešanai priekšlikumus Eiropas rūpniecības atjaunošanai. Integrētas un ilgtspējīgas politikas pamatā ir jābūt zinātniskajai pētniecībai attiecībā uz inovāciju, lielāku resursu izlietošanas efektivitāti, preču stratēģiju, mazo un vidējo uzņēmumu pastiprināšanu un reģionālo tīku attīstīšanu. Ir īpaši svarīgi, lai energoefektivitāte un informācijas un sakaru tehnoloģiju ieviešana būtu rūpniecības apvērsuma pamatā, lai uzlabotu konkurētspēju, ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Es īpaši atzinīgi vērtēju uzsvaru, kas ir likts uz Eiropas tradicionālo rūpniecību, kas ir būtiska mūsu ekonomikai. Īpaši svarīgi ir tādi pasākumi kā jaunu tehnoloģiju ieviešana zinātniskajā pētniecībā un inovācija tādās nozarēs kā, piemēram, rūpnieciskā ražošana. Tikai tā mēs varēsim panākt, ka Eiropas rūpniecība atgūst savu vadošo pozīciju pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Françoise Castex (S&D) , rakstiski.(FR) Rūpniecības politika ir svarīga Eiropas Savienībai, un šis ziņojums ir iespēja Eiropas Komisijai — pirmais ziņojums bija nepieņemams. Parlamenta darba rezultātā ir izstrādāti konkrēti priekšlikumi, kas tai jāizskata. Šim ziņojumam jābūt saistītam ar mūsu priekšlikumiem, kurus Eiropas Parlaments šonedēļ kopumā pieņēma, tostarp priekšlikums finanšu darījumus Eiropas līmenī aplikt ar nodokli un izlaist ES obligācijas (eiroobligācijas). Mūsu politikas nostādnēm ir jāparāda, ka sociālā inovācija un tehnoloģiskā inovācija ir saderīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jorgo Chatzimarkakis ( ALDE), rakstiski. (DE) Balsojumā par Lange kunga ziņojumu es atturos attiecībā uz 31. punktu tā neskaidrā formulējuma dēļ, kas norāda gan uz eiroobligācijām, gan uz projektu obligācijām. Tomēr kopumā es balsoju par šo ziņojumu, jo man nav iebildumu pret pašām projektu obligācijām. Projektu obligācijas kalpo plašu inovācijas, infrastruktūras un reindustrializācijas projektu finansēšanai. Pretstatā eiroobligācijām netiek apšaubīti instrumenti parādu kopieniskošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez ( ALDE), rakstiski.(FR) Eiropai noteikti ir jāizstrādā ilgtermiņa rūpniecības stratēģija. Mēs nevaram būt vienīgā ekonomikas zona pasaulē, kas vienpusēji piemēro brīvās tirdzniecības principus, nezinot, ko dara mūsu galvenie konkurenti. Eiropas Komisijai ir jāsaprot, ka krīzes dēļ esošie noteikumi vairs nav piemēroti mūsdienu ekonomikai un ir laiks nopietni stiprināt Eiropas Savienības antidempinga līdzekļu arsenālu un tirdzniecībā piemērot vispārējo savstarpīguma principu. Eiropas Savienībai ir nepieciešama tāda Eiropas stratēģija, kas kalpos kā lielāko rūpniecības projektu, piemēram, Galileo un ITER, virzītājspēks. Tai jāatbalsta savas ražošanas nozares un sava mazo un vidējo uzņēmumu bāze. Tai ir jāveicina un jāpalielina savi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā, lai saglabātu savu vadošo lomu augsto tehnoloģiju jomā. Tāpat tai ir jāsāk cīņa pret viltojumiem un jāizstrādā agresīva Eiropas patentu politika.

 
  
MPphoto
 
 

  Karima Delli ( Verts/ALE), rakstiski.(FR) Šā teksta kvalitāte nav izcila, jo tajā ir rasts ļoti liels kompromiss starp dažādu deputātu viedokļiem. Tajā ir gan elementi, kurus Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa vērtē kā ļoti pozitīvus, gan arī noteiktas idejas, pret kurām mēs veltīgi centāmies iebilst. Tomēr galvenais ir tas, ka tādējādi deputāti var paust diezgan progresīvu viedokli par rūpniecības pamatprogrammu ES 2020. gada stratēģijā.

Tāpēc tekstā ir izteikts aicinājums padarīt transporta sistēmas ilgtspējīgākas, izmantojot efektīvākas tehnoloģijas, savstarpēju izmantojamību un inovatīvus risinājumus mobilitātes jomā. Tajā ir norādīta nepieciešamība Eiropas rūpniecības politikas centrā izvirzīt enerģijas un resursu taupīšanu. Šajā ziņā tajā ir atgādināts par milzīgu darba vietu potenciālu un izmaksu samazināšanas priekšrocībām, kas sagaidāmas, uzlabojot energoefektivitāti.

Tāpēc visu iniciatīvu pamatā visās rūpniecības nozarēs ir jābūt pasākumiem, kas nodrošina energoefektivitātes uzlabojumus. Deputāti centās arī veicināt visus pasākumus, kuru nolūks bija novērst trūkumus, lai veicinātu darbaspēka kvalifikāciju paaugstināšanu un palielinātu augstskolu beidzēju interesi par rūpniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D) , rakstiski.(CS) Rūpniecība nodrošina gandrīz vienu trešdaļu no ES IKP, trīs ceturtdaļas no eksporta apjoma un darba vietas 57 miljoniem Eiropas pilsoņu. Eiropas rūpniecība pirms minētās krīzes jau ir piedzīvojusi pārstrukturēšanas procesu. Pašlaik to īpaši iespaido straujā un mainīgā pasaules ekonomikas izaugsme, kā arī pieaugošā konkurence. Attīstās jaunā globalizācijas forma, kuras rezultātā izveidosies pasaules sabiedrība, kuras pamatā būs zināšanas, pētniecība un inovācijas. Tā kā ir jāsamazina klimata izmaiņas un jāsaglabā maksimāla bioloģiskā daudzveidība, rūpniecībā attīstās ražošana, kurā nerodas CO2 emisijas un kurā efektīvi izmanto resursus. Eiropas rūpniecībai arī turpmāk jāsaglabā sava stratēģiskā pozīcija galvenajās nozarēs un jāizmanto ilgtspējīgas atlabšanas iespējas, lai nodrošinātu maksimāli daudz darba vietu kvalificētiem darba ņēmējiem. Referents tālab ierosina virkni pasākumu. Es piekrītu un sniedzu savu atbalstu inovatīvas piegādes ķēdes izveidei, efektīvākai resursu izmantošanai, efektīvākai valsts pasūtījumu izmantošanai, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos (MVU), videi saudzīgas enerģijas ražošanas veicināšanai un vispārīgi MVU iekļaušanai Eiropas rūpniecības koncepcijā. Šis ziņojums ir labvēlīgs Eiropas rūpniecībai, referents patiesi izprot problēmu un es tāpēc balsošu par šā ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D) , rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, jo es uzskatu, ka tas ir solis uz priekšu ceļā uz stabilu, saistītu un uz nodarbinātību balstītu rūpniecības politiku Eiropas darbaspēkam. Pētniecība un attīstība ir galvenais spēks, kas virza inovācijas un tirdzniecību, un tā arī turpmāk būs viens no ES rūpniecības politikas stūrakmeņiem. Manuprāt, rūpniecībai ir svarīga loma darba vietu saglabāšanā Eiropā, un tieši tāpēc mums ir jāveicina pasākumi, kuru nolūks ir saglabāt spēcīgu rūpniecības bāzi, kļūt par pašu konkurētspējīgāko ekonomiku pasaulē un nodrošināt ciešus dažādu dalībvalstu uzņēmumu tīklus, lai sasniegtu kopīgās rūpniecības prioritātes. Daži no maniem grozījumiem, kas iekļauti ziņojumā, paredz saīsināt laiku jauno produktu nonākšanai tirgū, nodrošināt, lai ražošana Eiropā stiprina Eiropas ekonomikas pamatus, un vienkāršot nozares finansēšanas programmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D) , rakstiski (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo es atbalstu domu, ka tikai ar ambiciozu un vides aizsardzības ziņā efektīvu rūpniecības stratēģiju iespējams atjaunot un stimulēt Eiropas ražošanas jaudu un iegūt centrālo lomu augsti kvalificētu un labi apmaksātu darba vietu radīšanā ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio ( PPE), rakstiski. (PT) Laikā, kad Eiropā valda vēl nepieredzēta krīze, kuras cēlonis (lai gan ne vienīgais) ir budžets, mēs nedrīkstam aizmirst nedz rūpniecības vadošo lomu, jo tieši rūpniecība nodrošina 37 % no iekšzemes kopprodukta, nedz grūtības, ar kurām tā saskaras globalizētā pasaulē, kur jaunās tirgus ekonomikas valstis — un arī ASV — pieņem agresīvas rūpniecības politikas, kuru pamatā ir apjomīgi ieguldījumi pētniecībā un attīstībā galvenajās nozarēs, konkurence ar Eiropu, bet šo valstu priekšrocība ir tā, ka tajās neeksistē tādi ierobežojumi vides aizsardzības, sociālajā un nodarbinātības jomā. Tam nav brīnumaina risinājuma. Neraugoties uz daudzajām priekšrocībām, Europe 2020 stratēģija nav burvju zizlis Eiropas rūpniecībai pasaulē, kur konkurence ir globāla un nežēlīga.

Tāpēc es uzskatu, ka vienīgais ceļš, pa kuru var iet Eiropas rūpniecība, ir specializēties un stingri apņemties uzlabot kvalitāti un izmantot jaunākās tehnoloģijas, kā arī racionalizēt izmaksas un nodrošināt efektīvāku pārvaldību. Eiropas produktiem jādod priekšroka nevis tādēļ, ka tie ir lētāki — tas nekad nenotiks —, bet gan tādēļ, ka tie ir labāki un inovatīvāki. To var panākt vienīgi ar Eiropas rūpniecības izcilību. Mēs ceram, ka mēs spēsim atrisināt šo problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes ( PPE), rakstiski. (PT) Eiropas rūpniecības nozīmīgums ir neapstrīdams. Tā nodrošina trīs ceturtdaļas no eksporta apjoma, trešdaļu no ES bruto pievienotās vērtības un trešdaļu no darba vietām. Lai gan tā ir dinamiska, tā nav izbēgusi no ekonomikas krīzes, un ar to saistītie jautājumi jāiekļauj šajā ziņojumā atbalstītās darba programmas sākumā. Patiešām rūpniecības politikai ir jābūt mūsu uzmanības centrā, jo tā attiecas uz nākotni, jo rada nodarbinātību un veicina ieguldījumus ražošanā. Tomēr tā mums rada arī problēmas: kā lai mēs garantējam resursu ilgtspējību, ņemot vērā klimata izmaiņas? ES ir nepieciešama saskaņota rūpniecības politika, kas mūsu uzņēmumiem radītu uzticību un palīdzētu tiem pārvarēt krīzi. Tai ir jāveicina mūsdienīga rūpniecība, kas ir efektīva, samazina enerģijas izmaksas un saražoto CO2 daudzumu un ir ekoloģiski atbildīga, un kas ir konkurētspējīga, nodrošina pētniecību, inovācijas un izejmateriālu otrreizējo pārstrādi. Tādēļ mēs nevaram aizmirst, ka rūpniecības politika ir arī sociālā politika, un es balsoju par šo ziņojumu. Tomēr es vēlos pievērst uzmanību tam, ka ir vairāk jāatbalsta mazie un vidējie uzņēmumi, kas nodarbina lielāko daļu darba ņēmēju ES uzņēmējdarbības sektorā, un ir jāīsteno izcelsmes marķējums.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira ( GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir vēl viens ziņojums, kas ir pilns pretrunu. No vienas puses, tam ir daži pozitīvi aspekti, kurus mēs novērtējam — tas aizstāv rūpniecību un mazos un vidējos uzņēmumus. Mūsdienīga un efektīva rūpniecība, kas rada darba vietas un ir ekoloģiski ilgtspējīga, ir svarīgs līdzeklis katras valsts un reģiona attīstībai. Tomēr pašreizējās ES politikas pamatnostādnes, kurās gadu gaitā paši negatīvie aspekti ir vēl vairāk pasliktinājušies, noteikti neveicina šos centienus. Tieši otrādi — ir veicināta svarīgo rūpniecības centru izjaukšana, deindustrializācija, darba vietu likvidēšana un atkarības palielināšanās neskaitāmās valstīs un reģionos. Liberalizācija un starptautiskās tirdzniecības ierobežojumu atcelšana ir galvenais šā politiskā satvara princips, kas noteikti ir veicinājis nonākšanu pašreizējā situācijā. Tomēr šajā ziņojumā ir uzsvērti atbalstītas šīs politikas nostādnes. Tajā tās ir apstiprinātas, neņemot vērā to sekas. Tajā ir arī uzsvērts svētais un neaizskaramais „brīvās konkurences” princips un iekšējā tirgus padziļināšana, gan, atvasinot iepriekšminēto satvaru, gan, veidojot valsts un privātās partnerības un pat sinerģijas starp civilajiem un militārajiem ieguldījumiem. Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa centās novērst šos pašus negatīvākos ziņojuma aspektus, saglabājot pozitīvos aspektus. Diemžēl ar balsu vairākumu Parlaments visus priekšlikumus noraidīja. Tāpēc mēs balsojām pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo ( GUE/NGL), rakstiski. (PT) Diemžēl netika pieņemts neviens no mūsu ierosinātajiem grozījumiem, kuru mērķis bija novērst pašus negatīvākos ziņojuma aspektus. Tāpēc galīgajā balsojumā par Parlamenta rezolūciju mēs balsojām pret.

Debatē plenārsēdes laikā es jau teicu, ka, lai gan ziņojumam ir arī pozitīvi aspekti, daudzi jautājumi ir pretrunīgi. Lai gan, no vienas puses, tas ir kā aizstāv rūpniecību un mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), no otras puses, tajā ir iekļauti priekšlikumi liberalizēt tirdzniecību un nodrošināt brīvu konkurenci, padziļināt iekšējo tirgu, veidot valsts un privātās partnerības un pat panākt sinerģiju starp civilajiem un militārajiem ieguldījumiem.

Mēs vēlētos, lai nozarēs efektīvi izmantotu resursus, tās būtu mazāk atkarīgas no oglekļa, tajās augstu vērtētu darba vietas ar tiesībām un garantētu vienlīdzīgas sieviešu tiesības uz darba vietām, profesionālās izaugsmes iespējām, algām un līdzdalību pārvaldības un administratīvajās struktūrās.

Mēs atbalstām citas rūpniecības, ārējās tirdzniecības, finanšu, pētniecības, zinātnes un inovāciju politikas nostādnes, kas atbalsta MVU, kā arī apņemšanos apmācīt darba ņēmējus un uzlabot to prasmes, kā arī nodrošināt cieņpilnu attieksmi pret tiem, kas strādā.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana ( EFD), rakstiski. (IT) Lange kunga ziņojumā par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā ir aplūkoti ārkārtīgi svarīgi jautājumi, piemēram, uzņēmumu (un galvenokārt mazo un vidējo uzņēmumu) piekļuve kredītiem. Es īpaši augstu novērtēju domu izveidot sadarbību starp rūpniecības nozarēm un augstskolām, lai atbalstītu Eiropas augstskolas, tādējādi atgriežoties pie ES 2020. gada mērķiem. Tāpēc es balsoju par.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabetta Gardini ( PPE), rakstiski. (IT) Europe 2020 stratēģijā ir atzīta nepieciešamība izstrādāt jaunu rūpniecības politiku, lai Eiropā saglabātu stabilu un ilgtspējīgu rūpniecības bāzi.

Spēcīga un veiksmīga rūpniecība patiešām ir centrālais faktors Eiropas Savienības izaugsmē, un tāpēc pašreizējos globalizācijas un sīvās starptautiskās konkurences apstākļos ir būtiski izveidot satvaru, kas vēl vairāk veicinātu tās attīstību. Šis ziņojums noteikti ir atzīstams par labu, jo tajā ir sniegts sīks rūpniecības politikas apskats, ņemot vērā ekonomikas krīzi, kas smagi skāra šo sektoru, un tāpēc, ka tajā ir sniegti vairāki norādījumi, kā pienācīgi atdzīvināt Eiropas rūpniecību.

Šā iemesla dēļ, manuprāt, ir svarīgi politiskos mērķus, kas noteikti pamatiniciatīvā, kuru Tajani kungs iesniedza apspriešanai pagājušā gada 28. oktobrī, pārvērst konkrētā rīcībā, piemēram, mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanā, atvieglojot tiem piekļuvi kredītiem, un jauna rūpniecības inovāciju modeļa definēšanā. Eiropai ir jāriskē un jāpalielina produktivitāte, īstenojot jaunas idejas un vairāk ieguldot pētniecībā, kam jākļūst par jauno dzinēju Eiropas izcilības atjaunošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Gierek (S&D) , rakstiski.(PL) Pasaules tirgus reaģē uz nepieciešamību apmierināt tāda patēriņa modeļa radīto pieprasījumu, kāds jau ir izveidojies gan rūpnieciski attīstītajās, gan jaunattīstības valstīs. Tomēr parādās konkurence „par katru cenu”, un ar to es domāju konkurenci, kuru iespaido ne tikai rūpniecības inovativitāte un patēriņa modeļa izmaiņas.

To nelabvēlīgo parādību sarakstā, kas saistītas ar konkurenci, mēs varam iekļaut šādas parādības: rūpniecības uzspiestais patēriņa modelis, kas iznieko enerģiju un izejvielas; konkurence, kuras pamatā ir nevis labākas izmantotās metodes, bet gan bagāto monopola korporāciju finansiālais pārākums; fragmentāra konkurence, kas attiecas vienīgi uz apstrādes beigu posmu, nevis uz visu procesu, respektīvi, kurā nav ņemta vērā izejvielu un materiālu sagatavošana ražošanai; izejvielu un enerģijas tirgus pārņemšana, ko īsteno starptautiskas korporācijas, bieži vien ne no Eiropas; paaugstinātas enerģijas cenas un tādējādi arī izejvielu cenas, pieņemot noteikumus, ar kuriem ES dalībvalstīm nosaka emisiju tirdzniecības sistēmu; negodīga konkurence, ko uzspiež galvenokārt starptautiskās korporācijas, tostarp finanšu korporācijas.

Es šo ziņojumu uzskatu par labu sākumu ļoti svarīgai diskusijai par konkurētspējīgas nozares nākotni Eiropā un par pašas Eiropas nākotni, tāpēc es balsoju par tā pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI) , rakstiski.(FR) Es nožēloju, ka šis ziņojums netika iesniegts agrāk, piemēram, kad Brisele atmaskoja „rūpniecības čempionu” veidošanu vai kad Mittal naidīgā veidā pārņēma Arcelor, atņemot Eiropai tās vienīgo dzelzs un tērauda rūpniecības uzņēmumu, kas tai bija atlicis. Gadu desmitiem ilgi Eiropas Savienība ir smagi strādājusi, lai iznīcinātu mūsu rūpniecības tīklu un rūpniecības darba vietas, pieņemot Eiropas nozaru politikas nostādnes, Eiropas konkurences politiku un Eiropas brīvās tirdzniecības politiku, kuru jūs te esat sistemātiski slavējuši, atbalstījuši un veicinājuši. Saskaroties ar katastrofu, tagad jūs mēģināt mainīt domas uz to, ko Front national ierosina jau ļoti sen: atzīt rūpniecības bāzes svarīgumu, attīstīt stratēģiskās nozares, aizsargāt pret negodīgu konkurenci un palīdzēt iespiesties ārējos tirgos, garantēt un aizsargāt izejvielu piegādes, regulēt pārņemšanas piedāvājumus, nodrošināt, lai konkurences politikā ņemtu vērā stratēģiskas, sociālekonomiskas un publisko pakalpojumu prasības, nodrošināt valsts atbalstu jaunizveidotām un inovatīvām nozarēm u. c.

Tomēr šodien jau ir diezgan vēls, un Eiropa, kas joprojām turas pie saviem ultraliberālajiem ideoloģiskajiem pamatiem, noteikti nav vislabākais līmenis, kurā pieņemt lēmumus un īstenot šādas politikas.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas ( EFD), rakstiski. (LT) Es piekrītu šim ziņojumam, jo ES rūpniecība nodrošina aptuveni trešdaļu no bruto pievienotās vērtības, gandrīz trīs ceturtdaļas no Eiropas eksporta apjoma un trešdaļu no darba vietām, nodrošinot iztikas līdzekļus apmēram 57 miljoniem cilvēku. Nesen dziļā ekonomikas krīze ir satriekusi Eiropas rūpniecību. Tomēr šī krīze ir arī parādījusi, cik svarīga rūpniecība ir ES ekonomikai, un to, ka nav darīts pietiekami, lai vispusīgi apmierinātu tās vajadzības pašreizējos klimata apstākļos. Ražošanas izaugsme pēdējos divdesmit gados ir nokritusi līdz zemākajam punktam, un dažas Eiropas rūpniecības nozares atrodas pastāvīgā krīzes situācijā, ko rada trešo valstu negodīgā konkurence, jo īpaši darba attiecību, vides aizsardzības un intelektuālā un rūpnieciskā īpašuma jomā. Tā kā ASV, Japāna un Ķīna īsteno spēcīgu un aktīvu rūpniecības politiku, ko atbalsta galvenie produkti un pakalpojumi, pastāv risks, ka Eiropas rūpniecība varētu palikt aizmugurē. Integrētas un ilgtspējīgas ES rūpniecības politikas pamatā jābūt šādiem galvenajiem aspektiem: nepieciešamībai izveidot inovatīvu ķēdi, kas saistītu zinātnisko pētniecību un praktisko pielāgošanu, efektīvāk izmantot resursus un veicināt videi saudzīgas enerģijas ražošanu.

Mums jāaicina ES sākt īstenot stratēģijas, kas nodrošinātu ilgtermiņa izmaiņas, un piemērot tādu izglītības politiku, kas atbilst darba tirgus vajadzībām. Ir jāapkaro ēnu ekonomikas izplatīšanās un nedeklarēts gadījuma darbs krīzes laikā, kas kropļo konkurenci, un šeit ir priekšlikumi, kā atvieglot MVU līdzdalību publiskajā iepirkumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Silvana Koch-Mehrin ( ALDE), rakstiski. (DE) Balsojumā par Lange kunga ziņojumu es atturos attiecībā uz 31. punktu tā neskaidrā formulējuma dēļ, kas norāda gan uz eiroobligācijām, gan uz projektu obligācijām. Tomēr kopumā es balsoju par šo ziņojumu, jo man nav iebildumu pret pašām projektu obligācijām. Projektu obligācijas kalpo plašu inovācijas, infrastruktūras un reindustrializācijas projektu finansēšanai. Pretstatā eiroobligācijām netiek apšaubīti instrumenti parādu kopieniskošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via ( PPE), rakstiski. (IT) Manuprāt, šodienas balsojums ir svarīgs solis, lai pārvarētu ekonomikas un finanšu krīzi, kas skārusi Eiropu un tās nozares. Patiešām šajā rezolūcijā ir aplūkota galvenā nozare, kas jāatbalsta, lai Eiropas Savienība varētu īstenot rūpniecības politiku, kurā jāapvieno liela ražošanas jauda ar apņemšanos panākt konkurētspējīgu un ilgtspējīgu atjaunošanos. Tālab es atzinīgi novērtēju atsauci uz ES 2020. gada stratēģiju, kam jākalpo par bākuguni Eiropas prioritāro rīcību pilnīgai īstenošanai, veicot milzīgus ieguldījumus inovācijās un pētniecībā, kas nepieciešams, lai Eiropā panāktu izaugsmi un attīstību. Kopumā, manuprāt, referents Lange kungs ir izdarījis labu darbu un ka viņam ir izdevies apkopot idejas un ieteikumus no vairāk nekā 500 grozījumiem un sagatavot ziņojumu, kuram es piekrītu un kuru es atbalstu, izņemot attiecībā uz Eiropas patentu. Patiešām, es domāju, ka lēmums sākt pastiprinātu sadarbību stratēģiski svarīgā nozarē — proti, intelektuālā īpašuma jomā — nav nedz pareizs lēmums, nedz tāds, kas labvēlīgi iespaidos Eiropas rūpniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D) , rakstiski.(PL) Rūpniecības politika globalizācijas laikmetā kļūst par lielu problēmu gan Savienībai, gan atsevišķām dalībvalstīm. Centieni samazināt ražošanas izmaksas un cenas kļūst par iemeslu, kāpēc Savienībā samazinās rūpnieciskā ražošana, rūpnīcas tiek pārvietotas ārpus ES un produkcija pēc tam importēta. Tam ir negatīvas sekas: samazinās rūpniecības attīstības, tehniskās izglītības un inovativitātes iespējas un tādējādi palielinās atkarība no citām valstīm. Izzūd veselas rūpniecības nozares, piemēram, kuģu būvniecības Polijā. Stingrākas vides aizsardzības prasības ir ieviestas vienīgi ES, un Āzijas ražotāju dempinga paciešana paātrina Eiropas deindustrializāciju. Ir nepieciešama saprātīga politika, lai Eiropa varētu saglabāt savas rūpniecības īpatnības.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan ( PPE), rakstiski. (RO) Nesenā ekonomikas krīze ir apstiprinājusi, ka mazie un vidējie uzņēmumi joprojām ir ekonomikas un sociālās attīstības virzītājspēks un ka tiem ir galvenā loma ekonomikas konkurētspējas veicināšanā un darba vietu radīšanā. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu un domāju, ka ir jāpārskata un jāpastiprina tie ES instrumenti, kas atbalsta konkurētspēju, lai MVU racionalizētu administratīvās procedūras un atvieglotu piekļuvi finansējumam. Turklāt ir pilnīgi nepieciešams ieviest inovatīvus stimulēšanas mehānismus, kuru pamatā būtu mērķu sasniegšana saistībā ar strauju, ilgtspējīgu izaugsmi, ņemot vērā arī integrācijas aspektu, un veicināt ciešāku sadarbību ar finanšu iestādēm. Viena svarīga metode MVU inovāciju finansēšanai, kas ir pieejama ar Eiropas Investīciju bankas starpniecību, ir riska dalīšanas finanšu mehānisms. Tomēr, lai nodrošinātu tā panākumus, Eiropas Komisijai ir jāpiešķir daudz vairāk līdzekļu, tostarp, izmantojot inovāciju fondu no ERAF līdzekļiem, un jāveicina tiešie privātā sektora ieguldījumi un inovatīvi finansēšanas mehānismi augsta riska inovatīviem projektiem un tādiem projektiem, kuros piedalās MVU.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D) , rakstiski. – Es piekrītu šim ziņojumam, ka ES stratēģija ir veicināt spēcīgus un kvalificētus cilvēkresursus ar ievērojamu radošo potenciālu un aktīvu dalību inovāciju izstrādē un attīstībā, jaunas un inovatīvas tehnoloģijas, procesus un risinājumus, kas rada pievienoto vērtību, ilgtspējīgas attīstības vajadzībām pielāgotu pētniecību un attīstību, efektīvu piegādes ķēdi kvalitatīvu preču un pakalpojumu ražošanai, efektīvāk organizētas ražošanas un vadības sistēmas, kopumā efektīvāku resursu izmantošanu, sekmējot oglekļa emisiju samazināšanos, izmaksu ziņā efektīvus un ilgtspējīgus transporta veidus, gudri un efektīvi organizētas loģistikas sistēmas un augstas kvalitātes infrastruktūru, vienotu un pilnībā strādājošu iekšējo tirgu un līdzvērtīgus konkurences apstākļus tirdzniecības attiecībās ar trešām valstīm ir vienīgais veids, kā palielināt ilgtspējību un Eiropas rūpniecības konkurētspēju, tādējādi saglabājot tās vadošo pozīciju pasaulē.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka ( GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Ziņojums par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā ir svarīgs dokuments krīzes laikā, kas skārusi Eiropas ekonomiku un jo īpaši rūpniecisko ražošanu. Tomēr tajā nav iekļauts galvenais jautājums — milzīgo ekonomikas problēmu patiesais cēlonis. Tas ir globālais kapitālisms, kur valda brīva konkurence un neierobežots neoliberālisms, kas diemžēl ir ES pamatprincips. ES nav vajadzīgs vairāk stratēģisko dokumentu, kas burtiski plūst laukā no Komisijas, bet gan ir ļoti vajadzīgs izmainīt tās pamatprincipus un jo īpaši virzību uz sociālu un miermīlīgu savienību ar regulētu finanšu sektoru. Tā kā mēs debatējam par „stratēģisku” dokumentu, jāsaka, ka pieredze rāda, ka nav grūti sagatavot šādus dokumentus, bet ir grūti pēc tam tos izstrādāt atsevišķās jomās un elastīgi uzraudzīt un novērtēt ierosināto pasākumu iedarbību. To pierāda, piemēram, intelektuālā īpašuma tiesību joma, tostarp rūpnieciskās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Gesine Meissner ( ALDE), rakstiski. (DE) Balsojumā par Lange kunga ziņojumu es atturos attiecībā uz 31. punktu tā neskaidrā formulējuma dēļ, kas norāda gan uz eiroobligācijām, gan uz projektu obligācijām. Tomēr kopumā es balsoju par šo ziņojumu, jo man nav iebildumu pret pašām projektu obligācijām. Projektu obligācijas kalpo plašu inovācijas, infrastruktūras un reindustrializācijas projektu finansēšanai. Pretstatā eiroobligācijām netiek apšaubīti instrumenti parādu kopieniskošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo ( PPE), rakstiski. (PT) Eiropas rūpniecība nodrošina aptuveni trešdaļu no ES bruto pievienotās vērtības, gandrīz trīs ceturtdaļas no Eiropas eksporta apjoma un trešdaļu no darba vietām. Turklāt tai ir paplašinātā ietekme, kas nozīmē, ka uz katru darba vietu rūpniecībā tiek izveidotas vēl aptuveni divas darba vietas saistīto pakalpojumu sniegšanai. Paturot to prātā, neviens neapstrīd rūpniecības nozares nozīmi dalībvalstu ekonomikā, bet ekonomikas krīzes rezultātā ir radušās šaubas par šīs nozares nozīmi, kas kaitē finanšu un pakalpojumu nozarei, un mums ir laiks pārskatīt šo situāciju un vēlreiz pamatīgi izpētīt šo nozari. Eiropas rūpniecība virzās uz specializēšanos, kvalitatīviem produktiem un jaunākajām tehnoloģijām. Mūsu rūpniecības produktiem ir jāatšķiras ar inovatīviem risinājumiem un kvalitāti, nevis ar cenu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer ( NI), rakstiski. (DE) Lai saglabātu konkurētspēju, ņemot vērā ekonomikas izmaiņas pasaulē, nedrīkst ignorēt tādu svarīgu ekonomikas nozari kā rūpniecība. Jāveicina un jāpieprasa gan ilgtspējība, gan cilvēcīgi darba apstākļi, jo tādu jauno tirgus ekonomikas valstu konkurence kā Ķīna, Indija un Brazīlija kļūst aizvien stiprāka un tādējādi aizvien pieaug arī spiediens uz Eiropas iekšējo tirgu. „Ilgtspējība” un „izaugsme” — šie divi vārdi tiek skandēti bieži, jo īpaši saistībā ar rūpniecības politiku, bet ir nopietni apšaubāma to īstenošana, pirmkārt, nepietiekamo resursu dēļ. Es atturos, jo uzskatu, ka ierosinātie pasākumi nekādā ziņā nebūs pietiekami, lai nodrošinātu Eiropai pirmo vietu pasaulē rūpniecības nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas ( EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo pašreizējā ekonomikas krīze ir smagi skārusi ES rūpniecību. Mūsdienu pasaulē rūpniecībā pastāv milzīga konkurence, un tādēļ rūpniecības nozarei ir jāsaglabā konkurētspēja un novitāte, atbalstot jaunas idejas un kvalitāti, un jaunāko tehnoloģiju izmantošanu. Mums ir jāveicina iespējas, jānodod augstās tehnoloģijas un jāatvieglo to transponēšana uzņēmumos. Mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienībā esošos resursus (minerālus) izmanto atbilstošā veidā, nepieļautu to eksportu ārpus ES robežām un izbeigtu oligopolu veidošanu tirdzniecībā. Eiropas atbalstu nevajadzētu izlietot ātrai problēmas novēršanai, bet gan ieguldījumiem nākotnē, uzmanību koncentrējot uz darba vietu radīšanu, lai katram pilsonim būtu darbs viņa paša zemē. Īpaša uzmanība jāpievērš tā sauktajiem problemātiskajiem reģioniem, kur ir mazattīstīta rūpniecība vai augsts bezdarba līmenis. Tātad ir jāveicina tehnoloģiju, rūpniecisko un zinātnisko parku veidošana un uzņēmumu centri. Šīs organizācijas ir īpaši svarīgas, lai aktīvi radītu un attīstītu modernas tehnoloģijas un nodrošinātu ekonomikas izaugsmi un mūsdienīgošanu, tajā pašā laikā radot jaunas darba vietas. Mazie un vidējie uzņēmumi jāmudina ieguldīt kopās. Jāizveido tiem labvēlīga uzņēmējdarbības vide un jāsamazina administratīvais slogs. Dziļi iesakņojusies birokrātija kavē rūpniecisko attīstību un mazina radīto produktu konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone ( PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Lange kunga ziņojumu tāpēc, ka kopā ar Europe 2020 stratēģiju Eiropas Savienībai ir jāstrādā ar mērķi panākt spēcīgu attīstību un labāku resursu izlietojumu, lai nodrošinātu inovāciju. Ziņojumā par rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā ir norādīti tieši šie mērķi: rūpnieciskās inovācijas un esošo tiesību aktu vienkāršošana, gādājot par pilsoņu interesēm, un mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) — Eiropas ekonomikas pulsējošās sirds — loma. MVU jānodrošina labvēlīgi apstākļi un jāatvieglo tiem piekļuve finansējumam. Ir svarīgi uzsvērt, ka dinamiska un progresīva rūpnieciskā politika tiks īstenota ar struktūrfondu palīdzību, kuri, tos pareizi izmantojot, kļūs par izaugsmes pamatu Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D) , rakstiski. (RO) Eiropas rūpniecība nodrošina aptuveni trešdaļu no ES bruto pievienotās vērtības, gandrīz trīs ceturtdaļas no Eiropas eksporta apjoma un trešdaļu no darba vietām, nodrošinot iztikas līdzekļus apmēram 57 miljoniem cilvēku (un tai ir paplašinātā ietekme, jo katra darba vieta rūpniecībā rada vēl aptuveni divas darba vietas saistīto pakalpojumu sniegšanai). Pastāv 15 pamatelementi: inovāciju sistēmas izveide, racionālas resursu izmantošanas kāpināšana, skaidrs ilgtspējības principiem atbilstošu produktu ražošanas mērķis, atklāto konkursu izmantošana, videi saudzīgas enerģijas ražošanas veicināšana, pārliecinoša stratēģija attiecībā uz izejvielām, tirdzniecības pārveide, lai panāktu taisnīgu līdzāspastāvēšanu un ilgtspējīgu ražošanu, rūpniecības nozaru saistošas politikas noteikšana, MVU iesaistīšana, reģionālo rīcības teritoriju izveide, industriālo pārmaiņu paredzēšanas nodrošināšana, pārstrukturēšana, kvalifikāciju uzlabošana, lielāka darba ņēmēju līdzdalība lēmumu pieņemšanā un ilgtermiņa politikas virzieni.

ES rūpniecības politikai jābūt orientētai gan uz ilgtspējīgu, energoefektīvu un globāli konkurētspējīgu industriālās bāzes atjaunošanu, gan uz ilgtspējīgu pāreju no lielākoties ražojošas rūpniecības uz „zināšanu rūpniecību”, bet tajā pašā laikā skaidri jāapņemas ES izpētīt un veidot stratēģiskas partnerības starp uzņēmumiem Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Fiorello Provera ( EFD), rakstiski. (IT) Ar šā ziņojuma palīdzību Parlaments ir pievērsis uzmanību svarīgajiem jautājumiem, kas būtu jāuzsver saistībā ar Eiropas rūpniecības izaugsmi. Es runāju par mazo un vidējo uzņēmumu stratēģiskās lomas atzīšanu un nepieciešamību atvieglot tiem piekļuvi kredītiem, ieviešot vienkāršotas finansēšanas iespējas, kā arī par internacionalizāciju, kas ir galvenais konkurētspējas faktors.

Ir svarīga arī saikne starp inovācijām un rūpniecisko pasauli, uzturot pastāvīgas attiecības starp uzņēmumiem un augstskolām, un šī saikne ietver arī saražoto produktu pārdošanu un mudināšanu tos lietot. Šā iemesla dēļ es atbalstu Lange kunga ziņojuma saturu un priekšlikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel ( PPE), rakstiski. (PT) Nesenā ekonomikas un finanšu krīze ir skaidri parādījusi rūpniecības nozīmi ES ekonomikā, kas nozīmē, ka ir svarīgi atzīt vajadzību izstrādāt integrētu pieeju rūpniecības politikai, kas apvienotu konkurētspēju, inovācijas un ilgtspējību un tajā pašā laikā spētu stimulēt izaugsmi, radīt darba vietas un nodrošināt vides saglabāšanu. Patiešām Eiropas rūpniecība saskaras ar daudzām problēmām, tāpēc ir būtiska apņemšanās ieguldīt jaunās tehnoloģijās un risinājumos, personāla apmācībā, ražošanas sistēmu efektivitātē un pārvaldības modeļos, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu stiprināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D) , rakstiski. (DE) Es balsoju par ziņojumu, jo esmu pārliecināta, ka Eiropai ir nepieciešama integrēta rūpniecības politika, jo īpaši, saskaroties ar jaunajām problēmām, ko rada globalizācija, un tāpēc ir jāturpina izstrādāt rūpniecības politika. Rūpniecības politika kalpo kā ilgtspējīgas nodarbinātības un sabiedrības labklājības virzītājspēks. Viena darba vieta rūpniecībā rada vēl vismaz divas citas darba vietas. Palielinoties rūpniecības attīstībai jaunajās tirgus ekonomikas valstīs un mūsu lielākajiem konkurentiem — ASV un Ķīnai — pieņemoties spēkā, aizvien vairāk tiek apšaubīta Eiropas nostāja rūpniecības politikā. Tāpēc mums vairāk jāattīsta sevi; tālab mums jāpārliecinās par rūpnieciskās bāzes atjaunošanu, ne tikai veicot pasākumus noteiktās nozarēs, bet arī vispārīgi garantējot Eiropas konkurētspēju pasaules līmenī un Eiropas rūpniecības ilgtspējīgu attīstību. Ziņojumā ir pausts arī aicinājums nodrošināt, lai integrēta rūpniecības politika kalpo par pamatu vides aizsardzības, konkurences un tirdzniecības politikai, lai kāpinātu racionālu resursu izmantošanu. Turklāt ziņojumā ir uzsvērts, ka ir svarīgi veidot konstruktīvas partnerības ar darba ņēmējiem un arodbiedrībām. Ziņojumā ir uzsvērta arī nepieciešamība uzlabot koordināciju starp ES un dalībvalstīm. Manuprāt, šie pasākumi ir absolūti nepieciešami. Šajā ziņojumā ir paredzēts turpināt rūpniecības politikas izstrādi ar vajadzīgajām ambīcijām un piesardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. (DE) Balsojumā par Lange kunga ziņojumu es atturos attiecībā uz 31. punktu tā neskaidrā formulējuma dēļ, kas norāda gan uz eiroobligācijām, gan uz projektu obligācijām. Tomēr kopumā es balsoju par šo ziņojumu, jo man nav iebildumu pret pašām projektu obligācijām. Projektu obligācijas kalpo plašu inovācijas, infrastruktūras un reindustrializācijas projektu finansēšanai. Pretstatā eiroobligācijām netiek apšaubīti instrumenti parādu kopieniskošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini ( PPE), rakstiski. (IT) Šodienas plenārsēdē mēs balsojām par Lange kunga ziņojumu, kura nosaukums ir „Rūpniecības politiku globalizācijas laikmetā”. Eiropas rūpniecība nodrošina aptuveni trešdaļu no ES bruto pievienotās vērtības, gandrīz trīs ceturtdaļas no Eiropas eksporta apjoma un trešdaļu no darba vietām, nodrošinot izdzīvošanu apmēram 57 miljoniem cilvēku. Ja ņem vērā tās paplašināto ietekmi, ka ikviena darba vieta rūpniecībā rada aptuveni divas citas darba vietas saistītajās nozarēs, tad rūpniecības ietekme uz nodarbinātību ir vēl nozīmīgāka.

Turklāt ES rūpniecības politikai jābūt orientētai gan uz ilgtspējīgu, energoefektīvu un globāli konkurētspējīgu industriālās bāzes atjaunošanu, gan uz ilgtspējīgu pāreju no lielākoties ražojošas rūpniecības uz „zināšanu rūpniecību”. Ir svarīgi integrēt visas ES politikas nozares, lai apvienotu visus aspektus, kas ietekmē rūpniecību. Lange kunga sagatavotajā pašiniciatīvas ziņojumā par rūpniecības politiku ir vēlreiz apliecināta nostāja, kas paista rūpniecības komisāra, Tajani kunga, paziņojumā un kas papildināta ar vairākām jaunām idejām, kuru mērķis ir rūpniecības nozares svarīgā atjaunošana pēc ekonomikas krīzes.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva I Rueda ( Verts/ALE), rakstiski. – Parlaments šodien atbalstīja virkni pasākumu Eiropas rūpniecības konkurētspējas veicināšanai. Es novērtēju atziņu, ka, lai stātos pretim krīzei un globalizācijas radītajām problēmām, Eiropas rūpniecības atjaunošanas pamatā jābūt energoefektivitātei un racionālai resursu izlietošanai. Ir jāatzīst, ka ilgtspējība ir centrālais aspekts tā sauktajā „konkurētspējas pārbaudē” un „derīguma pārbaudē”, kas Komisijai jāīsteno savu labāka regulējuma iniciatīvu ietvaros. Ziņojumā ir pareizi aicināts izveidot noslēgtas rūpnieciskās ražošanas sistēmas, uzlabot resursu produktivitāti un veicināt ilgmūžību un atkārtotu izmantošanu, otrreizēju pārstrādi un otrreizēju ražošanu.

Turklāt ziņojumā ir pieprasīti instrumenti vides jomā inovatīvu MVU attīstības un izaugsmes veicināšanai, kā arī vides industriālo parku attīstības veicināšanai. Ir svarīgi ES rūpniecības politiku saskaņot ar tās mērķiem klimata un enerģijas politikas jomā. Greens sagaida, ka Komisija ņems vērā šo izaicinājumu savās turpmākajās stratēģiskajās iniciatīvās, piemēram, racionālas resursu izmantošanas stratēģijā, izejvielu stratēģijā un Mazās uzņēmējdarbības aktā.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi ( EFD), rakstiski. (IT) Beidzot Eiropas Savienība ir atzinusi rūpniecības centrālo lomu un aicina vienkāršot piekļuvi kredītiem un samazināt birokrātiju. Pēdējo gadu laikā mēs esam pieredzējusī tādu pasākumu noteikšanu, kas rada smagu slogu Eiropas rūpniecībai un veicina no trešām valstīm importēto produktu negodīgu konkurenci. Es vēlos norādīt uz izmaiņām, kas rodas apvienojot klimata izmaiņas ar pasākumiem, kuru mērķis ir samazināt vai atcelt nodevas.

Ziņojumā ir uzsvērta pētniecības nozīme, jo tas ir instruments, ar kuru iespējams cīnīties pret konkurentiem, un ir norādīta darba ņēmēju profesionālā sagatavošana, kā arī patērētājiem sniedzamā informācija. Tomēr neaizmirsīsim, ka, neraugoties uz visiem skaistajiem vārdiem, pastāv risks, ka ES varētu sairt pa atsevišķām dalībvalstīm, tādēļ ir minimāla vēlme veidot kopīgu rūpniecības nākotni. Es runāju par to, kas ir noticis ar Eiropas patentu, kurā mēs pieredzējām, kā Savienība izslēdza Itāliju un Spāniju, un uzlabotu sadarbību starp pārējām dalībvalstīm. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā iekļautos principus ir vērts atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski ( PPE), rakstiski.(PL) Rūpniecību Eiropā skar ne tikai ekonomikas krīzes sekas, bet arī jauna globalizācijas laikmeta problēmas. Uzņēmumiem ir atbilstoši jāreaģē uz aizvien straujākām izmaiņām ekonomikas tendencēs. Jaunās tirgus ekonomikas valstis izmaina spēku samēru starptautiskajos tirgos. Attīstoties zināšanu sabiedrībai, palielinās arī zinātniskās pētniecības un inovāciju loma, kas veicina ekonomikas izaugsmi un konkurētspēju. Problēmas, kas rodas ES ekonomikā, ietver arī demogrāfiskās izmaiņas un ražīguma samazināšanos. Galvenais ES rūpniecības mērķis ir konkurētspējas un inovativitātes palielināšana. Lai to panāktu, ir vienlaicīgi jāveic vairāki pasākumi. Ir būtiski turpināt darbu ar vienotā tirgus izveidi un tiesību aktu saskaņošanu muitas un nodokļu jomā. Ir jāsamazina birokrātiskie šķēršļi uzņēmumiem un jāvienkāršo tiesiskais satvars. Jāstiprina uzņēmumu sadarbība, veidojot uzņēmumu kopas, tīklus un izcilības centrus, un jācenšas panākt sinerģiju starp augstskolām un uzņēmumiem.

Turklāt var izrādīties noderīgi izmantot tādus alternatīvus mehānismus kā publiskā un privātā sektora partnerības, sadalot risku starp privātajiem un publiskiem ieguldītājiem, un izmantot sviras un izteiktu stimulējošu efektu. Būs būtiski atbalstīt mazos un vidējos uzņēmumus, kas ir Eiropas rūpniecības pamats, nodrošinot tiem finansiālu palīdzību inovāciju un tehnoloģiju nodošanas jomā un piemērojot inovatīvus un ilgtspējīgus kritērijus valsts iepirkuma konkursos. Nevajadzētu aizmirst arī nodrošināt lielākas izmaksas pētniecībā, pamatojoties uz sadarbību starp publisko un privāto sektoru.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D) , rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kurā ir akcentēti vairāki veidi, kādos iespējams stiprināt ES rūpniecības bāzi. Rūpniecība nodrošina aptuveni trešdaļu no darba vietām ES, un tāpēc ir būtiski nodrošināt tās turpmāko dzīvotspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira ( PPE), rakstiski. (PT) Eiropas rūpniecība un tās paplašinātā ietekme nodrošina aptuveni trešdaļu no ES bruto pievienotās vērtības un iztikas līdzekļus 57 miljoniem cilvēku. Ir jārada tāda rūpniecības politika, kas veicinātu dalībvalstu sadarbību un to konkurences potenciālu saskaņā ar Europe 2020 stratēģiju. Ekonomikas lejupslīdes laikā šā ziņojuma svarīgums pierāda, ka, neraugoties uz šīs nozares nozīmi, tai netiek pievērsta pietiekama uzmanība. Šis pierādījums aicina rūpīgāk izpētīt problēmas, ar kurām būs jācīnās Eiropas rūpniecībai, jo īpaši saistībā ar tās pārstrukturēšanu un pārorientēšanu, pamatojoties uz pasaules zināšanu sabiedrību, īstenojot inovācijas un pētniecību, lai pārspētu jauno tirgus ekonomikas valstu konkurētspēju. Turklāt attīstās jauna dinamika, notiek klimata izmaiņas, mainās demogrāfija un notiek urbanizācijas/apdzīvotības sarukšanas procesi. No referenta iesniegtajiem 15 punktiem es vēlos uzsvērt pasākumus, kuri ietekmē mazos un vidējos uzņēmumus (MVU), kas ir patiesais ES izaugsmes virzītājspēks. Galvenās iniciatīvas, kas nodrošinās Eiropas rūpniecības politikas panākumus, būs Eiropas finansējuma iegūšanas procedūru vienkāršošana, pamatīgāka un precīzāka MVU informēšana par darbības programmām, inovācijas kopu un tīklu veidošana, kā arī lielāks Eiropas Centrālās bankas atbalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexandra Thein ( ALDE), rakstiski. (DE) Balsojumā par Lange kunga ziņojumu es atturos attiecībā uz 31. punktu tā neskaidrā formulējuma dēļ, kas norāda gan uz eiroobligācijām, gan uz projektu obligācijām. Tomēr kopumā es balsoju par šo ziņojumu, jo man nav iebildumu pret pašām projektu obligācijām. Projektu obligācijas kalpo plašu inovācijas, infrastruktūras un reindustrializācijas projektu finansēšanai. Pretstatā eiroobligācijām netiek apšaubīti instrumenti parādu kopieniskošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D) , rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, jo tajā ir minēta vajadzība veidot saskaņotu politiku attiecībā uz rūpniecības nākotni visā ES. Ņemot vērā, ka rūpnieciskā ražošana nodrošina vairāk nekā 60 miljonus darba vietu ES, stabila politika palīdzēs ES atrisināt dažas no ražotāju problēmām. Šajā ziņojumā, kas ir daļa no ES 2020. gada stratēģijas, ir aprakstīti 15 stipras politikas „stūrakmeņi”, kas nodrošinās, lai ES var panākt konkurentus no ASV, Ķīnas un Japānas, kuri veic apjomīgus ieguldījumus pētniecībā un jaunāko tehnoloģiju izstrādē, un no valstīm, kuras var samazināt izmaksas, jo tajās ir lēts darbaspēks un mazāk stingri noteikumi par intelektuālo īpašumu. Daži no ziņojumā iekļautajiem lietderīgajiem ieteikumiem ietver nepieciešamību izveidot inovāciju sistēmu, kurā rūpnieciskā pētniecība būtu saistīta ar inovācijām un tehnoloģiju izmantošanu, un lielāks uzsvars uz racionālu resursu izmantošanu un ilgtspējību, kas atbilst Europe 2020 stratēģijas mērķiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Iva Zanicchi ( PPE), rakstiski. (IT) Es izlēmu balsot par Lange kunga sagatavoto pašiniciatīvas ziņojumu, jo tajā ir atspoguļots Parlamenta ieguldījums debatē par šo uzņēmējiem tik ļoti svarīgo jautājumu: Eiropas rūpniecības politiku.

Ziņojumam ir vairāki pozitīvi aspekti, piemēram, vispārējs lūgums Eiropas uzņēmumiem ievērot vides aizsardzības prasības, bet tikai brīvprātīgi un bez bargiem noteikumiem. Ir arī pareizi norādīta rūpniecības — un ne tikai rūpniecības politikas — centrālā loma Eiropas Savienības izaugsmē. Tagad, rīkojoties saskaņā ar ziņojumu, par kuru šodien notika balsojums, manuprāt, ir svarīgi, lai visas iestādes un ieinteresētās puses censtos īstenot tajā norādītos mērķus, pārvēršot tos reālā rīcībā. Īpaši svarīgi ir noteikt pasākumus intelektuālā īpašuma aizsardzībai, apstiprināt industriālo inovāciju modeli, kura mērķis ir panākt izcilību, modernizēt nozares, jo īpaši vides aizsardzības un racionālas resursu izmantošanas ziņā, un atbalstīt tādu apstākļu radīšanu, kas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem palīdzētu kļūt starptautiskiem.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika