Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis - Strasbūra

14. Eiropas līmeņa politiskās partijas un noteikumi par to finansēšanu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā iesniegtais Giannakou kundzes ziņojums par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu. (2010/2201(INI)) (A7-0062-2011).

  Marietta Giannakou, referente. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien Parlamentam ir jāapspriežas par ziņojumu, kuru Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā esmu izstrādājusi par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu no Eiropas Parlamenta. Lai gan līdzīga regula ir jau izstrādāta, līdz šim Eiropas līmeņa politiskajām partijām nav bijis ES reglamentējums saskaņā ar Lisabonas Līgumu, proti, reglamentējums, kas minēts Lisabonas Līguma 10. panta 4. punktā, kurā norādīts, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu. Protams, tas nenozīmē, ka Eiropas līmeņa politiskās partijas darbosies kā starptautiskas nevalstiskas organizācijas Beļģijā. Tāpēc, pieņemot ģenerālsekretāra ziņojumu par partiju finansēšanu, kā arī viņa priekšlikumu izstrādāt reglamentējumu, un pieņemot iepriekš 2003. gadā sniegtajā ziņojumā minēto Eiropas Parlamenta priekšlikumu par šāda reglamentējuma nepieciešamību ― vienīgi tajā laikā Lisabonas Līgums vēl nebija pieņemts ― un visbeidzot, ņemot vērā Prezidija 10. janvāra lēmumu, Konstitucionālo jautājumu komiteja, nopietni uzklausot visas Eiropas līmeņa politiskās partijas, to priekšsēdētājus un sekretārus, kā arī ievērojamus ekonomikas un konstitucionālo tiesību profesorus, organizāciju Transparency International un ES revīzijas palātu, apstiprināja šo ziņojumu, kurā pausts aicinājums Eiropas Komisijai iesniegt atbilstošu priekšlikumu, lai spēkā stātos patiess politisko partiju Eiropas līmeņa reglamentējums.

Protams, šajā reglamentējumā būs noteikti konkrēti kritēriji, kā minēts ziņojumā, proti, partiju biedriem jābūt valstu partijām no vismaz septiņām valstīm vai reģioniem ar likumdošanas pilnvarām. Vienlaikus Eiropas līmeņa partiju atzīšana tiek nošķirta no to finansēšanas. Lai saņemtu finansējumu, Eiropas politiskā partija jāpārstāv vismaz vienam deputātam Eiropas Parlamentā. Protams, pievienoties varēs arī individuālas personas, vienkāršie pilsoņi un citas puses.

Šie priekšlikumi neattiecas tikai uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām, bet arī uz šo partiju fondiem. Priekšlikumos pausts aicinājums ― un tas ir svarīgi ― Eiropas partijām noteikt tiesisku, politisku un fiskālu statusu, protams, saskaņā ar vispārīgo Eiropas tiesisko reglamentējumu un Eiropas tiesību aktiem.

Konstitucionālo jautājumu komiteja gari un plaši pārrunāja šo jautājumu un tādējādi izstrādāja šo priekšlikumu, protams, ar nelielām atšķirībām, kas norādītas grozījumos. Būtībā komiteja secināja, ka te runa ir par demokrātijas stiprināšanu un to, kā nodrošināt plašāku pilsoņu iesaistīšanos Eiropas iestādēs, ko panāk nosakot šādu reglamentējumu; un, protams, apsverot finansēšanu, komiteja izvirza noteikumu, ka 10 % jāiegūst no pašu līdzekļiem un ziedojumu robeža jāpalielina līdz EUR 25 000, nevis EUR 12 000 kā tas ir patlaban. Pateicos, priekšsēdētāja kungs. Protams, es ceru, ka deputāti balsos par šo ziņojumu.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pateikties par šo iespēju kopā ar jums apspriest ziņojumu par Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to fondiem. Tāpat vēlos pateikties Giannakou kundzei par patstāvīgā ziņojuma sagatavošanu.

Komisija uzskata, ka šis ziņojums ir ļoti svarīgs. Mēs zinām, ka Eiropas līmeņa politiskajām partijām ir ļoti liela nozīme Eiropas integrācijā. Šīs partijas īpaši palīdz nodrošināt to, ka politiskie jautājumi tiek savlaicīgi izvirzīti un apspriesti no Eiropas perspektīvas, un tas tiek darīts pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tādējādi izvairoties no situācijas, kad vēlēšanās galvenokārt tiek izvirzīti tikai valstu jautājumi, kas, kā mēs labi zinām, notiek diezgan bieži. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma tālredzīgo noskaņu un ar nepacietību gaidu debates par šo ziņojumu gan šovakar, gan turpmāk.

Regulas (EK) Nr. 2004/2003 12. pantā noteikts, ka Eiropas Parlamentam vēlākais 2011. gada 15. februārī jāpublicē ziņojums par šīs regulas piemērošanu un finansētajiem pasākumiem. Ziņojumā vajadzības gadījumā jānorāda iespējamie grozījumi, kas jāizdara finansēšanas sistēmā. Kā jau minēju, mūsuprāt, Giannakou kundzes patstāvīgais ziņojums un tam pievienotā rezolūcija vērtējami pozitīvi, tomēr jāuzsver, ka informācija par faktisko pašreizējā reglamentējuma īstenošanu un finansētajiem pasākumiem varēja būt precīzāka un pilnīgāka.

Tāpēc un ņemot vērā rītdienas Parlamenta balsojumu, varētu aicināt Komisiju pārskatīt Regulu (EK) Nr. 2003/2003 un Finanšu Regulu vai pieņemt jaunus tiesību aktus. Ja Parlaments secinās, ka attiecīgie pašreizējie tiesību akti ir jāgroza vai ir nepieciešami jauni tiesību akti, tad Komisija rūpīgi pārbaudīs šos secinājumus un, ja piekritīs tiem, attiecīgi rīkosies.

Tāpat Komisija apsvērs, kā Regulu (EK) Nr. 2004/2003 pilnveidot ilgtermiņā, lai sekmētu spēcīgāku un patiesi starptautisku Eiropas līmeņa politisko partiju un fondu izveidi nolūkā radīt patiešām politisku Eiropas sabiedrisko telpu.

Apsverot Eiropas līmeņa politisko partiju tiesisko reglamentējumu, es zinu, ka šī nav pirmā reize, kad Parlaments ir aicinājis izstrādāt šādu reglamentējumu. Nedaudz šis jautājums tika skarts arī kādā pētījumā, ko veica Konstitucionālo jautājumu komitejas uzdevumā (AFCO), un, manuprāt, šajā pētījumā skaidri tika pierādīts, ka šāda reglamentējuma izstrāde saistīta ar virkni sarežģītu konstitucionālu, politisku un praktisku jautājumu. Tāpēc ir jāveic ļoti rūpīga un sīka analīze.

To pašu varētu apgalvot par vēl dažiem šajā ziņojumā skartajiem jautājumiem. Apsverot priekšlikumus izdarīt grozījumus Finanšu regulā, arī šajā gadījumā Komisija uzskata, ka ir plašāk jāizvērtē likumdošanas risinājumi un piemērota laika izvēle iespējamo izmaiņu veikšanai.

Noslēgumā jāpiebilst, ka Giannakou kundzes ziņojums un tam pievienotais rezolūcijas priekšlikums skar jautājumus, kas ir Eiropas integrācijas un tās demokrātiskās būtības pamatā, un tāpēc mums tiem jāpievērš visa uzmanība. Es ar nepacietību gaidu debates par šiem jautājumiem gan šovakar, gan turpmāk.

  Carlo Casini, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms vēlos patiesi pateikties Giannakou kundzei par viņas lielisko un gudro darbu.

Runājot par politiskajām partijām, mums jāņem vērā divas problēmas. Pirmkārt, nevienā valstī partijas netiek īpaši cienītas. Otrkārt, tad, kad notiek Eiropas vēlēšanas, valda uzskats, ka politiskās partijas būtībā iestājas par savu valstu interesēm, nevis visas Eiropas kopīgajām interesēm. Sabiedriskās domas līmenī trūkst labvēlīgas cieņas pret partijām, kā arī pret to darbību saistībā ar Eiropas veidošanu.

Tāpēc mums ir steidzīgi jārīkojas. Ne tikai Lisabonas Līgumā, kā jau tika minēts, bet arī daudzās konstitūcijās, gandrīz visās Eiropas konstitūcijās uzskata, ka partiju darbību virza valstu intereses, un tāpēc tā ir būtiska demokrātijas veidošanā un kopīgo interešu īstenošanā. Svarīgi uzsvērt, ka es runāju par konstitūcijām, nevis parastajiem tiesību aktiem, tātad, es runāju par valstu un visas Eiropas Savienības pamatstruktūrām.

Tāpēc ir steidzami jānosaka reglamentējums tādām partijām, kuras patiešām ir eiropeiskas, nevis tikai jānosauc tādu atsevišķu valstisku veidojumu algebriska summa, kuriem trūkst pastāvīgas eiropeiskas struktūras. Mums nepieciešamas partijas, kas domā un rīkojas Eiropas kontekstā. Šī manis aprakstītā nepieciešamība ir vēl jo lielāka, ja mēs patiešām vēlamies vienotu Eiropas vēlēšanu tiesību aktu, kura dēļ varētu izveidoties pat viens Eiropas vēlēšanu apgabals, kas pastāvētu līdzās valstu vēlēšanu apgabaliem. Tas uzlabos katra Eiropas pilsoņa izjūtu par viņa piederību Eiropai.

Tagad minēšu savu galveno argumentu. Kā jau tika uzsvērts ― un jau iepriekš pateicos komisāra kungam ― mana komiteja ir cītīgi strādājusi, organizējot uzklausīšanas un daudzas sanāksmes, tomēr mums ir nepieciešams priekšlikums, Eiropas Komisijas iniciatīva, ar ko Eiropas līmeņa partijas apvieno atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām ar jaunu tiesisko formu, kas ir saskaņā ar publiskajām tiesībām, piešķirot juridiskas personas statusu, kurš ir spēkā visās dalībvalstīs, un, nosakot vienotu struktūru, kas ļauj šīm partijām darboties kā Eiropas sabiedrības interešu pārstāvēm. Es pateicos Giannakou kundzei un komisāra kungam par viņu solījumiem.

  Enrique Guerrero Salom, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Giannakou kundze! Pateicos par šā ziņojuma sagatavošanu, jo, manuprāt, tas palīdzēs mudināt Komisiju attiecīgi rīkoties un izveidot piemērotāku Eiropas līmeņa politisko partiju atzīšanas un aizsardzības sistēmu.

Eiropas demokrātija ir patiesa pārstāvības demokrātija. Tā nav mainījusies kopš brīža, kad 19. gadsimta vidū, paplašinot balsstiesības, tika īstenots liberālo revolūciju solījums nodrošināt tautai pārstāvību, lai dotu tai iespēju pašai kontrolēt savu likteni. Pārstāvības būtībai ir stingri pamati, tomēr laiku pa laikam tai ir nepieciešamas reformas un jauni veidoli kvalitatīvākai sevis izpaušanai. Tā piemērs būtu Parlamenta paveiktais, pieņemot pilsoņu iniciatīvu.

Īsāk sakot, demokrātija nekad nav varējusi izdzīvot bez brīvas pārstāvības, savukārt pārstāvība nekad nav bijusi brīva bez daudzskaitlīgas konkurences. Daudzskaitlīgu pārstāvību nodrošina politiskās partijas. Demokrātijā partijas pauž plurālismu, un tās ir politiskās līdzdalības pamata instrumenti, proti, partijas palīdz veidot sabiedrisko domu, piedāvā alternatīvas, kā arī vispārējas un nozaru pārvaldes programmas, koordinē un saskaņo sociālās intereses, kā arī palīdz uzturēt sakarus starp iedzīvotāju un pārvaldītāju prasībām.

Kāds politisko partiju teorētiķis pareizi norādīja, ka partijas neradās tāpēc, lai tautai pavēstītu par valdītāju prasībām, bet gan tāpēc, lai valdniekiem paziņotu par iedzīvotāju vēlmēm.

Tagad mums jānodrošina, ka tas, kas sekmīgi darbojās valstu līmenī, tikpat sekmīgi darbojas Eiropas līmenī. Tāpēc ir jāizstrādā programma un jādod iespēja Eiropas līmeņa politiskajām partijām Eiropas līmenī pildīt tās funkcijas, ko tās ir pildījušas valstu līmenī. Lai to paveiktu, partijām ir jāpiešķir juridiskas personas statuss, un tieši tas ierosināts šajā ziņojumā, tātad, runa ir par partijām, kuras ir pārstāvētas teritoriāli un vienlaicīgi darbojas saskaņā ar demokrātiskiem noteikumiem, un par partiju atzīšanas un finansēšanas nošķiršanu, kam nepieciešams tautas atbalsts.

Visbeidzot mēs ceram, ka Komisija iedarbinās attiecīgu mehānismu, lai pilnveidotu pašreiz vēl nepilnīgo situāciju politisko partiju reglamentējuma jomā.

  Stanimir Ilchev, ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Giannakou kundzes ziņojumā izklāstītas loģiskās sekas pasākumiem, kas pēdējos gados veikti nolūkā vairot iedzīvotāju interesi par politiku Eiropas Savienībā.

Mūsdienās reglamentēt Eiropas līmeņa partijas nozīmē izveidot pilsonisku telpu bez robežām. Tāpēc Giannakou kundzes ziņojums ir aicinājums uz reformām noskaņotiem politiķiem. Šajā ziņojumā izklāstītie plāni ir ļoti svarīgi. Tie palīdzēs pārvērst Eiropas līmeņa partijas patiesā instrumentā, kurš izmantojams, lai uzlabotu līdzdalības pārvaldību Eiropas Savienībā.

Tā nav sagadīšanās, ka šim ziņojumam tika iesniegti gandrīz 100 grozījumi. Pateicoties kopīgai rīcībai, tika izstrādātas septiņas kompromisa redakcijas, ko atbalstīja visas parlamentārās grupas. Manuprāt, Konstitucionālo jautājumu komitejā interesi par ziņojumu iekvēlināja uzskats par to, ka Eiropas līmeņa partiju sistēma kļūst elastīgāka, atraktīvāka un loģiskāka, nemaz neminot to, ka tā būs arī piemērotāka procesiem Eiropā, jo tiek noteikts vispārējs politiskais, tiesiskais un fiskālais Eiropas līmeņa partiju statuss.

Te nav runa par partiju organizāciju atbilstoši vienotai, standartizētai struktūrai, bet gan par vispārīgāka modeļa ievērošanu. Tāpat joprojām spēkā ir partiju un fondu pamata atšķirības, tomēr ir arī jaunas iespējas labākai to darbību sinerģijai.

Šim ziņojumam un paredzamajiem attiecīgajiem notikumiem ir jāizmaina familiārais status quo, ar ko pašreizējās partijas ir tikai valstu partiju organizācijas, kurām nav tiešas saiknes ar vēlētājiem dalībvalstīs. Tāpēc ieteicams sākt pārbaudīt apstākļus tiešai individuālai piederībai un fizisko personu līdzdalībai partijas iekšējā darbībā un pat partijas pārvaldībā.

Šajā ziņojumā izvirzīti arī vairāki jutīgi jautājumi. Piemēram, tiek pareizi nošķirti politiskas partijas dibināšanas kritēriji un finansēšanas kritēriji. Šis ziņojums ir jāatbalsta, lai Komisija var sākt darbu pie jaunas Finanšu regulas sadaļas, kas būtu veltīta tikai Eiropas līmeņa partiju un fondu finansēšanai.

  Gerald Häfner, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nepārprotams politisko partiju tiesiskais reglamentējums Eiropā ir nozīmīgs faktors eiropeiskas sabiedrības veidošanā, eiropeisku politisko debašu izvēršanā un Eiropas vēlēšanu pārveidošanā par patiesām Eiropas vēlēšanām ar eiropeiskām kampaņām un argumentiem, nevis valstu kampaņām un argumentiem, kā tas galvenokārt notiek patlaban. Tāpēc es no sirds vēlos pateikties Giannakou kundzei par ziņojumu. Mēs cieši sadarbojāmies šajā jautājumā. Mēs gan nebijām vienisprātis visos jautājumos, tomēr esam priecīgi atbalstīt gala rezultātu.

Vēlos norādīt uz dažiem jautājumiem, kas debatēs mums šķita īpaši svarīgi. Viens no tiem ir šāds: mūsuprāt, ja partija vēlas piedalīties demokrātiskajā procesā, tad arī tās struktūrai ir jābūt demokrātiskai. Tas jo īpaši attiecas uz partiju struktūru ievēlēšanu, kandidātu atlasi un sarakstu izveidi, un tagad tas lasāms 5. punktā. Manuprāt, tas liecina par ievērojamu progresu. Tas pats attiecas uz vairākiem citiem punktiem, kurus patlaban neminēšu.

Vēlos īsi izteikties par pašu svarīgāko punktu, proti, prasību, ka Eiropas Parlamentā attiecīgā partija ir jāpārstāv vienam deputātam. Sākotnēji šāda prasība tika izvirzīta, lai partija tiktu atzīta un varētu saņemt finansējumu. Patlaban šis nosacījums attiecas tikai uz finansēšanu. Mums tas bija ļoti svarīgi, jo atzīšana un finansēšana ir ļoti skaidri jānošķir. Atzīšana nozīmē to, ka ir jābūt brīvai konkurencei, lai Eiropā varētu veidoties jaunas partijas, kuras izvirza citus jautājumus un kuras tiek pārstāvētas ar citām personām. To nevajadzētu pārmērīgi ierobežot. Tomēr, apsverot finansēšanu, to var, protams, saistīt ar konkrētu minimālu panākumu līmeni vēlēšanās. Attiecīgi mēs varam piekrist arī šim jautājumam, lai gan būtu labprātāk vēlējušies šo punktu izstrādāt skaidrāk, tāpēc mēs plānojam iesniegt grozījumu.

  Daniel Hannan, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Demokrātija nenozīmē tiesības periodiski ievilkt krustiņu vēlēšanu biļetenā. Demokrātija ir atkarīga arī no saiknes starp valdību un pārvaldītajiem, tā ir saistība. Lai demokrātija funkcionētu, ir nepieciešams „demos”, ir vajadzīgs viens veselums, ar ko mēs identificējamies ikreiz, kad sakām „mēs”. Ja „demos” atdala no demokrātijas, tad paliek tikai „kratos”, kam piemīt tādas sistēmas spēks, kurā ar likuma spēku jāpieprasa tas, ko nevar saņemt pilsoņu patriotisma vārdā.

Izdodot birokrātisku rīkojumu, nevar radīt funkcionējošu pārstāvības pārvaldi. Mēs jau Eiropas Savienībā to izmēģinājām. Mēs esam izveidojuši visus atribūtus un slazdus, proti, Eiropas Parlamentu, politiskās partijas, vēlēšanas un tā tālāk, tomēr nevar cilvēkiem likt justies kā eiropiešiem tādā pašā nozīmē, kā viņi jūtas kā norvēģi, japāņi, francūži, portugāļi vai kā citādi.

Partijai ir jāveidojas organiski un tāpēc, ka tās biedri atzīst identitātes kopienu un viņiem ir kopīgas intereses. To nevar izdarīt ar valsts finansējumu vai birokrāta pildspalvas uzvilktu ķeksi. Tāpēc skaidrības labad jāsaka, ka ECR iebilst pret šādiem tiesību aktiem; mēs iebilstam pret ieceri veidot starptautiskas partijas. Dažus no saviem biedriem mēs iesaistām partiju apvienībā, tomēr mēs iebilstam pret vienotu reglamentējumu. Mēs iebilstam pret palielinājumu budžetā, kas šajā ekonomiskajā vidē, manuprāt, ir kā ārkārtējs līdzekļu piešķīrums, un es iebilstu pret sava tautieša un drauga Andrew Duff ierosmi, ka šīm starptautiskajām partijām jāļauj efektīvi tērēt ES nauda valstu referenduma kampaņās.

Tērējot valsts naudas līdzekļus, jūs neradīsiet eiropiešus. Pat visu valstu kasēs esošais zelts kopā nepalīdzēs pārliecināt cilvēkus par labu nepareizai idejai.

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Šefčovič kungs, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Eiropas Parlaments nopietni un praktiski pievēršas jautājumam par Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa demokratizāciju. Kā izklāstīts Giannakou kundzes ziņojumā, šī pieeja ietver arī turpmāku tādu Eiropas partiju izveidi, kuru demokrātiskā ietekme uz ES politiskajām nostādnēm līdz šim nav bijusi līdzvērtīga, lai gan šīs partijas jau daudzus gadus ikdienas ir iesaistījušās politikā. Arī ES līmenī ir vajadzīgas politiskās partijas, kas stingri sakņojas sevis pārstāvētajās sabiedrībās un var uzņemties būtisku lomu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un eiropeiskās atvērtības veidošanā, kas balstīta uz iekšējām demokrātiskām struktūrām un noteikumiem.

Apsverot šo konkrēto ziņojumu, man jāatzīst, ka es būtu gribējis, lai referente izrāda lielāku drosmi un izmanto Parlamenta iniciatīvas tiesības, lai patiesi virzītu uz priekšu politiskās sistēmas un partiju sistēmas izveidi Eiropas Savienībā. Daudzi pilsoņi to gaida, un tas mudinātu viņus iesaistīties. Saistītos Eiropas un valstu lēmumu pieņemšanas līmeņus un attiecības starp politiskajām partijām varēja norādīt skaidrāk, jo tas ir kopējs faktors, kas ir pārredzams un ko var ietekmēt.

Tagad Eiropas Parlamentam vajadzētu apņēmīgi aicināt Komisiju un Padomi uzņemties iniciatīvu šajā jautājumā. Es ceru, ka Komisija un Padome spēs konstruktīvi sadarboties.

  John Stuart Agnew, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pieņemot šos tiesību aktus, ES tiks dota atļauja tērēt naudas līdzekļus referendumu kampaņās, lai panāktu to, ka pārmaiņas pēc pirmo reizi tiek nopirkts pareizais rezultāts!

Turpmāk AK rīkos referendumus ikreiz, kas ES ierosinās atņemt varu saviem vēlētājiem. ES ir ārkārtīgi pārbijusies par to, ka mēs varētu sniegt vairākas nepareizas atbildes. Tāpēc tā ir iecerējusi atņemt naudas līdzekļus AK nodokļu maksātājiem, lai ideoloģiski apstrādātu viņus un pievērstu savai pareizā ceļa izpratnei.

Šos tiesību aktus virza Andrew Duff, liberāls Eiropas Parlamenta demokrāts no mana reģiona. Nesen viņa partija ― kas, protams, izmisīgi vēlas, lai ES iestādes pārvalda AK ― zaudēja atbalstu AK. Nekad iepriekš ES pirmsvēlēšanu mahinācijas nav bijušas tik skaidri redzamas papildus necieņai pret vēlētājiem Apvienotajā Karalistē. Tā sēj savas iznīcības sēklu, jo šie tiesību akti dos mums atļauju finansēt referendumu kampaņu, kuru daudzi manā valstī jau sen gaida; šī kampaņa dos mums iespēju pilnībā atņemt sev iespēju to kontrolēt.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Vai mans kolēģis Agnew kungs piekrīt, ka politiskā partija, kura kā vienota Eiropas partija pieņem finansējumu atbilstoši šim tiesību aktam un kurai jo īpaši būtu jāievēro ES programma un pasākumi, kā arī Eiropas tiesību akta pamatprincipi un Eiropas tiesību akta attīstība visos līmeņos gan reģionālā, gan valstu, gan Eiropas līmenī, proti, ka šāda partija būtu zaudējusi savus principus? Vai jūs man piekrītat, Agnew kungs?

  John Stuart Agnew (EFD). - Priekšsēdētāja kungs! Man jāsaka Sinclaire kundzei, ka mēs rīkosimies tā, kā attiecīgā situācijā varēsim, jo mēs izmantojam sātana naudu, lai darītu Dieva darbu. To mēs darām, un jūs to labi zināt.

  Nicole Sinclaire (NI). - Vai jūs tomēr pieņemsiet Eiropas tiesību akta principu?

  John Stuart Agnew (EFD). - Nē, protams, ka nē. Tieši tāpēc mēs esam šeit.

  Rafał Trzaskowski (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man pateikties referentei Giannakou kundzei un Komisijai par izcilo sadarbību un lielisko ziņojumu.

Vai tiešām ir sācies Eiropas demos radīšanas process, kā nupat minēja mans cienījamais kolēģis Hannan kungs? Es nezinu, es tik tālu neuzdrošinos domāt. Manuprāt, šajā konkrētajā brīdī mums ir jāstiprina topošā Eiropas publiskā telpa un būtībā jāveicina debates par Eiropas jautājumiem. Šā Parlamenta iecere ir tuvināt Eiropas pilsoņus tam, ko mēs šeit apspriežam un kas varētu būt vienkāršāk nekā sākt ar viņiem pārrunāt Eiropas jautājumus.

Starp citu, varu runāt tikai par sevi, bet es neesmu birokrāts ― esmu šajā Parlamentā ievēlēts tiešās vēlēšanās.

Būtībā debates ir tāpēc, lai palielinātu to Eiropas līmeņa politisko partiju redzamību, kurām mēs visi piederam, neraugoties uz to, vai Parlamentā sēžam kopā ar kreiso, centrisko vai labējo spēkiem. Šīs partijas ir jāizved no ēnas, jo patlaban neviens īsti nezina, ko tās dara, kāds ir to statuss, vai tās dod kādu pievienoto vērtību ― un mums, EPP, šķiet, ka dod gan. Tā ir iespēja patiesi sagatavot konkrētas programmas prezentāciju un, cerams, turpmāk cīnīties par Eiropas jautājumiem Eiropas vēlēšanās, nevis visu laiku tikt apslāpētām valstu retorikā.

Šis ziņojums ir pozitīvs trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas savā ziņā līdzsvaro operatīvo autoritāti parlamentārajās grupās un norāda uz nepārprotamu saikni ar to, ko mēs šajā Parlamentā darām, sasaistot finansējumu ar klātesamību šajā Parlamentā, proti, Eiropas Parlamentā. Otrkārt, tas rada organizatorisku konverģenci starp Eiropas līmeņa politiskajām partijām un Eiropas fondiem, kas ir apsveicami, un treškārt, tas ierobežo un izskaidro Eiropas līmeņa politisko partiju finansējumu, kam, manuprāt, vajadzētu būt mūsu visu mērķim.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Pārskatot Eiropas integrācijas vēsturi un pašreizējo ES struktūru un darbību, varētu apgalvot, ka ES var uztvert ne tikai kā valstu grupējumu, bet gan kā politisko arēnu ar potenciālu izveidot patiesu Eiropas sabiedrību. Eiropas Savienībai nav tikai vienotais tirgus, savas likumdošanas pilnvaras, ievēlēta pārstāvju grupa un sava tiesu sistēma. Nu jau ilgu laiku ir pastāvējušas arī Eiropas līmeņa politiskās partijas. Tās nav tikai valstu partiju federācijas. Tām ir sava darba programma, Eiropas programma, un tās ir neaizstājamas Eiropas politiskās dzīves dalībnieces. Eiropas līmeņa politisko partiju stiprināšana uzlabos līdzdalības administrāciju ES un tādējādi arī demokrātiju.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju ierosināto priekšlikumu reformēt Eiropas Savienības līmeņa politisko partiju reglamentējumu un finansēšanu, un vēlos arī jums, priekšsēdētāja vietnieka kungs, pateikties par sadarbību.

Patlaban ir ļoti svarīgi, ka politiskām partijām ir vispārējs un vienots tiesisks reglamentējums. Mums ir jānovērš atšķirības starp politisko partiju sistēmu un noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas iestādēm. To var paveikt, nosakot vienotu Eiropas partiju politisko, tiesisko un fiskālo reglamentējumu. Tāpat būtu piemēroti apsvērt to, vai tiesības izveidot šādu partiju atvēlēt vienīgi politiskām partijām, kas darbojas valstu vai reģionālā līmenī.

Attiecīgi ir arī jautājums par finansēšanas sistēmu. Ir jāvienkāršo sistēma Eiropas līmeņa politisko partiju finansējuma apstiprināšanai. Ir jādod iespēja veikt finanšu pārbaudes, lai tādējādi uzturētu pārredzamību. Arī pārredzama un droša vide Eiropas politisko partiju darbībai un finansējumam ir vēlams un atzīstams pasākums, ņemot vērā ES dalībvalstu pilsoņu aspektu. Tas var palīdzēt viņiem ikdienas dzīvē. Eiropas politisko partiju reglamentējums ir nozīmīga virzība uz piemērotāku mijiedarbību ar pilsoņiem, plašāku demokrātiju un dziļāku sabiedrības interesi par Eiropas jautājumiem.

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Valstu politiskās partijas nespēj demokrātiski un efektīvi atbalstīt Eiropas integrāciju. Tas ir ļoti nopietni. Šī plaisa ir jāaizpilda, un ir nepieciešams būtisks demokrātisks spēks, lai pilsoņiem būtu saikne ar Eiropas pilnvarām, kas tiek īstenotas Parlamentā un Padomē. Ir pienācis Eiropas politisko partiju laiks, nevis kā valstu politisko partiju aizvietotājām, bet gan kā to papildinātājām, lai tās izaicinātu cita citu un konkurētu cita ar citu ieceru un kandidātu atbalstīšanā.

Eiropas politisko partiju izveidei ir būtiska saikne, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalstu priekšlikumam par starptautisku sarakstu, par ko Parlaments spriedīs nākamajā mēnesī. Es aicinu Parlamentu ar lielu drosmi un optimismu pēcvalstu demokrātijas nākotnes vārdā atbalstīt Giannakou kundzes ziņojumu.

  François Alfonsi (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas politisko partiju izveide bija būtiska virzība uz demokrātiskāku Eiropu, kas spēj paust savu iedzīvotāju vēlmes.

Giannakou kundzes ziņojums ir pareizs, jo rosina godīgāku un vienkāršāku Eiropas politisko partiju un to fondu darbību. Tādējādi tiks atvieglots to nosacījumu slogs, kas nepieciešami valsts finansējuma saņemšanai, un paplašinātas iespējas šā finansējuma izmantošanai. Mēs īpaši atbalstām iespēju fondiem darboties arī ārpus ES teritorijas.

Tomēr vienlaikus ar šo vispārīgo pieeju, ar ko veicina un paplašina nosacījumus, kuri atbalsta stingrāku demokrātiju Eiropā, viens no pasākumiem ved pretējā virzienā un ierobežo Eiropas politisko partiju brīvību. Papildus kritērijiem Eiropas politiskās partijas bāzes atzīšanai dalībvalstī, reglamentējumā tagad būs noteikts, ka partijas pārstāvjiem ir jābūt ievēlētiem reģionālajā asamblejā, kurai ir likumdošanas pilnvaras.

Mana partija ir aktīva Korsikā. Tā ir Eiropas Brīvās apvienības (ALE) biedre, savukārt šī apvienība ir bijusi Eiropas politiskā partija kopš tās dibināšanas. Mēs ieguvām 26 % balsu Korsikā un esam pārstāvēti Korsikas Reģionālajā asamblejā. Tomēr, tā kā Francija atsakās Korsikas asamblejai piešķirt likumdošanas pilnvaras, tad, pat ja mūsu partija iegūtu vairākumu salā, to nevarētu ņemt vērā attiecībā pret kritēriju ALE. Šis nosacījums ir nožēlojams. Mēs vēlējāmies vērst jūsu uzmanību uz šo aspektu.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas politiskās partijas Eiropas politikā ir jauna parādība, tomēr, uzlabojoties integrācijai un palielinoties dotācijām, tās sāk ieņemt aizvien nozīmīgāku lomu. Politiskās partijas un fondi ir iesaistījušies ES politiskajā dzīvē, tāpēc tiem vajadzētu piemērot atbilstošu reglamentējumu, kas novērstu ļaunprātīgu stāvokļa izmantošanu. Tomēr atsevišķos gadījumos pārnacionālas struktūras cenšas iegūt pārmērīgu ietekmi suverēno dalībvalstu politikā. Piemēram, mani satrauc izsludinātā ES partiju iejaukšanās iekšlietās. Būdams politiķis no Polijas, es nespētu pieņemt tādu situāciju, kurā viena vai vairākas Eiropas politiskās partijas rīkotu referendumu kampaņas manā valstī, pieņemsim, izmantojot ES līdzekļus, lai gūtu konkrētus rezultātus, piemēram, referendumā par manas valsts pievienošanos eiro zonai. Līdzīgas bažas varētu rasties arī citu valstu, piemēram, Apvienotās Karalistes, politiķiem.

Tāpat es iebilstu pret prasību palielināt Eiropas politisko partiju naudas līdzekļus, izmantojot nodokļu maksātāju naudas līdzekļus. Jo vairāk tāpēc, ka manā valstī valdība uz pusi samazina dotācijas valstu politiskajām partijām un kavē opozīciju tuvoties sabiedrībai. Labāk vispirms atbalstīsim valstu partijas un tikai pēc tam starptautiskās partijas. Galu galā Eiropas Savienība ir valsts–nācijas Eiropa.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Jūs nupat izteicāt piezīmi, ka es par vēlu pacēlu zilo kartīti. Tā nav tiesa. Pat Duff kunga runas laikā es jau pavisam skaidri biju norādījis, ka vēlos izteikties. Es neesmu īsti drošs par to, kāda ir noteiktā kārtība. Vai es joprojām varu izmantot savu zilo kartīti jeb arī jūs turpināsiet debates? Es tomēr gribētu uzdot jautājumu Duff kungam par viņa teikto, jo viņš minēja starptautisko sarakstu. Es nezināju, ka mēs par to runāsim, un es gribētu uzdot viņam jautājumu saistībā ar to.

  Priekšsēdētājs. − Van der Stoep kungs, ciktāl tas attiecas uz mani, jūs varat uzdot savu jautājumu.

  Daniël van der Stoep (NI). (Runātājs uzdeva zilās kartītes jautājumu Duff kungam saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu). – (NL) Apsverot starptautisko sarakstu, ar ko Duff kungs sāka savu ziņojumu ― ziņojumu par kuru mēs drīz debatēsim ―, tā sagatavošana mani īpaši nesatrauc. Acīmredzami es jau pašreiz esmu pilnīgi pret šo ieceri. Drīzāk mani satrauc tas, ka tajā iekļaus tikai partijas, par kurām mēs šobrīd runājam, proti, Eiropas politiskās partijas, tātad partijas, kas aktīvi darbojas vismaz septiņās dalībvalstīs.

Mana partija ir partija, kas iestājas par Nīderlandes interesēm. Tāpēc partijas citās dalībvalstīs, kas iestājas par savu valstu interesēm, mūs būtiski nesatrauc. Tās var droši tā darīt, tomēr, rīkojoties šādi, jūs atgrūžat veselu virkni partiju, kuras nespēj sacensties par nepieciešamajām 25 vietām. Tas gan mani nopietni satrauc. Es īsti nezinu, kā tieši jūs to esat paredzējuši vai kādā veidā tieši jūs plānojat šo iesaistīšanos. Vai jūs nevarētu visu vienkāršot saistībā ar to? Lai vai kā, mēs jūtamies atstumti.

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es ierosinu izveidot starptautisku sarakstu no vismaz trešās daļas dalībvalstu. Tas nav ļoti daudz. Ja Van der Stoep kungs nespēj piesaistīt politiski simpātiskus kolēģus no sešām citām valstīm, tad es ierosinu viņam izvērtēt viņa politisko uzskatu pamatotību un ticamību.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man apgalvot, ka es esmu liels valstu līmeņa, Eiropas līmeņa un arī starptautiska līmeņa politisko partiju aizstāvis. Tomēr politiska partija nav tikai partijas pārvaldes aparāts, bet gan kaut kas daudz vairāk. Viens no patiešām būtiskākajiem demokrātiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies, ir tas, ka politiskās partijas aizvien mazāk pārstāv iedzīvotājus kopumā. Par to liecina arī tas, ka politiskās partijas zaudē biedrus. Daudzas valstis ir izvēlējušās kompensēt to, palielinot valdību dotācijas partijām. Tomēr lielākas valdības dotācijas nav nekāda garantija ciešākai saistībai starp partiju vadību un pārvaldes aparātu, no vienas puses, un partijas biedriem, no otras puses. Tieši pretēji, jo finansiāli neatkarīgāks no saviem biedriem kļūst partijas pārvaldes aparāts, jo vairāk palielinās risks, ka varētu izveidoties neatkarīgs birokrātisks pārvaldes aparāts. Tāpēc man jāatzīst, ka es skeptiski raugos uz to, ka Eiropas Savienība apstiprinātu Eiropas partijas un atbalstītu tās ar maksājumiem. Man nav nekas pret Eiropas partijām. Tām vajadzētu augt politiski, organizatoriski un finansiāli, no apakšas uz augšu. Ja tas nav iespējams, tad noteikti tāpēc, ka trūkst pietiekama atbalsta. Nav tāda īsākā ceļa uz demokrātiju, pat ne tad, ja runa ir par Eiropas partiju izveidi.

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos apsveikt referenti, Giannakou kundzi par līdzsvaroto un precīzo ziņojumu. Es uzskatu, ka politisko partiju izveide, kurām ir Eiropas izredzes, kas ir vairāk nekā tikai valstu izpausmes līdzekļi, būs ļoti svarīga sabiedriskās domas veicināšanai Eiropas Savienībā un Eiropas pilsoņu ieinteresēšanā iesaistīties kopējās partijās.

Mēs dzīvojam laikā, kad, kā mēs labi zinām, ir moderni nomelnot politiķus un politiskās partijas, kurām tie pieder, jo Eiropas iedzīvotāji jūtas atsvešināti no politiskās, ekonomiskās un pilsoniskās attīstības. Tāpēc šādos apstākļos Giannakou kundzes ziņojums palīdzēs uzlabot politisko partiju tēlu un veicinās Eiropas apvienošanos, kā arī reformas, kas nepieciešamas, lai izveidotu Eiropu, kurā dzīvo vienlīdzīgi pilsoņi un kurai ir kopējs politiskais, tiesiskais un fiskālais statuss un izaugsmes iespējas.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Iepriekš šodien es runāju Parlamentā par saviem vēlētājiem, par Rietummidlendu, un par ekonomiskajām grūtībām, ar kādām mani vēlētāji tur saskaras. Vismazākais, ko turienes iedzīvotāji vēlas, ir lai politiķu labā tiktu tērēts vairāk naudas līdzekļu; tāpat jau ir pārāk daudz politiķu, tostarp Parlamenta deputātu, kas tērē viņu naudas līdzekļus.

Šī ir viena virzība, un Eiropa ir gatava tērēt naudas līdzekļus tam, lai ieviestu nākamo pasākumu, kas mūs tuvina lielvalstij. Tai ir savs Parlaments, priekšsēdētājs, ārlietu padomnieks, un pašreiz tā vēlas, lai tam piekrīt arī politiskās partijas. Jo tā vēlas valsti, kuras nosaukums ir Eiropas Savienība. Pat lielākie eiro skeptiķi šajā Parlamentā ir gatavi pārdot savus principus. Ļoti jauki! Vai Eiropa to vēlas? Vai tā vēlas nopirkt sev varu?

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Savās demokrātijās mums ir parlamenti, kas ir pilsoņu balss, tad seko politiskās partijas un to fondi, kuri ir iedvesmotāji, ieceru avots un debašu vadītāji. Parlaments ir demokrātijas motors, savukārt politiskā partija ir degviela.

Šeit šajā Parlamentā mēs nemitīgi sūdzamies par pilsoņu neieinteresētību Eiropas Savienībā. Mēs vaimanājam par atturēšanās procentu Eiropas vēlēšanās un „nē” balsojumu referendumos. Ja vēlamies, lai Eiropā patiesi valdītu demokrātija, tad mums ir nopietni jāapsver tas, kādu vietu Eiropas politiskajām partijām mēs gribam atvēlēt Eiropas telpā, kuru cenšamies veidot.

Pieņemot Lisabonas Līgumu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, mēs jau esam izdarījuši ļoti daudz. Tagad mums ir jānodod Eiropas politisko partiju rīcībā tie līdzekļi, kas tām nepieciešami izvirzīto mērķu sasniegšanai. Lūdzu, ņemiet vērā, ka, manuprāt, šiem līdzekļiem nav jābūt veidam, kādā palīdzēt lielajām partijām pārvērsties nesatricināmā hegemonijā. Arī mazām organizācijām ir jādod iespēja piedalīties debatēs. Tas ir svarīgi, ja vēlamies uzlabot partiju negatīvo tēlu pilsoņu acīs, proti, nepopulārās demokrātijas tēlu.

Es uzskatu, ka, ja vēlamies stiprināt Eiropas publisko telpu, ko cenšamies veidot, ir nepārprotami jāizvirza nosacījumi finansēšanai un pārredzamai finansējuma pārvaldībai. Iniciatīvai ir jābūt iekļaujošai, lai lielajām partijām netiktu dota priekšroka, atstājot mazākās partijas novārtā, un otrādi.

Vēl es vēlos skart jautājumu, kas saistīts ar nepārtrauktību, kuru mēs radīsim starp Eiropas, valstu un reģionālajiem līmeņiem. Eiropas reglamentējumam, kuru mēs ieviesīsim, ir jābūt pielāgojamam dažādiem valstu tiesiskajiem reglamentējumiem šajā jomā, tādējādi nodrošinot to, ka dažādie līmeņi patiešām sajaucas.

Visbeidzot, mums rūpīgi jāapsver arī tas, kas minēts ziņojuma 23. punktā, jo, runājot par paplašināšanu, mums ir jāapsver tas, kādas saiknes Eiropas partijas varētu izveidot ar citām partijām pārējā pasaulē. Mums ir jāspēj nodot savas demokrātiskās vērtības mūsu partneriem pārējā pasaulē, jo mēs dzīvojam globalizētā pasaulē, un tajā politiskajiem lēmumu pieņēmējiem ir kopīgi jārod risinājumi problēmām.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas politisko partiju lomas nozīme ir minēta Lisabonas Līgumā, ar ko tiek īstenots mērķis radīt efektīvu Eiropas politisko telpu. Politiķu uzdevums ir mudināt pilsoņus interesēties par Eiropas Savienību, padarīt to saprotamāku un pieejamāku, kā arī iesaistīt pilsoņus lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ir skaidri un vienoti jāreglamentē Eiropas politisko partiju un fondu darbība un jānodrošina, ka šādu partiju iekšējā darbība ir demokrātiska. Tā kā šīs politiskās partijas veicina demokrātiju, tām jābūt ar vienotu tiesisko un fiskālo statusu, tad Eiropas pilsoņi labāk izprastu politiskās partijas un būtu labāk pārstāvēti. Īpaši svarīgi, ka politisko partiju iekšējās pārvaldes iestāžu izveides pamatā ir skaidri principi, lai tādējādi nodrošinātu to, ka visi partiju kolektīvi tiek ievēlēti demokrātiski un lēmumu pieņemšanas process ir demokrātisks.

  Alexandra Thein (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Par Eiropas partiju un fondu esamību zina ļoti maz pilsoņu. Līdz šim tās vienkārši bijušas jumta organizācijas savām valstu biedru partijām, kas izveidotas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, galvenokārt Beļģijas tiesību aktiem šajā gadījumā.

Ko tad šīs Eiropas partijas dara? Tās pārrunā Eiropas jautājumus, rīko partiju konferences un ieņem neaizstājamu nozīmi Eiropas Parlamenta vēlēšanu sistēmas pārveidošanā. Saskaņā ar Lisabonas Līgumu šo partiju uzdevums ir palīdzēt veidot demokrātiju Eiropā jeb politisku forumu Eiropas līmenī.

Patstāvīgajā ziņojumā, par kuru mēs rīt balsosim, Komisijai pausts aicinājums pārveidot šo Eiropas partiju tiesisko pamatojumu. Turpmāk šo partiju pamatā būs Eiropas tiesiskais reglamentējums un tām būs Eiropas juridiskas personas statuss. Būdami liberāļi, mēs esam rīkojuši kampaņas, lai nodrošinātu to, ka nepārprotami tiek nošķirta atzīšana par Eiropas partiju un tiesības saņemt finansējumu, jo bija novērojama zināma alkatība. Tāpat ir svarīgi, ka Eiropas partijas ievēro demokrātiskus principus savā iekšējā darbā, un to nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

  Geoffrey Van Orden (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Daudzas mūsu valstis ir vienisprātis, tomēr Eiropas Savienība un šis Parlaments dīvainā veidā domā pilnīgi pretēji. Mūsu pilsoņiem nevajag starptautiskus politiķus. Šis Parlaments vēlas tērēt vēl vairāk valsts naudas līdzekļu, kad vienlaicīgi valstu valdībām ir jāsamazina valsts izdevumi.

Priekšsēdētāja kungs, es uzstājos kā New Direction, the Foundation for European Reform priekšsēdētājs. Manuprāt, tas nav pieņemami, ka politisko fondu izmaksas ik gadus jāpalielina par vairāk nekā 30 %. Partijām 2009. gadā tika iztērēti EUR 6,3 miljoni; līdz 2012. gadam šis cipars būs jau divkāršots un sastādīs EUR 12,3 miljonus. Kāds varētu iebilst, ka, ja jau mēs esam pret to, kāpēc tad mūsu fonds saņem finansējumu? Redziet, atbilde ir ļoti vienkārša, proti, viss finansējums, ko mēs nepieņemsim, tiks sadalīts citu politisko grupu fondu starpā; tad jau mēs finansētu savu politisko pretinieku darbību. Mums ir jārod veids, kā šos naudas līdzekļus atmaksāt mūsu valstu kasēs.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, Eiropas Savienība tiek pārbaudīta demokrātijas krīzē un ticamības krīzē, kā arī ekonomikas krīzē. Īstenotās politiskās pamatnostādnes kaitina iedzīvotājus un liek viņiem vilties, savukārt lēmumu pieņemšanas procedūras neveicina viņu līdzdalību, kā liecināja nesenās Eiropas vēlēšanas. Tāpēc, ievērojot dažus konkrētus priekšnosacījumus, Eiropas politiskās partijas ar to īpašajiem politiskajiem atribūtiem var palīdzēt sabiedrībai aktīvi meklēt finansiāli nespēcīgākajiem cilvēkiem labvēlīgus risinājumus. Tāpēc noteikumiem par partiju politisko un tiesisko atzīšanu un nepieciešamo finansējumu ir jābūt tādiem, kas atvieglo to rīcību brīvi izstrādāt politiskās pamatnostādnes un alternatīvus priekšlikumus ― jo tā ir demokrātijas būtība ―, un ārēji politiskie vai ekonomiskie ierobežojumi nedrīkst tās ietekmēt. Tāpēc man ir iebildumi pret atsevišķiem šā ziņojuma punktiem, ciktāl tos varētu izmantot, lai ierobežotu brīvas un neatkarīgas organizācijas un politiskās partijas darbību.

Partiju darbībai, rīcībai un organizācijai ir jābūt brīvai to izvēlei, un tām nedrīkst piemērot nosacījumus saistībā ar politiski suverēnām korelācijām.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojumā par to, kā piemērot regulu par Eiropas līmeņa politisko partiju reglamentējumu un to finansēšanu, tiek vērtēta šā tiesību akta piemērošanas pieredze tādu politisko vienību pārvaldībā, kurām ir plaša Eiropas darbības joma.

Tāpat kā izvērtējot pašreizējo situāciju, Giannakou kundze ir izlēmusi noteikt virkni priekšlikumu pašreizējās tiesiskās vides uzlabošanai.

Iespējams, nozīmīgākā pārmaiņa būtu reglamentējuma veida pārveide no pašreizējā Beļģijas nevalstiskās organizācijas ekvivalenta uz kopēju un vienotu politisko partiju Eiropas tiesisko reglamentējumu.

Otrā nozīmīga pārmaiņa būtu neatkarīgu finansējuma avotu procentuālās daļas noteikšana 10 % apmērā no kopējā politisko partiju budžeta.

Tomēr, ņemot vērā, ka 2012. gadā Eiropas politiskajām partijām un to fondiem no Eiropas Parlamenta būtu jāsaņem vairāk nekā EUR 30 miljoni, mums ir jānodrošina maksimāla pārredzamība šā finansējuma pārvaldībā. Šādas izmaiņas var atbalstīt, lai turpinātu uzlabot politisko darbu ES.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Holandes Brīvības partija (PVV) šajā Parlamentā pārstāv Holandes iedzīvotājus. Mēs esam šeit, jo uzskatām, ka Eiropas Savienība tās pašreizējā veidolā nekalpo Nīderlandes interesēm. Mēs neesam pret Eiropas Savienību, mēs tikai vēlamies, lai tā rūpētos vienīgi par ekonomisko sadarbību. Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, mēs nekādi nespējam iedomāties tādas Eiropas politiskās savienības esamību. Varai ir jāpaliek dalībvalstu ziņā, jo tikai dalībvalstis spēj noteikt, kas to pilsoņiem ir piemērotākais. Eiropas politiskās partijas neradītu pilnīgi nekādu pievienoto vērtību Eiropas Savienības vai Nīderlandes pilsoņu labklājībai.

Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas Līguma noteikumi nosaka ― citēju ―, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu; šis apgalvojums ir absurds un nav aktuāls. Tas neinteresē pilsoņus un pilnīgi pamatoti. Viņuprāt, Eiropas politiskās partijas laikā no 2004. līdz 2010. gadam saņēma Eiropas dotācijas aptuveni EUR 67 miljonu apmērā. Tā ir nejēdzīga nodokļu maksātāju naudas līdzekļu izšķērdēšana. Saskaņā ar definīciju politiskai partijai ir jābūt spējīgai darboties bez dotācijām, un tas attiecas arī uz Eiropas politiskajām partijām. Tās ir īpašas interešu grupas, par kurām neviens neko nezina, kuras neviens neuzrauga un kuras mums vajadzīgas tikpat daudz kā veselums galvā.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Galvenais šajā ziņojumā skartais jautājums saistībā ar Eiropas partiju finansēšanu un politiskajām pamatnostādnēm šo partiju dibināšanai ir par vienota Eiropas partiju reglamentējuma izveidi saskaņā ar Eiropu vienojošiem tiesību aktiem.

Pieņemot tiesību aktus, ar ko Eiropas partijām nosaka vienotu struktūru un modus operandi, un tādējādi iejaucoties šo partiju iekšējā darbībā, hartās un politiskajās programmās, aizbildinoties ar finansēšanas režīma vājināšanu, Eiropas Savienība ver vaļā Pandoras lādi ar ekonomiskām un plašākā mērogā arī politiskām sankcijām pret politiskajām partijām, izstiepjot ciešu ES tvērienu pār to darbību un rīcību un piespiežot nacionālās politiskās partijas pilnīgāk integrēties pret sabiedrību vērstajās Eiropas Savienības politikās, ES stratēģijā un kapitāla autoritātē. Runa nav par parlamentāru koordināciju, bet gan par Eiropas partijām kā ideoloģiskiem un politiskiem Eiropas Savienības līdzekļiem, ko izmantot, lai manipulētu ar strādnieku un sabiedrības kustību.

Tāpēc mēs balsosim pret ziņojumu par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām, to fondiem un finansēšanu.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pārredzams Eiropas politisko partiju finansējums ir būtisks līdzeklis demokrātisko vērtību atbalstīšanai. Ir vajadzīga tāda Eiropas telpa, kurā politiskās partijas darbojas aktīvi un pilsoņi ir Eiropas Savienības uzmanības centrā. Nosakot Eiropas tiesisko statusu, tiek iezīmēta virzība uz Eiropas partiju pamatreglamentējuma uzlabošanu.

Manā valstī patlaban spēkā ir Akts Nr. 334, ko pieņēma 2006. gadā un pārskatīja 2010. gadā. Tomēr sabiedrībā notiek debates par to, vai pašvaldību un parlamenta kandidātus nebūtu piemērotāk finansēt no valsts budžeta. Tiek ierosināts katram kandidātam noteikt „griestus” aptuveni EUR 11 600 apmērā. Pieņemot šos izmaksu noteikumus, tiktu izskausta kukuļošana un nelegālais finansējums vēlēšanās. Partijās būtu galvenokārt kompetenti kandidāti, nevis cilvēki, kas spēj uzturēt savu kampaņu.

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Šā vakara debates ir raksturīgas „eiropeiskākas” programmas trūkumiem. Mani pārsteidz, cik savā ziņā šīs debates ir attālinātas no parasto pilsoņu programmas. Duff kungs pareizi atzina, ka starp Eiropas spēkiem un atsevišķajiem pilsoņiem ir plaisa, kas ir jāaizpilda. Tā ir taisnība, tomēr šo plaisu nevarēs aizpildīt, izveidojot Eiropas partijas un ― kā minēja vēl viens runātājs debatēs ― dodot šīm partijām līdzekļus, lai tās var sasniegt savus mērķus.

Es gribētu aicināt Duff kungu šajā nedēļas nogalē doties pie saviem vēlētājiem un censties par šiem uzskatiem pārliecināt vietējās kopienas grupas, kuru finansējums tika samazināts saistībā ar stingrības pasākumiem, ko Apvienotajā Karalistē īstenoja viņa pārstāvētā koalīcijas valdība. Tomēr plaisu varēs aizpildīt, ļaujot cilvēkiem izteikties par Lisabonu, par federālisma palielināšanu un šo iestāžu birokrātismu.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos vēlreiz pateikties Giannakou kundzei par ziņojumu, jo, manuprāt, šīs debates ir ļoti skaidri pierādījušas to, ka ziņojumā skartie jautājumi ir pamatoti, tie ir Eiropas integrācijas un tās demokrātiskās būtības pamatā.

Tāpat viedokļu apmaiņa skaidri pierādīja to, cik jutīgi ir šie jautājumi, un tāpēc, ja rīt Parlaments apstiprinās ierosināto tiesību aktu rezolūciju, Komisija pildīs pamatnolīgumā noteiktās saistības un trīs mēnešu laikā reaģēs uz šo rezolūciju.

Tomēr, kā jūs, iespējams, jutāt šajās debatēs, ir skaidrs, ka tas būs īpaši jutīgs, komplicēts, politisks un tiesisks uzdevums, jo ir daudz tādu jautājumu, kas ir jutīgi gan no tiesiskā, gan politiskā aspekta. Šāda ir mūsu sākotnējā Eiropas politisko partiju reglamentējuma analīze, tomēr, protams, tagad mums ļoti uzmanīgi jāpārbauda tiesiskā bāze, iespējamie tiesiskie veidi un, kā tagad redzam, visticamāk būs nepieciešams atsevišķs tiesību akts šajā jautājumā. Tas tāpēc, ka ar 2003.–2004. gada regulas pārskatīšanu gluži vienkārši nepietiks, jo tajā galvenā uzmanība vērsta uz finansēšanas jautājumu, nevis politisko grupu reglamentējuma jautājumu. Tātad šis būs viens aspekts, kuru mums vajadzēs rūpīgi izvērtēt.

Vairāki runātāji pieminēja Finanšu regulas grozīšanu. Arī šajā sakarā mums vajadzēs rūpīgi izvērtēt prasības, darbības jomu un laiku, un mēs pilnīgi noteikti ļoti rūpīgi ņemsim vērā šajā ziņojumā pausto aicinājumu panākt lielāku elastīgumu. Kā jūs zināt, mēs jau 2007. gadā veicām dažus pasākumus; mēs rūpīgi pārbaudīsim šos priekšlikumus. Tomēr ir skaidrs, ka, iespējams, būs ļoti grūti vienoties par izmaiņām un iestrādāt tās pašreizējā Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumu redakcijā.

Protams, Parlaments ir likumdevējs, un tas var skart šo jautājumu pašreizējā starpiestāžu procesā, ja to vēlas. Vēlreiz pateicos, priekšsēdētāja kungs, un mēs ar nepacietīgu gaidām turpmākās debates par šo jautājumu, tiklīdz rezolūcija būs pieņemta un Komisijas atbilde būs sagatavota.

  Marietta Giannakou, referente. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos īpaši pateikties komisāra kungam par viņa vārdiem un pausto apņemšanos, kā arī vēlos pateikties kolēģiem, kuri atbalstīja šo ziņojumu.

Pirmkārt, manuprāt, ir svarīgi atkārtot, ka, ciktāl tas attiecas uz finansēšanas kārtību, partijas necentīsies gūt lielāku finansējumu un ka 2007. gada regulas grozījums nodrošina labāku pārredzamību, kā to atzina arī organizācija Transparency International. Otrkārt, tas ir tikai godīgi, ka partijas lūdz Eiropas reglamentējumu un saskaņo savu reglamentējumu ar Eiropas iestādēm un Eiropas tiesību aktiem, un tas, protams, paredzēts pilsoņu apmierināšanai.

Drošas un pārredzamas vides radīšana partiju darbībai un finansēšanai ir patiesi demokrātiska rīcība. Ir jābūt tādai Eiropas telpai, kurā darbojas aktīvas politiskās partijas, kas pilsoņus novieto Eiropas Savienības uzmanības centrā un palīdz viņiem ikdienā. Tas nozīmēs lielāku līdzdalību, plašāku demokrātiju un galu galā vairāk Eiropas.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks 6. aprīlī, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Demokrātijas trūkuma dēļ Eiropas Savienība atkal tiek kritizēta. Lai demokrātija būtu patiesa, ir jāizveido Eiropas politiskā telpa tās patiesajā nozīmē, un Eiropas līmeņa politiskās partijas ir īpaši svarīgas šā mērķa sasniegšanai. Priekšlikumi pārveidot regulu par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu, kā minēts šajā ziņojumā, iezīmē virzību uz partiju darbības racionalizēšanu. Manuprāt, partijas savu uzdevumu varētu izpildīt daudz piemērotāk, ja tām būtu vienots politiskais un tiesiskais statuss, kura pamatā ir Eiropas tiesību akts. Pašreizējā sistēma, kad šīm partijām ir juridiskas personas statuss, kas balstīts uz valstu tiesību aktiem, nerada apstākļus, kuri īpaši veicinātu efektīvu saziņu starp šīm partijām un vēlētājiem 27 dalībvalstīs. Ieviešot Eiropas reglamentējumu, Eiropas līmeņa politiskajām partijām tiktu sniegta palīdzība pielāgoties jebkurām Eiropas vēlēšanu sistēmas reformām, kas patlaban tiek apspriestas. Turklāt es atzinīgi vērtēju pasākumus tam, lai atvieglotu Eiropas politisko partiju iesaistīšanos kampaņās par referendumiem, kas saistīti ar Eiropas jautājumiem un tiek rīkoti dalībvalstu līmenī. Daudzos gadījumos šajos referendumos pārsvarā tiek skarti tikai iekšlietu jautājumi. Eiropas politisko partiju iesaistīšanās varētu palīdzēt vērst debates pretī patiesai šo referendumu jautājumu apspiešanai.

  Algirdas Saudargas (PPE), rakstiski. – (LT) Apspriedes par to, kā stiprināt Eiropas politisko partiju lomu, veicinot demokrātiju Eiropā un veidojot sabiedrības viedokli, ir ļoti savlaicīgas. Lai gan Parlaments iegūst lielākas pilnvaras, tā demokrātijas deficīts nemazinās, jo pilsoņi aizvien atsakās piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Eiropas līmeņa politiskās partijas ir būtisks parlamentārās demokrātijas instruments, kas veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos, vairo interesi par ES lietām un pauž Eiropas Savienības pilsoņu gribu. Tāpēc es pilnībā piekrītu referentei, ka ir jāuzlabo Eiropas līmeņa politisko partiju situācija un tām ir jānosaka skaidrs un vienots tiesiskais reglamentējums un finansēšanas modelis. Šādām partijām nevajadzētu palikt kā svešķermeņiem. Patlaban Eiropas politisko partiju funkcijas publiskajā jomā ir diezgan ierobežotas. Tās ir tikai valstu partiju jumta organizācijas, kurām nav tiešas saskares ar vēlētājiem. Jauns šādu partiju tiesiskais reglamentējums Eiropas Savienībā nodrošinātu organizatorisku vienādību un sniegtu iespēju efektīvāk pildīt partiju uzdevumus. Vēlos uzsvērt, ka mums arī turpmāk jācenšas veidot droša un pārredzama vide partiju finansēšanai. Tai nevajadzētu balstīties tikai uz dotācijām; mums ir jāveicina finansēšana arī no pašu līdzekļiem, jo tā ir partiju dzīvotspējas pazīme.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Es negribētu būt tādas partijas biedre, kas izveidota, balstoties uz šajā ziņojumā izklāstītajiem principiem. Šīm partijām ir it kā jāpārstāv „Eiropas sabiedrības intereses”, tomēr, ja jūs pajautāsiet jebkuriem diviem Parlamenta deputātiem, ko tas nozīmē, viņu atbildes būs atšķirīgas. Kas noteiks šīs intereses? Vai Parlaments? Vai Komisija? Biedrus neieceļ ES iestādes, bet gan ievēl dalībvalstu pilsoņi. Mans pienākums ir pārstāvēt faktiskus pilsoņus, nevis to, ko ES iestādes uzskata par „Eiropas sabiedrības interesēm”. Tāpat es nepiekrītu tam, ka Eiropas partijām jādarbojas arī reģionālā un valstu līmenī. Tām gluži vienkārši nav šādu pilnvaru. Ja tās sāks to darīt, tas būs pretrunā partijām, no kuru vēlēšanu zīmēm mēs tikām ievēlēti, un vēlētājiem, ko šīs partijas pārstāv. Es esmu lojāla pret saviem vēlētājiem, nevis pret kādu Eiropas politisko partiju. To dēvē par brīvo mandātu. Tāpēc es nekādā ziņā nepiekrītu šajā ziņojumā paustajai lielpartiju filozofijai. Tas ir vēl viens sociālo Eiropas vadītāju mēģinājums rīkoties, jo viņus tik ļoti pārņēmusi doma par utopisku lielvalsti, ka viņi nedomā loģiski. Ja viņi ieklausītos veselajā saprātā, tad saprastu, ka šādu priekšlikumu stūrgalvīga aizstāvēšana grauj pamatus, uz kuriem balstās Eiropas integrācija. Tāpēc, būdama pārliecināta eiropiete, es balsoju pret šo ziņojumu.