Priekšsēdētājs. Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A7-0042/2011), ko Ārlietu komitejas vārdā izstrādāja Baudis kungs, par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča Sadarbības padomi (2010/2233(INI)).
Dominique Baudis, referents. − (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos uzsvērt, ka šis ziņojums ir izstrādāts, īstenojot ļoti konstruktīvu sadarbību ar politiskajām grupām, un es vēlos personīgi pateikties Howitt kungam, Brepoels kundzei, Brantner kundzei un arī Jäätteenmäki kundzei par sadarbību.
Kā jūs zināt, šis ziņojums attiecas uz vispārējo stratēģiju, ko piemēro Eiropas Savienības un Persijas līča Sadarbības padomes attiecībās.
Ziņojumu mēs sākām izstrādāt pirms vairākiem mēnešiem, tātad pirms notikumiem, kas patlaban risinās arābu valstīs. Kopš tā laika visā pasaulē, tostarp Persijas līcī, ir notikušas vērienīgas demonstrācijas, kuru mērķis ir bijis panākt labāku cilvēktiesību, pamatbrīvību un demokrātijas principu ievērošanu.
Tomēr jau pašā mūsu darba sākumā, vēl pirms šiem notikumiem, ziņojumā un komitejā pieņemtajos grozījumos bija iekļauti visi tie jautājumi, kuru dēļ šie nemieri notiek. Mēs nosodām visa veida diskrimināciju, tostarp dzimuma vai reliģijas dēļ, mēs vēršam uzmanību uz jautājumiem, kas saistīti ar darba tiesībām, sociālajām un arodbiedrību tiesībām, apziņas brīvību, vārda un uzskatu brīvību, sieviešu tiesībām, vajadzību īstenot reformas tiesiskuma sistēmā, nāves soda un sakropļojošu soda mēru atcelšanu un politiskajām tiesībām.
Ņemot vērā notikumus Bahreinā, demonstrāciju apspiešanu un arī kaimiņvalstu, Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstu, militāro iejaukšanos, mēs ar ēnu referentiem esam sagatavojuši vairākus mutiskus grozījumus, kas paredz atbalstu demonstrāciju dalībniekiem, kuri cīnās par brīvību. Mēs esam vērsuši uzmanību uz viņu prasību likumīgumu un nosodījuši Bahreinas iestāžu vardarbīgo rīcību un arī to Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstu militāro iejaukšanos, kuras piedalījās demonstrāciju apspiešanā. Un mēs paužam nopietnas bažas par varas pārstāvju vardarbīgo rīcību. Visbeidzot norādīšu, ka mēs esam gatavi pilnībā atbalstīt demokrātiskās pārejas procesu.
Šajā ziņojumā, protams, ir ieskicētas arī ilgtermiņa stratēģiskās perspektīvas. Tajā pievērsta uzmanība iespējamajām partnerattiecībām daudzās jomās (ģeopolitika, enerģētika, izglītība un zinātne, kā arī reģionālās integrācijas joma).
No ģeopolitiskā viedokļa Irāna ir reāls apdraudējums. Persijas līča valstis, kas atrodas starp Irānu un Izraēlu, neizbēgami būs konflikta netiešie upuri. Šīs valstis liek lielas cerības uz mūsu centieniem atturēt Irānu no kodolieroču izgatavošanas. Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm, kuras veido ceturto daļu no Arābu līgas dalībvalstīm, ir ļoti svarīga nozīme miera procesā. Atgādināšu, ka šīs valstis aizsāka Arābu valstu miera iniciatīvu.
Attiecībā uz enerģiju jānorāda, ka Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstis ir Eiropas Savienības galvenais naftas piegādātājs, tāpēc ES ir ļoti lielā mērā atkarīga no šīm valstīm, taču to naftas rezerves sarūk, un, pateicoties atjaunojamās enerģijas attīstībai, tās gatavojas pārejai uz citu enerģijas avotu. Mēs varam piedāvāt savu pieredzi šajā jomā.
Attiecībā uz izglītības un zinātnes jomu jānorāda, ka izglītību šīs valstis ir noteikušas par vienu no savām prioritātēm. Universitāšu un lektoru skaits ir ierobežots, tāpēc tiek veidotas prestižu Amerikas universitāšu filiāles. Arī Eiropas Savienība ir iesaistījusies šajā procesā, diemžēl tā krietni vien atpaliek no ASV. Piemēram, pagājušajā gadā, izmantojot Erasmus Mundus programmas piedāvātās iespējas, no Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm Eiropā ieradās tikai astoņi studenti.
Nobeigumā norādīšu, ka reģionālās integrācijas jomā Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstis progresē lēnām. Eiropas Savienība, kurai ir lielāka pieredze, var piedāvāt savu palīdzību, padomu un zinātību. Visbeidzot, mēs aicinām parakstīt brīvās tirdzniecības nolīgumu, kas tiek apspriests jau vairāk nekā 20 gadus.
Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, Persijas līča valstīm ir ļoti augsts ekonomiskais potenciāls, kas piedāvā plašas iespējas plašākai sadarbībai ar ES. Persijas līča Sadarbības padome tāpat kā Eiropas Savienība ir ļoti ieinteresēta uzlabot tirdzniecisko sadarbību, tāpēc šī mērķa sasniegšana ir atkarīga no mūsu spējas paust Persijas līča valstu pārstāvjiem sadarbības prioritātes.
Mūsu viedokļi ir līdzīgi daudzos jautājumos, kas saistīti ar starptautiskās drošības ekonomisko pārvaldību vai cīņu pret terorismu, tāpēc būtu žēl iespējamo sadarbību ierobežot tikai līdz sadarbībai tirdzniecības un ekonomikas jomā. Neapšaubāmi, mums visiem ir skaidrs, ka mūsu pašreizējai sadarbībai ar Persijas līča valstīm ir liels izaugsmes potenciāls, un jauna, vērienīgāka plāna izstrādāšana ES politikas īstenošanai Persijas līča Sadarbības padomē un tās dalībvalstīs varētu nodrošināt ne tikai ekonomiskās sadarbības radītos uzlabojumus tirdzniecības jomā, bet arī ciešākas partnerattiecības ar mērenā islāma pasauli. Nonākot grūtībās, šīs partnerattiecības varētu būt lietderīgs un interesants politiskais ieguvums no šī pasākuma.
Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs1 Arī es atbalstu brīvās tirdzniecības nolīguma slēgšanu starp Eiropas Savienību un Persijas līča Sadarbības padomi. Šis reģions varētu kļūt par nozīmīgu Eiropas Savienības stratēģisko partneri tirdzniecības jomā, tostarp saistībā ar palielinātu naftas piegādi. Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai mēs stiprinātu ekonomiskās attiecības. Eiropas Savienības konkurētspējas nodrošināšanas nolūkā mums ir jāmeklē vēl citi jauni tirgi un jauni partneri, savukārt jomās, kur Eiropas Savienībai jau ir būtiska nozīme, par mūsu prioritāti ir jānosaka attiecību oficiāla stiprināšana. Lai sekmīgi noslēgtu sarunu procesu, kas ildzis divdesmit gadus, abām pusēm ir jāievēro konstruktīva, tomēr elastīga, pieeja, kas padarītu iespējamu pašreizējo, salīdzinoši nelokāmo nostāju tuvināšanu. Ja mēs patiešām uzskatām, ka Eiropas Savienībai ir jāspēj konkurēt ar ASV, Ķīnu un Indiju, tad ir svarīgi, lai arī mēs iekļautos dažādās ekonomikas jomās un tirgus segmentos, kuros citi ietekmīgie dalībnieki, iespējams, vairs nenosaka toni, un lai mēs galveno uzmanību pievērstu mūsu pašreizējām tirgus prioritātēm un palielinātu to nozīmi.
Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms arī es vēlos apsveikt Baudis kungu par šī ziņojuma sagatavošanu. Šādi Parlaments izšķirošā brīdī atbalsta sarunu atsākšanu starp ES un Persijas līča Sadarbības padomi.
Notikumi Bahreinā norāda, ka ir jāpasteidzina politiskais dialogs starp abām starptautiskajām organizācijām. Manuprāt, šīs sešas arābu valstis varētu sākt īstenot miermīlīgas pārmaiņas sabiedrībā, uzlabojot cilvēktiesību stāvokli.
Notikumi Vidusjūras reģionā ietekmē naftas piegādi ES. Šajā situācijā sadarbība starp ES un Padomi ir būtiska, lai nodrošinātu enerģētiskās vajadzības un nepieļautu naftas cenu pieaugumu pasaules tirgū.
Es arī uzskatu, ka ir pienācis laiks noslēgt 20 gadus ilgās sarunas, parakstot brīvās tirdzniecības nolīgumu, jo tas būtu ļoti izdevīgi abām iesaistītajām pusēm.
Karel De Gucht, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs! Šovakar esam sapulcējušies, lai apspriestu šo Parlamenta ziņojumu par Persijas līča Sadarbības padomi. Noprotu, ka dažas politiskās grupas būtu vēlējušās atlikt šīs diskusijas uz vēlāku laiku, lai ziņojumā varētu pilnvērtīgāk atspoguļot stratēģiski svarīgos notikumus, kas patlaban risinās arābu pasaulē.
Laikā, kad sākāt izstrādāt dokumentu, neviens nevarēja paredzēt, kāda pasaule būs šodien un ar kādām problēmām visa arābu reģiona valstis un iedzīvotāji saskarsies. Ievērojot mūsu pārliecību, ka katra valsts atšķiras no pārējām valstīm, Eiropas Savienība dažādās situācijās īsteno dažādus un attiecīgi pielāgotus pasākumus. Cathy Ashton vakar runāja par visām turpmāk minētajām valstīm — par to, ka attiecībā uz Tunisiju, Ēģipti, Lībiju, Jemenu vai Bahreinu Eiropas Savienībai ir jāizdara daudzas būtiskas izvēles un jāpieņem daudzi svarīgi lēmumi.
Ziņojums, ko šovakar apspriežam, attiecas uz Persijas līča Sadarbības padomi un tās dalībvalstīm. Arī dažās no šīm valstīm iedzīvotāji pauž aicinājumu vairāk ņemt vērā viņu politiskās, sociālās un ekonomiskās gaidas. Persijas līča valstu valdības reaģē dažādi — nozīmīgi finanšu pasākumu kopumi steidzamāko un sociālo vajadzību mazināšanai, paziņojumi par politisko reformu īstenošanu, likumdošanas pilnvaru nodošana vēlētām struktūrām vai atvērtība visaptverošu starpvalstu dialogu risināšanai.
Bet esam redzējuši arī vardarbību. Saistībā ar šodienas diskusiju tikko minētais jo īpaši attiecināms uz Bahreinu. Mēs esam rūpīgi sekojuši situācijai. Cathy Ashton vairākkārt ir paudusi savas bažas par tiem gadījumiem, kad tiek ziņots par nopietnu vardarbību ielās un kad ir vērojamas sektantu saspīlēto attiecību pasliktināšanās pazīmes. Viņa ir arī aicinājusi šīs valsts drošības spēkus ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības. Viņa daudzkārt ir apņēmīgi aicinājusi uz dialogu, norādot, ka tas ir vienīgais pieņemamais attīstības virziens. Visi šie centieni ir īstenoti, paužot publiskus paziņojumus, kuriem jūs esat bijuši liecinieki, un tieši sazinoties ar attiecīgajām iestādēm.
Jautājums, uz kuru jāatbild, ir šāds — kurp visi šie pasākumi mūs ved? Kas ES būtu jādara? Kā mums būtu jāinterpretē jūsu ziņojums šo notikumu gaismā? Cathy Ashton vakar norādīja, ka priekšroku dod iesaistīšanas, nevis norobežošanas pieejai, un es viņai piekrītu. Jūsu ziņojumā ir pausts aicinājums paplašināt saziņu, nevis to mazināt, un es tam piekrītu. Es kā tirdzniecības komisārs atbalstītu uzlabotas apmaiņas iespējas uzņēmējiem. Eiropas iedzīvotājiem patlaban ir jābūt gataviem veicināt plašāku saziņu ar Persijas līča valstu iedzīvotājiem. Mums, Eiropas iedzīvotājiem, ir arī jābūt gataviem izpildīt visus Eiropai adresētos lūgumus veicināt līdz šim nepieredzēta dialoga risināšanu, kas novestu pie reformu īstenošanas.
Mēs nedrīkstam neaizstāvēt cilvēktiesības un pamatbrīvības, bet mēs arī nedrīkstam diktēt vai uzspiest citiem savu demokrātijas modeli. Eiropai ir cieša pārliecība, ka vēlmei īstenot reformas ir jārodas valsts iekšienē. Manuprāt, tas attiecas arī uz Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm. Ne jau man ir jāstāsta šim Parlamentam, kā rīkoties ar iesniegto ziņojumu. Uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina, ņemot vērā stratēģiskos apsvērumus, un šajā ziņā ļoti būtiski aspekti ir dialogi un iesaistīšanas pasākumi.
ES ir jābūt gatavai sniegt visu veidu atbalstu dialoga risināšanai un reformu īstenošanai šajā reģionā. Mēs esam gatavi sniegt politisko atbalstu reformām un arī piedāvāt zinātību un speciālās zināšanas specifiskāku jautājumu risināšanai. Mēs ar prieku izmantojam katru šādu iespēju, bet tas ir iespējams tikai tad, ja un kad šī reģiona valstis to mums lūdz.
Nobeigumā īsi pieskaršos jautājumam par brīvās tirdzniecības zonu ar Persijas līča valstīm, par kuru esmu tieši atbildīgs. Es ticu, ka tad, kad šajā reģionā radīsies vajadzīgie apstākļi, mēs spēsim virzīties uz priekšu, pamatojoties uz kopēju ES apņemšanos attīstīt tirdzniecības attiecības ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm.
Lieki piebilst, ka stabilitāte ir nepieciešams priekšnosacījums gan politiskās saziņas uzlabošanai starp valdībām un iedzīvotājiem, gan tirdzniecības plūsmu un uzņēmumu efektīvai darbībai. Pateicos par jūsu uzmanību un izsaku īpašu pateicību referentam Baudis kungam.
Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.
Balsojums notiks rīt plkst. 11.30.
Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)
Bogdan Kazimierz Marcinkiewicz (PPE), rakstiski. – (PL) Manuprāt, ES būtu ļoti svarīgi izstrādāt vērienīgāku politiku attiecībā uz Persijas līča Sadarbības padomi un tās dalībvalstīm, jo īpaši laikā, kad Eiropas Savienība pamazām izkļūst no ekonomikas krīzes un kad Japānu ir skārušas dabas katastrofas — zemestrīce un cunami. Man prieks, ka ziņojumā ir skatīti tādi aspekti kā enerģētika šī jēdziena plašākajā nozīmē, rūpniecība, zinātniskā pētniecība un izglītības attīstība. Eiropas Ārējās darbības dienesta uzdevums būtu palielināt par šo jautājumu atbildīgo darbinieku skaitu un diplomātisko misiju skaitu Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīs, lai nodrošinātu ciešāku sadarbību.
Es arī uzskatu, ka mums ir jāatbalsta visi centieni, kas aizsākti saistībā ar sarunām par brīvās tirdzniecības nolīgumu, lai nodrošinātu drošu un pietiekamu izejvielu piegādi. Īstenojot sadarbību starp ES un Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm, ir jāparedz turpmāks atbalsts studentu, zinātnieku un profesionāļu apmaiņas programmām. Savā ziņojumā Eiropas Parlaments uzsver, ka brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp ES un Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm ir prioritārs uzdevums attiecībā uz turpmāku sadarbību ar mūsu Vidusjūras reģiona partneriem. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jāizstrādā atbilstoša stratēģija reģionālās integrācijas procesa atbalstīšanai.
Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Šķiet, ka iedzīvotāji sešās Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīs, kuras turklāt ir ES svarīgākie tirdzniecības partneri arābu pasaulē, uzskata, ka reformas, kas pēdējos gados ir īstenotas šajās valstīs, nav atbilstošas. Pagaidām vēl nav skaidrs, cik lielā mērā plāni atvēlēt ievērojamas naudas summas ekonomikas atbalstīšanai un sociālo apstākļu uzlabošanai divās nabadzīgākajās no šī sešām valstīm, varētu palīdzēt pārtraukt notiekošās demonstrācijas. Lai gan Persijas līča Sadarbības padome apstrīd pulkveža Gaddafi leģitimitāti un atbalsta lidojumu aizlieguma zonas izveidi, Saūda Arābijā, kas ir viena no dalībvalstīm, uz demonstrāciju dalībniekiem tika raidīti šāvieni un arī Bahreinā pret viņiem tika izmantota vardarbība. Strīdīgs jautājums ir pat Persijas līča Sadarbības padomes lēmums nosūt īpašas vienības, lai aizsargātu svarīgus infrastruktūras objektus Bahreinā, jo šiītu opozīcija aicina starptautisko sabiedrību pasargāt iedzīvotājus no militārās iejaukšanās. Šķiet, ka, izveidojot lidojumu aizlieguma zonu, ir atvērta Pandoras lāde. ES nedrīkst pieļaut, ka tā tiek iesaistīta Tuvo Austrumu valstu iekšējās lietās, un tieši tas var notikt, jo situācija Bahreinā varētu ļoti strauji mainīties. Pieredze ar atpakaļuzņemšanas līgumiem parādīja, kādus nolīgumus ir vērts noslēgt pēc valsts apvērsuma. Tāpēc mums vajadzētu pagaidīt, lai paskatītos, kā mainās situācija, nevis uzreiz steigties uz priekšu.
Cristian Dan Preda (PPE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju Baudis kunga ziņojuma pieņemšanu, jo tagad vairāk nekā jebkad iepriekš Eiropas Savienībai ir vajadzīga saskaņota stratēģija attiecībās ar Persijas līča Sadarbības padomi. Pirmkārt, šīs organizācijas dalībvalstīm ir arvien lielāka ietekme arābu un musulmaņu pasaulē, un tām var būt svarīga nozīme starpkultūru dialogā. Otrkārt, es uzskatu, ka ir jāveic konkrēti pasākumi, lai popularizētu Eiropas Savienības tēlu šajā reģionā un veicinātu savstarpējo sapratni. Šos mērķus var sasniegt, cita starpā izveidojot sadarbību preses un audiovizuālajā jomā, lai mazinātu to, ka trūks informācijas par Eiropu. Treškārt, es uzskatu, ka nesenie notikumi Bahreinā liek mums lielākā mērā pamatot ES attiecības ar Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm uz cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošanu. Patlaban, iesaistoties patiesā politiskajā dialogā, mums ir jāpanāk, lai tiek sadzirdēti demonstrāciju dalībnieku aicinājumi īstenot demokrātiskas reformas. Nesenos konfliktus Bahreinā var atrisināt, piemēram, iesaistot pilsonisko sabiedrību, nevis izmantojot vardarbīgu apspiešanu.
Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana mazinātu šķēršļus savstarpējās sadarbības un tirdzniecības jomā. Tāpēc principā es atbalstu šādu nolīgumu. Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstis, neapšaubāmi, ir svarīgi tirdzniecības partneri, īpaši tāpēc, ka tām pieder galvenā mūslaiku izejviela — nafta. Atzinīgi vērtēju arī to, ka ziņojumā līdztekus tirdzniecībai ir minētas arī mūsu tirdzniecības partneru nepilnības cilvēktiesību jomā. Tomēr, neraugoties uz to, es ilgi domāju, vai balsojumā ziņojumu atbalstīt. Dažām Persijas līča Sadarbības padomes dalībvalstīm ir divas sejas. Viena no tām skatās uz mums ar draudzīgu smaidu un apgalvo, ka ir mūsu sabiedrotais cīņā pret islāma terorismu. Bet otra seja netiek tik atklāti rādīta, un ik gadu tā piešķir miljardiem dolāru tādas reliģiskās „izglītības” izplatīšanai, kas aicina uz vardarbību pret kristiešiem, ebrejiem un visiem, kas nav musulmaņi. Beigu beigās es tomēr ziņojumu balsojumā atbalstīju, jo es ceru, ka pēc tam, kad Komisija sāks rūpīgi pārraudzīt vardarbības izpausmes pret kristiešiem islāma valstīs, tā pastāstīs mums, kas finansiāli atbalsta šāda naida uzturēšanu.