Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2006/0167(COD)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

A7-0364/2010

Debates :

Balsojumi :

PV 05/04/2011 - 4.7
CRE 05/04/2011 - 4.7
Balsojumu skaidrojumi
PV 13/09/2011 - 5.21
CRE 13/09/2011 - 5.21
Balsojumu skaidrojumi
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0126
P7_TA(2011)0363

Debates
Otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

5.  Balsojumu skaidrojumi
Visu runu video
PV
 

Mutiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Fiorello Provera (A7-0075/2011)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Nesenie iekšējā saspīlējuma gadījumi un nemieri Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un citās arābu valstīs ir radījuši plašas migrācijas plūsmas, līdz ar to izvirzot uzdevumu Eiropai. Acīmredzot mums jābūt gataviem pārvarēt šīs situācijas un tikt galā ar šīm cilvēku plūsmām. Mums jāatrod veids, kā to izdarīt, kā arī, solidarizējoties vienam ar otru, nodrošināt izvirzīto uzdevumu izpildi laikā, kad mūsu kopējā sistēma ir pakļauta ārpasaules spiedienam.

Tāpēc es esmu gandarīts par to, ka Parlaments šodien ir pieņēmis politiku attiecībā uz nestabilitātes radītām migrācijas plūsmām. Es esmu sevišķi gandarīts par to, ka Parlamenta rezolūcija īpašu uzmanību pievērš Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) lomas palielināšanai. Mēs Dānijas Liberālajā partijā par to esam cīnījušies jau ļoti ilgi. Pašreizējās Ziemeļāfrikas krīzes laikā FRONTEX ir izrādījies īpaši svarīgs instruments migrācijas plūsmu jautājuma risināšanā šajā reģionā. Tagad vienīgais, kas mums vajadzīgs, ir, lai FRONTEX spētu ātrāk uzsākt darboties, jo tam ir izšķiroša nozīme.

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir pirmais solis ceļā uz ES politiku attiecībā uz nestabilitātes radītām migrācijas plūsmām. Šajā sakarā ir svarīgi, lai Parlaments iestātos pret histērisko vīziju par migrantu un patvēruma meklētāju draudīgo invāziju no dienvidiem.

Mūs nepārpludinās miljoniem cilvēku, kas glābjas no politisko tiesību atņemšanas un tirānijas. Daudzi baidās, ka patvēruma meklētāji nāks lielā skaitā un nekaunīgi izmantos mūsu ļodzīgās labklājības sistēmas. Šis aizbildinājums ir labs, lai savāktu vēlētāju balsis un veidotu atbalstu stingrai imigrācijas politikai, bet tas nav pamatots ar faktiem. Saskaņā ar pēdējiem ANO datiem kopējais patvēruma meklētāju skaits Rietumvalstīs pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par vairāk nekā 40 %.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es arī atbalstīju Provera kunga ziņojumu, jo es domāju, ka tajā tiek piedāvāts praktisks, pārliecinošs solis uz priekšu solidaritātes mērķa sasniegšanā, ko turklāt paredz 80. pants par solidaritāti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tajā ir arī skaidri un precīzi pievērsta uzmanība tiem, kas atrodas lielās grūtībās, piemēram, pašlaik tā jo īpaši ir Ziemeļāfrika.

Cilvēktiesību ievērošana, starptautiskā sadarbība un divpusējās attiecības, kā arī divas reģionālās organizācijas — Arābu valstu līga un Āfrikas Savienība — ir būtiskas un var nodrošināt pievienoto vērtību stabilā, ilgstošā miera procesā. Mēs ticam, ka turpmākie soļi būs pasākumi līdzīgās jomās, kas ekonomikā veicinās uzņēmumu veidošanu, kurus vajadzēs atbalstīt un virzīt pretī ilgtspējīgai un nepārtrauktai izaugsmei.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos sacīt, ka nestabilitātes radītas migrācijas plūsmas ir īsts izaicinājums Eiropas Savienībai. Tas attiecas uz cilvēku individuālo likteni, kad katra stāsts ir citāds. Tie robežojas ar izmisumu, bet visiem kopīga ir cerība uz kaut ko labāku.

Eiropai jāizrāda līdzjūtība un vēlme palīdzēt. Eiropas integrācija ir sekmīgs, vienots projekts, ar kura palīdzību mēs esam radījuši uzplaukumu, stabilitāti un drošību — kaut ko līdzīgu labklājības šūpulim. Būs grūti un dārgi reaģēt uz šo imigrācijas vilni, kad tas sāks klaudzināt pie Eiropas durvīm.

Lampedūzas salas piemērs parāda, kā ārpolitiskie drošības jautājumi acumirklī var kļūt par iekšpolitikas jautājumiem, un tāpēc ar attīstības sadarbību vien vairs nepietiek. Eiropai ir vajadzīgs visaptverošs preventīvs plāns, kas ietver drošības, reģionālās sadarbības, tirdzniecības politikas, klimata pārmaiņu, cilvēktiesību aizsardzības un demokrātijas attīstības aspektus. Tas mums ir jāizdara.

 
  
MPphoto
 

  Carlo Fidanza (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas debatēs par migrācijas plūsmām mēs bieži dzirdam: „Kādas gan valstij, kurā dzīvo gandrīz 60 miljoni cilvēku, kā, piemēram, Itālijai, var būt problēmas izvietot dažus desmitus tūkstošu imigrantu?”.

Šajā jautājumā netiek ņemta vērā divu veidu informācija, bieži vien slēptu nodomu dēļ. Pirmkārt, daudzi no šiem imigrantiem grib nokļūt citās ES valstīs. Otrkārt, pateicoties divpusējiem nolīgumiem ar Lībiju un Tunisiju, pēdējo divu gadu laikā Itālijas krastos ir ieradušies mazāk nekā 4 000 cilvēku. Pēdējo divu mēnešu laikā pēc politiskās krīzes ir ieradušies jau 22 000 cilvēku.

Itālija pašlaik ir kā spiediena katls. No vienas puses, migrantu plūsmai no Ziemeļāfrikas, jo īpaši ekonomisko migrantu plūsmai no Tunisijas neredz gala. No otras puses, Francija ir atteikusies uzņemt imigrantus Ventimiglijā, jo viņiem nav uzturēšanās atļauju.

Ja pastāv Eiropas solidaritāte, tagad ir laiks to parādīt, strādājot kopā ES līmenī, lai izlemtu, kā pārvaldīt šīs plūsmas gan risinot pašreizējo ārkārtas situāciju, gan ilgtermiņā, un lai izlemtu, kādus instrumentus izmantot pret tiem, kas ierodas Eiropā, un kādus pasākumus veikt izcelsmes valstīs. Šis dokuments ir pirmais solis šajā virzienā, un tāpēc es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz procedūras jautājumu: mēs atrodamies plenārsēžu zālē, kas ir paredzēta diskusijām, un mums acīmredzami ir jāciena vienam otru. Ja divu grupu priekšsēdētāji citu uzstāšanās laikā risina privātas sarunas, tad kāds vēstījums tiek nosūtīts viņu kolēģiem?

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. − Daul kungs un Schulz kungs, man jautāja, vai jūs varētu rādīt piemēru citiem.

 
  
MPphoto
 

  Giommaria Uggias (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dokuments, par kuru mēs šodien balsojām, zināmā mērā palīdz izprast migrācijas plūsmu parādību un uzteic FRONTEX darbību. Es domāju, ka tas būtu jāuztver pozitīvi, un tāpēc tam būtu pozitīvi jāietekmē balsojums.

Tomēr es uzskatu, ka līdztekus šim viedoklim būtu jāseko tādai pašai skaidrībai no dalībvalstu puses, jo šī problēma skar ne tikai Eiropas iestādes, bet arī politiku dalībvalstīs.

Tomēr man jāsaka, ka līdz šim ne visas dalībvalstis ir ieviesušas un īstenojušas šādu skaidrību, sākot ar Itālijas valdības politiku, kas ir risinājusi situāciju Lampedūzā visapšaubāmākajā un diskutējamākajā veidā. Tur tūkstošiem migrantu ir pilnībā atstāti likteņa varā, lai gan humānās solidaritātes vārdā — nerunāsim par tiesisko solidaritāti — būtu jāsniedz tūlītēja palīdzība un noteikti jāizrāda lielāka cieņa, kā tas tika darīts, nemaz nerunājot par to, ka tādā gadījumā būtu jārisina arī tiesiskais jautājums, kā mēs to darām šeit, Parlamentā.

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lai gan ir taisnība, ka daudzas migrācijas plūsmas izraisa nestabilitāte, mēs nevēlamies lietot šādu kļūdainu terminu, jo nestabilitāte nozīmē karu, genocīdu, nekontrolētu vardarbību, revolūcijas un ciešanas, kādām šie cilvēki ir pakļauti, kamēr Eiropas Savienība joprojām klusē. Vēl ir arī alkas pēc brīvības. Rezolūcija, par kuru mēs balsojām, aicina Savienību izstrādāt politiku attiecībā uz austrumu kaimiņvalstīm un izmantot visus piemērotos instrumentus, lai risinātu dažādus jautājumus, kas rada šo nestabilitāti.

Interesanti, kā lai šādai ārpolitikai uzticas, ņemot vērā to, ka notikumi Lībijā un Ziemeļāfrikā nodemonstrēja pilnīgu ES ārpolitikas trūkumu. Dalībvalstu valdības rīkojās katra savā labā, pasaulei un cilvēkiem, kuriem mums būtu jāpalīdz, piedāvājot nožēlojamu izrādi. Vienīgā bēgļu uzņemšanas politika, ko Savienība varēja piedāvāt, neatbilda prasībām. Lampedūzas sala un Itālija nesaņēma nekādas atbildes. Tāpēc mēs, protams, balsojam par šo dokumentu, bet mudinām Savienību beidzot nākt klajā ar ārpolitiku, kas būtu šī vārda cienīga.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos no balsošanas par Provera kunga ziņojumu galvenokārt tāpēc, ka es domāju, ka tajā ļoti trūkst skaidrības. Šajā ziņojumā ir minēti dažādi secinājumi un ierosinājumi — daži no tiem pat ir prātīgas domas, kas ir neparasti šim Parlamentam. Tomēr, lai cik tas nebūtu skumji, pirmām kārtām tas ir un paliek ziņojums, kas pauž pilnīgu politkorektumu, kurā nekur — nevienā vietā, nevienā punktā vai klauzulā — nav riskēts izpētīt jauno masveida imigrācijas parādību jau tā pārapdzīvotajā Eiropas kontinentā, jo tā galvenokārt attiecas uz valstīm, kuras izveidoja to, ko sauc par Rietumeiropu, bet tas ir ļoti svarīgs jautājums.

Flandrija, no kuras es nāku, ir visbiezāk apdzīvotā teritorija visā Eiropas Savienībā. Vairākums flāmu nevēlas jaunu imigrāciju, un noteikti ne no valstīm, kuru kultūras un reliģijas izvirza vērtības, kas ir pilnīgi pretējas mūsu vērtībām. Eiropas Parlamentam ir pēdējais laiks beidzot uzklausīt Eiropas pilsoņus.

 
  
MPphoto
 

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu, ka mums tūlīt pat jāveic pasākumi humanitārās krīzes risināšanai Vidusjūras valstīs, nodrošinot cieņu pret cilvēkiem, izmantojot tādus instrumentus kā FRONTEX. Mums ir vajadzīgs arī ilgtermiņa redzējums, lai atrisinātu ar migrācijas plūsmām saistītās problēmas un palīdzētu radīt darbavietas šo cilvēku izcelsmes valstīs.

Viens no Eiropas Savienības galvenajiem instrumentiem ir tirdzniecības politika. Ir pienācis laiks palielināt mūsu tirgu atvērtību, sākot ar tādām valstīm kā Ēģipte un Tunisija. Mums arī jāizveido dialogs, lai nostiprinātu reģionālās tirdzniecības attiecības.

Turcijas piemērs rāda, kā tā gan sekmīgi izveidoja muitas savienību, gan efektīvi ieviesa vajadzīgās demokrātiskās reformas. Mums jāsāk uzdrīkstēties runāt par muitas savienībām un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Vidusjūras reģiona valstīm, kas virzās uz demokrātiju un reformām.

Es vēlētos noslēgt savu runu ar aicinājumu Padomei nekavējoties pieņemt Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona preferenciāliem izcelsmes noteikumiem.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Šī ziņojuma premisa ir kļūdaina. Doma par to, ka emigrācija ir nabadzības un izmisuma rezultāts, lai gan izklausās ticama, tomēr izrādās mānīga. Vēsturiski, kā mēs zinām, emigrācija biežāk ir labklājības celšanās un pieaugošu vēlmju rezultāts. Vēl pavisam nesen mēs redzējām, ka lielās migrācijas plūsmas no Tunisijas radās pēc demokrātijas atjaunošanas un diktatūras beigām.

Īstais iemesls, kas liek cilvēkiem mainīt dzīvesvietu un doties simtiem jūdžu tālu meklēt labāku dzīvi, ir iespējas. Patiesība ir tāda, ka mēs Eiropas Savienībā esam radījuši tādu situāciju, ka pastāv plaša mēroga strukturāls bezdarbs, bet tomēr ir nepieciešams importēt darbaspēku. Mūsu valstī, Apvienotajā Karalistē, ir vairāk nekā 4 miljoni cilvēku, kuri ir vai nu bez darba vai saņem darba nespējas pabalstu, un tomēr katru mēnesi mēs uzņemam cilvēkus no visas pasaules, lai tie veiktu darbus, ko neveic Apvienotajā Karalistē dzimušie iedzīvotāji. Mēs esam iemānījuši miljoniem cilvēku atkarības jūgā. Mēs esam radījuši viņiem situāciju, kurā darbs vairs nav daļa no viņu mentālā apvāršņa. Ja mēs gribam glābt cilvēkus no šiem nožēlojamiem apstākļiem, tad jautājums nav par ārpolitiku, bet gan par labklājības sistēmas reformām, lai atjaunotu cieņu un neatkarību mūsu pašu pilsoņiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Viens no faktoriem, ko bieži noklusē jebkurās debatēs par migrāciju, ir tas, ka tiem, kas migrē no vienas valsts uz otru, diezgan bieži tās ir ļoti lielas grūtības, un viņi to dara visgrūtākajos apstākļos. Padomājiet, kā tas ir, kad jāatstāj ģimene, dzimtais ciems, pilsēta, visi sociālie sakari, draugi, varbūt nezinot, vai vispār kādreiz vēl būs iespēja viņus redzēt vai arī kad būs iespēja viņus redzēt. Kas liek viņiem pamest šīs valstis un meklēt iespēju, kā iepriekšējais runātājs teica, Rietumos? Diezgan bieži viņi bēg no apstākļiem un valdībām, kas vairs nespēj iedvest viņos uzticību.

Mēs varam palīdzēt dažādos veidos. Aplūkosim dažas no mūsu politikas jomām: mūsu zivsaimniecības politika, kas mudina lielos zivju kuģus izspiest no jūrām nabaga afrikāņu tautas, atstājot viņu vietējos zvejniekus izmisumā bez darba. Ko viņi tādā gadījumā dara? Viņi meklē, uz kurieni emigrēt. Mums ir mūsu palīdzības politika, kas tur korumpētas valdības pie varas, pazeminot iedzīvotāju vēlmi palikt savā valstī. Tas liek cilvēkiem meklēt iespējas izbraukt uz ārzemēm, un viņi brauc šurp.

Mums tas ir jāsaprot pareizi. Mums jāsaprot, ka cilvēkiem ir grūti pamest savu valsti. Mums jābūt pārliecinātiem, ka mūsu politika palīdz cilvēkiem palikt savā zemē.

 
  
  

Ziņojums: Elisabeth Jeggle (A7-0016/2011)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai tas ir absolūti izšķiroši, lai mēs nodrošinātu vienādas tiesības un iespējas ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem lauku apvidos — tādas pašas kā tiem, kas dzīvo pilsētās. Ja mēs vēlamies uzturēt spēcīgāku Eiropas lauksaimniecības nozari, kas spēj piegādāt nodrošināt labas kvalitātes pārtiku visā Eiropā, mums jānodrošina, lai šī nozare būtu pievilcīga gan strādniekiem, gan viņu ģimenēm. Lai tas būtu iespējams, mums jādod iespēja lauku apvidu izaugsmei, jauninājumiem, darbavietām un attīstībai. Mums šajā nozarē nav jāievieš kvotas un nedabisks dzimumu iedalījums. Tāpēc labi ir arī tas, ka Parlaments ir šodien pieņēmis ziņojumu par sieviešu lomu lauksaimniecībā un lauku apvidos, tādējādi sūtot ļoti skaidru signālu, ka arī šajā jomā sievietēm ir svarīga loma.

 
  
MPphoto
 

  Mario Pirillo (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sievietēm vienmēr ir bijusi svarīga loma lauksaimniecības un lauku nozarē. Patiesi, sievietes veido 42 % no kopējā apmēram 27 miljonus lielā darbaspēka.

Neskatoties uz šo augsto procentu, sievietes nav pietiekami pārstāvētas nozares organizācijās un tiek diskriminētas lēmumu pieņemšanas procesā. Ir daudz jomu, kurā varētu tikt uzlaboti sieviešu apstākļi, tostarp piemērotu sociālo apstākļu nodrošināšana.

Tāpēc Eiropas iestādēm ir jārīkojas, lai izlīdzinātu šo nevienlīdzību, iespējams, uzraugot nozari ar observatorijas sieviešu uzņēmējdarbībai lauksaimniecībā palīdzību, kā tas jau darbojas Kalabrijā un citos Itālijas reģionos.

Ziņojumā, par ko šodien balsoja un kuru es atbalstīju, ir arī padziļināti apskatīts jautājums par masveida izceļošanu no laukiem. Lai palīdzētu noturēt stabilu nodarbinātības līmeni, mums jāatbalsta tās politikas jomas un stratēģijas, kas izstrādātas, lai veidotu infrastruktūru un radītu pakalpojumus, kas piemēroti mūsdienu dzīves prasībām un kurus var ieviest lauku apvidos.

 
  
MPphoto
 

  Peter Jahr (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs! Sabiedrības pārveidošanās, sociālās struktūras izmaiņu un dramatisko demogrāfisko pārmaiņu rezultātā dzīve un darbs lauku apvidos ir radikāli mainījies.

Ja mūsu mērķis ir nodrošināt, ka lauksaimniecības nozarē strādā visu paaudžu sievietes, vai mudināt viņas izvēlēties lauku dzīvesveidu, tad attīstības politikā vairāk jāņem vērā viņu vajadzības un prasības. Mums jāpatur prātā, ka pēdējo gadu laikā realitāte sievietēm lauku apvidos ir mainījusies un ir ļoti atšķirīga. Pašas sievietes gan individuāli, gan sieviešu politiskajās grupās ir ierosinājušas un veidojušas šīs pārmaiņas.

Es domāju, ka referente Jeggle kundze ir pareizi uzsvērusi šo faktu, tāpēc es uzskatu, ka šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs. Galu galā, ja mēs gribam attīstīt lauku apvidus, mēs nevaram vienkārši koncentrēties uz infrastruktūras veidošanu un vides radīšanu tūrismam, bet mums arī jānodrošina, ka ģimenes atkal šeit apmetas uz dzīvi, un tam vienādā mērā ir vajadzīga gan sieviešu, gan vīriešu līdzdalība.

 
  
MPphoto
 

  Janusz Wojciechowski (ECR).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju Jeggle kundzes ziņojumu, arī tāpēc, ka tajā ieteikts nodrošināt pienācīgu finansējumu Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai. Tendenci taupīt ES budžeta līdzekļus, kas citādi ir pilnībā atbalstāma, nedrīkst turpināt uz kopējās lauksaimniecības politikas rēķina. Ja lauku apvidi un lauksaimniecība Eiropas Savienībā nesaņems pienācīgu atbalstu, būs grūti uzlabot sieviešu lomu lauku apvidos, būs grūti mudināt sievietes dzīvot lauku apvidos šādos grūtos apstākļos, un būs grūti sasniegt šīs nozīmīgās politikas mērķus, piemēram, pārtikas drošību, vides aizsardzību un teritoriālo līdzsvaru. Mums tas jāatceras, un es vēlētos izmantot iespēju, ko sniedz debates par šo svarīgo Jeggle kundzes ziņojumu, un vēlreiz aicināt Eiropas Savienībā necensties ietaupīt līdzekļus uz kopējās lauksaimniecības politikas rēķina.

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas palīdz apkarot neievērojamību, kas līdz šim bija raksturīga sieviešu darbam un lomai lauku apvidos.

Bez šī ieguldījuma ne agrāk, ne patlaban nebūtu bijis iespējams uzturēt apdzīvotību un nodarbinātību ārpus pilsētu teritorijām. Pamanīt to nozīmē ne tikai sociālo atzīšanu, bet arī apgādi. Kopējās lauksaimniecības politikas palīdzības programmās galvenais uzsvars jāliek uz dzimumu jautājumu, paredzot īpašas iniciatīvas sieviešu uzņēmējdarbībai. Turklāt tai jāpalīdz finansēt pakalpojumus un sekmēt piekļuvi internetam lauku apvidos, kas veicina vienlīdzīgus dzīves apstākļus lauku un pilsētu teritorijās.

Savukārt dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmās ir jāatzīst sieviešu darbs šajā jomā — gan ražošanā, gan aprūpē, jo īpaši apgādājamo un bērnu aprūpē.

 
  
MPphoto
 

  Cristiana Muscardini (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Neskatoties uz to, ka 26–27 miljonu strādnieku vidū 42 % ir sievietes un 29 % no lauksaimniecības uzņēmumiem vada sievietes, rūpnieciskā līmenī viņu pārstāvniecība ir gandrīz neievērojama un pretrunā to faktiskajai nozīmei nozarē.

Tas nav ne pareizi, ne normāli, tāpēc Savienībai sievietēm jāpiešķir lielāka loma lauku nozarē un jāatrod piemēroti risinājumi to īstenotajam ekonomisko pasākumu kopumam. Ir vajadzīga dzimumu līdztiesība, vienlīdzīga attieksme, māšu sociālā aizsardzība un sievietes lomas lauksaimniecībā atzīšana.

Tāpēc tālākizglītības veicināšana ir viens no galvenajiem jautājumiem, kuros mēs vairs nedrīkstam ielaisties kompromisos. Mēs atbalstām referentes Jeggle kundzes priekšlikumus par sieviešu labāku pārstāvniecību visās politiskajās, ekonomiskajās un sociālajās struktūrās lauksaimniecības nozarē un par atbalstu sociālās aizsardzības iniciatīvām sievietēm, kas strādā kā mazo lauku saimniecību īpašnieces, strādnieces lauku saimniecībās un sezonas strādnieces lopkopībā.

Sieviešu loma ir īpaši jāatzīst kopējā lauksaimniecības politikā, citādi šai reformai nebūs jēgas, un pilnīgi noteikti, ka mēs nespēsim iedomāties mierīgu nākotni, ja no jauna tiks samazināts finansējums lauksaimniecībai.

 
  
MPphoto
 

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es nezinu, vai jūs atceraties populāro televīzijas seriālu mūsu valstī Dzīve uz Marsa, kura saturs bija tāds, ka galvenais varonis — policijas virsnieks — tiek katapultēts atpakaļ uz, šķiet, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumu.

Es šodien jutos līdzīgi, kad izlasīju balsošanas sarakstu. Tajā ES izvirza politiku par sievietēm lauksaimniecībā, eksporta kredītiem izredzētām kompānijām, īpašām dotācijām uzņēmumam Unilever Čehijas Republikā un darbgaldu ražotājiem Polijā.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitie gadi bija šausmīgs periods visai Eiropai kopumā, bet jo īpaši Apvienotajai Karalistei — stagnācijas, bezdarba, nacionālo bankrotu laiks. Bet tas viss nenotika kaut kādu nekontrolējamu tektonisku spēku dēļ. Tas notika nepareizi vadītas politikas dēļ, jo īpaši tādēļ, ka valdīja uzskats, ka valdības var atlasīt uzvarētājus un valdībām ir jākontrolē ekonomika un jāliek lietām notikt, pārskatot līdzekļu piešķiršanu.

27 dalībvalstis ir gājušas uz priekšu, bet Eiropas Savienība nē. Mēs joprojām esam tajā pasaulē, kurā saņem naudu no nodokļu maksātājiem un atdod izredzēto klientu grupām.

Kāpēc? Tāpēc, ka, ja mēs to nedarītu, tad kam gan vajadzīga Eiropas Savienība? Kā reiz novērojis Upton Sinclair, ir ļoti grūti piespiest cilvēku kaut ko redzēt, ja viņa darba saglabāšanas priekšnoteikums ir neredzēšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Ir taisnīgi un pareizi, ka iesniegtais ziņojums paredz uzlabot sieviešu stāvokli lauku apvidos. Tomēr diemžēl tajā sievietes tiek aplūkotas tikai kā strādnieces vai uzņēmējas. Tajā sievietes netiek aplūkotas kā mātes, kā arī netiek saskatīta sieviešu neformālā un tāpēc neapmaksātā darba vērtība. Tomēr sieviešu darbs mājās un rūpēšanās par apgādājamajiem ģimenes locekļiem arī dod svarīgu ieguldījumu sabiedrības labklājībā.

Šis darbs veido līdz pat vienai trešdaļai no IKP Eiropas valstīs, un tomēr mēs vienmēr izliekamies to neredzam. Tā vietā, lai skaidri atzītu šo vērtību, mēs izdarām spiedienu uz sievietēm, lai tās strādā un uzsāk uzņēmējdarbību. Taču tieši lauksaimniecībā un lauku apvidos sieviešu darba novērtēšana uzlabotu dzīves kvalitāti ģimenēm un kopienām.

 
  
  

Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A7-0054/2011)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Katrai dalībvalstij vajadzētu lemt pašai, kādus enerģijas avotus izvēlēties savā valstī. Ņemot vērā šo faktu, ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka katrai dalībvalstij būtu jāsedz izdevumi, ja tā vēlas pārtraukt izmantot kādu no šiem enerģijas avotiem. Tomēr Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā jo īpaši atradās vairākas atomelektrostacijas no Padomju laikiem, kas nekādi neatbilda mūsu drošības prasībām. Tāpēc šo staciju ekspluatācijas pārtraukšanas atbalstīšana bija vajadzīga un saprātīga.

Problēma ir tā, ka tur veikto plānošanu vai, pareizāk sakot, tās trūkumu gluži vienkārši nedrīkst otrreiz vairs pieļaut. Mēs redzam, ka līdz 2013. gada beigām mēs būsim jau iztērējuši EUR 3 miljardus, un mēs joprojām neesam pabeiguši šo staciju ekspluatācijas pārtraukšanu. Tas liecina par vāju plānošanu. Komisijai jāizstrādā šo projektu finansiālās efektivitātes sīka analīze, jo jebkurš finansiālais atbalsts nākotnē jāpiešķir tikai tām valstīm, kas spējušas pienācīgi apgūt jau piešķirto finansējumu.

 
  
MPphoto
 

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Iesniegtais ziņojums par finansējuma stāvokli atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas jomā labi atspoguļo pašreizējo situāciju. Es pilnībā piekrītu vienam no galvenajiem ziņojuma secinājumiem, ka šo iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai attiecīgajās valstīs Eiropas finansējums būs nepieciešams arī pēc 2013. gada. Šīs valstis nespēs to finansēt tikai no saviem līdzekļiem.

Piemēram, Slovākija, pakļaujoties ES spiedienam, 2006. un 2008. gadā pārtrauca ekspluatāciju divos pilnībā rekonstruētos Jaslovské Bohunice atomelektrostacijas blokos. Saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras slēdzienu šie bloki atbilda visiem drošības kritērijiem. Šīs rīcības ekonomiskā ietekme ir ievērojama, un turpmāk to vēl vairāk palielinās augstās izmaksas, ko ilgtermiņā radīs šo iekārtu ekspluatācijas pilnīga pārtraukšana. Eiropas Savienībai finanšu plānā 2013.–2020. gadam būs arī jānodrošina finansējums atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas atbalstam.

 
  
MPphoto
 

  Jarosław Kalinowski (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs! Enerģētikas politika un, pats galvenais, enerģijas drošība šī vārda visplašākā nozīmē ir temats, kas, ņemot vērā nesenos notikumus Japānā, izraisa karstas diskusijas visās pasaules malās. Fukušimas atomelektrostacijas katastrofa parādīja, cik daudz darba nepieciešams, lai radītu enerģijas apgādes sistēmu, kas būtu efektīva un videi nekaitīga, un — pats svarīgākais — droša. Tā nav tikai Āzijas problēma, bet visu valstu problēma visos kontinentos. Ja ir tādas atomelektrostacijas, kuras jāslēdz drošības apsvērumu dēļ, darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai to nodrošinātu, turklāt efektīvi. Sniegsim atbalstu visiem pasākumiem, kuru rezultātā tiek radīti jauni un droši enerģijas avoti, un, lai, pieņemot lēmumus, mūsu galvenā prioritāte vienmēr būtu sabiedrības drošība. Liels paldies.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nav šaubu, ka tādi ziņojumi kā Marinescu kunga ziņojums var saņemt tikai un vienīgi atbalstu un piekrišanu, pat situācijā, ko joprojām raksturo emocionāli jūtu izplūdumi pēc notikumiem Fukušimā. Marinescu kunga absolūti līdzsvarotā un apdomīgā pieeja dokumentam lika man to atbalstīt jebkurā gadījumā.

Turklāt nav šaubu, ka saistībām ar Lietuvu, Slovākiju un Bulgāriju jābūt ilgtspējīgām un konsekventām, un vienlaikus vairākiem citiem pasākumiem — tiem, kas vienkāršā valodā tiek saukti par „stresa testiem”, kā arī visiem tiem testiem, kas tiek veikti drošības apsvērumu dēļ — jāgarantē drošība kodolenerģijas nozarē. Kļūdām šeit nav vietas, un tā iemeslus mēs visi ļoti labi zinām.

Finansēšanas programmas jau labu laiku tiek plānotas un ir apstiprinātas. Mēs ticam visas šīs operācijas, kura vēsta par soli uz priekšu mums visiem vēlamā virzienā, pozitīvam un konkrētam rezultātam.

 
  
MPphoto
 

  Paolo Bartolozzi (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jautājums par pienācīgu finanšu līdzekļu nodrošināšanu atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas garantēšanai jau ir risināts Eiropas Savienības tiesību aktos par kodolenerģijas nozares drošību. Patlaban, ņemot vērā nesenos starptautiskos notikumus un dalībvalstu valdību attiecīgos lēmumus šajā sakarībā, šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

Mēs esam izteikuši atbalstu Marinescu kunga darbam, kurā apskatīti konkrēti gadījumi vairākās valstīs, kuras pēc pievienošanās uzņēmās konkrētas saistības attiecībā uz atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un saņēma īpašu Eiropas Savienības atbalstu šim pasākumam.

Ja nerunājam par konkrētiem gadījumiem, šajā jautājumā mūsu pienākums ir izveidot efektīvu uzraudzības sistēmu, lai pārbaudītu un testētu atomelektrostacijas ES teritorijā. Patiesi, to reaktoru skaits ES teritorijā, kuru ekspluatācija, kā tiek uzskatīts, tuvākajā nākotnē ir jāpārtrauc, ir diezgan liels.

Tāpēc ir būtiski — tostarp un galvenokārt šādos gadījumos — nodrošināt garantijas mehānismus pienācīgu finanšu līdzekļu rezervēšanai ikdienas un ārkārtas vajadzību apmierināšanai.

 
  
MPphoto
 

  Giommaria Uggias (ALDE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es kā nelokāms atomelektrostaciju pretinieks atbalstīju šo ziņojumu ne tikai tāpēc, ka es uzskatu, ka šo staciju ekspluatācijas pārtraukšana dos labumu mums visiem, bet arī tāpēc, ka es ceru, ka nebūs iespējams uzbūvēt vēl kādu jaunu staciju.

Tagad mēs atrodamies situācijā, kad visā Eiropā tikšķ bumbas ar laika degli. Atomelektrostaciju darbība civiliedzīvotāju vajadzībām ir balstīta uz novecojušām un anahroniskām inženierzinātnes metodēm. Varētu teikt, ka to drošība ir arvien teorētiskāka: viss ir labi, kamēr nekas nav noticis. Patiesībā mums ir darīšana ar 50 gadus veciem protokoliem, kas īstenībā nav pasargāti no notikumiem, kuri var būt aizvien neprognozējamāki. Teroristu uzbrukumus nav iespējams paredzēt, tāpat arī dabas un cita veida katastrofas, ne vien zemestrīces, kas mūsu nelaimju apdraudētajā pasaulē diemžēl notiek aizvien biežāk.

 
  
MPphoto
 

  Alajos Mészáros (PPE).(HU) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju ziņojumu, kurš tieši attiecas arī uz manu valsti Slovākiju. 2004. gadā Lietuvas, Slovākijas un Bulgārijas valdības savos pievienošanās līgumos uzņēmās saistības pakāpeniski slēgt dažus savus kodolreaktorus. Šī slēgšana radīja ārkārtīgi lielu slogu ekonomikai, tāpēc ES apņēmās nodrošināt finansiālu palīdzību ekspluatācijas pārtraukšanas procesa veikšanai līdz 2013. gada beigām. ES pieredze atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanā ir visai ierobežota. To slēgšana var tiešā veidā ietekmēt enerģijas apgādi attiecīgajā valstī un blakus esošajās dalībvalstīs.

Lai kompensētu negatīvās sekas, jāveicina alternatīvu, zemu oglekļa emisiju un konkurētspējīgu enerģijas avotu radīšana. Vienlaikus jānodrošina pietiekami finanšu resursi, lai nodrošinātu, ka ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar drošības noteikumiem. Eiropas Savienība varēs izmantot pieredzi, kas iegūta atomelektrostaciju, kuru darbības laiks tuvojas noslēgumam, slēgšanas procesos. Pamatojoties uz rezultātiem, 2013. gada perspektīvā var pieņemt, ka vairāki investīciju projekti būs gandrīz pabeigti un mums būs pieejamas jaunas ekspluatācijas pārtraukšanas un pārvaldības struktūras. Liels paldies.

 
  
MPphoto
 

  Michail Tremopoulos (Verts/ALE).(EL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Marinescu kunga ziņojumu tieši tāpēc, ka Eiropas dienvidaustrumos un austrumos, piemēram, Bulgārijā, Rumānijā un Slovākijā atrodas ārkārtīgi bīstami atomreaktori, kas mantoti no Padomju laikiem. Tomēr visu šo gadu laikā miljardiem eiro no Eiropas nodokļu maksātāju kabatām ir maksāts, lai tos modernizētu un pagarinātu to darbības laiku. Mēs būtībā subsidējam atomelektrostaciju lobiju, kurš cīnījās par atjaunošanu. Fukušima vēlreiz mums parādīja, ka šie reaktori ir jāslēdz; tomēr šādi finansēšanas noteikumi netika iekļauti reaktoru darbības izdevumos, un tās ir milzīgas un skandalozas subsīdijas, kas tiek piešķirtas bīstamai, dārgai un piesārņojošai enerģijas ražošanas metodei. Tomēr tagad mēs varam mainīt savu politisko gribu. Pārvērtīsim subsīdijas, kas bija paredzētas nedrošu reaktoru atjaunošanai, finansējumā to slēgšanai. Iesaldēsim visus no jauna projektētos reaktorus. Pārcelsim Euratom finansējumu un dāsnās ITER subsīdijas. Novirzīsim līdzekļus, kas bija paredzēti jaunu reaktoru projektēšanai un būvniecībai, tādas ekonomikas izveidei līdz 2050. gadam, kas 100 % balstīta uz atjaunojamās enerģijas avotiem. Mēs atrodamies ārkārtas situācijā un mums uz to jāreaģē.

 
  
MPphoto
 
 

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE).(LT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt referentu ar ziņojumu, kurš ir ass, bet daudzviet ļoti patiess. Es vēlētos uzsvērt un pievērst kolēģu uzmanību tam, ka tāpat kā Slovākija un Bulgārija, arī Lietuva ir izpildījusi savas saistības, kas noteiktas tās pievienošanās līgumā, un noteiktajā laikā ir slēgusi savus vecos Padomju laiku atomreaktorus. Lielākā daļa projektu saistībā ar Ignalīnas slēgšanu ir īstenoti vai tiek īstenoti. Protams, ir arī dažas grūtības. Cerams, ka tad, kad pie varas nāks jaunā Lietuvas valdība un sāks darboties jaunā Ignalīnas atomelektrostacijas valde, būs iespējams uzsākt tiesvedību pret tām personām, kas nespēja pienācīgi organizēt darbu, kā arī pārskatīt līgumu par izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas krātuvju būvniecību, iestrādājot tajā labvēlīgus nosacījumus. Es pilnībā piekrītu, ka ir finansējums ir jāpārvalda un līdzekļi jāizmanto pilnīgi pārredzami, tādējādi nodrošinot kodoldrošību. Tomēr, tā kā mēs apspriežam jaunu atomelektrostaciju būvniecību, es vēlētos izmantot izdevību un pievērst kolēģu uzmanību Eiropas Savienības robežai, Krievijai un Baltkrievijai, kur tiek plānots būvēt spēkstacijas ar eksperimentāliem reaktoriem. Mums tam jāpievērš uzmanība.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0060/2011)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Es patiesībā negaidīju, ka mums būs iespēja skaidrot balsojumu saistībā ar šo rezolūciju, bet tā šāda iespēja ir, es sniegšu īsu paskaidrojumu. Dānijas Liberālā partija katrā ziņā ir pret Globalizācijas pielāgošanas fondu. Tomēr, ja reiz lēmums izveidot šādu fondu ir pieņemts un ir nosūtīti pieteikumi tām valstīm, kas atbilst prasībām, kas noteiktas saistībā ar Globalizācijas pielāgošanas fondu, mums acīmredzami ir jāpiešķir pieprasītais finansējums. Tāpēc mēs balsojām par.

 
  
MPphoto
 

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju gan pret Matera kundzes ziņojumu par Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu, gan pret ziņojumiem par Čehijas Republiku un Poliju, taču ne tāpēc, ka man būtu aizspriedumi pret šīm valstīm — nekādā ziņā ne. Es vienkārši esmu ļoti uzmanīga attiecībā pret saviem vēlētājiem Rietummidlendā un pret viņu GBP 48 miljonus lielo ieguldījumu, ko Apvienotā Karaliste maksā Eiropas Savienībai katru dienu.

Atļaujiet man pastāstīt dažas lietas par Rietummidlendu: pie mums ir vislielākais jaunatnes bezdarbs un mūsu automobiļu rūpniecība tika pilnībā iznīcināta, daļēji tāpēc, ka Eiropas Savienības darba vietu finansējums Slovākijā atņēma svarīgas darbavietas Ryton rūpnīcai.

2004. gadā tā, protams, bija Apvienotā Karaliste, kas iznesa uz saviem pleciem ES paplašināšanās procesu, jo tā bija vienīgā valsts, kas tam nelika šķēršļus. Tas atsaucās lielākoties uz sabiedrisko pakalpojumu nozari. Vēl viens piemērs izdevumiem, kādi jāsedz maniem vēlētājiem, ir tāds, ka mēs atbalstām Austrumeiropas bērnus. Uz Apvienoto Karalisti brauc cilvēki, te strādā un pieprasa pabalstus bērniem, kas ir Austrumeiropas valstu pavalstnieki.

Tas, ko mēs vēlētos darīt un ko es vēlētos redzēt, ir, lai GBP 48 miljoni dienā tiktu atstāti Apvienotajā Karalistē un tērēti būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, nevis atdoti situācijā, kad ES grāmatvedība nav pārbaudīta 14 gadus.

 
  
MPphoto
 
 

  Seán Kelly (PPE).(GA) Priekšsēdētāja kungs! Es ar gandarījumu atbalstīju Bairbre de Brún priekšlikumus un vēlu visa veida panākumus Čehijas Republikas un Polijas strādniekiem. Tomēr man ir aizdomas, ka beigās viņi izjutīs riebumu un nomāktību, kā es to redzēju savā vēlēšanu apgabalā, it sevišķi „Dell” rūpnīcā Limerikā un „Waterford Crystal” Voterfordā.

Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (EAGGF) ir brīnišķīga koncepcija, bet diemžēl pārāk neelastīga. Tāpēc liela daļa finansējuma atgriežas Eiropas Savienībā. Es ierosinu, ka gadījumā, ja finansējums paliek pāri, attiecīgā dalībvalsts drīkst iesniegt priekšlikumus Komisijai par to, kā to labāk izmantot darbaļaužu labā.

(GA) Ja tā notiktu, tas ļoti palīdzētu strādniekiem, kas ir bez darba, un lieliski uzlabotu Eiropas Savienības tēlu.

 
  
  

Ziņojums: Eva-Britt Svensson (A7-0065/2011)

 
  
MPphoto
 

  Jens Rohde (ALDE).(DA) Priekšsēdētāja kungs! Pret sievietēm vērsta vardarbība ir problēma, kas pastāv visā pasaulē, un ir svarīgi pieņemt nostāju šajā jautājumā gan personīgā līmenī, gan no politiskā skatu punkta. Tāpēc ir skaidrs, ka mums šajā jautājumā jāpieņem nostāja arī Eiropas līmenī. Apspriežot šīs problēmas, tā vietā, lai radītu Ziemassvētku egli, kas apkārta ar dažādām iniciatīvām, man būtu vienkārši paticis, ja Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja mazliet vairāk būtu koncentrējusies uz iniciatīvām, uz kurām tā patiesi vēlētos, lai Eiropas Savienība vērš uzmanību. Ja citur ir līdztiesība, es uzskatu, ka tas piešķirtu lielāku nozīmi mūsu darbam un padarītu to efektīvāku un tādējādi labāku attiecīgajam sieviešu lokam un šajā sakarībā arī paaugstinātu uzticamību iniciatīvām, kuras mēs šeit Parlamentā ierosinām.

 
  
MPphoto
 

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Pret sievietēm vērsta vardarbība nav privātas dabas jautājums. Tas ir noziegums, kas jāsoda. Mums jābeidz klusēt. Cienīt kultūras un reliģijas tradīcijas ir svarīgi, bet tas nekad nevar būt par attaisnojumu nogalināšanai goda dēļ, dzimumorgānu izkropļošanai, sieviešu tirdzniecībai, vardarbībai ģimenē un piespiedu laulībām. Stokholmas programma paredz jaunu politisku sistēmu, lai veicinātu cīņu pret vardarbību pret sievietēm, un aicina uz konkrētu rīcību. Es mudinu Komisiju nākt klajā ar stratēģiju, kurā iekļauti praktiski priekšlikumi.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka mums jāapvieno spēki visās politiskajās partijās, lai nosodītu un apkarotu visa veida pret sievietēm vērstu vardarbību. Es atbalstu principu un lielāko daļu priekšlikumu, bet tiesiskie un krimināllikumu pasākumi būtu jāpieņem nacionālā līmenī. Tā mēs darām Zviedrijā. Vardarbības apkarošana patiesībā ir manas partijas sieviešu organizācijas darbības centrā, nodrošinot praktisku rīcību un palielinot informētību ne tikai tāpēc, lai aizstāvētu sievietes, bet arī, lai sievietēm sniegtu iespējas un attīstītu kultūru, kurā valda cieņa pret sievieti. Es esmu uzsākusi sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņu šajā jautājumā un aicinu visus tai pievienoties.

 
  
MPphoto
 

  Silvia Costa (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā daži no kolēģiem jau teica, es domāju, ka, balsojot par šo Svensson kundzes ziņojumu, mēs apņemamies nodrošināt, lai Komisija pilda savu solījumu līdz 2011. gada beigām pieņemt Paziņojumu par stratēģijas un Eiropas Rīcības plāna pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai īstenošanu, kas būs visaptverošs un tāpēc tajā tiks iekļauti visi dažādie gadījumi — no seksuālās vardarbības līdz vardarbībai ģimenē un sieviešu ģenitāliju sakropļošanai, un, es ceru, ka arī visas jaunās vardarbības formas. Es runāju par reālu pamudinājumu uz vardarbību, ko bieži vien sastopams reklāmās un plašsaziņas līdzekļos, kā arī par dažāda veida šantāžu un sieviešu cilvēktiesību pārkāpumiem darbavietās gadījumos, kad sievietes nolemj kļūt par mātēm vai jau ir strādājošas mātes.

Es domāju, ka pēc direktīvas par cilvēku tirdzniecību, pie kuras Parlaments ļoti cītīgi strādāja, un direktīvas par Eiropas aizsardzības rīkojumu pieņemšanas un ieviešanas būtu svarīgi ieviest pienācīgu direktīvu šajā jautājumā, ņemot vērā jauno tiesisko sistēmu, kas tika izveidota līdz ar Lisabonas līguma un Stokholmas Programmas pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 

  Licia Ronzulli (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kamēr pilnībā nebūs izskausta visa veida vardarbība pret sievietēm, mēs nekad nevarēsim teikt, ka mums ir moderna sabiedrība, kurā beidzot valda demokrātija. Parlaments atkal izskata šo brutālo parādību, kura diemžēl joprojām ir šokējoši aktuāla.

Skaitļi runā pietiekami skaidri: vismaz viena sieviete no piecām savā dzīves laikā cieš no fiziskas vai seksuālas vardarbības, un vardarbība patiesībā ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis sievietēm vecuma grupā no 15 līdz 44 gadiem, pat pārsniedzot tādus cēloņus kā vēzis un satiksmes negadījumi.

Tāpēc ir nepieciešama reāla un pastāvīga mobilizēšanās, kuras rezultātā tiktu radīts globāls tiesisks mehānisms cīņai pret visa veida pret sievietēm vērstu vardarbību. Šobrīd ir jāsniedz skaidrs signāls. Ir tikai viens galīgais mērķis: šis letālais vīruss vairs nedrīkst atrast auglīgu augsni.

 
  
MPphoto
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE).(ES) Priekšsēdētāja kungs! Pret sievietēm vērsta vardarbība ir diskriminācijas tiešas sekas; tāpēc mums ir vajadzīga daudzšķautnaina politika, kurā īpaša uzmanība pievērsta ļaunprātīgi izmantotu sieviešu bērniem.

Viņām jādod tiesības uz bezmaksas juridisku palīdzību un psiholoģisku atbalstu, sieviešu patvēruma un ekonomisko palīdzību, lai dotu viņām iespēju būt neatkarīgām, kā arī uz speciāliem tiesu procesiem; veselības aprūpes, policijas un juridiskajiem darbiniekiem jānodrošina darba kārtības protokoli un īpašas apmācības; kā arī jānodrošina statistikas apkopošana un datu vākšana, lai mēs gūtu patiesu priekšstatu par šo problēmu un varētu piemērot pienācīgu politiku Eiropas līmenī.

 
  
MPphoto
 

  Frank Vanhecke (NI).(NL) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos no galīgā balsojuma par Svensson kundzes ziņojumu, un tāpēc es izmantošu iespēju sniegt balsojuma skaidrojumu, lai pateiktu, ka es arī uzskatu, ka pret sievietēm vērsta vardarbība ir šokējoša un pilnībā nepieņemama.

Tomēr es atturējos no galīgā balsojuma, jo es uzskatu, ka šajā ziņojumā tiek absolūti pārkāpts subsidiaritātes princips, kas man ir dārgs, un es neuzskatu, ka ir vēlams radīt jaunu Eiropas birokrātiju, observatorijas vai citas struktūras — pilnīgi pretēji. Mani, starp citu, arī aizskar politkorektums, kā rezultātā vārds „Islāms” ne reizi neparādās šajā ziņojumā, lai gan šai ticībai ar tās atpalikušo standartu un principu pārpilnību acīmredzami ir galvenā loma sieviešu diskriminācijā un vardarbībā pret tām. Tā, protams, ir taisnība Islāma pasaulē, bet diemžēl arī šeit. Sauksim lietas īstajos vārdos un Islāmu, kāds tas ir pašlaik, par atpalikušu un sieviešu nīdēju ticību.

 
  
MPphoto
 

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Svensson kundzes ziņojumu, jo tajā ir izvirzīta diskusija par sieviešu tiesībām. Nosodot pret grūtniecēm vērstu vardarbību, ziņojumā ir teikts, un es citēju: „tādējādi uzbrucējs pakļauj briesmām vismaz divus cilvēkus”. Es jau gadiem ilgi cenšos panākt, lai sieviešu tiesības netiktu nostādītas pret nedzimušu bērnu tiesībām. Svensson kundzes ziņojumā šīs pretrunas diemžēl nav vēl pārvarētas.

Sieviešu reproduktīvo tiesību ierobežošana, ko pašlaik saprot pirmām kārtām kā tiesības uz abortu, joprojām tiek uzskatīta par pret sievietēm vērstu vardarbību. Tomēr, ja mēs nedzimušos bērnus uzskatām par cilvēkiem, tad mākslīgi veicināts aborts ir pret nedzimušu bērnu vērsta vardarbība.

Izstrādājot stratēģiju cīņai pret visa veida vardarbību, Komisijai ir jālīdzsvaro sieviešu un nedzimušo bērnu tiesības. Jaunajai stratēģijai ir jāaizsargā sievietes, tajā pat laikā arī ietverot mehānismus nedzimušu bērnu aizsardzībai. Tas parādās arī iesniegtajā ziņojumā, bet tas rūpīgi jāizlasa.

 
  
MPphoto
 

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret Svensson kundzes ziņojumu. Es acīmredzami noliedzu vardarbību, jo īpaši pret sievietēm vērstu vardarbību; tad kāpēc gan es balsoju pret šo ziņojumu? Es balsoju pret to, jo, kā mans kolēģis iepriekš teica, tas ir mazliet atpalicis no laika. Tas mūs ved atpakaļ pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un politkorektumā un šajā ziņā ir ļoti naivs. Tajā vienkārši ir pausta vēlme vēlreiz izspēlēt tās cīņas, kas tika izcīnītas pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā.

Es esmu arī mazliet nobažījusies par kriminālo raksturu, kādu tas cenšas sēt. Tieši to dara Eiropas Savienība, vai ne? Tā izvirza jautājumu, kam var piekrist katrs — cik šausmīga ir pret sievietēm vērsta vardarbība — un tad visu sakārto un iesaista krimināllikumu. Tad, pirms jūs to apzināties, tas tiek paplašināts uz aizvien jaunām jomām.

Kauns Eiropas Savienībai par to, ka tā izvēlējusies šādu tematu, pat, ja tas ir patstāvīgs ziņojums, jo ar to jau tas viss sākas. Ar to jau varas sagrābšana sākas — kauns par to. Mums ir vajadzīgi reāli pasākumi pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, dalībvalstu līmenī. Lieciet mierā šo tematu un pārtrauciet to izmantot.

 
  
  

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0059/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skārušas svarīgu starptautiskās tirdzniecības strukturālo pārmaiņu sekas, un palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū. Kopš 2009. gada 1. maija EGF darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar ekonomisko, finanšu un sociālo krīzi.

Pašlaik, kad mēs piedzīvojam šo smago krīzi, kuras vienas no galvenajām sekām ir bezdarba pieaugums, ES jāizmanto visi līdzekļi, kas ir tās rīcībā, lai reaģētu, jo īpaši attiecībā uz atbalsta sniegšanu tiem, kas ikdienā saskaras ar bezdarbu. Šā iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojumu attiecībā uz EGF izmantošanu Čehijas Republikā ar mērķi atbalstīt darba ņēmējus, kuri ir atlaisti trīs uzņēmumos, kas Eiropas Kopienas saimnieciskās darbības statistiskajā klasifikācijas (NACE) 2. redakcijā ir iekļauti 28. sadaļā — mašīnbūve un iekārtu ražošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Adam Bielan (ECR), rakstiski. − (PL) Globālā ekonomiskā krīze nozīmēja to, ka daudzu Polijas uzņēmumu finanšu situācija ir pasliktinājusies. Problēmām, kas saistītas ar samazinātiem ražošanas apjomiem, ir ļoti liela ietekme uz vienkāršajiem cilvēkiem, kas strādā šajos uzņēmumos. Lai nodrošinātu atbalstu darbiniekiem, kuri ir atlaisti globalizācijas radītu pasaules tirdzniecības strukturālo pārmaiņu rezultātā, tika izveidots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds. Tā galvenais mērķis ir palīdzēt šādiem cilvēkiem no jauna iekļauties darba tirgū. Pašreizējais pieteikums izmantot šo fondu Polijas Podkarpackie reģiona darba ņēmēju labā ir šogad pirmais šāds pieteikums. Kā Polijas interešu aizstāvis Eiropas Parlamentā es atbalstu Komisijas lēmumu pārskaitīt naudu no fonda, lai īstenotu pieteikumā izvirzītos mērķus. Pateicoties šim lēmumam, darba ņēmēji, kuri ir atlaisti trīs mašīnbūves nozares uzņēmumos Podkarpackie reģionā, saņem finansiālu atbalstu gandrīz EUR 500 000 apmērā. Balsojot par šo rezolūciju, es vienlaikus vēlos paust cerību, ka Komisija arī turpmāk apstiprinās līdzīgus pieteikumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski.(ES) Pieprasījums atbilst Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda prasībām un attiecas uz 200 no 594 darbiniekiem, kuri deviņu mēnešu laikā tika atlaisti trijos Polijas uzņēmumos mašīnbūves un iekārtu ražošanas jomā, kuri ir samazinājuši eksporta apjomus par 58 %. Divdesmit procenti no tiem, kurus tas skāra, bija vecumā virs 54 gadiem un 10 % — virs 64 gadiem. Šī palīdzība nodrošinās uzlabotu apmācību tiem, kuri ir atlaisti, un dos viņiem iespēju nākotnē iegūt jaunas darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es esmu gandarīta par darbu, kas tiek veikts, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) iespējas, proti, darba ņēmēju, kas cietuši no izmaiņām pasaules tirdzniecībā, atbalstīšana. Es atbalstu arī lēmumu izmantot EGF Polijā to darba ņēmēju vajadzībām, kuri ir atlaisti mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā. Šis ir samērā savlaicīgs pasākums, ņemot vērā lielo eksportu kritumu, kas vērojams šajā nozarē un kam pievienojas tikpat satraucošs bezdarba pieaugums.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pieprasījums attiecas uz 594 atlaistajiem trijos uzņēmumos, kas darbojas Podkarpackie reģionā Polijā, mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē. Šis ir pirmais pieprasījums, kas jāizskata 2011. gada budžeta ietvaros. Tas ir balstīts uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda regulas 2. panta b) punktā noteiktajiem intervences kritērijiem, kuri nosaka, ka jābūt vismaz 500 atlaišanas gadījumiem deviņu mēnešu laikā uzņēmumos vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī.

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja atzina, ka pieprasījums atbilst visiem vajadzīgajiem kritērijiem. EGF tika izveidots 2006. gadā ar mērķi nodrošināt papildu atbalstu darba ņēmējiem, kas tikuši atlaisti un kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas strukturālo pārmaiņu sekas, kā arī palīdzēt viņiem atgriezties darba tirgū. Pēc EGF regulas pārskatīšanas 2009. gadā fonda darbības joma tika paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules ekonomisko un finanšu krīzi. EGF pieejamais gada budžets ir EUR 500 miljoni. Es uzskatu, ka būtu lietderīgi īstenot vajadzīgos centienus, lai paātrinātu šī instrumenta izmantošanu, tādējādi sniedzot iespēju darba ņēmējiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, to saņemt ātrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projektu par EUR 453 570 izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai atbalstītu Polijas darba ņēmēju, kuri atlaisti pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā, atgriešanos darba tirgū. Šo pieprasījumu — pirmo, kas jāapstiprina ES 2011. gada budžeta ietvaros — Polija iesniedza 27. aprīlī un tas attiecas uz 594 darba ņēmējiem no Podkarpackie reģiona, kuri strādāja mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē. Ņemot vērā to, ka šeit tiek iesaistīts īpašs budžeta instruments, pieprasītā summa ir juridiski pieņemama un atbilst 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju 28. punkta noteikumiem, es balsoju par šo priekšlikumu un ceru, ka tas dos ieguldījumu šī reģiona iedzīvotāju ekonomisko grūtību mazināšanā un vietējās ekonomikas atveseļošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Stāvoklis lauksaimniecībā un problēmas, kas skar agrāro pasauli, nevar tikt atrautas no sistēmas dziļās krīzes vai pašreizējās politikas, piemēram, kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), kura ir galvenokārt atbildīga par lauksaimniecības ilgstošu pagrimumu dažās dalībvalstīs: viss ir orientēts uz liela mēroga lauksaimnieku interesēm un Ziemeļeiropas lauksaimniecības industriju, iznīcinot ģimenes lauksaimniecību un apgrūtinot mazo un vidējo saimniecību dzīvotspēju.

Sieviešu loma lauksaimniecībā un lauku apvidu attīstībā ir ārkārtīgi svarīga, jo viņas veido apmēram 42 % no lauksaimniecības darbinieku kopskaita, nodrošina lauku saimniecību darbību un to, ka sekmīgi tiek apkarota lauku apvidu zemes degradācija.

Neskatoties uz to, ka pieņemtajā ziņojumā trūkst reālistiskas KLP kritikas, var teikt, ka tajā izmantotā pieeja un sieviešu lomas vērtējums ir pozitīvi vērtējami faktori. Tajā ir teikts, ka „dzimumu līdztiesības veicināšana ir ES un tās dalībvalstu pamatmērķis” līdztekus labāku dzīves apstākļu radīšanai lauku apvidos, kā arī zemes degradācijas apkarošanai, kur būtiski ir iestāties par „labu transporta infrastruktūru” un uzlabot „transporta pieejamību visiem iedzīvotājiem”, lai mazinātu „sociālo atstumtību un nevienlīdzību sabiedrībā, kas galvenokārt skar sievietes”.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ziņojums dod iespēju Podkarpackie reģiona mašīnbūves nozares strādniekiem Polijā izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļus. Jāatceras, ka Polija ir pieprasījusi palīdzību 594 darba ņēmējiem, kas atlaisti trijos mašīnbūves un iekārtu ražošanas uzņēmumos NUTS II reģionā Podkarpackie.

Atlaišanas gadījumi ir saistīti ar ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi, kā rezultātā eksports uzņēmumos Huta Stalowa Wola SA, HSW – ZZN un DEZAMET SA samazinājās attiecīgi par 47 %, 34 % un 58 %, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina piešķirt palīdzību EUR 453 570 apmērā. Iepriekš minēto notikumu rezultātā ir ievērojami samazinājušies ražošanas apjomi mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē, tādējādi parādot krīzes ietekmi uz šiem konkrētajiem uzņēmumiem šajā valstī.

594 darba ņēmēju atlaišana nopietni ietekmē dzīves apstākļus, darba vietas un vietējo ekonomiku, tāpēc EGF izmantošana ir ļoti svarīga cietušo darbinieku atbalstam. Tāpēc mēs balsojām par, lai gan mēs uzskatām, ka vissvarīgākais būtu bijis neļaut šiem uzņēmumiem bankrotēt un darbiniekiem zaudēt darbavietas.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas lielu strukturālu pārmaiņu sekas. Pieteikumu Polijas lietā EGF/2010/013 PL/Podcarpackie mašīnbūve Polija iesniedza Komisijai 2010. gada 27. aprīlī un 2010. gada 4. Augustā iesniedza papildu informāciju. Tas bija balstīts uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda regulas 2. panta b) punktā noteiktajiem intervences kritērijiem, kuri paredz, ka jābūt vismaz 500 atlaišanas gadījumiem deviņu mēnešu laikā uzņēmumos, kas darbojas vienā NACE 2. redakcijas sadaļā minētā nozarē vienā dalībvalsts reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī, un tika iesniegts 10 nedēļu laikā (Regulas 5. pants). Savā vērtējumā Komisija norāda, ka pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem un iesaka Budžeta iestādei apstiprināt šo pieteikumu, tāpēc es balsoju par šo dokumentu, kurš, manuprāt, palīdzēs izvairīties no negatīvām sociālajām sekām. Es arī uzskatu, ka citām ES dalībvalstīm būtu vairāk jāizmanto ES fondu sniegtās iespējas.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu piešķiršanu Polijai, jo es uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomiskās krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam. Kā jau vairākas reizes tika teikts, kopš 2006. gada EGF ir sniedzis praktisku atbalstu Eiropas darba ņēmējiem, kuri tikuši atlaisti viņu uzņēmumu pārvietošanas dēļ vai — pēc2009. gada grozījumiem — ekonomiskās krīzes rezultātā, lai viņiem palīdzētu atgriezties darba tirgū. Šodienas balsojums bija par pieprasījumu pēc palīdzības 594 atlaistajiem darba ņēmējiem (no kuriem 200 tiks piešķirta palīdzība) trijos uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. Sadaļā minētajā nozarē NUTS II reģionā Podkarpackie. Kopējā EGF piešķirtā finansējuma summa ir EUR 453 750. Nobeigumā vēlos teikt, ka es atzinīgi vērtēju ziņojuma pieņemšanu, kurš parāda, ka EGF ir noderīgs un efektīvs līdzeklis globalizācijas un ekonomiskās krīzes izraisīta bezdarba apkarošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. − (PL) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas lielu strukturālu pārmaiņu sekas. Eiropas Parlaments šodien balsoja par pieteikumu apstiprināt vairāk nekā EUR 450 000 piešķiršanu darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti no trim uzņēmumiem, kas atrodas Podkarpackie reģionā. Es vēlētos uzsvērt, ka ES atbalsts ir būtiska palīdzība reģionam, kuru es pārstāvu, jo tas ļaus atlaistajiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū, bet finansējums tiks izmantots apmācībai, pārkvalifikācijai, jaunām iekārtām un atbalstam pašnodarbinātas personas statusa iegūšanā. Podkarpackie reģions ir viens no nabadzīgākajiem Polijā, un tāpēc es esmu ļoti gandarīta, ka tas saņems ES palīdzību. Es vēlētos pateikties visiem, kas balsoja par finansiālā atbalsta sniegšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) Es esmu gandarīta, ka tika apstiprinātas apropriācijas EUR 453 000 apmērā no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) Polijas darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti mašīnbūves nozarē. Pēc Budžeta komitejas ieteikuma Eiropas Komisija 2011. gada budžetā EGF budžeta sadaļā ir paredzējusi maksājumu apropriācijas apmēram EUR 50 miljonu apmērā. Tas ļauj mums apstiprināt vajadzīgā finansējuma piešķiršanu, negraujot citas budžeta sadaļas, kuras paredzētas citu svarīgu pasākumu finansēšanai, kas iekļauti Savienības mērķos un programmās.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, kas ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda palīdzību sniedz atbalstu 594 darba ņēmējiem Polijā. EUR 0.45 miljoni tiks izmantoti, lai pārkvalificētu un atbalstītu darbiniekus grūtajā pārejas periodā.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Atkal mēs esam spiesti balsot par ES nožēlojamu ubaga dāvanu tās uzņēmumu pārvietošanas politikas upuriem. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda dibināšanas iemesls ir neciešams. Es atturējos balsot vienīgi Polijas darba ņēmēju dēļ, jo šī liekulīgā palīdzība maz var līdzēt viņu bēdās.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes teritorija un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šī palīdzība ir būtiska bezdarbniekiem un uzņēmumu pārvietošanas, kas notiek globalizācijas kontekstā, upuriem. Aizvien vairāk uzņēmumu tiek pārvietoti, izmantojot lētā darbaspēka priekšrocības vairākās valstīs, jo īpaši Ķīnā un Indijā, nodarot kaitējumu valstīm, kuras ievēro darba ņēmēju tiesības. EGF ir paredzēts, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kurus skārusi uzņēmumu pārvietošana, un ir svarīgi sekmēt to piekļuvi jaunai nodarbinātībai. EGF atbalstu agrāk ir izmantojušas citas ES valstis, un tagad šo palīdzību ir jāpiešķir Polijai, kura ir pieprasījusi palīdzību 594 atlaistajiem darba ņēmējiem, no kuriem 200 ir potenciālie atbalsta saņēmēji, trīs uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. sadaļā minētajās nozarēs — mašīnbūves un iekārtu ražošanas jomā —NUTS II Polijas Podkarpackie reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Lai gan es balsoju par šo priekšlikumu sniegt palīdzību Polijas Podkarpackie mašīnbūves nozares darbiniekiem, es uzskatu, ka šis ir sāpes remdējošs pagaidu pasākums kapitālistiskā modeļa seku ārstēšanā, kas nenodrošina nekādu progresu cīņā pret krīzes pamatcēloņiem. Es piekrītu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļi tiek piešķirta cilvēkiem, kas tikuši atlaisti tirdzniecības sistēmu strukturālu pārmaiņu dēļ vai kurus tiešā veidā skārušas pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes sekas. Es uzskatu, ka EGF var dot ieguldījumu pamatmērķa — sekmēt šo darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū — sasniegšanā. Es balsoju par to arī tāpēc, ka esmu pārliecināts, ka šis atbalsts papildinās atlaišanas pabalstus, kas paredzēti visu valstu tiesību aktos un kolektīvajos līgumos. Tāpēc šī EGF līdzekļu izmantošana nekādā gadījumā nedrīkst aizvietot vai izslēgt valdību vai uzņēmumu tiesisko atbildību pret darbiniekiem, kuri tikuši atlaisti.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Ņemot vērā, ka Polija ir prasījusi palīdzību 594 atlaistajiem darba ņēmējiem (no kuriem 200 saņems palīdzību) laika periodā no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 1. martam trīs uzņēmumos, kas darbojas mašīnbūves un iekārtu ražošanas jomā Podkarpackie reģionā Polijā, es pilnībā apstiprinu un atbalstu šādu Polijas valdības aktīvu nostāju un manas S&D grupas kolēģu viedokļus. Diemžēl manas valsts — Latvijas — valdība neatbild uz maniem lūgumiem un vēstulēm un neizmanto Stabilizācijas fonda sniegto atbalstu, lai pārvarētu finanšu krīzi.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika nodibināts, lai aizsargātu darba ņēmējus, kas atlaisti pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā. Polija ir pieprasījusi atbalstu 594 atlaistajiem darba ņēmējiem Podkarpackie reģionā. Ir tikai taisnīgi un pareizi, ka mums jāpiedāvā personisks atbalsts darba ņēmējiem, kas tikuši atlaisti globalizācijas un ekonomiskās krīzes rezultātā, palīdzot viņiem atgriezties darba tirgū. Tāpēc es balsoju par to.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas lielu strukturālu pārmaiņu sekas. 2011. gada 15. februārī Komisija pieņēma jaunu lēmuma projektu par EGF līdzekļu piešķiršanu Polijai ar mērķi atbalstīt to darbinieku atgriešanos darba tirgū, kuri tikuši atlaisti pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā. Šajā gadījumā tā bija 594 strādnieku atlaišana, no kuriem 200 ir potenciāli palīdzības saņēmēji, trijos uzņēmumos mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē Podkarpackie reģionā Polijā deviņu mēnešu laikā no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 1. martam. Šis ir pirmais pieteikums, kas jāizskata 2011. gada budžeta ietvaros, un tas attiecas uz kopējās summas EUR 453 570 izmantošanu. Komisijas vērtējumā tika secināts, ka pastāv saikne starp atlaišanas gadījumiem un lielajām strukturālajām pārmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā vai finanšu un ekonomisko krīzi, un ka šie atlaišanas gadījumi nebija paredzami. Pieteikums atbilst visiem EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, tāpēc es balsoju par fonda izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Polijas pieteikums uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) palīdzību attiecas uz 594 atlaistajiem darba ņēmējiem, no kuriem 200 ir potenciālie palīdzības saņēmēji, trijos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. sadaļā minētajā mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē NUTS II reģionā Podkarpackie. Saskaņā ar Komisijas vērtējumu šis pieteikums atbilst visiem atbilstības kritērijiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru grozīja Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, EGF darbības joma tika uz laiku paplašināta, lai sniegtu palīdzību tādās situācijās kā šī, kurā ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā ir notikuši „vismaz 500 atlaišanas gadījumi deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, kas strādā NACE 2. redakcijas sadaļā minētajās nozarēs vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī”. Es tāpēc balsoju par šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana palīdzēs šiem darba ņēmējiem atgriezties darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Mēs esam pieprasījuši, lai iesaistītās iestādes, kā tas parasti ir šādos gadījumos, veic pasākumus, lai paātrinātu EGF izmantošanu.

Turklāt Parlaments atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, ko pēc Parlamenta pieprasījuma ieviesusi Komisija, lai paātrinātu dotāciju piešķiršanu ar mērķi iesniegt budžeta iestādei Komisijas vērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību kritērijiem, kā arī priekšlikumu izmantot fondu, un cer, ka procedūra fonda pārskatīšanas gaitā tiks vēl vairāk uzlabota.

Tomēr tas arī atgādina iestāžu pienākumu nodrošināt vienmērīgu un ātru procedūru lēmumu par EGF izmantošanu pieņemšanai, nodrošinot vienreizēju, savlaicīgu individuālu atbalstu darba ņēmējiem, kas tikuši atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā, uzsver EGF lomu atlaisto darbinieku atgriešanā darba tirgū, un tomēr aicina izvērtēt šo darbinieku ilgtermiņa integrāciju darba tirgū EGF finansētu pasākumu rezultātā.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski (IT) 2011. gada 15. februārī Komisija pieņēma lēmuma projektu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu piešķiršanu Polijai ar mērķi atbalstīt to darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kuri tikuši atlaisti pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā. Pieprasījums attiecas uz 594 atlaistajiem darba ņēmējiem (no kuriem 200 palīdzība tiks piešķirta) trijos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. sadaļā minētajā nozarē (apģērbu ražošana) NUTS II reģionā Podkarpackie deviņu mēnešu periodā no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 1. martam. Mans balsojums par šīsdienas rezolūciju vēlreiz uzsver labvēlīgo atzinumu, ko jau sniegusi Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

 
  
MPphoto
 
 

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. Lai gan balsoju par šo ziņojumu, es uzskatu, ka tā ir ironija, ka šāds fonds pastāv situācijā, kad ne visas ES dalībvalstis to izmanto. Šī fonda neizmantotā daļa gada beigās tiek atgriezta dalībvalstīm kā daļa no „atlaides” tām. Tomēr dažas valstis, piemēram Apvienotā Karaliste, nespēja izmantot šo fondu, kaut tai ir tādas tiesības, tādos gadījumos kā Twining Tea rūpnīcas slēgšana, un tas izraisa noteiktus jautājumus. Tie, kuri vēlas izprast atlaižu priekšrocības/negatīvās puses, šaubās, vai tas ir korektāk un efektīvāk — valstīm tieši izmantot EGAF naudu vietējā līmenī.

Otrs ironiskais fakts attiecas uz politisko un ekonomisko līdzdalību — pievienotās vērtības iesaistīšanu visos ES līmeņos. Apvienotajai Karalistei paturēt tiesības nepiedalīties fondos, kas tiek pārvaldīti ES līmenī, jo šie labumi var aizplūst, šajā gadījumā ir nedroši un varbūt pat pilnīgi nepareizi.

AK atsakās iestāties fondos, vadoties pēc principa, ka tā nepieprasīs šo finansējumu, lai dabūtu atlaidi. Tiem, kas meklē palīdzību, lai atgrieztos darbā — Sendvičā, Kentā un Andoverā, Hempšīrā — atbilde „nē” nav pieņemama, un tā ir vēl viena vilšanās AK valdībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, kurš nodrošinās finansējuma piešķiršanu konkrētiem pasākumiem, lai palīdzētu darbiniekiem, kuri tika atlaisti Polijā.

 
  
  

Ziņojums: Fiorello Provera (A7-0075/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme. Politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība, politiskās represijas un autoritārie režīmi ir galvenie migrācijas dzinējspēki, kas migrācijas skartajām sabiedrībām liedz vietējas dzīvotspējīgas izredzes un iespējas gūt ienākumus un līdz ar to arī tiesības izvēlēties doties prom vai palikt, kā rezultātā šo cilvēku dzīves tiek nemitīgi apdraudētas un viņiem neatliek nekas cits kā emigrēt. Sakarā ar nesenajiem dramatiskajiem notikumiem Ēģiptē, kā arī citās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs ir nepārprotami palielinājusies legālo un nelegālo migrantu plūsma uz Eiropu. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai nepadoties migrācijas plūsmai. To var izdarīt tikai tad, ja ES rīcībā ir efektīva un vieda migrācijas politika, līdzīga tām, kuras tiek īstenotas Kanādā, Austrālijā vai Jaunzēlandē. Es atbalstu referenta nostāju par to, ka Komisija ir jāmudina nodrošināt to, ka ES un tās dalībvalstu parakstītajos atpakaļuzņemšanas nolīgumos tiek pilnībā ņemti vērā cilvēktiesību aspekts un neizraidīšanas princips, kā arī personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, netiek pakļautas riskam. Tādējādi ES atkārtoti parādīs, ka vērtības un cilvēktiesību ievērošana ir vissvarīgākie principi, kas ir neatņemami, un personas, kuras meklē patvērumu, jutīs drošību un cieņu pret sevi.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība un autoritāro režīmu īstenotās politiskās represijas ir galvenie migrācijas cēloņi, un migrācijas viļņi, kas nerimstoši veļas pāri dažām valstīm Vidusjūras baseinā, kavē šīs valstis atrisināt virkni grūtību, ko rada ārkārtas humanitārās situācijas.

Pēdējās nedēļās mēs nevarējām ignorēt to, ka pēc nemieriem Ziemeļāfrikas valstīs Lampedūzā ieradās tūkstošiem migrantu. Deviņdesmit procenti šo migrantu ir 15–35 gadus veci jaunieši, kas riskē ar dzīvību cerībā rast labākas iespējas. Par spīti Itālijas valdības, vietējo administrāciju un Itālijas Sarkanā Krusta ārkārtas pasākumiem, stāvoklis šajā salā ir uzskatāms par ārkārtas situāciju, proti, nekas neliecina par to, ka migrantu plūsma varētu apstāties, turklāt nevar nemanīt ES kavēšanos, jo tā ir izstrādājusi birokrātiskus laika grafikus, kas neatbilst pašreizējai situācijai.

Tagad ES pienākums ir izstrādāt efektīvu globālu politiku migrācijas jomā, kas paredz Eiropas patvēruma sistēmas izstrādi, obligātu tādas pārvietošanas programmas ieviešanu, ar ko tiktu nodrošināta vienlīdzīga atbildības sadale, kā arī nolīgumus ar dalībvalstīm attīstības veicināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. (IT) Nesenie un nerimstošie notikumi Vidusjūras otrā krastā apliecina, ka nestabilitāte šajā reģionā un nemitīgās migrantu plūsmas rada problēmas, kas Eiropas Savienībai ir jāatrisina.

Migrācija ir īpaši satraucoša, jo tā var izraisīt konkrētu notikumu gaitu un radīt spriedzi gan migrantu izcelsmes valstu un galamērķa valstu savstarpējās attiecībās, gan arī migrantu izcelsmes un tranzīta valstu attiecībās. Mums ir jāatbalsta preventīva politika, optimizējot finanšu resursus un uzlabojot pašreizējās iestāžu struktūras. Mums ir jākontrolē nelegālā imigrācija, un šajā sakarā, manuprāt, migrācijas nolīgumu paplašināšana ir efektīvs līdzeklis īstermiņa rezultātu gūšanai un migrācijas plūsmu nestabilitātes mazināšanai.

Es piekrītu šajā ziņojumā sniegtajai analīzei un īpaši tam, ka, gatavojot ārējās darbības instrumentus periodam pēc 2013. gada, ir jāparedz arī divpusēji mehānismi, kas garantētu aktīvu aizsardzības statusa uzraudzību minoritātēm vai citām grupām, kuras varētu tikt pakļautas ļaunprātībām vai varētu ciest nestabilitātes dēļ. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Sakarā ar nesenajiem notikumiem Ēģiptē un citās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs ir palielinājusies legālo un nelegālo migrantu plūsma uz Eiropas Savienību. ES dalībvalstis saskaras ar piespiedu migrāciju, ko izraisījusi vāja ekonomika, nabadzība, cilvēktiesību pārkāpumi, vides degradācija, aizvien lielāka plaisa starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm, pilsoņu kari un politiskā vajāšana. Migrācijas plūsmu pārvaldība ir liels izaicinājums Eiropas Savienībai, jo tai ir jāizveido kopēja imigrācijas politika, kuru īstenojot varētu samazināt nelegālo imigrāciju. Es piekrītu tam, ka visos ES divpusējās tirdzniecības nolīgumos ir jāveic preventīvi pasākumi, tostarp jāiekļauj cilvēktiesību klauzula, un ir jāizvērtē atbilstošu sankciju piemērošana valstīm, kuras šo klauzulu neievēro.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Eiropā palielinās migrācijas plūsmas, ko izraisījusi daudzu valstu nestabilitāte, un tas rada problēmas ES. Migrācija var izraisīt spriedzi starp izcelsmes un galamērķa valstīm, kā arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm.

ES stratēģijai vajadzētu apvienot sadarbības pasākumus attīstības jomā un aptverošāku politisko redzējumu, kurā būtu ietverta drošība, reģionālā sadarbība un divpusējie nolīgumi. Šajā sakarā ziņojumā identificētas šādas iespējamās rīcības jomas: mudināt tranzīta valstis un izcelsmes valstis nodrošināt lielāku ekonomisko un iestāžu stabilitāti; uzlabot ES starpniecību un konfliktu novēršanas pasākumus sadarbībā ar reģionālajām organizācijām; vest sarunas par divpusējiem imigrācijas nolīgumiem ar tranzīta valstīm; izstrādāt ekonomiskās programmas, kurās iestrādāti konkrēti pasākumi nodarbinātības veicināšanai ES partnervalstīs. Komisijai jācenšas stiprināt sinerģiju starp attīstības pīlāru un drošības un attīstības pīlāru, sagatavojot jaunus ārējās darbības instrumentus periodam pēc 2013. gada. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo dokumentu par migrācijas plūsmām. Taisnība, notikumi, kurus patlaban piedzīvo mūsu kaimiņi dienvidos, izraisa plašu migrāciju uz Eiropas krastiem. Tagad vairāk kā jebkad mums ir jākoordinē sava ārpolitika un imigrācijas politika. Šī patiešām ir Eiropas problēma, un šis nav īstais brīdis nacionālajam egoismam. Eiropas Savienības dalībvalstīm pie Vidusjūras nevajadzētu vienām pašām cīnīties ar šo nelegālo migrantu lielo pieplūdumu ― šajā cīņā ir jāiesaistās visām ES valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, izvirzot vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, dokumentā pausta reāla pieeja problēmai, ko izraisa attīstīto un neattīstīto valstu nelīdzsvarotība, kā arī cilvēktiesību pārkāpumi daudzās pasaules daļās.

Ziņojumā ierosināta procedūra nelegālās imigrācijas novēršanai, un tajā pausts mērķis iesaistīt jaunietekmes valstis visaptverošas pieejas šai problēmai īstenošanā, darbojoties kopā ar jau iesaistītajām valstīm, proti, izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm. Tāpat man simpatizē tas, kas galvenā uzmanība tiek vērsta uz ideju padarīt sadarbības politiku par nosacījumu cilvēktiesību ievērošanas līmenī, gluži tāpat kā norādes uz vismazāk aizsargāto grupu, piemēram, sieviešu un nepavadītu nepilngadīgo aizstāvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es balsoju par šo rezolūciju, jo vienas valsts nestabilitātes izraisītās migrācijas plūsmas rada problēmas visai Eiropas Savienībai. Rezolūcijā minēti pirmie soļi kopējas Eiropas migrācijas pārvaldības politikas izstrādāšanai. Šai politikai ir jākalpo arī kā iebiedēšanas līdzeklim. Lai to panāktu, tajā jāapvieno visi iespējamie Eiropas Savienības sadarbības instrumenti sociālās un ekonomiskās attīstības jomā, tādējādi tieši ietekmējot nestabilitātes cēloņus valstīs, no kurām ierodas migranti.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Jautājums par migrāciju ir īpaši būtisks un pēdējā laikā tas ticis īpaši uzsvērts, jo sakarā ar notikumiem Ziemeļāfrikā Eiropas Savienība, būdama tās kaimiņu reģions, ir bijusi spiesta uzņemt ievērojamas migrantu plūsmas. Ziņojumā vērsta uzmanība uz daudzajiem faktoriem, kas veicina migrāciju, piemēram, politiskajiem un sociālajiem aspektiem, ekonomikas nestabilitāti un klimata pārmaiņām, turklāt, izvērtējot masu migrācijas iemeslus, šie faktori joprojām netiek ņemti vērā. Tāpēc tiek uzsvērts tas, ka ES pieprasa efektīvāku pieeju migrācijas jautājumam, kas papildinātu ārpolitikas instrumentus. Ar šo instrumentu starpniecību varētu palīdzēt rast risinājumu nestabilitātes cēloņiem izcelsmes valstīs, kuru dēļ cilvēki ir spiesti masveidā emigrēt uz stabilākām kaimiņvalstīm. Tāpat ziņojumā pausts aicinājums Komisijai izstrādāt priekšlikumus par legālo migrāciju, kuras pārvaldīšana varētu notikt vienkāršāk un kura varētu veicināt ekonomikas un sociālo progresu uzņēmējās valstīs, tranzīta valstīs un izcelsmes valstīs. Tiek teikts, ka ļoti smagi cilvēktiesību pārkāpumi un noziedzīgas darbības, kas bieži vien kļūst par to organizētāju biznesu, ir tieši saistītas ar nelegālo imigrāciju. Visbeidzot ziņojumā uzsvērta nepieciešamība izvērtēt demogrāfisko situāciju Eiropas Savienībā, tādējādi dodot iespēju precīzi aprēķināt to, cik daudz cilvēku Eiropa var uzņemt.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Savienībai ir jāatrisina jautājums par migrācijas plūsmām, ko izraisījuši kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, cilvēktiesību pārkāpumi un dabas katastrofas trešās valstīs. Eiropas Savienībai šī problēma ir efektīvi jāatrisina, ieviešot preventīvus pasākumus un piemērojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus, lai tiešā veidā novērstu nestabilitātes cēloņus, tādējādi padarot emigrāciju par iespēju, nevis izmisuma diktētu nepieciešamību. Īstenojot Eiropas migrācijas regulēšanas politiku, ir vienlaikus jāveic sadarbības pasākumi attīstības jomā un ir jāvadās pēc aptverošāka politiskā redzējuma, kurā būtu ietverta arī divpusēja drošība un reģionāli sadarbības nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, kā arī cilvēktiesību aizsardzība un demokratizācija.

Īstenojot Eiropas ārpolitiku, ir jāpapildina un jārada sinerģismi ar imigrācijas politiku, galvenokārt pievēršoties izcelsmes valstu nestabilitātes cēloņiem un strukturālām problēmām. Tāpat ir jācenšas vest pastāvīgu dialogu ar tranzīta valstīm nolūkā regulēt migrācijas plūsmas un vienādi piemērot starptautiskos cilvēktiesību standartus imigrācijas jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā minēts solis pretī dalībvalstu savstarpējās solidaritātes mērķa sasniegšanai.

Īpaši pēdējās nedēļās Itālijā ir ieradušies tūkstošiem migrantu, kas bēg no Ziemeļāfrikas valstīm. Šādā grūtā brīdī ES nedrīkst atstāt manu valsti savā ziņā; tai ir visiem spēkiem jācenšas nodrošināt to, ka tiek ievēroti līgumu nosacījumi un īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pants.

Tajā pašā laikā mums ir jāoptimizē finanšu resursi un pašreizējās struktūras. Piemēram, ir jāstiprina robežu aģentūras FRONTEX loma, un tai ir jānodrošina labāks finansējums. Cilvēktiesību aizsardzība, plašāki finanšu resursi, demokrātijas attīstība, tiesiskums un divpusēji nolīgumi ir instrumenti, kas, ja tos lieto pareizi, var noteikti palīdzēt novērst masveida migrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es piekrītu tam, ka ir jāizstrādā integrēta ilgtermiņa ES stratēģija nestabilām valstīm, kurā tiktu skarts arī jautājums par migrācijas pamatcēloņiem. Tomēr es neuzskatu, ka Padomei būtu jāizstrādā rīcības plāns sloga sadalīšanai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā minēto solidaritātes principu. Par šā reģiona bēgļu nometināšanu atbildība jāuzņemas tām valstīm, uz kurām šie bēgļi dodas, un ja pieplūdums kļūst nepastāvīgs, tad, reaģējot uz šādu situāciju, ES patvēruma un imigrācijas politika būtu jāpadara stingrāka. Šajā sakarā mani satrauc aicinājums izstrādāt kopēju ES patvēruma sistēmu un kopēju ES pārvietošanas programmu. Tā ir ļoti laba doma izstrādāt visaptverošu Komisijas pieeju legālai migrācijai, tomēr to nevajadzētu saistīt ar Eiropas darba tirgus vajadzībām vai katras dalībvalsts spēju uzņemt un integrēt migrantus. Migrācijas plūsmu pārvaldībai vajadzētu palikt galvenokārt dalībvalstu ziņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju ES centienus reaģēt uz izaicinājumiem, ko radījusi nestabilitāte un migrācijas plūsmas, kuras dažādās jomās saistībā ar vardarbību, cilvēktiesību pārkāpumiem un citiem aspektiem ietekmē ne tikai izcelsmes valstis, bet arī tranzīta valstis. Tāpēc es atbalstu tādu aktīvu politiku šajā jomā, kuru īstenojot tiek novērsti sākotnējie destabilizējošie faktori izcelsmes valstīs, piemēram, ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums. Tikai šādā veidā var izskaust migrācijas radītās negatīvās sekas, jo vispār migrācijai vajadzētu būt pozitīvai un produktīvai, nevis bēgšanas iespējai. Šī politika ir jāpārvērš sadarbībā starp izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, un tā pamatā jābūt dialogam, kas tiek vests, lai gūtu labus, efektīvus un noturīgus rezultātus.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. (EL) Es balsoju pret ziņojumu par migrācijas plūsmām, jo, lai gan tajā sniegta salīdzinoši pareiza un līdzsvarota to pamatcēloņu analīze, kas mudina cilvēkus pamest savu valsti, ziņojumā tomēr trūkst nepieciešamo secinājumu vai priekšlikumu. No vienas puses, tajā neatlaidīgi minēta pieeja sadalīt cilvēkus legālajos un nelegālajos imigrantos, kā arī utilitārā izpratne par „derīgajiem” un „nederīgajiem” imigrantiem, tādējādi saistot viņu tiesības ar dažādajām Eiropas Savienības un dalībvalstu „kvotām”. No otras puses, ziņojumā imigrācija sasaistīta ar drošības jautājumu, tādējādi izraisot apjukumu un salīdzinot imigrantus ar dažādām noziedzīgām vai „teroristiskām” darbībām, kā arī sekmējot praksi un ideoloģiju par viņu kriminalizēšanu.

Šajā sakarā ziņojumā vēl vairāk tiek pastiprināta Eiropas Savienības „aizbildnieciskā” loma līdz tādam līmenim, ka tiek izteikts priekšlikums sasaistīt pīlāru, kas saistīts ar ES attīstības palīdzību trešām valstīm, ar „drošības” pīlāru, tādējādi pilnībā izmainot šādas palīdzības būtību un mērķi.

 
  
MPphoto
 
 

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. (RO) Iepriekšējās konferencēs galvenā uzmanība tika pievērsta principiem, tāpēc es ceru, ka ceturtajā ANO konferencē Stambulā tiks noteikti rezultāti un izstrādāti nepārprotami rādītāji tam, kā līdz 2020. gadam uz pusi samazināt to valstu skaitu, kas uzskatāmas par vismazāk attīstītajām. Pēdējos gados tikai trīs valstis ir spējušas izkļūt no tās 51 mazattīstītās valsts kategorijas, kur 78 % iedzīvotāju dienā iztiek ar mazāk nekā 1,25 dolāriem. Šī situācija ir satraucoša, jo šīs valstis ir visneaizsargātākās pret smagiem pārbaudījumiem kā, piemēram, finanšu vai pārtikas krīzes un klimata pārmaiņas, un vienlaikus šīs valstis saskaras ar ārkārtīgi lielu nabadzību, infrastruktūras trūkumu un pieaugošu bezdarbu. Šī realitāte akcentē to, ka starptautiskā sabiedrība diemžēl nav izpildījusi Briseles rīcības programmā noteiktās saistības. Es ceru, ka šajā konferencē, kurā es pārstāvēšu Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, mēs galvenokārt pievērsīsimies tam, lai panāktu konsekvenci attiecībā uz attīstības politiku un metodēm inovatīvu finanšu mehānismu ieviešanai nolūkā sniegt efektīvāku palīdzību valstīm, kuras ir jāmudina īstenot atbilstošu politiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Šis jautājums ir diezgan svarīgs, un, analizējot to, ir jāņem vērā tā sarežģītā būtība. Konkrētajā ziņojumā izvērtēts, cik svarīgi ir turpināt tiekties pēc sadarbības nolīgumiem, kas saistīti ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). Emigrācija, ko veicina krīzes un nestabilitāte, negatīvi ietekmē izcelsmes valstis, galamērķa valstis un pārvietotās tautas. Šī parādība ir jāpavērš pretējā virzienā, proti, jāpanāk, ka emigrācija šādos apstākļos vairs nav pēdējais glābiņš jeb bēgšana no nedrošības, vājas ekonomiskās attīstības, nestabilitātes vai bailēm. Šajā balsojuma skaidrojumā es atkārtoju, ka ir jāveic pasākumi, kas nodrošina un veicina stabilitāti un drošību izcelsmes valstīs. Profilaksei jābūt līdzeklim, kas palīdz samazināt nestabilitātes un krīzes radītas migrācijas plūsmas. Es uzskatu, ka Eiropas ārpolitikai un īpaši EKP ir jāparedz palīdzība šiem pasaules reģioniem, veicinot drošību, stabilitāti un cilvēktiesību aizsardzību kā daļu no paplašināta attīstības procesa, kā jau norādīju savā ziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu, par ko arī šonedēļ tiks balsots.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Dažās dalībvalstīs notiek masveida cilvēku pieplūdums no Vidusjūras dienvidiem, jo viņi meklē aizsardzību. Šīs valstis nevar vienas pašas atrisināt šādas ārkārtas humanitārās un imigrācijas situācijas. Ir jāpaplašina FRONTEX cilvēku, materiālu un arī finanšu resursi, lai aģentūra spētu labāk atbalstīt tādas operācijas kā Hermes un Poseidon. Parlamenta deputāti aicina Eiropadomi izstrādāt rīcības plānu bēgļu pārvietošanai, piemērojot klauzulu par dalībvalstu solidaritāti. Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā patiešām ir minēts solidaritātes princips un atbildības taisnīga sadalījuma princips visu dalībvalstu starpā attiecībā uz robežu kontroles pārvaldību, patvēruma un imigrācijas politiku. Vidējā termiņā un ilgtermiņā mums ir jāveido sadarbības saiknes ar turpmāko migrantu izcelsmes valstīm un ir jāizveido mobilitātes partnerība, lai nodrošinātu to, ka šo valstu pavalstnieki var likumīgi ierasties un strādāt, mācīties un ceļot starp abiem Vidusjūras krastiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme. Politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība, politiskās represijas un klimata pārmaiņas mudina kopienas migrēt, tāpēc ES ir jāizstrādā kopēja imigrācijas politika, īpaši paredzot ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanu uzņēmējās valstīs, tranzīta un izcelsmes valstīs, kā arī sociālās kohēzijas sekmēšanu, uzlabojot migrantu integrāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas Sociālie demokrāti, piekrītam tam, ka nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas izraisa problēmas ES un ka ir nepieciešami efektīvāki pasākumi nestabilitātes cēloņu un strukturālo problēmu novēršanai izcelsmes valstīs. Tomēr mēs uzskatām, ka ES ir svarīgi uzņemties patiesu atbildību par migrantiem, kas ierodas Eiropas Savienībā, nevis atstāt to kaimiņvalstu ziņā, kā ierosināts 9. punktā. Mēs atbalstām aicinājumu FRONTEX darbā nepārprotami iestrādāt cilvēktiesību aspektu, it īpaši personas tiesības pamest savu valsti, aizliegumu izraidīt un tiesības lūgt patvērumu. Mēs saskatām problēmas FRONTEX līdzšinējā darbībā un nepiekrītam formulējumam, ka Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē FRONTEX sekmīgos pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Nestabilitātes galveno cēloņu ― sociālu, ekonomisku vai politisku ― saistība ar migrācijas plūsmām uz Eiropas Savienību ir nepārprotama. Eiropas Savienības ārpolitiku nevar gluži vienkārši neatdalīt no šīs parādības: ir jācenšas to izprast un pēc iespējas labāk uzraudzīt. Patiesībā ES ir jāveic pasākumi, lai optimizētu tās finanšu resursu izmantošanu un iestāžu struktūras, kā arī efektīvi pārvaldītu vairākās pasaules daļās patlaban pastāvošās nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas.

Tāda preventīva politika, kurā, lai novērstu un stātos pretī nestabilitātes cēloņiem, tiek izmantoti visatbilstošākie ārpolitikas instrumenti, varētu palīdzēt emigrācijai kļūt par „iespēju”, nevis kā patlaban ― par „izmisuma diktētu nepieciešamību”. Ir jāveicina tiesiskums, ir jāaizstāv cilvēktiesības un ir jāsekmē demokrātijas un ekonomikas attīstība. Ja trūks šādu kopīgo attīstības pasākumu attiecīgajā valstī, strādājot kopā ar tautu un sociālajām struktūrām, tad efektīvi nevarēs samazināt nestabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta migrācijas plūsmām, ko radījusi politiskā nestabilitāte atsevišķos reģionos pasaulē, īpaši Ziemeļāfrikā un Vidusjūras dienvidu reģionā. Šī situācija ietekmē Dienvideiropas valstis īpaši Itāliju ― mēs zinām, kāda ir situācija Lampedūzas salā, kurā ieradušies vairāk nekā 20 000 cilvēku ― un Maltas salu; kopumā nestabilitātes dēļ Eiropā ir ieradušies vairāk nekā 400 000 bēgļu. Lai mazinātu šīs situācijas sekas, papildus Eiropas Bēgļu fonda mobilizēšanai ES ir jāievieš arī ilgstošāks plāns, kura mērķis ir sniegt humāno palīdzību un pēc iespējas ātrāk nodrošināt šo cilvēku pamatvajadzību izpildi. Tāpat ir jāizstrādā arī reģionāla programma bēgļiem no Ēģiptes, Tunisijas un Lībijas, ietverot gan jautājumu par patvērumu, gan bēgļu aizsardzību, lai tādējādi novērstu cilvēku tirdzniecību un sagatavotu bēgļu atgriešanos viņu izcelsmes valstīs. Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu, jo tajā norādīts, ka ES risinās strukturālus cēloņus migrācijas plūsmu radītajām problēmām, bez jebkādiem aizspriedumiem īstenojot sadarbības ārpolitiku.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Migrācijas plūsmām ir cēloņi. Svarīgākie no tiem ir karš un bruņoti konflikti, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī etniskie un reliģiskie konflikti un represijas. Tomēr vieni no biežākajiem migrācijas cēloņiem ir arī tādi aspekti kā dabas katastrofas un nabadzība, ko izraisījis pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums.

Pasaules kapitālisma krīzes ietekme un tās neregulārās un asimetriskās gaitas radītās sekas saasina ekonomisko un sociālo situāciju daudzās valstīs. Šīs parādības izpausme ir arī nemieri arābu pasaulē, kas tāpat veicina migrāciju. Bieži vien Eiropas Savienības pārrunas par šo jautājumu ir liekulīgas, turklāt tā īsteno politiku, kurā valda dubulti standarti. No vienas puses, tā apgalvo, ka aizstāv cilvēktiesības trešās valstīs, tajā pašā laikā saglabājot savus egoistiskos uzskatus, tiklīdz runa ir par uzbrukumu kādai no šīm valstīm. No otras puses, tā palīdz radīt šādus nopietnus apstākļus, piemēram, Lampedūzā, Itālijā.

Lai novērstu migrācijas plūsmas, ir jāveic pasākumi, kas balstīti uz neviltotu sadarbību attīstības jomā un palīdzības politiku, uz solidaritāti un miera veicināšanu, tostarp miermīlīgu konfliktsituāciju atrisināšanu; tomēr patlaban tā nenotiek.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs zinām, ka migrācijas plūsmu galvenie cēloņi ir kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums.

Patlaban valda uzskats, ka situācija vēl pasliktināsies, ņemot vērā krīzi, kas skārusi kapitālismu, un tās radītās sociālās sekas, tostarp nemierus arābu valstīs.

Tāpēc Eiropas Savienība nevar arī turpmāk īstenot savu liekulīgo dubultstandartu politiku, apgalvojot, ka tā aizstāv cilvēktiesības trešās valstīs, tajā pašā laikā pieļaujot tādus nopietnus apstākļus kā, piemēram, Lampedūzā.

Ir nepieciešama preventīva politika un ir jāveic sadarbības pasākumi attīstības jomā ar aptverošāku politisko redzējumu, kurā galvenokārt ietverti tādi principi kā solidaritāte un cilvēktiesību aizstāvība; patlaban tā nenotiek.

Kopumā Eiropas Komisija un pats Eiropas Parlaments par prioritāti izvirza savas ekonomiskās un ģeostratēģiskās intereses, aizmirstot par solidaritāti un Tūkstošgades attīstības mērķiem un pieņemot apkaunojošas direktīvas, piemēram, Atgriešanas direktīvu.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu, lai gan tajā ir arī viens vai divi pozitīvi punkti.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Es vēlētos piedāvāt savu atbalstu Lampedūzas iedzīvotājiem, kurus skar pārapmeklētība, nedrošība, piegādes traucējumi un, iespējams, veselības apdraudējums, un kuri šā Parlamenta acīs ir tomēr otršķirīgi attiecībā pret desmitiem tūkstošu nelegālo imigrantu, kas izceļas salas krastos. Tāpat vēlos teikt Itālijas iestādēm, ka to fraktētie kuģi nelegālo imigrantu repatriēšanai būtu jāsūta uz Āfriku, nevis Eiropu. Lielākā daļa imigrantu ierodas no Tunisijas, proti, valsts, kurā acīmredzot notiek brīnišķīgs demokrātisks piedzīvojums, un šo cilvēku pienākums ir piedalīties tajā. Mēs nevaram turpmāk vairs dot pajumti tiem, kuri savā valstī jūtas neomulīgi tāpēc, ka tur līst... vai nelīst; tāpēc, ka tur valda diktatūra… vai vairs nevalda; tāpēc, ka šī valsts ir mazattīstīta vai tāpēc, ka tā ir jaunattīstības valsts. Šo migrantu galvenā motivācija ir tikai un vienīgi ekonomiskās intereses.

Mūsu politikai attīstības palīdzības jomā ir jābūt tādai, kas mudina cilvēkus palikt savā valstī; patiesībā ir jāizvirza šāds nosacījums un nosacījums par to, ka šo valstu pilsoņi atgriežas. Pretēji referenta teiktajam, tādas „tiesības” emigrēt nemaz neeksistē. Turpretī eiropiešiem, kuriem vajadzētu būt jūsu galvenajai prioritātei, ir visas tiesības pateikt „PIETIEK” un būt šajā jautājumā sadzirdētiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Es balsoju par Parlamenta ziņojumu „Par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme”, un vēlos pievērsties vairākiem šajā ziņojumā minētajiem aspektiem. Kopš prezidenta Z. Ben Ali krišanas Lampedūzas salā un Itālijas krastos ir ieradušies gandrīz 24 000 tunisiešu, un kopš februāra savu karā izpostīto valsti ir pametuši tūkstošiem lībiešu. Ņemot vērā šo cilvēcisko drāmu, Eiropai pilnīgi noteikti ir jāreaģē un jāizrāda solidaritāte. Mūsu ziņojumā pausts aicinājums ieviest solidaritātes sistēmu attiecībā uz Ziemeļāfrikas bēgļu pārvietošanu. Mūsu ziņojumā pausts aicinājums piemērot „solidaritātes klauzulu” starp dalībvalstīm attiecībā uz robežkontroli, patvēruma jautājumu un imigrāciju. Tāpat mūsu ziņojumā izteikts aicinājums budžetā periodam pēc 2013. gada iekļaut noteikumu par ārkārtas līdzekļiem ātrai reaģēšanai attiecībā uz imigrāciju un patvērumu Eiropā. Visi šie aspekti ir nepieciešami, lai Eiropas patvēruma politika būtu īsta, tāda, kādu mēs jau sen aicinām izstrādāt, un lai tās pamatā būtu tādi principi kā saskaņotība, atbildība, solidaritāte un cilvēktiesību ievērošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo patstāvīgo ziņojumu, jo tajā uzsvērti patiesie migrācijas cēloņi, proti, politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība, politiskās represijas, cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī klimata pārmaiņas. Tāpat šajā ziņojumā uzsvērts tas, cik svarīgi ir nodrošināt izcelsmes valstis ar ilgtspējīgām stratēģijām Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un ES attīstības sadarbības politikas ietvaros. Tādā veidā tiek apstrīdēts mīts par nulles imigrāciju, atgādinot mums, ka migrāciju nevar apturēt un ka ES ir nepieciešama būtiska, tomēr kontrolēta imigrācija, lai tādējādi tiktu sniegts atbalsts novecojošajai sabiedrībai un novērsti citi sociālie un ekonomiskie izaicinājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Provera kunga ziņojumā iztirzāti vairāki nozīmīgi jautājumi saistībā ar migrāciju un uzsvērta cilvēktiesību nozīme. Cilvēktiesību jautājums ir bijis galvenais aspekts kampaņās, kas Skotijā un Apvienotajā Karalistē īstenotas ar mērķi pārtraukt to bērnu aizturēšanu, kuri lūdz patvērumu. AK valdība ir solījusi apturēt šo nelietību, tomēr līdz šim tas tai nav izdevies.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstu šo dokumentu, jo nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas rada problēmas Eiropas Savienībai. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi. Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus ar mērķi nestabilitātes cēloņus risināt pašai, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību. Tāpēc ir steidzami jāsāk debates, lai labāk varētu izprast visus migrācijas aspektus un galvenos cēloņus. Tas palīdzēs Eiropas Savienībai izstrādāt saskanīgu un efektīvu politiku attiecībā uz migrācijas plūsmām no izcelsmes un tranzīta valstīm un pieņemt lēmumu par to, kā un cik daudz investēt šajās valstīs, lai mazinātu šo valstu iekšējo demogrāfisko un sociālo spriedzi un līdz ar to veicinātu stabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Rezolūcijas projektā, par kuru Parlaments šodien balso, uzdots svarīgs jautājums, proti, kā definēt ES ārpolitikas lomu, saskaroties ar traģisko un vienlaicīgi delikāto jautājumu par migrācijas plūsmām? Eiropas Savienībai ir jāatrisina problēma, ko radījusi acīmredzamā nestabilitāte Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Lai neradītu negatīvas sekas, Eiropai ir jāspēj atrisināt šo problēmu, izstrādājot un īstenojot preventīvu politiku, kas iedarbojas uz ekonomiskās un politiskās nestabilitātes cēloņiem šajās valstīs, piedāvājot kopējus risinājumus, kuri var palīdzēt novērst vai vismaz mazināt šīs parādības apmērus. Tomēr šā mērķa sasniegšanai nepieciešami plaši resursi, tāpēc darbā jāiesaista un kopīgi jākoordinē arī citi pasaules spēki. Tomēr to nevar izdarīt, ja pilnībā netiek ievērots subsidiaritātes princips. Raugoties no šāda aspekta, Eiropas pienākums ir kodolīgi un saistoši reaģēt, tādējādi parādot tās lēmumu pievērsties galvenokārt šai politikai. Es esmu pārliecināts par nozīmīgo politisko signālu, kuru Eiropai ir jānosūta šajā jautājumā, nevis jāatstāj valstis vienas ar mehānismiem, kas ir to rīcībā. Tāpēc es balsoju par iepriekš minēto rezolūciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski.(FR) Kopš Amsterdamas līguma spēkā stāšanās ES ir bijušas ļoti plašas pilnvaras attiecībā uz migrācijas plūsmu kontroli. Patlaban tiek pausts aicinājums izmantot šīs pilnvaras, lai pārvaldītu neseno bēgļu pieplūdumu, kuri bēg no nemieriem Ziemeļāfrikā, īpaši Lībijā. „Arābu pavasaris” ir pārliecinošs brīvības simbols, tomēr šis jēdziens slēpj sevī arī traģiskāku realitāti, kuras dēļ ievērojams skaits civiliedzīvotāju ir devušies ceļā (vai šajā gadījumā jūrā), lai meklētu patvērumu. Tāpēc šajā rezolūcijā pausts aicinājums ES un starptautiskajām iestādēm izvērtēt sekas, kādas rada šāda plaša iedzīvotāju pārvietošanās. Es šo rezolūciju atbalstīju, jo atsevišķas dalībvalstis nespēj vienas pašas atrisināt šo situāciju, tāpēc mūsu rīcības pamatā ir jābūt sadarbībai un līdzdalībai. Turklāt arī Eiropas Savienības jaunajai ārpolitikas būtībai, ko nosaka Lisabonas līgums, un īpaši Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidei vajadzētu veicināt dalībvalstu veikto pasākumu efektīvāku koordināciju.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par ziņojumu, kurā pausta atzinība Komisijas nesenajiem priekšlikumiem par legāli migrējošām personām, kas nelūdz patvērumu, un kurā Komisiju mudina izstrādāt turpmākus instrumentus kopējās imigrācijas politikas izveidei, ekonomiskās migrācijas pārvaldībai ar mērķi veicināt ekonomikas un sociālo attīstību uzņēmējās, tranzīta un izcelsmes valstīs, kā arī sociālās kohēzijas sekmēšanai, uzlabojot migrantu integrāciju. Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt pienācīgu informāciju par legālās migrācijas iespējām Eiropas Savienībā ar mērķi novērst nelegālo migrāciju, labāk izmantot ES legālās imigrācijas sistēmu, skaidrāk noteikt pašreizējās izredzes un iespējas Eiropas Savienībā, kā arī kliedēt viltus cerības, ko dod cilvēku tirgotāji, tādējādi samazinot peļņu, ko organizētā noziedzība un cilvēku tirdzniecība gūst no cilvēku vajadzības pārvietoties. Tāpat ziņojumā pausts aicinājums Komisijai sekmēt aizsardzības pasākumus neaizsargātām grupām un personām (galvenokārt sievietēm un bērniem), kuras bieži kļūst par cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas upuriem, un Komisija tiek mudināta trešās valstīs izveidot informācijas centrus, kuri informētu par migrācijas iespējām Eiropas Savienībā. Tomēr ziņojumā pausts arī aicinājums izmantot līdzsvarotu pieeju starp legālās migrācijas veicināšanu Eiropas Savienībā un nodrošināšanu, ka ES spēj uzņemt un veiksmīgi integrēt migrantus.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Par spīti delikātu jūtu izpausmei šajā ziņojumā nav atspoguļota patiesība. Eiropas Savienību satrauc diktatoru krišana, kurus tā savulaik atbalstīja, pretī saņemot „migrantu plūsmu” pārvaldību pie robežām. To nesatrauca doma par šo diktatorisko sistēmu upuru ― bēgļu — masveida pieplūdumu, un tas viss labu iemeslu dēļ. To satrauc demokrātijas veidošanās.

Tomēr laika periodā no šā brīža līdz 2030. gadam Eiropai vajadzēs 230 miljonus imigrantu, kā paziņoja pati Eiropas Komisija. Turklāt šajā dokumenta redakcijā tiek ierosināts piemērot sankcijas tām valstīm, kuras neievēro principus, kas izriet no brīvās tirdzniecības nolīgumiem un ko propagandē Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Arābu revolūcijas ir tikko kā atbrīvojušās no savu despotu jūga un nu savus sveicienus tām sūta ārvalstu tirāni. Šis ziņojums ir augstprātīgs un riebīgs. Es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi. Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus ar mērķi nestabilitātes cēloņus risināt pašai, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju pret Provera kunga ziņojumu par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme, jo es neatbalstu Eiropas Savienības migrācijas politiku jeb politiku „Eiropa ― Cietoksnis”, kura robežas ir no dzelzs, ja tās grib šķērsot vīrieši un sievietes, turpretī kapitāla priekšā tās vienkārši izgaist. Šajā ziņojumā tiek propagandēta tāda Eiropas migrācijas politika, kuras pamatā nav izpratne par to, ka emigrācija ir tiesības, nevis noziegums, un kurā netiek garantēts svētais patvēruma lūgšanas princips. ES liekulība ir pretīga ― tā imigrantus bez dokumentiem padara par noziedzniekiem. Nelegālie imigranti tiek izmantoti straujai kapitāla uzkrāšanai, kas tiešā veidā pārkāpj cilvēktiesību vispārīgumu. ES var pastāvēt, vienīgi pieļaujot ekonomisko imigrāciju, tāpēc tagad tā pauž lielu cinismu. Tas, kas notiek Ziemeļāfrikā, ir pierādījums „Eiropai ― Cietoksnim”. Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) nav nekādas saistības ar solidaritāti vai sadarbību nolūkā palīdzēt tautām cīnīties pret tādiem diktatoriem kā Z. Ben Ali, H. Mubarak vai M. Gaddafi, jo, kad tūkstošiem afrikāņu bēg no represijām un kara, ES viņus iesloga cietumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir vieni no šāda veida migrācijas plūsmu cēloņiem. Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, īstenojot jebkādu atbilstošu ārpolitiku, kas paredz nestabilitātes cēloņu novēršanu, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību. Ilgtermiņā ES varētu veikt efektīvus pasākumus tās finanšu instrumentu izmantojuma un esošās iestāžu struktūras optimizēšanai. Ziņojumā ierosinātie pasākumi nav pietiekami un ir pārlieku deklaratīvi. Nepieciešams precīzāks un konkrētāks finanšu ekonomikas plāns. Pretējā gadījumā Eiropa noslīks nelegālās migrācijas vilnī. Šis ziņojums ir ļoti noderīgs kā pirmais solis pretī šīs problēmas atrisināšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Ņemot vērā nepārtraukto migrantu straumi uz Eiropu, varētu šķist, ka iestāties pret tiesību aktiem par ekonomiskajiem migrantiem ir īpaši svarīgi. Jaunattīstības valstīm ir jāsaņem mūsu atbalsts, lai to iedzīvotāji vēlētos palikt savās valstīs. Kāda jēga ļaut iedzīvotājiem no jaunattīstības valstīm ienākt darba tirgū, īpaši ja patlaban bezdarba līmenis eiro zonā ir 9,9 %. Provera kunga sākotnējais ziņojums bija ļoti labs un līdzsvarots. Diemžēl vairāku grozījumu dēļ tas tika izmainīts nepareizajā virzienā. Tāpēc es balsoju pret.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo pēc nemieriem arābu valstīs, kad ievērojami palielinājās migrācijas plūsmas, visā ES ir jāīsteno kopēja migrācijas politika. Tā kā migrāciju nevar apturēt, ārpolitikai ir jābūt ar īpašu uzdevumu. Pieaugošā migrācija visskarbāk ietekmē valstis pie ES ārējām robežām. Tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu to, ka kopēja ES migrācijas politika tiek ieviesta ES līmenī, lai optimāli pārvaldītu un kontrolētu migrācijas plūsmas. Vienīgi kopīgi centieni var pasargāt ekonomikas izaugsmi, darba tirgus ilgtspējīgumu un attīstības apjomu no negatīvām sekām valstīs, kurās ierodas lielākās imigrantu plūsmas. Tas būs efektīvs instruments, ko izmantot, lai apturētu nelegālo imigrāciju, organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību. ES ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu legālas migrācijas veicināšanu un efektīvu neregulāras migrācijas apkarošanu. Ir ļoti svarīgi izveidot legālas migrācijas sistēmu, ņemot vērā Eiropas darba tirgus vajadzības un katras dalībvalsts spēju uzņemt un integrēt imigrantus.

Legālajiem imigrantiem Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jābūt tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā citiem darba ņēmējiem. Turklāt katrā valstī ir ļoti svarīgi samazināt intelektuālā darbaspēka emigrāciju un kvalificētu speciālistu aizbraukšanu. Tāpēc mums ir jāievieš atgriešanās atbalsta programmas, jāveicina cirkulārā migrācija, jāreglamentē darbā pieņemšanas metodes un jāatbalsta kapacitātes palielināšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu par vienu no Eiropas Savienības pamatprincipiem, proti, solidaritāti tautu starpā. Ņemot vērā politiskās krīzes Ziemeļāfrikā un lēno vai pilnīgi neesošo Eiropas politikas atbildes reakciju attiecībā uz migrācijas plūsmām, pašreizējā situācija ir tik nopietna un problemātiska, ka, manuprāt, tā ir nekavējoties jārisina. Pieņemot šo tekstu, Padome tiek aicināta ― un šo aicinājumu nevar un nedrīkst ignorēt ― pilnībā piemērot solidaritātes klauzulu, nodrošinot praktisku rīcības plānu un sadalot slogu dalībvalstu starpā. Īpaši šis teksts pamato minimālos standartus pagaidu aizsardzības imigrantiem nodrošināšanai, un pasākumus, kas paredzēti atbildības un pasākumu sadalījumam dalībvalstu starpā, kuras kā, piemēram, Itālija, atbildīgi pieņem imigrantus un patstāvīgi uzņemas sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Ir svarīgi, ka Eiropas līmenī migrācijas plūsmu radītais pieaugošais spiediens tiek sasaistīts ar ES ārpolitiku. Eiropas iniciatīvas var palīdzēt politiski nestabilajām valstīm Ziemeļāfrikā, no kurām izbrauc ievērojami daudz nelegālo imigrantu. Ir pilnībā jāizmanto tādi instrumenti kā attīstības un sadarbības palīdzības programmas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi. Šie jautājumi neapšaubāmi tuvākajā nākotnē būs svarīgi gan Grieķijai, gan visai ES, tieši tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas patlaban ir būtiska Eiropas Savienības problēma. To cēloņi ir kari, bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģiju, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums. Šī ir aizvien pieaugoša parādība, kas rada spriedzi ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Šajā ziņojumā sniegta virkne ierosinājumu, kuru īstenošana ļautu ES efektīvi reaģēt uz šo problēmu. Citu pasākumu starpā es uzsvērtu preventīvas politikas pieņemšanu, ar ko paredz tieši novērst nestabilitātes cēloņus, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis izmisuma diktētu nepieciešamību, un sadarbības pasākumus attīstības jomā ar aptverošāku politisko redzējumu, kurā būtu ietverta drošība, reģionālā sadarbība un divpusējie nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm. Ir jātiecas sasniegt šos mērķus un Tūkstošgades mērķus, kas ir cieši saistīti ar politisko stabilitāti, un šiem mērķiem ir jābūt visa procesa pamatā.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas netieši izraisījuši cilvēktiesību pārkāpumi, vides katastrofas un tādas ekonomiskās un sociālās struktūras trūkums, kura spētu nodrošināt labklājību lielai sabiedrības daļai. Šie iepriekš minētie punkti rada problēmas Eiropas Savienībai, jo, lai tos mazinātu, ir nepieciešama gan sadarbība attīstības jomā, gan sociālās spriedzes novēršana, kas bieži vien rodas ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valsti, bet arī starp izcelsmes un migrantu tranzīta valsti. Lai novērstu šo problēmu, ir nepieciešama tāda praktiska ES atbildes reakcija, kas paredz risināt ne tikai jautājumu par sadarbību attīstības jomā, bet arī jautājumu par ārpolitiku, ieviešot preventīvus pasākumus gan reģionālā, gan pasaules līmenī, proti, tādus pasākumus, kuros tiek pielietoti visi pieejamie ārpolitikas instrumenti un galvenā uzmanība tiek vērsta uz drošību, reģionālo sadarbību un divpusējiem nolīgumiem ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, kā arī cilvēktiesību aizsardzību un demokratizāciju. Tā kā esmu stingri pārliecināts par to, ka ES ir tieši jāiedarbojas uz nestabilitātes cēloņiem, daļēji uzlabojot pieejamo instrumentu izmantojumu, man nav citas izvēles, kā vien balsot par šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi.

Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus ar mērķi nestabilitātes cēloņus risināt pašai, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību.

Īstenojot Eiropas migrācijas regulēšanas politiku, ir vienlaikus jāveic sadarbības pasākumi attīstības jomā un jāvadās pēc aptverošāka politiska redzējuma, kurā būtu ietverta arī drošība, reģionālā sadarbība, divpusējie nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, cilvēktiesību aizsardzība un demokratizācija.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Politiskās nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir būtiska Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi.

Es uzskatu, ka patlaban ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos instrumentus nestabilitātes cēloņu risināšanai. Eiropas ārpolitikas uzmanības centrā vajadzētu būt nestabilitātes saknei un izcelsmes valstu strukturālajām problēmām. Manuprāt, šis teksts piedāvā vēl kādu instrumentu, ko ES varētu izmantot, jo tajā tiek aprakstīta saskanīga un efektīva politika attiecībā uz migrācijas plūsmām, ļaujot izvēlēties vispiemērotākos veidus atkārtotai tādu apstākļu radīšanai, kas nodrošina politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Es asi iebilstu pret šo ziņojumu. Lozungs „vienoti daudzveidībā” ļauj ikvienam valdīt savā pagalmā, un Eiropas Savienība nevar un nedrīkst piespiest mūs pieņemt nevēlamus viesus. Liedzot sev iespēju atgriezt nelegālos migrantus to izcelsmes valstīs, mēs pārkāpjam jebkādas saprāta robežas. Ja netiks ievērota legalitāte, pastāv risks, ka mēs piedzīvosim miljoniem izmisušu cilvēku iebrukumu. Ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri cieš, tomēr tas jādara viņu pašu valstīs, novēršot cilvēku tirdzniecību.

Es asi noraidu apvainojumus par rasismu un ksenofobiju Eiropā, jo man ir apnicis tas, ka nelegāli migranti no Tunisijas sāk streiku tāpēc, ka viņiem netiek dota nauda cigaretēm; ka viņi atsakās no ēdiena, kura sastāvā ir tuncis, jo tas smaržojot pēc zivs; un, tiklīdz viņi ierodas Itālijā, viņi pieprasa mājvietu un darbu (protams, bezmaksas), kamēr arī mums ir vietējie iedzīvotāji, kuri ir bezdarbnieki un dzīvo nabadzībā.

Komplimenti Augstajai pārstāvei ārlietās Ashton kundzei ir acīmredzami bijuši lieki, jo realitātē viņai nav bijusi nekāda nojausma par to, kā atrisināt pašreizējo krīzi Magribā. Kā kūkas glazūru varētu uztvert lesbiešu, geju, biseksuālu un transseksuālu personu, kā arī transpersonu uzskatīšanu par vajātām vai tādām, kuru tiesības ir nepilnīgas, kā dēļ viņi ir pelnījuši īpašu uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. (EL) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā pausta reālistiska attieksme pret šo problēmu, un referenta ierosinātais imigrācijas sloga sadalījums ir ļoti nepieciešams. Jautājums par imigrāciju ir grūts, tomēr, mēs tiksim ar to galā, ja rīkosimies pareizi. Šo problēmu nevar atrisināt Grieķija, Itālija un Spānija vien. Kopš janvāra Itālijā ir ieradušies 23 000 imigrantu. Mums ir jācenšas rast tādu Eiropas stratēģiju, ar ko būtu iespējams atrisināt imigrācijas problēmu, īpaši ņemot vērā notikumus Ziemeļāfrikā un arābu pasaulē, lai nevajadzētu dalībvalstis atstāt likteņa ziņā un tajā pašā laikā varētu nodrošināt to, ka emigrēt spiestie nelaimīgie cilvēki un eiropieši, kuri nes šo slogu, netiek izmantoti ļaunprātīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Lai gan šīs rezolūcijas teksts varēja būt konkrētāks un vārdiski spēcīgāks, tās nopelns ir debašu par Eiropas Savienības migrācijas politiku salaušana. Patlaban, kad sakarā ar apstākļiem Ziemeļāfrikā veidojas lielas migrantu plūsmas, ES nevar īstenot savus mērķus, jo nespēj uzņemties skaidru atbildību. FRONTEX nevar būt vienīgais instruments, ko izmantot bēgļu krīzes pārvarēšanai. Tāpat Eiropai steidzami jāizstrādā rīcības plāns sloga sadalei, lai palīdzētu bēgļu pārvietošanā no attiecīgā reģiona un sniegtu atbalstu bezpajumtniekiem. Man žēl, ka pašreizējos apstākļos acīmredzami vienīgā iespēja bija atlikt nolīguma noslēgšanu, ar ko regulētu ES un Lībijas sadarbību. Šādu nolīgumu galvenā būtība nav Eiropas Savienības robežu kontroles pastiprināšana, bet gan Ženēvas Konvencijas ratificēšanas un tās ievērošanas uzraudzība. Es ceru, ka šī rezolūcija ir pirmais solis pretī globālai pieejai jautājumam par bēgļiem, lai attieksme pret cilvēkiem būtu cilvēcīgāka.

 
  
MPphoto
 
 

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu „Par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme”. Koordinācija starp ārpolitiku un imigrācijas politiku ir būtiska. Mums ir jāpievēršas dziļajiem nestabilitātes cēloņiem atsevišķos pasaules reģionos un ir efektīvi jāpārvalda migrācijas plūsmas. Migrācijas regulēšanas politika ir tiešām efektīvi jāapvieno ar Eiropas sadarbības politiku attīstības jomā, un ir jāņem vērā drošības aspekti, reģionālā sadarbība dienvidu valstīs un sadarbības nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm. Runājot par dažu trešo valstu būtisko nozīmi šajā politikā, esmu pārliecināta, ka, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, ES ir pilnīgi noteikti jāslēdz ar šīm valstīm parakstāmie sadarbības nolīgumi. Tāpēc ir jāatjauno Lībijas un Eiropas Savienības sadarbības nolīgums, kas patlaban ir atlikts.

 
  
MPphoto
 
 

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. (EL) Vairākās valstīs valdošā lejupslīde un politiskā nestabilitāte ir veicinājusi migrācijas plūsmas, un tas ES rada problēmu. Šajā ziņojumā ierosinātie pasākumi palīdzēs atrisināt problēmu, kas tiešā veidā biedē valstis pie ES robežām un netiešā veidā visu ES. Viens no šiem pasākumiem ietver pastāvīgas uzraudzības sistēmas izstrādi, kas paredzēta FRONTEX aktivitātēm un operācijām, kuras saistītas ar migrācijas plūsmu pārvaldību, kam jānotiek pastāvīgi un stabili. Tāpēc es balsoju par Provera kunga ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski.(FR) Es atzinīgi vērtēju šīs līdzsvarotās rezolūcijas pieņemšanu, jo tajā tiek ierosināti veidi, kā reaģēt uz migrācijas radītā spiediena problēmām, ar kurām saskaras Eiropa. Es uzskatu, ka ES migrācijas politikai un attīstības palīdzības politikai ir jābūt saistītām. Migrācija slēpj neredzētas cilvēku drāmas, un daļēji risinājums atrodas palīdzības politikā trešām valstīm, jo palīdzība veicinātu šo valstu attīstību un stabilitāti. Šis aspekts jāņem vērā arī Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP). Es uzskatu, ka ir steidzami jāsniedz Eiropas Savienības mēroga atbildes reakcija, un es aicinu dalībvalstis un Komisiju mobilizēt nepieciešamos rīkus un resursus. Tas tiks izdarīts, stiprinot Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) resursus un lomu. Tāpat tas tiks izdarīts, nodrošinot atbilstošu palīdzību reģioniem un pilsētām Vidusjūras krastā, kurām vajadzēs risināt imigrantu pieplūduma radītās ārkārtas humanitārās situācijas, nodrošināt kārtību un veicināt legālo migrantu integrāciju. Manuprāt, Eiropas solidaritātes princips ir pilnībā jāievieš dalībvalstu un trešo valstu starpā.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Kā jau dokumentā uzsvērts, pašreizējā migrantu straume rada lielu spriedzi starp izcelsmes valstīm, uzņēmējām valstīm un tranzīta valstīm, kā arī uzņēmējās valstīs. Preventīvos nolūkos Provera kungs ierosina pievērsties migrācijas pamatcēlonim un Eiropas ārpolitikā iekļaut jautājumu par demokrātiskās un ekonomiskās stabilitātes trūkumu uzņēmējās valstīs. Eiropas Parlaments ir sagatavojis dažādus ziņojumus attīstības politikas jomā, kuros pausts aicinājums Komisijai un īpaši Ashton kundzei visās pārrunās skart jautājumu par situāciju cilvēktiesību jomā un tikai šādā kontekstā sniegt atbalstu un atvieglot tirdzniecību. Vēlos izmantot iespēju un atkārtot šo prasību.

 
  
  

Ziņojums: Elisabeth Jeggle (A7-0016/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo sievietes mūsdienu sabiedrībā pilda daudzveidīgas lomas, ņemot vērā viņu individuālo iesaisti ģimenes un darba dzīvē, turklāt tieši šī lomu daudzveidība ļauj viņām sniegt nozīmīgu ieguldījumu progresā un jauninājumos visos sabiedrības līmeņos un uzlabot dzīves kvalitāti, jo īpaši lauku apvidos. Diemžēl lauku apvidos samazinās sieviešu skaits. Tādēļ, lai nodrošinātu stabilu situāciju iedzīvotājiem, kas strādā lauksaimniecībā, lauku apvidu veicināšanas politikai aktīvāk jāsekmē novatoriski un ilgtspējīgi lauku dzīves un darba apstākļi. Es piekrītu referentes viedoklim, ka mums jāveicina sieviešu vēlme nodarboties ar uzņēmējdarbību un jāatbalsta šādas ierosmes, jo īpaši veicinot to, lai sievietes kļūtu par īpašniecēm, atbalstot sieviešu uzņēmēju tīklus, kā arī nosacījumus finanšu nozarē veidojot tā, lai lauku uzņēmējām būtu iespējas veikt ieguldījumus un piekļūt kredītiem, jo tā viņas varētu labāk nostiprināties tirgū un attīstīt uzņēmējdarbību, gūstot stabilus ienākumus. Ir arī svarīgi atbalstīt centienus ar politikas līdzekļiem veicināt sieviešu nozīmi lauksaimniecībā, atvieglojot viņu lauksaimniecības uzņēmējdarbību. Ir jāveicina sieviešu labāka piekļuve zemes īpašumiem un kredītiem, lai mudinātu sievietes palikt lauku apvidos un kļūt par lauksaimniecības nozares dalībniecēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Es ar lielāko prieku atbalstu Jeggle kundzes ziņojumu, jo tajā īpaša uzmanība ir pievērsta tiem 42 % sieviešu, kas dzīvo lauku apvidos un sniedz būtisku ieguldījumu šo apvidu attīstībā, stabilizēšanā un modernizēšanā, ierosinot jaunus uzņēmējdarbības veidus. Pateicoties viņu smagajam darbam, šīs sievietes ir parādījušas, ka viņas var sekmēt tradicionālo dzīvesveidu un ražošanas attīstību laukos, dibinot uzņēmumus, kas var nodrošināt darbvietas un kas ļauj apvienot ģimenes pienākumus ar darbu.

Lai sasniegtu mērķi nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus visos reģionos un izvairīties no pilsētu vienpusējas attīstības, lauku apvidi ir jāaprīko ar modernāko IT infrastruktūru, nodrošinot atbilstīgu piekļuvi platjoslas pakalpojumiem, un ir jāattīsta elektroniskie uzņēmējdarbības veidi, piemēram, e-uzņēmējdarbība, kas ļauj cilvēkiem veikt uzņēmējdarbību neatkarīgi no tā, cik tālu viņi atrodas no pilsētas.

Turklāt mums arī jāuzlabo sieviešu izglītība un jānodrošina vieglāka piekļuve kredītiem, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību. Gaidāmajos sociālās aizsardzības politikas virzienos jāņem vērā arī tādu sieviešu imigrantu dzīves apstākļi, kas tiek nodarbinātas lauksaimniecības uzņēmumos kā sezonas strādnieces, it sevišķi saistībā ar nepieciešamību šīm sievietēm nodrošināt piemērotas mājvietas, medicīnisko apdrošināšanu un atbilstīgu sanitāro aprīkojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Dzimumu vienlīdzības principa ievērošana ir pamatprasība saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, un tā būtu jāveicina, lai palielinātu to sieviešu skaitu, kas ir iesaistītas ekonomikas un sociālās aktivitātēs, kā arī sevišķi lai paaugstinātu sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzību lauksaimniecības nozarē. Manuprāt, ir svarīgi uzsvērt sieviešu nozīmi lauku saimniecībās un lauku apvidos. Tādēļ atbalsta politikas virzienos vairāk nekā līdz šim ir jāatspoguļo sievietes svarīgā nozīme, vajadzības un situācija laukos. Es mudinu dalībvalstis lauku apvidos nodrošināt stimulus, lai atbalstītu ražotājas vai uzņēmējas, kā arī lai atbalstītu viņu iesaistīšanos politikas procesā, tai skaitā iestāžu valžu pārstāvniecībā, ar mērķi atbalstīt vienlīdzīgu nozīmi sievietēm un vīriešiem.

Es balsoju par šo ziņojumu, kas palīdz apkarot sociālo atstumtību lauku apvidos. Lauku attīstības politikas virzienu galvenais mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, kā arī vienlīdzīgus dzīves apstākļus visos reģionos, tādējādi izvairoties no blīvi apdzīvotu pilsētu teritoriju vienpusējas attīstības, lai novērstu masveida izceļošanu no ciematiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Tā kā sievietes veido 42 % no iedzīvotājiem, kas iesaistīti lauksaimniecības nozarē, ir skaidrs, ka viņām ir būtiska nozīme lauku apvidos un lauku saimniecībās. Ir jāatzīst un jāatbalsta sievietes un viņu ieguldījums lauksaimniecībā un lauku dzīvē, tādēļ es atbalstu šo svarīgo ziņojumu. Turpmāk ES lauksaimniecības politikas virzienos ir pienācīgi jāatzīst sieviešu nozīme. Es atbalstu ziņojumā sacīto par sieviešu tīklu lielisko darbu, aktivizējot lauku kopienu darbības un veicinot vienlīdzību, kā arī sociālo iekļaušanu laukos. Šiem tīkliem jāsaņem lielāks politiskais atbalsts vietējā, valsts un Eiropas līmenī. Piemēram, Īrijā, Īrijas Lauku sieviešu apvienība (ICA) ir svarīga un ietekmīga organizācija lauku apvidos, un nesen šai organizācijai apritēja tās 100. gadadiena; tai ir aptuveni 11 000 biedru, un tā nu jau ilgi ir atbalstījusi lauku sievietes. Šādām vietējām organizācijām jānodrošina pienācīgs atbalsts, un tās turpmāk jāņem vērā ES lauksaimniecības politikas virzienos.

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Sievietēm ir aizvien lielāka nozīme lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos. Pēdējo gadu laikā sievietēm sniegtais atbalsts saistībā ar viņu projektiem ir viņām ļāvis panākt būtisku progresu, kas savukārt ir sekmējis lauku sabiedrības attīstību kopumā.

Sievietes ir sekmējušas tradicionālo ekonomikas modeļu un dzīvesveidu attīstību lauku apvidos, vienlaikus veicinot iesaistīto uzņēmējdarbības modeļu stabilizēšanos un modernizāciju, tā sekmējot arī lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību. Arī lauku apvidos sievietes vēlas īstenot savus dzīves plānus, būt saimnieciski neatkarīgas un pildīt ar ģimeni saistītos uzdevumus.

Tādēļ šajā ziņojumā, par kuru balsoju atbalstoši, aicina pievērst lielāku uzmanību plašajam sieviešu profesionālo iemaņu, interešu un sasniegumu spektram, lai darbvietas lauksamniecībā viņām joprojām liktos pievilcīgas. Eiropas lauku politikas galvenajam mērķim jābūt nodrošināt, ka vīrieši un sievietes var sekmīgi darboties un ka viņiem ir labas dzīves perspektīvas lauku apvidos.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Sieviešu situācija lauku apvidos ir ļoti reāls un aktuāls jautājums Eiropas Savienībai. Tomēr tas ir ļoti nopietns un steidzams jautājums dažām jaunajām dalībvalstīm, piemēram, Rumānijai, kur ļoti lielā daļā lauku apvidu ir ārkārtīgi zems nodarbinātības līmenis. Mums jāpieņem ilgtspējīga pieeja, kam turpmākā KLP nodrošinās finansiālu atbalstu, lai mēs varētu sasniegt rezultātus, nodrošinot dzīves apstākļus, kuri ir pievilcīgi vīriešiem un sievietēm šajos apvidos. Es piekrītu Jeggle kundzes domai par Eiropas lauku sieviešu tīklu, ko atbalsta arī pasākumi saskaņā ar KLP otro pīlāru. Es arī piekrītu tam, ka vienai no KLP reformas prioritātēm jābūt lauku apvidu sieviešu piekļuves nodrošināšanai pakalpojumiem un palīdzībai atbilstīgi katras dalībvalsts vajadzībām.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) Šodien apspriežamais ziņojums ir īpaši svarīgs tādēļ, ka tajā galvenā vērība ir pievērsta svarīgākajiem jautājumiem, pie kuriem jāstrādā, lai nodrošinātu sieviešu efektīvu ieguldījumu lauku apvidu attīstībā, vienlaikus cenšoties uzlabot nodarbinātības izredzes saistībā ar jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

Manuprāt, sieviešu nozīme lauksaimniecības uzņēmumos un lauku vidē ir svarīgs aspekts teritoriālās attīstības politikas virzienos. Patiešām, viens no Eiropas lauku apvidu politikas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt vienlīdzīgus dzīves apstākļus visos reģionos, lai pat laukos vīrieši un sievietes varētu izmantot iespējas gūt panākumus.

Pašreizējā KLP izstrādes posmā ir ļoti svarīgi paturēt prātā lauku apvidos dzīvojošo sieviešu vajadzības, kā arī ļaut attīstīties viņu potenciālam. Manuprāt, runājot par progresīvu un globālu perspektīvu, būs jāpieliek lielākas pūles, lai ilgtspējīgi izmantotu lauku apvidus, kam jābūt efektīviem gan enerģētikas, gan kvalitātes ziņā. Turklāt būs vajadzīga lielāka apņemšanās no to personu puses, kas ir iesaistītas lauksaimniecības reformas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir veicināt lauku apvidu kvalitatīvu, ilgtspējīgu attīstību. Es balsoju par šo tekstu, jo uzskatu, ka sievietēm ir ārkārtīgi liela nozīme modernajā sabiedrībā. Pēdējo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka liela daļa projektu, kas īstenoti lauksaimniecības jomās, būtu bijuši neiespējami bez aktīvas sieviešu iesaistīšanās. Es arī domāju, ka lauku apvidos ir jāuzlabo dzīves apstākļi. To var panākt, palielinot piekļuvi ikdienā nepieciešamai infrastruktūrai, iestādēm un pakalpojumiem. Sievietēm ir jānodrošina iespēja panākt līdzsvaru starp darba un ģimenes dzīvi, kā arī jāsaglabā ciematu kopienas. Sievietēm jāspēj piekļūt atbalsta dienestiem, iestādēm un struktūrām. Viņu nozīme ir jānostiprina arī lēmumu pieņemšanas procesā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Ņemot vērā to, ka sociālās atstumtības risks lauku apvidos ir lielāks sievietēm nekā vīriešiem, un tā kā tas ir svarīgi, es noteikti atbalstu šo rezolūciju, kurā vērš uzmanību uz sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un prasa ne tikai veltīt lielāku vērību sieviešu lauksaimniecības un citām profesionālajām prasmēm uzņēmējdarbības un reģionālās attīstības stratēģijās, bet arī atbalsta stimulus, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos tirgū, likvidējot visus diskriminācijas veidus, uzlabojot pieejamo apmācību, kā arī uzlabojot piekļuvi pēcdiploma un specializētajiem kursiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Tā kā, manuprāt, reģionālā attīstība šobrīd ir īpaši aktuāls jautājums, jo lauku apvidi kļūst aizvien mazāk apdzīvoti sociālo izmaiņu, sociālo struktūru un vērtību izmaiņu, kā arī pieaugošas individualizēšanās tendences dēļ, es balsoju par šo ziņojumu. Es pilnībā piekrītu, ka viens no svarīgiem pasākumiem, kas varētu izmainīt šo jauno tendenci urbanizācijas virzienā, ir atbilstīgu dzīves un darba apstākļu nodrošināšana lauku apvidos. Pieredze rāda, ka dzīves kvalitāte un ekonomiskā spēja lauku apvidos ir cieši saistīta ar sievietēm un nozīmi, kāda tām ir lauksaimniecībā. Īpaši svarīgi ir ziņojumā ierosinātie pasākumi, kas ļautu sievietēm īstenot pašām savus dzīves plānus, būt saimnieciski neatkarīgām un pildīt ar ģimeni saistītos pienākumus. Ziņojumā uzskaitītie pasākumi ietver ierosinājumus, ka ir jāsaglabā un jāpaplašina ar laukiem saistīta apmācība un konsultācijas sievietēm, īpaši koncentrējot uzmanību uz lauksaimniecības jautājumiem, jāturpina ES atbalsts lauksaimniecībai un uzņēmējdarbībai lauku apvidos, jāattīsta būtiskākā infrastruktūra un IT infrastruktūra, kā arī iespēja izmantot pirmstermiņa pensionēšanos un daudzus citus pasākumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es vēlos apsveikt savu kolēģi referenti Jeggle kundzi par paveikto darbu, kas ļāvis Parlamentam publiski atzīt laukos dzīvojošo sieviešu daudzveidīgo lomu. Neraugoties uz to, ka 42 % no aptuveni 27 miljoniem darba ņēmēju šajā nozarē ir sievietes un gandrīz 29 % lauksaimniecības uzņēmumu vada sievietes, sieviešu nozīme vēl nav pietiekami atzīta.

Es balsoju par šo dokumentu, jo piekrītu nepieciešamībai atzīt sieviešu unikālo nozīmi lauksaimniecībā. Turklāt, manuprāt, mūsu pienākums ir noteikt sieviešu īpašās vajadzības lauku apvidos un nodrošināt, ka turpmākās stratēģijas, sākot ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākamo reformu, atbilstīgi nodrošina šīs prasības. Eiropas Savienība nedrīkst ignorēt lauku apvidos dzīvojošo sieviešu profesionālos, ģimenes un sociālos centienus. Lai tas tā būtu, Eiropas iestādēm pienākas nodrošināt vajadzīgos atbalsta dienestus un novatorisku noteikumu kopumu, kas nav paredzēts tikai tirgum.

Visbeidzot, es atbalstu referentes Jeggle kundzes priekšlikumus, it sevišķi attiecībā uz to, ka ir vajadzīga lielāka sieviešu pārstāvniecība lauksaimniecības jomu politiskās, ekonomikas un sociālās organizācijās.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju nozīmi, ko Komisija ir attiecinājusi uz sieviešu lomu lauku apvidu attīstībā. Sieviešu daudzveidīgā loma pēdējos gados gan ekonomikas, gan sociālā ziņā ir realitāte, ko nedrīkstam ignorēt. Tas it sevišķi attiecas uz lauksaimniecību, kas ir nozare, kurā sievietes pēdējo gadu laikā ir sniegušas lielu ieguldījumu, tostarp arī attiecībā uz uzņēmējdarbības dažādošanu un pielāgošanu tirgum. Tādējādi un saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem sekmēt lauku apvidu ilgtspējīgāku izmantošanu, ir jārīkojas, lai nodrošinātu sieviešu vajadzības un centienus šajos apvidos. Šādi rīkojoties, īpaši jācenšas uzturēt un attīstīt vajadzīgo atbalsta infrastruktūru, ievērojot ļoti svarīgo izglītības nozīmi.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta šīsdienas rīcību, atbalstot un nostiprinot sieviešu ieguldījumu Eiropai svarīgajā lauksaimniecības nozarē. Ziņojumu „Sievietes lauksaimniecībā” atbalstīja vairāki EP deputāti, un tas ir savlaicīgs pasākums. Ne pārāk daudz cilvēku apzinās, ka 42 % no cilvēkiem, kas ir regulāri nodarbināti lauksaimniecības nozarē, ir sievietes. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Paturot prātā to, ka dzimumu līdztiesības princips tiek sekmēts Eiropas tiesību aktos un ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatprasībām, es uzskatu, ka ir svarīgi šo jautājumu ietvert turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā, tostarp izmantojot jaunos instrumentus, kas sekmēs šo principu. Manuprāt, turpmākajai kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt taisnīgai, tai skaitā pret sievietēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir argumentēts, ka dzimumu līdztiesības veicināšana ir ES pamatmērķis, un noteikts, ka šis princips ir jāietver kopējā lauksaimniecības politikā (KLP). Ir būtiski atvieglot sieviešu piekļuvi lauku saimniecību un lauksaimniecības kredītiem. Šis ziņojums arī veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. (SV) Mēs balsojām par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo uzskatām, ka ir svarīgi cīnīties pret līdztiesības trūkumu sabiedrībā. Ziņojumā ir arī aprakstīts, cik svarīga ir labi funkcionējoša infrastruktūra un konkrētu pamatpakalpojumu nodrošināšana, piemēram, platjoslas pakalpojumi un bērnu aprūpe, ne tikai pilsētās, bet arī lauku apvidos. Tomēr mēs vēlamies uzsvērt, ka neuzskatām, ka lauksaimniecībai būtu jāsaglabā tāda pati daļa budžetā nākamajā daudzgadu finanšu plānā, bet drīzāk ka lauksaimniecības kopējā daļa ir būtiski jāsamazina.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Ja mēs atbalstām nopietnu apņemšanos attiecībā pret lauksaimniecības nozari — un es to atbalstu — un to, ka iespēja strādāt laukos ir reāla dzīvesveida izvēle ģimenēm, ir svarīgi nodrošināt, lai visiem, kas šādu izvēli izdara, ir pieejami līdzīgi apstākļi, kādi ir pilsētu iedzīvotājiem — gan veselības aprūpes, gan izglītības, gan arī ģimenes atbalsta infrastruktūras ziņā.

Attīstība un sociālā kohēzija ir saistīta ar saskaņotību starp lauku apvidiem un pilsētām, neaizmirstot laukus un sistēmiski neuzskatot tos par mazāk pievilcīgiem. Šāda paradigmas maiņa, protams, var būt saistīta ar sieviešu aktīvo lomu lauksaimniecības kopienās. Man nav romantiska vai bukoliska redzējuma attiecībā uz „miera ostas meklēšanu laukos”. Gluži pretēji — es zinu, ka šāds dzīvesveids ir saistīts ar izmaksām un nereti nozīmē atteikšanos no vieglas piekļuves modernai, dzīvei būtiskai infrastruktūrai. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šajā ziņojumā paustās bažas, jo tādējādi varam apņemties sekmēt kvalitatīvu infrastruktūru, kas atbalsta ģimenes, izglītību, veselības aprūpi un transportu arī laukos.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Dzimumu līdztiesības sekmēšana ir ES un tās dalībvalstu pamatmērķis. Šis princips jāietver kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību: lauku saimniecības, lauku tūrisms, tiešais mārketings un sociālie pakalpojumi ir lauku apgādes struktūras stūrakmeņi, kas ir ilgtspējīgi jāatbalsta, izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku. KLP ir jāizmanto, lai veicinātu šos pakalpojumus ar mērķi nodrošināt sievietēm jaunas perspektīvas un iespējas uz apmaksātu darbu, kā arī būtiski atvieglot ģimenes dzīves apvienošanu ar darba dzīvi. Ir jārīkojas saistībā ar iedzīvotāju novecošanu lauku apvidos, un šeit ir jārada nosacījumi, lai cilvēki apmestos uz dzīvi laukos, jo ir jāuzsver nozīme, kāda ir dzīvīgiem un dinamiskiem lauku apvidiem ar dažādiem iedzīvotājiem. Šajā saistībā vēlos vēlreiz uzsvērt attīstības iespēju un gados jaunu sieviešu atbilstīgu izaicinājumu nozīmi. Ir jāatbalsta un jāatdzīvina lauku vide kā dažāda un plaša teritorija, kurā dzīvot un veikt uzņēmējdarbību, īpaši izmantojot sieviešu specializētās zināšanas un prasmes.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šī rezolūcija ir pret Komisijas ierosinātās regulas projekta pieņemšanu par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz bērnu attīstību un veselību, jo nav saderīga ar Regulas par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem mērķiem un saturu. Mātes pienā ir dokosaheksānskābe (DHA), kas veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam. Tā kā trūkst skaidras zinātnieku vienprātības par ietekmi, kāda ir ar DHA bagātinātam piena maisījumam uz zīdaiņiem, mēs uzskatām, ka ir jāieņem preventīva un piesardzīga nostāja attiecībā uz bioloģisku vidi, kas nav mātes piens, neatkarīgi no tā, vai tas ir piena maisījums vai cita zīdaiņu pārtika.

Mēs esam nobažījušies par konkrētā regulas priekšlikuma pieņemšanu, jo tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām, kas cita starpā paredz, ka „norādei vajadzētu būt zinātniski pamatotai, ņemot vērā pieejamo zinātnisko datu kopumu”.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Visos Eiropas Savienības un dalībvalstu politikas virzienos jāņem vērā līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšana, kā arī uz dzimumu balstītas diskriminācijas apkarošana. Tādēļ jāpiešķir īpaša nozīme to sieviešu situācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, kuras saskārušās ar dziļu krīzi laukos tādu pašreizējo politikas virzienu kā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un citi dēļ.

Sievietes, kas veido 42 % no 26,7 miljoniem cilvēku, kuri ir nodarbināti lauksaimniecībā, īpaši skar tas, ka bankrotē simtiem tūkstoši mazu un vidēju lauku saimniecību, un ģimenes saimniecību sabrukšana, ko ir veicinājušas sekojošās KLP reformas. Tāpat kā citās jomās sievietes ir bezdarba, nedrošu darbvietu, zemu algu un nabadzības upuri, un šie apstākļi ir saasinājušies antisociālo politikas virzienu dēļ, ko piemēro, aizbildinoties ar krīzi.

Tāpēc tukšu vārdu vietā mums jāpārtrauc politikas virzieni, kas radījuši pašreizējo situāciju. Vērtība ir jāattiecina uz sieviešu, viņu tiesību, līdztiesības un sabiedrisko pakalpojumu nozīmi lauku apvidos saistībā ar veselības aprūpi, izglītību, kultūras un izklaides iespējām, sociālo infrastruktūru…

(Balsojuma skaidrojumu saīsināja saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. (DE) Šim ziņojumam sniedzams pilnīgs atbalsts, jo tajā ir vērsta uzmanība uz sieviešu īpašo nozīmi lauksaimniecības uzņēmējdarbībā un lauku apvidos, vienlaikus piedāvājot risinājumus aktuālām problēmām. Šie risinājumi palīdzēs padarīt sievietēm pievilcīgāku darbu un ikdienas situācijas lauku apvidos. Viens no šiem risinājuma aspektiem ir cenas ziņā pieejamas un vieglas piekļuves sekmēšana atbalsta pakalpojumiem un tādām iestādēm kā bērnudārzi, ambulatorās klīnikas utt., kā arī vajadzīgā infrastruktūra. Ir arī ierosināts izmantot ES finansējumu, lai uzlabotu lauku kopienu dzīves kvalitāti.

Vēl viens būtisks elements ir plašāka piekļuve skolām, augstāka līmeņa profesionālajai un akadēmiskajai apmācībai, kā arī sociālo apstākļu uzlabošana sievietēm lauku apvidos. Tas nodrošinās ieguvumus ne tikai sievietēm, bet arī bagātinās šos apvidus, nodrošinot to kā integrētu darba un dzīves vietu ilgtspējīgu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo ir ļoti svarīgi uzsvērt sieviešu nozīmi lauku saimniecībās un lauku apvidos, īpaši ņemot vērā šīs nozīmes daudzveidību. Eiropas lauku politikas svarīgs uzdevums joprojām ir vienlīdzīgu dzīves apstākļu nodrošināšana visos reģionos, novēršot blīvi apdzīvotu pilsētu teritoriju vienpusēju attīstību, lai pat lauku apvidos vīrieši un sievietes varētu uzturēties un veidot sekmīgu dzīvi. Ja vēlamies, lai laukos dzīvo visu paaudžu sievietes, vai ja vēlamies mudināt šīs sievietes pārvākties uz dzīvi laukos, atbalsta politikas virzienos aktīvāk nekā līdz šim jāatspoguļo viņu vajadzības un apstākļi. Modernā sabiedrībā vienīgais veids, kā to panākt, ir atbalsta pakalpojumi, iestādes un struktūras, kam jābūt cenas ziņā pieejamām un sasniedzamām reģionālā līmenī. Vienai no Eiropas atbalsta pamatstratēģijām jābūt šīs atbalsta struktūras saglabāšanai un attīstībai tā, lai sievietes to varētu turpināt izmantot. Jau plānošanas posmā — piemēram, projektējot bērnudārzu, veidojot dienas aprūpes iestādi vai attīstot sabiedrisko transportu — ir jānosaka jaunas pieejas un lēmumu pieņemšanā jāiesaista visu paaudžu sievietes. Skolas, profesionālā un akadēmiskā izglītība, kā arī turpmāka apmācība joprojām ir dzīves un darba kvalitātes pamataspekts lauku apvidos.

 
  
MPphoto
 
 

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. − (FI) Aptuveni pēdējo 50 gadu laikā sieviešu dzīve lauku apvidos ir izmainījusies un kļuvusi dažādāka. Ir samazinājies tradicionālo darbvietu skaits. Tajā pašā laikā to vietā ir ienācis jauns dzīvesveids. Tajā jūtamas būtiskas atšķirības saistībā ar sieviešu izcelsmi, izglītību un statusu darba tirgū. Arī šīs izmaiņas ir aktīvāk jāatspoguļo Eiropas Savienības atbalsta politikā, lai labāk apvienotu lauku sieviešu darba un ģimenes dzīvi.

Pēdējos gados sievietes ir izmantojušas savu izglītību un profesionālās prasmes, lai veicinātu tradicionālās lauku ekonomikas attīstību. Dažādi inovatīvi uzņēmumi, kas koncentrējas, piemēram, uz pakalpojumiem un lauku tūrismu, ir būtiski atdzīvinājuši lauku ekonomikas struktūru. Atbalsts inovatīvu lauku uzņēmumu izveidei un attīstībai jāsniedz arī turpmāk.

Visbeidzot vēlos norādīt, ka dzimumu līdztiesības veicināšana ir viens no ES un dalībvalstu galvenajiem mērķiem. Tādēļ Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politikā ir jāietver līdztiesības veicināšanas princips.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Šis ziņojums ir Eiropas Parlamenta rīcība, lai uzlabotu dzīves un darba iespējas lauku apvidos, kā arī lai nodrošinātu attīstības iespējas. Ziņojuma priekšlikumu svarīgākais ierosinājums ir lauku infrastruktūras paplašināšana, lai sievietēm piedāvātu jaunas perspektīvas un nodarbinātības iespējas. Darba un ģimenes dzīves savienojamība ir jautājums, kas ietekmē lauksaimniecības uzņēmējdarbībā iesaistītos. Tāpat kā referente arī es esmu pārliecināta, ka aktīva atbalsta sniegšana lauku apvidos ir vienīgais veids, kā novērst to, ka sievietes pārceļas uz dzīvi pilsētās. Šajā saistībā nepieciešamas arī uz vajadzībām pamatotas bērnu aprūpes iestādes un infrastruktūra, kas pielāgota ģimenēm lauksaimniecības nozarē, kā arī piekļuve internetam un citām sakaru tehnoloģijām. Lai turpmāk īstenotu svarīgus pasākumus lauku apvidos, mums būs vajadzīgi pietiekami finanšu līdzekļi lauksaimniecībai un lauku apvidu attīstībai. Es atbalstu ziņojumā pausto aicinājumu, ka ir svarīgi nesamazināt lauksaimniecības daļu ES budžetā, organizējot sarunas par ES turpmāko finanšu shēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es noteikti atbalstīju savas kolēģes Jeggle kundzes ziņojumu, jo, manuprāt, tajā bija ietverti svarīgi principi, kas jāņem vērā un jāsaglabā arī turpmāk. No 27 miljoniem iedzīvotāju, kas ES ir regulāri nodarbināti lauksaimniecībā, aptuveni 42 % ir sievietes, savukārt saskaņā ar statistikas datiem katra piektā uzņēmuma (aptuveni 29 %) tiešais vadītājs ir sieviete. Es jūs aicinu šos skaitļus ņemt vērā, kad vērtēsim sieviešu lielo ieguldījumu daudzās vietējās kopienās, lai panāktu attīstību, kam nereti seko neproporcionāli maza sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos. Šis ir ierobežojums, kas mums jāpārvar ar pakalpojumu politiku, kas, izmantojot jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), veicinās attīstību un darbības lauku apvidos. Es it sevišķi runāju par apmācību, konsultāciju pakalpojumiem un uzņēmumu izveides iniciatīvām, ko varētu turpināt attīstīt saistībā ar KLP otro pīlāru un kas varētu būt pagrieziena punkts virzienā uz sieviešu, kā arī vīriešu dzīves apstākļu būtisku uzlabošanos lauku apvidos. Es to uzskatu par samērā stratēģisku vajadzību un ne tikai saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, īpaši runājot par iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt inovācijas, pētniecību un attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. (PL) Šodien Strasbūrā mēs balsojām par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos. Es pati esmu no lauku apvidus, es dzīvoju lauku apvidū un bija laiks, kad smagi strādāju savu vecāku lauku saimniecībā. Ar absolūtu pārliecību varu teikt, ka sievietes ietekmē ne tikai lauku saimniecību attīstību un modernizāciju, bet nereti arī sekmē visu lauku kopienu, pateicoties savam smagajam darbam un apņēmībai. Viņu darbības lauku mājsaimnieču klubos, viņu centieni saglabāt tradīcijas un ģimenes paražas, kā arī jaunu risinājumu sekmīgā īstenošana lauku saimniecību pārvaldības jomā nozīmē, ka viņas ir grupa, kas jāatbalsta un jāveicina, kā arī tās vērtība ir jāuzsver. Es vēlos pateikties visām sievietēm lauku apvidos gan Polijā, gan visā Eiropas Savienībā par viņu smago darbu un ieguldījumu reģionālajā attīstībā, un es vēlos norādīt, ka balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu. Paldies!

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir atzīta sieviešu būtiskā nozīme lauksaimniecības produktu ražošanā un vajadzība pielāgot konkrētus politikas virzienus un nosacījumus, lai palīdzētu šīm sievietēm. Tomēr es neuzskatu, ka to vajadzētu izmantot kā attaisnojumu, lai KLP piešķirtu vēl vairāk naudas.

 
  
MPphoto
 
 

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par, jo noteikti uzskatu, ka mums jāatzīst sieviešu centrālā nozīme vietās, kurās viņu darbs ir svarīgs, lai nodrošinātu konkrētās vietējās ekonomikas rezultativitāti vai atveseļošanos, kas savukārt veicina mūsu valstu vispārējo izaugsmi.

Iepriekšējās desmitgadēs sieviešu nozīme lauksaimniecības nozarē ir būtiski izmainījusies, iegūstot aizvien daudzveidīgāku statusu. Tādēļ Eiropas iestādēm ir jārīkojas ar mērķi novērst sieviešu aizbraukšanu no laukiem vai katrā gadījumā mudināt sieviešu atgriešanos lauku dzīvē. Atbalsts sievietēm un viņu plāniem nodrošinātu panākumus lauku kopienu attīstībā kopumā.

Mums jāpiedāvā sievietēm, kas strādā lauksaimniecības nozarē, iespēja īstenot viņu personīgos dzīves plānus, nodrošinot viņām saimniecisku neatkarību un veikt savus ar ģimeni saistītos uzdevumus. Darbvietām lauksaimniecībā jāsaglabā pievilcība sieviešu acīs, lai viņas varētu turpināt īstenot savas daudzveidīgās profesionālās prasmes. Šajā finanšu un ekonomikas krīzē ir ļoti svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus laukos un pilsētās, lai atjaunotu apdzīvotību teritorijās, kas varētu stimulēt ekonomikas atveseļošanos attiecīgajā Eiropas reģionā.

 
  
MPphoto
 
 

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski.(FR) Radikālās izmaiņas Eiropas lauku apvidos rada problēmas saistībā ar apdzīvotību, darbvietām, pakalpojumiem un vidi. Mums jāuzsver sieviešu klātbūtnes un līdzdalības būtiskā ietekme uz dzīves kvalitāti un lauku ekonomiku. Sievietes var ES piedāvāt lielu potenciālu, attīstot Eiropas lauku ekonomiku un balstoties uz to. Tādēļ ES finansējums var palīdzēt uzlabot dzīves un darba kvalitāti lauku apvidos, sekmējot ienākumus, kā arī skolas, profesionālo un akadēmisko izglītību un turpmāku apmācību.

Lauksaimniecības nozares nākotne ir atkarīga no tās spējas būt daudzveidīgai. Lauku saimniecību sniegto pakalpojumu potenciāls papildus to saražotajai pārtikai ir atkarīgs no iesaistīto cilvēku radošuma, un starp viņiem esošās sievietes jau ir sniegušas lielu ieguldījumu. Ir daudzas iespējas izveidot vietējos pakalpojumu un iesaistīt to sniegšanā sievietes, kas ir labākais veids, kā nodrošināt šādu projektu sekmes.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Ņemot vērā sieviešu pieaugošo nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) šī nozīme ir jāatzīst, lai veicinātu dzimumu līdztiesību. Tas ir vienīgais veids, kā mums izdosies veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību. Tāpat kā pilsētās arī lauku apvidos mums jānodrošina labi dzīves apstākļi, lai sievietēm un viņu ģimenēm būtu nodrošināti stimuli palikt laukos.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo uzskatu, ka sievietēm ir ļoti liela nozīme šajā nozarē, kas nodarbina 14,6 miljonus cilvēku vai 41 % sieviešu. Lai gan zinu, ka kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs paredz atbalstu projektiem, kas saistīti ar sieviešu dzīves apstākļiem lauku apvidos, manuprāt ir jāanalizē pašreizējie projekti, lai noteiktu noderīgu praksi un veicinātu labākus apstākļus sievietēm, kuras jo īpaši skar kapitālisma sistēmas pašreizējās strukturālās krīzes sekas lauku apvidos. Tas it sevišķi ir tā, ja ņemam vērā sieviešu augsto bezdarba līmeni, ko papildina tas, ka daudzas sievietes vispār nepiedalās darba tirgū, proti, viņas nav reģistrētas kā bezdarbnieces un netiek uzskaitītas nodarbinātības statistikas datos. Es arī uzskatu, ka sieviešu darba ņēmēju sociālā aizsardzība lauksaimniecības nozarē ir svarīga lauku apvidu attīstībai, tādēļ balsoju par šo ziņojumu, kas ir solis šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Kā jau tika teikts, ziņojuma mērķis ir uzsvērt nepieciešamību īstenot dzimumu līdztiesības principu kopējā lauksaimniecības politikā, lai sekmētu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību. Tādēļ ES ir no jauna jākoncentrē sava ES atbalsta stratēģija, lai panāktu sievietēm labvēlīgu lauku apvidu attīstību. Starp svarīgākajiem punktiem, par kuriem vienojās dažādas politiskās grupas, ir sieviešu attieksmes pret uzņēmējdarbību un tai nepieciešamo prasmju uzlabošana lauksaimniecības nozarē, piekļuves uzlabošana un īpaša apmācība sievietēm, lauku apvidu aprīkošana ar vismodernāko IT infrastruktūru, plašāka atzinība un atbalsts sieviešu tīkliem, infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, atbilstīgi sociālā nodrošinājuma pabalsti sievietēm, kas strādā lauksaimniecības nozarē, kopīgas īpašumtiesības uz lauku saimniecībām un īpaša uzmanība attiecībā uz sievietēm imigrantēm. Kas gan balsotu pret to? Cik šis ziņojums ir nenoteikts un populistisks. Šķiet, ka referente izrādīja savu laipnību sievietēm, kas strādā lauksaimniecības nozarē. Nekas īpašs nav teikts par bērniem un veselības aprūpi. Efektīvas veselības aprūpes trūkums! Efektīvas veselības aprūpes un pirmsskolas izglītības trūkums lauku apvidos ir problēmas, kas skar sievietes Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Es balsoju par; taču šis ziņojums nav līdz galam izstrādāts un ir neprofesionāls.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Sievietēm lauksaimniecības nozarē joprojām ir pakļautās personas loma. Saskaņā ar šajā ziņojumā teikto mums rūpīgāk jānodrošina sieviešu vajadzības, it sevišķi ārpus pilsētām. Ir jānodrošina tālākas izglītības un apmācības iespējas, kā arī labāka piekļuve bērnu aprūpei. Sievietes lauksaimnieces aizvien vairāk veicina uzņēmējdarbības dažādību un pielāgošanos, būtiski palielinot daudzfunkcionalitāti lauksaimniecības nozarē. Lai saglabātu lauksaimniecības kā nodarbinātības avota un dzīvesveida pievilcību, sievietēm jāsniedz iespēja ietekmēt komiteju un apvienību lēmumus. Tāpat ir svarīgi sieviešu vietu lauksaimniecībā padarīt drošāku, lai motivētu viņas palikt šajā nozarē. Es balsoju par šo ziņojumu, jo mums visos iespējamos veidos jācenšas apturēt lauksaimniecības lejupslīdi.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu, ko vērtēju atzinīgi, jo esmu ievēlēta EP deputāte no Rumānijas — valsts, kurai ir liels skaits iedzīvotāju, kas ir iesaistīti lauksaimniecībā. Tomēr vēlos norādīt, ka, manuprāt, ziņojumam bija jābūt stingrākam attiecībā uz jautājumu par dzīves apstākļiem laukos. Mums vajadzīgs Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ar lielu finansējumu, lai mēs varētu mazināt atšķirības starp lauku apvidiem un pilsētām. Ieguldījumiem fiziskās pamatinfrastruktūras modernizēšanā joprojām jābūt šā fonda svarīgam elementam. Turklāt būtu bijis lietderīgi papildus atsaukties uz lauku apvidu iedzīvotāju novecošanu un to programmu nozīmi, kuras vērstas uz lauksaimnieku pirmstermiņa pensionēšanos, kā arī jaunu lauksaimnieku uzņēmumu izveidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Daudzējādā ziņā sievietes ir lauksaimniecības nozares stūrakmens. Sievietēm ir aizvien lielāka nozīme, kad mēs aizvien biežāk cenšamies nodrošināt piemērotus apstākļus ilgtspējīgai, ekoloģiski atbildīgai lauksaimniecības nozarei, kuras pamatā ir mazi uzņēmumi. Tādēļ sabiedrībai ir svarīgi vairāk atzīt un ņemt vērā sieviešu darbu lauksaimniecības nozarē. Turklāt nākotnē ir jādara vairāk, lai nodrošinātu sieviešu īpašās vajadzības lauksaimniecības nozarē ar mērķi piesaistīt šai nozarei jaunākas paaudzes. Tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. − (PL) Šodien pieņēma Eiropas Parlamenta priekšlikumu rezolūcijai par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos. Mūsu iepriekšējo gadu desmitu pieredze ir apliecinājusi, ka sieviešu un viņu zināšanu, pieredzes un profesionalitātes lielāka iesaistīšana ir galvenais faktors visu ekonomikas nozaru attīstībā. Tādēļ un arī citu iemeslu dēļ es uzskatu, ka vienam no kopējās lauksaimniecības politikas pamatmērķiem ir jābūt lauku apvidu pievilcības uzlabošanai, īpašu uzmanību vēršot uz sieviešu vajadzībām un nozīmi. Mums jāpieliek visas pūles, lai palīdzētu sievietēm sasniegt viņu mērķus, kā arī apvienot karjeru ar ģimenes dzīvi. Lai to sasniegtu, mums lauku apvidos jānodrošina piekļuve pakalpojumiem (šā vārda plašākajā nozīmē) un infrastruktūrai, kā arī apmācībai un individuālās attīstības iespējām. Ir svarīgi īstenot pasākumus, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību un apkarotu jebkādu uz dzimumu pamatotu diskrimināciju. Mums arī jākoncentrē uzmanība uz lielāku politisku un finansiālu atbalstu, piemēram, atvieglojot piekļuvi ieguldījumiem un aizdevumiem. Esmu pārliecināts, ka visi šie pasākumi nodrošinās to, ka tiek labāk izmantots sieviešu potenciāls sekmēt lauksaimniecības, kā arī vietējo kopienu un reģionu attīstību.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kuras mērķis ir palielināt sieviešu nozīmi lauksaimniecības nozarē un uzlabot sieviešu situāciju lauku apvidos, nodrošinot lielākas sociālās garantijas, kā arī veicinot nodarbinātību un uzņēmējdarbību. Mums jo īpaši jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu efektīvi funkcionējošas sociālās aizsardzības sistēmas izveidi, kas ļautu izmantot pirmstermiņa pensionēšanos un saņemt maternitātes pabalstu. Lai nodrošinātu labvēlīgu vidi, kas veicina uzņēmējdarbību, visos lauku apvidos jābūt modernākajai IT infrastruktūrai. Atbilstīga platjoslas piekļuve ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina mazu un vidēju uzņēmumu darbību izaugsmi lauku apvidos. Turklāt mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas lauku kopienas un tiek nodrošinātas iespējas apvienot ģimenes un darba dzīvi. Tādējādi ir jānodrošina, ka lauku apvidu iedzīvotāji saņem augsta līmeņa veselības aprūpi, izglītību, bērnu aprūpi un citus pakalpojumus, kas vērsti uz ikdienas vajadzību nodrošināšanu un kas rada labvēlīgākus dzīves apstākļus, kā arī samazina sociālo atstumtību.

Dalībvalstīm, kas izmanto struktūrfondu līdzekļus, ir jāizstrādā un jāīsteno iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu dalību darba tirgū, samazinātu sociālo nevienlīdzību un risinātu ar transporta infrastruktūru saistītas problēmas. Lielāka uzmanība arī jāpievērš lauksaimnieku organizācijām, un ir jāizveido Eiropas Lauku sieviešu tīkls, lai pilnībā tiktu īstenotas attīstības programmas lauku apvidos.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) ņem vērā arī tādus sociālos jautājumus kā sieviešu nozīme lauku apvidos. Kopējais mērķis ir izvairīties no situācijas, kad attīstība notiek tikai apdzīvotos centros, tādējādi novēršot uz dzimumu vai uz ģeogrāfiskās izcelsmes pamatotu diskrimināciju pret lauku apvidu iedzīvotājiem. Tā kā es atbalstu šos principus, es balsoju par šo ziņojumu, un ziņojumā ir uzsvērta sieviešu nozīmīgā loma lauksaimniecības uzņēmumos un lauku vidē, kā arī vērsta uzmanība uz šīs lomas nozīmi teritoriālās attīstības politikas virzienos. Ziņojumā ir uzsvērtas jomas, kurās paveicams darbs, lai sievietes labāk integrētu un lai maksimāli izmantotu viņu profesionālo potenciālu, tādējādi sekmējot labākas dzīves perspektīvas ar lielāku ekoloģisko efektivitāti un energoefektivitāti lauku apvidos.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu tajā lielāko daļu priekšlikumu, it sevišķi daudzfunkcionalitātes sekmēšanu lauku apvidos, kas ir vieta dzīvei un darbam, kurā kopienām ir jāpaliek un jākļūst dinamiskām. Ir svarīgi atzīt, ka lauku apvidus īpaši skar iedzīvotāju novecošana, zems iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaita samazināšanās dažos reģionos, un tādēļ kopējā lauksaimniecības politika (KLP) jāvērš uz šo problēmu risināšanu. Tradicionāli sieviešu darbs lauksaimniecībā tiek vienmēr novērtēts pārāk zemu, un nereti netiek atalgots vai tiek atalgots mazāk nekā līdzvērtīgs darbs, ko veic vīrieši. Tādēļ ir svarīgi to ņemt vērā saistībā ar šo tematu, kā arī ņemt vērā to, ka līdzvērtīgam darbam ir jānodrošina vienlīdzīgi darba nosacījumi. Katrā gadījumā es uzskatu, ka galvenais šajā jautājumā ir, lai tas laika gaitā zaudētu savu nozīmi, nodrošinot dzimumu līdztiesību lauksaimniecības darbībās.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE) , rakstiski. (IT) Sievietes ir lauksaimniecības nozares un lauku apvidu stūrakmens. Tādēļ ir svarīgi koncentrēt uzmanību uz sieviešu nozīmi lauksaimniecības uzņēmumos un lauku apvidos. Saskaņā ar minēto mērķi mums jāņem vērā sieviešu vajadzības un jāizmanto viņu potenciāls, jo tādi jautājumi kā dzīves kvalitāte un saimnieciskā spēja ir saistīta ar sieviešu klātbūtni un viņu darbu daudzās jomās, it sevišķi lauku apvidos. Tādējādi Eiropas atbalsta politikas virzieniem ir jādara vairāk nekā iepriekš, lai nodrošinātu sieviešu vajadzības un apstākļus ar mērķi novērst visu paaudžu sieviešu aizbraukšanu no laukiem vai katrā gadījumā veicināt sieviešu atgriešanos lauku dzīvē. Ņemot vērā iepriekš teikto, ES palīdzība var sekmēt dzīves kvalitātes uzlabošanos lauku apvidos sievietēm, kas vada uzņēmumu vai sniedz pakalpojumus, kā arī preču un pakalpojumu patērētājiem. Tā kā sievietēm ir izšķiroša nozīme lauku apvidu ilgtspējīgā attīstībā, es balsoju par, lai nodrošinātu noteiktu atbalstu sievietēm šajā nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. Sievietes ir ļoti svarīgas lauksaimniecības nozarei un lauku dzīvei, un viņu klātbūtne šajā vidē ir aizvien jūtamāka. Tāpēc ir svarīgi sieviešu lomas lauku saimniecībās un lauku apvidos atspoguļojumā jo īpaši ņemt vērā viņu veiktās daudzās funkcijas. Ja vēlamies, lai laukos dzīvotu visu paaudžu sievietes, vai vēlamies mudināt šīs sievietes pārcelties uz dzīvi laukos, atbalsta politikas virzienos aktīvāk nekā līdz šim jāatspoguļo viņu vajadzības un apstākļi. Arī lauku apvidos tāpat kā citur sievietes vēlas īstenot savus dzīves plānus, būt saimnieciski neatkarīgas un risināt ar ģimeni saistītos uzdevumus.

Eiropas Komisijai ir jāpalielina budžeta piešķīrumi ESF, lai nodrošinātu pietiekamus resursus pasākumiem, kas uzlabo izglītību un apmācību, lai sekmētu piekļuvi darba tirgum un apkarotu bezdarbu, kā arī pasākumiem un darbībām saskaņā ar sociālās iekļaušanas stratēģiju un stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu par nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, lai atbalstītu maznodrošinātas un mazaizsargātas personas, it sevišķi sievietes, tostarp tās, kurām ir noslēgti apšaubāmi un nedroši līgumi. Dalībvalstīm ir sevišķi jāsekmē Eiropas lauksaimniecībā iesaistīto sieviešu sociālās situācijas noteikts uzlabojums.

 
  
MPphoto
 
 

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski.(FR) Un ja nu sievietes lauksaimnieces ir kopējās lauksaimniecības politikas nākotne? Lai gan šis paziņojums ir nedaudz pretrunīgs, tas lielākoties ir pamatots, ja ņemam vērā sieviešu nozīmi lauku dzīvē un lauku saimniecībās. Saskaņā ar statistikas datiem, sievietes lauksaimnieces Eiropas Savienībā veido 43 % no lauku saimniecību strādniekiem un 20 % no lauku saimniecību vadītajiem, un šie dati neietver lauksaimnieku sievas, kuru darbu nereti neņem vērā.

Laikā, kad lauku saimniecības sāk specializēties kādā konkrētā jomā, sieviešu radošums ir neapšaubāma priekšrocība, kas kopā ar sievietēm raksturīgo ekoloģisko domāšanu ir jāatzīst un jāatbalsta Eiropas līmenī. Šādu izvēli šodien izdarīja Eiropas Parlaments, kas, pieņemot Jeggle kundzes ziņojumu, ir uzsvēris būtisko nozīmi, kāda ir sievietēm saistībā ar lauku apvidu attīstību nākotnē. Referente paskaidrojuma rakstā ir atbilstīgi norādījusi: „Tas tādēļ, ka jo īpaši lauku reģionu pieredze apliecina dzīves kvalitātes un ekonomiskā potenciāla ciešo saikni ar sieviešu klātbūtni un viņu daudzveidīgo darbību dažādās jomās.” Tā ir vienkārša un moderna perspektīva attiecībā uz lauksaimnieka profesiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Sievietes ir lauksaimniecības nozares un lauku dzīves stūrakmens. Viņu nozīme kļūst arvien lielāka. Tāpēc ir svarīgi, atspoguļojot sieviešu lomu lauku saimniecībās un lauku apvidos, jo īpaši ņemt vērā šo uzņēmumu daudzfunkcionalitāti. Šajā saistībā viena no iespējām ir sniegt praktisku atbalstu sievietēm lauksaimniecībā. Viņu daudzveidīgās profesionālās iemaņas, intereses un sniegums jāņem vērā vēl vairāk, lai lauksaimniecība arī turpmāk būtu pievilcīga darba joma sievietēm. Tam nepieciešama sieviešu pilnīga piekļuve lauku dzīves un ekonomikas resursiem. Pamatojoties uz līdzatbildību uzņēmumā, lauksaimniecēm tajā pienākas arī daļa tiesību un pienākumu. Tas attiecas arī uz pārstāvniecību lauksaimniecības institūcijās un reālu līdzdalību uzņēmuma ieņēmumos.

Turklāt modernai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai pilnīgi nepieciešama arī visu lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu atbilstoša sociālā drošība. Vajadzētu ņemt vērā Eiropas dalībvalstu lauksaimniecības sociālās drošības sistēmu pieredzi un izmantot to, lai vidējā termiņā veicinātu Eiropas lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu sociālā stāvokļa nepārprotamu uzlabošanos.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Ilgtspējīga attīstība lauku apvidos Eiropā vienmēr tiek uzskatīta par prioritāti, lai \ varētu nodrošināt vislabākos dzīves apstākļus vīriešiem un sievietēm, kas strādā šajā nozarē.

Pašlaik Eiropas Savienībā lauksaimniecības nozarē ir nodarbināti 26,7 miljoni cilvēku. No šiem cilvēkiem 42 % ir sievietes, un vismaz katru piekto lauksaimniecības uzņēmumu vada sieviete. Šie dati rada priekšstatu par lauku sievietes dzīves realitāti , kas radikāli atšķiras no tā, kas bijis iepriekšējās desmitgadēs, kad sievietes bija pārmaiņu atbalstītājas ar atšķirīgu sociālo un ekonomisko izcelsmi dažādās dalībvalstīs.

Es atbalstu šā ziņojuma tekstu, jo tajā ir vērsta uzmanību uz nepieciešamību plānot Eiropas atbalsta stratēģiju lauku apvidiem, īpaši pielāgojot sievietēm, lai sekmētu sieviešu sociālo un darba apstākļu uzlabošanos vidējā termiņā.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Mums nav izvēles kā vien balsot par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo mēs joprojām atbalstām profesionālus lauksaimniekus, kas pārtiek no savas uzņēmējdarbības ieņēmumiem.

Sievietes parasti audzina bērnus un veic ierastos pienākumus saistībā ar citu ģimenes locekļu atbalstīšanu, tādēļ lauksaimniecības jomā viņas neapšaubāmi atrodas nelabvēlīgākā situācijā. Lauksaimniecības nozarē darba laiks nav noteikts konkrētās stundās, bet tas jāpielāgo atkarībā no sezonas, veģetācijas periodiem un mājdzīvnieku iespējamām vajadzībām. Ir periodi, kad darba diena ilgst 12–13 stundas septiņas dienas nedēļā, un ir mierīgāki periodi. Ir acīmredzams, ka lauksaimniece grūtniecības laikā, piemēram, nevar pārtraukt apstrādāt zemi, ja viņai tas ir jādara, jo šāda rīcība nozīmētu, ka viņa zaudēs vesela gada ieņēmumus.

Tādēļ lauksaimnieču vajadzības atšķiras no citu sieviešu darba ņēmēju vajadzībām, un ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstīgu un specializētu atbalstu, ņemot vērā to, ka lauksaimniecības uzņēmumi gandrīz vienmēr atrodas tālu no tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem kā sabiedriskais transports, palīdzība vai sociālais atbalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. (EL) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka sievietēm ir ļoti liela nozīme un ka viņas sniedz lielu ieguldījumu lauku un lauksaimniecības attīstībā. Atbalsts sievietēm un viņu uzņēmējdarbības plāniem lauku nozarē palīdzēs ievērojami progresēt visai lauku kopienai. Ekonomikas krīzes laikā, kā arī pieaugot bezdarbam, mums jānodrošina stimuli, lai paturētu visu paaudžu sievietes laukos, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību un lai ieguldītu apmācībā ar mērķi panākt attīstību un inovācijas lauksaimniecības nozarē.

 
  
MPphoto
 
 

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. (RO) Es vēlētos sākt ar pateicību Jeggle kundzei par šo lielisko ziņojumu, kurā uzsvērta sieviešu būtiskā nozīme lauksaimniecībā. Es apzinos, ka daudzi no mums vēlētos, lai visu paaudžu sievietes nepamet laukus, vai uzskata, ka mums viņas jāmudina pārcelties uz dzīvi laukos, lai nodrošinātu lauku apvidu un lauksaimniecības nākotni Eiropā. Tomēr, lai to sekmētu, mums jāuzlabo sieviešu piekļuve izglītībai un apmācībai lauksaimniecības nozarē, kā arī jārada viņām labāka iespēja piekļūt tiešajiem maksājumiem. Mums ir arī jānodrošina, ka viņām ir pieejamas atbilstīgas pensijas un sociālais nodrošinājums.

Piemēram, Rumānijā dažas laukos dzīvojošas sievietes neatbilst lauksaimnieku pensiju nosacījumiem un viņām ir ļoti grūti uzsākt uzņēmējdarbību lauksaimniecības nozarē. Tādēļ ir svarīgi pievērst lielāku uzmanību sievietēm, kas strādā ģimenes vai naturālās lauku saimniecībās, un jānodrošina viņām labi dzīves apstākļi un atbilstīgas pensijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. − (PL) Es atbalstīju ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos. It sevišķi es atbalstu risinājumus, kuru mērķis ir paaugstināt sieviešu nodarbinātības līmeni lauku apvidos. Polijā bez darba ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, it sevišķi lauku apvidos. Liela daļa bezdarbnieču lauku apvidos ir sievietes, kas jaunākas par 34 gadiem. Vairumā gadījumu tās ir izglītotas sievietes, kas nevar atrast darbu, kurš atbilstu viņu kvalifikācijai. Tā ir īpaši bīstama tendence, jo tieši gados jauniem cilvēkiem jānodrošina lielākas iespējas „nostāties uz kājām” darba tirgū. Ilgtermiņā tas sekmē bezdarba feminizāciju lauku apvidos un tādējādi augstākus nabadzības līmeņus starp gados jaunām sievietēm. Daudzas no viņām izlemj pārcelties uz dzīvi pilsētās, lai meklētu darbu, kas savukārt veicina lauku iedzīvotāju novecošanu, dabiskās izaugsmes samazināšanos un lauku apvidu iedzīvotāju dzīves apstākļu vispārēju pasliktināšanos.

Šajā saistībā es atbalstu priekšlikumu, ar ko jaunajā ELFLA regulā jāparedz noteikums par īpašu finansējumu ar mērķi atbalstīt sievietes gaidāmajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tas varētu pozitīvi ietekmēt nodarbinātības līmeņus starp sievietēm lauku apvidos. Es arī atbalstu to, ka ar sociālā nodrošinājuma sistēmām ir jānodrošina atbilstīgi pabalsti lauku apvidos dzīvojošām sievietēm. Šajos pabalstos ir jāņem vērā tas, ka sievietēm ir mazāka pelnītspēja un ka tas ietekmē viņu pensijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. − (PL) Sociālo un demogrāfisko tendenču, vērtību sistēmu pārmaiņu un plašāku izvēļu rezultātā mainās lauku apvidu struktūra. Mainās arī sieviešu nozīme lauku apvidos. Lai nodrošinātu, ka sievietes nepamet lauku apvidus vai lai mudinātu viņas izvēlēties lauku dzīvi, mums pašlaik ir vairāk jāņem vērā viņu vajadzības un jānodrošina, ka šīs vajadzības tiek atspoguļotas mūsu atbalsta politikā. Mums jānodrošina lielāka pamanāmība sievietēm lauku apvidos, it sevišķi ekonomikas un finanšu jomā, un mums jānodrošina instrumenti, ar kuriem to panākt.

Ņemot vērā to, ka joprojām tieši sievietes aprūpē mazus bērnus, kā arī slimus un vecāka gadu gājuma cilvēkus, atsakoties no nodarbinātības, lai veiktu minētos pienākumus, mums viņām jānodrošina iespēja saglabāt līdzsvaru starp ģimenes un profesionālo dzīvi. Tas ir iespējams ar infrastruktūras attīstību, piemēram, uzbūvējot bērnudārzus un attīstot dažādas izglītības un kultūras iespējas. Šo mērķu sasniegšanas pamatā ir visu paaudžu sieviešu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos.

Ir arī ļoti svarīgi uzlabot piekļuvi medicīniskajiem pakalpojumiem un vēža profilakses programmām sievietēm. Turklāt joprojām ir lietderīgi atbalstīt un attīstīt lauku tūrismu kā zema riska saimniecisko darbību, kas sekmē darbvietu izveidi un līdzsvaru starp ģimenes un darba dzīvi, kā arī sekmēt elektroniskos uzņēmējdarbības veidus, piemēram, e-komerciju, kas nodrošinās saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, cik tālu atrodaties no pilsētu centriem.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. EPLP atbalsta Elisabeth Jeggle ziņojuma par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos mērķi uzsvērt šai nozarei raksturīgās problēmas, ar ko saskaras sievietes, kuras strādā lauksaimniecībā, un daudzos pasākumus, kas ierosināti, lai nostiprinātu sieviešu stāvokli. Ziņojumā ir uzsvērtas lauksaimniecības nozarē strādājošo sieviešu īpašās vajadzības, ierosinot vairākus ieteikumus, kuros ir ņemti vērā gan dzīves apstākļi, gan sieviešu nozīme un ieguldījums lauku ekonomikas attīstībā. Tomēr EPLP nepiekrīt 4. punktam, kurā neatbalsta lauksaimniecības izdevumu daļas kopējā budžeta samazināšanu. Mēs vēlamies, lai tiktu būtiski mainītas daudzgadu finanšu shēmas prioritātes ar mērķi pilnība finansēt stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātes, kam ir vislielākā ietekme uz nodarbinātības un izaugsmes līmeņu paaugstināšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā uzsvērta dzimumu līdztiesības nozīme, lai sekmētu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību. Manuprāt, ir svarīgi veicināt sieviešu pārstāvību visās lauksaimniecības nozares politiskajās, sociālajās un ekonomiskajās institūcijās, lai nodrošinātu, ka sievietes ir vienlīdz iesaistītas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski.(FR) Esmu gandarīts, ka ir pieņemts Jeggle kundzes ziņojums, kurā es arī esmu sniedzis ieguldījumu. Patiešām, kopējai lauksaimniecības politikai ir sociāla vērtība, jo tā atzīst sieviešu būtisko nozīmi, lai saglabātu lauku dzīves nākotnes izredzes un pārticību lauku apvidos (ņemot vērā, ka 41 % no 14,6 miljoniem ES lauksaimniecībā iesaistīto cilvēku ir sievietes).

Mērķis it sevišķi ir uzlabot sieviešu attieksmi pret uzņēmējdarbību un tai nepieciešamās prasmes, aprīkot lauku apvidus ar modernu infrastruktūru, kas ļaus sievietēm panākt darba un ģimenes dzīves līdzsvaru (piemēram, izveidojot dienas bērnudārzus), censties nodrošināt lielāku sieviešu pārstāvniecību lauksaimniecības nozares politiskajās, sociālajās un ekonomiskajās institūcijās (kā mērķi nosakot absolūtu izlīdzināšanu) un īstenot atbilstīgu sociālo nodrošinājumu sievietēm, kas strādā nozarē, kā arī dalītas īpašumtiesības uz lauku saimniecībām. Ja patiesa vienlīdzība ir godīgums, tad svarīgi ir atzīt tieši sieviešu nozīmi lauksaimniecībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Joprojām ir nepieciešama aktīva atbalsta politika lauku apvidos, kuras mērķis ir piedāvāt sievietēm labākas perspektīvas un labākas darba iespējas. Kvalificētām lauksaimniecēm vajadzīga plaša apmācība, un viņām jāspēj rīkoties un domāt kā uzņēmējām. Ja runājam par izglītību, turpmāku apmācību, skolām un bērnu aprūpi, tam vajadzīga optimāla infrastruktūra lauku apvidos, kā arī neierobežota piekļuve modernai informācijas tehnoloģijai. Turklāt ir jāpaplašina sieviešu tīkli un sieviešu uzņēmēju piekļuve kredītiem un ieguldījumu iespējām.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā aicināts uzlabot situāciju un atzīt sievietes, kas strādā lauksaimniecības nozarē, kā arī sniegt nepārtrauktu lauku atbalstu.

Ziņojumā ir norādīts uz būtisko vajadzību paredzēt sociālo nodrošinājumu lauksaimnieku sievām, kuras gūst ienākumus, un, protams, arī pagaidu un migrantu darba ņēmējiem. Tam jābūt loģiskam solim ne tikai saistībā ar lauksaimniecības darbu, bet arī plašākā kontekstā saistībā ar visām pašnodarbinātām personām, ja vēlamies sasniegt patiesus dzimumu līdztiesības mērķus šajās jomās, kurās sieviešu situācija ir īpaši slikta.

Tādēļ, jā, dzimumu līdztiesība arī ir jāietver kopējā lauksaimniecības politikā, un Eiropas Savienībai ir jāsaskaņo tās paustie mērķi ar darbībām. Tomēr man nav nekādu ilūziju par vispārējo saskaņotību starp Eiropas Savienības mērķiem un Eiropas līdzekļu izmantošanu, it sevišķi saistībā ar cilvēktiesībām, kurās sieviešu tiesības ir neatņemama sastāvdaļa.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu. Ziņojumā ir uzsvērts lielais ieguldījums, ko sievietes pēdējos gados ir sniegušas lauku apvidu ilgtspējīgai attīstībai un lauku saimniecību dažādošanai, kā arī to pielāgošanai tirgus izmaiņām. Tomēr, lai sievietēm lauksaimniecības nozarē nodrošinātu patiesas perspektīvas, kopējā lauksaimniecības politikā jāietver vairāk uz sievietēm vērstu aspektu, tostarp (kā paskaidrots šajā ziņojumā) īpašu apmācības veidu un konsultāciju nodrošināšana, kā arī infrastruktūras atbalsta sniegšana.

 
  
MPphoto
 
 

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. − (PL) Es vēlos apsveikt Jeggle kundzi par dokumentu, kas sniedz būtisku ieguldījumu debatēs par kopējās lauksaimniecības politikas struktūru. Galvenais faktors, kas ietekmē lauku apvidu ekonomiskā potenciāla palielināšanos, ir sieviešu iesaistīšanās gan politiskās institūcijās un lauksaimniecības organizācijās, gan pašnodarbinātībā. Saistībā ar darbvietu radīšanu galvenais jautājums attiecas uz elektronisko uzņēmējdarbības veidu sekmēšanu starp sievietēm, piemēram, e-komercijas sekmēšanu, kas ļauj būt ekonomiski aktīvam pat neaizsniedzamos apgabalos. Mums arī labāk jāizmanto iespējas, kuru mērķis ir attīstīt kopienu dzīvi lauku apvidos, izstrādājot un īstenojot programmas, kuras atbalsta apmācību sistēmas sieviešu organizācijām.

Vēl ļoti svarīgs saistībā ar vienlīdzīgām iespējām ir atbalsts, lai tiktu nodrošinātas atbilstīgas bērnu aprūpes infrastruktūras lauku apvidos, jo pienācīgi funkcionējoša bērnu aprūpe atvieglo sieviešu ātrāku atgriešanos darbā un nodrošina viņām lielāku konkurētspēju darba tirgū. Es vēlos vēlreiz pateikties Jeggle kundzei par mana priekšlikuma ņemšanu vērā, strādājot pie ziņojuma. Dokumentā tika iekļautas lietas, ko pieprasīja sievietes sabiedriskās apspriešanas laikā Ziemijas Lubuskas reģionā.

 
  
  

Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A7-0054/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es nobalsoju par rezolūciju par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs. Lietuvai, Bulgārijai un Slovākijai šis ir ļoti svarīgs dokuments, jo šīs valstis pārtrauc kodolelektrostaciju ekspluatāciju. Pastāv bažas, ka svarīgākie atkritumu infrastruktūras pārvaldības projekti Lietuvā ir aizkavējušies, un tas neļauj laikus un efektīvi apgūt ES finansējumu. Ziņojumā ir atzīmēts, ka ekspluatācijas pārtraukšanai joprojām ir nepieciešams ievērojams finansējums un valstu līdzekļi nav pietiekami, lai to segtu: Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondā patlaban ir uzkrāts tikai nedaudz vairāk nekā 100 miljoni eiro (savukārt ekspluatācijas pārtraukšanas tehniskās izmaksas vien lēšamas robežās no  987 miljoniem līdz 1300 miljoniem eiro). Tādēļ Eiropas Parlaments aicina ES dalībvalstis šajā saistībā īstenot atbilstīgus pasākumus. Kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana ir ļoti sarežģīts process. Valstīm nav pietiekamas pieredzes, lai tās spētu paredzēt ar to saistīto darbu un lai tās to spētu paveikt efektīvi. Eiropas Parlaments šo rezolūciju pieņem īstajā laikā, tādējādi mudinot Lietuvu, Bulgāriju, Slovākiju un visas pārējās ES dalībvalstis īstenot ekspluatācijas pārtraukšanas darbus maksimāli efektīvi. Tas ir ļoti svarīgs darbs, kam Eiropas Parlaments turpinās pievērst lielu uzmanību.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju par šo svarīgo dokumentu. Kad Lietuva, Slovākija un Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai, tās pauda apņemšanos pārtraukt kodolelektrostaciju ekspluatāciju, kas bija politiski un ekonomiski sarežģīts uzdevumus, savukārt Eiropas Savienība apņēmās piešķirt finansiālu palīdzību, kas nepieciešama ekspluatācijas pārtraukšanas darbiem, kodolatkritumu pārstrādes infrastruktūru izbūvei, šādu atkritumu glabāšanai un enerģētikas projektu izstrādei. Manuprāt, Eiropas Savienības solidaritāte var efektīvi mazināt negatīvās ekonomiskās sekas, ko rada staciju agrīnā slēgšana enerģētikas tirgū, taču daudzi jautājumi joprojām nav atrisināti. Līgumslēgšanas tiesību piešķiršana nav īsti skaidra, jo ir zināms, ka ar pašreizējo finansējumu nepietiks, lai laikus un pienācīgi paveiktu ekspluatācijas pārtraukšanas darbus. Pastāv risks, ka kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana aizkavēsies, jo trūks finansiālu resursu, kas savukārt var apdraudēt vidi un cilvēku veselību. Vēl nav pabeigti ekspluatācijas pārtraukšanas detalizētie plāni, tādēļ vēl nav pietiekamas informācijas par grafikiem, konkrētu projektu izmaksām un to finansējuma avotiem. Es piekrītu, ka Eiropas Komisijai vairāk jāiesaistās koordinācijā starp šīm trim valstīm, lai panāktu vienošanos par detalizētu plānu iesniegšanu, darbu pabeigšanu grafikā un finansējuma apjomu. Komisijai arī jāizpēta veidi, kā varētu izmainīt ES ekspluatācijas pārtraukšanas darbību finansēšanas metodes, ņemot vērā dalībvalstīs izmantotās stratēģijas un to valsts administratīvās struktūras, kā arī kā vienkāršot noteikumus par finansējuma pārvaldību tā, lai tie neietekmētu ekspluatācijas pārtraukšanas darbību drošumu un drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Marinescu kunga ziņojumu, jo manuprāt, finansējuma trūkums ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumiem aizkavēs finansiālās palīdzības sniegšanu šīm trim dalībvalstīm: Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai. Šā procesa aizkavēšanās apdraudētu vidi un cilvēku veselību. Turpmākajos novērtējumos, ko veiks Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta, jāprecizē šādi aspekti: ES finansējuma piešķiršana un izmantošana, lai nodrošinātu drošu ekspluatācijas pārtraukšanu, kodolatkritumu drošu glabāšanu un koordinēšanu starp trim pašreizējām programmām. Šajā saistībā ir efektīvi jāizmanto uzkrātā pieredze, kā arī jāizmanto modelis, kura pamatā ir iepriekš izstrādātie un finansētie projekti, lai panāktu izmaksu samazinājumu.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju par mūsu kolēģa deputāta ziņojumu par Lietuvas, Slovākijas un Bulgārijas pieprasītās palīdzības sniegšanu, lai slēgtu kodolelektrostacijas. Ir acīmredzams, ka, ja mēs nenodrošināsim atbilstīgus resursus, mēs varam saskarties ar nopietnām sekām videi un cilvēku veselībai. Piešķirtie resursi noteikti ir pienācīgi un pārredzami jāpārvalda. Tas, ka mums nav vienotas ES koordinatoru un ekspertu komandas visiem trim projektiem, kas uzraudzītu plāna un precīza grafika izstrādi, kā arī jau piešķirtā finansējumu pienācīgu izmantošanu, un pieņemtu lēmumu par to, kas ir vajadzīgs, lai pabeigtu staciju drošu slēgšanu, rada nopietnas bažas.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski.(FR) Šā ziņojuma atslēgvārds ir „atbildība”. Kodolenerģijas nozarei ir jāapzinās, ka tā vairs nevar izvairīties no savas atbildības par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu, kā tā nereti ir rīkojusies iepriekš. Dažādu ES pievienošanās procesu laikā kodolenerģijas nozare apņēmās pārtraukt to kodolelektrostaciju ekspluatāciju, kuru vispārējie drošības standarti bija nepietiekami. Diemžēl piešķirtās summas neizmantoja pareizi. Tāpēc ir pienācis laiks šajā saistībā izdarīt visus attiecīgos secinājumus. Šis novērojums varbūt attiecas uz kodolelektrostacijām jaunajās dalībvalstīs, bet tas ir arī būtisks visām ES valstīm, kuras ir izvēlējušās šo tehnoloģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Katastrofa Japānā lika mums visiem apsvērt kodoldrošību. Palīdzība staciju slēgšanā Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai, kas izmantoja novecojušu tehnoloģiju, palīdz mazināt ārkārtas izdevumu sekas saistībā ar šo staciju slēgšanu līdz 2013. gadam. Palīdzību novirza uz vides uzlabošanu un jaunu elektrosistēmu modernizēšanu, kā arī apgādes drošības uzlabošanu. Es šo iniciatīvu balsojumā atbalstu, jo tādai jābūt arī citu Eiropas kodolelektrostaciju nākotnei, kurās izmanto novecojušu tehnoloģiju.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Ar šo ziņojumu Parlaments izdara atbilstīgu spiedienu uz Komisiju, lai nodrošinātu, ka tā turpina cieši uzraudzīt un kontrolēt to, kā Slovākija, Bulgārija un Lietuva ir izmantojušas un izmantos ievērojamās finansējuma summas, ko tās ir saņēmušas saistībā ar programmu par šo valstu padomju režīma kodolelektrostaciju demontāžu ar mērķi garantēt to drošību. Katastrofa Japānā pirms dažām nedēļām skaidri parāda tiem, kas vēl to nebija apzinājušies, ka ar kodolenerģiju nejoko: vienmēr, kad runa ir par atomu, ir maksimāli stingri jāpiemēro drošības kritēriji, un tāpēc Komisijai ir jāuzņemas atbildība un jāuzrauga veco kodolelektrostaciju demontāžas programmu progress šajās trīs bijušajās komunistiskajās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par Marinescu kunga ziņojumu, kurā ir vērsta uzmanība uz problēmu, kas pašlaik ir ļoti aktuāla. Ņemot vērā notikumus Japānā, rodas jautājums par Eiropā esošo un ekspluatēto kodolelektrostaciju drošību.

Lietuvas, Bulgārijas un Slovākijas apņemšanās ES pievienošanās sarunu laikā, proti, demontēt vecos kodolreaktorus, ko neizdevās pielāgot, lai nodrošinātu atbilstību obligātajiem drošības standartiem, ir jāuztur un jāsaskaņo, un šajā saistībā Eiropas Savienība nu jau labu laiku ir noteikusi un sniegusi atbalsta un finansējuma paketes. Es ceru, ka demontāžas darbi notiks ātri un tā, lai nodrošinātu maksimālu drošību pilsoņiem un videi. Es arī ceru, ka varēs panākt iekavēto un pabeigt darbu noteiktajā termiņā.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt — nerunājot par konkrētiem gadījumiem — nepieciešamību uzraudzīt, kādas pārbaudes notiek citos Eiropas reaktoros, pieprasot no iestādēm atbildību par drošības nodrošināšanu ne tikai esošajās stacijās, bet arī jaunās stacijās, ja tādas tiks būvētas nākotnē.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. (RO) Atbilstība kodoldrošības standartiem un iedzīvotāju aizsardzība pret kodolrisku ir īpaši svarīgi aspekti, kas pamato Eiropas Savienības piešķirto finansējumu trim dalībvalstīm, lai tās demontētu savas kodolelektrostacijas, ko vairs nevarēja modernizēt, lai nodrošinātu augstākos drošības standartus. Tomēr es pilnībā atbalstu šajā rezolūcijā pausto viedokli, jo uzskatu, ka mums ir jāuzrauga šo līdzekļu izmantošana, lai nodrošinātu, ka tie efektīvi veicina demontāžas procesa drošību. Diemžēl stratēģija ir bijusi neskaidra, kā rezultātā Eiropas Savienības finansējumam demontāžas vajadzībām netika noteikti griesti. Turpmāk jāizvairās no šādas pieejas, un jāizstrādā vispusīgs plāns, lai ietvertu visas darbības, kam būs tiesības saņemt finansējumu. Ir svarīgi nodrošināt pārredzamību attiecībā uz šīs naudas izmantošanu, lai nodrošinātu finansējuma efektivitāti un arī to, ka Eiropas nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta atbildīgi.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Ir noteikti jāpārtrauc kodolreaktoru ekspluatācija Slovākijā, Bulgārijā un Lietuvā, jo tie par ekonomiski pieņemamām izmaksām nevar nodrošināt atbilstību obligāto drošības standartu prasībām. Tas nebūs iespējams bez ES finansiālās palīdzības, lai risinātu šo staciju slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas sekas, kas, protams, ietvertu vides pilnveidošanas pasākumus saskaņā ar acquis un tradicionālas ražošanas jaudas modernizēšanas pasākumus ar mērķi aizstāt ražošanas jaudu utt. Eiropas Savienības finansiālā palīdzība ir sniegta iemaksu veidā trīs starptautiskos ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fondos, ko pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienību māc bažas par iespējamām drošības sekām saistībā ar vecu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu jaunajās dalībvalstīs un ar šo staciju radīto radioaktīvo atkritumu iespējami neatbilstīgu apsaimniekošanu. Ar to saistītās darbības parasti ir pārmērīgas. Tādēļ ir svarīgi pienācīgi un maksimāli pārredzami pārvaldīt ES piešķirtos finanšu resursus, kā arī paredzēt atbilstīgu ārējo uzraudzību, lai nodrošinātu godīgu konkurenci enerģētikas tirgū. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai ir nemitīgi jāveicina tādu alternatīvu energoresursu attīstība, kas rada maz emisiju un ir konkurētspējīgi, lai mazinātu negatīvās ekonomiskās un sociālas sekas, kuras izraisa vecu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas process.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Kopš 2007. gada Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā ir pārtraukta trīs kodolelektrostaciju ekspluatācija, izmantojot būtisku ES finansiālo atbalstu. Ņemot vērā kavējumus un vispārēji nepareizu pārvaldību, Parlaments aicina Komisiju izveidot koordinēšanas komandu, lai pārraudzītu plānošanu un grafiku izveidi, pārskatītu līdz šim piešķirto līdzekļu izmantošanu un izlemtu, vai pēc 2013. gada joprojām būs vajadzīgs ES atbalsts. Parlaments ir arī pieprasījis Eiropas Revīzijas palātai līdz gada beigām izstrādāt īpašu ziņojumu par šīm trim ekspluatācijas pārtraukšanas programmām, lai noteiktu, vai izmantotā nauda patiešām ir palīdzējusi uzlabot drošību. Saskaroties ar budžeta ierobežojumiem, kas ietekmē visas valstis, Parlaments piekritīs palīdzības pagarināšanai tikai tādā gadījumā, ja ES finansējums patiešām ir palīdzējis uzlabot energoapgādes drošību, modernizēt infrastruktūru un izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas projektus. Pēc kodolkatastrofas Japānā ES apzinās savu atbildību un to, ka nevar atļauties ignorēt kodoliekārtu drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojumā par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti jaunajās dalībvalstīs ir sniegts kopsavilkums par ES finansējumu kodolelektrostaciju atvienošanai un demontāžai Lietuvas Ignalinā, Slovākijas Bohunicē un Bulgārijas Kozlodujā. Saistībā ar sarunām par pievienošanos ES Lietuva, Slovākija un Bulgārija apņēmās slēgt un pārtraukt ekspluatēt šīs kodolelektrostacijas, ko, kā secināts G7 valstu sarunās, nevarēja modernizēt par finansiāli pieņemamām izmaksām un kam bija neiespējami piemērot obligātos drošības standartus. ES apņēmās finansēt slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas darbus un šo apņemšanos pilda saskaņā ar finanšu shēmu. Es atzinīgi vērtēju to, ka ES var atbalstīt šādas darbības. Vecu un nedrošu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana Eiropā ir svarīga, lai aizsargātu Eiropas pilsoņu dzīvību un veselību.

Es ceru, ka tiks slēgtas arī vecākās kodolelektrostacijas Francijā. Pēc katastrofas Japānā, Vācija izlēma nekavējoties rīkoties līdzīgi. Es balsošu par šā ziņojuma pieņemšanu, jo ir jāpabeidz Ignalinas, Bohunices un Kozlodujas staciju slēgšana un ekspluatācijas pārtraukšana, izmantojot atbilstīgu ES finansējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsoju par ziņojumu par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto ES finansējumu jaunajās dalībvalstīs. Manuprāt, ES ir jāatbalsta šo iekārtu slēgšana un ieguldījumi alternatīvas enerģijas projektos, lai garantētu drošību un aizsargātu Eiropas sabiedrības veselību, kā arī samazinātu atkarību no energoresursiem un maksimāli samazinātu sociālās izmaksas.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pirms pievienošanās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs spēkā esošie kodolenerģijas un radioaktīvo atkritumu standarti bija būtiski zemāki par noteikumiem, kas tolaik tika piemēroti ES. Turklāt dažas no šīm valstīm turpināja ekspluatēt vecus padomju režīma reaktorus, ko nevarēja pielāgot obligātajiem drošības standartiem par ekonomiski pieņemamām izmaksām. Tādēļ pievienošanās laikā Lietuva, Slovākija un Bulgārija apņēmās pārtraukt to reaktoru ekspluatāciju, kuri nenodrošināja atbilstību šiem standartiem. Šajā saistībā bija vajadzīga ES iejaukšanās un finansiālā palīdzība, ko turpinās sniegt līdz 2013. gadam. Pēc traģiskajiem notikumiem Japānā, manuprāt, ir steidzami jāpabeidz visas to kodolelektrostaciju slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas programmas Centrāleiropā un Austrumeiropā, kuru darbība neatbilst Eiropas drošības standartiem.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Lietuva, Slovākija un Bulgārija ir pildījušas savas saistības attiecībā uz trīs kodolelektrostaciju attiecīgo bloku slēgšanu. Ignalinas kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2004. gada 31. decembrī, savukārt 2. bloku — 2009. gada 31. decembrī. Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2006. gada 31. decembrī, savukārt 2. bloku — 2008. gada 31. decembrī. Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku slēdza 2002. gada 31. decembrī, savukārt 3. un 4. bloku — 2006. gada 31. decembrī. Finanšu palīdzības sniegšana ir tiesiski pamatota, un attiecīgās summas reizi gadā nosaka ar Komisijas lēmumu, pamatojoties uz atsevišķiem gada apkopotajiem plānošanas dokumentiem, ar kuru palīdzību var kontrolēt apstiprināto projektu izstrādi un finansēšanu. ES palīdzības mērķis ir atbalstīt šīs trīs dalībvalstis saistībā ar finansiālo un ekonomikas slogu, ko rada pirms termiņa noteiktie slēgšanas datumi, un segt daudzu svarīgu ekspluatācijas pārtraukšanas darbību izmaksas, ieguldīt enerģētikas projektos, lai samazinātu atkarību no energoresursiem, un palīdzēt mazināt elektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas sociālās sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs zinām, ka ekspluatācijā esošo reaktoru vidējais vecums gandrīz pusē Eiropas Savienības dalībvalstu ir samērā liels, kas ir izraisījis nepieciešamību pārtraukt dažu šo reaktoru ekspluatāciju drošības apsvērumu dēļ, kā arī saistībā ar sabiedrības veselības un vides aizsardzību.

Jaunajām dalībvalstīm, kurām ir jāpārtrauc vairāku bloku ekspluatācija, mūsuprāt, ir pamats sagaidīt ES atbalstu, lai pienācīgi un droši pabeigtu ekspluatācijas pārtraukšanas procesus.

Šiem procesiem ir jāietver vajadzīgie apkopes un uzraudzības darbi pēc slēgšanas, atkritumu pārstrāde, atkritumu un izlietotās degvielas uzglabāšana un dekontaminācija, iekārtu ekoloģiskie uzlabojumi un atbalsts, lai aizstātu slēgto staciju ražošanas jaudu, īpašu uzmanību pievēršot vides ilgtspējai un energoefektivitātei.

Visbeidzot jāatzīmē, ka ir arī jāņem vērā šo procesu sociālās sekas papildus visiem drošības nosacījumiem ekspluatācijas pārtraukšanas laikā, kā arī pirms un pēc tās, nodrošinot, ka tiek aizsargātas darba ņēmēju darbvietas un citas tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. Marinescu kunga ziņojuma 7. punktā ir atzīmēts, ka attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā „jāpiešķir augstākā prioritāte, jo tas ir visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs”. Es pilnībā atbalstu šo paziņojumu, bet vēlos izteikties vēl plašāk: kodolenerģijas pilnīga izslēgšana visās dalībvalstīs būtu mūsu iedzīvotāju drošības un veselības interesēs.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Kā jūs zināt, Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā ekspluatēja vecus, padomju laika kodolreaktorus, par kuriem starptautiskā kopiena secināja, ka tos par ekonomiski pieņemamām izmaksām nevar modernizēt, lai tie atbilstu obligāto drošības standartu prasībām. Atzīstot to, ka agrīnā slēgšana bija ārkārtējs finansiāls slogs, un izrādot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās sniegt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību šo reaktoru bloku ekspluatācijas pārtraukšanai līdz 2013. gada beigām. Tomēr pastāv bažas, ka svarīgākie atkritumu infrastruktūras pārvaldības projekti (izlietotās degvielas glabāšana un atkritumu krātuves projekts) ir būtiski aizkavējušies. Sistēmā pieejamā rezerve ir gandrīz izlietota un kavēšanās var sākt apdraudēt visa ekspluatācijas pārtraukšanas plāna gaitu, attiecīgi palielinot izmaksas. Komisijai ir jāziņo par rezultātiem saistībā ar projekta grafika atkārtotu novērtēšanu. Enerģētikas projektiem tika piešķirta liela līdzekļu daļa, bet ekspluatācijas pārtraukšanai joprojām ir nepieciešams ievērojams finansējums, un valstu līdzekļi nav pietiekami, lai to segtu — Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondā nav izdevies uzkrāt pietiekamus līdzekļus. Ekspluatācijas pārtraukšanas tehniskās izmaksas vien lēšamas robežās no 987 miljoniem līdz 1300 miljoniem eiro. Šajā sakarā dalībvalstīm ir jāveic attiecīgi pasākumi. Turklāt saistībā ar kodoldrošību mums ir jāapsver jaunās kodolelektrostacijas ar kodolreaktoriem, ko plāno uz ES robežām, proti, Krievijā un Baltkrievijā. Tās var ES radīt jaunas problēmas, kas nākotne, iespējams, apdraudēs mūsu iedzīvotāju veselību un vidi.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Kodolreaktorus Lietuvā, Slovākijā un Bulgārija nevar modernizēt par ekonomiski pamatotām izmaksām, lai nodrošinātu to atbilstību obligāto drošības standartu prasībām. Saistībā ar pievienošanās sarunām šīs trīs valstis ir apņēmušās konkrētā termiņā slēgt un pārtraukt ekspluatēt kodolreaktorus. Lai turpinātu efektīvu slēgšanu, mums nepieciešama skaidra finanšu shēma un kontrole, lai nodrošinātie līdzekļi tiktu izmantoti pareizi. Es atbalstu M.J. Marinescu ziņojumu, jo Eiropas pilsoņu drošībai ir jāpiešķir augstākā prioritāte.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Jautājums par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs ir tik būtisks kā vēl nekad. Nesenie notikumi Japānā ir saasinājuši bažas par drošību. Marinescu kunga ziņojumā ir tieši izskatīta atbilstīgu finanšu resursu nodrošināšana, lai garantētu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā. Patiešām, pievienojoties Eiropas Savienībai, šīs valstis uzņēmās atbildību par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu savās teritorijās. ES ir apņēmusies nodrošināt pietiekamu finansiālo atbalstu, lai pildītu šīs saistības. Faktiski, manuprāt, Eiropas Savienībai ir jāierosina izlēmīga rīcība saistībā ar konkrētiem jautājumiem, kas ir svarīgi tās pilsoņiem, tostarp jautājumu par kodolelektrostaciju drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski.(FR) Kad Lietuva, Slovākija un Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai, tika izstrādāts plāns par vairāku vecu, Eiropas standartiem neatbilstošu kodolelektrostaciju slēgšanu un ekspluatācijas pārtraukšanu. Pateicoties ļoti būtisku apropriāciju piešķiršanai, kas līdz 2013. gadam kopā veidos 2848 miljonus eiro, ir bijis iespējams slēgt visas šīs stacijas un nodrošināt daļēju pāreju uz citiem energoresursiem šajās dalībvalstīs. Tomēr, šķiet, ka nav pildītas vairākas apņemšanās, un ir pamats apšaubīt piešķirto līdzekļu izmantošanu. Tādēļ es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju. Uzsverot to, ka saistībā ar ekspluatācijas pārtraukšanu nav panākts gandrīz nekāds progress, lai gan tā ir programmas galvenais mērķis, rezolūcijā Komisija tiek aicināta efektīvāk īstenot savu palīdzību, piemēram, sagatavojot gada progresa ziņojumu. Šajā nolūkā Komisija varētu izmantot pašreiz notiekošās revīzijas datus, ko veic Eiropas Revīzijas palāta. Komisijai arī jāizveido koordinatoru un ekspertu komanda, lai ietvertu visus šos trīs projektus, ko tā vēl līdz šim dīvainā kārtā nav izdarījusi.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, kas attiecas uz trim valstīm — Lietuvu, Slovākiju un Bulgāriju, kurās ekspluatē vecus, padomju režīma kodolreaktorus, par ko starptautiskā kopiena saskaņā ar G7 valstu daudzpusējo rīcības programmu, kuru pieņēma 1992. gada Minhenes G7 valstu augstākā līmeņa sanāksmē, secināja, ka tos nevar modernizēt par ekonomiski pieņemamām izmaksām, lai tie atbilstu drošības standartu prasībām. Saistībā ar sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai minētās trīs valstis apņēmās noteiktos datumos slēgt šos kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju. Atzīstot, ka agrīnā slēgšana rada ārkārtēju finanšu slogu, un apliecinot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību, lai līdz 2013. gada beigām pārtrauktu minēto reaktoru bloku ekspluatāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto ES finansējumu jaunajās dalībvalstīs. Šīs stacijas apdraud sabiedrības veselību un ekosistēmu ne tikai to izcelsmes valstī, bet visā Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā ziņojuma tematu, es balsoju par šo veco staciju ekspluatācijas pārtraukšanas sekmēšanu. Tomēr, manuprāt, ES kodolenerģijas politikai jābūt plašākai. Ņemot vērā nopietnos riskus, kas saistīti ar kodolenerģiju un kas nu jau krietnu laiku ir bijuši zināmi, kā arī neseno kodolkatastrofu Japānā, es aicinu nekavējoties sagatavot Eiropas plānu par atteikšanos no šī enerģijas veida. Es arī uzskatu, ka ES ir nekavējoties jāpārtrauc jaunu kodolelektrostaciju finansēšana un atbalsts.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šajā ziņojumā ir risināts jautājums par tādu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu, kuras nav iespējams uzlabot un kuras rada pašreizējus draudus visu ES pilsoņu veselībai. Tajā tikai daļēji ir apšaubīta tā sauktā ES finansiālās palīdzības „enerģētikas” komponente, kas ir piešķirta šai ekspluatācijas pārtraukšanas programmai.

Šim Parlamentam ir noteikti jānosoda jaunu kodolelektrostaciju finansēšana. Tas to nedara; tāpat tas nepieprasa atteikšanos no kodolenerģijas, lai gan tas ir jādara. Fukušimas katastrofa notika tikai pirms dažām dienām, un šī ir stipri tuvredzīga pieeja. Es aicinu nekavējoties īstenot Eiropas plānu, lai pakāpeniski atteiktos no kodolenerģijas. Es balsoju par, īpaši saistībā ar to, ka šajā ziņojumā ir ietverts jautājums par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas finansējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Kodoldrošība ir jautājums, kas attiecas uz ikvienu Eiropā. Nesenais negadījums Japānā skaidri uzsvēra riskus, ar ko saistītas kodolelektrostacijas. Austrumeiropas valstīm, kas vēlas pievienoties ES, ir kodolelektrostacijas, kurās izmanto padomju režīma tehnoloģiju, kuras ir ekspluatētas jau daudzus gadus un tuvojas sava darbmūža beigām. Ņemot vērā šo konstrukciju ekspluatācijas pārtraukšanas būtiskās izmaksas, ES, protams, ir jāatbalsta šīs valstis to centienos īstenot šo ekspluatācijas pārtraukšanu, lai Eiropas teritorijā nenotiktu nekādi kodolnegadījumi, kuru sekas mums visiem diemžēl ir labi zināmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsoju par ziņojumu par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs, jo tajā ir noteikts, ka attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai jāpiešķir augstākā prioritāte, jo tas ir visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs, un tāpēc, ka tajā ir paustas bažas, ka ekspluatācijas pārtraukšanas darbībām vajadzīgo līdzekļu trūkums aizkavēs kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un veicinās gan vides, gan cilvēku veselības apdraudējumu. Fukušimas negadījums apliecina, ka katastrofas gadījumā kodolenerģija nav kontrolējama un ka tās pārvaldību nevar nodot privātiem uzņēmumiem. Tādēļ mums steidzami vajadzīgs moratorijs, lai netiktu būvētas nekādas turpmākas kodolelektrostacijas, un mums ir jānosaka grafiks 143 staciju slēgšanai, kuras pašlaik darbojas Eiropā. ES ir jāvirzās uz nākotni bez kodolelektrostacijām, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Rezolūcijā ir novērtēti plāni par novecojušu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu trīs ES dalībvalstīs: Ignalina Lietuvā, Bohunice Slovākijā un Kozloduja Bulgārijā. Rezolūcijā ir arī aprēķināti izdevumi un tādu enerģētikas projektu finansējuma iespējamie kavējumi, kas nav saistīti ar ekspluatācijas pārtraukšanu. Labi teikts — „iespējamais finansējums”. Ir skaidri un konkrēti jānosaka, tieši kā tiks aizstāti spēcīgie energoavoti, kur un kad tiks būvētas jaunas elektrostacijas, izmantojot mūsu finanšu līdzekļus. Es balsoju par, jo izprotu kodolelektrostaciju radīto apdraudējumu, bet kāda jēga ir pārtraukt ekspluatēt Ignalinu, ja Eiropas Savienībā vēl nav uzbūvētas citas kodolelektrostacijas? Varbūt labāk būtu veikt rekonstrukcijas darbus?

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Nav iespējama vai izmaksu ziņā ir ekonomiski nepamatota dažu kodolreaktoru modernizēšana Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā, lai nodrošinātu to atbilstību obligāto drošības standartu prasībām. Saistībā ar sarunām par pievienošanos ES šīs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis saņēma finansējumu, kura mērķis bija palīdzēt pārtraukt ekspluatēt novecojušos reaktorus. Līdz 2009. gadam Lietuvai (Ignalina), Slovākijai (Bohunice V1) un Bulgārijai (Kozloduja) tika izmaksāti aptuveni 1300 miljoni eiro. ES ir apņēmusies veikt turpmākus maksājumus līdz 2013. gada beigām. Krievijas un Ukrainas gāzes krīzes laikā Slovākija apsvēra iespēju atsākt slēgtās Bohunices elektrostacijas darbību, lai nodrošinātu enerģijas deficītu, ko radīja gāzes piegāžu trūkums no Krievijas. Japāna ir parādījusi, cik viegli kodolelektrostacijas situācija var kļūt nekontrolējama. Tādēļ ir vēl svarīgāk slēgt novecojušus reaktorus, tajā pašā laikā veidojot alternatīvus enerģijas avotus, lai novērstu reaktoru atkārtotu ieslēgšanu. Tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Nav pilnīgi nekādu šaubu, ka visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs ES un dalībvalstīm ir jāpiešķir augstākā prioritāte attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai jaunajās dalībvalstīs. Tomēr tikpat liela vērība ir jāpievērš Eiropas Savienības tuvumā esošo apdraudējumu novēršanai. Šajā saistībā es vēlos uzsvērt steidzamo vajadzību noteikt un mobilizēt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai virs Černobiļas kodolelektrostacijas reaktora, kurā 1986. gadā notika sprādziens, izbūvētu jaunu sarkofāgu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā. Mums par visu svarīgāk ir censties nodrošināt, ka visi ekspluatācijas pārtraukšanas darbi norit laikā, vienlaikus pienācīgi īstenojot visus vajadzīgos drošības pasākumus un novēršot pat mazākos riskus cilvēku veselībai un videi. Ja esam apņēmušies pārtraukt Ignalinas un citu kodolelektrostaciju ekspluatāciju, visi šim procesam piešķirtie finanšu resursu ir jāizmanto saskaņā ar plānoto, ievērojot pārredzamības un efektivitātes principus. Valstu iestādēm ir steidzami jāpabeidz ekspluatācijas plānu izstrāde. Manuprāt, Eiropas Revīzijas palātas veiktās revīzijas rezultāti atklās līdzekļu izmantošanas mērķus un to efektivitāti. Mums jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka demontāžas darbības un ekspluatācijas pārtraukšanas atkritumu apsaimniekošana sākas līdz 2013. gadam. Es uzskatu, ka ir ieteicams pieprasīt Komisijai iesniegt Eiropas Parlamentam sīki izstrādātu finansējuma plānu un noteikt atbildības jomas saistībā ar Eiropas Savienības palīdzības izmantošanu. Ņemot vērā to, ka valsts kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondi nav uzkrājuši pietiekamu summu, būtu ieteicams izstrādātajā stratēģijā un plānos iekļaut jaunas darbības un attiecīgi nodrošināt papildu ES finansējumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo dokumentu, kas attiecas uz ES finansējumu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā, jo, ņemot vērā nesenos notikumus pēc zemestrīces un kodolkrīzi Japānā, manuprāt, ir svarīgi un nozīmīgi Eiropas Savienībai pieņemt politiku par drošības pārbaudēm kodolreaktoros, lai novērstu jebkādu risku. Minēto valstu teritorijās tika ekspluatēti veci padomju režīma kodolreaktori, un būtu bijis tehniski neiespējami tos modernizēt, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem starptautiskajiem drošības standartiem. ES sniegtais finansējums atbilst ekonomiskajam slogam, ar ko saskaras šīs valstis, lai slēgtu savas kodolelektrostacijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Saistībā ar sarunām par pievienošanos ES Lietuva, Slovākija un Bulgārija vienojās par atbalstu tādu vecu padomju režīma reaktoru ekspluatācijas pārtraukšanai, kurus pēc starptautiskās kopienas domām un saskaņā ar 1992. gada Minhenes G7 valstu augstākā līmeņa sanāksmes lēmumu nebūtu iespējams pielāgot obligāto drošības standartu prasībām par ekonomiski pieņemamām izmaksām. Saistībā ar pievienošanās sarunām minētās trīs valstis apņēmās noteiktos datumos slēgt šos kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju. Atzīstot, ka agrīnā slēgšana rada ārkārtēju finanšu slogu, un apliecinot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību, lai līdz 2013. gada beigām pārtrauktu minēto reaktoru bloku ekspluatāciju. Saistībā ar palīdzības programmu tiek veiktas regulāras revīzijas un novērtējumi. Pašlaik Eiropas Revīzijas palāta veic visu trīs programmu lietderības revīzijas, un ERP īpašo ziņojumu ir paredzēts publiskot 2011. gada rudenī. Jau tagad var secināt, kas starp šiem trim projektiem varēja izveidot sinerģijas, lai padarītu ES darbību efektīvāku un lietderīgāku. Es balsoju par šo ziņojumu, kurā vēlos uzsvērt Komisijas ieteikumu saskaņot noteikumus attiecībā uz finansējumu kodolreaktoru ekspluatācijas pārtraukšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs, kādu to iesniedza 2011. gada 14. martā, mērķis ir noskaidrot, kādā posmā pašlaik ir novecojušu kodolelektrostaciju demontāža Lietuvā, Bulgārija un Slovākijā, kuras ir saņēmušas ES finansiālo atbalstu šim projektam kopš 1999. gada. Energoapgādes drošība ir viena no ES enerģētikas stratēģijas pamata prioritātēm. Saskaņā ar prognozēm programmu līdzšinējie kavējumi netraucēs sākt demontāžas procesus un kodolatkritumu apsaimniekošanu, kā arī neietekmēs darbus, kas kodolelektrostacijas darbiniekiem veicami līdz 2013. gadam. Tomēr joprojām pastāv nopietnas bažas par to, ka vēl nav pabeigti ekspluatācijas pārtraukšanas plāni un ka ir jāpieliek pūles, lai uzlabotu finanšu resursu pārvaldību, kā arī koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu valsts iestādēm. Tādēļ es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Trīs valstis — Lietuva, Slovākija un Bulgārija — ekspluatē vecus, padomju režīma kodolreaktorus, par ko starptautiskā kopiena saskaņā ar G7 valstu daudzpusējo rīcības programmu, kuru pieņēma 1992. gada Minhenes G7 valstu augstākā līmeņa sanāksmē, secināja, ka tos nav iespējams modernizēt par ekonomiski pieņemamām izmaksām, lai tie atbilstu drošības standartu prasībām. Saistībā ar sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai minētās trīs valstis apņēmās noteiktos datumos slēgt šos kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju. Atzīstot, ka agrīnā slēgšana rada ārkārtēju finanšu slogu, un apliecinot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību, lai līdz 2013. gada beigām pārtrauktu minēto reaktoru bloku ekspluatāciju.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt cieši uzraudzīt kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas posmu Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā, kur šo valstu pievienošanās laikā Eiropas Savienībai joprojām ekspluatēja vecus padomju režīma kodolreaktorus, par kuriem ir izrādījies neiespējami tos par ilgtspējīgām izmaksām modernizēt, lai tie atbilstu jaunākajiem drošības standartiem.

Pēc nesenās katastrofas Japānā vairs nav iespējams kavēties ar šīm procedūrām, jo tas ir jādara visu Eiropas un citu pilsoņu drošības labā, turklāt ar ekspluatācijas pārtraukšanu saistīto ārkārtējo finanšu slogu vairs nevar izmantot kā aizbildinājumu iespējamiem kavējumiem. Tādēļ Eiropas Savienība ir apņēmusies nodrošināt atbilstīgu finansiālu palīdzību šo reaktoru ekspluatācijas pārtraukšanai līdz 2013. gada beigām. Visas Eiropas Savienības interesēs nav pieņemami nekādi turpmāki kavējumi, un ir nekavējoties jāatmasko šādi mēģinājumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Pēc kodolkatastrofas kodolelektrostacijā Japānā, kas bija saistīta arī ar atbilstības nenodrošināšanu spēkā esošajiem drošības standartiem, varam sacīt, ka esam izdarījuši lielisku izvēli, sarunu gaitā nosakot datumus, līdz kuriem ir pilnībā jāslēdz trīs vecas padomju režīma kodolelektrostacijas Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā.

Termiņš pilnīgai slēgšanai un turpmākai drošai apkopei bija noteikts 2013. gadā, un Eiropas Savienībai tas izmaksātu gandrīz 3 miljardus eiro. Saistībā ar kavējumiem un izmaksu pieaugumu, kas savukārt saistīts ar šo trīs kodolelektrostaciju drošības garantēšanu, ziņojumā Komisija tiek aicināta īstenot plašāku uzraudzību un noskaidrot, kāda ir pašreizējā situācija un paredzamais grafiks ekspluatācijas pārtraukšanas procesa dažādajiem posmiem saskaņā ar sākotnējo grafiku.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai bija vecas padomju režīma kodolelektrostacijas, par kurām starptautiskā kopiena izlēma, ka tās par ekonomiski pamatotām izmaksām nav iespējams modernizēt, lai tās atbilstu obligātajiem drošības standartiem. Pievienošanās sarunas tika izmantotas, lai panāktu šo trīs kodolelektrostaciju slēgšanu līdz noteiktam datumam un to turpmāku demontāžu. Laikposmā no 1999. līdz 2013. gadam šim mērķim tika rezervēti 2,7 miljardi eiro. Līdz 2009. gada beigām 1,8 miljardi eiro no tiem jau bija piešķirti. Neraugoties uz to, ir būtiski iekavējusies demontāžas programmas īstenošana. Eiropas Parlaments pauž bažas, ka šie kavējumi var apdraudēt vidi un cilvēku veselību. Es pieņemu šo ziņojumu arī tādēļ, ka Parlaments atbalstīja manus grozījumus, kurus iesniedza Budžeta kontroles komitejā un kuros aicināja absolūti pārredzami pārvaldīt fondus un to resursus.

Eiropas Parlaments arī pieņēma manu priekšlikumu, ka Komisijai ir reizi gadā jāiesniedz Parlamentam ziņojums, lai mūs informētu, vai prognozes, ka rezervētie resursi tiks apgūti nākamo trīs gadu laikā, ir precīzas. Šis ziņojums ir pamats šā procesa ciešai uzraudzībai, kas ir pozitīvs aspekts no vairākiem apsvērumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pakāpenisku pārtraukšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Ignalinas, Bohunices un Kozlodujas staciju demontāža aizņem pārāk ilgu laiku, un ir vajadzīga lielāka apņemšanās no valstu operatoru puses. Visām dalībvalstīm ir steidzami jāierosina kopēji standarti attiecībā uz staciju demontāžu. Ir jānosaka skaidras atbildības jomas. Savās sarunās par pievienošanos ES šīs trīs valstis, proti, Lietuva, Slovākija un Bulgārija, apliecināja savu gatavību atslēgt šīs trīs nedrošās kodolelektrostacijas no tīkla.

 
  
MPphoto
 
 

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. (LT) Pagājušā mēneša traģiskie notikumi Japānā un bažas par Fukušimas elektrostacijas drošību ir rosinājušas lielas diskusijas par kodolelektrostacijām. Šīs diskusijas ir ļoti svarīgas — daudzi lietuvieši ļoti labi atceras Černobiļas traģēdiju. Lietuvas Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšana bija viens no pievienošanās ES nosacījumiem, bet tas ir bijis sāpīgs jautājums. ES Lietuvai nodrošināja palīdzību 837 miljonu eiro apmērā, lai likvidētu kodolelektrostacijas slēgšanas sekas laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tomēr nepietiek tikai ar finansējuma saņemšanu no ES, kas piešķirts reaktora slēgšanai. Droša ekspluatācijas pārtraukšana ir ilgstošs process, un ES ir Lietuva jāatbalsta katrā tā posmā. Tam jāietver vispusīgs atbalsts — radioaktīvo un bīstamo atkritumu apsaimniekošana.

Kā referents ir norādījis, ir vajadzīgs vispusīgs ES atbalsts, lai mazinātu Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšanas ekonomiskās un sociālās sekas. Kodolelektrostacijas slēgšanas rezultātā daudzi lietuvieši zaudēja darbu, kas kaitēja mūsu ekonomikai. ES ir jāsniedz lielāka palīdzība projektiem enerģētikas nozarē, lai mazinātu Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšanas ekonomiskās sekas. Tas varētu ietvert tādu pasākumu atjaunošanas veicināšanu, kas palielina enerģijas ražošanas spēju un energoefektivitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju par ziņojumu par trīs kodolreaktoru ekspluatācijas pārtraukšanu Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā. Tā kā šie kodolreaktori neatbilst obligātajiem drošības standartiem, to demontāža bija viens no nosacījumiem, par kuru vienojās tad, kad šīs trīs valstis piedalījās pievienošanās sarunās, un Eiropas Savienība apņēmās segt daļu no demontāžas izmaksām. Šajā saistībā ir īpaši pozitīvi dzirdēt, ka Ignalinas stacijas slēgšana Lietuvā nozīmē, ka valsts vienīgā kodolelektrostacija ir atvienota no tīkla.

 
  
  

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0060/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja 2006. gadā, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām starptautiskajos tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Kopš 2009. gada 1. maija EGF darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi.

Pašreiz, kad mēs sastopamies ar dziļu krīzi, kuras nopietnākās sekas ir bezdarba palielināšanās, ES ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai uz to reaģētu, jo īpaši sniedzot atbalstu tiem, kam ikdienā ir jāsamierinās ar bezdarbu. Es tieši tāpēc balsoju „par” šo ziņojumu par EGF līdzekļu piešķiršanu Čehijas Republikai, līdzekļu, kuru mērķis ir atbalsts darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba uzņēmumā Unilever ČR spol.s r.o.

 
  
MPphoto
 
 

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. (ES) Atbalsts ir piešķirts 460 no 664 uzņēmuma Unilever ČR atlaistajiem darba ņēmējiem, kas strādāja mazumtirdzniecībā, no kuriem 52,4 % ir sievietes, 13 % ir vecāki par 54 gadiem un 9,1 % — jaunāki par 24 gadiem. Ir jāuzsver, ka pasākumus par atlaisto darba ņēmēju mācībām līdzfinansēs pats uzņēmums, kas necenšas izvairīties no sava pienākuma, bet īstenos šos pasākumus pats vai uzticēs šo uzdevumu savā vārdā strādājošam uzņēmumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Par Eiropas Parlamenta panākumu var uzskatīt to, ka 2011. gada budžetā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) budžeta pozīcijā pirmo reizi ir iekļautas maksājumu apropriācijas EUR 47 608 950 apmērā. EGF izveidoja kā atsevišķu īpašu instrumentu, nosakot tam mērķus un termiņus, un tādēļ tam pienākas atsevišķi piešķirti līdzekļi, lai nevajadzētu veikt pārcelšanu no citām budžeta pozīcijām, kas tika darīts agrāk un kas varētu traucēt mērķu sasniegšanu dažādās politikas jomās. Es uzskatu, ka EGF ir pierādījis savu nozīmi, un es raizējos vienīgi par to, ka jaunās dalībvalstis nav to izmantojušas pietiekamā apjomā. Rodas iespaids, ka vecās dalībvalstis izmanto EGF, lai iegūtu budžeta resursus, kurus tās agrāk saņēma, piemēram, no kohēzijas politikai atvēlētajiem līdzekļiem. Manuprāt, vēsturē pirmais Čehijas EGF dotācijas pieprasījums ir tikai pirmā bezdelīga, kurai sekos citas, jo arī Čehijas rūpniecību ir smagi skārusi globalizācija un pasaules finanšu krīze, un no darba atlaistie Čehijas darba ņēmēji ir pelnījuši atbalstu saviem centieniem iekļauties prasīgajā darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja 2006. gadā kā elastīgu instrumentu ātrai vienreizēja, terminēta un individuāla atbalsta sniegšanai darba ņēmējiem, kas globalizācijas, finanšu un ekonomikas krīzes dēļ zaudējuši darbu. Kopš pasaules ekonomikas un finanšu krīzes sākuma šī ir pirmā reize, kad no fonda Čehijas Republikai tiek piešķirti līdzekļi, kas ir īpaši paredzēti, lai mazinātu sekas tam, ka Unilever uzņēmums ir slēdzis rūpnīcu Nelahozevas pašvaldībā un atlaidis no darba 634 darba ņēmējus. Ņemot vērā to, ka vairāk nekā 52,4 % no atlaistajiem darbiniekiem ir sievietes un vairāk nekā 13 % ir vecāki par 54 gadiem, es uzskatu, ka līdzekļu piešķiršana Čehijas Republikai ir pamatota, un tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju darbu, kas veikts, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), proti, sniedzot atbalstu darba ņēmējiem, kurus skārušas pārmaiņas pasaules tirdzniecībā. Es atbalstu arī lēmumu par EGF izmantošanu Čehijas Republikas uzņēmuma Unilever darba ņēmēju labā, uzņēmuma, kas pasaules ekonomikas un finanšu krīzes dēļ ir piedzīvojis vairāk nekā 500 darba ņēmēju neparedzētu atlaišanu. Tāpēc šim lēmumam ir liela nozīme ne tikai darbiniekiem un viņu ģimenēm, bet arī visam Melnīkas rajonam, kurā atrodas Unilever rūpnīca un kurš savā ziņā ir īpaši atkarīgs no pārtikas pārstrādes nozares, kā arī no ķīmiskās un enerģētikas nozarēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju „par” šo ziņojumu un grozījumu, kurā pieprasīta Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pārskatīšana. To es darīju tāpēc, ka man nepatīk tas, ka EGF pašlaik nepieprasa pārbaudīt starptautisku uzņēmumu finanšu stāvokli, to iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai piešķirto valsts atbalstu, ja tie pamato EGF intervenci ar uzņēmuma pārstrukturēšanu. Es uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina paredzamajā EGF regulas pārskatīšanā, taču tā, lai netiktu apgrūtināta atlaisto darba ņēmēju piekļuve EGF finansējumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) Mēs atkal esam nolēmuši atbalstīt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu — šoreiz, lai palīdzētu aptuveni 1200 cilvēkiem, kas Polijā un Čehijas Republikā ir zaudējuši darbu —, jo Eiropa vēl joprojām cieš no ekonomikas krīzes sekām, un ārkārtējiem apstākļiem ir vajadzīgi ārkārtēji pasākumi.

Mēs tomēr uzskatām, ka turpmāk mums ir jāizmanto pašreizējie instrumenti — jo īpaši Eiropas Sociālais fonds — ES, lai palielinātu to darba ņēmēju nodarbinātību, kuriem ir uzteikts darbs vai kuri jau ir atlaisti no darba. Nākamajā finanšu gadā droši vien nebūs vajadzības pēc Globalizācijas pielāgošanas fonda.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Pieteikums attiecas uz 634 darba ņēmējiem, kurus no darba atlaidis uzņēmums Unilever ČR, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē Čehijas Střední Čechy reģionā. Tāpat kā šā gada pirmā pieprasījuma gadījumā attiecībā uz Polijas Lejaskarpatu reģionu Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir sniegusi labvēlīgu vērtējumu šā procesa atbilstībai paredzētajiem atbilstības kritērijiem. Es ar nožēlu konstatēju, ka visā Eiropas Savienībā palielinās atlaisto darbinieku skaits, kas liecina par to, ka vēl daudz kas ir jādara, lai pagrieztu atpakaļ krīzes ciklu, kurā esam iestiguši. Es atbalstu Komisijas priekšlikumu izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) un ceru, ka no darba atlaistie darba ņēmēji spēs pēc iespējas ātrāk atrast jaunas darba vietas.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projektā par EUR 323 820 izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai atbalstītu to Čehijas darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kas zaudējuši darbu pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Šo pieteikumu, kas ir otrais, kurš jāapstiprina ES 2011. gada budžetā, Komisijai iesniedza 2010. gada 24. martā, un tas attiecas uz Čehijas Střední Čechy reģiona uzņēmuma Unilever ČR 634 darba ņēmējiem, kas strādāja mazumtirdzniecības nozarē. Ņemot vērā to, ka šis gadījums attiecas uz īpašu budžeta instrumentu un ka pieprasītā summa ir tiesiski pieņemama un atbilst 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju noteikumiem, proti, tā 28. punktam, es balsoju „par” šo priekšlikumu, un es ceru, ka tas palīdzēs mazināt šā reģiona iedzīvotāju ekonomiskās grūtības un atjaunot vietējo tautsaimniecību.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Atkal tiek izmantots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF), šoreiz, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas atlaisti no darba rūpnīcā, kura pieder starptautiskam uzņēmumam Unilever Čehijas Republikā.

Tāpat kā citos gadījumos mēs balsojām „par” to. Tomēr bez iebildumiem, kurus mēs parasti šādās situācijās izsakām, ir īpaši jāuzsver daži no šā procesa aspektiem. Eiropas Komisija ir aprobežojusies ar paziņojumu, ka Unilever nav saņēmis ne valsts, ne ES finansējumu, lai atvērtu rūpnīcu Čehijas Republikā — ne pirms, ne pēc Čehijas pievienošanās ES. Taču Komisija nav sniegusi informāciju — lai gan tai tas bija jādara un tā tika lūgta to darīt — par to, kāda ir situācija ar šī koncerna citām rūpnīcām, aizbildinoties, ka saskaņā ar EGF regulu tai tas nav jādara.

Turklāt, ņemot vērā to, kas ir noticis Čehijas Republikā, būtu interesanti iegūt informāciju par Unilever koncerna darbību Eiropas līmenī un novērtēt to. Tāpēc mēs nožēlojam informācijas trūkumu par valsts atbalstu, kas piešķirts minētajam koncernam, kā arī vispār starptautiskiem uzņēmumiem, kuru pārstrukturēšanai tiek paredzēti EGF intervences pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Šis ir vēl viens Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) piešķīrums, kam šajā gadījumā jāsniedz atbalsts no darba atlaistajiem starptautiskā uzņēmuma Unilever darba ņēmējiem Čehijas Republikā. Eiropas Komisijas nostāja šajā jomā ir bijusi ļoti pretrunīga, jo tā ir aprobežojusies ar paziņojumu, ka uzņēmums Unilever nav saņēmis ne valsts palīdzību, ne Eiropas fondu finansiālu atbalstu, lai atvērtu rūpnīcu Čehijas Republikā — ne pirms, ne pēc Čehijas pievienošanās ES. Taču Komisija nav sniegusi informāciju — lai gan tai tas bija jādara un tā tika lūgta to darīt — par to, kāda ir situācija ar šī koncerna citām rūpnīcām, aizbildinoties, ka saskaņā ar EGF regulu tai tas nav jādara.

Tāpēc debatēs Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā es vērsu uzmanību uz informācijas trūkumu par to, kas notiek ar Unilever koncernu Eiropas līmenī, un es ierosināju ņemt šo jautājumu vērā, pārskatot EGF regulu un ieviešot tādu starptautisku uzņēmumu finansiālā stāvokļa pārbaudi — iekļaujot tajā arī valsts atbalstu —, kuru pārstrukturēšanai tiek paredzēti EGF intervences pasākumi, taču tā, lai netiktu apgrūtināta atlaisto darba ņēmēju piekļuve EGF finansējumam.

Tāpēc mēs balsojām „par” šiem priekšlikumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski.(FR) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Čehijas Republikas pārtikas rūpniecības (UNILEVER) darba ņēmēju atbalstam. Es tomēr vēlos uzsvērt, ka mums ir steidzami jāpārskata šī fonda regula. Šai nolūkā es balsojuma laikā pievienojos tiem, kas parakstīja grozījuma ierosinājumu, kurā minēts, ka regulai kaitē tas, ka netiek pieprasīta tādu starptautisku uzņēmumu finanšu stāvokļa pārbaude par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai piešķirto valsts atbalstu, kuriem nosaka EGF intervences pasākumus, un panāca šā grozījuma pieņemšanu. Laikā, kad Eiropas Savienība ar grūtībām finansē paredzētos mērķus un ir spiesta veikt izvēli starp vienādi svarīgām prioritātēm, mēs nevaram atļauties finansēt no Kopienas budžeta lielu starptautisku uzņēmumu iekļuvi tirgū un rūpnīcu pārvietošanas stratēģijas, uzņēmumu, kuru vienīgais nolūks ir palielināt savu peļņu. Tas ir jāņem vērā paredzamajā regulā, taču tā, lai netiktu apgrūtināta atlaisto darba ņēmēju piekļuve EGF finansējumam.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. (CS) Es iesaku balsojumā atbalstīt Barbara Matera ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, kuram Čehijas Republika ir iesniegusi savu pirmo atbalsta pieprasījumu. Es uzskatu, ka ir būtiski uzsvērt šā fonda nozīmi, fonda, kuru izveidoja Čehijas sociāldemokrātiskā komisāra Vladimír Špidla vadībā. Finanšu un ekonomikas satricinājums, kas sekoja, ir laupījis darbu daudziem cilvēkiem visā Eiropā. EGF finansē tikai tos pasākumus, kas palīdz nodrošināt jaunas darba vietas atlaistajiem darbiniekiem, kuri ir pieteikušies profesionālās apmācības programmās un apgūst prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, vai kuri ir kļuvuši par pašnodarbinātajiem. Ņemot vērā Matera kundzes ziņojumu, es varu secināt, ka uzņēmums Unilever atbilst visiem kritērijiem. Unilever ČR bija jāslēdz rūpnīca Nelahozevā ekonomikas krīzes seku dēļ, un vairākums darba ņēmēju tika atlaisti no darba.

Uzņēmums Unilever piedāvāja visiem, kam bija jāatstāj darbs, visaptverošu atbalsta programmu, lai viņi varētu atrast jaunu darba vietu, un uzņēmums cieši sadarbojās ar vietējo nodarbinātības dienestu šīs programmas īstenošanā. Es tāpēc varu piekrist resursu piešķiršanai, kas pamatojas uz informāciju, kura sniegta šajā ziņojumā, kā arī Komisijas priekšlikumam izmaksāt Čehijas Republikai no EGF EUR 323 820.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Kopš 2009. gada 1. maija EGF darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF atbalsts nedrīkst pārsniegt EUR 500 miljonu maksimālo apmēru gadā. Čehijas Republika 2010. gada 24. martā iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu 634 uzņēmuma Unilever ČR, spol.sr.o. no darba atlaistajiem darbiniekiem, kuri strādāja mazumtirdzniecībā (pārtikas produktu) (atbalsts paredzēts visiem minētajiem darbiniekiem), un līdz 2010. gada 20. septembrim iesniedza papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst finansiālā ieguldījuma noteikšanas prasībām. Komisija tāpēc ierosina atļaut izmantot līdzekļus EUR 323 820 apmērā. Es piekrītu EGF finansiālā ieguldījuma sniegšanai Čehijas Republikai, pamatojoties uz tās iesniegto pieteikumu. Es uzskatu, ka ES dalībvalstīm ir vairāk jāizmanto iespējas, ko piedāvā ES fondi.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Es balsoju „par” Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Čehijas Republikas labā, jo es šo instrumentu uzskatu par vērtīgu līdzekli tādu darba ņēmēju atbalstam, kas iekļuvuši grūtībās ekonomikas krīzes dēļ. Šodienas balsojums attiecas uz atbalsta pieprasījumu no EGF EUR 323 820 apmērā atlaistajiem 634 uzņēmuma Unilever ČR darba ņēmējiem, kas strādāja mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy. Visbeidzot, es vēlos uzsvērt EGF lielo nozīmi, jo ir konstatēts, ka tas ir lietderīgs un efektīvs līdzeklis bezdarba novēršanai, kuru izraisīja globalizācija un ekonomikas krīze.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, ar kuru no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda tiek piešķirts finansējums atlaisto darba ņēmēju atbalstam Čehijas Republikā. Pieteikums attiecas uz 634 atlaistajiem darbiniekiem pēc Unilever rūpnīcas slēgšanas Nelahozevā 2009. gada pēdējā ceturksnī. Četri simti sešdesmit atlaisto darba ņēmēju gūs labumu no individualizētiem pasākumiem, ko atbalsta EGF finansējums, kura kopējais apmērs ir EUR 0,32 miljoni.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Es atturos no balsošanas, jūtot līdzi Čehijas darba ņēmējiem, kas tiek upurēti uz globalizācijas altāra. Nedrošā situācija, kurā viņi atrodas, ir vienkārši ES neoliberālās politikas sekas, ko šis fonds atzīst un atbalsta. Es balsoju „pret”, jo ubagu dāvana, kas tiek piešķirta šīs politikas upuriem, ir nožēlojama salīdzinājumā ar peļņu, kas tiek iegūta visās jomās.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šim atbalstam ir būtiska nozīme palīdzības sniegšanā bezdarbniekiem un globalizācijas izraisītas uzņēmumu pārcelšanas upuriem. Aizvien vairāk uzņēmumu tiek pārcelti, izmantojot zemās darbaspēka izmaksas vairākās valstīs, jo īpaši Ķīnā un Indijā, un kaitējot tām valstīm, kurās tiek ievērotas darba ņēmēju tiesības. EGF ir paredzēts to darba ņēmēju atbalstam, kas kļūst par uzņēmumu pārcelšanas upuriem, un ir būtisks līdzeklis piekļuves atvieglošanai jaunām darba vietām. Iepriekš EGF ir izmantojušas arī citas ES dalībvalstis, tāpēc šo atbalstu pienākas piešķirt arī Čehijas Republikai, kas iesniegusi pieteikumu 634 darbu zaudējušu uzņēmuma Unilever ČR, spol.sr.o, darbinieku atbalstam, kuri strādāja mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy un kuri visi ir potenciāli atbalsta saņēmēji.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Lai gan es balsoju „par” priekšlikumu sniegt atbalstu uzņēmuma Unilever darba ņēmējiem Čehijas Republikā, es uzskatu, ka tas ir tikai kapitālistiskās iekārtas radītu seku sāpes remdinošs pagaidu pasākums, kas nenodrošina faktisku progresu cīņā pret krīzes cēloņiem. Es piekrītu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanai, lai sniegtu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai ir tiešas pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes sekas. Es uzskatu, ka EGF var sniegt ieguldījumu galvenā mērķa sasniegšanā — atvieglot šo darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū. Es balsoju „par” šo priekšlikumu, jo esmu pārliecināts, ka šis atbalsts papildinās bezdarbnieka pabalstu, ko nodrošina visu dalībvalstu tiesību akti un koplīgumi. Tāpēc EGF finansējuma piešķiršana nekādā ziņā nevar aizvietot valdību un uzņēmumu juridisko atbildību pret darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, kā arī neļauj tiem izvairīties no šīs atbildības.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu izveidoja, lai aizsargātu darba ņēmējus, kas atlaisti no darba pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Čehijas Republika ir iesniegusi pieteikumu 634 atlaistu darbinieku atbalstam. Ir pareizi un pamatoti piedāvāt individuālu atbalstu darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu globalizācijas un ekonomikas krīzes dēļ, palīdzot tiem no jauna integrēties darba tirgū. Tāpēc es balsoju „par” šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir fonds, ko izveidoja Eiropas Savienība, lai sniegtu ekonomisku atbalstu konkrētām nozarēm, kas dalībvalstīs nokļuvušas grūtībās, vai tām nozarēm, kas paplašinās, lai sasniegtu vidējos Eiropas Savienības standartus. Šā iemesla dēļ es balsoju „par” Matera kundzes ziņojumu. Eiropas Savienības 2011. gada budžeta pozīcija maksājumiem no šāda veida fondiem ir palielināta par EUR 50 miljoniem, un tāpēc ir vieglāk nodrošināt finansējumu plašākam nozaru lokam. Būtībā šie ir pirmie Čehijas Republikas un Polijas mašīnbūves un pārstrādes nozaru fonda finansējuma pieprasījumi. Fonds (gandrīz viena miljona eiro apmērā) tiks izmantots, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas specializējas tirdzniecībā un rūpniecisko iekārtu ražošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos. Komisija 2011. gada 15. februārī pieņēma jaunu lēmuma projektu par EGF izmantošanu Čehijas Republikas labā ar mērķi atbalstīt tādu darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kas zaudējuši darbu pasaules ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Šis ir otrais pieteikums, kas tiek izskatīts 2011. gada budžetā, un tas attiecas uz atbalsta piešķiršanu par kopējo summu EUR 323 820. Šajā procesā ir iesaistīti 594 četru mēnešu ilgā pārskata periodā — no 2009. gada 16. septembra līdz 2010. gada 16. janvārim — atlaisti darba ņēmēji (no kuriem visi ir potenciāli atbalsta saņēmēji) no uzņēmuma Unilever ČR, spol.sr., kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē Střední reģionā. Komisijas novērtējumā bija secināts, ka ir saikne starp darbinieku atlaišanu no darba un lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai finanšu un ekonomikas krīzi un ka darbinieku atlaišana no darba nebija paredzama. Pieteikums atbilst visiem EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, un tāpēc es balsoju „par” fonda izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. (PT) Čehijas Republikas pieteikums Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanai attiecas uz 634 darbinieku atlaišanu no darba laikposmā no 2009. gada 16. septembra līdz 2010. gada 16. janvārim, kas strādāja uzņēmumā Unilever ČR, spol.sr.o. mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy, un tas atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, EGF darbības joma uz laiku tika paplašināta un attiecināta uz tādām intervencēm kā šī, kad tiešu pasaules ekonomikas un finanšu krīzes seku dēļ deviņu mēnešu laikā no darba tika atlaisti 500 darba ņēmēju, jo īpaši no maziem un vidējiem uzņēmumiem, sasniedzot NACE 2. bezdarba līmeni vienā reģionā un divos kaimiņu reģionos — NUTS II līmeni. Es tāpēc balsoju „par” šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana dos ieguldījumu efektīvā šo darba ņēmēju jaunā integrācijā darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski – (CS) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu Čehijas Republikas labā, proti, uzņēmuma Unilever bijušo darba ņēmēju labā, un es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu. Es nožēloju, ka britu konservatīvie balsoja „pret” to un ka Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētājs, kas nāk no Čehijas, nespēja likt tiem mainīt savu viedokli, lai gan šī ir pirmā reize, kad Čehijas Republika izmanto šā fonda līdzekļus.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Kā parasti šāda veida ziņojumos EP:

1. pieprasa, lai iesaistītās iestādes velta visas pūles EGF finansējuma piešķiršanas paātrināšanai, un tāpēc atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, ko Komisija ieviesa pēc EP prasības paātrināt dotāciju piešķiršanu, ar mērķi iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai Komisijas vērtējumu par EGF piemērošanas atbilstību kopā ar priekšlikumu izmantot šo fondu; cer, ka turpmākie procedūras uzlabojumi tiks veikti paredzamajā fonda pārskatīšanas procesā;

2. atgādina iestāžu saistības nodrošināt netraucētu un ātru lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz EGF izmantošanu, nodrošinot ātru vienreizēja, terminēta un individuāla atbalsta sniegšanu darba ņēmējiem, kas globalizācijas, finanšu un ekonomikas krīzes dēļ zaudējuši darbu; norāda uz lielo nozīmi, kāda var būt EGF no darba atlaisto darba ņēmēju jaunai integrācijai darba tirgū; tomēr aicina novērtēt, vai šo darba ņēmēju ilgtermiņa integrāciju darba tirgū ir tieši veicinājuši EGF finansēti pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Komisija 2011. gada 15. februārī pieņēma jaunu priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, piešķirot līdzekļus Čehijas Republikai, lai atbalstītu to darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kas tikuši atlaisti no darba pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Pieteikums iesniegts saistībā ar 634 darbinieku atlaišanu (atbalsts pieprasīts visiem darbiniekiem) četru mēnešu pārskata periodā no 2009. gada 16. septembra līdz 2010. gada 16. janvārim, kas strādāja mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy. Mans balsojums „par” šodienas rezolūciju vēlreiz apliecina manu atzinīgo vērtējumu, ko es jau esmu paudusi Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas sanāksmē.

 
  
MPphoto
 
 

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Finansējuma piešķīrums no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda atbalstīs to 460 darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kurus skāra uzņēmuma Unilever slēgšana Nelahozevas pašvaldībā Čehijas Republikas Vidusbohēmijā. Ņemot vērā to, ka šis piešķīrums nozīmē ievērojamu palīdzību masveida darba zaudējuma sociālo seku risināšanā šajā mazajā kopienā, es balsoju „par” šā ziņojuma pieņemšanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” šo ziņojumu, kas nodrošinās finansējumu individualizētiem pasākumiem, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu Čehijas Republikā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir pretrunīgs mehānisms. Oficiāli šis fonds ļauj Eiropas Savienībai finansēt konkrētus pasākumus, lai mazinātu krīzes sekas. Taču tas nesniedz lielāku labumu par plāksteri uz koka kājas.

Taču šo mehānismu izmanto, pamatojoties uz ad hoc atbalstu, un tikai atsevišķos konkrētos gadījumos. Faktiski to piemēro, lai finansētu atlaišanas plānus.

Šodien Eiropas Parlaments ir liekulībā pārspējis pats sevi, piešķirot daļu no šā finansējuma uzņēmumam Unilever, kas ir tikko slēdzis savas rūpnīcas Čehijas Republikā un atlaidis no darba vairāk nekā 600 cilvēku, lai gan tā tīrā peļņa ir augusi par 26 % līdz EUR 4,6 miljardiem.

Es tāpēc balsoju „pret” šo ziņojumu, kas bez šā Unilever gadījuma ievirza vairākus vispārējus jautājumus. Kā dalībvalstu un Eiropas valsts iestādes uzdrīkstas pašreizējās nodarbinātības krīzes apstākļos tērēt valsts naudu, lai subsidētu starptautiskus uzņēmumus, kas atlaiž no darba darbiniekus, lai gan tas strādā ar peļņu, un kas tādējādi vērtē savu akcionāru intereses augstāk par savu darba ņēmēju interesēm?

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es varu tikai atbalstīt grozījumu, kuru iesniedza Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa Eiropas Parlamentā un kurā ir pieprasīts, lai, piešķirot līdzekļus no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), tiek novērtēts viss uzņēmums kopumā. Budžeta komitejā es esmu vairākkārt izteikusi šādu aicinājumu. Taču es nespēju balsot „par” šo ziņojumu kopumā. Čehijas uzņēmums Unilever ČR spol.sr.o., kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē, ir atlaidis no darba 634 darba ņēmējus un pieprasa atbalsta pasākumus visiem darbu zaudējušajiem darbiniekiem (individuāli pasākumi parasti ir vajadzīgi tikai dažiem darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, lai palīdzētu tiem atkal atgriezties darba tirgū). Kā uzsvērts ikvienā ziņojumā, kurā Parlaments apstiprina EGF finansējumu, struktūrfondu finansējumu nedrīkst pieprasīt, lai aizstātu pasākumus, par kuriem saskaņā ar koplīgumiem ir atbildīgi paši uzņēmumi.

 
  
  

Ziņojums: Jörg Leichtfried (A7-0028/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” rezolūciju saistībā ar divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, kas nozīmē, ka preces var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču (WMD), neizplatīšanas pasākums. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ES divējāda lietojuma preču režīms kļūtu demokrātiskāks un pārredzamāks, vienlaikus nodrošinot tā pietiekami stingru ievērošanu. Pašlaik prasību, kuras piemēro divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, stingruma pakāpes ir atšķirīgas. Es uzskatu, ka ES ir jāpiemēro stingrākie eksporta režīmi visām precēm visās dalībvalstīs. Komisijai šajā jomā ir jāizveido efektīva sistēma, kas atvieglos ticamu datu iegūšanu par to divējāda lietojuma preču galalietotājiem, kuras eksportē no Eiropas Savienības.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Divējāda lietojuma preču (civiliem un militāriem nolūkiem) eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču (WMD), neizplatīšanas pasākums. Jau 15 gadus ES ir pakāpeniski pastiprinājusi divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, paļaujoties uz preventīviem pasākumiem, kā, piemēram, eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšanu. Taču, ņemot vērā pastāvīgos tehnoloģiju uzlabojumus un jaunu apdraudējumu, ir regulāri jāatjaunina kontrolēto divējāda lietojuma preču saraksti, kuri atbilst svarīgāko starptautisko eksporta kontroles režīmu sarakstiem. Šo starptautisko eksporta kontroles režīmu galvenais uzdevums ir atjaunināt kontrolējamo preču sarakstus. Pašlaik šie saraksti bez jebkādas Eiropas Parlamenta līdzdalības tiek gandrīz automātiski transponēti ES tiesību aktos, bet, stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Es piekrītu šim ziņojumam un Eiropas Parlamenta priekšlikumiem, kas tiecas nodrošināt demokrātiskāku un pārredzamāku divējāda lietojuma preču ES kontroles režīmu, kā arī piešķirt Komisijai lielāku nozīmi, novērtējot šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielo pārrobežu tirdzniecības apjomu Eiropas Savienībā, ES divējāda lietojuma preču eksporta kontrole balstās uz preventīviem pasākumiem, piemēram, eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšanu. Eksporta kontrolei ir ievērojama ietekme uz ES tirdzniecības politiku, jo tā attiecas uz vairāk nekā 10 % no visa ES eksporta apjoma.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) Divējāda lietojuma preču — kuras var lietot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontrolei jau 15 gadus tiek piemēroti ES līmeņa pasākumi.

Šai kontrolei ir liela ietekme uz Eiropas tirdzniecības politiku, jo tā attiecas uz vairāk nekā 10 % no visa ES eksporta apjoma. Manuprāt, Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā sniegtais skaidrojums attiecībā uz ES pilnvarām starptautiskās tirdzniecības jomā sniedz vērtīgu iespēju no jauna apliecināt Eiropas Savienības nozīmi un Eiropas Parlamenta atbildību ES iestāžu lēmumu pieņemšanā.

Galvenais eksporta kontroles instruments ir Regula (EK) Nr. 428/2009, ar kuru ieviesa vairākas svarīgas pārmaiņas Eiropas Savienībā veiktā divējāda lietojuma preču eksporta jomā. Es uzskatu, ka ES divējāda lietojuma preču režīms ir jāorganizē pārskatāmākā veidā.

Tāpēc es piekrītu referenta viedoklim, ka būtiska ir pilnīga Eiropas Parlamenta iesaistīšana, piemērojot Lisabonas Līgumā minētās saistības un vienošanos starp Parlamentu un Komisiju par to interpretāciju jaunajā pamatnolīgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Leichtfried kunga ziņojumā ir pozitīvi izklāstīts svarīgais ES divējāda lietojuma preču — kas nozīmē preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontroles jautājums. Kontrolei pār šo eksportu, kas veido vairāk nekā 10 % no kopējā ES eksporta, ir būtiskākā nozīme ieroču izplatīšanas novēršanā. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo tā mērķis ir ieviest pārredzamākas kontroles procedūras minēto preču eksportam.

 
  
MPphoto
 
 

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” priekšlikumu grozīt regulu, jo uzskatu, ka jauno punktu ieviešana noteiks pārredzamāku un demokrātiskāku ES divējāda lietojuma preču režīmu. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentam būs iespēja piedalīties tādu preču sarakstu atjaunināšanā, kuras pakļautas starptautisku režīmu kontrolei. Pašlaik šie saraksti bez jebkādas Eiropas Parlamenta līdzdalības tiek gandrīz automātiski transponēti ES tiesību aktos. Turklāt divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas uzdevums ir iesniegt Parlamentam ikgadēju ziņojumu, lai tas būtu pilnīgi informēts par progresu tādu preču un tehnoloģiju kontrolē, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Divējāda lietojuma preces ir preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, piemēram, ķīmiskie produkti, tehniskie būvmateriāli, kā arī programmatūras un citas jaunas tehnoloģijas. Bieži ir grūti noteikt, kam faktiski ir paredzētas eksportētās preces, tāpēc eksportētājiem jāapzinās sava atbildība un pienākums pārbaudīt, kādam nolūkam paredzētas preces, ko tie pārdod ārvalstīs. Lai gan jau ir ieviesti vairāki kontroles un informēšanas mehānismi, mēs esam aicinājuši ieviest paaugstinātu drošību šajā jomā. Tāpēc mēs balsojām „par” grozījumiem, kuros pieprasīts iepriekšējs paziņojums par eksportu, stingrāka kontrole un lielāka pārredzamība. Tas sniegs papildu nodrošinājumu, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Preces, tostarp programmatūras un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, tiek uzskatītas par divējāda lietojuma tehnoloģiju precēm. Šā divējādā lietojuma dēļ ir vajadzīga īpaši rūpīga attieksme pret šādu preču eksportu, lai novērstu ieroču izplatīšanu, jo īpaši masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Jebkuram situācijas analizētājam ir skaidrs, ka starptautiskās drošības dēļ ir būtiski svarīgi kontrolēt šos produktus un ka noteikumi, kas paredz attiecīgo kontroles mehānismu izveidi, ir pastāvīgi jāatjaunina saskaņā ar tehnoloģiju attīstību. Ir skaidrs arī tas, ka valstīs, kurās tiek ievērots tiesiskums, šiem kontroles mehānismiem jābūt pārredzamiem un demokrātiskiem, kā to iecerējusi Komisija.

Visbeidzot, es uzskatu — kā noteikts Ārlietu komitejas atzinumā —, ka Komisijai jāapzinās, ka dažās ES dalībvalstīs ir ierobežojošāki un stingrāki noteikumi attiecībā uz divējāda lietojuma preču kontroli. Tas ir dabiski un, manuprāt, ir jāsaglabā.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir par vajadzību kontrolēt tā dēvēto divējāda lietojuma preču eksportu un apriti, tas ir, tādu preču, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem. Dažos pēdējos gados Eiropas Savienība ir veikusi virkni pasākumu, lai novērstu šo materiālu izmantošanu ieroču ražošanai, jo īpaši masu iznīcināšanas ieroču ražošanai. ES galvenais kontroles instruments ir 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009, kas attiecas uz šādu materiālu tirdzniecību un pārvadāšanu, bet kas ir jāgroza, lai novērstu tās atšķirīgu interpretāciju dalībvalstīs. Es tāpēc piekrītu priekšlikumiem, kas iekļauti šajā ziņojumā, jo to mērķis ir nomierināt Eiropas sabiedrību attiecībā uz divējāda lietojuma materiālu ražošanu un apriti un veicināt pašreizējo režīmu pārredzamību un demokrātiskumu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Attiecībā uz divējāda lietojuma preču eksporta kontroli tiek veikti ES līmeņa pasākumi. ES galvenais kontroles instruments ir 2009. gada Regula (EK) Nr. 428/2009. Ar šo regulu tika paplašināta kontroles pasākumu darbības joma attiecībā uz šādu preču tirdzniecību un pārvadāšanu. Lai gan ziņojumā ir mēģināts ieviest demokrātiskāku kontroli un lielāku pārredzamību, tomēr tajā ir vairāki svarīgi jautājumi, kas liedz mums balsot „par” to.

Pēc sākotnējā saraksta izstrādes par „eksportētāju, starpnieku un ieinteresēto personu sarakstu, ar kuriem ir notikušas apspriedes” ir atbildīga divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Šī grupa lems, ar kurām valstīm var tirgoties, atņemot šīs pilnvaras dalībvalstīm un tādējādi apšaubot to suverenitāti.

Vēl viens aspekts ir Izraēlas iekļaušana divējāda lietojuma preču galamērķa valstu sarakstā. Atcerēsimies, piemēram, kopīgos pētniecības projektus, kurus finansēja no Septītās pētniecības pamatprogrammas līdzekļiem, jo īpaši tos, kas tika īstenoti ar Izraēlas Aerospace Industries Ltd. līdzdalību, uzņēmuma, kurš ražoja bezpilota lidmašīnas, kas 2008. un 2009. gadā tika izmantotas uzbrukumos Gazas joslai, nogalinot dučiem cilvēku.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs balsojām „par” šā ziņojuma nodošanu atpakaļ attiecīgajai Parlamenta komitejai, kurai jāved sarunas ar Padomi un jāpārliecina tā, pamatojoties uz tiesību akta priekšlikumu, turpināt darbu pie grozījumiem, kurus ierosināja Parlaments.

Mēs zinām, ka civiliem nolūkiem paredzētu preču un tehnoloģiju izmantošana militāriem mērķiem liecina par pieeju, kas neievēro tā dēvēto divējāda lietojuma preču eksporta un ar to saistītu pakalpojumu kontroli.

Lai gan eksporta kontrole ir svarīga un tā jāveic saprātīgi, nekaitējot jaunattīstības valstu piekļuvei šiem produktiem un tehnoloģijām, kas vajadzīgas to attīstībai, mums ir jāpalielina attiecīgo procesu pārredzamība un jāpakļauj tie demokrātiskai pārbaudei.

Mēs vēlamies uzsvērt, ka šajā jomā jānodrošina konsekvence starp ES politiku un šīs regulas mērķiem. Mums ir labi zināmi kopīgie pētniecības projekti, kurus finansēja no Septītās pētniecības pamatprogrammas līdzekļiem, jo īpaši tie, kas tika īstenoti ar Izraēlas Aerospace Industries Ltd. līdzdalību, uzņēmuma, kurš ražoja bezpilota lidmašīnas, kas 2008. un 2009. gadā tika izmantotas uzbrukumos Gazas joslai, nogalinot dučiem cilvēku.

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) ES jaunās pilnvaras starptautiskās tirdzniecības jomā, kuras nodrošināja Lisabonas Līgums, sniedz lielisku izdevību ieviest lielāku pārredzamību divējāda lietojuma preču tirgū. Šīs regulas grozījumi attiecībā uz precēm, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, nodrošinās šādu preču stingrāku kontroli. Tas ir svarīgi, lai novērstu ieroču izplatīšanu. Ņemot vērā procedūru komitejā, es apliecinu atbalstu savam kolēģim.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Ķīmiski un radioaktīvi materiāli, centrifūgas, tehniskās iekārtas, programmatūras un to sastāvdaļas tiek izmantotas ne tikai civiliem, bet arī militāriem nolūkiem. Ja tās nonāk nepareizajās rokās, šīs preces var kļūt par spīdzināšanas rīkiem vai masu iznīcināšanas ieročiem. Es balsoju „par” šo dokumentu, jo tajā ir ierosināts uzlabot divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroles režīmu, citiem vārdiem sakot, pastiprināt divējāda lietojuma preču eksporta pārbaudi. Šajā dokumentā ir arī paplašināts to preču saraksts, kurām ir jāiegūst atļauja un par kuru pārvadājumu ir jāziņo.

 
  
MPphoto
 
 

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. (DE) Preces un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan iespējamiem militāriem nolūkiem, ir jāpakļauj vienādiem konkurences apstākļiem visās dalībvalstīs. Galvenais uzdevums ir atrast kopīgus drošus pamatnosacījumus, kas garantē to drošu lietošanu. Tiem jānovērš mākslīgs Eiropas eksporta preču tirdzniecības cenu samazinājums, tādējādi stiprinot Eiropas mazos un vidējos uzņēmumus. Es balsoju „par” ierosināto regulas grozījumu, jo pārredzamībai un drošībai jābūt šādu preču un tehnoloģiju galvenajām prioritātēm.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi. Divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju — kas nozīmē preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontrole jau 15 gadus ir bijusi ES līmeņa pasākumu centrā. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielos tirdzniecības apjomus ar valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, ES eksporta kontroles nodrošināšana divējāda lietojuma precēm ir atkarīga no tādiem preventīviem pasākumiem kā eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšana.

Eksporta kontrolei ir būtiska nozīme ES tirdzniecības politikā, jo tā var ietekmēt vairāk nekā 10 % ES eksporta kopējā apjoma. Svarīgākais ES eksporta kontroles instruments ir 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009 par divējāda lietojuma precēm, kas stājās spēkā 2009. gada 27. augustā. Šī jaunā regula ieviesa vairākas būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienībā veiktās divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā. Minētās pārmaiņas ietver starpniecības darbību un tranzīta kontroles ieviešanu attiecībā uz divējāda lietojuma precēm. Regulā par divējāda lietojuma precēm ir iekļauti regulāri atjaunināti kontrolēto divējāda lietojuma preču saraksti, kas atbilst svarīgāko starptautisko eksporta kontroles režīmu sarakstiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Divējāda lietojuma preču tirdzniecības kontrole ir svarīga joma gan no drošības, gan no tirdzniecības viedokļa, kas nebūtu pietiekami efektīva un īstenojama, ja to nesaistītu ar informācijas apmaiņu un elastīgu starptautisku sadarbību. Tāpēc es vēlos uzsvērt attiecīgo uzraudzības iestāžu lielo nozīmi, piemēram, muitas iestāžu, uz kuru pleciem gulstas milzīga atbildība par divējāda lietojuma preču eksporta vai tranzīta tiešo uzraudzību. Manuprāt, arī mums ir jāatbalsta šīs iestādes, piemēram, piekļuvē modernām uzraudzības iekārtām, jaunu zināšanu apgūšanā par uzraudzības procedūru veikšanu, un — kas ir ne mazāk svarīgi — profesionālajā apmācībā un darba pieredzes apmaiņā. Mūsdienīgai drošības politikai ir jāietver augsta standarta divējāda lietojuma preču eksporta režīma izveide, kā arī starptautisku saistību ievērošana.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ir laba iespēja apliecināt ES nozīmi minētajās struktūrās, kā arī Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu. ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles režīmam ir jābūt pārredzamākam un demokrātiskākam. Eiropas Parlamenta pilnīga iesaiste, piemērojot Lisabonas Līguma noteikumus, un tā kopīgo interpretāciju, par ko vienojās Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija jaunajā pamatnolīgumā, būtu ļoti svarīga šā mērķa sasniegšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Divējāda lietojuma preces ir preces, kuras var izmantot gan miermīlīgiem, gan militāriem nolūkiem. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielos pārrobežu tirdzniecības apjomus, ES eksporta kontroles nodrošināšana divējāda lietojuma precēm ir atkarīga no preventīviem pasākumiem. Eksporta kontrolei ir liela ietekme uz ES tirdzniecības politiku. Būtu labi, ja kontroles instrumenti nekļūtu par konkurentu apkarošanas līdzekli uzņēmējdarbībā. Šajā nolūkā ir jāizstrādā garš divējāda lietojuma preču saraksts. Taču tas ir cita ziņojuma temats. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas Eiropas Savienībā tiek rūpīgi kontrolētas. Šis termins jo īpaši attiecas uz precēm un tehnoloģijām, kuras var izmantot militāriem nolūkiem. Lai novērstu pārkāpumus eksporta nozarē, ir ieviestas četru veidu eksporta atļaujas — Kopienas vispārējās eksporta atļaujas, dalībvalstu vispārējās eksporta atļaujas, visaptverošās eksporta atļaujas un individuālā eksporta atļaujas. Visas eksporta atļaujas ir spēkā visā ES teritorijā.

Turklāt ir noteikti arī starptautiski eksporta kontroles režīmi, kurus ievēro arī ES un kuros Komisija cenšas uzlabot ES statusu. Tie ietver Austrālijas Grupu, kurā Komisija ir pilntiesīga locekle un kurā piedalās arī visas 27 dalībvalstis, kā arī ASV, Kanāda, Japāna, Dienvidkoreja un Austrālija; kodolmateriālu piegādātāju valstu grupa, kurā Komisijai ir novērotājas statuss un kurā piedalās ES 27 dalībvalstis, ASV, un Krievija; Vasenāras vienošanās, kurā Komisijai nav nekāda statusa, bet visas 26 dalībvalstis, izņemot Kipru, ir pilntiesīgas locekles; un raķešu tehnoloģiju kontroles režīms, kurā Komisijai nav nekāda statusa, bet 19 ES dalībvalstis ir pilntiesīgas locekles.

Es balsoju tā, lai nepārkāptu subsidiaritātes principu.

 
  
MPphoto
 
 

  Paul Murphy (GUE/NGL), rakstiski. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo tajā ir virzība uz priekšu, lai risinātu pārredzamības trūkuma jautājumu attiecībā uz eksporta kredītiem un novērstu lielo plaisu starp ES deklarētajiem mērķiem un to, kā faktiski eksporta kredīti tiek izmantoti Eiropas Savienībā. ES vēlas iztēloties par spēku, kas cīnās par cilvēktiesībām un vides aizsardzību. Eiropas eksporta kredītu aģentūras pierāda, cik tukšas ir šīs pretenzijas. Šos kredītus regulāri izmanto, lai atbalstītu projektus un tirdzniecību, kas kaitē videi un darba ņēmēju tiesībām. Lai šajā jomā panāktu patiešām taisnīgu tirdzniecību, šīs aģentūras, kas atbalsta aptuveni 10 % no pasaules tirdzniecības, ir jānodod demokrātiski pārvaldītā valsts īpašumā. Ir jāveicina to grāmatvedības publiska pieejamība, lai darba ņēmēji un tie, ko šīs aģentūras ir ietekmējušas, varētu pirmo reizi pārliecināties, kādiem mērķiem izlietota nauda, un šo aģentūru darbība ir jākontrolē darba ņēmējiem, lai to lielie resursi tiktu izmantoti darbaļaužu, sīkzemnieku un vides labā.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ir laba iespēja apliecināt ES nozīmi minētajās struktūrās, kā arī Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu. ES divējāda lietojuma preču režīma organizācijai vajadzētu būt pārredzamākai un demokrātiskākai. Eiropas Parlamenta pilnīga iesaiste, piemērojot Lisabonas Līguma noteikumus un tā kopīgo interpretāciju, par ko vienojās Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija jaunajā pamatnolīgumā, būtu ļoti svarīga šā mērķa sasniegšanai. Šī regula ir pārstrādātā Regula (EK) Nr. 1334/2000 saskaņā ar pašreizējo starptautisko reglamentējumu. Faktiski divējāda lietojuma preču eksporta kontroles darbības jomas paplašināšana un kontroles attiecināšana uz tranzītu un starpniecību, kā arī sankcijas par divējāda lietojuma preču eksporta starpniecību, kas saistīta, piemēram, ar masu iznīcināšanas ieroču programmām, ir ļoti svarīga.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei, kuru iesniedza 2011. gada 7. februārī, ir paredzēts, lai izveidotu Eiropas Savienībā efektīvu preventīvu pasākumu režīmu, kura mērķis ir novērst ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, izplatīšanu. Pašlaik spēkā esošā regula šajā jomā, Regula ((EK) Nr. 428/2009), ievieš pārbaužu sistēmu, kas Eiropas Savienībai ļauj pilnībā ievērot saistības, kuras tā uzņēmās attiecībā uz četriem starptautiskiem eksporta kontroles režīmiem, kuros ES piedalās. Katrā ziņā Lisabonas Līgumā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību Eiropas Savienībai nodrošina iespēju pievērst sev uzmanību un uzlabot savu tēlu starptautiskajā arēnā, kā arī apliecināt Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu starptautiskās tirdzniecības jomā. Tas ļauj man secināt, ka ir noteikti jāveic nepieciešamie grozījumi regulā, lai sasniegtu šos mērķus, un tāpēc es balsoju „par” šo priekšlikumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Ārlietu komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā (AFET/SEDE) mūsu zaļie Parlamenta deputāti un referents bija ļoti veiksmīgi. AFET/SEDE atzinumā bija izteikts priekšlikums svītrot Kopienas vispārējās eksporta atļaujas (CGEA) zemas vērtības sūtījumiem, jo mūsu rīcībā bija dati, kas liecināja, ka nav nekādas pozitīvas saiknes starp zemām cenām un zemu drošības risku, kas ir pieņēmums, uz ko pamatojās visa Kopienas vispārējo eksporta atļauju sistēma. Gluži pretēji, dažas īpaši lētas divējāda lietojuma preces var būt ļoti riskantas, ja tās nonāk nepareizajās rokās. Mums izdevās svītrot arī to teksta daļu par ES007 precēm, kas attiecas uz „Informācijas drošību”, jo starp iespējamajām galamērķa valstīm bija arī dažas nedemokrātiskas valstis. AFET/SEDE komitejā mums izdevās iegūt plašu atbalstu stingrai redakcijai par vajadzību ievērot cilvēktiesības attiecībā uz telekomunikācijas iekārtu eksportu, jo uz pārtveršanas tehnoloģijām, digitālās datu pārsūtīšanas ierīcēm mobilo tālruņu uzraudzībai utt. arī attiecas Kopienas vispārējās eksporta atļaujas.

Attiecībā uz individuālajām eksporta atļaujām no iespējamām galamērķa valstīm mums izdevās svītrot gan Izraēlu, gan Indiju tāpēc, ka tās nevēlas kļūt par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) dalībvalstīm. Bet strīdīgākais un svarīgākais jautājums bija jautājums par to, vai preces jākontrolē, jāziņo par tām un jāreģistrē tās pēc eksporta vai pirms tā.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Divējāda lietojuma preču — kas nozīmē preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontrole jau 15 gadus ir bijusi ES līmeņa pasākumu centrā. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielos tirdzniecības apjomus ar valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, ES eksporta kontroles nodrošināšana divējāda lietojuma precēm ir atkarīga no tādiem preventīviem pasākumiem kā eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšana.

Šīs rezolūcijas pieņemšana ir solis uz priekšu attiecīgajā virzienā. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ir laba iespēja apliecināt ES nozīmi minētajās struktūrās, ka arī Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu. Šis režīms ir jāpārveido, lai tas kļūtu pārredzamāks, piemērojot Lisabonas Līguma noteikumus un tā kopīgo interpretāciju, par ko vienojās Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija jaunajā pamatnolīgumā.

 
  
MPphoto
 
 

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Divējāda lietojuma preču — citiem vārdiem sakot, preču, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — kontrole ir ļoti svarīga, jo tā ir ieroču neizplatīšanas pamatā. Eiropas Parlamenta nostāja palīdz ieviest Lisabonas Līguma sasniegumus ES tiesību aktos, un tas ir pareizi. Parlaments pastiprina arī demokrātisku kontroli un pārredzamību un nostiprina ES statusu attiecībā uz starptautisko eksporta kontroles režīmu. Pozitīvs fakts ir arī tas, ka Komisijai ir jāsniedz ziņojumi par regulas īstenošanas gaitu, kā arī visaptverošs ietekmes novērtējums.

Taču sarežģītākais strīda ābols starp Padomi, Parlamentu un Komisiju ir jautājums par to, kad jānotiek eksporta paziņošanas un reģistrācijas kontrolei — pirms faktiskā eksporta sūtījuma vai pēc tā. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai šī kontrole notiktu pirms preces tiek eksportētas tāpēc, ka kontrole pēc preču eksporta vienmēr beigsies ar to, ka mums būs grūti savākt vajadzīgos datus. Parlaments tikko nolēma izvēlēties kontroli pēc preču eksporta. Tāpēc es galu galā balsoju „pret” ziņojuma galīgo redakciju.

 
  
  

Ziņojums: Yannick Jadot (A7-0364/2010)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju un oficiāli atbalstīju eksporta kredītus. Eksporta kredīti ir svarīgs ES uzņēmumu atbalsta instruments. Es piekrītu uzskatam, ka atbalsts vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītiem ir spēcīgs instruments, ko dalībvalstis vēl nav savā ziņā izmantojušas, un līdz ar to ir jāmudina šo instrumentu izmantot plašāk. Eksporta kredīti var palīdzēt radīt darba vietas, nodrošinot finansējumu projektiem, kam citādi būtu ierobežotāka piekļuve kapitālam, jo šie projekti ir ārpus tirgdarbības jomas. Tomēr ir jāpiebilst, ka pašlaik nav iespējams noskaidrot, kādus projektus eksporta kredītaģentūras (EKA) finansē vai finansēja iepriekš. Pārredzamības trūkums rada lielas izmaksas un kavēšanos, kā arī veicina uzpirkšanu un korupciju. Es tāpēc piekrītu referenta priekšlikumam izvirzīt ES dalībvalstīm prasību katru gadu ziņot Komisijai par eksporta kredītaģentūru darbību attiecībā uz riska aprēķināšanu un bilancē neiekļautu pozīciju atklāšanu, kā arī noteikt par obligātu sociālo un vides risku aprēķinu paziņošanu.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Vairākumā rūpnieciski attīstīto valstu, tostarp ES dalībvalstīs, ir vismaz viena valsts atbalstīta eksporta kredītaģentūra (EKA), kas pasaulē kopumā veido lielāko privātā sektora projektu valsts finansējuma avotu. Kopējais eksporta kredītu garantiju apjoms, kuru ES dalībvalstu eksporta kredītaģentūras izsniedza laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam bija EUR 468 miljardi. Eksporta kredītaģentūras veicina legālu tirdzniecību, kas privātā kapitāla tirgum neizdodas. Tām ir daudz lielāka spēja amortizēt risku nekā privātiem uzņēmumiem, jo tām nav jāmaksā nodokļi un nav jāgūst peļņa, tāpēc kredītaģentūrām salīdzinājumā ar privātām bankām ir labākas iespējas nodrošināt rentabilitāti. Tomēr tā paša iemesla dēļ eksporta kredītaģentūras var arī savā ziņā traucēt tirdzniecību, ja to finanšu operācijas nereglamentē kopīgi noteikumi. Lai gan eksporta kredītaģentūras ir svarīgs tirdzniecības un Eiropas uzņēmumu ieguldījumu atbalsta instruments, ir jānodrošina, lai to finanšu operācijas būtu finansiāli stabilas un lai tām savas darbības finansēšanai nebūtu jāvēršas pie nodokļu maksātājiem. Es piekrītu ziņojumam un prasībai iesniegt ikgadēju ziņojumu Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, jo pašlaik ir maz datu par to, kādus projektus eksporta kredītaģentūras finansē vai finansēja iepriekš, un dažu valstu eksporta kredītaģentūras pat nesniedz regulāru bilances pārskatu par ikgadējo darbību, tādējādi pārkāpjot pārredzamības principus.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir ieviest „Nolīgumu par valsts atbalstu eksporta kredītiem” — par ko notika sarunas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) — Eiropas tiesību aktos, lai nodrošinātu ES normas un pārredzamību dalībvalstu eksporta kredītaģentūru darbībā. Šis pasākums, kas jau ir pozitīvs solis, jo tas risina korupcijas un pārredzamības trūkuma problēmas, kuras rada lielas izmaksas un kavēšanos, tiek vēl vairāk uzlabots Jadot kunga ziņojumā, kurā pārredzamības un taisnīguma principi tiek pilnveidoti, ieviešot ES tiesību aktos Nolīgumu, kas saskaņots ar ESAO.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Eksporta kredītaģentūras (EKA) pasaulē kopā veido lielāko privātā sektora projektu valsts finansējuma avotu. Tās ir valdības aģentūras vai daļēji oficiālas finanšu iestādes, kas izsniedz eksporta kredītus, aizdevumus, apdrošināšanas un ieguldījumu garantijas uzņēmumiem, kuri strādā augsta riska jomās ārvalstīs, tostarp daudzās jaunattīstības valstīs.

Ir jāpiebilst, ka šādu lielu projektu finansējums jaunattīstības valstīs daudzkārt pārsniedz visu daudzpusējo attīstības banku kopējo ikgadējo finansējumu. Tāpēc eksporta kredītaģentūras ir piemērotas ES ārpolitikas mērķu īstenošanai, jo īpaši nabadzības izskaušanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Es uzskatu, ka minētā nolīguma uzlabojumi ir vērtējami pozitīvi, jo īpaši attiecībā uz lielāku pārredzamību, un, manuprāt, ir svarīgi atklāti paziņot, ka eksporta kredītaģentūrām ir jāņem vērā un jāatbalsta ES politika un mērķi, galvenokārt vērtības, kas saistītas ar demokrātijas nostiprināšanu, cilvēktiesību ievērošanu un konsekventu attīstības politiku. Lai gan, no vienas puses, eksporta kredītaģentūras veicina tirdzniecību, tomēr, no otras puses, ja trūkst pārredzamu kritēriju un noteikumu, tās var to traucēt.

 
  
MPphoto
 
 

  Lara Comi (PPE) , rakstiski. (IT) Ārējā tirdzniecība ir viens no spēcīgākajiem politiskajiem instrumentiem mūsu attiecībās ar trešām valstīm. Vismaz līdz brīdim, kad būs nepieciešams lemt citādi, ES ir izvēlējusies neveidot pati savu armiju un paļauties uz tirdzniecības politiku kā savu galveno sarunu instrumentu starptautiskajās attiecībās, un šajā ziņā tai ir bijuši panākumi. Turklāt tiešie ārvalstu ieguldījumi mūsu uzņēmumos veicina attīstību trešās valstīs, radot darbavietas, un tāpēc ir vērts, izmantojot eksporta kredītiestādes, veicināt šo saikni. Taču iekšējā tirgū, kurā ir vienotas muitas nodevas, mēs vairs nevaram atļauties to, ka ieguldījumus nosaka atsevišķas dalībvalstis.

Tas neatbilst ES nospraustajam kursam, kuru tā vēlas demonstrēt pārējai pasaulei. Visu pilnvaru starptautiskās tirdzniecības jomā nodošana no dalībvalstīm Eiropas Savienībai ir turpmāka virzība uz vienotu rūpniecības politiku, lai ieviestu kopīgu ekonomikas politiku, un tad pie apvāršņa jau būs redzami arī citi sinerģijas aspekti starp mūsu valstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Eksporta kredītiestāžu darbība Eiropas līmenī būs jāuzrauga piemērotāk, un tā jāveic pārredzamākā veidā. Šīm aģentūrām būs jāpublicē ikgadējais darbības ziņojums, lai pārbaudītu, vai atbalstītie projekti atbilst Eiropas Savienības vides, sociālajiem un attīstības mērķiem. Eiropas Parlamenta deputāti ir aicinājuši pakāpeniski atcelt subsīdijas fosilajai degvielai, lai veicinātu ekoloģiskas pārmaiņas saskaņā ar dalībvalstu un Eiropas saistībām cīnīties pret klimata pārmaiņām. Ar šo balsojumu Parlaments vēlreiz apliecina savu vēlēšanos ieviest sistemātiskas finanšu pārredzamības prasību un pasākumus klimata pārmaiņu novēršanai visās ES politikas jomās, tostarp arī tajās, kas attiecas uz tirdzniecību un Eiropas uzņēmumu ieguldījumiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. (PT) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, jo es uzskatu, ka valsts atbalstītām eksporta kredītaģentūrām ir jābūt pārredzamākām un jāziņo par savu darbību. Ir svarīgi arī nodrošināt pilnīgu atbilstību Līguma 208. panta mērķiem, kuros par galveno Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikas mērķi ir izvirzīta vajadzība samazināt un izskaust nabadzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Komisija un Padome pašlaik pārskata tiesisko pamatojumu ar nosaukumu „Nolīgums par valsts atbalstu eksporta kredītiem”, lai transponētu to ES tiesību aktos. Šīs pārskatīšanas nolūks ir nodrošināt tiesisko noteiktību dalībvalstu eksporta kredītaģentūrām (EKA). Eksporta kredīti ir efektīvi ES uzņēmumu atbalsta instrumenti, jo tie palīdz radīt darba vietas un īstenot tādus projektus, kuriem citādi būtu grūti iegūt finansējumu. Tā kā tiek saņemts aizvien vairāk pieteikumu, dalībvalstīm vajadzētu pēc iespējas ātrāk ieviest Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nolīgumu.

Es piekrītu Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumam, jo uzskatu, ka „eksporta kredītu uzraudzība Eiropas līmenī jāievieš kā izņēmums, ja iekšējā tirgū rodas konkurences traucējumi. Jāievēro subsidiaritātes princips”.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Šis ziņojums ir par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par konkrētu noteikumu piemērošanu valsts atbalstītu uzņēmumu eksporta kredītu iegūšanai. Faktiski vairākumā dalībvalstu ir eksporta kredītaģentūras (EKA), kurām ir liela nozīme Eiropas tirdzniecības un uzņēmumu ieguldījumu atbalstīšanā — no 2004. līdz 2009. gadam kopējais eksporta kredītu garantiju apjoms bija EUR 468 miljardi. Šis atbalsts tiek sniegts saskaņā ar PTO Vienošanos par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) — ko sauc arī par Nolīgumu —, par ko sarunas veda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstis, un tas ir valsts finanšu instruments, kurā ir iesaistīta Eiropas Savienība. Ņemot vērā to, ka šīs aģentūras bieži atbalsta videi kaitīgu rūpniecisku darbību, kas izraisa CO2 emisijas, un ka saskaņā ar Pasaules Bankas apgalvojumu to ietekme uz nabadzības samazināšanu ir niecīga, es piekrītu referenta nostājai, ka eksporta kredītaģentūrām ir jāatbalsta ES politika un mērķi un ka tāpēc nav nekādas vajadzības pārskatīt ESAO Nolīgumu.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs uzskatām, ka eksporta kredītaģentūras (EKA) ir stingrāk jāuzrauga un jākontrolē gan attiecībā uz eksportu, gan ieguldījumiem un finansēm, jo to pārredzamības trūkums nodara lielu ļaunumu, veicinot uzpirkšanu un korupciju.

Eksporta kredītaģentūras ir valsts instruments, ko ES intensīvi izmanto savu starptautisko mērķu un ekonomisko, un ģeostratēģisko interešu finansēšanai, kas nav šķirama no mērķiem pārvaldīt un kontrolēt reģionus un valstis un faktiski noved pie neokoloniālām attiecībām. Ieguldījumi, kurus finansē eksporta kredītaģentūras, bieži nedod nekāda labuma valstīm, kuras tiek uzskatītas par labuma guvējām.

Eksporta kredītu pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apiet paziņoto nodomu sniegt tiešu atbalstu saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem, kas piespiež jaunattīstības valstis parakstīt Dohas sarunu kārtas dokumentus. Tiešā atbalsta vai kredīta mērķis vēl joprojām ir tirgu un dabas resursu kontrole, darbaļaužu ekspluatācija un preču vai ieguldījumu izmantošana galamērķa valstu suverenitātes ierobežošanai, ko atvieglo eksporta kredītaģentūru finansējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Eksporta kredītaģentūras (EKA) ir stingrāk jāuzrauga un jākontrolē gan attiecībā uz eksportu, gan ieguldījumiem un finansēm, jo to pārredzamības trūkums nodara lielu ļaunumu, veicinot uzpirkšanu un korupciju.

Eksporta kredītaģentūras ir valsts instruments, ko ES intensīvi izmanto savu starptautisko mērķu finansēšanai, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām un nabadzības izskaušanu. Dažkārt šo instrumentu izmanto kā līdzekli tādu pasākumu finansēšanai, kas veicina ES neokoloniālisma izpausmes tā dēvētajās jaunattīstības valstīs.

Eksporta kredītu pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apiet paziņoto nodomu sniegt tiešu atbalstu saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem, kas piespiež jaunattīstības valstis parakstīt Dohas sarunu kārtas dokumentus, kurus tās apstrīd.

Tiešā atbalsta vai kredīta mērķis vēl joprojām ir tirgu un dabas resursu kontrole, darbaļaužu ekspluatācija un preču vai ieguldījumu izmantošana galamērķa valstu suverenitātes ierobežošanai, ko atvieglo eksporta kredītaģentūru finansējums.

 
  
MPphoto
 
 

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski.(FR) Būtu nepareizi, ja valsts atbalstītu eksporta kredītu izsniegšanā netiktu ievēroti konkrēti principi, jo īpaši sociālās ētikas principi, un ārējā atbalsta, kā arī attīstības atbalsta pamatnostādnes. Tāpēc pārredzamība attiecībā uz šiem fondiem ir obligāta. Taču atsauces nolūkā tiek izmantota Eiropas Savienības ārpolitika, un ir pierādījies, jo īpaši pēdējos mēnešos, ka, maigi izsakoties, šāda politika neeksistē, tā ir nekonsekventa un pretrunīga. Eiropas Savienība neievēro pašas noteiktos principus — kad mēs pēdējo reizi redzējām Komisiju piemērojot sociālās, cilvēktiesību un vides klauzulas, ar kurām tā piebārsta savus tirdzniecības nolīgumus?

Kad tā ir iebildusi pret to, ka Eiropas Investīciju banka finansē projektus ārpus Eiropas, kas rada negodīgu konkurenci Eiropas uzņēmumiem vai kas ir apšaubāmi no sociālā vai vides viedokļa? Turklāt šā ziņojuma mērķis ir globālistu un ultraliberālās organizācijas ESAO pieņemtā Nolīguma transponēšana Eiropas tiesību aktos. Šis nolīgums de facto piešķir priekšrocības Eiropas uzņēmumu konkurentiem, jo īpaši Ķīnas uzņēmumiem. Kad bija jāizlemj, vai balsot „par” vai „pret” šo ziņojumu, mēs atturējāmies no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Kā zināms, nav iespējams noskaidrot, kādus projektus eksporta kredītaģentūras (EKA) finansē vai finansēja iepriekš. Dažu valstu kredītaģentūras pat nesniedz regulāru kopējās bilances pārskatu par ikgadējo darbību. Daudzas citas nesniedz sīkus datus par nozarēm, kuras tiek finansētas, vai finanšu līdzekļu ģeogrāfisko izplatību. Tas notiek, neraugoties uz pārredzamības prasībām, ko paredz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2005. gada Nolīgums, kuru parakstījušas visas ES dalībvalstis un kurš tiks transponēts ES tiesību aktos. ESAO Nolīgumā nav ietvertas prasības, kas vajadzīgas, lai garantētu godīgu apdrošināšanas maksu, jo tajā nav ietvertas prasības attiecībā uz pārredzamību un obligātajiem standartiem, kurus piemēro sociālo un vides risku aprēķinos. Ir ierosināts sakārtot pārredzamības prasības attiecībā uz riska aprēķināšanu un ārpusbilances pozīciju nodošanu atklātībā, noteikt par obligātu sociālā un vides riska aprēķinu paziņošanu, kā arī ieviest prasību ES dalībvalstīm iesniegt Komisijai ikgadējus ziņojumus par eksporta kredītaģentūru darbību šajā jomā. Es tāpēc balsoju „par” šo dokumentu, jo tas ieviesīs lielāku pārredzamību un piemērotākus standartus sociālā un vides riska aprēķināšanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. – (LV) Es atbalstīju rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumam par konkrētu pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā, jo es uzskatu, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir vajadzīgi skaidri noteikumi par to, kā atbalstīt eksporta uzņēmumus. Eksporta kredītu garantijas ir svarīgs līdzeklis, kas palīdz uzņēmējiem apgūt jaunus tirgus un radīt jaunas darba vietas. Taču es neatbalstīju 22. grozījumu, kas uzliek papildu slogu uzņēmējiem un padara Eiropas uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus par citu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstu uzņēmumiem. Krīzes laikā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsamazina uzņēmēju administratīvais slogs, nevis jārada jauns slogs. Šajā jautājumā Eiropas Parlamentam ir jārāda piemērs, nemeklējot jaunus iemeslus papildu sloga uzvelšanai uzņēmējiem.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” šo ziņojumu. Es uzskatu, ka eksporta kredīti ir svarīgs ES uzņēmumu atbalsta instruments. Ņemot vērā palielināto pieprasījumu pēc valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk ieviest dalībvalstīs šā instrumenta jaunākos ESAO noteikumus. Vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītu atbalsts ir spēcīgs instruments, ko visas dalībvalstis vēl nav pilnā apjomā izmantojušas, un tāpēc ir jāveicina šī instrumenta plašāka izmantošana. Eksporta kredīti var palīdzēt radīt darba vietas, nodrošinot finansējumu projektiem, kam citādi būtu ierobežotāka piekļuve kapitālam, jo šie projekti ir ārpus tirgdarbības jomas. Es piekrītu referentam, kas ir norādījis, ka jebkuros jaunos tiesību aktos attiecībā uz šo jomu ir jāizvairās radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus, kas palielina pašreizējās izmaksas. Eiropas līmeņa eksporta kredītu uzraudzība ir jāievieš kā izņēmums, ja iekšējā tirgū rodas konkurences traucējumi. Jāievēro subsidiaritātes princips.

 
  
MPphoto
 
 

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Šajā ziņojumā ir aicinājums valsts atbalstīto kredītu un garantiju piešķiršanu privātā sektora eksportam papildināt ar „sociālās un vides ietekmes novērtējumu”. Tajā ir aicināts arī saglabāt šajos projektos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķus nemainītus. Tās ir minimālās prasības.

Tomēr es balsošu „pret” šo ziņojumu, lai izteiktu savu sarūgtinājumu par to, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja necenšas rast veidu, kā panākt, ka sociālie un vides mērķi arī turpmāk ir šā vārda cienīgi. Brīva konkurence, cīņa pret protekcionismu un lauksaimniecības preču eksporta subsīdiju kritikas noraidīšana ir tikai daži no daudzajiem absurdajiem aspektiem, kas šajā tekstā ir atbalstīti.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Eksporta kredītaģentūrām (EKA) ir arvien būtiskāka nozīme visāda veida ieguldījumu atbalstīšanā, tādējādi mazinot pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes sekas, radot darba vietas un atbalstot tirdzniecību un tādu uzņēmumu ieguldījumus, kam citādi netiktu piešķirti privātā sektora kredīti. Eksporta kredītaģentūras kļuvušas par svarīgu valsts finansējuma avotu jaunattīstības valstīm. Ievērojama daļa eksporta kredītu finansēšanas projektu jaunattīstības valstīs ir koncentrēta tādās nozarēs kā transports, nafta, gāze un ieguves rūpniecība, kā arī lielos infrastruktūras projektos, piemēram, lielos aizsprostos. Tomēr ir svarīgi cieši uzraudzīt eksporta kredītaģentūru darbību, lai novērstu iespējamās problēmas.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. ES ir Nolīguma par pamatnostādnēm saistībā ar valsts atbalstītiem kredītiem dalībniece, Nolīguma, kas tika noslēgts ar ESAO dalībvalstīm. Pareizi būtu, ja Eiropas Parlaments pieņemtu Komisijas iesniegtā priekšlikuma grozījumus ar mērķi veikt papildu pasākumus pārredzamības un ziņojumu pārskatatbildības nodrošināšanai Eiropas Savienībā.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Valsts atbalstītām kredītaģentūrām ir liela nozīme privātu uzņēmumu projektu atbalstīšanā jaunattīstības valstīs. Šajos nepietiekamu valstu budžetu laikos tās kļūst aizvien svarīgākas kā Eiropas uzņēmumu ieguldījumu avoti, jo tām savas darbības refinansēšanai nav jāvēršas pie nodokļu maksātājiem. Tā kā riska novērtējuma kritēriji valsts eksporta kredītaģentūrām atšķiras no privāto banku aizdevumu riska novērtējuma kritērijiem, starptautiskajā tirdzniecībā ir iespējami konkurences kropļojumi, kā liecina Ķīnas piemērs. Tāpēc arī ir paredzēti daudzi noteikumi, piemēram, ESAO un PTO nolīgumi, kuros noteikti atmaksāšanas termiņi un obligātās apdrošināšanas maksas likmes. Novērtējuma nolūkā un lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, kā arī lai izvairītos no refinansēšanas par nodokļu maksātāju naudu, ir vajadzīgi noteikumi lielākas pārredzamības nodrošināšanai, nosakot visā ES pienākumu publicēt ikgadējus ziņojumus utt. Nav gan garantēts, ka ierosinātie pasākumi nodrošinās lielāku pārredzamību. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo es piekrītu referentam, ka eksporta kredīti ir spēcīgs ES uzņēmumu atbalsta instruments. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstīs pēc iespējas drīzāk tiek ieviests šā instrumenta jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nolīgums. Vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītu atbalsts ir spēcīgs instruments, ko visas dalībvalstis vēl nav pilnā apjomā izmantojušas, un tāpēc ir jāveicina šī instrumenta plašāka izmantošana, jo īpaši tādas valsts vājajā tautsaimniecībā kā Portugāle. Eksporta kredīti, protams, palīdz radīt darba vietas, nodrošinot finansējumu projektiem, kam citādi būtu ierobežotāka piekļuve kapitālam. Pieņemot tiesību aktus šajā jomā, ir jāizvairās radīt jaunus administratīvos šķēršļus, kas palielinātu pašreizējās izmaksas. Eksporta kredītu uzraudzība Eiropas līmenī jāievieš kā izņēmums, ja iekšējā tirgū rodas konkurences traucējumi. Šajā jomā ir stingri jāievēro subsidiaritātes princips.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Eksporta kredītaģentūras pasaulē kopā veido lielāko privātā sektora valsts finansējuma avotu. Tomēr tās var savā ziņā traucēt tirdzniecību, ja to finanšu operācijas nereglamentē kopīgi noteikumi. Tāpēc mums ir jāpārskata Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nolīgums (Nolīgums par valsts atbalstītiem eksporta kredītiem), lai mēs varētu stingrāk uzraudzīt Eiropas eksporta kredītaģentūru darbību un nodrošināt, ka to lēmumi atbilst ES politikai un mērķiem. Mums ir arī jāsakārto pārredzamības prasības attiecībā uz riska aprēķināšanu un ārpusbilances pozīciju nodošanu atklātībā. Īsi sakot, ir svarīgi ieviest prasību ES dalībvalstīm iesniegt Komisijai ikgadējus ziņojumus par eksporta kredītaģentūru darbību. Ņemot vērā iepriekš minēto un pārliecību, ka eksporta kredītaģentūras var būt lietderīgi instrumenti Eiropas Savienības ārējo mērķu īstenošanai (jo īpaši klimata pārmaiņu un nabadzības mazināšanai), es balsoju „par” šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka eksporta kredīti ir svarīgs instruments Eiropas uzņēmumu tirdzniecības un ieguldījumu atbalstam.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski.(FR) Kā referents Jadot kungs teica, šodienas balsojums nostiprina Eiropas Parlamenta nostāju šajā jautājumā un raida spēcīgu vēstījumu pārmērīgi biklajai Eiropadomei. Eksporta kredītaģentūras ir svarīgs Eiropas Savienības uzņēmumu tirdzniecības un ieguldījumu atbalsta instruments.

Taču bija steidzama vajadzība novērst pārredzamības trūkumu un ieviest šo aģentūru darbības uzraudzību ES līmenī — jo īpaši Parlamenta uzraudzību —, ņemot vērā to, ka katru gadu vairāki simti miljonu eiro plūst caur tām un ka dalībvalstu budžeti ir pakļauti stingriem ierobežojumiem.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlamenta deputāti ir atkal paziņojuši par savu atbalstu fosilās degvielas subsīdiju pakāpeniskai atcelšanai, tādējādi rosinot pāreju uz ekoloģisku saimniekošanu saskaņā ar Eiropas un dalībvalstu saistībām klimata pārmaiņu jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. (IT) Vairākumā rūpnieciski attīstītajās valstīs ir vismaz viena eksporta kredītaģentūra. Eksporta kredītaģentūras pasaulē kopā veido lielāko privātā sektora projektu valsts finansējuma avotu. To eksporta kredītaģentūru finansējums, kas apdrošina lielu rūpniecības infrastruktūru projektus jaunattīstības valstīs, vairākas reizes pārsniedz visu daudzpusējo attīstības banku kopējo ikgadējo finansējumu. Eksporta kredītaģentūras veicina legālu tirdzniecību, kas privātā kapitāla tirgum neizdodas. Tām ir daudz lielāka spēja amortizēt risku nekā privātiem uzņēmumiem, jo tām nav jāmaksā nodokļi un jāgūst peļņa, tāpēc eksporta kredītaģentūrām salīdzinājumā ar privātām bankām ir labākas iespējas nodrošināt rentabilitāti, pat piešķirot kredītus.

Tomēr tā paša iemesla dēļ eksporta kredītaģentūras var arī savā ziņā traucēt tirdzniecību, ja to finanšu operācijas nereglamentē kopīgi noteikumi. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo eksporta kredītiem ir jāizvirza prasība tos konkrētā laika posmā atmaksāt un piemērot tiem obligātu apdrošināšanas maksājumu likmi, lai segtu eksporta kredītu neatmaksāšanas risku.

 
  
  

Ziņojums: Eva-Britt Svensson (A7-0065/2011)

 
  
MPphoto
 
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsojumā atbalstīju šo svarīgo rezolūciju par ES jauno politiku vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Vardarbība pret sievietēm ir gan starptautiska, gan Eiropas problēma. Lai gan diskusijas par šo jautājumu norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo ārkārtīgi destruktīvo noziedzības veidu. Tāpēc ir īpaši svarīgi veltīt visas pūles, lai ES līmenī samazinātu vardarbību pret sievietēm un paredzētu nosacījumus tās novēršanai, sodītu noziedzniekus un aizstāvētu upurus. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāsaskaņo krimināllikumi ES līmenī un jāievieš tiesiskais reglamentējums, kas paredz stingri sodīt noziedzniekus un efektīvi aizsargāt upurus. Tas ir ļoti svarīgi arī, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību. Piespiedu laulība arī ir vardarbības paveids, kas ir saistīts ar dzimumu un ir nopietns cilvēka tiesību uz brīvību un pašnoteikšanos pārkāpums. Ir svarīgi, lai jaunas sievietes būtu aizsargātas pret šādām piespiedu attiecībām, kas bieži izraisa vardarbību, kura saistīta ar goda aizstāvēšanu. Lai novērstu visus vardarbības veidus pret sievietēm, ir jāizplata informācija par dzimumu līdztiesību un aktīvi jāinformē sabiedrība, jo īpaši tie sabiedrības slāņi, kuros attiecības starp sievietēm un vīriešiem pamatojas uz tradīcijām un rituāliem.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. (IT) Eiropā viena ceturtā daļa sieviešu savas dzīves laikā kļūst par upuri vismaz kādam vardarbības veidam. Tiek lēsts, ka šīs vardarbības ikgadējās izmaksas ir aptuveni EUR 33 miljardi, un šo skaitli mēs nedrīkstam novērtēt par zemu.

Dzimumu līdztiesības princips ir vērtība, kas daudzos cilvēktiesību pārkāpumu veidos pret sievietēm tiek pastāvīgi ignorēta, kaitējot sieviešu fiziskajai un garīgajai veselībai, viņu tiesībām un sabiedriskajam stāvoklim. Tie daži skaitļi, kas pašlaik ir pieejami, nesniedz pilnīgu priekšstatu par šo parādību, bet pietiek pievērst uzmanību attiecībām ģimenē vai darbā, lai saprastu, ka mēs vēl joprojām nespējam pasargāt sievietes no vardarbības.

Es atbalstu Komisijas apņemšanos 2011.–2012. gadā iesniegt „Paziņojumu par stratēģiju, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu”, papildinot to ar ES rīcības plānu, bet es ceru, ka tiks pieņemta arī visaptveroša politikas pieeja, ietverot juridiskus, tiesiskus, izpildvaras un veselības aprūpes pasākumus, kas spēj efektīvi mazināt šo vardarbības veidu un sekas, kādas tai diemžēl ir 26 % bērniem un jauniešiem, kas ziņo, ka bērnībā cietuši no fiziskas vardarbības.

 
  
MPphoto
 
 

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. (RO) Oficiālie skaitļi par vardarbību pret sievietēm ir daudz mazāki par bēdīgo realitāti visās dalībvalstīs. Oficiāli no 2004. gada līdz 2009. gadam tika reģistrēts aptuveni 60 000 gadījumu, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, no kuriem 800 gadījumos iestājās upura nāve. No visām sievietēm, kas cietušas no vardarbības, 70 % klusējot samierinājās ar vardarbību, un tikai 30 % sieviešu nolēma iesniegt sūdzību policijā.

Tāpēc es atbalstu ierosinājumu nodrošināt vieglu pieejamību bezmaksas juridiskajai palīdzībai vardarbības pret sievietēm upuriem. Es uzskatu, ka Eiropas gada pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai izsludināšana ir labs veids, kā veicināt eiropiešu izpratni par šo problēmu, kas apgrūtina ievērojama skaita sieviešu dzīvi Eiropas Savienībā. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo atbalstu Eiropas hartu, kas noteiks vardarbībā cietušām sievietēm sniedzamo atbalsta pakalpojumu minimumu, lai mazinātu šīs problēmas izpausmes visās ES dalībvalstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski.(FR) Šis patstāvīgais ziņojums tika izstrādāts, ņemot vērā vairākus priekšlikumus par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, kurus Eiropas Komisija paziņos 2011. un 2012. gadā. Tāpat kā asociācijai Femmes au Centre (Sievietes priekšplānā), kas pirms dažām nedēļām Parīzē organizēja konferenci par šo jautājumu, man tas šķiet īpaši svarīgs temats. Ziņojumā ir ierosināta jauna visaptveroša politikas pieeja cīņā pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, jo īpaši uzsverot Eiropas hartas izstrādi, kas noteiks vardarbībā cietušajām sievietēm sniedzamo atbalsta pakalpojumu minimumu un Eiropas līmeņa krimināltiesību instrumentu. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. (GA) Starptautiskajai sabiedrībai vardarbības pret sievietēm apkarošanā ir jāievieš pārrobežu pieeja. Nav šaubu, ka vardarbība pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz drošību un cilvēka cieņu. Dalībvalstīm ir jāīsteno ANO Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), kuras mērķis ir nodrošināt sieviešu tiesības un brīvības. Saskaņā ar Lisabonas Līgumu ES var ieviest krimināltiesību noteikumus, un Līgumā ir īpaša atsauce uz cilvēku tirdzniecību un bērnu un sieviešu seksuālo izmantošanu. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ES ir pienācis laiks risināt šo jautājumu un rādīt labu piemēru, ieviešot tiesību aktus un sniedzot vajadzīgo atbalstu, lai izbeigtu vardarbību pret sievietēm. Ir jāpieņem daudzpusīga pieeja, lai nodrošinātu politisko, sociālo un tiesisko pasākumu efektivitāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. (LT) Vardarbība pret sievietēm, kas izpaužas dažādos veidos, ir gan starptautiska, gan Eiropas līmeņa problēma. ES ir īpaši svarīgi, lai tiesību akti visaptveroši un konsekventi aizsargātu sieviešu integritāti. Dažās valstīs vēl joprojām nav tiesību akta, kas paredzētu kriminālatbildību par vardarbību pret sievietēm ģimenē. Vardarbību ģimenē nedrīkst uztvert kā privātu jautājumu. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiesu iestādes ceļ apsūdzību par vardarbības aktiem ģimenē prioritārā kārtā un ka vainīgais šādos pārkāpumos tiek sodīts.

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski.(FR) Es balsoju „par” šo ziņojumu, kas izsaka skaidru Eiropas Parlamenta nostāju. Mēs mudinām Komisiju apkarot vardarbību pret sievietēm. Visās dalībvalstīs, protams, ir paredzēti preventīvi un represīvi juridiskie instrumenti. Taču arī Eiropas pienākums ir risināt šo jautājumu saskaņā ar savām pilnvarām. Nav pieļaujams, ka katru dienu sievietes tiek terorizētas un pakļautas fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai.

 
  
MPphoto
 
 

  George Becali (NI), rakstiski. (RO) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo vardarbība pret sievietēm ir gan starptautiska, gan Eiropas līmeņa problēma. Šajā ziņojumā ir piedāvāts pasākumu kopums, kas ir pilnīgi nepieciešams, lai sievietēm Eiropā nodrošinātu pienācīgu dzīvi. Ir ļoti svarīgi, lai sieviešu integritāte tiktu vispusīgi un konsekventi aizsargāta ar likumu. Pieņemot tiesību aktus ES līmenī, ir obligāti jāapzinās īpašā sieviešu un bērnu neaizsargātība pret vardarbību ģimenē. Taču nepietiek ar to, ka tiek ieviesti vai pieņemti krimināllikumi sieviešu aizsardzībai, arī kriminālvajāšanai ir jābūt efektīvākai.

Viena no galvenajām jomām, kurā jāiegulda līdzekļi, ir Eiropas policijas iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšana. Policija ir pirmā tiesībaizsardzības iestāde, ar kuru saskaras vardarbībā cietušās sievietes. Viens no praktiskiem pasākumiem, ko varētu īstenot, ir neatliekamās palīdzības tālruņa numura ieviešana dalībvalstīs, kur zvanīt vardarbības gadījumos, kas saistīti ar dzimumu. Sievietes, pret kurām vērsta vardarbība, varētu zvanīt uz šo numuru un saņemt tūlītēju palīdzību.

 
  
MPphoto
 
 

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. (IT) Dzimumu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Lai gan apspriedes par šo jautājumu norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo īpaši destruktīvo noziedzības veidu. Ar dzimumu saistīta vardarbība nodara nopietnu kaitējumu personas fiziskajai un garīgajai veselībai, turklāt tiek radītas papildu izmaksas tieslietu un veselības aprūpes sistēmām. Tiek lēsts, ka kopumā visās ES dalībvalstīs izmaksas, ko sabiedrībai rada ar dzimumu saistīta vardarbība, proti, izdevumi veselības aprūpes jomā, tieslietu sistēmas un sociālo pakalpojumu izmaksas, ir EUR 2 miljoni stundā.

Manuprāt, svarīga joma, kurā sievietes fiziskajai un garīgajai integritātei ir vajadzīga spēcīga tiesiskā aizsardzība, ir saistīta ar sievietes dzimumorgānu apgraizīšanu. Es uzskatu, ka darbības, kuru dēļ tiek nodarīts smags kaitējums sievietes veselībai, nevar attaisnot ar kultūras apsvērumiem.

Turklāt ir nepieciešamas plašākas zināšanas par to, kādā apjomā Eiropā notiek ar dzimumu saistīta vardarbība, lai palielinātu sabiedrības izpratni par šo problēmu. Tāpēc es atzinīgi vērtēju pasākumus, kas mudina dalībvalstis izstrādāt valsts līmeņa rīcības plānus ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Šajā ziņojumā par ES prioritātēm un pamatnostādnēm jaunai politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai ir izvirzīti vairāki interesanti priekšlikumi. Tāpēc es to atbalstīju. Taču, manuprāt, mums nekādā ziņā nevajadzētu pieņemt direktīvu, kas ikvienai dalībvalstij būtu obligāti jātransponē savos tiesību aktos. Mehānismus, kas atvieglo piekļuvi juridiskajai palīdzībai, kura ļauj upuriem aizstāvēt savas tiesības jebkurā vietā Eiropas Savienībā, nedrīkst un nevar sniegt bez maksas. Es esmu par tiesiskā reglamentējuma ieviešanu, kas sievietēm imigrantēm piešķirtu tiesības pašām uz savu pasi un uzturēšanās atļauju un ļautu saukt pie kriminālatbildības personas, kas viņām šos dokumentus atņem.

 
  
MPphoto
 
 

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. (IT) Šajā laikā es vēlētos sagaidīt ziņojumu par vardarbību pret sievietēm, kurā būtu uzsvērts smagais sieviešu stāvoklis un pieaugošā vardarbība pret viņām Eiropas musulmaņu kopienās. Eiropas organizācijas, kas cīnās par sieviešu tiesībām un pret vardarbību, kura saistīta ar dzimumu, ziņo, ka šī parādība izplatās aizvien plašāk. Tas notiek mūsu acu priekšā, bet šķiet, ka neviens nevēlas runāt par šo problēmu, saucot lietas īstajos vārdos. Ziņojumā, piemēram, ir minētas piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu kropļošana, bet minētā parādība, kas mūsu pilsētās pakāpeniski pieaug, tiek uztverta vienīgi kā kultūrvides problēma. Faktiski tā ir saistīta ar lielo imigrantu skaitu, kas sev līdzi nes fundamentālistu reliģijas islāma idejas. Šodien par to maksā sievietes šajās kopienās, bet rīt šī parādība var skart mūsu sievietes un pašus Rietumu sabiedrības pamatus. ES ir nekavējoties jāīsteno atbilstīga un mērķtiecīga politika šajā jautājumā, atsakoties no uzskata, ka vardarbībā vainīga ir tikai kultūrvide — jo tā neko neizsaka —, lai mēs varētu jau šodien cīnīties ar šo strauji pieaugošo parādību, kuru rīt varbūt vairs nebūs iespējams iegrožot.

 
  
MPphoto
 
 

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo mums ir nekavējoties jāaptur vardarbība pret sievietēm. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka katra desmitā sieviete Eiropā ir cietusi no vardarbības, un tas ir viens no izplatītākajiem sieviešu vardarbīgas nāves cēloņiem. Lai gan apspriedes par šo jautājumu norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, man ar nožēlu jāsaka, ka mēs vēl joprojām nespējam pasargāt sievietes no vardarbības. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Komisija izstrādā vienotu direktīvu par visiem vardarbības veidiem pret sievietēm — fizisku, seksuālu vai psiholoģisku — un to apkarošanu. Ar dzimumu saistīta vardarbība ietver seksuālo izmantošanu, cilvēku tirdzniecību, piespiedu laulības, dzimumorgānu kropļošanu un citus vardarbības veidus. Šādi vardarbīgi noziegumi stipri ietekmē sieviešu fizisko un garīgo veselību, nodarot tai nelabojamu kaitējumu, un tāpēc dalībvalstīm jānodrošina vardarbības upuriem piemērotāka veselības aprūpe. Turklāt es vēlos mudināt iekšlietu komisāri Cecilią Malmström nesamazināt finansiālo atbalstu, kas piešķirts nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuras cīnās pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. Pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā vardarbīgu nodarījumu skaits pieaug, tāpēc mēs nekādā ziņā nedrīkstam samazināt finansējumu šai jomai.

 
  
MPphoto
 
 

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. (RO) Eiropas Parlaments ir jau pieņēmis vienu rezolūciju attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, kurā ir uzsvērta vajadzība pēc visaptveroša tiesību akta, ar kuru apkarot jebkura veida vardarbību pret sievietēm. Komisija šajā jautājumā ir pieņēmusi dažus svarīgus lēmumus, izstrādājot jaunu dzimumu līdztiesības rīcības plānu, kurā ir uzsvērts, ka ar dzimumu saistīta vardarbība ir viena no galvenajām problēmām, kas jārisina. Komisija ir paziņojusi arī to, ka tā 2011. gadā iesniegs stratēģiskā plāna priekšlikumu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai. Ar dzimumu saistīta vardarbība nodara smagu kaitējumu personas fiziskajai un garīgajai veselībai. Tā sabiedrībai ir smags slogs, kas izpaužas sociālo problēmu veidā, turklāt tiek radītas papildu izmaksas tieslietu un veselības aprūpes sistēmām.

Ar dzimumu saistītas vardarbības izmaksas sabiedrībai tiek aprēķinātas, pamatojoties uz veselības aprūpes, tieslietu sistēmas un sociālo pakalpojumu izmaksām. Ar dzimumu saistīta vardarbība ir liela problēma arī no demokrātijas nodrošināšanas viedokļa. Jau tas vien, ka pret sievietēm tiek vērsta vardarbība, ierobežo to iespējas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un strādāt.

 
  
MPphoto
 
 

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. (RO) Kā liberāli noskaņots deputāts Eiropas Parlamentā es nevaru citādi rīkoties, kā atbalstīt šo ziņojumu, jo dalībvalstīm ir vajadzīga jauna stratēģija vardarbības pret sievietēm apkarošanai tāpēc, ka vardarbībai ir nopietna ietekme uz sieviešu fizisko un garīgo integritāti, kas tiek uzskatīta par vienu no pamattiesībām. Vardarbībai pret sievietēm ir nevēlama ietekme gan uz sievietēm, gan bērniem, kam jāaug viņu personības attīstībai nepiemērotā vidē. Dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām, kam liberāļi piešķir lielu nozīmi. Mūsdienu sabiedrība, kas pamatojas uz vienādām tiesībām un vienlīdzību likuma priekšā, nedrīkst pieļaut šādus incidentus pat tādos gadījumos, kad tos mēģina attaisnot ar kultūras un reliģiskiem iemesliem.

Es uzskatu, ka ES un dalībvalstīm ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību. Es atbalstu tādas direktīvas ieceri, kas veicinās kriminālsodu piemērošanu personām, kas vainīgas varmācībā pret sievietēm. Es uzskatu, ka ir jāizveido pietiekams skaits upuru atbalsta centru un jānodrošina pienācīga apmācība tiem, kas strādās ar minētajiem upuriem, piemēram, policijas darbiniekiem, tiesnešiem, ārstiem un citiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. (PT) Es atzinīgi vērtēju centienus, ko ES izrāda par vardarbību pret sievietēm. Es uzskatu, ka izšķirošais faktors, lai gūtu sekmes šīs Eiropas un starptautiskās problēmas apkarošanā, būs saistības, kuras uzņemsies dalībvalstis, protams, pieņemot vajadzīgos tiesību aktus. Tāpēc es balsoju „par” pamatnostādnēm jaunajai ES politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai, jo uzskatu, ka tādējādi tiks panākts progress cīņā pret tādu pamattiesību un brīvību pārkāpumiem kā tiesības uz drošību un cilvēka cieņu.

 
  
MPphoto
 
 

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo situācija Īrijā norāda uz problēmu, ar ko sastapusies visa Eiropa. Īrijas Nacionālā kriminālnoziegumu padome 2005. gadā konstatēja, ka katra septītā sieviete Īrijā kādā no savas dzīves posmiem sastopas ar sava partnera fizisku, seksuālu vai emocionālu vardarbību. Vardarbības ģimenē un fiziskas un/vai seksuālas vardarbības ietekmi nedrīkstam novērtēt par zemu, jo tās sekas ir nopietns kaitējums personas fiziskajai un garīgajai veselībai, kas izraisa smagu depresiju un pat noved līdz pašnāvībai. Taču Parlamenta ziņojumā ir minēts arī zaudējums valsts kasei, jo tiek lēsts, ka kopumā visās ES dalībvalstīs izmaksas, ko sabiedrībai rada ar dzimumu saistīta vardarbība, proti, izdevumi veselības aprūpes jomā, tieslietu sistēmas un sociālo pakalpojumu izmaksas, ir EUR 2 miljoni stundā.

2009. gadā man bija privilēģija kļūt par pirmo vēstnieci Dandalkas Rape Crisis North East. Tas ir viens no daudzajiem atbalsta un konsultāciju dienestiem Īrijas austrumos. Šie NVO piedāvā būtisku atbalstu seksuālās vardarbības un vardarbības ģimenē upuriem, bet tās izjūt finansiālas grūtības. Es ceru, ka šis ziņojums palīdzēs apkarot vardarbību ģimenē Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. (PT) Es no visas sirds nosodu jebkādu vardarbību pret vīriešiem, sievietēm un bērniem, un es atbalstu jebkuru iniciatīvu, kas ļauj paredzēt un apkarot šo postu un aizsargāt tā upurus. Skaitļi, kas minēti dažos pētījumos par vardarbību Eiropā, nav pieņemami — 26 % bērnu un jauniešu ir cietuši no fiziskas vardarbības, viena piektā vai viena ceturtā daļa sieviešu ir vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē sastapušās ar fizisku vardarbību, un vairāk nekā desmitā daļa sieviešu ir cietušas no seksuālas vardarbības, kurā pielietots spēks.

Faktiski to sieviešu skaits, kas kritušas par upuri vardarbībai, ir uztraucošs, un to veicina ārkārtīgi lielās atšķirības starp dažādu dalībvalstu politiku un tiesību aktiem, un tas nozīmē, ka Eiropas valstīs sievietēm ir atšķirīgs aizsardzības līmenis. Ir svarīgi, lai Eiropas likumdošana nodrošina visaptverošu un konsekventu aizsardzību visām sievietēm, pieņemot visaptverošu tiesību aktu, kas ļautu apkarot visus vardarbības veidus pret sievietēm, un veicot vairākus pasākumus politiskajā, sociālajā un tiesiskajā jomā.

 
  
MPphoto
 
 

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner un Gunnar Hökmark (PPE), rakstiski. (SV) Mēs, Zviedrijas konservatīvie, piekrītam problēmas izklāstam ziņojumā. Stokholmas programmā, kuras izstrādē mēs bijām viens no spēcīgākajiem dzinējspēkiem, vardarbības pret sievietēm apkarošanai ir piešķirta prioritāte. Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā Komisija apņēmās ierosināt stratēģiju un iesniegt to 2011.–2012. gadā, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu. Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pants nosaka, ka Eiropas Savienībai jācenšas apkarot visus vardarbības ģimenē veidus un ka dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai sodītu šos noziegumus un aizstāvētu upurus. Tā kā krimināllikumi ir atsevišķu dalībvalstu kompetencē, mēs balsojām „pret” punktu, kurā ierosināts ieviest ES līmeņa direktīvu. Mēs balsojām „par” ziņojumu, jo mēs uzskatām, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai garantētu sievietēm drošību.

 
  
MPphoto
 
 

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāvelta lielākas pūles Eiropas līmenī, lai savāktu aptverošāku nacionālo statistiku par vardarbību pret sievietēm neatkarīgi no tās veida — par izvarošanu, cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas nolūkā, piespiedu laulībām, nāves gadījumiem, piespiedu prostitūciju, kā arī par vardarbību ģimenē vai bijušo partneru vardarbību. Galvenais mērķis ir uzlabot datu vākšanu par šo problēmu, lai rastu piemērotāko risinājumu vainīgo sodīšanai.

 
  
MPphoto
 
 

  Mário David (PPE), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir svarīgs sabiedrībai, kas cenšas rast līdzsvaru un būt taisnīgāka. Šīs parādības daudzveidīgās izpausmes ir vērojamas visos sabiedrības slāņos gan privātajā, gan valsts, gan daļēji valstiskajos sektoros, un to skaitliskie rādītāji un izpausmes veidi bieži nav zināmi. Es tāpēc uzskatu, kā minēts šajā ziņojumā, ka ir vajadzīga rūpīga analīze, kā arī piemērotāki šīs parādības izmeklēšanas procesi, lai to veiksmīgāk apkarotu starptautiskā līmenī. Šajā ziņojumā ir ierosināta jauna pieeja ar dzimumu saistītai vardarbībai, kā arī dalībvalstu pasākumu uzlabošana attiecībā uz profilaksi, kriminālsodiem un palīdzību upuriem. Tajā ir uzdoti arī būtiski jautājumi par fiziskas, psiholoģiskas un seksuālas vardarbības ietekmi uz sievietēm dažādās sabiedrības dzīves izpausmēs. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Komisijai, Parlamentam un dalībvalstīm būtu aktīva nostāja, ierosinot pasākumus šīs parādības apkarošanai, parādības, kas ietekmē lielu skaitu cilvēku un veselas paaudzes.

 
  
MPphoto
 
 

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. Vīriešu vardarbība pret sievietēm ir sieviešu cilvēktiesību pārkāpums, kas norāda uz, kā arī pastiprina nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. Ar dzimumu saistītas vardarbības pētījumos tiek lēsts, ka 20–25 % Eiropas sieviešu vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīve ir pieredzējušas fizisku vardarbību. Vardarbībai pret sievietēm nav ne ģeogrāfisko robežu, ne vecuma, šķiru, rasu vai kultūras ierobežojumu, taču tā joprojām nav redzama, un tās upuri tiek apklusināti. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir ierosināta jauna un visaptveroša politiska pieeja cīņā pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, tostarp ierosināts izstrādāt krimināltiesisku dokumentu, proti, direktīvu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai; nodrošināt mācības amatpersonām, kuras varētu saskarties ar vardarbības gadījumiem, kas vērsti pret sievietēm; izvirzīt prasību, lai dalībvalstis dara visu iespējamo, reģistrējot un izmeklējot visus noziegumu veidus, kuros pieļauta ar dzimumu saistīta vardarbība; piešķirt finansiālu atbalstu NVO, kas palīdz vardarbības upuriem. Tajā ir arī aicināts ieplānot metodisko norādījumu izstrādi un apkopot jaunus datus, lai iegūtu salīdzināmu statistiku par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un tādējādi apzinātu problēmas izplatību un rastu jaunus tās risinājumus.

 
  
MPphoto
 
 

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski.(FR) Eiropā katra ceturtā sieviete savas dzīves laikā pieredz fiziskas vardarbības aktus un vairāk par katru desmito krīt par upuri seksuālai vardarbībai, kurā tiek lietots spēks. Ņemot vērā šos skaitļus, ir steidzami jārīkojas. Komisijai tādēļ ir jāizstrādā pamatnostādnes jaunai Eiropas politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Par visiem vardarbības veidiem pret sievietēm — izvarošanu, prostitūciju, seksuālu vardarbību utt. — ir jāierosina krimināllieta visās Eiropas Savienības valstīs. Ikvienai dalībvalstij ir pienākums nodrošināt šīm sievietēm piekļuvi bezmaksas juridiskajai palīdzībai un patvērumam, kas ļaus tām veidot jaunu, labāku dzīvi sev un saviem bērniem. Ir svarīgi Eiropas līmenī atzīt, ka vardarbība pret sievietēm ir krimināli sodāms noziegums.

 
  
MPphoto
 
 

  Karima Delli (Verts/ALE), rakstiski.(FR) Šajā otrdienā, 2011. gada 5. aprīlī, Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu. Šajā dokumentā ir uzsvērta vīriešu vardarbības pret sievietēm un meitenēm īpatnība — vardarbība patiešām ir viens no parastākajiem un kaitīgākajiem šķēršļiem dzimumu līdztiesībai. Šodienas ziņojums dos mums iespēju ieviest krimināltiesisku dokumentu — Eiropas Savienības direktīvu —, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību. Tajā ir ierosināts izstrādāt Eiropas hartu, kas nodrošinās vardarbības upuriem minimālu palīdzību, tostarp tiesības uz bezmaksas juridisku palīdzību un neatliekamās psiholoģiskās palīdzības pakalpojumus. Turklāt EP deputāti aicina Komisiju izveidot pret sievietēm vērstas vardarbības novērošanas centru. Pateicoties Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai, tika pieņemts grozījums, kurā arī dalībvalstis tiek aicinātas atzīt izvarošanu un seksuālu vardarbību laulībā vai jebkādās citās intīmās attiecībās par noziegumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski.(FR) Vardarbība pret sievietēm ir gan pasaules, gan Eiropas problēma. Mēs esam liecinieki vardarbībai ģimenē, prostitūcijai, cilvēku tirdzniecībai, un ir apkaunojoši, ka mūsu sabiedrībā mēs vēl joprojām nespējam aizsargāt sievietes pret vardarbību. Vardarbība, kas saistīta ar dzimumu, pārkāpj pamattiesības un brīvības, kā arī tiesības uz drošību un cilvēka cieņu. Mūsu galvenais uzdevums ir saglabāt upuru integritāti un ievērot sabiedrības kopīgās intereses — brīvību un demokrātiju. Eiropas Savienībai ir jāpilda savas saistības un jāievieš tādi tiesību akti, kas palīdzētu izbeigt vardarbību.

Es tāpēc balsoju „par” tādu pasākumu ieviešanu, kas atvieglo piekļuvi bezmaksas juridiskajai palīdzībai, finansiālam atbalstam, kura mērķis ir veicināt upura neatkarību un atgriešanos parastā dzīvē un darba pasaulē. Cilvēktiesību ievērošana ir pamatvērtība, kas ietverta Līgumā par Eiropas Savienību. Tāpēc ievērosim arī sieviešu tiesības.

 
  
MPphoto
 
 

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. (SV) Eiropas Parlaments ir nobalsojis „par” ES politikas pamatnostādnēm vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Mēs šo lēmumu vērtējam atzinīgi, un mēs balsojām „par” priekšlikumu kopumā. Šis lēmums ir īpaši svarīgs, jo tas aicina Komisiju pildīt savus iepriekšējos solījumus iesniegt īpašu tiesību akta priekšlikumu, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm.

Taču priekšlikumā ir konkrētas redakcijas par surogāciju, kas, mūsuprāt, bija pārāk vienkāršotas savas vispārējās nelabvēlīgās nostājas dēļ attiecībā uz šo parādību un starptautiskās adopcijas jautājumu. Mēs neesam naivi un zinām, ka šajā jautājumā ir daudz problēmu, bet mēs nevēlamies kaut ko apstrīdēt tikai šo problēmu dēļ, jo konkrētos gadījumos adopcijā iesaistītajām pusēm ir pozitīva pieredze. Tāpēc mēs balsojām „pret” konkrēto redakciju par surogāciju, un tā ir nostāja, ko mūsu grupa, Eiropas Liberāļu un demokrātu grupa Eiropas Parlamentā, pieņēma sākotnējā balsojumā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā.

 
  
MPphoto
 
 

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. (PT) Vardarbība pret sievietēm — seksuāla izmantošana, uzbrukumi viņu fiziskajai integritātei un vardarbība ģimenē, psiholoģiska vardarbība, uzmākšanās vai piespiešana un sieviešu tirdzniecība, kā arī viņu izmantošana prostitūcijas nolūkos starp daudziem citiem agresijas veidiem, kas dalībvalstīm apņēmīgi jāapkaro — liecina par nopietniem pamattiesību pārkāpumiem. Es nosodu jebkura veida vardarbību, bet jo īpaši vardarbību, kas vērsta pret visneaizsargātākajiem cilvēkiem no fiziskā, sociālā, ekonomiskā un emocionālā viedokļa, kādi ir bērni un sievietes. Tieši tāpēc dalībvalstīm jācenšas izskaust visus vardarbības veidus pret sievietēm, jo īpaši tirdzniecību seksuālajai izmantošanai, seksuālās pašnoteikšanās un fiziskās integritātes pārkāpumus.

Respekts pret cilvēka dzīvību un cieņu nav savienojams ar noziegumiem, kuriem par upuri krīt daudzas Eiropas sievietes, un tas izraisa vajadzību pēc stingras vardarbības novēršanas politikas un vainīgo sodīšanas.

 
  
MPphoto
 
 

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. (PT) Jau daudzus gadus starptautiskā sabiedrība apspriež vardarbību pret sievietēm. Taču ir skaidrs, kā viņas turpina krist par upuri vardarbībai — viena piektā daļa Eiropas sieviešu ir vismaz vienu reizi piedzīvojušas fiziskas vardarbības aktus. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Savienība pieņem tiesību aktus, kas palīdzētu izbeigt šo traģēdiju. Kaut gan Eiropas Komisija ir ierosinājusi vairākas iniciatīvas, lai novērstu šo postu, ar ko sastopas miljoniem sieviešu visā pasaulē, iniciatīvas, starp kurām ir dzimumu līdztiesības rīcības plāna izstrāde (2010.—2015. gads), tomēr ES nedrīkst stāvēt dīkā, vērojot, ka sieviešu pamattiesību pārkāpumi paliek nesodīti, jo īpaši tādās jomās kā seksuāla izmantošana, sieviešu dzimumorgānu kropļošana un piespiedu laulības, cilvēku tirdzniecība un prostitūcija, juridiskās aizsardzības trūkums utt. Es piekrītu uzskatam, ka šis jautājums ir jāizpēta plašāk, lai mums būtu pieejami sīki zinātniski dati. Taču mēs nedrīkstam sēdēt bezdarbībā. Es tāpēc atzinīgi vērtēju referenta priekšlikumus, jo īpaši priekšlikumu par patvēruma centru izveidi upuriem, kā arī par neatliekamās palīdzības tālruņa numuru ieviešanu un par Eiropas gadu pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai.

 
  
MPphoto
 
 

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Vardarbība pret sievietēm savās daudzveidīgajās izpausmēs — vardarbība ģimenē, seksuāla vardarbība, prostitūcija, sieviešu tirdzniecība, seksuāla un psiholoģiska uzmākšanās un vardarbība pret sievietēm viņu darba vietā — ir nopietns cilvēktiesību un brīvību pārkāpums gan pret indivīdu, gan sabiedrību, kam ir dziļi negatīvas sociālas sekas. Vardarbības pret sievietēm novēršanai un izskaušanai ir jāpieņem būtiski stratēģiski mērķi, lai panāktu progresu, pēc kura tiecas mūsu civilizācija.

Dažos pētījumos par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, tiek lēsts, ka aptuveni piektā vai ceturtā daļa Eiropas sieviešu ir vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē piedzīvojušas fiziskas vardarbības aktus un ka aptuveni desmitā daļa no tām ir cietušas no seksuālas vardarbības. Ir aplēsts arī tas, ka aptuveni 26 % bērnu un jauniešu bērnībā un pusaudžu gados ir cietuši no fiziskas vardarbības, kas ir īpaši uztraucoši, ja ņemam vērā pieņēmumu, kas pamatojas uz sociālo zinātņu atziņu, ka šodienas upuri var kļūt par iespējamiem rītdienas varmākām.

Pašreiz ir svarīgi, lai šā ziņojuma ieteikumi tiktu īstenoti.

 
  
MPphoto
 
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Mēs atzinīgi vērtējam šā ziņojuma pieņemšanu, kuru sagatavoja mūsu grupas deputāte Svensson kundze, kas ir arī Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētāja.

Vardarbība pret sievietēm savās daudzveidīgajās izpausmēs — vardarbība ģimenē, seksuāla vardarbība, prostitūcija, sieviešu tirdzniecība, seksuāla un psiholoģiska uzmākšanās un vardarbība pret sievietēm viņu darba vietā — ir nopietns cilvēktiesību un brīvību pārkāpums gan pret indivīdu, gan sabiedrību, kuram ir dziļi negatīvas sociālas sekas.

Vardarbības pret sievietēm novēršanai un izskaušanai ir jānosaka būtiski stratēģiski mērķi, lai panāktu progresu, pēc kura tiecas mūsu civilizācija.

Dažos pētījumos par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, tiek lēsts, ka aptuveni piektā vai ceturtā daļa Eiropas sieviešu ir vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē piedzīvojušas fiziskas vardarbības aktus un ka aptuveni desmitā daļa no tām ir cietušas no seksuālas vardarbības. Ir aplēsts arī tas, ka aptuveni 26 % bērnu un jauniešu bērnībā un pusaudžu gados ir cietuši no fiziskas vardarbības, kas ir īpaši uztraucoši, ja ņemam vērā pieņēmumu, kas pamatojas uz sociālo zinātņu atziņu...

(Balsojuma skaidrojums saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

 
  
MPphoto
 
 

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. (IT) Vardarbība pret sievietēm ir ļaunums mūsu sabiedrībā, kas mums noteikti jāapkaro. Taču es nevaru atbalstīt, manuprāt, pārmērīgi lielo uzmanību, kas tiek veltīta sievietēm imigrantēm. Jo īpaši šajā laikā ES un tās valdību nodomiem ir jābūt skaidri redzamiem, tie nedrīkst aprobežoties ar skaistiem vārdiem par atbalstu Eiropas projektiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski.(FR) Manā grupā viedokļi par šo jautājumu dalās. Es balsoju „par” 19. grozījumu un J apsvērumu par vārda „prostitūcija” interpretāciju, jo es uzskatu, ka prostitūcija ir patiešām vardarbības izpausme pret sievietēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski.(FR) Vardarbība pret sievietēm ir parādība, kam bieži netiek pievērsta uzmanība, lai gan tiek uzskatīts, ka aptuveni 20–25 % sieviešu ir vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē piedzīvojušas fizisku vardarbību. Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par šo jautājumu un par vajadzību pieņemt politikas pamatnostādnes šajā jomā, un es to vērtēju atzinīgi. Mūsu ziņojumā ES dalībvalstis tiek mudinātas uzskatīt vardarbību pret sievietēm par kriminālnoziegumu un tāpēc noteikt krimināltiesisku instrumentu, lai apkarotu šādu vardarbību. Turklāt es balsoju arī par tāda mehānisma ieviešanu, kas upuriem atvieglotu bezmaksas juridiskās palīdzības un neatliekamās psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu pieejamību. Es atbalstīju arī grozījumus, kuros atzīta „nopietnā prostitūcijas problēma” un tiek uzskatīts, ka prostitūcija arī ir „vardarbība pret sievietēm”. Visbeidzot, es balsoju arī „par” to, lai izvarošana un seksuāla vardarbība tiek uzskatītas par kriminālnoziegumu pat laulībā vai jebkuros citos intīmu attiecību veidos.

 
  
MPphoto
 
 

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. (IT) Eiropas tiesiskais reglamentējums vardarbības pret sievietēm apkarošanai ir būtiska virzība uz priekšu visaptverošas stratēģijas izstrādē. Tikai apvienojot tiesiskus, sociālus, ekonomiskus un preventīvus pasākumus, būs iespējams atrisināt šo problēmu, kas ir ienākusi mūsu mājās, par ko liecina tas, ka vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu Eiropas Savienībā ir savā dzīvē piedzīvojušas fizisku vardarbību. Vardarbība pret sievietēm notiek neatkarīgi no viņu vecuma, etniskās izcelsmes vai kultūrvides, un šī problēma nav redzama, lai gan tā izraisa ļoti augstas cilvēku, sociālās un ekonomiskās izmaksas.

Eiropas Savienībai ir jāapliecina sava aktīvā nostāja, apkarojot sieviešu diskrimināciju, un tāpēc jāsaka, ka Svensson kundzes ziņojums atbalsta Eiropas Komisijas centienus izstrādāt skaidru un konsekventu tiesisko reglamentējumu saskaņā ar Stokholmas programmu.

Tāpēc es esmu „par” prasību paredzēt krimināltiesisku dokumentu, kas noteiktu vardarbību pret sievietēm kā kriminālnoziegumu — direktīvu, kas būtu vērsta pret vardarbību, kura saistīta ar dzimumu, un papildinātu to ar daudzpusīgu apmācību un preventīvām un izpratni rosinošām iniciatīvām, lai apkarotu visus pret sievietēm vērstas vardarbības veidus.

 
  
MPphoto
 
 

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski.(FR) Es atdevu šim ziņojumam savu balsi, jo 21. gadsimtā ir svarīgi nodrošināt, ka izvarošana visā Eiropā tiek uzskatīta par kriminālnoziegumu un ka vainīgos šajos noziegumos gaida kriminālvajāšana un sods. Nav pieņemams, ka pašlaik atkarībā no tā, kurā valstī šo pretīgo noziegumu upuri dzīvo, ne visiem no tiem ir vienādas iespējas panākt taisnību un gandarījumu par tiem nodarīto pārestību. Tagad ir Padomes un Komisijas kārta rīkoties, un tās, protams, nekavēsies spert šo būtisko soli, lai palīdzētu sievietēm, kas cietušas no vardarbības, gūt morālu gandarījumu par savām ciešanām.

 
  
MPphoto
 
 

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo mums ir jānovērš visi sieviešu tiesību pārkāpumi un vardarbība pret sievietēm. Es uzskatu, ka saskaņā ar rīcības plānu, ar ko tiek īstenota Stokholmas programma, kuru pieņēma pagājušajā gadā, Komisijai ir steidzami jāizstrādā stratēģija vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Vienlaikus dalībvalstīm jānodrošina, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, sociālie darbinieki, policija, tiesas un citas iestādes uzlabo savu darbu, lai tās spētu savlaicīgi un profesionāli reaģēt uz visiem vardarbības gadījumiem pret sievietēm.

 
  
MPphoto
 
 

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. − (PL) Nenoliedzami ir saprotams, ka cilvēka cieņa un tiesības uz drošību ir dzīves pamatvērtības, kas jāaizsargā. Jau pats vārds „vardarbība” izraisa tik daudz negatīvu emociju, ka daudzi cilvēki tiecas mainīt sarunu tematu, kad tiek pieminēta vardarbība, kas saistīta ar dzimumu. Taču mūsu uzdevums ir droši stāties pretī grūtiem jautājumiem un iejaukties gadījumos, kad sabiedrībai ir jānorāda pareizais virziens politiskos un tiesiskos jautājumos. Neaizmirsīsim, ka vardarbība pret sievietēm, kas ietver pārkāpumus pret cilvēka cieņu, seksuālu izmantošanu, piespiedu laulības un kropļošanu, nav tikai sieviešu dzimuma problēma. Tā ir visas sabiedrības problēma, turklāt tāda, kas veicina sabiedrības sairumu. Tās kopīgās izmaksas netiek pienācīgi novērtētas.

Vai tad mēs visi nemaksājam par šādu vardarbību — medicīniskās aprūpes un psiholoģiskās ārstniecības, tiesvedības un sociālās aprūpes izmaksas? Vardarbības upuri bieži vien nespēj saglabāt savas darba vietas. Dalībvalstīm jāizstrādā plāns, kā apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. (IT) Eiropas Parlaments ir apstiprinājis rezolūcijas priekšlikumu par ES pamatnostādnēm jaunai politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Es droši un ļoti kaismīgi atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka risinājums šim sociālajam postam ir jārod pieejā, kas balstās uz saskaņotiem un efektīviem visas Savienības līmeņa politiskiem pasākumiem. Vardarbība pret sievietēm — fiziska, psiholoģiska vai seksuāla — ir nepiedienīga rīcība, kas Eiropai ir jānoraida. Tas ir posts, kas noved pie traumām, kurām ir neparedzamas sekas uz sieviešu dzīvi sabiedrībā. Pašlaik pieejamā statistika atklāj bēdīgu un uztraucošu situāciju. Ceturtā daļa sieviešu Eiropas Savienībā vismaz reizi savā dzīvē ir bijušas vardarbības upuri. Tāpēc es uzskatu, ka ES prioritātei ir jābūt visas Savienības līmeņa tiesisku dokumentu izstrādei, iespējai gūt bezmaksas atbalstu, patvēruma centru izveidei, kas varētu vardarbības upuriem sniegt psiholoģisku un morālu palīdzību, un neatliekamās palīdzības tālruņa numura ieviešanai visā Eiropā.

 
  
MPphoto
 
 

  David Martin (S&D), rakstiski. Es balsoju „par” šo ziņojumu. Vardarbība, kas saistīta ar dzimumu, ir galvenokārt kriminālnoziegums. Sabiedrībai tāpēc ir jāreaģē, nosakot sodu, kam jābūt proporcionālam nozieguma smaguma pakāpei. Nosakot prioritātes sabiedrības līdzekļu piešķīrumam, ir svarīgi šo jautājumu apsvērt no upura perspektīvas, jo tieši šai grupai ir vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi. Tas neizslēdz līdzekļu piešķiršanu atsevišķiem noziedzniekiem, piemēram, piedāvājot tiem sarunu terapiju un citas metodes, kas palīdz novērst vardarbīgu izturēšanos. Šis tādu vīriešu alternatīvās ārstniecības veids, kas ir noziegušies, nopietni uzbrūkot sievietēm, nedrīkst tomēr aizstāt sodu, kas paredzēts krimināllikumā. Sarunu terapija un citi šādas ārstniecības veidi var tikai papildināt citus soda veidus, piemēram, cietumsodu.

Vardarbība ir savā ziņā nevienlīdzīgu varas attiecību starp vīriešiem un sievietēm sekas un ir dominēšanas un pakļaušanās attiecību izpausme starp vainīgo personu un noziegumu upuri. Tāpēc sarunu terapija, kurā piedalās upuris un vainīgais, nav pieļaujama, jo šis noziegums ir tāds, ka abas iesaistītās puses nevar būt līdztiesīgas un vienlīdzīgas.

 
  
MPphoto
 
 

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo vardarbība pret sievietēm, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības kampaņām, kuras tā rīkojusi vairākus gadu desmitus, vēl joprojām nes postu Eiropai un visai pasaulei. Pirmkārt, vardarbība ietekmē tās tiešos upurus, bet tā ietekmē arī brīvību un demokrātiju. Es balsoju „par” šo ziņojumu arī tāpēc, ka tas paredz virkni tūlītēju pasākumu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sievietēm pienācīgu dzīvi, un ir skaidrs, ka ir vajadzīgi ilgtermiņa politiski, sociāli un juridiski pasākumi, lai izskaustu ar dzimumu saistītu vardarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. (PT) Vardarbība ir vispār nosodāma, bet vardarbība pret tiem, kas nespēj sevi aizstāvēt, kā, piemēram, bērni, vecāka gada gājuma cilvēki un sievietes, ir vēl jo vairāk nosodāma. Šajā gadījumā Parlamenta pienākums ir veikt virkni infrastruktūras, juridiskos, tiesībaizsardzības, izglītības, veselības aprūpes un citus pasākumus, lai ievērojami samazinātu vardarbību pret sievietēm un tās sekas.

 
  
MPphoto
 
 

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. (ES) Es balsojumā atbalstīju Svensson kundzes ziņojumu par ES pamatnostādnēm jaunai politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai, jo manī lielas bažas rada šis vardarbības veids. Tiek lēsts, ka 20–25 % Eiropas sieviešu vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē ir pieredzējušas vardarbību un ka vairāk nekā 10 % sieviešu ir cietušas no seksuālas varmācības. Es tāpēc uzskatu, ka ir pienācis laiks izbeigt vīriešu vardarbību, un tas būs iespējams, tikai iedibinot patiesu vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. Turklāt esmu pārliecināts, ka izvarošana ir jāatzīst par noziegumu visā Eiropas Savienībā un ka vainīgie jāsauc pie kriminālatbildības. Ziņojumā ir arī ierosināts jauns veids, kā apkarot šo sabiedrības lāstu, ne tikai ar kriminālvajāšanu, bet arī, aizsargājot sievietes no nestabilām darba attiecībām, bezdarba un nabadzības, jo sievietes bieži atrodas atkarības situācijā un nespēj brīvi izvēlēties savu nākotni. Tāpēc Eiropas līmeņa direktīva, kas vērsta pret vardarbību, kura saistīta ar dzimumu, ir ļoti būtiska. Dalībvalstīm pie pirmās iespējas ir jāievieš attiecīgi pasākumi.

 
  
MPphoto
 
 

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. Vīriešu vardarbība pret sievietēm ir strukturāls sieviešu cilvēktiesību pārkāpums. Ņemot vērā visus vīriešu vardarbības veidus pret sievietēm, 45 % no sievietēm Eiropā ir bijušas pakļautas un cietušas no vīriešu vardarbības. Tiek lēsts, ka vardarbības ģimenē kopējās izmaksas 27 ES dalībvalstīs varētu būt aptuveni EUR 16 miljardi. Vardarbībai pret sievietēm nav ne ģeogrāfisko robežu, ne vecuma, šķiru, rasu vai kultūras ierobežojumu, tā ir neredzama, un tās upuri tiek apklusināti. 2008. gadā es izstrādāju Latvijas Republikas krimināllikuma grozījumus attiecībā uz vardarbību ģimenē. Diemžēl šos grozījumus Latvijas parlaments noraidīja. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. (DE) Lai gan pēdējās desmitgadēs pret sievietēm un bērniem vērstas vardarbības apkarošanā ir vērojams progress, tomēr mums ir vēl daudz darāmā. Sabiedrības apātija un pseidomorāle liek mums vēlreiz apsvērt šo jautājumu. Faktiskās vardarbības sākuma posms — pastāvīga uzbāzība, neķītras piezīmes un daudzu migrantu uzmākšanās Rietumu sievietēm — tiek aizvien biežāk uztverts kā parasta parādība. Sieviešu tiesību ignorēšana sasniedza augstāko pakāpi tiesas procesā, kurā kāda Vācijas tiesnese minēja vīra tiesības piemērot miesassodu, kas nostiprinātas Korānā, kā izšķirošo faktoru viņas spriedumā kādā musulmaņu šķiršanās lietā.

Atļaujot migrāciju, ES ir sagādājusi sev daudzējādas problēmas, tostarp slepkavības it kā goda aizstāvēšanas nolūkā, piespiedu laulības un vardarbību ģimenē patriarhālās ģimenes struktūrās. Kultūru, reliģiju un tradīcijas nedrīkst izmantot, lai attaisnotu vardarbības aktus. Ierosinātā iniciatīva ietver vairākas labas idejas, bet kopumā ir diezgan virspusēja, un tāpēc es izvēlējos atturēties.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Ziņojums vērš uzmanību uz vairākiem nopietniem vardarbības gadījumiem pret sievietēm. Es ar to domāju seksuālu vardarbību, fizisku vardarbību ģimenē, piespiedu prostitūciju, piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanu. Diemžēl visas šīs šausmīgās lietas notiek arī mūsu sabiedrībā, šeit ES. Ziņojumā šis fakts ir minēts, bet tajā nav norādīts uz problēmas būtību, kas bieži meklējama paralēlās sabiedrībās, arhaiskās islāma struktūrās vai organizētās cilvēku tirgotāju bandās. Mums ir jāstrādā pie šo problēmu atrisināšanas. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. (EL) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu par vardarbību pret sievietēm, jo tajā ir ietverta iniciatīva, kas palīdzēs sievietēm Eiropā dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Saskaņā ar statistikas datiem aptuveni viena piektā daļa sieviešu Eiropā ir bijušas vardarbības upuri, un 20 % ir piedzīvojušas vardarbību no sev tuvu cilvēku puses. Noteikumi, kas minēti šajā ziņojumā par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, ir svarīgi, jo ziņojumā dalībvalstis tiek aicinātas sodīt vainīgos atkarībā no izdarītā nozieguma smaguma pakāpes (seksuāla vardarbība, cilvēku tirdzniecība, piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu apgraizīšana). Tajā tiek piedāvāti līdzekļi, kas vajadzīgi, lai palīdzētu vardarbības upuriem, piemēram, juridiska palīdzība, patvēruma centri upuriem, kā arī tiek pieprasīts, lai visi vardarbības veidi, kas saistīti ar dzimumu, tiktu pakļauti kriminālvajāšanai. Tajā ir paredzēts sniegt jaunām sievietēm vairāk informācijas par iespējamo risku. Es tomēr balsoju „pret” priekšlikumu palielināt to tiesu skaitu, kam ir jurisdikcija iztiesāt lietas par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, jo šāds priekšlikums ievieš nepieņemamu diskrimināciju un ir pretrunā dzimumu līdztiesības principam.

 
  
MPphoto
 
 

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. (PT) Ir svarīgi pārraut klusēšanas loku, kas apvij visus noziedzības veidus, un šajā gadījumā klusēšana attiecas uz dzimumnoziegumiem. Pārkāpumi, kas izpaužas kā vardarbība ģimenē, seksuāla vardarbība, cilvēku tirdzniecība, dzimumorgānu kropļošana un citi integritātes pārkāpumi pret sievietēm un jo īpaši meitenēm, ir jāpublisko, lai tos varētu apkarot efektīvāk. Faktiski papildu informācija par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, palīdzēs pievērst šai problēmai lielāku sabiedrības uzmanību. Šajā patstāvīgajā Eiropas Parlamenta ziņojumā ir ierosināta virkne pasākumu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas sievietēm cilvēka cienīgu dzīvi. Lai gan apspriedes par vardarbību pret sievietēm ir norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo ārkārtīgi destruktīvo noziedzības veidu. Apkopojot minēto, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāpieņem vajadzīgie tiesību akti, lai izbeigtu vardarbību, un ka dalībvalstīm ir jāizstrādā nacionālie rīcības plāni, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību. Šo iemeslu dēļ es balsoju „par” šo ziņojumu.

 
  
MPphoto
 
 

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. (IT) Vardarbība pret sievietēm ir gan starptautiska, gan Eiropas problēma. Ar dzimumu saistīta vardarbība izpaužas kā vardarbība tuvās attiecībās, seksuāla vardarbība, cilvēku tirdzniecība un prostitūcija, piespiedu laulības, dzimumorgānu kropļošana un citi personas integritātes pārkāpumi, ar ko jo īpaši sastopas sievietes un jaunas meitenes. Tādēļ mums ir jāpieņem virkne politisku, sociālu un tiesisku politisku lēmumu, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves standartu Eiropas sievietēm. Patstāvīgajā ziņojumā Eiropas Parlaments uzsver, ka ir iespējams izskaust šo vardarbības veidu, ieviešot vispirms visaptverošu un saskaņotu sieviešu integritātes tiesisku aizsardzību. Ir arī jāreģistrē šā noziedzības veida izplatība, lai liktu tiesām saprast, ko nozīmē seksuāls uzbrukums, jāatklāj šis vardarbības veids agrīnā posmā, lietojot aktīvas un preventīvas metodes, lai nodrošinātu tiesisku skaidrību izmeklēšanas un tiesvedības laikā, jāizveido jauni patvēruma centri un neatliekamās palīdzības tālruņa numuri upuriem, kā arī jāfinansē pētniecība šajā jomā. Pamatojoties uz iepriekšējiem izteikumiem, es balsoju „par” konkrētiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai apkarotu šo vardarbības veidu, kā arī par efektīvu rīcības plānu izstrādāšanu, lai to īstenotu.

 
  
MPphoto
 
 

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. Lai gan apspriedes par vardarbību pret sievietēm ir norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo ārkārtīgi destruktīvo noziedzības veidu. Tā ir sarežģīta problēma, kas ietver individuālu noziegumu upuru integritātes aizstāvēšanu, kā arī tādu svarīgu kopīgo sociālo interešu aizstāvēšanu kā brīvība un demokrātija.

Dalībvalstīs ir jāizveido patvēruma centri, lai sievietes un bērni varētu dzīvot pašu izvēlētu dzīvi, kas brīva no vardarbības un nabadzības. Šādos patvēruma centros ir jāpiedāvā specializēti pakalpojumi, ārstniecība, juridiska palīdzība, psiholoģiskas un terapeitiskas konsultācijas, juridisks atbalsts tiesas procesa laikā, atbalsts bērniem, kas bijuši pakļauti vardarbībai utt. Dalībvalstīm ir jānodrošina pienācīgs finansējums, lai sieviešu patvēruma centri atbilstu starptautiskajiem standartiem un varētu pienācīgi palīdzēt sievietēm, kas pārdzīvojušas vardarbību, un to bērniem.

Dalībvalstīm jānodrošina vajadzīgie līdzekļi sieviešu organizācijām un NVO, lai aizsargātu sievietes un viņu bērnus no vardarbības un nabadzības, un jānodrošina sievietēm sociālās un ekonomiskās tiesības, lai viņas nebūtu finansiāli atkarīgas no saviem partneriem vai vīriem, kā arī jāveicina sieviešu integrācija darba tirgū.

 
  
MPphoto
 
 

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. (PT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo vardarbība pret sievietēm turpina nest postu Eiropai un pasaulei, neraugoties uz kampaņām, ko starptautiskā sabiedrība ir organizējusi jau gadu desmitiem. Pirmkārt, tas skar tiešos upurus, bet nelabvēlīgi ietekmē arī brīvību un demokrātiju. Es arī balsoju „par” ziņojumu, jo tajā ir noteikta virkne tūlītēju pasākumu, kas vajadzīgi, lai sievietēm nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus, un ir skaidrs, ka ir vajadzīgi ilgtermiņa politiski, sociāli un juridiski pasākumi, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski.(FR) Viena no katrām četrām sievietēm Eiropā ir piedzīvojusi fiziskas vardarbības aktus savā pieaugušas sievietes dzīvē, un katra desmitā sieviete ir bijusi pakļauta seksuālai vardarbībai, kurā pielietots spēks. Ņemot vērā šādus skaitļus, ir steidzami jārīkojas, lai Eiropas Savienībā apkarotu vardarbību pret sievietēm. Tāpēc es atbalstu Svensson kundzes ziņojumu. Izvarošana, kas vēl joprojām dažās dalībvalstīs netiek uzskatīta par noziegumu, kā arī citi seksuālās vardarbības veidi pret sievietēm ir jāatzīst par kriminālnoziegumiem visās Eiropas Savienības valstīs un vainīgie automātiski jāsauc pie atbildības. Lai aizsargātu sievietes migrantes un patvēruma meklētājas, es aicinu izstrādāt tiesisku reglamentējumu, kas nodrošinātu sievietēm imigrantēm tiesības pašām uz savu pasi un uzturēšanās atļauju, kā arī sniegtu iespēju saukt pie kriminālatbildības personu, kas tām atņem šos dokumentus. Turklāt es aicinu nodrošināt sievietēm vieglāku piekļuvi juridiskajai palīdzībai, lai vardarbības upuriem būtu iespēja aizstāvēt savas tiesības. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai šī palīdzība būtu bezmaksas, un es būtu gribējis, lai šajā ziņojumā minētais punkts būtu noteikts skaidrāk.

 
  
MPphoto
 
 

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski – (CS) Vienmēr ir bijis svarīgi apkarot vardarbību pret sievietēm, kas izpaužas dažādos veidos, kuri atstāj pēdas gan uz ķermeni, gan uz prātu, dažos gadījumos novedot vardarbības upurus pat līdz pašnāvībai. Es atzinīgi vērtēju to, ka mēs izstrādājam jaunas pamatnostādnes ES cīņai pret šo nepieņemamo parādību, un es ar prieku balsoju „par” šo ziņojumu. Taču es nespēju balsot „par” tām ziņojuma daļām, kurās ir atbalstīta mākslīga grūtniecības pārtraukšana, jo es tai nepiekrītu, tāpēc ka arī vēl nedzimušam cilvēkam ir tiesības uz dzīvību.

 
  
MPphoto
 
 

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. Vardarbība pret sievietēm ir gan starptautiska, gan Eiropas problēma. Lai gan apspriedes par vardarbību pret sievietēm ir norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo ārkārtīgi destruktīvo noziedzības veidu. Ir apbēdinoši redzēt, ka mēs vēl joprojām nespējam aizsargāt sievietes pret vardarbību. Tā ir sarežģīta problēma, kas ietver individuālu nozieguma upuru integritātes aizsardzību, kā arī tādu svarīgu kopējo sociālu interešu aizsardzību kā brīvība un demokrātija.

Eiropas Savienībai tāpēc ir jāpilda savs pienākums un jāievieš tiesību akti, kas vajadzīgi, lai novērstu vardarbību. Es atzinīgi vērtēju referentes ierosināto pasākumu kopumu šajā stratēģiskajā ziņojumā, kas ir pilnīgi nepieciešams, lai sievietēm Eiropā nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. Taču tā kā J apsvērums nosaka, ka prostitūcija būtībā ir cilvēktiesību pārkāpums, un, ņemot vērā to, ka mēs cenšamies reglamentēt šādu rīcību, dažiem mūsu grupas deputātiem beigās bija jāatturas no balsošanas.

 
  
MPphoto
 
 

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. (IT) Es būtu gribējis balsojumā atbalstīt ziņojumu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, jo tā mērķis ir ieviest visaptverošus pasākumus tādu sieviešu aizsardzībai, kas kļuvušas par vardarbības upuriem. Tajā ir izteikta skaidra nostāja pret seksuālu vardarbību, prostitūciju, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, cilvēku tirdzniecību un vardarbību ģimenē, īsi sakot, pret virkni sieviešu tiesību pārkāpumu.

Taču kā parasti Eiropas Parlamenta galvenā problēma ir tā, ka dokumentā tiek iekļauti jautājumi, kurus faktiski vajadzētu risināt atsevišķos dokumentos. Šajā gadījumā ziņojumā tiek risināts sieviešu migrantu un sieviešu bēgļu jautājums, pret kurām salīdzinājumā ar citām Eiropas iedzīvotājām attieksme ir kā pret izmeklētu sieviešu grupu. Šā vienkāršā iemesla dēļ es atturos no balsošanas, jo, lai gan es piekrītu dokumentā ietvertajiem mērķiem, man nepatīk politiskas manipulācijas.

 
  
MPphoto
 
 

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. (EL) Es balsoju „par” šo īpašo rezolūciju, jo ar to tiek ieviestas pamatnostādnes jaunai Eiropas politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Tajā ir ierosināta virkne skaidri noteiktu politisku pasākumu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, tostarp cilvēku tirdzniecības apkarošanai, pasākumu, kurus es uzskatu par īpaši svarīgiem, ņemot vērā satraucošo cilvēku tirdzniecības pieaugumu gan uz Eiropas Savienību, gan tās iekšienē, jo īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību. Šīs bandas ir jāapkaro, izmantojot starptautisku sadarbību starp ES, kas ir šīs tirdzniecības galamērķis, un tām valstīm, no kurām savu darbību sāk šīs bandas. Es aicinu Komisiju aktīvi darboties šajā virzienā.

 
  
MPphoto
 
 

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. Es atbalstīšu Svensson kundzes ziņojumu, jo tajā ir uzsvērta tāda problēma kā vardarbība pret sievietēm. Tas nav jauns jautājums, bet tas ir jautājums, kas līdz šim ir bijis ignorēts, slēpts un nelaists pāri ģimenes slieksnim. Tagad ir jāatmet šī prakse un jādara viss iespējamais, ne tikai atklāti runājot par šo problēmu, bet arī veicot pasākumus tās risināšanai un aizsargājot sievietes pret vardarbību, jo viņām uz to ir tiesības.

Es piekrītu, ka mums jānodrošina, lai sievietēm, kas cieš no vardarbības, tiktu atvieglota piekļuve juridiskajai palīdzībai. Taču, ja dalībvalstis samazina juridiskās palīdzības budžetus, tad šī piekļuve nebūs iespējama. Es piekrītu, ka tiesneši ir jāapmāca pareizi iztiesāt īpaši grūtas lietas, kas saistītas ar vardarbību pret sievietēm. Taču kā mēs to panāksim, ja budžeti tiek samazināti?

Mums ir svarīgi, lai dalībvalstis izvirza šo jautājumu par politisku prioritāti, nosakot obligātās prasības un pienākumus, kas vajadzīgi, lai palīdzētu vardarbības upuriem. Šajā ziņojumā ir sniegtas pamatnostādnes, un tās ir pelnījušas mūsu atbalstu, taču bez pamatnostādnēm mums ir vajadzīgi arī pasākumi šajā svarīgajā jomā, un tas nozīmē, ka pasākumi jāveic dalībvalstīm.

 
  
MPphoto
 
 

  Laurence J.A.J. Stassen (NI), rakstiski. (NL) Vardarbība pret sievietēm ir peļama, un pret to ir jāpieņem stingra nostāja. Nīderlandes Brīvības partija (PVV) pilnīgi piekrīt ziņojumam šajā jautājumā. Taču ziņojumā nav nemaz minēta islāma nozīme. Ziņojuma 3. punktā tikai vienu reizi ir pavirši pieminētas „reliģiskas paražas vai tradīcijas”, lai gan ir labi zināms, ka islāma ticībā vardarbība pret sievietēm ir parasta lieta. Galu galā, sieviešu apspiešana ir būtiska islāma īpatnība.

PVV vēlas, lai tāda svarīga problēma kā vardarbība pret sievietēm tiek risināta, bet balso „pret” šo ziņojumu, jo tajā nav minēta vainīgo personu motivācija un vardarbības pamatojums. Nepasakot skaidri, ka islāms ir vardarbības iemesls, mēs zaudējam lielisko iespēju risināt šī īpašā vardarbības veida problēmu.

 
  
MPphoto
 
 

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā sniegti priekšlikumi apkarot vardarbību pret sievietēm visā Eiropā un dalībvalstis aicinātas uzskatīt šo uzdevumu par prioritāti.

 
  
MPphoto
 
 

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. (PT) Vardarbības problēma vispār un vardarbība pret sievietēm jo īpaši ir globāls jautājums, kas skar visas pasaules valstis. Tā kā nav starptautiskas ar dzimumu saistītas vardarbības definīcijas, pieejamie dati ir ļoti atšķirīgi un neatspoguļo problēmas patieso mērogu. Dažos pētījumos tiek lēsts, ka viena piektā vai ceturtā daļa sieviešu ir vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē bijušas fiziskas vardarbības aktu upuri. Pret sievietēm vērstu vardarbības veidu un metožu ir daudz. Tās vēsturiskās saknes un strukturālās dimensijas prasa, lai veicamie pasākumi būtu noteikti Eiropas un starptautiskā līmenī. Tāpēc tiem jāskar visas sabiedrības dzīves jomas, lai veicinātu izpratni un apziņu, piemērojot sešus pamatprincipus — politiku, profilaksi, aizsardzību, kriminālvajāšanu, praktisku atbalstu un partnerību. Es balsoju „par” šo patstāvīgo ziņojumu, jo uzskatu, ka jebkurš vardarbības veids ir pelnījis sociālu un juridisku sodu.

Eiropas tiesību akts, proti, direktīva, kas pamatojas uz upuru izglītošanu un efektīvu aizsardzību, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) un Eiropas gadu pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai, ir tādu pasākumu piemērs, kas palīdzēs apkarot šo sociālo postu, kuram ir nelabvēlīga ietekme uz Eiropas sabiedrību.

 
  
MPphoto
 
 

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. Es pilnīgi atbalstu aicinājumus uzskatīt seksuālu vardarbību un vardarbību ģimenē par krimināli sodāmiem noziegumiem visās dalībvalstīs. Es mudinu Komisiju steidzami iesniegt efektīvu pasākumu priekšlikumus ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai un tās upuru aizsardzībai visā ES. Ir jānovērš pašreizējās atšķirības starp dalībvalstīm, ieviešot saskaņotus nacionālos tiesību aktus. Es ceru, ka šī rezolūcija būs virzība uz priekšu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanā.

 
  
MPphoto
 
 

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski.(FR) Es balsoju „par” šo rezolūciju, par kuru sarunas veda Svensson kundze, EP deputāte no Zviedrijas un Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas locekle, un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētāja. Izvarošana un citi seksuālās vardarbības veidi ir jāatzīst par kriminālnoziegumiem visās ES dalībvalstīs un pret vainīgajām personām automātiski jāuzsāk kriminālvajāšana.

Es piekrītu savas draudzenes un kolēģes Svensson kundzes vārdiem, ka sievietes ir ar dzimumu saistītas vardarbības upuri. Taču mēs nedrīkstam uzskatīt sievietes, tostarp sievietes, kas ir šā vardarbības veida upuri, vienkārši par upuriem. Iestāžu uzdevums ir palīdzēt tām atgūt pašcieņu un veidot sev un saviem bērniem jaunu un labāku dzīvi. Mums ir jāpievērš uzmanība arī šā vardarbības veida iemesliem, sākot ar dzimuma stereotipu izpēti, kuriem par upuriem jau agrā jaunībā kļūst gan sievietes, gan vīrieši.

Rezolūcijā ir ierosināts arī tiesiskais reglamentējums, kas nodrošinātu sievietēm imigrantēm tiesības iegūt pašām savu pasi un uzturēšanās atļauju un uzliktu kriminālatbildību ikvienai personai, kas viņām šos dokumentus atņem.

Tāpēc mēs pašreiz no Komisijas gaidām stratēģijas un rīcības plāna priekšlikumus — mēs gaidām aktīvu darbību.

 
  
MPphoto
 
 

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. (DE) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo vardarbība pret sievietēm ir visas pasaules problēma, kuru starptautiskā sabiedrība vēl nav spējusi atrisināt. Vardarbība pret sievietēm ir vērojama visos sabiedrības slāņos, un tā nav saistīta ar konkrētu kultūrvidi, izglītības līmeni, vecumu vai ienākumiem. Sievietes ir apdraudētas pašu mājās — vardarbība ģimenē ir parastākais sieviešu traumu cēlonis, kas sastopams vēl biežāk nekā satiksmes negadījumi un vēzis. Vardarbība ārkārtīgi nelabvēlīgi ietekmē upuru veselību, pašcieņu, un tie vairs nespēj piedalīties ne sabiedriskajā dzīvē, ne darba tirgū. Varmākas sagādā ciešanas šīm sievietēm un viņu bērniem visas dzīves garumā, kā arī izraisa sociālas problēmas, jo veselības aprūpes un tiesvedības izmaksu apmērs ir vairāki miljardi eiro. Attiecīgie vaininieki ir jāsauc pie atbildības par savu rīcību un pret viņiem jāierosina valsts apsūdzības process. Vardarbība pret sievietēm ir beidzot jāizvelk dienasgaismā un jāizbeidz.

 
Juridisks paziņojums - Privātuma politika