Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2010/0821(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : A7-0052/2011

Iesniegtie teksti :

A7-0052/2011

Debates :

PV 09/03/2011 - 7
CRE 09/03/2011 - 7

Balsojumi :

PV 23/03/2011 - 13.1
CRE 23/03/2011 - 13.1
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0103

Debates
Trešdiena, 2011. gada 23. marts - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

14.  Balsojumu skaidrojumi
PV
  

Ziņojums: Elmar Brok, Roberto Gualtieri (A7-0052/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo ar Eiropadomes priekšlikumu par pastāvīga stabilitātes mehānisma izveidošanu tiks radīta starpvaldību procedūra ārpus ES iestāžu sistēmas. Tas būs bīstams precedents. Eiropas iestādēm, proti, Eiropas Komisijai un Parlamentam, ir svarīgi būt šī stabilitātes mehānisma valdē, un Komisijai ir jābūt valdes loceklei, nevis novērotājai. Parlaments ir svarīga demokrātiskās uzraudzības organizācija, un Padomei būtu jāapsver Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšlikums par iespējamo kompromisu attiecībā uz Parlamenta iesaistīšanu šā mehānisma darbības daļā. Es gribu uzsvērt ziņojuma ideju, ka „mehānisms nedrīkst izveidoties par jaunu Eiropas pārvaldības modeli, kurā tiek pazemināts Savienībā sasniegto demokrātisko standartu līmenis”. Turklāt stabilitātes mehānisms ir jāuzlūko tikai kā daļa no Eiropas ekonomiskās pārvaldības risinājuma sistēmas, piemēram, Komisijai ir jāizpēta nākotnes eiroobligāciju sistēmas potenciāls.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Eiropadome, kurā sapulcējas Eiropas valstu vai valdību vadītāji, pašlaik apspriež stabilitātes mehānisma īstenošanu euro zonas dalībvalstīs. Tās mērķis ir kolektīvi nodrošināt Eiropas Savienības finanšu stabilitāti, kas pašlaik ir iedragāta. Šajā rezolūcijā, kas, manuprāt, ir līdzsvarota, Parlaments apsveic šo iniciatīvu, bet prasa iet tālāk par pagaidu pasākumiem euro zonas stabilizēšanai. Es šo viedokli atbalstu un uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāturpina stiprināt savas ekonomikas pārvaldību, lai stabilizētu un veicinātu ilgtspējīgu izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Šodien mēs balsojām par grozījumu izdarīšanu Lisabonas līguma 136. pantā, kas ļaus Eiropas Savienībai izveidot stabilitātes mehānismu, kurš ir paredzēts tikai euro zonas dalībvalstīm. Eiropas stabilitātes mehānisma mērķis ir pastiprināt budžeta disciplīnu un saskaņot euro zonas dalībvalstu ekonomikas un finanšu politiku, tādējādi arī veicinot vienotu Eiropas valstu rīcību, kad jārisina ar izaugsmi saistītie uzdevumi, un vienlaikus pārvarot ekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību, kā arī uzlabojot konkurētspēju. Es uzskatu, ka šis mehānisms nodrošinās lielāku euro zonas finanšu stabilitāti un paātrinās euro zonas dalībvalstu ekonomikas atveseļošanu. Tomēr tās dalībvalstis, kuras nebija euro zonā un kuras krīze ietekmēja vissmagāk, tiek atstātas malā, tā noslēdzot ceļu uz ātrāku un ilgtspējīgāku ekonomikas atveseļošanu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jābūt solidārākai un jāsniedz dalībvalstīm vispusīgs atbalsts, lai tās varētu pievienoties euro zonas valstīm un kļūtu par pilnvērtīgām ES dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. (BG) Es kā Bulgārijas pārstāvis Eiropas Parlamentā balsoju pret lēmuma projektu, jo es uzskatu, ka tas ievieš dubultstandartus, kam es noteikti nepiekrītu. Mēs jau esam pieredzējuši šādu dubultstandartu piemērošanu gadījumā ar Grieķiju, kuru tā vietā, lai sodītu, apbalvoja ar EUR 120 miljardiem, kamēr Bulgārijas pievienošana euro zonai tiek aizkavēta.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Ar stabilitātes mehānisma ieviešanu euro zonas dalībvalstīm pirmo reizi tiek piemērota Lisabonas līguma vienkāršotas pārskatīšanas procedūra. Šo pārskatīšanu vajadzētu atbalstīt arī tām dalībvalstīm, kurās nav ieviests euro, jo euro stabilitāte, neapšaubāmi, ir arī šo valstu interesēs. Tomēr, manuprāt, šo mehānismu nevajadzētu piemērot pārāk bieži, un es priecājos, ka mēs to atbalstām tikai absolūti nepieciešamos gadījumos. Tas skaidri parāda dalībvalstu un kreditoru atbildību, jo tad Eiropas Savienība nekļūs par naudas pārskaitīšanas savienību, kas ļautu finansiāli bezatbildīgām valstīm kārtot lietas uz to valstu rēķina, kuras ir konsolidējušas valsts finanses. Atšķirībā no iepriekš paustā, es neesmu nobažījies par to, ka ierosinātā pārskatīšana radīs nosacījumus stabilitātes mehānisma ieviešanai pilnībā ārpus Eiropas Savienības iestāžu sistēmas. Lisabonas līguma attiecīgā noteikuma skaidrojumu un piemērošanu jebkurā gadījumā kontrolēs Eiropas Kopienu Tiesa. Ir jāņem vērā dalībvalstu vēlēšanās vai nevēlēšanās iesaistīt šajā mehānismā citas Eiropas Savienības struktūras, bet tādēļ vien, ka kādam šā mehānisma elementam ir starpvaldību raksturs, tam, protams, nav jābūt a priori, ja tas turklāt ir uz kvalitātes vai demokrātiskās leģitimitātes rēķina. Tā kā stabilitātes mehānisma finanses ir piesaistītas valstu budžetiem, ir gluži labi saprotami un loģiski, ka mehānismam ir jābūt ar starpvaldību raksturu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojumā ir iekļauts priekšlikums Eiropas stabilitātes mehānisma izveidei, un tas ir neatņemama daļa vispārējā pasākumu kopumā, kas ir ierosināts, lai radītu jaunu sistēmu un tajā pašā laikā uzlabotu budžeta disciplīnu, kā arī dalībvalstu ekonomikas un finanšu politikas koordināciju, tostarp atbalstu Eiropas kopējai atbildei uz problēmām izaugsmes jomā, kas vienlaikus ļauj samazināt ekonomisko un sociālo nevienlīdzību un veicina lielāku konkurētspēju. Manuprāt, Komisijas aicinājums apsvērt citus mehānismus, kā arī nodrošināt finanšu stabilitāti un ekonomikas izaugsmi euro zonā, ir gluži pareizs. Es arī uzskatu, ka Komisija dara pareizi, aicinot iesniegt tiesību aktu priekšlikumus par stabilitātes mehānismu un pasākumiem risku samazināšanai finanšu, ekonomikas un sociālās stabilitātes interesēs Eiropas Savienībā, kā arī finanšu tirgu efektīvai regulēšanai. Ir pilnīgi pareizi, ka tiks pārskatīts Stabilitātes un izaugsmes pakts. Ziņojumā ir arī atbalstīta tādu instrumentu ieviešana, kas samazina makroekonomikas nelīdzsvarotību euro zonā, un tādu pasākumu ieviešana, kuru mērķis ir vides atjaunošana. Iepriekš minēto un arī citu iemeslu dēļ es esmu nolēmusi atbalstīt ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par Parlamenta rezolūciju, jo es piekrītu, ka Eiropas stabilitātes mehānisms ir svarīga daļa vispārējā pasākumu kopumā, kas ir iecerēts, lai noteiktu jaunu sistēmu, pastiprinātu budžeta disciplīnu un koordinētu dalībvalstu ekonomikas un finanšu politiku. Tajā būtu iekļauta Eiropas Savienības kopējā atbilde uz izaugsmes izaicinājumiem, līdztekus pārvarot ekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību un uzlabojot konkurētspēju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret ziņojumu par grozījumu izdarīšanu Līgumā par Eiropas Savienības darbību attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Eiropas Savienības valstu vai valdību vadītāji ir reaģējuši uz ekonomikas krīzi ar stingriem pasākumiem un valstu izdevumu samazināšanu. Vairumā Eiropas dalībvalstu šie pasākumi un politika ir radījuši nopietnas problēmas strādniekiem, piemēram, algu un pensiju samazināšanu, sociālo pabalstu samazināšanu un pieaugošu bezdarbu. Būtībā tie, kas krīzi izraisīja, liek strādniekiem maksāt par ekonomikas krīzes sekām. Šis grozījums Līgumā nogludina ceļu vēl stingrāku taupības pasākumu ieviešanai, no kuriem visstingrākais ir uzraudzības pasākumu kopums, kurā ir iekļauts ekonomikas pārvaldības pasākumu kopums un ziņojumi „Eiropas pusgads”. Euro paktā būtībā tiek ignorēta nacionālā ekonomikas politika, un euro zona gandrīz ar varu ir padarīta par ieroci Vācijas rokās, lai tā varētu īstenot savu ekonomikas politiku. Es nepiekrītu arī tam, ka Līguma pārskatīšanā izmanto vienkāršotu procedūru. Es uzskatu, ka visās dalībvalstīs ir jārīko referendumi, ja ir jāizdara grozījumi Līgumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu, ko ir izstrādājis Brok kungs un Gualtieri kungs, kuri atzīst, ka Eiropas Savienības konstitucionālajā sistēmā ir vajadzīgs dzīvotspējīgs stabilitātes mehānisms euro zonas dalībvalstīm. Prakse parāda, ka Eiropas Savienībā ir vajadzīga pastiprināta ekonomikas pārvaldība, kas ietekmētu ekonomikas un finanšu politiku un liktu ievērot stingrāku budžeta disciplīnu.

Ziņojumā pamatoti ir uzsvērts, ka ar pagaidu pasākumiem nepietiek un ka jebkurš mēģinājums radīt sistēmu ārpus ES iestāžu sistēmas ir drauds Eiropas Savienības projektam; tāpēc pamatota ir arī prasība piešķirt Eiropas Komisijai svarīgāku nozīmi.

Es piekrītu arī tam, ka Komisijai ir jāierosina tiesiski pasākumi, kas varētu stiprināt finanšu stabilitāti un ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski.(RO) Es atbalstu ziņojumu par stabilitātes mehānismu euro zonas dalībvalstīm, ņemot vērā to, ka šis mehānisms palīdzēs labāk koordinēt ekonomikas politiku Eiropas līmenī. Vienlaikus ar globālās pasākumu paketes palīdzību būs iespējams panākt ekonomikas stabilitāti un palielināt konkurētspēju Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Cornelis de Jong (GUE/NGL), rakstiski. Es noraidīju šo priekšlikumu kopumā, jo neticu, ka tas atrisinās problēmas. Es piekrītu Eiropas Arodbiedrību konfederācijai (ETUC), ka ierosinātās izmaiņas „traucēs īstenot sociālo dialogu un iejauksies darba koplīgumu slēgšanas sistēmā visā Eiropā”.

Turklāt es nepiekrītu Līguma vienkāršotas pārskatīšanas procedūrai. Es uzskatu, ka ir jāpiemēro Līguma parastā pārskatīšanas procedūra, kas ļautu rīkot piemērotu un padziļinātu diskusiju par ierosināto stabilitātes mehānismu un citām iespējamām izmaiņām līgumos, piemēram, sociālā progresa klauzulā.

Visbeidzot, es mudinu dalībvalstis rīkot referendumus attiecībā uz priekšlikumiem par izmaiņām Līgumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju šodienas balsojumu Eiropas Parlamentā par ierosinātajām izmaiņām Līgumā. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai dalībvalstu vadītāji augstākā līmeņa sanāksmē, kas notiks šīs nedēļas nogalē, ievērotu vienošanos ar Eiropas Parlamentu. Ciktāl tas attiecas uz deputātiem, Padomes izmantotais process, lai sagatavotu ierosināto tekstu, ir ļoti neapmierinošs. Ja šis priekšlikums nebūtu tik ļoti svarīgs euro zonai un ja pastāvīgs Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM) nebūtu steidzami vajadzīgs — īpaši tādām mazām dalībvalstīm kā Īrija —, es personīgi balsotu pret sākotnējo priekšlikumu. Teksts, par kuru mēs šodien Eiropas Parlamentā esam vienojušies, ir obligāti nepieciešams, lai nodrošinātu leģitimitāti stabilitātes mehānisma izveidošanai un iedarbināšanai. Tomēr tas nebūt nenozīmē, ka sociālisti un demokrāti piekrīt drakoniskajām taupības programmām, kuras, neņemot vērā ekonomikas ilgtspēju, tiek gaidītas no dažām dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Parlaments atbalsta ierobežoto Līguma par Eiropas Savienību grozījumu, ar kuru euro zonā tiek atļauts īstenot pastāvīgu stabilitātes mehānismu, kas formāli ir jānostiprina Eiropadomes 24. un 25. marta sanāksmēs, izdarot grozījumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantā. Ar šo lēmumu finanšu stabilitātes mehānisms, kas tika izveidots pagājušā gada maijā un ir pierādījis savu efektivitāti, kļūs ilgtspējīgāks. Tādā veidā mums būs EUR 700 miljardus vērts mehānisms kredītu nodrošināšanai grūtībās nonākušām euro zonas valstīm, kas tiks piešķirts saskaņā ar stingriem nosacījumiem, piemērojot labākās procentu likmes. Tomēr ir neizprotami, kā šis Līguma grozījums konsolidēs mehānismu, kas ir pamatots tikai ar starpvaldību saistībām. Kopienas metode, ko mēs atbalstām, nodrošina, ka uz visām euro zonas dalībvalstīm attiecas vienādi noteikumi un tiek piemēroti stingri nosacījumi, lai piekļūtu šim glābšanas fondam. Kas attiecas uz Starptautisko Valūtas fondu, mēs ļoti piesardzīgi apsvērsim nosacījumus tā dalībai šajā fondā.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, ar kuru paredz izdarīt grozījumus Līgumā par Eiropas Savienības darbību attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, jo ir svarīgi noturīgi stabilizēt euro zonu, lai ierobežotu iespējas veikt spekulācijas pret Eiropas valstīm un aizsargātu sabiedrību.

Neskatoties uz mehānisma starpvaldību raksturu, es uzskatu, ka Kopienas metodes stiprināšana ir pozitīvs moments līdztekus Eiropas iestāžu, konkrēti, Komisijas un Parlamenta, nozīmei Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski (SV) Mēs, Zviedrijas sociāldemokrāti, atbalstām šo ziņojumu kopumā. Tomēr vienlaikus mēs uzskatām, ka teksta formulējums, kas attiecas uz konsolidēto eiroobligāciju tirgu, ir pārāk pārdrošs. Mēs uzskatām, ka doma par eiroobligāciju sistēmas radīšanu ir interesanta un daudzsološa, bet šī lieta ir kārtīgi jāizanalizē, pirms to var sākt īstenot. Pašlaik mēs par to zinām pārāk maz, lai šajā posmā būtu iespējams pieņemt noteiktus lēmumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Mūsu kopējais pienākums ir meklēt piemērotus un drosmīgus risinājumus problēmām, ar kurām mēs sastopamies pašlaik, kad apstākļi valstīs un organizācijās ir ārkārtēji. Eiropa cīnās ar parādu krīzi, kuras dēļ ir jāveic ārkārtas pasākumi un jābūt gataviem atrast mūsu iestāžu struktūrā mehānismus, kas nodrošinās euro vajadzīgo stabilitāti un dzīvotspēju. Pasākumiem ir jābūt stingri saistītiem ar budžeta disciplīnu, ar makroekonomikas politikas koordinēšanu un ar ilgtspējīgas izaugsmes politiku.

Kaut arī es esmu likumdošanas stabilitātes piekritējs, mūsu dzīve pašlaik rit tik īpašā laikā, ka es atbalstu ierosināto grozījumu izdarīšanu Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantā, lai varētu izveidot pastāvīgu mehānismu euro zonas stabilitātes nosargāšanai, kā tas ir ierosināts ziņojumā A7-0282/2010, kas tika pieņemts 2010. gada 20. oktobrī šajā sēžu zālē.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Savienībai ir jānostiprina savas ekonomikas pārvaldība, ko varēs panākt Komisijas vadībā, piemērojot tikai Kopienas, nevis starpvaldību metodi.

Es ceru, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta nostiprināšana, ziņojumi „Eiropas pusgads”, stratēģija „Eiropa 2020” un grozījumi Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantā attiecībā uz stabilitātes mehānismu radīs ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi. Šā mehānisma darbības principos ir jāievēro tādi demokrātiskās lēmumu pieņemšanas pamatprincipi kā pārredzamība, parlamentārā uzraudzība un demokrātiskā atbildība. Šis mehānisms ir svarīga daļa vispārējā pasākumu kopumā, kura mērķis ir noteikt jaunu sistēmu budžeta disciplīnas pastiprināšanai un dalībvalstu ekonomikas un finanšu politikas saskaņošanai un kuram būtu jāveicina vienota Eiropas rīcība, risinot ar izaugsmi saistītos uzdevumus, pārvarot ekonomisko un sociālo nelīdzsvarotību un uzlabojot konkurētspēju.

Es balsoju par šā mehānisma izveidi, cerot, ka tas būs vērtīgs ieguldījums lielākas finanšu tirgu stabilitātes radīšanā un ilgtspējīgas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Iecerētā vienkāršotas pārskatīšanas procedūra, lai izdarītu grozījumus Līgumā, labi atklāj to, ka gan tā nozīme, kas Lisabonas līgumā ir piešķirta valstu parlamentiem un Eiropas Parlamentam, gan visa retorika attiecībā uz demokrātijas padziļināšanu ir tukši un nepatiesi vārdi. Tagad, mazliet vairāk nekā gadu pēc tam, kad tika pieņemts Līgums, kas bija paredzēts lietošanai vismaz veselai paaudzei, ātrā un vienkāršotā veidā tiek izdarīti grozījumi Vācijas vadītā lielvaru direktorāta vēlmes un spiediena dēļ, kurš katrā ziņā vēlas saglabāt ekonomisko un politisko ietekmi, ko tam nodrošina šīs Eiropas Savienības instrumenti, tostarp vienotā valūta. Diskusijas, līdzdalība un demokrātija atvirzās otrajā plānā.

Ja Lisabonas līguma apspriešanas laikā lielvaras vairījās rīkot dalībvalstīs referendumus un neņēma vērā nedaudzo sarīkoto referendumu rezultātus, tad tagad tās nevilcinoties izvairās no Lisabonas līgumā ieviestā kontroles mehānisma, kas ļauj valstu parlamentiem paust savu viedokli. Iekļaujot Līgumā stabilitātes mehānismu ar tā saukto ekonomikas pārvaldību, kļūst saprotams, ka iepriekš minētajiem vārdiem par parlamentu nozīmi un demokrātiju nav nekādas jēgas. Vairs nav nekādu šaubu par to, ka lielvaras grib dalībvalstīm uzlikt īstas važas, lai varētu īstenot stratēģiju ar padziļinātu...

(Balsojuma skaidrojums ir saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs esam pret visu šo procesu, kas ir saistīts ar grozījumiem Lisabonas līgumā, — ne tikai attiecībā uz tā saturu, bet arī uz formu.

Stingrie nosacījumi finansiālas palīdzības saņemšanai saskaņā ar Eiropas stabilitātes mehānismu ir nepieņemami vairāku iemeslu dēļ, no kuriem visbūtiskākais ir jautājums par iespējamību, ka Eiropas Savienības dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, tiks atņemta vara un notiks iejaukšanās valsts pārvaldē; īpaši nopietna ir iejaukšanās budžeta, sociālajā un darba jomā.

Tas ir grozījums, kas ar paša Līguma mehānisma palīdzību ierobežo ikvienu, ļauj izdarīt grozījumus bez dalībvalstu demokrātiskas līdzdalības, turklāt joprojām noraida valstu referendumus tāpat kā tad, kad bija jāpieņem Lisabonas līgums — un rada mehānismu, kas pastāvīgi kontrolē dalībvalstu ekonomiku.

Šis ziņojums pēc būtības ir līdzīgs. Tas paredz apspriest dažus ierosinātos grozījumus Komisijas sagatavotajā Līguma par Eiropas Savienības darbību grozījumu projektā attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Tomēr tā mērķis ir tikai nostiprināt vēlamo atbalstu, kas ir paredzēts kā daļa no iepriekš minētās ekonomikas pārvaldības, radot ziņojumus „Eiropas pusgads”, palielinātus sodus...

(Balsojuma skaidrojums ir saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Pat the Cope Gallagher (ALDE), rakstiski.(GA) Saskaņā ar juridisko atzinumu Līgumā ir vajadzīgs konkrēts grozījums, lai nodrošinātu Eiropas stabilitātes mehānisma vietu Eiropas Savienības iestāžu sistēmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski.(FR) Tā kā Padome nav ierosinājusi citus alternatīvus risinājumus, mums bija jābalso par to, lai izveidotu pastāvīgu Eiropas Savienības stabilitātes mehānismu, kas nodrošinātu palīdzību mūsu Grieķijas, Portugāles un Īrijas kolēģiem. Tomēr debates vēl nebūt nav beigušās. Šis Francijas sociālistu izveidotais pieņēmums vēl neparāda gaidāmo debašu par ekonomikas pārvaldību iznākumu. Sastopoties ar šā starpvaldību mehānisma pieteikumu, ir jāskatās uz priekšu un jāievieš instrumenti, kas veicinās izaugsmi un uzņēmumu atveseļošanu. Starp citu, es kopā ar saviem sociālistu kolēģiem rīkoju kampaņas par Eiropas Savienības pašu resursu palielināšanu, lai mēs spētu nodrošināt šādu instrumentu finansēšanu. Mēs varētu izmantot arī struktūrfondus kopā ar Eiropas stabilitātes mehānismu, lai liktu valstīm, kurām ir budžeta deficīts, virzīties uz priekšu. Mēs varēsim izkļūt no krīzes tikai ar mērķtiecīgiem budžetiem, veicinot Eiropas sociālā modeļa ieviešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par Eiropas stabilitātes mehānismu (ESM) dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, lai palīdzētu tām mūsu kaimiņvalstīm, kas ir nonākušas grūtībās. Šis mehānisms ir aizsākums tam, par ko nākotnē varētu kļūt eiroobligācijas attiecībā uz to spēju finansēt Eiropas Savienības budžetu un atbrīvot dalībvalstu valsts parādus no finanšu tirgu stingrā tvēriena. Diemžēl mani apbēdina Eiropas stabilitātes mehānisma apstiprināšanas metodes izvēle — vienkārša apspriešanās ar Eiropas Parlamentu —, jo šajā gadījumā starpvaldību metode dominēja pār Kopienas metodi. Tādējādi ir apdraudēta demokrātisku debašu kvalitāte, kas tomēr ir vajadzīgas, lai īstenotu efektīvu ekonomikas politiku. Šis mehānisms joprojām ir tikai daļēja atbilde, ar ko nepietiek, lai veicinātu izaugsmi un samazinātu bezdarbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Gerald Häfner (Verts/ALE), rakstiski. (DE) Es kā Parlamenta deputāts uzskatīju par savu pienākumu panākt maksimāli iespējamo demokrātiskās kontroles līmeni un Eiropas stabilitātes mehānisma iekļaušanu sarunās. Rezultātā esam ieguvuši ievērojami uzlabotu sākotnējo priekšlikumu. Tāpēc es balsoju par ziņojumu. Es tomēr gribētu pateikt, kādas ir manas galvenās iebildes pret uzsāktajiem grozījumiem. Eiropas stabilitātes mehānisma ieviešanai vajadzēja piemērot parasto Līguma pārskatīšanas procedūru. Tad mēs to būtu varējuši iekļaut Kopienas sistēmā ar Eiropas Parlamenta demokrātisku līdzdalību un kontroli. Atgriešanās pie starpvaldību metodes ir kļūda. Mēs privatizējam (spekulatīvi iegūtu) peļņu un socializējam zaudējumus. Tas ir nepareizs ceļš. Mēs ļaujam ciest nodokļu maksātājiem, bet aizsargājam bankas, aktīvu pārvaldītājus un spekulantus. Valsts sektors šeit aizdod bankām naudu. Valsts sektors, nevis privātais sektors, sedz izmaksas. Kamēr mums nebūs pilnīgi jauna koncepcija par naudu un skaidras tiesību normas banku un finanšu nozarē, mēs joprojām turpināsim ārstēt tikai simptomus, nevis slimības cēloņus.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Es atturējos balsot par šo ziņojumu visā balsošanas procesā. Skotija nav euro zonā, un tāpēc es uzskatu, ka man ir jāatturas balsot par šo jautājumu. Tomēr jāuzsver, ka 6. pants attiecas uz mazākām Eiropas valstīm, „kuru ekonomiku varētu neuzlūkot kā „obligātu” euro zonas aizsardzībai kopumā”. Es uzskatu, ka šajā pantā parādās bīstama augstprātība. Eiropas Savienību veido visas tajā iesaistītās valstis, un visas Eiropas valstis ir vienlīdz svarīgas, neskatoties uz to lielumu. Vēsture ir pierādījusi, ka savienības, kas ļauj dominēt lielākajām valstīm, ir lemtas neveiksmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo Lisabonas līguma grozījums atvieglos pastāvīga stabilitātes mehānisma izveidi euro zonai. Šodienas situācija parāda, ka ekonomiskā un finanšu situācija ir smaga un ka mums ir jāveic konkrēti pasākumi ekonomikas koordinācijas un uzraudzības jomā. Tomēr šis mehānisms un Garantiju fonds ir paredzēts tikai euro zonas dalībvalstīm, kamēr valstis, kas nav euro zonā, tiks atstumtas malā, tādā veidā sadrumstalojot Eiropas Savienību. Manuprāt, ES ir jāizrāda lielāka solidaritāte, nodrošinot palīdzību gan euro zonas valstīm, gan valstīm, kas nav euro zonā, lai tās pēc iespējas drīzāk kļūtu par pilnvērtīgām un vienlīdzīgām ES dalībvalstīm. Tādējādi mēs likvidētu pagaidu neatbilstības ES Pievienošanās līgumā un veicinātu daudz lielāku kohēziju Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Parlamenta apstiprinātā rezolūcija par priekšlikumu grozīt Līgumu par Eiropas Savienības darbību attiecībā uz noteikumu par stabilitātes mehānismu euro zonai ir svarīgs mērķis, lai nostiprinātu kohēziju un ekonomikas konkurētspēju un lai stabilizētu finanšu sistēmu. Es balsoju par grozījumu, ņemot vērā to, kāda nozīme ir euro Eiropas politiskajā un ekonomikas plānā ilgtspējīgai izaugsmei. Euro zonas stabilizācijai ir stratēģiska nozīme, un es uzskatu, ka Eiropai ir jāatrod pasākumi, ar kuriem to nostiprināt, uzlabojot savas ekonomikas pārvaldību un ņemot vērā stratēģijas „ES 2020” mērķus. Visbeidzot, es uzskatu, ka ir vajadzīgs pastāvīgs stabilitātes mehānisms, kas paredzētu Kopienas iestāžu iesaistīšanos, tādējādi izvairoties no dubultas struktūru izveides. Ja tiktu izveidots mehānisms ārpus ES iestāžu sistēmas, rastos draudi uz Līgumiem pamatotās sistēmas integritātei.

 
  
MPphoto
 
 

  Kartika Tamara Liotard (GUE/NGL), rakstiski. Es noraidīju šo priekšlikumu kopumā, jo es neticu, ka tas atrisinās problēmas. Es piekrītu ETUC, ka „ierosinātās izmaiņas traucēs īstenot sociālo dialogu un iejauksies darba koplīgumu slēgšanas sistēmā visā Eiropā”. Turklāt es nepiekrītu Līguma vienkāršotas pārskatīšanas procedūras piemērošanai. Es uzskatu, ka ir jāpiemēro parastā Līguma pārskatīšanas procedūra, lai varētu atbilstīgi un padziļināti apspriest jautājumu par ierosināto stabilitātes mehānismu un citas iespējamās izmaiņas Līgumos, piemēram, sociālā progresa klauzulā. Visbeidzot, es gribu mudināt dalībvalstis rīkot referendumus visās dalībvalstīs par priekšlikumiem attiecībā uz izmaiņām Līgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski.(RO) Es uzskatu, ka stabilitātes mehānisms ir īpaši svarīgs tām dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, saistībā ar euro nostiprināšanu un atbalstu Eiropas politiskajam un ekonomiskajam projektam. Nostiprinot un nosargājot vienotas valūtas stabilitāti, tiek garantēta tirgus drošība, un euro kļūst pievilcīgāks jaunajām dalībvalstīm. Tas ir ļoti svarīgi tādām Eiropas vērtībām kā izaugsme un attīstība, kuras es visādā ziņā atbalstu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es esmu gandarīts par rezultātiem, kādus ir panācis Parlaments sarunās ar Padomi, tāpēc es atbalstīju šīs izmaiņas Līgumā. Tiesiska pamata piešķiršana stabilitātes mehānismam ir ļoti svarīga tūlītējai euro zonas ilgtermiņa stabilitātei. Padome ir apgalvojusi, ka turpmāk Parlamentam un Komisijai būs ļoti liela nozīme, kas, es uzskatu, ir ļoti svarīgi. Kaut arī es atzinīgi vērtēju izmaiņas Līgumā, man ir nopietnas bažas par pašreizējiem ekonomikas pārvaldības priekšlikumiem, un mans atbalsts šim ziņojumam nav apstiprinājums pašreizējam tiesību aktu kopumam par ekonomikas pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Lai ieviestu jauno Eiropas stabilitātes mehānismu, Lisabonas līgumā ir jāizdara grozījumi. Tādējādi tiks nodrošināta tā likumīga iekļaušana Eiropas Savienības iestāžu sistēmā. Mēs uzskatām, ka līdztekus tam ir jānostiprina Stabilitātes un izaugsmes pakta preventīvā un korektīvā daļa, kā arī pasākumi, kas attiecas uz vidēja termiņa un ilgtermiņa konkurētspēju. Pasākumiem ir jāveicina vienota Eiropas rīcība, lai labāk varētu risināt makroekonomisko nelīdzsvarotību starp dalībvalstīm un nodrošinātu to ilgtspējīgu izaugsmi. Tāpēc Eiropas stabilitātes mehānisms ir svarīga jauno un vispusīgo pasākumu kopuma daļa (kopā ar ziņojumu „Eiropas pusgads” un stratēģiju „ES 2020”), kura mērķis ir izveidot jaunu sistēmu ekonomikas un finanšu politikas, kā arī budžeta disciplīnas nostiprināšanai un saskaņošanai. Lai nodrošinātu tādu demokrātisku lēmumu pieņemšanas pamatprincipu ievērošanu kā pārredzamība, parlamentārā kontrole un demokrātiskā atbildība, Parlamentam ir jāsaņem atbilstīga informācija, un tā viedoklis ir jāņem vērā. Turklāt mēs atbalstām arī visu dalībvalstu parlamentu pilnīgu iesaistīšanos saskaņā ar savām budžeta un kontroles tiesībām, lai palielinātu pārredzamību, līdzatbildību un atbildību par pieņemtajiem lēmumiem, tostarp arī Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šis ziņojums apstiprina Eiropas Komisijas, Eiropas Centrālās bankas (ECB) un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) ieviesto kontroli attiecībā uz euro zonas dalībvalstu budžetu un politiskajām reformām. Tomēr tajā nav ne vārda par sociālo netaisnību, kas tiks nodarīta iedzīvotājiem, sniedzot Eiropas stabilitātes mehānisma nodrošināto finansiālo palīdzību. Tajā nekas nav minēts arī par cēloņiem, kas izraisīja krīzi, kura liek dalībvalstīm atņemt saviem iedzīvotājiem pēdējo grasi, lai no jauna pārliecinātu finanšu tirgus. Vēl ļaunāk, tajā ir atbalstīta ļaunprātīga varas izmantošana, iesakot izdarīt grozījumus Lisabonas līgumā ar vienkāršotas pārskatīšanas procedūru, lai mēģinātu izvairīties no varbūtēja referenduma. Mana grupa ir vienīgā, kas norobežojās un pieprasīja visās dalībvalstīs rīkot referendumus. Jūsu Eiropas oligarhija baidās no demokrātijas. Tai ir jābaidās, jo Eiropas tautas, tāpat kā Ziemeļāfrikas tautas, grib tai pateikt, lai vācas projām!

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Mēs nedrīkstam novilcināt cīņu pret valsts parāda krīzi, kas ir skārusi dažas euro zonas valstis. Citā ne tik nopietnā situācijā es nepiekristu ierosināto grozījumu izdarīšanai Lisabonas līgumā, kas ir stājies spēkā pavisam nesen.

Šoreiz ir būtiski lūkoties tālāk par pagaidu pasākumiem, lai stabilizētu euro zonu, un nav šaubu, ka ES ir jāpastiprina savi līdzekļi, lai cīnītos pret valsts parāda krīzi. Tāpēc Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. panta grozīšana ir svarīgs nosacījums, lai radītu pastāvīgu Eiropas stabilitātes mehānismu, kas efektīvi palīdzēs dalībvalstīm, kuras ir nonākušas grūtībās.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju pret šo ziņojumu, jo tajā paustais nekādā gadījumā nav risinājums ekonomikas krīzei, kas mūs pašlaik ir skārusi. Ierosinātās izmaiņas paver ceļu sociālā dialoga izjaukšanai. Turklāt es nepiekrītu Līguma vienkāršotās pārskatīšanas procedūrai. Manuprāt, Līguma vienkāršotās pārskatīšanas procedūru vajadzētu izmantot, lai radītu labvēlīgu atmosfēru padziļinātai diskusijai par ierosināto stabilitātes mehānismu un citiem iespējamiem mehānismiem, piemēram, sociālā progresa klauzulu. Visbeidzot, mēs aicinām dalībvalstis gatavot pamatojumu referendumiem par iespējamiem grozījumiem Līgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. (HU) Es nāku no euro zonas valsts, kas savā laikā neatbalstīja aizdevuma piešķiršanu Grieķijai. Protams, ka par šo lēmumu neviens nepriecājās. Es patiesi ceru, ka līdzīgus lēmumus nevajadzēs pieņemt bieži. Krīze netaupīja ne euro zonu, ne Eiropas Savienību, bet mūsu kopējā valūta sevi ir pierādījusi jau vairākos gadījumos. Tā nodrošina euro lietotājiem sava veida vienotību un drošību, par ko mēs pamatoti lepojamies, jo tas ir ES panākums. Tieši šī iemesla dēļ mums ir jāaizstāv sava valūta pret turpmākajām pārmaiņām ekonomikā ar atbilstīgu tiesisko regulējumu. Pateicoties pašreizējam grozījumam Līgumā, Eiropas stabilitātes mehānisms aizvietos pagaidu stabilitātes instrumentu. Šā mehānisma reforma piedāvā iespēju grūtībās nonākušajām valstīm, tādēļ es ieteiktu to izmantot reti. Šis ir viens no pēdējiem brīžiem, kad mēs varam saskaņot savas ekonomikas un finanšu sistēmas. Es balsojot atbalstīju šo ļoti reālistisko un konstruktīvo risinājumu. Kā jau Parlamentā iepriekš tika teikts, ir jārisina krīzes strukturālie cēloņi. Ir jānovērš tādu situāciju atkārtošanās, kādas mums nācās pieredzēt nesenā pagātnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski.(FR) Parādu krīze euro zonā ir pierādījusi, ka ir jāizveido ekonomiska apvienība un ekonomikas pārvaldība pēc iespējas drīzāk. Eiropas stabilitātes mehānisms ir svarīga daļa no pasākumiem, lai nostiprinātu budžeta disciplīnu un dalībvalstu ekonomikas un finanšu politikas saskaņošanu. Tas ir pirmais solis ceļā uz tām izmaiņām, kas ir vajadzīgas, lai izveidotu uzticamu ekonomikas pārvaldību.

Pastāvīgs stabilitātes mehānisms ir starpvaldību līguma priekšmets, kas diemžēl nozīmē to, ka tiks piemērots noteikums par vienprātību. Šī ir bīstama pieeja, jo varētu veicināt eiroskepticismu. Ideālā variantā šo mehānismu vajadzētu iekļaut Kopienas metodē.

Komisijai kopā ar dalībvalstīm noteikti vajadzētu vērst uzmanību uz pastāvīgā stabilitātes mehānisma mērķu sasniegšanu, nevis uz tā tehnisko vadību. Visbeidzot, kaut arī, iespējams, šajā gadījumā vajadzēja piemērot vienkāršotas pārskatīšanas procedūru, es uzskatu, ka šī procedūra jāpiemēro tikai izņēmuma kārtā.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo tā ir svarīga visai Eiropas Savienībai, tāpēc ka ļauj atgūties no smagās ekonomikas krīzes. Tātad ir ļoti svarīgi izveidot šādu mehānismu, kas stabilizēs euro zonu un nodrošinās tās efektīvu un rezultatīvu darbību un attīstību. Eiropas stabilitātes mehānisms ir pastāvīgs atbalsta fonds, kas palīdz tām euro zonas dalībvalstīm, kuras ir skārusi krīze. Tomēr, lai šis mehānisms darbotos efektīvi, tas ir pilnīgi jāiekļauj ES iestāžu sistēmā. Galvenokārt ir jānodrošina, lai tas jau no paša sākuma būtu pieejams visām dalībvalstīm, pat tām, kuru naudas vienība nav euro. Es uzskatu, ka ir ieteicams nodrošināt finanšu pasākumus, lai būtu izdevība nopirkt obligācijas no tām valstīm, kas saskaras ar milzīgām parādu problēmām. Tā šīs valstis iegūtu piekļuvi finanšu tirgiem, kas veicinātu ātrāku ekonomikas atveseļošanu. Es piekrītu priekšlikumam, ka arī citas ES iestādes būtu jāiesaista mehānisma vadības procesā un ka Komisijai būtu jāpiešķir lielākas pilnvaras, lai efektīvi īstenotu Eiropas Savienības paplašinātos pienākumus šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Līguma grozīšanu attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Es ceru, ka dalībvalstis lēmumu par detaļām un specifiku pieņems ātri. Tomēr es nedomāju, ka debates beigsies šeit, Parlamentā. Es noteikti uzskatu, ka turpmākajos mēnešos un gados būs jāsaskaras ar jautājumu, vai un kā šo palīdzību izmantot. Es, piemēram, domāju par eiroobligācijām. Tādā situācijā, kāda ir tagad, kad dalībvalstīm prasa, no vienas puses, īstenot stingru budžeta politiku, lai samazinātu deficītu un parādus, bet, no otras puses, piedalīties un veikt iemaksas stabilizācijas fondā, pastāv reāli sabrukuma draudi un bīstamība, ka valstis vairs nevarēs sevi finansiāli uzturēt. Eiropas ekonomika nevar atgūt spēkus, ja mēs vienlaikus neizmantojam euro spēku starptautiskajos tirgos un no tā izrietošo uzlaboto kredītreitingu ekonomikas atveseļošanai. Naudas uzkrāšana Eiropas līmenī ļauj dalībvalstīm samazināt izdevumus, izvairīties no izdevumu pārklāšanās un panākt labāku savu ieguldījumu atgriešanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) ES ekonomikas pārvaldības nostiprināšana ir kļuvusi par prioritāti, jo īpaši pašreizējā pasaules ekonomiskajā situācijā. Kad Lisabonas līgums stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, neviens nedomāja, ka tam tuvākajā nākotnē būs jāpiedzīvo grozījumi. Tomēr labi zināmie ārkārtējie apstākļi finanšu, ekonomikas un tagad arī sociālajā jomā bija izšķirīgais faktors grozījumu izdarīšanai, kuri saņēma arī lielu politisko atbalstu.

Neskatoties uz to, es nevaru neuzsvērt, ka šis vienkāršotās pārskatīšanas process nedrīkst būt precedents, lai arī turpmāk veiktu konstitucionālas Līguma pārskatīšanas, ja vien nebūs patiešām ārkārtēji apstākļi, līdzīgi tiem, kādus mēs pieredzam pašlaik. Es piekrītu, ka ir vajadzīga saskaņota un līdzsvarota ekonomikas un finanšu politika starp euro zonas dalībvalstīm, kas varētu garantēt euro zonas kohēziju un stabilitāti, tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kura mērķis ir izdarīt grozījumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantā, kā arī piešķirt likumīgu statusu pastāvīgajam Eiropas finanšu stabilitātes mehānismam, kura mērķis ir nodrošināt stabilitāti un finansiālu palīdzību, ja ir veikta stingra analīze un piemērota ekonomikas un finanšu atveseļošanas programma.

 
  
MPphoto
 
 

  Crescenzio Rivellini (PPE), rakstiski. (IT) Mēs šodien Eiropas Parlamenta mazajā sesijā Briselē balsojām par ziņojumu, ar kuru ierosina izdarīt grozījumu Līgumā par Eiropas Savienības darbību attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro.

Eiropadome 2010. gada 16. decembrī nolēma apspriesties ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar Konsolidētā līguma par Eiropas Savienības darbību 48. panta 6. punkta pirmo daļu par priekšlikumu pārskatīt Konsolidētā līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 136. pantu attiecībā uz stabilitātes mehānismu dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro. Mūsu kolēģu Brok kunga un Gualtieri kunga izstrādātā priekšlikuma projekta mērķis ir pievienot jaunu punktu, kurā būtu paredzēts, ka dalībvalstis, kuru naudas vienība ir euro, var izveidot mehānismu, ko izmantos, ja vajadzēs nodrošināt visas euro zonas stabilitāti, un kurā būtu noteikts, ka jebkādas nepieciešamās finansiālās palīdzības piešķiršanai saskaņā ar šo mehānismu piemēros stingrus nosacījumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Saskaņā ar ziņojumu, par kuru mēs šodien balsojām, Eiropas Parlaments īpaši atzīmē vairākas lietas:

1) akcentē, ka Eiropas Savienībai ir ekskluzīva kompetence monetārās politikas jomā attiecībā uz dalībvalstīm, kuru naudas vienība ir euro, un tāda ir Kopienas politika kopš Māstrihtas līguma pieņemšanas;

2) uzsver euro nozīmi Eiropas politikas un ekonomikas projektā un izceļ visu dalībvalstu lielo ieguldījumu euro zonas stabilitātes nodrošināšanā, apliecinot atbildību un solidaritāti.

Vienlaikus Eiropas Parlaments uzskata, ka ir svarīgi paplašināt pagaidu pasākumus euro zonas stabilizēšanai un pastiprināt Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldību ar tādas politikas un instrumentu palīdzību, kas ir paredzēti ilgtspējīgas izaugsmes veicināšanai dalībvalstīs, un atzīst, ka Stabilitātes un izaugsmes pakta pastiprināšana, ziņojums „Eiropas pusgads”, stratēģija „ES 2020”, kā arī LESD 136. panta grozījumi ir tikai pirmie pasākumi šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu šo rezolūciju, jo uzskatu, ka monetārā politika attiecībā uz euro ir Eiropas Savienības iestāžu ekskluzīva kompetence, tādā veidā ļaujot izvairīties no dubultu struktūru izveides, kas ir nelabvēlīgs faktors Eiropas integrācijas procesos.

Visas dalībvalstis pašlaik saskaņo savas ekonomikas politikas atbilstīgi Eiropas iestāžu pieprasītajiem pasākumiem visas euro zonas stabilizēšanai. Padomes pašreizējais lēmuma projekts varētu radīt tādu lēmumu pieņemšanas mehānismu euro stabilizēšanai, kas ir ārpus Parlamenta un Komisijas kompetences jomas. Tādējādi stabilitātes mehānisms ir vienota rīcība, risinot ar ekonomiku un sociālo izaugsmi saistītos uzdevumus, kā arī veicinot euro ieviešanu pārējās dalībvalstīs. Es ceru, ka pastāvīgā stabilitātes mehānisma izveidošanā un tā darbībā tiks iesaistīta visa Eiropas iestāžu sistēma, vajadzības gadījumā izmantojot uzlabotu sadarbības procedūru, lai nodrošinātu visu lēmumu pārredzamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL), rakstiski. Es noraidu šo priekšlikumu kopumā, jo neticu, ka tas atrisinās problēmas. Es piekrītu Eiropas Arodbiedrību konfederācijai (ETUC), ka ierosinātās izmaiņas „traucēs īstenot sociālo dialogu un iejauksies darba koplīgumu slēgšanas sistēmā visā Eiropā”. Turklāt es nepiekrītu Līguma vienkāršotas pārskatīšanas procedūrai. Es uzskatu, ka ir jāpiemēro Līguma parastā pārskatīšanas procedūra, kas ļauj rīkot piemērotu un padziļinātu diskusiju par ierosināto stabilitātes mehānismu un citām iespējamām izmaiņām līgumos, piemēram, sociālā progresa klauzulā. Visbeidzot, es mudinu dalībvalstis rīkot referendumus attiecībā uz priekšlikumiem par izmaiņām Līgumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL), rakstiski. Mēs noraidījām priekšlikumu kopumā, jo neticam, ka tas atrisinās problēmas. Mēs piekrītam Eiropas Arodbiedrību konfederācijai (ETUC), ka ierosinātās izmaiņas „traucēs īstenot sociālo dialogu un iejauksies darba koplīgumu slēgšanas sistēmā visā Eiropā”. Turklāt mēs nepiekrītam Līguma vienkāršotas pārskatīšanas procedūrai. Mēs uzskatām, ka ir jāpiemēro Līguma parastās pārskatīšanas procedūra, kas ļautu rīkot piemērotu un padziļinātu diskusiju par ierosināto stabilitātes mehānismu un citām iespējamām izmaiņām līgumos, piemēram, sociālā progresa klauzulā. Visbeidzot, mēs mudinām dalībvalstis rīkot referendumus attiecībā uz priekšlikumiem par izmaiņām Līgumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Valstu krīze, kas ietekmē dalībvalstis, liek Eiropas Savienībai pārdomāt savu ekonomikas stratēģiju. Eiropas Savienības ekonomikas pārvaldība pakāpeniski kļūst par realitāti. Euro zonas dalībvalstīm ir vajadzīga saskaņota un līdzsvarota ekonomikas un finanšu politika — reālistisks Euro pakts. Tādēļ, un lai nodrošinātu euro zonas stabilitāti, šā ziņojuma nolūks ir izdarīt grozījumu Līguma par Eiropas Savienības darbību 136. pantā, kā arī institucionalizēt pastāvīgo Eiropas finanšu stabilitātes mehānismu, lai nodrošinātu stabilitāti un finanšu atbalstu, ja ir veikta stingra analīze un piemērota ekonomikas un finanšu atveseļošanas programma.

Es balsoju par šo grozījumu tāpēc, ka ir svarīgi institucionalizēt šo Eiropas mehānismu un vienlaikus padarīt to elastīgāku. Tomēr es gribu uzsvērt, ka, to piemērojot, ir jāņem vērā Eiropas iestāžu kompetences, tātad nedrīkst radīt no pašreizējās iestāžu sistēmas atdalītu sistēmu. Pašreizējie notikumi prasa ieņemt nopietnu un reālistisku nostāju dalībvalstu, jo īpaši euro zonas dalībvalstu, līmenī. Es tomēr gribu uzsvērt, ka šis vienkāršotās pārskatīšanas process nedrīkst radīt precedentu, lai arī turpmāk veiktu konstitucionālas Līguma pārskatīšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski.(DE) Es balsoju par šo Līguma par Eiropas Savienības darbību papildinājumu, jo tajā ir saprātīgi ekonomikas pārvaldības risinājumi, kas veicina turpmāku euro zonas līdzsvarošanu, lai panāktu kopēju politiku finanšu jomā. Turklāt ir taisnība, ka nevienai valstij netiek dotas atlaides un nav atšķirības starp labiem un sliktiem parādiem. Pakts paaudžu starpā nozīmē, ka parādu nasta vienmēr tiek nodota nākamajām paaudzēm, ierobežojot viņu rīcības brīvību un nākotnes iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski.(FR) Eiropas valsts finanšu aizplūšana sakarā ar dalībvalstu izšķirīgo apņemšanos kontrolēt izaugsmes samazināšanos pēc finanšu krīzes ir radījusi būtisku valsts deficītu, kas ir izraisījis neprātīgas spekulācijas. Tāpēc bija jāizveido pastāvīgs Eiropas stabilitātes mehānisms (ESM). Es atzinīgi vērtēju to, ka šis instruments, kas nepārprotami pauž solidaritāti euro zonā un kas aicina dalībvalstis būt atbildīgākām, kļūs par vispārēju normu. Šā mehānisma iedarbināšana, pirmkārt, nodrošina palīdzību tām dalībvalstīm, kuras ir nonākušas nopietnās finanšu grūtībās, un, otrkārt, mehānisms pieprasa šīm valstīm samazināt deficītu. Īstenojot dalītu pieeju daļas dalībvalstu valsts parāda pārvaldībai un liekot to tautsaimniecībām tuvināties, šis mehānisms būtībā ir daļa no daudz plašākas stratēģijas, ko mana politiskā grupa visumā atbalsta, proti, tā ir euro zonas ekonomikas pārvaldība. Mēs šeit nerunājam par teorētisku mehānismu vai par Eiropas triku; mēs runājam par Eiropas nepārprotamu vajadzību un par reālu progresu Eiropā. No šis stratēģijas ir atkarīgs mūsu naudas vienības spēks, ir atkarīga mūsu spēja importēt par zemu cenu un mūsu prasme piesaistīt ieguldījumus Eiropai.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski.(DE) Brok kunga un Gualtieri kunga ziņojums skaidri pasaka, ka Padomei — un tātad dalībvalstīm — nav izdevies pilnībā īstenot Stabilitātes un izaugsmes paktu un ka Līgumos noteiktie pakta stabilizēšanas paņēmieni nav izmantoti. Turklāt ar šo ziņojumu Parlaments sniedz atbalstu Komisijai un atklāti atbalsta tās „nolūku nodrošināt atbilstību starp iecerēto mehānismu un Savienības ekonomikas pārvaldību”, lai novērstu jebkādu turpmāku krīzi, kas būtu līdzīga pašreizējai krīzei. Ziņojuma 3. punktā ir teikts, ka Eiropas Parlaments redz stabilitātes mehānismu kā „svarīgu daļu vispārējā pasākumu kopumā, kas ir izveidots, lai noteiktu jaunu sistēmu, pastiprinātu budžeta disciplīnu un dalībvalstu ekonomikas un finanšu politikas saskaņošanu”. Es kopā ar daudziem saviem kolēģiem piekrītu šim uzskatam.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Kopējā valūta ir atnesusi Eiropai lielāku brīvību. Tomēr brīvībai vienmēr ir jāiet rokrokā ar atbildību. Šeit sākas problēma. Dažas dalībvalstis savu atbildību par kopējo valūtu acīmredzot neuztvēra īpaši nopietni. Tagad tām ir jāaizņemas vairāk naudas, lai pakāpeniski varētu atmaksāt šos parādus, bet bankas tām vairs neuzticas. Valstīm, kuras rīkojās atbildīgi, bija izvēle — ļaut parādniekiem bankrotēt vai apliecināt solidaritāti ar viņiem. Es kā nelokāma eiropiete esmu priecīga, ka virsroku guva solidaritātes princips. Tomēr vienlaikus es ceru, ka jaunais mehānisms tiks piemērots piesardzīgi, lai izvairītos no tādas situācijas, kāda ir pašlaik, kad Grieķija un Īrija pieprasa lielāku palīdzību papildus sākotnēji piešķirtajam apmēram. Es arī ceru, ka mūsu solidaritāti ļaunprātīgi neizmantos tie, kam tā ir vajadzīga, vai tie, kas meklē ērtu zemtekstu nodokļu saskaņošanai un citiem veidiem, kā samazināt dalībvalstu suverenitāti.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika