Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis - Strasbūra

10. ES pamatsistēma romu integrācijas valsts stratēģiju koordinācijai (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas rezolūcija par ES pamatsistēmu romu integrācijas valsts stratēģiju koordinācijai.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētājas kundze! Kopā ar savu kolēģi László Andor es iepazīstināšu jūs ar Komisijas lēmumu nākt klajā ar jaunu pamatsistēmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām.

Šī ES pamatsistēma tiek piedāvāta laikā, kad romu stāvoklim Eiropā tiek pievērsta īpaša uzmanība. ES ir nodrošinājusi dalībvalstīm vairākus juridiskus, politikas un finanšu instrumentus, kas ļauj risināt romu stāvokļa jautājumu. Mums ir arī tiesiskais reglamentējums, kas ir vērsts uz nediskrimināciju, personu brīvu pārvietošanos un paplašināšanās stratēģiju. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka notiek romu ekonomiskā un sociālā atstumšana, un šāda situācija 21. gadsimta Eiropas Savienībā nav nedz pieņemama, nedz ilgtspējīga.

Ar nesen pieņemto rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai Parlaments, visu politisko aprindu pārstāvju atbalstīts (un to es vēlos īpaši uzsvērt), ir vērsis uzmanību uz nepieciešamību steidzami veicināt romu integrāciju. Es vēlos pateikties referentei Járóka kundzei par lieliski paveikto darbu.

Ir vajadzīga apņēmīga rīcība gan valstu, gan Eiropas līmenī. Mums ir jāapvieno spēki un jāpieliek lielākas pūles attiecībā uz centieniem izskaust romu diskrimināciju un nodrošināt, ka viņiem ir tādas pašas tiesības kā visiem citiem Eiropas iedzīvotājiem, jo arī viņi tādi ir. Tam, protams, ir jābūt divpusējam procesam, kura īstenošana ir iespējama, ja lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju un romu kopienu pārstāvju maina domāšanu.

Mēs visi esam vienisprātis, ka ir vajadzīga efektīva politikas plānošana un īstenošana, kā arī stratēģiski veidota kopējā pieeja. Mēs visi zinām, ka romu integrācija galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē. Mēs arī atzīstam, ka romu stāvoklis dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Tāpēc Komisija nolēma nākt klajā ar ES pamatsistēmu, kura nodrošinātu dalībvalstīm iespēju rīkoties atbilstīgi problēmām, kuras tām jāpārvar.

Darba grupa romu jautājumos, kas tika izveidota pagājušajā gada septembrī un kura pirmo ziņojumu sniedza decembrī, skaidri pierādīja, ka ļoti bieži netiek darīts pietiekami daudz. EUR 26,5 miljardi, kas ir pieejami no struktūrfondiem, netiek izmantoti tā, kā pienāktos. Tikai EUR 100 miljoni no šiem līdzekļiem tika piešķirti pasākumiem, kas saistīti ar romiem, bet 70 % no līdzekļiem, kas paredzēti tehniskās palīdzības mērķiem un kas būtu noderējuši lielākajā daļā dalībvalstu, vispār netika izmantoti. Tas liecina, ka līdz šim īstenotie pasākumi nav bijuši atbilstoši. Ir pienācis laiks nodrošināt, ka valstu, reģionālās un vietējās politikas stratēģijas ir skaidri un konkrēti vērstas tieši uz romu vajadzībām.

Savā pamatsistēmā mēs koncentrējamies uz četrām galvenajām jomām: izglītība, nodarbinātība, veselība un mājokļi. Mēs vēlamies, lai ES un 27 dalībvalstis apņemas mazināt pastāvošās atšķirības un galveno uzmanību pievērst kopējiem mērķiem šajās četrās jomās, īstenojot mērķtiecīgus pasākumus un piešķirot tiem pietiekami daudz līdzekļu. Mēs vēlamies, lai attiecībā uz laikposmu līdz 2020. gadam visas dalībvalstis iestrādā šos mērķus pašreizējās romu integrācijas stratēģijās, ja tādas ir, vai arī izstrādā šīs stratēģijas, ja tādu vēl nav.

Lai pārbaudītu, vai šie centieni ļauj sasniegt noteiktos mērķus, mums ir jāīsteno pastāvīga pārraudzība. Tāpēc ES pamatsistēmā ir paredzēts spēcīgs pārraudzības mehānisms, kas romiem nodrošinās konkrētus rezultātus. Šis pārraudzības mehānisms nodrošinās, ka tiek īstenotas romu integrācijas valstu stratēģijas, ka romu integrācijai paredzētie līdzekļi nonāk pie gala saņēmējiem un ka tiek panākts progress attiecībā uz romu integrācijas jomā noteikto mērķu sasniegšanu.

Komisija ik gadu ziņos par progresu, kas panākts attiecībā uz romu integrāciju dalībvalstīs. ES pamatsistēma paver iespēju visām jebkura līmeņa ieinteresētajām pusēm kopēji apvienot spēkus ar ES iedzīvotājiem un jo īpaši ar romu tautu, lai pieliktu punktu vairāk nekā 10 miljonu Eiropas iedzīvotāju atstumšanai, kura turpmāk nav pieļaujama.

  László Andor, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Romu sociāli ekonomiskais stāvoklis ir prioritāte ES darba kārtībā. Pagājušajā mēnesī Eiropas Parlaments pieņēma Járóka kundzes sagatavoto ziņojumu par ES stratēģiju romu integrācijai. Un šodien Komisija pieņēma paziņojumu par ES pamatsistēmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām.

Abi dokumenti daudznozīmīgi veicina plašākas debates par romu jautājumiem, un tie tiks iekļauti secinājumos, ko plānots pieņemt nākamajā Padomes sanāksmē 19. maijā, kurā tiksies nodarbinātības un sociālo lietu ministri un tiks apspriesti vienīgi romu integrācijas jautājumi.

Šajos dokumentos ir skaidri noteikta ES politiskā apņemšanās risināt situāciju, kurā miljoniem romu tautības pārstāvju cieš ekonomiskās un sociālās atstumtības dēļ. Saistībā ar to vēlos minēt trīs galvenos aspektus.

Pirmkārt, Komisija ir izstrādājusi ES pamatsistēmu attiecībā uz romu integrācijas valstu stratēģijām. Tajā atzīts, ka romu integrācijas stratēģiju izstrāde un īstenošana galvenokārt ir dalībvalstu atbildība. Tajā arī vēlreiz apstiprināta Komisijas stingrā pārliecība, ka Eiropas Savienībā attiecībā uz romiem nav pieļaujams nekāda veida rasisms, ksenofobija, diskriminācija vai sociālā atstumšana. ES ir morāls un politisks pienākums atbalstīt dalībvalstu centienus, izmantojot visas politiskās stratēģijas un instrumentus, kas ir tās rīcībā.

Otrkārt, kā jūs zināt, ES ir panākta vienošanās par visaptverošu stratēģiju Eiropas ekonomikas un sociālā modeļa līdzsvarotai izstrādei. Stratēģija „Eiropa 2020” — gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei — ir atbilstošs politiskais pamats daudzveidīgo romu problēmu risināšanai. Mums ir jāizmanto stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi, uzdevumi, pamatiniciatīvas un ziņošanas struktūras romu interesēs.

Galvenā atziņa ir tāda, ka miljoniem ES iedzīvotāju izslēgšana no ekonomikas un sociālās dzīves nav uzskatāma ne par gudru, ne ilgtspējīgu, ne integrējošu rīcību. Īsi sakot, nekas neattaisno turpmāku romu atstumšanu Eiropā, kurā vēlamies dzīvot.

Jo īpaši stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķi nodarbinātības, nabadzības mazināšanas un izglītības jomā ir galvenie kritēriji progresa izvērtēšanai romu integrācijas politikas jomā. Komisijas paziņojumā par romu integrāciju minētas četras jomas, kas ir stratēģiski svarīgas, lai novērstu romu atstumtību. Tās ir šādas.

Darba pieejamība: ir jāsamazina būtiskās atšķirības romu un citu tautību iedzīvotāju nodarbinātības līmenī. To nedarot, mēs nesasniegsim stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

Izglītības pieejamība: ir jānodrošina, ka visiem romu tautības bērniem ir iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību un ka pret viņiem netiek vērsta diskriminācija vai segregācija. Visiem romu bērniem ir jāiegūst vismaz pamatizglītība.

Veselības aprūpes pieejamība: ir jāsamazina atšķirības, kādas starp romu un citu tautību pārstāvjiem ir veselības aprūpes jomā. Dalībvalstīm ir jānodrošina iespēja saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, ievērojot tādus pašus nosacījumus kā pārējiem iedzīvotājiem.

Mājokļu un pamatpakalpojumu pieejamība: gadījumos, kad romu tautības pārstāvju stāvoklis patiešām ir ievērojami sliktāks nekā pārējo iedzīvotāju stāvoklis, piemēram, saistībā ar ūdensapgādi, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem.

Integrētas pieejas trūkums nelabvēlīgi ietekmē romu vispārējo integrāciju sabiedrībā un liek viņiem dzīvot nabadzībā.

Treškārt, ES ir jāpierāda savi vārdi ar darbiem. Pašreiz Komisija izstrādā daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu, pēc tam tiks izstrādāti arī konkrēti priekšlikumi par struktūrfondiem. Manuprāt, ir jāpanāk, lai struktūrfondi atbilst stratēģijai „Eiropa 2020”. Tas attiecas uz politikas jomām, par kurām esmu atbildīgs, — nodarbinātība un sociālā integrācija —, un tas noteikti attiecas uz romu sociāli ekonomisko integrāciju. Galvenais mērķis, manuprāt, ir finanšu instrumentu efektivitātes paaugstināšana.

Beigšu šo jomu uzskaitījumu, lai varētu uzklausīt jūsu viedokļus un atbildēt uz jūsu jautājumiem.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētājs. − Ungārijas prezidentūra atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES pamatsistēmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām. Ne tikai par paveikto darbu, bet arī par personīgo atdevi vēlos pateikties un paust atzinību komisārei Reding, komisāram Andor un visām sadarbībā iesaistītajām personām, kas palīdzēja panākt šo patiesi būtisko sasniegumu.

Nākot klajā ar šo stratēģisko dokumentu, mēs esam panākuši īpašu virzību uz priekšu centienos īstenot vienu no Ungārijas prezidentūras galvenajām prioritātēm. Esmu pārliecināta, ka šis dokuments kopā ar nesen pieņemto Eiropas Parlamenta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai, kas izstrādāta, pamatojoties uz Lívia Járóka ziņojumu, būtiski veicinās romu ekonomiskā un sociālā stāvokļa uzlabošanos Eiropā.

Galēja nabadzība, diskriminācija un sociālā atstumtība joprojām skar daudzus romu tautības pārstāvjus visā Eiropā, tāpēc ir pēdējais laiks šo situāciju mainīt. Mēs nedrīkstam teikt, ka tā ir viņu problēma, nevis mūsējā. Turklāt iedzīvotājus nekad nedrīkst uzskatīt par problēmu, bet gan par iespēju, izdevību. Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un demogrāfisko situāciju Eiropā, romu ekonomiskā un sociālā stāvokļa uzlabošana var pavērt iespējas jauniem cilvēkresursiem, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā.

Ungārijas prezidentūra vienmēr ir uzskatījusi, ka līdztekus vajadzīgajai cīņai pret diskrimināciju, ir nepieciešams arī jauns politiskais salikums, kura trīs galvenie aspekti ir: nodarbinātība, izglītība un mājokļi. Integrēta politikas rīcība šajās trīs jomās kopā ar atbilstošiem pārraudzības pasākumiem, kurus piedāvājusi Komisija, būtiski mainīs situāciju, ja vien dalībvalstis šo rīcību pienācīgi īstenos. Dalībvalstīm būs arī jācenšas sasniegt stratēģijas „ES 2020” mērķus. Pasākumus romu sociālās integrācijas jomā var īstenot dažādās politikas jomās. Pašreiz plaši atzīts ir viedoklis, ka ES līmenī ierosināti un koordinēti pasākumi var radīt sinerģisku ietekmi un pievienoto vērtību.

Kas notiks tālāk? Ungārijas prezidentūra plāno iepazīstināt ar šo paziņojumu un apspriest to ar abiem komisāriem nākamajā Romu platformā, kas notiks 7. aprīlī Budapeštā un uz kuru es ielūdzu visus interesentus. Padome risinās šo jautājumu, izmantojot horizontālu pieeju. Vispirms, 12. aprīlī, šo dokumentu apspriedīs aprīļa Tieslietu un iekšlietu padome. Pēc tam, 9. maijā, tas tiks apspriests Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksmē, kurā tiks pieņemti arī Padomes secinājumi. Šo dokumentu 20. maijā saņems arī Izglītības padome, pirms Ungārijas prezidentūra 23. maijā iesniedz savu ziņojumu par apspriežu rezultātiem Vispārējo lietu padomē.

Pēdējais šī procesa posms, jācer, būs dokumenta apstiprināšana jūnija Eiropadomē. Tas, protams, būs tikai jauns sākums koordinētai rīcībai ES un valstu līmenī, kuras mērķis ir palīdzēt šai patiesi eiropeiskajai mazākumtautībai.

  László Tőkés, PPE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, komisāra kungs, valsts sekretāres kundze! Mēs esam gandarīti par to, ka, pamatojoties uz Járóka kundzes ziņojumu, un saistībā ar to mēs virzāmies romu stratēģijas īstenošanas virzienā. Šie centieni tiek īstenoti tāpēc, ka 8. aprīlis ir starptautiskā romu diena. Starp citu, tieši šajā dienā Ungārijā notiks Eiropas romu platformas piektā sanāksme. Īstenojot šos pasākumus, mēs varam veikt būtisku virzību uz tāda kopīga rīcības plāna izstrādi, kuru koordinē ES, bet kas ļauj ņemt vērā arī vietējās īpatnības. Eiropas Tautas partijas grupa jau gadiem ilgi ir mudinājusi ES rīkoties saistībā ar romu sociālās integrācijas jautājumu. Turklāt mēs ceram, ka pēc valstu un to valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes 24. jūnijā Eiropas romu stratēģiju patiešām varēs sākt īstenot.

Šāda rīcība nodrošinātu Eiropas līmeņa risinājumu Eiropas Savienības nopietnākajai problēmai cilvēktiesību jomā. Pamata cilvēktiesību nodrošināšana iedzīvotājiem galvenokārt ir dalībvalstu atbildība. Eiropas Savienība var vienīgi izstrādāt pamatsistēmas šajā jomā, bet katrai dalībvalstij ir jāpiepilda tās ar noteiktu saturu. Eiropas stratēģiju romu integrācijai var uzskatīt par sava veida profesionālo minimumu. Tomēr es ļoti ceru, ka, īstenojot šos centienus, tiks sagatavots ilgtermiņa rīcības plāns, kas aptvers dažādus dalībniekus un posmus un kas efektīvi mazinās romu tautības pārstāvju nabadzību un sociālo atstumtību. Saistībā ar stratēģijas saturu vēlos minēt dažus svarīgus aspektus: tās mērķgrupa ir noteikta, pamatojoties uz ekonomiskiem, nevis etniskiem apsvērumiem, tā veicina visa cilvēktiesību klāsta īstenošanu un stiprina iespēju vienlīdzības principu, tajā ir ņemta vērā atstumtības reģionālā īpatnība un tā uzlabo nelabvēlīgo situāciju, kas galvenokārt raksturīga mazāk attīstītiem mikroreģioniem.

Lai stratēģijas īstenošana būtu sekmīga, ieinteresētajām pusēm, proti, ES iestādēm, dalībvalstīm, nevalstiskajām organizācijām un romu kopienām, ilgtermiņā un apņēmīgi ir jāīsteno kopīgi centieni. Tieši šī iemesla dēļ šo problēmu nedrīkst izmantot opozīcijas musināšanas vai partiju politisko uzbrukumu nolūkos. Nav pieļaujama arī kolektīvā stigmatizācija. Nedrīkst arī romu kolektīvo vainu pielīdzināt vairākuma, apspiedēju, kolektīvajai atbildībai. Romu jautājuma atrisināšana ir Ungārijas ES prezidentūras prioritāte. Es ceru, ka Eiropadome jūnijā pieņems plānoto stratēģiju. Es lūdzu Eiropas Parlamenta atbalstu šajā jautājumā.

  Monika Flašíková Beňová, S&D grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Komisāre Reding, komisār Andor! Vispirms es vēlos apsveikt jūs par to, ka iepazīstināt mūs ar šo pamatsistēmu. Man prieks, ka pēc atkārtotiem Parlamenta aicinājumiem Komisija šodien beidzot nāk klajā ar šo Eiropas pamatstratēģiju. Manuprāt, šis ir pēdējais laiks, lai to darītu, jo situācija kļūst arvien nopietnāka. Daudzi ES romi ir spiesti uzturēties ne tikai necienīgos dzīves apstākļos, bet arī arvien izteiktāku šausmu gaisotnē. Pret romiem vērstais lāpu gājiens, kas sestdien notika Ungārijā, ir jaunākais fakts, kas to apliecina, un es vēlos aicināt Ungārijas valdību izdarīt no šiem notikumiem secinājumus.

Vēlos izteikt dažas kritiskas piezīmes par jauno pamatsistēmu. Šai situācijai ir vajadzīgs steidzams risinājums, tomēr pat šis apsvērums neļauj mums atbalstīt Komisijas lēmumu izstrādāt pamatsistēmu, nerīkojot sabiedrisko apspriešanu ar iesaistītajām pusēm. Dīvaini, ka, no vienas puses, pašā pamatsistēmā ir uzsvērts, cik svarīga ir sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, tomēr faktiskajā galvenā dokumenta izstrādes procesā jūs neesat ņēmuši vērā nedz romu, nedz brīvprātīgo organizāciju, starptautisko organizāciju un citu pušu viedokli. Šāda noslēgta pieeja pamatsistēmas izstrādei nevairo tās leģitimitāti. Drīzāk gluži pretēji — to mazina.

Tomēr manā skatījumā izstrādātās pamatsistēmas faktiskais saturs kopumā ir uzskatāms par veiksmīgu. Komisija ir pareizi noteikusi kompetences jomas šīs Eiropas līmeņa problēmas risināšanā. Galvenās kompetences jomas arī turpmāk būs dalībvalstu pārziņā. Tomēr es uzskatu, ka ļoti svarīgi ir, lai ES uzņemas valstu stratēģiju koordinācijas un pārraudzības pienākumu, tādējādi nodrošinot, ka pēc iespējas ātrāk tiek panākta patiesa romu integrācija.

Tāpēc ir būtiski minēt arī to, ka ļoti svarīgi ir pārraudzīt valstu stratēģiju atbilstību iesniegtajai pamatsistēmai un to īstenošanas efektivitāti. Tomēr Komisijas nostāja šajā jautājumā, manuprāt, ir visai pieticīga. Komisijai būtu jāieņem stingrāka nostāja, jo īpaši attiecībā uz cerībām, ko tā saista ar dalībvalstīm. Šajā pamatsistēmā ir pareizi noteiktas četras galvenās ar romu integrāciju saistītās jomas: izglītības pieejamība, darba pieejamība, veselības aprūpes pieejamība un pienācīga mājokļa un pamatpakalpojumu pieejamība. Vairākkārt viesojoties romu kopienās visā Eiropā, man un citiem mūsu grupas deputātiem bija iespēja pārliecināties, ka šīs patiešām ir galvenās jomas, kurās romi bieži vien sastopas ar sliktiem apstākļiem. Tomēr jāuzsver, ka līdzīgi noteikti mērķi bija iekļauti arī romu integrācijas desmitgades programmā. Pašreiz ir svarīgi nodrošināt to sasniegšanu.

Līdztekus šīm četrām jomām es vēlētos minēt vēl vienu jomu, kas pamatsistēmā nav iekļauta, proti, cīņu ne tikai pret diskrimināciju, bet arī pret rasisma verbālajām vai fiziskajām izpausmēm.

Visbeidzot vēlos vērst uzmanību uz integrācijas pasākumu finansēšanas jautājumu. Komisijas darba grupa pagājušā gada beigās konstatēja, ka dalībvalstis nepietiekami izmanto ES fondu līdzekļus. Tāpēc Komisijai galvenokārt ir jāpievērš uzmanība trim aspektiem: lai līdzekļu izmantošana nav saistīta ar pārmērīgām administratīvajām prasībām, lai Komisija veic efektīvus pasākumus, nodrošinot, ka piešķirtie līdzekļi patiešām tiek izmantoti paredzētajiem mērķiem, un lai tiek ierobežota līdzekļu izmantošana ar segregāciju saistītu darbību finansēšanai.

Nobeigumā vēlos vēlreiz pateikties jums, komisāre Reding un komisār Andor, un apsveikt jūs, un pašreiz dalībvalstu ziņā ir efektīvi turpināt romu integrācijas pasākumu īstenošanu valstu līmenī, pamatojoties uz šo pamatsistēmu.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti (Reglamenta 149. panta 8. punkts)).

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Paldies, Flašíková kundze, ka piekritāt atbildēt uz manu jautājumu. Jūs, nepārprotami, ļoti labi pārzināt šo ziņojumu un noteikti zināsiet arī to, ka ziņojumā ir iekļauta prasība, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāmaksā soda nauda, ja tiek konstatēts, ka tās nepilda savus pienākumus vai neievēro stratēģijās noteikto. Kā jūs vērtējat to, ka dalībvalstij būs jāmaksā sods arī tad, ja netiks izpildīta prasība par obligātu pamatskolas apmeklēšanu? Pamatskolas apmeklēšana ir obligāta visās valstīs. Ja romu tautības bērni neapmeklēs pamatskolu, vai attiecīgajai valstij tad būs jāmaksā sods? Vai jums nešķiet, ka arī vecāki ir atbildīgi par to, lai viņu bērni apmeklētu skolu?

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Saistībā ar to vēlos norādīt vienu: es pilnībā atbalstu viedokli, ka tiesību piešķiršanas kontekstā svarīga ir arī pienākumu izpilde. Protams, ka arī vecāku pienākums ir nodrošināt, ka tiek ievērotas visas viņu bērnu tiesības. Tomēr manā skatījumā ES dalībvalstīm ir pietiekami daudz instrumentu, lai šādu telpu izveidotu, un tās netiks sodītas, ja vecāki nepildīs savus pienākumus.

  Stanimir Ilchev, ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties referentei Járóka kundzei un Komisijas, Padomes un Ungārijas prezidentūras pārstāvjiem, jo viņi mums ir devuši daudzus nopietnus solījumus un uzņēmušies ļoti nozīmīgas saistības.

Apsverot romu integrāciju, mēs nedrīkstam aizmirst, ka šis ir specifiskākais un, iespējams, sarežģītākais jautājums Eiropā un Eiropas Savienībā. Šo jautājumu mēs nevaram atrisināt, tikai piešķirot finansējumu, tikai ieviešot tiesību aktus, kas vērsti uz diskriminācijas novēršanu, vai tikai uzsākot izglītības programmu īstenošanu. Šo problēmu var atrisināt, vienīgi apvienojot visas šīs pieejas un, būtībā, vienīgi kopīgas politiskās gribas apstākļos.

Patlaban ES lielākā mērā nekā jebkad agrāk ar saviem 12 miljoniem romu tautības pārstāvju cenšas tikt galā viena pati. Daži joprojām nesaprot, ka šie cilvēki nav tikai Bulgārijas, Rumānijas vai Slovākijas romi un ka viņi ir Eiropas Savienības iedzīvotāji, kuriem ir tādas pašas tiesības un pienākumi, tomēr arī ierobežotas iespējas.

Situācija, kā redzams, ir diezgan sarežģīta. Jo labāku integrāciju panāksim, ieviešot dalībvalstu un visu Eiropas iestāžu īstenotus pasākumus, iniciatīvas un politiku, jo Eiropas Savienības stratēģija romu integrācijai būs veiksmīgāka.

Improvizētiem un vienpusējiem pasākumiem var būt pat kaitējoša, nevis labvēlīga ietekme. Tāpēc es vēlos norādīt, ka dažās dalībvalstīs ir neatbilstoša un reizēm pat nepareiza izpratne par romu tautības pārstāvjiem. Tāpēc par romu jautājumu Eiropā ir aktīvi jārunā un ir profesionāli jāpārrauga progress šajā jomā. Pretējā gadījumā var notikt tā, ka bumbu ar laika degli mēs tikai pārvietojam no vienas vietas Eiropas kartē uz citu, nevis neitralizējam to.

Mūsu vērienīgās stratēģijas pamatā ir jābūt neatlaidīgiem centieniem nodrošināt izglītību romu tautības pārstāvjiem. Proti, ir jāpanāk viņu bērnu pilnīga integrācija izglītības sistēmā, jāpiedāvā pamatkvalifikāciju iegūšanas iespējas jauniešiem un jānodrošina pieaugušo rakstpratība.

Par galveno mērķi ir jānosaka pakāpeniska to romu skaita palielināšana turpmākajos gados, kuri ir apmācīti, lai varētu iekļauties darba tirgū, un kuriem ir korekta attieksme pret iestādēm un tiesiskumu. Tikai šādi spēsim nodrošināt, ka nākotnē romu dzīve maina savu līdzšinējo attīstības gaitu, kuru raksturo nožēlojama eksistēšana plūstošajās smiltīs, kuras nevajadzīgi ir aizrāvušas sev līdzi Eiropas nodokļu maksātāju naudu.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka mums tagad ir konkrēta Eiropas pamatsistēma, kas nosaka katras dalībvalsts pienākumu izstrādāt savu romu integrācijas stratēģiju, protams, ir laba ziņa. Līdz šī gada beigām Komisija izvērtēs šīs stratēģijas un aptuveni pēc gada mums šis jautājums būs jāapspriež vēlreiz. Būtībā šodien mēs runājam par ceļvedi, kuram būtu jānodrošina parlamentu deputātiem, valsts iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai iespēja pastāvīgi ievērot īpašu modrību tajās svarīgajās jomās, kuras jūs minējāt.

Jānorāda, ka Komisijas paziņojumā ir atbalstīti daži no viedokļiem, kurus mēs paudām Parlamenta ziņojumā. Es runāju, piemēram, par Pamattiesību aģentūras iesaistīšanu stratēģiju novērtēšanā. Manuprāt, minētā aģentūra ir apliecinājusi savu kompetenci šajā jomā. Es runāju arī par nepieciešamību veidot sadarbību ar Eiropas Padomi saistībā ar romu kopienu pārstāvošiem vidutājiem izglītības jomā. Šis ir svarīgs stratēģisks faktors, no kura ir atkarīgs tas, cik sekmīga būs visu līmeņu projektu īstenošana. Tikpat svarīga nozīme ir uzmanībai, kas tiek pievērsta romiem, kas ir trešo valstu pilsoņi, un paplašināšanās aspektam. Šajā ziņojumā šie apsvērumi ir ņemti vērā. Visbeidzot norādīšu, ka manā skatījumā ļoti atbalstāma ir doma noteikt kopējus rādītājus pārraudzības sistēmas vajadzībām.

Tomēr jāuzsver arī daži šī paziņojuma trūkumi. Manuprāt, tajā nav pietiekami kategoriski un nav pietiekami apņēmīgi pausta nepieciešamība nodrošināt romu līdzdalību visos līmeņos, proti, projektu sagatavošanā, to īstenošanā un novērtēšanā. Paziņojumā ir izklāstīts par informēšanu un apspriedēm, bet ļoti svarīga ir pašas romu kopienas iesaistīšana. To apliecina pietiekami daudz gadījumu, jo Eiropā ir bijusi arī pozitīva pieredze. Uzskatu šo par paziņojuma trūkumu.

Otrs paziņojuma trūkums ir tas, ka jautājums par diskriminācijas novēršanu tajā analizēts pārnozaru kontekstā, apsverot to saistībā ar katru no četrām jomām. Tomēr es uzskatu, ka jautājumu par diskriminācijas un vardarbības izskaušanu un tiesu pieejamības nodrošināšanu romu tautības pārstāvjiem ļoti svarīgi ir vai, precīzāk sakot, būtu bijis izklāstīt atsevišķā punktā. Šis diskriminācijas novēršanas, pamattiesību un tiesu pieejamības aspekts nav iekļauts kā atsevišķs un neatkarīgs jautājums. Uzskatu, kas šis ir vēl viens Komisijas dokumenta trūkums.

Manuprāt, mēs runājām arī par vidutāju jautājumu, par programmu, ko aizsāka Eiropas Padome. Labi, ka tas ir minēts šajā paziņojumā. Mēs varējām minēt un arī jūs varējāt minēt pamatnostādnes, kuras jau ir izstrādājusi Eiropas Padome, lai nepieļautu situāciju, ka mums ir divas stratēģijas vai divu veidu pamatsistēmas valstu stratēģiju novērtēšanai. Manuprāt, tas būtu vairojis šī paziņojuma vērtību.

Visbeidzot, es uzskatu, ka Komisijas darbs vēl nav pabeigts un ka darba grupai ir jāturpina strādāt, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm tiek pastāvīgi atgādināts, ar kādu nepacietību Komisija, pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes gaida, kad tās šīs pamatnostādnes faktiski īstenos.

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šis priekšlikums ir iespēja panākt atbilstošāku romu integrāciju dalībvalstīs un rast veidus, kā pilnībā nodrošināt romu tautības pārstāvjiem vienlīdzīgās iespējas un tiesības, kas pienākas visiem ES iedzīvotājiem. Programmas galvenajam mērķim ir jābūt centieniem panākt vispārējo pamattiesību nodrošināšanu visiem šiem iedzīvotājiem.

Tomēr baidos, ka mums šo ļoti pārblīvēto un sarežģīto programmu tāpat kā iepriekšējās programmas nāksies vienkāršot. Ir jāņem vērā dalībvalstu kompetence izglītības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, un, spriežot pēc tā, ko esmu izlasījis līdz šim, šķiet, ka Komisija varētu darboties ārpus savu pilnvaru robežām un nelabvēlīgi ietekmēt dalībvalstu tiesības pašām noteikt politiku šajās jomās. Tomēr es ceru, ka šī jaunā stratēģija iezīmēs sākumu jaunai ērai attiecībā uz to, kā ES risina šo jautājumu, jo īpaši — paredzot romu viedokļa uzklausīšanu.

Pārāk ilgi mūsu programmas ir bijušas pārlieku sarežģītas un nav sasniegušas cilvēkus, kuriem palīdzība vajadzīga visvairāk. Teju desmit gados dalībvalstīs nekas būtisks nav panākts. Es ceru, ka Komisija pašreiz pievērsīsies jautājumam par to, kā efektīvāk vienkāršot ES fondu izmantošanas procedūras un kā uzlabot tās programmu pārraudzību, novērtēšanu un īstenošanu. Ja ES piešķir līdzekļus šai jomai, tad pašreiz šie līdzekļi ir jāizmanto efektīvāk.

  Cornelia Ernst, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Jauki, ka mums tagad ir vispārēja stratēģija romu integrācijai, bet baidos, ka ne viss tajā ir tik rožains. Saku to tāpēc, ka vispārējie priekšlikumi, kurus Komisija ir iesniegusi apspiešanai, nepavisam neatbilst tam, par ko vienojāmies gadiem ilgajās apspriedēs ar romu tautības pārstāvjiem, no kurām dažas notika šajā Parlamentā.

Neatkarīgi no tā, vai viņu valstī pamatstratēģija tiek īstenota vai nē, romu kopienas pārstāvji gadiem ilgi ir norādījuši uz vajadzību pēc mērķtiecīgiem pasākumiem un skaidrām un konkrētām prasībām. Mums nav pat skaidri noteiktu sankciju, kas būtu piemērojamas gadījumā, ja šī stratēģija netiek ievērota. Lai gan ir bijuši daži priekšlikumi šajā jomā, faktiskas sankcijas netiek piemērotas, tāpēc jāsaka, ka šajā sistēmā ir vairāk caurumu nekā Šveices sierā.

Stratēģijā romu integrācijai ir jāņem vērā visas svarīgās jomas. Tā mēs vienojāmies. Tomēr ko vēl Komisija piedāvā bez šiem četriem galvenajiem punktiem? Attiecīgajās struktūrās nav paredzēta romu kopienas pārstāvju līdzdalība un viņu iesaistīšana visu ar romiem saistīto lēmumu pieņemšanā. Nav paredzētas struktūras, kas būtu atbildīgas tieši par mērķu īstenošanu. Nav iekļauta dzimumu perspektīva. Un patiesi kaitinoši un, manuprāt, skandalozi ir tas, ka jūs nevēlaties īstenot skaidru rīcību, kas ļautu izskaust diskrimināciju pret romu kopienu.

Jūs gaužaties par to, ka netiek izmantoti romiem paredzētie ES struktūrfondi. Jautāšu jums pavisam tieši: vai jums nešķiet, ka arī diskriminācija pret romiem ir viens no iemesliem, kāpēc šī kopiena minētos ES fondus līdz šim nav izmantojusi? Domāju, ka ir.

Mēs, GUE/NGL grupas deputāti, ļoti kritiski raugāmies uz šo paziņojumu. Mēs uzskatām, ka tas nav atbilstošs, un es ceru, ka tajā tiks veikti vajadzīgie grozījumi.

  Mario Borghezio, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es esmu eiroskeptiķis, tomēr saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, es būtu gatavs atbalstīt plānu, kura mērķis ir diskriminācijas, grūtību un sociālās atstumtības izskaušana, ja vien Eiropas Komisija mums patiešām piedāvātu skaidri noteiktus pasākumus dalībvalstu rīcības uzraudzībai.

Tomēr mums tiek piedāvātas vienīgi šīs runas par gaišo nākotni un lielisko uzraudzību, kuras dzirdam no Eiropas komisāres, kas joprojām nevar man paskaidrot, kā tas nākas, ka viņas valstī, Luksemburgas Lielhercogistē, šiem ceļotājiem ir aizliegts veidot nometnes, bet netālu no manas dzimtās vietas, Itālijā un Francijā, viņi drīkst apmesties. Mēs runājam par mājvietas nodrošināšanu ceļotājiem, bet dažās Eiropas valstīs, jo īpaši Reding kundzes dzimtenē, šiem iedzīvotājiem ir aizliegts pat izveidot nometni.

Manas valsts galvenā laikraksta „Il Corriere della Sera” šodienas numurā ir raksts par kādu māti, kas nav pelnījusi, ka viņu tā dēvē, par kādu ceļotāju, kuru Itālijā aizturēja par savas mazās meitiņas pārdošanu personām, kas plānoja nodot viņu prostitūcijā. Viņa pārdeva savu miesīgo meitiņu. Citi vecāki savukārt liek saviem bērniem darīt ko citu. Bieži vien tieši vecāki nesūta bērnus skolā, kaut arī iestādes, vidutāji un labdarības iestādes uz to aktīvi mudina un tam pievērš uzmanību.

Vai mēs vēlamies runāt arī par šīm problēmām? Varbūt mēs vēlamies pārtraukt šo muļķīgo desas šķēļu dāļāšanu un saprast, ka romu problēmas rodas tikai un galvenokārt viņu pašu vainas dēļ?

  Priekšsēdētāja. − Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Jaunā Eiropas stratēģija romu integrācijai ir paredzēta tikai, lai aktualizētu vecos mērķus, kurus desmit gadu laikā nav izdevies sasniegt. Toreiz, kad 2005. gadā sākām īstenot Romu integrācijas desmitgades programmu, šie mērķi bija ticami. Tomēr pašreiz, kad ES pret romiem arvien biežāk tiek vērsta ekstrēmistiska rīcība un vardarbība, mums ir vajadzīga stratēģija, kas piedāvā daudz konkrētākus pasākumus. Spriedze Ungārijā aug, un policijas īstenotie pasākumi kļūs arvien nežēlīgāki. Ja neieņemsim stingru nostāju, situācija kļūs vēl sliktāka. Tāpēc nav saprotams, kāpēc Komisija nav centusies piedāvāt pienācīgus risinājumus konkrētām problēmām, jo īpaši apstākļos, kad tai bija pieejama arī Eiropas Parlamentā pieņemtā rezolūcija.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Jaunā stratēģija romu integrācijas valsts stratēģiju koordinācijai, ar kuru šodien iepazīstināja Komisija, Eiropas Savienībai ir svarīgs dokuments. Tādi pasākumi kā dalībvalstu sakaru punktu izveide romu integrācijas jomā, finansēšanas procedūru vienkāršošana, ES iestāžu veikta dalībvalstu plānu novērtēšana un pārbaudes, lai noskaidrotu, kāds progress dalībvalstīs ir panākts attiecībā uz romu integrāciju, palīdzēs uzlabot romu tautības ekonomisko un sociālo stāvokli Eiropā. Dalībvalstīm ir rūpīgi jāizskata šī stratēģija un pēc iespējas ātrāk jāizveido pārvaldes iestāde, kas atbild par stratēģijas īstenošanu un saskaņošanu ar citām dalībvalstīm. Es ceru, ka, sākot ar šo vasaru, Komisija uzņemsies vadību šīs stratēģijas koordinēšanā, pārraugot norises galvenajās jomās, piemēram, pilsoniskās izglītošanas, profesionālās orientācijas un nodarbinātības veicināšana. Ar nožēlu raugos uz to, ka jaunajā stratēģijā nav iekļauti skaidri ieteikumi par to, kādas programmas romu integrācijas jomā tiks izstrādātas un īstenotas visās dalībvalstīs vienādi, bet ar dažām atšķirībām. Es aicinu Padomi un dalībvalstis izstrādāt šādus ieteikumus par programmām, kuras Komisija koordinēs centralizēti. Bez šāda veida programmām, kas pielāgotas romiem raksturīgajam klejotāju dzīvesveidam, Eiropas Savienība nekad nespēs pilnībā vairot pievienoto vērtību ES līmenī.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – ES pamatsistēma attiecībā uz romu integrācijas valstu stratēģijām ir iespēja apvienot spēkus visos līmeņos un ar visām ieinteresētajām pusēm, lai pieliktu punktu romu atstumtībai. ES līmenī noteiktos mērķus, kuri attiecas uz četrām svarīgām romu integrācijas jomām — izglītības, darba, veselības aprūpes un mājokļu pieejamību — varēs sasniegt tikai tad, ja dalībvalstis paudīs skaidru apņemšanos to darīt. Pašreiz ļoti svarīgi ir strādāt ātrāk un efektīvāk un nodrošināt, ka valstu, reģionālā un vietējā integrācijas politika patiešām ir vērsta uz romiem un ka skaidri noteikti pasākumi atbilst romu vajadzībām, tādējādi nepieļaujot romu atrašanos neizdevīgākā situācijā vai kompensējot to. Dalībvalstīm ir jānodrošina visiem romu bērniem iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību un ir jānosaka konkrēts mērķis paaugstināt romu nodarbinātības līmeni saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, palielināt to romu mājsaimniecību skaitu, kurās ir pieejams ūdens, kanalizācija un elektrība, un veicināt vienlīdzīgas iespējas mājokļu, tostarp sociālo mājokļu, pieejamības jomā. Dalībvalstīm ir jānosaka konkrēti mērķi un konkrēti to izpildes termiņi, lai palielinātu romu dzīves ilgumu, lai panāktu, ka romu bērnu vakcinācija notiek vismaz tādā pašā līmenī kā citu tautību bērniem, un lai līdz citu tautību līmenim samazinātu bērnu un māšu mirstības rādītājus.

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Beidzot Komisija ir noteikusi mums dažus vērienīgus mērķus attiecībā uz romu integrāciju Eiropā: nodrošināt visiem romu bērniem vismaz pamatizglītību, samazināt bērnu mirstību un novērst atšķirības dzīves ilgumā. Tomēr šie mērķi vēl ir jāīsteno praksē. Gadu pēc tam, kad Eiropas Parlaments pieņēma grozījumus ERAF regulā, kas ir vērsta uz ieguldījumiem atstumtajām kopienām paredzētos mājokļos, projektu uzsākšana ir apgrūtināta. Ir svarīgi, lai dalībvalstis veic ieguldījumus un ziņo par saviem pasākumiem tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe un mājokļi romu tautības pārstāvjiem, bet tikpat svarīgi ir, lai Komisija nodrošina pašreizējo Eiropas programmu izmantošanas stingru pārraudzību. Visbeidzot, romu tautības pārstāvjiem ir jāizmanto šī iespēja uzņemties vadību pār savu likteni, apzinoties, ka viņi var paļauties uz Eiropas atbalstu. Nogaidoša attieksme un tukši vārdi būs tikai maize labējiem radikāļiem un iemesls kopienu savstarpējai neuzticībai. Nākamajā piektdienā, 8. aprīlī, tiks svinēta starptautiskā romu diena. Es ceru, ka 2012. gada 8. aprīlī mēs varēsim priecāties par panākto progresu.