Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Debates
Trešdiena, 2011. gada 23. marts - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

19.  ASV tiesas pavēstes un ES datu aizsardzības noteikumi (debates)
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojumi par ASV tiesas pavēstēm un ES datu aizsardzības noteikumiem.

 
  
MPphoto
 

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, godājamie deputāti, Parlaments atspoguļo daudzu Eiropas pilsoņu bažas, veltot pastiprinātu uzmanību tam, ka ASV atbildīgās iestādes pieprasa datus no plašsaziņas komunikāciju uzņēmumiem pēc tam, kas WikiLeaks nopludināja ASV valsts slepeno informāciju. Padome, protams, piekrīt Parlamenta bažām par ES datu aizsardzības noteikumu ievērošanu. Tomēr tās rīcībā nav tādas informācijas, lai tā varētu noteikt, vai ar ASV tiesu procedūru tiek pārkāpti tiesību akti ES datu aizsardzības jomā. Attiecībā uz WikiLeaks lietu, uz ko norādīja vairāki deputāti, Amerikas Savienoto Valstu ģenerālprokurors ir publiski atzinis, ka pašlaik tiek veikta kriminālizmeklēšana. Kā man zināms, ASV prokurori saistībā ar šo izmeklēšanu aicināja Amerikas tiesu ar tiesas nolēmumu uzdot Twitter nodot tiem konkrētus datus, un tiesa šādu nolēmumu pieņēma.

Padomes uzdevums nav komentēt, kā ASV tiesu iestādes pieņem lēmumus. Turklāt tās rīcībā nav informācijas, uz kuras pamata tā varētu apšaubīt tiesas nolēmumu. Amerikas Savienotajās Valstīs ir bijušas tiesas prāvas, kurās Twitter varēja aizstāvēt pats savu pozīciju. To pierāda arī fakts, ka Amerikas tiesa atbalstīja Twitter lūgumu informēt savus klientus par šo tiesas nolēmumu. Eiropas Savienība parasti respektē tiesvedību trešajās valstīs. Ir pašsaprotami, ka, izmeklējot aizdomas par krimināli sodāmu pārkāpumu, apsūdzības iestādēm ir jāiegūst informācija. Vispārzināms fakts ir arī tas, ka ASV informācijas iegūšanas procedūra atšķiras no procedūras, kas šajā ziņā tiek ievērota lielākajā daļā ES dalībvalstu. Galvenā atšķirība ir tāda, ka tās piemērošanas apjoms ir plašāks, proti, tās ietvaros ir atļauts pieprasīt vairāk informācijas un no krietni lielāka personu skaita nekā parastās Eiropas kriminālizmeklēšanas vai procesa ietvaros.

Tas vienkārši ir ASV tiesību aktu attīstības rezultāts, kas nozīmē, ka šis nav jautājums, saistībā ar kuru Padomei ir jāsniedz atzinums. ES datu aizsardzības noteikumu īstenošana parasti ietilpst dalībvalstu atbildīgo iestāžu, konkrētāk, datu aizsardzības iestāžu, kompetencē. Šīm iestādēm ir jānodrošina, ka tiek ievēroti datu aizsardzības noteikumi, un jautājumi par jurisdikciju un atbilstību Eiropas vai valsts datu aizsardzības likumiem ietilpst tieši šo iestāžu kompetencē. Nebūtu pareizi, ja attiecībā uz lietām, kas tiek izmeklētas tiesvedības ietvaros, tiktu pieņemts politisks spriedums. Ņemot vērā plašāku šī jautājuma kontekstu, Padomei nav informācijas, ka jebkad iepriekš būtu pieņemts tamlīdzīgs tiesas nolēmums. Kad ASV atbildīgās iestādes iepriekš mēģināja iegūt ar ES pilsoņiem saistītu informāciju, kas tika uzglabāta ES teritorijā, Eiropas Savienība iesaistījās sarunās ar ASV, lai noslēgtu starptautisku nolīgumu par iepriekš minēto datu nodošanu un apstrādi.

Tā notika, piemēram, attiecībā uz pasažieru datu reģistru (PDR). Šajā saistībā 2007. gadā ar Savienotajām Valstīm tika noslēgts PDR nolīgums, par kuru pašlaik notiek atkārtotas sarunas pēc paša Parlamenta iniciatīvas. Līdzīgs gadījums ir Eiropas Savienībā uzglabāto finanšu ziņojumapmaiņas datu nodošana ASV Finanšu departamenta Teroristu finansēšanas izsekošanas programmas (TFIP) vajadzībām. Attiecīgo TFIP nolīgumu Parlaments apstiprināja 2010. gada jūlijā.

Beidzot vēlos uzsvērt, ka Twitter gadījums ir pilnībā atšķirīgs no PDR vai TFIP gadījumiem. Pēdējais ir saistīts ar sistemātisku un nepārtrauktu personas datu pieprasīšanu no ASV atbildīgo iestāžu puses noziedzības apkarošanai un jo īpaši cīņai pret terorismu. Twitter gadījums, no otras puses, ir saistīts ar konkrētu tiesas nolēmumu, ko tiesa ir pieņēmusi konkrētas kriminālizmeklēšanas ietvaros. Ir svarīgi, lai mēs pēc iespējas lielākā mērā atzītu citu valstu tiesu nolēmumus, izņemot, protams, gadījumos, kuros pastāv faktori, kas attaisno tieši pretējo. Ārkārtīgi pateicos, priekšsēdētāja kungs.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. Priekšsēdētāja kungs, globalizētā pasaulē uz trešām valstīm nosūtītu personas datu aizsardzība kļūst par aizvien svarīgāku un juridiskā ziņā sarežģītāku jautājumu. Ir pašsaprotami, ka pamattiesības uz personas datu aizsardzību attiecas arī uz elektronisko vidi un pārrobežu datu apstrādi. Neskatoties uz to, tāpat kā citu pamattiesību gadījumā, arī šīm tiesībām var būt noteikti ierobežojumi; visiem šādiem ierobežojumiem jāatbilst likumam un jābūt samērīgiem. Tiem arī jābūt pamatotiem, vadoties no likumīgām interesēm — nacionālās aizsardzības, sabiedriskās drošības, nekārtību vai kriminālas darbības novēršanas, veselības vai morāles aizsardzības un citām.

Saskaņā ar ASV tiesību aktiem pavēste ir administratīva pavēle, ar kuru persona ir spiesta sniegt valsts vai vietējās pārvaldes iestādei konkrētu informāciju. Šāda akta likumību nosaka, pamatojoties uz tās valsts likumu, kurā šis akts tiek īstenots. Tādēļ ASV valdības pieprasījumu likumības, samērīguma un nepieciešamības izvērtēšanai jābūt balstītai uz ASV konstitūciju un tās tiesisko sistēmu. Komisijai nav kompetences noteikt veidu, kā trešā valsts piemēro savas tiesu procedūras, izmeklējot iespējamās krimināldarbības.

Kad Eiropas pilsoņi izmanto Twitter, tie apliecina piekrišanu Twitter privātuma politikai. Šajā politikā ir aprakstītas procedūras, kas saistītas ar personas informācijas apkopošanu, izmantošanu un atklāšanu trešām pusēm, tostarp arī gadījumos, kad tas ir vajadzīgs, lai izpildītu likumus, noteikumus vai ASV valdības tiesiskos pieprasījumus. Turklāt, tā kā šos personas datus ASV atbildīgās iestādes pieprasa no Twitter kriminālizmeklēšanas kontekstā, ES tiesību akti datu aizsardzības jomā nav piemērojami. ES datu aizsardzības direktīva neattiecas uz valsts darbībām krimināllikuma jomā, kā arī šajā gadījumā nav piemērojams pamatlēmums par datu aizsardzību policijā un sadarbību tiesu jomā, ņemot vērā, ka neviena dalībvalsts atbildīgā iestāde nav iesaistīta ASV tiesas izdota ordera izpildē un ka personas datus nenosūta vai neatklāj citas dalībvalsts kompetentā iestāde. Tāds ir pašreizējais stāvoklis.

Globālā datu apstrādes dimensija tomēr neattaisno ES pilsoņu aizsardzības līmeņa pazemināšanu. Patiešām, globālā apstrādes darbība parāda, cik svarīgi ir aizsargāt datu subjekta tiesības un noskaidrot piemērojamos tiesību aktus. Tas ir īpaši svarīgi mūsdienās, kad tīmeklī nonāk arvien vairāk un vairāk datu.

Tātad — ko varam darīt, lai uzlabotu šo stāvokli? Pirmkārt, gaidāmais Komisijas priekšlikums reformēt ES datu aizsardzības sistēmu īpaši būs vērsts uz globalizācijas un moderno tehnoloģiju radītām problēmām, galvenokārt uz gadījumiem, kad trešo valstu operatoru darbība ir vērsta uz ES patērētājiem.

Otrkārt, kā jums ir zināms, 2010. gada 3. decembrī Padome piešķīra Komisijai stingras pilnvaras ar skaidri definētiem ES mērķiem vest sarunas par Eiropas Savienības un ASV datu aizsardzības nolīguma noslēgšanu policijas un tiesu sadarbības jomā. Viens no ES galvenajiem mērķiem gaidāmajās sarunās ir garantēt īstenojamas datu aizsardzības tiesības datu subjektiem abās Atlantijas okeāna pusēs neatkarīgi no viņu tautības un nodrošināt efektīvu administratīvo un tiesisko aizsardzību. Rēķinos, ka Parlaments veicinās šo procesu.

Tātad — ko varam darīt pagaidām, pirms šī jaunā instrumenta stāšanās spēkā? Vēlos stingri ieteikt operatoriem ievērot ārkārtīgi lielu pārredzamību sadarbībā ar saviem patērētājiem un skaidri norādīt, ka viņu pakalpojumi tiek sniegti galvenokārt saskaņā ar ASV tiesību aktiem attiecībā uz kriminālizmeklēšanas jomu. Tātad ir skaidrs, ka patērētāji pārsniedz ES jurisdikcijas robežas pat tad, ja tie fiziski nav pametuši ES teritoriju.

 
  
MPphoto
 

  Axel Voss, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Padomei un Komisijai par sniegtajiem paskaidrojumiem. Esam saskārušies ar problēmu, kas ir tipiska globalizētajai pasaulei, kurā visi dzīvojam. Protams, ka mēs respektējam ASV tiesību aktus. Apzināmies, protams, arī tās grūtības, kas rodas saistībā ar interneta globālo vidi un tiesībsargājošo iestāžu darbu.

Tomēr fakts, ka tiesībsargājošās iestādes pašlaik regulāri piekļūst privātajām datu bāzēm, ir kas tāds, uz ko mums ir jāreaģē. Komisāres kundze, jūsu vārdi mani uzrunāja, jo piekrītu jūsu idejām par to, kā mums būtu jārīkojas, proti, ka mums šis jautājums ir jāregulē, nākotnē apņemoties pārskatīt ES datu aizsardzības sistēmu, bet vienlaicīgi arī izmantojot iespēju pateikt, ka mēs arī vēlamies regulēt un veicināt Eiropas Savienības un ASV pamatnolīgumu datu aizsardzības jomā, jo redzam, ka globalizētajā pasaulē ir jāregulē šādu datu pārsūtīšana.

Tādēļ, kā jau iepriekš teicu, ir svarīgi arī turpmāk saglabāt šo jautājumu uzmanības centrā. Protams, mūsu mērķis nav panākt, lai šī procesa rezultātā rastos negatīvs iespaids par datu apstrādi. Tomēr ir pozitīvi sniegt labu piemēru šajā ziņā, sagatavojot labus likumus, izstrādājot pamatnolīgumu un — jo īpaši — labāk izgaismojot un regulējot tiesībaizsardzības jomu saistībā ar piekļuvi privātajiem datiem un kritērijiem, saskaņā ar kuriem šāda piekļuve tiek atļauta un izbeigta.

 
  
MPphoto
 

  Claude Moraes, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, manuprāt, komisāres kundze prasmīgi, kā vienmēr, jau paredzēja jautājumus, kādi mums varētu rasties. Pirmkārt, ko darīt pagaidām, kad plašākai sabiedrībai jau ir kļuvis zināms, ka ASV ir izdevušas pavēstes, kas vērstas pret sociālajiem tīkliem un interneta pakalpojumu sniedzējiem, piemēram, Yahoo, Twitter un Google? Tādā veidā ASV nepārprotami tiek nodrošināta piekļuve informācijai par datu kopīgošanu starp WikiLeaks un trešām personām. Protams, tieši trešās personas — Eiropas pilsoņi — ir tie, kas pašlaik pilnīgi nevainīgi piekļūst interneta videi, jaunieši, ziņkārīgie, pret kuriem tiks vērsts un kuri cietīs zaudējumus no šī datu režīma.

Tas atstāj ievērojamu ietekmi uz visu ES pilsoņu tiesībām uz privātumu. Tie, kuri pieteicās uz WikiLeaks “tvītiem” aiz intereses par pašlaik aktuālo Asanža lietu, ironiskā veidā kļūst neaizsargāti pret ASV pavēstēm un savu personas datu apkopošanu. Tāds vietnes kā Twitter ir pakļautas ASV tiesību aktiem, jo to serveri ir izvietoti ASV. Lai gan saprotu jūs, kad apgalvojat, ka mēs nevaram mainīt trešo valstu likumus, pagaidām mēs tomēr varam kaut ko darīt.

Manuprāt, mūsu visu — Parlamenta deputātu — likumīgās bažas, kas mums ir arī jāskaidro saviem vēlētājiem, ir saistītas ar aizsardzību, kādu viņiem var nodrošināt Eiropas Savienība. Kāda nozīme nodrošināt datu aizsardzības standartus ES pilsoņiem, ja tos vienkārši var atcelt ar vienu ASV tiesas pavēsti?

Ir skaidrs, ka jādara vairāk, lai aizsargātu to ES pilsoņu personas datus, kuriem aizsardzība būtu jānodrošina, izmantojot stingrus, augsta līmeņa ES tiesību aktus. Zinu, ka jūs strādājat, lai šo mērķi sasniegtu. Līdz šim Pamatdirektīva 94/46 nodrošināja ļoti stingru aizsardzību iekšējā tirgū, bet ir pienācis laiks šo direktīvu pārskatīt, paaugstināt aizsardzības līmeni un paplašināt šo aizsardzības pasākumu piemērošanas jomu, iekļaujot tiesu un policijas sadarbību.

Mēs nodrošināsim, ka šie mērķi tiek sasniegti mūsu turpmākajā likumdevēja darbā, un to jūs jau minējāt. Šajā ziņā viens no galvenajiem elementiem, ko Komisija plāno ieviest pārskatīšanas procesā, ir ES aizsardzība pret ASV pavēstēm. Mums jāņem vērā, ka šis jautājums ir aktuāls ne tikai attiecībā uz Twitter vietnēm, bet var būt piemērojams valstu jurisdikcijas lietās. Tas šodien ir novērojams vienā no mūsu dalībvalstīm saistībā ar AK cenzūru, kas ir masveida pasākums, ko pārrauga kāds ASV uzņēmums. Tas pašlaik rada patiesas bažas ES pilsoņiem. Šodien ir sniegtas dažas daļējas atbildes, bet, manuprāt, mums ir tiesības aktualizēt šo jautājumu un saņemt detalizētākas atbildes.

 
  
MPphoto
 

  Sophia in 't Veld, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vēlos pateikties Padomei un Komisijai. Esmu gandarīts dzirdēt, ka tās pievienojas mūsu bažām. Atzīsim skaidri — nedomāju, ka kāds šeit apgalvo, ka ASV ir rīkojušās, pārsniedzot savas jurisdikcijas robežas. Tā nav īstā problēma. Īstā problēma ir tāda, ka ASV jurisdikcija, pateicoties internetam, ir kļuvusi ārkārtīgi plaša. Šķiet, ka šī jurisdikcija iesniedzas pat Eiropas Savienībā, jo, lai gan lielākais vairākums interneta uzņēmumu, par kuriem šeit runājam, ir izvietoti ASV, problēmu rada tas, ka daudzi to lietotāji atrodas Eiropas Savienībā.

Jāuzsver, ka šis jautājums, uz kuru jāatbild mutiski, jau ir nedaudz novecojis, jo šajā laikā ir pieņemts vēl viens tiesas nolēmums, tomēr arguments, ko izmanto Amerikas tiesas, ir tāds, ka, ja izmantojat Twitter, kā tas ir šajā gadījumā, jums vairs nav likumīga pamata cerēt uz privātuma aizsardzību. Tas nozīmē, ka neviens, kurš atrodas Eiropas Savienībā — ES pilsonis —, tiesiski vairs netiek aizsargāts, jo Twitter ir izvietots ASV. Kā norādīja komisāre V. Reding, tā ir milzīga problēma, kas ir jārisina Datu aizsardzības direktīvas pārskatīšanas kontekstā.

Komisāres kundze, jūs apgalvojat, ka pēc tam, kad kāds kaut reizi ir izmantojis Twitter, tas ir piekritis datu izmantošanai, tomēr ko šī “piekrišana” īsti nozīmē? Tā nozīmē, ka esam kļuvuši par personām ārpus likuma, ka mēs atsakāmies no savām tiesībām uz tiesisko aizsardzību. Saprotu, ka šajā ziņā darīt varam ļoti maz, bet vēlos jautāt, ko Komisija un Padome darīs, lai nodrošinātu ES pilsoņiem tiesisko aizsardzību. Vai tie pārrunās šo jautājumu ar Amerikas partneriem un centīsies iegūt vairāk informācijas? Iespējams, ka ir vēl citi uzņēmumi, kuriem ir izsniegta šī pavēste.

Beidzot, jūs apgalvojat, komisāres kundze, ka šis gadījums nav salīdzināms ar SWIFT gadījumu, jo tas ir saistīts ar ārkārtīgi specifisku izmeklēšanu, kas patiešām tā arī ir. Tajā pašā laikā tie ir pieprasījuši lielu apjomu ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Jan Philipp Albrecht, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, vēlos pateikt, ka šis ir vēl viens gadījums, kad debatējam par faktu, ka katrā Atlantijas okeāna pusē dominē atšķirīga tiesiskā kultūra, ja runa ir par personas datiem, un jo īpaši, ja runa ir par sadarbību policijas un tiesu jomā.

Faktiski esmu šokēts par atbildi, ko sniedza Padome, apgalvojot, ka uzņēmums Twitter ir izvietots Savienoto Valstu teritorijā, un tāpēc mums nav nekāda sakara ar tur piemērotajiem pasākumiem un tiesisko sistēmu. Manuprāt, tā nav taisnība. Uzskatu arī, ka Eiropas Savienības pilsoņi uztvers šo jautājumu dažādi, galu galā mēs nepārtraukti paplašinām starptautisko sadarbību policijas un tiesu līmenī, jo īpaši ar Savienotajām Valstīm; cilvēki arvien vairāk saskaras ar citu valstu likumiem, un šeit es nedomāju tikai dažādu Eiropas Savienības dalībvalstu likumus, bet jo sevišķi — ASV likumus. Sevišķi tas attiecas gadījumiem, kar runa ir par personas datiem.

Vēlos sagaidīt no Padomes kā Eiropas Savienības regulējošās iestādes, ka tā uzņemsies šīs problēmas risināšanu un nodrošinās iespēju Eiropas Savienības pilsoņiem uzticēties likumiem, ar kuriem tie saskaras internetā, jo īpaši tādēļ, ka tie skar viņu kā pilsoņu tiesības un brīvības.

 
  
MPphoto
 

  Daniël van der Stoep (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs, Nīderlandes Brīvības partija piešķir īpašu nozīmi ikviena cilvēka privātumam un datu aizsardzībai. Tas nav tāpēc, ka šajā ziņā esam tuvredzīgi, bet gan tāpēc, ka pragmatiski. Tomēr privātumam ir savas robežas. Privātums ir jāgarantē visur, kur tas ir iespējams, bet civiliedzīvotāju drošība ir otršķirīga, salīdzinot ar terorisma aktu novēršanu un atklāšanu.

Priekšsēdētāja kungs, mūsdienu terorismā dominē islāmiskais terorisms. Tas ir iemesls tam, kāpēc mums visiem diemžēl ir jāupurē daļiņa no sava privātuma, lai aizsargātu mūsu pilsoņu drošību. Protams, ka ir jāaizsargā interneta lietotāju personas dati, piemēram, IP adreses. Šīs tiesības uz aizsardzību tomēr kļūst mazāk svarīgas gadījumos, kad rodas stipras aizdomas par to, ka personām, kas slēpjas aiz šiem datiem, ir teroristiski nodomi.

Ja ASV atbildīgās iestādes lūdz sniegt datus par tādām personām ES teritorijā, kas ir saistītas ar terorismu, šādi dati vienkārši ir jāsniedz, bet, protams, tikai pēc atbilstošām konsultācijām un gadījumos, ja tam par labu liecina stipri argumenti, lai varētu izvairīties no šo datu ļaunprātīgas izmantošanas. Tomēr galvenokārt mēs nedrīkstam aizmirst, ka viņi nelūdz šo informāciju vienkārši tāpat vien. Viņiem ir pamatots iemesls, lai to darītu.

 
  
MPphoto
 

  Juan Fernando López Aguilar (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, Reding kundze, esmu pateicīgs, ka tik vēlā vakarā esat šeit šajās plenārsesijas debatēs Briselē, lai uzklausītu Eiropas Parlamenta deputātus, un vēlos jūs iedrošināt jūsu darbā, no jauna definējot ES datu aizsardzības standartus. Sevišķi vēlos minēt Komisijas paziņojumu datu aizsardzības jomā, kas jāuztver kā reāla iespēja panākt tehnoloģiskās revolūcijas un zināšanu gūšanas līdzekļu atbilstību, no vienas puses, un, no otras puses, nodrošina Eiropas konstitucionālo tiesību, piemēram, Lisabonas līguma un Eiropas Pamattiesību hartas, pamattiesību uz privātumu un visu to tiesību, kas ir saistītas ar jebkāda veida piekļuvi personas datiem un to labošanu un dzēšanu, pilnveidošanu saskaņā ar Eiropas sabiedrības izvēles brīvību sniegt savu piekrišanu, taču arī saskaņā ar starptautiskajām tiesībām. Tas ir tāpēc, ka runājam šeit par divpusējo Eiropas Savienības un tās dalībvalstu sistēmu sarunu īstenošanai ar trešām valstīm, jo īpaši ar Savienotajām Valstīm.

Šajā ziņā jāsniedz skaidrs vēstījums — ir jāatjauno un jāpilnveido atbilstoši pašreizējām prasībām Padomes Pamatlēmums 2008/977 un Direktīva 95/46/EK. Tas ir jādara ne tikai tādēļ, lai varētu nodrošināt sadarbību ar Savienotajām Valstīm policijas un tiesiskajā jomā saskaņā ar metodi, kas paredz pavēstes līdzekļa izmantošanu, vai citām tiesu pavēlēm, ar kurām var tikt aizskartas pamattiesības, bet arī, lai stiprinātu brīvas piekrišanas sniegšanas principu, apzinoties, kādi personas dati atrodas trešo valstu rīcībā un tiek nosūtīti uz trešām valstīm, un kā mēs varam atjaunot arī šīs tiesības, lai labotu un dzēstu jebkādus datus, kas skar personas privātumu un ir pakļauti personas datu apstrādei automātiski. Tādēļ tie tiek iesniegti apstrādei tiešsaistē.

Sevišķi mani uztrauc bērnu tiesību jautājums. Tas ir tāpēc, ka nepilngadīgo rīcībspēja un prasme apzināties un realizēt savas pamattiesības ir ierobežota, par ko mums vēl ir vajadzīga informācija. Šīs metodes un rīki privātuma aizsardzībai tiešsaistē skar ne tikai nepilngadīgos, bet arī viņu apkārtējo vidi.

Tāpēc vēlos jūs informēt, ka mēs cieši sekosim līdzi šīm debatēm. Mēs cieši sekosim līdzi datu aizsardzības tiesību atjaunošanas procesam un tā pilnveidošanai atbilstoši pašreizējām prasībām, un jo īpaši sarunām par divpusējiem instrumentiem ar trešām valstīm, sevišķi ar Savienotajām Valstīm.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, senais teiciens “man patīk nodevība, bet ienīstu nodevēju” no jauna ir izrādījies patiess. Ikviens, kurš signalizē par pārkāpumu sabiedrībā un plašsaziņas līdzekļos, tiek sveikts kā varonis, bet iestādes, kuras tas skar, šo personu uzskata par nodevēju. Tātad, kā zināms, ASV privātpersona Bradley Manning atrodas cietumā par informācijas nopludināšanu uzņēmumam WikiLeaks. Veids, kādā šī eksploziju izraisošā informācija tiek uztverta neierobežotu iespēju un brīvības zemē, un fakts, ka Twitter bija spiests atklāt personas datus, ir sliktāks par ļaunu. Mēs vēl redzēsim, vai izrādīsies patiesas plaši izplatītās baumas par to, ka ASV atbildīgās iestādes pieprasīs lietotāju datus arī no tādiem interneta uzņēmumiem kā Google, Facebook un Amazon.

ASV atbildīgo iestāžu izmantotā pieeja un fakts, ka tiesas neuzskata vārdu, elektroniskā pasta adrešu un bankas rekvizītu publicēšanu par privātuma pārkāpumu, katrā ziņā ir raksturīgi simptomi aizokeāna datu aizsardzības noteikumos, kuri acīmredzot vēl ir pašā attīstības sākumposmā.

 
  
MPphoto
 

  Malcolm Harbour (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, apskatīšu dažus no šiem jautājumiem no Iekšējā tirgus komitejas priekšsēdētāja viedokļa, jo, manuprāt, šeit ir apdraudēti paši būtiskākie ekonomikas un iekšējā tirgus jautājumi, kā arī patiesi svarīgie jautājumi par mūsu pilsoņu tiesību aizsardzību, par ko mēs šodien šeit runājām.

Pašlaik savai komitejai gatavoju ziņojumu par šo problēmu. Vēlos pateikties V. Reding par Zaļo grāmatu, uz kuru šis ziņojums ir balstīts, jo, manuprāt, viena no galvenajām, vērienīgākajām problēmām, ko viņa šeit aktualizēja, ir šī vakara debašu pamatjautājums. Viņa apgalvoja, ka, ja mani kā Eiropas pilsoņa dati tiktu glabāti serverī vai datu bāzē kādā valstī, kas atrodas ārpus Eiropas jurisdikcijas robežām, man būtu jābūt tādām pašām tiesībām attiecībā uz šiem datiem kā tad, ja šis serveris atrastos Eiropas Savienības teritorijā. Tā patiešām ir vērienīga programma. Ceru, ka spēsim to panākt. Tas prasīs garas sarunas. Vēlos tikai teikt saviem kolēģiem, jo īpaši S. in ‘t Veld, ka, ja vēlamies ko tādu piedāvāt, tad arī citas valstis pieprasīs līdzvērtīgas tiesības.

 
  
MPphoto
 

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. Priekšsēdētāja kungs, pievienojos likumīgajām šī Parlamenta bažām par Eiropas pilsoņu datu privātuma aizsardzību. Tā kā es pievienojos šīm bažām, esmu iesniegusi sākotnējo analīzi par to, kāda varētu būt 1995. gada direktīvas reforma, lai atbildētu uz jautājumiem, kuri šodien šeit tika uzdoti un uz kuriem Eiropas tiesību aktos pašreizējā to variantā tiesiska atbilde nav sniegta.

Ir labas ziņas attiecību jomā ar mūsu Amerikas partneriem. Baltais nams 16. martā veica izšķirošu soli, paziņojot, ka tas plāno sadarboties ar Kongresu privātuma tiesību hartas izstrādāšanā. Tās ir ievērojamas pārmaiņas Savienotajās Valstīs un varētu veicināt arī to mūsu centienu īstenošanu, kas saistīti ar Eiropas Savienības un Savienoto Valstu nolīguma par datu privātumu noslēgšanu policijas un tiesu sadarbības jomā.

Ceru, ka drīz varēsim sākt sarunas šajā virzienā. Paļaujos uz Parlamenta palīdzību šajā un 1995. gada direktīvas reformēšanas darbā.

 
  
  

SĒDI VADA: A. VIDAL-QUADRAS
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi, pateicos par parādīto izpratni, proti, par to, ka neapstrīdējāt faktu, ka nedrīkstam iejaukties pašlaik notiekošajā kriminālprocesā un ka visos gadījumos ir jāpiemēro tas likums, kas ir spēkā pārkāpuma izdarīšanas brīdī.

Vēlos jums darīt zināmu, ka nekas neliecina par prezidentvalsts Ungārijas apņemšanos aizsargāt datus vairāk kā tas, ka Tieslietu un iekšlietu padomes sanāksmē februārī mēs pieņēmām Padomes secinājumus datu aizsardzības jomā, iekļaujot tajos pavisam piecdesmit punktus. Šajā darbā mēs arī uzdevām Komisijai divus ārkārtīgi svarīgus jautājumus, kas ir būtiski pašreizējām debatēm. Aicinājām pievērst uzmanību pilsoņu informēšanas nozīmei, kā arī datu aizsardzības nozīmei interneta vidē, un esmu droša, starp citu, kā minēja arī komisāre, ka Komisija ņems tos vērā, izstrādājot savu priekšlikumu.

Padome arī pilnībā piekrīt, ka ir svarīgi modernizēt mūsu tiesību aktus un tos pielāgot tehnoloģiju attīstības līmenim. Ceram no Komisijas saņemt priekšlikumu jaunai datu aizsardzības direktīvai. Mēs apsolījām to sniegt jūnijā, kad prezidentvalsts Ungārijas termiņš jau tuvosies beigām, bet mēs darīsim visu, kas ir mūsu spēkos, un esmu pārliecināta, ka prezidentvalsts Polija būs tikpat apņēmīga, risinot šo datu aizsardzības jautājumu.

Mūsuprāt, priekšsēdētāja kungs, — un ar to arī es vēlos beigt savu uzstāšanos — mums nav jāizvēlas starp brīvību un drošību, proti, datu drošību, bet tie abi var tikt nodrošināti vienlaicīgi, un mūsu mērķis ir Eiropas Savienībā izveidot šādu regulējumu datu aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika