Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis - Strasbūra

Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana – Austrumu dimensija – Eiropas kaimiņattiecību politikas pārskatīšana – Dienvidu dimensija

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētājas kundze, mūsu dienvidu kaimiņiem — Tuvo Austrumu un Ziemeļāfrikas valstīm — nenoliedzami ir vajadzīgs ilgstošs ES politiskais un — attiecīgās jomās — arī finansiālais atbalsts. Tādās valstīs kā Ēģipte, Tunisija un Lībija mums jāvelta galvenā uzmanība jauno demokrātisko kustību pārveidošanai pastāvīgā, stabilā, sekulārā un mūsdienīgā pārvaldībā.

Sīrijā mums ir jānodrošina lielāks atbalsts prezidenta al-Assad demokrātiskajai opozīcijai. Šā prezidenta mēģinājumi kopā ar Ziemeļkoreju izstrādāt kodolieroci un viņa izrādītais politiskais atbalsts Irānai un terorismam apliecina, ka viņš noteikti nav rietumvalstu draugs.

Pašreizējo vētraino notikumu dēļ EKP prioritātes neapšaubāmi ir jānovirza uz dienvidu reģionu. Taču to nedrīkst darīt uz mūsu austrumu dimensijas partneru rēķina. Arī dažas no šīm valstīm ir uzsākušas ilgstošu pāreju uz demokrātiju, atklātību un reformām. Būtu nepiedodami uz šo progresu reaģēt, atsakot tām resursus un atbalstu, kas vajadzīgi, lai saglabātu prorietumniecisko virzienu, tikai tāpēc, ka dienvidu dimensijā vajadzība pēc ES uzmanības patlaban ir lielāka.

Attiecībā uz Lībiju es stingri atbalstu lidojumu aizlieguma zonas noteikšanu un vajadzību steidzami panākt režīma maiņu. Es atbalstu Lībijas Pārejas perioda nacionālās padomes atzīšanu, ES iesaldēto M. Gaddafi līdzekļu „atsaldēšanu” un šīs naudas piešķiršanu Bengāzī prodemokrātiskajiem spēkiem, lai tie varētu iepirkt krājumus un, jā, arī ieročus. Es uzskatu, ka ANO Drošības padomes Rezolūcijā Nr. 1970 tiek aizliegts pārdot ieročus tieši džamahīrijai un tādējādi aizliegums neattiecas uz Bengāzī dumpiniekiem, taču diemžēl izskatās, ka ES tiesību aktos Rezolūcija Nr. 1970 ir transponēta nepareizi, nosakot vispārēju embargo attiecībā uz ieročiem.

(Priekšsēdētāja pārtrauca runātāju)