Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2009/0156(NLE)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0298/2010

Debates :

Balsojumi :

Balsojumu skaidrojumi
PV 23/06/2011 - 12.8
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0282

Debates
Ceturtdiena, 2011. gada 24. marts - Brisele Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

7.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir balsojumu skaidrojumi.

 
  
  

Ziņojums: Elmar Brok, Roberto Gualtieri (A7-0052/2011)

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir (ALDE).(ET) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas sadarbības koncepcijas neatņemama sastāvdaļa ir ideja par to, ka faktiski eiro zona var attīstīties divos virzienos — tā var kļūt stiprāka vai arī beigt pastāvēt. Pašreizējā ekonomiskajā situācijā ir vajadzīga praktiska un izlēmīga politiska rīcība. Es atbalstu stabilizācijas mehānisma izveidi un tāpēc atbalstu arī šo ziņojumu, kurā likti pamati tiesiskajam regulējumam, kas dos iespēju radīt šādu mehānismu.

 
  
MPphoto
 

  Marian Harkin (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Vakar mēs balsojām par pastāvīgu stabilizācijas mehānismu, un mēs to izgāzām. 33. grozījums, kas dotu fondam iespēju pirkt obligācijas otrreizējos tirgos, tika atsaukts. Parlaments, tāpat kā līdz šim Eiropadome, atteicās pieņemt sarežģītus lēmumus. Jā, tie ir sarežģīti lēmumi, bet tie noteiks eiro zonas veiksmīgu vai neveiksmīgu nākotni.

Mēs slēpjam galvu smiltīs kā bēdīgi slavenais strauss. Mums ir ne tikai valūtas krīze, bet arī banku krīze un valstu parādu krīze. Un tomēr mēs spītīgi turpinām līmēt plāksteri uz dziļiem ievainojumiem.

Mana valsts, Īrija, ir uzņēmusies nepanesamu parādu tikai tāpēc, ka Vācijas, Francijas, Īrijas, Lielbritānijas un citu valstu bankas —– vāja regulējuma un neesošas uzraudzības dēļ — darbojās kā kazino. Sliktie parādi ir kļuvuši par iedzīvotāju parādiem. Es neteikšu, ka tie ir valsts parādi, tie ir iedzīvotāju parādi. Tas viss notika ECB degungalā, pastāvot pilnīgi neatbilstošām procentu likmēm. No Īrijas iedzīvotājiem gaida, lai viņi tiek ar to visu galā. Neviens nav gatavs skatīties patiesībai acīs. Šis parāds nav atmaksājams. Mēs esam centušies iegūt laiku ar glābšanas pasākumiem. Taču mums ir vajadzīga pilnīga pārstrukturēšana.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Pastāvīga krīžu pārvarēšanas mehānisma izveide Eiropā ir pamatota iespējamo turpmāko ekonomikas un finanšu krīžu dēļ. Neviens nevēlas krīzes, bet tās noteikti notiks, un mums ir jāgatavojas visļaunākajam scenārijam.

Diemžēl tiek plānots izveidot šo krīžu pārvarēšanas mehānismu, neiesaistot ES iestādes. Šis mehānisms ir pēc iespējas jātuvina ES iestādēm. Tas, ka Apvienotā Karaliste un Zviedrija, kas nepieder pie eiro zonas, var piedalīties šajā mehānismā, ir svarīgi un labi.

Es atbalstu centienus uzlabot Eiropas ekonomikas politikas koordināciju un ideju, ka sankciju vajadzības gadījumā par tām lems Komisija un ka tās tiks piemērotas automātiski bez apspriešanās un kaulēšanās.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es biju domājis, ka pēc 12 gadu ilga darba Parlamentā mani nekas vairs nespēj uztraukt, bet mani šokēja tonis, kādā Brok kungs vakar sāka savu ziņojumu. Mani šokēja ne jau viņa augstprātība vai realitātes izjūtas trūkums un pat ne nerēķināšanās ar sabiedrisko domu, bet viņa kliedzošās idejas. Viņš atklāti teica, ka mums bija jāizvairās no parastās Līgumu pārskatīšanas procedūras, lai dažās dalībvalstīs neizraisītu referendumu. Tas liecina par neslēptu nicinājumu pret vēlētājiem, ko tagad Eiropas elite parasti izrāda.

Sabiedriskā doma tiek uztverta nevis kā iemesls politiskā kursa maiņai, bet kā šķērslis, kas jāpārvar. Man tas atgādina Brok kunga tautieša vārdus pēc Austrumberlīnes sacelšanās. Vai nebūtu vieglāk atteikties no tautas un ievēlēt jaunu tās vietā?

 
  
MPphoto
 

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Viena no vienotās valūtas problēmām, kas saistīta ar vairāku dalībvalstu ekonomikas ciklu dažādo tempu, ir tā, ka nav jēgas vienotām procentu likmēm, ja tiek pieņemti atšķirīgi lēmumi par izdevumiem. Kādas sekas tas ir radījis, ir redzams no eiro zonas problēmām. Turklāt valdībām ir jāsaprot, ka tās nedrīkst tērēt vairāk naudas, nekā tās ieņem. Ja tās to tomēr dara un vilto atskaites vai nepareizi pārvalda ekonomiku un neievēro finanšu disciplīnu, citiem rodas grūtības.

Protams, mēs vēlamies stipru eiro zonu, jo īpaši to valstu dēļ, kas vēl nav pievienojušās eiro zonai. Mēs vēlamies turpināt tirdzniecības sakarus ar eiro zonas valstīm. Mums nav nekāda labuma no vājāka eiro. Taču mums ir arī jāsaprot, ka eiro zonas valstīm ir pašām jāatrisina savas problēmas bez paļaušanās uz citām valstīm. Es vēlu jums veiksmi eiro zonā, bet, lūdzu, iemācieties neizdot vairāk naudas, nekā jūs nopelnāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas vārdā es vēlos paskaidrot, ka mēs esam „par” izveidoto Eiropas stabilizācijas mehānismu, bet mēs balsojām „pret” Brok kunga un Gualtieri kunga ziņojumu, jo viņu viedoklis nesaskanēja ar Padomes secinājumiem.

Brok kunga un Gualtieri kunga ziņojuma mērķis bija likt Eiropas Parlamentam un Komisijai efektīvi iejaukties starpvaldību mehānisma darbībā. Šim mehānismam ir noteikti jābūt starpvaldību mehānismam, jo tam tiek piešķirtas milzīgas naudas summas. Dalībvalstu ministriem ir jābūt atbildīgiem savu valstu parlamentu priekšā — tādai ir jābūt pareizai atbildībai. Eiro krīzes pamatā, protams, nav paša eiro problēmas, bet gan tādu valdību problēmas, kas tērē pārāk daudz savas valsts nodokļu maksātāju naudas.

 
  
  

Ziņojums: Artur Zasada (A7-0046/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju ASV un ES „Atvērto debesu” otrā posma nolīguma noslēgšanu. Es uzskatu, ka tas ir liels sasniegums, bet acīmredzot mūsu starpā ir daudz tādu deputātu, kas vēlas lielāku liberalizāciju un atteikšanos no protekcionisma, kas vēl aizvien daudzējādā ziņā kavē šīs nozares attīstību. Es vēlos, lai ASV novērstu šķēršļus vai ierobežojumus ārvalstu īpašumtiesībām, un, manuprāt, pasažieriem visā pasaulē būtu labums, ja tiktu noslēgts vairāk „Atvērto debesu” nolīgumu.

Es vēlos izteikt cieņu arī ECR ēnu referentei Jackie Foster, kas ir speciāliste šajā jomā un kas ir strādājusi gaisa transporta jomā, kā arī Transporta komitejā. Taču es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi pieprasīt lielāku liberalizāciju ne tikai attiecībā uz ASV un ES nolīgumu, bet arī Āzijas jaunietekmes tirgos. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šīsdienas ierosinājumu attiecībā uz ES un Vjetnamas nolīgumu. Turpināsim nodrošināt labāku piekļuvi pasaules augošajiem tirgiem!

 
  
  

Ziņojums: Francesca Balzani (A7-0058/2011)

 
  
MPphoto
 

  Francesco De Angelis (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties referentei Balzani kundzei par teicami paveikto darbu. Lietas būtība ir tāda, ka šajā patstāvīgajā ziņojumā ir četri punkti, kurus es uzskatu par būtiski svarīgiem.

Pirmais punkts vispār ir nepārprotamā atsauce uz Eiropas Savienības budžetu un tā pārdales būtību, kas ir Eiropas solidaritātes stūrakmens. Otrais punkts īpaši vēlreiz apliecina principu, ka neizpildītās saistības — kas ir sevišķi augstas kohēzijas sektorā — ir jāpilda, nevis, kā Padome ierosina, vienkārši jāatmet. Trešajā punktā ir izteiktas šaubas — manuprāt, pilnīgi pamatotas — par tāda vērtēšanas kritērija efektivitāti, kura pamatā ir iepriekšējā gada rezultāti. Ceturtajā punktā Komisija tiek mudināta formulēt priekšlikumus jaunu resursu radīšanai, proti, ir jāatrod jauni resursi krīzes seku novēršanai, īstenojot spēcīgu un efektīvu inovāciju, pētniecības un izaugsmes politiku ekonomikā, ražošanā un nodarbinātības jomā visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Tik svarīgā laikā tāds dokuments kā šodien apstiprinātais, protams, pamatojas uz veselo saprātu un racionalitāti. Atbalsts stratēģijai Eiropa 2020, bez šaubām, liecina ne tikai par Parlamenta uzticamību un konsekvenci. Taču vairāki svarīgi kritēriji un pamatnostādnes ir jāprecizē, izstrādājot intervenču prioritāšu sarakstu.

Šodien, tik sarežģītā laikā, kad situācija galvenokārt Vidusjūras reģionā, kā arī Japānā tik strauji mainās, ir vajadzīgs autoritatīvs un uzticības cienīgs Parlaments, kura reakcija uz notikumiem veicina izaugsmi, konkurētspēju un saprātīgu ilgtspējību.

 
  
MPphoto
 

  Mario Borghezio (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas dalībvalstu finansēm tik sarežģītā laikā, kā pirms brīža tika teikts, es vēlos celt trauksmi par izdevumiem, kurus pašlaik apspriež Budžeta komiteja — pārsteidzoši milzīgajiem izdevumiem, kas paredzēti Eiropas vēstures namam. Es uzskatu, ka to apstiprināšana būtu kauna traips.

Mums jau pieder Eastman ēka, bet ir piešķirti no EUR 26 miljoniem līdz EUR 31 miljoniem tās renovācijas izdevumiem vien, kā arī vēl EUR 3,3 miljoni plānošanas darbiem. Pastāvīgās izmaksas ir vairāk nekā EUR 3 miljoni, bet mainīgās izmaksas sasniedz EUR 3,2 miljonus, kuriem jāpieskaita vēl EUR 3,2 miljoni 50 darbinieku algošanai, EUR 2 miljoni drošībai, kā arī EUR 13,45 miljoni, kas vajadzīgi tikai tās uzturēšanai. Es uzskatu, ka mūsu iestādēm ir jārāda apdomīgas naudas tērēšanas piemērs. Taču minētais gadījums būs kauna traips.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos izteikt trīs komentārus par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. gada budžeta izstrādi. Pirmkārt, manuprāt, ir pareizi, ka mēs debatējam par 2012. gada budžetu tik agrīnā posmā, jo — otrkārt — mēs nevēlamies vēl vienu katastrofu, kāda izveidojās starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Komisiju, izstrādājot 2011. gada budžetu. Treškārt, es īpaši lepojos ar to, ka Eiropas budžetam nav jāaizņemas nauda. Es uzskatu, ka tā tam ir jābūt arī turpmāk.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0265/2011)

 
  
MPphoto
 

  Siiri Oviir (ALDE).(ET) Priekšsēdētāja kungs! Legālajai imigrācijai, bez šaubām, ir liela nozīme Eiropas Ekonomikas attīstības veicināšanā un konkurētspējas uzlabošanā. Taču tai ir arī viena pastāvīga problēma, proti, stabila legāla statusa trūkums imigrantiem, kas dod iespēju viņus diskriminēt. Nav normāli, ka 21. gadsimtā mēs sastopamies ar verdzības gadījumiem. Darba tirgū pret visiem ir jābūt vienlīdzīgai attieksmei. Šajā ziņojumā bija noteikumi, kuru trūkst mūsu standartu sistēmā, un es tāpēc atbalstīju tiesiska regulējuma izstrādi šajā jomā, kam es piešķiru lielu nozīmi.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Administratīvo noteikumu vienkāršošana un piekļuves vajadzīgajai informācijai atvieglošana ir pareizie instrumenti, kas padarīs Eiropas darba tirgu pievilcīgāku darba ņēmējiem no trešām valstīm.

Noteikumiem par apvienotu pieteikšanās procedūru, kuras rezultātā vienā administratīvā aktā apvieno tiesības, kas ietver uzturēšanās un darba atļauju, ir jāveicina to noteikumu vienkāršošana un saskaņošana, kurus šobrīd piemēro dalībvalstīs. Tas šo procedūru padarīs skaidrāku un efektīvāku gan migrantiem, gan viņu darba devējiem, vienlaikus atvieglojot viņu uzturēšanās un nodarbinātības likumības pārbaudi. Šī vienotā procedūra mazinās arī plaisu starp ES pilsoņu un trešo valstu iedzīvotāju tiesībām. Tāpēc es balsoju „par” Mathieu kundzes ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju „pret” apstiprināto direktīvas projektu. Es uzskatu, ka ir svarīgi piemērot apvienotu procedūru darba atļaujas un uzturēšanās atļaujas izsniegšanai. Ir tikpat svarīgi censties un izveidot vienotu tiesību kopumu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas un strādā jebkurā ES dalībvalstī.

Bez šaubām, ir svarīgi nodrošināt arī tiesisko noteiktību un pārredzamību attiecībā uz lēmumiem, kurus pieņem valstu kompetentās iestādes, izskatot pieteikumus. Tā kā tām ir liela ietekme uz šo cilvēku dzīvi, pieteikumi ir jānovērtē tik objektīvi, cik vien iespējams.

Ir jāgarantē vienlīdzīga attieksme visās sociālo pakalpojumu jomās, un šo personu tiesības ir jānostiprina tiesību aktos. Tā kā šie grozījumi netika iekļauti direktīvā par ekonomisko migrāciju, es uzskatu, ka no labējo partiju puses nebija pareizi to apstiprināt.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos teikt, ka labs iesākums ir tas, ka apvienotā atļauja apsola ārvalstu darba ņēmējiem vienlīdzīgas tiesības un vienlīdzīgu attieksmi. Mums ir jānodrošina, ka cilvēktiesības Eiropas Savienībā tiek īstenotas tādā veidā, ka darba ņēmēji no trešām valstīm saņem tādu pašu samaksu par darbu un tādu pašu sociālā nodrošinājuma līmeni un ka viņiem tiek piemēroti tādi paši nodarbināšanas nosacījumi kā citiem darba ņēmējiem. Tam jābūt galvenajam apsvērumam.

Mani uztrauc viens jautājums šajā ziņojumā, lai gan es balsoju „par” to. Tā ir 3. panta piemērošanas joma, jo tas vēl aizvien netiek attiecināts uz norīkotiem vai sezonas darba ņēmējiem vai viena uzņēmuma iekšienē pārceltiem darba ņēmējiem no trešām valstīm. Cerams, ka arī šajā jautājumā tiks panākts progress un apvienotās atļaujas dokumentu kopums garantēs visiem vienlīdzīgu attieksmi. „Vienas pieturas aģentūras” princips ir pozitīvi vērtējams — proti, ideja, ka visi varēs iesniegt pieteikumu vienā vietā un viņiem vairs nebūs jāstaigā no Poncija pie Pilāta birokrātijas dēļ.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es pilnīgi piekrītu tiem deputātiem, kas saka, ka mums jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret trešo valstu darba ņēmējiem, kuri ir nodarbināti Eiropas Savienībā ilgāk par vienu gadu. Es piekrītu arī tam, ka darba ņēmēji, kas strādājuši Eiropas Savienība mazāk par sešiem mēnešiem, nedrīkst baudīt vienlīdzīgu attieksmi ģimenes pabalsta un bezdarbnieka pabalsta saņemšanā. Taču es ļoti atbalstu — un vēlos to vēlreiz uzsvērt — šo grupu apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem un slimībām. Treškārt, es uzskatu, ka vecuma pabalsti ir personas darba algas sastāvdaļa un ka saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 883/2004 ir jābūt iespējai pēc dalībvalstu noteikumiem to pārvest, ja vien trešai valstij nav nekādu iebildumu pret to un ja tā veic pārvedumus.

 
  
  

Ziņojums: Francesca Balzani (A7-0058/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju to, ka mēs sākam 2012. gada budžeta izstrādi tik agri. Tas ļaus mums pienācīgi apsvērt visus jautājumus. Viens no jautājumiem, kuru mēs Eiropas Savienībā un Parlamentā daudz apspriežam, ir solidaritātes jautājums. Mēs dedzīgi vēlamies izrādīt solidaritāti ar dažādām cilvēku grupām.

Es vēlos lūgt Parlamentu izrādīt solidaritāti ar mūsu vēlētājiem, kas maksā nodokļus, jo līdz šim brīdim mēs to neesam darījuši. Šajos taupības laikos mums ir jāizrāda mērenība. Mums ir jārāda piemērs. Mums tas jādara, 2012. gadā iesaldējot Parlamenta deputātu un amatpersonu algas un pabalstus, un mums ir arī jāatsakās no Eiropas vēstures nama, kura celtniecība izmaksās miljoniem eiro un kura finansēšanai nav ilgtermiņa plāna. Nav šaubu, ka arī tas būs jāfinansē nodokļu maksātājiem.

 
  
  

Ziņojums: Andreas Schwab (A7-0038/2011)

 
  
MPphoto
 

  Francesco De Angelis (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nav šaubu, ka patērētāju tiesību noteikumu sadrumstalotība rada lielus šķēršļus pārrobežu tirdzniecībai, kā arī izraisa problēmas reāla iekšējā tirgus efektīvai izveidei. Es uzskatu, ka direktīvas priekšlikums, kuru šodien nosūtīja atpakaļ komitejai kopā ar svarīgiem ierosinājumiem, palīdzēs izstrādāt skaidru patērētāju tiesību tiesisko regulējumu.

 
  
MPphoto
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Pārskatot četras pašreizējās direktīvas, šā ziņojuma nolūks ir novērst tiesiskā regulējuma sadrumstalotību, kas līdz šim brīdim ir kavējusi iekšējā tirgus izveides pabeigšanu. Galvenais mērķis ir patērētāju un uzņēmumu interesēs uzlabot tirgus darbību, veicināt patērētāju uzticību un mazināt uzņēmumu nevēlēšanos darboties pārrobežu līmenī.

Priekšlikums ir sarežģīts un satur daudz specifisku aspektu, kas ir pētīti un apspriesti kopš tā laika, kad Francija rotācijas kārtībā pildīja prezidentvalsts pienākumus. Jaunās Komisijas laikā, kuru vada Barroso kungs, Reding kundzes darbs ir vainagojies ar pilnīgu saskaņošanu, kas vairs netiek uztverta kā dogmatiska, un mēs esam uz pareizā ceļa, kas ved uz mērķtiecīgāku saskaņojumu.

Lai gan es neesmu pilnīgi apmierināts ar sasniegto gala rezultātu — kurš, manuprāt, ir viduvējs un slikta kompromisa iznākums —, es uzskatu un ceru, ka šis priekšlikums ir labs aizsākums turpmākajai attīstībai. Es tāpēc atbalstīju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Giovanni La Via (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Teksts, par kuru mēs šodien balsojām, ir rezultāts garam un sarežģītam ceļam, kurš sākās 2008. gada oktobrī un kura mērķis bija aizsargāt patērētāju, kas iepērkas ārvalstīs.

Mērķis, ko Eiropas Savienība un ES iestādes ir sev izvirzījušas, ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, tādējādi palielinot patērētāju uzticību un vienlaikus atbalstot mūsu uzņēmumus.

Direktīva, par kuru mēs šodien Parlamentā balsojām, ir četru direktīvu sintēze par šo jautājumu, direktīvu, kuras bija spēkā līdz šai dienai. Direktīva parāda mūsu vēlēšanos daudz izlēmīgāk saskaņot dažādās tiesību sistēmās pašreiz spēkā esošos noteikumus, novēršot tiesisko sadrumstalotību, kas diemžēl ir bijusi pār šķērsli gan uzņēmumiem, kuru mērķis ir bijis nodrošināt konkurētspēju pārrobežu tirgū, gan patērētājiem. Minēto iemeslu dēļ es balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Patērētāju tiesību direktīvas reforma ir bijusi ilgs un nevienmērīgs process. Komisijas sākotnējā ideja panākt pilnīgu saskaņojumu apdraudēja dažādus patērētāju aizsardzības līmeņus, jo īpaši patērētājus Ziemeļvalstīs. Tas būtu bijis pretrunā Līgumam par Eiropas Savienības darbību, kas prasa, lai tiesību akti, kuri attiecas uz patērētājiem, pamatotos uz visaugstākajiem patērētāju aizsardzības līmeņiem. Mums tāpēc vienmēr jāatceras, ka tirgi ir paredzēti patērētājiem, nevis patērētāji — tirgiem.

Tiesību aktiem par patērētājiem un mazajiem uzņēmējiem ir jābūt tik skaidriem, cik vien iespējams, kā arī viegli saprotamiem. Tiesību akti, kas ir precīzi un rūpīgi izstrādāti, ir visu iesaistīto pušu interesēs. Tāpēc ir labi, ka direktīva ar Parlamenta šīsdienas lēmumu tiks atdota atpakaļ komitejai.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Līdz šai dienai Eiropas Savienības iekšējais tirgus ir galvenokārt attīstījies pēc lielu uzņēmumu noteikumiem. Tagad ir pienācis laiks pievērst uzmanību mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un galvenokārt patērētājiem, lai nodrošinātu viņu interešu labāku aizsardzību iekšējā tirgū. Komisijas priekšlikums reformēt patērētāju aizsardzību ir sastapies ar diezgan pretrunīgu reakciju. Somijā, piemēram, Patērētāju asociācija vāca parakstus zem lūgumraksta, kurā bija teikts, ka direktīvas pieņemšanas gadījumā patērētāju aizsardzībai Somijā tiktu nodarīts nelabojams kaitējums.

Šis kompromiss, par kuru mēs balsojām un kurš tiks turpmāk apspriests, ir ļoti neskaidrs. Daudzi no sākotnējiem priekšlikumiem ir atmesti, un tas ir samazinājis direktīvas vērienīgumu. Taču lielākā problēma ir tā, ka to faktiski ir grūti saprast. Es vēlos ierosināt nosacījumu, ka direktīvai par patērētāju tiesībām ir jābūt patērētājiem saprotamai, tādējādi piedāvājot tiem aizsardzību.

 
  
MPphoto
 

  Hannu Takkula (ALDE). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Mani kolēģi no Somijas, kas runāja pirms manis, Repo kungs un Jäätteenmäki kundze, izteica dažus atzinīgi vērtējamus viedokļus par minēto direktīvu par patērētāju tiesībām. Kā somi un Ziemeļvalsts tauta mēs bažījamies par to, ka patērētāju aizsardzība varētu tikt vājināta. Pilnīga saskaņotība to arī nozīmētu, jo īpaši attiecībā uz Ziemeļvalstīm. Turklāt tā novilcinātu vajadzīgos pasākumus stāvokļa uzlabošanai, kas nebūt nav ideāls.

Ir lieliski, ka šo priekšlikumu nodod atpakaļ komitejai, jo tas satur dažus problemātiskus aspektus, jo īpaši mazajiem uzņēmējiem. Es vēlos, lai komiteja pievērstu uzmanību kādam jautājumam — 18. un 107. grozījums varētu, piemēram, ļoti negatīvi ietekmēt Ziemeļsomijas ceļojumu aģentūras. Bieži lēmumu apmeklēt kādu uzņēmumu, viesnīcu vai tūristu mītni cilvēki pieņem, atrodoties ceļā, no kura viņi zvana un rezervē attiecīgo mītni. Saskaņā ar jauno direktīvu ar to vien nepietiktu — cilvēkiem būtu jānosūta ziņa pa faksu vai tamlīdzīgi. Tas praksē ne vienmēr ir iespējams. Šis jautājums jārisina sabiedrības līmenī, un ir jāņem vērā atšķirīgās situācijas dažādās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka izraudzītā pieeja saskaņot sadrumstalotos Eiropas patērētāju tiesību aktus, kas rada šķēršļus tirdzniecībai, ir saprātīga un pareiza. Ir svarīgi arī tas, lai patērētāji spētu paļauties uz Eiropas tiesību aktiem, citiem vārdiem sakot, lai viņi varētu justies droši, kad viņi veic uzņēmējdarbību vai kaut ko pērk, vai iegādājas jebkurā Eiropas Savienības valstī. Tas ieviesīs noteiktību ne tikai patērētājiem, bet arī ražotājiem.

Es īpaši atzinīgi vērtēju uzlabojumus attiecībā uz informācijas prasībām iznēsājumtirdzniecībai un distances līgumiem. Turpmākajās debatēs — un es ļoti priecājos, ka šo ziņojumu nodos atpakaļ komitejai — mums ir jānodrošina, ka, runājot par ražotājiem, mēs ņemam vērā ne tikai lielās korporācijas, bet arī mazos ģimenes uzņēmumus, un mēs nedrīkstam tos noslogot ar sarežģītiem tiesiskiem jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Ashley Fox (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Kad mani vēlētāji man jautā, kādu labumu dod piederība Eiropas Savienībai, es vienmēr saku, ka labumu dod brīvā tirdzniecība starp dažādām valstīm, kā arī iekšējais tirgus, kura izveidi mēs cenšamies pabeigt.

Es tāpēc atzinīgi vērtēju šo patērētāju tiesību direktīvu. Es vērtēju to atzinīgi tāpēc, ka tā sper soli — lai gan mazu — vienotā tirgus izveides pabeigšanas virzienā. Tā dos labumu patērētājiem un mazajiem uzņēmumiem. Tā palīdzēs attīstīt tirdzniecību ar interneta starpniecību, kā arī pārrobežu tirdzniecību. Tomēr man jāsaka, ka mums ir bijis ilgi jāgaida uz šo direktīvu un arī tās progress ir pieticīgs.

Es vēlos paziņot Komisijai, ka mums ir vajadzīgs regulējums vienotā tirgus izveides pabeigšanai, nevis atsevišķas juceklīgas iniciatīvas, kādas mums ir pašlaik.

 
  
MPphoto
 
 

  Siiri Oviir (ALDE).(ET) Priekšsēdētāja kungs! Saskaņotas Eiropas Patērētāju tiesību direktīvas pieņemšana ir viens no veidiem, kā uzlabot iekšējā tirgus darbību. Šī saskaņotā direktīva, kas apvieno vairākas direktīvas par patērētāju tiesībām, ievērojami vienkāršos tiesisko regulējumu un, bez šaubām, palīdzēs palielināt patērētāju uzticību, kā arī, protams, veicinās pārrobežu tirdzniecību. Tas ir solis uz priekšu sadrumstalotības novēršanā. Diemžēl pilnīgs patērētāju tiesību saskaņojums Eiropas Savienībā šodien vēl nav kļuvis par realitāti. Tomēr tas ir svarīgs solis ceļā uz patērētāju labāku aizsardzību un tirdzniecību. Es tāpēc atbalstīju šā dokumenta pieņemšanu.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0224/2011)

 
  
MPphoto
 

  Francesco De Angelis (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ziņas par vairākām zemestrīcēm Tālajos Austrumos un Japānā, jo īpaši kopš 11. marta, ir pārsteigušas mūs cilvēku traģēdijas milzīgo apjomu dēļ. Šā iemesla dēļ, manuprāt, šī rezolūcija ir pirmais solis, kas garantē Japānas iedzīvotājiem humāno, tehnisko un finanšu atbalstu, kurš viņiem būs nepieciešamas nākamajos mēnešos un gados.

Es uzskatu, ka Fukušimas kodolelektrostacijas katastrofai ir jāliek mums rūpīgi visos sīkumos un mierīgi apsvērt kodolenerģijas riskus. Eiropai ir jāiegulda līdzekļi, kā arī jādod norādījumi dalībvalstīm veltīt vairāk uzmanības alternatīvajiem energoresursu avotiem un efektīvāk tos attīstīt. Visas mūsu domas šodien ir veltītas Japānai, un mums ir jāapņemas turpmāk novērst šādu situāciju atkārtošanos Eiropā vai citur pasaulē.

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Es uzskatu, ka mēs visi varam gūt mācību no situācijas Japānā. Šī mācība īpaši attiecas uz kodolelektrostacijām. Es aicinu Padomi steidzami iesniegt priekšlikumus par šo jautājumu. Tas, ko Komisija līdz šim ir iesniegusi, mudina Eiropadomes Kodoljautājumu darba grupu beidzot reaģēt uz Eiropas Parlamenta prasībām. Mums ir vajadzīgas intensīvas debates par šo jautājumu, un es uzskatu, ka tagad tām ir pienācis īstais laiks.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Vital Moreira (A7-0041/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir vēlreiz norādīts, ka mums jāpalīdz Moldovas ekonomikai atlabt, ņemot vērā to, ka aptuveni 40 % no tās ekonomikas ir atkarīgi no lauksaimniecības. Es pilnīgi piekrītu pasākumiem, kurus ierosina referents, lai panāktu visaptverošu nolīgumu, kas veicinātu ekonomikas atveseļošanos šajā valstī, kura ir ES partnervalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es piekritu šim ziņojumam, kurā ir ierosināts palielināt Moldovas beznodokļu tarifu kvotas vīnam. Moldovai ir grūtības ar vīna eksportu, un tas apdraud valsts ekonomikas atveseļošanos, kā arī lauksaimniecību, jo īpaši vidējās un ģimenes saimniecības. Lauksaimniecības nozare veido aptuveni 40 % no Moldovas ekonomikas. Vīna ražošanas nozarē vien ir nodarbināts aptuveni 300 000 cilvēku, no kuriem vairākums dzīvo lauku teritorijās. Pašlaik Moldova ir pilnīgi izlietojusi tai piešķirto kvotu, tāpēc beznodokļu tarifu kvotu pieaugums dos Moldovai iespēju palielināt savas produkcijas tirdzniecību ES, nekaitējot ES vīna nozarei.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. (RO) Krievija ir svarīgs noieta tirgus Moldovas vīna ražotājiem. Taču pēdējā laikā, eksportējot savu vīna produkciju, Moldova vairs nevar paļauties uz Krievijas tirgu. Cenšoties atrast alternatīvu Krievijas tirgum, Eiropas Komisija ir ierosinājusi palielināt šogad Moldovai beznodokļu kvotas no 100 000 hektolitriem (hl) līdz 150 000 hl, un 2012. gadā — no 120 000 hl līdz 180 000 hl, bet no 2013. gada palielināt tās līdz 240 000 hl. Es balsoju „par” šo grozījumu tirdzniecības attiecībās ar Moldovas Republiku, lai palielinātu beznodokļu vīna importa apjomu. Šis Regulas (EK) Nr. 55/2008 grozījums var palīdzēt atrisināt Moldovas Republikas vīna ražotāju problēmas, lai viņi varētu gūt labumu no drošāka tirgus salīdzinājumā ar Krievijas tirgu, jo 2006. un 2010. gadā Krievija noteica embargo Moldovas vīniem, izraisot vairāku vīna ražotāju bankrotu.

 
  
MPphoto
 
 

  Luis Manuel Capoulas Santos (S&D), rakstiski. – (PT) Es atturējos balsojumā par priekšlikumu, ar kuru ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai, jo uzskatu, ka tā pašreizējais formulējums pienācīgi neparedz vajadzīgos noteikumus ES ģeogrāfiskās izcelsmes norāžu (GI) aizsardzībai, jo īpaši to GI aizsardzībai, kas attiecas uz portvīniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es vēlos izteikt atbalstu Moldovas ekonomikas atlabšanai un piedāvāt pozitīvu perspektīvu cilvēkiem, kas ir nodarbināti šīs valsts vīna ražošanas nozarē. Es piekrītu beznodokļu tarifu kvotas palielinājumam vīnam no 120 000 hl līdz 180 000 hl 2011. gadā un, sākot ar 2013. gadu, līdz 240 000 hl gadā. Es tāpēc balsoju „par” šo ziņojumu, kas nekādā ziņā neapdraud ES vīna nozari.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” ziņojumu par autonomo tirdzniecības preferenču ieviešanu Moldovas Republikai, jo tas dod pozitīvu ES signālu šai valstij, kas ir Austrumu partnerattiecību dalībniece un kas nesen paziņoja, ka tā cer uz iespēju 2011. gadā iesniegt pieteikumu dalībai Eiropas Savienībā. Moldova ir apņēmusies veikt vērienīgas politiskas, ekonomiskas un sociālas reformas, un mums ir jāmudina šī valsts tās turpināt. Taču Moldovas Republiku ir smagi skārusi ekonomikas un finanšu krīze. Pēdējo četru gadu laikā 40 % no tās vīna ražotājiem ir pārtraukuši tirgot vīnu vai to ražotnes ir likvidētas, bet uzņēmumi, kas vēl darbojas šajā Moldovas ekonomikai tik svarīgajā nozarē, ir cietuši lielus zaudējumus. Beznodokļu tarifu likmju kvotas palielināšana vīnam un Regulas (EK) Nr. 55/2008 spēkā esamības termiņa pagarināšana līdz 2015. gada beigām sniegs palīdzību šai valstij, kurā vīna nozarē strādājošo skaits ir palielinājies līdz 300 000 un kurā lauksaimniecības nozare dod 40 % no IKP, neietekmējot Eiropas Savienības ekonomiku. Šie pasākumi dos mums pietiekami daudz laika, lai sagatavotos sarunām par paplašinātas, visaptverošas brīvās tirdzniecības zonas izveidi, kas ir ES un Moldovas Republikas kopīgs mērķis.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Komisijas priekšlikums, ar ko groza pašlaik spēkā esošo regulu, var atbalstīt Moldovas ekonomikas atlabšanu un sniegt pozitīvas izredzes cilvēkiem, kas darbojas šīs valsts vīna ražošanas nozarē, nekaitējot ES vīna ražotāju interesēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Moldāvijas vīna ražošanas nozare piedzīvo krīzi, ko izraisījis eksporta kritums, kurš ir kavējis šīs valsts ekonomikas atveseļošanos un reformas, kas reāli vairotu tās izredzes pievienoties ES. Beznodokļu tarifu kvotas palielinājums, jo īpaši Moldovas vīnam, var palīdzēt mazināt spiedienu uz šo nozari.

Man jāuzsver, ka neatkarīgi no ES gatavības palīdzēt Moldovai Eiropas Savienībai un tās dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tā vīna kvalitātes standarti, kas nāk no citām valstīm, nav zemāki par tiem, kādi tiek pieprasīti ES vīnam.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Parlamenta normatīvās rezolūcijas projekts pamatojas uz priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai. Par spīti šīs valsts iedzīvotāju centieniem un valdības īstenotajām reformām Moldovas Republika ir sastapusies ar grūtu situāciju tās krīzes dēļ, kurā ir iekļuvusi vīna nozare, visražīgākā nozare valstī, kas veido 40 % no Moldovas ekonomikas un nodarbina vairāk nekā ceturto daļu no tās darbspējīgajiem iedzīvotājiem.

Tāpēc ir svarīgi atbalstīt Moldovas ekonomikas atveseļošanos un raidīt pozitīvu ES solidaritātes signālu tās iedzīvotājiem, kas dzīvo galvenokārt lauku teritorijās. Es šo normatīvās rezolūcijas projektu pagarināt Padomes Regulas (EK) Nr. 55/2008 spēkā esamības termiņu līdz 2015. gada 31. decembrim vērtēju atzinīgi un balsoju „par” to, un es ceru, ka līdz minētajai dienai tiks izveidota „padziļināta un visaptveroša brīvās tirdzniecības zona” starp ES un Moldovas Republiku.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir atbalstīts Komisijas priekšlikums apstiprināt beznodokļu tarifu kvotas palielinājumu Moldovas vīnam. Komisija ierosina 2011. gadā palielināt kvotu no 100 000 hl līdz 150 000 hl, 2012. gadā — no 120 000 hl līdz 180 000 hl, bet no 2013. gada — līdz 240 000 hl gadā. Pēc Komisijas teiktā ierosinātais palielinājums pamatojams ar to, ka Moldova ir sistemātiski izlietojusi pašreizējo kvotu un ka „nozarei ir pietiekams potenciāls, lai attīstītu tirgus kvotas ES”.

Lai gan ir paziņots, ka ierosinātais palielinājuma līmenis neapdraud ES vīna nozari, mēs uzskatām, ka pastāv šaubas, vai tas patiešām atbilst patiesībai, un tāpēc mēs atturējāmies. Šajā apsvērumā ir ņemta vērā pašreizējā krīzes situācija, kurā atrodas daudzi ražotāji, jo īpaši mazie un vidējie ražotāji, piemēram, Portugālē, kurā ir vērojams dramatisks produkcijas cenu kritums un nepārtraukts ieguldīto izmaksu pieaugums. Šīs problēmas padziļina pārmaiņas, kuras ieviesa Kopīgā tirgus organizācijas (CMO) reforma un plānotās ražošanas tiesības. Šī reforma ir devusi visvairāk labuma lielajiem vīna ražotājiem, kā arī dažiem importētājiem...

(Balsojuma skaidrojums ir saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Moreira kunga ziņojumu šodien pieņēma, atbalstot Komisijas priekšlikumu apstiprināt beznodokļu tarifu kvotas palielinājumu Moldovas vīnam. Lai gan Kopienas izpildvara apgalvo, ka palielinājuma līmenis neapdraud ES vīna nozari, tomēr pastāv šaubas, un Portugāles lauksaimniecības interesēs mēs atturējāmies no balsošanas.

Moldova ir lūgusi Komisijai palielināt tās beznodokļu tarifu kvotu vīnam saskaņā ar autonomās tirdzniecības preferencēm, kas šai valstij tika piešķirtas ar 2008. gada regulu.

Lai atbalstītu Moldovas ekonomikas atveseļošanos un sniegtu pozitīvas izredzes cilvēkiem, kas darbojas vīna nozarē šajā valstī (viena ceturtdaļa no tās darbaspēka), tiek piedāvāts 2011. gadā palielināt beznodokļu tarifu kvotu vīnam no 100 000 hl līdz 150 000 hl, 2012. gadā — no 120 000 hl līdz 180 000 hl un no 2013. gada — līdz 240 000 hl gadā.

Komisija apgalvo, ka „turpmāka tirgus atvēršana neradīs negatīvas sekas ES, jo vispārējais importa daudzums no Moldovas ir tikai 0,04 % no kopējā ES importa apjoma. Pašlaik aptuveni 90 % no visa ievestā Moldovas importa... ”

(Balsojuma skaidrojums ir saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Komisijas priekšlikums paredz mainīt noteikumus attiecībām ar Moldovas Republiku. Ņemot vērā krīzi, ar ko sastapusies minētā valsts, tiek plānots palielināt vīna apjomu, ko importē no Moldovas. Saskaņā ar Komisijas viedokli šim importam būs minimāla ietekme uz mūsu tirgiem, bet es tomēr uzskatu, ka pašreizējās lielās ekonomikas krīzes laikā, kad lauksaimnieki un vīna darītavas izjūt nopietnu spiedienu, es nevaru atbalstīt šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim dokumentam, kas nolūkā atbalstīt Moldovas ekonomikas atveseļošanos un sniegt Moldovas vīna nozarē strādājošajiem pozitīvu redzējumu ierosina 2011. gadā palielināt beznodokļu tarifu kvotu vīnam no 100 000 hektolitriem (hl) līdz 150 000 hl, 2012. gadā — no 120 000 hl līdz 180 000 hl un no 2013. gada — līdz 240 000 hl gadā. Ierosinātā palielinājuma līmenis pamatojams ar to, ka Moldova ir sistemātiski izlietojusi pašreizējo kvotu un ka vīna nozarei ir pietiekams potenciāls, lai attīstītu tirgus kvotas ES. Turklāt palielinājuma līmenis nerada nestabilitāti ES vīna ražošanas nozarē. Tiek gaidīts, ka Moldovas vīna ražošanas nozare turpinās uzlabot vīna kvalitāti. Tā kā Padomes Regulas (EK) Nr. 55/2008 spēkā esamības termiņš 2012. gada 31. decembrī beigsies un tā kā ir svarīgi nodrošināt vīna ražotājiem, eksportētājiem un importētājiem tiesisko noteiktību, ir ierosināts pagarināt Regulas (EK) Nr. 55/2008 spēkā esamības termiņu vēl par trim gadiem līdz 2015. gada 31. decembrim.

 
  
MPphoto
 
 

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. Es vienmēr apgalvošu, ka Moldovas Republikas eiropeiskais kurss ir jāatbalsta. Moldovai ir grūtības ar vīna eksportu uz dažiem no tās tradicionālajiem tirgiem, un tas apdraud valsts ekonomikas atlabšanu un reformu procesu, ko tā apņēmīgi veic. Argumenti, kas sniegti Vital Moreira ziņojumā, ir pārliecinoši. Moldovai ir nepieciešams, lai Padomes Regulas (EK) Nr. 55/2008 spēkā esamības termiņu pagarinātu vēl par trim gadiem līdz 2015. gada 31. decembrim. Pieprasījums, ko Moldovas Republika iesniedza 2010. gada jūlijā, ir pamatots. Moldova cer, ka Eiropas Savienība būs tai uzticības cienīga partnere. Šo iemeslu dēļ es atbalstu ziņojumu, ko sagatavoja Vital Moreira, par priekšlikumu Eiropas Parlamenta regulai.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Tirdzniecības preferences, kuras ES piešķīrusi Moldovas Republikai, ir izrādījušās piemērotas. Turklāt nav reģistrēta nekāda kaitīga ietekme uz ES vīna ražošanas nozari. Kā nabadzīgākajai valstij Eiropā Moldovas Republikai ES atbalsts ir nepieciešams. Tas ir mūsu morāls pienākums Eiropas vienotības un saskaņas interesēs. Tāpēc Komisijas priekšlikumu pagarināt regulas spēkā esamības termiņu es vērtēju atzinīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 55/2008, ar ko ievieš autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikai. Tas sakārto mūsu tirdzniecības attiecības ar Moldovu un pielīdzina tās attiecībām ar citām ES kaimiņvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT)Attiecībā uz Eiropas Savienības kaimiņattiecību politiku Moldova ir vienmēr pieņēmusi vērienīgu politiskās iesaistīšanās un ekonomiskās integrācijas ES programmu, apņēmīgi saskaņojot savus tiesību aktus ar ES tiesību aktiem un noteikumiem un laikus gatavojoties nākamajām plašākajām sarunām. Moldova ir parādījusi, ka tā ir gatava veicināt vērienīgas saistības un uzņemties to sekas, turpinot sākto ceļu uz brīvo ES tirgu. Mēs tomēr piekrītam referenta Moreira kunga teiktajam, ka pašlaik Moldovas Republikai ir grūtības ar dažu produktu eksportu, kas ir radījušas problēmas tās ekonomikas atlabšanai. Mēs tāpēc uzskatām, ka ir jāpagarina regulas par autonomās tirdzniecības preferencēm spēkā esamības termiņš par trim gadiem, lai atvēlētu Moldovai pietiekami daudz laika pienācīgi sagatavoties sarunām par brīvās tirdzniecības zonu. Šo apsvērumu dēļ mūsu pieņemtā ziņojuma mērķis ir veicināt Moldovas ekonomikas atlabšanu, jo īpaši palielinot beznodokļu tarifu kvotas dažiem produktiem, uz kuriem attiecas pašreizējās autonomās tirdzniecības preferences.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pēdējos gados Moldova ir centusies tuvināties Eiropas brīvības, demokrātijas un labas pārvaldības standartiem. Tās centieni ir bijuši konsekventi un liecina par Moldovas ieinteresētību turpināt ceļu uz potenciālu pievienošanos ES. Tādējādi, lai atbalstītu Moldovas ekonomikas atlabšanu un sniegtu pozitīvu perspektīvu cilvēkiem, kas darbojas vīna ražošanas nozarē (viena ceturtā daļa no valsts darbaspēka), ir ierosināts 2011. gadā palielināt beznodokļu tarifu kvotu vīnam no 100 000 hl līdz 150 000 hl, 2012. gadā — no 120 000 hl līdz 180 000 hl un no 2013. gada — līdz 240 000 hl gadā. Tas ir virziens, ko nosaka regulas grozījumi, un tas veicinās Moldovas ekonomikas attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Ņemot vērā to, ka Moldovai ir radušās grūtības ar vīna eksportu uz dažiem no tās tradicionālajiem tirgiem, kas apdraud valsts ekonomikas atveseļošanos un reformu procesu, kuru tā apņēmīgi īsteno, un lai veiktu pasākumus Moldovas vīna eksporta apjoma palielināšanai, kā arī lai atbalstītu tās ekonomikas attīstību, ir nepieciešams: 1) saskaņā ar autonomās tirdzniecības preferencēm palielināt beznodokļu tarifu kvotu vīnam; 2) pagarināt attiecīgās regulas spēkā esamības termiņu (kas beidzas 2012. gada 31. decembrī) vēl par trim gadiem līdz 2015. gada 31. decembrim; 3) palielināt beznodokļu tarifu kvotu kviešiem, miežiem un kukurūzai.

Es tāpēc balsoju „par” šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es atzinīgi vērtēju balsojumu „par” šo ziņojumu. Moldovas Republikai tagad ir vajadzīgs Eiropas Savienības atbalsts, jo tai kā vairākumam pasaules valstu ir radušās ekonomiskas problēmas, kā arī problēmas, kas raksturīgas politiskam pārejas periodam. Laikā, kad Moldovas vīna eksports uz Krievijas Federācijas tirgu faktiski tiek boikotēts, beznodokļu tarifu likmes kvotas palielināšana vīnam ir laikus veikts pasākums, kas, es ceru, dos labumu šīs valsts ekonomikai.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekrītu šai rezolūcijai, kurā ir ierosināts palielināt autonomās tirdzniecības preferences Moldovas Republikas vīna nozarei, kas šai valstij ir būtiski svarīgi. Ir norādīts, ka tas būs vēl lielāks pamudinājums stiprināt attiecības starp Eiropas Savienību un Moldovu un attīstīt Eiropas kaimiņattiecību politiku. Tā kā līdz šim Moldova ir pilnīgi izlietojusi savu kvotu, es piekrītu priekšlikumam palielināt beznodokļu tarifu kvotu vīnam. Ir apgalvots, ka šai regulai nebūs negatīvas ietekmes uz ES vīna ražošanas nozari. Moldova ir viena no Eiropas visnabadzīgākajām valstīm, kam ir lielas ekonomiskas un politiskas problēmas. ES ir jāpiedāvā Moldovai labvēlīgi nosacījumi, lai tā varētu izvēlēties pienācīgu ģeopolitisko virzienu, kas palīdzēs tai risināt grūtās problēmas. Turklāt šīs rezolūcijas noteikumi radīs labvēlīgus apstākļus Moldovas vīna ražošanas nozarei un palīdzēs tai uzlabot šā produkta kvalitāti. Es uzskatu, ka ir pareizi pagarināt šīs regulas spēkā esamību vēl par trim gadiem, lai nodrošinātu tiesisko skaidrību un noteiktību vīna ražotājiem, eksportētājiem un importētājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju „par” Moreira kunga ziņojumu par autonomās tirdzniecības preferencēm Moldovas Republikai, jo tās atbilst Eiropas Savienības kaimiņattiecību politikai un jau noslēgtajiem nolīgumiem ekonomikas jomā ar valstīm, kas robežojas ar ES. Gan no ekonomikas attīstības, gan no sociālā un politiskā viedokļa es atzinīgi vērtēju to, ka valstis, kas robežojas ar ES, saņem savstarpējas tirdzniecības koncesijas. Preču brīva aprite vai samazināti muitas nodokļi nodrošina lielāku kapitāla plūsmu un veicina sadarbības nolīgumu noslēgšanu. Tas dos labumu gan robežvalstīm, gan iekšējam tirgum. Ir skaidrs, ka komerciālais aspekts ir svarīgs, bet ir svarīgi neaizmirst arī citus aspektus un apsvērt tos.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Kā jau iepriekš teicu, ES ir svarīgi īstenot saskaņotu un efektīvu Eiropas kaimiņattiecību politiku. Šajā kaimiņattiecību politikā Regula (EK) Nr. 55/2008 ievieš īpašu autonomās tirdzniecības preferenču sistēmu Moldovas Republikai, kas visiem Moldovas produktiem nodrošina brīvu piekļuvi ES tirgum, izņemot dažus lauksaimniecības produktus, kuri uzskaitīti pielikumā un kuriem ir piešķirtas ierobežotas koncesijas gan kā atbrīvojums no muitas nodokļiem saskaņā ar tarifu kvotām, gan kā muitas nodokļu atlaides.

Viens no preču brīvas aprites izņēmumiem attiecas uz vīna ražošanas nozari un tarifu kvotas īstenošanu, kas saskaņā ar pieejamiem datiem ir pilnīgi izlietota vairākus mēnešus pirms gada beigām. Ņemot vērā to, ka Moldovas ekonomiku ir smagi skārušas pasaules finanšu un ekonomikas krīzes negatīvās sekas un ka tās vīna nozarē ir nodarbināti aptuveni 300 000 darba ņēmēju, šajā ziņojumā, „par” kuru es balsoju, ir ierosināts palielināt pašreizējo tarifu kvotu vīnam, lai atbalstītu Moldovas centienus un nodrošinātu pievilcīgu un dzīvotspējīgu tirgu šīs valsts vīna eksportam, vīna, kas turklāt nekonkurē ar Portugāles vīna produkciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Lai atbalstītu Moldovas centienus panākt ekonomikas atveseļošanos un veicinātu tās tuvināšanos ES tiesību aktiem un standartiem, Komisija ir iesniegusi priekšlikumu palielināt tarifu kvotu Moldovas vīnam. Komisija uzskata, ka šim pasākumam nebūs negatīvas ietekmes uz Eiropas vīna ražošanas nozari. Tāpēc es nolēmu, ka ir vērts atbalstīt šādas palīdzības sniegšanu Moldovai.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ziņojuma teksts ir īss. Tajā ir teikts: „Eiropas Parlaments, — ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0649), — ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 207. panta 2. punktu, saskaņā ar kuriem Komisija tam iesniegusi priekšlikumu (C7-0364/2010), — ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu, — ņemot vērā Reglamenta 55. pantu un 46. panta 1. punktu, — ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas ziņojumu (A7-0041/2011), 1. pieņem nostāju pirmajā lasījumā, atbalstot Komisijas priekšlikumu; 2. prasa Komisijai priekšlikumu iesniegt vēlreiz, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu; 3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei un Komisijai, kā arī dalībvalstu parlamentiem.”

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Moldovas Republikas vīna eksportam ir iestājies grūts laiks, kam ir negatīva ietekme uz reformu procesu un ekonomikas atveseļošanu, ko uzsākusi šīs valsts valdība. Vīna ražošanas nozare nodrošina darbu aptuveni 300 000 cilvēkiem (ceturtajai daļai valsts aktīvo iedzīvotāju), no kuriem vairākums dzīvo lauku teritorijās, apstrādājot mazus un vidējus ģimenes lauciņus. Ņemot vērā šīs pārmaiņas, manuprāt, Regula (EK) Nr. 55/2008 spēj atbalstīt Moldovas ekonomikas atlabšanu, piedāvājot šīs valsts vīna ražošanas nozarē strādājošiem labākas izredzes laikposmā no 2011. līdz 2013. gadam. Lai īstenotu labu kaimiņattiecību politiku, tagad būs svarīgi ieviest tarifu preferences, lai apturētu Moldovas ekonomikas lejupslīdi un vienlaikus pēc iespējas vairāk samazinātu ES fiskālos zaudējumus

 
  
  

Ziņojums: Helmut Scholz (A7-0051/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo grozījumi tika ieviesti, lai pagarinātu pašreiz spēkā esošās sistēmas — vispārējo preferenču sistēmas (VPS) — darbības termiņu līdz 2013. gada decembrim, ņemot vērā nenoteiktību attiecībā uz laikposmu, kas vajadzīgs, lai pabeigtu pašreizējo likumdošanas procesu. Šā ziņojuma pieņemšana tādējādi novērš VSP juridiskā seguma pārtraukumu, kā arī nevienlīdzīgu attieksmi pret dažādām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo vispārējā preferenču sistēma (VPS) ir ļoti svarīgs ES tirdzniecības un attīstības mehānisms. Taču es vēlos mudināt Komisiju veikt vērienīgāku VPS pārskatīšanu, cik drīz vien iespējams. Es uzskatu, ka mums ir arī pamatīgāk jāpārskata VSP un VSP+ saņēmēju saraksts. Par šo jautājumu ir laikus jāapspriežas ar Eiropas Parlamentu. Es gaidu arī to, ka Parlamentu iesaistīs uzraudzības procesā, kas noteiks, vai VSP+ saņēmēji ievēro 27 ILO un ANO konvencijas — tas ir rūpīgi jāpārbauda, lai uzturētu VSP+ mehānisma uzticamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu. 1968. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības attīstības konference (UNCTAD) ieteica ieviest vispārējo preferenču sistēmu (VPS), ar kuru saskaņā rūpnieciskās valstis vienpusēji piešķirtu tirdzniecības preferences visām jaunattīstības valstīm, nevis tikai bijušajām kolonijām. Eiropas Kopiena bija pirmā, kas 1971. gadā ieviesa VPS, kura kopš tās izveidošanas ir viens no galvenajiem ES tirdzniecības un attīstības politikas instrumentiem jaunattīstības valstu nabadzības samazināšanai, radot starptautiskās tirdzniecības ieņēmumus. ES piemērotā VPS piedāvā vislabvēlīgāko attieksmi, piešķirot vismazāk attīstītajām valstīm beznodokļu un bezkvotu piekļuvi Eiropas Savienības tirgum. Šī sistēma palīdz arī veicināt jaunattīstības valstīs ilgtspējīgu attīstību un labu pārvaldību, ratificējot un īstenojot starptautiskās konvencijas un protokolus cilvēktiesību un darba tiesību, vides aizsardzības, narkomānijas un korupcijas apkarošanas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) 1968. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības attīstības konference ieteica ieviest vispārējo preferenču sistēmu (VSP), ar kuru saskaņā rūpnieciskās valstis vienpusēji piešķirtu tirdzniecības preferences visām jaunattīstības valstīm. Eiropas Kopiena bija pirmā, kas ieviesa VSP kura kopš tās izveidošanas ir viens no galvenajiem ES tirdzniecības un attīstības politikas instrumentiem jaunattīstības valstu nabadzības samazināšanai, radot starptautiskās tirdzniecības ieņēmumus. Lai gan šī sistēma ir visplašāk lietotā no rūpniecisko valstu sistēmām, es uzskatu, ka pašreizēja regula ir jāpārskata, lai vienkāršotu minētās sistēmas piemērošanu.

Turklāt es uzskatu, ka jaunas regulas priekšlikumā ir jāveic vecās regulas vispārēja pārskatīšana, un es ceru, ka jaunā regula tiks iesniegta bez kavēšanās. Jaunā priekšlikuma mērķim ir jābūt VSP pārveidošanai par skaidrāku un pārredzamāku sistēmu. Es vēlos aicināt Komisiju arī apsvērt iespēju pārbaudīt, vai saistības tiek ievērotas, periodiski veicot izmeklēšanu un iesaistot tajā Parlamentu un attiecīgās valsts pilsonisko sabiedrību.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka pašreizējās sistēmas ietekme ir jāpalielina un vispārējās preferenču sistēmas piemērošana jāuzlabo, sniedzot tehnisku palīdzību, kas īpaši plānota, lai palielinātu institucionālo un regulatīvo veiktspēju, kura savukārt ir nepieciešama visnabadzīgākajām valstīm, lai gūtu pēc iespējas lielāku labumu no starptautiskās tirdzniecības un preferenču sistēmas. Palīdzība ir jāsniedz arī efektīvai starptautisko konvenciju īstenošanai, ko pieprasa šī sistēma, kā arī saistību pildīšanai. Es uzskatu, ka jaunattīstības valstīm ir jāpiedāvā palīdzība cīņā pret nabadzību, radot starptautiskās tirdzniecības ieņēmumus. Šī sistēma ir visplašāk lietotā no visām attīstīto valstu sistēmām. Es uzskatu, ka tā ir jāpagarina, lai panāktu tiesisku noteiktību un garantētu ES dalībvalstu un saņēmējvalstu interešu ievērošanu. Taču vispirms bez kavēšanās ir jāatrisina pašreizējā neapmierinošā situācija, nemazinot pastāvīgus centienus atrast veidu, kā palīdzēt vājākajām valstīm, kam šī palīdzība ir vajadzīga.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es nolēmu balsot „par” ziņojumu par vispārējo preferenču sistēmu, jo tajā ir ieteikta tūlītēja šīs sistēmas pielāgošana Lisabonas līguma noteikumiem, kā arī turpmāka vispārēja tās pārskatīšana. Šīs vispārējās pārskatīšanas mērķis ir saņēmējvalstu pastiprināta iesaistīšana ietekmīgos reformu procesos, piešķirot tām tehnisku palīdzību, lai veicinātu to institucionālo veiktspēju, kā arī lai pārskatītu un saskaņotu izcelsmes noteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Parlaments ir tikko piekritis pagarināt vispārējo preferenču sistēmu (VPS) jaunattīstības valstīm, kas piemērojama no 2012. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim. VPS ir jāpārskata šogad, ņemot vērā Starptautiskās tirdzniecības komitejas apsvērumus. Mēs aicinām ieviest lielāku pārredzamību un patiesu sadarbību VPS sarunu laikā ar ikvienu valsti. Komisārs De Gucht ir apņēmies nodrošināt, lai Eiropas Parlaments tiek cieši iesaistīts lēmumu pieņemšanas procesā. Viņam tagad ir jāpilda šis solījums.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pašreizējās regulas, ar kuru tika ieviesta vispārējo preferenču sistēma (VPS), piemērošanas laiks šogad beigsies. Taču, tā kā Komisija vēl aizvien gaida pētījuma secinājumus par šo jautājumu, lai iesniegtu jaunu priekšlikumu attiecībā uz VPS nolūkā izvairīties no juridiska vakuuma, tika nolemts pagarināt pašreizējās regulas darbības termiņu un pašreizējo režīmu vēl par diviem gadiem. Taču Komisijai ir steidzīgi jāiesniedz likumdošanas iniciatīva par šo jautājumu, jo pašreizējā sistēma ir nekavējoties jāpārskata un jāpadara efektīvāka.

Es tāpēc atbalstu galvenos jautājumus, kurus uzsvēra referents un kuri šajā Komisijas likumdošanas priekšlikumā ir jāpārskata. Tajos ir ierosināta efektīva sistēma, kas labāk atbildīs saņēmējvalstu un tirgus dalībnieku interesēm, kā arī tādi reformu procesa noteikumi, kas nodrošinās saņēmēju piedalīšanos un demokrātisku uzraudzību no Parlamenta puses.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) 1968. gadā Apvienoto Nāciju Organizācijas Tirdzniecības attīstības konference (UNCTAD) ieteica ieviest vispārējo preferenču sistēmu (VPS), ar kuru saskaņā vairāk attīstītās valstis atbalstīs jaunattīstības valstis, piešķirot tām tirdzniecības preferences. Eiropas Kopiena bija pirmā, kas 1971. gadā ieviesa VPS. Šī sistēma ir kļuvusi par vienu no galvenajām sadarbības metodēm starptautiskajā tirdzniecībā ar jaunattīstības valstīm, samazinot nabadzību šajās valstīs. Pašreiz spēkā esošā regula ir jāatjaunina, jo tās piemērošanas termiņš drīz beigsies un uz to neattiecas Lisabonas līgums. Tai ir nepieciešama arī būtiska reforma. Lai gan šis priekšlikums vēl nenozīmē jaunu regulu, kuras izstrāde ir vajadzīga, es vēlos teikt, ka piekrītu apspriestajam ziņojumam un ceru, ka Komisija iesniegs jaunu priekšlikumu, cik drīz vien iespējams, lai ES var turpināt atbalstīt jaunattīstības valstis.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Vispārējo preferenču sistēma (VPS) ir tirdzniecības mehānisms, kas ļauj ES piešķirt jaunattīstības valstīm vienpusēju preferenciālu piekļuvi saviem tirgiem, samazinot tarifus. Lai gan šī sistēma tiek uzskatīta par attīstības palīdzības instrumentu, šim mehānismam ir pretrunas, jo īpaši starp dažiem no tā paziņotajiem mērķiem un reāli sasniegtajiem rezultātiem.

Faktiski daudzas jaunattīstības valstis aizvien vairāk zaudē ekonomisko neatkarību, samazinot ekonomikas dažādošanu un pamatojoties uz eksporta produktu ierobežotu sortimentu, nevis uz iekšējā tirgus attīstību. Ir iesakņojusies starptautiskā darba dalīšana. Tā ir nelabvēlīga šīm valstīm, un no tās vislielāko labumu gūst lielie starptautiskie uzņēmumi, no kuriem daži ir Eiropas uzņēmumi.

Šis mehānisms ir vispusīgi jāpārskata un rūpīgi jāapspriež tā dažādie sarežģītie aspekti un to ietekme ne tikai uz jaunattīstības valstīm, bet arī uz ES dalībvalstīm, jo īpaši uz vājākajām. Ņemot vērā to, ka Komisija kavējas ar jauna regulas priekšlikuma iesniegšanu, un tas nozīmē, ka jaunā regula nevarēs stāties spēkā tūlīt pēc pašreizējās regulas piemērošanas termiņa beigām, ir jāpagarina pašreizējās...

(Balsojuma skaidrojums ir saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Pašreizējās vispārējo tarifa preferenču sistēmas spēkā esamības termiņš beidzas šā gada beigās, tāpēc mums ir tikai vienkārši jābalso par vajadzīgo tā pagarinājumu, lai nodrošinātu tiesisko noteiktību un aptuveni 150 iesaistīto valstu kopīgās intereses.

Taču šā jautājuma lielā nozīme gan jaunattīstības valstīs, gan ES dalībvalstīs, kuru ekonomika ir vāja un kuru rūpniecības, lauksaimniecības un sociālās intereses ne vienmēr tiek ievērotas Komisijas veicinātajos starptautiskajos tirdzniecības nolīgumos, liek mums rūpīgi apspriest jauno regulu. Komisijai ir jāiesniedz priekšlikums par šo jautājumu, cik drīz vien iespējams, lai varētu pienācīgi analizēt vispārējo preferenču sistēmas dažādos sarežģītos aspektus, kā arī tās ietekmi uz konkrētām teritorijām un valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Vispārējo preferenču sistēma (VPS) ir bijusi viens no galvenajiem ES tirdzniecības un attīstības politikas instrumentiem, kas palīdz jaunattīstības valstīm mazināt nabadzību. Šis priekšlikums paildzina pašreizējo situāciju, jo jauna regula diemžēl nav iesniegta. Tomēr, ņemot vērā šā instrumenta lielo nozīmi, es balsošu „par” to.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Tirdzniecība ir svarīgs un efektīvs instruments nabadzības izskaušanai jaunattīstības valstīs. Pārejas regula par vispārējo tarifa preferenču sistēmu sniedz tiesisku pamatojumu 176 jaunattīstības valstu piekļuvei ES tirgum. Es atbalstīju šo regulu, kas nodrošina tiesisku nepārtrauktību, lai jaunattīstības valstīm būtu pieejamas tirdzniecības iespējas. Turklāt ES morālais pienākums ir atbalstīt demokrātijas un tiesiskuma attīstību šajās valstīs, garantējot taisnīgu tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Lēmumu par priekšlikumu grozīt Padomes Regulu (EK) Nr. 732/2008, ar kuru piemēro vispārējo tarifu preferenču sistēmu no 2009. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 31. decembrim, Parlamentā pieņēma ar lielu balsu vairākumu. Ja vispārējo preferenču sistēmu (VPS) nepagarinātu, daudzas jaunattīstības valstis faktiski atrastos ļoti grūtā situācijā. Kopš 1971. gada Eiropa ir centusies atbalstīt jaunattīstības valstis un palīdzēt tām, lai mazinātu tajās nabadzību, radot starptautiskās tirdzniecības ieņēmumus. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā VPS grozīšanas procedūrai ir vajadzīga Padomes un Parlamenta iejaukšanās, kam ir jāizveido efektīva sistēma, kurā būtu ņemtas vērā saņēmējvalstu intereses, vienlaikus pieprasot, lai tās ratificē un īsteno 27 starptautiskas konvencijas par cilvēktiesību aizsardzību, ilgtspējīgu attīstību, pamatnoteikumiem darba attiecību jomā un labu pārvaldību. Lai gan es atbalstu priekšlikumu pagarināt regulas darbību līdz 2011. gadam, es uzskatu, ka man jāizsaka nožēla — ko izteica arī mana grupa — par Komisijas gausumu, izstrādājot šo likumprojektu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” šo ziņojumu, kas ir tehnisks VPS regulas pielāgojums. Tas pagarina regulas spēkā esamību līdz 2013. gada 31. decembrim, lai dotu Komisijai pietiekami daudz laika jaunas regulas izstrādei un Parlamentam iespēju izmantot savas jaunās pilnvaras starptautiskajā tirdzniecības politikā. Šis ziņojums tāpēc nav paredzēts, lai mainītu regulas būtību, un tajā nav komentāru par to, vai VPS+ saņēmēji faktiski vēl joprojām atbilst šo tirdzniecības preferenču noteikumiem par labu pārvaldību, ilgtspējīgu attīstību, kā arī par ANO konvenciju ratificēšanu un īstenošanu sociālajā, vides un cilvēktiesību jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Mēs visi esam pārliecināti, ka kopš vispārējo preferenču sistēmas (VPS) izveides tā ir bijusi viens no galvenajiem Eiropas Savienības tirdzniecības un attīstības instrumentiem. Tā ir bijusi būtisks pamudinājums jaunattīstības valstīm, kas jau sen ir iesaistījušās cīņā pret nabadzību, izvēlēties brīvu piekļuvi savam tirgum un savu preču importam, samazinot tarifus. Taču mēs piekrītam referentam Scholz kungam, kas ir izteicis cerību, ka pašreizējā regula par šo jautājumu tiks pagarināta, jo tas nodrošinās tiesisko noteiktību un garantēs gan ES, gan saņēmējvalstu interešu ievērošanu, kā arī ļaus izvairīties no pašreizējās situācijas (kas ir vēl joprojām neapmierinoša) saglabāšanās. Līdz šim mēs esam piedzīvojuši, ka tirdzniecības preferences, kuras garantē VPS, netiek pietiekami izmantotas, galvenokārt tās, kas saistītas ar izcelsmes noteikumiem, tiem raksturīgo apgrūtinošo administratīvo procedūru dēļ. Tāpēc būtu vēlams sniegt tām mērķtiecīgu tehnisko palīdzību, piemēram, īstenojot mērķsadarbības programmas, kuru galvenais nolūks būtu veicināt regulēšanas veiktspēju un garantēt starptautisku konvenciju pienācīgu transponēšanu. Visbeidzot mēs uzskatām, ka Komisijai ir jāveic pastāvīga uzraudzība, kurā vairāk jāiesaistās Parlamentam un attiecīgajiem sociālajiem partneriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Pašreizējās regulas par vispārējām tarifa preferencēm piemērošanas termiņš beidzas šā gada beigās. Tā kā jaunas regulas laikus spēkā stāšanās nav iespējama, jo ir aizkavējusies tā pētījuma iesniegšana, kuru pieprasīja komiteja, mums ir jāpagarina pašreizējās regulas darbības termiņš vēl par diviem gadiem. Taču, ņemot vērā šīs regulas lielo nozīmi tirdzniecības pārvaldīšanā starp jaunattīstības valstīm un ES, Komisijai ir steidzami jāiesniedz jauna, precizēta regulas versija.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Nevar būt attīstības bez ekonomikas izaugsmes. Taču, kā es jau iepriekš teicu, ja valsts nav taisnīga, ekonomikas izaugsme negarantē attīstību. ES tirdzniecības politikai ir liela nozīme nabadzības apkarošanā un tūkstošgades attīstības mērķu sasniegšanā. ES vispārējo preferenču sistēma (VPS) ir viens no instrumentiem, kas ļauj jaunattīstības valstīm konkurēt starptautiskajos tirgos, piedāvājot samazinātus muitas nodokļus vai beznodokļu piekļuvi ES tirgum šo valstu importam. VPS atbrīvo valstis arī no paļaušanās uz palīdzību. Mēs apstiprinājām pašreizējās regulas spēkā esamības pagarinājumu, gaidot uz jaunās regulas projektu, kas ir pieprasīts, lai garantētu tiesisko noteiktību. Taču ir jāņem vērā Eiropas Parlamenta jaunās pilnvaras tirdzniecības jomā pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Saskaņā ar Līgumu VPS regulas pasākumi tiek uzskatīti par deleģētiem aktiem, un tas nozīmē, ka turpmāk Eiropas Parlamentam būs lielākas uzraudzības pilnvaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Jau 1968. gadā dažas jaunattīstības valstis skaļi pieprasīja tirdzniecības preferences, lai uzlabotu savas ekonomikas stāvokli. 1968. gadā pēc vienošanās panākšanas tika ieviesta vispārējo tarifa preferenču sistēma (VPS). Eiropas Ekonomikas kopiena ieviesa VPS 1971. gadā, un citas valstis, piemēram, Amerikas Savienotās Valstis, sekoja tās piemēram. Tirdzniecības preferenču pagaidu piešķiršanai bija šādi mērķi: jaunattīstības valstu eksporta ieņēmumu palielinājums, dažādojot eksportējamo produkciju, industrializācijas veicināšana un ekonomikas izaugsmes paātrinājums jaunattīstības valstīs. Turklāt VPS bija paredzēta, lai nodrošinātu, ka atbalstītā produkcija ir patiešām ražota jaunattīstības valstīs. Šodien VPS ir viens no vissvarīgākajiem ES instrumentiem tirdzniecības jomā, un to uzrauga Eiropas Komisija. Tā kā pašreizējās sistēmas darbības termiņš šā gada 31. decembrī beigsies, Komisija jau 2010. gada maijā iesniedza jaunu priekšlikumu. Jaunajā regulā nav ierosināti nekādi grozījumi, lai gan referents noteikti uzskata, ka sistēma ir jāpārstrādā. Es atturos no balsošanas, jo man šķiet, ka jaunajai regulai trūkst jaunu, taustāmu priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Pašlaik spēkā esošā regula par vispārējām tarifa preferencēm, kas nodrošina brīvu tirdzniecību vai zemākus muitas nodokļus produktu tirdzniecībā starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, — regula, kuru parasti piemēro, lai veicinātu tirdzniecību ar nabadzīgām un/vai jaunattīstības valstīm — ir jāmaina un jāatjaunina, ņemot vērā tās gaidāmo darbības termiņas izbeigšanos. Es balsoju „par” ziņojumu par priekšlikumu jaunai regulai par šo tematu, jo es piekrītu to pārmaiņu mērķiem, kuras tas ierosina. Grozījuma mērķis ir radīt efektīvu sistēmu, kas vairāk ņem vērā saņēmējvalstu un tirgus dalībnieku intereses, lai izstrādātu visaptverošus noteikumus un garantētu Parlamentam tā pilnvaras demokrātiskas kontroles veikšanā. Es ceru, ka tas būs pirmais solis, lai rastu risinājumu vispārēja globāla tirdzniecības nolīguma noslēgšanai. Pēc Dohas sarunu neveiksmes šādi pasākumi var būt tikai pagaidu pasākumi, pirms tiek rasts ilgtermiņa risinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Ar Regulu (EK) Nr. 732/2008 tika ieviesta vispārējo preferenču sistēma (VPS), kas būs spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim. VPS ir bijusi viens no ES galvenajiem tirdzniecības un attīstības politikas instrumentiem, kas palīdz jaunattīstības valstīm mazināt nabadzību, radot starptautiskās tirdzniecības ieņēmumus. Parlamenta apspriešanās process par pēdējo VPS nebija pietiekams un neizraisīja plašas sarunas. Parlaments uzsvēra, ka turpmāk tam būs vajadzīgs vairāk laika, lai pildītu savas funkcijas.

2010. gada 26. maijā Komisija ierosināja vienkārši pagarināt pašreizējās regulas piemērošanas termiņu, apgalvojot, ka nepietiek laika, lai iesniegtu jaunu regulu. Ierosinātajā pagarinājumā nebija ņemta vērā Lisabonas līguma stāšanās spēkā. Lai novērstu šo trūkumu, Parlaments ierosināja Komisijas projekta grozījumus, kam jānodrošina, ka tiek ievērotas Parlamenta tiesības un pilnvaras, kas tam piešķirtas Lisabonas līgumā.

Es tāpēc balsoju „par” šo ziņojumu, kurā ir apstiprināts minētās regulas piemērošanas termiņa pagarinājums un veikti to aspektu grozījumi, kas vajadzīgi, lai ņemtu vērā jaunās pilnvaras, kas Parlamentam piešķirtas Lisabonas līgumā, jo īpaši garantējot jaunas pilnvaras attiecībā uz deleģētajiem aktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmu (VPS) rūpnieciskās valstis vienpusēji garantē tirdzniecības preferences visām jaunattīstības valstīm. Tas ir viens no ES galvenajiem tirdzniecības un attīstības politikas instrumentiem, kas palīdz jaunattīstības valstīm mazināt nabadzību, radot starptautiskās tirdzniecības ieņēmumus. Pašlaik līdz 2012. gada 31. decembrim spēkā esošajā regulā nav ņemtas vērā Parlamenta jaunās pilnvaras, kas tam piešķirtas Lisabonas līgumā. Jaunā regulas priekšlikuma mērķis ir izveidot sistēmu, kurā vairāk tiktu ievērotas saņēmējvalstu un tirgus dalībnieku intereses un ieviests vairāk tādu noteikumu, kas ļautu labāk regulēt reformu procesu, kā arī lielāka nozīme tiktu piešķirta demokrātiskai kontrolei, kas jāveic Parlamentam. Šo iemeslu dēļ es balsoju „par” jaunās regulas priekšlikumu, kuras mērķis ir lielāka skaidrība un pārredzamība attiecībā uz VPS.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Kopš 1971. gada Eiropas Savienība piešķir preferenciālu tirdzniecības režīmu jaunattīstības valstīm saskaņā ar vispārējo preferenču sistēmas (VPS) režīmu. VPS piemēro saskaņā ar secīgām regulām par vispārējo tarifa preferenču sistēmu, no kurām katra ir parasti spēkā trīs gadus. Pašreizējo sistēmu ieviesa ar Regulu (EK) Nr. 732/2008, kas būs spēkā līdz 2011. gada 31. decembrim, kad to nomainīs jauna regula, kas vēl ir jāizstrādā. Taču atlikušais Regulas (EK) Nr. 732/2008 piemērošanas periods nav pietiekams, lai Komisija izstrādātu jaunu priekšlikumu un to pieņemtu saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Tāpēc šķiet, ka ir jāpagarina pašreizējās regulas piemērošanas laiks līdz 2013. gada 31. decembrim, lai nodrošinātu sistēmas darbības nepārtrauktību.

Es balsoju „par” šo ziņojumu, cerot, ka Komisija drīz iesniegs jaunu priekšlikumu, kas padarīs VPS par skaidrāku, pārredzamāku un efektīvāku sistēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ideja par vispārējo preferenču sistēmu (VPS) radās 1968. gadā, kad tarifi bija daudz augstāki un kad tos uzskatīja par galveno šķērsli tirdzniecībai starp jaunattīstības un rūpnieciskajām valstīm. Šo koncepciju, kam bija jākļūst par attīstības instrumentu, sākotnēji ierosināja UNCTAD — rūpnieciskajām valstīm ir vienpusēji jāpiedāvā jaunattīstības valstīm tirdzniecības preferences, ļaujot tām gūt ienākumus nevis no palīdzības, bet no starptautiskas preferenciālas tirdzniecības. Eiropas Kopiena sāka piemērot šo režīmu 1971. gadā. Pirmo trīsgadīgo režīmu īstenoja no 2006. līdz 2008. gadam. Otrais periods beigsies 2011. gada 31. decembrī. Pašreizējo sistēmu pieņēma 2008. gadā saskaņā ar konsultāciju procedūru. Taču toreiz Parlamenta atzinumu pieprasīja ļoti īsā laika periodā. Jēgpilna Parlamenta iesaistīšanās regulas izstrādē nebija iespējama. Gaidāmās regulas izstrādē šāda situācija nedrīkst atkārtoties, jo īpaši tāpēc, ka Lisabonas līgumā Parlamentam ir piešķirtas jaunas pilnvaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju „par” šo rezolūcijas tekstu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienības vispārējo preferenču sistēma (VPS) ir viens no galvenajiem instrumentiem, kas veicina jaunattīstības valstu izaugsmi. Šā iemesla dēļ tā ir jāīsteno nekavējoties.

Jau 1971. gadā Eiropas Savienība izcēlās citu ekonomiski spēcīgo valstu starpā, jo tā bija pirmā, kas ieviesa tarifa preferenču sistēmu jaunattīstības valstīm. Galvenais mērķis ir vispārēja pastāvīgās nabadzības izskaušana, ļaujot valstīm, kas nonākušas grūtībās, gūt lielu labumu no starptautiskās tirdzniecības. Pašlaik tarifu nolīguma darbības laiks tuvojas beigām, un Komisija ir nolēmusi nākamajos mēnešos iesniegt jaunu priekšlikumu, lai gan tā stāšanās spēkā aizkavēsies vismaz līdz 2012. gada otrajai pusei.

Šīs aizkavēšanās sekas būs tiesisks vakuums, kas ilgs vairāk nekā sešus mēnešus un izraisīs programmas pārtraukumu, kas pat apdraudēs daudzus rezultātus, kuri jau sasniegti. Es ceru, ka šī nožēlotā aizkavēšanās neizraisīs vispārējās tarifu sistēmas piemērošanas panīkumu un ka jauns nolīgums stimulēs tādas globālas tirdzniecības sistēmas īstenošanu, kas pamatosies uz ētikas un demokrātijas principiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Ir ļoti svarīgi, lai ES vispārējo preferenču sistēma kļūtu pārredzamāka. Ir svarīgi, lai ES tarifa preferences importam no trešām valstīm pamatotos uz ētikas un demokrātijas principiem, nevis uz dzīšanos pēc peļņas. Tarifu preferencēm ir jādod labums visai sabiedrībai, nevis tikai dažiem uzņēmumiem. Referents pareizi teica, ka priekšlikums pagarināt pašreiz spēkā esošās regulas darbības laiku nav ideāls, bet tas ļaus mums izvairīties no tiesiska vakuuma, kas varētu ilgt vairāk nekā sešus mēnešus. Saskaņā ar pašreizējo regulu Eiropas Parlamentam nav nekādas varas pār preferenču saņemšanas tiesību kritērijiem vai saņēmējvalstu sarakstu. Tam ir jāmainās. Ir pienācis laiks Parlamentam izmantot savas jaunās, Lisabonas līgumā piešķirtās pilnvaras tirdzniecības jomā. ES ir jāpievērš vairāk uzmanības sadarbības attīstīšanai ar kaimiņvalstīm tirdzniecības politikas jomā. Tas palīdzēs izveidot stabilu un liberālu uzņēmējdarbības vidi un veicinās pakāpenisku Eiropas vienotā tirgus paplašināšanos. ES interesēs ir parakstīt brīvās tirdzniecības nolīgumu ar Ukrainu un sākt sarunas ar citām Austrumu partnerattiecību valstīm, kuras ir Pasaules Tirdzniecības organizācijas dalībvalstis — ar Gruziju, Moldovu un Armēniju.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju „pret” šo ziņojumu. Kā referents pats teica, šai sistēmai tās pašreizējā veidā ir vairāki trūkumi. Lai gan Komisiju aicināja iesniegt jaunas regulas priekšlikumu, kam būtu, no vienas puses, jānovērš tiesiskā regulējuma nepilnības un, no otras puses, jāņem vērā institucionālās pārmaiņas kopš Lisabonas līguma stāšanās spēkā, nodrošinot, ka cita starpā Parlamentam tiek piešķirtas lielākas kontroles pilnvaras nekā tās, kas tam piešķirtas saskaņā ar pašreizējo procedūru, iesniegtajā projektā ir ierosināts nevajadzīgi paildzināt pašreizējo neapmierinošo situāciju. Parlamenta ziņojumā referents iztirzā arī dažus priekšlikumus situācijas uzlabošanai, kuri varētu tikt iekļauti vai kuri turpmāk būtu jāiekļauj jaunās regulas priekšlikumā. Komisijai vajadzētu apsvērt šos priekšlikumus un nekavējoties iesniegt jaunu, uzlabotu regulas projektu.

 
  
  

Ziņojums: Artur Zasada (A7-0046/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, ņemot vērā to, ka ASV un ES kopīgā gaisa telpa veido 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma un ka pašreizējie starp dalībvalstīm un ASV noslēgtie divpusējie nolīgumi neatspoguļo reālo situāciju. Gaisa telpas atvēršanai starp ES un ASV ir jānodrošina uzlaboti pasažieru un kravas pārvadāšanas pakalpojumi, ekonomiskas priekšrocības un galvenokārt darbavietas, nediskriminējot nevienu pusi.

Es tāpēc teikšu, ka šis nolīgums ir izdevīgs, jo, padarot abu pušu regulējumu līdzīgu, varētu ievērojami veicināt godīgu konkurenci, jo īpaši attiecībā uz valsts subsīdijām, sociālajiem un vides standartiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) ASV un Eiropas aviācijas tirgi veido vairāk par pusi no pasaules gaisa satiksmes apjoma. Tādējādi, ņemot vērā globālo sasilšanu, Eiropas Savienībai un Amerikas Savienotajām Valstīm ir jāsadarbojas, lai mazinātu starptautiskās aviācijas ietekmi uz vidi. Tāpēc es balsoju „par” šo nolīgumu, ar kuru saskaņā abas puses apņemas pieņemt tādus vides un sociālos standartus, kas ievērojami samazinās trokšņus un gaisa satiksmes emisiju ietekmi uz gaisa kvalitāti, kā arī uzņemas saistības izstrādāt ilgtspējīgas alternatīvas degvielas. Pirmo reizi abas puses ir arī vienojušās garantēt aviosabiedrību darbinieku sociālās tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es piekritu Protokolam, ar ko groza ES un ASV Gaisa transporta nolīgumu. Protokols satur svarīgus aspektus, kas liecina par progresu ES un ASV sadarbībā gaisa transporta jautājumos. Tas palīdz arī novērst risku, ka līguma nenoslēgšanas gadījumā kāds varētu ierosināt piemērot apturēšanas klauzulu, kas paredzēta pirmā posma nolīgumā. Apturēšanas klauzula varētu izraisīt to ievērojamo sasniegumu zaudējumu, kurus Eiropas pasažieri un aviosabiedrības baudīja kopš 2008. gada marta. Uzmanība jāpievērš arī tam, ka šā nolīguma noslēgšana radīja iespējas veikt papildu investīcijas un darboties tirgū, kā arī uzlaboja sadarbību regulējuma jomās, piemēram, drošuma, drošības un vides jomā, abām līguma slēdzējām pusēm vienojoties nolīgumam pievienot īpašu kopējo paziņojumu par vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (ECR), rakstiski. (PL) ES dalībvalstu un ASV aviācijas pārvadājumi veido 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma. Mums tāpēc ir jācenšas nodrošināt nepārtrauktu šīs jomas pakalpojumu kvalitātes uzlabošanos. Piekrītot Gaisa transporta nolīguma noslēgšanai starp ES un Amerikas Savienotajām Valstīm, mēs veicinām aviācijas nozares izaugsmi, jo tas dod iespēju piesaistīt lielākas investīcijas abās Atlantijas okeāna pusēs. Turklāt šis nolīgums palīdzēs stiprināt aviācijas nozares darbinieku tiesību aizsardzību, veicināt sadarbību gaisa ceļojumu drošības jautājumos un, pateicoties saskaņošanas prasībām, panākt ciešāku sadarbību vides aizsardzības jautājumos. Ir svarīgi arī, ka tiek palielināta ES un ASV Apvienotās komitejas nozīme, ļaujot tai nolīguma īstenošanas gaitā ierosināt jaunas iniciatīvas. Es uzskatu, ka jaunais nolīgums palīdzēs atvērt jaunus tirgus, un tas nozīmēs augstākas kvalitātes pakalpojumus un vairāk stingru drošības prasību, un tāpēc es atbalstu šo rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju „par” šo iniciatīvu, jo aviācijas pārvadājumu tirgi veido 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma. Šis nolīgums ieviesīs grozījumus Amerikas Savienoto Valstu tiesību aktos, kas ir vajadzīgi, lai palielinātu noteikumu vienādošanu un novērstu negodīgu konkurenci. Tiks atvērti jauni maršruti, un pasažieriem un pārvadātājiem tiks piedāvāti uzlaboti pakalpojumi un labākas cenas, kas savukārt veicinās ekonomikas izaugsmi, kura novedīs pie jaunām darbavietām abās Atlantijas okeāna pusēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Lai gan ES un ASV Gaisa transporta nolīgums nebūt nav ideāls, tas tomēr nozīmē soli uz priekšu, sagatavojot ceļu ne tikai iespējām veikt papildu investīcijas un darboties tirgū, bet arī pasākumiem, kas garantē lielāku drošumu un drošību. Gaisa transporta tirgu abas puses nav atvērušas pilnā mērā, jo par to sarunās netika panākta vienošanās. Taču nolīgums satur pietiekami daudz stimulu, kas veicina reformas. ASV ir jāgroza savi tiesību akti, lai atļautu ES investoriem iegādāties lielāko daļu akciju ASV aviosabiedrībās, bet ES attiecīgi jādod ASV investoriem iespēja iegādāties lielāko daļu akciju ES aviosabiedrībās. ES un ASV Apvienotā komiteja ir saņēmusi lielākas pilnvaras, un tas nozīmē, ka tā varēs veicināt sadarbību, ierosinot jaunas iniciatīvas. Jaunie noteikumu mazinās birokrātiju, tostarp arī savstarpēji atzīstot otras puses regulējošos lēmumus un izvairoties no resursu izmantošanas divkāršā apjomā. Sociālā aspekta nozīmes atzīšana un Apvienotajai komitejai uzticētā atbildība uzraudzīt nolīguma sociālo iedarbību un izstrādāt atbilstīgus atbildes pasākumus, ja tie ir nepieciešami, ir svarīgs otrā posma nolīgumā noteikts jauninājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Savienība un Amerikas Savienotās Valstis ir paziņojušas par savu nodomu sadarboties, lai mazinātu starptautiskās aviācijas ietekmi uz vidi. Es priecājos par iniciatīvām trokšņa mazināšanai, aviācijas ietekmes mazināšanai uz gaisa kvalitāti un globālo klimatu, par videi nekaitīgu aviācijas tehnoloģiju izstrādes veicināšanu un jauninājumiem gaisa satiksmes pārvaldībā, kā arī par ilgtspējīgu alternatīvu aviācijas degvielu izstrādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju „par” šo ieteikumu, jo es uzskatu, ka minētais nolīgums varētu būt svarīgs solis ceļā uz tirgu atvēršanu ES un ASV aviosabiedrībām, nediskriminējot nevienu pusi. Tirgu atvēršana var uzlabot pakalpojumu sniegšanu pasažieriem, gan to daudzveidības, gan cenu ziņā, kā arī dot ievērojamu ekonomisku labumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Lai gan Gaisa transporta nolīgums starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm nav palīdzējis izveidot nevienu transatlantisku gaisa transporta tirgu, šā nolīguma grozījums satur svarīgus uzlabojumus, salīdzinot ar iepriekšējo versiju, jo īpaši attiecībā uz vidi un drošību.

Es ceru, ka panāktais progress ļaus turpināt centienus novērst šķēršļus šā tirgus izveidei, jo īpaši attiecībā uz sistēmu sadarbspēju un saderību un nesamērīgiem konkurences tiesību aktiem, kuros aviosabiedrību īpašumtiesību un kontroles jautājumos priekšroka tiek dota ASV uzņēmumiem, jo īpaši ar Fly America aktu.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šis normatīvās rezolūcijas projekts pamatojas uz Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības dalībvalstu valdību pārstāvju lēmuma projektu par Protokola noslēgšanu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Amerikas Savienotajām Valstīm, no vienas puses, un Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no otras puses. Ideāls nolīgums būtu tāds, kurā ierosināta pilnīga aviācijas tirgus atvēršana bez jebkādiem ierobežojumiem no abām līguma slēdzējām pusēm. Taču šis mērķis nav sasniegts.

Tāpēc, ņemot vērā grozījumus regulējumā saskaņā ar Lisabonas līgumu, ES un ASV aviācijas tirgu apjomu, kas veido 60 % no pasaules gaisa satiksmes, vajadzību ievērot Eiropas un ASV iedzīvotāju privātumu un noteikumus, kas nodrošina pasažieru tiesību ievērošanu, es šo nolīgumu vērtēju atzinīgi. Salīdzinot ar pašreizējo stāvokli, tas nozīmē ievērojamu progresu. Tomēr ir jāuzsver vajadzība, lai Eiropas Parlaments un Amerikas Savienoto Valstu Kongress turpina dialogu par jautājumiem, kuri nav iekļauti šajā nolīgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Referents skaidri norādīja uz šā nolīguma mērķiem —„tirgus atvēršana”, citiem vārdiem sakot, šajā nozarē notiekošās liberalizācijas padziļināšana un „gaisa transporta vienotā tirgus izveide”. Kā norādīja referents, ir jāuzsver, ka ES un ASV aviācijas tirgi kopā veido aptuveni 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma.

Labumu solīšana darba ņēmējiem un pasažieriem, kas vienmēr pavada liberalizācijas procesus, ir tikpat veca un banāla, cik tā ir melīga, kā liecina gadījumi, kuros notikusi liberalizācija gan šajā, gan citās nozarēs. Tagad šiem solījumiem ir pievienota propaganda attiecībā uz „sadarbību vides jomā”, kas ir, protams, jautājums, kurš jārisina, bet ne šajā kontekstā. Un pat šajā jautājumā ir skaidrs, kāds nodoms ir saskaņošanas un mijiedarbības veicināšanai emisijas kvotu tirdzniecības režīmu jomā.

Brīvās konkurences vārdā, kura attaisno visu un kurai viss ir pakļauts, stingri tiek ierobežota valstu iejaukšanās, kas aizstāv nacionālo aviosabiedrību intereses un tāpēc arī nacionālās stratēģiskās intereses vairākās jomās, piemēram, attiecībā uz saikni ar migrantu kopienām.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šie nolīgumi ir daļa no liberalizācijas procesa, kas notiek gaisa transporta nozarē, kavējot valstu iejaukšanos un regulējumu šajā stratēģiski svarīgajā nozarē un atverot durvis uz monopolistisku koncentrāciju, ko vienmēr izraisa brīvā konkurence, kas ir svēta un neaizskarama un par katru cenu tiek aizstāvēta.

Uzņēmējdarbības iespēju veicināšanas vārdā starptautiskajā gaisa transportā tiek aizstāvētas lielo starptautisko uzņēmumu intereses uz nacionālo uzņēmumu un to stratēģisko interešu rēķina, tostarp uz valsts uzņēmumu interešu rēķina, piemēram, TAP Portugal gadījumā Portugālē. Tā rezultātā zaudē aviācijas uzņēmumu darba ņēmēji un zaudē pasažieri, un zaudē arī citi darba ņēmēji, jo liberalizācija veicina lielo starptautisko uzņēmumu dempinga politiku, darba apstākļu nonivelēšanas rezultātā radot nestabilas darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski.(LT) Es piekritu šim dokumentam, jo Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, palielināja to nosacījumu skaitu, kādos ir nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautisku nolīgumu noslēgšanai. Gaisa transporta nolīgumi tagad attiecas uz šo kategoriju, jo tie ir uzskatāmi par jomu, kurā tiesību aktus pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. ES un ASV aviācijas tirgi veido aptuveni 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma. Vienpusēja tirgus atvēršana ES un ASV aviosabiedrībām nodrošinās pasažieru un kravu pārvadātājiem uzlabotus pakalpojumus gan no dažādības, gan izmaksu viedokļa, dos ievērojamu labumu ekonomikai un radīs darbavietas. Padarot abu pušu regulējumu līdzīgu, varētu ievērojami veicināt godīgu konkurenci, piesaistīt valsts subsīdijas un nodrošināt augstus sociālos un vides standartus. Otrā posma nolīgums ir liels solis uz priekšu, bet to nedrīkst uzskatīt par transatlantiskā aviācijas tirgus izveides beigu posmu. Es uzskatu, ka Komisijai jādomā par turpmākajām sarunām par šā nolīguma nākamo posmu un jārisina tādi jautājumi kā, piemēram, tiesību nodrošināt satiksmi turpmāka liberalizācija, ārvalstu papildu investīciju iespējas, vides pasākumu un infrastruktūras ierobežojumu ietekme uz tiesību nodrošināt satiksmi īstenošanu, kā arī pasažieru tiesību politikas labāka koordinācija, lai pasažieriem garantētu visaugstāko aizsardzības līmeni. Konsekventi pasažieru tiesību standarti, tostarp cilvēkiem ar kustību traucējumiem, ir jo īpaši svarīgi, lai ceļotāji ceļojuma laikā nesaskartos ar atšķirīgu attieksmi. Visi gaisa satiksmes nolīgumi ir vajadzīgi un dod labumu Eiropas Savienībai, aviosabiedrībām un mūsu iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” šo nolīgumu, kas ir visumā pareizs. Taču, lai gan stimuli turpmākajai tirgus atvēršanai ir vērtējami atzinīgi, vilšanos rada tas, ka nav būtiski pavirzījusies uz priekšu novecojušo regulatīvo ierobežojumu novēršana ārvalstu investīciju jomā jo tādējādi saglabājas asimetriskie ierobežojumi ārvalstniekiem iegūt īpašumtiesības un kontrolpaketi Amerikas Savienotajās Valstīs. Turklāt ES pārvadātājiem būs tikai ierobežotas tiesības piekļūt ASV valdības subsidētajiem reisiem. Tas ir kārtējais asimetriskās situācijas apliecinājums, ņemot vērā to, ka ES dalībvalstu valdības nav noteikušas līdzvērtīgus ierobežojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Šis Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu Gaisa transporta nolīguma grozījums dod lielisku iespēju attīstīt tirgus potenciālu, kurš veido 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma. Eiropas Komisija līdz šim ir panākusi ievērojamu progresu Atvērtas aviācijas telpas izveidē starp ES un ASV, nodrošinot brīvu ieguldījumu plūsmu un iespējas gan ES, gan ASV aviosabiedrībām sniegt aviopārvadājumu pakalpojumus bez ierobežojumiem. Mēs atzīstam, ka tagad ir radusies vajadzība pēc intensīvākas sadarbības, lai risinātu mainīgos un vērienīgos uzdevumus drošības un vides jomā, kā arī lai veicinātu turpmākās investīcijas, garantējot brīvu piekļuvi tirgum. ES un ASV Apvienotās komitejas izveide ir būtiski svarīga — tā uzraudzīs regulējuma sadarbības programmas ietekmi, kas palīdzēs mazināt birokrātiskus šķēršļus. Jāpiemin arī problemātiskais jautājums par pasažieru personas datu apmaiņu starp ES un ASV un tādējādi arī attiecības starp starptautisko drošību un iedzīvotāju privātumu. Mēs uzskatām, ka ir svarīgi, lai Parlaments saņemtu sīku informāciju par Apvienotās komitejas darbu un ārvalstu investīcijām, kā arī par infrastruktūras ierobežojumiem tiesību nodrošināt satiksmi īstenošanā un pasažieru tiesību politikas koordinēšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES un ASV nolīgums ir ļoti svarīgs turpmāko attiecību attīstībā starp abām pusēm. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam ir jāsaņem sīka informācija par Apvienotās komitejas un citu iesaistīto struktūru darbu, kā arī ar to ir jāapspriežas par šo jautājumu.

Parlamentam ir jāpieņem ikviens noslēdzamais līgums, un tāpēc tas ir jāinformē par visām sarunām, kā arī turpmāk būs jārīko regulāras sanāksmes starp Eiropas Parlamenta deputātiem un ASV Kongresa locekļiem, lai debatētu par visiem jautājumiem, kas attiecas uz ES un ASV aviācijas politiku.

Tādējādi šis nolīgums ir svarīgs solis ceļā uz tirgus atvēršanu ES un ASV aviosabiedrībām, nediskriminējot nevienu pusi. Tirgus atvēršana var dot ieguldījumu pasažieriem sniegto pakalpojumu uzlabošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Judith A. Merkies (S&D), rakstiski.(NL) Nīderlandes Darba partijas delegācija Eiropas Parlamentā nekādā ziņā neuzskata otrā posma nolīgumu par ideālu, bet tā atzīst, ka tas veicinās progresu svarīgās jomās. Turklāt tas atturēs Amerikas Savienotās Valstis no darbības apturēšanas klauzulas piemērošanas, ko tā darītu, ja šāds līgums netiktu noslēgts. Darbības apturēšana varētu novest pie tā, ka Eiropas pasažieri un aviosabiedrības vairs nespētu gūt labumu no lielajām priekšrocībām, ko tās, pateicoties šim Protokolam, bauda kopš 2008. gada marta. Priekšrocības un pozitīvie aspekti ietver nolīgumus par aviosabiedrību darbinieku darba standartiem, paraugprakses apmaiņu attiecībā uz trokšņa samazināšanu, sadarbības veicināšanu vides aizsardzības jomā utt. Nīderlandes Darba partijas delegācija Eiropas Parlamentā atzīst vajadzību turpināt pienācīgas debates par drošības prasībām (piemēram, par skeneru izmantošanu) un šādu prasību ietekmi uz pasažieru privātumu un veselību. Turklāt šādas debates liks pievērst lielāku uzmanību Eiropas un ASV iedzīvotāju privātumam, pieprasot to ievērot pasažieru personas datu apmaiņas gadījumā starp ES un ASV. Ir svarīgi, lai Parlaments būtu iesaistīts šajās sarunās un Eiropas noteikumi netiktu mazināti

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Nolīgums nav ideāls, bet tas liecina par nopietnu progresu. Ja šāda nolīguma nebūtu, kāds varētu ierosināt piemērot darbības apturēšanas klauzulu, kas laupītu ES pasažieriem un aviosabiedrībām ievērojamās priekšrocības, ko tās bauda kopš 2008. gada marta. Ņemot vērā to, ka ASV ir sarežģīta sarunu partnere, mums turpmākajās sarunās ir jātiecas pēc progresa šajā jomā.

Tāpēc es balsoju „par” šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Gaisa transporta apjoms ir vispār palielinājies, un tāpēc arī ES un Amerikas Savienoto Valstu aviācijas tirgi ir auguši. Jau ilgu laiku ES dalībvalstis ir vedušas individuālas sarunas ar Amerikas Savienotajām Valstīm un slēgušas divpusējus nolīgumus. Sarunas ES līmenī nodrošinās Eiropas aviosabiedrībām iespēju lidot uz jebkuru Amerikas Savienoto Valstu ceļa mērķi no jebkuras Eiropas Savienības vietas. Šajā nolūkā bija jāveic dažas reformas gan Amerikas Savienotajās Valstīs, gan Eiropas Savienībā. Jaunā nolīguma mērķis ir sagatavot ceļu turpmākajām iespējām attiecībā uz papildu investīcijām un piekļuvi tirgum, kā arī uzlabot sadarbību starp abu valstu pārvaldes iestādēm. Taču nolīgums piešķir priekšrocības tikai vienai līguma slēdzējai pusei, jo Amerikas Savienotajās Valstīs tiek saglabāti ierobežojumi ārvalstnieku tiesībām iegādāties akcijas un kontrolpaketi ASV aviosabiedrībās. Tādējādi ar šo jauno nolīgumu ES ļauj Amerikas Savienotajām Valstīm kārtējo reizi sevi piekrāpt, un to es nevaru atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Ir prātīgi tagad noslēgt gaisa transporta nolīgumus ar Amerikas Savienotajām Valstīm Eiropas līmenī, nevis atsevišķi ar individuālām dalībvalstīm kā iepriekš. Tas ļaus Eiropas aviosabiedrībām lidot uz visiem gala mērķiem Amerikas Savienotajās Valstīs. Taču man nepatīk tas, ka nolīgums piešķir priekšrocības tikai vienai līguma slēdzējai pusei, jo ES, no vienas puses, daudzos gadījumos piekāpjas, bet Amerikas Savienotās Valstis, no otras puses, pastāv, piemēram, uz ierobežojumiem ārvalstnieku tiesībām iegādāties akcijas un kontrolpaketi ASV aviosabiedrībās.

ES ir jānostiprina savas pozīcijas attiecībā uz ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Atvērto debesu nolīgums, kas noslēgts starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Eiropas Savienību, garantē progresu un abu reģionu ekonomikas attīstību. Pilnīga transatlantiskā tirgus atvēršana būtu svarīgs solis ceļā uz pasaules aviācijas nozares stāvokļa uzlabošanu. Tā dotu ekonomisku labumu daudzu miljonu apjomā abām pusēm un radītu daudz jaunu darbavietu, kā arī nodrošinātu uzņēmējdarbības attīstības iespējas. Taču, cenšoties gūt ekonomisku labumu, mēs nedrīkstam aizmirst drošības prasības. Lidojumu drošuma un drošības standarti ir būtiski svarīgi pasažieriem, ekipāžai un visai aviācijas nozarei. Drošības standarti ir jāsaskaņo pieaugošā secībā. ES un ASV iestādēm, kas atbildīgas par lidojumu drošību, ir jāsadarbojas visos līmeņos. ES drošības standartiem ir jāatbilst Starptautiskās civilās aviācijas organizācijas prasībām. Mums ir jāvelta visas pūles, lai nodrošinātu nopietnu attieksmi pret mūsu dzīvību, kā arī mūsu bērnu un tuvinieku dzīvību. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka lidmašīnas ekipāžas lidojuma, darba un atpūtas laiks tiek pakļauts zemākām drošības prasībām un tas var apdraudēt cilvēku dzīvības.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju „par” Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm. Es to darīju tieši tāpēc, lai liktu izjust mūsu politisko ietekmi, jo, lai gan pat Zasada kungs neuzskata šos nolīgumus par ideāliem, tie tomēr piedāvā tādu gaisa transporta pārvaldības veidu, kas dos labumu abu kontinentu iedzīvotājiem gan no ceļošanas, gan tirdzniecības viedokļa. Pateicoties satiksmes tiesību liberalizācijas turpināšanai, ārvalstu papildu investīciju iespējām un pasažieru tiesību politikas labākai koordinācijai, ES un ASV tiek garantētas lielas priekšrocības.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju „par” šo ES un ASV Gaisa transporta nolīguma grozījumu. Nolīguma apturēšana novestu pie ievērojamiem Eiropas Savienības pasažieru un aviosabiedrību zaudējumiem attiecībā uz priekšrocībām, kuras tie baudījuši kopš 2008. gada marta. Es piekrītu referenta analīzei un viedoklim, ka šis nolīgums nav ideāls. Taču tas ir ievērības cienīgs ar to, ka tajā ir ietverti svarīgi aspekti, kas ļauj šim procesam virzīties uz priekšu un izvairīties no riska, ka varētu tikt ierosināta darbības apturēšanas klauzula, ja šāds nolīgums nebūtu noslēgts.

Faktiski šis nolīgums — otrā posma nolīgums — nesasniedz savu galveno mērķi — pilnīgu tirgus atvēršanu bez ierobežojumiem abām pusēm, lai gan tas satur virkni stimulu, kas veicina reformas. Konkrēti runājot, kad ASV grozīs savus tiesību aktus, lai ļautu ES investoriem iegādāties akcijas un kontrolpaketi ASV aviosabiedrībās, ES arī ļaus ASV investoriem iegādāties akcijas un kontrolpaketi savās aviosabiedrībās. Katrā ziņā šis process nebūs vienkāršs, un jebkurš lēmums par to būs atkarīgs no uzraudzības un galīgā priekšlikuma, kam jānodrošina gaisa transporta uzlabojumi un panākumi Eiropas uzņēmumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības un Amerikas Savienoto Valstu aviācijas tirgi kopīgi veido aptuveni 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma. Protokols, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu, paredz, ka tirgus ES un ASV aviosabiedrībām tiks atvērts, nediskriminējot nevienu pusi, un ka tas piedāvās pasažieriem un kravu pārvadātājiem uzlabotus pakalpojumus gan no dažādības, gan izmaksu viedokļa, dos ievērojamu ekonomisku labumu un radīs darbavietas. Turklāt, padarot abu pušu regulējumu līdzīgu, varētu ievērojami veicināt godīgu konkurenci, piesaistīt valsts subsīdijas un nodrošināt augstus sociālos un vides standartus. Iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju „par” Protokola pieņemšanu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp ES un ASV.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. − (PT) Lai gan šis otrā posma nolīgums starp ES un ASV nav sasniedzis paredzēto mērķi — pilnīgu transatlantiskā gaisa satiksmes tirgus atvēršanu —, tas tomēr liecina par ievērojamu progresu šajā jautājumā, paverot jaunas komerciālas iespējas Eiropas aviosabiedrībām un sniedzot ievērojamas priekšrocības pasažieriem un kravu pārvadātājiem gan no pakalpojumu uzlabojuma, gan no izmaksu samazināšanas viedokļa.

Es tāpēc balsoju „par” to, lai tiktu noslēgts Protokols, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp ES un ASV, jo es vēlos, lai sarunas par lielāku satiksmes tiesību liberalizāciju, sadarbības veicināšanu dažādās jomās un to regulatīvo ierobežojumu atcelšanu, kas liedz ārvalstniekiem iegādāties akcijas un kontrolpaketi ASV aviosabiedrībās un ir spēkā ASV, tiktu turpinātas.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, palielināja to nosacījumu skaitu, kādos ir nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautisku līgumu noslēgšanai. Gaisa transporta nolīgumi tagad attiecas uz šo kategoriju, jo tie ir uzskatāmi par jomu, kurā tiesību aktus pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Iepriekš par šādiem nolīgumiem ar Parlamentu tikai apspriedās. Tagad Protokolam, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu, ir jāsaņem Parlamenta piekrišana, tā kā sākotnējo nolīgumu noslēdza, tikai konsultējoties ar Parlamentu. ES un ASV aviācijas tirgi kopīgi veido aptuveni 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma. Tirgus atvēršana ES un ASV aviosabiedrībām, nediskriminējot nevienu līguma slēdzēju pusi, piedāvās pasažieriem un kravu pārvadātājiem uzlabotus pakalpojumus, gan no dažādības, gan izmaksu viedokļa, dos ievērojamas ekonomiskas priekšrocības un radīs jaunas darbavietas. Turklāt, padarot abu pušu regulējumu līdzīgu, varētu ievērojami veicināt godīgu konkurenci, piesaistīt valsts subsīdijas un nodrošināt augstus sociālos un vides standartus.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas un Amerikas Savienoto Valstu aviosabiedrības kopīgi veido aptuveni 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma, tādējādi pārstāvot nesalīdzināmu ekonomisku spēku šajā nozarē. ES un ASV aviācijas tirgus atvēršana faktiski dotu iespēju piedāvāt vairāk pakalpojumu par zemākām cenām, kam būtu pozitīva ietekme uz ekonomiku un nodarbinātību. Kopīgi standarti veicinātu vienmērīgāku integrētu attīstību, galvenokārt no sociālā un vides viedokļa.

Tāpēc es priecājos redzēt, ka noslēgtais nolīgums satur neskaitāmus stimulus, kas paredzēti šo pārmaiņu veicināšanai. Iespēja veikt kapitāla ieguldījumus attiecīgajās aviosabiedrībās, kā arī pastiprinātas konsultācijas un sadarbība drošības jautājumos ir tikai daži no šo stimulu piemēriem. Es tagad ceru, ka Parlaments pieņems Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp ES un ASV, tādējādi izvairoties no darbības apturēšanas klauzulas piemērošanas, kas liktu mums zaudēt visas līdz šim sasniegtās priekšrocības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropas Parlaments šodien pieņēma Protokolu, ar ko groza Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Savienību un Amerikas Savienotajām Valstīm, un es balsoju „par” to.

Šis priekšlikums ir svarīgs solis ceļā uz transatlantisko attiecību uzlabošanu aviācijas nozarē. Aviācijas tirgi ES un ASV kopīgi veido aptuveni 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma. Tirgu atvēršana aviosabiedrībām uzlabos pakalpojumus pasažieriem un kravu pārvadātājiem un dos ievērojamas ekonomiskas priekšrocības, kā arī radīs jaunas darbavietas.

Taču šis nolīgums nav jāuzskata par procesa noslēguma posmu. Minētais nolīgums, ko raksturo kā otrā posma nolīgumu, nav sasniedzis cerēto mērķi — pilnīgu tirgus atvēršanu bez jebkādiem ierobežojumiem nevienai no pusēm. Ir arī ārkārtīgi svarīgi pieņemt konsekventus noteikumus attiecībā uz pasažieru tiesībām un nodrošināt pasažieru tiesību politikas labāku koordināciju. Visbeidzot ir jāuzsver, ka nākamajos sarunu posmos ir jāņem vērā tādi jautājumi kā, piemēram, tiesību nodrošināt satiksmi lielāka liberalizācija, lielākas tiesības ārvalstu investoriem, kā arī vides pasākumu ietekme uz satiksmes tiesībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Leszek Wałęsa (PPE), rakstiski. (PL) Es esmu „par” rezolūcijas priekšlikuma pieņemšanu minētajā jautājumā. Lisabonas līgumā ir palielināts to nosacījumu skaits, kādos ir nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautisku līgumu noslēgšanai. Gaisa transporta nolīgumi tagad attiecas uz šo kategoriju, jo tie ir uzskatāmi par jomu, kurā tiesību aktus pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Iepriekš par šādiem nolīgumiem ar Parlamentu tikai apspriedās. ES un ASV aviācijas tirgi kopīgi veido aptuveni 60 % no pasaules gaisa satiksmes apjoma. Tirgus atvēršana ES un ASV aviosabiedrībām, nediskriminējot nevienu līguma slēdzēju pusi, piedāvās pasažieriem un kravu pārvadātājiem uzlabotus pakalpojumus, gan no dažādības, gan izmaksu viedokļa, dos ievērojamas ekonomiskas priekšrocības un radīs jaunas darbavietas. Turklāt, padarot abu pušu regulējumu līdzīgu, varētu ievērojami veicināt godīgu konkurenci, piesaistīt valsts subsīdijas un nodrošināt augstus sociālos un vides standartus. Taču mums jāatzīst, ka vairāki jautājumi nav iekļauti nolīguma darbības jomā, kurš tika grozīts ar jauno Protokolu. Šā iemesla dēļ Komisijai ir jādomā par nākamo sarunu posmu par šo nolīgumu, kurā jāapspriež tādi jautājumi kā, piemēram, tiesību nodrošināt satiksmi turpmāka liberalizācija, lielākas tiesības ārvalstu investoriem, kā arī vides pasākumu un infrastruktūras ierobežojumu ietekme uz satiksmes tiesībām.

 
  
  

Ziņojums: Silvia-Adriana Ţicău (A7-0045/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, pirmkārt, tāpēc, ka tas ievērojami uzlabo pašreiz spēkā esošos divpusējos nolīgumus starp dalībvalstīm un Kanādu, kuros ir daudz ierobežojumu, un, otrkārt, ievērojamā uzlabojuma dēļ, ko tas piedāvā attiecībā uz pakalpojumiem un savienojumiem starp attiecīgajiem tirgiem, kuri cita starpā nodrošina ekonomiskas, vides, drošības, pasažieru pārvadāšanas, konkurences un juridiskas priekšrocības.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienība un Kanāda ir vienojušās sadarboties gaisa transporta nozarē nolūkā mazināt aviācijas ietekmi uz klimata pārmaiņām. Aviācijas un pasažieru drošības labā nolīgumā ir paredzēta savstarpēja standartu atzīšana un „vienas pieturas” drošība. Visas Eiropas aviosabiedrības varēs veikt iknedēļas reisus starp Kanādu un ES. Šis nolīgums ievērojami uzlabos savienojumu starp abu valstu tirgiem un saikni starp- cilvēkiem, kā arī piedāvās aviācijas nozarei jaunas iespējas, pakāpeniski liberalizējot ārvalstu īpašumtiesību noteikumus. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo tas satur īpašus noteikumus patērētāju interešu aizstāvības uzlabošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Līdz šim gaisa transportu starp ES dalībvalstīm un Kanādu reglamentēja tikai divpusēji nolīgumi. Tā kā Eiropas Savienībai un Kanādai jau sen ir nodibinātas ekonomiskas un politiskas attiecības, ir pienācis laiks abām pusēm vienoties par gaisa transportu. Es tāpēc balsoju „par” šo nolīgumu, kas paredz pakāpeniski īstenot tiesības nodrošināt satiksmi, investīciju iespējas un sadarbību vairākās jomās (no kurām svarīgi jautājumi ir lidojumu drošums, izveidojot kopīgu drošības sistēmu, sociālie jautājumi, patērētāju intereses un vides jautājumi). Saskaņā ar šo nolīgumu visi pašreizējie ierobežojumi attiecībā uz maršrutiem, cenām un pakalpojumu skaitu lidojumos starp Eiropas Savienību un Kanādu arī tiks atcelti. Šis nolīgums ir gan vērienīgs, gan būtisks.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es piekritu ES un Kanādas Gaisa transporta nolīgumam. Nolīgums paredz pakāpenisku satiksmes tiesību un investīciju iespēju ieviešanu, kā arī vērienīgu sadarbību vairākos jautājumos, tostarp drošuma, drošības, sociālo lietu, patērētāju tiesību, vides, gaisa satiksmes pārvaldības, valsts subsīdiju un konkurences jautājumos. Visas ES aviosabiedrības varēs veikt tiešus lidojumus uz Kanādu no jebkuras vietas Eiropā. Atzinīgi vērtējams ir arī tas, ka ar šo nolīgumu tiek atcelti visi ierobežojumi attiecībā uz maršrutiem, cenām vai nedēļas lidojumu skaitu starp Kanādu un ES. Aviosabiedrības varēs brīvi slēgt komerciālus nolīgumus, piemēram, sadarbības lidojumu nolīgumus, kas ir svarīgi aviosabiedrībām, kuras apkalpo lielu skaitu galamērķu, kā arī noteikt tādus tarifus, kas atbilst attiecīgās valsts konkurences tiesību aktiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) 2007. gadā Padome piešķīra Komisijai pilnvaras vest sarunas par globālu aviācijas nolīgumu. Šajā gadā starp Amerikas Savienotajām Valstīm un Kanādu lidoja 9 miljoni pasažieru. Nolīguma nolūks bija vienota gaisa transporta tirgus izveide. Tāpēc bija jāgroza Kanādas tiesību akti. Progress pilnīgā tirgus atvēršanā un vajadzīgo tiesību aktu grozīšanā ir bijis pakāpenisks. Tomēr pēc maršrutu ierobežojumu atcelšanas ir ieviesti iknedēļas lidojumi, un aviosabiedrībām ir pieejami komerciāli nolīgumi — tas viss liecina par progresu. Es uzskatu, ka par spīti grūtībām mums jāturpina darbs, līdz vienotais tirgus kļūs par realitāti. Tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Ir labi zināms, ka pirms šā nolīguma noslēgšanas uz aviāciju attiecās divpusējie nolīgumi ar 19 ES dalībvalstīm. Es atbalstīju šo priekšlikumu tāpēc, ka tas veicinās gaisa transporta attīstību, bet galvenokārt tāpēc, ka tas paredz pakāpeniski ieviest tiesības nodrošināt satiksmi un investīciju iespējas, kā arī tālejošu sadarbību vairākos jautājumos, tostarp drošuma, drošības, sociālo jautājumu, patērētāju tiesību, vides, gaisa satiksmes pārvaldības, valsts subsīdiju un konkurences jomās. Šāds nolīgums bija nepieciešams.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Normālos apstākļos es pilnīgi atbalstītu nolīgumu aviācijā starp ES un Kanādu, jo es esmu par šķēršļu novēršanu un brīvu pārvietošanos gan ES robežās, gan starp ES un trešām valstīm. Taču, tā kā Kanāda turpina vienpusēji izvirzīt vīzas prasības Čehijas Republikas iedzīvotājiem, es uzskatu šo nolīgumu par nevajadzīgu ES pretimnākšanu valstij, kas nav pelnījusi šādu pretimnākšanu. ES ir jābūt drosmei saistīt šos jautājumus — vīzas prasības un starptautiska nolīguma noslēgšanu —, jo tas dotu reto iespēju izdarīt efektīvu spiedienu uz Kanādu vīzu jautājumā. Pārsteidz tas, ka Kanāda, no vienas puses, ļauj ES aviosabiedrībām veikt tiešus lidojumus uz Kanādu no jebkuras ES vietas un, no otras puses, liedz vienas ES dalībvalsts iedzīvotājiem brīvi ceļot uz Kanādu. Pastāv uzskats, ka attiecības starp ES un Kanādu ir pamazām attīstījušās par stratēģiskām partnerattiecībām un ka noslēgtais nolīgums apliecinās un nostiprinās šīs partnerattiecības. Taču, ja Kanāda turpinās uzspiest vienpusējas vīzas prasības Čehijas iedzīvotājiem, šīs partnerattiecības bojās sarūgtinājums.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šis nolīgums, kas dos iespēju Eiropas aviosabiedrībām veikt tiešus lidojumus uz Kanādu no jebkuras vietas Eiropā, kā arī izpētīt sadarbības lidojumu potenciālu šajos maršrutos, ir visvērienīgākais Gaisa transporta nolīgums, ko jebkad slēgusi Eiropas Savienība. Tajā ir atcelti noteikumi, kas bija iekļauti iepriekšējos divpusējos nolīgumos un pārkāpa Savienības tiesības, kā arī apdraudēja vienādas attieksmes principa piemērošanu uzņēmumiem, kuru īpašnieki ir dažādu dalībvalstu valstspiederīgie.

Es vēlos, lai attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu tiktu stiprinātas un lai mēs virzītos uz tādu gaisa telpu, kurā būtu mazāk šķēršļu starp valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šis ieteikums attiecas uz Padomes un Padomē sanākušo Eiropas Savienības valdību pārstāvju lēmuma projektu, lai parakstītu Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Kopienu un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses.

Ekonomiskās un politiskās attiecības starp Eiropas Savienību un Kanādu ir aizsākušās jau sen un novedušas pie divpusējiem nolīgumiem šajā jomā. Taču, 2009. gada 1. decembrī, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, kurā ir prasīta Eiropas Parlamenta piekrišana nolīgumiem gaisa transporta jomā, Komisija sāka sarunu procesu, kas tagad ir noslēdzies, ieviešot tiesības nodrošināt satiksmi un sniedzot investīciju iespējas, kā arī nodrošinot sadarbību vairākās jomās — drošības, patērētāju tiesību aizsardzības, vides, gaisa satiksmes pārvaldības, sociālo tiesību un godīgas konkurences jomā.

Es tāpēc atzinīgi vērtēju šā priekšlikuma pieņemšanu, kas atvieglos ceļošanu ES un Kanādas iedzīvotājiem, novēršot dažādus ierobežojumus, veicinot sadarbības lidojumus un ieviešot izdevīgākas cenas.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Nav noliedzams, ka šim nolīgumam un nolīgumam ar ASV ir vienāds mērķis — vienota gaisa transporta tirgus izveide starp ES un Kanādu, proti, tāda tirgus, kas 2007. gadā aptvēra 9 miljonus pasažieru.

Referente apgalvoja, ka šis nolīgums ir „vērienīgāks un konkrētāks par ES un ASV nolīgumu”, bet viņa atzīst arī to, ka, „lai gan šis nolīgums ir vērienīgāks par nolīgumu ar ASV par piekļuvi tirgum, tas nav tik konkrēts attiecībā uz sociālās dimensijas nozīmes atzīšanu”. Citiem vārdiem sakot, pat tukšās atsauces uz to, ka nolīgums ietekmēs darbavietas, darba ņēmējus un darba apstākļus, šajā gadījumā netika ņemtas vērā. Faktiski arī šajā gadījumā to ierobežojumu trūkums, kas tika pieprasīti attiecībā uz piegādātājiem un pakalpojumiem starpvalstu darbībai, darbībai katras valsts iekšienē un pat ārpus ES un Kanādas tirgiem, kā paredzēts nolīgumā, kā arī attiecībā uz valsts iejaukšanos aviosabiedrību darbībā, paver ceļu monopolistiskai koncentrācijai šajā nozarē...

(Balsojuma skaidrojums ir saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šā ziņojuma mērķi ir skaidri — gaisa transporta vienotā tirgus izveide starp ES un Kanādu, proti, tirgus, kas 2007. gadā aptvēra 9 miljonus pasažieru. Referente teica, ka šis nolīgums ir „vērienīgāks un konkrētāks par ES un ASV nolīgumu”, bet viņā atzīst arī to, ka „lai gan šis nolīgums ir vērienīgāks par nolīgumu ar ASV par piekļuvi tirgum, tas nav tik konkrēts attiecībā uz sociālās dimensijas nozīmes atzīšanu”.

Citiem vārdiem sakot, pat tukšās atsauces uz to, ka nolīgums ietekmēs darbavietas, darba ņēmējus un darba apstākļus, šajā gadījumā netika ņemtas vērā. Faktiski arī šajā gadījumā to ierobežojumu trūkums, kas tika pieprasīti attiecībā uz piegādātājiem un pakalpojumiem starpvalstu darbībai, darbībai katras valsts iekšienē un pat ārpus ES un Kanādas tirgiem, kā paredzēts nolīgumā, kā arī attiecībā uz valsts iejaukšanos aviosabiedrību darbībā, paver ceļu monopolistiskai koncentrācijai šajā nozarē, kam pretēji sacītajam būs nelabvēlīga ietekme uz darba ņēmējiem un pasažieriem. Tāpēc mēs balsojām „pret” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim dokumentam, jo tas paredz pakāpeniski ieviest tiesības nodrošināt satiksmi un noguldījumu iespējas, kā arī plašu sadarbību daudzos jautājumos, tostarp attiecībā uz drošumu, drošību, sociālajiem jautājumiem, patērētāju interesēm, vidi, gaisa satiksmes pārvaldību, valsts subsīdijām un konkurenci. Visas ES aviosabiedrības varēs veikt tiešus lidojumus uz Kanādu no jebkuras vietas Eiropā. Ar šo nolīgumu tiek atcelti visi ierobežojumi attiecībā uz maršrutiem, cenām vai nedēļas reisu skaitu starp Kanādu un ES. Aviosabiedrības varēs brīvi noslēgt komerciālu vienošanos, piemēram, vienošanos par sadarbības lidojumiem, kas ir būtiska aviosabiedrībām, kuras apkalpo lielu skaitu galamērķu, un noteikt tarifus saskaņā ar tiesību aktiem konkurences jomā. Nolīgumā ir ietverti noteikumi pakāpeniskai tirgus atvēršanai līdz ar plašāku ieguldījumu brīvības piešķiršanu abām pusēm. Ir ļoti atzinīgi jāvērtē šā nolīguma vērienīgums, un tam vajadzētu būt par paraugu citās pašlaik notiekošās sarunās. Es tāpēc uzskatu, ka Parlamentam ir jāpiekrīt ES un Kanādas Gaisa transporta nolīgumam. Visi šie gaisa satiksmes nolīgumi ir derīgi un vajadzīgi Eiropas Savienībai, mūsu aviosabiedrībām un mūsu iedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju šo nolīgumu, ko var raksturot kā visvērienīgāko gaisa transporta nolīgumu starp ES un lielu pasaules partneri. Tas ievērojami uzlabos savienojumus starp attiecīgajiem tirgiem un cilvēku savstarpējo saikni, kā arī radīs jaunas iespējas aviosabiedrībām, pakāpeniski liberalizējot ārvalstu īpašumtiesību noteikumus. Proti, tas ir vērienīgāks un konkrētāks par ES un ASV nolīgumu attiecībā uz tiesībām veikt satiksmi, īpašumtiesībām un kontroli pat pēc Grozījumu protokola pagaidu piemērošanas (otrais posms).

Saskaņā ar Komisijas sākto pētījumu atklāts nolīgums ar Kanādu ļaus panākt 500 000 pasažieru skaita pieaugumu pirmajā gadā, un ir gaidāms, ka dažu gadu laikā 3,5 miljoni cilvēku izmantos šā nolīguma sniegtās iespējas. Nolīgums varētu sniegt ieguvumu patērētājiem vismaz EUR 72 miljonu apmērā zemāku tarifu dēļ, un tas ļaus izveidot arī jaunas darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Lai gan Eiropas Savienībai un Kanādai pirms pašreizējā nolīguma noslēgšanas ir bijušas ilgas ekonomiskas un politiskas attiecības, aviācijas jomā bija noslēgti tikai divpusēji līgumi ar vairākām dalībvalstīm. Tāpēc mūsu mērķim ir jābūt atvērtas aviācijas telpas izveidei, kas sagatavos ceļu vienotam gaisa transporta tirgum ar brīvu investīciju plūsmu, kurā abu pušu aviosabiedrības varēs sniegt gaisa satiksmes pakalpojumus bez jebkādiem ierobežojumiem. Mēs uzskatām, ka pašreiz spēkā esošie īpašumtiesību ierobežojumi Kanādas aviosabiedrībās ir jāatceļ un jāievieš tiesības nodrošināt satiksmi un sadarbība veselā virknē jautājumu — tostarp attiecībā uz pasažieru drošību, vides standartu ievērošanu, gaisa satiksmes pārvaldību un drošību. Mēs tāpēc varam droši teikt, ka šodien pieņemtais nolīgums ir patiešām vērienīgs. Tas stipri uzlabos savienojumus starp attiecīgajiem tirgiem un sniegs jaunas iespējas aviācijas nozarei. Taču mēs neiesakām paplašinātas apspriedes un sadarbību jutīgajā drošības jautājumā, un mēs aicinām Komisiju informēt Parlamentu par notikumu gaitu un uzraudzīt jaunās Apvienotās komitejas darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES un Kanādas Gaisa transporta nolīgums ir ļoti svarīgs abu pušu turpmākajās attiecībās. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlaments ir visos sīkumos jāinformē par Apvienotās komitejas darbu un ar to jāapspriežas, tostarp arī par iesaistītajām struktūrām. Jebkurš noslēdzamais līgums būs jāpieņem Parlamentam, kuram tāpēc ir jāsniedz jaunākā informācija par visu sarunu gaitu.

Šis nolīgums tāpēc ir svarīgs solis ceļā uz tirgus atvēršanu ES un Kanādas aviosabiedrībām, nediskriminējot nevienu pusi. Tirgus atvēršana uzlabos pasažieriem sniegtos pakalpojumus. Šis ir visvērienīgākais transporta nolīgums, kāds jebkad parakstīts starp abām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Es pilnīgi piekrītu Silvia-Adriana Ţicău — šis nolīgums ir visvērienīgākais gaisa transporta nolīgums starp ES un lielu pasaules partneri. Tas ievērojami uzlabos savienojumus starp attiecīgajiem tirgiem un cilvēku savstarpējo saikni, kā arī radīs jaunas iespējas aviosabiedrībām, pakāpeniski liberalizējot ārvalstu īpašumtiesību noteikumus. Proti, tas ir vērienīgākas un konkrētāks par ES un ASV nolīgumu attiecībā uz tiesībām nodrošināt satiksmi, īpašumtiesībām un kontroli.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Savienību un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Kanādu, no otras puses. Tas ir ļoti vērienīgs nolīgums, kas paredz pakāpeniski ieviest tiesības nodrošināt satiksmi un noguldījumu iespējas, kā arī pilnīgu sadarbību vairākās jomās, tostarp attiecībā uz drošības jautājumiem, sociālajiem jautājumiem, patērētāju interešu aizsardzību, vidi, gaisa satiksmes pārvaldību, valsts subsīdijām un konkurenci. Visas Eiropas Savienības aviosabiedrības varēs veikt tiešus lidojumus uz Kanādu no jebkuras Eiropas lidostas. Līgums atceļ visus pašreizējos ierobežojumus attiecībā uz maršrutiem, cenām vai nedēļas reisu skaitu starp Kanādu un ES. Ņemot vērā šā nolīguma vērienīgo raksturu un iespējas, kuras tas paver, padarot vēsturiskās saites, kas pastāv starp Azoru salām un Kanādu, vēl ciešākas, es ar lielu prieku balsoju „par” to.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) ES un Kanādas Gaisa satiksmes nolīgums ir visvērienīgākais gaisa transporta nolīgums starp ES un lielu pasaules partneri. Tas paredz pakāpeniski ieviest tiesības nodrošināt satiksmi un noguldījumu iespējas, kā arī plašu sadarbību daudzos jautājumos, tostarp attiecībā uz drošumu, drošību, sociālajiem jautājumiem, patērētāju interesēm, vidi, gaisa satiksmes pārvaldību, valsts subsīdijām un konkurenci.

Nolīgums būtiski uzlabos savienojumus starp attiecīgajiem tirgiem un cilvēku savstarpējo saikni, kā arī radīs jaunas iespējas aviosabiedrībām, pakāpeniski liberalizējot ārvalstu īpašumtiesību noteikumus. Saskaņā ar Komisijas sākto pētījumu atklāts nolīgums ar Kanādu ļaus panākt 500 000 pasažieru skaita pieaugumu pirmajā gadā, un ir gaidāms, ka dažu gadu laikā 3,5 miljoni cilvēku izmantos šā nolīguma sniegtās iespējas. Nolīgums varētu sniegt ieguvumu patērētājiem vismaz EUR 72 miljonu apmērā zemāku tarifu dēļ, un tas ļaus izveidot arī jaunas darbavietas. Minēto iemeslu dēļ es balsoju „par” to, lai tiktu pieņemts Gaisa transporta nolīgums starp ES un Kanādu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” ES un Kanādas Gaisa transporta nolīguma noslēgšanu, kas ļaus Eiropas aviosabiedrībām veikt tiešus lidojumus uz Kanādu no jebkuras vietas Eiropā, sniedzot, pirmkārt, jaunas iespējas Eiropas uzņēmumiem — jo īpaši pateicoties iespējai vienoties par sadarbības lidojumiem un pakāpeniski liberalizējot ārvalstu īpašumtiesību noteikumus — un, otrkārt, ievērojamas ekonomiskas priekšrocības patērētājiem, kā arī darba ņēmējiem, radot jaunas darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. – (CS) Manuprāt, aviācijas nolīgums ar Kanādu ir būtisks komerciāls instruments, kas dos priekšrocības abām pusēm. Taču, ņemot vērā diskrimināciju pret Čehijas iedzīvotājiem un Čehijas Republikas Parlamenta pārstāvju palātas deputātu nostāju, es atturos no balsošanas. Čehijas Republikas Parlamenta pārstāvju palātas Ārlietu komiteja ir apturējusi sarunas par nolīguma ratifikāciju līdz laikam, kad būs vērojams nepārprotams progress Komisijas sarunās ar Kanādu par vienpusēju vīzas prasību atcelšanu Čehijas iedzīvotājiem. Gandrīz divus gadus pastāv divu līmeņu ES pilsonība, jo Čehijas iedzīvotāji nevar brīvi ceļot uz Kanādu kā citi ES iedzīvotāji, bet Kanādas iedzīvotāji var brīvi ceļot uz Čehijas Republiku. Čehijas Republika nevar rīkoties šajā jautājumā kā Kanāda, jo spēkā ir ES kopējā vīzu politika, bet komisārs nespēj aizstāvēt šo politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Lisabonas līgums, kas stājās spēkā 2009. gada 1. decembrī, palielināja to nosacījumu skaitu, kādos ir nepieciešama Parlamenta piekrišana starptautisku līgumu noslēgšanai. Gaisa transporta nolīgumi tagad attiecas uz šo kategoriju, jo tie ir uzskatāmi par jomu, kurā tiesību aktus pieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru. Iepriekš par šādiem nolīgumiem ar Parlamentu tikai apspriedās.

Lai gan Eiropas Savienībai un Kanādai pirms pašreizējā nolīguma noslēgšanas ir bijušas ilgas ekonomiskas un politiskas attiecības, aviācijas jomā bija noslēgti tikai divpusēji līgumi ar 19 ES dalībvalstīm. Daudzi no šiem nolīgumiem bija ierobežojoši un nenodrošināja pilnīgu piekļuvi attiecīgajiem tirgiem. 2002. gada novembrī Eiropas Kopienu Tiesa nolēma, ka šie divpusējie nolīgumi neatbilst Kopienas tiesībām.

Tāpēc 2007. gada oktobrī Padome piešķīra Komisijai pilnvaras vest sarunas par spēkā esošo divpusējo nolīgumu aizstāšanu ar visaptverošu aviācijas nolīgumu. Tajā gadā starp ES un Kanādu ceļoja deviņi miljoni cilvēku. ES un Kanādas Gaisa transporta nolīgumu parafēja 2008. gada 30. novembrī, atbalstīja ES un Kanādas augstākā līmeņa sanāksmē 2009. gada 6. maijā un parakstīja 2009. gada 17. un 18. decembrī. ES un Kanāda veda sarunas arī par gaisa satiksmes drošības nolīgumu. Tas ir atsevišķa ieteikuma temats (A7-0298/2010).

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Lai gan Eiropas Savienībai un Kanādai ir bijušas ilgas ekonomiskas un politiskas attiecības, tomēr līdz šai dienai vienīgais nolīgums aviācijas jomā starp ES un Kanādu apvienoja vairākus divpusējus nolīgumus valstu starpā. Šis protokols ietver tiesības nodrošināt satiksmi un noguldījumu iespējas, kā arī sadarbību vairākos jautājumos, jo īpaši lielākas drošuma un drošības garantijas. Es esmu „par” šā nolīguma tekstu, jo tas ievieš pasākumus pakāpeniskai Kanādas aviācijas tirgus atvēršanai, paredzot lielāku investīciju brīvību abām pusēm. Lai pienācīgi īstenotu savas pilnvaras, Kanādai ir jāmaina savi tiesību akti, novēršot pašreizējos tiesiskos ierobežojumus attiecībā uz īpašumtiesībām un kontrolpaketes iegūšanu Kanādas aviosabiedrībās, kā arī uz vairākiem pakalpojumiem, kurus piedāvā šīs aviosabiedrības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Šis nolīgums, ko var raksturot kā visvērienīgāko gaisa transporta nolīgumu, kuru jebkad noslēgusi Eiropas Savienība, ļaus Eiropas aviosabiedrībām veikt tiešus lidojumus uz Kanādu no jebkuras Eiropas lidostas, kā arī ieviesīs komerciālus mehānismus, piemēram, sadarbības lidojumus. Nolīgums paredz pakāpeniski ieviest tiesības nodrošināt satiksmi un noguldījumu iespējas, kā arī plašu sadarbību daudzos jautājumos, tostarp attiecībā uz drošību, sociālajiem jautājumiem, patērētāju interešu aizsardzību, vidi, gaisa satiksmes pārvaldību, valsts subsīdijām un konkurenci.

Dokumentā, ko šodien pieņēma Transporta un tūrisma komitejas sēdē, kurā es esmu aizstājējs, ir aicinājums Eiropas Komisijai nodrošināt, ka Parlaments tiek sistemātiski informēts un ar to apspriežas par izveidotās Apvienotās komitejas darbu, lai tas varētu uzraudzīt tirgus atvēršanas secīgos posmus. Es balsoju „par” šo ieteikumu, un minētajam nolīgumam ir jābūt kā piemēram citās pašlaik notiekošajās sarunās.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Šis nolīgums var būt piemērs pašreiz notiekošajās un turpmākajās sarunās ar citām valstīm. Tas novērsīs visus ierobežojumus attiecībā uz maršrutiem, cenām, nedēļas lidojumu skaitu starp abām nolīguma pusēm. Pēc iepriekšējiem aprēķiniem nolīgums lētāku lidojumu cenu dēļ varētu sniegt tiešu ieguvumu patērētājiem EUR 72 miljonu apmērā. Izveidojot jaunas darbavietas, nolīgums sniegs arī netiešu labumu mūsu iedzīvotājiem. Es tāpēc balsoju „par” šo nolīgumu.

 
  
  

Ziņojums: Dominique Riquet (A7-0044/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu tādēļ, ka pastāvošo divpusējo gaisa transporta nolīgumu ar Vjetnamu turpināšana nebūtu saskaņā ar Eiropas tiesību aktiem, un to iespējamo izdevību dēļ, kādas varētu radīt šāda lielāka atklātība.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Līdz šim divpusējie nolīgumi par gaisa transportu, kas noslēgti starp ES dalībvalstīm un trešām valstīm, ir radījuši iespējas diskriminācijai pret konkrētiem Eiropas Savienības pārvadātājiem. Tādēļ jaunais nolīgums ietver ES izraudzīšanas klauzulu, kas aptver visus Eiropas Savienības pārvadātājus un aizstās tradicionālās izraudzīšanās klauzulas, kuras attiecas uz gaisa pārvadātājiem no atsevišķām dalībvalstīm. Šādi rīkojoties, tiek izveidots nolīgums, lai novērstu diskrimināciju Eiropas Savienības pārvadātāju starpā un lai novērstu pret konkurētspēju vērstu praksi. Tādēļ es balsoju par nolīgumu, kurš dos iespēju Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem veikt lidojumus starp jebkuru dalībvalsti un Vjetnamu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es piekritu šā nolīguma noslēgšanai. Nolīguma mērķis ir nodrošināt visiem ES pārvadātājiem nediskriminējošu piekļuvi maršrutiem starp Eiropas Savienību un Vjetnamu. Šis nolīgums nodrošina arī to, ka drošības noteikumi divpusējos nolīgumos ir piemērojami arī tādās situācijās, kad regulējošo kontroli pār gaisa pārvadātāju veic dalībvalsts, kura nav tā pati dalībvalsts, kas izraudzījās šo gaisa pārvadātāju. Turklāt es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, lai nolīgums aizliegtu pret konkurētspēju vērstu praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Eiropas Savienības Tiesa ir nolēmusi, ka visi līdz šim parakstītie divpusējie nolīgumi ir pretrunā Eiropas Savienības tiesību aktiem. Tādēļ bija nepieciešams grozīt trīs pantus, lai novērstu diskrimināciju lidsabiedrību starpā un lai pasludinātu ārpus likuma iespējamās pret konkurētspēju vērstās darbības, kā arī lai nodrošinātu, ka tiek piemērotas drošības klauzulas, kad dalībvalsts kontrolē citas dalībvalsts izraudzītu transportu.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es vēlos paskaidrot savu balsojumu par Gaisa transporta nolīgumu starp Eiropas Savienību un Vjetnamu. Es balsoju par šo nolīgumu, jo es uzzināju, ka Komisijas noslēgtais nolīgums aizstāj ar labākiem noteikumiem konkrētus noteikumus pastāvošajos 17 divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos, kas noslēgti starp ES dalībvalstīm un Vjetnamu. Kā jau mēs zinām, atbilstīgi Parlamenta Reglamentam grozījumus iesniegt apspriešanai nevar, bet es domāju, ka Komisija ir saskaņojusi vajadzīgās darbības, un es atbalstu šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Padome ir lūgusi Komisijai panākt konkrētu noteikumu aizstāšanu nolīgumos, kas saistīti ar gaisa satiksmi, pēc tam, kad Eiropas Savienības Tiesa konstatēja, ka tie neatbilst Savienības tiesību aktiem.

Attiecīgie grozījumi paredz visām Eiropas lidsabiedrībām nodrošināt piekļuvi maršrutiem starp Eiropas Savienību un Vjetnamu un aizliegt pret konkurētspēju vērstu praksi. Šie grozījumi nodrošina atbilstību uzņēmējdarbības veikšanas brīvības principam un tiecas nodrošināt uzņēmējā dalībvalstī identisku attieksmi tai, kāda tiek nodrošināta šīs dalībvalsts valstspiederīgajiem.

Es vēlētos, lai kontakti un sadarbība starp Eiropas Savienību un Vjetnamu gūst labumu no savstarpējām priekšrocībām, kādas tiek piedāvātas lidsabiedrībām, un lai tie noved pie tā, ka to tautas labāk iepazīst viena otru.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju šā Padomes lēmumprojekta pieņemšanu, lai noslēgtu līgumu starp Eiropas Savienību, no vienas puses, un Vjetnamas Sociālistiskās Republikas valdību, no otras puses, par gaisa satiksmes konkrētiem aspektiem. Starptautiskās attiecības starp dalībvalstīm un trešām valstīm aviācijas jomā parasti tika regulētas, noslēdzot divpusējus līgumus. Tomēr Eiropas Savienības Tiesas 2002. gada nolēmumā šī situācija tika uzskatīta par nelikumīgu, jo tā bija pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam. Tādēļ Komisija ierosināja uzsākt sarunu procesu, lai aizstātu šos 17 divpusējos nolīgumus par gaisa satiksmi, kuri ir spēkā starp dalībvalstīm un Vjetnamu. Šā nu jau pabeigtā procesa mērķis bija nodrošināt visiem ES pārvadātājiem nediskriminējošu piekļuvi maršrutiem starp ES un Vjetnamu, pieprasīt atbilstību drošības standartiem un novērst pret konkurētspēju vērstu praksi.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis nolēmums, tāpat kā pārējie, kalpo liberalizācijas mērķiem gaisa satiksmes nozarē ar pamatojumu, tāpat kā citos gadījumos, ka ES Tiesas 2002. gada nolēmumā tika uzskatīts, ka pastāvošie nolīgumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem. Tāpat kā citās nožēlojamās situācijās, Savienības tiesību aktu interpretācija atkal, šķiet, piešķir prioritāti konkurētspējas brīvībai pār visiem citiem sociālajiem vai ekonomiskajiem priekšrakstiem.

Mēs šeit paužam tādas pašas atrunas, kādas mums ir attiecībā uz citiem nolīgumiem, to darbības jomu un iespējamām sekām, kādas tie var izraisīt. Pašreizējā situācijā, kurā notiek civilās aviācijas darbība, vienlīdzīgu apstākļu radīšana dažādiem Eiropas uzņēmumiem varētu palīdzēt veicināt monopolistiskas koncentrēšanās procesu nozarē, kas jau veidojas, ar visām nelabvēlīgajām sekām, ko tas radītu aviācijas uzņēmumu darbiniekiem un pasažieriem. Lai tirgus šai nozarē būtu dominējošs, ir jāsamazina dalībvalstu iespēja aizsargāt pārvadātājus, kas darbojas zem to karoga.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mūsu priekšā ir nolīgums, kas kalpo liberalizācijas mērķiem gaisa satiksmes nozarē, kura pamatojums, tāpat kā citos gadījumos, ir tas, ka ES Tiesas 2002. gada nolēmumā tiek uzskatīts, ka pastāvošie divpusējie nolīgumi ir pretrunā Savienības tiesību aktiem. Atkal, tāpat kā citās nožēlojamās situācijās, Savienības tiesību aktu interpretācija šķiet, piešķir prioritāti konkurētspējas brīvībai pār visiem citiem sociālajiem vai ekonomiskajiem priekšrakstiem pat tad, ja starp dalībvalstīm ir noslēgti divpusēji nolīgumi.

Tādēļ mēs paužam tādas pašas atrunas, kādas mums ir attiecībā uz citiem nolīgumiem, to darbības jomu un iespējamām sekām. Pašreizējā situācijā, kurā notiek civilās aviācijas darbība, vienlīdzīgu apstākļu radīšana dažādiem Eiropas uzņēmumiem varētu palīdzēt veicināt monopolistiskas koncentrēšanās procesu nozarē, kas jau veidojas, ar visām nelabvēlīgajām sekām, ko tas radītu aviācijas uzņēmumu darbiniekiem un pasažieriem. Nevajadzētu samazināt dalībvalstu iespēju aizsargāt pārvadātājus, kas darbojas zem to karoga.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Eiropas Savienības jauniegūtās kompetences ietver arī gaisa transporta nolīgumus. Attiecīgais nolīgums ar Vjetnamu paredz procedūras, kā īstenot virkni noteikumu, īpaši attiecībā uz drošību. Ieteikums ir skaidrs, un es to atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim ziņojumam, jo starptautiskās attiecības starp dalībvalstīm un trešām valstīm aviācijas jomā parasti ir tikušas regulētas ar divpusējiem gaisa satiksmes nolīgumiem. Attiecībā uz divpusējiem gaisa satiksmes nolīgumiem starp ES dalībvalstīm un Vjetnamu es esmu apmierināts, ka mērķis ir nodrošināt visiem ES pārvadātājiem nediskriminējošu piekļuvi maršrutiem starp Eiropas Savienību un Vjetnamu; drošības noteikumi divpusējos nolīgumos ir piemērojami situācijās, kad regulējošo kontroli pār gaisa pārvadātāju veic dalībvalsts, kura nav tā pati dalībvalsts, kas izraudzījās šo gaisa pārvadātāju; un ir aizliegta pret konkurētspēju vērsta prakse. Visi šie gaisa satiksmes nolīgumi ir noderīgi un vajadzīgi Eiropas Savienībai, mūsu lidsabiedrībām un mūsu valstspiederīgajiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu. Starptautiskās attiecības starp dalībvalstīm un trešām valstīm aviācijas jomā parasti ir tikušas regulētas ar divpusējiem gaisa satiksmes nolīgumiem. ES Tiesa 2002. gadā nolēma, ka tradicionālās izraudzīšanās klauzulas dalībvalstu divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos pārkāpj ES tiesību aktus. Tās pieļauj trešai valstij atteikt, anulēt vai apturēt tādu gaisa pārvadātāju atļaujas vai pilnvaras, kurus ir izraudzījusies dalībvalsts, bet kuri būtībā nepieder šai dalībvalstij vai tās valstspiederīgajiem un neatrodas to efektīvā kontrolē. Tas tika atzīts par diskrimināciju pret ES pārvadātājiem, kuri ir dibināti vienā dalībvalstī, bet kuri pieder citu dalībvalstu valstspiederīgajiem un atrodas to kontrolē. Tas ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam, kurš tiem dalībvalsts pilsoņiem, kuri izmanto tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību, garantē tādu pašu uzņēmējas dalībvalsts attieksmi, kādu tā paredz saviem valstspiederīgajiem. Pastāv arī citi jautājumi, piemēram, konkurence, kuros ir jānodrošina atbilstība ES tiesību aktiem, grozot vai papildinot pastāvošos noteikumus divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm. Tādēļ Komisija veica sarunas par šo nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Divpusējie nolīgumi par starptautisko gaisa transportu, ko Eiropas Savienība noslēgusi ar trešām valstīm, tagad ir radikāli jāpārbauda. Eiropas Savienības Tiesa ir nolēmusi, ka tradicionālās izraudzīšanās klauzulas šādos nolīgumos ir pilnībā neatbilstošas ES tiesību aktiem, jo tās pārkāpj ārvalstu uzņēmumu brīvību veikt uzņēmējdarbību un negarantē tiem tādu pašu attieksmi, kādu uzņēmēja dalībvalsts nodrošina saviem uzņēmumiem. Tādēļ mēs atzinīgi vērtējam šā Komisijas iesniegtā nolīguma noslēgšanu, kura mērķis ir nodrošināt visiem Eiropas Savienības gaisa pārvadātājiem nediskriminējošu piekļuvi maršrutiem uz Vjetnamu un no tās, vienlaicīgi izvairoties no jebkādas pret konkurētspēju vērstas prakses. Būtu jāizslēdz klauzulas par iespējamo degvielas nodokli par gaisa pārvadājumiem un būtu vēlams aizstāt tradicionālās izraudzīšanās klauzulas attiecībā uz trešo valstu gaisa pārvadātājiem ar Eiropas Savienības izraudzīšanās klauzulu, kas attiektos uz ES gaisa pārvadātājiem. Šādi rīkojoties, divpusējiem nolīgumiem tiktu pievienots papildu balansējošais faktors. Visbeidzot, būtu vērts ieviest arvien stingrākus drošības pasākumus, īpaši situācijās, kad regulējošo kontroli pār gaisa pārvadātāju veic dalībvalsts, kas nav to izraudzījusi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES un Vjetnamas nolīgums ir ļoti svarīgs turpmākajām attiecībām starp abām pusēm. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Eiropas Parlamentam kā tādam jābūt pilnīgi informētam un iesaistītam apspriedēs par darbu, ko veic apvienotā komiteja, kā arī visas iesaistītās puses. Jebkurš noslēdzamais nolīgums būs jāpieņem Parlamentam, kurš tādēļ būs pastāvīgi jāinformē par visām sarunām. Tādēļ šis nolīgums ir svarīgs solis ceļā uz tirgus atvēršanu lidsabiedrībām no ES un Vjetnamas bez jebkādas diskriminācijas. Šāda tirgus atvēršana var palīdzēt uzlabot pasažieriem sniegtos pakalpojumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Divpusējie nolīgumi par gaisa satiksmi starp Eiropas Savienību un trešām valstīm ietver klauzulas, kuras ir izrādījušās pretrunā ES tiesību aktiem, jo tās negarantē vienlīdzīgu attieksmi dažādiem gaisa pārvadātājiem ārpus ES, kā dēļ mums ir vajadzīgs speciāls nolīgums, kas aizsargā pasažierus un lidsabiedrības. Es balsoju par nolīgumu tieši tādēļ, lai garantētu, ka visi Eiropas gaisa pārvadātāji var izmantot Vjetnamas gaisa maršrutus vienlīdzīgi, bez riska tikt aizliegtiem. Turklāt nolīguma darbības joma ir vērsta uz lidojumu un pasažieru lielāku drošību. Ja faktiski dažādu iemeslu dēļ mēs nevaram nodrošināt tādus pašus standartus, kādi mums ir Savienībā, tad ir piemēroti ieviest dažus būtiskus punktus un noteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Pēc Eiropas Savienības Tiesas 2002. gada sprieduma, kurā nolemts, ka tradicionālās izraudzīšanas klauzulas, kas ietvertas dalībvalstu noslēgtajos divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos, ir pretrunā Savienības tiesību aktiem, kļuva nepieciešams uzsākt sarunas par nolīgumu, kurš aizstātu konkrētus noteikumus pašreizējos 17 gaisa satiksmes nolīgumos starp dalībvalstīm un Vjetnamu.

Attiecīgā klauzula bija pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam, ar ko dalībvalstu valstspiederīgajiem, kuri ir izmantojuši tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību, garantē tādu pašu uzņēmējas dalībvalsts attieksmi, kādu tā paredz saviem valstspiederīgajiem. Tādējādi, lai nepieļautu diskrimināciju ES gaisa pārvadātāju starpā, tradicionālās izraudzīšanas klauzulas attiecībā uz to dalībvalstu gaisa pārvadātājiem, kuras ir divpusējo nolīgumu puse, aizstāj ar ES izraudzīšanas klauzulu, kas attiecas uz visiem ES pārvadātājiem. Tā mērķis ir nodrošināt visus ES gaisa pārvadātājus ar nediskriminējošu piekļuvi maršrutiem starp Eiropas Savienību un Vjetnamu.

Ņemot vērā visu minēto, es balsoju par šo ziņojumu, kurš izpelnījās arī labvēlīgu atzinumu no Transporta un tūrisma komitejas.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par nolīguma par gaisa satiksmi noslēgšanu starp ES un Vjetnamu, kura mērķis ir aizstāt konkrētus noteikumus pastāvošajos 17 divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos, kurus parakstījusi šī valsts un dalībvalstis un kurš garantē ES gaisa pārvadātājiem nediskriminējošu piekļuvi maršrutiem starp Eiropas Savienību un Vjetnamu, atbilstīgi tam, ko noteica Eiropas Savienības Tiesa 2002. gadā līdz ar atbilstību Kopienas tiesību aktiem par konkurenci.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. Starptautiskās attiecības starp dalībvalstīm un trešām valstīm aviācijas jomā parasti ir tikušas regulētas ar divpusējiem gaisa satiksmes nolīgumiem. ES Tiesa 2002. gadā nolēma, ka tradicionālās izraudzīšanās klauzulas dalībvalstu divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos pārkāpj ES tiesību aktus. Tās pieļauj trešai valstij atteikt, anulēt vai apturēt tādu gaisa pārvadātāju atļaujas vai pilnvaras, kurus ir izraudzījusies dalībvalsts, bet kuri būtībā nepieder šai dalībvalstij vai tās valstspiederīgajiem un neatrodas to efektīvā kontrolē.

Tika atzīts, ka tā ir diskriminācija pret ES pārvadātājiem, kuri ir dibināti vienā dalībvalstī, bet kuri pieder citu dalībvalstu valstspiederīgajiem un atrodas to kontrolē, ka tas ir pretrunā Līguma par Eiropas Savienības darbību 49. pantam, ar ko tiem dalībvalsts pilsoņiem, kuri izmanto tiesības brīvi veikt uzņēmējdarbību, garantē tādu pašu uzņēmējas dalībvalsts attieksmi, kādu tā paredz saviem valstspiederīgajiem.

Pastāv arī citi jautājumi, piemēram, konkurence, kuros ir jānodrošina atbilstība ES tiesību aktiem, grozot vai papildinot pastāvošos noteikumus divpusējos gaisa satiksmes nolīgumos starp dalībvalstīm un trešām valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE) , rakstiski. (IT) Es uzskatu, ka galīgais teksts, par kādu šodien tiek balsots, ir apmierinošs, jo tas dod iespēju visiem ES pārvadātājiem piekļūt maršrutiem starp ES un Vjetnamu, izvairoties no diskriminācijas dažādu gaisa pārvadātāju starpā. Turklāt ir sniegtas drošības un konkurences garantijas, kas ir ļoti svarīgas, lai uzlabotu gaisa pārvadājumu pakalpojumus šai maršrutā, kas sniegs labumu gan pārvadātājiem, gan pasažieriem. Pastāvīgā ekonomiskā izaugsme šai valstī, kurai, pateicoties savai elastīgajai uzņēmējdarbības struktūrai, ir izdevies pārvarēt starptautisko krīzi labāk nekā daudzām, padara to par labvēlīgu partneri ES, un šodienas balsošanā var tikai atbalstīt šo svarīgo attīstības pavedienu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE) , rakstiski. (PT) Komisija ir risinājusi sarunas par nolīgumu starp ES un Vjetnamas Republiku, kurš aizstāj 17 pastāvošos divpusējos gaisa satiksmes nolīgumus starp šo valsti un dalībvalstīm. Attiecīgais nolīgums nesatur parasto noteikumu par degvielas aplikšanu ar nodokli ES lidojumos, kurus veic trešo valstu pārvadātāji. Tomēr nolīgums rada būtiskus ieguvumus ES, un es balsoju par Parlamenta ieteikuma atbalstīšanu.

Šai nolūkā es vēlētos uzsvērt nolīgumā ietverto klauzulu par izraudzīšanu, kuras mērķis ir visiem ES gaisa pārvadātājiem nodrošināt nediskriminējošu piekļuvi maršrutiem starp ES un Vjetnamu, kā arī uzsvērt noteikumus, kas saistīti ar drošību un atbilstību konkurences noteikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. (DE) Nolīgums saskaņoja iepriekšējo divpusējo gaisa satiksmes nolīgumu izraudzīšanas klauzulas ar ES tiesību aktiem atbilstīgi Eiropas Savienības Tiesas 2002. gada nolēmumam. Es balsoju par nolīguma noslēgšanu.

 
  
  

Ziņojums: Dominique Baudis (A7-0042/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo ar šo reģionu ir jānoslēdz sarunas par tirdzniecību, un es uzskatu, ka tās attīstās pozitīvi, pateicoties faktam, ka šis dokuments ietver tādus sektorus kā enerģija, rūpniecība un izejmateriāli, un galvenokārt pētniecība, inovācija un izglītība.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE) , rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu un vēlētos mudināt ES un PLSP vadītājiem pastiprināt sadarbību, īpaši tirdzniecības jomā, jo sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un PLSP tika sāktas 20 gadus atpakaļ un joprojām nav noslēgtas. Nemaz nerunājot par to, ka PLSP valstis ir stratēģiski ļoti svarīgs reģions Eiropas Savienībai un rietumiem vispār, tās ir arī svarīgi tirdzniecības partneri. Mūsu tirdzniecība ar šo reģionu ir pastāvīgi pieaugusi un 2009. gadā sasniedza EUR 79,7 miljardus. Mums ir arī pozitīva tirdzniecības bilance ar PLSP valstīm, jo mēs eksportējam preces EUR 57,8 miljardu vērtībā un mūsu imports sasniedz EUR 21,8 miljardus. EĀDD vajadzētu pievērst vairāk uzmanības šim svarīgajam reģionam un PLSP dalībvalstīs būtu jāatver jaunas ES diplomātiskās pārstāvniecības. Tādējādi mēs spētu uzlabot ES tēlu, un mums būtu lielāka ietekme šajā pasaules daļā. ES iesaistīšanās tagad ir nepieciešama vairāk kā jebkad, ņemot vērā nemierus un jukas, kādus piedzīvo šis reģions.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE) , rakstiski. (RO) Eiropas Savienība un Persijas līča sadarbības padome ir risinājušas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu aptuveni 20 gadus. Abas puses gūtu labumu no dziļākām attiecībām, īpaši tādēļ, ka pastāv vairākas iespējas sadarbībai izglītības, zinātniskās izpētes un atjaunojamās enerģijas jomā. Vietējā līmenī PLSP valstīs nu jau vairākus gadus notiek politiskās un sociālās modernizācijas process, kurš ir jāatbalsta un jāveicina. Es domāju, ka mums ir pastāvīgi jāuztur dialogs starp Eiropas Savienību un Persijas līča sadarbības padomi, lai panāktu progresu cilvēktiesību un brīvību, kā arī minoritāšu tiesību un brīvību veicināšanā, kā arī cīņā pret jebkāda veida diskrimināciju, tai skaitā diskrimināciju dzimuma vai reliģijas dēļ. Tādēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE) , rakstiski. (FR) Apmēram 20 gadus Eiropas Savienība un Persijas līča sadarbības padome ir centušās risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Sarunas joprojām nav noslēgušās. Šo 20 gadu laikā daudz kas ir mainījies. Persijas līča sadarbības padomes dalībvalstis tagad ir kļuvušas par ekonomikas dzinējspēku Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā. Tās ir arī galvenie investori Eiropas Savienības Vidusjūras dienvidu reģiona kaimiņvalstīs. Galu galā sadarbības iespējas starp Eiropas Savienību un Persijas līča sadarbības padomi ir plašākas par tirdzniecību, sniedzoties līdz tādām jomām kā zinātne un izglītība. Tādēļ es balsoju par pašiniciatīvas ziņojumu, kurā Eiropas Parlaments tiek aicināts izstrādāt plašāku politiku attiecībā uz Persijas līča sadarbības padomi.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D) , rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Eiropas Savienība un Persijas līča sadarbības padome (PLSP) ir risinājušas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu apmēram 20 gadus. Šīs ir visilgāk notiekošās līdz šim nenoslēgtās tirdzniecības sarunas, kādas ES ir uzsākusi. Šajā laikposmā situācija šai reģionā ir pamatīgi mainījusies. Divu desmitgažu laikā PLSP dalībvalstis ir kļuvušas par galveno ekonomikas dzinējspēku Tuvajos Austrumos un Ziemeļāfrikā, tajā pašā laikā pašam jaunattīstības reģionam ir būtiska ietekme uz globālās ekonomikas attīstību. Es piekrītu ziņojumā izvirzītajiem priekšlikumiem, ka ir steidzami jānoslēdz brīvās tirdzniecības nolīgums ar šo reģionu, kas ir svarīgs Eiropas Savienībai. Sadarbības iespējas starp ES un līča reģionu attiecas ne tikai uz tirdzniecības nozari, bet arī uz citām kopīgām interesēm starptautiskajā drošībā, terorisma apkarošanā, diplomātiskajā starpniecībā Tuvo Austrumu nemiera vietās, reģionālajā krīzes pārvaldībā un starpkultūru dialogā un pasaules ekonomikas pārvaldībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI) , rakstiski. (BG) Ar šo pašiniciatīvas ziņojumu Eiropas Parlaments ir paredzējis aicināt izstrādāt plašāku ES politiku attiecībā uz Persijas līča sadarbības padomi un tās dalībvalstīm. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka šis ir virziens, kurš mums būtu jāizvēlas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka Persijas līča sadarbības padome nesen paziņoja, ka vairs neatzīst Muammar Gaddafi režīmu par likumīgu. Mūs šāda politika apmierina un iedrošina. Padome nosodīja noziegumus, ko izdarījis Gaddafi režīms pret civiliedzīvotājiem, un aicināja Arābu valstu līgu un ANO Drošības padomi nekavējoties iejaukties. Integrācijas process, ko pirms 30 gadiem uzsāka sešas šīs padomes dalībvalstis, līdz šim ir vienīgais šāda veida eksperiments arābu pasaulē. Mums viņi ir jāatbalsta.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE) , rakstiski. (RO) Brīvās tirdzniecības nolīgums ar līča valstīm Eiropas Savienībai ir svarīgāks kā jebkad iepriekš. Diemžēl sarunas tiek risinātas ļoti ilgi. Situācija, protams, ir mainījusies vairākas reizes 20 gadu laikā kopš sarunu sākuma. Līča reģiona ģeopolitiskais klimats tagad ir atšķirīgs un rada pasaules un reģionāla mēroga ietekmi. Mums ir jāsaskaras ar šo valstu ekonomikas liberalizāciju un diversifikāciju. Šobrīd līča valstis ir daudz vairāk kā vienkārši tirdzniecības partneri, jo tām ir arvien pieaugoša ietekme finanšu nozarē un diplomātijā, nemaz neminot citas jomas. To ietekme patiešām turpinās pieaugt. Tas rada jaunas iespējas Eiropas Savienībai, kura apzinās, ka sadarbība abu reģionu starpā plešas tālāk par tirdzniecību. Mums ir kopīgas intereses starptautiskās drošības un cīņas pret terorismu jomā, diplomātiskajā starpniecībā spriedzes zonās Tuvajos Austrumos, reģionālajā krīzes pārvaldībā, starpkultūru dialogā un pasaules ekonomikas pārvaldībā. ES ir zināmas priekšrocības, uz ko balstīties, salīdzinājumā ar jaunajiem dalībniekiem līča reģionā, ja politiskā griba tiek izrādīta augstākajā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE) , rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par tirdzniecību, ekonomiskajām un finansiālajām attiecībām starp ES un Persijas līča sadarbības padomes (PLSP) valstīm, proti, Saūda Arābiju, Bahreinu, Apvienotajiem Arābu Emirātiem, Kuveitu, Kataru un Omānu. Es piekrītu noteikumiem tekstā par attiecībām starp ES un arābu valstīm līča reģionā, īpaši attiecībā uz stratēģiskajiem nolīgumiem enerģijas, zinātnes un izglītības jomā. Ir svarīgi arī panākt brīvās tirdzniecības nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE) , rakstiski. (PT) Es uzskatu, ka ES un Persijas līča sadarbības padomes (PLSP) interesēs ir veidot ciešākas attiecības visos līmeņos neatkarīgi no tā, vai tās ir politiskas, kultūras, komerciālas vai finanšu attiecības.

Attiecībā uz šo ziņojumu, kura referents es biju Starptautiskās tirdzniecības komitejā, es vēlos uzsvērt trīs priekšlikumus, kurus es esmu propagandējis no paša sākuma un kurus citi deputāti ļoti atzinīgi novērtēja: 1) diplomātiskās klātbūtnes palielināšana reģionā, izveidojot ES delegāciju katrā PLSP dalībvalstī ar Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) starpniecību; 2) valstu vai valdību vadītāju samitu regulāra organizēšana starp ES un PLSP; un, visbeidzot, 3) uzaicinājums Augstajai pārstāvei/ priekšsēdētāja vietniecei un tirdzniecības komisāram apsvērt alternatīvas pieejas turpmākajām tirdzniecības attiecībām ar PLSP valstīm divpusēju nolīgumu veidā starp ES un līča valstīm, kuras jau jūtas gatavas iesaistīties turpmākās saistībās ar ES.

Kaut arī pēdējais priekšlikums parāda jaunu ES pieeju attiecībām ar trešām valstīm, es uzskatu, ka ne ES, ne arī kāda no PLSP valstīm, kura vēlas attīstīt ciešākas attiecības visās jomās, nevarētu kļūt par ķīlnieci pārējām PLSP valstīm, kuras vēl nevēlas to darīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D) , rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas pierāda, ka sadarbības iespējas starp ES un līča reģionu sniedzas ārpus tikai komerciālās jomas. Labas attiecības starp šiem reģionālajiem blokiem var būtiski veicināt tādu kopīgu interešu nodrošināšanu kā starptautiskā drošība, terorisma apkarošana un pasaules ekonomikas pārvaldība.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE) , rakstiski. (PT) Nesenie nemieri un sociālās, politiskās un militārās jukas dažādās valstīs, kurās dominē musulmaņi, papildus liecina par nepieciešamību ES izstrādāt stratēģiju līča reģionam un nodibināt kontaktus un ilgstošas partnerības ar vadošo daudzpusējo iestādi reģionā — Persijas līča sadarbības padomi (PLSP). Pastāv acīmredzami drošības un ekonomiski finansiāli jautājumi, kas saista abas puses, tādēļ ES vajadzētu palielināt savas pūles un novirzīt resursus, lai labāk vairotu apziņu un censtos pabeigt tirdzniecības nolīguma projektu, kurš, manuprāt, var ne tikai palielināt tirdzniecību, bet arī palīdzēt to iedzīvotājiem panāk ciešāku kontaktu.

Es ceru, ka tiks konsolidētas reformas, kas uzsāktas dažās no šīm valstīm, un ka Eiropa var sniegt pozitīvu ieguldījumu šajā procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE) , rakstiski. (PT) Šis Parlamenta rezolūcijas priekšlikums ir saistīts ar attiecībām starp ES un Persijas līča sadarbības padomi (PLSP), lai izveidotu stratēģisku partnerību, tajā iesaistot savas dalībvalstis. Par spīti nemieriem konkrētās arābu valstīs, par kuriem nesen tika ziņots, līča valstīm ir liels ekonomiskais potenciāls, un tās rada lieliskas iespējas sadarbībai ar ES. Šīm valstīm ir lieliskas tirdzniecības iespējas ne tikai tādēļ, ka tās ražo naftu, kuras rezerves tiek izsmeltas, bet galvenokārt tādēļ, ka tās sāk ieguldīt alternatīvā enerģijā, un Eiropa ir pazīstama ar savām zināšanām šai jomā. Tādēļ es esmu ļoti apmierināts, ka šis ziņojums ir pieņemts, un es ceru, ka mēs drīz varēsim noslēgt nolīgumu, kurš stiprinās ES partnerību ar islāma kopienu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL) , rakstiski. (PT) Netrūkst iemeslu satraukumam un nestabilitātes jomu, kuras padara ģeopolitisko reģionālo kontekstu īpaši sarežģītu: situācija Palestīnā, karš Irākā, situācija Irānā, nesenās tautas sacelšanās dažādās valstīs, piemēram, Jemenā, un situācija Darfūrā. Ņemot vērā šo situāciju, ES ir izmantojusi dubultos standartus savās attiecībās ar valstīm šajā reģionā, kas ir traucējis konfliktu atrisināšanai, sarunām un miera procesam. Turklāt tā bieži iejaucas sacelšanās, neievērojot šā reģiona tautu suverēnos likumus.

Šajā sakarā šai ziņojumā par pamatu ņemtas sarunas, kas notika pirms 20 gadiem, lai panāktu brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Persijas līča sadarbības padomi (PLSP), padarot tās par senākajām tirdzniecības sarunām, kuras uzsākusi ES, bet kuras līdz šai dienai nav noslēgtas. Tas vien būtu pietiekams iemesls mums neatbalstīt šo ziņojumu. Taču daži mutiskie grozījumi, kas tika iesniegti balsošanas laikā, ir padarījuši to vēl vairāk nepieņemamu, īpaši atsauce uz ANO Drošības padomes nostāju par lidojumu aizliegumu zonas izveidošanu Lībijā, kas, kā mēs zinām, maskē karu, kurš tiek veikts pret šo valsti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL) , rakstiski. (PT) Mēs apzināmies, ka ģeopolitiskā situācija līča reģionā ir ļoti sarežģīta un ietver jutīgus un nopietnus jautājumus par drošību un mieru. No tiem nozīmīgi ir miera procesi Tuvajos Austrumos, karš Irākā, situācija Irānā, tautas sacelšanās Jemenā un nesenie notikumi Darfūrā papildus jaunākajiem notikumiem Ziemeļāfrikā.

Taču ziņojumā norādīts, ka „līča valstu valsts ieguldījumu fondi veido vairāk kā vienu trešo daļu pasaules kopējo fondu un šie fondi palīdzēja glābt pasaules un Eiropas finanšu sistēmu”. Tas bija konteksts, kādā notika sarunas pirms 20 gadiem, lai panāktu brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un Persijas līča sadarbības padomi (PLSP), kuras bija visilgāk notikušās nenoslēgtās tirdzniecības sarunas, kuras uzsākusi ES

Fakts ir tāds, ka ES ir iejaukusies un piemērojusi dubultos standartus savās attiecībās ar valstīm šai reģionā, kas kavē sarunas un pat miera procesus saistībā ar šā reģiona tautu suverēnajām tiesībām. Turklāt Parlamenta pieņemtā rezolūcija ietver jaunus priekšlikumus, kuri nepalīdz miera procesam šai reģionā.

(Balsojuma skaidrojums tika saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. (LT) Balsojot par šo ziņojumu, es atbalstu demonstrācijas par demokrātiju un cilvēktiesībām Bahreinā un nosodu valdības vardarbīgo reakciju. Persijas līča sadarbības padomes (PLSP) valstis — Irāna, Irāka, Jemena, Omāna, Apvienotie Arābu Emirāti, Katara, Saūda Arābija un Kuveita — šobrīd ir sešas ES lielākās eksporta tirgus valstis, un ES šobrīd ir PLSP lielākais tirdzniecības partneris. Neskatoties uz šo jau intensīvo tirdzniecības līmeni, vēl joprojām ir iespēja to padziļināt, kā arī iespēja dažādot tirdzniecību starp abām pusēm, ņemot vērā ES tirgus apmērus un centienus no PLSP dalībvalstu puses dažādot savu eksportu. Brīvās tirdzniecības nolīgums arī sniegtu jaunas iespējas tehniskai sadarbībai un palīdzībai, un ES un PLSP BTN veicinātu ciešākas saites un turpmāku diversifikāciju. Šis dokuments atkārtoti apliecina ES pretestību nāves sodam un aicina uz tā moratoriju visā pasaulē; pauž nožēlu par joprojām saglabāto nāves sodu visās PLSP dalībvalstīs; tādēļ aicina tās pieņemt nāvessoda izpildīšanas moratoriju; un īpaši aicina izbeigt šādu praksi tās valstis, kuras praktizē sodu izpildi un piemērošanu ar tādām metodēm, kā galvas nociršana, nomētāšana ar akmeņiem, krustā sišana, pēršana un amputācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Tunne Kelam (PPE) , rakstiski. Es balsoju par ziņojumu par ES attiecībām ar Persijas līča sadarbības padomi. Es vēlētos uzsvērt savu atbalstu referenta Baudis kunga ierosinātajiem mutiskajiem grozījumiem, lai precizētu ziņojumu, ņemot vērā nesenos notikumus.

Ir svarīgi aicināt visas Persijas līča sadarbības padomes dalībvalstis atzīt pastāvīgo tautas kustību demokrātiskām reformām plašākā reģionā ar aicinājumu topošajām pilsoniskās sabiedrības grupām veicināt patiesas miermīlīgas demokrātiskas pārejas procesu attiecīgajās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Agnès Le Brun (PPE) , rakstiski. (FR) Dažādu iemeslu dēļ Persijas līča reģions ir stratēģiski svarīgs Eiropas Savienībai, īpaši energoapgādes ziņā. Eiropas Savienība vēlas iesaistīties ciešākā sadarbībā ar Persijas līča sadarbības padomi (PLSP) — organizāciju, kas izveidota no sešām bagātākajām valstīm reģionā, — noslēdzot brīvās tirdzniecības nolīgumu, kurš ir šā procesa galvenā komponente. Es balsoju par šo ziņojumu, kurš sagatavo augsni turpmākai sadarbībai starp Savienību un PLSP. Ietverdams visus jautājumus, kas saistīti ar šādu partnerību, piemēram, minoritāšu tiesības, sieviešu tiesības, apziņas un vārda brīvība, kā arī atbalsts Izraēlas un Palestīnas miera procesam un stratēģiskās partnerības jomām, piemēram, izpētei, izglītībai un fosilā un atjaunojamo veidu degviela, mana kolēģa Baudis kunga ierosinātais priekšlikums ir guvis diezgan plašu vienprātību politisko grupu starpā. Tomēr nesenie notikumi Bahreinā ir izraisījuši šaubas par to, vai ziņojums ir pietiekami atbilstošs laikam. Visu pušu labās gribas rezultātā tika apspriesti teicami kompromisa mutiski grozījumi, tādējādi padarot ziņojumu aktuālu un nodrošinot, lai mēnešiem ilgušais smagais darbs nebūtu bijis veltīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Krzysztof Lisek (PPE) , rakstiski. (PL) Es balsoju par Baudis kunga ziņojuma pieņemšanu. Baudis kunga visaptverošais ziņojums ietver visus interesantos jautājumus attiecībā uz cilvēktiesībām, sieviešu līdztiesību, preses brīvību un demokratizāciju. Ziņojumā ņemtas vērā arī nesenās izmaiņas Bahreinas politiskajā dzīvē. Es uzskatu, ka ir ļoti būtiski nosodīt vardarbību, kas tiek izmantota šai konfliktā. Stratēģiskai partnerībai daudzās jomās, kura šai ziņojumā tiek uzsvērta daudzos punktos, vajadzētu radīt iespēju izvairīties no krīzes situācijas attiecībās starp ES un šo reģionu un palielināt Eiropas energoapgādes drošību. Persijas līča valstis ir ārkārtīgi svarīgas dalībnieces miera procesā. Tādēļ es vēlētos paust savu apmierinātību, ka tika pieņemts ziņojums, un es ceru, ka sadarbība starp Eiropas Savienību un Persijas līča valstīm būs vēl produktīvāka daudzās jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D) , rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu un īpaši atzinīgi vērtēju mutisko balsojumu, ar kuru tiek pievienots jauns 7.a punkts, kurā „visas Persijas līča sadarbības padomes dalībvalstis tiek aicinātas atzīt pastāvīgo tautas kustību demokrātiskām reformām plašākā reģionā un pilnīgi iesaistīties ar topošajām pilsoniskās sabiedrības grupām, lai veicinātu patiesas miermīlīgas demokrātiskas pārejas procesu savās valstīs, ar partneriem šajā reģionā un ar pilnu Eiropas Savienības atbalstu”.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE) , rakstiski. (IT) Eiropas Savienības un Persijas līča sadarbības padomes (PLSP) valstu starpā 20 gadus ilgušo tirdzniecības sarunu laikā sarunu konteksts ir pilnībā mainījies, un ir jābūt iespējai šīm attiecībām panākt pavērsienu.

Brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana paliek gan politiska, gan komerciāla prioritāte. PLSP ģeopolitiskai videi ir raksturīga drošības problēmu rašanās ar globāla un reģionāla mēroga ietekmi, kas nozīmē to, ka ir jāuzsāk process, lai liberalizētu un dažādotu šo valstu pamata ekonomisko struktūru. Šīm valstīm jābūt spējīgām turpināt ceļu uz sadarbību un daudzpusību.

Tādēļ Eiropas Savienībai ir uzdevums attīstīt jaunu stratēģisku partnerību, kas ir spējīga atbalstīt notiekošo reģionālās integrācijas procesu. Turklāt būtu vēlams Eiropas Ārējās darbības dienestam šajās valstīs atvērt jaunas diplomātiskās pārstāvniecības. Tādēļ laba doma būtu Parlamentam mudināt uz plašāku ES politiku attiecībā uz PLSP. Mums vajadzētu spēt paplašināt attiecības sadarbības jomās, piemēram, zinātniskās izpētes un tehnoloģijas jomā, vienlaicīgi turpinot apspriest tādus jautājumus kā reliģisko minoritāšu aizsardzība, tiesības strādāt un uzskatu brīvība.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE) , rakstiski. (PT) Sarunas starp ES un Persijas līča sadarbības padomi (PLSP) ir notikušas jau vairāk nekā divas desmitgades, cenšoties vienoties par brīvās tirdzniecības nolīgumu. Tas padara šīs par visilgāk notiekošām līdz šim nenoslēgtajām tirdzniecības sarunām, kādas ES ir uzsākusi.

Tagad, 20 gadu laikā, sarunu konteksts ir pilnīgi mainījies. PLSP valstīm ir būtiska finansiāla ietekme valsts ieguldījumu fondu veidā, kas 2009. gadā sasniedza vairāk kā USD 1380 miljardus, citiem vārdiem sakot, vairāk kā 35 % no pasaules kopējiem fondiem. PLSP dalībvalstis ir kļuvušas par ekonomikas dzinējspēku visā Tuvo Austrumu/ Ziemeļāfrikas reģionā, veidojot vairāk nekā 40 % no nacionālās bagātības, kas apgūta šai teritorijā, un glabājot 50 % no tās oficiālajām valūtas rezervēm, citiem vārdiem sakot, USD 1070 miljardus.

Ņemot vērā šo valstu milzīgo finanšu un ekonomisko potenciālu, mums ir jāizmanto pašreizējais konteksts, ja vēlamies, lai sarunas tiek veiksmīgi noslēgtas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D) , rakstiski. ES un Persijas līča sadarbības padome ir risinājušas sarunas par brīvās tirdzniecības nolīgumu (BTN) apmēram 20 gadus tās ir visilgāk notiekošās nenoslēgtās tirdzniecības sarunas, kādas ES ir uzsākusi. Ziņojumā uzsvērts, ka BTN noslēgšana paliek prioritāte. Tomēr tas sniedzas ārpus tirdzniecības attiecībām un ietver arī jautājumus par enerģiju, rūpniecību un izejvielām, pētniecību un izstrādi, inovācijām un izglītību.

Es atturējos no balsošanas, jo nolīgums būtu jāizstrādā saistībā ar politisko reakciju uz situāciju šai reģionā. Vajadzētu būt atsevišķai pieejai katrai valstij atsevišķi. Ņemsim Irānu kā piemēru. Būtu kļūda sarunu procesā iekļaut Ahmadinejad režīmu. Ir vajadzīgāki precīzāki ģeogrāfiski vai ekonomiski skaidrojumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD) , rakstiski. (LT) Es piekritu šai rezolūcijai par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča sadarbības padomi, jo līča reģionu šodien uzskata par jaunizveidojušos pasaules ekonomikas centru, kura ģeopolitiskā vide padara līci par perēkli drošības problēmām, kurām ir pasaules un reģionāla mēroga ietekme. Turklāt PLSP ir ES sestais lielākais eksporta tirgus, un ES šobrīd ir PLSP galvenais tirdzniecības partneris, un ir jāattīsta un jādažādo savstarpējās attiecības. Mums ir jādara viss, lai nodrošinātu, ka sadarbība tiek paplašināta dažādās ekonomiskās un tehniskās aktivitātes jomās, un tas ietver ekonomiskās attīstības procesa veicināšanu. Turklāt spēcīga ekonomiskā mijiedarbība sniegtu vairāk iespēju nostiprināt ES reģionālo integrāciju un radītu vairāk iespēju ES palīdzēt palielināt šā stratēģiski svarīgā reģiona stabilitāti. Mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka sarunas starp šiem diviem reģioniem beidzot tiek pabeigtas un tiek noslēgts brīvās tirdzniecības nolīgums, kas garantētu jaunas iespējas tehniskai sadarbībai un palīdzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D) , rakstiski. (LT) Līdz pat brīdim, kad arābu valstīs sākās demokrātijas vilnis, Eiropas Parlaments pastāvīgi aicināja Persijas līča sadarbības padomes valstis uzlabot situāciju attiecībā uz demokrātiju, tiesiskumu un cilvēktiesībām un brīvībām. Mūsu sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa īpaši uzsvēra reformu nepieciešamību sociālajā politikā un palielinātas brīvības nodrošināšanu apvienībām. Mēs stingri iebildām pret nāves soda izpildi un sieviešu tiesību apspiešanu. Balsojot par šo ziņojumu, es atbalstu demonstrācijas par demokrātiju un cilvēktiesībām Bahreinā un nosodu valdības vardarbīgo reakciju. Es atbalstu referenta pamudinājumus ES dalībvalstīm dalīties ar līča valstīm pieredzē, ieviešot tehnoloģijas atjaunojamās enerģijas avotu iegūšanā. Es atbalstu arī sarunu paātrināšanu par brīvās tirdzniecības nolīgumu starp ES un līča valstīm. Pastāv nepārprotams potenciāls sadarbībai starp šiem diviem reģioniem ne tikai ekonomikas jomā, bet arī jautājumos par iekšējo drošību, terorisma apkarošanu, diplomātisko starpniecību Tuvo Austrumu konfliktos, starpkultūru dialogu un pasaules ekonomikas pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE) , rakstiski. (IT) Baudis kunga ziņojums par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča sadarbības padomi (PLSP) attiecas uz sarunām par brīvo tirdzniecību starp ES un Persijas līča valstīm. Es domāju, ka nolīgums, kas veicina tirdzniecību un tādēļ stiprina visas sociāli politiskās saites, kas no jauna integrē šo reģionu pasaules kontekstā, ir būtisks tā turpmākai stabilitātei pēc pēdējos gados notikušajiem kariem un nesenajiem notikumiem, kā arī komerciālā ziņā. Tādēļ es balsoju par ziņojumu, cerot, ka turpmāk attiecības pastiprināsies, jo tas sniegtu abpusēju labumu, tostarp ņemot vērā jauno pasaules pārvaldību.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo pašiniciatīvas ziņojumu, ar kuru Parlaments aicina formulēt vērienīgāku politiku attiecībā uz stratēģisko partnerību starp ES un Persijas līča sadarbības padomi (PLSP) un tās dalībvalstīm.

ES un PLSP ir mēģinājušas risināt sarunas par brīvās tirdzniecības nolūgumu apmēram 20 gadus. Tās ir vienas no visilgāk notikušajām nenoslēgtajām tirdzniecības sarunām, kādas ES ir uzsākusi. Tomēr 20 gadu laikā šo sarunu konteksts ir pilnīgi mainījies. Patiesībā sadarbības iespējas starp šiem diviem reģioniem sniedzas ārpus tikai komerciālās jomas. Abiem blokiem ir kopīgas intereses, piemēram, starptautiskās drošība, cīņa pret terorismu, diplomātiskā starpniecība spriedzes zonās Tuvajos Austrumos, reģionālā krīzes pārvaldība, starpkultūru dialogs un pasaules ekonomikas pārvaldība.

Es balsoju par šo pašiniciatīvas ziņojumu, jo es uzskatu, ka ļoti savlaicīgs ir Parlamenta aicinājums formulēt vērienīgāku ES politiku attiecībā uz PLSP un tās dalībvalstīm. Es ceru, ka politiskā griba, kas ir vajadzīga šai jautājumā, ir jūtama visaugstākajā līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE) , rakstiski. (IT) Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un Persijas līča sadarbības padomi (PLSP) ir ticis apspriests aptuveni 20 gadus. Šai laikposmā PLSP finanšu un ģeopolitiskie apstākļi ir krasi mainījušies  ir radušās drošības problēmas (piemēram, Irāka, Irāna, Jemena, islāma terorisms un pirātisms), un šai apvidū ir parādījušies jauni komerciāli dalībnieki.

Tajā pašā laikā PLSP dalībvalstis ir kļuvušas par ekonomikas dzinējspēku visā Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas reģionā un tagad ir galvenie investori ES Vidusjūras dienvidu reģiona kaimiņvalstu apgabalā. Abiem reģioniem ir arī kopīgas intereses drošības jomā, terorisma apkarošanā, reģionālās krīzes pārvaldībā un pasaules ekonomikas pārvaldībā. Tādēļ Parlaments šodien tiek aicināts formulēt plašāku sadarbības politiku ar PLSP valstīm. ES ir konkrētas priekšrocības, uz kurām balstīties, salīdzinājumā ar jaunajiem dalībniekiem, kas darbojas līcī, galvenokārt izglītības, zinātniskās izpētes, enerģijas un tehnoloģijas jomā. Mēs nevaram laist garām nerealizētas iespējas, kas mums tiek dotas šai konkrētajā vēstures brīdī — kad ir noteikta pasaules ekonomikas pārvaldība un ir pārveidots reģionālais līdzsvars.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. (PT) Līča reģions ir ļoti svarīgs ES, un tādēļ ir ļoti svarīgi izstrādāt stratēģiju, kas ir vērsta uz to, lai stiprinātu politiskās, finanšu, ekonomiskās, sociālās un kultūras saites ar Persijas līča sadarbības padomi (PLSP). Ņemot to vērā, brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšana starp ES un PLSP ir prioritāte. Šīs sadarbības potenciāls sniedzas arī līdz citām jomām, piemēram, izglītība, enerģija un zinātniskā izpēte.

Tādēļ es atbalstu šodien Parlamentā pausto aicinājumu formulēt plašāku ES politiku saistībā ar PLSP un tās dalībvalstīm, un es ceru, ka dialoga un sadarbības stiprināšana starp ES un PLSP palīdzēs veicināt un konsolidēt progresu attiecībā uz demokrātijas principu un pamattiesību ievērošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE) , rakstiski. Starp iemesliem, lai balsotu par šo tekstu, būtu jāmin 7.a grozījuma (jauns) pieņemšana, kas paredz šādi: „Aicina visas Persijas līča sadarbības padomes dalībvalstis atzīt pastāvīgo tautas kustību demokrātiskām reformām plašākā reģionā un pilnībā iesaistīties ar topošajām pilsoniskās sabiedrības grupām, lai veicinātu patiesas miermīlīgas demokrātiskas pārejas procesu savās valstīs, ar partneriem šai reģionā un ar pilnu Eiropas Savienības atbalstu.”

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE) , rakstiski. (IT) Brīvās tirdzniecības nolīgums starp Eiropas Savienību un līča reģionu ir prioritāte abu pušu interesēm un uzsvērs to savstarpējas atzīšanas nozīmi. Eiropas Savienības klātbūtne šajā reģionā nostiprina tirdzniecības politiku, palīdzot sagatavot mērķtiecīgu un efektīvu informāciju par ES līča valstīs.

Attiecīgā nolīguma noslēgšana rada iespēju veicināt Savienības lielāku redzamību, sekojot stratēģijai, lai atvērtu jaunas Eiropas diplomātiskās pārstāvniecības līča valstīs, kas veicinātu politisko dialogu un padarītu Eiropas centienus efektīvākus. Tas attiecas arī uz ES enerģijas vajadzībām, kuras joprojām lielā mērā tiek apmierinātas ar fosilām degvielām, lai arī turpmāko naftas pieprasījumu ietekmēs klimata politika, kas arvien vairāk tiek koncentrēta uz atjaunojamiem avotiem. Sociālie un politiskie notikumi, kas pēdējos gados ir risinājušies lielākajā daļā Persijas līča sadarbības padomes (PLSP) dalībvalstu, mudina veicināt cilvēktiesības un cīņu pret visu veidu diskrimināciju, tai skaitā diskrimināciju, pamatojoties uz dzimumu, seksuālo orientāciju vai reliģiju. Tādēļ ir jāveido droša partnerība starp ES un PLSP, kura veicinās atklātus preču tirgus un beztarifu barjeru likvidēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Charles Tannock (ECR) , rakstiski. AK konservatīvo delegācija un ECR grupa balsoja par D. Baudis ziņojumu par ES un PLSP attiecībām, ieskaitot plašus mutiskos grozījumus, kurus šodien plenārsēdē iesniedza referents, jo ir svarīgi nosodīt jebkādu nesamērīgu spēka izmantošanu Bahreinā no varas iestāžu puses, īpaši apgalvojumus par nebruņotu miermīlīgu protestētāju apšaudi.

Mēs pieņemam, ka galvenokārt lielākā daļa shia kopienas protestētāju paši kaut kādā ziņā arī piemēroja nepieņemamu vardarbību, un mēs aicinām visas puses ievērot maksimālu savaldību. Bahreina ir lojāla rietumu sabiedrotā un ASV flotes mājvieta, un mēs atzinīgi vērtējam Bahreinas troņmantnieka piedāvāto dialogu. Mēs pieņemam, ka atbilstīgi PLSP noteikumiem Bahreinas valdībai ir tiesības lūgt Saūda Arābijas un Kuveitas palīdzību likuma un kārtības ieviešanā, bet atkal ārvalstu bruņotajiem Bahreinā būtu jāievēro cilvēktiesības, ieskaitot tiesības uz miermīlīgu demonstrāciju. Mēs ceram, ka ES BTN var tikt noslēgts pēc iespējas drīzāk, jo ekonomiskā izaugsme un darbavietu radīšana, īpaši ierobežotajā shia kopienā, palīdzēs stabilizēt salas stāvokli un mazināt sociālo spriedzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE) , rakstiski. (FR) Es atbalstīju rezolūcijas priekšlikumu, kurš raida skaidru signālu mūsu partneriem arābu pussalā. Galējas ekonomiskās, sociālās un ģeopolitiskās spriedzes apstākļos bija būtiski, lai Parlaments atkārtoti paustu savu vēlēšanos pārskatīt mūsu sadarbības nolīgumus, ņemot vērā notikumus arābu pasaulē. Mēs neiesakām atmest vēsturiskās saites, bet drīzāk pielāgot mūsu attiecības, lai atspoguļotu tur notiekošo realitāti un iedzīvotāju vajadzības, padarot cieņu pret Savienības aizstāvētām vērtībām par priekšnoteikumu ekonomisko un politisko saišu veidošanai. Dialogs ar pilsonisko sabiedrību arī būs katras partnerības galvenā un neatņemama īpašība. Lai gan ir jāatbalsta progress un reformas, daudz kas vēl ir darāms, lai šīs valstis stingri nostādītu uz demokrātijas, cilvēktiesību un pilsoņu brīvību ievērošanas ceļa. Daļa no Eiropas likteņa tiek veidota Tuvajos Austrumos. Asociācijas nolīgumos, kas noslēgti starp Savienību un šīm valstīm, mums tagad jāatrod vidusceļš, kurš ir taisnīgs visām pusēm, sabalansējot ekonomisko un tirdzniecības attiecību turpināšanu ar būtiskāko vērtību veicināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI) , rakstiski. (DE) Es balsoju par ziņojumu par Eiropas Savienības attiecībām ar Persijas līča sadarbības padomi. Kā jau tas sīki izskaidrots ziņojumā, pateicoties daudzajām priekšrocībām abām līgumslēdzējām pusēm un pēc 20 gadus ilgušām sarunām ir pienācis laiks, kad mums ir jāmudina noslēgt brīvās tirdzniecības nolīgumu. Tomēr galvenokārt es atbalstu ziņojumā minētos galvenos punktus sarunām, kuros ņemti vērā notikumi klimata pārmaiņu jomā un pienākumi saistībā ar cilvēktiesībām.

 
  
  

Ziņojums: Sharon Bowles (A7-0064/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. (PT) Es atbalstu šo iecelšanu, jo visas tiesiskās procedūras ir veiktas, ieskaitot stingru Curriculum Vitae izvērtēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE) , rakstiski. (FR) Eiropas Centrālās bankas valdē ir vajadzīgs jauns loceklis. Es balsoju par Beļģijas kandidāta Praet kunga iecelšanu, ņemot vērā viņa atzīto autoritāti un profesionālo pieredzi monetāro jautājumu un banku jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE) , rakstiski. (PT) Es atbalstu Padomes labvēlīgo balsojumu attiecībā uz Praet kunga iecelšanu par Eiropas Centrālās bankas valdes locekli, pamatojoties uz viņa Curriculum Vitae pozitīvo novērtējumu un rakstiskajām atbildēm, ko viņš sniedza anketā, kas tika izsniegta attiecīgā amata kandidātiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE) , rakstiski. (PT) Eiropas iestāžu dzīves centrālajā momentā, kad īpaši Eiropas Centrālai bankai ir jāveic sevišķi rūpīgs un intervents uzdevums, lai uzraudzītu valsts parādu krīzi, eiro stabilitāti un ekonomikas atveseļošanos, es novēlu jaunieceltajam Praet kungam panākumus amatā, un es uzskatu, ka viņš ar apņēmību un kompetenti veiks funkcijas, kuru veikšanai viņš ir iecelts.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo savā 2011. gada 18. februāra vēstulē Eiropadome apspriedās ar Eiropas Parlamentu par Peter Praet iecelšanu Eiropas Centrālās bankas valdes locekļa amatā uz astoņus gadus ilgu pilnvaru termiņu, kurš sākas 2011. gada 1. jūnijā. Tad Parlamenta Ekonomikas un monetārā komiteja izvērtēja kandidāta pilnvaras un, veicot šo izvērtēšanu, komiteja saņēma no kandidāta Curriculum Vitae, kā arī viņa atbildes uz rakstisko anketu, kas viņam tika nosūtīta. Komiteja pēc tam 2011. gada 16. martā organizēja pusotru stundu ilgu kandidāta uzklausīšanu, kurā viņš teica ievadrunu un tad sniedza atbildes uz komitejas locekļu jautājumiem. Eiropadomei tika iesniegts pozitīvs atzinums par Padomes ieteikumu iecelt Peter Praet par Eiropas Centrālās bankas valdes locekli.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D) , rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, kurš, balstoties uz Ekonomikas un monetārās komitejas ieteikumu, sniedz pozitīvu atzinumu Eiropadomei attiecībā uz Padomes ieteikumu iecelt Peter Praet par Eiropas Centrālās bankas valdes locekli.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE) , rakstiski. (PT) Eiropas iestādēs jāstrādā pašiem labākajiem. Šajā gadījumā jaunieceltajam Praet kungam ir nevainojams raksturojums, un viņš atzinīgi tika apstiprināts Parlamenta Ekonomikas un monetārās komitejas organizētajā uzklausīšanā. Es novēlu viņam panākumus viņa astoņu gadu pilnvaru termiņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE) , rakstiski. (FR) Es esmu ļoti apmierināts, ka Praet kungs tika izraudzīts, lai kļūtu par Eiropas Centrālās bankas valdes locekli. Kā eksperts finanšu stabilitātē un finanšu infrastruktūras uzraudzībā un maksājumu sistēmu jomā un kā Beļģijas banku, finanšu un apdrošināšanas komisijas (CBFA) vadības komitejas loceklis, Praet kungs ir labi ieredzēts ekonomikas un akadēmiskajā jomā. Viņam ir arī liela pieredze, ko viņš tagad var likt lietā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE) , rakstiski. (IT) Es balsoju par Praet kunga iecelšanu par Eiropas Centrālās bankas (ECB) izpildkomitejas locekli, jo viņš ir parādījis, ka ir lielisks kandidāts. Kandidātu uzklausīšanā, kas notika Ekonomikas un monetārajā komitejā, Praet kungs patiešām lielā mērā pierādīja, ka ir viszinošākais un kompetentākais kandidāts. Pēdējos gados Eiropas Centrālā banka ir parādījusi, ka tā ir svarīga iestāde, kura ir spējīga pārvaldīt krīzi un novērst pat lielākus radītos kaitējumus. Patiešām, sākot ar Lehman Brothers sabrukumu, ECB veiktais darbs — neatkarīgi un atsevišķi no valstu valdībām — nodrošināja to, ka ārkārtīgi smagas krīzes sekas nebija postošas. ECB ir un paliks aizsargvalnis monetārās savienības un eiro aizsardzībai. Šā iemesla dēļ ir būtiski, lai šīs izpildkomitejas locekļiem būtu sevišķas īpašības un pieredze.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Praet kunga iecelšanu Eiropas Centrālās bankas (ECB) valdes locekļa amatā uz astoņu gadu pilnvaru termiņu, kas sākas 2011. gada 1. jūnijā. Visa informācija, kas tika iesniegta un saskaņā ar kuru es pieņēmu lēmumu, apliecina atbilstību Līguma par Eiropas Savienības darbību 283. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem un liecina par to, ka ECB ir jābūt pilnībā neatkarīgai, atbilstīgi šā līguma 130. pantam, un tādēļ es atzinīgi vērtēju Praet kunga iecelšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. (PT) Es balsoju par šo lēmumu, ar kuru Parlaments dod savu piekrišanu Padomes ieteikumam iecelt Praet kungu Eiropas Centrālās bankas valdes locekļa amatā. Es vēlos novēlēt viņam panākumus viņam uzticēto pienākumu veikšanā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0222/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D) , rakstiski. (PT) Es atbalstu šo iecelšanu, jo visas tiesiskās procedūras ir veiktas, ieskaitot stingro Curriculum Vitae izvērtēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE) , rakstiski. (FR) Eiropas Banku iestādes mērķis, kura tika izveidota 2011. gada 1. janvārī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulu, ir garantēt finanšu sistēmas stabilitāti, finanšu produktu un tirgu pārredzamību un nodrošināt aizsardzību uzkrājējiem un investoriem. Eiropas Banku iestāde ir izvirzījusi Adam Farkas, Ungārijas Nacionālās bankas ekonomistu, tās izpilddirektora amatam. Eiropas Parlamentam ir jāapstiprina izvēle, lai tā kļūtu likumīga. Es balsoju par Farkas kunga iecelšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE) , rakstiski. (PT) Es atbalstu Farkas kunga iecelšanu Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) izpilddirektora amatā, balstoties uz atbildēm, ko viņš sniedza Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) Uzraudzības padomei.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE) , rakstiski. (PT) Ja no nesenās krīzes būtu jāgūst mācība, tad tā būtu tāda, ka mums ir jāpārveido uzraudzības iestāžu struktūra, izveidojot Eiropas aģentūras, un tādējādi jāpārformulē visa mikroekonomikas un makro ekonomikas uzraudzības koncepcija. Eiropas Banku iestāde ir tā rezultāts.

Uzticība bankām, kuras ir piedzīvojušas smagu triecienu no pasaules finanšu krīzes, ir svarīgi tirgiem un eiropiešiem vispār sākt atkal uzticēties banku iestāžu stabilitātei un izturībai, īpaši atgūt uzticību uzraudzības iestādēm. Tādēļ šai jaunajai Eiropas Banku iestādei paredzētais uzdevums ir tik būtisks nākotnē.

Šobrīd, kad Parlaments ir apstiprinājis iestādes izpilddirektora iecelšanu, es ceru, ka viņa pilnvaru termiņš būs aktīvs, piesardzīgs un veiksmīgs.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD) , rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo Ekonomikas un monetārā komiteja savā 2011. gada 17. marta sanāksmē uzklausīja Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) Uzraudzības padomes izraudzīto kandidātu, un tika nolemts, ka Adam Farkas atbilst kritērijiem, kas noteikti 51. panta 2. punktā Regulā (ES) Nr. 1093/2010, un tika atbalstīta arī Adam Farkas iecelšana par Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) izpilddirektoru.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D) , rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju, kura apstiprina Adam Farkas iecelšanu par Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) izpilddirektoru.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE) , rakstiski. (PT) Nesenā finanšu krīze ir izcēlusi galvenos trūkumus finanšu uzraudzībā gan atsevišķos gadījumos, gan attiecībā uz finanšu sistēmu kopumā. Uzraudzības modeļiem bija nacionāla perspektīva, un tie netika pielāgoti globalizācijai, kas notika finanšu sistēmā, kur dažādas finanšu grupas veic savas darbības citās valstīs ar no tā izrietošiem sistēmiskiem riskiem.

Es uzskatu, ka Eiropas Banku iestādes izveide ir būtiska, lai sasniegtu efektīvu uzraudzības modeli. Tomēr ir jāveic daudz citu soļu, lai neļautu atkārtoties patiesi amorālām situācijām nesenā pagātnē, kuras ir kaitējušas ekonomikai, akcionāriem, noguldītājiem, nodokļu maksātājiem un uzticībai sistēmai.

Tādēļ es balsoju par Farkas kunga izvēli kā Eiropas uzraudzības iestādes izpilddirektoru un novēlu viņam pilnvaru termiņu ar augstu kvalitāti visādā ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE) , rakstiski. (IT) Kā Ekonomikas un monetārās komitejas (ECON) loceklis es uzmanīgi sekoju līdzi visam Eiropas Banku iestādes izveidošanas procesam. Šā iemesla dēļ es balsoju par Farkas kunga iecelšanu izpilddirektora amatā. Eiropas banku iestāde jānostāda tādā pozīcijā, lai tā varētu sākt pildīt uzdevumus, ko tai dažus mēnešus atpakaļ uzdevis Parlaments. Es patiesi ceru, ka šī iestāde ir nodrošināta ar ekonomiskajiem un cilvēkresursiem, kas tai vajadzīgi, lai nodrošinātu uzraudzības uzdevuma veikšanu nopietni un precīzi. Uzklausīšanā Ekonomikas un monetārajā komitejā jaunais izpilddirektors pārliecināja mani un manus kolēģus par savu kompetenci un profesionalitāti, par ko liecina šodienas balsojums. Papildu pozitīvs faktors, kurš nesīs labumu Eiropas integrācijas procesam, ir tas, ka jaunais izpilddirektors nāk no dalībvalsts, kura tikai nesen pievienojās Eiropas Savienībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE) , rakstiski. (PT) Es atbalstīju ziņojumu par Farkas kunga iecelšanu Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) izpilddirektora amatā. Farkas kungs bija Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) Uzraudzības padomes izraudzīts kandidāts, un viņu atbilstīgi noteiktai procedūrai uzklausīja Ekonomikas un monetārā komiteja. Visa informācija, kas tika iesniegta un saskaņā ar kuru es pieņēmu lēmumu, apliecina atbilstību Regulas (ES) Nr. 1093/2010 51. panta 2. punktā noteiktajiem kritērijiem, un tādēļ es priecājos par Farkas kunga iecelšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE) , rakstiski. (PT) Ar šo rezolūciju Parlaments ir apstiprinājis Farkas kunga iecelšanu Eiropas uzraudzības iestādes (Eiropas Banku iestādes) izpilddirektora amatā. Es vēlos novēlēt viņam panākumus uzticēto pienākumu veikšanā.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0221/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski.(PT) Es atbalstu šo iecelšanu, jo ir izpildītas visas juridiskās procedūras, ieskaitot stingro Curriculum Vitae novērtējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes (EAAPI), kas tika izveidota 2011. gada 1. janvārī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulu, uzdevums ir veicināt uzraudzības konverģenci un konsultēt Eiropas Savienības iestādes, kuras izskata lietas, kas ir saistītas ar apdrošināšanas regulēšanu un uzraudzību, pārapdrošināšanu un aroda pensiju shēmām. Par Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes pirmo izpilddirektoru ievēlēja spānieti Carlos Montalvo, kurš iestādē, kas darbojās pirms jaunizveidotās iestādes, pildīja ģenerālsekretāra vietas izpildītāja pienākumus. Lai atlase būtu likumīga, ir nepieciešams Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Es balsoju par Montalvo kunga iecelšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu Montalvo kunga iecelšanu Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) izpilddirektora amatā, ņemot vērā to, ka viņa kandidatūru izvēlējās Eiropas Banku iestādes Uzraudzības padome.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Viena no lietām, uz ko norādīja krīze, bija nepieciešamība izveidot neatkarīgas Eiropas līmeņa iestādes, kuras kontrolētu banku darbību un apdrošināšanu finanšu tirgos. Šīs iestādes neaizstāj valsts līmeņa uzraudzības iestādes, bet tās sadarbojas, īstenojot savas pilnvaras attiecībā uz piesardzību un sistēmiskā riska analīzi, lai nepieļautu jaunu krīzi, kas būtu līdzīga pašreizējai krīzei un kas atkal apdraudētu Eiropas valstis.

Parlaments apstiprināja Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) izpilddirektora iecelšanu, un es novēlu izpilddirektoram veiksmīgi pildīt šī svarīgā amata pienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Ekonomikas un monetārā komiteja 2011. gada 17. marta sanāksmē uzklausīja Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) Uzraudzības padomes izvēlēto kandidātu, un tika nolemts, ka Carlos Montalvo atbilst Regulas (ES) Nr. 1094/2010 51. panta 2. punkta kritērijiem, un tika apstiprināts lēmums iecelt Carlos Montalvo par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) izpilddirektoru.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju, kas apstiprina Carlos Montalvo iecelšanu par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) izpilddirektoru.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā finanšu krīze izcēla būtiskas nepilnības finanšu uzraudzības jomā, ņemot vērā atsevišķus gadījumus un visu finanšu sistēmu. Tika izmantoti valsts līmeņa uzraudzības mehānismi, un tie netika pielāgoti globālajai finanšu sistēmai, kur dažādas finanšu grupas veic pārrobežu darbības, uzņemoties saistītus sistēmiskos riskus. Tāpēc ir ļoti svarīgi izveidot Eiropas līmeņa iestādi apdrošināšanas un aroda pensiju nozares jomā, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzību papildus daudziem citiem uzraudzības mehānismiem, kuri ir steidzami jāpieņem un jāīsteno. Tāpēc es balsoju par Montalvo kunga kandidatūru Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) izpilddirektora amatā, un es novēlu viņam veiksmīgi pildīt šī amata pienākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Šodien notikušais pozitīvais balsojums ir vēl viens svarīgs solis pareizajā virzienā, lai izveidotu Eiropas uzraudzības struktūru, kuru Parlaments atbalsta jau kopš pašreizējo pilnvaru spēkā stāšanās brīža. Uzklausīšanā, kas notika Ekonomikas un monetārajā komitejā pagājušajā nedēļā, jaunieceltais izpilddirektors apliecināja kompetenci un zināšanas šajā nozarē un attiecībā uz problēmām, kuras viņam būs jārisina. Turklāt, manuprāt, tā nav problēma, ka divus augstākos amatus Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādē (EAAPI) ieņem cilvēki, kuri attiecīgos pienākumus pildīja organizācijās, kuras darbojās pirms šīs iestādes izveides. Patiesi, manuprāt, jaunās pilnvaras, kas ir piešķirtas EAAPI, ļaus šīs iestādes vadītājiem pildīt savus pienākumus pēc iespējas labāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Montalvo kunga iecelšanu par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) izpilddirektoru.

Montalvo kunga kandidatūru izvēlējās Eiropas Banku iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) Uzraudzības padome, un viņu uzklausīja Ekonomikas un monetārās komitejas sanāksmē saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām. Visa informācija, kas tika iesniegta un saskaņā ar kuru es pieņēmu lēmumu, apliecina atbilstību Regulas (ES) Nr. 1094/2010 51. panta 2. punkta kritērijiem, un tāpēc es esmu gandarīta par Montalvo kunga iecelšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar šo rezolūcijas priekšlikumu Parlaments apstiprināja Montalvo kunga iecelšanu par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Apdrošināšanas un aroda pensiju iestādes) izpilddirektoru. Es viņam novēlu veiksmīgi pildīt uzticētos pienākumus.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0200/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo iecelšanu, jo ir izpildītas visas juridiskās procedūras, ieskaitot stingro Curriculum Vitae novērtējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) tika izveidota 2011. gada 1. janvārī saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2010. gada 24. novembra regulu, un tās mērķis ir palīdzēt saglabāt Eiropas Savienības finanšu sistēmas stabilitāti, nodrošinot integritāti, pārredzamību, efektivitāti un finanšu tirgu pareizu darbību, kā arī pastiprinot ieguldītāju aizsardzību. EVTI par pirmo izpilddirektoru iecēla Vācijas pilsoni, kādreizējo Lielbritānijas Centrālās bankas ekonomisti Ross kundzi. Lai šī iecelšana būtu spēkā, ir nepieciešams Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Es balsoju par Ross kundzes iecelšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Krīze nopietni ietekmēja finanšu tirgus, un ir steidzami jāatjauno uzticība šiem tirgiem. Lielā mērā šī uzticība būs atkarīga no uzraudzības iestāžu darbības, jo tām būs kompetenti un efektīvi jārīkojas saskaņā ar pilnvarām, lai nodrošinātu ieguldītājiem un uzņēmumiem nepieciešamo uzticību.

Šajā saistībā ir izveidota Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde, kurai ir jādarbojas paralēli valsts līmeņa uzraudzības iestādēm un kurai ir būtiska nozīme attiecībā uz jauno Eiropas uzraudzības sistēmu. Tāpēc ir svarīgi, lai šī iestāde drīz sāktu darboties.

Parlaments apstiprināja šīs iestādes izpilddirektora iecelšanu, un es novēlu viņam veiksmi darbā.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo rezolūcijas priekšlikumu, jo Ekonomikas un monetārās komiteja 2011. gada 17. marta sanāksmē uzklausīja Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) Uzraudzības padomes izvēlēto kandidāti, un tika nolemts, ka Verena Ross atbilst Regulas (ES) Nr. 1095/2010 51. panta 2. punkta kritērijiem, un Verena Ross tika arī apstiprināta par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) izpilddirektori.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo rezolūciju, kas apstiprina Verena Ross iecelšanu par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) izpilddirektori.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nesenā finanšu krīze izcēla būtiskas nepilnības finanšu uzraudzības jomā, ņemot vērā atsevišķus gadījumus un visu finanšu sistēmu. Tika izmantoti valsts līmeņa uzraudzības modeļi, un tie netika pielāgoti globalizētajai finanšu sistēmai, kur dažādas finanšu grupas veic pārrobežu darbības, uzņemoties saistītus sistēmiskos riskus.

Tāpēc ir ļoti svarīgi izveidot Eiropas līmeņa iestādi finanšu tirgu jomā, lai nodrošinātu efektīvu uzraudzības modeli. Tomēr ir nepieciešami daudzi citi pasākumi, lai nepieļautu to, ka atkārtojas nesenās patiesi amorālās situācijas, kas kaitēja ekonomikai, akcionāriem, noguldītājiem, nodokļu maksātājiem un kas negatīvi ietekmēja sistēmas ticamību.

Tāpēc es balsoju par Ross kundzes iecelšanu par Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes izpilddirektori, un es novēlu viņai ļoti produktīvu darbu visās jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Ross kundzes iecelšanu izpilddirektores amatā vairāku iemeslu dēļ. Jaunākie pieņemtie tiesību akti vai tie tiesību akti, kurus ir paredzēts pieņemt, paredz piešķirt lielas pilnvaras attiecībā uz uzraudzību, analīzi un novērtējumu. Padomājiet, piemēram, par dažādiem tehniskiem standartiem, kas šai iestādei ir jāizvērtē un kam ir jālūdz Komisijas apstiprinājums. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestāde (EVTI) varētu sākt darbu pēc iespējas drīzāk, lai tā varētu sākt īstenot pilnvaras, ko tai Parlaments noteica pagājušajā gadā. Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju to, ka vienā no visaugstākajiem amatiem ir iecelta sieviete, un viņa ir iecelta šajā amatā ne tikai tāpēc, ka viņa ir sieviete, bet tāpēc, ka viņa atbilst noteiktajiem kritērijiem. Cerams, ka šī iestāde, tāpat kā divas pārējās iestādes, darbosies pēc iespējas labāk — budžeta, struktūras un cilvēkkapitāla jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par Ross kundzes iecelšanu par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) izpilddirektori. Ross kundzes kandidatūru izvēlējās Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) Uzraudzības padome, un Ekonomikas un monetārās komitejas sanāksmē viņu uzklausīja saskaņā ar spēkā esošajām procedūrām. Visa informācija, kas tika iesniegta un saskaņā ar kuru es pieņēmu savu lēmumu, apliecina atbilstību Regulas (ES) Nr. 1095/2010 51. panta 2. punkta kritērijiem, un tāpēc es esmu gandarīta par Ross kundzes iecelšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Saskaņā ar rezolūcijas priekšlikumu Parlaments apstiprināja Ross kundzes iecelšanu par Eiropas Uzraudzības iestādes (Eiropas Vērtspapīru un tirgu iestādes) izpilddirektori. Es viņai novēlu veiksmīgi pildīt uzticētos pienākumus.

 
  
  

Ziņojums: Francesca Balzani (A7-0058/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es tāpat kā lielākā daļa klātesošo balsoju par šo ziņojumu. Tomēr ir svarīgi arī turpmāk galveno uzmanību pievērst saistībai ar stratēģijas Eiropa 2020 mērķiem, kā arī pieejai, kuras pamatā ir „ilgtspēja un atbildība”, nevis tikai „stingri pasākumi”, kā ierosina Padome, un jaunām vajadzībām, kas izriet no Lisabonas līguma, nepakļaujot riskam pašreizējās veiksmīgās programmas.

ES 2012. gada budžetam galvenokārt ir jāveicina izaugsme un kvalitatīvu darbavietu izveide, un tam ir jāpalīdz īstenot stratēģijas Eiropa 2020 mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marta Andreasen (EFD), rakstiski. Es balsoju pret Balzani kundzes ziņojumu par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izstrādi, jo saskaņā ar šo ziņojumu stratēģija Eiropa 2020 palīdzēs Eiropai pārvarēt ekonomikas krīzi, neskatoties uz to, ka patiesībā Eiropas valstis ir tikai jāatbrīvo no pārmērīga ES regulējuma un pārāk lieliem nodokļiem. Stratēģija Eiropa 2020 nav risinājums ES dalībvalstu problēmām.

Ziņojumā ir arī teikts, ka ES budžeta samazināšana varētu apdraudēt Eiropas solidaritāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstības tempu. Eiropas budžets ir kļuvis par dārgu greznību, ko Eiropas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji nevar atļauties. Ir nožēlojami lūgt mazliet palielināt līdzekļus vai tos iesaldēt — tāpēc es balsoju pret līdzekļu iesaldēšanu —, jo faktiski ir ievērojami jāsamazina budžets, lai atvieglotu nodokļu maksātāju slogu.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Pašreizējās finanšu, ekonomikas un sociālās krīzes apstākļos Eiropas iestādēm ir jāseko dalībvalstu piemēram un ir jāīsteno taupības pasākumi. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, kas paredz izstrādāt precīzu Eiropas Parlamenta 2012. gada budžetu. Budžetam ir jābūt tādam, lai Parlaments varētu turpināt īstenot ES mērķus, kas ir noteikti, izmantojot „mazākos iespējamos līdzekļus”. Šis budžets tiks veidots saskaņā ar stratēģiju Eiropa 2020, kuras mērķis ir palīdzēt Eiropai pēc krīzes būt stiprākai.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Stratēģijas Eiropa 2020 galvenajiem mērķiem (veicināt nodarbinātību, palielināt publisko finansējumu inovācijai, pētniecībai un izstrādei, sasniegt mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, paaugstināt izglītības līmeni un veicināt sociālo integrāciju) būtu jāpalīdz Eiropai atlabt pēc krīzes un kļūt stiprākai, izmantojot viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi. Ir labāk jāsaskaņo šie mērķi un finansējums, kas ir paredzēts Eiropas un valstu līmenī. Ir jānodrošina ES nepieciešamie finanšu līdzekļi, lai tā varētu pienācīgi risināt aizvien nopietnākās pasaules līmeņa problēmas, lai tā varētu aizsargāt un veicināt ES kopējās intereses un lai situācija dalībvalstīs strauji uzlabotos.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par Francesca Balzani ziņojumu, jo saskaņā ar šo dokumentu, manuprāt, Eiropas Savienības 2012. gada budžets ir jāizstrādā tā, lai sasniegtu stratēģijas Eiropa 2020 mērķus. Neskatoties uz pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, pašlaik ir svarīgi veidot stabilus pamatus turpmākai ekonomikas izaugsmei, ieguldot līdzekļus izglītības, pētniecības un izstrādes, inovāciju un mazo un vidējo uzņēmumu jomā. Šīs nozares veicinās ES progresu un konkurētspēju, un situācija šajās nozarēs ir jāuzlabo, veidojot darbavietas un uzlabojot teritoriālo un sociālo kohēziju. Jāuzsver, ka nedrīkst samazināt finansējumu šajās jomās un ka ir ļoti svarīgi pastāvīgi kontrolēt to, vai pieejamie resursi tiek pārvaldīti pēc iespējas efektīvāk. Manuprāt, valsts budžeta prioritātes ir arī jāsaskaņo ar ES budžetu. Paldies priekšsēdētājam Herman Van Rompuy par darbu Eiropas semestrī, kura mērķis bija vairāk disciplinēt ES dalībvalstis, nosakot skaidrus, izvērtējamus un reālus mērķus visām valstīm. Parlaments ir visdemokrātiskākā Eiropas iestāde, kas tieši pārstāv ES iedzīvotāju intereses. Tāpēc, manuprāt, Parlamentam ir daudz aktīvāk jāiesaistās ar Eiropas semestri saistītos pasākumos.

 
  
MPphoto
 
 

  Bastiaan Belder (EFD), rakstiski. – (NL) Es neatbalstu Balzani ziņojumu. Pirmkārt, tāpēc, ka šajā ziņojumā tiek aicināts ieviest tādu kā ES nodokli. Otrkārt, runa ir par ekonomikas krīzi un stingiem pasākumiem dalībvalstīs. Arī ES ir jāpalīdz kontrolēt savu budžetu un to, vai līdzekļi tiek samazināti tajās jomās, kurās tas ir nepieciešams. Ņemot to vērā, es atbalstu dinamisku pieeju, lai mazinātu arvien pieaugošo atšķirību starp ikgadējām apropriācijām un izmaksātajām summām. Ierobežojot apropriācijas, tiktu labāk saskaņoti maksājumi un apropriācijas. Ir skaidrs, ka daudzgadu programmas, kuras drīz vairs nebūs spēkā daudzgadu pamatprogrammas 2007.-2013. gadam dēļ, veicinās maksājumu pieaugumu. Šajā saistībā es ierosinu, ka tajās jomās, kurās maksājumi ir obligāti jāpalielina, ir jānosaka daudz zemākas apropriācijas. Tas attiecas arī uz budžeta pozīcijām, kas netiek savlaicīgi īstenotas. Tie ir loģiski un veicinoši pasākumi, lai izstrādātu reālistiskāku budžetu pašreizējā sarežģītajā ekonomiskajā situācijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. (RO) Es vēlos uzsvērt to, cik svarīgs ir šis ziņojums, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienības 2012. gada budžets veicinās Eiropas valstu ekonomikas atveseļošanos. Vienlaikus ES nākamā gada budžetam ir jābūt galvenajam mehānismam, lai veicinātu Eiropas valstu ekonomikas atveseļošanos, lielu uzmanību pievēršot nodarbinātībai, ekonomikas pārvaldībai un izaugsmei. Manuprāt, 2012. gada budžetam ir jāpalīdz īstenot piecus stratēģijas Eiropa 2020 mērķus: nodarbinātība, inovācijas, pētniecība un izstrāde, klimata pārmaiņas un enerģētika, izglītība un sociālā integrācija. ES budžets ir budžets ieguldījumiem, un 2012. gads ir pašreizējās „finanšu perspektīvas” (no 2007. līdz 2013. gadam) sestais gads, un regulāri tiek pieņemti projekti, kas vienlaikus veicina maksājumu pieaugumu. Manuprāt, ir paredzams tas, ka 2012. gadā maksājumi palielināsies.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. gada budžeta izstrādi. Manuprāt, Kopienas 2012. gada budžetam ir jābūt vienam no galvenajiem instrumentiem, lai palīdzētu ES atgūties no krīzes un pēc krīzes būt stiprākai, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai, ekonomikas pārvaldībai un izaugsmei.

Nodarbinātība, inovācijas, pētniecība un izstrāde, klimata pārmaiņas un enerģētika, izglītība un sociālā integrācija ir pieci mērķi, kuri ir jāņem vērā, izstrādājot ES 2012. gada budžetu. Tas veicinās viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. Es balsoju pret F. Balzani ziņojumu par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. gada budžeta izstrādi, jo saskaņā ar šo ziņojumu stratēģija Eiropa 2020 palīdzēs Eiropai apturēt ekonomikas lejupslīdi, neskatoties uz to, ka patiesībā Eiropas valstis ir tikai jāatbrīvo no pārmērīga ES regulējuma un pārāk lieliem nodokļiem. Stratēģija Eiropa 2020 nav risinājums ES dalībvalstu problēmām. Ziņojumā ir arī teikts, ka ES budžeta samazināšana varētu apdraudēt Eiropas solidaritāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstības tempu. Eiropas budžets ir kļuvis par dārgu greznību, ko Eiropas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji nevar atļauties. Ir nožēlojami lūgt mazliet palielināt līdzekļus vai tos iesaldēt — tāpēc es balsoju pret līdzekļu iesaldēšanu —, jo faktiski ir ievērojami jāsamazina budžets, lai atvieglotu nodokļu maksātāju slogu.

 
  
MPphoto
 
 

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. Es balsoju pret F. Balzani ziņojumu par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. gada budžeta izstrādi, jo saskaņā ar šo ziņojumu stratēģija Eiropa 2020 palīdzēs Eiropai apturēt ekonomikas lejupslīdi, neskatoties uz to, ka patiesībā Eiropas valstis ir tikai jāatbrīvo no pārmērīga ES regulējuma un pārāk lieliem nodokļiem. Stratēģija Eiropa 2020 nav risinājums ES dalībvalstu problēmām. Ziņojumā ir arī teikts, ka ES budžeta apjoma samazināšana varētu apdraudēt Eiropas solidaritāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstības tempu. Eiropas budžets ir kļuvis par dārgu greznību, ko Eiropas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji nevar atļauties. Ir nožēlojami lūgt mazliet palielināt līdzekļus vai tos iesaldēt — tāpēc es balsoju pret līdzekļu iesaldēšanu —, jo faktiski ir ievērojami jāsamazina budžets, lai atvieglotu nodokļu maksātāju slogu.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) Mēs piekrītam komitejas viedoklim, ka, ņemot vērā ekonomiskās problēmas ES, pašlaik svarīgāk nekā jebkad agrāk ir pienācīgi īstenot ES budžetu, lietderīgi noteikt izdevumus un optimāli izmantot pieejamo Kopienas finansējumu. Mēs atbalstām priekšlikumu iesniegt vērienīgus priekšlikumus par ES pašas resursiem, un, mūsuprāt, uzmanība galvenokārt ir jāpievērš tām budžeta apropriācijām, kas ir svarīgas, lai sasniegtu stratēģijas Eiropa 2020 mērķus. Mēs arī atbalstījām grozījumu, kas paredz to, ka, palielinot kādu budžeta pozīciju, kāda cita budžeta pozīcija ir jāsamazina. Tomēr šis grozījums netika pieņemts, un saskaņā ar pieņemto dokumentu ES budžeta apjoma samazināšana varētu kaitēt Eiropas solidaritātei, un tāpēc mēs galīgajā balsojumā atturējāmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par 2012. gada budžeta izstrādi, jo, manuprāt, ņemot vērā ekonomiskās problēmas ES, pašlaik svarīgāk nekā jebkad agrāk ir pienācīgi īstenot ES budžetu, lietderīgi noteikt izdevumus un optimāli izmantot pieejamo Kopienas finansējumu. Kopienas 2012. gada budžetam ir jābūt vienam no galvenajiem instrumentiem, lai palīdzētu ES atgūties no krīzes un pēc krīzes būt stiprākai, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai, ekonomikas pārvaldībai un izaugsmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Nigel Farage (EFD), rakstiski. Es balsoju pret F. Balzani ziņojumu par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. gada budžeta izstrādi, jo saskaņā ar šo ziņojumu stratēģija Eiropa 2020 palīdzēs Eiropai apturēt ekonomikas lejupslīdi, neskatoties uz to, ka patiesībā Eiropas valstis ir tikai jāatbrīvo no pārmērīga ES regulējuma un pārāk lieliem nodokļiem. Stratēģija Eiropa 2020 nav risinājums ES dalībvalstu problēmām.

Ziņojumā ir arī teikts, ka ES budžeta apjoma samazināšana varētu apdraudēt Eiropas solidaritāti un negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstības tempu. Eiropas budžets ir kļuvis par dārgu greznību, ko Eiropas iedzīvotāji un nodokļu maksātāji nevar atļauties. Ir nožēlojami lūgt mazliet palielināt līdzekļus vai tos iesaldēt, jo faktiski ir ievērojami jāsamazina budžets, lai atvieglotu nodokļu maksātāju slogu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā ir noteiktas prioritātes Parlamentam, kas tam ir jāņem vērā, izstrādājot un pārrunājot 2012. gada budžetu, ņemot vērā trialogu, kuru ir paredzēts sākt šī mēneša beigās.

Ņemot vērā šī ziņojuma skaidri politisko saturu, tas ir novatorisks: tā mērķis ir izcelt un paātrināt svarīgās debates, kas notiek Eiropas iestādēs un dalībvalstīs par visiem ekonomikas pārvaldības pasākumu kopuma aspektiem. Tā mērķis ir arī pievērst uzmanību tam, kāda būs 2012. gada budžeta nozīme un kā tas ietekmēs stratēģijas ES 2020 mērķu sasniegšanu izaugsmes jomā un attiecībā uz ilgtspējīgu darbavietu izveidi ES.

Parlaments dod Eiropas iestādēm un dalībvalstīm svarīgu politisku norādi par tā stingru apņemšanos pastiprināt ekonomikas pārvaldību un sasniegt mērķus izaugsmes un nodarbinātības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Es atbalstu stratēģiju ES 2020, jo tās mērķis ir uzlabot ekonomikas pārvaldību un nodrošināt līdzekļus, kas ir nepieciešami, lai īstenotu septiņus galvenos pasākumus. Stratēģijas ES 2020 mērķi tiks sasniegti tikai tad, ja tiks īstenota spēcīga pārvalde un Eiropas koordinācija un ja dalībvalstis veiks ieguldījumus, kas ir nepieciešami, lai īstenotu to pasākumus. Tomēr šo stratēģiju varēs pilnīgi īstenot tikai tādā gadījumā, ja tiks pieņemta jauna daudzgadu finanšu shēma. Šajā ziņojumā ne reizi nav minēts tas, cik svarīga ir kohēzijas politika. Šajā ziņojumā nav minēta arī lauksaimniecība. Tomēr apmēram 80 % budžeta līdzekļu ir paredzēti kohēzijas politikai un lauksaimniecībai. Nez kādēļ šajā ziņojumā nav arī minēta situācija attiecībā uz jauniešiem. Tā ir pašreizējā Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) (PPE) ierosinātā budžeta prioritāte. Turklāt pieci no stratēģijas Eiropa 2020 mērķiem ir saistīti ar jauniešiem. Šie mērķi paredz līdz mazāk nekā 10 % samazināt to skolēnu skaitu, kuri priekšlaicīgi pamet mācības, un līdz 40 % palielināt to no 30 līdz 34 gadus veco jauniešu daļu, kuri ieguvuši augstāko izglītību. Tomēr, cerams, 2012. gada budžets veicinās ES ilgtspējīgu izaugsmi, uzlabos konkurētspēju un veicinās nodarbinātību.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ir viens no tiem gadījumiem, kad mērķiem ekonomiskās un sociālās kohēzijas jomā būtu jābūt pavisam citādiem attiecībā uz ES budžetu.

Nevienlīdzība starp dalībvalstīm palielinās, un attiecībā uz Kopienas budžetu ir jānodrošina īsta konverģence. Kopienas budžetam ir jāveicina ekonomikas izaugsme, jāveido darbavietas, kur tiek aizsargātas darba ņēmēju tiesības; ir jāveicina progress un sociālā labklājība, jāizskauž nabadzība un sociālā atstumtība un jāaizsargā vide. Finansējums ir vismaz jādivkāršo, un vairāk būtu jāmaksā tām valstīm, kurām ir augstāks IKP uz vienu iedzīvotāju. Pēc tam līdzekļi ir godīgi un proporcionāli jāsadala, uzmanību galvenokārt pievēršot tām valstīm, kurās situācija ir vissmagākā.

Mēs neatbalstām budžetu, kura galvenais mērķis ir atjaunot monopolus, atbalstīt arvien pieaugošo ES militarizāciju un liberalizēt vairākus saimnieciskās darbības sektorus un kas negarantē darbavietu drošību saskaņā ar stratēģiju ES 2020. Tādējādi tiks pastiprinātas pašreizējās ekonomiskās, sociālās, reģionālās un valstu atšķirības, un netiks atrisinātas problēmas bezdarba un nabadzības jomā. Tāpēc mēs balsojām pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. (PL) Kopš gada sākuma Budžeta komiteja izstrādā Eiropas Parlamenta 2012. gada budžeta prioritātes. Parlamenta nostāja, kas ir nepieciešama sarunās ar ES Padomi, tiks formulēta, ņemot vērā šīs prioritātes. Šķiet, šogad samierināšanas procedūra starp Parlamentu un Padomi būs vēl sarežģītāka nekā tā bija 2010. gadā. Padome neatbalsta priekšlikumu palielināt ES budžetu, un tā jau ir iesniegusi pati savus taupības plānus, kas ir diezgan piemēroti, ņemot vērā to, ka šajā plānā ir apskatītas tādas budžeta pozīcijas, kuras līdz šim vēl nav pilnībā izmantotas. Vienlaikus Parlaments atbalsta priekšlikumu palielināt 2012. gada budžetu, bet tikai atbilstoši Eurostat inflācijas likmei. Tā ir reāla likme un par to nevar balsot, kā daži, šķiet, to ir iedomājušies. Kā Eiropas Parlaments pamato priekšlikumu palielināt budžetu?

Pirmkārt, runa ir par stratēģijas Eiropa 2020 īstenošanu, ieskaitot divus mērķus — paaugstināt izglītības un nodarbinātības līmeni. Lai sasniegtu šos mērķus, ir nepieciešams atbilstošs finansējums, jo pretējā gadījumā stratēģiju Eiropa 2020 gaida tāds pats liktenis kā izdaudzināto un neveiksmīgo Lisabonas stratēģiju.

Otrkārt, ES budžets jau ir pārslogots, jo Eiropas Ārējās darbības dienesta, Galileo sistēmas, Solidaritātes fonda un Globalizācijas pielāgošanas fonda izdevumus nevarēja paredzēt pirms sešiem gadiem, kad tika izskatīta pašreizējā finanšu perspektīva.

Runājot par saprātīgiem izdevumiem, es arī aicinu Parlamenta deputātus kritiski izvērtēt priekšlikumus attiecībā uz „politiku ēku jomā”, ko ES nevar atļauties. Kā piemēru var minēt priekšlikumu palielināt biroju platību Briselē.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. (FR) Šis ir sākums sarežģītām sarunām starp dalībvalstīm par 2012. gada budžetu, bet vienlaikus ir arī sāktas sarunas par finanšu perspektīvām pēc 2013. gada. Ņemot vērā pašreizējo krīzes situāciju, budžeta izstrādes procesā vairākkārt būs jāatkārto cerības attiecībā uz Eiropas politikām. Atšķirībā no dažiem Padomes deputātiem, kuri apgalvo, ka ES tikai rada papildu izdevumus, izdevumus, kas ir jāsamazina, riskējot un liekot pašreizējai politikai konkurēt ar turpmākām politikām, Parlaments, pieņemot rezolūciju par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izstrādi, apliecināja to, ka ES ir kā pievienotās vērtības vektors un dalībvalstu sabiedrotais mērķtiecīgu politiku īstenošanas jomā. Es balsoju par Balzani kundzes rezolūciju arī tāpēc, ka tā ir saskaņota, un tāpēc, ka tajā ir pausta skaidra politiska nostāja, kas paredz pieņemt tādu budžetu, kas ir saskaņā ar stratēģijas „ES 202” mērķiem nodarbinātības un izaugsmes jomā. Visbeidzot, es lūdzu Eiropas Savienības budžeta un finanšu plānošanas komisāru nekavējoties iesniegt ziņojumu par jaunu pašu resursu ieviešanu, un, cerams, tas paātrinās šīs debates.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstu šo dokumentu, jo, ņemot vērā atbilstoši uzlabotas Eiropas ekonomikas pārvaldības nostādnes, Eiropas semestra mehānismu un Eiropa 2020 mērķus, 2012. gada budžeta mērķis ir veicināt izaugsmi un nodarbinātību. Stratēģijai Eiropa 2020 būtu jāpalīdz Eiropai atlabt pēc krīzes un kļūt stiprākai, izmantojot viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kuras pamatā būtu pieci ES galvenie mērķi, proti, veicināt nodarbinātību, uzlabot nosacījumus un palielināt publisko finansējumu inovācijai, pētniecībai un izstrādei, sasniegt mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, paaugstināt izglītības līmeni un veicināt sociālo iekļaušanu, jo īpaši mazinot nabadzību. Ņemot vērā ekonomiskās problēmas ES, pašlaik svarīgāk nekā jebkad agrāk ir pienācīgi īstenot ES budžetu, lietderīgi noteikt izdevumus un optimāli izmantot pieejamo Kopienas finansējumu. ES budžetam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu ES novērst pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, izmantojot savas iespējas kā katalizatoru, lai veicinātu ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es atbalstu šo ziņojumu, saskaņā ar kuru ES budžets sniedz valsts izdevumiem pievienoto vērtību, uzsākot, atbalstot un papildinot ieguldījumus tajās politikas jomās, kas ir stratēģijas Eiropa 2020 pamatā. Turklāt Eiropas Parlaments uzskata, ka ES budžetam ir būtiska nozīme, lai palīdzētu ES novērst pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, izmantojot savas iespējas kā katalizatoru, lai veicinātu ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību Eiropā, un ka ES budžets varētu vismaz mazināt pašreizējās ierobežojošās valstu budžeta politikas ietekmi, vienlaikus atbalstot valstu valdību centienus, un uzsver arī, ka, ņemot vērā tā pārdales raksturu, ES budžeta apjoma samazināšana varētu kaitēt Eiropas solidaritātei un negatīvi ietekmēt ekonomikas attīstības tempu daudzās dalībvalstīs, kā arī uzskata, ka pieeja, kurā ievēro tikai „neto maksātāju”/ „neto saņēmēju” aspektu, pienācīgi neņem vērā domino efektu starp ES valstīm un tādēļ traucē sasniegt ES politikas kopējos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Lai pārvarētu pašreizējo ekonomikas un finanšu krīzi, ir jānodrošina Eiropas iekļaujoša un ilgtspējīga izaugsme, un Eiropas Savienības budžets ir jāpielāgo galvenajiem mērķiem. Šajā ziņojumā ir minētas vairākas norādes, kas palīdzēs veicināt nodarbinātību, palielināt publisko finansējumu inovācijai, pētniecībai un izstrādei, sasniegt mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, paaugstināt izglītības līmeni un veicināt sociālo integrāciju. Eiropas semestris ir jauns Eiropas ekonomikas pārvaldības pastiprināšanas mehānisms, un tas var palīdzēt noteikt vislabāko veidu, kā sasniegt šos mērķus. Ir svarīgi saskaņot attiecīgos mērķus un ES un valstu līmenī piešķirtos līdzekļus, lai uzlabotu Eiropas un valstu publisko ieguldījumu sinerģiju. Eiropas budžets nodrošina patiesu pievienoto vērtību, jo tas var izmantot savas iespējas kā katalizatoru, lai veicinātu ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību. Plānotajām apropriācijām attiecībā uz izdevumiem ir jābūt atbilstošām un elastīgām. Pretējā gadījumā, samazinot šīs apropriācijas, stratēģija Eiropa 2020 netiktu īstenota. Mēs lūdzam Komisiju iesniegt mērķtiecīgus priekšlikumus attiecībā uz jaunu pašu resursu nodrošināšanu, pamatojoties uz vispusīgu ietekmes novērtējumu, lai stiprinātu konkurētspēju un ekonomisko izaugsmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) Es atbalstu Balzani kundzes ziņojumu par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izstrādi, kas kopā ar 2013. gada budžetu būs konsolidēti budžeti, kuru mērķis ir atspoguļot dalībvalstu izdevumu samazinājumu un noteikt robežu izdevumiem attiecībā uz nākamo finanšu shēmu. Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) darba pie pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izstrādi pamatā bija atbildības princips, kas paredz īstenot mērķus ekonomikas un efektivitātes jomā, izmantojot pēc iespējas mazāk pieejamo līdzekļu. Stratēģijas ES 2020 pamatā ir svarīgas prioritātes — proti, pētniecība, inovācijas, izstrāde un izaugsme —, kuras sākumā Balzani kundzes ziņojumā nebija iekļautas, bet kuras Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) ļoti uzsvēra, un kas paredz īstenot arī jau sākumā minētos mērķus nodarbinātības jomā. Lai īstenotu ES prioritātes attiecībā uz budžetu, ir nepieciešams atbilstošs finansējums, un izdevumu kategorijām ir jābūt elastīgākām, lai efektīvāk atrisinātu ar ekonomikas krīzi saistītās problēmas un lai ierosinātu budžeta pamatnostādnes attiecībā uz pašu resursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Kopienas 2012. finanšu gada budžets ir galvenais instruments, lai palīdzētu ES atgūties no krīzes un pēc krīzes būt stiprākai, galveno uzmanību pievēršot nodarbinātībai, ekonomikas pārvaldībai un izaugsmei. To apliecina šo vispārējo pamatnostādņu pieņemšana. Izstrādājot ES 2012. gada budžetu, būtu jāņem vērā mērķi piecās jomās, proti, nodarbinātības, inovācijas, pētniecības un izstrādes, klimata pārmaiņu, enerģētikas, izglītības un sociālās iekļaušanas jomā.

Ņemot vērā šos piecus mērķus, stratēģijai Eiropa 2020 būtu jāpalīdz Eiropai atlabt pēc krīzes un kļūt stiprākai, izmantojot „viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi”. Tāpēc ir jācīnās pret visiem mēģinājumiem ierobežot to budžeta līdzekļu piešķiršanu, kas ir nepieciešami, lai sasniegtu augstos mērķus un īstenotu stratēģijas Eiropa 2020 pamatiniciatīvas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Saskaņā ar rezolūcijas projektu par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz ES 2012. finanšu gada budžetu galvenais nosacījums ir nodrošināt pietiekamus resursus, lai varētu īstenot stratēģiju ES 2020, un labāk saskaņot Eiropas un valstu budžetus. ES 2012. gada budžetam būtu jāveicina izaugsme un augstas kvalitātes nodarbinātība un būtu jāsāk īstenot stratēģijas ES 2020 mērķus. Pieņemot ES 2012. gada budžetu, ir jāņem vērā pieeja, kuras pamatā ir ilgtspēja un atbildība, nevis tikai stingri pasākumi.

Es balsoju par šo ziņojumu, tomēr es vēlos uzsvērt to, ka budžets būtu jāsadala tā, lai finanšu līdzekļi tiktu izmantoti dalībvalstu iedzīvotāju interesēs, nevis finanšu un politisko grupu interesēs, kā tas pašlaik notiek Latvijā, kur ierēdņi ES finansējumu piešķir saviem paziņām un draugiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ziņojumā par 2012. gada budžetu ir minēta atsauce uz stratēģiju Eiropa 2020, kurā atkal ir noteikti ļoti augsti mērķi, kurus nav iespējams sasniegt. Faktiski nedrošā finansiālā situācija dažās dalībvalstīs ir kļuvusi par smagu finanšu nastu citām dalībvalstīm saistībā ar palīdzības pasākumu kopumu. Tādos gadījumos bieži ir vajadzīgs pavisam nedaudz, lai vēl vairāk sarežģītu situāciju. Ņemot vērā šīs būtiskās prasības, jo īpaši svarīgi ir tas, lai 2012. gada budžets tiktu pareizi īstenots — tāpēc ir jāņem vērā tas, ka budžeta kontrole vēl ir nepilnīga, — un lai resursi tiktu efektīvi pārvaldīti. Runājot par stratēģijas Eiropa 2020 „atbilstošu finansējumu” un ņemot vērā to, ka vairāki miljardi eiro no ES budžeta joprojām mistiski pazūd un ka netiek izmantotas iespējas veidot ietaupījumus, piemēram, attiecībā uz neskaitāmajām ES aģentūrām vai Parlamenta pārstāvniecībām, to var uzskatīt par Eiropas nodokļu maksātāju naudas izšķiešanu. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Pašreizējā eiro krīze norāda uz to, cik liela nozīme ir pareizai un taupīgai budžeta politikai. Es neatbalstu priekšlikumu palielināt līdzekļus, apgalvojot, ka tas ir nepieciešams stratēģijas Eiropa 2020 mērķu sasniegšanai, jo, pirmkārt, šo stratēģiju īstenot nav iespējams, un, otrkārt, tās mērķi ir neatbilstoši: piemēram, ievērojami palielināt to cilvēku skaitu, kuri ir ieguvuši akadēmisko izglītību, neskatoties uz to, ka faktiski trūkst speciālistu dažādās jomās. Es piekrītu tam, ka būtu jāizmanto daudzās iespējas ietaupīt, neatkarīgi no tā, vai runa ir par decentralizētām aģentūrām, divām Eiropas Parlamenta pārstāvniecībām vai pirmspievienošanās atbalstu Turcijai. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu par 2012. gada budžetu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Katru gadu Parlamentam un citām iestādēm ir jāpieņem ES budžets. Šajā saistībā es balsoju par ziņojumu par 2012. gada vispārējo budžetu, jo es atbalstu galvenās pamatnostādnes, proti, palielināt līdzekļus, lai veicinātu izaugsmi un pārvarētu ekonomikas krīzi, īstenojot stratēģijas Eiropa 2020 mērķus; lielāku uzmanību pievērst Eiropas semestrim, izmantojot to kā lielisku ekonomikas politiku saskaņošanas instrumentu; nepieļaut atšķirīgo pieejamību dažādos sektoros, bet izmantot tikai elastības mehānismus attiecībā uz pieejamiem līdzekļiem, nodrošinot nopietnu un stingru to resursu pārvaldību, kas ir pieejami līdzekļu piešķiršanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es balsoju par ziņojumu par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izstrādi. Šajā ziņojumā minētie vispārējie principi un mērķi ir pareizi, un ir uzsvērts tas, ka turpmāk, izstrādājot ES budžetu, galvenā uzmanība ir jāpievērš politikai, kuras mērķis ir paaugstināt nodarbinātības līmeni un uzlabot valstu ekonomisko stāvokli (ES kopējais budžets pamatiniciatīvu īstenošanai līdz 2020. gadam ir apmēram EUR 1,8 triljoni). Tomēr vienmēr ir jānorāda arī tas, ka obligāts priekšnosacījums tam, lai sasniegtu stratēģijas Eiropa 2020 mērķus, ir tas, lai tos apstiprinātu dalībvalstis. Diemžēl saskaņā ar Komisijas sacīto pašreizējie valstu plāni nenodrošina stratēģijas galvenās prioritātes, piemēram, līdz 2020. gadam paaugstināt nodarbinātības līmeni līdz 75 %; pašreizējais nodarbinātības līmenis ir 69 %.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izstrādi. Ņemot vērā atbilstoši uzlabotas Eiropas ekonomikas pārvaldības nostādnes, Eiropas semestra mehānismu un Eiropa 2020 mērķus, 2012. gada budžeta mērķis ir veicināt nodarbinātību.

Stratēģijai Eiropa 2020 būtu jāpalīdz Eiropai atlabt pēc krīzes un kļūt stiprākai, izmantojot viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kuras pamatā būtu pieci ES galvenie mērķi, proti, veicināt nodarbinātību, uzlabot nosacījumus un finansējumu inovācijai, pētniecībai un izstrādei, sasniegt mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, paaugstināt izglītības līmeni un veicināt sociālo iekļaušanu, jo īpaši mazinot nabadzību — es atbalstu šajā ziņojumā minētos priekšlikumus, lai pilnībā sasniegtu šos piecus mērķus.

Es arī piekrītu referentei attiecībā uz to, ka ir jāsaskaņo šie mērķi un tiem paredzētais finansējums un ka ir nepieciešams jauns mehānisms labākai ekonomikas pārvaldībai ES, lai noteiktu vislabāko veidu, kā sasniegt šos piecus mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu par vispārējām pamatnostādnēm attiecībā uz 2012. finanšu gada budžeta izstrādi, ņemot vērā trialogu par šo tēmu, kas notiks 2011. gada 30. martā. Šajā saistībā ir jāuzsver tas, cik svarīgi ir pareizi izvērtēt to, kā budžets ietekmēs ES mērķu sasniegšanu un stratēģijas ES 2020 īstenošanu, un to, kā budžeta politika ietekmēs ieguldījumus, izaugsmi un nodarbinātību.

 
  
MPphoto
 
 

  Britta Reimers (ALDE), rakstiski. (DE) Par 29. pantu nebija iespējams balsot pēc saraksta, jo Parlamenta ierēdnis man ļoti traucēja.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. 2012. gada budžets atbilstoši uzlabotas Eiropas ekonomikas pārvaldības nostādnēm, Eiropas semestra mehānismam un Eiropa 2020 mērķiem veicināt izaugsmi un nodarbinātību.

1. Uzskata, ka stratēģijai Eiropa 2020 būtu jāpalīdz Eiropai atlabt pēc krīzes un kļūt stiprākai, izmantojot viedu, ilgtspējīgu un iekļaujošu izaugsmi, kuras pamatā būtu pieci ES galvenie mērķi, proti, veicināt nodarbinātību, uzlabot nosacījumus un palielināt publisko finansējumu inovācijai, pētniecībai un izstrādei, sasniegt mērķus klimata pārmaiņu un enerģētikas jomā, paaugstināt izglītības līmeni un veicināt sociālo iekļaušanu, jo īpaši mazinot nabadzību; atgādina, ka dalībvalstis pašas ir apstiprinājušas šos piecus mērķus.

2. Norāda, ka jānodrošina zināma konsekvence starp šo mērķu sasniegšanu un šiem mērķiem Eiropas un valstu līmenī piešķirto finansējumu; uzstāj, ka ES budžeta politikai jābūt saskaņotai ar šo principu; uzskata, ka Eiropas semestrī, kas ir jauns mehānisms Eiropas ekonomikas pārvaldības uzlabošanai, būtu jāparedz iespēja apsvērt, kā vislabāk izpildīt šos piecus galvenos mērķus.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Šajā ziņojumā ir minētas Eiropas Parlamenta vispārējās pamatnostādnes attiecībā uz 2012. finanšu gada budžetu, un, manuprāt, šis ziņojums veicina ilgtspējīgu izaugsmi, lai palīdzētu pārvarēt ekonomikas krīzi. Ziņojumā minētā pārdales pieeja paredz veidot pievienoto vērtību dalībvalstu turpmākiem izdevumiem. Saskaņā ar Komisijas finanšu plānu ir paredzēts piešķirt EUR 147,88 miljardus. Šajā saistībā manis pārstāvētā valsts atbalsta resursu stingru pārvaldību, ņemot vērā izdevumu ierobežojumus, jo īpaši attiecībā uz administratīvajām izmaksām saskaņā ar valsts budžeta stingro politiku. Cerams, ka to pieejamo resursu pārdale, kuras mērķis ir optimāli sadalīt līdzekļus, tiks pilnībā īstenota, lai pārvarētu pašreizējo starptautisko krīzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. Balsojumā par 2012. gada budžetu (vispārējām pamatnostādnēm) es balsoju par budžeta iesaldēšanu un pret jebkādiem papildu izdevumiem saistībā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā. Manuprāt, pašreizējais budžets ir atbilstošs, lai īstenotu līguma mērķus.

 
  
  

Ziņojums: Véronique Mathieu (A7-0265/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es neatbalstu šo ziņojumu, jo galīgā redakcija un balsojumi par grozījumiem ir atspoguļoti nepareizi, jo saskaņā ar tiem migrējošiem darba ņēmējiem dažās svarīgās jomās, piemēram, sociālā nodrošinājuma jomā, joprojām netiek sniegta juridiska aizsardzība. ES to nedrīkst pieļaut; ES ir jābūt paraugam cilvēktiesību aizsardzības jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju. Šī rezolūcija paredz ieviest vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas tikt uzņemti dalībvalsts teritorijā, lai strādātu, un piedāvāt viņiem juridiskas aizsardzības statusu. Tādējādi noteikti tiks vienkāršoti bieži vien sarežģītie ekonomisko migrantu uzņemšanas pasākumi. Es piekrītu referentei, ka viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un darbu, ir izveidot līdzsvarotus likumīgas imigrācijas kanālus, kas atbilst darba tirgus prasībām. Ekonomiskā imigrācija ir realitāte, kurā mums ir jāievieš kārtība, bet tā ir arī nepieciešamība, ņemot vērā demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas, ar kurām Eiropas Savienība saskarsies tuvākajā nākotnē. Ir būtiski precizēt, ka ar šo priekšlikumu netiek noteikti trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas nosacījumi. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par uzņemšanas nosacījumu noteikšanu un to migrantu skaita noteikšanu, kuri vēlas tikt uzņemti šo valstu teritorijā, lai strādātu. Ir pienācis laiks Eiropas Savienībai pieņemt tiesību aktus ekonomiskās imigrācijas jomā, lai noteiktu kopēju pieeju visās 27 dalībvalstīs. Ar Lisabonas līgumu ieviestie grozījumi ļauj īstenot šo pieeju, un mums tas ir jāpaveic.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Eiropas Savienība ir cilvēktiesību simbols visā pasaulē, un tai ir jānodrošina taisnīga attieksme pret trešo valstu valstspiederīgajiem, kas likumīgi uzturas dalībvalstu teritorijā, un ir jāīsteno iekļaujoša politika attiecībā uz šiem cilvēkiem. Tāpēc bija jāsaskaņo dalībvalstu tiesību akti par trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas un uzturēšanās noteikumiem. Tāpēc es balsoju par šo rezolūciju, kuras mērķis ir vienkāršot uzņemšanas procedūras, cīnīties pret negodīgu konkurenci, kas notiek uz Eiropas darba ņēmēju rēķina, un labāk kontrolēt cīņu pret nelikumīgu imigrāciju un darbu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, Eiropas Savienībā ir jābūt vienotām administratīvajām procedūrām attiecībā uz trešo valstu imigrējošiem darba ņēmējiem. Pieņemot šo direktīvu, situācija ievērojami uzlabotos. Samazinātos publiskā sektora izdevumi, mazinātos nelikumīgā imigrācija un tiktu nodrošinātas to trešo valstu valstspiederīgo tiesības, kuri vēlas strādāt Eiropas Savienībā. Ekonomiskā imigrācija ir nepieciešama, un tā ir jākontrolē, ņemot vērā demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas, ar kurām Eiropas Savienība saskarsies tuvākajā nākotnē. Jāatceras arī tas, ka vairāku valstu, piemēram, Amerikas Savienoto Valstu, Kanādas un Austrālijas progresu nodrošināja tieši imigranti. Viņi pieder ārkārtīgi dinamiskai sociālajai grupai, kas sniedz papildu entuziasmu un jaunu pieeju attiecīgajā sabiedrībā, veicinot šīs sabiedrības konkurētspēju. Šajā saistībā ir jānodrošina apstākļi, lai šie cilvēki varētu strādāt likumīgi un lai bezjēdzīgā birokrātija netraucētu viņiem īstenot sapņus. Cerams arī, ka tuvākajā nākotnē Rumānijas un Bulgārijas iedzīvotājiem beidzot tiks nodrošināta piekļuve visam Eiropas Savienības darba tirgum.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Eiropā aktuāla ir demogrāfiskā problēma, ko izraisa iedzīvotāju novecošanās, un tāpēc ir jāmeklē darbaspēks, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību, veicinātu konkurētspēju un stimulētu Eiropas ekonomiku. Eiropai būs jārīkojas attiecībā uz pašreizējo un turpmāko pieprasījumu pēc darbaspēka, un tai būs jānodrošina līdzekļi cīņā pret ekspluatāciju un diskrimināciju, kam bieži tiek pakļauti darba ņēmēji.

Ieviešot vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas tikt uzņemti dalībvalsts teritorijā, lai strādātu, un piedāvājot viņiem juridiskas aizsardzības statusu, šis direktīvas projekts paredz nodrošināt šīs vajadzības un vienkāršot bieži vien sarežģīto administratīvo procedūru.

Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par uzņemšanas nosacījumu noteikšanu un to migrantu skaita noteikšanu, kuri vēlas tikt uzņemti šo valstu teritorijā, lai strādātu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. (FR) Jau vairākus gadus tiek pārrunāts priekšlikums ieviest vienotu atļauju tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas dzīvot un strādāt kādā no dalībvalstīm. Sākumā tā bija apsveicama iniciatīva, bet pašreizējā redakcija neatbilst noteiktajiem mērķiem: tā ir diskriminējoša, jo netiek ievērots pamatprincips, kas paredz nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem, un tā ir ierobežojoša, jo tajā nav minētas vairākas darba ņēmēju kategorijas. Kopš 2010. gada decembra ir iesniegtas vairākas redakcijas, tomēr joprojām pastāv bažas par sociālo nevienlīdzību attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Turklāt, balsojot par priekšlikumu ieviest vienotu atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem, tiek atbalstīta diskriminējoša un ierobežojoša imigrācijas politika. Šis priekšlikums pašreizējā redakcijā nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem darba apstākļu un sociālo tiesību jomā. Tiek izšķirtas dažādas darba ņēmēju kategorijas, ņemot vērā tautību un līguma veidu, un tas ir nepieņemami. Nedrīkst ierobežot vienlīdzīgu attieksmi pret iedzīvotājiem. Ir jāatbalsta kopēja imigrācijas politika un vienota uzturēšanās un darba atļauja Eiropā, bet nedrīkst atbalstīt ierobežojošu un tādējādi diskriminējošu politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. (BG) Es balsoju par priekšlikumu par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, jo, manuprāt, arvien pieaugošais imigrācijas vilnis ES ir atbilstoši jākontrolē. Administratīvās prasības attiecībā uz atļauju izsniegšanu trešo valstu valstspiederīgajiem darbam ES ir ārkārtīgi sarežģītas un neskaidras. Ieviešot vienotu pieteikšanā procedūru, varēs uzlabot šo procedūru, padarot to efektīvāku un daudz lētāku. Jāņem vērā arī tas, ka, ieviešot vienotu procedūru, vietējām iestādēm būs vieglāk pārbaudīt tos iedzīvotājus, kuri ierodas ES. Visbeidzot es vēlos uzsvērt to, ka esmu gandarīts par deputātu atbalstu šim priekšlikumam, jo tā mērķis ir aizsargāt imigrējošo darba ņēmēju sociālās un ekonomiskās tiesības, lai apkarotu sociālo dempingu vai negodīgu konkurenci ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, būtu jābūt vispārīgai pamatdirektīvai par trešo valstu valstspiederīgo darba ņēmēju tiesībām, jo tikai tādā gadījumā Eiropas tiesību akti varēs palīdzēt īstenot Eiropas Savienības mērķus kopējas migrācijas politikas jomā. Diemžēl, ņemot vērā Eiropas Parlamenta pašreizējo nostāju par direktīvu par vienotu uzturēšanās un darba atļauju, Komisijas priekšlikums attiecībā uz šo direktīvu nav uzlabojies. Netiek atbalstīts priekšlikums trešo valstu imigrējošiem darba ņēmējiem, kuri ES ierodas likumīgi un dara to pašu darbu, ko Eiropas Savienības iedzīvotāji, nodrošināt tādas pašas tiesības un darba apstākļus, kādi tiek nodrošināti vietējiem darba ņēmējiem. Ir jāsaprot tas, ka likumīgie migrējošie darba ņēmēji, strādājot ES, maksājot nodokļus un veicot sociālos maksājumus, veicina ES ekonomikas attīstību, un tāpēc viņiem darba tirgū ir jānodrošina tādas pašas minimālās tiesības un vienlīdzīga attieksme. Es arī vēlos uzsvērt to, ka Eiropas Savienībā un citur pasaulē nav iespējams izveidot divu līmeņu darba tirgu. Nedrīkst pieļaut to, ka ES darba tirgū izveidojas zemāka darba ņēmēju šķira, kas tiek diskriminēta, kuras tiesības netiek aizsargātas vai kurai netiek nodrošinātas nekādas garantijas, jo tas būtu pretrunā visām līdzšinējām sociālajām normām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Pieņemot direktīvu par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu darba atļauju ES, ievērojami tiktu vienkāršota sistēma, par kuru pašlaik ir atbildīga katra dalībvalsts. Ja pastāv divas atsevišķas procedūras, tad pieteikumu apstrādes laiks ir ilgāks un administratīvās izmaksas ir augstākas. Ieviešot vienotu sistēmu, administratīvā procedūra būtu vienkāršāka, lētāka un ātrāka. Faktiski, izsniedzot vienotu dokumentu, būtu arī vieglāk kontrolēt tos cilvēkus, kuriem ir atļauts uzturēties un strādāt attiecīgajā dalībvalstī. Tādējādi visās dalībvalstīs uzturēšanās atļaujas formāts būtu vienāds. Dalībvalstis varēs arī izvēlēties, vai izsniegt papildu informatīvu dokumentu. Tajā būs sniegta informācija papildus tai, kas ir minēta vienotajā atļaujā, tādējādi atvieglojot kontroles procedūras. Ņemot to vērā, vienotas atļaujas ieviešana ir izdevīga visām iesaistītajām pusēm — imigrantiem, darba devējiem un valsts iestādēm. Ieviešot vienotu pieteikšanās procedūru, tiks vienkāršoti bieži vien sarežģītie ekonomisko migrantu uzņemšanas pasākumi. Tas būtu atbilstošs risinājums problēmām nodarbinātības jomā, kuras ir un arī turpmāk būs aktuālas ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Apstiprinātās direktīvas galvenais aspekts ir tas, ka tā paredz ieviest vienotu pieeju, apstrādājot trešo valstu valstspiederīgo pieteikumus uzturēšanās un darba atļaujas saņemšanai kādā dalībvalstī, un tā nodrošina minimālo tiesību kopumu to trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas ES. Diemžēl direktīvas un tās redakciju izņēmumi ir pretrunā direktīvas horizontālajiem un pamata nosacījumiem attiecībā uz noteiktu iedzīvotāju grupu tiesībām. Netiek ievērots princips, kas paredz nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret ES iedzīvotājiem un visiem trešo valstu valstspiederīgajiem darba ņēmējiem, kuri likumīgi strādā ES. Vienlīdzīga attieksme ir jānodrošina kā pateicība par migrējošo darba ņēmēju ieguldījumu ES ekonomikā, strādājot ES, maksājot nodokļus un veicot sociālos maksājumus. Vienlaikus būtu jāierobežo negodīga konkurence, jāpanāk tas, lai būtu sarežģītāk iesaistīties nelikumīgā darbā, un būtu jācīnās pret trešo valstu valstspiederīgo darba ņēmēju ekspluatāciju un sociālo atstumtību. Tāpēc, pretēji Komisijas priekšlikumam, nedrīkst pieļaut to, ka no šīs direktīvas piemērošanas jomas tiktu izslēgta kāda konkrēta grupa, jo īpaši pagaidu darba ņēmēji. Šajā direktīvā ir jābūt minētiem nosacījumiem ieceļošanai ES un konkrētām tiesībām, un vienlaikus tā nedrīkst liegt iespēju visiem likumīgiem migrējošiem darba ņēmējiem izmantot tiesības saņemt taisnīgu un vienlīdzīgu attieksmi, bet, gluži pretēji, tai šāda attieksme būtu jānodrošina.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. (RO) Šis ziņojums ir ļoti svarīgs attiecībā uz legālās migrācijas tiesību aktiem Eiropas Savienībā, jo tas paredz ieviest vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem. Es atzinīgi vērtēju to, ka šodien pieņemtajā direktīvā nav minēts tas, ka dalībvalstis var ieviest papildu dokumentus, kas ir nepieciešami trešās valsts valstspiederīgajam, lai saņemtu darba atļauju. Turklāt migranti neapgrūtinās attiecīgās valsts sociālās labklājības sistēmu, jo dalībvalstis varēs izlemt, vai trešo valstu valstspiederīgajiem sociālās labklājības sistēmas garantijas būs pieejamas tikai pēc tam, kad attiecīgajā valstī būs nostrādāti vismaz seši mēneši, un tiem, kuri ieceļo attiecīgajā valstī, lai mācītos, sociālās garantijas nepienākas. Es atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir noteikts kopēju pasākumu kopums attiecībā uz trešo valstu darba ņēmēju tiesībām, tādējādi veicinot likumīgu migrāciju, kas Eiropas Savienībā ir nepieciešama. Es atzinīgi vērtēju arī priekšlikumu dalībvalstīm izveidot atbilstības tabulas, lai varētu pārbaudīt, to, vai šī direktīva tiek pareizi transponēta.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojuma projektu, kas paredz ieviest vienotu uzturēšanās un darba atļauju likumīgiem imigrantiem un „vienotu atļauju” trešo valstu valstspiederīgajiem un kas viņiem nodrošina līdzīgas tiesības kā ES iedzīvotājiem. Es atbalstu šo priekšlikumu, kura mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras sociālo tiesību jomā un nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret ES iedzīvotājiem un imigrējošiem darba ņēmējiem, piemēram, saistībā ar sociālā nodrošinājuma pieejamību. Tas veicinās likumīgu imigrāciju, kas ir nepieciešama, lai nodrošinātu Eiropas darba tirgus prasības.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret direktīvu par „vienotu atļauju”, jo tās pamatā ir Bolkesteina direktīva, un saskaņā ar to tika pieņemts izcelsmes valsts princips, tādējādi atbalstot atšķirīgu izturēšanos pret darba ņēmējiem attiecībā uz atalgojumu, nosacījumiem, darba laiku, sociālo aizsardzību un citiem aspektiem. Šāda pieeja tiek izmantota arī attiecībā uz „trešo valstu” darba ņēmējiem ārpus Eiropas Savienības. Attieksme pret Eiropas darba ņēmējiem un citu valstu darba ņēmējiem ir nevienlīdzīga, tādējādi palielinot konkurenci to starpā, ņemot vērā to, vai darba ņēmējs ir norīkots darbinieks, pagaidu darba ņēmējs, students vai pastāvīgais iedzīvotājs. Šādas atšķirības tikai veicina ekspluatāciju un nedrošību. Neskatoties uz Eiropas arodbiedrību īstenotajiem pasākumiem un Parlamenta progresīvajām grupām, kuras cenšas nodrošināt visu darba ņēmēju tiesību pilnīgu vienlīdzību, šī direktīva galvenokārt atspoguļo kompromisu starp labējiem un sociālistiem. Jaunā direktīva neattiecas uz norīkotiem darbiniekiem un studentiem, tā pieļauj diskrimināciju, piemēram, valodas prasmju dēļ, un tā pagaidu darba ņēmējiem liedz iespēju saņemt ģimenes pabalstus. Ir arī svītrota atsauce uz ANO Konvenciju par visu migrējošo darba ņēmēju un viņu ģimenes locekļu tiesību aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Šī priekšlikuma mērķis ir atrisināt Stokholmas programmā paustās bažas un izstrādāt elastīgu imigrācijas politiku, tādējādi veicinot ES izaugsmi un ekonomiku.

Tā mērķis ir vienkāršot un saskaņot standartus, kas ir spēkā dalībvalstīs, ieviešot vienotu pieteikšanās procedūru, lai apvienotu uzturēšanās un darba atļaujas pieteikšanās procedūras. Šāda procedūra būtu efektīvāka, un tā būtu izdevīga darba devējiem un tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas imigrēt uz kādu no dalībvalstīm. Šī direktīva nodrošinās migrantiem tiesības un pienākumus darba apstākļu, apmācību un izglītības, diplomu atzīšanas, sociālā nodrošinājuma jomā un citās jomās līdzīgi kā ES iedzīvotājiem. Vienlaikus būs vieglāk kontrolēt to, vai šie cilvēki dalībvalstī uzturas un strādā likumīgi.

Tāpēc es balsoju par Mathieu kundzes lielisko ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Karima Delli (Verts/ALE), rakstiski. (FR) Eiropas Parlaments balsoja par principu, kas paredz izsniegt vienotu darba un uzturēšanās atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem dalībvalstī. Šī procedūra paredz nodrošināt šiem darba ņēmējiem vienotu tiesību kopumu, jo īpaši attiecībā uz darba apstākļiem, piemēram, darbalaiku un brīvdienām. Šajā direktīvā ir arī minēts princips attiecībā uz to pensiju fonda iemaksu atmaksu, ko jau iemaksājuši tie darba ņēmēji, kuri izceļo no ES, jo, dodoties pensijā, šie cilvēki nevarēs saņemt pensiju. Tomēr šī direktīva ir nepilnīga, jo tajā attiecībā uz dažām darba ņēmēju kategorijām ir pastiprināts „izcelsmes valsts” princips, pret ko Eiropas kreiso spēku partija iebilda, izskatot slaveno Bolkesteina direktīvu. Šis princips paredz izveidot divu līmeņu darba tirgu, ņemot vērā darba ņēmēja izcelsmi, un tas veicina sociālo dempingu. Rodas pretruna: vai mēs patiesi vēlamies aizsargāt Eiropas sociālo modeli, un vai tam nav jāattiecas arī uz darba ņēmējiem, kas nav Eiropas iedzīvotāji, vai arī ir nepieciešama universāla pieeja, un ir jāizbeidz darba ņēmēju diskriminācija, nosakot viņiem atšķirīgas tiesības? Šajā direktīvā šis būtiskais jautājums nav ņemts vērā, un tāpēc es atturējos no balsojuma par šo direktīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. Es balsoju pret šo ziņojumu, kura mērķis ir veicināt negodīgu konkurenci starp ES darba ņēmējiem un migrējošiem darba ņēmējiem. Direktīva, kas paredz ieviest vienotu atļauju un kas tika grozīta Parlamenta pirmajā lasījumā, attieksies uz trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas dzīvot un strādāt kādā no dalībvalstīm vai kuri jau likumīgi dzīvo kādā ES valstī, izņemot pārceltus darbiniekus, sezonas darba ņēmējus, pastāvīgos iedzīvotājus un bēgļus, uz kuriem diskriminācijas novēršanas pasākumi neattieksies. Nedrīkst pieļaut to, ka likumīgie migranti, kuri ierodas Eiropā strādāt, ir spiesti samierināties ar sliktākiem darba apstākļiem nekā tiek nodrošināti ES darba ņēmējiem, kuri dara tādu pašu darbu. Tiklīdz migrants ierodas ES un sāk strādāt, viņš ir darba ņēmējs, nevis migrants. Tāpēc neatkarīgi no izcelsmes valsts viņam ir tiesības pieprasīt atbilstošu attieksmi — tādu, kāda ir attieksme pret ES darba ņēmējiem. Izņēmumi nav pieļaujami. ES tiesību aktiem ir jāattiecas uz visiem darba ņēmējiem ES neatkarīgi no šo cilvēku izcelsmes valsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Jau vairākus gadus tiek pārrunāts priekšlikums ieviest vienotu atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas dzīvot un strādāt kādā no dalībvalstīm. Sākumā tā bija apsveicama iniciatīva, bet pašreizējā redakcija neatbilst noteiktajiem mērķiem: tā ir diskriminējoša, jo netiek ievērots pamatprincips, kas paredz nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret visiem iedzīvotājiem, un tā ir ierobežojoša, jo tajā nav minētas vairākas darba ņēmēju kategorijas. Parlamenta deputāti 2010. gada decembrī noraidīja pirmo redakciju. Kopš tā brīža šajā direktīvā ir veiktas vairākas izmaiņas, tomēr joprojām pastāv bažas par sociālo nevienlīdzību attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgajiem. Šī direktīva pašreizējā redakcijā nenodrošina vienlīdzīgu attieksmi pret visiem darba ņēmējiem darba apstākļu un sociālo tiesību jomā. Tiek izšķirtas dažādas darba ņēmēju kategorijas, ņemot vērā tautību un līguma veidu, un tas ir nepieņemami. Tāpēc manis pārstāvētā grupa balsoja pret direktīvas galīgo redakciju. Mēs atbalstām priekšlikumu ieviest vienotu atļauju Eiropā, bet mēs neatbalstām ierobežojošu un tādējādi diskriminējošu politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums attiecas uz vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā izsniegšanu un uz vienotu tiesību kopumu visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi uzturas un strādā ES. Tas paredz pieņemt noteikumus, kas būtu spēkā visās dalībvalstīs, kas paredzētu ES valstīs īstenot vienotu pieeju un kas paātrinātu juridiska statusa piešķiršanu darba ņēmējiem, lai tas būtu līdzīgs un pārredzams visā ES.

Darbaspēka, un jo īpaši kvalificēta darbaspēka, likumīga migrācija palīdz cīņā pret nedeklarētu nodarbinātību un var veicināt ekonomikas konkurētspēju un novērst pašreizējās problēmas, bet ir jāņem vērā tas, ka saskaņā ar Komisijas viedokli ekonomikas krīzes un smagos apstākļos tajos reģionos, kur bezdarba līmenis paaugstinās, ir nepieciešama elastīga, kā arī ilgtspējīga un saprātīga darbaspēka migrācijas politika.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā minētais jautājums ir jārisina nekavējoties. Patiesi, ņemot vērā to, ka ir paredzēts, ka samazināsies to Eiropas iedzīvotāju skaits, kuri papildina ES budžetu, ir jāatver ES robežas trešo valstu valstspiederīgajiem, dodot viņiem iespēju dzīvot un strādāt ES; pretējā gadījumā pašreizējā sociālā nodrošinājuma sistēma būs neveiksmīga.

2004. gada Hāgas programmā, kuras galvenais mērķis bija apkarot nelegālo migrāciju, bija minēts, ka likumīgai migrācijai būs ļoti svarīga nozīme ES ekonomikas attīstībā. Stokholmas programmā, ko Padome pieņēma 2009. gada 10. un 11. decembrī, minēts, ka darbaspēka migrācija var veicināt konkurētspēju un ekonomikas attīstību.

Tāpēc es atbalstu šo ziņojumu par priekšlikumu Parlamenta un Padomes direktīvai par tiesību aktu grozījumu, kura mērķis ir pieņemt vienotu procedūru attiecībā uz atļauju izsniegšanu tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri likumīgi dzīvo kādā no dalībvalstīm, ņemot vērā pieaugošās demogrāfiskās problēmas Eiropā. Turklāt tas paredz vienkāršot šo procedūru, padarot to efektīvāku un lētāku.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Priekšlikums direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kas paredz uzlabot apstākļus darba ņēmējiem no šīm valstīm, faktiski var apdraudēt vispārējās darba ņēmēju tiesības.

Ir jāņem vērā tas, ka šī priekšlikuma pamatā ir izcelsmes valsts princips, kas ir pieņemts saskaņā ar bēdīgi slaveno Bolkesteina direktīvu, kas veicināja nevienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz algu, un kas galu galā pasliktināja darba apstākļus visiem darba ņēmējiem. Šī direktīvas priekšlikuma mērķis ir noteikt neatbilstības un atšķirības, ņemot vērā attieksmi pret Eiropas darba ņēmējiem un darba ņēmējiem no trešām valstīm, bet vienlaikus šis priekšlikums veicina imigrantu darba ņēmēju segregāciju un vēl vairāk pasliktina visu darba ņēmēju darba apstākļus, veicinot nedrošību. Būtībā, iespējams, tas ir mēģinājums veicināt sociālo dempingu.

Mūsuprāt, ir jāpastiprina visu darba ņēmēju, tostarp imigrantu, sezonas darba ņēmēju un pārcelto darbinieku tiesības. Tāpēc, mūsuprāt, nožēlojami ir tas, ka pēc tam, kad tika noraidīta šī ziņojuma pirmā redakcija, tiek uzstāts īstenot ierobežojošus pasākumus ...

(Balsojuma skaidrojums tika saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Ziņojuma par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā pieņemšanu var uzskatīt par darba ņēmēju vispārējo tiesību apdraudējumu. Šī priekšlikuma pamatā ir izcelsmes valsts princips, kas ir pieņemts saskaņā ar Bolkesteina direktīvu, kas veicināja nevienlīdzīgu attieksmi pret darba ņēmējiem, jo īpaši attiecībā uz algu, un kas galu galā pasliktināja darba apstākļus visiem darba ņēmējiem. Šis priekšlikums paredz atšķirt Eiropas darba ņēmējus un darba ņēmējus no trešām valstīm, un tas veicina imigrējošo darba ņēmēju segregāciju, palielina atšķirības un vēl vairāk pasliktina visu darba ņēmēju dzīves un darba apstākļus.

Šis priekšlikums direktīvai var veicināt sociālo dempingu un vēl vairāk apdraudēt darba attiecības. Ņemot to vērā, ir jāpastiprina visu darba ņēmēju tiesības, tostarp imigrējušo darba ņēmēju, sezonas darba ņēmēju un pārcelto darbinieku tiesības. Tomēr, ņemot vērā darba ņēmēju iebildumus daudzās Eiropas valstīs, jo īpaši Portugālē, 2010. gada pēdējā plenārsēdē šis priekšlikums tika noraidīts. Mūsuprāt, ir žēl, ka tiek uzstāts īstenot ierobežojošus pasākumus ...

(Balsojuma skaidrojums tika saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. (DE) Kopumā priekšlikums izsniegt vienotu uzturēšanās un darba atļauju ir labs, bet daži jautājumi joprojām ir neskaidri, un ir jāņem vērā šādas piebildes:

1) vispirms ir jāpiemēro darba ņēmēju norīkošanas direktīva, un vienmēr galvenokārt ir jāņem vērā darbavietas valsts tiesību akti sociālajā jomā;

2) saskaņā ar šo pasākumu darba ņēmējus nedrīkst pieņemt darbā kā „lēto” darbaspēku, jo tas kaitē ES darba tirgum, un tas ir nepieņemami sociālajā ziņā;

3) valstīm ir jāveic biežākas pārbaudes šajās jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Sākumā šis ziņojums plenārsēdē tika noraidīts, bet Eiropas labējo spēku partija pieļāva procesuālu kļūdu un apkaunojoši veicināja divu līmeņu darba tirgus izveidi, ņemot vērā darba ņēmēju izcelsmes valsti; tas veicinās sociālo dempingu un tādējādi pasliktinās Eiropas darba ņēmēju tiesību aizsardzību, un tas ir nepieņemami. Tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu, kas apdraud Eiropas sociālo modeli. Šī direktīva paredz noteikt izņēmumus un pieļauj nevienlīdzīgu attieksmi sociālā nodrošinājuma, pensiju, nodarbinātības un apmācību pieejamības jomā likumīgiem migrējošiem darba ņēmējiem, un tas neatbilst manām vērtībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Hāgas programmā bija minēts, ka likumīgai imigrācijai būs ļoti svarīga nozīme ES ekonomikas attīstībā. Tāpēc Komisiju lūdza iesniegt rīcības plānu, lai darba tirgū nekavējoties atrisinātu problēmas saistībā ar pastāvīgi mainīgo pieprasījumu pēc ārvalstu darbaspēka. Stokholmas programmā, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada 10. un 11. decembrī, minēts, ka darbaspēka imigrācija var veicināt konkurētspēju un ekonomikas attīstību. Ņemot vērā ievērojamas demogrāfiskās problēmas, kas Eiropas Savienībā būs aktuālas tuvākajā nākotnē, un to, ka pieaugs pieprasījums pēc darbaspēka, šī jaunā daudzgadu programma paredz dalībvalstīm pieņemt elastīgas imigrācijas politikas, lai veicinātu ES ilgtermiņa ekonomikas attīstību un darbību. Šī priekšlikuma nosacījumi paredz darba ņēmējus no trešām valstīm aizsargāt labāk nekā tas tiek darīts pašlaik, ņemot vērā starptautiskās konvencijas, kuras ratificējušas tikai dažas dalībvalstis. Es atturējos no balsojuma, jo priekšlikumā nav teikts, kurš drīkst iesniegt pieteikumu — darba devējs vai darba ņēmējs — un kurā valstī ir jāiesniedz pieteikums, un šis svarīgais aspekts ir jāprecizē. Šajā priekšlikumā nav arī uzsvērtas prasības attiecībā uz tiesisko noteiktību un valsts iestāžu lēmumu pārredzamību. Šie lēmumi būtiski ietekmē attiecīgo cilvēku dzīvi un situāciju dalībvalstīs, un tāpēc šiem lēmumiem ir jābūt pilnībā pārredzamiem. Visiem lēmumiem par atteikumu izsniegt atļauju ir jābūt atbilstoši pamatotiem, pārredzamiem un objektīviem.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Rezolūcijas projekts par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, par kuru šodien Parlamentā notika balsošana, ir vēl viens solis pareizajā virzienā, lai saskaņotu dalībvalstu tiesību aktus. Īstenojot vienotus pasākumus likumīgas imigrācijas jomā visās ES dalībvalstīs un ieviešot vienotu procedūru tiem, kuri vēlas saņemt darba atļauju dalībvalsts teritorijā, varēs nodrošināt prasības vietējos darba tirgos ES, nodrošinot vienlīdzīgas tiesības un ieviešot instrumentu cīņai pret ekspluatāciju un diskrimināciju. Tomēr, manuprāt, noteiktos apstākļos ir jāļauj dalībvalstīm noteikt ierobežojumus attiecībā uz trešo valstu valstspiederīgo migrantu skaitu un piedāvāt šiem cilvēkiem darbu attiecīgajā nozarē. Ir skaidrs, ka šī priekšlikuma mērķis ir apkarot nelegālo imigrāciju un nedeklarētu nodarbinātību, tomēr to var uzskatīt un vajadzētu uzskatīt arī par vērtīgu ieguldījumu, lai sasniegtu stratēģijas Eiropa 2020 mērķus un lai atvieglotu robežkontroli.

 
  
MPphoto
 
 

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. (FR) Apmēram pirms 20 gadiem Eiropas Savienībā tika izveidots iekšējais tirgus, un tas bija ES sākotnējais mērķis. Rezultātā tika integrēta arvien plašāka tirdzniecības zona. Tomēr šajā zonā joprojām netiek nodrošināta vienlīdzīga attieksme pret dalībvalstu iedzīvotājiem un trešo valstu valstspiederīgajiem. Šai problēmai ir divi aspekti. Pirmkārt, tā rada sarežģījumus migrējošiem darba ņēmējiem, kuriem ir lielas cerības parasti attiecībā uz sociālo tiesību aizsardzību dalībvalstīs, un, otrkārt, tā rada sarežģījumus arī Eiropas darba ņēmējiem, kuri negodīgas konkurences dēļ cieš no sociālā dempinga. Mathieu kundzes rezolūcija par „vienotas atļaujas” izsniegšanu īpaši attiecas uz migrējošo darba ņēmēju tiesībām. Tas paredz vienkāršot procedūras, izsniedzot vienotu uzturēšanās un darba atļauju, un nodrošināt ārvalstu darba ņēmējiem līdzīgas tiesības un pienākumus kā Eiropas darba ņēmējiem. Pilnīgi īstenots iekšējais tirgus ir spēcīgs instruments, lai veicinātu Eiropas izaugsmi, un tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju pret šo ziņojumu, jo galvenie aspekti attiecībā uz pārceltiem darbiniekiem, tiesībām saņemt pensiju un sociālo nodrošinājumu ir nepilnīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, kas Parlamentā tiek pārskatīts otro reizi, jo, manuprāt, tas ir labs risinājums nopietnajām demogrāfiskām problēmām, kas Eiropas Savienībā būs aktuālas turpmākajos gados, ieviešot vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas tikt uzņemti dalībvalsts teritorijā, lai strādātu, un piedāvājot viņiem juridiskas aizsardzības statusu.

Ekonomiskā imigrācija ir realitāte, un tā ir jākontrolē, un ekonomiskā imigrācija ir arī nepieciešama, lai risinātu demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas, kas Eiropas Savienībā būs aktuālas tuvākajā nākotnē. Tāpēc imigrācijas politika ir jāuzskata par instrumentu, lai pielāgotu ES prasības darbaspēka jomā, tādējādi palīdzot īstenot stratēģijas Eiropa 2020 mērķus. Sezonas darba ņēmēju un uzņēmējsabiedrības ietvaros citā darbā pārcelto darbinieku atstumtība tehniskā ziņā ir pamatota, ņemot vērā Komisijas priekšlikumus īpašām direktīvām attiecībā uz šiem darba ņēmējiem. Tomēr attiecībā uz patvēruma meklētāju atstumtību un tādu personu atstumtību, kurām ir tiesības saņemt starptautisko aizsardzību, ir jāuzsver tas, ka tie instrumenti, kas šajā jomā ir spēkā pašlaik, garantē labāku aizsardzību nekā šajā priekšlikumā minētie pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis direktīvas projekts ir pieņemts, un imigrējošiem darba ņēmējiem būs tādas pašas tiesības kā vietējiem darba ņēmējiem vismaz attiecībā uz algu un atlaišanu, veselības aizsardzību un darba drošību, darba laiku un brīvdienām. Šī priekšlikuma mērķis ir ieviest procedūru, lai izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju likumīgiem imigrantiem un lai nodrošinātu viņiem vienotu tiesību kopumu visā ES.

Tā varēs vienkāršot procedūras, lai valsts iestādes varētu izsniegt vienotu uzturēšanās un darba atļauju likumīgiem imigrantiem, nodrošinot viņiem līdzīgas tiesības kā darba ņēmējiem tajā dalībvalstī, kurā viņi dzīvo. Tomēr dalībvalstij joprojām ir jābūt atbildīgai par uzņemšanas nosacījumu paredzēšanu un to migrantu skaita noteikšanu, kuri vēlas tikt uzņemti šo valstu teritorijā, lai strādātu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. (HU) Labākais veids cīņai pret nelegālu imigrāciju ir to nepieļaut. Var palīdzēt cilvēkiem nodrošināt iztikas līdzekļus un sociālo nodrošinājumu viņu izcelsmes valstī, proti, novērst šo cilvēku emigrācijas cēloni. Ja tas nav iespējams, būtu jāizveido likumīgi imigrācijas kanāli, kuri, protams, atbilst arī ES darba tirgus prasībām. Ekonomiskā imigrācija ir realitāte, un tā ir nepieciešama, lai drīzāk atrisinātu demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas ES. Tāpēc imigrācijas politiku var uzskatīt par regulatīvu pasākumu, kas var palīdzēt kontrolēt darba tirgus prasības. Tā ir arī izdevīga trešo valstu imigrantiem, kuri var likumīgi ieceļot ES, lai strādātu. Ieviešot vienotu procedūru, imigrantu uzņemšanas procedūras būtu daudz vienkāršākas, izsniedzot vienotu uzturēšanās un darba atļauju. Arī tāpēc es balsoju par to, lai šis horizontālais tiesiskais regulējums tiktu pieņemts pēc iespējas drīzāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Ieviešot vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas tikt uzņemti dalībvalsts teritorijā, lai dzīvotu un strādātu, un piedāvājot viņiem juridiskas aizsardzības statusu, šis priekšlikums direktīvai paredz vienkāršot bieži vien sarežģītos ekonomisko migrantu uzņemšanas administratīvos pasākumus.

Saskaņota vienota procedūra uzturēšanās un darba atļaujas izsniegšanai ievērojami atvieglotu uzņemšanas sistēmu. Vienlaikus šis priekšlikums paredz nodrošināt vienlīdzīgas tiesības ārvalstu daba ņēmējiem un vietējiem darba ņēmējiem un tādējādi garantē trešo valstu darba ņēmēju tiesību labāku aizsardzību nekā pašlaik. Šis statuss arī ļaus cīnīties pret negodīgu konkurenci, ko bieži izraisa šo darba ņēmēju juridiskas aizsardzības statusa trūkums.

Šodien pieņemtajā direktīvā ir minētas arī divas Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas (ALDE) galvenās prioritātes: ir svītrots nosacījums par papildu dokumentiem un ir paredzēts prasīt dalībvalstīm izveidot „atbilstības tabulas”, lai Komisija varētu pārbaudīt, to, vai šī direktīva tiek pareizi transponēta. Tā ir skaidra pazīme, ka Eiropas Parlaments vēlas pieņemt Eiropas tiesisko regulējumu likumīgas imigrācijas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Šīs direktīvas mērķis ir ieviest vienotu procedūru darba un uzturēšanās atļaujas izsniegšanai potenciālajiem imigrantiem, kuri ieceļo ES dalībvalstī. Sākotnējais priekšlikums paredzēja nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret trešās valsts darba ņēmējiem un ES dalībvalstu iedzīvotājiem attiecībā uz algu un atlaišanu, veselības aizsardzību un darba drošību, darba laiku un tiesībām iesaistīties arodbiedrībās. Nodarbinātības komiteja vēlas paplašināt šīs tiesības, lai nodrošinātu vienādu darba un atvaļinājuma laiku, nosakot darba ņēmējiem tiesības saņemt sociālo nodrošinājumu un izmantot nodokļu priekšrocības. Atgriežoties dzimtenē, trešās valsts darba ņēmēji arī varēs saņemt tādu pensiju kā attiecīgās dalībvalsts iedzīvotāji. Turklāt visas ES dalībvalstis izsniegs vienotu standarta uzturēšanās un darba atļauju.

Es to neatbalstu, jo ES joprojām ir augsts bezdarba līmenis, un tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Trešo valstu valstspiederīgo ieceļošana un uzturēšanās dalībvalstī ir svarīga, bet pēdējā laikā tiesības šajā jomā ir arvien vairāk izvērstas. Tāpēc vietējie iedzīvotāji diezgan pamatoti jūtas arvien neaizsargātāki, jo trešo valstu valstspiederīgajiem ir pieejami sociālie pakalpojumi, jo īpaši attiecībā uz sociālajiem mājokļiem. Attiecībā uz ekonomisko migrāciju — uz citām valstīm parasti izceļo darba ņēmēji ar augstu izglītību, jo pēc viņiem ir liels pieprasījums. Tomēr, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs šie cilvēki nenoslogo sociālo sistēmu, un dažos štatos, zaudējot darbu, cilvēkiem ir jādodas prom, nodrošinot arvien lielāku vienlīdzību ar vietējiem iedzīvotājiem, kas tiek nodrošināta pēdējos gados, bet šie cilvēki vairāk noslogo tos štatus, kuros tradicionāli ir bijusi labi attīstīta sociālā nodrošinājuma sistēma, paliekot dzīvot attiecīgajā valstī pastāvīgi pēc darba zaudēšanas un aicinot pievienoties ģimenes locekļus, kuri arī ir jāatbalsta. Šis priekšlikums ir vēl viens solis šajā virzienā, un tāpēc to nekādā gadījumā nedrīkst atbalstīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. (IT) Es vēlos teikt, ka balsoju pret ziņojumu attiecībā uz vienotas uzturēšanās atļaujas izsniegšanu trešo valstu valtspiederīgajiem, jo šodien Parlaments balsoja par dažiem grozījumiem, lai atceltu prasību, kas paredz, ka nodokļu priekšrocības un sociālos pakalpojumus drīkst izmantot tikai nodarbinātas personas. Manuprāt, ir bīstami tik ļoti samazināt minimālās prasības, jo tas dod tiesības trešo valstu valstspiederīgajam, kuram ir izsniegta derīga uzturēšanās atļauja ES, saņemt tādus darba un sociālos apstākļus, kādi tiek nodrošināti ES iedzīvotājiem. ES ir jānodrošina arī tas, lai dalībvalstu iedzīvotājiem, kuri ir attiecīgās valsts pilsoņi, būtu nodrošinātas lielākas tiesības un garantijas nekā ir paredzēts šajā ziņojumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, saskaņā ar direktīvu par vienotas atļaujas izsniegšanu trešās valsts darba ņēmējiem būtu jānodrošina tādi paši darba apstākļi kā ES iedzīvotājiem. Es vēlos īpaši uzsvērt darba laiku, atvaļinājumu un sociālo apdrošināšanu. Šī likumprojekta mērķis ir samazināt birokrātiju un vienkāršot pieteikšanās procedūras, lai saņemtu uzturēšanās un darba atļauju ES dalībvalstī migrantiem un to darba devējiem, izsniedzot vienotu uzturēšanās un darba atļauju. Šajā priekšlikumā nav minēti trešo valstu valstspiederīgo uzņemšanas nosacījumi. Dalībvalstis joprojām ir atbildīgas par uzņemšanas nosacījumu paredzēšanu un to migrantu skaita noteikšanu, kuri vēlas tikt uzņemti šo valstu teritorijā, lai strādātu. Šie jaunie noteikumi attieksies uz tiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri jau likumīgi dzīvo kādā dalībvalstī vai plāno to darīt.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Mathieu kundzes priekšlikumu direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu uzturēšanās un darba atļauju, jo, manuprāt, Eiropā ir jābūt spēkā ES līmeņa noteikumiem, lai kontrolētu darbaspēka pieplūdumu no trešām valstīm, kuri ieceļo ekonomisku vai sociālu iemeslu dēļ. Darbaspēka imigrācija var uzlabot konkurētspēju un veicināt ekonomiku, lai pēc iespējas labāk palīdzētu risināt gaidāmās demogrāfiskās problēmas Eiropā. Šis priekšlikums direktīvai paredz dalībvalstīm pieņemt elastīgu imigrācijas politiku, lai atbalstītu ES ilgtermiņa attīstību. Turklāt tā tiks vienkāršotas arī bieži vien sarežģītās migrējošo darba ņēmēju uzņemšanas administratīvās procedūras, un vienlaikus tas arī būs instruments cīņai pret ekspluatāciju un diskrimināciju, kam tiek pakļautas dažas darba ņēmēju kategorijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo Parlamenta normatīvo rezolūciju par priekšlikumu Parlamenta un Padomes direktīvai par vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, kā arī par vienotu tiesību kopumu trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi uzturas dalībvalstī. Šis jautājums ir īpaši aktuāls, ņemot vērā pašreizējo ekonomisko un sociālo situāciju. Viens no labākajiem veidiem, kā cīnīties pret nelikumīgu imigrāciju un darbu, ir izveidot līdzsvarotus likumīgas migrācijas kanālus, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, un noteikt sociālās prasības attiecībā uz veiksmīgu integrāciju uzņēmējas valsts sabiedrībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Saskaņā ar Stokholmas programmu, ko Eiropadome pieņēma 2009. gada 10. un 11. decembrī, dalībvalstīm ir jāpieņem elastīga imigrācijas politika, lai veicinātu ES attīstību un ekonomiku. Šī Parlamenta priekšlikuma mērķis ir palīdzēt īstenot šo programmu.

Jo īpaši šis priekšlikums paredz ieviest vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri vēlas tikt uzņemti dalībvalsts teritorijā, lai strādātu, un šīs procedūras mērķis ir šāds: i) vienkāršot bieži vien sarežģītās migrantu uzņemšanas administratīvās procedūras; ii) izstrādāt instrumentu cīņai pret ekspluatāciju un diskrimināciju darbavietā; iii) nodrošināt to, lai dalībvalstu darba tirgi tagad un turpmāk noteikti atbilstu darba ņēmēju vajadzībām. Šī direktīva attiecas uz visiem iedzīvotājiem, kuriem ir izsniegta darba atļauja ES, kuri sākotnēji tika uzņemti citu iemeslu dēļ un kuri pēc tam saņēma darba atļauju saskaņā ar valsts vai ES tiesību aktiem. Šis priekšlikums paredz ieviest kopēju pieeju 27 dalībvalstīs ekonomiskās migrācijas jomā, un tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. (RO) Ekonomiskā imigrācija ir realitāte, kurā mums ir jāievieš kārtība, bet tā ir arī nepieciešamība, ņemot vērā demogrāfiskās un ekonomiskās problēmas, ar kurām Eiropas Savienība saskarsies tuvākajā nākotnē. Imigrācijas politika ir instruments, ar kuru regulēt mūsu darba tirgus prasības, tādējādi palīdzot īstenot stratēģijas Eiropa 2020 mērķus. Ieviešot vienotu procedūru, lai izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju, ievērojami tiktu vienkāršota uzņemšanas procedūra. Šī direktīva attieksies uz visiem trešo valstu valstspiederīgajiem, kuri tiek uzņemti dalībvalstī, lai strādātu, un uz visiem tiem, kuri sākotnēji tika uzņemti citu iemeslu dēļ un kuri pēc tam saņēma darba atļauju saskaņā ar valsts vai Kopienas tiesību aktiem. Visām dalībvalstīm ir jāizstrādā nosacījumi sociālā nodrošinājuma jomā, un ir arī jānosaka šī nodrošinājuma apmērs un laiks, cik ilgi šie nosacījumi ir spēkā. Diemžēl šī direktīva neattiecas uz sezonas darba ņēmējiem un uzņēmējsabiedrības ietvaros citā darbā pārceltiem darbiniekiem, bet es lūdzu Komisiju tuvākajā laikā iesniegt priekšlikumu šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā demogrāfiskās problēmas, kas Eiropā būs aktuālas nākotnē, ir ļoti svarīgi ES izstrādāt līdzsvarotu un elastīgu imigrācijas politiku, lai nodrošinātu darba tirgus vajadzības, uzlabotu konkurētspēju un veicinātu ekonomiku.

Šī direktīva, kas paredz ieviest vienotu pieteikšanās procedūru, lai trešo valstu valstspiederīgajiem izsniegtu vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalsts teritorijā, un kas paredz noteikt vienotu tiesību kopumu saistībā ar darba tirgu, palīdzēs risināt šīs problēmas, un tāpēc es balsoju par šo direktīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. (FR) Šodien notikušais balsojums par direktīvu par vienotu uzturēšanās un darba atļauju trešo valstu valstspiederīgajiem dalībvalsts teritorijā ir vēl viens solis pareizajā virzienā, lai izstrādātu saskaņotu imigrācijas politiku Eiropas līmenī. Es atbalstu priekšlikumu ieviest vienotu uzturēšanās un darba atļauju. Tas nozīmē, ka ES ir patiešām apņēmusies veicināt likumīgu migrāciju un ka tā nav nepieejama, kā dažiem šķiet. Lai tas izdotos, Parlamentam bija jāatbalsta priekšlikums ieviest vienotu pieteikšanās procedūru, kas vienkāršotu un paātrinātu šo procedūru darba devējiem un migrantiem. Es atbalstu arī Eiropas Parlamenta priekšlikumu šo direktīvu neattiecināt uz četrām darba ņēmēju kategorijām: sezonas darba ņēmējiem, uzņēmējsabiedrības ietvaros citā darbā pārceltiem darbiniekiem, pašnodarbinātajiem un jūrniekiem, jo attiecībā uz viņiem jau ir spēkā konkrētas direktīvas vai arī tās tiks drīz pieņemtas. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka dalībvalstis varēs trešās valsts darba ņēmējiem diezgan brīvi noteikt faktiskās tiesības. Visas 27 dalībvalstis varēs pieņemt galīgo lēmumu par to, vai piešķirt vai nepiešķirt bezdarbnieka pabalstus un ģimenes pabalstus, un vai piešķirt valsts mājokļus, uzturoties valstī pirmos trīs gadus. Tie ir vienkārši un saprātīgi pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Pašreizējā direktīvas redakcijā nav ņemtas vērā daudzas cilvēku kategorijas, piemēram, sezonas darba ņēmēji, uzņēmējsabiedrības ietvaros citā darbā pārcelti darbinieki, bēgļi, pārcelti darbinieki u.c. Es noteikti neatbalstu priekšlikumu vēl sīkāk iedalīt darba ņēmēju kategorijas un dažiem darba ņēmējiem un viņu ģimenēm noteikt mazākas tiesības nekā citiem.

Attiecībā uz dažām minētajām kategorijām ir spēkā citas direktīvas, bet, ņemot vērā piemēru par Komisijas priekšlikumu attiecībā uz sezonas darba ņēmējiem, ir skaidrs, ka šīs direktīvas nenodrošina pietiekamas tiesības. Ir jāizstrādā kopēja sistēma attiecībā uz visiem darba ņēmējiem, lai saskaņotu tiesību aktus nodarbinātības jomā, lai nodrošinātu vienlīdzīgus apstākļus visiem darba ņēmējiem un lai neierobežotu migrantu integrāciju un kohēziju ES.

Neskatoties uz to, ka Jean kungs panāca to, ka tiek pieņemti ļoti svarīgi pasākumi, piemēram, attiecībā uz pensiju pārnesamību uz trešām valstīm, neslēdzot divpusējus nolīgumus, manuprāt, ir jāatbalsta priekšlikums nodrošināt vienlīdzīgas tiesības un apkarot diskrimināciju attiecībā uz visiem darba ņēmējiem ES. Tāpēc es atturējos no balsojuma.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Šodienas balsojums ir solis pareizajā virzienā, lai pieņemtu vienotu pieteikšanās procedūru trešo valstu valstspiederīgajiem, kas vēlas tikt uzņemti ES teritorijā, lai strādātu. Eiropas Savienības mērķis ir vienkāršot administratīvās procedūras un izsniegt vienotu uzturēšanās un darba atļauju.

Es vēlos uzsvērt to, ka šodienas balsojuma galvenais mērķis nav tikai piesaistīt jaunus darba ņēmējus ES vai apkarot nelegālo imigrāciju. Visiem trešo valstu darba ņēmējiem, kuri vēlas apmesties uz dzīvi Eiropā, vispirms būs jāsaņem uzturēšanās atļauja. Šodien pieņemtais priekšlikums arī paredz pilnībā ievērot subsidiaritātes principu, nosakot minimālās prasības attiecībā uz tiesībām un pienākumiem, vienlaikus ļaujot dalībvalstīm elastīgi un brīvi rīkoties, transponējot šīs procedūras valsts tiesību aktos un īstenojot tās. Eiropas Savienība nedrīkst ierobežot dalībvalstu tiesības attiecībā uz sociālā nodrošinājuma piešķiršanu, un katrai dalībvalstij ir jāļauj īstenot savus nosacījumus šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. (NL) Es balsoju par direktīvu par vienotas pieteikšanās procedūru, lai saņemtu uzturēšanās un darba atļauju, neskatoties uz to, ka tā ir nepilnīga. Es neatbalstu to, ka šī direktīva neattiecas uz sezonas darba ņēmējiem, pārceltiem darbiniekiem, tiesībām mainīt darba devēju un tiesībām ieceļot un ieceļot atkārtoti, apgalvojot, ka uz šīm cilvēku apakšgrupām attieksies citi tiesību akti. Kopumā šī direktīva ir ārkārtīgi svarīga, ņemot vērā to, ka tā ir pirmā šāda veida direktīva, kas paredz noteikt vienotu minimālo tiesību kopumu (tostarp attiecībā uz tiesībām algas, vienlīdzīgas attieksmes darbā, pensijas un veselības aprūpes jomā) tiem trešo valstu darba ņēmējiem, kuri likumīgi dzīvo Eiropā, nodrošinot vienlīdzīgu attieksmi pret dalībvalstu darba ņēmējiem un trešo valstu darba ņēmējiem. Šī direktīva paredz arī ieviest sistēmu, lai vienkāršotu vienotas pieteikšanās procedūru uzturēšanās un darba atļauju izsniegšanai. Šī sistēma ir nepilnīga kopējā imigrācijas politika, bet tā ir svarīgs aizsardzības mehānisms, ņemot vērā pieaugošo imigrācijas plūsmu, pastāvīgi mainīgo pieprasījumu pēc viesstrādniekiem un pasākumus ekspluatācijas un diskriminācijas jomā. Trešo valstu darba ņēmēju tiesības tiks aizsargātas labāk nekā līdz šim. Ņemot to vērā, es balsoju par šo direktīvu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. Es balsoju pret šo direktīvu, jo, manuprāt, tā veicina negodīgu konkurenci starp ES darba ņēmējiem un „lēto” darbaspēku, kas ierodas ES.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Šī ziņojuma mērķis ir izsniegt vienotu uzturēšanās un darba atļauju dalībvalstī trešo valstu valstspiederīgajiem un tādējādi paātrināt un apvienot uzņemšanas procedūru, vienlaikus samazinot arī birokrātisko un finanšu slogu. Ekonomiskā migrācija ir realitāte, kas ir jāņem vērā, izstrādājot līdzsvarotus likumīgas imigrācijas kanālus, kas atbilst Eiropas darba tirgus prasībām.

Pašreizējās ekonomiskās un demogrāfiskās problēmas Eiropā liecina par to, ka ir nepieciešama kopēja imigrācijas politika, kas būtu spēkā visās 27 dalībvalstīs. Saskaņā ar Lisabonas līgumu ir pieņemts jauns juridiskais pamats šajā jomā — koplēmuma procedūra —, un tāpēc, manuprāt, ir jāizstrādā kopēja un saskaņota pieeja, lai mazinātu atšķirības valstu tiesību aktos.

Šis priekšlikums arī paredz nodrošināt vienlīdzīgu attieksmi pret vietējiem darba ņēmējiem, garantējot juridiskas aizsardzības statusu un ļaujot imigrantiem iesaistīties uzņēmējas valsts ekonomikā. Noraidītie lēmumi ir atbilstoši jāpamato, un tiem ir jābūt pārredzamiem, un izmaksām ir jāatbilst faktiski sniegtajiem pakalpojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. (FR) Pieņemot šo ziņojumu, ir sperts ievērojams solis pareizajā virzienā, lai aizsargātu trešo valstu darba ņēmēju tiesības ES, izsniedzot vienotu uzturēšanās un darba atļauju. Tas arī apliecina to, ka ES vēlas uzlabot savu tēlu pasaules līmenī, atvieglojot piekļuvi Eiropas darba tirgum. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu vienkāršot atļaujas saņemšanas procedūru, ieviešot vienotu sistēmu, atvieglojot administratīvās procedūras ārvalstu darba ņēmējiem. Ieviešot vienotu darba atļauju, varēs ievērojami uzlabot migrācijas plūsmu no dalībvalstīm kontroli un regulēšanu un būs vieglāk kontrolēt likumīgo imigrāciju. Pieņemot šo direktīvu, Parlaments apliecina to, ka kontrolēta un regulēta darba ņēmēju imigrācija ir izdevīga visiem. Pieņemot kopēju tiesisko regulējumu attiecībā uz Eiropas darba ņēmējiem un ārvalstu darba ņēmējiem, ES iedzīvotāji tiek aizsargāti pret negodīgu konkurenci darba tirgū. Es balsoju par šo rezolūciju, jo, manuprāt, darba ņēmēji Eiropā ir jāaizsargā saskaņā ar personu brīvas pārvietošanās principu, kas ir viens no Eiropas projekta stūrakmeņiem.

 
  
  

Ziņojums: Andreas Schwab (A7-0038/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai par patērētāju tiesībām, kura apvieno vienā tiesību aktā četras pašreiz spēkā esošas Kopienas direktīvas. Es piekrītu referenta viedoklim, ka spēkā esošo tiesību aktu sadrumstalotība vienādā mērā atbaida gan patērētājus, gan uzņēmumus no iesaistīšanās pārrobežu tirdzniecībā. Tomēr mums jābūt piesardzīgiem, jo šīs jomas iezīmju dēļ ir diezgan grūti pilnībā saskaņot tiesību aktus patērētāju tiesību jomā, un tas turklāt var samazināt patērētāju tiesību aizsardzības līmeni noteiktās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Saistībā ar jaunāko attīstību digitālajās tehnoloģijās Eiropas Savienībai jāatjaunina patērētāju tiesības. Šīs direktīvas projekta mērķis ir nodrošināt patērētājiem labāku aizsardzību visās Eiropas Savienības dalībvalstīs, ļaujot viņiem jo īpaši izmantot pienācīgas atteikuma tiesības. Katram pilsonim un patērētājam Eiropas Savienībā ir jābūt garantētām vienādām tiesībām. Tādējādi mēs sekmēsim tāda līmeņa patēriņu, kas apmierina mūsu pilsoņus, kuri atklās, ka vieglāk ir iepirkties citās dalībvalstīs. Turklāt, ņemot vērā, ka tajā tiek saglabāts Francijas patērētāju tiesību aktu būtisks tiesību kopums, piemēram, „slēptā defekta” garantijas, kā arī to, ka visas maksājumu metodes ir bezmaksas, es uzskatu, ka šī jaunā direktīva ir solis uz priekšu. Tāpēc es to atbalstīju.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, kuru vēlreiz izskatīs atbildīgā parlamentārā komiteja. Direktīvas mērķis ir apvienot patērētāju tiesības regulējošos ES tiesību aktus, garantējot patērētāja augstu aizsardzības līmeni visās ES dalībvalstīs un rosinot uzņēmumus sniegt pakalpojumus un pārdot preces citās dalībvalstīs. Pašlaik vienmērīgai tirgus darbībai vēl ir šķēršļi. Uzņēmumi neizrāda tieksmi tirgoties citās dalībvalstīs, un patērētāji visbiežāk neizšķiras par līgumiem dažādo piemērojamo noteikumu dēļ attiecībā uz patērētāju līgumiem dalībvalstīs. Spēkā esošie tiesību akti līdz šim paredzēja tikai minimālas prasības patērētāju tiesību aizsardzībai, un dalībvalstis varēja piemērot stingrākus pasākumus, kas Kopienā radīja dažādus juridiskus režīmus. Es uzskatu, ka šī direktīva jāpārskata vēlreiz un tās noteikumi jāpastiprina. Mums jānodrošina, lai visās ES dalībvalstīs tiktu piemēroti vienādi patērētāju tiesību aizsardzības standarti, kas mums ļaus izvairīties no nekonsekvences, kāda pašlaik valda iekšējā tirgū, stiprinās patērētāju uzticību iekšējam tirgum un rosinās uzņēmumus tirgoties citās dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) Komisijas iesniegtajā priekšlikumā direktīvai par patērētāju tiesībām vienotā tiesību aktā tiek apvienotas četras iepriekšējās direktīvas. Tas radies kā gala rezultāts aktu kopuma pārskatīšanai attiecībā uz patērētāju, ko uzsāka 2004. gadā, lai vienkāršotu un pabeigtu patērētāju aizsardzības spēkā esošo regulējošo pamatu. Pašreizējā regulatīvā pamata dēļ radušās ievērojamas pielāgošanās izmaksas Eiropas uzņēmumiem, kuri vēlas darboties citās valstīs un kam jāievēro atšķirīgi tiesību akti. Es uzskatu, ka juridisko noteikumu sadrumstalotība darbojas kā biedējošs faktors, kas attur gan uzņēmumus, gan patērētājus no iepirkšanās vai pārdošanas citās valstīs.

Apspriežamā ziņojuma mērķis ir atrast vajadzīgo līdzsvaru starp patērētāju aizsardzības augstu līmeni un uzņēmumu konkurētspēju apdrošināšanas tirgū, vienlaikus ievērojot subsidiaritātes principu. Tāpēc es atbalstu referenta priekšlikumus, kas tiecas noteiktas mērķtiecīgas saskaņošanas virzienā, proti, tiecoties saskaņošanu ierobežot ar noteiktu līgumu konkrētiem aspektiem, piemēram, īpaši informācijas pienākumiem vai atteikuma tiesībām distances līgumos vai ārpus uzņēmuma telpām noslēgtos līgumos, vienlaicīgi spējot saglabāt Eiropas patērētāju aizsardzības augstu līmeni.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es apsveicu Schwab kungu par līdz šim veikto darbu. Es balsoju par, jo A. Schwab ziņojumā tiek labi aizsargāti patērētāju pārrobežu pirkumi. Dokuments, par kuru šodien balsoja, faktiski sola augsta līmeņa aizsardzības garantijas 27 dalībvalstu patērētājiem. Vienlaicīgi tas mēģina aizsargāt un atbalstīt uzņēmumus neatkarīgi no to lieluma, kuri var piegādāt preces un pakalpojumus patērētājiem Eiropā, nesaskaroties ar nevajadzīgiem juridiskiem šķēršļiem. Apvienojot četras direktīvas par šo tematu, mēs ceram saskaņot pašreizējos noteikumus skaidrākā veidā, izvairoties no tiesību aktu sadrumstalotības, kas bieži ir šķērslis gan patērētājiem, gan uzņēmējiem. Šajā nozīmē dokuments varētu dot ieguldījumu labākai iekšējā tirgus darbībai, palielinot patērētāju uzticēšanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. (CS) Apstiprinātais ziņojums likvidē pašreizējā regulējuma sadrumstalotību patērētāju aizsardzības jomā, kura neveicina patērētāju un uzņēmēju iesaistīšanos pārrobežu tirdzniecībā. Jo īpaši patērētāji daudzkārt sūdzas, ka viņi nevar pilnībā izmantot vienotā tirgus priekšrocības — sevišķi saistībā ar tirdzniecību internetā. Manuprāt, pareizā atbilde uz šīm sūdzībām ir apstiprināts kopīgu definīciju kopums, piemēram, tādiem jēdzieniem kā patērētājs, pārdevējs vai distances līgums. Noderīgs ir arī saraksts par pamatinformāciju, ko sniedz pārdevējs pirms jebkāda veida patērētāja līguma noslēgšanas, un vienots 14 dienu atteikšanās termiņš distances vai ārpus tirdzniecības telpām noslēgta līguma gadījumā, tostarp radot vienotu veidlapu par atteikšanos no līguma. Diemžēl šajā ziņojumā mēs redzējām, kā kreisie pēdējā brīdī nespēja atbalstīt kompromisu, kas tika panākts ar referentu, un tāpēc mums par to bija jābalso. Tomēr, manuprāt, tā nav nekāda katastrofa, un, tieši otrādi, tas varbūt parāda faktu, ka Eiropas Parlaments strādā kā politiska struktūra, kurā risinās atklāts un neviltots ideoloģisks konflikts starp Eiropas labējiem un kreisajiem spēkiem. Būtu lietderīgi, ja Parlaments biežāk tiktu parādīts šādā veidā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Komisija 2008. gada oktobrī iesniedza priekšlikumu direktīvai ar mērķi apvienot vienā dokumentā tiesību aktu kopumu par patērētāju aizsardzību, kurā ietvertas četras direktīvas par negodīgiem līguma nosacījumiem, noteiktiem patēriņa preču pārdošanas aspektiem un garantijām, patērētāju aizsardzību distances tirdzniecībā un patērētāju aizsardzību līgumos, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām. Ir vērts atzīmēt, ka direktīvas, kas tika pārskatītas, paredz minimālas saskaņošanas klauzulas, kuras lika daudzām dalībvalstīm saglabāt vai pieņemt stingrākus patērētāju aizsardzības noteikumus, radot sadrumstalotu regulatīvo pamatu visā Kopienā, tādējādi izraisot sekas attiecībā uz iekšējo tirgu, īpaši uzņēmējiem un patērētājiem pārrobežu darījumos.

Es uzskatu, ka normatīvais teksts, par kuru šodien tika balsots, stiprina patērētāju aizsardzību, ņemot vērā jomas īpatnības, kurā pilnīga saskaņošana ne vienmēr var būt reāla. Es atzinīgi vērtēju priekšlikumu radīt savstarpējas novērtēšanas sistēmu, kurā dalībvalstīm ir sīki jāizklāsta, kāpēc atšķirīgi valsts tiesību aktu noteikumi ir būtiski un kā tie atbilst proporcionalitātes un efektivitātes principam.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu. Tam ir ļoti vērienīgs mērķis: ar to ir iecerēts pilnībā reformēt patērētāju juridisko aizsardzību, pievēršoties pilnīgi visam līgumu priekšmetam un ietverot 27 valstu tiesību aktu darbību, kuri paredz dažāda līmeņa aizsardzību. Aptuveni pirms gada prof. Monti savā ziņojumā priekšsēdētājam Barroso teica: „… attiecībā uz direktīvas projektu par patērētāju tiesībām likumdevējam nekavējoties jāpanāk vienošanās, lai nodrošinātu patērētājiem augstu aizsardzības līmeni integrētā mazumtirdzniecības tīklā”. Es pilnīgi piekrītu profesoram Monti. Kopēju noteikumu trūkums dažādās dalībvalstīs ir devis vaļu juridiskā pamata sadrumstalotībai, kas kaitē gan patērētājiem, gan ražotājiem un faktiski traucē kopējā tirgus īstenošanu. Tādas krīzes apstākļos, kādu mēs globāli pārdzīvojam pašlaik, Eiropa nevar ļaut saviem ražotājiem atpalikt un saviem patērētājiem būt nepietiekami aizsargātiem. Tāpēc steidzamības kārtā mums jānonāk pie kopēji pieņemama kopsaucēja, lai saskaņotu tiesību aktus visā Eiropā. Mums visiem jāpieliek pūles un jāpanāk vienošanās ar Padomi jau pirmajā lasījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Patērētāju tiesības ir viens no iekšējā tirgus galvenajiem pīlāriem. Viņu aizsardzība un drošība ir būtiski svarīga plašākai drošībai, veicinot preču iegādi pārrobežu tirdzniecībā ik dienas, un rezultātā uzņēmēju konkurētspējai.

Šādā nozīmē izšķirīgs ir līdzsvars starp patērētāju tiesībām un izmaksām, ko tās var radīt uzņēmumiem. Turklāt ir svarīgi atcerēties valstu dažādās īpatnības un piedāvāto aizsardzību, pienācīgi ievērojot subsidiaritātes principu.

Tāpēc es uzskatu, ka šī ir joma, kurā, no vienas puses, var būt noderīga maksimāla saskaņošana, bet, no otras puses, atkarībā no līguma veida var pieņemt arī minimālu saskaņošanu, ja tā ir piemērotāka.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis direktīvas projekts par patērētāju tiesībām apvieno četras spēkā esošas Kopienas direktīvas vienotā normatīvā tiesību aktā. No vienas puses, tā mērķis ir nodrošināt patērētājiem visās 27 dalībvalstīs pārliecību par patērētāju aizsardzības augstu līmeni un, no otras puses, gan lieliem, gan maziem uzņēmējiem dot iespēju piedāvāt patērētājiem 27 ES dalībvalstīs preces un pakalpojumus bez liekiem juridiskiem šķēršļiem.

Attiecībā uz patērētājiem šā priekšlikuma nolūks ir nodrošināt, ka jebkurā vietā Eiropas Savienībā viņi var iepirkties un pirms līguma noslēgšanas saņemt skaidru informāciju par cenām un papildu maksām. Tas stiprina patērētāju aizsardzību pret novēlotu vai neizpildītu piegādi, piešķirot patērētājiem tiesības attiecībā uz uzteikuma periodu, nosūtīšanu atpakaļ, atlīdzības saņemšanu, labošanu, garantijām un negodīgiem līguma nosacījumiem. Visos līgumos, kas noslēgti ar patērētājiem, no preču izplatītāja tiek prasīta skaidra informācija, kas ļauj izdarīt informētu izvēli.

Es esmu priecīgs par informācijas prasības nepiemērošanu līgumiem, kas „saistīti ar ikdienas darījumiem, ja tirgotājam ir jāpiegādā prece vai jāsniedz pakalpojums tūlīt pēc līguma noslēgšanas”, jo tādējādi tiek novērsts nepamatots administratīvs slogs.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ir vēl viens Komisijas priekšlikums, kurā, šķiet, pārrobežu tirdzniecības veicināšana ir galvenā motivācija likumdošanas iniciatīvas īstenošanai. Šajā gadījumā, tā kā šis priekšlikums nav oriģināls priekšlikums „patērētāju interešu aizsargāšanai”, tas balstās uz apgalvojumu, ka brīva tirdzniecība ir visu patērētāju interešu sākums un gals, tādējādi kārtējo reizi izmantojot profesionālu ticību brīvā tirgus labumiem. Faktiski tas vairāk attiecas uz uzņēmēju nekā patērētāju tiesībām un interesēm.

Komisija iestājas par patērētājiem noteikto noteikumu pilnīgu saskaņošanu. Ja šī saskaņošana nav panākta ar progresu un ja netiek ņemti vērā katrā valstī jau pieņemtie tiesību akti, tas faktiski varētu novest pie patērētāju tiesību zaudēšanas dažās dalībvalstīs, kurās tiesību akti šajā jomā ir progresīvāki.

Tā kā šis ir pirmais lasījums un, ņemot vērā to, ka debašu gaitā komitejā varēja veikt labojumus Komisijas sākotnējā priekšlikumā, mēs ceram, ka tā spēs pavirzīties uz priekšu patērētāju tiesību aizsardzībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs izskatām pirmajā lasījumā direktīvas projektu par patērētāju tiesībām, ko iesniegusi Komisija. Tās uzmanības centrā ir pārrobežu tirdzniecības veicināšana, pamatojoties uz principu, ka patērētāju interesēm vislabāk kalpo brīva konkurence. Taču faktiski tā vairāk uzmanības pievērš korporāciju tiesībām, nevis patērētāju tiesībām.

Turklāt Komisija iestājās par patērētājiem izstrādāto noteikumu pilnīgu saskaņošanu, neņemot vērā tiesību aktus, kas jau darbojas katrā valstī. Tas varēja novest pie patērētāju tiesību zaudēšanas dažās dalībvalstīs. Parlamenta Iekšējā tirgus komitejā ir notikusi intensīva diskusija, un bija iespējams panākt plašu vienprātību, kas ļāva būtiski grozīt Komisijas iesniegto sākotnējo priekšlikumu. Tomēr liekas, ka ir visi nosacījumi, kas ļauj arī vēl vairāk patērētāju tiesību aizsardzībā, mēģinot pozitīvā veidā ietekmēt sarunas ar Padomi.

Tāpēc mēs piekrītam referenta prasībai nosūtīt ziņojumu atpakaļ Parlamenta Iekšējā tirgus komitejai.

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. (DE) Pārrobežu tirdzniecības veicināšana, izmantojot vienotus noteikumus, un vienlaicīgi patērētāju tiesību stiprināšana — vispirmām kārtām saistībā ar preču iegādi citā dalībvalstī — ir iemesli, kāpēc es īpaši atzinīgi vērtēju „jauno” Patērētāju aizsardzības direktīvu. Pašreizējā nenoteiktība, kas joprojām valda attiecībā uz piemērojamajām patērētāju tiesībām, attur uzņēmumus no preču piedāvāšanas citās valstīs un patērētājus no šo preču pasūtināšanas, jo trūkst skaidrības par to, kas notiek iespējama atteikuma gadījumā. Eiropas vienotais tirgus nepārprotami prasa šādu šķēršļu novēršanu.

Šajā ziņojumā ierosinātās vienotās definīcijas, kas cita starpā saskaņo atteikuma tiesības un noteikumus saistībā ar negodīgiem līguma nosacījumiem līgumos, radīs juridisku noteiktību un tādējādi palielinās pārrobežu tirdzniecības pievilcību uzņēmumiem, kā rezultātā ieguvēji galu galā būs patērētāji.

V nodaļa netika pieņemta, un tāpēc patērētāju aizsardzība visā Eiropā tiks piemērota atbilstīgi visaugstākajiem kritērijiem.

Tāpēc ir nepieciešams to nosūtīt atpakaļ uz komiteju, lai sarunas ar Komisiju risinātu vēlreiz.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. (FR) Saskaroties ar dokumentu, kas sākumā bija vairāk nekā apšaubāms, es esmu priecīga, ka Eiropas kreisie ir guvuši ievērojamus panākumus. Faktiski bija absurds uzspiest dalībvalstīm tiesību aktu, kas vēršas pret patērētāju tiesībām, un piespiest tās atcelt vairākus savas valsts tiesību aktus, kurus uzskatīja par pārāk aizsargājošiem attiecībā uz direktīvu. Taču es balsoju par galīgā balsojuma atlikšanu, lai stiprinātu patērētāju aizsardzību pret noteiktām ļaunprātīgām darbībām, kurām paredzētais aizsardzības līmenis joprojām ir nepietiekams. Katrā gadījumā es nebalsošu par dokumentu, kas pārkāpj visbūtiskākās patērētāju tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Carl Haglund (ALDE), rakstiski. (SV) Komitejas iesniegtajiem grozījumiem Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, raugoties tikai no likumdošanas viedokļa, diemžēl ir zema kvalitāte, un II, IV un V nodaļa ir liekas. Grozījums Nr. 141 ir nepamatots maziem un vidējiem uzņēmumiem. Kompromisa priekšlikumos (II bloks) ierobežojumi distances un tiešajai pārdošanai ir nepamatoti un nepieņemami.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Komisijas sākotnējais priekšlikums patērētāju aizsardzības direktīvai bija nevēlams, nevajadzīgs mēģinājums uzspiest maksimālu saskaņošanu bez jebkāda cita acīmredzama nolūka kā vien, lai apmierinātu tos, kuri uzskata, ka kultūras un juridiska daudzveidība neatbilst ES principiem. Priekšlikums būtu samazinājis patērētāju tiesības dažādās Eiropas valstīs, un nebija nekā, kas liecinātu par izdevīgumu tirgum. Kompromisa pakete, par ko vienojās Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā, ne tuvu nav pilnīga, bet tā iezīmē svarīgu uzlabojumu un pamatu, uz kura mēs varam balstīties sarunās ar pārējām iestādēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Morten Løkkegaard (ALDE), rakstiski. (DA) Es esmu priecīgs, ka pēc vairāk nekā divus gadus ilgušām sarunām Parlamentā mums ir izdevies vienoties par nostāju, kas stiprina gan patērētāju tiesības Eiropas Savienībā, gan arī atvieglo uzņēmumu darbību iekšējā tirgū.

Attiecībā uz lēmumu balsot par grozījumiem blokos daudzi no mums ir sarūgtināti par to, ka mēs nevarējām balsot pret atsevišķiem grozījumiem. Atļaujiet man izcelt šādus gadījumus.

4. un 5. nodaļa: es būtu izvēlējies kompromisu, pilnībā svītrojot no priekšlikuma 4. un 5. nodaļu. Es zinu, ka Padome jo īpaši, bet arī Eiropas Patērētāju organizācija (BEUC) un Dānijas Patērētāju padome būtu vēlējusies to, nevis kompromisu, ko esam panākuši pašreiz attiecībā uz šīm divām nodaļām. Šajā sakarā mums jāpasmaida par faktu, ka Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir izvēlējusies ignorēt patērētāju organizāciju ieteikumus.

22. a) pants: es būtu vēlējies svītrot daudz kritizēto 22. a) pantu. Tas nepadara dzīvi īpaši vieglāku maziem un vidējiem uzņēmumiem. Tomēr man ir lielāka pārliecība nekā maniem kolēģiem liberāļiem no Vācijas, ka sarunu gaitā ar Padomi mums varbūt izdosies grozīt šo noteikumu. Bija doma pielāgot šo pantu Pakalpojumu direktīvas 20. pantam, tā samazinot arī tiesību aktu pretrunīguma risku.

 
  
MPphoto
 
 

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Saskaņā ar stratēģiju ES 2020 augsti kvalitatīva un ekoloģiski ilgtspējīga ražošana ir viena no ES konkurētspējas priekšrocībām. Patērētāju augsta līmeņa aizsardzība garantē augsti kvalitatīvus izstrādājumus un uzlabo patērētāju uzticēšanos, tādējādi padarot iekšējo tirgu efektīvāku. Es atzinīgi vērtēju Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas iesniegtos priekšlikumus par jauno patērētāju tiesību direktīvu, jo tie tiecas nodrošināt pārredzamību uzņēmumiem, lai atraisītu ES pārrobežu tirdzniecības potenciālu. Jaunie patērētāju tiesību noteikumi iekļauj gandrīz visus tirdzniecības veidus — veikalos, pa tālruni vai tiešsaistē. Tie īpaši nostiprina noteikumus par starptautisko tirdzniecību, pamatojoties uz priekšlikumiem, kas sniegti mana kolēģa A. Schwab izstrādātajā ziņojumā. Atšķirībā no pašreizējām četrām patērētāju aizsardzības direktīvām, manuprāt, jaunais tiesību akts nodrošina papildu vērtību, jo tas nosaka, kāda veida informācija pircējam jāsaņem no pārdevēja, piegādes nosacījumus un noteikumus, ko piemēro, ja risks ir saistīts ar pircēju, nemaz nerunājot par pircēja tiesībām atcelt pirkumus vai atteikties no tiem, vai tiesībām uz preces labošanu vai apmaiņu.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par to, lai ziņojums tiktu nosūtīts atpakaļ komitejai, jo Komisijas reakcija uz Parlamenta grozījumiem bija nožēlojami neadekvāta.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. − (IT) Komisijas priekšlikuma mērķis ir uzlabot iekšējā tirgus darbību, mazinot pārrobežu tirdzniecības šķēršļus, bet tas rada problēmas gan patērētājiem, gan ražotājiem. Tam būtu jāatbalsta visi centieni, kuru nolūks ir padarīt iekšējo tirgu efektīvāku un rosināt pārrobežu tirdzniecību, taču Pamattiesību hartas 38. pants prasa, lai ES politika nodrošinātu patērētāju aizsardzības augstu līmeni.

Tāpēc mērķim ir jābūt pašreizējās saskaņošanas minimālā līmeņa paaugstināšanai, piemērojot labākās pieejamās prakses. Ir jāattīsta Eiropas atbildības sistēma neatbilstības gadījumā, lai uzlabotu patērētāju aizsardzību un uzticēšanos tirgiem. Saskaņā ar stratēģiju Eiropa 2020 patērētāju aizsardzības augsts līmenis nodrošina kvalitatīvus izstrādājumus un vienlaicīgi veicina iekšējā tirgus darbības rādītājus. Attiecībā uz patērētāju tiesībām pašreizējie minimālie noteikumi ļauj dalībvalstīm pielāgot Eiropas noteikumus valsts principiem: mums ir jāturpina darboties šajā virzienā. Diemžēl mēs tomēr ievērojam, ka ierosinātajā direktīvā nav ņemti vērā jauni izstrādājumi tirgū, ko rada izmaiņas attīstībā un inovācijā, kā tas notiek digitālo produktu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Schwab kunga ziņojumu par patērētāju tiesībām, jo es uzskatu, ka vajag vienkāršot un pabeigt pašreizējo tiesisko regulējumu attiecībā uz patērētāju aizsardzību.

Ir būtiski, ka patērētāji 27 dalībvalstīs var paļauties uz aizsardzības augstu līmeni un ka ražotāji neatkarīgi no to lieluma var piegādāt savas preces un sniegt pakalpojumus patērētājiem 27 dalībvalstīs bez nevajadzīgu juridisku šķēršļu kārtošanas. Parlamenta rīcība ir vajadzīga gan tādēļ, lai stiprinātu patērētāju uzticību, gan tādēļ, lai rosinātu un atbalstītu ražotājus, kas vēlas iesaistīties pārrobežu tirdzniecībā.

Atšķirīgie noteikumi par patērētāju tiesībām Eiropā ir nopietns kavēklis pat ražotājiem, pērkot un pārdodot preces un pakalpojumus pāri robežām. Īpaši e-tirdzniecība ir joma, kurā patērētāji nevar gūt labumu ne no iekšējā tirgus, ne savām patērētāju tiesībām tā iemesla dēļ, ka ražotāji attiecīgajā nozarē nelabprāt ievēro dažādos noteikumus, sākot darboties jaunā tirgū, un tādējādi riskē ar tiesvedības uzsākšanu citā dalībvalstī.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo ziņojumu par patērētāju tiesībām. Dokuments aizstāj četras pašreizējās direktīvas ar vienu, lai vienkāršotu un uzlabotu patērētāju aizsardzības regulējumu. Eiropas Savienības pievienotā vērtība jāpārvērš skaidrā ieguvumā patērētājiem, jo īpaši veicinot pārrobežu darījumus tiešsaistē. Direktīvas priekšlikums tādējādi tiecas risināt jautājumus, ko izraisa patērētāju aizsardzības noteikumi, kas katrā valstī ir atšķirīgi. Dokuments konkrēti ierosina atteikuma veidlapas paraugu distances līgumiem un ārpus uzņēmuma telpām noslēgtiem līgumiem, un saskaņotais atteikuma tiesību termiņš ir 14 dienas. Līdzīgā veidā dokumentā ietvertie noteikumi ļauj nostiprināt patērētāju tiesības attiecībā uz informāciju un piegādi.

 
  
MPphoto
 
 

  Gesine Meissner (ALDE), rakstiski. (DE) Šīsdienas balsojumā par formulējumiem direktīvā par patērētāju tiesībām Vācijas Brīvās demokrātiskās partijas (BDP) biedri Eiropas Parlamentā atturējās. Pieņemtais kompromiss neapšaubāmi ietver daudzus uzlabojumus sākotnējā Eiropas Komisijas projektā. Piemēram, mums ir izdevies nodrošināt, ka mazos uzņēmumus neietekmē lielākā daļa jauno noteikumu vai tos neapgrūtina papildu birokrātija. Tomēr šodien pieņemtajā tekstā ir arī noteikumi, kas kā smags slogs gultos uz uzņēmumiem, nepalielinot patērētāju aizsardzību. Piemēram, 5. pants nozīmēs to, ka uzņēmumam, pirms līguma noslēgšanas, būs jāsniedz ļoti plaša informācija, pat tad, ja preces ir pirktas veikalā. Maz ticams, ka tas dos labumu patērētājiem, jo viņi veikalā var izvērtēt izstrādājumu tiešā veidā. Ar 22. a) pantu uzņēmumiem tiek noteikts pienākums distances līgumos piegādāt preces patērētājiem katrā dalībvalstī. Šāds pienākums ir pretrunā brīvībai slēgt līgumu un pakļauj jo īpaši mazos un vidējos uzņēmumus ievērojamiem juridiskiem un finansiāliem riskiem. Turklāt BDP nevarēja panākt savu galveno prasību par direktīvas IV un V nodaļas pilnīgu svītrošanu. BDP aicina grozīt šos noteikumus trīspusējās sarunās ar Padomi un Komisiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Šis priekšlikums paredz ar vienu tiesību aktu aizstāt četras pašreiz spēkā esošās direktīvas par līgumiem, kas noslēgti ārpus uzņēmuma telpām, par negodīgiem nosacījumiem, distances līgumiem un patēriņa preču pārdošanu un garantijām. Šī direktīvas projekta mērķis ir palielināt patērētāju uzticēšanos un aizsardzību attiecībā uz pirkumiem, kurus viņi veic veikalos vai tīmeklī, un samazināt uzņēmumu nevēlēšanos veikt pārdošanu citās ES valstīs.

Direktīvas projekta par patērētāju tiesībām nolūks ir nodrošināt, lai, iepērkoties jebkurā ES vietā, patērētājiem — pirms līguma parakstīšanas — būtu pieejama skaidra informācija par cenām un papildu maksām. Kopumā ir ietverti visi līgumi neatkarīgi no tā, vai pirkums izdarīts veikalā, no attāluma vai ārpus uzņēmuma telpām. Šī direktīva stiprinās iekšējo tirgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Mērķis ir palielināt pircēju uzticēšanos un nodrošināt pārredzamību uzņēmumiem, lai atraisītu izaugsmes potenciālu pārrobežu tirdzniecībā ES iekšienē. Jaunie noteikumi ietvers gandrīz visus tirdzniecības veidus veikalos, pa tālruni vai tiešsaistē, bet īpaši nostiprinās noteikumus pārrobežu darījumiem. Pircēji zinās, kādu informāciju viņiem ir tiesības saņemt no pārdevēja, un tiks skaidri formulēti noteikumi par piegādēm. Būs arī skaidri noteikumi par to, kurā brīdī precīzi risks tiek nodots patērētājiem, kā arī par patērētāju tiesībām atteikt pirkumu, pārdomāt vai likt izstrādājumu labot vai apmainīt.

Es vēlētos piebilst, ka noteikumos par patērētāju tiesībām būtu jāiekļauj sabiedriskā transporta un gaisa satiksmes biļetes. Piemēram, es varētu atsaukties uz airBaltic gadījumu, kad pasažieru tiesības tiek ignorētas un aviosabiedrība atsakās uzņemties atbildību par pakalpojuma slikto kvalitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ir daži punkti, kas faktiski liecina par labu direktīvai par patērētāju aizsardzību, piemēram, lielākas prasības sniegt informāciju, atteikuma perioda pagarināšana, kā arī lielāki pienākumi pārdevējiem aizsardzības nodrošināšanā tiešsaistes veikalu gadījumā. Patērētāju aizsardzība ir jāpalielina pat vēl vairāk, lai radītu pamatu uzticībai starp pārdevēju un patērētāju. Ir daži iemesli, kāpēc es atturējos balsojumā, proti, manuprāt, ir noteiktas nesamērīgas sankcijas, netiek paredzētas atteikšanās tiesības tīmekļa izsolēs un, galvenais, sliekšņa tirdzniecības darījumu definīcija ir ļoti neskaidra.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Šis ziņojums attiecas uz četru dažādu direktīvu par patērētāju aizsardzību apvienošanu, un tādējādi tajā ir ietverts acquis communautaire kopš 2004. gada. Dažās jomās ir veikta vienkāršošana un sniegti papildinājumi. Ir svarīgi, ka visi augstākie aizsardzības standarti dalībvalstīs var tikt saglabāti. Taču direktīvu apvienošana ved pie plašākas saskaņošanas. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Schwab kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka ziņojumā panākts taisnīgs līdzsvars starp to patērētāju aizsardzību, no vienas puses, kuri ir aizsargājami pret ražotāju un trešo pušu krāpniecisku un neordināru rīcību, un, no otras puses, noteikumiem, kas ir pārāk stingri ražotājiem, nosakot viņiem pienākumus, kuri, ņemot vērā viņu uzņēmējdarbības un apgrozījuma apjomu, dažreiz ir neizpildāmi. Kā piemēru minēšu amatnieku, kas teorētiski var strādāt ārpus uzņēmuma telpām. Uz viņu nevar attiecināt tādas pašas prasības kā uz lielu starpvalstu uzņēmumu, kas vada un slēdz tūkstošiem līgumu katru dienu. Tāpēc ir jāvirzās uz saskaņošanu, kas ir mērķtiecīga un līdzsvarota, ņemot vērā Eiropas ražošanas bāzes īpatnības, vienlaikus saglabājot patērētāju aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka patērētāju tiesību kodificēšana vienotā dokumentā ir pareizs solis. Ir vērts izcelt pārrobežu tirdzniecības šķēršļu samazināšanu un izteikt atzinību mēģinājumam padarīt iekšējo tirgu vēl efektīvāku un veicināt pārrobežu tirdzniecību, apvienojot četras direktīvas, kas tagad ir konsolidētas vienā. Direktīvas projektā patiešām ir tādi aspekti, kurus var uzlabot un vajag uzlabot, bet, neskatoties uz to, tas tomēr ir ļoti pozitīvs panākums šajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Komisijas priekšlikums par patērētāju tiesībām, kas saņemts 2008. gada 8. oktobrī, tiecas apvienot četras iepriekšējās direktīvas vienotā dokumentā, pamatojoties uz „pilnīgas saskaņošanas” principu. Noteikumu sadrumstalotība faktiski tiek uzskatīta par kavēkli gan patērētājiem, gan uzņēmējiem, kas veic pirkšanu un pārdošanu citās valstīs.

Ņemot vērā stāvokli, kāds izveidojies attiecībā uz patērētāju tiesību aktu kopumu, atbalsts pilnīgai saskaņošanai priekšlikumā pašlaik praktiski nav iespējams. Tāpēc jālabo tā apjoms, veicot strukturālu grozījumu. Atbilstīgi Parlamenta rezolūcijai un Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas 2009. gada darba dokumentā sniegtajam paziņojumam priekšroka tiek dota jaunai pieejai, kas pamatojas uz pilnīgu saskaņošanu, tas nozīmē saskaņošanu, kura aprobežojas ar noteiktu līgumu īpašiem aspektiem, saglabājot patērētāju aizsardzības augstu līmeni. Pamatojoties uz iepriekš teikto, es balsoju par, lai nodrošinātu patērētāju tiesību vēl lielāku aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Hella Ranner (PPE), rakstiski. (DE) Es esmu priecīga par šīsdienas lēmumu par patērētāju aizsardzību. Mēs esam pieņēmuši Eiropas pilsoņiem, uzņēmumiem un vienotajam tirgum svarīgu lēmumu. Ir iedvesmojoši, ka bija iespējams atrast racionālu pieeju daudzo dažādo Eiropas tiesību aktu sistēmu daļējai standartizēšanai. Tomēr, skatoties no Austrijas viedokļa, ir daži problemātiski punkti, kas steidzami jāapspriež un jānoskaidro Parlamenta, Padomes un Komisijas trīspusējās sarunās: 1) dokumentā jāiekļauj „iepirkuma aspekts”. Iepirkuma aspekts nozīmē, piemēram, ka gadījumā, ja kāds lūdz, lai kosmetologs ierodas viņa vai viņas mājās, lai varētu izmantot šā kosmetologa pakalpojumus (citiem vārdiem sakot, persona nodrošina darījuma sakaru pats vai pati), atteikuma tiesībām vairs nav jābūt piemērojamām; 2) mums jānodrošina, ka MVU nerodas nekādi papildu apgrūtinājumi, ja tiek nodrošināta patērētāja pienācīga aizsardzība. Galu galā MVU papildu finanšu un administratīvie slogi tiktu pārnesti uz patērētājiem; 3) IV un V nodaļa (atbildība un negodīgi nosacījumi) ir jāsvītro, jo pat pēc ilgstošām sarunām nebija iespējams panākt vēlamo pilnīgo saskaņojumu. Svītrošana palīdzētu izvairīties no stagnācijas un pavērtu ceļu jaunām iespējām trīspusējās sarunās; 4) attiecībā uz atzinīgi vērtējamo noteikumu par krāpšanu tīmeklī vēl jāveic daži pielāgojumi, lai nodrošinātu līdzsvaru starp patērētāju aizsardzību un uzņēmumu noslogošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Evelyn Regner (S&D), rakstiski. (DE) Es balsoju par kompromisa paketi par patērētāju tiesībām, kas tika panākts grupu sarunās, jo direktīvā bija iespējams ieviest dažus uzlabojumus salīdzinājumā ar Komisijas priekšlikumu. Ir svarīgi, ka direktīvas pamats atkal ir minimāla saskaņošana un ka pakalpojumi veselības vai sociālās aprūpes jomā tiek svītroti no direktīvas. Uzlabojums bija arī tālpārdošanas jomā, kurā līdz šim atteikuma periods patērētājiem ir bijis līdz vienai nedēļai, bet saskaņā ar Eiropas Parlamenta grozījumiem tagad būs paredzētas divas nedēļas. Pirkumi tirdzniecības gadatirgos arī tagad tiek klasificēti kā tiešā pārdošana. Austrijā pirkums tirdzniecības gadatirgū līdz šim juridiskā ziņā ir ticis uzskatīts par tādu pašu pirkumu, kā pirkums veikalā. Tomēr daži svarīgi punkti joprojām ir uzlabojami. Vislielākā prioritāte šajā sakarā ir direktīvas V nodaļa, ar kuru Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir pilnīgi neapmierināta. Mums jāizvairās no izsmeļoša negodīgo līguma nosacījumu saraksta — dalībvalstīm nav jāliedz iespēja paaugstināt savu patērētāju aizsardzības līmeni. Pretējā gadījumā daudzi patērētāji dalībvalstīs ar patērētāju aizsardzības senām tradīcijām pieredzētu savas aizsardzības pasliktināšanos. Tāpēc arī es balsoju par dokumenta nosūtīšanu atpakaļ komitejai, lai šos būtiskos punktus varētu atrisināt un uzlabot.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Labi aizsargāts patērētājs ir pilsonis, kas labi jūtas, un tas norāda uz mūsu modernās demokrātijas briedumu. Tieši tas padara šodien pieņemto direktīvu ļoti svarīgu.

Nepaiet neviena diena, kad Eiropas patērētājs, izvēloties, veikt pirkumu tiešsaistē vai pieņemot izmaiņas abonementam pa tālruni, nesaskartos ar jautājumu par līguma ievērošanu, kuru viņš ir parakstījis vai kam viņš ir piekritis. Reaģējot uz bieži nevienlīdzīgām attiecībām starp speciālistiem un patērētājiem, Eiropas Parlaments ir izvēlējies noteikt 14 dienu termiņu atteikuma tiesībām. Tas ir skaidrs signāls, ka šādas tiesības ir jānodrošina visā Eiropas Savienībā.

Ir pamats uzskatīt, ka A. Schwab ziņojums pilnībā neapmierina ne patērētāju grupas, kas iebilst pret pilnīgas saskaņošanas principu, ne mazo un vidējo uzņēmumu un tirdzniecības kameru pārstāvjus, kas vēlējās, lai tiesību akts aprobežotos ar e-tirdzniecības aktivizēšanu. Eiropas Parlaments ir izdarījis izvēli par labu kompromisam un nav ļāvies panikas cēlēju balsīm. Tas var gūt mierinājumu par šo izvēli nesenajā Eiropas aptaujā, kas parādīja, ka 79 % aptaujāto tirgotāju uzskata, ka pieņemtajam tiesību aktam būs neliela ietekme uz ārējo tirdzniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Mēs, Zaļie/EFA, gribējām nodrošināt minimālu saskaņošanu visiem ES patērētājiem. Tas ļautu dalībvalstīm ieviest vai saglabāt augstākus aizsardzības līmeņus nekā „vidējais” ES līmenis. Turklāt mēs gribējām nodrošināt visiem patērētājiem augstu aizsardzības līmeni. Mēs uzskatījām, ka labs normatīvs priekšlikums būtu labs piemērs, lai parādītu pilsoņiem, ka Eiropas Savienībai rūp viņu intereses.

Pēc ilgām un smagām sarunām un pārpratumiem mēs veicām teicamus uzlabojumus dokumentā, proti, iekļāvām digitālo saturu, svītrojām veselības un sociālās aprūpes pakalpojumus, iekļāvām gan juridiskas, gan fiziskas personas un labus atteikuma tiesību un riska pārejas noteikumus.

Tomēr IMCO komitejā mēs balsojām pret, jo atlikušie trūkumi bija pārāk ievērojami. Mēs nevarējām pieņemt dokumentu, kas nozīmētu patērētāju aizsardzības samazināšanu ikvienam ES pilsonim. Dokuments neparedzēja pilnīgi minimālu saskaņošanu, un atsevišķu pantu teksts nebija ne skaidrs, ne pietiekami labs, lai nodrošinātu, ka nesamazināsies patērētāju aizsardzība dažiem ES pilsoņiem. Pēc šīsdienas balsojuma Eiropas Parlamentā dokuments ir nodots atpakaļ Komisijai.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas uzdevums ir aizsargāt pilsoņu un patērētāju intereses Eiropā, un šodien Parlaments beidzot atzīst šo tiesību taisnīgu aizsargāšanu. Līdz šim patērētāji pārāk bieži ir riskējuši, kļūdami par tirgus maldināšanas un krāpšanas upuri, īpaši nepietiekamo zināšanu dēļ par savām tiesībām. Ar šīs rezolūcijas pieņemšanu Eiropa gaida, ka visiem patērētājiem būs skaidra un precīza informācija, kas ļaus viņiem izdarīt informētas un mērķtiecīgas izvēles.

Lielāka aizsardzība tiks piešķirta īpaši tirdzniecībai tiešsaistē, un visi pilsoņi, kas ir nopirkuši izstrādājumu, kurš izrādīsies atšķirīgs no tā, ko viņi gribēja, varēs pieprasīt aizstājēju, cenas samazināšanu vai līguma pārtraukšanu. Visi līguma nosacījumi, kurus uzskata par netaisnīgiem, tiks ievadīti īstā „melnā sarakstā” un netiks izmantoti nevienā līguma veidā. Vēsturiski Eiropas pamati balstās uz vienoto Eiropas tirgu. Kopēju pamatnostādņu izveidošana izrādās mūsu iestāžu prioritāte tagad vairāk nekā jebkad iepriekš: tikai tā iespējams garantēt arvien brīvāku tirdzniecību visiem Eiropas pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju 57. panta piemērošanu, nosūtot ziņojumu atpakaļ Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejai, jo tas nodrošinās patērētājiem lielāku aizsardzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Komisija meklē veidu, kā vienkāršot un pabeigt regulatīvās pamatnostādnes par patērētāju tiesībām, un tāpēc tā ierosina apvienot četras pašreiz spēkā esošās direktīvas vienotā normatīvā dokumentā. No vienas puses, šis priekšlikums paredz patērētājiem visās 27 dalībvalstīs sniegt augstu uzticamības līmeni attiecībā uz viņu tiesību aizsardzību un, no otras puses, paredz, ka struktūrām, kas nodrošina preces un sniedz pakalpojumus, samazināsies juridiskie un administratīvie šķēršļi pārrobežu tirdzniecībai.

Šī ziņojuma pieņemšana ir vēl viens solis pretī pilnīgai iekšējā tirgus sasniegšanai, jo pašreizējā juridiskā sadrumstalotība ir kavēklis gan patērētājiem, gan uzņēmējiem, kad viņi grib nodarboties ar pārrobežu tirdzniecību. Priekšlikums pieļauj pilnīgu saskaņošanu, kuras mērķis ir ārpus uzņēmuma telpām parakstītie un distances līgumi, jo īpaši darījumi, kas tiek veikti tiešsaistē.

Vienlaicīgi referents ietver elastīguma klauzulas, kas ļauj dalībvalstīm saglabāt patērētāju aizsardzības augstu līmeni. Tiesību un pienākumu kopuma piemērošana patērētājiem un uzņēmējiem saskaņā ar vienotu juridisku pamatshēmu ļaus izveidot vienkāršotu tīklu iekšējā tirgus darījumu izaugsmei.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Jaunajiem noteikumiem, kas paredzēti, lai atjauninātu pašreizējos ES tiesību aktus par patērētāju tiesībām, jāietver visi pirkumu veidi, neatkarīgi no tā, vai tie izdarīti pa tālruni, tiešsaistē, veikalā vai mājās. Grozījumiem jāpalielina patērētāju uzticēšanās, izdarot pirkumus citās valstīs, un jānodrošina vienādi nosacījumi uzņēmumiem, tādējādi pilnībā izmantojot kopējā tirgus potenciālu. Taču jaunajiem noteikumiem jābūt tā līdzsvarotiem, lai tie nekļūtu par nepanesamu nastu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Patērētāju aizsardzība ir ļoti svarīga. Tikai nopietni uztverot patērētāju aizsardzības līmeņus, būs iespējams panākt pilnīgu saskaņojumu. Ir svarīgi arī, lai pilsoņi zinātu savas tiesības. Tā ir problēma visā Eiropā, bet jo īpaši manā valstī. Saskaņā ar Eiropas Komisijas rosinātās Eirobarometra aptaujas datiem lielākais vairākums lietuviešu lielā vēlas uzzināt vairāk par savām patērētāju tiesībām. Saskaņā ar aptauju divas trešdaļas lietuviešu (66 %) uzskata, ka Lietuvas tiesību sistēma nenodrošina pienācīgu aizsardzību, nosakot sodus uzņēmumiem, kas viņus bija maldinājuši vai krāpuši. Vēstījums ir skaidrs. Mēs to nedrīkstam ignorēt. Statistika arī parādīja, ka cilvēki maz uzticas valdībai un ES informācijas birojiem — mazāk nekā 7 % lietuviešu tic šīm iestādēm, kuras sniedz viņiem pareizu informāciju un konsultācijas par patērētāju tiesībām. Mēs nevaram atstāt to bez ievērības. ES jārīkojas tūlīt.

 
  
  

Ziņojums: Gilles Chichester (A7-0039/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo komunikāciju infrastruktūra un elektroniskie pakalpojumi ir būtiski mūsdienu sabiedrībā un tāpēc, ka Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra ir veikusi svarīgu, joprojām nepabeigtu darbu, jo īpaši attiecībā uz kiberdrošību. Tāpēc tās pilnvaru termiņa un atbildības pagarināšana ir pamatota.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūrai ir īpaša loma atbalsta sniegšanā dalībvalstīm viņu centienos sadarboties ES līmenī šajā jomā. Informācijas un komunikāciju tehnoloģija ir kļuvusi pa galveno elementu mūsu ekonomikā un visā sabiedrībā kopumā. Tā ir neaizsargāta pret apdraudējumiem, kas vairs neievēro valstu robežas savu starpsavienojumu dēļ ar citām infrastruktūrām un savstarpējo atkarību dēļ no tām, kā arī tādēļ, ka nespēj garantēt tām drošību un elastību, pamatojoties tikai uz valsts pieejām. Ziņojumā uzmanības centrā izvirzīta Eiropas aizsardzība pret kiberuzbrukumiem un pārrāvumiem IT sistēmās, izmantojot arvien augstāku sagatavotības, drošības un elastības līmeni. Es balsoju par šo ziņojumu, jo tā mērķis ir attīstīt IT tīklu un datu drošības kultūru, kas būs izdevīga pilsoņiem, uzņēmumiem un sabiedriskā sektora organizācijām Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras pilnvarām jāpalīdz Eiropas Savienībai, dalībvalstīm un ieinteresētajām pusēm attīstīt gatavības un jaudas līmeni, lai novērstu un atklātu tīkla un datu drošības problēmas un reaģētu uz tām efektīvāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Lai gan Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) pilnvaru termiņš beidzas 2012. gada 13. martā, Eiropas Savienībai joprojām jāveic pasākumi šajā jomā. Tāpēc bija nepieciešams pieņemt aģentūras pilnvaru termiņa pagarinājumu, kas garantētu saskaņotību un nepārtrauktību jautājumā par tīklu un informācijas drošību. Tāpēc es balsoju par šo dokumentu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, ar kuru tiek pagarināts Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) pilnvaru termiņš līdz jaunas regulas pieņemšanai par šīs aģentūras pārskatītiem noteikumiem un darba principiem. ENISA tika izveidota 2004. gadā sākotnēji uz pieciem gadiem ar galveno mērķi nodrošināt tīklu un informācijas drošības augstu un efektīvu līmeni Eiropas Savienībā, tādējādi dodot ieguldījumu iekšējā tirgus vienmērīgai darbībai. Nesenie kiberuzbrukumi dalībvalstīs liek mums pārdomāt un pārformulēt aģentūras darbības pilnvaras, lai iegūtu elastīgāku reakcijas spēju un vairotu aģentūras operatīvo efektivitāti. Dot visiem ES pilsoņiem iespēju lietot digitālo tehnoloģiju un nodrošināt uzticību tīmeklim un tā drošībai ir viens no galvenajiem Digitālās programmas mērķiem Eiropai. Tiklīdz ENISA būs modernizēta, Eiropas valstīs tiks vākta jaunākā informācija, būs pamudinājums dalīties ar labāko praksi, un Eiropas Savienība un dalībvalstis būs labāk sagatavotas, lai novērstu tīkla un informācijas drošības problēmas, atklātu tās un efektīvāk uz tām reaģētu.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es atbalstīju G. Chichester ziņojumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izveidi attiecībā uz tās darbības termiņu, jo es uzskatu, ka informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) ir kļuvušas par Eiropas ekonomikas un visas sabiedrības mugurkaulu. IKT ir neaizsargātas pret apdraudējumiem, kas nāk no citām valstīm un mainās, tehnoloģijai un tirgum attīstoties. Tā kā IKT ir globālas, savstarpēji saistītas un atkarīgas no citas infrastruktūras, to drošību un izturētspēju nevar garantēt, balstoties tikai uz valsts pieeju bez koordinēšanas. Vienlaicīgi problēmas, kas saistās ar tīkliem un informācijas sistēmām, strauji attīstās. Tīklam un informācijas sistēmām vajadzīga efektīva aizsardzība pret visu veidu ielaušanos un pārtraukumiem, tostarp uzbrukumiem, ko izdara cilvēki.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo piekrītu, ka ir nepieciešams pagarināt Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras darbības pilnvaras. Šai struktūrai, ko Eiropas Savienība izveidoja 2004. gadā uz pieciem gadiem, tagad ir vajadzīgs turpmāks pagarinājums, lai to padarītu atbilstošu šīsdienas vajadzībām un drošības riskiem. Patiešām — arvien intensīvākais datoru komunikāciju izmantojums daudziem atvieglo darbu, bet tas bieži kļūst arī par draudu, īpaši bērniem. Lai aizsargātu lietotājus, ir vajadzīgi precīzi noteikumi. Tomēr grozījumi regulā prasa vairāk laika, un tieši tāpēc ir nepieciešams pagarināt aģentūras darbības pilnvaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. (RO) Es nolēmu balsot par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir jāpagarina Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras pilnvaras līdz 2013. gadam. Šī aģentūra tika izveidota uz pieciem gadiem 2004. gada martā, ko pēc tam pagarināja līdz 2012. gada martam. Galvenais mērķis bija garantēt efektīvu drošību ES IT tīkliem. Tā kā mēs dzīvojam pasaulē, kura ir kļuvusi arvien vairāk atkarīga no interneta, mums jāpalielina sava izpratne par interneta drošības problēmu, jo kibernoziegumi nav tikai virtuāli, bet tiem ir reāla ietekme uz mūsu dzīvi. Šis jautājums ir aktuāls arī NATO darbības programmā, kā rezultātā ir izveidota ES-ASV darba grupa IT noziegumu un drošības jautājumu risināšanā, ar ko tiek iezīmēts svarīgs solis IT infrastruktūru aizsardzībā. Es patiesi uzskatu, ka mums joprojām ir vajadzīga Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. Es ar prieku balsoju par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) darbības pilnvaru pagarināšanu līdz 2013. gada septembrim. Šo aģentūru izveidoja 2004. gadā sākotnēji uz piecu gadu termiņu. ENISA darbības pilnvarojums ir svarīgs, jo to noteica ES, lai pildītu ļoti specifiskus tehniskus un zinātniskus uzdevumus informācijas drošības jomā. Ir svarīgi, ka šāda aģentūra ir radīta, lai nodrošinātu vienmērīgu iekšējā tirgus darbību, kas konkrēti ietekmē kā pilsoņu, tā arī uzņēmumu ikdienas dzīvi, izmantojot platjoslu, tiešsaistes bankas darījumus, e-tirdzniecību un mobilos tālruņus.

Ņemot vērā to, ka uzbrukumi informācijas sistēmām pastāvīgi palielinās, šajā posmā ir izšķiroši svarīgi, lai būtu pieejami efektīvi drošības pasākumi Eiropas informācijas sistēmu integritātes aizsardzībai. Ir vajadzīga lejupēja ES pieeja, lai aizsargātu informācijas sabiedrības sektoru. Dalībvalstis vienas pašas nevar to pietiekami paveikt. Tiek lēsts, ka nepieciešamais finansējums ENISA pašreizējā darbības termiņa pagarināšanai būtu EUR 12 698 miljoni par saistībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Tīkla un informācijas drošība arvien vairāk rada bažas ne tikai politisko lēmumu pieņēmējiem, bet visiem, kas arvien vairāk to izmanto, lai sadarbotos cits ar citu un ar valsts iestādēm.

Tagad jauno komunikācijas veidu drošībai ir jāveltī tādas pašas rūpes un uzmanība kā savulaik, sabiedrībai cenšoties sodīt par korespondences pārkāpumiem. Tie ir intelektuāli sarežģītāki, un tāpēc tie jāpārrauga nepārtraukti un pastāvīgi jāatjaunina.

Es piekrītu Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras darbības termiņa pagarināšanai par 18 mēnešiem, kā to ierosina Komisija, un balsoju par parlamentāro komiteju, lai dotu iespēju bagātīgai un auglīgai diskusijai starp Eiropas iestādēm, iesaistot cilvēkus, par aģentūras problēmām, prioritātēm un atbildības jomām un vienlaicīgi izvairītos no tiesiskā vakuuma, kas rastos, ja darbības termiņš netiktu pagarināts.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā uzmanības centrā ir priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes direktīvai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 460/2004, kura izveidoja Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru (ENISA). ENISA tika radīta 2004. gadā sākotnēji uz pieciem gadiem, un tās mērķis bija atbalstīt iekšējā tirgus darbību, kontrolējot tīklu drošību un nodrošinot informācijas plūsmu ES. Līdz ar datoru iekārtu plašu pieejamību un tīklu racionalizēšanu un elastīgumu sākās pirmie tā saukto hekeru uzbrukumi, kas apdraudēja tīklu un informācijas drošību.

Nesen pasauli satrieca atklājumi, ar kuriem nāca klajā Wikileaks tīmekļa vietne. Komisija 2009. gada martā lūdza ENISA atbalstīt dalībvalstis, aizsargājot tās pret kiberuzbrukumiem un traucējumiem. Tā paša gada jūlijā dalībvalstis atbalstīja ENISA pilnvaru pagarināšanu. Ņemot vērā, ka jautājumiem saistībā ar tīklu drošību un informācijas plūsmu ir galvenā loma Eiropas digitalizācijas programmā (Eiropa 2020), es vēlos paust savu piekrišanu ENISA pilnvaru termiņa pagarināšanai vēl par 18 mēnešiem.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs atzīstam tīklu un informācijas drošības svarīgumu daudzās darbības jomās, kurās tām ir sociāli būtiska nozīme mūsdienās. Tomēr mehānismi, kas sniedz šo drošību, nevar tikt nošķirti no politiskā un sociālā konteksta, kurā tie tiek attīstīti un īstenoti. Mēs īpaši nevaram ignorēt faktu, ka parastā pieeja drošības pastiprināšanai un kibertelpas pārraudzībai ne vienmēr pienācīgi nodrošina to, ka tiek ievērotas sabiedrības tiesības, brīvības un garantijas.

Mēs uzskatām, ka sevišķi nozīmīgi ir, ka ES finansē pētniecības programmas lielos starpvalstu uzņēmumos, kas pārvalda tehnoloģijas, kuras ļauj valdībām izspiegot interneta lietotājus, izveidojot un attīstot tādas aģentūras kā ENISA, kas maksās par šo pašu tehnoloģiju lietošanu. Tā kā internets tiek atzīts par vienu no vissvarīgākajām publiskajām telpām 21. gadsimtā, ir svarīgi to pilnībā izmantot, nevis pavērt ceļu šīs telpas piešķiršanai ekonomiskajai varai un tādējādi labuma nonākšanai dažu rokās uz lielākā vairākuma un uz sociālā progresa veicināšanas rēķina.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) pilnvaru termiņa pagarināšana un tās resursu stiprināšana it kā augstāka informācijas tīklu drošības līmeņa interesēs Eiropas Savienībā ir daļa no tādas pieejas drošības pastiprināšanai, kura ne vienmēr pienācīgi ievēro sabiedrības tiesības, brīvības un garantijas.

Mums jābūt vērīgiem, lai kibertelpas lielākas uzraudzības vārdā netiktu radīts rīks cilvēku apspiešanai un sodīšanai. Internets ar tā dažādajiem rīkiem pats par sevi neapspiež. Jautājums, kas rodas, ir politiskais un sociālais konteksts, kā internets un tā dažādie rīki tiek lietoti. Ņemot to vērā, sevišķi nozīmīgi ir, ka ES finansē pētniecības programmas lielos starpvalstu uzņēmumos, kas pārvalda tehnoloģijas, kuras ļauj valdībām izspiegot interneta lietotājus, izveidojot un attīstot tādas aģentūras kā ENISA, kas maksās par šo pašu tehnoloģiju lietošanu.

Internets tiek atzīts par vienu no vissvarīgākajām publiskajām telpām 21. gadsimtā. Tomēr visas šīs rūpes nav pietiekamas, lai neļautu piesavināties šo telpu, ko radījušas cilvēku zināšanas, lai neļautu kalpot politikai, kas pakļauta ekonomiskai varai un veicina tās privātu izmantošanu...

(Balsojuma skaidrojums tika saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu.)

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Ir pareizi, ka mēs balsojam par Chichester kunga ziņojumu dienā, kad uzzinājām par plaša mēroga kiberuzbrukumu ES iestādēm. Informācijas drošības nozīme arvien palielinās visiem mūsu pilsoņiem, un es biju laimīgs, ka varēju balsot par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es piekritu šim dokumentam, jo Tallinā notikušajā ministru konferencē par kritiskas informācijas infrastruktūras aizsardzību Eiropas Savienības prezidentūras secinājumos uzsvērts, ka, lai pievērstos jaunu ilgtermiņa problēmu risināšanai nākotnē, mums jāpārdomā un jāpārformulē Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) darbības pilnvaras, lai iegūtu spēju elastīgāk reaģēt, attīstītu prasmes un kompetences un vairotu aģentūras operatīvo efektivitāti un vispārējo ietekmi. Tas padarītu ENISA par pastāvīgu kapitālu katrai dalībvalstij un Eiropas Savienībai kopumā. Komisija ierosina regulu, kas pagarina aģentūras pašreizējās pilnvaras uz 18 mēnešiem, lai dotu pietiekamu laiku debatēm par aģentūras jauno noteikumu pārskatīšanu. ENISA tika izveidota 2004. gada martā sākotnēji uz pieciem gadiem saskaņā ar Regulu (EK) Nr. 460/2004[1], kuras galvenais mērķis bija nodrošināt tīklu un informācijas drošības augstu un efektīvu līmeni Eiropas Savienībā, un lai attīstītu tīklu un informācijas drošības kultūru pilsoņu, patērētāju, uzņēmumu un Eiropas Savienības sabiedriskā sektora organizāciju labā, tādējādi dodot ieguldījumu vienmērīgai iekšējā tirgus darbībai. Regula (EK) Nr. 1007/2008[2] pagarināja ENISA pilnvaru termiņu līdz 2012. gada martam.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es pavisam noteikti atbalstu ierosināto grozījumu Regulai (EK) Nr. 460/2004, kas izveidoja ENISA (Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru) un noteica tās darbības termiņu. Es balsoju par šo priekšlikumu, jo esmu pārliecināts par šā darba nozīmi attiecībā uz komunikāciju drošību un tai piešķirtas jurisdikcijas izveides nozīmi cīņai pret kibernoziegumiem, kā noteikts grozījumā. Faktiski aģentūras darbības termiņa pagarināšana, manuprāt, novērsīs risku par bīstamām nepilnībām tiesību aktā. Labi apzinoties, ka ENISA veiktajam darbam ir svarīga nozīme Kopienas līmenī, es ceru, ka tā saņems lielākus līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 460/2004, kura izveidoja Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūru, attiecībā uz tās darbības termiņu. Es atzinīgi vērtēju vienošanos pirmajā lasījumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. – (IT) Informācijas un komunikāciju tehnoloģijas (IKT) ir kļuvušas par Eiropas Savienības ekonomikas un sabiedrības integrētu sastāvdaļu. Pašlaik ilgstošas plašsaziņas līdzekļu un informācijas sistēmu evolūcijas dēļ IKT arvien vairāk ir pakļauta apdraudējumam, kuru nevar efektīvi novērst, darbojoties tikai valsts līmenī.

Tāpēc atzinīgi vērtēsim Komisijas priekšlikumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) radikālu reformu un tās pilnvaru termiņa pagarināšanu vēl uz 18 mēnešiem, kas ļaus mums pārvarēt bīstama tiesiska vakuuma risku. Nav šaubu, ka drošības prasību palielināšanās saistās ar izmaksām uzņēmumiem, kas aktīvi darbojas ES, kā dēļ rodas plaša sadrumstalotība un konkurētspējas trūkums Eiropas iekšējā tirgū. Taču, lai gan atkarība no tīkliem un informācijas sistēmām palielinās, spēja reaģēt uz problēmām joprojām šķiet neadekvāta.

Tāpēc ENISA jāturpina pildīt savas saistības, pieņemot stratēģijas, kas paredzētas, lai identificētu riskus un neaizsargātās jomas saistībā ar tīklu un informācijas drošību, ļaujot mums identificēt un nodarboties ar problēmām, ar kurām tuvākā nākotnē mums būs jāsaskaras.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) darbības termiņa pagarināšana par 18 mēnešiem, kā ierosina Komisija, ir pamatota, jo tādējādi Eiropas iestādēs varēs organizēt nepieciešamās diskusijas, iesaistot visas ieinteresētās puses, tostarp sabiedrību, par aģentūras problēmām, prioritātēm un atbildības jomām un izvairīties no tiesiskā vakuuma, kas rastos, ja darbības termiņš netiktu pagarināts.

Informācijas tīklu drošība ir prioritāte visiem, kas tos lieto. Attiecībā uz drošību mums jāsaglabā tāda pati uzmanība, kādu tai pievērsa iepriekš; tagad tehnoloģijas ir attīstītākas, tāpēc tās prasa īpašu pārraudzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra (ENISA) tika nodibināta jau 2004. gadā. Tās pienākums ir nodrošināt tīklu un informācijas drošību Eiropas Savienībā. Tās uzdevums ir arī attīstīt tīklu un informācijas drošības kultūru pilsoņu, patērētāju, uzņēmumu un sabiedrisko organizāciju starpā Eiropas Savienībā. Saistībā ar nesen veiktajiem mēģinājumiem pret kibernoziegumiem ir jābūt iespējai garantēt drošību ārkārtas situācijā. Taču tas, cik lielā mērā to ir praktiski iespējams izdarīt, manuprāt, nav pilnībā skaidrs. Es balsoju pret ziņojumu, jo tas draud ar papildu izmaksām, kas būs jāsedz pilsoņiem, nesaņemot nekādus jūtamus rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Neskatoties uz finanšu krīzi, ES ir nodarbojusies ar papildu iestāžu radīšanu un joprojām to dara — attiecībā uz katru jautājumu un katru problēmu tiek izveidota jauna aģentūra. Laikposmā no 2005. līdz 2009. gadam ES aģentūru budžets pieauga vairāk nekā divkārt un darbinieku skaits palielinājās par 65 %. Tomēr to radītā pievienotā vērtība ir augstākā mērā apšaubāma. Rezultāti nav pilnīgi apmierinoši, un to pārraudzība nav pienācīga. Nodokļu maksātājiem jāmaksā par ES aģentūrām vidēji EUR 579 miljoni gadā. Es stingri iebilstu pret jaunu aģentūru veidošanu. Nodokļu maksātājiem ir nepieņemami finansēt dalībvalstu amatpersonām izdevīgas darbavietas bezmērķīgās aģentūrās. Tāpēc es balsoju pret ziņojumu par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras izveidi. Komisijai ir vairāk nekā pietiekams skaits apmācītu amatpersonu, kas var uzņemties šo uzdevumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Eiropai ir vajadzīga sistēma, kas aizsargā datoru un informācijas tīklus; šo aizsardzību garantē ENISA, Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra. Chichester kunga ziņojums nav nekas cits kā kompromiss starp Eiropas iestādēm, kura nolūks ir pagarināt tās darbības termiņu un palielināt personālu ar lielākiem resursiem un piešķirt lielāku nozīmi cīņai pret kibernoziegumiem, lai tādējādi nodrošinātu labāku aizsardzību informācijas sistēmām. Tieši tāpēc, ka uzskatu, ka ir svarīgi nodrošināt drošību šajā jomā, jo mēs dzīvojam digitālā laikmetā, es balsoju par šo regulu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es piekrītu šim grozījumam par Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) darbības termiņu. Aģentūras tiesību aktu reformu process, kas ir sācies, joprojām ir pamatīgi apspriežams, tāpēc aģentūras darbības termiņš, kas beidzas 2010. gada 13. martā, jāpagarina.

Faktiski ir jāapstiprina pagarinājums, kas dod pietiekami ilgu laiku Parlamentam un Padomei diskusijai, lai tādējādi aģentūras darbs saglabātu savu atbilstību un nepārtrauktību. Ņemot to vērā, es balsoju par šo grozījumu, kas nosaka, ka aģentūras darbības termiņš jāpagarina līdz 2013. gada 13. septembrim.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Tīklu un informācijas stiprināšana ir ļoti svarīgs jautājums. Tāpēc ir būtiski nodrošināt, lai būtu pietiekami daudz laika diskusijām, kas ir daļa no Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūras (ENISA) tiesību aktu reformas procesa, kurš jāveic pamatīgi, tāpēc es balsoju par aģentūras darbības termiņa pagarināšanu līdz 2013. gada 13. septembrim.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru: (pirmais lasījums)

Eiropas Parlaments,

– ņemot vērā Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamentam un Padomei (COM(2010)0520),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 2. punktu un 114. pantu, ar kuriem saskaņā Komisija tam iesniedz priekšlikumu (C7-0297/2010),

– ņemot vērā Līguma par Eiropas Savienības darbību 294. panta 3. punktu,

– ņemot vērā Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komitejas atzinumu 2010. gada 8. decembrī(1),

– ņemot vērā Reglamenta 55. pantu,

– ņemot vērā Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas ziņojumu (A7-0039/2011),

1. pieņem nostāju pirmajā lasījumā, pieņemot Komisijas priekšlikumu;

2. prasa Komisijai vēlreiz iesniegt savu priekšlikumu, ja tā ir paredzējusi šo priekšlikumu būtiski grozīt vai aizstāt ar citu tekstu;

3. uzdod priekšsēdētājam nosūtīt Parlamenta nostāju Padomei, Komisijai un valstu parlamentiem..

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Arvien pieaugošais privātās informācijas apjoms, kas ik dienas aprit datoru tīklos visā pasaulē, rada potenciālu draudu, ja tas tiek pārkāpts. Šā iemesla dēļ es uzskatu, ka šodien pieņemtais dokuments palīdzēs palielināt jutīgas informācijas aizsardzību, kas mums ir vajadzīga. ENISA, Eiropas aģentūrai, kas ir atbildīga par informācijas drošību, jāpiešķir stingrāka loma cīņā pret kibernoziedzību, kurai jāiet roku rokā ar administratīvo procedūru vienkāršošanu. Noslēgumā es atkārtoju, ka šī ir arī manas valsts nostāja, kura vēlas pastiprināt aģentūrai piešķirtos resursus.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Tīklu un informācijas drošības aģentūra tika izveidota 2004. gadā uz pieciem gadiem. Tās 57 darbinieki rūpējas par tīklu attīstību un informācijas drošību pilsoņiem, patērētājiem un uzņēmumiem, kā arī sabiedriskām organizācijām Eiropas Savienībā. Tās uzdevumos ietilpa gan risku analīze, gan profilaktiski pasākumi. Ņemot vērā ilgstošu un pastāvīgu informācijas un komunikāciju tehnoloģijas attīstības tempa paātrināšanos un tās būtisko nozīmi sabiedrībai un rūpniecībai, ir izdarīts secinājums, ka šī aģentūra ir vajadzīga arī turpmāk. Tomēr vairākkārt es esmu prasījusi ES aģentūrām veikt saimnieciski pamatotu pārskatu. Mums jau ir iniciatīvas par sistēmas pārskatu kopumā, un es nebalsošu par aģentūras darbības termiņa pagarināšanu, pirms nebūs pabeigts šāds pārskats.

 
  
  

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0224/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. (FR) Japānu 11. martā satricināja viena no visbriesmīgākajām zemestrīcēm, kādu tā jebkad ir pieredzējusi, kā dēļ tūkstošiem cilvēku ir gājuši bojā un pazuduši bez vēsts, radot ievērojamus materiālus zaudējumus un ārkārtīgi nopietnu kodolavāriju, kas ietekmē Fukušimas elektrostaciju, kura, savukārt, kļuvusi par jaunu draudu. Tāpēc Eiropas Savienībai jāveic pasākumi, lai sniegtu Japānai un tās cietušajiem reģioniem visu nepieciešamo humāno, tehnisko un finanšu palīdzību un atbalstu. Tieši tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es piekritu šim rezolūcijas priekšlikumam. Japānu ir skārusi milzīga mēroga dabas katastrofa, kas ir izraisījusi lielu kodolavāriju, kuras reālo apjomu līdz šim ir bijis neiespējami apzināt un kas atstās sekas uz cilvēku veselību un vidi daudzus nākamos gadu desmitus. Eiropas Savienība nekavējoties aktivizēja Civilās aizsardzības mehānismu, lai koordinētu savu humāno, tehnisko un finanšu palīdzību. Šī katastrofa jāuzskata par sākuma punktu ar kodolenerģijas drošību saistīto jautājumu pamatīgai izvērtēšanai un pārskatīšanai. Kodolenerģija ne tikai uzdod jautājumu par pašu elektrostaciju darbību, rodas jautājums arī par kodoldegvielas atkritumu glabāšanu, kas ilgs gadsimtiem ilgi. Japānā zemestrīces laikā tika bojātas pazemes iekārtas kodoldegvielas atkritumu uzglabāšanai, kas varētu likt mums domāt, ka līdzšinējais valdošais uzskats par apglabāšanu kā visdrošāko atkritumu neitralizēšanas veidu nemaz nav pierādīts un ka atkritumu uzglabāšanas iekārtas var radīt lielu apdraudējumu cilvēku veselībai un videi. Es uzskatu, ka ir būtiski svarīgi sākt aktīvas diskusijas ES un starptautiskā līmenī, lai radītu iespēju nodrošināt visaugstākos standartus atkritumu glabāšanai kodolenerģijas spēkstacijās, kuras jau darbojas, un nopietni apsvērtu plānoto kodolelektrostaciju ieguvumus un novērtētu iespējamos draudus.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, jo tas pauž Eiropas cilvēku solidaritāti ar Japānu. Parlaments izceļ Japānas iedzīvotāju drosmi krīzē, kas ir visnopietnākā kopš Otrā pasaules kara, kurš tik skarbi skāra viņu valsti. Eiropieši, kas ir Japānas draugi, nekavējoties pieteicās palīdzības sniegšanai cietušajiem cilvēkiem. Tomēr arhipelāgs saskaras ar kodolproblēmu, kas rada ārkārtējas bažas un prasa mūsu pilnīgu uzmanību. Eiropai ir piemēroti sniegt visu savu palīdzību un zināšanas Japānas iestādēm, lai novērstu katastrofas postošās sekas, kuras mēs diemžēl pārāk labi apzināmies.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es, būdams basks, vēlos izteikt līdzjūtību Japānas tautai; teikt viņiem, ka viņu attieksme, saskaroties ar katastrofu, tas, kā viņi attiecas pret tagadni, un cieņa, ar kādu viņi skatās nākotnē, viss liecina par viņu cildenumu. Es vēlos izteikt līdzjūtību visu bojā gājušo vai bez vēsts pazudušo ģimenēm. Eiropai arī jāturpina viņiem sniegt visa humānā un materiālā palīdzība, kas ir vajadzīga, arī pēc tam, kad viņi vairs nebūs redzami ziņu virsrakstos, lai viņi atkal varētu kļūt par tiem, kas viņi ir bijuši vienmēr — diža valsts un diža tauta.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu par Japānu, jo uzskatu, ka mūsu pienākums ir apliecināt savu solidaritāti ar tautu, kuru ir skārusi trīskārša nelaime un kas ir zaudējusi daudzus savus pilsoņus. Diemžēl šīs traģēdijas iznākums vēl nav zināms. Taču katastrofa Japānā, īpaši negadījums Fukušimā un ārkārtas situācija pēc tā ir atjaunojusi darba kārtībā jautājumu par kodolenerģijas nepieciešamību un tās sekām. Vienlaicīgi es stingri uzskatu, ka mums nevajadzētu pārāk dramatizēt notikušo un atteikties no kodolenerģijas jūtu karstumā. Manuprāt, Eiropai ir vajadzīga kodolenerģija, un ir jāpieņem praktiska pieeja, nevis bez apdoma jāslēdz spēkstacijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo, pirmkārt, es vēlos izteikt līdzjūtību un paust solidaritāti Japānas cilvēkiem sakarā ar dabas katastrofu, kas prasīja daudzas dzīvības, un katastrofu Fukušimas kodolelektrostacijā. Izpostītai Japānai un tās reģioniem ir vajadzīga visu veidu — humāna, finanšu un tehniska — palīdzība un atbalsts. Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropas Savienība nekavējoties aktivizēja Civilās aizsardzības mehānismu, lai koordinētu savu ārkārtas palīdzību. Es vēlos vērst uzmanību uz faktu, ka katastrofa Fukušimas kodolelektrostacijā liek mums apsvērt situāciju un nākotni attiecībā uz Eiropas kodolenerģiju. Eiropas Parlamentā mums arī jāapspriež un jāizvērtē risks, ko rada kodolelektrostacijas Eiropas Savienības ārējo robežu tuvumā. Visām Eiropas Savienības dalībvalstīm jāpārdomā un jārīkojas attiecībā uz kodolelektrostacijām savās valstīs iespējamā apdraudējuma dēļ, ko radiācija rada visai Eiropai. Tūlīt pēc notikumiem Japānā, piemēram, Vācija slēdza savus kodolreaktorus, kas bija celti pirms 1980. gada, un, ņemot vērā speciālistu pētījumus un ekspertīzi, risina sarunas par jaunām kodolenerģijas alternatīvām.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es vēlos paust solidaritāti ar Japānas tautu pēc zemestrīces un cunami, kas notika martā Japānas ziemeļaustrumos. Nopietni trūkumi kodolelektrostaciju darbībā rada bailes par kodolkatastrofu un liek mums pārdomāt kodolenerģijas drošības standartus Eiropā. Es vēlos aicināt uz nopietnu diskusiju par drošas kodolenerģijas nepieciešamību Eiropā un par faktu, ka Eiropai ir vajadzīgs šis enerģijas avots.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. (FR) Japāna ir satriekta šajās dienās. Viena kodolavārija pēc otras nāk papildus dabas katastrofai. Šī ir visnopietnākā krīze, ko Japāna ir pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara. Upuru skaits sniedzas desmitos tūkstošos, materiālie zaudējumi ir ievērojami un tos vēl ir grūti apzināt. Eiropas Savienībai ir jāatbild atbilstoši krīzes nopietnībai. Japānai ir steidzami vajadzīga palīdzība. Mēs mudinām Komisiju vadīt un koordinēt Eiropas solidaritātes centienus. Eiropas rīcībai ir jābūt skaidrai, straujai un efektīvai gan īstermiņā, gan ilgtermiņā. Attiecībā uz Fukušimas elektrostaciju Eiropai ir pamats justies saspīlēti. Eiropas izpildvarai jāreaģē uz to, pieprasot veikt trieciena izmēģinājumu sēriju neatkarīgā un pārredzamā veidā visai Eiropas kodolenerģijas infrastruktūrai. Visbeidzot, mēs nevaram nerisināt kolektīvas pārdomas par mūsu enerģētikas politiku. Attiecībā uz enerģijas taupīšanu, atjaunojamajiem energoresursiem, enerģijas efektivitātes kritēriju mēs gaidām vērienīgus un izšķirīgus lēmumus no Eiropas, tāpat kā mēs tos gaidām par Eiropas pētniecību, kas bieži ir krietni zem 3 % no IKP.

 
  
MPphoto
 
 

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka Eiropas Parlamentam un Eiropas Savienībai kopumā jāapliecina solidaritāte, reaģējot uz traģiskajiem notikumiem, kas skāruši Japānu. ES un tās dalībvalstīm jāatbild uzreiz, sniedzot humānu palīdzību, kas ir vajadzīga, lai palīdzētu Japānas iedzīvotājiem pārvarēt zemestrīces ietekmi. Es uzskatu arī, ka vissvarīgāk ir, lai tas, ka šī dabas katastrofa ir radījusi īpaši nopietnu kodolavāriju, tiktu izmeklēts pienācīgi, tādējādi nepieļaujot iespēju, ka šādi negadījumi notiek nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, kas izrāda solidaritāti upuriem, kuri cietuši zemestrīcē, cunami un kodolavārijā, kas rezultātā ir izpostījusi Japānu. Šī rezolūcija aicina ES un tās dalībvalstis steidzamības kārtā sniegt visu iespējamo palīdzību un atbalstu, kas nepieciešama cietušajiem reģioniem humānā, tehniskā un finanšu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Japānu 11. martā skāra spēcīga zemestrīce, kam sekoja cunami, kas izraisīja lielāko kodolkrīzi valsts vēsturē, kurā Fukušimas kodolelektrostacija pārcieta nopietnu struktūras bojājumu, un kopš tā brīža tā ir kļuvusi par milzīgas kodolkatastrofas sākšanās nenovēršamu draudu. Šajā katastrofā dzīvību zaudējuši tūkstošiem cilvēku, un tā ir lielākā traģēdija, kas Japānā notikusi kopš Otrā pasaules kara.

Šajā laikā es vēlētos kopā ar Parlamentu balsot par pilnīgu solidarizēšanos ar Japānas tautu, un es vēlos izteikt savu līdzjūtību upuru ģimenēm un visiem, kurus skāra šī izmēros neaptveramā katastrofa.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Nesenā nepieredzētā dabas katastrofa Japānā ir dziļi apbēdinājusi starptautisko sabiedrību un rosinājusi Eiropas iestādes ne tikai paust solidaritāti, bet arī piedāvāt tehnisku un humāno palīdzību. Problēmas, kas radušās Fukušimas kodolelektrostacijā, ir likušas diskusijai par enerģijas jautājumiem vēlreiz nonākt darba kārtības priekšplānā.

Faktiski 30 % no visas ES patērētās enerģijas ir cēlusies no kodolenerģijas; ir valstis, kurās vietējā ražošana sasniedz 80 %, piemēram, Francija, un ir valstis bez nevienas kodolelektrostacijas, piemēram, Portugāle un Austrija. Parlaments ir diskutējis par šo jautājumu vairākas reizes un ir nonācis pie secinājuma, ka, neskatoties uz vides jautājumiem, Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir nepieciešams veicināt un atbalstīt tā sauktās „zaļās enerģijas” ražošanu.

Tāpēc es no visas sirds atbalstu šo rezolūciju, kas cenšas, pirmkārt, attīstīt plānu visu Eiropas kodolelektrostaciju drošības pārbaudei un, otrkārt, būtiski palielināt enerģijas ražošanu no atjaunojamiem avotiem, lai tā kļūtu galvenais enerģijas avots Eiropas Savienībā. Mums jāuzsver arī energoefektivitātes nepieciešamība un stratēģijas ES 2020 mērķu izpilde.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Rezolūcijas priekšlikuma centrā ir tas, ko mēs uzskatām par būtisku pašlaik: pilnīgas solidaritātes paušana Japānas tautai, īpaši cietušajiem katastrofā, kas skāra valsti, un viņu ģimenēm. ES šī solidaritāte jāpauž konkrētā veidā, sniedzot pieejamus palīdzības veidus, ko uzskata par nepieciešamiem attiecīgajās jomās, kuru nosaka un īsteno kopā ar Japānas iestādēm. Mēs tāpēc atbalstījām rezolūciju un balsojām par to.

Paralēli šai rezolūcijai ir jautājumi saistībā ar kodolenerģijas drošību, un ir jāgūst mācība no notikušā Fukušimas spēkstacijā, kas ir temats, kuram mēs varējām pievērsties debatēs. Ir īpaši nepieciešams pārskatīt un vajadzības gadījumā sakārtot dublēšanos drošības sistēmās pašreizējās spēkstacijās ES dalībvalstīs. Ir jāuzsāk arī plaša diskusija sabiedrībā par enerģijas jautājumu, par mūsu tagadējām un nākotnes vajadzībām un kā tās varētu apmierināt. Tas jādara pārredzamā veidā, sniedzot informāciju par katra atsevišķā enerģijas veida ietekmi, potenciālu un ierobežojumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām par solidaritāti ar Japānas valdību pēc trīskāršās katastrofas — zemestrīces, cunami un kodolavārijas — kas ir skārusi valsti. Kopējā rezolūcijā, ko iesniedza visas politiskās grupas, Parlaments prasa Eiropas Savienībai un dalībvalstīm sniegt Japānai visu iespējamo palīdzību un nepieciešamo atbalstu humānā, tehniskā un finanšu līmenī.

Postošā zemestrīce un cunami, kas Japānu skāra 11. martā, radīja tūkstošiem bojā gājušo un bez vēsts pazudušo, kā arī ievērojamus materiālos zaudējumus. Katastrofa izraisīja arī ārkārtīgi nopietnu kodolavāriju, kas ietekmē Fukušimas kodolelektrostaciju un rada jaunu apdraudējumu.

Tāpēc mēs vēlētos paust pilnīgu solidaritāti ar šīs trīskāršās katastrofas upuriem tagad, kad cilvēku zaudējumu un materiālā postījuma līmenis pilnībā nav vēl apzināts.

Vienlaikus mēs vēlamies izcelt Japānas tautas „mobilizāciju, drosmi un apņēmību”, saskaroties ar katastrofu, un aicināt ES un dalībvalstis prioritārā kārtā sniegt visu iespējamo palīdzību un nepieciešamo atbalstu humānā, tehniskā un finanšu līmenī Japānai un cietušajiem reģioniem.

 
  
MPphoto
 
 

  Salvatore Iacolino (PPE), rakstiski. (IT) Japānas iedzīvotāju savaldība un izturētība ir vienīgais mierinājums apokaliptiskajā ainā, un plašsaziņas līdzekļi ir to parādījuši visai pasaulei. Bezgalīga traģēdija, kurā cilvēka ierobežotājās spējas kļūst acīmredzamas un pārsteidzoši būtiskas saskarē ar dabas nerimstošo spēku. Globāla solidarizēšanās un konkrēta palīdzība ir starptautiskās sabiedrības pareizā un pienācīgā atbilde. Mēs ikviens atcerēsimies šo brīvprātīgo — galvenokārt atvaļināto ugunsdzēsēju — varonīgo piemēru, kuri piedāvāja savu dzīvību, lai palīdzētu dzēst ugunsgrēku Fukušimas reaktoros. Tas dod piemēru Japānai un mums visiem, uzsverot nepieciešamību Eiropai pieņemt stratēģiju dabas un cilvēku izraisītām katastrofām. Kā teicu, es ar pārliecību atbalstu rezolūciju par Japānu.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo postošās zemestrīces un cunami, kas skāra Japānu un Klusā okeāna reģionu šā gada 11. martā, ir radījušas tūkstošiem bojā gājušu un bez vēsts pazudušu cilvēku un ievērojamus materiālos zaudējumus. Katastrofa izraisīja arī ārkārtīgi nopietnu kodolavāriju, kas ietekmē Fukušimas kodolelektrostaciju un rada jaunu apdraudējumu. Japānas premjerministrs Naoto Kan ir paziņojis, ka valsts saskaras ar visnopietnāko krīzi 65 gados kopš Otrā pasaules kara. Vienlaikus es vēlos izteikt Japānas tautai līdzjūtību un atbalstu pēc dabas katastrofas, kas prasīja tik daudz dzīvību. Es esmu priecīgs, ka Eiropas Parlaments arī apliecina vispilnīgāko solidaritāti ar Japānas tautu un valdību un izsaka patiesu līdzjūtību šīs trīskāršās katastrofas upuriem, paturot prātā, ka cilvēku zaudējumi un materiālais zaudējums vēl nav pilnībā apzināts. Tas atzinīgi vērtē arī Japānas tautas un iestāžu savāktību, drosmi un apņēmību, reaģējot uz katastrofu, un aicina Eiropas Savienību un dalībvalstis sniegt Japānai un katastrofā cietušajiem reģioniem visu nepieciešamo humāno, tehnisko un finanšu palīdzību un atbalstu. Ir labi, ka Eiropas Savienība nekavējoties aktivizēja savu Civilās aizsardzības mehānismu, lai koordinētu ārkārtas palīdzību. Taču kļūst skaidrs, ka katastrofa Japānā liek mums pamatīgi pārskatīt kodolenerģijas drošības jautājumu, un mums jāstiprina kodolenerģijas drošība visā Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Par šīsdienas rezolūcijas priekšlikumu sniegt atbalstu Japānai ir vienprātīgi balsojušas visas Parlamenta politiskās grupas, lai paustu savu tuvību Japānai, 2011. gada 11. marta traģisko notikumu epicentram. Es atbalstīju rezolūciju, jo, neskatoties uz ekonomikas un finanšu lejupslīdi un nestabilitāti Ziemeļāfrikas valstīs, Eiropas iestādes nedrīkst un nevar neatbalstīt Japānu gan ekonomiski, gan ar humānu palīdzību. Notikušais ir radījis un joprojām radīs nenovēršamas ekonomikas un finanšu grūtības, kas neizbēgami atbalsojas Eiropas un pasaules tirgos. ES un Japānas tikšanās, kas paredzēta maijā šeit, Briselē, var kļūt par sadarbības un atbalsta sākumu, kas Eiropas Savienībai jāgarantē, izvirzot sevi par galveno rekonstrukcijas partneri, kas palīdzēs Japānai — vai tā būtu tehniska palīdzība enerģētikas nozarē vai uzņēmumu attiecību stiprināšana ar mērķi ātri atjaunot šo pasaules lielvaru. Turklāt es uzskatu, ka ir pareizi, ka Eiropas enerģētikas ministri ir nolēmuši par prioritāti uzskatīt drošību Eiropas kodolelektrostacijās, uzsverot to, cik svarīgi ir, lai Eiropa labāk koordinētu kodoliekārtu modernizēšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. (FR) Jau divas nedēļas Japānā risinās viena no visnopietnākajām kodolavārijām vēsturē. Vēl ir par agru lēst katastrofas pilno apmēru, bet ir acīmredzams, ka, izņemot Černobiļu, neviena vieta zemes virsū nav vēl cietusi civilās kodoltehnoloģijas dēļ. Situācija Fukušimā modina visos mūsos bailes un līdzcietību un uzdod jautājumus par mūsu pašu sistēmām, kas ražo kodolenerģiju. Ņemot šo visu vērā, es uzskatu par īpaši nepieņemamu to, ka pamatotās bažas, kas rodas šādā krīzes brīdī, tiktu izmantotas savtīgiem mērķiem. Jautājums nav par debašu aizliegšanu par kodolenerģiju. Tāpat kā katrā jautājumā un īpaši stratēģiski tik svarīgos jautājumos, demokrātiskām debatēm ir jārada iespēja pieņemt gudrus risinājumus. Tā kā es neticu, ka emocijas ir labs padomdevējs, es atbalstīju Eiropas Parlamenta ārkārtas rezolūciju. Tā dod vēstījumu par stingru atbalstu mūsu japāņu draugiem, nepieļaujot iejaukšanos iekšējās lietās bez pienācīga diskrētuma, kas ir gan nepieciešams, gan neaizstājams.

 
  
MPphoto
 
 

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. (PL) Mums jāveltī vislielākā uzmanība un nekavējoties jāreaģē uz situāciju Japānā pēc briesmīgās katastrofas un jāsniedz morāls, kā arī ekonomisks, humāns un politisks atbalsts. Mums jāatzīst veids, kā Japānas tauta ir izturējusies, un darbības, ko veikuši glābšanas un novēršanas dienesti. Pārējai pasaulei, tostarp Eiropai, jāapgūst šīs katastrofas mācība. Mums ir seismiski aktīvas zonas. Lisabona cieta lielus postījumus cunami dēļ pirms vairākiem gadsimtiem, vēlāk arī Mesīna un Skopje zemestrīcē pirms 50 gadiem. Mēs gadiem ilgi esam strādājuši pie agrīna brīdinājuma sistēmas, un tomēr mums joprojām nav nekā pamatīga, ko parādīt. Mums radikāli jāpaātrina darbs pie šī projekta. Agrīni brīdinājumi var novērst cilvēku nevajadzīgu bojāeju, pat daudzu tūkstošu bojāeju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Protams, ir jāpiekrīt kopējai rezolūcijai, kas iesniegta politisko grupu vārdā par zemestrīces, cunami un kodolavārijas trīskāršo traģēdiju Japānā, un jāpievienojas Eiropas paustajai līdzjūtībai tiem, kuri ir zaudējuši dzīvību šajos šausmīgajos notikumos. Tomēr tas, kā Japāna novērtēs mūsu rezolūcijas patiesumu — ja tā tiks pieņemta gandrīz vienprātīgi rītdien — esmu pārliecināts, būs atkarīgs no dalībvalstu darbībām, kuru reakcija labākajā gadījumā ir bijusi pārmērīga un draudējusi ar sabiedrības paniku, vai sliktākajā gadījumā ir izmantojusi iespēju uzspiest protekcionistiskus pasākumus. Spānijas valdība ir uzstājusi, lai tiktu rūpīgi pārbaudīta radiācija precēm no Japānas, Nīderlande ir brīdinājusi dokerus rūpīgi apieties ar konteineriem no Japānas, Francija pieprasa visu preču pārbaudi, pirms tās eksportē no Japānas, un Vācijas muita pieprasa izlases pārbaužu veikšanu radiācijas noteikšanai visām precēm, tostarp automašīnām, ko ieved no Japānas. Šo ierobežojumu lielākā daļa ir noteikta precēm, kas ir ražotas un izvestas no Japānas ostām nedēļām, ja ne pat mēnešiem pirms zemestrīces. Tā tik ir solidaritāte!

 
  
MPphoto
 
 

  Clemente Mastella (PPE), rakstiski. − (IT) Katastrofa, kas skārusi Japānu zemestrīces un pārsteidzoša izmēra cunami dēļ, liek mums izjust dziļas skumjas par daudzām zaudētajām dzīvībām un ievērojamiem materiāliem zaudējumiem īpašumam. Tādēļ mēs kā EP deputāti izsakām dziļu līdzjūtību Japānas tautai un valdībai. Mūsu un visu Eiropas pilsoņu domas ir kopā ar tūkstošiem cilvēku, kam tagad būs no jauna jāceļ sava dzīve un sabiedrība. Vienlaicīgi mūs dziļi iespaido vietējo iestāžu un neatliekamās palīdzības dienestu ātrā un izlēmīgā rīcība, kā arī Japānas tautas izcilā drosme un apņēmība. Lai gan ES jau ir aktivizējusi savu Civilās aizsardzības mehānismu, nosūtot ekspertus no Eiropas, lai koordinētu ārkārtas palīdzību, mēs mudinām arī dalībvalstis prioritārā kārtā atbalstīt katastrofas apgabalus ar visu viņiem vajadzīgo humāno, tehnisko un finanšu palīdzību un atbalstu. Atceroties stipro draudzību un ciešās politiskās un ekonomiskās attiecības, kas saista ES un Japānu, mēs esam apņēmības pilni atbalstīt šo valsti, kas cīnās, lai pārvarētu problēmas, ar kurām tā ir saskārusies, tostarp reālas kodolkatastrofas draudiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. (FR) Es balsoju par rezolūcijas priekšlikumu, kas pauž Eiropas Parlamenta deputātu solidaritāti ar Japānas tautu un tās valdību pēc iepriekšējo dienu satriecošajiem notikumiem. Mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība sniegtu Japānai un tās cietušajiem reģioniem visu nepieciešamo humāno, tehnisko un finanšu palīdzību un atbalstu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Parlamenta pienākums ir paust solidaritāti ar Japānas valdību pēc trīskāršās katastrofas — zemestrīces, cunami un kodolavārijas — kas ir skārusi valsti. Šajā kopējā rezolūcijā, ko iesniedza visas politiskās grupas, mēs prasām, lai Eiropas Savienība un dalībvalstis sniegtu Japānai visu iespējamo palīdzību un nepieciešamo atbalstu humānā, tehniskā un finanšu līmenī. Postošās zemestrīces un cunami, kas Japānu skāra 11. martā, dēļ ir tūkstošiem bojā gājušo un bez vēsts pazudušo, kā arī ievērojami materiālie zaudējumi. Katastrofa izraisīja arī ārkārtīgi nopietnu kodolavāriju, kas ietekmē Fukušimas kodolelektrostaciju un pati ir nopietns apdraudējums. Mūsu pienākums ir arī izteikt pilnīgu solidaritāti ar Japānas tautu un tās valdību un sūtīt līdzjūtības apliecinājumus trīskāršās katastrofas upuriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Louis Michel (ALDE), rakstiski. (FR) Ņemot vērā cunami apjomus un 11. marta zemestrīces spēku, man jāapliecina sava pilnīgā solidaritāte ar upuru ģimenēm un Japānas tautu un valdību. Es vēlētos izteikt arī pilnīgu atbalstu glābējiem un Fukušimas elektrostacijas darbiniekiem, kā arī savu pilnīgu apbrīnu saistībā ar viņu rīcību.

Par laimi Eiropas Savienība bija spējīga nekavējoties atbildēt uz Japānas lūgumu, īpaši izmantojot savu „Civilās aizsardzības mehānismu”, kas ir paredzēts, lai koordinētu 27 dalībvalstu darbības ārkārtas situācijās valsts, Eiropas un starptautiskā līmenī. Ar to pašu Eiropas Savienība ir gatava sniegt visas savas tehniskās zināšanas kodolenerģijas jomā, lai palīdzētu Japānas un starptautiskajiem ekspertiem kontrolēt situāciju Fukušimas kodolelektrostacijas apkaimē un tās pašā centrā.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Postošās zemestrīces un cunami dēļ, kas skāra Japānu un Klusā okeāna reģionu 2011. gada 11. martā, tūkstošiem cilvēku gāja bojā un pazuda bez vēsts, kā tika nodarīts ievērojams materiāls zaudējums, sagraujot daudzu cilvēku dzīves iztikas pamatu. Pēc tam tā izraisīja ārkārtīgi nopietnu kodolavāriju Fukušimas kodolelektrostacijā. Saskaņā ar Japānas premjerministra Naoto Kan sniegto ziņojumu valsti ir skārusi visnopietnākā krīze 65 gados kopš Otrā pasaules kara. Šajā rezolūcijas priekšlikumā Eiropas Parlaments pauž solidaritāti ar Japānas tautu un apliecina patiesu līdzjūtību katastrofas upuriem. Tāpēc es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, un es ļoti ceru, ka situācija Japānā kļūs kontrolējama un ka notiks globāla mēroga pārdomas attiecībā uz kodolenerģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. (LT) Mēs redzējām, kā Japānu skar virkne briesmīgu katastrofu, kādas nekad neviena cita valsts nav piedzīvojusi uzreiz kopā. Zemestrīce, cunami un avārija kodolelektrostacijā — katra no šīm katastrofām būtu liela problēma pati par sevi, bet kopā tās ir uzlikušas nepanesamu nastu uz valsts un pilsoņu pleciem. Tiklīdz būs nodzisusi uguns, kas turpina gruzdēt Fukušimas kodolelektrostacijā, būs jāatbild uz daudziem jautājumiem — vai būtu bijis iespējams izvairīties no noteiktām katastrofām un kādi drošības uzlabojumi būtu jāveic citās kodolelektrostacijās, lai dabas katastrofas neizraisītu kodolavārijas? Visām valstīm, kas izmanto kodolenerģiju, jāpārbauda savu kodolelektrostaciju drošība. Tiem, kuri plāno celt jaunas kodolelektrostacijas, būtu rūpīgāk jāpārbauda, kādus draudus tās rada. Tomēr pašlaik vissvarīgāk ir Eiropas Savienībai izrādīt solidaritāti ar Japānas vienkāršo tautu. Tāpēc rezolūcija par situāciju Japānā ir būtiska. Mums jāsniedz viss nepieciešamais humānais, tehniskais un finanšu atbalsts, lai palīdzētu cilvēkiem izdzīvot tagad un atjaunot cietušos reģionus turpmāk pēc iespējas ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Katastrofālā zemestrīce, kas skāra Japānu 11. martā, nevar paiet garām nepamanīta pasaulē; tagad ir jābūt mūsu kārtai pārdomāt par cunami katastrofālo seku politiskajiem un sociālekonomiskajiem aspektiem. Tāpat kā mani kolēģi, atbalstot šo rezolūcijas priekšlikumu, es apliecinu savu dziļāko līdzjūtību Japānas tautai, kas ar lielu pilsoniskas atbildības sajūtu reaģē uz katastrofu, cik labi vien iespējams. Es ceru un pieprasu, lai ES rīkojas, sniedzot humāno palīdzību ar saviem civilās aizsardzības dienestiem, un piedāvā piemērotus projektus, kā risināt kodolpiesārņojuma problēmu kopīgā projektā ar Japānas iestādēm, lai mēģinātu pēc iespējas atgriezties normālā situācijā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Japānu un Klusā okeāna reģionu 11. martā skāra postoša zemestrīce, kurai sekoja cunami, kas radīja tūkstošiem bojā gājušo un bez vēsts pazudušo, nodarot ievērojamu materiālu postījumu.

Es balsoju par šo rezolūciju, kas pauž solidaritāti ar upuriem, kuri cietuši zemestrīcē, cunami un kodolavārijā, un es ceru, ka Parlamenta aicinājums ES un tās dalībvalstīm sniegt cietušajiem reģioniem visu iespējamo palīdzību un atbalstu, kas nepieciešams humānā, tehniskā un finanšu līmenī, tiks uzklausīts vissteidzamākā kārtā.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Tagad, kad Japāna pārdzīvo vissmagāko krīzi kopš Otrā pasaules kara pēc zemestrīces un cunami, kas izpostīja valsti 11. martā, es vēlos pievienoties solidaritātes apliecinājumiem ar Japānas tautu un Parlamenta aicinājumam ES un dalībvalstīm steidzamības kārtā sniegt cietušajiem reģioniem visu vajadzīgo palīdzību un atbalstu humānā, tehniskā un finanšu līmenī.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. (FR) Zemestrīces un cunami dēļ, kas Japānu skāra 11. martā, ir tūkstošiem bojā gājušo un bez vēsts pazudušo (pašlaik to skaits pārsniedz 27 000 bojā gājušo un bez vēsts pazudušo) un ir radīti ievērojami materiālie zaudējumi. Šajos apstākļos Japānai tagad jānodarbojas ar ārkārtīgi nopietnu kodolavāriju. Tā kā Japāna nav piedzīvojusi šādu krīzi kopš Otrā pasaules kara, es pilnīgi atbalstu Eiropas Parlamenta rezolūciju par situāciju šajā valstī. Es arī aicinu ES sniegt Japānai visu iespējamo humāno, tehnisko un finanšu atbalstu, tostarp medicīniskus resursus, matračus, teltis, pārtiku, ekspertus un radioaktivitātes un kodolenerģijas speciālistus… Es vēlos izteikt arī savu vispilnīgāko solidaritāti ar Japānas tautu. Es apsveicu viņus par viņu mobilizēšanos, drosmi un apņēmību, saskaroties ar šādu katastrofu. Turklāt, ņemot vērā situācijas nopietnību Fukušimas kodolelektrostacijā, es aicinu Japānas valdību parādīt vispilnīgāko pārredzamību un dalībvalstis un ES organizēt plašas publiskas debates par enerģiju, kas neaprobežojas tikai ar kodolenerģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Es ļoti atbalstu šo rezolūciju, kura — „1. Pauž pilnīgu solidaritāti ar japāņu tautu un valdību un izsaka patiesu līdzjūtību šīs trīskāršās katastrofas upuriem, atceroties, ka cilvēku bojāeja un materiālie zaudējumi vēl nav pilnībā apzināti; atzinīgi vērtē japāņu tautas un iestāžu mobilizāciju, drosmi un apņēmību, reaģējot uz katastrofu; 2. aicina Eiropas Savienību un tās dalībvalstis prioritāri piešķirt Japānai un katastrofas reģioniem visu nepieciešamo humāno, tehnisko un finanšu palīdzību un atbalstu un atzinīgi vērtē to, ka Eiropas Savienība nekavējoties aktivizēja savu Civilās aizsardzības mehānismu, lai koordinētu savu ārkārtas palīdzību”.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ar šīsdienas balsojumu es gribēju paust solidaritāti ar Japānas tautu un valdību sakarā ar postošo zemestrīci, cunami un kodolavāriju. Mēs ar kolēģiem lūdzām dalībvalstis sniegt Japānai un cietušajiem reģioniem visu nepieciešamo atbalstu, tostarp humāno, tehnisko un finanšu atbalstu, vienlaikus izsakot atzinību par lēmumu nekavējoties aktivizēt Civilās aizsardzības mehānismu, lai koordinētu ārkārtas palīdzību. Priekšzīmīgā drosme un apņēmība, ko izrādīja Japānas tauta un iestādes, risinot situāciju, ir jākļūst par paraugu visiem un par vēl vienu iemeslu, kāpēc lai ES nepamestu šo valsti ļoti jutīgajā pilnīgas rekonstrukcijas posmā.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka mums jāatbalsta cilvēki Japānā un arī jāmācās no šīs briesmīgās situācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Klusā okeāna reģions un Japāna jo īpaši 11. martā pārcieta postošu zemestrīci un cunami. Es uzskatu, ka ir svarīgi vēlreiz pieminēt to, ka palielinās gan dabas katastrofu skaits, gan spēks, un tāpēc ir nepieciešams pārdomāt pirmskrīzes un pēckrīzes scenārijus globālā līmenī, lai paredzētu palīdzību cietušajām valstīm un sniegtu to.

Vienlaicīgi dabas katastrofa izsauca arī ārkārtīgi nopietnu kodolavāriju, kas ir ietekmējusi īpaši Fukušimas kodolelektrostaciju. Šis notikums parādīja, ka ir būtiski domāt par drošības nosacījumiem Eiropas kodolelektrostacijās.

Tāpēc es vēlos aicināt uz diskusiju, pirms tās veicot pamatīgu analīzi par to, kā samazināt kodolavārijas postošo ietekmi uz reģioniem un cilvēkiem, kad tā notiek. Es atzinīgi vērtēju ES gatavību sniegt visa veida humāno, tehnisko un finanšu palīdzību kā prioritāti kopā ar tūlītēju Eiropas Civilās aizsardzības mehānisma aktivizāciju. Tomēr es uzskatu, ka dzīvībai svarīgi ir piešķirt šim mehānismam vairāk resursu loģistikai un plānošanai, lai tas varētu kļūt par reālu mehānismu cietušo valstu aizsardzībai.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. (FR) Manas domas kavējas pie upuru ģimenēm, ievainotajiem un pie visiem Japānas cilvēkiem, kas ir cietuši šajā kataklizmā. Japānas tautas drosme un pašcieņa ir apbrīnas vērta, un es esmu priecīga, ka Parlaments ar šo rezolūciju ir apliecinājis atbalstu un solidaritāti. Šī ir lielākā katastrofa, ko Japāna ir pieredzējusi kopš Otrā pasaules kara, un katastrofa Fukušimā ir satriekusi mūs visus un liek mums pārskatīt savu pieeju kodolenerģijai. Šim jautājumam tomēr nav nekādas saistības, lai ko daži nevēlētos likt mums uzskatīt, izmantojot politiskas glābšanas operāciju, ar iespēju joprojām turpināt kodolenerģijas ražošanu, kas ir nākotnes enerģija, kurai ir sava nozīme mūsu tautsaimniecības dekarbonizācijā un kura garantē mūsu enerģētisko neatkarību. Fukušimas dramatiskie notikumi prasa mums vispirmām kārtām izvirzīt stingrākas prasības kodolenerģijas drošības jomā. Es atbalstu Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas priekšlikumus par kopējo drošības standartu definīciju un par lielāku modrību kodolelektrostaciju iekšienē un apkārtnē. Šajā lietā Francijas kodolražošanas ekspertīzei un rezultātam jākalpo kā paraugam. Turpmāk atbildība gulstas uz Eiropas Savienību, kurai jāveic stingri pasākumi, lai nodrošinātu, ka kodolavārija ar tādu spēku nekad nenotiek Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. (SK) Milzīgais posts, ko izraisīja nesenās zemestrīces un cunami Japānā, nebūs likvidējams uzreiz. Mums jābūt gataviem sniegt Japānai konkrētu praktisku palīdzību arī tad, kad plašsaziņas līdzekļu interese būs noplakusi.

Solidaritāte ir viens no pamata pīlāriem, uz kuriem balstās mūsdienu Eiropa. Ir pareizi, ka kopā ar dalībvalstu valdībām un parlamentiem arī Eiropas Parlaments ir raidījis skaidru signālu mūsu draugiem Japānā, valstī, kas tik smagi cietusi, ka mēs esam ar viņiem un ka viņi vienmēr var paļauties uz mūsu palīdzību.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika