Debašu stenogramma

Ceturtdiena, 2011. gada 10. marts - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

(Sēdi atklāja plkst. 9.00)

2. Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem (iesniegtie rezolūcijas priekšlikumi) (sk. protokolu)

3. Dalībvalstu darba samaksas un pensijas noteikšanas mehānismu ievērošana (debates)

  Priekšsēdētājs. – Darba kārtības pirmais punkts ir Komisijas paziņojums par dalībvalstu darba samaksas un pensijas noteikšanas mehānismu ievērošanu.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties godātajiem deputātiem par šo iespēju atspēkot plaši izplatītos kļūdainos uzskatus dažos jautājumos attiecībā uz Īrijas programmu.

Šis paziņojums tika sagatavots kā atbilde uz S&D grupas jautājumu, kurā godātie deputāti izteica bažas par to, ka daži no nosacījumiem, kas ietverti Saprašanās memorandā par Īrijas Ekonomikas korekciju programmu, ir juridiskā pretrunā ar Līguma 153. panta 5. punktu. Šis punkts nosaka, ka saskaņā ar 153. pantu nevar pieņemt noteikumus attiecībā uz darba samaksu, t.i., sociālo jomu. Tomēr Īrijas Ekonomikas korekciju programma nav sociālās politikas programma un netika pieņemta saskaņā ar 153. pantu. Tā ir finanšu palīdzības programma, kas tika izveidota kopā ar Īrijas valdību, lai atjaunotu uzticību valstij gan iekšzemē, gan ārvalstīs, un novērstu fiskālās un finanšu krīzes mijiedarbības negatīvās sekas. Tātad tās pamatā ir Līguma 122. panta 2. punkts, kas ļauj Eiropas Savienībai sniegt finansiālu atbalstu dalībvalstīm, ja kādu no tām nopietni apdraud lielas grūtības, ko izraisījuši ārkārtēji notikumi, kurus šī dalībvalsts nevar ietekmēt.

Saprašanās memoranda uzdevums ir noteikt konkrētus ekonomikas politikas nosacījumus, kas kalpotu kā kritērijs Īrijas politikas izvērtēšanai finanšu palīdzības programmas darbības laikā. Šie ekonomikas politikas nosacījumi un to īstenošana ir pilnībā dalībvalsts pārziņā. Šie nosacījumi ir saistības, ko dalībvalsts ir uzņēmusies pati. Tie nav ES rīkojumi attiecīgajās jomās. Jāuzsver, ka daudzi no šiem nosacījumiem, piemēram, minimālās algas samazināšana, jau bija iekļauti Īrijas valdības izstrādātajā Valsts ekonomikas atveseļošanas plānā, kas tika publicēts 2010. gada 24. novembrī vēl pirms programmas uzsākšanas.

Ar darba tirgus politiku saistīto nosacījumu mērķis ir radīt darbvietas un novērst visneaizsargātāko iedzīvotāju grupu ilgstošu bezdarbu Īrijā. Minimālās algas samazināšana ir daļa no plašāka pasākumu kopuma un aplūkojama kopā ar aktivizēšanas politiku un centieniem modernizēt pabalstu sistēmu. Izvērtējot samazinājumu attiecībā uz vienu no augstākajām minimālajām algām Eiropas Savienībā — piemēram, tā ir otrā augstākā euro zonā — un neskatoties uz būtisku algu korekciju valsts ekonomikā, kad minimālā alga, tāpat kā algas Īrijā kopumā, samazinājās par 3 % reālajā izteiksmē 2008. gadā, bet pieauga par 0,3 % 2009. gadā, jāatzīmē, ka visbiežāk korekcijas darba tirgū tika veiktas, samazinot darbvietu skaitu. Faktiski minimālās algas samazināšana tikai atjaunoja status quo, kāds tas bija līdz 2007. gada 1. janvārim, t.i., pirms krīzes.

Otrs jautājumā minētais nosacījums bija nozaru koplīgumu neatkarīga pārskatīšana, motivējot to ar vajadzību apspriest nodarbinātības apstākļu taisnīgumu un lietderību dažādās nozarēs gan no darba ņēmēju, gan darba devēju viedokļa. Es gribētu uzsvērt, ka trīspusējās konsultācijas par ekonomikas un sociālo politiku Īrijā ir sena tradīcija un valda uzskats, ka secīgās vienošanās, kas tiek slēgtas starp valdību un sociālajiem partneriem kopš 1980. gada, ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicināja Īrijas tautsaimniecības uzplaukumu.

Šī pārskatīšana dod sociālajiem partneriem iespēju izteikt savu viedokli un piedalīties politikas veidošanā, tādēļ tās izziņošana tika uzņemta ar atzinību. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka Īrijas valdība veiks šo pārskatīšanu pienācīgā veidā, atzīstot sociālā dialoga nozīmi, iesaistot visus sociālos partnerus un ievērojot Kopienas tiesību aktus.

Noslēgumā es gribētu piebilst, ka Saprašanās memoranda nosacījumi par strukturālajām reformām neattiecas tikai uz darba tirgu. Tie paredz arī būtiskus pasākumus preču tirgu atvēršanai, piemēram, attiecībā uz pārlieku regulētām nozarēm vai profesijām. Šīs reformas var būtiski ietekmēt pircējiem noteiktās cenas un darba ražīgumu, no kā ir atkarīga mājsaimniecību pirktspēja.

  Gay Mitchell, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu pateikties komisāram. Vakar Īrijā tika apstiprināta jauna valdība, lai sekmētu ekonomikas atveseļošanos. Fine Gael un Leiboristu partija darbojas Eiropas Parlamentā attiecīgi PPE un S&D grupās. Viens no svarīgākajiem darba kārtības jautājumiem Īrijas valdības jaunajā programmā būs sarunas par grozījumiem ES/SVF atbalsta programmas nosacījumos.

Pašreiz daudzi Īrijas iedzīvotāji ir nobažījušies par to, ka ES/SVF atbalsta programmas nosacījumi, kuriem piekrita iepriekšējā valdība, ir pārāk stingri un uzliek smagu slogu vienkāršajiem iedzīvotājiem, kuriem visvairāk jācieš par banku — gan Īrijas, gan Eiropas banku — un valdības pieļautajām kļūdām. Mums būtu jāņem vērā, ka jaunā valdība ir vienojusies atcelt minimālās algas samazinājumu. Tomēr mēs zinām, ka ekonomikas atveseļošanas process nevar būt nesāpīgs. Pagājušā gadsimta astoņdesmitajos gados Īrija izvēlējās līdzīgu ceļu. Daudzi no ES/SVF programmā iekļautajiem smagajiem nosacījumiem ir nepieciešami, ja mēs vēlamies, lai valsts finanšu stāvoklis atkal kļūtu stabils. Lai koks sakuplotu, mums tam vispirms ir jāapgriež liekie zari.

Es atzinīgi vērtēju komisāra O. Rehn apliecināto Komisijas atbalstu procentu likmju samazināšanai. Tas būtu jāpaveic pēc iespējas ātrāk, un es aicinu Komisiju patiešām pievērsties šim jautājumam jau drīzumā. Komisārs uzsvēra, ka visi pasākumi tiek izvērtēti, ņemot vērā to ietekmi uz izaugsmi, konkurētspēju un valsts finanšu ilgtspējību ilgtermiņā. Es tam piekrītu; mēs nevaram pacelt visu šo smago nastu uzreiz, kā tas no mums tiek prasīts. Īrijas iedzīvotāji jau ir uzņēmušies savu atbildību šajā jautājumā; patiesībā viņi ir uzņēmušies atbildību arī citu vietā, jo mums neļāva izvēlēties. Viņi šādi rīkojās ne tikai Īrijas, bet arī Eiropas un it īpaši euro zonas labā. Mums nav vajadzīgs salmiņš, kas pārlauzīs kamieļa muguru. Lūdzu, dodiet Īrijas iedzīvotājiem darbarīkus; mēs paveiksim šo darbu paši, bet, lūdzu, nelieciet Īrijas iedzīvotājiem nest tik smagu nastu, kādu pacelt nav viņu spēkos. Tādēļ es lūdzu komisāru paturēt prātā manus vārdus, it īpaši turpmākajās dienās un nedēļās.

  Stephen Hughes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Memorandā prasīts, lai minimālā alga Īrijā tiktu samazināta par EUR 1 stundā un, kā mēs dzirdējām, tiktu pārskatīta samaksas koplīgumu sistēma, kas aizsargā darbiniekus ar zemāku atalgojumu.

Es neticu, ka šāda iejaukšanās var būt pamatota. Līgumā noteikts, ka Komisijai jāsekmē, nevis jāsagrauj sociālais dialogs. Līguma 152. pantā noteikts, ka jāievēro sociālo partneru autonomija, bet nav paredzēta šāda iejaukšanās, un 153. pantā skaidri norādīts, ka ES nedrīkst lemt par jautājumiem, kas skar darba samaksu. Šajā gadījumā Komisija nevar izvēlēties pantu hierarhiju pēc saviem ieskatiem.

Memorandā arī pieprasīts samazināt sociālo palīdzību, svarīgākos sabiedriskos pakalpojumus, darbinieku skaitu un pensijas valsts sektorā. Kā šīs prasības var būt pamatotas, ja Līgumā noteikts, ka Eiropas Savienībai jācenšas izskaust nevienlīdzību, sekmēt augstu nodarbinātības līmeni, nodrošināt atbilstīgu sociālās aizsardzības līmeni un apkarot sociālo atstumtību? Vienīgā godīgā atbilde būtu, ka šīs lietas ir nesavienojamas, bet problēma ir tā, ka Gada izaugsmes pētījuma rezultātā šāda situācija tagad tiek uzskatīta par vispārpieņemtu.

Iedzīvotāji nepieņems domu par Eiropu, kuras pamatā ir tikai taupības pasākumi. Viņi nevēlēsies ciest tālejošās sekas, ko izraisīs sociālā politika, kas paredz zemākas algas, nepietiekamu darba tiesību aizsardzību, zemus sociālos standartus, ierobežotus sabiedriskos pakalpojumus un pensijas vecuma paaugstināšanu. Ja mēs vēlamies vairot negatīvu attieksmi pret Eiropas Savienību, tad uz priekšu, Komisija! Ja ne, lūdzu, tūlīt pat izbeidziet šo nejēdzību!

  Marian Harkin, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, komisārs mums apgalvo, ka Saprašanās memorands tika sagatavots, pamatojoties uz 122. panta 2. punktu. Es gribētu pajautāt komisāram, kas notiek, ja viens Līguma pants ir tiešā pretrunā ar citiem Līguma pantiem, kā to jau pajautāja S. Hughes: kā mums pieņemt lēmumu par hierarhiju? Memorands ir pretrunā ar 153. pantu.

Tas ir pretrunā arī ar 9. pantu, kas attiecas uz sociālo jomu un kuru es daudzas reizes esmu citējis šajā Parlamentā, runājot par Īrijas taupības pasākumu kopumu, proti, šajā pantā teikts, ka, nosakot un īstenojot savu politiku un darbības, Eiropas Savienība ņem vērā prasības, kas saistītas ar augsta nodarbinātības līmeņa veicināšanu, ar sociālās atstumtības apkarošanu utt. Un kā tad ar Pamattiesību hartas 28. pantu, kurā teikts, ka darba ņēmējiem ir tiesības iesaistīties sarunās un slēgt koplīgumus, un interešu konflikta gadījumā kolektīvi rīkoties, tostarp streikot, lai aizstāvētu savas intereses? Daudzi darba ņēmēji Īrijā uzskatīs, ka šobrīd viņi ir tieši tādā situācijā. Kā mums rīkoties, ja dažādi Līguma panti ir pretrunā viens ar otru?

Man ir vēl viens jautājums jums, komisār! Vai jūs apgalvojat, ka par Saprašanās memorandu ir pilnībā atbildīga Īrijas valdība un Komisija tikai klusējot piekrita?

Visbeidzot, pieņemsim, ka jums ir tiesības šādi rīkoties, un jūs mums apgalvojat, ka jums tādas tiesības ir. Tad kāpēc jūs nemēģinājāt samazināt vai likvidēt banku prēmijas? Kāpēc necentāties panākt, lai tie, kas saņem vislielākās algas, taisnīgi samaksātu savu daļu? Kāpēc vienu euro atņēma no minimālās algas? Es pilnībā piekrītu tam, ko teica S. Hughes: tas vairo negatīvu noskaņojumu pret Eiropas Savienību. Pilsoņi redz, kas notiek. Viņi redz, kā Komisija darbojas šajā procesā, un viņi redz, ka šo taupības plānu dēļ cieš tie, kas saņem minimālo algu, tie, kas ir noslēguši darba koplīgumus.

Noslēgumā mans galvenais jautājums, komisār, ir šāds: kurš pieņems lēmumu? Vai tā būs Tiesa? Kurš izlems, kad Līguma panti ir pretrunā viens otram vai kuros gadījumos pretrunas starp šiem pantiem ir izraisījusi Komisija ar savu rīcību?

  Marije Cornelissen, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es saprotu Komisijas vēlmi steidzami rīkoties, lai pārvarētu ekonomikas krīzi un samazinātu lielos parādus, kas apdraud euro stabilitāti. Es saprotu, ka nosacījumi tika izvirzīti tām valstīm, kuras bija spiestas izmantot Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu. Tomēr man šķiet, ka Komisija diezgan patvaļīgi izvēlas pasākumus un nosacījumus, ko tā uzskata par pieļaujamiem šajā krīzes situācijā.

No vienas puses, gandrīz jebkurš pasākums var šķist likumīgs, ja runa ir par fiskālo konsolidāciju, samazinot izdevumus. Tiklīdz Īrija sāka izmantot glābšanas programmas līdzekļus, minimālā alga un pensijas bija pirmie mainīgie lielumi, kas tika koriģēti, neskatoties uz to, ka tie nepārprotami neietilpst ES kompetencē. No otras puses, Komisija, aizbildinoties ar to, ka tas neietilpst ES kompetencē, atstāj nemainītu Īrijas uzņēmumu ienākumu nodokli, kas ir ārkārtīgi zems, lai gan tā palielināšana arī varētu būtiski uzlabot ieņēmumu pozīciju Īrijas valsts budžetā. Galu galā izdevumu samazināšana nav vienīgais veids, kā iegūt sabalansētu budžetu.

Es saprotu, ka krīzes dēļ ir vajadzīgi ārkārtas pasākumi, bet kāpēc Komisija tā steidzas koriģēt minimālo algu, tā liekot ciest viszemāk atalgotajiem darbiniekiem, kamēr vēl nav veikti pasākumi, kas vērstos pret banku un finanšu sektoru? Man ir lielas aizdomas, ka Komisija interpretē ES kompetences jomas ļoti subjektīvi un, es uzdrošinos tā teikt, no labējo perspektīvas. Šī vienkāršotā pieeja veicina eiroskepticismu. Šķiet, ka attiecībā uz nodarbinātību un sociālo politiku ES rīkojas izlēmīgi tikai krīzes situācijās un arī tad spēj vien samazināt sociālos izdevumus un algas.

ES var atgūt uzticību tikai tad, ja Komisija ar tikpat lielu apņēmību noteiks pienācīgus minimālos sociālos standartus un sociālās garantijas, lai atbalstītu cilvēkus, kam jācieš no vērienīgajiem samazinājumiem. Jā, mēs vēlamies ekonomikas pārvaldību, taču tai jābūt sabalansētai pārvaldībai, kas nodrošina gan fiskālo ilgtspējību, gan sociālās garantijas. Ja tā nenotiks, visneaizsargātākajiem būs jāmaksā par problēmām, kuru radīšanā viņi nav vainojami.

  Thomas Händel, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Glābšanas programmas bija paredzētas, lai pasargātu ES dalībvalstis no maksātnespējas. Taču tās vēršas pret pilsoņiem ar nežēlīgiem taupības pasākumiem, kamēr krīzes vaininieki tiek cauri sveikā. Vēl jo vairāk, tagad Komisija iejaucas arī valstu algu politikā.

Hahn kungs, tas ir absurdi, un man acīs sariešas asaras, kad es dzirdu tik formālus argumentus kā jūsu minēto par to, ka šie soļi nebija ieplānoti kā sociālās politikas pasākums. Šāda nostāja ir absolūti nepieņemama. Algu politika neietilpst ES kompetencē. Komisijas īstenotā politika ir pilnīgā pretrunā ar Eiropas Savienības ideju. ES netika izveidota ar domu par konkurenci atalgojuma ziņā un sociālo dempingu. Komisijas politikā tiek runāts, ka algas ir neelastīgas un šis trūkums ir jānovērš. Tiek apgalvots, ka algām jāatspoguļo tirgus situācija. Tas ir kā akla cilvēka mēģinājums aprakstīt ziloņa izskatu. Cilvēkiem, kas raksta tādas lietas, nav izpratnes par darba koplīgumu sistēmām. Viņi apstrīd tiesības brīvi risināt sarunas par darba koplīgumu slēgšanu un ir padarījuši par absurdu tik bieži pieminēto sociālo partneru autonomiju un sociālo dialogu.

Es gribētu skaidri pateikt, ka aicinu šo Parlamentu nodrošināt autonomo darba koplīgumu politikas turpināšanu, lai aizstāvētu sociālo dialogu un neļautu pilnībā sagraut sociālā nodrošinājuma sistēmu. Soda sankciju vietā mums jāveic pasākumi, lai nepieļautu, ka tiek īstenota tāda taupības politika, kas patiesībā kavē izaugsmi.

  Derek Roland Clark, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, tas attiecas ne tikai uz Īriju. Tikai pirms mēneša es atgādināju Parlamentam, ka pensijas ir jautājums, kas ietilpst tikai pašu dalībvalstu kompetencē, bet šodien mēs atkal runājam par saskaņošanu un pensiju noteikšanas mehānismiem. Pensiju apmērs gandrīz vienmēr ir atkarīgs no cilvēka ienākumiem — vai mums būtu jāuztver šis kā mēģinājums saskaņot algas? Es ceru, ka ne, jo Līgumos noteikts, ka darba samaksa arī ir viens no jautājumiem, kas ir dalībvalstu ekskluzīvā kompetencē.

Var jau teikt, ka „vienlīdzība” jāsaprot kā vienāds atalgojums, bet vai visiem darbiniekiem, kas Eiropas Savienības teritorijā pilda vienus un tos pašus pienākumus, ir jāsaņem vienādas algas? Piemēram, apsvērsim klimata faktoru — lai apkurinātu mājokli pie Arktiskā loka, būs vajadzīgi daudz lielāki tēriņi nekā Vidusjūras reģiona valstīs. Pieskaitiet ziemas apģērbu, sniega tīrīšanu un visu pārējo, un jums kļūs skaidrs, ka, maksājot visiem darbiniekiem vienādu algu, vieniem paliks pāri vairāk brīvu līdzekļu nekā otriem. Protams, algas nevar būt vienādas. Komisijas nodoms sagatavot plānus, lai pamudinātu dalībvalstis ieviest ES minimālās algas politiku un izveidot pensiju noteikšanas mehānismus, ir pretrunā ar Līgumiem. Tas mani nepārsteidz — ES tā mēdz rīkoties.

Saskaņota algu un pensiju politika nav tikai sapnis; tā ir nelikumība. Lai šie jautājumi paliek — kā tas paredzēts Līgumos — vēlētu valdību ziņā, tādu kā mana valdība Vestminsterā un Īrijas valdība,.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Īrijas gadījumā mēs esam guvuši traģisku vēsturisku mācību. Sākumā šo valsti vienmēr slavēja kā labu piemēru un paraugu jaunajām ES dalībvalstīm, lai gan politika, ko Īrija tajā laikā īstenoja ar ES atbalstu un pamudinājumu, bija ļoti kļūdaina. Tās rezultātā nekustamo īpašumu nozarē izveidojās milzīgi burbuļi, ar kuriem pēc tam vajadzēja tikt galā, banku sektoram ļāva darboties pilnīgā pašplūsmā, un neviens necentās novērst dempinga konkurenci nodokļu jomā.

Komisār, mēs abi esam tautieši. Mēs zinām, cik daudzi austrieši, piemēram, rakstnieki, pēkšņi atklāja, ka viņi ir īri, jo tur viņiem nebija jāmaksā praktiski nekādi nodokļi. Ko toreiz darīja tie, kas uzskata sevi par ļoti pārliecinātiem ES atbalstītājiem? Pilnīgi neko! Viņi teica: „Šī valsts ir lielisks paraugs.”

Tas viss tagad ir pilnībā sabrucis. Burbulis plīsa, pierādot, ka tiem daudzajiem cilvēkiem, kas jau iepriekš brīdināja par šādu iespējamību, bija taisnība. Un mēs atkal atrodamies situācijā, kad negatīva attieksme pret ES vēršas plašumā, jo mēs kārtējo reizi ļaujam īstenot kļūdainu politiku — šajā gadījumā, uzspiežot Īrijai šo apjomīgo palīdzības programmu, un es neesmu vienīgais, kas tā uzskata. Komisār, jūs teicāt, ka dalībvalsts pati uzņemas šīs saistības. Tomēr, spriežot pēc mūsu pieredzes ar Pasaules Bankas un Starptautiskā Valūtas fonda programmām, kuras lielā mērā līdzinās tam, kas šobrīd notiek Īrijā, šīm valstīm galu galā nav izvēles.

Ja mēs palūkotos uz šo situāciju no citas perspektīvas un teiktu: „Žēl gan, ka Īrija otrajā referendumā nenobalsoja pret Lisabonas līgumu,” mēs varētu pilnībā mainīt savu domāšanas veidu. Tad mēs saprastu, ka pašreizējā Eiropas konstrukcija, kurā mums jādarbojas, atgādina transporta līdzekli, kura priekšgals paņemts no Porsche auto, bet aizmugurē ir piemontēts divritenis. Abas šīs ierīces nav savienojamas. Tās ir nopietni jāuzlabo.

Ja mēs vēlamies novērst pašreizējās Eiropas sabrukumu, mums tiešām ir vajadzīgs kaut kas līdzīgs Eiropas Konstitūcijai. Vēl mums vajag skaidrus kritērijus, kas patiešām tiks piemēroti visiem. Mums vajag ekonomikas pārvaldību. Saraustīta pieeja — uz priekšu, atpakaļ, uz sāniem — nebūs efektīva, un iznākumā, komisār, tā, visticamāk, nespēs nodrošināt to rezultātu, ko jūs, es un lielāka daļa Parlamenta deputātu vēlas sasniegt ar savu darbu, proti, funkcionējošu un arī vienotu Eiropu, kurā valda miers.

  Philippe Boulland (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, ierakstiet protokolā, ka krīzes un pārplīsušo mājokļu tirgus un aizdevumu burbuļu dēļ Īrijas valstij bija jāiejaucas, lai palīdzētu bankām. Pēc aplēsēm Īrijas valsts deficīts, kas ir uzkrājies centrālās un vietējās pārvaldes iestāžu un it īpaši sociālā nodrošinājuma iestāžu budžeta bilancē, 2010. gadā sasniedza 32 % no iekšzemes kopprodukta (IKP). Ja Īrijas valdība, kurai ir grūtības ar refinansēšanos tirgū, vēlas saņemt aizdevumus no Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma un Eiropas Finanšu stabilizācijas fonda, tai būs jāpilda prasības par sociālo un fiskālo izmaiņu veikšanu, lai arī uz šīm jomām attiecas subsidiaritātes princips. Mēs šeit nesaskatām nekādu pretrunu. Kā ārsts es teiktu, ka drudža gadījumā nav jēgas izrakstīt pacientam kādu pretdrudža medikamentu, ja vienlaikus netiek ārstēts drudža cēlonis. Kas attiecas uz šo līdzekļu sadalījumu, minētajai valstij ir jāsakārto savas finanses, lai samazinātu pārāk lielo deficītu un labotu pagātnes kļūdas.

Šim taupības plānam būtu turpmāko četru gadu laikā jāuzlabo IKP par 10 %. Tāpat kā gadījumā ar privātpersonām, kurām banka, neiejaucoties viņu privātajā dzīvē un rīcībā, izsniegs aizdevumu ar nosacījumu, ka šie cilvēki nodrošinās noteiktu maksātspējas līmeni, Eiropas Savienība var izsniegt aizdevumu Īrijai, pamatojoties uz konsolidēto maksātspēju. Neiejaucoties savu klientu privātajā dzīvē, banka mudinās cilvēkus rīkoties, piemēram, mēģināt vienoties ar darba devēju par algas pielikumu vai aizņemties kur citur. Tādējādi, ievērojot subsidiaritāti, Eiropas Savienība, pamatojoties uz Saprašanās memorandu, kas ir noslēgts ar Starptautisko Valūtas fondu (SVF), uzskata, ka maksātspējas nodrošināšanai ir vajadzīgs tiesību aktos noteiktās minimālās algas samazinājums un pensiju korekcija, turklāt jāveic arī citi fiskālie pasākumi. Īrijai pašai jāizlemj, vai īstenot šos pasākumus. Ar šādu lēmumu Eiropas Savienībai netiks piešķirtas iespējas iejaukties jomās, uz kurām attiecas subsidiaritātes princips, piemēram, iespēja noteikt Eiropas minimālo algu, ko darītu būtu bīstami; tas drīzāk nodrošinās euro zonas stabilitātes aizsardzību ar savstarpējo garantiju procesa palīdzību. Protams, ir jāpalīdz Īrijai, tāpat kā citām valstīm, kas ir nonākušas grūtībās, jo tā mēs aizsargājam arī sevi, taču ne par katru cenu, it īpaši, ja tas nozīmē valsti, kas nespēj atmaksāt savus aizņēmumus un tā pasliktina gan savu, gan citu valstu pilsoņu situāciju visā Eiropas Savienībā.

  Priekšsēdētājs. – Es gribētu jūs visus informēt, ka jūs runājat tik ātri, ka tulkiem ir grūtības tikt jums līdzi. Tā kā es esmu atbildīgs par daudzvalodības jautājumiem, es gribētu norādīt, ka Eiropas Parlamenta Prezidijs apsver jaunas sistēmas ieviešanu.

Patlaban tulki par pārāk ātru runāšanu informē priekšsēdētāju, un tad priekšsēdētājam tiek grūtais uzdevums pārtraukt runātāju. Sistēma, kuras ieviešanu mēs tagad apsveram, paredz, ka ikviena deputāta vietā būs uzstādīts gaismas signāls, kas jūs brīdinās, ka tulki netiek līdzi jūsu runas tempam, lai priekšsēdētājam vairs nevajadzētu jūs pārtraukt, bet jūs tiktu tieši informēti par grūtībām ar tulkošanu.

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz darba tirgus jautājumiem Saprašanās memorands skaidri balstās uz vienkāršotu ekonomikas teoriju, ka zemākas algas „sakārtos tirgu” jeb, citiem vārdiem, likvidēs bezdarbu. Tās ir pilnīgas un galīgas muļķības. Reālā prakse neapstiprina šo pieņēmumu. Un es gribētu pievērst Komisijas uzmanību Forfás pārskatam par darbaspēka izmaksu konkurētspēju Īrijā, kuru šī iestāde sagatavoja pagājušajā gadā un kurā teikts, ka kopumā uzņēmumi biežāk izvēlas samazināt darbinieku skaitu, nevis strādājošo algas, jo šādai rīcībai nav tik postošas sekas attiecībā uz darba kolektīva noskaņojumu kā algu samazinājumam. Ja gribat zināt, kāpēc Īrijā darbinieku skaitu samazina biežāk nekā algas, tad tas ir galvenais pamatojums.

Es gribētu aicināt Komisiju ievērot Eiropas Savienības tiesību aktus un pārtraukt iejaukšanos darba tirgus jautājumos Īrijā. Kā jūs sakāt, mums Īrijā ir senas tradīcijas līgumu slēgšanā ar sociālajiem partneriem. Tieši šī iemesla dēļ Īrijā nav vardarbības ielās, jo sociālie partneri un valdība apsēdās pie sarunu galda un vienojās par korekcijām darba tirgū un nosacījumos, lai dotu mums cerību, ka no pašreizējās krīzes var atgūties.

Šī tradīcija ir ļāvusi Īrijai gūt zināmus panākumus, tomēr kopumā programma nav sasniegusi plānoto mērķi, proti, veicināt Īrijas ekonomikas izaugsmi. Ekonomikas pieauguma nav. Patiesībā notiek lejupslīde, un ir jāapspriež izmaiņas programmā kopumā. It īpaši es ierosinu izslēgt no programmas jautājumus, kas attiecas uz darba tirgu. Kā jau tika teikts, Īrijas valdība, kurā darbojas mana partija, jau ir paziņojusi, ka atcels minimālās algas samazinājumu, kas ir paredzēts šajā programmā.

Jums tas var nepatikt, bet tas tiks izdarīts. Tāpat jūs varat būt droši, ka neizdosies jūsu iecerētais mēģinājums pārskatīt likumu par reģistrētajiem darba koplīgumiem, kurš ir bijis spēkā vairāk nekā 50 gadus, jo pašreizējā valdība ir pārliecināta, ka sociālajiem partneriem jāturpina īstenot savu tradicionālo uzdevumu nodrošināt mieru un progresu darba attiecībās.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienībā strauji pieaug tendence, aizbildinoties ar krīzi, palielināt spiedienu uz dalībvalstīm, lai devalvētu algas un pastiprināti ekspluatētu strādājošos nolūkā nodrošināt vēl lielāku peļņu un ieguvumus ekonomikas un finanšu grupām; līdz ar to tiek atmaskota kapitālisma nežēlīgā antisociālā daba.

Ja nebūtu atbalstīti Stabilitātes pakta neracionālie kritēriji ar priekšlikumiem par tā dēvēto ekonomikas pārvaldību un tā dēvēto konkurences paktu, it īpaši mēģinājums novērst algu palielināšanos līdz ar inflācijas pieaugumu un paaugstināt tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu, darba un sociālās tiesības būtu vēl nopietnāk apdraudētas.

Dažās valstīs, piemēram, Portugālē, Grieķijā vai Īrijā, šajā jomā jau notiek ārkārtīgi svarīgi pasākumi: algu samazināšana un pensiju iesaldēšana — pat attiecībā uz vismazākajām pensijām un pensijām, kas nepārsniedz nabadzības slieksni. Portugālē minimālās algas samazināšana bija plānota jau šī gada sākumā. Tika uzskatīts, ka EUR 500 mēnesī ir pārāk liela summa, un tika nolemts samazināt to par EUR 15, neskatoties uz to, ka vairāk nekā 13 % no strādājošajām sievietēm Portugālē saņem tikai minimālo algu salīdzinājumā ar 6 % strādājošo vīriešu. Tas ir spilgts institucionālās diskriminācijas piemērs, kas parāda, kādas sekas ir tā dēvētajiem taupības pasākumiem, kurus Komisija īsteno kopā ar Padomi un mūsu valstu valdībām un kuri noved pie sociālās nevienlīdzības saasināšanās, diskriminācijas, darba vērtības samazināšanās un nabadzības palielināšanās, kamēr finanšu spekulācijas un nodokļu oāzes turpina plaukt. Tāpēc mēs izsakām solidaritāti ar strādājošajiem jauniešiem un skolotājiem, kuri rīkos protestus turpmākajās nedēļās nogalēs, arī šajā sestdienā, 12. martā, un piedalīsies lielajā valsts mēroga demonstrācijā, ko organizē Portugāles Vispārējā strādnieku konfederācija (CGTP) Lisabonā 19. martā. Tādā veidā cīņa pret šo antisociālo politiku turpināsies.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas tika uzdots atbilstoši zilās kartītes procedūrai saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Hans-Peter Martin (NI). – Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā to, ko jūs mums stāstāt, vai jūs, lūdzu, varētu informēt Parlamentu par to, kā Portugālē ir mainījusies attieksme pret Eiropas Savienību. Vai ir samazinājies to iedzīvotāju īpatsvars, kuri atbalsta valsts dalību Eiropas Savienībā? Kā ir mainījies vispārējais noskaņojums attiecībā uz Eiropas Savienību? Portugāle daudzējādā ziņā līdzinās Īrijai: pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados tur valdīja liela eiforija — vispirms sakarā ar gaidāmo iestāšanos Eiropas Savienībā un pēc tam saistībā ar attiecīgo finansējumu. Vai jūs uzskatāt, ka Portugālē arī ir nekustamā īpašuma burbuļi, kas līdzinās tiem, kādus novēroja Īrijā?

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, šis jautājums ir interesants no šāda aspekta: ir acīmredzams, ka šī ES politika ir izraisījusi arī plašus nemierus Portugālē, tāpēc nākamajā nedēļas nogalē jaunieši un skolotāji izies ielās, lai protestētu pret šo politiku. Portugāles Vispārējā strādnieku konfederācija organizē plašu demonstrāciju pret šo antisociālo politiku, plānojot sarīkot to Lisabonā 19. martā. Protams, tas atspoguļojas Portugāles iedzīvotāju uzvedībā, jo valstī jau ir iestājusies recesija, strādnieku un iedzīvotāju dzīves apstākļi pasliktinās, pieaug nevienlīdzība un arī nabadzība. Eiropas Savienība, Komisija un Padome …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Marita Ulvskog (S&D). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, izvirzot prasības par algu samazināšanu, Komisija ir pārkāpusi sociālo partneru tiesības piedalīties sarunās un gan tieši, gan netieši ietekmējusi darba samaksas noteikšanu, lai gan ir skaidri noteikts, ka šāda rīcība neietilpst Komisijas kompetencē. Tas ir tiešs uzbrukums sociālo partneru ietekmei, pārkāpjot Pamattiesību hartu, kurā paredzētas tiesības slēgt darba koplīgumus.

Turklāt šis nav atsevišķs gadījums, kas attiecas tikai uz Īriju. Šāda situācija mēdz atkārtoties. Runājot par „darbaspēka vienības izmaksām”, Komisija mēģina apiet Līgumā noteiktos ierobežojumus. Eiropas Komisija ir pavisam vienkārši pārzīmējusi karti. Tā ir izveidojusi jaunu karti un jaunu noteikumu kopumu, atņemot dalībvalstīm un viņu sociālajiem partneriem to uzdevumus un liekot tiem sekot diktātam, kas ir pretrunā ar visiem noteikumiem. Tas ir cēlonis strīdam, kas tikko ir sācies.

Šādi rīkojoties, ES vēl vairāk attālinās no demokrātijas pamatiem un likumības, kas citos kontekstos parasti ir atslēgas vārdi, ko mēs izmantojam, runājot par ES nākotni. Mums stāsta par nemiera cēlājiem, tai skaitā šajā Parlamentā, kuri jau sākuši zvejot šajos saduļķotajos ūdeņos. Taču tas noteikti nav šīs diskusijas īstais iemesls.

  Cornelis de Jong (GUE/NGL). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, tikai retajam cilvēkam Nīderlandē ir kāda nojausma par to, ka mēs šeit, Briselē, spriežam par viņu algām un pensijām. Mēs redzam, kas šobrīd notiek Īrijā, bet vienlaikus es arī dzirdu par dažādiem Eiropadomei iesniegtiem priekšlikumiem par algu indeksācijas atcelšanu un algas pieauguma maksimālu palielināšanu, pamatojoties uz darba ražīguma uzlabošanos u.c.

Diemžēl izskatās, ka parastā reakcija uz mūsu ierosinājumiem vienoties par minimālās algas standartiem Eiropā ir apdullinošs klusums, un es arī neesmu dzirdējis ne par kādiem priekšlikumiem, kuru mērķis būtu garantēt strādniekiem, ka viņiem būs pieklājīgi apmaksāts vai pilna laika darbs, nevis gabaldarbs vai līgums par aizvietošanu. Es esmu nobažījies par pašreizējo diskusiju ietekmi uz vienkāršajiem cilvēkiem, bet mani uztrauc arī Eiropas Savienības tēls. Tik tiešām izskatās, ka mēs rūpējamies tikai par finanšu institūciju, spekulantu un lielo uzņēmumu interesēm. Komisār, vai Komisija veiks pasākumus, lai mainītu šo priekšstatu, un vai tā nodrošinās, lai to uztvertu kā iestādi, kas pārstāv arī vienkāršo ļaužu intereses?

  Sylvana Rapti (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Jūs mums esat izsnieguši recepti, parakstot divus pasākumus — pirmkārt, mums jāatceļ darba koplīgumi, un, otrkārt, mums vēl vairāk jāsamazina minimālā alga.

Tā ir recepte, ko konsekventi izsniedzat ikvienam pacientam. Grieķija ir viens no šiem pacientiem. Jūs nesen viesojāties Grieķijā, apmeklējot sociālistu partijas pasākumu. Jūs redzējāt, kas tur notiek, tāpēc es jums jautāju: vai jums šķiet, ka jūsu izrakstītās zāles Grieķijai palīdz? Es tur biju, un es pārstāvu sociālistu partiju, kura pašreiz vada valsti un dara visu, ko spēj, lai izvestu Grieķiju no ļoti sarežģītās situācijas, kas izveidojās labējo valdību dēļ, bet tai bija jāpiekāpjas jautājumā par darba koplīgumiem, un es saku jums, ka līdz šim mēs vēl neesam redzējuši nekādus rezultātus. Jūs sakāt, ka darāt to Eiropas pilsoņu labā, patērētāju labā, bet, ja patērētāji saņems mazākas algas, viņiem nebūs naudas, ko tērēt, un tāpēc viņi nevarēs palīdzēt veicināt izaugsmi. Jūs labāk par mani zināt, ka tas ir apburtais loks, jo jūs uzstājīgi parakstāt mums ārstēšanu, kuras vienīgais rezultāts ir iznīcināta strādnieku pašcieņa, izrakstāt zāles, kuru dēļ cilvēkiem nav laba un pastāvīga darba. Es jūs lūdzu papildus ekonomikas rādītājiem ņemt vērā arī sociālos rādītājus.

  Jutta Steinruck (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Man reizēm rodas tāda sajūta, ka jums vajadzētu izmēģināt visus šos risinājumus pašā Komisijā, lai saprastu, kā jūsu rīcība patiesībā ietekmē Eiropu. No jūsu runas man radās iespaids, ka Komisija tik tiešām ir pazaudējusi saikni ar realitāti. Faktiski par visu maksā Eiropas iedzīvotāji — strādnieki, cilvēki ar zemiem ienākumiem un pensionāri, bet jūs skaidrojat tiesību aktus un kompetences jomas, kā vien jums ienāk prātā.

Pagājušā gada 19. oktobrī es saņēmu atbildi uz Komisijai iesniegto jautājumu, kurā bija skaidri apstiprināts, ka minimālās algas un algas vispār ir jautājums, par kuru ir atbildīgas dalībvalstis. Atbildē tas tika pārliecinoši uzsvērts. Lūdzu, izlasiet šo atbildi! Tas ir nepieņemami, ka jūs sniedzat man šādu atbildi, kad tas ir izdevīgi darba devējiem, bet tad vienkārši maināt savu nostāju, tiklīdz jums šķiet, ka tas varētu būt izdevīgi citiem. Tas tiešām padarīs Eiropas iedzīvotājus ļoti nelaimīgus. Mana kolēģe deputāte tikko jau runāja par to. Jūs pakāpeniski graujat kopējo apņēmību. Jūs atņemat spēku arodbiedrībām. Ar šādiem paņēmieniem no krīzes nevar izkļūt, un jūs to ļoti labi zināt. Par krīzi jāmaksā tiem, kas to izraisīja.

(Aplausi)

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs, ekonomikas krīzes apstākļos valstīm ir finansiālas grūtības pildīt savas saistības. Praktiski nav šaubu par to, ka valstu spēja pārvarēt krīzi atšķiras un ir jāatrod iespējas sabalansēt budžetu un samazināt budžeta deficītu. Tomēr, komisār, vai tiešām mums tas ir jādara uz to cilvēku rēķina, kuriem klājas vissliktāk? Vai no morāles viedokļa Eiropas Komisijai ir tiesības izdarīt spiedienu uz valstu valdībām, lai panāktu minimālās algas, pensiju vai citu sociālo pabalstu samazināšanu? Komisār, jūs izteicāt savu viedokli par Saprašanās memorandu ar Īriju. Bet es gribētu atgādināt, ka jūs esat parakstījis līdzīgu memorandu ar Latviju, kurā jūs pieprasījāt, lai Latvijas valdība samazina pensijas, kas jau tāpat ir nelielas. Pensijas Latvijā tika samazinātas, taču Latvijas Konstitucionālā tiesa nolēma, ka tas ir pretrunā ar valsts pamatlikumu, un pensiju samazinājums tika atcelts. Tātad pieņemot šādus lēmumus un parakstot šādus memorandus, rūpīgi jāizvērtē gan juridiskās, gan sociālās sekas.

  Evelyn Regner (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Hahn! Priekšlikumus, ko mēs tagad apspriežam, var salīdzināt ar lielu mugursomu, ko mēs uzkraujam plecos tiem, kam jau tāpat klājas pietiekami grūti, pavēlot viņiem ar šo smago nastu skriet vēl ātrāk. Kā gan lai viņi to spētu? Priekšlikumi par darba samaksas noteikšanas sarunu decentralizāciju ir netaisnīgi, tie ir izstrādāti bez izdomas un nolūkā novērst uzmanību, jo aplikt ar nodokļiem nekustamā īpašuma un finanšu spekulācijas ir tik grūti un valstu vai valdību vadītājiem neizdodas sākt reālu makroekonomikas koordinēšanu. Šajā ziņā mēs Parlamentā šonedēļ jau esam sasnieguši pavisam citu līmeni ar savu balsojumu par finanšu darījumu nodokli.

Es gribētu jums visiem atgādināt par sociālās tirgus ekonomikas principu, kas ir aprakstīts Lisabonas līgumā. Mana koncepcija par sociālo tirgus ekonomiku ir citāda — darba samaksas noteikšanas sarunu decentralizācija tajā neietilptu, patiesībā gluži otrādi. Decentralizētu darba samaksas noteikšanas sarunu sistēmas ir pretrunā darba samaksas noteikšanas politikai, kuras pamatā ir solidaritāte, un tās nevis sašaurina, bet gan pilnīgi pretēji — paplašina plaisu starp bagātajiem un trūcīgajiem. Citiem vārdiem, mums ir jārīkojas otrādi.

Tāpēc es gribētu atkārtoti uzsvērt to, par ko runāja mana kolēģe J. Steinruck kundze, jo atgādināt par to nekad nav lieki. Proti, mums aktīvāk jāstrādā, lai tiktu galā ar krīzes cēloni, mums jāpanāk, lai tie, kas izraisīja krīzi, lielākā mērā atbildētu par tās sekām, un, meklējot risinājumus šīm problēmām, mums jāvēršas galvenokārt pret šiem vainīgajiem, tai skaitā pieņemot tiesību aktus.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, runājot par vienības izmaksu saskaņošanu ar darbaspēku un darba ražīgumu, es domāju, ka mums jākoncentrējas uz pamatnosacījumiem, bet rādītājiem jāpievērš mazāka uzmanība. Nav skaidrs, vai mums izdosies veikt šādu saskaņošanu. Darba ražīgums ir atkarīgs no tādiem faktoriem kā uzkrātais kapitāls, kas ir ļoti atšķirīgs. Šo atšķirību var skaidri redzēt starp Rumāniju un Vāciju. Tās pamatā ir iepriekš īstenotās ekonomikas politikas atšķirīgā kvalitāte. Šādas atšķirības tiešām nevar novērst vienā dienā. Mana valsts ir veikusi pasākumus, lai pārkārtotu pensiju un sociālās palīdzības sistēmu. Šī iemesla dēļ es gribētu ierosināt, lai daži šāda veida nosacījumi tiktu iekļauti konkurētspējas paktā. Es atbalstu nepieciešamību ievērot sakarības starp pensionēšanās vecumu un demogrāfiskajām tendencēm. Jāņem vērā saskaņotas, reālistiskas pensiju politikas ietekme uz valsts finansēm.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti labi izprotu subsidiaritātes principu, bet es uzskatu, ka pensijas vairs nav jautājums, kas atrodas valstu pārziņā, jo šodien mēs tās apspriežam ES līmenī. Mēs apspriežam pensiju sistēmas, kas nav ilgtspējīgas dažu kopīgu problēmu, piemēram, finanšu krīzes, kā arī sabiedrības novecošanās un dzimstības krituma dēļ. Starppaaudžu solidaritātes principam nākotnē draud aizmirstība, jo pilsoņus spiež veikt iemaksas privāto pensiju nodrošināšanai. Taču kas notiks ar tiem, kuriem vairs nav pietiekami daudz laika, lai uzkrātu šādas pensijas? Eiropas pilsoņi arī ir atkarīgi no valsts pensijām. Rumānijā minimālā alga bruto ir aptuveni EUR 160. Šī iemesla dēļ es uzskatu, ka ieguldījumi privātajās pensijās vai uzkrājumu veidošana ir vistīrākā fantāzija. Es domāju, ka Eiropas Komisijai būtu aktīvāk jāiesaistās šī jautājuma risināšanā, ierosinot noteikt minimālo ES līmeni gan algām, gan pensijām. Pensiju sistēmu salīdzinošas analīzes veikšana varētu būt viens no pirmajiem soļiem šajā virzienā.

  Marisa Matias (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Mēs esam šeit sapulcējušies, lai runātu par algām un priekšlikumiem par pensionēšanās vecumu. Šie priekšlikumi ir uzkrītoši netaisnīgi, lai neteiktu vairāk. Tie ir netaisnīgi, jo pieprasa virzīties pa ceļu, kas, kā mēs jau ne vienu reizi vien esam pārliecinājušies, nenoved pie sekmīga rezultāta. Situācija Īrijā, Grieķijā, Portugālē, Spānijā, Itālijā un diezin cik vēl daudzās valstīs — jo šis saraksts ir bezgalīgs — katrā valstī ir atšķirīga, tomēr daži aspekti tām ir kopīgi. Viens no šiem kopīgajiem aspektiem ir vēl nepieredzēta darba vērtības pārvietošana uz finanšu kapitālu. Mēs nedrīkstam tam piekrist. Otrs kopīgais aspekts ir tas, ka par šo krīzi maksā strādnieki un pensionāri, kā arī vesela paaudze cilvēku bez pastāvīga darba, kuriem nav nekādu garantiju sabiedrībā, kurā tie dzīvo. Tādēļ, priekšsēdētāja kungs un komisār, es vēlētos savas runas noslēgumā pateikt, ka mēs nedrīkstam arī turpmāk notiesāt cilvēkus uz dzīvi nabadzībā. Es patiešām ceru …

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Liisa Jaakonsaari (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, viena no tendencēm, kas šobrīd kļūst aizvien izplatītākas Eiropā, ir labējais populisms, kura centrālais elements ir ES kritizēšana. No kurienes nāk šī negatīvā attieksme pret ES? Tā izriet no fakta, ka sociālo Eiropu pakāpeniski nomaina „tirgus Eiropa”. Visi šodien iesniegtie Komisijas priekšlikumi apdraud vai nu darba samaksas, vai pensiju sistēmu. Pastāv uzskats, ka elastīgums attiecībā uz darba samaksu varētu kaut kādā veidā palīdzēt uzlabot situāciju. Taču tā nav taisnība. Gluži otrādi, tas novedīs pie deflācijas.

Ir ļoti svarīgi, lai visos tiesību aktos tiktu iekļauta saistoša sociālā klauzula, kas atkal izvirzītu priekšplānā ideju par sociālu Eiropu. Ir svarīgi saprast, ka pensionēšanās vecums pieaugs līdz ar darba dzīves uzlabošanos, taču to nevar palielināt ar tiesību aktiem no augšas.

  Alfreds Rubiks (GUE/NGL) . – (LV) Paldies, priekšsēdētāj! Diemžēl Īrija nav vienīgā valsts, un Grieķija arī nav vienīgā. Latvija bija varbūt pirmā, kas izcieta visu to smagumu, pie kā noveda banku darbība. Latvijā ir samazināta minimālā alga, kas ir zemāka par iztikas minimumu, ir samazinātas pensijas, ir samazināts ar nodokļiem neapliekamais algas minimums. Cilvēki protestē, Latvija pa šiem gadiem ir zaudējusi piekto daļu, vienu piekto daļu, kas ir izbraukuši uz ārzemēm un strādā ārzemēs. Starptautiskais Valūtas fonds, kas it kā glābj Latviju, uzstādīja tādus noteikumus, kas ir drakoniski. Atļāva lietot naudu banku glābšanai, atstāt nedaudz naudas nākošai iespējamai banku glābšanai, bet neatļāva...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Frédéric Daerden (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār! Es gribētu izteikt savu atbalstu De Rossa kungam. Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ieteikumi Īrijai diemžēl atspoguļo valdošo tendenci starp mūsu visaugstākā līmeņa politikas veidotājiem, proti, likt Eiropas strādniekiem maksāt par krīzi, kuras izraisīšanā viņi nav vainojami.

Vēl viens piemērs ir Komisijas sagatavotais Gada izaugsmes pētījums, kurā ieteikts palielināt tiesību aktos noteikto pensionēšanās vecumu, piesaistot to paredzamajam mūža ilgumam. Parlaments nesen iebilda pret to savā ziņojumā par Zaļo grāmatu par pensijām. Vēl viens piemērs ir ierosinātais konkurētspējas pakts, kas aicina atcelt algu indeksēšanu atbilstoši inflācijai, tai skaitā manā valstī, Beļģijā.

Šajā situācijā es atzinīgi vērtēju arodbiedrību iesaistīšanos, piemēram, vakar Ungārijā vai 29. septembrī Briselē. Ir pienācis laiks mūsu komisāriem ieklausīties Eiropas strādniekos, ja viņi nevēlas paplašināt plaisu starp sevi un pilsoņiem, kuri aizvien vairāk zaudēs ticību Eiropas Savienības projektam.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, vispirms es gribētu pateikties visiem par viņu ieguldījumu. Es varu apsolīt, ka mēs rūpīgi izskatīsim visus priekšlikumus. Ļaujiet man vispirms pateikt dažus vārdus par sociālā dialoga nozīmi un tā piesaukšanas atbilstību.

Mēs pilnībā atzīstam sociālā dialoga un konstruktīvu darba attiecību nozīmi. Mēs pastāvīgi sadarbojamies ar sociālajiem partneriem gan ES līmenī, gan atsevišķās valstīs. Piemēram, komisārs O. Rehn personiski tikās ar Īrijas arodbiedrību vadītājiem novembra sākumā, un tāpat rīkojās arī Komisijas, Eiropas Centrālās Bankas (ECB) un SVF amatpersonas, kad novembra beigās notika sarunas par programmu. Šī sadarbība turpināsies nākamās misijas laikā aprīlī un arī turpmāk. Starp citu, pretstatā dažu izteiktajiem apgalvojumiem, Komisija nepiespieda Īriju samazināt minimālo algu vai sociālos izdevumus. Iepriekšējā Īrijas valdība bija pati iekļāvusi šos pasākumus valsts ekonomikas atveseļošanas plānā kopā ar citiem fiskāliem un strukturāliem pasākumiem, kuru mērķis ir panākt ekonomikas stabilitāti, nodrošināt izaugsmi un sekmēt jaunu darbvietu radīšanu.

Šo ekonomikas politikas nosacījumu juridiskais pamats ir 3. panta 5. punkts Padomes Regulā (ES) Nr. 407/2010, ar ko izveido Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismu, un 2. panta 2. punkts Padomes Īstenošanas lēmumā 2011/77/ES par Savienības finanšu palīdzības piešķiršanu Īrijai. Arī šie abi punkti balstās uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 122. panta 2. punktu. Tāpēc vien, ka Saprašanās Memorandā ir iekļauti konkrēti ekonomikas politikas nosacījumi, kas skar dažādus ar sociālo politiku saistītus jautājumus, nevar tik apšaubīts šī dokumenta juridiskais pamats. Tur nevar saskatīt pretrunas ar 152. pantu vai 153. panta 5. punktu. Runājot par 152. pantu, tas ir vispārīgs noteikums, kurš neizslēdz iespējamo nepieciešamību veikt konkrētus pasākumus, kuriem būs sociālas sekas. Vēl jo vairāk, šis noteikums nepiešķir sociālajiem partneriem subjektīvas tiesības. Savukārt 153. panta 5. punkts nosaka ierobežojumus attiecībā uz tādu pasākumu saturu, kurus var pieņemt saskaņā ar šo punktu, t.i., sociālajā politikā. Tā kā Saprašanās memorands netika pieņemts, pamatojoties uz 153. pantu, šie ierobežojumi uz to neattiecas.

Noteikumus, kas ir iekļauti 10. sadaļā „Sociālā politika”, nevar ignorēt. Tie ir jāņem vērā, bet tas nenozīmē, ka 153. panta 5. punkta dēļ nedrīkst pieņemt nekādus pasākumus, kas ietekmētu darba samaksu, pamatojoties uz 122. pantu. Pasākumi, kas attiecībā uz Īriju ir pieņemti, pamatojoties uz 122. pantu, neregulē jautājumus. Tie nosaka nosacījumus, kas ir saistīti ar Eiropas Savienības palīdzības piešķiršanu. Tas ir nepārprotami atļauts ar 122. panta 2. punktu. Līdz ar to nepastāv nekāda juridiska problēma attiecībā uz kompetences piešķiršanas principu.

Vispārīgāk ņemot, jautājums par ekonomikas politikas nosacījumiem neattiecas uz ES kompetences jomām saistībā ar sociālo politiku vai algām. Programmā iekļautie nosacījumi aptver daudzus politikas virzienus, kas lielākoties ietilpst dalībvalstu kompetencē. Programmā minētie ekonomikas politikas nosacījumi ir dalībvalstu saistības, par kurām tās ir vienojušās ar ES un SVF, apspriežot pasākumus, kas tām jāveic, lai saņemtu ES/SVF finansējumu.

Noslēgumā Komisija pilnībā atzīst, ka ikvienai finanšu palīdzības programmai, protams, ir sociālas sekas. Tomēr šādai programmai pievienoto konkrēto ekonomikas politikas nosacījumu galvenais mērķis ir novērst daudz smagākas sociālās sekas, palīdzot valstij atgriezties uz ilgstošas izaugsmes un jaunu darbvietu radīšanas ceļa.

  Proinsias De Rossa (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, man būs jālūdz jūsu palīdzība, lai tiktu skaidrībā. Ja komisārs, uzstājoties Parlamentā, saka, ka, no vienas puses, Īriju neviens nespiež samazināt minimālo algu vai sociālo aizsardzību, bet tad paziņo, ka līgumā ir iekļauti nosacījumi, kas ir jāievēro, lai saņemtu palīdzību — vai tā nav būtiska pretruna un maldinošs ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. – Atvainojiet, De Rossa kungs, jūs zināt, ka es jūs ļoti cienu un apbrīnoju, bet mēs nevaram atkal sākt šīs debates no jauna. Jūsu viedoklis ir pelnījis cieņu, gluži tāpat kā Komisijas viedoklis šajā jautājumā, bet ikvienam no mums ir pašam jātiek galā ar iespējamajām pretrunām.

Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D), rakstiski. – (RO) Saskaņā ar Eurostat informāciju 2011. gada janvārī minimālais mēneša ienākums dažādās dalībvalstīs svārstījās no EUR 123 Bulgārijā un EUR 157 Rumānijā līdz EUR 1 758 Luksemburgā. No 27 dalībvalstīm 20 valstīs minimālais ienākums ir noteikts ar tiesību aktu vai starpnozaru līgumu. Vienpadsmit dalībvalstīs minimālais ienākums ir starp EUR 100 un EUR 400 mēnesī, piecās dalībvalstīs tas ir starp EUR 550 un EUR 950 mēnesī un sešās dalībvalstīs tas ir lielāks par EUR 1 100 mēnesī.

Iekšējā tirgus attīstība un konsolidācija nodrošina uzņēmumiem piekļuvi vairāk nekā 500 miljoniem patērētāju visā Eiropā. Tomēr, saglabājoties atšķirīgam minimālā ienākuma līmenim dažādās dalībvalstīs, tas kļūst par šķērsli, kas kavē gan Eiropas uzņēmumu piekļuvi Eiropas patērētājiem, gan šo patērētāju piekļuvi augstas kvalitātes precēm un pakalpojumiem. Es uzskatu, ka sociālajam dialogam ir īpaši svarīga nozīme attiecībā uz sociālā taisnīguma un pienācīga dzīves līmeņa nodrošināšanu visiem Eiropas pilsoņiem.

Mēs aicinām Komisiju un dalībvalstis garantēt iekšējā darba tirgū vienādu samaksu par to pašu darbu, likvidēt šķēršļus, kas kavē darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, un apsvērt iespēju nodrošināt minimālo darba samaksu, nosakot to ar tiesību aktu vai pamatojoties uz vienošanos, kas panākta sarunās par darba koplīguma slēgšanu, jo tādā veidā Eiropas pilsoņiem tiks garantēts pienācīgs dzīves līmenis.

4. Dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršana (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais debašu punkts ir jautājums Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas vārdā uzdeva João Ferreira, par dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanu (O-000044/2011 - B7-0201/2011).

  João Ferreira, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisār, ir pagājuši divi gadi, kopš Komisija 2009. gada februārī izdeva paziņojumu par Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai. Tika aprakstīta šīs problēmas nozīme. Kopš tā laika Eiropu ir skārušas dažādas katastrofas, kas atstājušas nopietnas negatīvas sekas uz sabiedrību, zemi, ekonomiku un vidi.

Vispārīgi runājot, Komisijas paziņojumā tika ievērota pienācīga pieeja, lai gan tā bija neatbilstoša, kā uzskatīja Parlaments. Turklāt Komisija kavējas īstenot saistības, ko tā uzņēmās šajā paziņojumā.

Viens no piemēriem ir Komisijas apņemšanās sagatavot sarakstu ar novēršanas pasākumiem, ko finansētu Eiropas Savienība un īstenotu dalībvalstis. Pagājuši divi gadi, un kur šis saraksts ir? Vai pirms tā iesniegšanas Komisija gatavojas gaidīt nākamo daudzgadu finanšu shēmu? Vēl divus gadus?

Tikmēr pagājušā gada septembrī Parlaments pieņēma ziņojumu par šo jautājumu. Ziņojumā formulēti svarīgi ieteikumi. Jāmin, ka pirms šī ziņojuma notika plašākas debates ne tikai šeit, Parlamentā, bet arī daudzās valstu, reģionālajās un vietējās iestādēs, kas darbojas dažādos katastrofu pārvaldības posmos.

Ziņojumā apkopotas daudzas par katastrofām iegūtās ziņas, kuras snieguši cilvēki, ko pagājušā gada laikā skāra šīs nelaimes. Šeit es vēlētos no daudzajiem ziņojuma punktiem minēt dažus konkrētus punktus. Par dalībvalstīm sniegtā īpašā atbalsta mērķiem tika noteiktas vairākas rīcības ar nolūku labot riska situācijas tādās jomās kā mežu apsaimniekošana, krasta līnijas aizsardzība, upju baseinu atjaunošana un aizsardzība, tādu apdzīvotu vietu aizsardzība un pārveidošana, kas ir sevišķi pakļautas konkrētiem katastrofu veidiem, un lauksaimniecības saglabāšana vietās, ko skārusi iedzīvotāju skaita samazināšanās un kas pakļautas dabas katastrofu riskam.

Kā Komisija ir iekļāvusi vai plāno iekļaut šīs jomas sagatavojamajā pasākumu sarakstā? Ziņojumā arī izteikts priekšlikums Eiropā izveidot valsts lauksaimniecības apdrošināšanu un ieviest minimālās atlīdzības sistēmu zemniekiem, ko skārušas katastrofas.

Es ievēroju, ka tas ļoti atšķiras no pašreizējās iespējas, ka dalībvalstis subsidēs apdrošināšanu iekšēji, izmantojot KLP „veselības pārbaudi”. Ir ierosināts apdrošināšanu finansēt vienlīdzīgi no Kopienas līdzekļiem, lai nodrošinātu aizsardzību pret katastrofām visiem zemniekiem — neatkarīgi no tā, vai viņi ir no trūcīgākajām dalībvalstīm vai no bagātām valstīm.

Kā zināms, katastrofas ir ļoti negodīgas, turklāt tās gandrīz vienmēr visvairāk skar cilvēkus un valstis, kas vismazāk spēj sevi pasargāt. Ja ir kāda joma, kurā jānodrošina ES solidaritātes un kohēzijas principa taustāma izpausme, tā ir sabiedrības, ekonomikas un vides aizsardzība katastrofu gadījumā.

Tāpēc es vēlētos jautāt, ko Komisija plāno darīt, lai samazinātu starp reģioniem un dalībvalstīm pastāvošo nevienlīdzību šajā jomā, citiem vārdiem, lai palīdzētu uzlabot novēršanas pasākumus reģionos un dalībvalstīs, kuras vairāk pakļautas riskam un kuru ekonomikas kapacitāte ir mazāka. Cita ziņojumā aprakstītā joma ir dalībvalstu agrīnās brīdināšanas sistēmas un saikņu nodibināšana starp dažādām agrīnās brīdināšanas sistēmām. Kas jau ir darīts šajā jomā? Kādi būs turpmākie pasākumi? Visbeidzot jāatceras, ka, turpinot novēršanas pasākumus un ņemot vērā nesenajās katastrofās gūto pieredzi, neizbēgami nāksies pārskatīt noteikumus par Solidaritātes fondu, lai šī instrumenta izmantošana būtu vienkāršāka un savlaicīgāka.

Ko Komisija jau ir izdarījusi vai ko tā plāno darīt attiecībā uz šo pārskatu? Atceros, ka pirms gada Madeiru piemeklēja liela katastrofa, kas prasīja cilvēku dzīvības un radīja lielus zaudējumus ievērojamai infrastruktūrai un pamataprīkojumam. Tagad ir pagājis gads, bet Madeira vēl nav saņēmusi ne centa no ES palīdzības. Ko Komisija darīs, lai mainītu šo situāciju, ja Solidaritātes fonda noteikumi pašreiz paredz, ka tam jāsniedz palīdzība, lai ātri atjaunotu normālus dzīves apstākļus, kā arī jārīkojas ātri un efektīvi, lai palīdzētu pēc iespējas ātrāk mobilizēt neatliekamās palīdzības dienestus? Kur ir šis ātrums, ja vēl pēc gada Madeira nav saņēmusi ne centa no ES palīdzības?

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es atkal mudinu Komisiju uzskatīt plašo vienprātību, ko ziņojums guva balsojumā un apspriedē, par skaidru zīmi, ka tajā minētie ieteikumi ir jāīsteno. Daudzi no šiem ieteikumiem jau ir minēti iepriekšējās Parlamenta rezolūcijās, taču diemžēl nekas netika darīts, un Komisija par šo kavēšanos ir sevišķi atbildīga.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Parlamentam par iespēju apspriest katastrofu novēršanu un it īpaši Ferreira kungam par viņa nerimstošo interesi par šo tematu.

Pagājušā gada katastrofas bija vērtīgs atgādinājums, ka ES un dalībvalstīm vairāk jāstrādā pie katastrofu novēršanas. Mums jābūt godkārīgiem. Mēs zinām, ka ieguldījumi katastrofu novēršanā atmaksājas. Tajā pašā laikā nodrošināt ienesīgus un palielinātus ieguldījumus katastrofu novēršanā ir sarežģīts uzdevums.

Pašlaik mēs izvērtējam esošo ES finanšu instrumentu efektivitāti. Mēs arī izstrādājam to novēršanas pasākumu katalogu, par kuriem dalībvalstis varētu saņemt ES finansējumu.

Mūsu mērķis ir palielināt ES finansējuma ietekmi un paātrināt Reģionālā fonda atbalsta īstenošanu. Mēs meklējam arī inovatīvus finanšu instrumentus, piemēram, apdrošināšanas apvienošanu, lai dalītu riskus. Efektīvi ieguldījumi katastrofu novēršanā palīdzēs glābt dzīvības, samazinās postījumus un, visbeidzot, ietaupīs naudu.

Tiek izstrādātas rīcības, lai uzlabotu mūsu zināšanas par katastrofām. Mēs esam sadarbojušies ar Eiropas Vides aģentūru, lai sagatavotu ziņojumu, kurā izvērtēts Eiropā notikušo katastrofu biežums un to ietekme uz cilvēkiem, ekonomikām un ekosistēmām. Mums vajadzīgs arī skaidrs un caurskatāms izvērtējums par riskiem, ar ko saskaramies.

Pagājušā gada 21. decembrī mēs izdevām norādījumus par valsts riska izvērtējumu un kartēšanu, lai mudinātu dalībvalstis veicināt visaptverošu riska pārvaldību. Lai izstrādātu pilnīgu riska pārvaldības politiku, būs jāiesaistās visiem dalībniekiem. Tam, ka katastrofas Eiropā notiek biežāk un ir intensīvākas, arī vajadzētu turpmāk mudināt dalībvalstis ieguldīt sagatavotībā un vairot savu kapacitāti.

Papildus novēršanas elementiem tikpat svarīgi ir tas, lai dalībvalstis un Eiropa kopumā spētu pēc iespējas labāk reaģēt. Pagājušā gada oktobrī mēs aprakstījām politikas priekšlikumu par Eiropas reaģēšanas spēju katastrofu gadījumos. Mūsu mērķis ir uzlabot ES reaģēšanas efektivitāti, saskaņotību un pārredzamību katastrofu gadījumos.

  Richard Seeber, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi, pareizais vārds, ar ko sākt, ir solidaritāte. Notiekot dabas vai cilvēka izraisītai katastrofai, mums Eiropā ir jāturas kopā. Tas ir būtiski Eiropas integrācijai.

Otrs atslēgas vārds, kas jāmin, ir ātrums. Ir svarīgi sniegt palīdzību ātri, jo tūlītēja palīdzība ir efektīvākais palīdzības veids.

Treškārt, man tomēr jānorāda, ka, ja iespējams, pasargāt iedzīvotājus no šādām katastrofām vispirms ir dalībvalstu pienākums. Mums jāizpēta, kā varam izmantot Eiropas resursus un pieejamos līdzekļus efektīvāk. Tomēr man jānorāda, ka daudzas dalībvalstis lūdz Eiropas resursus, lai noslēptu to, ka tiek veikti neatbilstoši pasākumi.

Ko mēs varam darīt ES līmenī? Ir divi galvenie izdevumu posteņi: pirmais — Eiropas Reģionālās attīstības fonds, par kuru atbild komisārs J. Hahn, un otrais — Lauksaimniecības fonds, kura jau tagad pieejamos līdzekļus mēs varētu labāk izmantot. Risinājums ir novēršana. Tas ir, ļoti daudzas katastrofas, it īpaši plūdus, varētu novērst, veicot pienācīgu telpisko plānošanu. Mums jau ir Plūdu direktīva, saistībā ar kuru tapa skaidrs, ka mēs varētu daudz panākt ar pašreizējiem resursiem, ja veiktu pareizos pasākumus, piemēram, kartēšanu, riska izvērtēšanu un — tas būtu trešais postenis — izstrādātu novēršanas rīcības plānus.

Es vēlētos, lai Komisija papildus sagatavotajiem novēršanas pasākumiem īpašu uzmanību pievērstu apgabaliem, kur ir sausums un ūdens trūkums. Saistībā ar šiem apgabaliem mums aizvien trūkst tāda instrumenta kā Plūdu direktīva, un mēs šajā jomā varētu daudz ko darīt.

Saistībā ar novēršanas pasākumu katalogu man jāsaka, ka integrēta pieeja šajā sakarā noteikti ir svarīga, citiem vārdiem, mums jācenšas ņemt vērā šos aspektus citās politikas jomās. Komisijas uzraudzībā dalībvalstīm arī jāsagatavo riska kartes par visiem apgabaliem.

  Edite Estrela, S&D grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, šīs debates Parlamentā notiek atkārtoti. Diemžēl dabas vai cilvēka izraisītas katastrofas notiek aizvien biežāk un ir aizvien postošākas.

Kaut arī atbildība par katastrofu novēršanu galvenokārt gulstas uz dalībvalstu pleciem, Eiropas Savienība var sniegt lielu ieguldījumu. Kopienai ir noteikti instrumenti, lai veicinātu katastrofu novēršanu.

Tomēr svarīgi šos instrumentus novērtēt, lai mēs varētu labāk noteikt trūkumus. Turklāt jāuzlabo arī finansēšanas mehānisms. Tas jau ir pieminēts šajās debatēs, bet es vēlētos atkārtot, ka Madeiras gadījumā vēl nav izteikts solījums palīdzēt, un ir skaidrs, ka šīs katastrofas upuri nevar gaidīt mūžīgi.

Komisijai tika vairākkārt lūgts sagatavot Kopienas pamatnostādnes riska kartēšanai. Turklāt es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir sagatavot pilnīgu informācijas avotu sarakstu, jo pareizi rīkoties iespējams tikai tad, ja ir precīza informācija.

Daži no J. Ferreira ziņojumā minētajiem ieteikumiem un priekšlikumiem bija iekļauti arī manā ziņojumā, ko Parlaments pieņēma 2006. gadā, bet Komisija vēl nav atbildējusi uz daudziem no šiem priekšlikumiem. Tāpēc es vēlētos lūgt, vai komisārs nevarētu pastāstīt par līdz šim paveikto saistībā ar Eiropas Sausuma novērošanas centra izveidi un direktīvu par mežu ugunsgrēkiem.

  Catherine Bearder, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vasaras ir karstākas un vētras – spēcīgākas. Lietusgāzes ir neprognozējamākas, un sausuma periodu ir vairāk, un tas kontinentā izraisa dzīvībai bīstamus ugunsgrēkus. Dažos pēdējos gados gandrīz neviena valsts nav izvairījusies no dabas katastrofas, nemaz nerunājot par cilvēka izraisītām katastrofām, piemēram, Černobiļa, vai nesenā toksiskā katastrofa Ungārijā.

Iedzīvotāji raugās uz ievēlētajiem pārstāvjiem, lai pārliecinātos, ka viņu drošība tiek plānota efektīvi, uzticami un atbilstoši. No Komisijas esam saņēmuši daudz solījumu un ziņojumu, taču esam sagaidījuši maz konkrētas rīcības. Mums ir apsolīts progress dalībvalstu kompetento dienestu tīkla izveidē. 2009. gadā tika apsolīta pieejamo aktīvu karte, kas būtu izmantojama, notiekot katastrofai. Tagad būtu jālūdz valsts iestādes turēt gatavībā pamataprīkojumu, lai vajadzības gadījumā tas būtu pieejams Savienībai ātras palīdzības sniegšanai.

Mana reģiona pilsētā Breknelā atrodas pasaulē zināms vidēja ranga laika prognožu centrs. Tā sniegtā informācija palīdz jūrniekiem, lidmašīnām un ārkārtas situāciju plānotājiem no vairākiem reāllaika avotiem pasaulē, taču mums vajag vairāk nekā tikai šādas būves. Mums jāzina, kur atrodas apmācītas neatliekamās palīdzības dienestu grupas. Mums jāzina, kur atrodas ārkārtas gadījumiem paredzētie pārtikas krājumi, teltis un segas.

Mums jāzina, kur atrodas iekārtas, kas glābs Savienības iedzīvotāju dzīvības, kad tas būs nepieciešams. Komisijai jāiepazīstina ar šiem plāniem tagad. Nākotnes katastrofa var nebūt aiz kalniem.

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, vēlētos sākt ar to, ka izsaku pilnīgu atbalstu kolēģes teiktajam. Dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai ir milzīga un pieaugoša nozīme, un Komisija mūs sistemātiski iepazīstina ar vairākiem mērķiem saistībā ar procedūru un piemērota laika izvēli.

Tomēr pastāv ļoti sarežģīta problēma, ko jau esmu minējusi. Parasti uz šādām situācijām reaģē Solidaritātes fonds, taču tas notiek pēc ļoti, ļoti ilga laika – no deviņiem mēnešiem līdz gadam, un tas ir pēc katastrofas. Kā jau tika minēts, un es turpināšu to atkārtot — kā mēs visi turpināsim atkārtot — cik ilgi vajadzēs, ka pirms gada Madeirā notika liela katastrofa un apgabals vēl nav saņēmis palīdzību.

Tāpēc es atkārtoti vēlētos akcentēt šo problēmu: vai nav pienācis laiks Komisijai pārskatīt sava fonda procedūru un finansējuma modeli? Kā lai mēs saglabājam fondu, kam jārisina aizvien biežāk notiekošas, krasas izņēmuma situācijas? Mēs nezinām, kur tas notiks, bet mēs zinām, ka tas notiks, ko pierāda klimata izmaiņas. Par izņēmumu nevar saukt situāciju, kas regulāri atkārtojas

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, dabas un cilvēka izraisītu katastrofu pašreizējo novēršanas mehānismu var daudzējādi pilnveidot.

Turpretim attiecībā uz īstenotajiem dabas katastrofu novēršanas pasākumiem mums īpaši jācenšas uzlabot dabas parādību (laikapstākļu izmaiņu vai tektonisku kustību) uzraudzību, bet pēc tam – matemātiskos modeļus, lai novērtētu un prognozētu izmaiņas, to sekas un saistītos brīdināšanas mehānismus vai turpmāku evakuāciju; attiecībā uz cilvēka izraisītām katastrofām mēs varam strādāt efektīvāk.

Tā kā mēs apzināmies dažādus cilvēka darbību, it īpaši komercdarbības, riskus, kas apdraud vidi, mēs zinām, kā, izmantojot regulējošus pasākumus, preventīvi samazināt potenciālo risku, ka notiks riskantas darbības izraisīta katastrofa. Tomēr preventīvam tiesiskam regulējumam, tāpat kā uzraudzības, pārbaudes, sankciju un represiju sistēmām jābūt visaptverošam, un tas jāīsteno pilnīgi precīzi, veltot nedalītu uzmanību.

Mūsu iedzīvotāju veselības aizsardzības interesēs mums sistemātiski jāuzlabo mehānismi aizsardzībai pret katastrofām.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, mēs varam atbalstīt teikto. Katastrofu skaits tikai turpina pieaugt. ES varētu daudz darīt attiecībā uz informācijas apmaiņu, atbalstu un solidaritāti. Šeit, protams, tiek gūta pievienotā vērtība, kas no Savienības ir tikai sagaidāms attiecībā uz šīm problēmām.

Es tomēr vēlētos izmantot izdevību un uzdot komisāram jautājumu. Pirms trim vai četriem gadiem Krievijā bija plaši mežu ugunsgrēki, kuru radītie dūmi izraisīja nopietnu kaitējumu manā valstī, Somijā. Daudziem cilvēkiem dūmu dēļ radās smagas veselības problēmas. Toreiz Eiropas Parlaments nolēma sasaukt Komisiju, lai veiktu sarunas par līgumu ar Krieviju saistībā ar to, kā ES varētu palīdzēt šādos gadījumos un sniegt atbalstu, kas Krievijai tad bija vajadzīgs, bet ko tā nepiekrita pieņemt. Es vēlētos uzzināt, vai Komisija ir guvusi kādus panākumus šajā jautājumā un īstenojusi pasākumus.

Katastrofas nenotiek tikai ES robežās; tās notiek arī ārpus ES un bieži ietekmē ES dalībvalstis. Es vēlētos uzzināt, kāds progress ir panākts šajā jautājumā ar Krieviju.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, pēdējo 15 gadu laikā dabas un cilvēka izraisītu katastrofu skaits ir ievērojami pieaudzis, un mēs pieredzam parādības, kas gandrīz visās Eiropas Savienības valstīs ir daudz spēcīgākas un biežākas un nopietni ietekmē ekonomiku, infrastruktūru un ekosistēmas.

Mums vajadzīga tūlītēja ES pieeja, lai izstrādātu preventīvo politiku un noteiktu un piemērotu atbilstošos finanšu instrumentus. Eiropas Savienības Solidaritātes fonds un valstu fondi vairs nespēj risināt biežo katastrofu sekas.

Es vēlos jautāt klātesošajam komisāram, kad būs iespējams saņemt kartes un datus par riska apgabaliem, kā tika teikts viņa paziņojumā 2009. gada 23. februārī. Visbeidzot man ir žēl, ka Augsnes direktīva zemes pārvaldības uzlabošanai kādu laiku ir bloķēta Padomē.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, pēc pagājušā oktobra ekoloģiskās katastrofas Ungārijā es vairākkārt vērsu Eiropas Komisijas uzmanību uz katastrofu novēršanas problēmu kalnrūpniecībā. Kalnrūpniecības nozarē nelaimes gadījumiem bieži var būt pārrobežu ietekme. Tieši tādēļ Eiropas Savienības pienākums ir nodrošināt, ka tiek veikti visi iespējamie pasākumi, lai samazinātu nelaimes gadījumu risku un uzlabotu reaģēšanas ātrumu un efektivitāti šādos gadījumos.

Par atbildi uz maniem jautājumiem es no Komisijas saņēmu apstiprinājumu, ka atkritumi, ko no Ungārijas negadījuma izgāza vidē, tostarp, Donavā, bija toksiski, kaut arī sākotnēji varas iestādes to noliedza. Tas pilnīgi skaidri parāda, ka noteikumi netiek ievēroti, un šāda situācija ir jāmaina pēc iespējas ātrāk.

Pēc rezolūcijas, ko Parlaments pieņēma pagājušajā gadā un kas aicina aizliegt uz cianīdu balstītu tehnoloģiju izmantošanu kalnrūpniecībā, jo tās rada milzīgus pārrobežu draudus ekosistēmām, Eiropas Komisijas pienākums ir steidzami rīkoties.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, 2010. gada septembrī apstiprinātajā ziņojumā par Kopienas pieeju dabas un cilvēka izraisītu katastrofu novēršanai ir dažas svarīgas norādes, kas attiecas tieši uz lauksaimniecību. Ziņojumā īpaši norādīts, ka lauksaimniecības produkcija ir pakļauta tādām dabas parādībām kā sausums, sals, krusa, mežu ugunsgrēki, plūdi, zemes nogruvumi u. c. Ziņojumā arī minēti vairāki svarīgi ieteikumi, kā mazināt šo problēmu ietekmi. Autors jau ir paudis ideju sniegt garantijas lauksaimniecībai.

Es vēlētos uzsvērt to, cik svarīgi ir efektīvi risināt šos uzdevumus, it īpaši nākotnes kopējās lauksaimniecības politikas kontekstā, kura vērsta uz to, lai lauksaimniecībai būtu nozīme gan pārtikas ražošanā, gan vides aizsardzībā.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā oktobrī Ungārija saņēma ekspertu palīdzību un materiālus resursus, lai novērstu sarkano dūņu radīto katastrofu, taču būtisks atbalsts netika sniegts. Bija ļoti grūti izskaidrot cilvēkiem, kāpēc humāno palīdzību ir iespējams sniegt to valstu iedzīvotājiem, kuras neietilpst Eiropas Savienībā, bet ne ES dalībvalstu iedzīvotājiem. Skaidrs, ka rūpniecisku katastrofu gadījumos jāpiemēro princips „piesārņotājs maksā“, taču lielākoties šiem uzņēmumiem nav pietiekami naudas. Komisija apsolīja panākt, ka visiem uzņēmumiem, kas veic bīstamas darbības, būs obligāti jāapdrošina atbildība par vidi. Tajā pašā laikā es ierosinu, lai ar attiecīgu regulējumu Solidaritātes fonds tiktu atvērts daļējai rūpniecisko katastrofu seku mazināšanai, es uzsveru, daļējai...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, katastrofu novēršanas koncepts, it īpaši saistībā ar mūsu ungāru draugiem, nepārprotami ir pelnījis ievērojamu uzmanību, jo, pagājušajā oktobrī risinot toksisko dūņu katastrofu Ungārijā, kaut kas netika darīts pareizi. Šajā ziņojumā Komisija atklāja nepārprotamas vietējo varas iestāžu kļūdas: tās neklasificēja bīstamos notekūdeņus un pieļāva rupjas kļūdas saistībā ar rezervuāra būvdarbiem. Komisija atklāja arī, ka Eiropas Atkritumu katalogs – Kalnrūpniecības atkritumu direktīva – nav transponēta Ungārijas tiesību aktos. Tādēļ svarīgi, lai atsevišķas dalībvalstis saistoši iekļautu Eiropas standartus savos tiesību standartos.

Papildus katastrofu novēršanai svarīgi arī pienācīgi piemērot šos Eiropas standartus, kā arī apmainīties ar labākajām praksēm un palīdzēt dalībvalstīm sniegt palīdzību sev pašām. It īpaši šajā — brīvprātīgā darba —gadā ir svarīgi un pareizi, ka dalībvalstis mazliet atdarina tās dalībvalstis, kurās ir brīvprātīgo ugunsdzēsēju brigādes, glābšanas dienesti utt.

  Iosif Matula (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, viens no lielākajiem izaicinājumiem, ar ko pašlaik jāsastopas Eiropas Savienībai, ir aizvien smagākas dabas katastrofas un to sekas. Statistikas dati liecina, ka pēdējo 20 gadu laikā Eiropā ir notikušas 953 katastrofas, kas prasījušas aptuveni 90 000 dzīvību un radījušas ekonomiskos zaudējumus USD 269 miljardu apmērā.

Lai uzveiktu šo parādību izraisītās sekas, nepieciešama riska diagramma un saskaņots vides faktoru pārvaldības plāns. Mums visiem par prioritāti jāizvirza mežu apvidu, kā arī pilsētu „zaļo jostu“ saglabāšana un paplašināšana. Ir būtiski tam piešķirt nozīmi, informējot un izglītojot iedzīvotājus, lai novērstu katastrofu sekas. Tam labs piemērs ir Starptautiskā Dabas katastrofu samazināšanas diena. Turklāt es uzskatu, ka visi instrumenti jāpadara efektīvāki...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Luís Paulo Alves (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, šeit paustās bažas par katastrofu novēršanu un reaģēšanu uz tām ir ļoti sāpīgs jautājums, kas ir ārkārtīgi svarīgs mūsu iedzīvotājiem, kuriem nevar un nedrīkst likt gaidīt.

Mēs runājam par ļoti delikātām situācijām, kas attiecas uz iedzīvotāju un viņu īpašuma drošību un kas bieži skar mūs visus, jo tiek zaudētas cilvēku dzīvības, izpostītas ģimenes un iztikas līdzekļi. Tomēr visi mūsu pierādījumi kļūst mazsvarīgi, salīdzinot ar traģēdijām, kas ar plašsaziņas līdzekļu starpniecību skar mūs visus un liek apzināties, ka mēs nevaram kavēt darbu, kas jāveic, lai izvairītos no šādām situācijām, maksimāli mazinātu tās vai iespējami labāk palīdzētu tādos gadījumos.

Komisār, mani kolēģi šo problēmu ir ļoti labi izcēluši. Šis ir gadījums, kad ES var labāk parādīt sabiedrībai, ka tā ir līdzās, lai palīdzētu novērst katastrofas, bet pats galvenais – lai, katastrofai notiekot, sniegtu atbalstu, kad tas visvairāk vajadzīgs un kad cilvēki ir visbezpalīdzīgākie.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār J. Hahn, mums ir ļoti labi zināms, kādi faktori ir izraisījuši katastrofu pieaugumu pēdējos gados: mēs zinām par klimata izmaiņām, straujo industrializāciju jaunattīstības valstīs un augošo iedzīvotāju skaitu pasaulē, cita starpā.

Tomēr daudzas katastrofas izraisa cilvēks, un šajā ziņā jāsaka, ka jāpiemēro princips „piesārņotājs maksā“. Nav pareizi ikreiz nekavējoties vērsties pēc Savienības palīdzības. Taču Eiropas solidaritāte, protams, ir vajadzīga, ja katastrofas patiesi notiek force majeure dēļ, ja atgadās īstas dabas katastrofas. Nav šaubu, ka šajā ziņā Eiropas solidaritātei jāsākas ar novēršanu, piemēram, veidojot aizsargkonstrukcijas, lai novērstu lavīnas, pretplūdu barjeras, kartēšanas un uzraudzības sistēmas.

Turklāt mums patiesi būtu vajadzīgs kaut kas līdzīgs Eiropas katastrofu dienestam, ko varētu izmantot, ja palīdzība jāsniedz steidzami, lai izvairītos no smagākām sekām.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, šodien tiek daudz minēti specifiski termini, bet galvenais termins ir pirmais uz tāfeles rakstītais vārds: novēršana. Kā saka, profilakse ir labāka par zālēm, un mums noteikti jāmēģina novērst dabas katastrofas, ņemot vērā nesenās tendences, lai gūtu kādas prognozes un veiktu preventīvus pasākumus.

Mums vajadzīgs arī kāds Eiropas apdrošināšanas mehānisms, jo citādāk skartie apgabali nevarēs atļauties apdrošināšanu. Piemēram, manā apgabalā, Klonmelas pilsētā, apdrošināšanas cena ir seškāršojusies plūdu riska dēļ.

Visbeidzot, vēlos jautāt, cik daudzas valstis var pateikt, ka tās ir ievērojušas Komisijas ieteikumus, it īpaši saistībā ar Plūdu direktīvu? Es zinu, ka manā valstī tā nav pienācīgi piemērota. Valstīm, tāpat kā Komisijai, jāuzņemas atbildība. Sadarbojoties mēs vismaz varam atvieglot grūtības.

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, mēs varam izdarīt konkrētu secinājumu no plašajiem, katastrofiskajiem mežu ugunsgrēkiem, kas gandrīz katru vasaru skar dalībvalstis Dienvideiropā un kas Grieķijai atstājuši biedējošu un traumatisku pieredzi: atslēgas vārds ātrai un efektīvai dabas un cilvēka izraisītu katastrofu likvidēšanai Eiropā ir solidaritāte. Turklāt Lisabonas līgumā ir iekļauts solidaritātes punkts par palīdzības sniegšanu dalībvalstīm, kas cieš no dabas katastrofu sekām.

Mums jāsagatavojas pienācīgai un efektīvai šī punkta piemērošanai. Citādi būs tā, it kā mēs ignorētu 70% Eiropas iedzīvotāju, kas gūtu labumu no Eiropas Savienības solītās palīdzības gadījumā, ja viņu valstis skartu dabas katastrofa. Svarīgi neļaut budžeta grūtībām ietekmēt politiku un finansējumu iedzīvotājiem saistībā ar katastrofu novēršanu.

Turklāt svarīgi...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Johannes, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos visiem pateikties par dažādajiem debatēs paustajiem viedokļiem. Ja tiks izteikts tiešs lūgums saistībā ar manas kolēģes Georgieva kundzes kompetenci, mēs jums sniegsim rakstiskas atbildes, piemēram, attiecībā uz stāvokli sarunās ar Krieviju par informācijas un uzraudzības jautājumu.

Tomēr, tā kā Eiropas Savienības Solidaritātes fonds ir manā pārziņā, es vēlētos izmantot izdevību, lai pateiktu jums, ka fonds ir instruments, kas tika izveidots pirms septiņiem vai astoņiem gadiem un kas netiek finansēts no budžeta. Ikreiz, notiekot katastrofai, jāievēro ļoti sarežģīta procedūra, kas var radīt aizkavēšanos: pirmkārt, tiek veikts izvērtējums, bet pēc tam Eiropas Parlaments un Padome kopīgi pieņem lēmumu.

Saistībā ar Madeiras gadījumu varu teikt, ka turpmāko 14 dienu laikā tiks saņemts paraksts un maksājums. Kavēšanos izraisīja arī tas, ka daudz ko no nepieciešamās informācijas dalībvalsts sniedza ļoti vēlu. Arī tas ir jāņem vērā. Beigās mums ir jāspēj pierādīt, kādam nolūkam līdzekļi ir tikuši izmantoti, turklāt tam jābūt pārbaudāmam. Tomēr Solidaritātes fonda struktūra jāturpina attīstīt. Arī Komisijā notiek debates par šo tēmu.

Atklāti runājot, jautājumu par sausuma izvērtējumu ir visai grūti iekļaut. Piemēram, saistībā ar tehnoloģiskām katastrofām situācija ir atšķirīga. Šie jautājumi atkārtoti jāizvērtē, ņemot vērā pēdējos gados gūto pieredzi.

Kas attiecas uz piešķirtajiem līdzekļiem struktūrfondu jomā, piemēram, pašreizējā finanšu periodā riska novēršanai un atbilstošiem vides aizsardzības pasākumiem Eiropā ir pieejami EUR 7,5 miljardi. No šīs summas aptuveni 20% jau ir piešķirti konkrētiem projektiem.

Kā Eiropas Parlamenta deputāti no sava vēlēšanu apgabala vai valsts jūs zināt tikpat labi kā es, ka starp reģioniem un dalībvalstīm bieži rodas administratīvas problēmas, jo nav skaidrs, par ko katrs ir atbildīgs. Praktiski tas bieži izpaužas kā kavēšanās ar projektu īstenošanu. Šo problēmu pārvarēšana būtu ievērojams sasniegums, jo iedzīvotāju un reģionu interesēs ir, lai mēs izmantotu piešķirto naudu un nepadotos administratīvu vai birokrātisku problēmu dēļ, kā arī neļautu tām radīt kavēšanos.

Visbeidzot — es vēlētos teikt, ka gada beigās mēs plānojam iesniegt likumdošanas priekšlikumu par to, kā iespējams īstenot konkrētāku pieeju attiecībā uz katastrofu uzraudzīšanu Eiropā un reaģēšanu uz tām. Es vēlreiz vēlos pateikties jums par ieinteresētību un neatlaidību šajā jautājumā, un nobeigumā vēlos jūs lūgt turpināt pievērst tik lielu uzmanību īstenošanai un dalībvalstīs pieejamo finanšu līdzekļu izmantošanai.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ádám Kósa (PPE), rakstiski. – (HU) Savā 2009. gada 23. februāra paziņojumā ar nosaukumu „Kopienas pieeja dabas un cilvēka izraisīto katastrofu novēršanai“ Komisija uzņēmās arī pienākumu savstarpēji saistīt pieejamos informācijas avotus par katastrofām un to novēršanas pasākumiem. Es vēlētos izmantot šo izdevību, lai piebilstu, ka tas, kā Jaunzēlandes valdība brīdināja nedzirdīgus un vājdzirdīgus cilvēkus nesenākajā katastrofā, ir iedvesmojošs piemērs, kam jāseko. 2010. gada beigās Jaunzēlandes valdība izdeva vairākus resursu materiālus, tostarp DVD, kas iesaistītos dalībniekus, varas iestādes un iedzīvotājus zīmju valodā sagatavoja iespējamai katastrofai. Šī prakse glāba dzīvības un īpašumus. Saskaņā ar vietējām civilajām organizācijām un Pasaules Nedzirdīgo federāciju (www.wfdeaf.org), Kvīnslendas valdībai un Austrālijas Komunikāciju un plašsaziņas līdzekļu pārvaldei (ACMA) jābūt lepnām (kaut arī traģēdijas diemžēl turpināja notikt) par panākumiem, kas tika gūti izcilās sagatavotības un sadarbības dēļ, un jo īpaši par to, ka tika nodrošināta tieša un tūlītēja saziņa, kas sasniedza nedzirdīgos cilvēkus. Ņemot to vērā, es ceru, ka Komisija pārskatīs šīs ārpus savienības valsts labo praksi, popularizēs to un sekmēs tās īstenošanu dalībvalstīs, kā arī ES resursu piemērošanas jomā.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

5. Vulkānisko pelnu izraisītā krīze (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par:

- jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti) vārdā uzdeva Marian-Jean Marinescu un Mathieu Groschn, par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi (O-0198/2010 - B7-0015/2011);

- jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas vārdā uzdeva Saïd El Khadraoui, par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi (O-000052/2011 - B7-0204/2011);

- jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā uzdeva Gesine Meissner, par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi (O-000049/2011 - B7-0202/2011), un

- jautājumu Komisijai, uz kuru jāatbild mutiski un kuru Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā uzdeva Roberts Zīle, par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi (O-000051/2011 - B7-0203/2011).

  Marian-Jean Marinescu, autors. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, vulkāna izvirduma dēļ pagājušā gada aprīlī tika slēgti daudzi Eiropas gaisa telpas sektori. Izveidojās krīzes situācija, kas ietekmēja vairāk nekā 10 miljonus ceļotāju un radīja nopietnas ekonomiskās sekas. Vulkānisko pelnu izraisītās krīzes pārvarēšanas process būtiski atšķīrās no vēlamā, jo pietrūka koordinācijas iestāžu starpā, atbilstošu normatīvu un elastības, turklāt pieejamie tehniskie resursi netika izmantoti optimāli.

Es jau toreiz norādīju un joprojām uzskatu, ka sevišķi svarīgi ir veikt vajadzīgos pasākumus, lai mēs varētu novērst līdzīgas sekas jaunu vulkānu izvirdumu gadījumā. Atbildība par lidojumu drošību, kas ietver izvairīšanos no pelnu zonām, ir jāuzņemas operatoram un apkalpei. Operatoru rīcībā ir jābūt precīzai informācijai, lai viņi varētu īstenot labākos risinājumus. Piloti ir apmācīti rīkoties ārkārtas lidojuma apstākļos, un viņiem ir vajadzīgā pieredze, lai novērtētu risku un pieņemtu lēmumus par lidojumu novirzīšanu.

Lai šis process noritētu pēc iespējas efektīvāk, ir jāveic šādi pasākumi: jāuzlabo uzraudzība un laikapstākļu paredzēšana un jāiegulda vairāk līdzekļu zemes un gaisa telpas aprīkojumā. Tehniskajai struktūrai ir jābūt tādai, kas spēj sniegt precīzu informāciju reālajā laikā un regulāras laika prognozes, un to var panākt ar pašreizējām tehnoloģijām. Uzticot šīs informācijas apkopošanu un sniegšanu vairākiem centriem, tiktu uzlabota riska novērtēšana un attiecīgo lidojumu grafika sastādīšana. Ir jāprecizē krīžu pārvarēšanas iestāžu loma, lai nodrošinātu, ka operatori saņem vajadzīgo informāciju, lai varētu pieņemt lēmumus.

Pārvaldes iestādei ir jāuzņemas atbildība par uzraudzību, bet vulkānisko pelnu konsultatīvo centru pienākums ir ziņot aeronavigācijas pakalpojumu sniedzējiem par izvirdumiem un augsta riska zonām. Pakalpojumu sniedzējiem ir jāinformē lidmašīnu apkalpe par zonām, kurās ir augsts pelnu piesārņojuma risks. Izmantojot simulācijas mācības, iesaistītās puses ir jāapmāca efektīvi rīkoties krīzes situācijas.

Uzskatu, ka Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai noteikti ir jāizstrādā normatīvi, kas precizētu pienākumus un kontroli s attiecībā uz darbībām operatīvā līmenī. Vienotas Eiropas gaisa telpas izveide un jaunās paaudzes gaisa satiksmes pārvaldības sistēmas īstenošana ievērojami atvieglotu lēmumu pieņemšanas procesu un būtiski mazinātu sekas, kas rastos krīzes gadījumā. Manuprāt, šie ir galvenie jautājumi, kas mums ir jāatrisina, lai mēs būtu gatavi sekmīgi tikt galā ar šādām situācijām nākotnē.

  Brian Simpson, autors. – Priekšsēdētāja kungs, es ar prieku raugos uz iespēju, ko mums dod šis iesniegtais jautājums, proti, uz iespēju vēlreiz izskatīt problēmas, ar kurām Īslandes vulkāna izvirduma izraisītās krīzes laikā pagājušā gadā saskārās ceļotāji un plašākas aviācijas nozares aprindas.

Pagājušajā gadā atklājās, ka dalībvalstīm un ES kopumā nav plāna šādiem gadījumiem; izmantotie dati bija nepilnīgi, meteorologi nespēja palīdzēt vai nepalīdzēja, un ikviens izmantoja iespēju pilnveidot mākslu vainot citus un īstenoja politiku, kas paredz izvairīšanos no riska, nevis riska pārvaldību.

Atklāti sakot, priekšsēdētāja kungs, dalībvalstis pagājušajā gadā nobijās. Bet tas, priekšsēdētāja kungs, bija toreiz. Kā būs nākotnē? Vai mums ir visaptverošs plāns, kā rīkoties nākamā vulkāna izvirduma gadījumā? Ja tas notiktu, vai dalībvalstis spētu saskaņot savu darbību ES līmenī? Ļoti svarīgs jautājums ir — vai tās iesaistīs aviācijas nozari un jo īpaši aviokompānijas, pirms dos savus padomus? Mēs nedrīkstam atkārtot pagājušajā gadā pieļautās kļūdas, kuru dēļ izveidojās absurdā situācija, kad viena valsts slēdza savu gaisa telpu, bet kaimiņvalsts to nedarīja. Šī situācija radīja haosu, apjukumu un ievērojamas ekonomiskās sekas.

Visbeidzot, priekšsēdētāja kungs, jānorāda, ka Īslandes vulkāna pieredze vērsa uzmanību uz kādu būtisku lietu: tā apliecināja nepieciešamību izveidot vienotu Eiropas gaisa telpu labāk, nekā to spētu izdarīt jebkurš politiķis. Patlaban mūsu uzdevums ir risināt un virzīt šo jautājumu kā steidzamu, lai arī dalībvalstis, kā parasti, ir atgriezušās pie saviem vecajiem ieradumiem vilcināties attiecībā uz šo ļoti vajadzīgo projektu.

  Gesine Meissner, autore. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs tikko jau runājām par dabas katastrofām, izskatot darba kārtības iepriekšējo punktu. Šajā gadījumā tieši dabas spēks pilnībā apturēja gaisa satiksmi. Eijafjatlajokutla izvirdums (iespējams, ikviens tagad zina šo vulkānu) notika pagājušajā gadā, un tas pilnībā apturēja lielu daļu gaisa satiksmes. Starp citu, iepriekšējās runas laikā es vēlreiz pārliecinājos, ka mums ir lielisks Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs, jo viņa teiktais lielā mērā atbilda tam, ko biju plānojusi teikt es. Tāpēc es mēģināšu savu runu nedaudz pamainīt.

Toreiz tik tiešām valdīja haoss — Simpson kungs jau to minēja. Mēs, Eiropas iedzīvotāji, neraugoties uz augsto tehnoloģiju iespējām un to, ka esam panākuši saskaņošanu jau tik daudzās jomās, būtībā bijām bezspēcīgi šīs dabas katastrofas priekšā, meklējot tai risinājumus. Mēs sapratām, ka ir noslēgts pārāk maz nolīgumu. Tad mēs izveidojām darba grupu. Saistībā ar šo aspektu mūs interesē, vai darba grupas darbība jau ir devusi kādus lietderīgus rezultātus, kurus varētu apspriest, un vai tā ir publicējusi kādus pētījumus? Katrā ziņā man tādi nav zināmi. Vai ir notikušas konsultācijas ar visiem starptautiskajiem ekspertiem, kas ir speciālisti šādu vulkānu izvirdumu jautājumos? Galu galā, jau pagājušajā gada plenārsēdē mēs diskutējām par to, ka citās pasaules daļās vulkānu izvirdumi notiek daudz biežāk nekā Eiropā, bet viņiem kaut kā izdodas nodrošināt atjauninātu informāciju un koordinēt šo situāciju.

Mani satrauc vēl kāds aspekts. 4. maijā arī Satiksmes ministru padomē tika norādīts, ka mums ir vajadzīga savstarpēji saistīta Eiropas transporta sistēma. Šādos gadījumos tā, neapšaubāmi, varētu palīdzēt. Cik lielā mērā mēs patlaban esam attīstījuši savu spēju labāk reaģēt jaunu vulkānu izvirdumu gadījumā? Izvirdumus paredzēt mēs, protams, nevaram. Tie vienkārši notiks.

Man ir vēl kāds jautājums: vai mēs zinām, kādas tieši tehnoloģijas būs vajadzīgas, lai mēs spētu labāk risināt šādas situācijas? Vācijā tagad visās meteoroloģiskajās stacijās ir atbilstošas ierīces, kas apkopo informāciju, un tās spēj šo atjaunināto informāciju ļoti ātri nodot aviokompāniju atbildīgajām personām un arī pilotiem, lai viņi varētu izlemt, ir vai nav droši lidot.

Netika pieminēts vēl kāds aspekts, kas ir svarīgs šai sakarā, proti, šī pelnu izraisītā krīze un problēmas, ko tā radīja gaisa transporta nozarē, ietekmēja 10 miljonus pasažieru un, protams, arī daudzus uzņēmumus. Daži pasažieri bija iesprostoti lidostās un nevarēja turpināt savu ceļojumu. Tāpēc rodas jautājums, kāda ir situācija pasažieru tiesību jomā. Mums ir gaisa transporta pasažieru tiesības, bet man šķiet, ka šajā gadījumā tās ne vienmēr tika pilnā mērā izmantotas. Iespējams, mums vajadzētu šīs pasažieru tiesības vēlreiz pārskatīt.

Esmu uzdevusi daudz jautājumu. Hahn kungs, es nezinu, vai jūs spēsiet atbildēt uz tiem tagad, jo transporta joma nav jūsu joma. Tomēr esmu pārliecināta, ka atbildes uz jautājumiem, ko uzdevu papildus rakstiskajam jautājumam, tiks sniegtas vēlāk. Jūs būsiet pamanījis, ka šis jautājums mūs ļoti satrauc. Galu galā gaisa transporta nozare ir ļoti svarīga nozare, un tāpēc mums ir vajadzīga vienota Eiropas gaisa telpa.

  Roberts Zīle, autors. – (LV) Es gribētu ne tik daudz atkārtot, ko teica mani kolēģi, bet faktiski — kāpēc mēs uzdodam šo jautājumu? Jo ir pagājis gandrīz gads kopš šiem notikumiem un, iespējams, ka tas parasti aizmirstas, tomēr mēs gribējām uzturēt šo jautājumu svarīgu Komisijai un sagaidām komisāra rīcību šajos apsolītajos jautājumos kā mācību no pagājušā gada vulkāna izvirduma. Faktiski tas pierādīja to, ka aviācijas tirgus ir Eiropas Savienības iekšzemes tirgus, iespējams, kā nevienā citā Eiropas transporta veidā, un tas, savukārt, nozīmē to, ka lēmumu pieņemšana, kā arī to sagatavošana, iespējams, prasa citādu rīcību nekā attiecībā uz citiem transporta veidiem. Gan šo mērījumu neesamība, gan pārvadātāju nepiedalīšanās lēmumu pieņemšanā, gan arī tas, ka lēmums tiek pieņemts dalībvalstu līmenī — kas principā, protams, izriet no likumiskās puses, taču, lai arī es pārstāvu politisko grupu, kas vienmēr atbalsta subsidiaritātes principu, šoreiz domāju, ka mums, ņemot vērā konkrēto situāciju pagājušajā gadā, uz šī piemēra pamata vajadzētu pārdomāt, vai lēmumu pieņemšanai nebūtu lielākā mērā jānotiek Eiropas līmenī. Pasažierus satrauc arī tas, ka dažādas aviokompānijas rīkojas ar pasažieriem ļoti dažādi, un vienmēr iegūt no šīm aviokompānijām tiesas ceļā kompensācijas nav pats vienkāršākais ceļš. Acīmredzot nedrīkst būt tā, ka dažādas aviokompānijas var no šādas krīzes situācijas iziet dažādi, ar dažādām izmaksām. Visbeidzot, trešais, ko es gribētu uzsvērt, ir no šīs krīzes gūtā mācība, ka Eiropas Savienībā eksistē vairākas, ja tā varētu teikt, „salas”, kas nav savienotas ar citiem transporta veidiem ar citām Eiropas Savienības dalībvalstīm, un tas nozīmē, ka šogad, plānojot TEN-T karti, gan nākotnē finanšu perspektīvu, TEN-T budžetu, gan arī kohēzijas politikas budžetu, mums vajadzētu atrast investīcijas citiem transporta veidiem, lai savienotu šīs „salas” ar pārējo Eiropas Savienību. Paldies!

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, Eijafjatlajokutla izvirdums Īslandē 2010. gada aprīlī radīja vērienīgas sekas, kas pieprasīja steidzamu ES rīcību. Tāpēc Komisija ierosināja nekavējoties īstenot pasākumus, kas ir vērsti uz ES nostājas saskaņošanu un tiesiskā regulējuma stiprināšanu. Šo pasākumu rezultātā Eiropa ir kļuvusi par spēcīgāku partneri pasaules mērogā.

Komisija aktīvi iesaistās praktiskajā darbā, kura mērķis ir uzlabot pašreizējās metodes, ko aviācijā izmanto, lai izvairītos no vulkāniskajiem pelniem. Piemēram, saistībā ar Septīto pamatprogrammu Komisija ir uzsākusi īpašu iniciatīvu „Tehnoloģiskais atbalsts krīzes koordinācijas pasākumu īstenošanai gaisa satiksmes sistēmā pēc notikumiem, kas rada būtiskus tās traucējumus”. Vienlaikus Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EADA) izstrādā noteikumus par lidotspējas prasībām un lidojumu drošības riska novērtēšanu gaisa telpā, kurā ir vulkāniskais piesārņojums.

Attiecībā uz aviokompāniju darbību ciešā sadarbībā ar EADA ir izstrādāta noteikta pieeja. Šajā pieejā ir ņemta vērā citu pasaules daļu prakse. Pamatprincipi ir šādi: pirmkārt, aviokompānija atbild par savu darbību drošumu. Pirms lidojumiem vulkānisko pelnu piesārņotā gaisa telpā aviokompānijai ir jāveic drošības riska novērtējums un jāpanāk, ka to apstiprina attiecīgās aviokompānijas uzraudzības iestāde. Būtisku izmaiņu gadījumā šī procedūra jāatkārto.

Otrkārt, aviokompānijai ir jāpierāda, ka informācijas avoti, ko tā izmanto drošības riska novērtēšanai, ir pareizi un atbilstoši. Tai arī jāpierāda sava kompetence un spējas šādus datus pareizi interpretēt. Pirms lidojumu veikšanas aviokompānijai no ražotājiem ir jāiegūst informācija par lidmašīnas jutību pret pelnu piesārņojumu gaisā un šādu pelnu ietekmi uz lidotspēju. Šie dati jāatspoguļo drošības riska novērtējumā.

Saskarē ar tādiem traucējumus izraisošiem notikumiem kā šis galvenā nozīme ir kopīgai lēmumu pieņemšanai dalībvalstu un nozares pārstāvju starpā. Lai mēs spētu īstenot visaptverošu un saskaņotu rīcību, Komisija pēc Satiksmes ministru padomes 2010. gada 4. maija sanāksmes sadarbībā ar Eirokontroli izveidoja Eiropas Aviokrīžu koordinācijas vienību. Kopš vienības izveides tās pārstāvji ir organizējuši vairākas sanāksmes, kurās ir centušies izstrādāt tās struktūras un procedūras. Lai pārbaudītu un apstiprinātu šīs vienības spēju savlaicīgi rīkoties, tās pārstāvji piedalīsies vulkāna izvirdumu gadījumiem veltītās mācībās, kas ANO aviācijas iestādes — Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas (ICAO) — vadībā notiks 2011. gada 13. un 14. aprīlī.

Vulkānisko pelnu izraisītā krīze parādīja, cik ļoti svarīgi ir izveidot vienoto Eiropas gaisa telpu. Tāpēc Komisija ir paātrinājusi šīs iniciatīvas īstenošanu, piemēram, pieņemot vienotās Eiropas gaisa telpas darbības sistēmu un ar to saistītos ES mēroga darbības mērķus, pieņemot tīkla vadības funkciju īstenošanas noteikumus, ieceļot amatā tīkla vadītāju, pieņemot īstenošanas noteikumus un norādījumus par funkcionālajiem gaisa telpas blokiem, ieceļot bijušo EP deputātu G. Jarzembowski par funkcionālo gaisa telpas bloku koordinatoru un plānojot līdz 2011. gada aprīlim pabeigt EADA kompetences paplašināšanu attiecībā uz drošības regulēšanu gaisa satiksmes pārvaldības jomā.

Nobeigumā vēlos norādīt, ka Komisija turpina darbu pie šo ļoti sarežģīto tehnisko jautājumu risināšanas. Komisija sadarbojas ar EASA, ICAO, ES dalībvalstīm un nozares pārstāvjiem, lai garantētu drošību Eiropas gaisa telpā.

  Mathieu Grosch, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hahn kungs, jūsu atbildi es, saprotams, uzskatu par Komisijas atbildi, un arī es negaidu, lai jūs šodien sīki analizētu specifiskos jautājumus, ko ir uzdevusi Transporta un tūrisma komiteja.

Viens ir skaidrs — tika atcelti vairāk nekā 100 000 lidojumi un skartas 300 lidostas un vairāk nekā 10 miljoni pasažieru. Mums ir jāmācās no šī gadījuma. Tāpēc arī mēs šodien vēršam uzmanību uz šo jautājumu. Ļoti ātri radās nepieciešamība pēc saskaņotas rīcības, bet to, protams, mēs nesagaidījām. Bez iepriekšējas sagatavošanās nav iespējams nodrošināt saskaņotu rīcību 24 stundu laikā. Šodien mēs vēlētos dzirdēt atbildes uz turpmāk minētajiem jautājumiem, un šīs atbildes gaida ne tikai Parlaments, bet arī Eiropas iedzīvotāji.

Pirmkārt, mēs vēlētos uzzināt, vai ir iegūta pilnīgāka informācija par šādas parādības sekām un lokalizāciju?

Otrkārt, kāda būs ES iestāžu nozīme šajā jomā nākotnē un kādas lēmējtiesības tām tiks piešķirtas? Vai mums arī turpmāk būs 27 vienlaicīgi pastāvoši lēmumi, vai arī Komisijai jau ir padomā citi priekšlikumi, un cik lielā mērā šo problēmu risināšanā tiks iesaistītas aviokompānijas? Šis jautājums tiek uzdots ļoti bieži.

Krīzes komitejas pienākums ir rīkot sanāksmes — tā tik tiešām rīko sanāksmes — un tā arī veiks pārbaudes. Ļoti svarīgi būtu informēt šo Parlamentu un līdz ar to Eiropas iedzīvotājus par šo pārbaužu rezultātiem.

Attiecībā uz koordināciju jānorāda, ka ir svarīgi to nodrošināt arī ārpus ES. Mums ir jāvienojas arī par starptautiska līmeņa struktūrām, jo gaisa telpa un arī dažas dabas katastrofas šajā ziņā robežas nepazīst.

Vēl viens svarīgs aspekts, kas attiecas uz mums, ir pasažieri. Mēs runājam par aptuveni 10 miljoniem pasažieru, bet šie 10 miljoni pasažieru nebija tikai tūristi, kuriem nācās pagarināt savas brīvdienas vai kuri to darīja ar prieku. Šo cilvēku vidū bija arī tādi, kuriem vajadzēja nokļūt mājās vai steidzami nokļūt kur citur. Šajā gadījumā mēs nedrīkstam tikai atsaukties uz pasažieru tiesībām, mums ir saskaņoti jādarbojas un jānodrošina alternatīvas un citu transporta veidu plašāka izmantošana. Piemēram, vajadzības gadījumā mums ir jāspēj ātrāk piedāvāt dzelzceļa maršrutus. Arī to bez iepriekšējas sagatavošanās nav iespējams izdarīt 24 stundu laikā. Šie ir jautājumi, uz kuriem mēs iedzīvotāju un arī pasažieru vārdā vēlamies vērst uzmanību. Nav runa tikai par viņu tiesību izskaidrošanu.

Visbeidzot, es vēlos runāt par kādu ne mazāk svarīgu aspektu (un jūs to jau minējāt), proti, par gaisa telpas blokiem — ir izteikts priekšlikums samazināt to skaitu no 27 uz septiņiem. Tas varētu būt efektīvs risinājums. Tomēr es šodien uzdrošinos prognozēt, ka mēs nespēsim to izdarīt līdz 2012. gadam, jo dalībvalstis to nevēlas. Šai sakarā mums ir jāraida arī ļoti skaidrs ārējais signāls, ka gaisa telpas bloku skaita samazināšana ir ļoti vajadzīga. Arī šis varētu būt efektīvs risinājums. Hahn kungs, es aicinu jūs paviesoties Māstrihtā — tas nav pārāk tālu. Tur patlaban jau tiek īstenota trīs vai četru valstu sadarbība attiecībā uz gaisa telpas augšējo slāni un tiek risinātas visas problēmas, uz kurām valstis vērš uzmanību. Aizbrauciet uz turieni, iesakiet šādu sistēmu Komisijai un izmantojiet to kā paraugu Eiropas septiņu funkcionālo gaisa telpas bloku īstenošanai. Tad mēs spēsim atrisināt šo jautājumu divpadsmit mēnešu laikā.

  Edit Herczog, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es neesmu Transporta komitejas locekle, tāpēc dažiem deputātiem varētu rasties jautājums, kāpēc es tik ļoti vēlos runāt par šo jautājumu. Vēlos izteikties tāpēc, ka es — tāpat kā daudzi citi — kļuvu par šī pelnu mākoņa upuri. Biju aizlidojusi uz Baku un atgriezties varēju tikai ar lielām grūtībām.

Šis jautājums skar visus Eiropas iedzīvotājus. Eiropai bija iespēja parādīt, kādu papildu labumu tā var dot, bet mums tas neizdevās. Eiropas iedzīvotāji, domājams, saprata, ka ES vēl nebija gatava vienotai rīcībai, bet mums ir jābūt drošiem, ka spēsim rīkoties vienoti līdzīgās situācijās nākotnē. Tāpēc manā skatījumā vienotas Eiropas gaisa telpas projekts mums katrā ziņā ir jāīsteno. Mēs visi esam vienisprātis šajā jautājumā.

Lai gan es neesmu Transporta komitejas locekle, vēlos norādīt, ka mums ir vajadzīga ne tikai vienota Eiropas gaisa telpa, bet arī vienota ar to saistītā Eiropas infrastruktūra. Tāpēc šajā plenārsēdē es vēlētos vērst uzmanību uz to, ka šī mērķa sasniegšanas nolūkā mums ir vajadzīga Galileo sistēma un Vides un drošības globālais monitorings, jo sekmīgas ieviešanas gadījumā tie būtu lieliska Eiropas infrastruktūra. Mēs darbojamies, lai panāktu budžeta pozīciju piešķiršanu šiem aspektiem, bet mums ir arī labāk jāskaidro Eiropas iedzīvotājiem, kāpēc šie projekti ir vajadzīgi.

Šo apsvērumu dēļ es vēlējos izmantot iespēju uzstāties un pateikt, ka līdztekus Eiropas politikas stratēģijām mums ir vajadzīga arī Eiropas infrastruktūra šajā jomā.

  Nathalie Griesbeck, ALDE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, pirms nepilna gada tika slēgtas trīssimt Eiropas lidostas 23 no 27 ES dalībvalstīm. Šī situācija radīja ievērojamus finansiālos zaudējumus un, galvenokārt, kā norādīja iepriekšējie runātāji, tās dēļ vairāk nekā 10 miljoni iedzīvotāju, kuru vidū bija arī tādi, kas nebija devušies tūrisma ceļojumos, bija spiesti atcelt ceļojumus un meklēt citas transporta iespējas.

Šāda situācija radās pilnīgi dabisku spēku izraisīta haosa dēļ. Mēs nonācām apstākļos, kuros dabas spēki noteica nepieciešamību īstenot svarīgus pasākumus un kuros Eiropas gaisa telpā valdīja vēl nepieredzēta dīkstāve.

Vulkāna izvirdumus, protams, ir grūti paredzēt, un vēl grūtāk ir paredzēt vulkānisko pelnu mākoņu veidošanos. Tas ir daudz grūtāk nekā paredzēt sniegu. Tomēr šī mākoņa izraisītā krīze parādīja visas ES gaisa satiksmes pārvaldības nepilnības un arī vairāku pārvaldības instrumentu neefektivitāti un to trūkumu.

Pamatojoties uz šiem trim faktoriem, es vēlētos nākt klajā ar trim priekšlikumiem šādu situāciju risināšanai. Pirmais priekšlikums ir saistīts ar obligāto komodalitāti, otrais — ar nepieciešamību pēc Kopienas metodes rīcībai šādos gadījumos, trešais — (šis aspekts, protams, mūs satrauc visvairāk) ar pasažieru tiesībām.

Attiecībā uz pirmo aspektu jānorāda, ka krīze ir parādījusi, cik ļoti svarīgi ir uzlabot komodalitāti Eiropas transporta jomā, jo šis pelnu mākonis atklāja ne tikai aviosistēmas iespēju robežas Eiropas līmenī, bet arī un — jo īpaši — dzelzceļa satiksmes iespēju robežas, jo daudzi ceļotāji nespēja atrast alternatīvus transporta veidus. Pēdējā gada laikā veiktajos pētījumos ir apstiprināts, ka labākas komodalitātes apstākļos šīs krīzes apmēri, iespējams, nebūtu bijuši tik lieli un nespēja rīkoties — tik izteikta.

Attiecībā uz otro aspektu jānorāda, ka, tāpat kā finanšu krīzes apstākļos un debatēs, kurās mēs Kopienas metodi salīdzinām ar starpvaldību pasākumiem, arī transporta nozarē grūtības, ar kurām saskārāmies un kuras varētu atkārtoties, drīzāk atrisinās patiesas Kopienas metodes izmantošana, nevis starpvaldību pasākumi vai sadrumstalota 27 dalībvalstu rīcība. Šai nolūkā ir jāstiprina Eirokontroles kompetences jomas Kopienas sistēmā un, protams, kā jau tika norādīts, steidzami jāpabeidz darbs pie vienotas Eiropas gaisa telpas izveides.

Treškārt, ir runa par pasažieriem, un šis aspekts mūs satrauc visvairāk ...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

No tā, ko teicu savas runas ievaddaļā, jūs droši vien jau nopratāt, ka aspekts, par kuru vēlējos runāt nobeigumā, bija visbūtiskākais.

  Eva Lichtenberger, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikties Komisijai (bieži es to nedaru) par to, ka tā drošību konsekventi ir uzskatījusi par galveno prioritāti, pat neraugoties uz to, ka dažas aviokompānijas ir paudušas iebildumus un mēģinājušas mazināt šīs problēmas nozīmi, jo tā ir saistīta ar finansiālo aspektu. Arī turpmāk drošībai ir jābūt mūsu pamatprincipam. Tomēr Eiropas līmenī mums būtu jāpanāk daži uzlabojumi.

Piemēram, kāda ir situācija saistībā ar centieniem uzlabot mūsu kopējās mērīšanas sistēmas? Vai ir ieviestas stratēģijas, kas nosaka, kādā veidā un kādas darba sadales apstākļos veicami mērījumi šāda piesārņojuma gadījumos, lai nodrošinātu, ka mēs ātrāk varam nākt klajā ar daļēji ticamiem paziņojumiem? Es zinu, ka to ir ļoti grūti izdarīt, jo īpaši meteoroloģisko apstākļu dēļ, bet es vēlētos uzzināt, vai ir panākts progress attiecībā uz koordināciju, lai nodrošinātu vismaz to, ka mērījumus mēs veicam un izvērtējam saskaņā ar vieniem un tiem pašiem kritērijiem.

Kopumā šī vulkānisko pelnu izraisītā krīze ir parādījusi, cik trausla ir mūsu augsti tehnoloģiskā gaisa transporta sistēma — to mēs visi skaidri redzam mūsu lidostās. Pat normālas darbības apstākļos divu vai trīs reisu aizkavēšanās rada daudzas un dažādas sekas, tā apgrūtinot pakalpojuma izmantošanu. Ja papildus rodas ar laikapstākļiem saistītas problēmas vai kas līdzīgs vulkānisko pelnu krīzei, situācija izvēršas pilnīgā haosā. Mums nav pret kļūmēm drošu sistēmu šajā jomā, mums ir jāveic uzlabojumi, jo sistēma ir tikai tik laba, cik laba ir tās spēja attiecīgos gadījumos drošā veidā reaģēt uz kļūmēm.

Ir atklājusies vēl kāda būtiska nepilnība, proti, vispārējs sadarbības trūkums dzelzceļa, ceļu un gaisa transporta jomā. Tieši šīs nepietiekamās sadarbības dēļ bija gandrīz neiespējami veikt atbilstošus kompensatoros pasākumus uz zemes.

Attiecībā uz vienoto gaisa telpu, kuras nepieciešamību šis gadījums ir apliecinājis, jo saskaņoti pasākumi jebkurā gadījumā būtu bijuši labāki, jānorāda, ka tikmēr, kamēr katra dalībvalsts uzskatīs, ka tikai tā patiesi spēj efektīvi kontrolēt savu gaisa telpu un ka neviens cits to nekādā gadījumā nespēj izdarīt (es šobrīd runāju par mūsu gaisa telpu Centrāleiropā), mēs nekādu progresu šajā jomā nepanāksim. Šis egoisms kaitē Eiropas sadarbībai un, galu galā, arī Eiropas idejai. Mums tas skaidri jāapzinās.

  Jacqueline Foster, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, debatēs tas jau tika norādīts, bet es vēlreiz atkārtošu, ka mēs visi apzināmies, cik vērienīgus traucējumus izraisīja šis vulkānisko pelnu mākonis. Iepriekšējie runātāji jau minēja, ka tika atcelti vairāk nekā 100 000 lidojumi, desmitiem miljonu pasažieru, kas bija devušies darījumu vai brīvdienu ceļojumos, nevarēja izpildīt savus ceļojuma plānus, preču un kravu pārvadājumi aizkavējās vai tika pārtraukti, tika ietekmēti uzņēmumi, un mūsu Eiropas pārvadātājiem un lidostām radās milzīgi finansiālie zaudējumi. Kopumā šī krīze Eiropas aviokompānijām izmaksāja vairāk nekā EUR 2 miljardus. Eiropas un dalībvalstu iestādes, kurām bija jāuzņemas atbildība par šādu problēmu risināšanu, pilnībā zaudēja rīcībspēju, un, atklāti runājot, šo situāciju varētu uzskatīt par smieklīgu, ja vien tā nebūtu bijusi tik nopietna.

Visā šajā haosā viens bija skaidrs. Gaisa transports ir ļoti svarīgs Eiropas ekonomikai, un mums, Eiropas iedzīvotājiem, ir vajadzīga plaukstoša un efektīva gaisa transporta nozare, kurā apkalpes un pasažieru drošība ir galvenā prerogatīva. Es ar prieku atbalstu šo jautājumu, uz kuru jāatbild mutiski, jo īpaši tāpēc, ka mūsu iepriekšējās plenārsēdes debatēs par šo jautājumu es aicināju Eiropas Savienību paraudzīties uz starptautisko paraugpraksi vulkānisko pelnu jautājuma risināšanā, un it sevišķi es aicināju mācīties no Amerikas, kura šajā ziņā vienmēr ir izmantojusi pārdomātāku pieeju. Es, protams, atzinīgi vērtēju to, ka savā krīzes novērtējumā Komisija ir atzinusi, ka Eiropai ar Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas starpniecību ir jāpārskata izmantotās procedūras.

Starptautiskā paraugprakse rāda, ka atbildība par apdraudējumu, ko varētu radīt vulkāniskie pelni, ir jānodod aviokompāniju operatoriem, kuri šo atbildību īsteno saistībā ar drošības pārvaldības sistēmām. Iestāžu uzdevums ir pārbaudīt aviokompāniju drošības pārvaldības sistēmas, lai nodrošinātu, ka tās atbilst vajadzīgajiem drošības standartiem. Šādu procedūru izmanto ASV un citas valstis, kuras vulkānu izvirdumu situācijas ir spējušas atrisināt bez būtiskiem gaisa satiksmes traucējumiem.

Ļoti svarīga ir skaidra un vienota vadība, un Eiropas Aviācijas drošības aģentūrai ir jāpanāk, lai ES dalībvalstis pielāgo pašreizējās procedūras tā, ka turpmāk atbildību uzņemas aviokompāniju operatori un ka viņi tiek atbalstīti šādu lēmumu pieņemšanā.

Visbeidzot, ir jānorāda, ka pagājušā gada aprīlī un maijā notikusī krīze pavisam skaidri parādīja, ka centieniem panākt vienotas Eiropas gaisa telpas un jaunās paaudzes gaisa satiksmes vadības sistēmas pilnīgu īstenošanu ir jābūt mūsu prioritātei. Eiropas ražotāji un nodokļu maksātāji jau ir ieguldījuši vērienīgas naudas summas šajos projektos, un mums, Eiropas likumdevējiem, ir jāturpina centieni panākt līdzsvarotu, rentablu un strukturālu reformu īstenošanu. Es atzinīgi vērtēju komisāra šodienas komentārus. Cerēsim, ka tagad attīstība notiks vēlamā virzienā.

  Juozas Imbrasas, EFD grupas vārdā. – (LT) Priekšsēdētāja kungs, tas, ka mēs šodien atkal runājam par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi, apliecina, ka šis temats joprojām ir aktuāls un ka joprojām ir daudz neatbildētu jautājumu. Mēs apzināmies, ka vulkānu darbība nenotiek atbilstoši noteiktām likumībām, un mums ir jāpieļauj neparedzētu apstākļu veidošanās. Ir runa par aviācijas nozares izdzīvošanu, bet aviosatiksmes traucējumus rada ne tikai vulkāni, bet arī vētras, sniegs un līdzīgas parādības. Saprotams, ka nav iespējams novērst, pārtraukt vai paredzēt visas situācijas, kas aviācijas nozarē varētu rasties. Bet ir skaidrs, ka lidmašīnas drošības, cilvēku dzīvības un viņu mobilitātes apsvērumiem ir jābūt mūsu prioritātei.

Man prieks, ka, īstenojot vienotas gaisa telpas iniciatīvu, tiek uzsākta visaptveroša programma, kuras mērķis ir modernizēt gaisa satiksmes pārvaldību. Es piekrītu kolēģei, kas tikko norādīja, ka ir jāizveido arī kopēja infrastruktūra. Tomēr saistībā ar šo jautājumu es vēlētos norādīt, ka patlaban mums būtu jāapsver un jāapspriež alternatīvā transporta attīstīšanas iespējas. Mums ir jāpanāk lielāks progress šajā jomā. Šī krīze īpaši smagi skāra Eiropas Savienības austrumu daļas dalībvalstis, jo tās bija atdalītas no dažām Rietumeiropas daļām, un atšķirībā no citām Eiropas Savienības dalībvalstīm tajās nebija pietiekami lielu alternatīvo transporta veidu izvēles iespēju. Tagad mēs zinām, ka — tāpat kā tas apdomīgi ir izdarīts elektrotīklu un telekomunikācijas tīklu gadījumā — mums ir steidzami jāizveido alternatīva sekundārā mobilitātes sistēma, Eiropas komunikāciju tīkli, dzelzceļa tīkli, gaisa transporta alternatīvas. Tāpēc, ņemot vērā finanšu plānus, ir jānosaka vērienīgāki mērķi attiecībā uz Eiropas komunikāciju tīklu pārskatīšanu. Sauszemes transportam un jo īpaši dzelzceļam ir jāspēj efektīvāk aizstāt gaisa transportu gadījumos, kad gaisa satiksme ir traucēta. Ir pienācis laiks apsvērt konkrētas alternatīvas un pēc iespējas ātrāk tās īstenot.

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, tāpat kā citi deputāti arī es neesmu Transporta un tūrisma komitejas locekle, bet es nāku no Ziemeļīrijas — salas, kas atrodas pašā Eiropas nomalē. Tāpēc jūs varat iedomāties, cik liela nozīme labai gaisa un jūras satiksmei ir gan saistībā ar mūsu ekonomiku, gan individuālajiem ceļojumiem.

Vairākus pēdējos mēnešus un pat šonedēļ esmu veltījusi uzmanību vēl neizskatītajām sūdzībām, kuras iesnieguši atsevišķi šīs krīzes skartie vēlētāji. Vulkānisko pelnu izraisītās krīzes laikā Apvienotās Karalistes lidojumu izmaksas vien pārsniedza GBP 200 miljonus dienā. Lai izvairītos no līdzīgām situācijām nākotnē, mums ir jāīsteno ciešāka sadarbība un labāk jāpārzina paraugprakse, jo tad mums būs plāns, kā novērst turpmākus traucējumus un šādu graujošu ietekmi uz ekonomiku.

Kā jau norādīju, esmu saņēmusi daudz sūdzību no atsevišķiem vēlētājiem, un lielākā daļa no tām ir bijušas vērstas pret aviokompānijām, to attieksmi pret šīm personām un nevēlēšanos atzīt savu pienākumu palīdzēt. Es aicinu Komisiju vērst uzmanību arī uz šo aspektu.

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, mēs, protams, esam informēti par skumjajiem stāstiem par laiku, kad veidojās pelnu mākonis. Daudzi cilvēki nevarēja nokļūt uz tuvinieku bērēm, uz bērnu kāzām vai līdzīgiem notikumiem. Ir runa ne tikai par ļoti personīgām un neapskaužamām situācijām, bet arī par finansiālajām izmaksām, ko šīs 10 miljonu iedzīvotāju ciešanas radīja. Kā jūs saprotat, tobrīd nekas nedarbojās.

Mēs nevarējām teikt, ka ES ir risinājums šādām situācijām, un Transporta un tūrisma komitejas priekšsēdētājs pareizi norādīja, ka šo risku nebija iespējams paredzēt, to nebija iespējams kontrolēt, un situācija izvērtās pilnīgā haosā.

Tagad Komisijai pēc iespējas ātrāk ir jāsniedz sabiedrībai atbildes, ko tā vēlas saņemt — atbildes uz jautājumu, vai jau ir izstrādāti tehniskie risinājumi, vai arī par tiem atbildīgas būs aviokompānijas? Ja šādi risinājumi ir izstrādāti, kādus pasākumus tie varētu ietvert? Kādas būs pasažieru tiesības, ja atkal radīsies līdzīga situācija, kad cilvēki nevar aizlidot vai nokļūt mājās? Kad tiks izveidota efektīva kopējā Eiropas gaisa telpa? Atbildi iedzīvotāji, neapšaubāmi, vēlas saņemt pēc iespējas ātrāk, jo viņi nevēlas, lai šī situācija ieilgst. Kāds ir alternatīvais plāns? Kādus transporta veidus plānots izmantot? Šajā reizē iedzīvotāji nezināja, ko iesākt. Daži ar taksometru brauca no Spānijas uz Somiju, maksājot tūkstošiem euro par braucienu. Šāda situācija nedrīkst atkārtoties — ir jābūt plānam, kā labāk nodrošināt cilvēkiem šos alternatīvos risinājumus.

Šai sakarā es vēlos vērt uzmanību uz vēl vienu šodien jau pieminētu aspektu un vēl vienu dabas parādību — sniegu. Desmitiem tūkstoši iedzīvotāju decembrī bija iesprostoti Eiropas lidostās sniega dēļ. Manā valstī Somijā pastāvīgi stipri snieg un ir bargs sals, bet lidostas strādā. Tāpēc mums ir jāpanāk, lai atbilstoši darbojas arī Eiropas lidostas. Tas nav pārāk grūti, un mēs nevaram vienkārši padoties — šie jautājumi ir jārisina tā, lai nodrošinātu iedzīvotājiem iespēju vērsties tiesu iestādēs.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Īslandes vulkāna izvirdums, kā arī milzīgais sniega daudzums, kas uzsniga pagājušajā gadā, nopietni traucēja Eiropas gaisa satiksmi un radīja būtiskas ekonomiskās un sociālās sekas. Lai nepieļautu šādu situāciju atkārtošanos nākotnē, es vēlos jautāt Komisijai, kādus jaunus noteikumus tā plāno pieņemt, lai uzlabotu tiesisko regulējumu to pasažieru tiesību jomā, kuri izmanto gaisa satiksmi.

Līdztekus Vulkānisko pelnu konsultatīvajiem centriem Londonā un Tulūzā, kuri ietilpst starptautiskā tīklā, ko veido deviņi šādi Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas izveidoti centri, un specializētajam centram Londonā, kas sastāda vulkānisko pelnu mākoņu riska kartes, mums ir arī jāuzlabo Eiropas infrastruktūra, ieviešot sistēmu vulkānisko pelnu mākoņu koncentrācijas mērīšanai reālajā laikā.

Regula (EK) Nr. 1070/2009 par Eiropas aviācijas sistēmas darbības uzlabošanu nosaka, ka dalībvalstīm ir jāveic nepieciešamie pasākumi, lai līdz 2012. gada 4. decembrim nodrošinātu funkcionālo gaisa telpas bloku īstenošanu.

Es vēlos jautāt Komisijai, vai vienotās Eiropas gaisa telpas īstenošana notiks paredzētajā termiņā. Eiropas Savienībai ir arī jānodrošina komodalitāte un attiecībā uz Eiropas maršrutiem jāievieš tāda biļešu rezervēšanas un izsniegšanas sistēma, kas ietver vairākus transporta veidus. Eiropas Savienībai ir vajadzīga ātrgaitas dzelzceļu sistēma, kas savieno visas Eiropas galvaspilsētas un lielpilsētas.

  Liam Aylward (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, vulkānisko pelnu izraisītās krīzes dēļ pagājušajā gadā tika atcelti gandrīz 100 000 lidojumi, un pasažieriem nācās piedzīvot pilnīgu haosu. Es šodien vēlos vērst Komisijas uzmanību tieši uz to, kā šī krīze ietekmēja pasažierus.

Krīze skāra vairāk nekā 10 miljonus cilvēku, un lidojumu atcelšana tūkstošiem pasažieru radīja būtiskus finansiālos zaudējumus. Lai gan lidostās ir norādes un bukleti, kas informē ceļotājus par viņu tiesībām lidojumu atcelšanas vai būtisku traucējumu gadījumā, piemēram, pelnu mākoņa radīto traucējumu gadījumā, tiem ir maza nozīme. ES tiesību akti nosaka, ka pasažieriem ir tiesības saņemt informāciju un palīdzību no viņu aviokompānijas.

Tomēr patiesā situācija ir tāda, ka lielākajai daļai pasažieru, kuriem ir radušās problēmas ar ceļojumu, nākas veltīt daudz laika un naudas, cenšoties iegūt informāciju, citas biļetes vai kompensāciju no aviokompānijām. Komisijai šis jautājums būtu jārisina efektīvāk. Vislielākās problēmas šādās situācijās pasažieriem rodas, cenšoties iegūt informāciju, sazināties ar aviokompānijām. Lai gan viņi zina savas tiesības, tas nepalīdz, ja viņi ir iesprostoti lidostā vai gaida iespēju sazināties ar aviokompāniju.

Es saprotu, ka pelnu krīzes laikā aviokompānijām bija vēl nepieredzēts noslogojums, jo apkalpot vajadzēja tūkstošiem pasažieru (un jāatzīst, ka dažas ar to brīnišķīgi tika galā), tomēr kopumā cilvēkiem vajadzības gadījumā bija ļoti grūti iegūt informāciju vai palīdzību.

To apliecina arī haoss ceļošanas jomā 2010. gada decembrī, kas radās slikto laikapstākļu dēļ. Pasažieriem ir vajadzīga atjaunināta informācija un iespēja sazināties ar aviokompānijām, lai izmantotu savas tiesības. Ir jānodrošina labāka aviokompāniju, lidostu klientu apkalpošanas centru un informācijas pieejamība pasažieriem, kuru ceļojumā ir radušies traucējumi. Nepietiek ar to vien, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji tiek informēti par pasažieru tiesībām, viņiem ir jāpalīdz izmantot šīs tiesības apstākļos, kad ceļošanas jomā valda haoss.

  Michael Cramer (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, šī dabas katastrofa ļoti nopietni ietekmēja daudzus cilvēkus. Tomēr, salīdzinot to ar plūdiem un vienlaicīgo viesuļvētru Austrālijā vai ar zemestrīci Kraistčērčā Jaunzēlandē, jāsecina, ka mēs visi tikām cauri sveikā. Drošība bija absolūta prioritāte, un pamatoti. Komisārs Kallas, vienojoties ar ES dalībvalstu satiksmes ministriem, pieņēma pareizo lēmumu.

Man nav izprotama pret aviokompānijām vērstā kritika. Tās nenoliedzami cieta zaudējumus — tika minēts, ka to apmērs sasniedza 2 miljardus. Tomēr nav pareizi uzvelt aviokompānijām atbildību par lidojumu atļaušanu vai atcelšanu. Šis lēmums ir jāpieņem politiskā līmenī. Drošībai ir jābūt augstākajai prioritātei. Iedomājieties, kas notiktu, ja vulkānisko pelnu dēļ kāda lidmašīna būtu avarējusi. Tad mēs diskutētu par pavisam citu jautājumu, proti, par to, cik bezatbildīgi bija atļaut pacelties gaisā kaut vienai lidmašīnai.

Kā jau pareizi tika norādīts, mums ir vajadzīgs plāns B, un dzelzceļu sistēma ir iespējamā alternatīva. Aviokompānijas ir atbrīvotas no degvielas nodokļa maksājumiem, tāpēc ik gadu no Eiropas nodokļu maksātājiem tās saņem EUR 30 miljardus. Šie līdzekļi ir jāiegulda dzelzceļu sistēmā, vismaz daļā no tās, lai nodrošinātu, ka mums ir alternatīvi risinājumi šādu katastrofu gadījumā.

Drošība pirmajā vietā — šādu aicinājumu pamatoti pauž iedzīvotāji. Šis princips jāievēro arī turpmāk.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šis gadījums parādīja, ka Eiropa patiesībā nebija gatava šādai krīzei. Pretēji tam, kas tiek apgalvots šajā zālē, speciālisti norāda, ka mēs reaģējām pārlieku piesardzīgi un ka daļu lidojumu noteikti varēja atļaut. Tas tikai parāda to, cik mēs bijām nespējīgi rīkoties. Protams, ka iepriekšējiem runātājiem, kuri aicināja nodrošināt alternatīvus risinājumus, attīstot dzelzceļa tīklu, ir taisnība. Tas ir pilnīgi skaidrs. Aviācijas nozarē šīs problēmas risinājums noteikti ir labāka koordinācija un Eiropas Aviācijas drošības aģentūras stiprināšana. Piebildīšu, ka es atzinīgi vērtēju to, ka novembrī Eiropas Parlaments pieņēma atbilstošu regulu par šo jautājumu. Tas bija solis pareizajā virzienā.

  Béla Kovács (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, šis vulkāna izvirdums liek mums no jauna apsvērt transporta jomas prioritātes. Ir pienācis laiks sākt atbalstīt vidēji garu distanču dzelzceļa pārvadājumus maršrutos līdz 1500 km. To vajadzībām varētu izmantot subsīdijas, nodokļus un citus regulējošos mehānismus. Svarīgs aspekts ir būtiskais iekšējā tirgus pieprasījums saistībā ar dzelzceļa sliežu modernizāciju un arī ritošā sastāva ražošanu. Abas šīs jomas varētu būt daudzu jaunu darbavietu avots. Ņemot vērā laika patēriņu, ko rada reģistrācijas un pārsēšanās vajadzības, lidmašīnas salīdzinājumā ar ātrgaitas vilcieniem neļauj ietaupīt laiku vai ļauj to ietaupīt tikai nedaudz, toties rada ievērojamu oglekļa dioksīda un trokšņa piesārņojumu. Mēs nevaram novērst vulkānu izvirdumus, bet mēs varam uzlabot to prognozēšanā izmantotās tehnoloģijas un to, kā mēs novērtējam šo izvirdumu sekas. Tomēr patiesi efektīvu risinājumu var panākt, tikai pārveidojot transporta, enerģētikas un rūpniecības politiku, jo dzelzceļa satiksmi vulkānu izvirdumi neietekmē vai ietekmē tikai noteiktās zonās.

  Christine De Veyrac (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, daudzi deputāti jau šodien norādīja, ka Īslandes vulkāna izvirdums pagājušā gada aprīlī sāpīgā veidā parādīja, cik sadrumstalota un neefektīva ir Eiropas gaisa telpa. Šī situācija tieši skāra ikvienu, kas atrodas šajā zālē. Pieci miljoni mūsu iedzīvotāju tika iesprostoti lidostās, un viņiem nebija pieejamas citas pārvietošanās iespējas. Gadu pēc šī ārkārtas notikuma jaunie Eiropas pasākumi joprojām nav pieņemti.

Komisāra kungs, jūs minējāt, ka pirmās mācības, kas saistītas ar vulkānisko pelnu izraisītām krīzes situācijām, ir plānotas 13. un 14. aprīlī un ka tās koordinēs Eirokontrole, Starptautiskā civilās aviācijas organizācija (ICAO) un Starptautiskā gaisa transporta asociācija (IATA), bet ir svarīgi, lai Eiropas Aviācijas drošības aģentūra (EASA) uzņemas patiesu vadību drošības pasākumu saskaņošanā Eiropas līmenī.

Nav šaubu, ka, izmantojot mūsdienīgākas tehnoloģijas, ir jāuzlabo Londonas un Tulūzas vizuālās pieejas kartēs (VAC) sniegtā informācija. Pagājušā gada aprīlī mēs pārliecinājāmies, ka šie dati var būt pretrunīgi un ka tie var mudināt dalībvalstis lēmumus par savas gaisa telpas slēgšanu pieņemt, balstoties vairāk uz emocijām, mazāk uz informāciju.

Šai sakarā jānorāda, ka EASA ir būtiska nozīme, ierosinot interpretēt datus saskaņoti un arī nodrošinot šīs informācijas centralizāciju un atbilstīgu izplatīšanu. Līdztekus VAC sniegtajai informācijai EASA ir jāievieš mehānisms, kas ļautu apkopot pieejamos datus ciešā sadarbībā ar dalībvalstīm, aviokompānijām un to pilotiem.

Šī informācijas centralizācija un visu iesaistīto pušu koordinācija nepieļaus tāda haosa un konsekvences trūkuma attīstību, kādu vērojām pagājušajā gadā. Tāpēc es ceru, ka Komisija, sadarbojoties ar EASA, tuvākajā laikā spēs iesniegt konkrētus priekšlikumus, kuri tiks pilnībā integrēti vienotās Eiropas gaisa telpas īstenošanas procesā.

  James Nicholson (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, vulkānisko pelnu izraisītā krīze pagājušā gada aprīlī un maijā radīja būtiskus traucējumus. Kā norādīja Foster kundze, daudzi no mums saprata, cik lielā mērā mūsdienās esam atkarīgi no gaisa ceļojumiem. Protams, ja cilvēks nāk no tādas vietas kā es, no kuras uz darbu var nokļūt tikai ar lidmašīnu, tad viņš šo situāciju ļoti labi saprot. Ikviens, kas šajā laikā ceļoja, droši vien var pastāstīt savu stāstu, un daži no ceļotājiem tika skarti ļoti smagi. Turklāt aviokompānijām un citiem uzņēmumiem sakarā ar atceltajiem lidojumiem un lidostās iesprostotajiem pasažieriem radās būtiski finansiālie zaudējumi.

Vairāki cilvēki pieļāva iespēju, ka līdzīga situācija varētu atkārtoties. Manuprāt, mums ir jāsagatavo sevi šādiem gadījumiem, jo pagājušajā gadā patiešām bija vērojama ļoti liela neizlēmība. Būšu pavisam atklāts — esmu cilvēks, kas lido katru nedēļu, un, atrodoties tur augšā, 39 000 pēdu virs zemes, es vispirms vēlos justies droši, tāpēc es nekad neapšaubu drošības svarīgumu. Mums ir jāpanāk, ka pasažieru drošība tiek uzskatīta par galveno prioritāti. Manuprāt, šādi vispārējos vilcienos var raksturot to situāciju, kas mums būtu jāatbalsta.

  Artur Zasada (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es atkārtošu vēlreiz — 100 000 atceltu lidojumu, 10 miljoni pasažieru, kas nenokļuva līdz galamērķim, aviokompāniju zaudējumi EUR 2 miljardu apmērā. Es nespēju atcerēties, ka Eiropā jebkad agrāk būtu bijusi līdzīga apmēra gaisa satiksmes darbībspējas paralīze. Eiropas Savienība sabiedriskās domas un aviācijas nozares ietekmē jau pagājušā gada aprīlī paziņoja, ka rīkosies ātri un izlēmīgi. Diemžēl vulkāniskie pelni izklīda, un līdz ar tiem zuda arī Komisijas apņemšanās. Eiropas krīzes pārvarēšanas plāns līdzīgām situācijām joprojām nav izstrādāts. Tāpat līdz šim nav bijis iespējams panākt vienošanos par kopīgu nostāju starp drošības speciālistiem, lidmašīnu ražotājiem, aviokompānijām un tirgus regulētājiem. Tāpēc šodien vēlos jautāt — kas pēdējā gada laikā ir darīts šajā jautājumā? Ja šodien notiktu līdzīgs vulkāna izvirdums, vai mēs spētu reaģēt citādi nekā pirms gada? Kad mums tiks piedāvāti konkrēti pasākumi?

Mēs ilgstoši risinām dialogu par vienotu Eiropas gaisa telpu, par cilvēku un šķidrumu skenēšanas ierīcēm un par procedūrām, kas būtu īstenojamas dabas katastrofu gadījumā, piemēram, vulkāna izvirduma vai bargas ziemas gadījumā. Bet gaisa satiksmes pārvadājumu skaits Eiropā tikmēr ar katru gadu kļūst arvien lielāks. Diskusiju laiks drīz beigsies. Attiecībā uz Eiropas gaisa telpu ir vajadzīgi steidzami un efektīvi nākotnes risinājumi, un es apņēmīgi mudinu Komisiju pabeigt šo darbu. Liels paldies!

  Ismail Ertug (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, vulkāniskie pelni pagājušajā gadā spilgti parādīja, kur ir mūsu vājās vietas. Tāpēc rodas jautājums, kā mums šādās situācijas būtu jārīkojas nākotnē. Svarīgākais aspekts, neapšaubāmi, ir ar lidmašīnu ceļojošo cilvēku drošība. Protams, mums jādomā arī par to, kā mēs risināsim finansiālo zaudējumu problēmu. Tāpēc vēlos jautāt Komisijai (Hahn kungs, varbūt jūs varētu informēt par šo jautājumu arī Kallas kungu) — kas konkrēti tiek plānots? Manuprāt, īpaši svarīgi ir, lai mēs uzņemtos koordinācijas funkciju attiecībā uz pārbaudes lidojumiem un robežvērtībām. Tas ir ļoti svarīgi, lai mēs zinātu, kuras lidmašīnas un kad drīkst pacelties gaisā.

Vēlos norādīt, komisāra kungs, ka ir ļoti svarīgi (un tas tika uzsvērts jau vairākkārt) izveidot vienotu Eiropas gaisa telpu. Ko Komisija plāno darīt, lai mudinātu dalībvalstis izpildīt to saistības šajā jomā? Galu galā, tās ar parakstu ir apliecinājušās savu apņemšanos tās pildīt.

Vēl viens svarīgs aspekts, kas šodien tika pieminēts vairākkārt, ir jautājums par to, kā mainīsies situācija gaisa satiksmes pasažieru tiesību jomā. Kopš 2004. gada spēkā ir Regula (EK) Nr. 2061. Ko Komisija plāno darīt šai sakarā? Mēs esam informēti par finansiālo zaudējumu problēmu, kas skāra dažādas aviokompānijas. Es vēlētos vēlreiz norādīt arī uz to, ka mums ir jāattīsta gaisa transporta alternatīvas, proti, dzelzceļa sistēma. Arī es esmu viens no tiem, kuri uzskata, ka mums ir savā starpā jāsavieno lielās pilsētas — Eiropas galvaspilsētas. Arī šajā gadījumā risinājums ir lielāka, nevis mazāka, Eiropas iesaistīšanās.

Es priecātos, ja Komisija pievērstu šiem jautājumiem uzmanību.

  Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, vispirms es vēlos pateikties Marinescu kungam par apņēmīgajiem centieniem panākt, lai šīs debates notiek.

Gandrīz gadu pēc notikuma, kura dēļ pasažieriem un uzņēmumiem, kas darbojas gaisa sektorā un, neaizmirsīsim, arī citās nozarēs, radās milzīgi zaudējumi, mēs esam sapulcējušies šajā zālē, lai apspriestu šo delikāto jautājumu.

Es uzskatu, ka mums ir jādarbojas divos virzienos. Pirmkārt, ir jāuzlabo sadarbība starp iestādēm un ieinteresētajām personām un beidzot jāīsteno reformas Eirokontrolē, kura, protams, nav iestāde, kas tieši ziņo Eiropas iestādēm, bet kurai bija būtiska nozīme saistībā ar šīs krīzes pārvarēšanu un tās neefektivitāti.

Šī krīze parādīja, ka matemātiskās modelēšanas metodes, kuras izmantojot, atsevišķu valstu iestādes pilnībā slēdza savu gaisa telpu pat gadījumos, kad tas nebija vajadzīgs, ir neatbilstošas. Attiecīgajā jomā pārbaudītu modelēšanas metožu un progresīvāku tehnoloģiju trūkuma dēļ tika ievērota pārmērīga piesardzība, kas radīja ļoti nopietnus zaudējumus un neērtības.

Mums ir arī izlēmīgi jācenšas panākt progress attiecībā uz vienotas Eiropas gaisa telpas izveidi, veicinot ātrāku visu funkcionālo gaisa telpas bloku ieviešanu, lai mazinātu sadrumstalotību gaisa telpas pārvaldībā un uzlabotu šīs pārvaldības efektivitāti. Otrkārt, ir jānodrošina pasažieru tiesības. Šai sakarā es ceru, ka Komisija pēc iespējas ātrāk iesniegs pārskatīto Direktīvu par kompleksiem ceļojumiem, lai precizētu noteikumus par garantijām un atbildību ārkārtas situācijās, un arī grozījumus regulā par pasažieru tiesībām ieilgušu ārkārtas situāciju gadījumos.

Kā jau citi kolēģi minēja, ir vajadzīgs operatīvās rīcības plāns, lai nodrošinātu alternatīvas mobilitātes iespējas, alternatīvus transporta veidus gadījumā, ja rastos līdzīga situācija.

  Dominique Riquet (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties visiem iepriekšējiem runātājiem, kuri vērsa uzmanību uz visām Eiropas gaisa transporta integrācijas nepilnībām, kas saistītas ar gaisa telpas, zemes struktūru un tirdzniecības tīklu izmantošanu. Es vēlos vērst uzmanību arī uz aspektiem, kas nav saistīti ar gaisa telpu, bet kuri ir izkristalizējušies saistībā ar šo vulkāna izraisīto krīzi, proti, ir runa par to, ka mums trūkst gaisa satiksmei alternatīvu transporta tīklu, jo īpaši dzelzceļa tīklu, kā šorīt jaut tika norādīts, un galvenokārt — mums trūkst integrētu informācijas sistēmu, kas dotu pasažieriem iespēju ātri iegūt informāciju par pieejamajiem alternatīvajiem transporta veidiem.

Šai krīzei ir jāmudina mūs darboties, lai izveidotu alternatīvus, efektīvus un konkurētspējīgus transporta veidus. Pirmā dzelzceļa nozares tiesību aktu kopuma pārskatīšanai un arī infrastruktūras politikas stratēģiju atjaunošanai saistībā ar Eiropas transporta tīklu ir jābūt vērstai šajā virzienā.

Es arī aicinu Komisiju nopietni apsvērt iespēju izveidot vienotu informācijas un biļešu rezervācijas saskarni visiem savstarpēji saistītajiem transporta veidiem.

  Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Eiropa nebija gatava šādam haosam, un par krīzes pārvarēšanu atbildīgās iestādes nebija uzdevumu augstumos. Gaisa satiksmes aizlieguma dēļ aviokompāniju zaudējumi sasniedza USD 400 miljonus dienā. Ar biļešu tirdzniecību saistītajiem zaudējumiem jāpieskaita izmitināšanas, maltīšu un transporta izmaksas, kas radās lidostās iesprostotajiem pasažieriem.

Seismiskā un vulkānu aktivitāte nav nekas jauns šajā pasaulē, un nākotnē ir iespējami jauni vulkānu izvirdumi. Diemžēl mums nav piemērotu līdzekļu šādu situāciju risināšanai. Eiropas Savienībai šādās situācijās galvenokārt būtu jārūpējas par lidmašīnām alternatīvu transporta līdzekļu nodrošināšanu iedzīvotājiem. Labs risinājums, kas tiks īstenots saistībā ar Eiropas transporta tīkla izveidi ES, būs kopēja dzelzceļu satiksmes tīkla izveide un koncentrēšanās uz ātrgaitas dzelzceļa transporta uzlabošanu. Tas noteikti būtu efektīvs veids, kā risināt šāda veida problēmas. Paldies!

  Karin Kadenbach (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Hahn kungs, arī es neesmu Transporta un tūrisma komitejas locekle, bet es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mēs visi gūtu mācību no šīs pelnu izraisītās krīzes. Kā šodien jau tika norādīts, principam „drošība pirmajā vietā” turpmāk ir jābūt vadošajai koncepcijai risinājuma meklējumos. Mums ir jāattīsta dzelzceļi un Eiropas dzelzceļu tīkls. Tomēr mums ir vajadzīga arī pasažieru un kravu pārvadājumu vispārēja koordinācija zemestrīču, pelnu mākoņu, plūdu vai līdzīgu dabas katastrofu gadījumos neatkarīgi no tā, vai ir runa par gaisa, dzelzceļa vai autoceļu satiksmi.

Pašsaprotams risinājums šai problēmai būtu valstu kontaktpunkti (līdzīgus kontaktpunktus mēs patlaban veidojam veselības aprūpes nozarē, lai nodrošinātu pārrobežu pacientu aprūpi) — valstu kontaktpunkti, kuros varētu vērsties visu paaudžu cilvēki. Būtībā patlaban gaisa transporta jomā es saskatu zināmu paaudžu nevienlīdzību. Bez interneta mūsdienās ir gandrīz neiespējami iegūt informāciju. Mums būtu jāsadarbojas, lai atrisinātu arī šo jautājumu.

  Pat the Cope Gallagher (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, kā vairāki kolēģi jau norādīja, vulkānisko pelnu izraisītā krīze 2010. gadā radīja būtiskus gaisa satiksmes traucējumus un ekonomiskos zaudējumus. Šo zaudējumu apmērs joprojām nav precīzi nosakāms. Šī krīze tieši ietekmēja vairāk nekā 10 miljonus pasažieru, jo visā Eiropā tika atcelti 100 000 lidojumi. Esmu no Īrijas, un Īrijas pasažieri šī pelnu mākoņa dēļ saskārās ar ļoti lielām grūtībām, jo Īrijai nav sauszemes savienojumu ar Eiropas cietzemi. Lai nokļūtu šeit, Strasbūrā, man nācās izmantot jūras transportu, vilcienus, taksometrus un automašīnas. Ceļā bez gulēšanas pavadīju vairāk nekā 24 stundas. Protams, šis nav nekāds lielais upuris. Mums ir jānodrošina, ka drošība ir pirmajā vietā.

Šī situācija apliecināja, cik ļoti vajadzīga ir kopēja politika. Es atbalstu komisāra Kallas pēdējā laika centienus īstenot vienoto Eiropas gaisa telpu un izveidot funkcionālu gaisa telpu. Atzinīgi vērtēju arī to, ko šodien teica komisārs Hahn, un es pilnībā atbalstu šos pasākumus, jo vulkānisko pelnu mākoņi nepazīst politiskās vai ģeogrāfiskās robežas.

  Ádám Kósa (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, kā jau norādīja mans kolēģis Marinescu kungs, vulkānisko pelnu izraisītā krīze parādīja, ka Eiropa ne stratēģiski, ne tehnoloģiski nebija gatava šādai situācijai. Vēlos vērst Komisijas uzmanību uz to, ka būtiski tika ietekmēta arī informācijas izplatīšana un pieejamība. Sakaru jomā valdīja haoss, tāpēc šīs krīzes nelabvēlīgo ietekmi īpaši juta neaizsargātās iedzīvotāju grupas, piemēram, ģimenes ar maziem bērniem un personas ar spēju traucējumiem, kuras nespēja atbilstoši reaģēt. Vēlos jautāt Komisijai, vai laikposmā pēc 2010. gada aprīļa līdzīgā krīzes situācijā ikvienam ceļotājam būs pieejama vajadzīgā informācija, lai viņš varētu pienācīgi izmantot savas tiesības uz informāciju?

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties godātajiem deputātiem par sapratni, ko man izrādījāt, zinot, ka es nepārzinu šo jautājumu. Godātie deputāti, jums taisnība, ka mans kolēģis, priekšsēdētāja vietnieks S. Kallas, veic lielisku darbu, un vajadzības gadījumā jūs saņemsiet rakstiskas atbildes uz jūsu specifiskajiem jautājumiem. Es pateicos jums par interesantajām debatēm, jo īpaši tāpēc, ka arī mani — tāpat kā jūs — šie notikumi dažādos veidos skāra personiski. Rezumējumā vēlos teikt šādus vārdus.

Pagājušā gada vulkānisko pelnu izraisītā krīze skaidri parādīja, ka mums ir jāsadarbojas, lai rastu veidus, kā nepieļaut līdzīga apmēra gaisa telpas slēgšanu nākotnē. Uz šo mērķi vērstās darbības nedrīkst mazināt drošības līmeni, kura dēļ aviācijas nozare ir pazīstama visā pasaulē, un pagājuša gada aprīlī šis apsvērums tika ņemts vērā.

Krīzes situācijas Eiropas Savienībai nav nekas jauns, un ES reaģēja uz šo krīzi savlaicīgi un efektīvi. Šī krīze parādīja, cik svarīga ir centralizēta Eiropas rīcība vērienīgās krīzes situācijās. Notikumi saistībā ar Eijafjatlajokutla izvirdumu vēlreiz apliecināja vienotās Eiropas gaisa telpas iniciatīvas koncepcijas, mērķu un uzdevumu svarīgumu. Kā atzina Ministru padome, ir jāveicina šīs iniciatīvas īstenošana, lai mēs varētu izmantot visus ieguvumus, ko sniedz tās piemērošana.

Komisija arī turpmāk galveno uzmanību pievērsīs centieniem nodrošināt saskaņotu pieeju un saskaņotu pasākumu piemērošanu turpmākās krīzes situācijās. Ieguvēji no šīm darbībām būs visi Eiropas iedzīvotāji. 2012. gadā mēs plānojam pārskatīt aviopasažieru tiesības. Nobeigumā vēlos norādīt uz kādu ne mazāk svarīgu aspektu, proti, nozares līdzdalībai ir svarīga nozīme, lai veicinātu saskaņotu lēmumu pieņemšanas procesu.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  David Martin (S&D), rakstiski. – Pagājušā gada aprīlī, slēdzot lielu daļu Eiropas gaisa telpas sakarā ar vulkāna izvirdumu Īslandē, tika radīti nopietni satiksmes traucējumi un ekonomiskie zaudējumi, un šī situācija tieši ietekmēja 10 miljonus pasažieru. Es uzskatu, ka atbildība par lidojumu drošību galvenokārt ir jāuzņemas operatoriem. Tāpēc viņu rīcībā ir jābūt precīzai informācijai. Piloti ir apmācīti rīkoties ārkārtas lidojuma apstākļos, komercaviokompāniju drošības rokasgrāmatas pārskata, pārrauga un apstiprina pārvaldes iestādes, un aviokompāniju rādītāji drošības jomā liecina, ka tām ir vajadzīgā pieredze darbībai vulkānu zonās. Tāpēc aviokompānijas operatoram (pilotam) ir jāuzņemas atbildība par riska novērtēšanu un lidojumu drošību, piemēram, izvēloties maršrutus vai lemjot par maršruta maiņas nepieciešamību, ņemot vērā visu pieejamo informāciju (plašākas informācijas sniegšana un uzlabota lidmašīnu tehniskā aprīkojuma nodrošināšana). Es ceru, ka Komisija uzturēs sakarus ar attiecīgajām iestādēm, lai nodrošinātu, ka turpmāk tās spēj veiksmīgi tikt galā ar savu darbu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Šodien Eiropas Parlamentā notika debates par vulkānisko pelnu izraisīto krīzi. Vulkāna izvirdums Īslandē pagājušajā gadā radīja nopietnus gaisa satiksmes traucējumus visā Eiropā. Tas radīja būtiskus finansiālos zaudējumus un tieši ietekmēja 10 miljonus pasažieru. ES, protams, nav ieinteresēta mēroties spēkiem ar dabas parādībām, bet, precīzāk paredzot līdzīgu krīžu rašanās iespēju nākotnē, noteikti tiktu samazināti finansiālie zaudējumi un Eiropas iedzīvotājiem nerastos tik lielas neērtības.

Debašu laikā tika apspriesti jautājumi, kas saistīti ar panākto progresu attiecībā uz ieguldījumiem tehnoloģiskajā aprīkojumā un datu pārsūtīšanas sistēmās, kas spētu nodrošināt laika prognožu pieejamību reālajā laikā. Eiropas Komisijai tika uzdoti jautājumi par kopīga lēmumu pieņemšanas procesa pārredzamību un veicamo pretpasākumu labāku saskaņošanu. Tika runāts arī par to, kādas sekas nākotnē varētu radīt gaisa pārvadājumu apjoma palielināšanās un kādi pasākumi būtu jāveic, lai panāktu, ka atbildība par operatīvo pārmaiņu īstenošanu ir Eiropas Aviācijas drošības aģentūras pienākums.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ir pieaudzis ne tikai dabas katastrofu biežums, bet arī to intensitātes pakāpe. Vulkānisko pelnu mākonis, kas nesen — pagājušā gada aprīlī un maijā — tika novērots Īslandē, nopietni ietekmēja visu Eiropas gaisa telpu, pārtraucot darbību 75 % lidostu no kopējā tīkla; tas radīja būtiskus finansiālos zaudējumus un skāra aptuveni 10 miljonus pasažieru.

Lai nepieļautu turpmākus gaisa satiksmes traucējumus, steidzami ir jādomā par krīzes pārvarēšanas pasākumiem. Proti, ir jāiegulda līdzekļi tehnoloģiskā aprīkojuma uzlabošanā uz zemes un gaisā, lai nodrošinātu precīzas informācijas pieejamību reālajā laikā. Svarīgi ir arī definēt dažādu iestāžu nozīmi un funkciju krīzes pārvarēšanā, lai nodrošinātu saskaņotu koordināciju un izvairītos no lielāku zaudējumu rašanās dažādiem dalībniekiem. Šis notikums parāda, cik ļoti svarīgi ir nodrošināt Eiropas gaisa telpas saliedētību, īstenojot vienotas Eiropas gaisa telpas iniciatīvu. Gaisa pārvadājumu apjoma palielināšanās, Eiropas gaisa telpas sadrumstalotība un tādi neparedzēti notikumi kā vulkānisko pelnu mākonis apliecina, ka ES ir jākoordinē un jāsaskaņo ar gaisa satiksmi saistītās procedūras, lai nodrošinātu pievienoto vērtību Eiropas gaisa satiksmes nozarei.

(Sēdi pārtrauca plkst. 11.35 un atsāka plkst. 12.00)

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

6. Priekšsēdētāja paziņojums

  Priekšsēdētājs. – Kolēģi, dāmas un kungi, dārgie viesi, rīt, 11. martā, mēs septīto reizi atzīmēsim Eiropas Terorisma upuru piemiņas dienu. Šī diena ir veltīta vairāk nekā 5000 terorisma upuru Eiropā. Teroristi piesaka karu civiliedzīvotājiem. Viņi uzbrūk vietās, kurās vienkāršajiem cilvēkiem savās valstīs vajadzētu justies droši. Tas ir apkaunojoši, nodevīgi un gļēvi. Tas ir iemesls, kāpēc terorismu nekad nevar attaisnot. Mēs, eiropieši, esam stipri un vienoti. Neviena teroristu vai noziedzīga organizācija nespēj vājināt mūsu ticību vērtībām, uz kurām balstīta mūsu vienotā Eiropa.

Dāmas un kungi, lūdzu piecelties, lai terorisma upuriem veltītu minūti ilgu klusuma brīdi.

(Parlaments piecēlās un ievēroja minūti ilgu klusuma brīdi)

7. Eiropas statūtu izveide savstarpējām sabiedrībām, asociācijām un fondiem (rakstiska deklarācija) (sk. protokolu)

8. Smago kravas transportlīdzekļu sadursmes (rakstiska deklarācija) (sk. protokolu)

  Priekšsēdētājs. – Iesākumam es izlasīšu jums divas rakstiskas deklarācijas. Pirmo ir iesnieguši Tarabella kungs, Bastos kundze, Canfin kungs, Vergiat kundze un Weber kundze par Eiropas statūtu izveidi savstarpējām sabiedrībām, asociācijām un fondiem. To ir parakstījis Parlamenta deputātu vairākums. Tāpēc atbilstīgi Reglamenta 123. pantam tā tiks nosūtīta adresātiem un kopā ar parakstītāju vārdiem publicēta šīs sēdes Pieņemtajos tekstos.

Otro rakstisko deklarāciju iesniedza Hall kundze, Ayala Sender kundze, Durant kundze, Koch kungs un Wils kundze par smago kravas transportlīdzekļu sadursmēm. To ir parakstījis Parlamenta deputātu vairākums. Tāpēc atbilstīgi Reglamenta 123. pantam tā tiks nosūtīta adresātiem un kopā ar parakstītāju vārdiem publicēta šīs sēdes Pieņemtajos tekstos.

  Mike Nattrass (NI). – Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā to, par ko mēs nupat runājām, es vēlētos pateikt, ka drošība šai ēkā ir tikusi palielināta, un es vēlos izrādīt mūsu pateicību vīriešiem un sievietēm, kas mūs aizsargā. Es vēlētos saņemt jūsu atkārtotu apliecinājumu, ka tiek enerģiski izmeklēti Briseles drošības pārkāpumi, no kuriem dažos iesaistīti šaujamieroči. Šie pārkāpumi ir pakļāvuši mūsu personālu, mūsu viesus un mūs pašus nopietnam riskam. Vai es varu saņemt jūsu apliecinājumu arī tam, ka galvenā vadība vajadzības gadījumā tiks saukta pie atbildības un ka šie karavīri netiks upurēti, lai aizsargātu ģenerāļus?

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Es vēlētos jums apliecināt, ka šo lietu pastāvīgi uzrauga, lai stiprinātu Parlamenta drošību.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, saistībā ar Rakstiskās deklarācijas 84/2010 parakstīšanu es, protams, vēlos pateikties visiem, kas to parakstījuši kopā ar mani: Bastos kundzei no Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgie demokrāti); Canfin kungam no Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas; Vergiat kundzei no Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupas un Weber kundzei no Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas. Kopā mēs varējām savākt vairākuma parakstus.

Paldies sociālās ekonomikas dalībniekiem, kuri piedalījās un deva iespēju šim Parlamentam raidīt Komisijai signālu, lai tā beidzot atzītu vienotos Eiropas statūtus savstarpējām sabiedrībām, asociācijām un fondiem.

(Aplausi)

9. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsošanas laiks.

(Balsošanas rezultātus un sīkāku informāciju skatīt protokolā)

9.1. Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem (B7-0191/2011) (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, pirms plānotās balsošanas par rezolūciju par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem es vēlētos vērst kolēģu deputātu uzmanību uz jaunākajiem notikumiem šai situācijā un izvirzīt konkrētu priekšlikumu.

Pirms četrām dienām Ungārijas parlaments pieņēma grozījumus – visus grozījumus –, kurus pieprasīja Eiropas Komisija, starp citu, par spīti negatīvajam Ungārijas sociālistu un zaļo deputātu balsojumam. Komisāre Kroes piedalījās balsošanā, un viņa paziņoja, ka grozītais likums ir atbilstīgs Eiropas tiesību aktiem un jo īpaši Pamattiesību hartai. Tomēr kreisā spārna grupu rezolūcijā, kura tiks iesniegta balsošanai dienas vidū, šie fakti ir pilnībā ignorēti. Teksts patiesībā ir tāds pats, kāds bija pirms trīs nedēļām, un tajā nekas netiek minēts par Ungārijas parlamenta balsojumu. Mans jautājums ir šāds: vai šis Parlaments dzīvo reālajā vai iedomu pasaulē? Vai šī rezolūcija ir vērsta pret Ungārijas valdību vai pret Eiropas Komisiju, kurai vairs nav nekādu iebildumu pret šo likumu?

(Aplausi)

Īpaši es gribētu jautāt Liberāļu grupas priekšsēdētājam: vai jūs uzticaties komisārei Kroes, vai nē?

Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) uzskata, ka šis Parlaments zaudētu uzticību, ja tas pieņemtu tekstus, kas neatbilst realitātei. Vai mums jākļūst par teātri, vietu, kur uzkrāt nacionālos politiskos reitingus?

(Aplausi)

Ņemot vērā šos apstākļus, PPE grupa atsauc savu rezolūciju un aicina pārējās grupas darīt to pašu. Uz spēles ir likta uzticība Parlamentam.

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi, priekšlikums ir pilnīgi skaidrs. Kā es saprotu, Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) ir atsaukusi savu rezolūciju. Tāpēc mums ir tikai viena rezolūcija, kuru ir iesniegušas vairākas politiskās grupas. Es vēlos lūgt šo politisko grupu pārstāvjus komentēt to.

  Hannes Swoboda, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Daul kungs runāja par realitāti. Nu, realitāte ir tāda, ka Ungārijas valdība vai Ungārijas parlaments ir grozījis likumu, un tas ir labi, jo es atceros debates šai palātā, kad daži cilvēki — tai skaitā jūs, Daul kungs, — teica, ka nekas nav jāgroza, ka viss ir kārtībā. Pēkšņi tagad tas ir jāgroza.

(Aplausi no kreisās puses)

Tomēr realitāte ir arī tā – un jūs to varat izlasīt –, ka gan plašsaziņas līdzekļu brīvības pārstāvis no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), gan Eiropas Padomes pārstāvis saka, ka šie grozījumi nav adekvāti. Tāda ir realitāte, Daul kungs. Tāda ir realitāte.

(Aplausi no kreisās puses)

Manis vadītajā mūsu grupas sanāksmē vakar vakarā mēs apspriedām likumu un grozījumus un – tāpat kā EDSO un Eiropas Padome – nonācām pie secinājuma, ka šie grozījumi nav adekvāti. Lai kāds arī nebūtu šodien pieņemtais lēmums – vai uzvarēsiet jūs, Daul kungs, vai mēs uzvarēsim –, mēs nepadosimies cīņā par plašsaziņas līdzekļu brīvību, Lange kungs. Ja jūs to darīsiet, tā ir jūsu izvēle.

(Aplausi no kreisās puses)

Plašsaziņas līdzekļu brīvība ir demokrātijas neaizskarams elements. Mēs vēlamies demokrātiju, un mēs vēlamies plašsaziņas līdzekļu brīvību. Tādēļ mēs lūdzam jūs attiecīgi balsot šodien. Mēs zinām, ka arī jūsu grupā ir daži deputāti, kuri mums piekrīt. Mums ir jācīnās par plašsaziņas līdzekļu brīvību – Ungārijā un arī citur.

(Aplausi no kreisās puses)

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi, kolēģi deputāti, cik es saprotu, četras politiskās grupas neatsauc savu deklarāciju. Mēs varētu ar šo izbeigt debates un turpināt ar balsošanu, bet es saprotu, ka arī Eiropas Parlamenta Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa vēlas sniegt paziņojumu. Lūdzu, runājiet.

  Alexander Graf Lambsdorff, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mēs šobrīd tiekam īpaši uzrunāti. Protams, ka mēs uzticamies komisāres Kroes darbam. Viņas sekundāro tiesību aktu izvērtējums bija paraugs visiem. Mēs vēlētos, lai komisāre, izvērtējot primāros tiesību aktus, būtu veikusi savu darbu tikpat labi, jo tieši tajos ir problēma.

(Aplausi no kreisās puses)

Situācijas realitāte ietver Swoboda kunga tikko minētos jautājumus, proti, ka gan pēc Eiropas Padomes, gan Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) domām, grozījumi nav adekvāti. Ungārijas premjerministra vietnieks un valsts pārvaldes un tieslietu ministrs Navracsics kungs pats atzina, ka tas nebija svarīgs grozījums likumā par plašsaziņas līdzekļiem. Es varētu minēt žurnālistu avotu aizsardzību, kura joprojām paliek neregulēta, vai plašsaziņas līdzekļu iestādes izveidošanu un tās pilnvaras. Tie visi ir jautājumi, kas joprojām ir apspriežami.

Tāpēc es vēlētos Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas vārdā paziņot, ka mēs neatsauksim rezolūcijas priekšlikumu, bet drīzāk pieprasīsim, lai notiek balsošana.

  Priekšsēdētājs. – Dāmas un kungi, mēs balsosim par četru politisko grupu rezolūciju.

9.2. Dienvidu kaimiņvalstis un it īpaši Lībija, tostarp humanitārie aspekti (B7-0169/2011) (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, ir jauns izrietošs elements, kurš rezolūcijā nav atspoguļots, un es aicinu Parlamentu pievienoties man, lai paustu mūsu sašutumu un bažas. Tas attiecas uz to, kas notika ar BBC žurnālistu grupu, kuri tika nelikumīgi ieslodzīti un spīdzināti, kā arī pakļauti nāves soda izpildes inscenējumam, un kuri redzēja daudzus citus Lībijas iedzīvotājus, kas ieslodzīti cietumā pilnīgi necilvēcīgos apstākļos.

Tas parāda arī to, ka žurnālistiem neļauj brīvi veikt savu darbu Lībijā. Tas ir svarīgs jautājums, un es aicinu Parlamentu pievienoties mums, lai paustu mūsu sašutumu un bažas, kuras mums jānodod Padomei.

  Priekšsēdētājs. – Gomes kundze, vai jums padomā kāds konkrēts grozījums? Mēs varam izvērtēt tikai konkrētu grozījumu, nevis vispārīgu uzsaukumu.

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, manā rīcībā ir informācija, ka Liberāļu grupa vēloties iesniegt mutisku grozījumu, kurš ir ticis saskaņots, bet, ja tas tā nav, es priecāšos padot to tālāk.

  Priekšsēdētājs. – Labi, es saprotu. Tas ir vispārīgs komentārs. Paldies.

  Michał Tomasz Kamiński (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, visu cieņu, mēs dzirdējām jūs sakām, ka rezolūcija ir pieņemta, bet es neredzēju rezultātu, vismaz ne uz mana ekrāna un ne uz ekrāna man priekšā esošajā vietā. Es uzskatu, ka arī mums būtu jāizsniedz rezultāti, ar kuriem es domāju šīs balsošanas konkrētos rezultātus.

  Priekšsēdētājs. – Lūk, rezultāts: 316 cilvēki balsoja par, 264 balsoja pret un 33 cilvēki atturējās.

  József Szájer (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos atgādināt Parlamentam par dubultajiem standartiem, kādus mēs piemērojam. Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem gadījumā notikums, kas norisinājās pirmdien, netika atspoguļots mūsu rezolūcijā.

Tagad mēs mēģinām iekļaut kaut ko, kas notika tikai vakar. Tas ir skaidrs dubultais standarts, kuru piemēro šis Parlaments, un tas ir nožēlojami un nepieņemami.

- Pirms balsošanas par 11. grozījumu:

  Guy Verhofstadt (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es šo daru visu grupas vadītāju vārdā un arī koordinatoru vairākuma vārdā, jo vakar, pēc debatēm, bija vispārēja sajūta, ka ir jānostiprina 11. punkts. Manis iesniegtais mutiskais grozījums ir šāds: “Aicina Komisijas priekšsēdētāja vietnieku / Savienības Ārlietu un drošības politikas augsto pārstāvi izveidot attiecības ar Pagaidu pārejas nacionālo padomi un uzsākt procesu, lai padarītu tās oficiālas, lai veicinātu pāreju uz demokrātiju, nodrošinot plaša spektra Lībijas sabiedrības pārstāvju iesaisti un nodrošinot tiesības sievietēm un minoritātēm pārejas procesā, sniedzot tam atbalstu atbrīvotajā teritorijā, lai tādā veidā palīdzētu iedzīvotājiem un apmierinātu viņu humanitārās pamatvajadzības, ieskaitot medicīnisko palīdzību”.

Šāds ir mutiskais grozījums septiņu grupu vadības vārdā un arī visu to koordinatoru vārdā, ar kuriem tas tika saskaņots.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

9.3. ES nostāja attiecībā uz Irānu (A7-0037/2011, Bastiaan Belder) (balsošana)

- Pirms balsošanas par 6. punktu:

  Bastiaan Belder, referents. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, pēc Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu grupas ierosinājuma un ar pārējo grupu apstiprinājumu un piekrišanu es ierosinu pēc 6. punkta ietvert šādu mutisku grozījumu:

„kategoriski nosoda to, ka Irānas drošības spēki nelikumīgi aizturēja Irānas opozīcijas līderus Mir Hossein Mousavi un Mehdi Karoubi kopā ar viņu sievām, un pieprasa viņus atbrīvot nekavējoties un bez nosacījumiem; uzsver, ka aizturēšana notikusi, pārkāpjot Irānas likumus; nosoda Irānas varas iestāžu attieksmi pret opozīciju, kura izmanto savas likumīgās tiesības protestēt un deklarē savu solidaritāti ar Irānas tautu savos demokrātiskajos centienos; pauž nožēlu par liekulību no Irānas valdības puses, kura pielietoja pārmērīgu spēku, iebiedēšanu un patvaļīgu apcietināšanu pret miermīlīgiem demonstrāciju dalībniekiem, kuri demonstrēja solidaritāti ar Ēģiptes tautu 2011. gada 14. februārī, vienlaicīgi pieprasot atbalstīt brīvību Ēģiptē”.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

- Pirms balsošanas par N apsvērumu:

  Anna Ibrisagic (PPE). – (SV) Mutiskais grozījums skar viena vārda svītrošanu, un šis vārds ir „un”. Es lasīšu tekstu angliski un pēc tam paskaidrošu, kāpēc:

„tā kā ir notikusi ievērojama attiecību padziļināšanās starp Irānu un Turciju”, — nākamais vārds „un” ir svītrots un apsvērums turpinās ar vārdiem — „tā kā Irāna izmanto gan valstiskos, gan nevalstiskos sabiedrotos Sīriju, Hezbollah un Hamas, kā arī Musulmaņu brālību, lai radītu nestabilitāti reģionā;”

(SV) Mēs vēlamies svītrot vārdu „un” pa vidu, jo mēs nevēlamies saistīt attiecības starp Turciju un Irānu ar Irānas attiecībām ar Hezbollah un Hamas.

(Mutiskais grozījums tika pieņemts)

9.4. ANO Cilvēktiesību Padomes 16. sesija (Ženēva, 2011. gada 28. februāris – 25. marts) (B7-0158/2011) (balsošana)

- Pirms balsošanas:

  Heidi Hautala, Cilvēktiesību apakškomitejas priekšsēdētāja. – Priekšsēdētāja kungs, man ir daži ļoti labi jaunumi par cilvēktiesībām. Pirms divām dienām tika apžēlots un palaists brīvībā Saharova balvas kandidāts, Haitham al-Maleh, 80 gadus vecais Sīrijas cilvēktiesību jurists. Šis ir brīnišķīgs piemērs tam, kā Eiropas Parlaments var stiprināt cilvēktiesības.

Tagad, kad viņš ir atkal brīvībā, Haitham al-Maleh ir enerģijas pilns, lai cīnītos par savu mērķi — palīdzēt atbrīvot tūkstošiem politisko ieslodzīto Sīrijā.

(Skaļi aplausi)

  Priekšsēdētājs. – Paldies jums, ka paziņojāt mums šos jaunumus. Tas, neapšaubāmi, sniegs mums milzīgu atbalstu mūsu darbā.

- Pirms balsošanas par 8. punktu:

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos tikai atzīmēt, ka tad, kad jūs iesniedzāt oriģinālā teksta 8. punktu balsošanai, franču tulkojumā tika norādīts, ka tas ir 19. punkts. Tāpēc bija nesaprašanās par balsošanas norādījumiem.

  Priekšsēdētājs. – Mēs to pārbaudīsim. Paldies jums par komentāru.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze, es vienkārši vēlos izmantot iespēju pateikt paldies 400 kolēģiem no visa Parlamenta, kuri parakstīja Rakstisko deklarāciju 81/2011. Es vēlos pateikt paldies arī savai komandai par visu viņu smago darbu un Rakstisko deklarāciju dienestam par viņu atbalstu, bet visvairāk es vēlos pateikties kampaņas dalībniekiem, jo, pateicoties viņu apņēmībai, tas kļuva iespējams.

Es lepojos būt par deputāti Parlamentā, kur parastam pilsonim ir iespēja atnākt un pamatot savu lietu un kur Eiropas Parlamenta deputāti klausās un tiek pārliecināti. Tā ir demokrātija tās labākajā izpausmē, un tas liecina par to, ka Eiropas Parlaments nav attālinājies no saviem vēlētājiem.

10. Balsojuma skaidrojumi

  Priekšsēdētājs. – Mēs tagad esam tikuši līdz balsojuma skaidrojumiem.

Mutiski balsojuma skaidrojumi

Rezolūcijas priekšlikums B7-0191/2011

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par kopīgi ar Eiropas sociālistiem iesniegto rezolūciju galvenokārt tāpēc, ka ir maz izmaiņu attiecībā uz rezolūcijas svarīgumu un aktualitāti, lai arī Ungārijā ir notikušas konkrētas izmaiņas laikā starp rezolūcijas izstrādi un šodienas balsošanu par to.

Vispirms es vēlos uzsvērt mūsu vilšanos par faktu, ka Komisija no paša sākuma nolēma koncentrēties tikai uz trīs jomām saistībā ar pretrunīgo Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Mēs neatlaidīgi uzstājam, ka pēc tam, kad Ungārijas valdība un parlaments būs atrisinājuši šīs trīs jomas nosacīti pieņemamā veidā, Komisijai būtu jāturpina cieši uzraudzīt Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem atbilstība Eiropas tiesību aktiem – īpaši Pamattiesību hartai.

Mēs vēlētos arī aicināt Ungārijas varas iestādes, veicot turpmākos grozījumus likumā, vairāk sadarboties ar iesaistītajām pusēm, tai skaitā ar pilsonisko sabiedrību, jo tas ir vienīgais veids, kā var izstrādāt likumu patiesi demokrātiskā valstī. Šādā veidā ierosinājumi un ieteikumi noteikti būs stimulējoši — neatkarīgi no tā, vai tie būs mūsu – Eiropas Parlamenta, Komisijas vai Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas — vai Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra virzīti.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, bez šaubām, visi tie šai Parlamentā, kuri atbalsta Eiropas Savienības principus, uzskata, ka plašsaziņas līdzekļu brīvība ir ļoti svarīga. Šāda brīvība, protams, ir saistīta ar atbildību. Tomēr es balsoju pret šo priekšlikumu.

Informācija, kuru par šo jautājumu esmu saņēmis un kura šeit bijusi apgrozībā, liecina, ka Komisija iesniedza Ungārijai pieprasījumus, Ungārija uz tiem atbildēja un attiecīgi grozīja savu likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Pēc manām domām, ar to vajadzētu pietikt. Es uzskatu, ka šo nevajadzētu padarīt par politisku jautājumu tādā veidā, ka kreisie ir acīmredzami pret labējiem, vai, lai kāda arī nebūtu situācija, — šai jautājumā uz katru attiecināmi vienādi standarti. Ja Komisija akceptēja šo Ungārijas grozījumu, tad arī es to akceptēju. Es uzskatu, ka šis ir pamatprincipu jautājums, un tāpēc diemžēl es balsoju pret šo manis paša grupas ziņojumu vai tā ideju, jo uzskatu, ka tas, ko Ungārija ir izdarījusi, ir tieši tas, ko Komisija pieprasīja tai darīt.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, pirms apspriežam plašsaziņas līdzekļu brīvību Ungārijā, mums, iespējams, vajadzētu paskatīties uz to, ko mēs kā Parlaments darām.

Mums, iespējams, vajadzētu padomāt par simtiem tūkstošu euro valsts subsīdijās, ko mēs piešķiram Eiropas Žurnālistu savienībai; mums, iespējams, vajadzētu padomāt par desmitiem tūkstošu euro, ko mēs katru nedēļu iztērējam vietējo reportieru lidojumiem, īpaši uz Briseli un Strasbūru, lai viņi tur labi pavadītu laiku; un mums, iespējams, vajadzētu padomāt par veidu, kādā dučiem akreditētu korespondentu Briselē gūst papildu ienākumus kā konsultanti plašsaziņas līdzekļu jautājumos vai kā ES finansētu bezmaksas avīžu redaktori vai autori.

Ja es būtu ungārs, man būtu nopietni jautājumi ne tikai par likumu par plašsaziņas līdzekļiem, bet arī par valdības slēptajām autokrātiskajām tendencēm; bet es neesmu ungārs, tā nav mana darīšana.

Tomēr es esmu šā Parlamenta deputāts, un es domāju, ka tas, kā mēs izmantojam nodokļu maksātāju naudu šai atklātajai propagandai, ir kas tāds, kam vajadzētu pārkāpt mūsu pieklājības, taisnīguma un demokrātijas pamatprincipus. Mums vajadzētu izcelt lielo baļķi pašiem no savas acs, pirms sākam satraukties par kripatiņu Ungārijas acī.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0169/2011

  Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es balsoju par šo svarīgo rezolūciju. Ir būtiski, lai Eiropas Savienība darītu visu, kas ir tās spēkos, lai, saskaņojot ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomi, pēc iespējas ātrāk izbeigtu ārkārtas situāciju.

Taču skaidra nosodījuma paušana, lidojumu aizlieguma zonas ierosināšana, ieroču embargo un citu sankciju ieviešana, humanitārās palīdzības sniegšana, Eiropas pilsoņu evakuācija, palīdzības nodrošināšana ietekmei pakļautajiem civiliedzīvotājiem — tie visi ir ex post līdzekļi, ar kuriem tikai aiztur katastrofu.

Tomēr Eiropas Savienībai jāuzņemas svarīgāka politiskā loma starptautiskajā līmenī un jāspēj risināt galvenās problēmas. Es domāju, ka pēc katastrofas mums būtu jāapstājas un jāpadomā, lai saprastu, kā ES varētu strādāt, lai novērstu turpmākās situācijas, kad sabrūk vāja demokrātija un pārtop humanitārā katastrofā.

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, es, protams, balsoju par šo rezolūciju. Bet es domāju, ka Eiropadomei, kuras sanāksme rīt paredzēta, ir steidzami jārīkojas tik drīz un noteikti, cik vien iespējams, lai, pirmkārt, ieviestu lidojumu aizlieguma zonu pār Lībiju, lai neļautu tās valdībai turpināt nogalināt tās pilsoņus, un, otrkārt, lai izveidotu attiecības ar Pagaidu nacionālo padomi. Mēs papildinājām mūsu rezolūciju ar šo aicinājumu.

Bet visumā es domāju, ka rezolūcijā ir jāuzsver šis fragments: revolucionārās izmaiņas Ziemeļāfrikā ir skaidri parādījušas, ka ES pozitīvā ietekme un ilgtermiņa uzticamība šai reģionā būs atkarīga no tās spējas uzturēt savstarpēji savienojamu kopīgu ārpolitiku, kas būs balstīta uz vērtībām un skaidri nostāsies jauno demokrātisko spēku pusē.

  Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo rezolūciju. Es vēlos uzsvērt, ka Partnerība demokrātijai un kopīgai labklājībai ar Vidusjūras dienvidu reģionu, ko nesen uzsākusi Komisija, ir vērā ņemams pirmais solis pareizajā virzienā.

ES lielā mērā nepiedalījās Ziemeļāfrikas krīzes sākumā un pārejā uz demokrātiju, bet tagad tā, šķiet, kļuvusi aktīvāka un efektīvāka šai reģionā.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, Lībijas tautai jābūt tiesībām pašai izlemt savas valsts nākotni — pirms visiem pārējiem. Tā kā patiesas demokrātijas un brīvības jēdzienus rada pati tauta, tos nevar uzspiest no ārpuses.

Eiropadomes ārkārtas sanāksmē rītdien jāpanāk vienošanās par ES lomu šai reģionā. ES būtu jādara viss, ko tā spēj, lai atbalstītu demokrātijas vilni arābu pasaulē. Nebūtu jāzaudē ne mirklis laika: mums ir jāpāriet no vārdiem pie darbiem. ES jābūt konsekventai savā politikā un jāatzīst sava atbildība šai jomā šobrīd un ilgtermiņā. Ja uzbrukumi civiliedzīvotājiem turpināsies, un izskatās, ka tā arī būs, ES ir jāvienojas par ANO mandātu un rīcību, lai izveidotu lidojumu aizlieguma zonu virs Lībijas, lai izvairītos no cilvēku katastrofas. Mums šai situācijā ir jāsaglabā arī militārās iejaukšanās iespēja.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, mēs piedzīvojam beigas vienam no pēdējiem ilgajiem pēckara vēstures režīmiem. Tomēr Muammar al Gaddafi nav spējis ar godu atkāpties, un, lai saglabātu savu diktatorisko varu, viņš ir pieteicis karu savai paša tautai. Pavēršot savus ieročus pret iedzīvotājiem, viņš ir apšaubījis pamatus, uz kuriem balstīta modernā civilizācija. Viņš ir izdarījis noziegumu pret cilvēci. Tāpēc mums ir pienākums atbalstīt Lībijas tautu tās cīņā par brīvību, demokrātiju un pamata cilvēktiesībām.

Mums jārīkojas sadarbībā ar ANO, lai atjaunotu stabilitāti Lībijā un sodītu tos, kas vainojami noziegumos, ieskaitot pulkvedi Gaddafi. Īpaši steidzami ir jānodrošina humanitārā palīdzība civiliedzīvotājiem un jāsniedz patvērums Lībijas bēgļiem. Jau pirms 25 gadiem prezidenta Reigana administrācija mēģināja izbeigt M. Gaddafi valdīšanu. Mums šodien jāizmanto visi atbilstīgi starptautiskajām tiesībām pieļaujamie līdzekļi, lai atstādinātu viņu no amata, tāpēc es atbalstu Parlamenta rezolūciju.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo rezolūciju, lai gan domāju, ka tajā ir konkrētas satraucošas iezīmes. Pirmkārt, es vēlos pateikt, ka mana grupa šonedēļ tikās ar Lībijas opozīcijas spēku pārstāvjiem, un viņi teica, ka nevēlas nekādu bruņotu iejaukšanos no rietumiem. To viņi lika saprast diezgan skaidri. Es domāju, ka ES nebūtu jāvicina karogs šai lietā, bet gan jārīkojas kopā ar ANO un arābu valstīm.

Šajā rezolūcijā ir runa par humanitāro iejaukšanos, bet tā pārāk bieži diemžēl nozīmē bruņotu iejaukšanos. Parlaments faktiski pieņem nostāju atbalstīt iejaukšanos, neraugoties uz smalku retoriku.

Otra lieta, kas mani satrauc, ir šī lidojumu aizlieguma zona, kura, manuprāt, izraisīs Lībijas bombardēšanu. Es domāju, ka tai jābūt ANO vadītai misijai, kurā visa arābu pasaule, Āfrika un ES rīkojas kopīgi.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, tiem, kuri aicina uz militāru iejaukšanos — un lidojumu aizlieguma zona, protams, ir militārās iejaukšanās paveids, jo tā pieprasa gatavību uzbrukt uz sauszemes esošajām aviācijas darbību nodrošinošajām iekārtām —, vajadzētu atcerēties trīs lietas. Pirmā, par kuru esam dzirdējuši, ir tā, ka Lībijas opozīcija nevēlas ārvalstu iejaukšanos. Visā Bengāzī ir izvietoti plakāti, kas par to vēsta. Otrkārt, Gaddafi režīms tieši vēlas ārvalstu iejaukšanos: tā attaisnotu diktatora argumentu, ka viņš aizsargā savu valsti pret ārvalstu iebrucējiem. Treškārt, mēs nevaram to atļauties. Pirmais kuģis šai zonā pēc humanitārās krīzes sākuma bija HMS Cumberland no mūsu pašu valsts, kurš šai zonā bija tāpēc, ka to gatavojās pārvērst metāllūžņos! Pie tam mūsu flotei ir lielāks izplatījums nekā lielākās daļas pārējo dalībvalstu flotēm.

Arguments kādam tiešam uzbrukumam pret Gaddafi režīmu varēja būt 1980. gadā, kad tas bija atklāti iesaistījies starptautiskajā terorismā. Pārsteidzoši ir tas, ka tie, kuri tagad pieprasa kādu iejaukšanos, neatbalstīja šādu rīcību, kad tā būtu bijusi attaisnojama atbilstīgi starptautisko tiesību normām. Visu šo Eiropas līderu luncināšanās un svepstēšanas ainā ap šo šausmīgo režīmu ir kaut kas pretīgs. Mēs ar savu iejaukšanos šodien esam radījuši diezgan daudz problēmu paši sev. Es domāju, kas mēs esam darījuši pietiekoši daudz.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētājas kundze, es atzinīgi vērtēju rezolūciju un tāpēc to atbalstīju. Tomēr ar rezolūcijas pieņemšanu nepietiek.

Pagājušajā nedēļā Ēģiptē četri tūkstoši musulmaņu uzbruka koptu ciemam netālu no Kairas. Viņi nodedzināja divas baznīcas un neļāva ugunsdzēsējiem iekļūt ciematā. Sākotnēji armija nevēlējās iesaistīties. Kad tā beidzot tomēr iesaistījās, musulmaņu pārstāvji aizsūtīja to prom, paziņojot, ka viss ir kārtībā. Ciematā dzīvojošajiem 12 000 kristiešiem tika piemērota komandanta stunda.

Bija reiz laiks, kad Eiropa zināja, kurš bija labs, kurš bija slikts, un kāpēc. Pateicoties šo labo cilvēku atbalstam, tādi līderi kā V. Havel, L. Walesa un J.Čarnogurský tika sagatavoti komunisma sabrukumam. Taču šodien ES politiķi spiež roku diktatoriem un atsakās atzīt kristiešu vajāšanu. Viņi nedomā par labo un ļauno, jo pragmatisms neatpazīst šādas kategorijas. Kamēr tas nemainīsies, mēs Ziemeļāfrikai varam nodarīt vairāk ļaunuma nekā labuma.

Ziņojums: Bastiaan Belder (A7-0037/2011)

  Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētājas kundze, es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā skaidri nošķirti divi galvenie dosjē par Irānu: pašreizējās valdības cilvēktiesību pārkāpumi un Irānas kodolprogramma.

Ziņojumā atbalstīta Padomes divvirzienu pieeja kodolieroču jautājumam: no vienas puses, sankcijas, bet, no otras puses, piedāvātais dialogs.

Ir obligāti jāatmasko ārkārtīgi nopietnie cilvēktiesību pārkāpumi, kas šodien notiek Irānā. Vainīgie, kuri galvenokārt ir no valsts iestādēm, rīkojas nesodīti.

Tai pašā laikā mums būtu jāizvairās no bezatbildīgiem aicinājumiem uz starptautisku bruņotu iejaukšanos pret pašreizējo tirāniju. Bruņotu uzbrukumu Irānai, lai aizstāvētu cilvēktiesības, visi irāņi neatkarīgi no savas politiskās nostājas uzskatītu par uzbrukumu valstij un par viņu pamattiesību papildu pārkāpumu.

Vienīgais ieguvējs šādā situācijā būtu Ahmadinejad kungs.

  Tunne Kelam (PPE). – Priekšsēdētājas kundze, nobalsodams par šo rezolūciju, es domāju, ka ir laiks Teherānas režīmam piemērot tādu pašu pieeju, kādu mēs esam piemērojuši Lībijai un pulkvedim Gaddafi. Citiem vārdiem sakot, cerību lološana par uzticības veicināšanu vairs nav reāla izvēle. Mums vajadzētu vairāk atbalstīt opozīciju Irānā. Es esmu īpaši satraukts par L. Ashraf opozīcijas nometni, kura kopš 2009. gada jūlija ir tikusi aplenkta un pakļauta spiedienam. Humanitārā situācija tur nav panesama. Parlaments 2009. gada aprīlī pieņēma rezolūciju un pagājušā gada novembrī – rakstisku deklarāciju par šīs nometnes jautājumu, un es iesaku baronesei Ashton to nodot rīt Eiropadomei.

  Adam Bielan (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze, Irāna Mahmoud Ahmadinejad valdības pakļautībā ir iemesls milzīgām bažām tās vadītāju kodolmērķu dēļ. Tās pastāvīgā atteikšanās sadarboties ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru un līdz ar to — uzraudzības neesamība pār Irānas kodolprogrammu liek apsvērt nepieciešamību uzsākt uzstājīgu rīcību attiecībā pret Irānu.

Ņemot vērā faktu, ka tas ir autoritārs režīms, mums ir jāpatur prātā iespēja, ka tas var radīt draudus citām valstīm, īpaši kaimiņvalstīm. Īpašas bailes rada pret Izraēlu vērstā retorika, ko jau diezgan ilgu laiku ir paudis Irānas prezidents. Es uzskatu, ka Irānas varas iestāžu nostāja šai jautājumā ir nepieņemama, un es kategoriski nosodu to. Balsojot par rezolūciju, es paužu savu opozīciju Irānas agresīvajai ārpolitikai un arī pieprasu atbrīvot politiski ieslodzītos, pārtraukt cilvēktiesību aizstāvju vajāšanu un uzsākt sadarbību ar starptautiskajām organizācijām, ieskaitot ANO iestādes. Es atbalstu arī Turcijas un Brazīlijas diplomātiskos pasākumus, ievērojot rezolūciju par kodolieroču jautājumu.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētājas kundze, Irānas 1979. gada revolūciju kādu dienu uzskatīs par vēsturiski izšķirošu notikumu līdzās Francijas 1789. gada revolūcijai vai Krievijas 1917. gada revolūcijai. Tāpat kā tās, šī revolūcija nekavējoties izpletās no savu robežu puses un centās atkārtoties visā pasaulē; tāpat kā tās, šī revolūcija ignorēja visas ieviestās starptautisko tiesību, nacionālās suverenitātes un teritoriālās jurisdikcijas normas.

Kas bija šīs revolūcijas raksturīgā darbība? Tā bija ASV vēstniecības aplenkšana. Tagad apstājieties un padomājiet mirkli par to, cik tas bija neparasti, ņemot vērā valstu savstarpējo attiecību precedentu. Pat Otrā pasaules kara laikā, kad savstarpēji pretējas ideoloģijas cīnījās, lai viena otru iznīdētu, diplomātus miermīlīgi evakuēja caur neitrālām valstīm. Ja Amerikas Savienotajām Valstīm rīt būtu jāokupē Kuba, domājams, ka notiktu miermīlīga diplomātiskā personāla apmaiņa. Irāņu vēstījums bija tāds, ka viņu noteikumi neatbilst mūsējiem; viņiem vairs nerūp ideja par valsts suverenitāti, un viņi ir turpinājuši darīt tā, kā iesākuši, sponsorējot savu miliciju no Zīda ceļa hanistēm līdz Balkāniem, pat tik tālu, kā līdz Buenosairesai.

Mums būtu stingrāka nostāja, nosodot šādu režīmu, ja mēs Eiropas Savienībā pievērstu mazliet vairāk uzmanības nacionālās suverenitātes principam un nacionālās pašnoteikšanās principam.

  Gianni Vattimo (ALDE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, es vēlējos paskaidrot, kāpēc es atturējos no galīgās balsošanas par ziņojumu par Irānu, jo, kaut arī es piekrītu visai kritikai par cilvēktiesību neievērošanu Irānā, īpaši attiecībā uz nāvessodu, seksuālo minoritāšu vajāšanu un mācīšanas brīvības neievērošanu skolās un augstskolās, es tomēr esmu pārliecināts, ka liela daļa informācijas, kas ietverta ziņojumā, nāk tieši no ASV propagandas dzirnavām, un es nevaru tai uzticēties.

Visbeidzot, kā liberāļu demokrāts — lai gan es, protams, esmu pārliecināts, ka Irānai ir visas tiesības turpināt atomizpēti miermīlīgiem mērķiem, — es nenoliedzu arī, ka tai ir tiesības izvietot kodolieročus reģionā, kur vienīgā valsts, kurai tādi ir un kurai ir atļauts tādus izvietot, ir tāda rasistu, kolonistu valsts kā Izraēla.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0158/2011

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz šo ANO cilvēktiesību rezolūciju es vēlos pateikt, ka ir ļoti būtiski mums Eiropas Savienībā aizstāvēt cilvēktiesības līdz galam. Diemžēl šī cilvēktiesību rezolūcija nebija labi sabalansēta. To lasot, īpaši 19. punktu, rodas sajūta, ka viena valsts, Izraēla, tiek nosodīta pārāk daudz un ka cilvēki cenšas novelt vainu uz šo valsti.

Mēs visi apzināmies, kāda šobrīd ir situācija Tuvajos Austrumos. Tur notiek sacelšanās, kurās tūkstošiem nevainīgu cilvēku zaudē savas dzīvības. Tāpēc šai vajadzēja būt rezolūcijai par cilvēktiesībām, nevis par Tuvajiem Austrumiem. Ja mērķis būtu bijis atrast līdzsvaru, tad tā vietā, lai vainotu Izraēlu šādā neobjektīvā veidā, iespējams, tiktu pieminēts Gilad Shalit, Izraēlas karavīrs, kuram tika liegtas cilvēktiesības 1720 dienas kā Palestīnas arābu vai Hamas ieslodzītajam.

Kad mēs izstrādājam šīs cilvēktiesību deklarācijas, mums jācenšas izmantot balansētu, taisnīgu pieeju. Tas ir vienīgais veids, kā tās var ilgtspējīgi virzīt tālāk un kā turklāt mēs varam saglabāt uzticību kā cilvēktiesību aizstāvji gan Eiropā, gan ārpus tās robežām.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētājas kundze, es priecājos, ka tika pieņemti rezolūciju priekšlikumi par cilvēktiesībām, un Eiropas Savienība rīkojās pareizi, to darot. Taču man ir jāsniedz neliels paskaidrojums.

Priekšsēdētājas kundze, attiecībā uz 2. grozījuma 8. punktu es un mani īru kolēģi — mēs savā grupā balsojām „par”, jo mēs uzskatām, ka sanitārija un galvenokārt tīrs ūdens ir pamata cilvēktiesības, un no manas personīgās pieredzes, strādājot Āfrikā kā brīvprātīgajam, es redzēju, ko atšķirība piekļuvē saldūdenim nozīmē cilvēku dzīvībām. Tāpēc es uzskatu, ka pieņemot to kā pamata cilvēktiesības, tas var mudināt steidzamības kārtā nodrošināt, lai visiem pasaules pilsoņiem būtu piekļuve tīram saldūdenim.

(GA) Tādēļ es biju priecīgs, ka to pieņēma – tas ir tas, kas man bija sakāms.

Rakstiski balsojuma skaidrojumi

Rezolūcijas priekšlikums B7-0191/2011

  Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums tika pieņemts, ņemot vērā satraucošo situāciju ar Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem, kurš apšauba prasību pēc sabalansēta atspoguļojuma visiem audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu sniedzējiem, proporcionalitātes ievērošanu un vārda un informācijas pamattiesības. Tas nozīmē, ka Eiropas Drošības un sadarbības organizācijai (EDSO) un Parlamentam ir pamatotas bažas par faktu, ka šis likums ir pretrunā starptautiskajiem standartiem par vārda brīvību, par publisko plašsaziņas pakalpojumu politisko un finanšu neatkarību vai regulējuma darbības jomu. Šīs bažas ir pat vēl vairāk satraucošas, ņemot vērā Eiropas Padomes cilvēktiesību komisāra brīdinājumu. Pamatojoties uz šiem secinājumiem, būtu jāpieņem šā priekšlikuma ieteikumi, jo tie attiecas uz tiesību aktu pārskatīšanu par plašsaziņas līdzekļiem, balstoties uz Komisijas, EDSO un Eiropas Padomes novērojumiem, un tiem būtu jāmudina Komisija līdz gada beigām izstrādāt direktīvas projektu par plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu, lai risinātu jautājumu par neadekvāto ES tiesisko regulējumu un tā izvairītos no līdzīgām situācijām turpmāk.

  Zigmantas Balčytis (S&D) , rakstiski. – (LT) Plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība ir viens no ES pamatprincipiem, kurš garantē brīvību paust viedokļus un saņemt un nodot informāciju bez kontroles, iejaukšanās vai varas iestāžu klātbūtnes. Starptautiskās organizācijas ir paudušas bažas par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem, un pēc izmeklēšanas veikšanas Eiropas Komisija secināja, ka tas neatbilst Audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumu direktīvai un acquis communautaire kopumā. Es piekrītu rezolūcijā izvirzītajam priekšlikumam, ka Ungārijas varas iestādēm jāturpina pārskatīt likums par plašsaziņas līdzekļiem, ņemot vērā komentārus, ko sniedza Eiropas Komisija, Eiropas Drošības un sadarbības organizācija (EDSO) un Eiropas Padomes cilvēktiesību komisārs, Ministru komiteja un Eiropas Padomes Parlamentārā asambleja, lai nodrošinātu šā likuma atbilstību ES tiesību aktiem un Eiropas vērtībām, kā arī plašsaziņas līdzekļu brīvības, plurālisma un neatkarības standartiem.

  Ivo Belet (PPE) , rakstiski. – (NL) Ungārijas valdība ir izdarījusi labu darbu, tiekot galā ar visām sensācijām ap šo pretrunīgo likumu tādā veidā, ka tā skaidri liek saprast, ka preses brīvība un plašsaziņas līdzekļu plurālisms ir bijis un paliek Ungārijas pamatpīlāri. Eiropas Komisija šeit ir paveikusi lielisku darbu. Turklāt Komisija rīkosies pareizi, turpinot uzraudzīt šo jautājumu ne tikai Ungārijā, bet arī visās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Komisāres Kroes izsludinātā iniciatīva apvienot dažādas iesaistītās puses, lai izveidotu ekspertu grupu, kuriem tiktu uzdots risināt plašsaziņas līdzekļu plurālisma situāciju Eiropā, ir svarīgs solis uz priekšu. Šī grupa palīdzēs Komisijai iezīmēt aprises jauniem soļiem plašsaziņas līdzekļu ainavā. Mums tika uzdots garantēt plašsaziņas līdzekļu plurālismu un preses brīvību Eiropā. Tāpēc es pieņemu, ka Eiropas Parlaments aktīvi iesaistīsies tajā.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE) , rakstiski. – (FR) Demokrātija nekādā ziņā nav pašsaprotama lieta. Tā laika gaitā attīstās, progresē un diemžēl arī regresē. Tomēr šai līmenī Ungārijas pasākumi plašsaziņas līdzekļu jomā ir nopietns solis atpakaļ. Visu Eiropas progresīvo spēku vienošanās sākotnēji radīja iespēju šo jautājumu izvirzīt Eiropas politiskās darba kārtības augšgalā, kas ir vērtējams pozitīvi. Tagad ir jābūt precīziem un stingriem jautājumos, kas turpina radīt problēmu. Plašsaziņas līdzekļu pārvaldības neatkarība un vārda brīvība nav apspriežamas.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D) , rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem būtu jāatceļ un jāpārskata, pamatojoties uz komentāriem un priekšlikumiem no Komisijas, Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) un Eiropas Padomes, lai nodrošinātu tā pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem un Eiropas vērtībām un standartiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, plurālismu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu pārvaldību. Turklāt Eiropas Parlaments atgādina, ka 1993. gadā Kopenhāgenas Eiropadomē ieviestie kritēriji dalībai ES (Kopenhāgenas kritēriji) attiecībā uz preses brīvību un vārda brīvību ir jāapstiprina visām ES dalībvalstīm un jāievieš ar attiecīgiem ES tiesību aktiem. Tādā veidā Eiropas Parlaments aicina Ungārijas varas iestādes atjaunot plašsaziņas līdzekļu pārvaldības neatkarību un pārtraukt valsts iejaukšanos vārda brīvībā un sabalansētā atspoguļojumā. Turklāt es uzskatu, ka plašsaziņas līdzekļu pārlieku reglamentācija kavē mērķa sasniegšanu, apdraudot efektīvu plurālismu publiskajā jomā. Turklāt Parlaments aicina Komisiju pirms gada beigām ierosināt tiesību akta iniciatīvu par plašsaziņas līdzekļu brīvību, plurālismu un neatkarīgu pārvaldību, lai noteiktu vismaz minimālos būtiskos standartus un lai nodrošinātu, garantētu un veicinātu plašsaziņas līdzekļu plurālisma adekvātu līmeni un plašsaziņas līdzekļu pārvaldības neatkarību ES dalībvalstīs.

  Jan Březina (PPE) , rakstiski. – (CS) Plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība noteikti ir demokrātiska tiesiskuma svarīgs pīlārs. Likums par plašsaziņas līdzekļiem Ungārijā ir pelnījis kritiku, bet mēs esam redzējuši, ka Ungārijas valdība tika padarīta par mērķi un tai tika uzbrukts neapdomātā un nepamatotā veidā, un tam nevajadzēja notikt, īpaši sākoties Ungārijas prezidentūrai Eiropas Savienībā. Tomēr es priecājos, ka Ungārijas parlaments nesen apstiprināja grozījumus savā pretrunīgajā likumā par plašsaziņas līdzekļiem, lai atrisinātu jautājumus, ko ierosināja Eiropas Savienība, un to darīdams, Ungārijas parlaments novirzīja vēju no to ideologu burām, kuri radīja spriedzi. Tika izpildīta galvenā prasība, lai „sabalansētais atspoguļojums” neattiektos uz tīmekļa vietnēm, virtuālām dienasgrāmatām, debatēm un ārvalstu informatīvajiem izdevumiem. Eiropas Komisijai tagad vajadzētu pastāvīgi uzraudzīt likuma piemērošanu. Vajadzētu ticēt konstruktīvajam dialogam, kurš notika starp Ungāriju un ES un kura rezultātā tika apstiprināti likuma grozījumi.

Ārvalstu plašsaziņas līdzekļiem un žurnālistiem, kas strādā Ungārijā, vairs nedraud milzīgi sodi par Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem pārkāpšanu, bet ir „citas juridiskas sekas”. Tomēr Ungārijas plašsaziņas līdzekļu īpašniekiem joprojām draud sodi, kas attiecas arī uz tiem, kuri formāli ir pārcēluši savas galvenās mītnes uz citām valstīm ES, lai izvairītos no Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem. Kaut arī mēs varam nepiekrist šim grozījumam, tas ir pilnībā Ungārijas parlamenta kompetencē, un ES pārstāvjiem tas būtu jāievēro.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE) , rakstiski. – (PT) Katra indivīda vārda brīvība, brīva informācijas aprite un plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir Eiropas integrācijas stūrakmeņi un tās pamatvērtības. Izstrādājot un īstenojot tiesisko regulējumu par plašsaziņas līdzekļiem, būtu jāievēro demokrātiskie standarti attiecībā uz komunikāciju sistēmu uzbūvi un pārvaldību. Es aicinu Ungārijas varas iestādes atjaunot neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu pārvaldību un izbeigt valsts iejaukšanos vārda brīvībā. Pārlieku sīka plašsaziņas līdzekļu reglamentēšana kavē mērķu sasniegšanu, jo tā kaitē patiesam plurālismam publiskajā sfērā. Es aicinu Ungārijas varas iestādes iesaistīt visas ieinteresētās puses likuma labošanā, ieskaitot opozīcijas partijas un pilsonisko sabiedrību, lai tās varētu jēgpilnā veidā piedalīties tāda tiesību akta reformās, kurš regulē tik būtisku pamataspektu demokrātiskas sabiedrības funkcionēšanai.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms ir pamattiesības, kuras nodrošina brīvību paust viedokļus un saņemt un nodot informāciju bez jebkādas iejaukšanās vai spiediena no valsts iestāžu puses. Eiropas Komisija kā Līgumu uzraudzītāja pauda savas bažas un pieprasīja informāciju no Ungārijas par šo tiesību iespējamu pārkāpšanu, proti, par faktu, ka Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem var neatbilst direktīvai par audiovizuālo plašsaziņas līdzekļu pakalpojumiem.

Es priecājos, uzzinot, ka 7. martā Ungārijas parlaments pieņēma grozījumus, kuri bija saskaņoti starp tās valdību un Komisiju, kaut arī es nevaru saprast, kāpēc sociālisti un Ungārijas zaļo partija balsoja pret to. Ņemot vērā komisāres Kroes paziņojumus, šķiet, ka vairs nav šaubu, ka Ungārija ir izpildījusi Komisijas ieteikumus un ka attiecīgā likuma grozītā versija atbilst Eiropas tiesību aktiem.

  Marielle De Sarnez (ALDE) , rakstiski. – (FR) Preses brīvība nepacieš nekādus kompromisus; tas ir vēstījums, ko Parlaments vēlējās nodot ne tikai Budapeštai, bet arī Eiropas Komisijai. Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju, aicinot Ungārijas valdību apturēt pretrunīgā Ungārijas likuma par plašsaziņas līdzekļiem darbību un veikt tā „steidzamu pārskatīšanu”, kaut arī tas nesen tika grozīts Eiropas partneru spiediena rezultātā. Tomēr joprojām pastāv bažas, īpaši attiecībā uz Plašsaziņas līdzekļu padomi, iestādi, kas ir atbildīga par plašsaziņas līdzekļu uzraudzību, kura pilnībā sastāv no indivīdiem, kuri ir saistīti ar Orban kunga partiju. Realitātē šī uzraudzības iestāde ir perfekts rīks plašsaziņas līdzekļu cenzūrai. Šā iemesla dēļ Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, ES un visas pasaules pilsoņu vārda brīvības garantētāja, ir aicinājusi izbeigt valsts iejaukšanos, lai atjaunotu plašsaziņas līdzekļu brīvību.

  Ioan Enciu (S&D) , rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, jo domāju, ka Eiropas Savienībai nekavējoties jāattur un jāapkaro jebkādi iespējamie uzbrukumi demokrātijas pamatvērtībām, tostarp vārda brīvībai kā vienai no tām. Es uzskatu, ka ir būtiski, lai Ungārija un citas dalībvalstis, piemēram, Rumānija atkārtoti apsvērtu savu attieksmi pret presi saskaņā ar demokrātiskajiem principiem, kas ietverti ES Pamattiesību hartā un Eiropas Cilvēktiesību aizsardzības konvencijā

  Edite Estrela (S&D) , rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” rezolūciju par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem, jo preses brīvība ir viena no ES pamatvērtībām. Es uzskatu, ka Komisijai būtu jāveic detalizēta izpēte par to, vai Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem atbilst Eiropas tiesību aktiem, īpaši Pamattiesību hartai.

  Diogo Feio (PPE) , rakstiski. – (PT) Es uzskatu, ka nav nekādas jēgas Parlamentam sniegt atzinumu par šo jautājumu laikā, kad ir sniegtas visas garantijas par vārda brīvību, ieskaitot Ungārijas premjerministra Orbán kunga garantijas. Turklāt tas ir principa jautājums, tāpēc es atturēšos no tādu politisku, likumdošanas un jurisdikcijas aktu novērtēšanas, kuri ir stingrā likumdošanas, izpildvaras vai tiesu iestāžu kompetencē dalībvalstī, kura nav mana.

  João Ferreira (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Vārda un informācijas brīvība, tostarp brīvība paust viedokļus un brīvība saņemt un nodot informāciju bez iejaukšanās vai spiediena, ir sociālas vērtības, par kurām daudzi ir cīnījušies daudzus gadus, arī Portugālē. Komunisti ir bijuši un ir šobrīd šīs cīņas pirmajās rindās. Diemžēl joprojām pastāv iemesli turpināt to vairākās ES valstīs. Plašsaziņas līdzekļu brīvība un plurālisms turpina izraisīt bažas dažādās dalībvalstīs. Bieži tiek aizmirsts, ka daži no to veicinošajiem faktoriem ir veids, kādā tiek koncentrētas īpašumtiesības uz plašsaziņas līdzekļu iestādēm lielās uzņēmumu grupās, uzbrukumi plašsaziņas līdzekļu profesionāļu tiesībām un arvien nedrošāku darba attiecību pastāvēšana. Papildus tam pastāv politisko spēku iejaukšanās, kas joprojām notiek daudzās valstīs un ir iemesls bažām.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Vārda un informācijas brīvība, no kuras izriet plašsaziņas līdzekļu plurālisms, tostarp brīvība paust viedokļus un saņemt un nodot informāciju bez jebkādas iejaukšanās vai spiediena no valsts iestāžu puses, ir civilizācijas sasniegums.

Tomēr diemžēl dažādās ES dalībvalstīs mēs bieži redzam uzbrukumus šīm pamattiesībām. Plašsaziņas līdzekļu plurālisms un brīvība turpina izraisīt bažas dažādās dalībvalstīs, īpaši Ungārijā, Itālijā, Bulgārijā, Rumānijā, Igaunijā un citās. Pat Portugālē ir ziņots par vairākiem gadījumiem, kad veikti uzbrukumi plašsaziņas līdzekļu plurālismam, kuri nedara neko, lai cildinātu demokrātiju.

Tomēr mēs nepiekrītam, ka pastāv pastāvīgas politiskas iejaukšanās politika no ES puses katras valsts pārvaldībā, kā minēts atsevišķos punktos. Mēs balsojām par rezolūciju par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem, ņemot to vērā un izvērtējot pozitīvos un negatīvos aspektus.

  Mathieu Grosch (PPE) , rakstiski. – (DE) Es esmu pārliecināts, ka ļoti liels vairākums Eiropas Parlamentā atbalstīs plašsaziņas līdzekļu pamattiesības. Šo tiesību nepieciešamība tagad tiek noteikta rezolūcijā, lai gan grozījumi šai likumā, kuri tika pieņemti šonedēļ Ungārijas parlamentā, nav ņemti vērā. Tāpēc man patiktu, ja tiktu atsauktas visas rezolūcijas, kas tika izstrādātas pirms šā balsojuma Budapeštā, lai tās, pirmkārt, precizētu un tikai tad apspriestu un izvirzītu balsošanai. Rezultātā balsojumam Eiropas Parlamentā vairs nebija nekādas saistības ar preses brīvību, kurai vajadzētu būt absolūtai prioritātei, bet tā bija vienkārši spēka izmēģināšana grupu starpā.

  Sylvie Guillaume (S&D) , rakstiski. – (FR) Es pilnībā atbalstu šīs rezolūcijas pieņemšanu, kad Eiropas kreisie kritizē Ungārijas likumā par plašsaziņas līdzekļiem veikto grozījumu neadekvātumu, kamēr labējie atzinīgi novērtē tos. Lai gan arī Kroes kundze šķiet apmierināta ar šīm izmaiņām, Eiropas Parlaments uzskata, ka Komisija ir koncentrējusies tikai uz dažiem tehniskiem aspektiem, kas kaitē Pamattiesību hartai. Turklāt mūsu rezolūcija nav adresēta tikai Ungārijai, bet norāda arī to, ka diemžēl plašsaziņas līdzekļu brīvību un plurālismu var graut valstīs ar konservatīvu valdību. Šai saistībā Eiropas Parlamenta deputāti ir demonstrējuši, ka viņiem rūp, lai tiktu ievērotas pamattiesības un brīvības, kuras ir demokrātijas un Eiropas Savienības galvenie principi.

  Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu, jo Ungārijas varas iestādēm ir jāatjauno plašsaziņas līdzekļu pārvaldības neatkarība un jāpārtrauc valsts iejaukšanās vārda brīvībā un sabalansētā atspoguļojumā. Plašsaziņas līdzekļu pārlieku reglamentēšana kavē mērķa sasniegšanu, apdraudot efektīvu plurālismu publiskajā jomā.

  Timothy Kirkhope (ECR) , rakstiski. – ECR pilnībā atbalsta brīvus un plurālus plašsaziņas līdzekļus visā Eiropas Savienībā un uzsver visu Eiropas pilsoņu informācijas brīvības nozīmi. Tomēr, ņemot vērā pastāvīgi mainīgo situāciju ap Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem un to, ka nav bijusi iespēja tikties ar Komisiju pēc šā likuma jauno grozījumu pieņemšanas šonedēļ, mēs domājam, ka šobrīd nav piemērots laiks jaunai rezolūcijai par šo jautājumu. Šā iemesla dēļ ECR grupa ir atturējusies.

  David Martin (S&D) , rakstiski. – Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem būtu jāatceļ steidzamības kārtā un jāpārskata, pamatojoties uz komentāriem un priekšlikumiem no Komisijas, EDSO un Eiropas Padomes, lai nodrošinātu tā pilnīgu atbilstību ES tiesību aktiem un Eiropas vērtībām un standartiem attiecībā uz plašsaziņas līdzekļu brīvību, plurālismu un neatkarīgu plašsaziņas līdzekļu pārvaldību.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Es atbalstu noteikumu grozīšanu Ungārijas likumā par plašsaziņas līdzekļiem, ko Eiropas Komisija uzskata par mazāk demokrātisku, un es atzinīgi vērtēju grozījumus, ko normatīvajā aktā veica Budapeštas valdība. Tomēr es nebalsoju par Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas un Eiropas Apvienotās kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas parakstīto rezolūciju, jo man šķiet, ka piedāvātie pasākumi ir pārmērīgi, ņemot vērā līdzīgus likumus citās dalībvalstīs, pret ko nav veiktas publiskas sankcijas. Brīva prese nenoliedzami ir mēraukla demokrātijas līmenim sabiedrībā. Eiropas Savienībā ir vispārzināms, ka vārda brīvība ir faktiski neierobežota. Tomēr šīs pamattiesības mēs nedrīkstam sajaukt ar brīvību bezatbildīgi vai bez sekām sniegt jebkādu informāciju, ja par to nav pārliecinošu pierādījumu. Tieši tādēļ ir nepieciešami nepārprotami likumi, ar ko būs noteiktas robežas, kuru ietvaros jānodarbojas ar žurnālistiku. Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem tika sagatavots šajā kontekstā, ņemot vērā Eiropas direktīvu šajā jomā. Turklāt es uzskatu, ka mums par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem jādiskutē, esot par to pilnībā informētiem, ņemot vērā, ka mūs var maldināt subjektīvas ieinteresētās puses un politiskās debates.

  Nuno Melo (PPE) , rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums nav atbilstošs ne laikā, ne veidā, jo visi zina, ka pēc sākotnējās kritikas par Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem un Komisijas izvirzītajiem ieteikumiem Ungārijas valdība pārskatīja savu nostāju un mainīja visu saistībā ar šo likumu, pret ko bija vērsta Komisijas kritika. Tāpēc likums, par kuru 7. martā balsoja Ungārijas parlaments, bija tāda versija, kas pilnībā atbilda Eiropas tiesību aktiem. Šis ir iemesls, kāpēc es nesaprotu kreiso uzstājību uz balsošanu par šo rezolūciju un balsoju pret to.

  Willy Meyer (GUE/NGL) , rakstiski. – (ES) Es balsoju par šo rezolūciju B7-0191/2011, jo es uzskatu, ka jaunais Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem pietiekoši negarantē vārda brīvību un plurālismu un tādā veidā traucē ieviest patiesu plurālismu publiskajā jomā.

Ungārijas valdībai būtu jānodrošina efektīvas brīvības un plurālisma garantijas plašsaziņas līdzekļos un tāpēc jāatceļ likums vai jāgroza pēc būtības, balstoties uz novērojumiem un priekšlikumiem no Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO), Eiropas Padomes Cilvēktiesību komisāra, Eiropas Savienības Padomes un uz Eiropas Cilvēktiesību tiesas judikatūru, veicot atklātas un pārredzamas debates, kurās var piedalīties visas ieinteresētās puses, nevalstiskās organizācijas (NVO) un pilsoņi.

  Louis Michel (ALDE) , rakstiski. – (FR) Vārda brīvība un tātad arī preses brīvība ir dažas no svarīgākajām pamattiesībām. Mums ir nenogurstot jāstrādā, lai sargātu tās, pat ja dažu viedokļu paušana mūs satrauc. Šī brīvība ir arī mūsu brīvība, un tā ir mūsu mandāta brīvas realizēšanas garantija. Pārredzamība nav iespējama bez preses brīvības. Ir milzīgs vilinājums censties kontrolēt informāciju un žurnālistus, tai skaitā mūsu Rietumu demokrātijās. Brīva un profesionāla informācija vienmēr ir vēlamāka par „baumām”, kuras bieži aizstāj presi, kad pēdējā tiek apklusināta.

Modernajiem plašsaziņas līdzekļiem ir absolūti izšķiroša loma demokrātiskā dzīvē, un tie ir būtiski, lai nodrošinātu vispārēju piekļuvi zināšanām, izklaidei un sociālajai dzīvei. Tāpēc tai, ko es saucu par „taisnīgu valsti”, jāuzņemas atbildība par brīvu plašsaziņas līdzekļu veidošanu gan vietējā, gan starptautiskā mērogā, veicinot informācijas plurālismu un kultūras attīstību un atvieglojot visiem piekļuvi šim saturam.

  Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. – Ir zināms, ka atbilstīgi komentāriem un priekšlikumiem no Eiropas Komisijas, EDSO un Eiropadomes Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem būtu pēc iespējas ātrāk jāpārskata, lai nodrošinātu plašsaziņas līdzekļu plurālismu un neatkarību atbilstīgi ES tiesību aktiem un Eiropas vērtībām un standartiem, kuri ir saistīti ar plašsaziņas līdzekļu informācijas brīvību.

Jaunais likums tiek vainots par to, ka tas paredz, ka tikai viena persona tiktu iecelta par atbildīgo par nacionālo plašsaziņas līdzekļu un telekomunikāciju pārvaldību. Jaunais likums sagrauj plurālismu un plašsaziņas līdzekļu brīvību un atņem to politisko un finanšu neatkarību. Būtu jāizpēta visi iemesli, kuri izraisa šādu negatīvu rezultātu.

Iespējams, ka dažās ES dalībvalstīs valdošo valdību visatļautība sniedza Ungārijas valdībai ilūziju, ka kopīgi pieņemtus noteikumus var ciniski pārkāpt. Piemēram, Latvijas valdība joprojām nav ieviesusi Eiropas Parlamenta 2004. gada 11. marta rezolūciju. Un kas ir noticis? Līdz šim nekas. Iespējams, Ungārijas valdību iedvesmoja Latvijas „neatkarība”. Es balsoju „par”, cerot, ka ledus ir lūzis.

  Tiziano Motti (PPE) , rakstiski. – (IT) Eiropas kreiso uzbrukumi Ungārijā nesen pieņemtajam likumam par preses brīvību būtu jālasa mazliet teatrālā kontekstā, jo mūsu institūciju radītie pieejamie rīki bieži tiek izmantoti nepiemērotā un instrumentālā veidā, lai atbalstītu starptautiska vai vietēja mēroga politiskas vai plašsaziņas līdzekļu dezinformācijas kampaņas. Šai gadījumā šādi uzbrukumi tiek veikti pilnīgi nevietā, jo debates ir bijušas atklātas un arī slēgtas: Ungārijas valdība ir labprāt akceptējusi Eiropas Komisijas sniegtos komentārus, un kā premjerministrs Orban iepriekš, 2011. gada janvāra sākumā, teica, — likums par plašsaziņas līdzekļiem tiks grozīts atbilstīgi šiem komentāriem. Uzbrukums valstij, kura prezidē Eiropas Savienībā, laikā, kad to vajadzētu atbalstīt tās pienākumu veikšanā, novājina Savienību kopumā un atņem tai ietekmi. Pastāvīga preses brīvības trūkuma novēršana ir novecojušas ziņas, tāpat kā pastāvīgas un anahroniskas atsauces uz Itālijas situāciju, kad paradoksālā kārtā lielākos laikrakstus kontrolē kreisi nosvērto plašsaziņas līdzekļu grupas, un tīmeklī informācija plūst brīvi, dažkārt pārāk brīvi.

  Georgios Papanikolaou (PPE) , rakstiski. – (EL) Pēc grozījumu pieņemšanas Ungārijas parlamentā pagājušajā nedēļā Ungārijas likums tagad ir pilnībā atbilstīgs ES tiesību aktiem un normām par pamattiesībām, kā tam ir piekritusi arī Eiropas Komisija. Kopīgais priekšlikums rezolūcijai kā tāds šobrīd ir lieks, tāpēc es balsoju pret to.

  Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. – (PT) Kā man jau bija iespēja pateikt, kad piedalījos debatēs par Ungārijas prezidentūras prioritātēm, šie ir Ungārijas iekšējo attiecību aspekti, kurus var regulēt, tāpat kā iepriekš, kā daļu no veselīgām, normālām attiecībām starp Komisiju un Ungārijas valdību un parlamentu. Kā brīvības aizstāvis, īpaši vārda un preses brīvības aizstāvis, es varu tikai priecāties par šiem rezultātiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. – Šis likums ir efektīvi radīts ar nolūku ierobežot plašsaziņas līdzekļu darbību Ungārijā un ierobežot valdības kritisko pārbaudi kā daļu no plašākiem plurālisma ierobežojumiem Ungārijā. Tas ir tiešā pretrunā ES galvenajiem principiem, kas noteikti Līgumos un Pamattiesību hartā. Komisijai un Padomei jāturpina pieprasīt veikt pilnīgu likuma pārbaudi vai atcelšanu uz šā pamata.

Parlaments skaidri lika saprast, ka Komisijai nevajadzētu vienkārši pagriezties un padoties Ungārijas valdībai šai būtiskajā jautājumā. Ungārijas likums par plašsaziņas līdzekļiem ir jāvērtē arī kā jaunākais mēģinājums ierobežot plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropā. Tas uzsver steidzamo nepieciešamību Komisijai nākt klajā ar stingru tiesību akta priekšlikumu, lai atbalstītu šo ES pamatvērtību.

  Licia Ronzulli (PPE) , rakstiski. – (IT) Es balsoju pret šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka kreiso politiskās grupas, kuras sēž šajā plenārsēžu zālē, ir izmantojušas nacionālu politisku jautājumu, kurš jebkurā gadījumā ir jau atrisināts, par ko liecina nesenā vienošanās starp Ungārijas valdību un Eiropas Komisiju.

Es uzskatu, ka šādus nacionālos jautājumus nevajadzētu apspriest šai Parlamentā, jo tie ir atsevišķo dalībvalstu tiešā atbildībā. Pēc jautājuma būtības ir pareizi un piemēroti aizsargāt informācijas brīvību un plurālismu kā visu Eiropas Savienības valstu pamatvērtību, bet plašsaziņas līdzekļu brīvība nedrīkst būt pretrunā sabiedrības ētikai un — galvenokārt — nedrīkst iejaukties neviena privātajā dzīvē.

Ziņu industrijai vajadzētu vairāk apzināties sekas, kādas pilsoņu dzīvei un brīvībai var radīt tās varas un ietekmes nesabalansēts pielietojums. Tā tas ir tāpēc, ka pārāk bieži personas brīvība ir tikusi apspiesta preses brīvības vārdā.

  Catherine Stihler (S&D) , rakstiski. – Es ļoti priecājos, ka šī rezolūcija tika pieņemta, uzsverot Eiropas Parlamenta apņemšanos nodrošināt vārda brīvību un plašsaziņas līdzekļu brīvību visās dalībvalstīs.

  Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. – (DE) Es balsoju „par” kopīgo rezolūcijas priekšlikumu. Kaut arī Ungārija un Eiropas Komisija ir vienojušās par Komisijas izvirzītajiem jautājumiem, es atbalstu aicinājumu, ko izvirzījuši mani kolēģi deputāti, lai pamatīgi pārbaudītu likuma tekstu. Komisijas panāktie uzlabojumi ir diezgan selektīvi, un lielā mērā nav ņemtas vērā bažas, ko pauda Parlaments un dažādas starptautiskas organizācijas, kā, piemēram, EDSO un Eiropas Padome. Bažas par plašsaziņas līdzekļu iestādes iecelšanu, sastāvu un pilnvarām ir īpaši labi saprotamas. Preses brīvība ir pārāk svarīga mūsu demokrātijas sastāvdaļa, lai to pakļautu juridiski ierobežojošai interpretācijai.

  Joachim Zeller (PPE) , rakstiski. – (DE) Es balsoju pret šo rezolūciju, ko iesniedza Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku grupa, Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa, Zaļo/ Eiropas Brīvās apvienības grupa un Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa. Priekšlikuma autori ir satraukti ne tik daudz par plašsaziņas līdzekļu brīvību Eiropā, kā par pilsoniskās valdības noniecināšanu, kuru ievēlēja ar absolūtu šīs valsts iedzīvotāju vairākumu un kurai ir grūtais uzdevums pārveidot valsti, kas smagi cieta iepriekšējās sociālistiskās valdības sliktās vadības dēļ. Pat Eiropas Komisija nespēja atrast nekādus nopietnus plašsaziņas līdzekļu brīvības pārkāpumus Ungārijas likumā, kurš, starp citu, ir jau grozīts. Eiropas kreisie ļoti ātri pamana zāģa skaidu kripatiņu nesociālistisko valdību acī, bet muļķīgā veidā nepievērš uzmanību baļķim sociālistisko valdību acīs.

Ir grūti saprast vācu liberāļu nostāju, kuri ar šo rezolūciju aicina regulēt plašsaziņas līdzekļu ainavu Eiropas mērogā, turpretī Vācijas un Eiropas plašsaziņas līdzekļu pārstāvji tieši šo priekšlikumu uzskata par plašsaziņas līdzekļu brīvības ierobežojumu un subsidiaritātes pārkāpšanu.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0169/2011

  Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka Gaddafi režīms būtu jāiznīcina nekavējoties, ņemot vērā veidu, kā viņš apspiež Lībijas iedzīvotājus viņu politiskajos protestos, kā arī veidu, kā novērst vairāk nāves gadījumu. Es atceros, ka starptautiskā sabiedrība ir izrādījusi pilnīgu vienprātību ANO Drošības padomē par sankciju piemērošanu šim režīmam. Es stingri atbalstu ANO Drošības padomes rezolūciju Nr. 1970/2011 un Drošības padomes veicamos pasākumus, tostarp embargo (aizliegumu) tādam aprīkojumam, kuru izmanto iekšējai apspiešanai, un to cilvēku līdzekļu iesaldēšanu, kuri ir iesaistīti cilvēktiesību pārkāpumos, piesaistot uzmanību vajadzībai īstenot ES un Āfrikas rezolūciju, kura ļauj iesaldēt mantu, kas iegūta nelikumīgi. Šāda rīcība no Eiropas finanšu institūciju un dalībvalstu puses ir vajadzīga kā daļa no algotņu darbības aizlieguma. No ES un ANO puses ir nepieciešama ātra un efektīva humanitārā rīcība. Nobeigumā es vēlos sacīt, ka notikumiem Lībijā, Ēģiptē un Tunisijā vajadzīga tipiska Eiropas ārpolitikas maiņa attiecībā uz Vidusjūras Dienvidu reģiona valstīm, un es vēlētos paust savu solidaritāti ar Lībijas iedzīvotājiem.

  Zigmantas Balčytis (S&D) , rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju. Masveida protesti vairākās arābu valstīs ir parādījuši, ka nedemokrātiski un autoritāri režīmi nevar garantēt uzticamu stabilitāti un ka demokrātiskajām vērtībām ir galvenā loma ekonomiskās un politiskās partnerībās. ES ir liela interese par demokrātisku, stabilu, plaukstošu un miermīlīgu Ziemeļāfriku, bet nesenie notikumi Lībijā, Ēģiptē un Tunisijā ir uzsvēruši steidzamo nepieciešamību pārskatīt ES ārpolitiku attiecībā pret Vidusjūras reģionu. ES ir jāpārskata tās demokrātija un cilvēktiesību atbalsta politika, lai radītu īstenošanas mehānismu cilvēktiesību klauzulai visos nolīgumos ar trešām valstīm. Es piekrītu, ka Eiropas Kaimiņattiecību politikas pārskatīšanā ir jāsakārto pēc prioritātēm kritēriji attiecībā uz tiesu neatkarību, pamata brīvību ievērošanu, plurālismu, preses brīvību un korupcijas apkarošanu.

  Dominique Baudis (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” šo rezolūciju, kas ir solis pareizajā virzienā attiecībā uz Eiropas Savienības reakciju uz revolūciju Lībijā, revolūciju, kura kļūst par pilsoņu karu. Revolūcijas ir sapnis, kurš pārtop realitātē, bet pilsoņu karš ir murgs. Kad oponenti zaudē savas pozīcijas M. Gaddafi karaspēka un algotņu apšaudē un kad pulkvedis sūta emisārus uz Eiropas galvaspilsētām, cenšoties glābt savu režīmu, mums ir jāparāda Lībijas tautai, ka mēs esam līdzās.

Mēs dzirdējām aicinājumu, ko pauda Pagaidu pārejas nacionālā padome 5. martā. Mūsu pienākums ir atbalstīt šo alternatīvu un aizsargāt Lībijas tautu no šā režīma spēkiem. Būtu jāapsver lidojumu aizlieguma zona bez tiešas militāras klātbūtnes Lībijas teritorijā. Bet lēmums jāpieņem ANO. Tomēr šāda izvēle var pastāvēt tikai ar izteiktu Arābu līgas piekrišanu. Politiskajā un diplomātiskajā līmenī mums ir jānodrošina, lai pulkvedis Gaddafi tiktu izolēts, un jāpalīdz Lībijas tautai beidzot atgūt savu brīvību.

  Sergio Berlato (PPE) , rakstiski. – (IT) Dramatiskie notikumi Lībijā un Ziemeļāfrikā turpina ielauzties Eiropas robežās: humanitārā krīze Lībijā faktiski varētu pārvērsties vēsturē vēl nebijušā migrācijas vilnī.

Atbilstoši neseniem aprēķiniem, politiskie nemieri Ziemeļāfrikā varētu izraisīt aptuveni 300 000 bēgļu nonākšanu līdz Savienības dienvidu krastiem. Tāpēc es piekrītu un atbalstu sešu ES un Vidusjūras dalībvalstu aicinājumu izveidot Solidaritātes fondu, lai palīdzētu mazinātu ietekmi, ko rada imigrācija. Es atbalstu kopējas Eiropas patvēruma sistēmas izveidošanu un taisnīgu izmaksu sadali, kas saistīta ar imigrāciju dalībvalstu starpā. Turklāt, lai ierobežotu masveida imigrāciju uz Eiropu, es aicinu apsvērt humanitārās palīdzības sūtīšanu ietekmei pakļautajiem iedzīvotājiem, lai atbalstītu gan demokratizācijas procesu, gan ekonomikas izaugsmi reģionā.

Tādēļ es aicinu Komisiju sagatavot plānu ārkārtas situācijām, kurā ņemts vērā arī tas, kā mēs varam atrisināt pat visļaunāko iespējamo situāciju, ja liels daudzums imigrantu nolemtu doties uz ziemeļiem, uz Eiropas krastiem. Manā skatījumā šāds plāns ārkārtas situācijām ir jāatbalsta ar solidaritātes principu ES dalībvalstu starpā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE) , rakstiski. – (PT) Nesenie protesti vairākās arābu valstīs ir parādījuši, ka nedemokrātiski un autoritāri režīmi nevar garantēt uzticamu stabilitāti un ka demokrātiskām vērtībām ir galvenā loma ekonomiskās un politiskās partnerībās. Es vēlos aicināt cieši iesaistīties darba grupas darbā, kura tika izveidota, lai koordinētu ES atbildes reakciju uz krīzi Lībijā un pārējā Vidusjūras reģionā. „Savienībai Vidusjūrai” ir jāpielāgojas jaunajiem laikiem un apstākļiem, jāpārdomā nesenie notikumi un jārīkojas saistībā ar tiem nolūkā iesniegt priekšlikumus labākam veidam, kā veicināt demokrātiju un cilvēktiesības savās dalībvalstīs un šai reģionā, kurš ietver Lībiju, un priekšlikumus iespējamām reformām, lai darbotos stingrāk, saskanīgāk un efektīvāk.

  Edite Estrela (S&D) , rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju par „Dienvidu kaimiņattiecībām un īpaši Lībiju, ieskaitot humanitāros aspektus”, jo uzskatu, ka pulkvedim Gaddafi vajadzētu atteikties no varas nekavējoties, lai ļautu notikt miermīlīgai politiskai pārejai un novērstu jebkādu turpmāku asins izliešanu. Es kaislīgi nosodu cilvēktiesību pārkāpumus Lībijā un īpaši demokrātiju atbalstošu demonstrantu, žurnālistu un cilvēktiesību aizstāvju vardarbīgu apspiešanu, un vēlētos paust savu solidaritāti ar Lībijas tautu.

  Diogo Feio (PPE) , rakstiski. – (PT) Tai pašā dienā, kad notiek balsošana par šo rezolūciju, joprojām nav skaidrs, kā attīstīsies revolūcijas, kurās tika mēģināts gāzt autoritāros režīmus, kuri ilgu laiku bijuši pie varas visā Vidusjūras reģionā. Lībijas gadījumā ir pretrunīgas ziņas par sacelšanos un to spēku panākumiem un neveiksmēm, kuri joprojām atbalsta Gaddafi diktatūru, un šķiet, ka tās saskaras ar īstu pilsoņu karu. Tomēr pastāv daudzi avoti, kas atklāj bezprecedenta brutālu vardarbību un represijas, ko piemēro Gaddafi režīms, un lielo cietušo skaitu, ko tas šķietami ir izraisījis. Apvienoto Nāciju Organizācija pati ir nosodījusi nežēlīgos nodarījumus. Šodien ir skaidrs, ka dumpinieki nevēlas dzīvot režīmā, kurš neievēro to tiesības un kurš nenodrošina ne mazumiņa demokrātijas un tiesiskuma noteikumu ievērošanu. Eiropas Savienība nevar norobežoties no tā, kas notiek. Pirmkārt, tai jāpieprasa izbeigt vardarbību, tai jābūt neatlaidīgai attiecībā uz savu nosodījumu un sankcijām, ko tā piemērojusi tiem, kuri ir atbildīgi, jāatbalsta tie, kuri cīnās par mūsu kopīgajām vērtībām, un jācenšas izrādīt solidaritāti, kā arī ciešāk sekot līdzi kustībām, kuras tiecas pēc izmaiņām, kā arī labāk saprast to centienus, vēlmes un tendences.

  João Ferreira (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Šī rezolūcija ir satraucoša un nepieņemama. Tā tas ir īpaši pēdējo notikumu kontekstā Lībijā, kuri atsedz nepieciešamību pēc miermīlīga politiska risinājuma, kāds iepriekš nav bijis, — bez ārējas iejaukšanās. Saskaroties ar bīstamo un nopietno notikumu attīstību, kuri, tā vietā, lai palīdzētu mazināt spriedzi, ir vērsti uz gatavošanos ASV un NATO agresijai darbībām pret Lībiju, Parlamenta vairākums atbalsta iejaukšanās, agresijas un okupācijas darbības Lībijā. Jebkāda agresija pret šo valsti neatkarīgi no ieganstiem un mandātiem radītu smagas sekas cilvēkiem, kuri jau dzīvo dziļas spriedzes un nedrošības situācijā. Tas būtu ļoti kaitējoši visiem tiem Lībijā dzīvojošajiem, kuri turpina cīnīties par savām tiesībām, demokrātiju, suverenitāti un mieru, un tas ieviestu ievērojamus nestabilitātes un konflikta elementus šai reģionā. Jebkāds militārs uzbrukums Lībijai, kurš nav atdalāms no mērķa kontrolēt Lībijas dabas resursus, tiks vērsts ne tikai pret Lībijas tautu, bet arī pret visiem cilvēkiem šai reģionā, kuri ir sacēlušies un turpina cīnīties par savām sociālajām un politiskajām tiesībām, par brīvību, demokrātiju un savu valstu patieso suverenitāti un neatkarību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Mēs vēlētos paust lielas bažas par visjaunākajiem notikumiem Lībijā, bet mēs atbalstām miermīlīgu un politisku risinājumu bez ārējas iejaukšanās. Diemžēl Parlamenta rezolūcija tagad atbalsta militāru iejaukšanos, jo nevar ieviest lidojumu aizlieguma zonu bez militāras iejaukšanās.

Tādēļ šī rezolūcija, tā vietā, lai veicinātu miermīlīgu risinājumu, šķietami ir vērsta uz gatavošanos ASV, NATO un, iespējams, ES agresijai pret Lībiju. Mēs tādā veidā vēlētos paust savu stingro opozīciju pret jebkādu ārēju militāru iejaukšanos šajā valstī.

Jebkāda agresija pret Lībiju neatkarīgi no ieganstiem un mandātiem radītu smagas sekas cilvēkiem, kuri jau dzīvo dziļas spriedzes un nedrošības situācijā; tas ļoti kaitētu visiem tiem Lībijā dzīvojošajiem, kuri turpina cīnīties par savām tiesībām, demokrātiju, suverenitāti un mieru, un tas ieviestu ievērojamus nestabilitātes un konflikta elementus šai reģionā.

Jebkāds militārs uzbrukums Lībijai no ASV un tās sabiedroto puses, kurš nav atdalāms no to mērķa kontrolēt Lībijas dabas resursus, tiktu vērsts ne tikai pret Lībijas tautu, bet arī pret visiem cilvēkiem šai reģionā, kuri ir sacēlušies un turpina cīnīties par savām sociālajām un politiskajām tiesībām, par brīvību, demokrātiju un savu valstu patieso suverenitāti un neatkarību. Mēs atbalstām šo cīņu. Tāpēc mēs balsojām pret šo rezolūciju.

  Sylvie Guillaume (S&D) , rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija, kas pieņemta ar lielu vairākumu un kuru es atbalstīju, parāda, ka Eiropas Parlaments nepaliek malā attiecībā uz situāciju Lībijā. Tieši pretēji, ar savu nostāju tas aicina Eiropas Savienību, dalībvalstis un baronesi Ashton atbalstīt tā priekšlikumus. Tas sola savu atbalstu Lībijas tautai un cita starpā aizstāv Lībijas Pagaidu pārejas nacionālās padomes atzīšanu un atbalsta lidojumu aizlieguma zonas izveidošanu atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas mandātam un saskaņojot to ar Arābu līgu un Āfrikas savienību. Tas arī visstingrākajā veidā nosoda režīma cilvēktiesību pārkāpumus Lībijā un aicina pulkvedi Gaddafi atkāpties nekavējoties. Es paužu nožēlu tikai par bēgļu un migrantu jautājumu, kurš, pēc manām domām, nav ticis pienācīgi ņemts vērā un iesniegts izskatīšanai kā kopīga problēma šīm valstīm un Eiropas Savienībai.

  Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo dokumentu, jo ES ir jāiesaistās un jāatbalsta dienvidu kaimiņvalstis, īpaši attiecībā uz tiesiskuma, labas pārvaldības attīstību un konstitucionālām un vēlēšanu prasībām stabilai un miermīlīgai demokrātijai šai reģionā. „Savienībai Vidusjūrai” jāpielāgojas jaunajam laikmetam un apstākļiem, jāreaģē un jārīkojas atbilstoši pēdējiem notikumiem, lai izvirzītu priekšlikumus par to, kā vislabāk veicināt demokrātiju un cilvēktiesības savās dalībvalstīs un reģionā, tostarp Lībijā, un par iespējamām reformām, lai darbotos stingrāk, saskaņotāk un efektīvāk.

  Filip Kaczmarek (PPE) , rakstiski. – (PL) Es atbalstīju rezolūciju par Dienvidu kaimiņattiecībām, kura velta īpašu uzmanību situācijai Lībijā. Lībijā tiek nogalināti cilvēki, kuri cīnās par savas valsts brīvību. Mums viņiem būtu jāpalīdz. Mūsu rezolūcija viņiem palīdz, jo tā nepārprotami nosoda diktatoru un atbalsta tos, kuri vēlas izdarīt fundamentālas izmaiņas Lībijā.

Mēs nezinām, kad vai kā pilsoņu karš beigsies. Mēs vēlētos, lai tas beidzas ātri un nes uzvaru demokrātiju atbalstošajiem spēkiem. Eiropas Savienībai būtu nekavējoties jānodibina sakari ar Pagaidu pārejas nacionālo padomi un jāsāk tās oficiālas atzīšanas process. Tai būtu arī jāmudina Lībijas iedzīvotājus veikt izmaiņas demokrātijas virzienā. Liels paldies.

  David Martin (S&D) , rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju atbalstu demokrātijai Lībijā un kaimiņvalstīs. Es aicinu pilnībā ievērot cilvēktiesības šai reģionā. Tomēr es atturējos no šīs rezolūcijas tādēļ, ka tā aicina ieviest lidojumu aizlieguma zonu. Lai ieviestu lidojumu aizlieguma zonu, mums būtu jābombardē pretgaisa raķešu izvietošanas vietas, apdraudot civiliedzīvotāju dzīvību. Mēs ļautu arī šim režīmam apgalvot, ka Rietumi uzbruka Lībijai, nevis mēģināja aizsargāt Lībijas tautu.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL) , rakstiski. – (CS) Sarunas, kas nepieciešamas Lībijā izveidojušās situācijas dēļ, jārisina jutīgā un pienācīgā veidā. Pēc tam varētu veikt papildu atbilstošus pasākumus, pamatīgi izvērtējot situāciju. Šie pasākumi varētu dot iespēju konkrētam risinājumam un atbalstam sociālajā sektorā un citās jomās. Mērķim jābūt — atrast skaidru un labi pamatotu ilgtermiņa risinājumu, kurš palīdzēs saglabāt šīs valsts suverenitāti un būs saudzīgs pret tās tradīcijām. Iespējamā daudz apspriestās lidojumu aizlieguma zonas ieviešana ir viens no pasākumiem, kurš, kā jau tika minēts, ir jāveic galvenokārt tāpēc, lai aizsargātu civiliedzīvotājus. Šai kontekstā es uzskatu, ka ir svarīgi, lai mandāts būtu skaidri akceptēts iespējami daudzās valstīs un jo īpaši, lai tas atbilstu ANO Drošības padomes mandātam. Izstrādājot rezolūcijas priekšlikumus, šīs valsts dabas resursu bagātībai nevajadzētu būt vienīgajam ietekmējošajam faktoram.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo tekstu un piedāvātajiem pasākumiem attiecībā uz gaisa telpu, lai palīdzētu cilvēkiem, kuri ir iesaistījušies darbībās pret tirānu, kurš tos bombardē. Mana balss tika nodota ar šādu stingru domu: par visiem karadarbības pasākumiem, kā, piemēram, lidojumu aizlieguma zonas radīšanu, var izlemt ANO un tikai ANO. Šādi pasākumi ir jānodod ANO un tikai ANO militārajā vadībā. Visus lēmumus pieņem, apspriežoties ar Āfrikas savienības un Arābu līgas organizācijām. Es esmu pilnīgi pret ASV ideju par preventīvu bombardēšanu un pret NATO iejaukšanos. Jebkādiem citiem notikumiem būtu jāizstrādā cits teksts un citi noteikumi.

  Nuno Melo (PPE) , rakstiski. – (PT) Lībijā notiekošais ir pilnīgi nepieņemams, un starptautiskajai sabiedrībai jāveic konkrētāki pasākumi, kas nozīmē visu veidu uzbrukumu civiliedzīvotājiem automātisku pārtraukšanu. Pilsoņu karš Lībijā šķiet satraucoši nenovēršams, un no tā ir jāizvairās par katru cenu. ES ir jāuzņemas vadošā loma šai procesā un jāpalīdz atrast risinājumus, lai izvairītos no konflikta saasināšanās, kas šobrīd notiek šai valstī.

  Willy Meyer (GUE/NGL) , rakstiski. – (ES) Es balsoju pret Eiropas Parlamenta kopīgo rezolūciju par Lībiju, jo tā aicina izveidot lidojumu aizlieguma zonu pār šo valsti, kas ir pirmais solis militāras iejaukšanās virzienā. Mēs nekādā veidā nevaram atbalstīt militāru risinājumu Lībijas krīzei vai jebkādām citām krīzēm. Mēs bijām ļoti kritiski pret militāro iejaukšanos Irākā un Afganistānā, un mums nevajadzētu izdarīt to pašu kļūdu šobrīd. Šo divu valstu piemēriem vajadzētu mums iemācīt, ka vardarbība tikai izraisa vairāk vardarbības, kas beigās rada postošas sekas civiliedzīvotājiem.

Lībijas gadījumā es nosodu vardarbību, ko Gaddafi pielieto pret savu tautu, un es jūtu līdzi cilvēku protesta kustībām. Tomēr es uzskatu, ka risinājumam Lībijā jārodas no vardarbības izbeigšanas un ar diplomātisko kanālu starpniecību.

  Louis Michel (ALDE) , rakstiski. – (FR) Lībijas revolūciju brīvības, cieņas un demokrātijas vārdā uzsāka jauni cilvēki, kurus iedvesmojusi valsts statusa sajūta. Šādus brīnišķīgus, godbijību iedvesmojošus centienus var tikai atbalstīt, stingri nosodot tos, kuri cenšas tos apspiest ar spēku, bez vilcināšanās nogalinot un ievainojot tūkstošiem civiliedzīvotāju.

Es ļoti ceru, ka ANO sadarbībā ar Arābu līgu un Āfrikas savienību izdos mandātu izveidot lidojumu aizlieguma zonu virs Lībijas, lai aizsargātu tautu no iespējamiem uzbrukumiem. Es arī ceru, ka Savienības Augstā pārstāve ārlietu un drošības politikas jautājumos baronese Ashton pēc iespējas drīzāk izveidos attiecības ar Pagaidu pārejas nacionālo padomi, lai to atzītu kā likumīgu sarunu partneri demokrātiskās vēlēšanās.

Pēdējo dažu nedēļu laikā mēs esam piedzīvojuši iespaidīgu un daudzsološu apvērsumu šā ārkārtīgi jutīgā reģiona ģeopolitiskajā ietvarā. Es esmu pārliecināts, ka paveras vēl nebijusi perspektīva, kas rada vajadzīgos priekšnoteikumus miermīlīgam konflikta starp Izraēlu un Palestīnu atrisinājumam. Mums ir jāizmanto šī iespēja atbrīvot Tuvos Austrumus no konflikta, kurš jau ir izraisījis pārāk daudz sāpju, traģēdiju, aizvainojumu un pārpratumu.

  Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. – Es ārkārtīgi priecājos par lielo skaitu skaļo nosodījuma paziņojumu un izpausmju! Kur jūs bijāt agrāk? Vai Gaddafi piedzima vakar? Vai Lībijā agrāk nebija terora? Šodien dažu ES līderu cinisms izraisa riebuma sajūtu! Līdz nesenai pagātnei visi lielāko ES dalībvalstu līderi spiedās klāt Lībijas līderim un pieglaimojās viņam. Un šodien viņi ir gatavi sist krustā Gaddafi! Ir labāk neiejaukties citas valsts iekšējās lietās, vai ne? Lai Lībijas iedzīvotāji atrisina savas problēmas paši, citādi mēs varētu piedzīvot pilna mēroga sacelšanos arābu valstīs! Es atturējos.

  Andreas Mölzer (NI) , rakstiski. – (DE) Cīnoties par varas saglabāšanu, M. Gaddafi izmanto arvien smagāku artilēriju (piemēram, bombardējot sacelšanās) un nebaidās no liela kritušo skaita. Šādus līdzekļus apkārtējā pasaule ir nosodījusi visstingrākajā veidā, un Eiropas Parlaments aicina ieviest lidojumu aizlieguma zonu, lai atturētu pulkveža Gaddafi bumbvedējus no uzbrukumiem civiliedzīvotājiem, atzīt Pagaidu pārejas nacionālo padomi un demokrātijas atbalsta kustību kā Lībijas tautas likumīgus pārstāvjus un pārtraukt visas attiecības ar M. Gaddafi. Joprojām ir jāseko, vai valstu vai valdību vadītāji ievēros šo aicinājumu. Ņemot vērā iespējamo migrantu apmešanos un izplatību Eiropā, es atturējos no balsojuma.

  Claudio Morganti (EFD) , rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es balsoju par šo kopīgo rezolūciju attiecībā uz pašreizējo situāciju Lībijā.

Pārāk daudz ļaunprātīgas rīcības un nopietnu pārkāpumu pret iedzīvotājiem ir paveicis Gaddafi režīms, un es domāju, ka mūsu pienākums ir pieņemt stingru kopīgu Eiropas nostāju. Pieņemtajā rezolūcijā piedāvātie pasākumi ir solis pareizajā virzienā, sākot ar vēlamo gaisa telpas slēgšanu virs Lībijas, proti, lidojumu aizlieguma zonas izveidošanu, lai neļautu režīmam uzbrukt civiliedzīvotājiem no gaisa.

Es domāju, ka starptautiskajai sabiedrībai un — sākotnējā stadijā — Eiropas Savienībai jābūt pienākumam izveidot attiecības ar nemiernieku Pagaidu pārejas nacionālo padomi, lai palīdzētu uzsākt demokratizācijas procesu valstī. Ir pienācis laiks Eiropai stingri nostāties un aizstāvēt savu balsi, lai izbeigtu šo dramatisko situāciju, kurai varētu būt spēcīga rezonanse visā ES, sākot ar masveida migrācijas vilni uz Itāliju un Eiropu kopumā.

  Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. – (PT) Situācijas smagums, kādu šobrīd piedzīvo Lībijas iedzīvotāji, kuri ir Gaddafi režīma vardarbīgo represiju upuri, režīma, kas izraisījis neskaitāmus nāves gadījumus, ievainojumus un cilvēkus padarījis par bēgļiem, prasa noteiktu un koncentrētu rīcību no starptautiskās sabiedrības puses, un ES būtu jāuzņemas vadošā loma un jāieņem stingra nostāja, nosodot tos, kuri ir atbildīgi par izdarītajām nežēlībām, pieņemot un īstenojot sankcijas pret viņiem, kā arī atbalstot Lībijas iedzīvotāju likumīgos demokrātiskos centienus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. – Es uzskatu, ka 10. un 11. punkts (ar grozījumiem) ir īpaši svarīgi šai kontekstā:

„10. uzsver, ka ES un tās dalībvalstīm ir jāievēro viņu pienākums aizsargāt, lai paglābtu Lībijas civiliedzīvotājus no liela mēroga bruņotiem uzbrukumiem; norāda, ka tādēļ nevajadzētu izslēgt iespēju izmantot visas ANO Statūtos paredzētās iespējas; aicina Augsto pārstāvi un dalībvalstis būt gatavām ANO Drošības padomes lēmumam par turpmākiem pasākumiem, tostarp iespējai paredzēt lidojumiem slēgtas zonas izveidi, lai nepieļautu režīma vēršanos pret civiliedzīvotājiem; uzsver, ka visiem pasākumiem, ko ES un tās dalībvalstis veic, vajadzētu būt saskaņā ar ANO pilnvarām un to pamatā vajadzētu būt sadarbībai ar Arābu valstu līgu un Āfrikas Savienību, mudinot abas iestādes saskaņot to starptautiskos centienus;

11. aicina ES izveidot attiecības ar Lībijas Pagaidu pārejas nacionālo padomi, lai sekmētu pāreju uz demokrātiju, nodrošinātu visdažādāko Lībijas sabiedrības pārstāvju līdzdalību un pārejas procesā palielinātu sieviešu un minoritāšu lomu, kā arī aicina atbalstīt Lībijas Pagaidu pārejas nacionālo padomi atbrīvotajā teritorijā, lai mazinātu spiedienu uz vietējiem iedzīvotājiem un apmierinātu viņu humanitārās pamatvajadzības, tostarp sniegtu medicīnisko palīdzību.”

  Licia Ronzulli (PPE) , rakstiski. – (IT) Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments aicina ES valdības atzīt Pagaidu pārejas nacionālo padomi kā Lībijas opozīcijas oficiālo varas iestādi.

Apstiprinātā rezolūcija aicina ES sagatavot iespējamo lidojumu aizlieguma zonas ieviešanu, lai atturētu pulkvedi Gaddafi no uzbrukumiem iedzīvotājiem un palīdzēt repatriēt tos, kas bēg no vardarbības. Es uzskatu arī, ka Eiropas Savienības Augstās pārstāves ārlietu un drošības politikas jautājumos baroneses Ashton stratēģiski svarīga iespēja ir izveidot sakarus ar nemiernieku Pagaidu pārejas nacionālās padomes pārstāvjiem, lai paātrinātu šīs iestādes oficiālo atzīšanu. Ir pienācis laiks pulkvedim Gaddafi atkāpties no varas un izbeigt cilvēktiesību sistemātisko pārkāpšanu, kas notiek viņa valstī.

  Ernst Strasser (PPE) , rakstiski. – (DE) Par 15. punktu: ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantu, es joprojām — tāpat kā Austrijas valdība — aizstāvu solidaritāti uz brīvprātības pamata. Tas, cik tālu šāda solidaritāte var sniegties, būtu jāizlemj dalībvalstīm — atbilstīgi katras no tām spējām.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL) , rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” Eiropas Parlamenta rezolūciju par Lībiju, kura ir skaidrs vēstījums par politisku atbalstu Lībijas revolūcijai. Pirmkārt un galvenokārt, Eiropas Parlaments ir paudis savu solidaritāti ar Lībijas tautu un ir nosodījis cilvēktiesību pārkāpumus un vardarbīgās represijas, ko veica Gaddafi režīms.

Lidojumu aizlieguma zona, lai atturētu režīmu no uzbrukuma civiliedzīvotājiem, ir paredzēta rezolūcijas 10. punktā, un tai jābūt saskaņā ar ANO pilnvarām, sadarbojoties ar Arābu līgu un Āfrikas savienību. Tomēr šo punktu var dažādi interpretēt. Daži to uztver tikai kā Muammar al-Gaddafi lidmašīnu atturēšanu no šaušanas uz civiliedzīvotājiem. Šāda interpretācija var piešķirt tam preventīvu lomu, kas sniedzas tiktāl, lai neļautu minēto lidmašīnu apkalpēm slepkavot Lībijas iedzīvotājus. Citiem tas ir pirmais solis iespējamas militāras iejaukšanās virzienā.

Es atturējos balsot par šo divdomīgo punktu.

Es atzinīgi vērtēju šīs rezolūcijas pieņemšanu, lai gan es paužu nožēlu, ka tā neatzīst Savienības pagātnes kļūdas attiecībās ar Lībiju, tostarp imigrācijas jautājumā.

  Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. – (DE) Es balsoju par kopīgo rezolūcijas priekšlikumu. Kā blakusesošas kaimiņvalstis ar pienākumu ievērot starptautisko tiesību principus, kuri ietver arī tautu pašnoteikšanās tiesības, ir būtiski, lai mēs sniegtu palīdzību Ziemeļāfrikas tautai. Tomēr būtu uzmanīgi jāizvēlas metode, kā to darīt: Lībijas Pagaidu pārejas nacionālās padomes lūgums atturēties no tiešas militāras iejaukšanās ir jāievēro arī tāpēc, lai nepadarītu civiliedzīvotāju humanitāro situāciju vēl sliktāku.

Ziņojums: Bastiaan Belder (A7-0037/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. – (PT) Es esmu „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Irānas valdībai būtu jāievēro savu iedzīvotāju prasības pēc pamattiesībām un uzlabotiem ekonomiskajiem un sociālajiem apstākļiem līdzās vēlmei no Irānas puses sadarboties ar starptautisko sabiedrību. ES izvēlētajai pieejai vajadzētu, no vienas puses, uzskatīt cilvēktiesību jautājumu par pamata faktoru un, no otras puses, atzīt Irānas stabilizējošo lomu reģionā ar nosacījumu, ka tā normalizēs attiecības ar savām kaimiņvalstīm un citiem starptautiskajiem dalībniekiem, atteiksies no savas kodolprogrammas un uzlabos cilvēciskos un demokrātiskos apstākļus. Es piekrītu arī Padomes nostājai par divējādo pieeju kodolieroču jautājumam: no vienas puses, sankcijas, bet, no otras puses, piedāvātais dialogs. Nobeigumā man jāsaka, ka ES attieksmei nevajadzētu būt pārāk vienkāršotai, šo jautājumu Irānai pasniedzot ar atsauci tikai uz tās kodolprogrammu, bet tai vajadzētu ņemt vērā arī cilvēktiesību jautājumus un šīs valsts stabilizēšanās iespējas reģionā.

  Roberta Angelilli (PPE) , rakstiski. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Irānas jautājuma sāpīgās puses ir cilvēktiesību masveida pārkāpumi, īpaši nāvessoda kā soda veida piemērošana.

Lai gan 2010. gada 12. maijā ES aicināja vēlreiz Irānu ieviest moratoriju nāvessodam atbilstīgi Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas rezolūcijām Nr. 62/149 un Nr. 63/168, Irāna turpina uzturēt pasaules rekordu nāvessoda izpildē bērniem un sievietēm un, pamatojoties uz seksuālo orientāciju.

Pretrunīgā kodolprogramma izraisa arī nopietnas bažas pārredzamības trūkuma dēļ un tāpēc, ka Irāna nesadarbojas ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru un nepilda pienākumus, kas noteikti Kodolieroču neizplatīšanas līgumā.

Nākamā problēma ir saistīta ar telekomunikācijām un tīmekli, kurā pastāvīgi notiek pārtraukumi, pārkāpjot starptautiskās saistības aizsargāt informācijas brīvību. Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu un ceru ļoti drīz redzēt uzlabojumus šajā situācijā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Irānas Islāma Republika (turpmāk Irāna) saskaras ar vairākām pārvaldības problēmām — no cīņas par varu konkurējošu frakciju starpā valsts valdošajās elitēs līdz kropļojošam sociālajam un ekonomiskajam savārgumam, problemātiskai reģionālajai drošības videi un pieaugošai pašmāju tautas neapmierinātībai. Politikas, ko īsteno Irānas režīms, neatbilst Irānas pilsoņu taisnīgajām prasībām. Tautas neapmierinātība ar Irānas valdību, ko izraisījusi grūtā sociāli ekonomiskā situācija apvienojumā ar brīvības un vienkāršas cilvēka cieņas neievērošanu valstī, ir problēma, kas jāatrisina, lai šis režīms izdzīvotu. Turklāt valstī joprojām ir liels cilvēktiesību pārkāpumu skaits. Saskaņā ar ikgadējiem ziņojumiem par nāvessodu Irānā 2009. gadā izpildīto nāvessodu skaits bija vislielākais pēdējo 10 gadu laikā, padarot Irānu par valsti ar vislielāko izpildīto nāvessodu skaitu uz vienu iedzīvotāju pasaulē. Es piekrītu ziņojumā paustajam aicinājumam Irānai pilnībā atcelt nāvessodu par noziedzīgiem nodarījumiem, kas izdarīti pirms 18 gadu vecuma, un grozīt likumus, kuri pārkāpj starptautisko cilvēktiesību konvencijas, kuras Irāna ir ratificējusi, tostarp Konvenciju par bērna tiesībām un Starptautisko paktu par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, un aicinājumam Irānai izdot oficiālu statistiku par nāvessoda piemērošanu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo domāju, ka Irānai būtu jāizbeidz jebkāda diskriminācija, situācija, kura īpaši ietekmē sievietes. Irānā joprojām tiek nesodīti pārkāptas cilvēktiesības un pamattiesības. Irānas varas iestādēm reizi par visām reizēm būtu jāizbeidz jebkāda spīdzināšana vai jebkāda cita nežēlīga vai necilvēcīga attieksme gan likumos, gan praksē.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Irānai ir sena un bagātīga vēsture un īpaša identitāte, kura būtu jāņem vērā laikā, kad pieaug bažas par nesenajiem politiskajiem un sociālajiem notikumiem valstī. Neatsakoties no Eiropas vērtībām un prioritātes, kas piešķirta demokrātijai un cilvēktiesībām, es uzskatu, ka nebūtu jāslēdz dialoga ar Teherānu kanāli un būtu jāmēģina to motivēt veikt izmaiņas, kuras tik ļoti vajadzīgas šai valstī. Es ar bažām atzīmēju nesenos uzbrukumus opozīcijas dalībniekiem, un es ceru, ka Irānas režīms saprot, cik negatīvas sekas šāda attieksme rada un cik liela ir iespēja, ka valsts tiks starptautiski izolēta.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs vēlreiz vēlamies paziņot, ka neatbalstām un drīzāk nosodām ierobežojošu un vispārīgu uzskatu par cilvēktiesībām. ES rīcība pret tām bieži ir liekulīga, lai slēptu ļoti atšķirīgos mērķus. Ja tas tā nebūtu, daudzi šeit paustie viedokļi un kritika izplatītos uz citām reģiona valstīm, kā, piemēram, Izraēlu vai Saūda Arābiju, un tām piemērotu tādus pašus kritērijus, kādus šobrīd piemēro Irānai.

Ir svarīgi atzīmēt, ka miera un drošības pastāvēšana reģionā nav savienojama ar pastāvīgu Izraēlas īstenotu okupāciju Palestīnas teritorijās un ar palīdzības politiku, ko tai nodrošina ASV un NATO ar ES līdzdalību. Rezolūcijā ir piemirsts to pieminēt.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību pārkāpšana ir peļama rīcība gan Irānā, gan jebkurā citā pasaules valstī. Šai ziņojumā Parlamenta vairākums ķeras pie savas ierastās liekulības, izmantojot it kā cilvēktiesību aizstāvību, lai maskētu faktu, ka tā mērķis ir aizsargāt lielāko valstu stratēģiskās ekonomiskās intereses, īpaši Irānas naftu, nevis Irānas tautas brīvību. Šīs brīvības piesaukšana ir skaidra atruna. Ja mērķis būtu efektīva cilvēktiesību ievērošana un reģiona drošība, tad būtu jāatmasko situācija citās valstīs šai apgabalā, kā, piemēram, Izraēlā un Saūda Arābijā, un šīm valstīm būtu jāpiemēro tādi paši kritēriji.

Turklāt šis ziņojums noklusē draudus mieram un drošībai reģionā, kuri rodas no Izraēlas pastāvīgi īstenotās okupācijas Palestīnas teritorijās un no palīdzības politikas, ko tai nodrošina ASV un NATO.

Mēs esam pret iejaukšanos valsts iekšējās lietās neatkarīgi no tā, vai tās ir pret nacionālo suverenitāti vai pret starptautiskajām tiesībām. Tāpēc mēs esam pret manipulēšanu, konkrētu spēku vai Irānas opozīcijas partiju izmantošanu un pret kampaņām, kuru mērķis ir pasargāt ES un tās sabiedroto intereses, nevis Irānas tautas intereses.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Belder kunga ziņojums pragmatiskā veidā uzsver visus jautājumus, par kuriem ES būtu jāuztraucas attiecībā uz Irānu. Nekontrolēti kodolieroču izmēģinājumi, pamattiesību trūkums, naidīgs klimats ārvalstu investīcijām, valdības pārkāpumi un līderu nošķirtība no pilsoniskās sabiedrības — es domāju, ka tie ir pietiekami iemesli balsot par to, lai ES pieņemtu pragmatisku attieksmi pret galveno dalībnieku Tuvo Austrumu reģionālās situācijas veidošanā un atbalstītu Belder kunga ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo demokrātiskas izmaiņas nevar uzspiest no ārpuses vai pat ar militāriem līdzekļiem; tās ir jāpanāk ar miermīlīgu demokrātisku procesu. Kā jūs zināt, izplatīšanās draudi saistībā ar Irānas kodolprogrammu joprojām ir pamats nopietnām Eiropas Savienības un starptautiskās sabiedrības bažām, kas ir ļoti skaidri paustas daudzās Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūcijās. Stabilizējošā ietekme, kuru Irāna, iespējams, varētu atgūt, būtu noderīga visam reģionam ar nosacījumu, ka tā normalizē tās starptautiskās attiecības, īpaši ar kaimiņvalstīm, reizi par visām reizēm izkliedē visas bažas attiecībā uz kodolprogrammas patiesajiem mērķiem un garantē cilvēktiesību ievērošanu un demokrātiju.

  David Martin (S&D) , rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kurš nosoda cilvēktiesību situāciju Irānā un aicina veikt pasākumus, lai neļautu Irānai kļūt par kodolspēku. Man ir bažas par to, ka rezolūcijā atzītas „Irānas tiesības uzlabot urānu”, kas, protams, atbilst SAEA (Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras) noteikumiem, bet, ņemot vērā pastāvīgo strupceļu sarunās, tas ir pretrunā ANO Drošības padomes rezolūcijām.

  Clemente Mastella (PPE) , rakstiski. – (IT) Prezidenta Ahmadinejad režīms turpina nesodīti mīdīt kājām Irānas tautas pamattiesības, tai pašā laikā pašu valdību satrauc vairākas neskaidrības. No vienas puses, iedzīvotājiem ir cerības uz demokrātiskām izmaiņām, bet, no otras puses, Irānas valdību un parlamentu traucē to frakciju klātbūtne, kuras pārstāv elites, kas cīnās par varu. Tomēr, bez šaubām, demokrātiskas izmaiņas nevar uzspiest no ārpuses, tām jābūt demokrātiska un miermīlīga procesa rezultātam, beidzot piekāpjoties aicinājumiem uz labklājību un brīvību, kas tika izteikti neseno Irānas masveida kustību laikā. Arī kodolieroču jautājums ir problēma, kas jārisina. No mūsu puses, ES būtu jāizstrādā diplomātisks risinājums, pamatojoties uz pieeju, kurā apvienots spiediens ar parastu dialogu. Būtu vēlams, piemēram, ieteikt Eiropadomei iesaldēt to indivīdu līdzekļus, kuri ir saistīti ar Irānas kodolprogrammu un ieroču programmu. Tomēr turpmāk attiecībām starp ES un Irānu jābūt koncentrētām uz daudzajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Savienībai īsumā būtu jāizmanto visi līdzekļi, kas ir tās rīcībā, lai radītu nepārprotamu Eiropas Savienības nostāju un liktu irāņiem saprast, ka mēs domājam par viņu nākotni. Viņu cilvēktiesības ir arī mūsu tiesības.

  Nuno Melo (PPE) , rakstiski. – (PT) Ir jāņem vērā Irānas pagātne un kultūras vēsture, kad mēs pievēršamies tās pašreizējai politiskai un sociālajai attīstībai. Pastāvīgie cilvēktiesību pārkāpumi Irānā ir pamats bažām, bet tie nedrīkst kavēt dialogu ar to nolūkā izbeigt šādus gadījumus; mums jābūt proaktīviem, meklējot risinājumus, kuri tos izbeigtu. Nesenie uzbrukumi opozīcijas dalībniekiem ir satraucoši, un ir jāliek Irānas režīmam saprast, ka šāda rīcība tikai izraisa lielāku starptautisko izolāciju.

  Alajos Mészáros (PPE) , rakstiski. – (HU) Irānas valdība nesen saskārās ar nopietnām problēmām, kuras radīja arvien lielāku sabiedrības neapmierinātību. Drošības spēki atbildēja ar brutālu spēku un bez kavēšanās aizturēja miermīlīgos protestētājus; tiesas masveidā rīkoja paraugprāvas pret studentiem, zinātniekiem, sieviešu tiesību aktīvistiem, advokātiem, žurnālistiem un garīdzniecības pārstāvjiem. Daudzi irāņi tika sodīti ar nāvi politisku iemeslu dēļ, un nezināms skaits cilvēku joprojām atrodas cietumā. Irāna ir viena no trim valstīm visā pasaulē, kurās ir vislielākais izpildīto nāvessodu skaits. Mums jādara viss iespējamais, lai pēc iespējas ātrāk novērstu diskrimināciju un sociālās represijas Irānā, tā nodrošinot, ka valsts var veikt savus pirmos soļus virzienā uz demokrātiskām pārmaiņām. Tomēr to nevar panākt no ārpuses vai pat ar militāriem līdzekļiem; tam jābūt miermīlīgam un demokrātiskam procesam, un tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu ar savu balsi.

  Willy Meyer (GUE/NGL) , rakstiski. – (ES) Par spīti faktam, ka šis ziņojums ir nedaudz uzlabots pēc vairāku grozījumu izdarīšanas, es balsoju pret to, jo tas aizstāv sankciju politiku, kas, manuprāt, neuzlabos Irānas tautas situāciju; patiesībā, tieši pretēji. Manuprāt, Eiropas Parlamenta ziņojumam būtu jāizkliedē spriedze, nevis jāpalielina tā, jo, ja tiks izsmelti diplomātiskie kanāli, tas pasliktinās Irānas tautas jau tā sarežģīto situāciju. Manuprāt, starptautiskās sabiedrības izteiktie draudi Irānai nav labākais veids, lai rastu pieņemamu kompromisu strīdā par kodolprogrammu. Tādēļ es balsoju pret šo ziņojumu.

  Louis Michel (ALDE) , rakstiski. – (FR) Es atbalstīju šo rezolūciju, jo ārpus kodolieroču jautājuma referents nenovirzījās no valsts iekšējās situācijas, tautas tiekšanās pēc lielākas demokrātijas un cilvēktiesību situācijas.

Mums ir pienākums neapbēdināt jaunu tautu, tautu, kura tiecas dzīvot demokrātijā un respektēt cits cita idejas. Mums ir jāatbalsta tauta, kuras mērķis ir izveidot tiesiskumu, lai turpmākajām paaudzēm dāvātu likteni, kurš balstīts uz iecietību, brīvību, taisnīgumu un labklājību. Mums ir jāpaziņo par nepieņemamām izvarošanas, slepkavības, tūlītējas nāvessoda izpildes, patvaļīgas aizturēšanas un mocīšanas izpausmes.

Jebkāds cilvēktiesību pārkāpums nav pieņemams. Tomēr kopš prezidenta Ahmadinejad atkārtotas ievēlēšanas 2009. gada jūnijā mēs pieredzējām šādu pārkāpumu pieaugumu. Irānai ir vislielākais skaits izpildīto nāvessodu uz vienu iedzīvotāju pasaulē. Šī valsts ir otrā aiz Ķīnas attiecībā uz nāvessoda, apmētājot ar akmeņiem, gadījumiem, pēc izpildīto nāvessodu skaita un pirmajā vietā pēc to skaita uz vienu iedzīvotāju. Ir laiks Irānai izpildīt savus pienākumus, kas noteikti Starptautiskajā paktā par pilsoniskajām un politiskajām tiesībām, kuru tā ratificēja pēc savas brīvas gribas.

  Miroslav Mikolášik (PPE) , rakstiski. – (SK) Irāna kā Kodolieroču neizplatīšanas līguma parakstītājvalsts ir ilgu laiku augstprātīgi ignorējusi savas saistības, īpaši slēpjot savas kodolieroču operācijas. Ja Irāna vēlas uzturēt labas attiecības ar ES un citām demokrātiskajām valstīm, tai nepārprotami jānovērš visas šaubas attiecībā uz tās kodolieroču operāciju mērķi.

Es uzskatu, ka ES ir pamats bažām arī par attiecību nostiprināšanos starp Irānu un Turciju, kura apliecina Savienībai, ka atzīst kopīgās vērtības, cenšoties kļūt par ES dalībvalsti, tai pašā laikā izrādot atklātas simpātijas Irānas režīmam.

Es vēlos pateikt, ka Irānai ir pasaules rekords mazgadīgajiem izpildīto nāvessodu skaita ziņā un izpildīto nāvessodu skaita ziņā uz vienu iedzīvotāju. Politisko oponentu paraugprāvas un īpaši nežēlīgā sodīšana, apmētājot ar akmeņiem, kuru likumīgi piemēro Irānā šodien, kā arī cita nežēlīga un necilvēcīga izturēšanās, spīdzināšana un sodīšana, ir raksturīgas režīmam, kurš ir pelnījis nelokāmu morālu nosodījumu.

Papildus tam, kas jau tika minēts, ES prioritātēm jāietver nelokāma prasība pēc moratorija pasludināšanas nāvessoda izpildei, kamēr nāvessods tiek atcelts, aicinājums izbeigt nesodāmību par cilvēktiesību pārkāpumiem un, protams, turpmākas destabilizācijas nepieļaušana reģionā.

  Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. – Ir ārkārtīgi jautri un tai pašā laikā ļoti skumji runāt par tiesību un brīvību ievērošanu valstī, kurā valda persona, kura draud sakaut Amerikas Savienotās Valstis, Eiropu un Izraēlu. Nav nekādas jēgas ar viņu vest sarunas par cilvēktiesībām un vērtībām, un brīvībām. Tādi cilvēki saprot tikai spēku. Ir jābeidz būt ceremoniāliem un jāpāriet no vārdiem uz darbiem. Pilnīga izolācija, nopietnas sankcijas un skaidra un secīga nostāja dos rezultātu. Mahmoud Ahmadinejad ir apdraudējums visas pasaules sabiedrībai.

  Cristiana Muscardini (PPE) , rakstiski. – (IT) Pārredzamības trūkums Irānas valdībā un ierobežotā sadarbība ar Starptautiskās Atomenerģijas aģentūru attiecībā uz kodolprogrammu katrā ziņā absolūti nepārliecina.

Pamata cilvēktiesību situācijas pasliktināšanās un tās spēja destabilizēt reģionu ar Hezbollah un Hamas starpniecību ir elementi, kuri palielina bažas, ka Irāna izplešas pa visu pasauli. Vēlēšanu krāpšanās, demonstrāciju vardarbīga apspiešana un nāvessodu izpilde, kuru skaits 2010. gadā sasniedza 680 (divreiz vairāk nekā iepriekšējā gadā), un opozīcijas līderu aizturēšana neatstāj šaubas par spēka un vardarbības pielietojumu no šā režīma puses. ES 2010. gada 26. jūlija sankcijas līdzās ANO sankcijām bija atbilstošas un nepieciešamas. Savienībai jāvelta vairāk uzmanības Irānas kodolpolitikai, lai uzraudzītu attīstību konflikta jomā.

ES būtu jāatbalsta starptautiskā diplomātija cilvēktiesību aizsardzībā. Divvirzienu pieeja atstāj durvis atvērtas dialogam, bet ir vajadzīgas vismaz divas puses, lai sanāktu dialogs, un, tā kā no Irānas puses nav labās gribas, sankcijas būtu jāpastiprina un jāpadara mērķtiecīgākas. Mēs nevaram pieņemt, ka tik lielā mērā turpina palielināties nāvessodu izpildes gadījumu skaits un ka Irānas kodolpolitika nav pakļauta starptautiskās sabiedrības kontrolei.

  Mariya Nedelcheva (PPE) , rakstiski. – (FR) Es balsoju par Belder kunga ziņojumu. Mēs esam pieprasījuši Irānas režīma izmaiņas pārāk ilgi. Cilvēktiesības pastāvīgi tiek pārkāptas — to dara tie, kas slēpjas aiz šā režīma, neatkarīgi no tā, vai mēs runājam par apkaunojošiem apstākļiem, kādos tiek turēti Ashraf opozīcijas nometnes iemītnieki, par pastāvīgu sieviešu tiesību pārkāpšanu, diskrimināciju pret homoseksuāļiem, mākslinieku cenzūru u. c.

Tas, ko mēs varam darīt Eiropas mērogā, ir efektīvu sankciju piemērošana šā režīma līderiem. Tomēr ar sankciju piemērošanu nepietiek. Ir jāiedrošina tie cilvēki valstī, kuri cīnās, lai aizsargātu savas cilvēktiesības. Vai Eiropas Savienībai nevajadzētu atbalstīt visus cilvēktiesību aizstāvjus Irānā? Pašreizējā stingrā prasība pēc demokrātijas Ziemeļāfrikā būtu jāpaplašina uz Irānu.

  Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, kurš ieskicē smago situāciju, kādā atrodas Irāna, atklājot apspiešanas praksi un sistemātiskos cilvēktiesību pārkāpumus, ko izdarījušas Irānas varas iestādes, un uzsverot vajadzību nopietni meklēt diplomātisku risinājumu kodolieroču jautājumam. Īpaši es vēlos pievienoties tiem, kas pauž solidaritāti Irānas tautai, kura ir likumīgi pieprasījusi demokrātiskas izmaiņas valstī pēc prezidenta vēlēšanām 2009. gadā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. – Šis Parlamentā ir pirmais ziņojums par Irānu kopš Gahler kunga ziņojuma 2001. gadā. Tā kā visas sarunas par līgumiem starp ES un Irānu ir apturētas vairākus gadus, vienīgais veids, kā Parlaments var paust padziļinātu nostāju par šo valsti, ir, izdodot pašiniciatīvas ziņojumu, kurš ticis ierosināts ar Zaļo priekšlikumu. EFD tika dots uzdevums. 4 politiskās grupas (Zaļie, S&D, ALDE un GUE) formulēja kopīgos grozījumus projektā, kuri lielā mērā tika pieņemti, lai gan ar nelielu pārsvaru.

Svarīgie jautājumi ir šādi: ES kontakti ar Irānu (32. punkts), kurā, pamatojoties uz pretrunām par to, vai EP Irānas delegācijai vajadzētu ļaut doties uz Irānu, teksts šobrīd aicina – pretēji referenta vēlmēm – dibināt kontaktus ar plašu iesaistīto pušu loku, tieši neminot delegāciju; sankcijas (42. punkts), kurā teksts aicina ieviest mērķtiecīgas sankcijas pret galvenajiem cilvēktiesību pārkāpējiem – līdz šim ir bijušas sankcijas tikai pret personām, kuras ir saistītas ar kodolieroču lietu; un ES vēstniecības atvēršana Teherānā – paralēli gandrīz visām dalībvalstīm, kurām šai valstī ir pārstāvniecība.

  Licia Ronzulli (PPE) , rakstiski. – (IT) Es atbalstu šā ziņojuma tekstu, jo tas uzsver galvenos aspektus, kuri padara Irānu par vienu no bīstamākajām valstīm starptautiskajā arēnā, gan humanitārā, gan politiskā nozīmē

Šī valsts tagad ir nopostīta, — pēc tam, kad drošības spēki patvaļīgi pielietoja vardarbību, atbildot ar nežēlīgi bargiem pasākumiem uz miermīlīgām demonstrācijām un aizturot tūkstošiem demonstrantu. Šī nepelnītā vardarbības pielietošana izraisīja Irānas tautas pamata cilvēktiesību pieaugošu pasliktināšanos, jo tauta pastāvīgi tika pakļauta sodu sistēmai, kas ir pretrunā jebkurai konvencijai par cilvēka pilsoniskajām un politiskajām tiesībām.

Ja ar to vēl nepietiek, — nāvessods, apmētājot ar akmeņiem, joprojām ir spēkā šai valstī, un tā izpildes gadījumu skaits pieaug; turklāt jāpiemin fakts, ka mums joprojām nav pierādījumu, ka kodoliekārtas šai valstī tiek izmantotas tikai miermīlīgiem nolūkiem.

  Oreste Rossi (EFD) , rakstiski. – (IT) Mēs atbalstām šo ziņojumu, jo tas apskata Irānas jautājumu ar vajadzīgo stingrību un bardzību, uzsverot valstī pastāvošos kontrastus un mūsu nepieņemamo attieksmi pret to, ka šāda situācija varētu turpināties. Irānas režīms pastāvīgi piemēro represijas pret jebkuru, kurš uzdrīkstas pretoties absolūtismam, parasti piemērojot nāvessodu.

Faktiski tā ir valsts, kurai ir rekords izpildīto nāvessodu skaita ziņā attiecībā uz bērniem un uz vienu iedzīvotāju. Mēs atzīmējam arī to, ka nāvessodu, apmētājot ar akmeņiem, izpilda par tik nebūtiskiem noziedzīgiem nodarījumiem kā laulības pārkāpšana un atteikšanās no reliģijas. Ziņojumā uzsvērta arī kristiešu un Baha’i kopienas apspiešana.

Irāna turpina zaudēt starptautisko uzticību tās politiskās retorikas un agresīvā atbalsta islāma fundamentālismam dēļ. Es vēlos uzsvērt arī pastāvīgo psiholoģisko un fizisko vardarbību, kādai Irānas valdība pastāvīgi pakļauj disidentu bēgļus Ashraf nometnē.

  Peter Skinner (S&D) , rakstiski. – Es priecājos, ka Belder kungs spēja iesniegt šo ziņojumu Parlamentam un veiksmīgi „izsist cauri” elementus par cilvēktiesību pārkāpumiem Irānā, jo īpaši stingro nosodījumu par Irānas opozīcijas līderu Mir Hossein Mousavi un Mehdi Karoubi un viņu sievu apcietināšanu.

Tomēr es nepiekrītu, ka Irānai ir „tiesības uzlabot urānu”, ko pieļauj SAEA noteikumi, bet kas, ņemot vērā pastāvīgo strupceļu sarunās, ir pretrunā ANO Drošības padomes rezolūcijām.

  Catherine Stihler (S&D) , rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, jo es pilnībā uzskatu, ka Irānas valdībai vajadzētu pozitīvi atbildēt uz Irānas tautas pieprasījumiem par pamata brīvībām un uzlabotiem sociālajiem un ekonomiskajiem apstākļiem. Ar šo ziņojumu Eiropas Parlaments nosoda nāvessoda piemērošanu, kā arī daudzus citus cilvēktiesību pārkāpumus.

  Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. – (DE) Es balsoju par Belder kunga ziņojumu par ES pieeju Irānai. Man ir tādas pašas bažas kā lielākai daļai eiropiešu par Irānas kodolprogrammu un Irānas režīma apgalvojumu, ka tā tiks izmantota tikai civiliem mērķiem. Neskatoties uz to, es uzskatu, ka, sadarbojoties ar trešām valstīm enerģijas nozarē, Eiropas Savienībai vajadzētu izmantot tikai ilgtspējīgus, zaļus un drošus enerģijas avotus – sekojot tās klimata aizsardzības mērķiem. Es arī atbalstu mana kolēģa deputāta viedokli, ka ES būtu jāierosina plašāka stratēģija attiecībā pret Irānu, kura sniegtos tālāk par kodoljautājumu un ietvertu arī cilvēktiesību situāciju un citus svarīgus jautājumus.

  Iva Zanicchi (PPE) , rakstiski. – (IT) Es balsoju par Belder kunga ziņojumu, jo par spīti daudzajām problēmām, kas saistītas ar Irānas iekšējo un ārējo politiku, kā, piemēram, iespējamais kodolieroču pielietojums, pārredzamības neesamība konkrētos valdības lēmumos un — dažos gadījumos — cilvēktiesību neievērošana, es uzskatu, ka politika, kas balstīta tikai uz sankcijām, nevar sniegt lielu labumu.

Tāpēc es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir svarīgi saglabāt un, ja iespējams, uzturēt attiecības dialoga formā ar valdību Teherānā.

Rezolūcijas priekšlikums RC-B7-0158/2011

  Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. – (PT) Es bez ierunām balsoju par šo kopīgo rezolūciju, kura uzsver to jautājumu svarīgumu, kuri tika apspriesti attiecībā uz minoritātēm piederošu cilvēku tiesībām un uz cilvēktiesību un pamatbrīvību, kā arī bērnu tiesību aizsardzības veicināšanu un tai pašā laikā arī terorisma apkarošanu. Es vēlos vērst uzmanību uz secinājumiem un piekrītu, ka ES ir jāuzlabo sava spēja runāt vienbalsīgi, jo tas palielinātu tās kā pasaules mēroga dalībnieka saskatāmību un ietekmi, un delegācijām Ženēvā un Ņujorkā ir jāpalielina ES rīcības saskaņotība, saskatāmība un uzticamība Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē (UNHRC). Es piekrītu rezolūcijā norādītajam, ka dalībvalstīm jāmudina UNHRC piešķirt līdzvērtīgu uzmanību jebkāda veida diskriminācijai, tostarp dzimuma, invaliditātes, rases vai etniskās izcelsmes, vecuma, dzimumorientācijas un reliģijas vai pārliecības dēļ. Es piekrītu arī pārskatam, kurā uzsvērts, ka UNHRC vajadzētu vairāk būt par agrīnās brīdināšanas un novēršanas mehānismu, lai atbalstītu speciālās procedūras un nodrošinātu Augstā komisāra cilvēktiesību jautājumos amata neatkarību, kā arī lai uzturētu vajadzīgo finansējumu tā reģionālo biroju saglabāšanai.

  Zigmantas Balčytis (S&D) , rakstiski. – (LT) Eiropas Savienība un tās dalībvalstis ir apņēmušās garantēt cilvēktiesību ievērošanu savās politikās. Tādēļ ir ļoti svarīgi, lai ES varētu ieņemt stingru un ietekmīgu nostāju starptautiskajās organizācijās, īpaši Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē, nodrošinot efektīvu un konsekventu cilvēktiesību politikas īstenošanu starptautiskā mērogā. Es piekrītu, ka ir jāpārskata UNHRC darbs un mandāts, dodot iespēju novērtēt un uzlabot padomes darba metodes, lai būtu iespējams reaģēt uz cilvēktiesību pārkāpumiem, cik vien efektīvi un sistemātiski iespējams. Dažos gadījumos UNHRC nav spējusi steidzami un savlaicīgi atrisināt nopietnas cilvēktiesību situācijas, jo tai nebija piemērotu instrumentu. Tādēļ, lai risinātu gan hroniskas, gan steidzamas situācijas, UNHRC vajadzētu būt labāk aprīkotai, paplašinot cilvēktiesību instrumentu klāstu, izmantojot paneļdiskusijas ne tikai sesiju laikā, bet arī starp tām. Savukārt ES ir jāpadara UNHRC par prioritāti un labāk jāveic koordinācija dalībvalstu starpā, kas ļautu ES labāk izmantot savu ietekmi plašākā ANO sistēmā un veicinātu koordināciju un lēmumu pieņemšanu cilvēktiesību jomā.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D) , rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm būtu jāgarantē cilvēktiesību ievērošana savās politikās, un Eiropas Savienības nostājai Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē (UNHRC) vajadzētu būt stingrākai un efektīvākai. Ir vajadzīgas prioritātes Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes sesijai un 2011. gada pārskatam, jo tikai tad mēs varēsim novērtēt, kā Cilvēktiesību padome ir īstenojusi savu mandātu, un noteikt darba metodes, kuras ir jāuzlabo, lai UNHRC būtu efektīvāka un nekavējoties reaģētu uz cilvēktiesību pārkāpumiem. Eiropas Parlaments nožēlo faktu, ka vairākos gadījumos UNHRC nav spējusi steidzami un savlaicīgi atrisināt nopietnas cilvēktiesību situācijas piemērotu instrumentu neesamības dēļ, un aktīvi cenšas izveidot speciāli paredzētu UNHRC mehānismu, lai nekavējoties reaģētu uz cilvēktiesību krīzes situācijām, piemēram, Tuvajos Austrumos, Irānā un Baltkrievijā. Turklāt, lai risinātu gan hroniskas, gan steidzamas situācijas, ir ļoti svarīgi, lai UNHRC būtu labāk aprīkota, iespējams, paplašinot cilvēktiesību instrumentu klāstu, izmantojot paneļdiskusijas ne tikai sesiju laikā, bet arī starp tām. Parlaments arī aicina ES dalībvalstis aktīvi iesaistīties UNHRC 2011. gada pārskatā, lai stiprinātu atbilstību tās mandātam.

  Edite Estrela (S&D) , rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka Cilvēktiesību padomes 16. kārtējās sesijas darba kārtībā ietverti svarīgi jautājumi, kuri ir īpaši aktuāli. Es vēlos uzsvērt, cik svarīga ir darba kārtība, kura ietver ziņojumus par „tādu personu tiesībām, kuras pieder nacionālām vai etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām minoritātēm” un par „cilvēktiesību un pamattiesību veicināšanu un aizsardzību un tai pašā laikā terorisma apkarošanu”, kā arī plašas sanāksmes par bērnu tiesībām.

  Diogo Feio (PPE) , rakstiski. – (PT) Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes 16. sesija notiks īpaši vētrainā vēsturiskā laikposmā, kurš grauj pašu tās sastāvu, ņemot vērā to, ka daži tās locekļi pilnībā neievēro Apvienoto Nāciju Organizācijas Vispārējās cilvēktiesību deklarācijas normas un neveicina un neaizsargā cilvēktiesības atbilstīgi savam uzdevumam. Eiropas Savienībai ir aktīvi jāpiedalās šai sesijā un jādara viss, ko tā spēj, lai nodrošinātu, ka tās vispārējais viedoklis par cilvēktiesībām, kas balstīts uz personas cieņu, tiktu arvien plašāk izplatīts un efektīvi īstenots katrā pasaules valstī. Eiropas Augstā pārstāvja cilvēktiesību jautājumos iecelšana var veicināt Savienības nostāju labāku saskatāmību un Padomes dalībvalstu uzstājību uz „viena paziņojuma ar daudzām balsīm” stratēģiju, un tai ir iespēja palielināt pieaugošu atbalstu Eiropas nostājām.

  João Ferreira (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Eiropas Parlamentam ilgu laiku ir bijusi dubultu standartu politika attiecībā uz cilvēktiesībām. Ir arī labi zināms, ka tai ir šaura un tikai saviem mērķiem kalpojoša koncepcija par Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālās asamblejas 1948. gadā pieņemto Vispārējo cilvēktiesību deklarāciju. Šai ziņojumā vēlreiz kļūst skaidrs, ka pastāv atlase, kādā tiek pieminētas dažādas valstis. Valstis, ar kurām ES uztur ekonomiskās un diplomātiskās attiecības un kurām tā piešķir stratēģisku nozīmi, ir atstātas nomaļus stratēģisko interešu dēļ, neraugoties uz to nopietnajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Starp šādām valstīm jāmin Izraēla, Kolumbija un Maroka, ja nosauc trīs valstis dažādos kontinentos. No mūsu puses, mums nav ierobežots viedoklis par cilvēktiesībām.

Mēs uztveram nopietni visu deklarācijas saturu, kurš, pēc mūsu domām, visvairāk ir ietekmējis mūsu politisko iejaukšanos. Visbeidzot — mēs iebilstam pret ideju, ka Eiropas Savienībai jāieņem pastāvīga vieta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā, — tā vienkāršā iemesla dēļ, ka tam nebūtu jēgas, ņemot vērā organizācijas garu un principus, kas ietverti Apvienoto Nāciju Organizācijas statūtos. ANO ir neatkarīgu un suverēnu valstu organizācija, un tai jāturpina tādai būt.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. – (PT) Ir skaidra šai ziņojumā kritizēto valstu atlase un šo debašu pašmērķīgais raksturs. Ir acīmredzams šā ziņojuma liekulīgais pielietojums, jo valstis, ar kurām ES ir labas ekonomiskās un diplomātiskās attiecības, un tās valstis, kuras ir stratēģiski svarīgas, netiek kritizētas, neskatoties uz to pieļautajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, tostarp, piemēram, Kolumbija un Hondurasa. Nav aicinājuma izbeigt Marokas īstenoto okupāciju Rietumsahārā vai Izraēlas īstenoto okupāciju Palestīnā.

Turklāt mēs nevaram atbalstīt ideju, ka Eiropas Savienībai jāieņem pastāvīga vieta Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālajā asamblejā, jo ANO ir organizācija, kas sastāv no suverēnām un neatkarīgām valstīm, un Eiropas Savienība nav valsts atbilstīgi ANO statūtiem.

Cilvēktiesību aizsardzība veido mūsu politiskās rīcības pamatietvaru, ieskaitot faktu, ka tās ir neatņemamas un ka tām nevar piešķirt dažādas pakāpes, un ka tās ir priekšnosacījums cilvēku tiesību aizsardzībai un patiesam sociālajam taisnīgumam, mieram, brīvībai un demokrātijai. Jūs varat paļauties uz to, ka mēs aizsargāsim cilvēktiesības, bet nepaļaujieties uz mums liekulības izpausmē.

  Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību Padome ir unikāla platforma, kas specializējusies vispārējās cilvēktiesībās, un speciāls forums, kurš nodarbojas ar cilvēktiesībām ANO sistēmā, un tai ir arī uzticēts svarīgais uzdevums un atbildība par cilvēktiesību veicināšanas, aizsardzības un ievērošanas stiprināšanu visā pasaulē. Es vēlos uzsvērt, cik svarīga ir UNHRC 16. sesija un īpaši UNHRC pārskatīšanas process, kurš nodrošina unikālu iespēju izvērtēt, kā Padome ir īstenojusi savu mandātu, un nodrošina izdevību Padomei uzlabot sava darba metodes, lai efektīvāk un sistemātiskāk reaģētu uz cilvēktiesību pārkāpumiem. Es atzinīgi vērtēju, ka 16. kārtējās sesijas darba kārtībā ir arī ziņojums par tādu personu tiesībām, kuras pieder nacionālām vai etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām minoritātēm, un par cilvēktiesību un pamattiesību veicināšanu un aizsardzību un tai pašā laikā terorisma apkarošanu, kā arī plašas sanāksmes par bērnu tiesībām.

  Petru Constantin Luhan (PPE) , rakstiski. – (RO) ANO Cilvēktiesību padomes 16. sesija piedāvā unikālu iespēju novērtēt veidu, kādā Padome ir izpildījusi savu mandātu, un tai pašā laikā iespēju uzlabot Padomes darba metodes ar mērķi nodrošināt efektīvāku un sistemātiskāku reaģēšanu uz situācijām, kas skar cilvēktiesību pārkāpumus. Es domāju, ka ir būtiski izveidot cilvēktiesību darba grupu kā daļu no ES padomes, kura ietvers cilvēktiesību ekspertus no visām 27 ES dalībvalstīm un kura darbosies Briselē.

Būtu arī ļoti lietderīgi iecelt īpašu augsta ranga ES pārstāvi cilvēktiesību jautājumos. Es ceru, ka EĀDD, īpaši ES delegācijas Ženēvā un Ņujorkā, turpmāk uzlabos saskaņotību, paaugstinās ES profilu un palielinās uzticību ES darbībām ANO Cilvēktiesību padomē, attīstot ES spēju savstarpēji iedarboties un sadarboties starpvaldību līmenī.

  Thomas Mann (PPE) , rakstiski. – (DE) Es nupat balsoju par Eiropas Parlamenta rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes 16. sesijas prioritātēm. Mūsu rezolūcija ir īpaši svarīga, jo mēs šodien esam atcerējušies, kā tika apspiesti miermīlīgie protesti pret Tibetas vardarbīgo okupāciju pirms 52 gadiem. Dalai Lama vakar paziņoja par savu aiziešanu no politikas dzīves – tas ir vēsturisks zaudējums. Ir nedaudz cilvēku, kurus tur tik augstā cieņā viņu pašu tauta un lielā mērā pasaule un kuri tai pašā laikā tiek tik labi ieredzēti kā Viņa Svētība. Aizejot no politikas dzīves, Dalai Lama nekādā veidā neatsakās no savas atbildības. Viņš ir paziņojis, ka viņš joprojām apņemas saglabāt savu garīgo lomu attiecībā uz Tibetas tautas bažām. Viņa Svētība nodos Tibetas konstitūcijā noteiktās politiskās pilnvaras brīvi ievēlētai valdībai trimdā. Šādi viņš vēlreiz nostiprinās pa visiem pasaules kontinentiem izkaisītās trimdā izsūtītās Tibetas tautas demokrātiju. 20. martā tiks ievēlēts jauns premjerministrs un jauns parlaments. Es būšu klāt vēlēšanās Šveicē kā novērotājs. Mums, eiropiešiem jāpalīdz turpināt stiprināt Tibetas tautas demokrātiju un cilvēktiesības.

  David Martin (S&D) , rakstiski. – Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, kura uzsver pilsoniskās, politiskās, ekonomiskās, sociālās un kultūras tiesības un norāda, ka piekļuve ūdenim ir cilvēktiesības. Es īpaši atzinīgi vērtēju, ka tika pieņemts 19. grozījums, kurš aicina turpināt sekot Goldstone ziņojumam.

  Nuno Melo (PPE) , rakstiski. – (PT) Pa vidu šiem grūtajiem laikiem, ar kuriem mēs saskaramies, īpaši Ziemeļāfrikas reģionos, ANO Cilvēktiesību padomes 16. sesija ir sevišķi svarīga. Tāpēc Eiropas Savienībai šai sesijā būs jāuzņemas patiesi aktīva loma un jāveic visi pasākumi, lai nodrošinātu, ka tās vispārējais viedoklis par cilvēktiesībām, balstoties uz cilvēka cieņas ievērošanu, tiktu piemērots katrā pasaules valstī. ES ir arī svarīgi, lai tiktu iecelts Eiropas Augstais pārstāvis cilvēktiesību jautājumos, kas veicinātu ES viedokļa par cilvēktiesību aizsardzību arvien plašāku izplatību.

  Willy Meyer (GUE/NGL) , rakstiski. – (ES) Diemžēl es nevarēju balsot par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes 16. sesijas prioritātēm, jo tā ietver vairākus punktus, kuriem es nepiekrītu.

Rezolūcija aicina uz koordināciju ar Amerikas Savienotajām Valstīm cilvēktiesību jomā, tā aicina iecelt Maroku par līdzkoordinatoru Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē un mudina ES uzturēt „kopīgās nostājas” attiecībā uz konkrētām valstīm. Tā uzstāj arī uz ES finanšu instrumentu iedarbīgumu, kuri kalpo tikai kā piemēri veidam, kādā ES manipulē ar tik svarīgiem jautājumiem kā cilvēktiesības, finansējot tās grupas, kuras nodrošina Eiropas intereses trešajās valstīs.

Manuprāt, šie ir pietiekoši iemesli, lai nebalsotu par šo rezolūciju, un tādēļ es atturējos.

  Andreas Mölzer (NI) , rakstiski. – (DE) Nemieri Magribā ļoti stingri mums atgādina, ka nav viegli aizsargāt cilvēktiesības un ka tas bieži nesaskan ar ekonomiskajām un/vai militārajām interesēm. Arī terorisma apkarošanas vārdā tiek veikti pasākumi, kuri neatbilst cilvēktiesībām. Šai saistībā arī ES jāpavēro sava uzvedība – piemēram, nelikumīgo CIP pārlidojumu gadījumā. Neskatoties uz šiem trūkumiem, joprojām ir svarīgi, īpaši ES, nodoties cilvēktiesību aizsardzībai. Eiropas Savienībai jābūt īpašai attieksmei pret minoritāšu tiesību aizsardzību, īpaši kristiešu un citu reliģisko minoritāšu situācijas uzlabošanu musulmaņu valstīs, kad īpaši kristieši tiek spēcīgi vajāti un ir reliģiskās vardarbības galvenie upuri. Ņemot šo vērā, es balsoju „par”.

  Rolandas Paksas (EFD) , rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomei ir ļoti svarīga loma visā pasaulē ar cilvēktiesībām saistītu jautājumu izskatīšanā. Pārskatīšanas process ir lieliska iespēja izvērtēt, kā Padome ir īstenojusi savu mandātu. Es piekrītu priekšlikumam, ka ES ir jārunā vienā balsī par jautājumiem, kuri tiek izskatīti. Turklāt dalībvalstīm ir aktīvi jāiesaistās Padomes darba pārskatīšanā. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka 16. kārtējās sesijas darba kārtībā ir ziņojums par tādu personu tiesībām, kuras pieder nacionālām vai etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām minoritātēm, par bērnu tiesībām un par terorisma apkarošanu. Tomēr, lai uzlabotu cilvēcīgus dzīves apstākļus, šai sesijā būtu jāizskata jautājumi, kas saistīti ar tiesībām uz ūdeni un sanitāriju. Mums ir jānodrošina efektīvs mehānisms, lai īstenotu un aizsargātu to, kas ir pamata cilvēktiesības. Jādara viss, lai nodrošinātu, ka šai jomā visas apņemšanās tiek īstenotas starptautiskā mērogā un lai katrai personai būtu piekļuve drošam dzeramajam ūdenim un sanitārajām iekārtām.

  Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. – (PT) Cilvēktiesību vispārējas izplatīšanas ievērošana, veicināšana un nodrošināšana ir daļa no ES tiesiskā, ētiskā un kultūras acquis, un tā ir viens no Eiropas vienotības un integritātes stūrakmeņiem. Tāpēc jādara viss, lai palielinātu Eiropas Savienības un tās dalībvalstu veikto darbību saskatāmību un efektivitāti, un ir būtiski nodrošināt, lai Eiropas Savienība apņemtos aktīvi piedalīties šajā svarīgajā ANO Cilvēktiesību padomes (UNHRC) 16. sesijā, kā arī UNHRC pārskatīšanas procesā, kurš notiks 2011. gadā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. – Labs ziņojums, kurā Parlaments arī atzinīgi vērtē faktu, ka 16. kārtējās sesijas darba kārtībā ietverti ziņojumi par „tādu personu tiesībām, kuras pieder nacionālām vai etniskām, reliģiskām vai lingvistiskām minoritātēm” un par „cilvēktiesību un pamattiesību veicināšanu un aizsardzību un tai pašā laikā terorisma apkarošanu”, kā arī plašas sanāksmes par bērnu tiesībām; atzinīgi vērtē arī to, ka šogad tika iecelti īpašie referenti šajos jautājumos, un atzīmē ziņojumus, kurus iesniegs īpašie referenti par spīdzināšanu vai citu cietsirdīgu, necilvēcīgu vai pazemojošu izturēšanos vai sodīšanu, par reliģijas vai ticības brīvību un par cilvēktiesību aizstāvju situāciju; aicina ES dalībvalstis aktīvi piedalīties šajās debatēs.

  Catherine Stihler (S&D) , rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā uzsver svarīgo ES lomu darbā ar Cilvēktiesību padomi. Ņemot vērā notikumus Lībijā, ir būtiski, lai mēs turpinātu piedalīties kampaņā par cilvēktiesību aizsardzību starptautiskā mērogā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL) , rakstiski. – (FR) Es atturējos no galīgā balsojuma par šo rezolūciju gan pēc būtības, gan procedūras jautājumu dēļ.

Rezolūcijas teksts pastiprina ideju par ES politikas dubultajiem standartiem attiecībā uz cilvēktiesībām, īpaši jautājumā par cilvēktiesību pārkāpumiem okupētajās Palestīnas teritorijās. Daži par šo jautājumu iesniegtie grozījumi, kurus es atbalstīju, neslēpj faktu, ka Savienība atsakās īstenot Goldstone ziņojuma vadlīnijas.

Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa ir iesniegusi savu rezolūciju, kurā tiek atbalstīts cilvēktiesību vispārējais raksturs visās sociālajās, ekonomikas un kultūras jomās.

No otras puses, šīs rezolūcijas uzdevums bija balsot par mandātu Eiropas Savienības delegācijai Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomē tās 16. sesijā, kaut arī šī sesija ir sākusies jau 28. februārī un baronese Ashton tajā ir jau teikusi vairākas runas.

Ir maza jēga balsot par šo rezolūciju, kad Cilvēktiesību padomes sesija ir jau sākusies; Eiropas Parlamentam vajadzētu paskaidrot savu pret straumi vērsto nostāju.

  Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. – (DE) Es balsoju par rezolūciju par ANO Cilvēktiesību padomes 16. sesijas prioritātēm. Es piekrītu viedoklim, ka Cilvēktiesību padome varētu būt ļoti noderīga kā „agrīnās brīdināšanas sistēma” un novēršanas mehānisms, un es sagaidu, ka Ārējās darbības dienests attiecīgi iesaistīsies šai institūcijā. Attiecībā uz Cilvēktiesību padomes pārskatu es, protams, arī atbalstu visu iekļaujoša un, galvenokārt, pārredzama procesa nepieciešamību.

  Priekšsēdētājs. – Ar to tiek slēgti balsojumu skaidrojumi.

11. Balsojumu labojumi un nodomi balsot: sk. protokolu

(Sēdi pārtrauca plkst. 12.55 un atsāka plkst. 15.00)

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

12. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

13. Komiteju sastāvs (sk. protokolu)

14. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (debates)

14.1. Pakistāna - minoritāšu lietu ministra Shahbaz Bhatti slepkavība

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem attiecībā uz minoritāšu lietu ministra Shahbaz Bhatti slepkavību⁽¹⁾.

  Jean Lambert, autore. – Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka mēs visi esam dziļi satriekti un šausmināti par atentātu pret ministru Shahbaz Bhatti, ne tikai tāpēc, ka mēs šajā Parlamentā viņu pazīstam — viņš ir mūs apmeklējis, ticies ar daudziem no mums —, bet arī tāpēc, ka šī ir vēl viena dziļi simboliska slepkavība, kas mērķēta pret cilvēku, kurš strādāja ar visām Pakistānas minoritātēm un centās tās samierināt.

Mums arī jāpauž sava līdzjūtība ne tikai viņa ģimenei, bet arī visām tām ģimenēm, kuru locekļi ir nogalināti Pakistānas teroristu uzbrukumos. Šonedēļ mēs pieredzējām divus šādus uzbrukumus, kuros tika nogalināti un ievainoti vairāk cilvēku nekā, piemēram, Londonas bombardēšanas laikā.

Cieš visi iedzīvotāji, un tiek sētas bailes, kas iedragā demokrātiju Pakistānā. Mēs redzam izmaiņas demogrāfiskajā situācijā dažos vēlēšanu apgabalos, piemēram, Kvetā, jo bailes piespiež cilvēkus izbraukt.

Mūsu rezolūcija ir svarīga attiecībā uz vēlmi turpināt un atbalstīt darbu iecietības un savstarpējas sapratnes vairošanā. Es vēlētos uzsvērt, ka tā ir vajadzīga arī mums Eiropas Savienībā, jo, pēc manām domām, daži nesenie valstu paziņojumi to neveicina. Tātad mēs sagaidām, ka gan Pakistānā, gan Eiropas Savienībā tiks nostiprināta vadība.

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs, neskatoties uz to, ka Pakistānas minoritāšu lietu ministrs Shahbaz Bhatti pēc vairākkārtējiem draudiem bija lūdzis pastiprināt aizsardzības pasākumus, viņš tika nogalināts atentātā, kas bija vērsts pret viņu 2. martā. Mēs izsakām līdzjūtību ne tikai viņa tuviniekiem, bet arī visiem pakistāniešiem, kas vēlas lielāku sabiedrības iecietību. Tas ir īsts trieciens Pakistānai, kā arī visai cilvēcei kopumā.

Kāpēc gan Pakistānas iestādes noraidīja ministra lūgumu piešķirt viņam ložu necaurlaidīgu automašīnu oficiālai lietošanai, kā arī viņa lūgumu ļaut pašam izvēlēties miesassargus, kuriem viņš uzticas? Viņš bija cilvēktiesību aizstāvis, kas aicināja reformēt nehumānos likumus pret zaimošanu.

Tāpat mēs vēlamies atzīmēt Pakistānas Cilvēktiesību komisijas koordinatora Naeem Sabir Jamaldini, kurš tika nogalināts 1. martā, darbu.

Mums ir vajadzīga praktiska darbība, piemēram, izpēte, arī valdības līmenī. Tā ir jāveic saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, jo nesodāmībai ir jādara gals. Eiropas Savienībai ir jāuzrauga situācija un jācenšas dibināt civilizētu sabiedrību, izmantojot demokrātijas un cilvēktiesību instrumentu.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, autore. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, pēdējo desmit mēnešu laikā Eiropas Parlaments ir pieņēmis kopumā trīs rezolūcijas attiecībā uz reliģisko brīvību Pakistānas Islāma Republikā.

2010. gada maijā mēs par šo tēmu runājām Strasbūrā kopā ar minoritāšu lietu ministru Shahbaz Bhatti. Šodien mēs šeit, Parlamentā, apspriežam viņa nāves apstākļus. Augsta ranga valsts ierēdņa noslepkavošana, kas notika 2. martā, nozīmē tikai vienu: Pakistānā neviens nav pasargāts no radikālajiem islāmistiem. Apdraudēti ir ne tikai tie, kas kritizē arhaiskos likumus, kuri piespriež nāvessodu par reliģijas zaimošanu, bet arī tie, kas publiski iestājas par neiecietības upuriem, kā Bhatti kungs.

Pēc desmit mēnešiem var redzēt, ka pašreizējā Eiropas Savienības politika attiecībā pret Pakistānu nedod paredzētos rezultātus. Tāpēc es atbalstu mūsu rezolūcijā ietverto ideju sasaukt tikšanos pie apaļā galda, lai apspriestu minoritāšu stāvokli Pakistānā. Es domāju, ka tikko izveidotajam Eiropas Ārējās darbības dienestam skaidri jāreaģē uz notikumiem Islamabadā, pirms vēl nav par vēlu un pirms nav vēl vairāk cilvēku upuru.

  Eija-Riitta Korhola, autore. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Shahbaz Bhatti un visa viņa ģimene ir apbrīnojams piemērs, ko var sasniegt drosmīgi, principiāli un lojāli cilvēki. Viņš bija savā amatā tikai sešus mēnešus, kad Pakistānas Parlaments pieņēma svarīgu reformu, kas garantēja 5% kvotu valsts minoritātēm, lai ieņemtu amatus valsts pārvaldē. Tā ir tikai viena no daudzajām demokrātiskajām reformām, ko izvirzīja Sh. Bhatti un par kuru Pakistānas valdībai būtu jābūt ļoti lepnai.

Iespējams, ka vissvarīgākais ir dažādu ticību saskaņas dialogs, ko viņš uzsāka vietējā līmenī un kura mērķis bija mazināt saspīlējumu un risināt problēmas, kas ir terorisma pamatā. Es šajā idejā saskatu lietas, par ko varētu piešķirt Nobela Miera prēmiju, un es ceru, ka darbs pie cilvēktiesību un demokrātijas veicināšanas Pakistānā turpināsies, pat ja ekstrēmistu pārstāvji ir guvuši pagaidu uzvaru, atbrīvojoties no valsts visstratēģiskākā cilvēktiesību aktīvista. Ja izdosies izveidot dialogu valstī, kas ir radikālā islāma centrs, visā pasaulē izplatīsies tā pozitīvā iedarbība.

Tikai pirms mēneša es tikos ar Bhatti kungu. Mēs runājām par viņa iespējamo bojāeju. Viņš nebija naivs. Viņš ļoti labi saprata, pie kā var novest varonība. „Nepaies ilgs laiks, līdz es miršu,” viņš teica, „bet pašlaik es centīšos mainīt netaisnos likumus, cik vien spēšu. Es miršu, bet likumi paliks un ietekmēs miljoniem cilvēku dzīvi.”

(Aplausi)

  Peter van Dalen, autors. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es baidos, ka situācija Pakistānā pasliktinās. Šķiet, ka notiek uzbrukums pēc uzbrukuma un valdība ir zaudējusi vēlmi iejaukties. Pagājušā gada janvārī tika veikts atentāts pret gubernatoru S. Taseer, bet pagājušajā nedēļā arī pret vienīgo kristīgo federālo ministru Sh. Bhatti kungu. Eiropas Savienība un dalībvalstis uztur kontaktus ar Pakistānu visādos veidos. Notiek sadarbība Afganistānas jautājumā, valstī ieplūst simtiem miljonu palīdzības sniegšanai izglītības un rekonstrukcijas jomā, tiek pieliktas pūles, lai sekmētu starpkonfesionālo dialogu.

Bet mums ir pienācis laiks ieņemt stingru nostāju. Pakistānas izglītības sistēma ir jāreformē, un jāizbeidz naida kurināšana pret kristiešiem jaunākā vecuma bērnu apziņā. Godīgi jāsadala palīdzība rekonstrukcijas darbiem plūdu seku likvidēšanai, piešķirot to arī tiem, kas nav musulmaņi. Tas nav tikai Rietumvalstu interesēs. Ja Pakistānas valdība un drošības dienesti nekontrolēs situāciju, valsts ieslīgs ekstrēmisma purvā. Ir ļoti maz laika, lai apturētu šo tendenci.

  Rui Tavares, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, bieži vien mēs tik maz varam šeit, Eiropas Parlamentā, panākt ar savām rezolūcijām aktuālos jautājumos, bet tādos gadījumos kā šis, kur vismaz divi jautājumi skar vārda brīvību un reliģisko brīvību tādās valstīs kā Pakistāna, mums jāpanāk vismaz divas lietas, lai mūs sadzirdētu.

Pirmkārt, es vēlētos pateikt tiem, kas aizstāv iecietību un reliģisko brīvību Pakistānā, ka viņi nav vieni. Tas skan ļoti pieticīgi, bet es uzskatu, ka tas ir pirmais solis ceļā uz cieņu un pietāti pārrunās un ka šī ziņa sasniegs tos, kas Pakistānā atbalsta reliģijas brīvību, tāpēc pirmais, ko es vēlos izdarīt, ir pateikt viņiem, ka viņi nav vieni.

Otra lieta, ko es vēlētos, ir likt Pakistānas valdībai ļoti skaidri saprast, ka tā nevar atturēt Pakistānas ekstrēmistus no domas, ka viņi runā visu vārdā, jo tas ir apburtais loks, kurā valstis bieži nonāk, kad ir runa par likumiem pret zaimošanu, kā tas pašlaik ir Pakistānas gadījumā, vai kā tas bija Indonēzijā. Mums ir darīšana ar minoritāti, ko veido ļoti daiļrunīgi ekstrēmisti, kas runā ļoti skaļi un kas galu galā sāk uzskatīt, ka viņi runā visu vārdā, jo viņi spēj iebiedēt pārējo sabiedrības daļu. Attiecīgi šajā gadījumā, ja valdības nostāja nebūs pirmām kārtām aizstāvēt brīvību savā valstī un cīnīties pret visatļautību un ja valdība neaizsargās cilvēka cieņu, visā valstī draud risks, ka to pārņems neiecietības sērga.

Tāpēc Pakistānas valdībai līdz galam jāveic izmeklēšana Shahbaz Bhatti slepkavības gadījumā, lai var izdarīt secinājumus, kā tas tika darīts Pendžābas gubernatora gadījumā. Tā nekādā gadījumā nedrīkst pieļaut korupciju izmeklēšanā, īstenojot tādu praksi, kādu policija un Pakistānas drošības dienesti izmanto izmeklēšanas gadījumos un kāda izmeklēšanas procesu padara par neiespējamu, kā tas bija pat bijušās premjerministres Benazir Bhutto slepkavības gadījumā. Tāpēc ir būtiski, lai Pakistānas valdība nodrošinātu to, ka ekstrēmisti neuzņemas tautas musināšanu, un lai mēs no savas puses solidarizētos ar iecietības aizstāvjiem valstī.

  Mario Mauro, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Shahbaz Bhatti tika nogalināts tā saukto likumu pret zaimošanu vārdā, un to izdarīja fundamentālistu grupa, kas – un tā notiek aizvien biežāk – izmantoja Dieva vārdu, lai īstenotu savus plānus varas iegūšanai.

Ar šo rezolūciju mēs vēlamies atzinīgi novērtēt Shahbaz Bhatti darbību un pateikties viņam par to piemēru, ko viņš gadu gaitā ir mums rādījis. Es ceru, ka tik sāpīgs ziedojums kalpos par brīdinājumu Eiropas Savienības valdībām un Augstajai pārstāvei ārlietās un drošības politikas jautājumos, lai tie daži izteiktie vārdi, kam šodien ir tik maza nozīme, tiktu aizstāti ar konkrētām darbībām.

Patiesībā pēdējos mēnešos Eiropas Savienība vai drīzāk — Padome un Komisija, pretēji Parlamentam, ir tērējušas laiku, lai apspriestu, vai iekļaut vārdu „kristietis” savos vārgajos nosodījumos, kamēr kristiešus joprojām turpina brutāli slepkavot, bieži vien tāpēc, ka viņi tuvojas Rietumiem, lai gan viņos nav nekā rietumnieciska. Tāpēc es uzskatu, ka Komisija un Padome šajā gadījumā centīsies ņemt vērā Parlamenta nostāju.

  Catherine Stihler, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es arī gribētu parādīt cieņu Shahbaz Bhatti drosmei un paveiktajam darbam. Es zinu, ka šeit daudzi kolēģi ir tikušies ar viņu personīgi un viņa darbība Pakistānas minoritāšu kopienu labā, lai aizstāvētu viņu tiesības, ir piemērs mums visiem. Fakts ir tāds, ka viņš riskēja ar savu dzīvību; viņš zināja, ka draudi tai pieaug, un viņa drosme ir jānovērtē. Viņš zaudēja dzīvību, un mēs šeit zaudējām draugu.

Tātad ko mēs varam darīt? Es domāju, ka šajā rezolūcijā ir vairāki svarīgi punkti. Būtiski svarīgs ir 13. punkts, kurā kompetentas ES iestādes tiek aicinātas iekļaut jautājumu par reliģisko iecietību sabiedrībā. Es arī aicinātu Komisiju gan sarunās, gan komercdarbībā iekļaut arī cilvēktiesību jautājumu. Svarīgs ir arī 19. punkts par Pakistānas iestādēm un valdību, tāpat arī aicinājums atzīt demokrātiju un cilvēktiesības.

Es domāju, ka mēs visi līdz dienas beigām vēlētos būt pārliecināti, ka mūsu līdzjūtības apliecinājumi ir nosūtīti, un es ceru, ka Parlamenta priekšsēdētājs personīgi nosūtīs vēstuli Bhatti mātei. Pagājušonedēļ bija viņa bēres, un es domāju, ka tas arī ir svarīgi.

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Bhatti kunga slepkavība ir jau otrā augsta ranga Pakistānas ierēdņa slepkavība divu mēnešu laikā. Gan Bhatti kunga, gan gubernatora Salman Taseer slepkavība rūpīgi jāizmeklē, un vainīgie jāsauc pie atbildības.

Līdztekus Bhatti kunga slepkavībai es vēlētos runāt par vēl vienu aktuālu cilvēktiesību jautājumu Pakistānā, proti, par situāciju Beludžistānas provincē. Beludžu minoritāte joprojām tiek vajāta, un saskaņā ar starptautiskās cilvēktiesību aizsardzības organizācijas “Amnesty International” datiem vismaz 90 beludžu aktīvisti – skolotāji, žurnālisti un juristi – ir pazuduši bez vēsts vai ir nogalināti. Arī citi cilvēki, piemēram, palīgstrādnieki, skolotāji, žurnālisti un valsts ierēdņi tiek pakļauti vajāšanai un draudiem.

Eiropas Parlamentam un ES jānodod Pakistānai skaidrs vēstījums un jāmudina Pakistānas valdība darīt visu iespējamo, lai nepieļautu šāda veida situācijas.

  Nicole Kiil-Nielsen, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, šie atentāti, protams, ir nepiedodami, bet vēl neciešamāka ir nesodāmības atmosfēra, kas eksistē, neskatoties uz uzbrukumu skaita palielināšanos. Diemžēl Pakistānas pilsoņi un upuru ģimenes nevar pārāk cerēt uz tiesu sistēmu, kurai kaitē korupcija, iebaidīšana un vāji apmācītu izmeklētāju un prokuroru darbība. Izmeklēšanas procesi velkas gadiem ilgi un pamatojas uz diskriminējošiem likumiem. Tiesu sistēmas un it īpaši kriminālnoziegumu izmeklēšanas nozare prasa reformas, tai jāiegūst gan nacionālā, gan starptautiskā uzticība.

Saskaņā ar Heinrich Böll fonda veikto aptauju augstskolās Pakistānas jaunieši uzskata, ka tiesu sistēmas uzticamība ir daudz izšķirošāka valsts atdzimšanai, nekā militārais spēks vai parlamentārā sistēma.

Tāpēc Eiropas Savienībai jāizmanto visi vajadzīgie instrumenti, kas ir tās rīcībā, lai stiprinātu tiesisko sadarbību ar Pakistānu.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Pakistānā viena pēc otras tiek apslāpētas reformu un progresa balsis. Shahbaz Bhatti zināja, ka viņš ir briesmās, — gan kā kristietis valstī, kur reliģiskā neiecietība ir norma, gan kā minoritāšu lietu ministrs, kurš bezbailīgi noliedza savas valsts drakoniskos likumus pret zaimošanu. Tomēr viņš nebaidījās no islāmistu fanātiķiem, kas draudēja viņam ar nāvi.

Tikai pirms diviem mēnešiem Pendžābas gubernatoru Salman Taseer nogalināja viņa paša miesassargi, bet Shahbaz Bhatti pat vispār netika nodrošināti miesassargi, un tāpēc viņš kļuva par vieglu mērķi pamatīgi bruņotiem teroristiem, kas nogalināja viņu ceļā uz kabineta sēdi.

Kāpēc Bhatti kungu nepavadīja bruņoti personas aizsardzības dienesta virsnieki? Tas ir viens no daudzajiem jautājumiem, kas mums jāuzdod prezidentam Zardari. Es ceru, ka viņš var atbildēt. Es ceru, ka priekšsēdētājas vietniece/Augstā pārstāve piespiedīs viņu nodrošināt vairāk piemēru, kā stāties pretī satraucošajai Pakistānas sabiedrības radikalizācijai.

Un, pats galvenais, tā ir cilvēciska traģēdija. Ļoti drosmīgs un principiāls cilvēks ir zaudējis dzīvību, un mēs kā demokrāti godinām viņa piemiņu un slavinām viņa sasniegumus šodien šajās debatēs. Mēs paužam savu līdzjūtību tuviniekiem viņu bēdu stundā.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, islāma šariata likums skaidri nosaka, ka tie, kas aizskar islāma ticību, ir sodāmi ar nāvi.

Es nezinu, kādas darbības var tikt uzskatītas par aizskarošām islāmistu pasaulē, bet cilvēktiesību un reliģisko brīvību aizstāvju slepkavošanas gadījumi Pakistānā, kā arī citās islāma valstīs, parāda, ka daži islāmistu garīgie vadoņi uzskata mūsu civilizētās vērtības, kas cilvēkiem dod plašu izvēles brīvību, par draudu viņu ticībai, un viņi saskaņā ar savu likumdošanu nešaubīgi paziņo juridisko atzinumu (fatwa) pret jebkuru, kurš atklāti veicina cilvēktiesības un personiskās brīvības viņu teritorijā.

Shahbaz Bhatti, Pakistānas valdības ministrs, Salman Taseer, Pendžābas provinces gubernators, vai Sabir Jamaldini, Pakistānas Cilvēktiesību komisijas koordinators, ir kļuvuši par islāma likumu fanātiskas pielietošanas nevainīgiem upuriem. Šo upuru piemērs terorizē ne tikai Pakistānas iedzīvotājus, atturot tos no centieniem pēc lielākas brīvības, bet arī politiķus, kas vada valsti, no reformu īstenošanas politiskajā sistēmā, tāpēc viņi turpinās ievērot likumus, kas liek atgriezties atpakaļ viduslaikos.

Tomēr, ja mēs negribam, lai reformistiskie politiķi Islāma valstīs nonāktu konfliktā ar savām reliģiskajām autoritātēm, mums vajadzētu, pēc manām domām, censties radīt platformu konstruktīvam dialogam ar Islāma garīgajiem vadoņiem attiecībā uz civilizāciju mierīgu līdzāspastāvēšanu …

(Priekšsēdētājs pārtrauc runātāju)

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam par valdības ministra un cilvēka, kurš atzinis savu kristīgo izcelsmi un bijis katolis, slepkavību. Mēs runājam par vēl vienu slepkavību Pakistānā, kas parāda, ka patiesībā varas iestādes tur nekontrolē situāciju, un tā ir problēma. Ar to mēs nedomājam, ka Pakistānas prezidents vai valdība ir izrādījušas nevēlēšanos to darīt. Mēs nosodām to, ka viņi pat nav spējīgi garantēt to cilvēku drošību, kas ir daļa no valdības struktūrām, bet kuri atklāti atzīst, ka pieder pie citas ticības nekā visa pārējā valsts. Tā ir šīs valsts traģēdija, un šī valsts soli pa solim kļūst aizvien agresīvāka un naidpilnāka pret citām reliģijām, kas nav islāms. Tā ir reāla problēma. Es esmu pārliecināts, ka mums par to būtu jārunā.

  Priekšsēdētājs. – Un nu mēs esam nonākuši pie „brīvā mikrofona” procedūras.

Ļoti daudzi deputāti ir man norādījuši – un tā kā daži no grupu vadītājiem un viņu vietniekiem ir šeit, es to tagad minēšu –, ka mums ir nepieciešama mazliet lielāka elastība šajās aktuālo jautājumu debatēs, kad tik daudz deputātu ir patiesi ieinteresēti konkrētajā tēmā. Tagad es zināmā mērā ņemšu vērā, cik daudzi deputāti ir runājuši iepriekšējās debatēs.

  Michael Gahler (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es runāju ar Shahbaz Bhatti viņa birojā Islamabadā nedēļu pirms viņa nogalināšanas, un viņš apzinājās, kādas briesmas viņam draud. Tomēr vairāk viņš raizējās par to, ka viņam radies iespaids, it īpaši pēdējo mēnešu laikā, arī saistībā ar Pendžābas gubernatora Salman Taseer slepkavību, ka daudzi iedzīvotāji izvairās izaicināt ekstrēmistus. Ministriem, parlamentāriešiem, žurnālistiem, juristiem, pat cilvēktiesību aktīvistiem, kas agrāk vienmēr iesaistījušies, vairs nav pārliecības, lai stātos pretī šo ekstrēmistu izaicinājumam.

Es uzskatu, ka mums jāaicina visiem Pakistānā sacelties pret šo neiecietību, citādi viņi tiks noslaucīti malā — visi kopā vai katrs atsevišķi. Sherry Rehman, šī drosmīgā politiķe, kura ierosināja grozījumus likumā pret zaimošanu, ir īpaši apdraudēta. Tāpēc es aicinu Pakistānas parlamentu viņu aizsargāt, beidzot ieviešot viņas ierosinātos grozījumus likumā pret zaimošanu. Tas skaidri liecinātu par vienotu pozīciju attiecībā pret ekstrēmismu.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Pakistānas minoritāšu lietu ministra Bhatti kunga slepkavība ir centrālais notikums strīdā par grozījumiem likumā, kurš veicina nāves sodu piešķiršanu par zaimošanu šajā valstī, grozījumiem, kurus viņš atbalstīja. Es domāju, ka neiecietība, uz ko balstās likumi par zaimošanas sodīšanu, arī noveda pie vadošo politiķu, kuri cīnījās par vārda un ticības brīvību Pakistānā, šausminošajām slepkavībām. Tajā pašā laikā incidentu, kurā tika iesaistīts Bhatti kungs, nosodīja liela daļa Pakistānas politisko iestāžu, kā arī plašsaziņas līdzekļi un dažādu etnisko izcelsmju un reliģisko pārliecību cilvēki, — tā ir pozitīva vēsts. Tāpēc šīs valsts valdības pienākums ir nepieļaut uz neiecietību balstītu vardarbības aktu atkārtošanos un turpināt centienus ievērot demokrātiskās vērtības, ko lolo Pakistānas Konstitūcija, — cilvēktiesību un uzskatu brīvības vispārīgos principus.

  Constance Le Grip (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, mani arī dziļi satrieca gļēvulīgais atentāts pret Pakistānas valdības minoritāšu lietu ministru, kristieti Bhatti kungu 2011. gada 2. martā.

Šis teroristiskais atentāts sekoja daudziem citiem atentātiem pret drosmīgiem, iecietīgiem pakistāniešiem, kas kaismīgi aizstāv gan vīriešu, gan sieviešu cilvēktiesības.

Mēs vēlreiz mudinām Pakistānas valdību darīt visu iespējamo, lai izmeklētu šo gļēvulīgo atentātu un nodrošinātu patiesi efektīvu to cilvēku aizsardzību, kurus apdraud fanātiski reliģiozie ekstrēmisti. Te es, protams, domāju, pirmkārt un galvenokārt, bet ne tikai, par Rehman kundzi.

Es vēlreiz nopietni aicinu visas Eiropas Savienības kompetentās iestādes iekļaut pārrunās punktu, kas nodrošina cieņu pret reliģisko brīvību un cilvēktiesībām, ar mērķi sagatavot nākotnes sadarbības līgumus, tostarp sadarbības līgumu starp Eiropas Savienību un Pakistānu.

(Aplausi)

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlreiz gribu uzsvērt, ka mēs runājam par cilvēktiesību pārkāpumiem Pakistānā, šoreiz sakarā ar valdības ministra Shahbaz Bhatti, kurš iestājās pret valsts likumiem pret zaimošanu un aizstāvēja reliģisko minoritāšu tiesības, neseno slepkavību. Viņš iestājās pret neiecietību un reliģisko diskrimināciju.

Eiropas Parlamenta rezolūcija par šo cietsirdīgo slepkavību ir mūsu pretestības izpausme augošajai cietsirdīgajai cilvēku iznīcināšanai Pakistānā reliģisku iemeslu dēļ, bet tā arī nepārprotami liecina, ka mēs nepametīsim reliģiskās minoritātes, kuru tiesības tiek ļoti bieži pārkāptas, vienas pašas savā vaļā. Mūsu pienākums ir nosodīt nelikumīgus aktus, kas apdraud citu cilvēku brīvību un dzīvību. Tāpēc es vēlētos uzsvērt, cik svarīgi ir atbalstīt nevalstiskās organizācijas, kas cīnās par cilvēktiesībām savos centienos pēc lielākas demokratizācijas Pakistānā un vardarbības izbeigšanas.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, janvārī mēs nosodījām Pendžābas gubernatora Salman Taseer slepkavību.

Pēc dažām nedēļām šie vardarbības akti turpinājās ar 2011. gada 2. marta atentātu pret Pakistānas valdības minoritāšu lietu ministru Shahbaz Bhatti.

Priekšsēdētāja vietniece C. Ashton stingri nosodīja slepkavību un pauda dziļas bažas par Pakistānā valdošo neiecietības un vardarbības atmosfēru, kas saistīta ar debatēm par pretrunīgajiem likumiem pret zaimošanu.

Bhatti kungs bija vienīgais kristietis Pakistānas valdībā un pazīstams cilvēktiesību un reliģisko brīvību ievērošanas aizstāvis. Viņš bija viens no retajiem, kas uzdrīkstējās runāt, lai gan zināja, ka pēc Salman Taseer slepkavības arī viņa dzīvība ir apdraudēta. Tomēr tas neatturēja viņu aizstāvēt savas tiesības, kuras, galu galā, ir iekļautas Pakistānas konstitūcijā.

Priekšsēdētāja vietniece C. Ashton ir aicinājusi Pakistānas valdību pildīt savus pienākumus un nodrošināt pietiekamu aizsardzību tiem, kas pilda savas oficiālās funkcijas, kā arī pārējiem sabiedrības locekļiem, kas ir apdraudēti.

ES atzinīgi vērtē premjerministra Jamali deklarāciju par to, ka valdība darīs visu iespējamo, lai sauktu vainīgos pie tiesas. Visa cieņa Jamali kungam, ka viņš piedalījās Bhatti kunga bērēs.

Valdībai jāpilda savi solījumi un jāsauc pie atbildības šo noziegumu vaininieki un musinātāji. Bhatti kungs un Taseer kungs bija izteikti likumu pret zaimošanu kritiķi un pielika visas pūles, lai tos grozītu. Tomēr atmosfērā, kāda valdīja pēc S. Taseer slepkavības, grozījumi parlamentā tika noraidīti.

Likumi pret zaimošanu, kas paredz nāvessodu, nav savienojami ar kopīgajām vērtībām, pēc kurām mēs tiecamies, lai sekmētu mūsu attiecības ar Pakistānu. Tie ir noveduši arī pie tiesas kļūdām un diskriminācijas pret reliģiskajām minoritātēm.

Tā kā mēs stingri atbalstām Pakistānas demokrātisko valdību un darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai palīdzētu tai tikt galā ar nepieredzētajiem terorisma aktu uzplūdiem, tās locekļiem ir jāiestājas par tiem principiem, kurus viņi aizstāv. Reliģijas vai ticības brīvība ir vispārējās cilvēktiesības; uzskatu un vārda brīvība ir ciešā saistībā ar tām.

Padome ir tikko kā pieņēmusi lēmumus, kas atsauc ES pienākumu aizsargāt šīs pamattiesības un palielināt centienus veicināt un aizsargāt šīs tiesības visur un visiem.

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus,⁽²⁾ kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Krzysztof Lisek (PPE), rakstiski. – (PL) Es gribētu pievienot savus līdzjūtības apliecinājumus noslepkavotā Pakistānas minoritāšu lietu ministra Shahbaz Bhatti ģimenei. Es ceru, ka šī nozieguma vaininieki tiks drīz vien aizturēti un pienācīgi sodīti. Šis cietsirdīgais noziegums, kura upuris bija augsta ranga valsts ierēdnis, kas cīnījās par minoritāšu tiesībām, ir vēl viens pierādījums tam, cik sarežģīta situācija ir šajā valstī. Diemžēl mūsu pašreizējā politika nav nesusi gaidītos rezultātus. Ņemot to vērā, Eiropas Savienībai ir jāveic konkrēti pasākumi, kas palīdzētu vairāk respektēt likuma varu un demokrātiju Pakistānas Islāma Republikā.

Pēc manām domām, intensīvāks mūsu darbs, organizējot un sasaucot ikgadējās ES un Pakistānas sanāksmes par minoritāšu situāciju Pakistānā, iesaistot arī Eiropas Parlamentu, varētu dot jūtamu labumu. Saskaņā ar mūsu šodien pieņemtās rezolūcijas tekstu es pilnībā atbalstu to, ka mēs no savas puses sniedzam finansiālu atbalstu organizācijām, kas aizstāv cilvēktiesības un cīnās pret likumiem pret zaimošanu. Es ceru, ka mēs spēsim palielināt šī atbalsta apjomu. Es arī ceru, ka, izmantojot piemērotus diplomātiskos instrumentus, mēs spēsim panākt, lai Pakistānas valdība ievērotu noteikumus, kas ietverti Sadarbības līguma starp Eiropas Savienību un Pakistānas Islāma Republiku demokrātijas un cilvēktiesību klauzulā.

  Monica Luisa Macovei (PPE), rakstiski. – Shahbaz Bhatti, Pakistānas minoritāšu lietu ministrs gribēja reformēt valsts likumus pret zaimošanu un tika nogalināts. Kā ziņo, Pakistānas Taliban režīms ir uzņēmies atbildību par slepkavību un paziņojis, ka tāds pats liktenis sagaida jebkuru, kas jebkādā veidā kritizēs likumus pret zaimošanu. Ir pienācis laiks stingri nostāties, lai aizstāvētu reformu īstenotājus un cilvēktiesību aizstāvjus, kas riskē ar savām dzīvībām brīvības dēļ. Es aicinu Padomi un Eiropas Ārējās darbības dienestu nodrošināt citu Pakistānā apdraudēto cilvēktiesību aizstāvju aizsardzību un efektīvu un savlaicīgu atentāta pret ministru Shahbaz Bhatti izmeklēšanu. Vainīgie jāsauc pie atbildības, un valdības reakcijai jābūt stingrai, lai panāktu iedarbīgu rezultātu.

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – Zaudēt vienu reliģiskās brīvības aizstāvi ir nelaime; zaudēt divus ir acīmredzama nolaidība. Kad mēs apspriedām gubernatora Salman Taseer slepkavību, es brīdināju par reliģiskā ekstrēmisma uzplūdiem Pakistānā. Nepagāja ne divi mēneši, kad notika vēl viena traģēdija. Talibana kustība Pendžābā ir uzņēmusies atbildību par atentātu pret ministru Shahbaz Bhatti. Pakistānas iestādes noraidīja viņa lūgumu pēc ložu necaurlaidīgas bruņumašīnas. Šāda iestāžu nevērība padara tās līdzvainīgas slepkavībā. Es vēlētos cerēt, ka Eiropas Savienība apspriedīs šīs augsta ranga ierēdņu slepkavības ar vietējām iestādēm un aicinās tās atcelt likumus pret zaimošanu, kas ir izraisījuši vardarbības uzplūdus reliģisku iemeslu dēļ.

  Tadeusz Zwiefka (PPE), rakstiski. – (PL) Pirms diviem mēnešiem plenārsēdē, kurā arī notika debates par cilvēktiesībām, mēs nosodījām uzbrukumu Pendžābas provinces gubernatoram Salman Taseer. Diskusijas temats bija tas pats, par ko mēs runājam šodien – mēģinājumi reformēt pretrunīgo likumdošanu pret zaimošanu. Abi traģiskie notikumi ir cieši saistīti savā starpā, jo upuri bija strādājuši kopā Pakistānas nacionālo minoritāšu, tostarp reliģisko minoritāšu, labā un lai aizstāvētu tos, kas ir kļuvuši par upuri neiecietības ideoloģijai, ko izplata Taliban.

Diemžēl Rietumu pasaule var tikai noskatīties uz attieksmes radikalizāciju valstī, kur mazāk nekā pirms desmit gadiem Benazira Bhutto uzsāka demokrātiskas reformas. Pakistāna slīkst haosā – Taliban terorizē valsti un aizvien biežāk organizē uzbrukumus, kāds, piemēram, notika Pendžābā 8. martā, kurā 25 cilvēki tika nogalināti.

Sāk pienākt ziņas par nākamo personu, kam ekstrēmisti ir piesprieduši nāvessodu – tā ir Pakistānas parlamenta deputāte, bijusī žurnāliste un sieviešu tiesību, reliģisko minoritāšu un vārda brīvības aizstāve Sherry Rehman. Tā bija viņa, kas iesniedza Pakistānas parlamentā grozījumu projektu likumiem par sodīšanu par zaimošanu. Vai nākamajā sesijā mēs nosodīsim uzbrukumu, kas būs veikts pret viņu?

(1) Sk. protokolu

(2) Sk. protokolu

14.2. Baltkrievija, it īpaši Ales Michalevic un Natalia Radin lietas

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem attiecībā uz Baltkrievijas jautājumu, it īpaši par Ales Michalevic un Natalia Radin⁽¹⁾ gadījumiem.

  Raül Romeva i Rueda, autors. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es domāju, ka ir svarīgi atcerēties, ka šī nav pirmā reize, kad mēs šajā Parlamentā runājam par Baltkrieviju, un, no šā viedokļa raugoties, šī rezolūcija ir svarīga, jo tā skaidri nosoda opozīcijas pārstāvju arestus un apcietināšanu, kā arī pamattiesību pārkāpumus, no kuriem cietuši šie cilvēki.

Tādās valstīs kā Baltkrievija vārda brīvībai, pulcēšanās brīvībai un pārvietošanās brīvībai būtu jābūt prioritātei, un tāpēc jāaicina nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot šos cilvēkus, kurus nevar nosaukt citādi kā par politieslodzītajiem.

Otrkārt, es domāju, ka ir svarīgi arī visstingrākajā, noteiktākajā, skaidrākajā un dzelžainākajā veidā nosodīt – un to rezolūcija dara – spīdzināšanas izmantošanu šajās, tāpat arī citās valstīs, pat, ja tas notiek Eiropas Savienībā, kas diemžēl dažreiz tā ir. Tomēr valstī, ar kuru mūsu kaimiņattiecības turpina paplašināties un ar kuru mēs stiprinām savas attiecības, spīdzināšanas kā izturēšanās formas izmantošana cietumos, it īpaši, ja to uzkurina politiska motivācija, ir kaut kas tāds, kas prasa pilnīgu mūsu noliegumu un nosodījumu.

Visbeidzot, es vēlētos atklāti nosodīt sodu, kas tika piespriests jaunam opozīcijas aktīvistam tikai par to, ka viņš piedalījās demonstrācijās 2010. gada 19. septembrī. Es domāju, ka Parlaments rīkojas pareizi, skaidri nostājoties pret šiem gadījumiem, un es pieprasu, lai šī pozīcija paliek nelokāma.

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs, pēc 2010. gada 19. decembra notikumiem Minskā liela daļa opozīcijas pārstāvju, tostarp bijušie prezidenta vēlēšanu kandidāti, kā arī žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji tika apcietināti un joprojām tiek turēti KGB aizturēšanas centros. Tiek ziņots par spīdzināšanām un citām vardarbīgām atzīšanās izspiešanas metodēm no KGB darbinieku puses. Šie notikumi iekļaujas plašākā represiju un politiski motivētu sodu sistēmā, kas vēl joprojām turpinās pret opozīcijas aktīvistiem, pilsonisko sabiedrību, plašsaziņas līdzekļiem un cilvēktiesību aizstāvjiem.

Mēs nekavējoties aicinām Baltkrievijas iestādes nelikt šķēršļus politiskajai opozīcijai, pilsoniskajai sabiedrībai, vārda brīvībai un plašsaziņas līdzekļu plurālismam. Likuma vara ir jāievēro. Baltkrievijas iestādes atgūs uzticību, ja nekavējoties tiks uzsāktas izmeklēšanas, kas tiks veiktas saskaņā ar starptautiskajiem standartiem, sadarbojoties ar starptautiskajiem ekspertiem. Mums būtu jāapsver ierobežojošas metodes, tostarp ekonomiskās sankcijas Baltkrievijas valdībai piederošiem uzņēmumiem, bet mēs ceram, ka tas nebūs nepieciešams. Mēs atzinīgi vērtētu to, ja vairāk valstu starptautiskajā kopienā pievienotos aicinājumam veikt šādus pasākumus, jo pašreizējais stāvoklis ir nepieņemams.

  Kristian Vigenin, autors. – Priekšsēdētāja kungs, Baltkrievijas jautājums bieži ir mūsu darba kārtībā, un tas ir tāpēc, ka mēs vēlamies redzēt demokrātisku Baltkrieviju, kur tiek ievērotas cilvēktiesības. Tomēr man ir radies iespaids, ka vēstījumi, ko mēs tik bieži nosūtām Baltkrievijas iestādēm, netiek sadzirdēti – ne Eiropas Parlamenta, ne Eiropas Padomes sūtītie. Līdz šim Padomes lēmumiem nav nekādu rezultātu Baltkrievijas situācijas risināšanā.

Pēc ļoti niecīga progresa gada 2010. gada 19. decembris kļuva par pagrieziena punktu Baltkrievijai. Kopš tā laika valsts slīgst pašizolācijā: tā uz kādu laiku var saglabāt režīmu, bet tas notiek uz Baltkrievijas tautas nākotnes rēķina. Tas ir jāsaprot, un mēs nepārstāsim to atgādināt A. Lukashenko un viņa draugiem. Es ceru, ka prezidents Lukashenko ņems vērā notikumus, kas risinājās dienvidu kaimiņvalstī un sapratīs, ka vienīgā atbildīgā rīcība ir demokratizācija un sociālās un ekonomiskās reformas valstī.

Mēs Eiropas Parlamentā nepadosimies; mēs aicinām nekavējoties un bez jebkādiem nosacījumiem atbrīvot visus aizturētos protestētājus un atcelt visus politiski motivētos sodus. Tajā pašā laikā mēs joprojām uzskatām, ka Baltkrievijai ir laiks mainīties; mēs kopā ar pieciem citiem austrumu kaimiņiem strādājam, lai rastu risinājumu, kas ved uz demokratizāciju un tādas situācijas radīšanu Baltkrievijā, lai šā gada beigās vai nākamā gada sākumā varētu notikt brīvas un godīgas vēlēšanas.

  Jacek Protasiewicz, autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Ales Michalevic atklātais un aizkustinošais paziņojums, ko viņš sniedza gandrīz pirms divām nedēļām un kurā viņš atklāja spīdzināšanas metodes, kādas izmanto Baltkrievijas KGB pret A. Lukashenko politiskajiem oponentiem, radīja šoku. Tas ir šokējoši, ka 21. gadsimtā Eiropas valsts, kas ir uzsākusi sadarbību ar Eiropas Savienību kā daļu no Austrumvalstu partnerības programmas, izmanto metodes, kas bija raksturīgas nacismam un staļinismam.

Mēs savā rezolūcijā paužam savu šoku un nosodījumu, kā arī savu solidaritāti ar tiem, kuri tiek vajāti. Šodien es šeit vēlētos nosūtīt trīs vēstījumus. Pirmais ir domāts Ales Michalevic, kā arī Anatoli Labiedzka un Mikhail Statkievich, kas atrodas cietumā: mēs apbrīnojam jūsu drosmi; mēs esam ar jums un mēs jūs nepametīsim.

Otrs vēstījums ir domāts Alexander Lukashenko: sāciet ievērot starptautiskās konvencijas, ko jūsu valsts ir ratificējusi, tostarp Prāgas Austrumu partnerības samita kopīgo deklarāciju, un beidziet vajāt savus pilsoņus.

Trešais vēstījums ir Ashton kundzei: laiks uzsākt ekonomiskās sankcijas, jo tikai šādā veidā mēs varam mainīt attieksmi pret opozīcijas vajāšanu Baltkrievijā.

Paldies.

  Ryszard Czarnecki, autors. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Baltkrievija ir valsts, kurai ir robeža ar Eiropas Savienību, bet šķiet, ka tā ir 1000 gaismas gadu attālumā no tās, it kā Baltkrievijā dzīvotu cilvēki, uz kuriem attiecas citi standarti. Tomēr tā nav. Tur arī dzīvo eiropieši – cilvēki, kas vēlas sajust, ka viņi dzīvo kopējā Eiropā. Problēma ir valsts prezidents, kurš izmanto metodes, kas bija pazīstamas Padomju Savienībā pirms vairākiem gadu desmitiem, – tas, ko prezidents Lukashenko mums piedāvā, ir savdabīgs ceļojums pagātnē. Pretēji Vigenin kungam, kurš pirms brīža runāja, es domāju, ka mums vajadzētu ticēt savai Eiropas balsij un tam, un ka Parlaments un Eiropas Savienība var izdarīt spiedienu uz Baltkrievijas iestādēm, lai tās ievērotu cilvēktiesības. Šis ir ne tik daudz politisks jautājums, cik pamatmorāles un ētikas jautājums. Mums šodien vajadzētu pateikt saviem brāļiem Baltkrievijā, ka viņi nav vieni.

  Rui Tavares, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, šeit vienmēr ir lasīti ziņojumi par cilvēktiesībām ārpus Eiropas Savienības, tāpēc es atļaušos šajās aktuālajās debatēs sākt ar mūsu šodienas balsojumu par preses brīvību Ungārijā vai drīzāk — Eiropas Savienībā, jo pamattiesību ievērošana šeit un pamattiesību ievērošana ārpus Eiropas Savienības ir nesaraujami saistītas.

Ņemot vērā, ka mēs spējām apspriest problēmas, kādas mums ir Eiropas Savienībā, balsojumā, kas sadalīja šo Parlamentu divās daļās un kas sagādāja mums daudz darba pēdējo divu mēnešu laikā, mēs tagad varam stāties pretī Baltkrievijas prezidentam A. Lukashenko ar augstu paceltām galvām. Mēs varam teikt prezidentam A. Lukashenko, lai viņš izbeidz represijas pret demonstrācijām, represijas pret oponentiem, kā arī pret presi savā valstī, jo pats viņš pārstāv valdību, kura domā, ka tai ir monopols uz tiesībām izlemt, kas ir pareizi un kas ne, kas ir līdzsvarā, kas ir neitrāli un kas objektīvi — ne tikai no saviem apsvērumiem, bet arī no opozīcijas un pat ārzemju preses viedokļa. Mēs pat redzējām, kā prezidents A. Lukashenko ļoti augstprātīgi stājas pretī starptautiskajiem plašsaziņas līdzekļiem pēc demonstrāciju apspiešanas decembrī.

Tāpēc es uzskatu, ka mēs varam cerēt, ka Baltkrievijā sadzirdēs Eiropas Parlamenta balsi, Komisijas un Padomes balsi, un ka mēs iegūsim morālu autoritāti, kura mums būs arī jāsaglabā ar savu piemēru šeit, Parlamentā.

  Eduard Kukan, PPE grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā nedēļā Višegradas grupas tikšanās laikā Bratislavā Slovākijas ārlietu ministrs, kurš pašlaik vada šo grupu, nosūtīja skaidru vēstījumu Baltkrievijas prezidentam A. Lukashenko. Pat ja Baltkrievijas cietumos ir tikai viens politieslodzītais, šī valsts var tikt pilnībā izolēta Eiropā.

Pat šodien, trīs mēnešus pēc prezidenta vēlēšanām, situācija diemžēl joprojām ir kritiska. Demokrātiski noskaņoti cilvēki tiek izsekoti, apcietināti, ieslodzīti un turēti necilvēcīgos apstākļos, tieši tā, kā mēs to šodien apspriedām, bez jebkādas iespējas saņemt juridisko palīdzību un satikt savus ģimenes locekļus.

ES ir svarīgi arī pieņemt stingrāku viedokli attiecībā uz pēdējo diktatoru Eiropā. Iespējams, ka ir jāpaplašina to ekonomisko sankciju apjoms, kuras mēs piemērojam, jo viss liecina, ka vārdi, lai arī skarbi, neuzlabos Baltkrievijas iedzīvotāju situāciju.

  Justas Vincas Paleckis, S&D grupas vārdā. – (LT) Priekšsēdētāja kungs, šī rezolūcija ir skaidrs signāls Baltkrievijas iestādēm, ka Eiropas Savienība nevar ciest un necietīs ierobežojumus tiesībās uz demonstrācijām, kā arī necietīs politieslodzītos valstī un it īpaši spīdzināšanu aizturēšanas vietās. Brisele pastiprina palīdzību Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai, nevalstiskajām organizācijām, neatkarīgajiem plašsaziņas līdzekļiem un studentiem. Turklāt steidzamības kārtā mums jāatceļ dārgās vīzas, kas neļauj Baltkrievijas iedzīvotājiem ceļot uz Eiropas Savienību, jāsamazina maksa par vīzām un jāved sarunas par vīzu režīma atvieglojumiem. Es jūtu, ka šajā situācijā Eiropas Parlamenta delegācijai tomēr būtu derīgi aizbraukt uz Baltkrieviju, neskatoties uz to, ka pastāv šķēršļi, un, ja nevar aizbraukt visa delegācija, Eiropas Parlamenta deputātiem jābrauc individuāli, lai labāk izprastu situāciju un paustu savu ietekmi.

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, tas bija janvārī, kad mēs pieņēmām rezolūciju par Baltkrieviju. Tā nemaz nav laba zīme, ka mums atkal un atkal jāpauž bažas par situāciju, nesaņemot nekādu pozitīvu reakciju no Baltkrievijas iestādēm.

Lai gan Eiropas Savienība ir atjaunojusi sankcijas un ietur stingru kursu attiecībā uz Lukashenko režīmu, tādas pamattiesības kā pulcēšanās brīvība un vārda brīvība joprojām tiek pārkāptas un mīdītas kājām. Turklāt ziņas par politieslodzīto garīgas un fiziskas spīdzināšanas turpināšanu un mēģinājumiem savervēt KGB informatorus dod Eiropas Savienībai skaidru signālu, ka Lukashenko režīms nav uzklausījis mūsu iepriekšējo vēstījumu.

Varbūt mums jārunā atkal un vēl skaidrāk jāpasaka, ka situācija Baltkrievijā ir nepieņemama. Es vēlētos lūgt Komisiju ziņot par turpmākiem pasākumiem, ko varētu veikt pret Lukashenko režīmu.

Es vēlētos arī aicināt Eiropas uzņēmējus un investorus novērsties no Baltkrievijas, ja viņi nevēlas rīkoties ar asiņainu naudu un tieši vai netieši atbalstīt noziedzīgo Lukashenko režīmu.

  Marek Henryk Migalski, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Ojuland kundzei ir taisnība, kad viņa teica, ka viņai radies iespaids, ka mēs vienmēr runājam par vienu un to pašu un nekad nepanākam gaidītos rezultātus. Tomēr diemžēl viņa kļūdās, sakot, ka mēs esam vienisprātis par to. Es vēlētos šeit lūgt visus runāt vienā balsī un runāt tik stingri kā Protasiewicz kungs, kurš ir nosūtījis skaidru signālu visiem tiem, kas cīnās par brīvību un demokrātiju Baltkrievijā, ka mēs esam ar viņiem, un kurš ir skaidri brīdinājis Baltkrievijas režīmu, ka tas, ko viņi dara, ir nepieņemami. Bet bez šīs balss, kuru katram vajadzētu atbalstīt, tiek izteikti arī citādi viedokļi, diemžēl tāds pieder vienam no rezolūcijas autoriem, kurš uzskata, ka spīdzināšanas gadījumi Baltkrievijā notiek tāpat kā dažās citās Eiropas valstīs un dažās Eiropas Savienības dalībvalstīs. Tas ir nepieņemami. Ojuland kundzei ir taisnība, ka mūsos klausās un ka ne tikai mēs uzklausām viens otru, bet ir vēl kāds, kas uzklausa mūs. Ja būs šādi atšķirīgi viedokļi, tad, pēc manām domām, turpmāk mēs varam kļūt neefektīvi. Liels paldies.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas pēdējais diktators, A. Lukashenko, ir vadījis Baltkrieviju ar savu dzelžaino dūri jau vairāk nekā 16 gadu. Valsts plašsaziņas līdzekļi un tiesu vara ir zem viņa suverēnās kontroles, un viņš arī bez šaubīšanās to izmanto, lai satriektu politisko opozīciju, kā mēs redzējām nesenajās krāpnieciskajās parlamenta vēlēšanās decembrī. Tajā laikā speciālas karaspēka vienības un policija vardarbīgi izkliedēja demonstrācijas un apcietināja simtiem cilvēku, tostarp gandrīz visus opozicionāros prezidenta amata kandidātus.

ES prasību atbrīvot politieslodzītos un izbeigt vardarbību pret pilsoņiem A. Lukashenko administrācija ir pilnībā ignorējusi. Tagad mēs kategoriski pieprasām, lai ES ievieš daudz stingrākas ekonomiskas sankcijas, jo A. Lukashenko ir vienkārši izmantojis Austrumvalstu partnerības programmu un visas kaimiņvalstu politikas priekšrocības. Mēs nevaram pieļaut šādus rupjus cilvēktiesību pārkāpumus nekur pasaulē, bet vēl jo vairāk Eiropas pievārtē.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, mums nemaz nav jālūkojas aiz Eiropas robežām, lai atrastu valstis, kurās tiek pārkāptas cilvēktiesības. Baltkrievijā jums var izvirzīt apsūdzību un apcietināt tikai par to, ka esat piedalījies protesta demonstrācijā, kandidējis vēlēšanās vai izteicis savu viedokli. Politiska informētība un pilsoniska aktivitāte nav nasta sabiedrībai: tām jābūt vērtībām, kas to bagātina.

Tomēr ir grūti noticēt, ka demokrātiju Baltkrievijā varētu nostiprināt tikai piespiedu kārtā no ES puses. Ir vajadzīgs arī dialogs pamata līmenī un dalība pilsoniskajā sabiedrībā. ES jāatbalsta demokrātiskā attīstība Baltkrievijā un jāturpina organizēt kopīgus kultūras un izglītības projektus. Eiropas Ārējās darbības dienestam aktīvi jāuzrauga notikumi Baltkrievijā un jāatbalsta baltkrievi, lai tur tiktu integrētas arī Eiropas vērtības.

(Aplausi)

  Cristian Dan Preda (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, pirms divām dienām, 8. martā, Starptautiskajā Sieviešu dienā Natalia Radina nevarēja šos svētkus svinēt, jo viņai bija mājas arests. Tajā pašā dienā Ales Michalevic svinēja savu 53. dzimšanas dienu cietumā. Iemesls tam ir pavisam vienkāršs – viņš ir brīvs cilvēks, kurš uzdrošinājās piedalīties prezidenta vēlēšanās kā kandidāts, un tādā valstī kā Baltkrievija, kur valda diktatūra, sods par šādām brīvības izpausmēm ir personas brīvības ierobežojumi un ieslodzījums cietumā. Es vēlētos uzsvērt divus punktus mūsu rezolūcijā, kurus es uzskatu par ārkārtīgi svarīgiem. Man šķiet, ka mums jāatbalsta Eiropas Savienības ieviestie paplašinātie ierobežojošie pasākumi, izveidojot sarakstu, kurā tiek iekļauti prokurori, tiesneši un slepenpolicijas locekļi, kas saistīti ar nesenajiem cilvēktiesību pārkāpumiem Baltkrievijā. Otrkārt, es arī uzskatu, ka mums jādara viss iespējamais, lai atbalstītu pilsonisko sabiedrību šajā valstī, kas dotu mums kādu cerību.

(Aplausi)

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sākt savu runu, vēršoties pie Baltkrievijas iestādēm ar aicinājumu izbeigt cenzūru pret demokrātiskajiem spēkiem un neatkarīgo presi. Es arī ierosinu no jauna atklāt Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas biroju Baltkrievijā.

Cilvēktiesībām tika dots smags trieciens 2010. gada decembra vēlēšanās. Drošības spēki nežēlīgi sagrāva opozīcijas organizētās demonstrācijas pret vēlēšanu rezultātu viltošanu. Arestēto vidū bija arī viens no prezidenta amata kandidātiem Ales Michalevic. Viņš ir publicējis ziņas par spīdzināšanu, ko piedzīvojis, atrodoties cietumā, tomēr iestādes šo faktu noliedz. Arī pret žurnālistiem, kas atbalstīja opozīciju, tajā pašā laikā tika vērsti uzbrukumi. Lai gan bija aizliegts sniegt paziņojumus, viņi apstiprināja A. Michalevic apgalvojumus, cerot, ka tādā veidā pievērsīs ES uzmanību kritiskajai situācijai Baltkrievijā. Apstākļi, kādos tika veikti aresti, ir neskaidri, bet attiecībā uz izturēšanos tiek liecināts, ka ir bijuši daudzi nopietni cilvēktiesību pārkāpumi.

  Krzysztof Lisek (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār, es vēlētos sirsnīgi pateikties par man doto iespēju runāt, jo pirms dažām dienām, kad es tikos ar savu draugu Ales Michalevic, kuru man ir tā iespēja un gods pazīt vairāk nekā desmit gadu, es viņam solīju, ka darīšu visu iespējamo, lai šodien runātu. Lai gan es zinu, ka šī nav īstā vieta, kur nodot personiskus sveicienus, tomēr vēlētos pateikt: „Ales, mēs esam ar tevi, kā Protasiewicz kungs teica”.

Es domāju, ka šodien ir ļoti svarīgi pateikt opozīcijai, ka mēs viņus atbalstīsim – un mums tas būtu jāpasaka ne tikai opozīcijai. Ir svarīgi to pateikt tiem, kas ir iesaistīti vajāšanu īstenošanā – prokuroriem, kas veic izmeklēšanas tā, kā viņiem to liek, tiesnešiem, kuri pieņem netaisnus spriedumus, darbavietu vadītājiem, kuri atlaiž cilvēkus viņu politisko aktivitāšu dēļ, augstskolu rektoriem, kuri izslēdz studentus par to, ka viņi piedalījušies demonstrācijās – mums jāpasaka viņiem visiem: „Mēs to atcerēsimies. Mēs atcerēsimies, ko jūs darāt un kāda šodien ir jūsu rīcība, un pienāks laiks, kad jūs saņemsiet pelnīto sodu”.

  Corina Creţu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es arī vēlētos pievienoties tiem, kas aicina Padomi, Komisiju un starptautisko kopienu palielināt atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai un demokrātiskajai opozīcijai Baltkrievijā, atbildot uz notikumiem, kas sākās 2010. gada decembrī.

Vairāk nekā 600 sabiedrības aktīvistu, žurnālistu, skolotāju un studentu, lielākās daļas prezidenta amata kandidātu un demokrātiskās opozīcijas līderu aresti un aizturēšana, kā arī nesamērīga spēka pielietošana pret demonstrantiem, kas protestēja pret A. Lukashenko ievēlēšanu, ir diktatūrai raksturīgas pazīmes un liecina par smagiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Gadījumi ar Ales Michalevic, vienu no prezidenta A. Lukashenko oponentiem, kurš tika spīdzināts pirmstiesas aizturēšanas laikā, un ar žurnālisti Natalia Radin ir svarīgi pašreizējā situācijā, kurā mūsu pienākums ir stāties pretī, atbalstot Baltkrievijas pilsoniskās sabiedrības centienus, neatkarīgo presi un opozīciju demokrātijas veicināšanā.

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, tas, ka Baltkrievijā prezidenta A. Lukashenko slepenpolicija joprojām saucas KGB, pasaka mums visu, ko mēs gribētu zināt par viņa mentalitāti un metodēm. Divdesmit gadus pēc Padomju Savienības sabrukšanas viņš ir palicis homo sovieticus arhetips, spēcīgs cilvēks, kura tieksme pēc varas ir tikpat stipra, kā viņa instinktīvais naids pret citādi domājošiem.

A. Lukashenko izmantoja jeb izmanto KGB kā politisku ieroci, lai apklusinātu tautas protestu, tā tas bija arī Ales Michalevic un Natalia Radin gadījumā, kas sekoja vēl vienām, par nožēlu — krāpnieciskām, prezidenta vēlēšanām pagājušā gada decembrī. Tika apcietināti vairāk nekā 700 cilvēki. Visur pienāca ziņas, ka KGB saņem ciet ar varu, aiztur bez tiesas sprieduma un pēc tam garīgi un fiziski spīdzina opozīcijas aktīvistus.

Baltkrievija mums nozīmē tik daudz tāpēc, ka tā ir Eiropas valsts un ir kļuvusi par Kubu pie mūsu sliekšņa. Ja ES ir vajadzīgs kāds morālais spēks pasaulē saistībā ar demokrātijas, cilvēktiesību un likuma varas veicināšanu, tad noteikti ir jāsāk ar pašu Eiropu, mūsu pašu kontinentu. Es nestrīdos par vajadzību saistīties ar Lukashenko režīmu. Tukšā krēsla politika ES būtu neproduktīva, bet mums jāpalielina atbalsts opozīcijai Baltkrievijā un jāievieš stingrākas ES sankcijas pret Lukashenko un viņa KGB pakalpiņiem.

  Eija-Riitta Korhola, autore. – (FI) Priekšsēdētāja kungs, pēdējo mēnešu notikumi Baltkrievijā skaidri parāda, kā valdība sistemātiski turpina pārkāpt pilsoņu un politiskās tiesības. Opozīcijas atbalstītāju aresti decembrī atspoguļo veidu, kādā veidā tiek mēģināts apklusināt Lukashenko oponentus, izmantojot vardarbīgus līdzekļus.

Ales Michalevic un sešu citu prezidenta amata kandidātu no opozīcijas apcietināšana, nepamatoti aizbildinoties, ka viņi ir provocējuši vardarbīgas demonstrācijas, ir pretrunā ar politiskajām tiesībām. Tāpat arī žurnālistes Natalia Radin ieslodzīšana cietumā un turēšana apcietinājumā ilgāk nekā mēnesi liek domāt, ka brīva viedokļa paušana Baltkrievijā kļūst aizvien tālāka realitāte.

Mums nopietni jāuzņem apsūdzības par antihumānu izturēšanos un spīdzināšanu KGB cietumos, ko pauduši A. Michalevic, N. Radin un citi, un tās jāizmeklē objektīvām struktūrām. Es vēlos atgādināt Baltkrievijai par starptautiskajām saistībām, ko tā ir uzņēmusies, ratificējot ANO Konvenciju par pilsoņu un politiskajām tiesībām un ANO Konvenciju pret spīdzināšanu, un arī par atbildību, kāda tai līdz ar to ir pret starptautisko kopienu un it īpaši saviem pilsoņiem.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, mēs paužam bažas par situācijas pasliktināšanos Baltkrievijā, kas diemžēl nav pārsteigums. Plašā pilsoniskās sabiedrības aktīvistu, tostarp prezidenta amata kandidātu aizturēšana un apsūdzēšana periodā pēc vēlēšanām lika noprast, ka sekos bargi sodi. Un šodien mēs jau zinām par četriem gadījumiem, kad atsevišķām personām ir piespriesti vairāki gadi cietumā. Mums ir bail, ka turpmākajos mēnešos tiks notiesāti vēl vairāk cilvēku, tostarp līdz pat 40 cilvēkiem, pret kuriem pašlaik ir izvirzīta apsūdzība. Un vēl kas: mūs šausmina ziņojumi par spīdzināšanu un sliktu izturēšanos pret cilvēkiem, kas tika aizturēti politisku iemeslu dēļ, tajā skaitā bijušo prezidenta amata kandidātu A. Michalevic.

Visi šie nosodāmie notikumi var izraisīt mūsu ES atbildes attiecīgu pārskatīšanu. Šodien situācija ir šāda: kā jūs zināt, ES pauda savu attieksmi pēc 19. decembra krāpnieciskajām vēlēšanām un tām sekojošajām represijām, iekļaujot apmēram 160 cilvēkus sarakstā, pret kuriem paredzētas sankcijas. Tas bija ļoti skaidrs un stingrs vēstījums – nosodījuma paušana iestādēm. Tajā pašā laikā Komisija un Eiropas Ārējās darbības dienests ir nekavējoties izveidojuši jauna veida īpašās palīdzības instrumentus, lai sniegtu steidzamu atbalstu represiju upuriem, viņu ģimenēm un pilsoniskajai sabiedrībai apmēram EUR 1,7 miljonu vērtībā. Šī palīdzība tiek sniegta, sākotnēji koncentrējoties uz juridiskās palīdzības sniegšanu un represiju upuru konsultēšanu, kā arī piešķirot atbalstu pilsoniskās sabiedrības organizācijām un pilsoņu kampaņām.

Mēs arī beidzam pārorientēšanos uz mūsu starpposma palīdzības sniegšanu Baltkrievijai, lai palielinātu atbalstu pilsoniskajai sabiedrībai. Komisija ir arī četrkāršojusi savu palīdzību Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai laika periodā no 2011. līdz 2013. gadam — kopumā tā sasniegusi EUR 15,6 miljonus —, īpašu uzmanību piešķirot neatkarīgo plašsaziņas līdzekļu nostiprināšanai un studentu atbalstīšanai, tostarp turpinot finansējumu Eiropas Humanitārajai universitātei.

Nu ir laiks apsvērt, vai ir nepieciešams vēl kādā veidā reaģēt. Augstā pārstāve pēc pirmā notiesāšanas gadījuma 18. februārī nekavējoties pauda nosodījumu, un viņa atgādināja, ka tiesiskā procesā nedrīkst ņemt vērā politiskus motīvus. ES arī EDSO (Eiropas Drošības un sadarbības organizācijā) stingri nosodīja bargos spriedumus un liecības par spīdzināšanas gadījumiem Baltkrievijā un apspriež šo jautājumu ANO Cilvēktiesību padomē.

Visbeidzot, Eiropas Savienība apspriedīsies, vai pēdējā laika notikumi ir iemesls, lai turpmāk paplašinātu jau esošo sankciju sarakstu, lai pievienotu jaunus uzvārdus, piemēram, to, kas ir atbildīgi par pēdējiem notiesāšanas gadījumiem un neseno bargo pasākumu vadīšanu. ES ir gatava apsvērt turpmākos mērķtiecīgos pasākumus, kas piemērojami visās sadarbības jomās.

Parlamenta rezolūcija katrā ziņā dos noderīgu un savlaicīgu ieguldījumu mūsu pārdomām un diskusijām. Es pateicos deputātiem par uzmanību.

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus⁽²⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) Sk. protokolu

(2) Sk. protokolu

14.3. Stāvoklis Kašgarā (Ķīna, Sjiņdzjaņas Uiguru autonomais reģions) un tās kultūras mantojums

  Priekšsēdētājs. – Jautājums ir debates par sešiem rezolūcijas priekšlikumiem par stāvokli Kašgarā (Ķīna, Sjiņdzjaņas Uiguru autonomais reģions) un tās kultūras mantojumu ⁽¹⁾.

  Tunne Kelam, autors. – Priekšsēdētāja kungs, uiguri ir praktiski kļuvuši par minoritāti savā vēsturiskajā dzimtenē. Viņiem ir vajadzīgs atbalsts, lai saglabātu savu kultūru un identitāti. Patiesībā senās pilsētas Kašgaras liktenis ir uz iznīcības robežas. Modernizācijas programma paredz nojaukt 85% no vēsturiskās Kašgaras vecpilsētas. Ir svarīgi nepieļaut, ka vēsturisko cietoksni nomaina modernas daudzdzīvokļu mājas. Ja Ķīnas iestādes nopietni domā pārliecināt mūs, ka viss būs labi, tad vispirms viņiem jāpārliecina Austrumturkestānas pamatiedzīvotāji, ka viņu kultūras mantojums tiešām tiks saudzēts un ka skolās tiks mācīta uiguru valoda vienādā līmenī ar ķīniešu valodu.

Es aicinu Ķīnas iestādes pieņemt iespējamos ieguldījumus no Starptautiskās pieminekļu un ievērojamu vietu aizsardzības padomes, kam ir iespaidīga pieredze pilsētu vēsturisko ainavu pārvaldīšanā, un es lūdzu Ķīnas valdību piekrist tam, ka Kašgarai tiek piešķirts UNESCO pasaules mantojuma statuss, kurā tiks iekļautas vairākas kultūrvēsturiskās vietas gar seno Zīda ceļu.

  Marietje Schaake, autore. – Priekšsēdētāja kungs, zem reformu un attīstības lozunga senā Zīda ceļa pilsēta Kašgara tiek iznīcināta. Tas ir trieciens ne tikai pasaules kultūras mantojumam. Pilsēta, kas pašlaik tiek iznīcināta, galvenokārt ir ļoti svarīga uiguru un hui tautības iedzīvotājiem, kā arī Ķīnas kulturālajai daudzveidībai kopumā.

Ķīna ir palielinājusi centienus, lai ar kultūras diplomātijas palīdzību uzlabotu attiecības visā pasaulē, bet nevienam nebūs interese par tirgus vajadzībām izveidotu, homogenizētu kultūru valstī, kurai ir tāda kultūras daudzveidība.

Ekonomisko iespēju un ilgtspējīgu attiecību ar pārējo pasauli interesēs būtisks faktors ir cilvēktiesību ievērošana un cieņa pret minoritātēm vārda plašākajā nozīmē. Mēs mudinām Ķīnas valdību novērtēt iespēju iekļaut Kašgaru kopā ar Kazahstānu, Kirgizstānu, Tadžikistānu un Uzbekistānu pieteikumā UNESCO pasaules mantojumam kā Zīda ceļa vietu.

Augstajai pārstāvei jāpaātrina dialogs ar Ķīnu cilvēktiesību jautājumā un jāpadara tas praktiskāks un efektīvāks.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg, autore. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, šīsdienas debates par etnisko minoritāšu tiesībām Ķīnā notiek dienu pēc tam, kad Dalailama oficiāli paziņoja, ka viņš atkāpjas no savas politiskās lomas Tibetā. Turpmākajos mēnešos mums ļoti uzmanīgi vajadzētu vērot politiskā stāvokļa attīstību. Tomēr šodien mēs runājam par citu minoritāšu grupu, kas Ķīnā cieš no diskriminācijas – musulmaņu uiguru iedzīvotājiem. Ķīna attaisno savu politiku pret viņiem ar nepieciešamību cīnīties pret terorismu, un Ķīnas iestādēm uiguru tautas vajāšana nozīmē arī uiguru kultūras mantojuma iznīcināšanu. Īpaši uztraucoši ir ziņojumi par Kašgaras pilsētas rekonstrukciju. Praktiski tas nozīmēs tās vēsturiskā centra — viena no visinteresantākajiem un labāk saglabātajiem Centrālāzijas musulmaņu arhitektūras piemēriem, kas katru gadu piesaista vairāk nekā miljonu tūristu un atbilst prasībām tikt iekļautam UNESCO pasaules mantojuma sarakstā, ja Ķīna pieprasītu šo statusu, — iznīcināšanu.

Es esmu pārliecināta, ka Eiropas Savienības diplomātiskais dienests parādīs savu efektivitāti sarunās ar Ķīnas iestādēm, un atgādinās tām par nepieciešamību ievērot etnisko minoritāšu tiesības un aizstāvēt to kultūras mantojumu. Paldies.

  Frieda Brepoels, autore. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, ir skaidrs, ka Kašgara ir simbols, galvenokārt uiguru kultūras identitātei Ķīnas provincē Sjiņdzjaņā. 27. janvārī es organizēju konferenci Briselē, kur es uzzināju, kādu ietekmi destruktīvie Ķīnas urbanizācijas plāni atstāj uz uiguru tautu. Šis patiešām ir tas gadījums, kad Ķīna, aizbildinoties ar sabiedrības drošību un modernizāciju, grib atstāt neskartu ne vairāk kā 15% no oriģinālās pilsētas veidola un patiesībā pārvērst Kašgaru vienā lielā brīvdabas muzejā. Es domāju, ka ir pēdējais laiks stingri atbildēt uz šādu rīcību, pirms nav vēl par vēlu.

Pēc demonstrāciju apspiešanas Urumči 2009. gada jūlijā Parlaments aicināja Ķīnas iestādes darīt visu iespējamo, lai uzsāktu atklātu, pastāvīgu un cieņas pilnu dialogu ar uiguriem un panākt integrētāku un visaptverošāku ekonomisko politiku šajā jomā, kas būtu vērsta uz vietējo resursu iesaistīšanas veicināšanu un, galvenais, aizstāvētu uiguru kultūras identitāti. Diemžēl pašreizējā Ķīnas politika Kašgarā, izrādās, ir pilnīgi pretēja tai, uz kādu tika aicināts. Ne tikai Kašgaras iznīcināšana, noraidot vietējo iedzīvotāju iespēju paust savas domas šajā jautājumā, bet arī Ķīnas atteikšanās ļaut Kašgarai pretendēt uz UNESCO pasaules mantojuma statusu, parāda, kāda ir Ķīnas komunistiskās partijas attieksme pret kultūras daudzveidību.

  Charles Tannock, autors. – Priekšsēdētāja kungs, EU moto ir „Savienība ir daudzveidība. Žēl, bet šādu uzskatu nesaprot Ķīnas Tautas Republika, kuras komunistiskie likumi ir apsēsti ar vienotības ideju, bet daudz netiek domāts par daudzveidības atzīšanu.

Mēģinājums uzspiest haņ — ķīniešu majoritātes kultūru mazajām minoritātēm pasaules visapdzīvotākajā valstī rada lielu saspīlējumu un sarūgtinājumu. Mēs jau zinām par Tibetas senās budistu kultūras apspiešanu pēdējo 60 gadu laikā; tagad mēs redzam, ka šis pats drauds iezīmējas pār Kašgaras pilsētu nemierīgajā Sjiņdzjaņas provincē.

2000 gadu Kašgara ir bijusi plaukstoša pilsēta uz Zīda ceļa ar bagātīgu, unikālu un ziedošu Centrālāzijas kultūru, bet tagad tā piedzīvo plaša mēroga graušanu un pārbūvi. Grūti ticēt, ka tas nav Pekinas mēģinājums salauzt uiguru separātistu gribu.

Es personīgi neaizstāvu vai nejūtu līdzi separātistu lietai, kuras daži atbalstītāji, baidos, ir saistīti ar Al-Qaeda, bet es mudinu Ķīnas valdību vēlreiz padomāt. Tādas senas pilsētas kā Kašgara iznīcināšana tikai nostiprinās to personu lēmumu, kuras gribētu musināt uz vardarbību pret valsti.

  Rui Tavares, autors. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, taisnību sakot, no visām trim aktuālajām debatēm, kas notiek šajā pēcpusdienā, šīs tiešām ir tās, kurās mēs jūtamies visbezspēcīgākie. Mēs esam runājuši par Pakistānu un Baltkrieviju, un nu mums ir iemesls uzskatīt, ka Eiropas Savienībai ir ne tikai morālas tiesības, bet arī spēks vai vara pār ārvalstu iestādēm, lai vismaz mēģinātu tās pārliecināt, ka tās ir uz pareizā ceļa.

Patiesībā, kad mēs runājam par Ķīnu, mēs zinām, ka šis spēks ir vājāks, jo liela daļa šeit sacītā ir pretrunā ar to, ko mūsu Eiropas valstu valdības dara galvaspilsētās, proti, ko dara Sarkozy kungs, Merkel kundze vai manas valsts — Portugāles politiķi, kuri tikai pavisam nesen novērsa demonstrāciju pret Ķīnas iestādēm, lai premjerministram, kurš viesojās Lisabonā, nebūtu vaigu vaigā jāsastopas ar tiem, kas protestēja pret viņa režīmu. Citiem vārdiem runājot, tā ir pati Eiropa, kas atkārtoti ņem dalību šajā sapņu vai fantāziju pasaulē, kuru Ķīnas līderi veido paši sev; kurā nav opozīcijas un ir viens attīstības modelis, kas der visiem — gan Pekinā, gan Šanhajā, Guaņdžou, Sjiņdzjaņas Uiguru autonomajā reģionā vai Tibetā.

Tāpēc Eiropas Parlamentam tiešām ir grūti pateikt to, ko mēs šodien gatavojamies sacīt, un tas ir arī ierakstīts mūsu rezolūcijā: mēs aicinām Pekinas iestādes izbeigt šo demogrāfisko genocīdu pret uiguriem; mēs aicinām tās saglabāt reģionus, kuri veido Ķīnas seju, kultūras un etnisko daudzveidību; un mēs aicinām tās saglabāt vietas ar arhitektonisku vai vēsturiskā mantojuma vērtību. Tomēr mūsu pašu valstu līderi kļūst par ieroci Ķīnas līderu rokās, piedodot viņiem visu, ko tie ir darījuši savā zemē, un dodot viņiem brīvu vaļu tāda attīstības modeļa vārdā, kuru mēs respektējam tikai ļoti mazā mērā. Tāpēc atkal tiek vēlreiz pierādīts, ka morālā autoritāte veidojas mājās un ka jebkurā gadījumā, kad mēs Eiropas Savienībā runājam par citiem, mēs pirmkārt un galvenokārt runājam paši par sevi, un mums jāpārskata mūsu attieksme pret Ķīnu.

  Bernd Posselt, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, kā jau tika teikts, uiguri nav minoritāte, bet tauta ar senā Zīda ceļa kultūru, kura pakāpeniski pakļāvās Ķīnas varai, kas sākumā bija ļoti vāja. Uigurus galvenokārt atbalsta Pasaules uiguru kongress, kas notiek Minhenē, un Kašgaras kultūras mantojumu atbalsta Zilā vairoga kustība, kuras prezidents Karl von Habsburg šonedēļ bija šeit, Strasbūrā, lai sniegtu mums informāciju.

Ja mums jāatbalsta uiguri, tad darīsim to, draudzīgi vēršoties pie ķīniešiem, jo uigurus apdraud kultūras etnocīds. Turklāt Ķīnai kā pasaules vecākajai nācijai ir skaidri jāatzīst, ka viena no kulturālas tautas īpašībām ir cieņa pret citām kultūrām un to aizsardzība, it īpaši, ja ir runa par nelielām kultūrām milzīgā impērijā. Ķīniešiem tikai jāīsteno pašu pieņemtā konstitūcija, kurā trīs vietās noteikts, ka šis kultūras mantojums ir jāsaglabā.

Tāpēc es vēlētos ļoti skaidri pateikt, ka mēs šajā jautājumā no saviem Ķīnas partneriem sagaidām līdzsvarotu attieksmi – mēs vēlamies, lai uiguru kultūras mantojums tiktu aizsargāts.

  Corina Creţu, S&D grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, tas ir mans personīgais uzskats, ka šajā gadījumā mums jāizvairās pieņemt vienpusējus spriedumus. Pastāv traucējošu aizspriedumu risks, gan attiecībā uz pašu situāciju, gan partnerattiecībām starp Eiropas Savienību un Ķīnu. Asiņainā vardarbība pēdējos gados Sjiņdzjaņā skaidri pierāda, ka spēka pozīcijas izmantošana ir vissliktākais variants. Tāpēc es uzskatu, ka mūsu pienākums ir veicināt starpetnisko dialogu.

Mans uzskats ir, ka Eiropas Parlamenta rezolūcijai nevajag ietekmēt Ķīnas iestāžu tiesības aizstāvēt savas valsts integritāti un visu tās pilsoņu drošību, it īpaši pret teroristu draudiem reģionā, kur Al-Qaeda cenšas nostiprināt savu klātbūtni. Mums skaidri jāveicina līdzsvarota nacionālā attīstība gan ekonomiskā, gan demogrāfiskā perspektīvā.

(Aplausi)

  Kristiina Ojuland, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, ir labi zināms, ka Uigurai draud nenovēršamas briesmas kļūt par otru Tibetu. Ķīnas Tautas Republika ir pasludinājusi „Kašgaras bīstamo ēku reformu”, kuras mērķis ir nojaukt 85 procentus ēku Kašgaras vecpilsētā.

Šāda mietpilsonība ir jāaptur, un Eiropas Savienībai jāpanāk, ka Ķīnas Tautas Republikas iestādes neiznīcina šo ievērojamo kultūrvietu pie senā Zīda ceļa. Ir jāievēro ANO Deklarācija par to personu tiesībām, kuras pieder pie nacionālajām vai etniskajām, reliģiskajām un valodas minoritātēm, kā arī Ķīnas Tautas Republikas konstitūcija; tās jāievēro pat Pekinai.

Ķīnas Tautas Republika aizvien vairāk un vairāk īsteno etnisko minoritāšu, piemēram, uiguru un tibetiešu, asimilizāciju. Tas ir 21. gadsimta genocīds, ko mēs vienkārši nevaram pieņemt.

  Jaroslav Paška, EFD grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētāja kungs, Ķīnas oficiālās aprindas jau sen uzskata par apnicīgu atsaukties uz citām senām un ievērojamām kultūrām un civilizācijām, kuru pieminekļi pašlaik atrodas Ķīnas teritorijā.

Kašgara ir musulmaņu uiguru – vienas no Ķīnas lielākajām etniskajām minoritātēm — centrs. Gadu tūkstošiem ķīnieši ir centušies pakļaut uiguru zemes, un daudzreiz viņi ir cietuši sakāvi cīņā par šo zemju pakļaušanu. Tāpēc pat šodien Ķīnas administrācija zināmā mērā norobežojas savā nostājā un cenšas apspiest jebkuru kultūras tradīciju un identitātes izpausmi saistībā ar uiguru bagātās kultūras pieminekļiem un Kašgaras pilsētu.

Es neesmu pārliecināts, vai oficiālās Ķīnas struktūras šodien ir spējīgas pieņemt filozofiju, ka pašreizējā Ķīnas valsts ir veidota, ne tikai balstoties uz Ķīnas impērijas tradīcijām un vēsturi, bet arī uz citu tautu tradīcijām un vēsturi. Ķīnas attieksme pret Tibetu un uiguru kultūras pieminekļiem Kašgarā drīzāk liecina, ka šodienas Ķīna nav spējīga novērtēt bagātību, ko citas tautas un citas kultūras ir ieguldījušajās šajā valstī.

Tāpēc mums ir tiesības šeit teikt, ka mēs, pretēji Ķīnas iestādēm, novērtējam un godājam visus svarīgos kultūras pieminekļus, kas atrodas Ķīnas Tautas Republikā, arī Tibetā un Kašgarā.

  Seán Kelly (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, Kašgara ir pilsēta ar trīsarpus miljoniem iedzīvotāju, tas ir mazliet mazāk nekā visā Īrijas salā. Tai ir tuvāk Bagdāde nekā Pekina. Tā atrodas uz lielā tirdzniecības maršruta „Zīda ceļš”, un tajā ir dažas no vislabāk saglabātajām islāma arhitektūras vietām, no kurām dažas ir apraktas zem tuksneša smiltīm. Tur atrodas arī vislielākās mošejas apbedījums Ķīnā. Kašgara ir dārgums, par to nav nekādu šaubu. Tomēr, kā jau tika teikts, tas ir ļoti apdraudēts: Ķīna gribot atsākt pilsētas attīstību, jo pilsēta ir pakļauta zemestrīču iedarbībai. Mums tas nav pieņemami, jo mēs jūtam, ka tiks zaudēts liels dārgums.

Ko mēs šeit varam darīt? Iespējams, ka ļoti maz, bet vismaz akcentēt to t šodien ir svarīgi. Kā jau mēs teicām, mēs varam lūgt, lai Kašgara tiktu iekļauta pasaules mantojumā kā viena no Zīda ceļa ievērojamākajām vietām. Varbūt, ka mēs varam arī cilvēkus informēt par dārgumiem, kādi tur atrodas, lai viņi varētu tos saglabāt nākotnei. Tas būtu liels zaudējums pasaulei, bet vēl lielāks Ķīnai.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, šī rezolūcija patiesībā pauž bažas par nozīmīga kultūras mantojuma saglabāšanu un minoritāšu tautu tiesībām uz savu kultūras identitāti. Senā pilsēta Kašgara ir viena no vislabāk saglabātajām islāma pilsētām Centrālāzijā. Kašgaras bagātīgā vēsture sākas ar Ķīnas Haņ dinastiju, un pilsēta bija svarīgs stratēģisks punkts pie Zīda ceļa. Tā savienoja Āziju ar Eiropu. Visam Sjiņdzjaņas reģionam ir milzīga kultūrvēsturiska nozīme visā pasaulē.

Ķīnai jāveic pasākumi, lai iekļautu Kašgaru UNESCO pasaules mantojuma sarakstā un saglabātu šo teritoriju turpmākajām paaudzēm. Eiropas Ārējās darbības dienestam jānodrošina, lai vietējās stratēģijās tiktu iekļautas tiesības uz uiguru kultūras identitāti. Eiropas Savienības delegācija Ķīnā varētu arī piešķirt finansējumu Kašgaras minoritāšu tradīciju un viņu kultūras identitātes atbalstam.

  Monica Luisa Macovei (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, nākamās paaudzes ir atkarīgas no mūsu šodienas darbības, no tā, kā mēs spēsim aizsargāt tādas nemirstīgas vietas kā Kašgara. Kašgara ir islāma vēstures pamatpīlārs Ķīnā.

2009. gadā Ķīnas valdība izsludināja pilsētas rekonstrukcijas programmu, kurā plānots nojaukt 85% no Kašgaras vecpilsētas un aizvietot to ar moderniem dzīvokļiem. Nojaukšana jāaptur. Pilsētplānotājiem jāizstrādā tāds attīstības plāns, kurš paredz Kašgaras vecpilsētas saglabāšanu. Viss Ķīnas Zīda ceļš jāpiesaka kā aizsargājams objekts saskaņā ar UNESCO pasaules mantojuma programmu, kurai Ķīna pievienojās 1985. gadā. Es aicinu Komisiju un Padomi izvirzīt šos jautājumus apspriedei ar Ķīnas iestādēm.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, kultūras mantojumam ir izšķiroša nozīme identitātes saglabāšanā. Tas ir skaidrs Eiropā, Ķīnā un jebkur citur, un Ķīnas iestādes to zina. Tomēr mēs esam redzējuši, kā Ķīna, piemēram, ir tīši iznīcinājusi šo mantojumu, tātad arī identitāti, vairākās vietās, piemēram, Tibetā, un tagad tā dara to pašu uiguru apdzīvotajās vietās, piemēram, Kašgarā.

Tāpēc ir tik svarīgi, lai mēs vēlreiz izskaidrotu savu nostāju, proti, mudinātu Ķīnas valdību nekavējoties pārtraukt kultūras iznīcināšanu, kas apdraud Kašgaras arhitektūras saglabāšanu, un veikt kultūras mantojumam saudzīgas renovācijas metožu visaptverošu ekspertīzi. Tas netiks velti darīts: uzticība valdībai balstās arī uz to, kāda ir tās attieksme pret minoritātēm. Ja Ķīna vēlas būt uzticama starptautiskajā jomā, ir svarīgi, lai tā pret minoritātēm, piemēram, uiguriem, pienācīgi izturētos, — ar adekvātu cieņu un saskaņā ar humānisma standartiem.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisār Hahn, kultūrai un identitātei noteikti jāpievērš galvenā uzmanība globālā līmenī. Tieši šonedēļ Karl Habsburg mums paskaidroja, cik svarīgi ir saglabāt šī kultūras mantojuma identitāti, lai tas būtu pieejams ne tikai uiguriem, bet kļūtu arī par pasaules mēroga vērtību. Ķīnai vajadzētu parādīt augstsirdīgu rīcību šajā sakarā. Piemēram, mēs nesen noslēdzām vienošanos ar Wenzhou pilsētu, kas dod iespēju nākotnē veikt tiešos ieguldījumus dolāros. Es redzu iespēju šeit pievērsties arī šim reģionam un iedzīvotājiem dažādās Ķīnas pilsētās un reģionos, lai tiktu ievērotas vienādas tiesības. Šajā ziņā patiešām lielu atbalstu varētu sniegt starptautiskās attiecības.

  Sari Essayah (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, Ķīnas etnisko minoritāšu, vienalga, vai tie ir tibetieši vai uiguri, pamattiesības netiek ievērotas. Raksturīgi, ka Ķīnas komunistiskā partija atsakās atbalstīt Kašgaras pilsētu kandidēt uz UNESCO pasaules mantojuma statusu. Pēdējo gadu laikā Ķīna ir atbalstījusi starptautisku projektu pievienot Zīda ceļa kultūrvēsturiskās vietas pasaules mantojuma sarakstam, bet pati Kašgara tajā nav iekļauta, jo tā ir lielākās Ķīnas minoritātes — uiguru — dzimtene.

Tieši pretēji, Ķīna paredz nojaukt lielas teritorijas šajā pilsētā, aizbildinoties ar raizēm par iedzīvotāju drošību, bet kultūras, pilsoņu un cilvēktiesību aizstāvju organizācijas uzskata šo plānu par cietsirdīgu mēģinājumu sagraut uiguru kultūru. Ķīnas komunistiskajai partijai jāspēj atzīt fakts, ka Ķīnas pilsoņu kultūra ir daudzveidīga, un viņiem ir tiesības uz kultūras autonomiju.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, Kašgaras vecpilsēta un līdz ar to Ķīnas uiguru minoritātes vēsturiskais simbols ir briesmās. Tā sauktās pilsētas rekonstrukcijas politikas īstenošanas rezultātā pamazām izzūd šīs grupas, kura izveidoja savu kultūru cietokšņa apkaimē uz Zīda ceļa, identitāte. Es uzskatu, ka uiguru tautas pārvietošana no viņu tradicionālajiem mājokļiem un Kašgaras nojaukšana ir pasākumi, kas pārkāpj minoritāšu tiesības. Turklāt pilsēta tiek uzskatīta par vislabāk saglabāto islāma arhitektūras piemēru Centrālāzijā. Kašgaras ielas un ēkas ir iespējams atjaunot, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīves apstākļus. Jautājums ir, kāpēc iestādes neinvestē šādos pasākumos. Es iesaku iekļaut vēsturisko centru UNESCO pasaules mantojuma sarakstā kā daļu no Zīda ceļa. Es arī vēršos pie Ķīnas valdības ar prasību apturēt pilsētas nopostīšanu un meklēt alternatīvus risinājumus.

  Eija-Riitta Korhola (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, pateicoties attālajai vietai pie Ķīnas rietumu robežas, Kašgarai un tur dzīvojošajiem uiguriem ir izdevies saglabāt savas senās tradīcijas gadsimtiem ilgi. Tāpēc pilsēta piesaista simtiem un tūkstošiem tūristu gadā. Ņemot vērā šo stratēģisko vietu, Ķīnas administrācija pašlaik cenšas efektīvāk kontrolēt šo reģionu, lai garantētu labāku piekļuvi enerģijas tirgiem Centrālāzijā.

Ķīnai, protams, ir tiesības attīstīt ekonomiku, bet ir jāaizsargā minoritāšu grupu tiesības, kas ir trauslas. Ir iespējams attīstīt Kašgaru tā, lai tiktu garantēts, ka uiguri var turpināt savu iepriekšējo dzīvesveidu. Ēku un infrastruktūras aizsardzību pret zemestrīcēm var uzlabot, neīstenojot plānus, kas paredz nojaukt 85 % vecpilsētas ēku un likt uiguriem izvākties uz jaunām mājvietām un kļūt sociāli izolētiem.

Tāpēc šī neapdomīgā vecpilsētas iznīcināšana ir jāpārtrauc un jāapspriežas ar uiguriem par šīs vietas, kur viņi tradicionāli ir dzīvojuši, attīstību. Citādi viņu eksotiskajai, fascinējošai kultūrai draud briesmas tikt pilnībā iznīcinātai.

  Ryszard Czarnecki (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos pateikt, ka tas ir apsveicami, ka Eiropas Parlaments atkal runā par uiguriem, musulmaņu minoritāti, kas cieš no diskriminācijas Ķīnā. Es vēlētos atgādināt visiem, ka Eiropas Parlamentam jau ir bijusi šāda rezolūcija un ka mums vajadzētu arī paust savu viedokli attiecībā uz citām reliģiskajām minoritātēm, kuras tiek vajātas Ķīnas Tautas Republikā, piemēram, kristiešu minoritāti. Arī katoļi tiek ļoti nopietni diskriminēti. Komunistiskās iestādes Pekinā ir iecēlušas īpašas garīdzniecības struktūras, ko oficiālā katoļu baznīca neatzīst. Es domāju, ka šī ļoti vajadzīgā un svarīgā diskusija šodien var būt kā balss visu reliģisko minoritāšu aizstāvībai Ķīnā. Es domāju, ka šī balss ir ļoti vajadzīga.

  Johannes Hahn, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, kultūras mantojuma saglabāšanai acīmredzami ir galvenā loma minoritāšu tradīciju un dzīvesveida nodrošināšanā. Turklāt ievērojama kultūras īpašuma iznīcināšana var dot nopietnu triecienu ne tikai attiecīgās minoritātes mantojumam un arheoloģiskajam dzimtīpašumam, bet kultūras mantojumam vispār. Ņemot to vērā, Eiropas Savienība ar bažām vēro atjaunošanas darbu uzsākšanu Ķīnas Sjiņdzjaņas autonomā apgabala Kašgaras vecpilsētā. Kašgaras kā uiguru minoritātes kultūras centra nozīmi Ķīnā nevar novērtēt par augstu. Kašgara tiek uzskatīta par tikpat svarīgu, kāda ir Jeruzaleme ebrejiem, musulmaņiem un kristiešiem.

Ķīnas valdības 2009. gada Baltā grāmata par Sjiņdzjaņu nosaka, ka Kašgaras restaurācija ir vajadzīga, lai aizsargātu pilsētu no zemestrīcēm un ugunsgrēkiem. Tas ir slavējams mērķis. Pilsoniskā sabiedrība gan Ķīnā, gan starptautiskajā arēnā pauž nopietnu satraukumu par izmantotajām metodēm. Ir nopietnas bažas, ka var tikt nojaukts apmēram 85% vecpilsētas ēku. Daudzas ievērojamas celtnes, tostarp unikālā Xanliq mošeja, jau ir nojauktas. Satraucoši ir arī tas, ka 200 000 iedzīvotāju var tikt pārvietoti no savas tradicionālās dzīvesvietas, un šķiet, ka ar šiem iedzīvotājiem par to ir maz runāts vai nav runāts nemaz.

Ir baisi, ka struktūru, kas ir veidojušas uiguru kultūras pamatu gadsimtiem ilgi, iznīcināšana var draudīgi ietekmēt viņu kultūras saglabāšanu turpmākajos gados. Žēl arī, ka Ķīna ir izvēlējusies neizvirzīt Kašgaru kandidēšanai uz vietu pasaules mantojuma sarakstā, neskatoties uz tās unikālo statusu, jo tas dotu iespēju UNESCO iesaistīties pilsētas atjaunošanas procesā. Mēs saprotam, ka UNESCO jebkurā gadījumā ir izteikusi protestu Ķīnas iestādēm par atjaunošanas ietekmi uz Kašgaras tradicionālo mantojumu un kultūru. Eiropas Savienība pilnībā pievienojas šīm bažām un aicinās Ķīnas iestādes sadarboties ar UNESCO, lai nodrošinātu to, ka jebkāda Kašgaras atjaunošana būtu saskaņā ar labāko starptautisko praksi šajā jomā.

Eiropas Savienība arī aicinās Ķīnas iestādes nodrošināt, lai notiktu plaša apspriešanās ar Kašgaras iedzīvotājiem un viņu viedoklis tiktu ņemts vērā.

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus⁽²⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks pēc debatēm.

(1) Sk. protokolu

(2) Sk. protokolu

15. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. – Nākamais jautājums ir balsošana.

(Balsošanas rezultātus un sīkāku informāciju skatīt protokolā)

15.1. Pakistāna - minoritāšu lietu ministra Shahbaz Bhatti slepkavība (RC-B7-0166/2011)

15.2. Baltkrievija, it īpaši Ales Michalevic un Natalia Radin lietas

15.3. Stāvoklis Kašgarā (Ķīna, Sjiņdzjaņas Uiguru autonomais reģions) un tās kultūras mantojums

  Priekšsēdētājs. – Līdz ar to balsošana ir beigusies.

16. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

17. Padomes nostāja pirmajā lasījumā (sk. protokolu)

18. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

19. Lēmumi attiecībā uz atsevišķiem dokumentiem (sk. protokolu)

20. Rakstiskas deklarācijas, kas iekļautas reģistrā (Reglamenta 123. pants) (sk. protokolu)

21. Sēdē pieņemto tekstu nosūtīšana (sk. protokolu)

22. Nākamo sēžu datumi (sk. protokolu)

23. Sesijas pārtraukšana

  Priekšsēdētājs. – Paziņoju, ka Eiropas Parlamenta sesija tiek pārtraukta.

(Sēdi slēdza plkst. 16.30)

Ungārijas prezidentūras sociālās politikas iedaļā norādīts uz prezidentūras plāniem ierosināt Eiropas Ģimenes gada pasludināšanu. Turklāt Padome ir paudusi nodomu pievērsties tam, kā darbu savienot ar ģimenes dzīvi.

Kuru gadu Padome plāno apstiprināt par šīs iniciatīvas ieviešanas gadu un kādu politiku tā paredz īstenot šajā sakarībā? Vai ir pieejami pētījumi un dati par ekonomikas krīzes ietekmi uz ģimenes dzīves kvalitāti?

Ņemot vērā šīs iniciatīvas saistību ar Eiropas demogrāfiskajām problēmām, kādus pasākumus prezidentūra plāno ieviest, lai palīdzētu daudzbērnu ģimenēm? Ņemot vērā, ka Eiropas Sociālais fonds finansē dalībvalstu iniciatīvas, ar kurām kopumā paredzēts veicināt ģimenes aizsardzības politiku, vai Padome mudinās Komisiju ierosināt daudzbērnu ģimenēm (atbilstīgi Grieķijas tiesību aktiem — ģimenēm ar četriem un vairāk bērniem) īpaši paredzētu iniciatīvu?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Godātie deputāti, es jums vēlētos pateikties par šo jautājumu, kas Ungārijas prezidentūru interesē īpaši.

Kā jūs pareizi norādījāt, Ungārijas prezidentūra ir ierosinājusi vairākus pasākumus ģimenes politikas jomā sadaļas „Demogrāfiskās pārmaiņas un ģimenes politika” ietvaros. Pasākumos ir ietverta iniciatīva par Eiropas Ģimenes gada pasludināšanu 2014. gadā, balstoties uz nabadzības un sociālās izstumtības izskaušanas Eiropas gadā (2010. gads) gūtajiem rezultātiem. Prezidentūra ir pārliecināta, ka īpaša uzmanība ir jāpievērš ģimenēm. Ģimeņu sociālās situācijas uzlabošana varētu labvēlīgi ietekmēt pašreizējās demogrāfiskās tendences, un tā noteikti veicinās sociālās kohēzijas nostiprināšanu.

Attiecībā uz krīzes ietekmi uz ģimeņu sociālo situāciju Prezidentūra ar interesi ir izskatījusi pieejamo informāciju par ģimenes politikas programmām, jo īpaši, iepazīstoties ar dažādiem Sociālās aizsardzības komitejas un Eiropas Komisijas sagatavotajiem ziņojumiem. Lai paplašinātu zināšanas par šiem jautājumiem, Ungārijas prezidentūra 28. un 29. martā organizēs ekspertu konferenci „Darba un ģimenes dzīves saskaņošanas ietekme uz demogrāfisko attīstību”, un 1. aprīlī prezidentūra organizēs neformālu sanāksmi ministriem, kuri ir atbildīgi par ģimenes un demogrāfiskajiem jautājumiem. Tiks risināti jautājumi saistībā ar ģimenēm un stratēģiju „Eiropa 2020”, kā arī iespējām pastiprināt sadarbību ģimenes politikas programmu jomā. Šajos demogrāfijas problēmām veltītajos pasākumos tiks iekļauta Ungārijas prezidentūras gatavotā iniciatīva „Eiropas Ģimenes gads 2014”.

Lai gan ar ģimeni saistītie jautājumi, vispirms un galvenokārt, ir dalībvalstu kompetencē, ģimenes vērtības ir stingri nostiprinātas mūsu kopīgajās vērtībās un tradīcijās, un tāpēc ir plašas iespējas sadarbībai Eiropas Savienības līmenī. Tādi pasākumi kā Ungārijas prezidentūras ierosinātās iniciatīvas var sniegt arī pievienoto vērtību politikas iespējām un risinājumiem valsts līmenī. Prezidentūra cer, ka iniciatīvai „Eiropas Ģimenes gads 2014” būs plašs atbalsts. Turpmākajā posmā, protams, būs jāapspriež un jāpieņem lēmumi par sīki izstrādātiem Eiropas Ģimenes gada mērķiem un pasākumiem.

Vai Ungārijas prezidentūra var izteikt savu viedokli par atsevišķu valstu aicinājumu saskaņot uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Tiešo nodokļu joma galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr atsevišķos gadījumos, kad tas ir bijis nepieciešams iekšējā tirgus darbībai, uzņēmumu ienākumu nodoklis tiek noteikts un saskaņots Eiropas Savienības tiesību aktos.

Attiecībā uz Eiropas Savienības tiesību aktiem Padome ir pieņēmusi direktīvas par pārrobežu ienākumu plūsmām (Direktīva 90/435/EEK⁽¹⁾ par kopēju nodokļu sistēmu, ko piemēro mātesuzņēmumiem un meitasuzņēmumiem, un Direktīva 2003/49/EK⁽²⁾ par procentu un honorāru maksājumiem) un starptautisku uzņēmumu grupu pārrobežu apvienošanu (1990. gada 23. jūlija Direktīva 90/434/EEK⁽³⁾ par apvienošanu). Padome arī pieņēma Direktīvu 77/799/EEK⁽⁴⁾ par savstarpējo palīdzību.

Attiecībā uz koordinēšanu kopš 1998. gada regulāri tiekas Rīcības kodeksa jautājumu grupa, lai novērtētu iespējamos kaitīgos pasākumus uzņēmumiem piemērojamo nodokļu jomā. Tādējādi ir konstatēts ievērojams skaits kaitīgu pasākumu nodokļu jomā un atteikta to īstenošana. Visbeidzot, 2010. gada jūnijā Padome pieņēma Rezolūciju par pasākumiem, lai koordinētu noteikumus par kontrolētu ārvalstu sabiedrību (CFC) un nepietiekamu kapitalizāciju Eiropas Savienībā, kuras mērķis ir arī dalībvalstu politiku koordinēšana tiešo nodokļu jomā.

Attiecībā uz turpmāko darbu uzņēmumu ienākumu nodokļa jomā Komisija savā 2011. gada Darba programmā ir ieplānojusi iesniegt priekšlikumu par kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, par ko tā konsultēsies ar Eiropas Parlamentu.

Šajā kontekstā ierosmes par uzņēmumu ienākuma nodokļu likmēm atbalsta tikai dažas dalībvalstis. Saskaņā ar Līgumu Eiropas Savienības likumdošanas pasākumu veikšanai ir nepieciešams Komisijas priekšlikums un vienprātība Padomes ietvaros, kas var pieņemt direktīvas pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu.

Ungārijas prezidentūra sākas laikā, kad ekonomikas atveseļošanās joprojām ir nevienmērīga un Savienībā tā ir jākonsolidē. Sakarā ar eirozonas problēmām dalībvalstis ir vienojušas izdarīt grozījumus Lisabonas līgumā, lai noteiktu par pastāvīgu finanšu stabilizācijas mehānismu, kuru izveidoja palīdzot Grieķijai un Īrijai. Viens no jaunās prezidentūras mērķiem ir virzīt šīs sarunas. Vai jūs, lūdzu, paskaidrotu, kādus pasākumus plānojat veikt?

Ungārijas prezidentūra ir paredzējusi arī veikt turpmākus pasākumus dalībvalstu ekonomikas politikas koordinēšanai, tostarp iesākot „Eiropas semestri” — sešu mēnešu periodu, kura laikā ES pārskatīs katras dalībvalsts budžeta projektu, lai noteiktu potenciālu nelīdzsvarotību. Vai Padome, lūdzu, norādītu, kādi kritēriji tiks piemēroti, lai noteiktu dalībvalstu budžeta nelīdzsvarotību?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Eiropadomes sanāksmē, kas notika 2010. gada 16. un 17. decembrī, pieņēma lēmumu par grozījumu izdarīšanu Līgumā par Eiropas Savienības darbību, lai atzītu eiro zonas dalībvalstu pilnvaras izveidot pastāvīgu krīzes risināšanas mehānismu finanšu stabilitātes aizsardzībai eiro zonā. Tā arī piešķīra pilnvaras eiro zonas dalībvalstu finanšu ministriem pabeigt darbu pie starpvaldību risinājuma, ar kuru līdz 2011. gada martam izveidos turpmāko Eiropas Stabilizācijas mehānismu. Tā kā šis ir starpvaldību darbs, tas neietilpst Ungārijas prezidentūras kompetences jomā.

Attiecībā uz tā dēvēto „Eiropas pusgadu” Padome to atbalstīja savos 2010. gada 7. septembra secinājumos, un šis pusgads ietver vienlaicīgu katru gadu sešu mēnešu laikā veiktu dalībvalstu budžeta politiku un strukturālo reformu pārraudzību saskaņā ar vispārējiem noteikumiem. Šogad „Eiropas pusgads” tiek īstenots pirmo reizi.

Dalībvalstis jau 2010. gadā bija iesniegušas savu valsts reformu programmu projektus, bet Komisija Padomi iepazīstināja ar tās svarīgākajiem pirmajā Gada izaugsmes pētījumā gūtajiem secinājumiem 2011. gada 13. janvārī⁽¹⁾. Šajā pētījumā ir izklāstīti prioritārie pasākumi, kas dalībvalstīm jāveic, kā arī noteiktas prioritātes trīs svarīgākajās jomās, proti, makroekonomiskās stabilitātes uzlabošanas jomā, strukturālās reformas nodarbinātības stimulēšanas jomā, kā arī izaugsmi veicinošu pasākumu jomā saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”.

Padome 2011. gada 18. janvārī pārskatīja valstu reformu programmu projektus un apmainījās viedokļiem par Komisijas iesniegto Gada izaugsmes pētījumu.

Padome 15. februārī pieņēma secinājumus par makroekonomisko un fiskālo vadību.

Saskaņā ar Ungārijas prezidentūras 28. februārī noteikto plānu Padome izklāstīja savu viedokli par Komisijas iesniegto Gada izaugsmes pētījumu, un paredzams, ka 7. martā tā apspriedīs Kopīgo nodarbinātības ziņojumu, 10. un 11. martā — pētniecības un attīstības mērķi, kā arī klimata pārmaiņas 14. martā. Prezidentūra 21. martā aicinās Padomi apstiprināt kopsavilkuma ziņojumu, kurā ir izklāstīti svarīgākie vēstījumi, pamatojoties uz attiecīgajās Padomes struktūrās veikto darbu, lai to nodotu Eiropadomei.

Attiecībā uz dalībvalstu budžetu Padome 15. februārī vienojās par stingras atbilstības nodrošināšanu Padomes ieteikumiem saskaņā ar pārmērīga budžeta deficīta novēršanas procedūru. Dalībvalstīm, kuras saskaras ar ļoti lieliem strukturālā budžeta deficītiem vai ļoti augstiem vai strauji augošiem valsts parāda līmeņiem, ir jāpastiprina sava fiskālā konsolidācija. Turklāt visām dalībvalstīm būtu jānodrošina, ka izdevumu, no kuriem atskaitīti diskrecionāro ieņēmumu pasākumi, pieauguma līmenis ir zemāks nekā iespējamā IKP pieauguma vidēja termiņa rādītājs, kamēr tās nav sasniegušas savu vidēja termiņa budžeta mērķi. Vienlaicīgi tām būtu jāizvirza par prioritāti ilgtspējīgi un izaugsmei nekaitīgi izdevumi un jāveicina valsts izdevumu efektivitāte.

Kā Padome vērtē Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas izredzes vēl šogad uzsākt pievienošanās sarunas ar ES, respektīvi, kādas ir šīs valsts izredzes, ka tiks nosaukts konkrēts datums sarunu uzsākšanai?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Savos 2010. gada 14. decembra secinājumos Padome atkārtoti apstiprināja tās nepārprotamo apņemšanos īstenot Rietumbalkānu Eiropas perspektīvu, ko atkārtoti apstiprināja jau 2010. gada 2. jūnija Rietumbalkāniem veltītajā augstā līmeņa sanāksmē Sarajevā un kas ir nozīmīga reģiona stabilitātei, samierināšanai un nākotnei. Vienlaicīgi Padome atkārtoti apstiprināja taisnīgu un stingru nosacījumu nepieciešamību stabilizācijas un asociācijas procesa ietvaros un saskaņā ar atjaunoto vienprātību par paplašināšanos, ko Eiropadome apstiprināja 2006. gada 14. un 15. decembrī.

Padome atgādināja, ka, gūstot stabilu progresu ekonomikas un politikas reformu jomā un izpildot nepieciešamos nosacījumus un prasības, pārējām iespējamajām kandidātvalstīm Rietumbalkānos būtu jāiegūst kandidātvalstu statuss atbilstoši to darba rezultātiem, par galamērķi izvirzot pievienošanos Eiropas Savienībai. Apmierinoši valsts paveiktā darba rezultāti, izpildot tās saistības saskaņā ar noslēgtajiem stabilizācijas un asociācijas nolīgumiem, tostarp ar tirdzniecību saistītos noteikumus, ir svarīgs aspekts, lai Eiropas Savienība izskatītu jebkuru pievienošanās pieteikumu.

Padome atzinīgi novērtēja Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas gūtos panākumus svarīgākajās reformu jomās, piemēram, saistībā ar policijas reformām, lai gan to ieviešana bija nevienmērīga. Valsts turpina savu saistību izpildi saskaņā ar noslēgto stabilizācijas un asociācijas nolīgumu. Padome sagaida, ka tiks saglabāts reformu programmas temps. Ir jāturpina virzība attiecībā uz tādiem jautājumiem kā dialogs starp politiskajiem dalībniekiem, tiesu iestāžu un valsts pārvaldes reforma, cīņa pret korupciju, vārda brīvība un uzņēmējdarbības vides uzlabošana. Ohridas nolīguma īstenošana valstī joprojām ir svarīgs demokrātijas un tiesiskuma aspekts.

Padome kopumā piekrīt Komisijas novērtējumam par valsts apmierinošu politisko kritēriju izpildi un ņēma vērā to, ka Komisija atkārtoti ieteica sākt iestāšanās sarunas ar Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. Padome savos secinājumos norādīja uz gatavību atgriezties pie šī jautājuma Ungārijas prezidentūras pilnvaru laikā. Padome atkārtoti uzsvēra, ka ir svarīga labu kaimiņattiecību uzturēšana, tostarp apspriestā un savstarpēji pieņemtā risinājuma izpilde attiecībā uz nosaukuma jautājumu, Apvienoto Nāciju Organizācijas aizgādībā. Padome arī pauda atbalstu notiekošajam augstā līmeņa dialogam un drīzumā cer saņemt tā rezultātus⁽¹⁾.

Vai Padome nevarētu norādīt, ko tā gatavojas darīt, lai Ēģiptē un Tunisijā pie varas nenāktu radikālā islāma pārstāvji?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Ņemot vērā notikumus Ēģiptē un Tunisijā, uz kuriem savā jautājumā atsaucas godātais Eiropas Parlamenta deputāts, Eiropadome, Ārlietu padome, kā arī Eiropadomes priekšsēdētāji, Eiropas Komisija un Augstā pārstāve kopīgā paziņojumā apsveica Tunisijas un Ēģiptes iedzīvotāju nevardarbīgi un cienījamā veidā paustos likumīgos, demokrātiskos, saimnieciskos un sociālos centienus, kas ir saskaņā ar vērtībām, kuras Eiropas Savienība atbalsta gan attiecībā uz savām dalībvalstīm, gan visā pasaulē. Tika uzsvērts, ka uz iedzīvotāju demokrātiskajiem centieniem ir jāreaģē, izmantojot dialogu un politiskās reformas un pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī īstenojot brīvas un taisnīgas vēlēšanas.

Padome ir apņēmusies pilnībā atbalstīt pārejas procesus virzībā uz demokrātisku pārvaldību, plurālismu, uzlabotām ekonomiskā uzplaukuma un sociālās iekļaušanas iespējām, kā arī stipru reģionālo stabilitāti.

Eiropadome 2011. gada 4. februārī norādīja, ka tā atbalsta jaunu partnerību, kas turpmāk ietver efektīvāku atbalstu valstīm, kuras cenšas īstenot politiskas un ekonomikas reformas. Šajā kontekstā Eiropadome aicināja Augsto pārstāvi izstrādāt pasākumu kopumu ar mērķi sniegt Eiropas Savienības atbalstu pārejas un pārveides procesiem (demokrātisko institūciju stiprināšana, demokrātiskas pārvaldības un sociālā taisnīguma veicināšana, kā arī palīdzība brīvu un godīgu vēlēšanu sagatavošanā un īstenošanā), kā arī savā ziņā ar šiem mērķiem saistīt Eiropas kaimiņattiecību politiku un Vidusjūras reģiona valstu savienību.

Eiropas Komisija 2010. gada 7. jūlijā publicēja Zaļo grāmatu „Ceļā uz atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām”. Par šo jautājumu nostāju pieņēma arī Eiropas Parlaments.

Eiropas Padomes prezidentvalsts Ungārijas prezidentūras programmā pensiju jautājums nav minēts, lai arī tas gan valstu līmenī, gan Eiropas Savienības līmenī ir viena no prioritātēm un aktuālajiem lielajiem izaicinājumiem. Turklāt Ungārijas valdība ir pieņēmusi jaunu lēmumu: pārvietot pensiju shēmas otrā pīlāra uzkrājumu uz pirmo pīlāru. Vai Ungārija, kas ir Padomes prezidentvalsts, līdzīgas iniciatīvas ierosinās arī citām dalībvalstīm? Vai tā uzskata, ka šīs iniciatīvas dos iespēju nodrošināt pensiju sistēmu ilgtspējību?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padome 2010. gada jūnijā pieņēma secinājumus par Ekonomikas politikas komitejas un Sociālās aizsardzības komitejas kopīgo starpposma ziņojumu par pensijām. Šajos secinājumos Padome apstiprināja savu apņēmību īstenot kopīgos mērķus attiecībā uz noturīgām un atbilstīgām pensijām un trīsvirzienu stratēģiju, lai risinātu sabiedrības novecošanas radītās sekas ekonomikas un budžeta jomā. Tā mērķis ir ātrāka parāda samazināšana, nodarbinātības rādītāju un produktivitātes paaugstināšana, pensiju, veselības aprūpes un ilgtermiņa aprūpes sistēmas reformas.

Pēc Komisijas Zaļās grāmatas sagatavošanas un Ekonomikas politikas komitejas un Sociālās aizsardzības politikas kopīgā ziņojuma pabeigšanas Padome 2010. gada 17. novembrī apsprieda šo jautājumu un uzsvēra novecojošas sabiedrības radīto tādu ilgtermiņa problēmu attiecībā uz pensiju sistēmas noturību un atbilstību, ko padziļina pašreizējā ekonomiskā situācija. Šajā kontekstā Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības (EPSCO) padome decembrī pieņēma Padomes secinājumus.

Pensiju sistēmu izstrāde ir ilgtermiņa jautājums. Tādējādi šim tematam gan pašlaik, gan turpmāk ir pastāvīgi jābūt darba kārtībā. Tāpēc EPSCO padome 7. marta sanāksmē apsprieda sākotnējos secinājumus, kuri pieņemti Zaļās grāmatas apspriedē par atbilstīgām, noturīgām un drošām Eiropas pensiju sistēmām. Padome veica auglīgu viedokļu apmaiņu par neatliekamākajām grūtībām Eiropas pensiju sistēmu jomā. Svarīgākie jautājumi, izņemot pensionēšanās vecuma tematu, bija savstarpēji saistītās atbilstības, noturības un drošības problēmas, kā arī īpaši apstākļi, ko nosaka budžeta ierobežojumu ietekme. Svarīgākais debatēs gūtais secinājums bija apstāklis, ka, lai gan lielākā daļa dalībvalstu apgalvoja, ka ir nepieciešama turpmāka Eiropas Savienības līmeņa koordinācijas nostiprināšana pensiju sistēmu jomā, vienlaicīgi tās noteica, ka pensijas un pensionēšanās vecums ir jautājumi, kas ietilpst tikai dalībvalstu kompetencē.

Padome uzsvēra turpmākas stratēģijai „Eiropa 2020” atbilstīgu strukturālo reformu īstenošanas neatliekamību, lai atbalstītu fiskālo konsolidāciju, uzlabotu izaugsmes izredzes, veicinātu nodarbinātības stimulus, nodrošinātu elastīgus darba tirgus un pagarinātu darba mūžu.

Noslēgumā jānorāda, ka, lai arī ir nepieciešams veikt visaptverošu pensionēšanās politiku izskatīšanu, izmantojot pašreizējos Eiropas Savienības līmeņa politikas koordinēšanas reglamentējumus, pensiju sistēmu izstrāde, tāpat kā pensiju nodrošināšana, joprojām ietilpst dalībvalstu kompetencē.

Stokholmas programmas svarīga daļa ir uzlabot atbalstu noziegumu upuriem. Jo īpaši ES iedzīvotājiem patiesi rūp jautājumi, kas saistīti ar palīdzību pārrobežu noziegumu upuriem Eiropā. Ir ieviestas dažas praktiskas procedūras, kurās tiek piedāvāts atbalsts vai konsultācijas upuriem un ģimenēm, kas cietušas no noziegumu sekām un guvušas nopietnu traumu, esot ārzemēs. Es palīdzu kādam vēlētājam, kura dēls kļuva par vardarbīga uzbrukuma upuri, brīvdienās apmeklējot Krētu. Šajā jomā ir patiesa nepieciešamība pēc ES rīcības, lai turētu solījumu ES iedzīvotājiem.

Komisāre V. Reding ir nākusi klajā ar paziņojumu par pasākumu paketi, kas paredzēta noziegumu upuru aizsardzībai. Turklāt Ungārijas ES Padomes prezidentūras programmā ir minēta kriminālnoziegumu upuru aizsardzība.

Vai Padome varētu pastāstīt plašāk par šo un sniegt vairāk informācijas par to, kādus pasākumus tā plāno veikt, lai aizsargātu kriminālnoziegumu upurus?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padomes Ungārijas prezidentūra piešķir lielu nozīmi noziegumu upuru aizsardzībai, kas kā svarīgs Eiropas Savienības mērķis ir noteikts arī Stokholmas programmā („Atvērta un droša Eiropa tās pilsoņu un viņu aizsardzības labā”). Šajā programmā Eiropadome būtībā ir uzsvērusi īpaša atbalsta un juridiskas aizsardzības sniegšanas nozīmi neaizsargātākām personām vai personām, kas atrodas īpaši nelabvēlīgās situācijās, piemēram, vairākkārt ir cietušas no tuvu personu vardarbības, vardarbības saistībā ar dzimumu vai cietušas cita veida noziegumos dalībvalstīs, kuras valstspiederīgie vai pastāvīgie iedzīvotāji tās nav. Prezidentūra uzsver, ka attiecībā uz cietušajiem ir nepieciešama integrēta un koordinēta pieeja saskaņā ar Stokholmas programmu un Padomes 2009. gada oktobrī pieņemtajiem secinājumiem par stratēģiju, kā nodrošināt, lai tiktu ievērotas noziegumos cietušu personu tiesības, un kā uzlabot šīm personām sniegto atbalstu.

Šādas integrētas pieejas sagatavošanas gaitā prezidentūra organizēs visaptverošu semināru, kura norise ir plānota 2011. gada 23. un 24. martā Budapeštā, un tā nosaukums būs „Upuru aizsardzība Eiropas Savienībā: turpmākais ceļš”. Šajā seminārā tiks apspriests plašs jautājumu loks saistībā ar turpmākām likumdošanas iniciatīvām un nenormatīvām iniciatīvām šajā jomā.

Padome arī paredz, ka 2011. gada 12. aprīlī Tieslietu padomē tiks prezentēts Komisijas pasākumu kopums par upuru aizsardzību, jo īpaši kriminālprocesos. Pēc tam, kad šis priekšlikumu kopums tiks oficiāli iesniegts, Padome to izskatīs kā prioritāru jautājumu un sagatavos izsmeļošu rīcības punktu sarakstu, ko dalībvalstis apņemas ievērot, lai izpildītu savas Stokholmas programmā noteiktās saistības attiecībā uz upuru aizsardzības uzlabošanu Eiropas Savienībā. Šajā sarakstā galvenokārt tiks izklāstīti paredzamie Komisijas ierosinājumi, jo īpaši saistībā ar Padomes Pamatlēmuma 2001/220/TI (2001. gada 15. marts) par cietušo statusu kriminālprocesā pārskatīšanu, tomēr neaprobežojoties ar to. Prezidentūra plāno iekļaut šos rīcības punktus Padomes „ceļvedī”, lai nodrošinātu turpmāko iniciatīvu saskanību šajā jomā, izmantojot gan normatīvos, gan nenormatīvos pasākumus. Prezidentūra plāno, ka šis ceļvedis Tieslietu padomē tiks pieņemts 2011. gada 10. jūnijā.

Vai Komisijai ir zināms par Vācijas Federālās vides aģentūras pētījumu, saskaņā ar kuru energoefektīvās spuldzes tajā atrodamā dzīvsudraba dēļ rada saindēšanās risku, šādām spuldzēm saplīstot mājas apstākļos? Kādi ir Komisijas secinājumi no šā pētījuma?

Vai Komisija ir gatava pārskatīt lēmumu par parasto kvēlspuldžu tirdzniecības pārtraukšanu?

Vai Komisija ir gatava atcelt parasto kvēlspuldžu lietošanas aizliegumu vismaz attiecībā uz mājsaimniecībām?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padome ir apņēmusies aizsargāt cilvēku veselību un vidi no dzīvsudraba un dzīvsudraba savienojumu laišanas tirgū un zina par bažām, kuras godātais deputāts pauž savā jautājumā. Pašlaik Padome izskata Kopienas stratēģijas attiecībā uz dzīvsudraba analīzi, pamatojoties uz Komisijas 2010. gada 7. decembra paziņojumu Eiropas Parlamentam un Padomei⁽¹⁾.

Saskaņā ar analīzes 8. pasākumu tiek sīki izklāstīti pasākumi un instrumenti attiecībā uz dzīvsudraba saturu energoefektīvās spuldzēs, kas Eiropas Savienības līmenī tika ieviestas pēc kvēlspuldžu pakāpeniskas aizliegšanas Eiropas Savienības tirgū, pamatojoties uz 2005. gada Ekodizaina direktīvu, kas grozīta 2009. gadā. Analīzē sniegta atsauce arī uz Veselības un vides apdraudējuma zinātniskās komitejas atzinumu par dzīvsudrabu atsevišķās energotaupīgajās spuldzēs, kurā secināts, ka, saplīstot šādām spuldzēm, nevarētu rasties veselības apdraudējums pieaugušiem cilvēkiem. Padome pašlaik nav informēta par nevienu citu pētījumu, kurā būtu gūti pretēji secinājumi.

Tomēr Padome uzskata, ka ir svarīgi, lai dalībvalstis un Komisija turpinātu veikt izpēti un informētu visas ieinteresētās puses, tostarp visu sabiedrību, par dzīvsudraba ietekmi uz veselību un vidi, kā arī izplatītu informāciju par pasākumiem, ko Eiropas Savienība pašlaik veic šajā jomā.

ES Mazās uzņēmējdarbības aktā teikts, ka „dzīvotspējīgi MVU stiprinās Eiropu, lai tā spētu noturēties tagadējā neskaidrību pilnajā globalizētajā pasaulē”. MVU ir ļoti svarīgi, jo tie nodrošina 70 % darbavietu euro zonā. Vai Padome var norādīt, kuri pasākumi tiek veikti ES līmenī, lai Savienībā atbalstītu MVU? Galvenā MVU problēma pašreiz ir piekļuve finansējumam. Kādus pasākumus var veikt ES līmenī, lai MVU arī turpmāk būtu dzīvotspējīgi un konkurētspējīgi?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Komisijas 2011. gada 23. februāra paziņojumā par Mazās uzņēmējdarbības akta vidusposma pārskatu ir iekļauti pasākumi administratīvā sloga mazināšanai, šķēršļu novēršanai efektīvai pārrobežu darbībai vienotajā tirgū, MVU uzņēmējdarbības veicināšanai pasaules tirgū, kā arī MVU piekļuves uzlabošanai finansējumam. Prezidentūra gatavojas pievērsties šim paziņojumam un iesniegt Padomē secinājumu projektu, lai to pieņemtu 2011. gada maijā, par šādiem jautājumiem:

principa „tikai vienreiz” piemērošana, novēršot situāciju, kad valsts iestādes MVU vairākkārt uzdot vienus un tos pašus jautājumus,

dalībvalstu veiktās tā dēvētās „apzeltīšanas” samazināšana saskaņā ar lietpratīga reglamentējuma principiem,

sistemātisks tiesību aktu ietekmes novērtējums, izmantojot „MVU testu”,

nākotnes plāna iesniegšana katru gadu noteiktā laikā attiecībā uz tiesību aktiem, kas saistīti ar uzņēmējdarbību,

principa „vispirms domāt par mazākajiem” piemērošana arī administratīvām procedūrām, kas skar MVU.

Atbilstīgi stratēģijai „Eiropa 2020” tiks izvērsti iesāktie pasākumi šādās jomās:

lietpratīga reglamentējuma īstenošana attiecībā uz Eiropas MVU,

visaptverošas pieejas īstenošana, lai veicinātu MVU piekļuvi tirgum,

palīdzība MVU, lai veicinātu resursu ziņā efektīvu ekonomiku, un

uzņēmējdarbības, nodarbinātības un integrējošas izaugsmes veicināšana.

Attiecībā uz piekļuvi finansējumam virkne dalībvalstu ieviesto instrumentu, lai nodrošinātu vienkāršāku un taisnīgāku piekļuvi banku aizdevumiem, ir apliecinājuši efektivitāti.

Eiropas Savienības līmenī Konkurētspējas un inovāciju pamatprogrammas finanšu instrumenti, kuru kopējais budžets laikposmam no 2007. līdz 2013. gadam veido EUR 1,1 miljardu, ļauj finanšu iestādēm nodrošināt aptuveni 30 miljardus. Turklāt Eiropas Investīciju banka (EIB) gandrīz divkāršoja savu aizdevumu apjomu mazajiem uzņēmumiem Eiropā, laikposmam no 2008. līdz 2011. gadam nosakot EUR 30 miljardu līdzekļu apjomu.

Visbeidzot, Eiropas Savienības atbalsta instrumenti pētniecības un tehnoloģiju attīstībai un MVU centieniem inovāciju jomā (piemēram, īpašie MVU pasākumi Septītās pētniecības pamatprogrammas un Uzņēmējdarbības un inovācijas pamatprogrammas ietvaros) ir nozīmīgi un efektīvi to konkurētspējas uzlabošanā, kā Eiropadome norādīja 2011. gada 4. februāra sanāksmē.

Padome gatavojas pieņemt Pastāvīgo pārstāvju komitejā Komisijas priekšlikumu par antidempinga tarifiem stikla šķiedrai (AD549). Stikla šķiedra ir galvenā sastāvdaļa vēja ģeneratoros, kuri kalpo par paraugu ES cīņā ar klimata pārmaiņām un ir būtisks elements ceļā uz tās 20-20-20 mērķu sasniegšanu.

Vai Padome piekrīt, ka ir pietrūcis kopīgu pārdomu attiecībā uz to, jo Padome, no vienas puses, popularizē un atbalsta vēja enerģijas izmantošanu dalībvalstīs, bet, no otras puses, to finansiālā ziņā „soda”?

Vai Padomi apmierina šī situācija, ka darba grupā var pieņemt kādu pasākumu ar tikai četrām balsīm „par” — no kopējā balsu skaita 27? Turklāt, ņemot vērā acīm redzamo atbalsta trūkumu un pienācīgas informācijas trūkumu par pasākumu sekām — vai Ungārijas prezidentūra, kuras valsts ir viena no tām deviņām dalībvalstīm, kuras darba grupa balsoja „pret”, ieteiks, lai šis pasākums tiktu pienācīgi apspriests Pastāvīgo pārstāvju komitejā vai tiktu nodots atpakaļ izskatīšanai komitejas posmā?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padomes 2009. gada 30. novembra Regulas (EK) Nr. 1225/2009 par aizsardzību pret importu par dempinga cenām no valstīm, kas nav Eiropas Kopienas dalībvalstis, 9. panta 4. punktā ir noteikts, ka Komisijas priekšlikumu „Padome pieņem viena mēneša laikā pēc tam, kad Komisija to ir iesniegusi, ja vien Padome ar vienkāršu balsu vairākumu priekšlikumu nenoraida”. Tas nozīmē, ka, lai noraidītu ierosinātos pasākumus, pret to pieņemšanu ir jāiebilst vismaz četrpadsmit dalībvalstīm. Godātā deputāta minētās neformālās konsultāciju procedūras, kas noslēdzās 24. februārī, dēļ dalībvalstu vairākums nenoraidīja ierosinājumu. Tāpēc prezidentūra nesaskata iemeslu turpmākām debatēm vai atkārtotai jautājuma nodošanai komitejas izskatīšanas posmā. Tāpēc tā Padomei ieteiks pieņemt Komisijas ierosinājumu, lai nodrošinātu atbilstību Eiropas Savienības tiesību aktiem.

Informācija, ko izmeklēšanas laikā iesniedza vēja ģeneratoru vai vēja ģeneratoru lāpstiņu ražotāji (pakārtotā lietotāja nozare), ir bijusi ierobežota un ļoti vispārīga. Rakstiski iesniegtajā informācijā norādīts, ka galvenokārt stikla šķiedras produkti, ko šīs konkrētās lietotāja nozares pārstāvji ir importējuši no Ķīnas, neietilpst šīs procedūras produktu jomā. Turklāt izmaksu un rentabilitātes analīze attiecībā uz tiešo lietotāju nozari, kas ir apkopota ierosinātās regulas 119. līdz 126. apsvērumā, ir pārliecinoša, un ietekme uz turpmākajiem pakārtotajiem lietotājiem būs minimāla.

Antidempinga pasākumu mērķis ir atjaunot vienlīdzīgus konkurences apstākļus Eiropas Savienības tirgū. Plašāki jautājumi, piemēram, cīņa ar klimata pārmaiņām, jau ir ietverti konkrētos tiesību aktos, kuros ir iekļauti ar sabiedrības interesēm saistītie apsvērumi. Kā parasti, Eiropas Savienības interešu analīze tirdzniecības aizsardzības izmeklēšanā ir vērsta uz pasākumu ekonomisko ietekmi uz attiecīgajiem ekonomikas dalībniekiem. Nozares pārstāvjiem Eiropas Savienībā nevar tikt liegtas tiesības vērsties pēc aizsardzības pret negodīgām tirdzniecības praksēm. Turklāt plašāku apsvērumu ņemšana vērā būtu pretrunā ar šādu izmeklēšanu precīzo tehnisko veidu. Ar citiem aspektiem saistītie apsvērumi ir jāizskata, izmantojot citus atbilstīgus dokumentus un pasākumus.

Vai Padome nevarētu īsi raksturot, kādas ierosmes tā 2011. gadā uzņemsies sporta politikā? Pēc Lisabonas līguma pieņemšanas sadarbība sporta jautājumos ir ES kompetence un 2011. gads ir Eiropas Brīvprātīgā darba gads. Vai ES veiks konkrētus pasākumus saistībā ar sporta struktūrām, jo īpaši tādus, kuru pamatā būtu 2011. gada brīvprātīgā darba pasākumi?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Lai gan Padome nepiedalās Eiropas Brīvprātīgā darba gada sagatavošanas pasākumu īstenošanā, jo tos īsteno Komisija un dalībvalstis, Padome vairākkārt, īpaši tās sesijās 2010. gada maijā⁽¹⁾ un novembrī⁽²⁾, organizēja viedokļu apmaiņu par iespējamajām sporta nozares prioritārajām jomām nākotnē.

Padomes sanāksmē maijā ministri jo īpaši uzsvēra izmeklēšanas nozīmi tautas sporta jomā, pievēršoties brīvā laika un veselību veicinošām sporta aktivitātēm. Viņi ieteica šādas iespējamās Eiropas Savienības rīcības jomas:

– sporta sociālās un izglītojošās funkcijas, piemēram, sociālā integrācija, izmantojot sportu un veselību veicinošas fiziskās aktivitātes, paralēla profesionālā izaugsme sportistiem;

– sporta struktūras, jo īpaši uz brīvprātīgo darbu balstītās struktūras;

– taisnīgums un atvērtība sportā, tostarp cīņa pret rasismu, diskrimināciju un vardarbību;

– fiziskais un morālais sportistu godprātīgums, jo īpaši cīņa pret dopingu un nepilngadīgo aizsardzība;

– dialogs un cieša sadarbība ar sporta kustības pārstāvjiem.

Padome 2010. gada novembrī pieņēma rezolūciju par augsta līmeņa strukturizētu dialogu ar sporta nozares ieinteresētajām pusēm⁽³⁾. Šāds dialogs nodrošinās pastāvīgu viedokļu apmaiņu par Eiropas Savienības sadarbības prioritātēm, īstenošanu un kontroli sporta nozarē.

Šajā sanāksmē Padome arī pieņēma secinājumus par sporta kā aktīvas sociālās iekļaušanas avota un virzītājspēka nozīmi⁽⁴⁾. Secinājumos ir noteiktas trīs kopīgas prioritātes sociālās iekļaušanas veicināšanai, izmantojot sportu: sporta aktivitāšu pieejamība visiem iedzīvotājiem (princips „sports visiem”), piemērotāk izmantotas sporta iespējas kā ieguldījums kopienas attīstībā, sociālajā kohēzijā un izaugsmē, kā arī pārrobežu informācijas apmaiņa par stratēģijām un metodēm.

Prezidentūra gatavojas aicināt Padomi atbildēt uz Komisijas paziņojumu „Eiropas dimensijas attīstība sportā”, 2011. gada maijā pieņemot rezolūciju. Šādā rezolūcijā varētu noteikt ierobežotu prioritāro jomu skaitu un noteikt Eiropas Savienības plānu sporta jomā turpmākajiem trim gadiem. Turklāt pašreizējā un nākamā Padomes prezidentūra gatavojas izmantot gada tematu kā galveno jautājumu virknē konferenču un pasākumu.

Vai Padome varētu izklāstīt, kādus pasākumus tā veiks, lai samazinātu to jauniešu skaitu, kuri pārtraukuši izglītību bez pamata kvalifikācijas?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Saskaņā ar Līguma noteikumiem, jo īpaši LESD 165. un 166. pantu, izglītība un mācības ir joma, kas atrodas dalībvalsts kompetencē, un Eiropas Savienībai tajā ir tikai atbalstoša nozīme. Tādējādi Eiropas Savienības līmeņa pasākumu un dokumentu pieņemšanas iespējas ir īpaši ierobežotas.

Tomēr, atzīstot, ka dalībvalstis šajā jomā saskaras ar kopīgām problēmām, kurām ir vajadzīgi kopīgi risinājumi, un ka visas dalībvalstis var gūt labumu no pieredzes apmaiņas, Eiropas Savienība aizvadītās desmitgades laikā ir pakāpeniski pastiprinājusi Eiropas sadarbību izglītības un mācību jomā. Šī pastiprinātās sadarbības procesa kulminācija bija 2009. gada maijā, Padomei pieņemot stratēģisko reglamentējumu „Izglītība un mācības 2020”⁽¹⁾, kura ietvaros dalībvalstis vienojās veikt pasākumus valsts līmenī, lai īstenotu vairākus stratēģiskos mērķus, par kuriem tās ir kopīgi vienojušās. Lai radītu stimulu šo mērķu sasniegšanai, dalībvalstis arī vienojās par Eiropas vidējo panākumu atsauces līmeņiem (parasti tos dēvē par „kritērijiem”), un viens no tiem konkrēti attiecas uz priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas līmeņa samazināšanu, t. i., ka līdz 2020. gadam šim līmenim ir jābūt zemākam par 10 %.

Nesen šī jautājuma risināšanas nozīme tika atzīta Eiropas Savienības augstākajā līmenī. Eiropas valstu un valdību vadītāji 2010. gada jūnijā pieņēma stratēģiju gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei „Eiropa 2020”. Atzīstot svarīgo nozīmi, kura stratēģijā piešķirama izglītībai un mācībām, valstu un valdību vadītāji piekrita, ka izglītības līmeņu paaugstināšana ir Eiropas Savienības prioritāte un, atspoguļojot stratēģijā „Izglītība un apmācība 2020” pieņemtos kritērijus, noteica Eiropas Savienības pamatmērķi līdz 2020. gadam nodrošināt, lai priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvars būtu mazāks par 10 %.

Attiecībā uz konkrētiem pasākumiem, ko apsver, lai nodrošinātu šī vērienīgā mērķa īstenošanu (pašlaik vidējais Eiropas Savienības rādītājs ir 14,4 %), Padome jau ir sākusi izskatīt Komisijas priekšlikumu attiecībā uz Padomes ieteikumu par pamatnostādnēm priekšlaicīgas mācību pārtraukšanas mazināšanai.

Tajā ir noteiktas pamatnostādnes saskanīgām, visaptverošām un uz pierādījumiem balstītām stratēģijām, kas ir jāpieņem un jāīsteno dalībvalstu reformu programmu kontekstā un jāfinansē, izmantojot Mūžizglītības programmas, Pētniecības un tehnoloģiju attīstības pamatprogrammas un Eiropas Sociālā fonda līdzekļus. Priekšlikumu Padomē izskatīs martā un aprīlī, lai Prezidentūra to iesniegtu pieņemšanai līdz maija Padomes sanāksmei.

Plašākā perspektīvā panākumus ceļā uz Eiropas Savienības pamatmērķa īstenošanu, lai samazinātu priekšlaicīgi mācības pārtraukušo skolēnu īpatsvaru zemāk par 10 %, kā arī progresu visu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā regulāri pārraudzīs katra gada pirmajā pusē „Eiropas pusgada” kontekstā.

Pakalpojumu direktīvā, ko pieņēma 2006. gadā, ir paredzēts dalībvalstīs izveidot vienotus kontaktpunktus. Tie ir viens no direktīvas īstenošanas efektivitātes svarīgākajiem elementiem un nozīmīgs informācijas avots pakalpojumu sniedzējiem, kuri vēlas sniegt pārrobežu pakalpojumus vai uzsākt uzņēmējdarbību citā dalībvalstī. Minētais jo īpaši attiecas uz mazajiem pakalpojumu sniedzējiem, kuriem bieži vien nav finanšu līdzekļu, lai konsultētos par darba un nodokļu tiesībām citā Eiropas Savienības dalībvalstī, par procedūrām uzņēmējdarbības uzsākšanai utt.

Dažās dalībvalstīs vienotie kontaktpunkti vispār nav izveidoti vai arī tie nedarbojas pietiekami efektīvi, proti, tie nenodrošina izsmeļošu informāciju, kas nepieciešama pakalpojumu sniedzējiem. Vai Padome neuzskata, ka šāda kavēšanās vienoto kontaktpunktu izveidē faktiski liedz pakalpojumu sniedzējiem izmantot kopēja tirgus sniegtās iespējas un neļauj mazajiem un vidējiem uzņēmumiem sniegt pakalpojumus citās Eiropas Savienības dalībvalstīs?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Vienoto kontaktpunktu izveide Pakalpojumu direktīvā tika paredzēta tieši tāpēc, lai atvieglotu uzņēmēju dzīvi, sniedzot visu nepieciešamo informāciju vienas pieturas aģentūrā, un ir svarīgi nodrošināt, ka šie kontaktpunkti ir izveidoti un darbojas pēc iespējas piemērotāk, lai sasniegtu tiem noteikto mērķi.

Lielākais darbs jau ir paveikts. Vienotie kontaktpunkti darbojas jau 22 dalībvalstīs. Piecās dalībvalstis, kurās šie punkti nedarbojas, darbs ievērojami virzās uz priekšu, un lielākā daļa valstu plāno nodrošināt savu kontaktpunktu darbības sākumu 2011. gada gaitā.

Pašreizējie 17 vienotie kontaktpunkti jau nodrošina iespēju dažas no svarīgākajām procedūrām veikt tiešsaistē. Darbs pie šāda mērķa sasniegšanas radītu tiešu saikni starp principu „vispirms domāt par mazajiem”, Vienotā tirgus aktu un „Eiropas digitalizācijas programmu”. Pēdējo gadu laikā Padomē ir pastāvīgi pievērsta uzmanība minētajiem trīs aspektiem, kā arī Pakalpojumu direktīvas īstenošanas pārraudzībai.

Kopumā vienoto kontaktpunktu izveide nenoslēdzas ar Pakalpojumu direktīvas noteikumu īstenošanu. Joprojām ir iespējams uzlabot pašreizējo vienoto kontaktpunktu darbu, lai pilnveidotu to pieejamību lietotājiem un lietderību uzņēmējiem gan attiecībā uz informācijas pieejamību un sniegšanu, gan procedūru veikšanas atvieglošanu tiešsaistē dalībvalstī un īpaši pārrobežu režīmā.

Šādā perspektīvā Prezidentūra 2011. gada 10. martā gatavojas iesniegt Padomes secinājumus par labāku vienotā pakalpojumu tirgus darbību. Tiek sagaidīts, ka Padome šajos secinājumos uzsvērs to, ka ir svarīgi pastiprināt centienus, lai pilnībā īstenotu Pakalpojumu direktīvu, paužot atzinīgu vērtējumu līdz šim gūtajiem panākumiem, tostarp savstarpējā novērtējuma uzdevuma rezultātiem.

Kolumbijas Strādnieku konfederācija un Pasaules Arodbiedrību federācija nosoda nesen notikušos politisko oponentu un arodbiedrību pārstāvju apcietināšanas un slepkavības gadījumus Kolumbijā, kuros piedalījās varas iestādes un valsts režīmu atbalstoši grupējumi. Šā gada 5. februārī tika nogalināts skolotājs Carlos Alberto Ayala, kas bija Kolumbijas Skolotāju savienības biedrs. Tikai 2010. gadā ir nogalināti 25 skolotāji.

Vai šajā sakarībā varētu saņemt atbildi uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem? Vai Padome nosoda arodbiedrību pārstāvju slepkavošanu Kolumbijā? Vai Padome grasās pieprasīt, ka vainīgajiem ir jāsaņem sods?

Padomes prezidentūras atbilde, kas nav saistoša ne Padomei, ne dalībvalstīm, netika mutiski sniegta Eiropas Parlamenta Strasbūras 2011. gada marta sesijas jautājumu laikā, kurā Padomei uzdeva jautājumus.

(EN) Padome ir vienmēr paudusi visstingrāko nosodījumu slepkavībām un citiem cilvēktiesību pārkāpumiem Kolumbijā.

Eiropas Savienība politiskā dialoga kontekstā ar Kolumbijas iestādēm un jo īpaši cilvēktiesībām veltītā augstā līmeņa dialoga ietvaros ir pastāvīgi mudinājusi Bogotu pastiprināt centienus aizsargāt visneaizsargātākās iedzīvotāju grupas, tostarp arodbiedrību līderus un biedrus.

Ir izšķiroši svarīgi, lai tiktu atbilstīgi izmeklētas arodbiedrību pārstāvju slepkavības, kā arī pārējie cilvēktiesību pārkāpumi, ko Kolumbijas piecdesmit gadus ilgā pilsoņu kara laikā ir paveikuši dažādi iesaistītie spēki, un lai vainīgie tiktu sodīti.

Eiropas Savienība ir ilgstoši atbalstījusi centienus apkarot nesodāmību, izmantojot tās sadarbības programmu, kuras viena no prioritārajām jomām ir tieslietu/tiesiskuma nozare.

Eiropas Savienība atzinīgi vērtē jaunās prezidenta Santos kunga vadītās Kolumbijas valdības apņemšanos ievērot cilvēktiesības un jo īpaši uzlabot attiecības ar arodbiedrībām, ko apliecina Angelino Garzón, bijušā Kolumbijas lielākās arodbiedrības līdera, iecelšana par premjerministru.

Padome cer, ka turpmāko gadu laikā aizsāksies Kolumbijas sabiedrībā valdošo plaisu pārvarēšana, kuras kopā ar no tām izrietošajiem cilvēktiesību pārkāpumiem ir valsts pilsoņu kara pamatā.

Kāda ir ES politika attiecībā uz nodokļu oāzēm un taisnīgumu nodokļu jomā?

(EN) Eiropas Savienībā darbojas politika par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu jomā, kas ir balstīta uz trīs principiem: nodokļu sistēmu pārredzamība, nodokļu informācijas apmaiņa un godīga konkurence nodokļu jomā. Lai gan tā dēvētās „nodokļu oāzes” de facto ir iekļautas nodokļu jomā, politika nav vērsta uz šo problēmu, bet ir centieni kopumā uzlabot labu pārvaldību nodokļu jomā.

Komisija aktīvi strādā, lai īstenotu tās 2009. gada un 2010. gada paziņojumos par labas pārvaldības veicināšanu nodokļu jomā un par nodokļiem un attīstību paredzētos pasākumus, kas veido politikas pamatu šajā jomā. Faktiski tas nozīmē, ka:

pārredzamības un informācijas apmaiņas jomā jānodrošina, lai nodokļu administrācijas iestādēm būtu piekļuve atbilstīgajai (nodokļu) informācijai par nodokļu maksātājiem un lai tās šo informāciju varētu apstrādāt un efektīvi ar to apmainīties;

kaitīgas nodokļu konkurences novēršanas jomā ir jāpārtrauc tādu nodokļu režīmu darbība, kas ir paredzēta negodīgai nodokļu maksātāju pievilināšanai no citām valstīm, vienlaicīgi saglabājot iespēju izmantot nodokļu piemērošanu kā godīgu konkurences instrumentu vienotā tirgus ietvaros.

Šai stratēģijai piemīt acīmredzama starptautiska dimensija. Komisija mudina, lai labas pārvaldības nodrošināšanas saistības nodokļu jomā tiktu iekļautas sarunās par Eiropas Savienības nolīgumiem ar trešām valstīm. Turklāt tā pamatojas uz kopīgajiem centieniem citos starptautiskajos forumos, piemēram, G20, Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijā, kā arī Apvienoto Nāciju Organizācijā.

Attiecībā uz ienākumu aplikšanu ar nodokļiem, kā arī papildus spēkā esošajiem nolīgumiem ar trešām valstīm Komisija aktīvi popularizē savus standartus, tostarp automātisku informācijas apmaiņu, gan apspriedēs ar Eiropas valstīm, kuras nav Eiropas Savienības locekles, gan citiem nozīmīgiem finanšu centriem, piemēram, Singapūru, Honkongu un Makao.

Nodokļu tiesību jautājums neietilpst Komisijas pilnvaru jomā. Komisija atzīst valstu galveno atbildību par to ienākumu sistēmu un politikas uzlabošanu atbilstoši to ekonomiskajiem un politiskajiem apstākļiem un izvēlēm.

„Ernst & Young” nesenais pētījums par kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes (KKUINB) ietekmi uz Eiropas uzņēmumiem liecina, ka KKUINB dēļ paaugstinātos atbilstības nodrošināšanas izmaksas, faktiskās nodokļu likmes un nenoteiktība par nodokļu likmēm un tiktu nodarīts kaitējums Eiropas Savienībai kā ieguldījumu mērķvietai. Vai Komisija var sniegt paziņojumu saistībā ar šiem pētījuma rezultātiem?

(EN) Komisija ir informēta par pētījumu, uz kuru atsaucas godātais deputāts. Tā ir vērtīga papildinoša analīze debašu paplašināšanai. Tomēr pētījuma secinājumi ir jāizskata kontekstā, jo tas ir balstīts uz 5 uzņēmumu grupu izpēti.

Komisija ir apņēmusies novērst šķēršļus vienotā tirgus izveides pabeigšanai, un KKUINB ir svarīgs instruments, kas mums sniedz atbalstu virzībā uz minētā mērķa īstenošanu. Paredzams, ka KKUINB priekšlikumu Komisāru kolēģija izskatīs pieņemšanai vēlāk, 2011. gada martā. To papildinās sīki izstrādāts ietekmes novērtējums, kā arī vairāku pētījumu publicēšana, kurus Komisija izmantoja, novērtējot izdevīgāko shēmu, lai nodrošinātu, ka KKUINB veicina piemērotāku uzņēmējdarbības vidi izaugsmei un darba vietām Eiropas Savienībā.

Vai Komisija uzskata, ka ES iestādes bija kūtras, pārraugot Īrijas regulatīvo iestāžu nepilnības?

Vai tā īsumā varētu informēt, kādos apstākļos varētu no jauna apspriest Īrijas glābšanas pasākumus?

Īrijai piešķirto ES un SVF aizdevumu pašreizējā procentu likme — 5,8 % gadā — nozīmē to, ka Īrijai nākamajos septiņos ar pusi gados procentos būs jāsamaksā EUR 30 miljardi. Šī atmaksājamā summa nopietni apdraudēs eokonomikas izaugsmi. Tā kā attiecīgo procentu likmi nosaka, izmantojot formulu, ko var mainīt, vienojoties ES un euro zonas dalībvalstīm, vai Komisija sniegs komentārus par šo iespēju pazemināt procentu likmi?

Vai Komisija varētu paskaidrot, vai patlaban notiekošās sarunas, lai izveidotu pastāvīgu Eiropas stabilitātes mehānismu, un kurām ir jānoslēdzas martā paredzētajā Eiropadomes augstākā līmeņa sanāksmē, atstās kādu ietekmi uz Saprašanās memorandu starp Īrijas valdību, ES un SVF vai arī to rezultātā minētajā memorandā tiks izdarīti grozījumi?

(EN) Gan Komisija, gan Padome mūsu regulāro fiskālās uzraudzības procedūru ietvaros jau 2000. gadā, kā arī vēlāk 2007. un 2008. gadā saskaņā ar Lisabonas stratēģiju vairākkārt norādīja uz fiskālo un makroekonomisko zaudējumu risku saistībā ar nekustamo īpašumu tirgus uzplaukumu Īrijā. Neraugoties uz to, Komisija ir atzinusi, ka makroekonomiskajam pārskatam visās dalībvalstīs turpmāk ir jābūt plašākam un tās uzraudzības pilnvaras ir jāpaplašina, lai ietvertu arī riskus, kas veidojas privātajā sektorā.

Attiecībā uz procentu likmi Komisija faktiski atbalsta Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānisma un Eiropas finanšu stabilizācijas instrumenta segtā aizdevuma Eiropas daļas procentu likmes robežas samazināšanu. Tomēr galīgais lēmums par šo jautājumu būtu Padomes un eiro zonas dalībvalstu ziņā, un tas būtu jāizskata visaptveroša pasākumu kopuma kontekstā, kas ietvertu ekonomikas pārvaldības attīstību eiro zonā, jauno Eiropas stabilizācijas mehānismu un dalībvalstu pielāgošanās pasākumus. Attiecībā uz Īriju jebkāda vienošanās par procentu likmju izmaksu samazināšanu nevarētu mainīt konsolidācijas virzienu, par kuru panākta vienošanās un kurā paredzēts, ka līdz 2015. gadam Īrija sasniegs 3 % no IKP deficīta.

Attiecībā uz Eiropas Savienības un Starptautiskā Valūtas fonda palīdzības programmas izmaiņu apjomu galvenie programmas aspekti vai mērķi nav atkārtoti apspriežami. Programmā noteiktais politikas virziens ir atbilstīgs tās mērķu sasniegšanai. Programmas ceturkšņa pārskati sniedz iespēju izvērtēt, vai mainītie apstākļi attaisno izmaiņu veikšanu konkrētos programmas aspektos. Bet visu pasākumu ietvaros ir jāņem vērā to ietekme uz izaugsmi, konkurētspēju un valsts finanšu ilgtermiņa ilgtspējību. Attiecībā uz plašākas ekonomikas pārvaldības jautājumu neviena vienošanās Eiropas līmenī neradītu izmaiņas politikas virzienā, par kuru panākta vienošanās ar Īriju.

Ekonomikas krīze un eiro zonas krīze — nemaz nerunājot par eiro zonas valstu ekonomikas politikas patoloģiskajām iezīmēm — ļāva ieraudzīt arī Ekonomikas un monetārajai savienībai (EMS) piemītošās strukturālās nepilnības. Ir tiesa, ka pēc krīzes iestāšanās Komisija nāca klajā ar virkni priekšlikumu, mēģinot nostabilizēt un stiprināt EMS struktūru, jo īpaši tās nepilnīgi darbojošos pirmo pīlāru — ekonomikas savienību. Tāpat tiesa ir arī tas, ka attiecībā uz ekonomikas konkurētspēju EMS desmit darbības gadu pieredze liecina gan par ieguvējiem, gan zaudētājiem.

Vai Komisija varētu sniegt informāciju, vai tā starp visiem pārējiem priekšlikumiem, kas vērsti uz ekonomikas pārvaldības „eiropeizāciju”, ir paredzējusi arī Eiropas konkurētspējas paktu?

(EN) Komisija ilgu laiku ir uzmanīgi pārraudzījusi konkurētspējas tendenču attīstību eiro zonā. Šī analīze ir izmantota kā ieguldījums likumdošanas priekšlikumos par ekonomikas pārvaldību, ko Komisija iesniedza 2010. gada septembrī, un īpaši jaunajā Pārmērīgas nelīdzsvarotības procedūrā, kuras mērķis ir savlaicīgi atklāt nelabvēlīgas konkurētspējas tendences un ik gadu sniegt attiecīgajām dalībvalstīm ieteikumus politikas jomā.

Arī attiecībā uz Eiropas Savienību kopumā konkurētspējas palielināšanās jau ilgi ir bijis daudzu Eiropas Savienības iniciatīvu, piemēram, Lisabonas stratēģijas un nesen pieņemtās stratēģijas „Eiropa 2020” mērķis. Komisija 2011. gada 12. janvārī publicēja pirmo Gada izaugsmes pētījumu, kurā ir izklāstīti Komisijas uzskati par neatliekamām prioritātēm ekonomikas reformu jomā Eiropas Savienībā. Tajā ir ietvertas horizontālās politikas pamatnostādnes Eiropas Savienībai un eiro zonai, kuras ir vērstas uz desmit prioritāriem politikas pasākumiem, kas var būtiski ietekmēt konkurētspēju, izaugsmi un makrofinansiālo stabilitāti. Prioritārie pasākumi ietver makroekonomiskos izaugsmes priekšnosacījumus, darba tirgus reformas lielākai nodarbinātībai un izaugsmi veicinošu strukturālo reformu īstenošanu prioritārā kārtā. Šo pamatnostādņu īstenošana tiks pārraudzīta Eiropas Savienības pusgada kontekstā.

Lūdzu Komisiju atbildēt uz jautājumu par budžeta stabilizēšanas programmas īstenošanas gaitu Grieķijā un par privatizācijas lomu un mērķi. Privatizācijas programmā sākotnēji tika paredzēts 2011. un 2012. gadā iekasēt 3 miljardus euro. Vēlāk šī summa tika palielināta līdz 7 miljardiem euro. Šobrīd tā jau ir palielināta līdz 15 miljardiem euro diviem minētajiem gadiem un 35 miljardiem 2013.–2015. gadā.

Kāds cēlonis ir šādai nepieciešamībai pārskatīt privatizācijas ieņēmumus? Kāds faktors iepriekš novērtēts neprecīzi? Kas nav noritējis tā, kā paredzēts? Vai Grieķijas valdības budžeta stabilizācijas programmai ir mainīti mērķi? Vai Komisija uzskata, ka būtu iespējams palielināt ieņēmumus Grieķijas valsts budžetā, jo īpaši privatizācijas rezultātā? Kādās jomās (sabiedriskie pakalpojumi, sabiedriskās preces)? Atbilstoši kādām procedūrām (nodošana lietošanā, pārdošana)?

(EN) Darbinieku grupas no Eiropas Komisijas (EK), Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) apmeklēja Atēnas laikā no 2011. gada 27. janvāra līdz 11. februārim, lai trešo reizi pārskatītu valdības ekonomisko programmu, kurai ir piešķirts eiro valstu atbalsts EUR 80 miljardu liela aizdevuma veidā un EUR 30 miljardi ar SVF rezerves vienošanās starpniecību. Komisija vērš godātās deputātes uzmanību uz faktu, ka Saprašanās memoranda 2011. gada ziemas atjauninājums, kā arī Komisijas ziņojums par atbilstību ir atrodams Europa tīmekļa vietnē⁽¹⁾.

Vispārējā novērtējumā bija atzīts, ka virzībā uz programmas mērķu īstenošanu ir gūti panākumi. Lai gan dažās jomās ir pieļauti kavējumi, tiek īstenotas fiskālās pamatreformas un plašākas reformas, kas ir nepieciešamas, lai sasniegtu programmas vidējā termiņa mērķus. Jo īpaši:

Grieķija 2010. gadā ir īstenojusi būtisku fiskālo korekciju. Grieķijā 2010. gada fiskālais deficīts tiek prognozēts 9,5 % apjomā no IKP. Tas nozīmē samazinājumu par 6 procentpunktiem salīdzinājumā ar 2009. gadu. Tomēr deficīts ievērojami pārsniedza programmā noteikto mērķi, proti, 8 % no IKP. Lai gan kritums savā ziņā bija saistīts ar statistikas datu korekcijām 2010. gadā, budžeta īstenošanas jomā radās vairākas problēmas. Cīņa pret nodokļu nemaksāšanu (vēl) nav sniegusi gaidītos panākumus, un joprojām ir būtiskas problēmas saistībā ar izdevumu kontroli.

Mērķis attiecībā uz 2011. gadu ir fiskālais deficīts 7,5 % apjomā no IKP, kas atbilst programmas mērķim. Tas nozīmē, ka, neraugoties uz to, ka 2010. gada fiskālā situācija bija sliktāka nekā plānots, valdība ir apņēmusies panākt iekavēto 2011. gadā un turpināt veikt atbilstīgu fiskālās korekcijas darbu, kā sākotnēji plānots. Programmas fiskālie mērķi nav tikuši pārskatīti.

Valdība pašlaik izstrādā savu vidēja termiņa fiskālo stratēģiju, lai 2014. gadā panāktu samazinātu deficītu, kas nepārsniegtu 3 % no IKP. Šīs vidēja termiņa stratēģijas ietvaros valdība nolēma ievērojami paplašināt tās sākotnējo privatizācijas un nekustamā īpašuma attīstīšanas programmu, lai uzlabotu parāda ilgtspējību. Mērķis ir laikā no šī brīža līdz 2015. gadam no privatizācijas saņemt EUR 50 miljardu lielus ienākumus. No privatizācijas gūtie ienākumi tiks izmantoti, lai samazinātu parādu, un tie neaizstās fiskālās konsolidācijas centienus. Tas rada iespēju turpmāko piecu gadu laikā samazināt parāda attiecību pret IKP par vairāk nekā 20 procentpunktiem. Ja šī jaunā iniciatīva būs veiksmīga, tai ir iespēja ievērojami uzlabot tirgus noskaņojumu pret Grieķiju. Komisijai un eiro zonas partneriem ir jāmudina Grieķija apliecināt apņēmību tās privatizācijas programmas ietvaros.

Valdība izstrādās, pieņems lēmumu par privatizācijas un nekustamā īpašuma izveidošanas programmas ieviešanas kārtību un nosacījumiem, kā arī to izziņos.

Ekonomikas pārvaldības stiprināšana un pastāvīga stabilitātes mehānisma izveide ir divas būtiskākās reformas, ar kurām paredzēts nodrošināt stabilitāti, konkurētspēju un patiesu konverģenci eirozonas valstīs. Tomēr pavasara Eiropadomē ir jāpiešķir prioritāte globālai un būtiskai reakcijai uz parādu krīzi.

Šajā sakarībā Komisiju aicina atbildēt uz šādiem jautājumiem.

Vai tā atbalsta ideju, ka ir jāpaplašina EFSF darbības joma, pienākumi un reāli pieejamais kapitāls, lai paātrinātu krīzes pārvarēšanu un sagatavotu vidi patiesai un tūlītējai ekonomikas konverģencei eirozonā?

Vai, izsakoties precīzāk, tā atbalsta obligāciju iepirkšanas iespēju otrreizējā tirgū institucionalizāciju vai finansējuma piešķiršanu dalībvalstīm, lai atlīdzinātu to parādu?

Vai tā atbalsta ideju samazināt aizdevumu procentu likmes Grieķijai un Īrijai?

Turklāt, ņemot vērā Eiropas Parlamenta 2010. gada 16. decembra rezolūciju, kādus konkrētus pasākumus Komisija paredz veikt, lai reaģētu uz aicinājumu padziļināti novērtēt gaidāmo eiroobligāciju izdošanas sistēmu?

(EN) Gaidot Eiropas Stabilitātes mehānisma (ESM) ieviešanu 2013. gada jūnijā, Eiropas Finanšu stabilizācijas mehānismam (EFSF) ir būtiska nozīme eiro zonas finanšu stabilitātes nodrošināšanā. Komisija uzskata, ka, lai šis mehānisms varētu pienācīgi darboties, tas ir jānostiprina, lai uzlabotu tā efektivitāti, uzticamību un elastību. Jo īpaši ir jāatjauno EFSF faktiskās aizdevumu izsniegšanas spējas pilnā EUR 440 miljardu apjomā, paaugstinot kopējo garantiju līmeni.

Komisija atbalsta elastīgu un plašāku EFSF (kā arī nākotnes ESM) instrumentu klāstu. Komisija uzskata, ka lielākai elastībai šajā jomā būtu jāpalīdz uzlabot mehānisma efektivitāte un nodrošināt pielāgotu risinājumu konkrētām dalībvalstu situācijām.

Komisija arī atbalsta centienus uzlabot EFSF aizdevumu izsniegšanas nosacījumus.

Pēdējā gada laikā tiek pieliktas pūles, lai pārtrauktu eirozonā valdošo krīzi. Dažādu dzirdēto un apspriesto priekšlikumu vidū ir iespēja izveidot eiroobligācijas. Līdz šim šīs debates nav devušas nekādus rezultātus, lai gan šo priekšlikumu ir atbalstījušas daudzas dalībvalstis, Komisijas priekšsēdētājs José Manuel Barroso un Eirogrupas priekšsēdētājs Jean-Claude Juncker. Vai Komisija, ņemot vērā iepriekšminēto, varētu sniegt atbildes uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem?

Vai pastāv formula, kas ļauj noteikt eiroobligācijas, piemēram, eiroobligācijas dažādu attīstības projektu un programmu finansēšanai (ES projektu obligācijas), beidzot panākot pieņemamu vienprātību? Ja šāda formula pastāv, kāda tā ir?

(EN) Pēc Komisijas priekšsēdētāja paziņojuma runā par Eiropas Savienības stāvokli, ko viņš sniedza Parlamentā 2010. gada septembrī, Komisija un Eiropas Investīciju banka ir aktīvi strādājusi, lai sagatavotu iespējamo ES projektu obligāciju shēmu. Preses 2011. gada 28. februāra konferencē, kurā runāja Ekonomikas un monetāro lietu komitejas loceklis un Eiropas Investīciju bankas priekšsēdētājs Maystadt kungs, tika oficiāli paziņots par ieinteresēto pušu konsultāciju dokumentu ar ierosināto projektu.

Konsultācijas turpināsies līdz 2011. gada 2. maijam, un to noslēguma konference notiks 2011. gada 11. aprīlī. Konsultāciju mērķis ir nodrošināt Komisijai iespēju 2011. gada jūnijā sniegt ierosinājumu nākamajai daudzgadu finanšu shēmai.

Vispārējā ideja ir iespējas sniegšana projektu uzņēmumiem iegūt finansējumu infrastruktūras projektiem kapitāla tirgos, izmantojot obligāciju emisiju papildu tradicionālajiem aizņēmumu saņemšanas veidiem.

Piemērotajiem projektiem jāatbilst stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem, piemēram, ilgtermiņa infrastruktūras projekti, kas attiecas uz svarīgām sabiedrības interesēm un kuriem ir ieņēmumu gūšanas iespējas.

Pienācīga finansējuma piesaistīšana ir sarežģīta ar šādu projektu ilgtermiņa raksturu saistīto risku dēļ.

Lai likvidētu šo finansējuma deficītu, Eiropas Savienība un Eiropas Investīciju banka uzņemtos daļu riska, lai privāta parāda finansēšana kļūtu vienkāršāka un lai ilgtermiņa kapitāla ieguldītāji būtu ieinteresēti veikt ieguldījumus šādās ilgtermiņa obligācijās. Šādi ilgtermiņa ieguldītāji ir, piemēram, apdrošināšanas uzņēmumi un pensiju fondi.

Ir jāpiebilst, ka gan Eiropas Investīciju banka, gan Eiropas Savienība kopīgi uzņemtos saistīto risku un vērtspapīru segšanu, bet tās neizsniegtu obligācijas. Citiem vārdiem sakot, šo iniciatīvu nevajadzētu jaukt ar tā dēvētajām „eiroobligācijām”, kā parasti dēvē dalībvalstu kopīgu parāda vērtspapīru emisiju.

Mercosur 2010. gadā bija pasaulē ceturtā lielākā ekonomiskā kopiena, kuras kopējais IKP bija1300 miljardi dolāru un kurā dzīvoja 240 miljoni iedzīvotāju. Brazīlija ir lielākā šīs kopienas ekonomika un veido 79 % no kopējā Mercosur IKP. Pēc tam seko Argentīna (18 %), Urugvaja (2 %) un Paragvaja (1 %). Eiropas Savienība ir gan galvenā investētāja Mercosur, gan galvenā Mercosur partnere — investīcijas lielākoties ir banku, telekomunikāciju, finanšu un ražošanas nozarē. Līdz ar to sarunām par Eiropas Savienības un Mercosur asociācijas nolīgumu ir ievērojama nozīme abu partneru ekonomiskajai attīstībai.

Vai Komisija varētu atbildēt, kādā stadijā ir sarunas, kādas ir galvenās grūtības, ar kurām nācies saskarties sarunu laikā, un kādi posmi un kalendārs ir paredzēti, lai noslēgtu Eiropas Savienības un Mercosur asociācijas nolīgumu?

Ņemot vērā to, ka ES un Mercosur valstu tikšanās ir paredzēta martā, vai Komisija var atskaitīties par pēdējo triju sarunu kārtu rezultātiem?

Komisija ir paziņojusi, ka šis nolīgums būs visaptverošs un vērienīgs, un tajā paredzēts pat vairāk nekā Pasaules Tirdzniecības organizācijas noteiktās saistības, un ka tiks iekļauti jutīgi jautājumi attiecībā uz konkrētu produkciju un nozarēm.

Vai Komisija varētu sniegt informāciju par to, kas tiek darīts, lai nodrošinātu, ka pienācīgi tiek ņemtas vērā Eiropas lauksaimnieku intereses, tostarp liellopu un teļu gaļas audzētāju un lopkopju intereses? Ko Komisija darīs, lai nodrošinātu, ka Eiropas lauksaimnieki netiek izstumti no tirgus lētākas importētas produkcijas dēļ, kura saražota atbilstīgi zemākiem standartiem vides, augu un dzīvnieku labturības, kā arī veselības jomā?

(EN) Eiropas Savienība ar Mercosur apspriež asociācijas nolīgumu, kurā ir trīs nodaļas, proti, politikas, ekonomikas un tirdzniecības nodaļa. Sarunas tika atsāktas pagājušā gada maijā Eiropas Savienības un Mercosur augstākā līmeņa sanāksmē. Kopš tā laika ir notikušas trīs sarunu kārtas. Tomēr līdz šim apspriedes ir koncentrējušās uz tādiem noteikumiem kā sanitārās prasības, tehniskie šķēršļi, tirdzniecības aizsardzības instrumenti vai vispārēji noteikumi par pakalpojumiem un valdības veiktiem iepirkumiem. Joprojām nav notikušas sarunas par piekļuvi tirgum.

Pēc katras sarunu kārtas Starptautiskās tirdzniecības komitejai (INTA) un Tirdzniecības politikas komitejai Padomē tiek nosūtīti rakstiski ziņojumi un atjaunināti teksti.

Lai gan pagaidām ir pāragri noteikt galvenās grūtības šajās sarunās, ir skaidrs, ka apspriedes par piekļuvi tirgum, jo īpaši lauksaimniecības jomā, būs sarežģītas.

Komisija Parlamentam var apliecināt, ka tā pilnībā apzinās Eiropas lauksaimniecības un pārtikas nozares jutīgos aspektus. Tāpēc Komisija vienmēr — kopš paša sarunu sākuma — ir skaidri norādījusi Mercosur, ka attiecībā uz konkrētiem lauksaimniecības produktiem tā nevarēs veikt pilnīgu tirdzniecības liberalizāciju ar Mercosur. Liellopu gaļa ir viens no minētajiem produktiem.

Tomēr ir svarīgi atcerēties, ka Eiropas Savienībai ir arī ofensīvas intereses lauksaimniecības jomā, tāpēc tai būtu jācenšas panākt spēkā esošo Mercosur importa nodevu atcelšana attiecībā uz lauksaimniecības produktiem.

Pat jau lauksaimniecība būs sarežģīta pārrunu joma, Komisija paredz, ka tā tas būs arī pārrunu gadījumā par piekļuvi tirgum Mercosur valstīs attiecībā uz Eiropas Savienības rūpniecības produktiem un pakalpojumiem.

Eiropas Savienība un Mercosur pašlaik katra no savas puses iekšēji sagatavo piedāvājumus attiecībā uz piekļuvi tirgum. Kad šie piedāvājumi būs pabeigti, tiks pieņemts lēmums par labāko laiku, lai vienlaicīgi apmainītos ar minētajiem piedāvājumiem.

Visbeidzot, Komisija ir pilnībā informēta par godātās deputātes paustajām bažām, kā arī raizēm, ko ir pauduši Eiropas Savienības lauksaimnieki, attiecībā uz nepieciešamību nodrošināt importēto produktu atbilstību tādiem pašiem kvalitātes standartiem kā Eiropas Savienības ražoto preču gadījumā.

Šajā kontekstā Komisija vēlas uzsvērt, ka visiem lauksaimniecības produktiem, kas nonāk Eiropas Savienības tirgū, ir jāatbilst ievešanas prasībām attiecībā uz pārtikas drošību, dzīvnieku un augu veselību, kā arī konkrētiem dzīvnieku labturības aspektiem. Tādējādi šie ievestie produkti tiek uzskatīti par drošiem.

Komisija var garantēt, ka Eiropas Savienības un Mercosur nolīgums, tāpat kā visi citi divpusējie tirdzniecības nolīgumi, nesamazinās Eiropas Savienības prasības importa jomā.

Dzīvnieku, augu un pārtikas drošības standartiem saistībā ar tirdzniecību ar trešām valstīm ir jāpievērš īpaša uzmanība, un sarunās tie tiks apspriesti. Komisija ir apņēmusies apspriest Eiropas Savienības standartu iekļaušanu paredzamajā Eiropas Savienības un Mercosur asociācijas nolīgumā un šajā nolīgumā noteikt tehniskās sadarbības programmas.

Triju nākamo sarunu kārtu norises datumi jau ir ieplānoti 2011. gada martā, maijā un jūnijā attiecīgi Briselē un Paragvajā. Komisijas mērķis šobrīd ir noslēgt sarunas līdz 2011. gada beigām.

ES tirdzniecības politikai ir svarīga loma, lai izpildītu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus, tostarp, noslēdzot brīvās tirdzniecības nolīgumus (BTN). Tā kā Indijas ekonomikas izaugsme ir viena no straujākajām pasaulē, Indija tuvākajos gados kļūs par stratēģiski ārkārtīgi svarīgu ES partneri. BTN vēl vairāk palielinās Eiropas uzņēmumu iespējas investēt Indijā un uzlabos iespējas piekļūt tirgiem gan Eiropas, gan Indijas uzņēmumiem. Ieguvumi no tirdzniecības varētu palīdzēt miljoniem indiešu izkļūt no nabadzības.

Indijai virzoties uz tādu ekonomiku, kura balstīta uz zināšanām un kurā liela nozīme ir inovācijai, inovatīvu Eiropas uzņēmumu investīcijas palīdzēs sekmēt inovāciju vēl vairāk. Tomēr inovācijas pamatā ir stabila intelektuālā īpašuma tiesību sistēma. Ja inovācijas „augļus” nav iespējams aizsargāt, inovatīviem uzņēmumiem nav stimula veikt investīcijas.

Kā Komisija ņem vērā intelektuālā īpašuma tiesību nozīmi inovācijā, risinot pašreizējās sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju?

(EN) Komisija piekrīt, ka Eiropas Savienības tirdzniecības politikai ir liela nozīme stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanā, veicinot izaugsmi un darba vietu izveidošanu. Sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Indiju sniedz būtisku iespēju šo mērķu sasniegšanai.

Brīvās tirdzniecības nolīgums (BTN) ar Indiju ir ekonomiski un stratēģiski nozīmīgs. Indija kā valsts ar vienu no visstraujāk augošajām ekonomikām pasaulē ir svarīga Eiropas Savienības tirdzniecības partnere un augoša pasaules ekonomikas lielvara. Tā apvieno augošu vairāk nekā 1 miljarda cilvēku veidotu tirgu un izaugsmes radītāju no 8 līdz 10 %.

Atbilstīga mūsu intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzība ir svarīgs mūsu ārējās konkurētspējas stratēģijas aspekts.

Ja Eiropas Savienība vēlas saglabāt savas ekonomikas konkurētspēju, tai būs jāpaļaujas uz inovāciju, radošumu un zīmolu ekskluzivitāti. Tā pasaules tirgū ir viena no Eiropas Savienības konkurētspējas priekšrocībām. Tādējādi Eiropas Savienībai ir vajadzīgi instrumenti, lai nodrošinātu atbilstīgu šīs salīdzinošās priekšrocības aizsardzību mūsu galvenajos eksporta tirgos, tostarp Indijā.

Eiropas Savienības mērķis sarunās par intelektuālā īpašuma tiesībām ir nodrošināt, lai Eiropas inovatīvie tirgus dalībnieki spētu darboties un konkurēt tiesiski drošā un nediskriminējošā vidē, un garantēt taisnīgu aizsardzības līmeni inovācijām, izgudrojumiem un darbiem.

Turklāt tas uzlabos gan Eiropas, gan Indijas uzņēmumu piekļuvi tirgiem un ļaus Indijai palielināt tās inovāciju spējas un ieguldījumu pasaules ekonomikā.

Svarīgs aspekts, kas šajā kontekstā ir jāatceras, ir Indijas kā svarīgas ģenērisko zāļu piegādātājas nozīme attīstības valstīm. Tāpēc Eiropas Savienība nodrošinās, lai noteikumi par intelektuālā īpašuma tiesībām brīvās tirdzniecības nolīgumā būtu līdzsvaroti un nekādā veidā nekaitētu piekļuvi cenu ziņā pieejamām zālēm Indijā un citās attīstības valstīs. Efektīvai intelektuālā īpašuma tiesību aizsardzībai un piekļuvei zālēm būtu jābūt savstarpēji papildinošiem aspektiem.

Tāpēc gan Eiropas Savienības, gan Indijas interesēs ir nodrošināt stabilu un līdzsvarotu intelektuālā īpašuma vidi, kas veicinās izaugsmi, sekmēs uzņēmējdarbību un radīs darba vietas abās mūsu ekonomikās.

Aspartāma lietošana varētu paaugstināt priekšlaicīgu dzemdību, kā arī aknu un plaušu vēža risku. To secinājušas divas Eiropas pētnieku grupas.

Vai Komisija varētu norādīt, vai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) tuvāko nedēļu laikā sniegs atzinumu vai ziņojumu par aspartāmu? Ja šāds atzinums tiks sniegts, vai saistībā ar to papildus nevarētu veikt jaunu aktuālu un visaptverošu pētījumu par minēto saldinātāju, ņemot vērā, ka pēdējais Iestādes atzinums par šo jautājuma tika sniegts 2002. gadā?

(EN) Komisija ir ņēmusi vērā nesenos T. Halldorsson⁽¹⁾ un M. Soffritti⁽²⁾ veiktos pētījumus par saldinātāju, īpaši aspartāma, iespējamo ietekmi uz cilvēku veselību.

Tūlīt pēc tam, kad Komisija par to uzzināja, tā aicināja Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi (EFSA) bez kavēšanās novērtēt šos pētījumus.

Minētā iestāde 2011. gada 28. februārī publicēja šī novērtējuma rezultātus paziņojumā⁽³⁾, kurā secināts, ka šajās publikācijas sniegtā informācija nerada iemeslu pārskatīt iepriekš veiktos drošības novērtējumus ne par aspartāmu, ne citiem saldinātājiem.

EFSA regulāri novērtē saldinātāju, jo īpaši aspartāma, drošību. Pēc tam, kad 2002. gadā EFSA publicēja pirmo atzinumu par aspartāmu, tā ir izvērtējusi vairākus literatūrā publicētos pētījumus, un tādējādi vienmēr tika atkārtoti apstiprināts aspartāma nekaitīgums.

EFSA turpinās pārraudzīt zinātnisko literatūru, lai noteiktu jaunus zinātniskos pierādījumus par saldinātājiem, kas varētu norādīt uz iespējamiem draudiem cilvēku veselībai vai kas kādā citā veidā varētu ietekmēt saldinātāju drošumu.

Pamatojoties uz minētajiem secinājumiem, Komisija neuzskata, ka ir jāaicina EFSA veikt jaunu pilnīgu aspartāma atkārtoto novērtējumu. Visu pašlaik atļauto pārtikas piedevu atkārtota novērtējuma programmā, kas ir noteikta Komisijas Regulā (ES) Nr. 257/2010⁽⁴⁾, visu saldinātāju atkārtotu novērtējumu ir paredzēts veikt līdz 2020. gada 31. decembrim.

Viens no līdzekļiem, kuri Eiropas Savienībai pavērs iespēju saglabāt konkurētspēju, ir inovāciju attīstība, kas nozīmē, ka tiek radīta būtiska pievienotā vērtība. Eiropas Savienības jaunajās dalībvalstīs daudzi inovatīvi mazie uzņēmumi rada produktus, kas atbilst šiem kritērijiem. Tomēr šīm valstīm nav ilgas pieredzes produktu tirgvedībā, un šādas pieredzes trūkums mazina to konkurētspēju gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās.

Vai Komisija ir paredzējusi iesniegt priekšlikumus par konkrētiem pasākumiem vai darbībām šo jauno sabiedrību atbalstam, kuras cenšas izveidot vai nostiprināt šos mazos vai vidējos uzņēmumus Eiropas Savienībā un ārpus tās? Kādi konkrēti rezultāti tiek sagaidīti šajā jomā?

(FR) Viens no Eiropas „Mazās uzņēmējdarbības akta” pamatprincipiem ir palīdzības sniegšana mazajiem un vidējiem uzņēmumiem labāk izmantot vienotā tirgus sniegtās iespējas. Tā tiks saglabāta kā viena no prioritārajām darbības jomām pārskatītajā „Mazās uzņēmējdarbības aktā”, ko pieņēma 2011. gada 23. februārī. Turklāt „Inovācijas savienība” ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvām. Komisija savā 2010. gada 6. oktobra paziņojumā⁽¹⁾ ierosināja pasākumu kopumu, kas paredzēts, lai nodrošinātu labāku inovatīvu ideju izmantojumu tirgū, piemēram, izveidojot vienotu inovāciju tirgu un sniedzot atbalstu nozarēm ar lielu radošo potenciālu.

Turklāt viens no efektīvākajiem veidiem inovatīvu uzņēmumu darbības atbalstam ir uzlabot to piekļuvi finansējumam. Laikā no 2007. līdz 2010. gadam Konkurētspējas un inovācijas pamatprogramma, īstenojot tās aspektu pieejas atvieglošanai riska kapitālam uzņēmumiem ar lielu inovāciju potenciālu, nodrošināja ieguldījumus 129 strauji augošos uzņēmumos ar sviras efektu, kas pielīdzināms septiņkārtīgam Eiropas Savienības budžeta ieguldījumam. Turklāt, pateicoties iniciatīvai JEREMIE, ieguldījumu MVU, kuros ir inovāciju potenciāls, finansējumā sniedza arī struktūrfondi.

Pirmkārt, ņemot vērā MVU līdzdalību Septītajā pamatprogrammā, MVU spēja izveidot paši savu tīklu, lai panāktu vienkāršāku piekļuvi starptautiskajam tirgum un efektīvāk sadarbotos ar citiem inovatīviem tirgus dalībniekiem. Otrkārt, 20 000 MVU spēj gūt labumu no tiešā atbalsta, kas kopā veido EUR 5 miljardus.

Laikposmam no 2014. līdz 2020. gadam Komisija ir izvirzījusi sev mērķi ieviest finanšu instrumentus, kas ļaus daudz vairāk piesaistīt privāto finansējumu, un novērst tirgū esošos trūkumus attiecībā uz ieguldījumiem pētniecībā un inovācijā. No Eiropas Savienības budžeta piešķirtajiem līdzekļiem būtiski jāmaina šā procesa gaita un jāizmanto panākumi, kas gūti, īstenojot Septīto pamatprogrammu un Konkurētspējas un inovācijas pamatprogrammu. Komisija sadarbosies ar Eiropas Investīciju bankas grupu, dalībvalstu finanšu starpniecības iestādēm un privātajiem ieguldītājiem, lai, pirmkārt, veiktu ieguldījumus zināšanu pārnesē un zinātnesietilpīgu uzņēmumu veidošanā, otrkārt, nodrošinātu riska kapitālu ātri augošiem uzņēmumiem, kuri izvēršas ES un pasaules tirgū, un, treškārt, nodrošinātu aizdevumus inovatīviem MVU.

Šajā kontekstā būtu arī jāatceras, ka 2011. gada 9. februārī Komisija publicēja Zaļo grāmatu par kopēju stratēģisko satvaru „No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam”⁽²⁾.

Komisija līdz 2011. gada 20. maijam aicina ieinteresētās puses, kuras vēlas iesniegt savus apsvērumus, piedalīties sabiedriskajā apspriešanā par šo jautājumu http://ec.europa.eu/research/csfri/index_en.cfm#" .

Citu pasākumu virzienu mērķi ir stingrāku saikņu izveide starp inovatīviem uzņēmumiem un piemērotiem ieguldītājiem starpvalstu līmenī un līdz 2012. gadam nodrošināt riska kapitāla fondiem, kuri ir izveidoti jebkurā no dalībvalstīm, iespēju brīvi darboties un veikt ieguldījumus visā Eiropas Savienībā. Turklāt MVU finanšu foruma kontekstā Komisija, cita starpā, pievērsīsies konkrētām finansējuma problēmām, ar ko saskaras mazie inovatīvie uzņēmumi.

Arī jaunajā Vienotā tirgus aktā ir atzīta nepieciešamība radīt vidi, kurā MVU var piedzīvot uzplaukumu. Ir ierosināti konkrēti pasākumi, lai uzlabotu MVU piekļuvi kapitāla tirgiem un vienkāršotu administratīvo vidi.

Turklāt Komisija gatavojas nodrošināt labāku MVU informētību par informācijas un atbalsta pakalpojumiem, lai atvieglotu piekļuvi pārrobežu tirdzniecības aktivitātēm. Šī mērķa sasniegšanai tiks mobilizēti pašreizējie tīkli un instrumenti, piemēram, Eiropas uzņēmumu tīkls, SOLVIT, uzņēmumu portāls „Tava Eiropa” un Eiropas mazo uzņēmumu portāls.

Tiek plānots 2011. gada pēdējā ceturksnī sniegt paziņojumu par MVU sniegtā atbalsta nostiprināšanu tirgos ārpus Eiropas Savienības.

Komisijai 2010. gada 29. jūlijā uzdotajā jautājumā par skandālu saistībā ar līgumiem starp uzņēmumu Siemens un slimnīcām, es interesējos par to, vai tā paredz pieprasīt darīt tai zināmus veselības inspektoru secinājumus, lai kompetentie dienesti varētu tos izvērtēt un par to informēt OLAF dienestus. Komisija 2010. gada 28. septembrī sniedza šādu atbildi: „Komisija paredz iesniegt Grieķijas iestādēm pieprasījumu piekļūt veselības inspektoru secinājumiem par piegādes līgumu piešķiršanu uzņēmumam Siemens AG. Komisija analizēs tai sniegto informāciju un veiks attiecīgus pasākumus”.

Vai Komisija varētu sniegt atbildes uz turpmāk izklāstītajiem jautājumiem? Vai Komisija uzskata, ka šīs līgumu piešķiršanas procedūras ļoti plašā izmantošana ir pamatota? Vai tā uzsāks izmeklēšanu, lai noskaidrotu, vai, iepērkot materiālus un sniedzot pakalpojumus, ir pārmaksāts un ir izmantotas neskaidras procedūras? Kādus pasākumus tā paredz pieņemt pēc minēto secinājumu izvērtēšanas?

(EN) Komisija vēlētos informēt godāto Parlamenta deputātu, ka tā izskata jautājumā minēto problēmu. Tomēr, ņemot vērā lietas sarežģītību, joprojām notiek izmeklēšana. Līdzko tas būs iespējams, Komisija informēs godāto deputātu par rezultātiem.

Komisija neapšaubāmi ir informēta par Ķīnas pretrunīgo viena bērna politiku. Kāds vēlētājs man ir sniedzis ziņas par satraucošiem notikumiem Puninas pilsētā, kas atrodas Guandunas provincē Ķīnas dienvidos. Izskatās, ka valsts ģimenes plānošanas biroja darbiniekiem tikuši doti rīkojumi aizturēt to sieviešu piederīgos (tostarp bērnus un vecākus cilvēkus), kuras ir dzemdējušas vairāk par vienu bērnu. Aizturētie ģimenes locekļi tikuši ieslodzīti vietā, kurā valdījusi necilvēcīga netīrība, līdz attiecīgās sievietes pakļāvušās smagajam emocionālajam spiedienam un piekritušas ierasties medicīnas iestādē, lai veiktu „koriģējošu operāciju”, kas ir eifēmisms piespiedu sterilizācijai. Vai Komisija var sniegt komentārus par veidu, kā Ķīna īsteno savu viena bērna politiku, un vai Komisija piekrīt, ka Ķīnas iestādes acīmredzami neievēro vairākus starptautisko cilvēktiesību noteikumus?

(EN) Eiropas Savienība vairākkārt ir pievērsusi Ķīnas valsts iestāžu uzmanību Ķīnas dzimstības ierobežošanas politikas īstenošanai un piespiedu sterilizācijai, un pēdējā reizē Eiropas Savienības un Ķīnas cilvēktiesību dialoga ietvaros, kas notika 2010. gada maijā, Ķīna norādīja, ka piespiedu sterilizācija nav valdības īstenota politika un ka visi ierēdņi, kuri deva norādījumus par piespiedu sterilizācijas veikšanu vietējā līmenī, tika nekavējoties disciplināri sodīti.

Tomēr Eiropas Savienību satrauc daudzie ziņojumi, ko tā turpina saņemt par vietējiem ierēdņiem, kuri veic personu piespiedu sterilizāciju, tostarp par gadījumu Puninas pilsētā, Guandunas provincē. Piespiedu sterilizācija, cita starpā, nozīmē Apvienoto Nāciju Organizācijas Konvencijas par sieviešu visa veida diskriminācijas novēršanu, kuras parakstītāja ir arī Ķīna, 16. panta 1.punkta e) apakšpunkta pārkāpumu. Eiropas Savienība neatbalsta piespiedu dzimstības kontroles politiku Ķīnā. Tā gatavojas aktualizēt jautājumu par piespiedu sterilizāciju nākamajā Eiropas Savienības un Ķīnas cilvēktiesību dialogā.

Eiropas iestādes no jauna apņēmušās īstenot nozīmīgu Eiropas ūdenstilpņu visaptverošu aizsardzību. Tas ir nostiprinājis apzināšanos sabiedrībā, ka ikviens celtniecības pasākums ir neatgriezeniska iejaukšanās, kas ietekmē par UNESCO kultūras mantojumu atzītas upes bioloģisko daudzveidību, un tas ir vēl viens iemesls, lai apskatītu šo tēmu ar lielu politisku piesardzību.

Vai Komisija, pamatojoties uz šiem apstākļiem, iesniegs finansēšanas un pasākumu grafiku, kas garantētu visaptverošu kuģojamības informācijas pārvaldību un resursu taupošu satiksmes optimizēšanu, ņemot vērā vides un sociālās vajadzības attiecīgajos reģionos un nodrošinot, ka tas notiek savlaicīgi, pirms tiek uzsākti celtniecības darbi? Kā Komisija izskaidro rīcības plānā noteikto, ka jānodrošina VI kategorijas kuģu nepārtraukta satiksme uz Donavas, kas ir pretrunā, piemēram, Vilhofenē–Štraubigā īstenotajiem centieniem atrast saudzējošāku satiksmes paplašināšanas variantu?

(EN) Attiecībā uz kuģojamību un satiksmes optimizēšanu Komisija atbalsta Upju informācijas dienestu izveidi un izmantošanu, kas sniedz uzlabotu informāciju kuģu kapteiņiem un iestādēm krastā saistībā ar ūdensceļu kuģojamību un satiksmes pārvaldības nolūkā.

Paziņojumā par Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam⁽¹⁾ norādīts: „Novērst pastāvošos kuģošanas šķēršļus, lai no 2015. gada upe visu gadu būtu piemērota VI b tipa kuģiem.” VI b tipa kuģi attiecas uz UNECE Eiropas iekšējo ūdensceļu starptautisko klasifikāciju⁽²⁾ un nozīmē „stumtas karavānas ar vienu stūmējvelkoni un četrām baržām”. Tas ir dominējošais kuģa veids Donavā. Donavas lielākajā daļā kuģo VI b tipa kuģi.

Šajā dokumentā arī norādīts: „Komisija ir pārliecināta, ka ir nepieciešams noteikt mērķus, koncentrēt centienus un noteikt to par prioritāti.” Pašlaik turpinās šo mērķu turpmāka izstrāde kopā ar dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm, un tie tiks pabeigti līdz Eiropadomes sanāksmei 2011. gada jūnijā. Tādējādi dokumentā iekļautajiem mērķiem ir piemēru nozīme. Konkrētajā kuģojamības gadījumā, uz ko atsaucas godātais deputāts, Komisija jau ir uzsākusi plašas apspriedes ar attiecīgajām partnervalstīm, lai nodrošinātu elastīgāku pieeju, kas ir pieprasīta arī dokumentā „Kopīgs paziņojums par pamatnostādnēm iekšzemes kuģniecības attīstībai un vides aizsardzībai Donavas sateces baseinā”, attiecībā uz konkrētām situācijām kā Štraubingas–Filshofenas posmā.

No otras puses, pasākumi šo šķēršļu novēršanai ir jāizskata ietekmes uz vidi novērtējumā saskaņā ar posma dabiskajām īpatnībām, tā morfoloģiju un hidroloģiju. Risinājumi uzlabotai kuģojamībai būs jāsaskaņo ar citiem mērķiem, piemēram, laba ūdens stāvokļa panākšanu, kā arī ūdens nepārtrauktības pārrāvumu samazināšana zivju migrācijas nodrošināšanai. Tas ir atspoguļots paziņojumā un rīcības plānā par Eiropas Savienības stratēģiju Donavas reģionam.

Attiecībā uz šo konkrēto upes Štraubingas–Filshofenas posmu šobrīd ar Komisijas atbalstu tiek veikts pētījums, kas noteiks turpmāko lēmumu pamatojumu.

Ungārijas policijas iestādes ir anulējušas atļauju šā gada praida gājienam Budapeštā. Gājiena rīkotāji bija prasījuši atļauju mainīt gājiena maršrutu, lai ietu gar Ungārijas Parlamenta ēku, taču šādu atļauju viņiem nedeva. Dažas dienas vēlāk policija pavisam anulēja atļauju rīkot gājienu.

Vai Komisija prasīs paskaidrojumu par iemesliem, kuru dēļ tika anulēta praida gājiena atļauja Budapeštā?

Ņemot vērā neseno ES ziņojumu, kurā konstatēts, ka ES joprojām notiek gan naidīga krimināla rakstura vardarbība, gan diskriminācija, vai Komisija norādīs, kādi pasākumi tiks veikti, lai nodrošinātu to, ka visās dalībvalstīs ievēro geju, lesbiešu, biseksuālu un transseksuālu personu tiesības?

Praida gājiena rīkotāji bija plānojuši atklāti kritizēt Ungārijas jauno likumu par plašsaziņas līdzekļiem. Vai šis fakts ietekmē Komisijas viedokli par notikumu attīstību attiecībā uz Ungārijas likumu par plašsaziņas līdzekļiem?

(EN) Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 12. pantā un Eiropas Cilvēktiesību konvencijā paredzētā mierīgas pulcēšanās brīvība ir daļa no principiem, saskaņā ar kuriem ir dibināta Eiropas Savienība. Saskaņā ar hartas 51. pantu tās noteikumi attiecas uz dalībvalstīm tikai tad, ja tās īsteno Eiropas Savienības tiesību aktus.

Jautājumi par publisku pulcēšanās pasākumu organizēšanu dalībvalstīs un personu drošību šādos pasākumos ietilpst dalībvalstu kompetencē. Komisijai nav pilnvaru iejaukties tajā, kā dalībvalstis organizē publiskus pulcēšanās pasākumus. Tādējādi šajā jautājumā pašām dalībvalstīm ir jānodrošina, lai tiktu ievērotas to saistības pamattiesību jomā, kas izriet no starptautiskajiem nolīgumiem un valstu iekšējiem tiesību aktiem.

Komisija saprot, ka Municipālā tiesa Budapeštā 2011. gada 18. februārī atcēla policijas 11. februāra lēmumu, ar kuru tika atsaukta atļauja organizēt Budapeštas praida gājienu, kura norise bija plānota 2011. gada 18. jūnijā. Komisija ir pārliecināta par Ungārijas iestāžu, kā arī visu dalībvalstu vēlēšanos nodrošināt pamattiesību ievērošanu atbilstīgi valstu konstitūcijās noteiktajām prasībām un starptautiskajām saistībām.

Komisija atkārtoti uzsver savu apņēmību apkarot homofobiju un diskrimināciju dzimumorientācijas dēļ, pilnībā izmantojot tai līgumos piešķirtās pilnvaras. Attiecībā uz šajā jomā veiktajiem pasākumiem Komisija vēlētos vērst godātā deputāta uzmanību un atbildi, kas tika sniegta uz Cashman kunga rakstisko jautājumu P-338/11⁽¹⁾.

Situācija saistībā ar praida gājiena organizēšanu neietekmē attiecīgo Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likuma noteikumu novērtējumu.

Eiropas Savienības vairākas medicīnas pētniecības iestādes dod iespēju pāriem sapni par bērnu piepildīt, izmantojot surogātmāšu palīdzību. Vairākās dalībvalstīs šī reproduktīvā metode ir atļauta vai tiek regulēta ar tiesību aktiem, savukārt citās tā ar likumu aizliegta un tādēļ sodāma. Šī nevienādā tiesiskā prakse Eiropas Savienībā veicina cilvēku tirdzniecību, tostarp uz trešām valstīm. Šajā jutīgajā jautājumā Eiropas Savienībai ir vajadzīga saskaņota nostāja.

Vai Komisija varētu sniegt pārskatu par to, kāda ir juridiskā situācija surogātmāšu jautājumā visās 27 dalībvalstīs?

Vai Komisija būtu gatava, ievērojot subsidiaritātes principu, sākt pētīt, kā varētu īsā laikposmā Eiropas Savienībā panākt labāku saskaņotību?

Kādi ir Komisijas uzskati attiecībā uz nostāju, ka surogātmātes pakalpojumi būtu pieņemami vienīgi medicīniski pamatotos gadījumos?

Vai Komisija neuzskata, ka surogātmātēm dzimušiem bērniem būtu vajadzīga līdzīga tiesiskā aizsardzība kā adoptētiem bērniem?

(EN) Līgums par Eiropas Savienību un Līgums par Eiropas Savienības darbību Eiropas Savienībai nepiešķir pilnvaras pieņemt lēmumus par valstu tiesību aktu saskaņošanu par reproduktīvajām metodēm, izmantojot surogātmāšu palīdzību. Tāpēc šī jautājuma reglamentēšana ir atsevišķu dalībvalstu pienākums, ņemot vērā to sociālās un kultūras tradīcijas.

Tā kā attiecīgais jautājums neietilpst Komisijas pilnvaru jomā, Komisija neapkopo informāciju par tiesisko situāciju attiecībā uz surogātmātēm 27dalībvalstīs, tādējādi tā nevar sniegt pārskatu par attiecīgo tiesisko reglamentējumu dalībvalstīs.

Komisija neplāno izskatīt surogātmāšu jautājuma koordinēšanu Eiropas Savienībā.

Tā kā jautājums neietilpst Komisijas pilnvaru jomā, tā nevar sniegt komentārus par godātā deputāta trešo un ceturto jautājumu.

Komisija vēlētos godāto deputātu informēt, ka, tā kā Eiropas Savienība ir pilntiesīga Hāgas starptautisko privāttiesību konferences locekle, tā ņem vērā ar surogātmāšu jautājumu saistītos notikumus starptautiskajā līmenī. Jautājums tika aktualizēts 2010. gada jūnijā Īpašās komisijas darba laikā attiecībā uz 1993. gada 29. maija Hāgas konvencijas par bērnu aizsardzību un sadarbību starpvalstu adopcijas jautājumos praktisko darbību, un šī komisija sniedza ieteikumu, ka Hāgas konferencei būtu jāturpina pētījumi par tiesiskajiem jautājumiem saistībā ar surogātmāšu problēmu.

Veselības ministrijas dati liecina, ka valstī darbojas 97 sociālās palīdzības struktūras, to darbība ir neapmierinoša, turklāt no 6203 amata vietām 3244 (52,12 %) ir brīvas. Šogad sociālajai palīdzībai atvēlētais valsts finansējums tika samazināts līdz 168 miljoniem euro. Nesen pieņemtais veselības un sociālās aprūpes likums, ar ko cilvēkiem ar invaliditāti paredz hospitalizēšanas maksas sociālās palīdzības un aprūpes iestādēs, daudziem no viņiem rada apdraudējumu, proti, viņi var nonākt uz ielas.

Vai Komisija nosoda Grieķijā piemērotos budžeta ierobežojumus veselības un sociālās palīdzības jomā, kā arī privatizāciju un valsts neiesaistīšanos šajā jomā?

(EN) Komisija uzmanīgi attiecas pret godātā deputāta uzdoto jautājumu. Tā atgādina, ka veselības un sociālās labklājības politikas izstrāde, kā arī tām piešķirtie budžeta līdzekļi ir ekskluzīvas dalībvalstu kompetences jautājums. Tomēr Komisija atgādina, ka Eiropas Savienības Pamattiesību hartā ir noteikts, ka „nosakot un īstenojot visu Savienības politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis”.

Komisija ir informēta par taupības pasākumu, kas Grieķijai ir jāveic, ietekmi uz iestādēm, kas rūpējas par sabiedrības labklājību. Tāpēc Komisija aktīvi mudina Grieķiju pilnībā izmantot struktūrfondus, lai atbalstītu veselības un sociālās labklājības pamatnostādņu izstrādi. Grieķijā Eiropas Savienība līdzfinansē pasākumus, izmantojot 2007.–13. gada nacionālā stratēģiskā ietvardokumenta rīcības programmu, saistībā ar veselības aprūpes un labklājības nodrošināšanas infrastruktūras būvniecību, garīgās veselības sistēmas modernizāci