Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts - Strasbūra

14.1. Pakistāna - minoritāšu lietu ministra Shahbaz Bhatti slepkavība

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem attiecībā uz minoritāšu lietu ministra Shahbaz Bhatti slepkavību⁽¹⁾.

  Jean Lambert, autore. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs visi esam dziļi satriekti un šausmināti par atentātu pret ministru Shahbaz Bhatti, ne tikai tāpēc, ka mēs šajā Parlamentā viņu pazīstam — viņš ir mūs apmeklējis, ticies ar daudziem no mums —, bet arī tāpēc, ka šī ir vēl viena dziļi simboliska slepkavība, kas mērķēta pret cilvēku, kurš strādāja ar visām Pakistānas minoritātēm un centās tās samierināt.

Mums arī jāpauž sava līdzjūtība ne tikai viņa ģimenei, bet arī visām tām ģimenēm, kuru locekļi ir nogalināti Pakistānas teroristu uzbrukumos. Šonedēļ mēs pieredzējām divus šādus uzbrukumus, kuros tika nogalināti un ievainoti vairāk cilvēku nekā, piemēram, Londonas bombardēšanas laikā.

Cieš visi iedzīvotāji, un tiek sētas bailes, kas iedragā demokrātiju Pakistānā. Mēs redzam izmaiņas demogrāfiskajā situācijā dažos vēlēšanu apgabalos, piemēram, Kvetā, jo bailes piespiež cilvēkus izbraukt.

Mūsu rezolūcija ir svarīga attiecībā uz vēlmi turpināt un atbalstīt darbu iecietības un savstarpējas sapratnes vairošanā. Es vēlētos uzsvērt, ka tā ir vajadzīga arī mums Eiropas Savienībā, jo, pēc manām domām, daži nesenie valstu paziņojumi to neveicina. Tātad mēs sagaidām, ka gan Pakistānā, gan Eiropas Savienībā tiks nostiprināta vadība.

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs, neskatoties uz to, ka Pakistānas minoritāšu lietu ministrs Shahbaz Bhatti pēc vairākkārtējiem draudiem bija lūdzis pastiprināt aizsardzības pasākumus, viņš tika nogalināts atentātā, kas bija vērsts pret viņu 2. martā. Mēs izsakām līdzjūtību ne tikai viņa tuviniekiem, bet arī visiem pakistāniešiem, kas vēlas lielāku sabiedrības iecietību. Tas ir īsts trieciens Pakistānai, kā arī visai cilvēcei kopumā.

Kāpēc gan Pakistānas iestādes noraidīja ministra lūgumu piešķirt viņam ložu necaurlaidīgu automašīnu oficiālai lietošanai, kā arī viņa lūgumu ļaut pašam izvēlēties miesassargus, kuriem viņš uzticas? Viņš bija cilvēktiesību aizstāvis, kas aicināja reformēt nehumānos likumus pret zaimošanu.

Tāpat mēs vēlamies atzīmēt Pakistānas Cilvēktiesību komisijas koordinatora Naeem Sabir Jamaldini, kurš tika nogalināts 1. martā, darbu.

Mums ir vajadzīga praktiska darbība, piemēram, izpēte, arī valdības līmenī. Tā ir jāveic saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, jo nesodāmībai ir jādara gals. Eiropas Savienībai ir jāuzrauga situācija un jācenšas dibināt civilizētu sabiedrību, izmantojot demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, autore. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējo desmit mēnešu laikā Eiropas Parlaments ir pieņēmis kopumā trīs rezolūcijas attiecībā uz reliģisko brīvību Pakistānas Islāma Republikā.

2010. gada maijā mēs par šo tēmu runājām Strasbūrā kopā ar minoritāšu lietu ministru Shahbaz Bhatti. Šodien mēs šeit, Parlamentā, apspriežam viņa nāves apstākļus. Augsta ranga valsts ierēdņa noslepkavošana, kas notika 2. martā, nozīmē tikai vienu: Pakistānā neviens nav pasargāts no radikālajiem islāmistiem. Apdraudēti ir ne tikai tie, kas kritizē arhaiskos likumus, kuri piespriež nāvessodu par reliģijas zaimošanu, bet arī tie, kas publiski iestājas par neiecietības upuriem, kā Bhatti kungs.

Pēc desmit mēnešiem var redzēt, ka pašreizējā Eiropas Savienības politika attiecībā pret Pakistānu nedod paredzētos rezultātus. Tāpēc es atbalstu mūsu rezolūcijā ietverto ideju sasaukt tikšanos pie apaļā galda, lai apspriestu minoritāšu stāvokli Pakistānā. Es domāju, ka tikko izveidotajam Eiropas Ārējās darbības dienestam skaidri jāreaģē uz notikumiem Islamabadā, pirms vēl nav par vēlu un pirms nav vēl vairāk cilvēku upuru.

  Eija-Riitta Korhola, autore. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Shahbaz Bhatti un visa viņa ģimene ir apbrīnojams piemērs, ko var sasniegt drosmīgi, principiāli un lojāli cilvēki. Viņš bija savā amatā tikai sešus mēnešus, kad Pakistānas Parlaments pieņēma svarīgu reformu, kas garantēja 5% kvotu valsts minoritātēm, lai ieņemtu amatus valsts pārvaldē. Tā ir tikai viena no daudzajām demokrātiskajām reformām, ko izvirzīja Sh. Bhatti un par kuru Pakistānas valdībai būtu jābūt ļoti lepnai.

Iespējams, ka vissvarīgākais ir dažādu ticību saskaņas dialogs, ko viņš uzsāka vietējā līmenī un kura mērķis bija mazināt saspīlējumu un risināt problēmas, kas ir terorisma pamatā. Es šajā idejā saskatu lietas, par ko varētu piešķirt Nobela Miera prēmiju, un es ceru, ka darbs pie cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanas Pakistānā turpināsies, pat ja ekstrēmistu pārstāvji ir guvuši pagaidu uzvaru, atbrīvojoties no valsts visstratēģiskākā cilvēktiesību aktīvista. Ja izdosies izveidot dialogu valstī, kas ir radikālā islāma centrs, visā pasaulē izplatīsies tā pozitīvā iedarbība.

Tikai pirms mēneša es tikos ar Bhatti kungu. Mēs runājām par viņa iespējamo bojāeju. Viņš nebija naivs. Viņš ļoti labi saprata, pie kā var novest varonība. „Nepaies ilgs laiks, līdz es miršu,” viņš teica, „bet pašlaik es centīšos mainīt netaisnos likumus, cik vien spēšu. Es miršu, bet likumi paliks un ietekmēs miljoniem cilvēku dzīvi.”

(Aplausi)

  Peter van Dalen, autors. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es baidos, ka situācija Pakistānā pasliktinās. Šķiet, ka notiek uzbrukums pēc uzbrukuma un valdība ir zaudējusi vēlmi iejaukties. Pagājušā gada janvārī tika veikts atentāts pret gubernatoru S. Taseer, bet pagājušajā nedēļā arī pret vienīgo kristīgo federālo ministru Sh. Bhatti kungu. Eiropas Savienība un dalībvalstis uztur kontaktus ar Pakistānu visādos veidos. Notiek sadarbība Afganistānas jautājumā, valstī ieplūst simtiem miljonu palīdzības sniegšanai izglītības un rekonstrukcijas jomā, tiek pieliktas pūles, lai sekmētu starpkonfesionālo dialogu.

Bet mums ir pienācis laiks ieņemt stingru nostāju. Pakistānas izglītības sistēma ir jāreformē, un jāizbeidz naida kurināšana pret kristiešiem jaunākā vecuma bērnu apziņā. Godīgi jāsadala palīdzība rekonstrukcijas darbiem plūdu seku likvidēšanai, piešķirot to arī tiem, kas nav musulmaņi. Tas nav tikai Rietumvalstu interesēs. Ja Pakistānas valdība un drošības dienesti nekontrolēs situāciju, valsts ieslīgs ekstrēmisma purvā. Ir ļoti maz laika, lai apturētu šo tendenci.

  Rui Tavares, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, bieži vien mēs tik maz varam šeit, Eiropas Parlamentā, panākt ar savām rezolūcijām aktuālos jautājumos, bet tādos gadījumos kā šis, kur vismaz divi jautājumi skar vārda brīvību un reliģisko brīvību tādās valstīs kā Pakistāna, mums jāpanāk vismaz divas lietas, lai mūs sadzirdētu.

Pirmkārt, es vēlētos pateikt tiem, kas aizstāv iecietību un reliģisko brīvību Pakistānā, ka viņi nav vieni. Tas skan ļoti pieticīgi, bet es uzskatu, ka tas ir pirmais solis ceļā uz cieņu un pietāti pārrunās un ka šī ziņa sasniegs tos, kas Pakistānā atbalsta reliģijas brīvību, tāpēc pirmais, ko es vēlos izdarīt, ir pateikt viņiem, ka viņi nav vieni.

Otra lieta, ko es vēlētos, ir likt Pakistānas valdībai ļoti skaidri saprast, ka tā nevar atturēt Pakistānas ekstrēmistus no domas, ka viņi runā visu vārdā, jo tas ir apburtais loks, kurā valstis bieži nonāk, kad ir runa par likumiem pret zaimošanu, kā tas pašlaik ir Pakistānas gadījumā, vai kā tas bija Indonēzijā. Mums ir darīšana ar minoritāti, ko veido ļoti daiļrunīgi ekstrēmisti, kas runā ļoti skaļi un kas galu galā sāk uzskatīt, ka viņi runā visu vārdā, jo viņi spēj iebiedēt pārējo sabiedrības daļu. Attiecīgi šajā gadījumā, ja valdības nostāja nebūs pirmām kārtām aizstāvēt brīvību savā valstī un cīnīties pret visatļautību un ja valdība neaizsargās cilvēka cieņu, visā valstī draud risks, ka to pārņems neiecietības sērga.

Tāpēc Pakistānas valdībai līdz galam jāveic izmeklēšana Shahbaz Bhatti slepkavības gadījumā, lai var izdarīt secinājumus, kā tas tika darīts Pendžābas gubernatora gadījumā. Tā nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut korupciju izmeklēšanā, īstenojot tādu praksi, kādu policija un Pakistānas drošības dienesti izmanto izmeklēšanas gadījumos un kāda izmeklēšanas procesu padara par neiespējamu, kā tas bija pat bijušās premjerministres Benazir Bhutto slepkavības gadījumā. Tāpēc ir būtiski, lai Pakistānas valdība nodrošinātu to, ka ekstrēmisti neuzņemas tautas musināšanu, un lai mēs no savas puses solidarizētos ar iecietības aizstāvjiem valstī.

  Mario Mauro, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Shahbaz Bhatti tika nogalināts tā saukto likumu pret zaimošanu vārdā, un to izdarīja fundamentālistu grupa, kas – un tā notiek aizvien biežāk – izmantoja Dieva vārdu, lai īstenotu savus plānus varas iegūšanai.

Ar šo rezolūciju mēs vēlamies atzinīgi novērtēt Shahbaz Bhatti darbību un pateikties viņam par to piemēru, ko viņš gadu gaitā ir mums rādījis. Es ceru, ka tik sāpīgs ziedojums kalpos par brīdinājumu Eiropas Savienības valdībām un Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai tie daži izteiktie vārdi, kam šodien ir tik maza nozīme, tiktu aizstāti ar konkrētām darbībām.

Patiesībā pēdējos mēnešos Eiropas Savienība vai drīzāk — Padome un Komisija, pretēji Parlamentam, ir tērējušas laiku, lai apspriestu, vai iekļaut vārdu „kristietis” savos vārgajos nosodījumos, kamēr kristiešus joprojām turpina brutāli slepkavot, bieži vien tāpēc, ka viņi tuvojas Rietumiem, lai gan viņos nav nekā rietumnieciska. Tāpēc es uzskatu, ka Komisija un Padome šajā gadījumā centīsies ņemt vērā Parlamenta nostāju.

  Catherine Stihler, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu parādīt cieņu Shahbaz Bhatti drosmei un paveiktajam darbam. Es zinu, ka šeit daudzi kolēģi ir tikušies ar viņu personīgi un viņa darbība Pakistānas minoritāšu kopienu labā, lai aizstāvētu viņu tiesības, ir piemērs mums visiem. Fakts ir tāds, ka viņš riskēja ar savu dzīvību; viņš zināja, ka draudi tai pieaug, un viņa drosme ir jānovērtē. Viņš zaudēja dzīvību, un mēs šeit zaudējām draugu.

Tātad ko mēs varam darīt? Es domāju, ka šajā rezolūcijā ir vairāki svarīgi punkti. Būtiski svarīgs ir 13. punkts, kurā kompetentas ES iestādes tiek aicinātas iekļaut jautājumu par reliģisko iecietību sabiedrībā. Es arī aicinātu Komisiju gan sarunās, gan komercdarbībā iekļaut arī cilvēktiesību jautājumu. Svarīgs ir arī 19. punkts par Pakistānas iestādēm un valdību, tāpat arī aicinājums atzīt demokrātiju un cilvēktiesības.

Es domāju, ka mēs visi līdz dienas beigām vēlētos būt pārliecināti, ka mūsu līdzjūtības apliecinājumi ir nosūtīti, un es ceru, ka Parlamenta priekšsēdētājs personīgi nosūtīs vēstuli Bhatti mātei. Pagājušonedēļ bija viņa bēres, un es domāju, ka tas arī ir svarīgi.

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Bhatti kunga slepkavība ir jau otrā augsta ranga Pakistānas ierēdņa slepkavība divu mēnešu laikā. Gan Bhatti kunga, gan gubernatora Salman Taseer slepkavība rūpīgi jāizmeklē, un vainīgie jāsauc pie atbildības.

Līdztekus Bhatti kunga slepkavībai es vēlētos runāt par vēl vienu aktuālu cilvēktiesību jautājumu Pakistānā, proti, par situāciju Beludžistānas provincē. Beludžu minoritāte joprojām tiek vajāta, un saskaņā ar starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Amnesty International” datiem vismaz 90 beludžu aktīvisti – skolotāji, žurnālisti un juristi – ir pazuduši bez vēsts vai ir nogalināti. Arī citi cilvēki, piemēram, palīgstrādnieki, skolotāji, žurnālisti un valsts ierēdņi tiek pakļauti vajāšanai un draudiem.

Eiropas Parlamentam un ES jānodod Pakistānai skaidrs vēstījums un jāmudina Pakistānas valdība darīt visu iespējamo, lai nepieļautu šāda veida situācijas.

  Nicole Kiil-Nielsen, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šie atentāti, protams, ir nepiedodami, bet vēl neciešamāka ir nesodāmības atmosfēra, kas eksistē, neskatoties uz uzbrukumu skaita palielināšanos. Diemžēl Pakistānas pilsoņi un upuru ģimenes nevar pārāk cerēt uz tiesu sistēmu, kurai kaitē korupcija, iebaidīšana un vāji apmācītu izmeklētāju un prokuroru darbība. Izmeklēšanas procesi velkas gadiem ilgi un pamatojas uz diskriminējošiem likumiem. Tiesu sistēmas un it īpaši kriminālnoziegumu izmeklēšanas nozare prasa reformas, tai jāiegūst gan nacionālā, gan starptautiskā uzticība.

Saskaņā ar Heinrich Böll fonda veikto aptauju augstskolās Pakistānas jaunieši uzskata, ka tiesu sistēmas uzticamība ir daudz izšķirošāka valsts atdzimšanai, nekā militārais spēks vai parlamentārā sistēma.

Tāpēc Eiropas Savienībai jāizmanto visi vajadzīgie instrumenti, kas ir tās rīcībā, lai stiprinātu tiesisko sadarbību ar Pakistānu.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Pakistānā viena pēc otras tiek apslāpētas reformu un progresa balsis. Shahbaz Bhatti zināja, ka viņš ir briesmās, — gan kā kristietis valstī, kur reliģiskā neiecietība ir norma, gan kā minoritāšu lietu ministrs, kurš bezbailīgi noliedza savas valsts drakoniskos likumus pret zaimošanu. Tomēr viņš nebaidījās no islāmistu fanātiķiem, kas draudēja viņam ar nāvi.

Tikai pirms diviem mēnešiem Pendžābas gubernatoru Salman Taseer nogalināja viņa paša miesassargi, bet Shahbaz Bhatti pat vispār netika nodrošināti miesassargi, un tāpēc viņš kļuva par vieglu mērķi pamatīgi bruņotiem teroristiem, kas nogalināja viņu ceļā uz kabineta sēdi.

Kāpēc Bhatti kungu nepavadīja bruņoti personas aizsardzības dienesta virsnieki? Tas ir viens no daudzajiem jautājumiem, kas mums jāuzdod prezidentam Zardari. Es ceru, ka viņš var atbildēt. Es ceru, ka priekšsēdētājas vietniece/Augstā pārstāve piespiedīs viņu nodrošināt vairāk piemēru, kā stāties pretī satraucošajai Pakistānas sabiedrības radikalizācijai.

Un, pats galvenais, tā ir cilvēciska traģēdija. Ļoti drosmīgs un principiāls cilvēks ir zaudējis dzīvību, un mēs kā demokrāti godinām viņa piemiņu un slavinām viņa sasniegumus šodien šajās debatēs. Mēs paužam savu līdzjūtību tuviniekiem viņu bēdu stundā.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, islāma šariata likums skaidri nosaka, ka tie, kas aizskar islāma ticību, ir sodāmi ar nāvi.

Es nezinu, kādas darbības var tikt uzskatītas par aizskarošām islāmistu pasaulē, bet cilvēktiesību un reliģisko brīvību aizstāvju slepkavošanas gadījumi Pakistānā, kā arī citās islāma valstīs, parāda, ka daži islāmistu garīgie vadoņi uzskata mūsu civilizētās vērtības, kas cilvēkiem dod plašu izvēles brīvību, par draudu viņu ticībai, un viņi saskaņā ar savu likumdošanu nešaubīgi paziņo juridisko atzinumu (fatwa) pret jebkuru, kurš atklāti veicina cilvēktiesības un personiskās brīvības viņu teritorijā.

Shahbaz Bhatti, Pakistānas valdības ministrs, Salman Taseer, Pendžābas provinces gubernators, vai Sabir Jamaldini, Pakistānas Cilvēktiesību komisijas koordinators, ir kļuvuši par islāma likumu fanātiskas pielietošanas nevainīgiem upuriem. Šo upuru piemērs terorizē ne tikai Pakistānas iedzīvotājus, atturot tos no centieniem pēc lielākas brīvības, bet arī politiķus, kas vada valsti, no reformu īstenošanas politiskajā sistēmā, tāpēc viņi turpinās ievērot likumus, kas liek atgriezties atpakaļ viduslaikos.

Tomēr, ja mēs negribam, lai reformistiskie politiķi Islāma valstīs nonāktu konfliktā ar savām reliģiskajām autoritātēm, mums vajadzētu, pēc manām domām, censties radīt platformu konstruktīvam dialogam ar Islāma garīgajiem vadoņiem attiecībā uz civilizāciju mierīgu līdzāspastāvēšanu …

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par valdības ministra un cilvēka, kurš atzinis savu kristīgo izcelsmi un bijis katolis, slepkavību. Mēs runājam par vēl vienu slepkavību Pakistānā, kas parāda, ka patiesībā varas iestādes tur nekontrolē situāciju, un tā ir problēma. Ar to mēs nedomājam, ka Pakistānas prezidents vai valdība ir izrādījušas nevēlēšanos to darīt. Mēs nosodām to, ka viņi pat nav spējīgi garantēt to cilvēku drošību, kas ir daļa no valdības struktūrām, bet kuri atklāti atzīst, ka pieder pie citas ticības nekā visa pārējā valsts. Tā ir šīs valsts traģēdija, un šī valsts soli pa solim kļūst aizvien agresīvāka un naidpilnāka pret citām reliģijām, kas nav islāms. Tā ir reāla problēma. Es esmu pārliecināts, ka mums par to būtu jārunā.

  Priekšsēdētājs. – Un nu mēs esam nonākuši pie „brīvā mikrofona” procedūras.

Ļoti daudzi deputāti ir man norādījuši – un tā kā daži no grupu vadītājiem un viņu vietniekiem ir šeit, es to tagad minēšu –, ka mums ir nepieciešama mazliet lielāka elastība šajās aktuālo jautājumu debatēs, kad tik daudz deputātu ir patiesi ieinteresēti konkrētajā tēmā. Tagad es zināmā mērā ņemšu vērā, cik daudzi deputāti ir runājuši iepriekšējās debatēs.

  Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es runāju ar Shahbaz Bhatti viņa birojā Islamabadā nedēļu pirms viņa nogalināšanas, un viņš apzinājās, kādas briesmas viņam draud. Tomēr vairāk viņš raizējās par to, ka viņam radies iespaids, it īpaši pēdējo mēnešu laikā, arī saistībā ar Pendžābas gubernatora Salman Taseer slepkavību, ka daudzi iedzīvotāji izvairās izaicināt ekstrēmistus. Ministriem, parlamentāriešiem, žurnālistiem, juristiem, pat cilvēktiesību aktīvistiem, kas agrāk vienmēr iesaistījušies, vairs nav pārliecības, lai stātos pretī šo ekstrēmistu izaicinājumam.

Es uzskatu, ka mums jāaicina visiem Pakistānā sacelties pret šo neiecietību, citādi viņi tiks noslaucīti malā — visi kopā vai katrs atsevišķi. Sherry Rehman, šī drosmīgā politiķe, kura ierosināja grozījumus likumā pret zaimošanu, ir īpaši apdraudēta. Tāpēc es aicinu Pakistānas parlamentu viņu aizsargāt, beidzot ieviešot viņas ierosinātos grozījumus likumā pret zaimošanu. Tas skaidri liecinātu par vienotu pozīciju attiecībā pret ekstrēmismu.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Pakistānas minoritāšu lietu ministra Bhatti kunga slepkavība ir centrālais notikums strīdā par grozījumiem likumā, kurš veicina nāves sodu piešķiršanu par zaimošanu šajā valstī, grozījumiem, kurus viņš atbalstīja. Es domāju, ka neiecietība, uz ko balstās likumi par zaimošanas sodīšanu, arī noveda pie vadošo politiķu, kuri cīnījās par vārda un ticības brīvību Pakistānā, šausminošajām slepkavībām. Tajā pašā laikā incidentu, kurā tika iesaistīts Bhatti kungs, nosodīja liela daļa Pakistānas politisko iestāžu, kā arī plašsaziņas līdzekļi un dažādu etnisko izcelsmju un reliģisko pārliecību cilvēki, — tā ir pozitīva vēsts. Tāpēc šīs valsts valdības pienākums ir nepieļaut uz neiecietību balstītu vardarbības aktu atkārtošanos un turpināt centienus ievērot demokrātiskās vērtības, ko lolo Pakistānas Konstitūcija, — cilvēktiesību un uzskatu brīvības vispārīgos principus.

  Constance Le Grip (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mani arī dziļi satrieca gļēvulīgais atentāts pret Pakistānas valdības minoritāšu lietu ministru, kristieti Bhatti kungu 2011. gada 2. martā.

Šis teroristiskais atentāts sekoja daudziem citiem atentātiem pret drosmīgiem, iecietīgiem pakistāniešiem, kas kaismīgi aizstāv gan vīriešu, gan sieviešu cilvēktiesības.

Mēs vēlreiz mudinām Pakistānas valdību darīt visu iespējamo, lai izmeklētu šo gļēvulīgo atentātu un nodrošinātu patiesi efektīvu to cilvēku aizsardzību, kurus apdraud fanātiski reliģiozie ekstrēmisti. Te es, protams, domāju, pirmkārt un galvenokārt, bet ne tikai, par Rehman kundzi.

Es vēlreiz nopietni aicinu visas Eiropas Savienības kompetentās iestādes iekļaut pārrunās punktu, kas nodrošina cieņu pret reliģisko brīvību un cilvēktiesībām, ar mērķi sagatavot nākotnes sadarbības līgumus, tostarp sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un Pakistānu.

(Aplausi)

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mēs runājam par cilvēktiesību pārkāpumiem Pakistānā, šoreiz sakarā ar valdības ministra Shahbaz Bhatti, kurš iestājās pret valsts likumiem pret zaimošanu un aizstāvēja reliģisko minoritāšu tiesības, neseno slepkavību. Viņš iestājās pret neiecietību un reliģisko diskrimināciju.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par šo cietsirdīgo slepkavību ir mūsu pretestības izpausme augošajai cietsirdīgajai cilvēku iznīcināšanai Pakistānā reliģisku iemeslu dēļ, bet tā arī nepārprotami liecina, ka mēs nepametīsim reliģiskās minoritātes, kuru tiesības tiek ļoti bieži pārkāptas, vienas pašas savā vaļā. Mūsu pienākums ir nosodīt nelikumīgus aktus, kas apdraud citu cilvēku brīvību un dzīvību. Tāpēc es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kas cīnās par cilvēktiesībām savos centienos pēc lielākas demokratizācijas Pakistānā un vardarbības izbeigšanas.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, janvārī mēs nosodījām Pendžābas gubernatora Salman Taseer slepkavību.

Pēc dažām nedēļām šie vardarbības akti turpinājās ar 2011. gada 2. marta atentātu pret Pakistānas valdības minoritāšu lietu ministru Shahbaz Bhatti.

Priekšsēdētāja vietniece C. Ashton stingri nosodīja slepkavību un pauda dziļas bažas par Pakistānā valdošo neiecietības un vardarbības atmosfēru, kas saistīta ar debatēm par pretrunīgajiem likumiem pret zaimošanu.

Bhatti kungs bija vienīgais kristietis Pakistānas valdībā un pazīstams cilvēktiesību un reliģisko brīvību ievērošanas aizstāvis. Viņš bija viens no retajiem, kas uzdrīkstējās runāt, lai gan zināja, ka pēc Salman Taseer slepkavības arī viņa dzīvība ir apdraudēta. Tomēr tas neatturēja viņu aizstāvēt savas tiesības, kuras, galu galā, ir iekļautas Pakistānas konstitūcijā.

Priekšsēdētāja vietniece C. Ashton ir aicinājusi Pakistānas valdību pildīt savus pienākumus un nodrošināt pietiekamu aizsardzību tiem, kas pilda savas oficiālās funkcijas, kā arī pārējiem sabiedrības locekļiem, kas ir apdraudēti.

ES atzinīgi vērtē premjerministra Jamali deklarāciju par to, ka valdība darīs visu iespējamo, lai sauktu vainīgos pie tiesas. Visa cieņa Jamali kungam, ka viņš piedalījās Bhatti kunga bērēs.

Valdībai jāpilda savi solījumi un jāsauc pie atbildības šo noziegumu vaininieki un musinātāji. Bhatti kungs un Taseer kungs bija izteikti likumu pret zaimošanu kritiķi un pielika visas pūles, lai tos grozītu. Tomēr atmosfērā, kāda valdīja pēc S. Taseer slepkavības, grozījumi parlamentā tika noraidīti.

Likumi pret zaimošanu, kas paredz nāvessodu, nav savienojami ar kopīgajām vērtībām, pēc kurām mēs tiecamies, lai sekmētu mūsu attiecības ar Pakistānu. Tie ir noveduši arī pie tiesas kļūdām un diskriminācijas pret reliģiskajām minoritātēm.

Tā kā mēs stingri atbalstām Pakistānas demokrātisko valdību un darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu tai tikt galā ar nepieredzētajiem terorisma aktu uzplūdiem, tās locekļiem ir jāiestājas par tiem principiem, kurus viņi aizstāv. Reliģijas vai ticības brīvība ir vispārējās cilvēktiesības; uzskatu un vārda brīvība ir ciešā saistībā ar tām.

Padome ir tikko kā pieņēmusi lēmumus, kas atsauc ES pienākumu aizsargāt šīs pamattiesības un palielināt centienus veicināt un aizsargāt šīs tiesības visur un visiem.

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus,⁽²⁾ kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Es gribētu pievienot savus līdzjūtības apliecinājumus noslepkavotā Pakistānas minoritāšu lietu ministra Shahbaz Bhatti ģimenei. Es ceru, ka šī nozieguma vaininieki tiks drīz vien aizturēti un pienācīgi sodīti. Šis cietsirdīgais noziegums, kura upuris bija augsta ranga valsts ierēdnis, kas cīnījās par minoritāšu tiesībām, ir vēl viens pierādījums tam, cik sarežģīta situācija ir šajā valstī. Diemžēl mūsu pašreizējā politika nav nesusi gaidītos rezultātus. Ņemot to vērā, Eiropas Savienībai ir jāveic konkrēti pasākumi, kas palīdzētu vairāk respektēt likuma varu un demokrātiju Pakistānas Islāma Republikā.

Pēc manām domām, intensīvāks mūsu darbs, organizējot un sasaucot ikgadējās ES un Pakistānas sanāksmes par minoritāšu situāciju Pakistānā, iesaistot arī Eiropas Parlamentu, varētu dot jūtamu labumu. Saskaņā ar mūsu šodien pieņemtās rezolūcijas tekstu es pilnībā atbalstu to, ka mēs no savas puses sniedzam finansiālu atbalstu organizācijām, kas aizstāv cilvēktiesības un cīnās pret likumiem pret zaimošanu. Es ceru, ka mēs spēsim palielināt šī atbalsta apjomu. Es arī ceru, ka, izmantojot piemērotus diplomātiskos instrumentus, mēs spēsim panākt, lai Pakistānas valdība ievērotu noteikumus, kas ietverti Sadarbības līguma starp Eiropas Savienību un Pakistānas Islāma Republiku demokrātijas un cilvēktiesību klauzulā.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Shahbaz Bhatti, Pakistānas minoritāšu lietu ministrs gribēja reformēt valsts likumus pret zaimošanu un tika nogalināts. Kā ziņo, Pakistānas Taliban režīms ir uzņēmies atbildību par slepkavību un paziņojis, ka tāds pats liktenis sagaida jebkuru, kas jebkādā veidā kritizēs likumus pret zaimošanu. Ir pienācis laiks stingri nostāties, lai aizstāvētu reformu īstenotājus un cilvēktiesību aizstāvjus, kas riskē ar savām dzīvībām brīvības dēļ. Es aicinu Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošināt citu Pakistānā apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un efektīvu un savlaicīgu atentāta pret ministru Shahbaz Bhatti izmeklēšanu. Vainīgie jāsauc pie atbildības, un valdības reakcijai jābūt stingrai, lai panāktu iedarbīgu rezultātu.

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – Zaudēt vienu reliģiskās brīvības aizstāvi ir nelaime; zaudēt divus ir acīmredzama nolaidība. Kad mēs apspriedām gubernatora Salman Taseer slepkavību, es brīdināju par reliģiskā ekstrēmisma uzplūdiem Pakistānā. Nepagāja ne divi mēneši, kad notika vēl viena traģēdija. Talibana kustība Pendžābā ir uzņēmusies atbildību par atentātu pret ministru Shahbaz Bhatti. Pakistānas iestādes noraidīja viņa lūgumu pēc ložu necaurlaidīgas bruņumašīnas. Šāda iestāžu nevērība padara tās līdzvainīgas slepkavībā. Es vēlētos cerēt, ka Eiropas Savienība apspriedīs šīs augsta ranga ierēdņu slepkavības ar vietējām iestādēm un aicinās tās atcelt likumus pret zaimošanu, kas ir izraisījuši vardarbības uzplūdus reliģisku iemeslu dēļ.

  Tadeusz Zwiefka (PPE), rakstiski. – (PL) Pirms diviem mēnešiem plenārsēdē, kurā arī notika debates par cilvēktiesībām, mēs nosodījām uzbrukumu Pendžābas provinces gubernatoram Salman Taseer. Diskusijas temats bija tas pats, par ko mēs runājam šodien – mēģinājumi reformēt pretrunīgo likumdošanu pret zaimošanu. Abi traģiskie notikumi ir cieši saistīti savā starpā, jo upuri bija strādājuši kopā Pakistānas nacionālo minoritāšu, tostarp reliģisko minoritāšu, labā un lai aizstāvētu tos, kas ir kļuvuši par upuri neiecietības ideoloģijai, ko izplata Taliban.

Diemžēl Rietumu pasaule var tikai noskatīties uz attieksmes radikalizāciju valstī, kur mazāk nekā pirms desmit gadiem Benazira Bhutto uzsāka demokrātiskas reformas. Pakistāna slīkst haosā – Taliban terorizē valsti un aizvien biežāk organizē uzbrukumus, kāds, piemēram, notika Pendžābā 8. martā, kurā 25 cilvēki tika nogalināti.

Sāk pienākt ziņas par nākamo personu, kam ekstrēmisti ir piesprieduši nāvessodu – tā ir Pakistānas parlamenta deputāte, bijusī žurnāliste un sieviešu tiesību, reliģisko minoritāšu un vārda brīvības aizstāve Sherry Rehman. Tā bija viņa, kas iesniedza Pakistānas parlamentā grozījumu projektu likumiem par sodīšanu par zaimošanu. Vai nākamajā sesijā mēs nosodīsim uzbrukumu, kas būs veikts pret viņu?

(1) Sk. protokolu

(2) Sk. protokolu