Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis - Strasbūra

11. 2012. finanšu gada budžeta ieņēmumu un izdevumu tāme, I iedaļa — Parlaments (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A7-0087/2011), ko Budžeta komitejas vārdā iesniedza José Manuel Fernandes, par Eiropas Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, I iedaļa — Parlaments (2011/2018(BUD)).

  José Manuel Fernandes, referents. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties visiem, kas piedalījās šī ziņojuma izstrādē un jo īpaši ēnu referentiem no visām politiskajām grupām.

Šis ziņojums dos iespēju pieņemt taupīgu, ierobežojošu un stingri kontrolētu 2012. gada budžetu. Patiesībā, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, mums ir izdevies samazināt izdevumus par aptuveni EUR 49 miljoniem. Attiecībā uz mūsu nostāju, par kuru balsojām un kuru atbalstīja liels Eiropas Parlamenta deputātu vairākums, jānorāda, ka mēs esam izdarījuši vairāk nekā bijām apņēmušies. Mēs teicām, ka budžeta korekcijas aptuveni atbildīs inflācijas līmenim. Mēs esam panākuši daudz vairāk, un tas nozīmē, ka 2012. gada budžets patiešām ir mazāks: 5. budžeta pozīcijā, kurā ir iekļauti Eiropas iestādēm paredzētie līdzekļi, tā apmērs nesasniegs 20 %. Vairākus gadus mēs neizpildījām šo mērķi un pārsniedzām 20 % robežu.

Atgādināšu, ka Priekšsēdētāju konference ir noteikusi, ka Parlamenta budžeta mērķa apmērs ir 20–22 %, un šogad šis skaitlis ir vēl mazāks. Tomēr arī saistībā ar 2012. finanšu gada budžeta īstenošanu mēs gribēsim ietaupīt, izmantojot labas pārvaldības, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus. Mēs vēlamies, lai visi izdevumi tiek pamatoti ar dokumentāliem pierādījumiem un lai attiecībā uz visām mainīgajām izmaksām tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze. Šādi mēs gūsim papildu ietaupījumus arī īstenošanas laikā.

Visām iestādēm ir jācenšas ietaupīt un sasniegt prognozes, kas izteiktas attiecībā uz rezervēm 5. budžeta pozīcijā, kurā ir iekļautas visu iestāžu administratīvās izmaksas, 2012. gadā paredzot pārpalikumu aptuveni EUR 380 miljonu apmērā. Mēs ierosinām EUR 100 miljonus no administratīvajām izmaksām paredzētajiem līdzekļiem novirzīt uz jauniešu jomu. Kāpēc jauniešu? Tāpēc, ka jaunieši ir tā paaudze, kurai ir grūtāk atrast darbu, un bezdarba līmenis jauniešu vidū ir divas reizes augstāks nekā citās paaudzēs. Tomēr „jauniešus” par 2012. gada prioritāti esam izvēlējušies vēl arī citu iemeslu un mērķu dēļ. „Jaunieši” bija prioritāte jau 2011. gadā, un šī paaudze ir minēta arī visos piecos mērķos, kas iekļauti stratēģijā „Eiropa 2020”, kura nosaka ne tikai nākamā finanšu plāna tendences, bet arī Balzani kundzes 2012. gada budžeta tendences. Turklāt attiecībā uz 30–34 gadus vecu iedzīvotāju mācību pārtraukšanas rādītājiem un izglītības līmeni jānorāda, ka 40 % šīs paaudzes pārstāvju ir ieguvuši augstāko izglītību, un tas nosaka abu šo mērķu ekskluzīvo raksturu. Es ceru, ka visi grozījumi, kas ir vērsti pret šo priekšlikumu, tiks vēlreiz apsvērti, jo es uzskatu, ka „jaunieši” Parlamentam arī turpmāk ir jāuzskata par prioritāti.

  Monika Hohlmeier, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, referenta kungs, dāmas un kungi! Kā mēs visi zinām, Parlamenta budžets 2012. gadam tiek veidots grūtas ekonomiskās un finanšu situācijas apstākļos. Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka esam vienojušies par pamatnostādnēm, saskaņā ar kurām Parlamenta budžets ir jāizstrādā rūpīgi, paredzot tikai nelielus izdevumu palielinājumus un veiktās korekcijas nedrīkst pārsniegt inflācijas līmeni. Manuprāt, mērķis, ko Fernandes kungs minēja saistībā ar jauniešu nodarbinātību, ir ļoti svarīgs, jo, jau izstrādājot mūsu iepriekšējo budžetu, mēs nopietni apsvērām nepieciešamību piešķirt jauniešiem vairāk līdzekļu nekā iepriekš, tā kā jo īpaši jaunieši ir tā paaudze, kuru raksturo augsts bezdarba līmenis vai kurai ir vajadzīgs īpašs atbalsts, tostarp no Eiropas. Tāpēc papildu EUR 100 miljonu piešķiršana, manuprāt, ir ļoti atzinīgi vērtējama pieeja.

Es kā referente ēku jautājumos īpaši vēlos norādīt, ka manā skatījumā ļoti svarīgi ir saglabāt augsto efektivitāti mūsu ēku finansēšanas jomā un rūpīgi pārraudzīt finanšu situāciju. Es piekrītu tam, ka Parlamenta budžeta līdzekļi, kas gada laikā netiek iztērēti, ir jāizmanto pēc iespējas apdomīgāk, lai izvairītos no procentu maksājumiem. Tāpat ir jānodrošina, ka gada nogalē naudas līdzekļi netiek drudžaini tērēti, bet gan tiek izmantoti, lai ātrāk un ekonomiski izdevīgāk nomaksātu ēku maksājumus. Attiecībā uz Eiropas vēstures namu mums ir jānodrošina, ka vēlreiz tiek rūpīgi izskatīts darbības plāns un ka tiek stingri uzraudzītas celtniecības izmaksas, lai (tas ir ļoti būtiski) pienācīgu budžetu varētu izstrādāt arī pēc tam, kad ēka būs pabeigta, paziņojot par to atbilstīgi 179. panta 3. punktam.

  Derek Vaughan, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos izteikt atzinību referentam par pieeju, ko viņš ir izvēlējies attiecībā uz šo budžetu, un par to, ka viņš ir atzinis, ka Parlamentam ir jāizvairās no lieliem izdevumu palielinājumiem 2012. gadā. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka, kā mēs zinām, Padome plāno samazināt savu budžetu par 4 %, Komisija ir paredzējusi palielināt savu budžetu tikai par 1 %, Reģionu komiteja par aptuveni 2,9 % un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vēl mazākā apmērā.

Manuprāt, Prezidija sākotnējais priekšlikums par palielinājumu 5,2 % apmērā bija krietni vien pārmērīgs. Tāpēc šī skaitļa samazināšana līdz 2,3 % ir uzskatāma par progresu. Faktiski tas ir samazinājums par aptuveni 0,5 %. Es būtu vēlējies, lai šis pieaugums būtu vēl mazāks. Nākotnē mums, manuprāt, būtu jāizstrādā plāns, lai noteiktu ietaupījumu iespējas Parlamenta budžetā.

Tomēr mums jāatzīst, ka dažās jomās ietaupījumi ir nodrošināti. Es atzinīgi vērtēju ietaupījumus, kas ir veikti attiecībā uz Pievienotās vērtības novērtēšanas nodaļu (aptuveni EUR 1,3 miljonu apmērā), informācijas kampaņām, ēku politiku, kancelejas piederumiem un priekšlikumu samazināt rezerves neparedzētiem izdevumiem par aptuveni EUR 3 miljoniem. Šo ietaupījumu kopējā vērtība ir aptuveni EUR 13,7 miljardi, turklāt tiem jāpieskaita arī atliktie izdevumi, kas saistīti ar Lisabonas Līgumu un paplašināšanos. Kā jau minēju, manuprāt, mēs būtu varējuši ietaupīt vēl vairāk, bet vismaz dažās jomās mēs esam spējuši rast ietaupīšanas iespējas.

Visbeidzot, es gribētu izteikties arī par diviem svarīgiem neatrisinātiem jautājumiem? Pirmkārt, attiecībā uz referenta minēto ierosinājumu EUR 100 miljonus no 5. pozīcijas neizmantotajām rezervēm novirzīt jauniešu politikai vēlos norādīt, ka kopā ar citām politiskajām grupām 7. grozījumā mēs esam minējuši, ka šādu līdzekļu novirzīšanu varētu apsvērt, bet tikai saskaņā ar 2012. gada vispārējā budžeta prioritātēm. Tāpēc, lai mēs varētu pieņemt lēmumu par to, vai šie pasākumi ir jāīsteno un kā ir jāizmanto līdzekļi, proti, kādiem mērķiem tie tiktu izmantoti, ja šāda novirzīšana notiktu, mums būs jārīko apspriedes par šo jautājumu. Pagaidām ir daudz par agru ko tādu apņemties.

Otrkārt, vēlos runāt par Eiropas vēstures nama jautājumu. Šī būtu laba iecere, ja mums būtu daudz naudas, bet, manuprāt, šobrīd nav īstais brīdis ko tādu darīt. Mums ir vajadzīgs atbilstošs darbības plāns un mums ir jānodrošina tā izskatīšana atbilstošā parlamenta procedūrā, iespējams, standarta budžeta procedūrā šī gada otrajā pusē, lai deputāti varētu paust savu viedokli par šo projektu. Attiecībā uz šo un citiem jautājumiem, manuprāt, ir svarīgi, lai lēmumi, ko Parlaments pieņem saistībā ar mūsu pašu budžetu, tiktu vērtēti kā pareizi. Mūsu pašu budžets ir svarīgs, un mums ir jāspēj radīt pārliecība, ka mēs rūpējamies par to, lai sabiedrības vārdā tiktu pieņemti pareizie lēmumi.

  Alexander Alvaro, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es piekrītu tam, ka referenta un mūsu kolēģu darbs ir nesis augļus. Ir skaidrs, ka naudas līdzekļi nav viss, bet arī bez tiem neko nav iespējams izdarīt. To pašu var teikt par ietaupījumu veikšanu — visi vēlas paturēt to, kas viņiem pieder, un neviens nav gatavs ne no kā atteikties, lai tādējādi varētu vairāk ietaupīt. Ņemot vērā šo situāciju, jāsecina, ka apspriede par to, vai inflācijas līmenis ir 2,3 %, 2,5 % vai 2,7 %, galu galā ir tikai cīņa ar iedomātu pretinieku. Mūsu uzdevums ir raudzīties, kur mēs patiešām varam ietaupīt.

Saistībā ar to īpaši būtisks aspekts (un Eiropas Parlamenta sekretariātam tas būtu jāņem vērā) ir nepieciešamība nodrošināt, ka Budžeta komiteja saņem visus galvenos dokumentus, lai tā varētu izvērtēt, kurās Eiropas Parlamenta budžeta pozīcijās varētu ietaupīt, nevis tikai ģenerālsekretāra priekšlikumus, kas jāapstiprina. Eiropas Parlamenta budžetu neveido tikai šie grozījumi.

Fernandes kungs norādīja, ka esam panākuši ietaupījumus EUR 49 miljonu apmērā. Taču viņš noklusēja, ka divas trešdaļas no šiem ietaupījumiem vienkārši ir pārvirzītas uz 2013. vai 2012. finanšu gadu, tāpēc par šo līdzekļu izmantojumu mums būs jālemj nākamgad. Attiecībā uz faktiskajiem ietaupījumiem jānorāda, ka esmu gandarīts par to, ka tā dēvētās mazās grupas, tostarp Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, ir spējušas apvienoties, lai pārliecinātu divas lielākās grupas par nepieciešamību veikt šos ietaupījumus informācijas tehnoloģiju jomā un attiecībā uz tādām vienkāršām lietām kā uzkopšana vai maksājumi politiskajām partijām un fondiem, proti, esmu gandarīts par to, ka teorētiski mums ir izpratne vismaz par to, kurās jomās līdzekļus var ietaupīt.

Pret nesen atklātajām debatēm par EUR 100 miljonu piešķiršanu mūsu jauniešiem, protams, nevienam nevar būt iebildumu. Tomēr mums jābūt piesardzīgiem, lai nepieļautu, ka tiek novērsta mūsu uzmanība, jo šim jautājumam nav nekādas saistības ar šo ziņojumu. Tas ir jāizskata citos ziņojumos. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek novērsta mūsu uzmanība no citiem svarīgiem jautājumiem. Tomēr šis ir labs sākums, un ir skaidrs, ka mums nav obligāti vajadzīgi vairāk naudas līdzekļi, bet mums ir jābūt disciplinētākiem attiecībā uz to tērēšanu. Manuprāt, mēs varam cerēt uz rezultatīvu sadarbību ar visām grupām.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropas Parlamentam šajos ekonomiski grūtajos laikos patiešām ir jādod savs ieguldījums un ir jābūt gatavam ievērot pašierobežojošu taktiku un pašdisciplīnu, kaut arī mūsu iestāde joprojām tiek pilnveidota un Lisabonas Līgums ir noteicis mums jaunus pienākumus. Es piekrītu iepriekšējam runātājam, ka mēs rīkojāmies pareizi, vienojoties samazināt līdz 2,3 % Prezidija budžeta priekšlikumu, kurš sākotnēji paredzēja pārmērīgi lielu palielinājumu 5,2 % apmērā. Tomēr palielinājums ir palielinājums arī tad, ja tas ir mazāks par inflācijas līmeni. Tas nozīmē, ka mēs neveicam faktiskus ietaupījumus, bet tikai samazinām pieaugumu. Mums patiešām vajadzētu būt pietiekami godīgiem un saukt lietas īstajos vārdos.

Attiecībā uz Eiropas vēstures nama jautājumu jānorāda, ka konceptuāli vairākums manas grupas deputātu atbalsta ieceri izveidot dienestu, kas informētu Eiropas iedzīvotājus par mūsu vēsturi laikposmā pēc 1945. gada. Tomēr, lai to īstenotu, ir vajadzīgs darbības plāns un ir jābūt izpildītiem visiem nosacījumiem, kas patlaban tiek noteikti saistībā ar rītdienas balsojumu, kurā lēmums tiks pieņemts pēc balsu vairākuma principa. Tikai šādi ir iespējams īstenot atbildīgu, patiesu un pārredzamu budžeta politiku. Ja būs patiesa vēlme realizēt šo prioritāšu maiņu, saistībā ar kuru turpmākajos gados būs jāveic ieguldījumi EUR 60 miljonu apmērā, tad, kā uzskata Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, mums būs jāpanāk ietaupījumi arī citās jomās, nevis tikai jāierobežo budžeta pieaugums. Piemēram, mēs uzskatām, ka tādos lidojumos Eiropas Savienībā, kuru ilgums nepārsniedz četras stundas, nav jāizmanto biznesa klase. Šādi tiktu ietaupīts diezgan daudz līdzekļu. Tādā veidā varētu palielināt Strasbūrā strādājošajiem darbiniekiem un Parlamenta deputātiem paredzēto velosipēdu skaitu.

Nobeigumā vēlos teikt dažus vārdus par politisko triku ar finansējuma novirzīšanu jauniešu nodarbinātībai. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, protams, arī vēlas palielināt ar jauniešu nodarbinātību saistītos izdevumus. Tomēr šie izdevumi ir Komisijas budžeta daļa. Paņemot šos līdzekļus no Eiropas Parlamenta budžeta, tiks samazināts finansējums, kas pieejams, piemēram, jaunajai finanšu uzraudzības iestādei vai Pārtikas nekaitīguma iestādei. Vai tas ir tas, ko patiešām vēlamies? Vai šādu vēstījumu Parlaments vēlas raidīt mūsu iedzīvotājiem? Nē, tas nav pareizs lēmums. Mums ir jāstiprina šīs uzraudzības aģentūras, panākot to atbilstību paredzētajam mērķim, un finansējums jauniešu nodarbinātības programmām ir jāņem no Komisijas budžeta. Tāda būtu politiski pareizākā pieeja.

  Lajos Bokros, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! ES vadītāji dzīvo ilūziju un pašapmāna varā. Vislabāk to pierāda šī rīta notikumi. ES iestāžu vadītāji paziņoja, ka finanšu krīze savā ziņā ir aiz muguras. Tas ir ļoti tālu no patiesības. Wolfgang Münchau laikrakstā „Financial Times” vakar rakstīja, ka Eiropai ir jāizdara grūta izvēle starp saistību neizpildi un glābšanas pasākumiem. Abi risinājumi radīs milzīgus zaudējumus. Atšķirsies tikai zaudējumu sadalījums. Saistību neizpildes gadījumā cietīs Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un Spānijas bankas un šo valstu nodokļu maksātāji segs izdevumus kopā ar Grieķijas, Īrijas un Portugāles nodokļu maksātājiem. Glābšanas pasākumu gadījumā viss apgrūtinājums būs novirzīts uz Grieķijas, Īrijas un drīz arī Portugāles nodokļu maksātājiem.

Ņemot vērā šo situāciju, es uzskatu, ka arī priekšlikums palielināt Parlamenta budžetu par 2,3 % ir pārmērīgs un nepieņemams. Aicinu veikt atkārtotus aprēķinus un samazināt šo skaitli līdz 1 %, kā ierosināja komisārs Janusz Lewandowski. Pieaugums, kas būtu ievērojami mazāks par inflāciju, palīdzētu Parlamentam iemantot tik ļoti nepieciešamo leģitimitāti Eiropas iedzīvotāju acīs. Izmaiņas var veikt ne tikai attiecībā uz budžeta pieaugumu, bet arī struktūru.

Ir daudz iespēju, kā ietaupīt līdzekļus, lai tos izmantotu Eiropas nodokļu maksātāju vajadzībām. Helga Trüpel jau norādīja, ka nav jālido biznesa klasē, ceļojot Eiropas Savienības robežās. Grozījumā, ko kopīgi iesniedza Verts/ALE, GUE/NGL un ECR grupa, ierosināts būtiski samazināt ceļošanas izmaksas lidojumiem, kas nepārsniedz četras stundas, izmantojot elastīgās ekonomiskās klases biļetes. Šeit, Strasbūrā, nav vajadzīga mirdzošu un ekskluzīvu melno Mercedes-Benz automobiļu parks. Var izmantot tramvaju. Mums nav vajadzīgs Eiropas vēstures nams, jo Eiropa zaudē konkurētspēju un ģeopolitisko ietekmi. Tas jebkurā gadījumā būs muzejs.

Būtiski var ietaupīt enerģētisko izmaksu jomā. Mūsu birojos nav temperatūras kontroles vai individuāli pielāgojamu siltumapgādes vai gaisa kondicionēšanas sistēmu. Ik gadu mēs izšķiežam ievērojamu daudzumu enerģijas. Būtiski ietaupīt var arī drošības un IT dienestu jomā. Abās šajās jomās ir vajadzīga uzlabota pakalpojumu sniegšana par mazāku samaksu. Mums ir jāpārskata un jāpārstrādā arī izdevumi veselības apdrošināšanas jomā. Nav nepieciešams nodrošināt iespēju saņemt tik plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Budžeta plānošana ir pozitīvo un negatīvo prioritāšu noteikšana. Pozitīvo prioritāšu mums netrūkst, bet atbildīga un apdomīga budžeta plānošana nosaka nepieciešamību pēc abām, jo īpaši krīzes laikā.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir tiesības pieņemt lēmumus par savām algām. Mēs lemjam arī par līdzekļiem, kas nepieciešami darbinieku algošanai. Laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam mēs ik mēnesi piešķīrām sev papildu EUR 3000. Mēs arī balsojam par maksimāli pieļaujamo izdevumu apmēru mūsu birojos, par palīdzību izdevumu segšanā, par pabalstiem un pat par to, kā mēs ceļojam. Mums ir pilnīga rīcības brīvība šajās jomās, un tāpēc es jautāju sev un jums: vai mēs esam izmantojuši vai ļaunprātīgi izmantojuši šīs pilnvaras, vai mēs esam bijuši prātīgi un apdomīgi vai tomēr neesam spējuši pretoties vēlmei izmantot varu, ko šīs pilnvaras mums dod? Diemžēl neesam, un tāpēc šo debašu būtība slēpjas nevis skaitļos, bet ētikas un politikas apsvērumos, šīs debates ir mūsu iespēja iemantot atzinību vai nopēlumu to personu acīs, kuru priekšā esam atbildīgi.

Es nekādā ziņā neesmu pretpartejiski noskaņots populists, un es arī neuzskatu, ka deputātiem būtu jāstrādā sveču gaismā. Tomēr mūsu valstīs notiek šāda veida demagoģija, un tieši tāpēc mums ir jāievēro ļoti stingra nostāja, kad mēs runājam par tādu lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar naudu un citiem labumiem, ko saņemam. Man ļoti žēl, bet nav pareizi, ka deputāti, kas vienmēr ir lidojuši ekonomiskajā klasē, sāk lidot biznesa klasē pēc tam, kad lidojumu izdevumi tiek atlīdzināti, ņemot vērā biļetes, nevis kilometrus. Tas pats kritērijs attiecas uz mūsu algām un izdevumiem. Manuprāt, tie ir pārmērīgi, dažos gadījumos pat izšķērdīgi, bet ne jau tas ir galvenais: galvenais ir saprast, vai mēs esam pietiekami drosmīgi, lai beidzot nobalsotu par šo izdevumu iesaldēšanu.

Mani izbrīna tas, ka Parlamentā ir tādi deputāti, kas nevilcinoties aizstāv taupības politiku un algu un pensiju samazināšanas pasākumus savā valstī, bet aizmirst par taupību, pieņemot lēmumus, kas saistīti ar viņu pašu naudas līdzekļiem. Kolēģi, šī situācija ir ne tikai nopietna, bet arī nepareiza un ļoti apbēdinoša.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Parlamenta pieprasītais budžeta palielinājums 2,3 % apmērā liek apšaubīt Parlamenta atbildības izjūtu. Analizējot dažādās izdevumu pozīcijas, kļūst redzams, ka daudzās jomās bez objektīva pamatojuma ir paredzēts budžeta palielinājums 50 % līdz 100 % apmērā.

Šīs plenārsēdes sākumā aicināju Parlamentu atlikt balsojumu par Fernandes kunga ziņojumu tāpēc, ka nav pieejama precīza informācija par Eiropas vēstures nama izmaksām un ir vērojams interešu konflikts, taču mans pieprasījums tika noraidīts. EUR 2,5 miljoni ir jau izmaksāti, nesaņemot pietiekamu informāciju. Šķiet, ka EP deputāti vēlas darboties tumsā un izdāļāt nodokļu maksātāju naudu, neuzdodot pareizos jautājumus. Šajā situācijā es varu vienīgi aicināt Lielbritānijas premjerministru atbalstīt tikai un vienīgi visa ES 2012. gada budžeta būtisku samazināšanu, un ceru, ka uz Parlamentu attieksies lielākie samazinājumi.

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Ko gan var pateikt vienas minūtes laikā par Eiropas Parlamenta budžetu 2012. gadam? Neko daudz, tomēr pietiekami.

Šajā ziņojumā nav izklāstīts konkrēts redzējums. Drīzāk tas ir tukšu vārdu savārstījums, kas vēlreiz apliecina, ka Eiropas Savienībai nav nekādas pievienotās vērtības. 2012. gada budžets paredz līdzekļu izšķiešanu, īpaši saistībā ar tik smieklīgu projektu kā Eiropas vēstures nams. Izmaksu aprēķini nepakļaujas uzraudzībai, bet Budžeta komitejas priekšsēdētājs, kuram ir jāpieņem lēmums par finansējumu, iespējams, kļūs arī par uzraudzības padomes locekli. Nevienā citā parlamentā neatzītu šāda veida interešu konfliktu, bet Eiropas Parlaments pret to neiebilst. Tas ir par traku!

Lamassoure kungs vakar pauda vēlmi atkāpties no amata. Nīderlandes brīvības partija (PVV) darīs visu iespējamo, lai tas notiktu. Es ceru, ka attiecībā uz nākamo gadu mums izdosies ierobežot un pat pārtraukt naudas līdzekļu izšķiešanu. Vienlaikus es turpināšu pārraudzības un ziņošanas pienākumu veikšanu iedzīvotāju vārdā.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms man jāpateicas referentam Fernandes kungam par Parlamenta budžeta tāmes sagatavošanu un par spēju veiksmīgi rast līdzsvaru starp ģenerālsekretāra prasībām un komisāra Lewandowski ierosinājumiem par Eiropas iestāžu administratīvo izdevumu ierobežošanu.

Laikā, kad dalībvalstu finanses ir ierobežotas, Eiropas Parlaments, izpildot pieprasījumus palielināt budžetu mazāk nekā inflācijas līmeņa apmērā, vēlas raidīt vēstījumu, ka tas rīkojas atbildīgi.

Es ceru, ka Padome, kura izvērtēs referenta priekšlikumu samazināt izdevumu griestus 5. pozīcijā, lai finansētu jauniešu atbalstam paredzētās politikas stratēģijas, šo priekšlikumu atbalstīs.

Manuprāt, ir ļoti būtiski rast papildu līdzekļus, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību, kura pašreiz lielākajā Eiropas daļā ir sasniegusi tik zemu līmeni kā vēl nekad, jo šādi mēs varētu veicināt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu un atjaunot ekonomikas izaugsmi, kura ir atkarīga no mūsu jauniešiem un viņu iespējām iegūt augsta līmeņa izglītību.

  Göran Färm (S&D). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka kolēģi, kuri būtībā neatbalsta Eiropas Savienības ideju, vēlas samazināt Eiropas Parlamenta budžetu, iespējams, nav nekas neparasts, bet ir pilnīgi skaidrs, ka aiz šiem centieniem slēpjas populistiski motīvi. Vēl svarīgāks ir fakts, ka arī tie deputāti, kas atbalsta Eiropas Savienību, uzskata, ka ir pienācis laiks pārskatīt mūsu administratīvos izdevumus.

Šajā ziņojumā mēs pirmo reizi pieņemam lēmumu neatbalstīt Parlamenta budžeta palielināšanu laikā, kad dalībvalstu budžeta līdzekļi ir ierobežoti un kad daudzi vienkāršie iedzīvotāji cieš no taupības pasākumu radītajām sekām. Mums šis jautājums ir jāsāk uztvert nopietni. Pirmo reizi manas Parlamenta deputāta karjeras laikā mēs samazinām Parlamenta budžetu. Uzskatu, ka mums ir jādara vēl vairāk. Es piekrītu referentam un vairākiem iepriekšējiem runātājiem, ka attiecībā uz šo jautājumu mums ir jāievēro stratēģiskāka pieeja. Tāpēc Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir iesniegusi grozījumu par Parlamenta administratīvo izdevumu ilgtermiņa stratēģisko pārskatīšanu. Pašreiz mums ir jāpierāda, ka uztveram šo uzdevumu nopietni un ka tie nav tikai tukši vārdi. Mums jāsāk darbs pie šīs pārskatīšanas.

Otrs aspekts, par kuru vēlos runāt, ir Eiropas vēstures nams. Daudzi ir pauduši šaubas par to, vai Eiropas vēstures muzejs būtu jāpārvalda Parlamentam. Tas, protams, ir strīdīgs jautājums, bet manā skatījumā šim projektam ir arī zināma jēga, proti, neviens cits līdz šim šādu muzeju nav izveidojis. Iespējams, kādam tas beidzot ir jāizdara. Tomēr tas ir jādara, ievērojot pārredzamus principus, pilnībā uzņemoties atbildību par izdevumiem un patiesi uzņemoties atbildību par tā darbību. Tāpēc mani ļoti priecē tas, ka Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai, S&D grupai un referentam ir izdevies panākt savstarpēju vienošanos rīkot balsošanu par svarīgākajiem mūsu grozījuma aspektiem. Tas nozīmē, ka attiecībā uz Eiropas vēstures namu mums tagad būs patiesi pārredzams lēmumu pieņemšanas process. Man prieks par to.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Lucas Hartong (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Vēlos jautāt godātajam kolēģim, kas vainas populismam? Parlamenta deputāti taču ir populus jeb tautas balss.

  Göran Färm (S&D). – (SV) Hartong kungs, ar populismu parasti saprot to, ka kāds kaut ko neuztver nopietni, ka viņš rīkojas tikai instinktīvi un neapsver iespējas īstenot atbilstošu un stratēģisku rīcību. Attiecībā uz to, ko darām pašreiz, svarīgākais aspekts, protams, ir tas, ka deputāti, kuri patiešām tic Eiropas Savienībai, arī vēlas panākt, lai mēs uzņemamies atbildību mūsu nodokļu maksātāju priekšā un pienācīgi pārskatām ES administratīvos izdevumus. Tiem, kas nevēlas Eiropas Savienību, piemēram, Hartong kungam, ir daudz vieglāk to izdarīt, jo viņš labprāt pieliktu visam punktu. Tomēr tā nav atbildības uzņemšanās, tas ir populisms.

(Runātājs piekrita atbildēt uz vēl vienu jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Färm kungs! Man ir šāds jautājums. Ja raugāmies uz sākotnējo Parlamenta Prezidija priekšlikumu, var šķist, ka šajā ziņojumā tiek piedāvāti ietaupījumi, bet, ja salīdzinām ar 2010. gadā īstenoto budžetu, tad 2012. gadā tiek ierosināts palielināt budžetu par 11 % jeb EUR 175 miljoniem. Nav grūti saskatīt būtisko: EUR 43 miljoni mēbelēm, EUR 33 miljoni parlamentārajiem palīgiem, EUR 18 miljoni pagaidu darba līgumiem un EUR 7 miljoni informācijas kampaņām. Nedomāju, ka man vajadzētu turpināt.

  Göran Färm (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Portas kungam nevajag turpināt. Būtībā es viņam piekrītu. Arī es vēlējos lielākus samazinājumus. Mani neapmierina tas, ka palikām pie palielinājuma 2,3 % apmērā. Manuprāt, šis skaitlis varēja būt vēl mazāks, bet tāds kompromiss tika panākts starp Budžeta komiteju un Prezidiju. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ mēs iesniedzām grozījumu, kura mērķis ir panākt Parlamenta izdevumu ilgtermiņa stratēģisko pārskatīšanu. Manuprāt, ievērojot mūsdienīgāku pārvaldību un faktiskos centienus veikt ilgtermiņa ietaupījumus, mēs varētu uzlabot situāciju administratīvo izdevumu jomā, un šajā ziņā mēs noteikti uzklausīsim dažus no Portas kunga priekšlikumiem.

  Carl Haglund (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Dažus no aspektiem, par kuriem šodien debatējam diezgan saasinātā tonī, mēs apspriedām jau pagājušajā gadā. Toreiz mums nebija vēlmes neko pārskatīt. Man prieks, ka kolēģis no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas tikko norādīja, ka tagad mums, piemēram, ir vēlme apsvērt, ko varam darīt ilgtermiņā. Tā, iespējams, ir saprātīgākā pieeja šim jautājumam.

Šī apspriede apliecina arī to, ka debates par administratīvajiem jautājumiem viegli var pārtapt sacensībā, lai noskaidrotu, kurš ir lielākais populists. Diemžēl šķiet, ka šajā zālē par minēto galveno balvu sacenšas diezgan daudz deputātu. Tomēr nav šaubu, ka mums ir jāpārskata mūsu izdevumi un vienīgais saprātīgais veids, kā to izdarīt, ir ilgtermiņa pieejas ievērošana. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa gan pagājušajā gadā, gan šogad piedāvāja vairākus ietaupījumu priekšlikumus. Mēs bijām vieni no tiem, kuri priecājās par to, ka esam spējuši samazināt pieauguma apjomus, kas tika piedāvāti Prezidija sākotnējā priekšlikumā. Saistībā ar to es vēlos pateikties Alvaro kungam par lieliski paveikto darbu.

Attiecībā uz priekšlikumu izveidot Eiropas vēstures namu jāsaka, ka man šī iecere ne īpaši patīk, tomēr der atcerēties, ka šis ir ilgstošs process un tas tika aizsākts iepriekšējā Parlamenta pilnvaru termiņa laikā. Tagad mums ir jāapsver, kā mēs varētu pieņemt lēmumu par šo jautājumu. Manuprāt, būtu lietderīgi rīkot balsošanu, lai tiem, kas kategoriski iebilst pret muzeja izveidi, būtu faktiska iespēja pateikt „nē”. Ļoti iespējams, ka arī es būšu starp šiem cilvēkiem.

Tomēr es nedomāju, ka mēs kaut ko iegūsim no sacensības par lielākā populista titulu šajā jomā. Lietderīgāk būtu rūpīgi apsvērt, kurās jomās mēs varam samazināt izdevumus.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas situāciju, manuprāt, ir tikai pašsaprotami, ka Eiropas Parlamentam ir jāpieņem taupīgs budžets. Referents ir rīkojies pilnīgi pareizi, izvēloties ierobežojošu pieeju, diemžēl viņa piedāvātie izdevumu ierobežojumi nav pietiekami lieli.

Pašreizējos priekšlikumos ir ierosināts palielināt mūsu budžetu par 2,3 % salīdzinājumā ar šī gada budžetu. Šis skaitlis neatbilst Komisijas viedoklim, jo tā ierosina palielinājumu 1 % apmērā, un noteikti neatbilst Padomes vēlmēm, jo tā pat apsver budžeta samazināšanu par dažiem procentiem. Mums ir jāatbalsta tieši Padomes priekšlikums. Mums ir jāpanāk vēl lielāki ietaupījumi, un tas ir izdarāms. Mēs varam ietaupīt vairāk. Lai gan iepriekš tika pieņemts lēmums izveidot Eiropas vēstures namu, šo lēmumu taču joprojām ir iespējams atcelt. Aicinu izdarīt to, turklāt prioritārā kārtā. Pārtrauksim šo projektu — Eiropas vēstures namu —, kura īstenošanai tiktu izšķērdēti vairāki miljoni!

Tagad es pievēršos mums pašiem, Eiropas Parlamenta deputātiem. Mēs joprojām ik mēnesi saņemam vispārējo izdevumu pabalstu vairāku tūkstošu eiro apmērā bez pienākuma pamatot attiecīgās summas izlietojumu. Ja mēs sāktu pārraudzīt un pētīt šos izdevumus, tad atklātos, arī šajā jomā var diezgan daudz ietaupīt. Vērsīsim mūsu centienus uz šīs idejas īstenošanu — veiksim lielākus ietaupījumus!

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Saistībā ar šo ziņojumu ir daudz debatēts par deputātu algām un pabalstiem. Vēlos vēlreiz atgādināt, ka atšķirībā no vairākuma deputātu mēs iebildām un balsojām pret pašreizējo Eiropas Parlamenta deputātu finanšu nolikumu, jo, cita starpā, tas būtībā paredzēja divkāršot dažu valstu deputātu ienākumus. Galvenais šādas rīcības iemesls tomēr bija tas, ka šajā nolikumā nebija ievērots kāds mūsuprāt būtisks princips, proti, ka ir saikne starp iedzīvotāju vidējo algas līmeni un viņu pārstāvju algas līmeni. Šīs saiknes neņemšana vērā ir vēl viena izpausme, kas liecina par demokrātijas graušanu, par plaisu starp pārstāvjiem un tiem, kurus viņi pārstāv, par ētisko pagrimumu un par sistēmu, saskaņā ar kuru uz iedzīvotājiem, piemērojot vispārējus samazinājumus, tiek attiecinātas pretsabiedriskas politikas stratēģijas, bet šo stratēģiju īstenotāji tiek pasargāti no to radītajām sekām. Vai nav pienācis laiks pārskatīt šo finanšu nolikumu?

Priekšsēdētājas kundze, nobeigumā vēlos norādīt, ka svarīgi ir arī skaidri apzināties, ka šī ziņojuma grozījumu projekti, atbalstot ietaupījumu veikšanu Parlamentā, nedrīkstētu noteikt izņēmumus, kas paredz izdevīgākus nosacījumus Eiropas partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanai.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētājs kundze, dāmas un kungi! Ziņojumā par Eiropas Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi pareizi uzsvērts, ka pilnīgi noteikti ir jāierobežo izdevumi. Panāktais kompromiss par izdevumu palielināšanu 2,3 % apmērā šķiet pieņemams, jo šis skaitlis ir mazāks nekā aprēķinātā inflācija, un teorētiski tas ir uzskatāms par ietaupījumu.

Tomēr mēs joprojām esam tālu no tā, ko prasīja finanšu plānošanas un budžeta komisārs, jo viņš cerēja, ka iestādes ierobežos savas vajadzības līdz viena procenta pieaugumam, kuru dažām iestādēm, piemēram, Padomei, izdevās panākt. Jautājumus, kas saistīti ar šo izdevumu pieaugumu, kuru, iespējams, pamato pienākumu apjoma palielināšanās pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā, uz mirkli atlikšu malā, lai pateiktu dažus vārdus par Eiropas vēstures namu.

Budžeta komitejā tika spriests par nesaprātīgi lieliem skaitļiem gan attiecībā uz Eiropas vēstures nama izveidi, gan tā pārvaldību. Pilnīgs absurds, ka tādā laikā kā šis mēs apsveram ieceri ieguldīt desmitiem miljonus eiro ļoti apšaubāma lietderīguma projektā, kura īstenošana būtu pilnīgi nevietā un nelaikā.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mums vajadzētu vērst uzmanību uz to, ka, ņemot vērā strukturālās krīzes turpināšanos mūsu dalībvalstīs, Eiropas Parlaments ievēro piesardzīgu pieeju attiecībā uz saviem budžeta plāniem 2012. gadam. Saistībā ar ES paplašināšanos, Lisabonas Līguma stāšanos spēkā un jauniem pasākumiem visu iestāžu uzdevumu apjoms pastāvīgi pieaug, un attiecīgi pieaug arī izdevumi. Tomēr rentabilitāte ir zelta likums.

Tāpēc ir tikai loģiski, ka Parlaments īsteno konsolidācijas stratēģiju personāla jomā, samazinot izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta pastāvīgo pārvaldību, misijām un komandējumiem. Jo īpaši es atbalstu ģenerālsekretāra priekšlikumu turpināt Parlamenta vides politikas īstenošanu. Uzsvēršu, ka šajā budžeta projektā Eiropas Parlaments atzīst, cik svarīga nozīme ir pastāvīgai un atbilstošai Eiropas iedzīvotāju informēšanai.

Ieceri izveidot Eiropas vēstures namu atbalsta daudzi. Tāpēc atzinīgi jāvērtē tas, ka par projektu tagad ir informēta budžeta iestāde. Arī saistībā ar šo jautājumu atgādināšu, ka ir būtiski jāsamazina izmaksas un ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz visiem projekta aspektiem.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, budžeta pieņemšana katru gadu ir izaicinājums, jo mums ne tikai ir jābūt taupīgiem, bet arī līdzekļi jāizmanto efektīvi. Uzskatu, ka mēs, Parlamenta deputāti, noteikti varam daudz panākt attiecībā uz efektivitāti. Būtu ļoti labi, ja mēs izstrādātu īpašus punktus, kuros Parlamenta deputāti un darbinieki varētu iesniegt savus uzlabojumu priekšlikumus, tādējādi sekmējot Parlamenta darbības efektivitāti.

No otras puses, kopš Lisabonas Līguma stāšanās spēkā mums ir bijuši īpašo uzdevumu ministri, kuriem ir pietiekami daudz līdzekļu viņu dalībvalstīs, viņu pašu speciālisti, ministru kabineti un finanšu resursi, kurus viņi būtu varējuši izmantot, lai palīdzētu saprotamāk izskaidrot Eiropas politiku mūsu iedzīvotājiem. Eiropas Parlaments savukārt ir atbildīgs par to, lai sabiedrība tiktu informēta par lēmumiem, kas Eiropas iedzīvotāju interesēs tiek pieņemti ikdienā.

Parlamentam ir arī jāpiešķir atbilstoši līdzekļi, lai tas varētu īstenot savas jaunās kompetences enerģētikas, pasaules tirdzniecības un ārpolitikas jomā, kā arī konkurences, vides un īpašo lietu jomā, jo šīs jomas skar mūs visus.

Es arī ļoti atbalstu fiskālo konsolidāciju, jo šādi mēs, protams, varētu nodrošināt vajadzīgos ietaupījumus. Ikvienam, kas uzskata, ka ekonomiskā klase atbilst viņa vajadzībām, īslaicīgos lidojumos, protams, būtu jāizmanto tieši šī klase. Par to nav šaubu. Vai, piemēram, ja kāds neizmanto pilnīgi visu sekretariāta atlīdzinājumnaudu, arī tas ir pieļaujams. Mēs paši izlemjam, cik daudz darba mums ir un cik daudz mēs vēlamies sazināties ar Eiropas iedzīvotājiem. Par šo aspektu deputātiem arī turpmāk būtu jālemj pašiem, jo, neapšaubāmi, ļoti svarīgi ir arī efektīvi skaidrot, kādi ir ieguvumi.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Jens Geier (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Klausoties debatēs par Eiropas vēstures namu, man rodas iespaids, ka šajā Parlamentā ir tikai divu veidu deputāti: budžeta speciālisti, kas ir ieradušies uz šīm debatēm un kuri savā ziņā pauž kritisku attieksmi pret šo projektu, un visi pārējie, kuri šo projektu, šķiet, uzskata ar pieņemamu. Sliktākais ir tas, ka Eiropas vēstures nama jautājuma risināšanā ir iesaistījušies tik daudz dažādu cilvēku, ka patiesībā ir zudusi šo centienu būtība. Laikraksts „Daily Telegraph” šodien ziņoja, ka tā rīcībā ir nonākuši dokumenti, kas liecina par to, ka šī projekta izmaksas ir sasniegušas astronomiskus apmērus — GBP 137 miljonus. Varu tikai aicināt „Daily Telegraph” iesniegt šos dokumentus Budžeta komitejai un tādējādi apliecināt, ka arī tas kaut daļēji spēj nodrošināt pārredzamību, kuru prese pieprasa no šī Parlamenta deputātiem. Es labprāt izmantotu iespēju izpētīt šos pierādījumus.

Vai šim projektam ir jēga? Protams, tam ir jēga tādā ziņā, ka tas vairo izpratni par Eiropas Savienības un Eiropas integrācijas nozīmi iedzīvotāju dzīvē. Vai Parlamentam būtu jāpārvalda muzejs? Nē, noteikti nē. Tāpēc attiecībā uz šo projektu Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir ievērojusi divus pamatprincipus. Pirmkārt, mēs pieprasām projekta darbības plāna izstrādi. Otrkārt, mēs pieprasām ieviest skaidrību par uzturēšanas izmaksām, proti, par to, kā šis projekts tiks finansēts turpmāk. Mēs varētu minēt vēl trešo principu: mēs nedrīkstam pieļaut informācijas centra un Eiropas vēstures nama funkciju dubultošanos vai pārklāšanos.

  Anne E. Jensen (ALDE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos teikt dažus vārdus par Eiropas vēstures namu. Parlamenta iecere, nepašaubāmi, nav pārvaldīt muzeju, bet, manuprāt, iecere uzlabot to cilvēku iespējas, kuri apmeklē Parlamentu Briselē, nav slikta, un Eiropas vēstures nams šajā ziņā ir būtisks apskates objekts.

Vēlos norādīt arī uz to, ka vairākums manas grupas deputātu atbalsta Eiropas vēstures nama izveidi. Tomēr mēs savā ziņā piekrītam Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas paustajam viedoklim, ka ir vajadzīga lielāka atklātība un pārredzamība attiecībā uz finansiālajiem aspektiem, kas saistīti ar šo namu, un attiecībā uz to, kā tas tiks uzturēts turpmāk. Tas ir ļoti svarīgi, tomēr es patiešām uzskatu, ka šī iecere ir laba un es noteikti to atbalstu. Jāpiebilst, ka mums patiešām ir jāzina, kādas finansiālās saistības mēs uzņemamies ilgtermiņā.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Budžetu pieņemšana šajos laikos, protams, ir saistīta ar lielām apspriedēm, jo īpaši šeit, Eiropas Parlamentā. Tomēr jānorāda, ka ikvienam ir iespēja paust savu viedokli un ka ir labi uzklausīt visus viedokļus. Šī ir viena no Eiropas Parlamenta stiprajām pusēm: ikviens var nākt un paust savu viedokli, zinot, ka tiks uzklausīts.

Attiecībā uz minēto budžetu jānorāda, ka mēs, protams, atrodamies ekonomiski sarežģītā situācijā un jebkurš budžeta palielinājums varētu tikt nepareizi interpretēts, un savā ziņā to var saprast. Tomēr svarīgākais aspekts ir tas, ka plānotais budžeta pieaugums ir 2,3 %, bet paredzamais inflācijas līmenis — 2,8 %.

Vēlos norādīt arī uz to, ka Eiropas Savienībai konkrēti jautājumi ir jārisina visu 27 valstu kontekstā, bet dažas valstis, jo īpaši mana valsts, patlaban piedzīvo ļoti grūtus laikus. Par laimi, mums tikko bija tikšanās ar komisāru Rehn, kurš bija ļoti laipns pret mums. Šādā situācijā iedzīvotāji, protams, nespēj pieņemt centienus palielināt budžetu, pat ja plānotais pieaugums ir mazāks nekā inflācija. Lai kā arī būtu, manuprāt, mums ir jāpieņem vispārēji lēmumi, mums ir jāapņemas paveikt tas, kas ir jāizdara, un sakarā ar Lisabonas Līguma stāšanos spēkā un, cerams, arī pēc Horvātijas pievienošanās mūs gaida EP deputātu skaita pieaugums.

Pirms beidzu runu, vērsīšu uzmanību uz to, ka šī situācija man atsauc atmiņā viedokli, ko diezgan bieži ir paudis priekšsēdētājs Barroso: mums patiešām ir vajadzīgas pilnīgas un atklātas apspriedes par mūsu pašu līdzekļiem un, iespējams, jo īpaši par projektu obligācijām, jo, ja Eiropas Savienībai būs vairāk pašai savu līdzekļu, tad būs mazāk strīdīgu budžetu un mēs mazāk prasīsim no dalībvalstīm. Manuprāt, mums ir jāievēro priekšsēdētāja Barroso ieteikums.

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es šajā Parlamentā pārstāvu partiju, kurai manā valstī Nīderlandē ir proeiropeiskākie uzskati. Tieši tāpēc, ka es ļoti ticu Eiropai, es esmu ļoti kritisks pret to un arī pret mūsu pašu iestādes, Eiropas Parlamenta, budžetu.

Tāpēc uzskatu, ka šajos finansiāli grūtajos laikos mums budžets ir jāveido ļoti taupīgi. Tāpēc es neatbalstu šo budžeta pieaugumu. Visvairāk mani pārsteidza ģenerālsekretāra sākotnējais budžeta priekšlikums, kas paredzēja budžeta pieaugumu vairāk nekā 5 % apmērā. Mani pārsteidz arī tas, ka viņš šodien nav ieradies. Es būtu vēlējies redzēt viņu šeit, lai varētu viņam atgādināt rezolūcijas 6. punktu, kurā mēs aicinām atbildīgos dienestus rūpīgi caurskatīt budžetu, lai konstatētu jomas, kurās mēs varam ietaupīt. Vēlos lūgt viņu izdarīt to līdz šī gada 1. jūlijam, lai mēs varētu panākt faktiskus ietaupījumus.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, vēlos aicināt proeiropeiski noskaņotos deputātus neradīt iespējas sagraut Eiropu tiem, kas to vēlas izdarīt. Vienkāršajiem iedzīvotājiem, par kuriem viņi vienmēr runā, visvairāk ir vajadzīga spēcīga Eiropa, kurā valda labklājība.

  Salvador Garriga Polledo (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos apsveikt referentu Fernandes kungu un pateikties Gerbrandy kungam par to, ko viņš tikko minēja, jo šie vārdi ir izskanējuši vispiemērotākajā brīdī.

Šis ir vēl taupīgāks budžets, kas atbilst Komisijas un Padomes prasībām. Šis budžets nepārsniedz 20 % robežu, tādējādi ievērojot „džentelmeņu vienošanos”, kaut arī oficiāli tāda nav noslēgta. Mēs visi runājam par ietaupījumiem, turklāt daži to dara ar ļoti lojāliem nodomiem, bet mums visiem ir dažas kopīgas prioritātes: piemēram, mēs, deputāti, vēlamies uzlabot likumdošanas darbu, mēs tiekam aicināti īstenot jaunās Lisabonas Līguma prioritātes un strādāt profesionālāk, pieņemot koplēmumus, no mums prasa vairāk sanāksmju telpu, piemērotāku iekšējo drošību, aktīvākus centienus komunikācijas politikas jomā, uzlabotus IT tīklus un tā tālāk. Vai par to visu nav jāmaksā?

Mums ir jāievēro visi nolīgumi, kas noslēgti saistībā ar īpašumiem. Ir izskanējis viedoklis, ka mēs varētu pārtraukt to finansēšanu, bet mēs zinām, ka tā tas nenotiek. Ja vēlamies rīkoties atbildīgi, tad mums nāksies to pieņemt, vai ne?

Jaunieši nekad nav strīdīga joma: jaunieši ir nepieciešamība. Piemēram, manā valstī jauniešu bezdarba līmenis sasniedz 50 %. EUR 100 miljonu piešķiršana jauniešu politikai neatrisinās šīs problēmas, bet jaunieši patiešām ir viena no Parlamenta prioritātēm. Zinu, ka šo līdzekļu novirzīšana no 5. pozīcijas uz 1. pozīciju ir strīdīgs jautājums, un varētu pat apgalvot (un tas jau ir darīts), ka šāda līdzekļu novirzīšana ir pretrunā ar budžeta procedūru, bet mēs esam dzīva iestāde un mums ir jāpielāgojas attiecīgā brīža vajadzībām.

Nedomāju, ka ir kāds cits jautājums, kas būtu jārisina steidzamāk par jauniešu bezdarba jautājumu. Esmu pārliecināts, ka tā ir prioritāte jums visiem.

Visbeidzot jānorāda, ka es balsojumā atbalstīšu kopīgo Eiropas vēstures namu.

  Riikka Manner (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos apsveikt referentu Fernandes kungu par lieliski paveikto darbu. Šo 2,3 % pieaugumu noteikti ir daudz vieglāk pieņemt un pamatot nekā Prezidija piedāvāto pieaugumu 5,2 % apmērā. Parlamentam ir jābūt ļoti paškritiskam, īstenojot šo budžeta procedūru. Ziņojumā tas ir ņemts vērā, bet ir jāturpina aktīvi strādāt šajā virzienā.

Manuprāt, svarīgi ir censties ietaupīt arī uz mazām lietām un dažādās jomās. Protams, ietaupīšana uz uzkopšanas un uzturēšanas rēķina ir viens no risinājumiem, bet, iespējams, ka mums ir nepieciešami vērienīgāki pasākumi nekā tikai ietaupīšana uz ziepju rēķina. Šogad Parlaments nobalsoja par izmaiņām rudenī paredzētajā dubultsēdē, pārveidojot to par vienu nedēļu ilgu sanāksmi Strasbūrā. Pārtraucot organizēt mēnesi ilgas plenārsēdes, varētu būtiski ietaupīt, un šie ietaupījumi atspoguļotos arī Parlamenta budžetā.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ja apsveram budžetu, tad redzam, ka būtisku izdevumu daļu veido transporta izmaksas, un tā būs arī turpmāk, jo mums no 27 dalībvalstīm ir jādodas uz sanāksmēm Briselē un Strasbūrā. Esmu aprēķinājis, ka Eiropas Parlamenta deputātu un ierēdņu ceļošanas kopējās izmaksas pārsniedz EUR 100 miljonus gadā. Manuprāt, mēs varētu mēģināt ietaupīt šajā jomā. Mēs ļoti bieži ceļojam. Es nesaprotu, kāpēc mēs maksājam tik pat daudz par lidmašīnas biļetēm kā cilvēki, kas ar lidmašīnu ceļo tikai reizēm. Tāpēc es aicinu Parlamenta vadītājus uzsākt sarunas ar aviokompānijām. Manuprāt, mums ir izredzes panākt būtiskus maksājumu samazinājumus. Tā ir ierasta prakse ikvienā valstī. Valdībām un ministrijām ir tiesības uz samazinājumiem 20–30 % apmērā. Liels paldies!

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Ziņojuma par Eiropas Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi 17. un 18. punktā ir minēts turpmākais darbs pie Eiropas vēstures nama izveides un ir ierosināts izveidot budžeta rezerves tādu turpmāku izmaksu segšanai, kas rastos saistībā ar šī projekta īstenošanu, iekļaujot tās 10.1. nodaļas pozīcijā „Rezerve neparedzētiem izdevumiem”. Nezinu, vai Eiropas vēstures nama projekta turpmāku īstenošanu var uzskatīt par neparedzētiem izdevumiem, bet es rūpīgi ieklausījos Marta Andreasen, kura savulaik, kad šī programma tika apstiprināta, mums norādīja, ka faktiskās izmaksas ir daudz lielākas nekā ziņojumā par Eiropas vēstures nama izveidi norādīts.

Es nezinu, kāda motivācija virza cilvēkus, kuri tik ietiepīgi pieprasa Eiropas vēstures nama īstenošanu laikā, kad ES skar ilgstošas problēmas finanšu un ekonomikas jomā. Tomēr, es zinu, ka plašāka Eiropas sabiedrība uzskata šo projektu par nepieļaujamu nodokļu maksātāju naudas līdzekļu šķērdēšanu. Tāpēc, dāmas un kungi, es vēlos jūs pavisam nopietni aicināt vēlreiz apsvērt lēmumu turpināt finansēt šo pretrunīgo projektu, kura izmaksas sasniedz EUR 60 miljonus.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos vērst uzmanību uz kādu īpaši svarīgu ziņojuma aspektu. Proti, uz mērķi ciešāk uzraudzīt Eiropas iestāžu darbības efektivitāti un taupību. Ekonomikas krīzes apstākļos, kad daudzi ES iedzīvotāji ir zaudējuši darbu, ar viņu nodokļu naudas līdzekļiem finansētu iestāžu vadīšana ir īpaši jutīgs jautājums, un, jāsaka, ka tas ir pilnīgi pamatoti. Tāpēc ir svarīgi, lai attiecībā uz budžetu tiktu ievērots pienākums īstenot striktu pārvaldību.

Lai izvairītos no valsts līdzekļu nevajadzīgas šķērdēšanas, uzmanība galvenokārt ir jāpievērš vairākiem aspektiem. Svarīgs uzdevums ir izstrādāt un īstenot elektroniskās pārvaldības stratēģiju. Ir jāveicina videokonferenču izmantošana sanāksmēs, kā arī jaunu vides tehnoloģiju izmantošana. Lai taupītu dabas resursus, īpaši papīru, mums ir jāievieš bezvadu tīkls visās mūsu darba vietās. Tomēr resursu ietaupīšana nedrīkst mazināt Eiropas iestādēs veiktā darba kvalitāti. Manuprāt, ir svarīgi, piemēram, lai komiteju sanāksmēs netrūktu tulku, un es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos visiem sieviešu un vīriešu dzimuma tulkiem par darbu, ko viņi veic.

  Giovanni La Via (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos apsveikt Fernandes kungu par lieliski paveikto darbu un par Prezidija un Budžeta komitejas veiksmīgo sadarbību, kura ļāva mums panākt vienošanos par Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi.

Kā jau šajās debatēs tika minēts, sākotnēji tika piedāvāts budžeta pieaugums par 5,2 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, bet vēlāk mēs vienojāmies, ka kopējais pieaugums tāmes provizoriskajā projektā tiks noteikts 2,3 % apmērā.

Turklāt, manuprāt, ir svarīgi, lai plānotie EUR 100 miljoni tiek novirzīti jauniešu projektiem, jo Parlaments noteica šo politiku par vienu no savām prioritātēm 2011. gadā, un šie līdzekļi palīdzēs finansēt mobilitātes, izglītības un nodarbinātības projektus visu Eiropas jauniešu interesēs.

Visbeidzot es ceru, ka, īstenojot 2012. gada budžeta procedūru, visas iestādes paudīs vajadzīgo apņēmību un mēs spēsim optimizēt līdzekļu pārvaldību.

  Vladimír Maňka (S&D) . – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties referentam par patiešām laba ziņojuma sagatavošanu. Gan referents, gan visi pārējie šodienas runātāji norādīja uz trūkumiem un vienlaikus arī piedāvāja faktiskus iespējamos risinājumus. Tomēr vienīgais atbilstošais risinājums ir patiesi objektīvi izanalizēt šo jautājumu, nevis katram individuāli meklēt, ko mēs varam vai nevaram atrast. Objektīvu viedokli mēs iegūtu tikai, veicot Parlamenta ārējo revīziju. Revīzijas palāta to reiz jau darīja, un mēs redzējām, ka drīz pēc šīs ārējās revīzijas tika veikti administratīvo izmaksu ietaupījumi.

Tas nozīmē (un man par to prieks), ka mūsu komitejas deputāti atbalstīja arī manu grozījuma priekšlikumu, kura mērķis bija panākt, lai Parlaments visā nopietnībā paraugās uz dažām jomām no ārēja novērotāja viedokļa, jo tādējādi mēs spētu atklāt visu to, par ko jūs runājāt, un, iespējams, pat vairāk. Nākamais pasākums, kā minēja Göran Färm, ir šo izdevumu pārraudzība nākotnē. Tas ir vienīgais risinājums.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā pašreizējo sarežģīto finanšu, ekonomikas un sociālo situāciju Eiropas Savienībā, Parlamenta budžeta līdzekļi ir jāpārvalda, ievērojot stingrības un efektivitātes principu. Ir ierosināts palielināt Eiropas Parlamenta 2012. gada kopējo budžetu par 2,3 %, un tas ir mazāk nekā pašreizējais inflācijas līmenis. Tas patiešām ir ļoti labi, bet turpmāk Parlamentam ir jāietaupa vairāk un jāierobežo ar pārvaldības un pārraudzības procedūrām saistītie izdevumi. Es piekrītu referenta priekšlikumam par Eiropas Parlamenta budžeta ilgtermiņa pārskatīšanu izmaksu samazināšanas nolūkā. Parlamenta dienestiem ir jāpalielina centieni modernizēt un racionalizēt pārvaldību, samazinot atkarību no ārējiem pakalpojumiem un īstenojot stingru cilvēkresursu pārvaldību. Manuprāt, šie pasākumi radītu iespēju izmantot Eiropas Savienības līdzekļus efektīvāk, tādējādi ietaupot nodokļu maksātāju naudas līdzekļus un samazinot Parlamenta izdevumu pašreizējo apmēru.

  José Manuel Fernandes, referents. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms ir svarīgi minēt kādu skaitli: visu Eiropas iestāžu administratīvie izdevumi veido aptuveni 6 %. Nevienas iestādes budžets nevienā dalībvalstī neveido tik mazu daļu no kopējā budžeta, no Eiropas Savienības budžeta.

Parlamentam ir piešķirtas jaunas pilnvaras. Pašreiz ES ir 27 dalībvalstis, pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā Parlamenta deputātu skaits palielināsies par 18, ir plānota paplašināšanās, uzņemot ES Horvātiju, un ir skaidrs, ka visi šie pasākumi būs saistīti ar izmaksām. Tomēr patiesībā šis budžets ir samazināts, jo tā pieaugums ir daudz mazāks par inflācijas līmeni.

Nedaudz pievērsīšos arī jauniešu jautājumam. Mēs ļoti labi zinām, ka šī ir Komisijas ierosināta iniciatīva un ka Padomei tā ir ar vienprātīgu lēmumu jāpieņem, bet mēs arī zinām, ka bija svarīgi raidīt vēstījumu, un šie līdzekļi, kurus mēs apspriežam attiecas uz administratīvo izdevumu 5. pozīciju, kurā ir paredzēti aptuveni EUR 380 miljoni un mēs ierosinām novirzīt EUR 100 miljonus.

Attiecībā uz deputātu atalgojuma jautājumu jānorāda, ka ne jau Parlaments ir atbildīgs par atalgojuma aktualizāciju. Par to atbild Padome, kura pēc Komisijas priekšlikumu saņemšanas nosaka algu apmēru. Komisijas pašreizējais priekšlikums paredz algu korekciju 0,9 % apmērā. Algas ir reglamentētas arī tā dēvētajā „Deputātu nolikumā”, un tās tiek indeksētas attiecībā pret Eiropas Savienības Tiesas tiesneša algu.

Parlaments viens pats nevar grozīt „Deputātu nolikumu”. Ir vajadzīgs Komisijas un Padomes apstiprinājums. Dažiem deputātiem ir jāpalasa noteikumi un arī Lisabonas Līgums, jo īpaši 223. pants.

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Fernandes kungs! Attiecībā uz atalgojuma jautājumu, manuprāt, ir skaidrs, ka Parlaments pilnīgi noteikti var uzņemties iniciatīvu ierosināt „Deputātu nolikuma” pārskatīšanu. Eiropas Parlaments šos noteikumus pieņēma, un tas šos noteikumus arī var grozīt, kaut arī ir jāveic noteikti iestāžu pasākumi. Patiesībā tikai algas tiek indeksētas attiecībā pret budžeta palielinājumiem, par kuriem lemj Eiropadome, valdības. Tikai algas: neviena cita būtiska izdevumu kategorija, jo visus pārējos izdevumus stingri pārrauga Eiropas Parlaments un neviens cits.

  José Manuel Fernandes, referents. – (PT) Kā Portas kungs pats norāda, atalgojuma aktualizācija nav Parlamenta kompetencē. Tāpēc nav nozīmes runāt par algu iesaldēšanu šāda veida budžetā. Tomēr būtu lietderīgi, piemēram, iesniegt priekšlikumu grozīt „Deputātu nolikumu”. Grozīt varētu arī Regulu (EK) Nr. 31, jo īpaši tās 64. pantu. Pilnīgi noteikti nav nozīmes apgalvot, ka šī Parlamenta deputāti paši var noteikt sava budžeta palielinājumus, jo tas ir pretrunā ar tiesību aktiem, un šādi centieni ir uzskatāmi par mēģinājumu maldināt tos, kas mūs klausās, un mēģinājumu iesaistīties demagoģijas īstenošanā.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana par José Manuel Fernandes ziņojumu (A7-0087/2011) notiks rīt plkst. 12.00.