Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2644(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumenta lietošanas cikls : B7-0224/2011

Iesniegtie teksti :

B7-0224/2011

Debates :

PV 23/03/2011 - 17
CRE 23/03/2011 - 17

Balsojumi :

PV 24/03/2011 - 6.15
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0118

Debašu stenogramma
Trešdiena, 2011. gada 23. marts - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

17.  Stāvoklis Japānā, tostarp trauksme saistībā ar tās kodolelektrostacijām (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par stāvokli Japānā, tostarp trauksme saistībā ar tās kodolelektrostacijām.

 
  
MPphoto
 

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. Priekšsēdētājas kundze, sākumā Padomes vārdā vēlos izteikt līdzjūtību Japānas tautai, tiem, kuri ir zaudējuši savus tuviniekus, un daudziem citiem, kurus vienā vai otrā veidā skāra traģiskie notikumi pirms 10 dienām. Es arī atzinīgi vērtēju to cilvēku drosmi un izturību, kuri pašlaik cīnās, cenšoties pārvarēt šausmīgās zemestrīces un cunami sekas, kā arī to cilvēku darbu, kuri pašlaik mēģina novērst kodolavārijas sekas.

Eiropas Savienība ir kopā ar japāņu tautu šajā ārkārtīgi grūtajā un pārbaudījumiem pilnajā laikā. Esam jau snieguši palīdzību Japānai ļoti konkrētā veidā. Dienā, kad notika zemestrīce, Eiropadome uzdeva Augstajai pārstāvei un Komisijai sniegt Japānai jebkādu atbilstošu palīdzību. Lai palīdzētu koordinēt dalībvalstu piedāvāto palīdzību, tika aktivizēts Eiropas Civilās aizsardzības mehānisms.

Ļoti īsā laika posmā Eiropas Savienība atbildēja uz Japānas valdības lūgumiem pēc palīdzības. Eiropas Savienība joprojām ir gatava turpināt atbildēt uz lūgumiem pēc humanitārās palīdzības, jebkāda veida tehniskā atbalsta vai speciālās palīdzības, ko Japānas varas iestādes uzskata par atbilstošu.

Padomes vārdā vēlos īpaši pateikties komisārei Georgieva kundzei un Augstajai pārstāvei par ātru, visaptverošu un ārkārtīgi koordinētu reaģēšanu šīs katastrofas gadījumā. ES civilās aizsardzības komanda, kas tika nosūtīta uz Japānu, saņem pilnīgu atbalstu. Arī atsevišķas dalībvalstis ir gatavas sniegt dāsnus palīdzības piedāvājumus.

Jāpiemin arī, ka Padomei būs jāseko līdzi Japānas krīzes ietekmei uz makroekonomisko stāvokli. Ministri jau sākotnēji debatēja par šo jautājumu brokastīs, kas notika ECOFIN sanāksmes ietvaros 15. martā.

Viena no galvenajiem problēmām, mūsuprāt, ir stāvoklis Fukušimas Daiichi kodolelektrostacijā. Vēlos uzsvērt faktu, ka prezidentvalsts Ungārija rīkojās nekavējoties, ņemot vērā stāvokļa nopietnību un iespējamās sekas Eiropā, jo īpaši saistībā ar kodolavārijas risku.

Uzreiz tika sasaukta Padomes Kodoldrošības darba grupa un Ārkārtas enerģētikas padome, lai novērtētu stāvokli Japānā, kā arī tā iespējamās sekas Eiropas Savienībā, un apspriestu iespējamo Eiropas Savienības reakciju šīs katastrofas gadījumā.

Vēlos uzsvērt, ka pirmajā vēstījumā, ko sniedza Padome, tika pausta solidaritāte, līdzjūtība un gatavība sniegt humanitāro un tehnisko palīdzību. Šajā vēstījumā ir arī apliecināta cieņa Japānas iedzīvotāju izturībai un spējai pārvarēt sarežģījumus, jo īpaši to iedzīvotāju, kuri joprojām cīnās, lai novērstu problēmas Fukušimā.

Pateicoties viņu spējai izturēt ārkārtīgi grūtos apstākļos, šobrīd ir cerības normalizēt stāvokli kodolelektrostacijā, lai gan tas joprojām ir nopietns. Galveno problēmu pašlaik rada augstais piesārņojuma līmenis, par ko liecina kodolelektrostacijas tuvumā veiktie mērījumi.

Mums jāturpina sniegt atbalstu Japānai. Vairākas dalībvalstis ir sniegušas savu ieguldījumu divpusējo attiecību ietvaros vai izmantojot dažādus koordinēšanas mehānismus, ko vada Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra. Ungārijas Lauku attīstības ministrs S. Fazekas vides ministru sanāksmē tika informēts, ka līdz šim notikumi Fukušimas kodolelektrostacijā nav radījuši nekādas sekas Eiropas Savienības iedzīvotājiem. Radiācijas mērījumu līmeņi visās dalībvalstīs ir normāli, un attiecībā uz pārtiku, kas tiek importēta no Japānas, tiek veikti atbilstoši kontroles pasākumi. Tomēr avārija Fukušimas kodolelektrostacijā prasa, lai Eiropas Savienība efektīvi uz to reaģētu.

No šī negadījuma ir jāgūst zināma mācība. Augstu kodoldrošības standartu īstenošana un nepārtraukta uzlabošana ir ES regulatoru un operatoru galvenā prioritāte; tomēr pati nepārtrauktas uzlabošanas koncepcija paredz to, ka, pirmkārt, mums ir jāmācās no kļūdām, neskatoties uz faktu, ka negadījumu izraisīja ārējie faktori, nevis bojājumi pašā kodolelektrostacijā. Vairākas dalībvalstis un nozares uzņēmumi jau ir izlēmuši pārskatīt kodolelektrostaciju drošību, kas ir atzinīgi vērtējams lēmums.

Pēc enerģētikas ministru padomes ārkārtas sanāksmes 21. martā Ungārijas Nacionālās attīstības ministrs T. Fellegi rakstīja priekšsēdētājam Van Rompuy kungam, lai informētu viņu par priekšlikumu veikt kodolelektrostaciju noturības testus un iesaistīt šajā procesā arī citas valstis, jo īpaši mūsu kaimiņvalstis. Testa piemērošanas joma un veidi ir jāizstrādā neseno notikumu kontekstā un pilnībā jāizmanto pieejamās zināšanas. Attiecībā uz piemērošanas jomu — ņemot vērā, ka katrai kodolelektrostacijai ir sava specifika, novērtējums varētu būt piemērojams šādām galvenajām jomām: plūdu risks, seismiskais risks, rezerves sistēmas un ārkārtas procedūras.

Eiropas Kodoldrošības regulatoru grupa, pilnībā iesaistot visas dalībvalstis un apspriežoties ar visām iesaistītajām pusēm, definēs šī novērtējuma veidus. Lai gan ir sarežģīti noteikt konkrētu datumu, kad tas tiks paveikts, ir skaidrs, ka šis process ir jāiesāk pēc iespējas ātrāk.

Jautājums par kodolelektrostaciju drošību, protams, neattiecas tikai uz ES teritoriju. Tieši tāpēc ir svarīgi iesaistīt kaimiņos esošās trešās valstis. Novērtējumam jāattiecas gan uz pašreizējām, gan plānotajām kodolelektrostacijām, un mums pilnībā jāizmanto starptautiskās organizācijas un struktūras, piemēram, Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra, kā arī citas starptautiskas asociācijas, piemēram, G20, lai iesaistītu citas valstis.

Protams, ir svarīgi, lai vēstījums sabiedrībai par stāvokli Japānā būtu nepārprotams. Šajā ziņā man ir divi komentāri. Pirmkārt, šī procesa uzticamība ir atkarīga no novērtējuma veidu un rezultātu pārredzamības. Otrkārt, lai cik nopietns nebūtu stāvoklis Japānā, mēs nedrīkstam radīt iespaidu, ka kodoldrošības jautājums tiek risināts sadrumstaloti un tikai tagad. Ir svarīgi ņemt vērā, ka Eiropā jau vairāk nekā 25 gadus ir spēkā juridiski saistoša sistēma. Runājot specifiski par kodolenerģijas jautājumu, Padome, protams, cieši sekos līdzi notikumiem un jebkurā gadījumā atgriezīsies pie šī jautājuma jūnijā.

Eiropadome šīs nedēļas beigās izvērtēs stāvokli Japānā šīs traģēdijas seku pārvēršanas periodā. Nešaubos, ka mūsu valstu un valdību vadītāji — tāpat kā es tagad — arī vēlēsies paust ilglaicīgu solidaritāti ar Japānas iedzīvotājiem. Eiropas Savienība arī turpmāk savu iespēju robežās būs gatava nodrošināt jebkādu palīdzību, lai palīdzētu viņiem pārdzīvot šos grūtos laikus. Vēlreiz apsveicu viņus ar izrādīto drosmi un apņēmību.

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. (DE) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti, Komisija ir izrādījusi Eiropas Savienības solidaritāti Japānas iedzīvotājiem un tās valdībai. Esam pauduši tai dziļu līdzjūtību. Mūsuprāt, Japānas tautas drosme un mierīgā attieksme ir vislielākās cieņas un apbrīnas vērta.

Esam koordinējuši centienus sniegt palīdzību Monitoringa un informācijas centra ietvaros, lai kopīgi piedāvātu palīdzību no Eiropas Savienības. Sākotnējās kopējās ES palīdzības paketes ietvaros 13 dalībvalstis nodrošināja segas, matračus, ūdens konteinerus, tvertnes un higiēnas iekārtas. Gaidām turpmākos piedāvājumus un uzņemsimies veikt palīdzības sūtījumu piegādi un izsniegšanu Japānā tuvāko dienu laikā — ceturtdien, jeb citiem vārdiem, rīt, un arī piektdien. Komisāre Georgieva kundze arī pati personīgi būs tur.

Esam piedāvājuši savu palīdzību arī pašā kodolelektrostacijas kompleksā, tomēr lūgumu pēc palīdzības neesam vēl saņēmuši. Runājot par kodolenerģiju, esam ciešā kontaktā ar Starptautisko Atomenerģijas aģentūru Vīnē un pašlaik cieši novērojam, vērtējam un analizējam drošības stāvokli Japānā. Lai varētu novērtēt avārijas sekas kodolelektrostacijā, ir jāiegūst papildu informācija. Pašlaik pieņemam, ka Japānas inženieri un tehniskie darbinieki un Japānas valdība atgūs kontroli pār šo kodolelektrostacijas kompleksu un ka būs iespējams izvairīties no turpmākiem šīs katastrofas radītiem zaudējumiem.

Pašlaik vērtējam, kas mums būtu jāmācās no šīs katastrofas. Tādēļ pagājušās nedēļas otrdienā notika augsta līmeņa konference, piedaloties visām dalībvalstīm, visiem enerģētikas uzņēmumiem, kuri ekspluatē kodolelektrostacijas, un dalībvalstu atomenerģētikas atbildīgajām iestādēm. Pirmdien notika Ārkārtas enerģētikas padome, ko sasauca Fellegi kungs.

Jāsaprot, ka stāvoklis un nostāja Eiropas dalībvalstīs jautājumā par kodolelektrostacijām ir ārkārtīgi atšķirīgs. Kodolelektrostacijas darbojas četrpadsmit valstīs, no kurām trīspadsmit valstīs tās ir ilgtermiņa enerģētikas politikas sastāvdaļa, turpretī Vācijā ir izstrādāta stratēģija par atteikšanos no kodolenerģijas. Trīspadsmit valstīs nav kodolenerģijas, no kurām divas — Polija un Itālija — pašlaik apsver atsākt kodolenerģijas ražošanu. Izņemot atjaunojamo enerģiju ar tās mērķi 20 % apmērā, enerģijas sadalījuma noteikšana ietilpst dalībvalstu regulatīvajā un politiskajā kompetencē. Mēs to cienām.

Stāvoklis dažādos Eiropas reģionos ir ievērojami atšķirīgs — Eiropa kopumā saražo 30 % no enerģijas, izmantojot kodolenerģiju, bet Austrijā šī daļa tuvojas 0 % un Francijā tā ir 80 %, tomēr ir vērojami divi kopsaucēji. Pirmkārt, tas, pie kā mēs vēl atgriezīsimies gada gaitā — infrastruktūra. Neskatoties uz to, kāds būs enerģētikas politikas virziens nākotnē, ir jāpaātrina elektrības, gāzes un krātuvju tilpuma infrastruktūras paplašināšanās. Otrkārt — drošība. Rūpniecisko ražotņu vispārējā drošība, infrastruktūras vispārējā drošība un konkrēti kodolelektrostaciju drošība ir kopēja problēma, kas jārisina elektrostaciju darbinieku, Eiropas pilsoņu un Eiropas nākotnes labā.

Tāpēc ierosinām paraudzīties, vai ir saprātīgi un atbilstoši, ņemot vērā jau atzītos cēloņus un jauno informāciju par avārijas cēloņiem Japānā, veikt drošības pārbaudi — noturības testu, jeb citiem vārdiem, ārkārtas pārbaudi, balstoties uz vienotiem standartiem un kritērijiem, lai turpmāk samazinātu to 143 kodolelektrostaciju risku, kas darbojas Eiropas Savienībā, kā arī, lai varētu būvēt jaunas stacijas Eiropas Savienībā.

Drošība nāk par labu visiem pilsoņiem, neatkarīgi no tā, vai dalībvalstī, kurā tie dzīvo, ražo kodolenerģiju, plāno ražot kodolenerģiju vai plāno atteikties no tās ražošanas, vai arī tajā vispār neražo kodolenerģiju. Ir jāanalizē konkrēti kritēriji, piemēram, plūdu risks un ekspluatācijas un drošības risks, zemestrīces risks un zināšanas, kas iegūtas Japānā, dzesēšanas sistēmas un to darbība, kā arī jautājums par strāvas padevi un rezerves strāvu zemes satricinājuma apstākļos, lai ilgāk varētu nodrošināt dzesēšanu, izmantojot stacionāros strāvas un rezerves strāvas ģeneratorus vietās ar augstu zemestrīces un plūdu risku. Tas ietver vispārējos kritērijus, kas piemērojami visām kodolektrostacijām, kā arī speciālos kritērijus, kas piemērojami katram konkrētam projektam, vecumam, vietai, seismiskā riska līmenim, plūdu riska līmenim un citiem faktoriem. Šajā speciālajā pārskatīšanas procesā jāiekļauj arī tādi jautājumi kā lidaparātu avārijas, kiberuzbrukumi un teroristu uzbrukumi.

Komisijas piedāvājums dalībvalstīm ir tāds, ka tā to sagatavos un koordinēs kopā ar atomenerģētikas atbildīgajām iestādēm. Tas ir tikai piedāvājums; tas jāpieņem brīvprātīgi. Dalībvalstis pašas ir atbildīgas par lēmuma pieņemšanu attiecībā uz to, vai tās vēlas veikt vispārējo un speciālo vienoto noturības testu Eiropā.

Iepriekšējais runātājs minēja kaimiņvalstis, kas ir vienlīdz svarīgas mūsu drošībai; svarīgākā valsts šajā ziņā ir Šveice kopā ar Ukrainu, Armēniju, Turciju un Krievijas Federāciju. Man bija gara telefonsaruna ar Ukrainas Enerģētikas ministru. Viņš norādīja, ka priecātos iesaistīties, ja tiktu veikts vispārējais noturības tests Eiropas Savienībā, jeb citiem vārdiem, tas ir piedāvājums no viņa puses. Ir skaidrs, ka mūsu autoritāte saistībā ar noturības testiem ārpus Eiropas Savienības un tās dalībvalstīm būs lielā mērā atkarīgas no tā, vai mēs spēsim tos kopīgi organizēt Eiropā. Ja dažas dalībvalstis nevēlas piedalīties, tad mums būs mazāk tiesību piedāvāt to veikt Turcijai, Ukrainai, Krievijai un Šveicei nekā tad, ja visas dalībvalstis nonāktu pie vienota viedokļa, ka tas ir svarīgs uzdevums drošībai.

Tāpēc nākamo nedēļu laikā mēs izstrādāsim šos drošības kritērijus un priecāsimies sadarboties ne tikai ar Parlamentu, bet arī ar visiem tiem, kas šajā procesā ir iesaistīti Eiropas Savienības ietvaros — ar NVO, enerģētikas uzņēmumiem, elektrostaciju darbiniekiem, tehniskajiem speciālistiem, inženieriem, lai sasniegtu vēl lielāku iespējamo risku samazinājumu un palielinātu drošību. Esam pateicīgi, ka prezidents Sarkozy kungs vēlas risināt šo jautājumu kopumā G20 sanāksmē; līdz ar to tiks gūta mācība ne tikai saistībā ar kodolelektrostacijām Eiropā, bet arī visā pārējā pasaulē.

Šāds ir pašreizējais stāvoklis, ciktāl tas attiecas uz mums. Jebkurā laikā priecāsimies sniegt Parlamentam informāciju par turpmāko rīcību, izmantojot tā speciālās komitejas, kā esam to jau darījuši pēdējo dienu laikā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas drošības komitejā un Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejā, un ceram gūt tādu pašu atbalstu no Eiropadomes šeit, Briselē, rīt un parīt.

 
  
MPphoto
 

  Elmar Brok, PPE grupas vārdā.(DE) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētājas kundze, komisāra kungs, dāmas un kungi, dabas spēki atkal par sevi ir atgādinājuši, un mēs redzam cilvēka iespēju robežas un to, cik lielā mērā esam atkarīgi no šo vareno dabas spēku žēlsirdības. Šādos brīžos varam tikai paust solidaritāti japāņiem — solidaritāti, ko paužam ne tikai savās domās un lūgšanās, bet arī sniedzot praktisku palīdzību. Komisārs minēja, ka mēs nodrošinām palīdzību, cenšoties nosūtīt palīdzības un atbalsta darbiniekus. Tas ir svarīgs pasākums, ar kuru tiek sniegta ne tikai palīdzība, bet arī mierinājums. Zinu arī, ka to dara ne vien valsts organizācijas, bet arī daudzi Eiropas iedzīvotāji, kuri ir gatavi ziedot — atdot savus personīgos naudas līdzekļus. Tikai pilsētā, kurā dzīvoju un darbojos kā aizbildnis, vien trīs dienu laikā tika savākti EUR 50 000, un joprojām tiek ieskaitīti naudas līdzekļi. Tas notiek visā Eiropā. Tas parāda, ka šajā ziņā tiek sniegts liels atbalsts.

Tajā pašā laikā mums jāapstājas un jāpadomā, nevis uzreiz jāizmanto visas sviras iekšējās politikas mērķu sasniegšanai. Neapšaubāmi, ir jāanalizē gūtā pieredze un mācība, kas jāgūst no šī kodolavārijas, kā arī būs jāveic noturības tests, un, ceru, komisāra kungs, ka darīsim to visas Eiropas līmenī, jo robežas kļūst nesvarīgas tad, kad notiek šādi negadījumi. Mums jānodrošina, lai tiktu izveidota vajadzīgā infrastruktūra alternatīviem variantiem un veikta izpēte par iespējamiem jauniem enerģētikas projektiem, kuros ir līdzīgā veidā jārisina tādi jautājumi kā klimata pārmaiņas, darba vietas un konkurētspēja.

Mums arī jāsaprot, ka vārdiem “papildu risks” būs pavisam cita nozīme. Cilvēki vairs neuzticas tam, ka uzņēmumi ievēros visus noteikumus un ka nav nekā, ko nevarētu aprēķināt. Japāna mainīs mūsu domāšanu par šiem jautājumiem, un tāpēc mums attiecīgi ir jāpārdomā jautājums par papildu risku; tiks izdarīti jauni secinājumi, un jārodas jauniem apsvērumiem un politikai. Mums šis jautājums ir pietiekami nosvērti jāpārrunā.

 
  
MPphoto
 

  Marita Ulvskog, S&D grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētājas kundze, viena no pasaulē ekonomiski un tehniski visattīstītākajām valstīm ir nonākusi humānās krīzes stāvoklī. Pirmkārt un galvenokārt tā ir traģēdija tās skartajiem iedzīvotājiem. No Japānas saņemtie attēli ir sirdi plosoši. Mums jāsniedz Japānas iedzīvotājiem jebkāds atbalsts un jebkāda iespējamā palīdzība. Tomēr katastrofa arī parāda mūsdienu sabiedrības neaizsargātību. Japānā notikušais varētu notikt jebkurā pasaules daļā — pat šeit. Pat valstīs ar ārkārtīgi augstām drošības prasībām šī drošība var izrādīties maldinoša.

Pašlaik, protams, mēs nevaram vienkārši iedomāties, ka varētu atteikties no kodolenerģijas. Eiropā noteikti ir dažas valstis, kurās neražo kodolenerģiju, bet lielākā daļa ir ārkārtīgi lielā mērā vai pilnībā atkarīgas no tās. Dažās būvē jaunas kodolelektrostacijas, bet dažās to darbība tiek pārtraukta. Tāds ir pašreizējais stāvoklis, jeb citiem vārdiem — dažādās dalībvalstīs stāvoklis attiecībā uz neaizsargātību ir atšķirīgs, bet neskatoties uz to, mēs esam tajā iesaistīti visi kopā un mums jāizvēlas ilgtermiņa pieeja enerģijas piegādes jautājumā.

Mums tikai jāpārslēdz mūsu enerģētikas sistēmas tā, lai tiktu mazināti riski un šo sistēmu vienpusējais raksturs. Mums ir jāiegulda nopietnas pūles, lai izvirzītu kā prioritāti pētniecību un izstrādi un jaunu investīciju ieguldīšanu, kā arī esošo paplašināšanu, ilgtermiņa ilgtspējīgos un atjaunojamos enerģijas resursos. Eiropai šajā ziņā ir milzīgs neizmantotais potenciāls, kas jāvērtē salīdzinājumā ar faktu, ka jaunu kodolelektrostaciju celtniecības rezultātā mēs būsim no tām atkarīgi daudzus nākamos gadu desmitus, jeb citiem vārdiem — jauni ieguldījumi kodolenerģijas jomā ir veids, kā atlikt un novērst atjaunojamās enerģijas izmantošanas paplašināšanos jeb kā ieķīlāt nākotni.

Tā vietā mums šobrīd ir vajadzīgas nopietnas debates saistībā ar pēc iespējas ātrāku ES atjaunojamās enerģijas mērķu un ambīciju palielināšanu, kā arī ilgtermiņa plāns mūsu enerģijas piegādes nodrošināšanai — pāreja uz atjaunojamo enerģiju. Tādēļ ir jāievieš kolektīvais noturības tests kodolelektrostacijās visās valstīs, bet tam ir vajadzīga ilgtermiņa pieeja.

 
  
MPphoto
 

  Lena Ek, ALDE grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze, masveida zemestrīces un cunami attēli ziemeļaustrumu Japānā ir šausminoši; veltām savas domas un visdziļāko līdzjūtību tiem, kuri zaudēja savas mājas un tuviniekus.

Protams, mēs atzinīgi vērtējam ES palīdzības pasākumus. Fukušimā personāls joprojām strādā kodolelektrostacijā, lai apturētu turpmāko radiācijas piesārņojuma izplatīšanos, un šī situācija, protams, ir pamatīgi jāizvērtē visā Eiropas Savienībā — tostarp arī Briselē.

Atzinīgi vērtēju Komisijas ierosināto noturības testa ieviešanu, tomēr, manuprāt, ir jāpapildina, ka nav iespējams vienkārši veikt noturības testu, balstoties uz tehnoloģijām un ģeogrāfisko izvietojumu. Ir vajadzīgi vēl divi pasākumi. Viens no tiem ir drošības kultūra, kurā vienkārši nebija iespējams paredzēt vairākus apdraudējumus. Otrs pasākums ir saistīts ar institucionālo sistēmu, tostarp attiecību pārraudzību starp valstu regulatīvajām iestādēm un kodolenerģijas ražošanas uzņēmumiem. Turklāt atbildīgajām iestādēm nedrīkst piešķirt iespēju pašām sevi auditēt.

Beidzot, izvērtējot katastrofas sekas, mums savās debatēs jābalstās uz informāciju un zināšanām. Var būt vajadzīgi radikāli pasākumi — drīzāk gan tie ir vajadzīgi. Tomēr viens ir skaidrs — mums jāreformē enerģijas ražošana un drīzāk gan jāpaļaujas uz atjaunojamo enerģiju, un tas jādara tūlīt.

 
  
MPphoto
 

  Giles Chichester, ECR grupas vārdā. Priekšsēdētājas kundze, vēlos paust apbrīnu par Japānas tautas stoisko izturību šo vareno dabas spēku priekšā. Jāņem vērā, ka šī zemestrīces un cunami izraisītā katastrofa bija neparasti spēcīga.

Atzinīgi vērtēju piesardzības noturības testa ieviešanu Eiropas kodolelektrostacijās, vienlaicīgi ņemot vērā, ka kodolenerģijas nozare jau tagad ir visvairāk regulētā un drošības ziņā visapzinīgākā nozare pasaulē, un vēlos norādīt uz paziņojumu, ko šī gada sākumā sniedza Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācija (WENRA) par vēl lielākas drošības ieviešanu jaunajos reaktoros salīdzinājumā ar pašreizējiem. Atzinīgi jāvērtē ogļu, naftas un hidroelektriskās enerģētikas nozaru drošības pārbaudes datu salīdzināšana ar kodolenerģētikas nozares datiem tādu avāriju gadījumos, kuros ir zaudētas cilvēku dzīvības.

Priekšsēdētājas kundze, varu saskatīt sudraba maliņu šim briesmīgajam mākonim Japānā, proti, pārbūves un atjaunošanas darbi šajā valstī, apdrošināšanas nozares labvēlība, iztukšojot lielās kabatas, ievērojami stimulēs Japānas ekonomiku un pozitīvi ietekmēs arī pārējo pasauli.

Pateicos ministra kungam un komisāra kungam par viņu izsvērtajām piezīmēm, bet dalībvalstīm un visiem pārējiem vēlos teikt — neizraisiet tagad pārāk lielu nestabilitāti kodolenerģētikas jomā, jo tā mums pārāk nepieciešama.

 
  
MPphoto
 

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, protams, šāds stāvoklis liek mums darīt visu iespējamo, lai palīdzētu Japānai, un izmantot visus resursus, kādi ir mūsu rīcībā. Valstij, kuru ir skārusi tāda katastrofa, kāda šobrīd ir skārusi Japānu, ir jāsaņem visa iespējamā palīdzība. Tomēr vēlos uzsvērt uzkrītošo vieglprātību, ar kādu apberam ar uzslavām Japānas varoņus. Manuprāt, mēs nespējam atzīt, ka cilvēki, kurus dēvē par varoņiem, labāk par visiem zina, ka viņi riskē ar savu dzīvību un cenšas tikt cauri sveikā, un ka daudzi no tiem, kuri cīnās, lai novērstu kodoldegvielas kušanu Fukušimā, jau tagad ir lemti bojāejai. Japāņi labāk nekā jebkura cita tauta pasaulē zina, cik postošas sekas var radīt kodolkatastrofa. Viņu vēsturē dominē Hirošima un Nagasaki. Ikviens bērns Japānā apzinās, kādas sekas izraisa kodoldegvielas kušana. Mums tas jāapzinās, tiekoties, lai apspriestu jautājumus, kas skar Japānu. Japāņi labāk nekā jebkurš cits zina, kādas šausmas paredz ne tikai šis stāvoklis, bet arī tas, kas vēl notiks. Iespējams, ka pietiekami kvalificēti, lai par to runātu, ir vēl tikai ukraiņi, kuri pēdējo 25 gadu laikā ir pieredzējuši vienas savas valsts daļas izpostīšanu.

Manuprāt, diskusijās, kas Eiropā norisinās pašlaik, pretstatā tām, kas norisinājās pirms 25 gadiem, jāņem vērā politiskā atbildība, kas rodas, atklājoties faktam, ka mūsu pašu valstīs ir pieejama tehnoloģija, kas var kļūt nekontrolējama, ne tikai pārvelkot svītru pagātnei atsevišķos reģionos vai iznīcinot tagadni, bet arī viltīgi iesniedzoties visu to cilvēku nākotnē, kuri dzīvo šo spēkstaciju tuvumā, kā arī plašākā to apkaimē. Neuzskatu, ka tas tiek ņemts vērā šobrīd, kad runājam par noturības testiem, Oettinger kungs. Mums jābūt daudz godīgākiem un jāatzīst, ka mēs Eiropas Savienībā bieži esam saskārušies ar situācijām, kas robežojas ar kodoldegvielas kušanu mūsu ekspluatētajās stacijās. Sniegšu īsu uzskaitījumu — Tihange Beļģijā, Civaux Francijā, Philippsburg Vācijā, Kozloduy Bulgārijā, Paks Ungārijā, Brunsbüttel Vācijā, kurā notika ūdeņraža eksplozija, Forsmark Zviedrijā, Barsebäck Zviedrijā, Blayais Francijā, Krümmel Vācijā; šis ir vispārsteidzošāko starpgadījumu saraksts, kādi jebkad ir bijuši un ko ir izraisījuši visdažādākie cēloņi kopš Černobiļas, kad esam bijuši uz kodoldegvielas kušanas robežas.

Kā lai novēršam faktu, ka kodoldegvielas kušana var rasties jebkurā no mūsu ekspluatētajām kodolelektrostacijām? Vai tas ir iespējams, izmantojot noturības testus? Manuprāt, šādiem testiem ir nozīme tikai tad, ja to rezultātā varam izstrādāt plānu, norādot, kuras kodolelektrostacijas un kādi definētie riski izzudīs vispirms, atsakoties no šīm augsta riska tehnoloģijām. Ja šie noturības testi ir paredzēti, lai pārliecinātu sabiedrību vēlreiz, ierosinot, ka mēs Eiropā nekad nevarētu saskarties ar tādām situācijām, kāda pašlaik ir Japānā, tad, manuprāt, šie testi ir nepareizi. Starp citu, mēs labprāt izmantotu iespēju ietekmēt lēmumu par to, kurš nosaka šos noturības testus — šo jautājumu nedrīkst atstāt pašu kodolelektrostaciju uzņēmumu ziņā —, kā arī to, kurš šos testus īsteno un novērtē. Līdz šim atbildīgās iestādes pārāk bieži ir pievērušas acis uz tām grūtībām, ar kurām saskaras kodolelektrostacijas Eiropā, un ir apstiprinājušas tādu kodolelektrostaciju darbību, kam nekādā gadījumā nebūtu jāiztur atbilstības novērtēšanas procedūra, kā tas bija gadījumā, kad Euratom atļāva, piemēram, Belene un Mochovce kodolelektrostaciju darbību.

 
  
MPphoto
 

  Bairbre de Brún, GUE/NGL grupas vārdā.(GA) Priekšsēdētājas kundze, es, tāpat kā pārējie runātāji, vēlos paust līdzjūtību tiem cilvēkiem, kurus ir skārusi traģēdija Japānā, traģēdija, kas turpinās joprojām. Mums jādara viss iespējamais, lai palīdzētu Japānas tautai.

Attiecībā uz mācību, kāda mums Eiropā no tās jāiegūst — dienas kārtības pirmajā vietā pašlaik nepārprotami ir kodoldrošības jautājums. jo īpaši saistībā ar “noturības testiem”, kas tiks veikti kodolelektrostacijās Eiropā. Notikumi Japānā rada nopietnas sekas attiecībā uz Eiropas Savienības enerģētikas politiku nākotnē.

Humanitārā katastrofa parāda, cik svarīgi ir virzīties uz Eiropu bez kodolenerģijas. Mums ir jāievieš moratorijs kodolenerģijai, un ir vajadzīgas apjomīgas investīcijas ilgtspējīgas un atjaunojamas enerģijas jomā. Ir arī jāpārskata regulatīvā sistēma kodoldrošības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera, EFD grupas vārdā. (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, arī es vēlos paust līdzjūtību un apbrīnu par Japānas iedzīvotāju parādīto pašcieņu, izturību un saliedētību tādas katastrofas priekšā, kāda izmēru un postījumu ziņā pasaulē reti kad ir pieredzēta. Japānas tautas raksturs tik tiešām sniedz iedvesmu mums visiem, un japāņi ir pelnījuši mūsu palīdzību.

Mācība no šī notikuma: ir jāstiprina Eiropas civilās aizsardzības sistēma, ciešāk koordinējot sadarbību un plašāk iesaistot cilvēkus un resursus, lai mēs varētu ātri rīkoties katastrofas gadījumā.

Attiecībā uz kodolenerģijas nozari, būtu kļūdaini šo tēmu apspriest emocionālā pašreizējo notikumu gaisotnē — šī tēma ir pārāk svarīga un ir jārisina, ievērojot zinātnisku pieeju. Ir pilnīgi pareizi stiprināt drošības pasākumus saistībā ar pašreizējo un nākamo paaudžu kodolelektrostacijām un demontēt tās, kas ir vecākas un nedrošākas, bet jāizvairās no šīs tēmas politiskās izmantošanas un jābūt piesardzīgiem un pragmatiskiem, kā teica Brok kungs. Jāatceras, ka tajā pašā Fukušimas apgabalā zemestrīces rezultātā sabruka aizsprosts, kā rezultātā bija daudz bojāgājušo, bet tāpēc jau mēs neuzskatīsim, ka būtu jādemontē aizsprosti vai jāceļ jauni; es aicinu nākotnē būt piesardzīgiem, uzmanīgiem un atvērtiem.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētājas kundze, briesmīgā katastrofa, kas skāra Tōhoku reģionu Japānas ziemeļaustrumos, eiropiešos, protams, izraisīja līdzjūtību un simpātijas. Vēl bez šīm jūtām, mums, protams, jāpiedalās glābšanas darbā, jo stāvoklis, manuprāt, Japānā ne tuvu nav stabilizēts. Japāna ir ievērojama zeme, ārkārtīgi cienījama, stipra un drosmīga zeme, kas apzinās savus pienākumus, bet, kur birokrātija, tāpat kā citur, rada sekas, kas var paralizēt dažādas iniciatīvas.

Viena no mācībām, kas mums ir jāgūst no šīs katastrofas, ir, ka visefektīvākā palīdzība ārkārtas situācijā galu galā ir tā, kas tiek nogādāta pa jūru. Protams, tuvumā jābūt nepieciešamajām piegādes iespējām.

Stāvoklis nav stabilizēts, un daudzi bez pajumtes palikušie iedzīvotāji joprojām cieš no aukstuma un bada. Mūsuprāt, mācības, kas jāgūst no šīs traģēdijas, ir šādas: pirmā ir tā, ka vienmēr notiek sliktākais, ka beigu beigās notiek tieši sliktākais. “Titāniks” tika būvēts kā negrimstošs kuģis. “Pats Dievs nespētu to nogremdēt,” tā par to tika teikts. Tomēr tas nogrima jau pašā pirmajā braucienā, neskatoties uz tā ūdensnecaurlaidīgajiem kesoniem, jo inženieri nedomāja, ka tajos var rasties tik liela sūce.

Tātad — vienmēr notiek sliktākais, zemestrīce plus cunami, kas, protams, bija visļaunākais scenārijs. Tomēr būs vēl citas zemestrīces, būs lielā Kanto zemestrīce, kuru gaidām jebkurā brīdī. Iespējams, būs zemestrīce arī Kalifornijā, Itālijā vai Karību jūras reģionā. Tāpēc, kā jau tika teikts, mums jābūt gataviem, uzlabojot civilo aizsardzību.

Otrā un pēdējā mācība ir, ka, neskatoties uz pirmo, mēs nekad nedrīkstam ļauties panikai. Tanī pat laikā neviens nevar apgalvot, ka ir jāatsakās no kodolenerģijas, pamatojoties uz to, ka radioaktīvie nokrišņi ir bīstami, vienlaicīgi arī apgalvojot, ka jāpārtrauc fosilā kurināmā izmantošana, jo atmosfērā izplūst CO2. Būs jāizdara izvēle.

 
  
MPphoto
 

  Sandra Kalniete (PPE).(LV) Godātā priekšsēdētājas kundze! Nelaime, kas piemeklējusi Japānas tautu, ir milzīga. Vēlos apliecināt savu visdziļāko līdzjūtību cietušajiem un bojāgājušo ģimenēm, un tuviniekiem. Cildenums un savaldība, kādu grūtajos pārbaudījumos apliecina japāņu tauta, iedveš vislielāko cieņu un ir paraugs visai pasaulei. Japānai stāv priekšā intensīvs nopostīto teritoriju atjaunošanas darbs, kas prasīs ievērojamus līdzekļus, tajā skaitā starptautiskas investīcijas. Tāpēc es aicinu 25. maijā paredzētajā Eiropas Savienības — Japānas samitā pieņemt lēmumu par sarunu uzsākšanu par Eiropas Savienības — Japānas brīvās tirdzniecības līgumu. Šim līgumam ir jābūt abpusēji izdevīgam, tam jānodrošina vienādi tirgus pieejamības apstākļi abiem partneriem — kā preču un pakalpojumu plūsmā, tā attiecībā uz lauksaimniecības precēm. Brīvās tirdzniecības līgums var kļūt par vienu no instrumentiem Japānas trešajai atvēršanai, kā tēlaini to nosaucis Japānas premjerministrs Kans. Cunami izraisītā avārija Fukušimas atomelektrostacijā ir nopietna satraukuma avots visā pasaulē. Mums cieņā un pateicībā jānoliec galva to varoņu priekšā, kas, riskējot ar savu dzīvību, strādā, lai stabilizētu situāciju atomreaktorā. Pieredze, kuru avārijas novēršanā šobrīd gūst japāņu inženieri un atomenerģijas eksperti, ir unikāla. Svarīgi, lai pasaule no šīs pieredzes mācītos. Fukušimas pieredzei ir jākalpo cilvēcei, kļūstot par pamatu atomelektrostaciju testēšanai un uzlabotai drošības kritēriju izstrādei. Un nobeigumā es vēlreiz vēlos apliecināt, ka Eiropas Savienībai ir jādara viss iespējamais, lai palīdzētu mūsu vienam no vistuvākajiem partneriem — Japānai. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Nessa Childers (S&D). - Priekšsēdētājas kundze, traģisko notikumu rezultātā, kas skāra Japānu pirms 12 dienām, ir kļuvušas aktuālas divas tēmas. Pirmā ir saistīta ar Japānas reaģēšanas efektivitāti strukturālās sagatavotības ziņā pilsētās, ātro neatliekamās palīdzības vienību reaģēšanu un iedvesmojošo izturību, ko ir demonstrējusi Japānas tauta un kas ir paraugs citām valstīm, kurās bieži notiek zemestrīces. Tomēr otrā tēma — radioaktīvie nokrišņi Fukušimas kodolelektrostacijā — ir sarežģītāka.

Lai gan Japāna ātri mācīsies no šiem notikumiem, arī Eiropai ir jāgūst mācība sev, un mūsu reakcija varētu tikt iedalīta divās jomās. Pirmā, neapšaubāmi, ir nodrošināt Eiropas Savienībā darbojošos kodolelektrostaciju drošību. Atzinīgi vērtēju plānus saistībā ar testiem un vēlos uzsvērt, ka tie visās dalībvalstīs jāveic, ievērojot vienotus kodolelektrostaciju drošības un toksisko atkritumu uzglabāšanas noteikumus. Tas jo īpaši attiecas uz manu vēlēšanu apgabalu, kas atrodas Īrijas austrumos. Lielākā šādu materiālu krātuve atrodas Sellafield kodolelektrostacijā Anglijā tikai 280 kilometrus no Louth apgabala Īrijā.

Otrā mūsu reaģēšanas joma skar kodolenerģētikas nozares nākotni kopumā. Šajā ziņa ir jāvienojas par pilnīgu jaunu kodolelektrostaciju būvniecības apturēšanu. Lai nodrošinātu ilgstošu pietiekama enerģijas apjoma nodrošināšanu ES, jāapstiprina arī investīcijas atjaunojamās enerģijas ražošanā un augstāki energoefektivitātes mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Johannes Cornelis van Baalen (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze, es atbalstu savu kolēģu no Delegācijas attiecībām ar Japānu — B. Gollnisch un S. Kalnietes — teikto, apliecinot japāņiem savu cieņu un līdzjūtību. Tomēr ir arī jāgūst mācība, un tas nozīmē, ka šai iespējamai kodolkatastrofai ir jāpiešķir starptautiska dimensija. Ir jāievēro pilnīga pārredzamība. Mums jāzina, kāpēc netika ievērots Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras brīdinājums; šis brīdinājums netika pat apspriests. Mums jāzina, kas īsti notika.

Piekrītu visiem tiem, kuri saka, ka mums jāapvieno spēki atjaunošanas darbā. Tādēļ brīvās tirdzniecības nolīgumam ir īpaša vērtība, un šis nolīgums ir jānoslēdz pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 

  Mirosław Piotrowski (ECR).(PL) Priekšsēdētājas kundze, kā Eiropas Parlamenta delegācijas attiecībām ar Japānu loceklis, es vispirms vēlos paust līdzjūtību un solidaritāti Japānas tautai, sastopoties ar šo briesmīgo katastrofu. Tā ir prasījusi aptuveni 10 000 cilvēku dzīvību, vairāk nekā 16 000 cilvēki tiek uzskatīti par pazudušiem bez vēsts un šie skaitļi nepārtraukti mainās. Zemestrīce un cunami vilnis ir nodarījis neiedomājamu postu. Zaudējumi jau tagad tiek lēsti USD 300 miljardu apmērā.

Lai gan Japāna nav lūgusi palīdzību no Eiropas Savienības, nevaram palikt tikai kā pasīvi vērotāji šīs milzīgās traģēdijas priekšā. Vislielākās bažas rada bojājumi Fukušimas kodolelektrostacijā. Pēc dažu ekspertu domām, stāvoklis ir nopietns un tā rezultātā var atkārtoties tas pats, kas notika pēc Černobiļas. Prezidentvalsts Ungārijas un Ashton kundzes paziņojums par humanitāro un specializēto palīdzību jārealizē pēc iespējas ātrāk ciešā sadarbībā ar Japānas valdību.

 
  
MPphoto
 

  Claude Turmes (Verts/ALE).(DE) Priekšsēdētājas kundze, vēl tikai pirms 14 dienām Japānas uzņēmums Toshiba un citi, kuri uzbūvēja kodolelektrostacijas, savās reklāmas brošūrās rakstīja, ka viņu kodolelektrostacijas ir visdrošākās visā pasaulē — tik daudz varu teikt par apgalvojumu, ka mūsu atomelektrostacijas Eiropā noteikti ir visdrošākās.

Manuprāt, šī ārkārtīgi nopietnā un traģiskā avārija Japānā skaidri parāda, cik absurdi ir pielīdzināt kodolelektrostacijas vēja ģeneratoru parkiem, energoefektivitātei vai saules enerģijas spēkstacijām debatēs par cīņu pret klimata pārmaiņām. Vēl vairāk, ideja par zemu oglekļa dioksīda emisiju tehnoloģijām vienkārši ir nepareiza. Ir jāanalizē visu tehnoloģiju radītais kopējais risks. Pirmo konkrēto jautājumu vēlos uzdot jums, Oettinger kungs, un tas ir, vai jau sen nebūtu vajadzējis iekļaut vismaz vienu scenāriju Enerģētikas plānā 2050. gadam, kurā vienkārši būtu parādīts, ko varam sasniegt, apvienojot 100 % atjaunojamo enerģiju un energoefektivitāti? Tas ir vismazākais, ko Eiropas pilsoņi varētu no jums sagaidīt.

Attiecībā uz noturības testiem jānorāda, ka esam par šādu testu veikšanu, bet tie nedrīkst būt obligāti un tie jāveic Eiropas līmenī. Valstu atbildīgās iestādes pārmērīgi manipulēja ar pirmo banku noturības testu, lai izslēgtu pāris banku no tā piemērošanas loka. Jāveic noturības testu otrā kārta, lai tas tiktu īstenots pareizi. Otrais būtiskais elements ir neatkarīgas ekspertīzes veikšana. Lauvergeon kundze no Areva un Teyssen kungs no E.ON, Euratom amatpersonas no Komisijas, kodolenerģijas eksperti no Vīnes un, protams, kodolenerģijas uzraudzības iestādes ir neobjektīvas. Pat valstu atbildīgās iestādes neatzīs, ka pirms sešiem mēnešiem izklāstītie drošības testi vairs nav pareizi. Citiem vārdiem — mums vajadzīgi neatkarīgi eksperti. Pretējā gadījumā jūs riskējat, ka uzklausīsiet tikai neobjektīvus viedokļus.

Un pēdējais, ko vēlos pateikt, ir ieteikums Oettinger kungam, kurš norādīja uz Sarkozy kungu kā lielo čempionu cīņā par kodoldrošību visā pasaulē. Jūsu vietā es izturētos nedaudz piesardzīgāk

 
  
MPphoto
 

  Sabine Wils (GUE/NGL).(DE) Priekšsēdētājas kundze, Japānā joprojām pastāv kodoldegvielas kušanas apdraudējums. Radiācijas apjoms, kas izplūst no Fukušimas kodolelektrostacijas, dramatiski pieaug. Šis ir vēl viens šausminošs piemērs tam, cik neiespējami ir kontrolēt kodolenerģiju. Tādēļ aicinām nekavējoties atteikties no kodolenerģijas. Kodolenerģija vairo enerģētikas uzņēmumu ienākumus, bet, kad notiek avārijas, cenu par tām maksā iedzīvotāji. Šī iemesla dēļ ES ir nekavējoties jānosaka obligāta prasība kodolelektrostaciju uzņēmumiem iegādāties sabiedriskās atbildības apdrošināšanas polisi. Jānodrošina pietiekama visu veselības, mantisko un citu aktīvu zaudējumu apdrošināšana visās dalībvalstīs, Eiropas Savienībai beidzot ir jāaptur kodolenerģijas veicināšana un jāpārtrauc Euratom līguma darbība. Miljardiem nodokļu maksātāju naudas līdzekļu joprojām tiek tērēti bīstamām augsta riska tehnoloģijām, kamēr drošās alternatīvas, piemēram, atjaunojamie enerģijas veidi, joprojām tiek nepietiekami finansēti.

 
  
MPphoto
 

  Mario Mauro (PPE). - (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, manuprāt, būtu nopietna kļūda pārvērst šīs debates nosacītā tiesas prāvā pret modernās dzīves risku. Mums jāatzīst, ka zinātne un tehnoloģija sniedz mums iespēju dzīvot ilgāk, dzīvot labākos apstākļos, dzīvot ar lielāku pārliecību par nākotni, un jāņem vērā, ka pārtikas drošības apstākļi ir uzlabojušies, ka mūsu labklājības sistēmas ir uzlabotas, ka mūsu nākotnes izredzes pasaulē ir uzlabojušās tieši tāpēc, ka ir bijis iespējams izmantot zinātnes un tehnoloģijas sasniegumus.

Protams, šis viedoklis paredz zināmus riskus, bet šos riskus ir iespējams pārvarēt, ja varam apvienot spēkus, lai atrisinātu problēmas, ar kādām ik dienas sastopas starptautiskā kopiena. Sevišķi taisnība bija Brok kungam, kad viņš teica, ka pastāv zināms noslēpums mūsu attiecībās ar parādībām, kas liek mums saprast, ka vēl neesam apguvuši visu, un lai cik attīstīti mēs arī nebūtu, nespējam novērst visas problēmas, ko cilvēkiem rada daba, un šīs zemestrīces apmēri tieši to mums atgādina. Ļoti iespējams, ka zemāk attīstītas tehnoloģijas un zinātne vēl nesen vai pirms simts gadiem izraisīja notikumu, piemēram, Mesīnā, kur gāja bojā 100 000 cilvēku, neskatoties uz to, ka tā bija daudz zemākas intensitātes zemestrīce.

Tā mums ir nepārprotama norāde nākotnei — zinātne un tehnoloģija ir līdzekļi, un tie jāizmanto vislabākajā iespējamā veidā. Tādēļ ir vajadzīga laba politika, ko mēs kā institūcijas īstenotu kopīgi, lai noteiktu, vai pašlaik mums ir pieejami risinājumi, kas pārsniedz šodienas atomenerģijas laikmetu un iesniedzas nākotnē, vai arī mums turpmāk jārēķinās ar šiem līdzekļiem ilgtermiņā, lai būtu iespējama mums visiem tik ļoti vajadzīgā turpmākā attīstība.

Tomēr šodien mēs esam aicināti darīt kaut ko pavisam citu, būtībā veikt pasākumus, lai palīdzētu kādai tautai pārciest zaudējumu sāpes un nodrošināt tās vajadzības. Šodien šajā Parlamentā nekas daudz par to nav dzirdams, jo mūs visus interesē politiskas debates, cenšoties radīt nākotnē problēmas, kam nav nekāda sakara ar šodienas dienas kārtību.

 
  
MPphoto
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D).(RO) Priekšsēdētājas kundze, krīze, kas pašlaik Japānā vēršas plašumā, rada bažas par kodolelektrostaciju drošību visā pasaulē. Mūsu pienākums ir sev pajautāt, cik izturīgas un drošas ir mūsu teritorijā uzbūvētās kodolelektrostacijas.

Esmu no Rumānijas, un pilsoņi manā valstī diezgan pamatoti ir nobažījušies par Cernavodă kodolelektrostaciju, sevišķi pēc tam, kad nesen presē tika aktualizēti vairāki jautājumi saistībā ar tās drošību.

Nelokāmi ticu, ka ne tikai Rumānijā, bet arī vairākās citās dalībvalstīs plašākai sabiedrībai rodas jautājums, vai tā būs atbilstoši aizsargāta dabas katastrofu gadījumā, kas var skart kodolelektrostacijas.

Pagājušajā nedēļā Vācija izlēma veikt detalizētu savu kodolenerģijas ražošanas sistēmu pārbaudi. Ņemot vērā notikumus Japānā, ir pilnīgi nepieciešams steidzami pārskatīt stāvokli kodoldrošības jomā visā Eiropas Savienības teritorijā. Visās dalībvalstīs jāīsteno stingra un pilnīga šo spēkstaciju kontrole.

Eiropas Komisijai ne tikai jānodrošina, ka tiks pareizi īstenota Kodoldrošības direktīva, bet arī kopā ar kompetentajām dalībvalstu iestādēm jāveic cieša šo spēkstaciju stāvokļa uzraudzība.

Traģiskais stāvoklis Japānā vēlreiz skaidri norāda, ka mums jādara viss iespējamais, lai izveidotu ātrās reaģēšanas mehānismus katastrofu seku pārvarēšanai.

 
  
MPphoto
 

  Charles Goerens (ALDE). - (FR) Priekšsēdētājas kundze, vēlos teikt dažus vārdus par Japānu. Pirmkārt, jādara viss iespējamais, lai atvieglotu Japānas tautas ciešanas, kas ir pelnījušas mūsu līdzjūtību un solidaritāti.

Otrkārt, papildus divām dabas katastrofām — zemestrīcei un cunami vilnim — ir vēl trešā —kodolkatastrofa, kas ir cilvēku radīta. Visu, kas tika pateikts šajā jautājumā, var apkopot vienā vārdā — pārtraukums. Jā, pašlaik sastopamies ar paradigmas maiņu, kuras pamatā ir divi jautājumi: pirmkārt, kas ir jāmaina, un otrkārt, ko varam iesākt, ieviešot šīs pārmaiņas saistībā ar enerģētikas ražošanu?

Varam būt droši, ka, ja mēs būtu iztērējuši visu fosilo kurināmo un kodolenerģiju, kā tas jau bija, mēs ļoti ātri varētu iegūt precīzāku ainu par atjaunojamo enerģijas resursu izstrādes potenciālu. Ceram, ka Eiropas Savienība no jauna definēs savu stratēģiju šajā jautājumā. Lai tas notiktu, tai vajadzīgs redzējums, gribasspēks un detalizēts plāns.

 
  
MPphoto
 

  Bas Eickhout (Verts/ALE). - (NL) Priekšsēdētājas kundze, pirmkārt, vēlos apsveikt Oettinger kungu ar labu iesākumu. Pagājušajā nedēļā patiešām iesākāt ar “uzrāvienu”, bet kopš tā laika, šķiet, jūsu entuziasms ir noplacis. Tomēr tagad jums tik tiešām ir jārisina šis jautājums un jāprecizē sava nostāja, jo pagājušajā nedēļā jūs teicāt, ka mums vajadzīgas debates par Eiropu un par Eiropas nākotni bez kodolenerģijas. Kopš tā laika to ne reizi neesat atkārtojis, lai gan tai būtu jābūt mūsu šodienas debašu tēmai. Atkal un atkal daudzi zinātniskie pētījumi ir parādījuši, ka var sasniegt vides mērķus, neizmantojot kodolenerģiju. Ir iespējams Eiropā pilnībā pāriet uz ilgtspējīgu enerģiju. Tai būtu jābūt mūsu šodienas debašu tēmai.

Par vai pret kodolenerģiju — tas ir politiskās izšķiršanās jautājums. Mums nav jāpamato, kādēļ esam pret kodolenerģiju. Tie, kuri dod priekšroku kodolenerģijai, ir arī tie, kuriem būtu jāpamato tās izmantošana. Tagad par noturības testa lomu.

Man jums ir divi jautājumi, Oettinger kungs, divi svarīgi jautājumi. Pirmkārt — kādā veidā mēs noteiksim tā kritērijus? Kā mēs nodrošināsim, ka šie testi ir neatkarīgi? Otrkārt, kas notiks, ja kodolenerģija neiztur noturības testu? Kādas tādā gadījumā būs sekas?

 
  
  

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Lena Kolarska-Bobińska (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, notikumi Japānā ir pamatīgi skāruši mūs visus. Apliecinām cieņu cilvēkiem, kuri, riskējot ar dzīvību, novērš trīs vienlaicīgu notikumu — zemestrīces, cunami un kodolelektrostacijas avārijas — izraisītās sekas. Šī traģēdija ir radījusi plašu līdzjūtību un līdz ar to arī izraisījusi diskusijas, ko pašlaik vērojam Eiropā par kodolenerģijas nākotni un Eiropas enerģētikas stratēģiju. Nesen apstiprinājām Eiropas enerģētikas stratēģiju līdz 2020. gadam. Pašlaik tā ir zināmā mērā apdraudēta, lai gan šajā stratēģijā akceptējam kodolenerģiju. Esam tajā pateikuši, ka tā vienkārši ir jāpapildina ar stingriem drošības nosacījumiem. Tomēr tā veido pieņemamu enerģijas sadalījuma daļu vairākās valstīs.

Man šķiet, ka šīm debatēm vajadzētu arī veicināt Eiropas sadarbības uzlabošanos enerģētikas jomā, un tieši to mēs pieprasījām savā ziņojumā. Šodien mums ne tikai jāuzlabo drošības nosacījumi, mums arī jāstiprina Eiropas Atomenerģijas kopiena un jāvirzās uz Eiropas Enerģētikas kopienu. Eiropas Komisijai jāpieprasa labāka sadarbība starp dalībvalstīm un kodolenerģētikas politikas attīstība Eiropas mērogā. Noturības testi nedrīkst būt brīvprātīgi — dažas valstis tos izmantos, ja vēlēsies, turpretī dažas neizmantos. Tiem jākļūst par tādas struktūras sastāvdaļu, kas galu galā kļūs par kopējo politiku kodolenerģētikas jomā.

Mums arī jāatbalsta jaunās tehnoloģijas. Visa Eiropas kopējā enerģētikas stratēģija ir balstīta uz decentralizāciju un dažādošanu. Tāpēc mums jādomā par mazo un vidējo kodolreaktoru izmantošanas veicināšanu. Tie maksā mazāk, tiek būvēti moduļu veidā un tāpēc tos ir daudz vieglāk testēt drošības ziņā. Iespējams, ka šī forma būs sabiedriskajai domai pieņemamāka, jo šo enerģijas veidu pilnībā izskaust mēs nevarēsim.

 
  
MPphoto
 

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētāja kungs, Japāna ir pieredzējusi neiedomājamu dabas katastrofu ietekmi un kodolavāriju. Lietuvas iedzīvotāji aktīvi vāc naudas līdzekļus un cenšas visiem iespējamiem līdzekļiem sniegt ieguldījumu palīdzībā šīs valsts upuriem. Mēs atceramies un vienmēr atcerēsimies sāpīgās Černobiļas kodolavārijas sāpīgās sekas, ko cilvēki šajā reģionā izjūt vēl joprojām — pat pēc trim desmitgadēm. Katastrofa Japānā liek mums pamatīgi pārdomāt kodoldrošības jautājumu. Mēs nevaram kontrolēt dabas kataklizmas, tāpēc mums vismaz ir jānodrošina, lai dabas katastrofas neradītu jaunas un jo īpaši sāpīgas kodolkatastrofas. Piekrītu tam, ka ir jāpārskata esošā infrastruktūra un jārada jaunas iespējas, bet mums ir pamatīgi jāanalizē notikumi Japānas kodolelektrostacijā, jo īpaši Černobiļas precedenta kontekstā. Ir jāpanāk rezultāti un jāveic pasākumi, kas ļautu mums ievērojami nostiprināt kodoldrošību visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Chris Davies (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, manas bažas par kodolenerģētikas nozari ir nomākušas bažas par klimata pārmaiņām, un šobrīd uzskatu, ka kodolenerģijai ir sava loma cīņā pret globālo sasilšanu. Tā tas bija pirms avārijām Japānā, un tā tas ir arī tagad. Protams, ka ir jāgūst zināma mācība. Pastāv konstrukcijas problēmas, nepietiekama regulēšana, ir par maz neatkarības un, protams, nedrīkst būvēt kodolreaktorus zemestrīču zonās.

Tomēr mēs dzīvojam pasaulē, kas ir pilna ar apdraudējumiem; mūsu pilsētās visās jomās ir uzbūvētas ķīmiskās rūpnīcas, tās rada milzīgu potenciālo risku, tomēr mēs šo risku pārvaldām un ar to sadzīvojam. Desmitiem gadu garumā esam piedzīvojuši briesmīgus vilcienu satiksmes negadījumus, tomēr tā rezultātā neslēdzam dzelzceļu. Mēs no tām mācāmies, ņemam vērā šo mācību un uzlabojam drošību. Tieši tas pats jādara arī kodolenerģētikas nozarē.

 
  
MPphoto
 

  Romana Jordan Cizelj (PPE). - (SL) Priekšsēdētāja kungs, ja nopietni izturamies pret saviem mērķiem klimata pārmaiņu jomā, tad kodolenerģija arī turpmāk būs mūsu enerģijas sadalījuma sastāvdaļa. Tādēļ mūsu debates nedrīkst kļūt ideoloģiskas. Pirmkārt, mums jārod atbildes uz daudziem jautājumiem, piemēram, kāds bija galvenais avārijas iemesls un kā to būtu bijis iespējams novērst? Vai atbildības, īstenošanas un uzraudzības sistēmas vienkārši sabruka? Vai vienā no kodolelektrostacijām bija vāji attīstīta drošības kultūra? Kādas ir drošākas iztērētās kodoldegvielas uzglabāšanas iespējas? Vai uzraudzības iestāde bija pārāk vāja, lai savlaicīgi veiktu pasākumus? Un tā tālāk. Mums jārod atbildes uz šiem jautājumiem, un tad mēs varēsim rīkoties politiski atbildīgā veidā.

Ko tad īsti nozīmē rīkoties politiski atbildīgi? Mums jāpanāk sociāla vienošanās par pieņemamām tehnoloģijām, jo īpaši par kodolelektrostaciju lomu. Mums jānodrošina principa “drošība pirmajā vietā” īstenošana. Mums jāformulē regulatīvā sistēma, kas nodrošinātu pietiekamus finanšu un cilvēkresursus drošai sarežģītu tehnoloģiju ekspluatācijai. Mums jāveicina izcilas un neatkarīgas kodolenerģētikas profesijas attīstība, nepārtraukta tās kvalifikācijas uzlabošana un zināšanu pārnese no vecākām uz jaunākām paaudzēm. Mums jānovērtē to uzraudzības iestāžu kompetence un neatkarība, kurām ir noteicošā loma drošības kultūras nodrošināšanā, un jānodrošina radioaktīvo atkritumu un iztērētās kodoldegvielas droša likvidācija.

Visbeidzot, es vēlos minēt vienotos drošības kritērijus. Šodien mēs visi piekrītam, ka tie patiešām ir vajadzīgi, bet atcerēsimies 2009. gadu, kad debatējām par kodoldrošības direktīvu. Jau tad Eiropas Parlaments apliecināja vienotu Eiropas kritēriju nepieciešamību, ko Padome diemžēl neatbalstīja. Toreiz Eiropas Parlaments pierādīja, ka tas rīkojas pareizi. Tāpēc, manuprāt, ir pienācis laiks Eiropas Parlamentam piešķirt lielākas pilnvaras kodolenerģijas jomā, un mums ir jānoslēdz iestāžu nolīgums, lai mēs varētu īstenot koplēmuma procedūras pilnvaras.

 
  
MPphoto
 

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos paust dziļu līdzjūtību, otrkārt, apliecināt cieņu Japānas tautai, un treškārt, paust vislielāko apbrīnu un izteikt atzinību japāņu varoņiem, kuri šobrīd veic darbus spēkstacijā. Ir notikusi traģēdija, kuru vienmēr atcerēsimies Japānas un visas pasaules vēsturē. Katastrofu skartā valsts ir lūgusi palīdzību no Eiropas Savienības, veicot dalībvalstu piedāvātās palīdzības koordinēšanu.

Komisijas ātrā reakcija bija apsveicama, tāpat kā apsveicams ir arī fakts, ko apstiprināja komisāra kungs, ka Japānai un gandrīz pusei miljona iedzīvotāju, kuriem pašlaik tiek sniegta pagaidu pajumte, tiks piešķirta visa iespējamā palīdzība pēc postošās zemestrīces un cunami. Nelokāmi ticu, ka jādara turklāt vēl viss iespējamais, lai novērstu šīs katastrofas sekas un atjaunotu normālus dzīves apstākļus. Tomēr reizē vēlos paust arī viedokli, ka nav lietderīgi pretstatīt šādu un tai līdzīgas traģēdijas un kodolenerģijas izmantošanu. Neskatoties uz to, protams, kodolelektrostacijas ir jāaprīko ar vislielāko drošības sistēmu un pēc tam regulāri jāpārbauda saskaņā ar visstingrākajiem noteikumiem.

Komisijas priekšlikums organizēt plaša mēroga diskusiju Eiropā ir vērtējams atzinīgi. Atbalstu arī, jo uzskatu par vajadzīgu, ka Komisija izstrādātu pamatnostādnes, kuras kalpotu kā pamats teicami funkcionējošai sistēmai, kas tiek koordinēta Eiropas līmenī, un garantētu nepārtrauktu drošu kodolenerģijas ražošanu turpmāk. Japānas iedzīvotāju izrādītā attieksme ir parauga vērta un ir mums vērā ņemams precedents. Nelokāmi ticu, ka viņi ir pelnījuši jebkādu atbalstu. Pateicos, priekšsēdētāja kungs.

 
  
MPphoto
 

  Edit Herczog (S&D).(HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi, šodien mēs visi mazliet esam japāņi. Pat dabas katastrofas vidū mums jāatzīst, ka arī kodoldrošībai ir cilvēka seja. Plānošana, celtniecība, ekspluatācija, demontēšana un — kā tas ir pašlaik Fukušimas spēkstacijā — avārijas novēršana ir cilvēcisko zināšanu un uzticības izturības pārbaudījums. Eiropas noturības tests mums ir svarīgs solis, lai plānotu to, kas līdz šim bija vēl kaut kas nākotnē neiedomājams. Komisāra kungs, vislabākais cieņas apliecinājums Fukušimas darbiniekiem būs Eiropas ekspertu iesaistīšana Eiropas mēroga profesionālo un politisko lēmumu pieņemšanā. Jāiesaista arī tie kodolelektrostacijas darbinieki, kuru uzticības pakāpe un zināšanu līmenis ir neatsverams.

Ir ārkārtīgi svarīgi, lai zināšanas kodolenerģētikas jomā vidējā termiņā tiktu saglabātas un paplašinātas, jo tās sniedz reālas drošības garantijas. Turklāt vēlreiz vēlos pievērst uzmanību Ulvskog kundzes teiktajam. Pētniecības un izstrādes procesā kodolenerģētikas jomā ir jārod atbildes, labākas nekā pašlaik pieejamās, par to, kā atrisināt kodolatkritumu jautājumu un izmantot vienmēr aktuālo šo atkritumu 60 gadus ilgo vēsturi. Paldies, ka uzklausījāt.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties komisāram Oettinger kungam par tik nopietnu un atbildīgu pieeju šim jautājumam.

Jāapsver, vai nevajadzētu paaugstināt Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas (WENRA) pilnvaru līmenī un piešķirt tam visu 27 dalībvalstu Eiropas regulatora statusu. Jāapsver arī, vai nevajadzētu noteikt par juridiski saistošiem Starptautiskās Atomenerģijas aģentūras (SAEA) standartus un vai šim jaunajam regulatoram nevajadzētu piešķirt pilnvaras uzdot nekavējoties slēgt kodolelektrostacijas, ja šie standarti netiek ievēroti. Jāapsver arī Euratom līgumu reformēšana, galveno uzmanību pievēršot drošības un aizsardzības noteikumiem, kā arī jautājumam par darbības pārtraukšanas un galīgās glabāšanas izmaksu segšanu, kas ir jānoskaidro jau tagad.

Manuprāt, šī ir jūtīga tēma. Mums jāizmanto šī iespēja arī šeit, Eiropā, un jāveic profesionālā apskate, un jāievieš jaunākie standarti, lai turpmāk vairs netiktu apdraudēta iedzīvotāju veselība.

 
  
MPphoto
 

  David Martin (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, protams, ka atzinīgi vērtēju ātri sniegto palīdzību Japānas iedzīvotājiem laikā, kad viņiem tā visvairāk ir vajadzīga, un atzinīgi vērtēju un pievienojos līdzjūtības apliecinājumiem japāņiem. Tomēr nevaru nedomāt par to, ka sirsnību, ar kādu tiek pausti mūsu komentāri par solidaritāti, nedaudz atvēsinās dažu mūsu dalībvalstu rīcība.

Lasot mūsu laikrakstus, redzu, ka Spānijas valdība ir ierosinājusi pārbaudīt radiācijas līmeni no Japānas ievestajām precēm; ka Nīderlandes valdība ir brīdinājusi dokos nodarbinātos uzmanīgi apieties ar visiem kravas konteineriem no Japānas; ka Francijas valdība ir aicinājusi veikt visu importēto preču pārbaudi; ka Vācijas atbildīgās iestādes pieprasa izlases veidā veikt visu no Japānas importēto preču pārbaudi, ieskaitot vieglās automašīnas. Tās ir preces, kas atstāja Japānas krastus pirms divām vai trim nedēļām, bet dažos gadījumos — pat pirms diviem vai trim mēnešiem pirms zemestrīces.

Šādi pasākumi nemaz neliecina par solidaritāti un līdzjūtību, un es vēlos lūgt Padomi un Komisiju mēģināt runāt ar dalībvalstīm, lai tās saprastu, ka patiesas solidaritātes izpausme nepieļauj šādu, tik pārspīlētu, attieksmi.

 
  
MPphoto
 

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, esmu pārsteigta, ka komisāra kungs šķiet tik optimistiski noskaņots par to, ka stāvoklis Fukušimā jau pēc dažām dienām tiks pilnībā kontrolēts, lai gan eksperti ir norādījuši, ka tam būs vajadzīgas nedēļas un mēneši; tikmēr spēkstacijā joprojām izplūst radiācija, kas turpina iesūkties pārtikas piegādes un ūdens apgādes sistēmās.

Atzinīgi vērtēju aicinājumu veikt noturības testus, tomēr tie nesniedz atbildi uz lielākiem jautājumiem. Jautājums ir par to, vai mēs vēlamies pieņemt pieaugošos kodolenerģijas riskus pasaulē, kurā arvien biežāk valda kompleksas dabas katastrofas un galēji klimatiskie apstākļi? Kodolreaktoru drošību nav iespējams pilnībā garantēt jebkādas liela mēroga katastrofas gadījumā, ja tā ir saistīta ar bojājumiem vairākos līmeņos, kad ir traucēta gan elektrības padeve, gan ūdens apgāde, komunikāciju darbība un fiziskā piekļuve. Jautājums ir, vai mēs patiešām vēlamies uzņemties šo risku, ja ir pieejamas alternatīvas iespējas?

 
  
MPphoto
 

  João Ferreira (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, mēs vēlamies šeit paust pilnīgu solidaritāti ar Japānas tautu, un arī mēs izsakām līdzjūtību tās katastrofas upuriem, kas skāra šo valsti.

Kā zināms, šī katastrofa ir izraisījusi nopietnus starpgadījumus Fukušimas kodolelektrostacijā, kuru sekas joprojām nav iespējams pilnībā novērtēt. Taisnība, ka avārijas šīs spēkstacijas reaktoros izraisīja ārkārtīgi mazas varbūtības faktoru apvienošanās; tomēr šie faktori apvienojās, un ir iespējams, ka tas var atkārtoties vēlreiz citās kodolelektrostacijās.

Tādēļ mums jāgūst svarīga mācība no pašreizējiem notikumiem Fukušimā. Pašlaik ir neatliekami jāpārskata un, ja vajadzīgs, jāpielāgo spēkstaciju drošības sistēmu nodrosēšanas līmeņi, jo īpaši saistībā ar dzesēšanas sistēmām.

No jauna ir jāizvērtē pašreizējo kodolelektrostaciju atrašanās vietas, jo īpaši atbilstoši zemestrīču riska un cunami rašanās riska pakāpei. Tomēr jāuzsāk arī plašas debates sabiedrības līmenī par enerģētikas jautājumu, mūsu pašreizējo un nākotnes pieprasījumu un tā nodrošināšanu, izsekojot pārredzamā un informētā veidā dažādu enerģijas avotu riskus, triecienus, potenciālu un ierobežojumus.

 
  
MPphoto
 

  Oreste Rossi (EFD). - (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vispirms vēlos paust solidaritāti ar Japānas iedzīvotājiem, kurus tik smagi ir skārusi šī katastrofa. Biju pārsteigts, uzzinot, ka Japānas tehnoloģija nebija attīstījusies kopsolī ar notikumiem, kas pastāvīgi atkārtojas šajos reģionos. Saglabāt tehnoloģiski novecojušu kodolelektrostaciju ekspluatācijā noteikti nav mazsvarīgs jautājums, un tas liek mums pārdomāt Eiropas kodolenerģētikas programmu.

Mēs nedrīkstam pieļaut, ka kļūstam par baiļu upuriem un šodien izdarām sasteigtu izvēli — ir vajadzīga vispārēja vienošanās par drošības garantijām pašreizējās kodolelektrostacijās un par celtniecības stadijā esošo kodolelektrostaciju pārbaudi. Eiropa nedrīkst atturēties no palīdzības sniegšanas Japānas tautai — ne tikai tāpēc, ka šajā valstī ir ārkārtas stāvoklis, bet arī iespējamās finanšu krīzes dēļ, kas ir saistīta ar šo briesmīgo katastrofālo notikumu.

Īstermiņā jāveic pasākumi ekonomikas tempu samazināšanās novēršanai Tokijā un to iespējamo seku novēršanai, kas var rasties valstīm, kuras ir cieši saistītas ar Japānu. Nedrīkstam aizmirst, ka valdība bija vāja jau pirms katastrofas, kad tai netika nodrošināts vairākuma atbalsts Augšpalātā, kas nozīmē to, ka tuvākā laikā var būt gaidāma izpildvaras krīze.

 
  
MPphoto
 

  Angelika Werthmann (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, sākumā vēlos paust līdzjūtību visiem tiem, kurus ir skāruši šie postošie apstākļi. Traģiskais negadījums Japānā ir izraisījis šobrīd mums visiem zināmo kodolkatastrofu. Eiropas reaģēja salīdzinoši ātri un vienoti, lai gan, cerams, visi, kas atbalsta kodolenerģijas tehnoloģiju, apzinās, ka radioaktivitāte pārsniedz valstu robežas un ka daba neatzīst drošības standartus, lai cik augsti tie arī nebūtu. Esam bijuši katastrofas liecinieki Černobiļā — neizdevies tā sauktais noturības tests, un šobrīd tas pats notiek Fukušimā. Ir pienācis laiks tiem, kuri atbalsta kodolenerģiju, atzīt, ka cilvēku labklājība un veselība, un dabiskā vide ir svarīgāka par visām finansiālajām interesēm. Mums jāapsver atteikšanās no kodolenerģijas un atjaunojamo enerģijas veidu veicināšana Eiropas mērogā.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs, zemestrīcei sekojošais cunami Japānā bija tiešais kodolelektrostacijas avārijas cēlonis, kas gan profesionāļiem, gan sabiedrībai galvenokārt radīja bažas par drošību. Tāpēc tika pieņemts pareizais lēmums pakļaut mūsu darbojošās kodolelektrostacijas stingrām testēšanas prasībām. Kļuvis skaidrs, ka mums ir vajadzīgas visaptverošas, pamatīgas debates, lai panāktu racionāla lēmuma pieņemšanu saistībā ar kodolenerģētikas nākotni. Mums arī jāzina, ka pēc briesmīgās šāda veida traģēdijas cilvēku bailes pieaugs, un tieši tādēļ mums jāpārliecinās, ka tiek nodrošināta objektīva un patiesa informācija un ka tiek pastiprināti drošības pasākumi.

Tomēr vēlos uzsvērt, ka kodolelektrostacijas Eiropā ir pakļautas pavisam citiem vides faktoriem nekā Japānā. Eiropā nepastāv ne cunami, ne arī tik spēcīgu zemestrīču apdraudējums, tādēļ nedrīkstam izdarīt tiešus secinājumus šī nelaimīgā un traģiskā notikuma rezultātā. Mūsu spēkstacijas ir gatavas iespējamiem triecieniem, kas var tās skart, un varam saglabāt kodolenerģiju kā neatņemamu mūsu enerģijas resursu sastāvdaļu arī turpmāk. Beidzot vēlos paust līdzjūtību un apliecināt cieņu mūsu Japānas draugiem. Paldies!

 
  
MPphoto
 

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti, uzmanīgi uzklausīju jūsu idejas un vēlos pateikties jums par jūsu izrādīto objektivitāti gan attiecībā uz katastrofu, gan tās sekām. Esam dzirdējuši gan solidaritātes, gan līdzjūtības izpausmes, kā arī palīdzības piedāvājumus. Tur vairs nav ko piebilst. Tas iedrošina mūs darbā, kas Padomes prezidentvalstij un Komisijai ir jāveic.

Galvenais jautājums šeit ir par reaģēšanu katastrofu gadījumā. Ja ņemam vērā katastrofas Haiti un Pakistānā un valstī, kuru nesen skāra citas dabas katastrofas, manuprāt, Komisijas paziņojumā par uzlabotu Eiropas Savienības reaģēšanu katastrofu gadījumā, ko Padome apstiprināja pagājušā gada decembrī, turpmākais ceļš ir parādīts. Mums jāuzlabo sadarbība sistēmas, kas paredzēta reaģēšanai katastrofu gadījumā, procedūru ietvaros Eiropas līmenī un jāvelta tam atbilstoši finanšu un cilvēkresursi, kā arī Eiropas līmenī jākoordinē šis darbs. Neapšaubāmi, Georgieva kundze šī gada laikā Parlamentam un Padomei iesniegs dažus konkrētus priekšlikumus.

Runājot par enerģētikas politiku Eiropā un mācību, kāda jāgūst no jaunās informācijas, kas tiek saņemta no Japānas, manuprāt, mums jāsāk, godīgi izanalizējot faktus un reālos notikumus. Kā piemēru vēlos minēt Vācijas valdības un tās koalīcijas partneru pieredzi, atgādinot, ka esmu vienas šādas partijas biedrs. Mūsu valdība ir paziņojusi par svarīgu tās kursa maiņu. Pašlaik Vācijā darbību ir pārtraukušas septiņas kodolelektrostacijas. Šī rīcība tika kritizēta par to, ka tā “neliecina par pārāk lielu uzticamību”, vai par to, ka tā ir “tipiska vācu angst demonstrēšana”. Manuprāt, mums ir jāņem vērā, ka visu uzlabojumu sākumpunktā ir dažādu nostāju respektēšana. Vēlos apliecināt cieņu Parlamentam, kurš pirms dažiem gadiem nepārprotami atbalstīja pastāvīgu kodolenerģijas izmantošanu Eiropas enerģijas sadalījumā, bet kurš neapšaubāmi ir sācis pārskatīt šo nostāju. Otrkārt, vēlos apliecināt cieņu ES uzraudzības iestādēm. Vēlreiz ļoti uzmanīgi pārlasīju Euratom līgumu un rūpīgi izvērtēju Kodoldrošības direktīvu, ko Padome un Parlaments pieņēma jūnijā pirms diviem gadiem. Otrajā dokumentā ir sniegti daudzi formāli ieteikumi par atbildīgajām iestādēm, kādas ir jāizveido, par informēšanas un ziņošanas saistībām, un ietverti citi punkti, tomēr tajā nav piedāvāti gandrīz nekādi konkrēti, būtiski ieteikumi par celtniecības vai ekspluatācijas metodēm, ne arī pašas vispārīgākās specifikācijas.

Ja Parlaments šodien ierosinātu paplašināt Eiropas tiesību aktus, esmu pietiekami gatavs negaidīt, kad 2014. gadā tiks saņemti ziņojumi no dalībvalstīm — pirms ziņojuma iesniegšanas Komisijai —, bet pieprasīt, lai šī direktīva tiktu noteikta kā valstu tiesību akts vēlākais līdz šī gada jūlijam — par to būtu atbildīgas dalībvalstis —, lai tad, kad tiks iegūta papildu informācija no Japānas un visaptverošo noturības testu rezultāti, varētu debatēt par Komisijas priekšlikumu ieviest papildu konkrētas, būtiskas prasības kodoldrošībai — debatēt šeit, Briselē, jau ne vēlāk kā nākamā gada laikā.

Tika arī teikts, ka man ir “jārīkojas izšķirīgi”. Tomēr es tam nepiekrītu — šajā jautājumā izmantošu konsekventu pieeju, jautājot, kādu kompetenci Eiropas likumdevēji ir vai nav man piešķīruši. Tad, kad pat pašreizējos apstākļos, dzirdu kritiku no dažu valstu valdību puses par pārmērīgi dramatisku stāvokļa novērtējumu un mācību, kas no tā jāgūst, kamēr citi vienlaicīgi apgalvo, ka ir pienācis laiks izšķirīgi rīkoties, tad izvēlos vidusceļu. Vienmēr visdrošāk esmu juties, izvēloties vidējo platformu. Tad, kad tiekat kritizēts no abām pusēm, iespējams, ka faktiski rīkojaties pareizi.

Daudzas no Eiropas 143 kodolelektrostacijām joprojām darbosies pēc desmit gadiem, izņemot gadījumus, ja pašreizējās valdības mainītu savu viedokli, lai gan ne visas joprojām darbosies vēl arī turpmākajā desmitgadē. Tādēļ mūsu interesēs ir pieprasīt drošību visaugstākajā līmenī, jaunus standartus un turpmāko risku mazināšanu no tām kodolelektrostacijām, kuras paliks ekspluatācijā vidējā vai ilgākā termiņā.

Otrkārt, pieņemu, ka Eiropā ar dalībvalstu, šo valstu parlamentu un valdību aizgādnību tiks uzbūvētas jaunas kodolelektrostacijas. Ja ņemam vērā, ka jūnijā Itālijā tiks noturēts referendums, saprotam, kas ir gaidāms, un vēlos norādīt, ka, izņemot Vāciju, neviena no trīspadsmit dalībvalstīm, kurās darbojas kodolelektrostacijas, nav mainījusi savu politiku šajā jautājumā. Cieši sekoju līdzi debatēm valstu valdību un parlamentu līmenī un plašsaziņas līdzekļos.

Mums jāsaprot, ka, lai gan šis ir visas Eiropas mēroga jautājums, pastāv vēl arī globālā dimensija. Visu mūsu interesēs ir nodrošināt, ka tiek piemēroti visstingrākie standarti ne tikai mūsu teritorijā, bet arī visā pasaulē, jo galu galā kodolenerģija tiks izmantota visā pasaulē vēl vairākus desmitus gadu. Tāpēc atzinīgi vērtēju...

(Starpsaucieni)

Turmes kungs, es tiešām šeit ļoti cenšos saglabāt mieru un objektivitāti. Iesaku jums darīt to pašu. Kad iesakāt man neuzticēties Sarkozy kungam, varu tikai teikt, ka esmu pilnīgi pārliecināts, ka viņš iesniegs šo jautājumu apspriešanai G20 valstu augstākā līmeņa sanāksmē. Tas vien jau ir ievērojams panākums — jautājums tiks apspriests forumā, kuru apmeklēs amerikāņi, ķīnieši, krievi un citi, kas jau ekspluatē kodolelektrostacijas, plāno būvēt jaunas spēkstacijas vai ir pilnvarojušas lielos rūpnieciskos koncernus būvēt kodolelektrostacijas savās valstīs. Tāpēc, manuprāt, būtiski ir veikt risku pārvērtēšanu un ieviest augstākus drošības standartus neatkarīgi no tā, vai kāds ir par vai pret kodolenerģiju, jo kodolenerģija arī turpmāk būs mūsu globālās nākotnes sastāvdaļa.

(Starpsaucieni)

Šis nav īstais brīdis, lai atgrieztos pie divus gadus senām debatēm. Neesmu īstā amatpersona, ar kuru varētu nokārtot šos rēķinus. Esat laipni aicināts darīt zināmu savu viedokli tad, kad runās citi. Es neuzskatu, ka adresējat šo jautājumu īstajai amatpersonai.

Atgriezīšos pie jautājuma par Enerģētikas plānu 2050. gadam un kritikas, ko esam uzklausījuši par to, ka tajā netiek pietiekami veicināti un finansēti atjaunojamie enerģijas avoti. Šajā gadījumā jūs pārāk zemu vērtējat paši savu rezolūciju ietekmi, lai gan mēs cenšamies uzraudzīt un garantēt šādu lēmumu ievērošanu. 20 % no atjaunojamiem enerģijas avotiem tikai deviņu gadu laikā atbilst 35 % būtiski svarīgajā elektrības ražošanas jomā, kurā šie ilgtspējīgie avoti tiek galvenokārt izmantoti. Mēs esam tikuši diezgan tālu elektrības ražošanā no atjaunojamiem avotiem — 35 % apmērā —, un tajā sava loma ir arī dalībvalstīm, kamēr vienlaicīgi ir noteikts, ka četru vai piecu gadu laikā atjaunojamās enerģijas avoti nomainīs kodolenerģiju un ogles elektrības ražošanā. Tas nozīmē, ka esam ceļā uz atjaunojamo enerģijas avotu izvirzīšanu par vissvarīgāko elektrības avotu Eiropā. Pavasara beigās prezentēsim savas Enerģētikas plānam 2050. gadam paredzētās koncepcijas un scenārijus. Tomēr ir vēl citi svarīgi datumi līdzās 2050. gadam, kas varētu šķist diezgan tāls posms, — ir arī vēl starpposma mērķi 2025. un 2030. gadam, jeb citiem vārdiem, periodam, kurā ir vajadzīgas investīcijas infrastruktūrā un ražošanas jaudās jau tagad. Šobrīd nevēlos uzņemties konkrētas saistības, tomēr līdz 2030. gadam mēs noteikti būsim pārsnieguši atjaunojamo enerģijas avotu mērķi 35 % apmērā, sasniedzot rādītāju, kas pārsniedz 40 % vai pat 60 %, vai vidējo starp šiem rādītājiem. Ja tā notiks, tad neviens nevarēs apstrīdēt faktu, ka atjaunojamās enerģijas avoti nav guvuši pietiekamu atbalstu; atjaunojamiem enerģijas avotiem būs izšķiroša loma enerģijas sadalījumā visas mūsu dzīves laikā.

(R. Harms pārtrauc runātāju)

Harms kundze, es runāju par Enerģētikas plānu, turpretī jūs atsaucaties uz CO2 emisiju plānu. Tie ir divi dažādi jautājumi. Neesam samazinājuši mērķus 2020. gadam. Tie saglabājas nemainīgi — 20 % autonomais mērķis un 30 %, ja pievienojas citas valstis. Tāda vienmēr ir bijusi Parlamenta, Padomes un Komisijas nostāja, un šis ir globālais piedāvājums sarunās. Nekādas izmaiņas tajā nav veiktas. Šeit mēs runājam par “atjaunojamiem enerģijas avotiem”. Tādēļ esam izveidojuši pamatu, lai nodrošinātu, ka enerģijas sadalījums vairs nav tikai dalībvalstu jautājums, bet, ka dalībvalstis uzņemas 50 % atbildības vai nedaudz vairāk. Otrkārt, esam arī noteikuši prasības subsīdiju piešķiršanas principu noteikšanai un tam, kā dalībvalstīm sadarbībā ar mums ir jāstrukturē finanšu un tehniskie resursi.

Varat būt mierīgs, Turmes kungs, ka attiecīgajos scenārijos tiks nopietni pārbaudīts dažādu institūciju ierosinātais, proti, paaugstināt atjaunojamo enerģijas avotu mērķi līdz 100 %. Taču tādā gadījumā jums jāizpēta tiesību akti, konkrēti 194. pants, kurā ir norādīts, ka enerģijas sadalījums ir dalībvalstu kompetences jautājums. Neuzskatu, ka Lisabonas līgums ir iecirsts akmenī. Tomēr tajā ir sniegti manas darbības parametri, nosakot, kādas ir dalībvalstu tiesības. Šīs tiesībās tiek stingri sargātas gan Berlīnē, gan Luksemburgā, Parīzē un Londonā.

Vēlos minēt vēl pēdējo aspektu. Uzmanīgi klausījos tajā, ko teica Davies kungs un Hall kungs. Viņi abi ir vienas un tās pašas partijas biedri. Viņi abi ir no vienas un tās pašas dalībvalsts. Tomēr, kā dzirdējām, viņu nostājas ir diametrāli pretējas. Es to respektēju. Ja nelielā partijā lielā valstī spēj sadzīvot tik atšķirīgi viedokļi kā tie, kurus pauda šie abi godājamie deputāti, un ja viena un tā pati partija bija pret kodolenerģiju savā valstī pirms vēlēšanām, bet tagad, kad vēlēšanas ir notikušas, tā ir tai pieņemama, tad tik un tā to respektēju. Tomēr tas parāda, ka šim jautājumam ir ekoloģiska, ekonomiska un politiska dimensija, un tāpēc mūsu starpā vienmēr būs nesaskaņas. Daļai šī procesa vienmēr ir globāls raksturs.

 
  
MPphoto
 

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, godājamie deputāti, apsolu, ka runāšu īsi. Līdzjūtība un vēss prāts, manuprāt, ir divas lietas, pēc kurām mums savā darbībā ir jāvadās. Izrādot līdzjūtību, varam palīdzēt Japānas tautai nodrošināt visu vajadzīgo; varam ieklausīties viņos un arī rīkoties, kad tas, viņuprāt, ir vajadzīgs, bet ir nepieciešams vēss prāts, lai īstajā laikā pieņemtu pareizos lēmumus par mūsu pašu nākotni. Nedrīkstam lemt par tik svarīgu jautājumu šo notikumu iespaidā. Viens ir skaidrs, un neviens šajā plenārsēžu zālē šodien nav apstrīdējis, ka mums no visa spēka jācenšas panākt maksimāla drošība.

Turklāt mūsu pienākums ir pilnībā informēt pilsoņus, lai tie saprastu, par ko tiek debatēts un kad, par ko un kā mēs pieņemam lēmumus. Ir ārkārtīgi svarīgi izdarīt secinājumus un gūt mācību. Mums jāanalizē šie notikumi ne pārāk lēni, ne arī reaģējot pārāk asi un sniedzot paziņojumus, kas pēc pāris nedēļām vai mēnešiem var izrādīties nepamatoti. Attiecībā uz noturības testiem, vēlos tikai norādīt, ka šobrīd, pamatojoties uz pašreizējiem tiesību aktiem, ir iespēja tos veikt brīvprātīgi. Vairāki no jums minēja juridiskās bāzes, pašlaik spēkā esošo sistēmu grozīšanas iespēju, ko, manuprāt, Eiropas Padome neizslēgs. Tās ir jāuzlabo un ir jāpiedāvā atbilstošs priekšlikums. Nav jāsteidzas, bet, protams, šis darbs ir jāuzsāk.

Komisārs Oettinger kungs arī norādīja, ka enerģijas sadalījums ir valstu kompetences jautājums. Katra dalībvalsts pieņem suverēnu lēmumu par to, kādus enerģijas veidus tā izmanto, lai nodrošinātu enerģijas pieprasījumu. Puse dalībvalstu, puse apjoma ziņā, izmanto kodolenerģiju. Kad izstrādāsim atbilstošu juridisko bāzi, varēsim noteikt drošības saistības visām, bet izvēle un atbildība par šo izvēli būs dalībvalstu kompetencē. Jebkurā gadījumā esmu gandarīta, ka Komisija, kā norādīja komisārs Oettinger kungs, varēs šo ziņojumu sagatavot līdz 2011. gada jūlijam. Un pēdējais apsvērums — mēs daudz runājam par pētniecību un izstrādi, kas ir arī stratēģijas “Eiropa 2020” stūrakmens. Mūsu uzdevums ir radīt vislabākos iespējamos apstākļus pētniecībai un izstrādei Eiropas Savienībā. Mums patiešām šai jomā ir daudz darāmā. Izmantojot pētniecībai un izstrādei piešķirto atbalstu, mums ir jāatrod visdrošākie un videi visdraudzīgākie enerģijas ražošanas veidi, lai zinātne kalpotu cilvēkiem un maksimālai cilvēku drošībai. Ārkārtīgi pateicos, priekšsēdētāja kungs.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu1, kas ir iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt (ceturtdien, 2011. gada 24. martā).

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  János Áder (PPE) , rakstiski. – (HU) Pirmkārt, vēlos paust dziļu līdzjūtību Japānas iedzīvotājiem un upuru radiniekiem saistībā ar ārkārtējo dabas un rūpniecisko katastrofu, kas notika gandrīz pirms 12 dienām. Traģēdija Japānā mums atgādina, ka dabas un rūpnieciskās katastrofas var notikt jebkurā laikā un jebkur, arī Eiropā. Jautājums ir tikai par to, kad un kur tās notiks. Tieši tāpēc, manuprāt, ir svarīgi, lai Eiropas Savienībai iespējamās rūpnieciskās katastrofas gadījumā Eiropā būtu pieejams atbilstošs finanšu mehānisms, lai tā varētu nekavējoties un efektīvi iejaukties un novērst zaudējumus. Protams, ka ES centieni, kas ir vērsti uz katastrofu novēršanu, ir svarīgi, bet šobrīd Eiropas Savienībai nav tāda finanšu mehānisma, kas varētu atbilst iepriekšminētajām vajadzībām. Varam tikai iedomāties, kas notiktu, ja katastrofa skartu kādu no dalībvalstīm, kas jau tā ir nonākusi smagos finansiālos apstākļos. Papildus šokējošām sociālajām un vides sekām, tas nopietni skartu arī šādas valsts budžetu un arī visas Eiropas ekonomiku. Manuprāt, šī iemesla dēļ Eiropai vajadzīga jauna apdrošināšanas shēma katastrofu gadījumiem, kura, balstoties uz obligātās atbildības apdrošināšanu, gadā nodrošinātu papildu līdzekļus aptuveni EUR 4 vai 5 miljardu apmērā no iemaksām, ko veic potenciālie piesārņotāji, lai sniegtu ātru finansiālo atbalstu rūpniecisko katastrofu gadījumā. Turklāt maksātāji varētu būt arī saņēmēji šīs shēmas ietvaros tā atbalsta ziņā, ko tie varētu pieprasīt, piedaloties konkursos par investīcijām drošības un vides aizsardzības jomā, kas tiktu finansētas no neizmantotajiem līdzekļiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) Tā kā pieaug pieprasījums pēc enerģijas, ir nepieciešams diversificēt naftai alternatīvu enerģijas resursu, piemēram, atjaunojamo saules, vēja un kodolenerģijas resursu, nodrošināšanu.

Manuprāt, enerģijas ražošana no kodolenerģijas resursiem nav arguments, par kuru būtu jādebatē tik emocionālā gaisotnē, kāda tā ir pašlaik. Faktiski baidos, ka parastie kodolenerģijas oponenti, kurus bieži finansē naftas uzņēmumi, centīsies izmantot notikumus Japānā, lai veicinātu Itālijas enerģētisko atkarību no naftas un tās blakusproduktiem. Vairāk nekā 8 000 iedzīvotāju Itālijā un vairāk nekā 350 000 iedzīvotāju Eiropā katru gadu mirst no piesārņojuma, kas rodas naftas blakusproduktu sadegšanas rezultātā.

Turklāt attiecībā uz iespējamā izvietojuma noteikšanu šajā reģionā jāuzsver, ka šo izvēli pamato ekspertu izstrādātas tehniskās un zinātniskās pamatnostādnes, kā rezultātā administratori spēj izdarīt visatbilstošāko izvēli, lai nodrošinātu sabiedrisko drošību un vides ilgtspēju. Ceru, ka debates par naftai alternatīviem enerģijas avotiem būs objektīvas, nodrošinot Eiropas pilsoņiem atbilstošu un pareizu informāciju, lai novērstu viegli īstenojamas manipulācijas, kuru rezultātā mēs kļūtu vēl vairāk atkarīgi no nestabilām naftas ieguves valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Piekrītu to savu kolēģu deputātu noskaņojumam, kuri ir pauduši līdzjūtību Japānai un Japānas tautai sakarā ar traģēdiju, kuru tā pašlaik piedzīvo. Eiropas Savienībai ir jāatbalsta Japāna ar visām iespējām, kādas ir tās rīcībā, ieviešot un īstenojot rekonstrukcijas programmas. Esmu cieši sekojis līdzi šīm debatēm, bet jāatzīst, ka nevaru piekrist tam, ka šāda traģēdija tiek pārvērsta krusta karā pret kodolenerģiju. Tas ir lēts, videi draudzīgs enerģijas avots, un tā drošība tehnoloģiskā progresa rezultātā palielināsies. Lidmašīnas avārija, piemēram, arī ir traģisks notikums, bet neuzskatu, ka tas būtu pietiekams iemesls, lai mēs sāktu apšaubīt ieguvumus, ko sniedz lidaparāti, un to drošību. Pareizais risinājums ir šāds: “jā” — noturības testiem, “jā” — uzraudzībai, bet “nē” — kodolenerģijas nomelnošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – Priekšsēdētājas kundze, vēlos paust vissirsnīgāko līdzjūtību Japānas tautai, kas pēdējo nedēļu laikā ir smagi cietusi briesmīgas dabas katastrofas rezultātā. Japānai tiek sniegta palīdzība no Eiropas Savienības, kā arī no dalībvalstīm. Eiropas Savienība turpinās sniegt jebkādu palīdzību, ko Japānas valdība uzskatīs par atbilstošu, lai palīdzētu viņiem pārvarēt šo briesmīgo krīzes stāvokli.

Tomēr trauksme saistībā ar Fukušimas kodolelektrostaciju ir izraisījusi emocionālas debates par kodolenerģijas izmantošanu Eiropas Savienībā vispār. Vēlos ieteikt ikvienam bez emocijām apsvērt savu nostāju un ņemt vērā, ka automobiļu izmantošana netika aizliegta, kad Īrijas zinātniece Mary Ward tika izsviesta no automobiļa ar tvaika dzinēju, ko vadīja viņas brālēns, un sabraukta 1869. gada 31. augustā.

Mums drīzāk ir jāgūst mācība un jāpalielina investīcijas gan kodoldrošībā, gan inovatīvā pētniecībā. Fosilā kurināmā resursi ir izsmeļami, un atjaunojamā enerģija ir vēl joprojām pārāk eksperimentālā stadijā. Kodolenerģija, no otras puses, iespējams, nākotnē būs noteicošā. Ja pirmie cilvēki būtu baidījušies no uguns, mēs joprojām dzīvotu akmens laikmetā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vladimír Remek (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Pirmkārt un galvenokārt, pievienojos visiem tiem, kuri ir pauduši līdzjūtību Japānas tautai, kuru ir skārusi postoša zemestrīce un cunami vilnis. Šī dabas katastrofa ir prasījusi tūkstošiem cilvēku dzīvības, kas ir briesmīgs zaudējums. Tā ir laupījusi mājas, īpašumu un iedzīvi vēl vairākiem desmitiem tūkstošu cilvēku, dramatiski mainot viņu dzīvi vairākus gadus uz priekšu. Nedrīkstam par to aizmirst, lai gan plašsaziņas līdzekļos uzmanība drīzāk tiek pievērsta kodolenerģijas jautājumiem. Bojātās Fukušimas spēkstacijas problēmas gandrīz pilnībā ir aizēnojušas visu pārējo. Tomēr jāsaka — saistībā ar trauksmes sludinātāju scenārijiem —, ka atombumbas, kas tika nomestas uz Hirošimu un Nagasaki, joprojām ir vislielākā jebkad notikusī kodolkatastrofa. Lielākais apdraudējums cilvēcei ir militārais kodolarsenāls. Tas paplašinās, neskatoties uz daudziem labiem nodomiem, un tam trūkst pastāvīgas un pamatīgas sabiedrības kontroles, kādu varam vērot attiecībā uz kodolelektrostacijām. Turklāt pēc šiem notikumiem Japānā drošības prasības un standarti katrā ziņā kļūs vēl stingrāki. Tāpēc mums jāievēro saprātīga nostāja, izvairoties no sasteigtas vai pat histēriskas reaģēšanas uz traģiskajiem notikumiem Japānā. Pašlaik nav kodolenerģijai alternatīva enerģijas veida, kas nodrošinātu mums tik ļoti vajadzīgo, pieejamo enerģiju, kas nerada emisijas. Esmu gandarīts, ka Čehijas Republika, Somija, Francija un citas valstis ievēro reālistisku pieeju šim jautājumam. Tā ir pretēja to valstu nostājai, kurās kodolenerģija ir kļuvusi par ķīlu priekšvēlēšanu cīņām tādā apmērā, kas kļūst gandrīz neētisks, ņemot vērā stāvokli Japānā.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski.(PL) Vēlos komentēt pašreizējo stāvokli Japānā. Humānā palīdzība Japānai ir pašsaprotams un nepieciešams Eiropas Savienības reaģēšanas veids uz traģisko katastrofu, kas skāra šo valsti. Manuprāt, Japānai un skartajiem reģioniem jāsniedz visa vajadzīgā palīdzība (tehniskā, administratīvā un organizatoriskā, kā arī finansiālā). Ārpus neatliekamās palīdzības mums arī jāapsver sistemātiskas sadarbības modeļa izstrāde ar visām valstīm, kurās pastāv dažāda veida katastrofu apdraudējums, tostarp valstīm, kuras neietilpst Eiropas Savienībā. Vēlos lūgt, lai Komisijas un Padomes atbildīgie dienesti šajā jomā pārstatītu attiecīgos tiesību aktus un sniegtu priekšlikumus efektīvās prakses apmaiņas uzlabošanai krīžu pārvarēšanas jomā.

Arvien vairāk valstu, tostarp Eiropas Savienības dalībvalstis, arvien vairāk cieš no dabas katastrofām. Tāpēc ir būtiski svarīgi ieviest pastāvīgu un augsti attīstītu starptautisko sadarbību. Ir arī svarīgi veikt spēkā esošo tiesisko un regulatīvo sistēmu pārskatīšanu attiecībā uz kodoliekārtu drošību un aizsardzību. Šajā ziņā īpaši vēlos pievērst uzmanību diviem aspektiem — pilnīgai direktīvas par kodoliekārtu drošību transponēšanai un direktīvas par radioaktīvajiem atkritumiem pieņemšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Debora Serracchiani (S&D), rakstiski. – (IT) Pēc 11. martā notikušās zemestrīces Japānas kodoldrošības un pasaules ekonomikas krīzes sekas ir satricinājušas Eiropas Savienību, kas jau tā cīnās ar nestabilo politisko stāvokli Ziemeļāfrikā.

Es atzinīgi vērtēju lēmumus, kas tika pieņemti enerģētikas ministru ārkārtas sanāksmē, kurā analizēja Fukušimas kodolelektrostacijas avārijas sekas, un ticu dalībvalstu apņēmībai veikt kodolelektrostaciju noturības testus Eiropas Savienībā un paplašināt to piemērošanas loku, iekļaujot arī valstis ārpus Eiropas un jo īpaši kaimiņvalstis. Šajā kontekstā un, pienācīgi novērtējot dažu dalībvalstu lēmumu par moratorija noteikšanu kodolenerģijai un faktu, ka vistuvākajā laikā notiks enerģētikas attīstības sabiedriskā apspriešana, ir svarīgi, lai Komisija ziņotu par drošības stāvokli Eiropas kodolelektrostacijās, kas var ietekmēt dalībvalstu kaimiņu reģionus avārijas gadījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Stavrakakis (S&D) , rakstiski.(EL) Arī es vēlos paust līdzjūtību un atbalstu Japānas iedzīvotājiem, kuri cieš no spēcīgās zemestrīces un cunami izraisītās katastrofas, kas prasīja tūkstošiem dzīvību un radīja ievērojamus zaudējumus. Protams, zinātne un tehnoloģija ir iespējami daudz devusi šo tik svarīgo struktūru drošībai un, protams, ir ieviesti ārkārtīgi stingri noteikumi, lai mazinātu to neaizsargātību apdraudējuma gadījumā; tomēr nesenā ārkārtīgi spēcīgā zemestrīce un tai sekojošais katastrofiskais cunami vilnis, kas prasīja tūkstošiem dzīvību un radīja episka mēroga postījumus, kā arī ārkārtīgi nopietnie Fukušimas kodolreaktoru bojājumi ir tik lieli, ka mums ir jāpārskata un jāmaina pastāvošie uzskati par kodolelektrostaciju drošību. Tās ir jāizvieto un jāprojektē, pamatojoties uz kritērijiem, kas ir tikpat galēji kā dabas parādības, kādām tās, iespējams, var tikt pakļautas. Zinātnieki ir aplēsuši ar augstu varbūtības pakāpi, ka vidējā un ilgākā termiņā var notikt spēcīgas zemestrīces. Tādēļ politiķi nekādā gadījumā nedrīkst plānot kodolelektrostaciju celtniecību aktīvās zemestrīču zonās. Ir pieejami mūsdienīgi, pamatoti, gudri un efektīvi veidi, kā valstīm, kuras atrodas zemestrīču zonās, nodrošināt savu enerģijas bilanci. Pretējā gadījumā izrādītos, ka enerģētikas problēmu līdzsvarošanai tiek izmantota cilvēku dzīvība.

 
  
MPphoto
 
 

  Csanád Szegedi (NI), rakstiski.(HU) Pirmkārt, “Kustības par labāku Ungāriju” (Jobbik) un visas ungāru tautas vārdā vēlos paust līdzjūtību Japānas tautai. Ungāri vienmēr japāņus ir uztvēruši ar brālīgu mīlestību, un tādēļ šī katastrofa šķiet vēl šokējošāka. Eiropas Savienības pienākums ir palīdzēt Japānas tautai, un mums Japānai ir jāsniedz jebkāda vajadzīgā palīdzība. Tajā pašā laikā ir jāizdara secinājumi no šīs katastrofas, kas skaidri parāda cilvēcei, ka globalizētā pasaule, kas atsvešinājusies no dabas, ir ārkārtīgi neaizsargāta. Ungāru sakāmvārds vēsta, ka gudrs cilvēks mācās no citu cilvēku kļūdām. Eiropas tautām ir jāmācās no šīs katastrofas un, iespēju robežās atgriežoties pie dabas, pie dabiskas pārtikas un dabiskiem enerģijas resursiem, nākamo paaudžu vārdā jāaizsargā mūsu vide.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski.(LT) Pirmkārt, vēlos paust līdzjūtību Japānas tautai pēc zemestrīces un cunami, kas skāra šo valsti un prasīja daudzu cilvēku dzīvības. Ņemot vērā traģisko katastrofu Fukušimas kodolelektrostacijā, kas sekoja zemestrīcei, un cunami, vēlos aicināt Eiropu apsvērt kodolenerģijas nākotni un meklēt citus alternatīvus enerģijas ražošanas veidus. Turklāt mūsu katastrofas ietekmes izvērtējumam jābūt balstītam uz speciālistu un ekspertu sniegto informāciju un zināšanām, un jāraugās uz jauniem elektrības ražošanas veidiem no zinātniskā aspekta. Notikumiem Japānā būtu jārada bažas visām dalībvalstīm neatkarīgi no tā, vai tajās ir vai nav kodolelektrostacijas, jo, ja notiktu līdzīgas katastrofas, radiācija apdraudētu visu Eiropu. Pašreizējie Krievijas un Baltkrievijas nodomi būvēt kodolelektrosacijas rada lielas bažas Austrumeiropas, jo īpaši Baltijas, valstīm. Šo plānoto kodolelektrostaciju radītās radiācijas ietekme rada vēl lielākas raizes, un pastāv bažas par to, vai kaimiņvalstis ievēro starptautiskās drošības prasības. Jāuzsver, ka uzreiz pēc katastrofas Japānā Vācija slēdza savus reaktorus, kas tika uzbūvēti pirms 1980. gada. Par enerģētiku atbildīgais Eiropas Komisijas loceklis arī uzskata, ka Eiropai jāvirzās uz nākotni bez kodolelektrostacijām. Tādēļ pēc tam, kad būsim veikuši potenciālā radiācijas apdraudējuma izvērtējumu Eiropai, mums šeit, Eiropas Parlamentā, vajadzētu debatēt par to kodolelektrostaciju radīto apdraudējumu, kas atrodas šeit — tuvu pie Eiropas Savienības ārējām robežām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski.(PL) Postošā zemestrīce un cunami, kas 2011. gada 11. martā skāra Japānu un Klusā okeāna reģionu, izraisot tūkstošiem nevainīgu cilvēku bojāeju, bija traģēdija, kas ir aizkustinājusi mūs visus. Mūsu pienākums ir izrādīt patiesu solidaritāti ar Japānas tautu un valdību un paust līdzjūtību, kā arī sniegt humāno, tehnisko un finansiālo palīdzību. Esmu gandarīts, ka Eiropas Savienība gandrīz uzreiz sniedza šo būtisko atbalstu, izmantojot savas vislabākās glābšanas komandas un pieredzi katastrofu seku mazināšanas jomā. Šī palīdzība ir jāsniedz nepārtraukti līdz brīdim, kad stāvoklis Japānā stabilizēsies. Ņemot vērā šokējošo faktu, ka katastrofa izraisīja ārkārtīgi nopietnu kodolavāriju, kas skāra Fukušimas kodolelektrostaciju un radīja jaunu apdraudējumu cilvēku dzīvībai un veselībai, mums ir jāpārskata un jātestē ES teritorijā esošo kodolelektrostaciju drošība. Neskatoties uz faktu, ka negadījums Fukušimas spēkstacijā ir brīdinājums mums, neuzskatu, ka tāpēc mums būtu jākrīt panikā vai jākļūst aizspriedumainiem pret kodolenerģiju. Japāna ārkārtīgi bieži ir palīdzējusi Eiropas tautām katastrofu seku mazināšanā, izmantojot tās plašo un noderīgo pieredzi šajā jomā. Tagad ir pienācis laiks mums uzņemties šo svarīgo lomu. Esmu drošs, ka šāda sadarbība dos ieguvumu ne tikai saistībā ar neatliekamo palīdzību cietušajiem, bet stiprinās arī mūsu attiecības ar tik svarīgu draugu kā Japāna.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE), rakstiski.(PL) Katastrofālā zemestrīce, kas skāra Japānu, parādīja, cik ārkārtīgi spēcīgi ir dabas spēki un ka neviena valsts, pat ar tik augsti attīstītu ekonomiku, viena nevar tikt galā ar tik milzīgas katastrofas radītajām traģiskajām sekām. Līdztekus līdzjūtības izpausmēm, ko šodien mēs visi veltām Japānas iedzīvotājiem, mūsu pienākums ir arī sniegt atbalstu katastrofas upuriem. Tik neparedzams notikums kā zemestrīce, kas paralēli tās daudzo tūkstošu upuru traģēdijai ir radījis arī vēl ievērojamus kodolkatastrofas draudus, liek mums no tā gūt mācību, neskatoties uz faktu, ka šī katastrofa nav mūs skārusi tieši. Mums ir atklāti jāatbild uz jautājumu par to, cik lielā mērā Eiropas kodolelektrostacijas ir gatavas šāda veida negadījumiem. Tāpēc, lai izvairītos no turpmākā apdraudējuma, — lai cik maza ir katastrofu iespējamība, tās tomēr ir iespējamas, — un lai garantētu Eiropas iedzīvotāju drošību, ir būtiski svarīgi pārliecināties par tiem drošības līdzekļiem, kas ir ieviesti kodolelektrostacijās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – Mums jāpievēršas ne tikai kodoldrošībai Eiropas Savienības teritorijā, bet arī jāparaugās uz tās tuvajiem kaimiņiem. Eiropas Savienības pierobežā tiek attīstīti divi jauni kodolelektrostaciju būvniecības projekti — viens Kaļiņingradā, bet otra stacija būs izvietota Baltkrievijā tikai 23 km attālumā no Eiropas Savienības ārējās robežas un 50 km attālumā no Lietuvas galvaspilsētas.

Abas vietas ir izraudzītas pēc nezināmiem kritērijiem. Pārredzamības trūkums šajā procesā, viltotas apspriedes un informācijas nesniegšana valstīm, kuras tas skar, rada nopietnas bažas par abiem šiem projektiem. Darbs jau ir iesākts, lai gan starptautiskie ietekmes uz vidi novērtējumi par abām spēkstacijām ne tuvu nav pabeigti.

Turklāt uzreiz pēc traģēdijas Japānā, Krievija un Baltkrievija parakstīja līgumu, saskaņā ar kuru tiek pavērts ceļš spēkstacijas celtniecībai Baltkrievijā. Dati, kas iegūti, pētot traģēdijas Černobiļā un Fukušimā, apliecina, ka tuvējās radioaktīvās ietekmes apgabals ir 50–55 km. Avārijas gadījumā uzreiz tiktu skarta ES dalībvalsts galvaspilsēta. Eiropas Savienībai ir jāpieprasa, lai šīs trešās valstis nopietni uztvertu savas saistības un rūpīgi ievērotu starptautiskās saistības un standartus kodolenerģētikas jomā. Ceru, ka gaidāmā Eiropadome vienosies par attiecīgo lēmumu pieņemšanu.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika