Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis - Strasbūra

9. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijas priekšsēdētājam)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks, piedaloties Komisijas priekšsēdētājam.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es redzu, ka mūsu kolēģi no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas joprojām ir pusdienās. Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka jūs man smaidāt — iepriekš jūs bijāt nedaudz nesavaldīgs savās piezīmēs par mani, bet acīmredzot pusdienu pārtraukumā jūs esat nedaudz nomierinājies.

Komisārs Oettinger, kuru, es domāju, jūs labi pazīstat, ir minējis, ka būs stresa testi — lūk, kurš viņš ir — es viņu nepamanīju. Oettinger kungs, prieks jūs redzēt. Oettinger kungs, Merkel kundzes uztrenētā disciplīna tagad ir vērsta arī pret atomenerģiju. Viņš bija atomenerģijas atbalstītājs, taču Fukušima ir bijusi viņa ceļš uz Damasku, un kā mūsdienu Sauls viņš kopā ar dažiem citiem redzēja spožu gaismu debesīs. Vismaz viņš atklāja, ka, viņaprāt, ir dažas atomelektrostacijas, kuras nebūtu izturējušas stresa testus. Man tas likās ļoti interesanti.

Oettinger kungs, ja jums ir aizdomas, ka ir stresa testi, kuri nesniegs vēlamo rezultātu, jo pārbaudāmās sistēmas var neizturēt testu, kāpēc Komisija neiejaucas, lai slēgtu šīs stacijas? Ja šie stresa testi ir līdzīgi tiem, kam tika pakļautas bankas, proti, pirmkārt, mēs sapratām, ka stresa testi nebija pietiekami godīgi, un, otrkārt, rezultāti nenorādīja uz faktisko situāciju, tad atomenerģijas jautājums varētu būt daudz bīstamāks par bankām.

Tāpēc man ir konkrēts jautājums: kā tas var būt, ka jūs, zinot, ka noteiktas sistēmas neizturēs stresa testus, neko nedarāt?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Pirmkārt, lai uzzinātu testa rezultātus, mums vispirms ir jāveic tests. Ja kāda iekārta neizturēs testu, ir iespējama traucējumu novēršana. Ja atjaunināšana tehniski vai ekonomiski nebūs iespējama, reaktori būs jāslēdz un to ekspluatācija jāpārtrauc. Tomēr ir iespējamas situācijas, kad drošības atjaunināšana ir ekonomiski jēgpilna un tehniski iespējama, un to mēs varam darīt šajā posmā.

Schulz kungs, es uzskatu, ka bija svarīgi, ka Eiropas Padome pēc saspringtām apspriedēm vienojās par Komisijas nozīmi. Varu jums pateikt, ka sākotnēji apspriedes bija tikai par valstu regulatoru koordinēšanu, un pēc tam, kad es uzstāju, Komisijai tika lūgts nākt klajā ar darbības jomu un metodēm, kā arī tai tika uzdots līdz gada beigām iesniegt pilnu ziņojumu par secinājumiem.

Mēs to darīsim attiecībā uz visām atomelektrostacijām Eiropā. Mēs to darīsim pilnīgi pārskatāmi. Ir svarīgi atzīt šo faktu. Es uzskatu, kas tas ir progress atomenerģijas drošības jomā.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Barroso kungs, jūs esat gudrs cilvēks, taču neesat atbildējis uz manu jautājumu. Tāpēc jautāšu jums vēlreiz: kad Oettinger kungs saka: „Mums ir aizdomas, ka dažas no stacijām, kas pašlaik ir iekļautas tīklā, neizturēs stresa testus”, es uzskatu, ka tas nozīmē, ka jūs zināt, ka drošība šajās stacijās ir tik maza, ka tās neatbildīs kritērijiem. Tad kāpēc neiejaukties? Es uzskatu, ka tie ir faktiski un pašreizēji draudi.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Komisāra Oettinger apgalvojums ir ļoti piesardzīgs un apdomīgs. Tas var notikt, taču, lai pārbaudītu, vai tas notiks vai nē, ir jāveic nopietni, ticami testi. To mēs darīsim pilnīgi pārredzamā veidā un, pamatojoties uz labākajām pieejamām zināšanām.

Kā jūs zināt, testu apturēšana nav Komisijas kompetencē. Tā ir valstu kompetence. Mēs plānojam strādāt ar valstu neatkarīgajiem regulatoriem, lai veiktu ļoti nopietnus, ticamus valsts stresa testus, un tas nenotiks līdzvērtīgi iepriekšējai reizei kā tas tika darīts pirms pēdējās Eiropas Padomes, jo pašreiz mums ir skaidri noteiktas pilnvaras to darīt. Tagad mēs nosakām metodes un šo stresa testu darbības jomas.

Es vēlos teikt Schulz kungam, ka šajos dažādajos jutīgajos jautājumos mums ir jābūt ļoti atbildīgiem un mēs nedrīkstam izraisīt paniku. Mums ir jārīkojas tehniski, pamatojoties uz labākajām zinātniskajām zināšanām.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Mēs visi piekrītam, ka Eiropas Savienība ir vairāk nekā tikai vienots tirgus un ka tas ir arī politisks projekts demokrātijas nodrošināšanai kontinentā un tiesiskuma un cilvēktiesību aizstāvēšanai, veicināšanai un stiprināšanai.

Ja tā nebūtu, es nedomāju, ka būtu liela atšķirība starp mums un Ķīnu. Tas attiecas uz visām valstīm, tostarp Ungāriju, kur valdība pašreiz ir izstrādājusi jaunu konstitūcijas projektu, ko paredzēts pieņemt aprīļa vidū. Tajā ir dažas, manuprāt, satraucošas atsauces uz minoritāšu balsstiesībām, abortu aizliegumu, viendzimuma laulību aizliegumu, irredentismu un iestāžu ierobežošanu, lai nodrošinātu, ka tās pilda valdības gribu.

Barroso kungs, ko Komisija darīs, lai aizstāvētu Eiropas kopējos mūsu Līguma 2. pantā noteiktos konstitucionālos demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību principus, kad tie tiek apdraudēti dalībvalstīs, kā tas pašlaik notiek Ungārijā?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Mēs noteikti piekrītam, ka Eiropas Savienība nav tikai vienots tirgus: tās ir vērtības, un to ievērošana ir nosacījums, kas jāizpilda ikvienai dalībvalstij, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībnieci. Viena no vērtībām ir tiesiskums, un mums ir jāievēro mūsu tiesību akti. Kā jūs zināt, valsts konstitūcijas pieņemšana ir svarīgs pasākums ikvienā dalībvalstī, būtisks process, kas attiecas tikai uz konkrētās dalībvalsts iedzīvotājiem un iestādēm.

Ungārijas iestādēm ir jālemj par jaunās konstitūcijas saturu un pieņemšanas kārtību saskaņā ar valsts noteikumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem, un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Mēs sekosim šā jautājuma attīstībai no ES tiesību aktu viedokļa, bet, protams, mēs ceram, ka Ungārijas iestādes nodrošinās, ka jaunā konstitūcija, kas galu galā tiks pieņemta, ietvers vērtības, saskaņā ar kurām ir dibināta Eiropas Savienība.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Komisijas priekšsēdētāj, es saprotu jūsu atbildi, taču jūs zināt, ka visām 27 dalībvalstīm ir jāpielāgo savas konstitūcijas Eiropas vērtībām. Ungārija to izdarīja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Ir pat tādas valstis, kuras to paveica pēc iestāšanās. Polija to dara pašlaik, arī Francija to dara, jo ir pretrunas starp Lisabonas Līgumu un dažiem Francijas konstitūcijas pantiem.

Ir svarīgi, lai jūs uzliktu Ungārijai par pienākumu piemērot šos principus pat pēc jaunās konstitūcijas pieņemšanas. Ir svarīgi, lai Komisija tam pievērstos.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Ikvienas valsts konstitūcijai ir jāietver Eiropas vērtības un jābūt saskaņā ar tām –– Eiropas demokrātijas, tiesiskuma, cilvēka cieņas un cilvēktiesību ievērošanas pamatvērtībām. Tas ir jautājums, kurš nav pat apspriežams. Es vēl neesmu redzējis tādu Eiropas Savienības dalībvalsts konstitūciju, kurā nebūtu ievērotas šīs vērtības, taču, ja, teorētiski, tas notiktu, mums būtu jārīkojas.

Verhofstadt kungs, kā jūs zināt, mums ir ļoti labi dokumenti šajā jautājumā. Nesen mēs rīkojāmies dažos ļoti jutīgos jautājumos, piemēram, saistībā ar Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu. Ungārijas valdība sākumā apgalvoja, ja Komisija atklās kādas neatbilstības, tā veiks grozījumus likumā, un tas ir izdarīts.

Komisijas nostāja ir bijusi ļoti stingra arī citās dalībvalstīs, kurās ir bijuši jautājumi par nediskrimināciju. Šajā ziņā jūs varat būt pārliecināts, ka Komisija cieši uzraudzīs šos jautājumus.

  Marian-Jean Marinescu, PPE grupas vārdā. – Eiropas pusgada piemērošana, sākot ar šo gadu, palīdzēs stiprināt budžeta disciplīnu, makroekonomisko stabilitāti un izaugsmi, kā arī liks dalībvalstīm mainīt ekonomikas un budžeta politiku. Īstermiņā šī jaunā politika var būtiski ietekmēt Eiropas iedzīvotāju dzīvi vairākumā dalībvalstu.

Vai Komisija ir noteikusi sekas, vai tā plāno veikt novērtējumu par sekām, kādas radīs nepieciešamās valstu procedūras Eiropas ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā jomā nākotnē?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Mēs šo uzdevumu uztveram ļoti nopietni. Bija ļoti svarīgi vienoties par to, ko mēs saucam par Eiropas pusgadu, jo tagad dalībvalstis ir vienbalsīgi vienojušās, ka vienas valsts ekonomikas politikas jautājumi skar arī citas valstis un otrādi. Mēs plānojam sniegt ieteikumus par šo jautājumu atkarībā no programmām, kuras mums iesniegs dalībvalstis. Taču mēs to darām, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīvi.

Mēs vēlamies paskaidrot, ka visi fiskālās konsolidācijas pasākumi, strukturālās reformas tiek veiktas saistībā ar izaugsmi — ilgtspējīgu izaugsmi, visaptverošu izaugsmi —, kas ir Eiropas Savienības mērķis. Tā bija vispārīga vienošanās, ko mēs esam nosaukuši par stratēģiju „Eiropa 2020”. Saskaņā ar šīm prioritātēm mēs izvērtēsim valstu programmas, kuras mums tiks iesniegtas, un strādāsim partnerībā ar mūsu dalībvalstīm.

  Marian-Jean Marinescu, PPE grupas vārdā. – Šīs politikas galvenais aspekts ir disciplīna. Ja visas dalībvalstis pildīs šīs prasības, rezultāti būs pozitīvi. Ja būs atšķirības starp dalībvalstīm, rezultāti nebūs tādi, kādus mēs visi paredzam.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Marinescu kungs, es jums pilnībā piekrītu. Tieši tāpēc ir nepieciešams, lai iestādes būtu neatkarīgas un veiktu darbu pilnīgi neatkarīgi un patiesā Kopienas garā, jo iepriekš mēs esam redzējuši kārdinājumus nepieņemt lēmumus vai neīstenot tos vienotā, saskaņotā un ticamā veidā.

Tāpēc Komisija mēģinās darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīguma principus. Panākto vienošanos ievērošanas disciplīna patiesi ir svarīga, lai Eiropas Savienība darbotos veiksmīgi.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Barroso kungs, pagājušajā nedēļā Komisija saskaņā ar regulu noteica ierobežojumus, kuri tiek pārkāpti vienmēr, kad rodas problēmas ar radioaktivitāti, kas ietekmē produktu importu šajā gadījumā no Japānas. Pārsteidzoši, jūsu noteiktie ierobežojumi pārtikas produktiem no Japānas šajā gadījumā ir daudz augstāki pat par ierobežojumiem, kuri tādiem pašiem pārtikas produktiem ir piemēroti Japānā. Tie ir arī augstāki par pārtikas produktu ierobežojumiem, kuri šādos gadījumos tiek piemēroti, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kur plaši tiek izmantota atomenerģija. Šie ierobežojumi ir augstāki arī par tiem, kuri tiek piemēroti attiecībā uz Eiropas Savienību un valstīm, no kurām mēs importējām preces pēc Černobiļas katastrofas, kas joprojām dažos gadījumos tiek piemēroti cēzijam. Kāpēc tā? Kāpēc mēs esam noteikuši tik augstus ierobežojumus?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs! Es, protams, ar prieku atbildēšu uz Harms kundzes jautājumu, kaut arī es domāju, ka bija noruna, kas šīs dienas debates sastāvēs no divām daļām — vispārīgās daļas un daļas par Japānu.

Harms kundze, jūs esat ierosinājusi ļoti svarīgu jautājumu. Pirmkārt, 25. martā veiktie ārkārtas pasākumi attiecībā uz lopbarības un pārtikas importu no Japānas nodrošina ES patērētāju drošību un saskaņotu piemērošanas pieeju visā Eiropas Savienībā. Mēs uzskatām, ka šie pasākumi ir proporcionāli riskam, un to darbības joma ir plašāka nekā pasākumiem, kuri ir piemēroti citās lielās pasaules valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Cik man zināms, pamatojoties uz zinātnisko informāciju, ko es saņemu, mēs uzskatām, ka šie jautājumi un šī pieeja ir droša.

Muita nodrošina, ka pārtika un lopbarība iekļūst Eiropas Savienībā tikai tad, ja ir pārliecība, ka to var droši patērēt. Pašreizējā situācijā pašas Japānas atbildīgās iestādes — un Harms kundzei ir taisnība — īsteno pat stingrākas prasības attiecībā uz pārtikas produktiem, kas paredzēti iekšzemes patēriņam un eksportam.

Ņemot vērā Japānā noteiktos stingros līmeņus, mēs, Komisija, esam nolēmuši, ka būs pareizi mainīt pašreizējos līmeņus, kas ir spēkā kopš 25. marta, kā papildu drošības pasākumu līdz saskaņā ar Euratom Regulu 3954/87 noteikto līmeņu papildu zinātniskajai analīzei. Šo analīzi veiks Komisija kopā ar attiecīgajiem zinātniekiem līdz 30. jūnijam, lai noteiktu standartus, kuri varētu tikt vienādi piemēroti importam.

Vēlos uzsvērt, ka visas dalībvalstu līdz šim veiktās pārbaudes liecina par niecīgu radiācijas līmeni no Japānas importētajā pārtikā, kas ir ievērojami zemāks par pašreizējiem Eiropas vai Japānas standartiem. Vēlos jūs informēt, ka nākamo piektdien Komisija piedāvās Pārtikas aprites pastāvīgajai komitejai pārskatīt mūsu normas, lai pietuvinātu tās Japānas normām. Tās stāsies spēkā no nākamās nedēļas. Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka tas ir tikai piesardzības pasākums, kas ļauj veikt pašreiz pasaulē pieļaujamo līmeņu nepieciešamos zinātniskos novērtējumus, lai Eiropas Savienība varētu kārtējo reizi pierādīt, ka tā piemēro augstākos standartus.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Barroso kungs, ja es saprotu jūs pareizi, radioaktīvo nogulšņu skartajām zivīm no Černobiļas un no Norvēģijas importētajām zivīm tiem piemēroti stingrāki ierobežojumi nekā importētajām radioaktīvajām zivīm, kas ir noķertas Japānas tuvumā? Es uzskatu, ka tas ir nepareizi un bezatbildīgi un vēlos zināt, vai jūs esat gatavi koriģēt šos ierobežojumus, kuri atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir ārkārtīgi augsti.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Harms kundze, mums ir jālemj par minētajiem jautājumiem, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem. Es nevaru pieņemt lēmumus, pamatojoties tikai uz personīgu viedokli. Mums ir regula, kas tika pieņemta pēc Černobiļas katastrofas. Tās pamatojumam tika izmantoti labākie zinātniskie pierādījumi. Pārtikas drošības ziņā Japāna ir ārkārtīgi jutīgs jautājums, un tam ir daudz iemeslu. Tai ir no Eiropas atšķirīgs slieksnis. Tāpēc tieši Eiropas un Japānas atšķirīgo standartu dēļ mēs esam nolēmuši, ka, pamatojoties uz pārejas pasākumiem, mēs ieviesīsim Japānas standartus.

Pieļaujamie līmeņi ir zemāki, kas nozīmē, ka viņu standarti ir augstāki. To mēs ieviesīsim attiecībā uz Japānu. Vienlaikus mēs konsultēsimies ar ekspertu komitejām valstu un Eiropas līmenī, lai nepieciešamības gadījumā ieviestu vienotus noteikumus attiecībā uz visu importu. Es uzskatu, ka tā ir atbilstošākā, piemērotākā, zinātniski pamatotā pieeja. Es nedomāju, ka pašlaik būtu ieteicama kāda cita pieeja.

  Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – Atšķirībā no dažiem maniem kolēģiem es vēl aizvien uzskatu, ka Eiropas Savienība ir galvenokārt ekonomisks projekts, un ka tā pamatā ir vienots tirgus. Pēdējās dienās un nedēļās mēs esam daudz dzirdējuši par ekonomikas pārvaldību, man pat šķiet, ka, iespējams, pārāk daudz, taču ļoti maz par izaugsmi un konkurētspēju.

Barroso kungs, kā jūs zināt, Lielbritānijas Konservatīvā partija veido būtisku manas grupas daļu, un Lielbritānijas premjerministrs Cameron kungs un astoņi citu ES valstu un valdību vadītāji nosūtīja jums un priekšsēdētājam Van Rompuy vēstuli ar skaidri norādītiem veidiem, kā Eiropa var atjaunot izaugsmi pēc finanšu krīzes. Pagājušajā nedēļā Cameron kungs arī publicēja brošūru „Izvēlēsimies izaugsmi”, kuru es aicinu visus Parlamenta deputātus izlasīt.

Kādas konkrēti ir jūsu ieceres tuvākajai nākotnei attiecībā uz izaugsmi, konkurētspēju un Eiropas Savienības vienotā tirgus izveidi? Kādus praktiskus pasākumus jūs plānojat veikt, lai sasniegtu šos mērķus?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Vienā minūtē ir grūti spriest par iekšējā tirgus nozīmi. Tomēr ļaujiet jūs pārliecināt, Zahradil kungs, ka šomēnes mēs iesniegsim Vienotā tirgus aktu, ļoti vērienīgu priekšlikumu kopumu vienota tirgus izveidei, tā padziļināšanai un kropļojumu novēršanai attiecībā uz pakalpojumiem un administratīvajiem apgrūtinājumiem, kas galvenokārt attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Šodien es varu paziņot par šādiem konkrētiem punktiem: konkrēti pasākumi attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam un mūsu uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, administratīvo apgrūtinājumu samazināšana.

Vēlos arī pateikt, ka vēstule, ko man uzrakstīja deviņi Eiropas premjerministri un valstu vadītāji, bija ļoti svarīgs dokuments. Ir svarīgi, lai šajā laikā, kad mūsu budžeti tiek būtiski ierobežoti, tiktu atklāts viss vienotā tirgus potenciāls. Tas, protams, ir Eiropas Savienības izaugsmes avots.

  Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – Barroso kungs, es nevēlos ieslīgt pretrunīgās debatēs un es ticu jūsu labajiem nodomiem. Tomēr jūs pārzināt iestādi, kuru vadāt. Eiropas Komisija brīžiem ir grūti vadāma. Tāpēc vai jūs varētu pateikt, kā jūs nodrošināsiet, ka Eiropas Savienība jūsu prezidentūras laikā izvairīsies no tendences — kas dažkārt kļūst pārāk redzama — pārāk daudz reglamentēt, nevis reglamentēt par maz vai reglamentēt piemērotāk?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Lūdzu, nebūsim aizspriedumaini attiecībā pret Komisiju. Komisijai ir labi dokumenti šajā jautājumā. Mēs jau esam veikuši zināmus uzlabojumus: Komisija par 31 % ir samazinājusi administratīvo apgrūtinājumu, ir panākta vienošanās ar Padomi un Parlamentu par 22 %. Patiesībā Padome pretojas dažiem apgrūtinājuma samazināšanas pasākumiem.

Zahradil kungs, domāju, ka jūs piekritīsiet, ka 27 dažādas birokrātijas ir sliktāk nekā viena birokrātija. Tāpēc Komisija dara daudz, lai atvieglotu dzīvi uzņēmumiem visā kontinentā, izveidojot iekšējo tirgu. Patiesībā dažkārt pretojas valstu administratori, piemēram, „apzeltot” direktīvas un citādi. Mēs izturēsimies nopietni pret šīs darba kārtības ieviešanu, lai panāktu piemērotāku reglamentējumu, par ko, es ceru, mēs varam vienoties.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Mans jautājums ir līdzīgs Schulz kunga jautājumam. Tāpēc es pievērsīšos konkrētam aspektam. Ņemot vērā mūsu pieredzi ar banku stresa testiem, jūs, protams, sapratīsiet, ka mēs esam kļuvuši jutīgāki pret stresa testiem, tostarp tiem, kuri attiecas uz atomenerģiju. Mans jautājums ir saistīts ar Euratom.

Es nevēlos būt tiesnesis un spriest par milzīgajām naudas summām, ko Euratom „aprij” pētījumos. Es uzskatu, ka šie līdzekļi tiek tērēti riskantai tehnoloģijai. Es neticu, ka šie riski pakļaujas attiecīgām kopējām kontrolēm, es arī neuzskatu, ka šajā jautājumā ir pietiekamas vienota lēmuma pieņemšanas iespējas. Galu galā atomenerģijai nav valsts robežu. Tieši tā ir problēma. Vai tā nav situācija, kad lēmumi par atomenerģiju ir jāpieņem kopā, jo radiācija nepazīst robežas?

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Bisky kungs, Lisabonas Līgumā ir skaidri noteikts, ka dažādi enerģiju veidi ir dalībvalstu kompetencē. Eiropas iestādes nelemj par to, kādus enerģijas avotus vajadzētu izmantot katrai valstij.

Tomēr pēdējās Eiropas Padomes secinājumi bija virzība uz priekšu, jo tika panākta vienošanās pārbaudīt visas atomelektrostacijas Eiropas Savienībā. Par šā uzdevuma izpildi ir atbildīga Eiropas atomenerģijas drošības regulatoru grupa un Komisija. Komisija arī sagatavos ziņojumu, kas būs pieejams publiski.

Pašlaik mēs esam nonākuši situācijā, kad atomenerģijas atbalstītāji un pretinieki — jo dalībvalstīm Eiropā ir dažādas nostājas — vismaz ir vienojušies, ka mums ir jāapkopo visi nosacījumi attiecībā uz atomenerģijas drošību. Tas visticamāk notiks Eiropas, nevis valstu līmenī.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Barroso kungs, kā jūs vērtējat ideju izveidot Eiropas iestādi atjaunojamās enerģijas veicināšanai, videi nekaitīgas enerģijas nodrošināšanai un enerģijas ietaupīšanai saskaņā ar ES līgumu? Vai jūs atbalstītu šādu priekšlikumu, jo tas mūs ātrāk atbrīvotu no atomenerģijas radītajiem riskiem?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Mēs jau esam snieguši vairākus ieteikumus šajā jautājumā, proti, tā dēvēto „20-20-20” darba kārtību, kur, piemēram, dalībvalstis vienbalsīgi vienojās — jo šajā jautājumā ir nepieciešams vienbalsīgums — par 20 % mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju līdz 2010. gadam. Vēlos teikt, ka mēs virzāmies uz šā mērķa sasniegšanu. Ir jau pieņemti Eiropas Savienības tiesību akti, kuri to padara saistošu dalībvalstīm.

Vai dalībvalstis ir gatavas iet tālāk? To mēs varam apspriest, taču varu teikt, ka, manuprāt, cik man zināms, tagad tās uzskata, ka vispirms ir jāapņemas sasniegt šo mērķi. Tāpēc, iespējams, nav nepieciešams veidot jaunu Kopienas — jaunu iestāžu — programmu, bet mums ir stingri jāapņemas sasniegt mērķus, par kuriem esam vienojušies, un, ja vienosimies, pat izvirzīt vēl augstākus mērķus.

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Barroso kungs, esmu apjucis. Palīdziet! Kāda ir Eiropas Savienības nostāja Lībijas jautājumā? Es 1. aprīlī saņēmu vēstuli no dižciltīgās baroneses Ashton, kurā minēts, ka Eiropas Savienība ir piešķīrusi vairāk nekā EUR 75 miljonus humānajai palīdzībai, un, lai arī situācija joprojām nav skaidra, Eiropas Savienība ir piedāvājusi palīdzību dialoga veicināšanā. Tomēr viņa rakstīja daudzas dienas pēc bombardēšanas sākuma. Tā viņa saka.

No otras puses, mums ir stingrs vīrs Herman Van Rompuy, kurš ir skaidri apgalvojis, ka šā Lībijas piedzīvojuma mērķis ir režīma maiņa. Viņš arī sacīja, ka darbības Lībijā nenotiktu bez Eiropas Savienības un ka Francija un Vācija nebūtu varējušas veikt militāras darbības bez Eiropas Padomes atbalsta. Tā mums Eiropas Savienībā ir divi lieli priekšnieki, kuri ir tiešā pretrunā viens ar otru. Vai jūs varētu ieviest skaidrību šajā jautājumā un pateikt, kāda ir Eiropas Savienības nostāja attiecībā pret Gaddafi un Lībiju?

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Dalībvalstis vienbalsīgi vienojās, ka Gaddafi ir jāatkāpjas. Iesaistīšanās dialogā ar cilvēkiem, ar kuriem, mūsuprāt, ir jārunā, nav pretrunīga. Iespējams, to bija domājusi lēdija Ashton. Piemēram, mēs šeit esam uzņēmuši pulkveža Gaddafi opozīcijas pārstāvjus.

Ar to es apgalvoju, ka būtībā militārās darbības nebija Eiropas Savienības lēmums. Dažas dalībvalstis Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē, pamatojoties uz Eiropas Padomē panākto vienošanos, nolēma noteikt lidojumu aizlieguma zonu. Taču būtībā tas nebija Eiropas Savienības lēmums, jo bija atšķirīgas pieejas situācijai. Mums tas ir jāņem vērā. Situācija ir tāda, ka atšķīrās viedokļi par to, kā būtu jārisina Lībijas jautājums.

Tomēr es arī piekrītu priekšsēdētāja Van Rompuy minētajam: bez šīs Eiropas Padomes nostājas nebūtu iespējams pieņemt Drošības padomes lēmumus. Tie bija vēsturiski lēmumi tādā ziņā, ka tie uzliek par pienākumu aizsargāt.

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Par šo tiešām ir plašs viedokļu loks. Vai Barroso kungs piekrīt, ka lēmums iecelt par jūsu jauno Augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jautājumos sievieti, kas ir bijusi galēji kreisi noskaņota, pasīviste mūža garumā, bijusi Kampaņas par kodolatbruņošanos kasiere, kuras nekompetence darbā ir pierādīta, patiesībā nebija viens no Eiropas Savienības labākajiem lēmumiem? Es tikai vēlos pateikties Dievam par baronesi Ashton, es uzskatu, ka bez viņas mēs visi būtu daudz vairāk iesaistījušies Lībijā.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Es domāju, ka manis atbalstītais dalībvalstu lēmums iecelt Catherine Ashton par Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos bija labs.

Viņa ir ļoti mērķtiecīga eiropiete. Viņa noteikti nav vienisprātis ar jums, taču es nedomāju, ka tā patiesībā ir problēma. Es uzskatu, ka viņas ieguldījums mūsu mērķu sasniegšanā ir ļoti godīgs un noteikts, taču būsim godīgi attiecībā uz to. Viņas darbs ir ļoti grūts un izaicinošs. Pašlaik viņa dara to, ko iepriekš darīja trīs vai četri cilvēki. Turklāt viņai bija jāievieš jaunais Eiropas Ārējās darbības dienests.

Es uzskatu, ka tiem no jums, kuri neatbalsta viņas idejas, ir viņa jāattaisno pierādījumu trūkuma dēļ. Es uzskatu, ka tas, ka mums pašreiz ir Augstais pārstāvis, kas vienlaikus ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, ir uzlabojums. Es varu apliecināt viņas entuziasmu, apņemšanos un viņas eiropeisko pieeju visiem minētajiem jautājumiem.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Vai Komisijas priekšsēdētājs var minēt apstākļus, kuros visas dalībvalstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būtu spiestas ieviest eiro pret iedzīvotāju gribu — iespējams, izteiktu referendumā — un pat pret valdības izteiktajām vēlmēm? Lisabonas Līguma preambula paredz dalībvalstīm izveidot ekonomikas un monetāro savienību: vienotu un stabilu valūtu. Vārds „vienots” nozīmē, kā tā nesadzīvos ar citām valūtām.

Protams, ir Līguma protokols, kurā noteikts, ja vien Apvienotā Karaliste neinformē Padomi par to, ka tā plāno ieviest eiro, tai nav pienākuma to darīt. Bet jautājums ir, vai protokols aizsargās Apvienoto Karalisti pret Līguma nosacījumiem? Citas valstis ārpus eiro zonas nav tik labvēlīgā situācijā. Līguma 140. pantā ir noteikts, ka valstīs, kam piešķirta atkāpe, ik pēc diviem gadiem tiks pārbaudīta virzība ceļā uz ekonomisko un monetāro savienību.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Es nesapratu jautājumu, taču, ja jautājums ir, vai Apvienotā Karaliste būs spiesta ieviest eiro, tad atbilde ir nē.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Mēs zinām, ka Apvienoto Karalisti aizsargā protokols, taču jautājums par protokolu spēkā esamību sniedzas tālāk par vienotas valūtas jautājumu.

Protokols piešķir Apvienotajai Karalistei un divām citām valstīm atkāpi no Pamattiesību hartas, taču pašas Komisijas Juridiskais dienests ir ieteicis, ka atkāpei labākajā gadījumā būtu jābūt piemērojamai ierobežotu laiku. Vai protokols, kas piešķir Apvienotajai Karalistei atkāpi no vienotās valūtas, var būt arī ierobežojošs?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Ja jūs vēlaties saņemt pilnu juridisko analīzi, es jums ar prieku nosūtīšu Komisijas Juridiskā dienesta analīzi. Taču es jums varu pateikt — man žēl, ja tas jūs apbēdinās —, ka Apvienotā Karaliste nebūs spiesta ieviest eiro.

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Eiropas reakcija uz traģēdiju Japānā. Sarakstā ir daudz kolēģu. Es jūs lūdzu necelt zilo kartīti, ja vēlaties būt brīvā mikrofona sarakstā, jo tas ir pavisam kas cits. Lūdzu, paceliet balto vai kādu citu kartīti. Zilā kartīte ir paredzēta pavisam citai procedūrai.

  Alejo Vidal-Quadras (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja kungs! Pēc nopietnā negadījumā Fukušimas stacijā Eiropas Komisijas reakciju līdz šim raksturo nepieciešamā nopietnība, apdomība un rūpīgums, izņemot dīvaino neveiksmīgo kļūdu.

Tomēr šis sāpīgais notikums ir izraisījis pacilātas emocijas, pret šo enerģijas avotu naidīgi noskaņotu gaisotni. Lai samazinātu iespējamās nelabvēlīgās sekas balsošanas kastē, dažas valdības pēkšņi ir mainījušas nostāju un nolēmušas atcelt jaunu staciju būvniecības vai pašreizējo staciju darba mūža paildzināšanas plānus.

Barroso kungs, ņemot vērā, ka atomenerģija veido 14 % no mūsu enerģijas patēriņa, ņemot vērā pastāvīgi augošo elektrības pieprasījumu un ņemot vērā mūsu mērķi līdz 2050. gadam par 85 % samazināt oglekļa dioksīda emisijas, daudzi no mums, tostarp es, vēlas jums jautāt, vai Komisija plāno veikt tiesiskas vai politiskas darbības, lai nepieļautu, ka šāda gaisotne apdraud mūsu enerģiju ilgtermiņā?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Kā jau es minēju atbildē citam kolēģim, lēmuma pieņemšana par dažādiem enerģijas veidiem ir katras valsts atbildība. Kā jūs zināt, Eiropas Savienībā ir dalībvalstis, kurās ir atomenerģija, piemēram, jūsu valstī Spānijā, un ir valstis, kurās tās nav, piemēram, manā valstī Portugālē. Tāpēc Komisija nevar pateikt, vai dalībvalstīm ir vajadzīga atomenerģija vai nav. Mums ir jārīkojas saskaņā ar mūsu atbildības jomām.

Patiesībā mēs pašreiz esam saņēmuši jaunu pilnvarojumu saistībā ar atomenerģijas drošību. Es uzskatu, ka mēs varam pildīt un mums ir jāpilda jau apstiprinātie mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Es uzskatu, ka vienbalsīgi apstiprinātais 20 % mērķis ir sasniedzams, ja dalībvalstis rīkosies apņēmīgi, ieviešot visus pasākumus, kurus tās var īstenot, lai sasniegtu šo Eiropas Savienībai un visai pasaulei svarīgo mērķi.

  Sandra Kalniete (PPE). - (LV) Priekšsēdētāja kungs! Jau vairākas nedēļas pasaule ar līdzjūtību un satraukumu seko līdzi notiekošajam Japānā. Es vēlos atkārtoti izteikt cieņu Japānas tautai. Domās mēs esam kopā ar cilvēkiem, kuri dienu un nakti strādā Fukušimas atomreaktoros, lai novērstu kodolkatastrofu. Viņi ir varoņi, kas savu veselību un dzīvību upurē Japānai un cilvēcei. Japānai stāv priekšā intensīvs nopostīto teritoriju atjaunošanas darbs, kas prasīs ievērojamus līdzekļus, tai skaitā starptautiskās investīcijas. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jāsāk sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu. Pazīstot japāņu principu sākt sarunas tikai tad, ja ir stingra apņēmība tās beigt un sasniegt rezultātu, esmu pārliecināta, ka sarunu laikā līdz šim esošās neskaidrības tiks atrisinātas un tiks sasniegts abām pusēm pieņemams brīvās tirdzniecības līgums.

Es vēlētos dzirdēt Barroso kunga viedokli, vai Komisija atbalsta sarunu sākšanu par brīvās tirdzniecības līgumu gaidāmajā Japānas un ES samitā 25. maijā un, ja nē, tad kāpēc, un kad sarunas varētu sākt.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Arī es Komisijas vārdā vēlos paust apbrīnu, cieņu un solidaritāti Japānas iedzīvotājiem. Es nosūtīju personīgu ziņu premjerministram Kan uzreiz pēc šīs katastrofas. Es vēlreiz runāju ar viņu vakar pa tālruni, lai saņemtu jaunāko informāciju par notiekošo, un viņš man pateica, cik pateicīgs viņš ir par Eiropas Savienības solidaritāti.

Attiecībā uz tirdzniecības jautājumiem pagājušajā gadā Eiropas Savienības un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē tika panākta vienošanās, izvērtēt iespējas, kā piemērotāk uzlabot mūsu attiecības. Viena no iespējām ekonomikas jomā ir Eiropas Savienības un Japānas Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration, FDA). Šādai iespējai būs nepieciešamas lielas abu pušu ambīcijas un vēlme veikt cita starpā beztarifa pasākumus un novērst šķēršļus, kas traucē Eiropas Savienības uzņēmumiem piekļūt publiskajiem iepirkumiem Japānas tirgū. Eiropas Savienība ir konsekventi pieprasījusi sarunas ar Japānu. Esmu gandarīts, ka Eiropas Padome ir precizējusi savu nostāju. Vakar es apstiprināju Japānas premjerministram, ka mēs esam gatavi sadarboties ar Japānu ar nosacījumu, ka tās pieeja šiem jautājumiem būs konstruktīva. Viņš man apsolīja, ka tā būs konstruktīva, risinot arī Eiropai svarīgus jautājumus.

  Edit Herczog (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Kad mēs skatāmies ziņas par Fukušimas negadījumu un debates par sekām, mēs neredzam iesaistītās puses. Mēs neredzam ne finanšu investorus, ne politiskās šķiras pārstāvjus, bet mēs redzam darba ņēmējus: strādniekus, kuri cīnās ar šo negadījumu. Es pilnībā atbalstu atomenerģijas drošības standartu pastiprināšanu, bet vai jūs esat gatavi aicināt darba ņēmēju pārstāvjus, proti, arodbiedrības, uz daudzpusēju dialogu, lai stiprinātu un noteiktu standartus, un vai jūs esat gatavi izplatīt apstiprinātos atomenerģijas drošības standartus pasaulē? Ja jā, kā jūs ierosināt to darīt?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Patiesībā Eiropas Padome pieņēma lēmumu mēģināt izplatīt augstākos iespējamos standartus ne tikai Eiropā, bet arī mūsu partnervalstīs. Piemēram, komisārs Oettinger jau ir sazinājies ar mūsu partneriem Krievijā. Krievija un Ukraina apgalvoja, ka ir ieinteresētas sadarboties ar mums šajā jautājumā. Mēs arī cenšamies noskaidrot, vai līdzīgu sadarbības līmeni būtu iespējams panākt ar Šveici un arī ar Turciju, un Armēniju, kaut arī tas nebūtu tik augsts.

Vakar telefonsarunā ar Japānas premjerministru viņš man sacīja, ka arī viņš vēlas ar mums sadarboties, kā arī iesaistīties G8 un G20 īstenotajos starptautiskajos pasākumos, lai panāktu augstāku atomenerģijas drošības līmeni pasaulē. Pašreizējie apstākļi ļauj mums veikt faktiskus pasākumus ne tikai Eiropas līmenī — kas tagad ir nodrošināti —, bet arī pasaulē, sadarbojoties ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citām attiecīgajām starptautiskajām iestādēm.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Pirms gada Haiti radās sajūta, ka ES rīkojās neatjautīgi, novēršot katastrofu un palīdzot cilvēkiem. Vai jūs esat apmierināts ar operatīvo koordināciju starp ES un dalībvalstīm nesenajās ārkārtas situācijās, jo īpaši Japānā?

Kas ir noticis kopš Komisijas paziņojuma pirms trijiem gadiem par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju ārkārtas situācijās stiprināšanu, kurā bija minēts, ka mums ir nepieciešama lielāka saskaņotība un efektivitāte, lai Eiropas Savienības reaģēšanas spējas būtu saskaņotas?

Jo īpaši, vai nesenā Japānas pieredze un diezgan atšķirīgā pieredze Ziemeļāfrikā ir palīdzējusi virzīt uz priekšu Komisijas apsvērumus par to, vai mums Eiropas Savienībā ir nepieciešams ātrās reaģēšanas mehānisms humanitāro katastrofu novēršanai un atjaunošanas palīdzības sniegšanai?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Reaģējot uz šo krīzi, esmu lepns, ka Komisija, to pārstāvot Kristalina Georgieva, kura šodien ir šeit kopā ar mums, pirmā nosūtīja augsta līmeņa delegāciju uz Japānu pēc drausmīgajiem notikumiem.

Varu jums apliecināt, ka Japāna ļoti augstu vērtē šo žestu. Mēs varam sniegt Japānai gan politisku, gan morālu atbalstu: mūsu sistēma darbojas efektīvi. Patiesībā Japānas iestādes pirmās lūdza mums saskaņot dalībvalstu rīcību, jo tās deva priekšroku saskaņotam, nevis divpusējam dažādu dalībvalstu atbalstam.

Lai arī Japāna ir ļoti bagāta valsts, kas ir spējīga tikt galā ar šāda veida krīzēm, solidaritātes vārdā mēs sniedzam humāno palīdzību EUR 15 miljonu apmērā. No tiem EUR 10 miljonus ir piešķīrusi Komisija no Eiropas Savienības budžeta, pārējos aptuveni EUR 5 miljonus ir piešķīrušas dalībvalstis.

Mēs būtībā esam apmierināti ar saskaņošanu humānajā ziņā, taču, protams, mēs to vienmēr varam uzlabot, ja dalībvalstis ir gatavas pieņemt saskaņotu un saistītu pieeju civilajai aizsardzībai un reaģēšanai krīzēs.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Martā Eiropas Padome apstiprināja Eiropas Savienību kā augstāko atomenerģijas drošības standartu izplatītāju pasaulē un Eiropas Savienības kaimiņvalstīs.

Vismaz divi jauni atomenerģijas projekti pie Eiropas Savienības ārējās robežas rada nopietnas bažas, jo tie nav pārredzami un nenotiek apspriešanās ar iesaistītajām valstīm. Jaunas AES ar eksperimentāliem reaktoriem tiks izvietotas Kaļiņingradas anklāvā starp divām dalībvalstīm un tikai 23 kilometru attālumā no Eiropas Savienības austrumu robežas ar Baltkrieviju. Eiropas Savienībai sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām iestādēm būtu jānodrošina, ka projektētāji ievēro augstākos atomenerģijas drošības un vides standartus no paša izstrādes sākuma posma, un ir jāļauj starptautiskajiem atomenerģijas ekspertiem izvērtēt abus projektus, jo īpaši vietas izvēles kritērijus.

Eiropas Savienība varētu efektīvi novērst nedrošas atomenerģijas projektu izstrādi, atsakoties slēgt līgumus par enerģiju, kas tiks ražota neatbilstošās elektrostacijās. Kā Komisija var novērst nedrošas atomenerģijas attīstību pie Eiropas Savienības ārējām robežām? Kādus pasākumus tā varētu veikt?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Labs piemērs, kuru varu jums minēt, ir mūsu darba attiecības ar Ukrainu. Es 2011. gada 19. aprīlī piedalīšos Atomenerģijas drošības augsta līmeņa sanāksmē Kijevā, ko organizē Ukrainas valdība, un es tur būšu kopā ar ANO ģenerālsekretāru Ban Ki-moon. Patiesībā mēs esam bijuši vieni no svarīgākajiem donoriem — ja ne paši svarīgākie —, lai Černobiļu varētu pilnībā atjaunot.

Kā Eiropas Padome minēja savos secinājumos, atomelektrostaciju drošības garantēšanas prioritāte, protams, nevar apstāties pie mūsu robežām. Eiropas Savienība pieprasīs, lai līdzīgi stresa testi tiktu veikti arī kaimiņvalstīs un pasaulē gan pašreizējās, gan plānotajās atomelektrostacijās, un šajā ziņā ir pilnībā jāizmanto attiecīgās starptautiskās organizācijas.

Tāpēc, protams, mēs plānojam noteikt ļoti augstu prioritāti atomenerģijas drošībai mūsu attiecībās ar trešām valstīm, tostarp dažām jūsu minētajām.

  Elisa Ferreira (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Krīze Japānā ir piešķīrusi jaunu nozīmi mūsu centieniem izstrādāt stratēģiju „20-20-20”. Tomēr mēs turpinām gaidīt, vai stratēģijā „20-20-20” vai „2020” būs vērtīgi instrumenti, kas „izvilks” Eiropu no šīs situācijas, no recesīviem pasākumiem, bezdarba un nepietiekamas izaugsmes, kā arī no nekontrolējamās valsts parāda problēmas. Vai nav pienācis laiks Eiropai virzīties uz priekšu ar jauniem Eiropas finansēšanas avotiem un ieviest efektīvus izaugsmes un kohēzijas pasākumus, pamatojoties uz citu pieeju enerģētikas problēmai un ilgtspējīgas izaugsmes problēmām? Tāds ir mans jautājums.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − (PT) Ferreira kundze, es ar lielu prieku atbildu jums, lai arī jautājums nav tieši par tematu „Katastrofa Japānā”. Attiecībā uz jautājumu par finanšu līdzekļu meklēšanu tieši šorīt debatēs es teicu, ka mēs, Eiropas Komisija, saistībā ar minēto plānojam iesniegt priekšlikumus turpmākajām finanšu perspektīvām, kuras mēs dēvējam par „ES projektu obligācijām”: proti, obligācijām, kuras paredzētas investīcijām noteiktos projektos, strukturālajos projektos, piemēram, Eiropas tīklu projektos, kuri noteikti ietvers enerģētiku. Ferreira kundze, es ceru, ka jūs atbalstīsiet šos priekšlikumus, kā arī gribētu, lai tos atbalsta dažādas valdības. Šo jautājumu mums visiem vajadzētu atrisināt. Daudzās dalībvalstīs līdzekļu trūkums investīciju budžetu samazināšanas dēļ nozīmē, ka pašlaik Eiropas Savienība nedrīkst pārtraukt ieguldīt Eiropas izaugsmē. Es uzskatu, ka ir daudz jomu, kurās viens Eiropas līmenī ieguldīts eiro rada vairāk nekā viens valsts līmenī ieguldīts eiro, piemēram, enerģētikas nozarē.

  Michèle Rivasi (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms kaut kas pozitīvs, Barroso kungs. Es atzinīgi vērtēju to, ka jūs plānojat pielāgot Eiropas maksimālos līmeņus Japānas līmeņiem, jo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 297/2011 pieņemšanas laikā mēs sapratām, ka Komisijas piedāvātie līmeņi ir pārāk augsti. Tāpēc es to vērtēju atzinīgi un vēlos redzēt tos iekļautus šajā regulā.

Mans otrais jautājums ir par pārtikas produktu importu no Japānas. Tas ir būtisks jautājums. Vai mūsu pienākums būs pieņemt piesārņotu pārtiku, kaut arī piesārņojums ir zem maksimālajiem līmeņiem, lai atbalstītu Japānas ekonomiku? Esmu pārliecināts, ka jums ir bērni. Es pie sevis domāju, vai es došu saviem bērniem pienu, kas satur 500 Bq joda, ja ir alternatīvs piens, kas satur 0 Bq joda? Es domāju, varbūt Komisijai vajadzētu apsvērt iespēju apturēt pārtikas un lopbarības importu no Japānas, jo tā var būt piesārņota, aizstājot to ar palīdzību un finansiālu atbalstu Japānas iedzīvotājiem vai ar nepiesārņotiem produktiem.

Visbeidzot man ir lūgums jums Barroso kungs. Pie manis ir vērsušies koncerna „Areva” pārstāvji, kuri ir bijuši Japānā, kur ir aizturēts un lidostā glabājas viņu aprīkojums. Ja iespējams, būtu svarīgi, lai jūs pieprasītu Japānas valdībai atdot aprīkojumu: visu sistēmu, tostarp maskas, robotus un tā tālāk, kas ir aizturēta lidostā.

  Priekšsēdētājs. − Kolēģe, jūs runājat citu deputātu vietā. To kolēģu saraksts, kuri gaida iespēju runāt, ir ļoti garš.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – (FR) Attiecībā uz pēdējo jautājumu es nebiju informēts. Ja man būtu informācija, esmu pārliecināts, ka es labprāt iejauktos.

Rivasi kundze, piena jautājumā jums ir taisnība. Man ir ne tikai trīs bērni, bet arī mazbērns, kurš pašlaik dzer tikai pienu. Tas ir vienīgais ēdiens, kas viņam ir atļauts, un tāpēc es esmu tik pat noraizējies kā jūs par Eiropā importētās pārtikas un piena drošības garantēšanu.

Mums pieejamā informācija, pamatojoties uz visiem ekspertu ziņojumiem, liecina, ka mūsu veiktie pasākumi ir pietiekami, lai novērstu pašreizējos riskus. Līdz šim mēs neesam saņēmuši nevienu ziņojumu par pārtiku, kas būtu piesārņota tādā apjomā, kas apdraudētu patērētāju veselību, un šajā jautājumā mēs turpināsim piemērot augstākos standartus.

  Niki Tzavela (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos jautāt Komisijas priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam kaut kādā veidā izrādīt cieņu vairāk nekā 50 anonīmiem japāņu darba ņēmējiem, kuri strādā, zinot, ka viņi mirs. Šajā Parlamentā mēs izrādām cieņu aktīvistiem, kuri cīnās, lai, piemēram, glābtu brūnos lāčus Himalajos. Ar visu cieņu, vai šeit kāds ir domājis par to, ka mums būtu kaut kas jāsaka par šiem cilvēkiem, kuri, lai arī zina, ka mirs, ir strādājuši dienām?

Vēlos precīzi nolasīt, ko sacīja kāds japāņu darba ņēmējs, kuram bija iespēja sniegt īsu interviju. Viņš sacīja: „Esmu pārliecināts, ka bez mums neviens cits šo darbu nedarīs un ka mēs nevaram iet mājās, pirms neesam pabeiguši darbu.” TEPCO antiradiācijas tērpu krājumi beidzas ļoti ātri. Viņš un viņa kolēģi bija spiesti izgudrot rezerves variantus.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. − Tzavela kundze, jūs esat runājusi jau gandrīz divas minūtes, kaut arī jums bija tikai viena, lai arī jūsu minētais mums visiem šķiet ļoti svarīgs.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Kundze, vēlos atbalstīt jūsu komentārus. Es domāju, ka jūsu minētā informācija ir ļoti svarīga. Es domāju, ka šie cilvēki ir varoņi, mēs viņus ļoti cienām un apbrīnojam par viņu drosmi un augstsirdību. Arī es vēlos jums ko teikt par Japānas iedzīvotājiem. Komisāre Georgieva nesen bija Japānā, netālu no negadījuma vietas, un viena no lietām, kas ļoti iespaidoja Kristalina, bija Japānas iedzīvotāju enerģija, cienīgā attieksme un gars. Tāpēc es domāju, ka noteikti ir nepieciešams, ka mēs no šejienes, Strasbūras, Eiropas Parlamenta, sūtām cieņas un apbrīnas apliecinājumu Japānas iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri ziedo savas dzīvības visu Japānas iedzīvotāju labā.

  Priekšsēdētājs. − Kundze, arī es piekrītu Eiropas Komisijas priekšsēdētājam.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Japānas ziemeļaustrumu teritorija būs piesārņota nākamos 300 līdz 400 gadus, un dzīve nekad vairs neatgriezīsies iepriekšējā ritmā. To mums apgalvo zinātnieki.

Vienlaicīgi notiek parasta plānošana, lai būvētu atomelektrostaciju ļoti aktīvā zemestrīču zonā. To mums ir apgalvojusi Turcija, un, ja līdzīga katastrofa notiktu Turcijā, ja tā turpinātos, tas apdraudētu visas Eiropas izdzīvošanu. To mums saka veselais saprāts.

Kas Komisijai ir sakāms par to visu? Cik augsti vides standarti ir noteikti sadarbības ar kandidātvalstīm (jūs iepriekš minējāt trīs valstis, es runāju par kandidātvalstīm) darba kārtībā attiecībā uz atomenerģijas izmantošanu?

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs! Mana atbilde ir jā, taču tas attiecas arī uz kandidātvalstīm. Dažām valstīm, kuras tagad ir Eiropas Savienības dalībvalstis un kuras pirms kāda laika bija kandidātvalstis — saskaņā ar sarunām — bija pienākums pārskatīt savus drošības standartus un atsevišķos gadījumos slēgt dažas atomenerģijas iekārtas. Mēs pret to attiecamies nopietni.

Mēs noteikti uzdosim jautājumu mūsu turku partneriem — es to jau minēju iepriekšējā paziņojumā — un ne tikai Turcijai, bet arī visiem citiem partneriem mūsu robežu tuvumā. Es uzskatu, ka šim ir jāpievērš īpaša uzmanība. Vienlaikus mēs dalīsimies ar viņiem informācijā, kas ir mūsu rīcībā, par mūsu pašu atomenerģijas iekārtām. Tā ir pareizā pieeja mēģinājumiem atrisināt šo jautājumu konstruktīvi.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Kā mēs visi zinām, demokrātija nozīmē tautas varu, principu, ko mēs 1978. gadā Austrijā uztvērām ļoti nopietni. Mums bija plebiscīts par atomenerģiju, un nepārprotams rezultāts bija tāds, ka valstij ir jāpaliek par zonu bez atomenerģijas. Tas lika mums izdot Aktu par Austriju bez atomenerģijas, kas pašreiz ir ietverts mūsu konstitūcijā.

Bet kas notiek Eiropas Savienības līmenī? Tiek plānots veikt atomelektrostaciju stresa testus un publiskot rezultātus. Taču šie plāni nav obligāti un neparedz konkrētu pienākumu novērst trūkumus. Tāpēc es pilnībā atbalstu Austrijas īstenoto slēgšanas kampaņu. Es arī vēlētos, lai šī kampaņa tiktu izplatīta pārējā Eiropā. Mēs visi labi zinām, ka šis nav viegls jautājums, jo atomenerģija pēc būtības vēl aizvien ir dalībvalstu atbildība.

Barroso kungs, tāpēc es gribu jums uzdot šādu jautājumu: vai jūs virzīsiet vienotus, obligātus Eiropas standartus un vai jūs beidzot panāksiet, ka Eiropas Savienības vides standarti, jo īpaši ietekmes uz vidi novērtējumi, tiek ieviesti pienācīgi un ka noteikumu pārkāpējiem tiek piemērotas sankcijas?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Mēs darīsim visu iespējamo saskaņā ar pašreizējiem līgumiem. Kā jūs zināt, līgumi nosaka dalībvalstu kompetenci enerģētikas jomā, taču mēs arī izmantojam savu kompetenci. Eiropas Padomes apstiprinātie secinājumi, kas piešķir Eiropas Komisijai — kopā ar valstu neatkarīgajiem regulatoriem — ļoti lielu nozīmi atomenerģijas drošības pasākumu ziņā, ir progress. Mēs to darīsim publiski un pilnīgi pārredzami. Taču, protams, esmu pārliecināts, ka jūs zināt no citiem jautājumiem, ka dažkārt mums ir grūtības ar saistošu tiesību aktu un noteikumu ieviešanu Eiropas līmenī. Tādējādi es domāju, ka uzdevums, par kuru ir vienojušās dalībvalstis un Eiropas partneri, būs nopietns.

  Linda McAvan (S&D). - Barroso kungs, jūs jau daļēji atbildējāt uz šo jautājumu par pārtikas, kas tiek importēta no Japānas, drošības apsvērumiem. Vai jūs varētu pateikt, cik daudz pārtikas mēs importējam no Japānas, lai mēs varētu mazināt bailes sabiedrībā par to.

Turklāt viens no jautājumiem, par kuru es esmu sākusi saņemt vēstules, ir tāds, ka jūsu dienesti ir pamatojuši ieteicamos radiācijas ierobežojumus ar divām atšķirīgām regulām: par Černobiļu un par vispārīgiem noteikumiem. Tas rada apjukumu. Es esmu izlasījusi attiecīgo jautājumu un atbildi Komisijas tīmekļa vietnē, taču jāsaka, ka tā ir ļoti sarežģīta. Vai jūs varētu ieviest skaidrību šajā jautājumā? Kāpēc ir divas dažādas regulas?

Ja jūs nevarat ieviest skaidrību šodien, vai jūs vismaz varētu to precizēt Komisijas tīmekļa vietnē, lai mani vēlētāji saprastu, kādi tieši ir līmeņi, kāpēc tie ir noteikti un kāpēc ir atšķirības starp Černobiļas līmeņiem un līmeņiem, kas nav Černobiļas?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Es centīšos, taču šie jautājumi ir ārkārtīgi tehniski. Man pašam bija nepieciešams intensīvs kurss, lai saprastu šo valodu. Taču, pirmkārt, attiecībā uz pārtikas un lopbarības apjomu, tas ir pavisam mazs. Eiropas Savienība no Japānas importē lopbarību un pārtiku, kuras kopējā vērtība ir EUR 216 miljoni, kas ir aptuveni 0,4 % no kopējās Eiropas Savienībā importētās lopbarības un pārtikas vērtības un 0,1 % no kopējā apjoma. Arī Japānas ekonomikai tas ir maz. Es varētu jums nolasīt importēto pārtikas produktu sarakstu, taču man ir tikai viena minūte laika, tāpēc es to šobrīd nevaru izdarīt.

Otrkārt, attiecībā uz to, kāpēc ir dažādas vērtības, šīs vērtības tika noteiktas pēc notikumiem Černobiļā. Tās tika pamatotas ar zinātniskiem pierādījumiem, un tāpēc mēs uzskatām, ka tās ir saprātīgas. Tomēr pašreiz mums ir vēl viena traģēdija tālajā Japānā. Kā minēju, Japānas pārtikas drošības standarti ir ļoti augsti. Lai izvairītos no neatbilstībām starp viņu un mūsu standartiem, mēs esam nolēmuši — kā es šodien paziņoju — veikt konkrētu saskaņošanu, vismaz ar Japānu, kamēr mēs no zinātniskā viedokļa pārskatām pasaules standartus, kurus mēs varētu piemērot jebkāda veida importam Eiropas Savienībā. Tas izskaidro, kāpēc ir atšķirības; taču, es uzskatu, ka tās ir pārejošas atšķirības.

  Priekšsēdētājs. − Barroso kungs, paldies par jūsu klātbūtni šajā plenārsēdē, par visām jūsu atbildēm, par ļoti dzīvīgo apspriešanos un galvenokārt par jūsu vārdiem par ārkārtīgi svarīgo Eiropas Savienības reakciju uz traģēdiju Japānā.

Ar to šis darba kārtības punkts tiek slēgts.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece