Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

2. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem) (sk. protokolu)

3. Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta sanāksmē pieņemtie secinājumi (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Eiropadomes priekšsēdētāja paziņojums: Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta sanāksmē pieņemtie secinājumi. Uzstāsies Eiropadomes priekšsēdētājs Van Rompuy kungs.

  Herman Van Rompuy, Eiropadomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisijas priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es 49 dienu laikā esmu vadījis 3 Eiropadomes sanāksmes un eiro zonas valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa tikšanos. Tas parāda tos lielos un neatliekamos uzdevumus, ar kuriem Eiropas Savienība saskaras gan ekonomikas, gan diplomātijas jomā. Tas arī skaidri parāda, ka Eiropadomes sanāksmes ir ne tikai notikums: tās ir daļa no procesa. Patiesi, sanāksmē, par kuru es šodien sniegšu ziņojumu — 24. un 25. marta sanāksmē — mēs atbilstīgi apstiprinājām nozīmīgu ekonomikas pasākumu kopumu, kas ir sagatavoti un apspriesti pēdējā gada laikā, mēs pastiprinājām savu rīcību attiecībā uz pašreizējiem notikumiem Lībijā un sagatavojām savu atbildi katastrofālajiem notikumiem Japānā. Es vēlos pēc kārtas aplūkot katru no šiem jautājumiem.

Attiecībā uz ekonomikas problēmām mēs izvirzījām visaptverošu pasākumu kopumu. Iepriekšējo sanāksmju, tostarp eiro zonas neformālās augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika 11. martā, radītā impulsa dēļ mums izdevās apvienot gandrīz visas šo darbību stiprās puses. Protams, krīzes pārvarēšanai paredzētu pasākumu un procedūru apstiprināšana pati par sevi negarantē tūlītēju izkļūšanu no krīzes. Tas prasīs neatlaidību un pastāvīgus centienus. Es neatkārtošu sīkumos visus mūsu pieņemtos lēmumus. Tie ir atrodami secinājumos. Taču vēlos apkopot sešus galvenos punktus.

Pirmais punkts: mēs vienojāmies par grozījumu Līgumam, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu pilnīgu tiesisko noteiktību attiecībā uz pastāvīgo stabilitātes mehānismu. Savā 15. decembra rezolūcijā Eiropas Parlaments prasīja veikt nelielas izmaiņas Līgumā, kas nodrošinātu tiesisko pamatu šādam mehānismam, nevis sākt pamatīgu Līguma grozīšanu. Mēs ievērojām šo ieteikumu, un es priecājos, kad 23. martā Parlaments ar tik pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja ierosināto Līguma grozījumu. Esmu īpaši gandarīts, ka mums izdevās pārliecināt Parlamentu par atsevišķām bažām, kas tika paustas šajā saistībā. Es vēlos pateikties referentiem Brok kungam un Gualtieri kungam par ciešo sadarbību ar mani, lai sasniegtu šo rezultātu.

Otrais punkts: mēs panācām sīki izstrādātu vienošanos par nākamā stabilitātes mehānisma apmēru, jomu un darbības veidu, kā arī par pagaidu mehānisma uzlabošanu.

Trešais punkts: mēs atbalstījām Padomes nostāju attiecībā uz sešiem likumdošanas priekšlikumiem par budžeta un makroekonomikas uzraudzību pirms sarunām ar Parlamentu. Es zinu, ka jūs smagi strādājat pie šā jautājuma; patiesi, es tikos ar jūsu referentiem un šajā pēcpusdienā tikšos ar jūsu koordinatoriem. Visi iesaistītie saprot, ka šis darbs jāpabeidz līdz jūnijam.

Ceturtais punkts: mēs sākām Eiropas pusgadu. Šā pasākuma īstenošanā mēs ievērojam stratēģijas „ES 2020”, Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomikas uzraudzības īstenošanu. Jūnijā Eiropadome sagatavos vajadzīgos secinājumus. Es personīgi uzraudzīšu, lai tas neiestigtu birokrātijas procesā.

Piektais punkts: mēs vienojāmies, ka drīz bankām tiks veikti uzticami stresa testi. Šis ir divkāršs uzdevums: bankām ir jāveic šie testi, bet valdībām ir jābūt gatavām rīkoties attiecībā uz šo testu iznākumu.

Sestais punkts: mēs nodrošinājām jaunu ekonomikas koordinācijas kvalitāti. Mēs to saucam par paktu „Euro plus” divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tāpēc, ka tas attiecas uz to, ko eiro zonas valstis grib darīt visvairāk — tām ir vienota valūta un tās papildus jau pastāvošajām ES saistībām un pasākumiem vēlas uzņemties papildu centienus; un otrkārt, tāpēc, ka tas ir atvērts arī pārējām valstīm. Tādēļ es priecājos, ka sešas valstis, kas nav eiro zonas dalībnieces, jau ir paziņojušas, ka tās pievienosies paktam. Šīs valstis ir Dānija, Polija, Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija. Vēlāk paktam var pievienoties arī visas četras atlikušās dalībvalstis.

Vēlos atkārtot, ka pakta „Euro plus” politiskās saistības papildina visus pārējos pasākumus pasākumu kopumā, kas paredzēts, lai uzlabotu dalībvalstu ekonomisko veiktspēju: spēcīgāku Stabilitātes un izaugsmes paktu fiskālajai uzraudzībai, jauno makroekonomikas uzraudzību un izšķirīgās stratēģijas „ES 2020” strukturālo reformu īstenošanu ekonomikas izaugsmes panākšanai. Saistības attiecībā uz konkurētspēju, valsts finansēm un pensijām, nodarbinātību un tā tālāk ir jāievieš valstu reformu un stabilitātes programmās. Tās arī katru gadu tiks novērtētas augstākajā līmenī.

Vēlos izteikt noslēdzošo piezīmi par ekonomiku. Daži baidās, ka šis darbs nozīmē labklājības valstu un sociālās aizsardzības iznīcināšanu. Nebūt ne. Kā jau es teicu sociālajiem partneriem trīspusējā sociālajā augstākā līmeņa sanāksmē, tas nozīmē saglabāt šos Eiropas modeļa galvenos aspektus. Mēs gribam nodrošināt, lai mūsu ekonomikas būtu tik konkurētspējīgas, ka tās spēj radīt darbavietas un saglabāt visu mūsu iedzīvotāju labklājību, un tieši to nozīmē mūsu darbs. Tādējādi šie bija galvenie elementi mūsu globālajā ekonomikas paketē, kas paredzēta, lai palīdzētu mums izkļūt no krīzes. Kā jau es minēju, tie ir ilgstoša procesa, nevis vienas sanāksmes rezultāts.

Eiropadome 2010. gada 25. martā nolēma uzlabot Eiropas ekonomikas pārvaldību, izveidojot darba grupu, kuru man bija tas gods vadīt. Ir pagājis gads, un mums ir jauni noteikumi, jauni instrumenti un vērienīgāka politika. Tie bija un joprojām ir visu iestāžu, arī Parlamenta, un visu dalībvalstu centieni. Tas ne vienmēr bija viegli, ne vienmēr izdevās iztikt bez drāmas, taču politiskā griba ir bijusi nesatricināma, mūsu virziena izjūta ir skaidra, un ir gūti ievērojami panākumi.

Ne visas mūsu problēmas ir atrisinātas. Tās ir pagātnes kļūdu un piemērotu instrumentu trūkuma gan Eiropas, gan valstu līmenī rezultāts. Taču tagad mums ir visas iespējas tās risināt un neatkārtot tās vēlreiz.

Tagad es gribētu pievērsties situācijai Lībijā, ko mēs, protams, apspriedām 24. un 25. martā. Mēs parādījām kopīgu apņemšanos. Es zinu, ka dažiem no jums bija šaubas, taču mēs smagi strādājām, lai panāktu konkrētus rezultātus. Pirms divām nedēļām — Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 11. martā — mēs pieņēmām skaidru nostāju attiecībā uz Lībiju. Bez šīs skaidrās Eiropas nostājas turpmākās darbības nebūtu bijušas iespējamas. Mēs nolēmām, ka nolūkā garantēt visu civiliedzīvotāju drošību, dalībvalstis varētu izskatīt visas nepieciešamās iespējas ar nosacījumu, ka pastāv uzskatāma vajadzība, skaidrs tiesiskais pamats un reģiona atbalsts.

Šie trīs nosacījumi tika ātri izpildīti. Skaidra vajadzība bija acīmredzama, kad režīms pastiprināja vardarbību pret saviem iedzīvotājiem. Tiesiskais pamats tika nodrošināts, kad dažas dienas pēc Eiropadomes sanāksmes ANO Drošības padome apstiprināja vēsturisko rezolūciju par Lībiju. Reģionālo atbalstu nekavējoties sniedza Arābu valstu līga.

Lībijas civiliedzīvotājus aizsargāt ir palīdzējušas darbības, ko veica Eiropas, Arābu un Ziemeļamerikas valstu koalīcija, īstenojot ANO rezolūciju. Ir novērsta milzīga asinsizliešana. Ir izglābts tūkstošiem dzīvību. Šis ir vissvarīgākais rezultāts, un tas pelna lielāku uzmanību nekā lēmumu pieņemšanas process. Mežs ir svarīgāks par kokiem.

Mēs visi zinām, ka lēmums veikt militāras darbības nebija viegls. Ir gluži dabiski, ka pastāv jautājumi un notiek vilcināšanās. Tas ir pilnīgi normāli jautājumos par karu un mieru. Taču nevienas grūtības, ko mēs esam piedzīvojuši saistībā ar Lībijas krīzi, nevienu mirkli nedrīkst aizsegt kopējos Eiropas Savienības sasniegumus. No paša šīs krīzes sākuma Eiropas Savienība bija priekšgalā. Tā bija pirmā, kas piemēroja sankcijas, pirmā, kas noteica aizliegumu režīma vadošo personu ieceļošanai, pirmā, kas iesaldēja Lībijas aktīvus, un pirmā, kas pēc Parlamenta pieprasījuma atzina Pagaidu pārejas nacionālo padomi par likumīgu sarunu partneri. Eiropas Savienība arī koordinēja ES pilsoņu glābšanas pasākumus, kā arī sniedza un joprojām sniedz ievērojamu humāno palīdzību.

Politiskie mērķi, ko mēs noteicām 11. martā, nav mainījušies. Gadaffi ir jāatkāpjas. Mēs gribam politisku pāreju, ko vada paši lībieši un kas ir pamatota uz plašu politisko dialogu. Mēs esam gatavi palīdzēt jaunai Lībijai gan ekonomiski, gan arī tās jauno iestāžu veidošanā.

Mēs arī uzmanīgi sekojam notikumiem pārējā reģionā. Zinot, ka katrā valstī situācija ir atšķirīga, mēs vēlamies paust visdziļāko satraukumu par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā. Mēs stingri nosodām vardarbības pieaugumu un atbalstām politiskas un sociālas reformas mūsu dienvidu kaimiņvalstīs. Mums ir arī jāmaina sava politika, un es to šodien vēlāk apspriedīšu ar vairākiem deputātiem, kas ir atbildīgi par šo reģionu Parlamenta Ārlietu komitejā. No pozitīvās puses pirms divām nedēļām mēs atzīmējām konstitucionālā referenduma Ēģiptē mierīgo norisi.

Vēlos pateikt arī dažus vārdus par Kotdivuāru. Tā nebija Eiropadomes pēdējās sanāksmes darba kārtībā, bet mēs pieņēmām secinājumus decembrī, un kopš tā laika mēs pastāvīgi uzmanīgi sekojam notikumiem Kotdivuārā. Pirmkārt, mēs visstingrākajā iespējamajā veidā nosodām vardarbību, īpaši vardarbību pret civiliedzīvotājiem. Tā ir pilnīgi jāpārtrauc. Otrkārt, pašreizējā situācija ir skaidrs rezultāts tam, ka netiek ievērota demokrātija. Demokrātija nozīmē ne tikai vēlēšanas, bet arī vēlēšanu iznākuma ievērošanu. Starptautiskā sabiedrība skaidri pauda nostāju attiecībā uz prezidenta vēlēšanu rezultātiem Kotdivuārā pagājušajā gadā. Mums jābūt konsekventiem savā nostājā.

Visbeidzot Japānas jautājumā, pievēršoties daudzajām traģēdijām, kas skārušas Japānu, mēs kā Eiropadome izteicām savu līdzjūtību un paudām solidaritāti ar Japānas iedzīvotājiem un nožēlu par tūkstošiem cietušo. Mēs nedrīkstam viņus aizmirst, kaut arī mūsu uzmanība ir pievērsta citiem Japānas drāmas aspektiem. Mēs kā Eiropas Savienība esam gatavi palīdzēt visos iespējamos veidos. Būdami patiesi Japānas draugi, šajās traģiskajās dienās mēs vēlreiz uzsveram ES un Japānas attiecību stratēģisko nozīmi. Kā mēs zinām, šo notikumu sekas skar ne tikai Japānu, tāpēc Eiropas Savienība pilnīgi izdara visus secinājumus. Mēs pievēršam īpašu uzmanību sekām attiecībā uz pasaules ekonomiku, kā arī uz kodolenerģijas aspektiem. Tā ir galvenā prioritāte.

Tāpēc mēs nolēmām, ka steidzami jāpārskata visu mūsu kodolspēkstaciju drošība, veicot drošības „noturības testus”. Līdz gada beigām Komisija sniegs ziņojumu Eiropadomei par noturības testiem. Tā pārskatīs pašreizējos ES noteikumus par kodoliekārtu drošību un vajadzības gadījumā ierosinās uzlabojumus. Mēs Eiropā gribam visaugstākos kodoldrošības standartus, jo kodolspēkstaciju drošības garantēšana nevar apstāties pie mūsu robežām. Mēs mudinām kaimiņvalstis veikt līdzīgus noturības testus un atbalstam šīs darbības. Vislabākais risinājums būtu kodolspēkstaciju pārskats pasaules mērogā.

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Ar šo es noslēdzu savu kopsavilkumu attiecībā uz to, par ko mēs esam vienojušies šā gada trešajā Eiropadomes sanāksmē. Daudz kas no tā bruģē ceļu turpmākajam darbam šajā Parlamentā — gan ievērojot likumdošanas procedūras, gan īstenojot Parlamenta vispārējās uzraudzības tiesības kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Es ar nepacietību gaidu jūsu viedokļus!

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Eiropadomes priekšsēdētājs mūs ir iepazīstinājis ar visiem lēmumiem, ko pieņēma pagājušās nedēļas sanāksmē. Es gribētu ar jums dalīties savā viedoklī par tiem, un runāt ar jums galvenokārt par nākamajiem posmiem.

Manuprāt, ir taisnīgi teikt, ka tika pieņemti daži ļoti svarīgi strukturāli lēmumi nolūkā panākt lielāku finanšu stabilitāti eiro zonā un lielāku ekonomikas koordināciju. Šis ir reāls pagrieziena punkts attiecībā uz Eiropas ekonomikas pārvaldību, jo īpaši, ja atskatāmies uz to ceļu, ko esam nogājuši, lai nonāktu pie šā punkta.

Beidzot mēs esam noteikuši pareizus, stabilus pamatus mūsu ekonomikas un ekonomiskās un monetārās savienības elementam. Es domāju, ka tagad tai būs stabilāks pamats.

Mums tagad ir sistēma, kas ļaus mums kopīgi reaģēt uz visām iespējamajām krīzēm. Un pēdējais, kas nav mazāk svarīgi — vērtējot šīs Padomes rezultātus, mums nevajadzētu ignorēt to, ka šī sistēma atbilst Līguma nosacījumiem un tajā ir ievērota Kopienas pieeja.

Kā mēs visi zinām, tas nebija neizbēgams secinājums. Komisija bija priekšgalā, izstrādājot kopīgo reakciju uz ekonomikas krīzi un redzējumu Eiropai laikposmam līdz 2020. gadam. Tas saņēma būtisku Parlamenta atbalstu, un es jums vēlreiz gribu par to pateikties. Nostāja, ko Parlaments un Komisija kopīgi ieņēma, lai aizstāvētu Kopienas pieeju, ir atzīta un tai bija svarīga nozīme šo rezultātu panākšanā.

Tāpēc tagad mūsu jaunā ekonomikas arhitektūra lielos vilcienos ir ieviesta. Taču tā pati par sevi nav garantija: politiskajiem vadītājiem tagad būs jāpieņem daži svarīgi lēmumi, lai izpildītu tās izvirzītās prasības.

Saskaņā ar šo jauno sistēmu mums vajadzēs būt apņēmīgiem, bez liekas kavēšanās īstenojot tās izaugsmei nepieciešamās valsts finanšu konsolidācijas un strukturālo reformu prioritātes, ko šī Eiropadome apstiprināja, pamatojoties uz Komisijas gada izaugsmes pētījumu.

Esmu pārliecināts, ka mūsu apņēmība turpmākajās nedēļās un mēnešos būs tikpat stipra, ja ne stiprāka kā apņēmība, ko mēs esam parādījuši līdz šim, saskaņoti un koordinēti nosakot dažādos mūsu kopīgās reakcijas uz krīzi elementus: Eiropas pusgadu, paktu „Euro plus”, jauno pastiprinātas ekonomikas pārvaldības sistēmu un tos pasākumus, ko mēs solidaritātes un atbildības garā esam veikuši, lai saglabātu eiro zonas finanšu stabilitāti.

Neslēpšu, ka Komisija dažās ekonomikas pārvaldības jomās būtu gribējusi iet tālāk, īpaši saistībā ar eiro zonas jauno finanšu stabilitātes mehānismu. Piemēram, mēs būtu vēlējušies lielāku elastību. Taču, manuprāt, mēs varam teikt, ka mums ir izdevies nodrošināt mehānismu, kas sakņojas Līgumā — ar nopietnu Komisijas lomu un Parlamenta īstenotu uzraudzību. Rezultāts, ko mēs esam sasnieguši, ir ievērojams, un to sekmēja grozījuma Līgumam, ko Parlaments tik plaši atbalstīja, apstiprināšana.

Godātie deputāti! Lai risinātu ekonomikas problēmas, tagad ir praktiski jāievieš jaunās pārvaldības struktūras. Patiesība ir tāda, ka mēs vēl aizvien esam sarežģītā stāvoklī. Tagad ir vairāk dalībvalstu kārta rīkoties; tām ir jāpabeidz savas valsts reformu programmas un savas stabilitātes jeb konverģences programmas.

Komisija gaida, lai katra dalībvalsts iesniedz konkrētus, mērķtiecīgus priekšlikumus attiecībā uz to, kā kopīgi īstenot galvenos stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus: vairāk darbavietu, lielākus ieguldījumus izglītībā, apmācībā, pētniecībā un jauninājumos un drosmīgāku pieeju nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai.

Mēs arī no dalībvalstīm gaidām informāciju par pasākumiem, ko tās īstenos, lai labotu ilgstošo makroekonomikas nelīdzsvarotību un palielinātu darbavietu konkurētspēju un izaugsmi.

Tiklīdz mēs saņemsim šos dokumentus, mēs varēsim sagatavot atzinuma projektus un ieteikumus katrai valstij, lai tos varētu pieņemt līdz Eiropadomes jūnija sanāksmei, kas iezīmēs pirmā Eiropas pusgada beigas.

Es gribētu uzsvērt, ka mēs visi kopīgi esam atbildīgi un ir svarīgi, lai katrs kļūtu pilnīgi līdzatbildīgs par stratēģiju „Eiropa 2020”. Stratēģija „Eiropa 2020” joprojām ir galvenā Eiropas reformu sistēma izaugsmei un nodarbinātībai. Šajā saistībā varētu minēt Eiropadomes secinājumu 6. punktu. Tajā iepriekšminētais ir pateikts ļoti skaidri: „Īstenojot tādu politiku un lai nodrošinātu plašu līdzatbildību par to, notiks cieša sadarbība ar Eiropas Parlamentu un citām ES iestādēm un padomdevējām struktūrām (Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju), pilnīgi iesaistot valstu parlamentus, sociālos partnerus, reģionus un citas ieinteresētās puses”. Es gribu uzsvērt šo punktu, jo, kā jūs zināt, viens no aspektiem, par ko visbiežāk tika kritizēta Lisabonas stratēģija, bija tieši līdzatbildības trūkums attiecībā uz Eiropas ekonomikas reformu programmu. Es ceru, ka šoreiz mēs būsim likuši lietā tos secinājumus, kurus mēs varam izdarīt no šā procesa, un patiesi smagi strādāsim, lai panāktu izaugsmi nodarbinātībai gan Eiropas, gan valstu līmenī.

Attiecībā uz ekonomikas pārvaldības reformu tagad Parlamentam ir jāvirzās uz to, lai galīgi apstiprinātu sešus priekšlikumus tiesību aktu kopumā, un es ceru, ka mēs iespējami drīzāk panāksim skaidru rezultātu. Tas ir būtiski, lai ieviestu visu pārvaldības sistēmu.

Tāpēc es domāju, ka mums ir daudz iemeslu justies apmierinātiem ar pēdējās Eiropadomes rezultātiem, taču ir arī daudz iemeslu turpināt smagi strādāt, jo ekonomiskā situācija joprojām ir sarežģīta un neparedzama, īpaši saistībā ar sociālajiem aspektiem, par kuriem mēs visi esam ļoti nobažījušies.

Dažu nākamo nedēļu laikā Komisija arī nāks klajā ar saviem priekšlikumiem par Vienotā tirgus aktu. Es priecājos, ka Padome ir veltījusi tik daudz laika vienotā tirgus nākotnes apspriešanai un ka tā ir uzsvērusi vienotā tirgus būtisko nozīmi izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanā un konkurētspējas veicināšanā, citu lietu starpā izceļot regulatīvā sloga atvieglošanas svarīgo nozīmi, jo īpaši MVU.

Mēs gribam atbrīvot vienotā tirgus izaugsmes potenciālu. Es arī gribētu šajā saistībā pievērst uzmanību tam, ka valstu finanšu konsolidācija nav pašmērķis, bet līdzeklis taisnīgas, ilgtspējīgas izaugsmes stimulēšanai un darbavietu radīšanai.

Runājot par taisnīgu izaugsmi, ir svarīgi uzsvērt, ka Eiropadome arī izteica savu viedokli par iespēju piemērot nodokli starptautiskajiem finanšu darījumiem. Es apstiprināju Komisijas ieceri izvirzīt dažus priekšlikumus attiecībā uz nodokļu piemērošanu finanšu nozarē. Patiesi, mēs uzskatām, ka ikvienam būtu jāpalīdz pārvarēt krīzi.

Godājamie deputāti! Kā jūs zināt, Padome arī apsprieda stāvokli Vidusjūras reģiona dienvidos un jo īpaši Lībijā. Padomes priekšsēdētājs mums sniedza ļoti sīku informāciju. Es gribētu tikai pieminēt, ka es vakar tikos ar Tunisijas premjerministru. Es atkārtoti paudu mūsu atbalstu demokrātiskajai revolūcijai un mūsu gatavību palīdzēt Tunisijas tautai tās centienos pēc brīvības, taisnīguma un sociālā progresa. Šajā saistībā es pieminēju arī migrācijas jautājumu, kas Tunisijai un ES ir kopīgi jārisina konstruktīvā un patiesas partnerības garā, jo tas, ko mēs esam ierosinājuši un ko Eiropadome tik labi ir uzņēmusi, ir partnerība demokrātijai un kopīgai labklājībai.

Ir vēl viens jautājums, ko Eiropadome izskatīja, proti, krīze Japānā, jo īpaši kodoldrošības situācija.

Man arī vakar bija diezgan nozīmīga telefoniska saruna ar Japānas premjerministru, kurš pateicās Eiropas Savienībai par tās darbībām. Es vēlreiz uzsvēru mūsu solidaritāti un apliecināju viņam, ka mēs turpināsim atbalstīt Japānu. Mēs apspriedām arī kodoljautājumu. Premjerministrs Kan informēja mani par situāciju Japānā un pēdējiem notikumiem drošības jomā, kā arī par gatavību sadarboties ar mums saistībā ar darbu, kas attiecībā uz kodoldrošību jāpaveic Eiropā un pārējā pasaulē.

Sabiedrībā acīmredzami pieaug bažas par kodoljautājumu. Mums ir jārisina šīs bažas un jāgarantē maksimāla kodoldrošība. Mums arī jārīkojas pilnīgi pārredzami. Tāpēc Eiropas kodolspēkstacijās tiks veikti „noturības testi” un to rezultāti tiks publiskoti. Padome ir lūgusi Komisiju un Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu lemt par šo testu, kurus veiks neatkarīgas valsts iestādes, darbības jomu un praktiskajām detaļām. Komisija arī izvērtēs tiesisko regulējumu attiecībā uz drošību kodolspēkstacijās un līdz gada beigām ierosinās visus uzlabojumus, kas varētu izrādīties vajadzīgi.

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Mēs nedrīkstam pievilt cerības, kas ir liktas uz mūsu spēju kopīgi darboties Eiropas kopējā labuma interesēs. Komisija cenšas to darīt katru dienu, zinot, ka mēs varam paļauties uz Parlamenta atbalstu, un mēs turpināsim to darīt un pilnā apmērā izpildīsim savus jaunos pienākumus.

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Pēdējā Eiropadome mūsu valstīm ir parādījusi pareizo ceļu. Palielinot Solidaritātes fonda apjomu un pieņemot lēmumu padarīt to pastāvīgu, 27 dalībvalstis vēlreiz ir apliecinājušas savas saistības pret eiro un nozīmi, kādu tās piešķir solidaritātei starp finansiāli stabilākām valstīm un tām valstīm, kas piedzīvo pagaidu grūtības.

Vienlaikus lēmums parakstīt eiro paktu starp eiro zonas valstīm un valstīm, kas nav eiro zonas valstis, norāda uz Eiropas vadītāju politisko gribu izdarīt secinājumus no finanšu krīzes.

Tas, ka mums ir vienota valūta, liek mums būt konsekventiem savā ekonomiskajā un sociālajā izvēlē. Laiks, kad valstis varēja noteikt netipisku nodokļa likmi vai īpašus sociālos noteikumus, iepriekš neapspriežoties ar saviem partneriem, ir sen pagājis. Iemesls tam ir vienkāršs: ieguvējām no savu eiro zonas partneru solidaritātes ir jābūt visām valstīm.

Taču mūsu iedzīvotāji šo solidaritāti pieņems tikai tad, ja viņi uzskatīs, ka visi pieliek vienādas pūles valsts līdzekļu pārvaldīšanā. Šajā ziņā eiro pakts ir liels solis uz priekšu ceļā uz mūsu ekonomiku konverģenci. Mana grupa to stingri atbalsta, taču pieprasa — un es turpināšu pieprasīt —, lai to īstenotu Kopienas metodes kontekstā, Komisijas uzraudzībā, priekšsēdētāja kungs. Jūs pieņemat pareizos pasākumus, jūs esat paveikuši labu darbu, taču ir vairāk jādara, īstenojot šo Kopienas metodi Komisijas uzraudzībā. Tas ir veids, kā mēs kopīgi veidosim Eiropu. Dāmas un kungi! Jūs zināt, cik spītīgs es varu būt, un es to šeit atkārtošu tik reizes, cik būs vajadzīgs, lai neviens to neaizmirstu.

Atsevišķi no pārējās pasaules Eiropa pati sev izvirza savu sociālo tirgus ekonomikas modeli — modeli, ar kuru mūsu iedzīvotāji pamatoti lepojas un kura pamatā ir solidaritātes princips, bet kuru ir grūti saglabāt, saskaroties ar globalizāciju. Problēma ir šāda: zināt, kā nodrošināt, lai tā nākotne būtu ilgtspējīga, panākot zelta vidusceļu starp sociālistu atbalstīto „valsti-auklīti”, kas, kā mēs esam piedzīvojuši, ir novedusi mūs gandrīz līdz bankrotam, un pārmērīga liberālisma valsti, kuras radītos draudus mums ir parādījusi finanšu krīze.

Lai to panāktu, ir vajadzīgas trīs lietas. Pirmkārt, visām mūsu valstīm ir jāsamazina deficīts; otrkārt, tām ir jāpieņem salīdzināmi budžeta, nodokļu un sociālie noteikumi, un treškārt, tām ir kopīgi jāiegulda jauninājumos, lai sekmētu izaugsmi, kas līdz šim ir acīmredzami nepietiekama. Patiesi, mēs varam saglabāt un stiprināt savu modeli tikai tad, ja ieguldām izaugsmes nozarēs: zaļajā enerģijā, nanotehnoloģijās, biotehnoloģijās un tā tālāk. Ņemot vērā mūsu ierobežotās finanšu manevrēšanas iespējas, labākais veids, kā izpildīt uzdevumus izaugsmes jomā un panākt apjomradītus ietaupījumus, ir apvienot mūsu prasmes, kā arī mūsu kapitālu. Bez nopietniem ieguldījumiem jauninājumos, bez patiesa Eiropas plāna mēs liedzam sev iespēju iet kopsolī ar mūsu konkurentiem.

Dāmas un kungi! Laikā, kad pirms 10 dienām notika mūsu valstu vai valdību vadītāju tikšanās, Fukušimas kodolspēkstacija joprojām bija problēma, kas izraisīja bažas pasaules mērogā, un dumpinieki Lībijā gaidīja stingru Eiropas rīcību. Šajos divos jautājumos mūsu valstis un Eiropas Savienība ir parādījusi lielu atbildības sajūtu.

Faktiski Japānai esam piedāvājuši savu pieredzi kodoljomā situācijā, kas ir ļoti sarežģīta un satraucoša gan šai valstij, gan arī visai starptautiskajai sabiedrībā kopumā. Nav šaubu, ka turpmāk būs iedalījums: pirms Fukušimas un pēc Fukušimas. Lai gan tas diemžēl vēl nav tā, mana grupa grib, lai laikposms pēc Fukušimas būtu pārdomu un rīcības periods — pirmkārt, lai nodrošinātu, ka noteikumi par kodoldrošību tiek ievērojami pastiprināti, un, otrkārt, lai turpinātu mūsu centienus zaļās enerģijas jomā. Es piekrītu jūsu pieejai attiecībā uz Kotdivuāru, priekšsēdētāja kungs.

Visbeidzot pievēršoties Vidusjūras valstīm, es atzinīgi vērtēju Eiropadomes atkārtoto aicinājumu pulkvedim Gadaffi atteikties no varas, atšķirot jaunu lappusi šīs valsts vēsturē. Es gribētu, lai visas mūsu valstis sanāktu kopā un attiecībā uz dienvidiem apspriestu tikpat vērienīgu un veiksmīgu kaimiņattiecību politiku kā to politiku, kuru tās 1990.-gados spēja īstenot attiecībā uz austrumiem.

(Aplausi)

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Uzmanīgi klausoties Van Rompuy un Barroso kungu runas, iespējams, prātā varētu nākt slavena vācu dziesma, kuras vārdi ir aptuveni šādi: „Visi uz klāja! Bet kuģis ir vraks”. Nav problēmu — viss ir kārtībā. Mēs esam atrisinājuši visas grūtības, un visi ir pilnīgi apmierināti.

Es nespēju izprast jūsu ziņojumus saistībā ar Eiropadomi. Es varu pilnīgi saprast to, ka jūs nevēlējāties ierasties šeit ar negatīvu ziņojumu. Ja es būtu Eiropadomes priekšsēdētājs, es arī droši vien censtos atspoguļot šo pastāvīgo Vīnes kongresu visžilbinošākajā gaismā.

Jūs pieminējāt Lībiju. Jūs neminējāt, ka starp divām lielākajām Eiropas valdībām bija dziļas uzskatu atšķirības šajā jautājumā. Starp Franciju un Vāciju nav vienprātības Lībijas jautājumā. Atšķirības Eiropas Savienībā attiecībā uz vienu no galvenajiem starptautiskajiem jautājumiem norāda, ka ne viss tiek kontrolēts. Van Rompuy kungs, jūs kalpotu mums labāk, ja šīs Padomes rezultāti mums būtu bijuši pieejami 2010. gadā. Ja mēs būtu gribējuši novērst pagājušā gada lejupejošo spirāli, jo īpaši eiro zonā, tad mēs tos pasākumus, kas tiek īstenoti tagad, būtu veikuši jau 2010. gada pavasarī.

Mums jāuzdod sev jautājums: kāpēc šie pasākumi netika īstenoti 2010. gada pavasarī? Atbilde ir tāda, ka Eiropadomē — jūsu vadītajā iestādē — to, kas tiek apspriests un pieņemts, nenosaka Kopienas metode, kopienas gars un kopīgie mērķi, bet drīzāk valstu taktiskajām interesēm galu galā ir lielāka nozīme nekā kopējām Eiropas interesēm. Šī ir īpaša problēma Eiropai.

Es būtu gribējis dzirdēt kaut ko no jums, Barroso kungs, kas izskaidrotu, piemēram, to, kāpēc partija, kuras loceklis jūs esat un kuru jūs reiz vadījāt, un kura jūs padarīja par Portugāles premjerministru, tagad ir likusi krist Portugāles valdībai, kas īstenoja tieši tos pasākumus, kurus pieprasījāt jūs un komisārs, kas sēž jums blakus.

(Aplausi)

Mēs nevaram jūs vainot, ka jūs par to esat atbildīgs — galu galā jūs vairs neesat šīs partijas vadītājs. Tomēr es būtu vēlējies saņemt skaidru Komisijas vadītāja paziņojumu par krāpšanos valsts politiskā līmenī un tās negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienību — galu galā Portugāles valdības sabrukums sakrita tieši ar to brīdi, kad valdība nolēma darīt tieši to, ko no tās prasīja stabilitātes sistēma. Tas nav veids, kā panākt Eiropas attīstību.

Ir kāda lieta, kas mani ļoti satrauc un ko neviens no jums neminēja, proti, vienmēr pirms Eiropadomes sanāksmes mēs sastopamies ar vienu un to pašu scenāriju. Valstu vai valdību vadītāji savā secinājumu projektā ar grūtībām ir vienojušies par pasākumu eiro vai konkrētas eiro zonas dalībvalsts stabilizēšanai, kad dažas kredītvērtējuma aģentūras Londonā vai Ņujorkā pazemina šīs valsts kredītreitingu, panākot vienmēr vienu un to pašu rezultātu, proti, izraisot spekulāciju vilni pret eiro. Kad mums beidzot mums būs drosme pateikt: „Eiropa vairs nepakļausies šo spekulantu diktātam”?

(Aplausi)

Ko mēs teiksim bankām? Barroso kungs, es ļoti priecājos, ka jūs sakāt, ka jums ir priekšlikums attiecībā uz finanšu darījumu nodokli. Pašlaik Eiropas Centrālā banka aizdod naudu par 1 % tām pašām bankām, kas aizdod šo naudu eiro zonas dalībvalstīm ar 10 % likmi. Nekas nemainās: tie, kas izraisīja krīzi, joprojām gūst vislielāko peļņu no krīzes. Tādēļ mums ir vajadzīgs finanšu darījumu nodoklis, lai mēs varam nodrošināt, ka šīs bankas uzņemas segt dažas finanšu krīzes radītās izmaksas.

Barroso kungs, jūs pieminējāt stratēģiju „Eiropa 2020” — vairāk darbavietu, lielāki ieguldījumi, vairāk pētniecības un apmācības, lielāka vides aizsardzība — tas viss izklausās vienkārši lieliski, izņemot to, ka tas viss ir jāsasniedz ar aizvien mazākiem valsts ieguldījumiem. Viens no rezultātiem ir tāds, ka stratēģija „Eiropa 2020” un Lisabonas process ir ļoti pozitīva attīstība, taču tā ir lemta neveiksmei, ja mēs tikai vienpusīgi samazināsim budžetus Eiropas ekonomikas attīstības kontekstā. Mums ir vajadzīga drosme veikt valsts ieguldījumus. Paskatieties uz ieguldījumu līmeni jaunattīstības valstīs! Paskatieties uz valsts investīciju līmeni Indijā. Paskatieties uz Brazīliju. Paskatieties uz citiem kontinentiem un ieguldītajiem valsts līdzekļiem šajās valstīs.

Eiropa līdz izmisumam samazina izdevumus, tāpēc mums ir jāpaziņo, ka mūsu mērķu, proti, stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanas metode, ir juridiski saistošs pamats „sešu pasākumu kopumā” attiecībā uz ekonomikas pārvaldību. Pēc tam valdības beidzot uzņemsies darīt to, ko tās ir skaļi apsolījušas, tikai tāpēc, lai novērstu attīstību ar saviem budžeta samazinājumiem — kas panākts arī ar pašas ES budžeta samazināšanu. Tāpēc, Barroso kungs, es gaidu, ka jūs un jo īpaši jūsu budžeta komisārs Lewandowski kungs izstrādāsiet saistošu un vērienīgu Eiropas Savienības budžeta projektu, kas patiešām sekmēs to attīstību, kāda tai ir vajadzīga.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateikties Van Rompuy kungam par šo ziņojumu par Eiropadomes sanāksmi, taču — būsim godīgi — es nedomāju, ka krīze ir beigusies, un es neticu, ka ar tiem pasākumiem, ko mēs tagad īstenojam, tā var beigties. Uz mūsu sliekšņa briest spēcīgs negaiss.

Tas, ko mēs līdz šim esam darījuši Eiropas Savienībā, ir spraugu aizbāšana: pasākumi, kas varētu būt vajadzīgi, taču faktiski neatrisina krīzi. Mēs esam piešķīruši EUR 110 miljardus Grieķijai un EUR 67 miljardus Īrijai, un es šajā summā neiekļauju tos EUR 24 miljardus Īrijas bankām, kurus mēs tikko esam nolēmuši piešķirt. Pašlaik mums ir EUR 76 miljardi valdības obligācijās, kuras ir nopirkusi ECB. Varu jums pateikt, ka tā turpinās to darīt, jo ārkārtas fonds nedrīkst iesaistīties sekundārajos tirgos. Tas nozīmē, ka tā turpinās šādi rīkoties. Papildus tam, ECB ir pieņēmusi EUR 100 miljardus lielu nodrošinājumu, lai segtu Eiropas banku likviditāti. Kopumā tie ir EUR 400 miljardi, kurus mēs pēdējos mēnešos esam ieguldījuši krīzē. Tas ir trīs reizes vairāk nekā Eiropas Savienības budžets! Un ļaunākais vēl ir priekšā. Iespējams, ceturtdien Eiropā palielināsies procentu likmes — no 1 % līdz 1,25 % —, kas var pasliktināt situāciju. Ir jāapkaro inflācija, taču, no otras puses, tas vēl vairāk pasliktina situāciju.

Tādējādi, situācija ir šāda: EUR 400 miljardi, kurus mēs esam ieguldījuši. Un vai mēs esam atrisinājuši krīzi? Nē, mēs neesam atrisinājuši krīzi. Ir vajadzīga patiešām drosmīga un padziļināta pieeja, un mums šobrīd nav šādas pieejas. Šajā saistībā es gribētu citēt Nout Wellink, Nīderlandes Valsts bankas prezidentu, kurš pirms dažām dienām publicēja savu gada ziņojumu. Viņš ir pateicis trīs lietas par mūsu un Padomes pēdējo nedēļu lēmumu iznākumu. Viņš saka, ka budžeta noteikumi nav pietiekami stingri, ekonomikas pārvaldības pasākumu kopums ir pārāk mazs un eiro pakts faktiski ir pārāk vājš, jo nav mehānisma tā īstenošanai. Es to nesaku, es citēju Nīderlandes bankas prezidentu Nout Wellink, kurš atkārto tieši to pašu, ko pagājušajā nedēļā teica Trichet kungs. Trešā lieta, ko viņš minēja, ir tas, ka finanšu uzraudzība tiek veikta galvenokārt valstu līmenī.

Es domāju, ka Nout Wellink ir taisnība. Mēs pat varam viņa teikto papildināt ar daudziem citiem elementiem. Pirmais ir EFSI un ESM. Pastāvīgie un pagaidu palīdzības fondi nevar darboties, jo to darbībai ir noteikts vienprātības princips. Ja mēs saglabāsim šo principu, tas nozīmē, ka turpmāk eiroskeptiķu valdības un eiroskeptiķu politiskās partijas nolaupīs visu eiro zonu.

Visbeidzot — un šis ir mans šodienas vēstījums — mums vēl aizvien ir jāsakārto Eiropas bankas. Problēma nav atrisināta, un ekonomikas atveseļošanās Eiropā nesāksies, ja mēs vispirms neatrisināsim šo problēmu. Banku portfeļos vēl aizvien ir ne tikai vecie produkti no finanšu krīzes, bet tagad to portfeļos ir arī obligācijas no problemātiskām valstīm, kuru kredītvērtējums pazeminās katru dienu un vismaz reizi nedēļā.

Es aicinu Barroso kungu un Trichet kungu iespējami drīzāk nākt klajā ar globālo atbildi uz šo jautājumu, proti, ar drosmīgāku Stabilitātes paktu — un Parlaments pie tā strādā — un ekonomikas pārvaldību. Vai pastāv reāla ekonomikas pārvaldība? Šobrīd mums ir starpvaldību pieeja bez sankciju mehānisma, un tas nedarbosies. Tas nedarbojās pagātnē un tas nedarbosies nākotnē. Mums ir jāizvirza priekšlikums atcelt vienprātības principu glābšanas fondos, jo tas nevar darboties. Mēs faktiski visas pilnvaras piešķiram tām valstīm un tām partijām, kuras ir pret šo sistēmu.

Visbeidzot mums ir jānāk klajā ar plānu attiecībā uz Eiropas banku nozari. Ekonomikas atveseļošanās nesāksies, kamēr jūs nebūsiet iesnieguši Eiropas mehānismu banku sakārtošanai. Mēs visi zinām — tas prasīs līdzekļus. Eiropas banku rekapitalizācija, finanšu ieguldījumi Eiropā, ko prasīja Schulz kungs, un vienlaikus daudzu dalībvalstu sliktā valsts finanšu stāvokļa stabilizācija. Kā mēs to izdarīsim? Kur ir līdzekļi? Vienīgais veids līdzekļu iegūšanai ir izveidot reālu Eiropas obligāciju tirgu, un mēs to zinām. Eiropas obligāciju tirgus izveide ir vienīgais veids, kā izkļūt no krīzes.

Es gribētu pateikt Barroso kungam, ka tagad ir pienācis laiks, kad viņam ir jārīkojas. Laika nav daudz, un problēmu atrisināšanai nepietiks tikai ar eiro paktu.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Van Rompuy kungs, Schulz kungs jums citēja dažas rindas no kādas vācu dziesmas. Franču valodā tā ir pazīstama kā „Tout va très bien, Madame la Marquise, il n'y a pas de problème”.

Man jāsaka, ka esmu izbrīnīts par to, kā šeit tiek sniegta informācija. Nevajadzētu mūs uzskatīt par muļķiem. Kaut arī mums patīk klausīties jūsu uzstāšanos, mēs dažkārt lasām laikrakstus, tādējādi mēs zinām, kas notika šajā Padomē. Nestāstiet mums pasakas. Mēs zinām, kādas ir problēmas. Mēs neesam šeit, lai velti šķiestu savu laiku.

Es gribētu pateikt vienu lietu jums un Barroso kungam. Jūs runājat vienu un to pašu par „stabilitāti, izaugsmi, nodarbinātību, konkurētspēju”. Tiktāl tā ir taisnība. Taču vai jums ir zināms, kā tas viss nonāks pie mūsu iedzīvotājiem? Tas, ko viņi redz, ir „nevienlīdzība, netaisnības izjūta, nedrošība”. Tā viņi to izjūt. Un ja Eiropas Savienība nemainīs savu pieeju, nemēģinās reaģēt uz šo netaisnības izjūtu, nevienlīdzības izjūtu vai nevienlīdzības realitāti, nedrošības realitāti, tad dzirdot vārdu „konkurētspēja”, iedzīvotāji to sapratīs šādi: „viņi atkal gatavojas radīt mums zaudējumus”.

Šeit slēpjas mūsu vislielākā problēma, jo iedzīvotāji redzēs mehānismus banku sanācijai, kas, vēlos piebilst, ir vajadzīgi, un domās: „nu, tas ir izdevīgi bankām”. Paskatieties uz banku peļņu! Paskatieties uz milzīgajām algām! Cilvēki teiks: „Tas ir pilnīgi neprātīgi! Visa šī nauda ir izlietota, taču cietīs iedzīvotāji un valstu budžeti, jo nevienlīdzība tikai turpinās palielināties.” Pēdējos gados visi statistikas dati liecina, ka nevienlīdzība palielinās. Ja mēs nerisināsim šo problēmu, tad iedzīvotāji mums uzgriezīs muguru, tādējādi veicinot ekstrēmi labējo pret Eiropu noskaņoto spēku vilni visā Eiropā. Un viņiem būtu pamatots iemesls šādi rīkoties: jo mēs nespējam reaģēt uz šo nevienlīdzības, netaisnības un nedrošības izjūtu. Tādējādi, ja mēs nereaģēsim, mums neizdosies gūt panākumus.

Attiecībā uz eiroobligācijām, kā minēja Verhofstadt kungs, mums patiešām ir jāsaka tas iedzīvotājiem un mums patiešām ir jāmobilizē aizsardzības fonds, taču, ja mums nebūs ieguldījumu fonda, ja mēs nevarēsim reāli apliecināt savu vēlmi panākt, lai mašīna atkal darbojas — tāpēc eiroobligācijas mums ir vajadzīgas ne tikai aizsardzībai, bet arī ieguldījumiem —, ja mēs neiesim šo ceļu, tad iedzīvotāji nesapratīs neko un jo īpaši šo politiku.

Tāpēc ir jāpasaka dažas lietas: attiecībā uz nevienlīdzību — kāpēc Eiropā nevar šodien pieņemt konkrētus sociālos pasākumus, ko iedzīvotāji patiešām saprastu? Piemēram, pieņemt lēmumu par minimālo algu visā Eiropā, kam nav obligāti jābūt vienādai visās valstīs, bet vienkārši ieviest minimālās darba algas koncepciju. Tas ir neticami, ka tādā valstī kā Vācija, ņemot vērā visas tās runas par ekonomisko sabalansēšanu, šī problēma netiek ne pieminēta, ne apspriesta. Tas ir neticami, ka Vācija — viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kas šodien vēl gūst peļņu — nespēj noteikt minimālo algu saviem iedzīvotājiem. Šis jautājums būtu jāaktualizē Eiropas ekonomikas un sociālās pārvaldības kontekstā.

Tagad pievērsīšos Lībijai. Tas, ko teica Schulz kungs, bija taisnība, kaut arī tas ir dramatiski. Tāda valsts kā Vācija slēpjas laikā, kad citas valstis mēģina rast un rod risinājumus. Es piekrītu tikai un vienīgi šajā jautājumā. Es gribētu, lai mēs, tagad apspriežot kaimiņattiecību politiku, izvērtētu tās daudzās pagātnes kļūdas, ko mēs esam pieļāvuši attiecībā uz šo kaimiņattiecību politiku. Kādas bija mūsu attiecības ar Gaddafi kungu pirms bombardēšanas sākuma? Kādas attiecības Eiropas valstīm bija ar Gaddafi kungu, Ben Ali kungu, Mubarak kungu? Izvērtēsim beidzot to, ko mums nozīmēja šie punkti par cilvēktiesībām asociācijas nolīgumos. Nulli! Neko! Ja mēs nevēlamies to izvērtēt, tad mums būtu jābeidz melot pašiem sev. Vai Eiropadome veltīja kaut piecas minūtes, lai padomātu, ko mēs iepriekš neizdarījām savā politikā attiecībā uz Vidusjūras reģionu? Vai jūs domājāt par to? Es neko par to neesmu lasījis. Es neesmu dzirdējis neko par to, ko jūs teicāt attiecībā uz šo jautājumu. Kaut Eiropadome spētu būt kaut nedaudz paškritiska attiecībā uz savām iepriekšējām neveiksmēm.

Un visbeidzot es pievērsīšos Japānai. Problēma ir tas, ka labākais veids, kā panākt kodoldrošību, ir atteikties no kodolenerģijas izmantošanas. Attiecībā uz kodolenerģiju nav nulles riska. To nevar sasniegt vienā dienā, taču, ja mēs neatteiksimies no kodolenerģijas izmantošanas, tad mēs nekad nebūsim drošībā. Šai problēmai nav nekā kopīga ar noturības testu veikšanu vienam negadījumam. Problēma, kā norādīja Francijas kodoldrošības pārvaldes vadītājs Lacoste kungs, ir vairāku iespējamo negadījumu kopīgā ietekme — un tā līdz šim neticamā kārtā nav apsvērta. Tieši tas notika Japānā. Šo situāciju neizraisīja tikai viens negadījums — to izraisīja četri vai pieci negadījumi, kas sekoja viens otram, kā arī cilvēku kļūdas.

Matemātiskā izteiksmē runājot, šo drošību garantēt nav iespējams. Ja mēs, eiropieši, nerunāsim ... atteikšanās no kodolenerģijas izmantošanas nenotiks vienā dienā, taču — ja mēs neatteiksimies no kodolenerģijas izmantošanas, tad mums ir jāpārstāj runāt par kodoldrošību. Nav tādas lietas kā kodoldrošība.

  Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Svarīgākais temats nesenajā Eiropadomē bija ekonomika un eiro zonas stabilitāte. Jūs labi zināt, ka lielākā daļa deputātu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā ir no valstīm, kas nav eiro zonas valstis, un lielākā daļa deputātu ir no valstīm, kuras nav pat parakstījušas eiro paktu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs gribam, lai eiro zona ciestu neveiksmi. Gluži pretēji, mēs gribam stabilu un pārtikušu Eiropas Savienību, tostarp eiro zonu. Mēs gribam atbildīgas valstu valdības, kas atmaksās parādus, reformēs valsts izdevumu struktūru un sāks fiskālās reformas, tādējādi panākot finanšu disciplīnas atjaunošanu, ko mēs uzskatām par pareizu.

Tas, ko mēs neuzskatām par pareizu un kas mūs satrauc, ir slēptā darba kārtība, ko šeit veicina dažas dalībvalstis un daļēji arī Komisija, kā arī dažas deputātu grupas. Tas ir mēģinājums izmantot krīzi tālākai suverenitātes nodošanai. Tas ir mēģinājums iet tālāk attiecībā uz fiskālo un nodokļu saskaņošanu. Tas ir mēģinājums spert vēl vienu soli ceļā uz fiskālas savienības izveidi, un tādējādi ceļā uz pilnīgu politisku savienību. Mēs sakām „nē” šādai savienībai. Mēs neatbalstām šādu savienību.

Es šeit strādāju kopš 2004. gada, un jebkuras problēmas gadījumā es dzirdu to pašu veco frāzi: „Mums vajag vairāk Eiropas, mums vajag vairāk uz Kopienu pamatotu pieeju”. Es saku, ka tas nav tas, ko mums vajag. Tas ir mēģinājums atrisināt Eiropas līmenī visu, kas mūs ir novedis līdz šim juceklim — un kā mēs šo problēmu atrisināsim? Atkal Eiropas līmenī. Es lūdzu jūs beidzot saprast, ka pašreizējais Eiropas integrācijas modelis ir beidzis darboties. Ir jābeidz dzīvot 50 gadus vecā sapnī no pagājušā gadsimta par pēckara Eiropas integrāciju. Eiropas paradigma ir mainījusies, un jo ātrāk daži no jums to sapratīs, jo labāk.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj! Mana grupa uzskata, ka Padomes sanāksmes rezultāti ir neatbilstīgi.

Pirmkārt, apsvērsim ekonomikas politiku. Uzklausīšanā, kas notika pagājušajā nedēļā, mēs izteicām savas domas par saskaņotajām nostādnēm ekonomikas politikas jomā. Mums jāpārvar neoliberālā peļņas un konkurences labošanas prakse, kas ir acīmredzama tādos jēdzienos kā „elastdrošība”, pensionēšanās vecuma pielāgošana un tā tālāk.

Mēs uzskatām, ka ir vajadzīga demokrātiski leģitīma, kontrolēta ekonomikas politikas pārvaldība, kas novērsīs nodokļu, algu un vides dempinga praksi, piemērojot atbilstīgus kopējus minimālos standartus, kuri nodrošinās finanšu tirgu efektīvu regulējumu un aizliegs peļņas privatizāciju, vienlaikus nododot riskus sabiedrībai kopumā.

Mans otrais punkts attiecas uz mūsu dienvidu kaimiņvalstīm un Lībiju jo īpaši. ES dalībvalstis ir iesaistījušās drausmīgā situācijā Ziemeļāfrikā, īpaši Lībijā. Mēs jau šeit dzirdējām kritiskas piezīmes šajā saistībā. Es gribētu tikai uzsvērt vienu aspektu: diktators Gaddafi pret demonstrantiem un nemierniekiem izmanto ieročus, ko mēs esam pārdevuši. Viņš atrodas karadarbībā ar NATO karaspēku, kura uzdevums ir aizsargāt tos, kas cīnās par brīvību un demokrātiju, kuri arī izmanto Eiropas un ASV ieročus.

Es gribētu zināt — kāda ir pastāvošā goda kodeksa jēga saistībā ar ieroču tirdzniecību, ja var pastāvēt šāda situācija? Kur ir atbalsts brīvībai, cilvēktiesībām un cīņai pret sociālo netaisnību tādos īpašos gadījumos kā Lampedūza, kur katru dienu no Ziemeļāfrikas ierodas simtiem bēgļu? Baidos, ka nesen izveidotā kaimiņvalstu koncepcija vairāk attiecas uz Eiropas interesēm, nevis ir piemērota reakcija uz partnervalstu vajadzībām.

Mans trešais punkts attiecas uz Japānu. Mums vēl ir laiks apspriest Japānas jautājumu šopēcpusdien un rīt. Arī šajā gadījumā mēs neesam atzinuši saskaņotu Eiropas pieeju, vismaz attiecībā uz drošības kontroli, tā sauktajiem noturības testiem. Es neesmu pārsteigts, ka mūsu iedzīvotāji ar pamatotu skepsi jautā, kāda tad ir Eiropas Savienības nostāja šajā jautājumā.

  Godfrey Bloom, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ja drīkstu, es gribētu atgriezties pie Lībijas jautājuma.

Kad politiskā kārta un lielie un labie pēkšņi saprata, ka pulkvedis Gaddafi ir ļauns cilvēks? Kopš tika uzņemta brīnišķīgā fotogrāfija, kurā jūs viņu esat apskāvis, priekšsēdētāja kungs, kad jūs pēkšņi aptvērāt, ka viņš ir „sliktais”?

Varu jums pateikt, ka Lokerbijas Skotijā upuri un IRA zvērību upuri manā valstī labi zināja, kāds nelietis ir šis cilvēks. Taču viņam ir nafta un viņam ir nauda, tāpēc jūs visi pievērāt acis, vai ne?

Tagad lietas ir nostājušās savās vietās. Visabsurdākā figūra šajā visā ir Lielbritānijas premjerministrs, kas stāv, grabinot savu tukšo revolvera maksti — sagrāvis Lielbritānijas Karalisko jūras kara floti, sagrāvis Karaliskos gaisa spēkus — un draudot ar citu spēkiem, bez gaisa pārvadātājiem, bez nekā, un kas sauc sevi par konservatīvo, taču patiesībā ir tikai darba nespējīgs skolnieks, kurš slēpjas aiz uzspēlēta optimisma.

Mēs daudz runājam par vardarbību pret iedzīvotājiem, mēs daudz runājam par demokrātiju. Un tomēr Zimbabvē jau gadiem ir bijis slepkavniecisks paviāns, un mēs neko nedarām šajā saistībā, vai ne? Mūs tas neinteresē, jo tur nav naudas un tur nav naftas. Tas ir tik tipiski Parlamentam: pārpārēm liekulības un krāpšanas.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Barroso kungs, jūs panāksiet savu. Būs pastāvīgs atbalsta fonds eiro, fonds, kas atbalstīs dalībvalstis, kuras ir izlaupījušas savas valsts kases un kuras nodos riskus tām dalībvalstīm, kuras ievēro kārtību.

Lielākā daļa ekonomistu mums piekrīt, ka šis fonds neglābs eiro vairāk nekā to spēja glābt pasākumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tā ir klusa vienošanās, kas atalgo vājas un negodīgas dalībvalstis ar viegli pieejamu kredītu. No kurienes nāks šie līdzekļi? Kā šis fonds tiks veidots? Uz papīra šajā fondā līdzekļus ieguldīs visas dalībvalstis, tostarp Īrija, Grieķija un Portugāle. Taču šīm valstīm nav nekādas naudas.

Iznāk, ka galu galā maksās tās dalībvalstis, kuras ir uzturējušas kārtībā savu valsts kasi. Nīderlandes iedzīvotājiem galu galā būs jāmaksā par vājajām dalībvalstīm, piemēram, Grieķiju un Portugāli — jūsu valsti, Barroso kungs — un tas, priekšsēdētāja kungs, ir nepieņemami. Tā nav solidaritāte, tā ir daudzu vāju dalībvalstu sliktās uzvedības apbalvošana uz smagi strādājošo Nīderlandes, Vācijas un Beļģijas iedzīvotāju rēķina.

Šādi eiro izglābt nevar. Tā vietā šīm valstīm būtu jāizstājas no eiro zonas. Grieķijai ir jāatgriežas pie drahmas, un Portugālei atkal ir jāievieš eskudo. Dažām valstīm ir jāpieņem, ka tām būs jāpamet eiro zona un ka vainīgas pie tā ir tikai tās pašas.

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti bija būtisks pagaidu solis, tomēr īstais pārbaudījums vēl ir priekšā. Ja attieksme pret šiem rezultātiem būs tāda pati kā pret visiem pārējiem pasākumiem, tostarp Stabilitātes un izaugsmes paktu, un ja dalībvalstis tos neievēros, tad tie nav vērti pat tā papīra, uz kura tie ir izdrukāti. Tāpēc es nevaru piekrist abu priekšsēdētāju optimismam, ka krīze ir beigusies. Es uzskatu, ka tikai tagad mēs saskaramies ar īsto pārbaudījumu.

Kopš „Lehmann Brothers” sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā divarpus gadi — un kur mēs tagad esam? Mums vajadzēja divarpus gadus, lai nonāktu šajā punktā. Atbildīgais komisārs noraidīja priekšlikumus par finanšu tirgus darījumu nodokli pēdējā reizē, kad tie tika izvirzīti. Es gribu redzēt rezultātus. Atskatoties uz iepriekšējo parlamentāro sasaukumu, es atceros, ka Parlaments pieņēma 12 rezolūcijas par pasākumiem saistībā ar finanšu tirgiem un ka par iekšējo tirgu atbildīgais komisārs, kurš laimīgā kārtā vairs neatrodas šajā amatā, tos visus noraidīja. Tā ir realitāte. Komisija nenodrošināja vadību šīs problēmas risināšanā.

Taču mēs konstatējām, ka valstu pašu intereses ir jāpārvar arī Padomes līmenī un ka Parlamentam ir jāstiprina Komisijas nozīme Konstitūcijas grozīšanā. Nav pilnīgi nekāda iemesla dusēt uz lauriem. Man jāpiekrīt Verhofstadt kungam. Budžeta konsolidācija ir pārāk pavirša, pārvaldība ir pārāk izvairīga, eiro pakts ir pārāk vājš, un valstu intereses vēl aizvien ir pārāk spēcīgas. Ja mums nebūs drosmes pieprasīt lielāku valstu valdību atbalstu Eiropai, tad mēs nekad nepanāksim jēgpilnu, ilgstošu risinājumu.

Barroso kungs, es biju kritisks, kad manas grupas Grieķijas deputāti balsoja pret programmu Grieķijai. Es noteikti nepiekrītu Schulz kungam. Ja valdības vadītājs sociālists vēlēšanās zaudē savu amatu, tas prima facie ir labi. Tomēr Portugāles gadījumā jūsu partija arī balsoja pret šo programmu. Nedrīkstētu pieļaut, ka Eiropā notiek šādas lietas. Es vēlos lūgt visus iesaistīties, lai nodrošinātu, ka šī partizānu valsts attieksme nevar turpināties, jo mēs strādājam, lai atrisinātu šo problēmu.

SĒDI VADA D. ROTH-BEHRENDT
Priekšsēdētāja vietniece

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, priekšsēdētāj Van Rompuy, priekšsēdētāj Barroso, dāmas un kungi! Eiropas sabiedrība uzdod šādu jautājumu: vai Eiropadome izdarīs pareizo izvēli, un vai tā būs īstā izvēle, lai mēs izkļūtu no krīzes? Daudzi eiropieši, iespējams, domā, ka izvēle ir pareiza, taču tā ir lēna un ne pārāk vērienīga. Tie, kas ir redzējuši dokumentālo filmu Inside Job būs neapmierināti ar šādu alkatību un sirdsapziņas trūkumu, un vaicās: ja kredītreitingu aģentūras (KRA) darbojas šādi, ko Eiropa dara, lai izveidotu neatkarīgas un uzticamas kredītreitinga aģentūras?

Priekšsēdētājs Barroso nesen teica — ja dalībvalsts var iztikt bez ārēja atbalsta, tad tai tas ir jādara, jo ārējs atbalsts izmaksā dārgi. Tas ir arī Portugāles valdības viedoklis. Portugālei nav vajadzīgs ārējs atbalsts: tai vajag tikai finansējumu tās ekonomikai un tās ģimenēm ar saprātīgām procentu likmēm. Taču tā kā KRA kalpo spekulantu interesēm, milzīgo Portugāles nesto upuru rezultāts tieši nonāk šo spekulantu kabatās. Vai tā ir Eiropas taisnība? Vai politisko lēmumu pieņēmēji nesaprot, ka mēs piedzīvojam eiro zonas krīzi, es atkārtoju — eiro zonas, un ka uzbrukumi dažu valstu parādiem varētu apdraudēt eiro un apdraudēt gan vienoto valūtu, gan pašu Eiropas projektu? Tā ir Eiropas problēma, kam vajadzīgs Eiropas līmeņa risinājums.

Ja mēs gribam pārvarēt krīzi, tad mums vajag vairāk Eiropas, nevis mazāk Eiropas; mums jāizpilda savi iepriekšējie un jaunie uzdevumi; mums jādod pārliecība un cerība Eiropas sabiedrībai, bez kuras nav Eiropas projekta.

  Sylvie Goulard (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj! Jūs šīs sarunas attēlojat rožainā gaismā. Ir daži pozitīvi aspekti, bet nav vajadzības tos vēlreiz atkārtot. Tomēr man ir bažas, kas pārsniedz tehniskās detaļas un to, ko jūs mums pastāstījāt. Es runāju par sadalījumu ziemeļos un dienvidos, kas pašlaik nostiprinās Eiropas Savienībā. Burtiski pirms dažiem mirkļiem mēs dzirdējām apgalvojumus, ka dažiem ir taisnība, bet citiem nav taisnība, ka daži ir labi, bet citi ir slikti, un, šķiet, ka šie cilvēki ir aizmirsuši par savstarpējo atkarību. Tas ir nopietni.

Turklāt, atsakoties risināt banku problēmu, ko pieminēja Verhofstadt kungs, manuprāt, daudzas valstis ziemeļos, kas daudz sludina valstīm dienvidos, rada iespaidu, ka tās atsakās ieraudzīt, kādi ir to pienākumi. Tāpēc es uzskatu — ja ir kāds uzdevums, kas ir jūsu atbildībā, Eiropadomes priekšsēdētāj, un arī jūsu atbildībā, Barroso kungs, tad tas ir par katru cenu novērst šīs plaisas paplašināšanos un nostiprināšanos. Mums vajadzīgi risinājumi, kas ir pieņemami visiem. Mums jānodrošina, lai visi uzņemtos atbildību.

Pēdējais punkts: es uzskatu, ka Eiropadome ir ārkārtīgi iekšēji orientēta. Visa šī diskusija ir notikusi tā, it kā eiro nebūtu globālas nozīmes. Netika runāts nekas par eiro zonas ārējo pārstāvību SVF. Francija, kas pašlaik vada G20, grib sekmēt pasaules monetārās reformas ideju, un nav neviena priekšlikuma — tāda kā eiroobligācijas, ko mēs cenšamies ieviest —, kas mēģinātu padarīt eiro par patiesi globālu valūtu.

  Philippe Lamberts (Verts/ALE). – (FR) Van Rompuy kungs, es ļoti cienu jūs personīgi un jūsu darbu, taču man jums jāsaka, ka jūs īsti neesat mani pārliecinājis.

Jūs sakāt, ka darba ņēmējiem nevajadzētu uztraukties, ka mēs strādājam viņu interesēs. Izlasot sadaļu par konkurētspēju paktā „Euro plus”, kā jūs to saucat, es saprotu, ka tajā tiek runāts par algu samazināšanu, lielāku elastību un mazāku drošību. Nekas nav teikts par ražīgumu vai mūsu resursiem. Nekas nav teikts par enerģijas produktivitāti.

Es saku, ka mēs nekad uzvarēsim sacīkstēs ar Ķīnu attiecībā uz lētu darbaspēku. Taču Ķīna sekmīgi virzās uz to, lai pārspētu mūs attiecībā uz energoefektivitāti un resursu efektivitāti. Šādā gadījumā kas konkurētspējas ziņā Eiropai būs atlicis, ja mēs nevarēsim konkurēt šajās jomās?

Jūs sakāt, ka pabalstu saņēmējiem nebūtu jāuztraucas. Taču līdzsvarojot valsts finanses, kas ir saprātīgs mērķis, jūs sakāt, ka jāveic samazinājumi. Četrdesmit procenti no valstu izdevumiem tiek novirzīti labklājībai, bet jūs sakāt, lai mēs neuztraucamies. Jūs arī sakāt, ka parūpēsieties par ieņēmumiem. Parunāsim par ieņēmumiem. KKUINB, Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, ir īsts joks. Jūs runājat par to nosacījuma izteiksmē; jūs sakāt, ka ieņēmumu ziņā tai jebkurā gadījumā vajadzētu būt neitrālai. Tāpēc no tās netiks iegūti papildus eiro, un, vēl jo vairāk, uzņēmumi jebkurā gadījumā varēs izvēlēties. Es nekad neesmu redzējis, ka kāds izvēlētos dārgāko fiskālo iespēju.

No otras puses, ja kādam nebūtu jāuztraucas, tad tie ir banku akcionāri un kreditori. Jūs mums stāstāt par stresa testiem. Pērnajā gadā veiktie testi bija joks. Es nezinu, vai šogad mēs pieredzēsim to pašu bezgaumīgo joku. Taču, pat ja šie stresa testi galu galā būs nopietni, mēs varam būt droši par to, kur bankas ņems līdzekļus. Vai tās iegūs līdzekļus no saviem akcionāriem vai no mums, nodokļu maksātājiem? Esiet nopietni! Jebkurā gadījumā bankām noteikti nav jāuztraucas.

Visbeidzot nekas nav teikts par acīmredzamo faktu, ko visi izliekas neredzam, proti, par Grieķijas un Īrijas parāda absolūto neilgtspēju. Ziniet, vienalga, cik ļoti jūs gribat izvairīties no šā jautājuma, tām nav nekādu iespēju atmaksāt parādu. Un, jo vēlāk mēs to pārstrukturēsim, jo sāpīgāks būs šis uzdevums. Tas nekad nav patīkams uzdevums, bet, ja jūs vilcināsieties, tad tas mums izmaksās ļoti dārgi.

(Aplausi)

  Martin Callanan (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Katru reizi, kad Eiropas Savienība sastopas ar specifisku problēmu, tā „iekrīt slazdā”, cenšoties izstrādāt sarežģītu, birokrātisku, smagnēju risinājumu, kas bieži ir pilnīgi nesamērīgs ar jautājuma nopietnību. Šī ir kļūda, ko mēs tagad pieļaujam attiecībā uz pašreizējo finanšu krīzi: tā ir nopietna, tā prasa rīcību, taču daudziem piedāvātajiem risinājumiem būs tālejoša un, manuprāt, ļoti kaitīga ietekme uz Eiropas nākotni ilgtermiņā.

Daudzi izmanto iespēju izvērst pastāvīgas ekonomikas pārvaldības plānus, kuru pamatprincipi ir intervence un kontrole. Mums stāsta, ka risinājums ir galvenokārt pārkāpt spēkā esošos noteikumus, piemēram, Līguma 122. pantu, kas nekad nav bijis paredzēts tiem palīdzības maksājumiem, kuriem to pašlaik izmanto — es ceru, ka kādai valstij būs drosme to apstrīdēt Eiropas tiesā —, un ieviest lielākus ierobežojumus mūsu dalībvalstīm, kas patiesībā nozīmē demokrātiskas izvēles ierobežošanu daudziem vēlētājiem.

Ja paskatāmies uz Īrijas gadījumu, tad redzams, ka valsts ir darījusi visu iespējamo, lai stabilizētu savu banku sistēmu — stabilizācija, kas, starp citu, ir absolūti nepieciešama bankām un iestādēm citās dalībvalstīs, kuras citādi būtu ārkārtīgi neaizsargātas —, un Īrijas atalgojums par to ir citu dalībvalstu prasība palielināt tās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, lai konkurētu ar samilzušo situāciju citās valstīs. Tas nav taisnīgi, un tas nav demokrātiski.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Kāds domāšanas veids liek Padomei un Komisijai uzskatīt, ka Īrijai piemērotā politika nepalielinās parādu, vai ka šādu rezultātu neradīs šīs vai līdzīgas politikas īstenošana visā ES?

Pasākumi, par kuriem vienojās augstākā līmeņa sanāksmē, liks visām dalībvalstīm ievērot tādu ekonomikas loģiku, kas kaitēs to iedzīvotājiem — loģiku, kurā ir vajadzīgi samazinājumi un kura dalībvalstīm laupa spēju veicināt izaugsmi.

Politika, ko ES un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piemēro Īrijai, nozīmē nežēlīgus samazinājumus, darbavietu zudumu un ievērojamus samazinājumus sabiedrisko pakalpojumu jomā. Īrijas parādu nasta nav ilgtspējīga. Ja obligāciju īpašnieki neuzņemsies daļu no deficīta sloga, Īrija neizpildīs maksājumu saistības nākotnē.

  Niki Tzavela (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Pakta „Euro plus” mērķis ir stiprināt un uzlabot Eiropas konkurētspēju, taču kā mēs varam panākt Eiropas pievienotās vērtības ekonomiku apstākļos, kad nelikumīga imigrācija grauj mūsu darba tirgu un mūsu Eiropas produktus aizstāj kontrabandas produkti, kas importēti no darbietilpīgām valstīm austrumos?

Jo ātrāk mēs identificēsim un aizsargāsim savus Eiropas Savienības ģeogrāfiskos un ekonomikas produktus, jo labāk. Tādēļ mans priekšlikums ir iekļaut Eiropas ekonomisko un ģeogrāfisko robežu identifikāciju un aizsardzību paktā „Euro plus”, citādi mēs nevarēsim panākt konkurētspējīgu Eiropu ļoti agresīvi konkurējošajā globālajā ekonomikā.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Ja Lībijas krīze kaut ko labi parāda, tad, manuprāt, tā galvenokārt ir nopietnas Eiropas ģeopolitiskās stratēģijas, kas nodrošinātu Eiropas intereses, neesamība. Tā galu galā ir skumja patiesība, ka mēs tur esam galvenokārt prezidenta Sarkozy valsts politiskās darba kārtības dēļ, kurš ir atļāvies sava veida „Folklendu brīdi”.

Jebkurā gadījumā tomēr ir dīvaini, ka tie — ieskaitot dažus šajā sēžu zālē —, kuri tik nikni un taisnīgi vērsās pret absolūto ļaunumu, kāds ir pulkvedis Gaddafi, visi vēl pavisam nesen priecīgi fotografējās, visiem smaidot, blakus Lībijas diktatoram, kam viņi izrādīja militāru godu. Es tikai gribu teikt, ka patlaban ir vieglāk atklāt uguni uz Gaddafi kungu nekā atbildēt uz daudzajiem jautājumiem, kas radīsies.

Minēšu tikai vienu no šiem jautājumiem: vai mēs turpināsim apbruņot nemierniekus — kopīgs nosaukums atšķirīgu cilvēku grupai, no kuriem daži pēc Eiropas standartiem vēl nav garīgi pārauguši Viduslaikus —, un ja tā, tad kādas mums ir garantijas, ka šādi ieroči netiks izmantoti, lai izraisītu valstī vēl lielāku haosu, kā tas notika Irānā pēc šaha izraidīšanas?

Personīgi es gribētu, lai šie Eiropas centieni un spēks būtu mazliet vairāk pamanāms mūsu pašu ārējo robežu militārajā apsardzē. Šobrīd tiek izcīnīts arī kluss karš, kas biedējoši vēsta par imigrācijas invāziju, par ko neviens nerunā. Mums ir vajadzīgs Eiropas spēks, lai atrisinātu arī šo problēmu.

  Corien Wortmann-Kool (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējā Eiropadomes sanāksmē tika pieņemti lēmumi, kas pirms gada vēl bija neiedomājami, un tāpēc es gribu izteikt siltu pateicību Van Rompuy kungam un Barroso kungam.

Tas ir svarīgs solis, taču tas ir arī solis ļoti grūtā ceļā, kas mums ir ejams, lai atjaunotu uzticību eiro un mūsu ekonomikai, lai izkļūtu no šīs krīzes, sekmējot ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu. Šim Parlamentam — tā jūs teicāt — ir likumdevēja pilnvaras attiecībā uz tiesību aktu kopumu ekonomikas pārvaldības stiprināšanai. Mēs gribam redzēt vērienīgāku pasākumu kopumu, un jums nākamajā periodā ir jāiesaistās diskusijās ar Parlamentu šajā saistībā. Mēs uzskatām, ka ir vajadzīgs spēcīgāks un vērienīgāks finanšu atbalsts, kas pamatojas uz Komisijas priekšlikumiem. Jūs jau dzirdējāt vairākus deputātus sakām, ka mēs gribam redzēt spēcīgāku Stabilitātes un izaugsmes paktu ar apgrieztās balsošanas mehānismu.

Otrkārt, ir vajadzīga daudz stiprāka sociāli ekonomiskā koordinācija. Tā ietver vairāk nekā „Euro plus” pakta „saistības”, jo mūsu sociālās tirgus ekonomikas principi sakņojas stratēģijā „Eiropa 2020”. Tā ietver lielākas saistības, izvēršot šos principus, lai veicinātu izaugsmi un radītu darbavietas mūsu iedzīvotājiem. Mēs gribam nostiprināt šos mērķus valstu reformu programmās — un es dzirdēju, ka Barroso kungs par to runāja —, un mums vajadzētu iesniegt priekšlikumus šajā saistībā.

Jūs teicāt un patiesi to uzsvērāt, ka šiem punktiem jābūt jau pabeigtiem, lai panāktu vienošanos jūnijā. Ciktāl tas atkarīgs no mums, jūs jau tagad varat sākt darbu, lai iekustinātu Padomi vismaz attiecībā uz šiem punktiem, kas vēlāk jūnijā ļaus panākt vienošanos.

  Proinsias De Rossa (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Man ir jāuzdod daži atklāti jautājumi Eiropas kvartetam — trijotnei plus Padomei. Vai jūs patiešām gribat glābt eiro zonu un Eiropas projektu?

Tikko ir pabeigti banku stresa testi, pamatojoties uz vispesimistiskākajiem scenārijiem Īrijā. Jaunā Īrijas valdība ir pavilkusi svītru zem Īrijas banku sabrukuma. Par pārsteigumu visiem Īrijā, tā ir pieņēmusi lēmumu, ka netiks piemēroti diskonti „Allied Irish Bank” un „Bank of Ireland” vecākajiem obligāciju īpašniekiem.

Taču kāds ir Eiropas quid pro quo? Kāpēc Eiropas Centrālā banka klusē par būtisku vidēja termiņa finansējumu Īrijas bankām? Kāpēc prezidents Sarkozy un Vācijas kanclere Merkel uzstāj attiecībā uz Īrijas rūpnieciskās bāzes iznīcināšanu apmaiņā pret sanācijas procentu likmes samazināšanu? Kāpēc dažas dalībvalstis bloķē progresu attiecībā uz Eiropas finanšu darījumu nodokļa un eiroobligāciju ieviešanu? Kāpēc Eiropas budžets tiek samazināts?

Īsā atbilde ir īstermiņa vēlēšanu aprēķini un doktrināra ekonomika. Īrijas ekonomiskā krīze ir neatņemama Eiropas krīzes sastāvdaļa. Īrijas ekonomikas neveiksme būtu ne tikai neveiksme Eiropai, bet tā būtu Eiropas neveiksme.

Īrijas parādu ilgtspēja ir kritiska Īrijai un Eiropai, un kvartetam ir jāskatās reāli uz šo jautājumu. Patlaban mums ir vajadzīga kvarteta iztēle un redzējums tā pašreizējās sarunās ar Īriju.

Es gribu, lai jūs ņemtu vērā manis teikto. Īrija ir demokrātiska valsts, tāpat kā Francija, tāpat kā Vācija, tāpat kā Somija: mēs valdām saskaņā ar tautas gribu. Īrijas vēlētāji ir piekrituši stingram taupības režīmam ar sakostiem zobiem un kūsājošām dusmām. Viņiem ir jāredz godīga spēle Eiropā, pretējā gadījumā tas tolerances logs, kas pašlaik ir atvērts Īrijas valdībai, pavisam drīz ar blīkšķi aizvērsies.

  Carl Haglund (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Sākšu ar kaut ko pozitīvu. Es varētu vērst uzmanību uz problēmām, ko radīs šie Padomes pieņemtie lēmumi, un tie, protams, radīs problēmas, bet pozitīvais aspekts tomēr ir tas, ka jūs esat daudz paveikuši attiecībā uz ekonomikas pārvaldību un makroekonomikas aspektu. Mans kolēģis no Īrijas tikko minēja, cik nobažījušies ir šīs valsts iedzīvotāji. Viņu problēmas ir saistītas ar to, ka līdz šim nav bijis nekāda makroekonomisko aspektu novērtējuma. Tādu būs iespējams veikt nākotnē, pateicoties šim ekonomikas pārvaldības pasākumu kopumam. Šajā saistībā es uzskatu, ka Padome ir gājusi pareizajā virzienā.

Taču mani nedaudz satrauc tas, ka Padomei, šķiet, nav vēlēšanās mainīt savu lēmumu pieņemšanas kultūru. Tā joprojām grib saglabāt iespēju izmantot dažāda veida politiskas vienošanās, ko mēs, iespējams, varētu saukt par „zirgu mīšanu”. Tomēr, ja jūs nemainīsiet savu lēmumu pieņemšanas kultūru, baidos, ka nākotnē jūs nespēsiet pieņemt vajadzīgos lēmumus, ja nāksies saskarties ar sarežģītiem apsvērumiem, pamatojoties uz tiem ieteikumiem, kurus, es tomēr ceru, Komisija varēs izstrādāt. Šī ir problēma, kas Padomei ir jāuztver nopietni un jāatrisina. Minēto situāciju diezgan labi ilustrē arī tendence, ko mēs redzējām Padomes sanāksmes laikā, kad manis paša dalībvalsts, Somija, arī izturējās diezgan nemākulīgi attiecībā uz citu jautājumu — šajā gadījumā stabilitātes mehānismu. Kā soms es paužu nožēlu par to. Ne visi somi domā šādi, taču tas ir labs piemērs tam, ka lēmumu pieņemšanas kultūra Padomē ir jāmaina.

  Konrad Szymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Jaunā valsts finanšu struktūra Eiropas Savienībā bija pamatota uz mēģinājumu stiprināt veselīgus finanšu noteikumus un valsts izdevumus un uz pilnīgi neveselīgu vēlmi ierobežot nodokļu suverenitāti dalībvalstīs. Es ļoti šaubos, ka valstis, kas piedalās paktā „Euro plus”, kopīgi spēs noteikt stingrus noteikumus attiecībā uz sevi valsts izdevumu jomā, ja tās nevarēja to izdarīt katra atsevišķi.

No otras puses, es nešaubos, ka nodokļu bāzes standartizācija ir efektīvs solis nodokļu savienības virzienā, kam ir tikai viens mērķis — nodokļu konkurences novēršana Eiropas Savienībā. Francijas politiķi Sarkozy kungs un Lagarde kundze ir atklājuši savus patiesos nodomus, nedēļām ilgi pieprasīdami palielināt nodokļu likmes Īrijā, aizbildinoties ar cīņu pret krīzi. Nodokļu likmju palielināšana līdz Eiropas Savienības standarta līmenim neatkarīgi no dalībvalsts tomēr ir recepte krīzes paildzināšanai, nevis tās mazināšanai.

  Priekšsēdētāja. − Liels paldies. Tiem deputātiem, kuri vēlas izmantot brīvā mikrofona procedūru, es gribu pateikt, ka mums jau ir aptuveni 20 runas, un es nedomāju, ka mums būs pietiekami daudz laika pirms balsošanas. Taču jūs joprojām esat laipni aicināti mēģināt.

  Paul Murphy (GUE/NGL). - Priekšsēdētājas kundze! Atbildot Joe Higgins, 19. janvārī Barroso kungs šeit, šajā sēžu zālē, paziņoja, ka Eiropa cenšas atbalstīt Īriju. Jaunās Fine Gael un leiboristu valdības nožēlojamā kapitulācija, izdabājot obligāciju īpašnieku interesēm, skaidri parāda, ka ne jau Padome vai Komisija sniedz atbalstu, bet gan strādnieku šķira Īrijā un Eiropā, kas ir spiesta atbalstīt Eiropas bankas un spekulantus, apmaksājot to zaudējumus.

Priekšlikumi attiecībā uz ekonomikas pārvaldību ir mēģinājums nostiprināt samazinājumus un algu samazināšanu. Stingrās taupības pasākumu rezultātu novērtējums un priekšlikumi par simtiem miljonu eiro naudas sodiem ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka, neraugoties uz masveida pretestību, par krīzi maksā darba ņēmēji. Šo Eiropas šoka doktrīnu sekmēs grozījumi līgumos, attiecībā uz kuriem iestādes Eiropā un Īrijā ir apņēmušās izvairīties no referenduma. Sociālistu partija un kreisie Īrijā pieprasīs referendumu attiecībā uz šo priekšlikumu par pastāvīgu taupības režīmu.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šajā Padomes sanāksmē tika izskatīti trīs ļoti svarīgi jautājumi: vides un kodolkatastrofa, kas skārusi Japānu, finanšu krīze, kas skārusi visu Eiropu, un situācija Magriba valstīs.

Attiecībā uz pirmo punktu par spīti atbalstam iedzīvotājiem, kuri ir tik smagi cietuši, mēs nevaram piekrist pārskatīt tirdzniecības nolīgumus, kaitējot paši saviem uzņēmumiem. Tā vietā mēs atbalstām humanitāro intervenci, nodrošinot aprīkojumu, cilvēkus un naudu.

Doma par to, ka finanšu krīze ir beigusies, ir absolūta fantāzija. Ir būtiski svarīgi noteikt palīdzības pasākumu kopumu, lai palīdzētu dalībvalstīm izvairīties no esošās situācijas, tādējādi nodrošinot stabilitāti visā eiro zonā. Mēs arī atbalstām regulatīvā un birokrātiskā sloga samazināšanu, kā arī tirdzniecības veicināšanu ar trešām valstīm, ja vien tas ir savstarpēji izdevīgi.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienība ir slikti sevi parādījusi saistībā ar Magriba jautājumu, jo katra dalībvalsts rīkojās neatkarīgi, un baronese Ashton, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, nezināja, kā vadīt šo krīzi. Jo īpaši Eiropas Savienība ir pametusi Itāliju nekontrolēta nelegālo imigrantu iebrukuma varā.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas iedzīvotāji kļūst arvien vairāk un vairāk nobažījušies. Ir divi temati, kas vieš īpašas bažas. Pirmais ir tas, ka mēs turpinām ieturēt nekonsekventu līniju attiecībā uz ekonomikas krīzi un grūtībām saistībā ar eiro. Ir arī taisnība, ka Padome un Komisija atpaliek no notikumu gaitas.

Mums jābūt reālistiskiem: mums ir jāpiemēro diskonts parādiem, vismaz Grieķijā un, iespējams, arī Portugālē. No tā nav iespējams izvairīties. Jo ilgāk mēs vilcināmies risināt šo jautājumu, jo vairāk tas maksās ne tikai finansiālā ziņā, bet arī attiecībā uz vispārējo uzticību Eiropas projektam. Notikumi Grieķijā kalpos tam, lai uzjundītu emocijas. Mēs īpašas delegācijas sastāvā apmeklējām šo valsti: pamatā attieksme ir tāda, ka ES ir atbildīga par problēmām Grieķijā, jo nav bijis skaidras komunikācijas un vajadzīgie pasākumi, kas jau ir skaidri, netiek īstenoti.

Otrs temats ir kodolenerģija. Tā sauktajiem noturības testiem, kas tiek gatavoti, būs jēga un to uzticamība vienotā Eiropā tiks atjaunota tikai tad, ja šie noturības testi tiks veikti saskaņā ar stingriem kritērijiem un nevis saskaņā ar vājajiem IAO (Starptautiskās akreditācijas organizācijas) kritērijiem, un ja notiks apspriešanās ar patiesi neatkarīgiem ekspertiem un ja sabiedrība atbilstīgi un saprotami tiks iepazīstināta ar notikumiem un visu procesu.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Mans politiskais pasaules uzskats ir tāds, ka ideāli ir jāsaskaņo ar interesēm. Varbūt tas ir nedaudz sakārtots un naivs uzskats attiecībā uz Eiropas iestādēm, taču es uzskatu, ka Eiropas iestādes pārstāv mūsu ideālus, savukārt mūsu valdības daudzu iemeslu dēļ pārstāv mūsu intereses.

Tādējādi ir spēle, kas ir jāspēlē. Pārsteidzoši ir tas, ka dažās situācijās, man šķiet, komanda, kas pārstāv ideālus, atsakās spēlēt šo spēli. Pirms dažām nedēļām, kad Parlaments ierosināja atzīt, vai drīzāk ierosināja, lai Komisija ieteiktu Padomei atzīt Lībijas Pagaidu padomi, baronese Ashton teica, ka tas neietilpst viņas pilnvarās.

Vakar pēc lieliskas prezentācijas, kad Padomei bija jāierosina stratēģija, kas padarītu ar migrācijas plūsmām saistīto krīzi par Eiropas jautājumu, Malmström kundze teica, ka viņa noraida šo ideju, jo uzskata, ka tā negūs vairākuma atbalstu Padomē.

Kā mūsu „ideālu komanda” gatavojas uzvarēt spēlē, ja mūsu spēlētāji atsakās iesist vārtus, jo uzskata, ka vārtsargs ir pārāk labs? Manuprāt, tas ir būtisks jautājums vēsturiskai izpratnei par uzdevumu, kuru mēs esam aicināti izpildīt.

Tādēļ es gribētu izteikt šādu novērojumu: kas ir mūsu uzbrucēji? Tās ir Eiropas iestādes: Parlaments, Komisija un pat jūs, Van Rompuy kungs, jo es uzskatu, ka jūs nepārstāvat Padomi tādā nozīmē, ka jūs aizstāvētu tās intereses, bet jūs esat cilvēks, kas var likt Padomei saprast, uz kādiem ideāliem vērst savu uzmanību.

Tāpēc es vienkārši lūdzu: ja jūs esat mūsu uzbrucēji, tad padodiet bumbu tālāk, uzbrūciet, gūstiet vārtus un — kā mēs sakām par šāda veida spēli — lieciet mums sapņot.

  Roberto Gualtieri (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Nav šaubu, ka pastāvīga stabilizācijas mehānisma izveide ir būtisks sasniegums, kas nodrošina pamatu attiecībā uz politisko apņemšanos aizsargāt eiro par katru cenu. Tādēļ par spīti nebūt ne mazajiem iebildumiem attiecībā uz metodēm un šā fonda starpvaldību raksturu, Parlaments atbalstīja šo pavērsiena posmu un ir pievērsis galveno uzmanību stabilas saiknes veidošanai starp Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM) un ES iestādēm.

Šajā saistībā ir svarīga atsauce Eiropas Padomes secinājumos uz regulu, saskaņā ar kuru izveido procedūras, lai noteiktu iespējamās prasības, un patlaban mēs gaidām, ka Komisija nāks klajā ar atbilstīgu priekšlikumu.

Lai gan tas ir pozitīvs rezultāts, ir grūti to vērtēt kā atbilstīgu. Problēma ir Eiropas ekonomikas pārvaldības pamatvirziens. Mēs joprojām ārstējam slimības simptomus, nevis novēršam tās cēloņus. Deficīts ir krīzes sekas, nevis krīzes cēlonis. Domāt, ka mēs varam izārstēt slimību, vienīgi samazinot deficītu ar vienu roku un pārfinansējot bankas ar otru roku, ir vistīrākā liekulība: šādi mēs riskējam padziļināt krīzi un padarīt pastāvīgā stabilizācijas mehānisma uzdevumu neilgtspējīgu.

Ja mēs gribam ārstēt slimību un nevis tikai simptomus, tad mums ir jārisina vairākas pamatproblēmas. Mēs runājam par Eiropas konkurētspējas stiprināšanu. Tā ir taisnība, taču kādu konkurētspējas modeli mēs īstenojam? Mēs nevaram ieviest atveseļošanas modeli, kura pamatā ir tikai un vienīgi eksports uz trešām valstīm, jo tas pastiprinās nelīdzsvarotību. Lai būtu konkurētspējīgi ārējā tirdzniecībā, mums jāveicina arī augstas kvalitātes iekšējais pieprasījums.

Tādēļ mums ir jārisina jautājums saistībā ar bankām un kredītu nodrošināšanas sistēmu ekonomikai, lai novirzītu Eiropas ietaupījumus ilgtermiņa ieguldījumiem. Mums ir jāapgādā sevi ar tādiem instrumentiem kā eiroobligācijas, nodoklis finanšu darījumiem un sava nosaukuma cienīgs budžets, lai veiktu liela mēroga valsts ieguldījumus Eiropas līmenī, kas nodrošinātu privātā sektora ieguldījumu sākumu. Visbeidzot mums ir jādomā par Eiropas sociālo modeli kā par resursu, nevis kā par nastu.

  Sharon Bowles (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Pakts „Euro plus” varētu būt noderīgs, tomēr to nedrīkst izmantot par attaisnojumu tiesību aktu kopuma vājumam. Stingra vienotā tirgus atbalstīšana ir būtiska ES un tādējādi eiro zonas konkurētspējai. Tas ir apsveicami, taču vienotā tirgus iniciatīvas joprojām nosaka Līgums un 27 dalībvalstis.

Baidos, ka ESM trūkst elastīguma un tas ir neilgtspējīgs atveseļošanai, nosakot divarpus līdz trīs procentus lielu riska prēmiju. Es saprotu vajadzību pēc disciplīnas un nodrošinājuma pret risku, taču šie glābšanas mehānismi nav paredzēti naudas pelnīšanai, jo īpaši tad, ja pastāv pašu intereses, kas nav saistītas ar eiro zonas stabilitāti, piemēram, vairāku dalībvalstu banku atbalstīšana ar Īrijas nodokļu maksātāju palīdzību, kā jau tika minēts.

Mēs neesam atrisinājuši banku krīzi un arī to neatrisināsim, ja būsim gļēvi. Vācija pat nav rekapitalizējusi savas bankas, nedz arī atzinusi samazinātas vērtības aktīvus, taču paļaujas uz visu pārējo ES valstu un visas pasaules iecietību, atļaujot pasīvo līdzdalību pamatkapitālā, jo citādi tā neizturēs stresa testus.

Tātad, Komisijas priekšsēdētāj, Padomes priekšsēdētāj, mums ir vajadzīgs kāds redzējums, zināma pazemība, godīga sevis novērtēšana; vienīgais, ko mēs varam darīt, ir uztvert riska prēmijas kā ķīlu un atdot tās atpakaļ, kad risks būs novērsts. Sīkumainība neglābs eiro, un tirgi to zina.

  Gerald Häfner (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Faktiski politiķu pārziņā nav izmantot nodokļu maksātāju naudu banku glābšanai vai nodrošināt valstis ar mākslīgo likviditāti. Patiesā politiķu funkcija ir izveidot tiesisku regulējumu, kas nodrošinātu to, ka šāda situācija nekad nerodas. Šobrīd jums ir jādara kaut kas nepareizs, jo jau desmitiem gadu jums nav izdevies rīkoties pareizi. Tagad jūs plānojat ķerties pie problēmas saknes, ko mēs vērtējam atzinīgi. Tomēr, ciktāl to var paredzēt, šķiet, ka jūs atkal strādājat nepareizā līmenī ar nepareiziem resursiem un nepareizā sistēmā, jo jūs cenšaties risināt jautājumu ārpus Līgumiem.

Par laimi mums ir izdevies iekļaut daļu darījumu Kopienas metodes darbības jomā, taču vēl aizvien ir jūtams klasiskas lejupējas politikas trūkums. Šajā jomā vairāk nekā jebkurā citā vajag, lai katra politika tiktu demokrātiski apspriesta, leģitimizēta un pārbaudīta. Jūs izmantojat nepareizus instrumentus, jo jūs izmantojat nodokļu maksātāju naudu, lai atbalstītu bankas un tos, kas spekulē ar bankām un citiem finanšu produktiem. Jūs joprojām neesat īstenojuši atbilstīgus pasākumus, lai vērstos pret tiem, kas jau ilgu laiku gūst peļņu no šīs situācijas. Tas nozīmē, ka jūs turpināt veicināt nelīdzsvarotību Eiropas sabiedrībā, kas vājina šīs politikas pieņemšanu, nevis stiprina to. Jūs uzliekat slogu valstu kasēm un budžetiem, no vienas puses, un aizsargājat privātos aktīvus, no otras puses. Tas nekādi nepalīdz risināt reālās problēmas, bet vienkārši atvieglo dažus no simptomiem.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Daudzas dalībvalstis gadiem īstenoja tādu budžeta politiku, kas šķita pārāk laba, lai būtu patiesība. Parādu uzkrāšana netika uzskatīta par problēmu, jo šķita, ka ekonomikas izaugsme izkausēs tos tāpat, kā saule kausē ledu.

Daudzas privātpersonas jutās tieši tāpat. Viņi pirka daudz dārgākas mājas, nekā varēja atļauties. Šķita, ka viņus glābs šo īpašumu pieaugošā vērtība, taču šis kāršu namiņš sabruka. Parādu krīze tiek risināta ar jaunu parādu palīdzību. Eiropas Centrālā banka ir nopirkusi miljardiem vērtas valdības obligācijas, ko emitējusi Portugāle, Īrija un Grieķija. Šo valstu ekonomikas tagad tiks pātagotas, un tām būs gadiem nepārtraukti jāaug kā trakām, lai izķepurotos. Priekšsēdētājas kundze, tas neizdosies. Šīs ekonomikas satraucoši sarūk. Tas nozīmē uzņemt kursu tieši uz bankrotu.

Tādēļ ir pienācis laiks Krīzes stratēģijai 2.0. Mums jāļauj bankrotējušajām valstīm atgriezties pie savām iepriekšējām valūtām, vienlaikus veicot ievērojamu to devalvāciju un daļēji norakstot to parādus. Tad situāciju varētu pārskatīt pēc gada vai desmit gadiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka galvenie Padomes un Komisijas pārstāvji ir ignorējuši nopietno sociālo krīzi, ko piedzīvo daudzas Eiropas Savienības valstis, jo īpaši eiro zonā, ir pārsteidzoši, taču tas arī atklāj ceļu, kādu iet šī Eiropas Savienība. Kur ir atbildes attiecībā uz gandrīz 100 miljoniem cilvēku, kas dzīvo nabadzībā šajā Eiropas Savienībā, tostarp vairāk nekā 20 miljoniem darba ņēmēju ar zemām algām un ar nestabilām darbavietām, kas sekmē lielo uzņēmumu skandalozi lielo peļņu? Kur ir atbildes attiecībā uz gandrīz 25 miljoniem bezdarbnieku, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un jaunieši un kuriem ir liegta cilvēka cienīga tagadne un iespējas būvēt nākotni, kas varētu nodrošināt mūsu valstu attīstību?

Tomēr Padomes lēmumi atkal attiecas tikai uz to, kā aizstāvēt lielo uzņēmumu intereses un finanses, nodrošinot lielāku politiskās varas centralizāciju, lai veicinātu lielāku ekonomiskās varas koncentrāciju. Tas viss notiek, lai krīzes vārdā apšaubītu sociālās un darba tiesības, palielinātu darba ņēmēju ekspluatāciju un pastiprinātu valstu, kuru ekonomika ir trauslāka, piemēram, Portugāles atkarību.

  John Bufton (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Šķiet, Padome uzskata, ka centralizēts valstu budžeta programmu regulējums ir būtisks ekonomikas atveseļošanās atbalstam — jo īpaši priekšlikums daudzgadu konsolidācijas plāniem attiecībā uz tiem deficīta, ieņēmumu un izdevumu mērķiem, kas jāsasniedz noteiktā laikā, piemērojot soda naudu, ja saistības nav izpildītas.

Apvienotās Karalistes budžeta deficīts ir galvenokārt strukturāls, un tas ir jārisina iekšēji. Es ļoti iebilstu pret jebkādu Briseles iesaistīšanos manas valsts lietās, ņemot vērā haosu, kas izraisīts Grieķijā un Īrijā, kurām, iespējams, būs vajadzīga papildu palīdzība ekonomisko grūtību pārvarēšanā. Portugāle drīzāk vērstos pie Brazīlijas, kas liecina par Lisabonas nevēlēšanos kļūt par ekonomisku protektorātu ar taupības pasākumiem, kuri apslāpē izaugsmi.

Padome paziņo, ka konsolidācija ir pirmais, kas darāms dalībvalstīs, kurās jau ir liels deficīts. Kas varētu apturēt mūsu iedzīvotāju migrāciju uz spēcīgākām valstīm Eiropas Savienībā saskaņā ar ES pašas radītajiem likumiem?

Padome ierosina samazināt regulatīvo slogu. Vai tas ietver tiesību aktus, kurus Eiropa ir izstrādājusi desmitiem gadu, piemēram, Darba laika direktīvu un bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšanu?

Decentralizēti un mazāk apslāpēti tirgi ir būtisks ekonomiskās labklājības priekšnoteikums, nevis represīvi reglamentējoši pasākumi.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kā mēs zinām, Eiropadomes sanāksmē, kurā pieņemtos lēmumus, manuprāt, raksturo nelabojamība un realitātes izpratnes trūkums, tika apspriesti trīs sprādzienbīstami jautājumi.

No vienas puses, EUR 700 miljardu glābšanas pasākumu kopuma līdzekļi drīz būs izsmelti, un tas var iznīcināt arī ES faktiskos maksātājus. Tā vietā, lai atzītu, ka stabilitātes mehānisms neatbilst efektīvas krīzes vadības interesēm, ES ir vienkārši palielinājusi risku visiem.

No otras puses, jautājums, vai bijušo Gaddafi ministru izveidotā opozīcija patiešām ir ieinteresēta demokrātijā, ir atklāts. Mani ļoti satrauc tas, ka Lībijas nemiernieku militārais komandieris ir identificēts kā sens CIP aģents.

Visbeidzot kodolspēkstaciju noturības testi, kas jāveic uz brīvprātības pamata bez jebkādām sekām, ir vēl viens pierādījums tam, kā cik tālu Brisele ir aizgājusi no realitātes. Taču Komisija patiešām ir palaidusi garām iespēju, atjaunojot divdesmit gadus vecu regulu, kurā tā nav pielāgojusi ierobežojumus attiecībā uz radioaktīviem pārtikas produktiem.

  Alain Lamassoure (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj! Attiecībā uz ekonomikas un monetāro savienību Eiropadomes iznākums ir iespaidīgs. Lielisks darbs! Taču mums jāsaprot, ka tas radīs jaunu un vērā ņemamu problēmu, proti, tādējādi pieņemto lēmumu politisko apstiprināšanu divos līmeņos.

Pirmais līmenis ir starp pašām dalībvalstīm. Kopš paša šā pakta „Euro plus” procesa sākuma tas ir bijis pamatots tikai uz vienprātību starp valdībām pēc lielākās dalībvalsts iniciatīvas. Jauki, ja tas notiek vienu reizi. Tomēr ja mēs vairākus gadus pēc kārtas turpinām iet vienu un to pašu politisko ceļu, tad mēs riskējam palielināt spriedzi valstu starpā. Vācijas kanclere jau ir izsvilpta Atēnu un Dublinas ielās. Tāpēc šī starpvaldību procedūra pakāpeniski ir jāpārveido par patiesu Eiropas procedūru — par procedūru, kas kalpo ne tikai ES, bet visai Eiropai kopumā. Tāda ir Parlamenta pieņemto grozījumu pamatnostādne, un mums būtu jāpasaka paldies un jāapsveic J. Juncker un jūs, Van Rompuy kungs, par to, ka jūs tos pieņēmāt.

Otrais līmenis ir pieņemšana katras dalībvalsts sabiedrības acīs. Kā justos opozīcijas partijas mūsu valstīs, ja tās sasaistītu politikas virzieni, par kuriem ar tām nekad nebūtu notikusi apspriešanās? Paskatīsimies uz to, kas vakar notika Īrijas vēlēšanās. Paskatīsimies uz vēlēšanu debatēm šodien Portugālē. Vienīgais veids, kā šie ieteikumi var iegūt politisku leģitimitāti, ir nodrošināt, lai valstu parlamenti no paša sākuma būtu iesaistīti visā Eiropas pusgada procesā, un tomēr Padomes secinājumos šie parlamenti ir pieminēti tikai garāmejot, ierindojot tos tādā pašā kategorijā kā reģionus, sociālos partnerus un NVO. Bezgala daudz ir likts uz spēles. Pieņemtie lēmumi nozīmē to, ka mums tagad ir jāpēta jauna Eiropas demokrātijas dimensija.

(Aplausi)

  Udo Bullmann (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Padomei un Komisijai ir pilnīga taisnība, ierosinot konsolidēt valstu budžetus Eiropā. Tomēr, ja mēs paskatāmies uz to, kā tas darbojas un kā tas darbosies arī turpmāk, tad ir skaidrs, ka tas ietekmē tos cilvēkus, kam nevajadzētu būt pakļautiem šai ietekmei. Skolas tiek slēgtas, skolotāji zaudē darbu, pētnieki atrodas uz ielas, un valsts ieguldījumi tiek samazināti vai paliek nemainīgi.

Es gribētu pajautāt Van Rompuy kungam un Barroso kungam: vai šis ir jūsu nodoms? Protams, jūs teiksiet, ka tas nav tas, ko jūs gribat, un ka samazinājumi ir jāveic citās jomās. Tādā gadījumā mans jautājums ir šāds: kurās jomās šie samazinājumi jāveic? Mans galvenais jautājums ir šāds: ja jūs uzskatāt, ka samazinājumi jāveic citur, tad kāpēc projektā, ko jūs ierosināt lēmumu pieņemšanai „sešu pasākumu kopumā” attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, nav noteikta atšķirība starp to, vai valsts iepērk tankus vai kara ieročus, vai iegulda valsts ekonomikas atveseļošanā, vai arī veic ieguldījumus nākotnē? Vai, iespējams, tā iegulda modernā energoapgādes sistēmā un savu bērnu izglītībā un apmācībā? Romano Prodi reiz lieliski pateica, ka šie projekti ir muļķīgi. Viņa teiktais joprojām ir taisnība, jo nevar nodalīt labus ieguldījumus no sliktiem ieguldījumiem. Mūsu vienīgā izvēle ir uzlabot šos projektus, jo Eiropu nevar saprātīgi pārvaldīt, ja šāda nodalīšana nav mūsu spēkos.

Mans pēdējais jautājums ir šāds: kur tiks rasti ienākumi, kas ļaus mums izkļūt no krīzes? Galu galā mēs nevaram vienkārši turpināt savu ceļu, izliekoties neredzam šo problēmu. Barroso kungs, mēs gaidām jūsu priekšlikumu par finanšu darījumu nodokli Eiropā, ko Parlaments ir atbalstījis ar lielu balsu vairākumu. Dodiet Eiropai iespēju un netērējiet vairs laiku ar svētulīgiem vārdiem.

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, Van Rompuy kungs! Uzmanīgi klausoties jūsos, rodas iespaids, ka viss ir priekšzīmīgā kārtībā: eiro ir drošs, mums ir jauns Stabilitātes un izaugsmes pakts, mums ir Eiropas Stabilitātes mehānisms un mums ir pakts „Euro plus”.

Es gribētu pilnīgi skaidri pateikt: „Lai gan es dzirdēju šo vēstījumu, neesmu pārliecināts, ka es tam ticu.” Mums nevajadzētu aizmirst sākuma punktu visām šīm apspriedēm un pasākumiem, proti, dažu eiro zonas dalībvalstu strauji pieaugošos parādus, konkurētspējas zudumu, ekonomikas izkropļojumus un visa minētā rezultātā pašreizējo norēķinu kontu deficīta, kas ir jāfinansē, pieaugumu.

Jau tagad ir skaidrs, ka daudzas dalībvalstis pie labākās gribas pasaulē nespēs izpildīt jaunā Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus. Eiropas Stabilitātes mehānisms nepalīdzēs pārvarēt ekonomikas izkropļojumus, jo neviens nav bijis nopietni gatavs uz to, ka eiro zonas dalībvalsts varētu kļūt maksātnespējīga, un arī tāpēc, ka izredzes saņemt finansiālu atbalstu no stabilitātes mehānisma izraisīs papildu atslābumu.

Tā sauktie stingrie noteikumi praksē izrādīsies salīdzinoši viegli. Vajadzība pēc vienbalsīgām rezolūcijām izraisa kaulēšanos, kas agrāk bija plaši izplatīta prakse. Visbeidzot eiro pakts ir pārāk izvairīgs, lai liktu trūcīgajām valstīm īstenot reālas tālejošas ekonomikas reformas.

Tādēļ kopumā es baidos, ka mums neizdosies novērst šīs problēmas cēloni. Mums būs pastāvīgs pārtēriņš, kura kredītsaistību parametri būs regulāri jāpalielina. Tas pārvērtīsies bezdibenī, un to valstu iedzīvotāji, kam būs jāmaksā rēķins, atkal izrādīsies piekrāpti. Tādējādi sabiedrības uzticība Eiropai samazināsies vēl vairāk.

  Derk Jan Eppink (ECR). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Man ir personīgs jautājums Van Rompuy kungam. Karš Lībijā turpinās. Mēs esam bijuši liecinieki siltām attiecībām starp Lībijas vadītāju un Eiropas vadītājiem, kuri atgādināja vislabākos rotaļu biedrus spēļu laukumā.

Iepriekšējā reizē es visiem parādīju dažas fotogrāfijas, kurās bijāt redzams arī jūs, Van Rompuy kungs. Manuprāt, jūs esat taisnīgs cilvēks, godīgs cilvēks, pat politikā. Jūs esat konsekvents. Šā iemesla dēļ es esmu atteicies no fotogrāfijām. Lokerbijā tika nogalināti simtiem cilvēku, daudzi no tiem bija eiropieši, un pēc tam mēs redzam, ka Eiropas vadītāji tiekas ar šo slepkavu. Tāpēc, ieraugot jūs, es jutos pievilts. Varbūt tieši tāpēc, ka jūs esat šajā amatā, starp premjerministru un priekšsēdētājiem un citām izraudzītām personām. Tomēr es gribu jums ieteikt raudzīties, lai jūs stabili stāvētu uz zemes.

Eiropai ir jāstāv brīvības pusē. Šā projekta būtība ir brīvība, ko jūs un Barroso kungs, kurš arī bija ļoti draudzīgs pret Gaddafi kungu, esat atstājuši novārtā, un tas man liek justies pieviltam.

  Gunnar Hökmark (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Līdz šim mums bija jācīnās ar krīzi, bet tagad mums ir jārisina galvenās problēmas, kas izraisīja krīzi — proti, lielais deficīts un nestabilās valstu finanses.

Tāpēc Stabilitātes un izaugsmes pakta reforma ir ļoti svarīga ne tikai mērķu sasniegšanai, bet arī tādēļ, lai nodrošinātu uzticību Eiropas ekonomikām. Mums arī jārisina konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes trūkuma problēmas. Tas ir galvenais uzdevums, kas mums jārisina, lai apkarotu nabadzību un radītu darbavietas, un nodrošinātu arī labklājību.

Protams, šajā saistībā nopietna dalībvalstu atbildība ir budžetu pārstrukturēšana, piešķirot prioritāti sociālajam nodrošinājumam un ieguldījumiem izaugsmē, vienlaikus samazinot deficītu. Tām jāreformē tirgi, tostarp darba tirgi un citas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tas ir tas, kas jādara dalībvalstīm — un jādara vēl daudz vairāk —, bet uzsvērsim arī to, kas jādara Eiropas Savienībai kā tādai. Mums jābūt tāda paša līmeņa gatavībai pārstrukturēt Eiropas Savienības budžetu, kādu mēs prasām no dalībvalstīm, nodrošinot, lai mūsu prioritāte būtu izaugsme un ieguldījumi, pētniecība un zinātne, un atvērti tirgi.

Mums arī jānodrošina, ka mēs reformējam Eiropas tirgu. Septiņdesmit procentus Eiropas ekonomikas veido pakalpojumu sektors, taču Pakalpojumu direktīva šajā perspektīvā ir diezgan ierobežota. Eiropas ekonomikas nākotne sakņojas pakalpojumu sektorā un uz zināšanām pamatotā ekonomikā. Ir stingra prasība, lai Komisija izvirzītu priekšlikumus, kas iekšējo tirgu attiecinātu uz visu zināšanu ekonomiku. Tā ir galvenā problēma, lai padarītu Eiropu par vadošo uz zināšanām pamatoto ekonomiku pasaulē.

  Pervenche Berès (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Van Rompuy kungs, Barroso kungs! Kāds pēc šīs krīzes ir Eiropas Savienības spēcīgākais ierocis globālās konkurences jomā? Jūs paši to esat noteikuši: stratēģija „ES 2020”.

Taču, raugoties uz to, ko jūs darāt attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, man rodas iespaids, ka šeit pastāv pilnīga pretruna. Patiesi, paskatoties uz stabilitātes paktu un ekonomikas pārvaldību, jūs virzāties no koordinēšanas stratēģijas uz uzraudzības stratēģiju, kā rezultātā Vašingtonas konsenss kļūst par Briseles konsensu. Runājot par strukturālām reformām, jūs runājat par algu samazināšanu un pensionēšanās vecuma palielināšanu.

Es gribu runāt ar jums par tām reālajām strukturālajām reformām, kas mums ir vajadzīgas. Mums ir vajadzīgi valsts ieguldījumi pirmām kārtām izglītībā. Vai jūs zinājāt, ka visā Lisabonas stratēģijas darbības laikā puse dalībvalstu samazināja savu izglītībai paredzēto budžetu? Vai jūs tās sodījāt par to? Vai jums ir zināms, ka Eiropas Savienība nekad neīstenos šo stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam, ja mēs neizveidosim ieguldījumu nākotnē kopfondu, ja, izvērtējot dalībvalstu valsts izdevumus, vienīgie izdevumi, pret kuriem jūs izturaties citādi, kuros jūs ņemat vērā kvalitāti, ir izdevumi, kad dalībvalstis īsteno kapitāla finansētas pensiju reformas, bet ignorējat tās dalībvalstis, kas tiecas pielikt pūles attiecībā uz izglītību?

Skatoties uz šodienas situāciju Īrijā, mani pārsteidz viena lieta. Dienu no dienas jūs nolemjat glābt bankas; tikmēr Īrijas iedzīvotāji grimst nabadzībā. Tā nav Eiropas Savienība, kādu mēs gribam. Es gribētu, lai mēs „glābtu” Īrijas iedzīvotājus, nevis tās bankas. Vēl jo vairāk, lai glābtu bankas, jūs izgudrojāt „stresa testus”. Man tagad radies iespaids, ka ik reizi, kad mēs sastopamies ar problēmu, mēs ieviešam stresa testus. Tie ir jaunie apspriešanas orgāni. Ir noturības testi kodolenerģijai, stresa testi bankām; iespējams, kādu dienu varētu pat būt stresa tests Komisijai. Varbūt mēs to ierosināsim. Tomēr es personīgi dotu priekšroku tam, lai Komisija uzņemtos iniciatīvu un būtu tur, kur tai jābūt.

Skatoties uz Eiropas Centrālās bankas šodienas atzinumiem, man rodas sajūta, ka tā ir vairāk norūpējusies par to, kas neietilpst tās pilnvarās, proti, par algu līmeni, nevis par mūsu banku sistēmas dzīvotspēju un efektivitāti, sekmējot mums nepieciešamos valsts ieguldījumus. Parlaments ir iesniedzis priekšlikumus par nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem un par eiroobligācijām, bet jūs atsakāties tos apsvērt.

Van Rompuy kungs, Barroso kungs! Ir pienācis laiks jums ieklausīties priekšlikumos, ko iesniedzis Parlaments, lai nodrošinātu, ka tā stratēģija, ko jūs paši esat pieņēmuši, gūst panākumus.

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Savā nesenajā sanāksmē Padome arī apsprieda kodolspēkstaciju un Eiropas reaktoru drošības jautājumu. Šis ir temats, kas pašlaik tiek apspriests Parlamentā. Mēs sagatavosim rezolūciju, par ko ceturtdien notiks balsojums.

Manuprāt, lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju, iespējams, uzskatīja, ka stresa testi, protams, jau gadu desmitiem ir daļa no drošības pasākumiem attiecībā uz kodolenerģiju. Tas tā nav. Priekšlikums, ko Padome pieņēma savos secinājumos, ir pārāk vājš. Mums jāpārbauda ne tikai tehnoloģija un ģeogrāfija, bet arī drošības kultūra un vairāku veidu riski. Mums jānodrošina atklātība un pārredzamība. Ir pilnīgi nepieņemami, ka valdības un valsts iestādes pašas veic revīziju šajā jomā. Ir skaidrs, ka jābūt neatkarīgām pārbaudēm, fakti ir jāpublisko un Komisijas uzraudzībā ir jānodrošina pilnīga pārredzamība. Tas ir vienīgais veids, kā mēs nākotnē varam padarīt šo tehnoloģiju uzticamu. Mums ir arī atkārtoti jāpārrunā iestāžu struktūra, kas ir tikpat sena kā Eiropas Savienība. Tā ir jāatjaunina. Šajā sistēmā jābūt Eiropas drošības standartiem, un visbeidzot mums ir jānodrošina, lai Padome izvirzītu arī priekšlikumus saistībā ar energoefektivitāti, alternatīviem energoresursu avotiem un attiecīgu grafiku.

  Vicky Ford (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Eiropadomes sanāksmes svarīgākais secinājums nebija virsraksts — jauki. Tā teica, ka vienotajam tirgum ir būtiska nozīme, lai panāktu izaugsmi.

Bet vai tas viss ir tikai runas? Attiecībā uz ekonomikas pārvaldību es jau redzēju, ka kolēģi grib vājināt Stabilitātes paktu, un attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem mēs neesam daudz labāki.

Deputāti pulcējas, lai iesaistītos kampaņās par velosipēdistiem un zirgu labturību, bet, kad nonāca pie kampaņas, lai samazinātu birokrātiju mazajiem uzņēmumiem, tad piedalījās tikai trešā daļa no mums un bija tikai viens — Apvienotās Karalistes Leiboristu partijas paraksts. Komisija sola atbrīvot riska kapitālu, kas ir slavējami, bet gandrīz smieklīgi, ņemot vērā to, ka visu pagājušo gadu Komisija pavadīja, cenšoties pieņemt tiesību aktus tā pilnīgai izslēgšanai no tirgus.

Ir pienācis laiks ievērot noteikumus. Deviņi valstu vadītāji ir parakstījuši vēstuli par konkrētām darbībām uzņēmējdarbības, tirdzniecības, jauninājumu un ieguldījumu jomā. Viņi mūs aicina izvēlēties izaugsmi. Es noteikti to izvēlos.

  Jaime Mayor Oreja (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Eiropadome ir pieņēmusi virkni pasākumu, kas attiecas uz pārvaldību, budžeta racionalizēšanu, konkurētspēju un tā tālāk, un man jāsaka, ka tie visi ir pareizi.

Eiropadomes secinājumu 16 punkti lielā mērā ir rezultāts darbam, ko paveicis priekšsēdētājs Van Rompuy un priekšsēdētājs Barroso, un es vispirms vēlos viņus apsveikt, jo es novērtēju — daži no mums novērtē — to, ko jūs esat izdarījuši, būdami iestāžu vadītāji.

Tomēr problēma ir tas, ka mēs piedzīvojam ne tikai finanšu krīzi, mēs piedzīvojam arī uzticības krīzi un politisku krīzi Eiropā un Eiropas valstīs. Problēma nav vienkārši novērtēt Eiropadomes faktisko ekonomisko un tehnisko saturu. Vienlaikus ar Eiropadomes sanāksmi notiek Eiropas, valstu un reģionālās vēlēšanas, un tās visas apstiprina mūsu bažas. Tiek pieņemtas galējas nostājas. Dažas no šīm nostājām pašlaik radušas patvērumu nacionālismā. Tādēļ jums ir ļoti labi jāapzinās, ka mūsu problēma nav vienkārši stāties pretī krīzei, bet stāties pretī šīs krīzes politiskajām un sociālajām sekām.

Šis nav vienkārši laiks, kad, kā kolēģis to pilnīgi pareizi pateica, Eiropas Savienībā pastāv ziemeļu un dienvidu krīze. Šie ir jauni laiki, un īpaša jaunu laiku iezīme ir tas, ka krīzes rodas, izplatās un netiek atrisinātas. Tās parādās negaidīti gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Turklāt šie jaunie laiki būtībā pieprasa jaunu domāšanas veidu individuālā un iestāžu līmenī, un tā ir lielākā politiskā problēma, ar ko mēs saskaramies.

Visas izmaiņas cilvēka domāšanā sākas pašā cilvēkā. Pats galvenais, ja šis cilvēks ir šā Parlamenta deputāts, tad viņam vai viņai ir jāpasaka, kā Parlaments ir jāmaina, lai tas darbotos atbilstīgi jaunajiem laikiem. Tas pats attiecas uz Komisijas un Padomes locekļiem; mums katram un visiem ir jāspēj stāties pretī šai problēmai.

Tomēr jebkurā gadījumā galvenais ir nenovirzīties no kursa, jo jūs dodaties pareizajā virzienā.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi! Šī ir pirmā krīze, kas skar eiro zonu, un, krīzei sākoties, mums kļuva skaidrs, ka Eiropas Savienība nav gatava to risināt.

Bija izstrādes kļūdas, piemēram, plānošanas neesamība attiecībā uz finansiālo palīdzību eiro zonas valstīm, neefektivitāte saistību pildīšanā valsts finanšu un konkurētspējas jomā, un pieaugoša makroekonomikas nelīdzsvarotība un atšķirības eiro zonā.

Mēs redzējām, kā pasākumi, kas tika veikti, lai Eiropai būtu vienota nostāja ārpolitikas un drošības jomā, ekonomikas jomā neguva atbalstu par spīti globalizācijas izvirzītajām prasībām. Mūsu ekonomikas potenciālu nevarēja pārvērst par ekonomisko vadību pasaules līmenī, un aizvien vairāk acīmredzams kļuva līdzsvara trūkums starp vienotās valūtas pīlāru un starpvaldību ekonomikas pīlāriem.

Ja gribam nodrošināt pienācīgu reakciju, tad mums ir jāpanāk progress integrācijas ziņā. Neviena valsts pati nevar izkļūt no krīzes, ja vien daži cilvēki nedzīvo citā gadsimtā. Tāpēc 24. un 25. martā Eiropadome spēra svarīgus, pat iespaidīgus soļus pareizajā virzienā. Eiropas pusgada ieviešana, pastāvīga stabilitātes mehānisma pieņemšana kopā ar tām saistībām, ko uzņēmies Parlaments, tostarp tiesību aktu kopumu, kas Parlamentam būs jālīdzsvaro — tas viss ir solis pareizajā virzienā. Pakts „Euro plus”, bez šaubām, ir solis uz priekšu, taču vēl ir daudz darāmā. Krīze vēl nav beigusies, ir 23 miljoni bezdarbnieku, un vēl aizvien pie mūsu horizonta redzami draudīgi mākoņi un mums jārisina nopietnas problēmas.

Tādēļ mums ir vajadzīgs trīsdimensiju pakts ar Eiropas iedzīvotājiem, jo stingras taupības politikai ir ierobežojumi un mums ir jāveicina izaugsmes un nodarbinātības politika, veicot ieguldījumus, lai no jauna noteiktu mūsu ekonomikas modeli un īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

Fiskālās un finanšu ilgtspējības politikai ir vajadzīga Eiropas sistēma tiklab valsts parādu jomā kā finanšu iestāžu rekapitalizācijā, un mums vajadzīgs patiess Eiropas sociālais pakts, kas ieviestu lielāku ražīgumu, noteiktu sociālos standartus, panāktu progresu nodokļu jomā un padarītu labklājības valsti mūsdienīgu.

  Ivo Strejček (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Tas, kas notika Eiropadomes sanāksmē 2011. gada 24. un 25. martā, un pieņemtā teksta saturs ir stāsts par to, kā fiskālā vienotība tiek sekmēta caur sētas durvīm. Vienotās eiro valūtas izveide un šīs valūtas pastāvēšanas laiks ir stāsts par ekonomikas likumu neievērošanu, pārkāptiem noteikumiem, meliem attiecībā uz valstu finanšu deficīta lielumu un krāpšanos valsts statistikā. Stabilitātes un izaugsmes pakts tika pieņemts kā pēdējā iespēja tikt galā ar bēdīgi slavenajiem noteikumu pārkāpējiem, un visi to ir pārkāpuši gadiem ilgi. Es gribētu zināt, kā tas varētu notikt citādi pakta „Euro plus” gadījumā, ņemot vērā valstu ekonomiku dažādo raksturu, dažādo inflācijas līmeni un dažādo bezdarba līmeni? Es uzskatu, ka ierosinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatojuma saskaņošana ir īpaši neatbilstīga.

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj! Vispirms es, protams, vēlos apsveikt jūs par Padomes 24. un 25. marta sanāksmes rezultātiem, īpaši attiecībā uz Eiropas pusgada konsolidāciju, taču vēl jo vairāk par Eiropas Stabilitātes mehānisma institucionalizāciju un par paktu „Euro plus”, ko pieņēma eiro zonas augstākā līmeņa 11. marta sanāksmē.

Es uzskatu, ka šie Eiropai ir ļoti pozitīvi rezultāti, un ir patiešām žēl, ka 24. un 25. martā šis process netika pilnīgi pabeigts. Manuprāt, ja mēs būtu devuši šo signālu, ja dalībvalstis būtu devušas šo signālu Padomē, tad pilnīgi pabeidzot šo fondu reformu pasākumu kopumu, mūsu šodienas pozīcija būtu stiprāka, risinot nākamo 3–4 mēnešu uzdevumus, un mēs būtu daļēji mazinājuši tās krīzes sekas, ko pašlaik piedzīvo mana valsts, Portugāle, par kuru man arī ir kaut kas jāsaka. Vēlos pateikt, ka Portugāles Sociāldemokrātiskā partija (PSD), kas ir pilnīgi integrēta Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupā, ir absolūti un pilnīgi gatava izpildīt visas prasības un saistības, lai būtu daļa no Eiropas. To mēs esam darījuši, pat šajā laikā, kad pastāv grūtības attiecībā uz īstermiņa finansējumu. Pretēji tam, ko ir darījusi Portugāles Sociālistu partijas (PS) valdība, PSD ir demonstrējusi savu pilnīgo gatavību nodrošināt Eiropai tās garantijas, kas vajadzīgas saistībā ar šo krīzi. Tāpēc, neiesaistot Eiropas Parlamentu savas valsts iekšpolitikā, es vēlos darīt zināmu, ka PSD pilnīgi garantē stingro grafiku, kas valstij būs jāievēro pēc vēlēšanām 5. jūnijā, un ir apņēmības pilna šajā saistībā.

  Edit Herczog (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāj, Eiropadomes priekšsēdētāj! Vienošanās, kas tika panākta Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē, bija pašreizējās Ungārijas prezidentūras pirmie būtiskie politiskie panākumi. Tie ir galvenokārt konservatīvo panākumi. Vienošanās īstenošana ir atkarīga no vienotības. Tādēļ ir nožēlojami, ka četras valstis ar konservatīvo valdību nepieņēma paktu „Euro plus”, un tām ir jāsniedz paskaidrojums. Tā ir nožēlojama renegātu uzvedība — ieteikt citiem to, ko mēs kā prezidējošā valsts neuzskatām par pieņemamu sev. Kurš nepiedalās, tas tiek izslēgts. Valsts, kuras mērķis nav izrāviens, pamatojoties uz zināšanām un konkurētspēju, bet gan uz lētām algām un uzvaru konkurencē nodokļu jomā, būs Eiropas Savienības nabagmāja arī vidējā termiņā. Tā kā es pieminēju konkurenci nodokļu jomā, Komisijas priekšsēdētāj, Padomes priekšsēdētāj, kā jūs izskaidrotu to, ka Padome neapsprieda nodokļu oāžu problēmu? Vai jūs domājat, ka šī nav Eiropas iedzīvotāju problēma? Jūs maldāties! Mēs no Padomes un Komisijas gaidām daudz lielāku progresu.

Es gribētu pievērst uzmanību arī Japānas dabas katastrofai un tai sekojošajai rūpnieciskajai katastrofai. Ir 12 000 mirušo, 17 000 cilvēku ir pazuduši, simtiem tūkstošu cilvēku ir palikuši bez pajumtes un miljoniem cilvēku ir bez darba. Eiropas Savienībai, kas solidaritāti uzskata par vērtību, ir jāpalīdz. Šī katastrofa satricināja pasaules enerģijas un izejvielu tirgus. Tas uz ilgu laiku noteiks politisko un ekonomisko vidi. Mums obligāti ir jāuzlabo pasaules kodoldrošība. Mums obligāti ir jāizstrādā noteikumi, kas padara to iespējamu. Mums obligāti ir jāpalielina pētniecības un attīstības ieguldījumi un jāstiprina dažādošana Eiropas enerģētikas politikā. Šie mērķi, Komisijas priekšsēdētāj un Padomes priekšsēdētāj, jau ir formulēti stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam mērķos. Padomes un Komisijas darbs ir izveidot apstākļus to īstenošanai un nodrošināt tam vajadzīgos līdzekļus. Vēlam jums panākumus šajā darbā!

  Anni Podimata (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Nevēloties novērtēt par zemu to, cik svarīgi ir pēdējie Eiropadomes pieņemtie lēmumi, pagājušajā gadā veiktā kvalitātes noteikšana attiecībā uz Eiropas lēmumiem ir bijusi mazliet novēlota. Iemesls nav tas, ka nav īstenoti svarīgi pasākumi; iemesls ir tas, ka mēs šodien par savu rādītāju nevaram izmantot pagātni un to, ko mēs iepriekšējās reizēs darījām eiro zonas stabilizēšanai un stiprināšanai; mūsu rādītājam jābūt tam, cik efektīvi mēs esam krīzes risināšanā. Taču diemžēl mēs neesam efektīvi attiecībā uz tirgiem — pietiek paskatīties, kā dažās pēdējās dienās pieaugušas aizņēmumu izmaksas šā reģiona valstīm, īpaši Portugālei — un mēs diemžēl neesam efektīvi vai pārliecinoši, ja runa ir par Eiropas sabiedrību, kas aizvien vairāk uzskata, ka Eiropa ir daļa no problēmas, nevis daļa no risinājuma.

Eiropas Parlaments divās pēdējās rezolūcijās un prominentas personas visās politiskajās aprindās ir norādījušas — ja mēs gribam efektīvu un globālu reakciju uz parādu krīzi, tad mums nopietni jāapsver sistēmas iespēja eiroobligāciju emitēšanai. Tajā pašā laikā vairākums Eiropadomē mums stāsta, ka tas nevar notikt, jo tas krīzes laikā radītu morālo kaitējumu fiskāli veselīgajām valstīm. Atsaucoties uz morālo kaitējumu, lai aģitētu pret eiroobligācijām, viņi nodara morālu kaitējumu uz to valstu rēķina, kas nonākušas finansiālās grūtībās, oficiāli un nevilcinoties iesniegdami priekšlikumu par kontrolētu bankrotu un privātpersonu iesaistīšanu izmaksu dalīšanā, tādējādi pastiprinot krīzi ar aizņēmuma izmaksu saglabāšanu nevajadzīgi augstā līmenī.

Ja mēs patiesi gribam privātpersonu iesaistīšanos un taisnīgāku izmaksu sadali, tad mums ir nopietni jāizskata jautājums par finanšu darījumu nodokli kā prioritārs jautājums, lai daļu no ieņēmumiem varētu izmantot pastāvīgā mehānisma finansēšanai.

  Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, Van Rompuy kungs! Krīze, ko mēs pašlaik piedzīvojam, apstiprina vajadzību pēc sapņotājiem Eiropā ne tikai lēmumu pieņēmēju vidū, bet arī iedzīvotāju vidū.

Skumji, taču tā ir patiesība. Izaugsmes gados mēs izšķiedām daudz laika un palaidām garām neskaitāmas iespējas. Vienotas valūtas radīšana neapšaubāmi bija sasniegums. Tomēr tā līdzinās skaistai mājai ar bojātu jumtu. Mēs ievācāmies šajā mājā, kad bija sauss, taču tagad ir sācies lietus, un eiro zonā tas izpaužas kā liels budžeta deficīts un augsts parādu līmenis ar zemu kredītspēju.

Pakts „Euro plus” un Padomes pieņemtie lēmumi ir solis pareizajā virzienā. Ekonomikas pusgads ir pasākums, kas mūsu ekonomikām un budžetiem nodrošinās lielāku koordināciju un izturību finanšu krīzēs.

Es par to priecājos, un 60 valstu, kas nav eiro zonas dalībnieces, ieskaitot manu valsti, Bulgāriju, lēmums pievienoties paktam, lai varētu aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ekonomikas politiku, ir pareizs un tas radīs iespēju Eiropai attīstīties vienotu standartu un principu virzienā.

Esmu pārliecināts, ka Eiropas ekonomikas politika agrāk vai vēlāk būs jāpamato uz Kopienas metodi, nevis uz starpvaldību metodi, kā tas ir tagad. Patiesi, iespējams, nav tālu tā diena, kad Eiropā būs jauna starpvaldību konference vai pat konvencija par ekonomikas un politikas pārvaldības jautājumiem.

Es atzinīgi vērtēju Padomes secinājumus par jautājumiem saistībā ar Lībiju. Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās attiecībā uz demokrātijas izveidi pēc konflikta beigām un jāpalīdz Lībijas iedzīvotājiem izveidot konstitucionālu valsti un pilsonisku sabiedrību. Tas būs nepārprotams signāls arī citām šā reģiona valstīm, ka Eiropa atbalsta iedzīvotāju likumīgās prasības.

Eiropai ir arī jāizdara secinājumi no krīzes Lībijā un visā arābu pasaulē. Ko vēl mēs varam darīt mūsu tuvo dienvidu kaimiņu labā? Vai mēs varam savu Austrumu partnerībā gūto pieredzi izmantot Vidusjūras reģionā?

Visbeidzot, Van Rompuy kungs un Barroso kungs, Eiropai ir vajadzīgi operatīvi ātrās reaģēšanas spēki, kas var veikt misijas zem Eiropas Savienības karoga. Lai sasniegtu šo mērķi, vajadzīgas lielākas spējas un integrācija drošības un aizsardzības ziņā, protams, nedublējot vai neaizstājot NATO.

  Frédéric Daerden (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Van Rompuy kungs, jūsu secinājumos ir viena lieta, kam mēs visi noteikti piekrītam: stingra pārvaldība. Neviens nevar būt pret to. Taču disciplīnai nevajadzētu nozīmēt nulles deficītu vai stingru taupību, bet drīzāk saprātīgus izdevumus.

Eiropas Savienībai vajadzīgā konkurētspēja būtu jāuzlabo, tas ir pats par sevi saprotams, bet algu samazināšana un sociālo izdevumu samazināšana nedrīkstētu būt vienīgais koriģējamais mainīgais. Konkurētspēja tiek panākta, ieguldot kvalifikācijā, pētniecībā, izcilībā un galvenajā infrastruktūrā.

Visi šeit piekrīt tam, ka Eiropas Savienība un eiro ir nonācis pagrieziena punktā. Mums ir jāizdara izvēle starp, no vienas puses, modeli, kas orientēts pašiem uz sevi, kurā katra valsts salīdzina savu konkurētspēju ar kaimiņu dalībvalsts konkurētspēju, kurā tā skatās uz savu vērtējumu finanšu tirgos un uz mazāko iespējamo ieguldījumu, ko tā var dot Eiropas budžetā, un, no otras puses, modeli, kas pamatots uz solidaritāti — vienīgo pieņemamo modeli —, kurā tiek paaugstināti sociālie standarti, īpaši, atbalstot sociālā dialoga un arodbiedrību nozīmi, kurā tiek ieviestas obligātas sociālās prasības visā Eiropā un noteikti algu indeksācijas mehānismi, kas ir aizsargāti, un kurā solidaritāti starp paaudzēm garantē pensiju sistēma, kas nodrošina pietiekamus līdzekļus, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, kā Parlaments nesen ir norādījis.

Pateicoties Eiropas Centrālās bankas pastiprinātajai lomai, dalībvalstīm vajadzētu būt brīvām no finanšu tirgu spiediena, un mums vajadzētu būt labāk reglamentētām kredītvērtējuma aģentūrām, uz solidaritāti pamatotam modelim, kas garantē patiesu sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropā, galvenokārt palielinot Eiropas budžetu, ko panāk, īstenojot fundamentālu pašu resursu reformu un beidzot ieviešot finanšu darījumu nodokli.

Jūsu secinājumu pamatā ir atšķirīga ideoloģija, kas saka, ka lejupslīdē vainojams parāds un budžeta deficīts, taču faktiskais cēlonis ir finanšu tirgus dalībnieku bezatbildība. Nemainot ideoloģisko prizmu Padomē, mēs neizkļūsim no lejupslīdes un arī neatjaunosim iedzīvotāju uzticību. Šodien pastāv skaidrs demokrātijas deficīts, un ja Padome un Komisija turpinās izstrādāt priekšlikumus, kuros nav ņemti vērā Parlamenta atzinumi, tad mūsu iedzīvotāji noraidīs mūsu projektu vēl vairāk.

  Marianne Thyssen (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Pagājušajā gadā ir izdarīts daudz ļoti smaga darba un īstenotas daudzas reformas, lai nodrošinātu, ka arī nākotnē Eiropas Savienība joprojām var būt sabiedrība, kurā dzīvošana un strādāšana ir laba un taisnīga. Tāpēc es ar prieku atbalstu to, ko kolēģi ir teikuši, slavējot Eiropadomes prezidentūru.

Turpinot visu to, ko citi kolēģi jau ir pateikuši, es vēlos pievērst uzmanību trim jautājumiem. Pirmais no šiem jautājumiem attiecas uz darbaspēka izmaksām kā vienu no faktoriem, kas ir iesaistīts konkurences politikā. Finanšu krīzes laikā es bieži esmu dzirdējusi gan Komisijas priekšsēdētāju, gan Eiropadomes priekšsēdētāju cildinoši runājam par automātiskajiem stabilizatoriem. Krasu kāpumu un kritumu vietā šie stabilizatori nodrošinātu mums stabilāku ekonomiku ar mazāk darbavietu zaudēšanu, kas lieliski iekļaujas tajā sociālajā tirgus ekonomikā, kādu mēs gribam panākt. Tomēr daži cilvēki tagad baidās, ka pārmērīgi liela koncentrēšanās uz darbaspēka izmaksu faktoru paktā „Euro plus” varētu pārāk lielā mērā ierobežot šo automātisko stabilizatoru iespējas darboties. Mans jautājums, Van Rompuy kungs, ir šāds: kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?

Man ir vēl viens iebildums, ko gribu izteikt saistībā ar darbaspēka izmaksu faktoru. Es laiku pa laikam dzirdu arodbiedrības sakām, ka darba samaksas norēķinu jomā tiek nodarīts kaitējums dalībvalstu un sociālo partneru autonomijai un ka mēs, iespējams, virzāmies uz tā kompetenču regulējuma klaju pārkāpšanu, kas noteikts saskaņā ar Līgumu. Tāpēc mans jautājums ir šāds: vai mēs patiešām speram riskantu soli šajā virzienā, vai arī šīs bailes ir nepamatotas? Es arī gribētu dzirdēt jūsu analīzi, Van Rompuy kungs, jo, ja šīs dubultās bailes ir nepamatotas, tad mums tās patiešām ir jāizkliedē.

Visbeidzot man ir jautājums par vienoto sistēmu uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai. Pavasara augstākā līmeņa sanāksmes secinājumos par to es izlasīju tikai vienu teikumu — tikai vienu — un arī tajā vispār nebija pieminētas nekādas Eiropadomes saistības šajā sakarā. Vai secinājums, kas man no tā ir jāizdara, ir tāds, ka vēl aizvien nav izredžu panākt vienprātību, lai ieviestu šo vienotu sistēmu uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai, un ka attiecībā uz ciešāku sadarbību šajā jomā labākais, kas mums ir, ir sapņi? Paldies jau iepriekš par jūsu atbildēm.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Kas attiecas uz mani, Podimata kundze pateica visu par finanšu jautājumu. Es izteikšu komentārus par citu ļoti svarīgu jautājumu: kodolenerģijas jautājumu. Ko Japāna ir mums iemācījusi? Divas lietas: pirmkārt, ka neviens nekad nevar būt pietiekami labi sagatavojies dabas katastrofām vai dabas katastrofu apvienojumam un, otrkārt, ka kodolenerģija nekad nav pilnīgi droša.

Ko mēs darām? Mēs pārmetam Japānai nolaidību. Mēs sakām, ka nevis kodolenerģija, bet Japāna nav droša. Mēs sakām, ka mēs veiksim paši savas kodolspēkstaciju pārbaudes, lai varētu redzēt, kuras nav drošas un kuras ir, un tad mēs attīstīsim šīs kodolspēkstacijas. Tas nozīmē, ka mēs neesam izdarījuši secinājumus no Japānas negadījuma. Mēs neesam tik labi sagatavoti katastrofām kā Japāna; mums diez vai ir pat civilās aizsardzības politika pārrobežu problēmām, piemēram, kodolkatastrofām.

Mums šobrīd ir jāpārtrauc aicināt būvēt jaunas kodolspēkstacijas. Mums jāiegulda nevis kodolenerģijas attīstībā, bet fotoelektrisko un citu atjaunojamu energoresursu avotu efektivitātes attīstīšanā. Kodolenerģijai ir pārrobežu ietekme, un Eiropas Savienība ir par to atbildīga, tāpēc, Barroso kungs un Van Rompuy kungs, ja mēs nebūsim veikuši vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai novērstu vēl vienu negadījumu, tā būs ļoti nopietna jūsu atbildība.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu aplūkot trīs jautājumus. Pirmkārt, domāju, ka Padomes augstākā līmeņa sanāksme ir devusi ļoti svarīgus un pozitīvus rezultātus, ņemot vērā situācijas sarežģītību un kontekstu. Es atzinīgi vērtēju šo formulu, ka ir izveidots iekļaujošs pakts „Euro plus”, kas ir atvērts valstīm, kuras vēl nav eiro zonas dalībvalstis, kā teica priekšsēdētājs Van Rompuy.

Vienlaikus mēs izstrādājam Eiropas Stabilitātes mehānisma drošības tīklu. Vai mēs to nevarētu apsvērt abos „Euro plus” mehānismos, kas ir obligātas saistības ievērot noteiktus uzvedības noteikumus makroekonomikas un makrofinansiālajā politikā, kā arī ESM. Drošības tīklam vajadzētu būt atvērtam tā, lai gan konverģence, gan solidaritāte, kas ir ESM, varētu būt iekļaujoša, nevis izslēdzoša.

Otra mana piezīme attiecas uz kaimiņattiecību politiku. Šķiet, mēs pārveidojam savu kaimiņattiecību politiku. Stimuls nāk no dienvidiem, taču tas ir svarīgi attiecībā uz mūsu kopējo kaimiņattiecību politiku. Es ceru, ka tā būs — lasot dokumentus, ko iesniegusi baronese Ashton un Füle kungs — daudz vairāk orientēta uz sabiedrību, labvēlīgāka pret šīm sabiedrībām un prasīgāka pret iestādēm un valdībām. Mums vajadzētu virzīties prom no tuvredzīgām ekonomiskām interesēm un pamatot šo politiku uz cilvēktiesībām un demokrātisku pieeju, virzoties no status quo politikas uz pārejas politiku. Taču, kad mēs izveidosim šo jauno paradigmu, tai jābūt attiecināmai arī uz austrumiem. Mums jārīkojas, vairāk pamatojoties uz cilvēktiesībām un demokrātiju, un jābūt vairāk orientētiem uz sabiedrību un mazāk orientētiem uz iestādēm, nekā mēs esam pašlaik.

Mans trešais punkts attiecas uz ES un NATO. Lībijā mēs guvām jaunu pieredzi ES un NATO sadarbības jomā, kas ir tādas attiecības, ko mēs vēl pilnīgi neizprotam. Mums ir arī sena pieredze Afganistānā, kura ne vienmēr ir laba pieredze. Tajā pašā laikā šīs attiecības ir svarīgas. Centīsimies šoreiz gūt panākumus.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE). - (LV) Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Es domāju, ka mums ir skaidri jānovelk robežšķirtne starp pagātni un nākotni. Attiecībā uz pagātni es teiktu, ka ir jāatrod atsevišķs risinājums konkrēti Grieķijai un Īrijai. Es domāju, ka mums ir jāļauj norakstīt tos zaudējumus strukturētā plāna veidā, lai šīs sabiedrības atkal varētu tikt uz kājām. Nav pareizi turpināt šo valstu nodokļu maksātājus sodīt par kļūdām, ko faktiski privātais sektors, konkrēti, bankas bija izdarījušas. Un attiecībā uz nākotni mums jāskatās uz to, kas tad ir mūsu mērķis Eiropā. Un tas ir — nodrošināt stabilu izaugsmi. Bet, lai nodrošinātu stabilu izaugsmi, tas līdzeklis, kas ir nepieciešams — un tas ir arī tas, kas Padomē tika runāts —, ir nodrošināt zemus valdības parādus.

Ko nodrošinās zemi vai mazi valdības parādi? Tie nodrošinās finanšu tirgu uzticību šīm valstīm, kas savukārt nodrošinās zemas procentu likmes, lai to valsts uzņēmumi varētu atkal atsperties un attīstīties. Tad, kad uzņēmumi attīstīsies, būs investīcijas. Kad būs investīcijas, būs darbavietas, kas mums Eiropā ir nepieciešamas. Un šis process, proti, samazināt valdības izdevumus, lai parādu līmenis būtu zems, neizslēdz investīcijas.

Vairāki kolēģi pieminēja to, ka investīcijas ir nepieciešamas, ka mēs nevaram, kā saka, taupīt, „iztaupīt” sevi no šīs krīzes, ka ir jāinvestē. Un es varu konkrēti minēt savu valsti — Latviju, kura ne tikai vienlaikus pēdējos divus gadus ir veikusi nopietnus taupības pasākumus, bet šogad 2011. gadā vienu trešo daļu no valdības budžeta atvēlēja publiskām investīcijām. Tātad tas ir iespējams. Mums ir šis ceļš jāiet nākotnē, lai mēs nenonākam tur, kur šodien esam nonākuši. Paldies par jūsu uzmanību.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Eiropadome spēra ievērojamu soli ceļā uz Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, pieņemot lēmumu mainīt Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Jaunais mehānisms nodrošinās stabilu, konsekventu reakciju uz visām situācijām, ja eiro zona tiks destabilizēta. Lieliski, ka ir šāds mehānisms. Tomēr ir vēlams nenonākt šādās situācijās, kas nozīmē, ka konsekventi jāpiemēro arī tie disciplīnas pasākumi, ko paredz ekonomikas pārvaldības nosacījumi. Visām dalībvalstīm ir jāpalīdz saglabāt stabilitāti neatkarīgi no tā, vai tās ir eiro zonas dalībnieces vai ne. Tāpēc pakta „Euro plus”, kuram jau ir pievienojušās valstis, kas nav eiro zonas dalībvalstis, arī Rumānija, izveide ir ārkārtīgi pozitīvs panākums.

Eiropas pusgada īstenošana palīdzēs koordinēt Eiropas ekonomikas politiku, palielinot konkurētspēju, samazinot birokrātiju, veicinot izglītību un atbalstot darbaspēku. Taču šīs prioritātes ir ļoti ātri jāpārvērš konkrētos valsts pasākumos.

Eiropas jauno strukturālo reformu panākumi ir cieši saistīti ar vienotā tirgus stiprināšanu. Eiropas Savienībai ir vajadzīga stratēģija, kas palīdzēs radīt jaunas darbavietas un novērsīs darba ņēmēju trūkumu ES darba tirgū.

Es atbalstu Komisijas nodomu nākt klajā ar Vienotā tirgus aktu, kas būtu jāpieņem līdz 2012. gada beigām. Tomēr man ar nožēlu jāsaka, ka prioritārajos pasākumos, kas vienotajam tirgum dos jaunu impulsu un konkurētspēju, nav vispār pieminēta vajadzība nodrošināt visu Eiropas darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, uzmanību pievēršot tikai brīvai pakalpojumu kustībai.

  Simon Busuttil (PPE). - (MT) Priekšsēdētājas kundze! Cilvēki, kas bēg no kara Lībijā, tagad brauc uz Eiropu, īpaši Lampedūzu un Maltu. Manā valstī cilvēki ir nobažījušies par diviem jautājumiem.

Pirmkārt, viņi nezina, cik daudz cilvēku ieradīsies. Šīs bažas nevar kliedēt, jo mēs nezinām, cik daudz cilvēku iebrauks valstī. Otrkārt, cilvēkiem ļoti lielas bažas sagādā nenoteiktība attiecībā uz Eiropas gatavību palīdzēt šajā situācijā. Tās ir bailes, ko mēs varam un kas mums būtu jākliedē, jo solidaritātes mehānisms jau pastāv mūsu tiesību aktos — 2001. gada Direktīvā Nr. 55. Mums tas ir jāizmanto.

Šķiet, Komisija min divus iemeslus, kāpēc tā šo mehānismu nav izmantojusi. Pirmkārt, ka Ministru Padomē nav balsu vairākuma. Es lūdzu priekšsēdētāju Barroso neminēt to kā iemeslu. Komisijai būtu jāizrāda politiskā vadība un jāuzņemas politiskā iniciatīva iesniegt priekšlikumu par šā mehānisma aktivizēšanu.

Komisija arī apgalvo, ka skaitļi vēl nav pietiekami lieli. Tomēr mums vajadzētu būt uzmanīgiem. Skaits var būt mazs attiecībā pret Eiropu kopumā, bet ļoti liels vienai valstij, no kuras gaida, lai tā pati izmitina visus bēgļus.

Tāpēc es lūdzu personīgi priekšsēdētāju Barroso aktivizēt solidaritātes mehānismu un priekšsēdētāju Van Rompuy lūgt Ministru Padomi izrādīt konkrētu solidaritāti.

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Eiropadomes rezultātus varētu uzskatīt par politiski un institucionāli apmierinošiem, taču šodienas debašu vēstījums ir tāds, ka krīze nav beigusies. Priekšsēdētājs Barroso teica, ka ekonomiskā situācija joprojām ir sarežģīta un neskaidra, Verhofstadt kungs apstiprināja, ka mēs aizpildām robus, bet krīze nav atrisināta, un priekšsēdētājs Van Rompuy teica, ka problēmas joprojām pastāv.

Šī situācija ir pagātnes kļūdu un piemērotu instrumentu trūkuma rezultāts. Mums ir jāizdara secinājumi attiecībā uz to, kā šīs pagātnes kļūdas tika pieļautas un kā radās iespaidīgais parādu slogs un deficīti. Kas dalībvalstu un ES iestāžu politikā bija nepareizs? Neveicot rūpīgu analīzi un neizdarot secinājumus, kam vajadzētu kļūt par visu iesaistīto pušu apņemšanos, mēs nevarēsim izvairīties no to pašu kļūdu atkārtošanas. Galvenais jautājums paliek konkurētspējas palielināšana. Es ceru, ka Komisijas jaunais Vienotā tirgus akts būs patiesi vērienīgs. Vismaz digitālā vienotā tirgus temats ir izvirzījies ES prioritāšu priekšgalā.

Pēdējais, kas nav mazāk svarīgi — šonedēļ tiks apstiprināta jaunā Igaunijas valdība. Nesenajās vēlēšanās Igaunijas vēlētāji demonstrēja antieiropeisku noskaņojumu, ar lielu vairākumu atkārtoti ievēlot pašreizējo valdību par spīti lielajiem budžeta samazinājumiem ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Mairead McGuinness (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Padomes secinājumos ir daudz slavējama, ja mēs raugāmies uz nākotni, bet, iespējams, mazāk slavējama attiecībā uz tagadni un pagātni.

Mani ieinteresēja Catherine Day, augsta ranga Komisijas ierēdnes, komentāri Īrijā pagājušajā nedēļā, kad viņa teica, ka Īrijā saule ir norietējusi. Es ceru, ka tas nenozīmē katru no mums personīgi, un es ceru, ka, ņemot vērā stresa testu rezultātus un jaunās valdības ļoti spēcīgo rīcību, saule Īrijā atkal uzspīdēs. Es arī ceru, ka saule atkal uzspīdēs mūsu iedzīvotājiem, kuri ir ļoti nomākti un zaudējuši ilūzijas, jo viņiem radusies sajūta, ka viņiem ir uzlikts ļoti smags slogs pārējās Eiropas Savienības dēļ.

Es gribu lūgt tos, kuri dusmīgi krata pirkstu par atsevišķu valstu un iedzīvotāju nepareizo uzvedību, atcerēties, ka bija citi, kas arī piedalījās ballītē — es runāju par Eiropas bankām, kuras centās gūt peļņu no ekonomiskā buma, kas bija ne tikai Īrijā, bet arī citviet.

Tomēr šorīt Īrijas plašsaziņas līdzekļos ir parādījies cerības stars. Es redzu, ka globālie finanšu milži atbalsta mūsu ekonomiku pirms stresa testiem, un es ceru, ka viņi saprot, ka Īrija ir novērsusi problēmu pārējai Eiropai, un parādīs mums tik ļoti vajadzīgo solidaritāti attiecībā uz procentu likmēm.

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, Van Rompuy kungs! Es gribētu jums uzdot dažus jautājumus. Ir labi, ka panākta vienošanās. Ir labi, ka Eiropas ekonomika un Eiropas valūta būs labāk aizsargāta. Bet vai ar aizsardzību vien pietiek? Vai nav jāiet tālāk? Vai nav jāveicina augšupeja, lai mēs varētu saglabāt to, ko mēs aizstāvam? Es uzskatu, ka pārāk maz tiek darīts un ka tiek īstenota nepareiza stratēģija.

Kāpēc Eiropas Savienība iegulda gurķu, banānu un dzīvo liellopu eksportā, nevis universitātēs, mācību vietās un skolās? Šis ir jautājums, kas mums jāapsver. Kad jūs sakāt, ka mums šim mērķim nav naudas, tad, iespējams, ir jāveic kāda reorganizācija. Mums būtu jāapsver, vai mums nav vajadzīgi jauni ienākumu avoti; šādā gadījumā mums nav jāmeklē nekas cits kā tie, kuri vienmēr ir guvuši peļņu no šīs neaprakstāmās situācijas.

Barroso kungs, kāds ir patiesais iemesls Komisijas pretestībai pret finanšu darījumu nodokli? Lūdzu, atbildiet man uz šo jautājumu. Jums reizi par visām reizēm ir jāizlemj, vai jūs esat finanšu nozares vai mūsu iedzīvotāju pusē.

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Van Rompuy kungs, Barroso kungs! Es gribētu pateikties politisko grupu priekšsēdētājiem par Priekšsēdētāju konferences sanāksmes atcelšanu, lai šīs debates saskaņā ar 15. pantu varētu notikt plenārsēdē.

Attiecībā uz stabilitātes mehānismu es gribētu pēc kāda laika atgriezties pie tā, ko teica Lamassoure kungs, izvirzot politiskās kontroles un īpaši šī mehānisma regulēšanas problēmu, un noskaidrot, kurš apstiprinās šā finanšu instrumenta budžeta izpildi.

Savas runas noslēgumā gribu pavaicāt, vai nav pienācis laiks, lai Komisija mums iesniegtu visaptverošu ziņojumu par valsts atbalstu kredītiestādēm un jo īpaši par visām finanšu plūsmām un par valsts parādu.

Visbeidzot es ierosinu apsvērt iespēju izveidot Eiropas sabiedrisko reitingu aģentūru, lai risinātu tās nopietnās problēmas, kuras pastāv attiecībā uz privātajām aģentūrām, jo valsts novērtēšana ir krietni atšķirīga no privāta uzņēmuma novērtēšanas.

  Enrique Guerrero Salom (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Savas runas sākumā Van Rompuy kungs norādīja, ka 49 dienu laikā ir bijušas trīs lēmumu pieņemšanas Eiropadomes sanāksmes un augstākā līmeņa sanāksme. Citiem vārdiem sakot, sanāksmes, kas iepriekš notika ik pēc trim vai sešiem mēnešiem, tagad ir pastāvīgs Eiropas Savienības pārvaldīšanas veids, lai nodrošinātu tūlītēju reakciju uz neatliekamiem izaicinājumiem.

Tomēr bez šā brīža izaicinājumiem ir arī Eiropas Savienības nākotnes izredzes, un Eiropas Savienības nākotnes izredzes ir atkarīgas no mūsu konkurētspējas. Kādi šobrīd ir mūsu resursi, lai radītu zināšanas? Mums ir tikai dažas pasaules līmeņa universitātes, pētniecībai un attīstībai mēs veltām mazāku ienākumu procentuālo daļu nekā jaunattīstības valstis un attīstītās valstis un tajā pašā laikā mūsu uzņēmumiem ir ļoti niecīga nozīme pētniecībā.

Eiropas dimensija mums ir jāiegūst, nodrošinot koordināciju starp Eiropas universitātēm un ieviešot mācību programmas, kas rada izcilību un sadarbību.

  Graham Watson (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Padomes un Komisijas priekšsēdētāji runāja par paktu „Euro plus” un par vienoto tirgu. Man ir jautājums par abiem.

Vai viņi piekrīt Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājam, ka būs vajadzīgs daudz lielāks Eiropas Stabilitātes mehānisms? Ja viņi nepiekrīt, vai tas ir tāpēc, ka īsti profesionāļi reti var publiski atzīt to, ko viņi zina personiski?

Vienīgais dalībnieks vienotajā tirgū, kas izpilda noteikumus par 100 %, ir Norvēģija. Tā kā reālais noturības tests šajā krīzē, kuru mēs piedzīvojam, nebūs nevienas bankas un nevienas kodoliekārtas pārbaude, bet gan Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritātes pārbaude, vai Komisijas un Padomes priekšsēdētāji uzskata, ka pamatoti var cerēt uz lielāku solidaritāti par to, kādu mēs esam redzējuši līdz šim?

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Viens no sarunu tematiem Eiropas Savienības Padomē bija jaunā eiro zonas krīzes mehānisma noteikšana. Kaut arī klātesošie valdību vadītāji panāca vienošanos par fiksētu eiroobligāciju izveidi, šķiet, viņiem vajadzēs sīkāk apspriesties ar ekspertiem savās valstīs par to galīgo veidu. Kad Slovākijas premjerministre Radičová kundze atgriezās mājās no Briseles, viņa konstatēja, ka valsts parlamentā viņai trūkst pietiekama atbalsta tai nostājai, ko viņa bija ieņēmusi Padomes sarunās.

Ja pareizi un precīzi netiks izstrādāts mehānisms maksātnespējīgo valstu bankrota regulēšanai un tas netiks aktivizēts eiro zonas sistēmā, tad ierosinātais pastāvīgais mehānisms drīzāk kļūs par Eiropas parādsaistību pastāvīgo instrumentu. Tāpēc neviens atbildīgs valsts parlaments šādā formā to nevar pieņemt. Tādēļ es gribētu lūgt jūs, Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja kungs, politiskajos priekšlikumos vairāk ņemt vērā kvalificētu ekspertu atzinumus.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Sanāksmes ziņojuma 5. punktā ir teikts, ka tiks iesniegti politikas pasākumi, lai koriģētu nelabvēlīgu un noturīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību un uzlabotu konkurētspēju, bet ziņojuma ievadā tiek runāts par tirdzniecības sekmēšanu ar trešām valstīm.

Imports no trešām valstīm, jo īpaši tā sauktajām jaunattīstības ekonomikām, ir lielākais tirdzniecības nelīdzsvarotības un konkurētnespējas cēlonis. Attīstītajām ekonomikām būtu neiespējami sacensties ar ražoto importu no šīm valstīm, nesamazinot algas līdz to līmenim.

Patiesi, tas ir netieši norādīts sadaļā 16. lappusē par konkurētspējas veicināšanu. Tajā teikts: „Panākto vērtēs, pamatojoties uz to, kas notiek algu un ražīguma jomā, un uz konkurētspējas korekciju vajadzībām”. Ko tas nozīmē?

Tas varētu nozīmēt tikai vienu. Algas ir jāsamazina, lai preces padarītu konkurētspējīgas ar precēm no jaunattīstības valstīm. Laikā, kad tādi principi kā brīvā tirdzniecība ir neaizskarami, Eiropas darba ņēmēju ekonomiskās intereses, šķiet, nav jāņem vērā.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Man nepatīk, ka mani ved pavadā vai ka man jābūt kādam pateicīgam, un tas nepatīk arī Īrijas iedzīvotājiem — neatkarīgai tautai. Tādēļ nesenais ES un SVF atbalsts ļoti aizskāra Īrijas iedzīvotājus. Taču es nepiekrītu viedoklim, ka tajā vainojama Eiropa. Tas notika galvenokārt Īrijas banku, regulatora un valdības dēļ, nevis Īrijas iedzīvotāju dēļ, taču tagad par to jāmaksā Īrijas iedzīvotājiem, un slogs ir pārāk liels.

Tādēļ es vēlos lūgt divas lietas: pirmkārt, procentu likmes ir jāsamazina, un es gribu pateikties komisāram Rehn un priekšsēdētājam Barroso par viņu signāliem šajā saistībā. Otrkārt, es domāju, ka obligāciju īpašniekiem būs jāmaksā — ja ne visu riska faktoru, tad vismaz viņi ir pelnījuši nelielu procentu likmju pazemināšanu. Privātpersonas nesaņem garantētus bezprocentu ieguldījumus, un tādi nebūtu jāsaņem arī obligāciju īpašniekiem. Ja šīs divas lietas tiks izdarītas, tad, iespējams, mēs varēsim gūt panākumus.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Van Rompuy kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi! Padomes secinājumi par ekonomikas politiku un pakts „Euro plus” atvēra īstu Eiropas Pandoras lādi, no kuras laukā nāks tikai problēmas, un Eiropas iedzīvotājiem būs jāstājas pretī šīm problēmām. Sociālās labklājības un darba samaksas indeksācijas apšaubīšana, ražīguma un algu sasaiste, pirktspējas samazināšanās un pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir tikai daži piemēri tai taupības krīzei, kas mūs sagaida. Es jūtos satriekts, redzot, ka Padome acīmredzot no krīzes nav izdarījusi nekādus secinājumus.

Protams, mums vajadzīga politika, kas pamatota uz budžeta atbildību un disciplīnu, neviens to neapstrīd, bet mums nebūtu jāuzstāj, lai visus centienus īsteno iedzīvotāji, jo viņi ir mūsu vienīgā iespēja iziet no šīs krīzes daudz spēcīgākiem. Jūs pārāk ātri aizmirstat finanšu un banku sektoru, kuram arī vajadzētu dot savu ieguldījumu šajos izšķirīgajos centienos un kuram galvenokārt būtu jārīkojas atbildīgāk.

Kad mēs beidzot redzēsim nodokli finanšu darījumiem? Laikā, kad 16 miljoni Eiropas iedzīvotāju ir bez darba, cenas pieaug un spekulatīvie viļņi šūpo kontinentu, Padome upura slogu uzkrauj darbam un darba ņēmējiem, nevis kapitālam, un tas ir nepieņemami.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Priekšsēdētājs Van Rompuy novērtēja paktu „Euro plus” kā jaunu turpmākās ekonomikas koordinācijas posmu, un šis patiesi ir pilnīgi jauns periods makroekonomikas koordinācijas jomā. Līdzīgi to uzlūko Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs premjerministrs Viktor Orbán, raksturojot to kā nākotnes Eiropas ekonomikas sistēmas pīlāru. Vienlaikus diemžēl starp priekšsēdētāja Van Rompuy minētajām valstīm nav Ungārijas, jo Ungārija par nelaimi nepiedalās paktā „Euro plus”. Ļoti daudzi Ungārijas iedzīvotāji un ekonomisti nesaprot, kāpēc Ungārijas valdības lēmums ir šāds, jo Ungārija ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku, un arguments, ka tas būtu sarežģījis konkurenci nodokļu jomā, ir nepamatots, jo šis pakts paredz tikai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes saskaņošanu. Apkaunojoši, ka Ungārija palaida garām šo iespēju.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienība ir atlikšanas meistars. Gadu desmitiem Gaddafi tika uzskatīts par nopietnu partneri, gadu desmitiem ar kodolenerģiju saistītie draudi tika slēpti, un tagad mēs novirzām milzīgus līdzekļus drošības tīklā, kas acīmredzami nedarbojas. Kāpēc cilvēki nevarētu saprast, ka eiro krīzi nevar atrisināt ar drošības tīklu? ASV kredītvērtējuma aģentūras ir pazeminājušas vispirms Grieķijas un tagad Portugāles vērtējumu, un tagad no glābšanas pasākumu kopuma labumu gūst tikai bankas un spekulanti, kas spekulē uz bankrotējošām eiro zonas dalībvalstīm.

Tāpēc es saku, ka ir pēdējais laiks pielikt punktu drošības tīklam un pārvilkt svītru eiroobligāciju plāniem. Ja bankrotējušās valstis paliks eiro zonā, tas iezīmēs eiro beigu sākumu. Tāpēc mēs drīzāk ieteiktu glābšanas pasākumu kopumam piešķirtos miljardus izmantot, lai ar ilgtspējīgiem vietējiem projektiem apturētu bēgļu plūsmu no Ziemeļāfrikas vai lai nodrošinātu patiesu neatkarību no kodolenerģijas. Tas noteikti būtu labāks ieguldījums nekā vienkārši izšķiest naudu starptautisko kredītvērtējuma aģentūru kazino.

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Tie, kas Portugālei uzspiež šo šķietamo atbalstu, patiesībā nevēlas palīdzēt, bet gan nopelnīt, gremdējot mūs un gremdējot eiro. Tas ir tāpēc, ka šajā Eiropā, kur solidaritāte, kohēzija un Kopienas metode ir kļuvusi par tukšiem vārdiem, šis šķietamais atbalsts ir tikai maksa bankām, kas mūs iegrūdušas šajā nomācošajā parādu virpulī — tas viss notiek uz valstu rēķina, ar pakta „Euro plus” neoliberālajiem pasākumiem, bez ieguldījumiem, lai atjaunotu izaugsmi un nodarbinātību, bez eiroobligācijām, bez finanšu darījumu nodokļa un bez pasākumiem tās makroekonomikas nelīdzsvarotības risināšanai, kas iznīcina eiro.

Šajā Eiropā, kur bankas ir pārāk lielas, lai bankrotētu, bet valstīm un iedzīvotājiem tiek ļauts bankrotēt, aklums vai ieinteresētība ir izskaidrojums tam, ka Komisija un Padome ir atteikušās veikt pasākumus pret nodokļu oāzēm. Vai būs iespējams attīrīt, regulēt un pārraudzīt finanšu sistēmu, vienlaikus ļaujot palikt neaizskaramiem tiem melnajiem caurumiem, kas tiek izmantoti korupcijai, nodokļu krāpšanai un nemaksāšanai, un organizētajai noziedzībai?

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pievērst uzmanību Padomes sanāksmes secinājumu nepareizajam tematam; šajos secinājumos teikts, ka mums ir ekonomikas izaugsme, un vienlaikus teikts, ka mums ir jātaupa. Apsēstība ar fiskālo konsolidāciju krīzes laikā mums var izrādīties liktenīga. Mūsu nepārprotamai prioritātei ir jābūt nodarbinātības atjaunošanai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.

Dāmas un kungi, krīzes smagumu uz saviem pleciem iznes iedzīvotāji. No vienas puses, viņi zaudē darbu un viņus smagi skar valdības izmaksu samazināšana, un, no otras puses, pastāv risks, ka eiroobligāciju pastiprināšanai vajadzīgo līdzekļu iegūšanai tiks izmantoti tikai viņu maksātie nodokļi. Galvenā loma eiroobligāciju pastiprināšanā būtu jāuzņemas finanšu nozares dalībniekiem.

Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāj! Eiropas Savienībai šobrīd ir jākoordinē ekonomikas un sociālā politika ar mērķi veicināt nodarbinātību un izkļūt no krīzes. Mums arī jāpanāk vienprātība attiecībā uz eiro aizsargāšanu, iesaistot privāto finanšu sektoru.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Līguma pārskatīšanas rezultātā tika sākta ESM izveide. Es vēlreiz lūdzu visus ievērot atbilstīgos kritērijus. Galu galā, ņemot vērā spēcīgo un ilgstošo strukturālo krīzi, ir bezatbildīgi nostādīt vēl kādu dalībvalsti un tās iedzīvotājus ugunslīnijā. Eiropas Stabilitātes mehānisms ir attaisnojams tikai tad, ja visas valstis izpilda savas budžeta saistības un piekrīt īstenot rentabilitātes panākšanai paredzētos pasākumus.

Krīze Japānā ir mums parādījusi, cik „droša” var būt kodolenerģija. Dabai piemīt lielāks spēks par to, ko cilvēks spēj „pieradināt”. Ņemot vērā Černobiļas pieredzi, mēs varam tikai cerēt, ka noturības testiem tiks piemēroti stingrāki piesardzības pasākumi par tiem ierobežojumiem, ko piemēroja pagājušajā nedēļā. Ir laiks pārtraukt kodolenerģijas izmantošanu. Tādēļ pievērsīsimies beidzot atjaunojamajai enerģijai. Piemēram, NorGer zemūdens elektrības kabeļa projekts varētu aizstāt 60 kodolspēkstacijas.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropadomei ir izdevies panākt vienošanos par noteiktiem jautājumiem, kuri Eiropai ir īpaši svarīgi. Kā vienu no prioritātēm es vēlos izcelt jautājumu par Eiropas pusgadu un tā svarīgo nozīmi. Es uzskatu, ka jāpiešķir prioritāte uzticamu dalībvalstu budžetu un sociālā taisnīguma un fiskālās ilgtspējas atjaunošanai, un tas radītu apstākļus, lai ātrāk atjaunotos stabilitāte un dalībvalstu ekonomika ātrāk atveseļotos. Ir ļoti svarīgi konsolidēt centienus, lai papildinātu strukturālās reformas jo īpaši to Eiropas Savienības prioritāšu īstenošanā, kas noteiktas stratēģijā „Eiropa 2020”. Īpaši svarīgai lomai vajadzētu būt Komisijai, kurai ļoti atbildīgi jāuzrauga dalībvalstu rīcība un jāseko tam, lai saskaņā ar valstu stabilitātes un konverģences programmām tiktu veikti konkrēti pasākumi. Turklāt joprojām pastāv nopietnas bažas saistībā ar Eiropas Centrālās bankas, Padomes un Eiropas Komisijas attieksmi pret situāciju, ar ko saskaras komercbankas, kā arī pret ārvalstu kredītvērtējuma aģentūru darbībām.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Attiecībā uz pēdējās Eiropadomes novērtējumu es uzskatu, ka analīze, ko es sniedzu, bija pietiekami labi līdzsvarota un pietiekami saprātīga.

Manuprāt, ir pareizi atzīt, ka mēs esam panākuši svarīgu progresu attiecībā uz struktūru. Ja salīdzinām to, kas mums tagad ir, ar to, kā mums iepriekš nebija, tas neapšaubāmi ir svarīgs solis uz priekšu. Piemēram, ir izveidots pastāvīgs stabilitātes mehānisms, kurš Līgumā pat nebija paredzēts. Turklāt Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja ierobežotu Līguma reformu, lai radītu jaunu instrumentu — instrumentu, kura līdz šim nebija.

Tādēļ būsim saprātīgi godīgi savā novērtējumā. Es uzskatu, ka ir panākts ievērojams progress saistībā ar reakciju uz krīzi un saistībā ar secinājumiem, kas izdarīti attiecībā uz tiem trūkumiem, kas iepriekš pastāvējuši instrumentu vai politikas līmenī. Taču vienlaikus es ļoti skaidri pateicu, ka ar to, iespējams, nepietiks. Ir jābūt struktūrai, arhitektūrai, bet ir arī jāpiemēro politika. Patiešām, reālais pārbaudījums būs redzēt, ko pēc šo secinājumu pieņemšanas valdības un arī mūsu iestādes spēs panākt pēc būtības. Būtība ir svarīgāka nekā instrumenti.

Taču vienlaikus es jums jau teicu — manuprāt, ļoti pārredzami —, ka attiecībā uz vērienīgumu Komisija būtu gribējusi dažās jomās iet tālāk. Mēs, piemēram, uzsvērām to, ka attiecībā uz pastāvīgo stabilitātes mehānismu mēs atbalstām lielāku elastību. Diemžēl nebija iespējams panākt vienprātību par šo lielāko vērienīgumu. Neraugoties uz to, es domāju, ka būtu kļūda noraidīt tos ieguvumus, ko esam panākuši.

Turpinot vērienīguma tematu, es gribētu uzsvērt šo svarīgo aspektu, jo daži ierosināja, ka Komisijai būtu jāiesniedz citi priekšlikumi. Praktiski visu, ko jūs minējāt, Komisija jau ir ierosinājusi. 2010. gada 9. maijā Komisija — es un komisārs Rehn — iesniedza tiesību aktu priekšlikumu par pieeju stabilitātes mehānismam, kas pilnīgi pamatota uz Kopienas metodi.

Mēs, piemēram, ierosinājām parādu pārvaldības apvienošanu, kas tiek norādīta kā solidāra atbildība. Mūsu dalībvalstis to noraidīja. Būtiska ir nevis jūsu, Verhofstadt kungs, bet dalībvalstu piekrišana. Mēs iesniedzām šo dokumentu eiro zonas augstākā līmeņa sanāksmē. Dalībvalstis ar lielu balsu vairākumu to noraidīja. Tā ir realitāte.

Konkrētajā jautājumā par to, vai pastāvīgajam stabilitātes mehānismam jāpiemēro vienbalsīga lēmuma vai balsu vairākuma noteikums, es personīgi ierosināju pēdējo; Eiropadomes priekšsēdētāja un atsevišķu valstu vai valdību vadītāju klātbūtnē es uzstāju, ka viņiem būtu jāpieņem noteikums par kvalificētu balsu vairākumu. Tomēr tas tika noraidīts.

Tādējādi vienmēr var uzstāt, bet noteikumiem ir jābūt skaidriem un ir jāzina, pie kā vērsties ar savām prasībām. Komisija ir iesniegusi vērienīgus priekšlikumus, piemēram, attiecībā uz stresa testiem; Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka ir arī ierosinājusi uzticamus un pārredzamus testus attiecībā uz Eiropas Banku.

Attiecībā uz eiroobligācijām, manuprāt, Komisija jau vismaz 30 gadus runā par eiroobligācijām. To noraidīja dažas mūsu dalībvalstis. Es pats ierosināju — un varu jums apliecināt, ka es darīšu to pašu arī attiecībā uz finanšu perspektīvu —, ka mums šobrīd varētu būt vismaz obligāciju projekts ieguldījumu finansēšanai Eiropas budžeta projekta līmenī. Tad mēs redzēsim, kurš atbalstīs šo pieeju Eiropas ieguldījumu labā. Un varbūt tad daži no jums varētu mūs pārliecināt ar jūsu pašu Eiropas partijām atbalstīt šo daudz tālejošāko pieeju finanšu perspektīvai. Šī varētu būt iespēja, lai mēs sadarbotos vēl ciešāk. Tas ir viss, ko gribēju pateikt par vērienīgumu Eiropas līmenī.

(Aplausi)

Pat attiecībā uz sociālo jautājumu, par kuru es šobrīd vēlos runāt, Komisija daudz darīja, lai nodrošinātu, ka stratēģijā laikposmam līdz 2020. gadam lielāks uzsvars tiek likts uz sociālajiem aspektiem, kā arī uz izglītību. Tomēr tas nebija viegli. Dažas valdības teica, ka atbilstīgi subsidiaritātes principam Eiropa vai Eiropas Savienība nevar veikt tiešas darbības attiecībā uz sociālajiem aspektiem un izglītību.

Centīsimies tagad stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam, kurā tomēr bija iespējams panākt zināmu vienošanos, piemēram, par cīņas pret nabadzību un sociālo atstumtību iekļaušanu, ietvaros attīstīt šo politiku, kā arī veicināt ieguldījumus, jo īpaši izglītībā un jauninājumos.

Taču šajā saistībā vēlos jums pastāstīt kaut ko, par ko jūs, iespējams, neesat informēti. Pirms kāda laika — šķiet, pirms diviem gadiem — Komisija ierosināja, lai dažiem Eiropas iedzīvotājiem tiktu sniegta ārkārtas pārtikas palīdzība, jo pašlaik arī Eiropā ir cilvēki, kuriem nav ko ēst. Nesen es kopā ar Joseph Daul, Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupas priekšsēdētāju apmeklēju pārtikas banku šeit, Bas-Rhin. Eiropā ir ar nabadzību saistītas problēmas. Vai jūs zinājāt, ka divas valdības iesūdzēja Komisiju Eiropas Savienības tiesā, jo Komisija ir ieviesusi mehānismu, lai palīdzētu nabadzīgākajiem iedzīvotājiem Eiropā? Tāda ir situācija.

Vēlos izteikties pilnīgi skaidri. Komisija ir par tādu Eiropu, kas ir vērienīgāka attiecībā uz pārvaldību; tā ir par taisnīgu izaugsmi un lielāku sociālo taisnīgumu Eiropas līmenī. Tomēr vienlaikus mums vajadzīga Parlamenta un dalībvalstu iesaistīšanās. Un mums par to ir jācīnās. Tādēļ, manuprāt, Komisijas kritizēšana patiesībā ir nevietā, jo tā vada cīņu par sociālāku, godīgāku Eiropu un par daudz uzticamāku pārvaldību.

Tajā pašā laikā gribu pilnīgi skaidri izteikties arī šajā jautājumā. Es nedomāju, ka Eiropai būtu līdzēts, pasakot, ka pašreizējā problēma ir Eiropas problēma, it kā tā vispār nebūtu dažu valdību atbildība, ka tās ir ļāvušas saviem parādiem sasniegt neilgtspējīgu līmeni vai savām bankām panākt tādu izaugsmes līmeni, kas vairākas reizes pārsniedz to iekšzemes kopproduktu. Valdības arī ir daļēji atbildīgas. Šī atbildība ir būtiska. Tāpēc mums ir jārod uz solidaritāti pamatoti risinājumi, bet ir arī jārīkojas atbildīgi. Tāpēc, piemēram, es jūtos lepns, ka Komisija un es esam atbalstījuši priekšlikumu, kura mērķis ir samazināt Grieķijas maksātās procentu likmes, un šobrīd mēs darām to pašu attiecībā uz Īriju. Mēs domājam, ka ir pareizi to darīt ne tikai tāpēc, lai novērstu ārkārtīgi lielu izmaksu piemērošanu Grieķijas un Īrijas iedzīvotājiem, bet arī tāpēc, lai nodrošinātu parāda ilgtspēju. Tādējādi solidaritātes un atbildības garā mēs varam atrast kopīgas atbildes, kas mums ļaus, es ceru, novērst problēmu, uz kuru daži no jums norādīja un kura mani satrauc, proti, zināmu šķelšanos Eiropā, jo īpaši šķelšanos starp ziemeļiem un dienvidiem, starp centru un perifēriju. Es domāju, ka tā Eiropa, ko mēs gribam izveidot, ir solidaritātes Eiropa — nevis pirmās un otrās klases Eiropa, bet Eiropa, ar kuru visi Eiropas iedzīvotāji var identificēties.

Es jau esmu vārdos un darbos G20 līmenī Eiropas Savienības vārdā aizstāvējis finanšu darījumu nodokli. Milzīgs skaits mūsu G20 partneru to noraidīja.

Jautājums, ko mēs pašlaik apspriežam, ir šāds: vai mēs Eiropas līmenī varam — vai mums to vajadzētu — ieviest finanšu darījumu nodokli vai nē. Es atkārtoju, būsim godīgi. Vairākas dalībvalstis pašos pamatos ir pret to. Tās nepiekritīs. Pēdējā Eiropadomes sanāksmē es teicu, ka Komisija pašlaik veic dažādu iespēju ietekmes novērtējumu finanšu nozarei un drīz izvirzīs priekšlikumus. Bija ļoti svarīgi, ka Komisija to paziņoja Eiropadomei, jo vismaz Eiropadomes secinājumos ir iekļauta apņemšanās izskatīt tos priekšlikumus, ko Komisija iesniegs attiecībā uz nodokļiem finanšu jomā. Es uzskatu, ka taisnīguma ziņā ir svarīgi, lai finanšu nozare — un lielā mērā vismaz dažas no darbībām finanšu nozarē ir izraisījušas šo krīzi — arī dotu savu ieguldījumu reakcijā uz krīzi. Manuprāt, tas ir galvenais taisnīguma ziņā. Tā ir mana personīgā nostāja, un es nešaubos, arī Komisijas nostāja. Es izvirzīšu priekšlikumus par šo jautājumu.

Tas pats attiecas uz KKUINB. Dažās Padomes aprindās pastāv zināma pretestība, bet Komisija ir izvirzījusi šo priekšlikumu un mēs par to cīnīsimies, jo mēs uzskatām, ka KKUINB ir svarīgs priekšnoteikums vienotā tirgus izveides pabeigšanai. Tieši šāda ir pieeja, ko mēs aizstāvam.

Mēs ļoti ilgi esam apsprieduši procesu un instrumentus. Tagad ir pienācis laiks, lai process un instrumenti kalpo saturam. Process un instrumenti ir svarīgi, bet tie kalpo saturam un nevar to aizstāt. Uzdevums, kas mums jāizpilda, ir mūsu ekonomikas atjaunošana. Patiesība ir tāda, ka, lai varētu ieguldīt, mums ir vajadzīga uzticība. Uzticība ir atkarīga no mūsu spējas modernizēt, ieviest jauninājumus un kļūt ilgtspējīgākiem un konkurētspējīgākiem. Nejauksim cēloni ar sekām. Ieguldījumi tiks piesaistīti, ja mēs ātri un izlēmīgi īstenosim stratēģiju „Eiropa 2020” un ja mēs īstenosim savu mērķi izveidot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropu solidaritātes garā un arī solidāri ar visām dalībvalstīm, tostarp Portugāli.

(FR) Schulz kungs, jūs ļoti labi zināt, ka es kā Komisijas priekšsēdētājs nevaru iejaukties Portugāles iekšpolitikā. Ja kādu dienu jūs vairs nebūsiet Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs un jums būs citi pienākumi, esmu drošs, ka jūs pilnīgi neatkarīgi veiksiet šos jaunos pienākumus un neiejauksieties savas grupas iekšējās lietās.

Taču tajā pašā laikā man jums jāsaka, ka politiskā krīze Portugālē nav atvieglojusi situāciju, jo Portugāle jau iepriekš atradās diezgan sarežģītā situācijā. Par spīti tam mums, Eiropas iestādēm, ir jāievēro arī valstu demokrātija un valstu parlamentu lēmumi, un mēs ceram, ka Portugāle atradīs labāko izeju.

Jebkurā gadījumā Komisija atbalsta Portugāli, palīdzot rast labākos risinājumus, protams, atbilstīgi saistībām, ko tā ir uzņēmusies, un noteiktajiem pienākumiem pret tās Eiropas partneriem. Es uzskatu, ka mēs varam pārvarēt krīzi, rīkojoties šādā aktīvas solidaritātes un atbildības garā.

Ir taisnība, ka šodien šeit ir izteikti diezgan pesimistiski viedokļi. Turklāt kā Eiropas iedzīvotāju ievēlēti pārstāvji jūs atspoguļojat valdošo noskaņojumu Eiropā. Lai gan ir tikai dabiski, ka mēs esam nobažījušies, es uzskatu, ka mums vajadzētu būt politiskajai drosmei un izpratnei, lai izrādītu uzticību savam Eiropas projektam, jo es nedomāju, ka būdami pesimistiski mēs spēsim atjaunot uzticību Eiropā. Komisija ir gatava ar entuziasmu turpināt sadarboties ar jums, ar Eiropadomi, Padomi, ar visām iestādēm, lai izveidotu spēcīgāku, ilgtspējīgāku, taisnīgāku un konkurētspējīgāku Eiropu.

(Aplausi)

  Herman Van Rompuy, Eiropadomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Es priecājos, ka varu uzstāties tik pilnā Parlamenta sēžu zālē — pilnākajā, kopš esmu kļuvis par Padomes priekšsēdētāju,

(Aplausi)

bet man ir iespaids, ka jūs esat atnākuši ne tikai tādēļ, lai klausītos manī.

Vispirms es gribētu jums visiem pateikties par visiem jūsu komentāriem — gan pozitīviem, gan negatīviem. Es biju pārsteigts jo īpaši tāpēc, ka Eiropadomē mums jābūt vienprātībai un mēs cenšamies panākt vienprātību starp visiem jūsu kolēģiem no visām jūsu partijām, premjerministriem un valstu vadītājiem. Jūsu politiskajām grupām pieder sociālisti, Kristīgie demokrāti, konservatīvie, liberāļi, un ikreiz mēs cenšamies nodrošināt un nodrošinām vienošanos starp viņiem.

Kāds pirmīt teica, ka man jābūt ideālistam, sapņotājam. Es nedomāju, ka tas ir mans uzdevums, bet tas, ko es mēģinu darīt, vismaz cik tas ir iespējams — un Komisijas priekšsēdētājs to var apliecināt —, ir rīkoties tā, lai vairumā gadījumu mēs panāktu konverģenci starp Komisijas priekšlikumiem un Eiropadomes iznākumu. Minēšu darba grupas piemēru, kad Komisijas priekšlikumi bija darba grupas par ekonomikas pārvaldību pamats, un rezultāts ir ļoti tuvs Komisijas priekšlikumiem. Un es centīšos — mēs ar Parlamentu centīsimies — uzlabot šos priekšlikumus vēl vairāk. Tādējādi mans uzdevums ir panākt vienprātību, taču tādu vienprātību, kas iespēju robežās ir pamatota arī uz Kopienu, un es domāju, ka dažās izšķirīgajās jomās man ir izdevies to panākt.

Attiecībā uz paktu „Euro plus” — īso dokumentu, kas bija izejas punkts mūsu diskusijām un galīgajam pakta „Euro plus” dokumentam — daudzi no jums, pat tie, kas pārstāv skeptiskās politiskās grupas, ir teikuši, ka viņu valstīm būtu jāpievienojas paktam „Euro plus”. Iespējams, tas ir tāpēc, ka šis pakts galu galā nemaz nav tik slikts. Mums ir izdevies panākt kompromisu starp vērienīgiem mērķiem, lai mūsu ekonomika saglabātu konkurētspēju un valsts finanses saglabātu ilgtspēju, un īstenošanu valsts līmenī, jo vairumā gadījumu tie lēmumi, kas mums jāpieņem, ir valstu lēmumi.

Mans otrais novērojums attiecas uz metodoloģiju. Daudz kritisko izteicienu saistībā ar Eiropu pēc būtības ir pamatoti, taču neatbilst Līgumam. Piemēram, visa kodolpolitika, enerģijas avotu struktūra ietilpst valsts jurisdikcijā, un es nevaru neko darīt, lai to mainītu. Pat kodoliekārtu drošība un aizsardzība lielākoties ir valsts jurisdikcijā. Ir Kopienas kompetences, Eiropas kompetences, un Eiropadomes secinājumos mēs centāmies tās iespējami vairāk sekmēt. Es nedomāju, ka Komisijai jebkad būtu bijusi tik svarīga nozīme kodoldrošībā, kāda tai ir pēc Eiropadomes sanāksmes, kas notika pirms dažām dienām. Tomēr mums joprojām ir jāstrādā saskaņā ar Līgumu.

Tika runāts par minimālo darba algu dažās valstīs, taču tā ir valsts kompetence. Tika runāts par nevienlīdzību, darbavietu nedrošību, netaisnību, taču lielākoties šie pasākumi ir daļa no valsts programmas. Tomēr es gribētu piebilst, ka daudzi pasākumi, kas tagad jāveic attiecībā uz konkurētspēju un valsts finansēm, ir pasākumi, kas valstu valdībām patiesībā bija jāpieņem pat bez Eiropas spiediena. Eiropa izdara papildu spiedienu, jo vismaz 17 valstīs ir Kopienas valūta, kas ir jāaizsargā. Tomēr lielākajā daļā valstu vajadzīgie pasākumi ir jāveic pašas valsts interesēs, tās iedzīvotāju interesēs, lai tā aizsargātu pati savu nākotni. Un Eiropa izdara papildu spiedienu, lai tas notiktu.

Tāpēc neizvirzīsim pret Eiropas Savienību nevienu nepamatotu apsūdzību. Vai mūsu pārvaldības pasākumi ir pārāk vāji? Padome sadarbosies ar Eiropas Parlamentu, lai uzlabotu ekonomikas pārvaldību, un es esmu pārliecināts, ka tāpat kā citos gadījumos tiks rasts kompromiss. Iespējams, ka vienā no 17 valstīm ir centrālās bankas pārvaldnieks, kuram ir virkne kritisku iebildumu attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, taču es varu citēt citus pārvaldniekus vai banku direktorus no valstīm, kas atrodas tuvu Nīderlandei, kuriem ir pilnīgi atšķirīgs viedoklis. Ja nepieciešams, es varu jums minēt vārdus un citātus: tas ir vieglākais veids, kā strādāt.

Attiecībā uz pašreizējo krīzi, godājamie deputāti, ir nākotne un ir instrumenti, par kuriem ir pieņemti svarīgi lēmumi, taču, protams, ir arī pagātne. Kā jau minēju, pagātne ir jāpārvar. Pat ar labākajiem instrumentiem, kādus mēs varam piedāvāt — spējas, stabilitātes mehānismu, Līguma grozīšanu, ekonomikas pārvaldību, paktu —, mēs neatrisināsim to valstu problēmas, kuras cīnās ar ekonomikas krīzi, mēs neatrisināsim banku, kas joprojām izjūt spiedienu, problēmas. Tādējādi ir nākotne un ir pagātne.

Attiecībā uz pagātni dažās dalībvalstīs un Eiropas līmenī trūka politikas. Mums jābūt paškritiskiem šajā jautājumā. Taču mums ir jānodrošina un mēs nodrošināsim, lai šāda krīze nākotnē vairs neatkārtotos, un mēs jau esam veikuši vajadzīgos pasākumus. Vienlaikus, kā jau minēju, mums ir jārisina pagātnes mantojuma sekas, kas attiecas uz noteiktām valstīm, kuras jūs zināt un kuras ir iekļautas programmā — piemēram, Grieķija un Īrija —, un saistībā ar citām valstīm, kurās mēs veicam pasākumus, lai novērstu to iekļaušanu programmā. Vai mēs varējām veikt šos pasākumus pirms gada? Nē! Vai pagātnē ir pieļautas lielas kļūdas? Pirms septiņiem vai astoņiem gadiem mēs mazinājām Stabilitātes un izaugsmes pakta nozīmi. Ja mēs nebūtu to izdarījuši, mums būtu daudz efektīvāki instrumenti un mēs būtu varējuši novērst daudzas krīzes.

Attiecībā uz ekonomikas izaugsmi, godājamie deputāti, kopš 2010. gada tā vidēji ir 2 %, kas ir vidējais rādītājs desmitgadei no 1999. gada līdz 2008. gadam. Mums 2010. gadā bija ekonomikas izaugsme, un 2011. gadā tā vidēji ir 2 %. Vai mums vajadzētu darīt vairāk? Protams, vajadzētu. Vai valsts ieguldījumi ir vienīgais instruments? Nebūt ne! Iekšējais tirgus, vienotais tirgus ir ārkārtīgi svarīgs. To ir jāturpina attīstīt. Komisija ir iesniegusi priekšlikumus, un tie pēc dažām nedēļām tiks atkal apspriesti jūnija Eiropadomē, un rudenī mēs vēlreiz atgriezīsimies pie šā jautājuma.

Visbeidzot, mums var izteikt daudz kritikas par Lībijas tematu. Tomēr bez Eiropas, bez Eiropas vadības Lībijā būtu notikusi asinspirts. Bez Eiropas būtu notikuši slaktiņi. Daži no jums ir ļoti kritiski izteikušies par Eiropas Savienību. Taču mēs rīkojāmies savlaikus! Un bez Eiropas nekas nebūtu paveikts pasaules līmenī, Apvienoto Nāciju līmenī. Es uzskatu, ka pēc visas kritikas, kas tika izteikta, mums ir tiesības dzirdēt arī šo patiesību. Vai mēs pagātnē rīkojāmies nepareizi? Vai mēs pieņēmām pareizo politiku? Nē! Vai mēs labojām savas kļūdas? Jā! Un Eiropas Savienībai pienākas pateicība par to labošanu.

(Aplausi)

Es vēlos noslēgt savu runu savā dzimtajā valodā.

(NL) Es ieklausījos Eppink kungā, kurš paziņoja, ka viņš jūtas pievilts. Arī es jūtos tik liela intelektuāla negodīguma nomākts. Es neturpināšu šo tematu, taču tas, ka Eppink kungs šeit stāvēja, vēcinot fotogrāfiju, lieliski zinādams, ka es šajā vizītē biju kā amatpersona un ka tā nav mana personīgā pārliecība, man jāsaka, liek man justies ļoti nomāktam.

SĒDI VADA E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šo debašu beigās es vēlos izteikt personīgu novērojumu. Es runāju ne tikai savā vārdā, bet arī daudzu savu kolēģu vārdā, kas šeit bija visu šo laiku un sekoja šīm debatēm. Visu laiku, kopš es esmu šeit, Eiropas Parlamentā, es reti kad esmu juties tik slikti kā šodien, mijiedarbībā starp jums un Barroso kungu. Es gribu izteikties ļoti skaidri šajā saistībā. Barroso kungs, jūs mums teicāt: „Man atvērtās iniciatīvas, kuras atbalstīja liels vairākums šajā Parlamentā, cieta neveiksmi tāpēc, ka dalībvalstis tās noraidīja”. Vēlos dot jums padomu: iesniedziet savas iniciatīvas tiesību aktu projektu veidā. Tādējādi jūs iegūsiet Parlamenta vairākuma atbalstu, un Padomei vairs nebūs iespēju slēpties.

(Aplausi)

Es vēlos jūs lūgt: lūdzu, beidziet slēpties aiz Padomes.

Jums, Van Rompuy kungs, es gribētu pateikt šo: jūs teicāt, ka Padomes līmenī esat panācis kompromisu starp sociālistiem, liberāļiem, konservatīvajiem un Kristīgajiem demokrātiem. Padome sastāv no suverēnu valstu ministriem un premjerministriem. Šeit mēs bijām liecinieki tam, ka Padomes priekšsēdētājs centās pagriezt Lisabonas līgumu pretējā virzienā. Lisabonas līguma rezultāts ir tāds, ka valstu vai valdību vadītāju Padome pati sev piešķir aizvien lielāku varu, vienlaikus sakot: „mūsu lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi”. Tā nav Lisabonas līguma būtība. Lisabonas līguma mērķis bija panākt, lai noteikums par vairākumu lēmumu pieņemšanā kļūtu par normu Eiropas Savienībā. Jūs nepareizi interpretējat Lisabonas līgumu.

(Aplausi)

Šā iemesla dēļ ir pēdējais laiks, lai Eiropas Parlaments pārņemtu šo jautājumu savās rokās un aizstāvētu Kopienas metodi.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ivo Belet (PPE), rakstiski. – (NL) Pēdējās nedēļās ES ir panākusi būtisku progresu attiecībā uz ekonomikas integrāciju. Pateicoties paktam „Euro plus”, mēs esam ieņēmuši augšupejošas sadarbības virzienu, kurā joprojām tiek ievērotas dalībvalstu pašreizējās sabiedriskās apspriešanās tradīcijas. Protams, nedrīkst pārtraukt darbu šajā jomā. Mums tagad ir jāpanāk 2. fāzes sākšana un darbība un jāpaver ceļš Eiropas ieguldījumu projektiem, kas ļautu mums īstenot arī stratēģijas „Eiropa 2020” programmu.

Komisijas priekšsēdētājs Barroso solīja, ka viņš nāks klajā ar priekšlikumu par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu. Mums ir jāizmanto šie līdzekļi, lai veiktu vitāli svarīgos pārrobežu ieguldījumus, sevišķi energoresursu infrastruktūrā, ko atbalsta Eiropas projektu obligācijas un publiskā un privātā sektora partnerības līdzekļi. Tas ir vienīgais veids, kā pārliecināt iedzīvotājus, ka Eiropa vairāk nekā jebkad agrāk ir viņu garantija pārticīgai nākotnei.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Pēdējā Eiropadomes sanāksmē, kas notika 24. un 25. martā, uzmanība tika vērsta uz lielākajām ekonomikas un diplomātiskajām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras Eiropas Savienība: Lībijas un Japānas problēmām. Lai gan pastāv ekonomikas atveseļošanās pazīmes, situācija joprojām ir sarežģīta, un ekonomikas krīzes beigas joprojām šķiet tālu. To var redzēt Portugāles gadījumā, kas diemžēl ir licis tai pievienoties Īrijai un Grieķijai, lūdzot ekonomisku un finansiālu atbalstu. Tāpēc ir svarīgi pieņemt vajadzīgos ekonomikas un finanšu pasākumus, lai risinātu krīzi, lai novērstu parādsaistību gadījumu, kā, piemēram, Grieķijā, Īrijā un Portugālē, atkārtošanos, un lai stiprinātu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā, kā arī nodrošinātu darbavietu radīšanu. Ir pieņemts sešu pasākumu kopums, kas sākotnēji man šķiet pozitīvs, un tajā izvirzīti visai vērienīgi mērķi, piemēram, Eiropas Stabilitātes mehānisma izveide, pakts „Euro plus” un tā tālāk. Es ceru, ka tos varēs īstenot iespējami ātri, lai tie sāktu nodrošināt tik vajadzīgos un gaidītos rezultātus.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Pakts „Euro plus” un Eiropas Stabilitātes mehānisms nodrošinās dalībvalstīm vajadzīgo finansiālo palīdzību apmaiņā pret stingrāku to ekonomikas politikas koordināciju. Tāpēc abos priekšlikumos ir ierosināts konstruktīvu pasākumu pāris, īpaši ņemot vērā priekšlikumu par nodokļu politikas koordināciju, kas ir būtiska reforma valstu savienībai, kura vēlas lietot kopīgu valūtu. Turklāt Eiropas Stabilitātes mehānisms, pateicoties tā intervences iespējām EUR 500 miljardu apmērā, darbojas tāpat kā Eiropas Monetārais fonds un ir tiesīgs aizņemties naudu un iegādāties obligācijas tieši no valstīm, vienlaikus vēršoties pret finanšu spekulācijām.

Tomēr atsevišķi priekšlikumi paktā ir praktiski neīstenojami. Fiskālās taupības režīms un darba tirgus pārliekā elastība kavēs ekonomikas izaugsmi, saglabās augstu bezdarba līmeni un radīs darba nestabilitāti. Es domāju, ka ir vajadzīga pakāpeniska fiskālā konsolidācija un Eiropas sociālā modeļa aizsargāšana, lai liktu pamatus stabilai ekonomikas izaugsmei.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Šajā plenārsēdē daudz tika runāts par ekonomikas glābšanas pasākumu ietekmi uz Īrijas Republiku. Tomēr jāatzīst, ka šai krīzei ir arī milzīgas tālejošas sekas attiecībā uz manu Ziemeļīrijas vēlēšanu apgabalu, kam ir kopīga sauszemes robeža ar Īrijas Republiku. Pastāv ievērojama finanšu un pakalpojumu pārrobežu kustība un cilvēku pārvietošanās nodarbinātības nolūkos. Īrijas Republikas banku iestādēm arī ir ievērojama akciju daļa Ziemeļīrijā. Tādēļ likviditātes problēma, ar ko šīs bankas šobrīd saskaras, tieši ietekmē uzņēmumus Ziemeļīrijā, jo īpaši MVU, saistībā ar piekļuvi finansējumam. Laikā, kad MVU cīnās par izdzīvošanu jau tā briesmīgos ekonomikas apstākļos, tas tikai padara situāciju vēl smagāku. Pašlaik 30 procenti no visa, ko saražo vai izgatavo Ziemeļīrijā, tiek pārdoti tieši Īrijas Republikas tirgū. Tāpēc vājš tirgus Īrijas Republikā rada tiešus un nopietnus sarežģījumus uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai manā vēlēšanu apgabalā. Ņemot vērā šīs situācijas nopietnību, es aicinu priekšsēdētāju Barroso to atzīt un uzdot darba grupai izpētīt veidus, kā uzlabot situāciju, ar kuru mēs šobrīd saskaramies.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pēdējā Eiropadomes sanāksmē tika pieņemta virkne lēmumu, kuri, ja tie tiks īstenoti, būs neparasts, vardarbīgs un bīstams uzbrukums darba ņēmējiem un tautām saskaņā ar pārdēvētā pakta „Euro plus” būtību. Tas, protams, ir pārdēvēts, lai slēptu tā patiesos autorus — Vāciju un Franciju —, ņemot vērā to, ka iepriekšējais nosaukums „konkurētspējas pakts” būtu tos uzreiz nodevis. Līdztekus tā sauktajai „ekonomikas pārvaldībai” tas ir uzbrukums dalībvalstīm, kuras no ekonomikas un sociālā viedokļa ir neaizsargātākas, un tādējādi patiesībā tiek notiesātas uz ekonomikas atkarību un atpalicību.

Abi šie instrumenti ir saistīti ar paziņoto grozījumu — saskaņā ar vienkāršoto procedūru, un neorganizējot nekādu referendumu — Lisabonas līgumam, lai ieviestu tā saukto „nosacītību”, kas saistīta ar Eiropas Stabilitātes mehānismu. Saskaņā ar Padomes secinājumiem šie ir „stingri politikas nosacījumi saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmu”, process, kuru kopīgi izstrādās un īstenos Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds.

Būtībā mēs piedzīvojam procesu, kad politiskā un ekonomiskā vara tiek koncentrēta ne tikai pilnvaru direktorāta rokās lielo uzņēmumu un finansistu interesēs, bet arī pašu starptautiskā kapitāla iestāžu rokās.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE), rakstiski. – (HU) Ir svarīgi grūtā, kritiskā visas Eiropas dzīves periodā novērtēt mums priekšā stāvošos mērķus un pozitīvās pārmaiņas, kuras esam kopīgi panākuši, lai īstenotu šos mērķus. Pašreizējā Ungārijas prezidentūra jau otro reizi ir guvusi lielus panākumus ekonomikas pārvaldības, stabilitātes mehānisma un Eiropas pusgada jomā. Daudzo sarunu, kas notika saistībā ar Eiropadomes pēdējo sanāksmi marta beigās, rezultātā Eiropadomei izdevās vienoties par ierobežoto grozījumu arī Līgumam par Eiropas Savienības darbību, kura mērķis bija uzlabot eiro zonas un eiro stabilitāti. Padomes sanāksmē Ungārijas prezidentūra balsoja par racionālu, atbildīgu ekonomikas politiku, kas atbilstīgi Eiropas pusgada institucionalizācijai un neatkarīgi no tās arī stiprinās stabilizācijas mehānismu. Taču ir jānorāda, ka ekonomikas pārvaldības elementus nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar paktu „Euro plus”, kas tā pašreizējā stadijā ir starpvaldību vienošanās. Lai gan ir iespējams, ka pakts ir labs, vienotu iekšējo tirgu nevar regulēt, pamatojoties uz ārpuslīgumiskiem starpvaldību nolīgumiem. Saistībā ar nenoskaidrotu pakta punktu par nodokļu harmonizāciju Ungārija pagaidām nevēlas piemērot nolīgumu kopumā, jo mēs esam ieinteresēti veicināt mūsu konkurētspēju un līdz ar to arī reālu darbavietu radīšanu ilgtermiņā, kā arī sekmēt ekonomikas izaugsmi.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Es esmu gandarīta, ka 23 ES valstīm izdevās vienoties par pasākumu kopumu finanšu stabilitātes saglabāšanai un izaugsmes veicināšanai — paktu „Euro plus”. Svarīga ir arī panāktā vienošanās par strukturālo reformu un fiskālās konsolidācijas prioritātēm un pieņemtais galīgais lēmums par Lisabonas līguma grozījumiem Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidošanai. Visām valstīm ir jāīsteno fiskālās konsolidācijas pasākumi un pasākumi, kuru mērķis ir novērst makroekonomisko nesabalansētību. Tāpat īstenojami ir strukturālo reformu pasākumi nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanai. Tie jānosaka atbilstoši katras valsts individuālajai situācijai. 23 Eiropas valstu līdzdalība šajā paktā ļauj cerēt, ka tā pasākumi veicinās ekonomisko izaugsmi. Tas ir solis pareizajā virzienā un saprātīga atbilde tiem ekonomiskajiem izaicinājumiem. Šis pakts lieliski sasaucas ar Parlamenta un Komisijas darbu pie vienotā tirgus uzlabošanas un tiem 3 ziņojumiem par vienoto tirgu, kurus mēs šonedēļ apstiprinām Parlamentā. Mums ir jāpieņem vēl drosmīgāki lēmumi. Dalībvalstu valdības nedrīkst aizbildināties ar vēlēšanu ciklu, lai novilcinātu svarīgu, bet nepopulāru lēmumu pieņemšanu.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Eiropadomes sanāksmē, kas notika 24. un 25. martā, tika pieņemti vairāki lēmumi, kurus es uzskatu par svarīgiem un kurus ilgāk vairs nevarēja atlikt. Es uzskatu, ka svarīgākais lēmums saistībā ar Eiropas ekonomikas politiku ir pakts „Euro plus”, kas paredz kopīgu darba kārtību un kopīgu mērķu īstenošanu. Četri galvenie mērķi ir šādi: veicināt konkurētspēju, veicināt nodarbinātību, vēl vairāk sekmēt valsts sektora finanšu ilgtspēju un nostiprināt finanšu stabilitāti. Šā pakta rezultātā vairākas citas dalībvalstis ir pievienojušās eiro zonai, piemēram, Latvija, Lietuva, Polija, Dānija, Rumānija un Bulgārija. Es domāju, ka šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi panākt kopīgas vienošanās, iekļaujot vienlīdzīgu noteikumu piemērošanu, kā arī kopīgus mehānismus vēlamo mērķu sasniegšanai. Es īpaši gribu izteikt atzinību tām dalībvalstīm, kuras nav eiro zonas dalībnieces, tomēr ir pievienojušās šim paktam. Ir jācer, ka kopīgu noteikumu piemērošanai sekos arī valstu izpratnes saskaņošana, un tas īpaši attiecas uz ilgtspējīgu valsts sektora finansējumu, lai novērstu tādu situāciju, kādā nonākusi Grieķija un Īrija, rašanos nākotnē. Vienlaikus mēs nevaram vienkārši apstāties pie šiem lēmumiem, jo tie nodrošina tikai īstermiņa rezultātus. Ir jāizstrādā risinājumi, lai veiktu turpmākus ieguldījumus vai nu ar eiroobligāciju, vai ar citu risinājumu palīdzību. Paldies.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Nesenā Eiropadomes sanāksme iezīmē jauna posma sākumu — lielākas ekonomikas koordinācijas un konverģences posmu ES un eiro zonā. Pakts „Euro plus”, ko pieņēma valstu vai valdību vadītāji, tostarp eiro zonas valstis un Bulgārija, Dānija, Lietuva, Latvija, Polija un Rumānija, sniedz mums reālu iespēju sasniegt tajā izklāstītos mērķus vai, citiem vārdiem sakot, veicināt konkurētspēju, nodarbinātību, valsts finanšu ilgtspēju un finanšu stabilitāti kopumā. Ir vērts uzsvērt to, ka paktā nav precizēti politiskie vai ekonomikas pasākumi, kas izmantojami šo mērķu sasniegšanai, kas nozīmē to, ka piemērotu līdzekļu mērķu sasniegšanai izvēle joprojām būs katras dalībvalsts pārziņā. Nav šaubu, ka pakta veiksmi vai neveiksmi noteiks dalībvalstu reālā ieinteresētība un to progresa uzraudzības efektivitāte. Attiecībā uz ekonomikas koordināciju ES vairs nevar atļauties nepilnības, piemēram, tādas, kas ietekmēja Stabilitātes un izaugsmes paktu. Sanāksmē arī tika panākta vienprātība attiecībā uz to, ka Līgumā tiks iekļauti noteikumi par pastāvīga Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidošanu, ko izmantos saskaņā ar kopīgu dalībvalstu vienošanos gadījumā, ja būs nepieciešams nodrošināt visas eiro zonas stabilitāti. Tas ir ļoti svarīgs lēmums, jo īpaši, ņemot vērā nesenās problēmas, ar ko saskārās valstis eiro zonā. Pastāvīgs mehānisms, kas paredzēts Līgumā, darbosies kā stabila garantija līdzīgu problēmu gadījumā nākotnē, tādējādi samazinot risku saistībā ar spekulatīviem uzbrukumiem Eiropas valūtai. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka mehānisms ir pieejams tām dalībvalstīm, kuras nav eiro zonas dalībnieces.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Mēs varam efektīvi cīnīties pret krīzi tikai sadarbojoties, izvairoties no jebkādas dalīšanās valstīs, kuras ir eiro zonas dalībnieces, un valstīs, kuras nav eiro zonas dalībnieces. Ir grūti iztēloties, ka konkurētspējīgāku Eiropas Savienību varētu panākt bez tādu valstu piedalīšanās kā, piemēram, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Polija, tāpēc es atzinīgi vērtēju ziņu, ka pakts „Euro plus” ir pieņemts. Gribu sākt ar to, ka mums radies iespaids, ka eiro zona plāno pārveidot ne tikai pati sevi, bet arī ieviest reformas ārpus ES robežām, kas Eiropas Parlamenta deputātos ir viesis zināmas bažas. Šīs bažas tomēr tika veiksmīgi kliedētas, un Parlamentā tika pieņemta nepiekāpīga nostāja. Vienīgi ir žēl, ka dalībvalstis nepieņēma to kopumā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Stabilitātes mehānismu, kuram, mūsuprāt, vajadzētu būt pieejamam valstīm ārpus eiro zonas no paša sākuma.

4. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības ir balsošana.

(Balsošanas rezultāti un cita informācija: sk. protokolu)

4.1. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana — Polija, Podkarpackie — mašīnbūve (A7-0059/2011, Barbara Matera) (balsošana)

4.2. Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas — ārpolitikas darbības joma un nozīme (A7-0075/2011, Fiorello Provera) (balsošana)

4.3. Sieviešu nozīme lauksaimniecībā un lauku apvidos (A7-0016/2011, Elisabeth Jeggle) (balsošana)

4.4. Atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētais ES finansējums jaunajās dalībvalstīs (A7-0054/2011, Marian-Jean Marinescu) (balsošana)

4.5. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana — Čehijas Republika, UNILEVER (A7-0060/2011, Barbara Matera) (balsošana)

4.6. Divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas (A7-0028/2011, Jörg Leichtfried) (balsošana)

– Pirms galīgā balsojuma:

  Jörg Leichtfried, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Balsojums ir devis rezultātu, kas varētu būt temats debatēm, tomēr mēs tagad esam ļoti tuvu Padomes nostājai, un ar ēnu referentu piekrišanu es gribētu lūgt atlikt galīgo balsojumu, jo ir ļoti iespējams, ka mēs varēsim panākt pilnīgu vienošanos ar Padomi.

(Galīgais balsojums tika atlikts)

4.7. Valsts atbalstīti eksporta kredīti (A7-0364/2010, Yannick Jadot) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 10. grozījumu:

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribu darīt zināmu, ka GUE/NGL grupa vēlas atsaukt balsojumu pēc saraksta par abām 10. grozījuma daļām.

– Pirms galīgā balsojuma:

  Yannick Jadot, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā iepriekšējā balsojumā, ēnu referenti un es esam nolēmuši neizvirzīt normatīvo rezolūciju balsojumam Parlamentā, lai turpinātu sarunas ar Padomi cerībā, ka tā ņems vērā Parlamenta šodienas balsojumu.

(Galīgais balsojums tika atlikts)

4.8. ES politikas pamatvirzieni pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai (A7-0065/2011, Eva-Britt Svensson) (balsošana)

  Priekšsēdētājs. − Ar to balsošana tiek slēgta.

5. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Fiorello Provera (A7-0075/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Nesenie iekšējā saspīlējuma gadījumi un nemieri Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un citās arābu valstīs ir radījuši plašas migrācijas plūsmas, līdz ar to izvirzot uzdevumu Eiropai. Acīmredzot mums jābūt gataviem pārvarēt šīs situācijas un tikt galā ar šīm cilvēku plūsmām. Mums jāatrod veids, kā to izdarīt, kā arī, solidarizējoties vienam ar otru, nodrošināt izvirzīto uzdevumu izpildi laikā, kad mūsu kopējā sistēma ir pakļauta ārpasaules spiedienam.

Tāpēc es esmu gandarīts par to, ka Parlaments šodien ir pieņēmis politiku attiecībā uz nestabilitātes radītām migrācijas plūsmām. Es esmu sevišķi gandarīts par to, ka Parlamenta rezolūcija īpašu uzmanību pievērš Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) lomas palielināšanai. Mēs Dānijas Liberālajā partijā par to esam cīnījušies jau ļoti ilgi. Pašreizējās Ziemeļāfrikas krīzes laikā FRONTEX ir izrādījies īpaši svarīgs instruments migrācijas plūsmu jautājuma risināšanā šajā reģionā. Tagad vienīgais, kas mums vajadzīgs, ir, lai FRONTEX spētu ātrāk uzsākt darboties, jo tam ir izšķiroša nozīme.

  Pino Arlacchi (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir pirmais solis ceļā uz ES politiku attiecībā uz nestabilitātes radītām migrācijas plūsmām. Šajā sakarā ir svarīgi, lai Parlaments iestātos pret histērisko vīziju par migrantu un patvēruma meklētāju draudīgo invāziju no dienvidiem.

Mūs nepārpludinās miljoniem cilvēku, kas glābjas no politisko tiesību atņemšanas un tirānijas. Daudzi baidās, ka patvēruma meklētāji nāks lielā skaitā un nekaunīgi izmantos mūsu ļodzīgās labklājības sistēmas. Šis aizbildinājums ir labs, lai savāktu vēlētāju balsis un veidotu atbalstu stingrai imigrācijas politikai, bet tas nav pamatots ar faktiem. Saskaņā ar pēdējiem ANO datiem kopējais patvēruma meklētāju skaits Rietumvalstīs pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par vairāk nekā 40 %.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es arī atbalstīju Provera kunga ziņojumu, jo es domāju, ka tajā tiek piedāvāts praktisks, pārliecinošs solis uz priekšu solidaritātes mērķa sasniegšanā, ko turklāt paredz 80. pants par solidaritāti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tajā ir arī skaidri un precīzi pievērsta uzmanība tiem, kas atrodas lielās grūtībās, piemēram, pašlaik tā jo īpaši ir Ziemeļāfrika.

Cilvēktiesību ievērošana, starptautiskā sadarbība un divpusējās attiecības, kā arī divas reģionālās organizācijas — Arābu valstu līga un Āfrikas Savienība — ir būtiskas un var nodrošināt pievienoto vērtību stabilā, ilgstošā miera procesā. Mēs ticam, ka turpmākie soļi būs pasākumi līdzīgās jomās, kas ekonomikā veicinās uzņēmumu veidošanu, kurus vajadzēs atbalstīt un virzīt pretī ilgtspējīgai un nepārtrauktai izaugsmei.

  Mitro Repo (S&D). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos sacīt, ka nestabilitātes radītas migrācijas plūsmas ir īsts izaicinājums Eiropas Savienībai. Tas attiecas uz cilvēku individuālo likteni, kad katra stāsts ir citāds. Tie robežojas ar izmisumu, bet visiem kopīga ir cerība uz kaut ko labāku.

Eiropai jāizrāda līdzjūtība un vēlme palīdzēt. Eiropas integrācija ir sekmīgs, vienots projekts, ar kura palīdzību mēs esam radījuši uzplaukumu, stabilitāti un drošību — kaut ko līdzīgu labklājības šūpulim. Būs grūti un dārgi reaģēt uz šo imigrācijas vilni, kad tas sāks klaudzināt pie Eiropas durvīm.

Lampedūzas salas piemērs parāda, kā ārpolitiskie drošības jautājumi acumirklī var kļūt par iekšpolitikas jautājumiem, un tāpēc ar attīstības sadarbību vien vairs nepietiek. Eiropai ir vajadzīgs visaptverošs preventīvs plāns, kas ietver drošības, reģionālās sadarbības, tirdzniecības politikas, klimata pārmaiņu, cilvēktiesību aizsardzības un demokrātijas attīstības aspektus. Tas mums ir jāizdara.

  Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas debatēs par migrācijas plūsmām mēs bieži dzirdam: „Kādas gan valstij, kurā dzīvo gandrīz 60 miljoni cilvēku, kā, piemēram, Itālijai, var būt problēmas izvietot dažus desmitus tūkstošu imigrantu?”.

Šajā jautājumā netiek ņemta vērā divu veidu informācija, bieži vien slēptu nodomu dēļ. Pirmkārt, daudzi no šiem imigrantiem grib nokļūt citās ES valstīs. Otrkārt, pateicoties divpusējiem nolīgumiem ar Lībiju un Tunisiju, pēdējo divu gadu laikā Itālijas krastos ir ieradušies mazāk nekā 4 000 cilvēku. Pēdējo divu mēnešu laikā pēc politiskās krīzes ir ieradušies jau 22 000 cilvēku.

Itālija pašlaik ir kā spiediena katls. No vienas puses, migrantu plūsmai no Ziemeļāfrikas, jo īpaši ekonomisko migrantu plūsmai no Tunisijas neredz gala. No otras puses, Francija ir atteikusies uzņemt imigrantus Ventimiglijā, jo viņiem nav uzturēšanās atļauju.

Ja pastāv Eiropas solidaritāte, tagad ir laiks to parādīt, strādājot kopā ES līmenī, lai izlemtu, kā pārvaldīt šīs plūsmas gan risinot pašreizējo ārkārtas situāciju, gan ilgtermiņā, un lai izlemtu, kādus instrumentus izmantot pret tiem, kas ierodas Eiropā, un kādus pasākumus veikt izcelsmes valstīs. Šis dokuments ir pirmais solis šajā virzienā, un tāpēc es balsoju par to.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz procedūras jautājumu: mēs atrodamies plenārsēžu zālē, kas ir paredzēta diskusijām, un mums acīmredzami ir jāciena vienam otru. Ja divu grupu priekšsēdētāji citu uzstāšanās laikā risina privātas sarunas, tad kāds vēstījums tiek nosūtīts viņu kolēģiem?

  Priekšsēdētājs. − Daul kungs un Schulz kungs, man jautāja, vai jūs varētu rādīt piemēru citiem.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dokuments, par kuru mēs šodien balsojām, zināmā mērā palīdz izprast migrācijas plūsmu parādību un uzteic FRONTEX darbību. Es domāju, ka tas būtu jāuztver pozitīvi, un tāpēc tam būtu pozitīvi jāietekmē balsojums.

Tomēr es uzskatu, ka līdztekus šim viedoklim būtu jāseko tādai pašai skaidrībai no dalībvalstu puses, jo šī problēma skar ne tikai Eiropas iestādes, bet arī politiku dalībvalstīs.

Tomēr man jāsaka, ka līdz šim ne visas dalībvalstis ir ieviesušas un īstenojušas šādu skaidrību, sākot ar Itālijas valdības politiku, kas ir risinājusi situāciju Lampedūzā visapšaubāmākajā un diskutējamākajā veidā. Tur tūkstošiem migrantu ir pilnībā atstāti likteņa varā, lai gan humānās solidaritātes vārdā — nerunāsim par tiesisko solidaritāti — būtu jāsniedz tūlītēja palīdzība un noteikti jāizrāda lielāka cieņa, kā tas tika darīts, nemaz nerunājot par to, ka tādā gadījumā būtu jārisina arī tiesiskais jautājums, kā mēs to darām šeit, Parlamentā.

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lai gan ir taisnība, ka daudzas migrācijas plūsmas izraisa nestabilitāte, mēs nevēlamies lietot šādu kļūdainu terminu, jo nestabilitāte nozīmē karu, genocīdu, nekontrolētu vardarbību, revolūcijas un ciešanas, kādām šie cilvēki ir pakļauti, kamēr Eiropas Savienība joprojām klusē. Vēl ir arī alkas pēc brīvības. Rezolūcija, par kuru mēs balsojām, aicina Savienību izstrādāt politiku attiecībā uz austrumu kaimiņvalstīm un izmantot visus piemērotos instrumentus, lai risinātu dažādus jautājumus, kas rada šo nestabilitāti.

Interesanti, kā lai šādai ārpolitikai uzticas, ņemot vērā to, ka notikumi Lībijā un Ziemeļāfrikā nodemonstrēja pilnīgu ES ārpolitikas trūkumu. Dalībvalstu valdības rīkojās katra savā labā, pasaulei un cilvēkiem, kuriem mums būtu jāpalīdz, piedāvājot nožēlojamu izrādi. Vienīgā bēgļu uzņemšanas politika, ko Savienība varēja piedāvāt, neatbilda prasībām. Lampedūzas sala un Itālija nesaņēma nekādas atbildes. Tāpēc mēs, protams, balsojam par šo dokumentu, bet mudinām Savienību beidzot nākt klajā ar ārpolitiku, kas būtu šī vārda cienīga.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos no balsošanas par Provera kunga ziņojumu galvenokārt tāpēc, ka es domāju, ka tajā ļoti trūkst skaidrības. Šajā ziņojumā ir minēti dažādi secinājumi un ierosinājumi — daži no tiem pat ir prātīgas domas, kas ir neparasti šim Parlamentam. Tomēr, lai cik tas nebūtu skumji, pirmām kārtām tas ir un paliek ziņojums, kas pauž pilnīgu politkorektumu, kurā nekur — nevienā vietā, nevienā punktā vai klauzulā — nav riskēts izpētīt jauno masveida imigrācijas parādību jau tā pārapdzīvotajā Eiropas kontinentā, jo tā galvenokārt attiecas uz valstīm, kuras izveidoja to, ko sauc par Rietumeiropu, bet tas ir ļoti svarīgs jautājums.

Flandrija, no kuras es nāku, ir visbiezāk apdzīvotā teritorija visā Eiropas Savienībā. Vairākums flāmu nevēlas jaunu imigrāciju, un noteikti ne no valstīm, kuru kultūras un reliģijas izvirza vērtības, kas ir pilnīgi pretējas mūsu vērtībām. Eiropas Parlamentam ir pēdējais laiks beidzot uzklausīt Eiropas pilsoņus.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu, ka mums tūlīt pat jāveic pasākumi humanitārās krīzes risināšanai Vidusjūras valstīs, nodrošinot cieņu pret cilvēkiem, izmantojot tādus instrumentus kā FRONTEX. Mums ir vajadzīgs arī ilgtermiņa redzējums, lai atrisinātu ar migrācijas plūsmām saistītās problēmas un palīdzētu radīt darbavietas šo cilvēku izcelsmes valstīs.

Viens no Eiropas Savienības galvenajiem instrumentiem ir tirdzniecības politika. Ir pienācis laiks palielināt mūsu tirgu atvērtību, sākot ar tādām valstīm kā Ēģipte un Tunisija. Mums arī jāizveido dialogs, lai nostiprinātu reģionālās tirdzniecības attiecības.

Turcijas piemērs rāda, kā tā gan sekmīgi izveidoja muitas savienību, gan efektīvi ieviesa vajadzīgās demokrātiskās reformas. Mums jāsāk uzdrīkstēties runāt par muitas savienībām un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Vidusjūras reģiona valstīm, kas virzās uz demokrātiju un reformām.

Es vēlētos noslēgt savu runu ar aicinājumu Padomei nekavējoties pieņemt Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona preferenciāliem izcelsmes noteikumiem.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Šī ziņojuma premisa ir kļūdaina. Doma par to, ka emigrācija ir nabadzības un izmisuma rezultāts, lai gan izklausās ticama, tomēr izrādās mānīga. Vēsturiski, kā mēs zinām, emigrācija biežāk ir labklājības celšanās un pieaugošu vēlmju rezultāts. Vēl pavisam nesen mēs redzējām, ka lielās migrācijas plūsmas no Tunisijas radās pēc demokrātijas atjaunošanas un diktatūras beigām.

Īstais iemesls, kas liek cilvēkiem mainīt dzīvesvietu un doties simtiem jūdžu tālu meklēt labāku dzīvi, ir iespējas. Patiesība ir tāda, ka mēs Eiropas Savienībā esam radījuši tādu situāciju, ka pastāv plaša mēroga strukturāls bezdarbs, bet tomēr ir nepieciešams importēt darbaspēku. Mūsu valstī, Apvienotajā Karalistē, ir vairāk nekā 4 miljoni cilvēku, kuri ir vai nu bez darba vai saņem darba nespējas pabalstu, un tomēr katru mēnesi mēs uzņemam cilvēkus no visas pasaules, lai tie veiktu darbus, ko neveic Apvienotajā Karalistē dzimušie iedzīvotāji. Mēs esam iemānījuši miljoniem cilvēku atkarības jūgā. Mēs esam radījuši viņiem situāciju, kurā darbs vairs nav daļa no viņu mentālā apvāršņa. Ja mēs gribam glābt cilvēkus no šiem nožēlojamiem apstākļiem, tad jautājums nav par ārpolitiku, bet gan par labklājības sistēmas reformām, lai atjaunotu cieņu un neatkarību mūsu pašu pilsoņiem.

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Viens no faktoriem, ko bieži noklusē jebkurās debatēs par migrāciju, ir tas, ka tiem, kas migrē no vienas valsts uz otru, diezgan bieži tās ir ļoti lielas grūtības, un viņi to dara visgrūtākajos apstākļos. Padomājiet, kā tas ir, kad jāatstāj ģimene, dzimtais ciems, pilsēta, visi sociālie sakari, draugi, varbūt nezinot, vai vispār kādreiz vēl būs iespēja viņus redzēt vai arī kad būs iespēja viņus redzēt. Kas liek viņiem pamest šīs valstis un meklēt iespēju, kā iepriekšējais runātājs teica, Rietumos? Diezgan bieži viņi bēg no apstākļiem un valdībām, kas vairs nespēj iedvest viņos uzticību.

Mēs varam palīdzēt dažādos veidos. Aplūkosim dažas no mūsu politikas jomām: mūsu zivsaimniecības politika, kas mudina lielos zivju kuģus izspiest no jūrām nabaga afrikāņu tautas, atstājot viņu vietējos zvejniekus izmisumā bez darba. Ko viņi tādā gadījumā dara? Viņi meklē, uz kurieni emigrēt. Mums ir mūsu palīdzības politika, kas tur korumpētas valdības pie varas, pazeminot iedzīvotāju vēlmi palikt savā valstī. Tas liek cilvēkiem meklēt iespējas izbraukt uz ārzemēm, un viņi brauc šurp.

Mums tas ir jāsaprot pareizi. Mums jāsaprot, ka cilvēkiem ir grūti pamest savu valsti. Mums jābūt pārliecinātiem, ka mūsu politika palīdz cilvēkiem palikt savā zemē.

Ziņojums: Elisabeth Jeggle (A7-0016/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai tas ir absolūti izšķiroši, lai mēs nodrošinātu vienādas tiesības un iespējas ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem lauku apvidos — tādas pašas kā tiem, kas dzīvo pilsētās. Ja mēs vēlamies uzturēt spēcīgāku Eiropas lauksaimniecības nozari, kas spēj piegādāt nodrošināt labas kvalitātes pārtiku visā Eiropā, mums jānodrošina, lai šī nozare būtu pievilcīga gan strādniekiem, gan viņu ģimenēm. Lai tas būtu iespējams, mums jādod iespēja lauku apvidu izaugsmei, jauninājumiem, darbavietām un attīstībai. Mums šajā nozarē nav jāievieš kvotas un nedabisks dzimumu iedalījums. Tāpēc labi ir arī tas, ka Parlaments ir šodien pieņēmis ziņojumu par sieviešu lomu lauksaimniecībā un lauku apvidos, tādējādi sūtot ļoti skaidru signālu, ka arī šajā jomā sievietēm ir svarīga loma.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sievietēm vienmēr ir bijusi svarīga loma lauksaimniecības un lauku nozarē. Patiesi, sievietes veido 42 % no kopējā apmēram 27 miljonus lielā darbaspēka.

Neskatoties uz šo augsto procentu, sievietes nav pietiekami pārstāvētas nozares organizācijās un tiek diskriminētas lēmumu pieņemšanas procesā. Ir daudz jomu, kurā varētu tikt uzlaboti sieviešu apstākļi, tostarp piemērotu sociālo apstākļu nodrošināšana.

Tāpēc Eiropas iestādēm ir jārīkojas, lai izlīdzinātu šo nevienlīdzību, iespējams, uzraugot nozari ar observatorijas sieviešu uzņēmējdarbībai lauksaimniecībā palīdzību, kā tas jau darbojas Kalabrijā un citos Itālijas reģionos.

Ziņojumā, par ko šodien balsoja un kuru es atbalstīju, ir arī padziļināti apskatīts jautājums par masveida izceļošanu no laukiem. Lai palīdzētu noturēt stabilu nodarbinātības līmeni, mums jāatbalsta tās politikas jomas un stratēģijas, kas izstrādātas, lai veidotu infrastruktūru un radītu pakalpojumus, kas piemēroti mūsdienu dzīves prasībām un kurus var ieviest lauku apvidos.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Sabiedrības pārveidošanās, sociālās struktūras izmaiņu un dramatisko demogrāfisko pārmaiņu rezultātā dzīve un darbs lauku apvidos ir radikāli mainījies.

Ja mūsu mērķis ir nodrošināt, ka lauksaimniecības nozarē strādā visu paaudžu sievietes, vai mudināt viņas izvēlēties lauku dzīvesveidu, tad attīstības politikā vairāk jāņem vērā viņu vajadzības un prasības. Mums jāpatur prātā, ka pēdējo gadu laikā realitāte sievietēm lauku apvidos ir mainījusies un ir ļoti atšķirīga. Pašas sievietes gan individuāli, gan sieviešu politiskajās grupās ir ierosinājušas un veidojušas šīs pārmaiņas.

Es domāju, ka referente Jeggle kundze ir pareizi uzsvērusi šo faktu, tāpēc es uzskatu, ka šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs. Galu galā, ja mēs gribam attīstīt lauku apvidus, mēs nevaram vienkārši koncentrēties uz infrastruktūras veidošanu un vides radīšanu tūrismam, bet mums arī jānodrošina, ka ģimenes atkal šeit apmetas uz dzīvi, un tam vienādā mērā ir vajadzīga gan sieviešu, gan vīriešu līdzdalība.

  Janusz Wojciechowski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju Jeggle kundzes ziņojumu, arī tāpēc, ka tajā ieteikts nodrošināt pienācīgu finansējumu Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai. Tendenci taupīt ES budžeta līdzekļus, kas citādi ir pilnībā atbalstāma, nedrīkst turpināt uz kopējās lauksaimniecības politikas rēķina. Ja lauku apvidi un lauksaimniecība Eiropas Savienībā nesaņems pienācīgu atbalstu, būs grūti uzlabot sieviešu lomu lauku apvidos, būs grūti mudināt sievietes dzīvot lauku apvidos šādos grūtos apstākļos, un būs grūti sasniegt šīs nozīmīgās politikas mērķus, piemēram, pārtikas drošību, vides aizsardzību un teritoriālo līdzsvaru. Mums tas jāatceras, un es vēlētos izmantot iespēju, ko sniedz debates par šo svarīgo Jeggle kundzes ziņojumu, un vēlreiz aicināt Eiropas Savienībā necensties ietaupīt līdzekļus uz kopējās lauksaimniecības politikas rēķina.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas palīdz apkarot neievērojamību, kas līdz šim bija raksturīga sieviešu darbam un lomai lauku apvidos.

Bez šī ieguldījuma ne agrāk, ne patlaban nebūtu bijis iespējams uzturēt apdzīvotību un nodarbinātību ārpus pilsētu teritorijām. Pamanīt to nozīmē ne tikai sociālo atzīšanu, bet arī apgādi. Kopējās lauksaimniecības politikas palīdzības programmās galvenais uzsvars jāliek uz dzimumu jautājumu, paredzot īpašas iniciatīvas sieviešu uzņēmējdarbībai. Turklāt tai jāpalīdz finansēt pakalpojumus un sekmēt piekļuvi internetam lauku apvidos, kas veicina vienlīdzīgus dzīves apstākļus lauku un pilsētu teritorijās.

Savukārt dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmās ir jāatzīst sieviešu darbs šajā jomā — gan ražošanā, gan aprūpē, jo īpaši apgādājamo un bērnu aprūpē.

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Neskatoties uz to, ka 26–27 miljonu strādnieku vidū 42 % ir sievietes un 29 % no lauksaimniecības uzņēmumiem vada sievietes, rūpnieciskā līmenī viņu pārstāvniecība ir gandrīz neievērojama un pretrunā to faktiskajai nozīmei nozarē.

Tas nav ne pareizi, ne normāli, tāpēc Savienībai sievietēm jāpiešķir lielāka loma lauku nozarē un jāatrod piemēroti risinājumi to īstenotajam ekonomisko pasākumu kopumam. Ir vajadzīga dzimumu līdztiesība, vienlīdzīga attieksme, māšu sociālā aizsardzība un sievietes lomas lauksaimniecībā atzīšana.

Tāpēc tālākizglītības veicināšana ir viens no galvenajiem jautājumiem, kuros mēs vairs nedrīkstam ielaisties kompromisos. Mēs atbalstām referentes Jeggle kundzes priekšlikumus par sieviešu labāku pārstāvniecību visās politiskajās, ekonomiskajās un sociālajās struktūrās lauksaimniecības nozarē un par atbalstu sociālās aizsardzības iniciatīvām sievietēm, kas strādā kā mazo lauku saimniecību īpašnieces, strādnieces lauku saimniecībās un sezonas strādnieces lopkopībā.

Sieviešu loma ir īpaši jāatzīst kopējā lauksaimniecības politikā, citādi šai reformai nebūs jēgas, un pilnīgi noteikti, ka mēs nespēsim iedomāties mierīgu nākotni, ja no jauna tiks samazināts finansējums lauksaimniecībai.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es nezinu, vai jūs atceraties populāro televīzijas seriālu mūsu valstī Dzīve uz Marsa, kura saturs bija tāds, ka galvenais varonis — policijas virsnieks — tiek katapultēts atpakaļ uz, šķiet, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumu.

Es šodien jutos līdzīgi, kad izlasīju balsošanas sarakstu. Tajā ES izvirza politiku par sievietēm lauksaimniecībā, eksporta kredītiem izredzētām kompānijām, īpašām dotācijām uzņēmumam Unilever Čehijas Republikā un darbgaldu ražotājiem Polijā.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitie gadi bija šausmīgs periods visai Eiropai kopumā, bet jo īpaši Apvienotajai Karalistei — stagnācijas, bezdarba, nacionālo bankrotu laiks. Bet tas viss nenotika kaut kādu nekontrolējamu tektonisku spēku dēļ. Tas notika nepareizi vadītas politikas dēļ, jo īpaši tādēļ, ka valdīja uzskats, ka valdības var atlasīt uzvarētājus un valdībām ir jākontrolē ekonomika un jāliek lietām notikt, pārskatot līdzekļu piešķiršanu.

27 dalībvalstis ir gājušas uz priekšu, bet Eiropas Savienība nē. Mēs joprojām esam tajā pasaulē, kurā saņem naudu no nodokļu maksātājiem un atdod izredzēto klientu grupām.

Kāpēc? Tāpēc, ka, ja mēs to nedarītu, tad kam gan vajadzīga Eiropas Savienība? Kā reiz novērojis Upton Sinclair, ir ļoti grūti piespiest cilvēku kaut ko redzēt, ja viņa darba saglabāšanas priekšnoteikums ir neredzēšana.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Ir taisnīgi un pareizi, ka iesniegtais ziņojums paredz uzlabot sieviešu stāvokli lauku apvidos. Tomēr diemžēl tajā sievietes tiek aplūkotas tikai kā strādnieces vai uzņēmējas. Tajā sievietes netiek aplūkotas kā mātes, kā arī netiek saskatīta sieviešu neformālā un tāpēc neapmaksātā darba vērtība. Tomēr sieviešu darbs mājās un rūpēšanās par apgādājamajiem ģimenes locekļiem arī dod svarīgu ieguldījumu sabiedrības labklājībā.

Šis darbs veido līdz pat vienai trešdaļai no IKP Eiropas valstīs, un tomēr mēs vienmēr izliekamies to neredzam. Tā vietā, lai skaidri atzītu šo vērtību, mēs izdarām spiedienu uz sievietēm, lai tās strādā un uzsāk uzņēmējdarbību. Taču tieši lauksaimniecībā un lauku apvidos sieviešu darba novērtēšana uzlabotu dzīves kvalitāti ģimenēm un kopienām.

Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A7-0054/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Katrai dalībvalstij vajadzētu lemt pašai, kādus enerģijas avotus izvēlēties savā valstī. Ņemot vērā šo faktu, ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka katrai dalībvalstij būtu jāsedz izdevumi, ja tā vēlas pārtraukt izmantot kādu no šiem enerģijas avotiem. Tomēr Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā jo īpaši atradās vairākas atomelektrostacijas no Padomju laikiem, kas nekādi neatbilda mūsu drošības prasībām. Tāpēc šo staciju ekspluatācijas pārtraukšanas atbalstīšana bija vajadzīga un saprātīga.

Problēma ir tā, ka tur veikto plānošanu vai, pareizāk sakot, tās trūkumu gluži vienkārši nedrīkst otrreiz vairs pieļaut. Mēs redzam, ka līdz 2013. gada beigām mēs būsim jau iztērējuši EUR 3 miljardus, un mēs joprojām neesam pabeiguši šo staciju ekspluatācijas pārtraukšanu. Tas liecina par vāju plānošanu. Komisijai jāizstrādā šo projektu finansiālās efektivitātes sīka analīze, jo jebkurš finansiālais atbalsts nākotnē jāpiešķir tikai tām valstīm, kas spējušas pienācīgi apgūt jau piešķirto finansējumu.

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Iesniegtais ziņojums par finansējuma stāvokli atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas jomā labi atspoguļo pašreizējo situāciju. Es pilnībā piekrītu vienam no galvenajiem ziņojuma secinājumiem, ka šo iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai attiecīgajās valstīs Eiropas finansējums būs nepieciešams arī pēc 2013. gada. Šīs valstis nespēs to finansēt tikai no saviem līdzekļiem.

Piemēram, Slovākija, pakļaujoties ES spiedienam, 2006. un 2008. gadā pārtrauca ekspluatāciju divos pilnībā rekonstruētos Jaslovské Bohunice atomelektrostacijas blokos. Saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras slēdzienu šie bloki atbilda visiem drošības kritērijiem. Šīs rīcības ekonomiskā ietekme ir ievērojama, un turpmāk to vēl vairāk palielinās augstās izmaksas, ko ilgtermiņā radīs šo iekārtu ekspluatācijas pilnīga pārtraukšana. Eiropas Savienībai finanšu plānā 2013.–2020. gadam būs arī jānodrošina finansējums atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas atbalstam.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Enerģētikas politika un, pats galvenais, enerģijas drošība šī vārda visplašākā nozīmē ir temats, kas, ņemot vērā nesenos notikumus Japānā, izraisa karstas diskusijas visās pasaules malās. Fukušimas atomelektrostacijas katastrofa parādīja, cik daudz darba nepieciešams, lai radītu enerģijas apgādes sistēmu, kas būtu efektīva un videi nekaitīga, un — pats svarīgākais — droša. Tā nav tikai Āzijas problēma, bet visu valstu problēma visos kontinentos. Ja ir tādas atomelektrostacijas, kuras jāslēdz drošības apsvērumu dēļ, darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai to nodrošinātu, turklāt efektīvi. Sniegsim atbalstu visiem pasākumiem, kuru rezultātā tiek radīti jauni un droši enerģijas avoti, un, lai, pieņemot lēmumus, mūsu galvenā prioritāte vienmēr būtu sabiedrības drošība. Liels paldies.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nav šaubu, ka tādi ziņojumi kā Marinescu kunga ziņojums var saņemt tikai un vienīgi atbalstu un piekrišanu, pat situācijā, ko joprojām raksturo emocionāli jūtu izplūdumi pēc notikumiem Fukušimā. Marinescu kunga absolūti līdzsvarotā un apdomīgā pieeja dokumentam lika man to atbalstīt jebkurā gadījumā.

Turklāt nav šaubu, ka saistībām ar Lietuvu, Slovākiju un Bulgāriju jābūt ilgtspējīgām un konsekventām, un vienlaikus vairākiem citiem pasākumiem — tiem, kas vienkāršā valodā tiek saukti par „stresa testiem”, kā arī visiem tiem testiem, kas tiek veikti drošības apsvērumu dēļ — jāgarantē drošība kodolenerģijas nozarē. Kļūdām šeit nav vietas, un tā iemeslus mēs visi ļoti labi zinām.

Finansēšanas programmas jau labu laiku tiek plānotas un ir apstiprinātas. Mēs ticam visas šīs operācijas, kura vēsta par soli uz priekšu mums visiem vēlamā virzienā, pozitīvam un konkrētam rezultātam.

  Paolo Bartolozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jautājums par pienācīgu finanšu līdzekļu nodrošināšanu atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas garantēšanai jau ir risināts Eiropas Savienības tiesību aktos par kodolenerģijas nozares drošību. Patlaban, ņemot vērā nesenos starptautiskos notikumus un dalībvalstu valdību attiecīgos lēmumus šajā sakarībā, šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

Mēs esam izteikuši atbalstu Marinescu kunga darbam, kurā apskatīti konkrēti gadījumi vairākās valstīs, kuras pēc pievienošanās uzņēmās konkrētas saistības attiecībā uz atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un saņēma īpašu Eiropas Savienības atbalstu šim pasākumam.

Ja nerunājam par konkrētiem gadījumiem, šajā jautājumā mūsu pienākums ir izveidot efektīvu uzraudzības sistēmu, lai pārbaudītu un testētu atomelektrostacijas ES teritorijā. Patiesi, to reaktoru skaits ES teritorijā, kuru ekspluatācija, kā tiek uzskatīts, tuvākajā nākotnē ir jāpārtrauc, ir diezgan liels.

Tāpēc ir būtiski — tostarp un galvenokārt šādos gadījumos — nodrošināt garantijas mehānismus pienācīgu finanšu līdzekļu rezervēšanai ikdienas un ārkārtas vajadzību apmierināšanai.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es kā nelokāms atomelektrostaciju pretinieks atbalstīju šo ziņojumu ne tikai tāpēc, ka es uzskatu, ka šo staciju ekspluatācijas pārtraukšana dos labumu mums visiem, bet arī tāpēc, ka es ceru, ka nebūs iespējams uzbūvēt vēl kādu jaunu staciju.

Tagad mēs atrodamies situācijā, kad visā Eiropā tikšķ bumbas ar laika degli. Atomelektrostaciju darbība civiliedzīvotāju vajadzībām ir balstīta uz novecojušām un anahroniskām inženierzinātnes metodēm. Varētu teikt, ka to drošība ir arvien teorētiskāka: viss ir labi, kamēr nekas nav noticis. Patiesībā mums ir darīšana ar 50 gadus veciem protokoliem, kas īstenībā nav pasargāti no notikumiem, kuri var būt aizvien neprognozējamāki. Teroristu uzbrukumus nav iespējams paredzēt, tāpat arī dabas un cita veida katastrofas, ne vien zemestrīces, kas mūsu nelaimju apdraudētajā pasaulē diemžēl notiek aizvien biežāk.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju ziņojumu, kurš tieši attiecas arī uz manu valsti Slovākiju. 2004. gadā Lietuvas, Slovākijas un Bulgārijas valdības savos pievienošanās līgumos uzņēmās saistības pakāpeniski slēgt dažus savus kodolreaktorus. Šī slēgšana radīja ārkārtīgi lielu slogu ekonomikai, tāpēc ES apņēmās nodrošināt finansiālu palīdzību ekspluatācijas pārtraukšanas procesa veikšanai līdz 2013. gada beigām. ES pieredze atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanā ir visai ierobežota. To slēgšana var tiešā veidā ietekmēt enerģijas apgādi attiecīgajā valstī un blakus esošajās dalībvalstīs.

Lai kompensētu negatīvās sekas, jāveicina alternatīvu, zemu oglekļa emisiju un konkurētspējīgu enerģijas avotu radīšana. Vienlaikus jānodrošina pietiekami finanšu resursi, lai nodrošinātu, ka ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar drošības noteikumiem. Eiropas Savienība varēs izmantot pieredzi, kas iegūta atomelektrostaciju, kuru darbības laiks tuvojas noslēgumam, slēgšanas procesos. Pamatojoties uz rezultātiem, 2013. gada perspektīvā var pieņemt, ka vairāki investīciju projekti būs gandrīz pabeigti un mums būs pieejamas jaunas ekspluatācijas pārtraukšanas un pārvaldības struktūras. Liels paldies.

  Michail Tremopoulos (Verts/ALE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Marinescu kunga ziņojumu tieši tāpēc, ka Eiropas dienvidaustrumos un austrumos, piemēram, Bulgārijā, Rumānijā un Slovākijā atrodas ārkārtīgi bīstami atomreaktori, kas mantoti no Padomju laikiem. Tomēr visu šo gadu laikā miljardiem eiro no Eiropas nodokļu maksātāju kabatām ir maksāts, lai tos modernizētu un pagarinātu to darbības laiku. Mēs būtībā subsidējam atomelektrostaciju lobiju, kurš cīnījās par atjaunošanu. Fukušima vēlreiz mums parādīja, ka šie reaktori ir jāslēdz; tomēr šādi finansēšanas noteikumi netika iekļauti reaktoru darbības izdevumos, un tās ir milzīgas un skandalozas subsīdijas, kas tiek piešķirtas bīstamai, dārgai un piesārņojošai enerģijas ražošanas metodei. Tomēr tagad mēs varam mainīt savu politisko gribu. Pārvērtīsim subsīdijas, kas bija paredzētas nedrošu reaktoru atjaunošanai, finansējumā to slēgšanai. Iesaldēsim visus no jauna projektētos reaktorus. Pārcelsim Euratom finansējumu un dāsnās ITER subsīdijas. Novirzīsim līdzekļus, kas bija paredzēti jaunu reaktoru projektēšanai un būvniecībai, tādas ekonomikas izveidei līdz 2050. gadam, kas 100 % balstīta uz atjaunojamās enerģijas avotiem. Mēs atrodamies ārkārtas situācijā un mums uz to jāreaģē.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt referentu ar ziņojumu, kurš ir ass, bet daudzviet ļoti patiess. Es vēlētos uzsvērt un pievērst kolēģu uzmanību tam, ka tāpat kā Slovākija un Bulgārija, arī Lietuva ir izpildījusi savas saistības, kas noteiktas tās pievienošanās līgumā, un noteiktajā laikā ir slēgusi savus vecos Padomju laiku atomreaktorus. Lielākā daļa projektu saistībā ar Ignalīnas slēgšanu ir īstenoti vai tiek īstenoti. Protams, ir arī dažas grūtības. Cerams, ka tad, kad pie varas nāks jaunā Lietuvas valdība un sāks darboties jaunā Ignalīnas atomelektrostacijas valde, būs iespējams uzsākt tiesvedību pret tām personām, kas nespēja pienācīgi organizēt darbu, kā arī pārskatīt līgumu par izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas krātuvju būvniecību, iestrādājot tajā labvēlīgus nosacījumus. Es pilnībā piekrītu, ka ir finansējums ir jāpārvalda un līdzekļi jāizmanto pilnīgi pārredzami, tādējādi nodrošinot kodoldrošību. Tomēr, tā kā mēs apspriežam jaunu atomelektrostaciju būvniecību, es vēlētos izmantot izdevību un pievērst kolēģu uzmanību Eiropas Savienības robežai, Krievijai un Baltkrievijai, kur tiek plānots būvēt spēkstacijas ar eksperimentāliem reaktoriem. Mums tam jāpievērš uzmanība.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0060/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es patiesībā negaidīju, ka mums būs iespēja skaidrot balsojumu saistībā ar šo rezolūciju, bet tā šāda iespēja ir, es sniegšu īsu paskaidrojumu. Dānijas Liberālā partija katrā ziņā ir pret Globalizācijas pielāgošanas fondu. Tomēr, ja reiz lēmums izveidot šādu fondu ir pieņemts un ir nosūtīti pieteikumi tām valstīm, kas atbilst prasībām, kas noteiktas saistībā ar Globalizācijas pielāgošanas fondu, mums acīmredzami ir jāpiešķir pieprasītais finansējums. Tāpēc mēs balsojām par.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju gan pret Matera kundzes ziņojumu par Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu, gan pret ziņojumiem par Čehijas Republiku un Poliju, taču ne tāpēc, ka man būtu aizspriedumi pret šīm valstīm — nekādā ziņā ne. Es vienkārši esmu ļoti uzmanīga attiecībā pret saviem vēlētājiem Rietummidlendā un pret viņu GBP 48 miljonus lielo ieguldījumu, ko Apvienotā Karaliste maksā Eiropas Savienībai katru dienu.

Atļaujiet man pastāstīt dažas lietas par Rietummidlendu: pie mums ir vislielākais jaunatnes bezdarbs un mūsu automobiļu rūpniecība tika pilnībā iznīcināta, daļēji tāpēc, ka Eiropas Savienības darba vietu finansējums Slovākijā atņēma svarīgas darbavietas Ryton rūpnīcai.

2004. gadā tā, protams, bija Apvienotā Karaliste, kas iznesa uz saviem pleciem ES paplašināšanās procesu, jo tā bija vienīgā valsts, kas tam nelika šķēršļus. Tas atsaucās lielākoties uz sabiedrisko pakalpojumu nozari. Vēl viens piemērs izdevumiem, kādi jāsedz maniem vēlētājiem, ir tāds, ka mēs atbalstām Austrumeiropas bērnus. Uz Apvienoto Karalisti brauc cilvēki, te strādā un pieprasa pabalstus bērniem, kas ir Austrumeiropas valstu pavalstnieki.

Tas, ko mēs vēlētos darīt un ko es vēlētos redzēt, ir, lai GBP 48 miljoni dienā tiktu atstāti Apvienotajā Karalistē un tērēti būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, nevis atdoti situācijā, kad ES grāmatvedība nav pārbaudīta 14 gadus.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es ar gandarījumu atbalstīju Bairbre de Brún priekšlikumus un vēlu visa veida panākumus Čehijas Republikas un Polijas strādniekiem. Tomēr man ir aizdomas, ka beigās viņi izjutīs riebumu un nomāktību, kā es to redzēju savā vēlēšanu apgabalā, it sevišķi „Dell” rūpnīcā Limerikā un „Waterford Crystal” Voterfordā.

Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (EAGGF) ir brīnišķīga koncepcija, bet diemžēl pārāk neelastīga. Tāpēc liela daļa finansējuma atgriežas Eiropas Savienībā. Es ierosinu, ka gadījumā, ja finansējums paliek pāri, attiecīgā dalībvalsts drīkst iesniegt priekšlikumus Komisijai par to, kā to labāk izmantot darbaļaužu labā.

(GA) Ja tā notiktu, tas ļoti palīdzētu strādniekiem, kas ir bez darba, un lieliski uzlabotu Eiropas Savienības tēlu.

Ziņojums: Eva-Britt Svensson (A7-0065/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Pret sievietēm vērsta vardarbība ir problēma, kas pastāv visā pasaulē, un ir svarīgi pieņemt nostāju šajā jautājumā gan personīgā līmenī, gan no politiskā skatu punkta. Tāpēc ir skaidrs, ka mums šajā jautājumā jāpieņem nostāja arī Eiropas līmenī. Apspriežot šīs problēmas, tā vietā, lai radītu Ziemassvētku egli, kas apkārta ar dažādām iniciatīvām, man būtu vienkārši paticis, ja Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja mazliet vairāk būtu koncentrējusies uz iniciatīvām, uz kurām tā patiesi vēlētos, lai Eiropas Savienība vērš uzmanību. Ja citur ir līdztiesība, es uzskatu, ka tas piešķirtu lielāku nozīmi mūsu darbam un padarītu to efektīvāku un tādējādi labāku attiecīgajam sieviešu lokam un šajā sakarībā arī paaugstinātu uzticamību iniciatīvām, kuras mēs šeit Parlamentā ierosinām.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Pret sievietēm vērsta vardarbība nav privātas dabas jautājums. Tas ir noziegums, kas jāsoda. Mums jābeidz klusēt. Cienīt kultūras un reliģijas tradīcijas ir svarīgi, bet tas nekad nevar būt par attaisnojumu nogalināšanai goda dēļ, dzimumorgānu izkropļošanai, sieviešu tirdzniecībai, vardarbībai ģimenē un piespiedu laulībām. Stokholmas programma paredz jaunu politisku sistēmu, lai veicinātu cīņu pret vardarbību pret sievietēm, un aicina uz konkrētu rīcību. Es mudinu Komisiju nākt klajā ar stratēģiju, kurā iekļauti praktiski priekšlikumi.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka mums jāapvieno spēki visās politiskajās partijās, lai nosodītu un apkarotu visa veida pret sievietēm vērstu vardarbību. Es atbalstu principu un lielāko daļu priekšlikumu, bet tiesiskie un krimināllikumu pasākumi būtu jāpieņem nacionālā līmenī. Tā mēs darām Zviedrijā. Vardarbības apkarošana patiesībā ir manas partijas sieviešu organizācijas darbības centrā, nodrošinot praktisku rīcību un palielinot informētību ne tikai tāpēc, lai aizstāvētu sievietes, bet arī, lai sievietēm sniegtu iespējas un attīstītu kultūru, kurā valda cieņa pret sievieti. Es esmu uzsākusi sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņu šajā jautājumā un aicinu visus tai pievienoties.

  Silvia Costa (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā daži no kolēģiem jau teica, es domāju, ka, balsojot par šo Svensson kundzes ziņojumu, mēs apņemamies nodrošināt, lai Komisija pilda savu solījumu līdz 2011. gada beigām pieņemt Paziņojumu par stratēģijas un Eiropas Rīcības plāna pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai īstenošanu, kas būs visaptverošs un tāpēc tajā tiks iekļauti visi dažādie gadījumi — no seksuālās vardarbības līdz vardarbībai ģimenē un sieviešu ģenitāliju sakropļošanai, un, es ceru, ka arī visas jaunās vardarbības formas. Es runāju par reālu pamudinājumu uz vardarbību, ko bieži vien sastopams reklāmās un plašsaziņas līdzekļos, kā arī par dažāda veida šantāžu un sieviešu cilvēktiesību pārkāpumiem darbavietās gadījumos, kad sievietes nolemj kļūt par mātēm vai jau ir strādājošas mātes.

Es domāju, ka pēc direktīvas par cilvēku tirdzniecību, pie kuras Parlaments ļoti cītīgi strādāja, un direktīvas par Eiropas aizsardzības rīkojumu pieņemšanas un ieviešanas būtu svarīgi ieviest pienācīgu direktīvu šajā jautājumā, ņemot vērā jauno tiesisko sistēmu, kas tika izveidota līdz ar Lisabonas līguma un Stokholmas Programmas pieņemšanu.

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kamēr pilnībā nebūs izskausta visa veida vardarbība pret sievietēm, mēs nekad nevarēsim teikt, ka mums ir moderna sabiedrība, kurā beidzot valda demokrātija. Parlaments atkal izskata šo brutālo parādību, kura diemžēl joprojām ir šokējoši aktuāla.

Skaitļi runā pietiekami skaidri: vismaz viena sieviete no piecām savā dzīves laikā cieš no fiziskas vai seksuālas vardarbības, un vardarbība patiesībā ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis sievietēm vecuma grupā no 15 līdz 44 gadiem, pat pārsniedzot tādus cēloņus kā vēzis un satiksmes negadījumi.

Tāpēc ir nepieciešama reāla un pastāvīga mobilizēšanās, kuras rezultātā tiktu radīts globāls tiesisks mehānisms cīņai pret visa veida pret sievietēm vērstu vardarbību. Šobrīd ir jāsniedz skaidrs signāls. Ir tikai viens galīgais mērķis: šis letālais vīruss vairs nedrīkst atrast auglīgu augsni.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pret sievietēm vērsta vardarbība ir diskriminācijas tiešas sekas; tāpēc mums ir vajadzīga daudzšķautnaina politika, kurā īpaša uzmanība pievērsta ļaunprātīgi izmantotu sieviešu bērniem.

Viņām jādod tiesības uz bezmaksas juridisku palīdzību un psiholoģisku atbalstu, sieviešu patvēruma un ekonomisko palīdzību, lai dotu viņām iespēju būt neatkarīgām, kā arī uz speciāliem tiesu procesiem; veselības aprūpes, policijas un juridiskajiem darbiniekiem jānodrošina darba kārtības protokoli un īpašas apmācības; kā arī jānodrošina statistikas apkopošana un datu vākšana, lai mēs gūtu patiesu priekšstatu par šo problēmu un varētu piemērot pienācīgu politiku Eiropas līmenī.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos no galīgā balsojuma par Svensson kundzes ziņojumu, un tāpēc es izmantošu iespēju sniegt balsojuma skaidrojumu, lai pateiktu, ka es arī uzskatu, ka pret sievietēm vērsta vardarbība ir šokējoša un pilnībā nepieņemama.

Tomēr es atturējos no galīgā balsojuma, jo es uzskatu, ka šajā ziņojumā tiek absolūti pārkāpts subsidiaritātes princips, kas man ir dārgs, un es neuzskatu, ka ir vēlams radīt jaunu Eiropas birokrātiju, observatorijas vai citas struktūras — pilnīgi pretēji. Mani, starp citu, arī aizskar politkorektums, kā rezultātā vārds „Islāms” ne reizi neparādās šajā ziņojumā, lai gan šai ticībai ar tās atpalikušo standartu un principu pārpilnību acīmredzami ir galvenā loma sieviešu diskriminācijā un vardarbībā pret tām. Tā, protams, ir taisnība Islāma pasaulē, bet diemžēl arī šeit. Sauksim lietas īstajos vārdos un Islāmu, kāds tas ir pašlaik, par atpalikušu un sieviešu nīdēju ticību.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Svensson kundzes ziņojumu, jo tajā ir izvirzīta diskusija par sieviešu tiesībām. Nosodot pret grūtniecēm vērstu vardarbību, ziņojumā ir teikts, un es citēju: „tādējādi uzbrucējs pakļauj briesmām vismaz divus cilvēkus”. Es jau gadiem ilgi cenšos panākt, lai sieviešu tiesības netiktu nostādītas pret nedzimušu bērnu tiesībām. Svensson kundzes ziņojumā šīs pretrunas diemžēl nav vēl pārvarētas.

Sieviešu reproduktīvo tiesību ierobežošana, ko pašlaik saprot pirmām kārtām kā tiesības uz abortu, joprojām tiek uzskatīta par pret sievietēm vērstu vardarbību. Tomēr, ja mēs nedzimušos bērnus uzskatām par cilvēkiem, tad mākslīgi veicināts aborts ir pret nedzimušu bērnu vērsta vardarbība.

Izstrādājot stratēģiju cīņai pret visa veida vardarbību, Komisijai ir jālīdzsvaro sieviešu un nedzimušo bērnu tiesības. Jaunajai stratēģijai ir jāaizsargā sievietes, tajā pat laikā arī ietverot mehānismus nedzimušu bērnu aizsardzībai. Tas parādās arī iesniegtajā ziņojumā, bet tas rūpīgi jāizlasa.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret Svensson kundzes ziņojumu. Es acīmredzami noliedzu vardarbību, jo īpaši pret sievietēm vērstu vardarbību; tad kāpēc gan es balsoju pret šo ziņojumu? Es balsoju pret to, jo, kā mans kolēģis iepriekš teica, tas ir mazliet atpalicis no laika. Tas mūs ved atpakaļ pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un politkorektumā un šajā ziņā ir ļoti naivs. Tajā vienkārši ir pausta vēlme vēlreiz izspēlēt tās cīņas, kas tika izcīnītas pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā.

Es esmu arī mazliet nobažījusies par kriminālo raksturu, kādu tas cenšas sēt. Tieši to dara Eiropas Savienība, vai ne? Tā izvirza jautājumu, kam var piekrist katrs — cik šausmīga ir pret sievietēm vērsta vardarbība — un tad visu sakārto un iesaista krimināllikumu. Tad, pirms jūs to apzināties, tas tiek paplašināts uz aizvien jaunām jomām.

Kauns Eiropas Savienībai par to, ka tā izvēlējusies šādu tematu, pat, ja tas ir patstāvīgs ziņojums, jo ar to jau tas viss sākas. Ar to jau varas sagrābšana sākas — kauns par to. Mums ir vajadzīgi reāli pasākumi pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, dalībvalstu līmenī. Lieciet mierā šo tematu un pārtrauciet to izmantot.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0059/2011)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skārušas svarīgu starptautiskās tirdzniecības strukturālo pārmaiņu sekas, un palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū. Kopš 2009. gada 1. maija EGF darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar ekonomisko, finanšu un sociālo krīzi.

Pašlaik, kad mēs piedzīvojam šo smago krīzi, kuras vienas no galvenajām sekām ir bezdarba pieaugums, ES jāizmanto visi līdzekļi, kas ir tās rīcībā, lai reaģētu, jo īpaši attiecībā uz atbalsta sniegšanu tiem, kas ikdienā saskaras ar bezdarbu. Šā iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojumu attiecībā uz EGF izmantošanu Čehijas Republikā ar mērķi atbalstīt darba ņēmējus, kuri ir atlaisti trīs uzņēmumos, kas Eiropas Kopienas saimnieciskās darbības statistiskajā klasifikācijas (NACE) 2. redakcijā ir iekļauti 28. sadaļā — mašīnbūve un iekārtu ražošana.

  Adam Bielan (ECR), rakstiski. − (PL) Globālā ekonomiskā krīze nozīmēja to, ka daudzu Polijas uzņēmumu finanšu situācija ir pasliktinājusies. Problēmām, kas saistītas ar samazinātiem ražošanas apjomiem, ir ļoti liela ietekme uz vienkāršajiem cilvēkiem, kas strādā šajos uzņēmumos. Lai nodrošinātu atbalstu darbiniekiem, kuri ir atlaisti globalizācijas radītu pasaules tirdzniecības strukturālo pārmaiņu rezultātā, tika izveidots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds. Tā galvenais mērķis ir palīdzēt šādiem cilvēkiem no jauna iekļauties darba tirgū. Pašreizējais pieteikums izmantot šo fondu Polijas Podkarpackie reģiona darba ņēmēju labā ir šogad pirmais šāds pieteikums. Kā Polijas interešu aizstāvis Eiropas Parlamentā es atbalstu Komisijas lēmumu pārskaitīt naudu no fonda, lai īstenotu pieteikumā izvirzītos mērķus. Pateicoties šim lēmumam, darba ņēmēji, kuri ir atlaisti trīs mašīnbūves nozares uzņēmumos Podkarpackie reģionā, saņem finansiālu atbalstu gandrīz EUR 500 000 apmērā. Balsojot par šo rezolūciju, es vienlaikus vēlos paust cerību, ka Komisija arī turpmāk apstiprinās līdzīgus pieteikumus.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Pieprasījums atbilst Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda prasībām un attiecas uz 200 no 594 darbiniekiem, kuri deviņu mēnešu laikā tika atlaisti trijos Polijas uzņēmumos mašīnbūves un iekārtu ražošanas jomā, kuri ir samazinājuši eksporta apjomus par 58 %. Divdesmit procenti no tiem, kurus tas skāra, bija vecumā virs 54 gadiem un 10 % — virs 64 gadiem. Šī palīdzība nodrošinās uzlabotu apmācību tiem, kuri ir atlaisti, un dos viņiem iespēju nākotnē iegūt jaunas darbavietas.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu gandarīta par darbu, kas tiek veikts, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) iespējas, proti, darba ņēmēju, kas cietuši no izmaiņām pasaules tirdzniecībā, atbalstīšana. Es atbalstu arī lēmumu izmantot EGF Polijā to darba ņēmēju vajadzībām, kuri ir atlaisti mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā. Šis ir samērā savlaicīgs pasākums, ņemot vērā lielo eksportu kritumu, kas vērojams šajā nozarē un kam pievienojas tikpat satraucošs bezdarba pieaugums.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Pieprasījums attiecas uz 594 atlaistajiem trijos uzņēmumos, kas darbojas Podkarpackie reģionā Polijā, mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē. Šis ir pirmais pieprasījums, kas jāizskata 2011. gada budžeta ietvaros. Tas ir balstīts uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda regulas 2. panta b) punktā noteiktajiem intervences kritērijiem, kuri nosaka, ka jābūt vismaz 500 atlaišanas gadījumiem deviņu mēnešu laikā uzņēmumos vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī.

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja atzina, ka pieprasījums atbilst visiem vajadzīgajiem kritērijiem. EGF tika izveidots 2006. gadā ar mērķi nodrošināt papildu atbalstu darba ņēmējiem, kas tikuši atlaisti un kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas strukturālo pārmaiņu sekas, kā arī palīdzēt viņiem atgriezties darba tirgū. Pēc EGF regulas pārskatīšanas 2009. gadā fonda darbības joma tika paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules ekonomisko un finanšu krīzi. EGF pieejamais gada budžets ir EUR 500 miljoni. Es uzskatu, ka būtu lietderīgi īstenot vajadzīgos centienus, lai paātrinātu šī instrumenta izmantošanu, tādējādi sniedzot iespēju darba ņēmējiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, to saņemt ātrāk.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projektu par EUR 453 570 izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai atbalstītu Polijas darba ņēmēju, kuri atlaisti pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā, atgriešanos darba tirgū. Šo pieprasījumu — pirmo, kas jāapstiprina ES 2011. gada budžeta ietvaros — Polija iesniedza 27. aprīlī un tas attiecas uz 594 darba ņēmējiem no Podkarpackie reģiona, kuri strādāja mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē. Ņemot vērā to, ka šeit tiek iesaistīts īpašs budžeta instruments, pieprasītā summa ir juridiski pieņemama un atbilst 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju 28. punkta noteikumiem, es balsoju par šo priekšlikumu un ceru, ka tas dos ieguldījumu šī reģiona iedzīvotāju ekonomisko grūtību mazināšanā un vietējās ekonomikas atveseļošanā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Stāvoklis lauksaimniecībā un problēmas, kas skar agrāro pasauli, nevar tikt atrautas no sistēmas dziļās krīzes vai pašreizējās politikas, piemēram, kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), kura ir galvenokārt atbildīga par lauksaimniecības ilgstošu pagrimumu dažās dalībvalstīs: viss ir orientēts uz liela mēroga lauksaimnieku interesēm un Ziemeļeiropas lauksaimniecības industriju, iznīcinot ģimenes lauksaimniecību un apgrūtinot mazo un vidējo saimniecību dzīvotspēju.

Sieviešu loma lauksaimniecībā un lauku apvidu attīstībā ir ārkārtīgi svarīga, jo viņas veido apmēram 42 % no lauksaimniecības darbinieku kopskaita, nodrošina lauku saimniecību darbību un to, ka sekmīgi tiek apkarota lauku apvidu zemes degradācija.

Neskatoties uz to, ka pieņemtajā ziņojumā trūkst reālistiskas KLP kritikas, var teikt, ka tajā izmantotā pieeja un sieviešu lomas vērtējums ir pozitīvi vērtējami faktori. Tajā ir teikts, ka „dzimumu līdztiesības veicināšana ir ES un tās dalībvalstu pamatmērķis” līdztekus labāku dzīves apstākļu radīšanai lauku apvidos, kā arī zemes degradācijas apkarošanai, kur būtiski ir iestāties par „labu transporta infrastruktūru” un uzlabot „transporta pieejamību visiem iedzīvotājiem”, lai mazinātu „sociālo atstumtību un nevienlīdzību sabiedrībā, kas galvenokārt skar sievietes”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums dod iespēju Podkarpackie reģiona mašīnbūves nozares strādniekiem Polijā izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļus. Jāatceras, ka Polija ir pieprasījusi palīdzību 594 darba ņēmējiem, kas atlaisti trijos mašīnbūves un iekārtu ražošanas uzņēmumos NUTS II reģionā Podkarpackie.

Atlaišanas gadījumi ir saistīti ar ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi, kā rezultātā eksports uzņēmumos Huta Stalowa Wola SA, HSW – ZZN un DEZAMET SA samazinājās attiecīgi par 47 %, 34 % un 58 %, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina piešķirt palīdzību EUR 453 570 apmērā. Iepriekš minēto notikumu rezultātā ir ievērojami samazinājušies ražošanas apjomi mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē, tādējādi parādot krīzes ietekmi uz šiem konkrētajiem uzņēmumiem šajā valstī.

594 darba ņēmēju atlaišana nopietni ietekmē dzīves apstākļus, darba vietas un vietējo ekonomiku, tāpēc EGF izmantošana ir ļoti svarīga cietušo darbinieku atbalstam. Tāpēc mēs balsojām par, lai gan mēs uzskatām, ka vissvarīgākais būtu bijis neļaut šiem uzņēmumiem bankrotēt un darbiniekiem zaudēt darbavietas.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas lielu strukturālu pārmaiņu sekas. Pieteikumu Polijas lietā EGF/2010/013 PL/Podcarpackie mašīnbūve Polija iesniedza Komisijai 2010. gada 27. aprīlī un 2010. gada 4. Augustā iesniedza papildu informāciju. Tas bija balstīts uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda regulas 2. panta b) punktā noteiktajiem intervences kritērijiem, kuri paredz, ka jābūt vismaz 500 atlaišanas gadījumiem deviņu mēnešu laikā uzņēmumos, kas darbojas vienā NACE 2. redakcijas sadaļā minētā nozarē vienā dalībvalsts reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī, un tika iesniegts 10 nedēļu laikā (Regulas 5. pants). Savā vērtējumā Komisija norāda, ka pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem un iesaka Budžeta iestādei apstiprināt šo pieteikumu, tāpēc es balsoju par šo dokumentu, kurš, manuprāt, palīdzēs izvairīties no negatīvām sociālajām sekām. Es arī uzskatu, ka citām ES dalībvalstīm būtu vairāk jāizmanto ES fondu sniegtās iespējas.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu piešķiršanu Polijai, jo es uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomiskās krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam. Kā jau vairākas reizes tika teikts, kopš 2006. gada EGF ir sniedzis praktisku atbalstu Eiropas darba ņēmējiem, kuri tikuši atlaisti viņu uzņēmumu pārvietošanas dēļ vai — pēc2009. gada grozījumiem — ekonomiskās krīzes rezultātā, lai viņiem palīdzētu atgriezties darba tirgū. Šodienas balsojums bija par pieprasījumu pēc palīdzības 594 atlaistajiem darba ņēmējiem (no kuriem 200 tiks piešķirta palīdzība) trijos uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. Sadaļā minētajā nozarē NUTS II reģionā Podkarpackie. Kopējā EGF piešķirtā finansējuma summa ir EUR 453 750. Nobeigumā vēlos teikt, ka es atzinīgi vērtēju ziņojuma pieņemšanu, kurš parāda, ka EGF ir noderīgs un efektīvs līdzeklis globalizācijas un ekonomiskās krīzes izraisīta bezdarba apkarošanā.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. − (PL) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas lielu strukturālu pārmaiņu sekas. Eiropas Parlaments šodien balsoja par pieteikumu apstiprināt vairāk nekā EUR 450 000 piešķiršanu darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti no trim uzņēmumiem, kas atrodas Podkarpackie reģionā. Es vēlētos uzsvērt, ka ES atbalsts ir būtiska palīdzība reģionam, kuru es pārstāvu, jo tas ļaus atlaistajiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū, bet finansējums tiks izmantots apmācībai, pārkvalifikācijai, jaunām iekārtām un atbalstam pašnodarbinātas personas statusa iegūšanā. Podkarpackie reģions ir viens no nabadzīgākajiem Polijā, un tāpēc es esmu ļoti gandarīta, ka tas saņems ES palīdzību. Es vēlētos pateikties visiem, kas balsoja par finansiālā atbalsta sniegšanu.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Es esmu gandarīta, ka tika apstiprinātas apropriācijas EUR 453 000 apmērā no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) Polijas darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti mašīnbūves nozarē. Pēc Budžeta komitejas ieteikuma Eiropas Komisija 2011. gada budžetā EGF budžeta sadaļā ir paredzējusi maksājumu apropriācijas apmēram EUR 50 miljonu apmērā. Tas ļauj mums apstiprināt vajadzīgā finansējuma piešķiršanu, negraujot citas budžeta sadaļas, kuras paredzētas citu svarīgu pasākumu finansēšanai, kas iekļauti Savienības mērķos un programmās.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda palīdzību sniedz atbalstu 594 darba ņēmējiem Polijā. EUR 0.45 miljoni tiks izmantoti, lai pārkvalificētu un atbalstītu darbiniekus grūtajā pārejas periodā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Atkal mēs esam spiesti balsot par ES nožēlojamu ubaga dāvanu tās uzņēmumu pārvietošanas politikas upuriem. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda dibināšanas iemesls ir neciešams. Es atturējos balsot vienīgi Polijas darba ņēmēju dēļ, jo šī liekulīgā palīdzība maz var līdzēt viņu bēdās.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes teritorija un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šī palīdzība ir būtiska bezdarbniekiem un uzņēmumu pārvietošanas, kas notiek globalizācijas kontekstā, upuriem. Aizvien vairāk uzņēmumu tiek pārvietoti, izmantojot lētā darbaspēka priekšrocības vairākās valstīs, jo īpaši Ķīnā un Indijā, nodarot kaitējumu valstīm, kuras ievēro darba ņēmēju tiesības. EGF ir paredzēts, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kurus skārusi uzņēmumu pārvietošana, un ir svarīgi sekmēt to piekļuvi jaunai nodarbinātībai. EGF atbalstu agrāk ir izmantojušas citas ES valstis, un tagad šo palīdzību ir jāpiešķir Polijai, kura ir pieprasījusi palīdzību 594 atlaistajiem darba ņēmējiem, no kuriem 200 ir potenciālie atbalsta saņēmēji, trīs uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. sadaļā minētajās nozarēs — mašīnbūves un iekārtu ražošanas jomā —NUTS II Polijas Podkarpackie reģionā.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Lai gan es balsoju par šo priekšlikumu sniegt palīdzību Polijas Podkarpackie mašīnbūves nozares darbiniekiem, es uzskatu, ka šis ir sāpes remdējošs pagaidu pasākums kapitālistiskā modeļa seku ārstēšanā, kas nenodrošina nekādu progresu cīņā pret krīzes pamatcēloņiem. Es piekrītu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļi tiek piešķirta cilvēkiem, kas tikuši atlaisti tirdzniecības sistēmu strukturālu pārmaiņu dēļ vai kurus tiešā veidā skārušas pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes sekas. Es uzskatu, ka EGF var dot ieguldījumu pamatmērķa — sekmēt šo darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū — sasniegšanā. Es balsoju par to arī tāpēc, ka esmu pārliecināts, ka šis atbalsts papildinās atlaišanas pabalstus, kas paredzēti visu valstu tiesību aktos un kolektīvajos līgumos. Tāpēc šī EGF līdzekļu izmantošana nekādā gadījumā nedrīkst aizvietot vai izslēgt valdību vai uzņēmumu tiesisko atbildību pret darbiniekiem, kuri tikuši atlaisti.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Ņemot vērā, ka Polija ir prasījusi palīdzību 594 atlaistajiem darba ņēmējiem (no kuriem 200 saņems palīdzību) laika periodā no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 1. martam trīs uzņēmumos, kas darbojas mašīnbūves un iekārtu ražošanas jomā Podkarpackie reģionā Polijā, es pilnībā apstiprinu un atbalstu šādu Polijas valdības aktīvu nostāju un manas S&D grupas kolēģu viedokļus. Diemžēl manas valsts — Latvijas — valdība neatbild uz maniem lūgumiem un vēstulēm un neizmanto Stabilizācijas fonda sniegto atbalstu, lai pārvarētu finanšu krīzi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika nodibināts, lai aizsargātu darba ņēmējus, kas atlaisti pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā. Polija ir pieprasījusi atbalstu 594 atlaistajiem darba ņēmējiem Podkarpackie reģionā. Ir tikai taisnīgi un pareizi, ka mums jāpiedāvā personisks atbalsts darba ņēmējiem, kas tikuši atlaisti globalizācijas un ekonomiskās krīzes rezultātā, palīdzot viņiem atgriezties darba tirgū. Tāpēc es balsoju par to.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas lielu strukturālu pārmaiņu sekas. 2011. gada 15. februārī Komisija pieņēma jaunu lēmuma projektu par EGF līdzekļu piešķiršanu Polijai ar mērķi atbalstīt to darbinieku atgriešanos darba tirgū, kuri tikuši atlaisti pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā. Šajā gadījumā tā bija 594 strādnieku atlaišana, no kuriem 200 ir potenciāli palīdzības saņēmēji, trijos uzņēmumos mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē Podkarpackie reģionā Polijā deviņu mēnešu laikā no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 1. martam. Šis ir pirmais pieteikums, kas jāizskata 2011. gada budžeta ietvaros, un tas attiecas uz kopējās summas EUR 453 570 izmantošanu. Komisijas vērtējumā tika secināts, ka pastāv saikne starp atlaišanas gadījumiem un lielajām strukturālajām pārmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā vai finanšu un ekonomisko krīzi, un ka šie atlaišanas gadījumi nebija paredzami. Pieteikums atbilst visiem EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, tāpēc es balsoju par fonda izmantošanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. − (PT) Polijas pieteikums uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) palīdzību attiecas uz 594 atlaistajiem darba ņēmējiem, no kuriem 200 ir potenciālie palīdzības saņēmēji, trijos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. sadaļā minētajā mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē NUTS II reģionā Podkarpackie. Saskaņā ar Komisijas vērtējumu šis pieteikums atbilst visiem atbilstības kritērijiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru grozīja Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, EGF darbības joma tika uz laiku paplašināta, lai sniegtu palīdzību tādās situācijās kā šī, kurā ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā ir notikuši „vismaz 500 atlaišanas gadījumi deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, kas strādā NACE 2. redakcijas sadaļā minētajās nozarēs vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī”. Es tāpēc balsoju par šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana palīdzēs šiem darba ņēmējiem atgriezties darba tirgū.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Mēs esam pieprasījuši, lai iesaistītās iestādes, kā tas parasti ir šādos gadījumos, veic pasākumus, lai paātrinātu EGF izmantošanu.

Turklāt Parlaments atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, ko pēc Parlamenta pieprasījuma ieviesusi Komisija, lai paātrinātu dotāciju piešķiršanu ar mērķi iesniegt budžeta iestādei Komisijas vērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību kritērijiem, kā arī priekšlikumu izmantot fondu, un cer, ka procedūra fonda pārskatīšanas gaitā tiks vēl vairāk uzlabota.

Tomēr tas arī atgādina iestāžu pienākumu nodrošināt vienmērīgu un ātru procedūru lēmumu par EGF izmantošanu pieņemšanai, nodrošinot vienreizēju, savlaicīgu individuālu atbalstu darba ņēmējiem, kas tikuši atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā, uzsver EGF lomu atlaisto darbinieku atgriešanā darba tirgū, un tomēr aicina izvērtēt šo darbinieku ilgtermiņa integrāciju darba tirgū EGF finansētu pasākumu rezultātā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski – (IT) 2011. gada 15. februārī Komisija pieņēma lēmuma projektu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu piešķiršanu Polijai ar mērķi atbalstīt to darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kuri tikuši atlaisti pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā. Pieprasījums attiecas uz 594 atlaistajiem darba ņēmējiem (no kuriem 200 palīdzība tiks piešķirta) trijos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. sadaļā minētajā nozarē (apģērbu ražošana) NUTS II reģionā Podkarpackie deviņu mēnešu periodā no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 1. martam. Mans balsojums par šīsdienas rezolūciju vēlreiz uzsver labvēlīgo atzinumu, ko jau sniegusi Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. − Lai gan balsoju par šo ziņojumu, es uzskatu, ka tā ir ironija, ka šāds fonds pastāv situācijā, kad ne visas ES dalībvalstis to izmanto. Šī fonda neizmantotā daļa gada beigās tiek atgriezta dalībvalstīm kā daļa no „atlaides” tām. Tomēr dažas valstis, piemēram Apvienotā Karaliste, nespēja izmantot šo fondu, kaut tai ir tādas tiesības, tādos gadījumos kā Twining Tea rūpnīcas slēgšana, un tas izraisa noteiktus jautājumus. Tie, kuri vēlas izprast atlaižu priekšrocības/negatīvās puses, šaubās, vai tas ir korektāk un efektīvāk — valstīm tieši izmantot EGAF naudu vietējā līmenī.

Otrs ironiskais fakts attiecas uz politisko un ekonomisko līdzdalību — pievienotās vērtības iesaistīšanu visos ES līmeņos. Apvienotajai Karalistei paturēt tiesības nepiedalīties fondos, kas tiek pārvaldīti ES līmenī, jo šie labumi var aizplūst, šajā gadījumā ir nedroši un varbūt pat pilnīgi nepareizi.

AK atsakās iestāties fondos, vadoties pēc principa, ka tā nepieprasīs šo finansējumu, lai dabūtu atlaidi. Tiem, kas meklē palīdzību, lai atgrieztos darbā — Sendvičā, Kentā un Andoverā, Hempšīrā — atbilde „nē” nav pieņemama, un tā ir vēl viena vilšanās AK valdībā.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kurš nodrošinās finansējuma piešķiršanu konkrētiem pasākumiem, lai palīdzētu darbiniekiem, kuri tika atlaisti Polijā.

Ziņojums: Fiorello Provera (A7-0075/2011)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme. Politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība, politiskās represijas un autoritārie režīmi ir galvenie migrācijas dzinējspēki, kas migrācijas skartajām sabiedrībām liedz vietējas dzīvotspējīgas izredzes un iespējas gūt ienākumus un līdz ar to arī tiesības izvēlēties doties prom vai palikt, kā rezultātā šo cilvēku dzīves tiek nemitīgi apdraudētas un viņiem neatliek nekas cits kā emigrēt. Sakarā ar nesenajiem dramatiskajiem notikumiem Ēģiptē, kā arī citās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs ir nepārprotami palielinājusies legālo un nelegālo migrantu plūsma uz Eiropu. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai nepadoties migrācijas plūsmai. To var izdarīt tikai tad, ja ES rīcībā ir efektīva un vieda migrācijas politika, līdzīga tām, kuras tiek īstenotas Kanādā, Austrālijā vai Jaunzēlandē. Es atbalstu referenta nostāju par to, ka Komisija ir jāmudina nodrošināt to, ka ES un tās dalībvalstu parakstītajos atpakaļuzņemšanas nolīgumos tiek pilnībā ņemti vērā cilvēktiesību aspekts un neizraidīšanas princips, kā arī personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, netiek pakļautas riskam. Tādējādi ES atkārtoti parādīs, ka vērtības un cilvēktiesību ievērošana ir vissvarīgākie principi, kas ir neatņemami, un personas, kuras meklē patvērumu, jutīs drošību un cieņu pret sevi.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība un autoritāro režīmu īstenotās politiskās represijas ir galvenie migrācijas cēloņi, un migrācijas viļņi, kas nerimstoši veļas pāri dažām valstīm Vidusjūras baseinā, kavē šīs valstis atrisināt virkni grūtību, ko rada ārkārtas humanitārās situācijas.

Pēdējās nedēļās mēs nevarējām ignorēt to, ka pēc nemieriem Ziemeļāfrikas valstīs Lampedūzā ieradās tūkstošiem migrantu. Deviņdesmit procenti šo migrantu ir 15–35 gadus veci jaunieši, kas riskē ar dzīvību cerībā rast labākas iespējas. Par spīti Itālijas valdības, vietējo administrāciju un Itālijas Sarkanā Krusta ārkārtas pasākumiem, stāvoklis šajā salā ir uzskatāms par ārkārtas situāciju, proti, nekas neliecina par to, ka migrantu plūsma varētu apstāties, turklāt nevar nemanīt ES kavēšanos, jo tā ir izstrādājusi birokrātiskus laika grafikus, kas neatbilst pašreizējai situācijai.

Tagad ES pienākums ir izstrādāt efektīvu globālu politiku migrācijas jomā, kas paredz Eiropas patvēruma sistēmas izstrādi, obligātu tādas pārvietošanas programmas ieviešanu, ar ko tiktu nodrošināta vienlīdzīga atbildības sadale, kā arī nolīgumus ar dalībvalstīm attīstības veicināšanai.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Nesenie un nerimstošie notikumi Vidusjūras otrā krastā apliecina, ka nestabilitāte šajā reģionā un nemitīgās migrantu plūsmas rada problēmas, kas Eiropas Savienībai ir jāatrisina.

Migrācija ir īpaši satraucoša, jo tā var izraisīt konkrētu notikumu gaitu un radīt spriedzi gan migrantu izcelsmes valstu un galamērķa valstu savstarpējās attiecībās, gan arī migrantu izcelsmes un tranzīta valstu attiecībās. Mums ir jāatbalsta preventīva politika, optimizējot finanšu resursus un uzlabojot pašreizējās iestāžu struktūras. Mums ir jākontrolē nelegālā imigrācija, un šajā sakarā, manuprāt, migrācijas nolīgumu paplašināšana ir efektīvs līdzeklis īstermiņa rezultātu gūšanai un migrācijas plūsmu nestabilitātes mazināšanai.

Es piekrītu šajā ziņojumā sniegtajai analīzei un īpaši tam, ka, gatavojot ārējās darbības instrumentus periodam pēc 2013. gada, ir jāparedz arī divpusēji mehānismi, kas garantētu aktīvu aizsardzības statusa uzraudzību minoritātēm vai citām grupām, kuras varētu tikt pakļautas ļaunprātībām vai varētu ciest nestabilitātes dēļ. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Sakarā ar nesenajiem notikumiem Ēģiptē un citās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs ir palielinājusies legālo un nelegālo migrantu plūsma uz Eiropas Savienību. ES dalībvalstis saskaras ar piespiedu migrāciju, ko izraisījusi vāja ekonomika, nabadzība, cilvēktiesību pārkāpumi, vides degradācija, aizvien lielāka plaisa starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm, pilsoņu kari un politiskā vajāšana. Migrācijas plūsmu pārvaldība ir liels izaicinājums Eiropas Savienībai, jo tai ir jāizveido kopēja imigrācijas politika, kuru īstenojot varētu samazināt nelegālo imigrāciju. Es piekrītu tam, ka visos ES divpusējās tirdzniecības nolīgumos ir jāveic preventīvi pasākumi, tostarp jāiekļauj cilvēktiesību klauzula, un ir jāizvērtē atbilstošu sankciju piemērošana valstīm, kuras šo klauzulu neievēro.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropā palielinās migrācijas plūsmas, ko izraisījusi daudzu valstu nestabilitāte, un tas rada problēmas ES. Migrācija var izraisīt spriedzi starp izcelsmes un galamērķa valstīm, kā arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm.

ES stratēģijai vajadzētu apvienot sadarbības pasākumus attīstības jomā un aptverošāku politisko redzējumu, kurā būtu ietverta drošība, reģionālā sadarbība un divpusējie nolīgumi. Šajā sakarā ziņojumā identificētas šādas iespējamās rīcības jomas: mudināt tranzīta valstis un izcelsmes valstis nodrošināt lielāku ekonomisko un iestāžu stabilitāti; uzlabot ES starpniecību un konfliktu novēršanas pasākumus sadarbībā ar reģionālajām organizācijām; vest sarunas par divpusējiem imigrācijas nolīgumiem ar tranzīta valstīm; izstrādāt ekonomiskās programmas, kurās iestrādāti konkrēti pasākumi nodarbinātības veicināšanai ES partnervalstīs. Komisijai jācenšas stiprināt sinerģiju starp attīstības pīlāru un drošības un attīstības pīlāru, sagatavojot jaunus ārējās darbības instrumentus periodam pēc 2013. gada. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo dokumentu par migrācijas plūsmām. Taisnība, notikumi, kurus patlaban piedzīvo mūsu kaimiņi dienvidos, izraisa plašu migrāciju uz Eiropas krastiem. Tagad vairāk kā jebkad mums ir jākoordinē sava ārpolitika un imigrācijas politika. Šī patiešām ir Eiropas problēma, un šis nav īstais brīdis nacionālajam egoismam. Eiropas Savienības dalībvalstīm pie Vidusjūras nevajadzētu vienām pašām cīnīties ar šo nelegālo migrantu lielo pieplūdumu ― šajā cīņā ir jāiesaistās visām ES valstīm.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. − (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, izvirzot vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, dokumentā pausta reāla pieeja problēmai, ko izraisa attīstīto un neattīstīto valstu nelīdzsvarotība, kā arī cilvēktiesību pārkāpumi daudzās pasaules daļās.

Ziņojumā ierosināta procedūra nelegālās imigrācijas novēršanai, un tajā pausts mērķis iesaistīt jaunietekmes valstis visaptverošas pieejas šai problēmai īstenošanā, darbojoties kopā ar jau iesaistītajām valstīm, proti, izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm. Tāpat man simpatizē tas, kas galvenā uzmanība tiek vērsta uz ideju padarīt sadarbības politiku par nosacījumu cilvēktiesību ievērošanas līmenī, gluži tāpat kā norādes uz vismazāk aizsargāto grupu, piemēram, sieviešu un nepavadītu nepilngadīgo aizstāvību.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es balsoju par šo rezolūciju, jo vienas valsts nestabilitātes izraisītās migrācijas plūsmas rada problēmas visai Eiropas Savienībai. Rezolūcijā minēti pirmie soļi kopējas Eiropas migrācijas pārvaldības politikas izstrādāšanai. Šai politikai ir jākalpo arī kā iebiedēšanas līdzeklim. Lai to panāktu, tajā jāapvieno visi iespējamie Eiropas Savienības sadarbības instrumenti sociālās un ekonomiskās attīstības jomā, tādējādi tieši ietekmējot nestabilitātes cēloņus valstīs, no kurām ierodas migranti.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Jautājums par migrāciju ir īpaši būtisks un pēdējā laikā tas ticis īpaši uzsvērts, jo sakarā ar notikumiem Ziemeļāfrikā Eiropas Savienība, būdama tās kaimiņu reģions, ir bijusi spiesta uzņemt ievērojamas migrantu plūsmas. Ziņojumā vērsta uzmanība uz daudzajiem faktoriem, kas veicina migrāciju, piemēram, politiskajiem un sociālajiem aspektiem, ekonomikas nestabilitāti un klimata pārmaiņām, turklāt, izvērtējot masu migrācijas iemeslus, šie faktori joprojām netiek ņemti vērā. Tāpēc tiek uzsvērts tas, ka ES pieprasa efektīvāku pieeju migrācijas jautājumam, kas papildinātu ārpolitikas instrumentus. Ar šo instrumentu starpniecību varētu palīdzēt rast risinājumu nestabilitātes cēloņiem izcelsmes valstīs, kuru dēļ cilvēki ir spiesti masveidā emigrēt uz stabilākām kaimiņvalstīm. Tāpat ziņojumā pausts aicinājums Komisijai izstrādāt priekšlikumus par legālo migrāciju, kuras pārvaldīšana varētu notikt vienkāršāk un kura varētu veicināt ekonomikas un sociālo progresu uzņēmējās valstīs, tranzīta valstīs un izcelsmes valstīs. Tiek teikts, ka ļoti smagi cilvēktiesību pārkāpumi un noziedzīgas darbības, kas bieži vien kļūst par to organizētāju biznesu, ir tieši saistītas ar nelegālo imigrāciju. Visbeidzot ziņojumā uzsvērta nepieciešamība izvērtēt demogrāfisko situāciju Eiropas Savienībā, tādējādi dodot iespēju precīzi aprēķināt to, cik daudz cilvēku Eiropa var uzņemt.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienībai ir jāatrisina jautājums par migrācijas plūsmām, ko izraisījuši kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, cilvēktiesību pārkāpumi un dabas katastrofas trešās valstīs. Eiropas Savienībai šī problēma ir efektīvi jāatrisina, ieviešot preventīvus pasākumus un piemērojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus, lai tiešā veidā novērstu nestabilitātes cēloņus, tādējādi padarot emigrāciju par iespēju, nevis izmisuma diktētu nepieciešamību. Īstenojot Eiropas migrācijas regulēšanas politiku, ir vienlaikus jāveic sadarbības pasākumi attīstības jomā un ir jāvadās pēc aptverošāka politiskā redzējuma, kurā būtu ietverta arī divpusēja drošība un reģionāli sadarbības nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, kā arī cilvēktiesību aizsardzība un demokratizācija.

Īstenojot Eiropas ārpolitiku, ir jāpapildina un jārada sinerģismi ar imigrācijas politiku, galvenokārt pievēršoties izcelsmes valstu nestabilitātes cēloņiem un strukturālām problēmām. Tāpat ir jācenšas vest pastāvīgu dialogu ar tranzīta valstīm nolūkā regulēt migrācijas plūsmas un vienādi piemērot starptautiskos cilvēktiesību standartus imigrācijas jomā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā minēts solis pretī dalībvalstu savstarpējās solidaritātes mērķa sasniegšanai.

Īpaši pēdējās nedēļās Itālijā ir ieradušies tūkstošiem migrantu, kas bēg no Ziemeļāfrikas valstīm. Šādā grūtā brīdī ES nedrīkst atstāt manu valsti savā ziņā; tai ir visiem spēkiem jācenšas nodrošināt to, ka tiek ievēroti līgumu nosacījumi un īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pants.

Tajā pašā laikā mums ir jāoptimizē finanšu resursi un pašreizējās struktūras. Piemēram, ir jāstiprina robežu aģentūras FRONTEX loma, un tai ir jānodrošina labāks finansējums. Cilvēktiesību aizsardzība, plašāki finanšu resursi, demokrātijas attīstība, tiesiskums un divpusēji nolīgumi ir instrumenti, kas, ja tos lieto pareizi, var noteikti palīdzēt novērst masveida migrāciju.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es piekrītu tam, ka ir jāizstrādā integrēta ilgtermiņa ES stratēģija nestabilām valstīm, kurā tiktu skarts arī jautājums par migrācijas pamatcēloņiem. Tomēr es neuzskatu, ka Padomei būtu jāizstrādā rīcības plāns sloga sadalīšanai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā minēto solidaritātes principu. Par šā reģiona bēgļu nometināšanu atbildība jāuzņemas tām valstīm, uz kurām šie bēgļi dodas, un ja pieplūdums kļūst nepastāvīgs, tad, reaģējot uz šādu situāciju, ES patvēruma un imigrācijas politika būtu jāpadara stingrāka. Šajā sakarā mani satrauc aicinājums izstrādāt kopēju ES patvēruma sistēmu un kopēju ES pārvietošanas programmu. Tā ir ļoti laba doma izstrādāt visaptverošu Komisijas pieeju legālai migrācijai, tomēr to nevajadzētu saistīt ar Eiropas darba tirgus vajadzībām vai katras dalībvalsts spēju uzņemt un integrēt migrantus. Migrācijas plūsmu pārvaldībai vajadzētu palikt galvenokārt dalībvalstu ziņā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju ES centienus reaģēt uz izaicinājumiem, ko radījusi nestabilitāte un migrācijas plūsmas, kuras dažādās jomās saistībā ar vardarbību, cilvēktiesību pārkāpumiem un citiem aspektiem ietekmē ne tikai izcelsmes valstis, bet arī tranzīta valstis. Tāpēc es atbalstu tādu aktīvu politiku šajā jomā, kuru īstenojot tiek novērsti sākotnējie destabilizējošie faktori izcelsmes valstīs, piemēram, ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums. Tikai šādā veidā var izskaust migrācijas radītās negatīvās sekas, jo vispār migrācijai vajadzētu būt pozitīvai un produktīvai, nevis bēgšanas iespējai. Šī politika ir jāpārvērš sadarbībā starp izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, un tā pamatā jābūt dialogam, kas tiek vests, lai gūtu labus, efektīvus un noturīgus rezultātus.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret ziņojumu par migrācijas plūsmām, jo, lai gan tajā sniegta salīdzinoši pareiza un līdzsvarota to pamatcēloņu analīze, kas mudina cilvēkus pamest savu valsti, ziņojumā tomēr trūkst nepieciešamo secinājumu vai priekšlikumu. No vienas puses, tajā neatlaidīgi minēta pieeja sadalīt cilvēkus legālajos un nelegālajos imigrantos, kā arī utilitārā izpratne par „derīgajiem” un „nederīgajiem” imigrantiem, tādējādi saistot viņu tiesības ar dažādajām Eiropas Savienības un dalībvalstu „kvotām”. No otras puses, ziņojumā imigrācija sasaistīta ar drošības jautājumu, tādējādi izraisot apjukumu un salīdzinot imigrantus ar dažādām noziedzīgām vai „teroristiskām” darbībām, kā arī sekmējot praksi un ideoloģiju par viņu kriminalizēšanu.

Šajā sakarā ziņojumā vēl vairāk tiek pastiprināta Eiropas Savienības „aizbildnieciskā” loma līdz tādam līmenim, ka tiek izteikts priekšlikums sasaistīt pīlāru, kas saistīts ar ES attīstības palīdzību trešām valstīm, ar „drošības” pīlāru, tādējādi pilnībā izmainot šādas palīdzības būtību un mērķi.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Iepriekšējās konferencēs galvenā uzmanība tika pievērsta principiem, tāpēc es ceru, ka ceturtajā ANO konferencē Stambulā tiks noteikti rezultāti un izstrādāti nepārprotami rādītāji tam, kā līdz 2020. gadam uz pusi samazināt to valstu skaitu, kas uzskatāmas par vismazāk attīstītajām. Pēdējos gados tikai trīs valstis ir spējušas izkļūt no tās 51 mazattīstītās valsts kategorijas, kur 78 % iedzīvotāju dienā iztiek ar mazāk nekā 1,25 dolāriem. Šī situācija ir satraucoša, jo šīs valstis ir visneaizsargātākās pret smagiem pārbaudījumiem kā, piemēram, finanšu vai pārtikas krīzes un klimata pārmaiņas, un vienlaikus šīs valstis saskaras ar ārkārtīgi lielu nabadzību, infrastruktūras trūkumu un pieaugošu bezdarbu. Šī realitāte akcentē to, ka starptautiskā sabiedrība diemžēl nav izpildījusi Briseles rīcības programmā noteiktās saistības. Es ceru, ka šajā konferencē, kurā es pārstāvēšu Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, mēs galvenokārt pievērsīsimies tam, lai panāktu konsekvenci attiecībā uz attīstības politiku un metodēm inovatīvu finanšu mehānismu ieviešanai nolūkā sniegt efektīvāku palīdzību valstīm, kuras ir jāmudina īstenot atbilstošu politiku.

  Mário David (PPE), rakstiski. − (PT) Šis jautājums ir diezgan svarīgs, un, analizējot to, ir jāņem vērā tā sarežģītā būtība. Konkrētajā ziņojumā izvērtēts, cik svarīgi ir turpināt tiekties pēc sadarbības nolīgumiem, kas saistīti ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). Emigrācija, ko veicina krīzes un nestabilitāte, negatīvi ietekmē izcelsmes valstis, galamērķa valstis un pārvietotās tautas. Šī parādība ir jāpavērš pretējā virzienā, proti, jāpanāk, ka emigrācija šādos apstākļos vairs nav pēdējais glābiņš jeb bēgšana no nedrošības, vājas ekonomiskās attīstības, nestabilitātes vai bailēm. Šajā balsojuma skaidrojumā es atkārtoju, ka ir jāveic pasākumi, kas nodrošina un veicina stabilitāti un drošību izcelsmes valstīs. Profilaksei jābūt līdzeklim, kas palīdz samazināt nestabilitātes un krīzes radītas migrācijas plūsmas. Es uzskatu, ka Eiropas ārpolitikai un īpaši EKP ir jāparedz palīdzība šiem pasaules reģioniem, veicinot drošību, stabilitāti un cilvēktiesību aizsardzību kā daļu no paplašināta attīstības procesa, kā jau norādīju savā ziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu, par ko arī šonedēļ tiks balsots.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Dažās dalībvalstīs notiek masveida cilvēku pieplūdums no Vidusjūras dienvidiem, jo viņi meklē aizsardzību. Šīs valstis nevar vienas pašas atrisināt šādas ārkārtas humanitārās un imigrācijas situācijas. Ir jāpaplašina FRONTEX cilvēku, materiālu un arī finanšu resursi, lai aģentūra spētu labāk atbalstīt tādas operācijas kā Hermes un Poseidon. Parlamenta deputāti aicina Eiropadomi izstrādāt rīcības plānu bēgļu pārvietošanai, piemērojot klauzulu par dalībvalstu solidaritāti. Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā patiešām ir minēts solidaritātes princips un atbildības taisnīga sadalījuma princips visu dalībvalstu starpā attiecībā uz robežu kontroles pārvaldību, patvēruma un imigrācijas politiku. Vidējā termiņā un ilgtermiņā mums ir jāveido sadarbības saiknes ar turpmāko migrantu izcelsmes valstīm un ir jāizveido mobilitātes partnerība, lai nodrošinātu to, ka šo valstu pavalstnieki var likumīgi ierasties un strādāt, mācīties un ceļot starp abiem Vidusjūras krastiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme. Politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība, politiskās represijas un klimata pārmaiņas mudina kopienas migrēt, tāpēc ES ir jāizstrādā kopēja imigrācijas politika, īpaši paredzot ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanu uzņēmējās valstīs, tranzīta un izcelsmes valstīs, kā arī sociālās kohēzijas sekmēšanu, uzlabojot migrantu integrāciju.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas Sociālie demokrāti, piekrītam tam, ka nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas izraisa problēmas ES un ka ir nepieciešami efektīvāki pasākumi nestabilitātes cēloņu un strukturālo problēmu novēršanai izcelsmes valstīs. Tomēr mēs uzskatām, ka ES ir svarīgi uzņemties patiesu atbildību par migrantiem, kas ierodas Eiropas Savienībā, nevis atstāt to kaimiņvalstu ziņā, kā ierosināts 9. punktā. Mēs atbalstām aicinājumu FRONTEX darbā nepārprotami iestrādāt cilvēktiesību aspektu, it īpaši personas tiesības pamest savu valsti, aizliegumu izraidīt un tiesības lūgt patvērumu. Mēs saskatām problēmas FRONTEX līdzšinējā darbībā un nepiekrītam formulējumam, ka Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē FRONTEX sekmīgos pasākumus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Nestabilitātes galveno cēloņu ― sociālu, ekonomisku vai politisku ― saistība ar migrācijas plūsmām uz Eiropas Savienību ir nepārprotama. Eiropas Savienības ārpolitiku nevar gluži vienkārši neatdalīt no šīs parādības: ir jācenšas to izprast un pēc iespējas labāk uzraudzīt. Patiesībā ES ir jāveic pasākumi, lai optimizētu tās finanšu resursu izmantošanu un iestāžu struktūras, kā arī efektīvi pārvaldītu vairākās pasaules daļās patlaban pastāvošās nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas.

Tāda preventīva politika, kurā, lai novērstu un stātos pretī nestabilitātes cēloņiem, tiek izmantoti visatbilstošākie ārpolitikas instrumenti, varētu palīdzēt emigrācijai kļūt par „iespēju”, nevis kā patlaban ― par „izmisuma diktētu nepieciešamību”. Ir jāveicina tiesiskums, ir jāaizstāv cilvēktiesības un ir jāsekmē demokrātijas un ekonomikas attīstība. Ja trūks šādu kopīgo attīstības pasākumu attiecīgajā valstī, strādājot kopā ar tautu un sociālajām struktūrām, tad efektīvi nevarēs samazināt nestabilitāti.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta migrācijas plūsmām, ko radījusi politiskā nestabilitāte atsevišķos reģionos pasaulē, īpaši Ziemeļāfrikā un Vidusjūras dienvidu reģionā. Šī situācija ietekmē Dienvideiropas valstis īpaši Itāliju ― mēs zinām, kāda ir situācija Lampedūzas salā, kurā ieradušies vairāk nekā 20 000 cilvēku ― un Maltas salu; kopumā nestabilitātes dēļ Eiropā ir ieradušies vairāk nekā 400 000 bēgļu. Lai mazinātu šīs situācijas sekas, papildus Eiropas Bēgļu fonda mobilizēšanai ES ir jāievieš arī ilgstošāks plāns, kura mērķis ir sniegt humāno palīdzību un pēc iespējas ātrāk nodrošināt šo cilvēku pamatvajadzību izpildi. Tāpat ir jāizstrādā arī reģionāla programma bēgļiem no Ēģiptes, Tunisijas un Lībijas, ietverot gan jautājumu par patvērumu, gan bēgļu aizsardzību, lai tādējādi novērstu cilvēku tirdzniecību un sagatavotu bēgļu atgriešanos viņu izcelsmes valstīs. Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu, jo tajā norādīts, ka ES risinās strukturālus cēloņus migrācijas plūsmu radītajām problēmām, bez jebkādiem aizspriedumiem īstenojot sadarbības ārpolitiku.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Migrācijas plūsmām ir cēloņi. Svarīgākie no tiem ir karš un bruņoti konflikti, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī etniskie un reliģiskie konflikti un represijas. Tomēr vieni no biežākajiem migrācijas cēloņiem ir arī tādi aspekti kā dabas katastrofas un nabadzība, ko izraisījis pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums.

Pasaules kapitālisma krīzes ietekme un tās neregulārās un asimetriskās gaitas radītās sekas saasina ekonomisko un sociālo situāciju daudzās valstīs. Šīs parādības izpausme ir arī nemieri arābu pasaulē, kas tāpat veicina migrāciju. Bieži vien Eiropas Savienības pārrunas par šo jautājumu ir liekulīgas, turklāt tā īsteno politiku, kurā valda dubulti standarti. No vienas puses, tā apgalvo, ka aizstāv cilvēktiesības trešās valstīs, tajā pašā laikā saglabājot savus egoistiskos uzskatus, tiklīdz runa ir par uzbrukumu kādai no šīm valstīm. No otras puses, tā palīdz radīt šādus nopietnus apstākļus, piemēram, Lampedūzā, Itālijā.

Lai novērstu migrācijas plūsmas, ir jāveic pasākumi, kas balstīti uz neviltotu sadarbību attīstības jomā un palīdzības politiku, uz solidaritāti un miera veicināšanu, tostarp miermīlīgu konfliktsituāciju atrisināšanu; tomēr patlaban tā nenotiek.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs zinām, ka migrācijas plūsmu galvenie cēloņi ir kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums.

Patlaban valda uzskats, ka situācija vēl pasliktināsies, ņemot vērā krīzi, kas skārusi kapitālismu, un tās radītās sociālās sekas, tostarp nemierus arābu valstīs.

Tāpēc Eiropas Savienība nevar arī turpmāk īstenot savu liekulīgo dubultstandartu politiku, apgalvojot, ka tā aizstāv cilvēktiesības trešās valstīs, tajā pašā laikā pieļaujot tādus nopietnus apstākļus kā, piemēram, Lampedūzā.

Ir nepieciešama preventīva politika un ir jāveic sadarbības pasākumi attīstības jomā ar aptverošāku politisko redzējumu, kurā galvenokārt ietverti tādi principi kā solidaritāte un cilvēktiesību aizstāvība; patlaban tā nenotiek.

Kopumā Eiropas Komisija un pats Eiropas Parlaments par prioritāti izvirza savas ekonomiskās un ģeostratēģiskās intereses, aizmirstot par solidaritāti un Tūkstošgades attīstības mērķiem un pieņemot apkaunojošas direktīvas, piemēram, Atgriešanas direktīvu.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu, lai gan tajā ir arī viens vai divi pozitīvi punkti.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es vēlētos piedāvāt savu atbalstu Lampedūzas iedzīvotājiem, kurus skar pārapmeklētība, nedrošība, piegādes traucējumi un, iespējams, veselības apdraudējums, un kuri šā Parlamenta acīs ir tomēr otršķirīgi attiecībā pret desmitiem tūkstošu nelegālo imigrantu, kas izceļas salas krastos. Tāpat vēlos teikt Itālijas iestādēm, ka to fraktētie kuģi nelegālo imigrantu repatriēšanai būtu jāsūta uz Āfriku, nevis Eiropu. Lielākā daļa imigrantu ierodas no Tunisijas, proti, valsts, kurā acīmredzot notiek brīnišķīgs demokrātisks piedzīvojums, un šo cilvēku pienākums ir piedalīties tajā. Mēs nevaram turpmāk vairs dot pajumti tiem, kuri savā valstī jūtas neomulīgi tāpēc, ka tur līst... vai nelīst; tāpēc, ka tur valda diktatūra… vai vairs nevalda; tāpēc, ka šī valsts ir mazattīstīta vai tāpēc, ka tā ir jaunattīstības valsts. Šo migrantu galvenā motivācija ir tikai un vienīgi ekonomiskās intereses.

Mūsu politikai attīstības palīdzības jomā ir jābūt tādai, kas mudina cilvēkus palikt savā valstī; patiesībā ir jāizvirza šāds nosacījums un nosacījums par to, ka šo valstu pilsoņi atgriežas. Pretēji referenta teiktajam, tādas „tiesības” emigrēt nemaz neeksistē. Turpretī eiropiešiem, kuriem vajadzētu būt jūsu galvenajai prioritātei, ir visas tiesības pateikt „PIETIEK” un būt šajā jautājumā sadzirdētiem.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Parlamenta ziņojumu „Par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme”, un vēlos pievērsties vairākiem šajā ziņojumā minētajiem aspektiem. Kopš prezidenta Z. Ben Ali krišanas Lampedūzas salā un Itālijas krastos ir ieradušies gandrīz 24 000 tunisiešu, un kopš februāra savu karā izpostīto valsti ir pametuši tūkstošiem lībiešu. Ņemot vērā šo cilvēcisko drāmu, Eiropai pilnīgi noteikti ir jāreaģē un jāizrāda solidaritāte. Mūsu ziņojumā pausts aicinājums ieviest solidaritātes sistēmu attiecībā uz Ziemeļāfrikas bēgļu pārvietošanu. Mūsu ziņojumā pausts aicinājums piemērot „solidaritātes klauzulu” starp dalībvalstīm attiecībā uz robežkontroli, patvēruma jautājumu un imigrāciju. Tāpat mūsu ziņojumā izteikts aicinājums budžetā periodam pēc 2013. gada iekļaut noteikumu par ārkārtas līdzekļiem ātrai reaģēšanai attiecībā uz imigrāciju un patvērumu Eiropā. Visi šie aspekti ir nepieciešami, lai Eiropas patvēruma politika būtu īsta, tāda, kādu mēs jau sen aicinām izstrādāt, un lai tās pamatā būtu tādi principi kā saskaņotība, atbildība, solidaritāte un cilvēktiesību ievērošana.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo patstāvīgo ziņojumu, jo tajā uzsvērti patiesie migrācijas cēloņi, proti, politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība, politiskās represijas, cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī klimata pārmaiņas. Tāpat šajā ziņojumā uzsvērts tas, cik svarīgi ir nodrošināt izcelsmes valstis ar ilgtspējīgām stratēģijām Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un ES attīstības sadarbības politikas ietvaros. Tādā veidā tiek apstrīdēts mīts par nulles imigrāciju, atgādinot mums, ka migrāciju nevar apturēt un ka ES ir nepieciešama būtiska, tomēr kontrolēta imigrācija, lai tādējādi tiktu sniegts atbalsts novecojošajai sabiedrībai un novērsti citi sociālie un ekonomiskie izaicinājumi.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Provera kunga ziņojumā iztirzāti vairāki nozīmīgi jautājumi saistībā ar migrāciju un uzsvērta cilvēktiesību nozīme. Cilvēktiesību jautājums ir bijis galvenais aspekts kampaņās, kas Skotijā un Apvienotajā Karalistē īstenotas ar mērķi pārtraukt to bērnu aizturēšanu, kuri lūdz patvērumu. AK valdība ir solījusi apturēt šo nelietību, tomēr līdz šim tas tai nav izdevies.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es atbalstu šo dokumentu, jo nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas rada problēmas Eiropas Savienībai. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi. Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus ar mērķi nestabilitātes cēloņus risināt pašai, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību. Tāpēc ir steidzami jāsāk debates, lai labāk varētu izprast visus migrācijas aspektus un galvenos cēloņus. Tas palīdzēs Eiropas Savienībai izstrādāt saskanīgu un efektīvu politiku attiecībā uz migrācijas plūsmām no izcelsmes un tranzīta valstīm un pieņemt lēmumu par to, kā un cik daudz investēt šajās valstīs, lai mazinātu šo valstu iekšējo demogrāfisko un sociālo spriedzi un līdz ar to veicinātu stabilitāti.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Rezolūcijas projektā, par kuru Parlaments šodien balso, uzdots svarīgs jautājums, proti, kā definēt ES ārpolitikas lomu, saskaroties ar traģisko un vienlaicīgi delikāto jautājumu par migrācijas plūsmām? Eiropas Savienībai ir jāatrisina problēma, ko radījusi acīmredzamā nestabilitāte Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Lai neradītu negatīvas sekas, Eiropai ir jāspēj atrisināt šo problēmu, izstrādājot un īstenojot preventīvu politiku, kas iedarbojas uz ekonomiskās un politiskās nestabilitātes cēloņiem šajās valstīs, piedāvājot kopējus risinājumus, kuri var palīdzēt novērst vai vismaz mazināt šīs parādības apmērus. Tomēr šā mērķa sasniegšanai nepieciešami plaši resursi, tāpēc darbā jāiesaista un kopīgi jākoordinē arī citi pasaules spēki. Tomēr to nevar izdarīt, ja pilnībā netiek ievērots subsidiaritātes princips. Raugoties no šāda aspekta, Eiropas pienākums ir kodolīgi un saistoši reaģēt, tādējādi parādot tās lēmumu pievērsties galvenokārt šai politikai. Es esmu pārliecināts par nozīmīgo politisko signālu, kuru Eiropai ir jānosūta šajā jautājumā, nevis jāatstāj valstis vienas ar mehānismiem, kas ir to rīcībā. Tāpēc es balsoju par iepriekš minēto rezolūciju.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Kopš Amsterdamas līguma spēkā stāšanās ES ir bijušas ļoti plašas pilnvaras attiecībā uz migrācijas plūsmu kontroli. Patlaban tiek pausts aicinājums izmantot šīs pilnvaras, lai pārvaldītu neseno bēgļu pieplūdumu, kuri bēg no nemieriem Ziemeļāfrikā, īpaši Lībijā. „Arābu pavasaris” ir pārliecinošs brīvības simbols, tomēr šis jēdziens slēpj sevī arī traģiskāku realitāti, kuras dēļ ievērojams skaits civiliedzīvotāju ir devušies ceļā (vai šajā gadījumā jūrā), lai meklētu patvērumu. Tāpēc šajā rezolūcijā pausts aicinājums ES un starptautiskajām iestādēm izvērtēt sekas, kādas rada šāda plaša iedzīvotāju pārvietošanās. Es šo rezolūciju atbalstīju, jo atsevišķas dalībvalstis nespēj vienas pašas atrisināt šo situāciju, tāpēc mūsu rīcības pamatā ir jābūt sadarbībai un līdzdalībai. Turklāt arī Eiropas Savienības jaunajai ārpolitikas būtībai, ko nosaka Lisabonas līgums, un īpaši Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidei vajadzētu veicināt dalībvalstu veikto pasākumu efektīvāku koordināciju.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par ziņojumu, kurā pausta atzinība Komisijas nesenajiem priekšlikumiem par legāli migrējošām personām, kas nelūdz patvērumu, un kurā Komisiju mudina izstrādāt turpmākus instrumentus kopējās imigrācijas politikas izveidei, ekonomiskās migrācijas pārvaldībai ar mērķi veicināt ekonomikas un sociālo attīstību uzņēmējās, tranzīta un izcelsmes valstīs, kā arī sociālās kohēzijas sekmēšanai, uzlabojot migrantu integrāciju. Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt pienācīgu informāciju par legālās migrācijas iespējām Eiropas Savienībā ar mērķi novērst nelegālo migrāciju, labāk izmantot ES legālās imigrācijas sistēmu, skaidrāk noteikt pašreizējās izredzes un iespējas Eiropas Savienībā, kā arī kliedēt viltus cerības, ko dod cilvēku tirgotāji, tādējādi samazinot peļņu, ko organizētā noziedzība un cilvēku tirdzniecība gūst no cilvēku vajadzības pārvietoties. Tāpat ziņojumā pausts aicinājums Komisijai sekmēt aizsardzības pasākumus neaizsargātām grupām un personām (galvenokārt sievietēm un bērniem), kuras bieži kļūst par cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas upuriem, un Komisija tiek mudināta trešās valstīs izveidot informācijas centrus, kuri informētu par migrācijas iespējām Eiropas Savienībā. Tomēr ziņojumā pausts arī aicinājums izmantot līdzsvarotu pieeju starp legālās migrācijas veicināšanu Eiropas Savienībā un nodrošināšanu, ka ES spēj uzņemt un veiksmīgi integrēt migrantus.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Par spīti delikātu jūtu izpausmei šajā ziņojumā nav atspoguļota patiesība. Eiropas Savienību satrauc diktatoru krišana, kurus tā savulaik atbalstīja, pretī saņemot „migrantu plūsmu” pārvaldību pie robežām. To nesatrauca doma par šo diktatorisko sistēmu upuru ― bēgļu — masveida pieplūdumu, un tas viss labu iemeslu dēļ. To satrauc demokrātijas veidošanās.

Tomēr laika periodā no šā brīža līdz 2030. gadam Eiropai vajadzēs 230 miljonus imigrantu, kā paziņoja pati Eiropas Komisija. Turklāt šajā dokumenta redakcijā tiek ierosināts piemērot sankcijas tām valstīm, kuras neievēro principus, kas izriet no brīvās tirdzniecības nolīgumiem un ko propagandē Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Arābu revolūcijas ir tikko kā atbrīvojušās no savu despotu jūga un nu savus sveicienus tām sūta ārvalstu tirāni. Šis ziņojums ir augstprātīgs un riebīgs. Es balsoju pret.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi. Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus ar mērķi nestabilitātes cēloņus risināt pašai, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju pret Provera kunga ziņojumu par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme, jo es neatbalstu Eiropas Savienības migrācijas politiku jeb politiku „Eiropa ― Cietoksnis”, kura robežas ir no dzelzs, ja tās grib šķērsot vīrieši un sievietes, turpretī kapitāla priekšā tās vienkārši izgaist. Šajā ziņojumā tiek propagandēta tāda Eiropas migrācijas politika, kuras pamatā nav izpratne par to, ka emigrācija ir tiesības, nevis noziegums, un kurā netiek garantēts svētais patvēruma lūgšanas princips. ES liekulība ir pretīga ― tā imigrantus bez dokumentiem padara par noziedzniekiem. Nelegālie imigranti tiek izmantoti straujai kapitāla uzkrāšanai, kas tiešā veidā pārkāpj cilvēktiesību vispārīgumu. ES var pastāvēt, vienīgi pieļaujot ekonomisko imigrāciju, tāpēc tagad tā pauž lielu cinismu. Tas, kas notiek Ziemeļāfrikā, ir pierādījums „Eiropai ― Cietoksnim”. Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) nav nekādas saistības ar solidaritāti vai sadarbību nolūkā palīdzēt tautām cīnīties pret tādiem diktatoriem kā Z. Ben Ali, H. Mubarak vai M. Gaddafi, jo, kad tūkstošiem afrikāņu bēg no represijām un kara, ES viņus iesloga cietumā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir vieni no šāda veida migrācijas plūsmu cēloņiem. Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, īstenojot jebkādu atbilstošu ārpolitiku, kas paredz nestabilitātes cēloņu novēršanu, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību. Ilgtermiņā ES varētu veikt efektīvus pasākumus tās finanšu instrumentu izmantojuma un esošās iestāžu struktūras optimizēšanai. Ziņojumā ierosinātie pasākumi nav pietiekami un ir pārlieku deklaratīvi. Nepieciešams precīzāks un konkrētāks finanšu ekonomikas plāns. Pretējā gadījumā Eiropa noslīks nelegālās migrācijas vilnī. Šis ziņojums ir ļoti noderīgs kā pirmais solis pretī šīs problēmas atrisināšanai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ņemot vērā nepārtraukto migrantu straumi uz Eiropu, varētu šķist, ka iestāties pret tiesību aktiem par ekonomiskajiem migrantiem ir īpaši svarīgi. Jaunattīstības valstīm ir jāsaņem mūsu atbalsts, lai to iedzīvotāji vēlētos palikt savās valstīs. Kāda jēga ļaut iedzīvotājiem no jaunattīstības valstīm ienākt darba tirgū, īpaši ja patlaban bezdarba līmenis eiro zonā ir 9,9 %. Provera kunga sākotnējais ziņojums bija ļoti labs un līdzsvarots. Diemžēl vairāku grozījumu dēļ tas tika izmainīts nepareizajā virzienā. Tāpēc es balsoju pret.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo pēc nemieriem arābu valstīs, kad ievērojami palielinājās migrācijas plūsmas, visā ES ir jāīsteno kopēja migrācijas politika. Tā kā migrāciju nevar apturēt, ārpolitikai ir jābūt ar īpašu uzdevumu. Pieaugošā migrācija visskarbāk ietekmē valstis pie ES ārējām robežām. Tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu to, ka kopēja ES migrācijas politika tiek ieviesta ES līmenī, lai optimāli pārvaldītu un kontrolētu migrācijas plūsmas. Vienīgi kopīgi centieni var pasargāt ekonomikas izaugsmi, darba tirgus ilgtspējīgumu un attīstības apjomu no negatīvām sekām valstīs, kurās ierodas lielākās imigrantu plūsmas. Tas būs efektīvs instruments, ko izmantot, lai apturētu nelegālo imigrāciju, organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību. ES ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu legālas migrācijas veicināšanu un efektīvu neregulāras migrācijas apkarošanu. Ir ļoti svarīgi izveidot legālas migrācijas sistēmu, ņemot vērā Eiropas darba tirgus vajadzības un katras dalībvalsts spēju uzņemt un integrēt imigrantus.

Legālajiem imigrantiem Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jābūt tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā citiem darba ņēmējiem. Turklāt katrā valstī ir ļoti svarīgi samazināt intelektuālā darbaspēka emigrāciju un kvalificētu speciālistu aizbraukšanu. Tāpēc mums ir jāievieš atgriešanās atbalsta programmas, jāveicina cirkulārā migrācija, jāreglamentē darbā pieņemšanas metodes un jāatbalsta kapacitātes palielināšana.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu par vienu no Eiropas Savienības pamatprincipiem, proti, solidaritāti tautu starpā. Ņemot vērā politiskās krīzes Ziemeļāfrikā un lēno vai pilnīgi neesošo Eiropas politikas atbildes reakciju attiecībā uz migrācijas plūsmām, pašreizējā situācija ir tik nopietna un problemātiska, ka, manuprāt, tā ir nekavējoties jārisina. Pieņemot šo tekstu, Padome tiek aicināta ― un šo aicinājumu nevar un nedrīkst ignorēt ― pilnībā piemērot solidaritātes klauzulu, nodrošinot praktisku rīcības plānu un sadalot slogu dalībvalstu starpā. Īpaši šis teksts pamato minimālos standartus pagaidu aizsardzības imigrantiem nodrošināšanai, un pasākumus, kas paredzēti atbildības un pasākumu sadalījumam dalībvalstu starpā, kuras kā, piemēram, Itālija, atbildīgi pieņem imigrantus un patstāvīgi uzņemas sekas.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Ir svarīgi, ka Eiropas līmenī migrācijas plūsmu radītais pieaugošais spiediens tiek sasaistīts ar ES ārpolitiku. Eiropas iniciatīvas var palīdzēt politiski nestabilajām valstīm Ziemeļāfrikā, no kurām izbrauc ievērojami daudz nelegālo imigrantu. Ir pilnībā jāizmanto tādi instrumenti kā attīstības un sadarbības palīdzības programmas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi. Šie jautājumi neapšaubāmi tuvākajā nākotnē būs svarīgi gan Grieķijai, gan visai ES, tieši tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas patlaban ir būtiska Eiropas Savienības problēma. To cēloņi ir kari, bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģiju, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums. Šī ir aizvien pieaugoša parādība, kas rada spriedzi ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Šajā ziņojumā sniegta virkne ierosinājumu, kuru īstenošana ļautu ES efektīvi reaģēt uz šo problēmu. Citu pasākumu starpā es uzsvērtu preventīvas politikas pieņemšanu, ar ko paredz tieši novērst nestabilitātes cēloņus, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis izmisuma diktētu nepieciešamību, un sadarbības pasākumus attīstības jomā ar aptverošāku politisko redzējumu, kurā būtu ietverta drošība, reģionālā sadarbība un divpusējie nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm. Ir jātiecas sasniegt šos mērķus un Tūkstošgades mērķus, kas ir cieši saistīti ar politisko stabilitāti, un šiem mērķiem ir jābūt visa procesa pamatā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas netieši izraisījuši cilvēktiesību pārkāpumi, vides katastrofas un tādas ekonomiskās un sociālās struktūras trūkums, kura spētu nodrošināt labklājību lielai sabiedrības daļai. Šie iepriekš minētie punkti rada problēmas Eiropas Savienībai, jo, lai tos mazinātu, ir nepieciešama gan sadarbība attīstības jomā, gan sociālās spriedzes novēršana, kas bieži vien rodas ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valsti, bet arī starp izcelsmes un migrantu tranzīta valsti. Lai novērstu šo problēmu, ir nepieciešama tāda praktiska ES atbildes reakcija, kas paredz risināt ne tikai jautājumu par sadarbību attīstības jomā, bet arī jautājumu par ārpolitiku, ieviešot preventīvus pasākumus gan reģionālā, gan pasaules līmenī, proti, tādus pasākumus, kuros tiek pielietoti visi pieejamie ārpolitikas instrumenti un galvenā uzmanība tiek vērsta uz drošību, reģionālo sadarbību un divpusējiem nolīgumiem ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, kā arī cilvēktiesību aizsardzību un demokratizāciju. Tā kā esmu stingri pārliecināts par to, ka ES ir tieši jāiedarbojas uz nestabilitātes cēloņiem, daļēji uzlabojot pieejamo instrumentu izmantojumu, man nav citas izvēles, kā vien balsot par šo priekšlikumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi.

Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus ar mērķi nestabilitātes cēloņus risināt pašai, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību.

Īstenojot Eiropas migrācijas regulēšanas politiku, ir vienlaikus jāveic sadarbības pasākumi attīstības jomā un jāvadās pēc aptverošāka politiska redzējuma, kurā būtu ietverta arī drošība, reģionālā sadarbība, divpusējie nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, cilvēktiesību aizsardzība un demokratizācija.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Politiskās nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir būtiska Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi.

Es uzskatu, ka patlaban ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos instrumentus nestabilitātes cēloņu risināšanai. Eiropas ārpolitikas uzmanības centrā vajadzētu būt nestabilitātes saknei un izcelsmes valstu strukturālajām problēmām. Manuprāt, šis teksts piedāvā vēl kādu instrumentu, ko ES varētu izmantot, jo tajā tiek aprakstīta saskanīga un efektīva politika attiecībā uz migrācijas plūsmām, ļaujot izvēlēties vispiemērotākos veidus atkārtotai tādu apstākļu radīšanai, kas nodrošina politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Es asi iebilstu pret šo ziņojumu. Lozungs „vienoti daudzveidībā” ļauj ikvienam valdīt savā pagalmā, un Eiropas Savienība nevar un nedrīkst piespiest mūs pieņemt nevēlamus viesus. Liedzot sev iespēju atgriezt nelegālos migrantus to izcelsmes valstīs, mēs pārkāpjam jebkādas saprāta robežas. Ja netiks ievērota legalitāte, pastāv risks, ka mēs piedzīvosim miljoniem izmisušu cilvēku iebrukumu. Ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri cieš, tomēr tas jādara viņu pašu valstīs, novēršot cilvēku tirdzniecību.

Es asi noraidu apvainojumus par rasismu un ksenofobiju Eiropā, jo man ir apnicis tas, ka nelegāli migranti no Tunisijas sāk streiku tāpēc, ka viņiem netiek dota nauda cigaretēm; ka viņi atsakās no ēdiena, kura sastāvā ir tuncis, jo tas smaržojot pēc zivs; un, tiklīdz viņi ierodas Itālijā, viņi pieprasa mājvietu un darbu (protams, bezmaksas), kamēr arī mums ir vietējie iedzīvotāji, kuri ir bezdarbnieki un dzīvo nabadzībā.

Komplimenti Augstajai pārstāvei ārlietās Ashton kundzei ir acīmredzami bijuši lieki, jo realitātē viņai nav bijusi nekāda nojausma par to, kā atrisināt pašreizējo krīzi Magribā. Kā kūkas glazūru varētu uztvert lesbiešu, geju, biseksuālu un transseksuālu personu, kā arī transpersonu uzskatīšanu par vajātām vai tādām, kuru tiesības ir nepilnīgas, kā dēļ viņi ir pelnījuši īpašu uzmanību.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā pausta reālistiska attieksme pret šo problēmu, un referenta ierosinātais imigrācijas sloga sadalījums ir ļoti nepieciešams. Jautājums par imigrāciju ir grūts, tomēr, mēs tiksim ar to galā, ja rīkosimies pareizi. Šo problēmu nevar atrisināt Grieķija, Itālija un Spānija vien. Kopš janvāra Itālijā ir ieradušies 23 000 imigrantu. Mums ir jācenšas rast tādu Eiropas stratēģiju, ar ko būtu iespējams atrisināt imigrācijas problēmu, īpaši ņemot vērā notikumus Ziemeļāfrikā un arābu pasaulē, lai nevajadzētu dalībvalstis atstāt likteņa ziņā un tajā pašā laikā varētu nodrošināt to, ka emigrēt spiestie nelaimīgie cilvēki un eiropieši, kuri nes šo slogu, netiek izmantoti ļaunprātīgi.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Lai gan šīs rezolūcijas teksts varēja būt konkrētāks un vārdiski spēcīgāks, tās nopelns ir debašu par Eiropas Savienības migrācijas politiku salaušana. Patlaban, kad sakarā ar apstākļiem Ziemeļāfrikā veidojas lielas migrantu plūsmas, ES nevar īstenot savus mērķus, jo nespēj uzņemties skaidru atbildību. FRONTEX nevar būt vienīgais instruments, ko izmantot bēgļu krīzes pārvarēšanai. Tāpat Eiropai steidzami jāizstrādā rīcības plāns sloga sadalei, lai palīdzētu bēgļu pārvietošanā no attiecīgā reģiona un sniegtu atbalstu bezpajumtniekiem. Man žēl, ka pašreizējos apstākļos acīmredzami vienīgā iespēja bija atlikt nolīguma noslēgšanu, ar ko regulētu ES un Lībijas sadarbību. Šādu nolīgumu galvenā būtība nav Eiropas Savienības robežu kontroles pastiprināšana, bet gan Ženēvas Konvencijas ratificēšanas un tās ievērošanas uzraudzība. Es ceru, ka šī rezolūcija ir pirmais solis pretī globālai pieejai jautājumam par bēgļiem, lai attieksme pret cilvēkiem būtu cilvēcīgāka.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu „Par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme”. Koordinācija starp ārpolitiku un imigrācijas politiku ir būtiska. Mums ir jāpievēršas dziļajiem nestabilitātes cēloņiem atsevišķos pasaules reģionos un ir efektīvi jāpārvalda migrācijas plūsmas. Migrācijas regulēšanas politika ir tiešām efektīvi jāapvieno ar Eiropas sadarbības politiku attīstības jomā, un ir jāņem vērā drošības aspekti, reģionālā sadarbība dienvidu valstīs un sadarbības nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm. Runājot par dažu trešo valstu būtisko nozīmi šajā politikā, esmu pārliecināta, ka, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, ES ir pilnīgi noteikti jāslēdz ar šīm valstīm parakstāmie sadarbības nolīgumi. Tāpēc ir jāatjauno Lībijas un Eiropas Savienības sadarbības nolīgums, kas patlaban ir atlikts.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Vairākās valstīs valdošā lejupslīde un politiskā nestabilitāte ir veicinājusi migrācijas plūsmas, un tas ES rada problēmu. Šajā ziņojumā ierosinātie pasākumi palīdzēs atrisināt problēmu, kas tiešā veidā biedē valstis pie ES robežām un netiešā veidā visu ES. Viens no šiem pasākumiem ietver pastāvīgas uzraudzības sistēmas izstrādi, kas paredzēta FRONTEX aktivitātēm un operācijām, kuras saistītas ar migrācijas plūsmu pārvaldību, kam jānotiek pastāvīgi un stabili. Tāpēc es balsoju par Provera kunga ziņojumu.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šīs līdzsvarotās rezolūcijas pieņemšanu, jo tajā tiek ierosināti veidi, kā reaģēt uz migrācijas radītā spiediena problēmām, ar kurām saskaras Eiropa. Es uzskatu, ka ES migrācijas politikai un attīstības palīdzības politikai ir jābūt saistītām. Migrācija slēpj neredzētas cilvēku drāmas, un daļēji risinājums atrodas palīdzības politikā trešām valstīm, jo palīdzība veicinātu šo valstu attīstību un stabilitāti. Šis aspekts jāņem vērā arī Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP). Es uzskatu, ka ir steidzami jāsniedz Eiropas Savienības mēroga atbildes reakcija, un es aicinu dalībvalstis un Komisiju mobilizēt nepieciešamos rīkus un resursus. Tas tiks izdarīts, stiprinot Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) resursus un lomu. Tāpat tas tiks izdarīts, nodrošinot atbilstošu palīdzību reģioniem un pilsētām Vidusjūras krastā, kurām vajadzēs risināt imigrantu pieplūduma radītās ārkārtas humanitārās situācijas, nodrošināt kārtību un veicināt legālo migrantu integrāciju. Manuprāt, Eiropas solidaritātes princips ir pilnībā jāievieš dalībvalstu un trešo valstu starpā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Kā jau dokumentā uzsvērts, pašreizējā migrantu straume rada lielu spriedzi starp izcelsmes valstīm, uzņēmējām valstīm un tranzīta valstīm, kā arī uzņēmējās valstīs. Preventīvos nolūkos Provera kungs ierosina pievērsties migrācijas pamatcēlonim un Eiropas ārpolitikā iekļaut jautājumu par demokrātiskās un ekonomiskās stabilitātes trūkumu uzņēmējās valstīs. Eiropas Parlaments ir sagatavojis dažādus ziņojumus attīstības politikas jomā, kuros pausts aicinājums Komisijai un īpaši Ashton kundzei visās pārrunās skart jautājumu par situāciju cilvēktiesību jomā un tikai šādā kontekstā sniegt atbalstu un atvieglot tirdzniecību. Vēlos izmantot iespēju un atkārtot šo prasību.

Ziņojums: Elisabeth Jeggle (A7-0016/2011)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo sievietes mūsdienu sabiedrībā pilda daudzveidīgas lomas, ņemot vērā viņu individuālo iesaisti ģimenes un darba dzīvē, turklāt tieši šī lomu daudzveidība ļauj viņām sniegt nozīmīgu ieguldījumu progresā un jauninājumos visos sabiedrības līmeņos un uzlabot dzīves kvalitāti, jo īpaši lauku apvidos. Diemžēl lauku apvidos samazinās sieviešu skaits. Tādēļ, lai nodrošinātu stabilu situāciju iedzīvotājiem, kas strādā lauksaimniecībā, lauku apvidu veicināšanas politikai aktīvāk jāsekmē novatoriski un ilgtspējīgi lauku dzīves un darba apstākļi. Es piekrītu referentes viedoklim, ka mums jāveicina sieviešu vēlme nodarboties ar uzņēmējdarbību un jāatbalsta šādas ierosmes, jo īpaši veicinot to, lai sievietes kļūtu par īpašniecēm, atbalstot sieviešu uzņēmēju tīklus, kā arī nosacījumus finanšu nozarē veidojot tā, lai lauku uzņēmējām būtu iespējas veikt ieguldījumus un piekļūt kredītiem, jo tā viņas varētu labāk nostiprināties tirgū un attīstīt uzņēmējdarbību, gūstot stabilus ienākumus. Ir arī svarīgi atbalstīt centienus ar politikas līdzekļiem veicināt sieviešu nozīmi lauksaimniecībā, atvieglojot viņu lauksaimniecības uzņēmējdarbību. Ir jāveicina sieviešu labāka piekļuve zemes īpašumiem un kredītiem, lai mudinātu sievietes palikt lauku apvidos un kļūt par lauksaimniecības nozares dalībniecēm.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Es ar lielāko prieku atbalstu Jeggle kundzes ziņojumu, jo tajā īpaša uzmanība ir pievērsta tiem 42 % sieviešu, kas dzīvo lauku apvidos un sniedz būtisku ieguldījumu šo apvidu attīstībā, stabilizēšanā un modernizēšanā, ierosinot jaunus uzņēmējdarbības veidus. Pateicoties viņu smagajam darbam, šīs sievietes ir parādījušas, ka viņas var sekmēt tradicionālo dzīvesveidu un ražošanas attīstību laukos, dibinot uzņēmumus, kas var nodrošināt darbvietas un kas ļauj apvienot ģimenes pienākumus ar darbu.

Lai sasniegtu mērķi nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus visos reģionos un izvairīties no pilsētu vienpusējas attīstības, lauku apvidi ir jāaprīko ar modernāko IT infrastruktūru, nodrošinot atbilstīgu piekļuvi platjoslas pakalpojumiem, un ir jāattīsta elektroniskie uzņēmējdarbības veidi, piemēram, e-uzņēmējdarbība, kas ļauj cilvēkiem veikt uzņēmējdarbību neatkarīgi no tā, cik tālu viņi atrodas no pilsētas.

Turklāt mums arī jāuzlabo sieviešu izglītība un jānodrošina vieglāka piekļuve kredītiem, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību. Gaidāmajos sociālās aizsardzības politikas virzienos jāņem vērā arī tādu sieviešu imigrantu dzīves apstākļi, kas tiek nodarbinātas lauksaimniecības uzņēmumos kā sezonas strādnieces, it sevišķi saistībā ar nepieciešamību šīm sievietēm nodrošināt piemērotas mājvietas, medicīnisko apdrošināšanu un atbilstīgu sanitāro aprīkojumu.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Dzimumu vienlīdzības principa ievērošana ir pamatprasība saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, un tā būtu jāveicina, lai palielinātu to sieviešu skaitu, kas ir iesaistītas ekonomikas un sociālās aktivitātēs, kā arī sevišķi lai paaugstinātu sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzību lauksaimniecības nozarē. Manuprāt, ir svarīgi uzsvērt sieviešu nozīmi lauku saimniecībās un lauku apvidos. Tādēļ atbalsta politikas virzienos vairāk nekā līdz šim ir jāatspoguļo sievietes svarīgā nozīme, vajadzības un situācija laukos. Es mudinu dalībvalstis lauku apvidos nodrošināt stimulus, lai atbalstītu ražotājas vai uzņēmējas, kā arī lai atbalstītu viņu iesaistīšanos politikas procesā, tai skaitā iestāžu valžu pārstāvniecībā, ar mērķi atbalstīt vienlīdzīgu nozīmi sievietēm un vīriešiem.

Es balsoju par šo ziņojumu, kas palīdz apkarot sociālo atstumtību lauku apvidos. Lauku attīstības politikas virzienu galvenais mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, kā arī vienlīdzīgus dzīves apstākļus visos reģionos, tādējādi izvairoties no blīvi apdzīvotu pilsētu teritoriju vienpusējas attīstības, lai novērstu masveida izceļošanu no ciematiem.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Tā kā sievietes veido 42 % no iedzīvotājiem, kas iesaistīti lauksaimniecības nozarē, ir skaidrs, ka viņām ir būtiska nozīme lauku apvidos un lauku saimniecībās. Ir jāatzīst un jāatbalsta sievietes un viņu ieguldījums lauksaimniecībā un lauku dzīvē, tādēļ es atbalstu šo svarīgo ziņojumu. Turpmāk ES lauksaimniecības politikas virzienos ir pienācīgi jāatzīst sieviešu nozīme. Es atbalstu ziņojumā sacīto par sieviešu tīklu lielisko darbu, aktivizējot lauku kopienu darbības un veicinot vienlīdzību, kā arī sociālo iekļaušanu laukos. Šiem tīkliem jāsaņem lielāks politiskais atbalsts vietējā, valsts un Eiropas līmenī. Piemēram, Īrijā, Īrijas Lauku sieviešu apvienība (ICA) ir svarīga un ietekmīga organizācija lauku apvidos, un nesen šai organizācijai apritēja tās 100. gadadiena; tai ir aptuveni 11 000 biedru, un tā nu jau ilgi ir atbalstījusi lauku sievietes. Šādām vietējām organizācijām jānodrošina pienācīgs atbalsts, un tās turpmāk jāņem vērā ES lauksaimniecības politikas virzienos.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. − (PT) Sievietēm ir aizvien lielāka nozīme lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos. Pēdējo gadu laikā sievietēm sniegtais atbalsts saistībā ar viņu projektiem ir viņām ļāvis panākt būtisku progresu, kas savukārt ir sekmējis lauku sabiedrības attīstību kopumā.

Sievietes ir sekmējušas tradicionālo ekonomikas modeļu un dzīvesveidu attīstību lauku apvidos, vienlaikus veicinot iesaistīto uzņēmējdarbības modeļu stabilizēšanos un modernizāciju, tā sekmējot arī lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību. Arī lauku apvidos sievietes vēlas īstenot savus dzīves plānus, būt saimnieciski neatkarīgas un pildīt ar ģimeni saistītos uzdevumus.

Tādēļ šajā ziņojumā, par kuru balsoju atbalstoši, aicina pievērst lielāku uzmanību plašajam sieviešu profesionālo iemaņu, interešu un sasniegumu spektram, lai darbvietas lauksamniecībā viņām joprojām liktos pievilcīgas. Eiropas lauku politikas galvenajam mērķim jābūt nodrošināt, ka vīrieši un sievietes var sekmīgi darboties un ka viņiem ir labas dzīves perspektīvas lauku apvidos.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Sieviešu situācija lauku apvidos ir ļoti reāls un aktuāls jautājums Eiropas Savienībai. Tomēr tas ir ļoti nopietns un steidzams jautājums dažām jaunajām dalībvalstīm, piemēram, Rumānijai, kur ļoti lielā daļā lauku apvidu ir ārkārtīgi zems nodarbinātības līmenis. Mums jāpieņem ilgtspējīga pieeja, kam turpmākā KLP nodrošinās finansiālu atbalstu, lai mēs varētu sasniegt rezultātus, nodrošinot dzīves apstākļus, kuri ir pievilcīgi vīriešiem un sievietēm šajos apvidos. Es piekrītu Jeggle kundzes domai par Eiropas lauku sieviešu tīklu, ko atbalsta arī pasākumi saskaņā ar KLP otro pīlāru. Es arī piekrītu tam, ka vienai no KLP reformas prioritātēm jābūt lauku apvidu sieviešu piekļuves nodrošināšanai pakalpojumiem un palīdzībai atbilstīgi katras dalībvalsts vajadzībām.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien apspriežamais ziņojums ir īpaši svarīgs tādēļ, ka tajā galvenā vērība ir pievērsta svarīgākajiem jautājumiem, pie kuriem jāstrādā, lai nodrošinātu sieviešu efektīvu ieguldījumu lauku apvidu attīstībā, vienlaikus cenšoties uzlabot nodarbinātības izredzes saistībā ar jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

Manuprāt, sieviešu nozīme lauksaimniecības uzņēmumos un lauku vidē ir svarīgs aspekts teritoriālās attīstības politikas virzienos. Patiešām, viens no Eiropas lauku apvidu politikas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt vienlīdzīgus dzīves apstākļus visos reģionos, lai pat laukos vīrieši un sievietes varētu izmantot iespējas gūt panākumus.

Pašreizējā KLP izstrādes posmā ir ļoti svarīgi paturēt prātā lauku apvidos dzīvojošo sieviešu vajadzības, kā arī ļaut attīstīties viņu potenciālam. Manuprāt, runājot par progresīvu un globālu perspektīvu, būs jāpieliek lielākas pūles, lai ilgtspējīgi izmantotu lauku apvidus, kam jābūt efektīviem gan enerģētikas, gan kvalitātes ziņā. Turklāt būs vajadzīga lielāka apņemšanās no to personu puses, kas ir iesaistītas lauksaimniecības reformas procesā.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir veicināt lauku apvidu kvalitatīvu, ilgtspējīgu attīstību. Es balsoju par šo tekstu, jo uzskatu, ka sievietēm ir ārkārtīgi liela nozīme modernajā sabiedrībā. Pēdējo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka liela daļa projektu, kas īstenoti lauksaimniecības jomās, būtu bijuši neiespējami bez aktīvas sieviešu iesaistīšanās. Es arī domāju, ka lauku apvidos ir jāuzlabo dzīves apstākļi. To var panākt, palielinot piekļuvi ikdienā nepieciešamai infrastruktūrai, iestādēm un pakalpojumiem. Sievietēm ir jānodrošina iespēja panākt līdzsvaru starp darba un ģimenes dzīvi, kā arī jāsaglabā ciematu kopienas. Sievietēm jāspēj piekļūt atbalsta dienestiem, iestādēm un struktūrām. Viņu nozīme ir jānostiprina arī lēmumu pieņemšanas procesā.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Ņemot vērā to, ka sociālās atstumtības risks lauku apvidos ir lielāks sievietēm nekā vīriešiem, un tā kā tas ir svarīgi, es noteikti atbalstu šo rezolūciju, kurā vērš uzmanību uz sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un prasa ne tikai veltīt lielāku vērību sieviešu lauksaimniecības un citām profesionālajām prasmēm uzņēmējdarbības un reģionālās attīstības stratēģijās, bet arī atbalsta stimulus, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos tirgū, likvidējot visus diskriminācijas veidus, uzlabojot pieejamo apmācību, kā arī uzlabojot piekļuvi pēcdiploma un specializētajiem kursiem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Tā kā, manuprāt, reģionālā attīstība šobrīd ir īpaši aktuāls jautājums, jo lauku apvidi kļūst aizvien mazāk apdzīvoti sociālo izmaiņu, sociālo struktūru un vērtību izmaiņu, kā arī pieaugošas individualizēšanās tendences dēļ, es balsoju par šo ziņojumu. Es pilnībā piekrītu, ka viens no svarīgiem pasākumiem, kas varētu izmainīt šo jauno tendenci urbanizācijas virzienā, ir atbilstīgu dzīves un darba apstākļu nodrošināšana lauku apvidos. Pieredze rāda, ka dzīves kvalitāte un ekonomiskā spēja lauku apvidos ir cieši saistīta ar sievietēm un nozīmi, kāda tām ir lauksaimniecībā. Īpaši svarīgi ir ziņojumā ierosinātie pasākumi, kas ļautu sievietēm īstenot pašām savus dzīves plānus, būt saimnieciski neatkarīgām un pildīt ar ģimeni saistītos pienākumus. Ziņojumā uzskaitītie pasākumi ietver ierosinājumus, ka ir jāsaglabā un jāpaplašina ar laukiem saistīta apmācība un konsultācijas sievietēm, īpaši koncentrējot uzmanību uz lauksaimniecības jautājumiem, jāturpina ES atbalsts lauksaimniecībai un uzņēmējdarbībai lauku apvidos, jāattīsta būtiskākā infrastruktūra un IT infrastruktūra, kā arī iespēja izmantot pirmstermiņa pensionēšanos un daudzus citus pasākumus.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. − (IT) Es vēlos apsveikt savu kolēģi referenti Jeggle kundzi par paveikto darbu, kas ļāvis Parlamentam publiski atzīt laukos dzīvojošo sieviešu daudzveidīgo lomu. Neraugoties uz to, ka 42 % no aptuveni 27 miljoniem darba ņēmēju šajā nozarē ir sievietes un gandrīz 29 % lauksaimniecības uzņēmumu vada sievietes, sieviešu nozīme vēl nav pietiekami atzīta.

Es balsoju par šo dokumentu, jo piekrītu nepieciešamībai atzīt sieviešu unikālo nozīmi lauksaimniecībā. Turklāt, manuprāt, mūsu pienākums ir noteikt sieviešu īpašās vajadzības lauku apvidos un nodrošināt, ka turpmākās stratēģijas, sākot ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākamo reformu, atbilstīgi nodrošina šīs prasības. Eiropas Savienība nedrīkst ignorēt lauku apvidos dzīvojošo sieviešu profesionālos, ģimenes un sociālos centienus. Lai tas tā būtu, Eiropas iestādēm pienākas nodrošināt vajadzīgos atbalsta dienestus un novatorisku noteikumu kopumu, kas nav paredzēts tikai tirgum.

Visbeidzot, es atbalstu referentes Jeggle kundzes priekšlikumus, it sevišķi attiecībā uz to, ka ir vajadzīga lielāka sieviešu pārstāvniecība lauksaimniecības jomu politiskās, ekonomikas un sociālās organizācijās.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju nozīmi, ko Komisija ir attiecinājusi uz sieviešu lomu lauku apvidu attīstībā. Sieviešu daudzveidīgā loma pēdējos gados gan ekonomikas, gan sociālā ziņā ir realitāte, ko nedrīkstam ignorēt. Tas it sevišķi attiecas uz lauksaimniecību, kas ir nozare, kurā sievietes pēdējo gadu laikā ir sniegušas lielu ieguldījumu, tostarp arī attiecībā uz uzņēmējdarbības dažādošanu un pielāgošanu tirgum. Tādējādi un saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem sekmēt lauku apvidu ilgtspējīgāku izmantošanu, ir jārīkojas, lai nodrošinātu sieviešu vajadzības un centienus šajos apvidos. Šādi rīkojoties, īpaši jācenšas uzturēt un attīstīt vajadzīgo atbalsta infrastruktūru, ievērojot ļoti svarīgo izglītības nozīmi.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta šīsdienas rīcību, atbalstot un nostiprinot sieviešu ieguldījumu Eiropai svarīgajā lauksaimniecības nozarē. Ziņojumu „Sievietes lauksaimniecībā” atbalstīja vairāki EP deputāti, un tas ir savlaicīgs pasākums. Ne pārāk daudz cilvēku apzinās, ka 42 % no cilvēkiem, kas ir regulāri nodarbināti lauksaimniecības nozarē, ir sievietes. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Paturot prātā to, ka dzimumu līdztiesības princips tiek sekmēts Eiropas tiesību aktos un ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatprasībām, es uzskatu, ka ir svarīgi šo jautājumu ietvert turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā, tostarp izmantojot jaunos instrumentus, kas sekmēs šo principu. Manuprāt, turpmākajai kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt taisnīgai, tai skaitā pret sievietēm.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir argumentēts, ka dzimumu līdztiesības veicināšana ir ES pamatmērķis, un noteikts, ka šis princips ir jāietver kopējā lauksaimniecības politikā (KLP). Ir būtiski atvieglot sieviešu piekļuvi lauku saimniecību un lauksaimniecības kredītiem. Šis ziņojums arī veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs balsojām par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo uzskatām, ka ir svarīgi cīnīties pret līdztiesības trūkumu sabiedrībā. Ziņojumā ir arī aprakstīts, cik svarīga ir labi funkcionējoša infrastruktūra un konkrētu pamatpakalpojumu nodrošināšana, piemēram, platjoslas pakalpojumi un bērnu aprūpe, ne tikai pilsētās, bet arī lauku apvidos. Tomēr mēs vēlamies uzsvērt, ka neuzskatām, ka lauksaimniecībai būtu jāsaglabā tāda pati daļa budžetā nākamajā daudzgadu finanšu plānā, bet drīzāk ka lauksaimniecības kopējā daļa ir būtiski jāsamazina.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Ja mēs atbalstām nopietnu apņemšanos attiecībā pret lauksaimniecības nozari — un es to atbalstu — un to, ka iespēja strādāt laukos ir reāla dzīvesveida izvēle ģimenēm, ir svarīgi nodrošināt, lai visiem, kas šādu izvēli izdara, ir pieejami līdzīgi apstākļi, kādi ir pilsētu iedzīvotājiem — gan veselības aprūpes, gan izglītības, gan arī ģimenes atbalsta infrastruktūras ziņā.

Attīstība un sociālā kohēzija ir saistīta ar saskaņotību starp lauku apvidiem un pilsētām, neaizmirstot laukus un sistēmiski neuzskatot tos par mazāk pievilcīgiem. Šāda paradigmas maiņa, protams, var būt saistīta ar sieviešu aktīvo lomu lauksaimniecības kopienās. Man nav romantiska vai bukoliska redzējuma attiecībā uz „miera ostas meklēšanu laukos”. Gluži pretēji — es zinu, ka šāds dzīvesveids ir saistīts ar izmaksām un nereti nozīmē atteikšanos no vieglas piekļuves modernai, dzīvei būtiskai infrastruktūrai. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šajā ziņojumā paustās bažas, jo tādējādi varam apņemties sekmēt kvalitatīvu infrastruktūru, kas atbalsta ģimenes, izglītību, veselības aprūpi un transportu arī laukos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Dzimumu līdztiesības sekmēšana ir ES un tās dalībvalstu pamatmērķis. Šis princips jāietver kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību: lauku saimniecības, lauku tūrisms, tiešais mārketings un sociālie pakalpojumi ir lauku apgādes struktūras stūrakmeņi, kas ir ilgtspējīgi jāatbalsta, izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku. KLP ir jāizmanto, lai veicinātu šos pakalpojumus ar mērķi nodrošināt sievietēm jaunas perspektīvas un iespējas uz apmaksātu darbu, kā arī būtiski atvieglot ģimenes dzīves apvienošanu ar darba dzīvi. Ir jārīkojas saistībā ar iedzīvotāju novecošanu lauku apvidos, un šeit ir jārada nosacījumi, lai cilvēki apmestos uz dzīvi laukos, jo ir jāuzsver nozīme, kāda ir dzīvīgiem un dinamiskiem lauku apvidiem ar dažādiem iedzīvotājiem. Šajā saistībā vēlos vēlreiz uzsvērt attīstības iespēju un gados jaunu sieviešu atbilstīgu izaicinājumu nozīmi. Ir jāatbalsta un jāatdzīvina lauku vide kā dažāda un plaša teritorija, kurā dzīvot un veikt uzņēmējdarbību, īpaši izmantojot sieviešu specializētās zināšanas un prasmes.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī rezolūcija ir pret Komisijas ierosinātās regulas projekta pieņemšanu par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz bērnu attīstību un veselību, jo nav saderīga ar Regulas par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem mērķiem un saturu. Mātes pienā ir dokosaheksānskābe (DHA), kas veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam. Tā kā trūkst skaidras zinātnieku vienprātības par ietekmi, kāda ir ar DHA bagātinātam piena maisījumam uz zīdaiņiem, mēs uzskatām, ka ir jāieņem preventīva un piesardzīga nostāja attiecībā uz bioloģisku vidi, kas nav mātes piens, neatkarīgi no tā, vai tas ir piena maisījums vai cita zīdaiņu pārtika.

Mēs esam nobažījušies par konkrētā regulas priekšlikuma pieņemšanu, jo tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām, kas cita starpā paredz, ka „norādei vajadzētu būt zinātniski pamatotai, ņemot vērā pieejamo zinātnisko datu kopumu”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Visos Eiropas Savienības un dalībvalstu politikas virzienos jāņem vērā līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšana, kā arī uz dzimumu balstītas diskriminācijas apkarošana. Tādēļ jāpiešķir īpaša nozīme to sieviešu situācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, kuras saskārušās ar dziļu krīzi laukos tādu pašreizējo politikas virzienu kā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un citi dēļ.

Sievietes, kas veido 42 % no 26,7 miljoniem cilvēku, kuri ir nodarbināti lauksaimniecībā, īpaši skar tas, ka bankrotē simtiem tūkstoši mazu un vidēju lauku saimniecību, un ģimenes saimniecību sabrukšana, ko ir veicinājušas sekojošās KLP reformas. Tāpat kā citās jomās sievietes ir bezdarba, nedrošu darbvietu, zemu algu un nabadzības upuri, un šie apstākļi ir saasinājušies antisociālo politikas virzienu dēļ, ko piemēro, aizbildinoties ar krīzi.

Tāpēc tukšu vārdu vietā mums jāpārtrauc politikas virzieni, kas radījuši pašreizējo situāciju. Vērtība ir jāattiecina uz sieviešu, viņu tiesību, līdztiesības un sabiedrisko pakalpojumu nozīmi lauku apvidos saistībā ar veselības aprūpi, izglītību, kultūras un izklaides iespējām, sociālo infrastruktūru…

(Balsojuma skaidrojumu saīsināja saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. − (DE) Šim ziņojumam sniedzams pilnīgs atbalsts, jo tajā ir vērsta uzmanība uz sieviešu īpašo nozīmi lauksaimniecības uzņēmējdarbībā un lauku apvidos, vienlaikus piedāvājot risinājumus aktuālām problēmām. Šie risinājumi palīdzēs padarīt sievietēm pievilcīgāku darbu un ikdienas situācijas lauku apvidos. Viens no šiem risinājuma aspektiem ir cenas ziņā pieejamas un vieglas piekļuves sekmēšana atbalsta pakalpojumiem un tādām iestādēm kā bērnudārzi, ambulatorās klīnikas utt., kā arī vajadzīgā infrastruktūra. Ir arī ierosināts izmantot ES finansējumu, lai uzlabotu lauku kopienu dzīves kvalitāti.

Vēl viens būtisks elements ir plašāka piekļuve skolām, augstāka līmeņa profesionālajai un akadēmiskajai apmācībai, kā arī sociālo apstākļu uzlabošana sievietēm lauku apvidos. Tas nodrošinās ieguvumus ne tikai sievietēm, bet arī bagātinās šos apvidus, nodrošinot to kā integrētu darba un dzīves vietu ilgtspējīgu attīstību.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo ir ļoti svarīgi uzsvērt sieviešu nozīmi lauku saimniecībās un lauku apvidos, īpaši ņemot vērā šīs nozīmes daudzveidību. Eiropas lauku politikas svarīgs uzdevums joprojām ir vienlīdzīgu dzīves apstākļu nodrošināšana visos reģionos, novēršot blīvi apdzīvotu pilsētu teritoriju vienpusēju attīstību, lai pat lauku apvidos vīrieši un sievietes varētu uzturēties un veidot sekmīgu dzīvi. Ja vēlamies, lai laukos dzīvo visu paaudžu sievietes, vai ja vēlamies mudināt šīs sievietes pārvākties uz dzīvi laukos, atbalsta politikas virzienos aktīvāk nekā līdz šim jāatspoguļo viņu vajadzības un apstākļi. Modernā sabiedrībā vienīgais veids, kā to panākt, ir atbalsta pakalpojumi, iestādes un struktūras, kam jābūt cenas ziņā pieejamām un sasniedzamām reģionālā līmenī. Vienai no Eiropas atbalsta pamatstratēģijām jābūt šīs atbalsta struktūras saglabāšanai un attīstībai tā, lai sievietes to varētu turpināt izmantot. Jau plānošanas posmā — piemēram, projektējot bērnudārzu, veidojot dienas aprūpes iestādi vai attīstot sabiedrisko transportu — ir jānosaka jaunas pieejas un lēmumu pieņemšanā jāiesaista visu paaudžu sievietes. Skolas, profesionālā un akadēmiskā izglītība, kā arī turpmāka apmācība joprojām ir dzīves un darba kvalitātes pamataspekts lauku apvidos.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. − (FI) Aptuveni pēdējo 50 gadu laikā sieviešu dzīve lauku apvidos ir izmainījusies un kļuvusi dažādāka. Ir samazinājies tradicionālo darbvietu skaits. Tajā pašā laikā to vietā ir ienācis jauns dzīvesveids. Tajā jūtamas būtiskas atšķirības saistībā ar sieviešu izcelsmi, izglītību un statusu darba tirgū. Arī šīs izmaiņas ir aktīvāk jāatspoguļo Eiropas Savienības atbalsta politikā, lai labāk apvienotu lauku sieviešu darba un ģimenes dzīvi.

Pēdējos gados sievietes ir izmantojušas savu izglītību un profesionālās prasmes, lai veicinātu tradicionālās lauku ekonomikas attīstību. Dažādi inovatīvi uzņēmumi, kas koncentrējas, piemēram, uz pakalpojumiem un lauku tūrismu, ir būtiski atdzīvinājuši lauku ekonomikas struktūru. Atbalsts inovatīvu lauku uzņēmumu izveidei un attīstībai jāsniedz arī turpmāk.

Visbeidzot vēlos norādīt, ka dzimumu līdztiesības veicināšana ir viens no ES un dalībvalstu galvenajiem mērķiem. Tādēļ Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politikā ir jāietver līdztiesības veicināšanas princips.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Šis ziņojums ir Eiropas Parlamenta rīcība, lai uzlabotu dzīves un darba iespējas lauku apvidos, kā arī lai nodrošinātu attīstības iespējas. Ziņojuma priekšlikumu svarīgākais ierosinājums ir lauku infrastruktūras paplašināšana, lai sievietēm piedāvātu jaunas perspektīvas un nodarbinātības iespējas. Darba un ģimenes dzīves savienojamība ir jautājums, kas ietekmē lauksaimniecības uzņēmējdarbībā iesaistītos. Tāpat kā referente arī es esmu pārliecināta, ka aktīva atbalsta sniegšana lauku apvidos ir vienīgais veids, kā novērst to, ka sievietes pārceļas uz dzīvi pilsētās. Šajā saistībā nepieciešamas arī uz vajadzībām pamatotas bērnu aprūpes iestādes un infrastruktūra, kas pielāgota ģimenēm lauksaimniecības nozarē, kā arī piekļuve internetam un citām sakaru tehnoloģijām. Lai turpmāk īstenotu svarīgus pasākumus lauku apvidos, mums būs vajadzīgi pietiekami finanšu līdzekļi lauksaimniecībai un lauku apvidu attīstībai. Es atbalstu ziņojumā pausto aicinājumu, ka ir svarīgi nesamazināt lauksaimniecības daļu ES budžetā, organizējot sarunas par ES turpmāko finanšu shēmu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Es noteikti atbalstīju savas kolēģes Jeggle kundzes ziņojumu, jo, manuprāt, tajā bija ietverti svarīgi principi, kas jāņem vērā un jāsaglabā arī turpmāk. No 27 miljoniem iedzīvotāju, kas ES ir regulāri nodarbināti lauksaimniecībā, aptuveni 42 % ir sievietes, savukārt saskaņā ar statistikas datiem katra piektā uzņēmuma (aptuveni 29 %) tiešais vadītājs ir sieviete. Es jūs aicinu šos skaitļus ņemt vērā, kad vērtēsim sieviešu lielo ieguldījumu daudzās vietējās kopienās, lai panāktu attīstību, kam nereti seko neproporcionāli maza sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos. Šis ir ierobežojums, kas mums jāpārvar ar pakalpojumu politiku, kas, izmantojot jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), veicinās attīstību un darbības lauku apvidos. Es it sevišķi runāju par apmācību, konsultāciju pakalpojumiem un uzņēmumu izveides iniciatīvām, ko varētu turpināt attīstīt saistībā ar KLP otro pīlāru un kas varētu būt pagrieziena punkts virzienā uz sieviešu, kā arī vīriešu dzīves apstākļu būtisku uzlabošanos lauku apvidos. Es to uzskatu par samērā stratēģisku vajadzību un ne tikai saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, īpaši runājot par iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt inovācijas, pētniecību un attīstību.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. − (PL) Šodien Strasbūrā mēs balsojām par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos. Es pati esmu no lauku apvidus, es dzīvoju lauku apvidū un bija laiks, kad smagi strādāju savu vecāku lauku saimniecībā. Ar absolūtu pārliecību varu teikt, ka sievietes ietekmē ne tikai lauku saimniecību attīstību un modernizāciju, bet nereti arī sekmē visu lauku kopienu, pateicoties savam smagajam darbam un apņēmībai. Viņu darbības lauku mājsaimnieču klubos, viņu centieni saglabāt tradīcijas un ģimenes paražas, kā arī jaunu risinājumu sekmīgā īstenošana lauku saimniecību pārvaldības jomā nozīmē, ka viņas ir grupa, kas jāatbalsta un jāveicina, kā arī tās vērtība ir jāuzsver. Es vēlos pateikties visām sievietēm lauku apvidos gan Polijā, gan visā Eiropas Savienībā par viņu smago darbu un ieguldījumu reģionālajā attīstībā, un es vēlos norādīt, ka balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu. Paldies!

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir atzīta sieviešu būtiskā nozīme lauksaimniecības produktu ražošanā un vajadzība pielāgot konkrētus politikas virzienus un nosacījumus, lai palīdzētu šīm sievietēm. Tomēr es neuzskatu, ka to vajadzētu izmantot kā attaisnojumu, lai KLP piešķirtu vēl vairāk naudas.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par, jo noteikti uzskatu, ka mums jāatzīst sieviešu centrālā nozīme vietās, kurās viņu darbs ir svarīgs, lai nodrošinātu konkrētās vietējās ekonomikas rezultativitāti vai atveseļošanos, kas savukārt veicina mūsu valstu vispārējo izaugsmi.

Iepriekšējās desmitgadēs sieviešu nozīme lauksaimniecības nozarē ir būtiski izmainījusies, iegūstot aizvien daudzveidīgāku statusu. Tādēļ Eiropas iestādēm ir jārīkojas ar mērķi novērst sieviešu aizbraukšanu no laukiem vai katrā gadījumā mudināt sieviešu atgriešanos lauku dzīvē. Atbalsts sievietēm un viņu plāniem nodrošinātu panākumus lauku kopienu attīstībā kopumā.

Mums jāpiedāvā sievietēm, kas strādā lauksaimniecības nozarē, iespēja īstenot viņu personīgos dzīves plānus, nodrošinot viņām saimniecisku neatkarību un veikt savus ar ģimeni saistītos uzdevumus. Darbvietām lauksaimniecībā jāsaglabā pievilcība sieviešu acīs, lai viņas varētu turpināt īstenot savas daudzveidīgās profesionālās prasmes. Šajā finanšu un ekonomikas krīzē ir ļoti svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus laukos un pilsētās, lai atjaunotu apdzīvotību teritorijās, kas varētu stimulēt ekonomikas atveseļošanos attiecīgajā Eiropas reģionā.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Radikālās izmaiņas Eiropas lauku apvidos rada problēmas saistībā ar apdzīvotību, darbvietām, pakalpojumiem un vidi. Mums jāuzsver sieviešu klātbūtnes un līdzdalības būtiskā ietekme uz dzīves kvalitāti un lauku ekonomiku. Sievietes var ES piedāvāt lielu potenciālu, attīstot Eiropas lauku ekonomiku un balstoties uz to. Tādēļ ES finansējums var palīdzēt uzlabot dzīves un darba kvalitāti lauku apvidos, sekmējot ienākumus, kā arī skolas, profesionālo un akadēmisko izglītību un turpmāku apmācību.

Lauksaimniecības nozares nākotne ir atkarīga no tās spējas būt daudzveidīgai. Lauku saimniecību sniegto pakalpojumu potenciāls papildus to saražotajai pārtikai ir atkarīgs no iesaistīto cilvēku radošuma, un starp viņiem esošās sievietes jau ir sniegušas lielu ieguldījumu. Ir daudzas iespējas izveidot vietējos pakalpojumu un iesaistīt to sniegšanā sievietes, kas ir labākais veids, kā nodrošināt šādu projektu sekmes.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Ņemot vērā sieviešu pieaugošo nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) šī nozīme ir jāatzīst, lai veicinātu dzimumu līdztiesību. Tas ir vienīgais veids, kā mums izdosies veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību. Tāpat kā pilsētās arī lauku apvidos mums jānodrošina labi dzīves apstākļi, lai sievietēm un viņu ģimenēm būtu nodrošināti stimuli palikt laukos.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo uzskatu, ka sievietēm ir ļoti liela nozīme šajā nozarē, kas nodarbina 14,6 miljonus cilvēku vai 41 % sieviešu. Lai gan zinu, ka kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs paredz atbalstu projektiem, kas saistīti ar sieviešu dzīves apstākļiem lauku apvidos, manuprāt ir jāanalizē pašreizējie projekti, lai noteiktu noderīgu praksi un veicinātu labākus apstākļus sievietēm, kuras jo īpaši skar kapitālisma sistēmas pašreizējās strukturālās krīzes sekas lauku apvidos. Tas it sevišķi ir tā, ja ņemam vērā sieviešu augsto bezdarba līmeni, ko papildina tas, ka daudzas sievietes vispār nepiedalās darba tirgū, proti, viņas nav reģistrētas kā bezdarbnieces un netiek uzskaitītas nodarbinātības statistikas datos. Es arī uzskatu, ka sieviešu darba ņēmēju sociālā aizsardzība lauksaimniecības nozarē ir svarīga lauku apvidu attīstībai, tādēļ balsoju par šo ziņojumu, kas ir solis šajā virzienā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Kā jau tika teikts, ziņojuma mērķis ir uzsvērt nepieciešamību īstenot dzimumu līdztiesības principu kopējā lauksaimniecības politikā, lai sekmētu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību. Tādēļ ES ir no jauna jākoncentrē sava ES atbalsta stratēģija, lai panāktu sievietēm labvēlīgu lauku apvidu attīstību. Starp svarīgākajiem punktiem, par kuriem vienojās dažādas politiskās grupas, ir sieviešu attieksmes pret uzņēmējdarbību un tai nepieciešamo prasmju uzlabošana lauksaimniecības nozarē, piekļuves uzlabošana un īpaša apmācība sievietēm, lauku apvidu aprīkošana ar vismodernāko IT infrastruktūru, plašāka atzinība un atbalsts sieviešu tīkliem, infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, atbilstīgi sociālā nodrošinājuma pabalsti sievietēm, kas strādā lauksaimniecības nozarē, kopīgas īpašumtiesības uz lauku saimniecībām un īpaša uzmanība attiecībā uz sievietēm imigrantēm. Kas gan balsotu pret to? Cik šis ziņojums ir nenoteikts un populistisks. Šķiet, ka referente izrādīja savu laipnību sievietēm, kas strādā lauksaimniecības nozarē. Nekas īpašs nav teikts par bērniem un veselības aprūpi. Efektīvas veselības aprūpes trūkums! Efektīvas veselības aprūpes un pirmsskolas izglītības trūkums lauku apvidos ir problēmas, kas skar sievietes Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Es balsoju par; taču šis ziņojums nav līdz galam izstrādāts un ir neprofesionāls.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Sievietēm lauksaimniecības nozarē joprojām ir pakļautās personas loma. Saskaņā ar šajā ziņojumā teikto mums rūpīgāk jānodrošina sieviešu vajadzības, it sevišķi ārpus pilsētām. Ir jānodrošina tālākas izglītības un apmācības iespējas, kā arī labāka piekļuve bērnu aprūpei. Sievietes lauksaimnieces aizvien vairāk veicina uzņēmējdarbības dažādību un pielāgošanos, būtiski palielinot daudzfunkcionalitāti lauksaimniecības nozarē. Lai saglabātu lauksaimniecības kā nodarbinātības avota un dzīvesveida pievilcību, sievietēm jāsniedz iespēja ietekmēt komiteju un apvienību lēmumus. Tāpat ir svarīgi sieviešu vietu lauksaimniecībā padarīt drošāku, lai motivētu viņas palikt šajā nozarē. Es balsoju par šo ziņojumu, jo mums visos iespējamos veidos jācenšas apturēt lauksaimniecības lejupslīdi.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu, ko vērtēju atzinīgi, jo esmu ievēlēta EP deputāte no Rumānijas — valsts, kurai ir liels skaits iedzīvotāju, kas ir iesaistīti lauksaimniecībā. Tomēr vēlos norādīt, ka, manuprāt, ziņojumam bija jābūt stingrākam attiecībā uz jautājumu par dzīves apstākļiem laukos. Mums vajadzīgs Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ar lielu finansējumu, lai mēs varētu mazināt atšķirības starp lauku apvidiem un pilsētām. Ieguldījumiem fiziskās pamatinfrastruktūras modernizēšanā joprojām jābūt šā fonda svarīgam elementam. Turklāt būtu bijis lietderīgi papildus atsaukties uz lauku apvidu iedzīvotāju novecošanu un to programmu nozīmi, kuras vērstas uz lauksaimnieku pirmstermiņa pensionēšanos, kā arī jaunu lauksaimnieku uzņēmumu izveidi.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Daudzējādā ziņā sievietes ir lauksaimniecības nozares stūrakmens. Sievietēm ir aizvien lielāka nozīme, kad mēs aizvien biežāk cenšamies nodrošināt piemērotus apstākļus ilgtspējīgai, ekoloģiski atbildīgai lauksaimniecības nozarei, kuras pamatā ir mazi uzņēmumi. Tādēļ sabiedrībai ir svarīgi vairāk atzīt un ņemt vērā sieviešu darbu lauksaimniecības nozarē. Turklāt nākotnē ir jādara vairāk, lai nodrošinātu sieviešu īpašās vajadzības lauksaimniecības nozarē ar mērķi piesaistīt šai nozarei jaunākas paaudzes. Tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. − (PL) Šodien pieņēma Eiropas Parlamenta priekšlikumu rezolūcijai par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos. Mūsu iepriekšējo gadu desmitu pieredze ir apliecinājusi, ka sieviešu un viņu zināšanu, pieredzes un profesionalitātes lielāka iesaistīšana ir galvenais faktors visu ekonomikas nozaru attīstībā. Tādēļ un arī citu iemeslu dēļ es uzskatu, ka vienam no kopējās lauksaimniecības politikas pamatmērķiem ir jābūt lauku apvidu pievilcības uzlabošanai, īpašu uzmanību vēršot uz sieviešu vajadzībām un nozīmi. Mums jāpieliek visas pūles, lai palīdzētu sievietēm sasniegt viņu mērķus, kā arī apvienot karjeru ar ģimenes dzīvi. Lai to sasniegtu, mums lauku apvidos jānodrošina piekļuve pakalpojumiem (šā vārda plašākajā nozīmē) un infrastruktūrai, kā arī apmācībai un individuālās attīstības iespējām. Ir svarīgi īstenot pasākumus, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību un apkarotu jebkādu uz dzimumu pamatotu diskrimināciju. Mums arī jākoncentrē uzmanība uz lielāku politisku un finansiālu atbalstu, piemēram, atvieglojot piekļuvi ieguldījumiem un aizdevumiem. Esmu pārliecināts, ka visi šie pasākumi nodrošinās to, ka tiek labāk izmantots sieviešu potenciāls sekmēt lauksaimniecības, kā arī vietējo kopienu un reģionu attīstību.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kuras mērķis ir palielināt sieviešu nozīmi lauksaimniecības nozarē un uzlabot sieviešu situāciju lauku apvidos, nodrošinot lielākas sociālās garantijas, kā arī veicinot nodarbinātību un uzņēmējdarbību. Mums jo īpaši jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu efektīvi funkcionējošas sociālās aizsardzības sistēmas izveidi, kas ļautu izmantot pirmstermiņa pensionēšanos un saņemt maternitātes pabalstu. Lai nodrošinātu labvēlīgu vidi, kas veicina uzņēmējdarbību, visos lauku apvidos jābūt modernākajai IT infrastruktūrai. Atbilstīga platjoslas piekļuve ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina mazu un vidēju uzņēmumu darbību izaugsmi lauku apvidos. Turklāt mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas lauku kopienas un tiek nodrošinātas iespējas apvienot ģimenes un darba dzīvi. Tādējādi ir jānodrošina, ka lauku apvidu iedzīvotāji saņem augsta līmeņa veselības aprūpi, izglītību, bērnu aprūpi un citus pakalpojumus, kas vērsti uz ikdienas vajadzību nodrošināšanu un kas rada labvēlīgākus dzīves apstākļus, kā arī samazina sociālo atstumtību.

Dalībvalstīm, kas izmanto struktūrfondu līdzekļus, ir jāizstrādā un jāīsteno iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu dalību darba tirgū, samazinātu sociālo nevienlīdzību un risinātu ar transporta infrastruktūru saistītas problēmas. Lielāka uzmanība arī jāpievērš lauksaimnieku organizācijām, un ir jāizveido Eiropas Lauku sieviešu tīkls, lai pilnībā tiktu īstenotas attīstības programmas lauku apvidos.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) ņem vērā arī tādus sociālos jautājumus kā sieviešu nozīme lauku apvidos. Kopējais mērķis ir izvairīties no situācijas, kad attīstība notiek tikai apdzīvotos centros, tādējādi novēršot uz dzimumu vai uz ģeogrāfiskās izcelsmes pamatotu diskrimināciju pret lauku apvidu iedzīvotājiem. Tā kā es atbalstu šos principus, es balsoju par šo ziņojumu, un ziņojumā ir uzsvērta sieviešu nozīmīgā loma lauksaimniecības uzņēmumos un lauku vidē, kā arī vērsta uzmanība uz šīs lomas nozīmi teritoriālās attīstības politikas virzienos. Ziņojumā ir uzsvērtas jomas, kurās paveicams darbs, lai sievietes labāk integrētu un lai maksimāli izmantotu viņu profesionālo potenciālu, tādējādi sekmējot labākas dzīves perspektīvas ar lielāku ekoloģisko efektivitāti un energoefektivitāti lauku apvidos.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu tajā lielāko daļu priekšlikumu, it sevišķi daudzfunkcionalitātes sekmēšanu lauku apvidos, kas ir vieta dzīvei un darbam, kurā kopienām ir jāpaliek un jākļūst dinamiskām. Ir svarīgi atzīt, ka lauku apvidus īpaši skar iedzīvotāju novecošana, zems iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaita samazināšanās dažos reģionos, un tādēļ kopējā lauksaimniecības politika (KLP) jāvērš uz šo problēmu risināšanu. Tradicionāli sieviešu darbs lauksaimniecībā tiek vienmēr novērtēts pārāk zemu, un nereti netiek atalgots vai tiek atalgots mazāk nekā līdzvērtīgs darbs, ko veic vīrieši. Tādēļ ir svarīgi to ņemt vērā saistībā ar šo tematu, kā arī ņemt vērā to, ka līdzvērtīgam darbam ir jānodrošina vienlīdzīgi darba nosacījumi. Katrā gadījumā es uzskatu, ka galvenais šajā jautājumā ir, lai tas laika gaitā zaudētu savu nozīmi, nodrošinot dzimumu līdztiesību lauksaimniecības darbībās.

  Aldo Patriciello (PPE) , rakstiski. – (IT) Sievietes ir lauksaimniecības nozares un lauku apvidu stūrakmens. Tādēļ ir svarīgi koncentrēt uzmanību uz sieviešu nozīmi lauksaimniecības uzņēmumos un lauku apvidos. Saskaņā ar minēto mērķi mums jāņem vērā sieviešu vajadzības un jāizmanto viņu potenciāls, jo tādi jautājumi kā dzīves kvalitāte un saimnieciskā spēja ir saistīta ar sieviešu klātbūtni un viņu darbu daudzās jomās, it sevišķi lauku apvidos. Tādējādi Eiropas atbalsta politikas virzieniem ir jādara vairāk nekā iepriekš, lai nodrošinātu sieviešu vajadzības un apstākļus ar mērķi novērst visu paaudžu sieviešu aizbraukšanu no laukiem vai katrā gadījumā veicināt sieviešu atgriešanos lauku dzīvē. Ņemot vērā iepriekš teikto, ES palīdzība var sekmēt dzīves kvalitātes uzlabošanos lauku apvidos sievietēm, kas vada uzņēmumu vai sniedz pakalpojumus, kā arī preču un pakalpojumu patērētājiem. Tā kā sievietēm ir izšķiroša nozīme lauku apvidu ilgtspējīgā attīstībā, es balsoju par, lai nodrošinātu noteiktu atbalstu sievietēm šajā nozarē.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. − Sievietes ir ļoti svarīgas lauksaimniecības nozarei un lauku dzīvei, un viņu klātbūtne šajā vidē ir aizvien jūtamāka. Tāpēc ir svarīgi sieviešu lomas lauku saimniecībās un lauku apvidos atspoguļojumā jo īpaši ņemt vērā viņu veiktās daudzās funkcijas. Ja vēlamies, lai laukos dzīvotu visu paaudžu sievietes, vai vēlamies mudināt šīs sievietes pārcelties uz dzīvi laukos, atbalsta politikas virzienos aktīvāk nekā līdz šim jāatspoguļo viņu vajadzības un apstākļi. Arī lauku apvidos tāpat kā citur sievietes vēlas īstenot savus dzīves plānus, būt saimnieciski neatkarīgas un risināt ar ģimeni saistītos uzdevumus.

Eiropas Komisijai ir jāpalielina budžeta piešķīrumi ESF, lai nodrošinātu pietiekamus resursus pasākumiem, kas uzlabo izglītību un apmācību, lai sekmētu piekļuvi darba tirgum un apkarotu bezdarbu, kā arī pasākumiem un darbībām saskaņā ar sociālās iekļaušanas stratēģiju un stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu par nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, lai atbalstītu maznodrošinātas un mazaizsargātas personas, it sevišķi sievietes, tostarp tās, kurām ir noslēgti apšaubāmi un nedroši līgumi. Dalībvalstīm ir sevišķi jāsekmē Eiropas lauksaimniecībā iesaistīto sieviešu sociālās situācijas noteikts uzlabojums.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Un ja nu sievietes lauksaimnieces ir kopējās lauksaimniecības politikas nākotne? Lai gan šis paziņojums ir nedaudz pretrunīgs, tas lielākoties ir pamatots, ja ņemam vērā sieviešu nozīmi lauku dzīvē un lauku saimniecībās. Saskaņā ar statistikas datiem, sievietes lauksaimnieces Eiropas Savienībā veido 43 % no lauku saimniecību strādniekiem un 20 % no lauku saimniecību vadītajiem, un šie dati neietver lauksaimnieku sievas, kuru darbu nereti neņem vērā.

Laikā, kad lauku saimniecības sāk specializēties kādā konkrētā jomā, sieviešu radošums ir neapšaubāma priekšrocība, kas kopā ar sievietēm raksturīgo ekoloģisko domāšanu ir jāatzīst un jāatbalsta Eiropas līmenī. Šādu izvēli šodien izdarīja Eiropas Parlaments, kas, pieņemot Jeggle kundzes ziņojumu, ir uzsvēris būtisko nozīmi, kāda ir sievietēm saistībā ar lauku apvidu attīstību nākotnē. Referente paskaidrojuma rakstā ir atbilstīgi norādījusi: „Tas tādēļ, ka jo īpaši lauku reģionu pieredze apliecina dzīves kvalitātes un ekonomiskā potenciāla ciešo saikni ar sieviešu klātbūtni un viņu daudzveidīgo darbību dažādās jomās.” Tā ir vienkārša un moderna perspektīva attiecībā uz lauksaimnieka profesiju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Sievietes ir lauksaimniecības nozares un lauku dzīves stūrakmens. Viņu nozīme kļūst arvien lielāka. Tāpēc ir svarīgi, atspoguļojot sieviešu lomu lauku saimniecībās un lauku apvidos, jo īpaši ņemt vērā šo uzņēmumu daudzfunkcionalitāti. Šajā saistībā viena no iespējām ir sniegt praktisku atbalstu sievietēm lauksaimniecībā. Viņu daudzveidīgās profesionālās iemaņas, intereses un sniegums jāņem vērā vēl vairāk, lai lauksaimniecība arī turpmāk būtu pievilcīga darba joma sievietēm. Tam nepieciešama sieviešu pilnīga piekļuve lauku dzīves un ekonomikas resursiem. Pamatojoties uz līdzatbildību uzņēmumā, lauksaimniecēm tajā pienākas arī daļa tiesību un pienākumu. Tas attiecas arī uz pārstāvniecību lauksaimniecības institūcijās un reālu līdzdalību uzņēmuma ieņēmumos.

Turklāt modernai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai pilnīgi nepieciešama arī visu lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu atbilstoša sociālā drošība. Vajadzētu ņemt vērā Eiropas dalībvalstu lauksaimniecības sociālās drošības sistēmu pieredzi un izmantot to, lai vidējā termiņā veicinātu Eiropas lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu sociālā stāvokļa nepārprotamu uzlabošanos.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Ilgtspējīga attīstība lauku apvidos Eiropā vienmēr tiek uzskatīta par prioritāti, lai \ varētu nodrošināt vislabākos dzīves apstākļus vīriešiem un sievietēm, kas strādā šajā nozarē.

Pašlaik Eiropas Savienībā lauksaimniecības nozarē ir nodarbināti 26,7 miljoni cilvēku. No šiem cilvēkiem 42 % ir sievietes, un vismaz katru piekto lauksaimniecības uzņēmumu vada sieviete. Šie dati rada priekšstatu par lauku sievietes dzīves realitāti , kas radikāli atšķiras no tā, kas bijis iepriekšējās desmitgadēs, kad sievietes bija pārmaiņu atbalstītājas ar atšķirīgu sociālo un ekonomisko izcelsmi dažādās dalībvalstīs.

Es atbalstu šā ziņojuma tekstu, jo tajā ir vērsta uzmanību uz nepieciešamību plānot Eiropas atbalsta stratēģiju lauku apvidiem, īpaši pielāgojot sievietēm, lai sekmētu sieviešu sociālo un darba apstākļu uzlabošanos vidējā termiņā.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. − (IT) Mums nav izvēles kā vien balsot par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo mēs joprojām atbalstām profesionālus lauksaimniekus, kas pārtiek no savas uzņēmējdarbības ieņēmumiem.

Sievietes parasti audzina bērnus un veic ierastos pienākumus saistībā ar citu ģimenes locekļu atbalstīšanu, tādēļ lauksaimniecības jomā viņas neapšaubāmi atrodas nelabvēlīgākā situācijā. Lauksaimniecības nozarē darba laiks nav noteikts konkrētās stundās, bet tas jāpielāgo atkarībā no sezonas, veģetācijas periodiem un mājdzīvnieku iespējamām vajadzībām. Ir periodi, kad darba diena ilgst 12–13 stundas septiņas dienas nedēļā, un ir mierīgāki periodi. Ir acīmredzams, ka lauksaimniece grūtniecības laikā, piemēram, nevar pārtraukt apstrādāt zemi, ja viņai tas ir jādara, jo šāda rīcība nozīmētu, ka viņa zaudēs vesela gada ieņēmumus.

Tādēļ lauksaimnieču vajadzības atšķiras no citu sieviešu darba ņēmēju vajadzībām, un ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstīgu un specializētu atbalstu, ņemot vērā to, ka lauksaimniecības uzņēmumi gandrīz vienmēr atrodas tālu no tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem kā sabiedriskais transports, palīdzība vai sociālais atbalsts.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka sievietēm ir ļoti liela nozīme un ka viņas sniedz lielu ieguldījumu lauku un lauksaimniecības attīstībā. Atbalsts sievietēm un viņu uzņēmējdarbības plāniem lauku nozarē palīdzēs ievērojami progresēt visai lauku kopienai. Ekonomikas krīzes laikā, kā arī pieaugot bezdarbam, mums jānodrošina stimuli, lai paturētu visu paaudžu sievietes laukos, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību un lai ieguldītu apmācībā ar mērķi panākt attīstību un inovācijas lauksaimniecības nozarē.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) Es vēlētos sākt ar pateicību Jeggle kundzei par šo lielisko ziņojumu, kurā uzsvērta sieviešu būtiskā nozīme lauksaimniecībā. Es apzinos, ka daudzi no mums vēlētos, lai visu paaudžu sievietes nepamet laukus, vai uzskata, ka mums viņas jāmudina pārcelties uz dzīvi laukos, lai nodrošinātu lauku apvidu un lauksaimniecības nākotni Eiropā. Tomēr, lai to sekmētu, mums jāuzlabo sieviešu piekļuve izglītībai un apmācībai lauksaimniecības nozarē, kā arī jārada viņām labāka iespēja piekļūt tiešajiem maksājumiem. Mums ir arī jānodrošina, ka viņām ir pieejamas atbilstīgas pensijas un sociālais nodrošinājums.

Piemēram, Rumānijā dažas laukos dzīvojošas sievietes neatbilst lauksaimnieku pensiju nosacījumiem un viņām ir ļoti grūti uzsākt uzņēmējdarbību lauksaimniecības nozarē. Tādēļ ir svarīgi pievērst lielāku uzmanību sievietēm, kas strādā ģimenes vai naturālās lauku saimniecībās, un jānodrošina viņām labi dzīves apstākļi un atbilstīgas pensijas.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. − (PL) Es atbalstīju ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos. It sevišķi es atbalstu risinājumus, kuru mērķis ir paaugstināt sieviešu nodarbinātības līmeni lauku apvidos. Polijā bez darba ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, it sevišķi lauku apvidos. Liela daļa bezdarbnieču lauku apvidos ir sievietes, kas jaunākas par 34 gadiem. Vairumā gadījumu tās ir izglītotas sievietes, kas nevar atrast darbu, kurš atbilstu viņu kvalifikācijai. Tā ir īpaši bīstama tendence, jo tieši gados jauniem cilvēkiem jānodrošina lielākas iespējas „nostāties uz kājām” darba tirgū. Ilgtermiņā tas sekmē bezdarba feminizāciju lauku apvidos un tādējādi augstākus nabadzības līmeņus starp gados jaunām sievietēm. Daudzas no viņām izlemj pārcelties uz dzīvi pilsētās, lai meklētu darbu, kas savukārt veicina lauku iedzīvotāju novecošanu, dabiskās izaugsmes samazināšanos un lauku apvidu iedzīvotāju dzīves apstākļu vispārēju pasliktināšanos.

Šajā saistībā es atbalstu priekšlikumu, ar ko jaunajā ELFLA regulā jāparedz noteikums par īpašu finansējumu ar mērķi atbalstīt sievietes gaidāmajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tas varētu pozitīvi ietekmēt nodarbinātības līmeņus starp sievietēm lauku apvidos. Es arī atbalstu to, ka ar sociālā nodrošinājuma sistēmām ir jānodrošina atbilstīgi pabalsti lauku apvidos dzīvojošām sievietēm. Šajos pabalstos ir jāņem vērā tas, ka sievietēm ir mazāka pelnītspēja un ka tas ietekmē viņu pensijas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. − (PL) Sociālo un demogrāfisko tendenču, vērtību sistēmu pārmaiņu un plašāku izvēļu rezultātā mainās lauku apvidu struktūra. Mainās arī sieviešu nozīme lauku apvidos. Lai nodrošinātu, ka sievietes nepamet lauku apvidus vai lai mudinātu viņas izvēlēties lauku dzīvi, mums pašlaik ir vairāk jāņem vērā viņu vajadzības un jānodrošina, ka šīs vajadzības tiek atspoguļotas mūsu atbalsta politikā. Mums jānodrošina lielāka pamanāmība sievietēm lauku apvidos, it sevišķi ekonomikas un finanšu jomā, un mums jānodrošina instrumenti, ar kuriem to panākt.

Ņemot vērā to, ka joprojām tieši sievietes aprūpē mazus bērnus, kā arī slimus un vecāka gadu gājuma cilvēkus, atsakoties no nodarbinātības, lai veiktu minētos pienākumus, mums viņām jānodrošina iespēja saglabāt līdzsvaru starp ģimenes un profesionālo dzīvi. Tas ir iespējams ar infrastruktūras attīstību, piemēram, uzbūvējot bērnudārzus un attīstot dažādas izglītības un kultūras iespējas. Šo mērķu sasniegšanas pamatā ir visu paaudžu sieviešu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos.

Ir arī ļoti svarīgi uzlabot piekļuvi medicīniskajiem pakalpojumiem un vēža profilakses programmām sievietēm. Turklāt joprojām ir lietderīgi atbalstīt un attīstīt lauku tūrismu kā zema riska saimniecisko darbību, kas sekmē darbvietu izveidi un līdzsvaru starp ģimenes un darba dzīvi, kā arī sekmēt elektroniskos uzņēmējdarbības veidus, piemēram, e-komerciju, kas nodrošinās saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, cik tālu atrodaties no pilsētu centriem.

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. − EPLP atbalsta Elisabeth Jeggle ziņojuma par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos mērķi uzsvērt šai nozarei raksturīgās problēmas, ar ko saskaras sievietes, kuras strādā lauksaimniecībā, un daudzos pasākumus, kas ierosināti, lai nostiprinātu sieviešu stāvokli. Ziņojumā ir uzsvērtas lauksaimniecības nozarē strādājošo sieviešu īpašās vajadzības, ierosinot vairākus ieteikumus, kuros ir ņemti vērā gan dzīves apstākļi, gan sieviešu nozīme un ieguldījums lauku ekonomikas attīstībā. Tomēr EPLP nepiekrīt 4. punktam, kurā neatbalsta lauksaimniecības izdevumu daļas kopējā budžeta samazināšanu. Mēs vēlamies, lai tiktu būtiski mainītas daudzgadu finanšu shēmas prioritātes ar mērķi pilnība finansēt stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātes, kam ir vislielākā ietekme uz nodarbinātības un izaugsmes līmeņu paaugstināšanu.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā uzsvērta dzimumu līdztiesības nozīme, lai sekmētu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību. Manuprāt, ir svarīgi veicināt sieviešu pārstāvību visās lauksaimniecības nozares politiskajās, sociālajās un ekonomiskajās institūcijās, lai nodrošinātu, ka sievietes ir vienlīdz iesaistītas.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Esmu gandarīts, ka ir pieņemts Jeggle kundzes ziņojums, kurā es arī esmu sniedzis ieguldījumu. Patiešām, kopējai lauksaimniecības politikai ir sociāla vērtība, jo tā atzīst sieviešu būtisko nozīmi, lai saglabātu lauku dzīves nākotnes izredzes un pārticību lauku apvidos (ņemot vērā, ka 41 % no 14,6 miljoniem ES lauksaimniecībā iesaistīto cilvēku ir sievietes).

Mērķis it sevišķi ir uzlabot sieviešu attieksmi pret uzņēmējdarbību un tai nepieciešamās prasmes, aprīkot lauku apvidus ar modernu infrastruktūru, kas ļaus sievietēm panākt darba un ģimenes dzīves līdzsvaru (piemēram, izveidojot dienas bērnudārzus), censties nodrošināt lielāku sieviešu pārstāvniecību lauksaimniecības nozares politiskajās, sociālajās un ekonomiskajās institūcijās (kā mērķi nosakot absolūtu izlīdzināšanu) un īstenot atbilstīgu sociālo nodrošinājumu sievietēm, kas strādā nozarē, kā arī dalītas īpašumtiesības uz lauku saimniecībām. Ja patiesa vienlīdzība ir godīgums, tad svarīgi ir atzīt tieši sieviešu nozīmi lauksaimniecībā.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Joprojām ir nepieciešama aktīva atbalsta politika lauku apvidos, kuras mērķis ir piedāvāt sievietēm labākas perspektīvas un labākas darba iespējas. Kvalificētām lauksaimniecēm vajadzīga plaša apmācība, un viņām jāspēj rīkoties un domāt kā uzņēmējām. Ja runājam par izglītību, turpmāku apmācību, skolām un bērnu aprūpi, tam vajadzīga optimāla infrastruktūra lauku apvidos, kā arī neierobežota piekļuve modernai informācijas tehnoloģijai. Turklāt ir jāpaplašina sieviešu tīkli un sieviešu uzņēmēju piekļuve kredītiem un ieguldījumu iespējām.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā aicināts uzlabot situāciju un atzīt sievietes, kas strādā lauksaimniecības nozarē, kā arī sniegt nepārtrauktu lauku atbalstu.

Ziņojumā ir norādīts uz būtisko vajadzību paredzēt sociālo nodrošinājumu lauksaimnieku sievām, kuras gūst ienākumus, un, protams, arī pagaidu un migrantu darba ņēmējiem. Tam jābūt loģiskam solim ne tikai saistībā ar lauksaimniecības darbu, bet arī plašākā kontekstā saistībā ar visām pašnodarbinātām personām, ja vēlamies sasniegt patiesus dzimumu līdztiesības mērķus šajās jomās, kurās sieviešu situācija ir īpaši slikta.

Tādēļ, jā, dzimumu līdztiesība arī ir jāietver kopējā lauksaimniecības politikā, un Eiropas Savienībai ir jāsaskaņo tās paustie mērķi ar darbībām. Tomēr man nav nekādu ilūziju par vispārējo saskaņotību starp Eiropas Savienības mērķiem un Eiropas līdzekļu izmantošanu, it sevišķi saistībā ar cilvēktiesībām, kurās sieviešu tiesības ir neatņemama sastāvdaļa.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu. Ziņojumā ir uzsvērts lielais ieguldījums, ko sievietes pēdējos gados ir sniegušas lauku apvidu ilgtspējīgai attīstībai un lauku saimniecību dažādošanai, kā arī to pielāgošanai tirgus izmaiņām. Tomēr, lai sievietēm lauksaimniecības nozarē nodrošinātu patiesas perspektīvas, kopējā lauksaimniecības politikā jāietver vairāk uz sievietēm vērstu aspektu, tostarp (kā paskaidrots šajā ziņojumā) īpašu apmācības veidu un konsultāciju nodrošināšana, kā arī infrastruktūras atbalsta sniegšana.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. − (PL) Es vēlos apsveikt Jeggle kundzi par dokumentu, kas sniedz būtisku ieguldījumu debatēs par kopējās lauksaimniecības politikas struktūru. Galvenais faktors, kas ietekmē lauku apvidu ekonomiskā potenciāla palielināšanos, ir sieviešu iesaistīšanās gan politiskās institūcijās un lauksaimniecības organizācijās, gan pašnodarbinātībā. Saistībā ar darbvietu radīšanu galvenais jautājums attiecas uz elektronisko uzņēmējdarbības veidu sekmēšanu starp sievietēm, piemēram, e-komercijas sekmēšanu, kas ļauj būt ekonomiski aktīvam pat neaizsniedzamos apgabalos. Mums arī labāk jāizmanto iespējas, kuru mērķis ir attīstīt kopienu dzīvi lauku apvidos, izstrādājot un īstenojot programmas, kuras atbalsta apmācību sistēmas sieviešu organizācijām.

Vēl ļoti svarīgs saistībā ar vienlīdzīgām iespējām ir atbalsts, lai tiktu nodrošinātas atbilstīgas bērnu aprūpes infrastruktūras lauku apvidos, jo pienācīgi funkcionējoša bērnu aprūpe atvieglo sieviešu ātrāku atgriešanos darbā un nodrošina viņām lielāku konkurētspēju darba tirgū. Es vēlos vēlreiz pateikties Jeggle kundzei par mana priekšlikuma ņemšanu vērā, strādājot pie ziņojuma. Dokumentā tika iekļautas lietas, ko pieprasīja sievietes sabiedriskās apspriešanas laikā Ziemijas Lubuskas reģionā.

Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A7-0054/2011)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par rezolūciju par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs. Lietuvai, Bulgārijai un Slovākijai šis ir ļoti svarīgs dokuments, jo šīs valstis pārtrauc kodolelektrostaciju ekspluatāciju. Pastāv bažas, ka svarīgākie atkritumu infrastruktūras pārvaldības projekti Lietuvā ir aizkavējušies, un tas neļauj laikus un efektīvi apgūt ES finansējumu. Ziņojumā ir atzīmēts, ka ekspluatācijas pārtraukšanai joprojām ir nepieciešams ievērojams finansējums un valstu līdzekļi nav pietiekami, lai to segtu: Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondā patlaban ir uzkrāts tikai nedaudz vairāk nekā 100 miljoni eiro (savukārt ekspluatācijas pārtraukšanas tehniskās izmaksas vien lēšamas robežās no  987 miljoniem līdz 1300 miljoniem eiro). Tādēļ Eiropas Parlaments aicina ES dalībvalstis šajā saistībā īstenot atbilstīgus pasākumus. Kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana ir ļoti sarežģīts process. Valstīm nav pietiekamas pieredzes, lai tās spētu paredzēt ar to saistīto darbu un lai tās to spētu paveikt efektīvi. Eiropas Parlaments šo rezolūciju pieņem īstajā laikā, tādējādi mudinot Lietuvu, Bulgāriju, Slovākiju un visas pārējās ES dalībvalstis īstenot ekspluatācijas pārtraukšanas darbus maksimāli efektīvi. Tas ir ļoti svarīgs darbs, kam Eiropas Parlaments turpinās pievērst lielu uzmanību.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo svarīgo dokumentu. Kad Lietuva, Slovākija un Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai, tās pauda apņemšanos pārtraukt kodolelektrostaciju ekspluatāciju, kas bija politiski un ekonomiski sarežģīts uzdevumus, savukārt Eiropas Savienība apņēmās piešķirt finansiālu palīdzību, kas nepieciešama ekspluatācijas pārtraukšanas darbiem, kodolatkritumu pārstrādes infrastruktūru izbūvei, šādu atkritumu glabāšanai un enerģētikas projektu izstrādei. Manuprāt, Eiropas Savienības solidaritāte var efektīvi mazināt negatīvās ekonomiskās sekas, ko rada staciju agrīnā slēgšana enerģētikas tirgū, taču daudzi jautājumi joprojām nav atrisināti. Līgumslēgšanas tiesību piešķiršana nav īsti skaidra, jo ir zināms, ka ar pašreizējo finansējumu nepietiks, lai laikus un pienācīgi paveiktu ekspluatācijas pārtraukšanas darbus. Pastāv risks, ka kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana aizkavēsies, jo trūks finansiālu resursu, kas savukārt var apdraudēt vidi un cilvēku veselību. Vēl nav pabeigti ekspluatācijas pārtraukšanas detalizētie plāni, tādēļ vēl nav pietiekamas informācijas par grafikiem, konkrētu projektu izmaksām un to finansējuma avotiem. Es piekrītu, ka Eiropas Komisijai vairāk jāiesaistās koordinācijā starp šīm trim valstīm, lai panāktu vienošanos par detalizētu plānu iesniegšanu, darbu pabeigšanu grafikā un finansējuma apjomu. Komisijai arī jāizpēta veidi, kā varētu izmainīt ES ekspluatācijas pārtraukšanas darbību finansēšanas metodes, ņemot vērā dalībvalstīs izmantotās stratēģijas un to valsts administratīvās struktūras, kā arī kā vienkāršot noteikumus par finansējuma pārvaldību tā, lai tie neietekmētu ekspluatācijas pārtraukšanas darbību drošumu un drošību.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Marinescu kunga ziņojumu, jo manuprāt, finansējuma trūkums ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumiem aizkavēs finansiālās palīdzības sniegšanu šīm trim dalībvalstīm: Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai. Šā procesa aizkavēšanās apdraudētu vidi un cilvēku veselību. Turpmākajos novērtējumos, ko veiks Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta, jāprecizē šādi aspekti: ES finansējuma piešķiršana un izmantošana, lai nodrošinātu drošu ekspluatācijas pārtraukšanu, kodolatkritumu drošu glabāšanu un koordinēšanu starp trim pašreizējām programmām. Šajā saistībā ir efektīvi jāizmanto uzkrātā pieredze, kā arī jāizmanto modelis, kura pamatā ir iepriekš izstrādātie un finansētie projekti, lai panāktu izmaksu samazinājumu.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju par mūsu kolēģa deputāta ziņojumu par Lietuvas, Slovākijas un Bulgārijas pieprasītās palīdzības sniegšanu, lai slēgtu kodolelektrostacijas. Ir acīmredzams, ka, ja mēs nenodrošināsim atbilstīgus resursus, mēs varam saskarties ar nopietnām sekām videi un cilvēku veselībai. Piešķirtie resursi noteikti ir pienācīgi un pārredzami jāpārvalda. Tas, ka mums nav vienotas ES koordinatoru un ekspertu komandas visiem trim projektiem, kas uzraudzītu plāna un precīza grafika izstrādi, kā arī jau piešķirtā finansējumu pienācīgu izmantošanu, un pieņemtu lēmumu par to, kas ir vajadzīgs, lai pabeigtu staciju drošu slēgšanu, rada nopietnas bažas.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Šā ziņojuma atslēgvārds ir „atbildība”. Kodolenerģijas nozarei ir jāapzinās, ka tā vairs nevar izvairīties no savas atbildības par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu, kā tā nereti ir rīkojusies iepriekš. Dažādu ES pievienošanās procesu laikā kodolenerģijas nozare apņēmās pārtraukt to kodolelektrostaciju ekspluatāciju, kuru vispārējie drošības standarti bija nepietiekami. Diemžēl piešķirtās summas neizmantoja pareizi. Tāpēc ir pienācis laiks šajā saistībā izdarīt visus attiecīgos secinājumus. Šis novērojums varbūt attiecas uz kodolelektrostacijām jaunajās dalībvalstīs, bet tas ir arī būtisks visām ES valstīm, kuras ir izvēlējušās šo tehnoloģiju.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. − (ES) Katastrofa Japānā lika mums visiem apsvērt kodoldrošību. Palīdzība staciju slēgšanā Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai, kas izmantoja novecojušu tehnoloģiju, palīdz mazināt ārkārtas izdevumu sekas saistībā ar šo staciju slēgšanu līdz 2013. gadam. Palīdzību novirza uz vides uzlabošanu un jaunu elektrosistēmu modernizēšanu, kā arī apgādes drošības uzlabošanu. Es šo iniciatīvu balsojumā atbalstu, jo tādai jābūt arī citu Eiropas kodolelektrostaciju nākotnei, kurās izmanto novecojušu tehnoloģiju.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Ar šo ziņojumu Parlaments izdara atbilstīgu spiedienu uz Komisiju, lai nodrošinātu, ka tā turpina cieši uzraudzīt un kontrolēt to, kā Slovākija, Bulgārija un Lietuva ir izmantojušas un izmantos ievērojamās finansējuma summas, ko tās ir saņēmušas saistībā ar programmu par šo valstu padomju režīma kodolelektrostaciju demontāžu ar mērķi garantēt to drošību. Katastrofa Japānā pirms dažām nedēļām skaidri parāda tiem, kas vēl to nebija apzinājušies, ka ar kodolenerģiju nejoko: vienmēr, kad runa ir par atomu, ir maksimāli stingri jāpiemēro drošības kritēriji, un tāpēc Komisijai ir jāuzņemas atbildība un jāuzrauga veco kodolelektrostaciju demontāžas programmu progress šajās trīs bijušajās komunistiskajās valstīs.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Marinescu kunga ziņojumu, kurā ir vērsta uzmanība uz problēmu, kas pašlaik ir ļoti aktuāla. Ņemot vērā notikumus Japānā, rodas jautājums par Eiropā esošo un ekspluatēto kodolelektrostaciju drošību.

Lietuvas, Bulgārijas un Slovākijas apņemšanās ES pievienošanās sarunu laikā, proti, demontēt vecos kodolreaktorus, ko neizdevās pielāgot, lai nodrošinātu atbilstību obligātajiem drošības standartiem, ir jāuztur un jāsaskaņo, un šajā saistībā Eiropas Savienība nu jau labu laiku ir noteikusi un sniegusi atbalsta un finansējuma paketes. Es ceru, ka demontāžas darbi notiks ātri un tā, lai nodrošinātu maksimālu drošību pilsoņiem un videi. Es arī ceru, ka varēs panākt iekavēto un pabeigt darbu noteiktajā termiņā.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt — nerunājot par konkrētiem gadījumiem — nepieciešamību uzraudzīt, kādas pārbaudes notiek citos Eiropas reaktoros, pieprasot no iestādēm atbildību par drošības nodrošināšanu ne tikai esošajās stacijās, bet arī jaunās stacijās, ja tādas tiks būvētas nākotnē.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Atbilstība kodoldrošības standartiem un iedzīvotāju aizsardzība pret kodolrisku ir īpaši svarīgi aspekti, kas pamato Eiropas Savienības piešķirto finansējumu trim dalībvalstīm, lai tās demontētu savas kodolelektrostacijas, ko vairs nevarēja modernizēt, lai nodrošinātu augstākos drošības standartus. Tomēr es pilnībā atbalstu šajā rezolūcijā pausto viedokli, jo uzskatu, ka mums ir jāuzrauga šo līdzekļu izmantošana, lai nodrošinātu, ka tie efektīvi veicina demontāžas procesa drošību. Diemžēl stratēģija ir bijusi neskaidra, kā rezultātā Eiropas Savienības finansējumam demontāžas vajadzībām netika noteikti griesti. Turpmāk jāizvairās no šādas pieejas, un jāizstrādā vispusīgs plāns, lai ietvertu visas darbības, kam būs tiesības saņemt finansējumu. Ir svarīgi nodrošināt pārredzamību attiecībā uz šīs naudas izmantošanu, lai nodrošinātu finansējuma efektivitāti un arī to, ka Eiropas nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta atbildīgi.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Ir noteikti jāpārtrauc kodolreaktoru ekspluatācija Slovākijā, Bulgārijā un Lietuvā, jo tie par ekonomiski pieņemamām izmaksām nevar nodrošināt atbilstību obligāto drošības standartu prasībām. Tas nebūs iespējams bez ES finansiālās palīdzības, lai risinātu šo staciju slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas sekas, kas, protams, ietvertu vides pilnveidošanas pasākumus saskaņā ar acquis un tradicionālas ražošanas jaudas modernizēšanas pasākumus ar mērķi aizstāt ražošanas jaudu utt. Eiropas Savienības finansiālā palīdzība ir sniegta iemaksu veidā trīs starptautiskos ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fondos, ko pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienību māc bažas par iespējamām drošības sekām saistībā ar vecu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu jaunajās dalībvalstīs un ar šo staciju radīto radioaktīvo atkritumu iespējami neatbilstīgu apsaimniekošanu. Ar to saistītās darbības parasti ir pārmērīgas. Tādēļ ir svarīgi pienācīgi un maksimāli pārredzami pārvaldīt ES piešķirtos finanšu resursus, kā arī paredzēt atbilstīgu ārējo uzraudzību, lai nodrošinātu godīgu konkurenci enerģētikas tirgū. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai ir nemitīgi jāveicina tādu alternatīvu energoresursu attīstība, kas rada maz emisiju un ir konkurētspējīgi, lai mazinātu negatīvās ekonomiskās un sociālas sekas, kuras izraisa vecu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas process.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Kopš 2007. gada Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā ir pārtraukta trīs kodolelektrostaciju ekspluatācija, izmantojot būtisku ES finansiālo atbalstu. Ņemot vērā kavējumus un vispārēji nepareizu pārvaldību, Parlaments aicina Komisiju izveidot koordinēšanas komandu, lai pārraudzītu plānošanu un grafiku izveidi, pārskatītu līdz šim piešķirto līdzekļu izmantošanu un izlemtu, vai pēc 2013. gada joprojām būs vajadzīgs ES atbalsts. Parlaments ir arī pieprasījis Eiropas Revīzijas palātai līdz gada beigām izstrādāt īpašu ziņojumu par šīm trim ekspluatācijas pārtraukšanas programmām, lai noteiktu, vai izmantotā nauda patiešām ir palīdzējusi uzlabot drošību. Saskaroties ar budžeta ierobežojumiem, kas ietekmē visas valstis, Parlaments piekritīs palīdzības pagarināšanai tikai tādā gadījumā, ja ES finansējums patiešām ir palīdzējis uzlabot energoapgādes drošību, modernizēt infrastruktūru un izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas projektus. Pēc kodolkatastrofas Japānā ES apzinās savu atbildību un to, ka nevar atļauties ignorēt kodoliekārtu drošību.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojumā par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti jaunajās dalībvalstīs ir sniegts kopsavilkums par ES finansējumu kodolelektrostaciju atvienošanai un demontāžai Lietuvas Ignalinā, Slovākijas Bohunicē un Bulgārijas Kozlodujā. Saistībā ar sarunām par pievienošanos ES Lietuva, Slovākija un Bulgārija apņēmās slēgt un pārtraukt ekspluatēt šīs kodolelektrostacijas, ko, kā secināts G7 valstu sarunās, nevarēja modernizēt par finansiāli pieņemamām izmaksām un kam bija neiespējami piemērot obligātos drošības standartus. ES apņēmās finansēt slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas darbus un šo apņemšanos pilda saskaņā ar finanšu shēmu. Es atzinīgi vērtēju to, ka ES var atbalstīt šādas darbības. Vecu un nedrošu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana Eiropā ir svarīga, lai aizsargātu Eiropas pilsoņu dzīvību un veselību.

Es ceru, ka tiks slēgtas arī vecākās kodolelektrostacijas Francijā. Pēc katastrofas Japānā, Vācija izlēma nekavējoties rīkoties līdzīgi. Es balsošu par šā ziņojuma pieņemšanu, jo ir jāpabeidz Ignalinas, Bohunices un Kozlodujas staciju slēgšana un ekspluatācijas pārtraukšana, izmantojot atbilstīgu ES finansējumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ziņojumu par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto ES finansējumu jaunajās dalībvalstīs. Manuprāt, ES ir jāatbalsta šo iekārtu slēgšana un ieguldījumi alternatīvas enerģijas projektos, lai garantētu drošību un aizsargātu Eiropas sabiedrības veselību, kā arī samazinātu atkarību no energoresursiem un maksimāli samazinātu sociālās izmaksas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Pirms pievienošanās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs spēkā esošie kodolenerģijas un radioaktīvo atkritumu standarti bija būtiski zemāki par noteikumiem, kas tolaik tika piemēroti ES. Turklāt dažas no šīm valstīm turpināja ekspluatēt vecus padomju režīma reaktorus, ko nevarēja pielāgot obligātajiem drošības standartiem par ekonomiski pieņemamām izmaksām. Tādēļ pievienošanās laikā Lietuva, Slovākija un Bulgārija apņēmās pārtraukt to reaktoru ekspluatāciju, kuri nenodrošināja atbilstību šiem standartiem. Šajā saistībā bija vajadzīga ES iejaukšanās un finansiālā palīdzība, ko turpinās sniegt līdz 2013. gadam. Pēc traģiskajiem notikumiem Japānā, manuprāt, ir steidzami jāpabeidz visas to kodolelektrostaciju slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas programmas Centrāleiropā un Austrumeiropā, kuru darbība neatbilst Eiropas drošības standartiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Lietuva, Slovākija un Bulgārija ir pildījušas savas saistības attiecībā uz trīs kodolelektrostaciju attiecīgo bloku slēgšanu. Ignalinas kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2004. gada 31. decembrī, savukārt 2. bloku — 2009. gada 31. decembrī. Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2006. gada 31. decembrī, savukārt 2. bloku — 2008. gada 31. decembrī. Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku slēdza 2002. gada 31. decembrī, savukārt 3. un 4. bloku — 2006. gada 31. decembrī. Finanšu palīdzības sniegšana ir tiesiski pamatota, un attiecīgās summas reizi gadā nosaka ar Komisijas lēmumu, pamatojoties uz atsevišķiem gada apkopotajiem plānošanas dokumentiem, ar kuru palīdzību var kontrolēt apstiprināto projektu izstrādi un finansēšanu. ES palīdzības mērķis ir atbalstīt šīs trīs dalībvalstis saistībā ar finansiālo un ekonomikas slogu, ko rada pirms termiņa noteiktie slēgšanas datumi, un segt daudzu svarīgu ekspluatācijas pārtraukšanas darbību izmaksas, ieguldīt enerģētikas projektos, lai samazinātu atkarību no energoresursiem, un palīdzēt mazināt elektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas sociālās sekas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs zinām, ka ekspluatācijā esošo reaktoru vidējais vecums gandrīz pusē Eiropas Savienības dalībvalstu ir samērā liels, kas ir izraisījis nepieciešamību pārtraukt dažu šo reaktoru ekspluatāciju drošības apsvērumu dēļ, kā arī saistībā ar sabiedrības veselības un vides aizsardzību.

Jaunajām dalībvalstīm, kurām ir jāpārtrauc vairāku bloku ekspluatācija, mūsuprāt, ir pamats sagaidīt ES atbalstu, lai pienācīgi un droši pabeigtu ekspluatācijas pārtraukšanas procesus.

Šiem procesiem ir jāietver vajadzīgie apkopes un uzraudzības darbi pēc slēgšanas, atkritumu pārstrāde, atkritumu un izlietotās degvielas uzglabāšana un dekontaminācija, iekārtu ekoloģiskie uzlabojumi un atbalsts, lai aizstātu slēgto staciju ražošanas jaudu, īpašu uzmanību pievēršot vides ilgtspējai un energoefektivitātei.

Visbeidzot jāatzīmē, ka ir arī jāņem vērā šo procesu sociālās sekas papildus visiem drošības nosacījumiem ekspluatācijas pārtraukšanas laikā, kā arī pirms un pēc tās, nodrošinot, ka tiek aizsargātas darba ņēmēju darbvietas un citas tiesības.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Marinescu kunga ziņojuma 7. punktā ir atzīmēts, ka attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā „jāpiešķir augstākā prioritāte, jo tas ir visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs”. Es pilnībā atbalstu šo paziņojumu, bet vēlos izteikties vēl plašāk: kodolenerģijas pilnīga izslēgšana visās dalībvalstīs būtu mūsu iedzīvotāju drošības un veselības interesēs.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Kā jūs zināt, Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā ekspluatēja vecus, padomju laika kodolreaktorus, par kuriem starptautiskā kopiena secināja, ka tos par ekonomiski pieņemamām izmaksām nevar modernizēt, lai tie atbilstu obligāto drošības standartu prasībām. Atzīstot to, ka agrīnā slēgšana bija ārkārtējs finansiāls slogs, un izrādot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās sniegt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību šo reaktoru bloku ekspluatācijas pārtraukšanai līdz 2013. gada beigām. Tomēr pastāv bažas, ka svarīgākie atkritumu infrastruktūras pārvaldības projekti (izlietotās degvielas glabāšana un atkritumu krātuves projekts) ir būtiski aizkavējušies. Sistēmā pieejamā rezerve ir gandrīz izlietota un kavēšanās var sākt apdraudēt visa ekspluatācijas pārtraukšanas plāna gaitu, attiecīgi palielinot izmaksas. Komisijai ir jāziņo par rezultātiem saistībā ar projekta grafika atkārtotu novērtēšanu. Enerģētikas projektiem tika piešķirta liela līdzekļu daļa, bet ekspluatācijas pārtraukšanai joprojām ir nepieciešams ievērojams finansējums, un valstu līdzekļi nav pietiekami, lai to segtu — Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondā nav izdevies uzkrāt pietiekamus līdzekļus. Ekspluatācijas pārtraukšanas tehniskās izmaksas vien lēšamas robežās no 987 miljoniem līdz 1300 miljoniem eiro. Šajā sakarā dalībvalstīm ir jāveic attiecīgi pasākumi. Turklāt saistībā ar kodoldrošību mums ir jāapsver jaunās kodolelektrostacijas ar kodolreaktoriem, ko plāno uz ES robežām, proti, Krievijā un Baltkrievijā. Tās var ES radīt jaunas problēmas, kas nākotne, iespējams, apdraudēs mūsu iedzīvotāju veselību un vidi.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Kodolreaktorus Lietuvā, Slovākijā un Bulgārija nevar modernizēt par ekonomiski pamatotām izmaksām, lai nodrošinātu to atbilstību obligāto drošības standartu prasībām. Saistībā ar pievienošanās sarunām šīs trīs valstis ir apņēmušās konkrētā termiņā slēgt un pārtraukt ekspluatēt kodolreaktorus. Lai turpinātu efektīvu slēgšanu, mums nepieciešama skaidra finanšu shēma un kontrole, lai nodrošinātie līdzekļi tiktu izmantoti pareizi. Es atbalstu M.J. Marinescu ziņojumu, jo Eiropas pilsoņu drošībai ir jāpiešķir augstākā prioritāte.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Jautājums par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs ir tik būtisks kā vēl nekad. Nesenie notikumi Japānā ir saasinājuši bažas par drošību. Marinescu kunga ziņojumā ir tieši izskatīta atbilstīgu finanšu resursu nodrošināšana, lai garantētu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā. Patiešām, pievienojoties Eiropas Savienībai, šīs valstis uzņēmās atbildību par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu savās teritorijās. ES ir apņēmusies nodrošināt pietiekamu finansiālo atbalstu, lai pildītu šīs saistības. Faktiski, manuprāt, Eiropas Savienībai ir jāierosina izlēmīga rīcība saistībā ar konkrētiem jautājumiem, kas ir svarīgi tās pilsoņiem, tostarp jautājumu par kodolelektrostaciju drošību.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Kad Lietuva, Slovākija un Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai, tika izstrādāts plāns par vairāku vecu, Eiropas standartiem neatbilstošu kodolelektrostaciju slēgšanu un ekspluatācijas pārtraukšanu. Pateicoties ļoti būtisku apropriāciju piešķiršanai, kas līdz 2013. gadam kopā veidos 2848 miljonus eiro, ir bijis iespējams slēgt visas šīs stacijas un nodrošināt daļēju pāreju uz citiem energoresursiem šajās dalībvalstīs. Tomēr, šķiet, ka nav pildītas vairākas apņemšanās, un ir pamats apšaubīt piešķirto līdzekļu izmantošanu. Tādēļ es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju. Uzsverot to, ka saistībā ar ekspluatācijas pārtraukšanu nav panākts gandrīz nekāds progress, lai gan tā ir programmas galvenais mērķis, rezolūcijā Komisija tiek aicināta efektīvāk īstenot savu palīdzību, piemēram, sagatavojot gada progresa ziņojumu. Šajā nolūkā Komisija varētu izmantot pašreiz notiekošās revīzijas datus, ko veic Eiropas Revīzijas palāta. Komisijai arī jāizveido koordinatoru un ekspertu komanda, lai ietvertu visus šos trīs projektus, ko tā vēl līdz šim dīvainā kārtā nav izdarījusi.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas attiecas uz trim valstīm — Lietuvu, Slovākiju un Bulgāriju, kurās ekspluatē vecus, padomju režīma kodolreaktorus, par ko starptautiskā kopiena saskaņā ar G7 valstu daudzpusējo rīcības programmu, kuru pieņēma 1992. gada Minhenes G7 valstu augstākā līmeņa sanāksmē, secināja, ka tos nevar modernizēt par ekonomiski pieņemamām izmaksām, lai tie atbilstu drošības standartu prasībām. Saistībā ar sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai minētās trīs valstis apņēmās noteiktos datumos slēgt šos kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju. Atzīstot, ka agrīnā slēgšana rada ārkārtēju finanšu slogu, un apliecinot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību, lai līdz 2013. gada beigām pārtrauktu minēto reaktoru bloku ekspluatāciju.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums ir par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto ES finansējumu jaunajās dalībvalstīs. Šīs stacijas apdraud sabiedrības veselību un ekosistēmu ne tikai to izcelsmes valstī, bet visā Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā ziņojuma tematu, es balsoju par šo veco staciju ekspluatācijas pārtraukšanas sekmēšanu. Tomēr, manuprāt, ES kodolenerģijas politikai jābūt plašākai. Ņemot vērā nopietnos riskus, kas saistīti ar kodolenerģiju un kas nu jau krietnu laiku ir bijuši zināmi, kā arī neseno kodolkatastrofu Japānā, es aicinu nekavējoties sagatavot Eiropas plānu par atteikšanos no šī enerģijas veida. Es arī uzskatu, ka ES ir nekavējoties jāpārtrauc jaunu kodolelektrostaciju finansēšana un atbalsts.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā ir risināts jautājums par tādu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu, kuras nav iespējams uzlabot un kuras rada pašreizējus draudus visu ES pilsoņu veselībai. Tajā tikai daļēji ir apšaubīta tā sauktā ES finansiālās palīdzības „enerģētikas” komponente, kas ir piešķirta šai ekspluatācijas pārtraukšanas programmai.

Šim Parlamentam ir noteikti jānosoda jaunu kodolelektrostaciju finansēšana. Tas to nedara; tāpat tas nepieprasa atteikšanos no kodolenerģijas, lai gan tas ir jādara. Fukušimas katastrofa notika tikai pirms dažām dienām, un šī ir stipri tuvredzīga pieeja. Es aicinu nekavējoties īstenot Eiropas plānu, lai pakāpeniski atteiktos no kodolenerģijas. Es balsoju par, īpaši saistībā ar to, ka šajā ziņojumā ir ietverts jautājums par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas finansējumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Kodoldrošība ir jautājums, kas attiecas uz ikvienu Eiropā. Nesenais negadījums Japānā skaidri uzsvēra riskus, ar ko saistītas kodolelektrostacijas. Austrumeiropas valstīm, kas vēlas pievienoties ES, ir kodolelektrostacijas, kurās izmanto padomju režīma tehnoloģiju, kuras ir ekspluatētas jau daudzus gadus un tuvojas sava darbmūža beigām. Ņemot vērā šo konstrukciju ekspluatācijas pārtraukšanas būtiskās izmaksas, ES, protams, ir jāatbalsta šīs valstis to centienos īstenot šo ekspluatācijas pārtraukšanu, lai Eiropas teritorijā nenotiktu nekādi kodolnegadījumi, kuru sekas mums visiem diemžēl ir labi zināmas.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju par ziņojumu par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs, jo tajā ir noteikts, ka attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai jāpiešķir augstākā prioritāte, jo tas ir visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs, un tāpēc, ka tajā ir paustas bažas, ka ekspluatācijas pārtraukšanas darbībām vajadzīgo līdzekļu trūkums aizkavēs kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un veicinās gan vides, gan cilvēku veselības apdraudējumu. Fukušimas negadījums apliecina, ka katastrofas gadījumā kodolenerģija nav kontrolējama un ka tās pārvaldību nevar nodot privātiem uzņēmumiem. Tādēļ mums steidzami vajadzīgs moratorijs, lai netiktu būvētas nekādas turpmākas kodolelektrostacijas, un mums ir jānosaka grafiks 143 staciju slēgšanai, kuras pašlaik darbojas Eiropā. ES ir jāvirzās uz nākotni bez kodolelektrostacijām, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Rezolūcijā ir novērtēti plāni par novecojušu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu trīs ES dalībvalstīs: Ignalina Lietuvā, Bohunice Slovākijā un Kozloduja Bulgārijā. Rezolūcijā ir arī aprēķināti izdevumi un tādu enerģētikas projektu finansējuma iespējamie kavējumi, kas nav saistīti ar ekspluatācijas pārtraukšanu. Labi teikts — „iespējamais finansējums”. Ir skaidri un konkrēti jānosaka, tieši kā tiks aizstāti spēcīgie energoavoti, kur un kad tiks būvētas jaunas elektrostacijas, izmantojot mūsu finanšu līdzekļus. Es balsoju par, jo izprotu kodolelektrostaciju radīto apdraudējumu, bet kāda jēga ir pārtraukt ekspluatēt Ignalinu, ja Eiropas Savienībā vēl nav uzbūvētas citas kodolelektrostacijas? Varbūt labāk būtu veikt rekonstrukcijas darbus?

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Nav iespējama vai izmaksu ziņā ir ekonomiski nepamatota dažu kodolreaktoru modernizēšana Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā, lai nodrošinātu to atbilstību obligāto drošības standartu prasībām. Saistībā ar sarunām par pievienošanos ES šīs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis saņēma finansējumu, kura mērķis bija palīdzēt pārtraukt ekspluatēt novecojušos reaktorus. Līdz 2009. gadam Lietuvai (Ignalina), Slovākijai (Bohunice V1) un Bulgārijai (Kozloduja) tika izmaksāti aptuveni 1300 miljoni eiro. ES ir apņēmusies veikt turpmākus maksājumus līdz 2013. gada beigām. Krievijas un Ukrainas gāzes krīzes laikā Slovākija apsvēra iespēju atsākt slēgtās Bohunices elektrostacijas darbību, lai nodrošinātu enerģijas deficītu, ko radīja gāzes piegāžu trūkums no Krievijas. Japāna ir parādījusi, cik viegli kodolelektrostacijas situācija var kļūt nekontrolējama. Tādēļ ir vēl svarīgāk slēgt novecojušus reaktorus, tajā pašā laikā veidojot alternatīvus enerģijas avotus, lai novērstu reaktoru atkārtotu ieslēgšanu. Tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Nav pilnīgi nekādu šaubu, ka visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs ES un dalībvalstīm ir jāpiešķir augstākā prioritāte attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai jaunajās dalībvalstīs. Tomēr tikpat liela vērība ir jāpievērš Eiropas Savienības tuvumā esošo apdraudējumu novēršanai. Šajā saistībā es vēlos uzsvērt steidzamo vajadzību noteikt un mobilizēt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai virs Černobiļas kodolelektrostacijas reaktora, kurā 1986. gadā notika sprādziens, izbūvētu jaunu sarkofāgu.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā. Mums par visu svarīgāk ir censties nodrošināt, ka visi ekspluatācijas pārtraukšanas darbi norit laikā, vienlaikus pienācīgi īstenojot visus vajadzīgos drošības pasākumus un novēršot pat mazākos riskus cilvēku veselībai un videi. Ja esam apņēmušies pārtraukt Ignalinas un citu kodolelektrostaciju ekspluatāciju, visi šim procesam piešķirtie finanšu resursu ir jāizmanto saskaņā ar plānoto, ievērojot pārredzamības un efektivitātes principus. Valstu iestādēm ir steidzami jāpabeidz ekspluatācijas plānu izstrāde. Manuprāt, Eiropas Revīzijas palātas veiktās revīzijas rezultāti atklās līdzekļu izmantošanas mērķus un to efektivitāti. Mums jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka demontāžas darbības un ekspluatācijas pārtraukšanas atkritumu apsaimniekošana sākas līdz 2013. gadam. Es uzskatu, ka ir ieteicams pieprasīt Komisijai iesniegt Eiropas Parlamentam sīki izstrādātu finansējuma plānu un noteikt atbildības jomas saistībā ar Eiropas Savienības palīdzības izmantošanu. Ņemot vērā to, ka valsts kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondi nav uzkrājuši pietiekamu summu, būtu ieteicams izstrādātajā stratēģijā un plānos iekļaut jaunas darbības un attiecīgi nodrošināt papildu ES finansējumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par šo dokumentu, kas attiecas uz ES finansējumu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā, jo, ņemot vērā nesenos notikumus pēc zemestrīces un kodolkrīzi Japānā, manuprāt, ir svarīgi un nozīmīgi Eiropas Savienībai pieņemt politiku par drošības pārbaudēm kodolreaktoros, lai novērstu jebkādu risku. Minēto valstu teritorijās tika ekspluatēti veci padomju režīma kodolreaktori, un būtu bijis tehniski neiespējami tos modernizēt, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem starptautiskajiem drošības standartiem. ES sniegtais finansējums atbilst ekonomiskajam slogam, ar ko saskaras šīs valstis, lai slēgtu savas kodolelektrostacijas.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Saistībā ar sarunām par pievienošanos ES Lietuva, Slovākija un Bulgārija vienojās par atbalstu tādu vecu padomju režīma reaktoru ekspluatācijas pārtraukšanai, kurus pēc starptautiskās kopienas domām un saskaņā ar 1992. gada Minhenes G7 valstu augstākā līmeņa sanāksmes lēmumu nebūtu iespējams pielāgot obligāto drošības standartu prasībām par ekonomiski pieņemamām izmaksām. Saistībā ar pievienošanās sarunām minētās trīs valstis apņēmās noteiktos datumos slēgt šos kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju. Atzīstot, ka agrīnā slēgšana rada ārkārtēju finanšu slogu, un apliecinot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību, lai līdz 2013. gada beigām pārtrauktu minēto reaktoru bloku ekspluatāciju. Saistībā ar palīdzības programmu tiek veiktas regulāras revīzijas un novērtējumi. Pašlaik Eiropas Revīzijas palāta veic visu trīs programmu lietderības revīzijas, un ERP īpašo ziņojumu ir paredzēts publiskot 2011. gada rudenī. Jau tagad var secināt, kas starp šiem trim projektiem varēja izveidot sinerģijas, lai padarītu ES darbību efektīvāku un lietderīgāku. Es balsoju par šo ziņojumu, kurā vēlos uzsvērt Komisijas ieteikumu saskaņot noteikumus attiecībā uz finansējumu kodolreaktoru ekspluatācijas pārtraukšanai.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs, kādu to iesniedza 2011. gada 14. martā, mērķis ir noskaidrot, kādā posmā pašlaik ir novecojušu kodolelektrostaciju demontāža Lietuvā, Bulgārija un Slovākijā, kuras ir saņēmušas ES finansiālo atbalstu šim projektam kopš 1999. gada. Energoapgādes drošība ir viena no ES enerģētikas stratēģijas pamata prioritātēm. Saskaņā ar prognozēm programmu līdzšinējie kavējumi netraucēs sākt demontāžas procesus un kodolatkritumu apsaimniekošanu, kā arī neietekmēs darbus, kas kodolelektrostacijas darbiniekiem veicami līdz 2013. gadam. Tomēr joprojām pastāv nopietnas bažas par to, ka vēl nav pabeigti ekspluatācijas pārtraukšanas plāni un ka ir jāpieliek pūles, lai uzlabotu finanšu resursu pārvaldību, kā arī koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu valsts iestādēm. Tādēļ es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Trīs valstis — Lietuva, Slovākija un Bulgārija — ekspluatē vecus, padomju režīma kodolreaktorus, par ko starptautiskā kopiena saskaņā ar G7 valstu daudzpusējo rīcības programmu, kuru pieņēma 1992. gada Minhenes G7 valstu augstākā līmeņa sanāksmē, secināja, ka tos nav iespējams modernizēt par ekonomiski pieņemamām izmaksām, lai tie atbilstu drošības standartu prasībām. Saistībā ar sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai minētās trīs valstis apņēmās noteiktos datumos slēgt šos kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju. Atzīstot, ka agrīnā slēgšana rada ārkārtēju finanšu slogu, un apliecinot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību, lai līdz 2013. gada beigām pārtrauktu minēto reaktoru bloku ekspluatāciju.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt cieši uzraudzīt kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas posmu Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā, kur šo valstu pievienošanās laikā Eiropas Savienībai joprojām ekspluatēja vecus padomju režīma kodolreaktorus, par kuriem ir izrādījies neiespējami tos par ilgtspējīgām izmaksām modernizēt, lai tie atbilstu jaunākajiem drošības standartiem.

Pēc nesenās katastrofas Japānā vairs nav iespējams kavēties ar šīm procedūrām, jo tas ir jādara visu Eiropas un citu pilsoņu drošības labā, turklāt ar ekspluatācijas pārtraukšanu saistīto ārkārtējo finanšu slogu vairs nevar izmantot kā aizbildinājumu iespējamiem kavējumiem. Tādēļ Eiropas Savienība ir apņēmusies nodrošināt atbilstīgu finansiālu palīdzību šo reaktoru ekspluatācijas pārtraukšanai līdz 2013. gada beigām. Visas Eiropas Savienības interesēs nav pieņemami nekādi turpmāki kavējumi, un ir nekavējoties jāatmasko šādi mēģinājumi.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. − (IT) Pēc kodolkatastrofas kodolelektrostacijā Japānā, kas bija saistīta arī ar atbilstības nenodrošināšanu spēkā esošajiem drošības standartiem, varam sacīt, ka esam izdarījuši lielisku izvēli, sarunu gaitā nosakot datumus, līdz kuriem ir pilnībā jāslēdz trīs vecas padomju režīma kodolelektrostacijas Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā.

Termiņš pilnīgai slēgšanai un turpmākai drošai apkopei bija noteikts 2013. gadā, un Eiropas Savienībai tas izmaksātu gandrīz 3 miljardus eiro. Saistībā ar kavējumiem un izmaksu pieaugumu, kas savukārt saistīts ar šo trīs kodolelektrostaciju drošības garantēšanu, ziņojumā Komisija tiek aicināta īstenot plašāku uzraudzību un noskaidrot, kāda ir pašreizējā situācija un paredzamais grafiks ekspluatācijas pārtraukšanas procesa dažādajiem posmiem saskaņā ar sākotnējo grafiku.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai bija vecas padomju režīma kodolelektrostacijas, par kurām starptautiskā kopiena izlēma, ka tās par ekonomiski pamatotām izmaksām nav iespējams modernizēt, lai tās atbilstu obligātajiem drošības standartiem. Pievienošanās sarunas tika izmantotas, lai panāktu šo trīs kodolelektrostaciju slēgšanu līdz noteiktam datumam un to turpmāku demontāžu. Laikposmā no 1999. līdz 2013. gadam šim mērķim tika rezervēti 2,7 miljardi eiro. Līdz 2009. gada beigām 1,8 miljardi eiro no tiem jau bija piešķirti. Neraugoties uz to, ir būtiski iekavējusies demontāžas programmas īstenošana. Eiropas Parlaments pauž bažas, ka šie kavējumi var apdraudēt vidi un cilvēku veselību. Es pieņemu šo ziņojumu arī tādēļ, ka Parlaments atbalstīja manus grozījumus, kurus iesniedza Budžeta kontroles komitejā un kuros aicināja absolūti pārredzami pārvaldīt fondus un to resursus.

Eiropas Parlaments arī pieņēma manu priekšlikumu, ka Komisijai ir reizi gadā jāiesniedz Parlamentam ziņojums, lai mūs informētu, vai prognozes, ka rezervētie resursi tiks apgūti nākamo trīs gadu laikā, ir precīzas. Šis ziņojums ir pamats šā procesa ciešai uzraudzībai, kas ir pozitīvs aspekts no vairākiem apsvērumiem.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pakāpenisku pārtraukšanu.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Ignalinas, Bohunices un Kozlodujas staciju demontāža aizņem pārāk ilgu laiku, un ir vajadzīga lielāka apņemšanās no valstu operatoru puses. Visām dalībvalstīm ir steidzami jāierosina kopēji standarti attiecībā uz staciju demontāžu. Ir jānosaka skaidras atbildības jomas. Savās sarunās par pievienošanos ES šīs trīs valstis, proti, Lietuva, Slovākija un Bulgārija, apliecināja savu gatavību atslēgt šīs trīs nedrošās kodolelektrostacijas no tīkla.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Pagājušā mēneša traģiskie notikumi Japānā un bažas par Fukušimas elektrostacijas drošību ir rosinājušas lielas diskusijas par kodolelektrostacijām. Šīs diskusijas ir ļoti svarīgas — daudzi lietuvieši ļoti labi atceras Černobiļas traģēdiju. Lietuvas Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšana bija viens no pievienošanās ES nosacījumiem, bet tas ir bijis sāpīgs jautājums. ES Lietuvai nodrošināja palīdzību 837 miljonu eiro apmērā, lai likvidētu kodolelektrostacijas slēgšanas sekas laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tomēr nepietiek tikai ar finansējuma saņemšanu no ES, kas piešķirts reaktora slēgšanai. Droša ekspluatācijas pārtraukšana ir ilgstošs process, un ES ir Lietuva jāatbalsta katrā tā posmā. Tam jāietver vispusīgs atbalsts — radioaktīvo un bīstamo atkritumu apsaimniekošana.

Kā referents ir norādījis, ir vajadzīgs vispusīgs ES atbalsts, lai mazinātu Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšanas ekonomiskās un sociālās sekas. Kodolelektrostacijas slēgšanas rezultātā daudzi lietuvieši zaudēja darbu, kas kaitēja mūsu ekonomikai. ES ir jāsniedz lielāka palīdzība projektiem enerģētikas nozarē, lai mazinātu Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšanas ekonomiskās sekas. Tas varētu ietvert tādu pasākumu atjaunošanas veicināšanu, kas palielina enerģijas ražošanas spēju un energoefektivitāti.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju par ziņojumu par trīs kodolreaktoru ekspluatācijas pārtraukšanu Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā. Tā kā šie kodolreaktori neatbilst obligātajiem drošības standartiem, to demontāža bija viens no nosacījumiem, par kuru vienojās tad, kad šīs trīs valstis piedalījās pievienošanās sarunās, un Eiropas Savienība apņēmās segt daļu no demontāžas izmaksām. Šajā saistībā ir īpaši pozitīvi dzirdēt, ka Ignalinas stacijas slēgšana Lietuvā nozīmē, ka valsts vienīgā kodolelektrostacija ir atvienota no tīkla.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0060/2011)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja 2006. gadā, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām starptautiskajos tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Kopš 2009. gada 1. maija EGF darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi.

Pašreiz, kad mēs sastopamies ar dziļu krīzi, kuras nopietnākās sekas ir bezdarba palielināšanās, ES ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai uz to reaģētu, jo īpaši sniedzot atbalstu tiem, kam ikdienā ir jāsamierinās ar bezdarbu. Es tieši tāpēc balsoju „par” šo ziņojumu par EGF līdzekļu piešķiršanu Čehijas Republikai, līdzekļu, kuru mērķis ir atbalsts darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba uzņēmumā Unilever ČR spol.s r.o.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. − (ES) Atbalsts ir piešķirts 460 no 664 uzņēmuma Unilever ČR atlaistajiem darba ņēmējiem, kas strādāja mazumtirdzniecībā, no kuriem 52,4 % ir sievietes, 13 % ir vecāki par 54 gadiem un 9,1 % — jaunāki par 24 gadiem. Ir jāuzsver, ka pasākumus par atlaisto darba ņēmēju mācībām līdzfinansēs pats uzņēmums, kas necenšas izvairīties no sava pienākuma, bet īstenos šos pasākumus pats vai uzticēs šo uzdevumu savā vārdā strādājošam uzņēmumam.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Par Eiropas Parlamenta panākumu var uzskatīt to, ka 2011. gada budžetā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) budžeta pozīcijā pirmo reizi ir iekļautas maksājumu apropriācijas EUR 47 608 950 apmērā. EGF izveidoja kā atsevišķu īpašu instrumentu, nosakot tam mērķus un termiņus, un tādēļ tam pienākas atsevišķi piešķirti līdzekļi, lai nevajadzētu veikt pārcelšanu no citām budžeta pozīcijām, kas tika darīts agrāk un kas varētu traucēt mērķu sasniegšanu dažādās politikas jomās. Es uzskatu, ka EGF ir pierādījis savu nozīmi, un es raizējos vienīgi par to, ka jaunās dalībvalstis nav to izmantojušas pietiekamā apjomā. Rodas iespaids, ka vecās dalībvalstis izmanto EGF, lai iegūtu budžeta resursus, kurus tās agrāk saņēma, piemēram, no kohēzijas politikai atvēlētajiem līdzekļiem. Manuprāt, vēsturē pirmais Čehijas EGF dotācijas pieprasījums ir tikai pirmā bezdelīga, kurai sekos citas, jo arī Čehijas rūpniecību ir smagi skārusi globalizācija un pasaules finanšu krīze, un no darba atlaistie Čehijas darba ņēmēji ir pelnījuši atbalstu saviem centieniem iekļauties prasīgajā darba tirgū.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja 2006. gadā kā elastīgu instrumentu ātrai vienreizēja, terminēta un individuāla atbalsta sniegšanai darba ņēmējiem, kas globalizācijas, finanšu un ekonomikas krīzes dēļ zaudējuši darbu. Kopš pasaules ekonomikas un finanšu krīzes sākuma šī ir pirmā reize, kad no fonda Čehijas Republikai tiek piešķirti līdzekļi, kas ir īpaši paredzēti, lai mazinātu sekas tam, ka Unilever uzņēmums ir slēdzis rūpnīcu Nelahozevas pašvaldībā un atlaidis no darba 634 darba ņēmējus. Ņemot vērā to, ka vairāk nekā 52,4 % no atlaistajiem darbiniekiem ir sievietes un vairāk nekā 13 % ir vecāki par 54 gadiem, es uzskatu, ka līdzekļu piešķiršana Čehijas Republikai ir pamatota, un tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju darbu, kas veikts, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), proti, sniedzot atbalstu darba ņēmējiem, kurus skārušas pārmaiņas pasaules tirdzniecībā. Es atbalstu arī lēmumu par EGF izmantošanu Čehijas Republikas uzņēmuma Unilever darba ņēmēju labā, uzņēmuma, kas pasaules ekonomikas un finanšu krīzes dēļ ir piedzīvojis vairāk nekā 500 darba ņēmēju neparedzētu atlaišanu. Tāpēc šim lēmumam ir liela nozīme ne tikai darbiniekiem un viņu ģimenēm, bet arī visam Melnīkas rajonam, kurā atrodas Unilever rūpnīca un kurš savā ziņā ir īpaši atkarīgs no pārtikas pārstrādes nozares, kā arī no ķīmiskās un enerģētikas nozarēm.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” šo ziņojumu un grozījumu, kurā pieprasīta Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pārskatīšana. To es darīju tāpēc, ka man nepatīk tas, ka EGF pašlaik nepieprasa pārbaudīt starptautisku uzņēmumu finanšu stāvokli, to iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai piešķirto valsts atbalstu, ja tie pamato EGF intervenci ar uzņēmuma pārstrukturēšanu. Es uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina paredzamajā EGF regulas pārskatīšanā, taču tā, lai netiktu apgrūtināta atlaisto darba ņēmēju piekļuve EGF finansējumam.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. − (SV) Mēs atkal esam nolēmuši atbalstīt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu — šoreiz, lai palīdzētu aptuveni 1200 cilvēkiem, kas Polijā un Čehijas Republikā ir zaudējuši darbu —, jo Eiropa vēl joprojām cieš no ekonomikas krīzes sekām, un ārkārtējiem apstākļiem ir vajadzīgi ārkārtēji pasākumi.

Mēs tomēr uzskatām, ka turpmāk mums ir jāizmanto pašreizējie instrumenti — jo īpaši Eiropas Sociālais fonds — ES, lai palielinātu to darba ņēmēju nodarbinātību, kuriem ir uzteikts darbs vai kuri jau ir atlaisti no darba. Nākamajā finanšu gadā droši vien nebūs vajadzības pēc Globalizācijas pielāgošanas fonda.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Pieteikums attiecas uz 634 darba ņēmējiem, kurus no darba atlaidis uzņēmums Unilever ČR, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē Čehijas Střední Čechy reģionā. Tāpat kā šā gada pirmā pieprasījuma gadījumā attiecībā uz Polijas Lejaskarpatu reģionu Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir sniegusi labvēlīgu vērtējumu šā procesa atbilstībai paredzētajiem atbilstības kritērijiem. Es ar nožēlu konstatēju, ka visā Eiropas Savienībā palielinās atlaisto darbinieku skaits, kas liecina par to, ka vēl daudz kas ir jādara, lai pagrieztu atpakaļ krīzes ciklu, kurā esam iestiguši. Es atbalstu Komisijas priekšlikumu izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) un ceru, ka no darba atlaistie darba ņēmēji spēs pēc iespējas ātrāk atrast jaunas darba vietas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projektā par EUR 323 820 izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai atbalstītu to Čehijas darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kas zaudējuši darbu pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Šo pieteikumu, kas ir otrais, kurš jāapstiprina ES 2011. gada budžetā, Komisijai iesniedza 2010. gada 24. martā, un tas attiecas uz Čehijas Střední Čechy reģiona uzņēmuma Unilever ČR 634 darba ņēmējiem, kas strādāja mazumtirdzniecības nozarē. Ņemot vērā to, ka šis gadījums attiecas uz īpašu budžeta instrumentu un ka pieprasītā summa ir tiesiski pieņemama un atbilst 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju noteikumiem, proti, tā 28. punktam, es balsoju „par” šo priekšlikumu, un es ceru, ka tas palīdzēs mazināt šā reģiona iedzīvotāju ekonomiskās grūtības un atjaunot vietējo tautsaimniecību.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Atkal tiek izmantots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF), šoreiz, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas atlaisti no darba rūpnīcā, kura pieder starptautiskam uzņēmumam Unilever Čehijas Republikā.

Tāpat kā citos gadījumos mēs balsojām „par” to. Tomēr bez iebildumiem, kurus mēs parasti šādās situācijās izsakām, ir īpaši jāuzsver daži no šā procesa aspektiem. Eiropas Komisija ir aprobežojusies ar paziņojumu, ka Unilever nav saņēmis ne valsts, ne ES finansējumu, lai atvērtu rūpnīcu Čehijas Republikā — ne pirms, ne pēc Čehijas pievienošanās ES. Taču Komisija nav sniegusi informāciju — lai gan tai tas bija jādara un tā tika lūgta to darīt — par to, kāda ir situācija ar šī koncerna citām rūpnīcām, aizbildinoties, ka saskaņā ar EGF regulu tai tas nav jādara.

Turklāt, ņemot vērā to, kas ir noticis Čehijas Republikā, būtu interesanti iegūt informāciju par Unilever koncerna darbību Eiropas līmenī un novērtēt to. Tāpēc mēs nožēlojam informācijas trūkumu par valsts atbalstu, kas piešķirts minētajam koncernam, kā arī vispār starptautiskiem uzņēmumiem, kuru pārstrukturēšanai tiek paredzēti EGF intervences pasākumi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir vēl viens Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) piešķīrums, kam šajā gadījumā jāsniedz atbalsts no darba atlaistajiem starptautiskā uzņēmuma Unilever darba ņēmējiem Čehijas Republikā. Eiropas Komisijas nostāja šajā jomā ir bijusi ļoti pretrunīga, jo tā ir aprobežojusies ar paziņojumu, ka uzņēmums Unilever nav saņēmis ne valsts palīdzību, ne Eiropas fondu finansiālu atbalstu, lai atvērtu rūpnīcu Čehijas Republikā — ne pirms, ne pēc Čehijas pievienošanās ES. Taču Komisija nav sniegusi informāciju — lai gan tai tas bija jādara un tā tika lūgta to darīt — par to, kāda ir situācija ar šī koncerna citām rūpnīcām, aizbildinoties, ka saskaņā ar EGF regulu tai tas nav jādara.

Tāpēc debatēs Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā es vērsu uzmanību uz informācijas trūkumu par to, kas notiek ar Unilever koncernu Eiropas līmenī, un es ierosināju ņemt šo jautājumu vērā, pārskatot EGF regulu un ieviešot tādu starptautisku uzņēmumu finansiālā stāvokļa pārbaudi — iekļaujot tajā arī valsts atbalstu —, kuru pārstrukturēšanai tiek paredzēti EGF intervences pasākumi, taču tā, lai netiktu apgrūtināta atlaisto darba ņēmēju piekļuve EGF finansējumam.

Tāpēc mēs balsojām „par” šiem priekšlikumiem.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Čehijas Republikas pārtikas rūpniecības (UNILEVER) darba ņēmēju atbalstam. Es tomēr vēlos uzsvērt, ka mums ir steidzami jāpārskata šī fonda regula. Šai nolūkā es balsojuma laikā pievienojos tiem, kas parakstīja grozījuma ierosinājumu, kurā minēts, ka regulai kaitē tas, ka netiek pieprasīta tādu starptautisku uzņēmumu finanšu stāvokļa pārbaude par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai piešķirto valsts atbalstu, kuriem nosaka EGF intervences pasākumus, un panāca šā grozījuma pieņemšanu. Laikā, kad Eiropas Savienība ar grūtībām finansē paredzētos mērķus un ir spiesta veikt izvēli starp vienādi svarīgām prioritātēm, mēs nevaram atļauties finansēt no Kopienas budžeta lielu starptautisku uzņēmumu iekļuvi tirgū un rūpnīcu pārvietošanas stratēģijas, uzņēmumu, kuru vienīgais nolūks ir palielināt savu peļņu. Tas ir jāņem vērā paredzamajā regulā, taču tā, lai netiktu apgrūtināta atlaisto darba ņēmēju piekļuve EGF finansējumam.

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Es iesaku balsojumā atbalstīt Barbara Matera ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, kuram Čehijas Republika ir iesniegusi savu pirmo atbalsta pieprasījumu. Es uzskatu, ka ir būtiski uzsvērt šā fonda nozīmi, fonda, kuru izveidoja Čehijas sociāldemokrātiskā komisāra Vladimír Špidla vadībā. Finanšu un ekonomikas satricinājums, kas sekoja, ir laupījis darbu daudziem cilvēkiem visā Eiropā. EGF finansē tikai tos pasākumus, kas palīdz nodrošināt jaunas darba vietas atlaistajiem darbiniekiem, kuri ir pieteikušies profesionālās apmācības programmās un apgūst prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, vai kuri ir kļuvuši par pašnodarbinātajiem. Ņemot vērā Matera kundzes ziņojumu, es varu secināt, ka uzņēmums Unilever atbilst visiem kritērijiem. Unilever ČR bija jāslēdz rūpnīca Nelahozevā ekonomikas krīzes seku dēļ, un vairākums darba ņēmēju tika atlaisti no darba.

Uzņēmums Unilever piedāvāja visiem, kam bija jāatstāj darbs, visaptverošu atbalsta programmu, lai viņi varētu atrast jaunu darba vietu, un uzņēmums cieši sadarbojās ar vietējo nodarbinātības dienestu šīs programmas īstenošanā. Es tāpēc varu piekrist resursu piešķiršanai, kas pamatojas uz informāciju, kura sniegta šajā ziņojumā, kā arī Komisijas priekšlikumam izmaksāt Čehijas Republikai no EGF EUR 323 820.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Kopš 2009. gada 1. maija EGF darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF atbalsts nedrīkst pārsniegt EUR 500 miljonu maksimālo apmēru gadā. Čehijas Republika 2010. gada 24. martā iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu 634 uzņēmuma Unilever ČR, spol.sr.o. no darba atlaistajiem darbiniekiem, kuri strādāja mazumtirdzniecībā (pārtikas produktu) (atbalsts paredzēts visiem minētajiem darbiniekiem), un līdz 2010. gada 20. septembrim iesniedza papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst finansiālā ieguldījuma noteikšanas prasībām. Komisija tāpēc ierosina atļaut izmantot līdzekļus EUR 323 820 apmērā. Es piekrītu EGF finansiālā ieguldījuma sniegšanai Čehijas Republikai, pamatojoties uz tās iesniegto pieteikumu. Es uzskatu, ka ES dalībvalstīm ir vairāk jāizmanto iespējas, ko piedāvā ES fondi.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju „par” Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Čehijas Republikas labā, jo es šo instrumentu uzskatu par vērtīgu līdzekli tādu darba ņēmēju atbalstam, kas iekļuvuši grūtībās ekonomikas krīzes dēļ. Šodienas balsojums attiecas uz atbalsta pieprasījumu no EGF EUR 323 820 apmērā atlaistajiem 634 uzņēmuma Unilever ČR darba ņēmējiem, kas strādāja mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy. Visbeidzot, es vēlos uzsvērt EGF lielo nozīmi, jo ir konstatēts, ka tas ir lietderīgs un efektīvs līdzeklis bezdarba novēršanai, kuru izraisīja globalizācija un ekonomikas krīze.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, ar kuru no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda tiek piešķirts finansējums atlaisto darba ņēmēju atbalstam Čehijas Republikā. Pieteikums attiecas uz 634 atlaistajiem darbiniekiem pēc Unilever rūpnīcas slēgšanas Nelahozevā 2009. gada pēdējā ceturksnī. Četri simti sešdesmit atlaisto darba ņēmēju gūs labumu no individualizētiem pasākumiem, ko atbalsta EGF finansējums, kura kopējais apmērs ir EUR 0,32 miljoni.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atturos no balsošanas, jūtot līdzi Čehijas darba ņēmējiem, kas tiek upurēti uz globalizācijas altāra. Nedrošā situācija, kurā viņi atrodas, ir vienkārši ES neoliberālās politikas sekas, ko šis fonds atzīst un atbalsta. Es balsoju „pret”, jo ubagu dāvana, kas tiek piešķirta šīs politikas upuriem, ir nožēlojama salīdzinājumā ar peļņu, kas tiek iegūta visās jomās.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šim atbalstam ir būtiska nozīme palīdzības sniegšanā bezdarbniekiem un globalizācijas izraisītas uzņēmumu pārcelšanas upuriem. Aizvien vairāk uzņēmumu tiek pārcelti, izmantojot zemās darbaspēka izmaksas vairākās valstīs, jo īpaši Ķīnā un Indijā, un kaitējot tām valstīm, kurās tiek ievērotas darba ņēmēju tiesības. EGF ir paredzēts to darba ņēmēju atbalstam, kas kļūst par uzņēmumu pārcelšanas upuriem, un ir būtisks līdzeklis piekļuves atvieglošanai jaunām darba vietām. Iepriekš EGF ir izmantojušas arī citas ES dalībvalstis, tāpēc šo atbalstu pienākas piešķirt arī Čehijas Republikai, kas iesniegusi pieteikumu 634 darbu zaudējušu uzņēmuma Unilever ČR, spol.sr.o, darbinieku atbalstam, kuri strādāja mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy un kuri visi ir potenciāli atbalsta saņēmēji.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Lai gan es balsoju „par” priekšlikumu sniegt atbalstu uzņēmuma Unilever darba ņēmējiem Čehijas Republikā, es uzskatu, ka tas ir tikai kapitālistiskās iekārtas radītu seku sāpes remdinošs pagaidu pasākums, kas nenodrošina faktisku progresu cīņā pret krīzes cēloņiem. Es piekrītu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanai, lai sniegtu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai ir tiešas pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes sekas. Es uzskatu, ka EGF var sniegt ieguldījumu galvenā mērķa sasniegšanā — atvieglot šo darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū. Es balsoju „par” šo priekšlikumu, jo esmu pārliecināts, ka šis atbalsts papildinās bezdarbnieka pabalstu, ko nodrošina visu dalībvalstu tiesību akti un koplīgumi. Tāpēc EGF finansējuma piešķiršana nekādā ziņā nevar aizvietot valdību un uzņēmumu juridisko atbildību pret darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, kā arī neļauj tiem izvairīties no šīs atbildības.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu izveidoja, lai aizsargātu darba ņēmējus, kas atlaisti no darba pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Čehijas Republika ir iesniegusi pieteikumu 634 atlaistu darbinieku atbalstam. Ir pareizi un pamatoti piedāvāt individuālu atbalstu darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu globalizācijas un ekonomikas krīzes dēļ, palīdzot tiem no jauna integrēties darba tirgū. Tāpēc es balsoju „par” šo priekšlikumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir fonds, ko izveidoja Eiropas Savienība, lai sniegtu ekonomisku atbalstu konkrētām nozarēm, kas dalībvalstīs nokļuvušas grūtībās, vai tām nozarēm, kas paplašinās, lai sasniegtu vidējos Eiropas Savienības standartus. Šā iemesla dēļ es balsoju „par” Matera kundzes ziņojumu. Eiropas Savienības 2011. gada budžeta pozīcija maksājumiem no šāda veida fondiem ir palielināta par EUR 50 miljoniem, un tāpēc ir vieglāk nodrošināt finansējumu plašākam nozaru lokam. Būtībā šie ir pirmie Čehijas Republikas un Polijas mašīnbūves un pārstrādes nozaru fonda finansējuma pieprasījumi. Fonds (gandrīz viena miljona eiro apmērā) tiks izmantots, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas specializējas tirdzniecībā un rūpniecisko iekārtu ražošanā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos. Komisija 2011. gada 15. februārī pieņēma jaunu lēmuma projektu par EGF izmantošanu Čehijas Republikas labā ar mērķi atbalstīt tādu darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kas zaudējuši darbu pasaules ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Šis ir otrais pieteikums, kas tiek izskatīts 2011. gada budžetā, un tas attiecas uz atbalsta piešķiršanu par kopējo summu EUR 323 820. Šajā procesā ir iesaistīti 594 četru mēnešu ilgā pārskata periodā — no 2009. gada 16. septembra līdz 2010. gada 16. janvārim — atlaisti darba ņēmēji (no kuriem visi ir potenciāli atbalsta saņēmēji) no uzņēmuma Unilever ČR, spol.sr., kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē Střední reģionā. Komisijas novērtējumā bija secināts, ka ir saikne starp darbinieku atlaišanu no darba un lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai finanšu un ekonomikas krīzi un ka darbinieku atlaišana no darba nebija paredzama. Pieteikums atbilst visiem EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, un tāpēc es balsoju „par” fonda izmantošanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Čehijas Republikas pieteikums Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanai attiecas uz 634 darbinieku atlaišanu no darba laikposmā no 2009. gada 16. septembra līdz 2010. gada 16. janvārim, kas strādāja uzņēmumā Unilever ČR, spol.sr.o. mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy, un tas atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, EGF darbības joma uz laiku tika paplašināta un attiecināta uz tādām intervencēm kā šī, kad tiešu pasaules ekonomikas un finanšu krīzes seku dēļ deviņu mēnešu laikā no darba tika atlaisti 500 darba ņēmēju, jo īpaši no maziem un vidējiem uzņēmumiem, sasniedzot NACE 2. bezdarba līmeni vienā reģionā un divos kaimiņu reģionos — NUTS II līmeni. Es tāpēc balsoju „par” šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana dos ieguldījumu efektīvā šo darba ņēmēju jaunā integrācijā darba tirgū.

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski – (CS) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu Čehijas Republikas labā, proti, uzņēmuma Unilever bijušo darba ņēmēju labā, un es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu. Es nožēloju, ka britu konservatīvie balsoja „pret” to un ka Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētājs, kas nāk no Čehijas, nespēja likt tiem mainīt savu viedokli, lai gan šī ir pirmā reize, kad Čehijas Republika izmanto šā fonda līdzekļus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Kā parasti šāda veida ziņojumos EP:

1. pieprasa, lai iesaistītās iestādes velta visas pūles EGF finansējuma piešķiršanas paātrināšanai, un tāpēc atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, ko Komisija ieviesa pēc EP prasības paātrināt dotāciju piešķiršanu, ar mērķi iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai Komisijas vērtējumu par EGF piemērošanas atbilstību kopā ar priekšlikumu izmantot šo fondu; cer, ka turpmākie procedūras uzlabojumi tiks veikti paredzamajā fonda pārskatīšanas procesā;

2. atgādina iestāžu saistības nodrošināt netraucētu un ātru lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz EGF izmantošanu, nodrošinot ātru vienreizēja, terminēta un individuāla atbalsta sniegšanu darba ņēmējiem, kas globalizācijas, finanšu un ekonomikas krīzes dēļ zaudējuši darbu; norāda uz lielo nozīmi, kāda var būt EGF no darba atlaisto darba ņēmēju jaunai integrācijai darba tirgū; tomēr aicina novērtēt, vai šo darba ņēmēju ilgtermiņa integrāciju darba tirgū ir tieši veicinājuši EGF finansēti pasākumi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Komisija 2011. gada 15. februārī pieņēma jaunu priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, piešķirot līdzekļus Čehijas Republikai, lai atbalstītu to darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kas tikuši atlaisti no darba pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Pieteikums iesniegts saistībā ar 634 darbinieku atlaišanu (atbalsts pieprasīts visiem darbiniekiem) četru mēnešu pārskata periodā no 2009. gada 16. septembra līdz 2010. gada 16. janvārim, kas strādāja mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy. Mans balsojums „par” šodienas rezolūciju vēlreiz apliecina manu atzinīgo vērtējumu, ko es jau esmu paudusi Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas sanāksmē.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Finansējuma piešķīrums no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda atbalstīs to 460 darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kurus skāra uzņēmuma Unilever slēgšana Nelahozevas pašvaldībā Čehijas Republikas Vidusbohēmijā. Ņemot vērā to, ka šis piešķīrums nozīmē ievērojamu palīdzību masveida darba zaudējuma sociālo seku risināšanā šajā mazajā kopienā, es balsoju „par” šā ziņojuma pieņemšanu.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es balsoju „par” šo ziņojumu, kas nodrošinās finansējumu individualizētiem pasākumiem, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu Čehijas Republikā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir pretrunīgs mehānisms. Oficiāli šis fonds ļauj Eiropas Savienībai finansēt konkrētus pasākumus, lai mazinātu krīzes sekas. Taču tas nesniedz lielāku labumu par plāksteri uz koka kājas.

Taču šo mehānismu izmanto, pamatojoties uz ad hoc atbalstu, un tikai atsevišķos konkrētos gadījumos. Faktiski to piemēro, lai finansētu atlaišanas plānus.

Šodien Eiropas Parlaments ir liekulībā pārspējis pats sevi, piešķirot daļu no šā finansējuma uzņēmumam Unilever, kas ir tikko slēdzis savas rūpnīcas Čehijas Republikā un atlaidis no darba vairāk nekā 600 cilvēku, lai gan tā tīrā peļņa ir augusi par 26 % līdz EUR 4,6 miljardiem.

Es tāpēc balsoju „pret” šo ziņojumu, kas bez šā Unilever gadījuma ievirza vairākus vispārējus jautājumus. Kā dalībvalstu un Eiropas valsts iestādes uzdrīkstas pašreizējās nodarbinātības krīzes apstākļos tērēt valsts naudu, lai subsidētu starptautiskus uzņēmumus, kas atlaiž no darba darbiniekus, lai gan tas strādā ar peļņu, un kas tādējādi vērtē savu akcionāru intereses augstāk par savu darba ņēmēju interesēm?

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es varu tikai atbalstīt grozījumu, kuru iesniedza Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa Eiropas Parlamentā un kurā ir pieprasīts, lai, piešķirot līdzekļus no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), tiek novērtēts viss uzņēmums kopumā. Budžeta komitejā es esmu vairākkārt izteikusi šādu aicinājumu. Taču es nespēju balsot „par” šo ziņojumu kopumā. Čehijas uzņēmums Unilever ČR spol.sr.o., kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē, ir atlaidis no darba 634 darba ņēmējus un pieprasa atbalsta pasākumus visiem darbu zaudējušajiem darbiniekiem (individuāli pasākumi parasti ir vajadzīgi tikai dažiem darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, lai palīdzētu tiem atkal atgriezties darba tirgū). Kā uzsvērts ikvienā ziņojumā, kurā Parlaments apstiprina EGF finansējumu, struktūrfondu finansējumu nedrīkst pieprasīt, lai aizstātu pasākumus, par kuriem saskaņā ar koplīgumiem ir atbildīgi paši uzņēmumi.

Ziņojums: Jörg Leichtfried (A7-0028/2011)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju „par” rezolūciju saistībā ar divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, kas nozīmē, ka preces var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču (WMD), neizplatīšanas pasākums. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ES divējāda lietojuma preču režīms kļūtu demokrātiskāks un pārredzamāks, vienlaikus nodrošinot tā pietiekami stingru ievērošanu. Pašlaik prasību, kuras piemēro divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, stingruma pakāpes ir atšķirīgas. Es uzskatu, ka ES ir jāpiemēro stingrākie eksporta režīmi visām precēm visās dalībvalstīs. Komisijai šajā jomā ir jāizveido efektīva sistēma, kas atvieglos ticamu datu iegūšanu par to divējāda lietojuma preču galalietotājiem, kuras eksportē no Eiropas Savienības.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Divējāda lietojuma preču (civiliem un militāriem nolūkiem) eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču (WMD), neizplatīšanas pasākums. Jau 15 gadus ES ir pakāpeniski pastiprinājusi divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, paļaujoties uz preventīviem pasākumiem, kā, piemēram, eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšanu. Taču, ņemot vērā pastāvīgos tehnoloģiju uzlabojumus un jaunu apdraudējumu, ir regulāri jāatjaunina kontrolēto divējāda lietojuma preču saraksti, kuri atbilst svarīgāko starptautisko eksporta kontroles režīmu sarakstiem. Šo starptautisko eksporta kontroles režīmu galvenais uzdevums ir atjaunināt kontrolējamo preču sarakstus. Pašlaik šie saraksti bez jebkādas Eiropas Parlamenta līdzdalības tiek gandrīz automātiski transponēti ES tiesību aktos, bet, stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Es piekrītu šim ziņojumam un Eiropas Parlamenta priekšlikumiem, kas tiecas nodrošināt demokrātiskāku un pārredzamāku divējāda lietojuma preču ES kontroles režīmu, kā arī piešķirt Komisijai lielāku nozīmi, novērtējot šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielo pārrobežu tirdzniecības apjomu Eiropas Savienībā, ES divējāda lietojuma preču eksporta kontrole balstās uz preventīviem pasākumiem, piemēram, eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšanu. Eksporta kontrolei ir ievērojama ietekme uz ES tirdzniecības politiku, jo tā attiecas uz vairāk nekā 10 % no visa ES eksporta apjoma.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. − (IT) Divējāda lietojuma preču — kuras var lietot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontrolei jau 15 gadus tiek piemēroti ES līmeņa pasākumi.

Šai kontrolei ir liela ietekme uz Eiropas tirdzniecības politiku, jo tā attiecas uz vairāk nekā 10 % no visa ES eksporta apjoma. Manuprāt, Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā sniegtais skaidrojums attiecībā uz ES pilnvarām starptautiskās tirdzniecības jomā sniedz vērtīgu iespēju no jauna apliecināt Eiropas Savienības nozīmi un Eiropas Parlamenta atbildību ES iestāžu lēmumu pieņemšanā.

Galvenais eksporta kontroles instruments ir Regula (EK) Nr. 428/2009, ar kuru ieviesa vairākas svarīgas pārmaiņas Eiropas Savienībā veiktā divējāda lietojuma preču eksporta jomā. Es uzskatu, ka ES divējāda lietojuma preču režīms ir jāorganizē pārskatāmākā veidā.

Tāpēc es piekrītu referenta viedoklim, ka būtiska ir pilnīga Eiropas Parlamenta iesaistīšana, piemērojot Lisabonas Līgumā minētās saistības un vienošanos starp Parlamentu un Komisiju par to interpretāciju jaunajā pamatnolīgumā.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Leichtfried kunga ziņojumā ir pozitīvi izklāstīts svarīgais ES divējāda lietojuma preču — kas nozīmē preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontroles jautājums. Kontrolei pār šo eksportu, kas veido vairāk nekā 10 % no kopējā ES eksporta, ir būtiskākā nozīme ieroču izplatīšanas novēršanā. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo tā mērķis ir ieviest pārredzamākas kontroles procedūras minēto preču eksportam.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju „par” priekšlikumu grozīt regulu, jo uzskatu, ka jauno punktu ieviešana noteiks pārredzamāku un demokrātiskāku ES divējāda lietojuma preču režīmu. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentam būs iespēja piedalīties tādu preču sarakstu atjaunināšanā, kuras pakļautas starptautisku režīmu kontrolei. Pašlaik šie saraksti bez jebkādas Eiropas Parlamenta līdzdalības tiek gandrīz automātiski transponēti ES tiesību aktos. Turklāt divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas uzdevums ir iesniegt Parlamentam ikgadēju ziņojumu, lai tas būtu pilnīgi informēts par progresu tādu preču un tehnoloģiju kontrolē, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Divējāda lietojuma preces ir preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, piemēram, ķīmiskie produkti, tehniskie būvmateriāli, kā arī programmatūras un citas jaunas tehnoloģijas. Bieži ir grūti noteikt, kam faktiski ir paredzētas eksportētās preces, tāpēc eksportētājiem jāapzinās sava atbildība un pienākums pārbaudīt, kādam nolūkam paredzētas preces, ko tie pārdod ārvalstīs. Lai gan jau ir ieviesti vairāki kontroles un informēšanas mehānismi, mēs esam aicinājuši ieviest paaugstinātu drošību šajā jomā. Tāpēc mēs balsojām „par” grozījumiem, kuros pieprasīts iepriekšējs paziņojums par eksportu, stingrāka kontrole un lielāka pārredzamība. Tas sniegs papildu nodrošinājumu, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Preces, tostarp programmatūras un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, tiek uzskatītas par divējāda lietojuma tehnoloģiju precēm. Šā divējādā lietojuma dēļ ir vajadzīga īpaši rūpīga attieksme pret šādu preču eksportu, lai novērstu ieroču izplatīšanu, jo īpaši masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Jebkuram situācijas analizētājam ir skaidrs, ka starptautiskās drošības dēļ ir būtiski svarīgi kontrolēt šos produktus un ka noteikumi, kas paredz attiecīgo kontroles mehānismu izveidi, ir pastāvīgi jāatjaunina saskaņā ar tehnoloģiju attīstību. Ir skaidrs arī tas, ka valstīs, kurās tiek ievērots tiesiskums, šiem kontroles mehānismiem jābūt pārredzamiem un demokrātiskiem, kā to iecerējusi Komisija.

Visbeidzot, es uzskatu — kā noteikts Ārlietu komitejas atzinumā —, ka Komisijai jāapzinās, ka dažās ES dalībvalstīs ir ierobežojošāki un stingrāki noteikumi attiecībā uz divējāda lietojuma preču kontroli. Tas ir dabiski un, manuprāt, ir jāsaglabā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums ir par vajadzību kontrolēt tā dēvēto divējāda lietojuma preču eksportu un apriti, tas ir, tādu preču, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem. Dažos pēdējos gados Eiropas Savienība ir veikusi virkni pasākumu, lai novērstu šo materiālu izmantošanu ieroču ražošanai, jo īpaši masu iznīcināšanas ieroču ražošanai. ES galvenais kontroles instruments ir 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009, kas attiecas uz šādu materiālu tirdzniecību un pārvadāšanu, bet kas ir jāgroza, lai novērstu tās atšķirīgu interpretāciju dalībvalstīs. Es tāpēc piekrītu priekšlikumiem, kas iekļauti šajā ziņojumā, jo to mērķis ir nomierināt Eiropas sabiedrību attiecībā uz divējāda lietojuma materiālu ražošanu un apriti un veicināt pašreizējo režīmu pārredzamību un demokrātiskumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Attiecībā uz divējāda lietojuma preču eksporta kontroli tiek veikti ES līmeņa pasākumi. ES galvenais kontroles instruments ir 2009. gada Regula (EK) Nr. 428/2009. Ar šo regulu tika paplašināta kontroles pasākumu darbības joma attiecībā uz šādu preču tirdzniecību un pārvadāšanu. Lai gan ziņojumā ir mēģināts ieviest demokrātiskāku kontroli un lielāku pārredzamību, tomēr tajā ir vairāki svarīgi jautājumi, kas liedz mums balsot „par” to.

Pēc sākotnējā saraksta izstrādes par „eksportētāju, starpnieku un ieinteresēto personu sarakstu, ar kuriem ir notikušas apspriedes” ir atbildīga divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Šī grupa lems, ar kurām valstīm var tirgoties, atņemot šīs pilnvaras dalībvalstīm un tādējādi apšaubot to suverenitāti.

Vēl viens aspekts ir Izraēlas iekļaušana divējāda lietojuma preču galamērķa valstu sarakstā. Atcerēsimies, piemēram, kopīgos pētniecības projektus, kurus finansēja no Septītās pētniecības pamatprogrammas līdzekļiem, jo īpaši tos, kas tika īstenoti ar Izraēlas Aerospace Industries Ltd. līdzdalību, uzņēmuma, kurš ražoja bezpilota lidmašīnas, kas 2008. un 2009. gadā tika izmantotas uzbrukumos Gazas joslai, nogalinot dučiem cilvēku.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām „par” šā ziņojuma nodošanu atpakaļ attiecīgajai Parlamenta komitejai, kurai jāved sarunas ar Padomi un jāpārliecina tā, pamatojoties uz tiesību akta priekšlikumu, turpināt darbu pie grozījumiem, kurus ierosināja Parlaments.

Mēs zinām, ka civiliem nolūkiem paredzētu preču un tehnoloģiju izmantošana militāriem mērķiem liecina par pieeju, kas neievēro tā dēvēto divējāda lietojuma preču eksporta un ar to saistītu pakalpojumu kontroli.

Lai gan eksporta kontrole ir svarīga un tā jāveic saprātīgi, nekaitējot jaunattīstības valstu piekļuvei šiem produktiem un tehnoloģijām, kas vajadzīgas to attīstībai, mums ir jāpalielina attiecīgo procesu pārredzamība un jāpakļauj tie demokrātiskai pārbaudei.

Mēs vēlamies uzsvērt, ka šajā jomā jānodrošina konsekvence starp ES politiku un šīs regulas mērķiem. Mums ir labi zināmi kopīgie pētniecības projekti, kurus finansēja no Septītās pētniecības pamatprogrammas līdzekļiem, jo īpaši tie, kas tika īstenoti ar Izraēlas Aerospace Industries Ltd. līdzdalību, uzņēmuma, kurš ražoja bezpilota lidmašīnas, kas 2008. un 2009. gadā tika izmantotas uzbrukumos Gazas joslai, nogalinot dučiem cilvēku.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. − (IT) ES jaunās pilnvaras starptautiskās tirdzniecības jomā, kuras nodrošināja Lisabonas Līgums, sniedz lielisku izdevību ieviest lielāku pārredzamību divējāda lietojuma preču tirgū. Šīs regulas grozījumi attiecībā uz precēm, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, nodrošinās šādu preču stingrāku kontroli. Tas ir svarīgi, lai novērstu ieroču izplatīšanu. Ņemot vērā procedūru komitejā, es apliecinu atbalstu savam kolēģim.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Ķīmiski un radioaktīvi materiāli, centrifūgas, tehniskās iekārtas, programmatūras un to sastāvdaļas tiek izmantotas ne tikai civiliem, bet arī militāriem nolūkiem. Ja tās nonāk nepareizajās rokās, šīs preces var kļūt par spīdzināšanas rīkiem vai masu iznīcināšanas ieročiem. Es balsoju „par” šo dokumentu, jo tajā ir ierosināts uzlabot divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroles režīmu, citiem vārdiem sakot, pastiprināt divējāda lietojuma preču eksporta pārbaudi. Šajā dokumentā ir arī paplašināts to preču saraksts, kurām ir jāiegūst atļauja un par kuru pārvadājumu ir jāziņo.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Preces un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan iespējamiem militāriem nolūkiem, ir jāpakļauj vienādiem konkurences apstākļiem visās dalībvalstīs. Galvenais uzdevums ir atrast kopīgus drošus pamatnosacījumus, kas garantē to drošu lietošanu. Tiem jānovērš mākslīgs Eiropas eksporta preču tirdzniecības cenu samazinājums, tādējādi stiprinot Eiropas mazos un vidējos uzņēmumus. Es balsoju „par” ierosināto regulas grozījumu, jo pārredzamībai un drošībai jābūt šādu preču un tehnoloģiju galvenajām prioritātēm.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi. Divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju — kas nozīmē preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontrole jau 15 gadus ir bijusi ES līmeņa pasākumu centrā. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielos tirdzniecības apjomus ar valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, ES eksporta kontroles nodrošināšana divējāda lietojuma precēm ir atkarīga no tādiem preventīviem pasākumiem kā eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšana.

Eksporta kontrolei ir būtiska nozīme ES tirdzniecības politikā, jo tā var ietekmēt vairāk nekā 10 % ES eksporta kopējā apjoma. Svarīgākais ES eksporta kontroles instruments ir 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009 par divējāda lietojuma precēm, kas stājās spēkā 2009. gada 27. augustā. Šī jaunā regula ieviesa vairākas būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienībā veiktās divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā. Minētās pārmaiņas ietver starpniecības darbību un tranzīta kontroles ieviešanu attiecībā uz divējāda lietojuma precēm. Regulā par divējāda lietojuma precēm ir iekļauti regulāri atjaunināti kontrolēto divējāda lietojuma preču saraksti, kas atbilst svarīgāko starptautisko eksporta kontroles režīmu sarakstiem.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Divējāda lietojuma preču tirdzniecības kontrole ir svarīga joma gan no drošības, gan no tirdzniecības viedokļa, kas nebūtu pietiekami efektīva un īstenojama, ja to nesaistītu ar informācijas apmaiņu un elastīgu starptautisku sadarbību. Tāpēc es vēlos uzsvērt attiecīgo uzraudzības iestāžu lielo nozīmi, piemēram, muitas iestāžu, uz kuru pleciem gulstas milzīga atbildība par divējāda lietojuma preču eksporta vai tranzīta tiešo uzraudzību. Manuprāt, arī mums ir jāatbalsta šīs iestādes, piemēram, piekļuvē modernām uzraudzības iekārtām, jaunu zināšanu apgūšanā par uzraudzības procedūru veikšanu, un — kas ir ne mazāk svarīgi — profesionālajā apmācībā un darba pieredzes apmaiņā. Mūsdienīgai drošības politikai ir jāietver augsta standarta divējāda lietojuma preču eksporta režīma izveide, kā arī starptautisku saistību ievērošana.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ir laba iespēja apliecināt ES nozīmi minētajās struktūrās, kā arī Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu. ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles režīmam ir jābūt pārredzamākam un demokrātiskākam. Eiropas Parlamenta pilnīga iesaiste, piemērojot Lisabonas Līguma noteikumus, un tā kopīgo interpretāciju, par ko vienojās Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija jaunajā pamatnolīgumā, būtu ļoti svarīga šā mērķa sasniegšanai.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Divējāda lietojuma preces ir preces, kuras var izmantot gan miermīlīgiem, gan militāriem nolūkiem. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielos pārrobežu tirdzniecības apjomus, ES eksporta kontroles nodrošināšana divējāda lietojuma precēm ir atkarīga no preventīviem pasākumiem. Eksporta kontrolei ir liela ietekme uz ES tirdzniecības politiku. Būtu labi, ja kontroles instrumenti nekļūtu par konkurentu apkarošanas līdzekli uzņēmējdarbībā. Šajā nolūkā ir jāizstrādā garš divējāda lietojuma preču saraksts. Taču tas ir cita ziņojuma temats. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas Eiropas Savienībā tiek rūpīgi kontrolētas. Šis termins jo īpaši attiecas uz precēm un tehnoloģijām, kuras var izmantot militāriem nolūkiem. Lai novērstu pārkāpumus eksporta nozarē, ir ieviestas četru veidu eksporta atļaujas — Kopienas vispārējās eksporta atļaujas, dalībvalstu vispārējās eksporta atļaujas, visaptverošās eksporta atļaujas un individuālā eksporta atļaujas. Visas eksporta atļaujas ir spēkā visā ES teritorijā.

Turklāt ir noteikti arī starptautiski eksporta kontroles režīmi, kurus ievēro arī ES un kuros Komisija cenšas uzlabot ES statusu. Tie ietver Austrālijas Grupu, kurā Komisija ir pilntiesīga locekle un kurā piedalās arī visas 27 dalībvalstis, kā arī ASV, Kanāda, Japāna, Dienvidkoreja un Austrālija; kodolmateriālu piegādātāju valstu grupa, kurā Komisijai ir novērotājas statuss un kurā piedalās ES 27 dalībvalstis, ASV, un Krievija; Vasenāras vienošanās, kurā Komisijai nav nekāda statusa, bet visas 26 dalībvalstis, izņemot Kipru, ir pilntiesīgas locekles; un raķešu tehnoloģiju kontroles režīms, kurā Komisijai nav nekāda statusa, bet 19 ES dalībvalstis ir pilntiesīgas locekles.

Es balsoju tā, lai nepārkāptu subsidiaritātes principu.

  Paul Murphy (GUE/NGL), rakstiski. − Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo tajā ir virzība uz priekšu, lai risinātu pārredzamības trūkuma jautājumu attiecībā uz eksporta kredītiem un novērstu lielo plaisu starp ES deklarētajiem mērķiem un to, kā faktiski eksporta kredīti tiek izmantoti Eiropas Savienībā. ES vēlas iztēloties par spēku, kas cīnās par cilvēktiesībām un vides aizsardzību. Eiropas eksporta kredītu aģentūras pierāda, cik tukšas ir šīs pretenzijas. Šos kredītus regulāri izmanto, lai atbalstītu projektus un tirdzniecību, kas kaitē videi un darba ņēmēju tiesībām. Lai šajā jomā panāktu patiešām taisnīgu tirdzniecību, šīs aģentūras, kas atbalsta aptuveni 10 % no pasaules tirdzniecības, ir jānodod demokrātiski pārvaldītā valsts īpašumā. Ir jāveicina to grāmatvedības publiska pieejamība, lai darba ņēmēji un tie, ko šīs aģentūras ir ietekmējušas, varētu pirmo reizi pārliecināties, kādiem mērķiem izlietota nauda, un šo aģentūru darbība ir jākontrolē darba ņēmējiem, lai to lielie resursi tiktu izmantoti darbaļaužu, sīkzemnieku un vides labā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ir laba iespēja apliecināt ES nozīmi minētajās struktūrās, kā arī Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu. ES divējāda lietojuma preču režīma organizācijai vajadzētu būt pārredzamākai un demokrātiskākai. Eiropas Parlamenta pilnīga iesaiste, piemērojot Lisabonas Līguma noteikumus un tā kopīgo interpretāciju, par ko vienojās Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija jaunajā pamatnolīgumā, būtu ļoti svarīga šā mērķa sasniegšanai. Šī regula ir pārstrādātā Regula (EK) Nr. 1334/2000 saskaņā ar pašreizējo starptautisko reglamentējumu. Faktiski divējāda lietojuma preču eksporta kontroles darbības jomas paplašināšana un kontroles attiecināšana uz tranzītu un starpniecību, kā arī sankcijas par divējāda lietojuma preču eksporta starpniecību, kas saistīta, piemēram, ar masu iznīcināšanas ieroču programmām, ir ļoti svarīga.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei, kuru iesniedza 2011. gada 7. februārī, ir paredzēts, lai izveidotu Eiropas Savienībā efektīvu preventīvu pasākumu režīmu, kura mērķis ir novērst ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, izplatīšanu. Pašlaik spēkā esošā regula šajā jomā, Regula ((EK) Nr. 428/2009), ievieš pārbaužu sistēmu, kas Eiropas Savienībai ļauj pilnībā ievērot saistības, kuras tā uzņēmās attiecībā uz četriem starptautiskiem eksporta kontroles režīmiem, kuros ES piedalās. Katrā ziņā Lisabonas Līgumā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību Eiropas Savienībai nodrošina iespēju pievērst sev uzmanību un uzlabot savu tēlu starptautiskajā arēnā, kā arī apliecināt Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu starptautiskās tirdzniecības jomā. Tas ļauj man secināt, ka ir noteikti jāveic nepieciešamie grozījumi regulā, lai sasniegtu šos mērķus, un tāpēc es balsoju „par” šo priekšlikumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ārlietu komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā (AFET/SEDE) mūsu zaļie Parlamenta deputāti un referents bija ļoti veiksmīgi. AFET/SEDE atzinumā bija izteikts priekšlikums svītrot Kopienas vispārējās eksporta atļaujas (CGEA) zemas vērtības sūtījumiem, jo mūsu rīcībā bija dati, kas liecināja, ka nav nekādas pozitīvas saiknes starp zemām cenām un zemu drošības risku, kas ir pieņēmums, uz ko pamatojās visa Kopienas vispārējo eksporta atļauju sistēma. Gluži pretēji, dažas īpaši lētas divējāda lietojuma preces var būt ļoti riskantas, ja tās nonāk nepareizajās rokās. Mums izdevās svītrot arī to teksta daļu par ES007 precēm, kas attiecas uz „Informācijas drošību”, jo starp iespējamajām galamērķa valstīm bija arī dažas nedemokrātiskas valstis. AFET/SEDE komitejā mums izdevās iegūt plašu atbalstu stingrai redakcijai par vajadzību ievērot cilvēktiesības attiecībā uz telekomunikācijas iekārtu eksportu, jo uz pārtveršanas tehnoloģijām, digitālās datu pārsūtīšanas ierīcēm mobilo tālruņu uzraudzībai utt. arī attiecas Kopienas vispārējās eksporta atļaujas.

Attiecībā uz individuālajām eksporta atļaujām no iespējamām galamērķa valstīm mums izdevās svītrot gan Izraēlu, gan Indiju tāpēc, ka tās nevēlas kļūt par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) dalībvalstīm. Bet strīdīgākais un svarīgākais jautājums bija jautājums par to, vai preces jākontrolē, jāziņo par tām un jāreģistrē tās pēc eksporta vai pirms tā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Divējāda lietojuma preču — kas nozīmē preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontrole jau 15 gadus ir bijusi ES līmeņa pasākumu centrā. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielos tirdzniecības apjomus ar valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, ES eksporta kontroles nodrošināšana divējāda lietojuma precēm ir atkarīga no tādiem preventīviem pasākumiem kā eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšana.

Šīs rezolūcijas pieņemšana ir solis uz priekšu attiecīgajā virzienā. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ir laba iespēja apliecināt ES nozīmi minētajās struktūrās, ka arī Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu. Šis režīms ir jāpārveido, lai tas kļūtu pārredzamāks, piemērojot Lisabonas Līguma noteikumus un tā kopīgo interpretāciju, par ko vienojās Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija jaunajā pamatnolīgumā.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Divējāda lietojuma preču — citiem vārdiem sakot, preču, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — kontrole ir ļoti svarīga, jo tā ir ieroču neizplatīšanas pamatā. Eiropas Parlamenta nostāja palīdz ieviest Lisabonas Līguma sasniegumus ES tiesību aktos, un tas ir pareizi. Parlaments pastiprina arī demokrātisku kontroli un pārredzamību un nostiprina ES statusu attiecībā uz starptautisko eksporta kontroles režīmu. Pozitīvs fakts ir arī tas, ka Komisijai ir jāsniedz ziņojumi par regulas īstenošanas gaitu, kā arī visaptverošs ietekmes novērtējums.

Taču sarežģītākais strīda ābols starp Padomi, Parlamentu un Komisiju ir jautājums par to, kad jānotiek eksporta paziņošanas un reģistrācijas kontrolei — pirms faktiskā eksporta sūtījuma vai pēc tā. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai šī kontrole notiktu pirms preces tiek eksportētas tāpēc, ka kontrole pēc preču eksporta vienmēr beigsies ar to, ka mums būs grūti savākt vajadzīgos datus. Parlaments tikko nolēma izvēlēties kontroli pēc preču eksporta. Tāpēc es galu galā balsoju „pret” ziņojuma galīgo redakciju.

Ziņojums: Yannick Jadot (A7-0364/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju un oficiāli atbalstīju eksporta kredītus. Eksporta kredīti ir svarīgs ES uzņēmumu atbalsta instruments. Es piekrītu uzskatam, ka atbalsts vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītiem ir spēcīgs instruments, ko dalībvalstis vēl nav savā ziņā izmantojušas, un līdz ar to ir jāmudina šo instrumentu izmantot plašāk. Eksporta kredīti var palīdzēt radīt darba vietas, nodrošinot finansējumu projektiem, kam citādi būtu ierobežotāka piekļuve kapitālam, jo šie projekti ir ārpus tirgdarbības jomas. Tomēr ir jāpiebilst, ka pašlaik nav iespējams noskaidrot, kādus projektus eksporta kredītaģentūras (EKA) finansē vai finansēja iepriekš. Pārredzamības trūkums rada lielas izmaksas un kavēšanos, kā arī veicina uzpirkšanu un korupciju. Es tāpēc piekrītu referenta priekšlikumam izvirzīt ES dalībvalstīm prasību katru gadu ziņot Komisijai par eksporta kredītaģentūru darbību attiecībā uz riska aprēķināšanu un bilancē neiekļautu pozīciju atklāšanu, kā arī noteikt par obligātu sociālo un vides risku aprēķinu paziņošanu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Vairākumā rūpnieciski attīstīto valstu, tostarp ES dalībvalstīs, ir vismaz viena valsts atbalstīta eksporta kredītaģentūra (EKA), kas pasaulē kopumā veido lielāko privātā sektora projektu valsts finansējuma avotu. Kopējais eksporta kredītu garantiju apjoms, kuru ES dalībvalstu eksporta kredītaģentūras izsniedza laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam bija EUR 468 miljardi. Eksporta kredītaģentūras veicina legālu tirdzniecību, kas privātā kapitāla tirgum neizdodas. Tām ir daudz lielāka spēja amortizēt risku nekā privātiem uzņēmumiem, jo tām nav jāmaksā nodokļi un nav jāgūst peļņa, tāpēc kredītaģentūrām salīdzinājumā ar privātām bankām ir labākas iespējas nodrošināt rentabilitāti. Tomēr tā paša iemesla dēļ eksporta kredītaģentūras var arī savā ziņā traucēt tirdzniecību, ja to finanšu operācijas nereglamentē kopīgi noteikumi. Lai gan eksporta kredītaģentūras ir svarīgs tirdzniecības un Eiropas uzņēmumu ieguldījumu atbalsta instruments, ir jānodrošina, lai to finanšu operācijas būtu finansiāli stabilas un lai tām savas darbības finansēšanai nebūtu jāvēršas pie nodokļu maksātājiem. Es piekrītu ziņojumam un prasībai iesniegt ikgadēju ziņojumu Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, jo pašlaik ir maz datu par to, kādus projektus eksporta kredītaģentūras finansē vai finansēja iepriekš, un dažu valstu eksporta kredītaģentūras pat nesniedz regulāru bilances pārskatu par ikgadējo darbību, tādējādi pārkāpjot pārredzamības principus.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir ieviest „Nolīgumu par valsts atbalstu eksporta kredītiem” — par ko notika sarunas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) — Eiropas tiesību aktos, lai nodrošinātu ES normas un pārredzamību dalībvalstu eksporta kredītaģentūru darbībā. Šis pasākums, kas jau ir pozitīvs solis, jo tas risina korupcijas un pārredzamības trūkuma problēmas, kuras rada lielas izmaksas un kavēšanos, tiek vēl vairāk uzlabots Jadot kunga ziņojumā, kurā pārredzamības un taisnīguma principi tiek pilnveidoti, ieviešot ES tiesību aktos Nolīgumu, kas saskaņots ar ESAO.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. − (PT) Eksporta kredītaģentūras (EKA) pasaulē kopā veido lielāko privātā sektora projektu valsts finansējuma avotu. Tās ir valdības aģentūras vai daļēji oficiālas finanšu iestādes, kas izsniedz eksporta kredītus, aizdevumus, apdrošināšanas un ieguldījumu garantijas uzņēmumiem, kuri strādā augsta riska jomās ārvalstīs, tostarp daudzās jaunattīstības valstīs.

Ir jāpiebilst, ka šādu lielu projektu finansējums jaunattīstības valstīs daudzkārt pārsniedz visu daudzpusējo attīstības banku kopējo ikgadējo finansējumu. Tāpēc eksporta kredītaģentūras ir piemērotas ES ārpolitikas mērķu īstenošanai, jo īpaši nabadzības izskaušanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Es uzskatu, ka minētā nolīguma uzlabojumi ir vērtējami pozitīvi, jo īpaši attiecībā uz lielāku pārredzamību, un, manuprāt, ir svarīgi atklāti paziņot, ka eksporta kredītaģentūrām ir jāņem vērā un jāatbalsta ES politika un mērķi, galvenokārt vērtības, kas saistītas ar demokrātijas nostiprināšanu, cilvēktiesību ievērošanu un konsekventu attīstības politiku. Lai gan, no vienas puses, eksporta kredītaģentūras veicina tirdzniecību, tomēr, no otras puses, ja trūkst pārredzamu kritēriju un noteikumu, tās var to traucēt.

  Lara Comi (PPE) , rakstiski. − (IT) Ārējā tirdzniecība ir viens no spēcīgākajiem politiskajiem instrumentiem mūsu attiecībās ar trešām valstīm. Vismaz līdz brīdim, kad būs nepieciešams lemt citādi, ES ir izvēlējusies neveidot pati savu armiju un paļauties uz tirdzniecības politiku kā savu galveno sarunu instrumentu starptautiskajās attiecībās, un šajā ziņā tai ir bijuši panākumi. Turklāt tiešie ārvalstu ieguldījumi mūsu uzņēmumos veicina attīstību trešās valstīs, radot darbavietas, un tāpēc ir vērts, izmantojot eksporta kredītiestādes, veicināt šo saikni. Taču iekšējā tirgū, kurā ir vienotas muitas nodevas, mēs vairs nevaram atļauties to, ka ieguldījumus nosaka atsevišķas dalībvalstis.

Tas neatbilst ES nospraustajam kursam, kuru tā vēlas demonstrēt pārējai pasaulei. Visu pilnvaru starptautiskās tirdzniecības jomā nodošana no dalībvalstīm Eiropas Savienībai ir turpmāka virzība uz vienotu rūpniecības politiku, lai ieviestu kopīgu ekonomikas politiku, un tad pie apvāršņa jau būs redzami arī citi sinerģijas aspekti starp mūsu valstīm.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eksporta kredītiestāžu darbība Eiropas līmenī būs jāuzrauga piemērotāk, un tā jāveic pārredzamākā veidā. Šīm aģentūrām būs jāpublicē ikgadējais darbības ziņojums, lai pārbaudītu, vai atbalstītie projekti atbilst Eiropas Savienības vides, sociālajiem un attīstības mērķiem. Eiropas Parlamenta deputāti ir aicinājuši pakāpeniski atcelt subsīdijas fosilajai degvielai, lai veicinātu ekoloģiskas pārmaiņas saskaņā ar dalībvalstu un Eiropas saistībām cīnīties pret klimata pārmaiņām. Ar šo balsojumu Parlaments vēlreiz apliecina savu vēlēšanos ieviest sistemātiskas finanšu pārredzamības prasību un pasākumus klimata pārmaiņu novēršanai visās ES politikas jomās, tostarp arī tajās, kas attiecas uz tirdzniecību un Eiropas uzņēmumu ieguldījumiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, jo es uzskatu, ka valsts atbalstītām eksporta kredītaģentūrām ir jābūt pārredzamākām un jāziņo par savu darbību. Ir svarīgi arī nodrošināt pilnīgu atbilstību Līguma 208. panta mērķiem, kuros par galveno Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikas mērķi ir izvirzīta vajadzība samazināt un izskaust nabadzību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Komisija un Padome pašlaik pārskata tiesisko pamatojumu ar nosaukumu „Nolīgums par valsts atbalstu eksporta kredītiem”, lai transponētu to ES tiesību aktos. Šīs pārskatīšanas nolūks ir nodrošināt tiesisko noteiktību dalībvalstu eksporta kredītaģentūrām (EKA). Eksporta kredīti ir efektīvi ES uzņēmumu atbalsta instrumenti, jo tie palīdz radīt darba vietas un īstenot tādus projektus, kuriem citādi būtu grūti iegūt finansējumu. Tā kā tiek saņemts aizvien vairāk pieteikumu, dalībvalstīm vajadzētu pēc iespējas ātrāk ieviest Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nolīgumu.

Es piekrītu Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumam, jo uzskatu, ka „eksporta kredītu uzraudzība Eiropas līmenī jāievieš kā izņēmums, ja iekšējā tirgū rodas konkurences traucējumi. Jāievēro subsidiaritātes princips”.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums ir par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par konkrētu noteikumu piemērošanu valsts atbalstītu uzņēmumu eksporta kredītu iegūšanai. Faktiski vairākumā dalībvalstu ir eksporta kredītaģentūras (EKA), kurām ir liela nozīme Eiropas tirdzniecības un uzņēmumu ieguldījumu atbalstīšanā — no 2004. līdz 2009. gadam kopējais eksporta kredītu garantiju apjoms bija EUR 468 miljardi. Šis atbalsts tiek sniegts saskaņā ar PTO Vienošanos par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) — ko sauc arī par Nolīgumu —, par ko sarunas veda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstis, un tas ir valsts finanšu instruments, kurā ir iesaistīta Eiropas Savienība. Ņemot vērā to, ka šīs aģentūras bieži atbalsta videi kaitīgu rūpniecisku darbību, kas izraisa CO2 emisijas, un ka saskaņā ar Pasaules Bankas apgalvojumu to ietekme uz nabadzības samazināšanu ir niecīga, es piekrītu referenta nostājai, ka eksporta kredītaģentūrām ir jāatbalsta ES politika un mērķi un ka tāpēc nav nekādas vajadzības pārskatīt ESAO Nolīgumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām, ka eksporta kredītaģentūras (EKA) ir stingrāk jāuzrauga un jākontrolē gan attiecībā uz eksportu, gan ieguldījumiem un finansēm, jo to pārredzamības trūkums nodara lielu ļaunumu, veicinot uzpirkšanu un korupciju.

Eksporta kredītaģentūras ir valsts instruments, ko ES intensīvi izmanto savu starptautisko mērķu un ekonomisko, un ģeostratēģisko interešu finansēšanai, kas nav šķirama no mērķiem pārvaldīt un kontrolēt reģionus un valstis un faktiski noved pie neokoloniālām attiecībām. Ieguldījumi, kurus finansē eksporta kredītaģentūras, bieži nedod nekāda labuma valstīm, kuras tiek uzskatītas par labuma guvējām.

Eksporta kredītu pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apiet paziņoto nodomu sniegt tiešu atbalstu saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem, kas piespiež jaunattīstības valstis parakstīt Dohas sarunu kārtas dokumentus. Tiešā atbalsta vai kredīta mērķis vēl joprojām ir tirgu un dabas resursu kontrole, darbaļaužu ekspluatācija un preču vai ieguldījumu izmantošana galamērķa valstu suverenitātes ierobežošanai, ko atvieglo eksporta kredītaģentūru finansējums.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eksporta kredītaģentūras (EKA) ir stingrāk jāuzrauga un jākontrolē gan attiecībā uz eksportu, gan ieguldījumiem un finansēm, jo to pārredzamības trūkums nodara lielu ļaunumu, veicinot uzpirkšanu un korupciju.

Eksporta kredītaģentūras ir valsts instruments, ko ES intensīvi izmanto savu starptautisko mērķu finansēšanai, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām un nabadzības izskaušanu. Dažkārt šo instrumentu izmanto kā līdzekli tādu pasākumu finansēšanai, kas veicina ES neokoloniālisma izpausmes tā dēvētajās jaunattīstības valstīs.

Eksporta kredītu pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apiet paziņoto nodomu sniegt tiešu atbalstu saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem, kas piespiež jaunattīstības valstis parakstīt Dohas sarunu kārtas dokumentus, kurus tās apstrīd.

Tiešā atbalsta vai kredīta mērķis vēl joprojām ir tirgu un dabas resursu kontrole, darbaļaužu ekspluatācija un preču vai ieguldījumu izmantošana galamērķa valstu suverenitātes ierobežošanai, ko atvieglo eksporta kredītaģentūru finansējums.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Būtu nepareizi, ja valsts atbalstītu eksporta kredītu izsniegšanā netiktu ievēroti konkrēti principi, jo īpaši sociālās ētikas principi, un ārējā atbalsta, kā arī attīstības atbalsta pamatnostādnes. Tāpēc pārredzamība attiecībā uz šiem fondiem ir obligāta. Taču atsauces nolūkā tiek izmantota Eiropas Savienības ārpolitika, un ir pierādījies, jo īpaši pēdējos mēnešos, ka, maigi izsakoties, šāda politika neeksistē, tā ir nekonsekventa un pretrunīga. Eiropas Savienība neievēro pašas noteiktos principus — kad mēs pēdējo reizi redzējām Komisiju piemērojot sociālās, cilvēktiesību un vides klauzulas, ar kurām tā piebārsta savus tirdzniecības nolīgumus?

Kad tā ir iebildusi pret to, ka Eiropas Investīciju banka finansē projektus ārpus Eiropas, kas rada negodīgu konkurenci Eiropas uzņēmumiem vai kas ir apšaubāmi no sociālā vai vides viedokļa? Turklāt šā ziņojuma mērķis ir globālistu un ultraliberālās organizācijas ESAO pieņemtā Nolīguma transponēšana Eiropas tiesību aktos. Šis nolīgums de facto piešķir priekšrocības Eiropas uzņēmumu konkurentiem, jo īpaši Ķīnas uzņēmumiem. Kad bija jāizlemj, vai balsot „par” vai „pret” šo ziņojumu, mēs atturējāmies no balsošanas.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Kā zināms, nav iespējams noskaidrot, kādus projektus eksporta kredītaģentūras (EKA) finansē vai finansēja iepriekš. Dažu valstu kredītaģentūras pat nesniedz regulāru kopējās bilances pārskatu par ikgadējo darbību. Daudzas citas nesniedz sīkus datus par nozarēm, kuras tiek finansētas, vai finanšu līdzekļu ģeogrāfisko izplatību. Tas notiek, neraugoties uz pārredzamības prasībām, ko paredz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2005. gada Nolīgums, kuru parakstījušas visas ES dalībvalstis un kurš tiks transponēts ES tiesību aktos. ESAO Nolīgumā nav ietvertas prasības, kas vajadzīgas, lai garantētu godīgu apdrošināšanas maksu, jo tajā nav ietvertas prasības attiecībā uz pārredzamību un obligātajiem standartiem, kurus piemēro sociālo un vides risku aprēķinos. Ir ierosināts sakārtot pārredzamības prasības attiecībā uz riska aprēķināšanu un ārpusbilances pozīciju nodošanu atklātībā, noteikt par obligātu sociālā un vides riska aprēķinu paziņošanu, kā arī ieviest prasību ES dalībvalstīm iesniegt Komisijai ikgadējus ziņojumus par eksporta kredītaģentūru darbību šajā jomā. Es tāpēc balsoju „par” šo dokumentu, jo tas ieviesīs lielāku pārredzamību un piemērotākus standartus sociālā un vides riska aprēķināšanā.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. – (LV) Es atbalstīju rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumam par konkrētu pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā, jo es uzskatu, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir vajadzīgi skaidri noteikumi par to, kā atbalstīt eksporta uzņēmumus. Eksporta kredītu garantijas ir svarīgs līdzeklis, kas palīdz uzņēmējiem apgūt jaunus tirgus un radīt jaunas darba vietas. Taču es neatbalstīju 22. grozījumu, kas uzliek papildu slogu uzņēmējiem un padara Eiropas uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus par citu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstu uzņēmumiem. Krīzes laikā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsamazina uzņēmēju administratīvais slogs, nevis jārada jauns slogs. Šajā jautājumā Eiropas Parlamentam ir jārāda piemērs, nemeklējot jaunus iemeslus papildu sloga uzvelšanai uzņēmējiem.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju „par” šo ziņojumu. Es uzskatu, ka eksporta kredīti ir svarīgs ES uzņēmumu atbalsta instruments. Ņemot vērā palielināto pieprasījumu pēc valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk ieviest dalībvalstīs šā instrumenta jaunākos ESAO noteikumus. Vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītu atbalsts ir spēcīgs instruments, ko visas dalībvalstis vēl nav pilnā apjomā izmantojušas, un tāpēc ir jāveicina šī instrumenta plašāka izmantošana. Eksporta kredīti var palīdzēt radīt darba vietas, nodrošinot finansējumu projektiem, kam citādi būtu ierobežotāka piekļuve kapitālam, jo šie projekti ir ārpus tirgdarbības jomas. Es piekrītu referentam, kas ir norādījis, ka jebkuros jaunos tiesību aktos attiecībā uz šo jomu ir jāizvairās radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus, kas palielina pašreizējās izmaksas. Eiropas līmeņa eksporta kredītu uzraudzība ir jāievieš kā izņēmums, ja iekšējā tirgū rodas konkurences traucējumi. Jāievēro subsidiaritātes princips.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā ir aicinājums valsts atbalstīto kredītu un garantiju piešķiršanu privātā sektora eksportam papildināt ar „sociālās un vides ietekmes novērtējumu”. Tajā ir aicināts arī saglabāt šajos projektos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķus nemainītus. Tās ir minimālās prasības.

Tomēr es balsošu „pret” šo ziņojumu, lai izteiktu savu sarūgtinājumu par to, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja necenšas rast veidu, kā panākt, ka sociālie un vides mērķi arī turpmāk ir šā vārda cienīgi. Brīva konkurence, cīņa pret protekcionismu un lauksaimniecības preču eksporta subsīdiju kritikas noraidīšana ir tikai daži no daudzajiem absurdajiem aspektiem, kas šajā tekstā ir atbalstīti.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Eksporta kredītaģentūrām (EKA) ir arvien būtiskāka nozīme visāda veida ieguldījumu atbalstīšanā, tādējādi mazinot pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes sekas, radot darba vietas un atbalstot tirdzniecību un tādu uzņēmumu ieguldījumus, kam citādi netiktu piešķirti privātā sektora kredīti. Eksporta kredītaģentūras kļuvušas par svarīgu valsts finansējuma avotu jaunattīstības valstīm. Ievērojama daļa eksporta kredītu finansēšanas projektu jaunattīstības valstīs ir koncentrēta tādās nozarēs kā transports, nafta, gāze un ieguves rūpniecība, kā arī lielos infrastruktūras projektos, piemēram, lielos aizsprostos. Tomēr ir svarīgi cieši uzraudzīt eksporta kredītaģentūru darbību, lai novērstu iespējamās problēmas.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − ES ir Nolīguma par pamatnostādnēm saistībā ar valsts atbalstītiem kredītiem dalībniece, Nolīguma, kas tika noslēgts ar ESAO dalībvalstīm. Pareizi būtu, ja Eiropas Parlaments pieņemtu Komisijas iesniegtā priekšlikuma grozījumus ar mērķi veikt papildu pasākumus pārredzamības un ziņojumu pārskatatbildības nodrošināšanai Eiropas Savienībā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Valsts atbalstītām kredītaģentūrām ir liela nozīme privātu uzņēmumu projektu atbalstīšanā jaunattīstības valstīs. Šajos nepietiekamu valstu budžetu laikos tās kļūst aizvien svarīgākas kā Eiropas uzņēmumu ieguldījumu avoti, jo tām savas darbības refinansēšanai nav jāvēršas pie nodokļu maksātājiem. Tā kā riska novērtējuma kritēriji valsts eksporta kredītaģentūrām atšķiras no privāto banku aizdevumu riska novērtējuma kritērijiem, starptautiskajā tirdzniecībā ir iespējami konkurences kropļojumi, kā liecina Ķīnas piemērs. Tāpēc arī ir paredzēti daudzi noteikumi, piemēram, ESAO un PTO nolīgumi, kuros noteikti atmaksāšanas termiņi un obligātās apdrošināšanas maksas likmes. Novērtējuma nolūkā un lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, kā arī lai izvairītos no refinansēšanas par nodokļu maksātāju naudu, ir vajadzīgi noteikumi lielākas pārredzamības nodrošināšanai, nosakot visā ES pienākumu publicēt ikgadējus ziņojumus utt. Nav gan garantēts, ka ierosinātie pasākumi nodrošinās lielāku pārredzamību. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo es piekrītu referentam, ka eksporta kredīti ir spēcīgs ES uzņēmumu atbalsta instruments. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstīs pēc iespējas drīzāk tiek ieviests šā instrumenta jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nolīgums. Vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītu atbalsts ir spēcīgs instruments, ko visas dalībvalstis vēl nav pilnā apjomā izmantojušas, un tāpēc ir jāveicina šī instrumenta plašāka izmantošana, jo īpaši tādas valsts vājajā tautsaimniecībā kā Portugāle. Eksporta kredīti, protams, palīdz radīt darba vietas, nodrošinot finansējumu projektiem, kam citādi būtu ierobežotāka piekļuve kapitālam. Pieņemot tiesību aktus šajā jomā, ir jāizvairās radīt jaunus administratīvos šķēršļus, kas palielinātu pašreizējās izmaksas. Eksporta kredītu uzraudzība Eiropas līmenī jāievieš kā izņēmums, ja iekšējā tirgū rodas konkurences traucējumi. Šajā jomā ir stingri jāievēro subsidiaritātes princips.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Eksporta kredītaģentūras pasaulē kopā veido lielāko privātā sektora valsts finansējuma avotu. Tomēr tās var savā ziņā traucēt tirdzniecību, ja to finanšu operācijas nereglamentē kopīgi noteikumi. Tāpēc mums ir jāpārskata Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nolīgums (Nolīgums par valsts atbalstītiem eksporta kredītiem), lai mēs varētu stingrāk uzraudzīt Eiropas eksporta kredītaģentūru darbību un nodrošināt, ka to lēmumi atbilst ES politikai un mērķiem. Mums ir arī jāsakārto pārredzamības prasības attiecībā uz riska aprēķināšanu un ārpusbilances pozīciju nodošanu atklātībā. Īsi sakot, ir svarīgi ieviest prasību ES dalībvalstīm iesniegt Komisijai ikgadējus ziņojumus par eksporta kredītaģentūru darbību. Ņemot vērā iepriekš minēto un pārliecību, ka eksporta kredītaģentūras var būt lietderīgi instrumenti Eiropas Savienības ārējo mērķu īstenošanai (jo īpaši klimata pārmaiņu un nabadzības mazināšanai), es balsoju „par” šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka eksporta kredīti ir svarīgs instruments Eiropas uzņēmumu tirdzniecības un ieguldījumu atbalstam.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Kā referents Jadot kungs teica, šodienas balsojums nostiprina Eiropas Parlamenta nostāju šajā jautājumā un raida spēcīgu vēstījumu pārmērīgi biklajai Eiropadomei. Eksporta kredītaģentūras ir svarīgs Eiropas Savienības uzņēmumu tirdzniecības un ieguldījumu atbalsta instruments.

Taču bija steidzama vajadzība novērst pārredzamības trūkumu un ieviest šo aģentūru darbības uzraudzību ES līmenī — jo īpaši Parlamenta uzraudzību —, ņemot vērā to, ka katru gadu vairāki simti miljonu eiro plūst caur tām un ka dalībvalstu budžeti ir pakļauti stingriem ierobežojumiem.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlamenta deputāti ir atkal paziņojuši par savu atbalstu fosilās degvielas subsīdiju pakāpeniskai atcelšanai, tādējādi rosinot pāreju uz ekoloģisku saimniekošanu saskaņā ar Eiropas un dalībvalstu saistībām klimata pārmaiņu jomā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Vairākumā rūpnieciski attīstītajās valstīs ir vismaz viena eksporta kredītaģentūra. Eksporta kredītaģentūras pasaulē kopā veido lielāko privātā sektora projektu valsts finansējuma avotu. To eksporta kredītaģentūru finansējums, kas apdrošina lielu rūpniecības infrastruktūru projektus jaunattīstības valstīs, vairākas reizes pārsniedz visu daudzpusējo attīstības banku kopējo ikgadējo finansējumu. Eksporta kredītaģentūras veicina legālu tirdzniecību, kas privātā kapitāla tirgum neizdodas. Tām ir daudz lielāka spēja amortizēt risku nekā privātiem uzņēmumiem, jo tām nav jāmaksā nodokļi un jāgūst peļņa, tāpēc eksporta kredītaģentūrām salīdzinājumā ar privātām bankām ir labākas iespējas nodrošināt rentabilitāti, pat piešķirot kredītus.

Tomēr tā paša iemesla dēļ eksporta kredītaģentūras var arī savā ziņā traucēt tirdzniecību, ja to finanšu operācijas nereglamentē kopīgi noteikumi. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo eksporta kredītiem ir jāizvirza prasība tos konkrētā laika posmā atmaksāt un piemērot tiem obligātu apdrošināšanas maksājumu likmi, lai segtu eksporta kredītu neatmaksāšanas risku.

Ziņojums: Eva-Britt Svensson (A7-0065/2011)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsojumā atbalstīju šo svarīgo rezolūciju par ES jauno politiku vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Vardarbība pret sievietēm ir gan starptautiska, gan Eiropas problēma. Lai gan diskusijas par šo jautājumu norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo ārkārtīgi destruktīvo noziedzības veidu. Tāpēc ir īpaši svarīgi veltīt visas pūles, lai ES līmenī samazinātu vardarbību pret sievietēm un paredzētu nosacījumus tās novēršanai, sodītu noziedzniekus un aizstāvētu upurus. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāsaskaņo krimināllikumi ES līmenī un jāievieš tiesiskais reglamentējums, kas paredz stingri sodīt noziedzniekus un efektīvi aizsargāt upurus. Tas ir ļoti svarīgi arī, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību. Piespiedu laulība arī ir vardarbības paveids, kas ir saistīts ar dzimumu un ir nopietns cilvēka tiesību uz brīvību un pašnoteikšanos pārkāpums. Ir svarīgi, lai jaunas sievietes būtu aizsargātas pret šādām piespiedu attiecībām, kas bieži izraisa vardarbību, kura saistīta ar goda aizstāvēšanu. Lai novērstu visus vardarbības veidus pret sievietēm, ir jāizplata informācija par dzimumu līdztiesību un aktīvi jāinformē sabiedrība, jo īpaši tie sabiedrības slāņi, kuros attiecības starp sievietēm un vīriešiem pamatojas uz tradīcijām un rituāliem.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropā viena ceturtā daļa sieviešu savas dzīves laikā kļūst par upuri vismaz kādam vardarbības veidam. Tiek lēsts, ka šīs vardarbības ikgadējās izmaksas ir aptuveni EUR 33 miljardi, un šo skaitli mēs nedrīkstam novērtēt par zemu.

Dzimumu līdztiesības princips ir vērtība, kas daudzos cilvēktiesību pārkāpumu veidos pret sievietēm tiek pastāvīgi ignorēta, kaitējot sieviešu fiziskajai un garīgajai veselībai, viņu tiesībām un sabiedriskajam stāvoklim. Tie daži skaitļi, kas pašlaik ir pieejami, nesniedz pilnīgu priekšstatu par šo parādību, bet pietiek pievērst uzmanību attiecībām ģimenē vai darbā, lai saprastu, ka mēs vēl joprojām nespējam pasargāt sievietes no vardarbības.

Es atbalstu Komisijas apņemšanos 2011.–2012. gadā iesniegt „Paziņojumu par stratēģiju, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu”, papildinot to ar ES rīcības plānu, bet es ceru, ka tiks pieņemta arī visaptveroša politikas pieeja, ietverot juridiskus, tiesiskus, izpildvaras un veselības aprūpes pasākumus, kas spēj efektīvi mazināt šo vardarbības veidu un sekas, kādas tai diemžēl ir 26 % bērniem un jauniešiem, kas ziņo, ka bērnībā cietuši no fiziskas vardarbības.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Oficiālie skaitļi par vardarbību pret sievietēm ir daudz mazāki par bēdīgo realitāti visās dalībvalstīs. Oficiāli no 2004. gada līdz 2009. gadam tika reģistrēts aptuveni 60 000 gadījumu, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, no kuriem 800 gadījumos iestājās upura nāve. No visām sievietēm, kas cietušas no vardarbības, 70 % klusējot samierinājās ar vardarbību, un tikai 30 % sieviešu nolēma iesniegt sūdzību policijā.

Tāpēc es atbalstu ierosinājumu nodrošināt vieglu pieejamību bezmaksas juridiskajai palīdzībai vardarbības pret sievietēm upuriem. Es uzskatu, ka Eiropas gada pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai izsludināšana ir labs veids, kā veicināt eiropiešu izpratni par šo problēmu, kas apgrūtina ievērojama skaita sieviešu dzīvi Eiropas Savienībā. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo atbalstu Eiropas hartu, kas noteiks vardarbībā cietušām sievietēm sniedzamo atbalsta pakalpojumu minimumu, lai mazinātu šīs problēmas izpausmes visās ES dalībvalstīs.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šis patstāvīgais ziņojums tika izstrādāts, ņemot vērā vairākus priekšlikumus par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, kurus Eiropas Komisija paziņos 2011. un 2012. gadā. Tāpat kā asociācijai Femmes au Centre (Sievietes priekšplānā), kas pirms dažām nedēļām Parīzē organizēja konferenci par šo jautājumu, man tas šķiet īpaši svarīgs temats. Ziņojumā ir ierosināta jauna visaptveroša politikas pieeja cīņā pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, jo īpaši uzsverot Eiropas hartas izstrādi, kas noteiks vardarbībā cietušajām sievietēm sniedzamo atbalsta pakalpojumu minimumu un Eiropas līmeņa krimināltiesību instrumentu. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Starptautiskajai sabiedrībai vardarbības pret sievietēm apkarošanā ir jāievieš pārrobežu pieeja. Nav šaubu, ka vardarbība pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz drošību un cilvēka cieņu. Dalībvalstīm ir jāīsteno ANO Konvencija par jebkuras sieviešu diskriminācijas izskaušanu (CEDAW), kuras mērķis ir nodrošināt sieviešu tiesības un brīvības. Saskaņā ar Lisabonas Līgumu ES var ieviest krimināltiesību noteikumus, un Līgumā ir īpaša atsauce uz cilvēku tirdzniecību un bērnu un sieviešu seksuālo izmantošanu. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ES ir pienācis laiks risināt šo jautājumu un rādīt labu piemēru, ieviešot tiesību aktus un sniedzot vajadzīgo atbalstu, lai izbeigtu vardarbību pret sievietēm. Ir jāpieņem daudzpusīga pieeja, lai nodrošinātu politisko, sociālo un tiesisko pasākumu efektivitāti.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Vardarbība pret sievietēm, kas izpaužas dažādos veidos, ir gan starptautiska, gan Eiropas līmeņa problēma. ES ir īpaši svarīgi, lai tiesību akti visaptveroši un konsekventi aizsargātu sieviešu integritāti. Dažās valstīs vēl joprojām nav tiesību akta, kas paredzētu kriminālatbildību par vardarbību pret sievietēm ģimenē. Vardarbību ģimenē nedrīkst uztvert kā privātu jautājumu. Dalībvalstīm ir jānodrošina, ka tiesu iestādes ceļ apsūdzību par vardarbības aktiem ģimenē prioritārā kārtā un ka vainīgais šādos pārkāpumos tiek sodīts.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” šo ziņojumu, kas izsaka skaidru Eiropas Parlamenta nostāju. Mēs mudinām Komisiju apkarot vardarbību pret sievietēm. Visās dalībvalstīs, protams, ir paredzēti preventīvi un represīvi juridiskie instrumenti. Taču arī Eiropas pienākums ir risināt šo jautājumu saskaņā ar savām pilnvarām. Nav pieļaujams, ka katru dienu sievietes tiek terorizētas un pakļautas fiziskai un psiholoģiskai vardarbībai.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo vardarbība pret sievietēm ir gan starptautiska, gan Eiropas līmeņa problēma. Šajā ziņojumā ir piedāvāts pasākumu kopums, kas ir pilnīgi nepieciešams, lai sievietēm Eiropā nodrošinātu pienācīgu dzīvi. Ir ļoti svarīgi, lai sieviešu integritāte tiktu vispusīgi un konsekventi aizsargāta ar likumu. Pieņemot tiesību aktus ES līmenī, ir obligāti jāapzinās īpašā sieviešu un bērnu neaizsargātība pret vardarbību ģimenē. Taču nepietiek ar to, ka tiek ieviesti vai pieņemti krimināllikumi sieviešu aizsardzībai, arī kriminālvajāšanai ir jābūt efektīvākai.

Viena no galvenajām jomām, kurā jāiegulda līdzekļi, ir Eiropas policijas iestāžu darbinieku kvalifikācijas celšana. Policija ir pirmā tiesībaizsardzības iestāde, ar kuru saskaras vardarbībā cietušās sievietes. Viens no praktiskiem pasākumiem, ko varētu īstenot, ir neatliekamās palīdzības tālruņa numura ieviešana dalībvalstīs, kur zvanīt vardarbības gadījumos, kas saistīti ar dzimumu. Sievietes, pret kurām vērsta vardarbība, varētu zvanīt uz šo numuru un saņemt tūlītēju palīdzību.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. − (IT) Dzimumu līdztiesība ir viens no Eiropas Savienības pamatprincipiem. Lai gan apspriedes par šo jautājumu norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo īpaši destruktīvo noziedzības veidu. Ar dzimumu saistīta vardarbība nodara nopietnu kaitējumu personas fiziskajai un garīgajai veselībai, turklāt tiek radītas papildu izmaksas tieslietu un veselības aprūpes sistēmām. Tiek lēsts, ka kopumā visās ES dalībvalstīs izmaksas, ko sabiedrībai rada ar dzimumu saistīta vardarbība, proti, izdevumi veselības aprūpes jomā, tieslietu sistēmas un sociālo pakalpojumu izmaksas, ir EUR 2 miljoni stundā.

Manuprāt, svarīga joma, kurā sievietes fiziskajai un garīgajai integritātei ir vajadzīga spēcīga tiesiskā aizsardzība, ir saistīta ar sievietes dzimumorgānu apgraizīšanu. Es uzskatu, ka darbības, kuru dēļ tiek nodarīts smags kaitējums sievietes veselībai, nevar attaisnot ar kultūras apsvērumiem.

Turklāt ir nepieciešamas plašākas zināšanas par to, kādā apjomā Eiropā notiek ar dzimumu saistīta vardarbība, lai palielinātu sabiedrības izpratni par šo problēmu. Tāpēc es atzinīgi vērtēju pasākumus, kas mudina dalībvalstis izstrādāt valsts līmeņa rīcības plānus ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Šajā ziņojumā par ES prioritātēm un pamatnostādnēm jaunai politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai ir izvirzīti vairāki interesanti priekšlikumi. Tāpēc es to atbalstīju. Taču, manuprāt, mums nekādā ziņā nevajadzētu pieņemt direktīvu, kas ikvienai dalībvalstij būtu obligāti jātransponē savos tiesību aktos. Mehānismus, kas atvieglo piekļuvi juridiskajai palīdzībai, kura ļauj upuriem aizstāvēt savas tiesības jebkurā vietā Eiropas Savienībā, nedrīkst un nevar sniegt bez maksas. Es esmu par tiesiskā reglamentējuma ieviešanu, kas sievietēm imigrantēm piešķirtu tiesības pašām uz savu pasi un uzturēšanās atļauju un ļautu saukt pie kriminālatbildības personas, kas viņām šos dokumentus atņem.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. −– (IT) Šajā laikā es vēlētos sagaidīt ziņojumu par vardarbību pret sievietēm, kurā būtu uzsvērts smagais sieviešu stāvoklis un pieaugošā vardarbība pret viņām Eiropas musulmaņu kopienās. Eiropas organizācijas, kas cīnās par sieviešu tiesībām un pret vardarbību, kura saistīta ar dzimumu, ziņo, ka šī parādība izplatās aizvien plašāk. Tas notiek mūsu acu priekšā, bet šķiet, ka neviens nevēlas runāt par šo problēmu, saucot lietas īstajos vārdos. Ziņojumā, piemēram, ir minētas piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu kropļošana, bet minētā parādība, kas mūsu pilsētās pakāpeniski pieaug, tiek uztverta vienīgi kā kultūrvides problēma. Faktiski tā ir saistīta ar lielo imigrantu skaitu, kas sev līdzi nes fundamentālistu reliģijas islāma idejas. Šodien par to maksā sievietes šajās kopienās, bet rīt šī parādība var skart mūsu sievietes un pašus Rietumu sabiedrības pamatus. ES ir nekavējoties jāīsteno atbilstīga un mērķtiecīga politika šajā jautājumā, atsakoties no uzskata, ka vardarbībā vainīga ir tikai kultūrvide — jo tā neko neizsaka —, lai mēs varētu jau šodien cīnīties ar šo strauji pieaugošo parādību, kuru rīt varbūt vairs nebūs iespējams iegrožot.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo mums ir nekavējoties jāaptur vardarbība pret sievietēm. Es vēlos vērst jūsu uzmanību uz to, ka katra desmitā sieviete Eiropā ir cietusi no vardarbības, un tas ir viens no izplatītākajiem sieviešu vardarbīgas nāves cēloņiem. Lai gan apspriedes par šo jautājumu norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, man ar nožēlu jāsaka, ka mēs vēl joprojām nespējam pasargāt sievietes no vardarbības. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Komisija izstrādā vienotu direktīvu par visiem vardarbības veidiem pret sievietēm — fizisku, seksuālu vai psiholoģisku — un to apkarošanu. Ar dzimumu saistīta vardarbība ietver seksuālo izmantošanu, cilvēku tirdzniecību, piespiedu laulības, dzimumorgānu kropļošanu un citus vardarbības veidus. Šādi vardarbīgi noziegumi stipri ietekmē sieviešu fizisko un garīgo veselību, nodarot tai nelabojamu kaitējumu, un tāpēc dalībvalstīm jānodrošina vardarbības upuriem piemērotāka veselības aprūpe. Turklāt es vēlos mudināt iekšlietu komisāri Cecilią Malmström nesamazināt finansiālo atbalstu, kas piešķirts nevalstiskajām organizācijām (NVO), kuras cīnās pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm. Pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes laikā vardarbīgu nodarījumu skaits pieaug, tāpēc mēs nekādā ziņā nedrīkstam samazināt finansējumu šai jomai.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Parlaments ir jau pieņēmis vienu rezolūciju attiecībā uz vardarbību pret sievietēm, kurā ir uzsvērta vajadzība pēc visaptveroša tiesību akta, ar kuru apkarot jebkura veida vardarbību pret sievietēm. Komisija šajā jautājumā ir pieņēmusi dažus svarīgus lēmumus, izstrādājot jaunu dzimumu līdztiesības rīcības plānu, kurā ir uzsvērts, ka ar dzimumu saistīta vardarbība ir viena no galvenajām problēmām, kas jārisina. Komisija ir paziņojusi arī to, ka tā 2011. gadā iesniegs stratēģiskā plāna priekšlikumu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai. Ar dzimumu saistīta vardarbība nodara smagu kaitējumu personas fiziskajai un garīgajai veselībai. Tā sabiedrībai ir smags slogs, kas izpaužas sociālo problēmu veidā, turklāt tiek radītas papildu izmaksas tieslietu un veselības aprūpes sistēmām.

Ar dzimumu saistītas vardarbības izmaksas sabiedrībai tiek aprēķinātas, pamatojoties uz veselības aprūpes, tieslietu sistēmas un sociālo pakalpojumu izmaksām. Ar dzimumu saistīta vardarbība ir liela problēma arī no demokrātijas nodrošināšanas viedokļa. Jau tas vien, ka pret sievietēm tiek vērsta vardarbība, ierobežo to iespējas iesaistīties sabiedriskajā dzīvē un strādāt.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Kā liberāli noskaņots deputāts Eiropas Parlamentā es nevaru citādi rīkoties, kā atbalstīt šo ziņojumu, jo dalībvalstīm ir vajadzīga jauna stratēģija vardarbības pret sievietēm apkarošanai tāpēc, ka vardarbībai ir nopietna ietekme uz sieviešu fizisko un garīgo integritāti, kas tiek uzskatīta par vienu no pamattiesībām. Vardarbībai pret sievietēm ir nevēlama ietekme gan uz sievietēm, gan bērniem, kam jāaug viņu personības attīstībai nepiemērotā vidē. Dzimumu līdztiesība ir viena no ES pamatvērtībām, kam liberāļi piešķir lielu nozīmi. Mūsdienu sabiedrība, kas pamatojas uz vienādām tiesībām un vienlīdzību likuma priekšā, nedrīkst pieļaut šādus incidentus pat tādos gadījumos, kad tos mēģina attaisnot ar kultūras un reliģiskiem iemesliem.

Es uzskatu, ka ES un dalībvalstīm ir jāizmanto visi pieejamie līdzekļi, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību. Es atbalstu tādas direktīvas ieceri, kas veicinās kriminālsodu piemērošanu personām, kas vainīgas varmācībā pret sievietēm. Es uzskatu, ka ir jāizveido pietiekams skaits upuru atbalsta centru un jānodrošina pienācīga apmācība tiem, kas strādās ar minētajiem upuriem, piemēram, policijas darbiniekiem, tiesnešiem, ārstiem un citiem.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju centienus, ko ES izrāda par vardarbību pret sievietēm. Es uzskatu, ka izšķirošais faktors, lai gūtu sekmes šīs Eiropas un starptautiskās problēmas apkarošanā, būs saistības, kuras uzņemsies dalībvalstis, protams, pieņemot vajadzīgos tiesību aktus. Tāpēc es balsoju „par” pamatnostādnēm jaunajai ES politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai, jo uzskatu, ka tādējādi tiks panākts progress cīņā pret tādu pamattiesību un brīvību pārkāpumiem kā tiesības uz drošību un cilvēka cieņu.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. − Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo situācija Īrijā norāda uz problēmu, ar ko sastapusies visa Eiropa. Īrijas Nacionālā kriminālnoziegumu padome 2005. gadā konstatēja, ka katra septītā sieviete Īrijā kādā no savas dzīves posmiem sastopas ar sava partnera fizisku, seksuālu vai emocionālu vardarbību. Vardarbības ģimenē un fiziskas un/vai seksuālas vardarbības ietekmi nedrīkstam novērtēt par zemu, jo tās sekas ir nopietns kaitējums personas fiziskajai un garīgajai veselībai, kas izraisa smagu depresiju un pat noved līdz pašnāvībai. Taču Parlamenta ziņojumā ir minēts arī zaudējums valsts kasei, jo tiek lēsts, ka kopumā visās ES dalībvalstīs izmaksas, ko sabiedrībai rada ar dzimumu saistīta vardarbība, proti, izdevumi veselības aprūpes jomā, tieslietu sistēmas un sociālo pakalpojumu izmaksas, ir EUR 2 miljoni stundā.

2009. gadā man bija privilēģija kļūt par pirmo vēstnieci Dandalkas Rape Crisis North East. Tas ir viens no daudzajiem atbalsta un konsultāciju dienestiem Īrijas austrumos. Šie NVO piedāvā būtisku atbalstu seksuālās vardarbības un vardarbības ģimenē upuriem, bet tās izjūt finansiālas grūtības. Es ceru, ka šis ziņojums palīdzēs apkarot vardarbību ģimenē Eiropā.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. − (PT) Es no visas sirds nosodu jebkādu vardarbību pret vīriešiem, sievietēm un bērniem, un es atbalstu jebkuru iniciatīvu, kas ļauj paredzēt un apkarot šo postu un aizsargāt tā upurus. Skaitļi, kas minēti dažos pētījumos par vardarbību Eiropā, nav pieņemami — 26 % bērnu un jauniešu ir cietuši no fiziskas vardarbības, viena piektā vai viena ceturtā daļa sieviešu ir vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē sastapušās ar fizisku vardarbību, un vairāk nekā desmitā daļa sieviešu ir cietušas no seksuālas vardarbības, kurā pielietots spēks.

Faktiski to sieviešu skaits, kas kritušas par upuri vardarbībai, ir uztraucošs, un to veicina ārkārtīgi lielās atšķirības starp dažādu dalībvalstu politiku un tiesību aktiem, un tas nozīmē, ka Eiropas valstīs sievietēm ir atšķirīgs aizsardzības līmenis. Ir svarīgi, lai Eiropas likumdošana nodrošina visaptverošu un konsekventu aizsardzību visām sievietēm, pieņemot visaptverošu tiesību aktu, kas ļautu apkarot visus vardarbības veidus pret sievietēm, un veicot vairākus pasākumus politiskajā, sociālajā un tiesiskajā jomā.

  Anna Maria Corazza Bildt, Christofer Fjellner un Gunnar Hökmark (PPE), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas konservatīvie, piekrītam problēmas izklāstam ziņojumā. Stokholmas programmā, kuras izstrādē mēs bijām viens no spēcīgākajiem dzinējspēkiem, vardarbības pret sievietēm apkarošanai ir piešķirta prioritāte. Stokholmas programmas īstenošanas rīcības plānā Komisija apņēmās ierosināt stratēģiju un iesniegt to 2011.–2012. gadā, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu. Turklāt Līguma par Eiropas Savienības darbību 8. pants nosaka, ka Eiropas Savienībai jācenšas apkarot visus vardarbības ģimenē veidus un ka dalībvalstīm jāveic visi vajadzīgie pasākumi, lai sodītu šos noziegumus un aizstāvētu upurus. Tā kā krimināllikumi ir atsevišķu dalībvalstu kompetencē, mēs balsojām „pret” punktu, kurā ierosināts ieviest ES līmeņa direktīvu. Mēs balsojām „par” ziņojumu, jo mēs uzskatām, ka dalībvalstīm ir jāveic pasākumi, lai garantētu sievietēm drošību.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Es uzskatu, ka dalībvalstīm ir jāvelta lielākas pūles Eiropas līmenī, lai savāktu aptverošāku nacionālo statistiku par vardarbību pret sievietēm neatkarīgi no tās veida — par izvarošanu, cilvēku tirdzniecību seksuālās izmantošanas nolūkā, piespiedu laulībām, nāves gadījumiem, piespiedu prostitūciju, kā arī par vardarbību ģimenē vai bijušo partneru vardarbību. Galvenais mērķis ir uzlabot datu vākšanu par šo problēmu, lai rastu piemērotāko risinājumu vainīgo sodīšanai.

  Mário David (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tas ir svarīgs sabiedrībai, kas cenšas rast līdzsvaru un būt taisnīgāka. Šīs parādības daudzveidīgās izpausmes ir vērojamas visos sabiedrības slāņos gan privātajā, gan valsts, gan daļēji valstiskajos sektoros, un to skaitliskie rādītāji un izpausmes veidi bieži nav zināmi. Es tāpēc uzskatu, kā minēts šajā ziņojumā, ka ir vajadzīga rūpīga analīze, kā arī piemērotāki šīs parādības izmeklēšanas procesi, lai to veiksmīgāk apkarotu starptautiskā līmenī. Šajā ziņojumā ir ierosināta jauna pieeja ar dzimumu saistītai vardarbībai, kā arī dalībvalstu pasākumu uzlabošana attiecībā uz profilaksi, kriminālsodiem un palīdzību upuriem. Tajā ir uzdoti arī būtiski jautājumi par fiziskas, psiholoģiskas un seksuālas vardarbības ietekmi uz sievietēm dažādās sabiedrības dzīves izpausmēs. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Komisijai, Parlamentam un dalībvalstīm būtu aktīva nostāja, ierosinot pasākumus šīs parādības apkarošanai, parādības, kas ietekmē lielu skaitu cilvēku un veselas paaudzes.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. − Vīriešu vardarbība pret sievietēm ir sieviešu cilvēktiesību pārkāpums, kas norāda uz, kā arī pastiprina nevienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. Ar dzimumu saistītas vardarbības pētījumos tiek lēsts, ka 20–25 % Eiropas sieviešu vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīve ir pieredzējušas fizisku vardarbību. Vardarbībai pret sievietēm nav ne ģeogrāfisko robežu, ne vecuma, šķiru, rasu vai kultūras ierobežojumu, taču tā joprojām nav redzama, un tās upuri tiek apklusināti. Es atbalstu šo ziņojumu, kurā ir ierosināta jauna un visaptveroša politiska pieeja cīņā pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, tostarp ierosināts izstrādāt krimināltiesisku dokumentu, proti, direktīvu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai; nodrošināt mācības amatpersonām, kuras varētu saskarties ar vardarbības gadījumiem, kas vērsti pret sievietēm; izvirzīt prasību, lai dalībvalstis dara visu iespējamo, reģistrējot un izmeklējot visus noziegumu veidus, kuros pieļauta ar dzimumu saistīta vardarbība; piešķirt finansiālu atbalstu NVO, kas palīdz vardarbības upuriem. Tajā ir arī aicināts ieplānot metodisko norādījumu izstrādi un apkopot jaunus datus, lai iegūtu salīdzināmu statistiku par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, un tādējādi apzinātu problēmas izplatību un rastu jaunus tās risinājumus.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropā katra ceturtā sieviete savas dzīves laikā pieredz fiziskas vardarbības aktus un vairāk par katru desmito krīt par upuri seksuālai vardarbībai, kurā tiek lietots spēks. Ņemot vērā šos skaitļus, ir steidzami jārīkojas. Komisijai tādēļ ir jāizstrādā pamatnostādnes jaunai Eiropas politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Par visiem vardarbības veidiem pret sievietēm — izvarošanu, prostitūciju, seksuālu vardarbību utt. — ir jāierosina krimināllieta visās Eiropas Savienības valstīs. Ikvienai dalībvalstij ir pienākums nodrošināt šīm sievietēm piekļuvi bezmaksas juridiskajai palīdzībai un patvērumam, kas ļaus tām veidot jaunu, labāku dzīvi sev un saviem bērniem. Ir svarīgi Eiropas līmenī atzīt, ka vardarbība pret sievietēm ir krimināli sodāms noziegums.

  Karima Delli (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Šajā otrdienā, 2011. gada 5. aprīlī, Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu. Šajā dokumentā ir uzsvērta vīriešu vardarbības pret sievietēm un meitenēm īpatnība — vardarbība patiešām ir viens no parastākajiem un kaitīgākajiem šķēršļiem dzimumu līdztiesībai. Šodienas ziņojums dos mums iespēju ieviest krimināltiesisku dokumentu — Eiropas Savienības direktīvu —, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību. Tajā ir ierosināts izstrādāt Eiropas hartu, kas nodrošinās vardarbības upuriem minimālu palīdzību, tostarp tiesības uz bezmaksas juridisku palīdzību un neatliekamās psiholoģiskās palīdzības pakalpojumus. Turklāt EP deputāti aicina Komisiju izveidot pret sievietēm vērstas vardarbības novērošanas centru. Pateicoties Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai, tika pieņemts grozījums, kurā arī dalībvalstis tiek aicinātas atzīt izvarošanu un seksuālu vardarbību laulībā vai jebkādās citās intīmās attiecībās par noziegumu.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Vardarbība pret sievietēm ir gan pasaules, gan Eiropas problēma. Mēs esam liecinieki vardarbībai ģimenē, prostitūcijai, cilvēku tirdzniecībai, un ir apkaunojoši, ka mūsu sabiedrībā mēs vēl joprojām nespējam aizsargāt sievietes pret vardarbību. Vardarbība, kas saistīta ar dzimumu, pārkāpj pamattiesības un brīvības, kā arī tiesības uz drošību un cilvēka cieņu. Mūsu galvenais uzdevums ir saglabāt upuru integritāti un ievērot sabiedrības kopīgās intereses — brīvību un demokrātiju. Eiropas Savienībai ir jāpilda savas saistības un jāievieš tādi tiesību akti, kas palīdzētu izbeigt vardarbību.

Es tāpēc balsoju „par” tādu pasākumu ieviešanu, kas atvieglo piekļuvi bezmaksas juridiskajai palīdzībai, finansiālam atbalstam, kura mērķis ir veicināt upura neatkarību un atgriešanos parastā dzīvē un darba pasaulē. Cilvēktiesību ievērošana ir pamatvērtība, kas ietverta Līgumā par Eiropas Savienību. Tāpēc ievērosim arī sieviešu tiesības.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. − (SV) Eiropas Parlaments ir nobalsojis „par” ES politikas pamatnostādnēm vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Mēs šo lēmumu vērtējam atzinīgi, un mēs balsojām „par” priekšlikumu kopumā. Šis lēmums ir īpaši svarīgs, jo tas aicina Komisiju pildīt savus iepriekšējos solījumus iesniegt īpašu tiesību akta priekšlikumu, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm.

Taču priekšlikumā ir konkrētas redakcijas par surogāciju, kas, mūsuprāt, bija pārāk vienkāršotas savas vispārējās nelabvēlīgās nostājas dēļ attiecībā uz šo parādību un starptautiskās adopcijas jautājumu. Mēs neesam naivi un zinām, ka šajā jautājumā ir daudz problēmu, bet mēs nevēlamies kaut ko apstrīdēt tikai šo problēmu dēļ, jo konkrētos gadījumos adopcijā iesaistītajām pusēm ir pozitīva pieredze. Tāpēc mēs balsojām „pret” konkrēto redakciju par surogāciju, un tā ir nostāja, ko mūsu grupa, Eiropas Liberāļu un demokrātu grupa Eiropas Parlamentā, pieņēma sākotnējā balsojumā Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Vardarbība pret sievietēm — seksuāla izmantošana, uzbrukumi viņu fiziskajai integritātei un vardarbība ģimenē, psiholoģiska vardarbība, uzmākšanās vai piespiešana un sieviešu tirdzniecība, kā arī viņu izmantošana prostitūcijas nolūkos starp daudziem citiem agresijas veidiem, kas dalībvalstīm apņēmīgi jāapkaro — liecina par nopietniem pamattiesību pārkāpumiem. Es nosodu jebkura veida vardarbību, bet jo īpaši vardarbību, kas vērsta pret visneaizsargātākajiem cilvēkiem no fiziskā, sociālā, ekonomiskā un emocionālā viedokļa, kādi ir bērni un sievietes. Tieši tāpēc dalībvalstīm jācenšas izskaust visus vardarbības veidus pret sievietēm, jo īpaši tirdzniecību seksuālajai izmantošanai, seksuālās pašnoteikšanās un fiziskās integritātes pārkāpumus.

Respekts pret cilvēka dzīvību un cieņu nav savienojams ar noziegumiem, kuriem par upuri krīt daudzas Eiropas sievietes, un tas izraisa vajadzību pēc stingras vardarbības novēršanas politikas un vainīgo sodīšanas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Jau daudzus gadus starptautiskā sabiedrība apspriež vardarbību pret sievietēm. Taču ir skaidrs, kā viņas turpina krist par upuri vardarbībai — viena piektā daļa Eiropas sieviešu ir vismaz vienu reizi piedzīvojušas fiziskas vardarbības aktus. Tāpēc ir svarīgi, lai Eiropas Savienība pieņem tiesību aktus, kas palīdzētu izbeigt šo traģēdiju. Kaut gan Eiropas Komisija ir ierosinājusi vairākas iniciatīvas, lai novērstu šo postu, ar ko sastopas miljoniem sieviešu visā pasaulē, iniciatīvas, starp kurām ir dzimumu līdztiesības rīcības plāna izstrāde (2010.—2015. gads), tomēr ES nedrīkst stāvēt dīkā, vērojot, ka sieviešu pamattiesību pārkāpumi paliek nesodīti, jo īpaši tādās jomās kā seksuāla izmantošana, sieviešu dzimumorgānu kropļošana un piespiedu laulības, cilvēku tirdzniecība un prostitūcija, juridiskās aizsardzības trūkums utt. Es piekrītu uzskatam, ka šis jautājums ir jāizpēta plašāk, lai mums būtu pieejami sīki zinātniski dati. Taču mēs nedrīkstam sēdēt bezdarbībā. Es tāpēc atzinīgi vērtēju referenta priekšlikumus, jo īpaši priekšlikumu par patvēruma centru izveidi upuriem, kā arī par neatliekamās palīdzības tālruņa numuru ieviešanu un par Eiropas gadu pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Vardarbība pret sievietēm savās daudzveidīgajās izpausmēs — vardarbība ģimenē, seksuāla vardarbība, prostitūcija, sieviešu tirdzniecība, seksuāla un psiholoģiska uzmākšanās un vardarbība pret sievietēm viņu darba vietā — ir nopietns cilvēktiesību un brīvību pārkāpums gan pret indivīdu, gan sabiedrību, kam ir dziļi negatīvas sociālas sekas. Vardarbības pret sievietēm novēršanai un izskaušanai ir jāpieņem būtiski stratēģiski mērķi, lai panāktu progresu, pēc kura tiecas mūsu civilizācija.

Dažos pētījumos par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, tiek lēsts, ka aptuveni piektā vai ceturtā daļa Eiropas sieviešu ir vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē piedzīvojušas fiziskas vardarbības aktus un ka aptuveni desmitā daļa no tām ir cietušas no seksuālas vardarbības. Ir aplēsts arī tas, ka aptuveni 26 % bērnu un jauniešu bērnībā un pusaudžu gados ir cietuši no fiziskas vardarbības, kas ir īpaši uztraucoši, ja ņemam vērā pieņēmumu, kas pamatojas uz sociālo zinātņu atziņu, ka šodienas upuri var kļūt par iespējamiem rītdienas varmākām.

Pašreiz ir svarīgi, lai šā ziņojuma ieteikumi tiktu īstenoti.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs atzinīgi vērtējam šā ziņojuma pieņemšanu, kuru sagatavoja mūsu grupas deputāte Svensson kundze, kas ir arī Parlamenta Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētāja.

Vardarbība pret sievietēm savās daudzveidīgajās izpausmēs — vardarbība ģimenē, seksuāla vardarbība, prostitūcija, sieviešu tirdzniecība, seksuāla un psiholoģiska uzmākšanās un vardarbība pret sievietēm viņu darba vietā — ir nopietns cilvēktiesību un brīvību pārkāpums gan pret indivīdu, gan sabiedrību, kuram ir dziļi negatīvas sociālas sekas.

Vardarbības pret sievietēm novēršanai un izskaušanai ir jānosaka būtiski stratēģiski mērķi, lai panāktu progresu, pēc kura tiecas mūsu civilizācija.

Dažos pētījumos par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, tiek lēsts, ka aptuveni piektā vai ceturtā daļa Eiropas sieviešu ir vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē piedzīvojušas fiziskas vardarbības aktus un ka aptuveni desmitā daļa no tām ir cietušas no seksuālas vardarbības. Ir aplēsts arī tas, ka aptuveni 26 % bērnu un jauniešu bērnībā un pusaudžu gados ir cietuši no fiziskas vardarbības, kas ir īpaši uztraucoši, ja ņemam vērā pieņēmumu, kas pamatojas uz sociālo zinātņu atziņu...

(Balsojuma skaidrojums saīsināts saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. − (IT) Vardarbība pret sievietēm ir ļaunums mūsu sabiedrībā, kas mums noteikti jāapkaro. Taču es nevaru atbalstīt, manuprāt, pārmērīgi lielo uzmanību, kas tiek veltīta sievietēm imigrantēm. Jo īpaši šajā laikā ES un tās valdību nodomiem ir jābūt skaidri redzamiem, tie nedrīkst aprobežoties ar skaistiem vārdiem par atbalstu Eiropas projektiem.

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Manā grupā viedokļi par šo jautājumu dalās. Es balsoju „par” 19. grozījumu un J apsvērumu par vārda „prostitūcija” interpretāciju, jo es uzskatu, ka prostitūcija ir patiešām vardarbības izpausme pret sievietēm.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Vardarbība pret sievietēm ir parādība, kam bieži netiek pievērsta uzmanība, lai gan tiek uzskatīts, ka aptuveni 20–25 % sieviešu ir vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē piedzīvojušas fizisku vardarbību. Pagājušajā nedēļā Eiropas Parlaments pieņēma ziņojumu par šo jautājumu un par vajadzību pieņemt politikas pamatnostādnes šajā jomā, un es to vērtēju atzinīgi. Mūsu ziņojumā ES dalībvalstis tiek mudinātas uzskatīt vardarbību pret sievietēm par kriminālnoziegumu un tāpēc noteikt krimināltiesisku instrumentu, lai apkarotu šādu vardarbību. Turklāt es balsoju arī par tāda mehānisma ieviešanu, kas upuriem atvieglotu bezmaksas juridiskās palīdzības un neatliekamās psiholoģiskās palīdzības pakalpojumu pieejamību. Es atbalstīju arī grozījumus, kuros atzīta „nopietnā prostitūcijas problēma” un tiek uzskatīts, ka prostitūcija arī ir „vardarbība pret sievietēm”. Visbeidzot, es balsoju arī „par” to, lai izvarošana un seksuāla vardarbība tiek uzskatītas par kriminālnoziegumu pat laulībā vai jebkuros citos intīmu attiecību veidos.

  Roberto Gualtieri (S&D), rakstiski. −– (IT) Eiropas tiesiskais reglamentējums vardarbības pret sievietēm apkarošanai ir būtiska virzība uz priekšu visaptverošas stratēģijas izstrādē. Tikai apvienojot tiesiskus, sociālus, ekonomiskus un preventīvus pasākumus, būs iespējams atrisināt šo problēmu, kas ir ienākusi mūsu mājās, par ko liecina tas, ka vairāk nekā ceturtā daļa sieviešu Eiropas Savienībā ir savā dzīvē piedzīvojušas fizisku vardarbību. Vardarbība pret sievietēm notiek neatkarīgi no viņu vecuma, etniskās izcelsmes vai kultūrvides, un šī problēma nav redzama, lai gan tā izraisa ļoti augstas cilvēku, sociālās un ekonomiskās izmaksas.

Eiropas Savienībai ir jāapliecina sava aktīvā nostāja, apkarojot sieviešu diskrimināciju, un tāpēc jāsaka, ka Svensson kundzes ziņojums atbalsta Eiropas Komisijas centienus izstrādāt skaidru un konsekventu tiesisko reglamentējumu saskaņā ar Stokholmas programmu.

Tāpēc es esmu „par” prasību paredzēt krimināltiesisku dokumentu, kas noteiktu vardarbību pret sievietēm kā kriminālnoziegumu — direktīvu, kas būtu vērsta pret vardarbību, kura saistīta ar dzimumu, un papildinātu to ar daudzpusīgu apmācību un preventīvām un izpratni rosinošām iniciatīvām, lai apkarotu visus pret sievietēm vērstas vardarbības veidus.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es atdevu šim ziņojumam savu balsi, jo 21. gadsimtā ir svarīgi nodrošināt, ka izvarošana visā Eiropā tiek uzskatīta par kriminālnoziegumu un ka vainīgos šajos noziegumos gaida kriminālvajāšana un sods. Nav pieņemams, ka pašlaik atkarībā no tā, kurā valstī šo pretīgo noziegumu upuri dzīvo, ne visiem no tiem ir vienādas iespējas panākt taisnību un gandarījumu par tiem nodarīto pārestību. Tagad ir Padomes un Komisijas kārta rīkoties, un tās, protams, nekavēsies spert šo būtisko soli, lai palīdzētu sievietēm, kas cietušas no vardarbības, gūt morālu gandarījumu par savām ciešanām.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo mums ir jānovērš visi sieviešu tiesību pārkāpumi un vardarbība pret sievietēm. Es uzskatu, ka saskaņā ar rīcības plānu, ar ko tiek īstenota Stokholmas programma, kuru pieņēma pagājušajā gadā, Komisijai ir steidzami jāizstrādā stratēģija vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Vienlaikus dalībvalstīm jānodrošina, ka veselības aprūpes pakalpojumu sniedzēji, sociālie darbinieki, policija, tiesas un citas iestādes uzlabo savu darbu, lai tās spētu savlaicīgi un profesionāli reaģēt uz visiem vardarbības gadījumiem pret sievietēm.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. − (PL) Nenoliedzami ir saprotams, ka cilvēka cieņa un tiesības uz drošību ir dzīves pamatvērtības, kas jāaizsargā. Jau pats vārds „vardarbība” izraisa tik daudz negatīvu emociju, ka daudzi cilvēki tiecas mainīt sarunu tematu, kad tiek pieminēta vardarbība, kas saistīta ar dzimumu. Taču mūsu uzdevums ir droši stāties pretī grūtiem jautājumiem un iejaukties gadījumos, kad sabiedrībai ir jānorāda pareizais virziens politiskos un tiesiskos jautājumos. Neaizmirsīsim, ka vardarbība pret sievietēm, kas ietver pārkāpumus pret cilvēka cieņu, seksuālu izmantošanu, piespiedu laulības un kropļošanu, nav tikai sieviešu dzimuma problēma. Tā ir visas sabiedrības problēma, turklāt tāda, kas veicina sabiedrības sairumu. Tās kopīgās izmaksas netiek pienācīgi novērtētas.

Vai tad mēs visi nemaksājam par šādu vardarbību — medicīniskās aprūpes un psiholoģiskās ārstniecības, tiesvedības un sociālās aprūpes izmaksas? Vardarbības upuri bieži vien nespēj saglabāt savas darba vietas. Dalībvalstīm jāizstrādā plāns, kā apkarot ar dzimumu saistītu vardarbību.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Parlaments ir apstiprinājis rezolūcijas priekšlikumu par ES pamatnostādnēm jaunai politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Es droši un ļoti kaismīgi atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka risinājums šim sociālajam postam ir jārod pieejā, kas balstās uz saskaņotiem un efektīviem visas Savienības līmeņa politiskiem pasākumiem. Vardarbība pret sievietēm — fiziska, psiholoģiska vai seksuāla — ir nepiedienīga rīcība, kas Eiropai ir jānoraida. Tas ir posts, kas noved pie traumām, kurām ir neparedzamas sekas uz sieviešu dzīvi sabiedrībā. Pašlaik pieejamā statistika atklāj bēdīgu un uztraucošu situāciju. Ceturtā daļa sieviešu Eiropas Savienībā vismaz reizi savā dzīvē ir bijušas vardarbības upuri. Tāpēc es uzskatu, ka ES prioritātei ir jābūt visas Savienības līmeņa tiesisku dokumentu izstrādei, iespējai gūt bezmaksas atbalstu, patvēruma centru izveidei, kas varētu vardarbības upuriem sniegt psiholoģisku un morālu palīdzību, un neatliekamās palīdzības tālruņa numura ieviešanai visā Eiropā.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju „par” šo ziņojumu. Vardarbība, kas saistīta ar dzimumu, ir galvenokārt kriminālnoziegums. Sabiedrībai tāpēc ir jāreaģē, nosakot sodu, kam jābūt proporcionālam nozieguma smaguma pakāpei. Nosakot prioritātes sabiedrības līdzekļu piešķīrumam, ir svarīgi šo jautājumu apsvērt no upura perspektīvas, jo tieši šai grupai ir vajadzīgi īpaši aizsardzības pasākumi. Tas neizslēdz līdzekļu piešķiršanu atsevišķiem noziedzniekiem, piemēram, piedāvājot tiem sarunu terapiju un citas metodes, kas palīdz novērst vardarbīgu izturēšanos. Šis tādu vīriešu alternatīvās ārstniecības veids, kas ir noziegušies, nopietni uzbrūkot sievietēm, nedrīkst tomēr aizstāt sodu, kas paredzēts krimināllikumā. Sarunu terapija un citi šādas ārstniecības veidi var tikai papildināt citus soda veidus, piemēram, cietumsodu.

Vardarbība ir savā ziņā nevienlīdzīgu varas attiecību starp vīriešiem un sievietēm sekas un ir dominēšanas un pakļaušanās attiecību izpausme starp vainīgo personu un noziegumu upuri. Tāpēc sarunu terapija, kurā piedalās upuris un vainīgais, nav pieļaujama, jo šis noziegums ir tāds, ka abas iesaistītās puses nevar būt līdztiesīgas un vienlīdzīgas.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo vardarbība pret sievietēm, neraugoties uz starptautiskās sabiedrības kampaņām, kuras tā rīkojusi vairākus gadu desmitus, vēl joprojām nes postu Eiropai un visai pasaulei. Pirmkārt, vardarbība ietekmē tās tiešos upurus, bet tā ietekmē arī brīvību un demokrātiju. Es balsoju „par” šo ziņojumu arī tāpēc, ka tas paredz virkni tūlītēju pasākumu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu sievietēm pienācīgu dzīvi, un ir skaidrs, ka ir vajadzīgi ilgtermiņa politiski, sociāli un juridiski pasākumi, lai izskaustu ar dzimumu saistītu vardarbību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Vardarbība ir vispār nosodāma, bet vardarbība pret tiem, kas nespēj sevi aizstāvēt, kā, piemēram, bērni, vecāka gada gājuma cilvēki un sievietes, ir vēl jo vairāk nosodāma. Šajā gadījumā Parlamenta pienākums ir veikt virkni infrastruktūras, juridiskos, tiesībaizsardzības, izglītības, veselības aprūpes un citus pasākumus, lai ievērojami samazinātu vardarbību pret sievietēm un tās sekas.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsojumā atbalstīju Svensson kundzes ziņojumu par ES pamatnostādnēm jaunai politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai, jo manī lielas bažas rada šis vardarbības veids. Tiek lēsts, ka 20–25 % Eiropas sieviešu vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē ir pieredzējušas vardarbību un ka vairāk nekā 10 % sieviešu ir cietušas no seksuālas varmācības. Es tāpēc uzskatu, ka ir pienācis laiks izbeigt vīriešu vardarbību, un tas būs iespējams, tikai iedibinot patiesu vienlīdzību starp vīriešiem un sievietēm. Turklāt esmu pārliecināts, ka izvarošana ir jāatzīst par noziegumu visā Eiropas Savienībā un ka vainīgie jāsauc pie kriminālatbildības. Ziņojumā ir arī ierosināts jauns veids, kā apkarot šo sabiedrības lāstu, ne tikai ar kriminālvajāšanu, bet arī, aizsargājot sievietes no nestabilām darba attiecībām, bezdarba un nabadzības, jo sievietes bieži atrodas atkarības situācijā un nespēj brīvi izvēlēties savu nākotni. Tāpēc Eiropas līmeņa direktīva, kas vērsta pret vardarbību, kura saistīta ar dzimumu, ir ļoti būtiska. Dalībvalstīm pie pirmās iespējas ir jāievieš attiecīgi pasākumi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Vīriešu vardarbība pret sievietēm ir strukturāls sieviešu cilvēktiesību pārkāpums. Ņemot vērā visus vīriešu vardarbības veidus pret sievietēm, 45 % no sievietēm Eiropā ir bijušas pakļautas un cietušas no vīriešu vardarbības. Tiek lēsts, ka vardarbības ģimenē kopējās izmaksas 27 ES dalībvalstīs varētu būt aptuveni EUR 16 miljardi. Vardarbībai pret sievietēm nav ne ģeogrāfisko robežu, ne vecuma, šķiru, rasu vai kultūras ierobežojumu, tā ir neredzama, un tās upuri tiek apklusināti. 2008. gadā es izstrādāju Latvijas Republikas krimināllikuma grozījumus attiecībā uz vardarbību ģimenē. Diemžēl šos grozījumus Latvijas parlaments noraidīja. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Lai gan pēdējās desmitgadēs pret sievietēm un bērniem vērstas vardarbības apkarošanā ir vērojams progress, tomēr mums ir vēl daudz darāmā. Sabiedrības apātija un pseidomorāle liek mums vēlreiz apsvērt šo jautājumu. Faktiskās vardarbības sākuma posms — pastāvīga uzbāzība, neķītras piezīmes un daudzu migrantu uzmākšanās Rietumu sievietēm — tiek aizvien biežāk uztverts kā parasta parādība. Sieviešu tiesību ignorēšana sasniedza augstāko pakāpi tiesas procesā, kurā kāda Vācijas tiesnese minēja vīra tiesības piemērot miesassodu, kas nostiprinātas Korānā, kā izšķirošo faktoru viņas spriedumā kādā musulmaņu šķiršanās lietā.

Atļaujot migrāciju, ES ir sagādājusi sev daudzējādas problēmas, tostarp slepkavības it kā goda aizstāvēšanas nolūkā, piespiedu laulības un vardarbību ģimenē patriarhālās ģimenes struktūrās. Kultūru, reliģiju un tradīcijas nedrīkst izmantot, lai attaisnotu vardarbības aktus. Ierosinātā iniciatīva ietver vairākas labas idejas, bet kopumā ir diezgan virspusēja, un tāpēc es izvēlējos atturēties.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Ziņojums vērš uzmanību uz vairākiem nopietniem vardarbības gadījumiem pret sievietēm. Es ar to domāju seksuālu vardarbību, fizisku vardarbību ģimenē, piespiedu prostitūciju, piespiedu laulības un sieviešu dzimumorgānu apgraizīšanu. Diemžēl visas šīs šausmīgās lietas notiek arī mūsu sabiedrībā, šeit ES. Ziņojumā šis fakts ir minēts, bet tajā nav norādīts uz problēmas būtību, kas bieži meklējama paralēlās sabiedrībās, arhaiskās islāma struktūrās vai organizētās cilvēku tirgotāju bandās. Mums ir jāstrādā pie šo problēmu atrisināšanas. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Es balsojumā atbalstīju šo ziņojumu par vardarbību pret sievietēm, jo tajā ir ietverta iniciatīva, kas palīdzēs sievietēm Eiropā dzīvot cilvēka cienīgu dzīvi. Saskaņā ar statistikas datiem aptuveni viena piektā daļa sieviešu Eiropā ir bijušas vardarbības upuri, un 20 % ir piedzīvojušas vardarbību no sev tuvu cilvēku puses. Noteikumi, kas minēti šajā ziņojumā par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, ir svarīgi, jo ziņojumā dalībvalstis tiek aicinātas sodīt vainīgos atkarībā no izdarītā nozieguma smaguma pakāpes (seksuāla vardarbība, cilvēku tirdzniecība, piespiedu laulības, sieviešu dzimumorgānu apgraizīšana). Tajā tiek piedāvāti līdzekļi, kas vajadzīgi, lai palīdzētu vardarbības upuriem, piemēram, juridiska palīdzība, patvēruma centri upuriem, kā arī tiek pieprasīts, lai visi vardarbības veidi, kas saistīti ar dzimumu, tiktu pakļauti kriminālvajāšanai. Tajā ir paredzēts sniegt jaunām sievietēm vairāk informācijas par iespējamo risku. Es tomēr balsoju „pret” priekšlikumu palielināt to tiesu skaitu, kam ir jurisdikcija iztiesāt lietas par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, jo šāds priekšlikums ievieš nepieņemamu diskrimināciju un ir pretrunā dzimumu līdztiesības principam.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Ir svarīgi pārraut klusēšanas loku, kas apvij visus noziedzības veidus, un šajā gadījumā klusēšana attiecas uz dzimumnoziegumiem. Pārkāpumi, kas izpaužas kā vardarbība ģimenē, seksuāla vardarbība, cilvēku tirdzniecība, dzimumorgānu kropļošana un citi integritātes pārkāpumi pret sievietēm un jo īpaši meitenēm, ir jāpublisko, lai tos varētu apkarot efektīvāk. Faktiski papildu informācija par vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, palīdzēs pievērst šai problēmai lielāku sabiedrības uzmanību. Šajā patstāvīgajā Eiropas Parlamenta ziņojumā ir ierosināta virkne pasākumu, kas vajadzīgi, lai nodrošinātu Eiropas sievietēm cilvēka cienīgu dzīvi. Lai gan apspriedes par vardarbību pret sievietēm ir norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo ārkārtīgi destruktīvo noziedzības veidu. Apkopojot minēto, es uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāpieņem vajadzīgie tiesību akti, lai izbeigtu vardarbību, un ka dalībvalstīm ir jāizstrādā nacionālie rīcības plāni, lai apkarotu ar dzimumu saistītu vardarbību. Šo iemeslu dēļ es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Vardarbība pret sievietēm ir gan starptautiska, gan Eiropas problēma. Ar dzimumu saistīta vardarbība izpaužas kā vardarbība tuvās attiecībās, seksuāla vardarbība, cilvēku tirdzniecība un prostitūcija, piespiedu laulības, dzimumorgānu kropļošana un citi personas integritātes pārkāpumi, ar ko jo īpaši sastopas sievietes un jaunas meitenes. Tādēļ mums ir jāpieņem virkne politisku, sociālu un tiesisku politisku lēmumu, lai nodrošinātu pienācīgu dzīves standartu Eiropas sievietēm. Patstāvīgajā ziņojumā Eiropas Parlaments uzsver, ka ir iespējams izskaust šo vardarbības veidu, ieviešot vispirms visaptverošu un saskaņotu sieviešu integritātes tiesisku aizsardzību. Ir arī jāreģistrē šā noziedzības veida izplatība, lai liktu tiesām saprast, ko nozīmē seksuāls uzbrukums, jāatklāj šis vardarbības veids agrīnā posmā, lietojot aktīvas un preventīvas metodes, lai nodrošinātu tiesisku skaidrību izmeklēšanas un tiesvedības laikā, jāizveido jauni patvēruma centri un neatliekamās palīdzības tālruņa numuri upuriem, kā arī jāfinansē pētniecība šajā jomā. Pamatojoties uz iepriekšējiem izteikumiem, es balsoju „par” konkrētiem pasākumiem, kas vajadzīgi, lai apkarotu šo vardarbības veidu, kā arī par efektīvu rīcības plānu izstrādāšanu, lai to īstenotu.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. − Lai gan apspriedes par vardarbību pret sievietēm ir norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo ārkārtīgi destruktīvo noziedzības veidu. Tā ir sarežģīta problēma, kas ietver individuālu noziegumu upuru integritātes aizstāvēšanu, kā arī tādu svarīgu kopīgo sociālo interešu aizstāvēšanu kā brīvība un demokrātija.

Dalībvalstīs ir jāizveido patvēruma centri, lai sievietes un bērni varētu dzīvot pašu izvēlētu dzīvi, kas brīva no vardarbības un nabadzības. Šādos patvēruma centros ir jāpiedāvā specializēti pakalpojumi, ārstniecība, juridiska palīdzība, psiholoģiskas un terapeitiskas konsultācijas, juridisks atbalsts tiesas procesa laikā, atbalsts bērniem, kas bijuši pakļauti vardarbībai utt. Dalībvalstīm ir jānodrošina pienācīgs finansējums, lai sieviešu patvēruma centri atbilstu starptautiskajiem standartiem un varētu pienācīgi palīdzēt sievietēm, kas pārdzīvojušas vardarbību, un to bērniem.

Dalībvalstīm jānodrošina vajadzīgie līdzekļi sieviešu organizācijām un NVO, lai aizsargātu sievietes un viņu bērnus no vardarbības un nabadzības, un jānodrošina sievietēm sociālās un ekonomiskās tiesības, lai viņas nebūtu finansiāli atkarīgas no saviem partneriem vai vīriem, kā arī jāveicina sieviešu integrācija darba tirgū.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Es balsoju „par” šo rezolūciju, jo vardarbība pret sievietēm turpina nest postu Eiropai un pasaulei, neraugoties uz kampaņām, ko starptautiskā sabiedrība ir organizējusi jau gadu desmitiem. Pirmkārt, tas skar tiešos upurus, bet nelabvēlīgi ietekmē arī brīvību un demokrātiju. Es arī balsoju „par” ziņojumu, jo tajā ir noteikta virkne tūlītēju pasākumu, kas vajadzīgi, lai sievietēm nodrošinātu pienācīgus dzīves apstākļus, un ir skaidrs, ka ir vajadzīgi ilgtermiņa politiski, sociāli un juridiski pasākumi, lai novērstu ar dzimumu saistītu vardarbību.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Viena no katrām četrām sievietēm Eiropā ir piedzīvojusi fiziskas vardarbības aktus savā pieaugušas sievietes dzīvē, un katra desmitā sieviete ir bijusi pakļauta seksuālai vardarbībai, kurā pielietots spēks. Ņemot vērā šādus skaitļus, ir steidzami jārīkojas, lai Eiropas Savienībā apkarotu vardarbību pret sievietēm. Tāpēc es atbalstu Svensson kundzes ziņojumu. Izvarošana, kas vēl joprojām dažās dalībvalstīs netiek uzskatīta par noziegumu, kā arī citi seksuālās vardarbības veidi pret sievietēm ir jāatzīst par kriminālnoziegumiem visās Eiropas Savienības valstīs un vainīgie automātiski jāsauc pie atbildības. Lai aizsargātu sievietes migrantes un patvēruma meklētājas, es aicinu izstrādāt tiesisku reglamentējumu, kas nodrošinātu sievietēm imigrantēm tiesības pašām uz savu pasi un uzturēšanās atļauju, kā arī sniegtu iespēju saukt pie kriminālatbildības personu, kas tām atņem šos dokumentus. Turklāt es aicinu nodrošināt sievietēm vieglāku piekļuvi juridiskajai palīdzībai, lai vardarbības upuriem būtu iespēja aizstāvēt savas tiesības. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai šī palīdzība būtu bezmaksas, un es būtu gribējis, lai šajā ziņojumā minētais punkts būtu noteikts skaidrāk.

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski – (CS) Vienmēr ir bijis svarīgi apkarot vardarbību pret sievietēm, kas izpaužas dažādos veidos, kuri atstāj pēdas gan uz ķermeni, gan uz prātu, dažos gadījumos novedot vardarbības upurus pat līdz pašnāvībai. Es atzinīgi vērtēju to, ka mēs izstrādājam jaunas pamatnostādnes ES cīņai pret šo nepieņemamo parādību, un es ar prieku balsoju „par” šo ziņojumu. Taču es nespēju balsot „par” tām ziņojuma daļām, kurās ir atbalstīta mākslīga grūtniecības pārtraukšana, jo es tai nepiekrītu, tāpēc ka arī vēl nedzimušam cilvēkam ir tiesības uz dzīvību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Vardarbība pret sievietēm ir gan starptautiska, gan Eiropas problēma. Lai gan apspriedes par vardarbību pret sievietēm ir norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo ārkārtīgi destruktīvo noziedzības veidu. Ir apbēdinoši redzēt, ka mēs vēl joprojām nespējam aizsargāt sievietes pret vardarbību. Tā ir sarežģīta problēma, kas ietver individuālu nozieguma upuru integritātes aizsardzību, kā arī tādu svarīgu kopējo sociālu interešu aizsardzību kā brīvība un demokrātija.

Eiropas Savienībai tāpēc ir jāpilda savs pienākums un jāievieš tiesību akti, kas vajadzīgi, lai novērstu vardarbību. Es atzinīgi vērtēju referentes ierosināto pasākumu kopumu šajā stratēģiskajā ziņojumā, kas ir pilnīgi nepieciešams, lai sievietēm Eiropā nodrošinātu cilvēka cienīgu dzīvi. Taču tā kā J apsvērums nosaka, ka prostitūcija būtībā ir cilvēktiesību pārkāpums, un, ņemot vērā to, ka mēs cenšamies reglamentēt šādu rīcību, dažiem mūsu grupas deputātiem beigās bija jāatturas no balsošanas.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. − (IT) Es būtu gribējis balsojumā atbalstīt ziņojumu par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, jo tā mērķis ir ieviest visaptverošus pasākumus tādu sieviešu aizsardzībai, kas kļuvušas par vardarbības upuriem. Tajā ir izteikta skaidra nostāja pret seksuālu vardarbību, prostitūciju, sieviešu dzimumorgānu kropļošanu, cilvēku tirdzniecību un vardarbību ģimenē, īsi sakot, pret virkni sieviešu tiesību pārkāpumu.

Taču kā parasti Eiropas Parlamenta galvenā problēma ir tā, ka dokumentā tiek iekļauti jautājumi, kurus faktiski vajadzētu risināt atsevišķos dokumentos. Šajā gadījumā ziņojumā tiek risināts sieviešu migrantu un sieviešu bēgļu jautājums, pret kurām salīdzinājumā ar citām Eiropas iedzīvotājām attieksme ir kā pret izmeklētu sieviešu grupu. Šā vienkāršā iemesla dēļ es atturos no balsošanas, jo, lai gan es piekrītu dokumentā ietvertajiem mērķiem, man nepatīk politiskas manipulācijas.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju „par” šo īpašo rezolūciju, jo ar to tiek ieviestas pamatnostādnes jaunai Eiropas politikai vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Tajā ir ierosināta virkne skaidri noteiktu politisku pasākumu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai, tostarp cilvēku tirdzniecības apkarošanai, pasākumu, kurus es uzskatu par īpaši svarīgiem, ņemot vērā satraucošo cilvēku tirdzniecības pieaugumu gan uz Eiropas Savienību, gan tās iekšienē, jo īpaši sieviešu un bērnu tirdzniecību. Šīs bandas ir jāapkaro, izmantojot starptautisku sadarbību starp ES, kas ir šīs tirdzniecības galamērķis, un tām valstīm, no kurām savu darbību sāk šīs bandas. Es aicinu Komisiju aktīvi darboties šajā virzienā.

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. − Es atbalstīšu Svensson kundzes ziņojumu, jo tajā ir uzsvērta tāda problēma kā vardarbība pret sievietēm. Tas nav jauns jautājums, bet tas ir jautājums, kas līdz šim ir bijis ignorēts, slēpts un nelaists pāri ģimenes slieksnim. Tagad ir jāatmet šī prakse un jādara viss iespējamais, ne tikai atklāti runājot par šo problēmu, bet arī veicot pasākumus tās risināšanai un aizsargājot sievietes pret vardarbību, jo viņām uz to ir tiesības.

Es piekrītu, ka mums jānodrošina, lai sievietēm, kas cieš no vardarbības, tiktu atvieglota piekļuve juridiskajai palīdzībai. Taču, ja dalībvalstis samazina juridiskās palīdzības budžetus, tad šī piekļuve nebūs iespējama. Es piekrītu, ka tiesneši ir jāapmāca pareizi iztiesāt īpaši grūtas lietas, kas saistītas ar vardarbību pret sievietēm. Taču kā mēs to panāksim, ja budžeti tiek samazināti?

Mums ir svarīgi, lai dalībvalstis izvirza šo jautājumu par politisku prioritāti, nosakot obligātās prasības un pienākumus, kas vajadzīgi, lai palīdzētu vardarbības upuriem. Šajā ziņojumā ir sniegtas pamatnostādnes, un tās ir pelnījušas mūsu atbalstu, taču bez pamatnostādnēm mums ir vajadzīgi arī pasākumi šajā svarīgajā jomā, un tas nozīmē, ka pasākumi jāveic dalībvalstīm.

  Laurence J.A.J. Stassen (NI), rakstiski. – (NL) Vardarbība pret sievietēm ir peļama, un pret to ir jāpieņem stingra nostāja. Nīderlandes Brīvības partija (PVV) pilnīgi piekrīt ziņojumam šajā jautājumā. Taču ziņojumā nav nemaz minēta islāma nozīme. Ziņojuma 3. punktā tikai vienu reizi ir pavirši pieminētas „reliģiskas paražas vai tradīcijas”, lai gan ir labi zināms, ka islāma ticībā vardarbība pret sievietēm ir parasta lieta. Galu galā, sieviešu apspiešana ir būtiska islāma īpatnība.

PVV vēlas, lai tāda svarīga problēma kā vardarbība pret sievietēm tiek risināta, bet balso „pret” šo ziņojumu, jo tajā nav minēta vainīgo personu motivācija un vardarbības pamatojums. Nepasakot skaidri, ka islāms ir vardarbības iemesls, mēs zaudējam lielisko iespēju risināt šī īpašā vardarbības veida problēmu.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā sniegti priekšlikumi apkarot vardarbību pret sievietēm visā Eiropā un dalībvalstis aicinātas uzskatīt šo uzdevumu par prioritāti.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. − (PT) Vardarbības problēma vispār un vardarbība pret sievietēm jo īpaši ir globāls jautājums, kas skar visas pasaules valstis. Tā kā nav starptautiskas ar dzimumu saistītas vardarbības definīcijas, pieejamie dati ir ļoti atšķirīgi un neatspoguļo problēmas patieso mērogu. Dažos pētījumos tiek lēsts, ka viena piektā vai ceturtā daļa sieviešu ir vismaz vienu reizi savā pieaugušas sievietes dzīvē bijušas fiziskas vardarbības aktu upuri. Pret sievietēm vērstu vardarbības veidu un metožu ir daudz. Tās vēsturiskās saknes un strukturālās dimensijas prasa, lai veicamie pasākumi būtu noteikti Eiropas un starptautiskā līmenī. Tāpēc tiem jāskar visas sabiedrības dzīves jomas, lai veicinātu izpratni un apziņu, piemērojot sešus pamatprincipus — politiku, profilaksi, aizsardzību, kriminālvajāšanu, praktisku atbalstu un partnerību. Es balsoju „par” šo patstāvīgo ziņojumu, jo uzskatu, ka jebkurš vardarbības veids ir pelnījis sociālu un juridisku sodu.

Eiropas tiesību akts, proti, direktīva, kas pamatojas uz upuru izglītošanu un efektīvu aizsardzību, sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām (NVO) un Eiropas gadu pret sievietēm vērstas vardarbības izskaušanai, ir tādu pasākumu piemērs, kas palīdzēs apkarot šo sociālo postu, kuram ir nelabvēlīga ietekme uz Eiropas sabiedrību.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. − Es pilnīgi atbalstu aicinājumus uzskatīt seksuālu vardarbību un vardarbību ģimenē par krimināli sodāmiem noziegumiem visās dalībvalstīs. Es mudinu Komisiju steidzami iesniegt efektīvu pasākumu priekšlikumus ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanai un tās upuru aizsardzībai visā ES. Ir jānovērš pašreizējās atšķirības starp dalībvalstīm, ieviešot saskaņotus nacionālos tiesību aktus. Es ceru, ka šī rezolūcija būs virzība uz priekšu ar dzimumu saistītas vardarbības apkarošanā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” šo rezolūciju, par kuru sarunas veda Svensson kundze, EP deputāte no Zviedrijas un Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālās grupas locekle, un Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komitejas priekšsēdētāja. Izvarošana un citi seksuālās vardarbības veidi ir jāatzīst par kriminālnoziegumiem visās ES dalībvalstīs un pret vainīgajām personām automātiski jāuzsāk kriminālvajāšana.

Es piekrītu savas draudzenes un kolēģes Svensson kundzes vārdiem, ka sievietes ir ar dzimumu saistītas vardarbības upuri. Taču mēs nedrīkstam uzskatīt sievietes, tostarp sievietes, kas ir šā vardarbības veida upuri, vienkārši par upuriem. Iestāžu uzdevums ir palīdzēt tām atgūt pašcieņu un veidot sev un saviem bērniem jaunu un labāku dzīvi. Mums ir jāpievērš uzmanība arī šā vardarbības veida iemesliem, sākot ar dzimuma stereotipu izpēti, kuriem par upuriem jau agrā jaunībā kļūst gan sievietes, gan vīrieši.

Rezolūcijā ir ierosināts arī tiesiskais reglamentējums, kas nodrošinātu sievietēm imigrantēm tiesības iegūt pašām savu pasi un uzturēšanās atļauju un uzliktu kriminālatbildību ikvienai personai, kas viņām šos dokumentus atņem.

Tāpēc mēs pašreiz no Komisijas gaidām stratēģijas un rīcības plāna priekšlikumus — mēs gaidām aktīvu darbību.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo vardarbība pret sievietēm ir visas pasaules problēma, kuru starptautiskā sabiedrība vēl nav spējusi atrisināt. Vardarbība pret sievietēm ir vērojama visos sabiedrības slāņos, un tā nav saistīta ar konkrētu kultūrvidi, izglītības līmeni, vecumu vai ienākumiem. Sievietes ir apdraudētas pašu mājās — vardarbība ģimenē ir parastākais sieviešu traumu cēlonis, kas sastopams vēl biežāk nekā satiksmes negadījumi un vēzis. Vardarbība ārkārtīgi nelabvēlīgi ietekmē upuru veselību, pašcieņu, un tie vairs nespēj piedalīties ne sabiedriskajā dzīvē, ne darba tirgū. Varmākas sagādā ciešanas šīm sievietēm un viņu bērniem visas dzīves garumā, kā arī izraisa sociālas problēmas, jo veselības aprūpes un tiesvedības izmaksu apmērs ir vairāki miljardi eiro. Attiecīgie vaininieki ir jāsauc pie atbildības par savu rīcību un pret viņiem jāierosina valsts apsūdzības process. Vardarbība pret sievietēm ir beidzot jāizvelk dienasgaismā un jāizbeidz.

6. Balsojumu labojumi un nodomi balsot (sk. protokolu)

  Priekšsēdētājs. − Līdz ar to balsojumu skaidrojumi tiek slēgti.

(Sēdi slēdza plkst. 13.25 un atsāka plkst. 15.00)

SĒDI VADA: J. BUZEK
Priekšsēdētājs

7. Iepriekšējās sēdes protokola apstiprināšana (sk. protokolu)

8. Dokumentu iesniegšana (sk. protokolu)

9. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijas priekšsēdētājam)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks, piedaloties Komisijas priekšsēdētājam.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es redzu, ka mūsu kolēģi no Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) grupas joprojām ir pusdienās. Priekšsēdētāja kungs, es priecājos, ka jūs man smaidāt — iepriekš jūs bijāt nedaudz nesavaldīgs savās piezīmēs par mani, bet acīmredzot pusdienu pārtraukumā jūs esat nedaudz nomierinājies.

Komisārs Oettinger, kuru, es domāju, jūs labi pazīstat, ir minējis, ka būs stresa testi — lūk, kurš viņš ir — es viņu nepamanīju. Oettinger kungs, prieks jūs redzēt. Oettinger kungs, Merkel kundzes uztrenētā disciplīna tagad ir vērsta arī pret atomenerģiju. Viņš bija atomenerģijas atbalstītājs, taču Fukušima ir bijusi viņa ceļš uz Damasku, un kā mūsdienu Sauls viņš kopā ar dažiem citiem redzēja spožu gaismu debesīs. Vismaz viņš atklāja, ka, viņaprāt, ir dažas atomelektrostacijas, kuras nebūtu izturējušas stresa testus. Man tas likās ļoti interesanti.

Oettinger kungs, ja jums ir aizdomas, ka ir stresa testi, kuri nesniegs vēlamo rezultātu, jo pārbaudāmās sistēmas var neizturēt testu, kāpēc Komisija neiejaucas, lai slēgtu šīs stacijas? Ja šie stresa testi ir līdzīgi tiem, kam tika pakļautas bankas, proti, pirmkārt, mēs sapratām, ka stresa testi nebija pietiekami godīgi, un, otrkārt, rezultāti nenorādīja uz faktisko situāciju, tad atomenerģijas jautājums varētu būt daudz bīstamāks par bankām.

Tāpēc man ir konkrēts jautājums: kā tas var būt, ka jūs, zinot, ka noteiktas sistēmas neizturēs stresa testus, neko nedarāt?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Pirmkārt, lai uzzinātu testa rezultātus, mums vispirms ir jāveic tests. Ja kāda iekārta neizturēs testu, ir iespējama traucējumu novēršana. Ja atjaunināšana tehniski vai ekonomiski nebūs iespējama, reaktori būs jāslēdz un to ekspluatācija jāpārtrauc. Tomēr ir iespējamas situācijas, kad drošības atjaunināšana ir ekonomiski jēgpilna un tehniski iespējama, un to mēs varam darīt šajā posmā.

Schulz kungs, es uzskatu, ka bija svarīgi, ka Eiropas Padome pēc saspringtām apspriedēm vienojās par Komisijas nozīmi. Varu jums pateikt, ka sākotnēji apspriedes bija tikai par valstu regulatoru koordinēšanu, un pēc tam, kad es uzstāju, Komisijai tika lūgts nākt klajā ar darbības jomu un metodēm, kā arī tai tika uzdots līdz gada beigām iesniegt pilnu ziņojumu par secinājumiem.

Mēs to darīsim attiecībā uz visām atomelektrostacijām Eiropā. Mēs to darīsim pilnīgi pārskatāmi. Ir svarīgi atzīt šo faktu. Es uzskatu, kas tas ir progress atomenerģijas drošības jomā.

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Barroso kungs, jūs esat gudrs cilvēks, taču neesat atbildējis uz manu jautājumu. Tāpēc jautāšu jums vēlreiz: kad Oettinger kungs saka: „Mums ir aizdomas, ka dažas no stacijām, kas pašlaik ir iekļautas tīklā, neizturēs stresa testus”, es uzskatu, ka tas nozīmē, ka jūs zināt, ka drošība šajās stacijās ir tik maza, ka tās neatbildīs kritērijiem. Tad kāpēc neiejaukties? Es uzskatu, ka tie ir faktiski un pašreizēji draudi.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Komisāra Oettinger apgalvojums ir ļoti piesardzīgs un apdomīgs. Tas var notikt, taču, lai pārbaudītu, vai tas notiks vai nē, ir jāveic nopietni, ticami testi. To mēs darīsim pilnīgi pārredzamā veidā un, pamatojoties uz labākajām pieejamām zināšanām.

Kā jūs zināt, testu apturēšana nav Komisijas kompetencē. Tā ir valstu kompetence. Mēs plānojam strādāt ar valstu neatkarīgajiem regulatoriem, lai veiktu ļoti nopietnus, ticamus valsts stresa testus, un tas nenotiks līdzvērtīgi iepriekšējai reizei kā tas tika darīts pirms pēdējās Eiropas Padomes, jo pašreiz mums ir skaidri noteiktas pilnvaras to darīt. Tagad mēs nosakām metodes un šo stresa testu darbības jomas.

Es vēlos teikt Schulz kungam, ka šajos dažādajos jutīgajos jautājumos mums ir jābūt ļoti atbildīgiem un mēs nedrīkstam izraisīt paniku. Mums ir jārīkojas tehniski, pamatojoties uz labākajām zinātniskajām zināšanām.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Mēs visi piekrītam, ka Eiropas Savienība ir vairāk nekā tikai vienots tirgus un ka tas ir arī politisks projekts demokrātijas nodrošināšanai kontinentā un tiesiskuma un cilvēktiesību aizstāvēšanai, veicināšanai un stiprināšanai.

Ja tā nebūtu, es nedomāju, ka būtu liela atšķirība starp mums un Ķīnu. Tas attiecas uz visām valstīm, tostarp Ungāriju, kur valdība pašreiz ir izstrādājusi jaunu konstitūcijas projektu, ko paredzēts pieņemt aprīļa vidū. Tajā ir dažas, manuprāt, satraucošas atsauces uz minoritāšu balsstiesībām, abortu aizliegumu, viendzimuma laulību aizliegumu, irredentismu un iestāžu ierobežošanu, lai nodrošinātu, ka tās pilda valdības gribu.

Barroso kungs, ko Komisija darīs, lai aizstāvētu Eiropas kopējos mūsu Līguma 2. pantā noteiktos konstitucionālos demokrātijas, tiesiskuma un pamattiesību principus, kad tie tiek apdraudēti dalībvalstīs, kā tas pašlaik notiek Ungārijā?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Mēs noteikti piekrītam, ka Eiropas Savienība nav tikai vienots tirgus: tās ir vērtības, un to ievērošana ir nosacījums, kas jāizpilda ikvienai dalībvalstij, lai kļūtu par Eiropas Savienības dalībnieci. Viena no vērtībām ir tiesiskums, un mums ir jāievēro mūsu tiesību akti. Kā jūs zināt, valsts konstitūcijas pieņemšana ir svarīgs pasākums ikvienā dalībvalstī, būtisks process, kas attiecas tikai uz konkrētās dalībvalsts iedzīvotājiem un iestādēm.

Ungārijas iestādēm ir jālemj par jaunās konstitūcijas saturu un pieņemšanas kārtību saskaņā ar valsts noteikumiem un attiecīgajiem starptautiskajiem, un Eiropas Savienības tiesību aktiem. Mēs sekosim šā jautājuma attīstībai no ES tiesību aktu viedokļa, bet, protams, mēs ceram, ka Ungārijas iestādes nodrošinās, ka jaunā konstitūcija, kas galu galā tiks pieņemta, ietvers vērtības, saskaņā ar kurām ir dibināta Eiropas Savienība.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Komisijas priekšsēdētāj, es saprotu jūsu atbildi, taču jūs zināt, ka visām 27 dalībvalstīm ir jāpielāgo savas konstitūcijas Eiropas vērtībām. Ungārija to izdarīja pirms iestāšanās Eiropas Savienībā. Ir pat tādas valstis, kuras to paveica pēc iestāšanās. Polija to dara pašlaik, arī Francija to dara, jo ir pretrunas starp Lisabonas Līgumu un dažiem Francijas konstitūcijas pantiem.

Ir svarīgi, lai jūs uzliktu Ungārijai par pienākumu piemērot šos principus pat pēc jaunās konstitūcijas pieņemšanas. Ir svarīgi, lai Komisija tam pievērstos.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Ikvienas valsts konstitūcijai ir jāietver Eiropas vērtības un jābūt saskaņā ar tām –– Eiropas demokrātijas, tiesiskuma, cilvēka cieņas un cilvēktiesību ievērošanas pamatvērtībām. Tas ir jautājums, kurš nav pat apspriežams. Es vēl neesmu redzējis tādu Eiropas Savienības dalībvalsts konstitūciju, kurā nebūtu ievērotas šīs vērtības, taču, ja, teorētiski, tas notiktu, mums būtu jārīkojas.

Verhofstadt kungs, kā jūs zināt, mums ir ļoti labi dokumenti šajā jautājumā. Nesen mēs rīkojāmies dažos ļoti jutīgos jautājumos, piemēram, saistībā ar Ungārijas plašsaziņas līdzekļu likumu. Ungārijas valdība sākumā apgalvoja, ja Komisija atklās kādas neatbilstības, tā veiks grozījumus likumā, un tas ir izdarīts.

Komisijas nostāja ir bijusi ļoti stingra arī citās dalībvalstīs, kurās ir bijuši jautājumi par nediskrimināciju. Šajā ziņā jūs varat būt pārliecināts, ka Komisija cieši uzraudzīs šos jautājumus.

  Marian-Jean Marinescu, PPE grupas vārdā. – Eiropas pusgada piemērošana, sākot ar šo gadu, palīdzēs stiprināt budžeta disciplīnu, makroekonomisko stabilitāti un izaugsmi, kā arī liks dalībvalstīm mainīt ekonomikas un budžeta politiku. Īstermiņā šī jaunā politika var būtiski ietekmēt Eiropas iedzīvotāju dzīvi vairākumā dalībvalstu.

Vai Komisija ir noteikusi sekas, vai tā plāno veikt novērtējumu par sekām, kādas radīs nepieciešamās valstu procedūras Eiropas ekonomiskajā, sociālajā un politiskajā jomā nākotnē?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Mēs šo uzdevumu uztveram ļoti nopietni. Bija ļoti svarīgi vienoties par to, ko mēs saucam par Eiropas pusgadu, jo tagad dalībvalstis ir vienbalsīgi vienojušās, ka vienas valsts ekonomikas politikas jautājumi skar arī citas valstis un otrādi. Mēs plānojam sniegt ieteikumus par šo jautājumu atkarībā no programmām, kuras mums iesniegs dalībvalstis. Taču mēs to darām, lai uzlabotu iedzīvotāju dzīvi.

Mēs vēlamies paskaidrot, ka visi fiskālās konsolidācijas pasākumi, strukturālās reformas tiek veiktas saistībā ar izaugsmi — ilgtspējīgu izaugsmi, visaptverošu izaugsmi —, kas ir Eiropas Savienības mērķis. Tā bija vispārīga vienošanās, ko mēs esam nosaukuši par stratēģiju „Eiropa 2020”. Saskaņā ar šīm prioritātēm mēs izvērtēsim valstu programmas, kuras mums tiks iesniegtas, un strādāsim partnerībā ar mūsu dalībvalstīm.

  Marian-Jean Marinescu, PPE grupas vārdā. – Šīs politikas galvenais aspekts ir disciplīna. Ja visas dalībvalstis pildīs šīs prasības, rezultāti būs pozitīvi. Ja būs atšķirības starp dalībvalstīm, rezultāti nebūs tādi, kādus mēs visi paredzam.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Marinescu kungs, es jums pilnībā piekrītu. Tieši tāpēc ir nepieciešams, lai iestādes būtu neatkarīgas un veiktu darbu pilnīgi neatkarīgi un patiesā Kopienas garā, jo iepriekš mēs esam redzējuši kārdinājumus nepieņemt lēmumus vai neīstenot tos vienotā, saskaņotā un ticamā veidā.

Tāpēc Komisija mēģinās darīt visu iespējamo, lai nodrošinātu vienlīdzīgus konkurences apstākļus un godīguma principus. Panākto vienošanos ievērošanas disciplīna patiesi ir svarīga, lai Eiropas Savienība darbotos veiksmīgi.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Barroso kungs, pagājušajā nedēļā Komisija saskaņā ar regulu noteica ierobežojumus, kuri tiek pārkāpti vienmēr, kad rodas problēmas ar radioaktivitāti, kas ietekmē produktu importu šajā gadījumā no Japānas. Pārsteidzoši, jūsu noteiktie ierobežojumi pārtikas produktiem no Japānas šajā gadījumā ir daudz augstāki pat par ierobežojumiem, kuri tādiem pašiem pārtikas produktiem ir piemēroti Japānā. Tie ir arī augstāki par pārtikas produktu ierobežojumiem, kuri šādos gadījumos tiek piemēroti, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs, kur plaši tiek izmantota atomenerģija. Šie ierobežojumi ir augstāki arī par tiem, kuri tiek piemēroti attiecībā uz Eiropas Savienību un valstīm, no kurām mēs importējām preces pēc Černobiļas katastrofas, kas joprojām dažos gadījumos tiek piemēroti cēzijam. Kāpēc tā? Kāpēc mēs esam noteikuši tik augstus ierobežojumus?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs! Es, protams, ar prieku atbildēšu uz Harms kundzes jautājumu, kaut arī es domāju, ka bija noruna, kas šīs dienas debates sastāvēs no divām daļām — vispārīgās daļas un daļas par Japānu.

Harms kundze, jūs esat ierosinājusi ļoti svarīgu jautājumu. Pirmkārt, 25. martā veiktie ārkārtas pasākumi attiecībā uz lopbarības un pārtikas importu no Japānas nodrošina ES patērētāju drošību un saskaņotu piemērošanas pieeju visā Eiropas Savienībā. Mēs uzskatām, ka šie pasākumi ir proporcionāli riskam, un to darbības joma ir plašāka nekā pasākumiem, kuri ir piemēroti citās lielās pasaules valstīs, piemēram, Amerikas Savienotajās Valstīs un Kanādā. Cik man zināms, pamatojoties uz zinātnisko informāciju, ko es saņemu, mēs uzskatām, ka šie jautājumi un šī pieeja ir droša.

Muita nodrošina, ka pārtika un lopbarība iekļūst Eiropas Savienībā tikai tad, ja ir pārliecība, ka to var droši patērēt. Pašreizējā situācijā pašas Japānas atbildīgās iestādes — un Harms kundzei ir taisnība — īsteno pat stingrākas prasības attiecībā uz pārtikas produktiem, kas paredzēti iekšzemes patēriņam un eksportam.

Ņemot vērā Japānā noteiktos stingros līmeņus, mēs, Komisija, esam nolēmuši, ka būs pareizi mainīt pašreizējos līmeņus, kas ir spēkā kopš 25. marta, kā papildu drošības pasākumu līdz saskaņā ar Euratom Regulu 3954/87 noteikto līmeņu papildu zinātniskajai analīzei. Šo analīzi veiks Komisija kopā ar attiecīgajiem zinātniekiem līdz 30. jūnijam, lai noteiktu standartus, kuri varētu tikt vienādi piemēroti importam.

Vēlos uzsvērt, ka visas dalībvalstu līdz šim veiktās pārbaudes liecina par niecīgu radiācijas līmeni no Japānas importētajā pārtikā, kas ir ievērojami zemāks par pašreizējiem Eiropas vai Japānas standartiem. Vēlos jūs informēt, ka nākamo piektdien Komisija piedāvās Pārtikas aprites pastāvīgajai komitejai pārskatīt mūsu normas, lai pietuvinātu tās Japānas normām. Tās stāsies spēkā no nākamās nedēļas. Vēlos vēlreiz uzsvērt, ka tas ir tikai piesardzības pasākums, kas ļauj veikt pašreiz pasaulē pieļaujamo līmeņu nepieciešamos zinātniskos novērtējumus, lai Eiropas Savienība varētu kārtējo reizi pierādīt, ka tā piemēro augstākos standartus.

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Barroso kungs, ja es saprotu jūs pareizi, radioaktīvo nogulšņu skartajām zivīm no Černobiļas un no Norvēģijas importētajām zivīm tiem piemēroti stingrāki ierobežojumi nekā importētajām radioaktīvajām zivīm, kas ir noķertas Japānas tuvumā? Es uzskatu, ka tas ir nepareizi un bezatbildīgi un vēlos zināt, vai jūs esat gatavi koriģēt šos ierobežojumus, kuri atbilstoši starptautiskajiem standartiem ir ārkārtīgi augsti.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Harms kundze, mums ir jālemj par minētajiem jautājumiem, pamatojoties uz zinātniskiem pierādījumiem. Es nevaru pieņemt lēmumus, pamatojoties tikai uz personīgu viedokli. Mums ir regula, kas tika pieņemta pēc Černobiļas katastrofas. Tās pamatojumam tika izmantoti labākie zinātniskie pierādījumi. Pārtikas drošības ziņā Japāna ir ārkārtīgi jutīgs jautājums, un tam ir daudz iemeslu. Tai ir no Eiropas atšķirīgs slieksnis. Tāpēc tieši Eiropas un Japānas atšķirīgo standartu dēļ mēs esam nolēmuši, ka, pamatojoties uz pārejas pasākumiem, mēs ieviesīsim Japānas standartus.

Pieļaujamie līmeņi ir zemāki, kas nozīmē, ka viņu standarti ir augstāki. To mēs ieviesīsim attiecībā uz Japānu. Vienlaikus mēs konsultēsimies ar ekspertu komitejām valstu un Eiropas līmenī, lai nepieciešamības gadījumā ieviestu vienotus noteikumus attiecībā uz visu importu. Es uzskatu, ka tā ir atbilstošākā, piemērotākā, zinātniski pamatotā pieeja. Es nedomāju, ka pašlaik būtu ieteicama kāda cita pieeja.

  Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – Atšķirībā no dažiem maniem kolēģiem es vēl aizvien uzskatu, ka Eiropas Savienība ir galvenokārt ekonomisks projekts, un ka tā pamatā ir vienots tirgus. Pēdējās dienās un nedēļās mēs esam daudz dzirdējuši par ekonomikas pārvaldību, man pat šķiet, ka, iespējams, pārāk daudz, taču ļoti maz par izaugsmi un konkurētspēju.

Barroso kungs, kā jūs zināt, Lielbritānijas Konservatīvā partija veido būtisku manas grupas daļu, un Lielbritānijas premjerministrs Cameron kungs un astoņi citu ES valstu un valdību vadītāji nosūtīja jums un priekšsēdētājam Van Rompuy vēstuli ar skaidri norādītiem veidiem, kā Eiropa var atjaunot izaugsmi pēc finanšu krīzes. Pagājušajā nedēļā Cameron kungs arī publicēja brošūru „Izvēlēsimies izaugsmi”, kuru es aicinu visus Parlamenta deputātus izlasīt.

Kādas konkrēti ir jūsu ieceres tuvākajai nākotnei attiecībā uz izaugsmi, konkurētspēju un Eiropas Savienības vienotā tirgus izveidi? Kādus praktiskus pasākumus jūs plānojat veikt, lai sasniegtu šos mērķus?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Vienā minūtē ir grūti spriest par iekšējā tirgus nozīmi. Tomēr ļaujiet jūs pārliecināt, Zahradil kungs, ka šomēnes mēs iesniegsim Vienotā tirgus aktu, ļoti vērienīgu priekšlikumu kopumu vienota tirgus izveidei, tā padziļināšanai un kropļojumu novēršanai attiecībā uz pakalpojumiem un administratīvajiem apgrūtinājumiem, kas galvenokārt attiecas uz maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Šodien es varu paziņot par šādiem konkrētiem punktiem: konkrēti pasākumi attiecībā uz mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi finansējumam un mūsu uzņēmumu, jo īpaši mazo un vidējo uzņēmumu, administratīvo apgrūtinājumu samazināšana.

Vēlos arī pateikt, ka vēstule, ko man uzrakstīja deviņi Eiropas premjerministri un valstu vadītāji, bija ļoti svarīgs dokuments. Ir svarīgi, lai šajā laikā, kad mūsu budžeti tiek būtiski ierobežoti, tiktu atklāts viss vienotā tirgus potenciāls. Tas, protams, ir Eiropas Savienības izaugsmes avots.

  Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – Barroso kungs, es nevēlos ieslīgt pretrunīgās debatēs un es ticu jūsu labajiem nodomiem. Tomēr jūs pārzināt iestādi, kuru vadāt. Eiropas Komisija brīžiem ir grūti vadāma. Tāpēc vai jūs varētu pateikt, kā jūs nodrošināsiet, ka Eiropas Savienība jūsu prezidentūras laikā izvairīsies no tendences — kas dažkārt kļūst pārāk redzama — pārāk daudz reglamentēt, nevis reglamentēt par maz vai reglamentēt piemērotāk?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Lūdzu, nebūsim aizspriedumaini attiecībā pret Komisiju. Komisijai ir labi dokumenti šajā jautājumā. Mēs jau esam veikuši zināmus uzlabojumus: Komisija par 31 % ir samazinājusi administratīvo apgrūtinājumu, ir panākta vienošanās ar Padomi un Parlamentu par 22 %. Patiesībā Padome pretojas dažiem apgrūtinājuma samazināšanas pasākumiem.

Zahradil kungs, domāju, ka jūs piekritīsiet, ka 27 dažādas birokrātijas ir sliktāk nekā viena birokrātija. Tāpēc Komisija dara daudz, lai atvieglotu dzīvi uzņēmumiem visā kontinentā, izveidojot iekšējo tirgu. Patiesībā dažkārt pretojas valstu administratori, piemēram, „apzeltot” direktīvas un citādi. Mēs izturēsimies nopietni pret šīs darba kārtības ieviešanu, lai panāktu piemērotāku reglamentējumu, par ko, es ceru, mēs varam vienoties.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Mans jautājums ir līdzīgs Schulz kunga jautājumam. Tāpēc es pievērsīšos konkrētam aspektam. Ņemot vērā mūsu pieredzi ar banku stresa testiem, jūs, protams, sapratīsiet, ka mēs esam kļuvuši jutīgāki pret stresa testiem, tostarp tiem, kuri attiecas uz atomenerģiju. Mans jautājums ir saistīts ar Euratom.

Es nevēlos būt tiesnesis un spriest par milzīgajām naudas summām, ko Euratom „aprij” pētījumos. Es uzskatu, ka šie līdzekļi tiek tērēti riskantai tehnoloģijai. Es neticu, ka šie riski pakļaujas attiecīgām kopējām kontrolēm, es arī neuzskatu, ka šajā jautājumā ir pietiekamas vienota lēmuma pieņemšanas iespējas. Galu galā atomenerģijai nav valsts robežu. Tieši tā ir problēma. Vai tā nav situācija, kad lēmumi par atomenerģiju ir jāpieņem kopā, jo radiācija nepazīst robežas?

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Bisky kungs, Lisabonas Līgumā ir skaidri noteikts, ka dažādi enerģiju veidi ir dalībvalstu kompetencē. Eiropas iestādes nelemj par to, kādus enerģijas avotus vajadzētu izmantot katrai valstij.

Tomēr pēdējās Eiropas Padomes secinājumi bija virzība uz priekšu, jo tika panākta vienošanās pārbaudīt visas atomelektrostacijas Eiropas Savienībā. Par šā uzdevuma izpildi ir atbildīga Eiropas atomenerģijas drošības regulatoru grupa un Komisija. Komisija arī sagatavos ziņojumu, kas būs pieejams publiski.

Pašlaik mēs esam nonākuši situācijā, kad atomenerģijas atbalstītāji un pretinieki — jo dalībvalstīm Eiropā ir dažādas nostājas — vismaz ir vienojušies, ka mums ir jāapkopo visi nosacījumi attiecībā uz atomenerģijas drošību. Tas visticamāk notiks Eiropas, nevis valstu līmenī.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Barroso kungs, kā jūs vērtējat ideju izveidot Eiropas iestādi atjaunojamās enerģijas veicināšanai, videi nekaitīgas enerģijas nodrošināšanai un enerģijas ietaupīšanai saskaņā ar ES līgumu? Vai jūs atbalstītu šādu priekšlikumu, jo tas mūs ātrāk atbrīvotu no atomenerģijas radītajiem riskiem?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Mēs jau esam snieguši vairākus ieteikumus šajā jautājumā, proti, tā dēvēto „20-20-20” darba kārtību, kur, piemēram, dalībvalstis vienbalsīgi vienojās — jo šajā jautājumā ir nepieciešams vienbalsīgums — par 20 % mērķi attiecībā uz atjaunojamo enerģiju līdz 2010. gadam. Vēlos teikt, ka mēs virzāmies uz šā mērķa sasniegšanu. Ir jau pieņemti Eiropas Savienības tiesību akti, kuri to padara saistošu dalībvalstīm.

Vai dalībvalstis ir gatavas iet tālāk? To mēs varam apspriest, taču varu teikt, ka, manuprāt, cik man zināms, tagad tās uzskata, ka vispirms ir jāapņemas sasniegt šo mērķi. Tāpēc, iespējams, nav nepieciešams veidot jaunu Kopienas — jaunu iestāžu — programmu, bet mums ir stingri jāapņemas sasniegt mērķus, par kuriem esam vienojušies, un, ja vienosimies, pat izvirzīt vēl augstākus mērķus.

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Barroso kungs, esmu apjucis. Palīdziet! Kāda ir Eiropas Savienības nostāja Lībijas jautājumā? Es 1. aprīlī saņēmu vēstuli no dižciltīgās baroneses Ashton, kurā minēts, ka Eiropas Savienība ir piešķīrusi vairāk nekā EUR 75 miljonus humānajai palīdzībai, un, lai arī situācija joprojām nav skaidra, Eiropas Savienība ir piedāvājusi palīdzību dialoga veicināšanā. Tomēr viņa rakstīja daudzas dienas pēc bombardēšanas sākuma. Tā viņa saka.

No otras puses, mums ir stingrs vīrs Herman Van Rompuy, kurš ir skaidri apgalvojis, ka šā Lībijas piedzīvojuma mērķis ir režīma maiņa. Viņš arī sacīja, ka darbības Lībijā nenotiktu bez Eiropas Savienības un ka Francija un Vācija nebūtu varējušas veikt militāras darbības bez Eiropas Padomes atbalsta. Tā mums Eiropas Savienībā ir divi lieli priekšnieki, kuri ir tiešā pretrunā viens ar otru. Vai jūs varētu ieviest skaidrību šajā jautājumā un pateikt, kāda ir Eiropas Savienības nostāja attiecībā pret Gaddafi un Lībiju?

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Dalībvalstis vienbalsīgi vienojās, ka Gaddafi ir jāatkāpjas. Iesaistīšanās dialogā ar cilvēkiem, ar kuriem, mūsuprāt, ir jārunā, nav pretrunīga. Iespējams, to bija domājusi lēdija Ashton. Piemēram, mēs šeit esam uzņēmuši pulkveža Gaddafi opozīcijas pārstāvjus.

Ar to es apgalvoju, ka būtībā militārās darbības nebija Eiropas Savienības lēmums. Dažas dalībvalstis Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomē, pamatojoties uz Eiropas Padomē panākto vienošanos, nolēma noteikt lidojumu aizlieguma zonu. Taču būtībā tas nebija Eiropas Savienības lēmums, jo bija atšķirīgas pieejas situācijai. Mums tas ir jāņem vērā. Situācija ir tāda, ka atšķīrās viedokļi par to, kā būtu jārisina Lībijas jautājums.

Tomēr es arī piekrītu priekšsēdētāja Van Rompuy minētajam: bez šīs Eiropas Padomes nostājas nebūtu iespējams pieņemt Drošības padomes lēmumus. Tie bija vēsturiski lēmumi tādā ziņā, ka tie uzliek par pienākumu aizsargāt.

  Nigel Farage, EFD grupas vārdā. – Par šo tiešām ir plašs viedokļu loks. Vai Barroso kungs piekrīt, ka lēmums iecelt par jūsu jauno Augsto pārstāvi ārlietu un drošības politikas jautājumos sievieti, kas ir bijusi galēji kreisi noskaņota, pasīviste mūža garumā, bijusi Kampaņas par kodolatbruņošanos kasiere, kuras nekompetence darbā ir pierādīta, patiesībā nebija viens no Eiropas Savienības labākajiem lēmumiem? Es tikai vēlos pateikties Dievam par baronesi Ashton, es uzskatu, ka bez viņas mēs visi būtu daudz vairāk iesaistījušies Lībijā.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Es domāju, ka manis atbalstītais dalībvalstu lēmums iecelt Catherine Ashton par Komisijas priekšsēdētāja vietnieci/Savienības Augsto pārstāvi ārlietās un drošības politikas jautājumos bija labs.

Viņa ir ļoti mērķtiecīga eiropiete. Viņa noteikti nav vienisprātis ar jums, taču es nedomāju, ka tā patiesībā ir problēma. Es uzskatu, ka viņas ieguldījums mūsu mērķu sasniegšanā ir ļoti godīgs un noteikts, taču būsim godīgi attiecībā uz to. Viņas darbs ir ļoti grūts un izaicinošs. Pašlaik viņa dara to, ko iepriekš darīja trīs vai četri cilvēki. Turklāt viņai bija jāievieš jaunais Eiropas Ārējās darbības dienests.

Es uzskatu, ka tiem no jums, kuri neatbalsta viņas idejas, ir viņa jāattaisno pierādījumu trūkuma dēļ. Es uzskatu, ka tas, ka mums pašreiz ir Augstais pārstāvis, kas vienlaikus ir arī Komisijas priekšsēdētāja vietnieks, ir uzlabojums. Es varu apliecināt viņas entuziasmu, apņemšanos un viņas eiropeisko pieeju visiem minētajiem jautājumiem.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Vai Komisijas priekšsēdētājs var minēt apstākļus, kuros visas dalībvalstis, tostarp Apvienotā Karaliste, būtu spiestas ieviest eiro pret iedzīvotāju gribu — iespējams, izteiktu referendumā — un pat pret valdības izteiktajām vēlmēm? Lisabonas Līguma preambula paredz dalībvalstīm izveidot ekonomikas un monetāro savienību: vienotu un stabilu valūtu. Vārds „vienots” nozīmē, kā tā nesadzīvos ar citām valūtām.

Protams, ir Līguma protokols, kurā noteikts, ja vien Apvienotā Karaliste neinformē Padomi par to, ka tā plāno ieviest eiro, tai nav pienākuma to darīt. Bet jautājums ir, vai protokols aizsargās Apvienoto Karalisti pret Līguma nosacījumiem? Citas valstis ārpus eiro zonas nav tik labvēlīgā situācijā. Līguma 140. pantā ir noteikts, ka valstīs, kam piešķirta atkāpe, ik pēc diviem gadiem tiks pārbaudīta virzība ceļā uz ekonomisko un monetāro savienību.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Es nesapratu jautājumu, taču, ja jautājums ir, vai Apvienotā Karaliste būs spiesta ieviest eiro, tad atbilde ir nē.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Mēs zinām, ka Apvienoto Karalisti aizsargā protokols, taču jautājums par protokolu spēkā esamību sniedzas tālāk par vienotas valūtas jautājumu.

Protokols piešķir Apvienotajai Karalistei un divām citām valstīm atkāpi no Pamattiesību hartas, taču pašas Komisijas Juridiskais dienests ir ieteicis, ka atkāpei labākajā gadījumā būtu jābūt piemērojamai ierobežotu laiku. Vai protokols, kas piešķir Apvienotajai Karalistei atkāpi no vienotās valūtas, var būt arī ierobežojošs?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Ja jūs vēlaties saņemt pilnu juridisko analīzi, es jums ar prieku nosūtīšu Komisijas Juridiskā dienesta analīzi. Taču es jums varu pateikt — man žēl, ja tas jūs apbēdinās —, ka Apvienotā Karaliste nebūs spiesta ieviest eiro.

  Priekšsēdētājs. − Nākamais jautājums ir Eiropas reakcija uz traģēdiju Japānā. Sarakstā ir daudz kolēģu. Es jūs lūdzu necelt zilo kartīti, ja vēlaties būt brīvā mikrofona sarakstā, jo tas ir pavisam kas cits. Lūdzu, paceliet balto vai kādu citu kartīti. Zilā kartīte ir paredzēta pavisam citai procedūrai.

  Alejo Vidal-Quadras (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas priekšsēdētāja kungs! Pēc nopietnā negadījumā Fukušimas stacijā Eiropas Komisijas reakciju līdz šim raksturo nepieciešamā nopietnība, apdomība un rūpīgums, izņemot dīvaino neveiksmīgo kļūdu.

Tomēr šis sāpīgais notikums ir izraisījis pacilātas emocijas, pret šo enerģijas avotu naidīgi noskaņotu gaisotni. Lai samazinātu iespējamās nelabvēlīgās sekas balsošanas kastē, dažas valdības pēkšņi ir mainījušas nostāju un nolēmušas atcelt jaunu staciju būvniecības vai pašreizējo staciju darba mūža paildzināšanas plānus.

Barroso kungs, ņemot vērā, ka atomenerģija veido 14 % no mūsu enerģijas patēriņa, ņemot vērā pastāvīgi augošo elektrības pieprasījumu un ņemot vērā mūsu mērķi līdz 2050. gadam par 85 % samazināt oglekļa dioksīda emisijas, daudzi no mums, tostarp es, vēlas jums jautāt, vai Komisija plāno veikt tiesiskas vai politiskas darbības, lai nepieļautu, ka šāda gaisotne apdraud mūsu enerģiju ilgtermiņā?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Kā jau es minēju atbildē citam kolēģim, lēmuma pieņemšana par dažādiem enerģijas veidiem ir katras valsts atbildība. Kā jūs zināt, Eiropas Savienībā ir dalībvalstis, kurās ir atomenerģija, piemēram, jūsu valstī Spānijā, un ir valstis, kurās tās nav, piemēram, manā valstī Portugālē. Tāpēc Komisija nevar pateikt, vai dalībvalstīm ir vajadzīga atomenerģija vai nav. Mums ir jārīkojas saskaņā ar mūsu atbildības jomām.

Patiesībā mēs pašreiz esam saņēmuši jaunu pilnvarojumu saistībā ar atomenerģijas drošību. Es uzskatu, ka mēs varam pildīt un mums ir jāpilda jau apstiprinātie mērķi siltumnīcefekta gāzu emisiju samazināšanai. Es uzskatu, ka vienbalsīgi apstiprinātais 20 % mērķis ir sasniedzams, ja dalībvalstis rīkosies apņēmīgi, ieviešot visus pasākumus, kurus tās var īstenot, lai sasniegtu šo Eiropas Savienībai un visai pasaulei svarīgo mērķi.

  Sandra Kalniete (PPE). - (LV) Priekšsēdētāja kungs! Jau vairākas nedēļas pasaule ar līdzjūtību un satraukumu seko līdzi notiekošajam Japānā. Es vēlos atkārtoti izteikt cieņu Japānas tautai. Domās mēs esam kopā ar cilvēkiem, kuri dienu un nakti strādā Fukušimas atomreaktoros, lai novērstu kodolkatastrofu. Viņi ir varoņi, kas savu veselību un dzīvību upurē Japānai un cilvēcei. Japānai stāv priekšā intensīvs nopostīto teritoriju atjaunošanas darbs, kas prasīs ievērojamus līdzekļus, tai skaitā starptautiskās investīcijas. Tādēļ Eiropas Savienībai ir jāsāk sarunas par brīvās tirdzniecības līgumu ar Japānu. Pazīstot japāņu principu sākt sarunas tikai tad, ja ir stingra apņēmība tās beigt un sasniegt rezultātu, esmu pārliecināta, ka sarunu laikā līdz šim esošās neskaidrības tiks atrisinātas un tiks sasniegts abām pusēm pieņemams brīvās tirdzniecības līgums.

Es vēlētos dzirdēt Barroso kunga viedokli, vai Komisija atbalsta sarunu sākšanu par brīvās tirdzniecības līgumu gaidāmajā Japānas un ES samitā 25. maijā un, ja nē, tad kāpēc, un kad sarunas varētu sākt.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Arī es Komisijas vārdā vēlos paust apbrīnu, cieņu un solidaritāti Japānas iedzīvotājiem. Es nosūtīju personīgu ziņu premjerministram Kan uzreiz pēc šīs katastrofas. Es vēlreiz runāju ar viņu vakar pa tālruni, lai saņemtu jaunāko informāciju par notiekošo, un viņš man pateica, cik pateicīgs viņš ir par Eiropas Savienības solidaritāti.

Attiecībā uz tirdzniecības jautājumiem pagājušajā gadā Eiropas Savienības un Japānas augstākā līmeņa sanāksmē tika panākta vienošanās, izvērtēt iespējas, kā piemērotāk uzlabot mūsu attiecības. Viena no iespējām ekonomikas jomā ir Eiropas Savienības un Japānas Pārtikas un zāļu pārvalde (Food and Drug Administration, FDA). Šādai iespējai būs nepieciešamas lielas abu pušu ambīcijas un vēlme veikt cita starpā beztarifa pasākumus un novērst šķēršļus, kas traucē Eiropas Savienības uzņēmumiem piekļūt publiskajiem iepirkumiem Japānas tirgū. Eiropas Savienība ir konsekventi pieprasījusi sarunas ar Japānu. Esmu gandarīts, ka Eiropas Padome ir precizējusi savu nostāju. Vakar es apstiprināju Japānas premjerministram, ka mēs esam gatavi sadarboties ar Japānu ar nosacījumu, ka tās pieeja šiem jautājumiem būs konstruktīva. Viņš man apsolīja, ka tā būs konstruktīva, risinot arī Eiropai svarīgus jautājumus.

  Edit Herczog (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Kad mēs skatāmies ziņas par Fukušimas negadījumu un debates par sekām, mēs neredzam iesaistītās puses. Mēs neredzam ne finanšu investorus, ne politiskās šķiras pārstāvjus, bet mēs redzam darba ņēmējus: strādniekus, kuri cīnās ar šo negadījumu. Es pilnībā atbalstu atomenerģijas drošības standartu pastiprināšanu, bet vai jūs esat gatavi aicināt darba ņēmēju pārstāvjus, proti, arodbiedrības, uz daudzpusēju dialogu, lai stiprinātu un noteiktu standartus, un vai jūs esat gatavi izplatīt apstiprinātos atomenerģijas drošības standartus pasaulē? Ja jā, kā jūs ierosināt to darīt?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Patiesībā Eiropas Padome pieņēma lēmumu mēģināt izplatīt augstākos iespējamos standartus ne tikai Eiropā, bet arī mūsu partnervalstīs. Piemēram, komisārs Oettinger jau ir sazinājies ar mūsu partneriem Krievijā. Krievija un Ukraina apgalvoja, ka ir ieinteresētas sadarboties ar mums šajā jautājumā. Mēs arī cenšamies noskaidrot, vai līdzīgu sadarbības līmeni būtu iespējams panākt ar Šveici un arī ar Turciju, un Armēniju, kaut arī tas nebūtu tik augsts.

Vakar telefonsarunā ar Japānas premjerministru viņš man sacīja, ka arī viņš vēlas ar mums sadarboties, kā arī iesaistīties G8 un G20 īstenotajos starptautiskajos pasākumos, lai panāktu augstāku atomenerģijas drošības līmeni pasaulē. Pašreizējie apstākļi ļauj mums veikt faktiskus pasākumus ne tikai Eiropas līmenī — kas tagad ir nodrošināti —, bet arī pasaulē, sadarbojoties ar Starptautisko atomenerģijas aģentūru un citām attiecīgajām starptautiskajām iestādēm.

  Sarah Ludford (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Pirms gada Haiti radās sajūta, ka ES rīkojās neatjautīgi, novēršot katastrofu un palīdzot cilvēkiem. Vai jūs esat apmierināts ar operatīvo koordināciju starp ES un dalībvalstīm nesenajās ārkārtas situācijās, jo īpaši Japānā?

Kas ir noticis kopš Komisijas paziņojuma pirms trijiem gadiem par Eiropas Savienības reaģēšanas spēju ārkārtas situācijās stiprināšanu, kurā bija minēts, ka mums ir nepieciešama lielāka saskaņotība un efektivitāte, lai Eiropas Savienības reaģēšanas spējas būtu saskaņotas?

Jo īpaši, vai nesenā Japānas pieredze un diezgan atšķirīgā pieredze Ziemeļāfrikā ir palīdzējusi virzīt uz priekšu Komisijas apsvērumus par to, vai mums Eiropas Savienībā ir nepieciešams ātrās reaģēšanas mehānisms humanitāro katastrofu novēršanai un atjaunošanas palīdzības sniegšanai?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Reaģējot uz šo krīzi, esmu lepns, ka Komisija, to pārstāvot Kristalina Georgieva, kura šodien ir šeit kopā ar mums, pirmā nosūtīja augsta līmeņa delegāciju uz Japānu pēc drausmīgajiem notikumiem.

Varu jums apliecināt, ka Japāna ļoti augstu vērtē šo žestu. Mēs varam sniegt Japānai gan politisku, gan morālu atbalstu: mūsu sistēma darbojas efektīvi. Patiesībā Japānas iestādes pirmās lūdza mums saskaņot dalībvalstu rīcību, jo tās deva priekšroku saskaņotam, nevis divpusējam dažādu dalībvalstu atbalstam.

Lai arī Japāna ir ļoti bagāta valsts, kas ir spējīga tikt galā ar šāda veida krīzēm, solidaritātes vārdā mēs sniedzam humāno palīdzību EUR 15 miljonu apmērā. No tiem EUR 10 miljonus ir piešķīrusi Komisija no Eiropas Savienības budžeta, pārējos aptuveni EUR 5 miljonus ir piešķīrušas dalībvalstis.

Mēs būtībā esam apmierināti ar saskaņošanu humānajā ziņā, taču, protams, mēs to vienmēr varam uzlabot, ja dalībvalstis ir gatavas pieņemt saskaņotu un saistītu pieeju civilajai aizsardzībai un reaģēšanai krīzēs.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Martā Eiropas Padome apstiprināja Eiropas Savienību kā augstāko atomenerģijas drošības standartu izplatītāju pasaulē un Eiropas Savienības kaimiņvalstīs.

Vismaz divi jauni atomenerģijas projekti pie Eiropas Savienības ārējās robežas rada nopietnas bažas, jo tie nav pārredzami un nenotiek apspriešanās ar iesaistītajām valstīm. Jaunas AES ar eksperimentāliem reaktoriem tiks izvietotas Kaļiņingradas anklāvā starp divām dalībvalstīm un tikai 23 kilometru attālumā no Eiropas Savienības austrumu robežas ar Baltkrieviju. Eiropas Savienībai sadarbībā ar attiecīgajām starptautiskajām iestādēm būtu jānodrošina, ka projektētāji ievēro augstākos atomenerģijas drošības un vides standartus no paša izstrādes sākuma posma, un ir jāļauj starptautiskajiem atomenerģijas ekspertiem izvērtēt abus projektus, jo īpaši vietas izvēles kritērijus.

Eiropas Savienība varētu efektīvi novērst nedrošas atomenerģijas projektu izstrādi, atsakoties slēgt līgumus par enerģiju, kas tiks ražota neatbilstošās elektrostacijās. Kā Komisija var novērst nedrošas atomenerģijas attīstību pie Eiropas Savienības ārējām robežām? Kādus pasākumus tā varētu veikt?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Labs piemērs, kuru varu jums minēt, ir mūsu darba attiecības ar Ukrainu. Es 2011. gada 19. aprīlī piedalīšos Atomenerģijas drošības augsta līmeņa sanāksmē Kijevā, ko organizē Ukrainas valdība, un es tur būšu kopā ar ANO ģenerālsekretāru Ban Ki-moon. Patiesībā mēs esam bijuši vieni no svarīgākajiem donoriem — ja ne paši svarīgākie —, lai Černobiļu varētu pilnībā atjaunot.

Kā Eiropas Padome minēja savos secinājumos, atomelektrostaciju drošības garantēšanas prioritāte, protams, nevar apstāties pie mūsu robežām. Eiropas Savienība pieprasīs, lai līdzīgi stresa testi tiktu veikti arī kaimiņvalstīs un pasaulē gan pašreizējās, gan plānotajās atomelektrostacijās, un šajā ziņā ir pilnībā jāizmanto attiecīgās starptautiskās organizācijas.

Tāpēc, protams, mēs plānojam noteikt ļoti augstu prioritāti atomenerģijas drošībai mūsu attiecībās ar trešām valstīm, tostarp dažām jūsu minētajām.

  Elisa Ferreira (S&D). – (PT) Priekšsēdētāja kungs! Krīze Japānā ir piešķīrusi jaunu nozīmi mūsu centieniem izstrādāt stratēģiju „20-20-20”. Tomēr mēs turpinām gaidīt, vai stratēģijā „20-20-20” vai „2020” būs vērtīgi instrumenti, kas „izvilks” Eiropu no šīs situācijas, no recesīviem pasākumiem, bezdarba un nepietiekamas izaugsmes, kā arī no nekontrolējamās valsts parāda problēmas. Vai nav pienācis laiks Eiropai virzīties uz priekšu ar jauniem Eiropas finansēšanas avotiem un ieviest efektīvus izaugsmes un kohēzijas pasākumus, pamatojoties uz citu pieeju enerģētikas problēmai un ilgtspējīgas izaugsmes problēmām? Tāds ir mans jautājums.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − (PT) Ferreira kundze, es ar lielu prieku atbildu jums, lai arī jautājums nav tieši par tematu „Katastrofa Japānā”. Attiecībā uz jautājumu par finanšu līdzekļu meklēšanu tieši šorīt debatēs es teicu, ka mēs, Eiropas Komisija, saistībā ar minēto plānojam iesniegt priekšlikumus turpmākajām finanšu perspektīvām, kuras mēs dēvējam par „ES projektu obligācijām”: proti, obligācijām, kuras paredzētas investīcijām noteiktos projektos, strukturālajos projektos, piemēram, Eiropas tīklu projektos, kuri noteikti ietvers enerģētiku. Ferreira kundze, es ceru, ka jūs atbalstīsiet šos priekšlikumus, kā arī gribētu, lai tos atbalsta dažādas valdības. Šo jautājumu mums visiem vajadzētu atrisināt. Daudzās dalībvalstīs līdzekļu trūkums investīciju budžetu samazināšanas dēļ nozīmē, ka pašlaik Eiropas Savienība nedrīkst pārtraukt ieguldīt Eiropas izaugsmē. Es uzskatu, ka ir daudz jomu, kurās viens Eiropas līmenī ieguldīts eiro rada vairāk nekā viens valsts līmenī ieguldīts eiro, piemēram, enerģētikas nozarē.

  Michèle Rivasi (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms kaut kas pozitīvs, Barroso kungs. Es atzinīgi vērtēju to, ka jūs plānojat pielāgot Eiropas maksimālos līmeņus Japānas līmeņiem, jo Komisijas Īstenošanas regulas (ES) Nr. 297/2011 pieņemšanas laikā mēs sapratām, ka Komisijas piedāvātie līmeņi ir pārāk augsti. Tāpēc es to vērtēju atzinīgi un vēlos redzēt tos iekļautus šajā regulā.

Mans otrais jautājums ir par pārtikas produktu importu no Japānas. Tas ir būtisks jautājums. Vai mūsu pienākums būs pieņemt piesārņotu pārtiku, kaut arī piesārņojums ir zem maksimālajiem līmeņiem, lai atbalstītu Japānas ekonomiku? Esmu pārliecināts, ka jums ir bērni. Es pie sevis domāju, vai es došu saviem bērniem pienu, kas satur 500 Bq joda, ja ir alternatīvs piens, kas satur 0 Bq joda? Es domāju, varbūt Komisijai vajadzētu apsvērt iespēju apturēt pārtikas un lopbarības importu no Japānas, jo tā var būt piesārņota, aizstājot to ar palīdzību un finansiālu atbalstu Japānas iedzīvotājiem vai ar nepiesārņotiem produktiem.

Visbeidzot man ir lūgums jums Barroso kungs. Pie manis ir vērsušies koncerna „Areva” pārstāvji, kuri ir bijuši Japānā, kur ir aizturēts un lidostā glabājas viņu aprīkojums. Ja iespējams, būtu svarīgi, lai jūs pieprasītu Japānas valdībai atdot aprīkojumu: visu sistēmu, tostarp maskas, robotus un tā tālāk, kas ir aizturēta lidostā.

  Priekšsēdētājs. − Kolēģe, jūs runājat citu deputātu vietā. To kolēģu saraksts, kuri gaida iespēju runāt, ir ļoti garš.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – (FR) Attiecībā uz pēdējo jautājumu es nebiju informēts. Ja man būtu informācija, esmu pārliecināts, ka es labprāt iejauktos.

Rivasi kundze, piena jautājumā jums ir taisnība. Man ir ne tikai trīs bērni, bet arī mazbērns, kurš pašlaik dzer tikai pienu. Tas ir vienīgais ēdiens, kas viņam ir atļauts, un tāpēc es esmu tik pat noraizējies kā jūs par Eiropā importētās pārtikas un piena drošības garantēšanu.

Mums pieejamā informācija, pamatojoties uz visiem ekspertu ziņojumiem, liecina, ka mūsu veiktie pasākumi ir pietiekami, lai novērstu pašreizējos riskus. Līdz šim mēs neesam saņēmuši nevienu ziņojumu par pārtiku, kas būtu piesārņota tādā apjomā, kas apdraudētu patērētāju veselību, un šajā jautājumā mēs turpināsim piemērot augstākos standartus.

  Niki Tzavela (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos jautāt Komisijas priekšsēdētājam un Padomes priekšsēdētājam kaut kādā veidā izrādīt cieņu vairāk nekā 50 anonīmiem japāņu darba ņēmējiem, kuri strādā, zinot, ka viņi mirs. Šajā Parlamentā mēs izrādām cieņu aktīvistiem, kuri cīnās, lai, piemēram, glābtu brūnos lāčus Himalajos. Ar visu cieņu, vai šeit kāds ir domājis par to, ka mums būtu kaut kas jāsaka par šiem cilvēkiem, kuri, lai arī zina, ka mirs, ir strādājuši dienām?

Vēlos precīzi nolasīt, ko sacīja kāds japāņu darba ņēmējs, kuram bija iespēja sniegt īsu interviju. Viņš sacīja: „Esmu pārliecināts, ka bez mums neviens cits šo darbu nedarīs un ka mēs nevaram iet mājās, pirms neesam pabeiguši darbu.” TEPCO antiradiācijas tērpu krājumi beidzas ļoti ātri. Viņš un viņa kolēģi bija spiesti izgudrot rezerves variantus.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Priekšsēdētājs. − Tzavela kundze, jūs esat runājusi jau gandrīz divas minūtes, kaut arī jums bija tikai viena, lai arī jūsu minētais mums visiem šķiet ļoti svarīgs.

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Kundze, vēlos atbalstīt jūsu komentārus. Es domāju, ka jūsu minētā informācija ir ļoti svarīga. Es domāju, ka šie cilvēki ir varoņi, mēs viņus ļoti cienām un apbrīnojam par viņu drosmi un augstsirdību. Arī es vēlos jums ko teikt par Japānas iedzīvotājiem. Komisāre Georgieva nesen bija Japānā, netālu no negadījuma vietas, un viena no lietām, kas ļoti iespaidoja Kristalina, bija Japānas iedzīvotāju enerģija, cienīgā attieksme un gars. Tāpēc es domāju, ka noteikti ir nepieciešams, ka mēs no šejienes, Strasbūras, Eiropas Parlamenta, sūtām cieņas un apbrīnas apliecinājumu Japānas iedzīvotājiem, jo īpaši tiem, kuri ziedo savas dzīvības visu Japānas iedzīvotāju labā.

  Priekšsēdētājs. − Kundze, arī es piekrītu Eiropas Komisijas priekšsēdētājam.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Japānas ziemeļaustrumu teritorija būs piesārņota nākamos 300 līdz 400 gadus, un dzīve nekad vairs neatgriezīsies iepriekšējā ritmā. To mums apgalvo zinātnieki.

Vienlaicīgi notiek parasta plānošana, lai būvētu atomelektrostaciju ļoti aktīvā zemestrīču zonā. To mums ir apgalvojusi Turcija, un, ja līdzīga katastrofa notiktu Turcijā, ja tā turpinātos, tas apdraudētu visas Eiropas izdzīvošanu. To mums saka veselais saprāts.

Kas Komisijai ir sakāms par to visu? Cik augsti vides standarti ir noteikti sadarbības ar kandidātvalstīm (jūs iepriekš minējāt trīs valstis, es runāju par kandidātvalstīm) darba kārtībā attiecībā uz atomenerģijas izmantošanu?

  José Manuel Barroso, Eiropas Komisijas priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs! Mana atbilde ir jā, taču tas attiecas arī uz kandidātvalstīm. Dažām valstīm, kuras tagad ir Eiropas Savienības dalībvalstis un kuras pirms kāda laika bija kandidātvalstis — saskaņā ar sarunām — bija pienākums pārskatīt savus drošības standartus un atsevišķos gadījumos slēgt dažas atomenerģijas iekārtas. Mēs pret to attiecamies nopietni.

Mēs noteikti uzdosim jautājumu mūsu turku partneriem — es to jau minēju iepriekšējā paziņojumā — un ne tikai Turcijai, bet arī visiem citiem partneriem mūsu robežu tuvumā. Es uzskatu, ka šim ir jāpievērš īpaša uzmanība. Vienlaikus mēs dalīsimies ar viņiem informācijā, kas ir mūsu rīcībā, par mūsu pašu atomenerģijas iekārtām. Tā ir pareizā pieeja mēģinājumiem atrisināt šo jautājumu konstruktīvi.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Kā mēs visi zinām, demokrātija nozīmē tautas varu, principu, ko mēs 1978. gadā Austrijā uztvērām ļoti nopietni. Mums bija plebiscīts par atomenerģiju, un nepārprotams rezultāts bija tāds, ka valstij ir jāpaliek par zonu bez atomenerģijas. Tas lika mums izdot Aktu par Austriju bez atomenerģijas, kas pašreiz ir ietverts mūsu konstitūcijā.

Bet kas notiek Eiropas Savienības līmenī? Tiek plānots veikt atomelektrostaciju stresa testus un publiskot rezultātus. Taču šie plāni nav obligāti un neparedz konkrētu pienākumu novērst trūkumus. Tāpēc es pilnībā atbalstu Austrijas īstenoto slēgšanas kampaņu. Es arī vēlētos, lai šī kampaņa tiktu izplatīta pārējā Eiropā. Mēs visi labi zinām, ka šis nav viegls jautājums, jo atomenerģija pēc būtības vēl aizvien ir dalībvalstu atbildība.

Barroso kungs, tāpēc es gribu jums uzdot šādu jautājumu: vai jūs virzīsiet vienotus, obligātus Eiropas standartus un vai jūs beidzot panāksiet, ka Eiropas Savienības vides standarti, jo īpaši ietekmes uz vidi novērtējumi, tiek ieviesti pienācīgi un ka noteikumu pārkāpējiem tiek piemērotas sankcijas?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Mēs darīsim visu iespējamo saskaņā ar pašreizējiem līgumiem. Kā jūs zināt, līgumi nosaka dalībvalstu kompetenci enerģētikas jomā, taču mēs arī izmantojam savu kompetenci. Eiropas Padomes apstiprinātie secinājumi, kas piešķir Eiropas Komisijai — kopā ar valstu neatkarīgajiem regulatoriem — ļoti lielu nozīmi atomenerģijas drošības pasākumu ziņā, ir progress. Mēs to darīsim publiski un pilnīgi pārredzami. Taču, protams, esmu pārliecināts, ka jūs zināt no citiem jautājumiem, ka dažkārt mums ir grūtības ar saistošu tiesību aktu un noteikumu ieviešanu Eiropas līmenī. Tādējādi es domāju, ka uzdevums, par kuru ir vienojušās dalībvalstis un Eiropas partneri, būs nopietns.

  Linda McAvan (S&D). - Barroso kungs, jūs jau daļēji atbildējāt uz šo jautājumu par pārtikas, kas tiek importēta no Japānas, drošības apsvērumiem. Vai jūs varētu pateikt, cik daudz pārtikas mēs importējam no Japānas, lai mēs varētu mazināt bailes sabiedrībā par to.

Turklāt viens no jautājumiem, par kuru es esmu sākusi saņemt vēstules, ir tāds, ka jūsu dienesti ir pamatojuši ieteicamos radiācijas ierobežojumus ar divām atšķirīgām regulām: par Černobiļu un par vispārīgiem noteikumiem. Tas rada apjukumu. Es esmu izlasījusi attiecīgo jautājumu un atbildi Komisijas tīmekļa vietnē, taču jāsaka, ka tā ir ļoti sarežģīta. Vai jūs varētu ieviest skaidrību šajā jautājumā? Kāpēc ir divas dažādas regulas?

Ja jūs nevarat ieviest skaidrību šodien, vai jūs vismaz varētu to precizēt Komisijas tīmekļa vietnē, lai mani vēlētāji saprastu, kādi tieši ir līmeņi, kāpēc tie ir noteikti un kāpēc ir atšķirības starp Černobiļas līmeņiem un līmeņiem, kas nav Černobiļas?

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − Es centīšos, taču šie jautājumi ir ārkārtīgi tehniski. Man pašam bija nepieciešams intensīvs kurss, lai saprastu šo valodu. Taču, pirmkārt, attiecībā uz pārtikas un lopbarības apjomu, tas ir pavisam mazs. Eiropas Savienība no Japānas importē lopbarību un pārtiku, kuras kopējā vērtība ir EUR 216 miljoni, kas ir aptuveni 0,4 % no kopējās Eiropas Savienībā importētās lopbarības un pārtikas vērtības un 0,1 % no kopējā apjoma. Arī Japānas ekonomikai tas ir maz. Es varētu jums nolasīt importēto pārtikas produktu sarakstu, taču man ir tikai viena minūte laika, tāpēc es to šobrīd nevaru izdarīt.

Otrkārt, attiecībā uz to, kāpēc ir dažādas vērtības, šīs vērtības tika noteiktas pēc notikumiem Černobiļā. Tās tika pamatotas ar zinātniskiem pierādījumiem, un tāpēc mēs uzskatām, ka tās ir saprātīgas. Tomēr pašreiz mums ir vēl viena traģēdija tālajā Japānā. Kā minēju, Japānas pārtikas drošības standarti ir ļoti augsti. Lai izvairītos no neatbilstībām starp viņu un mūsu standartiem, mēs esam nolēmuši — kā es šodien paziņoju — veikt konkrētu saskaņošanu, vismaz ar Japānu, kamēr mēs no zinātniskā viedokļa pārskatām pasaules standartus, kurus mēs varētu piemērot jebkāda veida importam Eiropas Savienībā. Tas izskaidro, kāpēc ir atšķirības; taču, es uzskatu, ka tās ir pārejošas atšķirības.

  Priekšsēdētājs. − Barroso kungs, paldies par jūsu klātbūtni šajā plenārsēdē, par visām jūsu atbildēm, par ļoti dzīvīgo apspriešanos un galvenokārt par jūsu vārdiem par ārkārtīgi svarīgo Eiropas Savienības reakciju uz traģēdiju Japānā.

Ar to šis darba kārtības punkts tiek slēgts.

SĒDI VADA: R. ANGELILLI
Priekšsēdētāja vietniece

10. ES pamatsistēma romu integrācijas valsts stratēģiju koordinācijai (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas rezolūcija par ES pamatsistēmu romu integrācijas valsts stratēģiju koordinācijai.

  Viviane Reding, Komisijas priekšsēdētāja vietniece. − Priekšsēdētājas kundze! Kopā ar savu kolēģi László Andor es iepazīstināšu jūs ar Komisijas lēmumu nākt klajā ar jaunu pamatsistēmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām.

Šī ES pamatsistēma tiek piedāvāta laikā, kad romu stāvoklim Eiropā tiek pievērsta īpaša uzmanība. ES ir nodrošinājusi dalībvalstīm vairākus juridiskus, politikas un finanšu instrumentus, kas ļauj risināt romu stāvokļa jautājumu. Mums ir arī tiesiskais reglamentējums, kas ir vērsts uz nediskrimināciju, personu brīvu pārvietošanos un paplašināšanās stratēģiju. Tomēr ir pilnīgi skaidrs, ka notiek romu ekonomiskā un sociālā atstumšana, un šāda situācija 21. gadsimta Eiropas Savienībā nav nedz pieņemama, nedz ilgtspējīga.

Ar nesen pieņemto rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai Parlaments, visu politisko aprindu pārstāvju atbalstīts (un to es vēlos īpaši uzsvērt), ir vērsis uzmanību uz nepieciešamību steidzami veicināt romu integrāciju. Es vēlos pateikties referentei Járóka kundzei par lieliski paveikto darbu.

Ir vajadzīga apņēmīga rīcība gan valstu, gan Eiropas līmenī. Mums ir jāapvieno spēki un jāpieliek lielākas pūles attiecībā uz centieniem izskaust romu diskrimināciju un nodrošināt, ka viņiem ir tādas pašas tiesības kā visiem citiem Eiropas iedzīvotājiem, jo arī viņi tādi ir. Tam, protams, ir jābūt divpusējam procesam, kura īstenošana ir iespējama, ja lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju un romu kopienu pārstāvju maina domāšanu.

Mēs visi esam vienisprātis, ka ir vajadzīga efektīva politikas plānošana un īstenošana, kā arī stratēģiski veidota kopējā pieeja. Mēs visi zinām, ka romu integrācija galvenokārt ir dalībvalstu kompetencē. Mēs arī atzīstam, ka romu stāvoklis dažādās dalībvalstīs būtiski atšķiras. Tāpēc Komisija nolēma nākt klajā ar ES pamatsistēmu, kura nodrošinātu dalībvalstīm iespēju rīkoties atbilstīgi problēmām, kuras tām jāpārvar.

Darba grupa romu jautājumos, kas tika izveidota pagājušajā gada septembrī un kura pirmo ziņojumu sniedza decembrī, skaidri pierādīja, ka ļoti bieži netiek darīts pietiekami daudz. EUR 26,5 miljardi, kas ir pieejami no struktūrfondiem, netiek izmantoti tā, kā pienāktos. Tikai EUR 100 miljoni no šiem līdzekļiem tika piešķirti pasākumiem, kas saistīti ar romiem, bet 70 % no līdzekļiem, kas paredzēti tehniskās palīdzības mērķiem un kas būtu noderējuši lielākajā daļā dalībvalstu, vispār netika izmantoti. Tas liecina, ka līdz šim īstenotie pasākumi nav bijuši atbilstoši. Ir pienācis laiks nodrošināt, ka valstu, reģionālās un vietējās politikas stratēģijas ir skaidri un konkrēti vērstas tieši uz romu vajadzībām.

Savā pamatsistēmā mēs koncentrējamies uz četrām galvenajām jomām: izglītība, nodarbinātība, veselība un mājokļi. Mēs vēlamies, lai ES un 27 dalībvalstis apņemas mazināt pastāvošās atšķirības un galveno uzmanību pievērst kopējiem mērķiem šajās četrās jomās, īstenojot mērķtiecīgus pasākumus un piešķirot tiem pietiekami daudz līdzekļu. Mēs vēlamies, lai attiecībā uz laikposmu līdz 2020. gadam visas dalībvalstis iestrādā šos mērķus pašreizējās romu integrācijas stratēģijās, ja tādas ir, vai arī izstrādā šīs stratēģijas, ja tādu vēl nav.

Lai pārbaudītu, vai šie centieni ļauj sasniegt noteiktos mērķus, mums ir jāīsteno pastāvīga pārraudzība. Tāpēc ES pamatsistēmā ir paredzēts spēcīgs pārraudzības mehānisms, kas romiem nodrošinās konkrētus rezultātus. Šis pārraudzības mehānisms nodrošinās, ka tiek īstenotas romu integrācijas valstu stratēģijas, ka romu integrācijai paredzētie līdzekļi nonāk pie gala saņēmējiem un ka tiek panākts progress attiecībā uz romu integrācijas jomā noteikto mērķu sasniegšanu.

Komisija ik gadu ziņos par progresu, kas panākts attiecībā uz romu integrāciju dalībvalstīs. ES pamatsistēma paver iespēju visām jebkura līmeņa ieinteresētajām pusēm kopēji apvienot spēkus ar ES iedzīvotājiem un jo īpaši ar romu tautu, lai pieliktu punktu vairāk nekā 10 miljonu Eiropas iedzīvotāju atstumšanai, kura turpmāk nav pieļaujama.

  László Andor, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētāja kungs, godātie deputāti! Romu sociāli ekonomiskais stāvoklis ir prioritāte ES darba kārtībā. Pagājušajā mēnesī Eiropas Parlaments pieņēma Járóka kundzes sagatavoto ziņojumu par ES stratēģiju romu integrācijai. Un šodien Komisija pieņēma paziņojumu par ES pamatsistēmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām.

Abi dokumenti daudznozīmīgi veicina plašākas debates par romu jautājumiem, un tie tiks iekļauti secinājumos, ko plānots pieņemt nākamajā Padomes sanāksmē 19. maijā, kurā tiksies nodarbinātības un sociālo lietu ministri un tiks apspriesti vienīgi romu integrācijas jautājumi.

Šajos dokumentos ir skaidri noteikta ES politiskā apņemšanās risināt situāciju, kurā miljoniem romu tautības pārstāvju cieš ekonomiskās un sociālās atstumtības dēļ. Saistībā ar to vēlos minēt trīs galvenos aspektus.

Pirmkārt, Komisija ir izstrādājusi ES pamatsistēmu attiecībā uz romu integrācijas valstu stratēģijām. Tajā atzīts, ka romu integrācijas stratēģiju izstrāde un īstenošana galvenokārt ir dalībvalstu atbildība. Tajā arī vēlreiz apstiprināta Komisijas stingrā pārliecība, ka Eiropas Savienībā attiecībā uz romiem nav pieļaujams nekāda veida rasisms, ksenofobija, diskriminācija vai sociālā atstumšana. ES ir morāls un politisks pienākums atbalstīt dalībvalstu centienus, izmantojot visas politiskās stratēģijas un instrumentus, kas ir tās rīcībā.

Otrkārt, kā jūs zināt, ES ir panākta vienošanās par visaptverošu stratēģiju Eiropas ekonomikas un sociālā modeļa līdzsvarotai izstrādei. Stratēģija „Eiropa 2020” — gudrai, ilgtspējīgai un integrējošai izaugsmei — ir atbilstošs politiskais pamats daudzveidīgo romu problēmu risināšanai. Mums ir jāizmanto stratēģijas „Eiropa 2020” mērķi, uzdevumi, pamatiniciatīvas un ziņošanas struktūras romu interesēs.

Galvenā atziņa ir tāda, ka miljoniem ES iedzīvotāju izslēgšana no ekonomikas un sociālās dzīves nav uzskatāma ne par gudru, ne ilgtspējīgu, ne integrējošu rīcību. Īsi sakot, nekas neattaisno turpmāku romu atstumšanu Eiropā, kurā vēlamies dzīvot.

Jo īpaši stratēģijas „Eiropa 2020” pamatmērķi nodarbinātības, nabadzības mazināšanas un izglītības jomā ir galvenie kritēriji progresa izvērtēšanai romu integrācijas politikas jomā. Komisijas paziņojumā par romu integrāciju minētas četras jomas, kas ir stratēģiski svarīgas, lai novērstu romu atstumtību. Tās ir šādas.

Darba pieejamība: ir jāsamazina būtiskās atšķirības romu un citu tautību iedzīvotāju nodarbinātības līmenī. To nedarot, mēs nesasniegsim stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

Izglītības pieejamība: ir jānodrošina, ka visiem romu tautības bērniem ir iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību un ka pret viņiem netiek vērsta diskriminācija vai segregācija. Visiem romu bērniem ir jāiegūst vismaz pamatizglītība.

Veselības aprūpes pieejamība: ir jāsamazina atšķirības, kādas starp romu un citu tautību pārstāvjiem ir veselības aprūpes jomā. Dalībvalstīm ir jānodrošina iespēja saņemt kvalitatīvu veselības aprūpi, ievērojot tādus pašus nosacījumus kā pārējiem iedzīvotājiem.

Mājokļu un pamatpakalpojumu pieejamība: gadījumos, kad romu tautības pārstāvju stāvoklis patiešām ir ievērojami sliktāks nekā pārējo iedzīvotāju stāvoklis, piemēram, saistībā ar ūdensapgādi, elektroenerģiju un citiem pakalpojumiem.

Integrētas pieejas trūkums nelabvēlīgi ietekmē romu vispārējo integrāciju sabiedrībā un liek viņiem dzīvot nabadzībā.

Treškārt, ES ir jāpierāda savi vārdi ar darbiem. Pašreiz Komisija izstrādā daudzgadu finanšu shēmas priekšlikumu, pēc tam tiks izstrādāti arī konkrēti priekšlikumi par struktūrfondiem. Manuprāt, ir jāpanāk, lai struktūrfondi atbilst stratēģijai „Eiropa 2020”. Tas attiecas uz politikas jomām, par kurām esmu atbildīgs, — nodarbinātība un sociālā integrācija —, un tas noteikti attiecas uz romu sociāli ekonomisko integrāciju. Galvenais mērķis, manuprāt, ir finanšu instrumentu efektivitātes paaugstināšana.

Beigšu šo jomu uzskaitījumu, lai varētu uzklausīt jūsu viedokļus un atbildēt uz jūsu jautājumiem.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētājs. − Ungārijas prezidentūra atzinīgi vērtē Komisijas paziņojumu par ES pamatsistēmu attiecībā uz romu integrācijas valsts stratēģijām. Ne tikai par paveikto darbu, bet arī par personīgo atdevi vēlos pateikties un paust atzinību komisārei Reding, komisāram Andor un visām sadarbībā iesaistītajām personām, kas palīdzēja panākt šo patiesi būtisko sasniegumu.

Nākot klajā ar šo stratēģisko dokumentu, mēs esam panākuši īpašu virzību uz priekšu centienos īstenot vienu no Ungārijas prezidentūras galvenajām prioritātēm. Esmu pārliecināta, ka šis dokuments kopā ar nesen pieņemto Eiropas Parlamenta rezolūciju par ES stratēģiju romu integrācijai, kas izstrādāta, pamatojoties uz Lívia Járóka ziņojumu, būtiski veicinās romu ekonomiskā un sociālā stāvokļa uzlabošanos Eiropā.

Galēja nabadzība, diskriminācija un sociālā atstumtība joprojām skar daudzus romu tautības pārstāvjus visā Eiropā, tāpēc ir pēdējais laiks šo situāciju mainīt. Mēs nedrīkstam teikt, ka tā ir viņu problēma, nevis mūsējā. Turklāt iedzīvotājus nekad nedrīkst uzskatīt par problēmu, bet gan par iespēju, izdevību. Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas un demogrāfisko situāciju Eiropā, romu ekonomiskā un sociālā stāvokļa uzlabošana var pavērt iespējas jauniem cilvēkresursiem, tādējādi veicinot ekonomikas izaugsmi ilgtermiņā.

Ungārijas prezidentūra vienmēr ir uzskatījusi, ka līdztekus vajadzīgajai cīņai pret diskrimināciju, ir nepieciešams arī jauns politiskais salikums, kura trīs galvenie aspekti ir: nodarbinātība, izglītība un mājokļi. Integrēta politikas rīcība šajās trīs jomās kopā ar atbilstošiem pārraudzības pasākumiem, kurus piedāvājusi Komisija, būtiski mainīs situāciju, ja vien dalībvalstis šo rīcību pienācīgi īstenos. Dalībvalstīm būs arī jācenšas sasniegt stratēģijas „ES 2020” mērķus. Pasākumus romu sociālās integrācijas jomā var īstenot dažādās politikas jomās. Pašreiz plaši atzīts ir viedoklis, ka ES līmenī ierosināti un koordinēti pasākumi var radīt sinerģisku ietekmi un pievienoto vērtību.

Kas notiks tālāk? Ungārijas prezidentūra plāno iepazīstināt ar šo paziņojumu un apspriest to ar abiem komisāriem nākamajā Romu platformā, kas notiks 7. aprīlī Budapeštā un uz kuru es ielūdzu visus interesentus. Padome risinās šo jautājumu, izmantojot horizontālu pieeju. Vispirms, 12. aprīlī, šo dokumentu apspriedīs aprīļa Tieslietu un iekšlietu padome. Pēc tam, 9. maijā, tas tiks apspriests Nodarbinātības, sociālās politikas, veselības un patērētāju tiesību aizsardzības padomes sanāksmē, kurā tiks pieņemti arī Padomes secinājumi. Šo dokumentu 20. maijā saņems arī Izglītības padome, pirms Ungārijas prezidentūra 23. maijā iesniedz savu ziņojumu par apspriežu rezultātiem Vispārējo lietu padomē.

Pēdējais šī procesa posms, jācer, būs dokumenta apstiprināšana jūnija Eiropadomē. Tas, protams, būs tikai jauns sākums koordinētai rīcībai ES un valstu līmenī, kuras mērķis ir palīdzēt šai patiesi eiropeiskajai mazākumtautībai.

  László Tőkés, PPE grupas vārdā. – (HU) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze, komisāra kungs, valsts sekretāres kundze! Mēs esam gandarīti par to, ka, pamatojoties uz Járóka kundzes ziņojumu, un saistībā ar to mēs virzāmies romu stratēģijas īstenošanas virzienā. Šie centieni tiek īstenoti tāpēc, ka 8. aprīlis ir starptautiskā romu diena. Starp citu, tieši šajā dienā Ungārijā notiks Eiropas romu platformas piektā sanāksme. Īstenojot šos pasākumus, mēs varam veikt būtisku virzību uz tāda kopīga rīcības plāna izstrādi, kuru koordinē ES, bet kas ļauj ņemt vērā arī vietējās īpatnības. Eiropas Tautas partijas grupa jau gadiem ilgi ir mudinājusi ES rīkoties saistībā ar romu sociālās integrācijas jautājumu. Turklāt mēs ceram, ka pēc valstu un to valdību vadītāju augstākā līmeņa sanāksmes 24. jūnijā Eiropas romu stratēģiju patiešām varēs sākt īstenot.

Šāda rīcība nodrošinātu Eiropas līmeņa risinājumu Eiropas Savienības nopietnākajai problēmai cilvēktiesību jomā. Pamata cilvēktiesību nodrošināšana iedzīvotājiem galvenokārt ir dalībvalstu atbildība. Eiropas Savienība var vienīgi izstrādāt pamatsistēmas šajā jomā, bet katrai dalībvalstij ir jāpiepilda tās ar noteiktu saturu. Eiropas stratēģiju romu integrācijai var uzskatīt par sava veida profesionālo minimumu. Tomēr es ļoti ceru, ka, īstenojot šos centienus, tiks sagatavots ilgtermiņa rīcības plāns, kas aptvers dažādus dalībniekus un posmus un kas efektīvi mazinās romu tautības pārstāvju nabadzību un sociālo atstumtību. Saistībā ar stratēģijas saturu vēlos minēt dažus svarīgus aspektus: tās mērķgrupa ir noteikta, pamatojoties uz ekonomiskiem, nevis etniskiem apsvērumiem, tā veicina visa cilvēktiesību klāsta īstenošanu un stiprina iespēju vienlīdzības principu, tajā ir ņemta vērā atstumtības reģionālā īpatnība un tā uzlabo nelabvēlīgo situāciju, kas galvenokārt raksturīga mazāk attīstītiem mikroreģioniem.

Lai stratēģijas īstenošana būtu sekmīga, ieinteresētajām pusēm, proti, ES iestādēm, dalībvalstīm, nevalstiskajām organizācijām un romu kopienām, ilgtermiņā un apņēmīgi ir jāīsteno kopīgi centieni. Tieši šī iemesla dēļ šo problēmu nedrīkst izmantot opozīcijas musināšanas vai partiju politisko uzbrukumu nolūkos. Nav pieļaujama arī kolektīvā stigmatizācija. Nedrīkst arī romu kolektīvo vainu pielīdzināt vairākuma, apspiedēju, kolektīvajai atbildībai. Romu jautājuma atrisināšana ir Ungārijas ES prezidentūras prioritāte. Es ceru, ka Eiropadome jūnijā pieņems plānoto stratēģiju. Es lūdzu Eiropas Parlamenta atbalstu šajā jautājumā.

  Monika Flašíková Beňová, S&D grupas vārdā. – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Komisāre Reding, komisār Andor! Vispirms es vēlos apsveikt jūs par to, ka iepazīstināt mūs ar šo pamatsistēmu. Man prieks, ka pēc atkārtotiem Parlamenta aicinājumiem Komisija šodien beidzot nāk klajā ar šo Eiropas pamatstratēģiju. Manuprāt, šis ir pēdējais laiks, lai to darītu, jo situācija kļūst arvien nopietnāka. Daudzi ES romi ir spiesti uzturēties ne tikai necienīgos dzīves apstākļos, bet arī arvien izteiktāku šausmu gaisotnē. Pret romiem vērstais lāpu gājiens, kas sestdien notika Ungārijā, ir jaunākais fakts, kas to apliecina, un es vēlos aicināt Ungārijas valdību izdarīt no šiem notikumiem secinājumus.

Vēlos izteikt dažas kritiskas piezīmes par jauno pamatsistēmu. Šai situācijai ir vajadzīgs steidzams risinājums, tomēr pat šis apsvērums neļauj mums atbalstīt Komisijas lēmumu izstrādāt pamatsistēmu, nerīkojot sabiedrisko apspriešanu ar iesaistītajām pusēm. Dīvaini, ka, no vienas puses, pašā pamatsistēmā ir uzsvērts, cik svarīga ir sadarbība ar pilsonisko sabiedrību, tomēr faktiskajā galvenā dokumenta izstrādes procesā jūs neesat ņēmuši vērā nedz romu, nedz brīvprātīgo organizāciju, starptautisko organizāciju un citu pušu viedokli. Šāda noslēgta pieeja pamatsistēmas izstrādei nevairo tās leģitimitāti. Drīzāk gluži pretēji — to mazina.

Tomēr manā skatījumā izstrādātās pamatsistēmas faktiskais saturs kopumā ir uzskatāms par veiksmīgu. Komisija ir pareizi noteikusi kompetences jomas šīs Eiropas līmeņa problēmas risināšanā. Galvenās kompetences jomas arī turpmāk būs dalībvalstu pārziņā. Tomēr es uzskatu, ka ļoti svarīgi ir, lai ES uzņemas valstu stratēģiju koordinācijas un pārraudzības pienākumu, tādējādi nodrošinot, ka pēc iespējas ātrāk tiek panākta patiesa romu integrācija.

Tāpēc ir būtiski minēt arī to, ka ļoti svarīgi ir pārraudzīt valstu stratēģiju atbilstību iesniegtajai pamatsistēmai un to īstenošanas efektivitāti. Tomēr Komisijas nostāja šajā jautājumā, manuprāt, ir visai pieticīga. Komisijai būtu jāieņem stingrāka nostāja, jo īpaši attiecībā uz cerībām, ko tā saista ar dalībvalstīm. Šajā pamatsistēmā ir pareizi noteiktas četras galvenās ar romu integrāciju saistītās jomas: izglītības pieejamība, darba pieejamība, veselības aprūpes pieejamība un pienācīga mājokļa un pamatpakalpojumu pieejamība. Vairākkārt viesojoties romu kopienās visā Eiropā, man un citiem mūsu grupas deputātiem bija iespēja pārliecināties, ka šīs patiešām ir galvenās jomas, kurās romi bieži vien sastopas ar sliktiem apstākļiem. Tomēr jāuzsver, ka līdzīgi noteikti mērķi bija iekļauti arī romu integrācijas desmitgades programmā. Pašreiz ir svarīgi nodrošināt to sasniegšanu.

Līdztekus šīm četrām jomām es vēlētos minēt vēl vienu jomu, kas pamatsistēmā nav iekļauta, proti, cīņu ne tikai pret diskrimināciju, bet arī pret rasisma verbālajām vai fiziskajām izpausmēm.

Visbeidzot vēlos vērst uzmanību uz integrācijas pasākumu finansēšanas jautājumu. Komisijas darba grupa pagājušā gada beigās konstatēja, ka dalībvalstis nepietiekami izmanto ES fondu līdzekļus. Tāpēc Komisijai galvenokārt ir jāpievērš uzmanība trim aspektiem: lai līdzekļu izmantošana nav saistīta ar pārmērīgām administratīvajām prasībām, lai Komisija veic efektīvus pasākumus, nodrošinot, ka piešķirtie līdzekļi patiešām tiek izmantoti paredzētajiem mērķiem, un lai tiek ierobežota līdzekļu izmantošana ar segregāciju saistītu darbību finansēšanai.

Nobeigumā vēlos vēlreiz pateikties jums, komisāre Reding un komisār Andor, un apsveikt jūs, un pašreiz dalībvalstu ziņā ir efektīvi turpināt romu integrācijas pasākumu īstenošanu valstu līmenī, pamatojoties uz šo pamatsistēmu.

(Runātāja piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti (Reglamenta 149. panta 8. punkts)).

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Paldies, Flašíková kundze, ka piekritāt atbildēt uz manu jautājumu. Jūs, nepārprotami, ļoti labi pārzināt šo ziņojumu un noteikti zināsiet arī to, ka ziņojumā ir iekļauta prasība, kas paredz, ka dalībvalstīm ir jāmaksā soda nauda, ja tiek konstatēts, ka tās nepilda savus pienākumus vai neievēro stratēģijās noteikto. Kā jūs vērtējat to, ka dalībvalstij būs jāmaksā sods arī tad, ja netiks izpildīta prasība par obligātu pamatskolas apmeklēšanu? Pamatskolas apmeklēšana ir obligāta visās valstīs. Ja romu tautības bērni neapmeklēs pamatskolu, vai attiecīgajai valstij tad būs jāmaksā sods? Vai jums nešķiet, ka arī vecāki ir atbildīgi par to, lai viņu bērni apmeklētu skolu?

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Saistībā ar to vēlos norādīt vienu: es pilnībā atbalstu viedokli, ka tiesību piešķiršanas kontekstā svarīga ir arī pienākumu izpilde. Protams, ka arī vecāku pienākums ir nodrošināt, ka tiek ievērotas visas viņu bērnu tiesības. Tomēr manā skatījumā ES dalībvalstīm ir pietiekami daudz instrumentu, lai šādu telpu izveidotu, un tās netiks sodītas, ja vecāki nepildīs savus pienākumus.

  Stanimir Ilchev, ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties referentei Járóka kundzei un Komisijas, Padomes un Ungārijas prezidentūras pārstāvjiem, jo viņi mums ir devuši daudzus nopietnus solījumus un uzņēmušies ļoti nozīmīgas saistības.

Apsverot romu integrāciju, mēs nedrīkstam aizmirst, ka šis ir specifiskākais un, iespējams, sarežģītākais jautājums Eiropā un Eiropas Savienībā. Šo jautājumu mēs nevaram atrisināt, tikai piešķirot finansējumu, tikai ieviešot tiesību aktus, kas vērsti uz diskriminācijas novēršanu, vai tikai uzsākot izglītības programmu īstenošanu. Šo problēmu var atrisināt, vienīgi apvienojot visas šīs pieejas un, būtībā, vienīgi kopīgas politiskās gribas apstākļos.

Patlaban ES lielākā mērā nekā jebkad agrāk ar saviem 12 miljoniem romu tautības pārstāvju cenšas tikt galā viena pati. Daži joprojām nesaprot, ka šie cilvēki nav tikai Bulgārijas, Rumānijas vai Slovākijas romi un ka viņi ir Eiropas Savienības iedzīvotāji, kuriem ir tādas pašas tiesības un pienākumi, tomēr arī ierobežotas iespējas.

Situācija, kā redzams, ir diezgan sarežģīta. Jo labāku integrāciju panāksim, ieviešot dalībvalstu un visu Eiropas iestāžu īstenotus pasākumus, iniciatīvas un politiku, jo Eiropas Savienības stratēģija romu integrācijai būs veiksmīgāka.

Improvizētiem un vienpusējiem pasākumiem var būt pat kaitējoša, nevis labvēlīga ietekme. Tāpēc es vēlos norādīt, ka dažās dalībvalstīs ir neatbilstoša un reizēm pat nepareiza izpratne par romu tautības pārstāvjiem. Tāpēc par romu jautājumu Eiropā ir aktīvi jārunā un ir profesionāli jāpārrauga progress šajā jomā. Pretējā gadījumā var notikt tā, ka bumbu ar laika degli mēs tikai pārvietojam no vienas vietas Eiropas kartē uz citu, nevis neitralizējam to.

Mūsu vērienīgās stratēģijas pamatā ir jābūt neatlaidīgiem centieniem nodrošināt izglītību romu tautības pārstāvjiem. Proti, ir jāpanāk viņu bērnu pilnīga integrācija izglītības sistēmā, jāpiedāvā pamatkvalifikāciju iegūšanas iespējas jauniešiem un jānodrošina pieaugušo rakstpratība.

Par galveno mērķi ir jānosaka pakāpeniska to romu skaita palielināšana turpmākajos gados, kuri ir apmācīti, lai varētu iekļauties darba tirgū, un kuriem ir korekta attieksme pret iestādēm un tiesiskumu. Tikai šādi spēsim nodrošināt, ka nākotnē romu dzīve maina savu līdzšinējo attīstības gaitu, kuru raksturo nožēlojama eksistēšana plūstošajās smiltīs, kuras nevajadzīgi ir aizrāvušas sev līdzi Eiropas nodokļu maksātāju naudu.

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka mums tagad ir konkrēta Eiropas pamatsistēma, kas nosaka katras dalībvalsts pienākumu izstrādāt savu romu integrācijas stratēģiju, protams, ir laba ziņa. Līdz šī gada beigām Komisija izvērtēs šīs stratēģijas un aptuveni pēc gada mums šis jautājums būs jāapspriež vēlreiz. Būtībā šodien mēs runājam par ceļvedi, kuram būtu jānodrošina parlamentu deputātiem, valsts iestādēm un pilsoniskajai sabiedrībai iespēja pastāvīgi ievērot īpašu modrību tajās svarīgajās jomās, kuras jūs minējāt.

Jānorāda, ka Komisijas paziņojumā ir atbalstīti daži no viedokļiem, kurus mēs paudām Parlamenta ziņojumā. Es runāju, piemēram, par Pamattiesību aģentūras iesaistīšanu stratēģiju novērtēšanā. Manuprāt, minētā aģentūra ir apliecinājusi savu kompetenci šajā jomā. Es runāju arī par nepieciešamību veidot sadarbību ar Eiropas Padomi saistībā ar romu kopienu pārstāvošiem vidutājiem izglītības jomā. Šis ir svarīgs stratēģisks faktors, no kura ir atkarīgs tas, cik sekmīga būs visu līmeņu projektu īstenošana. Tikpat svarīga nozīme ir uzmanībai, kas tiek pievērsta romiem, kas ir trešo valstu pilsoņi, un paplašināšanās aspektam. Šajā ziņojumā šie apsvērumi ir ņemti vērā. Visbeidzot norādīšu, ka manā skatījumā ļoti atbalstāma ir doma noteikt kopējus rādītājus pārraudzības sistēmas vajadzībām.

Tomēr jāuzsver arī daži šī paziņojuma trūkumi. Manuprāt, tajā nav pietiekami kategoriski un nav pietiekami apņēmīgi pausta nepieciešamība nodrošināt romu līdzdalību visos līmeņos, proti, projektu sagatavošanā, to īstenošanā un novērtēšanā. Paziņojumā ir izklāstīts par informēšanu un apspriedēm, bet ļoti svarīga ir pašas romu kopienas iesaistīšana. To apliecina pietiekami daudz gadījumu, jo Eiropā ir bijusi arī pozitīva pieredze. Uzskatu šo par paziņojuma trūkumu.

Otrs paziņojuma trūkums ir tas, ka jautājums par diskriminācijas novēršanu tajā analizēts pārnozaru kontekstā, apsverot to saistībā ar katru no četrām jomām. Tomēr es uzskatu, ka jautājumu par diskriminācijas un vardarbības izskaušanu un tiesu pieejamības nodrošināšanu romu tautības pārstāvjiem ļoti svarīgi ir vai, precīzāk sakot, būtu bijis izklāstīt atsevišķā punktā. Šis diskriminācijas novēršanas, pamattiesību un tiesu pieejamības aspekts nav iekļauts kā atsevišķs un neatkarīgs jautājums. Uzskatu, kas šis ir vēl viens Komisijas dokumenta trūkums.

Manuprāt, mēs runājām arī par vidutāju jautājumu, par programmu, ko aizsāka Eiropas Padome. Labi, ka tas ir minēts šajā paziņojumā. Mēs varējām minēt un arī jūs varējāt minēt pamatnostādnes, kuras jau ir izstrādājusi Eiropas Padome, lai nepieļautu situāciju, ka mums ir divas stratēģijas vai divu veidu pamatsistēmas valstu stratēģiju novērtēšanai. Manuprāt, tas būtu vairojis šī paziņojuma vērtību.

Visbeidzot, es uzskatu, ka Komisijas darbs vēl nav pabeigts un ka darba grupai ir jāturpina strādāt, lai nodrošinātu, ka dalībvalstīm tiek pastāvīgi atgādināts, ar kādu nepacietību Komisija, pilsoniskā sabiedrība un vietējās iestādes gaida, kad tās šīs pamatnostādnes faktiski īstenos.

  Timothy Kirkhope, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Šis priekšlikums ir iespēja panākt atbilstošāku romu integrāciju dalībvalstīs un rast veidus, kā pilnībā nodrošināt romu tautības pārstāvjiem vienlīdzīgās iespējas un tiesības, kas pienākas visiem ES iedzīvotājiem. Programmas galvenajam mērķim ir jābūt centieniem panākt vispārējo pamattiesību nodrošināšanu visiem šiem iedzīvotājiem.

Tomēr baidos, ka mums šo ļoti pārblīvēto un sarežģīto programmu tāpat kā iepriekšējās programmas nāksies vienkāršot. Ir jāņem vērā dalībvalstu kompetence izglītības, veselības aprūpes un mājokļu jomā, un, spriežot pēc tā, ko esmu izlasījis līdz šim, šķiet, ka Komisija varētu darboties ārpus savu pilnvaru robežām un nelabvēlīgi ietekmēt dalībvalstu tiesības pašām noteikt politiku šajās jomās. Tomēr es ceru, ka šī jaunā stratēģija iezīmēs sākumu jaunai ērai attiecībā uz to, kā ES risina šo jautājumu, jo īpaši — paredzot romu viedokļa uzklausīšanu.

Pārāk ilgi mūsu programmas ir bijušas pārlieku sarežģītas un nav sasniegušas cilvēkus, kuriem palīdzība vajadzīga visvairāk. Teju desmit gados dalībvalstīs nekas būtisks nav panākts. Es ceru, ka Komisija pašreiz pievērsīsies jautājumam par to, kā efektīvāk vienkāršot ES fondu izmantošanas procedūras un kā uzlabot tās programmu pārraudzību, novērtēšanu un īstenošanu. Ja ES piešķir līdzekļus šai jomai, tad pašreiz šie līdzekļi ir jāizmanto efektīvāk.

  Cornelia Ernst, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Jauki, ka mums tagad ir vispārēja stratēģija romu integrācijai, bet baidos, ka ne viss tajā ir tik rožains. Saku to tāpēc, ka vispārējie priekšlikumi, kurus Komisija ir iesniegusi apspiešanai, nepavisam neatbilst tam, par ko vienojāmies gadiem ilgajās apspriedēs ar romu tautības pārstāvjiem, no kurām dažas notika šajā Parlamentā.

Neatkarīgi no tā, vai viņu valstī pamatstratēģija tiek īstenota vai nē, romu kopienas pārstāvji gadiem ilgi ir norādījuši uz vajadzību pēc mērķtiecīgiem pasākumiem un skaidrām un konkrētām prasībām. Mums nav pat skaidri noteiktu sankciju, kas būtu piemērojamas gadījumā, ja šī stratēģija netiek ievērota. Lai gan ir bijuši daži priekšlikumi šajā jomā, faktiskas sankcijas netiek piemērotas, tāpēc jāsaka, ka šajā sistēmā ir vairāk caurumu nekā Šveices sierā.

Stratēģijā romu integrācijai ir jāņem vērā visas svarīgās jomas. Tā mēs vienojāmies. Tomēr ko vēl Komisija piedāvā bez šiem četriem galvenajiem punktiem? Attiecīgajās struktūrās nav paredzēta romu kopienas pārstāvju līdzdalība un viņu iesaistīšana visu ar romiem saistīto lēmumu pieņemšanā. Nav paredzētas struktūras, kas būtu atbildīgas tieši par mērķu īstenošanu. Nav iekļauta dzimumu perspektīva. Un patiesi kaitinoši un, manuprāt, skandalozi ir tas, ka jūs nevēlaties īstenot skaidru rīcību, kas ļautu izskaust diskrimināciju pret romu kopienu.

Jūs gaužaties par to, ka netiek izmantoti romiem paredzētie ES struktūrfondi. Jautāšu jums pavisam tieši: vai jums nešķiet, ka arī diskriminācija pret romiem ir viens no iemesliem, kāpēc šī kopiena minētos ES fondus līdz šim nav izmantojusi? Domāju, ka ir.

Mēs, GUE/NGL grupas deputāti, ļoti kritiski raugāmies uz šo paziņojumu. Mēs uzskatām, ka tas nav atbilstošs, un es ceru, ka tajā tiks veikti vajadzīgie grozījumi.

  Mario Borghezio, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es esmu eiroskeptiķis, tomēr saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, es būtu gatavs atbalstīt plānu, kura mērķis ir diskriminācijas, grūtību un sociālās atstumtības izskaušana, ja vien Eiropas Komisija mums patiešām piedāvātu skaidri noteiktus pasākumus dalībvalstu rīcības uzraudzībai.

Tomēr mums tiek piedāvātas vienīgi šīs runas par gaišo nākotni un lielisko uzraudzību, kuras dzirdam no Eiropas komisāres, kas joprojām nevar man paskaidrot, kā tas nākas, ka viņas valstī, Luksemburgas Lielhercogistē, šiem ceļotājiem ir aizliegts veidot nometnes, bet netālu no manas dzimtās vietas, Itālijā un Francijā, viņi drīkst apmesties. Mēs runājam par mājvietas nodrošināšanu ceļotājiem, bet dažās Eiropas valstīs, jo īpaši Reding kundzes dzimtenē, šiem iedzīvotājiem ir aizliegts pat izveidot nometni.

Manas valsts galvenā laikraksta „Il Corriere della Sera” šodienas numurā ir raksts par kādu māti, kas nav pelnījusi, ka viņu tā dēvē, par kādu ceļotāju, kuru Itālijā aizturēja par savas mazās meitiņas pārdošanu personām, kas plānoja nodot viņu prostitūcijā. Viņa pārdeva savu miesīgo meitiņu. Citi vecāki savukārt liek saviem bērniem darīt ko citu. Bieži vien tieši vecāki nesūta bērnus skolā, kaut arī iestādes, vidutāji un labdarības iestādes uz to aktīvi mudina un tam pievērš uzmanību.

Vai mēs vēlamies runāt arī par šīm problēmām? Varbūt mēs vēlamies pārtraukt šo muļķīgo desas šķēļu dāļāšanu un saprast, ka romu problēmas rodas tikai un galvenokārt viņu pašu vainas dēļ?

  Priekšsēdētāja. − Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Jaunā Eiropas stratēģija romu integrācijai ir paredzēta tikai, lai aktualizētu vecos mērķus, kurus desmit gadu laikā nav izdevies sasniegt. Toreiz, kad 2005. gadā sākām īstenot Romu integrācijas desmitgades programmu, šie mērķi bija ticami. Tomēr pašreiz, kad ES pret romiem arvien biežāk tiek vērsta ekstrēmistiska rīcība un vardarbība, mums ir vajadzīga stratēģija, kas piedāvā daudz konkrētākus pasākumus. Spriedze Ungārijā aug, un policijas īstenotie pasākumi kļūs arvien nežēlīgāki. Ja neieņemsim stingru nostāju, situācija kļūs vēl sliktāka. Tāpēc nav saprotams, kāpēc Komisija nav centusies piedāvāt pienācīgus risinājumus konkrētām problēmām, jo īpaši apstākļos, kad tai bija pieejama arī Eiropas Parlamentā pieņemtā rezolūcija.

  Marian-Jean Marinescu (PPE), rakstiski. – (RO) Jaunā stratēģija romu integrācijas valsts stratēģiju koordinācijai, ar kuru šodien iepazīstināja Komisija, Eiropas Savienībai ir svarīgs dokuments. Tādi pasākumi kā dalībvalstu sakaru punktu izveide romu integrācijas jomā, finansēšanas procedūru vienkāršošana, ES iestāžu veikta dalībvalstu plānu novērtēšana un pārbaudes, lai noskaidrotu, kāds progress dalībvalstīs ir panākts attiecībā uz romu integrāciju, palīdzēs uzlabot romu tautības ekonomisko un sociālo stāvokli Eiropā. Dalībvalstīm ir rūpīgi jāizskata šī stratēģija un pēc iespējas ātrāk jāizveido pārvaldes iestāde, kas atbild par stratēģijas īstenošanu un saskaņošanu ar citām dalībvalstīm. Es ceru, ka, sākot ar šo vasaru, Komisija uzņemsies vadību šīs stratēģijas koordinēšanā, pārraugot norises galvenajās jomās, piemēram, pilsoniskās izglītošanas, profesionālās orientācijas un nodarbinātības veicināšana. Ar nožēlu raugos uz to, ka jaunajā stratēģijā nav iekļauti skaidri ieteikumi par to, kādas programmas romu integrācijas jomā tiks izstrādātas un īstenotas visās dalībvalstīs vienādi, bet ar dažām atšķirībām. Es aicinu Padomi un dalībvalstis izstrādāt šādus ieteikumus par programmām, kuras Komisija koordinēs centralizēti. Bez šāda veida programmām, kas pielāgotas romiem raksturīgajam klejotāju dzīvesveidam, Eiropas Savienība nekad nespēs pilnībā vairot pievienoto vērtību ES līmenī.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – ES pamatsistēma attiecībā uz romu integrācijas valstu stratēģijām ir iespēja apvienot spēkus visos līmeņos un ar visām ieinteresētajām pusēm, lai pieliktu punktu romu atstumtībai. ES līmenī noteiktos mērķus, kuri attiecas uz četrām svarīgām romu integrācijas jomām — izglītības, darba, veselības aprūpes un mājokļu pieejamību — varēs sasniegt tikai tad, ja dalībvalstis paudīs skaidru apņemšanos to darīt. Pašreiz ļoti svarīgi ir strādāt ātrāk un efektīvāk un nodrošināt, ka valstu, reģionālā un vietējā integrācijas politika patiešām ir vērsta uz romiem un ka skaidri noteikti pasākumi atbilst romu vajadzībām, tādējādi nepieļaujot romu atrašanos neizdevīgākā situācijā vai kompensējot to. Dalībvalstīm ir jānodrošina visiem romu bērniem iespēja iegūt kvalitatīvu izglītību un ir jānosaka konkrēts mērķis paaugstināt romu nodarbinātības līmeni saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, palielināt to romu mājsaimniecību skaitu, kurās ir pieejams ūdens, kanalizācija un elektrība, un veicināt vienlīdzīgas iespējas mājokļu, tostarp sociālo mājokļu, pieejamības jomā. Dalībvalstīm ir jānosaka konkrēti mērķi un konkrēti to izpildes termiņi, lai palielinātu romu dzīves ilgumu, lai panāktu, ka romu bērnu vakcinācija notiek vismaz tādā pašā līmenī kā citu tautību bērniem, un lai līdz citu tautību līmenim samazinātu bērnu un māšu mirstības rādītājus.

  Marie-Thérèse Sanchez-Schmid (PPE), rakstiski. – (FR) Beidzot Komisija ir noteikusi mums dažus vērienīgus mērķus attiecībā uz romu integrāciju Eiropā: nodrošināt visiem romu bērniem vismaz pamatizglītību, samazināt bērnu mirstību un novērst atšķirības dzīves ilgumā. Tomēr šie mērķi vēl ir jāīsteno praksē. Gadu pēc tam, kad Eiropas Parlaments pieņēma grozījumus ERAF regulā, kas ir vērsta uz ieguldījumiem atstumtajām kopienām paredzētos mājokļos, projektu uzsākšana ir apgrūtināta. Ir svarīgi, lai dalībvalstis veic ieguldījumus un ziņo par saviem pasākumiem tādās jomās kā nodarbinātība, izglītība, veselības aprūpe un mājokļi romu tautības pārstāvjiem, bet tikpat svarīgi ir, lai Komisija nodrošina pašreizējo Eiropas programmu izmantošanas stingru pārraudzību. Visbeidzot, romu tautības pārstāvjiem ir jāizmanto šī iespēja uzņemties vadību pār savu likteni, apzinoties, ka viņi var paļauties uz Eiropas atbalstu. Nogaidoša attieksme un tukši vārdi būs tikai maize labējiem radikāļiem un iemesls kopienu savstarpējai neuzticībai. Nākamajā piektdienā, 8. aprīlī, tiks svinēta starptautiskā romu diena. Es ceru, ka 2012. gada 8. aprīlī mēs varēsim priecāties par panākto progresu.

11. 2012. finanšu gada budžeta ieņēmumu un izdevumu tāme, I iedaļa — Parlaments (debates)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir ziņojums (A7-0087/2011), ko Budžeta komitejas vārdā iesniedza José Manuel Fernandes, par Eiropas Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, I iedaļa — Parlaments (2011/2018(BUD)).

  José Manuel Fernandes, referents. – (PT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos pateikties visiem, kas piedalījās šī ziņojuma izstrādē un jo īpaši ēnu referentiem no visām politiskajām grupām.

Šis ziņojums dos iespēju pieņemt taupīgu, ierobežojošu un stingri kontrolētu 2012. gada budžetu. Patiesībā, salīdzinot ar sākotnējo priekšlikumu, mums ir izdevies samazināt izdevumus par aptuveni EUR 49 miljoniem. Attiecībā uz mūsu nostāju, par kuru balsojām un kuru atbalstīja liels Eiropas Parlamenta deputātu vairākums, jānorāda, ka mēs esam izdarījuši vairāk nekā bijām apņēmušies. Mēs teicām, ka budžeta korekcijas aptuveni atbildīs inflācijas līmenim. Mēs esam panākuši daudz vairāk, un tas nozīmē, ka 2012. gada budžets patiešām ir mazāks: 5. budžeta pozīcijā, kurā ir iekļauti Eiropas iestādēm paredzētie līdzekļi, tā apmērs nesasniegs 20 %. Vairākus gadus mēs neizpildījām šo mērķi un pārsniedzām 20 % robežu.

Atgādināšu, ka Priekšsēdētāju konference ir noteikusi, ka Parlamenta budžeta mērķa apmērs ir 20–22 %, un šogad šis skaitlis ir vēl mazāks. Tomēr arī saistībā ar 2012. finanšu gada budžeta īstenošanu mēs gribēsim ietaupīt, izmantojot labas pārvaldības, saimnieciskuma, lietderības un efektivitātes principus. Mēs vēlamies, lai visi izdevumi tiek pamatoti ar dokumentāliem pierādījumiem un lai attiecībā uz visām mainīgajām izmaksām tiek veikta izmaksu un ieguvumu analīze. Šādi mēs gūsim papildu ietaupījumus arī īstenošanas laikā.

Visām iestādēm ir jācenšas ietaupīt un sasniegt prognozes, kas izteiktas attiecībā uz rezervēm 5. budžeta pozīcijā, kurā ir iekļautas visu iestāžu administratīvās izmaksas, 2012. gadā paredzot pārpalikumu aptuveni EUR 380 miljonu apmērā. Mēs ierosinām EUR 100 miljonus no administratīvajām izmaksām paredzētajiem līdzekļiem novirzīt uz jauniešu jomu. Kāpēc jauniešu? Tāpēc, ka jaunieši ir tā paaudze, kurai ir grūtāk atrast darbu, un bezdarba līmenis jauniešu vidū ir divas reizes augstāks nekā citās paaudzēs. Tomēr „jauniešus” par 2012. gada prioritāti esam izvēlējušies vēl arī citu iemeslu un mērķu dēļ. „Jaunieši” bija prioritāte jau 2011. gadā, un šī paaudze ir minēta arī visos piecos mērķos, kas iekļauti stratēģijā „Eiropa 2020”, kura nosaka ne tikai nākamā finanšu plāna tendences, bet arī Balzani kundzes 2012. gada budžeta tendences. Turklāt attiecībā uz 30–34 gadus vecu iedzīvotāju mācību pārtraukšanas rādītājiem un izglītības līmeni jānorāda, ka 40 % šīs paaudzes pārstāvju ir ieguvuši augstāko izglītību, un tas nosaka abu šo mērķu ekskluzīvo raksturu. Es ceru, ka visi grozījumi, kas ir vērsti pret šo priekšlikumu, tiks vēlreiz apsvērti, jo es uzskatu, ka „jaunieši” Parlamentam arī turpmāk ir jāuzskata par prioritāti.

  Monika Hohlmeier, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, referenta kungs, dāmas un kungi! Kā mēs visi zinām, Parlamenta budžets 2012. gadam tiek veidots grūtas ekonomiskās un finanšu situācijas apstākļos. Tāpēc es atzinīgi vērtēju to, ka esam vienojušies par pamatnostādnēm, saskaņā ar kurām Parlamenta budžets ir jāizstrādā rūpīgi, paredzot tikai nelielus izdevumu palielinājumus un veiktās korekcijas nedrīkst pārsniegt inflācijas līmeni. Manuprāt, mērķis, ko Fernandes kungs minēja saistībā ar jauniešu nodarbinātību, ir ļoti svarīgs, jo, jau izstrādājot mūsu iepriekšējo budžetu, mēs nopietni apsvērām nepieciešamību piešķirt jauniešiem vairāk līdzekļu nekā iepriekš, tā kā jo īpaši jaunieši ir tā paaudze, kuru raksturo augsts bezdarba līmenis vai kurai ir vajadzīgs īpašs atbalsts, tostarp no Eiropas. Tāpēc papildu EUR 100 miljonu piešķiršana, manuprāt, ir ļoti atzinīgi vērtējama pieeja.

Es kā referente ēku jautājumos īpaši vēlos norādīt, ka manā skatījumā ļoti svarīgi ir saglabāt augsto efektivitāti mūsu ēku finansēšanas jomā un rūpīgi pārraudzīt finanšu situāciju. Es piekrītu tam, ka Parlamenta budžeta līdzekļi, kas gada laikā netiek iztērēti, ir jāizmanto pēc iespējas apdomīgāk, lai izvairītos no procentu maksājumiem. Tāpat ir jānodrošina, ka gada nogalē naudas līdzekļi netiek drudžaini tērēti, bet gan tiek izmantoti, lai ātrāk un ekonomiski izdevīgāk nomaksātu ēku maksājumus. Attiecībā uz Eiropas vēstures namu mums ir jānodrošina, ka vēlreiz tiek rūpīgi izskatīts darbības plāns un ka tiek stingri uzraudzītas celtniecības izmaksas, lai (tas ir ļoti būtiski) pienācīgu budžetu varētu izstrādāt arī pēc tam, kad ēka būs pabeigta, paziņojot par to atbilstīgi 179. panta 3. punktam.

  Derek Vaughan, S&D grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos izteikt atzinību referentam par pieeju, ko viņš ir izvēlējies attiecībā uz šo budžetu, un par to, ka viņš ir atzinis, ka Parlamentam ir jāizvairās no lieliem izdevumu palielinājumiem 2012. gadā. Īpaši svarīgi tas ir tāpēc, ka, kā mēs zinām, Padome plāno samazināt savu budžetu par 4 %, Komisija ir paredzējusi palielināt savu budžetu tikai par 1 %, Reģionu komiteja par aptuveni 2,9 % un Ekonomikas un sociālo lietu komiteja vēl mazākā apmērā.

Manuprāt, Prezidija sākotnējais priekšlikums par palielinājumu 5,2 % apmērā bija krietni vien pārmērīgs. Tāpēc šī skaitļa samazināšana līdz 2,3 % ir uzskatāma par progresu. Faktiski tas ir samazinājums par aptuveni 0,5 %. Es būtu vēlējies, lai šis pieaugums būtu vēl mazāks. Nākotnē mums, manuprāt, būtu jāizstrādā plāns, lai noteiktu ietaupījumu iespējas Parlamenta budžetā.

Tomēr mums jāatzīst, ka dažās jomās ietaupījumi ir nodrošināti. Es atzinīgi vērtēju ietaupījumus, kas ir veikti attiecībā uz Pievienotās vērtības novērtēšanas nodaļu (aptuveni EUR 1,3 miljonu apmērā), informācijas kampaņām, ēku politiku, kancelejas piederumiem un priekšlikumu samazināt rezerves neparedzētiem izdevumiem par aptuveni EUR 3 miljoniem. Šo ietaupījumu kopējā vērtība ir aptuveni EUR 13,7 miljardi, turklāt tiem jāpieskaita arī atliktie izdevumi, kas saistīti ar Lisabonas Līgumu un paplašināšanos. Kā jau minēju, manuprāt, mēs būtu varējuši ietaupīt vēl vairāk, bet vismaz dažās jomās mēs esam spējuši rast ietaupīšanas iespējas.

Visbeidzot, es gribētu izteikties arī par diviem svarīgiem neatrisinātiem jautājumiem? Pirmkārt, attiecībā uz referenta minēto ierosinājumu EUR 100 miljonus no 5. pozīcijas neizmantotajām rezervēm novirzīt jauniešu politikai vēlos norādīt, ka kopā ar citām politiskajām grupām 7. grozījumā mēs esam minējuši, ka šādu līdzekļu novirzīšanu varētu apsvērt, bet tikai saskaņā ar 2012. gada vispārējā budžeta prioritātēm. Tāpēc, lai mēs varētu pieņemt lēmumu par to, vai šie pasākumi ir jāīsteno un kā ir jāizmanto līdzekļi, proti, kādiem mērķiem tie tiktu izmantoti, ja šāda novirzīšana notiktu, mums būs jārīko apspriedes par šo jautājumu. Pagaidām ir daudz par agru ko tādu apņemties.

Otrkārt, vēlos runāt par Eiropas vēstures nama jautājumu. Šī būtu laba iecere, ja mums būtu daudz naudas, bet, manuprāt, šobrīd nav īstais brīdis ko tādu darīt. Mums ir vajadzīgs atbilstošs darbības plāns un mums ir jānodrošina tā izskatīšana atbilstošā parlamenta procedūrā, iespējams, standarta budžeta procedūrā šī gada otrajā pusē, lai deputāti varētu paust savu viedokli par šo projektu. Attiecībā uz šo un citiem jautājumiem, manuprāt, ir svarīgi, lai lēmumi, ko Parlaments pieņem saistībā ar mūsu pašu budžetu, tiktu vērtēti kā pareizi. Mūsu pašu budžets ir svarīgs, un mums ir jāspēj radīt pārliecība, ka mēs rūpējamies par to, lai sabiedrības vārdā tiktu pieņemti pareizie lēmumi.

  Alexander Alvaro, ALDE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Es piekrītu tam, ka referenta un mūsu kolēģu darbs ir nesis augļus. Ir skaidrs, ka naudas līdzekļi nav viss, bet arī bez tiem neko nav iespējams izdarīt. To pašu var teikt par ietaupījumu veikšanu — visi vēlas paturēt to, kas viņiem pieder, un neviens nav gatavs ne no kā atteikties, lai tādējādi varētu vairāk ietaupīt. Ņemot vērā šo situāciju, jāsecina, ka apspriede par to, vai inflācijas līmenis ir 2,3 %, 2,5 % vai 2,7 %, galu galā ir tikai cīņa ar iedomātu pretinieku. Mūsu uzdevums ir raudzīties, kur mēs patiešām varam ietaupīt.

Saistībā ar to īpaši būtisks aspekts (un Eiropas Parlamenta sekretariātam tas būtu jāņem vērā) ir nepieciešamība nodrošināt, ka Budžeta komiteja saņem visus galvenos dokumentus, lai tā varētu izvērtēt, kurās Eiropas Parlamenta budžeta pozīcijās varētu ietaupīt, nevis tikai ģenerālsekretāra priekšlikumus, kas jāapstiprina. Eiropas Parlamenta budžetu neveido tikai šie grozījumi.

Fernandes kungs norādīja, ka esam panākuši ietaupījumus EUR 49 miljonu apmērā. Taču viņš noklusēja, ka divas trešdaļas no šiem ietaupījumiem vienkārši ir pārvirzītas uz 2013. vai 2012. finanšu gadu, tāpēc par šo līdzekļu izmantojumu mums būs jālemj nākamgad. Attiecībā uz faktiskajiem ietaupījumiem jānorāda, ka esmu gandarīts par to, ka tā dēvētās mazās grupas, tostarp Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, ir spējušas apvienoties, lai pārliecinātu divas lielākās grupas par nepieciešamību veikt šos ietaupījumus informācijas tehnoloģiju jomā un attiecībā uz tādām vienkāršām lietām kā uzkopšana vai maksājumi politiskajām partijām un fondiem, proti, esmu gandarīts par to, ka teorētiski mums ir izpratne vismaz par to, kurās jomās līdzekļus var ietaupīt.

Pret nesen atklātajām debatēm par EUR 100 miljonu piešķiršanu mūsu jauniešiem, protams, nevienam nevar būt iebildumu. Tomēr mums jābūt piesardzīgiem, lai nepieļautu, ka tiek novērsta mūsu uzmanība, jo šim jautājumam nav nekādas saistības ar šo ziņojumu. Tas ir jāizskata citos ziņojumos. Mēs nedrīkstam pieļaut, ka tiek novērsta mūsu uzmanība no citiem svarīgiem jautājumiem. Tomēr šis ir labs sākums, un ir skaidrs, ka mums nav obligāti vajadzīgi vairāk naudas līdzekļi, bet mums ir jābūt disciplinētākiem attiecībā uz to tērēšanu. Manuprāt, mēs varam cerēt uz rezultatīvu sadarbību ar visām grupām.

  Helga Trüpel, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Eiropas Parlamentam šajos ekonomiski grūtajos laikos patiešām ir jādod savs ieguldījums un ir jābūt gatavam ievērot pašierobežojošu taktiku un pašdisciplīnu, kaut arī mūsu iestāde joprojām tiek pilnveidota un Lisabonas Līgums ir noteicis mums jaunus pienākumus. Es piekrītu iepriekšējam runātājam, ka mēs rīkojāmies pareizi, vienojoties samazināt līdz 2,3 % Prezidija budžeta priekšlikumu, kurš sākotnēji paredzēja pārmērīgi lielu palielinājumu 5,2 % apmērā. Tomēr palielinājums ir palielinājums arī tad, ja tas ir mazāks par inflācijas līmeni. Tas nozīmē, ka mēs neveicam faktiskus ietaupījumus, bet tikai samazinām pieaugumu. Mums patiešām vajadzētu būt pietiekami godīgiem un saukt lietas īstajos vārdos.

Attiecībā uz Eiropas vēstures nama jautājumu jānorāda, ka konceptuāli vairākums manas grupas deputātu atbalsta ieceri izveidot dienestu, kas informētu Eiropas iedzīvotājus par mūsu vēsturi laikposmā pēc 1945. gada. Tomēr, lai to īstenotu, ir vajadzīgs darbības plāns un ir jābūt izpildītiem visiem nosacījumiem, kas patlaban tiek noteikti saistībā ar rītdienas balsojumu, kurā lēmums tiks pieņemts pēc balsu vairākuma principa. Tikai šādi ir iespējams īstenot atbildīgu, patiesu un pārredzamu budžeta politiku. Ja būs patiesa vēlme realizēt šo prioritāšu maiņu, saistībā ar kuru turpmākajos gados būs jāveic ieguldījumi EUR 60 miljonu apmērā, tad, kā uzskata Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, mums būs jāpanāk ietaupījumi arī citās jomās, nevis tikai jāierobežo budžeta pieaugums. Piemēram, mēs uzskatām, ka tādos lidojumos Eiropas Savienībā, kuru ilgums nepārsniedz četras stundas, nav jāizmanto biznesa klase. Šādi tiktu ietaupīts diezgan daudz līdzekļu. Tādā veidā varētu palielināt Strasbūrā strādājošajiem darbiniekiem un Parlamenta deputātiem paredzēto velosipēdu skaitu.

Nobeigumā vēlos teikt dažus vārdus par politisko triku ar finansējuma novirzīšanu jauniešu nodarbinātībai. Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, protams, arī vēlas palielināt ar jauniešu nodarbinātību saistītos izdevumus. Tomēr šie izdevumi ir Komisijas budžeta daļa. Paņemot šos līdzekļus no Eiropas Parlamenta budžeta, tiks samazināts finansējums, kas pieejams, piemēram, jaunajai finanšu uzraudzības iestādei vai Pārtikas nekaitīguma iestādei. Vai tas ir tas, ko patiešām vēlamies? Vai šādu vēstījumu Parlaments vēlas raidīt mūsu iedzīvotājiem? Nē, tas nav pareizs lēmums. Mums ir jāstiprina šīs uzraudzības aģentūras, panākot to atbilstību paredzētajam mērķim, un finansējums jauniešu nodarbinātības programmām ir jāņem no Komisijas budžeta. Tāda būtu politiski pareizākā pieeja.

  Lajos Bokros, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! ES vadītāji dzīvo ilūziju un pašapmāna varā. Vislabāk to pierāda šī rīta notikumi. ES iestāžu vadītāji paziņoja, ka finanšu krīze savā ziņā ir aiz muguras. Tas ir ļoti tālu no patiesības. Wolfgang Münchau laikrakstā „Financial Times” vakar rakstīja, ka Eiropai ir jāizdara grūta izvēle starp saistību neizpildi un glābšanas pasākumiem. Abi risinājumi radīs milzīgus zaudējumus. Atšķirsies tikai zaudējumu sadalījums. Saistību neizpildes gadījumā cietīs Vācijas, Francijas, Lielbritānijas, Itālijas un Spānijas bankas un šo valstu nodokļu maksātāji segs izdevumus kopā ar Grieķijas, Īrijas un Portugāles nodokļu maksātājiem. Glābšanas pasākumu gadījumā viss apgrūtinājums būs novirzīts uz Grieķijas, Īrijas un drīz arī Portugāles nodokļu maksātājiem.

Ņemot vērā šo situāciju, es uzskatu, ka arī priekšlikums palielināt Parlamenta budžetu par 2,3 % ir pārmērīgs un nepieņemams. Aicinu veikt atkārtotus aprēķinus un samazināt šo skaitli līdz 1 %, kā ierosināja komisārs Janusz Lewandowski. Pieaugums, kas būtu ievērojami mazāks par inflāciju, palīdzētu Parlamentam iemantot tik ļoti nepieciešamo leģitimitāti Eiropas iedzīvotāju acīs. Izmaiņas var veikt ne tikai attiecībā uz budžeta pieaugumu, bet arī struktūru.

Ir daudz iespēju, kā ietaupīt līdzekļus, lai tos izmantotu Eiropas nodokļu maksātāju vajadzībām. Helga Trüpel jau norādīja, ka nav jālido biznesa klasē, ceļojot Eiropas Savienības robežās. Grozījumā, ko kopīgi iesniedza Verts/ALE, GUE/NGL un ECR grupa, ierosināts būtiski samazināt ceļošanas izmaksas lidojumiem, kas nepārsniedz četras stundas, izmantojot elastīgās ekonomiskās klases biļetes. Šeit, Strasbūrā, nav vajadzīga mirdzošu un ekskluzīvu melno Mercedes-Benz automobiļu parks. Var izmantot tramvaju. Mums nav vajadzīgs Eiropas vēstures nams, jo Eiropa zaudē konkurētspēju un ģeopolitisko ietekmi. Tas jebkurā gadījumā būs muzejs.

Būtiski var ietaupīt enerģētisko izmaksu jomā. Mūsu birojos nav temperatūras kontroles vai individuāli pielāgojamu siltumapgādes vai gaisa kondicionēšanas sistēmu. Ik gadu mēs izšķiežam ievērojamu daudzumu enerģijas. Būtiski ietaupīt var arī drošības un IT dienestu jomā. Abās šajās jomās ir vajadzīga uzlabota pakalpojumu sniegšana par mazāku samaksu. Mums ir jāpārskata un jāpārstrādā arī izdevumi veselības apdrošināšanas jomā. Nav nepieciešams nodrošināt iespēju saņemt tik plašu veselības aprūpes pakalpojumu klāstu. Budžeta plānošana ir pozitīvo un negatīvo prioritāšu noteikšana. Pozitīvo prioritāšu mums netrūkst, bet atbildīga un apdomīga budžeta plānošana nosaka nepieciešamību pēc abām, jo īpaši krīzes laikā.

  Miguel Portas, GUE/NGL grupas vārdā. – (PT) Mums, Eiropas Parlamenta deputātiem, ir tiesības pieņemt lēmumus par savām algām. Mēs lemjam arī par līdzekļiem, kas nepieciešami darbinieku algošanai. Laikposmā no 2010. līdz 2011. gadam mēs ik mēnesi piešķīrām sev papildu EUR 3000. Mēs arī balsojam par maksimāli pieļaujamo izdevumu apmēru mūsu birojos, par palīdzību izdevumu segšanā, par pabalstiem un pat par to, kā mēs ceļojam. Mums ir pilnīga rīcības brīvība šajās jomās, un tāpēc es jautāju sev un jums: vai mēs esam izmantojuši vai ļaunprātīgi izmantojuši šīs pilnvaras, vai mēs esam bijuši prātīgi un apdomīgi vai tomēr neesam spējuši pretoties vēlmei izmantot varu, ko šīs pilnvaras mums dod? Diemžēl neesam, un tāpēc šo debašu būtība slēpjas nevis skaitļos, bet ētikas un politikas apsvērumos, šīs debates ir mūsu iespēja iemantot atzinību vai nopēlumu to personu acīs, kuru priekšā esam atbildīgi.

Es nekādā ziņā neesmu pretpartejiski noskaņots populists, un es arī neuzskatu, ka deputātiem būtu jāstrādā sveču gaismā. Tomēr mūsu valstīs notiek šāda veida demagoģija, un tieši tāpēc mums ir jāievēro ļoti stingra nostāja, kad mēs runājam par tādu lēmumu pieņemšanu, kas saistīti ar naudu un citiem labumiem, ko saņemam. Man ļoti žēl, bet nav pareizi, ka deputāti, kas vienmēr ir lidojuši ekonomiskajā klasē, sāk lidot biznesa klasē pēc tam, kad lidojumu izdevumi tiek atlīdzināti, ņemot vērā biļetes, nevis kilometrus. Tas pats kritērijs attiecas uz mūsu algām un izdevumiem. Manuprāt, tie ir pārmērīgi, dažos gadījumos pat izšķērdīgi, bet ne jau tas ir galvenais: galvenais ir saprast, vai mēs esam pietiekami drosmīgi, lai beidzot nobalsotu par šo izdevumu iesaldēšanu.

Mani izbrīna tas, ka Parlamentā ir tādi deputāti, kas nevilcinoties aizstāv taupības politiku un algu un pensiju samazināšanas pasākumus savā valstī, bet aizmirst par taupību, pieņemot lēmumus, kas saistīti ar viņu pašu naudas līdzekļiem. Kolēģi, šī situācija ir ne tikai nopietna, bet arī nepareiza un ļoti apbēdinoša.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Parlamenta pieprasītais budžeta palielinājums 2,3 % apmērā liek apšaubīt Parlamenta atbildības izjūtu. Analizējot dažādās izdevumu pozīcijas, kļūst redzams, ka daudzās jomās bez objektīva pamatojuma ir paredzēts budžeta palielinājums 50 % līdz 100 % apmērā.

Šīs plenārsēdes sākumā aicināju Parlamentu atlikt balsojumu par Fernandes kunga ziņojumu tāpēc, ka nav pieejama precīza informācija par Eiropas vēstures nama izmaksām un ir vērojams interešu konflikts, taču mans pieprasījums tika noraidīts. EUR 2,5 miljoni ir jau izmaksāti, nesaņemot pietiekamu informāciju. Šķiet, ka EP deputāti vēlas darboties tumsā un izdāļāt nodokļu maksātāju naudu, neuzdodot pareizos jautājumus. Šajā situācijā es varu vienīgi aicināt Lielbritānijas premjerministru atbalstīt tikai un vienīgi visa ES 2012. gada budžeta būtisku samazināšanu, un ceru, ka uz Parlamentu attieksies lielākie samazinājumi.

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Ko gan var pateikt vienas minūtes laikā par Eiropas Parlamenta budžetu 2012. gadam? Neko daudz, tomēr pietiekami.

Šajā ziņojumā nav izklāstīts konkrēts redzējums. Drīzāk tas ir tukšu vārdu savārstījums, kas vēlreiz apliecina, ka Eiropas Savienībai nav nekādas pievienotās vērtības. 2012. gada budžets paredz līdzekļu izšķiešanu, īpaši saistībā ar tik smieklīgu projektu kā Eiropas vēstures nams. Izmaksu aprēķini nepakļaujas uzraudzībai, bet Budžeta komitejas priekšsēdētājs, kuram ir jāpieņem lēmums par finansējumu, iespējams, kļūs arī par uzraudzības padomes locekli. Nevienā citā parlamentā neatzītu šāda veida interešu konfliktu, bet Eiropas Parlaments pret to neiebilst. Tas ir par traku!

Lamassoure kungs vakar pauda vēlmi atkāpties no amata. Nīderlandes brīvības partija (PVV) darīs visu iespējamo, lai tas notiktu. Es ceru, ka attiecībā uz nākamo gadu mums izdosies ierobežot un pat pārtraukt naudas līdzekļu izšķiešanu. Vienlaikus es turpināšu pārraudzības un ziņošanas pienākumu veikšanu iedzīvotāju vārdā.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms man jāpateicas referentam Fernandes kungam par Parlamenta budžeta tāmes sagatavošanu un par spēju veiksmīgi rast līdzsvaru starp ģenerālsekretāra prasībām un komisāra Lewandowski ierosinājumiem par Eiropas iestāžu administratīvo izdevumu ierobežošanu.

Laikā, kad dalībvalstu finanses ir ierobežotas, Eiropas Parlaments, izpildot pieprasījumus palielināt budžetu mazāk nekā inflācijas līmeņa apmērā, vēlas raidīt vēstījumu, ka tas rīkojas atbildīgi.

Es ceru, ka Padome, kura izvērtēs referenta priekšlikumu samazināt izdevumu griestus 5. pozīcijā, lai finansētu jauniešu atbalstam paredzētās politikas stratēģijas, šo priekšlikumu atbalstīs.

Manuprāt, ir ļoti būtiski rast papildu līdzekļus, lai atbalstītu jauniešu nodarbinātību, kura pašreiz lielākajā Eiropas daļā ir sasniegusi tik zemu līmeni kā vēl nekad, jo šādi mēs varētu veicināt stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu un atjaunot ekonomikas izaugsmi, kura ir atkarīga no mūsu jauniešiem un viņu iespējām iegūt augsta līmeņa izglītību.

  Göran Färm (S&D). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka kolēģi, kuri būtībā neatbalsta Eiropas Savienības ideju, vēlas samazināt Eiropas Parlamenta budžetu, iespējams, nav nekas neparasts, bet ir pilnīgi skaidrs, ka aiz šiem centieniem slēpjas populistiski motīvi. Vēl svarīgāks ir fakts, ka arī tie deputāti, kas atbalsta Eiropas Savienību, uzskata, ka ir pienācis laiks pārskatīt mūsu administratīvos izdevumus.

Šajā ziņojumā mēs pirmo reizi pieņemam lēmumu neatbalstīt Parlamenta budžeta palielināšanu laikā, kad dalībvalstu budžeta līdzekļi ir ierobežoti un kad daudzi vienkāršie iedzīvotāji cieš no taupības pasākumu radītajām sekām. Mums šis jautājums ir jāsāk uztvert nopietni. Pirmo reizi manas Parlamenta deputāta karjeras laikā mēs samazinām Parlamenta budžetu. Uzskatu, ka mums ir jādara vēl vairāk. Es piekrītu referentam un vairākiem iepriekšējiem runātājiem, ka attiecībā uz šo jautājumu mums ir jāievēro stratēģiskāka pieeja. Tāpēc Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir iesniegusi grozījumu par Parlamenta administratīvo izdevumu ilgtermiņa stratēģisko pārskatīšanu. Pašreiz mums ir jāpierāda, ka uztveram šo uzdevumu nopietni un ka tie nav tikai tukši vārdi. Mums jāsāk darbs pie šīs pārskatīšanas.

Otrs aspekts, par kuru vēlos runāt, ir Eiropas vēstures nams. Daudzi ir pauduši šaubas par to, vai Eiropas vēstures muzejs būtu jāpārvalda Parlamentam. Tas, protams, ir strīdīgs jautājums, bet manā skatījumā šim projektam ir arī zināma jēga, proti, neviens cits līdz šim šādu muzeju nav izveidojis. Iespējams, kādam tas beidzot ir jāizdara. Tomēr tas ir jādara, ievērojot pārredzamus principus, pilnībā uzņemoties atbildību par izdevumiem un patiesi uzņemoties atbildību par tā darbību. Tāpēc mani ļoti priecē tas, ka Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai, S&D grupai un referentam ir izdevies panākt savstarpēju vienošanos rīkot balsošanu par svarīgākajiem mūsu grozījuma aspektiem. Tas nozīmē, ka attiecībā uz Eiropas vēstures namu mums tagad būs patiesi pārredzams lēmumu pieņemšanas process. Man prieks par to.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Lucas Hartong (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Vēlos jautāt godātajam kolēģim, kas vainas populismam? Parlamenta deputāti taču ir populus jeb tautas balss.

  Göran Färm (S&D). – (SV) Hartong kungs, ar populismu parasti saprot to, ka kāds kaut ko neuztver nopietni, ka viņš rīkojas tikai instinktīvi un neapsver iespējas īstenot atbilstošu un stratēģisku rīcību. Attiecībā uz to, ko darām pašreiz, svarīgākais aspekts, protams, ir tas, ka deputāti, kuri patiešām tic Eiropas Savienībai, arī vēlas panākt, lai mēs uzņemamies atbildību mūsu nodokļu maksātāju priekšā un pienācīgi pārskatām ES administratīvos izdevumus. Tiem, kas nevēlas Eiropas Savienību, piemēram, Hartong kungam, ir daudz vieglāk to izdarīt, jo viņš labprāt pieliktu visam punktu. Tomēr tā nav atbildības uzņemšanās, tas ir populisms.

(Runātājs piekrita atbildēt uz vēl vienu jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Färm kungs! Man ir šāds jautājums. Ja raugāmies uz sākotnējo Parlamenta Prezidija priekšlikumu, var šķist, ka šajā ziņojumā tiek piedāvāti ietaupījumi, bet, ja salīdzinām ar 2010. gadā īstenoto budžetu, tad 2012. gadā tiek ierosināts palielināt budžetu par 11 % jeb EUR 175 miljoniem. Nav grūti saskatīt būtisko: EUR 43 miljoni mēbelēm, EUR 33 miljoni parlamentārajiem palīgiem, EUR 18 miljoni pagaidu darba līgumiem un EUR 7 miljoni informācijas kampaņām. Nedomāju, ka man vajadzētu turpināt.

  Göran Färm (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Portas kungam nevajag turpināt. Būtībā es viņam piekrītu. Arī es vēlējos lielākus samazinājumus. Mani neapmierina tas, ka palikām pie palielinājuma 2,3 % apmērā. Manuprāt, šis skaitlis varēja būt vēl mazāks, bet tāds kompromiss tika panākts starp Budžeta komiteju un Prezidiju. Šis ir viens no iemesliem, kādēļ mēs iesniedzām grozījumu, kura mērķis ir panākt Parlamenta izdevumu ilgtermiņa stratēģisko pārskatīšanu. Manuprāt, ievērojot mūsdienīgāku pārvaldību un faktiskos centienus veikt ilgtermiņa ietaupījumus, mēs varētu uzlabot situāciju administratīvo izdevumu jomā, un šajā ziņā mēs noteikti uzklausīsim dažus no Portas kunga priekšlikumiem.

  Carl Haglund (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Dažus no aspektiem, par kuriem šodien debatējam diezgan saasinātā tonī, mēs apspriedām jau pagājušajā gadā. Toreiz mums nebija vēlmes neko pārskatīt. Man prieks, ka kolēģis no Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas tikko norādīja, ka tagad mums, piemēram, ir vēlme apsvērt, ko varam darīt ilgtermiņā. Tā, iespējams, ir saprātīgākā pieeja šim jautājumam.

Šī apspriede apliecina arī to, ka debates par administratīvajiem jautājumiem viegli var pārtapt sacensībā, lai noskaidrotu, kurš ir lielākais populists. Diemžēl šķiet, ka šajā zālē par minēto galveno balvu sacenšas diezgan daudz deputātu. Tomēr nav šaubu, ka mums ir jāpārskata mūsu izdevumi un vienīgais saprātīgais veids, kā to izdarīt, ir ilgtermiņa pieejas ievērošana. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa gan pagājušajā gadā, gan šogad piedāvāja vairākus ietaupījumu priekšlikumus. Mēs bijām vieni no tiem, kuri priecājās par to, ka esam spējuši samazināt pieauguma apjomus, kas tika piedāvāti Prezidija sākotnējā priekšlikumā. Saistībā ar to es vēlos pateikties Alvaro kungam par lieliski paveikto darbu.

Attiecībā uz priekšlikumu izveidot Eiropas vēstures namu jāsaka, ka man šī iecere ne īpaši patīk, tomēr der atcerēties, ka šis ir ilgstošs process un tas tika aizsākts iepriekšējā Parlamenta pilnvaru termiņa laikā. Tagad mums ir jāapsver, kā mēs varētu pieņemt lēmumu par šo jautājumu. Manuprāt, būtu lietderīgi rīkot balsošanu, lai tiem, kas kategoriski iebilst pret muzeja izveidi, būtu faktiska iespēja pateikt „nē”. Ļoti iespējams, ka arī es būšu starp šiem cilvēkiem.

Tomēr es nedomāju, ka mēs kaut ko iegūsim no sacensības par lielākā populista titulu šajā jomā. Lietderīgāk būtu rūpīgi apsvērt, kurās jomās mēs varam samazināt izdevumus.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Ņemot vērā pašreizējo ekonomikas situāciju, manuprāt, ir tikai pašsaprotami, ka Eiropas Parlamentam ir jāpieņem taupīgs budžets. Referents ir rīkojies pilnīgi pareizi, izvēloties ierobežojošu pieeju, diemžēl viņa piedāvātie izdevumu ierobežojumi nav pietiekami lieli.

Pašreizējos priekšlikumos ir ierosināts palielināt mūsu budžetu par 2,3 % salīdzinājumā ar šī gada budžetu. Šis skaitlis neatbilst Komisijas viedoklim, jo tā ierosina palielinājumu 1 % apmērā, un noteikti neatbilst Padomes vēlmēm, jo tā pat apsver budžeta samazināšanu par dažiem procentiem. Mums ir jāatbalsta tieši Padomes priekšlikums. Mums ir jāpanāk vēl lielāki ietaupījumi, un tas ir izdarāms. Mēs varam ietaupīt vairāk. Lai gan iepriekš tika pieņemts lēmums izveidot Eiropas vēstures namu, šo lēmumu taču joprojām ir iespējams atcelt. Aicinu izdarīt to, turklāt prioritārā kārtā. Pārtrauksim šo projektu — Eiropas vēstures namu —, kura īstenošanai tiktu izšķērdēti vairāki miljoni!

Tagad es pievēršos mums pašiem, Eiropas Parlamenta deputātiem. Mēs joprojām ik mēnesi saņemam vispārējo izdevumu pabalstu vairāku tūkstošu eiro apmērā bez pienākuma pamatot attiecīgās summas izlietojumu. Ja mēs sāktu pārraudzīt un pētīt šos izdevumus, tad atklātos, arī šajā jomā var diezgan daudz ietaupīt. Vērsīsim mūsu centienus uz šīs idejas īstenošanu — veiksim lielākus ietaupījumus!

  João Ferreira (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Saistībā ar šo ziņojumu ir daudz debatēts par deputātu algām un pabalstiem. Vēlos vēlreiz atgādināt, ka atšķirībā no vairākuma deputātu mēs iebildām un balsojām pret pašreizējo Eiropas Parlamenta deputātu finanšu nolikumu, jo, cita starpā, tas būtībā paredzēja divkāršot dažu valstu deputātu ienākumus. Galvenais šādas rīcības iemesls tomēr bija tas, ka šajā nolikumā nebija ievērots kāds mūsuprāt būtisks princips, proti, ka ir saikne starp iedzīvotāju vidējo algas līmeni un viņu pārstāvju algas līmeni. Šīs saiknes neņemšana vērā ir vēl viena izpausme, kas liecina par demokrātijas graušanu, par plaisu starp pārstāvjiem un tiem, kurus viņi pārstāv, par ētisko pagrimumu un par sistēmu, saskaņā ar kuru uz iedzīvotājiem, piemērojot vispārējus samazinājumus, tiek attiecinātas pretsabiedriskas politikas stratēģijas, bet šo stratēģiju īstenotāji tiek pasargāti no to radītajām sekām. Vai nav pienācis laiks pārskatīt šo finanšu nolikumu?

Priekšsēdētājas kundze, nobeigumā vēlos norādīt, ka svarīgi ir arī skaidri apzināties, ka šī ziņojuma grozījumu projekti, atbalstot ietaupījumu veikšanu Parlamentā, nedrīkstētu noteikt izņēmumus, kas paredz izdevīgākus nosacījumus Eiropas partiju un Eiropas politisko fondu finansēšanai.

  Claudio Morganti (EFD). – (IT) Priekšsēdētājs kundze, dāmas un kungi! Ziņojumā par Eiropas Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi pareizi uzsvērts, ka pilnīgi noteikti ir jāierobežo izdevumi. Panāktais kompromiss par izdevumu palielināšanu 2,3 % apmērā šķiet pieņemams, jo šis skaitlis ir mazāks nekā aprēķinātā inflācija, un teorētiski tas ir uzskatāms par ietaupījumu.

Tomēr mēs joprojām esam tālu no tā, ko prasīja finanšu plānošanas un budžeta komisārs, jo viņš cerēja, ka iestādes ierobežos savas vajadzības līdz viena procenta pieaugumam, kuru dažām iestādēm, piemēram, Padomei, izdevās panākt. Jautājumus, kas saistīti ar šo izdevumu pieaugumu, kuru, iespējams, pamato pienākumu apjoma palielināšanās pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā, uz mirkli atlikšu malā, lai pateiktu dažus vārdus par Eiropas vēstures namu.

Budžeta komitejā tika spriests par nesaprātīgi lieliem skaitļiem gan attiecībā uz Eiropas vēstures nama izveidi, gan tā pārvaldību. Pilnīgs absurds, ka tādā laikā kā šis mēs apsveram ieceri ieguldīt desmitiem miljonus eiro ļoti apšaubāma lietderīguma projektā, kura īstenošana būtu pilnīgi nevietā un nelaikā.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Mums vajadzētu vērst uzmanību uz to, ka, ņemot vērā strukturālās krīzes turpināšanos mūsu dalībvalstīs, Eiropas Parlaments ievēro piesardzīgu pieeju attiecībā uz saviem budžeta plāniem 2012. gadam. Saistībā ar ES paplašināšanos, Lisabonas Līguma stāšanos spēkā un jauniem pasākumiem visu iestāžu uzdevumu apjoms pastāvīgi pieaug, un attiecīgi pieaug arī izdevumi. Tomēr rentabilitāte ir zelta likums.

Tāpēc ir tikai loģiski, ka Parlaments īsteno konsolidācijas stratēģiju personāla jomā, samazinot izdevumus, kas saistīti ar Parlamenta pastāvīgo pārvaldību, misijām un komandējumiem. Jo īpaši es atbalstu ģenerālsekretāra priekšlikumu turpināt Parlamenta vides politikas īstenošanu. Uzsvēršu, ka šajā budžeta projektā Eiropas Parlaments atzīst, cik svarīga nozīme ir pastāvīgai un atbilstošai Eiropas iedzīvotāju informēšanai.

Ieceri izveidot Eiropas vēstures namu atbalsta daudzi. Tāpēc atzinīgi jāvērtē tas, ka par projektu tagad ir informēta budžeta iestāde. Arī saistībā ar šo jautājumu atgādināšu, ka ir būtiski jāsamazina izmaksas un ir jānodrošina pilnīga pārredzamība attiecībā uz visiem projekta aspektiem.

  Paul Rübig (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, budžeta pieņemšana katru gadu ir izaicinājums, jo mums ne tikai ir jābūt taupīgiem, bet arī līdzekļi jāizmanto efektīvi. Uzskatu, ka mēs, Parlamenta deputāti, noteikti varam daudz panākt attiecībā uz efektivitāti. Būtu ļoti labi, ja mēs izstrādātu īpašus punktus, kuros Parlamenta deputāti un darbinieki varētu iesniegt savus uzlabojumu priekšlikumus, tādējādi sekmējot Parlamenta darbības efektivitāti.

No otras puses, kopš Lisabonas Līguma stāšanās spēkā mums ir bijuši īpašo uzdevumu ministri, kuriem ir pietiekami daudz līdzekļu viņu dalībvalstīs, viņu pašu speciālisti, ministru kabineti un finanšu resursi, kurus viņi būtu varējuši izmantot, lai palīdzētu saprotamāk izskaidrot Eiropas politiku mūsu iedzīvotājiem. Eiropas Parlaments savukārt ir atbildīgs par to, lai sabiedrība tiktu informēta par lēmumiem, kas Eiropas iedzīvotāju interesēs tiek pieņemti ikdienā.

Parlamentam ir arī jāpiešķir atbilstoši līdzekļi, lai tas varētu īstenot savas jaunās kompetences enerģētikas, pasaules tirdzniecības un ārpolitikas jomā, kā arī konkurences, vides un īpašo lietu jomā, jo šīs jomas skar mūs visus.

Es arī ļoti atbalstu fiskālo konsolidāciju, jo šādi mēs, protams, varētu nodrošināt vajadzīgos ietaupījumus. Ikvienam, kas uzskata, ka ekonomiskā klase atbilst viņa vajadzībām, īslaicīgos lidojumos, protams, būtu jāizmanto tieši šī klase. Par to nav šaubu. Vai, piemēram, ja kāds neizmanto pilnīgi visu sekretariāta atlīdzinājumnaudu, arī tas ir pieļaujams. Mēs paši izlemjam, cik daudz darba mums ir un cik daudz mēs vēlamies sazināties ar Eiropas iedzīvotājiem. Par šo aspektu deputātiem arī turpmāk būtu jālemj pašiem, jo, neapšaubāmi, ļoti svarīgi ir arī efektīvi skaidrot, kādi ir ieguvumi.

SĒDI VADA: R. KRATSA-TSAGAROPOULOU
Priekšsēdētāja vietniece

  Jens Geier (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Klausoties debatēs par Eiropas vēstures namu, man rodas iespaids, ka šajā Parlamentā ir tikai divu veidu deputāti: budžeta speciālisti, kas ir ieradušies uz šīm debatēm un kuri savā ziņā pauž kritisku attieksmi pret šo projektu, un visi pārējie, kuri šo projektu, šķiet, uzskata ar pieņemamu. Sliktākais ir tas, ka Eiropas vēstures nama jautājuma risināšanā ir iesaistījušies tik daudz dažādu cilvēku, ka patiesībā ir zudusi šo centienu būtība. Laikraksts „Daily Telegraph” šodien ziņoja, ka tā rīcībā ir nonākuši dokumenti, kas liecina par to, ka šī projekta izmaksas ir sasniegušas astronomiskus apmērus — GBP 137 miljonus. Varu tikai aicināt „Daily Telegraph” iesniegt šos dokumentus Budžeta komitejai un tādējādi apliecināt, ka arī tas kaut daļēji spēj nodrošināt pārredzamību, kuru prese pieprasa no šī Parlamenta deputātiem. Es labprāt izmantotu iespēju izpētīt šos pierādījumus.

Vai šim projektam ir jēga? Protams, tam ir jēga tādā ziņā, ka tas vairo izpratni par Eiropas Savienības un Eiropas integrācijas nozīmi iedzīvotāju dzīvē. Vai Parlamentam būtu jāpārvalda muzejs? Nē, noteikti nē. Tāpēc attiecībā uz šo projektu Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ir ievērojusi divus pamatprincipus. Pirmkārt, mēs pieprasām projekta darbības plāna izstrādi. Otrkārt, mēs pieprasām ieviest skaidrību par uzturēšanas izmaksām, proti, par to, kā šis projekts tiks finansēts turpmāk. Mēs varētu minēt vēl trešo principu: mēs nedrīkstam pieļaut informācijas centra un Eiropas vēstures nama funkciju dubultošanos vai pārklāšanos.

  Anne E. Jensen (ALDE). – (DA) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos teikt dažus vārdus par Eiropas vēstures namu. Parlamenta iecere, nepašaubāmi, nav pārvaldīt muzeju, bet, manuprāt, iecere uzlabot to cilvēku iespējas, kuri apmeklē Parlamentu Briselē, nav slikta, un Eiropas vēstures nams šajā ziņā ir būtisks apskates objekts.

Vēlos norādīt arī uz to, ka vairākums manas grupas deputātu atbalsta Eiropas vēstures nama izveidi. Tomēr mēs savā ziņā piekrītam Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas paustajam viedoklim, ka ir vajadzīga lielāka atklātība un pārredzamība attiecībā uz finansiālajiem aspektiem, kas saistīti ar šo namu, un attiecībā uz to, kā tas tiks uzturēts turpmāk. Tas ir ļoti svarīgi, tomēr es patiešām uzskatu, ka šī iecere ir laba un es noteikti to atbalstu. Jāpiebilst, ka mums patiešām ir jāzina, kādas finansiālās saistības mēs uzņemamies ilgtermiņā.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Budžetu pieņemšana šajos laikos, protams, ir saistīta ar lielām apspriedēm, jo īpaši šeit, Eiropas Parlamentā. Tomēr jānorāda, ka ikvienam ir iespēja paust savu viedokli un ka ir labi uzklausīt visus viedokļus. Šī ir viena no Eiropas Parlamenta stiprajām pusēm: ikviens var nākt un paust savu viedokli, zinot, ka tiks uzklausīts.

Attiecībā uz minēto budžetu jānorāda, ka mēs, protams, atrodamies ekonomiski sarežģītā situācijā un jebkurš budžeta palielinājums varētu tikt nepareizi interpretēts, un savā ziņā to var saprast. Tomēr svarīgākais aspekts ir tas, ka plānotais budžeta pieaugums ir 2,3 %, bet paredzamais inflācijas līmenis — 2,8 %.

Vēlos norādīt arī uz to, ka Eiropas Savienībai konkrēti jautājumi ir jārisina visu 27 valstu kontekstā, bet dažas valstis, jo īpaši mana valsts, patlaban piedzīvo ļoti grūtus laikus. Par laimi, mums tikko bija tikšanās ar komisāru Rehn, kurš bija ļoti laipns pret mums. Šādā situācijā iedzīvotāji, protams, nespēj pieņemt centienus palielināt budžetu, pat ja plānotais pieaugums ir mazāks nekā inflācija. Lai kā arī būtu, manuprāt, mums ir jāpieņem vispārēji lēmumi, mums ir jāapņemas paveikt tas, kas ir jāizdara, un sakarā ar Lisabonas Līguma stāšanos spēkā un, cerams, arī pēc Horvātijas pievienošanās mūs gaida EP deputātu skaita pieaugums.

Pirms beidzu runu, vērsīšu uzmanību uz to, ka šī situācija man atsauc atmiņā viedokli, ko diezgan bieži ir paudis priekšsēdētājs Barroso: mums patiešām ir vajadzīgas pilnīgas un atklātas apspriedes par mūsu pašu līdzekļiem un, iespējams, jo īpaši par projektu obligācijām, jo, ja Eiropas Savienībai būs vairāk pašai savu līdzekļu, tad būs mazāk strīdīgu budžetu un mēs mazāk prasīsim no dalībvalstīm. Manuprāt, mums ir jāievēro priekšsēdētāja Barroso ieteikums.

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es šajā Parlamentā pārstāvu partiju, kurai manā valstī Nīderlandē ir proeiropeiskākie uzskati. Tieši tāpēc, ka es ļoti ticu Eiropai, es esmu ļoti kritisks pret to un arī pret mūsu pašu iestādes, Eiropas Parlamenta, budžetu.

Tāpēc uzskatu, ka šajos finansiāli grūtajos laikos mums budžets ir jāveido ļoti taupīgi. Tāpēc es neatbalstu šo budžeta pieaugumu. Visvairāk mani pārsteidza ģenerālsekretāra sākotnējais budžeta priekšlikums, kas paredzēja budžeta pieaugumu vairāk nekā 5 % apmērā. Mani pārsteidz arī tas, ka viņš šodien nav ieradies. Es būtu vēlējies redzēt viņu šeit, lai varētu viņam atgādināt rezolūcijas 6. punktu, kurā mēs aicinām atbildīgos dienestus rūpīgi caurskatīt budžetu, lai konstatētu jomas, kurās mēs varam ietaupīt. Vēlos lūgt viņu izdarīt to līdz šī gada 1. jūlijam, lai mēs varētu panākt faktiskus ietaupījumus.

Visbeidzot, priekšsēdētājas kundze, vēlos aicināt proeiropeiski noskaņotos deputātus neradīt iespējas sagraut Eiropu tiem, kas to vēlas izdarīt. Vienkāršajiem iedzīvotājiem, par kuriem viņi vienmēr runā, visvairāk ir vajadzīga spēcīga Eiropa, kurā valda labklājība.

  Salvador Garriga Polledo (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos apsveikt referentu Fernandes kungu un pateikties Gerbrandy kungam par to, ko viņš tikko minēja, jo šie vārdi ir izskanējuši vispiemērotākajā brīdī.

Šis ir vēl taupīgāks budžets, kas atbilst Komisijas un Padomes prasībām. Šis budžets nepārsniedz 20 % robežu, tādējādi ievērojot „džentelmeņu vienošanos”, kaut arī oficiāli tāda nav noslēgta. Mēs visi runājam par ietaupījumiem, turklāt daži to dara ar ļoti lojāliem nodomiem, bet mums visiem ir dažas kopīgas prioritātes: piemēram, mēs, deputāti, vēlamies uzlabot likumdošanas darbu, mēs tiekam aicināti īstenot jaunās Lisabonas Līguma prioritātes un strādāt profesionālāk, pieņemot koplēmumus, no mums prasa vairāk sanāksmju telpu, piemērotāku iekšējo drošību, aktīvākus centienus komunikācijas politikas jomā, uzlabotus IT tīklus un tā tālāk. Vai par to visu nav jāmaksā?

Mums ir jāievēro visi nolīgumi, kas noslēgti saistībā ar īpašumiem. Ir izskanējis viedoklis, ka mēs varētu pārtraukt to finansēšanu, bet mēs zinām, ka tā tas nenotiek. Ja vēlamies rīkoties atbildīgi, tad mums nāksies to pieņemt, vai ne?

Jaunieši nekad nav strīdīga joma: jaunieši ir nepieciešamība. Piemēram, manā valstī jauniešu bezdarba līmenis sasniedz 50 %. EUR 100 miljonu piešķiršana jauniešu politikai neatrisinās šīs problēmas, bet jaunieši patiešām ir viena no Parlamenta prioritātēm. Zinu, ka šo līdzekļu novirzīšana no 5. pozīcijas uz 1. pozīciju ir strīdīgs jautājums, un varētu pat apgalvot (un tas jau ir darīts), ka šāda līdzekļu novirzīšana ir pretrunā ar budžeta procedūru, bet mēs esam dzīva iestāde un mums ir jāpielāgojas attiecīgā brīža vajadzībām.

Nedomāju, ka ir kāds cits jautājums, kas būtu jārisina steidzamāk par jauniešu bezdarba jautājumu. Esmu pārliecināts, ka tā ir prioritāte jums visiem.

Visbeidzot jānorāda, ka es balsojumā atbalstīšu kopīgo Eiropas vēstures namu.

  Riikka Manner (ALDE). - (FI) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos apsveikt referentu Fernandes kungu par lieliski paveikto darbu. Šo 2,3 % pieaugumu noteikti ir daudz vieglāk pieņemt un pamatot nekā Prezidija piedāvāto pieaugumu 5,2 % apmērā. Parlamentam ir jābūt ļoti paškritiskam, īstenojot šo budžeta procedūru. Ziņojumā tas ir ņemts vērā, bet ir jāturpina aktīvi strādāt šajā virzienā.

Manuprāt, svarīgi ir censties ietaupīt arī uz mazām lietām un dažādās jomās. Protams, ietaupīšana uz uzkopšanas un uzturēšanas rēķina ir viens no risinājumiem, bet, iespējams, ka mums ir nepieciešami vērienīgāki pasākumi nekā tikai ietaupīšana uz ziepju rēķina. Šogad Parlaments nobalsoja par izmaiņām rudenī paredzētajā dubultsēdē, pārveidojot to par vienu nedēļu ilgu sanāksmi Strasbūrā. Pārtraucot organizēt mēnesi ilgas plenārsēdes, varētu būtiski ietaupīt, un šie ietaupījumi atspoguļotos arī Parlamenta budžetā.

  Janusz Władysław Zemke (S&D). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Ja apsveram budžetu, tad redzam, ka būtisku izdevumu daļu veido transporta izmaksas, un tā būs arī turpmāk, jo mums no 27 dalībvalstīm ir jādodas uz sanāksmēm Briselē un Strasbūrā. Esmu aprēķinājis, ka Eiropas Parlamenta deputātu un ierēdņu ceļošanas kopējās izmaksas pārsniedz EUR 100 miljonus gadā. Manuprāt, mēs varētu mēģināt ietaupīt šajā jomā. Mēs ļoti bieži ceļojam. Es nesaprotu, kāpēc mēs maksājam tik pat daudz par lidmašīnas biļetēm kā cilvēki, kas ar lidmašīnu ceļo tikai reizēm. Tāpēc es aicinu Parlamenta vadītājus uzsākt sarunas ar aviokompānijām. Manuprāt, mums ir izredzes panākt būtiskus maksājumu samazinājumus. Tā ir ierasta prakse ikvienā valstī. Valdībām un ministrijām ir tiesības uz samazinājumiem 20–30 % apmērā. Liels paldies!

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Ziņojuma par Eiropas Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi 17. un 18. punktā ir minēts turpmākais darbs pie Eiropas vēstures nama izveides un ir ierosināts izveidot budžeta rezerves tādu turpmāku izmaksu segšanai, kas rastos saistībā ar šī projekta īstenošanu, iekļaujot tās 10.1. nodaļas pozīcijā „Rezerve neparedzētiem izdevumiem”. Nezinu, vai Eiropas vēstures nama projekta turpmāku īstenošanu var uzskatīt par neparedzētiem izdevumiem, bet es rūpīgi ieklausījos Marta Andreasen, kura savulaik, kad šī programma tika apstiprināta, mums norādīja, ka faktiskās izmaksas ir daudz lielākas nekā ziņojumā par Eiropas vēstures nama izveidi norādīts.

Es nezinu, kāda motivācija virza cilvēkus, kuri tik ietiepīgi pieprasa Eiropas vēstures nama īstenošanu laikā, kad ES skar ilgstošas problēmas finanšu un ekonomikas jomā. Tomēr, es zinu, ka plašāka Eiropas sabiedrība uzskata šo projektu par nepieļaujamu nodokļu maksātāju naudas līdzekļu šķērdēšanu. Tāpēc, dāmas un kungi, es vēlos jūs pavisam nopietni aicināt vēlreiz apsvērt lēmumu turpināt finansēt šo pretrunīgo projektu, kura izmaksas sasniedz EUR 60 miljonus.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos vērst uzmanību uz kādu īpaši svarīgu ziņojuma aspektu. Proti, uz mērķi ciešāk uzraudzīt Eiropas iestāžu darbības efektivitāti un taupību. Ekonomikas krīzes apstākļos, kad daudzi ES iedzīvotāji ir zaudējuši darbu, ar viņu nodokļu naudas līdzekļiem finansētu iestāžu vadīšana ir īpaši jutīgs jautājums, un, jāsaka, ka tas ir pilnīgi pamatoti. Tāpēc ir svarīgi, lai attiecībā uz budžetu tiktu ievērots pienākums īstenot striktu pārvaldību.

Lai izvairītos no valsts līdzekļu nevajadzīgas šķērdēšanas, uzmanība galvenokārt ir jāpievērš vairākiem aspektiem. Svarīgs uzdevums ir izstrādāt un īstenot elektroniskās pārvaldības stratēģiju. Ir jāveicina videokonferenču izmantošana sanāksmēs, kā arī jaunu vides tehnoloģiju izmantošana. Lai taupītu dabas resursus, īpaši papīru, mums ir jāievieš bezvadu tīkls visās mūsu darba vietās. Tomēr resursu ietaupīšana nedrīkst mazināt Eiropas iestādēs veiktā darba kvalitāti. Manuprāt, ir svarīgi, piemēram, lai komiteju sanāksmēs netrūktu tulku, un es vēlos izmantot šo iespēju, lai pateiktos visiem sieviešu un vīriešu dzimuma tulkiem par darbu, ko viņi veic.

  Giovanni La Via (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Vispirms es vēlos apsveikt Fernandes kungu par lieliski paveikto darbu un par Prezidija un Budžeta komitejas veiksmīgo sadarbību, kura ļāva mums panākt vienošanos par Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi.

Kā jau šajās debatēs tika minēts, sākotnēji tika piedāvāts budžeta pieaugums par 5,2 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, bet vēlāk mēs vienojāmies, ka kopējais pieaugums tāmes provizoriskajā projektā tiks noteikts 2,3 % apmērā.

Turklāt, manuprāt, ir svarīgi, lai plānotie EUR 100 miljoni tiek novirzīti jauniešu projektiem, jo Parlaments noteica šo politiku par vienu no savām prioritātēm 2011. gadā, un šie līdzekļi palīdzēs finansēt mobilitātes, izglītības un nodarbinātības projektus visu Eiropas jauniešu interesēs.

Visbeidzot es ceru, ka, īstenojot 2012. gada budžeta procedūru, visas iestādes paudīs vajadzīgo apņēmību un mēs spēsim optimizēt līdzekļu pārvaldību.

  Vladimír Maňka (S&D) . – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos pateikties referentam par patiešām laba ziņojuma sagatavošanu. Gan referents, gan visi pārējie šodienas runātāji norādīja uz trūkumiem un vienlaikus arī piedāvāja faktiskus iespējamos risinājumus. Tomēr vienīgais atbilstošais risinājums ir patiesi objektīvi izanalizēt šo jautājumu, nevis katram individuāli meklēt, ko mēs varam vai nevaram atrast. Objektīvu viedokli mēs iegūtu tikai, veicot Parlamenta ārējo revīziju. Revīzijas palāta to reiz jau darīja, un mēs redzējām, ka drīz pēc šīs ārējās revīzijas tika veikti administratīvo izmaksu ietaupījumi.

Tas nozīmē (un man par to prieks), ka mūsu komitejas deputāti atbalstīja arī manu grozījuma priekšlikumu, kura mērķis bija panākt, lai Parlaments visā nopietnībā paraugās uz dažām jomām no ārēja novērotāja viedokļa, jo tādējādi mēs spētu atklāt visu to, par ko jūs runājāt, un, iespējams, pat vairāk. Nākamais pasākums, kā minēja Göran Färm, ir šo izdevumu pārraudzība nākotnē. Tas ir vienīgais risinājums.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētājas kundze! Ņemot vērā pašreizējo sarežģīto finanšu, ekonomikas un sociālo situāciju Eiropas Savienībā, Parlamenta budžeta līdzekļi ir jāpārvalda, ievērojot stingrības un efektivitātes principu. Ir ierosināts palielināt Eiropas Parlamenta 2012. gada kopējo budžetu par 2,3 %, un tas ir mazāk nekā pašreizējais inflācijas līmenis. Tas patiešām ir ļoti labi, bet turpmāk Parlamentam ir jāietaupa vairāk un jāierobežo ar pārvaldības un pārraudzības procedūrām saistītie izdevumi. Es piekrītu referenta priekšlikumam par Eiropas Parlamenta budžeta ilgtermiņa pārskatīšanu izmaksu samazināšanas nolūkā. Parlamenta dienestiem ir jāpalielina centieni modernizēt un racionalizēt pārvaldību, samazinot atkarību no ārējiem pakalpojumiem un īstenojot stingru cilvēkresursu pārvaldību. Manuprāt, šie pasākumi radītu iespēju izmantot Eiropas Savienības līdzekļus efektīvāk, tādējādi ietaupot nodokļu maksātāju naudas līdzekļus un samazinot Parlamenta izdevumu pašreizējo apmēru.

  José Manuel Fernandes, referents. – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms ir svarīgi minēt kādu skaitli: visu Eiropas iestāžu administratīvie izdevumi veido aptuveni 6 %. Nevienas iestādes budžets nevienā dalībvalstī neveido tik mazu daļu no kopējā budžeta, no Eiropas Savienības budžeta.

Parlamentam ir piešķirtas jaunas pilnvaras. Pašreiz ES ir 27 dalībvalstis, pēc Lisabonas Līguma stāšanās spēkā Parlamenta deputātu skaits palielināsies par 18, ir plānota paplašināšanās, uzņemot ES Horvātiju, un ir skaidrs, ka visi šie pasākumi būs saistīti ar izmaksām. Tomēr patiesībā šis budžets ir samazināts, jo tā pieaugums ir daudz mazāks par inflācijas līmeni.

Nedaudz pievērsīšos arī jauniešu jautājumam. Mēs ļoti labi zinām, ka šī ir Komisijas ierosināta iniciatīva un ka Padomei tā ir ar vienprātīgu lēmumu jāpieņem, bet mēs arī zinām, ka bija svarīgi raidīt vēstījumu, un šie līdzekļi, kurus mēs apspriežam attiecas uz administratīvo izdevumu 5. pozīciju, kurā ir paredzēti aptuveni EUR 380 miljoni un mēs ierosinām novirzīt EUR 100 miljonus.

Attiecībā uz deputātu atalgojuma jautājumu jānorāda, ka ne jau Parlaments ir atbildīgs par atalgojuma aktualizāciju. Par to atbild Padome, kura pēc Komisijas priekšlikumu saņemšanas nosaka algu apmēru. Komisijas pašreizējais priekšlikums paredz algu korekciju 0,9 % apmērā. Algas ir reglamentētas arī tā dēvētajā „Deputātu nolikumā”, un tās tiek indeksētas attiecībā pret Eiropas Savienības Tiesas tiesneša algu.

Parlaments viens pats nevar grozīt „Deputātu nolikumu”. Ir vajadzīgs Komisijas un Padomes apstiprinājums. Dažiem deputātiem ir jāpalasa noteikumi un arī Lisabonas Līgums, jo īpaši 223. pants.

  Miguel Portas (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Fernandes kungs! Attiecībā uz atalgojuma jautājumu, manuprāt, ir skaidrs, ka Parlaments pilnīgi noteikti var uzņemties iniciatīvu ierosināt „Deputātu nolikuma” pārskatīšanu. Eiropas Parlaments šos noteikumus pieņēma, un tas šos noteikumus arī var grozīt, kaut arī ir jāveic noteikti iestāžu pasākumi. Patiesībā tikai algas tiek indeksētas attiecībā pret budžeta palielinājumiem, par kuriem lemj Eiropadome, valdības. Tikai algas: neviena cita būtiska izdevumu kategorija, jo visus pārējos izdevumus stingri pārrauga Eiropas Parlaments un neviens cits.

  José Manuel Fernandes, referents. – (PT) Kā Portas kungs pats norāda, atalgojuma aktualizācija nav Parlamenta kompetencē. Tāpēc nav nozīmes runāt par algu iesaldēšanu šāda veida budžetā. Tomēr būtu lietderīgi, piemēram, iesniegt priekšlikumu grozīt „Deputātu nolikumu”. Grozīt varētu arī Regulu (EK) Nr. 31, jo īpaši tās 64. pantu. Pilnīgi noteikti nav nozīmes apgalvot, ka šī Parlamenta deputāti paši var noteikt sava budžeta palielinājumus, jo tas ir pretrunā ar tiesību aktiem, un šādi centieni ir uzskatāmi par mēģinājumu maldināt tos, kas mūs klausās, un mēģinājumu iesaistīties demagoģijas īstenošanā.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana par José Manuel Fernandes ziņojumu (A7-0087/2011) notiks rīt plkst. 12.00.

12. Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība – krāpšanas apkarošana (debates)

  Priekšsēdētāja. – Nākamais darba kārtības punkts ir Cătălin Sorin Ivan ziņojums (Α7-0050/2011) Budžeta kontroles komitejas vārdā par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību – Krāpšanas apkarošana – 2009. gada pārskats [COM(2010)0382 - 2010/2247(INI)].

  Cătălin Sorin Ivan, referents. – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Šā ziņojuma par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību pamatā ir Komisijas pārskats, kas izstrādāts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu. Šajā pantā ir nepārprotami uzsvērta krāpšanas apkarošanas nozīme, savukārt Komisijas pārskatā nav skaidri norādīts, cik procenti no pārkāpumiem ir krāpšanas gadījumi, bet cik ir izdarīti kļūdu dēļ.

Ir svarīgi skaidri noteikt to, kas ir krāpšana, jo šis termins tiek lietots, lai apzīmētu tīšu pārkāpumu. Mēs runājam par korupciju vārda tiešā nozīmē, bet kļūdas tiek pieļautas nejauši. Ja ar kļūdām mēs vēl varam samierināties, tad krāpšanu nedrīkst pieļaut nekādā gadījumā. Mums ir jāizrāda absolūta neiecietība pret krāpšanas gadījumiem, kas saistīti ar Eiropas finanšu līdzekļu izlietojumu un Eiropas Savienības budžetu.

Vēl viena problēma ir datu un informācijas vākšana. Mums vajadzētu nopietni apspriest veidu, kādā dalībvalstis sniedz informāciju Eiropas Savienībai un Eiropas Komisijai par ES līdzekļu izlietojumu. Manuprāt, dalībvalstu obligāto pārvaldības deklarāciju satura kvalitāte uzlabosies tad, kad tām tiks piešķirta lielāka politiskā nozīme valsts līmenī. Es atkārtoti aicinu Komisiju nodrošināt, lai minētās deklarācijas parakstītu attiecīgais ministrs vai konkrēto valstu valdībās esošie ministri.

Raugoties no cita viedokļa, Eiropas Savienības budžeta pašreizējie EUR 16,7 miljardi ir pašu līdzekļi, ko galvenokārt veido ieņēmumi no muitas nodokļa. Ir vienkāršotas 70 % no visām importam piemērojamām muitas procedūrām. Ņemot vērā iepriekš minēto, es vēlos nolasīt citātu no Eiropas Savienības Revīzijas palātas Īpašā ziņojuma Nr. 1/2010, kurā ir norādīts: „…vienkāršoto procedūru kontrole ir ļoti ierobežota, bet konstatēto kļūdu daudzums ir satraucošs”. Svarīgi ir tas, lai šajā gadījumā Komisija novērtētu minēto pārkāpumu finansiālo ietekmi.

Es vēlos apsveikt OLAF ar veikto operāciju Diabolo II, kuras mērķis bija ne tikai aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses, bet arī vienlaikus cīnīties pret preču viltošanu. Preču viltojumi nelabvēlīgi ietekmē Eiropas Savienības fiskālo sistēmu un budžetu, kā arī rada draudus Eiropas pilsoņu drošībai un kaitīgi ietekmē Eiropas Savienības ekonomiku.

Turpinājumā es gribētu atsaukties uz izmaksām, un, no vienas puses, runāt par Eiropas līdzekļu izlietojumu, bet, no otras puses, par nelikumīgi izmaksāto summu atgūšanu. Apsverot Eiropas līdzekļu izlietojumu, ir jāmin integrētā administrācijas un kontroles sistēma, kas ir lieliska sistēma, bet rada nozīmīgas problēmas, kad tiek ieviesta, jo tās datubāzē iekļautie dati ir neprecīzi un ir apgrūtināta arī sūtījumu identificēšana.

Turklāt, kas attiecas uz Eiropas līdzekļu atgūšanu, tad, manuprāt, ir satraucoši, ka no lauksaimniecības fondu līdzekļiem tiek atgūti tikai 42 %, bet no kohēzijas fondu līdzekļiem tikai 50 %. Tie ir īpaši satraucoši skaitļi, tādēļ mums ir rūpīgi jāuzrauga līdzekļu atgūšanas process.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties referentam Ivan kungam par viņa konstruktīvo ziņojumu. Manas piezīmes attiecas uz sešiem svarīgiem šā ziņojuma aspektiem.

Pirmais ir pārskatā par Kopienas finanšu interešu aizsardzību iesniegtās informācijas jautājums. Pārskatā par 2009. gadu jau ir ietverta sīki izstrādāta informācija par pārkāpumu un krāpšanas līmeņiem, kā arī norādīts iespējamo krāpšanas gadījumu līmenis katrā dalībvalstī saistībā ar 2000.–2006. gada kohēzijas programmām. Tomēr uzlabojumi ir iespējami vienmēr, tādēļ es ņemšu vērā jūsu ieteikumus.

Otrais ir jautājums, kas saistīts ar Konvenciju par finanšu interešu aizsardzību. Vēlos informēt, ka par šo tēmu es kopā ar priekšsēdētāja vietnieci Reding kundzi gatavoju paziņojumu, kas tiks publicēts nākamā gada maijā. Tajā būs izklāstīta stratēģija, kas nodrošinās dalībvalstīs pārvaldīto ES līdzekļu aizsardzību pret jebkāda veida nelikumīgu rīcību, tostarp krāpšanu, kā arī pārskatītas procedūras, materiālās krimināltiesības un iestāžu sistēma.

Treškārt, kas attiecas uz pašu resursiem, tad 2010. gadā Komisija sāka apmeklēt visas dalībvalstis, lai pārbaudītu vienkāršotās importam piemērojamās muitas procedūras. Tā ziņos Parlamentam par minēto pārbaužu rezultātiem tiklīdz būs apkopota informācija, kas vajadzīga, lai veiktu plašu analīzi par šo procedūru ieviešanu un izpildi.

Ceturtkārt, lai apkarotu cigarešu kontrabandu, ir noslēgti līgumi ar četriem tabakas izstrādājumu ražotājiem. Mēs centīsimies panākt, lai saskaņā ar PVO Pamatkonvenciju par tabakas kontroli tiktu pieņemts protokols par tabakas izstrādājumu nelikumīgas tirdzniecības izskaušanu.

Piektkārt, es pilnībā piekrītu tam, ka trūkumi publiskā iepirkuma noteikumu piemērošanā ir nopietns kļūdu un krāpšanas iemesls. Komisija enerģiski ievieš finanšu korekcijas līdz pat 100 % no piešķirtā finansējuma, izvērtējot to, cik smags ir bijis pārkāpums. Mēs ierosinām vienkāršot un precizēt ES iepirkumu direktīvas līdz 2012. gadam saskaņā ar šā gada sākumā publicēto Zaļo grāmatu.

Visbeidzot, es piekrītu viedoklim, ka nelikumīgi izmaksāto naudas līdzekļu atgūšana ir galvenais ES finanšu interešu aizsardzības aspekts. Kas attiecas uz daudzgadu kohēzijas programmām, tad Komisija plaši īsteno maksājumu pārtraukšanu un apturēšanu, lai izvairītos no maksājumiem dalībvalstīm, kurās ir neefektīvas pārvaldības un kontroles sistēmas. 2010. gadā tika pārtraukti vairāk nekā EUR 2,4 miljardi maksājumu no reģionālajiem un sociālajiem fondiem. Komisija centīsies panākt, lai dalībvalstis nodrošinātu efektīvāku no gala saņēmējiem atgūstamo līdzekļu pārvaldību.

Situācija uzlabojas. Piemēram, lauksaimniecības nozarē līdzekļu atgūšanas līmenis 2010. gada beigās pieauga līdz 53 % no 2007. gadā izmaksātajām summām, salīdzinot ar 10 % atgūto līdzekļu, kas tika piešķirti pirms 2006. gada. Tomēr es vēlos uzsvērt, ka attiecībā uz daudzgadu programmām kopaina būs redzama tikai pēc tam, kad šo programmu īstenošana būs beigusies un dalībvalstis būs pienācīgi apkopojušas datus par pārkāpumiem.

Nobeigumā es vēlos uzsvērt, ka Komisija centīsies aktīvi ievērot Parlamenta ierosinātos pasākumus. Paldies par uzmanību!

  Monica Luisa Macovei, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Manuprāt, mums ir jārunā par to, ko vajadzētu labot, tādēļ es pievērsīšos svarīgākajiem aspektiem. Pirmais no tiem ir tas, ka Komisijas pārskatā nav ietverta informācija par pārkāpumu un krāpšanas novērtēto līmeni atsevišķi katrā dalībvalstī, tādēļ nav iespējams gūt vispārēju priekšstatu par šo problēmu atsevišķu dalībvalstu līmenī. Turklāt Komisija pārskatā ir plaši izklāstījusi pārkāpumus, bet nav papildu informācijas par krāpšanu. Mēs ceram, ka nākamā gada ziņojumā tas tā nebūs.

Otrais jautājums attiecas uz publisko iepirkumu, jo, kā mēs visi zinām, šajā jomā krāpšanas un korupcijas riska pakāpe ir visaugstākā. Mēs šajā ziņojumā aicinām Komisiju orientēties uz jaunu reglamentējumu šajā jomā, proti, piemērot vienotas iepirkuma sistēmas, noteikt un ieviest skaidrus nosacījumus dalībai publiskajā iepirkumā, ieviest kritērijus lēmumu pieņemšanai attiecībā uz publisko iepirkumu, nodrošināt šo lēmumu pārskatīšanu valsts līmenī, kā arī nodrošināt pārredzamību un pārskatatbildību publisko finanšu jomā. Mēs ceram, ka Komisija un Padome pabeigs ES publiskā iepirkuma pamatnoteikumu reformu un to ar mums apspriedīs.

Trešais jautājums attiecas uz ES līdzekļu saņēmēju pārredzamību. Komisijai ir tīmekļa vietne, kurā tiek publicēta informācija par dažiem šo līdzekļu saņēmējiem dalībvalstīs, tomēr tajā ir jāveic uzlabojumi. Mums ir jānodrošina vienuviet pieejama pilnīga informācija par pārredzamību. Mums ir jāpublicē ziņas par visiem ES līdzekļu saņēmējiem vienā tīmekļa vietnē, pamatojoties uz tās informācijas standarta grupām, kura visām dalībvalstīm jāsniedz vismaz vienā no Savienības darba valodām. Pretējā gadījumā liels daudzums atšķirīgas informācijas nespēs nodrošināt pārredzamību un radīs mūsos apjukumu, tādējādi liedzot iespēju gūt vispārīgu priekšstatu par faktisko situāciju.

Kā teica komisāra kungs, uzlabojumi vienmēr ir iespējami un es ceru, ka tādi tiks veikti manis minētajās jomās.

  Jens Geier, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi, komisār Šemeta! Mēs zinām, ka 80 % no ES budžeta tiek pārvaldīti ar dalītas pārvaldības mehānismu. Tas nozīmē, ka piešķirtie līdzekļi tiek pārvaldīti un izlietoti dalībvalstīs. Tieši dalībvalstīs tiek konstatēti krāpšanas gadījumi, pieļautas kļūdas, kā arī izdarīti pārkāpumi.

Gada pārskats par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību nedaudz atgādina dalībvalstu „grēku sarakstu”, tādēļ es gribētu pateikties Sorin kungam un citu politisko grupu opozīcijas referentiem par viņu smago darbu. Esmu konstatējis, ka Komisijas pārskata par ES finanšu interešu aizsardzību vācu valodas redakcijas 11. lappusē ir kāds vērā ņemams teikums, kas skan šādi: „Attiecībā uz 2. mērķa programmām kopējos rādītājus, iespējams, ietekmē ļoti augstais pārkāpumu līmenis Apvienotajā Karalistē un Nīderlandē, kuras galvenokārt gūst labumu no šāda veida programmām”.

Apvienotā Karaliste un Nīderlande ir tās divas valstis, kuras ierosināja samazināt Eiropas budžetu. Tādēļ es vienīgi vēlos tās aicināt pārliecināties, lai Eiropas nodokļu maksātāju naudas līdzekļi tiktu izlietoti pareizi, kā arī cīnīties pret pārkāpumiem pašu valstīs. Man būtu ļoti interesanti dzirdēt, vai jums ir vēl kaut kas piebilstams šajā kontekstā, komisāra kungs.

  Bart Staes, Verts/ALE grupas vārdā. – (NL) Likumdevējam ir ļoti svarīgi, lai tiktu ziņots par krāpšanu un pārkāpumiem, jo tādējādi var gūt priekšstatu par līdzekļu izlietojumu, to, kas varētu būt izdarīts nepareizi, kā arī to, ko vēl var uzlabot. Šajā ziņā pārskatam patiesi ir liela nozīme.

Manuprāt, pēc debatēm Parlamenta krāpšanas apkarošanas komitejā, mēs varam izdarīt šādus secinājumus.

Pirmkārt, pārskatiem ir jābūt precīzākiem. Tiem ir jāsniedz patiesa informācija par pārkāpumu un krāpšanas faktiskajiem apjomiem.

Otrkārt, dalībvalstīm ir jāuzlabo ziņojumu sniegšanas mehānismi. Pašlaik tie ir neefektīvi, tādēļ mums ir jāizdara spiediens uz dalībvalstīm, vajadzības gadījumā pielietojot sankcijas, lai tie tiktu uzlaboti.

Treškārt, nelikumīgi izlietotie līdzekļi ir jāatgūst faktiski, un Komisijai ir jāveic konkrēti pasākumi, lai to nodrošinātu. Mums šis jautājums ir jāapspriež arī tad, kad nākamajā mēnesī Strasbūrā apspriedīsim budžeta izpildes apstiprināšanu. Šajā ziņā problēmas rada Itālija.

Ceturtkārt, mums ir labāk jāuzrauga, kā dalībvalstis izpilda obligāto prasību ziņot par pārkāpumiem. Dīvaini šķiet tas, ka šādus ziņojumus nesniedz Spānija un Francija.

Es esmu pastāvīgs referents tematam par pašu līdzekļiem, tādēļ gribētu veltīt dažus pateicības vārdus Komisijai un Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF), kā arī cigarešu kontrabandas nodaļai, kuras pētījuma rezultāti ir satriecoši un ļoti iespaidīgi. Operācija Diabolo II bija izcilas sadarbības apliecinājums, un noslēgtie nolīgumi ar British American Tobacco un Imperial Tobacco ir vērā ņemams sasniegums. Tie mums palīdzēs iegūt EUR 500 miljonus.

Tomēr ir svarīgi, lai šī nauda nepazustu dalībvalstu nodokļu valsts kasēs. Tā ir faktiski jālieto Komisijai, tomēr galvenokārt tā paredzēta dalībvalstīm krāpšanas apkarošanas pasākumu stiprināšanai. Šis ir ļoti svarīgs aspekts. Naudas līdzekļi, kas tiks iegūti no šā nolīguma ir jāizlieto cīņā pret krāpšanu.

  Andrea Češková, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju šo pārskatu, kurā ir pausti centieni panākt lielāku pārredzamību cīņā pret korupciju, tādēļ tas ir pelnījis atbalstu. Pagājušā gada rudenī Revīzijas palātas sanāksmē mēs jau apspriedām dalībvalstu pienākumu uzraudzīt, kā tiek izlietoti ES līdzekļi.

Manuprāt, tas ir pareizi, ka katrai dalībvalstij ir jāaizsargā ES finanšu intereses, nodrošinot pienācīgu kontroli valsts līmenī, lai atklātu pārkāpumus un krāpšanas gadījumus. Tādēļ ir svarīgi, lai dalībvalstis sadarbotos ar Komisiju un sniegtu tai visaptverošu un ticamu informāciju. Dalībvalstu obligātās pārvaldības ziņojuma deklarācijas ir pienācīgi jāpārbauda attiecīgajai valsts pārvaldības iestādei. Konvencija par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību, protams, ir piemērots atbalsta dokuments.

Tomēr Čehijas Republika, kura ir minēta pārskatā, vēl nav ratificējusi minēto konvenciju, jo, lai to panāktu, ir jāparedz juridisko personu kriminālatbildība. Čehijas Republikas tiesību aktos kriminālatbildība ir paredzēta tikai fiziskām personām. Šis jautājums pašlaik tiek apspriests Čehijas Republikas parlamentā.

  Marta Andreasen, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze! Daudzos gadījumos ir vērojama ES tendence uzskatīt krāpšanas un korupcijas gadījumus par kļūdām. Vēl ļaunāk, Komisija ir nolēmusi pāriet no nulles pielaides uz pieļaujamās kļūdas risku. Turklāt nesenās atklāsmes par šā Parlamenta deputātiem, kuri piekrita grozīt vai izstrādāt tiesību aktus par samaksu, grauj uzticību Parlamentam, jo īpaši attiecībā uz tā centieniem apkarot krāpšanu un korupciju.

Tikai divi no četriem, kuru vārdi tika publiskoti, atkāpās. Vai šis Parlaments pārskatīs minēto četru deputātu izstrādātos tiesību aktus? Viens no viņiem pat ir gājis tik tālu, ka sācis apšaubīt OLAF pilnvaras izmeklēt minētos gadījumus, paziņojot, ka dažās valstīs –– neticami ––tāda rīcība netiek uzskatīta par nelikumīgu, tādēļ izmeklēšana nav vajadzīga.

Šajā ziņojumā vajadzētu mudināt Lielbritānijas valdību apturēt visus ES maksājumus līdz brīdim, kad šis Parlaments būs atrisinājis krāpšanas problēmu.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Pirmkārt, man atvēlētajā laikā es gribētu pievērsties politiskajai krāpšanai un politiskajai korupcijai. Es ļoti nožēloju, ka mēs šo pārskatu apspriežam tikai tagad, kad trīs šā Parlamenta deputāti pamatotu iemeslu dēļ tiek turēti aizdomās par korupciju. Šāda situācija vedina uz domām, ka nelikumībās pieķertie EP deputāti ir tikai aisberga redzamā daļa. Saskaņā ar dažiem aprēķiniem, aptuveni 50 % no Eiropas Savienības konkursiem un šeit tik bieži pieminētajiem publiskajiem iepirkumiem atvēlētajiem līdzekļiem bieži vien tiek piesavināti, izkrāpti vai zaudēti koruptīvās darbībās un nonāk atsevišķu politiķu rokās. Tas nav pieņemami.

Turklāt šajā gadījumā finanšu aspekts ir otršķirīgs, jo galvenā problēma ir tāda, ka sabiedrība vairs neiesaistās politikā. Ja cilvēki novērsīsies no politikas, sāks valdīt atsacīšanās gars, kādēļ tiks slēgtas skolas, celsies pārtikas cenas un tiks zaudētas darba vietas. Tādēļ Eiropas Parlamentam būtu jārāda piemērs, un mums ir jāatsakās no savām privilēģijām uz imunitāti tiesas procesā. Turklāt Jobbik partija ir ierosinājusi piemērot politiķiem dubultu sodu. Liels paldies par uzmanību!

  Ingeborg Gräßle (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Šemeta kungs, dāmas un kungi! Komisijas pārskatā par ES finanšu interešu aizsardzību – Krāpšanas apkarošanu – 2009. gada pārskatu ir ietverti vairāki jauni noteikumi. Pirmkārt, Komisija cenšas noteikt pārkāpumu un krāpšanas apjomu. Ar nožēlu jāatzīst, ka pārskatā ir vērojama tendence izmantot statistikas datus, lai par katru cenu mazinātu pārkāpumu un krāpšanas problēmu. Komisāra kungs, man patiesi to nebija patīkami lasīt.

Tomēr pārskatā ir daudz jaunas informācijas, proti, tajā ir izteikts priekšlikums ieviest pārkāpumu pārvaldības ziņošanas sistēmu, kas tiek dēvēta par PPS. Pašlaik datus ir iespējams ievadīt 800 birojos visā Eiropā agrāko 50 biroju vietā. Attiecīgi pārkāpumu īpatsvars lauksaimniecības nozarē ir palielinājies par 43 %, bet struktūrfondu jomā par 23 %, savukārt kopējais rādītājs struktūrfondu jomā ir faktiski pieaudzis par 109 %.

Šī sistēma ir jāuzlabo. Ir nepatīkami vērot, ka Komisija joprojām cenšas būt pacietīga attiecībā uz tiesību aktu īstenošanu dalībvalstīs, kas joprojām notiek gliemeža tempā. Tas atspoguļojas arī pārskatā, tādēļ mēs aicinām pilnībā ieviest PPS. Kad šī sistēma būs ieviesta un pareizi darbosies, mūsu rīcībā būs ticami dati, kas palīdzēs cīnīties ar pārkāpumiem un krāpšanu.

Mūs ļoti satrauc situācija Itālijā. Krāpšanas gadījumu ziņā šī valsts ir tālu priekšā visām pārējām. ES pārskati par laika posmu līdz 2004. gadam liecina, ka 60 % aizdomas par krāpnieciskiem darījumiem krīt tieši uz Itāliju. Tādēļ būtu lietderīgi palīdzēt šai valstij, izstrādājot rīcības plānu un virkni īpašu pasākumu.

Es vēlos izteikt visdziļāko pateicību OLAF un tā darbiniekiem par veikto nozīmīgo darbu. Mēs jūs atbalstām un aicinām arī Komisiju sniegt lielāku atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai. Kādēļ ir problēmas ar piekļuvi datu bāzēm, ja Komisija apgalvo, ka atbalsta OLAF darbu un uzskata, kas tas ir tikpat svarīgs kā mūsējais? Komisāra kungs, mēs būtu ļoti pateicīgi, ja saņemtu dažas atbildes un mūsu rīcībā būtu Komisijas tiesību aktos noteikti pienācīgi tiesiskās aizsardzības līdzekļi.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Es atbalstu referenta pausto kritiku par Komisijas gada pārskatu. Komisija pārāk formāli attiecas pret dalībvalstu ziņošanas sistēmu.

Jums, komisāra kungs, kopā ar attiecīgajām iestādēm vajadzēja strādāt rūpīgāk. Jums ir vairāk jācenšas un jāizmanto jaunākās metodes, lai noteiktu pārkāpumu un krāpšanas apjomus. Ja mēs turpināsim pielietot Komisijas 2009. gada pārskatā izmantoto metodoloģiju, tad iegūsim aplēses tikai par daudziem aizdomīgajiem gadījumiem. Piemēram, dažas lielās valstis, kas saņem vērā ņemamas summas, ziņo par zemu pārkāpumu un krāpšanas līmeni. Vai situācija šajās valstīs patiesi ir tik labvēlīga, jeb šo valstu metodes minēto noviržu noteikšanai ir pārāk saudzīgas?

Es pilnībā piekrītu referentam, ka Komisija vairāk pūļu velta Eiropas Parlamenta pārliecināšanai par nepieciešamību ieviest pieļaujamo kļūdu risku nekā dalībvalstu pārliecināšanai par nepieciešamību iesniegt to obligātās valsts pārvaldības deklarācijas.

  Janusz Wojciechowski (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Es piekrītu referentam, ka mēs nedrīkstam jaukt krāpšanu ar nejaušām kļūdām, jo tādējādi tiek novērsta uzmanība no daudz nopietnākiem pārkāpumiem. Es piekrītu arī kritikai attiecībā uz Komisijas pārskatu, kas ir pārāk nekonkrēts un kurā nav pietiekamas informācijas par krāpšanas un pārkāpumu gadījumiem. Šīm debatēm būtu lielāka jēga, ja mūsu rīcībā būtu precīzāka informācija.

Mēs cīnāmies pret korupciju, bet vajadzētu sākt ar mūsu pašu korumpētības apkarošanu, un, kad šajā Parlamentā tiek pieņemti juridiska satura dokumenti, ir jānodrošina to pārredzamība un jāraugās, lai tajos būtu skaidri lēmumu pieņemšanas kritēriji un nerastos interešu konflikts, jo tādējādi varēs garantēt maksimālu ES izdevumu pārredzamību. Turklāt ir jānodrošina arī sistemātiskas un pastāvīgas pārbaudes. Šie ir galvenie līdzekļi, kuri būtu jāpielieto cīņā pret korupciju.

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es esmu apmierināts ar šo pārskatu, tomēr vienlaikus vēlos paust nožēlu par to, ka tajā ir konstatēts augsts krāpšanas līmenis Eiropas Savienībā.

Es citēju: „Komisijas pārskatā par krāpšanu nav sniegta sīka informācija un pārkāpumi ir apskatīti ļoti vispārīgi. Liela daļa ES finanšu līdzekļu tiek izlietoti nepareizi. Nesamērīgs pārkāpumu līmeņa pieaugums ir vērojams Polijā, Rumānijā un Bulgārijā. Vislielākais pārkāpumu skaits ir Spānijā un Itālijā. Pēdējos gados ir atgūti tikai 10 % no kopējās atgūstamās summas. Visbeidzot, jāatzīmē, ka iespējamie krāpšanas gadījumi Bulgārijā ir saistīti ar Īpašo pirmspievienošanās programmu lauksaimniecības un lauku attīstībai (SAPARD)”.

Šie ir tikai daži pārskatā minētie fakti. Tas, ka šie fakti ir konstatēti, ir labi, bet ko šajā ziņā Eiropas Savienība ir faktiski paredzējusi darīt? Cik ilgi krāpšana vēl tiks paciesta un cik ilgi iedzīvotājiem vēl būs par to jāmaksā?

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, ko uzdeva, paceļot zilo kartīti, saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu).

  Bart Staes (Verts/ALE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es uzmanīgi klausījos jūsu runu, Hartong kungu, kā arī to, ko teica Geier kungs, proti, ka problēmas sagādā arī tādas divas iemaksu veicējas, kā Apvienotā Karaliste un Nīderlande. Ko, pēc tam, kad esat nosodījis virkni citu valstu, jūs esat paredzējis darīt pats savā valstī, lai uzlabotu situāciju šajā jomā.

  Lucas Hartong (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Es pateicos Staes kungam par uzdoto jautājumu. Ja jūs būtu rūpīgāk izlasījis pārskatu, tad konstatētu to, ka Nīderlande, un es to saku Nīderlandes vārdā, jo nevaru runāt Apvienotās Karalistes vārdā, ir viena no valstīm, kurā krāpšanas līmenis ir zemākais, tomēr vienlaikus vēlos uzsvērt, ka tad, kad krāpšana tiek konstatēta, ir jārīkojas, pielietojot stingrākās metodes. Es gribētu nepārprotami norādīt, ka esmu šādas nostājas atbalstītājs.

  Erminia Mazzoni (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju Ivan kunga paveikto darbu. Tomēr ar nožēlu jāatzīst, ka Komisija nav pievērsusi vajadzīgo uzmanību attiecībām ar Parlamentu, kas pat savā pagājušā gada dokumentā tika norādījis, ka ir jāveic atsevišķi konkrēti pasākumi, lai sasniegtu mūsu izvirzīto mērķi, proti, aizsargātu ES finanšu un nodokļu maksātāju intereses, apkarojot krāpšanu un cīnoties pret nelikumībām.

Faktiski, kā jau Ivan kungs ir konkretizējis, bažas par ES līdzekļu nepareizu izlietojumu nav mazinājušās. Pārkāpumu un iespējamo krāpšanas gadījumu īpatsvars joprojām ir ļoti liels. Tādēļ, ja mūsu pārbaužu mērķis ir nodrošināt līdzekļu atgūšanu, tad, ņemot vērā pārskatā minētos skaitļus, vajadzētu atzīt sakāvi.

Kā jau mēs esam norādījuši pagājušā gada iesniegtajā pārskatā, Komisijai vajadzētu uzņemties atbildību un iesaistīties gadījumos, kad rodas lielākās bažas. To, ko pirms manis minēja mani kolēģi deputāti, es esmu iedalījis trijās grupās. Pirmkārt, dalībvalstīm ir jāizstrādā pārkāpumu konstatēšanas un ziņošanas mehānismi. Otrkārt, ir jābūt skaidriem noteikumiem. Mums vajag skaidri noteikt, kas ir krāpšana, pārkāpums un kļūda. Visbeidzot, ir jānodrošina pārredzamība, kas nozīmē ne tikai uzturēt ticamu informāciju saturošus reģistrus, lai izdarītu secinājumus, bet arī publicēt iegūtos datus tīmekļa vietnē, kas pēdējā laikā ir nedaudz zaudējusi savu aktualitāti.

Apsverot pirmo punktu, proti, lielākas atbildības noteikšanu dalībvalstīm, es vēlos vērst jūsu uzmanību arī uz to, ka dalībvalstu sistēmu savstarpējā nesaskaņotība rada būtiskas atšķirības laika ziņā, kas vajadzīgs, lai pārbaudītu krāpšanas un pārkāpumu gadījumus.

Saistībā ar iepriekš minēto bieži tiek apspriesta Itālija. Šī valsts ir minēta arī Ivan kunga ziņojumā. Mums, protams, ir pārāk ilgi pārbaužu periodi, bet mēs cenšamies noteikt saprātīgus termiņus, kas saistīti ar juridisko un kriminālo tiesvedību. Tomēr ir jāsaprot, ka tad, ja netiks izstrādāti vienoti krāpšanas un pārkāpumu konstatācijas kritēriji, būs vajadzīgs pārāk ilgs laiks, lai atgūtu zaudējumus no tādas valsts kā, piemēram, Itālijas.

  Edit Herczog (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos apsveikt referentu. Manuprāt, Parlamenta, Revīzijas palātas, kā arī dalībvalstu revīzijas iestāžu veiktajam darbam ir liela nozīme. Svarīgi ir tas, lai mūsu darbs būtu pārskatāms un, ja iespējams, nevainojams. Protams, lai nezustu ticamība Parlamentam, mums pašiem ir jābūt nevainojamiem. Kas attiecas uz Parlamentu, tad tam, protams, sev ir jāizvirza stingrāki un efektīvāki noteikumi nekā līdz šim. Vienlaikus es gribētu uzsvērt, ka ir svarīgi atšķirt pārkāpumus un krāpšanu, jo pārkāpums nav tas pats, kas krāpšana. Krāpnieki ir jāsoda. Kas attiecas uz pārkāpumiem, tad šajos gadījumos ir jāpielieto citas metodes. Ir jāpanāk, lai dalībvalstu iestādes, kuras saņem ES līdzekļus, zinātu visus noteikumus, lai pieļautu iespējami maz kļūdu. Tā nav nejaušība, ka jaunajās dalībvalstīs, kurām tiek piešķirti ES līdzekļi, viens no pārkāpumus veicinošiem faktoriem ir pieredzes trūkums.

  Mairead McGuinness (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu apsveikt referentu un ēnu referenti, manu kolēģi Monica Macovei par ieguldījumu šā ziņojuma sagatavošanā. Šim ziņojumam ir ļoti liela nozīme, jo nodokļu maksātāji grib būt pārliecināti par to, ka viņu nauda tiek izlietota lietderīgi.

Kā jau minēja iepriekšējais runātājs, ir svarīgi atšķirt pārkāpumu no krāpšanas. Krāpšanas pamatā ir noziedzīgs nodoms, bet daudzi cilvēki var vienkārši kļūdīties vai izdarīt lielus vai nelielus ES noteikumu pārkāpumus, tādēļ katrs konkrētais gadījums ir jāizskata atsevišķi. Krāpšana un pārkāpums ir pilnībā atšķirīgi jēdzieni.

Kas attiecas uz dažu manu kolēģu pieminēto lauksaimniecības nozari, tad tajā ir jānodrošina maksājumu pilnīga pārredzamība. Šajā jomā ir veikti vērā ņemami uzlabojumi, tomēr ir svarīgi, lai virzībā uz kopējās lauksaimniecības politikas reformu, mēs tādus veiktu arī turpmāk. Es jo īpaši vēlos atsaukties uz 24. punktu, kurā ir minētas kontroles sistēmas. Es zinu, ka dalībvalstī, kuru pārstāvu, lauksaimnieki, atkārtoti piesakoties, var saņemt jaunas kartes. Šis jautājums tiek risināts ar lielu pacietību, pievēršot tam pienācīgu uzmanību.

Nobeigumā es gribētu uzsvērt, ka, izmantojot šādu sistēmu, nereti var atklāt atsevišķas personas, tomēr visticamāk, ka galvenās krāpšanā iesaistītās puses un pārējos, kas tajā varētu būt vainojami, neizdosies pieķert. To mums vajadzētu apzināties. Neterorizēsim fiziskas personas.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu pateikties savam kolēģim Cătălin Ivan par viņa izcili paveikto darbu, gatavojot šo svarīgo ziņojumu. Eiropas Savienības nodokļu maksātāju nauda ir jāizlieto pareizi un efektīvi, tādēļ ir jānodrošina, lai dalībvalstīm būtu efektīvi kontroles mehānismi un atbilstīgas spējas atklāt krāpšanu. Ir svarīgi, lai Komisija un Eiropas Krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF) tiktu nodrošināti ar kvalitatīvu, precīzu, ticamu un salīdzināmu informāciju par pārkāpumiem un krāpšanu. Pašreizējais līdzekļu atgūšanas līmenis ir ļoti zems un ar to vairs nedrīkst samierināties. Tādēļ ir jārīkojas, lai atgūtu visus ļaunprātīgi izlietotos ES līdzekļus. Šajā cīņā ir svarīgi, lai Padome un dalībvalstis pievērstu pienācīgu uzmanību Parlamenta ziņojumā un Komisijas gada pārskatos par ES finanšu interešu aizsardzību minētajiem faktiem, kā arī tam, lai šajā jomā OLAF darītu visu, kas vajadzīgs krāpšanas apkarošanas pasākumu stiprināšanai.

  Iliana Ivanova (PPE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Diemžēl šajā ziņojumā ir minēti satraucoši fakti par nepareizi izlietotu ES līdzekļu augsto līmeni un neadekvātu tūlītējo rīcību to atgūšanai. Arī Eiropas Komisijas dati nav pietiekami precīzi, lai noteiktu pasākumus dalībvalstu ar augstāko pārkāpumu un krāpšanas līmeni disciplinēšanai.

Vairums kolēģu deputātu jau tika pieminējuši, ka nav skaidri noteiktu atšķirību starp krāpšanu un pārkāpumiem, jo pārskatā krāpšana, kas ir apzināta ļaundarība, nav izklāstīta pietiekami sīki, un arī pārkāpumi ir minēti ļoti vispārīgi, tādējādi liedzot mums iespēju nākt klajā ar efektīviem ieteikumiem.

Es esmu apmierināta ar Komisijas secinājumiem, proti, ka atbilstība vispārējās ziņošanas prasībām lauksaimniecības nozarē jau ir sasniegusi 95 %. Tomēr vienlaikus man šķiet aizdomīgs nulles vai ļoti zemais pārkāpumu un krāpšanas līmenis atsevišķās dalībvalstīs, kas varētu nozīmēt to, ka krāpšanas kontroles un noteikšanas sistēmas tajās darbojas nepareizi.

Manuprāt, Eiropas līdzekļu izlietojuma kontrole ievērojami uzlabotos, ja būtu pieejami konkrēti dati un metodes pārvaldības un kontroles sistēmu novērtēšanai tajās dalībvalstīs, kurās valsts aģentūru efektivitāte ir acīmredzama. Iespējams, ka valstīs ar pārkāpumu nulles līmeni kontroles sistēmas darbojas nepietiekami un nav iespējams konstatēt problēmas, savukārt valstīs, kurās aģentūras darbojas efektīvi, var atklāt vairāk krāpšanas un pārkāpumu gadījumus, tādēļ šis līmenis tajās ir augstāks.

Saskaņā ar ES Revīzijas palātas konstatējumu dalībvalstis, pirms izdevumu pamatotības apliecināšanas Komisijai, pašas varēja atklāt un novērst vismaz 30 % no pieļautajām kļūdām. Es ceru, ka tās pastiprinās centienus, lai uzlabotu savus kļūdu noteikšanas un novēršanas mehānismus.

Es vēlos aicināt Eiropas Komisiju veikt konkrētus pasākumus, lai nodrošinātu nepieciešamo informāciju par pārkāpumu kontroles un pārvaldības sistēmām dalībvalstīs, kā arī par tajās veiktajiem konstatēto trūkumu savlaicīgiem novēršanas pasākumiem.

  Inés Ayala Sender (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos apsveikt savu kolēģi Ivan kungu ar stingro pieeju tādam sarežģītam un pretrunīgam jautājumam, kā krāpšanas konstatēšana un ES finanšu interešu aizsardzība.

Es vēlos pateikties viņam par izrādīto interesi attiecībā uz krāpšanas definīcijas noteikšanu, jo tādi jēdzieni kā krāpšana, pārkāpumi un kļūdas bieži tiek jaukti, radot nepareizu statistiku.

Es vēlos arī uzsvērt referenta ieinteresētību risināt jautājumu par termiņiem. Jo īpaši problēmas rada arī tas, ka dalībvalstīm ir vajadzīgs ilgs laiks no pārkāpumu konstatēšanas brīža līdz ziņošanai.

Nevajadzētu aizmirst arī to, ka galīgos skaitļus var noteikt tikai par noslēgtu ciklu. Pēdējais cikls beidzās 1999. gadā un pašlaik finanšu gads, kuru var uzskatīt par noslēgtu 2000.–2006. gada ciklā ir 2004. gads. Tādēļ vērā būs ņemami tikai šā cikla galīgie skaitļi.

Es atbalstu arī Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja pielietotās metodes, ievērojot ētikas kodeksu, krāpšanas atklāšanai Ķīnā un Āzijas valstīs.

  Andrea Cozzolino (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Arī es vēlos pateikties referentam Ivan kungam. Ziņojumā ir izklāstīti jauninājumi attiecībā uz izmaiņām kontroles un ziņošanas sistēmā. Tie liecina par lielajām atšķirībām dalībvalstu starpā, jo īpaši attiecībā uz ziņošanu par pārkāpumiem un krāpšanu.

Pārskatā ir atkārtoti uzsvērts vairāku dalībvalstu neticami zemais krāpšanas un pārkāpumu līmenis saistībā ar lauksaimniecībai paredzēto, kā arī struktūrfondu un pirmspievienošanās fondu piešķirto līdzekļu izlietojumu. Šajā ziņā mums patiesi ir vajadzīga lielāka skaidrība par iesniegtajiem datiem. Problēmu vēl vairāk sarežģī līdzekļu atgūšanas efektivitātes trūkums.

Jebkurā gadījumā, viens no skaitļiem šķiet ticams, un tas liecina, ka minētais process būs ilgstošs. Cīņā par ES līdzekļu izlietojuma likumību un pārredzamību, salīdzinot to ar cīņu pret nodokļu nemaksāšanu, joprojām nevar paļauties uz dalībvalstu un ES iestāžu pilnīgu sadarbību.

Ņemot vērā minēto, šķiet, ka aicinājums ieviest izmaiņas ES publiskā iepirkuma noteikumos un izveidot tā dēvēto ES līdzekļu saņēmēju reģistru ir ļoti savlaicīgs.

  Georgios Stavrakakis (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos apsveikt referentu ar viņa izcilo veikumu, gatavojot gada pārskatu par ES finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu. Pārskatā ir sniegta sīka informācija par visām jomām, kurās dalībvalstis atbild par ES budžeta izpildi, proti, lauksaimniecības politiku, kohēzijas politiku, pirmspievienošanās fondiem, kā arī ES tradicionālo pašu līdzekļu iekasēšanu, izmantojot muitas nodokli.

Es pilnībā piekrītu tam, ka mums, ņemot vērā 2009. gada pieredzi, ir jāuzlabo pirmspievienošanās fondu uzraudzība, kā arī nepārtraukti jāuzrauga OLAF darbs, nevis tikai tad, kad tiek apspriests gada pārskats.

Visbeidzot, es vēlos uzsvērt to, ka mūsu ziņojumā ir ietverti nozīmīgi secinājumi, kurus mēs varam izmantot gan debatēs par Finanšu regulas pārskatīšanu, gan arī, plānojot politisko kohēziju pēc 2013. gada.

  Ivailo Kalfin (S&D). – (BG) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos apsveikt referentu ar viņa rūpīgo darbu šā ziņojuma tapšanā. Mēs vairākkārt esam pierādījuši, ka Parlaments ir iestāde, kas pievērš īpaši lielu uzmanību tam, kā tiek izlietota Eiropas nodokļu maksātāju naudas līdzekļi.

Daudzi kolēģi deputāti ir izteikuši aicinājumu Komisijai, kuram pievienojos arī es, proti, pieņemt daudz skaidrākus noteikumus attiecībā uz dalībvalstu metodēm, jo, jaucot tādus jēdzienus, kā „ļaunprātīga izmantošana”, „kļūda” un „aizdomas par ļaunprātīgu izmantošanu”, tiek iegūti neprecīzi dati, kurus nevar izmantot skaidru lēmumu pieņemšanai Parlamentā.

Es atbalstu arī tos ziņojuma punktus, kuros Komisija tiek mudināta ieviest skaidrākus noteikumus attiecībā uz pārskatatbildību valsts finanšu jomā, kā arī panākt, lai dalībvalstu deklarācijas tiktu pienācīgi pārbaudītas. Dalībvalstīm ir automātiski jāpieņem pasākumi trūkumu novēršanai.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Ikvienā dalībvalstī ir jāsamazina ar finansēm un ekonomiku saistīto noziegumu līmenis. Liels daudzums ES līdzekļu tiek izlietoti citiem mērķiem, bet pieaug to krāpšanas gadījumu skaits, kas saistīti ar PVN atgūšanu. Es esmu minējusi jau agrāk un teikšu arī tagad, ka efektīva metode korupcijas apkarošanai publiskā iepirkuma jomā ir tiešsaistes konkursu sistēma.

Kā valstij, kas atrodas pie ES robežas, Rumānijai ir lielāka atbildība par nelikumīgu darbību ietekmes mazināšanu, tādēļ attiecīgās valsts iestādes pēdējos divos mēnešos ir veikušas virkni vērienīgu pasākumu, kuru mērķis ir izskaust ar muitu saistīto korupciju.

Lai nodrošinātu efektīvu ES finanšu interešu aizsardzību, ir jāveicina sadarbība un pieredzes apmaiņa Rietumbalkānu reģionā. Kā vienu no jomām šajā ziņā var minēt cigarešu kontrabandu, kas rada lielus zaudējumus Eiropas budžetam.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kļūdas tiek pieļautas neuzmanības vai nezināšanas dēļ, tomēr krāpšana nav kaut kas tāds, kas notiek nejauši, jo tā ir saistīta ar augsta līmeņa noziedzīgām darbībām. Tie, kuri cenšas gūt finansiālu labumu no Briseles Džagernauta, iesniedzot viltotus pieprasījumus, maldīgi tiek uzskatīti par mūsdienu Robiniem Hudiem, nevis noziedzniekiem. Tādējādi ne tikai tiek nodarīts kaitējums ES, bet arī ļaunprātīgi izmantoti mūsu iedzīvotāju samaksātie nodokļi.

Mums ir jāspēcina vājie krāpšanas apkarošanas mehānismi. Es ierosinu vērā ņemamas finanšu sankcijas, kā arī izslēgšanu no subsīdiju shēmām. Kas attiecas uz aizdomām par krāpšanu vai nolaidību, tad mums ir vajadzīga lielāka pārredzamība un skaidri noteiktas atbildības jomas. Mēs nedrīkstam pieļaut, lai iestādes, jo īpaši tādas kā Eiropas Parlaments un OLAF, viena otrai kavētu izmeklēšanas procesu.

Nobeigumā es vēlos teikt dažus vārdus par mūsu lielāko problēmu, proti, kohēzijas politiku, pirmspievienošanās atbalstu un aģentūrām. Mums ir jāapsver stratēģija šajā jomā un apņēmīgi jārīkojas, lai ieviestu kārtību.

  Markus Pieper (PPE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es gribētu norādīt, ka ar subsīdijām saistītie krāpšanas gadījumi, kā arī finansiālā atbalsta līdzekļu ļaunprātīga izmantošana ir problēmas, kas pēdējos gados ir būtiski mazinājušās. Neraugoties uz pārredzamības un kontroles jomā gūtajiem panākumiem, sabiedrības attieksme joprojām ir kritiska. To var saprast, ja ievērojam nevērīgo attieksmi, kāda ir dažām dalībvalstīm pret nepareizi sadalītiem atbalsta maksājumiem. Fakts, ka tikai neliela daļa no šiem naudas līdzekļiem tiek atmaksāti ES budžetā, ir liels trieciens visiem nodokļu maksātājiem.

Komisijai šie naudas līdzekļi ir nekavējoties jāatgūst. Vēl labāks risinājums būtu nākamajā finanšu gadā samazināt izmaksājamo subsīdiju apmēru attiecīgajām dalībvalstīm un turpināt to darīt tik ilgi, kamēr Brisele atgūtu nepareizi sadalītos līdzekļus. Vienlaikus mēs esam ļoti satraukti arī tad, ja tiek ziņots, ka pārkāpumu ir maz. Šādā gadījumā darbojas princips –– ja es ne par ko neziņoju, tad nav jāsatraucas par līdzekļu atmaksāšanu, un naudas līdzekļi paliks manā valstī.

Kā jau ziņojumā ir pieprasīts, arī es aicinu Spāniju, Franciju un citas valstis „likt kārtis galdā”. Vienlaikus es aicinu Komisiju turpmāk pastiprināt kontroli.

  Algirdas Šemeta, Komisijas loceklis. − Priekšsēdētājas kundze! Es vēlreiz gribētu pateikties Ivan kungam par ļoti konstruktīvo un labi izstrādāto ziņojumu, kā arī visiem deputātiem par viņu ieguldījumu šajās debatēs, kas noteikti tiks ņemts vērā, gatavojot pārskatu par 2010. gadu.

Komisija turpinās uzlabot gada pārskata par ES finanšu interešu aizsardzību 325. panta izstrādi un saturu, kā arī ņems vērā debatēs izteiktos ierosinājumus. Kā jau es minēju, mēs esam uzlabojuši statistiku, bet veikt turpmākus uzlabojumus nekad nav par ļaunu.

Mēs lūdzam dalībvalstis sniegt vairāk informācijas, kā arī noteikt atšķirības starp krāpšanu un pārkāpumiem, lai varētu sniegt precīzāku informāciju par šādiem gadījumiem.

Es pilnībā piekrītu Grässle kundzei, ka mēs varam veikt uzlabojumus pārkāpumu pārvaldības sistēmā, tādēļ šajā jomā tiek veikts nopietns darbs. Tika izvirzīts jautājums arī par saņēmēju pārredzamību. Mēs to cenšamies uzlabot, un Komisija analizēs arī šeit izteiktos ierosinājumus.

Komisija piekrīt viedoklim, ka, lai gan dalībvalstis ir veikušas pasākumus pret krāpšanu un korupciju vērsto kontroles sistēmu efektivitātes uzlabošanai, šajā ziņā arī turpmāk varēs veikt uzlabojumus. Kas attiecas uz Geier kunga izteikto piezīmi, tad jāsaka, ka krāpšana nebeidzas tikai pie konkrētu valstu robežām. Tā nav tikai dažu jūsu minēto vai jauno dalībvalstu problēma, jo diemžēl tā ir aktuāla arī citās valstīs.

Protams, mums šī problēma ir nopietni jārisina visā Eiropas Savienībā, un mans nodoms ir faktiski uzlabot 2010. gada pārskata saturu. Es un mani dienesti nopietni pie tā strādā, tādēļ ceru, ka 2010. gada pārskata kvalitāte būs iespējami augsta.

  Cătălin Sorin Ivan, referents. – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Arī es vēlos pateikties komisāra kungam un maniem kolēģiem deputātiem, kuri ir snieguši lielu ieguldījumu šā ziņojuma sagatavošanā, gan iesniedzot grozījumus, gan arī apspriežot to šodienas debatēs. Es vēlos pateikties arī ēnu referentiem, ar kuriem man ir izveidojušās lieliskas attiecības. Šis ziņojums ir tapis īpaši veiksmīgas sadarbības rezultātā.

Es gribētu atkārtoti uzsvērt, ka ir skaidri jānosaka atšķirības starp pārkāpumiem un krāpšanu. Kaut arī mēs varam samierināties ar kļūdām vai pārkāpumiem, nav pieļaujama iecietīga attieksme pret krāpšanu. Otrkārt, dalībvalstu obligātās pārvaldības deklarācijas ir jāparaksta katras konkrētās valsts atbildīgajai politiskajai personai, proti, attiecīgajam ministram.

Treškārt, mēs ar lielu interesi gaidām, kādi būs Komisijas veiktās vienkāršotās procedūras efektivitātes pārbaudes rezultāti, jo ir ļoti svarīgi, lai Eiropas Savienības pašu līdzekļi tiktu atgūti efektīvākajā veidā, kā arī, lai iespējami efektīvi tiktu konsolidēts tās budžets.

Ceturtkārt, kas attiecas uz publiskā iepirkuma tiesību aktiem un pārmērīgo birokrātiju, kas saistīta ar Eiropas līdzekļu izlietojumu daudzās dalībvalstīs, tad mums tā ir jānovērš. No vienas puses, birokrātija ir izveidojusies, mēs varētu cīnīties pret krāpšanu, bet, no otras puses, tā rada korupcijas un negodīgas ES līdzekļu izmantošanas iespējas. Pretējā gadījumā, tā kā fondi ir ļoti politizēti, to līdzekļi nonāk politiķu rokās.

Visbeidzot, esmu nonācis līdz savas runas pēdējam punktam un vēlos teikt, ka atzinīgi vērtēju mana kolēģa Jens Geier iesniegto priekšlikumu par tādas sistēmas ieviešanu, kas paredz ES līdzekļu piešķiršanas automātisku apturēšanu gadījumos, kad rodas aizdomas par krāpšanu. Manuprāt, tas palīdzēs nodrošināt dalībvalstu ātrāku reakciju, kad mēs „izziņosim trauksmi”.

  Priekšsēdētāja. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana par Cătălin Sorin Ivan kunga ziņojumu (A7-0050/2011) notiks rīt, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Es jau esmu apliecinājusi atbalstu iesniegtajam ziņojumam Budžeta kontroles komitejā, tomēr vēlreiz vēlos minēt vairākus svarīgus šā ziņojuma aspektus. Pirmkārt, es gribētu uzsvērt, lai tādas dalībvalstis kā Malta, Igaunija un Čehijas Republika, atsauktos pārskatā izteiktajam aicinājumam un ratificētu Konvenciju par Eiropas Kopienu finanšu interešu aizsardzību. Diemžēl Čehijas Republikas pašreizējā valdība neko nedara, lai pastiprinātu cīņu pret krāpšanu un korupciju. No otras puses, es vēlos izteikt atzinību par to, ka saskaņā ar pārskatā norādīto Čehijas Republikā, Igaunijā, Latvijā un Slovēnijā nav konstatēta krāpšana saistībā ar kredītu, kas saņemts no pirmspievienošanās SAPARD fonda. Mani satrauc Revīzijas palātas konstatējums, proti, ka dalībvalstis pirms izdevumu pamatotības apliecināšanas Komisijai pašas varēja konstatēt un novērst vismaz 30 % no 2009. gada izlases pārbaudē atklātajām kļūdām, balstoties uz tām pieejamo informāciju. Es pievienojos OLAF pagājušā gada pārskatā izteiktajam aicinājumam aizsargāt ES finanšu intereses, kā arī sniegt sīku analīzi nākamajā gada pārskatā par to, kādu stratēģiju ir ieviesusi katra dalībvalsts un kādi pasākumi tiek veikti, lai cīnītos pret krāpšanu, kā arī atklātu un novērstu pārkāpumus saistībā ar ES līdzekļu izlietojumu, tostarp gadījumos, kad šādi pārkāpumi ir izrietējuši no koruptīvām darbībām.

SĒDI VADA: D. WALLIS
Priekšsēdētāja vietniece

13. Jautājumu laiks (jautājumi Komisijai)

  Priekšsēdētāja. − Nākamais darba kārtības punkts ir jautājumu laiks (B7-0210/2011).

Komisijai ir iesniegti šādi jautājumi.

Jautājums Nr. 11, ko iesniedza Georgios Papastamkos (H-000152/11).

Temats: Humānās palīdzības piešķiršana Ziemeļāfrikas valstīm

Nesenie notikumi Ziemeļāfrikas valstīs (Ēģiptē, Tunisijā, Lībijā) ir vēl vairāk pasliktinājuši jau tā grūtos ļoti daudzu iedzīvotāju grupu dzīves apstākļus.

Ekonomikas nabadzības rezultātā Vidusjūras baseinā tiek konstatēta plaša iedzīvotāju migrācijas plūsma uz ES dalībvalstīm. Vai Komisija ir pieņēmusi ekonomiskās, medicīniski farmaceitiskās un humānās palīdzības pasākumus pēc krīzes Ziemeļāfrikā? Ja atbilde ir „jā”, tad kādi tie būtu?

Kādus pasākumus tā gatavojas īstenot attiecībā uz tām ES dalībvalstīm, kuras atrodas Vidusjūras krastos un kurās ierodas bēgļi no Ziemeļāfrikas?

Kādas problēmas humānās palīdzības piešķiršanai rada pašlaik notiekošās militārās operācijas?

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Komisija 2011. gada 25. februārī pieņēma EUR 3 miljonus vērtu ārkārtas lēmumu par humānās palīdzības operācijām saistībā ar krīzi Lībijā. Šie līdzekļi tika piešķirti nekavējoties, un tas patiesībā bija pirmais būtiski sniegtais ieguldījums. Šā gada 3. martā sākotnējais apmērs tika palielināts līdz EUR 30 miljoniem, ņemot vērā strauji augošās humānās palīdzības vajadzības. Papildu EUR 6 miljoni tika piešķirti civilās aizsardzības budžetā, lai līdzfinansētu dalībvalstu sniegto materiālo palīdzību.

Eiropas Savienības humānā palīdzība tiek sniegta sadarbībā ar mūsu partneriem kā ECHO finansēta vai dalībvalstu sniegta materiālā palīdzība, un tā tiek piešķirta un saskaņota, izmantojot ES civilās aizsardzības mehānismu. Tas ietver palīdzības sniegšanu no Lībijas bēgošajiem cilvēkiem uz robežas ar Tunisiju, Ēģipti un Alžīriju, atbalstu trešo valstu pilsoņu repatriācijai uz viņu izcelsmes valstīm, palīdzības un humānās palīdzības sniegšanu cilvēkiem bēgļa statusā, kuri nevar atgriezties savā valstī — viņiem nav valsts, kur atgriezties —, un lībiešiem, kuri pamet Lībiju, ārkārtas krājumu finansēšanu un izvietošanu, lai sniegtu palīdzību Lībijā, un zāļu piegāžu, neatliekamās ķirurģijas un pārtikas finansēšanu Lībijā, lai palīdzība tiktu sniegta attiecīgajā teritorijā, tiklīdz tas ir iespējams. Pašlaik ne visa teritorija ir pieejama. Pašlaik mēs varam darboties austrumos, bet ne rietumos, kurus kontrolē Gaddafi.

Komisija un Savienības Augstais pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos 2011. gada 8. martā kopīgi apstiprināja paziņojumu par partnerību demokrātijai un kopīgai labklājībai Vidusjūras dienvidu reģionā. Tā ietver Eiropas stratēģiju atbalstīt ātras pārmaiņas dienvidu kaimiņvalstīs. Komisija ir arī mobilizējusi savus instrumentus, lai nepieciešamības gadījumā atbalstītu Itāliju un citas dalībvalstis, ja notiktu masveida imigrantu ieplūšana no Ziemeļāfrikas. Šī reakcija ietver operatīvus pasākumus un finansiālu palīdzību. Šā gada 20. februārī tika uzsākta FRONTEX kopīgā operācija „Hermes 2011”, iesaistot vairāku dalībvalstu līdzekļus un ekspertus. Mēs cieši uzraugām notikumu attīstību un gatavojamies dažādiem scenārijiem. Nepieciešamības gadījumā FRONTEX operācijas var tikt pastiprinātas, lai palīdzētu tikt galā ar iespējamiem jauniem pieplūdumiem. Komisija ir gatava piešķirt papildu finansiālo palīdzību no tādiem fondiem kā Ārējo robežu fonds un Eiropas Bēgļu fonds, kuru kopējais apjoms ir EUR 25 miljoni. Liels skaits dalībvalstu ir gatavas piedāvāt īpašus darbiniekus un tehniskos līdzekļus.

Salīdzinājumā ar status quo pašreizējās militārās operācijas nav ietekmējušas humānās palīdzības pieejamības līmeni, jo to no krīzes sākuma ierobežoja Gaddafi lojāli spēki. Pašreizējās sarunās starp Tripoli un ANO Humānās palīdzības koordinācijas biroju vēl nav panākta vienošanās par humānās palīdzības pieejamību Lībijas rietumos.

  Georgios Papastamkos (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es pateicos komisārei par sīki izklāstīto atbildi. Man šķiet ļoti svarīgi, ka Eiropas Savienība ieņem vadošo vietu pasaulē, kad ir jāpiešķir humānā palīdzība, kas liecina par tās cilvēcisko pieeju.

Protams, ir viens jautājums — sens jautājums —, vai humānā palīdzība sasniedz nepieciešamos saņēmējus, un šajā ziņā pārredzamībai ir īpaša nozīme. Komisāre, es ņemu vērā Ziemeļeiropas valstu atturēšanos no līgumiskā satvara pārsniegšanas un Eiropas tirgus atvēršanas, robežu atvēršanas lauksaimniecības produkcijas eksportam no šīm valstīm, no Ziemeļāfrikas uz Eiropas Savienību. Tomēr tā nevar būt Dienvideiropa, jo tur ir konkurence, kas atkal atmaksājas. Dienvidi ir pakļauti imigrācijas spiedienam; mēs tur nevar pieļaut arī lauksaimniecības problēmu.

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. − Pirmkārt, par humānās palīdzības efektivitāti no paša sākuma, no krīzes sākuma, līdz šim sniegtās humānās palīdzības būtiskākā ietekme var tikt iedalīta trīs daļās. Pirmā, migrējošo darba ņēmēju aizplūšana uz Tunisiju, Ēģipti, Alžīriju un Nigēriju — šajā ziņā Komisija un dalībvalstis ir darbojušās ļoti efektīvi. Mēs esam mobilizējuši dalībvalstu līdzekļu izvietošanu gan pa gaisu, gan jūru, lai mēs varētu nogādāt cilvēkus mājās, un humānās palīdzības sniegšanu Starptautiskajai Migrācijas organizācijai un ANO bēgļu organizācijai, lai viņi varētu palīdzēt milzīgajam no Lībijas bēgošo cilvēku skaitam — 420 000 cilvēkiem.

Otrkārt, Lībijas austrumos, kur mums ir piekļuve, mēs esam snieguši medicīnisko palīdzību un arī palīdzību pārtikas piegāžu izvietošanā. Tā vēl nav pārtikas krīze, taču šī valsts importē 90 % pārtikas, tāpēc mums ir jābūt gataviem. Tur mēs arī palīdzam Subsahāras afrikāņiem, konkrēti čadiešiem, kuri atrodas ļoti sarežģītā situācijā, jo ir apdraudēta viņu dzīvība, viņi tiek uzskatīti par algotņiem, par cīnītājiem, kaut, protams, daudzi no viņiem nav tādi. Viņu nogādāšana drošībā, galvenokārt Ēģiptē, arī ir bijusi prioritāte.

Treškārt, mēs zinām, ka Gaddafi kontrolētajās teritorijās ir nepieciešama humānā palīdzība, taču mūsu iespējas tām piekļūt ir ierobežotas. Mēs esam atlikuši EUR 9 miljonus, lai tie tiktu piešķirti, kad apstākļi būs piemēroti. Mēs patiesībā esam devuši norādījumus arī Pasaules Pārtikas programmai un citām humānās palīdzības organizācijām, lai tās būtu gatavas palīdzēt.

Attiecībā uz jūsu jautājuma otro daļu, pieeju tirgiem, tas ir manis minētā Vidusjūras dienvidu reģiona iniciatīvas galvenais aspekts. Tā ir paredzēta, lai nodrošinātu, ka mēs varam piedāvāt šīm valstīm labākas darba iespējas un izaugsmi nākotnē. Mēs patiesi īpaši pievēršamies tirdzniecībai, tirdzniecībai ar Eiropu, taču arī tirdzniecībai starp Vidusjūras reģiona valstīm.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Situācija Ziemeļāfrikā ir patiesi likusi Eiropas Savienībai saskarties ar lieliem izaicinājumiem. „Financial Times” bija citēts komisāres teiktais par to, ka Eiropas Savienība ir veiksmīgi evakuējusi tās iedzīvotājus no Lībijas. Taču vienlaikus valsts tika atstāta bez veselības aprūpes speciālistiem, no kuriem lielākā daļa bija bulgāri. Kā jūs minējāt, Eiropas Savienība sniedz dažāda veida humāno palīdzību, taču vienlaicīgi mēs saskaramies ar citu ārkārtas situāciju, jo mēs patiešām esam atstājuši šo valsti bez nepieciešamās medicīniskās palīdzības. Kā jūs plānojat risināt šo jautājumu?

  Kristalina Georgieva, Komisijas locekle. − Ļaujiet man vispirms pateikt, ka Eiropas pilsoņu evakuācija bija ļoti veiksmīga. Mēs panācām saskaņotību starp dalībvalstīm un izvietojām uzraudzības un informācijas centru, lai nodrošinātu saskaņošanas platformu. Tādējādi mēs drošākajā un ātrākajā veidā evakuējām vairākumu mūsu pilsoņu no Lībijas. Kad šī masveida evakuācija bija pabeigta, bija palikuši tikai aptuveni 200 cilvēku, kuri vēlējās tikt evakuēti. Tagad — kā runā — dažus no viņiem drošā veidā ir evakuējusi Krievijas lidmašīna.

Par jautājumu par medicīnas pakalpojumiem, kad mēs evakuējām Eiropas iedzīvotājus, izrādījās, ka daži no šiem Eiropas pilsoņiem sniedz medicīniskos pakalpojumus Lībijas veselības dienesta ietvaros. Daudzas medicīnas māsas tika evakuētas, tomēr ne tik daudzi ārsti. Tagad mēs darām visu iespējamo, lai humānās palīdzības organizācijas, kuras specializējas medicīniskās aprūpes sniegšanā, varētu nodrošināt lībiešu un trešo valstu pavalstniekiem piekļuvi šāda veida aprūpei Lībijā.

Nevar nenovērtēt to, cik svarīgi ir, lai Gaddafi atļautu humānās palīdzības organizācijām darboties Lībijas rietumu daļā. Diemžēl tas vēl nav noticis. Mūsu pašu speciālistu komanda atrodas valsts austrumu daļā. Viņi ir atgriezušies no izvērtēšanas misijas un ziņoja, ka, kaut arī palielinās ievainoto skaits, kuriem ir nepieciešama medicīniskā aprūpe, zāļu piegādes un medicīniskais atbalsts — tostarp personāls —, ko sniedz starptautiskā kopiena, Lībijas austrumu daļā ir pietiekams. Toties tā nav tādās pilsētās kā Misrata un citās Gaddafi kontrolētajās teritorijās. Kā jūs, iespējams, zināt, ir bijuši mēģinājumi iesūtīt pa jūru medicīniskās aprūpes kuģus, lai palielinātu ārstēšanās iespējas.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 12, ko iesniedza Zigmantas Balčytis (H-000136/11).

Temats: Veselības aprūpes atšķirības dalībvalstīs

ES reģionos un dalībvalstīs veselības aprūpes jomā šobrīd joprojām pastāv lielas atšķirības, un pacientiem netiek nodrošināta līdztiesība attiecībā uz sniegto pakalpojumu kvalitāti un zāļu izmaksu segšanu tādu sarežģītu slimību kā Alcheimera slimības ārstēšanai.

Vai Komisija plāno veikt pasākumus šajā jautājumā? Ja tas tā ir, kādus pasākumus tā ieviesīs, lai stimulētu tādu valsts vai reģionu integrētu stratēģiju izveidi, ar kurām būtu paredzēts samazināt atšķirības veselības aprūpes jomā un nodrošināt ES iedzīvotājiem piekļuvi kvalitatīviem veselības aprūpes pakalpojumiem?

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Godātie Parlamenta deputāti! Saskaņā ar Līgumu par šo jautājumu risināšanu ir atbildīgas dalībvalstis. Eiropas Savienība veic pasākumus, lai atbalstītu, saskaņotu un papildinātu dalībvalstu rīcību, lai aizsargātu un uzlabotu cilvēku veselību. Tādējādi, Komisija uzskata, ka visiem pilsoņiem Eiropas Savienībā ir jābūt vispārējai piekļuvei augstas kvalitātes aprūpei.

Tāpēc saistībā ar to Komisija ir ierosinājusi vairākas iniciatīvas, un es ar prieku atbildu uz godātā Parlamenta deputāta jautājumu. Komisija 2009. gadā pieņēma paziņojumu „Solidaritāte veselības jomā – nevienlīdzības samazināšana veselības jomā ES”, un šajā paziņojumā ir uzsvērta nepieciešamība samazināt nevienlīdzību veselības aizsardzības jomā.

Pagājušajā decembrī Komisijas dienesti īstenoja kopīgu rīcības plānu ar 14 dalībvalstīm, lai samazinātu nevienlīdzību veselības jomā saskaņā ar veselības programmu. Arī atklātā saskaņošanas metode veselības un ilgtermiņa aprūpes jomā pievēršas vispārējai pieejai augstas kvalitātes aprūpē. Dalībvalstis ir vienojušās par konkrētiem mērķiem saistībā ar veselības aprūpes sistēmām, piekļuvi veselības aprūpei, veselības kvalitāti un veselības aprūpes politikas ilgtspēju. Turklāt jaunā direktīva par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē sniedz ES iedzīvotājiem iespēju saņemt informāciju par ārzemēs pieejamu ārstēšanos, un viņi varēs pieprasīt atlīdzināt izmaksas.

Visbeidzot, veselības nozare ir viena no pašreizējās kohēzijas politikas finansēšanas jomām. Saistībā ar to finansētie pasākumi, piemēram, slimnīcu infrastruktūras modernizēšana, medicīniskā aprīkojuma iegāde vai medicīnas darbinieku mācības, var palīdzēt uzlabot iedzīvotāju piekļuvi medicīnas aprūpei, jo īpaši nabadzīgākajos reģionos.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Vēlos pateikties jums par vispusīgo atbildi, taču, ja mēs runājam par tiem, kuri cieš no smagām slimībām, mani balsotāji bieži uzdod vienu konkrētu jautājumu. Patiesi, svarīgākais jautājums ir aprūpe, taču bieži aprūpi veic pacientu ģimenes. Aprūpētāji vairs nevar pilnībā iesaistīties darba tirgū, un viņu stāvoklis ir ļoti neskaidrs. Vai jums nešķiet, ka papildus veselības aprūpes pakalpojumu saskaņošanai ir nepieciešams reglamentēt arī šo jautājumu, lai arī aprūpētāji būtu sociāli aizsargāti?

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze, komisāre! Ņemot vērā, ka jūsu minētā direktīva par pacientu tiesībām pārrobežu veselības aprūpē vēl nav stājusies spēkā, vēlos jums jautāt: vai pacientiem jau tagad ir tiesības saņemt kompensāciju no apdrošināšanas fonda, ja viņi saņem medicīniskos pakalpojumus citā dalībvalstī? Es tikai vēlos atgādināt Parlamentam, ka Eiropas Kopienas Tiesa ir jau pieņēmusi pozitīvu lēmumu minētajā jautājumā.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Es vēlos uzdot šādu jautājumu. Saistībā ar valstu veselības pakalpojumiem un to, ka diemžēl daudzas dalībvalstis ir samazinājušas veselības budžetus ekonomiskās un finanšu krīzes dēļ, kādus pasākumus Komisija plāno veikt, lai dalībvalstīm nebūtu jāsamazina veselības budžeti? Ikviens pacients, kurš netiek laikus ārstēts, rada papildu veselības pakalpojumu izmaksas.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Kopumā varu teikt, ka mums ir jārisina visas šīs problēmas, ņemot vērā dalībvalstu kompetenci. Tas mums ir jāievēro.

Es saprotu jūsu domu par to, ka ir atšķirības, taču Komisija tomēr darīs visu iespējamo, lai palīdzētu dalībvalstīm savstarpēji saskaņot situāciju. Mūsu prioritāte ir veicināt sadarbību starp dalībvalstīm, lai samazinātu atšķirības. Vēl mēs varam risināt šo jautājumu saskaņā ar Komisijas uzsākto Korporatīvās atbildības procesu farmācijas jomā.

Atbildot uz Chountisi kunga jautājumu, varu teikt, ka, tiklīdz direktīva stāsies spēkā, mēs noteiksim skaidru tiesisko reglamentējumu saistībā ar tiesībām uz izdevumu par pārrobežu veselības aprūpi atlīdzināšanu. Mēs ierosinām samazināt raksturīgās atšķirības, ieviešot Eiropas Kopienas Tiesas lēmumus atšķirīgi. Iedzīvotāji būs pārliecināti par to, kad un uz kāda pamatojuma viņiem tiks vai netiks atlīdzināti izdevumi par ārvalstīs saņemto aprūpi. Baidos, ka līdz tam mums ir jāgaida.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 13, ko iesniedza Marian Harkin (H-000110/11).

Temats: Pamattehnoloģijas

Ņemot vērā Eiropas pastāvīgo nespēju pētniecību un izstrādi pārvērst komercproduktos, vai Komisija var sniegt pārskatu, kāda ir pašreizējā situācija attiecībā uz Eiropas pozīciju stiprināšanu galveno pamattehnoloģiju jomā?

  Antonio Tajani , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Priekšsēdētājas kundze, godātie deputāti! Attiecībā uz pamattehnoloģijām 2009. gada 30. septembrī Komisija pieņēma paziņojumu, kurā bija noteikta kopēja stratēģija šajā jomā. Šajā paziņojumā mēs uzsvērām, ka, neraugoties uz teicamo dažu svarīgo pamattehnoloģiju pētniecības un attīstības jaudu, mēs nespējam gūt atbilstošus sasniegumus, kad nonākam pie šo rezultātu ieviešanas ražošanas produktos vai pakalpojumos.

Es uzskatu, ka ir svarīgi noteikt stratēģiju, kuras mērķis būtu veicināt svarīgo pamattehnoloģiju ieviešanu Eiropas rūpniecībā. Šī pieeja ir ietverta arī Komisijas iniciatīvās, konkrēti rūpniecības politikas iniciatīvā, iniciatīvā „Inovācijas savienība” un Eiropas digitālajā stratēģijā.

Pēc paziņojuma apstiprināšanas pagājušā gada jūlijā Komisija izveidoja Augsta līmeņa ekspertu grupu svarīgo pamattehnoloģiju jomā. Darbu sāka trīs komisāri: par digitālo darba kārtību atbildīgā priekšsēdētāja vietniece Nelly Kroes, Komisāre pētniecības, inovācijas un zinātnes lietās Máire Geoghegan-Quinn un apakšā parakstījies atbildīgais par rūpniecību un uzņēmējdarbību. Grupai tika piešķirtas pilnvaras uz vienu gadu, lai sagatavotu ieteikumus par politikas pasākumiem, kuri būtu jāveic, lai veicinātu svarīgo pamattehnoloģiju ieviešanu rūpniecībā Eiropā.

Grupa sastāv no 27 dalībvalstu administrāciju, pētniecības aprindu, Eiropas pamattehnoloģiju nozares, Eiropas Investīciju bankas un mazo un vidējo uzņēmumu asociāciju pārstāvjiem.

Šā gada februārī grupa iesniedza Eiropas Komisijai vidēja termiņa darba dokumentu, kurā bija norādīti galvenie uzdevumi saistībā ar pamattehnoloģiju komercializēšanu Eiropā. Pirmo iekšējo darba dokumentu var izlasīt Uzņēmējdarbības un inovāciju ģenerāldirektorāta vietnē. Galīgais ekspertu grupas ziņojums tiks iesniegts Komisijai kaut kad jūlijā. Šis ziņojums būs būtisks ieguldījums Komisijas pārdomās par vienota stratēģiska reglamentējuma noteikšanu, lai apvienotu iniciatīvas atbalstīt pētniecību un inovācijas.

Svarīgās pamattehnoloģijas (KET) ir īpaši būtiskas mūsu ekonomikā, jo tās ir faktiski instrumenti, kuri varētu veicināt produktu un pakalpojumu rašanos nākotnē un tādēļ būtu pamatojums mūsu ražošanas platformai, ko mēs varētu dēvēt par mūsu trešo rūpniecības revolūciju.

Tie, kuri zina, kā izmantot šīs tehnoloģijas savā labā Eiropā, varēs arī padarīt mūsu ražošanu konkurētspējīgāku un vadīs pāreju uz zemu oglekļa emisiju ekonomiku, kas patērēs resursus efektīvi un būs pamatota ar zināšanām. KET neizmantošana nozīmē Eiropas vadošo pozīciju zaudēšanu nozarēs, kurās mēs esam stipri, un inovatīvo spēju zaudēšanu Eiropas Savienībai stratēģiski svarīgās piemērošanas jomās.

Vienlaikus šīs tehnoloģijas sniedz plašas tirgus iespējas izaugsmes ziņā. Es vēlos nosaukt dažus simboliskus skaitļus. Saskaņā ar mūsu aplēsēm to vērtība pasaules tirgū ir no EUR 950 miljardiem līdz EUR 1 100 miljardiem gadā, bet paredzamā izaugsmes likme gadā no 5% līdz 46 %. Tāpēc jaunās tehnoloģijas ir īpaša iespēja, uz kuru visas rūpniecības ekonomikas balstīs savu konkurētspēju, kas ir obligāts instruments turpmākai izaugsmei.

Šīs iespējas neizmantošana būtu kļūda, un Komisija ir apņēmusies pildīt savus pienākumus. Mums ir nepieciešams Eiropas Parlamenta atbalsts, jo īpaši pēc Lisabonas Līguma un Eiropas Parlamentam piešķirto pilnvaru palielināšanas, un es uzskatu — un to es saku kā bijušais Eiropas Parlamenta deputāts —, ka sadarbība starp Eiropas Parlamentu un Komisiju ļaus mums sasniegt labus rezultātus arī šajā nozarē, kas ir tik svarīga mūsu Eiropas ekonomikas izaugsmei un konkurētspējai.

  Marian Harkin (ALDE). - Komisār! Paldies par atbildi un, protams, apsveicu Komisiju ar tās darbu, cenšoties nodrošināt, ka Eiropa turpina vadīt to, ko jūs nosaucāt par „trešo rūpniecības revolūciju”.

Augsta līmeņa grupa risināja vairākus jautājumus, taču viens no tiem bija šī „nāves ieleja”, citiem vārdiem sakot, šis bezdibenis, kas nošķir radošo ieceri no tirgus, un tā norādīja, ka Eiropa bieži zaudē savu pirmrindnieka priekšrocību.

Tā arī runāja par vairākiem traucēkļiem, piemēram, Eiropas IP patenta neesamību un nepieciešamību samazināt pašreizējā tiesiskā reglamentējuma sadrumstalotību. Tāpēc mans jautājums ir, kādus pasākumus Komisija ir veikusi, lai risinātu jebkuru no šiem jautājumiem?

  Antonio Tajani , Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − (IT) Pateicos Harkin kundzei gan par Komisijas veiktā darba uzsvēršanu, gan par aicinājumu vairāk iesaistīties īstenošanā. Pašlaik mēs gaidām ieteikumus politikas jomā, pirms noteikt Komisijas galīgo stratēģiju.

Vidēja termiņa darba dokumentā ekspertu grupa ierosināja trīs pīlāru tiltu, lai novērstu minēto inovāciju plaisu. Katrs no trīs pīlāriem ir nosacījums, kas obligāti jāizpilda, lai Eiropas Savienībā varētu izvietot svarīgās pamattehnoloģijas (KET).

Pirmais pīlārs attiecas uz tehnoloģisko pētniecību. Eiropai ir jāizstrādā konkurētspējīgākas tehnoloģijas līdz patentētā prototipa posmam. Lai sasniegtu šo mērķi, Eiropas Savienības pētniecības programmām ir jābūt vairāk vērstām uz tehnoloģisko pētniecību.

Otrais pīlārs attiecas uz produktu demonstrēšanu. Mums jāgūst panākumi, pārvēršot tehnoloģiskos sasniegumus konkurētspējīgos produktos, un, lai sasniegtu šo mērķi, mums ir jāsaskaņo Eiropas Savienības pētniecības programmas, lai tās veicinātu demonstrācijas projektus.

Trešais pīlārs ir rūpniecības konkurētspēja pasaules līmenī. Eiropai ir jāuztur pašreizējās ražošanas jaudas vai jārada jaunas jaudas, lai mūsu inovatīvie produkti varētu konkurēt pasaules tirgū gan cenas, gan apjomu ziņā. Tāpēc mums ir jāuzlabo pamatnosacījumi ieguldītājiem, lai mudinātu tos ieguldīt Eiropas Savienībā. Tādējādi mums ir jāpiesaista ieguldījumi, taču vienlaikus arī jāuzlabo visas Eiropas Savienības programmas, kuras varētu atbalstīt šo īpaši svarīgo nozari, un jācenšas novērst plaisa starp pētniecību un ieviešanu, kas ir raksturīga daudzām ražošanas nozarēm Eiropas Savienībā.

Pāreja no pētniecības uz ieviešanu ir problēma, ar ko saskaras visa rūpniecības nozare. Tāpēc es atbalstu, un tāpēc mēs esam atbalstījuši kopu politiku — mums to ir apmēram 2000 —, kas ļauj izveidot saikni starp pētniecību un rūpniecību, universitātēm, pētniecību un rūpniecību, un inovācijām, lai veicinātu mūsu rūpniecības sistēmu konkurētspēju.

Harkin kundze, tāda ir pašreizējā situācija. Mums ir jāturpina strādāt, un man ir rūpīgi jāizvērtē visi Eiropas Parlamenta ieteikumi, un man ir jāņem vērā visas norādes, ko Parlaments man dos.

Jautājums Nr. 14, ko iesniedza Chris Davies (H-000112/11)

Temats: ES zvejniecības nozares nākotne

Komisija ir norādījusi, ka lielākā daļa ES zivsaimniecību nedarbojas ilgtspējīgi. Vai Komisija var sniegt prognozes par zvejniecības nozares un nodarbinātības nākotni, ja tiks turpinātas pašreizējās politikas un prakse, neveicot reformas, lai samazinātu pārmērīgu zvejas jaudu, ierobežotu zivju izmešanu un ieviestu ilgtspējīgas prakses veicināšanas pasākumus?

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Kad mani dienesti sāka gatavot kopējās zivsaimniecības politikas reformas tiesību aktu kopumu, tie veica rūpīgu vairāku iespējamo reformu variantu ietekmes novērtējumu. Viens no variantiem bija turpināt pašreizējo politiku pēc 2013. gada. Šis status quo tika izmantots kā kritērijs, lai salīdzinātu citu iespējamo variantu ietekmi. Šajā status quo scenārijā ir ņemti vērā ilgtermiņa pārvaldības plāni, Kontroles regula un Regula par nelegālu, neregulētu zveju.

Status quo scenārija rezultāti ir skaidri: ja mēs nemainīsim politiku, līdz 2020. gadam zivju krājumu ilgtspēja kopumā nebūs apspriežama.

Attiecībā uz vides ilgtspēju tikai 6 % no analizētajiem zivju krājumiem līdz 2020. gadam sasniegs maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu. Tas ir jāsalīdzina ar mūsu pienākumu panākt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu līdz 2015. gadam. Ja status quo situācija turpināsies, mēs nekādi nevarēsim izpildīt pienākumu līdz 2015. gadam sasniegt maksimālo ilgtspējīgas ieguves apjomu.

Attiecībā uz mūsu zvejas flotu saimniecisko veiktspēju, pašreizējā status quo scenārija gadījumā tikai dažas flotes būs saimnieciski dzīvotspējīgas. Kopumā zvejniecības nozares peļņa būs tuvu nullei vai vēl sliktāka.

Visbeidzot, arī sociālās ilgtspējas situācija ir līdzvērtīga. Nodarbinātība zvejniecības nozarē turpinās samazināties tādā pašā ātrumā kā pašreiz; algas būs zemas, kas padarīs zvejnieka profesiju arvien nepievilcīgāku jauniešu acīs.

Komisija patiešām neizskata status quo kā iespēju. Mums ir nepieciešama reforma, un mēs pie tā strādājam.

  Chris Davies (ALDE). - Komisāre ilustrēja ļoti depresīvu situāciju, sakot, ja mēs tā turpināsim, perspektīvas ir drūmas, zvejas flotes daudzos gadījumos būs saimnieciski dzīvot nespējīgas un darba iespējas zvejniekiem samazināsies.

Tomēr vai šis nav gadījums, kad samazinājums var būt labāks par alternatīvu? Mēs to nezinām. Mums nav zinātniskas informācijas par 50 % mūsu zvejas vietu. Mēs zinām, ka daudzos gadījumos gadu desmitiem ilgušās pārzvejas dēļ zivju krājumi ir mazi. Patiesībā situācija ir ļoti jutīga. Mēs esam ļoti neaizsargāti. Komisāre, jums nevajadzētu izslēgt iespēju, ka, ja mēs tā turpināsim, vairākas no šīm zvejas vietām tiks iznīcinātas.

  Barbara Matera (PPE). – (IT) Es piekrītu kolēģu bažām par zivsaimniecības nozari Vidusjūras reģionā un arī bažām par jūras ekosistēmu aizsardzību. Tomēr, ņemot vērā sociālās un saimnieciskās grūtības jūras nozarēs, jo īpaši piejūras kopienās, kuras atrodas stingrās Eiropas reglamentējuma lamatās, es jautāju, vai Komisija plāno rast līdzsvaru un tūlītējus risinājumus, lai vienlaikus aizsargātu gan ekosistēmas, gan daudzos Eiropas pilsoņus, kuri strādā šajā nozarē.

  Seán Kelly (PPE). - Komisāre norāda uz diezgan depresīvu situāciju. Viena no problēmām, ko Davies kungs uzsvēra savā jautājumā, ir izmetumu jautājums. Nesen es satiku zvejnieku, kurš sacīja, ka bija atklājis vai izgudrojis tīklu, kas izbeigtu tunča izmešanu. Vai komisāre apsvērtu iespēju izskatīt šo jautājumu? Vai viņa uzskata, ka varētu ieviest tehnoloģiju, kas izbeigtu izmetumus vai vismaz tos samazinātu?

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Turpinot par status quo, jā, mums ir jāapsver daudzu krājumu izsmelšanas iespēja, un tas nav apspriežams.

Es tikai varu piekrist, ka mēs esam ļoti jutīgā situācijā. Ja mēs nonāksim ārkārtējā situācijā, sekas būs ļoti sliktas. Tāpēc mums ir nepieciešama reforma, un tāpēc mēs izpētīsim labāko veidu, kā virzīties uz priekšu, lai panāktu līdzsvaru starp krājumu ilgtspēju un reformas sociālajām un saimnieciskajām sekām.

Tomēr vēlos precizēt: mēs nenosakām vides aizsardzībai augstāku prioritāti nekā rūpēm par mūsu zvejniekiem. Mums rūp mūsu zvejnieki un nākamās paaudzes. Tāpēc mums ir nepieciešama reforma, jo, godīgi sakot, ja mums nebūs zivju krājumu, zvejniekiem Vidusjūras reģionā un pārējos Eiropas ūdeņos nebūs nākotnes. Lai pārliecinātos, ka mūsu zivsaimniecības nozarei ir nākotne, mums ir nepieciešama reforma. Mēs plānojam ierosināt dažus pamatotus priekšlikumus, un mēs plānojam nodrošināt iztikas līdzekļus zvejniekiem. To mēs vēlamies izdarīt.

Cits deputāts minēja zvejas rīku selektivitāti. Mūsu dienesti ļoti labprāt izskatīs ikvienu jaunu rīku un inovāciju saistībā ar selektivitāti. Es arī vēlos teikt, ka saskaņā ar jauno finansēšanas sistēmu, neraugoties uz krīzi, mēs plānojam dāsni piešķirt naudu, lai pārliecinātos, ka tiek īstenoti selektivitātes uzlabojumi. Es īpaši atzinīgi vērtēju nozares — mūsu zvejnieku — iniciatīvas zvejas rīku selektivitātes uzlabošanā.

Kopumā es vēlos atkārtot, ka status quo nav iespēja. Tā nav krājumu ilgtspējas, zvejnieku iztikas līdzekļu vai piekrastes kopienu nākotnes iespēja. Tāpēc mums ir nepieciešama minētā reforma.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 15, ko iesniedza Jim Higgins (H-000127/11)

Temats: Ierosinātais haizivs spuru atdalīšanas aizliegums

Ņemot vērā Eiropas Parlamenta deputātu nesen pausto atbalstu haizivs spuru atdalīšanas aizliegumam un to, ka ASV Kongress ir ieviesis tiesību aktus, ar kuriem tiek aizliegta šāda prakse, kā arī to, ka citas jurisdikcijas ir stingri paudušas atbalstu šādu tiesību aktu ieviešanai, ko Komisija ierosina likumdošanas jomā, lai reaģētu uz EP deputātu paustajām bažām?

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Es pateicos godātajam deputātam par jautājumu, jo tas man dod iespēju informēt Parlamentu par haizivs spuru atdalīšanu.

Īstenojot Padomes regulu, kopš 2003. gada haizivs spuru atdalīšana ir aizliegta uz visiem Eiropas Savienības kuģiem, zvejojot jebkuros pasaules ūdeņos, un uz visiem kuģiem, kuri zvejo Eiropas Savienības ūdeņos. Faktiski haizivs spuru atdalīšana ir aizliegta. Tomēr pašreizējais reglamentējums atļauj — un tā ir mūsu problēma — noteiktos apstākļos, apstrādi uz kuģa klāja, kas ietver spuru atdalīšanu uz kuģa klāja, ievērojot obligāto prasību atstāt visu haizivs kautķermeni uz klāja. Tāpēc mēs pēdējos gados esam saskārušies ar haizivs spuru atdalīšanas problēmu.

Mēs 2009. gada februārī iesniedzām rīcības plānu, un līdz šim esam veikuši vairākus pasākumus. Mēs arī aktīvi sadarbojamies ar reģionālajām organizācijā, lai ieviestu efektīvus mazāk aizsargāto haizivju sugu pārvaldības režīmus un lai nodrošinātu to ilgtspējīgu izmantošanu. Mūsu problēma šajā situācijā ir sabiedriskās apspriešanas nepieciešamība, un nu jau vairākus mēnešu tā notiek. Apspriežamais dokuments ietver trīs svarīgākās iespējas, kuras pašlaik apspriež eksperti visā pasaulē, lai uzlabotu kontroli un nodrošinātu pilnīgu atbilstību. Daudzas iesaistītās puses, tostarp zivsaimniecības nozare, zinātnieki, vadītāji un NVO, kā arī sabiedrība, ir iesūtījuši savas atsauksmes.

Vēlos jūs pārliecināt, ka es ļoti nopietni uztveru haizivju aizsardzības jautājumu. Tāpēc es esmu pieprasījusi saviem dienestiem rūpīgi izpētīt visas saņemtās atsauksmes. Pēc tam mēs sagatavosim ietekmes novērtējumus, kas, kā jūs zināt, ir nepieciešami, lai mainītu reglamentējumu. Mana iecere ir pieņemt tiesību akta priekšlikumu tik ātri, cik tas faktiski ir iespējams. Vēlos jūs informēt, ka esmu šo jautājumu noteikusi par prioritāti, lai vairs nezaudētu laiku.

Es arī vēlos pateikt, ka Komisija ir veikusi daudzus pasākumus, lai nodrošinātu haizivju ilgtspējīgu pārvaldību un aizsardzību kopumā, papildus jautājumam par haizivs spuru atdalīšanu. Mēs esam iesnieguši rīcības plānu, un kopš tā laika esam veikuši vairākus pasākumus. Mēs esam aizlieguši siļķu haizivs, milzu haizivs un baltās haizivs zvejniecību Eiropas Savienības ūdeņos. Mēs esam aizlieguši izvietot žaunu tīklus dziļāk par 200 metriem, lai aizsargātu dziļūdens haizivis. Pagājušajā gadā — šo es vēlos uzsvērt — mēs ierosinājām ilgtspējīgu un zinātniski pamatotu kvotu dažādu haizivju zvejai. Mums bija smagas sarunas Padomē par minēto jautājumu. Tas nebija viegls uzdevums, bet beigās mēs guvām panākumus, un mums ir ilgtspējīgs priekšlikums šim un, es ceru, nākamajam gadam.

  Jim Higgins (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Haizivs spuru atdalīšana ir barbariska. Tā ir necilvēcīga; tā ir barbariska. Izmestas atpakaļ jūrā, tās mirst. Šī prakse ir jāaizliedz. Kamēr Komisija atsaucas uz 2003. gada regulu, tas vienkārši nenotiek.

Es atzīstu, kas tas ir ļoti grūti. Kā jūs to nodrošināsiet? Mums ir jāievieš reglamentējums, kas aizliegtu šo praksi pilnībā. Mēs runājam par konkrētu sugu iznīcināšanu — pilnīgu izzušanu. To apliecina skaitļi. Piemēram, pašreizējās aplēses liecina, ka 2009. gadā pasaulē tika pārdoti 26 līdz 73 miljoni haizivs spuru. Tas ir patiesi ienesīgs bizness. Mums tas ir pilnībā jāaizliedz. Tas ir barbarisks, to nedrīkst atbalstīt, un mums tas ir jāaizliedz vienreiz un uz visiem laikiem. Mums ir jāuzņemas vadība šajā ziņā.

  Brian Crowley (ALDE). - Haizivs spuru atdalīšana tika aizliegta 2003. gadā. Pēc analoģijas mums pašreiz ir tā pati situācija ar makrelēm Eiropas Savienībā, kad ir Eiropas un Eiropas Ekonomikas zonas līmeņa vienošanās par makreļu zvejas līmeņa samazināšanu. Tomēr mēs redzam, ka Īslandē un Farēru salās ir noķertas vairāk nekā 150 000 tonnas katrā, un tas tieši ietekmē Eiropas zvejas flotu ilgtspēju. Kādi pasākumi varētu tikt veikti saistībā ar minēto? Konkrēti, vai šīm divām zonām var tikt piemērotas tirdzniecības sankcijas?

  Chris Davies (ALDE). - Kamēr Āfrikā izmirst lauvas un haizivis izzūd no mūsu jūrām, es atbalstu to, ko cenšas darīt komisāre, taču to savā ziņā ietekmē tirgus. Āzijā bija ļoti liels haizivs spuru pieprasījums, un no tām var iegūt lielus naudas līdzekļus.

Vienīgais veids, kā nodrošināt, ka mēs varam pienācīgi kontrolēt un izmērīt notiekošo, ir panākt, ka spuras tiek izceltas krastā piestiprinātas pie haizivs ķermeņa. Tādā veidā mēs varam saglabāt kontroli. Es ceru, ka komisāre ņems to vērā, izstrādājot priekšlikumus.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Es piekrītu Parlamenta deputātiem, ka, lai arī ir noteikts aizliegums, mēs nevaram būt apmierināti ar situāciju. Es jums piekrītu, un mēs zinām, kāda ir faktiskā situācija un kā tas notiek. Mēs zinām, ka visas apspriedes skar ļoti ienesīgu nozari. Taču mums ir jāveic pasākumi saskaņā ar mūsu tiesisko reglamentējumu, tāpēc ļaujiet man paskaidrot.

Problēma ir tāpēc, ka pašreiz haizivis un spuras var izkraut krastā dažādās ostās. Viņi var izkraut krastā spuras, kuras, kā mēs varam iedomāties, ir daudz vērtīgākas pieprasījuma dēļ, jo īpaši Āzijā, un viņi var izkraut krastā haizivju ķermeņus citās vietās, ļoti apgrūtinot kontroli. Tāpēc tas viss notiek. Šo situāciju mēs izvērtējam. Tāpēc mēs ierosinājām minēto apspriešanas procedūru, jo mēs vēlamies atrisināt šo īpaši sarežģīto situāciju.

Es jums varu apgalvot, ka mūsu priekšlikums būs vērienīgs, un es ceru, ka līdz gada beigām mums būs jauns tiesisks dokuments par haizivs spurām, kuram būs konkrēti rezultāti. Mēs plānojam reglamentēt šo situāciju vienreiz un uz visiem laikiem.

Par analoģisko situāciju ar makrelēm es varu teikt, ka Eiropas Savienība ir izdarījusi, ko tā varēja. Es vēlos apgalvot, ka dalībvalstis šajā zonā ir ļoti vienotas un mūsu zvejniekiem un nozarei nācās daudz ko upurēt, lai nodrošinātu krājumu ilgtspēju.

Tāpēc mēs bijām ļoti sarūgtināti, kad Īslande un Farēru salas izmantoja vienpusēju pieeju un pašas palielināja savas kvotas. Mēs to vienkārši nevaram pieņemt. Tāpēc mēs tagad pie tā strādājam — mani dienesti sadarbojas ar Kabinetu un tirdzniecības komisāra de Gucht kunga dienestiem —, un mēs gatavojamies iesniegt tiesību akta priekšlikumu par tiesisku līdzekļu izmantošanu šādās situācijās. Pašreiz mums ir daži līdzekļi, taču mūsu rīcībā esošie tiesiskie līdzekļi pašlaik attiecas tikai uz svaigām zivīm, tostarp makrelēm, nevis uz makreļu produktiem un jo īpaši uz zivju eļļu un zivju ēdieniem, kuri ir Īslandes un Farēru salu galvenie eksporta produkti. Tāpēc mums ir jābūt produktīviem šajā ziņā. Komisija darīs visu iespējamo, lai nodrošinātu, ka nākamajā zvejas sezonā tiks aizsargāta zivju krājumu ilgtspēja.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 16, ko iesniedza Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (H-000142/11)

Temats: Jauna Vidusjūras stratēģija

Nepieciešamība izstrādāt jaunu Vidusjūras stratēģiju izriet no 25 iniciatīvu programmas, kas paredzēta kopējas Vidusjūras stratēģijas sagatavošanai, ņemot vērā jaunās problēmas, ko rada procesi, kas šobrīd notiek Vidusjūras piekrastes arābu valstīs. Savienība ir izstrādāju tiesību aktus un stratēģisko pamatu, lai veicinātu jūras akvatorijas ilgtspējīgu izmantošanu, jūras ekosistēmas saudzēšanu un tādu resursu aizsardzību, kuri ir ar jūru saistītās ekonomiskās un sociālās dzīves pamatā.

Vai tā ir paredzējusi noteikt jaunus mērķus jūras politikas jomā, īstenojot jauno Eiropas politiku Vidusjūrā?

Kā ar jūru saistītās nozarēs (piemēram, Vidusjūras piesārņojuma jomā) attīstījās Savienības iniciatīvas, kuras tā pieņēma attiecībā uz Vidusjūru?

Ar kādiem līdzekļiem var veicināt Vidusjūras reģiona pielāgošanos klimata pārmaiņām un tādu draudu novēršanu, ko rada plūdi, piekrastes erozija un augsnes kvalitātes pieaugoša pasliktināšanās?

Kā ar enerģijas pārvadīšanu saistītie projekti, ko realizē Vidusjūrā, atbilst jūras stratēģijai?

Kādi ir paredzētie pasākumi un kāds būs sadarbības ar Vidusjūras partneriem raksturs, ņemot vērā nepieciešamību saglabāt kuģniecību un cīņu pret nelegālo migrāciju pa jūras ceļiem?

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Es pateicos Kratsa-Tsagaropoulou kundzei par jautājumu, jo tas dod mums iespēju runāt par īpaši sarežģīto situāciju Vidusjūras reģionā.

Vēlos informēt Parlamentu, ka Komisija nesen pieņēma paziņojumu „Partnerattiecības demokrātijai un kopīgam uzplaukumam ar Vidusjūras dienvidu reģionu”, kas ietver vairākus priekšlikumus problēmu risināšanai reģionā pēc nesenajiem notikumiem. Kā jūs zināt, šī ir ārkārtēja, īpaši jutīga un satraucoša situācija.

Komisija ir ļoti apmierināta ar šīs iniciatīvas vispārēju apstiprināšanu. Visas dalībvalstis un, es ceru, arī Parlaments, uztvēra šo paziņojumu ļoti labvēlīgi.

Vēlos paskaidrot dažus pasākumus, kurus līdz šim esam veikuši, lai sasniegtu Vidusjūras jaunās jūrniecības stratēģijas mērķi. Pirmkārt, attiecībā uz integrēto jūrniecības politiku mēs jau esam izveidojuši darba grupu, iesaistot visas Vidusjūras piekrastes valstis un reģionālās konvencijas. Mēs plānojam to attīstīt par pārnozaru forumu saistībā ar visiem ar jūrniecību saistītiem pasākumiem, sadarbību un finansēšanu šajā reģionā. Daļa no šīs iniciatīvas ir arī mūsu pirmais tehniskās palīdzības projekts, kas tika īstenots saskaņā ar Eiropas kaimiņattiecību politiku un kas ir saistīts ar integrēto jūrniecības politiku Vidusjūras reģionā.

Es arī vēlos informēt Parlamentu par manu neseno iniciatīvu uzsākt kopīgu sadarbības projektu Vidusjūras reģionā ar Starptautisko jūrniecības organizāciju un Eiropas Investīcijas banku. Es paļaujos uz šo iniciatīvu un ceru, ka tā būs auglīga. Mēs noteiksim mērķtiecīgus pasākumus jūrniecības izaugsmei, saistībā ar darbavietām un mācībām jūrniecības jomā, kas ir ļoti svarīgi Vidusjūras reģionam. Mēs arī ietversim pasākumus saistībā ar integrēto jūrniecības uzraudzību, un mēs iesaistīsim privāto sektoru, jo uzskatām, ka tas ir ļoti nepieciešams saistībā ar jūrniecības jautājumiem.

Vienlaikus Komisija plāno atbalstīt Vidusjūras reģiona robežsargu foruma organizēšanu. Mēs arī pastiprināsim centienus zvejniecības kontroles jomā, nodrošinot mācības, seminārus un sadarbībā ar ANO Pārtikas un lauksaimniecības organizāciju (PLO) kopīgi īstenotu kontroli.

Attiecībā uz vides aizsardzību un klimata pārmaiņām Eiropas Savienības līmenī Komisija pašlaik sadarbojas ar dalībvalstīm, lai līdz 2010. gadam panāktu labus vides apstākļus tās jūras ūdeņos. Reģionālā līmenī saskaņā ar Barselonas konvenciju Eiropas Savienība un dalībvalstis sadarbojas ar partnervalstīm Vidusjūras reģionā, lai veicinātu piesārņojuma novēršanu un uzlabotu reakciju uz to visās reģionālajās jūrās, kuras robežojas ar Eiropas Savienību.

Attiecībā uz migrācijas problēmām un nesenajiem notikumiem reģionā Komisija ir apņēmusies palīdzēt un atbalstīt Eiropas Savienības dalībvalstis, kuras izjūt pēkšņu migrācijas spiedienu, un ir gatava piešķirt finansiālo palīdzību. Mēs tagad strādājam, lai noteiktu Ārējo robežu fonda un, iespējams, Atgriešanās fonda, un Eiropas Bēgļu fonda ārkārtas finanšu iespējas papildu jau piešķirtajam finansējumam 2011. gadam.

Attiecībā uz ārējo robežu uzraudzību Komisija nepārtraukti sazinās ar FRONTEX, kas ir uzsācis „Hermes 2011” kopīgo operāciju, lai kontrolētu Eiropas Savienības ārējās robežas šajā reģionā. FRONTEX kopā ar Eiropolu ir sākuši gatavot mērķa riska novērtējumu attiecībā uz iespēju, ka nepastāvīgo politisko situāciju varētu izmantot noziedzīgie un teroristiskie tīkli, un uzrauga neregulārās migrācijas plūsmas.

  Rodi Kratsa-Tsagaropoulou (PPE). – (EL) Paldies jums, komisāre, par atsaukšanos uz Eiropas Komisijas plāniem un jaunajām pamatnostādnēm un par personīgo veikumu, gatavojoties jaunajai situācijai Vidusjūras reģionā.

Es vēlos uzdot konkrētu jautājumu: kā jūs vērtējat gatavošanas procesā izstrādātos plānus Vidusjūras attīstīšanai un enerģijas pārvadīšanai, kā tie atbilst jūrniecības politikai, un kādu pievienoto vērtību jūs sagaidāt no jaunajiem politikas plāniem un programmām, kuras jūs minējāt?

  Giovanni La Via (PPE). – (IT) Komisāre, saistībā ar jauno Vidusjūras zvejas politiku un ņemot vērā to, ko jūs nupat izklāstījāt par situāciju Vidusjūras dienvidu krasta valstīs, kuras piedzīvo ārkārtēju krīzi, vai jūs uzskatāt, ka pārrobežu sadarbība saskaņā ar kohēzijas politiku var palīdzēt likumīgi un kopīgi risināt jautājumu un rast vienotus risinājumus, izmantojot pārrobežu politiku un zvejas politiku, kas ļautu mums atjaunot krājumus Vidusjūrā un veicinātu šīs ekonomikas nozares atlabšanu?

  Ivo Vajgl (ALDE). - (SL) Priekšsēdētājas kundze! Es vēlos uzdot komisārei jautājumu par to, ka daudzas Eiropas valstis cenšas nogrūst savas problēmas, zivsaimniecības problēmas, uz valsti, kuras neeksistē ne oficiāli, ne juridiski. Es runāju par Rietumsahāru.

Komisija ir paplašinājusi vai drīzāk tai ir piešķirtas pilnvaras noslēgt zivsaimniecības nolīgumu ar Maroku. Vai jūs varētu paskaidrot, kādas ir garantijas, ka no šā nolīguma saņemtie resursi tiks izmantoti Rietumsahāras iedzīvotāju labā, nevis tikai Eiropas zvejnieku vajadzību apmierināšanai?

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Es piekrītu Grässle kundzei, ka patiesi ir liela Vidusjūras piesārņojuma iespēja enerģijas pārvadīšanas dēļ. Pastāv risks, jo Vidusjūra ir diezgan noslēgta jūra, un tā var neizturēt iespējamā piesārņojuma slogu.

Tāpēc mēs gatavojamies paplašināt un pastiprināt sadarbību, Komisijas sadarbību ar dalībvalstīm. Vēlos pateikt Grässle kundzei, ka komisārs Potočnik un es nākamnedēļ dosimies uz Grieķiju, un mēs kaut ko organizēsim par Vidusjūras piesārņojumu. Vēlos viņu informēt arī par to, ka Vidusjūras reģiona valstis varētu piemērotāk novērst un noteikt kuģu radīto piesārņojumu, piedaloties EMSA satelītuzraudzības sistēmā, piemēram, drošu jūras tīklu vai tīru jūras tīklu sistēmā. Mums ir šādas sistēmas, un mēs mudināsim Vidusjūras reģiona valstis piedalīties šajās sistēmās, lai noteiktu iespējamo kuģu radīto piesārņojumu.

Vēlos minēt, ka mēs mudināsim ne tikai dalībvalstis, bet arī mūsu kaimiņvalstis apspriesties un sadarboties, lai sasniegtu šo mērķi.

Attiecībā uz reģionālo sadarbību, jā, mēs īstenosim dažas iniciatīvas šajā jomā, un mums ir daudz Vidusjūras Vispārējā zivsaimniecības komisijas (GFCM) iniciatīvu, un mēs arī strādājam, lai izstrādātu jaunu stratēģiju, Adrijas jūras un Joniešu jūras reģiona jūrniecības stratēģiju.

Mēs tagad sadarbojamies ar dalībvalstīm Adrijas jūras un Joniešu jūras reģiona tuvumā — Itāliju, Slovēniju un Grieķiju —, kā arī citām kaimiņvalstīm šajā reģionā: Horvātiju, Melnkalni un Albāniju. Mēs cenšamies izstrādāt jūrniecības sadarbības stratēģiju šim reģionam. Es vēlos uzsvērt, ka tā patiesi būs kohēzijas fondu iespēja, kā jau minēja godājamais deputāts.

Visbeidzot, īsa piebilde par Rietumsahāru: jā, mums bija lielas bažas par patiesā labuma guvēju tiesībām izmantot priekšrocības, ko sniedz naudas līdzekļi, kurus mēs piešķiram Marokai saskaņā ar šo zivsaimniecības nolīgumu. Tāpēc mēs esam lūguši Marokas valdībai sniegt mums informāciju ne tikai par nolīguma izpildi kopumā, bet arī par reģionālo pieeju šim nolīgumam un par tā sadalījumu dažādos Marokas reģionos. Mēs atjaunosim protokolu uz viena gada pārejas periodu, tikai lai noskaidrotu, vai mēs to varam turpināt vai nē. Tādējādi mēs ļoti uzmanīgi ejam šajā virzienā.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 17, ko iesniedza Georgios Papanikolaou (H-000108/11)

Temats: Pētnieku sagatavošana un universitāšu novērtēšana saistībā ar inovācijas pamatiniciatīvu

Komisijas nesen publicētajā stratēģijas “Eiropa 2020” pamatiniciatīvā “Inovācijas savienība” (2. nodaļā) cita starpā ir minēts dalībvalstu pienākums informēt par tām stratēģijām, ar kuru palīdzību ir iecerēts sagatavot pietiekamu skaitu pētnieku, lai sasniegtu valsts stratēģisko programmu mērķus, kā arī apliecināta Komisijas gatavība tajā pašā gadā atbalstīt Eiropas augstākās izglītības iestāžu rezultātu daudzpusējas starptautiskas vērtēšanas sistēmas izveidi.

Vai Komisija šajā sakarībā varētu atbildēt uz šādiem jautājumiem? Kā tā nodrošinās, lai pētniecības jomā noteiktais 3 % mērķis tiktu visumā sasniegts līdz 2020. gadam un dalībvalstu vidū netiktu konstatētas atšķirības investīciju ziņā? Vai Komisija ņem vērā to, ka euro zonas dalībvalstīs pastāvošā finanšu krīze var apdraudēt paredzēto mērķu sasniegšanu?

Kādi kritēriji tiks izmantoti, lai novērtētu Eiropas augstākās izglītības iestādes un noteiktu, kurām no tām ir labākie rezultāti pētniecības jomā?

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. − Saistībā ar pētniecības un izstrādes 3 % intensitātes mērķi inovāciju steidzamības situācija rada nepieciešamību atbalstīt ātru izaugsmi un apņemšanos risināt sabiedrības problēmas. Inovācijas savienības rezultātu pārskats liecina, ka Eiropas Savienība zaudē Amerikas Savienotajām Valstīm un Japānai, bet Brazīlija un Ķīna tuvojas Eiropas Savienībai. Pētniecības un izstrādes 3 % intensitātes mērķis ir būtisks ieguldījums šā izaicinājuma pārvarēšanai. Eiropas Padome aicināja dalībvalstis izvirzīt vērienīgus un sasniedzamus mērķus, ņemot vērā sākotnējo ieguldījumu līmeni pētniecībā un izstrādē un galvenos valstu ekonomikas strukturālos raksturlielumus.

Pagājušajā gadā dalībvalstis un Komisija sāka divpusējus dialogus. Pašreiz gandrīz visas dalībvalstis ir noteikušas pētniecības un izstrādes intensitātes mērķus, kuri tiks iestrādāti valstu reformu programmās līdz 2011. gada aprīļa beigām.

Šā gada 12. janvārī Komisija pieņēma paziņojumu par gada izaugsmes pētījumu. Tas ietver valstu pētniecības un izstrādes mērķus, kuri ir gan vērienīgi, gan sasniedzami un iezīmē jauna saskaņošanas cikla sākumu šajā jomā. Valstu pētniecības un izstrādes politikas un sasniegumu novērtējums tiks veikts, lai noteiktu galvenās vājās vietas, kuras kavē izaugsmi un atlabšanu saskaņā ar pēckrīzes scenāriju, kad joprojām ir aktuāli finanšu ierobežojumi.

Teicama pētniecības bāze ir svarīga, lai sasniegtu pētniecības un izstrādes 3 % intensitātes mērķi un lai Eiropa kļūtu novatoriskāka. Eiropai papildus būs nepieciešams vismaz viens miljons pētnieku darbavietu, lai sasniegtu pētniecības un izstrādes 3 % intensitātes mērķi līdz 2020. gadam. Nepieciešamo jauno pētnieku skaits ir daudz lielāks, jo šajā periodā daudzi pētnieki pensionēsies. No universitāšu un, protams, rūpniecības izcilības pētniecībā labumu gūs plašāka sabiedrība. Progress ir saistīts ar augstākās izglītības iestāžu augstāku kvalitāti.

Inovācijas savienības rezultātu pārskatā ir izmantoti starptautiski atzīti rādītāji, lai salīdzinātu Eiropas un mūsu konkurentu veikumu. Trīs no šiem rādītājiem ir: jauni doktora grādi uz 1000 iedzīvotājiem vecumā no 25 līdz 34 gadiem, kvantitatīvas un kvalitatīvas, starptautiskas zinātniskās koppublikācijas uz miljons iedzīvotājiem un zinātniskās publikācijas starp 10 % pasaulē visbiežāk citēto publikāciju procentuāli no visām valsts zinātniskajām publikācijām.

Amerikas Savienotās Valstis ir pastiprinājušas vadošo pozīciju starptautisko koppublikāciju jomā, un pašreiz tās pārspēj Eiropas Savienības līmeni par 37 %. Gaidot priekšizpētes rezultātus jūnijā, Komisija atbalstīs neatkarīgu daudzdimensionālu starptautisku novērtēšanu, lai salīdzinātu augstākās izglītības iestāžu veikumu. Šis pētījums ietver veikumu ne tikai pētniecības jomā, bet arī citās svarīgās jomās, piemēram, inovāciju, izglītības, reģionālās iesaistes un internacionalizācijas jomā. Šīs koncepcijas daudzdimensionālā būtība ļaus studentiem, politikas veidotājiem un universitātēm pašām izvēlēties dimensijas un attiecīgos rādītājus, kuros viņi ir ieinteresēti, un veikt pašiem savu novērtējumu, aktīvi iesaistoties visos šās priekšizpētes posmos.

  Georgios Papanikolaou (PPE). – (EL) Komisāre, liels paldies par atbildi. Tomēr es vēlos jums atgādināt, ka tad, kad mēs plānojām Lisabonas stratēģiju pirms aptuveni astoņiem gadiem, 2003. gadā, mēs apgalvojām aptuveni to pašu: ka mums ir jāpaļaujas uz inovācijām un pētniecību, lai panāktu konkurētspējīgāku ekonomiku.

Jūs esat komisāre vairāk nekā gadu, un es domāju, ka jūsu pieredze ir pietiekama, lai pateiktu mums: kāpēc jūs uzskatāt, ka mēs šajā laikā, jaunajā stratēģijā „2020” gūsim panākumus un ka rezultāti nebūs līdzīgi iepriekšējās stratēģijas rezultātiem, kas galu galā izrādījās milzīga izgāšanās.

  Seán Kelly (PPE). - Saistībā ar augstākās izglītības iestādēm es vēlos jautāt komisārei, vai viņa ir apmierināta, ka Eiropas iestādēm ir gan vēlēšanās, gan spēja izpildīt savu uzdevumu, uzlabot vērtēšanu pasaules līmenī un attīstīt savas spējas savstarpēji sadarboties, lai izvairītos no dublēšanās pētniecībā?

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. − Kāda ir atšķirība starp pašreizējo situāciju un to, kāda tika solīta un par kādu bija apņemšanās Lisabonā? Es uzskatu, ka, pirmkārt, tagad inovācijas un pētniecība ir Eiropas politikas galvenais punkts. Mums ir ne tikai Komisijas un dalībvalstu, un Parlamenta, bet arī Eiropas Padomes apņemšanās. Tiek īstenota cieša uzraudzība, kas tiks veikta rūpīgi. Mums ir 34 „Inovāciju savienības” apņemšanās — par kurām ir atbildīgi dažādi mani kolēģi —, kuru uzlabojumus, izmaiņas, attīstību un rezultātus mēs regulāri uzraugām, vai, ja rezultātu nav, noskaidrojam, kāpēc nav. Katru gadu mēs ceram uz „Inovāciju konvenciju”, kurā mēs aicinām iesaistītās puses apsēsties un apsvērt iepriekšējā gada panākumus.

Mēs veicam ļoti stingru uzraudzību, kur mēs, manuprāt, iespējams, arī cietām neveiksmi — vai nesasniedzām noteikto — Lisabonā. Mums ir arī gada izaugsmes pētījums, un būs arī valstu reformu programmas, kurās dalībvalstis skaidri noteiks, kādi būs to mērķi un kā tās cer šos mērķus sasniegt. Es domāju, ka tā ir virzība uz priekšu, kas mums bija nepieciešams.

Universitāšu modernizācija, manuprāt, ir svarīgs jautājums visās ES dalībvalstīs. Nepietiek ar divām trim „galotnē” esošām universitātēm vairākās dalībvalstīs. Mums ir jāmodernizē universitāšu sistēma ES visos līmeņos, un mums ir jāizvairās no dublēšanās, kas tika minēta, kad līdz šim katrai universitātei varēja šķist, ka tai ir iespēja veidot izcilības centru katrā fakultātē. Tas nav iespējams vai ekonomiski izdevīgi, un tas rada lielu sadrumstalotību un dublēšanos, no kuras mēs cenšamies izvairīties.

Taču atcerēsimies, ka Komisijai nav kompetences šajā jomā. Tāpēc mēs varam paskaidrot dalībvalstīm — un komisārs Vassiliou to dara —, ka mēs nevaram turpināt iepriekšējo politiku. Mums ir jāmainās; mums ir jānolemj, kurās jomās — vai konkrētās universitātēs —mums būs izcilības centri, un mums ir jāīsteno faktiska universitāšu modernizācijas programma visā Eiropas Savienībā.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 18, ko iesniedza Ioannis A. Tsoukalas (H-000111/11)

Temats: 7. pētniecības pamatprogrammas darbības minimālā kontrole un lielais kļūdu skaits

Komisijas atbilde uz jautājumu E-8013/2010⁽¹⁾ liek smagi apšaubīt 7. pamatprogrammas kontroles efektivitāti. Līdz 2010. gada 31. augustam atbildīgie dienesti bija veikuši tikai 118 kontroles 193 dalībnieku vidū, kas ir 0,42 % no 7. pamatprogrammas kopējā dalībnieku skaita, savukārt 6. pamatprogrammas sakarībā šis skaits sasniedza 5,7 %. Šis skaits vieš bažas, jo tiek lēsts, ka vairāk nekā 4 % darbībai paredzētā budžeta ir iztērēti nepareizi. Ja šī tendence turpināsies, nav izslēgts, ka tiks pieprasītas finanšu korekcijas vairāk nekā 2 miljardu eiro apmērā attiecībā uz visu 7. pamatprogrammu.

Vai Komisija varētu sniegt atbildes uz šādiem jautājumiem? Kāds ir jaunākais precizētais saistībā ar 7. pamatprogrammas darbību veikto pētījumu un kontroļu skaits? Kāds ir lielā kļūdu skaita iemesls? Vai Komisija uzskata, ka rezultāti ir apmierinoši un 7. pamatprogrammas pārvaldības noteikumu vienkāršošanas pasākumi — pietiekami? Kādus pasākumus tā gatavojas veikt nekavējoties, lai atrisinātu šīs problēmas?

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. − Es centīšos būt uzmanīga pret tulkiem.

Ex-post revīzijas veikšanas priekšnoteikumus ir pietiekami liels skaits finansējuma saņēmēju iesniegto izmaksu atlīdzinājuma pieprasījumu. Septītajā pamatprogrammā pētniecībai, tehnoloģiju attīstībai un demonstrējumu pasākumiem jeb „FP 7 2007-2013” pirmais pārskata periods ir 18 mēnešus pēc projekta sākuma.

Tādēļ 7. pamatprogrammas revidējamo izmaksu atlīdzinājuma pieprasījumu skaits sasniedza nepieciešamo līmeni tikai 2010. gadā. Turklāt Komisijas pētniecības kontroles stratēģija ir izstrādāta, lai sniegtu pietiekamu pārliecību par daudzgadu pētniecības izdevumu likumību un pareizību visā pamatprogrammas periodā. Kopš pagājušā gada 31. decembra Komisija ir pabeigusi 345 7. pamatprogrammas revīzijas, ietverot 432 7. pamatprogrammas projektus. Tajā pašā laika posmā 7. pamatprogrammas iemaksu EUR 88 633 047 miljonu apmērā revīzijas rezultātā tika ierosinātas finanšu korekcijas EUR 4482 miljonu apmērā.

Pētniecības pamatprogrammas tiek galvenokārt īstenotas, izmantojot dalītu izmaksu subsīdijas, pamatojoties uz attaisnoto faktisko izmaksu atlīdzināšanu. Galvenais risks ir saistīts ar to, ka finansējuma saņēmēji iekļauj neattaisnotās izmaksas izmaksu pārskatos. Risku pastiprina neatbilstības starp atbilstības kritērijiem un dažu finansējuma saņēmēju standarta izmaksu uzskaites kārtību, proti, prasība finansējuma saņēmējiem attiecināt uz projektiem personāla un netiešās izmaksas, bet atskaitīt vairākas vienības, par kurām nav tiesības saņemt Eiropas Savienības līdzfinansējumu.

Ņemot to vērā, 2010. gada aprīlī Komisija publicēja paziņojumu, piedāvājot iespējas vienkāršot pētniecības finansējuma noteikumus un kārtību. Noteikumu un kārtības vienkāršošana un izskaidrošana var samazināt kļūdu daudzumu un palielināt pārliecību par izdevumu pareizību, kā arī veicināt pētnieku līdzdalību pamatprogrammās un Eiropas Savienības pētniecības politikas mērķu sasniegšanā.

Pamatojoties uz vispārēju vienošanos par vairākiem jautājumiem, kurus vēl var īstenot saskaņā ar pašreizējo vispārējo tiesisko reglamentējumu, šā gada 24. janvārī Komisija veica īstermiņa vienkāršošanas darbības, kuras ietvēra konkrētus pasākumus ar tūlītēju un retrospektīvu ietekmi uz 7. pamatprogrammas projektiem.

  Ioannis A. Tsoukalas (PPE). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Es pateicos komisārei par sīki izklāstīto atbildi, taču es vēlos piebilst, ka, ja izlase ir 0,4 %, kļūdu līmenis palielinās līdz 4 % jeb EUR 2 miljoniem no 50 miljardiem. Es ceru, ka šis modelis nav lineārs un, ja tiks veikti 4 % revīziju, kļūdu līmenis nebūs 40 %. Es arī saprotu, ka, no vienas puses, ir ļoti sarežģīti mums lūgt Komisijai vienkāršot 7. pamatprogrammas pārvaldības kārtību un nodrošināt 8. pamatprogrammas vienkāršošanu un vienlaikus pieprasīt sīki izstrādātas revīzijas. Tas būtu pretrunīgi, taču es nedomāju, ka tā ir. Es uzskatu, kas šeit ir kas labs: mēs visi esam ieinteresēti pētniecībā un zinām, ka tā ir Eiropas un dalībvalstu vienīgā cerība.

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. − Priekšsēdētājas kundze! Es domāju, ka mūsu mērķim ir jābūt uzturēt lietas pēc iespējas vienkāršāk saprotamas iesaistītajām pusēm un nodrošināt — ciktāl mēs to varam —, ka finansējuma saņēmēji var tieši piemērot ierasto izmaksu uzskaites kārtību personāla izmaksām, neieviešot paralēlu uzskaites sistēmu, kā tas bija jādara līdz šim. Tas acīmredzami rada sarežģījumus un kļūdu risku. Galu galā mums ir jāpieņem — es uzskatu, ka visiem ir jāpieņem —, ka pētnieki nav ieinteresēti iesaistīties ES finansējuma ļaunprātīgā izmantošanā. Viņi ir drīzāk ieinteresēti faktiskā un vienkāršā pamatpētniecībā, ko viņi veic un kas var radīt brīnišķīgas inovācijas, kuras mēs varam redzēt ne tikai visā Eiropā, bet arī visā pasaulē. Tāpēc mēs pēc iespējas vienkāršojam lietas, pēc iespējas vienkāršojam tās iesaistītajām pusēm.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 19, ko iesniedza Silvia-Adriana Ticau (H-000114/11)

Temats: MVU līdzdalība Eiropas pētniecībā un inovācijā

Komisija 2011. gada 9. februārī publicēja Zaļo grāmatu „No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam”. Turklāt pēc publiskām debatēm Komisija izstrādās vienotu stratēģisko satvaru, ar ko sekmēt pētniecības un inovācijas pasākumu vadību, lai īstenotu pašreizējos sabiedrības uzdevumus, un vienkāršot procedūras piekļuvei Eiropas pētniecības un inovācijas fondiem, samazināt termiņu pētniecības rezultātu ieviešanai tirgū un veicināt Eiropas uzņēmumu iesaistīšanos pētniecības un inovācijas pasākumos. Saistībā ar stratēģiju „Eiropa 2020” Eiropas Savienībā izvirzīts mērķis līdz 2020. gadam 3 % no IKP izlietot pētniecībai un attīstībai. Zinot, ka privātais sektors piekļūst tikai nelielai daļai no pētniecības un inovācijas finansējuma, kādus pasākumus Komisija plāno veikt, lai Eiropā stimulētu privātā sektora līdzdalību pētniecības un inovācijas finansēšanā? Kādus pasākumus Komisija ir paredzējusi, lai palīdzētu MVU pārvarēt šķēršļus saistībā ar piekļuvi Eiropas pētniecības un inovācijas fondu līdzekļiem? Vai Komisija noteiks Eiropas fondu kvotas, kādas tiks piešķirtas MVU?

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. − Komisija ir apņēmusies veicināt mazo un vidējo uzņēmumu piekļuvi ES pētniecības un inovāciju programmu finansējumam un palīdzēt galu galā nogādāt to inovāciju rezultātus tirgū.

Tā ir Komisijas prioritāte, kas noteikta pagājušā gada 6. oktobrī pieņemtajā Paziņojumā par Inovācijas savienību, 2008. gada jūnijā pieņemtajā Eiropas Mazās uzņēmējdarbības aktā, kā arī šā gada 23. februārī pieņemtajā Eiropas Mazās uzņēmējdarbības akta pārskatā.

Turklāt Zaļā grāmata „No problēmām uz iespējām: virzība uz vienotu stratēģisko satvaru ES pētniecības un inovāciju finansējumam” ietvēra galvenos jautājumus par ES pētniecības un inovāciju atbalstu nākotnē, tostarp vairākus konkrētus jautājumus par to, kā atbilstošāk apmierināt MVU vajadzības.

Kopējās stratēģijas vispārīgais mērķis ir atvieglot līdzdalību Eiropas Savienības programmās un veicināt tās pievilcību, jo īpaši MVU. Turpmāk saistībā ar minēto būtu jāapsver tādi svarīgi jautājumi kā kopējas IT platformas, standartizētāki noteikumi, saskaņots finansēšanas instrumentu kopums, kas aptvertu visu inovāciju ķēdi, un vienkāršāka un konsekventāka finansējuma saņemšanas kārtība.

Pēc Zaļās grāmatas apspriešanas Komisija līdz gada beigām iesniegs tiesību aktu priekšlikumus kopējai stratēģiskai programmai. Mēs jau esam ieviesuši Septītajā pamatprogrammā (FP7) darba programmas — vairākus pasākumus, kas īpaši vērsti uz MVU, tostarp budžeta mērķdotācijas. Paredzams, ka MVU budžeta daļa palielināsies no pašreizējiem 14,3 % līdz vairāk nekā 15 % no tiesību aktos paredzētā mērķa. MVU ir nepieciešama tūlītēja palīdzība. Vieglāku piekļuvi FP7 nodrošina Uzņēmumu Eiropas tīkls, partnerība starp Komisiju un gandrīz 600 uzņēmējdarbības organizācijām, piemēram, tirdzniecības un rūpniecības kamerām, amatnieku kamerām, inovāciju aģentūrām un reģionālās attīstības aģentūrām. Konkrētāk, pamatojoties uz saskaņotajām pamatnostādnēm, šis tīkls kopā un sadarbībā ar valstu FP7 kontaktpunktiem palīdz MVU, paaugstinot izpratni par piedalīšanos pamatprogrammā, palielinot spējas piedalīties pamatprogrammā, iesaistot jaunus MVU priekšlikumos, partneru meklējumos, kopīgos uz MVU orientētos pasākumos, un sniedzot konsultācijas par visu ar MVU saistīto tematu iekļaušanu darba programmās. Ar tīkla atbalstu vairāki simti MVU varēja iesniegt priekšlikumus FP7.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! MVU ir daudz grūtību piekļūt ES finansējumam pētniecībai un izstrādei. Tie vai nu nesaņem aizdevumu līdzfinansējuma daļas segšanai, vai birokrātija tiem ir pārāk liels apgrūtinājums. Vai Komisija plāno izstrādāt vienotu un vienkāršu noteikumu kopumu, lai palielinātu MVU līdzdalību ES pētniecības programmās? Vai Komisija plāno piešķirt, teiksim, apmēram 30 % ES pētniecības finansējuma tikai MVU?

  Máire Geoghegan-Quinn, Komisijas locekle. − Šā gada 24. janvārī tika pieņemti trīs konkrēti pasākumi ar tūlītēju ietekmi uz Eiropas Savienības pētniecības dotāciju pārvaldību Septītajā pamatprogrammā (FP7), un katrs no tiem ir tieša atbilde uz FP7 dalībnieku — un topošo dalībnieku — bažām. Viens pasākums pieļauj lielāku personāla izmaksu aprēķinu elastību. Otrs pasākums ir tāds, ka MVU īpašnieki, kuru algas nebija oficiāli reģistrētas, tagad var saņemt atlīdzību fiksētu maksājumu veidā. Un jauna uzraudzības grupa, kas sastāv no Komisijas dienestu augstākajām amatpersonām, ir iesaistīta neatbilstību novēršanā. Tas ir īpaši svarīgi pašreizējo noteikumu piemērošanai.

Mēs izstrādājām īpašu MVU paredzētu e-apmācību platformu. Šogad tā sāks darboties tiešsaistē, un tās mērķis ir veicināt MVU piekļuvi pētniecības un izstrādes projektiem. Tās rezultātu izpēte nodrošinās bezmaksas tiešsaistes apmācības un pielāgotu informāciju, un, kas ir ļoti būtiski, saziņas forumu. Tas viss būtiski uzlabo MVU situāciju, un, protams, saskaņā ar kopējo stratēģiju es nešaubos, ka mums būs vēl citas labas ierosmes par to, ko vēl mēs varētu darīt, lai tiem palīdzētu.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 26, ko iesniedza Bernd Posselt (H-000107/11)

Temats: Gaisa tīrības nodrošināšana Vācijas lielpilsētās

Kā Komisija vērtē situāciju attiecībā uz gaisa tīrības nodrošināšanu Vācijas lielpilsētās, piemēram, Minhenē, un kādus pasākumus tā ierosina?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Gaisa kvalitātes direktīvās ir noteiktas vairākas dažādu piesārņotāju robežvērtības ar atšķirīgiem sasniegšanas termiņiem. Papildus labas prakses veicināšanai ieviešanas komitejas sanāksmēs Komisija arī cenšas, lai pārbaudītu, vai direktīvā noteiktā robežvērtība tiešām tiek ievērota.

Kopš 1996. gada direktīva nosaka, ka dalībvalstis izstrādā un ievieš vispārēju stratēģiju, tostarp ilgtermiņa un īstermiņa pasākumus. Īstermiņa pasākumu grupa ir īpaši piemērota situācijās, kad, piemēram, tiek pārsniegta cieto daļiņu PM 10 robežvērtība. Tiklīdz tiek pārsniegtas robežvērtības pieļaujamā pielaide, ir jāsagatavo plāni, lai norādītu, kā tiks panākta atbilstība līdz noteiktajam datumam.

Ja par gaisa kvalitātes plāniem ir jāziņo Komisijai divu gadu laikā kopš noteiktā ierobežojuma pārkāpuma, dalībvalstu pilnīga kompetence un atbildība ir lemt par gaisa kvalitātes plānos iekļaujamajiem pasākumiem. Tas atbilst subsidiaritātes principam un apstiprina faktu, ka valsts un/vai vietējās iestādes piemērotāk var noteikt efektīvākos un piemērotākos pasākumus augstu koncentrācijas līmeņu samazināšanai to gaisa kvalitātes zonās.

Komisija, pārbaudot atbildību, galvenokārt pievērš uzmanību tam, vai ir ievērotas robežvērtības, nevis tam, kādā veidā tās tiek ievērotas. Jaunākā Vācijas sniegtā informācija par 2009. gadu apstiprina, ka 70 no 80 gaisa kvalitātes zonās joprojām ir pārsniegtas cieto daļiņu robežvērtības. Lielākajai daļai zonu tika piešķirts atbilstības termiņa pagarinājums līdz šā gada 11. jūnijam, jo tās bija sagatavojušas gaisa kvalitātes plānu ar skaidru laika grafiku un pasākumiem, apliecinot, ka atbilstība tiks panākta pēc noteiktā termiņa. Minhene ir viena no šādām zonām. Termiņa pagarinājums tika piešķirts ar nosacījumu, ka atbildīgās iestādes pielāgos gaisa kvalitātes plānu, lai iekļautu efektīvus īstermiņa kontroles pasākumus un, ja nepieciešams, pārtrauks darbības, kuras veicina robežvērtību pārsniegšanas risku.

Attiecībā uz NO2 Komisija sagaida, ka daudzās valstīs būs līdzīgas problēmas, kādas ir ar cietajām daļiņām. Termiņa neievērošana līdz 2010. gadam, kas, iespējams, tiks pagarināts līdz 2014. gada beigām, pašlaik nav Eiropas tiesību aktu pārkāpums, taču tas neatbilst prasībai sagatavot gaisa kvalitātes plānu. Dalībvalstīm līdz 2011. gada septembrim ir jāiespiedz informācija par 2010. gadu.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Potočnik kungs, paldies par izsmeļošo un precīzo atbildi. Man ir divi īsi papildu jautājumi. Pirmkārt, vai Komisija pārbauda, vai katra dalībvalsts patiešām piemēro vienus un tos pašus kritērijus un veic vienlīdz stingrus mērījumus, vai arī ir atšķirības? Otrkārt, vai jums ir kādi konkrēti ierosinājumi gaisa piesārņojuma samazināšanai — vismaz pilsētās?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Kritēriji ir vienādi visām valstīm. Tā ir taisnība, ka ģeogrāfisku apstākļu dēļ dažām pilsētām, piemēram, Milānai Itālijā, ir grūtāk sasniegt tos pašus kritērijus, nekā citām pilsētām. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai visiem Eiropas Savienības pilsoņiem būtu nodrošināts vienāds veselības līmenis un aizsardzība. Tik daudz par šo jautājumu.

Protams, ja ir īpaši vietējie vai reģionālie jautājumi, mēs tam pievēršam uzmanību, un mēs cenšamies risināt šos jautājumus sadarbībā ar iestādēm, lai rastu piemērotus risinājumus. Mūsu mērķis vienmēr ir noteikt mērķi un rast risinājumu — ja vēlaties, būt stingri izpalīdzīgiem un izpalīdzīgi stingriem.

Attiecībā uz otro jautājumu mēs parasti nesniedzam konkrētus ieteikumus kādai pilsētai vai reģionam vienkārši tāpēc, ka uzskatām, ka iestādes atrodas piemērotākā situācijā un atbilstošāk pārzina situāciju nekā mēs. Mēs pārbaudām, vai ir nodrošināta atbilstība, taču parasti standarta pieeja, kas dod labus rezultātus, ir ieviest dažādus pasākumus, vieni ir vairāk īstermiņa pasākumi, bet citi vairāk strukturēti.

  Priekšsēdētāja. − Nākamais ir jautājums, ko iesniedza Kadenbach kundze, kuru šovakar aizvieto Arsenis kungs.

Jautājums Nr. 27, ko iesniedza Karin Kadenbach (H-000116/11)

Temats: ES bioloģiskās daudzveidības stratēģija

Eiropas Padome 2010. gadā — Starptautiskajā bioloģiskās daudzveidības gadā — attiecībā uz ES bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu pieņēma vērienīgu redzējumu 2050. gadam un mērķi 2020. gadam. Pēc tam — saskaņā ar Konvenciju par bioloģisko daudzveidību — pasaules valstu valdības attiecībā uz bioloģisko daudzveidību pieņēma vērienīgu globālu redzējumu, kā arī misiju 2020. gadam un stratēģisku plānu ar 20 testēšanas mērķiem.

Kad Komisija plāno publicēt ES bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kurā būtu noteikts, kādi tālejoši pasākumi būs vajadzīgi, lai sasniegtu ES un pasaules līmeņa mērķus attiecībā uz bioloģisko daudzveidību?

Vai Komisija var apstiprināt, ka jaunā stratēģija neprasīs nekādas tālākas negatīvas pārmaiņas nekādu ES teritorijas aizsargājamo dzīvotņu un sugu aizsargājamības statusā (nedz Natura 2000 teritorijās, nedz ārpus tām — pēc stāvokļa 2020. gadā), lai varētu cerēt, ka līdz 2050. gadam izdosies atjaunot labvēlīgu aizsargājamības statusu visām dzīvotnēm un sugām?

Kādi konkrēti pasākumi — papildus tiesnešu apmācībai un norādņu dokumentiem, par ko Komisija jau ir paziņojusi — ir plānoti, lai pilnveidotu ES tiesību aktus vides jomā? Vai Komisija plāno izveidot ES vides inspekciju un par šo inspekciju pieņemt tiesību aktus, kā to ir prasījis Parlaments?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Komisija beidz izstrādāt jaunu ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, kas reglamentēs pasākumus cīņā pret bioloģiskās daudzveidības samazināšanos nākamajos desmit gados. Mēs plānojam to pieņemt maija sākumā. Tā kā stratēģijas projekts vēl joprojām tiek apspriests Komisijā, es nevaru sniegt papildu informāciju par tās saturu. Tomēr varu jums apliecināt, ka tas atbilst gan vērienīgajām pilnvarām, ko Padome pagājušajā gadā piešķīra ES, gan saistībām, kuras Eiropas Savienība uzņēmās pagājušajā oktobrī Nagojā Bioloģiskās daudzveidības konvencijā.

Stratēģija tiks izstrādāta, pamatojoties uz sešiem apakšmērķiem, kas vērsti uz dažiem galvenajiem bioloģiskās daudzveidības tiesību aktos noteiktajiem dzinuļiem un grūtībām, kuras saistītas ar bioloģisko daudzveidību: dabas aizsardzība, atjaunošana un „zaļā” infrastruktūra, lauksaimniecība un mežsaimniecība, zivsaimniecība, invazīvās sugas un Eiropas Savienības ieguldījums pasaules bioloģiskajā daudzveidībā.

Stratēģija gūs būtisku labumu no pašreizējo ES tiesību aktu īstenošanas, tostarp efektīvas un atbilstoši finansētas „Natura 2000” tīkla pārvaldības. Būs svarīgi arī ņemt vērā to, kā kopējās lauksaimniecības politikas un kopējās zivsaimniecības politikas, un nākotnes kohēzijas politikas reforma var palīdzēt sniegt šai stratēģijai nepieciešamo atbalstu. Eiropas Savienības pamatmērķis ir līdz 2020. gadam apturēt bioloģiskās daudzveidības samazināšanos un ekosistēmu degradēšanos, un to sniegto pakalpojumu samazināšanos.

Tāpēc varu jums apliecināt, ka stratēģijā būs ietverti pasākumi šā mērķa sasniegšanai. Tā ietvers pasākumus, kuru mērķis ir paplašināt Putnu direktīvas un Dzīvotņu direktīvas ieviešanu un nodrošināt, ka tiek veikti svarīgi pasākumi, lai sasniegtu labvēlīgu Eiropai svarīgu sugu un dzīvotņu saglabāšanas situāciju. Vispārīgāk par ES tiesību aktu ieviešanu un īstenošanu vides jomā Komisija plāno šogad nākt klajā ar jaunu paziņojumu par šo jautājumu. Mērķis nav aizstāt pašreizējos attiecīgos paziņojumus, bet gan tos uzlabot, vispārīgi pievēršoties kopējai struktūrai un zināšanām, kas ir šā vides acquis ieviešanas pamatā.

Saistībā ar šo iniciatīvu mēs sīki izskatīsim visas iespējas stiprināt uzraudzību un kontroli ES līmenī, kā arī valstu pārbaudes sistēmas. Jāatzīst, ka ES vides pārbaužu tiesiskais reglamentējums jau tika uzlabots pagājušajā gadā, galvenokārt pieņemot ieteikumu par minimālajiem vides pārbaužu kritērijiem dalībvalstīs, kā arī iekļaujot vairākus nosacījumus vides nozares tiesību aktos.

Paziņojums vēl tiek gatavots, un par tā precīzu saturu vēl nav panākta vienošanās. Mēs konsultēsimies ar iesaistītajām pusēm, tostarp Parlamentu ar tā attiecīgo komiteju starpniecību, lai deputātiem būtu iespēja izteikt viedokļus un sniegt savu ieguldījumu.

  Kriton Arsenis (S&D). - Komisār, paldies par sīki izklāstīto atbildi. Mēs gaidām, kad ieraudzīsim jauno ES Bioloģiskās daudzveidības stratēģiju, un, protams, Parlamentam būs daudz ierosmju, un mēs pie tā strādāsim.

Vairāk par jautājumu, kas tika apspriests Nagojā, un stratēģiju, vai jūs varētu komentēt, kā mums veicas ar Nagojas lēmumu, konkrēti ABS protokola, īstenošanu? Kāds progress ir panākts? Kādi ir termiņi? Vai mēs esam panākuši progresu attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām? Tas ir īpaši pieminēts Nagojas mērķos. Kā mums veicas ar to?

Jūs arī minējāt pūliņus saistībā ar bioloģisko daudzveidību kopējā lauksaimniecības politikā, kas ir viens no mūsu instrumentiem bioloģiskās daudzveidības aizsargāšanai, taču Parlaments ir arī lūdzis aizsargāt tuksnesīgos apgabalus un teritorijas, kurās nav koku. Visbeidzot, mums ir nepieciešama papildu informācija par „Natura 2000” teritorijām, jo īpaši lauksaimniekiem. Kādi ir jūsu plāni saistībā ar minēto?

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Komisār, es tikai vēlos jums pajautāt. Vai jūs pievēršaties tieši dabas un savvaļas dzīvnieku un augu aizsardzībai, vai jūs rūpējaties arī par senajām mājas sugām un kultivējamo labību, kuras daudzveidība ir stipri apdraudēta?

  Gerben-Jan Gerbrandy (ALDE). - Es vēlos ko piebilst. Mēs runājam par bioloģisko daudzveidību. Pašlaik svarīgs jautājums ir tas, ka dažas dalībvalstis — tostarp mana — mēģina panākt no Eiropas Savienības samazinātus tiesību aktu mērķus vides jomā. Es patiesi gribētu zināt, vai komisārs piekrīt, ka mums varētu būt samazināti mērķi, vai mums vajadzētu ievērot pašreizējos mērķus?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Par Nagoju un to, kā mums iet, saistībā ar ABS viss notiek pietiekami labi, šeit nav problēmu. Ir nelielas problēmas ar tulkošanu, taču mēs varam izsekot lietas būtībai, un mēs jau plānojam sāk tiesību akta gatavošanu, tiklīdz tas būs parakstīts, lai pēc tam mēs varētu sākt ratifikācijas procesu. Tam ir nepieciešams konkrēts laiks, taču es neredzu nekādus nopietnus šķēršļus.

Attiecībā uz aizsargājamām jūras teritorijām mēs joprojām atpaliekam. Mēs mēģinām virzīt lietas, un, ņemot vērā Nagojā akceptētās saistības, mums Eiropā būs jādara vairāk nekā pašlaik — ņemot vērā arī pašu „Natura 2000” un mūsu akceptētās saistības.

Par kopējās lauksaimniecības politikas un „Natura 2000” finansēšanu, es mēģinu darīt, ko varu, lai nodrošinātu, ka tas tiek pietiekami norādīts pirmajā un trešajā pīlārā, un lai bioloģiskajai daudzveidībai tiktu pievērsta pienācīga uzmanība turpmākajā kopējās lauksaimniecības politikā. Komisārs Cioloş, komisāre Hedegaard un es sagatavojām kopīgu vēstuli, kuru mēs nosūtījām pēdējai Vides ministru padomei. Šajā vēstulē mēs vienojāmies par jautājumiem un virzieniem, kuros mēs vēlamies doties.

Par Posselt kunga jautājumu, visa apstiprinātā „Natura 2000” pašlaik aizsargā apmēram 18 % Eiropas teritorijas, kas tiek dēvēta par „Natura 2000” teritoriju, un vēl mums ir divas direktīvas. Viena ir Putnu direktīva, un otra ir Dzīvotņu direktīva, kurās skaidri ir noteikts, kas, kā, kādā līmenī un tā tālāk tiek aizsargāts. Tāpēc būtībā tie ir pietiekami plaši tiesību akti, un tie neattiecas tikai uz konkrētām apdraudētām un izzūdošām sugām vai ko citu. Mēs vēlamies rīkoties tā, lai aizsardzība būtu plaša, taču patiesība ir tāda, ka ļoti daudzas sugas, kas ir atzītas par apdraudētām, ES teritorijā ir ļoti sliktā stāvoklī, tāpēc mums noteikti būtu jādara vairāk.

Uz jautājumu par mērķiem atbilde ir diezgan vienkārša. Pašlaik mums nevajadzētu pievērsties mērķu samazināšanas jautājumam, drīzāk mums būtu jāpievēršas svarīgajam „Natura 2000” ieviešanas jautājumam, kas nozīmē apsaimniekošanas plānu gatavošanu un pietiekama finansējuma rezervēšanu. Tā nebūs viegla situāciju, taču tas noteikti ir finansējums nākotnei.

  Priekšsēdētāja. − Jautājums Nr. 28, ko iesniedza Nikolaos Chountis (H-000122/11)

Temats: Atkritumu apsaimniekošana Grieķijā

Komisija, atbildot uz jautājumu -3732/2010⁽²⁾ pauž uzskatu, ka atkritumu izgāšana izgāztuvē ir galējs risinājums un ka šāds atkritumu apsaimniekošanas veids ir visnepiemērotākais. Grieķijā ir paredzēts būvēt 61 izgāztuvi un tām paredzēts līdzfinansējums. Tas ir izraisījis daudzu reģionu (Levkimi, Gramatiko un īpaši galēja gadījuma sakarībā Keratejas) iedzīvotāju likumsakarīgu reakciju, jo viņi ir spiesti pieņemt šo galējo un visnepiemērotāko risinājumu. Valdības spītīgā vēlme uztiept savu izvēlēto atkritumu vākšanas un apsaimniekošanas tehnoloģiju un metodes pēc preses, ekoloģijas organizāciju, politisko partiju un vietējās pārvaldes iestāžu viedokļa ir saistīta ar noteiktām rūpnieciskām interesēm, turklāt daži tajā saskata jaunu politiski ekonomisku skandālu.

Vai Komisija šajā sakarībā varētu atbildēt uz šādiem jautājumiem? Vai neatkarīgi no valstu izvēles Komisija no ekoloģiskā un vides skatu punkta dod priekšroku izvēlei, ko piedāvā ekoloģiskās organizācijas (WWF, Greenpeace, SOS Vidusjūra), t. i. atkritumu šķirošanai mājsaimniecībā nevis pārstrādes uzņēmumos? Vai tā apņemas nekavējoties izskatīt šos priekšlikumus un nosūtīt pārstāvi, kurš uz vietas tiktos ar visām ieinteresētajām pusēm?

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Ar jauno Atkritumu pamatdirektīvu ir noteikta piecu pakāpju atkritumu apsaimniekošana. Atkritumu novēršana tiek uzskatīta par vēlamāko variantu pēc atkritumu sagatavošanas atkārtotai izmantošanai, otrreizējai pārstrādei un citiem apstrādes veidiem, tostarp enerģijas otrreizējas pārstrādes, beidzot ar utilizāciju, piemēram, apglabājot poligonā. Ir iespējamas noteiktu atkritumu plūsmu novirzes no hierarhijas.

Tomēr dalībvalstīm būs saprātīgi jāpamato atkāpes no hierarhijas. Tāpēc atkritumu utilizācija, apglabājot poligonā, kas atrodas atkritumu hierarhijas apakšā, dalībvalstīm ir jāuztver kā nelabvēlīgākā atkritumu apsaimniekošanas iespēja.

Augsta atkritumu materiālu, piemēram, papīra un stikla tīrība ir priekšnoteikums atkritumu kā sekundāru izejmateriālu izmantošanai ražošanas nozarēs. Tāpēc otrreiz pārstrādājamu atkritumu plūsmu atsevišķa vākšana to rašanās vietās parasti ir labvēlīgākā atkritumu vākšanas metode. Saskaņā ar Atkritumu pamatdirektīvu dalībvalstīm ir pienākums līdz 2015. gadam ieviest atsevišķu papīra, metāla, plastmasas un stikla vākšanu. Arī šeit dalībvalstīm ir zināma rīcības brīvība pielāgot atkritumu vākšanas sistēmas konkrētiem apstākļiem valstī, jo īpaši, ja ir pieejamas ļoti efektīvas un progresīvas šķirošanas tehnoloģijas. Tomēr, ja šādu tehnoloģiju nav, atsevišķa vākšana atkritumu rašanās vietā ir lētākā un vieglākā metode kā no atkritumiem iegūt augstas kvalitātes sekundārus izejmateriālus.

Grieķijai ir nopietnas problēmas ar nelegālu atkritumu utilizāciju, apglabājot poligonā, un, kā jūs zināt, 2005. gadā tiesa to nosodīja par lielu skaitu nelegālo atkritumu poligonu, kuri darbojās tās teritorijā. Šis jautājums vēl nav atrisināts. Tomēr 2010. gada decembrī Grieķijas iestādes iesniedza rīcības plānu, saskaņā ar kuru līdz šā gada jūnijam tiks slēgti visi legālie poligoni. Komisija atzinīgi vērtē šo plānu, tostarp jaunu poligonu izveidi ar noteikumu, ka tā ir neizbēgama pēdējā iespēja, lai uzturētu atkritumu izvešanas tīklu, kas atbilst obligātajiem sanitārajiem standartiem saskaņā ar Eiropas oficiālajām prasībām.

Eiropas Savienības Direktīvai par atkritumu poligonu standartiem atbilstošu poligonu izveidi jau ir progress salīdzinājumā ar nelikumīgu atkritumu izgāšanu. Komisija mudina Grieķijas iestādes pabeigt poligonu plānošanu un izveidi — programmu, kas jau gūst labumu no ES finansējuma. Tomēr Grieķijai ir neatlaidīgi jāveic citi pasākumi un jāatsakās no poligoniem kā galvenās atkritumu apsaimniekošanas iespējas par labu modernai atkritumu apsaimniekošanas politikai, kuras pamatā ir atkritumu apstrāde un otrreizēja pārstrāde.

Saskaņā ar Eurostat jaunāko statistiku Grieķijā aptuveni 82 % sadzīves atkritumu ir apglabāti poligonos, savukārt Eiropas Savienībā vidēji tie ir 38 %. Turklāt Grieķijas pārstrādes nozares veiktspēja ir ļoti zema, un tikai 17 % sadzīves atkritumu tiek pārstrādāti.

Atkritumu direktīvas ieviešana ir gan Komisijas, gan mana augstākā prioritāte. Mēs uzraudzīsim valstu atkritumu politiku, novērtējot dalībvalstu atkritumu apsaimniekošanas plānus. Mēs gaidām atjauninātu atkritumu apsaimniekošanas plānu no Grieķijas. Turklāt mēs rūpīgi uzraugām Grieķijas rīcības plāna ieviešanu un visu nelegālo poligonu slēgšanas procesu, tostarp ES finansēto projektu plānu.

Mēs arī uzraudzīsim ES finansējuma izlietojumu, lai nodrošinātu, ka finansētie projekti atbilst mūsu tiesību aktos atkritumu jomā noteiktajiem mērķiem un prasībām. Grieķijas gadījumā ir jāsamazina poligonu skaits un jāpalielina pārstrādes apjomi, veicot atsevišķu vākšanu un izmantojot pārstrādājamus materiālus.

Atbilstoša atkritumu apsaimniekošana ir jāuzskata kā iespēja, jo tā var radīt uzņēmējdarbību un darbavietas visā valstī. Tā ir arī svarīga, lai sasniegtu jaunos resursu efektivitātes mērķus, piemērojot labāko praksi.

Visbeidzot, rīt es lidoju uz Grieķiju divu pilnu dienu vizītē, un mēs, protams, sīki apspriedīsim visos šos jautājumus.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Komisāra kunga pēdējais komentārs dod man iemeslu cerībai. Komisār, tā kā jūs rīt dodaties uz Grieķiju, ņemot vērā to, ka mums ir jāslēdz poligoni, kā jūs paskaidrojāt, jums vajadzētu apmeklēt teritoriju Atēnu tuvumā, kur katru dienu notiek sadursmes starp iedzīvotājiem un policijas spēkiem, kuri tur ir apmetušies jau četrus mēnešus, izraisot ievainojumus un citus negadījumus saistībā ar poligoniem.

Jautājums ir: ja tas ir pēdējais vēlamais risinājums, kāpēc jūs apstiprināt ietekmes uz vidi novērtējumus, ja daudzos poligonos, tostarp tajos, kurus jūs, iespējams, rīt apmeklēsiet, atkritumi pārsvarā nonāk plūsmās. Tas ir apkaunojoši, un, ja jūs neiejauksieties, ja jūs šo ekonomisko negodu neizbeigsiet, ņemot vērā to, ka Eiropas Savienība līdzfinansē šīs iekārtas, kaitējums videi ir neizbēgams.

Lūdzu, iejaucieties nekavējoties, jo lietas nav tik teorētiskas, kā jūs paskaidrojāt, taču, lai vai kā, es jums pateicos.

  Janez Potočnik, Komisijas loceklis. − Es došos uz vietām Atēnu tuvumā. Pirmajā dienā es piedalīšos debatēs ar trīs Grieķijas parlamenta komitejām, un mēs noteikti apspriedīsim arī šo jautājumu. Es par to zinu un arī par jautājuma nopietnību. Iespējams, es varētu jums pateikt, kāpēc mēs patiesībā to atbalstām un pat līdzfinansējam dažus poligonus, lai arī mēs uzskatām, kas tas ir atkritumu hierarhijas ieteicamo iespēju zemākais līmenis.

Pirmā un noteikti svarīgākā lieta, kas ir jāņem vērā, protams, ir cilvēku veselība, tāpēc mums ir jābūt pārliecinātiem, ka tā tiek aizsargāta visiem iespējamiem līdzekļiem. Es uzskatu, ka noteikti ir svarīgi meklēt un rast labākās iespējas, taču dažkārt ir nepieciešams vienkārši iet soli pa solim.

Informācija, kuru es saņemu no visas Eiropas, liecina, ka, tiklīdz valsts sāk nopietni izturēties pret atsevišķu atkritumu vākšanu, ceļš no zemākā līmeņa, kad sadzīves atkritumi tiek apglabāti poligonos, līdz augstākajam pārstrādes līmenim ir ļoti īss. Tāpēc atsevišķa atkritumu vākšana ir ļoti svarīga, un, kad tā darbojas atbilstoši, viss var notikt ātrāk. Taču diemžēl dažkārt atkritumu glabāšana poligonos joprojām ir vienīgā iespēja, un, ja mēs vēlamies rūpēties par cilvēku veselību, mums tā vienkārši ir jānodrošina.

  Priekšsēdētāja. − Uz jautājumiem, kas laika trūkuma dēļ netika atbildēti, tiks iesniegtas rakstveida atbildes (skat. pielikumu).

Ar to jautājumu laiks ir slēgts.

(Sēdi pārtrauca plkst. 20.20 un atsāka plkst. 21.00.)

SĒDI VADA: R. WIELAND
Priekšsēdētāja vietnieks

(1) 2010. gada 25. novembra atbilde.

(2) 2010. gada 9. augusta atbilde.

14. Eiropas līmeņa politiskās partijas un noteikumi par to finansēšanu (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā iesniegtais Giannakou kundzes ziņojums par to, kā piemērot Regulu (EK) Nr. 2004/2003 par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu. (2010/2201(INI)) (A7-0062-2011).

  Marietta Giannakou, referente. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Šodien Parlamentam ir jāapspriežas par ziņojumu, kuru Konstitucionālo jautājumu komitejas vārdā esmu izstrādājusi par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu no Eiropas Parlamenta. Lai gan līdzīga regula ir jau izstrādāta, līdz šim Eiropas līmeņa politiskajām partijām nav bijis ES reglamentējums saskaņā ar Lisabonas Līgumu, proti, reglamentējums, kas minēts Lisabonas Līguma 10. panta 4. punktā, kurā norādīts, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu. Protams, tas nenozīmē, ka Eiropas līmeņa politiskās partijas darbosies kā starptautiskas nevalstiskas organizācijas Beļģijā. Tāpēc, pieņemot ģenerālsekretāra ziņojumu par partiju finansēšanu, kā arī viņa priekšlikumu izstrādāt reglamentējumu, un pieņemot iepriekš 2003. gadā sniegtajā ziņojumā minēto Eiropas Parlamenta priekšlikumu par šāda reglamentējuma nepieciešamību ― vienīgi tajā laikā Lisabonas Līgums vēl nebija pieņemts ― un visbeidzot, ņemot vērā Prezidija 10. janvāra lēmumu, Konstitucionālo jautājumu komiteja, nopietni uzklausot visas Eiropas līmeņa politiskās partijas, to priekšsēdētājus un sekretārus, kā arī ievērojamus ekonomikas un konstitucionālo tiesību profesorus, organizāciju Transparency International un ES revīzijas palātu, apstiprināja šo ziņojumu, kurā pausts aicinājums Eiropas Komisijai iesniegt atbilstošu priekšlikumu, lai spēkā stātos patiess politisko partiju Eiropas līmeņa reglamentējums.

Protams, šajā reglamentējumā būs noteikti konkrēti kritēriji, kā minēts ziņojumā, proti, partiju biedriem jābūt valstu partijām no vismaz septiņām valstīm vai reģioniem ar likumdošanas pilnvarām. Vienlaikus Eiropas līmeņa partiju atzīšana tiek nošķirta no to finansēšanas. Lai saņemtu finansējumu, Eiropas politiskā partija jāpārstāv vismaz vienam deputātam Eiropas Parlamentā. Protams, pievienoties varēs arī individuālas personas, vienkāršie pilsoņi un citas puses.

Šie priekšlikumi neattiecas tikai uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām, bet arī uz šo partiju fondiem. Priekšlikumos pausts aicinājums ― un tas ir svarīgi ― Eiropas partijām noteikt tiesisku, politisku un fiskālu statusu, protams, saskaņā ar vispārīgo Eiropas tiesisko reglamentējumu un Eiropas tiesību aktiem.

Konstitucionālo jautājumu komiteja gari un plaši pārrunāja šo jautājumu un tādējādi izstrādāja šo priekšlikumu, protams, ar nelielām atšķirībām, kas norādītas grozījumos. Būtībā komiteja secināja, ka te runa ir par demokrātijas stiprināšanu un to, kā nodrošināt plašāku pilsoņu iesaistīšanos Eiropas iestādēs, ko panāk nosakot šādu reglamentējumu; un, protams, apsverot finansēšanu, komiteja izvirza noteikumu, ka 10 % jāiegūst no pašu līdzekļiem un ziedojumu robeža jāpalielina līdz EUR 25 000, nevis EUR 12 000 kā tas ir patlaban. Pateicos, priekšsēdētāja kungs. Protams, es ceru, ka deputāti balsos par šo ziņojumu.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Vēlos pateikties par šo iespēju kopā ar jums apspriest ziņojumu par Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to fondiem. Tāpat vēlos pateikties Giannakou kundzei par patstāvīgā ziņojuma sagatavošanu.

Komisija uzskata, ka šis ziņojums ir ļoti svarīgs. Mēs zinām, ka Eiropas līmeņa politiskajām partijām ir ļoti liela nozīme Eiropas integrācijā. Šīs partijas īpaši palīdz nodrošināt to, ka politiskie jautājumi tiek savlaicīgi izvirzīti un apspriesti no Eiropas perspektīvas, un tas tiek darīts pirms Eiropas Parlamenta vēlēšanām, tādējādi izvairoties no situācijas, kad vēlēšanās galvenokārt tiek izvirzīti tikai valstu jautājumi, kas, kā mēs labi zinām, notiek diezgan bieži. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma tālredzīgo noskaņu un ar nepacietību gaidu debates par šo ziņojumu gan šovakar, gan turpmāk.

Regulas (EK) Nr. 2004/2003 12. pantā noteikts, ka Eiropas Parlamentam vēlākais 2011. gada 15. februārī jāpublicē ziņojums par šīs regulas piemērošanu un finansētajiem pasākumiem. Ziņojumā vajadzības gadījumā jānorāda iespējamie grozījumi, kas jāizdara finansēšanas sistēmā. Kā jau minēju, mūsuprāt, Giannakou kundzes patstāvīgais ziņojums un tam pievienotā rezolūcija vērtējami pozitīvi, tomēr jāuzsver, ka informācija par faktisko pašreizējā reglamentējuma īstenošanu un finansētajiem pasākumiem varēja būt precīzāka un pilnīgāka.

Tāpēc un ņemot vērā rītdienas Parlamenta balsojumu, varētu aicināt Komisiju pārskatīt Regulu (EK) Nr. 2003/2003 un Finanšu Regulu vai pieņemt jaunus tiesību aktus. Ja Parlaments secinās, ka attiecīgie pašreizējie tiesību akti ir jāgroza vai ir nepieciešami jauni tiesību akti, tad Komisija rūpīgi pārbaudīs šos secinājumus un, ja piekritīs tiem, attiecīgi rīkosies.

Tāpat Komisija apsvērs, kā Regulu (EK) Nr. 2004/2003 pilnveidot ilgtermiņā, lai sekmētu spēcīgāku un patiesi starptautisku Eiropas līmeņa politisko partiju un fondu izveidi nolūkā radīt patiešām politisku Eiropas sabiedrisko telpu.

Apsverot Eiropas līmeņa politisko partiju tiesisko reglamentējumu, es zinu, ka šī nav pirmā reize, kad Parlaments ir aicinājis izstrādāt šādu reglamentējumu. Nedaudz šis jautājums tika skarts arī kādā pētījumā, ko veica Konstitucionālo jautājumu komitejas uzdevumā (AFCO), un, manuprāt, šajā pētījumā skaidri tika pierādīts, ka šāda reglamentējuma izstrāde saistīta ar virkni sarežģītu konstitucionālu, politisku un praktisku jautājumu. Tāpēc ir jāveic ļoti rūpīga un sīka analīze.

To pašu varētu apgalvot par vēl dažiem šajā ziņojumā skartajiem jautājumiem. Apsverot priekšlikumus izdarīt grozījumus Finanšu regulā, arī šajā gadījumā Komisija uzskata, ka ir plašāk jāizvērtē likumdošanas risinājumi un piemērota laika izvēle iespējamo izmaiņu veikšanai.

Noslēgumā jāpiebilst, ka Giannakou kundzes ziņojums un tam pievienotais rezolūcijas priekšlikums skar jautājumus, kas ir Eiropas integrācijas un tās demokrātiskās būtības pamatā, un tāpēc mums tiem jāpievērš visa uzmanība. Es ar nepacietību gaidu debates par šiem jautājumiem gan šovakar, gan turpmāk.

  Carlo Casini, PPE grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Vispirms vēlos patiesi pateikties Giannakou kundzei par viņas lielisko un gudro darbu.

Runājot par politiskajām partijām, mums jāņem vērā divas problēmas. Pirmkārt, nevienā valstī partijas netiek īpaši cienītas. Otrkārt, tad, kad notiek Eiropas vēlēšanas, valda uzskats, ka politiskās partijas būtībā iestājas par savu valstu interesēm, nevis visas Eiropas kopīgajām interesēm. Sabiedriskās domas līmenī trūkst labvēlīgas cieņas pret partijām, kā arī pret to darbību saistībā ar Eiropas veidošanu.

Tāpēc mums ir steidzīgi jārīkojas. Ne tikai Lisabonas Līgumā, kā jau tika minēts, bet arī daudzās konstitūcijās, gandrīz visās Eiropas konstitūcijās uzskata, ka partiju darbību virza valstu intereses, un tāpēc tā ir būtiska demokrātijas veidošanā un kopīgo interešu īstenošanā. Svarīgi uzsvērt, ka es runāju par konstitūcijām, nevis parastajiem tiesību aktiem, tātad, es runāju par valstu un visas Eiropas Savienības pamatstruktūrām.

Tāpēc ir steidzami jānosaka reglamentējums tādām partijām, kuras patiešām ir eiropeiskas, nevis tikai jānosauc tādu atsevišķu valstisku veidojumu algebriska summa, kuriem trūkst pastāvīgas eiropeiskas struktūras. Mums nepieciešamas partijas, kas domā un rīkojas Eiropas kontekstā. Šī manis aprakstītā nepieciešamība ir vēl jo lielāka, ja mēs patiešām vēlamies vienotu Eiropas vēlēšanu tiesību aktu, kura dēļ varētu izveidoties pat viens Eiropas vēlēšanu apgabals, kas pastāvētu līdzās valstu vēlēšanu apgabaliem. Tas uzlabos katra Eiropas pilsoņa izjūtu par viņa piederību Eiropai.

Tagad minēšu savu galveno argumentu. Kā jau tika uzsvērts ― un jau iepriekš pateicos komisāra kungam ― mana komiteja ir cītīgi strādājusi, organizējot uzklausīšanas un daudzas sanāksmes, tomēr mums ir nepieciešams priekšlikums, Eiropas Komisijas iniciatīva, ar ko Eiropas līmeņa partijas apvieno atbilstoši Eiropas Savienības tiesībām ar jaunu tiesisko formu, kas ir saskaņā ar publiskajām tiesībām, piešķirot juridiskas personas statusu, kurš ir spēkā visās dalībvalstīs, un, nosakot vienotu struktūru, kas ļauj šīm partijām darboties kā Eiropas sabiedrības interešu pārstāvēm. Es pateicos Giannakou kundzei un komisāra kungam par viņu solījumiem.

  Enrique Guerrero Salom, S&D grupas vārdā. – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, Giannakou kundze! Pateicos par šā ziņojuma sagatavošanu, jo, manuprāt, tas palīdzēs mudināt Komisiju attiecīgi rīkoties un izveidot piemērotāku Eiropas līmeņa politisko partiju atzīšanas un aizsardzības sistēmu.

Eiropas demokrātija ir patiesa pārstāvības demokrātija. Tā nav mainījusies kopš brīža, kad 19. gadsimta vidū, paplašinot balsstiesības, tika īstenots liberālo revolūciju solījums nodrošināt tautai pārstāvību, lai dotu tai iespēju pašai kontrolēt savu likteni. Pārstāvības būtībai ir stingri pamati, tomēr laiku pa laikam tai ir nepieciešamas reformas un jauni veidoli kvalitatīvākai sevis izpaušanai. Tā piemērs būtu Parlamenta paveiktais, pieņemot pilsoņu iniciatīvu.

Īsāk sakot, demokrātija nekad nav varējusi izdzīvot bez brīvas pārstāvības, savukārt pārstāvība nekad nav bijusi brīva bez daudzskaitlīgas konkurences. Daudzskaitlīgu pārstāvību nodrošina politiskās partijas. Demokrātijā partijas pauž plurālismu, un tās ir politiskās līdzdalības pamata instrumenti, proti, partijas palīdz veidot sabiedrisko domu, piedāvā alternatīvas, kā arī vispārējas un nozaru pārvaldes programmas, koordinē un saskaņo sociālās intereses, kā arī palīdz uzturēt sakarus starp iedzīvotāju un pārvaldītāju prasībām.

Kāds politisko partiju teorētiķis pareizi norādīja, ka partijas neradās tāpēc, lai tautai pavēstītu par valdītāju prasībām, bet gan tāpēc, lai valdniekiem paziņotu par iedzīvotāju vēlmēm.

Tagad mums jānodrošina, ka tas, kas sekmīgi darbojās valstu līmenī, tikpat sekmīgi darbojas Eiropas līmenī. Tāpēc ir jāizstrādā programma un jādod iespēja Eiropas līmeņa politiskajām partijām Eiropas līmenī pildīt tās funkcijas, ko tās ir pildījušas valstu līmenī. Lai to paveiktu, partijām ir jāpiešķir juridiskas personas statuss, un tieši tas ierosināts šajā ziņojumā, tātad, runa ir par partijām, kuras ir pārstāvētas teritoriāli un vienlaicīgi darbojas saskaņā ar demokrātiskiem noteikumiem, un par partiju atzīšanas un finansēšanas nošķiršanu, kam nepieciešams tautas atbalsts.

Visbeidzot mēs ceram, ka Komisija iedarbinās attiecīgu mehānismu, lai pilnveidotu pašreiz vēl nepilnīgo situāciju politisko partiju reglamentējuma jomā.

  Stanimir Ilchev, ALDE grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētāja kungs! Giannakou kundzes ziņojumā izklāstītas loģiskās sekas pasākumiem, kas pēdējos gados veikti nolūkā vairot iedzīvotāju interesi par politiku Eiropas Savienībā.

Mūsdienās reglamentēt Eiropas līmeņa partijas nozīmē izveidot pilsonisku telpu bez robežām. Tāpēc Giannakou kundzes ziņojums ir aicinājums uz reformām noskaņotiem politiķiem. Šajā ziņojumā izklāstītie plāni ir ļoti svarīgi. Tie palīdzēs pārvērst Eiropas līmeņa partijas patiesā instrumentā, kurš izmantojams, lai uzlabotu līdzdalības pārvaldību Eiropas Savienībā.

Tā nav sagadīšanās, ka šim ziņojumam tika iesniegti gandrīz 100 grozījumi. Pateicoties kopīgai rīcībai, tika izstrādātas septiņas kompromisa redakcijas, ko atbalstīja visas parlamentārās grupas. Manuprāt, Konstitucionālo jautājumu komitejā interesi par ziņojumu iekvēlināja uzskats par to, ka Eiropas līmeņa partiju sistēma kļūst elastīgāka, atraktīvāka un loģiskāka, nemaz neminot to, ka tā būs arī piemērotāka procesiem Eiropā, jo tiek noteikts vispārējs politiskais, tiesiskais un fiskālais Eiropas līmeņa partiju statuss.

Te nav runa par partiju organizāciju atbilstoši vienotai, standartizētai struktūrai, bet gan par vispārīgāka modeļa ievērošanu. Tāpat joprojām spēkā ir partiju un fondu pamata atšķirības, tomēr ir arī jaunas iespējas labākai to darbību sinerģijai.

Šim ziņojumam un paredzamajiem attiecīgajiem notikumiem ir jāizmaina familiārais status quo, ar ko pašreizējās partijas ir tikai valstu partiju organizācijas, kurām nav tiešas saiknes ar vēlētājiem dalībvalstīs. Tāpēc ieteicams sākt pārbaudīt apstākļus tiešai individuālai piederībai un fizisko personu līdzdalībai partijas iekšējā darbībā un pat partijas pārvaldībā.

Šajā ziņojumā izvirzīti arī vairāki jutīgi jautājumi. Piemēram, tiek pareizi nošķirti politiskas partijas dibināšanas kritēriji un finansēšanas kritēriji. Šis ziņojums ir jāatbalsta, lai Komisija var sākt darbu pie jaunas Finanšu regulas sadaļas, kas būtu veltīta tikai Eiropas līmeņa partiju un fondu finansēšanai.

  Gerald Häfner, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nepārprotams politisko partiju tiesiskais reglamentējums Eiropā ir nozīmīgs faktors eiropeiskas sabiedrības veidošanā, eiropeisku politisko debašu izvēršanā un Eiropas vēlēšanu pārveidošanā par patiesām Eiropas vēlēšanām ar eiropeiskām kampaņām un argumentiem, nevis valstu kampaņām un argumentiem, kā tas galvenokārt notiek patlaban. Tāpēc es no sirds vēlos pateikties Giannakou kundzei par ziņojumu. Mēs cieši sadarbojāmies šajā jautājumā. Mēs gan nebijām vienisprātis visos jautājumos, tomēr esam priecīgi atbalstīt gala rezultātu.

Vēlos norādīt uz dažiem jautājumiem, kas debatēs mums šķita īpaši svarīgi. Viens no tiem ir šāds: mūsuprāt, ja partija vēlas piedalīties demokrātiskajā procesā, tad arī tās struktūrai ir jābūt demokrātiskai. Tas jo īpaši attiecas uz partiju struktūru ievēlēšanu, kandidātu atlasi un sarakstu izveidi, un tagad tas lasāms 5. punktā. Manuprāt, tas liecina par ievērojamu progresu. Tas pats attiecas uz vairākiem citiem punktiem, kurus patlaban neminēšu.

Vēlos īsi izteikties par pašu svarīgāko punktu, proti, prasību, ka Eiropas Parlamentā attiecīgā partija ir jāpārstāv vienam deputātam. Sākotnēji šāda prasība tika izvirzīta, lai partija tiktu atzīta un varētu saņemt finansējumu. Patlaban šis nosacījums attiecas tikai uz finansēšanu. Mums tas bija ļoti svarīgi, jo atzīšana un finansēšana ir ļoti skaidri jānošķir. Atzīšana nozīmē to, ka ir jābūt brīvai konkurencei, lai Eiropā varētu veidoties jaunas partijas, kuras izvirza citus jautājumus un kuras tiek pārstāvētas ar citām personām. To nevajadzētu pārmērīgi ierobežot. Tomēr, apsverot finansēšanu, to var, protams, saistīt ar konkrētu minimālu panākumu līmeni vēlēšanās. Attiecīgi mēs varam piekrist arī šim jautājumam, lai gan būtu labprātāk vēlējušies šo punktu izstrādāt skaidrāk, tāpēc mēs plānojam iesniegt grozījumu.

  Daniel Hannan, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Demokrātija nenozīmē tiesības periodiski ievilkt krustiņu vēlēšanu biļetenā. Demokrātija ir atkarīga arī no saiknes starp valdību un pārvaldītajiem, tā ir saistība. Lai demokrātija funkcionētu, ir nepieciešams „demos”, ir vajadzīgs viens veselums, ar ko mēs identificējamies ikreiz, kad sakām „mēs”. Ja „demos” atdala no demokrātijas, tad paliek tikai „kratos”, kam piemīt tādas sistēmas spēks, kurā ar likuma spēku jāpieprasa tas, ko nevar saņemt pilsoņu patriotisma vārdā.

Izdodot birokrātisku rīkojumu, nevar radīt funkcionējošu pārstāvības pārvaldi. Mēs jau Eiropas Savienībā to izmēģinājām. Mēs esam izveidojuši visus atribūtus un slazdus, proti, Eiropas Parlamentu, politiskās partijas, vēlēšanas un tā tālāk, tomēr nevar cilvēkiem likt justies kā eiropiešiem tādā pašā nozīmē, kā viņi jūtas kā norvēģi, japāņi, francūži, portugāļi vai kā citādi.

Partijai ir jāveidojas organiski un tāpēc, ka tās biedri atzīst identitātes kopienu un viņiem ir kopīgas intereses. To nevar izdarīt ar valsts finansējumu vai birokrāta pildspalvas uzvilktu ķeksi. Tāpēc skaidrības labad jāsaka, ka ECR iebilst pret šādiem tiesību aktiem; mēs iebilstam pret ieceri veidot starptautiskas partijas. Dažus no saviem biedriem mēs iesaistām partiju apvienībā, tomēr mēs iebilstam pret vienotu reglamentējumu. Mēs iebilstam pret palielinājumu budžetā, kas šajā ekonomiskajā vidē, manuprāt, ir kā ārkārtējs līdzekļu piešķīrums, un es iebilstu pret sava tautieša un drauga Andrew Duff ierosmi, ka šīm starptautiskajām partijām jāļauj efektīvi tērēt ES nauda valstu referenduma kampaņās.

Tērējot valsts naudas līdzekļus, jūs neradīsiet eiropiešus. Pat visu valstu kasēs esošais zelts kopā nepalīdzēs pārliecināt cilvēkus par labu nepareizai idejai.

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Šefčovič kungs, dāmas un kungi! Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Eiropas Parlaments nopietni un praktiski pievēršas jautājumam par Eiropas lēmumu pieņemšanas procesa demokratizāciju. Kā izklāstīts Giannakou kundzes ziņojumā, šī pieeja ietver arī turpmāku tādu Eiropas partiju izveidi, kuru demokrātiskā ietekme uz ES politiskajām nostādnēm līdz šim nav bijusi līdzvērtīga, lai gan šīs partijas jau daudzus gadus ikdienas ir iesaistījušās politikā. Arī ES līmenī ir vajadzīgas politiskās partijas, kas stingri sakņojas sevis pārstāvētajās sabiedrībās un var uzņemties būtisku lomu Eiropas Parlamenta vēlēšanās un eiropeiskās atvērtības veidošanā, kas balstīta uz iekšējām demokrātiskām struktūrām un noteikumiem.

Apsverot šo konkrēto ziņojumu, man jāatzīst, ka es būtu gribējis, lai referente izrāda lielāku drosmi un izmanto Parlamenta iniciatīvas tiesības, lai patiesi virzītu uz priekšu politiskās sistēmas un partiju sistēmas izveidi Eiropas Savienībā. Daudzi pilsoņi to gaida, un tas mudinātu viņus iesaistīties. Saistītos Eiropas un valstu lēmumu pieņemšanas līmeņus un attiecības starp politiskajām partijām varēja norādīt skaidrāk, jo tas ir kopējs faktors, kas ir pārredzams un ko var ietekmēt.

Tagad Eiropas Parlamentam vajadzētu apņēmīgi aicināt Komisiju un Padomi uzņemties iniciatīvu šajā jautājumā. Es ceru, ka Komisija un Padome spēs konstruktīvi sadarboties.

  John Stuart Agnew, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pieņemot šos tiesību aktus, ES tiks dota atļauja tērēt naudas līdzekļus referendumu kampaņās, lai panāktu to, ka pārmaiņas pēc pirmo reizi tiek nopirkts pareizais rezultāts!

Turpmāk AK rīkos referendumus ikreiz, kas ES ierosinās atņemt varu saviem vēlētājiem. ES ir ārkārtīgi pārbijusies par to, ka mēs varētu sniegt vairākas nepareizas atbildes. Tāpēc tā ir iecerējusi atņemt naudas līdzekļus AK nodokļu maksātājiem, lai ideoloģiski apstrādātu viņus un pievērstu savai pareizā ceļa izpratnei.

Šos tiesību aktus virza Andrew Duff, liberāls Eiropas Parlamenta demokrāts no mana reģiona. Nesen viņa partija ― kas, protams, izmisīgi vēlas, lai ES iestādes pārvalda AK ― zaudēja atbalstu AK. Nekad iepriekš ES pirmsvēlēšanu mahinācijas nav bijušas tik skaidri redzamas papildus necieņai pret vēlētājiem Apvienotajā Karalistē. Tā sēj savas iznīcības sēklu, jo šie tiesību akti dos mums atļauju finansēt referendumu kampaņu, kuru daudzi manā valstī jau sen gaida; šī kampaņa dos mums iespēju pilnībā atņemt sev iespēju to kontrolēt.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Vai mans kolēģis Agnew kungs piekrīt, ka politiskā partija, kura kā vienota Eiropas partija pieņem finansējumu atbilstoši šim tiesību aktam un kurai jo īpaši būtu jāievēro ES programma un pasākumi, kā arī Eiropas tiesību akta pamatprincipi un Eiropas tiesību akta attīstība visos līmeņos gan reģionālā, gan valstu, gan Eiropas līmenī, proti, ka šāda partija būtu zaudējusi savus principus? Vai jūs man piekrītat, Agnew kungs?

  John Stuart Agnew (EFD). - Priekšsēdētāja kungs! Man jāsaka Sinclaire kundzei, ka mēs rīkosimies tā, kā attiecīgā situācijā varēsim, jo mēs izmantojam sātana naudu, lai darītu Dieva darbu. To mēs darām, un jūs to labi zināt.

  Nicole Sinclaire (NI). - Vai jūs tomēr pieņemsiet Eiropas tiesību akta principu?

  John Stuart Agnew (EFD). - Nē, protams, ka nē. Tieši tāpēc mēs esam šeit.

  Rafał Trzaskowski (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man pateikties referentei Giannakou kundzei un Komisijai par izcilo sadarbību un lielisko ziņojumu.

Vai tiešām ir sācies Eiropas demos radīšanas process, kā nupat minēja mans cienījamais kolēģis Hannan kungs? Es nezinu, es tik tālu neuzdrošinos domāt. Manuprāt, šajā konkrētajā brīdī mums ir jāstiprina topošā Eiropas publiskā telpa un būtībā jāveicina debates par Eiropas jautājumiem. Šā Parlamenta iecere ir tuvināt Eiropas pilsoņus tam, ko mēs šeit apspriežam un kas varētu būt vienkāršāk nekā sākt ar viņiem pārrunāt Eiropas jautājumus.

Starp citu, varu runāt tikai par sevi, bet es neesmu birokrāts ― esmu šajā Parlamentā ievēlēts tiešās vēlēšanās.

Būtībā debates ir tāpēc, lai palielinātu to Eiropas līmeņa politisko partiju redzamību, kurām mēs visi piederam, neraugoties uz to, vai Parlamentā sēžam kopā ar kreiso, centrisko vai labējo spēkiem. Šīs partijas ir jāizved no ēnas, jo patlaban neviens īsti nezina, ko tās dara, kāds ir to statuss, vai tās dod kādu pievienoto vērtību ― un mums, EPP, šķiet, ka dod gan. Tā ir iespēja patiesi sagatavot konkrētas programmas prezentāciju un, cerams, turpmāk cīnīties par Eiropas jautājumiem Eiropas vēlēšanās, nevis visu laiku tikt apslāpētām valstu retorikā.

Šis ziņojums ir pozitīvs trīs iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas savā ziņā līdzsvaro operatīvo autoritāti parlamentārajās grupās un norāda uz nepārprotamu saikni ar to, ko mēs šajā Parlamentā darām, sasaistot finansējumu ar klātesamību šajā Parlamentā, proti, Eiropas Parlamentā. Otrkārt, tas rada organizatorisku konverģenci starp Eiropas līmeņa politiskajām partijām un Eiropas fondiem, kas ir apsveicami, un treškārt, tas ierobežo un izskaidro Eiropas līmeņa politisko partiju finansējumu, kam, manuprāt, vajadzētu būt mūsu visu mērķim.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Pārskatot Eiropas integrācijas vēsturi un pašreizējo ES struktūru un darbību, varētu apgalvot, ka ES var uztvert ne tikai kā valstu grupējumu, bet gan kā politisko arēnu ar potenciālu izveidot patiesu Eiropas sabiedrību. Eiropas Savienībai nav tikai vienotais tirgus, savas likumdošanas pilnvaras, ievēlēta pārstāvju grupa un sava tiesu sistēma. Nu jau ilgu laiku ir pastāvējušas arī Eiropas līmeņa politiskās partijas. Tās nav tikai valstu partiju federācijas. Tām ir sava darba programma, Eiropas programma, un tās ir neaizstājamas Eiropas politiskās dzīves dalībnieces. Eiropas līmeņa politisko partiju stiprināšana uzlabos līdzdalības administrāciju ES un tādējādi arī demokrātiju.

Tāpēc es atzinīgi vērtēju ierosināto priekšlikumu reformēt Eiropas Savienības līmeņa politisko partiju reglamentējumu un finansēšanu, un vēlos arī jums, priekšsēdētāja vietnieka kungs, pateikties par sadarbību.

Patlaban ir ļoti svarīgi, ka politiskām partijām ir vispārējs un vienots tiesisks reglamentējums. Mums ir jānovērš atšķirības starp politisko partiju sistēmu un noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas iestādēm. To var paveikt, nosakot vienotu Eiropas partiju politisko, tiesisko un fiskālo reglamentējumu. Tāpat būtu piemēroti apsvērt to, vai tiesības izveidot šādu partiju atvēlēt vienīgi politiskām partijām, kas darbojas valstu vai reģionālā līmenī.

Attiecīgi ir arī jautājums par finansēšanas sistēmu. Ir jāvienkāršo sistēma Eiropas līmeņa politisko partiju finansējuma apstiprināšanai. Ir jādod iespēja veikt finanšu pārbaudes, lai tādējādi uzturētu pārredzamību. Arī pārredzama un droša vide Eiropas politisko partiju darbībai un finansējumam ir vēlams un atzīstams pasākums, ņemot vērā ES dalībvalstu pilsoņu aspektu. Tas var palīdzēt viņiem ikdienas dzīvē. Eiropas politisko partiju reglamentējums ir nozīmīga virzība uz piemērotāku mijiedarbību ar pilsoņiem, plašāku demokrātiju un dziļāku sabiedrības interesi par Eiropas jautājumiem.

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Valstu politiskās partijas nespēj demokrātiski un efektīvi atbalstīt Eiropas integrāciju. Tas ir ļoti nopietni. Šī plaisa ir jāaizpilda, un ir nepieciešams būtisks demokrātisks spēks, lai pilsoņiem būtu saikne ar Eiropas pilnvarām, kas tiek īstenotas Parlamentā un Padomē. Ir pienācis Eiropas politisko partiju laiks, nevis kā valstu politisko partiju aizvietotājām, bet gan kā to papildinātājām, lai tās izaicinātu cita citu un konkurētu cita ar citu ieceru un kandidātu atbalstīšanā.

Eiropas politisko partiju izveidei ir būtiska saikne, kas nepieciešama, lai nodrošinātu atbalstu priekšlikumam par starptautisku sarakstu, par ko Parlaments spriedīs nākamajā mēnesī. Es aicinu Parlamentu ar lielu drosmi un optimismu pēcvalstu demokrātijas nākotnes vārdā atbalstīt Giannakou kundzes ziņojumu.

  François Alfonsi (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas politisko partiju izveide bija būtiska virzība uz demokrātiskāku Eiropu, kas spēj paust savu iedzīvotāju vēlmes.

Giannakou kundzes ziņojums ir pareizs, jo rosina godīgāku un vienkāršāku Eiropas politisko partiju un to fondu darbību. Tādējādi tiks atvieglots to nosacījumu slogs, kas nepieciešami valsts finansējuma saņemšanai, un paplašinātas iespējas šā finansējuma izmantošanai. Mēs īpaši atbalstām iespēju fondiem darboties arī ārpus ES teritorijas.

Tomēr vienlaikus ar šo vispārīgo pieeju, ar ko veicina un paplašina nosacījumus, kuri atbalsta stingrāku demokrātiju Eiropā, viens no pasākumiem ved pretējā virzienā un ierobežo Eiropas politisko partiju brīvību. Papildus kritērijiem Eiropas politiskās partijas bāzes atzīšanai dalībvalstī, reglamentējumā tagad būs noteikts, ka partijas pārstāvjiem ir jābūt ievēlētiem reģionālajā asamblejā, kurai ir likumdošanas pilnvaras.

Mana partija ir aktīva Korsikā. Tā ir Eiropas Brīvās apvienības (ALE) biedre, savukārt šī apvienība ir bijusi Eiropas politiskā partija kopš tās dibināšanas. Mēs ieguvām 26 % balsu Korsikā un esam pārstāvēti Korsikas Reģionālajā asamblejā. Tomēr, tā kā Francija atsakās Korsikas asamblejai piešķirt likumdošanas pilnvaras, tad, pat ja mūsu partija iegūtu vairākumu salā, to nevarētu ņemt vērā attiecībā pret kritēriju ALE. Šis nosacījums ir nožēlojams. Mēs vēlējāmies vērst jūsu uzmanību uz šo aspektu.

  Jacek Olgierd Kurski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas politiskās partijas Eiropas politikā ir jauna parādība, tomēr, uzlabojoties integrācijai un palielinoties dotācijām, tās sāk ieņemt aizvien nozīmīgāku lomu. Politiskās partijas un fondi ir iesaistījušies ES politiskajā dzīvē, tāpēc tiem vajadzētu piemērot atbilstošu reglamentējumu, kas novērstu ļaunprātīgu stāvokļa izmantošanu. Tomēr atsevišķos gadījumos pārnacionālas struktūras cenšas iegūt pārmērīgu ietekmi suverēno dalībvalstu politikā. Piemēram, mani satrauc izsludinātā ES partiju iejaukšanās iekšlietās. Būdams politiķis no Polijas, es nespētu pieņemt tādu situāciju, kurā viena vai vairākas Eiropas politiskās partijas rīkotu referendumu kampaņas manā valstī, pieņemsim, izmantojot ES līdzekļus, lai gūtu konkrētus rezultātus, piemēram, referendumā par manas valsts pievienošanos eiro zonai. Līdzīgas bažas varētu rasties arī citu valstu, piemēram, Apvienotās Karalistes, politiķiem.

Tāpat es iebilstu pret prasību palielināt Eiropas politisko partiju naudas līdzekļus, izmantojot nodokļu maksātāju naudas līdzekļus. Jo vairāk tāpēc, ka manā valstī valdība uz pusi samazina dotācijas valstu politiskajām partijām un kavē opozīciju tuvoties sabiedrībai. Labāk vispirms atbalstīsim valstu partijas un tikai pēc tam starptautiskās partijas. Galu galā Eiropas Savienība ir valsts–nācijas Eiropa.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Jūs nupat izteicāt piezīmi, ka es par vēlu pacēlu zilo kartīti. Tā nav tiesa. Pat Duff kunga runas laikā es jau pavisam skaidri biju norādījis, ka vēlos izteikties. Es neesmu īsti drošs par to, kāda ir noteiktā kārtība. Vai es joprojām varu izmantot savu zilo kartīti jeb arī jūs turpināsiet debates? Es tomēr gribētu uzdot jautājumu Duff kungam par viņa teikto, jo viņš minēja starptautisko sarakstu. Es nezināju, ka mēs par to runāsim, un es gribētu uzdot viņam jautājumu saistībā ar to.

  Priekšsēdētājs. − Van der Stoep kungs, ciktāl tas attiecas uz mani, jūs varat uzdot savu jautājumu.

  Daniël van der Stoep (NI). (Runātājs uzdeva zilās kartītes jautājumu Duff kungam saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu). – (NL) Apsverot starptautisko sarakstu, ar ko Duff kungs sāka savu ziņojumu ― ziņojumu par kuru mēs drīz debatēsim ―, tā sagatavošana mani īpaši nesatrauc. Acīmredzami es jau pašreiz esmu pilnīgi pret šo ieceri. Drīzāk mani satrauc tas, ka tajā iekļaus tikai partijas, par kurām mēs šobrīd runājam, proti, Eiropas politiskās partijas, tātad partijas, kas aktīvi darbojas vismaz septiņās dalībvalstīs.

Mana partija ir partija, kas iestājas par Nīderlandes interesēm. Tāpēc partijas citās dalībvalstīs, kas iestājas par savu valstu interesēm, mūs būtiski nesatrauc. Tās var droši tā darīt, tomēr, rīkojoties šādi, jūs atgrūžat veselu virkni partiju, kuras nespēj sacensties par nepieciešamajām 25 vietām. Tas gan mani nopietni satrauc. Es īsti nezinu, kā tieši jūs to esat paredzējuši vai kādā veidā tieši jūs plānojat šo iesaistīšanos. Vai jūs nevarētu visu vienkāršot saistībā ar to? Lai vai kā, mēs jūtamies atstumti.

  Andrew Duff (ALDE). - Priekšsēdētāja kungs! Es ierosinu izveidot starptautisku sarakstu no vismaz trešās daļas dalībvalstu. Tas nav ļoti daudz. Ja Van der Stoep kungs nespēj piesaistīt politiski simpātiskus kolēģus no sešām citām valstīm, tad es ierosinu viņam izvērtēt viņa politisko uzskatu pamatotību un ticamību.

  Søren Bo Søndergaard (GUE/NGL). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms ļaujiet man apgalvot, ka es esmu liels valstu līmeņa, Eiropas līmeņa un arī starptautiska līmeņa politisko partiju aizstāvis. Tomēr politiska partija nav tikai partijas pārvaldes aparāts, bet gan kaut kas daudz vairāk. Viens no patiešām būtiskākajiem demokrātiskajiem izaicinājumiem, ar kuriem saskaramies, ir tas, ka politiskās partijas aizvien mazāk pārstāv iedzīvotājus kopumā. Par to liecina arī tas, ka politiskās partijas zaudē biedrus. Daudzas valstis ir izvēlējušās kompensēt to, palielinot valdību dotācijas partijām. Tomēr lielākas valdības dotācijas nav nekāda garantija ciešākai saistībai starp partiju vadību un pārvaldes aparātu, no vienas puses, un partijas biedriem, no otras puses. Tieši pretēji, jo finansiāli neatkarīgāks no saviem biedriem kļūst partijas pārvaldes aparāts, jo vairāk palielinās risks, ka varētu izveidoties neatkarīgs birokrātisks pārvaldes aparāts. Tāpēc man jāatzīst, ka es skeptiski raugos uz to, ka Eiropas Savienība apstiprinātu Eiropas partijas un atbalstītu tās ar maksājumiem. Man nav nekas pret Eiropas partijām. Tām vajadzētu augt politiski, organizatoriski un finansiāli, no apakšas uz augšu. Ja tas nav iespējams, tad noteikti tāpēc, ka trūkst pietiekama atbalsta. Nav tāda īsākā ceļa uz demokrātiju, pat ne tad, ja runa ir par Eiropas partiju izveidi.

  Nikolaos Salavrakos (EFD). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos apsveikt referenti, Giannakou kundzi par līdzsvaroto un precīzo ziņojumu. Es uzskatu, ka politisko partiju izveide, kurām ir Eiropas izredzes, kas ir vairāk nekā tikai valstu izpausmes līdzekļi, būs ļoti svarīga sabiedriskās domas veicināšanai Eiropas Savienībā un Eiropas pilsoņu ieinteresēšanā iesaistīties kopējās partijās.

Mēs dzīvojam laikā, kad, kā mēs labi zinām, ir moderni nomelnot politiķus un politiskās partijas, kurām tie pieder, jo Eiropas iedzīvotāji jūtas atsvešināti no politiskās, ekonomiskās un pilsoniskās attīstības. Tāpēc šādos apstākļos Giannakou kundzes ziņojums palīdzēs uzlabot politisko partiju tēlu un veicinās Eiropas apvienošanos, kā arī reformas, kas nepieciešamas, lai izveidotu Eiropu, kurā dzīvo vienlīdzīgi pilsoņi un kurai ir kopējs politiskais, tiesiskais un fiskālais statuss un izaugsmes iespējas.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Iepriekš šodien es runāju Parlamentā par saviem vēlētājiem, par Rietummidlendu, un par ekonomiskajām grūtībām, ar kādām mani vēlētāji tur saskaras. Vismazākais, ko turienes iedzīvotāji vēlas, ir lai politiķu labā tiktu tērēts vairāk naudas līdzekļu; tāpat jau ir pārāk daudz politiķu, tostarp Parlamenta deputātu, kas tērē viņu naudas līdzekļus.

Šī ir viena virzība, un Eiropa ir gatava tērēt naudas līdzekļus tam, lai ieviestu nākamo pasākumu, kas mūs tuvina lielvalstij. Tai ir savs Parlaments, priekšsēdētājs, ārlietu padomnieks, un pašreiz tā vēlas, lai tam piekrīt arī politiskās partijas. Jo tā vēlas valsti, kuras nosaukums ir Eiropas Savienība. Pat lielākie eiro skeptiķi šajā Parlamentā ir gatavi pārdot savus principus. Ļoti jauki! Vai Eiropa to vēlas? Vai tā vēlas nopirkt sev varu?

  Mariya Nedelcheva (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Savās demokrātijās mums ir parlamenti, kas ir pilsoņu balss, tad seko politiskās partijas un to fondi, kuri ir iedvesmotāji, ieceru avots un debašu vadītāji. Parlaments ir demokrātijas motors, savukārt politiskā partija ir degviela.

Šeit šajā Parlamentā mēs nemitīgi sūdzamies par pilsoņu neieinteresētību Eiropas Savienībā. Mēs vaimanājam par atturēšanās procentu Eiropas vēlēšanās un „nē” balsojumu referendumos. Ja vēlamies, lai Eiropā patiesi valdītu demokrātija, tad mums ir nopietni jāapsver tas, kādu vietu Eiropas politiskajām partijām mēs gribam atvēlēt Eiropas telpā, kuru cenšamies veidot.

Pieņemot Lisabonas Līgumu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu, mēs jau esam izdarījuši ļoti daudz. Tagad mums ir jānodod Eiropas politisko partiju rīcībā tie līdzekļi, kas tām nepieciešami izvirzīto mērķu sasniegšanai. Lūdzu, ņemiet vērā, ka, manuprāt, šiem līdzekļiem nav jābūt veidam, kādā palīdzēt lielajām partijām pārvērsties nesatricināmā hegemonijā. Arī mazām organizācijām ir jādod iespēja piedalīties debatēs. Tas ir svarīgi, ja vēlamies uzlabot partiju negatīvo tēlu pilsoņu acīs, proti, nepopulārās demokrātijas tēlu.

Es uzskatu, ka, ja vēlamies stiprināt Eiropas publisko telpu, ko cenšamies veidot, ir nepārprotami jāizvirza nosacījumi finansēšanai un pārredzamai finansējuma pārvaldībai. Iniciatīvai ir jābūt iekļaujošai, lai lielajām partijām netiktu dota priekšroka, atstājot mazākās partijas novārtā, un otrādi.

Vēl es vēlos skart jautājumu, kas saistīts ar nepārtrauktību, kuru mēs radīsim starp Eiropas, valstu un reģionālajiem līmeņiem. Eiropas reglamentējumam, kuru mēs ieviesīsim, ir jābūt pielāgojamam dažādiem valstu tiesiskajiem reglamentējumiem šajā jomā, tādējādi nodrošinot to, ka dažādie līmeņi patiešām sajaucas.

Visbeidzot, mums rūpīgi jāapsver arī tas, kas minēts ziņojuma 23. punktā, jo, runājot par paplašināšanu, mums ir jāapsver tas, kādas saiknes Eiropas partijas varētu izveidot ar citām partijām pārējā pasaulē. Mums ir jāspēj nodot savas demokrātiskās vērtības mūsu partneriem pārējā pasaulē, jo mēs dzīvojam globalizētā pasaulē, un tajā politiskajiem lēmumu pieņēmējiem ir kopīgi jārod risinājumi problēmām.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas politisko partiju lomas nozīme ir minēta Lisabonas Līgumā, ar ko tiek īstenots mērķis radīt efektīvu Eiropas politisko telpu. Politiķu uzdevums ir mudināt pilsoņus interesēties par Eiropas Savienību, padarīt to saprotamāku un pieejamāku, kā arī iesaistīt pilsoņus lēmumu pieņemšanā. Tāpēc ir skaidri un vienoti jāreglamentē Eiropas politisko partiju un fondu darbība un jānodrošina, ka šādu partiju iekšējā darbība ir demokrātiska. Tā kā šīs politiskās partijas veicina demokrātiju, tām jābūt ar vienotu tiesisko un fiskālo statusu, tad Eiropas pilsoņi labāk izprastu politiskās partijas un būtu labāk pārstāvēti. Īpaši svarīgi, ka politisko partiju iekšējās pārvaldes iestāžu izveides pamatā ir skaidri principi, lai tādējādi nodrošinātu to, ka visi partiju kolektīvi tiek ievēlēti demokrātiski un lēmumu pieņemšanas process ir demokrātisks.

  Alexandra Thein (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Par Eiropas partiju un fondu esamību zina ļoti maz pilsoņu. Līdz šim tās vienkārši bijušas jumta organizācijas savām valstu biedru partijām, kas izveidotas saskaņā ar valstu tiesību aktiem, galvenokārt Beļģijas tiesību aktiem šajā gadījumā.

Ko tad šīs Eiropas partijas dara? Tās pārrunā Eiropas jautājumus, rīko partiju konferences un ieņem neaizstājamu nozīmi Eiropas Parlamenta vēlēšanu sistēmas pārveidošanā. Saskaņā ar Lisabonas Līgumu šo partiju uzdevums ir palīdzēt veidot demokrātiju Eiropā jeb politisku forumu Eiropas līmenī.

Patstāvīgajā ziņojumā, par kuru mēs rīt balsosim, Komisijai pausts aicinājums pārveidot šo Eiropas partiju tiesisko pamatojumu. Turpmāk šo partiju pamatā būs Eiropas tiesiskais reglamentējums un tām būs Eiropas juridiskas personas statuss. Būdami liberāļi, mēs esam rīkojuši kampaņas, lai nodrošinātu to, ka nepārprotami tiek nošķirta atzīšana par Eiropas partiju un tiesības saņemt finansējumu, jo bija novērojama zināma alkatība. Tāpat ir svarīgi, ka Eiropas partijas ievēro demokrātiskus principus savā iekšējā darbā, un to nevar uzskatīt par pašsaprotamu.

  Geoffrey Van Orden (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Daudzas mūsu valstis ir vienisprātis, tomēr Eiropas Savienība un šis Parlaments dīvainā veidā domā pilnīgi pretēji. Mūsu pilsoņiem nevajag starptautiskus politiķus. Šis Parlaments vēlas tērēt vēl vairāk valsts naudas līdzekļu, kad vienlaicīgi valstu valdībām ir jāsamazina valsts izdevumi.

Priekšsēdētāja kungs, es uzstājos kā New Direction, the Foundation for European Reform priekšsēdētājs. Manuprāt, tas nav pieņemami, ka politisko fondu izmaksas ik gadus jāpalielina par vairāk nekā 30 %. Partijām 2009. gadā tika iztērēti EUR 6,3 miljoni; līdz 2012. gadam šis cipars būs jau divkāršots un sastādīs EUR 12,3 miljonus. Kāds varētu iebilst, ka, ja jau mēs esam pret to, kāpēc tad mūsu fonds saņem finansējumu? Redziet, atbilde ir ļoti vienkārša, proti, viss finansējums, ko mēs nepieņemsim, tiks sadalīts citu politisko grupu fondu starpā; tad jau mēs finansētu savu politisko pretinieku darbību. Mums ir jārod veids, kā šos naudas līdzekļus atmaksāt mūsu valstu kasēs.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Manuprāt, Eiropas Savienība tiek pārbaudīta demokrātijas krīzē un ticamības krīzē, kā arī ekonomikas krīzē. Īstenotās politiskās pamatnostādnes kaitina iedzīvotājus un liek viņiem vilties, savukārt lēmumu pieņemšanas procedūras neveicina viņu līdzdalību, kā liecināja nesenās Eiropas vēlēšanas. Tāpēc, ievērojot dažus konkrētus priekšnosacījumus, Eiropas politiskās partijas ar to īpašajiem politiskajiem atribūtiem var palīdzēt sabiedrībai aktīvi meklēt finansiāli nespēcīgākajiem cilvēkiem labvēlīgus risinājumus. Tāpēc noteikumiem par partiju politisko un tiesisko atzīšanu un nepieciešamo finansējumu ir jābūt tādiem, kas atvieglo to rīcību brīvi izstrādāt politiskās pamatnostādnes un alternatīvus priekšlikumus ― jo tā ir demokrātijas būtība ―, un ārēji politiskie vai ekonomiskie ierobežojumi nedrīkst tās ietekmēt. Tāpēc man ir iebildumi pret atsevišķiem šā ziņojuma punktiem, ciktāl tos varētu izmantot, lai ierobežotu brīvas un neatkarīgas organizācijas un politiskās partijas darbību.

Partiju darbībai, rīcībai un organizācijai ir jābūt brīvai to izvēlei, un tām nedrīkst piemērot nosacījumus saistībā ar politiski suverēnām korelācijām.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Ziņojumā par to, kā piemērot regulu par Eiropas līmeņa politisko partiju reglamentējumu un to finansēšanu, tiek vērtēta šā tiesību akta piemērošanas pieredze tādu politisko vienību pārvaldībā, kurām ir plaša Eiropas darbības joma.

Tāpat kā izvērtējot pašreizējo situāciju, Giannakou kundze ir izlēmusi noteikt virkni priekšlikumu pašreizējās tiesiskās vides uzlabošanai.

Iespējams, nozīmīgākā pārmaiņa būtu reglamentējuma veida pārveide no pašreizējā Beļģijas nevalstiskās organizācijas ekvivalenta uz kopēju un vienotu politisko partiju Eiropas tiesisko reglamentējumu.

Otrā nozīmīga pārmaiņa būtu neatkarīgu finansējuma avotu procentuālās daļas noteikšana 10 % apmērā no kopējā politisko partiju budžeta.

Tomēr, ņemot vērā, ka 2012. gadā Eiropas politiskajām partijām un to fondiem no Eiropas Parlamenta būtu jāsaņem vairāk nekā EUR 30 miljoni, mums ir jānodrošina maksimāla pārredzamība šā finansējuma pārvaldībā. Šādas izmaiņas var atbalstīt, lai turpinātu uzlabot politisko darbu ES.

  Daniël van der Stoep (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Holandes Brīvības partija (PVV) šajā Parlamentā pārstāv Holandes iedzīvotājus. Mēs esam šeit, jo uzskatām, ka Eiropas Savienība tās pašreizējā veidolā nekalpo Nīderlandes interesēm. Mēs neesam pret Eiropas Savienību, mēs tikai vēlamies, lai tā rūpētos vienīgi par ekonomisko sadarbību. Tāpēc, priekšsēdētāja kungs, mēs nekādi nespējam iedomāties tādas Eiropas politiskās savienības esamību. Varai ir jāpaliek dalībvalstu ziņā, jo tikai dalībvalstis spēj noteikt, kas to pilsoņiem ir piemērotākais. Eiropas politiskās partijas neradītu pilnīgi nekādu pievienoto vērtību Eiropas Savienības vai Nīderlandes pilsoņu labklājībai.

Priekšsēdētāja kungs, Lisabonas Līguma noteikumi nosaka ― citēju ―, ka politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu; šis apgalvojums ir absurds un nav aktuāls. Tas neinteresē pilsoņus un pilnīgi pamatoti. Viņuprāt, Eiropas politiskās partijas laikā no 2004. līdz 2010. gadam saņēma Eiropas dotācijas aptuveni EUR 67 miljonu apmērā. Tā ir nejēdzīga nodokļu maksātāju naudas līdzekļu izšķērdēšana. Saskaņā ar definīciju politiskai partijai ir jābūt spējīgai darboties bez dotācijām, un tas attiecas arī uz Eiropas politiskajām partijām. Tās ir īpašas interešu grupas, par kurām neviens neko nezina, kuras neviens neuzrauga un kuras mums vajadzīgas tikpat daudz kā veselums galvā.

  Georgios Toussas (GUE/NGL). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Galvenais šajā ziņojumā skartais jautājums saistībā ar Eiropas partiju finansēšanu un politiskajām pamatnostādnēm šo partiju dibināšanai ir par vienota Eiropas partiju reglamentējuma izveidi saskaņā ar Eiropu vienojošiem tiesību aktiem.

Pieņemot tiesību aktus, ar ko Eiropas partijām nosaka vienotu struktūru un modus operandi, un tādējādi iejaucoties šo partiju iekšējā darbībā, hartās un politiskajās programmās, aizbildinoties ar finansēšanas režīma vājināšanu, Eiropas Savienība ver vaļā Pandoras lādi ar ekonomiskām un plašākā mērogā arī politiskām sankcijām pret politiskajām partijām, izstiepjot ciešu ES tvērienu pār to darbību un rīcību un piespiežot nacionālās politiskās partijas pilnīgāk integrēties pret sabiedrību vērstajās Eiropas Savienības politikās, ES stratēģijā un kapitāla autoritātē. Runa nav par parlamentāru koordināciju, bet gan par Eiropas partijām kā ideoloģiskiem un politiskiem Eiropas Savienības līdzekļiem, ko izmantot, lai manipulētu ar strādnieku un sabiedrības kustību.

Tāpēc mēs balsosim pret ziņojumu par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām, to fondiem un finansēšanu.

  Elena Băsescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Pārredzams Eiropas politisko partiju finansējums ir būtisks līdzeklis demokrātisko vērtību atbalstīšanai. Ir vajadzīga tāda Eiropas telpa, kurā politiskās partijas darbojas aktīvi un pilsoņi ir Eiropas Savienības uzmanības centrā. Nosakot Eiropas tiesisko statusu, tiek iezīmēta virzība uz Eiropas partiju pamatreglamentējuma uzlabošanu.

Manā valstī patlaban spēkā ir Akts Nr. 334, ko pieņēma 2006. gadā un pārskatīja 2010. gadā. Tomēr sabiedrībā notiek debates par to, vai pašvaldību un parlamenta kandidātus nebūtu piemērotāk finansēt no valsts budžeta. Tiek ierosināts katram kandidātam noteikt „griestus” aptuveni EUR 11 600 apmērā. Pieņemot šos izmaksu noteikumus, tiktu izskausta kukuļošana un nelegālais finansējums vēlēšanās. Partijās būtu galvenokārt kompetenti kandidāti, nevis cilvēki, kas spēj uzturēt savu kampaņu.

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Šā vakara debates ir raksturīgas „eiropeiskākas” programmas trūkumiem. Mani pārsteidz, cik savā ziņā šīs debates ir attālinātas no parasto pilsoņu programmas. Duff kungs pareizi atzina, ka starp Eiropas spēkiem un atsevišķajiem pilsoņiem ir plaisa, kas ir jāaizpilda. Tā ir taisnība, tomēr šo plaisu nevarēs aizpildīt, izveidojot Eiropas partijas un ― kā minēja vēl viens runātājs debatēs ― dodot šīm partijām līdzekļus, lai tās var sasniegt savus mērķus.

Es gribētu aicināt Duff kungu šajā nedēļas nogalē doties pie saviem vēlētājiem un censties par šiem uzskatiem pārliecināt vietējās kopienas grupas, kuru finansējums tika samazināts saistībā ar stingrības pasākumiem, ko Apvienotajā Karalistē īstenoja viņa pārstāvētā koalīcijas valdība. Tomēr plaisu varēs aizpildīt, ļaujot cilvēkiem izteikties par Lisabonu, par federālisma palielināšanu un šo iestāžu birokrātismu.

  Maroš Šefčovič, Komisijas priekšsēdētāja vietnieks. − Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos vēlreiz pateikties Giannakou kundzei par ziņojumu, jo, manuprāt, šīs debates ir ļoti skaidri pierādījušas to, ka ziņojumā skartie jautājumi ir pamatoti, tie ir Eiropas integrācijas un tās demokrātiskās būtības pamatā.

Tāpat viedokļu apmaiņa skaidri pierādīja to, cik jutīgi ir šie jautājumi, un tāpēc, ja rīt Parlaments apstiprinās ierosināto tiesību aktu rezolūciju, Komisija pildīs pamatnolīgumā noteiktās saistības un trīs mēnešu laikā reaģēs uz šo rezolūciju.

Tomēr, kā jūs, iespējams, jutāt šajās debatēs, ir skaidrs, ka tas būs īpaši jutīgs, komplicēts, politisks un tiesisks uzdevums, jo ir daudz tādu jautājumu, kas ir jutīgi gan no tiesiskā, gan politiskā aspekta. Šāda ir mūsu sākotnējā Eiropas politisko partiju reglamentējuma analīze, tomēr, protams, tagad mums ļoti uzmanīgi jāpārbauda tiesiskā bāze, iespējamie tiesiskie veidi un, kā tagad redzam, visticamāk būs nepieciešams atsevišķs tiesību akts šajā jautājumā. Tas tāpēc, ka ar 2003.–2004. gada regulas pārskatīšanu gluži vienkārši nepietiks, jo tajā galvenā uzmanība vērsta uz finansēšanas jautājumu, nevis politisko grupu reglamentējuma jautājumu. Tātad šis būs viens aspekts, kuru mums vajadzēs rūpīgi izvērtēt.

Vairāki runātāji pieminēja Finanšu regulas grozīšanu. Arī šajā sakarā mums vajadzēs rūpīgi izvērtēt prasības, darbības jomu un laiku, un mēs pilnīgi noteikti ļoti rūpīgi ņemsim vērā šajā ziņojumā pausto aicinājumu panākt lielāku elastīgumu. Kā jūs zināt, mēs jau 2007. gadā veicām dažus pasākumus; mēs rūpīgi pārbaudīsim šos priekšlikumus. Tomēr ir skaidrs, ka, iespējams, būs ļoti grūti vienoties par izmaiņām un iestrādāt tās pašreizējā Finanšu regulas un tās īstenošanas noteikumu redakcijā.

Protams, Parlaments ir likumdevējs, un tas var skart šo jautājumu pašreizējā starpiestāžu procesā, ja to vēlas. Vēlreiz pateicos, priekšsēdētāja kungs, un mēs ar nepacietīgu gaidām turpmākās debates par šo jautājumu, tiklīdz rezolūcija būs pieņemta un Komisijas atbilde būs sagatavota.

  Marietta Giannakou, referente. – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos īpaši pateikties komisāra kungam par viņa vārdiem un pausto apņemšanos, kā arī vēlos pateikties kolēģiem, kuri atbalstīja šo ziņojumu.

Pirmkārt, manuprāt, ir svarīgi atkārtot, ka, ciktāl tas attiecas uz finansēšanas kārtību, partijas necentīsies gūt lielāku finansējumu un ka 2007. gada regulas grozījums nodrošina labāku pārredzamību, kā to atzina arī organizācija Transparency International. Otrkārt, tas ir tikai godīgi, ka partijas lūdz Eiropas reglamentējumu un saskaņo savu reglamentējumu ar Eiropas iestādēm un Eiropas tiesību aktiem, un tas, protams, paredzēts pilsoņu apmierināšanai.

Drošas un pārredzamas vides radīšana partiju darbībai un finansēšanai ir patiesi demokrātiska rīcība. Ir jābūt tādai Eiropas telpai, kurā darbojas aktīvas politiskās partijas, kas pilsoņus novieto Eiropas Savienības uzmanības centrā un palīdz viņiem ikdienā. Tas nozīmēs lielāku līdzdalību, plašāku demokrātiju un galu galā vairāk Eiropas.

  Priekšsēdētājs. – Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks 6. aprīlī, plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Demokrātijas trūkuma dēļ Eiropas Savienība atkal tiek kritizēta. Lai demokrātija būtu patiesa, ir jāizveido Eiropas politiskā telpa tās patiesajā nozīmē, un Eiropas līmeņa politiskās partijas ir īpaši svarīgas šā mērķa sasniegšanai. Priekšlikumi pārveidot regulu par noteikumiem, kas attiecas uz Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu, kā minēts šajā ziņojumā, iezīmē virzību uz partiju darbības racionalizēšanu. Manuprāt, partijas savu uzdevumu varētu izpildīt daudz piemērotāk, ja tām būtu vienots politiskais un tiesiskais statuss, kura pamatā ir Eiropas tiesību akts. Pašreizējā sistēma, kad šīm partijām ir juridiskas personas statuss, kas balstīts uz valstu tiesību aktiem, nerada apstākļus, kuri īpaši veicinātu efektīvu saziņu starp šīm partijām un vēlētājiem 27 dalībvalstīs. Ieviešot Eiropas reglamentējumu, Eiropas līmeņa politiskajām partijām tiktu sniegta palīdzība pielāgoties jebkurām Eiropas vēlēšanu sistēmas reformām, kas patlaban tiek apspriestas. Turklāt es atzinīgi vērtēju pasākumus tam, lai atvieglotu Eiropas politisko partiju iesaistīšanos kampaņās par referendumiem, kas saistīti ar Eiropas jautājumiem un tiek rīkoti dalībvalstu līmenī. Daudzos gadījumos šajos referendumos pārsvarā tiek skarti tikai iekšlietu jautājumi. Eiropas politisko partiju iesaistīšanās varētu palīdzēt vērst debates pretī patiesai šo referendumu jautājumu apspiešanai.

  Algirdas Saudargas (PPE), rakstiski. – (LT) Apspriedes par to, kā stiprināt Eiropas politisko partiju lomu, veicinot demokrātiju Eiropā un veidojot sabiedrības viedokli, ir ļoti savlaicīgas. Lai gan Parlaments iegūst lielākas pilnvaras, tā demokrātijas deficīts nemazinās, jo pilsoņi aizvien atsakās piedalīties Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Eiropas līmeņa politiskās partijas ir būtisks parlamentārās demokrātijas instruments, kas veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos, vairo interesi par ES lietām un pauž Eiropas Savienības pilsoņu gribu. Tāpēc es pilnībā piekrītu referentei, ka ir jāuzlabo Eiropas līmeņa politisko partiju situācija un tām ir jānosaka skaidrs un vienots tiesiskais reglamentējums un finansēšanas modelis. Šādām partijām nevajadzētu palikt kā svešķermeņiem. Patlaban Eiropas politisko partiju funkcijas publiskajā jomā ir diezgan ierobežotas. Tās ir tikai valstu partiju jumta organizācijas, kurām nav tiešas saskares ar vēlētājiem. Jauns šādu partiju tiesiskais reglamentējums Eiropas Savienībā nodrošinātu organizatorisku vienādību un sniegtu iespēju efektīvāk pildīt partiju uzdevumus. Vēlos uzsvērt, ka mums arī turpmāk jācenšas veidot droša un pārredzama vide partiju finansēšanai. Tai nevajadzētu balstīties tikai uz dotācijām; mums ir jāveicina finansēšana arī no pašu līdzekļiem, jo tā ir partiju dzīvotspējas pazīme.

  Anna Záborská (PPE), rakstiski. – (SK) Es negribētu būt tādas partijas biedre, kas izveidota, balstoties uz šajā ziņojumā izklāstītajiem principiem. Šīm partijām ir it kā jāpārstāv „Eiropas sabiedrības intereses”, tomēr, ja jūs pajautāsiet jebkuriem diviem Parlamenta deputātiem, ko tas nozīmē, viņu atbildes būs atšķirīgas. Kas noteiks šīs intereses? Vai Parlaments? Vai Komisija? Biedrus neieceļ ES iestādes, bet gan ievēl dalībvalstu pilsoņi. Mans pienākums ir pārstāvēt faktiskus pilsoņus, nevis to, ko ES iestādes uzskata par „Eiropas sabiedrības interesēm”. Tāpat es nepiekrītu tam, ka Eiropas partijām jādarbojas arī reģionālā un valstu līmenī. Tām gluži vienkārši nav šādu pilnvaru. Ja tās sāks to darīt, tas būs pretrunā partijām, no kuru vēlēšanu zīmēm mēs tikām ievēlēti, un vēlētājiem, ko šīs partijas pārstāv. Es esmu lojāla pret saviem vēlētājiem, nevis pret kādu Eiropas politisko partiju. To dēvē par brīvo mandātu. Tāpēc es nekādā ziņā nepiekrītu šajā ziņojumā paustajai lielpartiju filozofijai. Tas ir vēl viens sociālo Eiropas vadītāju mēģinājums rīkoties, jo viņus tik ļoti pārņēmusi doma par utopisku lielvalsti, ka viņi nedomā loģiski. Ja viņi ieklausītos veselajā saprātā, tad saprastu, ka šādu priekšlikumu stūrgalvīga aizstāvēšana grauj pamatus, uz kuriem balstās Eiropas integrācija. Tāpēc, būdama pārliecināta eiropiete, es balsoju pret šo ziņojumu.

15. Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības zivsaimniecības nolīgums – Kopienas finanšu pasākumi kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā – Zivsaimniecība – pārejas posma tehniskie pasākumi – Zivsaimniecības produktu imports no Grenlandes (debates)

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir kopīgās debates par:

– Zivsaimniecības komitejas vārdā iesniegto Capoulas Santos kunga ziņojumu (A7-0056/2011), kas attiecas uz ieteikumu par priekšlikumu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē

(15572/2010 - C7-0020/2011 - 2010/0287(NLE)), un

– Zivsaimniecības komitejas vārdā iesniegto Ferreira kunga ziņojumu (A7-0017/2011) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā

(COM(2010)0145 - C7-0107/2010 - 2010/0080(COD)), un

– Zivsaimniecības komitejas vārdā iesniegto Grelier kundzes ziņojumu (http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A7-2011-0024&language=DE" \t "_blank" ) par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar kuru groza Padomes Regulu (EK) Nr. 1288/2009, ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus laikposmam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam

(COM(2010)0488 - C7-0282/2010 - 2010/0255(COD)), un

– Zivsaimniecības komitejas vārdā iesniegto Fraga Estévez kundzes ziņojumu (http://www.europarl.europa.eu/sides/getDoc.do?type=REPORT&reference=A7-2011-0057&language=DE" \t "_blank" ) par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko paredz noteikumus par zivsaimniecības produktu, dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu, jūras gliemežu un no tiem iegūtu blakusproduktu importu Eiropas Savienībā no Grenlandes (COM(2010)0176 - 2010/0097(CNS)).

  Luis Manuel Capoulas Santos, referents. − (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) ārējā dimensija ir kļuvusi īpaši nozīmīga, jo zivsaimniecības produktu vajadzības vairs nav iespējams apmierināt tikai ar mūsu pašu zivju resursiem. Eiropas zivsaimniecības nozare mūsu saimniecisko patstāvību var nodrošināt tikai 40 % apjomā.

Mēs 2009. gadā importējām zivsaimniecības produktus EUR 15,5 miljardu vērtībā, bet eksportējām tikai EUR 2,5 miljardu vērtībā. Tas nozīmē, ka, nenoslēdzot divpusējus nolīgumus ar trešām valstīm, 3000 laivas atrastos dīkstāvē un tiktu zaudētas 40 000 darbavietas. KZP ārējā dimensija nodrošina ieguvumus arī mūsu partneriem.

Atšķirībā no daudziem mūsu starptautiskajiem konkurentiem Eiropas Savienība neaprobežojas tikai ar zivju apmaiņu pret naudas līdzekļiem. Mūsu noslēgtajos nolīgumos tiek ietvertas vērtības, ko mēs atbalstām, piemēram, vērtības, kas saistītas ar cilvēktiesībām vai resursu ilgtspējas principa ievērošanu. Saskaņā ar Līgumu uz ES flotu zvejas darbību pārvaldību ūdeņos ārpus ES attiecas ES ekskluzīvā kompetence bioloģisko resursu saglabāšanas jomā. KZP ārējās dimensijas darbību galvenais mērķis ir popularizēt ilgtspējīgas un atbildīgas zvejas principus starptautiskā līmenī. Kā jau iepriekš norādīju, citi mērķi, kuri patlaban nosaka KZP ārējās dimensijas attīstību un kuri ir saistīti ar centieniem saglabāt ES flotes klātbūtni starptautiskā līmenī un nodrošināt, ka šī flote apgādā ES tirgu, arvien vairāk zaudē nozīmi.

Ziņojums par zivsaimniecības nolīgumu ar Komoru Salu Savienību, kura referents esmu un kuru mēs šodien apspriežam, ir jāskata tieši šādā kontekstā. Šis nolīgums attiecas uz 70 Eiropas laivu tiesībām zvejot Komoru salu ūdeņos apmaiņā pret finansiālu atlīdzību, kuras apmērs sasniedz aptuveni EUR 600 000 gadā. Apmēram puse no šiem līdzekļiem būtu jānovirza mērķim attīstīt zivsaimniecības nozari, no kuras ir atkarīgi aptuveni 30 000 no 800 000 šīs valsts iedzīvotāju. Jāatgādina, ka šai valstij praktiski nav nekādu citu resursu.

Nolīgumā ir paredzēti nozvejas kontroles un vietējo apkalpes locekļu nodarbināšanas mehānismi, kā arī noteikums par nolīguma darbības apturēšanu vai tā pārskatīšanu, ja tiek konstatēti cilvēktiesību pārkāpumi. Nedrīkst aizmirst, ka šajā mazajā valstī, kas 1975. gadā ieguva neatkarību no Francijas, jau ir notikuši vairāki valsts apvērsumi.

Ņemot vērā iepriekš minētos apsvērumus, es ierosinu apstiprināt šo nolīgumu un vēlos vērst uzmanību uz dažādajiem ieteikumiem, kurus esmu piedāvājis, jo īpaši uz tiem, kas saistīti ar vajadzību būtiski uzlabot rezultātu novērtēšanu.

Atlikušo minūti izmantošu, lai parunātu par kādu citu aspektu, kas saistīts ar citu ziņojumu, proti, ar Grelier kundzes ziņojumu, kuru es neatbalstu un kas ir mudinājis mani kopā ar citiem deputātiem iesniegt grozījuma projektu. Es vēršu uzmanību uz grozījumu, kura mērķis ir panākt, ka Portugāles piekrastes 8., 9. un 10. zonā tiek atļauta heku un jūrasvelnu zveja ar trīssienu tīkliem, kas ar Komisijas lēmumu kopš 2010. gada 1. oktobra ir aizliegta, jo uzskatu, ka šāda rīcība nelabvēlīgi ietekmētu dažas haizivju populācijas, kas tajos tiktu notvertas, tomēr nav veikti zinātniskie pētījumi, kas to apliecinātu.

Šajos apstākļos iepriekšminētais grozījums paredzētu šī lēmuma atcelšanu līdz 2012. gadam, lai Portugāles iestādes varētu pabeigt zinātniskos pētījumus, kuri ļautu noteikt, vai šis lēmums ir pamatots vai nav. Šo nostāju atbalsta arī Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja, tāpēc taisnīguma vārdā es aicinu arī Parlamentu to atbalstīt.

  João Ferreira, referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Īstenojot Regulu (EK) Nr. 861/2006, tiek noteikti Kopienas finanšu pasākumi kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanai un jūras tiesību jomā. Tā ir būtisks Eiropas Savienības finanšu instruments zivsaimniecības jomā. Un šī regula un Eiropas zivsaimniecības fonds ir divi galvenie instrumenti KZP īstenošanai.

Kopš regulas pieņemšanas 2006. gadā pakāpeniski ir grozīti vairāki ar to saistītu tiesību aktu noteikumi, tāpēc visu tiesiskā reglamentējuma noteikumu saskaņošanas nolūkā tagad tiek grozīta šī regula. Komisija arī uzskata, ka dažos gadījumos pieredze ir apliecinājusi, ka regulas noteikumi ir nedaudz jāpielāgo, lai nodrošinātu, ka tie precīzāk atbilst vajadzībām. Tāpēc es ierosinu pārskatīt šo regulu ierobežotā apjomā, būtiski nemainot sākotnējās regulas mērķus un struktūru.

Tomēr mēs arī uzskatām, ka līdztekus šī ierobežotā apjoma principa ievērošanai būtu lietderīgi ierosināt dažus papildu grozījumus, kuri, kaut arī pietiekami specifiski, tomēr varētu palīdzēt piemērotāk pielāgot šo tiesību aktu nesenajām izmaiņām nozarē un tās nākotnes perspektīvām. Debates, kas notika pirms ziņojuma izstrādes un tā izstrādes laikā, savā ziņā palīdzēja sasniegt šo gala rezultātu, tāpat arī ēnu referentu un citu deputātu viedokļi un priekšlikumi, un es vēlos paust viņiem visiem atzinību un pateikties par līdzdalību.

No šiem ierosinātajiem grozījumiem, kas iekļauti ziņojumā, es, cita starpā, vēlos vērst uzmanību uz tiem, kuri attiecas uz piekrastes zvejas darbību saglabāšanu un attīstības finansēšanas iespējām, kā arī uz zivsaimniecības nozarē izmantojamu jaunu tehnoloģiju, piemēram, aprīkojuma un programmatūru iegādi dalībvalstīs un datortīkliem, kas dod iespēju izstrādāt, pārvaldīt, apstiprināt, analizēt un attīstīt paraugu metodes un arī īstenot ar zivsaimniecību saistīto datu apmaiņu.

Saistībā ar akvakultūras jomu norādīšu uz iespēju līdztekus jau iepriekš finansētajai sociālekonomisko datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai piešķirt finansējumu arī vides datu vākšanai, pārvaldībai un izmantošanai, tādējādi nozares ilgtspējas sekmēšanas nolūkā veicinot vides un veselības uzraudzību un novērtēšanu šajā nozarē.

Tomēr es vēlos vērst uzmanību uz trim papildu grozījumiem, kurus mēs ierosinām saistībā ar šo ziņojumu. Patlaban plaši un arvien vairāk tiek atzīts, cik liela nozīme ir tādai zivsaimniecības pārvaldībai, kas balstīta uz precīzu jaunāko zinātnisko informāciju par krājumiem. Šis ir būtisks priekšnosacījums ilgtspējīgai zivsaimniecības attīstībai. Tāpēc mūsu priekšlikums ir paredzēt iespēju palielināt līdzfinansējumu, kas noteikts ar zivju krājumiem saistīto zinātnisko datu (pamatdatu un papilddatu) vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā. Mēs ierosinām palielināt maksimāli pieļaujamo līdzfinansējuma apjomu no 50 % līdz 60 %.

Līdzīgu maksimāli pieļaujamā ES līdzfinansējuma palielinājumu mēs ierosinām arī attiecībā uz kontroles pasākumiem, vienlaikus saglabājot Komisijai piešķirtās prerogatīvas, kas paredz iespēju dažiem pasākumiem piešķirt lielāku finansējumu. Viss iepriekš minētais attiecas uz sistēmu, kurā dalībvalstīm un to kontroles iestādēm ir galvenā nozīme kontroles pasākumu pārvaldībā un īstenošanā to teritoriālajos ūdeņos, un tā tam būtu jābūt arī turpmāk.

Šie grozījumi ir izstrādāti, cenšoties panākt kompromisu, jo vairākām grupām bija iebildumi pret sākotnēji apsvērto maksimālo apjomu 75 % apmērā. Šos grozījumus atbalsta mūsu grupa — Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa — un vairāki citu politisko grupu deputāti, tādējādi apliecinot to nozīmību un norādot uz vienprātību, kura vieno šos deputātus un kura varētu viņus vienot arī plenārsēdes balsojuma laikā.

  Estelle Grelier, referente. − (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Vispirms vēlos pateikties kolēģiem par uzticīgo un konstruktīvo līdzdalību darbā, ko Zivsaimniecības komiteja veica, izstrādājot šo ziņojumu par pārejas posma tehniskajiem pasākumiem. Šis ziņojums ir izraisījis aktīvas debates, jo tehniskie pasākumi ir ļoti svarīgi un tie ietekmēs zvejnieku un visas nozares darbību, nosakot metodes, ko zvejnieki drīkst izmantot zivju zvejošanai zonās, uz kurām šī regula attiecas, lai nodrošinātu zivju mazuļu aizsardzību un krājumu atjaunošanu: uz šo mērķi tiecas visi un jo īpaši zvejnieki.

Šajā ziņojumā izklāstītais jautājums ir īpaši jutīgs un strīdīgs, un to apliecina grūtības, ar kurām Komisija kopš 2008. gada ir saskārusies, cenšoties panākt vienošanos ar Padomi par šo pasākumu turpmāko ieviešanu. Toreiz šajā procedūrā bija iesaistītas tikai šīs divas iestādes.

Patlaban uz tehniskajiem pasākumiem attiecas vecā regula, kas tika grozīta ar vairākiem pārejas posma pasākumiem un kuras darbība vēlāk tika pagarināta līdz 2011. gada 30. jūnijam, jo netika panākta vienošanās ar Padomi par Komisijas 2008. gada priekšlikumu jaunai regulai, kuras mērķis bija vienkāršot un precizēt spēkā esošo regulu, lai nodrošinātu efektīvāku tās noteikumu īstenošanu un ņemtu vērā zivsaimniecības reģionālās īpatnības.

Patlaban, kad tuvojas jaunais regulas darbības beigu termiņš, situācija ir pavisam citāda. Kopš Lisabonas Līguma stāšanās spēkā uz zivsaimniecības jautājumu lielākoties attiecas parastā likumdošanas procedūra, kurā Parlamentam ir svarīga nozīme — tas ir viens no likumdevējiem. Parlaments plāno pilnībā izmantot šīs tiesības, cenšoties saskaņot zvejnieku un ES politikas noteicēju viedokļus. Es kā vēlēta pārstāve, kas nāk no ostas pilsētiņas, vienmēr esmu brīnījusies par to, ka zivsaimniecības nozares pārstāvji neuzticas kopējai zivsaimniecības politikai (KZP) un jūtas attālināti no tās, savukārt lauksaimnieki, piemēram, skaidri izjūt savu piederību kopējai lauksaimniecības politikai.

Jānorāda arī uz to, ka zivsaimniecības nozarē patlaban ir krīze. Tajā valda arvien lielāka neapmierinātība. Patiesi sarežģīts uzdevums ir vajadzība rast līdzsvaru starp nozares ekonomisko stabilitāti un tādējādi pienācīgu ienākumu nodrošināšanu zvejniekiem un zivju krājumu ilgtspēju un papildināšanu.

Visbeidzot, regulas darbības termiņš tuvojas beigām laikā, kad tiek sāktas sarunas par kopējās zivsaimniecības politikas reformu. Šai reformai ir jābūt drosmīgai, un tās īstenošanā ir jāiesaista zvejnieku kopiena, patērētāji un iedzīvotāji. Tās gaitā uz visu nozari ir jāattiecina zinātniskā analīze, kurai ir jābūt kvotu noteikšanas un tādējādi arī nozares aktivitātes līmeņa noteikšanas pamatā.

Šī jaunā sistēma paredz, ka Komisija izstrādā konkrētu priekšlikumu par turpmākajiem tehniskajiem pasākumiem, taču, šķiet, ka gan Komisija, gan Padome šajos centienos sevi ir saudzējušas. Jaunajam priekšlikumam ir jānodrošina tehnisko pasākumu atbilstība faktiskajai pieredzei nozarē, rīkojot apspriedes ar nozarē strādājošajiem. Šim priekšlikumam ir jāatbilst arī jaunajai regulai un jaunajai KZP struktūrai, jo īpaši jautājumā par pasākumu reģionālajām atšķirībām. Tam ir jānodrošina, ka skaidri tiek noteiktas Komisijas un dalībvalstu kompetences, jo šis aspekts palīdzēs izprast ES politiku un sajust piederību tai.

Ņemot vērā šo situāciju un šos apsvērumus, es ierosinu atbalstīt Komisijas lūgumu pagarināt šo pasākumu darbības termiņu līdz 2012. gada 31. decembrim, neveicot būtiskas izmaiņas spēkā esošajos tehniskajos pasākumos, vienīgi papildinot noteikumus par pieļaujamo linuma acu izmēru cūkzivju zvejai. Tomēr es apzinos, ka Komisijai šis priekšlikums ir sava veida piekāpšanās, ka ir ļoti daudz neskaidrību un ka šajā nozarē, kuras pārstāvji ir neapmierināti ar to, ka šī svarīgā projekta īstenošana ir atlikta, ir ļoti vajadzīgas pārmaiņas. Tāpēc mūsu atbalstu šiem pasākumiem es vēlos papildināt ar divām prasībām: pirmkārt, veikt ietekmes novērtējumu attiecībā uz patlaban spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem, jo tas ir būtiski, lai mēs varētu tos efektīvi pielāgot, un, otrkārt, izstrādājot jauno regulu, rīkot patiesas apspriedes ar visām iesaistītajām pusēm, jo īpaši ar zvejniekiem.

Nobeigumā vēlos vērst uzmanību uz faktu, ka Komisijas jaunais priekšlikums ir jāizstrādā saprātīgā termiņā, lai jaunā regula varētu stāties spēkā 2013. gada 1. janvārī, proti, tad, kad stājas spēkā jaunā KZP. Ir svarīgi, lai Komisija nekavējoties sāktu darbu pie šī jaunā priekšlikuma izstrādes. Nebūtu prātīgi pieļaut pašreizējās regulas turpmāku darbības termiņa pagarināšanu pēc šī jaunā 18 mēnešu pagarinājuma perioda beigām. Tehniskie pasākumi, uz kuriem attiecas mans ziņojums, ir tikai pārejas posma pasākumi, un tikai šādā statusā tie ir apstiprināti.

  Carmen Fraga Estévez, referente. − (ES) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms vēlos vēlreiz paust nožēlu par sarežģījumiem, kas saistībā ar šo ziņojumu radās tāpēc, ka Padome un Komisija nevēlējās atzīt Parlamenta tiesības piedalīties koplēmuma pieņemšanā.

Šajā reizē mēs nākam klajā ar priekšlikumu atļaut Grenlandei, kas ir viena no aizjūras zemēm un teritorijām, eksportēt preces, ievērojot tādus pašus nosacījumus, kādi attiecas uz Eiropas Savienības dalībvalstīm. Šāda situācija būtu izdevīga gan Grenlandei, kura 87 % no saviem zivsaimniecības produktiem eksportē uz Eiropas Savienību, gan ES, jo īpaši Dānijai, kurā nonāk lielākā daļa no šīm eksporta precēm.

Viens no priekšnoteikumiem, kas jāizpilda, lai Grenlande tiktu iekļauta vienotā tirgus importa režīmā, ir prasība atzīt ES higiēnas prasības, un šajā ziņā nav ne mazāko problēmu.

Lai gan uz tirdzniecību ar zivsaimniecības produktiem attiecas tirgus kopīgā organizācija, Komisija, nepieciešamību izpildīt higiēnas prasības minot kā ieganstu, savu priekšlikumu iesniedza, pamatojoties uz Līguma 203. pantu. Tas nozīmēja, ka mums ir jāīsteno vienkārša konsultāciju procedūra.

Gan Zivsaimniecības komiteja, gan juridiskie dienesti jau sākotnēji norādīja, ka tas nav pareizi. Tomēr, tā kā ar saturu problēmu nebija un tā kā Grenlandei šis dokuments bija svarīgs, mēs pieļāvām šī ziņojuma izskatīšanu saskaņā ar konsultāciju procedūru. Taču tad, kad mēs grasījāmies balsot par šo dokumentu, Padome bez iepriekšēja brīdinājuma sagādāja mums pārsteigumu, pieņemot pavisam atšķirīgu priekšlikumu, kurā iekļauto izmaiņu mērķis bija vājināt skaidro saikni ar tirgus kopīgo organizāciju un tādējādi izvairīties no koplēmuma pieņemšanas. Ņemot vērā to, ka Parlaments (kā es minēju iepriekš) jau bez problēmām bija pieņēmis šo dokumentu, īstenojot konsultāciju procedūru, šāda rīcība bija neatbilstoša.

Tomēr, tā kā mums tika piedāvāts jauns dokuments un tā kā bija pilnīgi skaidrs, ka Padomes mērķis ir mazināt Parlamenta pilnvaras, mēs nolēmām izmantot šīs pilnvaras pilnā apjomā un pieprasīt oficiālu atzinumu no Juridisko jautājumu komitejas.

Savā atzinumā Juridisko jautājumu komiteja pauda šādu viedokli, citēju: „ierosinātā lēmuma mērķis ir pieprasīt Grenlandei transponēt ES higiēnas prasības kā priekšnoteikumu, lai varētu piemērot ES iekšējā tirgus noteikumus zivsaimniecības jomā”, kā minēts paša priekšlikuma 3. pantā, tādējādi nodrošinot, ka nolīguma noteikumi tiek pielāgoti attiecīgajiem ES noteikumiem par dzīvnieku veselību, pārtikas nekaitīgumu un zivsaimniecības produktu tirgus kopīgo organizāciju.

Galu galā Juridisko jautājumu komiteja vienbalsīgi nolēma, ka priekšlikuma tiesiskajam pamatojumam ir jābūt Līguma 204. pantam un 43. panta 2. punktam, kā arī 34. protokolam, kas nosaka īpašu režīmu un procedūras, ko piemēro Grenlandes izcelsmes produktiem, uz kuriem attiecas zivsaimniecības produktu tirgus kopīgā organizācija. Tāpēc es kā referente, mainot tiesisko pamatojumu, izstrādāju citu ziņojuma projektu. Par šo dokumentu mums rīt ir jāpieņem lēmums, un mēs uzskatām to par pirmo lasījumu Eiropas Parlamentā.

Vēl tikai vēlos pateikt Komisijai un Padomei, kuras pārstāvis, šķiet, nav ieradies, ka tām tagad ir iespēja mainīt tiesisko pamatojumu un atzīt jauno tiesisko pamatojumu, un attiecīgi uzskatīt šo par pirmo lasījumu tāpat kā mēs darīsim rīt. Problēmas ir ar tiesisko pamatojumu, nevis ar saturu.

Es aicinu atrisināt šo problēmu, lai turpmāk nerastos līdzīgas situācijas.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties visiem referentiem par paveikto darbu. Un tagad es pievērsīšos katram ziņojumam atsevišķi, laika taupīšanas nolūkā cenšoties koncentrēties tikai uz galvenajiem aspektiem.

Saistībā ar Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības nolīgumu vēlos pateikties Santos kungam par ieguldīto darbu, veicot referenta pienākumus, un man prieks, ka visa Zivsaimniecības komiteja ļoti stingri atbalsta šī priekšlikuma saturisko būtību.

Parlaments jau noteikti zina, ka ES ir apņēmusies arī turpmāk veicināt atbildīgas un ilgtspējīgas zivsaimniecības īstenošanu mūsu partneru teritoriālajos ūdeņos, tostarp Indijas okeāna reģionā. Ir ļoti svarīgi uzturēt divpusējas attiecības ar šī reģiona valstīm un, šajā gadījumā, ar Komoru salām saistībā ar Eiropas Savienības dalību reģionālajās zivsaimniecības organizācijās, piemēram, Indijas okeāna tunzivju komisijā.

Mums ir jāpiedalās šajās organizācijās, un tāpēc šis ziņojums ir svarīgs. Patlaban Eiropas Savienībai ir četri spēkā esoši partnerattiecību nolīgumi zivsaimniecības jomā — ar Seišeļu salām, Madagaskaru, Mozambiku un šis nolīgums ar Komoru Salu Savienību. Jāuzsver, ka ir ļoti svarīgi, lai Komisija un Eiropas Savienība panāktu vienošanos ar Komoru salām, jo tai ir būtiska nozīme, nodrošinot mūsu flotes klātbūtni šajā reģionā.

Tāpat ir jāstiprina dialogs par nozares politiku, lai veicinātu atbildīgas zivsaimniecības politikas īstenošanu šajā reģionā.

Dažus vārdus teikšu arī par referenta lūgumiem Komisijai, kuri minēti ziņojuma beigās. Vēlos norādīt, ka Komisija ir apņēmusies pilnībā informēt Eiropas Parlamentu visos sarunu un starptautisko nolīgumu noslēgšanas posmos. Tā patiešām ir, un mēs vēlamies sniegt visu attiecīgo informāciju, bet mums ir jārīkojas saskaņā ar Pamatnolīgumā noteiktajām saistībām.

Būtībā Komisijas dienesti šo pienākumu ir pildījuši jau vairāk nekā gadu. Komisija sniedz Eiropas Parlamentam to pašu informāciju, kas tiek sniegta Padomei, un dara to vienlaicīgi. Jo īpaši esmu apņēmusies pēc iespējas ātrāk darīt pieejamus mūsu nolīgumu ex-ante un ex-post novērtējumus. Minēšu tikai vienu piemēru: ņemot vērā to, ka rīt ir paredzēta balsošana par rezolūciju par Eiropas Savienības un Mauritānijas partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, Komisijas dienesti ir veikuši vajadzīgos pasākumus, lai nodrošinātu, ka šī nolīguma novērtējuma ziņojums nonāk Parlamenta rīcībā pirms paredzētā termiņa, tādējādi dodot Parlamenta deputātiem iespēju balsot pēc iepazīšanās ar šo ziņojumu.

Attiecībā uz šī Parlamenta deputātu līdzdalību starptautiskās sanāksmēs novērotāju statusā jāuzsver, ka Pamatnolīgums attiecas uz daudzpusējām starptautiskajām konferencēm un sanāksmēm. Vienlaikus mēs plānojam turpināt līdzšinējo veiksmīgo praksi piedalīties divpusējās sarunās. Taču lēmumus par EP deputātu iekļaušanu ES delegācijās novērotāju statusā pieņem Komisāru kolēģija, izskatot katru gadījumu atsevišķi, un pēc tam, kad saskaņā ar Pamatnolīgumu ir novērtētas juridiskās, diplomātiskās un tehniskās iespējas. Tomēr saistībā ar to es vēlos uzsvērt, ka mana personīgā attieksme un arī dienestu nostāja šajā jautājumā ir ļoti atbalstoša, un es vēlētos veicināt jūsu līdzdalību.

Arī saistībā ar otro ziņojumu, kas attiecas uz Kopienas finanšu pasākumiem kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai, es vēlos pateikties Zivsaimniecības komitejai un referentam Ferreira kungam par darbu, kas ir ieguldīts šī priekšlikuma izstrādē. Pateicoties viņu centieniem, mūsu rīcībā ir dokuments, kas ir pieņemams arī Padomei. Ar gandarījumu jānorāda, ka šis dokuments ir pieņemams arī Komisijai, un tas nozīmē, ka attiecībā uz šo dokumentu ir notikusi veiksmīga sadarbība starp visām trim iestādēm. Pēc sekmīga neoficiālā trialoga, kas notika 2. martā, tika panākta vienprātība attiecībā uz neatrisinātajiem jautājumiem, tāpēc Komisija cer, ka vienošanos par šo priekšlikumu varēs panākt pirmajā lasījumā. Es ceru, ka mums tas izdosies.

Vēlos atgādināt, ka ar šo ziņojumu tiek racionalizēta regula par tā dēvēto otro finanšu instrumentu. Šī regula attiecas uz izdevumiem tādās jomās kā starptautiskās attiecības, pārvaldība, datu vākšana, zinātniskie ieteikumi, kā arī kontroles sistēmas un izpildes nodrošināšana. Pārskatīšanas mērķis ir saskaņot šo regulu ar citiem tiesiskā reglamentējuma aspektiem. Ir paredzēts pielāgot un precizēt dažus noteikumus. Tāpēc es aicinu Eiropas Parlamentu apstiprināt šo priekšlikumu.

Tagad pievērsīšos trešajam ziņojumam, kas attiecas uz pārejas posma tehniskajiem noteikumiem un par kura sagatavošanu es sirsnīgi pateicos referentei Grelier kundzei. Šī priekšlikuma mērķis ir pagarināt spēkā esošo pārejas posma tehnisko pasākumu piemērošanas termiņu līdz 2012. gada beigām, pamatojoties uz to, ka nākamā gada 1. janvārī stāsies spēkā reformētā kopējā zivsaimniecības politika. Es ceru, ka mums izdosies sasniegt šo mērķi. Es ierosināju šo pagarinājumu, lai nepieļautu, ka laikā, kad mēs īstenojam šo reformu, tiek uzsāktas sarežģītas apspriedes par tehniskajiem pasākumiem. Komisija atbalsta grozījumu, par kuru ir vienojusies Zivsaimniecības komiteja un kas attiecas uz linuma acu izmēru pieļaujamo lielumu cūkzivju zvejai, jo tā pamatojumā ir zinātniski atzinumi. Es saprotu bažas, ko ir pauduši daži deputāti un arī dažas dalībvalstis, kas vēlējās panākt papildu grozījumus. Tomēr mēs nevarējām atbalstīt šos grozījumus vai nu tāpēc, ka zinātnieki pagaidām nav pārbaudījuši to pamatotību, vai arī tāpēc, ka zinātnieki nav saņēmuši no dalībvalstīm visu informāciju, kas vajadzīga, lai varētu veikt novērtējumu.

Visbeidzot, vēlos īsi izteikties par ziņojumu, kas attiecas uz zivsaimniecības produktu importu no Grenlandes, un saistībā ar to es pateicos Zivsaimniecības komitejas priekšsēdētājai Fraga kundzei par paveikto darbu. Vēlos uzsvērt, ka Komisijas ierosinātie pasākumi atbilst tam, ko Grenlande jau ilgstoši ir lūgusi. Šo pasākumu mērķis ir vienkāršot attiecīgos sanitāros pasākumus un sertifikācijas procedūras un iekļaut Grenlandi zivsaimniecības produktu un no tiem iegūto atvasināto produktu vienotajā tirgū.

Šie pasākumi pilnībā atbilst tam, ko mēs apņēmāmies 2006. gada nolīgumā, proti, veicināt Grenlandes attīstību un sadarboties pārtikas nekaitīguma jomā. Komisija ar lielu gandarījumu norāda, ka visas iesaistītās puses — visas Padomes dalībvalstis, Grenlande, Eiropas Parlaments un arī dalībvalstu parlamenti — ir gatavas ievērot šo apņemšanos un atbalstīt šo priekšlikumu.

Izteikšos skaidri: mums, Komisijai, attiecības ar Grenlandi ir ļoti svarīgas, un es domāju, ka ikviens saprot, kāpēc. Tā ir politiska prioritāte, un tāpēc es ceru, ka apspriedes par šī priekšlikuma tiesisko pamatojumu neapdraudēs šo svarīgo pasākumu īstenošanu.

Es ļoti labi sapratu bažas, ko Fraga kundzes pauda saistībā ar šī priekšlikuma tiesisko pamatojumu un Eiropas Parlamenta kompetenci. Vēlos norādīt, ka Komisija nepretosies centieniem rast pragmatisku risinājumu. Kaut arī mēs joprojām esam pārliecināti, ka mūsu priekšlikuma tiesiskais pamatojums ir atbilstošs, mēs spētu pieņemt to (un es vēlos to skaidri pateikt), ka Padome atbalsta Parlamenta nostāju. Mēs spētu to pieņemt. Tagad Padomei ir jāapsver iespējas un jāvirza šis jautājums uz priekšu atbilstīgi Līguma noteikumiem. Es ceru, ka mēs ļoti drīz atrisināsim šo situāciju, lai nepieļautu, ka tiek ietekmētas mūsu attiecības ar Grenlandi. Šī ir mūsu galvenā prioritāte, tāpēc norādīšu, ka risinājuma rašanas nolūkā es vēlētos veicināt Fraga kundzes paveikto darbu.

Nobeigumā vēlos pateikties Zivsaimniecības komitejai un visiem referentiem par paveikto darbu. Es atvainojos, ka runāju pārāk ilgi, bet man bija jāizsakās par četriem ziņojumiem.

  François Alfonsi, Budžeta komitejas atzinuma referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Budžeta komiteja tika lūgta sniegt atzinumu par šo ziņojumu par Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības nolīgumu zivsaimniecības nozarē. Komiteja šo nolīgumu atbalstīja.

Tomēr, pirmkārt, komitejai šķita, ka nav lietderīgi rīkot Parlamenta balsojumu par šo ziņojumu, jo tas ir iesniegts pēc nolīguma parakstīšanas. Tas, ka šajā gadījumā nav runa par lieliem līdzekļiem, mazina šīs problēmas ietekmi, bet turpmāk mums, protams, būtu jāspēj sniegt savu atzinumu pirms šādu nolīgumu parakstīšanas.

Otrkārt, komitejai šķita, ka būtu vajadzējis rūpīgāk analizēt šī nolīguma saturu attiecībā uz noteiktumiem par faktiskajiem nozvejas apjomiem un zivju krājumu aizsardzību, lai ņemtu vērā Zivsaimniecības komitejas neatlaidīgo nostāju un arī nodrošinātu nolīguma vietējās attīstības aspekta pienācīgu īstenošanu praksē. Tāpēc Budžeta komiteja tuvākajā laikā plāno nākt klajā ar ierosinājumu rīkot darba sanāksmi ar Zivsaimniecības komiteju, kurā izsmeļoši tiktu apspiests šis jautājums.

  Jarosław Leszek Wałęsa, PPE grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Šodienas debatēs mēs apspriežam četrus ziņojumus, un tāpēc vispirms es vēlos pateikties visiem referentiem par paveikto darbu un Eiropas Komisijai par sadarbību. Sākšu ar dažiem komentāriem par Grelier kundzes ziņojumu, kura redakcija atspoguļo kompromisu, kas tika panākts starp politiskajām grupām un Eiropas Komisiju. Es atbalstu to ziņojuma redakciju, par kuru vienojās Zivsaimniecības komiteja un kura šajā komitejā tika pieņemta balsojot. Sakarā ar Lisabonas Līguma stāšanos spēkā Eiropas Komisija 2010. gadā atsauca savu projektu Padomes regulai, ar ko nosaka tehniskos pasākumus zvejas resursu saglabāšanai, lai izstrādātu jaunu plānu. Jauno plānu bija iecerēts izstrādāt tā, lai tas atbilstu Līguma noteikumiem un lai tajā tiktu ņemta vērā kopējās zivsaimniecības politikas reforma. Regulas projekta iesniegšanas termiņš ir 2011. gada trešais ceturksnis. Diemžēl šķiet, ka Komisija nespēs sagatavot regulas projektu laikā un, kas ir vēl ļaunāk, tai nebūs līdzekļu, lai to grozītu. Tas ne par ko labu neliecina. Rītdien balsojot par regulas projekta termiņa pagarināšanu, mēs zvejnieku priekšā apņemamies strādāt pie jaunās regulas, ar kuru beidzot ir jāpanāk visu to noteikumu sistematizācija, kuri reglamentē atļautās zvejošanas metodes un vietas.

Tomēr cerības vieš tas, ka Komisija, kā liecina jaunākā informācija, visticamāk vēlēsies nodot dažas ar tehniskajiem pasākumiem saistītās kompetences atpakaļ dalībvalstīm. Šis ir ļoti labvēlīgs pasākums decentralizācijas virzienā. Dažādos jūru baseinos izmantotie tehniskie pasākumi atšķiras atkarībā no vietējiem apstākļiem. Īstenojot zivsaimniecības pārvaldības sistēmu, būtu jāatsakās no tradicionālās lejupējās pieejas un galvenais uzsvars jāliek uz reģionalizācijas principu, kas dod iespēju ņemt vērā atsevišķos jūru baseinos dominējošos apstākļus. Tāpēc mums ir jāsaka kategorisks „nē” visiem mēģinājumiem pieņemt universālu un kopīgu zivsaimniecības pārvaldības modeli, un jāaicina vērst pienācīgu uzmanību uz dažādo Eiropas jūru īpatnībām. Individualizēta pieeja būs pareizais veids, kā virzīties uz mērķi nodrošināt ilgtspējīgu zivsaimniecības pārvaldību. Paldies!

  Ulrike Rodust, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, komisāre Damanaki, dāmas un kungi! Mūsu darba kārtībā atkal ir iekļauts viss zivsaimniecības politikas tiesību aktu klāsts. Es kā koordinatore esmu gandarīta par to, ka esam panākuši kompromisu ar Padomi un Komisiju par divām regulām. Proti, par Grelier kundzes ziņojumu par tehniskajiem pasākumiem un Ferreira kunga ziņojumu par otro finanšu instrumentu. Mums jāspēj balsojumā atbalstīt arī ES un Komoru salu nolīgumu zivsaimniecības jomā, lai gan neslēpšu, ka es vēlētos, lai partnerattiecību nolīgumi tiktu fundamentāli pārskatīti saistībā ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu.

Taču attiecībā uz Grenlandes jautājumu ir nopietnas problēmas iestāžu sadarbības jomā, jo netiek ņemtas vērā Parlamenta pilnvaras. Es pakāpeniski kļūstu arvien neiecietīgāka pret to, ka iestāžu sadarbība joprojām ir tik sliktā līmenī. Esmu vērsusi uzmanību uz šo aspektu vairākkārt. Un šodien es par to runāju atkal. Ar pārvaldības plāniem saistītajām problēmām steidzami ir jārod risinājums. Es aicinu Ungārijas prezidentūru aktīvi pieprasīt šo risinājumu. Tas, ka šodien šajā zālē nav Padomes pārstāvja, skaidri apliecina Padomes necieņu pret Parlamentu. Tas ir kaut kas neticams.

Nobeigumā izteikšos par Grelier kundzes ziņojumu. Zinu, ka daži deputāti nav apmierināti ar to, ka ziņojumā neizdevās iekļaut viņu ierosinātos grozījumus. Es ar lielu nožēlu raugos uz to, ka mūsu zvejniekiem ir jāstrādā, izmantojot novecojušus tehniskos pasākumus. Vainīga šajā gadījumā ir Padome, kura nav spējusi vienoties par jaunu regulu. Mēs, Parlaments, savā ziņā esam atbildīgi, tāpēc mums arī atbildīgi jārīkojas un jāpagarina esošās regulas darbības termiņš, neveicot tajā grozījumus.

  Pat the Cope Gallagher, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt visus referentus ar ziņojumu iesniegšanu, un laika ierobežojuma dēļ es izteikšos tikai par Grelier kundzes ziņojumu.

Spēkā esošā regula par tehniskajiem pasākumiem rada būtiskas problēmas mazajiem piekrastes kuģiem, kas darbojas Īrijas piekrastē un Skotijas rietumu piekrastē. Mēs, politiķi, nevaram atļauties sēdēt un gaidīt, kad tiks īstenota kopējās zivsaimniecības politikas reforma, ja no mums tiek gaidīta jauna regula. Parlamentam tagad ir iespēja rīkoties, un es mudinu visas politiskās grupas atbalstīt iesniegtos grozījumus, kuri ir ļoti reālistiski.

Šiem mazajiem kuģiem, kuru garums nepārsniedz 15 metrus, tiek liegta iespēja gūt ienākumus, un vēl svarīgāks ir fakts, ka šie kuģi ir spiesti kuģot bīstamos ūdeņos. Mēs liekam šiem kuģiem doties 80 km no krasta, lai tie zvejotu zivis ārpus zonas, kurā mencu krājumu atjaunošanas nolūkā zvejošana ir liegta. Mani grozījumi attiecas uz pītu tīklu izmantošanu. Mazie piekrastes kuģi izmanto šos tīklus gliemeņu un mazo kaķhaizivju zvejai Ziemeļrietumu piekrastē. Pītus tīklus neizmanto mencu zvejai, tos neizmanto merlangu un pikšu zvejai, un tie nekādi neietekmē šo zivju krājumus, tāpēc šie grozījumi, ja tie tiks pieņemti, nodrošinās šiem mazajiem kuģiem iespēju izdzīvot šajās zonās. Aizbildinājums, ka mēs nevēlamies uzsākt apspriedes, nav pietiekams arguments. Tieši tāpēc taču mēs esam šeit.

Attiecībā uz cūkzivīm jānorāda, ka šis ir jauns zvejas veids. To galvenokārt ir attīstījuši manas valsts zvejnieki. Decembrī Padome noteica kopējo pieļaujamo nozveju, Īrijai piešķirot 67 %, un man prieks, ka to pamato zinātniski pierādījumi, kā norādīja komisāre. Spēkā esošajā regulā cūkzivis nav minētas, tāpēc esmu gandarīts par komitejas lēmumu pieņemt manu grozījumu un izmantot Komisijas priekšlikumu kā līdzekli, lai noteiktu atbilstošu linuma acu izmēru pieļaujamo lielumu, proti, no 32 mm līdz 54 mm, tādējādi izvairoties no nepieciešamības ieviest jaunu tiesību aktu, jo tas būtu pārāk ilgs process.

Nobeigumā es aicinu visas dalībvalstis padomāt par...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

  Isabella Lövin, Verts/ALE grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties visiem referentiem par konstruktīvo sadarbību. Bet savā runā pievērsīšos tikai ES un Komoru salu nolīgumam zivsaimniecības jomā.

Lai atgādinātu sev, kāpēc mēs, Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa, līdz šim esam balsojuši pret šiem nolīgumiem zivsaimniecības jomā, man atliek tikai paņemt kādu no novērtējumiem un palasīt ES un Komoru salu nolīgumu, par kuru mēs grasāmies balsot. Nolīgums ar šo nabadzīgo valsti ES ir kopš 1998. gada. Novērtējumā norādīts, ka laikposmā no 2005. līdz 2009. gadam nolīgums nodrošināja Komoru Salu Savienībai EUR 2,7 miljonus. Nolīgumā minēts, ka 60 % no šiem līdzekļiem ir jāizmanto vietējās zvejniecības nozares atbalstam, kā arī kontroles pasākumu īstenošanai un zivju krājumu noteikšanai, izmantojot zinātniskas metodes.

Saskaņā ar novērtējumā minēto informāciju šai jaunattīstības valstij joprojām nav nevienas funkcionējošas zvejas ostas, nevienas krasta apsardzes laivas un neviena krasta apsardzes lidaparāta, un tajā netiek veikta pētniecības zveja. Šīs valsts zvejniecības nozare joprojām ir pilnīgi neattīstīta.

Tātad Komoru Salu Savienība saņem EUR 2,7 miljonus, lai ES laivas tiktu ielaistas šīs valsts ūdeņos. Mēs, nodokļu maksātāji, nodrošinām 65 % no šīs summas un kuģu īpašnieki — 35 %. Saskaņā ar novērtējumā sniegto informāciju minētajā laikposmā šīs laivas, no kurām lielākā daļa ir paredzētas tunzivju zvejai, ir nozvejojušas zivis EUR 13,7 miljonu vērtībā. Šis ir ļoti izdevīgs bizness kuģu īpašniekiem, bet novērtējumā minēts, ka visu tā dēvēto pievienoto vērtību ir saņēmusi ES.

Neviens Komoru salu iedzīvotājs nav pieņemts darbā par šo laivu apkalpes locekli. Nozvejotās zivis nav izkrautas Komoru salās. Visa zivju apstrāde ir notikusi citur, piemēram, Seišeļu salās. Es piekrītu komisārei, ka ES būtu jāpiedalās Indijas okeāna tunzivju komisijas darbā, bet mans jautājums Komisijai ir šāds.

Kā Komisija plāno nodrošināt, lai šis jaunais nolīgums tiktu īstenots atbilstošāk nekā iepriekšējie nolīgumi? Piemēram, kā varētu pārliecināt ES floti nodarbināt uz kuģiem Komoru salu iedzīvotājus un kā Komisija panāks, ka nolīgums patiešām veicina Komoru salu attīstību, lai zvejniecības nozares attīstībai piešķirtie līdzekļi nebūtu tikai skaisti vārdi, bet tiem būtu arī saturs?

  Marek Józef Gróbarczyk, ECR grupas vārdā. – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es vēlos paust sirsnīgāko pateicību un apsveikumus visiem referentiem par darbu, ko viņi ir ieguldījuši ziņojumu sagatavošanā. Šiem ziņojumiem ir galvenā nozīme kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanā.

Taču uzmanība ir jāpievērš arī atšķirībām Eiropas Parlamenta un Eiropas Komisijas viedokļos par starptautiskajiem nolīgumiem. Attiecībā uz sarunām par nolīgumiem ar trešām valstīm Eiropas Komisija parasti ir pārmērīgi noslēpumaina, bet šāda rīcība ir pretrunā ar Lisabonas Līguma noteikumiem, kuri paredz lielāku Parlamenta līdzdalību normatīvo aktu izstrādē. Šāda rīcība ir pretrunā ar pārredzamības principu, un tā ierobežo Parlamenta nozīmi, bet tam taču ir jāveic uzraudzības funkcija. Spēja ietekmēt sarunu procesu ļautu deputātiem pienācīgi īstenot pilnvaras, kas viņiem piešķirtas kā Eiropas Parlamenta deputātiem.

Komisāres kundze, es aicinu nodrošināt, ka Eiropas Parlamenta deputātiem ir lielāka nozīme sarunu procesā, jo pašreizējā sistēma, saskaņā ar kuru vispārējo ziņojumu par sarunām sniedz Eiropas Komisijas amatpersona, nav atbilstoša.

  Derek Roland Clark, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Pēc 30 gadu īstenotās postošās zivju izmešanas prakses ir pienācis laiks risināt šo jautājumu. Grimsbijas flotes veido daži desmiti laivu, lai gan savulaik to skaits sasniedza simtu. Pirms diviem gadiem Rietumskotijas zvejnieki iesniedza sīgu saglabāšanas plānu, bet, kamēr viņi gaida, sīgu krājumi turpina samazināties. Ir ierosināts ievērot reģionālu pieeju — kāpēc ne? ES sadala šo zemi reģionos.

Daudz ļaunāka prakse ir licenču atjaunošana Eiropas flotēm, atļaujot tām darboties Komoru salu ūdeņos. Būtībā to var uzskatīt par sirošanu, jo vietējie zvejnieki nespēj konkurēt ar pārākajiem ES traleriem. Līdzīgi apstākļi ir radīti arī citiem šīs jomas pārstāvjiem. Vai Parlaments ir pārsteigts par to, ka Somālijas zvejnieki, kuriem ir liegta iespēja nopelnīt iztiku, ir sākuši piekopt mūžseno pirātu netikumu?

Vai pirms pieciem gadiem deputāti redzēja televīzijā ainas, kurās tika rādīts, kā simtiem Rietumsahāras iedzīvotāju cenšas meklēt patvērumu Kanāriju salās? Tas notika neilgi pēc tam, kad bija atjaunotas ES licences kuģošanai viņu ūdeņos, un arī viņi to visu bija piedzīvojuši jau iepriekš. Īstenojot šos nožēlojamos un izmisīgos centienus, daudzi mira 800 jūdžu garajā ceļā zvejas laivās, kas nebija paredzētas izmantošanai atklātā jūrā. Tomēr ES nerūp, ka tās pasākumi ir noveduši nabadzībā mazāk attīstīto valstu iedzīvotājus, un tāpēc tā ir pelnījusi nosodījumu.

  Diane Dodds (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Viens no referentiem norādīja, ka zvejnieki neuzticas kopējai zivsaimniecības politikai. Tas nav nekāds brīnums, jo patlaban īstenotā kopējā zivsaimniecības politika ir panākusi mūsu flotes iznīcināšanu, bet nav panākusi zivju krājumu palielināšanos. Manuprāt — jo ātrāk nodrošināsim, ka zivsaimniecības politika atkal nonāk dalībvalstu pārziņā, jo labāk. Tomēr es apzinos, ka tas nenotiks īsā laikā, tāpēc šajās kopīgajās debatēs par zivsaimniecību vēlos uzsvērt dažus vērojumus.

Vispirms runāšu par Kopienas finanšu pasākumu noteikšanu kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai. Kamēr vien ES ir tiesīga iejaukties mūsu zivsaimniecības jomā, šai intervencei, manuprāt, ir jābūt pienācīgi finansētai. Tomēr vienlaikus ar centieniem nodrošināt finansējumu KZP pārvaldībai mums būtu jāpadomā par ieinteresētajām pusēm (jo īpaši par mūsu zvejniekiem), kuras ar grūtībām spēj izsekot līdzi daudzajiem spēkā esošajiem noteikumiem un regulām, nemaz jau nerunājot par tiem noteikumiem un regulām, attiecībā uz kurām tiek lūgts viņu viedoklis.

Es arvien biežāk dzirdu dažādas jūrniecības jautājumos ieinteresētas personas norādām, ka visa nozare cenšas rast risinājumu šim jautājumam.

  Alain Cadec (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Vispirms lai izskan kāds sauciens, kas nāk no manas sirds dziļumiem: Parlamentam ir tikai viena mītne, un tā ir Strasbūrā.

Un tagad es vēlos apsveikt Ferreira kungu ar izstrādāto ziņojumu par Kopienas finanšu pasākumiem kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā. Grozījumi, kurus attiecībā uz šo regulu ierosinājusi Komisija un Parlaments, noteiks, cik lielus ES ieguldījumus drīkst novirzīt pētniecības finansēšanai. Ieviešot šos grozījumus, tiks nodrošināta regulas atbilstība izmaiņām, kas ir veiktas ES tiesiskajā reglamentējumā datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā.

Īpaši atzinīgi es vērtēju iespējas finansēt zinātnisko pētniecību zivsaimniecības un akvakultūras jomā. Tagad mēs varēsim veikt pētījumus par to, kādā ziņā Eiropas Savienība ir atkarīga no importa, ko ieved no trešām valstīm. Kā jūs zināt, no importa ir atkarīgi 60 % no mūsu tirgus, un šis skaitlis pastāvīgi aug. Ir svarīgi, lai mēs palielinātu atbalstu Eiropas ražotājiem, nevis veicinātu mūsu tirgus atvērtību visos virzienos, tādējādi apdraudot Eiropas produkciju.

Vēlos pateikties arī Grelier kundzei par izstrādāto ziņojumu. Tehniskie pasākumi ir īpaši jutīgs jautājums, un, tiklīdz Komisija būs nākusi klajā ar priekšlikumiem par kopējās zivsaimniecības politikas reformas tiesību aktu kopumu, šie pasākumi pēc iespējas ātrāk ir jāpārskata. Šis ziņojums, par kuru rīt balsosim, dod iespēju pagarināt zivsaimniecības nozarē piemēroto pārejas posma tehnisko pasākumu darbības termiņu. Šis termiņa pagarinājums ļaus mums izvairīties no reglamentējuma trūkuma laikposmā pēc šī gada 30. jūnija un nodrošinās zivsaimniecības nozares pārstāvjiem iespēju turpināt darboties līdz KZP reformas īstenošanai. Šis termiņa pagarinājums dos arī iespēju veikt rūpīgu ietekmes novērtējumu attiecībā uz visiem patlaban spēkā esošajiem tehniskajiem pasākumiem. Šobrīd tik tiešām nebūtu prātīgi pieņemt būtiskus grozījumus attiecībā uz šo ziņojumu, jo šādi tiktu pagarināta likumdošanas procedūra un izraisītas ilgstošas apspriedes Padomē.

Visbeidzot vēlos apsveikt Santos kungu ar izstrādāto ziņojumu par ES un Komoru Salu Savienības partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē un kolēģi Estévez kundzi ar ziņojumu par Grenlandi.

  Ole Christensen (S&D). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms vēlos pateikties referentiem par darbu, ko viņi ir ieguldījuši, izstrādājot šo ieteikumu un trīs ziņojumus. Rīt mēs balsosim par importa nolīgumu ar Grenlandi. Esmu šī ziņojuma ēnu referents, kas pārstāv Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu. Man prieks, ka mēs atbrīvojamies no apgrūtinošās un dārgās birokrātijas, tomēr vienlaikus pilnībā izpildām ES pārtikas nekaitīguma prasības. Nolīgums Grenlandei būs lieliska iespēja pārdot tās zivsaimniecības produktus saskaņā ar iekšējā tirgus noteikumiem, ja vien šie produkti atbildīs ES prasībām attiecībā uz veselības aizsardzību un drošību. Patlaban Dānijas pārtikas aizsardzības iestādes pārbauda Grenlandes zivis gan Grenlandē, gan arī pēc to ievešanas ES. Šādi tiek veikts dubults darbs, kas dārgi izmaksā, bet nolīgums, par laimi, to novērsīs. Šis nolīgums būs izdevīgs visiem, bet tā noslēgšana nepārprotami ir bijis pārāk ilgs process. Tomēr Parlamentam bija svarīgi arī tikt pilnā skaidrībā par tiesisko pamatojumu, un mēs ceram, ka Komisija un Padome to atbalstīs.

Mēs balsosim arī par Eiropas Savienības un Komoru salu Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē. Kopumā es ļoti pozitīvi vērtēju ilgtspējīgus nolīgumus zivsaimniecības jomā, kuri nodrošina ilgtspēju attiecībā uz zivju krājumiem, zvejniekiem, vietējiem iedzīvotājiem un arī ES zvejniekiem, kuri izmanto šo nolīgumu piedāvātās iespējas. Diemžēl šis nolīgums ar Komoru Salu Savienību nav tik ilgtspējīgs kā es būtu vēlējies, jo tajā nav norādīts galīgais maksimāli pieļaujamais ES kuģu nozvejas apjoms. Ja tiks sasniegta saskaņotā kvota 4850 tonnas gadā, tad katra papildu tonna izmaksās EUR 65.

Tendence nenoteikt maksimāli pieļaujamo ES kuģu nozvejas apjomu trešo valstu ūdeņos ir postoša un nepareiza. Nav pieļaujams, ka mēs īstenojam dažādu zivsaimniecības politiku atkarībā no tā, vai ir runa par mūsu pašu ūdeņiem vai trešo valstu ūdeņiem. Es vēlos mudināt, lai mēs pilnīgāk nodrošinām to, ka līdzekļi, ko ES izmaksā trešām valstīm apmaiņā pret nolīgumu noslēgšanu zivsaimniecības jomā, tiek piešķirti tā, lai vietējie iedzīvotāji patiešām gūtu labumu.

  Britta Reimers (ALDE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Damanaki kundze, dāmas un kungi! Man prieks, ka Parlaments beidzot grasās balsot par šo jautājumu, un es vēlos pateikties referentiem par paveikto darbu.

Grozījumi Padomes regulā par Kopienas finanšu pasākumiem ir viens no galvenajiem līdzekļiem, kas mums vajadzīgi, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku. Jo īpaši tas attiecas uz tādām jomām kā starptautiskās attiecības zivsaimniecības nozarē, datu vākšana un zinātniskie pētījumi. Īpaši svarīgas ir kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmas un to īstenošana.

Referents ir darījis visu, lai pārliecinātu savus kolēģus par to, ka ir jāpalielina līdzfinansējuma apjoms līdz maksimāli pieļaujamajiem 75 %. Mēs nevaram piekrist viņa vēlmēm. Spēkā esošie noteikumi ir pierādīti praksē, un tajos jau ir paredzēti daži izņēmumi. Dalībvalstis jau izmanto līdzfinansējuma iespējas, un nav vajadzības īstenot turpmākus veicināšanas pasākumus.

Svarīgi, lai regulas grozījumi ir priekšnoteikums saskaņotam tiesiskajam reglamentējumam.

  Ian Hudghton (Verts/ALE). - Priekšsēdētāja kungs! Jāsaka, ka Grelier kundzes ziņojumu raksturo pārāk liela piekāpšanās Komisijai. Rietumskotijas zvejnieki nespēj saprast to, ka Komisija apgalvo, ka vēlas izskaust zivju izmešanas praksi, bet vienlaikus noraida grozījumus, kas attiecas uz šiem tehniskajiem pasākumiem.

Komisija labprātāk pagarina pašreizējo tehnisko pasākumu piemērošanas termiņu vēl par vismaz 18 mēnešiem, lai gan šie pasākumi rada zivju, tostarp pikšu, izmešanu. Komisija labprātāk vēl 18 mēnešus īsteno tā dēvētos pagaidu pasākumus, kuri nav spējuši nodrošināt krājumu saglabāšanu. Vēl 18 mēnešus bojā gājušas zivis tiks izmestas jūrā. Es aicinu kolēģus rīt mūsu balsojumā atbalstīt visus grozījumus, un es ceru, ka šie grozījumi tiks pieņemti. Un, ja tie tiks pieņemti, es ceru, ka Komisija mainīs savu attieksmi un izmantos iespēju rīkoties attiecībā uz zivju izmešanu tagad, nevis tikai runās par rīcību kaut kad nākotnē.

  Struan Stevenson (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Esmu iesniedzis Tehnisko pasākumu regulas grozījumu, lai mēģinātu atrisināt nepieņemamo situāciju, par kuru tikko runāja Ian Hudghton un kas ir izveidojusies Skotijas rietumu krastā.

Lai īstenotu labi iecerēto mēģinājumu saglabāt sīgu krājumus šajā teritorijā, Komisija 2009. gada beigās ieviesa pagaidu noteikumus par nozvejas sugu sastāvu, kurus bija paredzēts piemērot 12 mēnešus, bet saskaņā ar visaptverošu vienošanos par ES tehnisko pasākumu piemērošanas termiņa pagarināšanu par 12 mēnešiem šo pagaidu noteikumu darbība tika pagarināta par vēl vienu gadu. Pašreiz Komisija atkal mēģina pagarināt šo noteikumu piemērošanas termiņu līdz 2012. gada beigām, kamēr tā sagatavos jaunus tehnisko pasākumu noteikumus saskaņā ar KLP reformas tiesību aktu kopumu.

Šo pasākumu neplānotās sekas izpaudīsies tā, ka pagaidu regula, kuru bija paredzēts piemērot vienu gadu, tiks piemērota vismaz trīs gadus, kuru laikā situācija Rietumskotijā ir krasi mainījusies un mūsu zvejnieki ir spiesti labas un svaigas pikšas izmest jūrā, ja tās ir gājušas bojā. Es ceru, ka Parlaments rīt atbalstīs manu grozījumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, komisāres kundze! Es apsveicu visus četrus referentus, bet izteikšos tikai par diviem apspriestajiem ziņojumiem. 2008. gadā netika panākta vienošanās par regulas projektu, kas vienkāršotu un precizētu ES regulu par zvejas resursu saglabāšanu, tāpēc tika pieņemta pašreizējā regula, ar kuru tika noteikti vairāki pārejas posma pasākumi, kurus sākotnēji bija paredzēts piemērot no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam. Šī tiesību akta priekšlikuma mērķis ir pagarināt šos pārejas pasākumus vēl par 18 mēnešiem, proti, līdz 2013. gada 1. janvārim, kad stāsies spēkā jauna regula par tehniskajiem pasākumiem, kas izstrādāta saskaņā ar reformēto kopējo zivsaimniecības politiku (KZP).

Ir svarīgi, lai šajā pārejas posmā zivsaimniecības nozarē būtu tiesiskais reglamentējums, kas aizsargā zvejnieku intereses un vienlaikus ir vērsts uz galveno mērķi veicināt ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstību. Pašreizējais nodoms nepagarināt trīssienu tīklu izmantošanas noteikumus un kopš 2010. gada 1. oktobra piemērotais aizliegums tos izmantot 200 līdz 600 metru dziļumā, nav uzskatāms par atbilstīgu iepriekš minētajiem mērķiem. Aizliegums, kas tiek piemērots šai zvejas tehnikai, ko daļa Portugāles sīkflotes desmitiem gadu ir izmantojusi tādu sugu ilgtspējīgai izmantošanai kā jūrasvelni un heki, bija nopietns ekonomisks un sociāls trieciens nozarei un tām zvejnieku kopienām, kas no šo resursu izmantošanas ir atkarīgas visvairāk.

Tāpēc es lūdzu jūsu atbalstu, pieņemot priekšlikumu, ko es un mani kolēģi Santos kungs un Ferreira kungs esam iesnieguši Parlamentam un kura vienīgais mērķis ir nodrošināt, lai noteikumi, kas bija spēkā līdz 2010. gada 1. oktobrim, paliktu spēkā līdz 2013. gadam.

Vēlos minēt arī projektu regulai, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus KZP īstenošanai un jūras tiesību jomā: Ferreira kunga ziņojumu. Līdztekus Eiropas Zivsaimniecības fondam šis ir svarīgākais zivsaimniecības atbalsta finanšu instruments, kas nodrošina finansējumu tādās jomās kā starptautiskās attiecības, pārvaldība, zinātnisko datu un atzinumu apkopošana un KZP īstenošanas uzraudzība.

Ņemot vērā šo situāciju, es vēlos paust pilnīgu atbalstu priekšlikumiem, kurus referents ir iesniedzis Parlamentam, lai palielinātu iespējamā ES līdzfinansējuma daļu līdz 60 % pamatdatu vākšanas, pārvaldības un izmatošanas jomā, kā arī attiecībā uz papilddatu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu. Plaši un arvien vairāk tiek atzīts, ka ļoti svarīgi ir balstīt zivsaimniecības pārvaldību uz precīzu jaunāko zinātnisko informāciju par krājumu stāvokli, un šis apsvērums pilnībā attaisno referenta priekšlikuma un arī visa viņa ziņojuma pieņemšanu.

  Josefa Andrés Barea (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze! Es apsveicu visus četrus ziņojumu referentus ar lieliski paveikto darbu. Es izteikšos par diviem ziņojumiem, jo tie ir ļoti svarīgi.

Viens no ziņojumiem attiecas uz nolīgumu ar Komoru Salu Savienību. Tas ir nolīgums zivsaimniecības jomā starp Eiropas Savienību un valsti Āfrikas dienvidaustrumos (norādu to, lai visiem būtu skaidrs, par kuru ģeogrāfisko reģionu ir runa), kurā 60 % iedzīvotāju dzīvo zem nabadzības robežas un kurā vienīgais ienākumu gūšanas veids ir tūrisms vai valsts palīdzība.

Šis nolīgums dod iespēju zvejot viņu liekās zivis. Es atkārtoju –– liekās zivis. Tas paredz arī kompensācijas piešķiršanu, lai valsts pati varētu attīstīties un uzlabot savu infrastruktūru un spējas. Nolīgums paredz tādu partnerattiecību struktūru, kas ir vērsta uz ilgtspējīgu un atbildīgu zvejošanu, saglabājot bioloģiskos resursus. Mums jāņem vērā, ka šajos ūdeņos mīt migrējošās sugas, piemēram, tunzivis, un ka katru gadu nākamā gada krājumi tiek noteikti, izmantojot zinātniskus kritērijus. Nolīgums veicina zinātnisko pētniecību un novērotāju klātbūtni uz klāja, kā arī šīs teritorijas zivju saglabāšanu, jo tas attiecas tikai uz piekrastes zonu un tādējādi dod vietējai zvejniecībai iespēju attīstīties.

Šis protokols ir ļoti izdevīgs, jo tas nodrošina Eiropas zvejas laivām iespēju zvejot šajos ūdeņos, atbalstu attīstības jomā, uzlabotu nodarbinātību un labākas ekonomiskās perspektīvas. Un tajā ir iekļauts arī kāds ļoti svarīgs nosacījums: tas liedz trešām valstīm zvejot, ja vien tās atbilstoši nenodrošina vides saglabāšanu. Trešās valstis nozvejo 75 % šīs teritorijas zivsaimniecības resursu.

Tāpēc mēs uzskatām, ka šis nolīgums ne tikai palīdz Komoru Salu Savienībai, bet arī palīdz saglabāt vidi.

Īpaša uzmanība jāpievērš arī svarīgajam Grelier kundzes ziņojumam par regulu, ar ko nosaka tehniskos pasākumus, kuras darbības termiņš beidzas pēc trim mēnešiem un attiecībā uz kuru tiek pieprasīts darbības termiņa pagarinājums līdz 2012. gada decembrim, jo pretējā gadījumā šo laikposmu raksturotu tiesiskā reglamentējuma trūkums, juridiska nenoteiktība un nepietiekama jūras resursu saglabāšana.

Tomēr mēs vēršam uzmanību arī uz nepieciešamību izvērtēt pievienoto deklarāciju, kurā Komisija ir aicināta pieņemt noteiktus grozījumus: dažus dalībvalstu ierosinātus tehniskos pasākumus. Tīklu jautājums jau šodien tika minēts, un mēs vēršam uzmanību arī uz dziļuma jautājumu. Šie grozījumi attiecas uz noteiktām zivsaimniecības jomām, un mēs uzskatām, ka Komisijai, ņemot vērā to ietekmi uz pašiem krājumiem, tie būtu jāpieņem. Šie grozījumi attiecas uz 8., 9. un 10. zonu, un tiem ir svarīga nozīme, lai novērstu šos trūkumus, kuri rodas, piemērojot regulu, kas ne tikai kaitē zivsaimniecībai, bet arī vietējiem iedzīvotājiem.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es balsojumā atbalstīšu šo nolīgumu, jo tas ir izdevīgs Eiropas flotei. Kopumā no tā iegūs 70 kuģi, proti, par 12 kuģiem vairāk nekā iepriekšējā nolīgumā, un uz šiem kuģiem būs vismaz viens vietējais apkalpes loceklis.

Nolīgums ir izdevīgs Komoru salām, to iedzīvotājiem un ražošanas nozarei vairāku iemeslu dēļ. Pirmkārt, tas ir izdevīgs tāpēc, ka veicina sadarbību, kas ir vērsta uz vietējās attīstības sekmēšanu, un tāpēc, ka šai jomai tiek novirzīta nolīgumā noteiktā finansiālā kompensācija. Otrkārt, tas ir izdevīgs tāpēc, ka mudina reģiona valdības ievērot cilvēktiesības, un šis ir pamatnosacījums nolīguma darbības turpināšanai. Treškārt, tas ir izdevīgs tāpēc, ka atbalsta šajā teritorijā īstenoto mazāka apjoma zveju un nodrošina savu zvejas zonu 8500 Komoru salu iedzīvotāju, kuri pārtiek no šāda veida darbībām: Eiropas kuģi nedrīkstēs zvejot 10 jūras jūdžu rādiusā no katras salas.

Visbeidzot, tas izdevīgs tāpēc, ka veicina ilgtspējīgu zveju šajā teritorijā un tāpēc, ka tajā ir iekļauts mehānisms zivju krājumu objektīvai izvērtēšanai un mehānisms zinātniskās sadarbības īstenošanai šajā nolūkā.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Man prieks, ka man ir iespēja savas grupas vārdā paust viedokli par šo tematu, un zvejniecība, neapšaubāmi, ir pretrunīgs jautājums, viens no strīdīgākajiem jautājumiem, ko Parlamentam nākas risināt. Kāda sena manas valsts paruna vēsta: „Cik cilvēku, tik viedokļu.” Un tas attiecas arī uz zvejniekiem un zvejniecību. Tāpēc mums, deputātiem, ir grūti paust vienotu viedokli par šo jautājumu, tomēr mums ir jācenšas darīt viss iespējamais.

Pievēršoties Grenlandes jautājumam, jānorāda, ka komisāre, manuprāt, sniedza diezgan līdzsvarotu situācijas redzējumu. Saistībā ar Eiropas Parlamenta uzticību Padomei, protams, ir zināmas problēmas, bet, kā komisāre pati norādīja, tām tiks rasts pragmatisks risinājums, un tas, neapšaubāmi, būtu jādara. Eiropas Savienībai tas ir svarīgi. Un tikpat svarīgi vai pat vēl svarīgāk tas ir Grenlandei, jo tā ir valsts, kas zivju jomā ir gandrīz pilnīgi atkarīga no Eiropas tirgus un kuras ekonomika, protams, ir gandrīz pilnīgi atkarīga no zvejniecības.

Viena lieta attiecībā uz Grenlandi ir skaidra: no šīs valsts ievestās zivis, kā paredzēts šajā ziņojumā, būs pārbaudāmas un ļoti kvalitatīvas atšķirībā no daudzām tām zivīm, kuras nonāk Eiropas Savienībā no milzīgajām zivsaimniecībām Dienvidaustrumāzijā, kuru kvalitāti nevar pārbaudīt un kuras, kā daudzi uzskata, ir zvejotas piesārņotos ūdeņos.

Tas nozīmē, ka mums ir ļoti daudz darāmā, jo īpaši ņemot vērā to, ka komisāre pati šodien jautājumu laikā ieskicēja diezgan drūmu ainu attiecībā uz zivju krājumu un piekrastes kopienu ilgtspēju nākotnē. Tāpēc saistībā ar nākotnes KZP mums ir jāizstrādā vispārēja politika attiecībā uz akvakultūru Eiropā. Es atzinīgi vērtēju iesniegtos priekšlikumus, un es atbalstu to, ko komisāre teica par turpmākajiem plāniem.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisāres kundze, dāmas un kungi! Arī es apsveicu šo četru ziņojumu referentus. Pirms pievēršos Ferreira kunga un Estévez kundzes ziņojumiem, vēlos paust savu atbalstu Santos kunga ziņojumam, kurā ir ieteikts pieņemt protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā, un kurā ir atgādināts, ka Parlamentam ir aktīvi jāiesaistās šajā procesā.

Es arī atbalstu galvenās nostājas, kas paustas Grelier kundzes ziņojumā par tehniskajiem pasākumiem. Es aicinu Komisiju pasteidzināt darbu pie ietekmes novērtējuma un iekļaut regulas par šiem pasākumiem izstrādi prioritāšu sarakstā, lai nodrošinātu pēc iespējas ātrāku tās pieņemšanu, ja iespējams, līdz 2013. gadam.

Ferreira kunga ziņojums attiecas uz grozījumiem Regulā (EK) Nr. 861/2006 par Kopienas finanšu pasākumiem, kura līdztekus Eiropas Zivsaimniecības fondam (EZF) ir viens no instrumentiem, ko izmanto kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai. Ziņojumā ir precizēta regulas darbības joma un regulas noteikumi pielāgoti kopējās zivsaimniecības politikas faktiskajām vajadzībām atbilstīgi jaunajam Lisabonas Līgumam, tāpēc es uzskatu, ka šis ziņojums ir vērtējams atzinīgi.

Tomēr, ņemot vērā to, ka viens no galvenajiem nosacījumiem, lai sasniegtu ilgtspējīgas zvejniecības mērķi, ir vajadzība nodrošināt precīzu jaunāko informāciju par zivju krājumiem, man tāpat kā referentam ir žēl, ka nav bijis iespējams palielināt līdzfinansējumu datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā.

Estévez kundzes ziņojums attiecas uz nodomu piemērot noteikumus par dzīvnieku veselību un pārtikas nekaitīgumu noteiktu zivsaimniecības produktu un no tiem iegūtu blakusproduktu importam neatkarīgi no tā, vai to izcelsme ir Grenlande vai trešās valstis.

Šie noteikumi skar gandrīz 90 % no Grenlandes eksporta šajā jomā, un 2007. gadā šis eksports sasniedza EUR 251 miljonus. Ir liela vienprātība attiecībā uz to, ka šiem produktiem ir jāpiemēro noteikumi, kas reglamentē tirdzniecību Eiropas Savienībā, ar kuru Grenlande joprojām ir saistīta. Tas paplašinās vienoto tirgu zivsaimniecības produktu un no tiem iegūtu blakusproduktu jomā.

Ir skaidrs, ka nav vienota viedokļa par to, kādam būtu jābūt tiesiskajam pamatojumam, un tāpēc mēs ļoti atzinīgi vērtējam Komisijas lēmumu veicināt vienošanās panākšanu. Parlaments rīkojas saskaņā ar tā juridisko dienestu ziņojumu, Juridisko jautājumu komitejas atzinumu un Zivsaimniecības komitejas pausto nostāju.

Mēs ceram, ka šīs problēmas tiks atrisinātas un ka Grenlandes jautājums tiks noteikts par prioritāti, jo tāds tas ir un tāds tas ir pelnījis būt, un ka tiks panākta vienošanās par likumdošanas jautājumiem.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos apsveikt visus četrus referentus par neatlaidīgo darbu pie šiem pasākumiem zivsaimniecības jomā.

Vēlos vērst uzmanību uz to, ka Kopienas finanšu pasākumi kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā ir nozīmīgs Eiropas Savienības finansēšanas instruments šajā nozarē, ka šie pasākumi ir pastāvīgi jāpielāgo ar šo jomu saistīto iedzīvotāju vajadzībām un ka tiem precīzi jāatbilst aktuālajām problēmām. Kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai vajadzīgie finanšu resursi, cita starpā, ietver arī finansējumu projektiem tādās jomās kā starptautiskās attiecības, pārvaldība, datu vākšana, zinātniskie ieteikumi un šīs politikas kontroles sistēmas un izpildes nodrošināšana.

Uzskatu, ka zivsaimniecības pārvaldībai ir jābalstās uz precīzu jaunāko zinātnisko informāciju par krājumiem. Tieši tas ļaus nodrošināt regulas noteikumu efektīvāku pielāgošanu faktiskajām vajadzībām.

  Maria Damanaki, Komisijas locekle. − Priekšsēdētāja kungs! Vēlos īsi paskaidrot izskanējušos komentārus.

Attiecībā uz apspriedi par Partnerattiecību nolīgumiem zivsaimniecības jomā jānorāda, ka saistībā ar mūsu reformas priekšlikumu mēs cenšamies nodrošināt šo zvejniecības nolīgumu pareizu īstenošanu vietējo iedzīvotāju labā. Kamēr tiek izstrādāts jaunais priekšlikums par jaunās paaudzes zvejniecības nolīgumiem, mēs esam centušies uzlabot pašreizējo situāciju. Mēs cenšamies nodrošināt Komoru salu nolīguma īstenošanu un darīt visu iespējamo, lai palīdzētu vietējiem iedzīvotājiem.

Runājot par problēmām, kas tika minētas saistībā ar Parlamentu un Parlamenta deputātu informēšanu par nolīgumiem, jāsaka, ka Komisija ir sniegusi Parlamenta deputātiem visu informāciju, pat ierobežotas pieejamības informāciju, un to mēs darīsim arī turpmāk.

Ja apsveram tehniskos pasākumus un Grelier kundzes ziņojumu — es saklausīju daudz bažu saistībā ar to, ka mēs pagarinām pašreizējās regulas darbības termiņu. Mums tas bija jādara, jo mums ir jāsagaida, kad tiks īstenota reforma, bet es saprotu, kāpēc jūs mudināt mūs veikt noteiktus pasākumus, lai nodrošinātu, ka jaunā regula tiek pieņemta līdz 2013. gada beigām. Nevēlos solīt to, ko, iespējams, nespēšu izpildīt, bet varu apliecināt, ka mēs darīsim visu iespējamo, lai paātrinātu jaunas regulas pieņemšanas procedūru un arī reformas pamatregulas īstenošanas procedūru, tādējādi piešķirot dalībvalstīm dažas kompetences tehnisko pasākumu jomā.

Attiecībā uz nākamo jautājumu — Finanšu regulu — jānorāda, ka es ceru, ka mums izdosies panākt vienošanos pirmajā lasījumā, jo tas ļoti labvēlīgi ietekmētu turpmāku regulas īstenošanu.

Saistībā ar Grenlandes jautājumu vēlos atkārtoti norādīt, ka mēs esam ieinteresēti rast risinājumu attiecībā uz priekšlikuma tiesisko pamatojumu. Komisijai ļoti svarīgs ir darbs pie priekšlikuma satura, jo labas attiecības ar Grenlandi, neapšaubāmi, ir mūsu politiskā prioritāte. Varu vēlreiz apliecināt, ka Komisija ir ieinteresēta veicināt un panākt kompromisu ar Padomi.

  Luis Manuel Capoulas Santos, referents. − (PT) Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es ļoti ātri pateikšu paldies par izteiktajiem komentāriem un tad pievērsīšos tam, par ko vēlējos runāt. Mēs zinām, ka ir jāveic izmaiņas attiecībā uz dažiem mazāksvarīgiem partnerattiecību nolīgumu aspektiem.

Es novērtēju komisāres nostāju, tostarp viņas personisko viedokli par Eiropas Parlamenta deputātu līdzdalību, un es ceru, ka šis viņas personiskais viedoklis spēs ietekmēt Komisijas oficiālo nostāju, ļaujot mums sasniegt mērķi, uz kuru tiecamies.

  João Ferreira, referents. − (PT) Priekšsēdētāja kungs! Arī es vēlos pateikties visiem par komentāriem un par lielo izturību, kuru apliecina atrašanās šeit tik vēlā stundā. Attiecībā uz komentāriem, kas izskanēja saistībā ar ziņojumu par finanšu pasākumiem norādīšu, ka mūsu piedāvātie grozījumi neapdraud vienošanos, kas līdz šim ir panākta trialoga sarunās. Es uzskatu, ka mēs varam izdarīt vairāk, neietekmējot šo vienošanos, un šajā ziņā esmu pateicīgs visiem tiem deputātiem, kuri savos komentāros pauda atbalstu ierosinātajiem grozījumiem.

Es tāpat kā vairāki citi deputāti uzskatu, ka, nepieņemot šos grozījumus, Eiropas Savienība apliecinātu savu neizprotamo pretrunīgumu, jo, no vienas puses, tā vēlas palielināt līdzdalību konkrētās jomās, kurām tā piešķir arvien lielāku nozīmi, tomēr, no otras puses, tā atsakās piešķirt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai šo arvien lielāko nozīmi faktiski atzītu.

Saistībā ar ziņojumu par pārejas posma tehniskajiem pasākumiem vēlos vērst uzmanību (un tas tika darīts arī vairākās runās) uz grozījumu, ko atbalstu es un divi citi deputāti un kura mērķis ir izskaust zinātniski nepamatotu negatīvo diskrimināciju, un es uzsveru, ka šajā gadījumā nav nekādu zinātnisko datu, kuri pamatotu negatīvo diskrimināciju pret dažiem Portugāles sīkflotes segmentiem, kuri izmanto trīssienu tīklus. Laika gaitā šī flote ir apliecinājusi savu spēju ilgtspējīgi izmantot attiecīgos resursus, proti, jūrasmēles un hekus. Šim aizliegumam nav droša un zinātniska pamatojuma, tāpēc nebija pareizi sākt ar tā piemērošanu, jo īpaši, ņemot vērā būtiskās nelabvēlīgās ekonomiskās un sociālās sekas, ko tas var radīt.

Priekšsēdētāja kungs, nobeigumā vēlos teikt, ka to pašu iemeslu dēļ mēs atbalstām arī priekšlikumus, ko par šo pašu ziņojumu ir iesnieguši mūsu kolēģi, Īrijas un Skotijas deputāti.

  Estelle Grelier, referente. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Es ļoti centīšos runāt lēnāk, es apsolu.

(FR) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlos pateikties maniem kolēģiem par kopumā labvēlīgajiem komentāriem, kas tika izteikti par šo ziņojumu, un šodien dzirdētais sasaucas arī ar debatēm, kuras norisinājās Zivsaimniecības komitejas sanāksmēs.

Es piekrītu komisāres viedoklim, ka ir jāpieņem grozījumi, ar ko nosaka linuma acu izmēru cūkzivju tīkliem, un ka ir jānoraida visi īpašie lūgumi grozīt konkrētus tehniskos pasākumus, pamatojoties uz to, ka nav veikts novērtējums par šādu grozījumu ietekmi uz attiecīgajiem kuģiem un ekosistēmām vai to, ka dalībvalstis nav sniegušas vajadzīgos zinātniskos datus. Visi šie pasākumi ir savstarpēji saistīti, un tie nav novērtēti.

Tāpat kā iepriekšējie šī vakara runātāji es vēlos uzsvērt, cik ļoti svarīgi ir, lai Komisija pēc iespējas ātrāk veiktu pašreizējo pasākumu novērtēšanu un, pamatojoties uz šo novērtējumu, izstrādātu jaunu priekšlikumu, kuru varētu izskatīt vienlaicīgi ar kopējās zivsaimniecības politikas reformu, nevis pēc tās beigām. Es vēlējos vērst jūsu uzmanību uz šo aspektu, komisāres kundze, un, cik nopratu, jūs esat gatava paātrināt priekšlikuma izstrādes procesu.

Nobeigumā vēlreiz jānorāda, ka ļoti svarīga ir ES iestāžu un zivsaimniecības nozares sadarbība attiecībā uz zinātnisko datu vākšanu un dalīšanos ar tiem. Manuprāt, šis ir nepieciešams priekšnosacījums, lai varētu izstrādāt jaunu, taisnīgu un uz sadarbību vērstu kopējo zivsaimniecības politiku, kurai ir pietiekami daudz līdzekļu (šis ir svarīgs aspekts) un kura nodrošina ekonomisko vajadzību atbilstību nozares ilgtspējas prasībām, ievērojot visu pušu intereses: zivsaimniecības kopienas, patērētāju un iedzīvotāju intereses.

  Carmen Fraga Estévez, referente. − (ES) Priekšsēdētāja kungs! Vēlos īpaši pateikties komisāres kundzei par atbildi, ko viņa sniedza uz manu jautājumu, norādot, ka ir gatava pieņemt tiesiskā pamatojuma maiņu, un es ceru, ka arī Padome ievēros komisāres piemēru.

Katrā ziņā es apsvēru arī iespēju lūgt, lai pirms galīgā balsojuma šis ziņojums tiek nodots atpakaļ komitejai, bet vēlāk es šo iespēju vēlreiz pārdomāju un sapratu, ka šāda rīcība tikai vēl vairāk paildzinātu šī, manuprāt, Grenlandei un Eiropas Savienībai izdevīgā priekšlikuma pieņemšanas procesu un ka šāda paildzināšana nebūtu lietderīga.

Katrā gadījumā es ceru, ka Padome atbalstīs šos pilnīgi pamatotos Zivsaimniecības komitejas nodomus, un es ceru, ka tiks rasts risinājums, jo problēmas rada tikai priekšlikuma tiesiskais pamatojums, nevis tā saturs.

Katrā ziņā man prieks, ka esam panākuši šo rezultātu. Turklāt mums vienmēr ir iespēja vērsties Eiropas Kopienu Tiesā, ja uzskatām, ka būtu lietderīgi turpināt šī jautājuma izskatīšanu. Katrā gadījumā rīt mēs apliecināsim savu labo gribu, nākot klajā ar mūsu atzinumu, un mēs ceram, ka Padome reaģēs un uzskatīs šo par Parlamenta pirmo lasījumu, kā jau es norādīju.

Tāpēc es pateicos komisārei par viņas gatavību patiesai sadarbībai šajā jautājumā un es pateicos visiem maniem kolēģiem, kas strādāja pie šī ziņojuma un atbalstīja to. Atliek vien cerēt, ka Padome atbalstīs mūsu nodomus, kuri, kā jau es minēju, ir pamatoti un kurus atbalsta ne tikai Juridisko jautājumu komiteja, bet arī Eiropas Parlamenta juridiskie dienesti.

  Priekšsēdētājs. − Kopīgās debates par četriem ziņojumiem, kas saistīti ar zivsaimniecības jautājumiem, tiek slēgtas.

Balsošana par visiem četriem ziņojumiem notiks 6. aprīlī plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Jim Higgins (PPE), rakstiski. – Saistībā ar Grelier kundzes ziņojumu jānorāda, ka mans balsojums bija pretējs manas grupas nostājai attiecībā uz četriem grozījumiem — grozījumu Nr. 4, grozījumu Nr. 5CP, grozījumu Nr. 6 un grozījumu Nr. 3. Ar nožēlu raugos uz to, ka šie grozījumi netika pieņemti. Tomēr galīgajā balsojumā es ziņojumu atbalstīju, lai nodrošinātu Īrijas cūkzivju nozares aizsardzību, turklāt šādu rīcību raksturo lielāka tiesiskā noteiktība, nekā gaidīšana uz reformas pabeigšanu 2013. gadā.

  Sirpa Pietikäinen (PPE), rakstiski. – (FI) ES kopējās zivsaimniecības politikas reformas īstenošana ir viens no svarīgākajiem šī Parlamenta uzdevumiem. Kā mēs visi zinām, ES zivsaimniecības politika jau ilgstoši ir aktīvi kritizēta, un pamatoti. Daudz jautājumu rodas saistībā ar pārzveju, zvejošanu jaunattīstības valstu teritorijās un valsts atbalstu zvejniecības nozarei, un attiecībā uz visiem šiem jautājumiem ir steidzami jārod risinājums.

Ferreira kunga ziņojumā par Kopienas finanšu pasākumiem, kuru šodien apspriežam, ir izklāstīti zivsaimniecības politikas reformas galvenie aspekti. Proti, datu vākšana, pētniecība, iekšējā sadarbība, zvejas jautājumu pārvaldība un kopējās zivsaimniecības politikas pārraudzības sistēmas. Būtiski ir arī raudzīties, lai svarīga prioritāte būtu zivsaimniecības politikas saskaņošana, jo īpaši ar vides un jūrniecības politiku, un arī šim mērķim būs vajadzīgi līdzekļi.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Kopējā zivsaimniecības politika (KZP) apvieno vairākus pasākumus, kurus Eiropas Savienība ir izstrādājusi, lai nodrošinātu Eiropas zivsaimniecības nozares ilgtspēju un konkurētspēju. Galvenā prioritāte attiecībā uz KZP reformu ir mērķis padarīt to efektīvāku, lai labāk nodrošinātu Eiropas flotu ekonomisko dzīvotspēju, zivju krājumu saglabāšanu, saikni ar jūrniecības politiku un kvalitatīvu pārtikas preču piegādi patērētājiem. Pasākumi, ko Parlaments šodien pieņēma, piemēram, tehnisko pasākumu pārskatīšana un spēkā esošo tiesību aktu pielāgošana atbilstīgi iegūtajiem zinātniskajiem datiem, atbilst šim mērķim. Ir jāpanāk līdzsvars starp nozares ilgtspēju un konkurētspēju. Zvejas darbības ir būtiskas piekrastes kopienu ekonomiskajai un sociālajai attīstībai, jo tās veicina reģionu stimulāciju un sekmē saistīto nozaru darbību. Piemēram, ES visattālākajos reģionos, kuri veido Eiropas Savienības lielāko ekskluzīvo ekonomikas zonu, zivsaimniecības nozarei ir galvenā nozīme to saimnieciskajā darbībā, tāpēc nozares ilgtspējas un attīstības nodrošināšana ir uzskatāma par prioritāti.

16. Nākamās sēdes darba kārtība (sk. protokolu)

17. Sēdes slēgšana

(Sēdi slēdza plkst. 23.20)