Debašu stenogramma

Otrdiena, 2011. gada 5. aprīlis - Strasbūra

1. Sēdes atklāšana

SĒDI VADA J. BUZEK
Priekšsēdētājs

(Sēdi atklāja plkst. 9.05)

2. Debates par cilvēktiesību, demokrātijas un tiesiskuma principu pārkāpumiem (paziņošana par iesniegtajiem rezolūcijas priekšlikumiem) (sk. protokolu)

3. Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta sanāksmē pieņemtie secinājumi (debates)

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības punkts ir Eiropadomes priekšsēdētāja paziņojums: Eiropadomes 2011. gada 24. un 25. marta sanāksmē pieņemtie secinājumi. Uzstāsies Eiropadomes priekšsēdētājs Van Rompuy kungs.

  Herman Van Rompuy, Eiropadomes priekšsēdētājs. − Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Komisijas priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Es 49 dienu laikā esmu vadījis 3 Eiropadomes sanāksmes un eiro zonas valstu un valdību vadītāju augstākā līmeņa tikšanos. Tas parāda tos lielos un neatliekamos uzdevumus, ar kuriem Eiropas Savienība saskaras gan ekonomikas, gan diplomātijas jomā. Tas arī skaidri parāda, ka Eiropadomes sanāksmes ir ne tikai notikums: tās ir daļa no procesa. Patiesi, sanāksmē, par kuru es šodien sniegšu ziņojumu — 24. un 25. marta sanāksmē — mēs atbilstīgi apstiprinājām nozīmīgu ekonomikas pasākumu kopumu, kas ir sagatavoti un apspriesti pēdējā gada laikā, mēs pastiprinājām savu rīcību attiecībā uz pašreizējiem notikumiem Lībijā un sagatavojām savu atbildi katastrofālajiem notikumiem Japānā. Es vēlos pēc kārtas aplūkot katru no šiem jautājumiem.

Attiecībā uz ekonomikas problēmām mēs izvirzījām visaptverošu pasākumu kopumu. Iepriekšējo sanāksmju, tostarp eiro zonas neformālās augstākā līmeņa sanāksmes, kas notika 11. martā, radītā impulsa dēļ mums izdevās apvienot gandrīz visas šo darbību stiprās puses. Protams, krīzes pārvarēšanai paredzētu pasākumu un procedūru apstiprināšana pati par sevi negarantē tūlītēju izkļūšanu no krīzes. Tas prasīs neatlaidību un pastāvīgus centienus. Es neatkārtošu sīkumos visus mūsu pieņemtos lēmumus. Tie ir atrodami secinājumos. Taču vēlos apkopot sešus galvenos punktus.

Pirmais punkts: mēs vienojāmies par grozījumu Līgumam, kas vajadzīgs, lai nodrošinātu pilnīgu tiesisko noteiktību attiecībā uz pastāvīgo stabilitātes mehānismu. Savā 15. decembra rezolūcijā Eiropas Parlaments prasīja veikt nelielas izmaiņas Līgumā, kas nodrošinātu tiesisko pamatu šādam mehānismam, nevis sākt pamatīgu Līguma grozīšanu. Mēs ievērojām šo ieteikumu, un es priecājos, kad 23. martā Parlaments ar tik pārliecinošu balsu vairākumu apstiprināja ierosināto Līguma grozījumu. Esmu īpaši gandarīts, ka mums izdevās pārliecināt Parlamentu par atsevišķām bažām, kas tika paustas šajā saistībā. Es vēlos pateikties referentiem Brok kungam un Gualtieri kungam par ciešo sadarbību ar mani, lai sasniegtu šo rezultātu.

Otrais punkts: mēs panācām sīki izstrādātu vienošanos par nākamā stabilitātes mehānisma apmēru, jomu un darbības veidu, kā arī par pagaidu mehānisma uzlabošanu.

Trešais punkts: mēs atbalstījām Padomes nostāju attiecībā uz sešiem likumdošanas priekšlikumiem par budžeta un makroekonomikas uzraudzību pirms sarunām ar Parlamentu. Es zinu, ka jūs smagi strādājat pie šā jautājuma; patiesi, es tikos ar jūsu referentiem un šajā pēcpusdienā tikšos ar jūsu koordinatoriem. Visi iesaistītie saprot, ka šis darbs jāpabeidz līdz jūnijam.

Ceturtais punkts: mēs sākām Eiropas pusgadu. Šā pasākuma īstenošanā mēs ievērojam stratēģijas „ES 2020”, Stabilitātes un izaugsmes pakta un makroekonomikas uzraudzības īstenošanu. Jūnijā Eiropadome sagatavos vajadzīgos secinājumus. Es personīgi uzraudzīšu, lai tas neiestigtu birokrātijas procesā.

Piektais punkts: mēs vienojāmies, ka drīz bankām tiks veikti uzticami stresa testi. Šis ir divkāršs uzdevums: bankām ir jāveic šie testi, bet valdībām ir jābūt gatavām rīkoties attiecībā uz šo testu iznākumu.

Sestais punkts: mēs nodrošinājām jaunu ekonomikas koordinācijas kvalitāti. Mēs to saucam par paktu „Euro plus” divu iemeslu dēļ: pirmkārt, tāpēc, ka tas attiecas uz to, ko eiro zonas valstis grib darīt visvairāk — tām ir vienota valūta un tās papildus jau pastāvošajām ES saistībām un pasākumiem vēlas uzņemties papildu centienus; un otrkārt, tāpēc, ka tas ir atvērts arī pārējām valstīm. Tādēļ es priecājos, ka sešas valstis, kas nav eiro zonas dalībnieces, jau ir paziņojušas, ka tās pievienosies paktam. Šīs valstis ir Dānija, Polija, Latvija, Lietuva, Bulgārija un Rumānija. Vēlāk paktam var pievienoties arī visas četras atlikušās dalībvalstis.

Vēlos atkārtot, ka pakta „Euro plus” politiskās saistības papildina visus pārējos pasākumus pasākumu kopumā, kas paredzēts, lai uzlabotu dalībvalstu ekonomisko veiktspēju: spēcīgāku Stabilitātes un izaugsmes paktu fiskālajai uzraudzībai, jauno makroekonomikas uzraudzību un izšķirīgās stratēģijas „ES 2020” strukturālo reformu īstenošanu ekonomikas izaugsmes panākšanai. Saistības attiecībā uz konkurētspēju, valsts finansēm un pensijām, nodarbinātību un tā tālāk ir jāievieš valstu reformu un stabilitātes programmās. Tās arī katru gadu tiks novērtētas augstākajā līmenī.

Vēlos izteikt noslēdzošo piezīmi par ekonomiku. Daži baidās, ka šis darbs nozīmē labklājības valstu un sociālās aizsardzības iznīcināšanu. Nebūt ne. Kā jau es teicu sociālajiem partneriem trīspusējā sociālajā augstākā līmeņa sanāksmē, tas nozīmē saglabāt šos Eiropas modeļa galvenos aspektus. Mēs gribam nodrošināt, lai mūsu ekonomikas būtu tik konkurētspējīgas, ka tās spēj radīt darbavietas un saglabāt visu mūsu iedzīvotāju labklājību, un tieši to nozīmē mūsu darbs. Tādējādi šie bija galvenie elementi mūsu globālajā ekonomikas paketē, kas paredzēta, lai palīdzētu mums izkļūt no krīzes. Kā jau es minēju, tie ir ilgstoša procesa, nevis vienas sanāksmes rezultāts.

Eiropadome 2010. gada 25. martā nolēma uzlabot Eiropas ekonomikas pārvaldību, izveidojot darba grupu, kuru man bija tas gods vadīt. Ir pagājis gads, un mums ir jauni noteikumi, jauni instrumenti un vērienīgāka politika. Tie bija un joprojām ir visu iestāžu, arī Parlamenta, un visu dalībvalstu centieni. Tas ne vienmēr bija viegli, ne vienmēr izdevās iztikt bez drāmas, taču politiskā griba ir bijusi nesatricināma, mūsu virziena izjūta ir skaidra, un ir gūti ievērojami panākumi.

Ne visas mūsu problēmas ir atrisinātas. Tās ir pagātnes kļūdu un piemērotu instrumentu trūkuma gan Eiropas, gan valstu līmenī rezultāts. Taču tagad mums ir visas iespējas tās risināt un neatkārtot tās vēlreiz.

Tagad es gribētu pievērsties situācijai Lībijā, ko mēs, protams, apspriedām 24. un 25. martā. Mēs parādījām kopīgu apņemšanos. Es zinu, ka dažiem no jums bija šaubas, taču mēs smagi strādājām, lai panāktu konkrētus rezultātus. Pirms divām nedēļām — Eiropadomes ārkārtas sanāksmē 11. martā — mēs pieņēmām skaidru nostāju attiecībā uz Lībiju. Bez šīs skaidrās Eiropas nostājas turpmākās darbības nebūtu bijušas iespējamas. Mēs nolēmām, ka nolūkā garantēt visu civiliedzīvotāju drošību, dalībvalstis varētu izskatīt visas nepieciešamās iespējas ar nosacījumu, ka pastāv uzskatāma vajadzība, skaidrs tiesiskais pamats un reģiona atbalsts.

Šie trīs nosacījumi tika ātri izpildīti. Skaidra vajadzība bija acīmredzama, kad režīms pastiprināja vardarbību pret saviem iedzīvotājiem. Tiesiskais pamats tika nodrošināts, kad dažas dienas pēc Eiropadomes sanāksmes ANO Drošības padome apstiprināja vēsturisko rezolūciju par Lībiju. Reģionālo atbalstu nekavējoties sniedza Arābu valstu līga.

Lībijas civiliedzīvotājus aizsargāt ir palīdzējušas darbības, ko veica Eiropas, Arābu un Ziemeļamerikas valstu koalīcija, īstenojot ANO rezolūciju. Ir novērsta milzīga asinsizliešana. Ir izglābts tūkstošiem dzīvību. Šis ir vissvarīgākais rezultāts, un tas pelna lielāku uzmanību nekā lēmumu pieņemšanas process. Mežs ir svarīgāks par kokiem.

Mēs visi zinām, ka lēmums veikt militāras darbības nebija viegls. Ir gluži dabiski, ka pastāv jautājumi un notiek vilcināšanās. Tas ir pilnīgi normāli jautājumos par karu un mieru. Taču nevienas grūtības, ko mēs esam piedzīvojuši saistībā ar Lībijas krīzi, nevienu mirkli nedrīkst aizsegt kopējos Eiropas Savienības sasniegumus. No paša šīs krīzes sākuma Eiropas Savienība bija priekšgalā. Tā bija pirmā, kas piemēroja sankcijas, pirmā, kas noteica aizliegumu režīma vadošo personu ieceļošanai, pirmā, kas iesaldēja Lībijas aktīvus, un pirmā, kas pēc Parlamenta pieprasījuma atzina Pagaidu pārejas nacionālo padomi par likumīgu sarunu partneri. Eiropas Savienība arī koordinēja ES pilsoņu glābšanas pasākumus, kā arī sniedza un joprojām sniedz ievērojamu humāno palīdzību.

Politiskie mērķi, ko mēs noteicām 11. martā, nav mainījušies. Gadaffi ir jāatkāpjas. Mēs gribam politisku pāreju, ko vada paši lībieši un kas ir pamatota uz plašu politisko dialogu. Mēs esam gatavi palīdzēt jaunai Lībijai gan ekonomiski, gan arī tās jauno iestāžu veidošanā.

Mēs arī uzmanīgi sekojam notikumiem pārējā reģionā. Zinot, ka katrā valstī situācija ir atšķirīga, mēs vēlamies paust visdziļāko satraukumu par stāvokli Sīrijā, Jemenā un Bahreinā. Mēs stingri nosodām vardarbības pieaugumu un atbalstām politiskas un sociālas reformas mūsu dienvidu kaimiņvalstīs. Mums ir arī jāmaina sava politika, un es to šodien vēlāk apspriedīšu ar vairākiem deputātiem, kas ir atbildīgi par šo reģionu Parlamenta Ārlietu komitejā. No pozitīvās puses pirms divām nedēļām mēs atzīmējām konstitucionālā referenduma Ēģiptē mierīgo norisi.

Vēlos pateikt arī dažus vārdus par Kotdivuāru. Tā nebija Eiropadomes pēdējās sanāksmes darba kārtībā, bet mēs pieņēmām secinājumus decembrī, un kopš tā laika mēs pastāvīgi uzmanīgi sekojam notikumiem Kotdivuārā. Pirmkārt, mēs visstingrākajā iespējamajā veidā nosodām vardarbību, īpaši vardarbību pret civiliedzīvotājiem. Tā ir pilnīgi jāpārtrauc. Otrkārt, pašreizējā situācija ir skaidrs rezultāts tam, ka netiek ievērota demokrātija. Demokrātija nozīmē ne tikai vēlēšanas, bet arī vēlēšanu iznākuma ievērošanu. Starptautiskā sabiedrība skaidri pauda nostāju attiecībā uz prezidenta vēlēšanu rezultātiem Kotdivuārā pagājušajā gadā. Mums jābūt konsekventiem savā nostājā.

Visbeidzot Japānas jautājumā, pievēršoties daudzajām traģēdijām, kas skārušas Japānu, mēs kā Eiropadome izteicām savu līdzjūtību un paudām solidaritāti ar Japānas iedzīvotājiem un nožēlu par tūkstošiem cietušo. Mēs nedrīkstam viņus aizmirst, kaut arī mūsu uzmanība ir pievērsta citiem Japānas drāmas aspektiem. Mēs kā Eiropas Savienība esam gatavi palīdzēt visos iespējamos veidos. Būdami patiesi Japānas draugi, šajās traģiskajās dienās mēs vēlreiz uzsveram ES un Japānas attiecību stratēģisko nozīmi. Kā mēs zinām, šo notikumu sekas skar ne tikai Japānu, tāpēc Eiropas Savienība pilnīgi izdara visus secinājumus. Mēs pievēršam īpašu uzmanību sekām attiecībā uz pasaules ekonomiku, kā arī uz kodolenerģijas aspektiem. Tā ir galvenā prioritāte.

Tāpēc mēs nolēmām, ka steidzami jāpārskata visu mūsu kodolspēkstaciju drošība, veicot drošības „noturības testus”. Līdz gada beigām Komisija sniegs ziņojumu Eiropadomei par noturības testiem. Tā pārskatīs pašreizējos ES noteikumus par kodoliekārtu drošību un vajadzības gadījumā ierosinās uzlabojumus. Mēs Eiropā gribam visaugstākos kodoldrošības standartus, jo kodolspēkstaciju drošības garantēšana nevar apstāties pie mūsu robežām. Mēs mudinām kaimiņvalstis veikt līdzīgus noturības testus un atbalstam šīs darbības. Vislabākais risinājums būtu kodolspēkstaciju pārskats pasaules mērogā.

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Ar šo es noslēdzu savu kopsavilkumu attiecībā uz to, par ko mēs esam vienojušies šā gada trešajā Eiropadomes sanāksmē. Daudz kas no tā bruģē ceļu turpmākajam darbam šajā Parlamentā — gan ievērojot likumdošanas procedūras, gan īstenojot Parlamenta vispārējās uzraudzības tiesības kopējās ārpolitikas un drošības politikas jomā. Es ar nepacietību gaidu jūsu viedokļus!

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, godājamie deputāti! Eiropadomes priekšsēdētājs mūs ir iepazīstinājis ar visiem lēmumiem, ko pieņēma pagājušās nedēļas sanāksmē. Es gribētu ar jums dalīties savā viedoklī par tiem, un runāt ar jums galvenokārt par nākamajiem posmiem.

Manuprāt, ir taisnīgi teikt, ka tika pieņemti daži ļoti svarīgi strukturāli lēmumi nolūkā panākt lielāku finanšu stabilitāti eiro zonā un lielāku ekonomikas koordināciju. Šis ir reāls pagrieziena punkts attiecībā uz Eiropas ekonomikas pārvaldību, jo īpaši, ja atskatāmies uz to ceļu, ko esam nogājuši, lai nonāktu pie šā punkta.

Beidzot mēs esam noteikuši pareizus, stabilus pamatus mūsu ekonomikas un ekonomiskās un monetārās savienības elementam. Es domāju, ka tagad tai būs stabilāks pamats.

Mums tagad ir sistēma, kas ļaus mums kopīgi reaģēt uz visām iespējamajām krīzēm. Un pēdējais, kas nav mazāk svarīgi — vērtējot šīs Padomes rezultātus, mums nevajadzētu ignorēt to, ka šī sistēma atbilst Līguma nosacījumiem un tajā ir ievērota Kopienas pieeja.

Kā mēs visi zinām, tas nebija neizbēgams secinājums. Komisija bija priekšgalā, izstrādājot kopīgo reakciju uz ekonomikas krīzi un redzējumu Eiropai laikposmam līdz 2020. gadam. Tas saņēma būtisku Parlamenta atbalstu, un es jums vēlreiz gribu par to pateikties. Nostāja, ko Parlaments un Komisija kopīgi ieņēma, lai aizstāvētu Kopienas pieeju, ir atzīta un tai bija svarīga nozīme šo rezultātu panākšanā.

Tāpēc tagad mūsu jaunā ekonomikas arhitektūra lielos vilcienos ir ieviesta. Taču tā pati par sevi nav garantija: politiskajiem vadītājiem tagad būs jāpieņem daži svarīgi lēmumi, lai izpildītu tās izvirzītās prasības.

Saskaņā ar šo jauno sistēmu mums vajadzēs būt apņēmīgiem, bez liekas kavēšanās īstenojot tās izaugsmei nepieciešamās valsts finanšu konsolidācijas un strukturālo reformu prioritātes, ko šī Eiropadome apstiprināja, pamatojoties uz Komisijas gada izaugsmes pētījumu.

Esmu pārliecināts, ka mūsu apņēmība turpmākajās nedēļās un mēnešos būs tikpat stipra, ja ne stiprāka kā apņēmība, ko mēs esam parādījuši līdz šim, saskaņoti un koordinēti nosakot dažādos mūsu kopīgās reakcijas uz krīzi elementus: Eiropas pusgadu, paktu „Euro plus”, jauno pastiprinātas ekonomikas pārvaldības sistēmu un tos pasākumus, ko mēs solidaritātes un atbildības garā esam veikuši, lai saglabātu eiro zonas finanšu stabilitāti.

Neslēpšu, ka Komisija dažās ekonomikas pārvaldības jomās būtu gribējusi iet tālāk, īpaši saistībā ar eiro zonas jauno finanšu stabilitātes mehānismu. Piemēram, mēs būtu vēlējušies lielāku elastību. Taču, manuprāt, mēs varam teikt, ka mums ir izdevies nodrošināt mehānismu, kas sakņojas Līgumā — ar nopietnu Komisijas lomu un Parlamenta īstenotu uzraudzību. Rezultāts, ko mēs esam sasnieguši, ir ievērojams, un to sekmēja grozījuma Līgumam, ko Parlaments tik plaši atbalstīja, apstiprināšana.

Godātie deputāti! Lai risinātu ekonomikas problēmas, tagad ir praktiski jāievieš jaunās pārvaldības struktūras. Patiesība ir tāda, ka mēs vēl aizvien esam sarežģītā stāvoklī. Tagad ir vairāk dalībvalstu kārta rīkoties; tām ir jāpabeidz savas valsts reformu programmas un savas stabilitātes jeb konverģences programmas.

Komisija gaida, lai katra dalībvalsts iesniedz konkrētus, mērķtiecīgus priekšlikumus attiecībā uz to, kā kopīgi īstenot galvenos stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus: vairāk darbavietu, lielākus ieguldījumus izglītībā, apmācībā, pētniecībā un jauninājumos un drosmīgāku pieeju nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanai.

Mēs arī no dalībvalstīm gaidām informāciju par pasākumiem, ko tās īstenos, lai labotu ilgstošo makroekonomikas nelīdzsvarotību un palielinātu darbavietu konkurētspēju un izaugsmi.

Tiklīdz mēs saņemsim šos dokumentus, mēs varēsim sagatavot atzinuma projektus un ieteikumus katrai valstij, lai tos varētu pieņemt līdz Eiropadomes jūnija sanāksmei, kas iezīmēs pirmā Eiropas pusgada beigas.

Es gribētu uzsvērt, ka mēs visi kopīgi esam atbildīgi un ir svarīgi, lai katrs kļūtu pilnīgi līdzatbildīgs par stratēģiju „Eiropa 2020”. Stratēģija „Eiropa 2020” joprojām ir galvenā Eiropas reformu sistēma izaugsmei un nodarbinātībai. Šajā saistībā varētu minēt Eiropadomes secinājumu 6. punktu. Tajā iepriekšminētais ir pateikts ļoti skaidri: „Īstenojot tādu politiku un lai nodrošinātu plašu līdzatbildību par to, notiks cieša sadarbība ar Eiropas Parlamentu un citām ES iestādēm un padomdevējām struktūrām (Ekonomikas un sociālo lietu komiteju, Reģionu komiteju), pilnīgi iesaistot valstu parlamentus, sociālos partnerus, reģionus un citas ieinteresētās puses”. Es gribu uzsvērt šo punktu, jo, kā jūs zināt, viens no aspektiem, par ko visbiežāk tika kritizēta Lisabonas stratēģija, bija tieši līdzatbildības trūkums attiecībā uz Eiropas ekonomikas reformu programmu. Es ceru, ka šoreiz mēs būsim likuši lietā tos secinājumus, kurus mēs varam izdarīt no šā procesa, un patiesi smagi strādāsim, lai panāktu izaugsmi nodarbinātībai gan Eiropas, gan valstu līmenī.

Attiecībā uz ekonomikas pārvaldības reformu tagad Parlamentam ir jāvirzās uz to, lai galīgi apstiprinātu sešus priekšlikumus tiesību aktu kopumā, un es ceru, ka mēs iespējami drīzāk panāksim skaidru rezultātu. Tas ir būtiski, lai ieviestu visu pārvaldības sistēmu.

Tāpēc es domāju, ka mums ir daudz iemeslu justies apmierinātiem ar pēdējās Eiropadomes rezultātiem, taču ir arī daudz iemeslu turpināt smagi strādāt, jo ekonomiskā situācija joprojām ir sarežģīta un neparedzama, īpaši saistībā ar sociālajiem aspektiem, par kuriem mēs visi esam ļoti nobažījušies.

Dažu nākamo nedēļu laikā Komisija arī nāks klajā ar saviem priekšlikumiem par Vienotā tirgus aktu. Es priecājos, ka Padome ir veltījusi tik daudz laika vienotā tirgus nākotnes apspriešanai un ka tā ir uzsvērusi vienotā tirgus būtisko nozīmi izaugsmes un nodarbinātības stimulēšanā un konkurētspējas veicināšanā, citu lietu starpā izceļot regulatīvā sloga atvieglošanas svarīgo nozīmi, jo īpaši MVU.

Mēs gribam atbrīvot vienotā tirgus izaugsmes potenciālu. Es arī gribētu šajā saistībā pievērst uzmanību tam, ka valstu finanšu konsolidācija nav pašmērķis, bet līdzeklis taisnīgas, ilgtspējīgas izaugsmes stimulēšanai un darbavietu radīšanai.

Runājot par taisnīgu izaugsmi, ir svarīgi uzsvērt, ka Eiropadome arī izteica savu viedokli par iespēju piemērot nodokli starptautiskajiem finanšu darījumiem. Es apstiprināju Komisijas ieceri izvirzīt dažus priekšlikumus attiecībā uz nodokļu piemērošanu finanšu nozarē. Patiesi, mēs uzskatām, ka ikvienam būtu jāpalīdz pārvarēt krīzi.

Godājamie deputāti! Kā jūs zināt, Padome arī apsprieda stāvokli Vidusjūras reģiona dienvidos un jo īpaši Lībijā. Padomes priekšsēdētājs mums sniedza ļoti sīku informāciju. Es gribētu tikai pieminēt, ka es vakar tikos ar Tunisijas premjerministru. Es atkārtoti paudu mūsu atbalstu demokrātiskajai revolūcijai un mūsu gatavību palīdzēt Tunisijas tautai tās centienos pēc brīvības, taisnīguma un sociālā progresa. Šajā saistībā es pieminēju arī migrācijas jautājumu, kas Tunisijai un ES ir kopīgi jārisina konstruktīvā un patiesas partnerības garā, jo tas, ko mēs esam ierosinājuši un ko Eiropadome tik labi ir uzņēmusi, ir partnerība demokrātijai un kopīgai labklājībai.

Ir vēl viens jautājums, ko Eiropadome izskatīja, proti, krīze Japānā, jo īpaši kodoldrošības situācija.

Man arī vakar bija diezgan nozīmīga telefoniska saruna ar Japānas premjerministru, kurš pateicās Eiropas Savienībai par tās darbībām. Es vēlreiz uzsvēru mūsu solidaritāti un apliecināju viņam, ka mēs turpināsim atbalstīt Japānu. Mēs apspriedām arī kodoljautājumu. Premjerministrs Kan informēja mani par situāciju Japānā un pēdējiem notikumiem drošības jomā, kā arī par gatavību sadarboties ar mums saistībā ar darbu, kas attiecībā uz kodoldrošību jāpaveic Eiropā un pārējā pasaulē.

Sabiedrībā acīmredzami pieaug bažas par kodoljautājumu. Mums ir jārisina šīs bažas un jāgarantē maksimāla kodoldrošība. Mums arī jārīkojas pilnīgi pārredzami. Tāpēc Eiropas kodolspēkstacijās tiks veikti „noturības testi” un to rezultāti tiks publiskoti. Padome ir lūgusi Komisiju un Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupu lemt par šo testu, kurus veiks neatkarīgas valsts iestādes, darbības jomu un praktiskajām detaļām. Komisija arī izvērtēs tiesisko regulējumu attiecībā uz drošību kodolspēkstacijās un līdz gada beigām ierosinās visus uzlabojumus, kas varētu izrādīties vajadzīgi.

Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Mēs nedrīkstam pievilt cerības, kas ir liktas uz mūsu spēju kopīgi darboties Eiropas kopējā labuma interesēs. Komisija cenšas to darīt katru dienu, zinot, ka mēs varam paļauties uz Parlamenta atbalstu, un mēs turpināsim to darīt un pilnā apmērā izpildīsim savus jaunos pienākumus.

  Joseph Daul, PPE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Pēdējā Eiropadome mūsu valstīm ir parādījusi pareizo ceļu. Palielinot Solidaritātes fonda apjomu un pieņemot lēmumu padarīt to pastāvīgu, 27 dalībvalstis vēlreiz ir apliecinājušas savas saistības pret eiro un nozīmi, kādu tās piešķir solidaritātei starp finansiāli stabilākām valstīm un tām valstīm, kas piedzīvo pagaidu grūtības.

Vienlaikus lēmums parakstīt eiro paktu starp eiro zonas valstīm un valstīm, kas nav eiro zonas valstis, norāda uz Eiropas vadītāju politisko gribu izdarīt secinājumus no finanšu krīzes.

Tas, ka mums ir vienota valūta, liek mums būt konsekventiem savā ekonomiskajā un sociālajā izvēlē. Laiks, kad valstis varēja noteikt netipisku nodokļa likmi vai īpašus sociālos noteikumus, iepriekš neapspriežoties ar saviem partneriem, ir sen pagājis. Iemesls tam ir vienkāršs: ieguvējām no savu eiro zonas partneru solidaritātes ir jābūt visām valstīm.

Taču mūsu iedzīvotāji šo solidaritāti pieņems tikai tad, ja viņi uzskatīs, ka visi pieliek vienādas pūles valsts līdzekļu pārvaldīšanā. Šajā ziņā eiro pakts ir liels solis uz priekšu ceļā uz mūsu ekonomiku konverģenci. Mana grupa to stingri atbalsta, taču pieprasa — un es turpināšu pieprasīt —, lai to īstenotu Kopienas metodes kontekstā, Komisijas uzraudzībā, priekšsēdētāja kungs. Jūs pieņemat pareizos pasākumus, jūs esat paveikuši labu darbu, taču ir vairāk jādara, īstenojot šo Kopienas metodi Komisijas uzraudzībā. Tas ir veids, kā mēs kopīgi veidosim Eiropu. Dāmas un kungi! Jūs zināt, cik spītīgs es varu būt, un es to šeit atkārtošu tik reizes, cik būs vajadzīgs, lai neviens to neaizmirstu.

Atsevišķi no pārējās pasaules Eiropa pati sev izvirza savu sociālo tirgus ekonomikas modeli — modeli, ar kuru mūsu iedzīvotāji pamatoti lepojas un kura pamatā ir solidaritātes princips, bet kuru ir grūti saglabāt, saskaroties ar globalizāciju. Problēma ir šāda: zināt, kā nodrošināt, lai tā nākotne būtu ilgtspējīga, panākot zelta vidusceļu starp sociālistu atbalstīto „valsti-auklīti”, kas, kā mēs esam piedzīvojuši, ir novedusi mūs gandrīz līdz bankrotam, un pārmērīga liberālisma valsti, kuras radītos draudus mums ir parādījusi finanšu krīze.

Lai to panāktu, ir vajadzīgas trīs lietas. Pirmkārt, visām mūsu valstīm ir jāsamazina deficīts; otrkārt, tām ir jāpieņem salīdzināmi budžeta, nodokļu un sociālie noteikumi, un treškārt, tām ir kopīgi jāiegulda jauninājumos, lai sekmētu izaugsmi, kas līdz šim ir acīmredzami nepietiekama. Patiesi, mēs varam saglabāt un stiprināt savu modeli tikai tad, ja ieguldām izaugsmes nozarēs: zaļajā enerģijā, nanotehnoloģijās, biotehnoloģijās un tā tālāk. Ņemot vērā mūsu ierobežotās finanšu manevrēšanas iespējas, labākais veids, kā izpildīt uzdevumus izaugsmes jomā un panākt apjomradītus ietaupījumus, ir apvienot mūsu prasmes, kā arī mūsu kapitālu. Bez nopietniem ieguldījumiem jauninājumos, bez patiesa Eiropas plāna mēs liedzam sev iespēju iet kopsolī ar mūsu konkurentiem.

Dāmas un kungi! Laikā, kad pirms 10 dienām notika mūsu valstu vai valdību vadītāju tikšanās, Fukušimas kodolspēkstacija joprojām bija problēma, kas izraisīja bažas pasaules mērogā, un dumpinieki Lībijā gaidīja stingru Eiropas rīcību. Šajos divos jautājumos mūsu valstis un Eiropas Savienība ir parādījusi lielu atbildības sajūtu.

Faktiski Japānai esam piedāvājuši savu pieredzi kodoljomā situācijā, kas ir ļoti sarežģīta un satraucoša gan šai valstij, gan arī visai starptautiskajai sabiedrībā kopumā. Nav šaubu, ka turpmāk būs iedalījums: pirms Fukušimas un pēc Fukušimas. Lai gan tas diemžēl vēl nav tā, mana grupa grib, lai laikposms pēc Fukušimas būtu pārdomu un rīcības periods — pirmkārt, lai nodrošinātu, ka noteikumi par kodoldrošību tiek ievērojami pastiprināti, un, otrkārt, lai turpinātu mūsu centienus zaļās enerģijas jomā. Es piekrītu jūsu pieejai attiecībā uz Kotdivuāru, priekšsēdētāja kungs.

Visbeidzot pievēršoties Vidusjūras valstīm, es atzinīgi vērtēju Eiropadomes atkārtoto aicinājumu pulkvedim Gadaffi atteikties no varas, atšķirot jaunu lappusi šīs valsts vēsturē. Es gribētu, lai visas mūsu valstis sanāktu kopā un attiecībā uz dienvidiem apspriestu tikpat vērienīgu un veiksmīgu kaimiņattiecību politiku kā to politiku, kuru tās 1990.-gados spēja īstenot attiecībā uz austrumiem.

(Aplausi)

  Martin Schulz, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Uzmanīgi klausoties Van Rompuy un Barroso kungu runas, iespējams, prātā varētu nākt slavena vācu dziesma, kuras vārdi ir aptuveni šādi: „Visi uz klāja! Bet kuģis ir vraks”. Nav problēmu — viss ir kārtībā. Mēs esam atrisinājuši visas grūtības, un visi ir pilnīgi apmierināti.

Es nespēju izprast jūsu ziņojumus saistībā ar Eiropadomi. Es varu pilnīgi saprast to, ka jūs nevēlējāties ierasties šeit ar negatīvu ziņojumu. Ja es būtu Eiropadomes priekšsēdētājs, es arī droši vien censtos atspoguļot šo pastāvīgo Vīnes kongresu visžilbinošākajā gaismā.

Jūs pieminējāt Lībiju. Jūs neminējāt, ka starp divām lielākajām Eiropas valdībām bija dziļas uzskatu atšķirības šajā jautājumā. Starp Franciju un Vāciju nav vienprātības Lībijas jautājumā. Atšķirības Eiropas Savienībā attiecībā uz vienu no galvenajiem starptautiskajiem jautājumiem norāda, ka ne viss tiek kontrolēts. Van Rompuy kungs, jūs kalpotu mums labāk, ja šīs Padomes rezultāti mums būtu bijuši pieejami 2010. gadā. Ja mēs būtu gribējuši novērst pagājušā gada lejupejošo spirāli, jo īpaši eiro zonā, tad mēs tos pasākumus, kas tiek īstenoti tagad, būtu veikuši jau 2010. gada pavasarī.

Mums jāuzdod sev jautājums: kāpēc šie pasākumi netika īstenoti 2010. gada pavasarī? Atbilde ir tāda, ka Eiropadomē — jūsu vadītajā iestādē — to, kas tiek apspriests un pieņemts, nenosaka Kopienas metode, kopienas gars un kopīgie mērķi, bet drīzāk valstu taktiskajām interesēm galu galā ir lielāka nozīme nekā kopējām Eiropas interesēm. Šī ir īpaša problēma Eiropai.

Es būtu gribējis dzirdēt kaut ko no jums, Barroso kungs, kas izskaidrotu, piemēram, to, kāpēc partija, kuras loceklis jūs esat un kuru jūs reiz vadījāt, un kura jūs padarīja par Portugāles premjerministru, tagad ir likusi krist Portugāles valdībai, kas īstenoja tieši tos pasākumus, kurus pieprasījāt jūs un komisārs, kas sēž jums blakus.

(Aplausi)

Mēs nevaram jūs vainot, ka jūs par to esat atbildīgs — galu galā jūs vairs neesat šīs partijas vadītājs. Tomēr es būtu vēlējies saņemt skaidru Komisijas vadītāja paziņojumu par krāpšanos valsts politiskā līmenī un tās negatīvo ietekmi uz Eiropas Savienību — galu galā Portugāles valdības sabrukums sakrita tieši ar to brīdi, kad valdība nolēma darīt tieši to, ko no tās prasīja stabilitātes sistēma. Tas nav veids, kā panākt Eiropas attīstību.

Ir kāda lieta, kas mani ļoti satrauc un ko neviens no jums neminēja, proti, vienmēr pirms Eiropadomes sanāksmes mēs sastopamies ar vienu un to pašu scenāriju. Valstu vai valdību vadītāji savā secinājumu projektā ar grūtībām ir vienojušies par pasākumu eiro vai konkrētas eiro zonas dalībvalsts stabilizēšanai, kad dažas kredītvērtējuma aģentūras Londonā vai Ņujorkā pazemina šīs valsts kredītreitingu, panākot vienmēr vienu un to pašu rezultātu, proti, izraisot spekulāciju vilni pret eiro. Kad mums beidzot mums būs drosme pateikt: „Eiropa vairs nepakļausies šo spekulantu diktātam”?

(Aplausi)

Ko mēs teiksim bankām? Barroso kungs, es ļoti priecājos, ka jūs sakāt, ka jums ir priekšlikums attiecībā uz finanšu darījumu nodokli. Pašlaik Eiropas Centrālā banka aizdod naudu par 1 % tām pašām bankām, kas aizdod šo naudu eiro zonas dalībvalstīm ar 10 % likmi. Nekas nemainās: tie, kas izraisīja krīzi, joprojām gūst vislielāko peļņu no krīzes. Tādēļ mums ir vajadzīgs finanšu darījumu nodoklis, lai mēs varam nodrošināt, ka šīs bankas uzņemas segt dažas finanšu krīzes radītās izmaksas.

Barroso kungs, jūs pieminējāt stratēģiju „Eiropa 2020” — vairāk darbavietu, lielāki ieguldījumi, vairāk pētniecības un apmācības, lielāka vides aizsardzība — tas viss izklausās vienkārši lieliski, izņemot to, ka tas viss ir jāsasniedz ar aizvien mazākiem valsts ieguldījumiem. Viens no rezultātiem ir tāds, ka stratēģija „Eiropa 2020” un Lisabonas process ir ļoti pozitīva attīstība, taču tā ir lemta neveiksmei, ja mēs tikai vienpusīgi samazināsim budžetus Eiropas ekonomikas attīstības kontekstā. Mums ir vajadzīga drosme veikt valsts ieguldījumus. Paskatieties uz ieguldījumu līmeni jaunattīstības valstīs! Paskatieties uz valsts investīciju līmeni Indijā. Paskatieties uz Brazīliju. Paskatieties uz citiem kontinentiem un ieguldītajiem valsts līdzekļiem šajās valstīs.

Eiropa līdz izmisumam samazina izdevumus, tāpēc mums ir jāpaziņo, ka mūsu mērķu, proti, stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu īstenošanas metode, ir juridiski saistošs pamats „sešu pasākumu kopumā” attiecībā uz ekonomikas pārvaldību. Pēc tam valdības beidzot uzņemsies darīt to, ko tās ir skaļi apsolījušas, tikai tāpēc, lai novērstu attīstību ar saviem budžeta samazinājumiem — kas panākts arī ar pašas ES budžeta samazināšanu. Tāpēc, Barroso kungs, es gaidu, ka jūs un jo īpaši jūsu budžeta komisārs Lewandowski kungs izstrādāsiet saistošu un vērienīgu Eiropas Savienības budžeta projektu, kas patiešām sekmēs to attīstību, kāda tai ir vajadzīga.

  Guy Verhofstadt, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Vispirms es gribētu pateikties Van Rompuy kungam par šo ziņojumu par Eiropadomes sanāksmi, taču — būsim godīgi — es nedomāju, ka krīze ir beigusies, un es neticu, ka ar tiem pasākumiem, ko mēs tagad īstenojam, tā var beigties. Uz mūsu sliekšņa briest spēcīgs negaiss.

Tas, ko mēs līdz šim esam darījuši Eiropas Savienībā, ir spraugu aizbāšana: pasākumi, kas varētu būt vajadzīgi, taču faktiski neatrisina krīzi. Mēs esam piešķīruši EUR 110 miljardus Grieķijai un EUR 67 miljardus Īrijai, un es šajā summā neiekļauju tos EUR 24 miljardus Īrijas bankām, kurus mēs tikko esam nolēmuši piešķirt. Pašlaik mums ir EUR 76 miljardi valdības obligācijās, kuras ir nopirkusi ECB. Varu jums pateikt, ka tā turpinās to darīt, jo ārkārtas fonds nedrīkst iesaistīties sekundārajos tirgos. Tas nozīmē, ka tā turpinās šādi rīkoties. Papildus tam, ECB ir pieņēmusi EUR 100 miljardus lielu nodrošinājumu, lai segtu Eiropas banku likviditāti. Kopumā tie ir EUR 400 miljardi, kurus mēs pēdējos mēnešos esam ieguldījuši krīzē. Tas ir trīs reizes vairāk nekā Eiropas Savienības budžets! Un ļaunākais vēl ir priekšā. Iespējams, ceturtdien Eiropā palielināsies procentu likmes — no 1 % līdz 1,25 % —, kas var pasliktināt situāciju. Ir jāapkaro inflācija, taču, no otras puses, tas vēl vairāk pasliktina situāciju.

Tādējādi, situācija ir šāda: EUR 400 miljardi, kurus mēs esam ieguldījuši. Un vai mēs esam atrisinājuši krīzi? Nē, mēs neesam atrisinājuši krīzi. Ir vajadzīga patiešām drosmīga un padziļināta pieeja, un mums šobrīd nav šādas pieejas. Šajā saistībā es gribētu citēt Nout Wellink, Nīderlandes Valsts bankas prezidentu, kurš pirms dažām dienām publicēja savu gada ziņojumu. Viņš ir pateicis trīs lietas par mūsu un Padomes pēdējo nedēļu lēmumu iznākumu. Viņš saka, ka budžeta noteikumi nav pietiekami stingri, ekonomikas pārvaldības pasākumu kopums ir pārāk mazs un eiro pakts faktiski ir pārāk vājš, jo nav mehānisma tā īstenošanai. Es to nesaku, es citēju Nīderlandes bankas prezidentu Nout Wellink, kurš atkārto tieši to pašu, ko pagājušajā nedēļā teica Trichet kungs. Trešā lieta, ko viņš minēja, ir tas, ka finanšu uzraudzība tiek veikta galvenokārt valstu līmenī.

Es domāju, ka Nout Wellink ir taisnība. Mēs pat varam viņa teikto papildināt ar daudziem citiem elementiem. Pirmais ir EFSI un ESM. Pastāvīgie un pagaidu palīdzības fondi nevar darboties, jo to darbībai ir noteikts vienprātības princips. Ja mēs saglabāsim šo principu, tas nozīmē, ka turpmāk eiroskeptiķu valdības un eiroskeptiķu politiskās partijas nolaupīs visu eiro zonu.

Visbeidzot — un šis ir mans šodienas vēstījums — mums vēl aizvien ir jāsakārto Eiropas bankas. Problēma nav atrisināta, un ekonomikas atveseļošanās Eiropā nesāksies, ja mēs vispirms neatrisināsim šo problēmu. Banku portfeļos vēl aizvien ir ne tikai vecie produkti no finanšu krīzes, bet tagad to portfeļos ir arī obligācijas no problemātiskām valstīm, kuru kredītvērtējums pazeminās katru dienu un vismaz reizi nedēļā.

Es aicinu Barroso kungu un Trichet kungu iespējami drīzāk nākt klajā ar globālo atbildi uz šo jautājumu, proti, ar drosmīgāku Stabilitātes paktu — un Parlaments pie tā strādā — un ekonomikas pārvaldību. Vai pastāv reāla ekonomikas pārvaldība? Šobrīd mums ir starpvaldību pieeja bez sankciju mehānisma, un tas nedarbosies. Tas nedarbojās pagātnē un tas nedarbosies nākotnē. Mums ir jāizvirza priekšlikums atcelt vienprātības principu glābšanas fondos, jo tas nevar darboties. Mēs faktiski visas pilnvaras piešķiram tām valstīm un tām partijām, kuras ir pret šo sistēmu.

Visbeidzot mums ir jānāk klajā ar plānu attiecībā uz Eiropas banku nozari. Ekonomikas atveseļošanās nesāksies, kamēr jūs nebūsiet iesnieguši Eiropas mehānismu banku sakārtošanai. Mēs visi zinām — tas prasīs līdzekļus. Eiropas banku rekapitalizācija, finanšu ieguldījumi Eiropā, ko prasīja Schulz kungs, un vienlaikus daudzu dalībvalstu sliktā valsts finanšu stāvokļa stabilizācija. Kā mēs to izdarīsim? Kur ir līdzekļi? Vienīgais veids līdzekļu iegūšanai ir izveidot reālu Eiropas obligāciju tirgu, un mēs to zinām. Eiropas obligāciju tirgus izveide ir vienīgais veids, kā izkļūt no krīzes.

Es gribētu pateikt Barroso kungam, ka tagad ir pienācis laiks, kad viņam ir jārīkojas. Laika nav daudz, un problēmu atrisināšanai nepietiks tikai ar eiro paktu.

  Daniel Cohn-Bendit, Verts/ALE grupas vārdā. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Van Rompuy kungs, Schulz kungs jums citēja dažas rindas no kādas vācu dziesmas. Franču valodā tā ir pazīstama kā „Tout va très bien, Madame la Marquise, il n'y a pas de problème”.

Man jāsaka, ka esmu izbrīnīts par to, kā šeit tiek sniegta informācija. Nevajadzētu mūs uzskatīt par muļķiem. Kaut arī mums patīk klausīties jūsu uzstāšanos, mēs dažkārt lasām laikrakstus, tādējādi mēs zinām, kas notika šajā Padomē. Nestāstiet mums pasakas. Mēs zinām, kādas ir problēmas. Mēs neesam šeit, lai velti šķiestu savu laiku.

Es gribētu pateikt vienu lietu jums un Barroso kungam. Jūs runājat vienu un to pašu par „stabilitāti, izaugsmi, nodarbinātību, konkurētspēju”. Tiktāl tā ir taisnība. Taču vai jums ir zināms, kā tas viss nonāks pie mūsu iedzīvotājiem? Tas, ko viņi redz, ir „nevienlīdzība, netaisnības izjūta, nedrošība”. Tā viņi to izjūt. Un ja Eiropas Savienība nemainīs savu pieeju, nemēģinās reaģēt uz šo netaisnības izjūtu, nevienlīdzības izjūtu vai nevienlīdzības realitāti, nedrošības realitāti, tad dzirdot vārdu „konkurētspēja”, iedzīvotāji to sapratīs šādi: „viņi atkal gatavojas radīt mums zaudējumus”.

Šeit slēpjas mūsu vislielākā problēma, jo iedzīvotāji redzēs mehānismus banku sanācijai, kas, vēlos piebilst, ir vajadzīgi, un domās: „nu, tas ir izdevīgi bankām”. Paskatieties uz banku peļņu! Paskatieties uz milzīgajām algām! Cilvēki teiks: „Tas ir pilnīgi neprātīgi! Visa šī nauda ir izlietota, taču cietīs iedzīvotāji un valstu budžeti, jo nevienlīdzība tikai turpinās palielināties.” Pēdējos gados visi statistikas dati liecina, ka nevienlīdzība palielinās. Ja mēs nerisināsim šo problēmu, tad iedzīvotāji mums uzgriezīs muguru, tādējādi veicinot ekstrēmi labējo pret Eiropu noskaņoto spēku vilni visā Eiropā. Un viņiem būtu pamatots iemesls šādi rīkoties: jo mēs nespējam reaģēt uz šo nevienlīdzības, netaisnības un nedrošības izjūtu. Tādējādi, ja mēs nereaģēsim, mums neizdosies gūt panākumus.

Attiecībā uz eiroobligācijām, kā minēja Verhofstadt kungs, mums patiešām ir jāsaka tas iedzīvotājiem un mums patiešām ir jāmobilizē aizsardzības fonds, taču, ja mums nebūs ieguldījumu fonda, ja mēs nevarēsim reāli apliecināt savu vēlmi panākt, lai mašīna atkal darbojas — tāpēc eiroobligācijas mums ir vajadzīgas ne tikai aizsardzībai, bet arī ieguldījumiem —, ja mēs neiesim šo ceļu, tad iedzīvotāji nesapratīs neko un jo īpaši šo politiku.

Tāpēc ir jāpasaka dažas lietas: attiecībā uz nevienlīdzību — kāpēc Eiropā nevar šodien pieņemt konkrētus sociālos pasākumus, ko iedzīvotāji patiešām saprastu? Piemēram, pieņemt lēmumu par minimālo algu visā Eiropā, kam nav obligāti jābūt vienādai visās valstīs, bet vienkārši ieviest minimālās darba algas koncepciju. Tas ir neticami, ka tādā valstī kā Vācija, ņemot vērā visas tās runas par ekonomisko sabalansēšanu, šī problēma netiek ne pieminēta, ne apspriesta. Tas ir neticami, ka Vācija — viena no nedaudzajām valstīm Eiropā, kas šodien vēl gūst peļņu — nespēj noteikt minimālo algu saviem iedzīvotājiem. Šis jautājums būtu jāaktualizē Eiropas ekonomikas un sociālās pārvaldības kontekstā.

Tagad pievērsīšos Lībijai. Tas, ko teica Schulz kungs, bija taisnība, kaut arī tas ir dramatiski. Tāda valsts kā Vācija slēpjas laikā, kad citas valstis mēģina rast un rod risinājumus. Es piekrītu tikai un vienīgi šajā jautājumā. Es gribētu, lai mēs, tagad apspriežot kaimiņattiecību politiku, izvērtētu tās daudzās pagātnes kļūdas, ko mēs esam pieļāvuši attiecībā uz šo kaimiņattiecību politiku. Kādas bija mūsu attiecības ar Gaddafi kungu pirms bombardēšanas sākuma? Kādas attiecības Eiropas valstīm bija ar Gaddafi kungu, Ben Ali kungu, Mubarak kungu? Izvērtēsim beidzot to, ko mums nozīmēja šie punkti par cilvēktiesībām asociācijas nolīgumos. Nulli! Neko! Ja mēs nevēlamies to izvērtēt, tad mums būtu jābeidz melot pašiem sev. Vai Eiropadome veltīja kaut piecas minūtes, lai padomātu, ko mēs iepriekš neizdarījām savā politikā attiecībā uz Vidusjūras reģionu? Vai jūs domājāt par to? Es neko par to neesmu lasījis. Es neesmu dzirdējis neko par to, ko jūs teicāt attiecībā uz šo jautājumu. Kaut Eiropadome spētu būt kaut nedaudz paškritiska attiecībā uz savām iepriekšējām neveiksmēm.

Un visbeidzot es pievērsīšos Japānai. Problēma ir tas, ka labākais veids, kā panākt kodoldrošību, ir atteikties no kodolenerģijas izmantošanas. Attiecībā uz kodolenerģiju nav nulles riska. To nevar sasniegt vienā dienā, taču, ja mēs neatteiksimies no kodolenerģijas izmantošanas, tad mēs nekad nebūsim drošībā. Šai problēmai nav nekā kopīga ar noturības testu veikšanu vienam negadījumam. Problēma, kā norādīja Francijas kodoldrošības pārvaldes vadītājs Lacoste kungs, ir vairāku iespējamo negadījumu kopīgā ietekme — un tā līdz šim neticamā kārtā nav apsvērta. Tieši tas notika Japānā. Šo situāciju neizraisīja tikai viens negadījums — to izraisīja četri vai pieci negadījumi, kas sekoja viens otram, kā arī cilvēku kļūdas.

Matemātiskā izteiksmē runājot, šo drošību garantēt nav iespējams. Ja mēs, eiropieši, nerunāsim ... atteikšanās no kodolenerģijas izmantošanas nenotiks vienā dienā, taču — ja mēs neatteiksimies no kodolenerģijas izmantošanas, tad mums ir jāpārstāj runāt par kodoldrošību. Nav tādas lietas kā kodoldrošība.

  Jan Zahradil, ECR grupas vārdā. – (CS) Priekšsēdētāja kungs! Svarīgākais temats nesenajā Eiropadomē bija ekonomika un eiro zonas stabilitāte. Jūs labi zināt, ka lielākā daļa deputātu Eiropas Konservatīvo un reformistu grupā ir no valstīm, kas nav eiro zonas valstis, un lielākā daļa deputātu ir no valstīm, kuras nav pat parakstījušas eiro paktu. Tomēr tas nenozīmē, ka mēs gribam, lai eiro zona ciestu neveiksmi. Gluži pretēji, mēs gribam stabilu un pārtikušu Eiropas Savienību, tostarp eiro zonu. Mēs gribam atbildīgas valstu valdības, kas atmaksās parādus, reformēs valsts izdevumu struktūru un sāks fiskālās reformas, tādējādi panākot finanšu disciplīnas atjaunošanu, ko mēs uzskatām par pareizu.

Tas, ko mēs neuzskatām par pareizu un kas mūs satrauc, ir slēptā darba kārtība, ko šeit veicina dažas dalībvalstis un daļēji arī Komisija, kā arī dažas deputātu grupas. Tas ir mēģinājums izmantot krīzi tālākai suverenitātes nodošanai. Tas ir mēģinājums iet tālāk attiecībā uz fiskālo un nodokļu saskaņošanu. Tas ir mēģinājums spert vēl vienu soli ceļā uz fiskālas savienības izveidi, un tādējādi ceļā uz pilnīgu politisku savienību. Mēs sakām „nē” šādai savienībai. Mēs neatbalstām šādu savienību.

Es šeit strādāju kopš 2004. gada, un jebkuras problēmas gadījumā es dzirdu to pašu veco frāzi: „Mums vajag vairāk Eiropas, mums vajag vairāk uz Kopienu pamatotu pieeju”. Es saku, ka tas nav tas, ko mums vajag. Tas ir mēģinājums atrisināt Eiropas līmenī visu, kas mūs ir novedis līdz šim juceklim — un kā mēs šo problēmu atrisināsim? Atkal Eiropas līmenī. Es lūdzu jūs beidzot saprast, ka pašreizējais Eiropas integrācijas modelis ir beidzis darboties. Ir jābeidz dzīvot 50 gadus vecā sapnī no pagājušā gadsimta par pēckara Eiropas integrāciju. Eiropas paradigma ir mainījusies, un jo ātrāk daži no jums to sapratīs, jo labāk.

  Lothar Bisky, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj! Mana grupa uzskata, ka Padomes sanāksmes rezultāti ir neatbilstīgi.

Pirmkārt, apsvērsim ekonomikas politiku. Uzklausīšanā, kas notika pagājušajā nedēļā, mēs izteicām savas domas par saskaņotajām nostādnēm ekonomikas politikas jomā. Mums jāpārvar neoliberālā peļņas un konkurences labošanas prakse, kas ir acīmredzama tādos jēdzienos kā „elastdrošība”, pensionēšanās vecuma pielāgošana un tā tālāk.

Mēs uzskatām, ka ir vajadzīga demokrātiski leģitīma, kontrolēta ekonomikas politikas pārvaldība, kas novērsīs nodokļu, algu un vides dempinga praksi, piemērojot atbilstīgus kopējus minimālos standartus, kuri nodrošinās finanšu tirgu efektīvu regulējumu un aizliegs peļņas privatizāciju, vienlaikus nododot riskus sabiedrībai kopumā.

Mans otrais punkts attiecas uz mūsu dienvidu kaimiņvalstīm un Lībiju jo īpaši. ES dalībvalstis ir iesaistījušās drausmīgā situācijā Ziemeļāfrikā, īpaši Lībijā. Mēs jau šeit dzirdējām kritiskas piezīmes šajā saistībā. Es gribētu tikai uzsvērt vienu aspektu: diktators Gaddafi pret demonstrantiem un nemierniekiem izmanto ieročus, ko mēs esam pārdevuši. Viņš atrodas karadarbībā ar NATO karaspēku, kura uzdevums ir aizsargāt tos, kas cīnās par brīvību un demokrātiju, kuri arī izmanto Eiropas un ASV ieročus.

Es gribētu zināt — kāda ir pastāvošā goda kodeksa jēga saistībā ar ieroču tirdzniecību, ja var pastāvēt šāda situācija? Kur ir atbalsts brīvībai, cilvēktiesībām un cīņai pret sociālo netaisnību tādos īpašos gadījumos kā Lampedūza, kur katru dienu no Ziemeļāfrikas ierodas simtiem bēgļu? Baidos, ka nesen izveidotā kaimiņvalstu koncepcija vairāk attiecas uz Eiropas interesēm, nevis ir piemērota reakcija uz partnervalstu vajadzībām.

Mans trešais punkts attiecas uz Japānu. Mums vēl ir laiks apspriest Japānas jautājumu šopēcpusdien un rīt. Arī šajā gadījumā mēs neesam atzinuši saskaņotu Eiropas pieeju, vismaz attiecībā uz drošības kontroli, tā sauktajiem noturības testiem. Es neesmu pārsteigts, ka mūsu iedzīvotāji ar pamatotu skepsi jautā, kāda tad ir Eiropas Savienības nostāja šajā jautājumā.

  Godfrey Bloom, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Ja drīkstu, es gribētu atgriezties pie Lībijas jautājuma.

Kad politiskā kārta un lielie un labie pēkšņi saprata, ka pulkvedis Gaddafi ir ļauns cilvēks? Kopš tika uzņemta brīnišķīgā fotogrāfija, kurā jūs viņu esat apskāvis, priekšsēdētāja kungs, kad jūs pēkšņi aptvērāt, ka viņš ir „sliktais”?

Varu jums pateikt, ka Lokerbijas Skotijā upuri un IRA zvērību upuri manā valstī labi zināja, kāds nelietis ir šis cilvēks. Taču viņam ir nafta un viņam ir nauda, tāpēc jūs visi pievērāt acis, vai ne?

Tagad lietas ir nostājušās savās vietās. Visabsurdākā figūra šajā visā ir Lielbritānijas premjerministrs, kas stāv, grabinot savu tukšo revolvera maksti — sagrāvis Lielbritānijas Karalisko jūras kara floti, sagrāvis Karaliskos gaisa spēkus — un draudot ar citu spēkiem, bez gaisa pārvadātājiem, bez nekā, un kas sauc sevi par konservatīvo, taču patiesībā ir tikai darba nespējīgs skolnieks, kurš slēpjas aiz uzspēlēta optimisma.

Mēs daudz runājam par vardarbību pret iedzīvotājiem, mēs daudz runājam par demokrātiju. Un tomēr Zimbabvē jau gadiem ir bijis slepkavniecisks paviāns, un mēs neko nedarām šajā saistībā, vai ne? Mūs tas neinteresē, jo tur nav naudas un tur nav naftas. Tas ir tik tipiski Parlamentam: pārpārēm liekulības un krāpšanas.

  Barry Madlener (NI). – (NL) Barroso kungs, jūs panāksiet savu. Būs pastāvīgs atbalsta fonds eiro, fonds, kas atbalstīs dalībvalstis, kuras ir izlaupījušas savas valsts kases un kuras nodos riskus tām dalībvalstīm, kuras ievēro kārtību.

Lielākā daļa ekonomistu mums piekrīt, ka šis fonds neglābs eiro vairāk nekā to spēja glābt pasākumi saskaņā ar Stabilitātes un izaugsmes paktu. Tā ir klusa vienošanās, kas atalgo vājas un negodīgas dalībvalstis ar viegli pieejamu kredītu. No kurienes nāks šie līdzekļi? Kā šis fonds tiks veidots? Uz papīra šajā fondā līdzekļus ieguldīs visas dalībvalstis, tostarp Īrija, Grieķija un Portugāle. Taču šīm valstīm nav nekādas naudas.

Iznāk, ka galu galā maksās tās dalībvalstis, kuras ir uzturējušas kārtībā savu valsts kasi. Nīderlandes iedzīvotājiem galu galā būs jāmaksā par vājajām dalībvalstīm, piemēram, Grieķiju un Portugāli — jūsu valsti, Barroso kungs — un tas, priekšsēdētāja kungs, ir nepieņemami. Tā nav solidaritāte, tā ir daudzu vāju dalībvalstu sliktās uzvedības apbalvošana uz smagi strādājošo Nīderlandes, Vācijas un Beļģijas iedzīvotāju rēķina.

Šādi eiro izglābt nevar. Tā vietā šīm valstīm būtu jāizstājas no eiro zonas. Grieķijai ir jāatgriežas pie drahmas, un Portugālei atkal ir jāievieš eskudo. Dažām valstīm ir jāpieņem, ka tām būs jāpamet eiro zona un ka vainīgas pie tā ir tikai tās pašas.

  Werner Langen (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Augstākā līmeņa sanāksmes rezultāti bija būtisks pagaidu solis, tomēr īstais pārbaudījums vēl ir priekšā. Ja attieksme pret šiem rezultātiem būs tāda pati kā pret visiem pārējiem pasākumiem, tostarp Stabilitātes un izaugsmes paktu, un ja dalībvalstis tos neievēros, tad tie nav vērti pat tā papīra, uz kura tie ir izdrukāti. Tāpēc es nevaru piekrist abu priekšsēdētāju optimismam, ka krīze ir beigusies. Es uzskatu, ka tikai tagad mēs saskaramies ar īsto pārbaudījumu.

Kopš „Lehmann Brothers” sabrukuma ir pagājuši vairāk nekā divarpus gadi — un kur mēs tagad esam? Mums vajadzēja divarpus gadus, lai nonāktu šajā punktā. Atbildīgais komisārs noraidīja priekšlikumus par finanšu tirgus darījumu nodokli pēdējā reizē, kad tie tika izvirzīti. Es gribu redzēt rezultātus. Atskatoties uz iepriekšējo parlamentāro sasaukumu, es atceros, ka Parlaments pieņēma 12 rezolūcijas par pasākumiem saistībā ar finanšu tirgiem un ka par iekšējo tirgu atbildīgais komisārs, kurš laimīgā kārtā vairs neatrodas šajā amatā, tos visus noraidīja. Tā ir realitāte. Komisija nenodrošināja vadību šīs problēmas risināšanā.

Taču mēs konstatējām, ka valstu pašu intereses ir jāpārvar arī Padomes līmenī un ka Parlamentam ir jāstiprina Komisijas nozīme Konstitūcijas grozīšanā. Nav pilnīgi nekāda iemesla dusēt uz lauriem. Man jāpiekrīt Verhofstadt kungam. Budžeta konsolidācija ir pārāk pavirša, pārvaldība ir pārāk izvairīga, eiro pakts ir pārāk vājš, un valstu intereses vēl aizvien ir pārāk spēcīgas. Ja mums nebūs drosmes pieprasīt lielāku valstu valdību atbalstu Eiropai, tad mēs nekad nepanāksim jēgpilnu, ilgstošu risinājumu.

Barroso kungs, es biju kritisks, kad manas grupas Grieķijas deputāti balsoja pret programmu Grieķijai. Es noteikti nepiekrītu Schulz kungam. Ja valdības vadītājs sociālists vēlēšanās zaudē savu amatu, tas prima facie ir labi. Tomēr Portugāles gadījumā jūsu partija arī balsoja pret šo programmu. Nedrīkstētu pieļaut, ka Eiropā notiek šādas lietas. Es vēlos lūgt visus iesaistīties, lai nodrošinātu, ka šī partizānu valsts attieksme nevar turpināties, jo mēs strādājam, lai atrisinātu šo problēmu.

SĒDI VADA D. ROTH-BEHRENDT
Priekšsēdētāja vietniece

  Edite Estrela (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, priekšsēdētāj Van Rompuy, priekšsēdētāj Barroso, dāmas un kungi! Eiropas sabiedrība uzdod šādu jautājumu: vai Eiropadome izdarīs pareizo izvēli, un vai tā būs īstā izvēle, lai mēs izkļūtu no krīzes? Daudzi eiropieši, iespējams, domā, ka izvēle ir pareiza, taču tā ir lēna un ne pārāk vērienīga. Tie, kas ir redzējuši dokumentālo filmu Inside Job būs neapmierināti ar šādu alkatību un sirdsapziņas trūkumu, un vaicās: ja kredītreitingu aģentūras (KRA) darbojas šādi, ko Eiropa dara, lai izveidotu neatkarīgas un uzticamas kredītreitinga aģentūras?

Priekšsēdētājs Barroso nesen teica — ja dalībvalsts var iztikt bez ārēja atbalsta, tad tai tas ir jādara, jo ārējs atbalsts izmaksā dārgi. Tas ir arī Portugāles valdības viedoklis. Portugālei nav vajadzīgs ārējs atbalsts: tai vajag tikai finansējumu tās ekonomikai un tās ģimenēm ar saprātīgām procentu likmēm. Taču tā kā KRA kalpo spekulantu interesēm, milzīgo Portugāles nesto upuru rezultāts tieši nonāk šo spekulantu kabatās. Vai tā ir Eiropas taisnība? Vai politisko lēmumu pieņēmēji nesaprot, ka mēs piedzīvojam eiro zonas krīzi, es atkārtoju — eiro zonas, un ka uzbrukumi dažu valstu parādiem varētu apdraudēt eiro un apdraudēt gan vienoto valūtu, gan pašu Eiropas projektu? Tā ir Eiropas problēma, kam vajadzīgs Eiropas līmeņa risinājums.

Ja mēs gribam pārvarēt krīzi, tad mums vajag vairāk Eiropas, nevis mazāk Eiropas; mums jāizpilda savi iepriekšējie un jaunie uzdevumi; mums jādod pārliecība un cerība Eiropas sabiedrībai, bez kuras nav Eiropas projekta.

  Sylvie Goulard (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Eiropadomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj! Jūs šīs sarunas attēlojat rožainā gaismā. Ir daži pozitīvi aspekti, bet nav vajadzības tos vēlreiz atkārtot. Tomēr man ir bažas, kas pārsniedz tehniskās detaļas un to, ko jūs mums pastāstījāt. Es runāju par sadalījumu ziemeļos un dienvidos, kas pašlaik nostiprinās Eiropas Savienībā. Burtiski pirms dažiem mirkļiem mēs dzirdējām apgalvojumus, ka dažiem ir taisnība, bet citiem nav taisnība, ka daži ir labi, bet citi ir slikti, un, šķiet, ka šie cilvēki ir aizmirsuši par savstarpējo atkarību. Tas ir nopietni.

Turklāt, atsakoties risināt banku problēmu, ko pieminēja Verhofstadt kungs, manuprāt, daudzas valstis ziemeļos, kas daudz sludina valstīm dienvidos, rada iespaidu, ka tās atsakās ieraudzīt, kādi ir to pienākumi. Tāpēc es uzskatu — ja ir kāds uzdevums, kas ir jūsu atbildībā, Eiropadomes priekšsēdētāj, un arī jūsu atbildībā, Barroso kungs, tad tas ir par katru cenu novērst šīs plaisas paplašināšanos un nostiprināšanos. Mums vajadzīgi risinājumi, kas ir pieņemami visiem. Mums jānodrošina, lai visi uzņemtos atbildību.

Pēdējais punkts: es uzskatu, ka Eiropadome ir ārkārtīgi iekšēji orientēta. Visa šī diskusija ir notikusi tā, it kā eiro nebūtu globālas nozīmes. Netika runāts nekas par eiro zonas ārējo pārstāvību SVF. Francija, kas pašlaik vada G20, grib sekmēt pasaules monetārās reformas ideju, un nav neviena priekšlikuma — tāda kā eiroobligācijas, ko mēs cenšamies ieviest —, kas mēģinātu padarīt eiro par patiesi globālu valūtu.

  Philippe Lamberts (Verts/ALE). – (FR) Van Rompuy kungs, es ļoti cienu jūs personīgi un jūsu darbu, taču man jums jāsaka, ka jūs īsti neesat mani pārliecinājis.

Jūs sakāt, ka darba ņēmējiem nevajadzētu uztraukties, ka mēs strādājam viņu interesēs. Izlasot sadaļu par konkurētspēju paktā „Euro plus”, kā jūs to saucat, es saprotu, ka tajā tiek runāts par algu samazināšanu, lielāku elastību un mazāku drošību. Nekas nav teikts par ražīgumu vai mūsu resursiem. Nekas nav teikts par enerģijas produktivitāti.

Es saku, ka mēs nekad uzvarēsim sacīkstēs ar Ķīnu attiecībā uz lētu darbaspēku. Taču Ķīna sekmīgi virzās uz to, lai pārspētu mūs attiecībā uz energoefektivitāti un resursu efektivitāti. Šādā gadījumā kas konkurētspējas ziņā Eiropai būs atlicis, ja mēs nevarēsim konkurēt šajās jomās?

Jūs sakāt, ka pabalstu saņēmējiem nebūtu jāuztraucas. Taču līdzsvarojot valsts finanses, kas ir saprātīgs mērķis, jūs sakāt, ka jāveic samazinājumi. Četrdesmit procenti no valstu izdevumiem tiek novirzīti labklājībai, bet jūs sakāt, lai mēs neuztraucamies. Jūs arī sakāt, ka parūpēsieties par ieņēmumiem. Parunāsim par ieņēmumiem. KKUINB, Kopējā konsolidētā uzņēmumu ienākuma nodokļa bāze, ir īsts joks. Jūs runājat par to nosacījuma izteiksmē; jūs sakāt, ka ieņēmumu ziņā tai jebkurā gadījumā vajadzētu būt neitrālai. Tāpēc no tās netiks iegūti papildus eiro, un, vēl jo vairāk, uzņēmumi jebkurā gadījumā varēs izvēlēties. Es nekad neesmu redzējis, ka kāds izvēlētos dārgāko fiskālo iespēju.

No otras puses, ja kādam nebūtu jāuztraucas, tad tie ir banku akcionāri un kreditori. Jūs mums stāstāt par stresa testiem. Pērnajā gadā veiktie testi bija joks. Es nezinu, vai šogad mēs pieredzēsim to pašu bezgaumīgo joku. Taču, pat ja šie stresa testi galu galā būs nopietni, mēs varam būt droši par to, kur bankas ņems līdzekļus. Vai tās iegūs līdzekļus no saviem akcionāriem vai no mums, nodokļu maksātājiem? Esiet nopietni! Jebkurā gadījumā bankām noteikti nav jāuztraucas.

Visbeidzot nekas nav teikts par acīmredzamo faktu, ko visi izliekas neredzam, proti, par Grieķijas un Īrijas parāda absolūto neilgtspēju. Ziniet, vienalga, cik ļoti jūs gribat izvairīties no šā jautājuma, tām nav nekādu iespēju atmaksāt parādu. Un, jo vēlāk mēs to pārstrukturēsim, jo sāpīgāks būs šis uzdevums. Tas nekad nav patīkams uzdevums, bet, ja jūs vilcināsieties, tad tas mums izmaksās ļoti dārgi.

(Aplausi)

  Martin Callanan (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Katru reizi, kad Eiropas Savienība sastopas ar specifisku problēmu, tā „iekrīt slazdā”, cenšoties izstrādāt sarežģītu, birokrātisku, smagnēju risinājumu, kas bieži ir pilnīgi nesamērīgs ar jautājuma nopietnību. Šī ir kļūda, ko mēs tagad pieļaujam attiecībā uz pašreizējo finanšu krīzi: tā ir nopietna, tā prasa rīcību, taču daudziem piedāvātajiem risinājumiem būs tālejoša un, manuprāt, ļoti kaitīga ietekme uz Eiropas nākotni ilgtermiņā.

Daudzi izmanto iespēju izvērst pastāvīgas ekonomikas pārvaldības plānus, kuru pamatprincipi ir intervence un kontrole. Mums stāsta, ka risinājums ir galvenokārt pārkāpt spēkā esošos noteikumus, piemēram, Līguma 122. pantu, kas nekad nav bijis paredzēts tiem palīdzības maksājumiem, kuriem to pašlaik izmanto — es ceru, ka kādai valstij būs drosme to apstrīdēt Eiropas tiesā —, un ieviest lielākus ierobežojumus mūsu dalībvalstīm, kas patiesībā nozīmē demokrātiskas izvēles ierobežošanu daudziem vēlētājiem.

Ja paskatāmies uz Īrijas gadījumu, tad redzams, ka valsts ir darījusi visu iespējamo, lai stabilizētu savu banku sistēmu — stabilizācija, kas, starp citu, ir absolūti nepieciešama bankām un iestādēm citās dalībvalstīs, kuras citādi būtu ārkārtīgi neaizsargātas —, un Īrijas atalgojums par to ir citu dalībvalstu prasība palielināt tās uzņēmumu ienākuma nodokļa likmes, lai konkurētu ar samilzušo situāciju citās valstīs. Tas nav taisnīgi, un tas nav demokrātiski.

  Bairbre de Brún (GUE/NGL). – (GA) Priekšsēdētājas kundze! Kāds domāšanas veids liek Padomei un Komisijai uzskatīt, ka Īrijai piemērotā politika nepalielinās parādu, vai ka šādu rezultātu neradīs šīs vai līdzīgas politikas īstenošana visā ES?

Pasākumi, par kuriem vienojās augstākā līmeņa sanāksmē, liks visām dalībvalstīm ievērot tādu ekonomikas loģiku, kas kaitēs to iedzīvotājiem — loģiku, kurā ir vajadzīgi samazinājumi un kura dalībvalstīm laupa spēju veicināt izaugsmi.

Politika, ko ES un Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) piemēro Īrijai, nozīmē nežēlīgus samazinājumus, darbavietu zudumu un ievērojamus samazinājumus sabiedrisko pakalpojumu jomā. Īrijas parādu nasta nav ilgtspējīga. Ja obligāciju īpašnieki neuzņemsies daļu no deficīta sloga, Īrija neizpildīs maksājumu saistības nākotnē.

  Niki Tzavela (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Pakta „Euro plus” mērķis ir stiprināt un uzlabot Eiropas konkurētspēju, taču kā mēs varam panākt Eiropas pievienotās vērtības ekonomiku apstākļos, kad nelikumīga imigrācija grauj mūsu darba tirgu un mūsu Eiropas produktus aizstāj kontrabandas produkti, kas importēti no darbietilpīgām valstīm austrumos?

Jo ātrāk mēs identificēsim un aizsargāsim savus Eiropas Savienības ģeogrāfiskos un ekonomikas produktus, jo labāk. Tādēļ mans priekšlikums ir iekļaut Eiropas ekonomisko un ģeogrāfisko robežu identifikāciju un aizsardzību paktā „Euro plus”, citādi mēs nevarēsim panākt konkurētspējīgu Eiropu ļoti agresīvi konkurējošajā globālajā ekonomikā.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Ja Lībijas krīze kaut ko labi parāda, tad, manuprāt, tā galvenokārt ir nopietnas Eiropas ģeopolitiskās stratēģijas, kas nodrošinātu Eiropas intereses, neesamība. Tā galu galā ir skumja patiesība, ka mēs tur esam galvenokārt prezidenta Sarkozy valsts politiskās darba kārtības dēļ, kurš ir atļāvies sava veida „Folklendu brīdi”.

Jebkurā gadījumā tomēr ir dīvaini, ka tie — ieskaitot dažus šajā sēžu zālē —, kuri tik nikni un taisnīgi vērsās pret absolūto ļaunumu, kāds ir pulkvedis Gaddafi, visi vēl pavisam nesen priecīgi fotografējās, visiem smaidot, blakus Lībijas diktatoram, kam viņi izrādīja militāru godu. Es tikai gribu teikt, ka patlaban ir vieglāk atklāt uguni uz Gaddafi kungu nekā atbildēt uz daudzajiem jautājumiem, kas radīsies.

Minēšu tikai vienu no šiem jautājumiem: vai mēs turpināsim apbruņot nemierniekus — kopīgs nosaukums atšķirīgu cilvēku grupai, no kuriem daži pēc Eiropas standartiem vēl nav garīgi pārauguši Viduslaikus —, un ja tā, tad kādas mums ir garantijas, ka šādi ieroči netiks izmantoti, lai izraisītu valstī vēl lielāku haosu, kā tas notika Irānā pēc šaha izraidīšanas?

Personīgi es gribētu, lai šie Eiropas centieni un spēks būtu mazliet vairāk pamanāms mūsu pašu ārējo robežu militārajā apsardzē. Šobrīd tiek izcīnīts arī kluss karš, kas biedējoši vēsta par imigrācijas invāziju, par ko neviens nerunā. Mums ir vajadzīgs Eiropas spēks, lai atrisinātu arī šo problēmu.

  Corien Wortmann-Kool (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Pēdējā Eiropadomes sanāksmē tika pieņemti lēmumi, kas pirms gada vēl bija neiedomājami, un tāpēc es gribu izteikt siltu pateicību Van Rompuy kungam un Barroso kungam.

Tas ir svarīgs solis, taču tas ir arī solis ļoti grūtā ceļā, kas mums ir ejams, lai atjaunotu uzticību eiro un mūsu ekonomikai, lai izkļūtu no šīs krīzes, sekmējot ekonomisko izaugsmi un darbavietu radīšanu. Šim Parlamentam — tā jūs teicāt — ir likumdevēja pilnvaras attiecībā uz tiesību aktu kopumu ekonomikas pārvaldības stiprināšanai. Mēs gribam redzēt vērienīgāku pasākumu kopumu, un jums nākamajā periodā ir jāiesaistās diskusijās ar Parlamentu šajā saistībā. Mēs uzskatām, ka ir vajadzīgs spēcīgāks un vērienīgāks finanšu atbalsts, kas pamatojas uz Komisijas priekšlikumiem. Jūs jau dzirdējāt vairākus deputātus sakām, ka mēs gribam redzēt spēcīgāku Stabilitātes un izaugsmes paktu ar apgrieztās balsošanas mehānismu.

Otrkārt, ir vajadzīga daudz stiprāka sociāli ekonomiskā koordinācija. Tā ietver vairāk nekā „Euro plus” pakta „saistības”, jo mūsu sociālās tirgus ekonomikas principi sakņojas stratēģijā „Eiropa 2020”. Tā ietver lielākas saistības, izvēršot šos principus, lai veicinātu izaugsmi un radītu darbavietas mūsu iedzīvotājiem. Mēs gribam nostiprināt šos mērķus valstu reformu programmās — un es dzirdēju, ka Barroso kungs par to runāja —, un mums vajadzētu iesniegt priekšlikumus šajā saistībā.

Jūs teicāt un patiesi to uzsvērāt, ka šiem punktiem jābūt jau pabeigtiem, lai panāktu vienošanos jūnijā. Ciktāl tas atkarīgs no mums, jūs jau tagad varat sākt darbu, lai iekustinātu Padomi vismaz attiecībā uz šiem punktiem, kas vēlāk jūnijā ļaus panākt vienošanos.

  Proinsias De Rossa (S&D). - Priekšsēdētājas kundze! Man ir jāuzdod daži atklāti jautājumi Eiropas kvartetam — trijotnei plus Padomei. Vai jūs patiešām gribat glābt eiro zonu un Eiropas projektu?

Tikko ir pabeigti banku stresa testi, pamatojoties uz vispesimistiskākajiem scenārijiem Īrijā. Jaunā Īrijas valdība ir pavilkusi svītru zem Īrijas banku sabrukuma. Par pārsteigumu visiem Īrijā, tā ir pieņēmusi lēmumu, ka netiks piemēroti diskonti „Allied Irish Bank” un „Bank of Ireland” vecākajiem obligāciju īpašniekiem.

Taču kāds ir Eiropas quid pro quo? Kāpēc Eiropas Centrālā banka klusē par būtisku vidēja termiņa finansējumu Īrijas bankām? Kāpēc prezidents Sarkozy un Vācijas kanclere Merkel uzstāj attiecībā uz Īrijas rūpnieciskās bāzes iznīcināšanu apmaiņā pret sanācijas procentu likmes samazināšanu? Kāpēc dažas dalībvalstis bloķē progresu attiecībā uz Eiropas finanšu darījumu nodokļa un eiroobligāciju ieviešanu? Kāpēc Eiropas budžets tiek samazināts?

Īsā atbilde ir īstermiņa vēlēšanu aprēķini un doktrināra ekonomika. Īrijas ekonomiskā krīze ir neatņemama Eiropas krīzes sastāvdaļa. Īrijas ekonomikas neveiksme būtu ne tikai neveiksme Eiropai, bet tā būtu Eiropas neveiksme.

Īrijas parādu ilgtspēja ir kritiska Īrijai un Eiropai, un kvartetam ir jāskatās reāli uz šo jautājumu. Patlaban mums ir vajadzīga kvarteta iztēle un redzējums tā pašreizējās sarunās ar Īriju.

Es gribu, lai jūs ņemtu vērā manis teikto. Īrija ir demokrātiska valsts, tāpat kā Francija, tāpat kā Vācija, tāpat kā Somija: mēs valdām saskaņā ar tautas gribu. Īrijas vēlētāji ir piekrituši stingram taupības režīmam ar sakostiem zobiem un kūsājošām dusmām. Viņiem ir jāredz godīga spēle Eiropā, pretējā gadījumā tas tolerances logs, kas pašlaik ir atvērts Īrijas valdībai, pavisam drīz ar blīkšķi aizvērsies.

  Carl Haglund (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Sākšu ar kaut ko pozitīvu. Es varētu vērst uzmanību uz problēmām, ko radīs šie Padomes pieņemtie lēmumi, un tie, protams, radīs problēmas, bet pozitīvais aspekts tomēr ir tas, ka jūs esat daudz paveikuši attiecībā uz ekonomikas pārvaldību un makroekonomikas aspektu. Mans kolēģis no Īrijas tikko minēja, cik nobažījušies ir šīs valsts iedzīvotāji. Viņu problēmas ir saistītas ar to, ka līdz šim nav bijis nekāda makroekonomisko aspektu novērtējuma. Tādu būs iespējams veikt nākotnē, pateicoties šim ekonomikas pārvaldības pasākumu kopumam. Šajā saistībā es uzskatu, ka Padome ir gājusi pareizajā virzienā.

Taču mani nedaudz satrauc tas, ka Padomei, šķiet, nav vēlēšanās mainīt savu lēmumu pieņemšanas kultūru. Tā joprojām grib saglabāt iespēju izmantot dažāda veida politiskas vienošanās, ko mēs, iespējams, varētu saukt par „zirgu mīšanu”. Tomēr, ja jūs nemainīsiet savu lēmumu pieņemšanas kultūru, baidos, ka nākotnē jūs nespēsiet pieņemt vajadzīgos lēmumus, ja nāksies saskarties ar sarežģītiem apsvērumiem, pamatojoties uz tiem ieteikumiem, kurus, es tomēr ceru, Komisija varēs izstrādāt. Šī ir problēma, kas Padomei ir jāuztver nopietni un jāatrisina. Minēto situāciju diezgan labi ilustrē arī tendence, ko mēs redzējām Padomes sanāksmes laikā, kad manis paša dalībvalsts, Somija, arī izturējās diezgan nemākulīgi attiecībā uz citu jautājumu — šajā gadījumā stabilitātes mehānismu. Kā soms es paužu nožēlu par to. Ne visi somi domā šādi, taču tas ir labs piemērs tam, ka lēmumu pieņemšanas kultūra Padomē ir jāmaina.

  Konrad Szymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētājas kundze! Jaunā valsts finanšu struktūra Eiropas Savienībā bija pamatota uz mēģinājumu stiprināt veselīgus finanšu noteikumus un valsts izdevumus un uz pilnīgi neveselīgu vēlmi ierobežot nodokļu suverenitāti dalībvalstīs. Es ļoti šaubos, ka valstis, kas piedalās paktā „Euro plus”, kopīgi spēs noteikt stingrus noteikumus attiecībā uz sevi valsts izdevumu jomā, ja tās nevarēja to izdarīt katra atsevišķi.

No otras puses, es nešaubos, ka nodokļu bāzes standartizācija ir efektīvs solis nodokļu savienības virzienā, kam ir tikai viens mērķis — nodokļu konkurences novēršana Eiropas Savienībā. Francijas politiķi Sarkozy kungs un Lagarde kundze ir atklājuši savus patiesos nodomus, nedēļām ilgi pieprasīdami palielināt nodokļu likmes Īrijā, aizbildinoties ar cīņu pret krīzi. Nodokļu likmju palielināšana līdz Eiropas Savienības standarta līmenim neatkarīgi no dalībvalsts tomēr ir recepte krīzes paildzināšanai, nevis tās mazināšanai.

  Priekšsēdētāja. − Liels paldies. Tiem deputātiem, kuri vēlas izmantot brīvā mikrofona procedūru, es gribu pateikt, ka mums jau ir aptuveni 20 runas, un es nedomāju, ka mums būs pietiekami daudz laika pirms balsošanas. Taču jūs joprojām esat laipni aicināti mēģināt.

  Paul Murphy (GUE/NGL). - Priekšsēdētājas kundze! Atbildot Joe Higgins, 19. janvārī Barroso kungs šeit, šajā sēžu zālē, paziņoja, ka Eiropa cenšas atbalstīt Īriju. Jaunās Fine Gael un leiboristu valdības nožēlojamā kapitulācija, izdabājot obligāciju īpašnieku interesēm, skaidri parāda, ka ne jau Padome vai Komisija sniedz atbalstu, bet gan strādnieku šķira Īrijā un Eiropā, kas ir spiesta atbalstīt Eiropas bankas un spekulantus, apmaksājot to zaudējumus.

Priekšlikumi attiecībā uz ekonomikas pārvaldību ir mēģinājums nostiprināt samazinājumus un algu samazināšanu. Stingrās taupības pasākumu rezultātu novērtējums un priekšlikumi par simtiem miljonu eiro naudas sodiem ir paredzēti, lai nodrošinātu to, ka, neraugoties uz masveida pretestību, par krīzi maksā darba ņēmēji. Šo Eiropas šoka doktrīnu sekmēs grozījumi līgumos, attiecībā uz kuriem iestādes Eiropā un Īrijā ir apņēmušās izvairīties no referenduma. Sociālistu partija un kreisie Īrijā pieprasīs referendumu attiecībā uz šo priekšlikumu par pastāvīgu taupības režīmu.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Šajā Padomes sanāksmē tika izskatīti trīs ļoti svarīgi jautājumi: vides un kodolkatastrofa, kas skārusi Japānu, finanšu krīze, kas skārusi visu Eiropu, un situācija Magriba valstīs.

Attiecībā uz pirmo punktu par spīti atbalstam iedzīvotājiem, kuri ir tik smagi cietuši, mēs nevaram piekrist pārskatīt tirdzniecības nolīgumus, kaitējot paši saviem uzņēmumiem. Tā vietā mēs atbalstām humanitāro intervenci, nodrošinot aprīkojumu, cilvēkus un naudu.

Doma par to, ka finanšu krīze ir beigusies, ir absolūta fantāzija. Ir būtiski svarīgi noteikt palīdzības pasākumu kopumu, lai palīdzētu dalībvalstīm izvairīties no esošās situācijas, tādējādi nodrošinot stabilitāti visā eiro zonā. Mēs arī atbalstām regulatīvā un birokrātiskā sloga samazināšanu, kā arī tirdzniecības veicināšanu ar trešām valstīm, ja vien tas ir savstarpēji izdevīgi.

Mēs uzskatām, ka Eiropas Savienība ir slikti sevi parādījusi saistībā ar Magriba jautājumu, jo katra dalībvalsts rīkojās neatkarīgi, un baronese Ashton, Augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos, nezināja, kā vadīt šo krīzi. Jo īpaši Eiropas Savienība ir pametusi Itāliju nekontrolēta nelegālo imigrantu iebrukuma varā.

  Hans-Peter Martin (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas iedzīvotāji kļūst arvien vairāk un vairāk nobažījušies. Ir divi temati, kas vieš īpašas bažas. Pirmais ir tas, ka mēs turpinām ieturēt nekonsekventu līniju attiecībā uz ekonomikas krīzi un grūtībām saistībā ar eiro. Ir arī taisnība, ka Padome un Komisija atpaliek no notikumu gaitas.

Mums jābūt reālistiskiem: mums ir jāpiemēro diskonts parādiem, vismaz Grieķijā un, iespējams, arī Portugālē. No tā nav iespējams izvairīties. Jo ilgāk mēs vilcināmies risināt šo jautājumu, jo vairāk tas maksās ne tikai finansiālā ziņā, bet arī attiecībā uz vispārējo uzticību Eiropas projektam. Notikumi Grieķijā kalpos tam, lai uzjundītu emocijas. Mēs īpašas delegācijas sastāvā apmeklējām šo valsti: pamatā attieksme ir tāda, ka ES ir atbildīga par problēmām Grieķijā, jo nav bijis skaidras komunikācijas un vajadzīgie pasākumi, kas jau ir skaidri, netiek īstenoti.

Otrs temats ir kodolenerģija. Tā sauktajiem noturības testiem, kas tiek gatavoti, būs jēga un to uzticamība vienotā Eiropā tiks atjaunota tikai tad, ja šie noturības testi tiks veikti saskaņā ar stingriem kritērijiem un nevis saskaņā ar vājajiem IAO (Starptautiskās akreditācijas organizācijas) kritērijiem, un ja notiks apspriešanās ar patiesi neatkarīgiem ekspertiem un ja sabiedrība atbilstīgi un saprotami tiks iepazīstināta ar notikumiem un visu procesu.

  Mario Mauro (PPE). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj, dāmas un kungi! Mans politiskais pasaules uzskats ir tāds, ka ideāli ir jāsaskaņo ar interesēm. Varbūt tas ir nedaudz sakārtots un naivs uzskats attiecībā uz Eiropas iestādēm, taču es uzskatu, ka Eiropas iestādes pārstāv mūsu ideālus, savukārt mūsu valdības daudzu iemeslu dēļ pārstāv mūsu intereses.

Tādējādi ir spēle, kas ir jāspēlē. Pārsteidzoši ir tas, ka dažās situācijās, man šķiet, komanda, kas pārstāv ideālus, atsakās spēlēt šo spēli. Pirms dažām nedēļām, kad Parlaments ierosināja atzīt, vai drīzāk ierosināja, lai Komisija ieteiktu Padomei atzīt Lībijas Pagaidu padomi, baronese Ashton teica, ka tas neietilpst viņas pilnvarās.

Vakar pēc lieliskas prezentācijas, kad Padomei bija jāierosina stratēģija, kas padarītu ar migrācijas plūsmām saistīto krīzi par Eiropas jautājumu, Malmström kundze teica, ka viņa noraida šo ideju, jo uzskata, ka tā negūs vairākuma atbalstu Padomē.

Kā mūsu „ideālu komanda” gatavojas uzvarēt spēlē, ja mūsu spēlētāji atsakās iesist vārtus, jo uzskata, ka vārtsargs ir pārāk labs? Manuprāt, tas ir būtisks jautājums vēsturiskai izpratnei par uzdevumu, kuru mēs esam aicināti izpildīt.

Tādēļ es gribētu izteikt šādu novērojumu: kas ir mūsu uzbrucēji? Tās ir Eiropas iestādes: Parlaments, Komisija un pat jūs, Van Rompuy kungs, jo es uzskatu, ka jūs nepārstāvat Padomi tādā nozīmē, ka jūs aizstāvētu tās intereses, bet jūs esat cilvēks, kas var likt Padomei saprast, uz kādiem ideāliem vērst savu uzmanību.

Tāpēc es vienkārši lūdzu: ja jūs esat mūsu uzbrucēji, tad padodiet bumbu tālāk, uzbrūciet, gūstiet vārtus un — kā mēs sakām par šāda veida spēli — lieciet mums sapņot.

  Roberto Gualtieri (S&D). – (IT) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Nav šaubu, ka pastāvīga stabilizācijas mehānisma izveide ir būtisks sasniegums, kas nodrošina pamatu attiecībā uz politisko apņemšanos aizsargāt eiro par katru cenu. Tādēļ par spīti nebūt ne mazajiem iebildumiem attiecībā uz metodēm un šā fonda starpvaldību raksturu, Parlaments atbalstīja šo pavērsiena posmu un ir pievērsis galveno uzmanību stabilas saiknes veidošanai starp Eiropas Stabilizācijas mehānismu (ESM) un ES iestādēm.

Šajā saistībā ir svarīga atsauce Eiropas Padomes secinājumos uz regulu, saskaņā ar kuru izveido procedūras, lai noteiktu iespējamās prasības, un patlaban mēs gaidām, ka Komisija nāks klajā ar atbilstīgu priekšlikumu.

Lai gan tas ir pozitīvs rezultāts, ir grūti to vērtēt kā atbilstīgu. Problēma ir Eiropas ekonomikas pārvaldības pamatvirziens. Mēs joprojām ārstējam slimības simptomus, nevis novēršam tās cēloņus. Deficīts ir krīzes sekas, nevis krīzes cēlonis. Domāt, ka mēs varam izārstēt slimību, vienīgi samazinot deficītu ar vienu roku un pārfinansējot bankas ar otru roku, ir vistīrākā liekulība: šādi mēs riskējam padziļināt krīzi un padarīt pastāvīgā stabilizācijas mehānisma uzdevumu neilgtspējīgu.

Ja mēs gribam ārstēt slimību un nevis tikai simptomus, tad mums ir jārisina vairākas pamatproblēmas. Mēs runājam par Eiropas konkurētspējas stiprināšanu. Tā ir taisnība, taču kādu konkurētspējas modeli mēs īstenojam? Mēs nevaram ieviest atveseļošanas modeli, kura pamatā ir tikai un vienīgi eksports uz trešām valstīm, jo tas pastiprinās nelīdzsvarotību. Lai būtu konkurētspējīgi ārējā tirdzniecībā, mums jāveicina arī augstas kvalitātes iekšējais pieprasījums.

Tādēļ mums ir jārisina jautājums saistībā ar bankām un kredītu nodrošināšanas sistēmu ekonomikai, lai novirzītu Eiropas ietaupījumus ilgtermiņa ieguldījumiem. Mums ir jāapgādā sevi ar tādiem instrumentiem kā eiroobligācijas, nodoklis finanšu darījumiem un sava nosaukuma cienīgs budžets, lai veiktu liela mēroga valsts ieguldījumus Eiropas līmenī, kas nodrošinātu privātā sektora ieguldījumu sākumu. Visbeidzot mums ir jādomā par Eiropas sociālo modeli kā par resursu, nevis kā par nastu.

  Sharon Bowles (ALDE). – Priekšsēdētājas kundze! Pakts „Euro plus” varētu būt noderīgs, tomēr to nedrīkst izmantot par attaisnojumu tiesību aktu kopuma vājumam. Stingra vienotā tirgus atbalstīšana ir būtiska ES un tādējādi eiro zonas konkurētspējai. Tas ir apsveicami, taču vienotā tirgus iniciatīvas joprojām nosaka Līgums un 27 dalībvalstis.

Baidos, ka ESM trūkst elastīguma un tas ir neilgtspējīgs atveseļošanai, nosakot divarpus līdz trīs procentus lielu riska prēmiju. Es saprotu vajadzību pēc disciplīnas un nodrošinājuma pret risku, taču šie glābšanas mehānismi nav paredzēti naudas pelnīšanai, jo īpaši tad, ja pastāv pašu intereses, kas nav saistītas ar eiro zonas stabilitāti, piemēram, vairāku dalībvalstu banku atbalstīšana ar Īrijas nodokļu maksātāju palīdzību, kā jau tika minēts.

Mēs neesam atrisinājuši banku krīzi un arī to neatrisināsim, ja būsim gļēvi. Vācija pat nav rekapitalizējusi savas bankas, nedz arī atzinusi samazinātas vērtības aktīvus, taču paļaujas uz visu pārējo ES valstu un visas pasaules iecietību, atļaujot pasīvo līdzdalību pamatkapitālā, jo citādi tā neizturēs stresa testus.

Tātad, Komisijas priekšsēdētāj, Padomes priekšsēdētāj, mums ir vajadzīgs kāds redzējums, zināma pazemība, godīga sevis novērtēšana; vienīgais, ko mēs varam darīt, ir uztvert riska prēmijas kā ķīlu un atdot tās atpakaļ, kad risks būs novērsts. Sīkumainība neglābs eiro, un tirgi to zina.

  Gerald Häfner (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, dāmas un kungi! Faktiski politiķu pārziņā nav izmantot nodokļu maksātāju naudu banku glābšanai vai nodrošināt valstis ar mākslīgo likviditāti. Patiesā politiķu funkcija ir izveidot tiesisku regulējumu, kas nodrošinātu to, ka šāda situācija nekad nerodas. Šobrīd jums ir jādara kaut kas nepareizs, jo jau desmitiem gadu jums nav izdevies rīkoties pareizi. Tagad jūs plānojat ķerties pie problēmas saknes, ko mēs vērtējam atzinīgi. Tomēr, ciktāl to var paredzēt, šķiet, ka jūs atkal strādājat nepareizā līmenī ar nepareiziem resursiem un nepareizā sistēmā, jo jūs cenšaties risināt jautājumu ārpus Līgumiem.

Par laimi mums ir izdevies iekļaut daļu darījumu Kopienas metodes darbības jomā, taču vēl aizvien ir jūtams klasiskas lejupējas politikas trūkums. Šajā jomā vairāk nekā jebkurā citā vajag, lai katra politika tiktu demokrātiski apspriesta, leģitimizēta un pārbaudīta. Jūs izmantojat nepareizus instrumentus, jo jūs izmantojat nodokļu maksātāju naudu, lai atbalstītu bankas un tos, kas spekulē ar bankām un citiem finanšu produktiem. Jūs joprojām neesat īstenojuši atbilstīgus pasākumus, lai vērstos pret tiem, kas jau ilgu laiku gūst peļņu no šīs situācijas. Tas nozīmē, ka jūs turpināt veicināt nelīdzsvarotību Eiropas sabiedrībā, kas vājina šīs politikas pieņemšanu, nevis stiprina to. Jūs uzliekat slogu valstu kasēm un budžetiem, no vienas puses, un aizsargājat privātos aktīvus, no otras puses. Tas nekādi nepalīdz risināt reālās problēmas, bet vienkārši atvieglo dažus no simptomiem.

  Peter van Dalen (ECR). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Daudzas dalībvalstis gadiem īstenoja tādu budžeta politiku, kas šķita pārāk laba, lai būtu patiesība. Parādu uzkrāšana netika uzskatīta par problēmu, jo šķita, ka ekonomikas izaugsme izkausēs tos tāpat, kā saule kausē ledu.

Daudzas privātpersonas jutās tieši tāpat. Viņi pirka daudz dārgākas mājas, nekā varēja atļauties. Šķita, ka viņus glābs šo īpašumu pieaugošā vērtība, taču šis kāršu namiņš sabruka. Parādu krīze tiek risināta ar jaunu parādu palīdzību. Eiropas Centrālā banka ir nopirkusi miljardiem vērtas valdības obligācijas, ko emitējusi Portugāle, Īrija un Grieķija. Šo valstu ekonomikas tagad tiks pātagotas, un tām būs gadiem nepārtraukti jāaug kā trakām, lai izķepurotos. Priekšsēdētājas kundze, tas neizdosies. Šīs ekonomikas satraucoši sarūk. Tas nozīmē uzņemt kursu tieši uz bankrotu.

Tādēļ ir pienācis laiks Krīzes stratēģijai 2.0. Mums jāļauj bankrotējušajām valstīm atgriezties pie savām iepriekšējām valūtām, vienlaikus veicot ievērojamu to devalvāciju un daļēji norakstot to parādus. Tad situāciju varētu pārskatīt pēc gada vai desmit gadiem.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Tas, ka galvenie Padomes un Komisijas pārstāvji ir ignorējuši nopietno sociālo krīzi, ko piedzīvo daudzas Eiropas Savienības valstis, jo īpaši eiro zonā, ir pārsteidzoši, taču tas arī atklāj ceļu, kādu iet šī Eiropas Savienība. Kur ir atbildes attiecībā uz gandrīz 100 miljoniem cilvēku, kas dzīvo nabadzībā šajā Eiropas Savienībā, tostarp vairāk nekā 20 miljoniem darba ņēmēju ar zemām algām un ar nestabilām darbavietām, kas sekmē lielo uzņēmumu skandalozi lielo peļņu? Kur ir atbildes attiecībā uz gandrīz 25 miljoniem bezdarbnieku, no kuriem lielākā daļa ir sievietes un jaunieši un kuriem ir liegta cilvēka cienīga tagadne un iespējas būvēt nākotni, kas varētu nodrošināt mūsu valstu attīstību?

Tomēr Padomes lēmumi atkal attiecas tikai uz to, kā aizstāvēt lielo uzņēmumu intereses un finanses, nodrošinot lielāku politiskās varas centralizāciju, lai veicinātu lielāku ekonomiskās varas koncentrāciju. Tas viss notiek, lai krīzes vārdā apšaubītu sociālās un darba tiesības, palielinātu darba ņēmēju ekspluatāciju un pastiprinātu valstu, kuru ekonomika ir trauslāka, piemēram, Portugāles atkarību.

  John Bufton (EFD). - Priekšsēdētājas kundze! Šķiet, Padome uzskata, ka centralizēts valstu budžeta programmu regulējums ir būtisks ekonomikas atveseļošanās atbalstam — jo īpaši priekšlikums daudzgadu konsolidācijas plāniem attiecībā uz tiem deficīta, ieņēmumu un izdevumu mērķiem, kas jāsasniedz noteiktā laikā, piemērojot soda naudu, ja saistības nav izpildītas.

Apvienotās Karalistes budžeta deficīts ir galvenokārt strukturāls, un tas ir jārisina iekšēji. Es ļoti iebilstu pret jebkādu Briseles iesaistīšanos manas valsts lietās, ņemot vērā haosu, kas izraisīts Grieķijā un Īrijā, kurām, iespējams, būs vajadzīga papildu palīdzība ekonomisko grūtību pārvarēšanā. Portugāle drīzāk vērstos pie Brazīlijas, kas liecina par Lisabonas nevēlēšanos kļūt par ekonomisku protektorātu ar taupības pasākumiem, kuri apslāpē izaugsmi.

Padome paziņo, ka konsolidācija ir pirmais, kas darāms dalībvalstīs, kurās jau ir liels deficīts. Kas varētu apturēt mūsu iedzīvotāju migrāciju uz spēcīgākām valstīm Eiropas Savienībā saskaņā ar ES pašas radītajiem likumiem?

Padome ierosina samazināt regulatīvo slogu. Vai tas ietver tiesību aktus, kurus Eiropa ir izstrādājusi desmitiem gadu, piemēram, Darba laika direktīvu un bērna kopšanas atvaļinājuma pagarināšanu?

Decentralizēti un mazāk apslāpēti tirgi ir būtisks ekonomiskās labklājības priekšnoteikums, nevis represīvi reglamentējoši pasākumi.

  Andreas Mölzer (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Kā mēs zinām, Eiropadomes sanāksmē, kurā pieņemtos lēmumus, manuprāt, raksturo nelabojamība un realitātes izpratnes trūkums, tika apspriesti trīs sprādzienbīstami jautājumi.

No vienas puses, EUR 700 miljardu glābšanas pasākumu kopuma līdzekļi drīz būs izsmelti, un tas var iznīcināt arī ES faktiskos maksātājus. Tā vietā, lai atzītu, ka stabilitātes mehānisms neatbilst efektīvas krīzes vadības interesēm, ES ir vienkārši palielinājusi risku visiem.

No otras puses, jautājums, vai bijušo Gaddafi ministru izveidotā opozīcija patiešām ir ieinteresēta demokrātijā, ir atklāts. Mani ļoti satrauc tas, ka Lībijas nemiernieku militārais komandieris ir identificēts kā sens CIP aģents.

Visbeidzot kodolspēkstaciju noturības testi, kas jāveic uz brīvprātības pamata bez jebkādām sekām, ir vēl viens pierādījums tam, kā cik tālu Brisele ir aizgājusi no realitātes. Taču Komisija patiešām ir palaidusi garām iespēju, atjaunojot divdesmit gadus vecu regulu, kurā tā nav pielāgojusi ierobežojumus attiecībā uz radioaktīviem pārtikas produktiem.

  Alain Lamassoure (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Eiropas Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj! Attiecībā uz ekonomikas un monetāro savienību Eiropadomes iznākums ir iespaidīgs. Lielisks darbs! Taču mums jāsaprot, ka tas radīs jaunu un vērā ņemamu problēmu, proti, tādējādi pieņemto lēmumu politisko apstiprināšanu divos līmeņos.

Pirmais līmenis ir starp pašām dalībvalstīm. Kopš paša šā pakta „Euro plus” procesa sākuma tas ir bijis pamatots tikai uz vienprātību starp valdībām pēc lielākās dalībvalsts iniciatīvas. Jauki, ja tas notiek vienu reizi. Tomēr ja mēs vairākus gadus pēc kārtas turpinām iet vienu un to pašu politisko ceļu, tad mēs riskējam palielināt spriedzi valstu starpā. Vācijas kanclere jau ir izsvilpta Atēnu un Dublinas ielās. Tāpēc šī starpvaldību procedūra pakāpeniski ir jāpārveido par patiesu Eiropas procedūru — par procedūru, kas kalpo ne tikai ES, bet visai Eiropai kopumā. Tāda ir Parlamenta pieņemto grozījumu pamatnostādne, un mums būtu jāpasaka paldies un jāapsveic J. Juncker un jūs, Van Rompuy kungs, par to, ka jūs tos pieņēmāt.

Otrais līmenis ir pieņemšana katras dalībvalsts sabiedrības acīs. Kā justos opozīcijas partijas mūsu valstīs, ja tās sasaistītu politikas virzieni, par kuriem ar tām nekad nebūtu notikusi apspriešanās? Paskatīsimies uz to, kas vakar notika Īrijas vēlēšanās. Paskatīsimies uz vēlēšanu debatēm šodien Portugālē. Vienīgais veids, kā šie ieteikumi var iegūt politisku leģitimitāti, ir nodrošināt, lai valstu parlamenti no paša sākuma būtu iesaistīti visā Eiropas pusgada procesā, un tomēr Padomes secinājumos šie parlamenti ir pieminēti tikai garāmejot, ierindojot tos tādā pašā kategorijā kā reģionus, sociālos partnerus un NVO. Bezgala daudz ir likts uz spēles. Pieņemtie lēmumi nozīmē to, ka mums tagad ir jāpēta jauna Eiropas demokrātijas dimensija.

(Aplausi)

  Udo Bullmann (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Padomei un Komisijai ir pilnīga taisnība, ierosinot konsolidēt valstu budžetus Eiropā. Tomēr, ja mēs paskatāmies uz to, kā tas darbojas un kā tas darbosies arī turpmāk, tad ir skaidrs, ka tas ietekmē tos cilvēkus, kam nevajadzētu būt pakļautiem šai ietekmei. Skolas tiek slēgtas, skolotāji zaudē darbu, pētnieki atrodas uz ielas, un valsts ieguldījumi tiek samazināti vai paliek nemainīgi.

Es gribētu pajautāt Van Rompuy kungam un Barroso kungam: vai šis ir jūsu nodoms? Protams, jūs teiksiet, ka tas nav tas, ko jūs gribat, un ka samazinājumi ir jāveic citās jomās. Tādā gadījumā mans jautājums ir šāds: kurās jomās šie samazinājumi jāveic? Mans galvenais jautājums ir šāds: ja jūs uzskatāt, ka samazinājumi jāveic citur, tad kāpēc projektā, ko jūs ierosināt lēmumu pieņemšanai „sešu pasākumu kopumā” attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, nav noteikta atšķirība starp to, vai valsts iepērk tankus vai kara ieročus, vai iegulda valsts ekonomikas atveseļošanā, vai arī veic ieguldījumus nākotnē? Vai, iespējams, tā iegulda modernā energoapgādes sistēmā un savu bērnu izglītībā un apmācībā? Romano Prodi reiz lieliski pateica, ka šie projekti ir muļķīgi. Viņa teiktais joprojām ir taisnība, jo nevar nodalīt labus ieguldījumus no sliktiem ieguldījumiem. Mūsu vienīgā izvēle ir uzlabot šos projektus, jo Eiropu nevar saprātīgi pārvaldīt, ja šāda nodalīšana nav mūsu spēkos.

Mans pēdējais jautājums ir šāds: kur tiks rasti ienākumi, kas ļaus mums izkļūt no krīzes? Galu galā mēs nevaram vienkārši turpināt savu ceļu, izliekoties neredzam šo problēmu. Barroso kungs, mēs gaidām jūsu priekšlikumu par finanšu darījumu nodokli Eiropā, ko Parlaments ir atbalstījis ar lielu balsu vairākumu. Dodiet Eiropai iespēju un netērējiet vairs laiku ar svētulīgiem vārdiem.

  Wolf Klinz (ALDE). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, Van Rompuy kungs! Uzmanīgi klausoties jūsos, rodas iespaids, ka viss ir priekšzīmīgā kārtībā: eiro ir drošs, mums ir jauns Stabilitātes un izaugsmes pakts, mums ir Eiropas Stabilitātes mehānisms un mums ir pakts „Euro plus”.

Es gribētu pilnīgi skaidri pateikt: „Lai gan es dzirdēju šo vēstījumu, neesmu pārliecināts, ka es tam ticu.” Mums nevajadzētu aizmirst sākuma punktu visām šīm apspriedēm un pasākumiem, proti, dažu eiro zonas dalībvalstu strauji pieaugošos parādus, konkurētspējas zudumu, ekonomikas izkropļojumus un visa minētā rezultātā pašreizējo norēķinu kontu deficīta, kas ir jāfinansē, pieaugumu.

Jau tagad ir skaidrs, ka daudzas dalībvalstis pie labākās gribas pasaulē nespēs izpildīt jaunā Stabilitātes un izaugsmes pakta nosacījumus. Eiropas Stabilitātes mehānisms nepalīdzēs pārvarēt ekonomikas izkropļojumus, jo neviens nav bijis nopietni gatavs uz to, ka eiro zonas dalībvalsts varētu kļūt maksātnespējīga, un arī tāpēc, ka izredzes saņemt finansiālu atbalstu no stabilitātes mehānisma izraisīs papildu atslābumu.

Tā sauktie stingrie noteikumi praksē izrādīsies salīdzinoši viegli. Vajadzība pēc vienbalsīgām rezolūcijām izraisa kaulēšanos, kas agrāk bija plaši izplatīta prakse. Visbeidzot eiro pakts ir pārāk izvairīgs, lai liktu trūcīgajām valstīm īstenot reālas tālejošas ekonomikas reformas.

Tādēļ kopumā es baidos, ka mums neizdosies novērst šīs problēmas cēloni. Mums būs pastāvīgs pārtēriņš, kura kredītsaistību parametri būs regulāri jāpalielina. Tas pārvērtīsies bezdibenī, un to valstu iedzīvotāji, kam būs jāmaksā rēķins, atkal izrādīsies piekrāpti. Tādējādi sabiedrības uzticība Eiropai samazināsies vēl vairāk.

  Derk Jan Eppink (ECR). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Man ir personīgs jautājums Van Rompuy kungam. Karš Lībijā turpinās. Mēs esam bijuši liecinieki siltām attiecībām starp Lībijas vadītāju un Eiropas vadītājiem, kuri atgādināja vislabākos rotaļu biedrus spēļu laukumā.

Iepriekšējā reizē es visiem parādīju dažas fotogrāfijas, kurās bijāt redzams arī jūs, Van Rompuy kungs. Manuprāt, jūs esat taisnīgs cilvēks, godīgs cilvēks, pat politikā. Jūs esat konsekvents. Šā iemesla dēļ es esmu atteicies no fotogrāfijām. Lokerbijā tika nogalināti simtiem cilvēku, daudzi no tiem bija eiropieši, un pēc tam mēs redzam, ka Eiropas vadītāji tiekas ar šo slepkavu. Tāpēc, ieraugot jūs, es jutos pievilts. Varbūt tieši tāpēc, ka jūs esat šajā amatā, starp premjerministru un priekšsēdētājiem un citām izraudzītām personām. Tomēr es gribu jums ieteikt raudzīties, lai jūs stabili stāvētu uz zemes.

Eiropai ir jāstāv brīvības pusē. Šā projekta būtība ir brīvība, ko jūs un Barroso kungs, kurš arī bija ļoti draudzīgs pret Gaddafi kungu, esat atstājuši novārtā, un tas man liek justies pieviltam.

  Gunnar Hökmark (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Līdz šim mums bija jācīnās ar krīzi, bet tagad mums ir jārisina galvenās problēmas, kas izraisīja krīzi — proti, lielais deficīts un nestabilās valstu finanses.

Tāpēc Stabilitātes un izaugsmes pakta reforma ir ļoti svarīga ne tikai mērķu sasniegšanai, bet arī tādēļ, lai nodrošinātu uzticību Eiropas ekonomikām. Mums arī jārisina konkurētspējas un ekonomiskās izaugsmes trūkuma problēmas. Tas ir galvenais uzdevums, kas mums jārisina, lai apkarotu nabadzību un radītu darbavietas, un nodrošinātu arī labklājību.

Protams, šajā saistībā nopietna dalībvalstu atbildība ir budžetu pārstrukturēšana, piešķirot prioritāti sociālajam nodrošinājumam un ieguldījumiem izaugsmē, vienlaikus samazinot deficītu. Tām jāreformē tirgi, tostarp darba tirgi un citas iespējas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem.

Tas ir tas, kas jādara dalībvalstīm — un jādara vēl daudz vairāk —, bet uzsvērsim arī to, kas jādara Eiropas Savienībai kā tādai. Mums jābūt tāda paša līmeņa gatavībai pārstrukturēt Eiropas Savienības budžetu, kādu mēs prasām no dalībvalstīm, nodrošinot, lai mūsu prioritāte būtu izaugsme un ieguldījumi, pētniecība un zinātne, un atvērti tirgi.

Mums arī jānodrošina, ka mēs reformējam Eiropas tirgu. Septiņdesmit procentus Eiropas ekonomikas veido pakalpojumu sektors, taču Pakalpojumu direktīva šajā perspektīvā ir diezgan ierobežota. Eiropas ekonomikas nākotne sakņojas pakalpojumu sektorā un uz zināšanām pamatotā ekonomikā. Ir stingra prasība, lai Komisija izvirzītu priekšlikumus, kas iekšējo tirgu attiecinātu uz visu zināšanu ekonomiku. Tā ir galvenā problēma, lai padarītu Eiropu par vadošo uz zināšanām pamatoto ekonomiku pasaulē.

  Pervenche Berès (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Van Rompuy kungs, Barroso kungs! Kāds pēc šīs krīzes ir Eiropas Savienības spēcīgākais ierocis globālās konkurences jomā? Jūs paši to esat noteikuši: stratēģija „ES 2020”.

Taču, raugoties uz to, ko jūs darāt attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, man rodas iespaids, ka šeit pastāv pilnīga pretruna. Patiesi, paskatoties uz stabilitātes paktu un ekonomikas pārvaldību, jūs virzāties no koordinēšanas stratēģijas uz uzraudzības stratēģiju, kā rezultātā Vašingtonas konsenss kļūst par Briseles konsensu. Runājot par strukturālām reformām, jūs runājat par algu samazināšanu un pensionēšanās vecuma palielināšanu.

Es gribu runāt ar jums par tām reālajām strukturālajām reformām, kas mums ir vajadzīgas. Mums ir vajadzīgi valsts ieguldījumi pirmām kārtām izglītībā. Vai jūs zinājāt, ka visā Lisabonas stratēģijas darbības laikā puse dalībvalstu samazināja savu izglītībai paredzēto budžetu? Vai jūs tās sodījāt par to? Vai jums ir zināms, ka Eiropas Savienība nekad neīstenos šo stratēģiju laikposmam līdz 2020. gadam, ja mēs neizveidosim ieguldījumu nākotnē kopfondu, ja, izvērtējot dalībvalstu valsts izdevumus, vienīgie izdevumi, pret kuriem jūs izturaties citādi, kuros jūs ņemat vērā kvalitāti, ir izdevumi, kad dalībvalstis īsteno kapitāla finansētas pensiju reformas, bet ignorējat tās dalībvalstis, kas tiecas pielikt pūles attiecībā uz izglītību?

Skatoties uz šodienas situāciju Īrijā, mani pārsteidz viena lieta. Dienu no dienas jūs nolemjat glābt bankas; tikmēr Īrijas iedzīvotāji grimst nabadzībā. Tā nav Eiropas Savienība, kādu mēs gribam. Es gribētu, lai mēs „glābtu” Īrijas iedzīvotājus, nevis tās bankas. Vēl jo vairāk, lai glābtu bankas, jūs izgudrojāt „stresa testus”. Man tagad radies iespaids, ka ik reizi, kad mēs sastopamies ar problēmu, mēs ieviešam stresa testus. Tie ir jaunie apspriešanas orgāni. Ir noturības testi kodolenerģijai, stresa testi bankām; iespējams, kādu dienu varētu pat būt stresa tests Komisijai. Varbūt mēs to ierosināsim. Tomēr es personīgi dotu priekšroku tam, lai Komisija uzņemtos iniciatīvu un būtu tur, kur tai jābūt.

Skatoties uz Eiropas Centrālās bankas šodienas atzinumiem, man rodas sajūta, ka tā ir vairāk norūpējusies par to, kas neietilpst tās pilnvarās, proti, par algu līmeni, nevis par mūsu banku sistēmas dzīvotspēju un efektivitāti, sekmējot mums nepieciešamos valsts ieguldījumus. Parlaments ir iesniedzis priekšlikumus par nodokļa piemērošanu finanšu darījumiem un par eiroobligācijām, bet jūs atsakāties tos apsvērt.

Van Rompuy kungs, Barroso kungs! Ir pienācis laiks jums ieklausīties priekšlikumos, ko iesniedzis Parlaments, lai nodrošinātu, ka tā stratēģija, ko jūs paši esat pieņēmuši, gūst panākumus.

  Lena Ek (ALDE). – (SV) Priekšsēdētājas kundze! Savā nesenajā sanāksmē Padome arī apsprieda kodolspēkstaciju un Eiropas reaktoru drošības jautājumu. Šis ir temats, kas pašlaik tiek apspriests Parlamentā. Mēs sagatavosim rezolūciju, par ko ceturtdien notiks balsojums.

Manuprāt, lielākā daļa Eiropas iedzīvotāju, iespējams, uzskatīja, ka stresa testi, protams, jau gadu desmitiem ir daļa no drošības pasākumiem attiecībā uz kodolenerģiju. Tas tā nav. Priekšlikums, ko Padome pieņēma savos secinājumos, ir pārāk vājš. Mums jāpārbauda ne tikai tehnoloģija un ģeogrāfija, bet arī drošības kultūra un vairāku veidu riski. Mums jānodrošina atklātība un pārredzamība. Ir pilnīgi nepieņemami, ka valdības un valsts iestādes pašas veic revīziju šajā jomā. Ir skaidrs, ka jābūt neatkarīgām pārbaudēm, fakti ir jāpublisko un Komisijas uzraudzībā ir jānodrošina pilnīga pārredzamība. Tas ir vienīgais veids, kā mēs nākotnē varam padarīt šo tehnoloģiju uzticamu. Mums ir arī atkārtoti jāpārrunā iestāžu struktūra, kas ir tikpat sena kā Eiropas Savienība. Tā ir jāatjaunina. Šajā sistēmā jābūt Eiropas drošības standartiem, un visbeidzot mums ir jānodrošina, lai Padome izvirzītu arī priekšlikumus saistībā ar energoefektivitāti, alternatīviem energoresursu avotiem un attiecīgu grafiku.

  Vicky Ford (ECR). - Priekšsēdētājas kundze! Eiropadomes sanāksmes svarīgākais secinājums nebija virsraksts — jauki. Tā teica, ka vienotajam tirgum ir būtiska nozīme, lai panāktu izaugsmi.

Bet vai tas viss ir tikai runas? Attiecībā uz ekonomikas pārvaldību es jau redzēju, ka kolēģi grib vājināt Stabilitātes paktu, un attiecībā uz atbalstu uzņēmumiem mēs neesam daudz labāki.

Deputāti pulcējas, lai iesaistītos kampaņās par velosipēdistiem un zirgu labturību, bet, kad nonāca pie kampaņas, lai samazinātu birokrātiju mazajiem uzņēmumiem, tad piedalījās tikai trešā daļa no mums un bija tikai viens — Apvienotās Karalistes Leiboristu partijas paraksts. Komisija sola atbrīvot riska kapitālu, kas ir slavējami, bet gandrīz smieklīgi, ņemot vērā to, ka visu pagājušo gadu Komisija pavadīja, cenšoties pieņemt tiesību aktus tā pilnīgai izslēgšanai no tirgus.

Ir pienācis laiks ievērot noteikumus. Deviņi valstu vadītāji ir parakstījuši vēstuli par konkrētām darbībām uzņēmējdarbības, tirdzniecības, jauninājumu un ieguldījumu jomā. Viņi mūs aicina izvēlēties izaugsmi. Es noteikti to izvēlos.

  Jaime Mayor Oreja (PPE). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Eiropadome ir pieņēmusi virkni pasākumu, kas attiecas uz pārvaldību, budžeta racionalizēšanu, konkurētspēju un tā tālāk, un man jāsaka, ka tie visi ir pareizi.

Eiropadomes secinājumu 16 punkti lielā mērā ir rezultāts darbam, ko paveicis priekšsēdētājs Van Rompuy un priekšsēdētājs Barroso, un es vispirms vēlos viņus apsveikt, jo es novērtēju — daži no mums novērtē — to, ko jūs esat izdarījuši, būdami iestāžu vadītāji.

Tomēr problēma ir tas, ka mēs piedzīvojam ne tikai finanšu krīzi, mēs piedzīvojam arī uzticības krīzi un politisku krīzi Eiropā un Eiropas valstīs. Problēma nav vienkārši novērtēt Eiropadomes faktisko ekonomisko un tehnisko saturu. Vienlaikus ar Eiropadomes sanāksmi notiek Eiropas, valstu un reģionālās vēlēšanas, un tās visas apstiprina mūsu bažas. Tiek pieņemtas galējas nostājas. Dažas no šīm nostājām pašlaik radušas patvērumu nacionālismā. Tādēļ jums ir ļoti labi jāapzinās, ka mūsu problēma nav vienkārši stāties pretī krīzei, bet stāties pretī šīs krīzes politiskajām un sociālajām sekām.

Šis nav vienkārši laiks, kad, kā kolēģis to pilnīgi pareizi pateica, Eiropas Savienībā pastāv ziemeļu un dienvidu krīze. Šie ir jauni laiki, un īpaša jaunu laiku iezīme ir tas, ka krīzes rodas, izplatās un netiek atrisinātas. Tās parādās negaidīti gan Eiropas Savienībā, gan ārpus tās. Turklāt šie jaunie laiki būtībā pieprasa jaunu domāšanas veidu individuālā un iestāžu līmenī, un tā ir lielākā politiskā problēma, ar ko mēs saskaramies.

Visas izmaiņas cilvēka domāšanā sākas pašā cilvēkā. Pats galvenais, ja šis cilvēks ir šā Parlamenta deputāts, tad viņam vai viņai ir jāpasaka, kā Parlaments ir jāmaina, lai tas darbotos atbilstīgi jaunajiem laikiem. Tas pats attiecas uz Komisijas un Padomes locekļiem; mums katram un visiem ir jāspēj stāties pretī šai problēmai.

Tomēr jebkurā gadījumā galvenais ir nenovirzīties no kursa, jo jūs dodaties pareizajā virzienā.

  Antolín Sánchez Presedo (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, komisār, dāmas un kungi! Šī ir pirmā krīze, kas skar eiro zonu, un, krīzei sākoties, mums kļuva skaidrs, ka Eiropas Savienība nav gatava to risināt.

Bija izstrādes kļūdas, piemēram, plānošanas neesamība attiecībā uz finansiālo palīdzību eiro zonas valstīm, neefektivitāte saistību pildīšanā valsts finanšu un konkurētspējas jomā, un pieaugoša makroekonomikas nelīdzsvarotība un atšķirības eiro zonā.

Mēs redzējām, kā pasākumi, kas tika veikti, lai Eiropai būtu vienota nostāja ārpolitikas un drošības jomā, ekonomikas jomā neguva atbalstu par spīti globalizācijas izvirzītajām prasībām. Mūsu ekonomikas potenciālu nevarēja pārvērst par ekonomisko vadību pasaules līmenī, un aizvien vairāk acīmredzams kļuva līdzsvara trūkums starp vienotās valūtas pīlāru un starpvaldību ekonomikas pīlāriem.

Ja gribam nodrošināt pienācīgu reakciju, tad mums ir jāpanāk progress integrācijas ziņā. Neviena valsts pati nevar izkļūt no krīzes, ja vien daži cilvēki nedzīvo citā gadsimtā. Tāpēc 24. un 25. martā Eiropadome spēra svarīgus, pat iespaidīgus soļus pareizajā virzienā. Eiropas pusgada ieviešana, pastāvīga stabilitātes mehānisma pieņemšana kopā ar tām saistībām, ko uzņēmies Parlaments, tostarp tiesību aktu kopumu, kas Parlamentam būs jālīdzsvaro — tas viss ir solis pareizajā virzienā. Pakts „Euro plus”, bez šaubām, ir solis uz priekšu, taču vēl ir daudz darāmā. Krīze vēl nav beigusies, ir 23 miljoni bezdarbnieku, un vēl aizvien pie mūsu horizonta redzami draudīgi mākoņi un mums jārisina nopietnas problēmas.

Tādēļ mums ir vajadzīgs trīsdimensiju pakts ar Eiropas iedzīvotājiem, jo stingras taupības politikai ir ierobežojumi un mums ir jāveicina izaugsmes un nodarbinātības politika, veicot ieguldījumus, lai no jauna noteiktu mūsu ekonomikas modeli un īstenotu stratēģijas „Eiropa 2020” mērķus.

Fiskālās un finanšu ilgtspējības politikai ir vajadzīga Eiropas sistēma tiklab valsts parādu jomā kā finanšu iestāžu rekapitalizācijā, un mums vajadzīgs patiess Eiropas sociālais pakts, kas ieviestu lielāku ražīgumu, noteiktu sociālos standartus, panāktu progresu nodokļu jomā un padarītu labklājības valsti mūsdienīgu.

  Ivo Strejček (ECR). – (CS) Priekšsēdētājas kundze! Tas, kas notika Eiropadomes sanāksmē 2011. gada 24. un 25. martā, un pieņemtā teksta saturs ir stāsts par to, kā fiskālā vienotība tiek sekmēta caur sētas durvīm. Vienotās eiro valūtas izveide un šīs valūtas pastāvēšanas laiks ir stāsts par ekonomikas likumu neievērošanu, pārkāptiem noteikumiem, meliem attiecībā uz valstu finanšu deficīta lielumu un krāpšanos valsts statistikā. Stabilitātes un izaugsmes pakts tika pieņemts kā pēdējā iespēja tikt galā ar bēdīgi slavenajiem noteikumu pārkāpējiem, un visi to ir pārkāpuši gadiem ilgi. Es gribētu zināt, kā tas varētu notikt citādi pakta „Euro plus” gadījumā, ņemot vērā valstu ekonomiku dažādo raksturu, dažādo inflācijas līmeni un dažādo bezdarba līmeni? Es uzskatu, ka ierosinātā uzņēmumu ienākuma nodokļa pamatojuma saskaņošana ir īpaši neatbilstīga.

  Paulo Rangel (PPE). – (PT) Priekšsēdētājas kundze, Padomes priekšsēdētāj, Komisijas priekšsēdētāj! Vispirms es, protams, vēlos apsveikt jūs par Padomes 24. un 25. marta sanāksmes rezultātiem, īpaši attiecībā uz Eiropas pusgada konsolidāciju, taču vēl jo vairāk par Eiropas Stabilitātes mehānisma institucionalizāciju un par paktu „Euro plus”, ko pieņēma eiro zonas augstākā līmeņa 11. marta sanāksmē.

Es uzskatu, ka šie Eiropai ir ļoti pozitīvi rezultāti, un ir patiešām žēl, ka 24. un 25. martā šis process netika pilnīgi pabeigts. Manuprāt, ja mēs būtu devuši šo signālu, ja dalībvalstis būtu devušas šo signālu Padomē, tad pilnīgi pabeidzot šo fondu reformu pasākumu kopumu, mūsu šodienas pozīcija būtu stiprāka, risinot nākamo 3–4 mēnešu uzdevumus, un mēs būtu daļēji mazinājuši tās krīzes sekas, ko pašlaik piedzīvo mana valsts, Portugāle, par kuru man arī ir kaut kas jāsaka. Vēlos pateikt, ka Portugāles Sociāldemokrātiskā partija (PSD), kas ir pilnīgi integrēta Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupā, ir absolūti un pilnīgi gatava izpildīt visas prasības un saistības, lai būtu daļa no Eiropas. To mēs esam darījuši, pat šajā laikā, kad pastāv grūtības attiecībā uz īstermiņa finansējumu. Pretēji tam, ko ir darījusi Portugāles Sociālistu partijas (PS) valdība, PSD ir demonstrējusi savu pilnīgo gatavību nodrošināt Eiropai tās garantijas, kas vajadzīgas saistībā ar šo krīzi. Tāpēc, neiesaistot Eiropas Parlamentu savas valsts iekšpolitikā, es vēlos darīt zināmu, ka PSD pilnīgi garantē stingro grafiku, kas valstij būs jāievēro pēc vēlēšanām 5. jūnijā, un ir apņēmības pilna šajā saistībā.

  Edit Herczog (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāj, Eiropadomes priekšsēdētāj! Vienošanās, kas tika panākta Eiropas augstākā līmeņa sanāksmē, bija pašreizējās Ungārijas prezidentūras pirmie būtiskie politiskie panākumi. Tie ir galvenokārt konservatīvo panākumi. Vienošanās īstenošana ir atkarīga no vienotības. Tādēļ ir nožēlojami, ka četras valstis ar konservatīvo valdību nepieņēma paktu „Euro plus”, un tām ir jāsniedz paskaidrojums. Tā ir nožēlojama renegātu uzvedība — ieteikt citiem to, ko mēs kā prezidējošā valsts neuzskatām par pieņemamu sev. Kurš nepiedalās, tas tiek izslēgts. Valsts, kuras mērķis nav izrāviens, pamatojoties uz zināšanām un konkurētspēju, bet gan uz lētām algām un uzvaru konkurencē nodokļu jomā, būs Eiropas Savienības nabagmāja arī vidējā termiņā. Tā kā es pieminēju konkurenci nodokļu jomā, Komisijas priekšsēdētāj, Padomes priekšsēdētāj, kā jūs izskaidrotu to, ka Padome neapsprieda nodokļu oāžu problēmu? Vai jūs domājat, ka šī nav Eiropas iedzīvotāju problēma? Jūs maldāties! Mēs no Padomes un Komisijas gaidām daudz lielāku progresu.

Es gribētu pievērst uzmanību arī Japānas dabas katastrofai un tai sekojošajai rūpnieciskajai katastrofai. Ir 12 000 mirušo, 17 000 cilvēku ir pazuduši, simtiem tūkstošu cilvēku ir palikuši bez pajumtes un miljoniem cilvēku ir bez darba. Eiropas Savienībai, kas solidaritāti uzskata par vērtību, ir jāpalīdz. Šī katastrofa satricināja pasaules enerģijas un izejvielu tirgus. Tas uz ilgu laiku noteiks politisko un ekonomisko vidi. Mums obligāti ir jāuzlabo pasaules kodoldrošība. Mums obligāti ir jāizstrādā noteikumi, kas padara to iespējamu. Mums obligāti ir jāpalielina pētniecības un attīstības ieguldījumi un jāstiprina dažādošana Eiropas enerģētikas politikā. Šie mērķi, Komisijas priekšsēdētāj un Padomes priekšsēdētāj, jau ir formulēti stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam mērķos. Padomes un Komisijas darbs ir izveidot apstākļus to īstenošanai un nodrošināt tam vajadzīgos līdzekļus. Vēlam jums panākumus šajā darbā!

  Anni Podimata (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Nevēloties novērtēt par zemu to, cik svarīgi ir pēdējie Eiropadomes pieņemtie lēmumi, pagājušajā gadā veiktā kvalitātes noteikšana attiecībā uz Eiropas lēmumiem ir bijusi mazliet novēlota. Iemesls nav tas, ka nav īstenoti svarīgi pasākumi; iemesls ir tas, ka mēs šodien par savu rādītāju nevaram izmantot pagātni un to, ko mēs iepriekšējās reizēs darījām eiro zonas stabilizēšanai un stiprināšanai; mūsu rādītājam jābūt tam, cik efektīvi mēs esam krīzes risināšanā. Taču diemžēl mēs neesam efektīvi attiecībā uz tirgiem — pietiek paskatīties, kā dažās pēdējās dienās pieaugušas aizņēmumu izmaksas šā reģiona valstīm, īpaši Portugālei — un mēs diemžēl neesam efektīvi vai pārliecinoši, ja runa ir par Eiropas sabiedrību, kas aizvien vairāk uzskata, ka Eiropa ir daļa no problēmas, nevis daļa no risinājuma.

Eiropas Parlaments divās pēdējās rezolūcijās un prominentas personas visās politiskajās aprindās ir norādījušas — ja mēs gribam efektīvu un globālu reakciju uz parādu krīzi, tad mums nopietni jāapsver sistēmas iespēja eiroobligāciju emitēšanai. Tajā pašā laikā vairākums Eiropadomē mums stāsta, ka tas nevar notikt, jo tas krīzes laikā radītu morālo kaitējumu fiskāli veselīgajām valstīm. Atsaucoties uz morālo kaitējumu, lai aģitētu pret eiroobligācijām, viņi nodara morālu kaitējumu uz to valstu rēķina, kas nonākušas finansiālās grūtībās, oficiāli un nevilcinoties iesniegdami priekšlikumu par kontrolētu bankrotu un privātpersonu iesaistīšanu izmaksu dalīšanā, tādējādi pastiprinot krīzi ar aizņēmuma izmaksu saglabāšanu nevajadzīgi augstā līmenī.

Ja mēs patiesi gribam privātpersonu iesaistīšanos un taisnīgāku izmaksu sadali, tad mums ir nopietni jāizskata jautājums par finanšu darījumu nodokli kā prioritārs jautājums, lai daļu no ieņēmumiem varētu izmantot pastāvīgā mehānisma finansēšanai.

  Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, Van Rompuy kungs! Krīze, ko mēs pašlaik piedzīvojam, apstiprina vajadzību pēc sapņotājiem Eiropā ne tikai lēmumu pieņēmēju vidū, bet arī iedzīvotāju vidū.

Skumji, taču tā ir patiesība. Izaugsmes gados mēs izšķiedām daudz laika un palaidām garām neskaitāmas iespējas. Vienotas valūtas radīšana neapšaubāmi bija sasniegums. Tomēr tā līdzinās skaistai mājai ar bojātu jumtu. Mēs ievācāmies šajā mājā, kad bija sauss, taču tagad ir sācies lietus, un eiro zonā tas izpaužas kā liels budžeta deficīts un augsts parādu līmenis ar zemu kredītspēju.

Pakts „Euro plus” un Padomes pieņemtie lēmumi ir solis pareizajā virzienā. Ekonomikas pusgads ir pasākums, kas mūsu ekonomikām un budžetiem nodrošinās lielāku koordināciju un izturību finanšu krīzēs.

Es par to priecājos, un 60 valstu, kas nav eiro zonas dalībnieces, ieskaitot manu valsti, Bulgāriju, lēmums pievienoties paktam, lai varētu aktīvi piedalīties lēmumu pieņemšanas procesā attiecībā uz ekonomikas politiku, ir pareizs un tas radīs iespēju Eiropai attīstīties vienotu standartu un principu virzienā.

Esmu pārliecināts, ka Eiropas ekonomikas politika agrāk vai vēlāk būs jāpamato uz Kopienas metodi, nevis uz starpvaldību metodi, kā tas ir tagad. Patiesi, iespējams, nav tālu tā diena, kad Eiropā būs jauna starpvaldību konference vai pat konvencija par ekonomikas un politikas pārvaldības jautājumiem.

Es atzinīgi vērtēju Padomes secinājumus par jautājumiem saistībā ar Lībiju. Eiropas Savienībai ir aktīvi jāiesaistās attiecībā uz demokrātijas izveidi pēc konflikta beigām un jāpalīdz Lībijas iedzīvotājiem izveidot konstitucionālu valsti un pilsonisku sabiedrību. Tas būs nepārprotams signāls arī citām šā reģiona valstīm, ka Eiropa atbalsta iedzīvotāju likumīgās prasības.

Eiropai ir arī jāizdara secinājumi no krīzes Lībijā un visā arābu pasaulē. Ko vēl mēs varam darīt mūsu tuvo dienvidu kaimiņu labā? Vai mēs varam savu Austrumu partnerībā gūto pieredzi izmantot Vidusjūras reģionā?

Visbeidzot, Van Rompuy kungs un Barroso kungs, Eiropai ir vajadzīgi operatīvi ātrās reaģēšanas spēki, kas var veikt misijas zem Eiropas Savienības karoga. Lai sasniegtu šo mērķi, vajadzīgas lielākas spējas un integrācija drošības un aizsardzības ziņā, protams, nedublējot vai neaizstājot NATO.

  Frédéric Daerden (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze! Van Rompuy kungs, jūsu secinājumos ir viena lieta, kam mēs visi noteikti piekrītam: stingra pārvaldība. Neviens nevar būt pret to. Taču disciplīnai nevajadzētu nozīmēt nulles deficītu vai stingru taupību, bet drīzāk saprātīgus izdevumus.

Eiropas Savienībai vajadzīgā konkurētspēja būtu jāuzlabo, tas ir pats par sevi saprotams, bet algu samazināšana un sociālo izdevumu samazināšana nedrīkstētu būt vienīgais koriģējamais mainīgais. Konkurētspēja tiek panākta, ieguldot kvalifikācijā, pētniecībā, izcilībā un galvenajā infrastruktūrā.

Visi šeit piekrīt tam, ka Eiropas Savienība un eiro ir nonācis pagrieziena punktā. Mums ir jāizdara izvēle starp, no vienas puses, modeli, kas orientēts pašiem uz sevi, kurā katra valsts salīdzina savu konkurētspēju ar kaimiņu dalībvalsts konkurētspēju, kurā tā skatās uz savu vērtējumu finanšu tirgos un uz mazāko iespējamo ieguldījumu, ko tā var dot Eiropas budžetā, un, no otras puses, modeli, kas pamatots uz solidaritāti — vienīgo pieņemamo modeli —, kurā tiek paaugstināti sociālie standarti, īpaši, atbalstot sociālā dialoga un arodbiedrību nozīmi, kurā tiek ieviestas obligātas sociālās prasības visā Eiropā un noteikti algu indeksācijas mehānismi, kas ir aizsargāti, un kurā solidaritāti starp paaudzēm garantē pensiju sistēma, kas nodrošina pietiekamus līdzekļus, lai dzīvotu cilvēka cienīgu dzīvi, kā Parlaments nesen ir norādījis.

Pateicoties Eiropas Centrālās bankas pastiprinātajai lomai, dalībvalstīm vajadzētu būt brīvām no finanšu tirgu spiediena, un mums vajadzētu būt labāk reglamentētām kredītvērtējuma aģentūrām, uz solidaritāti pamatotam modelim, kas garantē patiesu sociālo un teritoriālo kohēziju Eiropā, galvenokārt palielinot Eiropas budžetu, ko panāk, īstenojot fundamentālu pašu resursu reformu un beidzot ieviešot finanšu darījumu nodokli.

Jūsu secinājumu pamatā ir atšķirīga ideoloģija, kas saka, ka lejupslīdē vainojams parāds un budžeta deficīts, taču faktiskais cēlonis ir finanšu tirgus dalībnieku bezatbildība. Nemainot ideoloģisko prizmu Padomē, mēs neizkļūsim no lejupslīdes un arī neatjaunosim iedzīvotāju uzticību. Šodien pastāv skaidrs demokrātijas deficīts, un ja Padome un Komisija turpinās izstrādāt priekšlikumus, kuros nav ņemti vērā Parlamenta atzinumi, tad mūsu iedzīvotāji noraidīs mūsu projektu vēl vairāk.

  Marianne Thyssen (PPE). – (NL) Priekšsēdētājas kundze! Pagājušajā gadā ir izdarīts daudz ļoti smaga darba un īstenotas daudzas reformas, lai nodrošinātu, ka arī nākotnē Eiropas Savienība joprojām var būt sabiedrība, kurā dzīvošana un strādāšana ir laba un taisnīga. Tāpēc es ar prieku atbalstu to, ko kolēģi ir teikuši, slavējot Eiropadomes prezidentūru.

Turpinot visu to, ko citi kolēģi jau ir pateikuši, es vēlos pievērst uzmanību trim jautājumiem. Pirmais no šiem jautājumiem attiecas uz darbaspēka izmaksām kā vienu no faktoriem, kas ir iesaistīts konkurences politikā. Finanšu krīzes laikā es bieži esmu dzirdējusi gan Komisijas priekšsēdētāju, gan Eiropadomes priekšsēdētāju cildinoši runājam par automātiskajiem stabilizatoriem. Krasu kāpumu un kritumu vietā šie stabilizatori nodrošinātu mums stabilāku ekonomiku ar mazāk darbavietu zaudēšanu, kas lieliski iekļaujas tajā sociālajā tirgus ekonomikā, kādu mēs gribam panākt. Tomēr daži cilvēki tagad baidās, ka pārmērīgi liela koncentrēšanās uz darbaspēka izmaksu faktoru paktā „Euro plus” varētu pārāk lielā mērā ierobežot šo automātisko stabilizatoru iespējas darboties. Mans jautājums, Van Rompuy kungs, ir šāds: kāds ir jūsu viedoklis šajā jautājumā?

Man ir vēl viens iebildums, ko gribu izteikt saistībā ar darbaspēka izmaksu faktoru. Es laiku pa laikam dzirdu arodbiedrības sakām, ka darba samaksas norēķinu jomā tiek nodarīts kaitējums dalībvalstu un sociālo partneru autonomijai un ka mēs, iespējams, virzāmies uz tā kompetenču regulējuma klaju pārkāpšanu, kas noteikts saskaņā ar Līgumu. Tāpēc mans jautājums ir šāds: vai mēs patiešām speram riskantu soli šajā virzienā, vai arī šīs bailes ir nepamatotas? Es arī gribētu dzirdēt jūsu analīzi, Van Rompuy kungs, jo, ja šīs dubultās bailes ir nepamatotas, tad mums tās patiešām ir jāizkliedē.

Visbeidzot man ir jautājums par vienoto sistēmu uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai. Pavasara augstākā līmeņa sanāksmes secinājumos par to es izlasīju tikai vienu teikumu — tikai vienu — un arī tajā vispār nebija pieminētas nekādas Eiropadomes saistības šajā sakarā. Vai secinājums, kas man no tā ir jāizdara, ir tāds, ka vēl aizvien nav izredžu panākt vienprātību, lai ieviestu šo vienotu sistēmu uzņēmumu nodokļu bāzes aprēķināšanai, un ka attiecībā uz ciešāku sadarbību šajā jomā labākais, kas mums ir, ir sapņi? Paldies jau iepriekš par jūsu atbildēm.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētājas kundze! Kas attiecas uz mani, Podimata kundze pateica visu par finanšu jautājumu. Es izteikšu komentārus par citu ļoti svarīgu jautājumu: kodolenerģijas jautājumu. Ko Japāna ir mums iemācījusi? Divas lietas: pirmkārt, ka neviens nekad nevar būt pietiekami labi sagatavojies dabas katastrofām vai dabas katastrofu apvienojumam un, otrkārt, ka kodolenerģija nekad nav pilnīgi droša.

Ko mēs darām? Mēs pārmetam Japānai nolaidību. Mēs sakām, ka nevis kodolenerģija, bet Japāna nav droša. Mēs sakām, ka mēs veiksim paši savas kodolspēkstaciju pārbaudes, lai varētu redzēt, kuras nav drošas un kuras ir, un tad mēs attīstīsim šīs kodolspēkstacijas. Tas nozīmē, ka mēs neesam izdarījuši secinājumus no Japānas negadījuma. Mēs neesam tik labi sagatavoti katastrofām kā Japāna; mums diez vai ir pat civilās aizsardzības politika pārrobežu problēmām, piemēram, kodolkatastrofām.

Mums šobrīd ir jāpārtrauc aicināt būvēt jaunas kodolspēkstacijas. Mums jāiegulda nevis kodolenerģijas attīstībā, bet fotoelektrisko un citu atjaunojamu energoresursu avotu efektivitātes attīstīšanā. Kodolenerģijai ir pārrobežu ietekme, un Eiropas Savienība ir par to atbildīga, tāpēc, Barroso kungs un Van Rompuy kungs, ja mēs nebūsim veikuši vajadzīgos piesardzības pasākumus, lai novērstu vēl vienu negadījumu, tā būs ļoti nopietna jūsu atbildība.

  Jacek Saryusz-Wolski (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Es gribētu aplūkot trīs jautājumus. Pirmkārt, domāju, ka Padomes augstākā līmeņa sanāksme ir devusi ļoti svarīgus un pozitīvus rezultātus, ņemot vērā situācijas sarežģītību un kontekstu. Es atzinīgi vērtēju šo formulu, ka ir izveidots iekļaujošs pakts „Euro plus”, kas ir atvērts valstīm, kuras vēl nav eiro zonas dalībvalstis, kā teica priekšsēdētājs Van Rompuy.

Vienlaikus mēs izstrādājam Eiropas Stabilitātes mehānisma drošības tīklu. Vai mēs to nevarētu apsvērt abos „Euro plus” mehānismos, kas ir obligātas saistības ievērot noteiktus uzvedības noteikumus makroekonomikas un makrofinansiālajā politikā, kā arī ESM. Drošības tīklam vajadzētu būt atvērtam tā, lai gan konverģence, gan solidaritāte, kas ir ESM, varētu būt iekļaujoša, nevis izslēdzoša.

Otra mana piezīme attiecas uz kaimiņattiecību politiku. Šķiet, mēs pārveidojam savu kaimiņattiecību politiku. Stimuls nāk no dienvidiem, taču tas ir svarīgi attiecībā uz mūsu kopējo kaimiņattiecību politiku. Es ceru, ka tā būs — lasot dokumentus, ko iesniegusi baronese Ashton un Füle kungs — daudz vairāk orientēta uz sabiedrību, labvēlīgāka pret šīm sabiedrībām un prasīgāka pret iestādēm un valdībām. Mums vajadzētu virzīties prom no tuvredzīgām ekonomiskām interesēm un pamatot šo politiku uz cilvēktiesībām un demokrātisku pieeju, virzoties no status quo politikas uz pārejas politiku. Taču, kad mēs izveidosim šo jauno paradigmu, tai jābūt attiecināmai arī uz austrumiem. Mums jārīkojas, vairāk pamatojoties uz cilvēktiesībām un demokrātiju, un jābūt vairāk orientētiem uz sabiedrību un mazāk orientētiem uz iestādēm, nekā mēs esam pašlaik.

Mans trešais punkts attiecas uz ES un NATO. Lībijā mēs guvām jaunu pieredzi ES un NATO sadarbības jomā, kas ir tādas attiecības, ko mēs vēl pilnīgi neizprotam. Mums ir arī sena pieredze Afganistānā, kura ne vienmēr ir laba pieredze. Tajā pašā laikā šīs attiecības ir svarīgas. Centīsimies šoreiz gūt panākumus.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE). - (LV) Cienījamā priekšsēdētāja, kolēģi! Es domāju, ka mums ir skaidri jānovelk robežšķirtne starp pagātni un nākotni. Attiecībā uz pagātni es teiktu, ka ir jāatrod atsevišķs risinājums konkrēti Grieķijai un Īrijai. Es domāju, ka mums ir jāļauj norakstīt tos zaudējumus strukturētā plāna veidā, lai šīs sabiedrības atkal varētu tikt uz kājām. Nav pareizi turpināt šo valstu nodokļu maksātājus sodīt par kļūdām, ko faktiski privātais sektors, konkrēti, bankas bija izdarījušas. Un attiecībā uz nākotni mums jāskatās uz to, kas tad ir mūsu mērķis Eiropā. Un tas ir — nodrošināt stabilu izaugsmi. Bet, lai nodrošinātu stabilu izaugsmi, tas līdzeklis, kas ir nepieciešams — un tas ir arī tas, kas Padomē tika runāts —, ir nodrošināt zemus valdības parādus.

Ko nodrošinās zemi vai mazi valdības parādi? Tie nodrošinās finanšu tirgu uzticību šīm valstīm, kas savukārt nodrošinās zemas procentu likmes, lai to valsts uzņēmumi varētu atkal atsperties un attīstīties. Tad, kad uzņēmumi attīstīsies, būs investīcijas. Kad būs investīcijas, būs darbavietas, kas mums Eiropā ir nepieciešamas. Un šis process, proti, samazināt valdības izdevumus, lai parādu līmenis būtu zems, neizslēdz investīcijas.

Vairāki kolēģi pieminēja to, ka investīcijas ir nepieciešamas, ka mēs nevaram, kā saka, taupīt, „iztaupīt” sevi no šīs krīzes, ka ir jāinvestē. Un es varu konkrēti minēt savu valsti — Latviju, kura ne tikai vienlaikus pēdējos divus gadus ir veikusi nopietnus taupības pasākumus, bet šogad 2011. gadā vienu trešo daļu no valdības budžeta atvēlēja publiskām investīcijām. Tātad tas ir iespējams. Mums ir šis ceļš jāiet nākotnē, lai mēs nenonākam tur, kur šodien esam nonākuši. Paldies par jūsu uzmanību.

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētājas kundze! Eiropadome spēra ievērojamu soli ceļā uz Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidi, pieņemot lēmumu mainīt Līgumu par Eiropas Savienības darbību.

Jaunais mehānisms nodrošinās stabilu, konsekventu reakciju uz visām situācijām, ja eiro zona tiks destabilizēta. Lieliski, ka ir šāds mehānisms. Tomēr ir vēlams nenonākt šādās situācijās, kas nozīmē, ka konsekventi jāpiemēro arī tie disciplīnas pasākumi, ko paredz ekonomikas pārvaldības nosacījumi. Visām dalībvalstīm ir jāpalīdz saglabāt stabilitāti neatkarīgi no tā, vai tās ir eiro zonas dalībnieces vai ne. Tāpēc pakta „Euro plus”, kuram jau ir pievienojušās valstis, kas nav eiro zonas dalībvalstis, arī Rumānija, izveide ir ārkārtīgi pozitīvs panākums.

Eiropas pusgada īstenošana palīdzēs koordinēt Eiropas ekonomikas politiku, palielinot konkurētspēju, samazinot birokrātiju, veicinot izglītību un atbalstot darbaspēku. Taču šīs prioritātes ir ļoti ātri jāpārvērš konkrētos valsts pasākumos.

Eiropas jauno strukturālo reformu panākumi ir cieši saistīti ar vienotā tirgus stiprināšanu. Eiropas Savienībai ir vajadzīga stratēģija, kas palīdzēs radīt jaunas darbavietas un novērsīs darba ņēmēju trūkumu ES darba tirgū.

Es atbalstu Komisijas nodomu nākt klajā ar Vienotā tirgus aktu, kas būtu jāpieņem līdz 2012. gada beigām. Tomēr man ar nožēlu jāsaka, ka prioritārajos pasākumos, kas vienotajam tirgum dos jaunu impulsu un konkurētspēju, nav vispār pieminēta vajadzība nodrošināt visu Eiropas darba ņēmēju brīvu pārvietošanos, uzmanību pievēršot tikai brīvai pakalpojumu kustībai.

  Simon Busuttil (PPE). - (MT) Priekšsēdētājas kundze! Cilvēki, kas bēg no kara Lībijā, tagad brauc uz Eiropu, īpaši Lampedūzu un Maltu. Manā valstī cilvēki ir nobažījušies par diviem jautājumiem.

Pirmkārt, viņi nezina, cik daudz cilvēku ieradīsies. Šīs bažas nevar kliedēt, jo mēs nezinām, cik daudz cilvēku iebrauks valstī. Otrkārt, cilvēkiem ļoti lielas bažas sagādā nenoteiktība attiecībā uz Eiropas gatavību palīdzēt šajā situācijā. Tās ir bailes, ko mēs varam un kas mums būtu jākliedē, jo solidaritātes mehānisms jau pastāv mūsu tiesību aktos — 2001. gada Direktīvā Nr. 55. Mums tas ir jāizmanto.

Šķiet, Komisija min divus iemeslus, kāpēc tā šo mehānismu nav izmantojusi. Pirmkārt, ka Ministru Padomē nav balsu vairākuma. Es lūdzu priekšsēdētāju Barroso neminēt to kā iemeslu. Komisijai būtu jāizrāda politiskā vadība un jāuzņemas politiskā iniciatīva iesniegt priekšlikumu par šā mehānisma aktivizēšanu.

Komisija arī apgalvo, ka skaitļi vēl nav pietiekami lieli. Tomēr mums vajadzētu būt uzmanīgiem. Skaits var būt mazs attiecībā pret Eiropu kopumā, bet ļoti liels vienai valstij, no kuras gaida, lai tā pati izmitina visus bēgļus.

Tāpēc es lūdzu personīgi priekšsēdētāju Barroso aktivizēt solidaritātes mehānismu un priekšsēdētāju Van Rompuy lūgt Ministru Padomi izrādīt konkrētu solidaritāti.

  Tunne Kelam (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Eiropadomes rezultātus varētu uzskatīt par politiski un institucionāli apmierinošiem, taču šodienas debašu vēstījums ir tāds, ka krīze nav beigusies. Priekšsēdētājs Barroso teica, ka ekonomiskā situācija joprojām ir sarežģīta un neskaidra, Verhofstadt kungs apstiprināja, ka mēs aizpildām robus, bet krīze nav atrisināta, un priekšsēdētājs Van Rompuy teica, ka problēmas joprojām pastāv.

Šī situācija ir pagātnes kļūdu un piemērotu instrumentu trūkuma rezultāts. Mums ir jāizdara secinājumi attiecībā uz to, kā šīs pagātnes kļūdas tika pieļautas un kā radās iespaidīgais parādu slogs un deficīti. Kas dalībvalstu un ES iestāžu politikā bija nepareizs? Neveicot rūpīgu analīzi un neizdarot secinājumus, kam vajadzētu kļūt par visu iesaistīto pušu apņemšanos, mēs nevarēsim izvairīties no to pašu kļūdu atkārtošanas. Galvenais jautājums paliek konkurētspējas palielināšana. Es ceru, ka Komisijas jaunais Vienotā tirgus akts būs patiesi vērienīgs. Vismaz digitālā vienotā tirgus temats ir izvirzījies ES prioritāšu priekšgalā.

Pēdējais, kas nav mazāk svarīgi — šonedēļ tiks apstiprināta jaunā Igaunijas valdība. Nesenajās vēlēšanās Igaunijas vēlētāji demonstrēja antieiropeisku noskaņojumu, ar lielu vairākumu atkārtoti ievēlot pašreizējo valdību par spīti lielajiem budžeta samazinājumiem ...

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)

  Mairead McGuinness (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Padomes secinājumos ir daudz slavējama, ja mēs raugāmies uz nākotni, bet, iespējams, mazāk slavējama attiecībā uz tagadni un pagātni.

Mani ieinteresēja Catherine Day, augsta ranga Komisijas ierēdnes, komentāri Īrijā pagājušajā nedēļā, kad viņa teica, ka Īrijā saule ir norietējusi. Es ceru, ka tas nenozīmē katru no mums personīgi, un es ceru, ka, ņemot vērā stresa testu rezultātus un jaunās valdības ļoti spēcīgo rīcību, saule Īrijā atkal uzspīdēs. Es arī ceru, ka saule atkal uzspīdēs mūsu iedzīvotājiem, kuri ir ļoti nomākti un zaudējuši ilūzijas, jo viņiem radusies sajūta, ka viņiem ir uzlikts ļoti smags slogs pārējās Eiropas Savienības dēļ.

Es gribu lūgt tos, kuri dusmīgi krata pirkstu par atsevišķu valstu un iedzīvotāju nepareizo uzvedību, atcerēties, ka bija citi, kas arī piedalījās ballītē — es runāju par Eiropas bankām, kuras centās gūt peļņu no ekonomiskā buma, kas bija ne tikai Īrijā, bet arī citviet.

Tomēr šorīt Īrijas plašsaziņas līdzekļos ir parādījies cerības stars. Es redzu, ka globālie finanšu milži atbalsta mūsu ekonomiku pirms stresa testiem, un es ceru, ka viņi saprot, ka Īrija ir novērsusi problēmu pārējai Eiropai, un parādīs mums tik ļoti vajadzīgo solidaritāti attiecībā uz procentu likmēm.

  Jörg Leichtfried (S&D). – (DE) Priekšsēdētājas kundze, Barroso kungs, Van Rompuy kungs! Es gribētu jums uzdot dažus jautājumus. Ir labi, ka panākta vienošanās. Ir labi, ka Eiropas ekonomika un Eiropas valūta būs labāk aizsargāta. Bet vai ar aizsardzību vien pietiek? Vai nav jāiet tālāk? Vai nav jāveicina augšupeja, lai mēs varētu saglabāt to, ko mēs aizstāvam? Es uzskatu, ka pārāk maz tiek darīts un ka tiek īstenota nepareiza stratēģija.

Kāpēc Eiropas Savienība iegulda gurķu, banānu un dzīvo liellopu eksportā, nevis universitātēs, mācību vietās un skolās? Šis ir jautājums, kas mums jāapsver. Kad jūs sakāt, ka mums šim mērķim nav naudas, tad, iespējams, ir jāveic kāda reorganizācija. Mums būtu jāapsver, vai mums nav vajadzīgi jauni ienākumu avoti; šādā gadījumā mums nav jāmeklē nekas cits kā tie, kuri vienmēr ir guvuši peļņu no šīs neaprakstāmās situācijas.

Barroso kungs, kāds ir patiesais iemesls Komisijas pretestībai pret finanšu darījumu nodokli? Lūdzu, atbildiet man uz šo jautājumu. Jums reizi par visām reizēm ir jāizlemj, vai jūs esat finanšu nozares vai mūsu iedzīvotāju pusē.

  Jean-Pierre Audy (PPE). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Van Rompuy kungs, Barroso kungs! Es gribētu pateikties politisko grupu priekšsēdētājiem par Priekšsēdētāju konferences sanāksmes atcelšanu, lai šīs debates saskaņā ar 15. pantu varētu notikt plenārsēdē.

Attiecībā uz stabilitātes mehānismu es gribētu pēc kāda laika atgriezties pie tā, ko teica Lamassoure kungs, izvirzot politiskās kontroles un īpaši šī mehānisma regulēšanas problēmu, un noskaidrot, kurš apstiprinās šā finanšu instrumenta budžeta izpildi.

Savas runas noslēgumā gribu pavaicāt, vai nav pienācis laiks, lai Komisija mums iesniegtu visaptverošu ziņojumu par valsts atbalstu kredītiestādēm un jo īpaši par visām finanšu plūsmām un par valsts parādu.

Visbeidzot es ierosinu apsvērt iespēju izveidot Eiropas sabiedrisko reitingu aģentūru, lai risinātu tās nopietnās problēmas, kuras pastāv attiecībā uz privātajām aģentūrām, jo valsts novērtēšana ir krietni atšķirīga no privāta uzņēmuma novērtēšanas.

  Enrique Guerrero Salom (S&D). – (ES) Priekšsēdētājas kundze! Savas runas sākumā Van Rompuy kungs norādīja, ka 49 dienu laikā ir bijušas trīs lēmumu pieņemšanas Eiropadomes sanāksmes un augstākā līmeņa sanāksme. Citiem vārdiem sakot, sanāksmes, kas iepriekš notika ik pēc trim vai sešiem mēnešiem, tagad ir pastāvīgs Eiropas Savienības pārvaldīšanas veids, lai nodrošinātu tūlītēju reakciju uz neatliekamiem izaicinājumiem.

Tomēr bez šā brīža izaicinājumiem ir arī Eiropas Savienības nākotnes izredzes, un Eiropas Savienības nākotnes izredzes ir atkarīgas no mūsu konkurētspējas. Kādi šobrīd ir mūsu resursi, lai radītu zināšanas? Mums ir tikai dažas pasaules līmeņa universitātes, pētniecībai un attīstībai mēs veltām mazāku ienākumu procentuālo daļu nekā jaunattīstības valstis un attīstītās valstis un tajā pašā laikā mūsu uzņēmumiem ir ļoti niecīga nozīme pētniecībā.

Eiropas dimensija mums ir jāiegūst, nodrošinot koordināciju starp Eiropas universitātēm un ieviešot mācību programmas, kas rada izcilību un sadarbību.

  Graham Watson (ALDE). - Priekšsēdētājas kundze! Padomes un Komisijas priekšsēdētāji runāja par paktu „Euro plus” un par vienoto tirgu. Man ir jautājums par abiem.

Vai viņi piekrīt Eiropas Centrālās bankas priekšsēdētājam, ka būs vajadzīgs daudz lielāks Eiropas Stabilitātes mehānisms? Ja viņi nepiekrīt, vai tas ir tāpēc, ka īsti profesionāļi reti var publiski atzīt to, ko viņi zina personiski?

Vienīgais dalībnieks vienotajā tirgū, kas izpilda noteikumus par 100 %, ir Norvēģija. Tā kā reālais noturības tests šajā krīzē, kuru mēs piedzīvojam, nebūs nevienas bankas un nevienas kodoliekārtas pārbaude, bet gan Eiropas Savienības dalībvalstu solidaritātes pārbaude, vai Komisijas un Padomes priekšsēdētāji uzskata, ka pamatoti var cerēt uz lielāku solidaritāti par to, kādu mēs esam redzējuši līdz šim?

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Viens no sarunu tematiem Eiropas Savienības Padomē bija jaunā eiro zonas krīzes mehānisma noteikšana. Kaut arī klātesošie valdību vadītāji panāca vienošanos par fiksētu eiroobligāciju izveidi, šķiet, viņiem vajadzēs sīkāk apspriesties ar ekspertiem savās valstīs par to galīgo veidu. Kad Slovākijas premjerministre Radičová kundze atgriezās mājās no Briseles, viņa konstatēja, ka valsts parlamentā viņai trūkst pietiekama atbalsta tai nostājai, ko viņa bija ieņēmusi Padomes sarunās.

Ja pareizi un precīzi netiks izstrādāts mehānisms maksātnespējīgo valstu bankrota regulēšanai un tas netiks aktivizēts eiro zonas sistēmā, tad ierosinātais pastāvīgais mehānisms drīzāk kļūs par Eiropas parādsaistību pastāvīgo instrumentu. Tāpēc neviens atbildīgs valsts parlaments šādā formā to nevar pieņemt. Tādēļ es gribētu lūgt jūs, Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētāja kungs, politiskajos priekšlikumos vairāk ņemt vērā kvalificētu ekspertu atzinumus.

  Andrew Henry William Brons (NI). - Priekšsēdētājas kundze! Sanāksmes ziņojuma 5. punktā ir teikts, ka tiks iesniegti politikas pasākumi, lai koriģētu nelabvēlīgu un noturīgu makroekonomikas nelīdzsvarotību un uzlabotu konkurētspēju, bet ziņojuma ievadā tiek runāts par tirdzniecības sekmēšanu ar trešām valstīm.

Imports no trešām valstīm, jo īpaši tā sauktajām jaunattīstības ekonomikām, ir lielākais tirdzniecības nelīdzsvarotības un konkurētnespējas cēlonis. Attīstītajām ekonomikām būtu neiespējami sacensties ar ražoto importu no šīm valstīm, nesamazinot algas līdz to līmenim.

Patiesi, tas ir netieši norādīts sadaļā 16. lappusē par konkurētspējas veicināšanu. Tajā teikts: „Panākto vērtēs, pamatojoties uz to, kas notiek algu un ražīguma jomā, un uz konkurētspējas korekciju vajadzībām”. Ko tas nozīmē?

Tas varētu nozīmēt tikai vienu. Algas ir jāsamazina, lai preces padarītu konkurētspējīgas ar precēm no jaunattīstības valstīm. Laikā, kad tādi principi kā brīvā tirdzniecība ir neaizskarami, Eiropas darba ņēmēju ekonomiskās intereses, šķiet, nav jāņem vērā.

  Seán Kelly (PPE). - Priekšsēdētājas kundze! Man nepatīk, ka mani ved pavadā vai ka man jābūt kādam pateicīgam, un tas nepatīk arī Īrijas iedzīvotājiem — neatkarīgai tautai. Tādēļ nesenais ES un SVF atbalsts ļoti aizskāra Īrijas iedzīvotājus. Taču es nepiekrītu viedoklim, ka tajā vainojama Eiropa. Tas notika galvenokārt Īrijas banku, regulatora un valdības dēļ, nevis Īrijas iedzīvotāju dēļ, taču tagad par to jāmaksā Īrijas iedzīvotājiem, un slogs ir pārāk liels.

Tādēļ es vēlos lūgt divas lietas: pirmkārt, procentu likmes ir jāsamazina, un es gribu pateikties komisāram Rehn un priekšsēdētājam Barroso par viņu signāliem šajā saistībā. Otrkārt, es domāju, ka obligāciju īpašniekiem būs jāmaksā — ja ne visu riska faktoru, tad vismaz viņi ir pelnījuši nelielu procentu likmju pazemināšanu. Privātpersonas nesaņem garantētus bezprocentu ieguldījumus, un tādi nebūtu jāsaņem arī obligāciju īpašniekiem. Ja šīs divas lietas tiks izdarītas, tad, iespējams, mēs varēsim gūt panākumus.

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētājas kundze, Van Rompuy kungs, Barroso kungs, dāmas un kungi! Padomes secinājumi par ekonomikas politiku un pakts „Euro plus” atvēra īstu Eiropas Pandoras lādi, no kuras laukā nāks tikai problēmas, un Eiropas iedzīvotājiem būs jāstājas pretī šīm problēmām. Sociālās labklājības un darba samaksas indeksācijas apšaubīšana, ražīguma un algu sasaiste, pirktspējas samazināšanās un pensionēšanās vecuma paaugstināšana ir tikai daži piemēri tai taupības krīzei, kas mūs sagaida. Es jūtos satriekts, redzot, ka Padome acīmredzot no krīzes nav izdarījusi nekādus secinājumus.

Protams, mums vajadzīga politika, kas pamatota uz budžeta atbildību un disciplīnu, neviens to neapstrīd, bet mums nebūtu jāuzstāj, lai visus centienus īsteno iedzīvotāji, jo viņi ir mūsu vienīgā iespēja iziet no šīs krīzes daudz spēcīgākiem. Jūs pārāk ātri aizmirstat finanšu un banku sektoru, kuram arī vajadzētu dot savu ieguldījumu šajos izšķirīgajos centienos un kuram galvenokārt būtu jārīkojas atbildīgāk.

Kad mēs beidzot redzēsim nodokli finanšu darījumiem? Laikā, kad 16 miljoni Eiropas iedzīvotāju ir bez darba, cenas pieaug un spekulatīvie viļņi šūpo kontinentu, Padome upura slogu uzkrauj darbam un darba ņēmējiem, nevis kapitālam, un tas ir nepieņemami.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētājas kundze! Priekšsēdētājs Van Rompuy novērtēja paktu „Euro plus” kā jaunu turpmākās ekonomikas koordinācijas posmu, un šis patiesi ir pilnīgi jauns periods makroekonomikas koordinācijas jomā. Līdzīgi to uzlūko Eiropas Savienības Padomes priekšsēdētājs premjerministrs Viktor Orbán, raksturojot to kā nākotnes Eiropas ekonomikas sistēmas pīlāru. Vienlaikus diemžēl starp priekšsēdētāja Van Rompuy minētajām valstīm nav Ungārijas, jo Ungārija par nelaimi nepiedalās paktā „Euro plus”. Ļoti daudzi Ungārijas iedzīvotāji un ekonomisti nesaprot, kāpēc Ungārijas valdības lēmums ir šāds, jo Ungārija ir maza valsts ar atvērtu ekonomiku, un arguments, ka tas būtu sarežģījis konkurenci nodokļu jomā, ir nepamatots, jo šis pakts paredz tikai uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes saskaņošanu. Apkaunojoši, ka Ungārija palaida garām šo iespēju.

  Franz Obermayr (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Eiropas Savienība ir atlikšanas meistars. Gadu desmitiem Gaddafi tika uzskatīts par nopietnu partneri, gadu desmitiem ar kodolenerģiju saistītie draudi tika slēpti, un tagad mēs novirzām milzīgus līdzekļus drošības tīklā, kas acīmredzami nedarbojas. Kāpēc cilvēki nevarētu saprast, ka eiro krīzi nevar atrisināt ar drošības tīklu? ASV kredītvērtējuma aģentūras ir pazeminājušas vispirms Grieķijas un tagad Portugāles vērtējumu, un tagad no glābšanas pasākumu kopuma labumu gūst tikai bankas un spekulanti, kas spekulē uz bankrotējošām eiro zonas dalībvalstīm.

Tāpēc es saku, ka ir pēdējais laiks pielikt punktu drošības tīklam un pārvilkt svītru eiroobligāciju plāniem. Ja bankrotējušās valstis paliks eiro zonā, tas iezīmēs eiro beigu sākumu. Tāpēc mēs drīzāk ieteiktu glābšanas pasākumu kopumam piešķirtos miljardus izmantot, lai ar ilgtspējīgiem vietējiem projektiem apturētu bēgļu plūsmu no Ziemeļāfrikas vai lai nodrošinātu patiesu neatkarību no kodolenerģijas. Tas noteikti būtu labāks ieguldījums nekā vienkārši izšķiest naudu starptautisko kredītvērtējuma aģentūru kazino.

  Ana Gomes (S&D). – (PT) Priekšsēdētājas kundze! Tie, kas Portugālei uzspiež šo šķietamo atbalstu, patiesībā nevēlas palīdzēt, bet gan nopelnīt, gremdējot mūs un gremdējot eiro. Tas ir tāpēc, ka šajā Eiropā, kur solidaritāte, kohēzija un Kopienas metode ir kļuvusi par tukšiem vārdiem, šis šķietamais atbalsts ir tikai maksa bankām, kas mūs iegrūdušas šajā nomācošajā parādu virpulī — tas viss notiek uz valstu rēķina, ar pakta „Euro plus” neoliberālajiem pasākumiem, bez ieguldījumiem, lai atjaunotu izaugsmi un nodarbinātību, bez eiroobligācijām, bez finanšu darījumu nodokļa un bez pasākumiem tās makroekonomikas nelīdzsvarotības risināšanai, kas iznīcina eiro.

Šajā Eiropā, kur bankas ir pārāk lielas, lai bankrotētu, bet valstīm un iedzīvotājiem tiek ļauts bankrotēt, aklums vai ieinteresētība ir izskaidrojums tam, ka Komisija un Padome ir atteikušās veikt pasākumus pret nodokļu oāzēm. Vai būs iespējams attīrīt, regulēt un pārraudzīt finanšu sistēmu, vienlaikus ļaujot palikt neaizskaramiem tiem melnajiem caurumiem, kas tiek izmantoti korupcijai, nodokļu krāpšanai un nemaksāšanai, un organizētajai noziedzībai?

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētājas kundze! Vispirms es vēlos pievērst uzmanību Padomes sanāksmes secinājumu nepareizajam tematam; šajos secinājumos teikts, ka mums ir ekonomikas izaugsme, un vienlaikus teikts, ka mums ir jātaupa. Apsēstība ar fiskālo konsolidāciju krīzes laikā mums var izrādīties liktenīga. Mūsu nepārprotamai prioritātei ir jābūt nodarbinātības atjaunošanai un ilgtspējīgai ekonomikas izaugsmei.

Dāmas un kungi, krīzes smagumu uz saviem pleciem iznes iedzīvotāji. No vienas puses, viņi zaudē darbu un viņus smagi skar valdības izmaksu samazināšana, un, no otras puses, pastāv risks, ka eiroobligāciju pastiprināšanai vajadzīgo līdzekļu iegūšanai tiks izmantoti tikai viņu maksātie nodokļi. Galvenā loma eiroobligāciju pastiprināšanā būtu jāuzņemas finanšu nozares dalībniekiem.

Priekšsēdētājas kundze, Komisijas priekšsēdētāj! Eiropas Savienībai šobrīd ir jākoordinē ekonomikas un sociālā politika ar mērķi veicināt nodarbinātību un izkļūt no krīzes. Mums arī jāpanāk vienprātība attiecībā uz eiro aizsargāšanu, iesaistot privāto finanšu sektoru.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētājas kundze! Līguma pārskatīšanas rezultātā tika sākta ESM izveide. Es vēlreiz lūdzu visus ievērot atbilstīgos kritērijus. Galu galā, ņemot vērā spēcīgo un ilgstošo strukturālo krīzi, ir bezatbildīgi nostādīt vēl kādu dalībvalsti un tās iedzīvotājus ugunslīnijā. Eiropas Stabilitātes mehānisms ir attaisnojams tikai tad, ja visas valstis izpilda savas budžeta saistības un piekrīt īstenot rentabilitātes panākšanai paredzētos pasākumus.

Krīze Japānā ir mums parādījusi, cik „droša” var būt kodolenerģija. Dabai piemīt lielāks spēks par to, ko cilvēks spēj „pieradināt”. Ņemot vērā Černobiļas pieredzi, mēs varam tikai cerēt, ka noturības testiem tiks piemēroti stingrāki piesardzības pasākumi par tiem ierobežojumiem, ko piemēroja pagājušajā nedēļā. Ir laiks pārtraukt kodolenerģijas izmantošanu. Tādēļ pievērsīsimies beidzot atjaunojamajai enerģijai. Piemēram, NorGer zemūdens elektrības kabeļa projekts varētu aizstāt 60 kodolspēkstacijas.

  Zigmantas Balčytis (S&D). - (LT) Priekšsēdētājas kundze! Es atzinīgi vērtēju to, ka Eiropadomei ir izdevies panākt vienošanos par noteiktiem jautājumiem, kuri Eiropai ir īpaši svarīgi. Kā vienu no prioritātēm es vēlos izcelt jautājumu par Eiropas pusgadu un tā svarīgo nozīmi. Es uzskatu, ka jāpiešķir prioritāte uzticamu dalībvalstu budžetu un sociālā taisnīguma un fiskālās ilgtspējas atjaunošanai, un tas radītu apstākļus, lai ātrāk atjaunotos stabilitāte un dalībvalstu ekonomika ātrāk atveseļotos. Ir ļoti svarīgi konsolidēt centienus, lai papildinātu strukturālās reformas jo īpaši to Eiropas Savienības prioritāšu īstenošanā, kas noteiktas stratēģijā „Eiropa 2020”. Īpaši svarīgai lomai vajadzētu būt Komisijai, kurai ļoti atbildīgi jāuzrauga dalībvalstu rīcība un jāseko tam, lai saskaņā ar valstu stabilitātes un konverģences programmām tiktu veikti konkrēti pasākumi. Turklāt joprojām pastāv nopietnas bažas saistībā ar Eiropas Centrālās bankas, Padomes un Eiropas Komisijas attieksmi pret situāciju, ar ko saskaras komercbankas, kā arī pret ārvalstu kredītvērtējuma aģentūru darbībām.

  José Manuel Barroso, Komisijas priekšsēdētājs. − (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Attiecībā uz pēdējās Eiropadomes novērtējumu es uzskatu, ka analīze, ko es sniedzu, bija pietiekami labi līdzsvarota un pietiekami saprātīga.

Manuprāt, ir pareizi atzīt, ka mēs esam panākuši svarīgu progresu attiecībā uz struktūru. Ja salīdzinām to, kas mums tagad ir, ar to, kā mums iepriekš nebija, tas neapšaubāmi ir svarīgs solis uz priekšu. Piemēram, ir izveidots pastāvīgs stabilitātes mehānisms, kurš Līgumā pat nebija paredzēts. Turklāt Parlaments ar pārliecinošu balsu vairākumu atbalstīja ierobežotu Līguma reformu, lai radītu jaunu instrumentu — instrumentu, kura līdz šim nebija.

Tādēļ būsim saprātīgi godīgi savā novērtējumā. Es uzskatu, ka ir panākts ievērojams progress saistībā ar reakciju uz krīzi un saistībā ar secinājumiem, kas izdarīti attiecībā uz tiem trūkumiem, kas iepriekš pastāvējuši instrumentu vai politikas līmenī. Taču vienlaikus es ļoti skaidri pateicu, ka ar to, iespējams, nepietiks. Ir jābūt struktūrai, arhitektūrai, bet ir arī jāpiemēro politika. Patiešām, reālais pārbaudījums būs redzēt, ko pēc šo secinājumu pieņemšanas valdības un arī mūsu iestādes spēs panākt pēc būtības. Būtība ir svarīgāka nekā instrumenti.

Taču vienlaikus es jums jau teicu — manuprāt, ļoti pārredzami —, ka attiecībā uz vērienīgumu Komisija būtu gribējusi dažās jomās iet tālāk. Mēs, piemēram, uzsvērām to, ka attiecībā uz pastāvīgo stabilitātes mehānismu mēs atbalstām lielāku elastību. Diemžēl nebija iespējams panākt vienprātību par šo lielāko vērienīgumu. Neraugoties uz to, es domāju, ka būtu kļūda noraidīt tos ieguvumus, ko esam panākuši.

Turpinot vērienīguma tematu, es gribētu uzsvērt šo svarīgo aspektu, jo daži ierosināja, ka Komisijai būtu jāiesniedz citi priekšlikumi. Praktiski visu, ko jūs minējāt, Komisija jau ir ierosinājusi. 2010. gada 9. maijā Komisija — es un komisārs Rehn — iesniedza tiesību aktu priekšlikumu par pieeju stabilitātes mehānismam, kas pilnīgi pamatota uz Kopienas metodi.

Mēs, piemēram, ierosinājām parādu pārvaldības apvienošanu, kas tiek norādīta kā solidāra atbildība. Mūsu dalībvalstis to noraidīja. Būtiska ir nevis jūsu, Verhofstadt kungs, bet dalībvalstu piekrišana. Mēs iesniedzām šo dokumentu eiro zonas augstākā līmeņa sanāksmē. Dalībvalstis ar lielu balsu vairākumu to noraidīja. Tā ir realitāte.

Konkrētajā jautājumā par to, vai pastāvīgajam stabilitātes mehānismam jāpiemēro vienbalsīga lēmuma vai balsu vairākuma noteikums, es personīgi ierosināju pēdējo; Eiropadomes priekšsēdētāja un atsevišķu valstu vai valdību vadītāju klātbūtnē es uzstāju, ka viņiem būtu jāpieņem noteikums par kvalificētu balsu vairākumu. Tomēr tas tika noraidīts.

Tādējādi vienmēr var uzstāt, bet noteikumiem ir jābūt skaidriem un ir jāzina, pie kā vērsties ar savām prasībām. Komisija ir iesniegusi vērienīgus priekšlikumus, piemēram, attiecībā uz stresa testiem; Eiropas Komisija un Eiropas Centrālā banka ir arī ierosinājusi uzticamus un pārredzamus testus attiecībā uz Eiropas Banku.

Attiecībā uz eiroobligācijām, manuprāt, Komisija jau vismaz 30 gadus runā par eiroobligācijām. To noraidīja dažas mūsu dalībvalstis. Es pats ierosināju — un varu jums apliecināt, ka es darīšu to pašu arī attiecībā uz finanšu perspektīvu —, ka mums šobrīd varētu būt vismaz obligāciju projekts ieguldījumu finansēšanai Eiropas budžeta projekta līmenī. Tad mēs redzēsim, kurš atbalstīs šo pieeju Eiropas ieguldījumu labā. Un varbūt tad daži no jums varētu mūs pārliecināt ar jūsu pašu Eiropas partijām atbalstīt šo daudz tālejošāko pieeju finanšu perspektīvai. Šī varētu būt iespēja, lai mēs sadarbotos vēl ciešāk. Tas ir viss, ko gribēju pateikt par vērienīgumu Eiropas līmenī.

(Aplausi)

Pat attiecībā uz sociālo jautājumu, par kuru es šobrīd vēlos runāt, Komisija daudz darīja, lai nodrošinātu, ka stratēģijā laikposmam līdz 2020. gadam lielāks uzsvars tiek likts uz sociālajiem aspektiem, kā arī uz izglītību. Tomēr tas nebija viegli. Dažas valdības teica, ka atbilstīgi subsidiaritātes principam Eiropa vai Eiropas Savienība nevar veikt tiešas darbības attiecībā uz sociālajiem aspektiem un izglītību.

Centīsimies tagad stratēģijas laikposmam līdz 2020. gadam, kurā tomēr bija iespējams panākt zināmu vienošanos, piemēram, par cīņas pret nabadzību un sociālo atstumtību iekļaušanu, ietvaros attīstīt šo politiku, kā arī veicināt ieguldījumus, jo īpaši izglītībā un jauninājumos.

Taču šajā saistībā vēlos jums pastāstīt kaut ko, par ko jūs, iespējams, neesat informēti. Pirms kāda laika — šķiet, pirms diviem gadiem — Komisija ierosināja, lai dažiem Eiropas iedzīvotājiem tiktu sniegta ārkārtas pārtikas palīdzība, jo pašlaik arī Eiropā ir cilvēki, kuriem nav ko ēst. Nesen es kopā ar Joseph Daul, Eiropas Tautas Partijas (Kristīgo demokrātu) grupas priekšsēdētāju apmeklēju pārtikas banku šeit, Bas-Rhin. Eiropā ir ar nabadzību saistītas problēmas. Vai jūs zinājāt, ka divas valdības iesūdzēja Komisiju Eiropas Savienības tiesā, jo Komisija ir ieviesusi mehānismu, lai palīdzētu nabadzīgākajiem iedzīvotājiem Eiropā? Tāda ir situācija.

Vēlos izteikties pilnīgi skaidri. Komisija ir par tādu Eiropu, kas ir vērienīgāka attiecībā uz pārvaldību; tā ir par taisnīgu izaugsmi un lielāku sociālo taisnīgumu Eiropas līmenī. Tomēr vienlaikus mums vajadzīga Parlamenta un dalībvalstu iesaistīšanās. Un mums par to ir jācīnās. Tādēļ, manuprāt, Komisijas kritizēšana patiesībā ir nevietā, jo tā vada cīņu par sociālāku, godīgāku Eiropu un par daudz uzticamāku pārvaldību.

Tajā pašā laikā gribu pilnīgi skaidri izteikties arī šajā jautājumā. Es nedomāju, ka Eiropai būtu līdzēts, pasakot, ka pašreizējā problēma ir Eiropas problēma, it kā tā vispār nebūtu dažu valdību atbildība, ka tās ir ļāvušas saviem parādiem sasniegt neilgtspējīgu līmeni vai savām bankām panākt tādu izaugsmes līmeni, kas vairākas reizes pārsniedz to iekšzemes kopproduktu. Valdības arī ir daļēji atbildīgas. Šī atbildība ir būtiska. Tāpēc mums ir jārod uz solidaritāti pamatoti risinājumi, bet ir arī jārīkojas atbildīgi. Tāpēc, piemēram, es jūtos lepns, ka Komisija un es esam atbalstījuši priekšlikumu, kura mērķis ir samazināt Grieķijas maksātās procentu likmes, un šobrīd mēs darām to pašu attiecībā uz Īriju. Mēs domājam, ka ir pareizi to darīt ne tikai tāpēc, lai novērstu ārkārtīgi lielu izmaksu piemērošanu Grieķijas un Īrijas iedzīvotājiem, bet arī tāpēc, lai nodrošinātu parāda ilgtspēju. Tādējādi solidaritātes un atbildības garā mēs varam atrast kopīgas atbildes, kas mums ļaus, es ceru, novērst problēmu, uz kuru daži no jums norādīja un kura mani satrauc, proti, zināmu šķelšanos Eiropā, jo īpaši šķelšanos starp ziemeļiem un dienvidiem, starp centru un perifēriju. Es domāju, ka tā Eiropa, ko mēs gribam izveidot, ir solidaritātes Eiropa — nevis pirmās un otrās klases Eiropa, bet Eiropa, ar kuru visi Eiropas iedzīvotāji var identificēties.

Es jau esmu vārdos un darbos G20 līmenī Eiropas Savienības vārdā aizstāvējis finanšu darījumu nodokli. Milzīgs skaits mūsu G20 partneru to noraidīja.

Jautājums, ko mēs pašlaik apspriežam, ir šāds: vai mēs Eiropas līmenī varam — vai mums to vajadzētu — ieviest finanšu darījumu nodokli vai nē. Es atkārtoju, būsim godīgi. Vairākas dalībvalstis pašos pamatos ir pret to. Tās nepiekritīs. Pēdējā Eiropadomes sanāksmē es teicu, ka Komisija pašlaik veic dažādu iespēju ietekmes novērtējumu finanšu nozarei un drīz izvirzīs priekšlikumus. Bija ļoti svarīgi, ka Komisija to paziņoja Eiropadomei, jo vismaz Eiropadomes secinājumos ir iekļauta apņemšanās izskatīt tos priekšlikumus, ko Komisija iesniegs attiecībā uz nodokļiem finanšu jomā. Es uzskatu, ka taisnīguma ziņā ir svarīgi, lai finanšu nozare — un lielā mērā vismaz dažas no darbībām finanšu nozarē ir izraisījušas šo krīzi — arī dotu savu ieguldījumu reakcijā uz krīzi. Manuprāt, tas ir galvenais taisnīguma ziņā. Tā ir mana personīgā nostāja, un es nešaubos, arī Komisijas nostāja. Es izvirzīšu priekšlikumus par šo jautājumu.

Tas pats attiecas uz KKUINB. Dažās Padomes aprindās pastāv zināma pretestība, bet Komisija ir izvirzījusi šo priekšlikumu un mēs par to cīnīsimies, jo mēs uzskatām, ka KKUINB ir svarīgs priekšnoteikums vienotā tirgus izveides pabeigšanai. Tieši šāda ir pieeja, ko mēs aizstāvam.

Mēs ļoti ilgi esam apsprieduši procesu un instrumentus. Tagad ir pienācis laiks, lai process un instrumenti kalpo saturam. Process un instrumenti ir svarīgi, bet tie kalpo saturam un nevar to aizstāt. Uzdevums, kas mums jāizpilda, ir mūsu ekonomikas atjaunošana. Patiesība ir tāda, ka, lai varētu ieguldīt, mums ir vajadzīga uzticība. Uzticība ir atkarīga no mūsu spējas modernizēt, ieviest jauninājumus un kļūt ilgtspējīgākiem un konkurētspējīgākiem. Nejauksim cēloni ar sekām. Ieguldījumi tiks piesaistīti, ja mēs ātri un izlēmīgi īstenosim stratēģiju „Eiropa 2020” un ja mēs īstenosim savu mērķi izveidot ilgtspējīgu un konkurētspējīgu Eiropu solidaritātes garā un arī solidāri ar visām dalībvalstīm, tostarp Portugāli.

(FR) Schulz kungs, jūs ļoti labi zināt, ka es kā Komisijas priekšsēdētājs nevaru iejaukties Portugāles iekšpolitikā. Ja kādu dienu jūs vairs nebūsiet Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas priekšsēdētājs un jums būs citi pienākumi, esmu drošs, ka jūs pilnīgi neatkarīgi veiksiet šos jaunos pienākumus un neiejauksieties savas grupas iekšējās lietās.

Taču tajā pašā laikā man jums jāsaka, ka politiskā krīze Portugālē nav atvieglojusi situāciju, jo Portugāle jau iepriekš atradās diezgan sarežģītā situācijā. Par spīti tam mums, Eiropas iestādēm, ir jāievēro arī valstu demokrātija un valstu parlamentu lēmumi, un mēs ceram, ka Portugāle atradīs labāko izeju.

Jebkurā gadījumā Komisija atbalsta Portugāli, palīdzot rast labākos risinājumus, protams, atbilstīgi saistībām, ko tā ir uzņēmusies, un noteiktajiem pienākumiem pret tās Eiropas partneriem. Es uzskatu, ka mēs varam pārvarēt krīzi, rīkojoties šādā aktīvas solidaritātes un atbildības garā.

Ir taisnība, ka šodien šeit ir izteikti diezgan pesimistiski viedokļi. Turklāt kā Eiropas iedzīvotāju ievēlēti pārstāvji jūs atspoguļojat valdošo noskaņojumu Eiropā. Lai gan ir tikai dabiski, ka mēs esam nobažījušies, es uzskatu, ka mums vajadzētu būt politiskajai drosmei un izpratnei, lai izrādītu uzticību savam Eiropas projektam, jo es nedomāju, ka būdami pesimistiski mēs spēsim atjaunot uzticību Eiropā. Komisija ir gatava ar entuziasmu turpināt sadarboties ar jums, ar Eiropadomi, Padomi, ar visām iestādēm, lai izveidotu spēcīgāku, ilgtspējīgāku, taisnīgāku un konkurētspējīgāku Eiropu.

(Aplausi)

  Herman Van Rompuy, Eiropadomes priekšsēdētājs. – (FR) Priekšsēdētājas kundze, godājamie deputāti! Es priecājos, ka varu uzstāties tik pilnā Parlamenta sēžu zālē — pilnākajā, kopš esmu kļuvis par Padomes priekšsēdētāju,

(Aplausi)

bet man ir iespaids, ka jūs esat atnākuši ne tikai tādēļ, lai klausītos manī.

Vispirms es gribētu jums visiem pateikties par visiem jūsu komentāriem — gan pozitīviem, gan negatīviem. Es biju pārsteigts jo īpaši tāpēc, ka Eiropadomē mums jābūt vienprātībai un mēs cenšamies panākt vienprātību starp visiem jūsu kolēģiem no visām jūsu partijām, premjerministriem un valstu vadītājiem. Jūsu politiskajām grupām pieder sociālisti, Kristīgie demokrāti, konservatīvie, liberāļi, un ikreiz mēs cenšamies nodrošināt un nodrošinām vienošanos starp viņiem.

Kāds pirmīt teica, ka man jābūt ideālistam, sapņotājam. Es nedomāju, ka tas ir mans uzdevums, bet tas, ko es mēģinu darīt, vismaz cik tas ir iespējams — un Komisijas priekšsēdētājs to var apliecināt —, ir rīkoties tā, lai vairumā gadījumu mēs panāktu konverģenci starp Komisijas priekšlikumiem un Eiropadomes iznākumu. Minēšu darba grupas piemēru, kad Komisijas priekšlikumi bija darba grupas par ekonomikas pārvaldību pamats, un rezultāts ir ļoti tuvs Komisijas priekšlikumiem. Un es centīšos — mēs ar Parlamentu centīsimies — uzlabot šos priekšlikumus vēl vairāk. Tādējādi mans uzdevums ir panākt vienprātību, taču tādu vienprātību, kas iespēju robežās ir pamatota arī uz Kopienu, un es domāju, ka dažās izšķirīgajās jomās man ir izdevies to panākt.

Attiecībā uz paktu „Euro plus” — īso dokumentu, kas bija izejas punkts mūsu diskusijām un galīgajam pakta „Euro plus” dokumentam — daudzi no jums, pat tie, kas pārstāv skeptiskās politiskās grupas, ir teikuši, ka viņu valstīm būtu jāpievienojas paktam „Euro plus”. Iespējams, tas ir tāpēc, ka šis pakts galu galā nemaz nav tik slikts. Mums ir izdevies panākt kompromisu starp vērienīgiem mērķiem, lai mūsu ekonomika saglabātu konkurētspēju un valsts finanses saglabātu ilgtspēju, un īstenošanu valsts līmenī, jo vairumā gadījumu tie lēmumi, kas mums jāpieņem, ir valstu lēmumi.

Mans otrais novērojums attiecas uz metodoloģiju. Daudz kritisko izteicienu saistībā ar Eiropu pēc būtības ir pamatoti, taču neatbilst Līgumam. Piemēram, visa kodolpolitika, enerģijas avotu struktūra ietilpst valsts jurisdikcijā, un es nevaru neko darīt, lai to mainītu. Pat kodoliekārtu drošība un aizsardzība lielākoties ir valsts jurisdikcijā. Ir Kopienas kompetences, Eiropas kompetences, un Eiropadomes secinājumos mēs centāmies tās iespējami vairāk sekmēt. Es nedomāju, ka Komisijai jebkad būtu bijusi tik svarīga nozīme kodoldrošībā, kāda tai ir pēc Eiropadomes sanāksmes, kas notika pirms dažām dienām. Tomēr mums joprojām ir jāstrādā saskaņā ar Līgumu.

Tika runāts par minimālo darba algu dažās valstīs, taču tā ir valsts kompetence. Tika runāts par nevienlīdzību, darbavietu nedrošību, netaisnību, taču lielākoties šie pasākumi ir daļa no valsts programmas. Tomēr es gribētu piebilst, ka daudzi pasākumi, kas tagad jāveic attiecībā uz konkurētspēju un valsts finansēm, ir pasākumi, kas valstu valdībām patiesībā bija jāpieņem pat bez Eiropas spiediena. Eiropa izdara papildu spiedienu, jo vismaz 17 valstīs ir Kopienas valūta, kas ir jāaizsargā. Tomēr lielākajā daļā valstu vajadzīgie pasākumi ir jāveic pašas valsts interesēs, tās iedzīvotāju interesēs, lai tā aizsargātu pati savu nākotni. Un Eiropa izdara papildu spiedienu, lai tas notiktu.

Tāpēc neizvirzīsim pret Eiropas Savienību nevienu nepamatotu apsūdzību. Vai mūsu pārvaldības pasākumi ir pārāk vāji? Padome sadarbosies ar Eiropas Parlamentu, lai uzlabotu ekonomikas pārvaldību, un es esmu pārliecināts, ka tāpat kā citos gadījumos tiks rasts kompromiss. Iespējams, ka vienā no 17 valstīm ir centrālās bankas pārvaldnieks, kuram ir virkne kritisku iebildumu attiecībā uz ekonomikas pārvaldību, taču es varu citēt citus pārvaldniekus vai banku direktorus no valstīm, kas atrodas tuvu Nīderlandei, kuriem ir pilnīgi atšķirīgs viedoklis. Ja nepieciešams, es varu jums minēt vārdus un citātus: tas ir vieglākais veids, kā strādāt.

Attiecībā uz pašreizējo krīzi, godājamie deputāti, ir nākotne un ir instrumenti, par kuriem ir pieņemti svarīgi lēmumi, taču, protams, ir arī pagātne. Kā jau minēju, pagātne ir jāpārvar. Pat ar labākajiem instrumentiem, kādus mēs varam piedāvāt — spējas, stabilitātes mehānismu, Līguma grozīšanu, ekonomikas pārvaldību, paktu —, mēs neatrisināsim to valstu problēmas, kuras cīnās ar ekonomikas krīzi, mēs neatrisināsim banku, kas joprojām izjūt spiedienu, problēmas. Tādējādi ir nākotne un ir pagātne.

Attiecībā uz pagātni dažās dalībvalstīs un Eiropas līmenī trūka politikas. Mums jābūt paškritiskiem šajā jautājumā. Taču mums ir jānodrošina un mēs nodrošināsim, lai šāda krīze nākotnē vairs neatkārtotos, un mēs jau esam veikuši vajadzīgos pasākumus. Vienlaikus, kā jau minēju, mums ir jārisina pagātnes mantojuma sekas, kas attiecas uz noteiktām valstīm, kuras jūs zināt un kuras ir iekļautas programmā — piemēram, Grieķija un Īrija —, un saistībā ar citām valstīm, kurās mēs veicam pasākumus, lai novērstu to iekļaušanu programmā. Vai mēs varējām veikt šos pasākumus pirms gada? Nē! Vai pagātnē ir pieļautas lielas kļūdas? Pirms septiņiem vai astoņiem gadiem mēs mazinājām Stabilitātes un izaugsmes pakta nozīmi. Ja mēs nebūtu to izdarījuši, mums būtu daudz efektīvāki instrumenti un mēs būtu varējuši novērst daudzas krīzes.

Attiecībā uz ekonomikas izaugsmi, godājamie deputāti, kopš 2010. gada tā vidēji ir 2 %, kas ir vidējais rādītājs desmitgadei no 1999. gada līdz 2008. gadam. Mums 2010. gadā bija ekonomikas izaugsme, un 2011. gadā tā vidēji ir 2 %. Vai mums vajadzētu darīt vairāk? Protams, vajadzētu. Vai valsts ieguldījumi ir vienīgais instruments? Nebūt ne! Iekšējais tirgus, vienotais tirgus ir ārkārtīgi svarīgs. To ir jāturpina attīstīt. Komisija ir iesniegusi priekšlikumus, un tie pēc dažām nedēļām tiks atkal apspriesti jūnija Eiropadomē, un rudenī mēs vēlreiz atgriezīsimies pie šā jautājuma.

Visbeidzot, mums var izteikt daudz kritikas par Lībijas tematu. Tomēr bez Eiropas, bez Eiropas vadības Lībijā būtu notikusi asinspirts. Bez Eiropas būtu notikuši slaktiņi. Daži no jums ir ļoti kritiski izteikušies par Eiropas Savienību. Taču mēs rīkojāmies savlaikus! Un bez Eiropas nekas nebūtu paveikts pasaules līmenī, Apvienoto Nāciju līmenī. Es uzskatu, ka pēc visas kritikas, kas tika izteikta, mums ir tiesības dzirdēt arī šo patiesību. Vai mēs pagātnē rīkojāmies nepareizi? Vai mēs pieņēmām pareizo politiku? Nē! Vai mēs labojām savas kļūdas? Jā! Un Eiropas Savienībai pienākas pateicība par to labošanu.

(Aplausi)

Es vēlos noslēgt savu runu savā dzimtajā valodā.

(NL) Es ieklausījos Eppink kungā, kurš paziņoja, ka viņš jūtas pievilts. Arī es jūtos tik liela intelektuāla negodīguma nomākts. Es neturpināšu šo tematu, taču tas, ka Eppink kungs šeit stāvēja, vēcinot fotogrāfiju, lieliski zinādams, ka es šajā vizītē biju kā amatpersona un ka tā nav mana personīgā pārliecība, man jāsaka, liek man justies ļoti nomāktam.

SĒDI VADA E. McMILLAN-SCOTT
Priekšsēdētāja vietnieks

  Martin Schulz (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Šo debašu beigās es vēlos izteikt personīgu novērojumu. Es runāju ne tikai savā vārdā, bet arī daudzu savu kolēģu vārdā, kas šeit bija visu šo laiku un sekoja šīm debatēm. Visu laiku, kopš es esmu šeit, Eiropas Parlamentā, es reti kad esmu juties tik slikti kā šodien, mijiedarbībā starp jums un Barroso kungu. Es gribu izteikties ļoti skaidri šajā saistībā. Barroso kungs, jūs mums teicāt: „Man atvērtās iniciatīvas, kuras atbalstīja liels vairākums šajā Parlamentā, cieta neveiksmi tāpēc, ka dalībvalstis tās noraidīja”. Vēlos dot jums padomu: iesniedziet savas iniciatīvas tiesību aktu projektu veidā. Tādējādi jūs iegūsiet Parlamenta vairākuma atbalstu, un Padomei vairs nebūs iespēju slēpties.

(Aplausi)

Es vēlos jūs lūgt: lūdzu, beidziet slēpties aiz Padomes.

Jums, Van Rompuy kungs, es gribētu pateikt šo: jūs teicāt, ka Padomes līmenī esat panācis kompromisu starp sociālistiem, liberāļiem, konservatīvajiem un Kristīgajiem demokrātiem. Padome sastāv no suverēnu valstu ministriem un premjerministriem. Šeit mēs bijām liecinieki tam, ka Padomes priekšsēdētājs centās pagriezt Lisabonas līgumu pretējā virzienā. Lisabonas līguma rezultāts ir tāds, ka valstu vai valdību vadītāju Padome pati sev piešķir aizvien lielāku varu, vienlaikus sakot: „mūsu lēmumi tiek pieņemti vienprātīgi”. Tā nav Lisabonas līguma būtība. Lisabonas līguma mērķis bija panākt, lai noteikums par vairākumu lēmumu pieņemšanā kļūtu par normu Eiropas Savienībā. Jūs nepareizi interpretējat Lisabonas līgumu.

(Aplausi)

Šā iemesla dēļ ir pēdējais laiks, lai Eiropas Parlaments pārņemtu šo jautājumu savās rokās un aizstāvētu Kopienas metodi.

(Aplausi)

  Priekšsēdētājs. − Debates tiek slēgtas.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Ivo Belet (PPE), rakstiski. – (NL) Pēdējās nedēļās ES ir panākusi būtisku progresu attiecībā uz ekonomikas integrāciju. Pateicoties paktam „Euro plus”, mēs esam ieņēmuši augšupejošas sadarbības virzienu, kurā joprojām tiek ievērotas dalībvalstu pašreizējās sabiedriskās apspriešanās tradīcijas. Protams, nedrīkst pārtraukt darbu šajā jomā. Mums tagad ir jāpanāk 2. fāzes sākšana un darbība un jāpaver ceļš Eiropas ieguldījumu projektiem, kas ļautu mums īstenot arī stratēģijas „Eiropa 2020” programmu.

Komisijas priekšsēdētājs Barroso solīja, ka viņš nāks klajā ar priekšlikumu par finanšu darījumu nodokļa ieviešanu. Mums ir jāizmanto šie līdzekļi, lai veiktu vitāli svarīgos pārrobežu ieguldījumus, sevišķi energoresursu infrastruktūrā, ko atbalsta Eiropas projektu obligācijas un publiskā un privātā sektora partnerības līdzekļi. Tas ir vienīgais veids, kā pārliecināt iedzīvotājus, ka Eiropa vairāk nekā jebkad agrāk ir viņu garantija pārticīgai nākotnei.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Pēdējā Eiropadomes sanāksmē, kas notika 24. un 25. martā, uzmanība tika vērsta uz lielākajām ekonomikas un diplomātiskajām problēmām, ar kurām pašlaik saskaras Eiropas Savienība: Lībijas un Japānas problēmām. Lai gan pastāv ekonomikas atveseļošanās pazīmes, situācija joprojām ir sarežģīta, un ekonomikas krīzes beigas joprojām šķiet tālu. To var redzēt Portugāles gadījumā, kas diemžēl ir licis tai pievienoties Īrijai un Grieķijai, lūdzot ekonomisku un finansiālu atbalstu. Tāpēc ir svarīgi pieņemt vajadzīgos ekonomikas un finanšu pasākumus, lai risinātu krīzi, lai novērstu parādsaistību gadījumu, kā, piemēram, Grieķijā, Īrijā un Portugālē, atkārtošanos, un lai stiprinātu ekonomikas pārvaldību Eiropas Savienībā, kā arī nodrošinātu darbavietu radīšanu. Ir pieņemts sešu pasākumu kopums, kas sākotnēji man šķiet pozitīvs, un tajā izvirzīti visai vērienīgi mērķi, piemēram, Eiropas Stabilitātes mehānisma izveide, pakts „Euro plus” un tā tālāk. Es ceru, ka tos varēs īstenot iespējami ātri, lai tie sāktu nodrošināt tik vajadzīgos un gaidītos rezultātus.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Pakts „Euro plus” un Eiropas Stabilitātes mehānisms nodrošinās dalībvalstīm vajadzīgo finansiālo palīdzību apmaiņā pret stingrāku to ekonomikas politikas koordināciju. Tāpēc abos priekšlikumos ir ierosināts konstruktīvu pasākumu pāris, īpaši ņemot vērā priekšlikumu par nodokļu politikas koordināciju, kas ir būtiska reforma valstu savienībai, kura vēlas lietot kopīgu valūtu. Turklāt Eiropas Stabilitātes mehānisms, pateicoties tā intervences iespējām EUR 500 miljardu apmērā, darbojas tāpat kā Eiropas Monetārais fonds un ir tiesīgs aizņemties naudu un iegādāties obligācijas tieši no valstīm, vienlaikus vēršoties pret finanšu spekulācijām.

Tomēr atsevišķi priekšlikumi paktā ir praktiski neīstenojami. Fiskālās taupības režīms un darba tirgus pārliekā elastība kavēs ekonomikas izaugsmi, saglabās augstu bezdarba līmeni un radīs darba nestabilitāti. Es domāju, ka ir vajadzīga pakāpeniska fiskālā konsolidācija un Eiropas sociālā modeļa aizsargāšana, lai liktu pamatus stabilai ekonomikas izaugsmei.

  Diane Dodds (NI), rakstiski. – Šajā plenārsēdē daudz tika runāts par ekonomikas glābšanas pasākumu ietekmi uz Īrijas Republiku. Tomēr jāatzīst, ka šai krīzei ir arī milzīgas tālejošas sekas attiecībā uz manu Ziemeļīrijas vēlēšanu apgabalu, kam ir kopīga sauszemes robeža ar Īrijas Republiku. Pastāv ievērojama finanšu un pakalpojumu pārrobežu kustība un cilvēku pārvietošanās nodarbinātības nolūkos. Īrijas Republikas banku iestādēm arī ir ievērojama akciju daļa Ziemeļīrijā. Tādēļ likviditātes problēma, ar ko šīs bankas šobrīd saskaras, tieši ietekmē uzņēmumus Ziemeļīrijā, jo īpaši MVU, saistībā ar piekļuvi finansējumam. Laikā, kad MVU cīnās par izdzīvošanu jau tā briesmīgos ekonomikas apstākļos, tas tikai padara situāciju vēl smagāku. Pašlaik 30 procenti no visa, ko saražo vai izgatavo Ziemeļīrijā, tiek pārdoti tieši Īrijas Republikas tirgū. Tāpēc vājš tirgus Īrijas Republikā rada tiešus un nopietnus sarežģījumus uzņēmējdarbībai un nodarbinātībai manā vēlēšanu apgabalā. Ņemot vērā šīs situācijas nopietnību, es aicinu priekšsēdētāju Barroso to atzīt un uzdot darba grupai izpētīt veidus, kā uzlabot situāciju, ar kuru mēs šobrīd saskaramies.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Pēdējā Eiropadomes sanāksmē tika pieņemta virkne lēmumu, kuri, ja tie tiks īstenoti, būs neparasts, vardarbīgs un bīstams uzbrukums darba ņēmējiem un tautām saskaņā ar pārdēvētā pakta „Euro plus” būtību. Tas, protams, ir pārdēvēts, lai slēptu tā patiesos autorus — Vāciju un Franciju —, ņemot vērā to, ka iepriekšējais nosaukums „konkurētspējas pakts” būtu tos uzreiz nodevis. Līdztekus tā sauktajai „ekonomikas pārvaldībai” tas ir uzbrukums dalībvalstīm, kuras no ekonomikas un sociālā viedokļa ir neaizsargātākas, un tādējādi patiesībā tiek notiesātas uz ekonomikas atkarību un atpalicību.

Abi šie instrumenti ir saistīti ar paziņoto grozījumu — saskaņā ar vienkāršoto procedūru, un neorganizējot nekādu referendumu — Lisabonas līgumam, lai ieviestu tā saukto „nosacītību”, kas saistīta ar Eiropas Stabilitātes mehānismu. Saskaņā ar Padomes secinājumiem šie ir „stingri politikas nosacījumi saskaņā ar makroekonomikas korekciju programmu”, process, kuru kopīgi izstrādās un īstenos Eiropas Komisija, Eiropas Centrālā banka un Starptautiskais Valūtas fonds.

Būtībā mēs piedzīvojam procesu, kad politiskā un ekonomiskā vara tiek koncentrēta ne tikai pilnvaru direktorāta rokās lielo uzņēmumu un finansistu interesēs, bet arī pašu starptautiskā kapitāla iestāžu rokās.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE), rakstiski. – (HU) Ir svarīgi grūtā, kritiskā visas Eiropas dzīves periodā novērtēt mums priekšā stāvošos mērķus un pozitīvās pārmaiņas, kuras esam kopīgi panākuši, lai īstenotu šos mērķus. Pašreizējā Ungārijas prezidentūra jau otro reizi ir guvusi lielus panākumus ekonomikas pārvaldības, stabilitātes mehānisma un Eiropas pusgada jomā. Daudzo sarunu, kas notika saistībā ar Eiropadomes pēdējo sanāksmi marta beigās, rezultātā Eiropadomei izdevās vienoties par ierobežoto grozījumu arī Līgumam par Eiropas Savienības darbību, kura mērķis bija uzlabot eiro zonas un eiro stabilitāti. Padomes sanāksmē Ungārijas prezidentūra balsoja par racionālu, atbildīgu ekonomikas politiku, kas atbilstīgi Eiropas pusgada institucionalizācijai un neatkarīgi no tās arī stiprinās stabilizācijas mehānismu. Taču ir jānorāda, ka ekonomikas pārvaldības elementus nekādā gadījumā nedrīkst jaukt ar paktu „Euro plus”, kas tā pašreizējā stadijā ir starpvaldību vienošanās. Lai gan ir iespējams, ka pakts ir labs, vienotu iekšējo tirgu nevar regulēt, pamatojoties uz ārpuslīgumiskiem starpvaldību nolīgumiem. Saistībā ar nenoskaidrotu pakta punktu par nodokļu harmonizāciju Ungārija pagaidām nevēlas piemērot nolīgumu kopumā, jo mēs esam ieinteresēti veicināt mūsu konkurētspēju un līdz ar to arī reālu darbavietu radīšanu ilgtermiņā, kā arī sekmēt ekonomikas izaugsmi.

  Sandra Kalniete (PPE) , rakstiski. – (LV) Es esmu gandarīta, ka 23 ES valstīm izdevās vienoties par pasākumu kopumu finanšu stabilitātes saglabāšanai un izaugsmes veicināšanai — paktu „Euro plus”. Svarīga ir arī panāktā vienošanās par strukturālo reformu un fiskālās konsolidācijas prioritātēm un pieņemtais galīgais lēmums par Lisabonas līguma grozījumiem Eiropas Stabilitātes mehānisma izveidošanai. Visām valstīm ir jāīsteno fiskālās konsolidācijas pasākumi un pasākumi, kuru mērķis ir novērst makroekonomisko nesabalansētību. Tāpat īstenojami ir strukturālo reformu pasākumi nodarbinātības un sociālās iekļaušanas veicināšanai. Tie jānosaka atbilstoši katras valsts individuālajai situācijai. 23 Eiropas valstu līdzdalība šajā paktā ļauj cerēt, ka tā pasākumi veicinās ekonomisko izaugsmi. Tas ir solis pareizajā virzienā un saprātīga atbilde tiem ekonomiskajiem izaicinājumiem. Šis pakts lieliski sasaucas ar Parlamenta un Komisijas darbu pie vienotā tirgus uzlabošanas un tiem 3 ziņojumiem par vienoto tirgu, kurus mēs šonedēļ apstiprinām Parlamentā. Mums ir jāpieņem vēl drosmīgāki lēmumi. Dalībvalstu valdības nedrīkst aizbildināties ar vēlēšanu ciklu, lai novilcinātu svarīgu, bet nepopulāru lēmumu pieņemšanu.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Eiropadomes sanāksmē, kas notika 24. un 25. martā, tika pieņemti vairāki lēmumi, kurus es uzskatu par svarīgiem un kurus ilgāk vairs nevarēja atlikt. Es uzskatu, ka svarīgākais lēmums saistībā ar Eiropas ekonomikas politiku ir pakts „Euro plus”, kas paredz kopīgu darba kārtību un kopīgu mērķu īstenošanu. Četri galvenie mērķi ir šādi: veicināt konkurētspēju, veicināt nodarbinātību, vēl vairāk sekmēt valsts sektora finanšu ilgtspēju un nostiprināt finanšu stabilitāti. Šā pakta rezultātā vairākas citas dalībvalstis ir pievienojušās eiro zonai, piemēram, Latvija, Lietuva, Polija, Dānija, Rumānija un Bulgārija. Es domāju, ka šobrīd ir ārkārtīgi svarīgi panākt kopīgas vienošanās, iekļaujot vienlīdzīgu noteikumu piemērošanu, kā arī kopīgus mehānismus vēlamo mērķu sasniegšanai. Es īpaši gribu izteikt atzinību tām dalībvalstīm, kuras nav eiro zonas dalībnieces, tomēr ir pievienojušās šim paktam. Ir jācer, ka kopīgu noteikumu piemērošanai sekos arī valstu izpratnes saskaņošana, un tas īpaši attiecas uz ilgtspējīgu valsts sektora finansējumu, lai novērstu tādu situāciju, kādā nonākusi Grieķija un Īrija, rašanos nākotnē. Vienlaikus mēs nevaram vienkārši apstāties pie šiem lēmumiem, jo tie nodrošina tikai īstermiņa rezultātus. Ir jāizstrādā risinājumi, lai veiktu turpmākus ieguldījumus vai nu ar eiroobligāciju, vai ar citu risinājumu palīdzību. Paldies.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Nesenā Eiropadomes sanāksme iezīmē jauna posma sākumu — lielākas ekonomikas koordinācijas un konverģences posmu ES un eiro zonā. Pakts „Euro plus”, ko pieņēma valstu vai valdību vadītāji, tostarp eiro zonas valstis un Bulgārija, Dānija, Lietuva, Latvija, Polija un Rumānija, sniedz mums reālu iespēju sasniegt tajā izklāstītos mērķus vai, citiem vārdiem sakot, veicināt konkurētspēju, nodarbinātību, valsts finanšu ilgtspēju un finanšu stabilitāti kopumā. Ir vērts uzsvērt to, ka paktā nav precizēti politiskie vai ekonomikas pasākumi, kas izmantojami šo mērķu sasniegšanai, kas nozīmē to, ka piemērotu līdzekļu mērķu sasniegšanai izvēle joprojām būs katras dalībvalsts pārziņā. Nav šaubu, ka pakta veiksmi vai neveiksmi noteiks dalībvalstu reālā ieinteresētība un to progresa uzraudzības efektivitāte. Attiecībā uz ekonomikas koordināciju ES vairs nevar atļauties nepilnības, piemēram, tādas, kas ietekmēja Stabilitātes un izaugsmes paktu. Sanāksmē arī tika panākta vienprātība attiecībā uz to, ka Līgumā tiks iekļauti noteikumi par pastāvīga Eiropas Stabilizācijas mehānisma izveidošanu, ko izmantos saskaņā ar kopīgu dalībvalstu vienošanos gadījumā, ja būs nepieciešams nodrošināt visas eiro zonas stabilitāti. Tas ir ļoti svarīgs lēmums, jo īpaši, ņemot vērā nesenās problēmas, ar ko saskārās valstis eiro zonā. Pastāvīgs mehānisms, kas paredzēts Līgumā, darbosies kā stabila garantija līdzīgu problēmu gadījumā nākotnē, tādējādi samazinot risku saistībā ar spekulatīviem uzbrukumiem Eiropas valūtai. Es atzinīgi vērtēju arī to, ka mehānisms ir pieejams tām dalībvalstīm, kuras nav eiro zonas dalībnieces.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) Mēs varam efektīvi cīnīties pret krīzi tikai sadarbojoties, izvairoties no jebkādas dalīšanās valstīs, kuras ir eiro zonas dalībnieces, un valstīs, kuras nav eiro zonas dalībnieces. Ir grūti iztēloties, ka konkurētspējīgāku Eiropas Savienību varētu panākt bez tādu valstu piedalīšanās kā, piemēram, Apvienotā Karaliste, Zviedrija un Polija, tāpēc es atzinīgi vērtēju ziņu, ka pakts „Euro plus” ir pieņemts. Gribu sākt ar to, ka mums radies iespaids, ka eiro zona plāno pārveidot ne tikai pati sevi, bet arī ieviest reformas ārpus ES robežām, kas Eiropas Parlamenta deputātos ir viesis zināmas bažas. Šīs bažas tomēr tika veiksmīgi kliedētas, un Parlamentā tika pieņemta nepiekāpīga nostāja. Vienīgi ir žēl, ka dalībvalstis nepieņēma to kopumā, jo īpaši attiecībā uz Eiropas Stabilitātes mehānismu, kuram, mūsuprāt, vajadzētu būt pieejamam valstīm ārpus eiro zonas no paša sākuma.

4. Balsošanas laiks

  Priekšsēdētājs. − Nākamais darba kārtības ir balsošana.

(Balsošanas rezultāti un cita informācija: sk. protokolu)

4.1. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana — Polija, Podkarpackie — mašīnbūve (A7-0059/2011, Barbara Matera) (balsošana)

4.2. Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas — ārpolitikas darbības joma un nozīme (A7-0075/2011, Fiorello Provera) (balsošana)

4.3. Sieviešu nozīme lauksaimniecībā un lauku apvidos (A7-0016/2011, Elisabeth Jeggle) (balsošana)

4.4. Atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētais ES finansējums jaunajās dalībvalstīs (A7-0054/2011, Marian-Jean Marinescu) (balsošana)

4.5. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošana — Čehijas Republika, UNILEVER (A7-0060/2011, Barbara Matera) (balsošana)

4.6. Divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas (A7-0028/2011, Jörg Leichtfried) (balsošana)

– Pirms galīgā balsojuma:

  Jörg Leichtfried, referents. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Balsojums ir devis rezultātu, kas varētu būt temats debatēm, tomēr mēs tagad esam ļoti tuvu Padomes nostājai, un ar ēnu referentu piekrišanu es gribētu lūgt atlikt galīgo balsojumu, jo ir ļoti iespējams, ka mēs varēsim panākt pilnīgu vienošanos ar Padomi.

(Galīgais balsojums tika atlikts)

4.7. Valsts atbalstīti eksporta kredīti (A7-0364/2010, Yannick Jadot) (balsošana)

– Pirms balsojuma par 10. grozījumu:

  Helmut Scholz, GUE/NGL grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs! Es gribu darīt zināmu, ka GUE/NGL grupa vēlas atsaukt balsojumu pēc saraksta par abām 10. grozījuma daļām.

– Pirms galīgā balsojuma:

  Yannick Jadot, referents. – (FR) Priekšsēdētāja kungs! Tāpat kā iepriekšējā balsojumā, ēnu referenti un es esam nolēmuši neizvirzīt normatīvo rezolūciju balsojumam Parlamentā, lai turpinātu sarunas ar Padomi cerībā, ka tā ņems vērā Parlamenta šodienas balsojumu.

(Galīgais balsojums tika atlikts)

4.8. ES politikas pamatvirzieni pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai (A7-0065/2011, Eva-Britt Svensson) (balsošana)

  Priekšsēdētājs. − Ar to balsošana tiek slēgta.

5. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Fiorello Provera (A7-0075/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Nesenie iekšējā saspīlējuma gadījumi un nemieri Tunisijā, Ēģiptē, Lībijā un citās arābu valstīs ir radījuši plašas migrācijas plūsmas, līdz ar to izvirzot uzdevumu Eiropai. Acīmredzot mums jābūt gataviem pārvarēt šīs situācijas un tikt galā ar šīm cilvēku plūsmām. Mums jāatrod veids, kā to izdarīt, kā arī, solidarizējoties vienam ar otru, nodrošināt izvirzīto uzdevumu izpildi laikā, kad mūsu kopējā sistēma ir pakļauta ārpasaules spiedienam.

Tāpēc es esmu gandarīts par to, ka Parlaments šodien ir pieņēmis politiku attiecībā uz nestabilitātes radītām migrācijas plūsmām. Es esmu sevišķi gandarīts par to, ka Parlamenta rezolūcija īpašu uzmanību pievērš Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) lomas palielināšanai. Mēs Dānijas Liberālajā partijā par to esam cīnījušies jau ļoti ilgi. Pašreizējās Ziemeļāfrikas krīzes laikā FRONTEX ir izrādījies īpaši svarīgs instruments migrācijas plūsmu jautājuma risināšanā šajā reģionā. Tagad vienīgais, kas mums vajadzīgs, ir, lai FRONTEX spētu ātrāk uzsākt darboties, jo tam ir izšķiroša nozīme.

  Pino Arlacchi (S&D). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir pirmais solis ceļā uz ES politiku attiecībā uz nestabilitātes radītām migrācijas plūsmām. Šajā sakarā ir svarīgi, lai Parlaments iestātos pret histērisko vīziju par migrantu un patvēruma meklētāju draudīgo invāziju no dienvidiem.

Mūs nepārpludinās miljoniem cilvēku, kas glābjas no politisko tiesību atņemšanas un tirānijas. Daudzi baidās, ka patvēruma meklētāji nāks lielā skaitā un nekaunīgi izmantos mūsu ļodzīgās labklājības sistēmas. Šis aizbildinājums ir labs, lai savāktu vēlētāju balsis un veidotu atbalstu stingrai imigrācijas politikai, bet tas nav pamatots ar faktiem. Saskaņā ar pēdējiem ANO datiem kopējais patvēruma meklētāju skaits Rietumvalstīs pēdējo desmit gadu laikā ir samazinājies par vairāk nekā 40 %.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es arī atbalstīju Provera kunga ziņojumu, jo es domāju, ka tajā tiek piedāvāts praktisks, pārliecinošs solis uz priekšu solidaritātes mērķa sasniegšanā, ko turklāt paredz 80. pants par solidaritāti starp Eiropas Savienības dalībvalstīm. Tajā ir arī skaidri un precīzi pievērsta uzmanība tiem, kas atrodas lielās grūtībās, piemēram, pašlaik tā jo īpaši ir Ziemeļāfrika.

Cilvēktiesību ievērošana, starptautiskā sadarbība un divpusējās attiecības, kā arī divas reģionālās organizācijas — Arābu valstu līga un Āfrikas Savienība — ir būtiskas un var nodrošināt pievienoto vērtību stabilā, ilgstošā miera procesā. Mēs ticam, ka turpmākie soļi būs pasākumi līdzīgās jomās, kas ekonomikā veicinās uzņēmumu veidošanu, kurus vajadzēs atbalstīt un virzīt pretī ilgtspējīgai un nepārtrauktai izaugsmei.

  Mitro Repo (S&D). - (FI) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos sacīt, ka nestabilitātes radītas migrācijas plūsmas ir īsts izaicinājums Eiropas Savienībai. Tas attiecas uz cilvēku individuālo likteni, kad katra stāsts ir citāds. Tie robežojas ar izmisumu, bet visiem kopīga ir cerība uz kaut ko labāku.

Eiropai jāizrāda līdzjūtība un vēlme palīdzēt. Eiropas integrācija ir sekmīgs, vienots projekts, ar kura palīdzību mēs esam radījuši uzplaukumu, stabilitāti un drošību — kaut ko līdzīgu labklājības šūpulim. Būs grūti un dārgi reaģēt uz šo imigrācijas vilni, kad tas sāks klaudzināt pie Eiropas durvīm.

Lampedūzas salas piemērs parāda, kā ārpolitiskie drošības jautājumi acumirklī var kļūt par iekšpolitikas jautājumiem, un tāpēc ar attīstības sadarbību vien vairs nepietiek. Eiropai ir vajadzīgs visaptverošs preventīvs plāns, kas ietver drošības, reģionālās sadarbības, tirdzniecības politikas, klimata pārmaiņu, cilvēktiesību aizsardzības un demokrātijas attīstības aspektus. Tas mums ir jāizdara.

  Carlo Fidanza (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Eiropas debatēs par migrācijas plūsmām mēs bieži dzirdam: „Kādas gan valstij, kurā dzīvo gandrīz 60 miljoni cilvēku, kā, piemēram, Itālijai, var būt problēmas izvietot dažus desmitus tūkstošu imigrantu?”.

Šajā jautājumā netiek ņemta vērā divu veidu informācija, bieži vien slēptu nodomu dēļ. Pirmkārt, daudzi no šiem imigrantiem grib nokļūt citās ES valstīs. Otrkārt, pateicoties divpusējiem nolīgumiem ar Lībiju un Tunisiju, pēdējo divu gadu laikā Itālijas krastos ir ieradušies mazāk nekā 4 000 cilvēku. Pēdējo divu mēnešu laikā pēc politiskās krīzes ir ieradušies jau 22 000 cilvēku.

Itālija pašlaik ir kā spiediena katls. No vienas puses, migrantu plūsmai no Ziemeļāfrikas, jo īpaši ekonomisko migrantu plūsmai no Tunisijas neredz gala. No otras puses, Francija ir atteikusies uzņemt imigrantus Ventimiglijā, jo viņiem nav uzturēšanās atļauju.

Ja pastāv Eiropas solidaritāte, tagad ir laiks to parādīt, strādājot kopā ES līmenī, lai izlemtu, kā pārvaldīt šīs plūsmas gan risinot pašreizējo ārkārtas situāciju, gan ilgtermiņā, un lai izlemtu, kādus instrumentus izmantot pret tiem, kas ierodas Eiropā, un kādus pasākumus veikt izcelsmes valstīs. Šis dokuments ir pirmais solis šajā virzienā, un tāpēc es balsoju par to.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Attiecībā uz procedūras jautājumu: mēs atrodamies plenārsēžu zālē, kas ir paredzēta diskusijām, un mums acīmredzami ir jāciena vienam otru. Ja divu grupu priekšsēdētāji citu uzstāšanās laikā risina privātas sarunas, tad kāds vēstījums tiek nosūtīts viņu kolēģiem?

  Priekšsēdētājs. − Daul kungs un Schulz kungs, man jautāja, vai jūs varētu rādīt piemēru citiem.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dokuments, par kuru mēs šodien balsojām, zināmā mērā palīdz izprast migrācijas plūsmu parādību un uzteic FRONTEX darbību. Es domāju, ka tas būtu jāuztver pozitīvi, un tāpēc tam būtu pozitīvi jāietekmē balsojums.

Tomēr es uzskatu, ka līdztekus šim viedoklim būtu jāseko tādai pašai skaidrībai no dalībvalstu puses, jo šī problēma skar ne tikai Eiropas iestādes, bet arī politiku dalībvalstīs.

Tomēr man jāsaka, ka līdz šim ne visas dalībvalstis ir ieviesušas un īstenojušas šādu skaidrību, sākot ar Itālijas valdības politiku, kas ir risinājusi situāciju Lampedūzā visapšaubāmākajā un diskutējamākajā veidā. Tur tūkstošiem migrantu ir pilnībā atstāti likteņa varā, lai gan humānās solidaritātes vārdā — nerunāsim par tiesisko solidaritāti — būtu jāsniedz tūlītēja palīdzība un noteikti jāizrāda lielāka cieņa, kā tas tika darīts, nemaz nerunājot par to, ka tādā gadījumā būtu jārisina arī tiesiskais jautājums, kā mēs to darām šeit, Parlamentā.

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Lai gan ir taisnība, ka daudzas migrācijas plūsmas izraisa nestabilitāte, mēs nevēlamies lietot šādu kļūdainu terminu, jo nestabilitāte nozīmē karu, genocīdu, nekontrolētu vardarbību, revolūcijas un ciešanas, kādām šie cilvēki ir pakļauti, kamēr Eiropas Savienība joprojām klusē. Vēl ir arī alkas pēc brīvības. Rezolūcija, par kuru mēs balsojām, aicina Savienību izstrādāt politiku attiecībā uz austrumu kaimiņvalstīm un izmantot visus piemērotos instrumentus, lai risinātu dažādus jautājumus, kas rada šo nestabilitāti.

Interesanti, kā lai šādai ārpolitikai uzticas, ņemot vērā to, ka notikumi Lībijā un Ziemeļāfrikā nodemonstrēja pilnīgu ES ārpolitikas trūkumu. Dalībvalstu valdības rīkojās katra savā labā, pasaulei un cilvēkiem, kuriem mums būtu jāpalīdz, piedāvājot nožēlojamu izrādi. Vienīgā bēgļu uzņemšanas politika, ko Savienība varēja piedāvāt, neatbilda prasībām. Lampedūzas sala un Itālija nesaņēma nekādas atbildes. Tāpēc mēs, protams, balsojam par šo dokumentu, bet mudinām Savienību beidzot nākt klajā ar ārpolitiku, kas būtu šī vārda cienīga.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos no balsošanas par Provera kunga ziņojumu galvenokārt tāpēc, ka es domāju, ka tajā ļoti trūkst skaidrības. Šajā ziņojumā ir minēti dažādi secinājumi un ierosinājumi — daži no tiem pat ir prātīgas domas, kas ir neparasti šim Parlamentam. Tomēr, lai cik tas nebūtu skumji, pirmām kārtām tas ir un paliek ziņojums, kas pauž pilnīgu politkorektumu, kurā nekur — nevienā vietā, nevienā punktā vai klauzulā — nav riskēts izpētīt jauno masveida imigrācijas parādību jau tā pārapdzīvotajā Eiropas kontinentā, jo tā galvenokārt attiecas uz valstīm, kuras izveidoja to, ko sauc par Rietumeiropu, bet tas ir ļoti svarīgs jautājums.

Flandrija, no kuras es nāku, ir visbiezāk apdzīvotā teritorija visā Eiropas Savienībā. Vairākums flāmu nevēlas jaunu imigrāciju, un noteikti ne no valstīm, kuru kultūras un reliģijas izvirza vērtības, kas ir pilnīgi pretējas mūsu vērtībām. Eiropas Parlamentam ir pēdējais laiks beidzot uzklausīt Eiropas pilsoņus.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Es piekrītu, ka mums tūlīt pat jāveic pasākumi humanitārās krīzes risināšanai Vidusjūras valstīs, nodrošinot cieņu pret cilvēkiem, izmantojot tādus instrumentus kā FRONTEX. Mums ir vajadzīgs arī ilgtermiņa redzējums, lai atrisinātu ar migrācijas plūsmām saistītās problēmas un palīdzētu radīt darbavietas šo cilvēku izcelsmes valstīs.

Viens no Eiropas Savienības galvenajiem instrumentiem ir tirdzniecības politika. Ir pienācis laiks palielināt mūsu tirgu atvērtību, sākot ar tādām valstīm kā Ēģipte un Tunisija. Mums arī jāizveido dialogs, lai nostiprinātu reģionālās tirdzniecības attiecības.

Turcijas piemērs rāda, kā tā gan sekmīgi izveidoja muitas savienību, gan efektīvi ieviesa vajadzīgās demokrātiskās reformas. Mums jāsāk uzdrīkstēties runāt par muitas savienībām un brīvās tirdzniecības nolīgumiem ar Vidusjūras reģiona valstīm, kas virzās uz demokrātiju un reformām.

Es vēlētos noslēgt savu runu ar aicinājumu Padomei nekavējoties pieņemt Reģionālo konvenciju par Eiropas un Vidusjūras reģiona preferenciāliem izcelsmes noteikumiem.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Šī ziņojuma premisa ir kļūdaina. Doma par to, ka emigrācija ir nabadzības un izmisuma rezultāts, lai gan izklausās ticama, tomēr izrādās mānīga. Vēsturiski, kā mēs zinām, emigrācija biežāk ir labklājības celšanās un pieaugošu vēlmju rezultāts. Vēl pavisam nesen mēs redzējām, ka lielās migrācijas plūsmas no Tunisijas radās pēc demokrātijas atjaunošanas un diktatūras beigām.

Īstais iemesls, kas liek cilvēkiem mainīt dzīvesvietu un doties simtiem jūdžu tālu meklēt labāku dzīvi, ir iespējas. Patiesība ir tāda, ka mēs Eiropas Savienībā esam radījuši tādu situāciju, ka pastāv plaša mēroga strukturāls bezdarbs, bet tomēr ir nepieciešams importēt darbaspēku. Mūsu valstī, Apvienotajā Karalistē, ir vairāk nekā 4 miljoni cilvēku, kuri ir vai nu bez darba vai saņem darba nespējas pabalstu, un tomēr katru mēnesi mēs uzņemam cilvēkus no visas pasaules, lai tie veiktu darbus, ko neveic Apvienotajā Karalistē dzimušie iedzīvotāji. Mēs esam iemānījuši miljoniem cilvēku atkarības jūgā. Mēs esam radījuši viņiem situāciju, kurā darbs vairs nav daļa no viņu mentālā apvāršņa. Ja mēs gribam glābt cilvēkus no šiem nožēlojamiem apstākļiem, tad jautājums nav par ārpolitiku, bet gan par labklājības sistēmas reformām, lai atjaunotu cieņu un neatkarību mūsu pašu pilsoņiem.

  Syed Kamall (ECR). - Priekšsēdētāja kungs! Viens no faktoriem, ko bieži noklusē jebkurās debatēs par migrāciju, ir tas, ka tiem, kas migrē no vienas valsts uz otru, diezgan bieži tās ir ļoti lielas grūtības, un viņi to dara visgrūtākajos apstākļos. Padomājiet, kā tas ir, kad jāatstāj ģimene, dzimtais ciems, pilsēta, visi sociālie sakari, draugi, varbūt nezinot, vai vispār kādreiz vēl būs iespēja viņus redzēt vai arī kad būs iespēja viņus redzēt. Kas liek viņiem pamest šīs valstis un meklēt iespēju, kā iepriekšējais runātājs teica, Rietumos? Diezgan bieži viņi bēg no apstākļiem un valdībām, kas vairs nespēj iedvest viņos uzticību.

Mēs varam palīdzēt dažādos veidos. Aplūkosim dažas no mūsu politikas jomām: mūsu zivsaimniecības politika, kas mudina lielos zivju kuģus izspiest no jūrām nabaga afrikāņu tautas, atstājot viņu vietējos zvejniekus izmisumā bez darba. Ko viņi tādā gadījumā dara? Viņi meklē, uz kurieni emigrēt. Mums ir mūsu palīdzības politika, kas tur korumpētas valdības pie varas, pazeminot iedzīvotāju vēlmi palikt savā valstī. Tas liek cilvēkiem meklēt iespējas izbraukt uz ārzemēm, un viņi brauc šurp.

Mums tas ir jāsaprot pareizi. Mums jāsaprot, ka cilvēkiem ir grūti pamest savu valsti. Mums jābūt pārliecinātiem, ka mūsu politika palīdz cilvēkiem palikt savā zemē.

Ziņojums: Elisabeth Jeggle (A7-0016/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai tas ir absolūti izšķiroši, lai mēs nodrošinātu vienādas tiesības un iespējas ne tikai sievietēm, bet arī vīriešiem lauku apvidos — tādas pašas kā tiem, kas dzīvo pilsētās. Ja mēs vēlamies uzturēt spēcīgāku Eiropas lauksaimniecības nozari, kas spēj piegādāt nodrošināt labas kvalitātes pārtiku visā Eiropā, mums jānodrošina, lai šī nozare būtu pievilcīga gan strādniekiem, gan viņu ģimenēm. Lai tas būtu iespējams, mums jādod iespēja lauku apvidu izaugsmei, jauninājumiem, darbavietām un attīstībai. Mums šajā nozarē nav jāievieš kvotas un nedabisks dzimumu iedalījums. Tāpēc labi ir arī tas, ka Parlaments ir šodien pieņēmis ziņojumu par sieviešu lomu lauksaimniecībā un lauku apvidos, tādējādi sūtot ļoti skaidru signālu, ka arī šajā jomā sievietēm ir svarīga loma.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Sievietēm vienmēr ir bijusi svarīga loma lauksaimniecības un lauku nozarē. Patiesi, sievietes veido 42 % no kopējā apmēram 27 miljonus lielā darbaspēka.

Neskatoties uz šo augsto procentu, sievietes nav pietiekami pārstāvētas nozares organizācijās un tiek diskriminētas lēmumu pieņemšanas procesā. Ir daudz jomu, kurā varētu tikt uzlaboti sieviešu apstākļi, tostarp piemērotu sociālo apstākļu nodrošināšana.

Tāpēc Eiropas iestādēm ir jārīkojas, lai izlīdzinātu šo nevienlīdzību, iespējams, uzraugot nozari ar observatorijas sieviešu uzņēmējdarbībai lauksaimniecībā palīdzību, kā tas jau darbojas Kalabrijā un citos Itālijas reģionos.

Ziņojumā, par ko šodien balsoja un kuru es atbalstīju, ir arī padziļināti apskatīts jautājums par masveida izceļošanu no laukiem. Lai palīdzētu noturēt stabilu nodarbinātības līmeni, mums jāatbalsta tās politikas jomas un stratēģijas, kas izstrādātas, lai veidotu infrastruktūru un radītu pakalpojumus, kas piemēroti mūsdienu dzīves prasībām un kurus var ieviest lauku apvidos.

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs! Sabiedrības pārveidošanās, sociālās struktūras izmaiņu un dramatisko demogrāfisko pārmaiņu rezultātā dzīve un darbs lauku apvidos ir radikāli mainījies.

Ja mūsu mērķis ir nodrošināt, ka lauksaimniecības nozarē strādā visu paaudžu sievietes, vai mudināt viņas izvēlēties lauku dzīvesveidu, tad attīstības politikā vairāk jāņem vērā viņu vajadzības un prasības. Mums jāpatur prātā, ka pēdējo gadu laikā realitāte sievietēm lauku apvidos ir mainījusies un ir ļoti atšķirīga. Pašas sievietes gan individuāli, gan sieviešu politiskajās grupās ir ierosinājušas un veidojušas šīs pārmaiņas.

Es domāju, ka referente Jeggle kundze ir pareizi uzsvērusi šo faktu, tāpēc es uzskatu, ka šis ziņojums ir ārkārtīgi svarīgs. Galu galā, ja mēs gribam attīstīt lauku apvidus, mēs nevaram vienkārši koncentrēties uz infrastruktūras veidošanu un vides radīšanu tūrismam, bet mums arī jānodrošina, ka ģimenes atkal šeit apmetas uz dzīvi, un tam vienādā mērā ir vajadzīga gan sieviešu, gan vīriešu līdzdalība.

  Janusz Wojciechowski (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju Jeggle kundzes ziņojumu, arī tāpēc, ka tajā ieteikts nodrošināt pienācīgu finansējumu Eiropas Savienības lauksaimniecības politikai. Tendenci taupīt ES budžeta līdzekļus, kas citādi ir pilnībā atbalstāma, nedrīkst turpināt uz kopējās lauksaimniecības politikas rēķina. Ja lauku apvidi un lauksaimniecība Eiropas Savienībā nesaņems pienācīgu atbalstu, būs grūti uzlabot sieviešu lomu lauku apvidos, būs grūti mudināt sievietes dzīvot lauku apvidos šādos grūtos apstākļos, un būs grūti sasniegt šīs nozīmīgās politikas mērķus, piemēram, pārtikas drošību, vides aizsardzību un teritoriālo līdzsvaru. Mums tas jāatceras, un es vēlētos izmantot iespēju, ko sniedz debates par šo svarīgo Jeggle kundzes ziņojumu, un vēlreiz aicināt Eiropas Savienībā necensties ietaupīt līdzekļus uz kopējās lauksaimniecības politikas rēķina.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas palīdz apkarot neievērojamību, kas līdz šim bija raksturīga sieviešu darbam un lomai lauku apvidos.

Bez šī ieguldījuma ne agrāk, ne patlaban nebūtu bijis iespējams uzturēt apdzīvotību un nodarbinātību ārpus pilsētu teritorijām. Pamanīt to nozīmē ne tikai sociālo atzīšanu, bet arī apgādi. Kopējās lauksaimniecības politikas palīdzības programmās galvenais uzsvars jāliek uz dzimumu jautājumu, paredzot īpašas iniciatīvas sieviešu uzņēmējdarbībai. Turklāt tai jāpalīdz finansēt pakalpojumus un sekmēt piekļuvi internetam lauku apvidos, kas veicina vienlīdzīgus dzīves apstākļus lauku un pilsētu teritorijās.

Savukārt dalībvalstu sociālās nodrošināšanas sistēmās ir jāatzīst sieviešu darbs šajā jomā — gan ražošanā, gan aprūpē, jo īpaši apgādājamo un bērnu aprūpē.

  Cristiana Muscardini (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Neskatoties uz to, ka 26–27 miljonu strādnieku vidū 42 % ir sievietes un 29 % no lauksaimniecības uzņēmumiem vada sievietes, rūpnieciskā līmenī viņu pārstāvniecība ir gandrīz neievērojama un pretrunā to faktiskajai nozīmei nozarē.

Tas nav ne pareizi, ne normāli, tāpēc Savienībai sievietēm jāpiešķir lielāka loma lauku nozarē un jāatrod piemēroti risinājumi to īstenotajam ekonomisko pasākumu kopumam. Ir vajadzīga dzimumu līdztiesība, vienlīdzīga attieksme, māšu sociālā aizsardzība un sievietes lomas lauksaimniecībā atzīšana.

Tāpēc tālākizglītības veicināšana ir viens no galvenajiem jautājumiem, kuros mēs vairs nedrīkstam ielaisties kompromisos. Mēs atbalstām referentes Jeggle kundzes priekšlikumus par sieviešu labāku pārstāvniecību visās politiskajās, ekonomiskajās un sociālajās struktūrās lauksaimniecības nozarē un par atbalstu sociālās aizsardzības iniciatīvām sievietēm, kas strādā kā mazo lauku saimniecību īpašnieces, strādnieces lauku saimniecībās un sezonas strādnieces lopkopībā.

Sieviešu loma ir īpaši jāatzīst kopējā lauksaimniecības politikā, citādi šai reformai nebūs jēgas, un pilnīgi noteikti, ka mēs nespēsim iedomāties mierīgu nākotni, ja no jauna tiks samazināts finansējums lauksaimniecībai.

  Daniel Hannan (ECR). - Priekšsēdētāja kungs, es nezinu, vai jūs atceraties populāro televīzijas seriālu mūsu valstī Dzīve uz Marsa, kura saturs bija tāds, ka galvenais varonis — policijas virsnieks — tiek katapultēts atpakaļ uz, šķiet, pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumu.

Es šodien jutos līdzīgi, kad izlasīju balsošanas sarakstu. Tajā ES izvirza politiku par sievietēm lauksaimniecībā, eksporta kredītiem izredzētām kompānijām, īpašām dotācijām uzņēmumam Unilever Čehijas Republikā un darbgaldu ražotājiem Polijā.

Pagājušā gadsimta septiņdesmitie gadi bija šausmīgs periods visai Eiropai kopumā, bet jo īpaši Apvienotajai Karalistei — stagnācijas, bezdarba, nacionālo bankrotu laiks. Bet tas viss nenotika kaut kādu nekontrolējamu tektonisku spēku dēļ. Tas notika nepareizi vadītas politikas dēļ, jo īpaši tādēļ, ka valdīja uzskats, ka valdības var atlasīt uzvarētājus un valdībām ir jākontrolē ekonomika un jāliek lietām notikt, pārskatot līdzekļu piešķiršanu.

27 dalībvalstis ir gājušas uz priekšu, bet Eiropas Savienība nē. Mēs joprojām esam tajā pasaulē, kurā saņem naudu no nodokļu maksātājiem un atdod izredzēto klientu grupām.

Kāpēc? Tāpēc, ka, ja mēs to nedarītu, tad kam gan vajadzīga Eiropas Savienība? Kā reiz novērojis Upton Sinclair, ir ļoti grūti piespiest cilvēku kaut ko redzēt, ja viņa darba saglabāšanas priekšnoteikums ir neredzēšana.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Ir taisnīgi un pareizi, ka iesniegtais ziņojums paredz uzlabot sieviešu stāvokli lauku apvidos. Tomēr diemžēl tajā sievietes tiek aplūkotas tikai kā strādnieces vai uzņēmējas. Tajā sievietes netiek aplūkotas kā mātes, kā arī netiek saskatīta sieviešu neformālā un tāpēc neapmaksātā darba vērtība. Tomēr sieviešu darbs mājās un rūpēšanās par apgādājamajiem ģimenes locekļiem arī dod svarīgu ieguldījumu sabiedrības labklājībā.

Šis darbs veido līdz pat vienai trešdaļai no IKP Eiropas valstīs, un tomēr mēs vienmēr izliekamies to neredzam. Tā vietā, lai skaidri atzītu šo vērtību, mēs izdarām spiedienu uz sievietēm, lai tās strādā un uzsāk uzņēmējdarbību. Taču tieši lauksaimniecībā un lauku apvidos sieviešu darba novērtēšana uzlabotu dzīves kvalitāti ģimenēm un kopienām.

Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A7-0054/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Katrai dalībvalstij vajadzētu lemt pašai, kādus enerģijas avotus izvēlēties savā valstī. Ņemot vērā šo faktu, ir pilnīgi skaidrs arī tas, ka katrai dalībvalstij būtu jāsedz izdevumi, ja tā vēlas pārtraukt izmantot kādu no šiem enerģijas avotiem. Tomēr Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā jo īpaši atradās vairākas atomelektrostacijas no Padomju laikiem, kas nekādi neatbilda mūsu drošības prasībām. Tāpēc šo staciju ekspluatācijas pārtraukšanas atbalstīšana bija vajadzīga un saprātīga.

Problēma ir tā, ka tur veikto plānošanu vai, pareizāk sakot, tās trūkumu gluži vienkārši nedrīkst otrreiz vairs pieļaut. Mēs redzam, ka līdz 2013. gada beigām mēs būsim jau iztērējuši EUR 3 miljardus, un mēs joprojām neesam pabeiguši šo staciju ekspluatācijas pārtraukšanu. Tas liecina par vāju plānošanu. Komisijai jāizstrādā šo projektu finansiālās efektivitātes sīka analīze, jo jebkurš finansiālais atbalsts nākotnē jāpiešķir tikai tām valstīm, kas spējušas pienācīgi apgūt jau piešķirto finansējumu.

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Iesniegtais ziņojums par finansējuma stāvokli atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas jomā labi atspoguļo pašreizējo situāciju. Es pilnībā piekrītu vienam no galvenajiem ziņojuma secinājumiem, ka šo iekārtu ekspluatācijas pārtraukšanai attiecīgajās valstīs Eiropas finansējums būs nepieciešams arī pēc 2013. gada. Šīs valstis nespēs to finansēt tikai no saviem līdzekļiem.

Piemēram, Slovākija, pakļaujoties ES spiedienam, 2006. un 2008. gadā pārtrauca ekspluatāciju divos pilnībā rekonstruētos Jaslovské Bohunice atomelektrostacijas blokos. Saskaņā ar Starptautiskās Atomenerģētikas aģentūras slēdzienu šie bloki atbilda visiem drošības kritērijiem. Šīs rīcības ekonomiskā ietekme ir ievērojama, un turpmāk to vēl vairāk palielinās augstās izmaksas, ko ilgtermiņā radīs šo iekārtu ekspluatācijas pilnīga pārtraukšana. Eiropas Savienībai finanšu plānā 2013.–2020. gadam būs arī jānodrošina finansējums atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas atbalstam.

  Jarosław Kalinowski (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs! Enerģētikas politika un, pats galvenais, enerģijas drošība šī vārda visplašākā nozīmē ir temats, kas, ņemot vērā nesenos notikumus Japānā, izraisa karstas diskusijas visās pasaules malās. Fukušimas atomelektrostacijas katastrofa parādīja, cik daudz darba nepieciešams, lai radītu enerģijas apgādes sistēmu, kas būtu efektīva un videi nekaitīga, un — pats svarīgākais — droša. Tā nav tikai Āzijas problēma, bet visu valstu problēma visos kontinentos. Ja ir tādas atomelektrostacijas, kuras jāslēdz drošības apsvērumu dēļ, darīsim visu, kas mūsu spēkos, lai to nodrošinātu, turklāt efektīvi. Sniegsim atbalstu visiem pasākumiem, kuru rezultātā tiek radīti jauni un droši enerģijas avoti, un, lai, pieņemot lēmumus, mūsu galvenā prioritāte vienmēr būtu sabiedrības drošība. Liels paldies.

  Salvatore Iacolino (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Nav šaubu, ka tādi ziņojumi kā Marinescu kunga ziņojums var saņemt tikai un vienīgi atbalstu un piekrišanu, pat situācijā, ko joprojām raksturo emocionāli jūtu izplūdumi pēc notikumiem Fukušimā. Marinescu kunga absolūti līdzsvarotā un apdomīgā pieeja dokumentam lika man to atbalstīt jebkurā gadījumā.

Turklāt nav šaubu, ka saistībām ar Lietuvu, Slovākiju un Bulgāriju jābūt ilgtspējīgām un konsekventām, un vienlaikus vairākiem citiem pasākumiem — tiem, kas vienkāršā valodā tiek saukti par „stresa testiem”, kā arī visiem tiem testiem, kas tiek veikti drošības apsvērumu dēļ — jāgarantē drošība kodolenerģijas nozarē. Kļūdām šeit nav vietas, un tā iemeslus mēs visi ļoti labi zinām.

Finansēšanas programmas jau labu laiku tiek plānotas un ir apstiprinātas. Mēs ticam visas šīs operācijas, kura vēsta par soli uz priekšu mums visiem vēlamā virzienā, pozitīvam un konkrētam rezultātam.

  Paolo Bartolozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Jautājums par pienācīgu finanšu līdzekļu nodrošināšanu atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas garantēšanai jau ir risināts Eiropas Savienības tiesību aktos par kodolenerģijas nozares drošību. Patlaban, ņemot vērā nesenos starptautiskos notikumus un dalībvalstu valdību attiecīgos lēmumus šajā sakarībā, šis jautājums ir ārkārtīgi svarīgs.

Mēs esam izteikuši atbalstu Marinescu kunga darbam, kurā apskatīti konkrēti gadījumi vairākās valstīs, kuras pēc pievienošanās uzņēmās konkrētas saistības attiecībā uz atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un saņēma īpašu Eiropas Savienības atbalstu šim pasākumam.

Ja nerunājam par konkrētiem gadījumiem, šajā jautājumā mūsu pienākums ir izveidot efektīvu uzraudzības sistēmu, lai pārbaudītu un testētu atomelektrostacijas ES teritorijā. Patiesi, to reaktoru skaits ES teritorijā, kuru ekspluatācija, kā tiek uzskatīts, tuvākajā nākotnē ir jāpārtrauc, ir diezgan liels.

Tāpēc ir būtiski — tostarp un galvenokārt šādos gadījumos — nodrošināt garantijas mehānismus pienācīgu finanšu līdzekļu rezervēšanai ikdienas un ārkārtas vajadzību apmierināšanai.

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es kā nelokāms atomelektrostaciju pretinieks atbalstīju šo ziņojumu ne tikai tāpēc, ka es uzskatu, ka šo staciju ekspluatācijas pārtraukšana dos labumu mums visiem, bet arī tāpēc, ka es ceru, ka nebūs iespējams uzbūvēt vēl kādu jaunu staciju.

Tagad mēs atrodamies situācijā, kad visā Eiropā tikšķ bumbas ar laika degli. Atomelektrostaciju darbība civiliedzīvotāju vajadzībām ir balstīta uz novecojušām un anahroniskām inženierzinātnes metodēm. Varētu teikt, ka to drošība ir arvien teorētiskāka: viss ir labi, kamēr nekas nav noticis. Patiesībā mums ir darīšana ar 50 gadus veciem protokoliem, kas īstenībā nav pasargāti no notikumiem, kuri var būt aizvien neprognozējamāki. Teroristu uzbrukumus nav iespējams paredzēt, tāpat arī dabas un cita veida katastrofas, ne vien zemestrīces, kas mūsu nelaimju apdraudētajā pasaulē diemžēl notiek aizvien biežāk.

  Alajos Mészáros (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs! Es atbalstīju ziņojumu, kurš tieši attiecas arī uz manu valsti Slovākiju. 2004. gadā Lietuvas, Slovākijas un Bulgārijas valdības savos pievienošanās līgumos uzņēmās saistības pakāpeniski slēgt dažus savus kodolreaktorus. Šī slēgšana radīja ārkārtīgi lielu slogu ekonomikai, tāpēc ES apņēmās nodrošināt finansiālu palīdzību ekspluatācijas pārtraukšanas procesa veikšanai līdz 2013. gada beigām. ES pieredze atomelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanā ir visai ierobežota. To slēgšana var tiešā veidā ietekmēt enerģijas apgādi attiecīgajā valstī un blakus esošajās dalībvalstīs.

Lai kompensētu negatīvās sekas, jāveicina alternatīvu, zemu oglekļa emisiju un konkurētspējīgu enerģijas avotu radīšana. Vienlaikus jānodrošina pietiekami finanšu resursi, lai nodrošinātu, ka ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumi tiek veikti saskaņā ar drošības noteikumiem. Eiropas Savienība varēs izmantot pieredzi, kas iegūta atomelektrostaciju, kuru darbības laiks tuvojas noslēgumam, slēgšanas procesos. Pamatojoties uz rezultātiem, 2013. gada perspektīvā var pieņemt, ka vairāki investīciju projekti būs gandrīz pabeigti un mums būs pieejamas jaunas ekspluatācijas pārtraukšanas un pārvaldības struktūras. Liels paldies.

  Michail Tremopoulos (Verts/ALE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju par Marinescu kunga ziņojumu tieši tāpēc, ka Eiropas dienvidaustrumos un austrumos, piemēram, Bulgārijā, Rumānijā un Slovākijā atrodas ārkārtīgi bīstami atomreaktori, kas mantoti no Padomju laikiem. Tomēr visu šo gadu laikā miljardiem eiro no Eiropas nodokļu maksātāju kabatām ir maksāts, lai tos modernizētu un pagarinātu to darbības laiku. Mēs būtībā subsidējam atomelektrostaciju lobiju, kurš cīnījās par atjaunošanu. Fukušima vēlreiz mums parādīja, ka šie reaktori ir jāslēdz; tomēr šādi finansēšanas noteikumi netika iekļauti reaktoru darbības izdevumos, un tās ir milzīgas un skandalozas subsīdijas, kas tiek piešķirtas bīstamai, dārgai un piesārņojošai enerģijas ražošanas metodei. Tomēr tagad mēs varam mainīt savu politisko gribu. Pārvērtīsim subsīdijas, kas bija paredzētas nedrošu reaktoru atjaunošanai, finansējumā to slēgšanai. Iesaldēsim visus no jauna projektētos reaktorus. Pārcelsim Euratom finansējumu un dāsnās ITER subsīdijas. Novirzīsim līdzekļus, kas bija paredzēti jaunu reaktoru projektēšanai un būvniecībai, tādas ekonomikas izveidei līdz 2050. gadam, kas 100 % balstīta uz atjaunojamās enerģijas avotiem. Mēs atrodamies ārkārtas situācijā un mums uz to jāreaģē.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE). – (LT) Priekšsēdētāja kungs! Es vēlētos apsveikt referentu ar ziņojumu, kurš ir ass, bet daudzviet ļoti patiess. Es vēlētos uzsvērt un pievērst kolēģu uzmanību tam, ka tāpat kā Slovākija un Bulgārija, arī Lietuva ir izpildījusi savas saistības, kas noteiktas tās pievienošanās līgumā, un noteiktajā laikā ir slēgusi savus vecos Padomju laiku atomreaktorus. Lielākā daļa projektu saistībā ar Ignalīnas slēgšanu ir īstenoti vai tiek īstenoti. Protams, ir arī dažas grūtības. Cerams, ka tad, kad pie varas nāks jaunā Lietuvas valdība un sāks darboties jaunā Ignalīnas atomelektrostacijas valde, būs iespējams uzsākt tiesvedību pret tām personām, kas nespēja pienācīgi organizēt darbu, kā arī pārskatīt līgumu par izlietotās kodoldegvielas uzglabāšanas krātuvju būvniecību, iestrādājot tajā labvēlīgus nosacījumus. Es pilnībā piekrītu, ka ir finansējums ir jāpārvalda un līdzekļi jāizmanto pilnīgi pārredzami, tādējādi nodrošinot kodoldrošību. Tomēr, tā kā mēs apspriežam jaunu atomelektrostaciju būvniecību, es vēlētos izmantot izdevību un pievērst kolēģu uzmanību Eiropas Savienības robežai, Krievijai un Baltkrievijai, kur tiek plānots būvēt spēkstacijas ar eksperimentāliem reaktoriem. Mums tam jāpievērš uzmanība.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0060/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Es patiesībā negaidīju, ka mums būs iespēja skaidrot balsojumu saistībā ar šo rezolūciju, bet tā šāda iespēja ir, es sniegšu īsu paskaidrojumu. Dānijas Liberālā partija katrā ziņā ir pret Globalizācijas pielāgošanas fondu. Tomēr, ja reiz lēmums izveidot šādu fondu ir pieņemts un ir nosūtīti pieteikumi tām valstīm, kas atbilst prasībām, kas noteiktas saistībā ar Globalizācijas pielāgošanas fondu, mums acīmredzami ir jāpiešķir pieprasītais finansējums. Tāpēc mēs balsojām par.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju gan pret Matera kundzes ziņojumu par Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu, gan pret ziņojumiem par Čehijas Republiku un Poliju, taču ne tāpēc, ka man būtu aizspriedumi pret šīm valstīm — nekādā ziņā ne. Es vienkārši esmu ļoti uzmanīga attiecībā pret saviem vēlētājiem Rietummidlendā un pret viņu GBP 48 miljonus lielo ieguldījumu, ko Apvienotā Karaliste maksā Eiropas Savienībai katru dienu.

Atļaujiet man pastāstīt dažas lietas par Rietummidlendu: pie mums ir vislielākais jaunatnes bezdarbs un mūsu automobiļu rūpniecība tika pilnībā iznīcināta, daļēji tāpēc, ka Eiropas Savienības darba vietu finansējums Slovākijā atņēma svarīgas darbavietas Ryton rūpnīcai.

2004. gadā tā, protams, bija Apvienotā Karaliste, kas iznesa uz saviem pleciem ES paplašināšanās procesu, jo tā bija vienīgā valsts, kas tam nelika šķēršļus. Tas atsaucās lielākoties uz sabiedrisko pakalpojumu nozari. Vēl viens piemērs izdevumiem, kādi jāsedz maniem vēlētājiem, ir tāds, ka mēs atbalstām Austrumeiropas bērnus. Uz Apvienoto Karalisti brauc cilvēki, te strādā un pieprasa pabalstus bērniem, kas ir Austrumeiropas valstu pavalstnieki.

Tas, ko mēs vēlētos darīt un ko es vēlētos redzēt, ir, lai GBP 48 miljoni dienā tiktu atstāti Apvienotajā Karalistē un tērēti būtiskiem sabiedriskajiem pakalpojumiem, nevis atdoti situācijā, kad ES grāmatvedība nav pārbaudīta 14 gadus.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs! Es ar gandarījumu atbalstīju Bairbre de Brún priekšlikumus un vēlu visa veida panākumus Čehijas Republikas un Polijas strādniekiem. Tomēr man ir aizdomas, ka beigās viņi izjutīs riebumu un nomāktību, kā es to redzēju savā vēlēšanu apgabalā, it sevišķi „Dell” rūpnīcā Limerikā un „Waterford Crystal” Voterfordā.

Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonds (EAGGF) ir brīnišķīga koncepcija, bet diemžēl pārāk neelastīga. Tāpēc liela daļa finansējuma atgriežas Eiropas Savienībā. Es ierosinu, ka gadījumā, ja finansējums paliek pāri, attiecīgā dalībvalsts drīkst iesniegt priekšlikumus Komisijai par to, kā to labāk izmantot darbaļaužu labā.

(GA) Ja tā notiktu, tas ļoti palīdzētu strādniekiem, kas ir bez darba, un lieliski uzlabotu Eiropas Savienības tēlu.

Ziņojums: Eva-Britt Svensson (A7-0065/2011)

  Jens Rohde (ALDE). – (DA) Priekšsēdētāja kungs! Pret sievietēm vērsta vardarbība ir problēma, kas pastāv visā pasaulē, un ir svarīgi pieņemt nostāju šajā jautājumā gan personīgā līmenī, gan no politiskā skatu punkta. Tāpēc ir skaidrs, ka mums šajā jautājumā jāpieņem nostāja arī Eiropas līmenī. Apspriežot šīs problēmas, tā vietā, lai radītu Ziemassvētku egli, kas apkārta ar dažādām iniciatīvām, man būtu vienkārši paticis, ja Sieviešu tiesību un dzimumu līdztiesības komiteja mazliet vairāk būtu koncentrējusies uz iniciatīvām, uz kurām tā patiesi vēlētos, lai Eiropas Savienība vērš uzmanību. Ja citur ir līdztiesība, es uzskatu, ka tas piešķirtu lielāku nozīmi mūsu darbam un padarītu to efektīvāku un tādējādi labāku attiecīgajam sieviešu lokam un šajā sakarībā arī paaugstinātu uzticamību iniciatīvām, kuras mēs šeit Parlamentā ierosinām.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). - Priekšsēdētāja kungs! Pret sievietēm vērsta vardarbība nav privātas dabas jautājums. Tas ir noziegums, kas jāsoda. Mums jābeidz klusēt. Cienīt kultūras un reliģijas tradīcijas ir svarīgi, bet tas nekad nevar būt par attaisnojumu nogalināšanai goda dēļ, dzimumorgānu izkropļošanai, sieviešu tirdzniecībai, vardarbībai ģimenē un piespiedu laulībām. Stokholmas programma paredz jaunu politisku sistēmu, lai veicinātu cīņu pret vardarbību pret sievietēm, un aicina uz konkrētu rīcību. Es mudinu Komisiju nākt klajā ar stratēģiju, kurā iekļauti praktiski priekšlikumi.

Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka mums jāapvieno spēki visās politiskajās partijās, lai nosodītu un apkarotu visa veida pret sievietēm vērstu vardarbību. Es atbalstu principu un lielāko daļu priekšlikumu, bet tiesiskie un krimināllikumu pasākumi būtu jāpieņem nacionālā līmenī. Tā mēs darām Zviedrijā. Vardarbības apkarošana patiesībā ir manas partijas sieviešu organizācijas darbības centrā, nodrošinot praktisku rīcību un palielinot informētību ne tikai tāpēc, lai aizstāvētu sievietes, bet arī, lai sievietēm sniegtu iespējas un attīstītu kultūru, kurā valda cieņa pret sievieti. Es esmu uzsākusi sociālo plašsaziņas līdzekļu kampaņu šajā jautājumā un aicinu visus tai pievienoties.

  Silvia Costa (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kā daži no kolēģiem jau teica, es domāju, ka, balsojot par šo Svensson kundzes ziņojumu, mēs apņemamies nodrošināt, lai Komisija pilda savu solījumu līdz 2011. gada beigām pieņemt Paziņojumu par stratēģijas un Eiropas Rīcības plāna pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai īstenošanu, kas būs visaptverošs un tāpēc tajā tiks iekļauti visi dažādie gadījumi — no seksuālās vardarbības līdz vardarbībai ģimenē un sieviešu ģenitāliju sakropļošanai, un, es ceru, ka arī visas jaunās vardarbības formas. Es runāju par reālu pamudinājumu uz vardarbību, ko bieži vien sastopams reklāmās un plašsaziņas līdzekļos, kā arī par dažāda veida šantāžu un sieviešu cilvēktiesību pārkāpumiem darbavietās gadījumos, kad sievietes nolemj kļūt par mātēm vai jau ir strādājošas mātes.

Es domāju, ka pēc direktīvas par cilvēku tirdzniecību, pie kuras Parlaments ļoti cītīgi strādāja, un direktīvas par Eiropas aizsardzības rīkojumu pieņemšanas un ieviešanas būtu svarīgi ieviest pienācīgu direktīvu šajā jautājumā, ņemot vērā jauno tiesisko sistēmu, kas tika izveidota līdz ar Lisabonas līguma un Stokholmas Programmas pieņemšanu.

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kamēr pilnībā nebūs izskausta visa veida vardarbība pret sievietēm, mēs nekad nevarēsim teikt, ka mums ir moderna sabiedrība, kurā beidzot valda demokrātija. Parlaments atkal izskata šo brutālo parādību, kura diemžēl joprojām ir šokējoši aktuāla.

Skaitļi runā pietiekami skaidri: vismaz viena sieviete no piecām savā dzīves laikā cieš no fiziskas vai seksuālas vardarbības, un vardarbība patiesībā ir galvenais nāves un invaliditātes cēlonis sievietēm vecuma grupā no 15 līdz 44 gadiem, pat pārsniedzot tādus cēloņus kā vēzis un satiksmes negadījumi.

Tāpēc ir nepieciešama reāla un pastāvīga mobilizēšanās, kuras rezultātā tiktu radīts globāls tiesisks mehānisms cīņai pret visa veida pret sievietēm vērstu vardarbību. Šobrīd ir jāsniedz skaidrs signāls. Ir tikai viens galīgais mērķis: šis letālais vīruss vairs nedrīkst atrast auglīgu augsni.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs! Pret sievietēm vērsta vardarbība ir diskriminācijas tiešas sekas; tāpēc mums ir vajadzīga daudzšķautnaina politika, kurā īpaša uzmanība pievērsta ļaunprātīgi izmantotu sieviešu bērniem.

Viņām jādod tiesības uz bezmaksas juridisku palīdzību un psiholoģisku atbalstu, sieviešu patvēruma un ekonomisko palīdzību, lai dotu viņām iespēju būt neatkarīgām, kā arī uz speciāliem tiesu procesiem; veselības aprūpes, policijas un juridiskajiem darbiniekiem jānodrošina darba kārtības protokoli un īpašas apmācības; kā arī jānodrošina statistikas apkopošana un datu vākšana, lai mēs gūtu patiesu priekšstatu par šo problēmu un varētu piemērot pienācīgu politiku Eiropas līmenī.

  Frank Vanhecke (NI). – (NL) Priekšsēdētāja kungs! Es atturējos no galīgā balsojuma par Svensson kundzes ziņojumu, un tāpēc es izmantošu iespēju sniegt balsojuma skaidrojumu, lai pateiktu, ka es arī uzskatu, ka pret sievietēm vērsta vardarbība ir šokējoša un pilnībā nepieņemama.

Tomēr es atturējos no galīgā balsojuma, jo es uzskatu, ka šajā ziņojumā tiek absolūti pārkāpts subsidiaritātes princips, kas man ir dārgs, un es neuzskatu, ka ir vēlams radīt jaunu Eiropas birokrātiju, observatorijas vai citas struktūras — pilnīgi pretēji. Mani, starp citu, arī aizskar politkorektums, kā rezultātā vārds „Islāms” ne reizi neparādās šajā ziņojumā, lai gan šai ticībai ar tās atpalikušo standartu un principu pārpilnību acīmredzami ir galvenā loma sieviešu diskriminācijā un vardarbībā pret tām. Tā, protams, ir taisnība Islāma pasaulē, bet diemžēl arī šeit. Sauksim lietas īstajos vārdos un Islāmu, kāds tas ir pašlaik, par atpalikušu un sieviešu nīdēju ticību.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs! Es atzinīgi vērtēju Svensson kundzes ziņojumu, jo tajā ir izvirzīta diskusija par sieviešu tiesībām. Nosodot pret grūtniecēm vērstu vardarbību, ziņojumā ir teikts, un es citēju: „tādējādi uzbrucējs pakļauj briesmām vismaz divus cilvēkus”. Es jau gadiem ilgi cenšos panākt, lai sieviešu tiesības netiktu nostādītas pret nedzimušu bērnu tiesībām. Svensson kundzes ziņojumā šīs pretrunas diemžēl nav vēl pārvarētas.

Sieviešu reproduktīvo tiesību ierobežošana, ko pašlaik saprot pirmām kārtām kā tiesības uz abortu, joprojām tiek uzskatīta par pret sievietēm vērstu vardarbību. Tomēr, ja mēs nedzimušos bērnus uzskatām par cilvēkiem, tad mākslīgi veicināts aborts ir pret nedzimušu bērnu vērsta vardarbība.

Izstrādājot stratēģiju cīņai pret visa veida vardarbību, Komisijai ir jālīdzsvaro sieviešu un nedzimušo bērnu tiesības. Jaunajai stratēģijai ir jāaizsargā sievietes, tajā pat laikā arī ietverot mehānismus nedzimušu bērnu aizsardzībai. Tas parādās arī iesniegtajā ziņojumā, bet tas rūpīgi jāizlasa.

  Nicole Sinclaire (NI). - Priekšsēdētāja kungs! Es balsoju pret Svensson kundzes ziņojumu. Es acīmredzami noliedzu vardarbību, jo īpaši pret sievietēm vērstu vardarbību; tad kāpēc gan es balsoju pret šo ziņojumu? Es balsoju pret to, jo, kā mans kolēģis iepriekš teica, tas ir mazliet atpalicis no laika. Tas mūs ved atpakaļ pagājušā gadsimta septiņdesmitajos gados un politkorektumā un šajā ziņā ir ļoti naivs. Tajā vienkārši ir pausta vēlme vēlreiz izspēlēt tās cīņas, kas tika izcīnītas pagājušā gadsimta septiņdesmito gadu sākumā.

Es esmu arī mazliet nobažījusies par kriminālo raksturu, kādu tas cenšas sēt. Tieši to dara Eiropas Savienība, vai ne? Tā izvirza jautājumu, kam var piekrist katrs — cik šausmīga ir pret sievietēm vērsta vardarbība — un tad visu sakārto un iesaista krimināllikumu. Tad, pirms jūs to apzināties, tas tiek paplašināts uz aizvien jaunām jomām.

Kauns Eiropas Savienībai par to, ka tā izvēlējusies šādu tematu, pat, ja tas ir patstāvīgs ziņojums, jo ar to jau tas viss sākas. Ar to jau varas sagrābšana sākas — kauns par to. Mums ir vajadzīgi reāli pasākumi pret vardarbību, kas vērsta pret sievietēm, dalībvalstu līmenī. Lieciet mierā šo tematu un pārtrauciet to izmantot.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0059/2011)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots 2006. gadā, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kurus skārušas svarīgu starptautiskās tirdzniecības strukturālo pārmaiņu sekas, un palīdzētu viņiem atgriezties darba tirgū. Kopš 2009. gada 1. maija EGF darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar ekonomisko, finanšu un sociālo krīzi.

Pašlaik, kad mēs piedzīvojam šo smago krīzi, kuras vienas no galvenajām sekām ir bezdarba pieaugums, ES jāizmanto visi līdzekļi, kas ir tās rīcībā, lai reaģētu, jo īpaši attiecībā uz atbalsta sniegšanu tiem, kas ikdienā saskaras ar bezdarbu. Šā iemesla dēļ es balsoju par šo ziņojumu attiecībā uz EGF izmantošanu Čehijas Republikā ar mērķi atbalstīt darba ņēmējus, kuri ir atlaisti trīs uzņēmumos, kas Eiropas Kopienas saimnieciskās darbības statistiskajā klasifikācijas (NACE) 2. redakcijā ir iekļauti 28. sadaļā — mašīnbūve un iekārtu ražošana.

  Adam Bielan (ECR), rakstiski. − (PL) Globālā ekonomiskā krīze nozīmēja to, ka daudzu Polijas uzņēmumu finanšu situācija ir pasliktinājusies. Problēmām, kas saistītas ar samazinātiem ražošanas apjomiem, ir ļoti liela ietekme uz vienkāršajiem cilvēkiem, kas strādā šajos uzņēmumos. Lai nodrošinātu atbalstu darbiniekiem, kuri ir atlaisti globalizācijas radītu pasaules tirdzniecības strukturālo pārmaiņu rezultātā, tika izveidots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds. Tā galvenais mērķis ir palīdzēt šādiem cilvēkiem no jauna iekļauties darba tirgū. Pašreizējais pieteikums izmantot šo fondu Polijas Podkarpackie reģiona darba ņēmēju labā ir šogad pirmais šāds pieteikums. Kā Polijas interešu aizstāvis Eiropas Parlamentā es atbalstu Komisijas lēmumu pārskaitīt naudu no fonda, lai īstenotu pieteikumā izvirzītos mērķus. Pateicoties šim lēmumam, darba ņēmēji, kuri ir atlaisti trīs mašīnbūves nozares uzņēmumos Podkarpackie reģionā, saņem finansiālu atbalstu gandrīz EUR 500 000 apmērā. Balsojot par šo rezolūciju, es vienlaikus vēlos paust cerību, ka Komisija arī turpmāk apstiprinās līdzīgus pieteikumus.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Pieprasījums atbilst Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda prasībām un attiecas uz 200 no 594 darbiniekiem, kuri deviņu mēnešu laikā tika atlaisti trijos Polijas uzņēmumos mašīnbūves un iekārtu ražošanas jomā, kuri ir samazinājuši eksporta apjomus par 58 %. Divdesmit procenti no tiem, kurus tas skāra, bija vecumā virs 54 gadiem un 10 % — virs 64 gadiem. Šī palīdzība nodrošinās uzlabotu apmācību tiem, kuri ir atlaisti, un dos viņiem iespēju nākotnē iegūt jaunas darbavietas.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es esmu gandarīta par darbu, kas tiek veikts, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) iespējas, proti, darba ņēmēju, kas cietuši no izmaiņām pasaules tirdzniecībā, atbalstīšana. Es atbalstu arī lēmumu izmantot EGF Polijā to darba ņēmēju vajadzībām, kuri ir atlaisti mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā. Šis ir samērā savlaicīgs pasākums, ņemot vērā lielo eksportu kritumu, kas vērojams šajā nozarē un kam pievienojas tikpat satraucošs bezdarba pieaugums.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Pieprasījums attiecas uz 594 atlaistajiem trijos uzņēmumos, kas darbojas Podkarpackie reģionā Polijā, mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē. Šis ir pirmais pieprasījums, kas jāizskata 2011. gada budžeta ietvaros. Tas ir balstīts uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda regulas 2. panta b) punktā noteiktajiem intervences kritērijiem, kuri nosaka, ka jābūt vismaz 500 atlaišanas gadījumiem deviņu mēnešu laikā uzņēmumos vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī.

Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja atzina, ka pieprasījums atbilst visiem vajadzīgajiem kritērijiem. EGF tika izveidots 2006. gadā ar mērķi nodrošināt papildu atbalstu darba ņēmējiem, kas tikuši atlaisti un kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas strukturālo pārmaiņu sekas, kā arī palīdzēt viņiem atgriezties darba tirgū. Pēc EGF regulas pārskatīšanas 2009. gadā fonda darbības joma tika paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules ekonomisko un finanšu krīzi. EGF pieejamais gada budžets ir EUR 500 miljoni. Es uzskatu, ka būtu lietderīgi īstenot vajadzīgos centienus, lai paātrinātu šī instrumenta izmantošanu, tādējādi sniedzot iespēju darba ņēmējiem, kuriem vajadzīgs atbalsts, to saņemt ātrāk.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projektu par EUR 453 570 izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai atbalstītu Polijas darba ņēmēju, kuri atlaisti pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā, atgriešanos darba tirgū. Šo pieprasījumu — pirmo, kas jāapstiprina ES 2011. gada budžeta ietvaros — Polija iesniedza 27. aprīlī un tas attiecas uz 594 darba ņēmējiem no Podkarpackie reģiona, kuri strādāja mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē. Ņemot vērā to, ka šeit tiek iesaistīts īpašs budžeta instruments, pieprasītā summa ir juridiski pieņemama un atbilst 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju 28. punkta noteikumiem, es balsoju par šo priekšlikumu un ceru, ka tas dos ieguldījumu šī reģiona iedzīvotāju ekonomisko grūtību mazināšanā un vietējās ekonomikas atveseļošanā.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Stāvoklis lauksaimniecībā un problēmas, kas skar agrāro pasauli, nevar tikt atrautas no sistēmas dziļās krīzes vai pašreizējās politikas, piemēram, kopējās lauksaimniecības politikas (KLP), kura ir galvenokārt atbildīga par lauksaimniecības ilgstošu pagrimumu dažās dalībvalstīs: viss ir orientēts uz liela mēroga lauksaimnieku interesēm un Ziemeļeiropas lauksaimniecības industriju, iznīcinot ģimenes lauksaimniecību un apgrūtinot mazo un vidējo saimniecību dzīvotspēju.

Sieviešu loma lauksaimniecībā un lauku apvidu attīstībā ir ārkārtīgi svarīga, jo viņas veido apmēram 42 % no lauksaimniecības darbinieku kopskaita, nodrošina lauku saimniecību darbību un to, ka sekmīgi tiek apkarota lauku apvidu zemes degradācija.

Neskatoties uz to, ka pieņemtajā ziņojumā trūkst reālistiskas KLP kritikas, var teikt, ka tajā izmantotā pieeja un sieviešu lomas vērtējums ir pozitīvi vērtējami faktori. Tajā ir teikts, ka „dzimumu līdztiesības veicināšana ir ES un tās dalībvalstu pamatmērķis” līdztekus labāku dzīves apstākļu radīšanai lauku apvidos, kā arī zemes degradācijas apkarošanai, kur būtiski ir iestāties par „labu transporta infrastruktūru” un uzlabot „transporta pieejamību visiem iedzīvotājiem”, lai mazinātu „sociālo atstumtību un nevienlīdzību sabiedrībā, kas galvenokārt skar sievietes”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums dod iespēju Podkarpackie reģiona mašīnbūves nozares strādniekiem Polijā izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļus. Jāatceras, ka Polija ir pieprasījusi palīdzību 594 darba ņēmējiem, kas atlaisti trijos mašīnbūves un iekārtu ražošanas uzņēmumos NUTS II reģionā Podkarpackie.

Atlaišanas gadījumi ir saistīti ar ekonomiskās un finanšu krīzes ietekmi, kā rezultātā eksports uzņēmumos Huta Stalowa Wola SA, HSW – ZZN un DEZAMET SA samazinājās attiecīgi par 47 %, 34 % un 58 %, kas nozīmē, ka šie uzņēmumi atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Tāpēc Eiropas Komisija ierosina piešķirt palīdzību EUR 453 570 apmērā. Iepriekš minēto notikumu rezultātā ir ievērojami samazinājušies ražošanas apjomi mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē, tādējādi parādot krīzes ietekmi uz šiem konkrētajiem uzņēmumiem šajā valstī.

594 darba ņēmēju atlaišana nopietni ietekmē dzīves apstākļus, darba vietas un vietējo ekonomiku, tāpēc EGF izmantošana ir ļoti svarīga cietušo darbinieku atbalstam. Tāpēc mēs balsojām par, lai gan mēs uzskatām, ka vissvarīgākais būtu bijis neļaut šiem uzņēmumiem bankrotēt un darbiniekiem zaudēt darbavietas.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas lielu strukturālu pārmaiņu sekas. Pieteikumu Polijas lietā EGF/2010/013 PL/Podcarpackie mašīnbūve Polija iesniedza Komisijai 2010. gada 27. aprīlī un 2010. gada 4. Augustā iesniedza papildu informāciju. Tas bija balstīts uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda regulas 2. panta b) punktā noteiktajiem intervences kritērijiem, kuri paredz, ka jābūt vismaz 500 atlaišanas gadījumiem deviņu mēnešu laikā uzņēmumos, kas darbojas vienā NACE 2. redakcijas sadaļā minētā nozarē vienā dalībvalsts reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī, un tika iesniegts 10 nedēļu laikā (Regulas 5. pants). Savā vērtējumā Komisija norāda, ka pieteikums atbilst EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem un iesaka Budžeta iestādei apstiprināt šo pieteikumu, tāpēc es balsoju par šo dokumentu, kurš, manuprāt, palīdzēs izvairīties no negatīvām sociālajām sekām. Es arī uzskatu, ka citām ES dalībvalstīm būtu vairāk jāizmanto ES fondu sniegtās iespējas.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu piešķiršanu Polijai, jo es uzskatu, ka šis instruments ir vērtīgs resurss ekonomiskās krīzes rezultātā grūtībās nonākušo darba ņēmēju atbalstam. Kā jau vairākas reizes tika teikts, kopš 2006. gada EGF ir sniedzis praktisku atbalstu Eiropas darba ņēmējiem, kuri tikuši atlaisti viņu uzņēmumu pārvietošanas dēļ vai — pēc2009. gada grozījumiem — ekonomiskās krīzes rezultātā, lai viņiem palīdzētu atgriezties darba tirgū. Šodienas balsojums bija par pieprasījumu pēc palīdzības 594 atlaistajiem darba ņēmējiem (no kuriem 200 tiks piešķirta palīdzība) trijos uzņēmumos, kuri darbojas NACE 2. redakcijas 28. Sadaļā minētajā nozarē NUTS II reģionā Podkarpackie. Kopējā EGF piešķirtā finansējuma summa ir EUR 453 750. Nobeigumā vēlos teikt, ka es atzinīgi vērtēju ziņojuma pieņemšanu, kurš parāda, ka EGF ir noderīgs un efektīvs līdzeklis globalizācijas un ekonomiskās krīzes izraisīta bezdarba apkarošanā.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. − (PL) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika izveidots, lai sniegtu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas lielu strukturālu pārmaiņu sekas. Eiropas Parlaments šodien balsoja par pieteikumu apstiprināt vairāk nekā EUR 450 000 piešķiršanu darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti no trim uzņēmumiem, kas atrodas Podkarpackie reģionā. Es vēlētos uzsvērt, ka ES atbalsts ir būtiska palīdzība reģionam, kuru es pārstāvu, jo tas ļaus atlaistajiem darba ņēmējiem no jauna iekļauties darba tirgū, bet finansējums tiks izmantots apmācībai, pārkvalifikācijai, jaunām iekārtām un atbalstam pašnodarbinātas personas statusa iegūšanā. Podkarpackie reģions ir viens no nabadzīgākajiem Polijā, un tāpēc es esmu ļoti gandarīta, ka tas saņems ES palīdzību. Es vēlētos pateikties visiem, kas balsoja par finansiālā atbalsta sniegšanu.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Es esmu gandarīta, ka tika apstiprinātas apropriācijas EUR 453 000 apmērā no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) Polijas darba ņēmējiem, kuri tika atlaisti mašīnbūves nozarē. Pēc Budžeta komitejas ieteikuma Eiropas Komisija 2011. gada budžetā EGF budžeta sadaļā ir paredzējusi maksājumu apropriācijas apmēram EUR 50 miljonu apmērā. Tas ļauj mums apstiprināt vajadzīgā finansējuma piešķiršanu, negraujot citas budžeta sadaļas, kuras paredzētas citu svarīgu pasākumu finansēšanai, kas iekļauti Savienības mērķos un programmās.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas ar Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda palīdzību sniedz atbalstu 594 darba ņēmējiem Polijā. EUR 0.45 miljoni tiks izmantoti, lai pārkvalificētu un atbalstītu darbiniekus grūtajā pārejas periodā.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Atkal mēs esam spiesti balsot par ES nožēlojamu ubaga dāvanu tās uzņēmumu pārvietošanas politikas upuriem. Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda dibināšanas iemesls ir neciešams. Es atturējos balsot vienīgi Polijas darba ņēmēju dēļ, jo šī liekulīgā palīdzība maz var līdzēt viņu bēdās.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes teritorija un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šī palīdzība ir būtiska bezdarbniekiem un uzņēmumu pārvietošanas, kas notiek globalizācijas kontekstā, upuriem. Aizvien vairāk uzņēmumu tiek pārvietoti, izmantojot lētā darbaspēka priekšrocības vairākās valstīs, jo īpaši Ķīnā un Indijā, nodarot kaitējumu valstīm, kuras ievēro darba ņēmēju tiesības. EGF ir paredzēts, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kurus skārusi uzņēmumu pārvietošana, un ir svarīgi sekmēt to piekļuvi jaunai nodarbinātībai. EGF atbalstu agrāk ir izmantojušas citas ES valstis, un tagad šo palīdzību ir jāpiešķir Polijai, kura ir pieprasījusi palīdzību 594 atlaistajiem darba ņēmējiem, no kuriem 200 ir potenciālie atbalsta saņēmēji, trīs uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. sadaļā minētajās nozarēs — mašīnbūves un iekārtu ražošanas jomā —NUTS II Polijas Podkarpackie reģionā.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Lai gan es balsoju par šo priekšlikumu sniegt palīdzību Polijas Podkarpackie mašīnbūves nozares darbiniekiem, es uzskatu, ka šis ir sāpes remdējošs pagaidu pasākums kapitālistiskā modeļa seku ārstēšanā, kas nenodrošina nekādu progresu cīņā pret krīzes pamatcēloņiem. Es piekrītu, ka Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļi tiek piešķirta cilvēkiem, kas tikuši atlaisti tirdzniecības sistēmu strukturālu pārmaiņu dēļ vai kurus tiešā veidā skārušas pašreizējās ekonomiskās un finanšu krīzes sekas. Es uzskatu, ka EGF var dot ieguldījumu pamatmērķa — sekmēt šo darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū — sasniegšanā. Es balsoju par to arī tāpēc, ka esmu pārliecināts, ka šis atbalsts papildinās atlaišanas pabalstus, kas paredzēti visu valstu tiesību aktos un kolektīvajos līgumos. Tāpēc šī EGF līdzekļu izmantošana nekādā gadījumā nedrīkst aizvietot vai izslēgt valdību vai uzņēmumu tiesisko atbildību pret darbiniekiem, kuri tikuši atlaisti.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Ņemot vērā, ka Polija ir prasījusi palīdzību 594 atlaistajiem darba ņēmējiem (no kuriem 200 saņems palīdzību) laika periodā no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 1. martam trīs uzņēmumos, kas darbojas mašīnbūves un iekārtu ražošanas jomā Podkarpackie reģionā Polijā, es pilnībā apstiprinu un atbalstu šādu Polijas valdības aktīvu nostāju un manas S&D grupas kolēģu viedokļus. Diemžēl manas valsts — Latvijas — valdība neatbild uz maniem lūgumiem un vēstulēm un neizmanto Stabilizācijas fonda sniegto atbalstu, lai pārvarētu finanšu krīzi.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds tika nodibināts, lai aizsargātu darba ņēmējus, kas atlaisti pasaules finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā. Polija ir pieprasījusi atbalstu 594 atlaistajiem darba ņēmējiem Podkarpackie reģionā. Ir tikai taisnīgi un pareizi, ka mums jāpiedāvā personisks atbalsts darba ņēmējiem, kas tikuši atlaisti globalizācijas un ekonomiskās krīzes rezultātā, palīdzot viņiem atgriezties darba tirgū. Tāpēc es balsoju par to.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) tika izveidots, lai sniegtu papildu palīdzību darba ņēmējiem, kurus skārušas pasaules tirdzniecības sistēmas lielu strukturālu pārmaiņu sekas. 2011. gada 15. februārī Komisija pieņēma jaunu lēmuma projektu par EGF līdzekļu piešķiršanu Polijai ar mērķi atbalstīt to darbinieku atgriešanos darba tirgū, kuri tikuši atlaisti pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā. Šajā gadījumā tā bija 594 strādnieku atlaišana, no kuriem 200 ir potenciāli palīdzības saņēmēji, trijos uzņēmumos mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē Podkarpackie reģionā Polijā deviņu mēnešu laikā no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 1. martam. Šis ir pirmais pieteikums, kas jāizskata 2011. gada budžeta ietvaros, un tas attiecas uz kopējās summas EUR 453 570 izmantošanu. Komisijas vērtējumā tika secināts, ka pastāv saikne starp atlaišanas gadījumiem un lielajām strukturālajām pārmaiņām pasaules tirdzniecības sistēmā vai finanšu un ekonomisko krīzi, un ka šie atlaišanas gadījumi nebija paredzami. Pieteikums atbilst visiem EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, tāpēc es balsoju par fonda izmantošanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. − (PT) Polijas pieteikums uz Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) palīdzību attiecas uz 594 atlaistajiem darba ņēmējiem, no kuriem 200 ir potenciālie palīdzības saņēmēji, trijos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. sadaļā minētajā mašīnbūves un iekārtu ražošanas nozarē NUTS II reģionā Podkarpackie. Saskaņā ar Komisijas vērtējumu šis pieteikums atbilst visiem atbilstības kritērijiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru grozīja Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, EGF darbības joma tika uz laiku paplašināta, lai sniegtu palīdzību tādās situācijās kā šī, kurā ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā ir notikuši „vismaz 500 atlaišanas gadījumi deviņu mēnešu laikā, jo īpaši mazajos un vidējos uzņēmumos, kas strādā NACE 2. redakcijas sadaļā minētajās nozarēs vienā reģionā vai divos kaimiņu reģionos NUTS II līmenī”. Es tāpēc balsoju par šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana palīdzēs šiem darba ņēmējiem atgriezties darba tirgū.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Mēs esam pieprasījuši, lai iesaistītās iestādes, kā tas parasti ir šādos gadījumos, veic pasākumus, lai paātrinātu EGF izmantošanu.

Turklāt Parlaments atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, ko pēc Parlamenta pieprasījuma ieviesusi Komisija, lai paātrinātu dotāciju piešķiršanu ar mērķi iesniegt budžeta iestādei Komisijas vērtējumu par EGF pieteikuma atbilstību kritērijiem, kā arī priekšlikumu izmantot fondu, un cer, ka procedūra fonda pārskatīšanas gaitā tiks vēl vairāk uzlabota.

Tomēr tas arī atgādina iestāžu pienākumu nodrošināt vienmērīgu un ātru procedūru lēmumu par EGF izmantošanu pieņemšanai, nodrošinot vienreizēju, savlaicīgu individuālu atbalstu darba ņēmējiem, kas tikuši atlaisti globalizācijas un finanšu un ekonomiskās krīzes rezultātā, uzsver EGF lomu atlaisto darbinieku atgriešanā darba tirgū, un tomēr aicina izvērtēt šo darbinieku ilgtermiņa integrāciju darba tirgū EGF finansētu pasākumu rezultātā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski – (IT) 2011. gada 15. februārī Komisija pieņēma lēmuma projektu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu piešķiršanu Polijai ar mērķi atbalstīt to darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kuri tikuši atlaisti pasaules ekonomiskās un finanšu krīzes rezultātā. Pieprasījums attiecas uz 594 atlaistajiem darba ņēmējiem (no kuriem 200 palīdzība tiks piešķirta) trijos uzņēmumos, kas darbojas NACE 2. redakcijas 28. sadaļā minētajā nozarē (apģērbu ražošana) NUTS II reģionā Podkarpackie deviņu mēnešu periodā no 2009. gada 1. jūnija līdz 2010. gada 1. martam. Mans balsojums par šīsdienas rezolūciju vēlreiz uzsver labvēlīgo atzinumu, ko jau sniegusi Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. − Lai gan balsoju par šo ziņojumu, es uzskatu, ka tā ir ironija, ka šāds fonds pastāv situācijā, kad ne visas ES dalībvalstis to izmanto. Šī fonda neizmantotā daļa gada beigās tiek atgriezta dalībvalstīm kā daļa no „atlaides” tām. Tomēr dažas valstis, piemēram Apvienotā Karaliste, nespēja izmantot šo fondu, kaut tai ir tādas tiesības, tādos gadījumos kā Twining Tea rūpnīcas slēgšana, un tas izraisa noteiktus jautājumus. Tie, kuri vēlas izprast atlaižu priekšrocības/negatīvās puses, šaubās, vai tas ir korektāk un efektīvāk — valstīm tieši izmantot EGAF naudu vietējā līmenī.

Otrs ironiskais fakts attiecas uz politisko un ekonomisko līdzdalību — pievienotās vērtības iesaistīšanu visos ES līmeņos. Apvienotajai Karalistei paturēt tiesības nepiedalīties fondos, kas tiek pārvaldīti ES līmenī, jo šie labumi var aizplūst, šajā gadījumā ir nedroši un varbūt pat pilnīgi nepareizi.

AK atsakās iestāties fondos, vadoties pēc principa, ka tā nepieprasīs šo finansējumu, lai dabūtu atlaidi. Tiem, kas meklē palīdzību, lai atgrieztos darbā — Sendvičā, Kentā un Andoverā, Hempšīrā — atbilde „nē” nav pieņemama, un tā ir vēl viena vilšanās AK valdībā.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kurš nodrošinās finansējuma piešķiršanu konkrētiem pasākumiem, lai palīdzētu darbiniekiem, kuri tika atlaisti Polijā.

Ziņojums: Fiorello Provera (A7-0075/2011)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme. Politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība, politiskās represijas un autoritārie režīmi ir galvenie migrācijas dzinējspēki, kas migrācijas skartajām sabiedrībām liedz vietējas dzīvotspējīgas izredzes un iespējas gūt ienākumus un līdz ar to arī tiesības izvēlēties doties prom vai palikt, kā rezultātā šo cilvēku dzīves tiek nemitīgi apdraudētas un viņiem neatliek nekas cits kā emigrēt. Sakarā ar nesenajiem dramatiskajiem notikumiem Ēģiptē, kā arī citās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs ir nepārprotami palielinājusies legālo un nelegālo migrantu plūsma uz Eiropu. Tāpēc Eiropas Savienībai ir jābūt gatavai nepadoties migrācijas plūsmai. To var izdarīt tikai tad, ja ES rīcībā ir efektīva un vieda migrācijas politika, līdzīga tām, kuras tiek īstenotas Kanādā, Austrālijā vai Jaunzēlandē. Es atbalstu referenta nostāju par to, ka Komisija ir jāmudina nodrošināt to, ka ES un tās dalībvalstu parakstītajos atpakaļuzņemšanas nolīgumos tiek pilnībā ņemti vērā cilvēktiesību aspekts un neizraidīšanas princips, kā arī personas, kurām nepieciešama starptautiska aizsardzība, netiek pakļautas riskam. Tādējādi ES atkārtoti parādīs, ka vērtības un cilvēktiesību ievērošana ir vissvarīgākie principi, kas ir neatņemami, un personas, kuras meklē patvērumu, jutīs drošību un cieņu pret sevi.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība un autoritāro režīmu īstenotās politiskās represijas ir galvenie migrācijas cēloņi, un migrācijas viļņi, kas nerimstoši veļas pāri dažām valstīm Vidusjūras baseinā, kavē šīs valstis atrisināt virkni grūtību, ko rada ārkārtas humanitārās situācijas.

Pēdējās nedēļās mēs nevarējām ignorēt to, ka pēc nemieriem Ziemeļāfrikas valstīs Lampedūzā ieradās tūkstošiem migrantu. Deviņdesmit procenti šo migrantu ir 15–35 gadus veci jaunieši, kas riskē ar dzīvību cerībā rast labākas iespējas. Par spīti Itālijas valdības, vietējo administrāciju un Itālijas Sarkanā Krusta ārkārtas pasākumiem, stāvoklis šajā salā ir uzskatāms par ārkārtas situāciju, proti, nekas neliecina par to, ka migrantu plūsma varētu apstāties, turklāt nevar nemanīt ES kavēšanos, jo tā ir izstrādājusi birokrātiskus laika grafikus, kas neatbilst pašreizējai situācijai.

Tagad ES pienākums ir izstrādāt efektīvu globālu politiku migrācijas jomā, kas paredz Eiropas patvēruma sistēmas izstrādi, obligātu tādas pārvietošanas programmas ieviešanu, ar ko tiktu nodrošināta vienlīdzīga atbildības sadale, kā arī nolīgumus ar dalībvalstīm attīstības veicināšanai.

  Alfredo Antoniozzi (PPE), rakstiski. – (IT) Nesenie un nerimstošie notikumi Vidusjūras otrā krastā apliecina, ka nestabilitāte šajā reģionā un nemitīgās migrantu plūsmas rada problēmas, kas Eiropas Savienībai ir jāatrisina.

Migrācija ir īpaši satraucoša, jo tā var izraisīt konkrētu notikumu gaitu un radīt spriedzi gan migrantu izcelsmes valstu un galamērķa valstu savstarpējās attiecībās, gan arī migrantu izcelsmes un tranzīta valstu attiecībās. Mums ir jāatbalsta preventīva politika, optimizējot finanšu resursus un uzlabojot pašreizējās iestāžu struktūras. Mums ir jākontrolē nelegālā imigrācija, un šajā sakarā, manuprāt, migrācijas nolīgumu paplašināšana ir efektīvs līdzeklis īstermiņa rezultātu gūšanai un migrācijas plūsmu nestabilitātes mazināšanai.

Es piekrītu šajā ziņojumā sniegtajai analīzei un īpaši tam, ka, gatavojot ārējās darbības instrumentus periodam pēc 2013. gada, ir jāparedz arī divpusēji mehānismi, kas garantētu aktīvu aizsardzības statusa uzraudzību minoritātēm vai citām grupām, kuras varētu tikt pakļautas ļaunprātībām vai varētu ciest nestabilitātes dēļ. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Sakarā ar nesenajiem notikumiem Ēģiptē un citās Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu valstīs ir palielinājusies legālo un nelegālo migrantu plūsma uz Eiropas Savienību. ES dalībvalstis saskaras ar piespiedu migrāciju, ko izraisījusi vāja ekonomika, nabadzība, cilvēktiesību pārkāpumi, vides degradācija, aizvien lielāka plaisa starp bagātajām un nabadzīgajām valstīm, pilsoņu kari un politiskā vajāšana. Migrācijas plūsmu pārvaldība ir liels izaicinājums Eiropas Savienībai, jo tai ir jāizveido kopēja imigrācijas politika, kuru īstenojot varētu samazināt nelegālo imigrāciju. Es piekrītu tam, ka visos ES divpusējās tirdzniecības nolīgumos ir jāveic preventīvi pasākumi, tostarp jāiekļauj cilvēktiesību klauzula, un ir jāizvērtē atbilstošu sankciju piemērošana valstīm, kuras šo klauzulu neievēro.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. − (PT) Eiropā palielinās migrācijas plūsmas, ko izraisījusi daudzu valstu nestabilitāte, un tas rada problēmas ES. Migrācija var izraisīt spriedzi starp izcelsmes un galamērķa valstīm, kā arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm.

ES stratēģijai vajadzētu apvienot sadarbības pasākumus attīstības jomā un aptverošāku politisko redzējumu, kurā būtu ietverta drošība, reģionālā sadarbība un divpusējie nolīgumi. Šajā sakarā ziņojumā identificētas šādas iespējamās rīcības jomas: mudināt tranzīta valstis un izcelsmes valstis nodrošināt lielāku ekonomisko un iestāžu stabilitāti; uzlabot ES starpniecību un konfliktu novēršanas pasākumus sadarbībā ar reģionālajām organizācijām; vest sarunas par divpusējiem imigrācijas nolīgumiem ar tranzīta valstīm; izstrādāt ekonomiskās programmas, kurās iestrādāti konkrēti pasākumi nodarbinātības veicināšanai ES partnervalstīs. Komisijai jācenšas stiprināt sinerģiju starp attīstības pīlāru un drošības un attīstības pīlāru, sagatavojot jaunus ārējās darbības instrumentus periodam pēc 2013. gada. Visu iepriekš minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu.

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo dokumentu par migrācijas plūsmām. Taisnība, notikumi, kurus patlaban piedzīvo mūsu kaimiņi dienvidos, izraisa plašu migrāciju uz Eiropas krastiem. Tagad vairāk kā jebkad mums ir jākoordinē sava ārpolitika un imigrācijas politika. Šī patiešām ir Eiropas problēma, un šis nav īstais brīdis nacionālajam egoismam. Eiropas Savienības dalībvalstīm pie Vidusjūras nevajadzētu vienām pašām cīnīties ar šo nelegālo migrantu lielo pieplūdumu ― šajā cīņā ir jāiesaistās visām ES valstīm.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. − (ES) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, izvirzot vidēja termiņa un ilgtermiņa mērķus, dokumentā pausta reāla pieeja problēmai, ko izraisa attīstīto un neattīstīto valstu nelīdzsvarotība, kā arī cilvēktiesību pārkāpumi daudzās pasaules daļās.

Ziņojumā ierosināta procedūra nelegālās imigrācijas novēršanai, un tajā pausts mērķis iesaistīt jaunietekmes valstis visaptverošas pieejas šai problēmai īstenošanā, darbojoties kopā ar jau iesaistītajām valstīm, proti, izcelsmes, tranzīta un galamērķa valstīm. Tāpat man simpatizē tas, kas galvenā uzmanība tiek vērsta uz ideju padarīt sadarbības politiku par nosacījumu cilvēktiesību ievērošanas līmenī, gluži tāpat kā norādes uz vismazāk aizsargāto grupu, piemēram, sieviešu un nepavadītu nepilngadīgo aizstāvību.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es balsoju par šo rezolūciju, jo vienas valsts nestabilitātes izraisītās migrācijas plūsmas rada problēmas visai Eiropas Savienībai. Rezolūcijā minēti pirmie soļi kopējas Eiropas migrācijas pārvaldības politikas izstrādāšanai. Šai politikai ir jākalpo arī kā iebiedēšanas līdzeklim. Lai to panāktu, tajā jāapvieno visi iespējamie Eiropas Savienības sadarbības instrumenti sociālās un ekonomiskās attīstības jomā, tādējādi tieši ietekmējot nestabilitātes cēloņus valstīs, no kurām ierodas migranti.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Jautājums par migrāciju ir īpaši būtisks un pēdējā laikā tas ticis īpaši uzsvērts, jo sakarā ar notikumiem Ziemeļāfrikā Eiropas Savienība, būdama tās kaimiņu reģions, ir bijusi spiesta uzņemt ievērojamas migrantu plūsmas. Ziņojumā vērsta uzmanība uz daudzajiem faktoriem, kas veicina migrāciju, piemēram, politiskajiem un sociālajiem aspektiem, ekonomikas nestabilitāti un klimata pārmaiņām, turklāt, izvērtējot masu migrācijas iemeslus, šie faktori joprojām netiek ņemti vērā. Tāpēc tiek uzsvērts tas, ka ES pieprasa efektīvāku pieeju migrācijas jautājumam, kas papildinātu ārpolitikas instrumentus. Ar šo instrumentu starpniecību varētu palīdzēt rast risinājumu nestabilitātes cēloņiem izcelsmes valstīs, kuru dēļ cilvēki ir spiesti masveidā emigrēt uz stabilākām kaimiņvalstīm. Tāpat ziņojumā pausts aicinājums Komisijai izstrādāt priekšlikumus par legālo migrāciju, kuras pārvaldīšana varētu notikt vienkāršāk un kura varētu veicināt ekonomikas un sociālo progresu uzņēmējās valstīs, tranzīta valstīs un izcelsmes valstīs. Tiek teikts, ka ļoti smagi cilvēktiesību pārkāpumi un noziedzīgas darbības, kas bieži vien kļūst par to organizētāju biznesu, ir tieši saistītas ar nelegālo imigrāciju. Visbeidzot ziņojumā uzsvērta nepieciešamība izvērtēt demogrāfisko situāciju Eiropas Savienībā, tādējādi dodot iespēju precīzi aprēķināt to, cik daudz cilvēku Eiropa var uzņemt.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienībai ir jāatrisina jautājums par migrācijas plūsmām, ko izraisījuši kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, cilvēktiesību pārkāpumi un dabas katastrofas trešās valstīs. Eiropas Savienībai šī problēma ir efektīvi jāatrisina, ieviešot preventīvus pasākumus un piemērojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus, lai tiešā veidā novērstu nestabilitātes cēloņus, tādējādi padarot emigrāciju par iespēju, nevis izmisuma diktētu nepieciešamību. Īstenojot Eiropas migrācijas regulēšanas politiku, ir vienlaikus jāveic sadarbības pasākumi attīstības jomā un ir jāvadās pēc aptverošāka politiskā redzējuma, kurā būtu ietverta arī divpusēja drošība un reģionāli sadarbības nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, kā arī cilvēktiesību aizsardzība un demokratizācija.

Īstenojot Eiropas ārpolitiku, ir jāpapildina un jārada sinerģismi ar imigrācijas politiku, galvenokārt pievēršoties izcelsmes valstu nestabilitātes cēloņiem un strukturālām problēmām. Tāpat ir jācenšas vest pastāvīgu dialogu ar tranzīta valstīm nolūkā regulēt migrācijas plūsmas un vienādi piemērot starptautiskos cilvēktiesību standartus imigrācijas jomā.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā minēts solis pretī dalībvalstu savstarpējās solidaritātes mērķa sasniegšanai.

Īpaši pēdējās nedēļās Itālijā ir ieradušies tūkstošiem migrantu, kas bēg no Ziemeļāfrikas valstīm. Šādā grūtā brīdī ES nedrīkst atstāt manu valsti savā ziņā; tai ir visiem spēkiem jācenšas nodrošināt to, ka tiek ievēroti līgumu nosacījumi un īpaši Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pants.

Tajā pašā laikā mums ir jāoptimizē finanšu resursi un pašreizējās struktūras. Piemēram, ir jāstiprina robežu aģentūras FRONTEX loma, un tai ir jānodrošina labāks finansējums. Cilvēktiesību aizsardzība, plašāki finanšu resursi, demokrātijas attīstība, tiesiskums un divpusēji nolīgumi ir instrumenti, kas, ja tos lieto pareizi, var noteikti palīdzēt novērst masveida migrāciju.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es piekrītu tam, ka ir jāizstrādā integrēta ilgtermiņa ES stratēģija nestabilām valstīm, kurā tiktu skarts arī jautājums par migrācijas pamatcēloņiem. Tomēr es neuzskatu, ka Padomei būtu jāizstrādā rīcības plāns sloga sadalīšanai, pamatojoties uz Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā minēto solidaritātes principu. Par šā reģiona bēgļu nometināšanu atbildība jāuzņemas tām valstīm, uz kurām šie bēgļi dodas, un ja pieplūdums kļūst nepastāvīgs, tad, reaģējot uz šādu situāciju, ES patvēruma un imigrācijas politika būtu jāpadara stingrāka. Šajā sakarā mani satrauc aicinājums izstrādāt kopēju ES patvēruma sistēmu un kopēju ES pārvietošanas programmu. Tā ir ļoti laba doma izstrādāt visaptverošu Komisijas pieeju legālai migrācijai, tomēr to nevajadzētu saistīt ar Eiropas darba tirgus vajadzībām vai katras dalībvalsts spēju uzņemt un integrēt migrantus. Migrācijas plūsmu pārvaldībai vajadzētu palikt galvenokārt dalībvalstu ziņā.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju ES centienus reaģēt uz izaicinājumiem, ko radījusi nestabilitāte un migrācijas plūsmas, kuras dažādās jomās saistībā ar vardarbību, cilvēktiesību pārkāpumiem un citiem aspektiem ietekmē ne tikai izcelsmes valstis, bet arī tranzīta valstis. Tāpēc es atbalstu tādu aktīvu politiku šajā jomā, kuru īstenojot tiek novērsti sākotnējie destabilizējošie faktori izcelsmes valstīs, piemēram, ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums. Tikai šādā veidā var izskaust migrācijas radītās negatīvās sekas, jo vispār migrācijai vajadzētu būt pozitīvai un produktīvai, nevis bēgšanas iespējai. Šī politika ir jāpārvērš sadarbībā starp izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, un tā pamatā jābūt dialogam, kas tiek vests, lai gūtu labus, efektīvus un noturīgus rezultātus.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es balsoju pret ziņojumu par migrācijas plūsmām, jo, lai gan tajā sniegta salīdzinoši pareiza un līdzsvarota to pamatcēloņu analīze, kas mudina cilvēkus pamest savu valsti, ziņojumā tomēr trūkst nepieciešamo secinājumu vai priekšlikumu. No vienas puses, tajā neatlaidīgi minēta pieeja sadalīt cilvēkus legālajos un nelegālajos imigrantos, kā arī utilitārā izpratne par „derīgajiem” un „nederīgajiem” imigrantiem, tādējādi saistot viņu tiesības ar dažādajām Eiropas Savienības un dalībvalstu „kvotām”. No otras puses, ziņojumā imigrācija sasaistīta ar drošības jautājumu, tādējādi izraisot apjukumu un salīdzinot imigrantus ar dažādām noziedzīgām vai „teroristiskām” darbībām, kā arī sekmējot praksi un ideoloģiju par viņu kriminalizēšanu.

Šajā sakarā ziņojumā vēl vairāk tiek pastiprināta Eiropas Savienības „aizbildnieciskā” loma līdz tādam līmenim, ka tiek izteikts priekšlikums sasaistīt pīlāru, kas saistīts ar ES attīstības palīdzību trešām valstīm, ar „drošības” pīlāru, tādējādi pilnībā izmainot šādas palīdzības būtību un mērķi.

  Corina Creţu (S&D), rakstiski. – (RO) Iepriekšējās konferencēs galvenā uzmanība tika pievērsta principiem, tāpēc es ceru, ka ceturtajā ANO konferencē Stambulā tiks noteikti rezultāti un izstrādāti nepārprotami rādītāji tam, kā līdz 2020. gadam uz pusi samazināt to valstu skaitu, kas uzskatāmas par vismazāk attīstītajām. Pēdējos gados tikai trīs valstis ir spējušas izkļūt no tās 51 mazattīstītās valsts kategorijas, kur 78 % iedzīvotāju dienā iztiek ar mazāk nekā 1,25 dolāriem. Šī situācija ir satraucoša, jo šīs valstis ir visneaizsargātākās pret smagiem pārbaudījumiem kā, piemēram, finanšu vai pārtikas krīzes un klimata pārmaiņas, un vienlaikus šīs valstis saskaras ar ārkārtīgi lielu nabadzību, infrastruktūras trūkumu un pieaugošu bezdarbu. Šī realitāte akcentē to, ka starptautiskā sabiedrība diemžēl nav izpildījusi Briseles rīcības programmā noteiktās saistības. Es ceru, ka šajā konferencē, kurā es pārstāvēšu Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupu, mēs galvenokārt pievērsīsimies tam, lai panāktu konsekvenci attiecībā uz attīstības politiku un metodēm inovatīvu finanšu mehānismu ieviešanai nolūkā sniegt efektīvāku palīdzību valstīm, kuras ir jāmudina īstenot atbilstošu politiku.

  Mário David (PPE), rakstiski. − (PT) Šis jautājums ir diezgan svarīgs, un, analizējot to, ir jāņem vērā tā sarežģītā būtība. Konkrētajā ziņojumā izvērtēts, cik svarīgi ir turpināt tiekties pēc sadarbības nolīgumiem, kas saistīti ar Eiropas kaimiņattiecību politiku (EKP). Emigrācija, ko veicina krīzes un nestabilitāte, negatīvi ietekmē izcelsmes valstis, galamērķa valstis un pārvietotās tautas. Šī parādība ir jāpavērš pretējā virzienā, proti, jāpanāk, ka emigrācija šādos apstākļos vairs nav pēdējais glābiņš jeb bēgšana no nedrošības, vājas ekonomiskās attīstības, nestabilitātes vai bailēm. Šajā balsojuma skaidrojumā es atkārtoju, ka ir jāveic pasākumi, kas nodrošina un veicina stabilitāti un drošību izcelsmes valstīs. Profilaksei jābūt līdzeklim, kas palīdz samazināt nestabilitātes un krīzes radītas migrācijas plūsmas. Es uzskatu, ka Eiropas ārpolitikai un īpaši EKP ir jāparedz palīdzība šiem pasaules reģioniem, veicinot drošību, stabilitāti un cilvēktiesību aizsardzību kā daļu no paplašināta attīstības procesa, kā jau norādīju savā ziņojumā par Eiropas kaimiņattiecību politikas dienvidu dimensijas pārskatīšanu, par ko arī šonedēļ tiks balsots.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Dažās dalībvalstīs notiek masveida cilvēku pieplūdums no Vidusjūras dienvidiem, jo viņi meklē aizsardzību. Šīs valstis nevar vienas pašas atrisināt šādas ārkārtas humanitārās un imigrācijas situācijas. Ir jāpaplašina FRONTEX cilvēku, materiālu un arī finanšu resursi, lai aģentūra spētu labāk atbalstīt tādas operācijas kā Hermes un Poseidon. Parlamenta deputāti aicina Eiropadomi izstrādāt rīcības plānu bēgļu pārvietošanai, piemērojot klauzulu par dalībvalstu solidaritāti. Līguma par Eiropas Savienības darbību 80. pantā patiešām ir minēts solidaritātes princips un atbildības taisnīga sadalījuma princips visu dalībvalstu starpā attiecībā uz robežu kontroles pārvaldību, patvēruma un imigrācijas politiku. Vidējā termiņā un ilgtermiņā mums ir jāveido sadarbības saiknes ar turpmāko migrantu izcelsmes valstīm un ir jāizveido mobilitātes partnerība, lai nodrošinātu to, ka šo valstu pavalstnieki var likumīgi ierasties un strādāt, mācīties un ceļot starp abiem Vidusjūras krastiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par ziņojumu par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme. Politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība, politiskās represijas un klimata pārmaiņas mudina kopienas migrēt, tāpēc ES ir jāizstrādā kopēja imigrācijas politika, īpaši paredzot ekonomiskās un sociālās attīstības veicināšanu uzņēmējās valstīs, tranzīta un izcelsmes valstīs, kā arī sociālās kohēzijas sekmēšanu, uzlabojot migrantu integrāciju.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs, Zviedrijas Sociālie demokrāti, piekrītam tam, ka nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas izraisa problēmas ES un ka ir nepieciešami efektīvāki pasākumi nestabilitātes cēloņu un strukturālo problēmu novēršanai izcelsmes valstīs. Tomēr mēs uzskatām, ka ES ir svarīgi uzņemties patiesu atbildību par migrantiem, kas ierodas Eiropas Savienībā, nevis atstāt to kaimiņvalstu ziņā, kā ierosināts 9. punktā. Mēs atbalstām aicinājumu FRONTEX darbā nepārprotami iestrādāt cilvēktiesību aspektu, it īpaši personas tiesības pamest savu valsti, aizliegumu izraidīt un tiesības lūgt patvērumu. Mēs saskatām problēmas FRONTEX līdzšinējā darbībā un nepiekrītam formulējumam, ka Eiropas Parlaments atzinīgi vērtē FRONTEX sekmīgos pasākumus.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Nestabilitātes galveno cēloņu ― sociālu, ekonomisku vai politisku ― saistība ar migrācijas plūsmām uz Eiropas Savienību ir nepārprotama. Eiropas Savienības ārpolitiku nevar gluži vienkārši neatdalīt no šīs parādības: ir jācenšas to izprast un pēc iespējas labāk uzraudzīt. Patiesībā ES ir jāveic pasākumi, lai optimizētu tās finanšu resursu izmantošanu un iestāžu struktūras, kā arī efektīvi pārvaldītu vairākās pasaules daļās patlaban pastāvošās nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas.

Tāda preventīva politika, kurā, lai novērstu un stātos pretī nestabilitātes cēloņiem, tiek izmantoti visatbilstošākie ārpolitikas instrumenti, varētu palīdzēt emigrācijai kļūt par „iespēju”, nevis kā patlaban ― par „izmisuma diktētu nepieciešamību”. Ir jāveicina tiesiskums, ir jāaizstāv cilvēktiesības un ir jāsekmē demokrātijas un ekonomikas attīstība. Ja trūks šādu kopīgo attīstības pasākumu attiecīgajā valstī, strādājot kopā ar tautu un sociālajām struktūrām, tad efektīvi nevarēs samazināt nestabilitāti.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šajā ziņojumā galvenā uzmanība pievērsta migrācijas plūsmām, ko radījusi politiskā nestabilitāte atsevišķos reģionos pasaulē, īpaši Ziemeļāfrikā un Vidusjūras dienvidu reģionā. Šī situācija ietekmē Dienvideiropas valstis īpaši Itāliju ― mēs zinām, kāda ir situācija Lampedūzas salā, kurā ieradušies vairāk nekā 20 000 cilvēku ― un Maltas salu; kopumā nestabilitātes dēļ Eiropā ir ieradušies vairāk nekā 400 000 bēgļu. Lai mazinātu šīs situācijas sekas, papildus Eiropas Bēgļu fonda mobilizēšanai ES ir jāievieš arī ilgstošāks plāns, kura mērķis ir sniegt humāno palīdzību un pēc iespējas ātrāk nodrošināt šo cilvēku pamatvajadzību izpildi. Tāpat ir jāizstrādā arī reģionāla programma bēgļiem no Ēģiptes, Tunisijas un Lībijas, ietverot gan jautājumu par patvērumu, gan bēgļu aizsardzību, lai tādējādi novērstu cilvēku tirdzniecību un sagatavotu bēgļu atgriešanos viņu izcelsmes valstīs. Es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu, jo tajā norādīts, ka ES risinās strukturālus cēloņus migrācijas plūsmu radītajām problēmām, bez jebkādiem aizspriedumiem īstenojot sadarbības ārpolitiku.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Migrācijas plūsmām ir cēloņi. Svarīgākie no tiem ir karš un bruņoti konflikti, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī etniskie un reliģiskie konflikti un represijas. Tomēr vieni no biežākajiem migrācijas cēloņiem ir arī tādi aspekti kā dabas katastrofas un nabadzība, ko izraisījis pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums.

Pasaules kapitālisma krīzes ietekme un tās neregulārās un asimetriskās gaitas radītās sekas saasina ekonomisko un sociālo situāciju daudzās valstīs. Šīs parādības izpausme ir arī nemieri arābu pasaulē, kas tāpat veicina migrāciju. Bieži vien Eiropas Savienības pārrunas par šo jautājumu ir liekulīgas, turklāt tā īsteno politiku, kurā valda dubulti standarti. No vienas puses, tā apgalvo, ka aizstāv cilvēktiesības trešās valstīs, tajā pašā laikā saglabājot savus egoistiskos uzskatus, tiklīdz runa ir par uzbrukumu kādai no šīm valstīm. No otras puses, tā palīdz radīt šādus nopietnus apstākļus, piemēram, Lampedūzā, Itālijā.

Lai novērstu migrācijas plūsmas, ir jāveic pasākumi, kas balstīti uz neviltotu sadarbību attīstības jomā un palīdzības politiku, uz solidaritāti un miera veicināšanu, tostarp miermīlīgu konfliktsituāciju atrisināšanu; tomēr patlaban tā nenotiek.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs zinām, ka migrācijas plūsmu galvenie cēloņi ir kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums.

Patlaban valda uzskats, ka situācija vēl pasliktināsies, ņemot vērā krīzi, kas skārusi kapitālismu, un tās radītās sociālās sekas, tostarp nemierus arābu valstīs.

Tāpēc Eiropas Savienība nevar arī turpmāk īstenot savu liekulīgo dubultstandartu politiku, apgalvojot, ka tā aizstāv cilvēktiesības trešās valstīs, tajā pašā laikā pieļaujot tādus nopietnus apstākļus kā, piemēram, Lampedūzā.

Ir nepieciešama preventīva politika un ir jāveic sadarbības pasākumi attīstības jomā ar aptverošāku politisko redzējumu, kurā galvenokārt ietverti tādi principi kā solidaritāte un cilvēktiesību aizstāvība; patlaban tā nenotiek.

Kopumā Eiropas Komisija un pats Eiropas Parlaments par prioritāti izvirza savas ekonomiskās un ģeostratēģiskās intereses, aizmirstot par solidaritāti un Tūkstošgades attīstības mērķiem un pieņemot apkaunojošas direktīvas, piemēram, Atgriešanas direktīvu.

Tāpēc mēs balsojām pret šo ziņojumu, lai gan tajā ir arī viens vai divi pozitīvi punkti.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Es vēlētos piedāvāt savu atbalstu Lampedūzas iedzīvotājiem, kurus skar pārapmeklētība, nedrošība, piegādes traucējumi un, iespējams, veselības apdraudējums, un kuri šā Parlamenta acīs ir tomēr otršķirīgi attiecībā pret desmitiem tūkstošu nelegālo imigrantu, kas izceļas salas krastos. Tāpat vēlos teikt Itālijas iestādēm, ka to fraktētie kuģi nelegālo imigrantu repatriēšanai būtu jāsūta uz Āfriku, nevis Eiropu. Lielākā daļa imigrantu ierodas no Tunisijas, proti, valsts, kurā acīmredzot notiek brīnišķīgs demokrātisks piedzīvojums, un šo cilvēku pienākums ir piedalīties tajā. Mēs nevaram turpmāk vairs dot pajumti tiem, kuri savā valstī jūtas neomulīgi tāpēc, ka tur līst... vai nelīst; tāpēc, ka tur valda diktatūra… vai vairs nevalda; tāpēc, ka šī valsts ir mazattīstīta vai tāpēc, ka tā ir jaunattīstības valsts. Šo migrantu galvenā motivācija ir tikai un vienīgi ekonomiskās intereses.

Mūsu politikai attīstības palīdzības jomā ir jābūt tādai, kas mudina cilvēkus palikt savā valstī; patiesībā ir jāizvirza šāds nosacījums un nosacījums par to, ka šo valstu pilsoņi atgriežas. Pretēji referenta teiktajam, tādas „tiesības” emigrēt nemaz neeksistē. Turpretī eiropiešiem, kuriem vajadzētu būt jūsu galvenajai prioritātei, ir visas tiesības pateikt „PIETIEK” un būt šajā jautājumā sadzirdētiem.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Parlamenta ziņojumu „Par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme”, un vēlos pievērsties vairākiem šajā ziņojumā minētajiem aspektiem. Kopš prezidenta Z. Ben Ali krišanas Lampedūzas salā un Itālijas krastos ir ieradušies gandrīz 24 000 tunisiešu, un kopš februāra savu karā izpostīto valsti ir pametuši tūkstošiem lībiešu. Ņemot vērā šo cilvēcisko drāmu, Eiropai pilnīgi noteikti ir jāreaģē un jāizrāda solidaritāte. Mūsu ziņojumā pausts aicinājums ieviest solidaritātes sistēmu attiecībā uz Ziemeļāfrikas bēgļu pārvietošanu. Mūsu ziņojumā pausts aicinājums piemērot „solidaritātes klauzulu” starp dalībvalstīm attiecībā uz robežkontroli, patvēruma jautājumu un imigrāciju. Tāpat mūsu ziņojumā izteikts aicinājums budžetā periodam pēc 2013. gada iekļaut noteikumu par ārkārtas līdzekļiem ātrai reaģēšanai attiecībā uz imigrāciju un patvērumu Eiropā. Visi šie aspekti ir nepieciešami, lai Eiropas patvēruma politika būtu īsta, tāda, kādu mēs jau sen aicinām izstrādāt, un lai tās pamatā būtu tādi principi kā saskaņotība, atbildība, solidaritāte un cilvēktiesību ievērošana.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo patstāvīgo ziņojumu, jo tajā uzsvērti patiesie migrācijas cēloņi, proti, politiskā, sociālā un ekonomiskā nestabilitāte, apdraudētība, politiskās represijas, cilvēktiesību pārkāpumi, kā arī klimata pārmaiņas. Tāpat šajā ziņojumā uzsvērts tas, cik svarīgi ir nodrošināt izcelsmes valstis ar ilgtspējīgām stratēģijām Eiropas kaimiņattiecību politikas (EKP) un ES attīstības sadarbības politikas ietvaros. Tādā veidā tiek apstrīdēts mīts par nulles imigrāciju, atgādinot mums, ka migrāciju nevar apturēt un ka ES ir nepieciešama būtiska, tomēr kontrolēta imigrācija, lai tādējādi tiktu sniegts atbalsts novecojošajai sabiedrībai un novērsti citi sociālie un ekonomiskie izaicinājumi.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Provera kunga ziņojumā iztirzāti vairāki nozīmīgi jautājumi saistībā ar migrāciju un uzsvērta cilvēktiesību nozīme. Cilvēktiesību jautājums ir bijis galvenais aspekts kampaņās, kas Skotijā un Apvienotajā Karalistē īstenotas ar mērķi pārtraukt to bērnu aizturēšanu, kuri lūdz patvērumu. AK valdība ir solījusi apturēt šo nelietību, tomēr līdz šim tas tai nav izdevies.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es atbalstu šo dokumentu, jo nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas rada problēmas Eiropas Savienībai. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi. Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus ar mērķi nestabilitātes cēloņus risināt pašai, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību. Tāpēc ir steidzami jāsāk debates, lai labāk varētu izprast visus migrācijas aspektus un galvenos cēloņus. Tas palīdzēs Eiropas Savienībai izstrādāt saskanīgu un efektīvu politiku attiecībā uz migrācijas plūsmām no izcelsmes un tranzīta valstīm un pieņemt lēmumu par to, kā un cik daudz investēt šajās valstīs, lai mazinātu šo valstu iekšējo demogrāfisko un sociālo spriedzi un līdz ar to veicinātu stabilitāti.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Rezolūcijas projektā, par kuru Parlaments šodien balso, uzdots svarīgs jautājums, proti, kā definēt ES ārpolitikas lomu, saskaroties ar traģisko un vienlaicīgi delikāto jautājumu par migrācijas plūsmām? Eiropas Savienībai ir jāatrisina problēma, ko radījusi acīmredzamā nestabilitāte Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos. Lai neradītu negatīvas sekas, Eiropai ir jāspēj atrisināt šo problēmu, izstrādājot un īstenojot preventīvu politiku, kas iedarbojas uz ekonomiskās un politiskās nestabilitātes cēloņiem šajās valstīs, piedāvājot kopējus risinājumus, kuri var palīdzēt novērst vai vismaz mazināt šīs parādības apmērus. Tomēr šā mērķa sasniegšanai nepieciešami plaši resursi, tāpēc darbā jāiesaista un kopīgi jākoordinē arī citi pasaules spēki. Tomēr to nevar izdarīt, ja pilnībā netiek ievērots subsidiaritātes princips. Raugoties no šāda aspekta, Eiropas pienākums ir kodolīgi un saistoši reaģēt, tādējādi parādot tās lēmumu pievērsties galvenokārt šai politikai. Es esmu pārliecināts par nozīmīgo politisko signālu, kuru Eiropai ir jānosūta šajā jautājumā, nevis jāatstāj valstis vienas ar mehānismiem, kas ir to rīcībā. Tāpēc es balsoju par iepriekš minēto rezolūciju.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Kopš Amsterdamas līguma spēkā stāšanās ES ir bijušas ļoti plašas pilnvaras attiecībā uz migrācijas plūsmu kontroli. Patlaban tiek pausts aicinājums izmantot šīs pilnvaras, lai pārvaldītu neseno bēgļu pieplūdumu, kuri bēg no nemieriem Ziemeļāfrikā, īpaši Lībijā. „Arābu pavasaris” ir pārliecinošs brīvības simbols, tomēr šis jēdziens slēpj sevī arī traģiskāku realitāti, kuras dēļ ievērojams skaits civiliedzīvotāju ir devušies ceļā (vai šajā gadījumā jūrā), lai meklētu patvērumu. Tāpēc šajā rezolūcijā pausts aicinājums ES un starptautiskajām iestādēm izvērtēt sekas, kādas rada šāda plaša iedzīvotāju pārvietošanās. Es šo rezolūciju atbalstīju, jo atsevišķas dalībvalstis nespēj vienas pašas atrisināt šo situāciju, tāpēc mūsu rīcības pamatā ir jābūt sadarbībai un līdzdalībai. Turklāt arī Eiropas Savienības jaunajai ārpolitikas būtībai, ko nosaka Lisabonas līgums, un īpaši Eiropas Ārējās darbības dienesta (EĀDD) izveidei vajadzētu veicināt dalībvalstu veikto pasākumu efektīvāku koordināciju.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par ziņojumu, kurā pausta atzinība Komisijas nesenajiem priekšlikumiem par legāli migrējošām personām, kas nelūdz patvērumu, un kurā Komisiju mudina izstrādāt turpmākus instrumentus kopējās imigrācijas politikas izveidei, ekonomiskās migrācijas pārvaldībai ar mērķi veicināt ekonomikas un sociālo attīstību uzņēmējās, tranzīta un izcelsmes valstīs, kā arī sociālās kohēzijas sekmēšanai, uzlabojot migrantu integrāciju. Ziņojumā uzsvērta nepieciešamība nodrošināt pienācīgu informāciju par legālās migrācijas iespējām Eiropas Savienībā ar mērķi novērst nelegālo migrāciju, labāk izmantot ES legālās imigrācijas sistēmu, skaidrāk noteikt pašreizējās izredzes un iespējas Eiropas Savienībā, kā arī kliedēt viltus cerības, ko dod cilvēku tirgotāji, tādējādi samazinot peļņu, ko organizētā noziedzība un cilvēku tirdzniecība gūst no cilvēku vajadzības pārvietoties. Tāpat ziņojumā pausts aicinājums Komisijai sekmēt aizsardzības pasākumus neaizsargātām grupām un personām (galvenokārt sievietēm un bērniem), kuras bieži kļūst par cilvēku tirdzniecības un seksuālās izmantošanas upuriem, un Komisija tiek mudināta trešās valstīs izveidot informācijas centrus, kuri informētu par migrācijas iespējām Eiropas Savienībā. Tomēr ziņojumā pausts arī aicinājums izmantot līdzsvarotu pieeju starp legālās migrācijas veicināšanu Eiropas Savienībā un nodrošināšanu, ka ES spēj uzņemt un veiksmīgi integrēt migrantus.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Par spīti delikātu jūtu izpausmei šajā ziņojumā nav atspoguļota patiesība. Eiropas Savienību satrauc diktatoru krišana, kurus tā savulaik atbalstīja, pretī saņemot „migrantu plūsmu” pārvaldību pie robežām. To nesatrauca doma par šo diktatorisko sistēmu upuru ― bēgļu — masveida pieplūdumu, un tas viss labu iemeslu dēļ. To satrauc demokrātijas veidošanās.

Tomēr laika periodā no šā brīža līdz 2030. gadam Eiropai vajadzēs 230 miljonus imigrantu, kā paziņoja pati Eiropas Komisija. Turklāt šajā dokumenta redakcijā tiek ierosināts piemērot sankcijas tām valstīm, kuras neievēro principus, kas izriet no brīvās tirdzniecības nolīgumiem un ko propagandē Starptautiskais Valūtas fonds (SVF). Arābu revolūcijas ir tikko kā atbrīvojušās no savu despotu jūga un nu savus sveicienus tām sūta ārvalstu tirāni. Šis ziņojums ir augstprātīgs un riebīgs. Es balsoju pret.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi. Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus ar mērķi nestabilitātes cēloņus risināt pašai, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju pret Provera kunga ziņojumu par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme, jo es neatbalstu Eiropas Savienības migrācijas politiku jeb politiku „Eiropa ― Cietoksnis”, kura robežas ir no dzelzs, ja tās grib šķērsot vīrieši un sievietes, turpretī kapitāla priekšā tās vienkārši izgaist. Šajā ziņojumā tiek propagandēta tāda Eiropas migrācijas politika, kuras pamatā nav izpratne par to, ka emigrācija ir tiesības, nevis noziegums, un kurā netiek garantēts svētais patvēruma lūgšanas princips. ES liekulība ir pretīga ― tā imigrantus bez dokumentiem padara par noziedzniekiem. Nelegālie imigranti tiek izmantoti straujai kapitāla uzkrāšanai, kas tiešā veidā pārkāpj cilvēktiesību vispārīgumu. ES var pastāvēt, vienīgi pieļaujot ekonomisko imigrāciju, tāpēc tagad tā pauž lielu cinismu. Tas, kas notiek Ziemeļāfrikā, ir pierādījums „Eiropai ― Cietoksnim”. Eiropas Aģentūrai operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) nav nekādas saistības ar solidaritāti vai sadarbību nolūkā palīdzēt tautām cīnīties pret tādiem diktatoriem kā Z. Ben Ali, H. Mubarak vai M. Gaddafi, jo, kad tūkstošiem afrikāņu bēg no represijām un kara, ES viņus iesloga cietumā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir vieni no šāda veida migrācijas plūsmu cēloņiem. Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, īstenojot jebkādu atbilstošu ārpolitiku, kas paredz nestabilitātes cēloņu novēršanu, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību. Ilgtermiņā ES varētu veikt efektīvus pasākumus tās finanšu instrumentu izmantojuma un esošās iestāžu struktūras optimizēšanai. Ziņojumā ierosinātie pasākumi nav pietiekami un ir pārlieku deklaratīvi. Nepieciešams precīzāks un konkrētāks finanšu ekonomikas plāns. Pretējā gadījumā Eiropa noslīks nelegālās migrācijas vilnī. Šis ziņojums ir ļoti noderīgs kā pirmais solis pretī šīs problēmas atrisināšanai.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Ņemot vērā nepārtraukto migrantu straumi uz Eiropu, varētu šķist, ka iestāties pret tiesību aktiem par ekonomiskajiem migrantiem ir īpaši svarīgi. Jaunattīstības valstīm ir jāsaņem mūsu atbalsts, lai to iedzīvotāji vēlētos palikt savās valstīs. Kāda jēga ļaut iedzīvotājiem no jaunattīstības valstīm ienākt darba tirgū, īpaši ja patlaban bezdarba līmenis eiro zonā ir 9,9 %. Provera kunga sākotnējais ziņojums bija ļoti labs un līdzsvarots. Diemžēl vairāku grozījumu dēļ tas tika izmainīts nepareizajā virzienā. Tāpēc es balsoju pret.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, jo pēc nemieriem arābu valstīs, kad ievērojami palielinājās migrācijas plūsmas, visā ES ir jāīsteno kopēja migrācijas politika. Tā kā migrāciju nevar apturēt, ārpolitikai ir jābūt ar īpašu uzdevumu. Pieaugošā migrācija visskarbāk ietekmē valstis pie ES ārējām robežām. Tāpēc ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu to, ka kopēja ES migrācijas politika tiek ieviesta ES līmenī, lai optimāli pārvaldītu un kontrolētu migrācijas plūsmas. Vienīgi kopīgi centieni var pasargāt ekonomikas izaugsmi, darba tirgus ilgtspējīgumu un attīstības apjomu no negatīvām sekām valstīs, kurās ierodas lielākās imigrantu plūsmas. Tas būs efektīvs instruments, ko izmantot, lai apturētu nelegālo imigrāciju, organizēto noziedzību un cilvēku tirdzniecību. ES ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu legālas migrācijas veicināšanu un efektīvu neregulāras migrācijas apkarošanu. Ir ļoti svarīgi izveidot legālas migrācijas sistēmu, ņemot vērā Eiropas darba tirgus vajadzības un katras dalībvalsts spēju uzņemt un integrēt imigrantus.

Legālajiem imigrantiem Eiropas Savienības dalībvalstīs ir jābūt tādām pašām tiesībām un pienākumiem kā citiem darba ņēmējiem. Turklāt katrā valstī ir ļoti svarīgi samazināt intelektuālā darbaspēka emigrāciju un kvalificētu speciālistu aizbraukšanu. Tāpēc mums ir jāievieš atgriešanās atbalsta programmas, jāveicina cirkulārā migrācija, jāreglamentē darbā pieņemšanas metodes un jāatbalsta kapacitātes palielināšana.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu par vienu no Eiropas Savienības pamatprincipiem, proti, solidaritāti tautu starpā. Ņemot vērā politiskās krīzes Ziemeļāfrikā un lēno vai pilnīgi neesošo Eiropas politikas atbildes reakciju attiecībā uz migrācijas plūsmām, pašreizējā situācija ir tik nopietna un problemātiska, ka, manuprāt, tā ir nekavējoties jārisina. Pieņemot šo tekstu, Padome tiek aicināta ― un šo aicinājumu nevar un nedrīkst ignorēt ― pilnībā piemērot solidaritātes klauzulu, nodrošinot praktisku rīcības plānu un sadalot slogu dalībvalstu starpā. Īpaši šis teksts pamato minimālos standartus pagaidu aizsardzības imigrantiem nodrošināšanai, un pasākumus, kas paredzēti atbildības un pasākumu sadalījumam dalībvalstu starpā, kuras kā, piemēram, Itālija, atbildīgi pieņem imigrantus un patstāvīgi uzņemas sekas.

  Georgios Papanikolaou (PPE), rakstiski. – (EL) Ir svarīgi, ka Eiropas līmenī migrācijas plūsmu radītais pieaugošais spiediens tiek sasaistīts ar ES ārpolitiku. Eiropas iniciatīvas var palīdzēt politiski nestabilajām valstīm Ziemeļāfrikā, no kurām izbrauc ievērojami daudz nelegālo imigrantu. Ir pilnībā jāizmanto tādi instrumenti kā attīstības un sadarbības palīdzības programmas un atpakaļuzņemšanas nolīgumi. Šie jautājumi neapšaubāmi tuvākajā nākotnē būs svarīgi gan Grieķijai, gan visai ES, tieši tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas patlaban ir būtiska Eiropas Savienības problēma. To cēloņi ir kari, bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģiju, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums. Šī ir aizvien pieaugoša parādība, kas rada spriedzi ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Šajā ziņojumā sniegta virkne ierosinājumu, kuru īstenošana ļautu ES efektīvi reaģēt uz šo problēmu. Citu pasākumu starpā es uzsvērtu preventīvas politikas pieņemšanu, ar ko paredz tieši novērst nestabilitātes cēloņus, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis izmisuma diktētu nepieciešamību, un sadarbības pasākumus attīstības jomā ar aptverošāku politisko redzējumu, kurā būtu ietverta drošība, reģionālā sadarbība un divpusējie nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm. Ir jātiecas sasniegt šos mērķus un Tūkstošgades mērķus, kas ir cieši saistīti ar politisko stabilitāti, un šiem mērķiem ir jābūt visa procesa pamatā.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas netieši izraisījuši cilvēktiesību pārkāpumi, vides katastrofas un tādas ekonomiskās un sociālās struktūras trūkums, kura spētu nodrošināt labklājību lielai sabiedrības daļai. Šie iepriekš minētie punkti rada problēmas Eiropas Savienībai, jo, lai tos mazinātu, ir nepieciešama gan sadarbība attīstības jomā, gan sociālās spriedzes novēršana, kas bieži vien rodas ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valsti, bet arī starp izcelsmes un migrantu tranzīta valsti. Lai novērstu šo problēmu, ir nepieciešama tāda praktiska ES atbildes reakcija, kas paredz risināt ne tikai jautājumu par sadarbību attīstības jomā, bet arī jautājumu par ārpolitiku, ieviešot preventīvus pasākumus gan reģionālā, gan pasaules līmenī, proti, tādus pasākumus, kuros tiek pielietoti visi pieejamie ārpolitikas instrumenti un galvenā uzmanība tiek vērsta uz drošību, reģionālo sadarbību un divpusējiem nolīgumiem ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, kā arī cilvēktiesību aizsardzību un demokratizāciju. Tā kā esmu stingri pārliecināts par to, ka ES ir tieši jāiedarbojas uz nestabilitātes cēloņiem, daļēji uzlabojot pieejamo instrumentu izmantojumu, man nav citas izvēles, kā vien balsot par šo priekšlikumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, piemēram, aizliegums cilvēkiem piekopt savu reliģisko ticību, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi.

Šī parādība ir īpaši satraucoša, jo tās rezultātā var palielināties spriedze ne tikai starp izcelsmes un galamērķa valstīm, bet arī starp izcelsmes un tranzīta valstīm. Lai šo problēmu risinātu efektīvi, Eiropas Savienībai ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos ārpolitikas instrumentus ar mērķi nestabilitātes cēloņus risināt pašai, lai emigrācija kļūtu par iespēju, nevis par izmisuma diktētu nepieciešamību.

Īstenojot Eiropas migrācijas regulēšanas politiku, ir vienlaikus jāveic sadarbības pasākumi attīstības jomā un jāvadās pēc aptverošāka politiska redzējuma, kurā būtu ietverta arī drošība, reģionālā sadarbība, divpusējie nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm, cilvēktiesību aizsardzība un demokratizācija.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Politiskās nestabilitātes radītās migrācijas plūsmas ir būtiska Eiropas Savienības problēma. Kari un bruņoti konflikti, etniskā spriedze, regulāri cilvēktiesību pārkāpumi, dabas katastrofas un pienācīgas ekonomiskās un demokrātiskās struktūras trūkums ir galvenie šāda veida migrācijas plūsmu cēloņi.

Es uzskatu, ka patlaban ir jāpiemēro preventīva politika, izmantojot visatbilstošākos instrumentus nestabilitātes cēloņu risināšanai. Eiropas ārpolitikas uzmanības centrā vajadzētu būt nestabilitātes saknei un izcelsmes valstu strukturālajām problēmām. Manuprāt, šis teksts piedāvā vēl kādu instrumentu, ko ES varētu izmantot, jo tajā tiek aprakstīta saskanīga un efektīva politika attiecībā uz migrācijas plūsmām, ļaujot izvēlēties vispiemērotākos veidus atkārtotai tādu apstākļu radīšanai, kas nodrošina politisko, ekonomisko un sociālo stabilitāti.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Es asi iebilstu pret šo ziņojumu. Lozungs „vienoti daudzveidībā” ļauj ikvienam valdīt savā pagalmā, un Eiropas Savienība nevar un nedrīkst piespiest mūs pieņemt nevēlamus viesus. Liedzot sev iespēju atgriezt nelegālos migrantus to izcelsmes valstīs, mēs pārkāpjam jebkādas saprāta robežas. Ja netiks ievērota legalitāte, pastāv risks, ka mēs piedzīvosim miljoniem izmisušu cilvēku iebrukumu. Ir jāpalīdz cilvēkiem, kuri cieš, tomēr tas jādara viņu pašu valstīs, novēršot cilvēku tirdzniecību.

Es asi noraidu apvainojumus par rasismu un ksenofobiju Eiropā, jo man ir apnicis tas, ka nelegāli migranti no Tunisijas sāk streiku tāpēc, ka viņiem netiek dota nauda cigaretēm; ka viņi atsakās no ēdiena, kura sastāvā ir tuncis, jo tas smaržojot pēc zivs; un, tiklīdz viņi ierodas Itālijā, viņi pieprasa mājvietu un darbu (protams, bezmaksas), kamēr arī mums ir vietējie iedzīvotāji, kuri ir bezdarbnieki un dzīvo nabadzībā.

Komplimenti Augstajai pārstāvei ārlietās Ashton kundzei ir acīmredzami bijuši lieki, jo realitātē viņai nav bijusi nekāda nojausma par to, kā atrisināt pašreizējo krīzi Magribā. Kā kūkas glazūru varētu uztvert lesbiešu, geju, biseksuālu un transseksuālu personu, kā arī transpersonu uzskatīšanu par vajātām vai tādām, kuru tiesības ir nepilnīgas, kā dēļ viņi ir pelnījuši īpašu uzmanību.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu, jo uzskatu, ka tajā pausta reālistiska attieksme pret šo problēmu, un referenta ierosinātais imigrācijas sloga sadalījums ir ļoti nepieciešams. Jautājums par imigrāciju ir grūts, tomēr, mēs tiksim ar to galā, ja rīkosimies pareizi. Šo problēmu nevar atrisināt Grieķija, Itālija un Spānija vien. Kopš janvāra Itālijā ir ieradušies 23 000 imigrantu. Mums ir jācenšas rast tādu Eiropas stratēģiju, ar ko būtu iespējams atrisināt imigrācijas problēmu, īpaši ņemot vērā notikumus Ziemeļāfrikā un arābu pasaulē, lai nevajadzētu dalībvalstis atstāt likteņa ziņā un tajā pašā laikā varētu nodrošināt to, ka emigrēt spiestie nelaimīgie cilvēki un eiropieši, kuri nes šo slogu, netiek izmantoti ļaunprātīgi.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Lai gan šīs rezolūcijas teksts varēja būt konkrētāks un vārdiski spēcīgāks, tās nopelns ir debašu par Eiropas Savienības migrācijas politiku salaušana. Patlaban, kad sakarā ar apstākļiem Ziemeļāfrikā veidojas lielas migrantu plūsmas, ES nevar īstenot savus mērķus, jo nespēj uzņemties skaidru atbildību. FRONTEX nevar būt vienīgais instruments, ko izmantot bēgļu krīzes pārvarēšanai. Tāpat Eiropai steidzami jāizstrādā rīcības plāns sloga sadalei, lai palīdzētu bēgļu pārvietošanā no attiecīgā reģiona un sniegtu atbalstu bezpajumtniekiem. Man žēl, ka pašreizējos apstākļos acīmredzami vienīgā iespēja bija atlikt nolīguma noslēgšanu, ar ko regulētu ES un Lībijas sadarbību. Šādu nolīgumu galvenā būtība nav Eiropas Savienības robežu kontroles pastiprināšana, bet gan Ženēvas Konvencijas ratificēšanas un tās ievērošanas uzraudzība. Es ceru, ka šī rezolūcija ir pirmais solis pretī globālai pieejai jautājumam par bēgļiem, lai attieksme pret cilvēkiem būtu cilvēcīgāka.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Provera kunga ziņojumu „Par nestabilitātes radītajām migrācijas plūsmām — ES ārpolitikas darbības joma un nozīme”. Koordinācija starp ārpolitiku un imigrācijas politiku ir būtiska. Mums ir jāpievēršas dziļajiem nestabilitātes cēloņiem atsevišķos pasaules reģionos un ir efektīvi jāpārvalda migrācijas plūsmas. Migrācijas regulēšanas politika ir tiešām efektīvi jāapvieno ar Eiropas sadarbības politiku attīstības jomā, un ir jāņem vērā drošības aspekti, reģionālā sadarbība dienvidu valstīs un sadarbības nolīgumi ar izcelsmes valstīm un tranzīta valstīm. Runājot par dažu trešo valstu būtisko nozīmi šajā politikā, esmu pārliecināta, ka, lai apkarotu nelegālo imigrāciju, ES ir pilnīgi noteikti jāslēdz ar šīm valstīm parakstāmie sadarbības nolīgumi. Tāpēc ir jāatjauno Lībijas un Eiropas Savienības sadarbības nolīgums, kas patlaban ir atlikts.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Vairākās valstīs valdošā lejupslīde un politiskā nestabilitāte ir veicinājusi migrācijas plūsmas, un tas ES rada problēmu. Šajā ziņojumā ierosinātie pasākumi palīdzēs atrisināt problēmu, kas tiešā veidā biedē valstis pie ES robežām un netiešā veidā visu ES. Viens no šiem pasākumiem ietver pastāvīgas uzraudzības sistēmas izstrādi, kas paredzēta FRONTEX aktivitātēm un operācijām, kuras saistītas ar migrācijas plūsmu pārvaldību, kam jānotiek pastāvīgi un stabili. Tāpēc es balsoju par Provera kunga ziņojumu.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Es atzinīgi vērtēju šīs līdzsvarotās rezolūcijas pieņemšanu, jo tajā tiek ierosināti veidi, kā reaģēt uz migrācijas radītā spiediena problēmām, ar kurām saskaras Eiropa. Es uzskatu, ka ES migrācijas politikai un attīstības palīdzības politikai ir jābūt saistītām. Migrācija slēpj neredzētas cilvēku drāmas, un daļēji risinājums atrodas palīdzības politikā trešām valstīm, jo palīdzība veicinātu šo valstu attīstību un stabilitāti. Šis aspekts jāņem vērā arī Eiropas kaimiņattiecību politikā (EKP). Es uzskatu, ka ir steidzami jāsniedz Eiropas Savienības mēroga atbildes reakcija, un es aicinu dalībvalstis un Komisiju mobilizēt nepieciešamos rīkus un resursus. Tas tiks izdarīts, stiprinot Eiropas Aģentūras operatīvās sadarbības vadībai pie Eiropas Savienības dalībvalstu ārējām robežām (FRONTEX) resursus un lomu. Tāpat tas tiks izdarīts, nodrošinot atbilstošu palīdzību reģioniem un pilsētām Vidusjūras krastā, kurām vajadzēs risināt imigrantu pieplūduma radītās ārkārtas humanitārās situācijas, nodrošināt kārtību un veicināt legālo migrantu integrāciju. Manuprāt, Eiropas solidaritātes princips ir pilnībā jāievieš dalībvalstu un trešo valstu starpā.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Kā jau dokumentā uzsvērts, pašreizējā migrantu straume rada lielu spriedzi starp izcelsmes valstīm, uzņēmējām valstīm un tranzīta valstīm, kā arī uzņēmējās valstīs. Preventīvos nolūkos Provera kungs ierosina pievērsties migrācijas pamatcēlonim un Eiropas ārpolitikā iekļaut jautājumu par demokrātiskās un ekonomiskās stabilitātes trūkumu uzņēmējās valstīs. Eiropas Parlaments ir sagatavojis dažādus ziņojumus attīstības politikas jomā, kuros pausts aicinājums Komisijai un īpaši Ashton kundzei visās pārrunās skart jautājumu par situāciju cilvēktiesību jomā un tikai šādā kontekstā sniegt atbalstu un atvieglot tirdzniecību. Vēlos izmantot iespēju un atkārtot šo prasību.

Ziņojums: Elisabeth Jeggle (A7-0016/2011)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo sievietes mūsdienu sabiedrībā pilda daudzveidīgas lomas, ņemot vērā viņu individuālo iesaisti ģimenes un darba dzīvē, turklāt tieši šī lomu daudzveidība ļauj viņām sniegt nozīmīgu ieguldījumu progresā un jauninājumos visos sabiedrības līmeņos un uzlabot dzīves kvalitāti, jo īpaši lauku apvidos. Diemžēl lauku apvidos samazinās sieviešu skaits. Tādēļ, lai nodrošinātu stabilu situāciju iedzīvotājiem, kas strādā lauksaimniecībā, lauku apvidu veicināšanas politikai aktīvāk jāsekmē novatoriski un ilgtspējīgi lauku dzīves un darba apstākļi. Es piekrītu referentes viedoklim, ka mums jāveicina sieviešu vēlme nodarboties ar uzņēmējdarbību un jāatbalsta šādas ierosmes, jo īpaši veicinot to, lai sievietes kļūtu par īpašniecēm, atbalstot sieviešu uzņēmēju tīklus, kā arī nosacījumus finanšu nozarē veidojot tā, lai lauku uzņēmējām būtu iespējas veikt ieguldījumus un piekļūt kredītiem, jo tā viņas varētu labāk nostiprināties tirgū un attīstīt uzņēmējdarbību, gūstot stabilus ienākumus. Ir arī svarīgi atbalstīt centienus ar politikas līdzekļiem veicināt sieviešu nozīmi lauksaimniecībā, atvieglojot viņu lauksaimniecības uzņēmējdarbību. Ir jāveicina sieviešu labāka piekļuve zemes īpašumiem un kredītiem, lai mudinātu sievietes palikt lauku apvidos un kļūt par lauksaimniecības nozares dalībniecēm.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Es ar lielāko prieku atbalstu Jeggle kundzes ziņojumu, jo tajā īpaša uzmanība ir pievērsta tiem 42 % sieviešu, kas dzīvo lauku apvidos un sniedz būtisku ieguldījumu šo apvidu attīstībā, stabilizēšanā un modernizēšanā, ierosinot jaunus uzņēmējdarbības veidus. Pateicoties viņu smagajam darbam, šīs sievietes ir parādījušas, ka viņas var sekmēt tradicionālo dzīvesveidu un ražošanas attīstību laukos, dibinot uzņēmumus, kas var nodrošināt darbvietas un kas ļauj apvienot ģimenes pienākumus ar darbu.

Lai sasniegtu mērķi nodrošināt līdzvērtīgus dzīves apstākļus visos reģionos un izvairīties no pilsētu vienpusējas attīstības, lauku apvidi ir jāaprīko ar modernāko IT infrastruktūru, nodrošinot atbilstīgu piekļuvi platjoslas pakalpojumiem, un ir jāattīsta elektroniskie uzņēmējdarbības veidi, piemēram, e-uzņēmējdarbība, kas ļauj cilvēkiem veikt uzņēmējdarbību neatkarīgi no tā, cik tālu viņi atrodas no pilsētas.

Turklāt mums arī jāuzlabo sieviešu izglītība un jānodrošina vieglāka piekļuve kredītiem, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību. Gaidāmajos sociālās aizsardzības politikas virzienos jāņem vērā arī tādu sieviešu imigrantu dzīves apstākļi, kas tiek nodarbinātas lauksaimniecības uzņēmumos kā sezonas strādnieces, it sevišķi saistībā ar nepieciešamību šīm sievietēm nodrošināt piemērotas mājvietas, medicīnisko apdrošināšanu un atbilstīgu sanitāro aprīkojumu.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Dzimumu vienlīdzības principa ievērošana ir pamatprasība saskaņā ar stratēģiju „Eiropa 2020”, un tā būtu jāveicina, lai palielinātu to sieviešu skaitu, kas ir iesaistītas ekonomikas un sociālās aktivitātēs, kā arī sevišķi lai paaugstinātu sieviešu un vīriešu tiesību vienlīdzību lauksaimniecības nozarē. Manuprāt, ir svarīgi uzsvērt sieviešu nozīmi lauku saimniecībās un lauku apvidos. Tādēļ atbalsta politikas virzienos vairāk nekā līdz šim ir jāatspoguļo sievietes svarīgā nozīme, vajadzības un situācija laukos. Es mudinu dalībvalstis lauku apvidos nodrošināt stimulus, lai atbalstītu ražotājas vai uzņēmējas, kā arī lai atbalstītu viņu iesaistīšanos politikas procesā, tai skaitā iestāžu valžu pārstāvniecībā, ar mērķi atbalstīt vienlīdzīgu nozīmi sievietēm un vīriešiem.

Es balsoju par šo ziņojumu, kas palīdz apkarot sociālo atstumtību lauku apvidos. Lauku attīstības politikas virzienu galvenais mērķis ir nodrošināt vienlīdzīgas tiesības vīriešiem un sievietēm, kā arī vienlīdzīgus dzīves apstākļus visos reģionos, tādējādi izvairoties no blīvi apdzīvotu pilsētu teritoriju vienpusējas attīstības, lai novērstu masveida izceļošanu no ciematiem.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Tā kā sievietes veido 42 % no iedzīvotājiem, kas iesaistīti lauksaimniecības nozarē, ir skaidrs, ka viņām ir būtiska nozīme lauku apvidos un lauku saimniecībās. Ir jāatzīst un jāatbalsta sievietes un viņu ieguldījums lauksaimniecībā un lauku dzīvē, tādēļ es atbalstu šo svarīgo ziņojumu. Turpmāk ES lauksaimniecības politikas virzienos ir pienācīgi jāatzīst sieviešu nozīme. Es atbalstu ziņojumā sacīto par sieviešu tīklu lielisko darbu, aktivizējot lauku kopienu darbības un veicinot vienlīdzību, kā arī sociālo iekļaušanu laukos. Šiem tīkliem jāsaņem lielāks politiskais atbalsts vietējā, valsts un Eiropas līmenī. Piemēram, Īrijā, Īrijas Lauku sieviešu apvienība (ICA) ir svarīga un ietekmīga organizācija lauku apvidos, un nesen šai organizācijai apritēja tās 100. gadadiena; tai ir aptuveni 11 000 biedru, un tā nu jau ilgi ir atbalstījusi lauku sievietes. Šādām vietējām organizācijām jānodrošina pienācīgs atbalsts, un tās turpmāk jāņem vērā ES lauksaimniecības politikas virzienos.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. − (PT) Sievietēm ir aizvien lielāka nozīme lauksaimniecības nozarē un lauku apvidos. Pēdējo gadu laikā sievietēm sniegtais atbalsts saistībā ar viņu projektiem ir viņām ļāvis panākt būtisku progresu, kas savukārt ir sekmējis lauku sabiedrības attīstību kopumā.

Sievietes ir sekmējušas tradicionālo ekonomikas modeļu un dzīvesveidu attīstību lauku apvidos, vienlaikus veicinot iesaistīto uzņēmējdarbības modeļu stabilizēšanos un modernizāciju, tā sekmējot arī lauku apvidu ilgtspējīgu attīstību. Arī lauku apvidos sievietes vēlas īstenot savus dzīves plānus, būt saimnieciski neatkarīgas un pildīt ar ģimeni saistītos uzdevumus.

Tādēļ šajā ziņojumā, par kuru balsoju atbalstoši, aicina pievērst lielāku uzmanību plašajam sieviešu profesionālo iemaņu, interešu un sasniegumu spektram, lai darbvietas lauksamniecībā viņām joprojām liktos pievilcīgas. Eiropas lauku politikas galvenajam mērķim jābūt nodrošināt, ka vīrieši un sievietes var sekmīgi darboties un ka viņiem ir labas dzīves perspektīvas lauku apvidos.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Sieviešu situācija lauku apvidos ir ļoti reāls un aktuāls jautājums Eiropas Savienībai. Tomēr tas ir ļoti nopietns un steidzams jautājums dažām jaunajām dalībvalstīm, piemēram, Rumānijai, kur ļoti lielā daļā lauku apvidu ir ārkārtīgi zems nodarbinātības līmenis. Mums jāpieņem ilgtspējīga pieeja, kam turpmākā KLP nodrošinās finansiālu atbalstu, lai mēs varētu sasniegt rezultātus, nodrošinot dzīves apstākļus, kuri ir pievilcīgi vīriešiem un sievietēm šajos apvidos. Es piekrītu Jeggle kundzes domai par Eiropas lauku sieviešu tīklu, ko atbalsta arī pasākumi saskaņā ar KLP otro pīlāru. Es arī piekrītu tam, ka vienai no KLP reformas prioritātēm jābūt lauku apvidu sieviešu piekļuves nodrošināšanai pakalpojumiem un palīdzībai atbilstīgi katras dalībvalsts vajadzībām.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien apspriežamais ziņojums ir īpaši svarīgs tādēļ, ka tajā galvenā vērība ir pievērsta svarīgākajiem jautājumiem, pie kuriem jāstrādā, lai nodrošinātu sieviešu efektīvu ieguldījumu lauku apvidu attīstībā, vienlaikus cenšoties uzlabot nodarbinātības izredzes saistībā ar jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP).

Manuprāt, sieviešu nozīme lauksaimniecības uzņēmumos un lauku vidē ir svarīgs aspekts teritoriālās attīstības politikas virzienos. Patiešām, viens no Eiropas lauku apvidu politikas galvenajiem mērķiem ir nodrošināt vienlīdzīgus dzīves apstākļus visos reģionos, lai pat laukos vīrieši un sievietes varētu izmantot iespējas gūt panākumus.

Pašreizējā KLP izstrādes posmā ir ļoti svarīgi paturēt prātā lauku apvidos dzīvojošo sieviešu vajadzības, kā arī ļaut attīstīties viņu potenciālam. Manuprāt, runājot par progresīvu un globālu perspektīvu, būs jāpieliek lielākas pūles, lai ilgtspējīgi izmantotu lauku apvidus, kam jābūt efektīviem gan enerģētikas, gan kvalitātes ziņā. Turklāt būs vajadzīga lielāka apņemšanās no to personu puses, kas ir iesaistītas lauksaimniecības reformas procesā.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Kopējās lauksaimniecības politikas mērķis ir veicināt lauku apvidu kvalitatīvu, ilgtspējīgu attīstību. Es balsoju par šo tekstu, jo uzskatu, ka sievietēm ir ārkārtīgi liela nozīme modernajā sabiedrībā. Pēdējo gadu laikā ir kļuvis skaidrs, ka liela daļa projektu, kas īstenoti lauksaimniecības jomās, būtu bijuši neiespējami bez aktīvas sieviešu iesaistīšanās. Es arī domāju, ka lauku apvidos ir jāuzlabo dzīves apstākļi. To var panākt, palielinot piekļuvi ikdienā nepieciešamai infrastruktūrai, iestādēm un pakalpojumiem. Sievietēm ir jānodrošina iespēja panākt līdzsvaru starp darba un ģimenes dzīvi, kā arī jāsaglabā ciematu kopienas. Sievietēm jāspēj piekļūt atbalsta dienestiem, iestādēm un struktūrām. Viņu nozīme ir jānostiprina arī lēmumu pieņemšanas procesā.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Ņemot vērā to, ka sociālās atstumtības risks lauku apvidos ir lielāks sievietēm nekā vīriešiem, un tā kā tas ir svarīgi, es noteikti atbalstu šo rezolūciju, kurā vērš uzmanību uz sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un prasa ne tikai veltīt lielāku vērību sieviešu lauksaimniecības un citām profesionālajām prasmēm uzņēmējdarbības un reģionālās attīstības stratēģijās, bet arī atbalsta stimulus, lai veicinātu sieviešu iesaistīšanos tirgū, likvidējot visus diskriminācijas veidus, uzlabojot pieejamo apmācību, kā arī uzlabojot piekļuvi pēcdiploma un specializētajiem kursiem.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. − (LT) Tā kā, manuprāt, reģionālā attīstība šobrīd ir īpaši aktuāls jautājums, jo lauku apvidi kļūst aizvien mazāk apdzīvoti sociālo izmaiņu, sociālo struktūru un vērtību izmaiņu, kā arī pieaugošas individualizēšanās tendences dēļ, es balsoju par šo ziņojumu. Es pilnībā piekrītu, ka viens no svarīgiem pasākumiem, kas varētu izmainīt šo jauno tendenci urbanizācijas virzienā, ir atbilstīgu dzīves un darba apstākļu nodrošināšana lauku apvidos. Pieredze rāda, ka dzīves kvalitāte un ekonomiskā spēja lauku apvidos ir cieši saistīta ar sievietēm un nozīmi, kāda tām ir lauksaimniecībā. Īpaši svarīgi ir ziņojumā ierosinātie pasākumi, kas ļautu sievietēm īstenot pašām savus dzīves plānus, būt saimnieciski neatkarīgām un pildīt ar ģimeni saistītos pienākumus. Ziņojumā uzskaitītie pasākumi ietver ierosinājumus, ka ir jāsaglabā un jāpaplašina ar laukiem saistīta apmācība un konsultācijas sievietēm, īpaši koncentrējot uzmanību uz lauksaimniecības jautājumiem, jāturpina ES atbalsts lauksaimniecībai un uzņēmējdarbībai lauku apvidos, jāattīsta būtiskākā infrastruktūra un IT infrastruktūra, kā arī iespēja izmantot pirmstermiņa pensionēšanos un daudzus citus pasākumus.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. − (IT) Es vēlos apsveikt savu kolēģi referenti Jeggle kundzi par paveikto darbu, kas ļāvis Parlamentam publiski atzīt laukos dzīvojošo sieviešu daudzveidīgo lomu. Neraugoties uz to, ka 42 % no aptuveni 27 miljoniem darba ņēmēju šajā nozarē ir sievietes un gandrīz 29 % lauksaimniecības uzņēmumu vada sievietes, sieviešu nozīme vēl nav pietiekami atzīta.

Es balsoju par šo dokumentu, jo piekrītu nepieciešamībai atzīt sieviešu unikālo nozīmi lauksaimniecībā. Turklāt, manuprāt, mūsu pienākums ir noteikt sieviešu īpašās vajadzības lauku apvidos un nodrošināt, ka turpmākās stratēģijas, sākot ar kopējās lauksaimniecības politikas (KLP) nākamo reformu, atbilstīgi nodrošina šīs prasības. Eiropas Savienība nedrīkst ignorēt lauku apvidos dzīvojošo sieviešu profesionālos, ģimenes un sociālos centienus. Lai tas tā būtu, Eiropas iestādēm pienākas nodrošināt vajadzīgos atbalsta dienestus un novatorisku noteikumu kopumu, kas nav paredzēts tikai tirgum.

Visbeidzot, es atbalstu referentes Jeggle kundzes priekšlikumus, it sevišķi attiecībā uz to, ka ir vajadzīga lielāka sieviešu pārstāvniecība lauksaimniecības jomu politiskās, ekonomikas un sociālās organizācijās.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Es atzinīgi vērtēju nozīmi, ko Komisija ir attiecinājusi uz sieviešu lomu lauku apvidu attīstībā. Sieviešu daudzveidīgā loma pēdējos gados gan ekonomikas, gan sociālā ziņā ir realitāte, ko nedrīkstam ignorēt. Tas it sevišķi attiecas uz lauksaimniecību, kas ir nozare, kurā sievietes pēdējo gadu laikā ir sniegušas lielu ieguldījumu, tostarp arī attiecībā uz uzņēmējdarbības dažādošanu un pielāgošanu tirgum. Tādējādi un saskaņā ar kopējās lauksaimniecības politikas mērķiem sekmēt lauku apvidu ilgtspējīgāku izmantošanu, ir jārīkojas, lai nodrošinātu sieviešu vajadzības un centienus šajos apvidos. Šādi rīkojoties, īpaši jācenšas uzturēt un attīstīt vajadzīgo atbalsta infrastruktūru, ievērojot ļoti svarīgo izglītības nozīmi.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta šīsdienas rīcību, atbalstot un nostiprinot sieviešu ieguldījumu Eiropai svarīgajā lauksaimniecības nozarē. Ziņojumu „Sievietes lauksaimniecībā” atbalstīja vairāki EP deputāti, un tas ir savlaicīgs pasākums. Ne pārāk daudz cilvēku apzinās, ka 42 % no cilvēkiem, kas ir regulāri nodarbināti lauksaimniecības nozarē, ir sievietes. Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Paturot prātā to, ka dzimumu līdztiesības princips tiek sekmēts Eiropas tiesību aktos un ir viena no stratēģijas „Eiropa 2020” pamatprasībām, es uzskatu, ka ir svarīgi šo jautājumu ietvert turpmākajā kopējā lauksaimniecības politikā, tostarp izmantojot jaunos instrumentus, kas sekmēs šo principu. Manuprāt, turpmākajai kopējai lauksaimniecības politikai ir jābūt taisnīgai, tai skaitā pret sievietēm.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā ir argumentēts, ka dzimumu līdztiesības veicināšana ir ES pamatmērķis, un noteikts, ka šis princips ir jāietver kopējā lauksaimniecības politikā (KLP). Ir būtiski atvieglot sieviešu piekļuvi lauku saimniecību un lauksaimniecības kredītiem. Šis ziņojums arī veicina ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. − (SV) Mēs balsojām par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo uzskatām, ka ir svarīgi cīnīties pret līdztiesības trūkumu sabiedrībā. Ziņojumā ir arī aprakstīts, cik svarīga ir labi funkcionējoša infrastruktūra un konkrētu pamatpakalpojumu nodrošināšana, piemēram, platjoslas pakalpojumi un bērnu aprūpe, ne tikai pilsētās, bet arī lauku apvidos. Tomēr mēs vēlamies uzsvērt, ka neuzskatām, ka lauksaimniecībai būtu jāsaglabā tāda pati daļa budžetā nākamajā daudzgadu finanšu plānā, bet drīzāk ka lauksaimniecības kopējā daļa ir būtiski jāsamazina.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Ja mēs atbalstām nopietnu apņemšanos attiecībā pret lauksaimniecības nozari — un es to atbalstu — un to, ka iespēja strādāt laukos ir reāla dzīvesveida izvēle ģimenēm, ir svarīgi nodrošināt, lai visiem, kas šādu izvēli izdara, ir pieejami līdzīgi apstākļi, kādi ir pilsētu iedzīvotājiem — gan veselības aprūpes, gan izglītības, gan arī ģimenes atbalsta infrastruktūras ziņā.

Attīstība un sociālā kohēzija ir saistīta ar saskaņotību starp lauku apvidiem un pilsētām, neaizmirstot laukus un sistēmiski neuzskatot tos par mazāk pievilcīgiem. Šāda paradigmas maiņa, protams, var būt saistīta ar sieviešu aktīvo lomu lauksaimniecības kopienās. Man nav romantiska vai bukoliska redzējuma attiecībā uz „miera ostas meklēšanu laukos”. Gluži pretēji — es zinu, ka šāds dzīvesveids ir saistīts ar izmaksām un nereti nozīmē atteikšanos no vieglas piekļuves modernai, dzīvei būtiskai infrastruktūrai. Tādēļ es atzinīgi vērtēju šajā ziņojumā paustās bažas, jo tādējādi varam apņemties sekmēt kvalitatīvu infrastruktūru, kas atbalsta ģimenes, izglītību, veselības aprūpi un transportu arī laukos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Dzimumu līdztiesības sekmēšana ir ES un tās dalībvalstu pamatmērķis. Šis princips jāietver kopējā lauksaimniecības politikā (KLP), lai veicinātu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību: lauku saimniecības, lauku tūrisms, tiešais mārketings un sociālie pakalpojumi ir lauku apgādes struktūras stūrakmeņi, kas ir ilgtspējīgi jāatbalsta, izmantojot kopējo lauksaimniecības politiku. KLP ir jāizmanto, lai veicinātu šos pakalpojumus ar mērķi nodrošināt sievietēm jaunas perspektīvas un iespējas uz apmaksātu darbu, kā arī būtiski atvieglot ģimenes dzīves apvienošanu ar darba dzīvi. Ir jārīkojas saistībā ar iedzīvotāju novecošanu lauku apvidos, un šeit ir jārada nosacījumi, lai cilvēki apmestos uz dzīvi laukos, jo ir jāuzsver nozīme, kāda ir dzīvīgiem un dinamiskiem lauku apvidiem ar dažādiem iedzīvotājiem. Šajā saistībā vēlos vēlreiz uzsvērt attīstības iespēju un gados jaunu sieviešu atbilstīgu izaicinājumu nozīmi. Ir jāatbalsta un jāatdzīvina lauku vide kā dažāda un plaša teritorija, kurā dzīvot un veikt uzņēmējdarbību, īpaši izmantojot sieviešu specializētās zināšanas un prasmes.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šī rezolūcija ir pret Komisijas ierosinātās regulas projekta pieņemšanu par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz bērnu attīstību un veselību, jo nav saderīga ar Regulas par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem mērķiem un saturu. Mātes pienā ir dokosaheksānskābe (DHA), kas veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem līdz 12 mēnešu vecumam. Tā kā trūkst skaidras zinātnieku vienprātības par ietekmi, kāda ir ar DHA bagātinātam piena maisījumam uz zīdaiņiem, mēs uzskatām, ka ir jāieņem preventīva un piesardzīga nostāja attiecībā uz bioloģisku vidi, kas nav mātes piens, neatkarīgi no tā, vai tas ir piena maisījums vai cita zīdaiņu pārtika.

Mēs esam nobažījušies par konkrētā regulas priekšlikuma pieņemšanu, jo tas neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 prasībām, kas cita starpā paredz, ka „norādei vajadzētu būt zinātniski pamatotai, ņemot vērā pieejamo zinātnisko datu kopumu”.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Visos Eiropas Savienības un dalībvalstu politikas virzienos jāņem vērā līdztiesības un sieviešu tiesību veicināšana, kā arī uz dzimumu balstītas diskriminācijas apkarošana. Tādēļ jāpiešķir īpaša nozīme to sieviešu situācijai lauksaimniecībā un lauku apvidos, kuras saskārušās ar dziļu krīzi laukos tādu pašreizējo politikas virzienu kā kopējā lauksaimniecības politika (KLP) un citi dēļ.

Sievietes, kas veido 42 % no 26,7 miljoniem cilvēku, kuri ir nodarbināti lauksaimniecībā, īpaši skar tas, ka bankrotē simtiem tūkstoši mazu un vidēju lauku saimniecību, un ģimenes saimniecību sabrukšana, ko ir veicinājušas sekojošās KLP reformas. Tāpat kā citās jomās sievietes ir bezdarba, nedrošu darbvietu, zemu algu un nabadzības upuri, un šie apstākļi ir saasinājušies antisociālo politikas virzienu dēļ, ko piemēro, aizbildinoties ar krīzi.

Tāpēc tukšu vārdu vietā mums jāpārtrauc politikas virzieni, kas radījuši pašreizējo situāciju. Vērtība ir jāattiecina uz sieviešu, viņu tiesību, līdztiesības un sabiedrisko pakalpojumu nozīmi lauku apvidos saistībā ar veselības aprūpi, izglītību, kultūras un izklaides iespējām, sociālo infrastruktūru…

(Balsojuma skaidrojumu saīsināja saskaņā ar Reglamenta 170. pantu)

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. − (DE) Šim ziņojumam sniedzams pilnīgs atbalsts, jo tajā ir vērsta uzmanība uz sieviešu īpašo nozīmi lauksaimniecības uzņēmējdarbībā un lauku apvidos, vienlaikus piedāvājot risinājumus aktuālām problēmām. Šie risinājumi palīdzēs padarīt sievietēm pievilcīgāku darbu un ikdienas situācijas lauku apvidos. Viens no šiem risinājuma aspektiem ir cenas ziņā pieejamas un vieglas piekļuves sekmēšana atbalsta pakalpojumiem un tādām iestādēm kā bērnudārzi, ambulatorās klīnikas utt., kā arī vajadzīgā infrastruktūra. Ir arī ierosināts izmantot ES finansējumu, lai uzlabotu lauku kopienu dzīves kvalitāti.

Vēl viens būtisks elements ir plašāka piekļuve skolām, augstāka līmeņa profesionālajai un akadēmiskajai apmācībai, kā arī sociālo apstākļu uzlabošana sievietēm lauku apvidos. Tas nodrošinās ieguvumus ne tikai sievietēm, bet arī bagātinās šos apvidus, nodrošinot to kā integrētu darba un dzīves vietu ilgtspējīgu attīstību.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo ir ļoti svarīgi uzsvērt sieviešu nozīmi lauku saimniecībās un lauku apvidos, īpaši ņemot vērā šīs nozīmes daudzveidību. Eiropas lauku politikas svarīgs uzdevums joprojām ir vienlīdzīgu dzīves apstākļu nodrošināšana visos reģionos, novēršot blīvi apdzīvotu pilsētu teritoriju vienpusēju attīstību, lai pat lauku apvidos vīrieši un sievietes varētu uzturēties un veidot sekmīgu dzīvi. Ja vēlamies, lai laukos dzīvo visu paaudžu sievietes, vai ja vēlamies mudināt šīs sievietes pārvākties uz dzīvi laukos, atbalsta politikas virzienos aktīvāk nekā līdz šim jāatspoguļo viņu vajadzības un apstākļi. Modernā sabiedrībā vienīgais veids, kā to panākt, ir atbalsta pakalpojumi, iestādes un struktūras, kam jābūt cenas ziņā pieejamām un sasniedzamām reģionālā līmenī. Vienai no Eiropas atbalsta pamatstratēģijām jābūt šīs atbalsta struktūras saglabāšanai un attīstībai tā, lai sievietes to varētu turpināt izmantot. Jau plānošanas posmā — piemēram, projektējot bērnudārzu, veidojot dienas aprūpes iestādi vai attīstot sabiedrisko transportu — ir jānosaka jaunas pieejas un lēmumu pieņemšanā jāiesaista visu paaudžu sievietes. Skolas, profesionālā un akadēmiskā izglītība, kā arī turpmāka apmācība joprojām ir dzīves un darba kvalitātes pamataspekts lauku apvidos.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. − (FI) Aptuveni pēdējo 50 gadu laikā sieviešu dzīve lauku apvidos ir izmainījusies un kļuvusi dažādāka. Ir samazinājies tradicionālo darbvietu skaits. Tajā pašā laikā to vietā ir ienācis jauns dzīvesveids. Tajā jūtamas būtiskas atšķirības saistībā ar sieviešu izcelsmi, izglītību un statusu darba tirgū. Arī šīs izmaiņas ir aktīvāk jāatspoguļo Eiropas Savienības atbalsta politikā, lai labāk apvienotu lauku sieviešu darba un ģimenes dzīvi.

Pēdējos gados sievietes ir izmantojušas savu izglītību un profesionālās prasmes, lai veicinātu tradicionālās lauku ekonomikas attīstību. Dažādi inovatīvi uzņēmumi, kas koncentrējas, piemēram, uz pakalpojumiem un lauku tūrismu, ir būtiski atdzīvinājuši lauku ekonomikas struktūru. Atbalsts inovatīvu lauku uzņēmumu izveidei un attīstībai jāsniedz arī turpmāk.

Visbeidzot vēlos norādīt, ka dzimumu līdztiesības veicināšana ir viens no ES un dalībvalstu galvenajiem mērķiem. Tādēļ Eiropas Savienības kopējā lauksaimniecības politikā ir jāietver līdztiesības veicināšanas princips.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Šis ziņojums ir Eiropas Parlamenta rīcība, lai uzlabotu dzīves un darba iespējas lauku apvidos, kā arī lai nodrošinātu attīstības iespējas. Ziņojuma priekšlikumu svarīgākais ierosinājums ir lauku infrastruktūras paplašināšana, lai sievietēm piedāvātu jaunas perspektīvas un nodarbinātības iespējas. Darba un ģimenes dzīves savienojamība ir jautājums, kas ietekmē lauksaimniecības uzņēmējdarbībā iesaistītos. Tāpat kā referente arī es esmu pārliecināta, ka aktīva atbalsta sniegšana lauku apvidos ir vienīgais veids, kā novērst to, ka sievietes pārceļas uz dzīvi pilsētās. Šajā saistībā nepieciešamas arī uz vajadzībām pamatotas bērnu aprūpes iestādes un infrastruktūra, kas pielāgota ģimenēm lauksaimniecības nozarē, kā arī piekļuve internetam un citām sakaru tehnoloģijām. Lai turpmāk īstenotu svarīgus pasākumus lauku apvidos, mums būs vajadzīgi pietiekami finanšu līdzekļi lauksaimniecībai un lauku apvidu attīstībai. Es atbalstu ziņojumā pausto aicinājumu, ka ir svarīgi nesamazināt lauksaimniecības daļu ES budžetā, organizējot sarunas par ES turpmāko finanšu shēmu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Es noteikti atbalstīju savas kolēģes Jeggle kundzes ziņojumu, jo, manuprāt, tajā bija ietverti svarīgi principi, kas jāņem vērā un jāsaglabā arī turpmāk. No 27 miljoniem iedzīvotāju, kas ES ir regulāri nodarbināti lauksaimniecībā, aptuveni 42 % ir sievietes, savukārt saskaņā ar statistikas datiem katra piektā uzņēmuma (aptuveni 29 %) tiešais vadītājs ir sieviete. Es jūs aicinu šos skaitļus ņemt vērā, kad vērtēsim sieviešu lielo ieguldījumu daudzās vietējās kopienās, lai panāktu attīstību, kam nereti seko neproporcionāli maza sieviešu līdzdalība lēmumu pieņemšanas procesos. Šis ir ierobežojums, kas mums jāpārvar ar pakalpojumu politiku, kas, izmantojot jauno kopējo lauksaimniecības politiku (KLP), veicinās attīstību un darbības lauku apvidos. Es it sevišķi runāju par apmācību, konsultāciju pakalpojumiem un uzņēmumu izveides iniciatīvām, ko varētu turpināt attīstīt saistībā ar KLP otro pīlāru un kas varētu būt pagrieziena punkts virzienā uz sieviešu, kā arī vīriešu dzīves apstākļu būtisku uzlabošanos lauku apvidos. Es to uzskatu par samērā stratēģisku vajadzību un ne tikai saistībā ar stratēģijas „Eiropa 2020” mērķu sasniegšanu, īpaši runājot par iniciatīvām, kuru mērķis ir veicināt inovācijas, pētniecību un attīstību.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. − (PL) Šodien Strasbūrā mēs balsojām par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos. Es pati esmu no lauku apvidus, es dzīvoju lauku apvidū un bija laiks, kad smagi strādāju savu vecāku lauku saimniecībā. Ar absolūtu pārliecību varu teikt, ka sievietes ietekmē ne tikai lauku saimniecību attīstību un modernizāciju, bet nereti arī sekmē visu lauku kopienu, pateicoties savam smagajam darbam un apņēmībai. Viņu darbības lauku mājsaimnieču klubos, viņu centieni saglabāt tradīcijas un ģimenes paražas, kā arī jaunu risinājumu sekmīgā īstenošana lauku saimniecību pārvaldības jomā nozīmē, ka viņas ir grupa, kas jāatbalsta un jāveicina, kā arī tās vērtība ir jāuzsver. Es vēlos pateikties visām sievietēm lauku apvidos gan Polijā, gan visā Eiropas Savienībā par viņu smago darbu un ieguldījumu reģionālajā attīstībā, un es vēlos norādīt, ka balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu. Paldies!

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju to, ka šajā ziņojumā ir atzīta sieviešu būtiskā nozīme lauksaimniecības produktu ražošanā un vajadzība pielāgot konkrētus politikas virzienus un nosacījumus, lai palīdzētu šīm sievietēm. Tomēr es neuzskatu, ka to vajadzētu izmantot kā attaisnojumu, lai KLP piešķirtu vēl vairāk naudas.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par, jo noteikti uzskatu, ka mums jāatzīst sieviešu centrālā nozīme vietās, kurās viņu darbs ir svarīgs, lai nodrošinātu konkrētās vietējās ekonomikas rezultativitāti vai atveseļošanos, kas savukārt veicina mūsu valstu vispārējo izaugsmi.

Iepriekšējās desmitgadēs sieviešu nozīme lauksaimniecības nozarē ir būtiski izmainījusies, iegūstot aizvien daudzveidīgāku statusu. Tādēļ Eiropas iestādēm ir jārīkojas ar mērķi novērst sieviešu aizbraukšanu no laukiem vai katrā gadījumā mudināt sieviešu atgriešanos lauku dzīvē. Atbalsts sievietēm un viņu plāniem nodrošinātu panākumus lauku kopienu attīstībā kopumā.

Mums jāpiedāvā sievietēm, kas strādā lauksaimniecības nozarē, iespēja īstenot viņu personīgos dzīves plānus, nodrošinot viņām saimniecisku neatkarību un veikt savus ar ģimeni saistītos uzdevumus. Darbvietām lauksaimniecībā jāsaglabā pievilcība sieviešu acīs, lai viņas varētu turpināt īstenot savas daudzveidīgās profesionālās prasmes. Šajā finanšu un ekonomikas krīzē ir ļoti svarīgi nodrošināt vienlīdzīgus darba apstākļus laukos un pilsētās, lai atjaunotu apdzīvotību teritorijās, kas varētu stimulēt ekonomikas atveseļošanos attiecīgajā Eiropas reģionā.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Radikālās izmaiņas Eiropas lauku apvidos rada problēmas saistībā ar apdzīvotību, darbvietām, pakalpojumiem un vidi. Mums jāuzsver sieviešu klātbūtnes un līdzdalības būtiskā ietekme uz dzīves kvalitāti un lauku ekonomiku. Sievietes var ES piedāvāt lielu potenciālu, attīstot Eiropas lauku ekonomiku un balstoties uz to. Tādēļ ES finansējums var palīdzēt uzlabot dzīves un darba kvalitāti lauku apvidos, sekmējot ienākumus, kā arī skolas, profesionālo un akadēmisko izglītību un turpmāku apmācību.

Lauksaimniecības nozares nākotne ir atkarīga no tās spējas būt daudzveidīgai. Lauku saimniecību sniegto pakalpojumu potenciāls papildus to saražotajai pārtikai ir atkarīgs no iesaistīto cilvēku radošuma, un starp viņiem esošās sievietes jau ir sniegušas lielu ieguldījumu. Ir daudzas iespējas izveidot vietējos pakalpojumu un iesaistīt to sniegšanā sievietes, kas ir labākais veids, kā nodrošināt šādu projektu sekmes.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Ņemot vērā sieviešu pieaugošo nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) šī nozīme ir jāatzīst, lai veicinātu dzimumu līdztiesību. Tas ir vienīgais veids, kā mums izdosies veicināt ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību. Tāpat kā pilsētās arī lauku apvidos mums jānodrošina labi dzīves apstākļi, lai sievietēm un viņu ģimenēm būtu nodrošināti stimuli palikt laukos.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo uzskatu, ka sievietēm ir ļoti liela nozīme šajā nozarē, kas nodarbina 14,6 miljonus cilvēku vai 41 % sieviešu. Lai gan zinu, ka kopējās lauksaimniecības politikas otrais pīlārs paredz atbalstu projektiem, kas saistīti ar sieviešu dzīves apstākļiem lauku apvidos, manuprāt ir jāanalizē pašreizējie projekti, lai noteiktu noderīgu praksi un veicinātu labākus apstākļus sievietēm, kuras jo īpaši skar kapitālisma sistēmas pašreizējās strukturālās krīzes sekas lauku apvidos. Tas it sevišķi ir tā, ja ņemam vērā sieviešu augsto bezdarba līmeni, ko papildina tas, ka daudzas sievietes vispār nepiedalās darba tirgū, proti, viņas nav reģistrētas kā bezdarbnieces un netiek uzskaitītas nodarbinātības statistikas datos. Es arī uzskatu, ka sieviešu darba ņēmēju sociālā aizsardzība lauksaimniecības nozarē ir svarīga lauku apvidu attīstībai, tādēļ balsoju par šo ziņojumu, kas ir solis šajā virzienā.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Kā jau tika teikts, ziņojuma mērķis ir uzsvērt nepieciešamību īstenot dzimumu līdztiesības principu kopējā lauksaimniecības politikā, lai sekmētu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību. Tādēļ ES ir no jauna jākoncentrē sava ES atbalsta stratēģija, lai panāktu sievietēm labvēlīgu lauku apvidu attīstību. Starp svarīgākajiem punktiem, par kuriem vienojās dažādas politiskās grupas, ir sieviešu attieksmes pret uzņēmējdarbību un tai nepieciešamo prasmju uzlabošana lauksaimniecības nozarē, piekļuves uzlabošana un īpaša apmācība sievietēm, lauku apvidu aprīkošana ar vismodernāko IT infrastruktūru, plašāka atzinība un atbalsts sieviešu tīkliem, infrastruktūras un pakalpojumu kvalitātes un pieejamības uzlabošana, atbilstīgi sociālā nodrošinājuma pabalsti sievietēm, kas strādā lauksaimniecības nozarē, kopīgas īpašumtiesības uz lauku saimniecībām un īpaša uzmanība attiecībā uz sievietēm imigrantēm. Kas gan balsotu pret to? Cik šis ziņojums ir nenoteikts un populistisks. Šķiet, ka referente izrādīja savu laipnību sievietēm, kas strādā lauksaimniecības nozarē. Nekas īpašs nav teikts par bērniem un veselības aprūpi. Efektīvas veselības aprūpes trūkums! Efektīvas veselības aprūpes un pirmsskolas izglītības trūkums lauku apvidos ir problēmas, kas skar sievietes Latvijā, Igaunijā un Lietuvā. Es balsoju par; taču šis ziņojums nav līdz galam izstrādāts un ir neprofesionāls.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Sievietēm lauksaimniecības nozarē joprojām ir pakļautās personas loma. Saskaņā ar šajā ziņojumā teikto mums rūpīgāk jānodrošina sieviešu vajadzības, it sevišķi ārpus pilsētām. Ir jānodrošina tālākas izglītības un apmācības iespējas, kā arī labāka piekļuve bērnu aprūpei. Sievietes lauksaimnieces aizvien vairāk veicina uzņēmējdarbības dažādību un pielāgošanos, būtiski palielinot daudzfunkcionalitāti lauksaimniecības nozarē. Lai saglabātu lauksaimniecības kā nodarbinātības avota un dzīvesveida pievilcību, sievietēm jāsniedz iespēja ietekmēt komiteju un apvienību lēmumus. Tāpat ir svarīgi sieviešu vietu lauksaimniecībā padarīt drošāku, lai motivētu viņas palikt šajā nozarē. Es balsoju par šo ziņojumu, jo mums visos iespējamos veidos jācenšas apturēt lauksaimniecības lejupslīdi.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu, ko vērtēju atzinīgi, jo esmu ievēlēta EP deputāte no Rumānijas — valsts, kurai ir liels skaits iedzīvotāju, kas ir iesaistīti lauksaimniecībā. Tomēr vēlos norādīt, ka, manuprāt, ziņojumam bija jābūt stingrākam attiecībā uz jautājumu par dzīves apstākļiem laukos. Mums vajadzīgs Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai ar lielu finansējumu, lai mēs varētu mazināt atšķirības starp lauku apvidiem un pilsētām. Ieguldījumiem fiziskās pamatinfrastruktūras modernizēšanā joprojām jābūt šā fonda svarīgam elementam. Turklāt būtu bijis lietderīgi papildus atsaukties uz lauku apvidu iedzīvotāju novecošanu un to programmu nozīmi, kuras vērstas uz lauksaimnieku pirmstermiņa pensionēšanos, kā arī jaunu lauksaimnieku uzņēmumu izveidi.

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. − (DE) Daudzējādā ziņā sievietes ir lauksaimniecības nozares stūrakmens. Sievietēm ir aizvien lielāka nozīme, kad mēs aizvien biežāk cenšamies nodrošināt piemērotus apstākļus ilgtspējīgai, ekoloģiski atbildīgai lauksaimniecības nozarei, kuras pamatā ir mazi uzņēmumi. Tādēļ sabiedrībai ir svarīgi vairāk atzīt un ņemt vērā sieviešu darbu lauksaimniecības nozarē. Turklāt nākotnē ir jādara vairāk, lai nodrošinātu sieviešu īpašās vajadzības lauksaimniecības nozarē ar mērķi piesaistīt šai nozarei jaunākas paaudzes. Tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. − (PL) Šodien pieņēma Eiropas Parlamenta priekšlikumu rezolūcijai par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos. Mūsu iepriekšējo gadu desmitu pieredze ir apliecinājusi, ka sieviešu un viņu zināšanu, pieredzes un profesionalitātes lielāka iesaistīšana ir galvenais faktors visu ekonomikas nozaru attīstībā. Tādēļ un arī citu iemeslu dēļ es uzskatu, ka vienam no kopējās lauksaimniecības politikas pamatmērķiem ir jābūt lauku apvidu pievilcības uzlabošanai, īpašu uzmanību vēršot uz sieviešu vajadzībām un nozīmi. Mums jāpieliek visas pūles, lai palīdzētu sievietēm sasniegt viņu mērķus, kā arī apvienot karjeru ar ģimenes dzīvi. Lai to sasniegtu, mums lauku apvidos jānodrošina piekļuve pakalpojumiem (šā vārda plašākajā nozīmē) un infrastruktūrai, kā arī apmācībai un individuālās attīstības iespējām. Ir svarīgi īstenot pasākumus, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību un apkarotu jebkādu uz dzimumu pamatotu diskrimināciju. Mums arī jākoncentrē uzmanība uz lielāku politisku un finansiālu atbalstu, piemēram, atvieglojot piekļuvi ieguldījumiem un aizdevumiem. Esmu pārliecināts, ka visi šie pasākumi nodrošinās to, ka tiek labāk izmantots sieviešu potenciāls sekmēt lauksaimniecības, kā arī vietējo kopienu un reģionu attīstību.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo rezolūciju, kuras mērķis ir palielināt sieviešu nozīmi lauksaimniecības nozarē un uzlabot sieviešu situāciju lauku apvidos, nodrošinot lielākas sociālās garantijas, kā arī veicinot nodarbinātību un uzņēmējdarbību. Mums jo īpaši jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu efektīvi funkcionējošas sociālās aizsardzības sistēmas izveidi, kas ļautu izmantot pirmstermiņa pensionēšanos un saņemt maternitātes pabalstu. Lai nodrošinātu labvēlīgu vidi, kas veicina uzņēmējdarbību, visos lauku apvidos jābūt modernākajai IT infrastruktūrai. Atbilstīga platjoslas piekļuve ir viens no galvenajiem faktoriem, kas veicina mazu un vidēju uzņēmumu darbību izaugsmi lauku apvidos. Turklāt mums jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu, ka tiek saglabātas lauku kopienas un tiek nodrošinātas iespējas apvienot ģimenes un darba dzīvi. Tādējādi ir jānodrošina, ka lauku apvidu iedzīvotāji saņem augsta līmeņa veselības aprūpi, izglītību, bērnu aprūpi un citus pakalpojumus, kas vērsti uz ikdienas vajadzību nodrošināšanu un kas rada labvēlīgākus dzīves apstākļus, kā arī samazina sociālo atstumtību.

Dalībvalstīm, kas izmanto struktūrfondu līdzekļus, ir jāizstrādā un jāīsteno iniciatīvas, lai veicinātu sieviešu dalību darba tirgū, samazinātu sociālo nevienlīdzību un risinātu ar transporta infrastruktūru saistītas problēmas. Lielāka uzmanība arī jāpievērš lauksaimnieku organizācijām, un ir jāizveido Eiropas Lauku sieviešu tīkls, lai pilnībā tiktu īstenotas attīstības programmas lauku apvidos.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Jaunajā kopējā lauksaimniecības politikā (KLP) ņem vērā arī tādus sociālos jautājumus kā sieviešu nozīme lauku apvidos. Kopējais mērķis ir izvairīties no situācijas, kad attīstība notiek tikai apdzīvotos centros, tādējādi novēršot uz dzimumu vai uz ģeogrāfiskās izcelsmes pamatotu diskrimināciju pret lauku apvidu iedzīvotājiem. Tā kā es atbalstu šos principus, es balsoju par šo ziņojumu, un ziņojumā ir uzsvērta sieviešu nozīmīgā loma lauksaimniecības uzņēmumos un lauku vidē, kā arī vērsta uzmanība uz šīs lomas nozīmi teritoriālās attīstības politikas virzienos. Ziņojumā ir uzsvērtas jomas, kurās paveicams darbs, lai sievietes labāk integrētu un lai maksimāli izmantotu viņu profesionālo potenciālu, tādējādi sekmējot labākas dzīves perspektīvas ar lielāku ekoloģisko efektivitāti un energoefektivitāti lauku apvidos.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu tajā lielāko daļu priekšlikumu, it sevišķi daudzfunkcionalitātes sekmēšanu lauku apvidos, kas ir vieta dzīvei un darbam, kurā kopienām ir jāpaliek un jākļūst dinamiskām. Ir svarīgi atzīt, ka lauku apvidus īpaši skar iedzīvotāju novecošana, zems iedzīvotāju blīvums un iedzīvotāju skaita samazināšanās dažos reģionos, un tādēļ kopējā lauksaimniecības politika (KLP) jāvērš uz šo problēmu risināšanu. Tradicionāli sieviešu darbs lauksaimniecībā tiek vienmēr novērtēts pārāk zemu, un nereti netiek atalgots vai tiek atalgots mazāk nekā līdzvērtīgs darbs, ko veic vīrieši. Tādēļ ir svarīgi to ņemt vērā saistībā ar šo tematu, kā arī ņemt vērā to, ka līdzvērtīgam darbam ir jānodrošina vienlīdzīgi darba nosacījumi. Katrā gadījumā es uzskatu, ka galvenais šajā jautājumā ir, lai tas laika gaitā zaudētu savu nozīmi, nodrošinot dzimumu līdztiesību lauksaimniecības darbībās.

  Aldo Patriciello (PPE) , rakstiski. – (IT) Sievietes ir lauksaimniecības nozares un lauku apvidu stūrakmens. Tādēļ ir svarīgi koncentrēt uzmanību uz sieviešu nozīmi lauksaimniecības uzņēmumos un lauku apvidos. Saskaņā ar minēto mērķi mums jāņem vērā sieviešu vajadzības un jāizmanto viņu potenciāls, jo tādi jautājumi kā dzīves kvalitāte un saimnieciskā spēja ir saistīta ar sieviešu klātbūtni un viņu darbu daudzās jomās, it sevišķi lauku apvidos. Tādējādi Eiropas atbalsta politikas virzieniem ir jādara vairāk nekā iepriekš, lai nodrošinātu sieviešu vajadzības un apstākļus ar mērķi novērst visu paaudžu sieviešu aizbraukšanu no laukiem vai katrā gadījumā veicināt sieviešu atgriešanos lauku dzīvē. Ņemot vērā iepriekš teikto, ES palīdzība var sekmēt dzīves kvalitātes uzlabošanos lauku apvidos sievietēm, kas vada uzņēmumu vai sniedz pakalpojumus, kā arī preču un pakalpojumu patērētājiem. Tā kā sievietēm ir izšķiroša nozīme lauku apvidu ilgtspējīgā attīstībā, es balsoju par, lai nodrošinātu noteiktu atbalstu sievietēm šajā nozarē.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. − Sievietes ir ļoti svarīgas lauksaimniecības nozarei un lauku dzīvei, un viņu klātbūtne šajā vidē ir aizvien jūtamāka. Tāpēc ir svarīgi sieviešu lomas lauku saimniecībās un lauku apvidos atspoguļojumā jo īpaši ņemt vērā viņu veiktās daudzās funkcijas. Ja vēlamies, lai laukos dzīvotu visu paaudžu sievietes, vai vēlamies mudināt šīs sievietes pārcelties uz dzīvi laukos, atbalsta politikas virzienos aktīvāk nekā līdz šim jāatspoguļo viņu vajadzības un apstākļi. Arī lauku apvidos tāpat kā citur sievietes vēlas īstenot savus dzīves plānus, būt saimnieciski neatkarīgas un risināt ar ģimeni saistītos uzdevumus.

Eiropas Komisijai ir jāpalielina budžeta piešķīrumi ESF, lai nodrošinātu pietiekamus resursus pasākumiem, kas uzlabo izglītību un apmācību, lai sekmētu piekļuvi darba tirgum un apkarotu bezdarbu, kā arī pasākumiem un darbībām saskaņā ar sociālās iekļaušanas stratēģiju un stratēģijas „Eiropa 2020” pamatiniciatīvu par nabadzības un sociālās atstumtības apkarošanu, lai atbalstītu maznodrošinātas un mazaizsargātas personas, it sevišķi sievietes, tostarp tās, kurām ir noslēgti apšaubāmi un nedroši līgumi. Dalībvalstīm ir sevišķi jāsekmē Eiropas lauksaimniecībā iesaistīto sieviešu sociālās situācijas noteikts uzlabojums.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Un ja nu sievietes lauksaimnieces ir kopējās lauksaimniecības politikas nākotne? Lai gan šis paziņojums ir nedaudz pretrunīgs, tas lielākoties ir pamatots, ja ņemam vērā sieviešu nozīmi lauku dzīvē un lauku saimniecībās. Saskaņā ar statistikas datiem, sievietes lauksaimnieces Eiropas Savienībā veido 43 % no lauku saimniecību strādniekiem un 20 % no lauku saimniecību vadītajiem, un šie dati neietver lauksaimnieku sievas, kuru darbu nereti neņem vērā.

Laikā, kad lauku saimniecības sāk specializēties kādā konkrētā jomā, sieviešu radošums ir neapšaubāma priekšrocība, kas kopā ar sievietēm raksturīgo ekoloģisko domāšanu ir jāatzīst un jāatbalsta Eiropas līmenī. Šādu izvēli šodien izdarīja Eiropas Parlaments, kas, pieņemot Jeggle kundzes ziņojumu, ir uzsvēris būtisko nozīmi, kāda ir sievietēm saistībā ar lauku apvidu attīstību nākotnē. Referente paskaidrojuma rakstā ir atbilstīgi norādījusi: „Tas tādēļ, ka jo īpaši lauku reģionu pieredze apliecina dzīves kvalitātes un ekonomiskā potenciāla ciešo saikni ar sieviešu klātbūtni un viņu daudzveidīgo darbību dažādās jomās.” Tā ir vienkārša un moderna perspektīva attiecībā uz lauksaimnieka profesiju.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Sievietes ir lauksaimniecības nozares un lauku dzīves stūrakmens. Viņu nozīme kļūst arvien lielāka. Tāpēc ir svarīgi, atspoguļojot sieviešu lomu lauku saimniecībās un lauku apvidos, jo īpaši ņemt vērā šo uzņēmumu daudzfunkcionalitāti. Šajā saistībā viena no iespējām ir sniegt praktisku atbalstu sievietēm lauksaimniecībā. Viņu daudzveidīgās profesionālās iemaņas, intereses un sniegums jāņem vērā vēl vairāk, lai lauksaimniecība arī turpmāk būtu pievilcīga darba joma sievietēm. Tam nepieciešama sieviešu pilnīga piekļuve lauku dzīves un ekonomikas resursiem. Pamatojoties uz līdzatbildību uzņēmumā, lauksaimniecēm tajā pienākas arī daļa tiesību un pienākumu. Tas attiecas arī uz pārstāvniecību lauksaimniecības institūcijās un reālu līdzdalību uzņēmuma ieņēmumos.

Turklāt modernai un ilgtspējīgai lauksaimniecībai pilnīgi nepieciešama arī visu lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu atbilstoša sociālā drošība. Vajadzētu ņemt vērā Eiropas dalībvalstu lauksaimniecības sociālās drošības sistēmu pieredzi un izmantot to, lai vidējā termiņā veicinātu Eiropas lauksaimniecībā nodarbināto sieviešu sociālā stāvokļa nepārprotamu uzlabošanos.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Ilgtspējīga attīstība lauku apvidos Eiropā vienmēr tiek uzskatīta par prioritāti, lai \ varētu nodrošināt vislabākos dzīves apstākļus vīriešiem un sievietēm, kas strādā šajā nozarē.

Pašlaik Eiropas Savienībā lauksaimniecības nozarē ir nodarbināti 26,7 miljoni cilvēku. No šiem cilvēkiem 42 % ir sievietes, un vismaz katru piekto lauksaimniecības uzņēmumu vada sieviete. Šie dati rada priekšstatu par lauku sievietes dzīves realitāti , kas radikāli atšķiras no tā, kas bijis iepriekšējās desmitgadēs, kad sievietes bija pārmaiņu atbalstītājas ar atšķirīgu sociālo un ekonomisko izcelsmi dažādās dalībvalstīs.

Es atbalstu šā ziņojuma tekstu, jo tajā ir vērsta uzmanību uz nepieciešamību plānot Eiropas atbalsta stratēģiju lauku apvidiem, īpaši pielāgojot sievietēm, lai sekmētu sieviešu sociālo un darba apstākļu uzlabošanos vidējā termiņā.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. − (IT) Mums nav izvēles kā vien balsot par ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos, jo mēs joprojām atbalstām profesionālus lauksaimniekus, kas pārtiek no savas uzņēmējdarbības ieņēmumiem.

Sievietes parasti audzina bērnus un veic ierastos pienākumus saistībā ar citu ģimenes locekļu atbalstīšanu, tādēļ lauksaimniecības jomā viņas neapšaubāmi atrodas nelabvēlīgākā situācijā. Lauksaimniecības nozarē darba laiks nav noteikts konkrētās stundās, bet tas jāpielāgo atkarībā no sezonas, veģetācijas periodiem un mājdzīvnieku iespējamām vajadzībām. Ir periodi, kad darba diena ilgst 12–13 stundas septiņas dienas nedēļā, un ir mierīgāki periodi. Ir acīmredzams, ka lauksaimniece grūtniecības laikā, piemēram, nevar pārtraukt apstrādāt zemi, ja viņai tas ir jādara, jo šāda rīcība nozīmētu, ka viņa zaudēs vesela gada ieņēmumus.

Tādēļ lauksaimnieču vajadzības atšķiras no citu sieviešu darba ņēmēju vajadzībām, un ir ļoti svarīgi nodrošināt atbilstīgu un specializētu atbalstu, ņemot vērā to, ka lauksaimniecības uzņēmumi gandrīz vienmēr atrodas tālu no tādiem sabiedriskajiem pakalpojumiem kā sabiedriskais transports, palīdzība vai sociālais atbalsts.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu, jo uzskatu, ka sievietēm ir ļoti liela nozīme un ka viņas sniedz lielu ieguldījumu lauku un lauksaimniecības attīstībā. Atbalsts sievietēm un viņu uzņēmējdarbības plāniem lauku nozarē palīdzēs ievērojami progresēt visai lauku kopienai. Ekonomikas krīzes laikā, kā arī pieaugot bezdarbam, mums jānodrošina stimuli, lai paturētu visu paaudžu sievietes laukos, lai atbalstītu sieviešu uzņēmējdarbību un lai ieguldītu apmācībā ar mērķi panākt attīstību un inovācijas lauksaimniecības nozarē.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – (RO) Es vēlētos sākt ar pateicību Jeggle kundzei par šo lielisko ziņojumu, kurā uzsvērta sieviešu būtiskā nozīme lauksaimniecībā. Es apzinos, ka daudzi no mums vēlētos, lai visu paaudžu sievietes nepamet laukus, vai uzskata, ka mums viņas jāmudina pārcelties uz dzīvi laukos, lai nodrošinātu lauku apvidu un lauksaimniecības nākotni Eiropā. Tomēr, lai to sekmētu, mums jāuzlabo sieviešu piekļuve izglītībai un apmācībai lauksaimniecības nozarē, kā arī jārada viņām labāka iespēja piekļūt tiešajiem maksājumiem. Mums ir arī jānodrošina, ka viņām ir pieejamas atbilstīgas pensijas un sociālais nodrošinājums.

Piemēram, Rumānijā dažas laukos dzīvojošas sievietes neatbilst lauksaimnieku pensiju nosacījumiem un viņām ir ļoti grūti uzsākt uzņēmējdarbību lauksaimniecības nozarē. Tādēļ ir svarīgi pievērst lielāku uzmanību sievietēm, kas strādā ģimenes vai naturālās lauku saimniecībās, un jānodrošina viņām labi dzīves apstākļi un atbilstīgas pensijas.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. − (PL) Es atbalstīju ziņojumu par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos. It sevišķi es atbalstu risinājumus, kuru mērķis ir paaugstināt sieviešu nodarbinātības līmeni lauku apvidos. Polijā bez darba ir vairāk sieviešu nekā vīriešu, it sevišķi lauku apvidos. Liela daļa bezdarbnieču lauku apvidos ir sievietes, kas jaunākas par 34 gadiem. Vairumā gadījumu tās ir izglītotas sievietes, kas nevar atrast darbu, kurš atbilstu viņu kvalifikācijai. Tā ir īpaši bīstama tendence, jo tieši gados jauniem cilvēkiem jānodrošina lielākas iespējas „nostāties uz kājām” darba tirgū. Ilgtermiņā tas sekmē bezdarba feminizāciju lauku apvidos un tādējādi augstākus nabadzības līmeņus starp gados jaunām sievietēm. Daudzas no viņām izlemj pārcelties uz dzīvi pilsētās, lai meklētu darbu, kas savukārt veicina lauku iedzīvotāju novecošanu, dabiskās izaugsmes samazināšanos un lauku apvidu iedzīvotāju dzīves apstākļu vispārēju pasliktināšanos.

Šajā saistībā es atbalstu priekšlikumu, ar ko jaunajā ELFLA regulā jāparedz noteikums par īpašu finansējumu ar mērķi atbalstīt sievietes gaidāmajā 2014.–2020. gada plānošanas periodā. Tas varētu pozitīvi ietekmēt nodarbinātības līmeņus starp sievietēm lauku apvidos. Es arī atbalstu to, ka ar sociālā nodrošinājuma sistēmām ir jānodrošina atbilstīgi pabalsti lauku apvidos dzīvojošām sievietēm. Šajos pabalstos ir jāņem vērā tas, ka sievietēm ir mazāka pelnītspēja un ka tas ietekmē viņu pensijas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. − (PL) Sociālo un demogrāfisko tendenču, vērtību sistēmu pārmaiņu un plašāku izvēļu rezultātā mainās lauku apvidu struktūra. Mainās arī sieviešu nozīme lauku apvidos. Lai nodrošinātu, ka sievietes nepamet lauku apvidus vai lai mudinātu viņas izvēlēties lauku dzīvi, mums pašlaik ir vairāk jāņem vērā viņu vajadzības un jānodrošina, ka šīs vajadzības tiek atspoguļotas mūsu atbalsta politikā. Mums jānodrošina lielāka pamanāmība sievietēm lauku apvidos, it sevišķi ekonomikas un finanšu jomā, un mums jānodrošina instrumenti, ar kuriem to panākt.

Ņemot vērā to, ka joprojām tieši sievietes aprūpē mazus bērnus, kā arī slimus un vecāka gadu gājuma cilvēkus, atsakoties no nodarbinātības, lai veiktu minētos pienākumus, mums viņām jānodrošina iespēja saglabāt līdzsvaru starp ģimenes un profesionālo dzīvi. Tas ir iespējams ar infrastruktūras attīstību, piemēram, uzbūvējot bērnudārzus un attīstot dažādas izglītības un kultūras iespējas. Šo mērķu sasniegšanas pamatā ir visu paaudžu sieviešu iesaistīšana lēmumu pieņemšanas procesos.

Ir arī ļoti svarīgi uzlabot piekļuvi medicīniskajiem pakalpojumiem un vēža profilakses programmām sievietēm. Turklāt joprojām ir lietderīgi atbalstīt un attīstīt lauku tūrismu kā zema riska saimniecisko darbību, kas sekmē darbvietu izveidi un līdzsvaru starp ģimenes un darba dzīvi, kā arī sekmēt elektroniskos uzņēmējdarbības veidus, piemēram, e-komerciju, kas nodrošinās saimniecisko darbību neatkarīgi no tā, cik tālu atrodaties no pilsētu centriem.

  Brian Simpson (S&D), rakstiski. − EPLP atbalsta Elisabeth Jeggle ziņojuma par sieviešu nozīmi lauksaimniecībā un lauku apvidos mērķi uzsvērt šai nozarei raksturīgās problēmas, ar ko saskaras sievietes, kuras strādā lauksaimniecībā, un daudzos pasākumus, kas ierosināti, lai nostiprinātu sieviešu stāvokli. Ziņojumā ir uzsvērtas lauksaimniecības nozarē strādājošo sieviešu īpašās vajadzības, ierosinot vairākus ieteikumus, kuros ir ņemti vērā gan dzīves apstākļi, gan sieviešu nozīme un ieguldījums lauku ekonomikas attīstībā. Tomēr EPLP nepiekrīt 4. punktam, kurā neatbalsta lauksaimniecības izdevumu daļas kopējā budžeta samazināšanu. Mēs vēlamies, lai tiktu būtiski mainītas daudzgadu finanšu shēmas prioritātes ar mērķi pilnība finansēt stratēģijas „Eiropa 2020” prioritātes, kam ir vislielākā ietekme uz nodarbinātības un izaugsmes līmeņu paaugstināšanu.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā uzsvērta dzimumu līdztiesības nozīme, lai sekmētu ilgtspējīgu ekonomikas izaugsmi un lauku attīstību. Manuprāt, ir svarīgi veicināt sieviešu pārstāvību visās lauksaimniecības nozares politiskajās, sociālajās un ekonomiskajās institūcijās, lai nodrošinātu, ka sievietes ir vienlīdz iesaistītas.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Esmu gandarīts, ka ir pieņemts Jeggle kundzes ziņojums, kurā es arī esmu sniedzis ieguldījumu. Patiešām, kopējai lauksaimniecības politikai ir sociāla vērtība, jo tā atzīst sieviešu būtisko nozīmi, lai saglabātu lauku dzīves nākotnes izredzes un pārticību lauku apvidos (ņemot vērā, ka 41 % no 14,6 miljoniem ES lauksaimniecībā iesaistīto cilvēku ir sievietes).

Mērķis it sevišķi ir uzlabot sieviešu attieksmi pret uzņēmējdarbību un tai nepieciešamās prasmes, aprīkot lauku apvidus ar modernu infrastruktūru, kas ļaus sievietēm panākt darba un ģimenes dzīves līdzsvaru (piemēram, izveidojot dienas bērnudārzus), censties nodrošināt lielāku sieviešu pārstāvniecību lauksaimniecības nozares politiskajās, sociālajās un ekonomiskajās institūcijās (kā mērķi nosakot absolūtu izlīdzināšanu) un īstenot atbilstīgu sociālo nodrošinājumu sievietēm, kas strādā nozarē, kā arī dalītas īpašumtiesības uz lauku saimniecībām. Ja patiesa vienlīdzība ir godīgums, tad svarīgi ir atzīt tieši sieviešu nozīmi lauksaimniecībā.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Joprojām ir nepieciešama aktīva atbalsta politika lauku apvidos, kuras mērķis ir piedāvāt sievietēm labākas perspektīvas un labākas darba iespējas. Kvalificētām lauksaimniecēm vajadzīga plaša apmācība, un viņām jāspēj rīkoties un domāt kā uzņēmējām. Ja runājam par izglītību, turpmāku apmācību, skolām un bērnu aprūpi, tam vajadzīga optimāla infrastruktūra lauku apvidos, kā arī neierobežota piekļuve modernai informācijas tehnoloģijai. Turklāt ir jāpaplašina sieviešu tīkli un sieviešu uzņēmēju piekļuve kredītiem un ieguldījumu iespējām.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo ziņojumu, kurā aicināts uzlabot situāciju un atzīt sievietes, kas strādā lauksaimniecības nozarē, kā arī sniegt nepārtrauktu lauku atbalstu.

Ziņojumā ir norādīts uz būtisko vajadzību paredzēt sociālo nodrošinājumu lauksaimnieku sievām, kuras gūst ienākumus, un, protams, arī pagaidu un migrantu darba ņēmējiem. Tam jābūt loģiskam solim ne tikai saistībā ar lauksaimniecības darbu, bet arī plašākā kontekstā saistībā ar visām pašnodarbinātām personām, ja vēlamies sasniegt patiesus dzimumu līdztiesības mērķus šajās jomās, kurās sieviešu situācija ir īpaši slikta.

Tādēļ, jā, dzimumu līdztiesība arī ir jāietver kopējā lauksaimniecības politikā, un Eiropas Savienībai ir jāsaskaņo tās paustie mērķi ar darbībām. Tomēr man nav nekādu ilūziju par vispārējo saskaņotību starp Eiropas Savienības mērķiem un Eiropas līdzekļu izmantošanu, it sevišķi saistībā ar cilvēktiesībām, kurās sieviešu tiesības ir neatņemama sastāvdaļa.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju par Jeggle kundzes ziņojumu. Ziņojumā ir uzsvērts lielais ieguldījums, ko sievietes pēdējos gados ir sniegušas lauku apvidu ilgtspējīgai attīstībai un lauku saimniecību dažādošanai, kā arī to pielāgošanai tirgus izmaiņām. Tomēr, lai sievietēm lauksaimniecības nozarē nodrošinātu patiesas perspektīvas, kopējā lauksaimniecības politikā jāietver vairāk uz sievietēm vērstu aspektu, tostarp (kā paskaidrots šajā ziņojumā) īpašu apmācības veidu un konsultāciju nodrošināšana, kā arī infrastruktūras atbalsta sniegšana.

  Artur Zasada (PPE), rakstiski. − (PL) Es vēlos apsveikt Jeggle kundzi par dokumentu, kas sniedz būtisku ieguldījumu debatēs par kopējās lauksaimniecības politikas struktūru. Galvenais faktors, kas ietekmē lauku apvidu ekonomiskā potenciāla palielināšanos, ir sieviešu iesaistīšanās gan politiskās institūcijās un lauksaimniecības organizācijās, gan pašnodarbinātībā. Saistībā ar darbvietu radīšanu galvenais jautājums attiecas uz elektronisko uzņēmējdarbības veidu sekmēšanu starp sievietēm, piemēram, e-komercijas sekmēšanu, kas ļauj būt ekonomiski aktīvam pat neaizsniedzamos apgabalos. Mums arī labāk jāizmanto iespējas, kuru mērķis ir attīstīt kopienu dzīvi lauku apvidos, izstrādājot un īstenojot programmas, kuras atbalsta apmācību sistēmas sieviešu organizācijām.

Vēl ļoti svarīgs saistībā ar vienlīdzīgām iespējām ir atbalsts, lai tiktu nodrošinātas atbilstīgas bērnu aprūpes infrastruktūras lauku apvidos, jo pienācīgi funkcionējoša bērnu aprūpe atvieglo sieviešu ātrāku atgriešanos darbā un nodrošina viņām lielāku konkurētspēju darba tirgū. Es vēlos vēlreiz pateikties Jeggle kundzei par mana priekšlikuma ņemšanu vērā, strādājot pie ziņojuma. Dokumentā tika iekļautas lietas, ko pieprasīja sievietes sabiedriskās apspriešanas laikā Ziemijas Lubuskas reģionā.

Ziņojums: Marian-Jean Marinescu (A7-0054/2011)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es nobalsoju par rezolūciju par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs. Lietuvai, Bulgārijai un Slovākijai šis ir ļoti svarīgs dokuments, jo šīs valstis pārtrauc kodolelektrostaciju ekspluatāciju. Pastāv bažas, ka svarīgākie atkritumu infrastruktūras pārvaldības projekti Lietuvā ir aizkavējušies, un tas neļauj laikus un efektīvi apgūt ES finansējumu. Ziņojumā ir atzīmēts, ka ekspluatācijas pārtraukšanai joprojām ir nepieciešams ievērojams finansējums un valstu līdzekļi nav pietiekami, lai to segtu: Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondā patlaban ir uzkrāts tikai nedaudz vairāk nekā 100 miljoni eiro (savukārt ekspluatācijas pārtraukšanas tehniskās izmaksas vien lēšamas robežās no  987 miljoniem līdz 1300 miljoniem eiro). Tādēļ Eiropas Parlaments aicina ES dalībvalstis šajā saistībā īstenot atbilstīgus pasākumus. Kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana ir ļoti sarežģīts process. Valstīm nav pietiekamas pieredzes, lai tās spētu paredzēt ar to saistīto darbu un lai tās to spētu paveikt efektīvi. Eiropas Parlaments šo rezolūciju pieņem īstajā laikā, tādējādi mudinot Lietuvu, Bulgāriju, Slovākiju un visas pārējās ES dalībvalstis īstenot ekspluatācijas pārtraukšanas darbus maksimāli efektīvi. Tas ir ļoti svarīgs darbs, kam Eiropas Parlaments turpinās pievērst lielu uzmanību.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Es balsoju par šo svarīgo dokumentu. Kad Lietuva, Slovākija un Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai, tās pauda apņemšanos pārtraukt kodolelektrostaciju ekspluatāciju, kas bija politiski un ekonomiski sarežģīts uzdevumus, savukārt Eiropas Savienība apņēmās piešķirt finansiālu palīdzību, kas nepieciešama ekspluatācijas pārtraukšanas darbiem, kodolatkritumu pārstrādes infrastruktūru izbūvei, šādu atkritumu glabāšanai un enerģētikas projektu izstrādei. Manuprāt, Eiropas Savienības solidaritāte var efektīvi mazināt negatīvās ekonomiskās sekas, ko rada staciju agrīnā slēgšana enerģētikas tirgū, taču daudzi jautājumi joprojām nav atrisināti. Līgumslēgšanas tiesību piešķiršana nav īsti skaidra, jo ir zināms, ka ar pašreizējo finansējumu nepietiks, lai laikus un pienācīgi paveiktu ekspluatācijas pārtraukšanas darbus. Pastāv risks, ka kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana aizkavēsies, jo trūks finansiālu resursu, kas savukārt var apdraudēt vidi un cilvēku veselību. Vēl nav pabeigti ekspluatācijas pārtraukšanas detalizētie plāni, tādēļ vēl nav pietiekamas informācijas par grafikiem, konkrētu projektu izmaksām un to finansējuma avotiem. Es piekrītu, ka Eiropas Komisijai vairāk jāiesaistās koordinācijā starp šīm trim valstīm, lai panāktu vienošanos par detalizētu plānu iesniegšanu, darbu pabeigšanu grafikā un finansējuma apjomu. Komisijai arī jāizpēta veidi, kā varētu izmainīt ES ekspluatācijas pārtraukšanas darbību finansēšanas metodes, ņemot vērā dalībvalstīs izmantotās stratēģijas un to valsts administratīvās struktūras, kā arī kā vienkāršot noteikumus par finansējuma pārvaldību tā, lai tie neietekmētu ekspluatācijas pārtraukšanas darbību drošumu un drošību.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Marinescu kunga ziņojumu, jo manuprāt, finansējuma trūkums ekspluatācijas pārtraukšanas pasākumiem aizkavēs finansiālās palīdzības sniegšanu šīm trim dalībvalstīm: Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai. Šā procesa aizkavēšanās apdraudētu vidi un cilvēku veselību. Turpmākajos novērtējumos, ko veiks Eiropas Komisija un Eiropas Savienības Revīzijas palāta, jāprecizē šādi aspekti: ES finansējuma piešķiršana un izmantošana, lai nodrošinātu drošu ekspluatācijas pārtraukšanu, kodolatkritumu drošu glabāšanu un koordinēšanu starp trim pašreizējām programmām. Šajā saistībā ir efektīvi jāizmanto uzkrātā pieredze, kā arī jāizmanto modelis, kura pamatā ir iepriekš izstrādātie un finansētie projekti, lai panāktu izmaksu samazinājumu.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju par mūsu kolēģa deputāta ziņojumu par Lietuvas, Slovākijas un Bulgārijas pieprasītās palīdzības sniegšanu, lai slēgtu kodolelektrostacijas. Ir acīmredzams, ka, ja mēs nenodrošināsim atbilstīgus resursus, mēs varam saskarties ar nopietnām sekām videi un cilvēku veselībai. Piešķirtie resursi noteikti ir pienācīgi un pārredzami jāpārvalda. Tas, ka mums nav vienotas ES koordinatoru un ekspertu komandas visiem trim projektiem, kas uzraudzītu plāna un precīza grafika izstrādi, kā arī jau piešķirtā finansējumu pienācīgu izmantošanu, un pieņemtu lēmumu par to, kas ir vajadzīgs, lai pabeigtu staciju drošu slēgšanu, rada nopietnas bažas.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Šā ziņojuma atslēgvārds ir „atbildība”. Kodolenerģijas nozarei ir jāapzinās, ka tā vairs nevar izvairīties no savas atbildības par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu, kā tā nereti ir rīkojusies iepriekš. Dažādu ES pievienošanās procesu laikā kodolenerģijas nozare apņēmās pārtraukt to kodolelektrostaciju ekspluatāciju, kuru vispārējie drošības standarti bija nepietiekami. Diemžēl piešķirtās summas neizmantoja pareizi. Tāpēc ir pienācis laiks šajā saistībā izdarīt visus attiecīgos secinājumus. Šis novērojums varbūt attiecas uz kodolelektrostacijām jaunajās dalībvalstīs, bet tas ir arī būtisks visām ES valstīm, kuras ir izvēlējušās šo tehnoloģiju.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. − (ES) Katastrofa Japānā lika mums visiem apsvērt kodoldrošību. Palīdzība staciju slēgšanā Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai, kas izmantoja novecojušu tehnoloģiju, palīdz mazināt ārkārtas izdevumu sekas saistībā ar šo staciju slēgšanu līdz 2013. gadam. Palīdzību novirza uz vides uzlabošanu un jaunu elektrosistēmu modernizēšanu, kā arī apgādes drošības uzlabošanu. Es šo iniciatīvu balsojumā atbalstu, jo tādai jābūt arī citu Eiropas kodolelektrostaciju nākotnei, kurās izmanto novecojušu tehnoloģiju.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Ar šo ziņojumu Parlaments izdara atbilstīgu spiedienu uz Komisiju, lai nodrošinātu, ka tā turpina cieši uzraudzīt un kontrolēt to, kā Slovākija, Bulgārija un Lietuva ir izmantojušas un izmantos ievērojamās finansējuma summas, ko tās ir saņēmušas saistībā ar programmu par šo valstu padomju režīma kodolelektrostaciju demontāžu ar mērķi garantēt to drošību. Katastrofa Japānā pirms dažām nedēļām skaidri parāda tiem, kas vēl to nebija apzinājušies, ka ar kodolenerģiju nejoko: vienmēr, kad runa ir par atomu, ir maksimāli stingri jāpiemēro drošības kritēriji, un tāpēc Komisijai ir jāuzņemas atbildība un jāuzrauga veco kodolelektrostaciju demontāžas programmu progress šajās trīs bijušajās komunistiskajās valstīs.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par Marinescu kunga ziņojumu, kurā ir vērsta uzmanība uz problēmu, kas pašlaik ir ļoti aktuāla. Ņemot vērā notikumus Japānā, rodas jautājums par Eiropā esošo un ekspluatēto kodolelektrostaciju drošību.

Lietuvas, Bulgārijas un Slovākijas apņemšanās ES pievienošanās sarunu laikā, proti, demontēt vecos kodolreaktorus, ko neizdevās pielāgot, lai nodrošinātu atbilstību obligātajiem drošības standartiem, ir jāuztur un jāsaskaņo, un šajā saistībā Eiropas Savienība nu jau labu laiku ir noteikusi un sniegusi atbalsta un finansējuma paketes. Es ceru, ka demontāžas darbi notiks ātri un tā, lai nodrošinātu maksimālu drošību pilsoņiem un videi. Es arī ceru, ka varēs panākt iekavēto un pabeigt darbu noteiktajā termiņā.

Visbeidzot es vēlos uzsvērt — nerunājot par konkrētiem gadījumiem — nepieciešamību uzraudzīt, kādas pārbaudes notiek citos Eiropas reaktoros, pieprasot no iestādēm atbildību par drošības nodrošināšanu ne tikai esošajās stacijās, bet arī jaunās stacijās, ja tādas tiks būvētas nākotnē.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Atbilstība kodoldrošības standartiem un iedzīvotāju aizsardzība pret kodolrisku ir īpaši svarīgi aspekti, kas pamato Eiropas Savienības piešķirto finansējumu trim dalībvalstīm, lai tās demontētu savas kodolelektrostacijas, ko vairs nevarēja modernizēt, lai nodrošinātu augstākos drošības standartus. Tomēr es pilnībā atbalstu šajā rezolūcijā pausto viedokli, jo uzskatu, ka mums ir jāuzrauga šo līdzekļu izmantošana, lai nodrošinātu, ka tie efektīvi veicina demontāžas procesa drošību. Diemžēl stratēģija ir bijusi neskaidra, kā rezultātā Eiropas Savienības finansējumam demontāžas vajadzībām netika noteikti griesti. Turpmāk jāizvairās no šādas pieejas, un jāizstrādā vispusīgs plāns, lai ietvertu visas darbības, kam būs tiesības saņemt finansējumu. Ir svarīgi nodrošināt pārredzamību attiecībā uz šīs naudas izmantošanu, lai nodrošinātu finansējuma efektivitāti un arī to, ka Eiropas nodokļu maksātāju nauda tiek tērēta atbildīgi.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. − (PT) Ir noteikti jāpārtrauc kodolreaktoru ekspluatācija Slovākijā, Bulgārijā un Lietuvā, jo tie par ekonomiski pieņemamām izmaksām nevar nodrošināt atbilstību obligāto drošības standartu prasībām. Tas nebūs iespējams bez ES finansiālās palīdzības, lai risinātu šo staciju slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas sekas, kas, protams, ietvertu vides pilnveidošanas pasākumus saskaņā ar acquis un tradicionālas ražošanas jaudas modernizēšanas pasākumus ar mērķi aizstāt ražošanas jaudu utt. Eiropas Savienības finansiālā palīdzība ir sniegta iemaksu veidā trīs starptautiskos ekspluatācijas pārtraukšanas atbalsta fondos, ko pārvalda Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības banka.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienību māc bažas par iespējamām drošības sekām saistībā ar vecu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu jaunajās dalībvalstīs un ar šo staciju radīto radioaktīvo atkritumu iespējami neatbilstīgu apsaimniekošanu. Ar to saistītās darbības parasti ir pārmērīgas. Tādēļ ir svarīgi pienācīgi un maksimāli pārredzami pārvaldīt ES piešķirtos finanšu resursus, kā arī paredzēt atbilstīgu ārējo uzraudzību, lai nodrošinātu godīgu konkurenci enerģētikas tirgū. Tajā pašā laikā Eiropas Savienībai ir nemitīgi jāveicina tādu alternatīvu energoresursu attīstība, kas rada maz emisiju un ir konkurētspējīgi, lai mazinātu negatīvās ekonomiskās un sociālas sekas, kuras izraisa vecu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas process.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Kopš 2007. gada Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā ir pārtraukta trīs kodolelektrostaciju ekspluatācija, izmantojot būtisku ES finansiālo atbalstu. Ņemot vērā kavējumus un vispārēji nepareizu pārvaldību, Parlaments aicina Komisiju izveidot koordinēšanas komandu, lai pārraudzītu plānošanu un grafiku izveidi, pārskatītu līdz šim piešķirto līdzekļu izmantošanu un izlemtu, vai pēc 2013. gada joprojām būs vajadzīgs ES atbalsts. Parlaments ir arī pieprasījis Eiropas Revīzijas palātai līdz gada beigām izstrādāt īpašu ziņojumu par šīm trim ekspluatācijas pārtraukšanas programmām, lai noteiktu, vai izmantotā nauda patiešām ir palīdzējusi uzlabot drošību. Saskaroties ar budžeta ierobežojumiem, kas ietekmē visas valstis, Parlaments piekritīs palīdzības pagarināšanai tikai tādā gadījumā, ja ES finansējums patiešām ir palīdzējis uzlabot energoapgādes drošību, modernizēt infrastruktūru un izstrādāt ilgtspējīgas enerģijas projektus. Pēc kodolkatastrofas Japānā ES apzinās savu atbildību un to, ka nevar atļauties ignorēt kodoliekārtu drošību.

  Robert Dušek (S&D), rakstiski. – (CS) Ziņojumā par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti jaunajās dalībvalstīs ir sniegts kopsavilkums par ES finansējumu kodolelektrostaciju atvienošanai un demontāžai Lietuvas Ignalinā, Slovākijas Bohunicē un Bulgārijas Kozlodujā. Saistībā ar sarunām par pievienošanos ES Lietuva, Slovākija un Bulgārija apņēmās slēgt un pārtraukt ekspluatēt šīs kodolelektrostacijas, ko, kā secināts G7 valstu sarunās, nevarēja modernizēt par finansiāli pieņemamām izmaksām un kam bija neiespējami piemērot obligātos drošības standartus. ES apņēmās finansēt slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas darbus un šo apņemšanos pilda saskaņā ar finanšu shēmu. Es atzinīgi vērtēju to, ka ES var atbalstīt šādas darbības. Vecu un nedrošu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšana Eiropā ir svarīga, lai aizsargātu Eiropas pilsoņu dzīvību un veselību.

Es ceru, ka tiks slēgtas arī vecākās kodolelektrostacijas Francijā. Pēc katastrofas Japānā, Vācija izlēma nekavējoties rīkoties līdzīgi. Es balsošu par šā ziņojuma pieņemšanu, jo ir jāpabeidz Ignalinas, Bohunices un Kozlodujas staciju slēgšana un ekspluatācijas pārtraukšana, izmantojot atbilstīgu ES finansējumu.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsoju par ziņojumu par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto ES finansējumu jaunajās dalībvalstīs. Manuprāt, ES ir jāatbalsta šo iekārtu slēgšana un ieguldījumi alternatīvas enerģijas projektos, lai garantētu drošību un aizsargātu Eiropas sabiedrības veselību, kā arī samazinātu atkarību no energoresursiem un maksimāli samazinātu sociālās izmaksas.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Pirms pievienošanās Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs spēkā esošie kodolenerģijas un radioaktīvo atkritumu standarti bija būtiski zemāki par noteikumiem, kas tolaik tika piemēroti ES. Turklāt dažas no šīm valstīm turpināja ekspluatēt vecus padomju režīma reaktorus, ko nevarēja pielāgot obligātajiem drošības standartiem par ekonomiski pieņemamām izmaksām. Tādēļ pievienošanās laikā Lietuva, Slovākija un Bulgārija apņēmās pārtraukt to reaktoru ekspluatāciju, kuri nenodrošināja atbilstību šiem standartiem. Šajā saistībā bija vajadzīga ES iejaukšanās un finansiālā palīdzība, ko turpinās sniegt līdz 2013. gadam. Pēc traģiskajiem notikumiem Japānā, manuprāt, ir steidzami jāpabeidz visas to kodolelektrostaciju slēgšanas un ekspluatācijas pārtraukšanas programmas Centrāleiropā un Austrumeiropā, kuru darbība neatbilst Eiropas drošības standartiem.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Lietuva, Slovākija un Bulgārija ir pildījušas savas saistības attiecībā uz trīs kodolelektrostaciju attiecīgo bloku slēgšanu. Ignalinas kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2004. gada 31. decembrī, savukārt 2. bloku — 2009. gada 31. decembrī. Bohunices V1 kodolelektrostacijas 1. bloku slēdza 2006. gada 31. decembrī, savukārt 2. bloku — 2008. gada 31. decembrī. Kozlodujas kodolelektrostacijas 1. un 2. bloku slēdza 2002. gada 31. decembrī, savukārt 3. un 4. bloku — 2006. gada 31. decembrī. Finanšu palīdzības sniegšana ir tiesiski pamatota, un attiecīgās summas reizi gadā nosaka ar Komisijas lēmumu, pamatojoties uz atsevišķiem gada apkopotajiem plānošanas dokumentiem, ar kuru palīdzību var kontrolēt apstiprināto projektu izstrādi un finansēšanu. ES palīdzības mērķis ir atbalstīt šīs trīs dalībvalstis saistībā ar finansiālo un ekonomikas slogu, ko rada pirms termiņa noteiktie slēgšanas datumi, un segt daudzu svarīgu ekspluatācijas pārtraukšanas darbību izmaksas, ieguldīt enerģētikas projektos, lai samazinātu atkarību no energoresursiem, un palīdzēt mazināt elektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas sociālās sekas.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs zinām, ka ekspluatācijā esošo reaktoru vidējais vecums gandrīz pusē Eiropas Savienības dalībvalstu ir samērā liels, kas ir izraisījis nepieciešamību pārtraukt dažu šo reaktoru ekspluatāciju drošības apsvērumu dēļ, kā arī saistībā ar sabiedrības veselības un vides aizsardzību.

Jaunajām dalībvalstīm, kurām ir jāpārtrauc vairāku bloku ekspluatācija, mūsuprāt, ir pamats sagaidīt ES atbalstu, lai pienācīgi un droši pabeigtu ekspluatācijas pārtraukšanas procesus.

Šiem procesiem ir jāietver vajadzīgie apkopes un uzraudzības darbi pēc slēgšanas, atkritumu pārstrāde, atkritumu un izlietotās degvielas uzglabāšana un dekontaminācija, iekārtu ekoloģiskie uzlabojumi un atbalsts, lai aizstātu slēgto staciju ražošanas jaudu, īpašu uzmanību pievēršot vides ilgtspējai un energoefektivitātei.

Visbeidzot jāatzīmē, ka ir arī jāņem vērā šo procesu sociālās sekas papildus visiem drošības nosacījumiem ekspluatācijas pārtraukšanas laikā, kā arī pirms un pēc tās, nodrošinot, ka tiek aizsargātas darba ņēmēju darbvietas un citas tiesības.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. − Marinescu kunga ziņojuma 7. punktā ir atzīmēts, ka attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā „jāpiešķir augstākā prioritāte, jo tas ir visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs”. Es pilnībā atbalstu šo paziņojumu, bet vēlos izteikties vēl plašāk: kodolenerģijas pilnīga izslēgšana visās dalībvalstīs būtu mūsu iedzīvotāju drošības un veselības interesēs.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Kā jūs zināt, Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā ekspluatēja vecus, padomju laika kodolreaktorus, par kuriem starptautiskā kopiena secināja, ka tos par ekonomiski pieņemamām izmaksām nevar modernizēt, lai tie atbilstu obligāto drošības standartu prasībām. Atzīstot to, ka agrīnā slēgšana bija ārkārtējs finansiāls slogs, un izrādot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās sniegt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību šo reaktoru bloku ekspluatācijas pārtraukšanai līdz 2013. gada beigām. Tomēr pastāv bažas, ka svarīgākie atkritumu infrastruktūras pārvaldības projekti (izlietotās degvielas glabāšana un atkritumu krātuves projekts) ir būtiski aizkavējušies. Sistēmā pieejamā rezerve ir gandrīz izlietota un kavēšanās var sākt apdraudēt visa ekspluatācijas pārtraukšanas plāna gaitu, attiecīgi palielinot izmaksas. Komisijai ir jāziņo par rezultātiem saistībā ar projekta grafika atkārtotu novērtēšanu. Enerģētikas projektiem tika piešķirta liela līdzekļu daļa, bet ekspluatācijas pārtraukšanai joprojām ir nepieciešams ievērojams finansējums, un valstu līdzekļi nav pietiekami, lai to segtu — Ignalinas kodolelektrostacijas ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondā nav izdevies uzkrāt pietiekamus līdzekļus. Ekspluatācijas pārtraukšanas tehniskās izmaksas vien lēšamas robežās no 987 miljoniem līdz 1300 miljoniem eiro. Šajā sakarā dalībvalstīm ir jāveic attiecīgi pasākumi. Turklāt saistībā ar kodoldrošību mums ir jāapsver jaunās kodolelektrostacijas ar kodolreaktoriem, ko plāno uz ES robežām, proti, Krievijā un Baltkrievijā. Tās var ES radīt jaunas problēmas, kas nākotne, iespējams, apdraudēs mūsu iedzīvotāju veselību un vidi.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Kodolreaktorus Lietuvā, Slovākijā un Bulgārija nevar modernizēt par ekonomiski pamatotām izmaksām, lai nodrošinātu to atbilstību obligāto drošības standartu prasībām. Saistībā ar pievienošanās sarunām šīs trīs valstis ir apņēmušās konkrētā termiņā slēgt un pārtraukt ekspluatēt kodolreaktorus. Lai turpinātu efektīvu slēgšanu, mums nepieciešama skaidra finanšu shēma un kontrole, lai nodrošinātie līdzekļi tiktu izmantoti pareizi. Es atbalstu M.J. Marinescu ziņojumu, jo Eiropas pilsoņu drošībai ir jāpiešķir augstākā prioritāte.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Jautājums par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs ir tik būtisks kā vēl nekad. Nesenie notikumi Japānā ir saasinājuši bažas par drošību. Marinescu kunga ziņojumā ir tieši izskatīta atbilstīgu finanšu resursu nodrošināšana, lai garantētu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā. Patiešām, pievienojoties Eiropas Savienībai, šīs valstis uzņēmās atbildību par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu savās teritorijās. ES ir apņēmusies nodrošināt pietiekamu finansiālo atbalstu, lai pildītu šīs saistības. Faktiski, manuprāt, Eiropas Savienībai ir jāierosina izlēmīga rīcība saistībā ar konkrētiem jautājumiem, kas ir svarīgi tās pilsoņiem, tostarp jautājumu par kodolelektrostaciju drošību.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Kad Lietuva, Slovākija un Bulgārija pievienojās Eiropas Savienībai, tika izstrādāts plāns par vairāku vecu, Eiropas standartiem neatbilstošu kodolelektrostaciju slēgšanu un ekspluatācijas pārtraukšanu. Pateicoties ļoti būtisku apropriāciju piešķiršanai, kas līdz 2013. gadam kopā veidos 2848 miljonus eiro, ir bijis iespējams slēgt visas šīs stacijas un nodrošināt daļēju pāreju uz citiem energoresursiem šajās dalībvalstīs. Tomēr, šķiet, ka nav pildītas vairākas apņemšanās, un ir pamats apšaubīt piešķirto līdzekļu izmantošanu. Tādēļ es balsoju par šo Eiropas Parlamenta rezolūciju. Uzsverot to, ka saistībā ar ekspluatācijas pārtraukšanu nav panākts gandrīz nekāds progress, lai gan tā ir programmas galvenais mērķis, rezolūcijā Komisija tiek aicināta efektīvāk īstenot savu palīdzību, piemēram, sagatavojot gada progresa ziņojumu. Šajā nolūkā Komisija varētu izmantot pašreiz notiekošās revīzijas datus, ko veic Eiropas Revīzijas palāta. Komisijai arī jāizveido koordinatoru un ekspertu komanda, lai ietvertu visus šos trīs projektus, ko tā vēl līdz šim dīvainā kārtā nav izdarījusi.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, kas attiecas uz trim valstīm — Lietuvu, Slovākiju un Bulgāriju, kurās ekspluatē vecus, padomju režīma kodolreaktorus, par ko starptautiskā kopiena saskaņā ar G7 valstu daudzpusējo rīcības programmu, kuru pieņēma 1992. gada Minhenes G7 valstu augstākā līmeņa sanāksmē, secināja, ka tos nevar modernizēt par ekonomiski pieņemamām izmaksām, lai tie atbilstu drošības standartu prasībām. Saistībā ar sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai minētās trīs valstis apņēmās noteiktos datumos slēgt šos kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju. Atzīstot, ka agrīnā slēgšana rada ārkārtēju finanšu slogu, un apliecinot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību, lai līdz 2013. gada beigām pārtrauktu minēto reaktoru bloku ekspluatāciju.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums ir par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzēto ES finansējumu jaunajās dalībvalstīs. Šīs stacijas apdraud sabiedrības veselību un ekosistēmu ne tikai to izcelsmes valstī, bet visā Eiropā un pasaulē. Ņemot vērā ziņojuma tematu, es balsoju par šo veco staciju ekspluatācijas pārtraukšanas sekmēšanu. Tomēr, manuprāt, ES kodolenerģijas politikai jābūt plašākai. Ņemot vērā nopietnos riskus, kas saistīti ar kodolenerģiju un kas nu jau krietnu laiku ir bijuši zināmi, kā arī neseno kodolkatastrofu Japānā, es aicinu nekavējoties sagatavot Eiropas plānu par atteikšanos no šī enerģijas veida. Es arī uzskatu, ka ES ir nekavējoties jāpārtrauc jaunu kodolelektrostaciju finansēšana un atbalsts.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā ir risināts jautājums par tādu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu, kuras nav iespējams uzlabot un kuras rada pašreizējus draudus visu ES pilsoņu veselībai. Tajā tikai daļēji ir apšaubīta tā sauktā ES finansiālās palīdzības „enerģētikas” komponente, kas ir piešķirta šai ekspluatācijas pārtraukšanas programmai.

Šim Parlamentam ir noteikti jānosoda jaunu kodolelektrostaciju finansēšana. Tas to nedara; tāpat tas nepieprasa atteikšanos no kodolenerģijas, lai gan tas ir jādara. Fukušimas katastrofa notika tikai pirms dažām dienām, un šī ir stipri tuvredzīga pieeja. Es aicinu nekavējoties īstenot Eiropas plānu, lai pakāpeniski atteiktos no kodolenerģijas. Es balsoju par, īpaši saistībā ar to, ka šajā ziņojumā ir ietverts jautājums par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas finansējumu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Kodoldrošība ir jautājums, kas attiecas uz ikvienu Eiropā. Nesenais negadījums Japānā skaidri uzsvēra riskus, ar ko saistītas kodolelektrostacijas. Austrumeiropas valstīm, kas vēlas pievienoties ES, ir kodolelektrostacijas, kurās izmanto padomju režīma tehnoloģiju, kuras ir ekspluatētas jau daudzus gadus un tuvojas sava darbmūža beigām. Ņemot vērā šo konstrukciju ekspluatācijas pārtraukšanas būtiskās izmaksas, ES, protams, ir jāatbalsta šīs valstis to centienos īstenot šo ekspluatācijas pārtraukšanu, lai Eiropas teritorijā nenotiktu nekādi kodolnegadījumi, kuru sekas mums visiem diemžēl ir labi zināmas.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. − (ES) Es balsoju par ziņojumu par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs, jo tajā ir noteikts, ka attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai jāpiešķir augstākā prioritāte, jo tas ir visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs, un tāpēc, ka tajā ir paustas bažas, ka ekspluatācijas pārtraukšanas darbībām vajadzīgo līdzekļu trūkums aizkavēs kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu un veicinās gan vides, gan cilvēku veselības apdraudējumu. Fukušimas negadījums apliecina, ka katastrofas gadījumā kodolenerģija nav kontrolējama un ka tās pārvaldību nevar nodot privātiem uzņēmumiem. Tādēļ mums steidzami vajadzīgs moratorijs, lai netiktu būvētas nekādas turpmākas kodolelektrostacijas, un mums ir jānosaka grafiks 143 staciju slēgšanai, kuras pašlaik darbojas Eiropā. ES ir jāvirzās uz nākotni bez kodolelektrostacijām, kuras pamatā ir atjaunojamie energoresursi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Rezolūcijā ir novērtēti plāni par novecojušu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu trīs ES dalībvalstīs: Ignalina Lietuvā, Bohunice Slovākijā un Kozloduja Bulgārijā. Rezolūcijā ir arī aprēķināti izdevumi un tādu enerģētikas projektu finansējuma iespējamie kavējumi, kas nav saistīti ar ekspluatācijas pārtraukšanu. Labi teikts — „iespējamais finansējums”. Ir skaidri un konkrēti jānosaka, tieši kā tiks aizstāti spēcīgie energoavoti, kur un kad tiks būvētas jaunas elektrostacijas, izmantojot mūsu finanšu līdzekļus. Es balsoju par, jo izprotu kodolelektrostaciju radīto apdraudējumu, bet kāda jēga ir pārtraukt ekspluatēt Ignalinu, ja Eiropas Savienībā vēl nav uzbūvētas citas kodolelektrostacijas? Varbūt labāk būtu veikt rekonstrukcijas darbus?

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Nav iespējama vai izmaksu ziņā ir ekonomiski nepamatota dažu kodolreaktoru modernizēšana Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā, lai nodrošinātu to atbilstību obligāto drošības standartu prasībām. Saistībā ar sarunām par pievienošanos ES šīs Centrāleiropas un Austrumeiropas valstis saņēma finansējumu, kura mērķis bija palīdzēt pārtraukt ekspluatēt novecojušos reaktorus. Līdz 2009. gadam Lietuvai (Ignalina), Slovākijai (Bohunice V1) un Bulgārijai (Kozloduja) tika izmaksāti aptuveni 1300 miljoni eiro. ES ir apņēmusies veikt turpmākus maksājumus līdz 2013. gada beigām. Krievijas un Ukrainas gāzes krīzes laikā Slovākija apsvēra iespēju atsākt slēgtās Bohunices elektrostacijas darbību, lai nodrošinātu enerģijas deficītu, ko radīja gāzes piegāžu trūkums no Krievijas. Japāna ir parādījusi, cik viegli kodolelektrostacijas situācija var kļūt nekontrolējama. Tādēļ ir vēl svarīgāk slēgt novecojušus reaktorus, tajā pašā laikā veidojot alternatīvus enerģijas avotus, lai novērstu reaktoru atkārtotu ieslēgšanu. Tāpēc balsoju par šo ziņojumu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Nav pilnīgi nekādu šaubu, ka visu Eiropas iedzīvotāju drošības un veselības interesēs ES un dalībvalstīm ir jāpiešķir augstākā prioritāte attiecīgo kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai jaunajās dalībvalstīs. Tomēr tikpat liela vērība ir jāpievērš Eiropas Savienības tuvumā esošo apdraudējumu novēršanai. Šajā saistībā es vēlos uzsvērt steidzamo vajadzību noteikt un mobilizēt līdzekļus, kas vajadzīgi, lai virs Černobiļas kodolelektrostacijas reaktora, kurā 1986. gadā notika sprādziens, izbūvētu jaunu sarkofāgu.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā. Mums par visu svarīgāk ir censties nodrošināt, ka visi ekspluatācijas pārtraukšanas darbi norit laikā, vienlaikus pienācīgi īstenojot visus vajadzīgos drošības pasākumus un novēršot pat mazākos riskus cilvēku veselībai un videi. Ja esam apņēmušies pārtraukt Ignalinas un citu kodolelektrostaciju ekspluatāciju, visi šim procesam piešķirtie finanšu resursu ir jāizmanto saskaņā ar plānoto, ievērojot pārredzamības un efektivitātes principus. Valstu iestādēm ir steidzami jāpabeidz ekspluatācijas plānu izstrāde. Manuprāt, Eiropas Revīzijas palātas veiktās revīzijas rezultāti atklās līdzekļu izmantošanas mērķus un to efektivitāti. Mums jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka demontāžas darbības un ekspluatācijas pārtraukšanas atkritumu apsaimniekošana sākas līdz 2013. gadam. Es uzskatu, ka ir ieteicams pieprasīt Komisijai iesniegt Eiropas Parlamentam sīki izstrādātu finansējuma plānu un noteikt atbildības jomas saistībā ar Eiropas Savienības palīdzības izmantošanu. Ņemot vērā to, ka valsts kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas valsts fondi nav uzkrājuši pietiekamu summu, būtu ieteicams izstrādātajā stratēģijā un plānos iekļaut jaunas darbības un attiecīgi nodrošināt papildu ES finansējumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par šo dokumentu, kas attiecas uz ES finansējumu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā, jo, ņemot vērā nesenos notikumus pēc zemestrīces un kodolkrīzi Japānā, manuprāt, ir svarīgi un nozīmīgi Eiropas Savienībai pieņemt politiku par drošības pārbaudēm kodolreaktoros, lai novērstu jebkādu risku. Minēto valstu teritorijās tika ekspluatēti veci padomju režīma kodolreaktori, un būtu bijis tehniski neiespējami tos modernizēt, lai nodrošinātu atbilstību spēkā esošajiem starptautiskajiem drošības standartiem. ES sniegtais finansējums atbilst ekonomiskajam slogam, ar ko saskaras šīs valstis, lai slēgtu savas kodolelektrostacijas.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Saistībā ar sarunām par pievienošanos ES Lietuva, Slovākija un Bulgārija vienojās par atbalstu tādu vecu padomju režīma reaktoru ekspluatācijas pārtraukšanai, kurus pēc starptautiskās kopienas domām un saskaņā ar 1992. gada Minhenes G7 valstu augstākā līmeņa sanāksmes lēmumu nebūtu iespējams pielāgot obligāto drošības standartu prasībām par ekonomiski pieņemamām izmaksām. Saistībā ar pievienošanās sarunām minētās trīs valstis apņēmās noteiktos datumos slēgt šos kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju. Atzīstot, ka agrīnā slēgšana rada ārkārtēju finanšu slogu, un apliecinot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību, lai līdz 2013. gada beigām pārtrauktu minēto reaktoru bloku ekspluatāciju. Saistībā ar palīdzības programmu tiek veiktas regulāras revīzijas un novērtējumi. Pašlaik Eiropas Revīzijas palāta veic visu trīs programmu lietderības revīzijas, un ERP īpašo ziņojumu ir paredzēts publiskot 2011. gada rudenī. Jau tagad var secināt, kas starp šiem trim projektiem varēja izveidot sinerģijas, lai padarītu ES darbību efektīvāku un lietderīgāku. Es balsoju par šo ziņojumu, kurā vēlos uzsvērt Komisijas ieteikumu saskaņot noteikumus attiecībā uz finansējumu kodolreaktoru ekspluatācijas pārtraukšanai.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Parlamenta rezolūcijas priekšlikuma par kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanai paredzētā ES finansējuma efektivitāti un lietderību jaunajās dalībvalstīs, kādu to iesniedza 2011. gada 14. martā, mērķis ir noskaidrot, kādā posmā pašlaik ir novecojušu kodolelektrostaciju demontāža Lietuvā, Bulgārija un Slovākijā, kuras ir saņēmušas ES finansiālo atbalstu šim projektam kopš 1999. gada. Energoapgādes drošība ir viena no ES enerģētikas stratēģijas pamata prioritātēm. Saskaņā ar prognozēm programmu līdzšinējie kavējumi netraucēs sākt demontāžas procesus un kodolatkritumu apsaimniekošanu, kā arī neietekmēs darbus, kas kodolelektrostacijas darbiniekiem veicami līdz 2013. gadam. Tomēr joprojām pastāv nopietnas bažas par to, ka vēl nav pabeigti ekspluatācijas pārtraukšanas plāni un ka ir jāpieliek pūles, lai uzlabotu finanšu resursu pārvaldību, kā arī koordināciju starp attiecīgo dalībvalstu valsts iestādēm. Tādēļ es balsoju par šo rezolūcijas priekšlikumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Trīs valstis — Lietuva, Slovākija un Bulgārija — ekspluatē vecus, padomju režīma kodolreaktorus, par ko starptautiskā kopiena saskaņā ar G7 valstu daudzpusējo rīcības programmu, kuru pieņēma 1992. gada Minhenes G7 valstu augstākā līmeņa sanāksmē, secināja, ka tos nav iespējams modernizēt par ekonomiski pieņemamām izmaksām, lai tie atbilstu drošības standartu prasībām. Saistībā ar sarunām par pievienošanos Eiropas Savienībai minētās trīs valstis apņēmās noteiktos datumos slēgt šos kodolreaktorus un pēc tam pārtraukt to ekspluatāciju. Atzīstot, ka agrīnā slēgšana rada ārkārtēju finanšu slogu, un apliecinot solidaritāti, Eiropas Savienība apņēmās nodrošināt atbilstīgu papildu finansiālo palīdzību, lai līdz 2013. gada beigām pārtrauktu minēto reaktoru bloku ekspluatāciju.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir ārkārtīgi svarīgi turpināt cieši uzraudzīt kodolelektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanas posmu Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā, kur šo valstu pievienošanās laikā Eiropas Savienībai joprojām ekspluatēja vecus padomju režīma kodolreaktorus, par kuriem ir izrādījies neiespējami tos par ilgtspējīgām izmaksām modernizēt, lai tie atbilstu jaunākajiem drošības standartiem.

Pēc nesenās katastrofas Japānā vairs nav iespējams kavēties ar šīm procedūrām, jo tas ir jādara visu Eiropas un citu pilsoņu drošības labā, turklāt ar ekspluatācijas pārtraukšanu saistīto ārkārtējo finanšu slogu vairs nevar izmantot kā aizbildinājumu iespējamiem kavējumiem. Tādēļ Eiropas Savienība ir apņēmusies nodrošināt atbilstīgu finansiālu palīdzību šo reaktoru ekspluatācijas pārtraukšanai līdz 2013. gada beigām. Visas Eiropas Savienības interesēs nav pieņemami nekādi turpmāki kavējumi, un ir nekavējoties jāatmasko šādi mēģinājumi.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. − (IT) Pēc kodolkatastrofas kodolelektrostacijā Japānā, kas bija saistīta arī ar atbilstības nenodrošināšanu spēkā esošajiem drošības standartiem, varam sacīt, ka esam izdarījuši lielisku izvēli, sarunu gaitā nosakot datumus, līdz kuriem ir pilnībā jāslēdz trīs vecas padomju režīma kodolelektrostacijas Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā.

Termiņš pilnīgai slēgšanai un turpmākai drošai apkopei bija noteikts 2013. gadā, un Eiropas Savienībai tas izmaksātu gandrīz 3 miljardus eiro. Saistībā ar kavējumiem un izmaksu pieaugumu, kas savukārt saistīts ar šo trīs kodolelektrostaciju drošības garantēšanu, ziņojumā Komisija tiek aicināta īstenot plašāku uzraudzību un noskaidrot, kāda ir pašreizējā situācija un paredzamais grafiks ekspluatācijas pārtraukšanas procesa dažādajiem posmiem saskaņā ar sākotnējo grafiku.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Lietuvai, Slovākijai un Bulgārijai bija vecas padomju režīma kodolelektrostacijas, par kurām starptautiskā kopiena izlēma, ka tās par ekonomiski pamatotām izmaksām nav iespējams modernizēt, lai tās atbilstu obligātajiem drošības standartiem. Pievienošanās sarunas tika izmantotas, lai panāktu šo trīs kodolelektrostaciju slēgšanu līdz noteiktam datumam un to turpmāku demontāžu. Laikposmā no 1999. līdz 2013. gadam šim mērķim tika rezervēti 2,7 miljardi eiro. Līdz 2009. gada beigām 1,8 miljardi eiro no tiem jau bija piešķirti. Neraugoties uz to, ir būtiski iekavējusies demontāžas programmas īstenošana. Eiropas Parlaments pauž bažas, ka šie kavējumi var apdraudēt vidi un cilvēku veselību. Es pieņemu šo ziņojumu arī tādēļ, ka Parlaments atbalstīja manus grozījumus, kurus iesniedza Budžeta kontroles komitejā un kuros aicināja absolūti pārredzami pārvaldīt fondus un to resursus.

Eiropas Parlaments arī pieņēma manu priekšlikumu, ka Komisijai ir reizi gadā jāiesniedz Parlamentam ziņojums, lai mūs informētu, vai prognozes, ka rezervētie resursi tiks apgūti nākamo trīs gadu laikā, ir precīzas. Šis ziņojums ir pamats šā procesa ciešai uzraudzībai, kas ir pozitīvs aspekts no vairākiem apsvērumiem.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es balsoju par šo ziņojumu, jo atbalstu kodolelektrostaciju ekspluatācijas pakāpenisku pārtraukšanu.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. − (DE) Es balsoju par šo ziņojumu. Ignalinas, Bohunices un Kozlodujas staciju demontāža aizņem pārāk ilgu laiku, un ir vajadzīga lielāka apņemšanās no valstu operatoru puses. Visām dalībvalstīm ir steidzami jāierosina kopēji standarti attiecībā uz staciju demontāžu. Ir jānosaka skaidras atbildības jomas. Savās sarunās par pievienošanos ES šīs trīs valstis, proti, Lietuva, Slovākija un Bulgārija, apliecināja savu gatavību atslēgt šīs trīs nedrošās kodolelektrostacijas no tīkla.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. − (LT) Pagājušā mēneša traģiskie notikumi Japānā un bažas par Fukušimas elektrostacijas drošību ir rosinājušas lielas diskusijas par kodolelektrostacijām. Šīs diskusijas ir ļoti svarīgas — daudzi lietuvieši ļoti labi atceras Černobiļas traģēdiju. Lietuvas Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšana bija viens no pievienošanās ES nosacījumiem, bet tas ir bijis sāpīgs jautājums. ES Lietuvai nodrošināja palīdzību 837 miljonu eiro apmērā, lai likvidētu kodolelektrostacijas slēgšanas sekas laikposmā no 2007. līdz 2013. gadam. Tomēr nepietiek tikai ar finansējuma saņemšanu no ES, kas piešķirts reaktora slēgšanai. Droša ekspluatācijas pārtraukšana ir ilgstošs process, un ES ir Lietuva jāatbalsta katrā tā posmā. Tam jāietver vispusīgs atbalsts — radioaktīvo un bīstamo atkritumu apsaimniekošana.

Kā referents ir norādījis, ir vajadzīgs vispusīgs ES atbalsts, lai mazinātu Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšanas ekonomiskās un sociālās sekas. Kodolelektrostacijas slēgšanas rezultātā daudzi lietuvieši zaudēja darbu, kas kaitēja mūsu ekonomikai. ES ir jāsniedz lielāka palīdzība projektiem enerģētikas nozarē, lai mazinātu Ignalinas kodolelektrostacijas slēgšanas ekonomiskās sekas. Tas varētu ietvert tādu pasākumu atjaunošanas veicināšanu, kas palielina enerģijas ražošanas spēju un energoefektivitāti.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es balsoju par ziņojumu par trīs kodolreaktoru ekspluatācijas pārtraukšanu Lietuvā, Slovākijā un Bulgārijā. Tā kā šie kodolreaktori neatbilst obligātajiem drošības standartiem, to demontāža bija viens no nosacījumiem, par kuru vienojās tad, kad šīs trīs valstis piedalījās pievienošanās sarunās, un Eiropas Savienība apņēmās segt daļu no demontāžas izmaksām. Šajā saistībā ir īpaši pozitīvi dzirdēt, ka Ignalinas stacijas slēgšana Lietuvā nozīmē, ka valsts vienīgā kodolelektrostacija ir atvienota no tīkla.

Ziņojums: Barbara Matera (A7-0060/2011)

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja 2006. gadā, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām starptautiskajos tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Kopš 2009. gada 1. maija EGF darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu, ekonomikas un sociālo krīzi.

Pašreiz, kad mēs sastopamies ar dziļu krīzi, kuras nopietnākās sekas ir bezdarba palielināšanās, ES ir jāizmanto visi tās rīcībā esošie līdzekļi, lai uz to reaģētu, jo īpaši sniedzot atbalstu tiem, kam ikdienā ir jāsamierinās ar bezdarbu. Es tieši tāpēc balsoju „par” šo ziņojumu par EGF līdzekļu piešķiršanu Čehijas Republikai, līdzekļu, kuru mērķis ir atbalsts darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba uzņēmumā Unilever ČR spol.s r.o.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. − (ES) Atbalsts ir piešķirts 460 no 664 uzņēmuma Unilever ČR atlaistajiem darba ņēmējiem, kas strādāja mazumtirdzniecībā, no kuriem 52,4 % ir sievietes, 13 % ir vecāki par 54 gadiem un 9,1 % — jaunāki par 24 gadiem. Ir jāuzsver, ka pasākumus par atlaisto darba ņēmēju mācībām līdzfinansēs pats uzņēmums, kas necenšas izvairīties no sava pienākuma, bet īstenos šos pasākumus pats vai uzticēs šo uzdevumu savā vārdā strādājošam uzņēmumam.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Par Eiropas Parlamenta panākumu var uzskatīt to, ka 2011. gada budžetā Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) budžeta pozīcijā pirmo reizi ir iekļautas maksājumu apropriācijas EUR 47 608 950 apmērā. EGF izveidoja kā atsevišķu īpašu instrumentu, nosakot tam mērķus un termiņus, un tādēļ tam pienākas atsevišķi piešķirti līdzekļi, lai nevajadzētu veikt pārcelšanu no citām budžeta pozīcijām, kas tika darīts agrāk un kas varētu traucēt mērķu sasniegšanu dažādās politikas jomās. Es uzskatu, ka EGF ir pierādījis savu nozīmi, un es raizējos vienīgi par to, ka jaunās dalībvalstis nav to izmantojušas pietiekamā apjomā. Rodas iespaids, ka vecās dalībvalstis izmanto EGF, lai iegūtu budžeta resursus, kurus tās agrāk saņēma, piemēram, no kohēzijas politikai atvēlētajiem līdzekļiem. Manuprāt, vēsturē pirmais Čehijas EGF dotācijas pieprasījums ir tikai pirmā bezdelīga, kurai sekos citas, jo arī Čehijas rūpniecību ir smagi skārusi globalizācija un pasaules finanšu krīze, un no darba atlaistie Čehijas darba ņēmēji ir pelnījuši atbalstu saviem centieniem iekļauties prasīgajā darba tirgū.

  Zuzana Brzobohatá (S&D), rakstiski. – (CS) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja 2006. gadā kā elastīgu instrumentu ātrai vienreizēja, terminēta un individuāla atbalsta sniegšanai darba ņēmējiem, kas globalizācijas, finanšu un ekonomikas krīzes dēļ zaudējuši darbu. Kopš pasaules ekonomikas un finanšu krīzes sākuma šī ir pirmā reize, kad no fonda Čehijas Republikai tiek piešķirti līdzekļi, kas ir īpaši paredzēti, lai mazinātu sekas tam, ka Unilever uzņēmums ir slēdzis rūpnīcu Nelahozevas pašvaldībā un atlaidis no darba 634 darba ņēmējus. Ņemot vērā to, ka vairāk nekā 52,4 % no atlaistajiem darbiniekiem ir sievietes un vairāk nekā 13 % ir vecāki par 54 gadiem, es uzskatu, ka līdzekļu piešķiršana Čehijas Republikai ir pamatota, un tāpēc es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atzinīgi vērtēju darbu, kas veikts, izmantojot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF), proti, sniedzot atbalstu darba ņēmējiem, kurus skārušas pārmaiņas pasaules tirdzniecībā. Es atbalstu arī lēmumu par EGF izmantošanu Čehijas Republikas uzņēmuma Unilever darba ņēmēju labā, uzņēmuma, kas pasaules ekonomikas un finanšu krīzes dēļ ir piedzīvojis vairāk nekā 500 darba ņēmēju neparedzētu atlaišanu. Tāpēc šim lēmumam ir liela nozīme ne tikai darbiniekiem un viņu ģimenēm, bet arī visam Melnīkas rajonam, kurā atrodas Unilever rūpnīca un kurš savā ziņā ir īpaši atkarīgs no pārtikas pārstrādes nozares, kā arī no ķīmiskās un enerģētikas nozarēm.

  Anne Delvaux (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” šo ziņojumu un grozījumu, kurā pieprasīta Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) pārskatīšana. To es darīju tāpēc, ka man nepatīk tas, ka EGF pašlaik nepieprasa pārbaudīt starptautisku uzņēmumu finanšu stāvokli, to iespējamo izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai piešķirto valsts atbalstu, ja tie pamato EGF intervenci ar uzņēmuma pārstrukturēšanu. Es uzskatu, ka šis jautājums ir jārisina paredzamajā EGF regulas pārskatīšanā, taču tā, lai netiktu apgrūtināta atlaisto darba ņēmēju piekļuve EGF finansējumam.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. − (SV) Mēs atkal esam nolēmuši atbalstīt Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu — šoreiz, lai palīdzētu aptuveni 1200 cilvēkiem, kas Polijā un Čehijas Republikā ir zaudējuši darbu —, jo Eiropa vēl joprojām cieš no ekonomikas krīzes sekām, un ārkārtējiem apstākļiem ir vajadzīgi ārkārtēji pasākumi.

Mēs tomēr uzskatām, ka turpmāk mums ir jāizmanto pašreizējie instrumenti — jo īpaši Eiropas Sociālais fonds — ES, lai palielinātu to darba ņēmēju nodarbinātību, kuriem ir uzteikts darbs vai kuri jau ir atlaisti no darba. Nākamajā finanšu gadā droši vien nebūs vajadzības pēc Globalizācijas pielāgošanas fonda.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Pieteikums attiecas uz 634 darba ņēmējiem, kurus no darba atlaidis uzņēmums Unilever ČR, kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē Čehijas Střední Čechy reģionā. Tāpat kā šā gada pirmā pieprasījuma gadījumā attiecībā uz Polijas Lejaskarpatu reģionu Nodarbinātības un sociālo lietu komiteja ir sniegusi labvēlīgu vērtējumu šā procesa atbilstībai paredzētajiem atbilstības kritērijiem. Es ar nožēlu konstatēju, ka visā Eiropas Savienībā palielinās atlaisto darbinieku skaits, kas liecina par to, ka vēl daudz kas ir jādara, lai pagrieztu atpakaļ krīzes ciklu, kurā esam iestiguši. Es atbalstu Komisijas priekšlikumu izmantot Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) un ceru, ka no darba atlaistie darba ņēmēji spēs pēc iespējas ātrāk atrast jaunas darba vietas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums ir iekļauts Eiropas Parlamenta un Padomes lēmuma projektā par EUR 323 820 izmantošanu no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), lai atbalstītu to Čehijas darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kas zaudējuši darbu pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Šo pieteikumu, kas ir otrais, kurš jāapstiprina ES 2011. gada budžetā, Komisijai iesniedza 2010. gada 24. martā, un tas attiecas uz Čehijas Střední Čechy reģiona uzņēmuma Unilever ČR 634 darba ņēmējiem, kas strādāja mazumtirdzniecības nozarē. Ņemot vērā to, ka šis gadījums attiecas uz īpašu budžeta instrumentu un ka pieprasītā summa ir tiesiski pieņemama un atbilst 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma starp Eiropas Parlamentu, Padomi un Eiropas Komisiju noteikumiem, proti, tā 28. punktam, es balsoju „par” šo priekšlikumu, un es ceru, ka tas palīdzēs mazināt šā reģiona iedzīvotāju ekonomiskās grūtības un atjaunot vietējo tautsaimniecību.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Atkal tiek izmantots Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF), šoreiz, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas atlaisti no darba rūpnīcā, kura pieder starptautiskam uzņēmumam Unilever Čehijas Republikā.

Tāpat kā citos gadījumos mēs balsojām „par” to. Tomēr bez iebildumiem, kurus mēs parasti šādās situācijās izsakām, ir īpaši jāuzsver daži no šā procesa aspektiem. Eiropas Komisija ir aprobežojusies ar paziņojumu, ka Unilever nav saņēmis ne valsts, ne ES finansējumu, lai atvērtu rūpnīcu Čehijas Republikā — ne pirms, ne pēc Čehijas pievienošanās ES. Taču Komisija nav sniegusi informāciju — lai gan tai tas bija jādara un tā tika lūgta to darīt — par to, kāda ir situācija ar šī koncerna citām rūpnīcām, aizbildinoties, ka saskaņā ar EGF regulu tai tas nav jādara.

Turklāt, ņemot vērā to, kas ir noticis Čehijas Republikā, būtu interesanti iegūt informāciju par Unilever koncerna darbību Eiropas līmenī un novērtēt to. Tāpēc mēs nožēlojam informācijas trūkumu par valsts atbalstu, kas piešķirts minētajam koncernam, kā arī vispār starptautiskiem uzņēmumiem, kuru pārstrukturēšanai tiek paredzēti EGF intervences pasākumi.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ir vēl viens Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) piešķīrums, kam šajā gadījumā jāsniedz atbalsts no darba atlaistajiem starptautiskā uzņēmuma Unilever darba ņēmējiem Čehijas Republikā. Eiropas Komisijas nostāja šajā jomā ir bijusi ļoti pretrunīga, jo tā ir aprobežojusies ar paziņojumu, ka uzņēmums Unilever nav saņēmis ne valsts palīdzību, ne Eiropas fondu finansiālu atbalstu, lai atvērtu rūpnīcu Čehijas Republikā — ne pirms, ne pēc Čehijas pievienošanās ES. Taču Komisija nav sniegusi informāciju — lai gan tai tas bija jādara un tā tika lūgta to darīt — par to, kāda ir situācija ar šī koncerna citām rūpnīcām, aizbildinoties, ka saskaņā ar EGF regulu tai tas nav jādara.

Tāpēc debatēs Nodarbinātības un sociālo lietu komitejā es vērsu uzmanību uz informācijas trūkumu par to, kas notiek ar Unilever koncernu Eiropas līmenī, un es ierosināju ņemt šo jautājumu vērā, pārskatot EGF regulu un ieviešot tādu starptautisku uzņēmumu finansiālā stāvokļa pārbaudi — iekļaujot tajā arī valsts atbalstu —, kuru pārstrukturēšanai tiek paredzēti EGF intervences pasākumi, taču tā, lai netiktu apgrūtināta atlaisto darba ņēmēju piekļuve EGF finansējumam.

Tāpēc mēs balsojām „par” šiem priekšlikumiem.

  Estelle Grelier (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Čehijas Republikas pārtikas rūpniecības (UNILEVER) darba ņēmēju atbalstam. Es tomēr vēlos uzsvērt, ka mums ir steidzami jāpārskata šī fonda regula. Šai nolūkā es balsojuma laikā pievienojos tiem, kas parakstīja grozījuma ierosinājumu, kurā minēts, ka regulai kaitē tas, ka netiek pieprasīta tādu starptautisku uzņēmumu finanšu stāvokļa pārbaude par iespējamu izvairīšanos no nodokļu nomaksas vai piešķirto valsts atbalstu, kuriem nosaka EGF intervences pasākumus, un panāca šā grozījuma pieņemšanu. Laikā, kad Eiropas Savienība ar grūtībām finansē paredzētos mērķus un ir spiesta veikt izvēli starp vienādi svarīgām prioritātēm, mēs nevaram atļauties finansēt no Kopienas budžeta lielu starptautisku uzņēmumu iekļuvi tirgū un rūpnīcu pārvietošanas stratēģijas, uzņēmumu, kuru vienīgais nolūks ir palielināt savu peļņu. Tas ir jāņem vērā paredzamajā regulā, taču tā, lai netiktu apgrūtināta atlaisto darba ņēmēju piekļuve EGF finansējumam.

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Es iesaku balsojumā atbalstīt Barbara Matera ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu, kuram Čehijas Republika ir iesniegusi savu pirmo atbalsta pieprasījumu. Es uzskatu, ka ir būtiski uzsvērt šā fonda nozīmi, fonda, kuru izveidoja Čehijas sociāldemokrātiskā komisāra Vladimír Špidla vadībā. Finanšu un ekonomikas satricinājums, kas sekoja, ir laupījis darbu daudziem cilvēkiem visā Eiropā. EGF finansē tikai tos pasākumus, kas palīdz nodrošināt jaunas darba vietas atlaistajiem darbiniekiem, kuri ir pieteikušies profesionālās apmācības programmās un apgūst prasmes, kas atbilst darba tirgus vajadzībām, vai kuri ir kļuvuši par pašnodarbinātajiem. Ņemot vērā Matera kundzes ziņojumu, es varu secināt, ka uzņēmums Unilever atbilst visiem kritērijiem. Unilever ČR bija jāslēdz rūpnīca Nelahozevā ekonomikas krīzes seku dēļ, un vairākums darba ņēmēju tika atlaisti no darba.

Uzņēmums Unilever piedāvāja visiem, kam bija jāatstāj darbs, visaptverošu atbalsta programmu, lai viņi varētu atrast jaunu darba vietu, un uzņēmums cieši sadarbojās ar vietējo nodarbinātības dienestu šīs programmas īstenošanā. Es tāpēc varu piekrist resursu piešķiršanai, kas pamatojas uz informāciju, kura sniegta šajā ziņojumā, kā arī Komisijas priekšlikumam izmaksāt Čehijas Republikai no EGF EUR 323 820.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos, un lai palīdzētu viņiem no jauna iekļauties darba tirgū. Kopš 2009. gada 1. maija EGF darbības joma ir paplašināta, iekļaujot atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir tieši saistīta ar pasaules finanšu un ekonomikas krīzi. Saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu EGF atbalsts nedrīkst pārsniegt EUR 500 miljonu maksimālo apmēru gadā. Čehijas Republika 2010. gada 24. martā iesniedza pieteikumu par EGF izmantošanu 634 uzņēmuma Unilever ČR, spol.sr.o. no darba atlaistajiem darbiniekiem, kuri strādāja mazumtirdzniecībā (pārtikas produktu) (atbalsts paredzēts visiem minētajiem darbiniekiem), un līdz 2010. gada 20. septembrim iesniedza papildu informāciju. Šis pieteikums atbilst finansiālā ieguldījuma noteikšanas prasībām. Komisija tāpēc ierosina atļaut izmantot līdzekļus EUR 323 820 apmērā. Es piekrītu EGF finansiālā ieguldījuma sniegšanai Čehijas Republikai, pamatojoties uz tās iesniegto pieteikumu. Es uzskatu, ka ES dalībvalstīm ir vairāk jāizmanto iespējas, ko piedāvā ES fondi.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. − (IT) Es balsoju „par” Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanu Čehijas Republikas labā, jo es šo instrumentu uzskatu par vērtīgu līdzekli tādu darba ņēmēju atbalstam, kas iekļuvuši grūtībās ekonomikas krīzes dēļ. Šodienas balsojums attiecas uz atbalsta pieprasījumu no EGF EUR 323 820 apmērā atlaistajiem 634 uzņēmuma Unilever ČR darba ņēmējiem, kas strādāja mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy. Visbeidzot, es vēlos uzsvērt EGF lielo nozīmi, jo ir konstatēts, ka tas ir lietderīgs un efektīvs līdzeklis bezdarba novēršanai, kuru izraisīja globalizācija un ekonomikas krīze.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es atzinīgi vērtēju šo ziņojumu, ar kuru no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda tiek piešķirts finansējums atlaisto darba ņēmēju atbalstam Čehijas Republikā. Pieteikums attiecas uz 634 atlaistajiem darbiniekiem pēc Unilever rūpnīcas slēgšanas Nelahozevā 2009. gada pēdējā ceturksnī. Četri simti sešdesmit atlaisto darba ņēmēju gūs labumu no individualizētiem pasākumiem, ko atbalsta EGF finansējums, kura kopējais apmērs ir EUR 0,32 miljoni.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atturos no balsošanas, jūtot līdzi Čehijas darba ņēmējiem, kas tiek upurēti uz globalizācijas altāra. Nedrošā situācija, kurā viņi atrodas, ir vienkārši ES neoliberālās politikas sekas, ko šis fonds atzīst un atbalsta. Es balsoju „pret”, jo ubagu dāvana, kas tiek piešķirta šīs politikas upuriem, ir nožēlojama salīdzinājumā ar peļņu, kas tiek iegūta visās jomās.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) ES ir solidaritātes telpa, un Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds (EGF) ir daļa no tās. Šim atbalstam ir būtiska nozīme palīdzības sniegšanā bezdarbniekiem un globalizācijas izraisītas uzņēmumu pārcelšanas upuriem. Aizvien vairāk uzņēmumu tiek pārcelti, izmantojot zemās darbaspēka izmaksas vairākās valstīs, jo īpaši Ķīnā un Indijā, un kaitējot tām valstīm, kurās tiek ievērotas darba ņēmēju tiesības. EGF ir paredzēts to darba ņēmēju atbalstam, kas kļūst par uzņēmumu pārcelšanas upuriem, un ir būtisks līdzeklis piekļuves atvieglošanai jaunām darba vietām. Iepriekš EGF ir izmantojušas arī citas ES dalībvalstis, tāpēc šo atbalstu pienākas piešķirt arī Čehijas Republikai, kas iesniegusi pieteikumu 634 darbu zaudējušu uzņēmuma Unilever ČR, spol.sr.o, darbinieku atbalstam, kuri strādāja mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy un kuri visi ir potenciāli atbalsta saņēmēji.

  Willy Meyer (GUE/NGL), rakstiski. – (ES) Lai gan es balsoju „par” priekšlikumu sniegt atbalstu uzņēmuma Unilever darba ņēmējiem Čehijas Republikā, es uzskatu, ka tas ir tikai kapitālistiskās iekārtas radītu seku sāpes remdinošs pagaidu pasākums, kas nenodrošina faktisku progresu cīņā pret krīzes cēloņiem. Es piekrītu Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) līdzekļu izmantošanai, lai sniegtu atbalstu darbiniekiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai ir tiešas pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes sekas. Es uzskatu, ka EGF var sniegt ieguldījumu galvenā mērķa sasniegšanā — atvieglot šo darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū. Es balsoju „par” šo priekšlikumu, jo esmu pārliecināts, ka šis atbalsts papildinās bezdarbnieka pabalstu, ko nodrošina visu dalībvalstu tiesību akti un koplīgumi. Tāpēc EGF finansējuma piešķiršana nekādā ziņā nevar aizvietot valdību un uzņēmumu juridisko atbildību pret darba ņēmējiem, kas atlaisti no darba, kā arī neļauj tiem izvairīties no šīs atbildības.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu izveidoja, lai aizsargātu darba ņēmējus, kas atlaisti no darba pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Čehijas Republika ir iesniegusi pieteikumu 634 atlaistu darbinieku atbalstam. Ir pareizi un pamatoti piedāvāt individuālu atbalstu darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu globalizācijas un ekonomikas krīzes dēļ, palīdzot tiem no jauna integrēties darba tirgū. Tāpēc es balsoju „par” šo priekšlikumu.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir fonds, ko izveidoja Eiropas Savienība, lai sniegtu ekonomisku atbalstu konkrētām nozarēm, kas dalībvalstīs nokļuvušas grūtībās, vai tām nozarēm, kas paplašinās, lai sasniegtu vidējos Eiropas Savienības standartus. Šā iemesla dēļ es balsoju „par” Matera kundzes ziņojumu. Eiropas Savienības 2011. gada budžeta pozīcija maksājumiem no šāda veida fondiem ir palielināta par EUR 50 miljoniem, un tāpēc ir vieglāk nodrošināt finansējumu plašākam nozaru lokam. Būtībā šie ir pirmie Čehijas Republikas un Polijas mašīnbūves un pārstrādes nozaru fonda finansējuma pieprasījumi. Fonds (gandrīz viena miljona eiro apmērā) tiks izmantots, lai atbalstītu darba ņēmējus, kas specializējas tirdzniecībā un rūpniecisko iekārtu ražošanā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fondu (EGF) izveidoja, lai sniegtu papildu atbalstu darba ņēmējiem, kuru atlaišana ir saistīta ar lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos. Komisija 2011. gada 15. februārī pieņēma jaunu lēmuma projektu par EGF izmantošanu Čehijas Republikas labā ar mērķi atbalstīt tādu darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kas zaudējuši darbu pasaules ekonomikas un finanšu krīzes dēļ. Šis ir otrais pieteikums, kas tiek izskatīts 2011. gada budžetā, un tas attiecas uz atbalsta piešķiršanu par kopējo summu EUR 323 820. Šajā procesā ir iesaistīti 594 četru mēnešu ilgā pārskata periodā — no 2009. gada 16. septembra līdz 2010. gada 16. janvārim — atlaisti darba ņēmēji (no kuriem visi ir potenciāli atbalsta saņēmēji) no uzņēmuma Unilever ČR, spol.sr., kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē Střední reģionā. Komisijas novērtējumā bija secināts, ka ir saikne starp darbinieku atlaišanu no darba un lielām strukturālām pārmaiņām pasaules tirdzniecības modeļos vai finanšu un ekonomikas krīzi un ka darbinieku atlaišana no darba nebija paredzama. Pieteikums atbilst visiem EGF regulā noteiktajiem atbilstības kritērijiem, un tāpēc es balsoju „par” fonda izmantošanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Čehijas Republikas pieteikums Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF) izmantošanai attiecas uz 634 darbinieku atlaišanu no darba laikposmā no 2009. gada 16. septembra līdz 2010. gada 16. janvārim, kas strādāja uzņēmumā Unilever ČR, spol.sr.o. mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy, un tas atbilst visiem juridiski noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Saskaņā ar Eiropas Parlamenta un Padomes 2009. gada 18. jūnija Regulu (EK) Nr. 546/2009, ar kuru groza Eiropas Parlamenta un Padomes 2006. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 1927/2006 par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izveidi, EGF darbības joma uz laiku tika paplašināta un attiecināta uz tādām intervencēm kā šī, kad tiešu pasaules ekonomikas un finanšu krīzes seku dēļ deviņu mēnešu laikā no darba tika atlaisti 500 darba ņēmēju, jo īpaši no maziem un vidējiem uzņēmumiem, sasniedzot NACE 2. bezdarba līmeni vienā reģionā un divos kaimiņu reģionos — NUTS II līmeni. Es tāpēc balsoju „par” šo rezolūciju, cerot, ka EGF izmantošana dos ieguldījumu efektīvā šo darba ņēmēju jaunā integrācijā darba tirgū.

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski – (CS) Es balsoju „par” ziņojumu par Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda izmantošanu Čehijas Republikas labā, proti, uzņēmuma Unilever bijušo darba ņēmēju labā, un es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu. Es nožēloju, ka britu konservatīvie balsoja „pret” to un ka Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas priekšsēdētājs, kas nāk no Čehijas, nespēja likt tiem mainīt savu viedokli, lai gan šī ir pirmā reize, kad Čehijas Republika izmanto šā fonda līdzekļus.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Kā parasti šāda veida ziņojumos EP:

1. pieprasa, lai iesaistītās iestādes velta visas pūles EGF finansējuma piešķiršanas paātrināšanai, un tāpēc atzinīgi vērtē uzlaboto procedūru, ko Komisija ieviesa pēc EP prasības paātrināt dotāciju piešķiršanu, ar mērķi iesniegt budžeta lēmējinstitūcijai Komisijas vērtējumu par EGF piemērošanas atbilstību kopā ar priekšlikumu izmantot šo fondu; cer, ka turpmākie procedūras uzlabojumi tiks veikti paredzamajā fonda pārskatīšanas procesā;

2. atgādina iestāžu saistības nodrošināt netraucētu un ātru lēmumu pieņemšanas procedūru attiecībā uz EGF izmantošanu, nodrošinot ātru vienreizēja, terminēta un individuāla atbalsta sniegšanu darba ņēmējiem, kas globalizācijas, finanšu un ekonomikas krīzes dēļ zaudējuši darbu; norāda uz lielo nozīmi, kāda var būt EGF no darba atlaisto darba ņēmēju jaunai integrācijai darba tirgū; tomēr aicina novērtēt, vai šo darba ņēmēju ilgtermiņa integrāciju darba tirgū ir tieši veicinājuši EGF finansēti pasākumi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Komisija 2011. gada 15. februārī pieņēma jaunu priekšlikumu lēmumam par EGF izmantošanu, piešķirot līdzekļus Čehijas Republikai, lai atbalstītu to darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kas tikuši atlaisti no darba pasaules finanšu un ekonomikas krīzes dēļ. Pieteikums iesniegts saistībā ar 634 darbinieku atlaišanu (atbalsts pieprasīts visiem darbiniekiem) četru mēnešu pārskata periodā no 2009. gada 16. septembra līdz 2010. gada 16. janvārim, kas strādāja mazumtirdzniecības nozarē NUTS II reģionā Střední Čechy. Mans balsojums „par” šodienas rezolūciju vēlreiz apliecina manu atzinīgo vērtējumu, ko es jau esmu paudusi Nodarbinātības un sociālo lietu komitejas sanāksmē.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) Finansējuma piešķīrums no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda atbalstīs to 460 darba ņēmēju atgriešanos darba tirgū, kurus skāra uzņēmuma Unilever slēgšana Nelahozevas pašvaldībā Čehijas Republikas Vidusbohēmijā. Ņemot vērā to, ka šis piešķīrums nozīmē ievērojamu palīdzību masveida darba zaudējuma sociālo seku risināšanā šajā mazajā kopienā, es balsoju „par” šā ziņojuma pieņemšanu.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. − Es balsoju „par” šo ziņojumu, kas nodrošinās finansējumu individualizētiem pasākumiem, lai palīdzētu darba ņēmējiem, kas zaudējuši darbu Čehijas Republikā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonds ir pretrunīgs mehānisms. Oficiāli šis fonds ļauj Eiropas Savienībai finansēt konkrētus pasākumus, lai mazinātu krīzes sekas. Taču tas nesniedz lielāku labumu par plāksteri uz koka kājas.

Taču šo mehānismu izmanto, pamatojoties uz ad hoc atbalstu, un tikai atsevišķos konkrētos gadījumos. Faktiski to piemēro, lai finansētu atlaišanas plānus.

Šodien Eiropas Parlaments ir liekulībā pārspējis pats sevi, piešķirot daļu no šā finansējuma uzņēmumam Unilever, kas ir tikko slēdzis savas rūpnīcas Čehijas Republikā un atlaidis no darba vairāk nekā 600 cilvēku, lai gan tā tīrā peļņa ir augusi par 26 % līdz EUR 4,6 miljardiem.

Es tāpēc balsoju „pret” šo ziņojumu, kas bez šā Unilever gadījuma ievirza vairākus vispārējus jautājumus. Kā dalībvalstu un Eiropas valsts iestādes uzdrīkstas pašreizējās nodarbinātības krīzes apstākļos tērēt valsts naudu, lai subsidētu starptautiskus uzņēmumus, kas atlaiž no darba darbiniekus, lai gan tas strādā ar peļņu, un kas tādējādi vērtē savu akcionāru intereses augstāk par savu darba ņēmēju interesēm?

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. − (DE) Es varu tikai atbalstīt grozījumu, kuru iesniedza Sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa Eiropas Parlamentā un kurā ir pieprasīts, lai, piešķirot līdzekļus no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda (EGF), tiek novērtēts viss uzņēmums kopumā. Budžeta komitejā es esmu vairākkārt izteikusi šādu aicinājumu. Taču es nespēju balsot „par” šo ziņojumu kopumā. Čehijas uzņēmums Unilever ČR spol.sr.o., kas darbojas mazumtirdzniecības nozarē, ir atlaidis no darba 634 darba ņēmējus un pieprasa atbalsta pasākumus visiem darbu zaudējušajiem darbiniekiem (individuāli pasākumi parasti ir vajadzīgi tikai dažiem darbu zaudējušiem darba ņēmējiem, lai palīdzētu tiem atkal atgriezties darba tirgū). Kā uzsvērts ikvienā ziņojumā, kurā Parlaments apstiprina EGF finansējumu, struktūrfondu finansējumu nedrīkst pieprasīt, lai aizstātu pasākumus, par kuriem saskaņā ar koplīgumiem ir atbildīgi paši uzņēmumi.

Ziņojums: Jörg Leichtfried (A7-0028/2011)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju „par” rezolūciju saistībā ar divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, kas nozīmē, ka preces var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču (WMD), neizplatīšanas pasākums. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai ES divējāda lietojuma preču režīms kļūtu demokrātiskāks un pārredzamāks, vienlaikus nodrošinot tā pietiekami stingru ievērošanu. Pašlaik prasību, kuras piemēro divējāda lietojuma precēm un tehnoloģijām, stingruma pakāpes ir atšķirīgas. Es uzskatu, ka ES ir jāpiemēro stingrākie eksporta režīmi visām precēm visās dalībvalstīs. Komisijai šajā jomā ir jāizveido efektīva sistēma, kas atvieglos ticamu datu iegūšanu par to divējāda lietojuma preču galalietotājiem, kuras eksportē no Eiropas Savienības.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Divējāda lietojuma preču (civiliem un militāriem nolūkiem) eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču (WMD), neizplatīšanas pasākums. Jau 15 gadus ES ir pakāpeniski pastiprinājusi divējāda lietojuma preču eksporta kontroli, paļaujoties uz preventīviem pasākumiem, kā, piemēram, eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšanu. Taču, ņemot vērā pastāvīgos tehnoloģiju uzlabojumus un jaunu apdraudējumu, ir regulāri jāatjaunina kontrolēto divējāda lietojuma preču saraksti, kuri atbilst svarīgāko starptautisko eksporta kontroles režīmu sarakstiem. Šo starptautisko eksporta kontroles režīmu galvenais uzdevums ir atjaunināt kontrolējamo preču sarakstus. Pašlaik šie saraksti bez jebkādas Eiropas Parlamenta līdzdalības tiek gandrīz automātiski transponēti ES tiesību aktos, bet, stājoties spēkā Lisabonas Līgumam, ir vajadzīgs Eiropas Parlamenta apstiprinājums. Es piekrītu šim ziņojumam un Eiropas Parlamenta priekšlikumiem, kas tiecas nodrošināt demokrātiskāku un pārredzamāku divējāda lietojuma preču ES kontroles režīmu, kā arī piešķirt Komisijai lielāku nozīmi, novērtējot šīs regulas īstenošanu dalībvalstīs.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielo pārrobežu tirdzniecības apjomu Eiropas Savienībā, ES divējāda lietojuma preču eksporta kontrole balstās uz preventīviem pasākumiem, piemēram, eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšanu. Eksporta kontrolei ir ievērojama ietekme uz ES tirdzniecības politiku, jo tā attiecas uz vairāk nekā 10 % no visa ES eksporta apjoma.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. − (IT) Divējāda lietojuma preču — kuras var lietot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontrolei jau 15 gadus tiek piemēroti ES līmeņa pasākumi.

Šai kontrolei ir liela ietekme uz Eiropas tirdzniecības politiku, jo tā attiecas uz vairāk nekā 10 % no visa ES eksporta apjoma. Manuprāt, Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā sniegtais skaidrojums attiecībā uz ES pilnvarām starptautiskās tirdzniecības jomā sniedz vērtīgu iespēju no jauna apliecināt Eiropas Savienības nozīmi un Eiropas Parlamenta atbildību ES iestāžu lēmumu pieņemšanā.

Galvenais eksporta kontroles instruments ir Regula (EK) Nr. 428/2009, ar kuru ieviesa vairākas svarīgas pārmaiņas Eiropas Savienībā veiktā divējāda lietojuma preču eksporta jomā. Es uzskatu, ka ES divējāda lietojuma preču režīms ir jāorganizē pārskatāmākā veidā.

Tāpēc es piekrītu referenta viedoklim, ka būtiska ir pilnīga Eiropas Parlamenta iesaistīšana, piemērojot Lisabonas Līgumā minētās saistības un vienošanos starp Parlamentu un Komisiju par to interpretāciju jaunajā pamatnolīgumā.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Leichtfried kunga ziņojumā ir pozitīvi izklāstīts svarīgais ES divējāda lietojuma preču — kas nozīmē preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontroles jautājums. Kontrolei pār šo eksportu, kas veido vairāk nekā 10 % no kopējā ES eksporta, ir būtiskākā nozīme ieroču izplatīšanas novēršanā. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo tā mērķis ir ieviest pārredzamākas kontroles procedūras minēto preču eksportam.

  George Sabin Cutaş (S&D), rakstiski. – (RO) Es balsoju „par” priekšlikumu grozīt regulu, jo uzskatu, ka jauno punktu ieviešana noteiks pārredzamāku un demokrātiskāku ES divējāda lietojuma preču režīmu. Tas nozīmē, ka Eiropas Parlamentam būs iespēja piedalīties tādu preču sarakstu atjaunināšanā, kuras pakļautas starptautisku režīmu kontrolei. Pašlaik šie saraksti bez jebkādas Eiropas Parlamenta līdzdalības tiek gandrīz automātiski transponēti ES tiesību aktos. Turklāt divējāda lietojuma preču koordinācijas grupas uzdevums ir iesniegt Parlamentam ikgadēju ziņojumu, lai tas būtu pilnīgi informēts par progresu tādu preču un tehnoloģiju kontrolē, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Divējāda lietojuma preces ir preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, piemēram, ķīmiskie produkti, tehniskie būvmateriāli, kā arī programmatūras un citas jaunas tehnoloģijas. Bieži ir grūti noteikt, kam faktiski ir paredzētas eksportētās preces, tāpēc eksportētājiem jāapzinās sava atbildība un pienākums pārbaudīt, kādam nolūkam paredzētas preces, ko tie pārdod ārvalstīs. Lai gan jau ir ieviesti vairāki kontroles un informēšanas mehānismi, mēs esam aicinājuši ieviest paaugstinātu drošību šajā jomā. Tāpēc mēs balsojām „par” grozījumiem, kuros pieprasīts iepriekšējs paziņojums par eksportu, stingrāka kontrole un lielāka pārredzamība. Tas sniegs papildu nodrošinājumu, lai novērstu masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu un ļaunprātīgu izmantošanu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Preces, tostarp programmatūras un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, tiek uzskatītas par divējāda lietojuma tehnoloģiju precēm. Šā divējādā lietojuma dēļ ir vajadzīga īpaši rūpīga attieksme pret šādu preču eksportu, lai novērstu ieroču izplatīšanu, jo īpaši masu iznīcināšanas ieroču izplatīšanu. Jebkuram situācijas analizētājam ir skaidrs, ka starptautiskās drošības dēļ ir būtiski svarīgi kontrolēt šos produktus un ka noteikumi, kas paredz attiecīgo kontroles mehānismu izveidi, ir pastāvīgi jāatjaunina saskaņā ar tehnoloģiju attīstību. Ir skaidrs arī tas, ka valstīs, kurās tiek ievērots tiesiskums, šiem kontroles mehānismiem jābūt pārredzamiem un demokrātiskiem, kā to iecerējusi Komisija.

Visbeidzot, es uzskatu — kā noteikts Ārlietu komitejas atzinumā —, ka Komisijai jāapzinās, ka dažās ES dalībvalstīs ir ierobežojošāki un stingrāki noteikumi attiecībā uz divējāda lietojuma preču kontroli. Tas ir dabiski un, manuprāt, ir jāsaglabā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums ir par vajadzību kontrolēt tā dēvēto divējāda lietojuma preču eksportu un apriti, tas ir, tādu preču, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem. Dažos pēdējos gados Eiropas Savienība ir veikusi virkni pasākumu, lai novērstu šo materiālu izmantošanu ieroču ražošanai, jo īpaši masu iznīcināšanas ieroču ražošanai. ES galvenais kontroles instruments ir 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009, kas attiecas uz šādu materiālu tirdzniecību un pārvadāšanu, bet kas ir jāgroza, lai novērstu tās atšķirīgu interpretāciju dalībvalstīs. Es tāpēc piekrītu priekšlikumiem, kas iekļauti šajā ziņojumā, jo to mērķis ir nomierināt Eiropas sabiedrību attiecībā uz divējāda lietojuma materiālu ražošanu un apriti un veicināt pašreizējo režīmu pārredzamību un demokrātiskumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Attiecībā uz divējāda lietojuma preču eksporta kontroli tiek veikti ES līmeņa pasākumi. ES galvenais kontroles instruments ir 2009. gada Regula (EK) Nr. 428/2009. Ar šo regulu tika paplašināta kontroles pasākumu darbības joma attiecībā uz šādu preču tirdzniecību un pārvadāšanu. Lai gan ziņojumā ir mēģināts ieviest demokrātiskāku kontroli un lielāku pārredzamību, tomēr tajā ir vairāki svarīgi jautājumi, kas liedz mums balsot „par” to.

Pēc sākotnējā saraksta izstrādes par „eksportētāju, starpnieku un ieinteresēto personu sarakstu, ar kuriem ir notikušas apspriedes” ir atbildīga divējāda lietojuma preču koordinācijas grupa, kuras priekšsēdētājs ir Komisijas pārstāvis. Šī grupa lems, ar kurām valstīm var tirgoties, atņemot šīs pilnvaras dalībvalstīm un tādējādi apšaubot to suverenitāti.

Vēl viens aspekts ir Izraēlas iekļaušana divējāda lietojuma preču galamērķa valstu sarakstā. Atcerēsimies, piemēram, kopīgos pētniecības projektus, kurus finansēja no Septītās pētniecības pamatprogrammas līdzekļiem, jo īpaši tos, kas tika īstenoti ar Izraēlas Aerospace Industries Ltd. līdzdalību, uzņēmuma, kurš ražoja bezpilota lidmašīnas, kas 2008. un 2009. gadā tika izmantotas uzbrukumos Gazas joslai, nogalinot dučiem cilvēku.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs balsojām „par” šā ziņojuma nodošanu atpakaļ attiecīgajai Parlamenta komitejai, kurai jāved sarunas ar Padomi un jāpārliecina tā, pamatojoties uz tiesību akta priekšlikumu, turpināt darbu pie grozījumiem, kurus ierosināja Parlaments.

Mēs zinām, ka civiliem nolūkiem paredzētu preču un tehnoloģiju izmantošana militāriem mērķiem liecina par pieeju, kas neievēro tā dēvēto divējāda lietojuma preču eksporta un ar to saistītu pakalpojumu kontroli.

Lai gan eksporta kontrole ir svarīga un tā jāveic saprātīgi, nekaitējot jaunattīstības valstu piekļuvei šiem produktiem un tehnoloģijām, kas vajadzīgas to attīstībai, mums ir jāpalielina attiecīgo procesu pārredzamība un jāpakļauj tie demokrātiskai pārbaudei.

Mēs vēlamies uzsvērt, ka šajā jomā jānodrošina konsekvence starp ES politiku un šīs regulas mērķiem. Mums ir labi zināmi kopīgie pētniecības projekti, kurus finansēja no Septītās pētniecības pamatprogrammas līdzekļiem, jo īpaši tie, kas tika īstenoti ar Izraēlas Aerospace Industries Ltd. līdzdalību, uzņēmuma, kurš ražoja bezpilota lidmašīnas, kas 2008. un 2009. gadā tika izmantotas uzbrukumos Gazas joslai, nogalinot dučiem cilvēku.

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. − (IT) ES jaunās pilnvaras starptautiskās tirdzniecības jomā, kuras nodrošināja Lisabonas Līgums, sniedz lielisku izdevību ieviest lielāku pārredzamību divējāda lietojuma preču tirgū. Šīs regulas grozījumi attiecībā uz precēm, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem, nodrošinās šādu preču stingrāku kontroli. Tas ir svarīgi, lai novērstu ieroču izplatīšanu. Ņemot vērā procedūru komitejā, es apliecinu atbalstu savam kolēģim.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Ķīmiski un radioaktīvi materiāli, centrifūgas, tehniskās iekārtas, programmatūras un to sastāvdaļas tiek izmantotas ne tikai civiliem, bet arī militāriem nolūkiem. Ja tās nonāk nepareizajās rokās, šīs preces var kļūt par spīdzināšanas rīkiem vai masu iznīcināšanas ieročiem. Es balsoju „par” šo dokumentu, jo tajā ir ierosināts uzlabot divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontroles režīmu, citiem vārdiem sakot, pastiprināt divējāda lietojuma preču eksporta pārbaudi. Šajā dokumentā ir arī paplašināts to preču saraksts, kurām ir jāiegūst atļauja un par kuru pārvadājumu ir jāziņo.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. − (DE) Preces un tehnoloģijas, kuras var izmantot gan civiliem, gan iespējamiem militāriem nolūkiem, ir jāpakļauj vienādiem konkurences apstākļiem visās dalībvalstīs. Galvenais uzdevums ir atrast kopīgus drošus pamatnosacījumus, kas garantē to drošu lietošanu. Tiem jānovērš mākslīgs Eiropas eksporta preču tirdzniecības cenu samazinājums, tādējādi stiprinot Eiropas mazos un vidējos uzņēmumus. Es balsoju „par” ierosināto regulas grozījumu, jo pārredzamībai un drošībai jābūt šādu preču un tehnoloģiju galvenajām prioritātēm.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es šo ziņojumu vērtēju atzinīgi. Divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju — kas nozīmē preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontrole jau 15 gadus ir bijusi ES līmeņa pasākumu centrā. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielos tirdzniecības apjomus ar valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, ES eksporta kontroles nodrošināšana divējāda lietojuma precēm ir atkarīga no tādiem preventīviem pasākumiem kā eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšana.

Eksporta kontrolei ir būtiska nozīme ES tirdzniecības politikā, jo tā var ietekmēt vairāk nekā 10 % ES eksporta kopējā apjoma. Svarīgākais ES eksporta kontroles instruments ir 2009. gada 5. maija Regula (EK) Nr. 428/2009 par divējāda lietojuma precēm, kas stājās spēkā 2009. gada 27. augustā. Šī jaunā regula ieviesa vairākas būtiskas pārmaiņas Eiropas Savienībā veiktās divējāda lietojuma preču eksporta kontroles jomā. Minētās pārmaiņas ietver starpniecības darbību un tranzīta kontroles ieviešanu attiecībā uz divējāda lietojuma precēm. Regulā par divējāda lietojuma precēm ir iekļauti regulāri atjaunināti kontrolēto divējāda lietojuma preču saraksti, kas atbilst svarīgāko starptautisko eksporta kontroles režīmu sarakstiem.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Divējāda lietojuma preču tirdzniecības kontrole ir svarīga joma gan no drošības, gan no tirdzniecības viedokļa, kas nebūtu pietiekami efektīva un īstenojama, ja to nesaistītu ar informācijas apmaiņu un elastīgu starptautisku sadarbību. Tāpēc es vēlos uzsvērt attiecīgo uzraudzības iestāžu lielo nozīmi, piemēram, muitas iestāžu, uz kuru pleciem gulstas milzīga atbildība par divējāda lietojuma preču eksporta vai tranzīta tiešo uzraudzību. Manuprāt, arī mums ir jāatbalsta šīs iestādes, piemēram, piekļuvē modernām uzraudzības iekārtām, jaunu zināšanu apgūšanā par uzraudzības procedūru veikšanu, un — kas ir ne mazāk svarīgi — profesionālajā apmācībā un darba pieredzes apmaiņā. Mūsdienīgai drošības politikai ir jāietver augsta standarta divējāda lietojuma preču eksporta režīma izveide, kā arī starptautisku saistību ievērošana.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ir laba iespēja apliecināt ES nozīmi minētajās struktūrās, kā arī Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu. ES divējāda lietojuma preču eksporta kontroles režīmam ir jābūt pārredzamākam un demokrātiskākam. Eiropas Parlamenta pilnīga iesaiste, piemērojot Lisabonas Līguma noteikumus, un tā kopīgo interpretāciju, par ko vienojās Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija jaunajā pamatnolīgumā, būtu ļoti svarīga šā mērķa sasniegšanai.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − Divējāda lietojuma preces ir preces, kuras var izmantot gan miermīlīgiem, gan militāriem nolūkiem. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais masu iznīcināšanas ieroču neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielos pārrobežu tirdzniecības apjomus, ES eksporta kontroles nodrošināšana divējāda lietojuma precēm ir atkarīga no preventīviem pasākumiem. Eksporta kontrolei ir liela ietekme uz ES tirdzniecības politiku. Būtu labi, ja kontroles instrumenti nekļūtu par konkurentu apkarošanas līdzekli uzņēmējdarbībā. Šajā nolūkā ir jāizstrādā garš divējāda lietojuma preču saraksts. Taču tas ir cita ziņojuma temats. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Divējāda lietojuma preces un tehnoloģijas Eiropas Savienībā tiek rūpīgi kontrolētas. Šis termins jo īpaši attiecas uz precēm un tehnoloģijām, kuras var izmantot militāriem nolūkiem. Lai novērstu pārkāpumus eksporta nozarē, ir ieviestas četru veidu eksporta atļaujas — Kopienas vispārējās eksporta atļaujas, dalībvalstu vispārējās eksporta atļaujas, visaptverošās eksporta atļaujas un individuālā eksporta atļaujas. Visas eksporta atļaujas ir spēkā visā ES teritorijā.

Turklāt ir noteikti arī starptautiski eksporta kontroles režīmi, kurus ievēro arī ES un kuros Komisija cenšas uzlabot ES statusu. Tie ietver Austrālijas Grupu, kurā Komisija ir pilntiesīga locekle un kurā piedalās arī visas 27 dalībvalstis, kā arī ASV, Kanāda, Japāna, Dienvidkoreja un Austrālija; kodolmateriālu piegādātāju valstu grupa, kurā Komisijai ir novērotājas statuss un kurā piedalās ES 27 dalībvalstis, ASV, un Krievija; Vasenāras vienošanās, kurā Komisijai nav nekāda statusa, bet visas 26 dalībvalstis, izņemot Kipru, ir pilntiesīgas locekles; un raķešu tehnoloģiju kontroles režīms, kurā Komisijai nav nekāda statusa, bet 19 ES dalībvalstis ir pilntiesīgas locekles.

Es balsoju tā, lai nepārkāptu subsidiaritātes principu.

  Paul Murphy (GUE/NGL), rakstiski. − Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo tajā ir virzība uz priekšu, lai risinātu pārredzamības trūkuma jautājumu attiecībā uz eksporta kredītiem un novērstu lielo plaisu starp ES deklarētajiem mērķiem un to, kā faktiski eksporta kredīti tiek izmantoti Eiropas Savienībā. ES vēlas iztēloties par spēku, kas cīnās par cilvēktiesībām un vides aizsardzību. Eiropas eksporta kredītu aģentūras pierāda, cik tukšas ir šīs pretenzijas. Šos kredītus regulāri izmanto, lai atbalstītu projektus un tirdzniecību, kas kaitē videi un darba ņēmēju tiesībām. Lai šajā jomā panāktu patiešām taisnīgu tirdzniecību, šīs aģentūras, kas atbalsta aptuveni 10 % no pasaules tirdzniecības, ir jānodod demokrātiski pārvaldītā valsts īpašumā. Ir jāveicina to grāmatvedības publiska pieejamība, lai darba ņēmēji un tie, ko šīs aģentūras ir ietekmējušas, varētu pirmo reizi pārliecināties, kādiem mērķiem izlietota nauda, un šo aģentūru darbība ir jākontrolē darba ņēmējiem, lai to lielie resursi tiktu izmantoti darbaļaužu, sīkzemnieku un vides labā.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. − (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ir laba iespēja apliecināt ES nozīmi minētajās struktūrās, kā arī Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu. ES divējāda lietojuma preču režīma organizācijai vajadzētu būt pārredzamākai un demokrātiskākai. Eiropas Parlamenta pilnīga iesaiste, piemērojot Lisabonas Līguma noteikumus un tā kopīgo interpretāciju, par ko vienojās Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija jaunajā pamatnolīgumā, būtu ļoti svarīga šā mērķa sasniegšanai. Šī regula ir pārstrādātā Regula (EK) Nr. 1334/2000 saskaņā ar pašreizējo starptautisko reglamentējumu. Faktiski divējāda lietojuma preču eksporta kontroles darbības jomas paplašināšana un kontroles attiecināšana uz tranzītu un starpniecību, kā arī sankcijas par divējāda lietojuma preču eksporta starpniecību, kas saistīta, piemēram, ar masu iznīcināšanas ieroču programmām, ir ļoti svarīga.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Priekšlikums Padomes regulai, ar kuru groza Regulu (EK) Nr. 1334/2000, ar ko nosaka Kopienas režīmu divējāda lietojuma preču un tehnoloģiju eksporta kontrolei, kuru iesniedza 2011. gada 7. februārī, ir paredzēts, lai izveidotu Eiropas Savienībā efektīvu preventīvu pasākumu režīmu, kura mērķis ir novērst ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, izplatīšanu. Pašlaik spēkā esošā regula šajā jomā, Regula ((EK) Nr. 428/2009), ievieš pārbaužu sistēmu, kas Eiropas Savienībai ļauj pilnībā ievērot saistības, kuras tā uzņēmās attiecībā uz četriem starptautiskiem eksporta kontroles režīmiem, kuros ES piedalās. Katrā ziņā Lisabonas Līgumā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību Eiropas Savienībai nodrošina iespēju pievērst sev uzmanību un uzlabot savu tēlu starptautiskajā arēnā, kā arī apliecināt Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu starptautiskās tirdzniecības jomā. Tas ļauj man secināt, ka ir noteikti jāveic nepieciešamie grozījumi regulā, lai sasniegtu šos mērķus, un tāpēc es balsoju „par” šo priekšlikumu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. − Ārlietu komitejā un Drošības un aizsardzības apakškomitejā (AFET/SEDE) mūsu zaļie Parlamenta deputāti un referents bija ļoti veiksmīgi. AFET/SEDE atzinumā bija izteikts priekšlikums svītrot Kopienas vispārējās eksporta atļaujas (CGEA) zemas vērtības sūtījumiem, jo mūsu rīcībā bija dati, kas liecināja, ka nav nekādas pozitīvas saiknes starp zemām cenām un zemu drošības risku, kas ir pieņēmums, uz ko pamatojās visa Kopienas vispārējo eksporta atļauju sistēma. Gluži pretēji, dažas īpaši lētas divējāda lietojuma preces var būt ļoti riskantas, ja tās nonāk nepareizajās rokās. Mums izdevās svītrot arī to teksta daļu par ES007 precēm, kas attiecas uz „Informācijas drošību”, jo starp iespējamajām galamērķa valstīm bija arī dažas nedemokrātiskas valstis. AFET/SEDE komitejā mums izdevās iegūt plašu atbalstu stingrai redakcijai par vajadzību ievērot cilvēktiesības attiecībā uz telekomunikācijas iekārtu eksportu, jo uz pārtveršanas tehnoloģijām, digitālās datu pārsūtīšanas ierīcēm mobilo tālruņu uzraudzībai utt. arī attiecas Kopienas vispārējās eksporta atļaujas.

Attiecībā uz individuālajām eksporta atļaujām no iespējamām galamērķa valstīm mums izdevās svītrot gan Izraēlu, gan Indiju tāpēc, ka tās nevēlas kļūt par Kodolieroču neizplatīšanas līguma (KNL) dalībvalstīm. Bet strīdīgākais un svarīgākais jautājums bija jautājums par to, vai preces jākontrolē, jāziņo par tām un jāreģistrē tās pēc eksporta vai pirms tā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Divējāda lietojuma preču — kas nozīmē preces, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — eksporta kontrole jau 15 gadus ir bijusi ES līmeņa pasākumu centrā. Divējāda lietojuma preču eksporta kontrole ir galvenais ieroču, tostarp masu iznīcināšanas ieroču, neizplatīšanas pasākums. Ņemot vērā lielos tirdzniecības apjomus ar valstīm, kas ir ārpus Eiropas Savienības, ES eksporta kontroles nodrošināšana divējāda lietojuma precēm ir atkarīga no tādiem preventīviem pasākumiem kā eksporta licencēšanas prasību un muitas reģistrācijas procedūru noteikšana.

Šīs rezolūcijas pieņemšana ir solis uz priekšu attiecīgajā virzienā. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo Lisabonas Līguma stāšanās spēkā un tajā izklāstītie paskaidrojumi par ES kompetences jomām attiecībā uz starptautisko tirdzniecību ir laba iespēja apliecināt ES nozīmi minētajās struktūrās, ka arī Eiropas Parlamenta nozīmi, pilnvaras un atbildību ES institucionālajā struktūrā saistībā ar lēmumu pieņemšanu. Šis režīms ir jāpārveido, lai tas kļūtu pārredzamāks, piemērojot Lisabonas Līguma noteikumus un tā kopīgo interpretāciju, par ko vienojās Eiropas Parlaments un Eiropas Komisija jaunajā pamatnolīgumā.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Divējāda lietojuma preču — citiem vārdiem sakot, preču, kuras var izmantot gan civiliem, gan militāriem nolūkiem — kontrole ir ļoti svarīga, jo tā ir ieroču neizplatīšanas pamatā. Eiropas Parlamenta nostāja palīdz ieviest Lisabonas Līguma sasniegumus ES tiesību aktos, un tas ir pareizi. Parlaments pastiprina arī demokrātisku kontroli un pārredzamību un nostiprina ES statusu attiecībā uz starptautisko eksporta kontroles režīmu. Pozitīvs fakts ir arī tas, ka Komisijai ir jāsniedz ziņojumi par regulas īstenošanas gaitu, kā arī visaptverošs ietekmes novērtējums.

Taču sarežģītākais strīda ābols starp Padomi, Parlamentu un Komisiju ir jautājums par to, kad jānotiek eksporta paziņošanas un reģistrācijas kontrolei — pirms faktiskā eksporta sūtījuma vai pēc tā. Es uzskatu, ka ir svarīgi, lai šī kontrole notiktu pirms preces tiek eksportētas tāpēc, ka kontrole pēc preču eksporta vienmēr beigsies ar to, ka mums būs grūti savākt vajadzīgos datus. Parlaments tikko nolēma izvēlēties kontroli pēc preču eksporta. Tāpēc es galu galā balsoju „pret” ziņojuma galīgo redakciju.

Ziņojums: Yannick Jadot (A7-0364/2010)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. − (LT) Es balsoju „par” šo rezolūciju un oficiāli atbalstīju eksporta kredītus. Eksporta kredīti ir svarīgs ES uzņēmumu atbalsta instruments. Es piekrītu uzskatam, ka atbalsts vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītiem ir spēcīgs instruments, ko dalībvalstis vēl nav savā ziņā izmantojušas, un līdz ar to ir jāmudina šo instrumentu izmantot plašāk. Eksporta kredīti var palīdzēt radīt darba vietas, nodrošinot finansējumu projektiem, kam citādi būtu ierobežotāka piekļuve kapitālam, jo šie projekti ir ārpus tirgdarbības jomas. Tomēr ir jāpiebilst, ka pašlaik nav iespējams noskaidrot, kādus projektus eksporta kredītaģentūras (EKA) finansē vai finansēja iepriekš. Pārredzamības trūkums rada lielas izmaksas un kavēšanos, kā arī veicina uzpirkšanu un korupciju. Es tāpēc piekrītu referenta priekšlikumam izvirzīt ES dalībvalstīm prasību katru gadu ziņot Komisijai par eksporta kredītaģentūru darbību attiecībā uz riska aprēķināšanu un bilancē neiekļautu pozīciju atklāšanu, kā arī noteikt par obligātu sociālo un vides risku aprēķinu paziņošanu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. − (LT) Vairākumā rūpnieciski attīstīto valstu, tostarp ES dalībvalstīs, ir vismaz viena valsts atbalstīta eksporta kredītaģentūra (EKA), kas pasaulē kopumā veido lielāko privātā sektora projektu valsts finansējuma avotu. Kopējais eksporta kredītu garantiju apjoms, kuru ES dalībvalstu eksporta kredītaģentūras izsniedza laika posmā no 2004. līdz 2009. gadam bija EUR 468 miljardi. Eksporta kredītaģentūras veicina legālu tirdzniecību, kas privātā kapitāla tirgum neizdodas. Tām ir daudz lielāka spēja amortizēt risku nekā privātiem uzņēmumiem, jo tām nav jāmaksā nodokļi un nav jāgūst peļņa, tāpēc kredītaģentūrām salīdzinājumā ar privātām bankām ir labākas iespējas nodrošināt rentabilitāti. Tomēr tā paša iemesla dēļ eksporta kredītaģentūras var arī savā ziņā traucēt tirdzniecību, ja to finanšu operācijas nereglamentē kopīgi noteikumi. Lai gan eksporta kredītaģentūras ir svarīgs tirdzniecības un Eiropas uzņēmumu ieguldījumu atbalsta instruments, ir jānodrošina, lai to finanšu operācijas būtu finansiāli stabilas un lai tām savas darbības finansēšanai nebūtu jāvēršas pie nodokļu maksātājiem. Es piekrītu ziņojumam un prasībai iesniegt ikgadēju ziņojumu Eiropas Komisijai un Eiropas Parlamentam, jo pašlaik ir maz datu par to, kādus projektus eksporta kredītaģentūras finansē vai finansēja iepriekš, un dažu valstu eksporta kredītaģentūras pat nesniedz regulāru bilances pārskatu par ikgadējo darbību, tādējādi pārkāpjot pārredzamības principus.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. − (IT) Eiropas Komisijas priekšlikuma mērķis ir ieviest „Nolīgumu par valsts atbalstu eksporta kredītiem” — par ko notika sarunas ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizāciju (ESAO) — Eiropas tiesību aktos, lai nodrošinātu ES normas un pārredzamību dalībvalstu eksporta kredītaģentūru darbībā. Šis pasākums, kas jau ir pozitīvs solis, jo tas risina korupcijas un pārredzamības trūkuma problēmas, kuras rada lielas izmaksas un kavēšanos, tiek vēl vairāk uzlabots Jadot kunga ziņojumā, kurā pārredzamības un taisnīguma principi tiek pilnveidoti, ieviešot ES tiesību aktos Nolīgumu, kas saskaņots ar ESAO.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. − (PT) Eksporta kredītaģentūras (EKA) pasaulē kopā veido lielāko privātā sektora projektu valsts finansējuma avotu. Tās ir valdības aģentūras vai daļēji oficiālas finanšu iestādes, kas izsniedz eksporta kredītus, aizdevumus, apdrošināšanas un ieguldījumu garantijas uzņēmumiem, kuri strādā augsta riska jomās ārvalstīs, tostarp daudzās jaunattīstības valstīs.

Ir jāpiebilst, ka šādu lielu projektu finansējums jaunattīstības valstīs daudzkārt pārsniedz visu daudzpusējo attīstības banku kopējo ikgadējo finansējumu. Tāpēc eksporta kredītaģentūras ir piemērotas ES ārpolitikas mērķu īstenošanai, jo īpaši nabadzības izskaušanai un klimata pārmaiņu mazināšanai. Es uzskatu, ka minētā nolīguma uzlabojumi ir vērtējami pozitīvi, jo īpaši attiecībā uz lielāku pārredzamību, un, manuprāt, ir svarīgi atklāti paziņot, ka eksporta kredītaģentūrām ir jāņem vērā un jāatbalsta ES politika un mērķi, galvenokārt vērtības, kas saistītas ar demokrātijas nostiprināšanu, cilvēktiesību ievērošanu un konsekventu attīstības politiku. Lai gan, no vienas puses, eksporta kredītaģentūras veicina tirdzniecību, tomēr, no otras puses, ja trūkst pārredzamu kritēriju un noteikumu, tās var to traucēt.

  Lara Comi (PPE) , rakstiski. − (IT) Ārējā tirdzniecība ir viens no spēcīgākajiem politiskajiem instrumentiem mūsu attiecībās ar trešām valstīm. Vismaz līdz brīdim, kad būs nepieciešams lemt citādi, ES ir izvēlējusies neveidot pati savu armiju un paļauties uz tirdzniecības politiku kā savu galveno sarunu instrumentu starptautiskajās attiecībās, un šajā ziņā tai ir bijuši panākumi. Turklāt tiešie ārvalstu ieguldījumi mūsu uzņēmumos veicina attīstību trešās valstīs, radot darbavietas, un tāpēc ir vērts, izmantojot eksporta kredītiestādes, veicināt šo saikni. Taču iekšējā tirgū, kurā ir vienotas muitas nodevas, mēs vairs nevaram atļauties to, ka ieguldījumus nosaka atsevišķas dalībvalstis.

Tas neatbilst ES nospraustajam kursam, kuru tā vēlas demonstrēt pārējai pasaulei. Visu pilnvaru starptautiskās tirdzniecības jomā nodošana no dalībvalstīm Eiropas Savienībai ir turpmāka virzība uz vienotu rūpniecības politiku, lai ieviestu kopīgu ekonomikas politiku, un tad pie apvāršņa jau būs redzami arī citi sinerģijas aspekti starp mūsu valstīm.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Eksporta kredītiestāžu darbība Eiropas līmenī būs jāuzrauga piemērotāk, un tā jāveic pārredzamākā veidā. Šīm aģentūrām būs jāpublicē ikgadējais darbības ziņojums, lai pārbaudītu, vai atbalstītie projekti atbilst Eiropas Savienības vides, sociālajiem un attīstības mērķiem. Eiropas Parlamenta deputāti ir aicinājuši pakāpeniski atcelt subsīdijas fosilajai degvielai, lai veicinātu ekoloģiskas pārmaiņas saskaņā ar dalībvalstu un Eiropas saistībām cīnīties pret klimata pārmaiņām. Ar šo balsojumu Parlaments vēlreiz apliecina savu vēlēšanos ieviest sistemātiskas finanšu pārredzamības prasību un pasākumus klimata pārmaiņu novēršanai visās ES politikas jomās, tostarp arī tajās, kas attiecas uz tirdzniecību un Eiropas uzņēmumu ieguldījumiem.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. − (PT) Es balsojumā atbalstīju ziņojumu par valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, jo es uzskatu, ka valsts atbalstītām eksporta kredītaģentūrām ir jābūt pārredzamākām un jāziņo par savu darbību. Ir svarīgi arī nodrošināt pilnīgu atbilstību Līguma 208. panta mērķiem, kuros par galveno Eiropas Savienības attīstības sadarbības politikas mērķi ir izvirzīta vajadzība samazināt un izskaust nabadzību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. − (PT) Komisija un Padome pašlaik pārskata tiesisko pamatojumu ar nosaukumu „Nolīgums par valsts atbalstu eksporta kredītiem”, lai transponētu to ES tiesību aktos. Šīs pārskatīšanas nolūks ir nodrošināt tiesisko noteiktību dalībvalstu eksporta kredītaģentūrām (EKA). Eksporta kredīti ir efektīvi ES uzņēmumu atbalsta instrumenti, jo tie palīdz radīt darba vietas un īstenot tādus projektus, kuriem citādi būtu grūti iegūt finansējumu. Tā kā tiek saņemts aizvien vairāk pieteikumu, dalībvalstīm vajadzētu pēc iespējas ātrāk ieviest Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nolīgumu.

Es piekrītu Ekonomikas un monetārās komitejas atzinumam, jo uzskatu, ka „eksporta kredītu uzraudzība Eiropas līmenī jāievieš kā izņēmums, ja iekšējā tirgū rodas konkurences traucējumi. Jāievēro subsidiaritātes princips”.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. − (PT) Šis ziņojums ir par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par konkrētu noteikumu piemērošanu valsts atbalstītu uzņēmumu eksporta kredītu iegūšanai. Faktiski vairākumā dalībvalstu ir eksporta kredītaģentūras (EKA), kurām ir liela nozīme Eiropas tirdzniecības un uzņēmumu ieguldījumu atbalstīšanā — no 2004. līdz 2009. gadam kopējais eksporta kredītu garantiju apjoms bija EUR 468 miljardi. Šis atbalsts tiek sniegts saskaņā ar PTO Vienošanos par subsīdijām un kompensācijas pasākumiem (ASCM) — ko sauc arī par Nolīgumu —, par ko sarunas veda Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstis, un tas ir valsts finanšu instruments, kurā ir iesaistīta Eiropas Savienība. Ņemot vērā to, ka šīs aģentūras bieži atbalsta videi kaitīgu rūpniecisku darbību, kas izraisa CO2 emisijas, un ka saskaņā ar Pasaules Bankas apgalvojumu to ietekme uz nabadzības samazināšanu ir niecīga, es piekrītu referenta nostājai, ka eksporta kredītaģentūrām ir jāatbalsta ES politika un mērķi un ka tāpēc nav nekādas vajadzības pārskatīt ESAO Nolīgumu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Mēs uzskatām, ka eksporta kredītaģentūras (EKA) ir stingrāk jāuzrauga un jākontrolē gan attiecībā uz eksportu, gan ieguldījumiem un finansēm, jo to pārredzamības trūkums nodara lielu ļaunumu, veicinot uzpirkšanu un korupciju.

Eksporta kredītaģentūras ir valsts instruments, ko ES intensīvi izmanto savu starptautisko mērķu un ekonomisko, un ģeostratēģisko interešu finansēšanai, kas nav šķirama no mērķiem pārvaldīt un kontrolēt reģionus un valstis un faktiski noved pie neokoloniālām attiecībām. Ieguldījumi, kurus finansē eksporta kredītaģentūras, bieži nedod nekāda labuma valstīm, kuras tiek uzskatītas par labuma guvējām.

Eksporta kredītu pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apiet paziņoto nodomu sniegt tiešu atbalstu saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem, kas piespiež jaunattīstības valstis parakstīt Dohas sarunu kārtas dokumentus. Tiešā atbalsta vai kredīta mērķis vēl joprojām ir tirgu un dabas resursu kontrole, darbaļaužu ekspluatācija un preču vai ieguldījumu izmantošana galamērķa valstu suverenitātes ierobežošanai, ko atvieglo eksporta kredītaģentūru finansējums.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. − (PT) Eksporta kredītaģentūras (EKA) ir stingrāk jāuzrauga un jākontrolē gan attiecībā uz eksportu, gan ieguldījumiem un finansēm, jo to pārredzamības trūkums nodara lielu ļaunumu, veicinot uzpirkšanu un korupciju.

Eksporta kredītaģentūras ir valsts instruments, ko ES intensīvi izmanto savu starptautisko mērķu finansēšanai, jo īpaši attiecībā uz klimata pārmaiņām un nabadzības izskaušanu. Dažkārt šo instrumentu izmanto kā līdzekli tādu pasākumu finansēšanai, kas veicina ES neokoloniālisma izpausmes tā dēvētajās jaunattīstības valstīs.

Eksporta kredītu pamatnostādņu izstrādes mērķis ir apiet paziņoto nodomu sniegt tiešu atbalstu saskaņā ar Pasaules Tirdzniecības organizācijas nolīgumiem, kas piespiež jaunattīstības valstis parakstīt Dohas sarunu kārtas dokumentus, kurus tās apstrīd.

Tiešā atbalsta vai kredīta mērķis vēl joprojām ir tirgu un dabas resursu kontrole, darbaļaužu ekspluatācija un preču vai ieguldījumu izmantošana galamērķa valstu suverenitātes ierobežošanai, ko atvieglo eksporta kredītaģentūru finansējums.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Būtu nepareizi, ja valsts atbalstītu eksporta kredītu izsniegšanā netiktu ievēroti konkrēti principi, jo īpaši sociālās ētikas principi, un ārējā atbalsta, kā arī attīstības atbalsta pamatnostādnes. Tāpēc pārredzamība attiecībā uz šiem fondiem ir obligāta. Taču atsauces nolūkā tiek izmantota Eiropas Savienības ārpolitika, un ir pierādījies, jo īpaši pēdējos mēnešos, ka, maigi izsakoties, šāda politika neeksistē, tā ir nekonsekventa un pretrunīga. Eiropas Savienība neievēro pašas noteiktos principus — kad mēs pēdējo reizi redzējām Komisiju piemērojot sociālās, cilvēktiesību un vides klauzulas, ar kurām tā piebārsta savus tirdzniecības nolīgumus?

Kad tā ir iebildusi pret to, ka Eiropas Investīciju banka finansē projektus ārpus Eiropas, kas rada negodīgu konkurenci Eiropas uzņēmumiem vai kas ir apšaubāmi no sociālā vai vides viedokļa? Turklāt šā ziņojuma mērķis ir globālistu un ultraliberālās organizācijas ESAO pieņemtā Nolīguma transponēšana Eiropas tiesību aktos. Šis nolīgums de facto piešķir priekšrocības Eiropas uzņēmumu konkurentiem, jo īpaši Ķīnas uzņēmumiem. Kad bija jāizlemj, vai balsot „par” vai „pret” šo ziņojumu, mēs atturējāmies no balsošanas.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. − (LT) Kā zināms, nav iespējams noskaidrot, kādus projektus eksporta kredītaģentūras (EKA) finansē vai finansēja iepriekš. Dažu valstu kredītaģentūras pat nesniedz regulāru kopējās bilances pārskatu par ikgadējo darbību. Daudzas citas nesniedz sīkus datus par nozarēm, kuras tiek finansētas, vai finanšu līdzekļu ģeogrāfisko izplatību. Tas notiek, neraugoties uz pārredzamības prasībām, ko paredz Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) 2005. gada Nolīgums, kuru parakstījušas visas ES dalībvalstis un kurš tiks transponēts ES tiesību aktos. ESAO Nolīgumā nav ietvertas prasības, kas vajadzīgas, lai garantētu godīgu apdrošināšanas maksu, jo tajā nav ietvertas prasības attiecībā uz pārredzamību un obligātajiem standartiem, kurus piemēro sociālo un vides risku aprēķinos. Ir ierosināts sakārtot pārredzamības prasības attiecībā uz riska aprēķināšanu un ārpusbilances pozīciju nodošanu atklātībā, noteikt par obligātu sociālā un vides riska aprēķinu paziņošanu, kā arī ieviest prasību ES dalībvalstīm iesniegt Komisijai ikgadējus ziņojumus par eksporta kredītaģentūru darbību šajā jomā. Es tāpēc balsoju „par” šo dokumentu, jo tas ieviesīs lielāku pārredzamību un piemērotākus standartus sociālā un vides riska aprēķināšanā.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE), rakstiski. – (LV) Es atbalstīju rezolūciju par priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes regulējumam par konkrētu pamatnostādņu piemērošanu valsts atbalstītu eksporta kredītu jomā, jo es uzskatu, ka visām Eiropas Savienības dalībvalstīm ir vajadzīgi skaidri noteikumi par to, kā atbalstīt eksporta uzņēmumus. Eksporta kredītu garantijas ir svarīgs līdzeklis, kas palīdz uzņēmējiem apgūt jaunus tirgus un radīt jaunas darba vietas. Taču es neatbalstīju 22. grozījumu, kas uzliek papildu slogu uzņēmējiem un padara Eiropas uzņēmumus mazāk konkurētspējīgus par citu Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) dalībvalstu uzņēmumiem. Krīzes laikā Eiropas Savienības dalībvalstīm ir jāsamazina uzņēmēju administratīvais slogs, nevis jārada jauns slogs. Šajā jautājumā Eiropas Parlamentam ir jārāda piemērs, nemeklējot jaunus iemeslus papildu sloga uzvelšanai uzņēmējiem.

  David Martin (S&D), rakstiski. − Es balsoju „par” šo ziņojumu. Es uzskatu, ka eksporta kredīti ir svarīgs ES uzņēmumu atbalsta instruments. Ņemot vērā palielināto pieprasījumu pēc valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, ir īpaši svarīgi pēc iespējas ātrāk ieviest dalībvalstīs šā instrumenta jaunākos ESAO noteikumus. Vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītu atbalsts ir spēcīgs instruments, ko visas dalībvalstis vēl nav pilnā apjomā izmantojušas, un tāpēc ir jāveicina šī instrumenta plašāka izmantošana. Eksporta kredīti var palīdzēt radīt darba vietas, nodrošinot finansējumu projektiem, kam citādi būtu ierobežotāka piekļuve kapitālam, jo šie projekti ir ārpus tirgdarbības jomas. Es piekrītu referentam, kas ir norādījis, ka jebkuros jaunos tiesību aktos attiecībā uz šo jomu ir jāizvairās radīt jaunus birokrātiskus šķēršļus, kas palielina pašreizējās izmaksas. Eiropas līmeņa eksporta kredītu uzraudzība ir jāievieš kā izņēmums, ja iekšējā tirgū rodas konkurences traucējumi. Jāievēro subsidiaritātes princips.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Šajā ziņojumā ir aicinājums valsts atbalstīto kredītu un garantiju piešķiršanu privātā sektora eksportam papildināt ar „sociālās un vides ietekmes novērtējumu”. Tajā ir aicināts arī saglabāt šajos projektos siltumnīcefekta gāzu emisijas samazināšanas mērķus nemainītus. Tās ir minimālās prasības.

Tomēr es balsošu „pret” šo ziņojumu, lai izteiktu savu sarūgtinājumu par to, ka Starptautiskās tirdzniecības komiteja necenšas rast veidu, kā panākt, ka sociālie un vides mērķi arī turpmāk ir šā vārda cienīgi. Brīva konkurence, cīņa pret protekcionismu un lauksaimniecības preču eksporta subsīdiju kritikas noraidīšana ir tikai daži no daudzajiem absurdajiem aspektiem, kas šajā tekstā ir atbalstīti.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. − (PT) Eksporta kredītaģentūrām (EKA) ir arvien būtiskāka nozīme visāda veida ieguldījumu atbalstīšanā, tādējādi mazinot pašreizējās ekonomikas un finanšu krīzes sekas, radot darba vietas un atbalstot tirdzniecību un tādu uzņēmumu ieguldījumus, kam citādi netiktu piešķirti privātā sektora kredīti. Eksporta kredītaģentūras kļuvušas par svarīgu valsts finansējuma avotu jaunattīstības valstīm. Ievērojama daļa eksporta kredītu finansēšanas projektu jaunattīstības valstīs ir koncentrēta tādās nozarēs kā transports, nafta, gāze un ieguves rūpniecība, kā arī lielos infrastruktūras projektos, piemēram, lielos aizsprostos. Tomēr ir svarīgi cieši uzraudzīt eksporta kredītaģentūru darbību, lai novērstu iespējamās problēmas.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. − ES ir Nolīguma par pamatnostādnēm saistībā ar valsts atbalstītiem kredītiem dalībniece, Nolīguma, kas tika noslēgts ar ESAO dalībvalstīm. Pareizi būtu, ja Eiropas Parlaments pieņemtu Komisijas iesniegtā priekšlikuma grozījumus ar mērķi veikt papildu pasākumus pārredzamības un ziņojumu pārskatatbildības nodrošināšanai Eiropas Savienībā.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. − (DE) Valsts atbalstītām kredītaģentūrām ir liela nozīme privātu uzņēmumu projektu atbalstīšanā jaunattīstības valstīs. Šajos nepietiekamu valstu budžetu laikos tās kļūst aizvien svarīgākas kā Eiropas uzņēmumu ieguldījumu avoti, jo tām savas darbības refinansēšanai nav jāvēršas pie nodokļu maksātājiem. Tā kā riska novērtējuma kritēriji valsts eksporta kredītaģentūrām atšķiras no privāto banku aizdevumu riska novērtējuma kritērijiem, starptautiskajā tirdzniecībā ir iespējami konkurences kropļojumi, kā liecina Ķīnas piemērs. Tāpēc arī ir paredzēti daudzi noteikumi, piemēram, ESAO un PTO nolīgumi, kuros noteikti atmaksāšanas termiņi un obligātās apdrošināšanas maksas likmes. Novērtējuma nolūkā un lai novērstu ļaunprātīgu rīcību, kā arī lai izvairītos no refinansēšanas par nodokļu maksātāju naudu, ir vajadzīgi noteikumi lielākas pārredzamības nodrošināšanai, nosakot visā ES pienākumu publicēt ikgadējus ziņojumus utt. Nav gan garantēts, ka ierosinātie pasākumi nodrošinās lielāku pārredzamību. Tāpēc es atturējos no balsošanas.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo es piekrītu referentam, ka eksporta kredīti ir spēcīgs ES uzņēmumu atbalsta instruments. Ņemot vērā aizvien pieaugošo pieprasījumu pēc valsts atbalstītiem eksporta kredītiem, ir ārkārtīgi svarīgi, ka dalībvalstīs pēc iespējas drīzāk tiek ieviests šā instrumenta jaunākais Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nolīgums. Vidēja termiņa un ilgtermiņa eksporta kredītu atbalsts ir spēcīgs instruments, ko visas dalībvalstis vēl nav pilnā apjomā izmantojušas, un tāpēc ir jāveicina šī instrumenta plašāka izmantošana, jo īpaši tādas valsts vājajā tautsaimniecībā kā Portugāle. Eksporta kredīti, protams, palīdz radīt darba vietas, nodrošinot finansējumu projektiem, kam citādi būtu ierobežotāka piekļuve kapitālam. Pieņemot tiesību aktus šajā jomā, ir jāizvairās radīt jaunus administratīvos šķēršļus, kas palielinātu pašreizējās izmaksas. Eksporta kredītu uzraudzība Eiropas līmenī jāievieš kā izņēmums, ja iekšējā tirgū rodas konkurences traucējumi. Šajā jomā ir stingri jāievēro subsidiaritātes princips.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. − (IT) Eksporta kredītaģentūras pasaulē kopā veido lielāko privātā sektora valsts finansējuma avotu. Tomēr tās var savā ziņā traucēt tirdzniecību, ja to finanšu operācijas nereglamentē kopīgi noteikumi. Tāpēc mums ir jāpārskata Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) Nolīgums (Nolīgums par valsts atbalstītiem eksporta kredītiem), lai mēs varētu stingrāk uzraudzīt Eiropas eksporta kredītaģentūru darbību un nodrošināt, ka to lēmumi atbilst ES politikai un mērķiem. Mums ir arī jāsakārto pārredzamības prasības attiecībā uz riska aprēķināšanu un ārpusbilances pozīciju nodošanu atklātībā. Īsi sakot, ir svarīgi ieviest prasību ES dalībvalstīm iesniegt Komisijai ikgadējus ziņojumus par eksporta kredītaģentūru darbību. Ņemot vērā iepriekš minēto un pārliecību, ka eksporta kredītaģentūras var būt lietderīgi instrumenti Eiropas Savienības ārējo mērķu īstenošanai (jo īpaši klimata pārmaiņu un nabadzības mazināšanai), es balsoju „par” šo rezolūciju, jo es uzskatu, ka eksporta kredīti ir svarīgs instruments Eiropas uzņēmumu tirdzniecības un ieguldījumu atbalstam.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Kā referents Jadot kungs teica, šodienas balsojums nostiprina Eiropas Parlamenta nostāju šajā jautājumā un raida spēcīgu vēstījumu pārmērīgi biklajai Eiropadomei. Eksporta kredītaģentūras ir svarīgs Eiropas Savienības uzņēmumu tirdzniecības un ieguldījumu atbalsta instruments.

Taču bija steidzama vajadzība novērst pārredzamības trūkumu un ieviest šo aģentūru darbības uzraudzību ES līmenī — jo īpaši Parlamenta uzraudzību —, ņemot vērā to, ka katru gadu vairāki simti miljonu eiro plūst caur tām un ka dalībvalstu budžeti ir pakļauti stingriem ierobežojumiem.

Es atzinīgi vērtēju to, ka Parlamenta deputāti ir atkal paziņojuši par savu atbalstu fosilās degvielas subsīdiju pakāpeniskai atcelšanai, tādējādi rosinot pāreju uz ekoloģisku saimniekošanu saskaņā ar Eiropas un dalībvalstu saistībām klimata pārmaiņu jomā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. − (IT) Vairākumā rūpnieciski attīstītajās valstīs ir vismaz viena eksporta kredītaģentūra. Eksporta kredītaģentūras pasaulē kopā veido lielāko privātā sektora projektu valsts finansējuma avotu. To eksporta kredītaģentūru finansējums, kas apdrošina lielu rūpniecības infrastruktūru projektus jaunattīstības valstīs, vairākas reizes pārsniedz visu daudzpusējo attīstības banku kopējo ikgadējo finansējumu. Eksporta kredītaģentūras veicina legālu tirdzniecību, kas privātā kapitāla tirgum neizdodas. Tām ir daudz lielāka spēja amortizēt risku nekā privātiem uzņēmumiem, jo tām nav jāmaksā nodokļi un jāgūst peļņa, tāpēc eksporta kredītaģentūrām salīdzinājumā ar privātām bankām ir labākas iespējas nodrošināt rentabilitāti, pat piešķirot kredītus.

Tomēr tā paša iemesla dēļ eksporta kredītaģentūras var arī savā ziņā traucēt tirdzniecību, ja to finanšu operācijas nereglamentē kopīgi noteikumi. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo eksporta kredītiem ir jāizvirza prasība tos konkrētā laika posmā atmaksāt un piemērot tiem obligātu apdrošināšanas maksājumu likmi, lai segtu eksporta kredītu neatmaksāšanas risku.

Ziņojums: Eva-Britt Svensson (A7-0065/2011)

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsojumā atbalstīju šo svarīgo rezolūciju par ES jauno politiku vardarbības pret sievietēm apkarošanai. Vardarbība pret sievietēm ir gan starptautiska, gan Eiropas problēma. Lai gan diskusijas par šo jautājumu norisinājušās jau vairākus gadu desmitus, starptautiskajai sabiedrībai joprojām nav izdevies izskaust šo ārkārtīgi destruktīvo noziedzības veidu. Tāpēc ir īpaši svarīgi veltīt visas pūles, lai ES līmenī samazinātu vardarbību pret sievietēm un paredzētu nosacījumus tās novēršanai, sodītu noziedzniekus un aizstāvētu upurus. Lai sasniegtu šos mērķus, ir jāsaskaņo krimināllikumi ES līmenī un jāievieš tiesiskais reglamentējums, kas paredz stingri sodīt noziedzniekus un efektīvi aizsargāt upurus. Tas ir ļoti svarīgi arī, lai apkarotu cilvēku tirdzniecību. Piespiedu laulība arī ir vardarbības paveids, kas ir saistīts ar dzimumu un ir nopietns cilvēka tiesību uz brīvību un pašnoteikšanos pārkāpums. Ir svarīgi, lai jaunas sievietes būtu aizsargātas pret šādām piespiedu attiecībām, kas bieži izraisa vardarbību, kura saistīta ar goda aizstāvēšanu. Lai novērstu visus vardarbības veidus pret sievietēm, ir jāizplata informācija par dzimumu līdztiesību un aktīvi jāinformē sabiedrība, jo īpaši tie sabiedrības slāņi, kuros attiecības starp sievietēm un vīriešiem pamatojas uz tradīcijām un rituāliem.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. − (IT) Eiropā viena ceturtā daļa sieviešu savas dzīves laikā kļūst par upuri vismaz kādam vardarbības veidam. Tiek lēsts, ka šīs vardarbības ikgadējās izmaksas ir aptuveni EUR 33 miljardi, un šo skaitli mēs nedrīkstam novērtēt par zemu.

Dzimumu līdztiesības princips ir vērtība, kas daudzos cilvēktiesību pārkāpumu veidos pret sievietēm tiek pastāvīgi ignorēta, kaitējot sieviešu fiziskajai un garīgajai veselībai, viņu tiesībām un sabiedriskajam stāvoklim. Tie daži skaitļi, kas pašlaik ir pieejami, nesniedz pilnīgu priekšstatu par šo parādību, bet pietiek pievērst uzmanību attiecībām ģimenē vai darbā, lai saprastu, ka mēs vēl joprojām nespējam pasargāt sievietes no vardarbības.

Es atbalstu Komisijas apņemšanos 2011.–2012. gadā iesniegt „Paziņojumu par stratēģiju, lai apkarotu vardarbību pret sievietēm, vardarbību ģimenē un sieviešu dzimumorgānu kropļošanu”, papildinot to ar ES rīcības plānu, bet es ceru, ka tiks pieņemta arī visaptveroša politikas pieeja, ietverot juridiskus, tiesiskus, izpildvaras un veselības aprūpes pasākumus, kas spēj efektīvi mazināt šo vardarbības veidu un sekas, kādas tai diemžēl ir 26 % bērniem un jauniešiem, kas ziņo, ka bērnībā cietuši no fiziskas vardarbības.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Oficiālie skaitļi par vardarbību pret sievietēm ir daudz mazāki par bēdīgo realitāti visās dalībvalstīs. Oficiāli no 2004. gada līdz 2009. gadam tika reģistrēts aptuveni 60 000 gadījumu, kas saistīti ar vardarbību ģimenē, no kuriem 800 gadījumos iestājās upura nāve. No visām sievietēm, kas cietušas no vardarbības, 70 % klusējot samierinājās ar vardarbību, un tikai 30 % sieviešu nolēma iesniegt sūdzību policijā.

Tāpēc es atbalstu ierosinājumu nodrošināt vieglu pieejamību bezmaksas juridiskajai palīdzībai vardarbības pret sievietēm upuriem. Es uzskatu, ka Eiropas gada pret sievietēm vērstas vardarbības apkarošanai izsludināšana ir labs veids, kā veicināt eiropiešu izpratni par šo problēmu, kas apgrūtina ievērojama skaita sieviešu dzīvi Eiropas Savienībā. Es balsoju „par” šo ziņojumu, jo atbalstu Eiropas hartu, kas noteiks vardarbībā cietušām sievietēm sniedzamo atbalsta pakalpojumu minimumu, lai mazinātu šīs problēmas izpausmes visās ES dalībvalstīs.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šis patstāvīgais ziņojums tika izstrādāts, ņemot vērā vairākus priekšlikumus par vardarbības pret sievietēm apkarošanu, kurus Eiropas Komisija paziņos 2011. un 2012. gadā. Tāpat kā asociācijai Femmes au Centre (Sievietes priekšplānā), kas pirms dažām nedēļām Parīzē organizēja konferenci par šo jautājumu, man tas šķiet īpaši svarīgs temats. Ziņojumā ir ierosināta jauna visaptveroša politikas pieeja cīņā pret vardarbību, kas saistīta ar dzimumu, jo īpaši uzsverot Eiropas hartas izstrādi, kas noteiks vardarbībā cietušajām sievietēm sniedzamo atbalsta pakalpojumu minimumu un Eiropas līmeņa krimināltiesību instrumentu. Es balsoju „par” šo ziņojumu.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Starptautiskajai sabiedrībai vardarbības pret sievietēm apkarošanā ir jāievieš pārrobežu pieeja. Nav šaubu, ka vardarbība pret sievietēm pārkāpj viņu pamattiesības un pamatbrīvības, jo īpaši tiesības uz drošību un cilvēka cieņu. Dalībvalstīm ir jā