Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis - Strasbūra

15. Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības zivsaimniecības nolīgums – Kopienas finanšu pasākumi kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā – Zivsaimniecība – pārejas posma tehniskie pasākumi – Zivsaimniecības produktu imports no Grenlandes (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgās debates par:

– Zivsaimniecības komitejas vārdā iesniegto Capoulas Santos kunga ziņojumu (A7-0056/2011), kas attiecas uz ieteikumu par priekšlikumu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

(15572/2010 - C7-0020/2011 - 2010/0287(NLE)), un

– Zivsaimniecības komitejas vārdā iesniegto Ferreira kunga ziņojumu (A7-0017/2011) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā

(COM(2010)0145 - C7-0107/2010 - 2010/0080(COD)), un

– Zivsaimniecības komitejas vārdā iesniegto Grelier kundzes ziņojumu (http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A7-2011-0024&language=DE" \t "_blank" ) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1288/2009, ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam

(COM(2010)0488 - C7-0282/2010 - 2010/0255(COD)), un

– Zivsaimniecības komitejas vārdā iesniegto Fraga Estévez kundzes ziņojumu (http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A7-2011-0057&language=DE" \t "_blank" ) par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko paredz noteikumus par zivsaimniecības produktu, dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu, jūras gliemežu un no tiem iegūtu blakusproduktu importu Eiropas Savienībā no Grenlandes (COM(2010)0176 - 2010/0097(CNS)).

  Luis Manuel Capoulas Santos, referents. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) ārējā dimensija ir kļuvusi īpaši nozīmīga, jo zivsaimniecības produktu vajadzības vairs nav iespējams apmierināt tikai ar mūsu pašu zivju resursiem. Eiropas zivsaimniecības nozare mūsu saimniecisko patstāvību var nodrošināt tikai 40 % apjomā.

Mēs 2009. gadā importējām zivsaimniecības produktus EUR 15,5 miljardu vērtībā, bet eksportējām tikai EUR 2,5 miljardu vērtībā. Tas nozīmē, ka, nenoslēdzot divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, 3000 laivas atrastos dīkstāvē un tiktu zaudētas 40 000 darbavietas. KZP ārējā dimensija nodrošina ieguvumus arī mūsu partneriem.

Atšķirībā no daudziem mūsu starptautiskajiem konkurentiem Eiropas Savienība neaprobežojas tikai ar zivju apmaiņu pret naudas līdzekļiem. Mūsu noslēgtajos nolīgumos tiek ietvertas vērtības, ko mēs atbalstām, piemēram, vērtības, kas saistītas ar cilvēktiesībām vai resursu ilgtspējas principa ievērošanu. Saskaņā ar Līgumu uz ES flotu zvejas darbību pārvaldību ūdeņos ārpus ES attiecas ES ekskluzīvā kompetence bioloģisko resursu saglabāšanas jomā. KZP ārējās dimensijas darbību galvenais mērķis ir popularizēt ilgtspējīgas un atbildīgas zvejas principus starptautiskā līmenī. Kā jau iepriekš norādīju, citi mērķi, kuri patlaban nosaka KZP ārējās dimensijas attīstību un kuri ir saistīti ar centieniem saglabāt ES flotes klātbūtni starptautiskā līmenī un nodrošināt, ka šī flote apgādā ES tirgu, arvien vairāk zaudē nozīmi.

Ziņojums par zivsaimniecības nolīgumu ar Komoru Salu Savienību, kura referents esmu un kuru mēs šodien apspriežam, ir jāskata tieši šādā kontekstā. Šis nolīgums attiecas uz 70 Eiropas laivu tiesībām zvejot Komoru salu ūdeņos apmaiņā pret finansiālu atlīdzību, kuras apmērs sasniedz aptuveni EUR 600 000 gadā. Apmēram puse no šiem līdzekļiem būtu jānovirza mērķim attīstīt zivsaimniecības nozari, no kuras ir atkarīgi aptuveni 30 000 no 800 000 šīs valsts iedzīvotāju. Jāatgādina, ka šai valstij praktiski nav nekādu citu resursu.

Nolīgumā ir paredzēti nozvejas kontroles un vietējo apkalpes locekļu nodarbināšanas mehānismi, kā arī noteikums par nolīguma darbības apturēšanu vai tā pārskatīšanu, ja tiek konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi. Nedrīkst aizmirst, ka šajā mazajā valstī, kas 1975. gadā ieguva neatkarību no Francijas, jau ir notikuši vairāki valsts apvērsumi.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu apstiprināt šo nolīgumu un vēlos vērst uzmanību uz dažādajiem ieteikumiem, kurus esmu piedāvājis, jo īpaši uz tiem, kas saistīti ar vajadzību būtiski uzlabot rezultātu novērtēšanu.

Atlikušo minūti izmantošu, lai parunātu par kādu citu aspektu, kas saistīts ar citu ziņojumu, proti, ar Grelier kundzes ziņojumu, kuru es neatbalstu un kas ir mudinājis mani kopā ar citiem deputātiem iesniegt grozījuma projektu. Es vēršu uzmanību uz grozījumu, kura mērķis ir panākt, ka Portugāles piekrastes 8., 9. un 10. zonā tiek atļauta heku un jūrasvelnu zveja ar trīssienu tīkliem, kas ar Komisijas lēmumu kopš 2010. gada 1. oktobra ir aizliegta, jo uzskatu, ka šāda rīcība nelabvēlīgi ietekmētu dažas haizivju populācijas, kas tajos tiktu notvertas, tomēr nav veikti zinātniskie pētījumi, kas to apliecinātu.

Šajos apstākļos iepriekšminētais grozījums paredzētu šī lēmuma atcelšanu līdz 2012. gadam, lai Portugāles iestādes varētu pabeigt zinātniskos pētījumus, kuri ļautu noteikt, vai šis lēmums ir pamatots vai nav. Šo nostāju atbalsta arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, tāpēc taisnīguma vārdā es aicinu arī Parlamentu to atbalstīt.

  João Ferreira, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Īstenojot Regulu (EK) Nr. 861/2006, tiek noteikti Kopienas finanšu pasākumi kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanai un jūras tiesību jomā. Tā ir būtisks Eiropas Savienības finanšu instruments zivsaimniecības jomā. Un šī regula un Eiropas zivsaimniecības fonds ir divi galvenie instrumenti KZP īstenošanai.

Kopš regulas pieņemšanas 2006. gadā pakāpeniski ir grozīti vairāki ar to saistītu tiesību aktu noteikumi, tāpēc visu tiesiskā reglamentējuma noteikumu saskaņošanas nolūkā tagad tiek grozīta šī regula. Komisija arī uzskata, ka dažos gadījumos pieredze ir apliecinājusi, ka regulas noteikumi ir nedaudz jāpielāgo, lai nodrošinātu, ka tie precīzāk atbilst vajadzībām. Tāpēc es ierosinu pārskatīt šo regulu ierobežotā apjomā, būtiski nemainot sākotnējās regulas mērķus un struktūru.

Tomēr mēs arī uzskatām, ka līdztekus šī ierobežotā apjoma principa ievērošanai būtu lietderīgi ierosināt dažus papildu grozījumus, kuri, kaut arī pietiekami specifiski, tomēr varētu palīdzēt piemērotāk pielāgot šo tiesību aktu nesenajām izmaiņām nozarē un tās nākotnes perspektīvām. Debates, kas notika pirms ziņojuma izstrādes un tā izstrādes laikā, savā ziņā palīdzēja sasniegt šo gala rezultātu, tāpat arī ēnu referentu un citu deputātu viedokļi un priekšlikumi, un es vēlos paust viņiem visiem atzinību un pateikties par līdzdalību.

No šiem ierosinātajiem grozījumiem, kas iekļauti ziņojumā, es, cita starpā, vēlos vērst uzmanību uz tiem, kuri attiecas uz piekrastes zvejas darbību saglabāšanu un attīstības finansēšanas iespējām, kā arī uz zivsaimniecības nozarē izmantojamu jaunu tehnoloģiju, piemēram, aprīkojuma un programmatūru iegādi dalībvalstīs un datortīkliem, kas dod iespēju izstrādāt, pārvaldīt, apstiprināt, analizēt un attīstīt paraugu metodes un arī īstenot ar zivsaimniecību saistīto datu apmaiņu.

Saistībā ar akvakultūras jomu norādīšu uz iespēju līdztekus jau iepriekš finansētajai sociālekonomisko datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai piešķirt finansējumu arī vides datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, tādējādi nozares ilgtspējas sekmēšanas nolūkā veicinot vides un veselības uzraudzību un novērtēšanu šajā nozarē.

Tomēr es vēlos vērst uzmanību uz trim papildu grozījumiem, kurus mēs ierosinām saistībā ar šo ziņojumu. Patlaban plaši un arvien vairāk tiek atzīts, cik liela nozīme ir tādai zivsaimniecības pārvaldībai, kas balstīta uz precīzu jaunāko zinātnisko informāciju par krājumiem. Šis ir būtisks priekšnosacījums ilgtspējīgai zivsaimniecības attīstībai. Tāpēc mūsu priekšlikums ir paredzēt iespēju palielināt līdzfinansējumu, kas noteikts ar zivju krājumiem saistīto zinātnisko datu (pamatdatu un papilddatu) vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā. Mēs ierosinām palielināt maksimāli pieļaujamo līdzfinansējuma apjomu no 50 % līdz 60 %.

Līdzīgu maksimāli pieļaujamā ES līdzfinansējuma palielinājumu mēs ierosinām arī attiecībā uz kontroles pasākumiem, vienlaikus saglabājot Komisijai piešķirtās prerogatīvas, kas paredz iespēju dažiem pasākumiem piešķirt lielāku finansējumu. Viss iepriekš minētais attiecas uz sistēmu, kurā dalībvalstīm un to kontroles iestādēm ir galvenā nozīme kontroles pasākumu pārvaldībā un īstenošanā to teritoriālajos ūdeņos, un tā tam būtu jābūt arī turpmāk.

Šie grozījumi ir izstrādāti, cenšoties panākt kompromisu, jo vairākām grupām bija iebildumi pret sākotnēji apsvērto maksimālo apjomu 75 % apmērā. Šos grozījumus atbalsta mūsu grupa — Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa — un vairāki citu politisko grupu deputāti, tādējādi apliecinot to nozīmību un norādot uz vienprātību, kura vieno šos deputātus un kura varētu viņus vienot arī plenārsēdes balsojuma laikā.

  Estelle Grelier, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Vispirms vēlos pateikties kolēģiem par uzticīgo un konstruktīvo līdzdalību darbā, ko Zivsaimniecības komiteja veica, izstrādājot šo ziņojumu par pārejas posma tehniskajiem pasākumiem. Šis ziņojums ir izraisījis aktīvas debates, jo tehniskie pasākumi ir ļoti svarīgi un tie ietekmēs zvejnieku un visas nozares darbību, nosakot metodes, ko zvejnieki drīkst izmantot zivju zvejošanai zonās, uz kurām šī regula attiecas, lai nodrošinātu zivju mazuļu aizsardzību un krājumu atjaunošanu: uz šo mērķi tiecas visi un jo īpaši zvejnieki.

Šajā ziņojumā izklāstītais jautājums ir īpaši jutīgs un strīdīgs, un to apliecina grūtības, ar kurām Komisija kopš 2008. gada ir saskārusies, cenšoties panākt vienošanos ar Padomi par šo pasākumu turpmāko ieviešanu. Toreiz šajā procedūrā bija iesaistītas tikai šīs divas iestādes.

Patlaban uz tehniskajiem pasākumiem attiecas vecā regula, kas tika grozīta ar vairākiem pārejas posma pasākumiem un kuras darbība vēlāk tika pagarināta līdz 2011. gada 30. jūnijam, jo netika panākta vienošanās ar Padomi par Komisijas 2008. gada priekšlikumu jaunai regulai, kuras mērķis bija vienkāršot un precizēt spēkā esošo regulu, lai nodrošinātu efektīvāku tās noteikumu īstenošanu un ņemtu vērā zivsaimniecības reģionālās īpatnības.

Patlaban, kad tuvojas jaunais regulas darbības beigu termiņš, situācija ir pavisam citāda. Kopš Lisabonas Līguma stāšanās spēkā uz zivsaimniecības jautājumu lielākoties attiecas parastā likumdošanas procedūra, kurā Parlamentam ir svarīga nozīme — tas ir viens no likumdevējiem. Parlaments plāno pilnībā izmantot šīs tiesības, cenšoties saskaņot zvejnieku un ES politikas noteicēju viedokļus. Es kā vēlēta pārstāve, kas nāk no ostas pilsētiņas, vienmēr esmu brīnījusies par to, ka zivsaimniecības nozares pārstāvji neuzticas kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) un jūtas attālināti no tās, savukārt lauksaimnieki, piemēram, skaidri izjūt savu piederību kopējai lauksaimniecības politikai.

Jānorāda arī uz to, ka zivsaimniecības nozarē patlaban ir krīze. Tajā valda arvien lielāka neapmierinātība. Patiesi sarežģīts uzdevums ir vajadzība rast līdzsvaru starp nozares ekonomisko stabilitāti un tādējādi pienācīgu ienākumu nodrošināšanu zvejniekiem un zivju krājumu ilgtspēju un papildināšanu.

Visbeidzot, regulas darbības termiņš tuvojas beigām laikā, kad tiek sāktas sarunas par kopējās zivsaimniecības politikas reformu. Šai reformai ir jābūt drosmīgai, un tās īstenošanā ir jāiesaista zvejnieku kopiena, patērētāji un iedzīvotāji. Tās gaitā uz visu nozari ir jāattiecina zinātniskā analīze, kurai ir jābūt kvotu noteikšanas un tādējādi arī nozares aktivitātes līmeņa noteikšanas pamatā.

Šī jaunā sistēma paredz, ka Komisija izstrādā konkrētu priekšlikumu par turpmākajiem tehniskajiem pasākumiem, taču, šķiet, ka gan Komisija, gan Padome šajos centienos sevi ir saudzējušas. Jaunajam priekšlikumam ir jānodrošina tehnisko pasākumu atbilstība faktiskajai pieredzei nozarē, rīkojot apspriedes ar nozarē strādājošajiem. Šim priekšlikumam ir jāatbilst arī jaunajai regulai un jaunajai KZP struktūrai, jo īpaši jautājumā par pasākumu reģionālajām atšķirībām. Tam ir jānodrošina, ka skaidri tiek noteiktas Komisijas un dalībvalstu kompetences, jo šis aspekts palīdzēs izprast ES politiku un sajust piederību tai.

Ņemot vērā šo situāciju un šos apsvērumus, es ierosinu atbalstīt Komisijas lūgumu pagarināt šo pasākumu darbības termiņu līdz 2012. gada 31. decembrim, neveicot būtiskas izmaiņas spēkā esošajos tehniskajos pasākumos, vienīgi papildinot noteikumus par pieļaujamo linuma acu izmēru cūkzivju zvejai. Tomēr es apzinos, ka Komisijai šis priekšlikums ir sava veida piekāpšanās, ka ir ļoti daudz neskaidrību un ka šajā nozarē, kuras pārstāvji ir neapmierināti ar to, ka šī svarīgā projekta īstenošana ir atlikta, ir ļoti vajadzīgas pārmaiņas. Tāpēc mūsu atbalstu šiem pasākumiem es vēlos papildināt ar divām prasībām: pirmkārt, veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz patlaban spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem, jo tas ir būtiski, lai mēs varētu tos efektīvi pielāgot, un, otrkārt, izstrādājot jauno regulu, rīkot patiesas apspriedes ar visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši ar zvejniekiem.

Nobeigumā vēlos vērst uzmanību uz faktu, ka Komisijas jaunais priekšlikums ir jāizstrādā saprātīgā termiņā, lai jaunā regula varētu stāties spēkā 2013. gada 1. janvārī, proti, tad, kad stājas spēkā jaunā KZP. Ir svarīgi, lai Komisija nekavējoties sāktu darbu pie šī jaunā priekšlikuma izstrādes. Nebūtu prātīgi pieļaut pašreizējās regulas turpmāku darbības termiņa pagarināšanu pēc šī jaunā 18 mēnešu pagarinājuma perioda beigām. Tehniskie pasākumi, uz kuriem attiecas mans ziņojums, ir tikai pārejas posma pasākumi, un tikai šādā statusā tie ir apstiprināti.

  Carmen Fraga Estévez, referente. − (ES) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms vēlos vēlreiz paust nožēlu par sarežģījumiem, kas saistībā ar šo ziņojumu radās tāpēc, ka Padome un Komisija nevēlējās atzīt Parlamenta tiesības piedalīties koplēmuma pieņemšanā.

Šajā reizē mēs nākam klajā ar priekšlikumu atļaut Grenlandei, kas ir viena no aizjūras zemēm un teritorijām, eksportēt preces, ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šāda situācija būtu izdevīga gan Grenlandei, kura 87 % no saviem zivsaimniecības produktiem eksportē uz Eiropas Savienību, gan ES, jo īpaši Dānijai, kurā nonāk lielākā daļa no šīm eksporta precēm.

Viens no priekšnoteikumiem, kas jāizpilda, lai Grenlande tiktu iekļauta vienotā tirgus importa režīmā, ir prasība atzīt ES higiēnas prasības, un šajā ziņā nav ne mazāko problēmu.

Lai gan uz tirdzniecību ar zivsaimniecības produktiem attiecas tirgus kopīgā organizācija, Komisija, nepieciešamību izpildīt higiēnas prasības minot kā ieganstu, savu priekšlikumu iesniedza, pamatojoties uz Līguma 203. pantu. Tas nozīmēja, ka mums ir jāīsteno vienkārša konsultāciju procedūra.

Gan Zivsaimniecības komiteja, gan juridiskie dienesti jau sākotnēji norādīja, ka tas nav pareizi. Tomēr, tā kā ar saturu problēmu nebija un tā kā Grenlandei šis dokuments bija svarīgs, mēs pieļāvām šī ziņojuma izskatīšanu saskaņā ar konsultāciju procedūru. Taču tad, kad mēs grasījāmies balsot par šo dokumentu, Padome bez iepriekšēja brīdinājuma sagādāja mums pārsteigumu, pieņemot pavisam atšķirīgu priekšlikumu, kurā iekļauto izmaiņu mērķis bija vājināt skaidro saikni ar tirgus kopīgo organizāciju un tādējādi izvairīties no koplēmuma pieņemšanas. Ņemot vērā to, ka Parlaments (kā es minēju iepriekš) jau bez problēmām bija pieņēmis šo dokumentu, īstenojot konsultāciju procedūru, šāda rīcība bija neatbilstoša.

Tomēr, tā kā mums tika piedāvāts jauns dokuments un tā kā bija pilnīgi skaidrs, ka Padomes mērķis ir mazināt Parlamenta pilnvaras, mēs nolēmām izmantot šīs pilnvaras pilnā apjomā un pieprasīt oficiālu atzinumu no Juridisko jautājumu komitejas.

Savā atzinumā Juridisko jautājumu komiteja pauda šādu viedokli, citēju: „ierosinātā lēmuma mērķis ir pieprasīt Grenlandei transponēt ES higiēnas prasības kā priekšnoteikumu, lai varētu piemērot ES iekšējā tirgus noteikumus zivsaimniecības jomā”, kā minēts paša priekšlikuma 3. pantā, tādējādi nodrošinot, ka nolīguma noteikumi tiek pielāgoti attiecīgajiem ES noteikumiem par dzīvnieku veselību, pārtikas nekaitīgumu un zivsaimniecības produktu tirgus kopīgo organizāciju.

Galu galā Juridisko jautājumu komiteja vienbalsīgi nolēma, ka priekšlikuma tiesiskajam pamatojumam ir jābūt Līguma 204. pantam un 43. panta 2. punktam, kā arī 34. protokolam, kas nosaka īpašu režīmu un procedūras, ko piemēro Grenlandes izcelsmes produktiem, uz kuriem attiecas zivsaimniecības produktu tirgus kopīgā organizācija. Tāpēc es kā referente, mainot tiesisko pamatojumu, izstrādāju citu ziņojuma projektu. Par šo dokumentu mums rīt ir jāpieņem lēmums, un mēs uzskatām to par pirmo lasījumu Eiropas Parlamentā.

Vēl tikai vēlos pateikt Komisijai un Padomei, kuras pārstāvis, šķiet, nav ieradies, ka tām tagad ir iespēja mainīt tiesisko pamatojumu un atzīt jauno tiesisko pamatojumu, un attiecīgi uzskatīt šo par pirmo lasījumu tāpat kā mēs darīsim rīt. Problēmas ir ar tiesisko pamatojumu, nevis ar saturu.

Es aicinu atrisināt šo problēmu, lai turpmāk nerastos līdzīgas situācijas.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties visiem referentiem par paveikto darbu. Un tagad es pievērsīšos katram ziņojumam atsevišķi, laika taupīšanas nolūkā cenšoties koncentrēties tikai uz galvenajiem aspektiem.

Saistībā ar Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības nolīgumu vēlos pateikties Santos kungam par ieguldīto darbu, veicot referenta pienākumus, un man prieks, ka visa Zivsaimniecības komiteja ļoti stingri atbalsta šī priekšlikuma saturisko būtību.

Parlaments jau noteikti zina, ka ES ir apņēmusies arī turpmāk veicināt atbildīgas un ilgtspējīgas zivsaimniecības īstenošanu mūsu partneru teritoriālajos ūdeņos, tostarp Indijas okeāna reģionā. Ir ļoti svarīgi uzturēt divpusējas attiecības ar šī reģiona valstīm un, šajā gadījumā, ar Komoru salām saistībā ar Eiropas Savienības dalību reģionālajās zivsaimniecības organizācijās, piemēram, Indijas okeāna tunzivju komisijā.

Mums ir jāpiedalās šajās organizācijās, un tāpēc šis ziņojums ir svarīgs. Patlaban Eiropas Savienībai ir četri spēkā esoši partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības jomā — ar Seišeļu salām, Madagaskaru, Mozambiku un šis nolīgums ar Komoru Salu Savienību. Jāuzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija un Eiropas Savienība panāktu vienošanos ar Komoru salām, jo tai ir būtiska nozīme, nodrošinot mūsu flotes klātbūtni šajā reģionā.

Tāpat ir jāstiprina dialogs par nozares politiku, lai veicinātu atbildīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu šajā reģionā.

Dažus vārdus teikšu arī par referenta lūgumiem Komisijai, kuri minēti ziņojuma beigās. Vēlos norādīt, ka Komisija ir apņēmusies pilnībā informēt Eiropas Parlamentu visos sarunu un starptautisko nolīgumu noslēgšanas posmos. Tā patiešām ir, un mēs vēlamies sniegt visu attiecīgo informāciju, bet mums ir jārīkojas saskaņā ar Pamatnolīgumā noteiktajām saistībām.

Būtībā Komisijas dienesti šo pienākumu ir pildījuši jau vairāk nekā gadu. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam to pašu informāciju, kas tiek sniegta Padomei, un dara to vienlaicīgi. Jo īpaši esmu apņēmusies pēc iespējas ātrāk darīt pieejamus mūsu nolīgumu ex-ante un ex-post novērtējumus. Minēšu tikai vienu piemēru: ņemot vērā to, ka rīt ir paredzēta balsošana par rezolūciju par Eiropas Savienības un Mauritānijas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, Komisijas dienesti ir veikuši vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šī nolīguma novērtējuma ziņojums nonāk Parlamenta rīcībā pirms paredzētā termiņa, tādējādi dodot Parlamenta deputātiem iespēju balsot pēc iepazīšanās ar šo ziņojumu.

Attiecībā uz šī Parlamenta deputātu līdzdalību starptautiskās sanāksmēs novērotāju statusā jāuzsver, ka Pamatnolīgums attiecas uz daudzpusējām starptautiskajām konferencēm un sanāksmēm. Vienlaikus mēs plānojam turpināt līdzšinējo veiksmīgo praksi piedalīties divpusējās sarunās. Taču lēmumus par EP deputātu iekļaušanu ES delegācijās novērotāju statusā pieņem Komisāru kolēģija, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un pēc tam, kad saskaņā ar Pamatnolīgumu ir novērtētas juridiskās, diplomātiskās un tehniskās iespējas. Tomēr saistībā ar to es vēlos uzsvērt, ka mana personīgā attieksme un arī dienestu nostāja šajā jautājumā ir ļoti atbalstoša, un es vēlētos veicināt jūsu līdzdalību.

Arī saistībā ar otro ziņojumu, kas attiecas uz Kopienas finanšu pasākumiem kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai, es vēlos pateikties Zivsaimniecības komitejai un referentam Ferreira kungam par darbu, kas ir ieguldīts šī priekšlikuma izstrādē. Pateicoties viņu centieniem, mūsu rīcībā ir dokuments, kas ir pieņemams arī Padomei. Ar gandarījumu jānorāda, ka šis dokuments ir pieņemams arī Komisijai, un tas nozīmē, ka attiecībā uz šo dokumentu ir notikusi veiksmīga sadarbība starp visām trim iestādēm. Pēc sekmīga neoficiālā trialoga, kas notika 2. martā, tika panākta vienprātība attiecībā uz neatrisinātajiem jautājumiem, tāpēc Komisija cer, ka vienošanos par šo priekšlikumu varēs panākt pirmajā lasījumā. Es ceru, ka mums tas izdosies.

Vēlos atgādināt, ka ar šo ziņojumu tiek racionalizēta regula par tā dēvēto otro finanšu instrumentu. Šī regula attiecas uz izdevumiem tādās jomās kā starptautiskās attiecības, pārvaldība, datu vākšana, zinātniskie ieteikumi, kā arī kontroles sistēmas un izpildes nodrošināšana. Pārskatīšanas mērķis ir saskaņot šo regulu ar citiem tiesiskā reglamentējuma aspektiem. Ir paredzēts pielāgot un precizēt dažus noteikumus. Tāpēc es aicinu Eiropas Parlamentu apstiprināt šo priekšlikumu.

Tagad pievērsīšos trešajam ziņojumam, kas attiecas uz pārejas posma tehniskajiem noteikumiem un par kura sagatavošanu es sirsnīgi pateicos referentei Grelier kundzei. Šī priekšlikuma mērķis ir pagarināt spēkā esošo pārejas posma tehnisko pasākumu piemērošanas termiņu līdz 2012. gada beigām, pamatojoties uz to, ka nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā reformētā kopējā zivsaimniecības politika. Es ceru, ka mums izdosies sasniegt šo mērķi. Es ierosināju šo pagarinājumu, lai nepieļautu, ka laikā, kad mēs īstenojam šo reformu, tiek uzsāktas sarežģītas apspriedes par tehniskajiem pasākumiem. Komisija atbalsta grozījumu, par kuru ir vienojusies Zivsaimniecības komiteja un kas attiecas uz linuma acu izmēru pieļaujamo lielumu cūkzivju zvejai, jo tā pamatojumā ir zinātniski atzinumi. Es saprotu bažas, ko ir pauduši daži deputāti un arī dažas dalībvalstis, kas vēlējās panākt papildu grozījumus. Tomēr mēs nevarējām atbalstīt šos grozījumus vai nu tāpēc, ka zinātnieki pagaidām nav pārbaudījuši to pamatotību, vai arī tāpēc, ka zinātnieki nav saņēmuši no dalībvalstīm visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt novērtējumu.

Visbeidzot, vēlos īsi izteikties par ziņojumu, kas attiecas uz zivsaimniecības produktu importu no Grenlandes, un saistībā ar to es pateicos Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētājai Fraga kundzei par paveikto darbu. Vēlos uzsvērt, ka Komisijas ierosinātie pasākumi atbilst tam, ko Grenlande jau ilgstoši ir lūgusi. Šo pasākumu mērķis ir vienkāršot attiecīgos sanitāros pasākumus un sertifikācijas procedūras un iekļaut Grenlandi zivsaimniecības produktu un no tiem iegūto atvasināto produktu vienotajā tirgū.

Šie pasākumi pilnībā atbilst tam, ko mēs apņēmāmies 2006. gada nolīgumā, proti, veicināt Grenlandes attīstību un sadarboties pārtikas nekaitīguma jomā. Komisija ar lielu gandarījumu norāda, ka visas iesaistītās puses — visas Padomes dalībvalstis, Grenlande, Eiropas Parlaments un arī dalībvalstu parlamenti — ir gatavas ievērot šo apņemšanos un atbalstīt šo priekšlikumu.

Izteikšos skaidri: mums, Komisijai, attiecības ar Grenlandi ir ļoti svarīgas, un es domāju, ka ikviens saprot, kāpēc. Tā ir politiska prioritāte, un tāpēc es ceru, ka apspriedes par šī priekšlikuma tiesisko pamatojumu neapdraudēs šo svarīgo pasākumu īstenošanu.

Es ļoti labi sapratu bažas, ko Fraga kundzes pauda saistībā ar šī priekšlikuma tiesisko pamatojumu un Eiropas Parlamenta kompetenci. Vēlos norādīt, ka Komisija nepretosies centieniem rast pragmatisku risinājumu. Kaut arī mēs joprojām esam pārliecināti, ka mūsu priekšlikuma tiesiskais pamatojums ir atbilstošs, mēs spētu pieņemt to (un es vēlos to skaidri pateikt), ka Padome atbalsta Parlamenta nostāju. Mēs spētu to pieņemt. Tagad Padomei ir jāapsver iespējas un jāvirza šis jautājums uz priekšu atbilstīgi Līguma noteikumiem. Es ceru, ka mēs ļoti drīz atrisināsim šo situāciju, lai nepieļautu, ka tiek ietekmētas mūsu attiecības ar Grenlandi. Šī ir mūsu galvenā prioritāte, tāpēc norādīšu, ka risinājuma rašanas nolūkā es vēlētos veicināt Fraga kundzes paveikto darbu.

Nobeigumā vēlos pateikties Zivsaimniecības komitejai un visiem referentiem par paveikto darbu. Es atvainojos, ka runāju pārāk ilgi, bet man bija jāizsakās par četriem ziņojumiem.

  François Alfonsi, Budžeta komitejas atzinuma referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Budžeta komiteja tika lūgta sniegt atzinumu par šo ziņojumu par Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības nolīgumu zivsaimniecības nozarē. Komiteja šo nolīgumu atbalstīja.

Tomēr, pirmkārt, komitejai šķita, ka nav lietderīgi rīkot Parlamenta balsojumu par šo ziņojumu, jo tas ir iesniegts pēc nolīguma parakstīšanas. Tas, ka šajā gadījumā nav runa par lieliem līdzekļiem, mazina šīs problēmas ietekmi, bet turpmāk mums, protams, būtu jāspēj sniegt savu atzinumu pirms šādu nolīgumu parakstīšanas.

Otrkārt, komitejai šķita, ka būtu vajadzējis rūpīgāk analizēt šī nolīguma saturu attiecībā uz noteiktumiem par faktiskajiem nozvejas apjomiem un zivju krājumu aizsardzību, lai ņemtu vērā Zivsaimniecības komitejas neatlaidīgo nostāju un arī nodrošinātu nolīguma vietējās attīstības aspekta pienācīgu īstenošanu praksē. Tāpēc Budžeta komiteja tuvākajā laikā plāno nākt klajā ar ierosinājumu rīkot darba sanāksmi ar Zivsaimniecības komiteju, kurā izsmeļoši tiktu apspiests šis jautājums.

  Jarosław Leszek Wałęsa, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodienas debatēs mēs apspriežam četrus ziņojumus, un tāpēc vispirms es vēlos pateikties visiem referentiem par paveikto darbu un Eiropas Komisijai par sadarbību. Sākšu ar dažiem komentāriem par Grelier kundzes ziņojumu, kura redakcija atspoguļo kompromisu, kas tika panākts starp politiskajām grupām un Eiropas Komisiju. Es atbalstu to ziņojuma redakciju, par kuru vienojās Zivsaimniecības komiteja un kura šajā komitejā tika pieņemta balsojot. Sakarā ar Lisabonas Līguma stāšanos spēkā Eiropas Komisija 2010. gadā atsauca savu projektu Padomes regulai, ar ko nosaka tehniskos pasākumus zvejas resursu saglabāšanai, lai izstrādātu jaunu plānu. Jauno plānu bija iecerēts izstrādāt tā, lai tas atbilstu Līguma noteikumiem un lai tajā tiktu ņemta vērā kopējās zivsaimniecības politikas reforma. Regulas projekta iesniegšanas termiņš ir 2011. gada trešais ceturksnis. Diemžēl šķiet, ka Komisija nespēs sagatavot regulas projektu laikā un, kas ir vēl ļaunāk, tai nebūs līdzekļu, lai to grozītu. Tas ne par ko labu neliecina. Rītdien balsojot par regulas projekta termiņa pagarināšanu, mēs zvejnieku priekšā apņemamies strādāt pie jaunās regulas, ar kuru beidzot ir jāpanāk visu to noteikumu sistematizācija, kuri reglamentē atļautās zvejošanas metodes un vietas.

Tomēr cerības vieš tas, ka Komisija, kā liecina jaunākā informācija, visticamāk vēlēsies nodot dažas ar tehniskajiem pasākumiem saistītās kompetences atpakaļ dalībvalstīm. Šis ir ļoti labvēlīgs pasākums decentralizācijas virzienā. Dažādos jūru baseinos izmantotie tehniskie pasākumi atšķiras atkarībā no vietējiem apstākļiem. Īstenojot zivsaimniecības pārvaldības sistēmu, būtu jāatsakās no tradicionālās lejupējās pieejas un galvenais uzsvars jāliek uz reģionalizācijas principu, kas dod iespēju ņemt vērā atsevišķos jūru baseinos dominējošos apstākļus. Tāpēc mums ir jāsaka kategorisks „nē” visiem mēģinājumiem pieņemt universālu un kopīgu zivsaimniecības pārvaldības modeli, un jāaicina vērst pienācīgu uzmanību uz dažādo Eiropas jūru īpatnībām. Individualizēta pieeja būs pareizais veids, kā virzīties uz mērķi nodrošināt ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību. Paldies!

  Ulrike Rodust, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Damanaki, dāmas un kungi! Mūsu darba kārtībā atkal ir iekļauts viss zivsaimniecības politikas tiesību aktu klāsts. Es kā koordinatore esmu gandarīta par to, ka esam panākuši kompromisu ar Padomi un Komisiju par divām regulām. Proti, par Grelier kundzes ziņojumu par tehniskajiem pasākumiem un Ferreira kunga ziņojumu par otro finanšu instrumentu. Mums jāspēj balsojumā atbalstīt arī ES un Komoru salu nolīgumu zivsaimniecības jomā, lai gan neslēpšu, ka es vēlētos, lai partnerattiecību nolīgumi tiktu fundamentāli pārskatīti saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu.

Taču attiecībā uz Grenlandes jautājumu ir nopietnas problēmas iestāžu sadarbības jomā, jo netiek ņemtas vērā Parlamenta pilnvaras. Es pakāpeniski kļūstu arvien neiecietīgāka pret to, ka iestāžu sadarbība joprojām ir tik sliktā līmenī. Esmu vērsusi uzmanību uz šo aspektu vairākkārt. Un šodien es par to runāju atkal. Ar pārvaldības plāniem saistītajām problēmām steidzami ir jārod risinājums. Es aicinu Ungārijas prezidentūru aktīvi pieprasīt šo risinājumu. Tas, ka šodien šajā zālē nav Padomes pārstāvja, skaidri apliecina Padomes necieņu pret Parlamentu. Tas ir kaut kas neticams.

Nobeigumā izteikšos par Grelier kundzes ziņojumu. Zinu, ka daži deputāti nav apmierināti ar to, ka ziņojumā neizdevās iekļaut viņu ierosinātos grozījumus. Es ar lielu nožēlu raugos uz to, ka mūsu zvejniekiem ir jāstrādā, izmantojot novecojušus tehniskos pasākumus. Vainīga šajā gadījumā ir Padome, kura nav spējusi vienoties par jaunu regulu. Mēs, Parlaments, savā ziņā esam atbildīgi, tāpēc mums arī atbildīgi jārīkojas un jāpagarina esošās regulas darbības termiņš, neveicot tajā grozījumus.

  Pat the Cope Gallagher, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt visus referentus ar ziņojumu iesniegšanu, un laika ierobežojuma dēļ es izteikšos tikai par Grelier kundzes ziņojumu.

Spēkā esošā regula par tehniskajiem pasākumiem rada būtiskas problēmas mazajiem piekrastes kuģiem, kas darbojas Īrijas piekrastē un Skotijas rietumu piekrastē. Mēs, politiķi, nevaram atļauties sēdēt un gaidīt, kad tiks īstenota kopējās zivsaimniecības politikas reforma, ja no mums tiek gaidīta jauna regula. Parlamentam tagad ir iespēja rīkoties, un es mudinu visas politiskās grupas atbalstīt iesniegtos grozījumus, kuri ir ļoti reālistiski.

Šiem mazajiem kuģiem, kuru garums nepārsniedz 15 metrus, tiek liegta iespēja gūt ienākumus, un vēl svarīgāks ir fakts, ka šie kuģi ir spiesti kuģot bīstamos ūdeņos. Mēs liekam šiem kuģiem doties 80 km no krasta, lai tie zvejotu zivis ārpus zonas, kurā mencu krājumu atjaunošanas nolūkā zvejošana ir liegta. Mani grozījumi attiecas uz pītu tīklu izmantošanu. Mazie piekrastes kuģi izmanto šos tīklus gliemeņu un mazo kaķhaizivju zvejai Ziemeļrietumu piekrastē. Pītus tīklus neizmanto mencu zvejai, tos neizmanto merlangu un pikšu zvejai, un tie nekādi neietekmē šo zivju krājumus, tāpēc šie grozījumi, ja tie tiks pieņemti, nodrošinās šiem mazajiem kuģiem iespēju izdzīvot šajās zonās. Aizbildinājums, ka mēs nevēlamies uzsākt apspriedes, nav pietiekams arguments. Tieši tāpēc taču mēs esam šeit.

Attiecībā uz cūkzivīm jānorāda, ka šis ir jauns zvejas veids. To galvenokārt ir attīstījuši manas valsts zvejnieki. Decembrī Padome noteica kopējo pieļaujamo nozveju, Īrijai piešķirot 67 %, un man prieks, ka to pamato zinātniski pierādījumi, kā norādīja komisāre. Spēkā esošajā regulā cūkzivis nav minētas, tāpēc esmu gandarīts par komitejas lēmumu pieņemt manu grozījumu un izmantot Komisijas priekšlikumu kā līdzekli, lai noteiktu atbilstošu linuma acu izmēru pieļaujamo lielumu, proti, no 32 mm līdz 54 mm, tādējādi izvairoties no nepieciešamības ieviest jaunu tiesību aktu, jo tas būtu pārāk ilgs process.

Nobeigumā es aicinu visas dalībvalstis padomāt par...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Isabella Lövin, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties visiem referentiem par konstruktīvo sadarbību. Bet savā runā pievērsīšos tikai ES un Komoru salu nolīgumam zivsaimniecības jomā.

Lai atgādinātu sev, kāpēc mēs, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, līdz šim esam balsojuši pret šiem nolīgumiem zivsaimniecības jomā, man atliek tikai paņemt kādu no novērtējumiem un palasīt ES un Komoru salu nolīgumu, par kuru mēs grasāmies balsot. Nolīgums ar šo nabadzīgo valsti ES ir kopš 1998. gada. Novērtējumā norādīts, ka laikposmā no 2005. līdz 2009. gadam nolīgums nodrošināja Komoru Salu Savienībai EUR 2,7 miljonus. Nolīgumā minēts, ka 60 % no šiem līdzekļiem ir jāizmanto vietējās zvejniecības nozares atbalstam, kā arī kontroles pasākumu īstenošanai un zivju krājumu noteikšanai, izmantojot zinātniskas metodes.

Saskaņā ar novērtējumā minēto informāciju šai jaunattīstības valstij joprojām nav nevienas funkcionējošas zvejas ostas, nevienas krasta apsardzes laivas un neviena krasta apsardzes lidaparāta, un tajā netiek veikta pētniecības zveja. Šīs valsts zvejniecības nozare joprojām ir pilnīgi neattīstīta.

Tātad Komoru Salu Savienība saņem EUR 2,7 miljonus, lai ES laivas tiktu ielaistas šīs valsts ūdeņos. Mēs, nodokļu maksātāji, nodrošinām 65 % no šīs summas un kuģu īpašnieki — 35 %. Saskaņā ar novērtējumā sniegto informāciju minētajā laikposmā šīs laivas, no kurām lielākā daļa ir paredzētas tunzivju zvejai, ir nozvejojušas zivis EUR 13,7 miljonu vērtībā. Šis ir ļoti izdevīgs bizness kuģu īpašniekiem, bet novērtējumā minēts, ka visu tā dēvēto pievienoto vērtību ir saņēmusi ES.

Neviens Komoru salu iedzīvotājs nav pieņemts darbā par šo laivu apkalpes locekli. Nozvejotās zivis nav izkrautas Komoru salās. Visa zivju apstrāde ir notikusi citur, piemēram, Seišeļu salās. Es piekrītu komisārei, ka ES būtu jāpiedalās Indijas okeāna tunzivju komisijas darbā, bet mans jautājums Komisijai ir šāds.

Kā Komisija plāno nodrošināt, lai šis jaunais nolīgums tiktu īstenots atbilstošāk nekā iepriekšējie nolīgumi? Piemēram, kā varētu pārliecināt ES floti nodarbināt uz kuģiem Komoru salu iedzīvotājus un kā Komisija panāks, ka nolīgums patiešām veicina Komoru salu attīstību, lai zvejniecības nozares attīstībai piešķirtie līdzekļi nebūtu tikai skaisti vārdi, bet tiem būtu arī saturs?

  Marek Józef Gróbarczyk, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos paust sirsnīgāko pateicību un apsveikumus visiem referentiem par darbu, ko viņi ir ieguldījuši ziņojumu sagatavošanā. Šiem ziņojumiem ir galvenā nozīme kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā.

Taču uzmanība ir jāpievērš arī atšķirībām Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas viedokļos par starptautiskajiem nolīgumiem. Attiecībā uz sarunām par nolīgumiem ar trešām valstīm Eiropas Komisija parasti ir pārmērīgi noslēpumaina, bet šāda rīcība ir pretrunā ar Lisabonas Līguma noteikumiem, kuri paredz lielāku Parlamenta līdzdalību normatīvo aktu izstrādē. Šāda rīcība ir pretrunā ar pārredzamības principu, un tā ierobežo Parlamenta nozīmi, bet tam taču ir jāveic uzraudzības funkcija. Spēja ietekmēt sarunu procesu ļautu deputātiem pienācīgi īstenot pilnvaras, kas viņiem piešķirtas kā Eiropas Parlamenta deputātiem.

Komisāres kundze, es aicinu nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta deputātiem ir lielāka nozīme sarunu procesā, jo pašreizējā sistēma, saskaņā ar kuru vispārējo ziņojumu par sarunām sniedz Eiropas Komisijas amatpersona, nav atbilstoša.

  Derek Roland Clark, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pēc 30 gadu īstenotās postošās zivju izmešanas prakses ir pienācis laiks risināt šo jautājumu. Grimsbijas flotes veido daži desmiti laivu, lai gan savulaik to skaits sasniedza simtu. Pirms diviem gadiem Rietumskotijas zvejnieki iesniedza sīgu saglabāšanas plānu, bet, kamēr viņi gaida, sīgu krājumi turpina samazināties. Ir ierosināts ievērot reģionālu pieeju — kāpēc ne? ES sadala šo zemi reģionos.

Daudz ļaunāka prakse ir licenču atjaunošana Eiropas flotēm, atļaujot tām darboties Komoru salu ūdeņos. Būtībā to var uzskatīt par sirošanu, jo vietējie zvejnieki nespēj konkurēt ar pārākajiem ES traleriem. Līdzīgi apstākļi ir radīti arī citiem šīs jomas pārstāvjiem. Vai Parlaments ir pārsteigts par to, ka Somālijas zvejnieki, kuriem ir liegta iespēja nopelnīt iztiku, ir sākuši piekopt mūžseno pirātu netikumu?

Vai pirms pieciem gadiem deputāti redzēja televīzijā ainas, kurās tika rādīts, kā simtiem Rietumsahāras iedzīvotāju cenšas meklēt patvērumu Kanāriju salās? Tas notika neilgi pēc tam, kad bija atjaunotas ES licences kuģošanai viņu ūdeņos, un arī viņi to visu bija piedzīvojuši jau iepriekš. Īstenojot šos nožēlojamos un izmisīgos centienus, daudzi mira 800 jūdžu garajā ceļā zvejas laivās, kas nebija paredzētas izmantošanai atklātā jūrā. Tomēr ES nerūp, ka tās pasākumi ir noveduši nabadzībā mazāk attīstīto valstu iedzīvotājus, un tāpēc tā ir pelnījusi nosodījumu.

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Viens no referentiem norādīja, ka zvejnieki neuzticas kopējai zivsaimniecības politikai. Tas nav nekāds brīnums, jo patlaban īstenotā kopējā zivsaimniecības politika ir panākusi mūsu flotes iznīcināšanu, bet nav panākusi zivju krājumu palielināšanos. Manuprāt — jo ātrāk nodrošināsim, ka zivsaimniecības politika atkal nonāk dalībvalstu pārziņā, jo labāk. Tomēr es apzinos, ka tas nenotiks īsā laikā, tāpēc šajās kopīgajās debatēs par zivsaimniecību vēlos uzsvērt dažus vērojumus.

Vispirms runāšu par Kopienas finanšu pasākumu noteikšanu kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai. Kamēr vien ES ir tiesīga iejaukties mūsu zivsaimniecības jomā, šai intervencei, manuprāt, ir jābūt pienācīgi finansētai. Tomēr vienlaikus ar centieniem nodrošināt finansējumu KZP pārvaldībai mums būtu jāpadomā par ieinteresētajām pusēm (jo īpaši par mūsu zvejniekiem), kuras ar grūtībām spēj izsekot līdzi daudzajiem spēkā esošajiem noteikumiem un regulām, nemaz jau nerunājot par tiem noteikumiem un regulām, attiecībā uz kurām tiek lūgts viņu viedoklis.

Es arvien biežāk dzirdu dažādas jūrniecības jautājumos ieinteresētas personas norādām, ka visa nozare cenšas rast risinājumu šim jautājumam.

  Alain Cadec (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Vispirms lai izskan kāds sauciens, kas nāk no manas sirds dziļumiem: Parlamentam ir tikai viena mītne, un tā ir Strasbūrā.

Un tagad es vēlos apsveikt Ferreira kungu ar izstrādāto ziņojumu par Kopienas finanšu pasākumiem kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā. Grozījumi, kurus attiecībā uz šo regulu ierosinājusi Komisija un Parlaments, noteiks, cik lielus ES ieguldījumus drīkst novirzīt pētniecības finansēšanai. Ieviešot šos grozījumus, tiks nodrošināta regulas atbilstība izmaiņām, kas ir veiktas ES tiesiskajā reglamentējumā datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā.

Īpaši atzinīgi es vērtēju iespējas finansēt zinātnisko pētniecību zivsaimniecības un akvakultūras jomā. Tagad mēs varēsim veikt pētījumus par to, kādā ziņā Eiropas Savienība ir atkarīga no importa, ko ieved no trešām valstīm. Kā jūs zināt, no importa ir atkarīgi 60 % no mūsu tirgus, un šis skaitlis pastāvīgi aug. Ir svarīgi, lai mēs palielinātu atbalstu Eiropas ražotājiem, nevis veicinātu mūsu tirgus atvērtību visos virzienos, tādējādi apdraudot Eiropas produkciju.

Vēlos pateikties arī Grelier kundzei par izstrādāto ziņojumu. Tehniskie pasākumi ir īpaši jutīgs jautājums, un, tiklīdz Komisija būs nākusi klajā ar priekšlikumiem par kopējās zivsaimniecības politikas reformas tiesību aktu kopumu, šie pasākumi pēc iespējas ātrāk ir jāpārskata. Šis ziņojums, par kuru rīt balsosim, dod iespēju pagarināt zivsaimniecības nozarē piemēroto pārejas posma tehnisko pasākumu darbības termiņu. Šis termiņa pagarinājums ļaus mums izvairīties no reglamentējuma trūkuma laikposmā pēc šī gada 30. jūnija un nodrošinās zivsaimniecības nozares pārstāvjiem iespēju turpināt darboties līdz KZP reformas īstenošanai. Šis termiņa pagarinājums dos arī iespēju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu attiecībā uz visiem patlaban spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem. Šobrīd tik tiešām nebūtu prātīgi pieņemt būtiskus grozījumus attiecībā uz šo ziņojumu, jo šādi tiktu pagarināta likumdošanas procedūra un izraisītas ilgstošas apspriedes Padomē.

Visbeidzot vēlos apsveikt Santos kungu ar izstrādāto ziņojumu par ES un Komoru Salu Savienības partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē un kolēģi Estévez kundzi ar ziņojumu par Grenlandi.

  Ole Christensen (S&D). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos pateikties referentiem par darbu, ko viņi ir ieguldījuši, izstrādājot šo ieteikumu un trīs ziņojumus. Rīt mēs balsosim par importa nolīgumu ar Grenlandi. Esmu šī ziņojuma ēnu referents, kas pārstāv Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu. Man prieks, ka mēs atbrīvojamies no apgrūtinošās un dārgās birokrātijas, tomēr vienlaikus pilnībā izpildām ES pārtikas nekaitīguma prasības. Nolīgums Grenlandei būs lieliska iespēja pārdot tās zivsaimniecības produktus saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem, ja vien šie produkti atbildīs ES prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. Patlaban Dānijas pārtikas aizsardzības iestādes pārbauda Grenlandes zivis gan Grenlandē, gan arī pēc to ievešanas ES. Šādi tiek veikts dubults darbs, kas dārgi izmaksā, bet nolīgums, par laimi, to novērsīs. Šis nolīgums būs izdevīgs visiem, bet tā noslēgšana nepārprotami ir bijis pārāk ilgs process. Tomēr Parlamentam bija svarīgi arī tikt pilnā skaidrībā par tiesisko pamatojumu, un mēs ceram, ka Komisija un Padome to atbalstīs.

Mēs balsosim arī par Eiropas Savienības un Komoru salu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē. Kopumā es ļoti pozitīvi vērtēju ilgtspējīgus nolīgumus zivsaimniecības jomā, kuri nodrošina ilgtspēju attiecībā uz zivju krājumiem, zvejniekiem, vietējiem iedzīvotājiem un arī ES zvejniekiem, kuri izmanto šo nolīgumu piedāvātās iespējas. Diemžēl šis nolīgums ar Komoru Salu Savienību nav tik ilgtspējīgs kā es būtu vēlējies, jo tajā nav norādīts galīgais maksimāli pieļaujamais ES kuģu nozvejas apjoms. Ja tiks sasniegta saskaņotā kvota 4850 tonnas gadā, tad katra papildu tonna izmaksās EUR 65.

Tendence nenoteikt maksimāli pieļaujamo ES kuģu nozvejas apjomu trešo valstu ūdeņos ir postoša un nepareiza. Nav pieļaujams, ka mēs īstenojam dažādu zivsaimniecības politiku atkarībā no tā, vai ir runa par mūsu pašu ūdeņiem vai trešo valstu ūdeņiem. Es vēlos mudināt, lai mēs pilnīgāk nodrošinām to, ka līdzekļi, ko ES izmaksā trešām valstīm apmaiņā pret nolīgumu noslēgšanu zivsaimniecības jomā, tiek piešķirti tā, lai vietējie iedzīvotāji patiešām gūtu labumu.

  Britta Reimers (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Damanaki kundze, dāmas un kungi! Man prieks, ka Parlaments beidzot grasās balsot par šo jautājumu, un es vēlos pateikties referentiem par paveikto darbu.

Grozījumi Padomes regulā par Kopienas finanšu pasākumiem ir viens no galvenajiem līdzekļiem, kas mums vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku. Jo īpaši tas attiecas uz tādām jomām kā starptautiskās attiecības zivsaimniecības nozarē, datu vākšana un zinātniskie pētījumi. Īpaši svarīgas ir kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmas un to īstenošana.

Referents ir darījis visu, lai pārliecinātu savus kolēģus par to, ka ir jāpalielina līdzfinansējuma apjoms līdz maksimāli pieļaujamajiem 75 %. Mēs nevaram piekrist viņa vēlmēm. Spēkā esošie noteikumi ir pierādīti praksē, un tajos jau ir paredzēti daži izņēmumi. Dalībvalstis jau izmanto līdzfinansējuma iespējas, un nav vajadzības īstenot turpmākus veicināšanas pasākumus.

Svarīgi, lai regulas grozījumi ir priekšnoteikums saskaņotam tiesiskajam reglamentējumam.

  Ian Hudghton (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs! Jāsaka, ka Grelier kundzes ziņojumu raksturo pārāk liela piekāpšanās Komisijai. Rietumskotijas zvejnieki nespēj saprast to, ka Komisija apgalvo, ka vēlas izskaust zivju izmešanas praksi, bet vienlaikus noraida grozījumus, kas attiecas uz šiem tehniskajiem pasākumiem.

Komisija labprātāk pagarina pašreizējo tehnisko pasākumu piemērošanas termiņu vēl par vismaz 18 mēnešiem, lai gan šie pasākumi rada zivju, tostarp pikšu, izmešanu. Komisija labprātāk vēl 18 mēnešus īsteno tā dēvētos pagaidu pasākumus, kuri nav spējuši nodrošināt krājumu saglabāšanu. Vēl 18 mēnešus bojā gājušas zivis tiks izmestas jūrā. Es aicinu kolēģus rīt mūsu balsojumā atbalstīt visus grozījumus, un es ceru, ka šie grozījumi tiks pieņemti. Un, ja tie tiks pieņemti, es ceru, ka Komisija mainīs savu attieksmi un izmantos iespēju rīkoties attiecībā uz zivju izmešanu tagad, nevis tikai runās par rīcību kaut kad nākotnē.

  Struan Stevenson (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Esmu iesniedzis Tehnisko pasākumu regulas grozījumu, lai mēģinātu atrisināt nepieņemamo situāciju, par kuru tikko runāja Ian Hudghton un kas ir izveidojusies Skotijas rietumu krastā.

Lai īstenotu labi iecerēto mēģinājumu saglabāt sīgu krājumus šajā teritorijā, Komisija 2009. gada beigās ieviesa pagaidu noteikumus par nozvejas sugu sastāvu, kurus bija paredzēts piemērot 12 mēnešus, bet saskaņā ar visaptverošu vienošanos par ES tehnisko pasākumu piemērošanas termiņa pagarināšanu par 12 mēnešiem šo pagaidu noteikumu darbība tika pagarināta par vēl vienu gadu. Pašreiz Komisija atkal mēģina pagarināt šo noteikumu piemērošanas termiņu līdz 2012. gada beigām, kamēr tā sagatavos jaunus tehnisko pasākumu noteikumus saskaņā ar KLP reformas tiesību aktu kopumu.

Šo pasākumu neplānotās sekas izpaudīsies tā, ka pagaidu regula, kuru bija paredzēts piemērot vienu gadu, tiks piemērota vismaz trīs gadus, kuru laikā situācija Rietumskotijā ir krasi mainījusies un mūsu zvejnieki ir spiesti labas un svaigas pikšas izmest jūrā, ja tās ir gājušas bojā. Es ceru, ka Parlaments rīt atbalstīs manu grozījumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Es apsveicu visus četrus referentus, bet izteikšos tikai par diviem apspriestajiem ziņojumiem. 2008. gadā netika panākta vienošanās par regulas projektu, kas vienkāršotu un precizētu ES regulu par zvejas resursu saglabāšanu, tāpēc tika pieņemta pašreizējā regula, ar kuru tika noteikti vairāki pārejas posma pasākumi, kurus sākotnēji bija paredzēts piemērot no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam. Šī tiesību akta priekšlikuma mērķis ir pagarināt šos pārejas pasākumus vēl par 18 mēnešiem, proti, līdz 2013. gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā jauna regula par tehniskajiem pasākumiem, kas izstrādāta saskaņā ar reformēto kopējo zivsaimniecības politiku (KZP).

Ir svarīgi, lai šajā pārejas posmā zivsaimniecības nozarē būtu tiesiskais reglamentējums, kas aizsargā zvejnieku intereses un vienlaikus ir vērsts uz galveno mērķi veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstību. Pašreizējais nodoms nepagarināt trīssienu tīklu izmantošanas noteikumus un kopš 2010. gada 1. oktobra piemērotais aizliegums tos izmantot 200 līdz 600 metru dziļumā, nav uzskatāms par atbilstīgu iepriekš minētajiem mērķiem. Aizliegums, kas tiek piemērots šai zvejas tehnikai, ko daļa Portugāles sīkflotes desmitiem gadu ir izmantojusi tādu sugu ilgtspējīgai izmantošanai kā jūrasvelni un heki, bija nopietns ekonomisks un sociāls trieciens nozarei un tām zvejnieku kopienām, kas no šo resursu izmantošanas ir atkarīgas visvairāk.

Tāpēc es lūdzu jūsu atbalstu, pieņemot priekšlikumu, ko es un mani kolēģi Santos kungs un Ferreira kungs esam iesnieguši Parlamentam un kura vienīgais mērķis ir nodrošināt, lai noteikumi, kas bija spēkā līdz 2010. gada 1. oktobrim, paliktu spēkā līdz 2013. gadam.

Vēlos minēt arī projektu regulai, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus KZP īstenošanai un jūras tiesību jomā: Ferreira kunga ziņojumu. Līdztekus Eiropas Zivsaimniecības fondam šis ir svarīgākais zivsaimniecības atbalsta finanšu instruments, kas nodrošina finansējumu tādās jomās kā starptautiskās attiecības, pārvaldība, zinātnisko datu un atzinumu apkopošana un KZP īstenošanas uzraudzība.

Ņemot vērā šo situāciju, es vēlos paust pilnīgu atbalstu priekšlikumiem, kurus referents ir iesniedzis Parlamentam, lai palielinātu iespējamā ES līdzfinansējuma daļu līdz 60 % pamatdatu vākšanas, pārvaldības un izmatošanas jomā, kā arī attiecībā uz papilddatu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu. Plaši un arvien vairāk tiek atzīts, ka ļoti svarīgi ir balstīt zivsaimniecības pārvaldību uz precīzu jaunāko zinātnisko informāciju par krājumu stāvokli, un šis apsvērums pilnībā attaisno referenta priekšlikuma un arī visa viņa ziņojuma pieņemšanu.

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Es apsveicu visus četrus ziņojumu referentus ar lieliski paveikto darbu. Es izteikšos par diviem ziņojumiem, jo tie ir ļoti svarīgi.

Viens no ziņojumiem attiecas uz nolīgumu ar Komoru Salu Savienību. Tas ir nolīgums zivsaimniecības jomā starp Eiropas Savienību un valsti Āfrikas dienvidaustrumos (norādu to, lai visiem būtu skaidrs, par kuru ģeogrāfisko reģionu ir runa), kurā 60 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas un kurā vienīgais ienākumu gūšanas veids ir tūrisms vai valsts palīdzība.

Šis nolīgums dod iespēju zvejot viņu liekās zivis. Es atkārtoju –– liekās zivis. Tas paredz arī kompensācijas piešķiršanu, lai valsts pati varētu attīstīties un uzlabot savu infrastruktūru un spējas. Nolīgums paredz tādu partnerattiecību struktūru, kas ir vērsta uz ilgtspējīgu un atbildīgu zvejošanu, saglabājot bioloģiskos resursus. Mums jāņem vērā, ka šajos ūdeņos mīt migrējošās sugas, piemēram, tunzivis, un ka katru gadu nākamā gada krājumi tiek noteikti, izmantojot zinātniskus kritērijus. Nolīgums veicina zinātnisko pētniecību un novērotāju klātbūtni uz klāja, kā arī šīs teritorijas zivju saglabāšanu, jo tas attiecas tikai uz piekrastes zonu un tādējādi dod vietējai zvejniecībai iespēju attīstīties.

Šis protokols ir ļoti izdevīgs, jo tas nodrošina Eiropas zvejas laivām iespēju zvejot šajos ūdeņos, atbalstu attīstības jomā, uzlabotu nodarbinātību un labākas ekonomiskās perspektīvas. Un tajā ir iekļauts arī kāds ļoti svarīgs nosacījums: tas liedz trešām valstīm zvejot, ja vien tās atbilstoši nenodrošina vides saglabāšanu. Trešās valstis nozvejo 75 % šīs teritorijas zivsaimniecības resursu.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šis nolīgums ne tikai palīdz Komoru Salu Savienībai, bet arī palīdz saglabāt vidi.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī svarīgajam Grelier kundzes ziņojumam par regulu, ar ko nosaka tehniskos pasākumus, kuras darbības termiņš beidzas pēc trim mēnešiem un attiecībā uz kuru tiek pieprasīts darbības termiņa pagarinājums līdz 2012. gada decembrim, jo pretējā gadījumā šo laikposmu raksturotu tiesiskā reglamentējuma trūkums, juridiska nenoteiktība un nepietiekama jūras resursu saglabāšana.

Tomēr mēs vēršam uzmanību arī uz nepieciešamību izvērtēt pievienoto deklarāciju, kurā Komisija ir aicināta pieņemt noteiktus grozījumus: dažus dalībvalstu ierosinātus tehniskos pasākumus. Tīklu jautājums jau šodien tika minēts, un mēs vēršam uzmanību arī uz dziļuma jautājumu. Šie grozījumi attiecas uz noteiktām zivsaimniecības jomām, un mēs uzskatām, ka Komisijai, ņemot vērā to ietekmi uz pašiem krājumiem, tie būtu jāpieņem. Šie grozījumi attiecas uz 8., 9. un 10. zonu, un tiem ir svarīga nozīme, lai novērstu šos trūkumus, kuri rodas, piemērojot regulu, kas ne tikai kaitē zivsaimniecībai, bet arī vietējiem iedzīvotājiem.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es balsojumā atbalstīšu šo nolīgumu, jo tas ir izdevīgs Eiropas flotei. Kopumā no tā iegūs 70 kuģi, proti, par 12 kuģiem vairāk nekā iepriekšējā nolīgumā, un uz šiem kuģiem būs vismaz viens vietējais apkalpes loceklis.

Nolīgums ir izdevīgs Komoru salām, to iedzīvotājiem un ražošanas nozarei vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir izdevīgs tāpēc, ka veicina sadarbību, kas ir vērsta uz vietējās attīstības sekmēšanu, un tāpēc, ka šai jomai tiek novirzīta nolīgumā noteiktā finansiālā kompensācija. Otrkārt, tas ir izdevīgs tāpēc, ka mudina reģiona valdības ievērot cilvēktiesības, un šis ir pamatnosacījums nolīguma darbības turpināšanai. Treškārt, tas ir izdevīgs tāpēc, ka atbalsta šajā teritorijā īstenoto mazāka apjoma zveju un nodrošina savu zvejas zonu 8500 Komoru salu iedzīvotāju, kuri pārtiek no šāda veida darbībām: Eiropas kuģi nedrīkstēs zvejot 10 jūras jūdžu rādiusā no katras salas.

Visbeidzot, tas izdevīgs tāpēc, ka veicina ilgtspējīgu zveju šajā teritorijā un tāpēc, ka tajā ir iekļauts mehānisms zivju krājumu objektīvai izvērtēšanai un mehānisms zinātniskās sadarbības īstenošanai šajā nolūkā.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Man prieks, ka man ir iespēja savas grupas vārdā paust viedokli par šo tematu, un zvejniecība, neapšaubāmi, ir pretrunīgs jautājums, viens no strīdīgākajiem jautājumiem, ko Parlamentam nākas risināt. Kāda sena manas valsts paruna vēsta: „Cik cilvēku, tik viedokļu.” Un tas attiecas arī uz zvejniekiem un zvejniecību. Tāpēc mums, deputātiem, ir grūti paust vienotu viedokli par šo jautājumu, tomēr mums ir jācenšas darīt viss iespējamais.

Pievēršoties Grenlandes jautājumam, jānorāda, ka komisāre, manuprāt, sniedza diezgan līdzsvarotu situācijas redzējumu. Saistībā ar Eiropas Parlamenta uzticību Padomei, protams, ir zināmas problēmas, bet, kā komisāre pati norādīja, tām tiks rasts pragmatisks risinājums, un tas, neapšaubāmi, būtu jādara. Eiropas Savienībai tas ir svarīgi. Un tikpat svarīgi vai pat vēl svarīgāk tas ir Grenlandei, jo tā ir valsts, kas zivju jomā ir gandrīz pilnīgi atkarīga no Eiropas tirgus un kuras ekonomika, protams, ir gandrīz pilnīgi atkarīga no zvejniecības.

Viena lieta attiecībā uz Grenlandi ir skaidra: no šīs valsts ievestās zivis, kā paredzēts šajā ziņojumā, būs pārbaudāmas un ļoti kvalitatīvas atšķirībā no daudzām tām zivīm, kuras nonāk Eiropas Savienībā no milzīgajām zivsaimniecībām Dienvidaustrumāzijā, kuru kvalitāti nevar pārbaudīt un kuras, kā daudzi uzskata, ir zvejotas piesārņotos ūdeņos.

Tas nozīmē, ka mums ir ļoti daudz darāmā, jo īpaši ņemot vērā to, ka komisāre pati šodien jautājumu laikā ieskicēja diezgan drūmu ainu attiecībā uz zivju krājumu un piekrastes kopienu ilgtspēju nākotnē. Tāpēc saistībā ar nākotnes KZP mums ir jāizstrādā vispārēja politika attiecībā uz akvakultūru Eiropā. Es atzinīgi vērtēju iesniegtos priekšlikumus, un es atbalstu to, ko komisāre teica par turpmākajiem plāniem.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Arī es apsveicu šo četru ziņojumu referentus. Pirms pievēršos Ferreira kunga un Estévez kundzes ziņojumiem, vēlos paust savu atbalstu Santos kunga ziņojumam, kurā ir ieteikts pieņemt protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā, un kurā ir atgādināts, ka Parlamentam ir aktīvi jāiesaistās šajā procesā.

Es arī atbalstu galvenās nostājas, kas paustas Grelier kundzes ziņojumā par tehniskajiem pasākumiem. Es aicinu Komisiju pasteidzināt darbu pie ietekmes novērtējuma un iekļaut regulas par šiem pasākumiem izstrādi prioritāšu sarakstā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tās pieņemšanu, ja iespējams, līdz 2013. gadam.

Ferreira kunga ziņojums attiecas uz grozījumiem Regulā (EK) Nr. 861/2006 par Kopienas finanšu pasākumiem, kura līdztekus Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF) ir viens no instrumentiem, ko izmanto kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai. Ziņojumā ir precizēta regulas darbības joma un regulas noteikumi pielāgoti kopējās zivsaimniecības politikas faktiskajām vajadzībām atbilstīgi jaunajam Lisabonas Līgumam, tāpēc es uzskatu, ka šis ziņojums ir vērtējams atzinīgi.

Tomēr, ņemot vērā to, ka viens no galvenajiem nosacījumiem, lai sasniegtu ilgtspējīgas zvejniecības mērķi, ir vajadzība nodrošināt precīzu jaunāko informāciju par zivju krājumiem, man tāpat kā referentam ir žēl, ka nav bijis iespējams palielināt līdzfinansējumu datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā.

Estévez kundzes ziņojums attiecas uz nodomu piemērot noteikumus par dzīvnieku veselību un pārtikas nekaitīgumu noteiktu zivsaimniecības produktu un no tiem iegūtu blakusproduktu importam neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Grenlande vai trešās valstis.

Šie noteikumi skar gandrīz 90 % no Grenlandes eksporta šajā jomā, un 2007. gadā šis eksports sasniedza EUR 251 miljonus. Ir liela vienprātība attiecībā uz to, ka šiem produktiem ir jāpiemēro noteikumi, kas reglamentē tirdzniecību Eiropas Savienībā, ar kuru Grenlande joprojām ir saistīta. Tas paplašinās vienoto tirgu zivsaimniecības produktu un no tiem iegūtu blakusproduktu jomā.

Ir skaidrs, ka nav vienota viedokļa par to, kādam būtu jābūt tiesiskajam pamatojumam, un tāpēc mēs ļoti atzinīgi vērtējam Komisijas lēmumu veicināt vienošanās panākšanu. Parlaments rīkojas saskaņā ar tā juridisko dienestu ziņojumu, Juridisko jautājumu komitejas atzinumu un Zivsaimniecības komitejas pausto nostāju.

Mēs ceram, ka šīs problēmas tiks atrisinātas un ka Grenlandes jautājums tiks noteikts par prioritāti, jo tāds tas ir un tāds tas ir pelnījis būt, un ka tiks panākta vienošanās par likumdošanas jautājumiem.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt visus četrus referentus par neatlaidīgo darbu pie šiem pasākumiem zivsaimniecības jomā.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka Kopienas finanšu pasākumi kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā ir nozīmīgs Eiropas Savienības finansēšanas instruments šajā nozarē, ka šie pasākumi ir pastāvīgi jāpielāgo ar šo jomu saistīto iedzīvotāju vajadzībām un ka tiem precīzi jāatbilst aktuālajām problēmām. Kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai vajadzīgie finanšu resursi, cita starpā, ietver arī finansējumu projektiem tādās jomās kā starptautiskās attiecības, pārvaldība, datu vākšana, zinātniskie ieteikumi un šīs politikas kontroles sistēmas un izpildes nodrošināšana.

Uzskatu, ka zivsaimniecības pārvaldībai ir jābalstās uz precīzu jaunāko zinātnisko informāciju par krājumiem. Tieši tas ļaus nodrošināt regulas noteikumu efektīvāku pielāgošanu faktiskajām vajadzībām.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Vēlos īsi paskaidrot izskanējušos komentārus.

Attiecībā uz apspriedi par Partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības jomā jānorāda, ka saistībā ar mūsu reformas priekšlikumu mēs cenšamies nodrošināt šo zvejniecības nolīgumu pareizu īstenošanu vietējo iedzīvotāju labā. Kamēr tiek izstrādāts jaunais priekšlikums par jaunās paaudzes zvejniecības nolīgumiem, mēs esam centušies uzlabot pašreizējo situāciju. Mēs cenšamies nodrošināt Komoru salu nolīguma īstenošanu un darīt visu iespējamo, lai palīdzētu vietējiem iedzīvotājiem.

Runājot par problēmām, kas tika minētas saistībā ar Parlamentu un Parlamenta deputātu informēšanu par nolīgumiem, jāsaka, ka Komisija ir sniegusi Parlamenta deputātiem visu informāciju, pat ierobežotas pieejamības informāciju, un to mēs darīsim arī turpmāk.

Ja apsveram tehniskos pasākumus un Grelier kundzes ziņojumu — es saklausīju daudz bažu saistībā ar to, ka mēs pagarinām pašreizējās regulas darbības termiņu. Mums tas bija jādara, jo mums ir jāsagaida, kad tiks īstenota reforma, bet es saprotu, kāpēc jūs mudināt mūs veikt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunā regula tiek pieņemta līdz 2013. gada beigām. Nevēlos solīt to, ko, iespējams, nespēšu izpildīt, bet varu apliecināt, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai paātrinātu jaunas regulas pieņemšanas procedūru un arī reformas pamatregulas īstenošanas procedūru, tādējādi piešķirot dalībvalstīm dažas kompetences tehnisko pasākumu jomā.

Attiecībā uz nākamo jautājumu — Finanšu regulu — jānorāda, ka es ceru, ka mums izdosies panākt vienošanos pirmajā lasījumā, jo tas ļoti labvēlīgi ietekmētu turpmāku regulas īstenošanu.

Saistībā ar Grenlandes jautājumu vēlos atkārtoti norādīt, ka mēs esam ieinteresēti rast risinājumu attiecībā uz priekšlikuma tiesisko pamatojumu. Komisijai ļoti svarīgs ir darbs pie priekšlikuma satura, jo labas attiecības ar Grenlandi, neapšaubāmi, ir mūsu politiskā prioritāte. Varu vēlreiz apliecināt, ka Komisija ir ieinteresēta veicināt un panākt kompromisu ar Padomi.

  Luis Manuel Capoulas Santos, referents. − (PT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es ļoti ātri pateikšu paldies par izteiktajiem komentāriem un tad pievērsīšos tam, par ko vēlējos runāt. Mēs zinām, ka ir jāveic izmaiņas attiecībā uz dažiem mazāksvarīgiem partnerattiecību nolīgumu aspektiem.

Es novērtēju komisāres nostāju, tostarp viņas personisko viedokli par Eiropas Parlamenta deputātu līdzdalību, un es ceru, ka šis viņas personiskais viedoklis spēs ietekmēt Komisijas oficiālo nostāju, ļaujot mums sasniegt mērķi, uz kuru tiecamies.

  João Ferreira, referents. − (PT) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos pateikties visiem par komentāriem un par lielo izturību, kuru apliecina atrašanās šeit tik vēlā stundā. Attiecībā uz komentāriem, kas izskanēja saistībā ar ziņojumu par finanšu pasākumiem norādīšu, ka mūsu piedāvātie grozījumi neapdraud vienošanos, kas līdz šim ir panākta trialoga sarunās. Es uzskatu, ka mēs varam izdarīt vairāk, neietekmējot šo vienošanos, un šajā ziņā esmu pateicīgs visiem tiem deputātiem, kuri savos komentāros pauda atbalstu ierosinātajiem grozījumiem.

Es tāpat kā vairāki citi deputāti uzskatu, ka, nepieņemot šos grozījumus, Eiropas Savienība apliecinātu savu neizprotamo pretrunīgumu, jo, no vienas puses, tā vēlas palielināt līdzdalību konkrētās jomās, kurām tā piešķir arvien lielāku nozīmi, tomēr, no otras puses, tā atsakās piešķirt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai šo arvien lielāko nozīmi faktiski atzītu.

Saistībā ar ziņojumu par pārejas posma tehniskajiem pasākumiem vēlos vērst uzmanību (un tas tika darīts arī vairākās runās) uz grozījumu, ko atbalstu es un divi citi deputāti un kura mērķis ir izskaust zinātniski nepamatotu negatīvo diskrimināciju, un es uzsveru, ka šajā gadījumā nav nekādu zinātnisko datu, kuri pamatotu negatīvo diskrimināciju pret dažiem Portugāles sīkflotes segmentiem, kuri izmanto trīssienu tīklus. Laika gaitā šī flote ir apliecinājusi savu spēju ilgtspējīgi izmantot attiecīgos resursus, proti, jūrasmēles un hekus. Šim aizliegumam nav droša un zinātniska pamatojuma, tāpēc nebija pareizi sākt ar tā piemērošanu, jo īpaši, ņemot vērā būtiskās nelabvēlīgās ekonomiskās un sociālās sekas, ko tas var radīt.

Priekšsēdētāja kungs, nobeigumā vēlos teikt, ka to pašu iemeslu dēļ mēs atbalstām arī priekšlikumus, ko par šo pašu ziņojumu ir iesnieguši mūsu kolēģi, Īrijas un Skotijas deputāti.

  Estelle Grelier, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti centīšos runāt lēnāk, es apsolu.

(FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties maniem kolēģiem par kopumā labvēlīgajiem komentāriem, kas tika izteikti par šo ziņojumu, un šodien dzirdētais sasaucas arī ar debatēm, kuras norisinājās Zivsaimniecības komitejas sanāksmēs.

Es piekrītu komisāres viedoklim, ka ir jāpieņem grozījumi, ar ko nosaka linuma acu izmēru cūkzivju tīkliem, un ka ir jānoraida visi īpašie lūgumi grozīt konkrētus tehniskos pasākumus, pamatojoties uz to, ka nav veikts novērtējums par šādu grozījumu ietekmi uz attiecīgajiem kuģiem un ekosistēmām vai to, ka dalībvalstis nav sniegušas vajadzīgos zinātniskos datus. Visi šie pasākumi ir savstarpēji saistīti, un tie nav novērtēti.

Tāpat kā iepriekšējie šī vakara runātāji es vēlos uzsvērt, cik ļoti svarīgi ir, lai Komisija pēc iespējas ātrāk veiktu pašreizējo pasākumu novērtēšanu un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izstrādātu jaunu priekšlikumu, kuru varētu izskatīt vienlaicīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu, nevis pēc tās beigām. Es vēlējos vērst jūsu uzmanību uz šo aspektu, komisāres kundze, un, cik nopratu, jūs esat gatava paātrināt priekšlikuma izstrādes procesu.

Nobeigumā vēlreiz jānorāda, ka ļoti svarīga ir ES iestāžu un zivsaimniecības nozares sadarbība attiecībā uz zinātnisko datu vākšanu un dalīšanos ar tiem. Manuprāt, šis ir nepieciešams priekšnosacījums, lai varētu izstrādāt jaunu, taisnīgu un uz sadarbību vērstu kopējo zivsaimniecības politiku, kurai ir pietiekami daudz līdzekļu (šis ir svarīgs aspekts) un kura nodrošina ekonomisko vajadzību atbilstību nozares ilgtspējas prasībām, ievērojot visu pušu intereses: zivsaimniecības kopienas, patērētāju un iedzīvotāju intereses.

  Carmen Fraga Estévez, referente. − (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos īpaši pateikties komisāres kundzei par atbildi, ko viņa sniedza uz manu jautājumu, norādot, ka ir gatava pieņemt tiesiskā pamatojuma maiņu, un es ceru, ka arī Padome ievēros komisāres piemēru.

Katrā ziņā es apsvēru arī iespēju lūgt, lai pirms galīgā balsojuma šis ziņojums tiek nodots atpakaļ komitejai, bet vēlāk es šo iespēju vēlreiz pārdomāju un sapratu, ka šāda rīcība tikai vēl vairāk paildzinātu šī, manuprāt, Grenlandei un Eiropas Savienībai izdevīgā priekšlikuma pieņemšanas procesu un ka šāda paildzināšana nebūtu lietderīga.

Katrā gadījumā es ceru, ka Padome atbalstīs šos pilnīgi pamatotos Zivsaimniecības komitejas nodomus, un es ceru, ka tiks rasts risinājums, jo problēmas rada tikai priekšlikuma tiesiskais pamatojums, nevis tā saturs.

Katrā ziņā man prieks, ka esam panākuši šo rezultātu. Turklāt mums vienmēr ir iespēja vērsties Eiropas Kopienu Tiesā, ja uzskatām, ka būtu lietderīgi turpināt šī jautājuma izskatīšanu. Katrā gadījumā rīt mēs apliecināsim savu labo gribu, nākot klajā ar mūsu atzinumu, un mēs ceram, ka Padome reaģēs un uzskatīs šo par Parlamenta pirmo lasījumu, kā jau es norādīju.

Tāpēc es pateicos komisārei par viņas gatavību patiesai sadarbībai šajā jautājumā un es pateicos visiem maniem kolēģiem, kas strādāja pie šī ziņojuma un atbalstīja to. Atliek vien cerēt, ka Padome atbalstīs mūsu nodomus, kuri, kā jau es minēju, ir pamatoti un kurus atbalsta ne tikai Juridisko jautājumu komiteja, bet arī Eiropas Parlamenta juridiskie dienesti.

  Priekšsēdētājs. − Kopīgās debates par četriem ziņojumiem, kas saistīti ar zivsaimniecības jautājumiem, tiek slēgtas.

Balsošana par visiem četriem ziņojumiem notiks 6. aprīlī plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. – Saistībā ar Grelier kundzes ziņojumu jānorāda, ka mans balsojums bija pretējs manas grupas nostājai attiecībā uz četriem grozījumiem — grozījumu Nr. 4, grozījumu Nr. 5CP, grozījumu Nr. 6 un grozījumu Nr. 3. Ar nožēlu raugos uz to, ka šie grozījumi netika pieņemti. Tomēr galīgajā balsojumā es ziņojumu atbalstīju, lai nodrošinātu Īrijas cūkzivju nozares aizsardzību, turklāt šādu rīcību raksturo lielāka tiesiskā noteiktība, nekā gaidīšana uz reformas pabeigšanu 2013. gadā.

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. – (FI) ES kopējās zivsaimniecības politikas reformas īstenošana ir viens no svarīgākajiem šī Parlamenta uzdevumiem. Kā mēs visi zinām, ES zivsaimniecības politika jau ilgstoši ir aktīvi kritizēta, un pamatoti. Daudz jautājumu rodas saistībā ar pārzveju, zvejošanu jaunattīstības valstu teritorijās un valsts atbalstu zvejniecības nozarei, un attiecībā uz visiem šiem jautājumiem ir steidzami jārod risinājums.

Ferreira kunga ziņojumā par Kopienas finanšu pasākumiem, kuru šodien apspriežam, ir izklāstīti zivsaimniecības politikas reformas galvenie aspekti. Proti, datu vākšana, pētniecība, iekšējā sadarbība, zvejas jautājumu pārvaldība un kopējās zivsaimniecības politikas pārraudzības sistēmas. Būtiski ir arī raudzīties, lai svarīga prioritāte būtu zivsaimniecības politikas saskaņošana, jo īpaši ar vides un jūrniecības politiku, un arī šim mērķim būs vajadzīgi līdzekļi.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) apvieno vairākus pasākumus, kurus Eiropas Savienība ir izstrādājusi, lai nodrošinātu Eiropas zivsaimniecības nozares ilgtspēju un konkurētspēju. Galvenā prioritāte attiecībā uz KZP reformu ir mērķis padarīt to efektīvāku, lai labāk nodrošinātu Eiropas flotu ekonomisko dzīvotspēju, zivju krājumu saglabāšanu, saikni ar jūrniecības politiku un kvalitatīvu pārtikas preču piegādi patērētājiem. Pasākumi, ko Parlaments šodien pieņēma, piemēram, tehnisko pasākumu pārskatīšana un spēkā esošo tiesību aktu pielāgošana atbilstīgi iegūtajiem zinātniskajiem datiem, atbilst šim mērķim. Ir jāpanāk līdzsvars starp nozares ilgtspēju un konkurētspēju. Zvejas darbības ir būtiskas piekrastes kopienu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, jo tās veicina reģionu stimulāciju un sekmē saistīto nozaru darbību. Piemēram, ES visattālākajos reģionos, kuri veido Eiropas Savienības lielāko ekskluzīvo ekonomikas zonu, zivsaimniecības nozarei ir galvenā nozīme to saimnieciskajā darbībā, tāpēc nozares ilgtspējas un attīstības nodrošināšana ir uzskatāma par prioritāti.