Debašu stenogramma

Pirmdiena, 2011. gada 4. aprīlis - Strasbūra

17. ES politikas pamatvirzieni pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas ziņojums par Svensson kundzes iesniegtajiem priekšlikumiem jauniem ES politikas pamatvirzieniem pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai (2010/2209(INI) (A7-0065/2011)).

  Eva-Britt Svensson, referente. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos pateikt paldies ēnu referentiem un kolēģiem no Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas, kuri ir apņēmības pilni apkarot pret sievietēm vērstu vardarbību.

Sākot debates pirms rītdien paredzētās balsošanas, es varētu atzīmēt, cik daudz sieviešu ir bijušas pakļautas un cik daudz sieviešu ir nogalinātas šīs nāvējošās vardarbības rezultātā. Es to nedarīšu, tomēr es centīšos pirms balsošanas ilustrēt jums šīs vardarbības apmērus, lai visi deputāti apzinātos, ka šī ir viņu iespēja cīnīties ar šo vardarbības veidu, rītdien nobalsojot par šo ziņojumu.

Iedomājieties māti, kura sēž ar bērniem un lasa tiem pasaciņu pirms miega. Pēkšņi tiek atrautas durvis un tajās stāv viņas vīrs, bērnu tēvs. Gan viņa, gan arī bērni apzinās, kādi būs turpmākie notikumi. Bērni pārvelk segas pār galvu, aizspiež ar rokām ausis un aizver acis, lai noslēgtos no jau zināmajiem notikumiem. Viņi dzird savu tēvu kliedzam, viņi dzird, kā viņš sper un sit mātei, un dzird mātes vaidus. Tas ir viens no vardarbības piemēriem.

Sniegšu jums arī citu piemēru. Pēc daudzu gadu garumā pārdzīvotiem draudiem, aizvainojumiem un varmācības sieviete ir nolēmusi pārtraukt attiecības, lai no jauna veidotu savu un savu bērnu dzīvi. Viņa bēg un laimīgā kārtā atrod patvērumu. Pēc dažām dienām viņa aizved bērnus uz bērnudārzu. Vīrietis viņu sagaida iznākam no tā un sadur ar nazi; viņa mirst. Tas ir kārtējais upuris nāvējošai, pret sievietēm vērstai vardarbībai. Šai vardarbībai sievietes ir pakļautas tikai tāpēc, ka ir sievietes. Otrā piemērā aprakstītā letālā vardarbība pret sievietēm rodas brīdī, kad sievietes beidzot ir nolēmušas pārtraukt attiecības. Sievietei visbīstamāk ir pieprasīt šķiršanos no vīra, kurš uzskata viņu par savu īpašumu. Brīdī, kad vīrietis apzinās iespējamību zaudēt kontroli un varu pār sievieti, viņa nokļūst īpaši bīstamā situācijā.

Sniegšu jums vēl dažus piemērus. Jauna meitene dodas mājup pēc kinoteātra apmeklējuma. Viņa atvadās no sava drauga un izsaucas: “Uz redzēšanos!” Viņai vēl ir jānoiet neliels ceļa gabals. Viņa izdzird aiz sevis smagus soļus, bet paspēj tikai saprast, ka kāds viņai seko. Viņai uzbrūk un viņu izvaro. Viņa izdzīvo, bet viņai ar šo faktu ir jāsadzīvo visu atlikušo dzīvi.

Mēs saskaramies arī ar tādu problēmu kā dzimumorgānu izkropļošana.

Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā Komisija pauž apņemšanos 2011.–2012. gadā sagatavot paziņojumu par šo vardarbības veidu, un šim paziņojumam sekos ES rīcības plāns. Es atzinīgi vērtēju šo iniciatīvu un ceru ieraudzīt šo rīcības plānu.

Kamēr vien sievietes būs pakļautas uz dzimuma faktoru balstītai vardarbībai, kuras vienīgais iemesls ir sievietes dzimums, mēs nevarēsim saukt savu sabiedrību par līdztiesīgu. Šī vardarbība un apziņa par tās izplatību sabiedrībā ierobežo sieviešu dzīves un dzīves lēmumu pieņemšanu.

Sievietes ir uz dzimuma faktoru balstītas vardarbības upuri, tomēr nobeigumā es vēlos arī atzīmēt, ka dažreiz mums nevajadzētu šīs sievietes uzskatīt tikai par upuriem. Tās bieži ir spēcīgas sievietes, kuras ar labi funkcionējošu sabiedrības atbalstu var veidot kvalitatīvu dzīvi gan sev, gan saviem bērniem. Eiropas Parlamentā mums ir pienācis laiks parādīt savu atbalstu šīm sievietēm.

  Cecilia Malmström, Komisijas locekle. – Svensson kundze! Es vēlos jums pateikt paldies par aizkustinošo ievadu, ko sniedzāt par šo ļoti svarīgo tēmu. Pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana ir ļoti svarīga Komisijas prioritāte, kā jau uz to norāda dzimumu līdztiesības stratēģija. Kā jūs jau parādījāt, pret sievietēm vērstas vardarbības problēma Eiropā ir ļoti aktuāla, un tāpēc mēs strādājam ar mērķtiecīgām rīcībām šīs problēmas risināšanai.

Mēs izstrādāsim skaidru un loģisku politiku šīs problēmas risināšanai Eiropā. Svensson kundze, es atzinīgi vērtēju jūsu ziņojumu un šo svarīgo iniciatīvu, jo tā sniedz iespēju Komisijai un Eiropas Parlamentam sadarboties, apmainīties ar viedokļiem un šīs rīcības rezultātā panākt sinerģisku efektu, kā arī noteikt turpmāko rīcību šajā jomā.

Daudzi jūsu ziņojumā izceltie jautājumi jau ir iekļauti pašreizējās un plānotajās Komisijas rīcībās, kuru mērķis ir apkarot pret sievietēm vērstu vardarbību. Maksimālu panākumu gūšanai mēs uzsvaru liekam uz konkrētām rīcībām jomās, kurās mums skaidru tiesisku pamatu paredz Lisabonas līgums. Topošajā upuru tiesību piedāvājumā mēs noteikti pievērsīsimies jautājumam par aizsardzību īpaši neaizsargātiem upuriem, piemēram, sievietēm un bērniem. Nākamajā mēnesī mēs iepazīstināsim ar šo piedāvājumu.

Visiem noziegumu upuriem ir nepieciešama palīdzība gan nozieguma seku novēršanā, gan arī pēc tam sekojošo procesuālo darbību laikā. Sievietes, protams, ir īpaši neaizsargātas gadījumos, kad tās ir cietušas savās mājās — no izvarošanas vai seksuālas izmantošanas, vajāšanas vai citiem uz dzimuma faktoru balstītiem vardarbības veidiem. Kontaktējoties ar cilvēkiem un tiesu sistēmu, pret viņām ir jāizturas ar cieņu un izpratni. Šīm sievietēm ir nepieciešams specializēts atbalsts un aizsardzība, kā arī tiesības uz taisnīgumu un kompensācijām.

Eiropas Savienībā spēkā esošais juridiskais regulējums upuru aprūpes jomā neparedz visā ES vienotu minimālo līmeni, neatkarīgi no vietas, kur persona ir kļuvusi par upuri; tāpēc Komisija plāno stiprināt upuru pozīcijas Eiropā. Kā pirmais solis šajā jomā būs mūsu ierosinātais normatīvo pasākumu kopums attiecībā uz savstarpēju atzīšanu noziegumu upuru tiesību, aizsardzības, kā arī atbalsta un aizsardzības pasākumu jomā. Īpaša uzmanība tiks pievērsta neaizsargātiem upuriem, piemēram, seksuālās vardarbības un ģimenes vardarbības upuriem.

Komisija paredzēs arī aizsardzības pasākumu savstarpēju atzīšanu, nodrošinot īpašu aizsardzību upuriem, kuri atkārtoti cieš no dzīvesbiedra, partnera vai tuva ģimenes locekļa vardarbības. Ar šo normatīvo pasākumu kopumu Komisija nodrošinās, ka tiesības tiek nodrošinātas sievietēm, kurām ir piešķirta administratīvā, civilā vai kriminālā aizsardzība un kuras šķērso robežas.

Mūsu piedāvātais pasākumu kopums noteiks vispārējos pamatvirzienus, kuri vēlāk tiks pakāpeniski pilnveidoti saskaņā ar piešķirto mandātu, izmantojot citus instrumentus, kas ir orientēti uz noteiktu upuru grupu konkrētām vajadzībām. Piemēram, Komisija vēlas striktāku rīcību, apkarojot sieviešu dzimumorgānu izkropļošanas gadījumus, kā jau jūs to minējāt savā ziņojumā.

Paralēli darbam krimināltiesību jomā mēs strādāsim arī ar sieviešu iespēju paplašināšanu un sabiedrības informēšanu, kā arī ievāksim un analizēsim statistiskos datus par vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. Komisija izmantos Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta darba rezultātus šajā jomā, kuri tiks iegūti, ievācot un analizējot datus un statistisko informāciju.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka Komisija šobrīd jau nodrošina svarīgu finanšu atbalstu, kas paredzēts pret sievietēm vērstas vardarbības novēršanai un apkarošanai, it īpaši ar DAPHNE III programmas un Eiropas NVO, un varas iestāžu starpniecību.

  Teresa Jiménez-Becerril Barrio, PPE grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es galvenokārt esmu uzstājusies Parlamentā, lai asi nosodītu pret sievietēm vērstu vardarbību, un šodien kārtējo reizi uzstājos par tās apkarošanu.

Es ne tikai neesmu nogurusi to atkārtot, bet turklāt uzskatu, ka ir ļoti svarīgi publiski runāt par šo cilvēktiesību pārkāpumu, jo nav iespējams cīnīties par mērķi, nerunājot par to skaļi. Turklāt Parlaments ir vislabākais man pieejamais skaļrunis, kas ļauj cīnīties par visām tām sievietēm, kuras katru dienu cieš no ļaunprātīgas izmantošanas un kurām ir nepieciešams, lai mēs, likumdevēji, pārliecinātu dalībvalstis sodīt šos agresīvos varmākas atbilstoši izdarītā nozieguma smagumam un nodrošinātu palīdzību upuriem.

Saskaņā ar aprēķiniem katra ceturtā Eiropas sieviete vismaz reizi dzīvē ir cietusi no vardarbības, kas balstīta uz dzimuma faktoru; tāds pats ir arī bērnu īpatsvars. Tāpēc es uzskatu, ka mums ir jāpieprasa lielāka iesaiste, kā jau tas ir norādīts Komisijas rīcības plānā. Es uzskatu, ka mums arī turpmāk ir atkārtoti jāuzstāj uz upuru aizsardzību, līdzīgi kā mēs to darījām Eiropas aizsardzības rīkojuma gadījumā, ar kuru es strādāju kā referente, un es ceru, ka tas stāsies spēkā pēc iespējas ātrāk.

Šim ziņojumam jau no paša sākuma bija lielā mērā vienprātīgs atbalsts. Tas parāda, ka, risinot jautājumus par vardarbību ģimenē, kam ir ietekme uz visiem ģimenes locekļiem, tostarp bērniem, veciem cilvēkiem, sievietēm un vīriešiem, nevajadzētu balstīties uz politisko oportūnismu, jo uz mums visiem labvēlīgi atsaucas panāktais progress, meklējot risinājumu šim sabiedrības postam.

Mums vispirms vajadzētu izteikties un pēc tam sākt strādāt, jo, kaut arī mēs esam pavadījuši gadu desmitus, runājot par vardarbību, kas balstīta uz dzimuma faktoru, mēs neesam spējuši samazināt nāves gadījumu skaitu. Acīmredzot mēs kaut ko darām nepareizi, un tāpēc ir pienācis laiks atmest demagoģiju un pāriet no vārdiem pie darbiem. Mums ir jāsniedz reālāks atbalsts un jāievieš tiesību akti, kas ir nepieciešami sieviešu godpilnai un drošai dzīvei.

Es vēlos darīt zināmu visiem upuriem, ka mēs vienmēr atbalstīsim viņus līdz pat brīdim, kad, kopā strādājot, mēs spēsim pievarēt šo briesmīgo ienaidnieku, kurš diemžēl pārtrauc tik daudzu nevainīgu upuru dzīves.

Es vēlos pateikt, ka mums reiz pietiek. Tas tā vairs nevar turpināties. Un es lūdzu pārējiem pievienoties manis sacītajam.

  Britta Thomsen, S&D grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Katra ceturtā Eiropas sieviete ir bijusi vardarbības upuris. Vairāk nekā viena desmitā daļa sieviešu ir cietušas no seksuāla uzbrukuma, turklāt no vardarbības cieš arī mūsu bērni. 26 % bērnu atzīst, ka bērnībā ir cietuši no fiziskas vardarbības.

Šie skaitļi norāda uz nopietnu Eiropas līmeņa problēmu, kuru nepieciešams risināt. Mēs vairs nedrīkstam to ignorēt, un es vairs nespēju klausīties stāstus par sievietēm, kurām vīrs vai draugs ir ielējis acīs skābi, vai sievietēm, kuras ir izkropļotas. Es esmu dzirdējusi sirdi plosošus stāstus no daudzām sievietēm, un tie visi ir kauna traipi ES vēsturē.

ES ir jārīkojas jau tagad un jāpārtrauc šī vardarbība. Tāpēc ir ļoti svarīgi, ka mēs šodien apspriežam šo ziņojumu par vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. Mēs sūtam signālu pārējai pasaulei, sakot, ka Eiropas Parlaments uzskata uz dzimuma faktoru balstītu vardarbību par cilvēka pamattiesību pārkāpumu.

Tāpēc Komisijai ir nekavējoties jārīkojas. Mums ir nepieciešama direktīva; mēs vēlamies direktīvu, kura pārtrauks pret sievietēm vērstu vardarbību. Vardarbības pārtraukšanai būs nepieciešamas saskaņotas un daudzpusīgas darbības. Mums ir jānodrošina upuru drošība un pēc iespējas labāka aizsardzība, vienlaikus nodrošinot, ka nevienā Eiropas valstī nav iespējams izvairīties no soda par vardarbību, kas vērsta pret sievietēm; turklāt vislielākā uzmanība, protams, ir jāpievērš profilaksei. Vardarbība nav privāta problēma. Šo vardarbību mēs spēsim pārtraukt tikai ar politisku rīcību.

  Antonyia Parvanova, ALDE grupas vārdā. – Paldies, priekšsēdētāja kungs! Es vēlos vispirms pateikt paldies referentei par lieliski padarīto darbu, kā arī maniem kolēģiem par viņu apņēmību neapstāties cīņā pret vardarbību, kas balstīta uz dzimuma faktoru.

Šis ziņojums kalpo kā apliecinājums Eiropas Parlamenta uzskatam, ka pret sievietēm vērsta vardarbība ir ne tikai jāapkaro, bet tas turklāt ir jādara nekavējoties. Komisijai ir jāatzīst, ka visi argumenti norāda uz nepieciešamību ieviest ES līmeņa pasākumus un instrumentus. Mēs apzināmies, ka dažādās Savienības dalībvalstīs pastāv būtiskas atšķirības starp tiesību aktiem, kas paredzēti pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai.

Pagājušajā gadā Tieslietu ģenerāldirektorāta veiktajā priekšizpētē tika atklātas atšķirības gan aizsardzības rīkojumu un atbalsta pakalpojumu pieejamībā, gan arī atbildīgo ierēdņu kompetences un kapacitātes jomā. Mēs esam pamanījuši pazīmes, kas liecina par apņemšanos izskaust visas vardarbības formas, kā arī efektīvu politikas pamatvirzienu ieviešanu ES līmenī, it īpaši Sieviešu hartā, ar kuru jūs iepazīstinājāt pagājušajā gadā, un paziņojumā par Stokholmas programmas īstenošanu. Tomēr daudzas dalībvalstis nav ieviesušas efektīvus tiesību aktus sieviešu aizsardzībai pret jebkāda veida vardarbību un diskrimināciju, un mēs tagad varam konstatēt, ka mūsu Savienības pamatvērtības neattiecas uz pusi mūsu pilsoņu.

Tādēļ mēs aicinām Komisiju izstrādāt īpašu tiesību aktu priekšlikumu. Ir jānosaka minimālās prasības un jāiekļauj tās tiesību aktā, kurš kļūtu par daļu no vispusīgas stratēģijas, kas attiektos uz visiem vardarbības veidiem, kas balstīti uz dzimuma faktoru. Šo stratēģiju un politikas iniciatīvu vajadzētu papildināt ar plašām sabiedrības informēšanas aktivitātēm. Ar to es saprotu “Eiropas gadu pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai”, par kura ieviešanu mēs šobrīd vācam pilsoņu parakstus.

Visbeidzot, ņemot vērā Līgumā noteiktos pamatprincipus un jūsu izteikto apņemšanos, mēs šodien sagaidām skaidru atbildi par to, kādā veidā un kad Komisija plāno piedāvāt efektīvus ES līmeņa pasākumus.

  Marije Cornelissen, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es esmu priecīga, ka gan Eiropas Komisija, gan arī Eiropas Parlaments uzskata uz dzimuma faktoru balstītās vardarbības apkarošanu par prioritāti. Šis kopējais mērķis tuvāko gadu laikā ļaus mums panākt reālu progresu.

Es ceru, ka šis ziņojums tiks uzskatīts par būtisku ieguldījumu Komisijas solītajā upuru aizsardzības piedāvājumā un ka upuru aizsardzības piedāvājums savukārt kļūs par vienu no aspektiem vispusīgajā visas Eiropas līmeņa stratēģijā, kurā tiks iekļauta upuru aizsardzība, kā arī citi vardarbības apkarošanas aspekti. Piemēram, mums ir nepieciešams noteikt minimālo palīdzības pakalpojumu līmeni. Katrai sievietei ir jānodrošina piekļuve patvēruma centriem, kā arī bezmaksas juridiskā un psiholoģiskā palīdzība. Piemēram, mums ir jāaizsargā sievietes–migrantes, kurām nav neatkarīgas uzturēšanās atļaujas un kuras ir īpaši neaizsargātas.

Šajā ziņojumā ir iekļauti daudzi svarīgi aspekti, un mēs, Zaļie, ceram uz iespēju balsot par tā pieņemšanu. Tomēr, ja tiks atstāts J. apsvērums un 19. punkts, kuros prostitūcija tiek iekļauta cilvēktiesību pārkāpumos, nešķirojot brīvprātīgo un piespiedu prostitūciju, mēs būsim spiesti atturēties. Es ceru, ka tas nenotiks un ka mums būs stingri un plaši atbalstīts ziņojums, kuru varēsim piedāvāt Komisijai un dalībvalstīm kā savu ieguldījumu.

  Andrea Češková, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju šo pašu iniciēto Eiropas Parlamenta ziņojumu un uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāievieš likumi, kam ir būtiska nozīme pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanā. Vardarbība ģimenē ir ļoti smags pret sievietēm vērstas vardarbības veids. Vardarbība ģimenē nav privāta ģimenes problēma. Eiropas Konservatīvo un reformistu grupa ir apņēmusies atbalstīt ģimenes un it īpaši bērnus. Vardarbībai ģimenē ar to ir cieša saistība. Vardarbība ģimenē katastrofāli ietekmē visus ģimenes locekļus un it īpaši bērnus. Bērni, kuri atkārtoti kļūst par lieciniekiem vardarbībai ģimenē, bieži uztver vardarbību kā normālu uzvedību. Pastāv liela iespējamība, ka viņi līdzīgi rīkosies skolā vai vēlāk dzīvē.

Manuprāt, pret sievietēm vērsta vardarbība arī parāda un pastiprina sieviešu un vīriešu nevienlīdzību, tādējādi bieži nosakot sievietes vietu sabiedrībā. Sievietes, kuras ir pakļautas vardarbībai ģimenē, bieži kļūst ekonomiski atkarīgas un ir pakļautas psiholoģiskajam spiedienam no varmākas puses. Mums ir jāpievērš pienācīga uzmanība vardarbībai ģimenē, lai varētu to atklāt un palīdzēt upuriem — sievietēm un bērniem. Tādēļ mums ir jāinformē sabiedrība par šī vardarbības veida esamību. Mums ir jāveido sociālais dialogs par šo jautājumu, kā arī jāizvērš novēršanas un sabiedrības informēšanas kampaņa, jo nereti sievietes nevēlas atklāti runāt par savu traumatisko pieredzi, baidoties par savu un bērnu drošību. Tāpēc es atbalstu arī Eiropas aizsardzības rīkojuma ieviešanu, jo tas, cita starpā, ļaus Eiropas līmenī palīdzēt ģimenes vardarbības upuriem, ja vien tam tiks nodrošināts pārliecinošs juridiskais pamatojums.

  Ilda Figueiredo, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Šis ir ļoti svarīgs ziņojums, kurā ir paredzēta jauna, globāla politiskā pieeja uz dzimuma faktoru balstītās vardarbības apkarošanā, piedāvājot konkrētus pasākumus, tostarp kriminālprocesus, kā arī preventīvas un aizsargājošas darbības, un vēršot uzmanību uz nepieciešamību garantēt nosacījumus sieviešu emancipācijai, vienlaikus apkarojot pagaidu darbu, bezdarbu un nabadzību, kas liedz sievietēm pašām izvēlēties savu dzīvesveidu. Diemžēl sievietēm šobrīd nav šīs izvēles iespējas, un viņām nereti tiek uzspiesta šāda atkarības situācija, tostarp prostitūcija un pakļaušana vardarbībai ģimenē, kas pretējā gadījumā viņām nebūtu pieņemami.

Tāpēc ir pienācis laiks pāriet no vārdiem pie darbiem un pārtraukt šo vardarbību, kura acīmredzami ir viens no smagākajiem cilvēktiesību pārkāpumiem. Šī uz dzimuma faktoru balstītā vardarbība, kurai ir arī izteikti negatīva ietekme uz bērniem un kura pastiprinās ekonomikas un sociālās krīzes laikā, vairs nav pieņemama. Tāpēc mēs aicinām Komisiju, kā arī dalībvalstis pēc iespējas ātrāk veikt konkrētus pasākumus, kas aizsargātu sieviešu tiesības un pasargātu viņas no vardarbības.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Eiropas Savienības Ungārijas prezidentūras prioritāte ir visa veida pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana.

Tādēļ es aicinu izveidot ilgtermiņa politiskos, sociālos un tiesiskos pasākumus, kas novērstu uz dzimuma faktoru balstītu vardarbību un panāktu patiesu dzimumu līdztiesību. Es kopīgi ar citiem Parlamenta kolēģiem atbalstu “Eiropas gada pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai” izveidi, jo tas ļautu palielināt Eiropas pilsoņu informētību.

Es uzskatu, ka Eiropas Komisija, 2010.–2015. gada rīcības plānā atzīstot nepieciešamību ar visiem iespējamiem līdzekļiem apkarot uz dzimuma faktoru balstītu vardarbību, ir spērusi nozīmīgu soli, kuru vajadzētu pārvērst konkrētās rīcībās. Mēs joprojām ceram ieraudzīt stratēģisko plānu, kuru Eiropas Komisija solīja sagatavot vēl šogad. Šis plāns paredz ieviest juridisko un praktisko pasākumu kopumu, kas ļaus valsts krimināltiesību sistēmām piedāvāt atbilstošu aizsardzību vardarbības upuriem.

Saskaņā ar aprēķiniem 20 līdz 25 % Eiropas sieviešu vismaz reizi dzīvē ir cietušas no vardarbības. Turklāt aprēķini rāda, ka pusmiljons Eiropas sieviešu ir dzimumorgānu sakropļošanas upuri. Šie statistiskie dati, kuriem diemžēl ir tendence pieaugt, ir patiesi uztraucoši un pieprasa tūlītēju Eiropas iestāžu rīcību.

Pret sievietēm vērstai vardarbībai ir negatīva ietekme uz visu ģimeni. Mātes vairs nevar saviem bērniem sniegt drošības sajūtu, un bērni kļūst par netiešiem vardarbības upuriem. Pret sievietēm vērsta vardarbība ir fenomens, kuru ir ļoti grūti uzraudzīt, jo sievietēm–upuriem bieži ir kauns un bail ziņot varas iestādēm par šiem vardarbības gadījumiem.

Tas vēl vairāk apgrūtina iestāžu darbību, vienlaikus nosakot to nepieciešamību. Tāpēc es pievienojos savai kolēģei Jiménez-Becerril Barrio kundzei un teikšu: “Apturiet pret sievietēm vērstu vardarbību un apturiet to nekavējoties!”

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Es kā ēnu referente vēlos apsveikt referentu par lieliski sagatavotu ziņojumu, kuru atbalsta mana grupa. Kā jau te tika minēts, pret sievietēm vērsta vardarbība ir nopietns uzbrukums cilvēktiesībām un to nopietns pārkāpums. Mēs apzināmies, ka vardarbības upuriem ir jāatsakās no daudzām savām pamattiesībām un ka tie ir neaizsargāti pret turpmāku ļaunprātīgu izmantošanu.

Es nesen apmeklēju patvēruma centru savā valstī Portugālē un runāju ar daudzām šādām sievietēm. Dažas no viņām aprakstīja savas ciešanas, norādot, ka tikai bērnu dēļ viņas esot saņēmušās ziņot par varmākām. Citas aprakstīja, kā viņu nu jau pieaugušie bērni ir iesnieguši tiesā prasības, jo sievietēm pašām nav pieticis drosmes. Ir nepieņemami, ka viņām kā upuriem ir jāpamet savas mājas un jāizrauj bērni no ģimenes vides, savukārt varmāka paliek mājās.

Es uzskatu, ka mums ir nepieciešamas izmaiņas tiesību aktos, kas nodrošinātu cieņu pret sievietēm un pārtrauktu sieviešu kļūšanu par vardarbības upuriem — upuriem situācijās, kas negatīvi ietekmē mūs visus. Papildus es vēlos pateikt, ka šis ir uzbrukums arī demokrātijas principiem, jo šīm sievietēm tiek liegtas viņu pilsoņu tiesības. Tāpēc kopīgi cīnīsimies pret šo postu.

  Janusz Wojciechowski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Runājot par to, kā apkarot vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, mēs galvenokārt domājam par vardarbību ģimenē vai personīgajās attiecībās. Tas ir pats par sevi saprotams, ka šis vardarbības veids ir ļoti smags pārkāpums un ka dalībvalstīm vajadzētu ieviest bargus juridiskos pasākumus tā apkarošanai. Šajā ziņā es piekrītu Svensson kundzes ziņojuma būtībai.

Tomēr es vēlētos izmantot izdevību šajās debatēs uzsvērt citu vardarbības veidu, kuru arī nereti piedzīvo sievietes. Es runāju par valsts uzspiestu vardarbību, kuru rada bērnu apkopes tiesību atņemšana mātei un kura ir novērojama arvien biežāk. Bērna aprūpes tiesību atņemšana ir smagākais iespējamais vardarbības veids, kādu var piedzīvot māte; turklāt reizēm tas tiek pamatots ar pilnīgi triviāliem iemesliem. Man ir zināmi dramatiski piemēri Polijā, kuros mātei tiek atņemts bērns, tostarp viens gadījums, kurā ģimenes tiesa atņēma mātei 10 gadu vecu bērnu, jo māte pārāk bieži lūdza Dievu. Dažās situācijās bērns tiek atņemts, jo vecāki ir pārāk trūcīgi. Tā vietā, lai palīdzētu ģimenei, bērni tiek nosūtīti audžuģimenēm vai nodoti aprūpē. Ir konstatēti arī dramatiski gadījumi, kuros mātei bērni tiek atņemti vecāku nesaskaņu rezultātā. Dažreiz dramatiskas ainas rodas brīžos, kad mātēm bērnus atņem policija, sociālie darbinieki vai tiesas ierēdņi.

Eiropā tiek noniecinātas ģimenes vērtības, un valsts arvien vairāk iejaucas ģimenes dzīvē. Tas nereti noved pie valsts sankcionētas vardarbības, kas negatīvi ietekmē vecākus un, galvenokārt, negatīvi ietekmē bērnus. Bērnu nošķiršanai no mātes un mātes nošķiršanai no bērniem — jo šajos gadījumos ir iesaistītas divas puses — ir jābūt galīgam līdzeklim, kas tiek izmantots bērnu ļaunprātīgas izmantošanas un vardarbības gadījumos. Bērnus nekādos apstākļos nevajadzētu atņemt trūkuma dēļ. Ģimenēm un sievietēm ģimenēs ir jāsniedz vispusīgs atbalsts, un mums būtu jāatturas no ģimenes saišu pārraušanas, jo šis līdzeklis nereti nodara vairāk ļauna nekā laba.

  Joanna Katarzyna Skrzydlewska (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Eiropas Parlaments šajā sesijā pieņems ziņojumu, kurā ir noteikta daudzpusīga pieeja pret sievietēm vērstai vardarbībai. Es uzskatu, ka tik plaša pret sievietēm vērstas vardarbības definīcija palīdzēs cīnīties pret šo problēmu. Nav ne mazāko šaubu, ka redzamus rezultātus var panākt tikai ar integrētiem pasākumiem, kas tiek ieviesti dažādos līmeņos — politiskajā, sociālajā, juridiskajā un izglītības līmenī. Tomēr mēs joprojām ceram sagaidīt direktīvas priekšlikumu, kurā tiktu pievērsta ekskluzīva uzmanība vardarbības apkarošanai, un es ceru, ka Eiropas Komisija tuvākajā nākotnē ierosinās šādu priekšlikumu.

Nobeigumā es vēlos izteikt divas piezīmes. Ir īpaši svarīgi, lai pret sievietēm vērstu vardarbību beidzot sāktu uzskatīt par pārkāpumu, turklāt ne tikai no sieviešu vai ģimenes institūta viedokļa; mums ir jāapzinās arī izmaksas, kas rodas visai sabiedrībai, jo vardarbības gadījumu skaits pastāvīgi pieaug. Otrkārt, debatējot par šo problēmu, mums nevajadzētu koncentrēties tikai uz vardarbības apkarošanu, bet arī uz šīs uzvedības dažādiem aspektiem. Mums vajag cīnīties ar stereotipiem un nosodīt sabiedrībā pieņemtus pret sievietēm vērstas vardarbības veidus, kā arī censties viest izmaiņas bērnu audzināšanā, lai turpmākās jauniešu paaudzes ticētu patiesai sieviešu un vīriešu līdztiesībai un ieviestu to praksē.

Es vēlos apsveikt Svensson kundzi par sagatavoto ziņojumu, kurā ir apskatīta sabiedrībai ļoti svarīga un jutīga problēma, respektīvi, pret sievietēm vērsta vardarbība. Es ticu, ka šodien izteiktos vārdus turpinās rīcības un ka mēs nepārstāsim runāt par vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, bet gan rīkosimies, lai nodrošinātu sieviešu aizsardzību. Liels paldies!

  Emine Bozkurt (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Stokholmas programmā Komisija norāda, ka tā izmantos visus pieejamos līdzekļus, lai apkarotu pret sievietēm vērstu vardarbību. Tomēr šobrīd vēl nav izveidota vispusīga stratēģija, kaut arī ir nepieciešama tūlītēja rīcība.

Drošība ir svarīga lieta, it īpaši vismazāk aizsargātām grupām. Tas attiecas arī uz lielu sieviešu daļu, kuras ir pakļautas piespiedu laulībām, slepkavībām goda aizstāvēšanas nolūkā un dzimumorgānu izkropļošanai. Šie kaitīgie tradicionālie paradumi katru dienu ietekmē daudzas Eiropas meitenes un sievietes. Mums ir nepieciešami adekvāti līdzekļi šīs vardarbības novēršanai. Tāpēc mums ir jāveic izmeklēšanas un jāpievērš īpaša uzmanība šādu paradumu upuriem.

Tāpēc Komisijai pēc iespējas drīzāk ir jāizveido Eiropas stratēģija pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai — stratēģija, kura būs īpaši vērsta pret kaitīgiem tradicionāliem paradumiem. Tas ir jādara tagad, nevis rīt vai tikai 2012. vai 2013. gadā. Tas ir nepieņemami, ka joprojām nav ieviests tāds svarīgs instruments kā Eiropas aizsardzības rīkojums. Personu drošība nevar un nedrīkst beigties pie robežas.

  Tadeusz Cymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Atsaucoties uz iepriekšējo runātāju izteiktajām piezīmēm un uz Svensson kundzes ziņojumu, mums vispirms vajadzētu kārtējo reizi uzsvērt, ka mūsu sabiedrībā joprojām pastāv pret sievietēm vērsta vardarbība. Viens no galvenajiem iemesliem šī fenomena pastāvēšanai ir sieviešu sliktāks materiālais stāvoklis, ekonomiskā diskriminācija karjeras veidošanas laikā, ierobežotā piekļuve darba tirgum, zemāks atalgojums un sliktāka pieeja sociālajai drošībai. Sievietes ietekmē mātes stāvoklis, un viņas uzņemas rūpes par bērnu izaudzināšanu. Daudzās Eiropas valstīs sociālā drošība no šī aspekta nav pietiekama.

Šie daudzie faktori spēlē nozīmīgu lomu sievietes darba gaitu laikā un it īpaši pēc pensionēšanās, jo viņas ir atkarīgas no dzīvesbiedra labvēlības un sociālās drošības sistēmas. Tā ir ļoti netaisnīga situācija, un mums tai ir jāizrāda vispārēja pretestība. Tāpēc tik svarīgs ir ierosinājums maksāt pilnu samaksu laikā, kuru sievietes pavada mātes stāvoklī un audzinot bērnus. Tam šobrīd ir īpaša nozīme, jo Eiropā ir demogrāfiskā krīze.

Pasākumi, kas vērsti uz vienādu ekonomisko iespēju nodrošināšanu sievietēm, var palīdzēt novērst un samazināt pret viņām vērstu vardarbību. Sieviešu ekonomiskā atkarība no vīriešiem ir viens no daudziem iemesliem sievietes pasivitātei, pakļaušanai un zināmā mērā viņu piekrišanai šai vardarbībai. Ir pienācis laiks to pārtraukt. Eiropas Parlamentam ir tālejošas iespējas uzlabot šo situāciju, it īpaši valstīs, kurās sievietes ir īpaši smagā situācijā plaši izplatītās nabadzības dēļ. Tas ir ļoti svarīgs signāls, un es esmu pateicīgs šī ziņojuma veidotājiem par šīs problēmas atklāšanu un aktīvo iesaisti to risināšanā.

  Edit Bauer (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es arī vēlos pateikties referentei par viņas ziņojumu, jo es uzskatu, ka tajā ir apskatīta ļoti svarīga sociālā problēma. Eiropā mēs esam pieraduši, ka lietu virzība bieži notiek tikai gadījumos, kad tam ir ekonomiska nozīme. Es īpaši vēlos akcentēt ziņojumā teikto, ka pret sievietēm vērsta vardarbība katru gadu Eiropā izraisa miljardiem lielus zaudējumus. Vardarbība ir novērojama visos līmeņos — tā skar gan trūcīgos, gan bagātos, gan ar zemu izglītības līmeni, gan arī ar universitātes izglītību. Turklāt jāsaka, ka katru gadu vairāki simti sieviešu kļūst par nozieguma upuriem savās ģimenēs.

Kā jau šeit tika minēts, Eiropā ir parādījusies jauna vardarbības forma. Sieviešu dzimumorgānu izkropļošana un slepkavības goda aizstāvēšanas nolūkā notiek arī Eiropā. Mēs, protams, vēlētos noteikt Eiropas standartus, lai izskaustu pret sievietēm vērstu vardarbību. Taču mēs labi apzināmies, ka bez juridiska pamatojuma to praktiski nav iespējams panākt. Tomēr mēs varam izveidot kopīgu Eiropas stratēģiju. Pat ja mēs nespēsim harmonizēt tiesību sistēmas, apmaiņa ar labās prakses piemēriem varētu sniegt ievērojamu palīdzību šajā jomā. Ziņojumā tiek norādīts uz dažiem vardarbības aktiem, kuri noteiktās tiesību sistēmās netiek uzskatīti par vardarbību. Es uzskatu, ka nākotnē noteiktu progresu varētu panākt sadarbojoties, tomēr šīs sadarbības efektivitāti galvenokārt nosaka Eiropas stratēģija, kura ir ļoti nepieciešama. Liels paldies!

  Silvia Costa (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pateikt paldies referentei Svensson kundzei. Mēs apzināmies, ka pret sievietēm un bērniem vērsta vardarbība kļūst par arvien biežāku parādību visā Eiropā. Tāpēc mēs mudinām Komisiju līdz 2011. gada beigām iesniegt solīto stratēģijas priekšlikumu par vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. Tai ir jābūt visaptverošai stratēģijai, respektīvi, jāattiecas gan uz vardarbību ģimenē un dzimumorgānu izkropļošanu, gan arī uz slēptākiem veidiem. Es runāju par izteiktu diskrimināciju un iebaidīšanu, ar kuru darbavietās sastopas grūtnieces un topošās sievas, kurām tiek pieprasīts rakstīt atlūgumu; šādi gadījumi ir novērojami manā valstī, bet tie joprojām netiek uzskatīti par noziegumiem. Es runāju arī par plašsaziņu līdzekļu un reklāmu izplatīto informāciju, kas var tikt uzskatīti par pamudinājumu uz vardarbību.

Kad tiks pieņemta direktīva par cilvēku tirdzniecību un topošā komisāres Malmström izziņotā direktīva par vardarbības upuriem, manuprāt, Lisabonas līgums nodrošinās tiesisku pamatu plašākai tiesību aktu harmonizācijai, ļaujot dalībvalstīm noteikt, ka pret sievietēm un bērniem vērsta vardarbība ir īpašs vardarbības veids, kā arī kopīgi ar nevalstiskajām organizācijām noteikt minimālos standartus konsultācijām, juridiskās palīdzības pakalpojumiem un sieviešu un bērnu aizsardzībai. Tas arī ļaus dalībvalstīm ievākt konsekventus un salīdzināmus statistiskos datus un noteikt iespējamos profilaktiskos un piemērošanas pasākumus, nodrošinot vardarbības gadījumu samazināšanos.

Manuprāt, šajā jautājumā Parlaments — es biju viens no rakstiskās deklarācijas parakstītājiem — bija vienots savā vēlmē ieviest visā Eiropā pārdomu gadu par vardarbības tēmu, turklāt Parlamenta teiktajam, manuprāt, būtu ļoti liela ietekmē šajā jautājumā.

  Regina Bastos (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Kā jau mēs to esam noskaidrojuši, pret sievietēm vērsta vardarbība ir nopietns cilvēktiesību pārkāpums. Tā ir sena un globāla problēma, kura skar valstis neatkarīgi no to kultūras, ģeogrāfiskās atrašanās vietas vai attīstības. Šī situācija bieži tiek saistīta ar nelabvēlīgām ģimenēm galējos sociālos un ekonomiskos slāņos. Tomēr šis fenomens eksistē daudzās ģimenēs neatkarīgi no izglītības un ekonomiskā vai sociālā stāvokļa.

Saskaņā ar aprēķiniem aptuveni viena piektā daļa Eiropas sieviešu vismaz vienu reizi savas pieaugušās dzīves laikā ir cietusi no fiziskas vardarbības. Tāpēc primārais uzdevums ir nodrošināt atbalstu sievietēm, kuras cietušas no vardarbības, un šajā ziņojumā ir iekļautas iniciatīvas šī uzdevuma risināšanai, tostarp juridiskā palīdzība upuriem, bargāka un efektīvāka kriminālizmeklēšana, patvēruma vietu upuriem un ārkārtas tālruņa numura izveide, kā arī preventīvu pasākumu nodrošināšana atbilstoši nozieguma smagumam.

Sievietes–upura fiziskai un garīgai veselībai nodarītais kaitējums ir neiedomājams, turklāt arī sabiedrībai tiek radītas ievērojamas izmaksas. Tāpēc šī fenomena apkarošanai ir nepieciešama politiskā un sociālā mobilizācija. Tas ir jautājums par līdztiesības un attīstības nodrošināšanu. Tāpēc atzinīgi būtu jāvērtē centieni izveidot Eiropas gadu pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai, jo tas ļaus izglītot Eiropas sabiedrību par šo drausmīgo postu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikt paldies Eva-Britt Svensson par šī lieliskā ziņojuma sagatavošanu. Referentes izceltie sieviešu tiesību pārkāpumi un pret sievietēm vērstā vardarbība kārtējo reizi parāda, ka tie patiesi ir personas pamattiesību pārkāpumi, kuriem nav ģeogrāfisko, ekonomisko, kultūras un sociālo robežu.

Saskaņā ar pagājušajā gadā pieņemto Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānu Komisijai vajadzētu steidzami izveidot stratēģiju pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai, tāpēc es aicinu Komisiju pēc iespējas ātrāk veikt konkrētas darbības un izstrādāt šādu stratēģiju.

Uz dzimuma faktoru balstīta vardarbība var izpausties kā seksuāla izmantošana, cilvēku tirdzniecība, piespiedu laulības un dzimumorgānu izkropļošana, un šādi vardarbīgi noziegumi nodara ārkārtēju un neārstējamu kaitējumu sievietes fiziskai un garīgai veselībai. Tāpēc es vēlos aicināt dalībvalstis nodrošināt labāku apmācību veselības aprūpes speciālistiem, sociālajiem darbiniekiem, policistiem un tiesu pārstāvjiem, kā arī sniegt iespēju profesionāli reaģēt uz jebkuru pret sievietēm vērstas vardarbības gadījumu.

Es vēlos pateikt paldies komisārei Malmström, kura jau ir devusies prom, par nevalstiskajām organizācijām novirzīto finansējumu un atbalstu pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanā, kā arī vēlētos atgādināt, ka ekonomikas un finanšu krīzes laikā vardarbības gadījumu izplatība pieaug. Tāpēc mēs nedrīkstam samazināt finansējumu šajā jomā.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Kaut gan mēs jau vairākas desmitgades cenšamies pievērst uzmanību pret sievietēm vērstai vardarbībai un sieviešu tiesību pārkāpumiem, mums nav izdevies apturēt šīs nosodāmās kriminālās darbības. Pret sievietēm vērstas vardarbības dažādie veidi nodara kaitējumu ne tikai šīm sievietēm, bet arī viņu ģimenēm. Ģimenes dzīve bieži zaudē jēgu, jo tās uzdevums ir nodrošināt drošības sajūtu. Bērni, kuri saskārušies ar vardarbību savās mājās, noteiktā apmērā paši kļūst par tās upuriem. Tāpēc mums Eiropas līmenī ir jāpievērš uzmanība iespējamai vardarbībai ģimenē, kurai varētu būt pakļautas sievietes un bērni.

Vecāka gadagājuma sievietēm vai sievietēm, kuras ir fiziski vai garīgi vājākas, ir daudz grūtāk aizsargāt pašām sevi vai savas intereses. Turklāt sievietes ir pakļautas arī uz dzimuma faktoru balstītai izmantošanai, kas izpaužas kā dažādi personīgās brīvības pārkāpumi, jo cilvēku tirdzniecība ar mērķi seksuāli izmantot ir viena no nopietnākām problēmām, kas ietekmē visu sabiedrību.

Tāpēc ir ļoti svarīgi uzstāt uz efektīvāku kriminālvajāšanu un nodrošināt, ka soda smagums ir proporcionāls izdarītajam noziegumam. Ir nepieciešams nodrošināt, ka tiek novērsti šie nopietnie cilvēktiesību un brīvību pārkāpumi un Eiropas sievietēm tiek garantēta godpilna dzīve.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos likt uzsvaru uz diviem aspektiem: pret sievietēm vērstu vardarbību un vīriešiem–viesnīcu darbiniekiem.

Ir pilnīgi nepieņemami, ka 25 % sieviešu ir cietušas no vardarbības. Es uzskatu, ka tas norāda uz nepieciešamību izglītot jaunos vīriešus, īpašu uzmanību pievēršot dusmu terapijai un cieņas ieaudzināšanai pret sievietēm, tādējādi padarot rokas pacelšanu pret sievieti par pilnīgu tabu, nevis normu, kā tas bieži tiek parādīts filmās, dažās kultūrās un diemžēl arī dažās mājās.

Otrs aspekts, kuru vēlējos pieminēt, ir vīriešu–viesnīcas darbinieku loma. Iemesls tam ir mana draudzene, skaista jauna meitene vārdā Michaela Harte, kura sava medusmēneša laikā tika nogalināta Maurīcijā, brīdī, kad viņa savā viesnīcas numurā pārsteidza darbiniekus zogam. Ja situācija būtu pretēja, vīrietim pārsteidzot sievietes, iespējas tikt nogalinātam būtu daudz mazākas. Tāpēc ir nepieciešams izvērtēt šos riskus un iespējamības. Ir jāizvērtē jautājums par vīriešiem un to pieeju numuriem, it īpaši sieviešu numuriem.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju mūsu priekšsēdētājas Svensson kundzes sagatavoto ziņojumu, kurā ir uzsvērta nepieciešamība vardarbību uzskatīt par krimināli sodāmu noziegumu.

Parasti es novērtēju to, ka Eiropas Savienību veido valstis ar atšķirīgām kultūras vērtībām un tradīcijām, tomēr ir šausminoši redzēt atšķirīgu attieksmi jautājumos par vardarbību.

Apskatīsim vienu no piemēriem: izvarošanu. Kaut arī tā visur ir krimināli sodāma rīcība, visās dalībvalstīs tai nav vienotas definīcijas. Latvijā nav definēta izvarošana laulībā. Maltā nav definēta izvarošana, kurā viens vīrietis izvaro citu vīrieti. Slovākijā par izvarošanu netiek uzskatīta izvarošana ar priekšmetu. Tāpēc veidojas situācija, kurā šo definīciju dēļ sieviešu, vīriešu un bērnu dzīves tiek sagrautas. Banalizējot noziegumu definīcijas, mēs banalizējam šos upurus un to ciešanas. Tāpēc es aicinu Komisiju steidzami izstrādāt efektīvu ceļa karti cīņai ar visiem vardarbības veidiem.

  Gesine Meissner (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šīs debates mums skaidri parāda, ka pret sievietēm vērsta vardarbība nav maznozīmīgs noziegums, bet gan acīmredzams cilvēktiesību pārkāpums. Kā jau tika minēts, pat bērni reizēm kļūst par netiešiem pret sievietēm vērstas vardarbības upuriem. Viņi var kļūt arī par tiešiem pret sievietēm vērstas vardarbības upuriem, jo nedzīva bērna piedzimšanas un spontānā aborta izplatītākais iemesls pilnīgi noteikti ir pret sievietēm vērsta vardarbība. Tas neattiecas tikai uz vardarbību ģimenē, bet arī uz piespiedu prostitūciju un slepkavībām goda aizstāvēšanas nolūkā, kaut arī tam nav nekāda sakara ar godu, cilvēku tirdzniecību, dzimumorgānu izkropļošanu un daudziem citiem veidiem.

Šī ziņojuma, par kuru esmu ļoti pateicīga Svensson kundzei, sagatavošanas iemesls bija ne tikai līdztiesības ziņojuma kontekstā atklātais, ka līdztiesību nopietni apdraud arī pret sievietēm vērsta vardarbība, bet arī fakts, ka Lisabonas līgums mums ļauj ieviest direktīvu un Eiropā izveidot kopīgus juridiskos pamatvirzienus. Mums tas ir steidzami nepieciešams, lai mēs varētu panākt ievērojamu progresu šajā jomā, jo tā ir visas Eiropas problēma un tā mums ir jāapkaro.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Pret sievietēm vērstai vardarbībai ir daudz dažādu veidu, un tā joprojām ir starptautiska problēma, kuru starptautiskā sabiedrība nav spējusi atrisināt. Vardarbība negatīvi ietekmē upuru veselību, godu, drošību un patstāvību. Vardarbībai pakļautajām sievietēm ir ierobežotas iespējas piedalīties sociālajā dzīvē un darbā.

Turklāt, aprēķinot izmaksas, mēs varam redzēt, ka pret sievietēm vērsta vardarbība ir arī papildu sociāla problēma, piemēram, veselības un tieslietu jomā. Sievietes visvairāk ir apdraudētas tieši savās mājās. Biežākais sieviešu traumu iemesls ir vardarbība ģimenē.

Pret sievietēm vērsta vardarbība nav maznozīmīgs noziegums jebkurā tās veidā. Turklāt ES ir jāpievienojas ANO Konvencijai par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu.

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Indivīda pakļaušanai jebkura veida vardarbībai ir tālejošas postošas sekas gan uz ģimeni, gan uz sabiedrību; turklāt tā ir īpaši nosodāma gadījumos, kad tā vērsta pret sievietēm un bērniem. Tomēr, manuprāt, īpaši satraucošs ir fakts, ka vardarbība ģimenē tiek identificēta kā galvenais iemesls spontāniem abortiem un nedzīvu bērnu dzimšanas gadījumiem, tāpēc es pieprasu novirzīt visus pieejamos krimināltiesību resursus fiziskas vardarbības efektīvai likvidēšanai un novēršanai.

Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz neatliekamo nepieciešamību pasargāt sievietes un, it īpaši trūcīgās sievietes no tā saucamā surogātmātes stāvokļa. Solidaritātes vārdā surogātmātes stāvoklis pakļauj sievietes fiziskai izmantošanai un pat ļaunprātīgai izmantošanai, nonākot tiešā pretrunā aizliegumam tirgot cilvēka ķermeni un ķermeņa daļas. Šādā veidā tiek degradēts sievietes gods, intimitāte un ķermenis, un viņas kļūst par pērkamiem īres līgumiem starptautiskajā cilvēku tirdzniecības tīklā.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Kaut arī visizplatītākais vardarbības veids ir pret sievietēm vērsta vardarbība, par to ir vismazākās iespējas saņemt sodu neatkarīgi no tā, vai nodarījums ir veikts konflikta zonā vai demokrātiskā valstī. Pasaulē ir reģioni, kuros sievietes cieš no visiem pret sievietēm vērstas vardarbības veidiem: izvarošanas, cilvēku tirdzniecības seksuālai izmantošanai, piespiedu laulībām, nāves, nolaupīšanas reliģisku vai kriminālu iemeslu dēļ, piespiedu prostitūcijas, kā arī vardarbības ģimenē vai no bijušo partneru puses. Turklāt vecums, no kura meitenes tiek pakļautas vardarbībai, pastāvīgi samazinās.

Es uzskatu, ka dalībvalstīm vajadzētu veikt papildu pasākumus ES līmenī, lai nodrošinātu vispusīgas valsts statistiskās informācijas iegūšanu, kurā būtu plašāk apskatīta uz dzimuma faktoru balstīta vardarbība, kā arī lai uzlabotu šīs informācijas ievākšanu, sniedzot iespēju rast vispiemērotākos risinājumus to avotu sodīšanai.

Manuprāt, lietderīgs ir arī priekšlikums Eiropas Dzimumu līdztiesības institūta paspārnē, cieši sadarbojoties ar Eiropas Savienības Pamattiesību aģentūru, izveidot pret sievietēm vērstas vardarbības novērošanas centru.

  Norica Nicolai (ALDE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es kā ēnu referente atzinīgi vērtēju referentes paveikto šajā ziņojumā un vēlos atzīmēt tikai divus aspektus.

Es uzskatu, ka ir pienācis laiks spert soli tālāk par šo virspusējo pieeju problēmai, jo, neskaitot vispārīgus paziņojumus, ir novērojams statistiskās informācijas trūkums, konsekventu tiesību aktu neesamība šīs problēmas pasludināšanu par nelikumīgu Eiropas Savienībā, kā arī ieinteresētības trūkums, kas apliecina šī jautājuma virspusīgo risināšanu Eiropas Savienībā. Tāpēc ir nepieciešama direktīva.

Diemžēl nedz šajā ziņojumā, nedz arī citos dokumentos par šo jautājumu nav veikta padziļināta ekonomisko izmaksu analīze. Tā iemesls ir šīs problēmas, kuru šobrīd padziļina ekonomikas krīze, ievērojamā finanšu ietekme uz valstu budžetiem, kas var sasniegt simtus miljonu euro. Es uzskatu, ka ir pienācis laiks aprēķināt šīs izmaksas un censties risināt šo problēmu, izmantojot ne tikai finanšu līdzekļus, bet arī atbilstošus juridiskus instrumentus.

  Krisztina Morvai (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt referenti ar lieliski padarītu darbu. Es lepojos, ka Ungārijā es biju pirmā persona, kas pirms 15 gadiem sarakstīja divas grāmatas par vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. Tomēr es nelepojos ar to, ka pa šo laiku gandrīz nekas nav darīts šīs problēmas risināšanā. Kaut arī šobrīd neeksistē un pat nevar būt vienota ES regula, ļoti lieli Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļi tiek novirzīti novēršanas un aprūpes programmām.

Es vēlos uzdot jautājumu, kas galvenokārt ir adresēts komisāres kundzei, par šo līdzekļu atbilstošas izmantošanas pārbaudēm. Man ir priekšlikums — tā vietā, lai jautātu valdībām, pajautājiet cietušajām sievietēm, piemēram, pajautājiet sievietēm, kuras ir cietušas no ļaunprātīgas izmantošanas un ir lūgušas palīdzību sieviešu patvēruma centros, par viņām sniegto palīdzību un vispārējo valsts iestāžu attieksmi, vai arī pajautājiet meitenēm un sievietēm, kuras ir pakļautas ciešanām Budapeštas vai, piemēram, Amsterdamas ielās un cer izbēgt no prostitūcijas elles, par viņām sniegto valsts vai valdības palīdzību.

  Petru Constantin Luhan (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojumā ir skaidri norādīts, ka centieni samazināt pret sievietēm vērstu vardarbību ir jāatbalsta divos līmeņos — dalībvalstu līmenī un Eiropas Komisijas tieši pārvaldītu pasākumu un programmu līmenī.

Es uzskatu, ka īpaši svarīgi ir turpināt DAPHNE programmu un mudināt tajā iesaistīties dalībvalstis, kurās ir novērojams vardarbības pieaugums pašreizējos smagajos ekonomikas apstākļos. Mūsdienās daudzi cilvēki saskaras ar psiholoģiskām problēmām, kuras var kļūt par cēloni vardarbībai. Īpaši svarīgi ir nodrošināt apmācības personālam Eiropas Savienības policijas iestādēs, liekot pamatus pareizām izmeklēšanas darbībām, kā arī labai izpratnei par problēmu un par vardarbības ietekmi uz sievieti. Šis aspekts tiek atbalstīts arī Stokholmas programmā.

Visbeidzot, politiskajiem centieniem ir jānodrošina arī atbilstošs finanšu atbalsts, ko varētu darīt DAPHNE programmā.

  Evelyn Regner (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Eiropas Savienība gan iepriekš, gan arī tagad ir pirmajā vietā līdztiesības jautājumos, turklāt tā ir pirmajā vietā arī pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanas jomā.

Pret sievietēm vērsta vardarbība ir ne tikai drausmīga, bet arī dārga. Ziņojumā tiek norādīts, ka šī vardarbības veida gada izmaksas ir EUR 33 miljardi. Šiem datiem vajadzētu atņemt argumentus jebkuram, kurš uzskata, ka šobrīd ieviestais pasākumu kopums arī sev līdzi nesīs izmaksas. Tomēr šis pasākumu kopums ir nepieciešams. Ziņojumā ir norādīts uz nepieciešamību izglītot policistus, tiesnešus un medicīnas personālu, un par to es vēlos pateikt paldies referentei.

Tomēr es saskatu pilienu darvas medus mucā, un vēlos to izcelt. Īpaša uzmanība būtu jāpievērš vardarbībai darbavietā. Ir nepieciešams skaidrāk izteikties par šo problēmu.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Plašsaziņas līdzekļos redzot sakropļotas sievietes un bērnus, mēs sev uzdodam jautājumu par to, kā apkārtējie tik ilgstoši varēja ignorēt notiekošo. Tāpēc Komisijas piedāvātajā stratēģijā par vardarbības apkarošanu ģimenē ir jāiekļauj konkrēti diagnostikas mehānismi, kuru izmantošana veselības iestādēs un sociālo darbinieku darbā būtu obligāta, tādējādi ļaujot sniegt patiesi ātru palīdzību upuriem. Bargs sods jāpiemēro par vardarbību, kas pastrādāta reliģiskos rituālos, un tas apvienojumā ar sabiedrības informēšanu un tiesnešu apmācību ļaus sabiedrībā panākt neiecietību attiecībā uz vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, tostarp sieviešu orgānu izkropļošanu. Stratēģijā ir jāizvērtē arī iespējas vardarbības upuriem nodrošināt bezmaksas juridisko palīdzību un sociālo palīdzību. Es vēlos pateikt paldies Svensson kundzei par detalizēto ziņojumu, tomēr es balsošu pret J apsvērumu, jo tas sievietēm paredz piešķirt tiesības nogalināt augli, un to es nevaru atbalstīt.

  Cecilia Malmström, Komisija locekle. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikt paldies godātajiem deputātiem par šīm svarīgajām debatēm jautājumā, kurš acīmredzami ir ļoti tuvs daudziem no mums. Es vēlos kārtējo reizi pateikt paldies gan referentei par šo svarīgo ziņojumu, gan arī ēnu referentiem.

Kā jau norādīju savā ievadrunā, mēs šajā jomā plānojam vairākus pasākumus. Upuru tiesību pakete, protams, ir ļoti svarīga un tiks piedāvāta nākamajā mēnesī. Mums arī ir izstrādāta vispārējā līdztiesības politika attiecībā uz novēršanas programmām, sabiedrības informēšanu un citiem aspektiem. Mēs šobrīd arī ļoti rūpīgi uzraugām noslēdzošās darbības ar Eiropas Padomes konvencijas par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu, lai pēc tās pabeigšanas varētu izteikt Eiropas Savienības piekrišanu, padarot to par juridiski saistošu jomās, kurās Eiropas Savienībai ir kompetence.

Es vēlos pieminēt arī divus citus jūsu pieņemtus priekšlikumus — direktīvā par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, piemēram, ir ietverti ne tikai ļoti daudzi preventīvi pasākumi, bet arī atbalsts sievietēm un bērniem, kuri kļuvuši par upuriem cilvēku tirdzniecībā, kuras mērķis ir seksuāla vai cita veida izmantošana. Turklāt arī patvēruma paketes dažādās daļās ir iekļautas īpašas norādes uz neaizsargātām personām, kas pakļautas patvēruma procedūrām, piemēram, no seksuālas vardarbības cietušām sievietēm un citām personām.

Kā jau jūs visi norādījāt, šī ir milzīga problēma, un ir apkaunojoši, ka Eiropas Savienības sievietēm un meitenēm ir katru dienu jābaidās. Viņām ir bail no vardarbības, izvarošanas un seksuālas izmantošanas, turklāt bieži apdraudējums ir no mīļoto puses, kuriem viņām vajadzētu varēt uzticēties visvairāk — vīriešiem, partneriem, u.c. Mums ir jārīkojas jomās, kurās mēs varam panākt konkrētus rezultātus. Šis pilnīgi noteikti ir viens no briesmīgākiem cilvēktiesību pārkāpumiem.

Es vēlos pateikt paldies tiem retajiem, bet drosmīgajiem vīriešiem, kuri deva savu ieguldījumu šajās debatēs, jo pret sievietēm vērsta vardarbība nav tikai sieviešu problēma — tā ir cilvēktiesību problēma. Lai gūtu rezultātus, mums, vīriešiem un sievietēm, ir jārīkojas kopīgi un jāapkaro šī briesmīgā problēma. Mums ir jārīkojas kopīgi, lai izveidotu Eiropu, kurā sievietēm un meitenēm nav jābaidās no vardarbības viena vienīga iemesla dēļ — piederības tā saucamajam “nepareizajam dzimumam”.

  Eva-Britt Svensson, referente. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos sākt, pasakot paldies mūsu deputātiem par debatēs izteiktajiem viedajiem vārdiem, un, galvenokārt, par visu deputātu acīmredzamo apņēmību apkarot šo vardarbību. Komisijai es vēlos teikt, ka mēs ar nepacietību ceram sagaidīt tiesību aktu kopumu noziegumu upuru jomā, kas sniegtu plašāku atbalstu upuriem, tomēr mums ir nepieciešama arī direktīva šīs vardarbības apkarošanai. Jums nav jāpiekrīt katram šī ziņojuma vārdam, tomēr vajadzētu balsot par šī ziņojuma pieņemšanu, jo tas nosūtīs skaļu signālu Komisijai, ka mums ir nepieciešama direktīva. Mums ir jāparāda visām šīm sievietēm, kuras dzīvo aizskarošās attiecībās, ka viņām nav jākaunas vai jājūtas vainīgām. Balsojot par šo ziņojumu, mēs parādīsim, ka vainas apziņa ir pret viņām pastrādāts noziegums. Viņām nav jājūtas vainīgām vai jākaunas.

Visbeidzot, es vēlos teikt, ka ļoti daudzas sievietes ir izdzīvojušas, pateicoties sabiedrības centieniem, sieviešu patvēruma centriem un sieviešu organizāciju ieguldītajam darbam. Ir pienācis laiks atbalstīt šos cilvēkus un organizācijas, lai tiem nebūtu jānes visa atbildības nasta par palīdzēšanu sievietēm izkļūt no situācijas, kurā tās ir nokļuvušas. Ir svarīgi pārtraukt klusēšanu un izrādīt atbalstu šiem neaizsargātajiem cilvēkiem. Es vēlos arī uzsvērt to, cik būtiska ir nepieciešamība parādīt, ka šī problēma skar visas sociālās grupas. Tā neietekmē tikai atsevišķas grupas, bet ir sastopama visos sabiedrības slāņos. Es aicinu pārējos deputātus sūtīt skaidru signālu, norādot, ka vairs nav pieņemami likt sievietēm dzīvot šādos apstākļos. Sievietes var pašas veidot savu un bērnu dzīvi, tomēr tām ir nepieciešams mūsu kā vēlētu pārstāvju atbalsts. Es vēlos kārtējo reizi pateikt paldies mūsu deputātiem par šo stingro apņēmību. Kopīgi mēs gūsim panākumus šajā cīņā.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks otrdien, 2011. gada 5. aprīlī.

Rakstiskās deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es vēlos izteikt atbalstu šim ziņojumam un tajā iekļautajiem ieteikumiem. Pētījumi parāda, ka manā valstī Īrijā ir tāda pati situācija kā visā Eiropā. 2005. gadā Valsts noziedzības padome konstatēja, ka katra septītā Īrijas sieviete ir cietusi no ļaunprātīgām fiziskām, seksuālām vai emocionālām darbībām no sava partnera puses. 2009. gadā es kļuvu par Dandolkas pilsētā izveidotā Ziemeļrietumu izvarošanas krīzes centra pirmo vēstnieci. Īrijas austrumos šis atbalsta un konsultāciju dienests ir viens no daudzajiem centriem, kuros tiek sniegts ļoti svarīgais atbalsts upuriem, kas cietuši no seksuālās vardarbības un vardarbības ģimenē, tomēr tas saskaras ar ļoti smagu finanšu situāciju. ES vajadzētu novirzīt finansējumu pētījumu veikšanai visās dalībvalstīs, kas ļautu iegūt pilnīgu un precīzu problēmas kopainu. Ir nepieciešams atbalstīt nevalstiskās organizācijas un dalībvalstu valdības, veicinot sabiedrības informētību par seksuālās vardarbības sekām neatkarīgi no tā veida — vardarbības ģimenē, izvarošanas vai cilvēku tirdzniecības ar mērķi seksuāli izmantot.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Gandrīz viena ceturtā daļa Eiropas sieviešu ir cietušas no fiziskas vardarbības vismaz reizi mūžā, un vairāk nekā viena desmitā daļa ir cietusi no seksuālas vardarbības. Ekonomikas krīzes sociālās sekas ir sekmējušas šīs situācijas pasliktināšanos, jo nabadzība un izglītības trūkums veicina uz dzimuma faktoru balstīto vardarbību. Tāpēc es uzskatu, ka ir nepieciešama saskaņota darbība, lai novērstu šīs problēmas cēloņus, vienlaikus nodrošinot tiesību aktu harmonizāciju un ciešāku tiesu iestāžu sadarbību starp dalībvalstīm, lai veicinātu efektīvākas izmeklēšanas.

Lai pārtrauktu pret sievietēm vērstu vardarbību, ES dalībvalstu un iestāžu pienākums ir ieviest dažus no šiem neatliekamajiem pasākumiem: sabiedrības informēšanas kampaņas, upuru patversmju izveide, visā Eiropā vienota tālruņa numura izveide, kas nodrošinātu tūlītēju palīdzību un atbalstu sievietēm no īpaši neaizsargātām grupām, piemēram, imigrantēm un patvēruma meklētājām.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – 2008. gadā, kad es vēl biju Latvijas parlamenta deputāts, es iesniedzu Latvijas Republikas Krimināllikuma grozījumu projektu, kurš paredzēja palielināt atbildību par pret sievietēm un bērniem vērstu vardarbību ģimenē. Diemžēl grozījumi neguva atbalstu. Latvijas parlamenta deputātu uzvedība sēdē, kurā tika skatīti šie grozījumi, bija nenopietna. Tāpēc sods netiek piemērots par ģimenē gūtām “vieglām” traumām, kuras guvuši bērni vai sievietes. Šādos gadījumos parasti netiek veikta izmeklēšana, turklāt dažreiz policija atsakās pieņemt iesniegumu no upuriem. Latvijas Republikā nepastāv efektīvi tiesiskie instrumenti, kas pasargātu sievietes no vardarbības ģimenē. Latvijas varas iestādes un valdība ignorē acīmredzamus pārkāpumus un neplāno sakārtot normatīvos aktus. Saistībā ar šo ziņojumu es aicinu visus Eiropas Parlamenta deputātus pievērst uzmanību nelikumībām, ar ko sievietes saskaras Latvijā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Tas var notikt jebkur — uz ielas, tunelī, savās mājās — sievietes un bērni nevienā vietā nevar justies pilnīgā drošībā no uzbrukumiem. Sabiedrībā novērotajiem notrulinošajiem morāles principiem vajadzētu sniegt mums vielu pārdomām. Faktiskās vardarbības agrīnais posms, piemēram, uzmācīgums, nepiedienīgas piezīmes un uzmākšanās, kuru daudzi imigranti ikdienā izrāda rietumu sievietēm, arvien biežāk tiek uzskatīta par normālu parādību. Nevērība pret sievietēm sasniedza savu maksimumu brīdī, kad Vācijas tiesnese, pieņemot lēmumu musulmaņu laulības šķiršanas lietā, par noteicošo faktoru uzskatīja vīra tiesības uz dzimtas turpināšanu. Pieļaujot migrāciju, ES vienlaikus ir importējusi visu pasaules valstu problēmas, tostarp slepkavības goda aizstāvēšanas nolūkos, piespiedu laulības un vardarbību patriarhālās ģimenēs. Kultūru, reliģiju un tradīcijas nedrīkst izmantot kā attaisnojumu vardarbībai. Tas ir vienīgais veids, kā pārtraukt vardarbības izplatību. Statistiskā informācija neparāda, kā pieaug reģistrētie vardarbības gadījumi ģimenē atkarībā no upuru gatavības cīnīties par savām tiesībām, vai arī to, cik no upuriem ir imigranti. Tomēr ļoti daudzi imigranti ir reģistrēti sieviešu patvēruma centros. Mums ir jāpārtrauc šī naivā domāšana, kura paredz izturēties ar iecietību pret reliģisku vai kultūras apsvērumu dēļ izdarītiem noziegumiem.

  Tiziano Motti (PPE), rakstiski. – (IT) Mana apņemšanās aizsargāt neaizsargātās personas un no vardarbības cietušās sievietes liek man balsot par tiesību aktiem, kas garantē vardarbības upuru aizsardzību. Noteiktos aspektos sievietes un bērni ir īpaši neaizsargāti mūsu sabiedrības locekļi. Tāpēc, manuprāt, ir svarīgi nodrošināt labāku aizsardzību sievietēm, kuras apgalvo, ka ir cietušas no vardarbības. Es atbalstu bezmaksas juridisko palīdzību sievietēm, kuras ir cietušas no vardarbības. Es apzinos, ka tas var radīt nevienlīdzību gadījumos, kad vīriešiem, kuri nepamatoti ir apsūdzēti vardarbībā, ir jāmaksā tiesas izdevumi, savukārt viņu apsūdzētāji saņemtu juridisko palīdzību. Es esmu to rūpīgi pārdomājis. Tomēr es uzskatu, ka vardarbības, tostarp vardarbības ģimenē, gadījumu skaits liek mums rīkoties to personu interesēs, kuras visvairāk cieš no atbalsta trūkuma — sievietes–vardarbības upuri statistiski ir daudz biežāk sastopami par dažām noziedzniecēm, kuras ļaunprātīgi izmanto sistēmu, lai iedzīvotos uz nevainīgu vīriešu rēķina. Piekautai sievietei ir grūti iesniegt sūdzību, tāpēc bezmaksas juridiskā palīdzība iedrošinātu upurus un palīdzētu samazināt nesodīto gadījumu skaitu.

  Mariya Nedelcheva (PPE), rakstiski. – (FR) Runājot par vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, mums bieži nav pietiekamu datu, statistiskās informācijas un tendences. Mums visakūtāk ir nepieciešama iespēja izmērīt šīs parādības izplatību Eiropas līmenī, jo tas ļaus mums saprast problēmas apmērus. Tas palīdzēs mums labāk nodrošināt nepieciešamo un novērst vardarbības gadījumus, palīdzēt upuriem un dziedēt brūces. Mums pastāvīgi ir jāatceras par upuriem. Visi šie noziegumi ir smagi neatkarīgi no tā, vai runājam par seksuālu izmantošanu, sieviešu tirdzniecību ar mērķi iesaistīt prostitūcijā, vardarbību ģimenē vai pat ar kultūras īpatnībām saistītu vardarbību, ar to saprotot dzimumorgānu izkropļošanu un piespiedu laulības. Mums ir jāizveido Eiropas līmeņa pamatvirzieni, kuri ļautu pasargāt sievietes no šāda veida vardarbības. Mums ir jāpārstāj uztraukties par iespējamību, ka Eiropa tiks padarīta par sieviešu aizstāvi. Mums ir nepieciešami Eiropas līmeņa tiesiskie pamatvirzieni, kuros mēs varam iekļaut konkrētus pasākumus, piemēram, ārkārtas tālruņa numuru un apmācību programmas policistiem, tiesnešiem un skolotājiem. ES ir jāpiedāvā risinājums Eiropā, vienlaikus kā globālam spēkam izvēršot šīs darbības arī ārpus tās robežām.

  Siiri Oviir (ALDE), rakstiski. – (ET) Neskatoties uz Eiropas Savienības un ANO paziņojumiem par prioritātes piešķiršanu pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai nedz Eiropā, nedz pasaulē joprojām nav izdevies apturēt pret sievietēm vērstu vardarbību. Protams, ir novērojams noteikts progress, un sabiedrības informētība par šo problēmu ir nedaudz palielinājusies, tomēr pret sievietēm vērstas vardarbības efektīvākai apkarošanai un mūsu kopējā mērķa — sievietēm un bērniem nav jādzīvo pastāvīgās bailēs kļūt par vardarbības upuriem — sasniegšanai ir nepieciešamas jaunas Eiropas Savienības politiskās prioritātes. Šajā jomā tiesisko kompetenci nodrošina arī Lisabonas līgums. Manuprāt, Eiropas Savienībai savā tiesiskajā regulējumā vajadzētu īpašu uzmanību pievērst vardarbībai, kas rodas starp diviem ciešās attiecībās iesaistītiem cilvēkiem, jo tas pilnīgi noteikti nav privāts jautājums. Diemžēl upuri pārāk bieži uztraucas par savas ģimenes reputāciju un pamatoti arī par savu drošību un ekonomisko atkarību, un tāpēc nevēršas tiesībsargājošās iestādēs. Tāpēc mums īpaša uzmanība ir jāpievērš upuru atbalsta sistēmas izveidei un pastāvošo sabiedrības tabu pārvarēšanai, respektīvi, mums ir jāveicina sabiedrības informētība. Upuriem sniegtajai palīdzībai ir jābūt patiesai un garantētai. Viena no skaidri izteiktajām problēmām ir patvēruma centru nepietiekamība Eiropā, tāpēc pilnīgi pamatota nepieciešamība ir izveidot vienu vardarbības upuru patvēruma centru uz katriem 10 000 iedzīvotājiem. Lai nodrošinātu uzlabotu aizsardzību sievietēm, kuras bēg no vardarbības un vajāšanas, arī gadījumos, kad tās pārceļas uz citu dzīves vietu Eiropā, ir jāievieš direktīva par aizsardzības rīkojumiem.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Pret sievietēm vērstai vardarbībai ir dažādi veidi — sākot ar psiholoģisko ietekmēšanu un apvainošanu līdz pat izvarošanai, seksuālai vardarbībai un absolūti pretlikumīgajai un nepieņemamajai sieviešu tirdzniecībai un izmantošanai, ar kuru nodarbojas necilvēcīgie prostitūcijas grupējumi. Šie grupējumi bieži piekrāpj tieši jaunas sievietes un piespiež tās nodarboties ar prostitūciju. Daudzas izvēlas pārtraukt šo murgu ar pašnāvību. Mums ir jāpievērš lielāka uzmanība valstīm, no kurām nāk šie cilvēku tirdzniecības grupējumi un kurās cilvēku tirgotāji uzpērk valdības ierēdņus, lai tie klusētu un pieļautu šādas darbības, padarot šīs valstis par cilvēktiesību pārkāpumu perēkļiem. Šie grupējumi var tikt apkaroti, sadarbojoties ES valstīm, jo tajās šīs sievietes nonāk, ar valstīm, no kurām nāk šie noziedzīgie grupējumi. Es aicinu Komisiju uz rīcību šajā jomā. Ir acīmredzams, ka sieviešu tiesību organizācijām šajā jomā ir nopietnas problēmas.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Šis ziņojums pēdējos mēnešos ir jau trešais dokuments, kurš, tāpat kā Eiropas aizsardzības rīkojums un direktīva par cilvēku tirdzniecības apkarošanu, attiecas uz vardarbības, kas vērsta pret sievietēm, apkarošanu. Pret sievietēm vērsta vardarbība nenoliedzami ir nopietna problēma visās sabiedrības daļās. Ziņojumā ir minēta informācija, ka katra ceturtā sieviete savā pieaugušajā dzīvē ir piedzīvojusi fizisku vardarbību un ka vairāk nekā 10 % sieviešu ir cietušas no seksuālas vardarbības. Tie ir satraucoši skaitļi, aiz kuriem ir paslēpti individuāli dzīvesstāsti. Vienlaikus tikai viena desmitā daļa vardarbības upuru vēršas pēc profesionālas palīdzības. Tam iemesls vairumā gadījumu ir neinformētība par situācijas iespējamiem risinājumiem. Pret sievietēm vērsta vardarbība nodara milzīgu ļaunumu ne tikai pašai sievietei, bet arī apkārtējiem, it īpaši bērniem. Es atbalstu priekšlikumu veicināt sabiedrības informētību un apmācīt personas, kurām darbā varētu būt saskarsme ar šo vardarbības veidu. Vienlaikus ir nepieciešams upuriem nodrošināt labāku aprūpi un palīdzību. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, jo ir nepieciešams nosūtīt skaidru un spēcīgu signālu sabiedrībai, norādot, ka vardarbība nav pieļaujama.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Cilvēktiesības un dzimumu līdztiesība ietilpst ES prioritātēs. Tā kā pret sievietēm vērsta vardarbība ir brutāls cilvēktiesību pārkāpums un viens no galvenajiem šķēršļiem sieviešu un vīriešu līdztiesības nodrošināšanai, cīņai pret šo postu ir jākļūst par mūsu galveno prioritāti. Pieeja pret sievietēm vērstai vardarbībai atšķiras atkarībā no valsts tiesiskā regulējuma. Dažās dalībvalstīs, piemēram, Spānijā, šajā jomā ir ieviesti pārdomāti tiesību akti. Dažās valstīs tādu nav vispār. Būtiskas atšķirības ir novērojamas arī atsevišķās valstīs, salīdzinot īpatsvaru, kāds ir notiesājošiem spriedumiem par vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. Ņemot vērā dalībvalstu atšķirīgo tiesisko regulējumu un nereti ierobežotās spējas ietekmēt starptautisko tiesību normu ieviešanu attiecībā uz vardarbības apkarošanu, ir nepieciešams skaidrs un saistošs ES līmeņa tiesiskais regulējums, jo šī problēma kļūst arvien redzamāka. Dažādās ES rīcības ir nepieciešams apkopot un iekļaut vienotā, visaptverošā stratēģijā, kuras mērķis būtu pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošana visā ES teritorijā. Šai stratēģijai būtu jābūt savienojamai ar citām starptautiskām iniciatīvām un būtu jāpamatojas uz pieejamām ES programmām un labās prakses piemēriem dalībvalstīs. Darbs ar kopēju direktīvu pret vardarbību ir jāpabeidz šī parlamentārā sasaukuma laikā. Tas ir nepieciešams, lai vairs nekad nevarētu teikt, ka Eiropas Savienībā pat govīm ir labāka aizsardzība nekā sievietēm.

  Monika Smolková (S&D), rakstiski. – (SK) Mēs visi apzināmies pret sievietēm vērstas vardarbības eksistenci un debatējam par to, tomēr nav panākti ievērojami rezultāti tās likvidēšanā un novēršanā. Dažādos dzīves posmos sievietes tiek pakļautas vardarbībai, sākot ar bērnību līdz pat pieauguša cilvēka dzīvei. Tas var notikt skolā, darbā, līdzīgi domājošo grupās, publiskā vietā un privātās ģimenes dzīvē, kā arī dzīvojot ar partneri. Tai var būt dažādi veidi — sākot ar fizisko un seksuālo vardarbību līdz pat garīgai, sociālai un pat ekonomiskai vardarbībai. To piedzīvo sievietes neatkarīgi no izglītības līmeņa, sociālekonomiskā stāvokļa, etniskās grupas vai reliģijas, kā arī gan pilsētā, gan laukos dzīvojošas sievietes. Tomēr ir jāuzver, ka pret sievietēm vērstas vardarbības problēma ir jārisina mums visiem kopīgi. Lai panāktu tās izskaušanu, ir nepieciešamas ne tikai aktīvas iestādes, bet arī aktīvi indivīdi — vīrieši un sievietes, kuri neignorēs šo nepatīkamo sabiedrības parādību un kuri ir gatavi personīgi iesaistīties, lai nepieļautu iecietību pret šo parādību. Atsevišķās dalībvalstīs ir nepieciešama plašāka iesaiste šajā procesā, un jāsagatavo rīcības plāni pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai, jāveicina plašsaziņas līdzekļu informētība, kā arī jāpieņem īpaši tiesību akti un pasākumi krimināltiesību jomā.

  Zbigniew Ziobro (ECR), rakstiski. – (PL) Diemžēl un par spīti mūsu centieniem, pret sievietēm vērsta vardarbība un cita veida vardarbība joprojām ir būtiska problēma Eiropā. Vardarbīgi noziegumi tiek pastrādāti visās dalībvalstīs, un tie ietekmē cilvēkus no dažādiem sociālajiem slāņiem. Tāpēc cīņai pret šo problēmu un palīdzībai upuriem ir jābūt daudzpusīgai. Tāpēc, lai novērstu šādu vardarbību, ir svarīgi atbalstīt ģimenes un nodrošināt to harmonisku attīstību. Es uzskatu, ka attiecībā uz vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, būtu lietderīgi apsvērt vienota Eiropas ārkārtas tālruņa numura ieviešanu, uz kuru varētu zvanīt gadījumos, kad ir nepieciešams gūt atbalstu vai paziņot par noziegumu. ES vajadzētu censties panākt bargāku sodu piespriešanu pret sievietēm vērstas vardarbības gadījumos un it īpaši seksuālas vardarbības noziegumu gadījumos. Šādi noziegumi bieži uz ilgu laiku iespiežas sieviešu prātos, radot ciešanas un liedzot iespējas dzīvot normālu dzīvi. Vienlaikus ir absolūti nepieciešams ieviest arī labāku upuru tiesību aizsardzību kriminālprocesa laikā. Galvenā problēma, uz kuru tiek norādīts ziņojumā, ir prostitūcija un sieviešu tirdzniecība. Lai varētu efektīvi cīnīties ar šo parādību, mums ir nepieciešama apņemšanās visas Eiropas līmenī, piedaloties ne tikai ES dalībvalstīm, bet arī valstīm ārpus ES.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece