Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis - Strasbūra

6. Pārvaldība un partnerība vienotajā tirgū – Vienotais tirgus Eiropas iedzīvotājiem – Vienotais tirgus uzņēmumiem un izaugsmei – Publiskais iepirkums (debašu turpināšana)

  Othmar Karas, PPE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barnier kungs, liels paldies par mums sniegto informāciju. Lisabonas līgums ir spēkā jau divus gadus, un pirmo reizi Eiropas sociālā modeļa pamatā ir ilgtspējīga sociālā tirgus ekonomika. Tā dod iespēju lielā mērā pāriet uz ekonomisku un sociālu savienību Eiropā. Iekšējā tirgus koncepcijai jābūt pamatotai uz šo principu.

Iekšējais tirgus pastāv jau 20 gadus, taču tā izveide vēl nav pabeigta. Mums ir stratēģija „Eiropa 2020”, kuru nevar īstenot, neatbalstot iekšējo tirgu, un mēs spriežam par finanšu perspektīvu 2020. gadam, kura mums neļaus īstenot stratēģijas „Eiropa 2020” koncepciju un pilnībā sasniegt tās mērķus, ja nepiešķirsim lielākus līdzekļus politiskajām iniciatīvām par konkurētspēju, izaugsmi, nodarbinātību un sociālo solidaritāti,.

Eiro padara iekšējo tirgu par vietējo tirgu. Iekšējam tirgum ir būtiska loma izaugsmes un nodarbinātības veicināšanā. Viss, kas stiprina iekšējo tirgu, palielina Eiropas konkurētspēju un līdz ar to arī tās neatkarību. Šī iemesla dēļ esmu ļoti gandarīts, ka mēs uzņemamies šo iniciatīvu, jo tas ir svarīgākais, ko Eiropas Savienība var darīt. Runa ir par atļauju mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) piekļūt kapitālam. Mums ir jāpārliecinās, ka MVU tiek piešķirts finansiālais atbalsts ne tikai kredīta vai aizdevumu veicināšanas veidā. Mums ir jāapsver arī citas pieejas.

Ir svarīgi atbalstīt riska kapitāla fondus, projektu obligācijas un elektronisko komerciju, efektīvāk apkarot pirātismu, izveidot kopīgu konsolidētā uzņēmuma ienākuma nodokļa bāzi, regulēt publisko iepirkumu un ieviest četras brīvības: personu, preču, pakalpojumu un kapitāla brīvu apriti. Mums visiem ir daudz darāmā. Barnier kungs, paldies par šo iniciatīvu!

  Evelyne Gebhardt, S&D grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es ļoti ceru, ka būs iespējams izglābt nelaimē nonākušos 200 cilvēkus, jo tas ir ļoti svarīgi. Paldies, ka mūs par to informējāt!

Barnier kungs, Győri kundze, dāmas un kungi, Lisabonas līguma 3. pants, kas ietver sociālā tirgus ekonomiku, rada jaunu pieeju un jaunu politisko uzdevumu nākotnei. Protams, tagad mums šis uzdevums ir jāpabeidz un, lai to izdarītu, esam gaidījuši divus gadus. Esmu gandarīta, ka Eiropas Komisija šajā virzienā ir spērusi pirmo soli. Esmu ļoti gandarīta arī par to, ka mēs — Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa — pēc grūtās cīņas par šīs sociālās klauzulas iekļaušanu Eiropas Parlamenta nostājā esam guvuši panākumus, šodien par šo jautājumu balsojot.

Šis ir ļoti svarīgs jautājums, jo tas veido sociālās kohēzijas pamatu un ļauj nodrošināt, ka Eiropas Savienības iedzīvotāji iekšējo tirgu uzskata par sociālu parādību. Tas ir būtiski, ja vēlamies, lai Eiropas pilsoņi atgūtu uzticību Eiropas Savienības politiskajai sistēmai. Sevišķi Komisijai beidzot ir jāatzīst sociālo tiesību izšķirošā nozīme iekšējā tirgū un galvenā uzmanība jāvērš uz ES tiesību aktu sociālo ietekmi. Tāpēc Parlamentam ir svarīgi vēlreiz Komisijai atgādināt par Lisabonas līgumā ietverto sociālo klauzulu.

Es gribētu pateikties Barnier kungam par mums sniegto pārliecību, ka viņš šo virzienu ņems vērā un to ievēros. Viņš var būt drošs par Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas atbalstu. Barnier kungs, sociālā klauzula, protams, arī nozīmē, ka ir atbilstoši jāpārskata direktīva par darba ņēmēju norīkošanu darbā. Tas nozīmē, ka dalībvalstīm ir jāievēro tiesības strādāt un streikot, kā arī jautājumi, kuri patiešām satrauc cilvēkus, un ka šīs tiesības bez jebkādiem nosacījumiem un ierobežojumiem ir jāiestrādā Eiropas Savienības iekšējā tirgus politikā. Tieši tas satrauc mūs — sociāldemokrātus. Ja uz šāda pamata tiek attīstīts iekšējais tirgus, mēs jūs atbalstīsim un mūsu politika darbosies pareizajā virzienā.

Protams, šajā kontekstā svarīgi ir arī citi jautājumi. Profesionālo kvalifikāciju atzīšana, Eiropas kvalifikāciju apliecība un pensiju pārvedamība Eiropas Savienībā — tie visi ir jautājumi, kas interesē Eiropas pilsoņus un kas nodrošinās, ka iekšējais tirgus ir tirgus cilvēkiem. Tas ir tieši tas, ko mēs, sociāldemokrāti, vienmēr sakām. Ekonomika kalpo cilvēkiem, nevis otrādi. Ja mēs ievērosim šo principu, mēs būsim uz pareizā ceļa.

  Morten Løkkegaard, ALDE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties referentam un ēnu referentiem par viņu lielisko sadarbību šo ziņojumu sagatavošanā. Mums bija laba sadarbība, un es esmu arī gandarīts, ka beigās Eiropas Parlamenta Liberāļu un demokrātu apvienības grupa piekrita atbalstīt kompromisa izveidi. Būtu izskatījies dīvaini, ja saistībā ar šiem ziņojumiem mēs nebūtu panākuši vispārēju kompromisu.

Es gribētu minēt trīs lietas, kuras, manuprāt, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupai ir bijušas veiksmīgas attiecībā uz ziņojumu, pie kura es strādāju, proti, ziņojumu par pārvaldību un partnerību vienotajā tirgū.

Pirmā mūsu prioritāte ir fakts, ka ES valstu vai to valdību vadītājiem šajā jomā ir jāuzņemas politiska vadība. Šis ir absolūti būtisks priekšnoteikums, lai sasniegtu rezultātus galvenajās jomās.

Otrā prioritāte ir tāda, ka mēs esam nodrošinājuši koncentrēšanos uz šo tiesību aktu pareizu un laicīgu ieviešanu šajā jomā. Tā bija galvenā problēma saistībā ar Pakalpojumu direktīvu, kas, cerams, nākotnē neatkārtosies.

Visbeidzot, mums ir alternatīva strīdu izšķiršanas metode, kas tiks veicināta ES līmenī, it sevišķi attiecībā uz patērētājiem, kuri iepērkas internetā. Visa uz elektronisko komerciju vērstā uzmanība kopumā norāda uz milzīgu progresu, un šajā sakarā ir jāpiebilst, ka mēs nesen pieņēmām Patērētāju tiesību direktīvu, un arī tā norāda tajā pašā virzienā, kas nepārprotami ir vēl viens ievērojams sasniegums.

Visbeidzot — tā kā šis milzīgais vienotā tirgus tiesību aktu kopums tagad virzās cauri šai sistēmai —, es gribētu aicināt komisāru Barnier nodrošināt, lai mēs veicinātu informētību par to. Līdz šim mūsu pieredze attiecībā uz informāciju par vienoto tirgu — vienoto tirgu iedzīvotājiem — nav tik laba, kā gribētos. Mums visiem ir pienākums, taču, ja drīkstu, es gribētu mudināt komisāru Barnier pie tā cītīgi piestrādāt, lai nodrošinātu, ka mēs patiešām veicinām informētību, un stimulēt to, ka pilsoņi un mazie uzņēmumi uzzina par šo lielisko tiesību aktu kopumu. Liekas, ka šobrīd lielākā problēma ir tā, ka par to nav pietiekamas informācijas. Tāpēc es stingri ieteiktu veicināt informētību.

  Emilie Turunen, Verts/ALE grupas vārdā. – (DA) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, 1980. gados, laikā, kad es piedzimu, toreizējais Komisijas priekšsēdētājs Jacques Delors teica, ka vienotajam tirgum būtu jāpiemīt sociālajai dimensijai. Tagad, vairāk nekā 20 gadus vēlāk, esam nonākuši situācijā, kad mums ir 23 miljoni bezdarbnieku un tiek izdarīts spiediens uz darba atalgojumu un darba apstākļiem, un sabiedriskajiem pakalpojumiem, kad Eiropā ir gandrīz 18 miljoni nabadzīgu strādājošo un nevienlīdzība kļūst arvien lielāka. Tajā pašā laikā mēs zaudējam darbavietas un īsti nezinām, kā sevi nākotnē nodrošināt.

Mums ir jānonāk pie secinājuma, ka saistībā ar Eiropas sociālās dimensijas izveidi mums vēl ir jāpaveic ļoti daudz darba. Pagājušajā gadā Monti kungs pievērsa mūsu visu uzmanību šim jautājumam savā lieliskajā priekšlikumā. Es uzskatu, ka viņam bija absolūta taisnība, kad viņš teica, ka ir dažas vājās vietas, citiem vārdiem sakot, kritiskie jautājumi, kas mums ir jāatzīst un jārisina, ja vēlamies progresēt, turklāt daži no tiem ir sociāli un ar vides aizsardzību saistīti. Patiesībā šī ir galvenā ideja, kurai, manuprāt, mums tuvākajā nākotnē būtu cieši jāseko līdzi vai tā jāīsteno.

Parlamenta debates par šo dokumentu bija diezgan smagas, taču es esmu ļoti gandarīta, ka mēs — tāpat kā Parlaments šajā sēdē — šodien varējām izveidot savus ieteikums attiecībā uz Komisijas un Barnier kunga turpmāko darbu.

Es gribētu minēt trīs aspektus, kas mums — Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupai — ir svarīgi un kas pilnībā ietver galvenās idejas. Pirmā ideja, ko šodien esam guvuši, ir tāda, ka mēs vēlamies videi draudzīgu vienoto tirgu. To, cita starpā, var sasniegt ar inovāciju palīdzību un, izmantojot aicinājumus piedalīties publiskajā iepirkumā tā, lai aktīvi veicinātu pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku. To var arī sasniegt, ieviešot produktu ietekmi uz vidi un atrodot finanšu instrumentus, tostarp eiroobligācijas, kas varētu palīdzēt veikt šīs videi draudzīgās investīcijas, kuru mērķis ir segt mūsu milzīgo pieprasījumu pēc investīcijām saistībā ar pāreju uz videi draudzīgu ekonomiku. Mūsu otrais ziņojums šodien ir par to, ka mēs vēlamies, lai vienotais tirgus būtu sociāls. Tas nozīmē arī to, ka mēs vēlamies, lai tiesību akti pirms to iesniegšanas tiktu rūpīgi un pamatīgi izskatīti, un arī to, ka mēs vēlamies atsauci uz sociālo politiku — par šādu terminu mēs vienojāmies saistībā ar attiecīgajiem vienotā tirgus tiesību aktiem, lai atgādinātu par visām saistībām, ko Lisabonas līgums mums piemēro attiecībā uz sociālajām pamattiesībām.

Mūsu trešais paziņojums ir par to, ka mēs starp citām lietām vēlamies vienoto patērētāju tirgu ar vērienīgām iniciatīvām, tirgus uzraudzību un pasažieru tiesībām.

Tāpēc šis ir lielisks dokuments, ko mēs, Zaļo grupa, šodien varam atbalstīt. Es būtu gribējusi, lai tas paustu skaidrākus paziņojumus, un es būtu gribējusi, lai šis dokuments mums liktu cerēt uz to, ka Eiropa varētu vadīt pasauli tādās jomās kā sociālais taisnīgums, jaunu darbavietu radīšana un pāreja uz videi draudzīgu ekonomiku. Mums, iespējams, šajā ziņā joprojām ir daudz kas jādara, bet es domāju, ka tas ir labs sākums.

  Malcolm Harbour, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, man ir liels prieks atzinīgi novērtēt šo trīs referentu lieliskos ziņojumus un patiešām pateikties ne tikai visiem Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas locekļiem, bet arī tiem, kuri šeit pārstāv daudzas citas komitejas un ir mums pievienojušies šajā lieliskajā pasākumā.

Jau esam redzējuši, ņemot vērā kvalitatīvos ieguldījumus politiskajā jomā, cik lielā mērā esam iesaistījušies šajā jautājumā. Mums ir bijušas dedzīgas debates un dedzīgas diskusijas, tomēr mēs esam bijuši vienoti, jo mums ir kopējs mērķis — vēlme panākt konkurētspējīgas vienotā tirgus ekonomikas darbību, konkurētspējīgas sociālās tirgus ekonomikas darbību un abu šo lietu savienošanu. Mēs esam to sasnieguši savā līdzšinējā darbā.

Šī svarīgā projekta vēsture, uz kuru vairāki no jums norādīja, sākās ar profesora Monti darbu, par ko viņam izsaku savu cieņu, kā arī manis pārstāvētās komitejas pausto vēlmi — un es īpaši gribētu pateikties visiem koordinatoriem par viņu sniegto atbalstu un ieguldīto enerģiju —, ka Parlamentam arī uz to būtu jāatbild. Mums bija sajūta, ka būtisks stratēģijas „Eiropa 2020”, kas paredzēta gudrai izaugsmei un darbavietām, un inovācijām, pamats — vienotais tirgus — īsti netika norādīts kā politiskā prioritāte. Mums bija iespēja strādāt kopā ar komisāru Barnier — un šeit es paužu cieņu Michel Barnier, kurš izmantoja iespēju strādāt kopā ar mums —, lai to noteiktu par politisko prioritāti Vienotā tirgus akta veidā.

Parlamentam tas bija patiess panākums. Tas ir piemērs tam, kā komitejas, strādājot kopā, var izmantot savu politiskās iniciatīvas varu, lai šos jautājumus virzītu uz priekšu, jo, ja nebūtu Parlamenta, mēs šeit šodien neatrastos. Man ir prieks redzēt, ka šeit ir Martin Schulz — vienīgais politiskās grupas līderis šeit —, kuru es sirsnīgi sveicu. Es ceru, ka viņš šo mācību izmantos savā turpmākajā darbā šajā Parlamentā.

Domājot par to, kas ir minēts šajā ziņojumā, ir radušies vairāki vēstījumi. Pirmkārt, vairāki kolēģi teica, ka tieši tādās jomās kā preces un pakalpojumi mēs esam veikuši milzīgu darbu, taču par to nav pietiekami zināms; cilvēkiem nav labuma no tā. Ir arī jomas, kas mums patiešām ir jāattīsta. Dažas no tām ir ietvertas stratēģijā „Eiropa 2020”, inovācijās un digitālajos tīklos. Netiek pietiekami apskatītas videi nekaitīgas tehnoloģijas, kaut arī dažas neatbilst noteiktajam mērķim.

Esmu ļoti gandarīts par jūsu teikto attiecībā uz publisko iepirkumu, un ir jāmaina arī abpusēja atzīšana. Pie šiem jautājumiem mēs strādāsim kopā, taču šodien mēs esam izveidojuši pamatu sistēmai, ar kuras palīdzību varam tos virzīt uz priekšu. Es vēlreiz gribu pateikties visiem tiem, kuri ir visu Eiropas iedzīvotāju vārdā iesaistījušies šajos lielajos centienos.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu uzdot jautājumu Harbour kungam, kurš kā Eiroparlamenta deputāts pārstāv Apvienotās Karalistes Vestmidlendas grāfisti. Viņš ļoti daudz runāja par atrašanos Eiropas Savienībā un ietekmi, ko tā dod; viņš patiešām vada vienu no Eiropas Parlamenta ietekmīgākajām komitejām — Vienotā tirgus komiteju. Patiesībā viņš ir vienīgais ECR grupas deputāts, kurš ir komitejas priekšsēdētājs. Viņš nesen iesniedza rakstisku deklarāciju mazo uzņēmumu atbalstam, bet savāca tikai nedaudz vairāk par 200 parakstiem. Vai tas ir viņa ietekmes līmenis? Vai viņš tomēr nav Eiropas atbalstītājs, kurš uzdodas par eiroskeptiķi no ECR grupas, kurai nav nekādas nozīmes un kura vēl un vēl maldina britu sabiedrību?

  Malcolm Harbour (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, mēs ar Sinclaire kundzi pārstāvam Apvienotās Karalistes reģionu, kura iedzīvotāju darbavietas un nākotne ir atkarīgas no vienotā tirgus. Es visu laiku sadarbojos ar mazajiem uzņēmumiem un varu viņai pateikt, ka Midlendas mazie uzņēmumi, kuri apgādā netālu no mūsu abu dzīvesvietas esošos lielos autobūves uzņēmumus, mūsu radīto jauno iespēju dēļ pašlaik strādā virsstundas, jo esam devuši pamatu, lai viņi varētu iekarot tādas teritorijas tirgu, kurā ir 500 miljoni cilvēku.

Es ne mazākajā mērā neatvainojos par darbu, ko es šeit daru. Es gribētu, lai citi cilvēki būtu konstruktīvāki un vairāk darbotos vietējo pilsoņu labā tā vietā, lai ierastos šeit un sūdzētos.

(Aplausi)

  Kyriacos Triantaphyllides, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, man šodien ļoti patika jūsu runa. Tomēr mēs uzskatām, ka Komisija joprojām atbalsta Lisabonas stratēģijas filozofiju, kas saskaņā ar Komisijas oficiālo nostāju nespēja sasniegt savus mērķus.

Vienotā tirgus stratēģijai vispirms ir jāizskaidro savs redzējums un no jauna jānosaka savas prioritātes gan teorētiski, gan praktiski, lai sabiedrībai tās būtu pietiekami skaidras. Mēs uzskatām, ka tirgus ir noderīgs, ka tam ir savas labās īpašības; taču pats par sevi tas nav sociālais modelis. Par galveno prioritāti ir jānosaka sociālā dimensija, un vienotā tirgus jaunā darba kārtība ir jāizveido tā, lai tiktu uzlabots sociālais taisnīgums. Brīvā tirgus sabiedrībā ne visu var pārdot. Konkurences likumam vai vienotā tirgus tiesību aktiem nebūtu jāaptver sabiedriskie pakalpojumi, sabiedrības veselības pakalpojumi un ekonomiskas nozīmes pakalpojumi. Vispārēja pieeja dzīvotspējīgiem un augstas kvalitātes sabiedriskajiem pakalpojumiem ir ļoti svarīgs politiskais jautājums. Tajā pašā laikā nevar atlikt malā tādas pamattiesības kā arodbiedrību tiesības darboties.

  Matteo Salvini, EFD grupas vārdā. – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, dāmas un kungi, es vēlreiz nerunāšu par atsevišķiem jautājumiem. Es pārstāvu Eiropas Savienības dibinātājvalsts valdības koalīcijas partneri, proti, Ziemeļu līgu (Northern League). Šis nav jautājums par labāku komunikāciju — dzirdēju, kā kolēģis runā par komunikāciju kā vēstnieku, ja tiek uzbrukts Eiropas Savienības pasākumiem —, bet gan drīzāk jautājums par apvidu iekļaušanu.

Mēs šos trīs pasākumus novērtējam. Tiem ir pozitīvi aspekti un arī tādi, kas jāpārskata, tādēļ mūsu grupa ir iesniegusi labojumus. Pamata faktors ir iesaistīšanās, jo Itālija atšķiras no Somijas un arī no Portugāles. Svarīgi ir tas, ka tai būtu jābūt iespējai, nevis uzspiestai lietai, kā tas bieži vien ir bijis saistībā ar dažām direktīvām.

Mums jābūt uzmanīgiem, kad par grēciniecēm uzskatām valstis, kuras nav veiksmīgi ievērojušas vadlīnijas, jo, ja tās nevar šīs vadlīnijas ievērot, tas acīmredzot nenotiek tikai to dēļ, bet, iespējams, arī tāpēc, ka šīs direktīvas nevar vienādi ieviest visās 27 valstīs.

Mūsu mērķis ir vienotais tirgus. Tās nav beigas, bet gan līdzeklis, un tāpēc mazajiem un vidējiem uzņēmumiem un patērētājiem ir svarīgi, lai, pirmkārt, process būtu konkrēts: nevis tikai principu deklarēšana, bet gan konkrētas darbības, sākot ar specifiskajiem divpadsmit punktiem; otrkārt, valdībām un teritorijām patiešām būtu jāiesaistās, jo citādi mēs riskējam izveidot vēl vienu programmu, ko cilvēki un rūpniecība neatzīs. Neviens komunikāciju vēstnieks nevar noteikt, vai direktīva vai vienotais tirgus ir piemērots sociālajiem un ražošanas apstākļiem, kuros tas jāiekļauj.

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs, runājot par darba kārtības punktu, pirmkārt, Reglaments nosaka, ka, ja kāds šī Parlamenta deputāts vēlas izveidot darba kārtības punktu, Priekšsēdētājam tas būtu jāļauj, un tas bija procesuāls darba kārtības punkts, ko es gribēju izvirzīt.

Šīs zilās kartītes ļauj deputātam uzdot jautājumu citam deputātam. Ja šis deputāts ignorē šo jautājumu, manuprāt, priekšsēdētāja kungs, jums ir jālūdz deputātam atbildēt uz to.

Mans jautājums bija vienkāršs: kā Harbour kunga ietekme palīdzēja pieņemt šo rakstisko deklarāciju, kas nespēja savākt vajadzīgo parakstu skaitu?

  Priekšsēdētājs. – Cienījamā kolēģe, Harbour kungs ir atbildējis. Ikviens tagad var brīvi interpretēt viņa atbildi kā vairāk vai mazāk izsmeļošu. Jūs šo jautājumu varat uzskatīt par neatbildētu, bet citi uzskata otrādi. Ar to šīs debates arī beidzas. Mēs nevaram pārvērst šo tik svarīgo tēmu divpusējā diskusijā starp jums un Harbour kungu.

  Laurence J.A.J. Stassen (NI) . – (NL) Priekšsēdētāja kungs, es sākšu ar pozitīvajām lietām. Šie ziņojumi ietver vairākus labus priekšlikumus, piemēram, Pakalpojumu direktīvas tālāku virzīšanu, Eiropas patentu un pārmērīgu viesabonēšanas maksu jautājuma risināšanu. Tās ir lietas, kas ietekmēs iekšējā tirgus galveno problēmu un palīdzēs pilsoņiem un uzņēmumiem virzīties uz priekšu.

Diemžēl man arī jāpiebilst, ka ir daudz citu iniciatīvu, kas iet daudz tālāk par iekšējā tirgus mērķi. Minēšu dažas: klimata un CO2 mērķi, sociālekonomiskā vienlīdzība, taisnīgi darba apstākļi un, protams, lielāka solidaritāte: sociālekonomiska pārdalīšanas shēma, kā īstenošanai nepārprotami būs jātērē vairāk naudas. Ikviens no šiem priekšlikumiem ir sociālistisks un, kā redzams, neviens no tiem neietilpst Eiropas atbildības lokā un nevienam no tiem pavisam noteikti nav nekādas saistības ar iekšējo tirgu. Tās ir veltas cerības — uzskatīt, ka ar sociālekonomisko pasākumu palīdzību var izskaust atšķirības Eiropā. Iekšējais tirgus nekad nav bijis paredzēts visaptverošas vienlīdzības izveidei Eiropā.

Priekšsēdētāja kungs, Nīderlandes Brīvības partija (PVV) dotu priekšroku iekšējam tirgum, kas koncentrējas uz galveno jautājumu, proti, uz brīvības un ekonomiskās sadarbības veicināšanu. Ķerieties pie šo divu problēmu risināšanas, kas jau notiek ar kavēšanos, un atbrīvojieties no jebkādām liekām iniciatīvām. PVV uzskata, ka šodien popularizētais redzējums par iekšējo tirgu sniedzas pārāk tālu.

  Róża Gräfin von Thun und Hohenstein (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikt komisāram, ka, kamēr mēs strādājām pie ziņojuma par viņa bagātīgo dokumentu, mēs, tāpat kā viņš, pastāvīgi apzinājāmies, ka vienotā tirgus mērķis ir kalpot Eiropas iedzīvotājiem. Varbūt tieši tas ir iemesls tam, kāpēc sarunas starp dažādajām politiskajām grupām par šī teksta galīgo versiju bija tik grūtas. Es piekrītu tam, ka, pat ja mēs vienoto tirgu neiemīlēsim, mēs attiecībā uz to varam būt ļoti emocionāli.

Ir ļoti labi, ka Eiropas Parlaments šodien Komisijai un Padomei sūta skaidru signālu 15 prioritāšu priekšlikumu veidā, un es personīgi esmu apmierināta, ka mēs uzsvērām mūsu pilsoņu mobilitātes nozīmi. Pieejamāki banku pakalpojumi, profesionālo kvalifikāciju vieglāka atzīšana, pensiju pilnīga pārvedamība — šīs ir jomas, kurās pilsoņiem ir nepieciešami risinājumi, lai viņi savas dzīves laikā varētu studēt, strādāt un investēt dažādās dalībvalstīs.

Eiropas iedzīvotāji no mums sagaida konkrētu rīcību konkrētās vajadzībās, un mums tā ir jādara. Piemēram, runājot par balss pasta un datu viesabonēšanas maksām: ir pēdējais brīdis, lai tās šajā kontinentā beigtu kavēt Eiropas pilsoņu mobilitāti kontinentā, kurā nav iekšējo robežu. Šis jautājums arī ir aplūkots dokumentā, par kuru mēs šodien balsosim.

Visbeidzot, Eiropas Parlaments ierosina rīkot ikgadēju vienotā tirgus forumu, kam būtu jāveicina patiesas diskusijas ar iedzīvotājiem. Manuprāt, tas ir būtisks veids, kā iedzīvotājus iesaistīt vietējā tirgus reformā — par godu tā 20. gadadienai —, un saistībā ar šo notikumu es mums visiem vēlu daudz veiksmes.

  Mitro Repo (S&D). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, dāmas un kungi, viens vienotā tirgus problēmu iemesls ir slikta pārvaldība. Pašlaik nepiedodami daudz direktīvu pārāk ilgi gaida ieviešanu dalībvalstīs. Pārāk daudz direktīvu tika ieviestas arī neapmierinoši vai nepareizi.

Dalībvalstīm pašām ir jāuzņemas atbildība par vienotā tirgus dzīvotspēju. Kopējiem noteikumiem, kuri nekādā taustāmā veidā netiek ievēroti, nav nekādas vērtības. Vienu apdraudējumu rada ES pilsoņu nevienlīdzība. Visiem ES pilsoņiem un uzņēmumiem būtu jāpiemēro vienādas tiesības un pienākumi.

Es uzskatu, ka Kalnietes kundzes ziņojums pietiekami neuzsver Eiropas Parlamenta svarīgo lomu. Saskaņā ar Lisabonas līgumu Parlamentam kā likumdevējam ir jābūt vienlīdzīgam ar Padomi. Esmu pārliecināts, ka vienotā tirgus atjaunošana balstīsies uz visu ES iestāžu vienlīdzīgu iesaistīšanos un ciešu sadarbību. Tikai ar kopīgu rīcību mēs varam sasniegt mērķus, kuri sākotnēji bija paredzēti vienotajam tirgum. Tie ir: konkurētspējas, sociālās tirgus ekonomikas un ilgtspējīgas attīstības veicināšana.

Vakardienas plenārsēdē Schulz kungs savā runā skaidri uzsvēra, ka nedz Komisijas priekšsēdētājam, nedz arī Eiropadomes priekšsēdētājam nav tiesību samazināt Parlamenta nozīmi. Ticība ES politikai un Eiropas Savienības nākotnei galu galā ir atkarīga no efektīvas demokrātijas. Parlamenta darba likumību apstiprina 500 miljoni Eiropas vēlētāju tiešās nacionālās vēlēšanās. Tieši viņi ir Eiropas svarīgākie un ietekmīgākie cilvēki, dalībnieki un lēmumu pieņēmēji. Vienotā tirgus dzīvotspēja un arī Eiropas Savienības nākotne ir atkarīga no viņu attieksmes un pieņemtajiem lēmumiem.

  Olle Schmidt (ALDE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, ES pavisam noteikti ir kas vairāk par vienoto tirgu, taču bez vienotā tirgus ES nepastāvēs. Vienotais tirgus ir mūsu svarīgākais instruments, lai ES izkļūtu no ekonomikas krīzes.

Tāpēc nav pretrunu starp to, kas ir labi Eiropas pilsoņiem un kas ir labi Eiropas uzņēmumiem. Ikviens iegūs no tā, ja mēs veiksmīgi likvidēsim personu, preču kapitāla un pakalpojumu brīvas pārvietošanās šķēršļus. Vienotais tirgus joprojām ir tālu no pilnības, un īpaši ir jāuzlabo un jāpilnveido pakalpojumu sektors. Tas attiecas arī uz digitālo tirgu, lai mēs varētu gūt labumu no brīvas aprites dinamikas.

Viens no vienotā tirgus stūrakmeņiem ir eiro. Uzņēmumiem vienotā valūta rada stabilitāti, jo nav jāsatraucas par maiņas kursiem. Eiro padara pārrobežu tirdzniecību vienkāršāku. Ja eiro tiktu ieviests visā ES, ieskaitot manu valsti Zviedriju, tas acīmredzami stimulētu un stiprinātu Eiropu, un vienoto tirgu padarītu stiprāku. Mums būtu vairāk darbavietu un lielāka labklājība.

Starp citu, priekšsēdētāja kungs, es pilnībā atbalstu Malcolm Harbour izteiktās piezīmes.

  Pascal Canfin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, es uzskatu, ka daudzi mani kolēģi atcerēsies, ka šī vienotā tirgus tiesību aktu kopuma sākotne ir meklējama Monti kunga ziņojumā, un Monti kunga ziņojums ierosināja vērā ņemamu kompromisu starp tiem, kuri atbalsta lielāku konkurenci, ja tā vēlaties, un tiem, kuri atbalsta lielākas nozīmes piešķiršanu sociālajiem, vides un ar nodokļiem saistītajiem apsvērumiem.

Es uzskatu, ka šeit, Parlamentā, — un kamēr šie teksti netiks izšķiroti balsošanā, kas notiks pēc dažām stundām, — mēs esam veiksmīgi panākuši šo kompromisu, ieskaitot 14 priekšlikumus, kuri izriet no šiem trim ziņojumiem kopumā. Man ir arī zināms, ka jums komisāru kolēģijā notiek diskusijas, lai noteiktu, kuras galvenās tēmas jūs saglabāsiet, un mēs nepārprotami pievērsīsim uzmanību tam, vai šis Parlamentā panāktais un Monti kunga gribētais līdzsvars tiek izmantots un paplašināts līdz 12 galvenajām tēmām, uz kurām jūs atsaucāties.

Es gribētu uzsvērt trīs aspektus, kuri man liekas īpaši svarīgi, papildus Turunen kundzes teiktajam Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupas vārdā pirms neilga brīža. Pirmais aspekts ir saistīts ar konkurenci. Vienotā tirgus mērķis ir pārliecināties, uz ko mēs varam koncentrēt savu konkurenci. Vai mums konkurence ir jākoncentrē uz inovācijām, produktiem, vai arī tā jākoncentrē uz noteikumiem, izmantojot vides vai sociālo dempingu? Es uzskatu, ka mēs šeit, Parlamentā, patiešām esam panākuši līdzsvaru — un es ceru, ka jūs tā turpināsiet arī Komisijā —, kas nozīmē „jā” lielākai konkurencei inovāciju jomā, „jā” lielākiem kapitāla ieguldījumiem, bet „jā” arī sociālajai klauzulai, „jā” vides standartiem, lai nodrošinātu, ka konkurence nenoved pie regulatīvā dempinga. Šie ir divi aspekti, kas, manuprāt, ir būtiski mūsu kompromisam.

Otrais aspekts, ko es gribētu uzsvērt, attiecas uz nodokļu jomu. Kad Vienotā tirgus akta sākotnējā versijā jūs ierosinājāt starptautiskajiem uzņēmumiem piemērot kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzi, tas nebija izvēles priekšlikums: citiem vārdiem, šī konsolidētā nodokļa bāze tiktu piemērota visiem uzņēmumiem. Komisijas priekšlikumā, kuru tā iesniedza pirms 10 dienām, tas ir izvēles pasākums: citiem vārdiem, tā vietā, lai izveidotu vienotā tirgus aspektu, Komisija to likvidē. Jūs pievienosiet jaunu sistēmu, jūs situāciju padarīsiet sarežģītāku, jūs pievienosiet regulējuma arbitrāžu tā vietā, lai saskaņotu nodokļus. Komisijas priekšlikums, ko tā iesniedza pirms divām nedēļām, ir pilnīgā pretstatā tam, ko mēs Parlamentā vēlamies un ko jūs ierosinājāt.

Pēdējais aspekts, ko vēlos ļoti īsi uzsvērt, ir savstarpīguma jēdziens — ar tieši tādiem pašiem terminiem, kā jūs to izdarījāt. Vienotais tirgus atbild par 500 miljoniem cilvēku; tā ir ekonomiska vienība, bet tā ir arī politiska vienība, kurai jāļauj mums vairāk ietekmēt globalizācijas veidošanu.

  Edvard Kožušník (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties komisāram Barnier par viņa Vienotā tirgus akta 12 pasākumiem un no Mario Monti ziņojuma gūto iedvesmu, bet es šajā sakarā gribētu nosaukt vēl vienu svarīgu vārdu, kam, protams, piekritīs visi, kas Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejā ir strādājuši pie iekšējā tirgus pasākumiem, un šis vārds ir Malcolm Harbour.

Tas pavisam noteikti ir viens no svarīgākajiem vārdiem šodienas sēdē. Komisārs Barnier neapvainosies, jo viņš piedalījās mūsu komitejā, kad Malcolm Harbour ierosināja iekšējā tirgus iniciatīvu — iniciatīvu, kas atkārtoti atklāja debates par iekšējo tirgu — un visi, neatkarīgi no viņu politiskās piederības, gan sociālisti, gan zaļie, gan liberāļi, vai no tās pašas Eiropas Konservatīvo un reformistu grupas, — es teiktu, ka gandrīz visi atbalstīja šo ieceri, un tieši tāpēc es vēlos minēt Malcolm Harbour vārdu. Manuprāt, mums tagad ir jācīnās pret ekonomisko nacionālismu, un šajā cīņā laiks ir tikai viens no mūsu ienaidniekiem. Attiecībā uz laika trūkumu es lieku cerības uz to, ka komisārs Barnier spēs šos 12 pasākumus pārvērst likumdošanas pasākumos.

  Eva-Britt Svensson (GUE/NGL). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze sāka savu runu, sakot, ka mums ir jāsekmē ekonomika. Tā ir taisnība, mums tas tiešām ir jādara, bet es gribētu piebilst, ka mums ir jāsekmē arī sociālais taisnīgums un ilgtspējīga sabiedrība. Sociālās tiesības nekad nedrīkst uzskatīt par šķērsli. Tieši pretēji — tās ir ilgtspējīgas un sociālas ekonomikas un izaugsmes priekšnoteikums. Neviens nepieminēja ieceri par jaunu pievienotās vērtības nodokļa stratēģiju. Es to darīšu, jo dažādās dalībvalstīs attiecībā uz PVN ir dažādi noteikumi. Piemēram, Zviedrija finansē lielu daļu savas labklājības nodrošināšanas sistēmas ar saviem PVN noteikumiem. Mēs jau šobrīd ciešam ES likumdošanas rezultātā, jo ES mums neļauj no PVN atbrīvot nevalstiskās organizācijas. Tas ietekmē visas brīvprātīgās organizācijas, piemēram, tās, kuras nodrošina pasākumus bērniem un jauniešiem. Mums ir jābūt tiesībām pašiem lemt par šiem PVN noteikumiem.

  Oreste Rossi (EFD). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, vienotā tirgus izveide ir viens no Eiropas Komisijas mērķiem, lai reaģētu uz ekonomikas krīzi.

Visiem trim ziņojumiem ir pozitīvi un negatīvi aspekti. Mēs piekrītam, ka jauno tehnoloģiju izmantošana, elektroniskā komercija un inovācijas veicina uzņēmumu izaugsmi un palielina konkurētspēju. Lai veicinātu tirgus izveidi eiropiešiem, prioritātei būtu jābūt lielākai tirdzniecības darbību koordinēšanai, lai kontrolētu no trešajām valstīm ievestās preces. Kopīga vienotā tirgus izveide var radīt ekonomiskās izaugsmes iespēju, jo tā atbilst pārredzamības kritērijam un arī kritērijam par reālās situācijas reģionos lielāku iesaistīšanu.

Joprojām problēmas sagādā, piemēram, īpašu pilnvaru piešķiršana Komisijas priekšsēdētājam kā vienotā tirgus uzraugam, kā arī mazo un vidējo uzņēmumu un to darbinieku aizsardzības trūkums. Ja mēs gribam atbalstīt Eiropas ekonomiku, mums jāpārtrauc uzņēmumu pārcelšana uz ārvalstīm.

  Csanád Szegedi (NI). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, būtībā var piekrist ziņojumam, ko šobrīd apspriežam. Tomēr jautājums ir par to, cik lielu nozīmi mēs patiesībā tam varam piešķirt. Tas ir, personu brīva pārvietošanās un kapitāla brīva pārvietošanās ir ļoti labi vārdi, tomēr ko no tā visa līdz šim ir redzējuši Ungārijas pilsoņi? Viņi ir redzējuši, ka Rietumvalstu kapitāls var nonākt Austrumeiropā, taču no Austrumeiropas uz Rietumvalstīm var doties tikai cilvēki, un tāpēc brīva ir tikai personu pārvietošanās. Piekritīsiet, ir neiespējami iztēloties, ka ungāru vai varbūt čehu vai poļu uzņēmēji iegādājas, piemēram, vācu uzņēmumu, kurš ražo Volkswagen automašīnas, un pēc tam to slēdz, lai radītu paši savu tirgu? Salīdzinājumam — Vācijas, Francijas un Lielbritānijas uzņēmēji to nodarīja Ungārijai, šajā valstī likvidējot cukura rūpniecību, pārtikas rūpniecību, konservu rūpniecību un tekstilrūpniecību. Patiešām, 2004. gadā viņi pat rīkoja kampaņas, kas pamatojās uz to, ka mums būtu jāpievienojas Eiropas Savienībai, jo tad Ungārijas uzņēmēji Vīnē varētu atvērt konditorejas izstrādājumu veikalus. Nemaz nerunājot par šādu veikalu atvēršanu Vīnē, Ungārijas uzņēmēji tos nevar atvērt pat mazā ciematā. Šī iemesla dēļ Austrumeiropā arī jāatjauno pārtikas rūpniecība, tekstilrūpniecība un konservu rūpniecība, lai mēs būtu cienījami Eiropas Savienības dalībnieki ar vienādām tiesībām.

  Andreas Schwab (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Barnier kungs, dāmas un kungi, vispirms es gribētu izteikt sirsnīgu pateicību visiem tiem Eiropas Parlamentā un Eiropas Komisijā, kuri bija iesaistīti šī kopējā ziņojuma veidošanā.

Iekšējo tirgu gandrīz pirms 20 gadiem izveidoja ar Vienotā Eiropas akta palīdzību. Kopš tā laika, bez šaubām, ir panākts ļoti daudz, taču šis process līdzinās 100 metru skrējienam. Pēdējie metri ir vissmagākie un visgrūtākie. Tāpēc fakts, ka Barnier kungs, apspriežoties ar citiem komisāriem, mūs ir iepazīstinājis ar neticami loģisku pieeju pēdējiem sacīkstes metriem iekšējā tirgus virzienā, sniedz jo lielāku gandarījumu. Agrāk vienā vai otrā jomā sasniegtais progress nebija pietiekams — tieši tāpēc, ka dažādi ģenerāldirektorāti un Komisija atbilstoši nepārbaudīja šo stratēģiju, lai nodrošinātu tās saskaņotību. Mums ir jāstrādā kopā visās Eiropas Parlamenta grupās un Komisijas grupās, lai panāktu, ka šī situācija mainās.

Iekšējā tirgus sacensību pēdējo metru pamatprincips, finiša izrāviens, kā es to saucu, ir sociālās tirgus ekonomikas vadošais princips, kas nozīmē, ka ir nopietni jāuztver darba ņēmēju, uzņēmumu, pilsoņu un visu uzņēmējdarbības pasaulē iesaistīto tiesības un jāpārliecinās, ka mēs starp dažādajām dalībvalstīm un arī starp dažādajām ieinteresēto pušu interesēm panākam taisnīgu līdzsvaru. Es uzskatu, ka kompromisi, kurus mēs panācām dažādās grupās, lielā mērā tuvojas šim principam.

Tomēr, Barnier kungs, es gribētu uzsvērt, ka Eiropas Tautas partijas grupa (Kristīgie demokrāti) visās komitejās ir iekšēji vienojušies par prioritāšu sarakstu nākamajiem pasākumiem, kurus izvēlēsies no jūsu ierosinātās paketes. Šajā sarakstā ir četri galvenie punkti. Mēs gribam redzēt, kā tiek īstenoti pēdējie centieni, lai iekšējā tirgū izveidotu pamatbrīvības. Piemēram, tikai vienā dalībvalstī pastāv ceturtā daļa Eiropas Savienības profesionālo kvalifikāciju. Tas parāda, ka vēl ir ļoti daudz darāmā un ka tirgus attiecībā uz atklātību pienācīgi nedarbojas.

Turklāt mēs vēlamies izveidot starptautisku, digitālu iekšējo tirgu un radīt globālu perspektīvu tā attīstībai. Priekšlikumi attiecībā uz publiskā iepirkuma politiku šajā sakarā ir ārkārtīgi svarīgi, un nākamajā sēdē Parlaments par šo jautājumu izstrādās rezolūciju.

  Bernadette Vergnaud (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisār Barnier, dāmas un kungi, es gribētu apsveikt visus tos Eiropas Parlamenta deputātus, kuri piedalījās šo ziņojumu izstrādē. Manuprāt, mēs esam spējuši izveidot trīs līdzsvarotus dokumentus, kuri no Parlamenta sūta spēcīgu signālu komisāru kolēģijai par vienotā tirgus prioritātēm, kas mūsu pilsoņu vārdā efektīvi darbojas izaugsmes un uzņēmumu labā.

Mēs kā ēnu referenti Buşoi kunga ziņojumiem Komisijai esam izveidojuši skaidru ceļvedi. Galvenais, un par to mēs visi esam vienisprātis, komisār Barnier, ir priekšlikums publiskā iepirkuma, valsts un privāto partnerību un pakalpojumu koncesiju tiesiskajam regulējumam, kam būtu jāaizsargā mazie operatori, MVU un vietējās pašpārvaldes un kas nodrošinātu ES, industrializēto valstu un galveno jaunattīstības valstu savstarpējību.

Vēl ir jānodrošina, ka mēs nosakām kopējo konsolidēto uzņēmumu ienākumu nodokļa bāzi un skaidru PVN struktūru. Tas ir ļoti svarīgi, ja mēs vēlamies, lai mūsu MVU attīstītos veselīgas konkurences vidē.

Visbeidzot, mums ir jānodrošina inovāciju finansēšana, lai veicinātu lielāko Eiropas infrastruktūru projektu stabilu un ilgtspējīgu izaugsmi, šim nolūkam izveidojot eiroobligācijas.

Nobeigumā es gribētu uzsvērt, cik svarīgi, manuprāt, ir tas, ka mēs par galvenajiem jautājumiem esam panākuši apmierinošu kompromisu, lai dažādajos vienotā tirgus tiesību aktos varētu nodrošināt sociālās tiesības un atbilstoši Lisabonas līguma būtībai aizsargāt vispārējas nozīmes pakalpojumus .

Komisār Barnier, mēs jums sūtām ļoti skaidru vēstījumu: ekonomikai ir jākalpo pilsoņiem, nevis otrādi. Jums ir vajadzīga mūsu palīdzība. Šodien mēs jums šo palīdzību sniedzam kopā ar lielu izaicinājumu: atjaunot mūsu pilsoņu ticību Eiropas projektam. Tāpēc nepieviliet mūs un sniedziet viņiem nepieciešamo uzticību!

  Adina-Ioana Vălean (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, kā liberāļu pārstāve es Vienotā tirgus akta ieviešanu vērtēju atzinīgi. Likvidējot valstu barjeras, varētu tikt izveidots efektīvs vienotais tirgus, bet vai tas patiešām ir piemērojams visās nozarēs? Manuprāt, tas ir pašsaprotami attiecībā uz enerģētikas nozari un pat vēl vairāk, runājot par resursu trūkumu un starptautisko spriedzi. Es cieši uzskatu, ka Eiropai ir jākļūst pavēlnieciskākai un jāmudina dalībvalstis sadarboties un ieguldīt savā infrastruktūrā, kas būtu kā priekšnosacījums kopējam enerģijas tirgum un energoapgādes drošībai.

Taču šī jaunā Briseles mantra ir vēlama tikai tik ilgi, kamēr tā pastiprina konkurētspēju un pazemina cenas par labu patērētājiem, un ir jomas, kurās tas nebūtu iespējams. Es šaubos, vai Eiropas telekomunikāciju čempionu radīšana, Viseiropas licencēšanas izveide audiovizuālo mediju nozarē vai tiešsaistes materiālu vienotais tirgus ilgtermiņā radīs lielāku konkurētspēju vai veicinās radošumu, kultūru un izaugsmi. Tāpēc varbūt mums vajadzētu pagaidīt, apsēsties un padomāt, un nevajadzētu kā akliem ķerties pie vienkāršām tirgus koncepcijām.

  Emma McClarkin (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, es sākšu ar pateicību referentiem par viņu ieguldīto darbu, it sevišķi Kalnietes kundzei par viņas smago darbu un mūsu priekšsēdētājam Malcolm Harbour par vadību.

Pēc Apvienotās Karalistes valdības aplēsēm patiesa vienotā tirgus vērtība sasniegtu EUR 800 miljardus no ES IKP, kas ir patiešām pārsteidzošs skaitlis. Lai to panāktu, joprojām ir daudz jāpadara. ES galvenajai stratēģiskajai prioritātei ir jābūt vienotā tirgus pārvaldības uzlabošanai. Šajos ekonomikai grūtajos laikos ir ļoti svarīgi meklēt veidus, kā uzlabot mūsu konkurētspēju, palielināt izaugsmi, radīt darbavietas un veicināt inovācijas. Esmu gandarīta par šī ziņojuma rezultātu, kas uzsver dalībvalstu nepārprotamas apņēmības un īpašumtiesību nozīmi vienotā tirgus atjaunošanā, kas ir svarīgi, lai tas gūtu panākumus.

Veicot rūpīgu pārraudzīšanas procesu un samazinot direktīvu transponēšanai vajadzīgo laiku, dalībvalstis varēs palielināt tirdzniecības apjomu un nodrošināt efektīvu vienotā tirgus darbību. Es arī lielā mērā atbalstu Correia de Campos kunga ziņojumā uzsvērto prioritāro darbību saistībā ar profesionālo kvalifikāciju savstarpēju atzīšanu, par kuru es būšu referente. Mums steidzami jānosaka šķēršļi, ar ko saskaras dalībvalstis un arī paši profesionāļi, ieviešot šo direktīvu.

  Cornelis de Jong (GUE/NGL). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, debašu laikā par Louis Grech lielisko ziņojumu man radās iespaids, ka gan Parlaments, gan Komisija apzinājās vajadzību, ka iekšējais tirgus ir vairāk jāvērš uz sociālajiem jautājumiem.

Mēs visi bijām vienisprātis, ka iekšējā tirgus daļējas neveiksmes pamatā ir lielo uzņēmumu atbalsts, nevis vienkāršo iedzīvotāju atbalsts. Taču vēl neviens priekšlikums nav ticis īstenots, izmantojot sociālo nodaļu, lai aizsargātu arodbiedrību tiesības un koplīgumus. No otras puses, valdību vadītāji un Komisija ir runājuši par atalgojuma ierobežošanu, daži pat ir aicinājuši atteikties no kolektīvajiem līgumiem. Ir šaubas pat par pašu arodbiedrību pastāvēšanu.

Komisār Barnier, neļaujiet tam jūs ietekmēt. Sekojiet savai sociālajai sirdsapziņai un nodrošiniet, ka starptautiskais tirgus kļūst par tirgu ikvienam, nevis tikai par lielo uzņēmumu rotaļlietu. Tāpēc es jūs mudinu izvirzīt priekšlikumu, kas pietiekami skaidri noteiktu, ka sociālās tiesības nav pakļaujamas nevaldāmas konkurences principam.

Vēl viens vārds manai kolēģei Sinclaire kundzei. Man bija prieks strādāt kopā ar Malcolm Harbour pie rakstiskās deklarācijas par MVU. Savukārt no jums, Sinclaire kundze, mēs nesaņēmām nekādu atbalstu, un jūsu kritiku par šo deklarāciju es uzskatu par pilnīgi nepamatotu.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, centieni izveidot vienoto tirgu uzņēmumiem un izaugsmei saskaras ar daudziem administratīvajiem šķēršļiem, kas ir dabīgas sekas tam, ka uzņēmējdarbības vide dažādās dalībvalstīs ir attīstījusies neatkarīgi, dažādos posmos un dažādos apstākļos. Centieni sinhronizēt visu 27 dalībvalstu uzņēmējdarbības vidi, manuprāt, ir ļoti liela uzdrošināšanās. Tāpēc es gribētu uzsvērt alternatīvu pieeju, kam nav nepieciešama visu dalībvalstu pilnīga sadarbība jau no paša sākuma. Līguma par Eiropas Savienību (LES) 20. pantā noteiktā procedūra mums jau ir ļāvusi panākt būtisku progresu ilgstošās problēmas saistībā ar Eiropas patentu risināšanā, ar tā saucamās ciešākas sadarbības palīdzību izveidojot patentu vienādu aizsardzību. Es stingri uzskatu, ka, ja ekonomiski spēcīgāku dalībvalstu grupai, it sevišķi, piemēram, Francijai un Vācijai, radīsies vēlme apvienot grāmatvedības noteikumus un izveidot kopēju grāmatvedības un nodokļu sistēmu, ar ciešākas sadarbības palīdzību atbilstoši LES 20. pantam būtu iespējams izveidot kopējas grāmatvedības sistēmas pamatu, kam citas dalībvalstis varētu pakāpeniski pievienoties. Es stingri uzskatu, ka, izvēloties šādu labi izvērtētu, pakāpenisku rīcību, ir iespējams palīdzēt, lai panāktu ES vienotā tirgus efektīvu darbību.

  Mike Nattrass (NI). – Priekšsēdētāja kungs, Kalnietes kundze vēlas iedzīvināt vienoto tirgu un liek tam izklausīties kā V-2 raķetei: tās ir ārkārtīgi bīstamas, taču nekad nesasniedz mērķi. Correia de Campos kungu satrauc daba ņēmēju pārvietošanās. Tā satrauc arī mani.

ES ir pārpildījusi Apvienoto Karalisti ar papildu darbaspēku. Apvienotā Karaliste uzskata pasauli par tirgu. ES tiesību aktu važas slēdz mūsu rūpniecību, apstādina inovācijas, ja tās apsteidz noteikumus, un slēdz tradicionālo rūpniecību, kas ražo labus produktus, taču tie atšķiras no kontinentā apstiprinātā varianta.

Šajā gadījumā upuri ir mazie uzņēmumi. Apvienotā Karaliste ir starp tiem, kas atbilst noteikumiem, un tomēr cieš no tā, ka atbilst: piemēram, atbilstība cūku un olu ražošanas noteikumiem, kas izmaksā dārgi — pie tam Komisija šos noteikumus neieviesīs —, mūsu produktus padara konkurēt nespējīgus. Man vēl ir daudz citu piemēru, taču man ir piešķirta tikai viena minūte, lai glābtu mazos uzņēmumus.

  Amalia Sartori (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es uzskatu, ka šobrīd ir svarīgi runāt vienā balsī un pateikties Barnier kungam par viņa darbu un arī Harbour kungam par izcilo darbu.

Komisijas ierosinātā iniciatīva ir ilgu gadu darba rezultāts, ieskaitot arī to deputātu darbu, kuri strādāja pirms Barnier kunga. Pateicoties tās publikācijai, mēs tagad beidzot varam likt lielāku uzsvaru uz šo vienotā tirgus jautājumu un padarīt to par prioritāti, kam nenovēršamu un sabiedrībai nesaprotamu iemeslu dēļ, manuprāt, 2020. gada programmā nav pievērsta pietiekami liela uzmanība.

Es uzskatu, ka vienotais tirgus ir Eiropas Savienības lielais izaicinājums. No vienas puses, tas mūs var izvest no sarežģītās krīzes, bet, no otras puses, tas mūs var padarīt vēl stiprākus un ietekmīgākus politikas jomās, kuras tiek īstenotas pārējā pasaulē. Tomēr mums vienmēr ir jācīnās ar dalībvalstu pretestību, un, manuprāt, šajā ziņojumā sniegtajiem ieteikumiem būs vajadzīgi visu kopējie centieni.

Runājot par manu grupu, vai drīkstu aizņemties Schwab kunga lietoto frāzi, kam es pilnībā piekrītu: viņš teica, ka mēs atrodamies finiša taisnē. Šajā finiša taisnē viss ir daudz aizraujošāks, bet arī grūtāks. Es uzskatu, ka tas, ko mēs prasām Komisijai, tas, par ko mums ir jāpateicas Barnier kungam, ir uz vienādām profesionālajām kvalifikācijām, digitālo vienoto tirgu, publisko iepirkumu vienoto tirgu vērstā uzmanība un īpašais uzsvars uz MVU. Tam es pievienoju savu ierasto devīzi: ir jāvienkāršo, jāvienkāršo, jāvienkāršo.

  Patrizia Toia (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es pateicos referentiem un Barnier kungam par viņu dāsno ieguldījumu Parlamenta darbā.

Mēs atbalstām iekšējā tirgus ieceri, kas izprot un atbilst sociālajām prasībām, un iesaistīšanos, ko pieprasa sociālā dimensija. Tas ir nevis tukšs sapnis, bet gan reālistisks un arī mūsdienīgs redzējums. Tieši šis redzējums tirgu padara stiprāku, jo koncentrēšanās tikai uz ekonomiku, būtiski samazinot tirgu līdz ekonomikas jautājumam, ir parādījusi, ka tas neatrisinās ne izaugsmes, nedz arī kohēzijas problēmas.

Īsāk sakot, tas nozīmē, ka mums tagad pilnībā jāīsteno Eiropas sociālās tirgus ekonomikas ideāls. Tas ir ietverts šīsdienas tekstos. Tiek atzīti sociālie uzņēmumi, kooperatīvi un to nozīme, savstarpējas apdrošināšanas uzņēmumi un fondi, kas veido 10 % Eiropas uzņēmumu un daudz darbavietu. Tā ir realitāte, kurā reāli uzņēmumi parāda ekonomisko un uzņēmumu plurālismu. Tie strādā ar kapitālu, bet ne kapitāla dēļ, un vēlas radīt darbu, labklājību, dzīves kvalitāti un inovācijas, un parādīt, ka šīm vērtībām jābūt un tās var būt daļa no Eiropas iekšējā tirgus.

  Ashley Fox (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības dižākais sasniegums ir vienotā tirgus izveide. Preču, pakalpojumu, darbaspēka un kapitāla brīva aprite veicina inovācijas un palielina Eiropā dzīvojošo 500 miljonu cilvēku labklājību.

Kopējā tirgus dēļ mana valsts pievienojās EEK, un vienotā tirgus dēļ mēs joprojām esam daļa no ES, bet pēdējos gados ES vienotā tirgus izveides pabeigšanu ir atstājusi novārtā. Pārāk daudz naudas tiek izšķiests grandioziem projektiem, kas mūsu pārstāvētajiem cilvēkiem nedod nekādu labumu. Es uzskatu, ka ir pienācis laiks uzmanību atkal pievērst vienotajam tirgum. Tā paplašināšana un panākumi mūsu tautsaimniecībām ir ārkārtīgi svarīgi. Tā ir viena no nedaudzajām jomām, kurās ES var veicināt izaugsmi, nevis to kavēt.

Es gribētu lūgt komisāru Barnier būt drosmīgam. Tā vietā, lai radītu vairāk noteikumu, kas Londonas Sitijā mazina darbavietas, es viņam lūgtu koncentrēties uz konkurētspējīga un darbavietas radoša vienotā tirgus izveidi Eiropā.

  Thomas Händel (GUE/NGL). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, publiskā iepirkuma likums un publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana ir būtiska iekšējā tirgus daļa. Barnier kungs, mana atbilde jūsu piebildēm par vēlmi veicināt sociālo integrāciju šajā kontekstā ir tāda, ka es esmu ļoti maz dzirdējis par sociālo tiesību aizsardzību vai koplīgumu aizsardzību. Tie ir daži pamatnoteikumi, kurus jūs, kā jūs teicāt, nevēlaties apšaubīt. Ja mēs vēlamies aizsargāt pamatnoteikumus, mums nākotnē, piešķirot publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesības, būtu jānodrošina sociālo pamatnormu ievērošana, koplīgumu slēgšana un lētā darbaspēka ļaunprātīgas izmantošanas novēršana. Tas viss ir daļa no mūsdienu publiskā iepirkuma likuma.

Es gribētu skaidri pateikt, ka uz ekonomiskajām brīvībām un brīvu konkurenci vairs nav jāliek lielāks uzsvars nekā uz sociālajām pamattiesībām. Vai nu mēs gribam sociālu Eiropu, vai gribam pastāvīgas nesaskaņas ar cilvēkiem, kuri novēršas no Eiropas, jo tā neaizsargā viņu intereses.

  Philippe Juvin (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, dāmas un kungi, ekonomikas un sociālās krīzes mūsu pilsoņiem vienmēr rada sāpes, bet sabiedrībai un ekonomikai — šaubas.

Nu jau trīs gadus ir bijuši vērā ņemami pierādījumi tam, ka, saskaroties ar problēmām, valstīm nākas pievērsties sev. Vienu brīdi mēs dzirdam par skopulīgu pasākumu pārpilnību, nākamajā — par grūtībām konkurēt publiskajā iepirkumā —, un tagad ik pa laikam — to mēs tikko dzirdējām Parlamentā — ir šaubas par pašas Eiropas derīgumu. Šajā krīzē tiek vainota Eiropa.

Tomēr, dāmas un kungi, tieši krīze ir atbildīga par šīm šaubām. Jūsu vēstījums, komisār Barnier, Eiropas pilsoņiem var pateikt, ka Eiropa atkal ir atgriezusies un ka tās uzdevums ir viņus aizsargāt.

Agrāk Eiropa atklāti risināja ārējās tirdzniecības jautājumus. Tas ir jāizbeidz. Bieži vien Eiropu ir grūti saprast. Tai būtu jākļūst viegli saprotamai. Mēs visi esam atbildīgi par pārmērīgu nepilnību meklēšanu likumos, kā rezultātā Eiropa tiek salīdzināta ar rūpnīcu, kas ražo sarežģītas detaļas. Eiropai ir jāiemieso pastāvīgi vienkāršošanas centieni. Eiropa pārāk bieži ir savienība ar 27 dalībvalstu noteikumu kopumu, kuri pārāk bieži ir pretrunīgi, Eiropai arī turpmāk jāveic harmonizēšana.

Tad pienāks laiks, lai runātu par sociālo un nodokļu dempingu starp dalībvalstīm, jo, kā mēs varam uzskatīt, ka jebkad varēsim izveidot savu vienoto tirgu, ja arī turpmāk būs tik liela atšķirība starp dažādu valstu likumiem? Visbeidzot, bieži vien Eiropa tiek uzskatīta par ierobežotāju. Turpmāk tā būtu jāuzskata par iespēju sniedzēju.

Dāmas un kungi, komisār Barnier, jūs patiešām vēlaties — un es to apsveicu un atzīstu par labu — vienoto tirgu atdot atpakaļ iedzīvotājiem. Tas mazinās viņu bažas un dos jaunu iemeslu, lai dzīvotu kopā. Komisār Barnier, jūs gribat būvēt vienoto tirgu arī uz politiskiem, nevis tikai ekonomiskiem pamatiem. Esmu pārliecināts, ka Parlaments šajā jautājumā jūs atbalstīs.

SĒDI VADA: L. ROUČEK
Priekšsēdētāja vietnieks

  Marc Tarabella (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, dāmas un kungi, kad izveidoja vienoto tirgu, Eiropas patērētājiem tas bija cerību avots. Tomēr laika gaitā viņiem ir radušās nopietnas šaubas par labumiem, ko tas varētu sniegt viņu ikdienas dzīvē.

Es īpaši runāju par elektronisko komerciju, kas joprojām netiek pietiekami izmantota uzticības trūkuma dēļ. Es arī runāju par pasažieru aizsardzības trūkumu un dalībvalstu neatbilstību šīs jomas noteikumiem. Es runāju par faktu, ka savstarpējām sabiedrībām un patērētāju organizācijām joprojām ir vajadzīgi Eiropas statūti. Es arī runāju par pilnīgu pārredzamības trūkumu finanšu pakalpojumu nozarē, taču es saprotu, ka jūs, komisār Barnier, nenogurstoši strādājat pie šiem jautājumiem.

Lai atjaunotu patērētāju uzticību un visbeidzot nodrošinātu vienotā tirgus efektīvu darbību, mums jāizmanto vērienīgi un mērķtiecīgi pasākumi. To mēs ierosinām šajos trīs ziņojumos, par kuriem mēs šodien debatējam. Es esmu īpaši gandarīts par horizontālās sociālās klauzulas un vispārējas ekonomiskās intereses pakalpojumu klauzulas iekļaušanu, kas mums ļauj spert pirmos soļus sociālākas Eiropas virzienā. Mums — visiem, kas šeit atrodas, — un iestādēm ir pienākums, un es jums, komisār Barnier, uzticos, ātri īstenot mūsu priekšlikumus vienotajam tirgum, kurš darbojas iedzīvotāju vārdā.

  Zuzana Roithová (PPE). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, ja mēs gribam atveseļot Eiropas ekonomiku un globālajā mērogā palielināt konkurētspēju, mums beidzot, pēc 20 gadiem, jānosaka mērķis likvidēt visus šķēršļus, kuri it sevišķi mazajiem un vidējiem uzņēmumiem neļāva attīstīt savu uzņēmējdarbību. Tāpēc ir jāpabeidz tehnisko un grāmatvedības standartu harmonizācija, jāveicina elektroniskā komercija, jāapvieno komercreģistri, jāīsteno tiešsaistes identifikācijas sistēmu savietojamība un kvalifikāciju atzīšana, pastāvīgi jānovērš uzņēmumu diskriminācija to izcelsmes dēļ, un jāvienkāršo noteikumi par piedalīšanos publisko iepirkumu konkursos.

Vienotajā tirgus aktā ietvertie 50 priekšlikumi ir absolūti svarīgi, un mums tie ir jāatdzīvina. Atšķirīgās valstu tiesību sistēmas uzņēmumiem rada birokrātiskus šķēršļus, samazina investīcijas un ierobežo ražošanas apjomu un sinerģijas priekšrocības, un šīs atšķirības pastāv pat tādās jomās, kuras ar direktīvām jau tika harmonizētas, taču dalībvalstīs šīs direktīvas ieviesa neatbilstīgi, tāpēc uzņēmējdarbībai vienotajā tirgū pastāv šķēršļi. Vai nebūtu labāk pieņemt pasākumus, kas ļauj visās valstīs vienādi interpretēt un vienādi īstenot tiesības un ierobežot direktīvas, kas valstu likumos atļautu atkāpes?

Es augsti vērtēju faktu, ka komisārs Barnier par savu galveno prioritāti ir noteicis vienotā tirgus izveides pabeigšanu, un es viņu pilnībā atbalstu. Es gribētu pateikties visiem Eiropas Parlamenta deputātiem, kuri piedalījās un kopīgi strādāja pie šī mērķa īstenošanas.

  Louis Grech (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, 2010. gada maijā Parlaments balsoja par to, ka vienotais tirgus tiks uztverts kā holistisks, vienots projekts, kas radīs līdzsvaru starp atvērtu, MVU draudzīgu ekonomiku un pilsoņu sociālajām un pamattiesībām. Tas būtu jāietver visos vienotā tirgus tiesību aktos, šī procesa laikā atgūstot pilsoņu uzticību.

Tomēr ir grūti īstenot un pieņemt dažādajos ziņojumos un pašā Aktā atrodamos daudzos priekšlikumus. Mums ir jānodrošina, ka darbojas atjaunots vienotais tirgus ar atjaunotiem noteikumiem un ka tas netiek atstāts novārtā. Galu galā, iestāžu pienākums ir vienotajam tirgum sniegt politisku atbalstu un nepieciešamo impulsu, un vadību, kuras dažreiz diemžēl pietrūkst.

Tāpēc es ierosinu, ka vienam no vienotā tirgus foruma pastāvīgajiem elementiem jābūt ikgadējam novērtējumam un revīzijai, lai novērtētu vienotā tirgus stāvokli, galvenokārt attiecībā uz to, vai Aktā ietvertie uzdevumi un mērķi tika sasniegti, tādā veidā pārliecinot Eiropas pilsoņus par to, ka vienotais tirgus patiešām pārstāv viņu intereses un vēlmes.

  Tadeusz Zwiefka (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, varbūt pirms 60 gadiem vienotais tirgus bija nesasniedzams sapnis, taču šodien gandrīz 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju tas ir ikdienas fakts un realitāte. Protams, no vienas puses, mēs varam būt lepni, ka iecere par Eiropas Savienību ir tikusi īstenota ar tik lieliskiem rezultātiem, taču, no otras puses, mums jāapzinās, ka šis projekts patiesībā nekad nebeigsies, jo pasaule virzās uz priekšu, Eiropa turpina attīstīties un Eiropas pilsoņi turpmāk vēl vairāk izmantos vienotā tirgus piedāvātās iespējas.

Vienotā tirgus akts, par ko mēs šodien debatējam, un sociālo aptauju rezultāti skaidri parāda, ka ES tirgus harmonizācija ietver ne tikai ekonomiskos procesus šī vārda plašākajā nozīmē, bet arī leģislatīvos risinājumus, kuri ir paredzēti, lai vidusmēra pilsoņiem palīdzētu pilnvērtīgi izmantot ES iekšējā tirgus sniegtās iespējas. Tāpēc es ļoti atzinīgi vērtēju komisāra Barnier priekšlikumus, kas ir cieši saistīti ar tiesiskās noteiktības uzlabošanu un to, kā darbojas starptautisko privāttiesību principi, jo tie rada praktiskus pilsoņu mobilitātes problēmu risinājumus. Tie ir jautājumi, kas varbūt no pirmā skatiena nav tieši saistīti ar brīvā tirgus darbības uzlabošanu, bet kuri sagādā arvien vairāk problēmu tiem vidusmēra pilsoņiem un uzņēmējiem, kuri darbojas aiz valstu robežām.

Savā ziņā vietējā tirgus efektīvāka darbība visai Eiropas Savienībai liks attīstīt sadarbību arī civiltiesību un administratīvo tiesību jomā. Eiropas tirgum ir jāpielāgojas jaunākajām metodēm, un tas vienmēr radīs jaunus izaicinājumus, kas ir saistīti ar tā modernizāciju. Tāpēc es ar lielām cerībām un entuziasmu gaidu Vienotā tirgus aktā iekļauto principu īstenošanu.

  Evelyn Regner (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, Barnier kungs, iekšējais tirgus ir Eiropas Savienības pamats, un pēc vairākiem haotiskiem gadiem, mums — pilsoņiem, darba ņēmējiem, patērētājiem un uzņēmumiem — ir jāizveido jauns tiesiskais pamats.

Visos šajos pasākumos burvju vārds ir „iekļaušana” — iekļaušana pilsoniskajā sabiedrībā, sociālajā dialogā un horizontālās sociālās klauzulas aktīva piemērošana atbilstoši sociālā tirgus ekonomikas principiem. Manuprāt, tas, kā trūkst un kas atspoguļo reālas iekšējā tirgus nepilnības, ir priekšlikums par akciju sabiedrību darbības vietas pārrobežu pārcelšanu. Pašreizējā situācija noved pie šo sistēmu negatīvas konkurences. Tas nenāk par labu uzņēmumiem un to darbiniekiem.

Barnier kungs, mēs esam redzējuši, cik smagi jūs strādājat un ka jūs esat gatavs iesniegt daudz priekšlikumu. Es jūs lūdzu nopietni ķerties arī pie šī jautājuma risināšanas.

  Regina Bastos (PPE). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, mūsu apspriestie ziņojumi — un es apsveicu to sagatavotājus — stiprina vairākas iekšējā tirgus atveseļošanai paredzētas iniciatīvas. Es gribētu uzsvērt Komisijas, it sevišķi komisāra Barnier, kuram es pateicos, apņēmību un šī Parlamenta pozitīvo atbildi, ko pauda Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komiteja, par prioritātēm nosakot konkurētspēju un tirgus dinamiku, kas ir stratēģijas „Eiropa 2020” pamata pīlārs.

Eiropieši un uzņēmēji cer uz efektīviem stimulējošiem pasākumiem, lai Eiropas ekonomikā atkal varētu sākties izaugsme. Viņi cer uz lielāku nodarbinātību un ar prieku gaida lielākas labklājības iestāšanos. Kā jau komisārs Barnier norādīja, tirgu atvēršana pēc šķēršļu un ierobežojumu likvidēšanas mūsu uzņēmumiem sniegs ļoti īpašu atvieglojumu un nesalīdzināmu iespēju, ļaujot tiem kā mūsu ekonomikas dzinējspēkam sasniegt savus mērķus. Būtiski ir pasākumi, kuru mērķis ir mazajiem un vidējiem uzņēmumiem mazināt administratīvos un birokrātiskos šķēršļus, kas kavē piekļuvi kredītam un pakalpojumu tirgum, un popularizēt Eiropas patentu un kvalifikāciju atzīšanu. Elektroniskās komercijas attīstība ir svarīga, lai uzlabotu patērētāju un uzņēmumu uzticību šādai tirdzniecībai; koncentrēšanās uz inovācijām ir ārkārtīgi svarīga stabilai, ilgstošai izaugsmei; un sociālo uzņēmumu iniciatīva ir būtiska, lai izveidotu inovatīvus uzņēmumu sociālās iekļaušanas projektus.

Šie ir daži no pasākumiem, kas nodrošinās šo vērienīgo projektu par Eiropas iedzīvotājiem paredzētā vienotā tirgus izveides pabeigšanu, padziļināšanu un pilnvērtīgu izmantošanu. Visbeidzot, dalībvalstīm tika sniegts svarīgs ieteikums divkāršot savus centienus, lai uzlabotu iekšējā tirgus tiesību aktu transponēšanu un īstenošanu.

  Françoise Castex (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, jūs, protams, saprotat, ka šajā Parlamentā notikušās nogurdinošās diskusijas par jūsu paziņojuma tēmu lielākoties ir bijušas par sabiedrisko pakalpojumu nozīmi, vispārējas intereses pakalpojumiem vienotajā tirgū un veidu, kā tie tiek ietverti tiesību aktos.

Mēs spējām izveidot kompromisu, kas jūs aicina iet tālāk par 25. priekšlikumu, un mēs jūs aicinām iet tālāk par vienu paziņojumu, kas neatbildīs sabiedriskajos pakalpojumos ieinteresēto pušu, lietotāju un visu saistīto pušu cerībām un prasībām, un tas arī neatbildīs mērķiem, kurus jūs turklāt nosakāt.

Eiropas Savienībai ir jāsūta skaidrs un nepārprotams vēstījums par sabiedriskajiem pakalpojumiem. Lai to izdarītu, mums jāizveido atbilstošs tiesiskais regulējums direktīvas vai regulas veidā. Tā veikšanai Lisabonas līgums mums nodrošina tiesisko pamatojumu. Tagad ir jūsu kārta to pārvērst tiesību akta priekšlikumā. Esmu pārliecināts, ka Parlaments šajā jautājumā ir gatavs jums sekot.

  Małgorzata Handzlik (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, vispirms es gribētu apsveikt referentus ar ļoti labi paveikto darbu. Mēs visi piekrītam paziņojumam, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīgs tāds vienotais tirgus, kas darbojas labāk, tāpēc es atzinīgi vērtēju priekšlikumus par tā padziļināšanu un uzlabošanu. Man nepatiktu, ja diskusijā par iekšējā tirgus padziļināšanu netiktu pieminēta vislielākā un vērienīgākā iecere — iecere, kas, neskatoties uz daudzu gadu darbu, tomēr nav realitāte — izveidot pakalpojumu vienoto tirgu. Eiropas Komisija šī tirgus padziļināšanai ir izvirzījusi daudzas vērienīgas un jaunas ieceres. Tās ir vērtīgas un ir nepieciešamas tā efektīvai darbībai, taču es gribētu aicināt arī turpmāk stiprināt ieceres, kuras joprojām pilnībā nekalpo pilsoņiem un uzņēmumiem.

Pakalpojumu direktīva ir viens no pirmajiem pakalpojumu nozares atklāšanas posmiem, taču mums pie tā nevajadzētu apstāties. Mums būtu jāizmanto pieredze, ko ieguvām, strādājot pie Pakalpojumu direktīvas, lai likvidētu citus šķēršļus un lai pašreizējos noteikumus padarītu vienkāršākus. Daudzas nozares joprojām ir slēgtas, daudzas prakses mūsu dalībvalstīs kavē pakalpojumu brīvu apriti, bet Pakalpojumu direktīvas galvenā iecere — centrālie kontaktpunkti — pilnībā nedarbojas.

Komisār Barnier, manuprāt, daudzas Vienotā tirgus akta iniciatīvas neradīs vēlamos ieguvumus, ja vien mēs neuzlabosim vienoto pakalpojumu tirgu. Šī akta daudzo iniciatīvu efektīva ieviešana ir atkarīga no pakalpojumu tirgus efektīvas darbības. Pietiek vien pieminēt profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, elektronisko komerciju un labākus nosacījumus mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kaut arī šis saraksts, protams, ir daudz garāks. Tāpēc es aicinu Eiropas Komisiju konsekventi atklāt pakalpojumu nozari, kas kalpos kā pamats citu Vienotā tirgus akta iniciatīvu panākumiem.

  Sergio Gaetano Cofferati (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, dāmas un kungi, profesors Mario Monti, persona, kuras liberālo kultūru novērtē un nekad neapšauba, savā ziņojumā par vietējo tirgu saka, ka starp tirgu, tā noteikumiem un to cilvēku tiesībām, kuri dzīvo un strādā šajā tirgū, ir jāpanāk līdzsvars. Viņš tā saka, jo ir pārliecināts, ka sociālā kohēzija ir svarīgs konkurences faktors, un tāpēc, ka viņš, tāpat kā mēs, uzskata, ka nekad nedrīkstētu apšaubīt cilvēka pašcieņu — ne kā pilsoņa, nedz arī, protams, kā darbinieka — godu.

Šī iemesla dēļ sociālā klauzula ir svarīga. Tas ir instruments, kuru atbalsta vairākums Parlamenta deputātu, un tāpēc es jums un priekšsēdētājam Barroso lūdzu to ietvert visos tiesību aktos, kuri pārvalda iekšējo tirgu. Tikai tādā veidā, stiprinot individuālo darba ņēmēju lomu un ieguldījumu, tirgus sasniegs savu potenciālu.

  George Sabin Cutaş (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu apsveikt referentus par kvalitatīvi paveikto darbu, it sevišķi Campos kungu, un par vērienīgo priekšlikumu izveidi, atbildot uz izaicinājumu samierināt divus šķietami pretrunīgus mērķus: iedzīvināt vienoto tirgu un atjaunot Eiropas pilsoņu ticību tam, ka šis tirgus pienācīgi darbojas.

Es uzskatu, ka Vienotā tirgus aktam atbilstīgi Grech kunga ziņojumam un Monti kunga ziņojumam ir jāietver saskaņoti, līdzsvaroti pasākumu kopumi, uz kuru pamata Eiropa iegūs pievienoto vērtību gan pilsoņu, gan uzņēmumu skatījumā.

Pilsoņu vajadzībām un tiesībām jābūt iekšējā tirgus iedzīvināšanas un stiprināšanas pasākumu centrālajiem elementiem. Šajā sakarā es atzinīgi vērtēju priekšlikumus par ES līmeņa pilsoņu hartu, kas dažādās valodās sniegs informāciju par tiesībām dzīvot un strādāt jebkurā dalībvalstī.

  Priekšsēdētājs. – Mēs tagad nonākam pie brīvā mikrofona (catch-the-eye) procedūras. Diemžēl manā sarakstā ir aptuveni 18 vārdu, tāpēc visi pie vārda netiks, jo mums nepietiek laika. Tomēr es centīšos šo laiku sadalīt taisnīgi un vienādi.

  Ildikó Gáll-Pelcz (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, iekšējo tirgu vada vairāki vienlīdz svarīgi faktori. Problēmu ES līmenī rada visaptverošas platformas trūkums, taču tas rada arī izaugsmes iespēju. Šie trīs ziņojumi šīs nepilnības ņēma vērā un tās lieliski definēja. Tomēr to vienkārša raksturošana ieinteresētajām pusēm pamudinājumu nesniegs. Es ziņojuma projektam ierosināju vairākus labojumus, no kuriem viens bija par atsevišķu aktuālu jautājumu atrisināšanu saistībā ar darba ņēmēju brīvu pārvietošanos. Turklāt visiem uzņēmumiem no vienotā tirgus būtu jāgūst vienāds labums. Šeit es domāju tieši mazos un vidējos uzņēmumus. ES var panākt intensīvāku ekonomikas izaugsmi, tikai likvidējot iekšējā tirgus šķēršļus. Citiem vārdiem sakot, plašs, integrēts tirgus nākotnē var kalpot par inovāciju dzinējspēku. Es apsveicu referentus, es pateicos komisāram Barnier par viņa darbu, un es apsveicu prezidentvalsti Ungāriju. Paldies, priekšsēdētāja kungs.

  Monika Flašíková Beňová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, bieži vien notiek tā, ka centieni saglabāt vienoto tirgu notiek uz sociālo tiesību un darba tirgus nacionālo tradīciju rēķina. Turklāt šobrīd vienotais tirgus saskaras ar vēl vienu problēmu, jo ekonomikas krīze met ēnu uz turpmākas veiksmīgas attīstības iespējām. Tomēr es uzskatu, ka vienotā tirgus tiesiskajā regulējumā ir jāietver sociāli elementi, lai politika patiešām būtu vērsta uz pilsoņiem un lai nodrošinātu kohēziju, garantējot atbilstību sociālo un darba ņēmēju tiesībām.

Mums būtu jābūt kopīgam mērķim — nodrošināt, ka vienotais tirgus un tā darbība dod labumu gan pilsoņiem, gan uzņēmumiem, tādā veidā sekmējot Eiropas konkurētspējas vispārējo izaugsmi. Mums arī jāīsteno tiesiskie pasākumi, kurus esam pieņēmuši, lai īstenotu tādus mērķus kā stabila un atbildīga politika attiecībā uz atalgojumu un sieviešu atbilstošu pārstāvniecību vadošajos amatos.

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs, saskaroties ar Eiropas Savienības ziņojumiem, nekad neuzticieties etiķetei, bet vienmēr apskatieties iepakojuma saturu. Izrādās, ka šie ziņojumi ir par vienoto tirgu, tirdzniecību un darbavietu pārcelšanu no ekonomikām, kurās ir augstāks atalgojums, uz ekonomikām, kurās ir zemāks atalgojums. Tomēr viens referents nav palaidis garām iespēju apskatīt vēl vienu ieganstu turpmākai imigrācijai ne tikai Eiropā, bet ar nepārprotamu darbinieku piesaistīšanu no valstīm, kas atrodas ārpus Eiropas.

Correia de Campos ziņojums norāda uz kvalificētu darbinieku un sezonas strādnieku — kas ne vienmēr ir pazīstami ar savām pārmērīgajām kvalifikācijām — pieplūdumu, no kā Eiropas ekonomika gūst labumu. Cilvēki netiek uzskatīti par cilvēciskām būtnēm, bet gan par pārvietojamiem ražošanas elementiem. Kvalificētu darbinieku ievešana no trešajām valstīm nabadzīgajām valstīm nozog cilvēkus, kurus viņi nevar atļauties zaudēt.

Turklāt, Eiropā ievedot cilvēkus no trešajām valstīm, ar viņiem kopā tiek ievesta daļa trešo valstu. Viņus nevar pārvērst par eiropiešiem, piemērojot nelielu daļu kultūras. Cilvēki nerodas no dažādām kultūrām, — dažādas kultūras rodas no dažādiem cilvēkiem.

  Lara Comi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, dāmas un kungi, es piekrītu šajā Eiropas Komisijas paziņojumā ietvertajām vadlīnijām, kas tika sagatavotas kā atbilde profesora Monti pagājušā gada maija ziņojumam.

Šī tirgus iedzīvināšanai ir svarīgi divi aspekti — pārvaldība un partnerība. Patiešām, lai to padarītu efektīvāku un konkurētspējīgāku, ir nepieciešama politiska augsta līmeņa vadība. To var arī sasniegt, demokrātiskāk izmantojot visu Eiropas sistēmu. Mūsu paustajām nostājām, lēmumiem un likumiem ir jābūt pieņemtiem dažādu Eiropas iestāžu cieši koordinētas sadarbības rezultātā.

Turklāt Parlamenta lomu attiecībā uz tiesību aktu par vienoto tirgu izstrādi var stiprināt vēl vairāk. Lisabonas līgums šajā virzienā jau ir devis lielu ieguldījumu: tas ir izveidojis jaunus noteikumus, lai Parlamentam nodrošinātu lielāku varu, taču ar to vien nepietiek. Es īpaši domāju par tām lietām, par kurām Parlaments ir paudis stingru un skaidru nostāju, kas tomēr atšķiras no Padomes un dalībvalstu valdību nostājas.

  Catherine Stihler (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, šīs debates ir svarīgas, jo, padarot vienotā tirgus darbību efektīvāku, mums ir iespēja radīt ekonomikas izaugsmi, kas sekmē darbavietu radīšanu. Es biju gandarīta, ka par sociālās klauzulas jautājumu tika panākta vienošanās. Līdzsvars starp tirgiem un mūsu sociālajām vērtībām ir ārkārtīgi svarīgs; ja šis princips tiktu pazaudēts, tas radītu lielus zaudējumus.

Runājot par digitālo programmu: kaut arī daudzas dalībvalstis progresē, diemžēl daudzas citas to uzskata par mazsvarīgu. Ja dalībvalstis šo programmu neīsteno, no tā cieš visas ES konkurētspēja. Kāds spiediens būtu jāizdara, lai nodrošinātu, ka neviens ES pilsonis, lai kur viņš vai viņa arī dzīvotu, neatpaliktu šajā digitālajā revolūcijā, kas mums ir visapkārt?

Visbeidzot, runājot par publisko iepirkumu, es Komisijas priekšlikumus vērtēju atzinīgi. Tomēr — kā lai mēs nodrošinām, ka mūsu darba kārtības centrā ir inovatīvs publiskais iepirkums?

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, iecere par lielākas nodarbinātības vai vairāk darbavietu radīšanu Eiropas pilsoņiem ir būtiska. Vispirms ir jāsaprot, ka šīs iniciatīvas centrālajam elementam ir jābūt pilsoņiem, vienalga, vai tas attiecas uz patērētāju tiesībām vai komunikāciju stratēģijām, vai autortiesībām, vai pārrobežu darbību vides uzlabošanu starptautiskajiem mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kas ir ikkatras ekonomikas mugurkauls.

Lai palielinātu mobilitāti, mums jāpaātrina profesionālo kvalifikāciju atzīšanas process, vienlaicīgi ņemot vērā koplīgumus. Es arī uzskatu, ka ir ļoti svarīgi visās dalībvalstīs īstenot vienādus likumus, atbilstošu sociālo aizsardzību — atkārtoju, sociālo aizsardzību — un cīņu pret sociālo atstumtību.

Priekšsēdētāja kungs, visbeidzot es gribētu pateikt, ka šo elementu iekļaušana Eiropas kvalifikāciju programmā dos patiesu labumu pilsoņiem, kā arī būs efektīvs mehānisms darba ņēmēju mobilitātei.

  María Irigoyen Pérez (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, paldies par jūsu runām, un es jums piekrītu, ka mums jāuzklausa pilsoņi un jāatjauno viņu uzticība Eiropas projektam. Tāpēc šī diena varētu būt lieliska attiecībā uz Eiropu un Eiropas sociālo integrāciju. Tāpēc, pieņemot šos ziņojumus, mēs ne tikai virzāmies uz vienotā tirgus atdzīvināšanu, kas ir būtiski, lai atrisinātu pašreizējo ekonomikas krīzi, bet arī reaģējam uz pilsoņu prasībām, kuri vēlas lielāku Eiropu un stiprākas sociālās tiesības.

Eiropai ir jāreaģē uz jauniem globālajiem izaicinājumiem, pārvēršot Eiropas ekonomiku ārkārtīgi konkurētspējīgā sociālajā tirgus ekonomikā un lielā mērā veicinot izaugsmi, kas rada vairāk un labākas darbavietas. Tomēr šis mērķim būtu jāpamatojas uz sociālās klauzulas iekļaušanu visos ar iekšējo tirgu saistītajos tiesību aktos, mūsu uzmanības centrā izvirzot iedzīvotājus un tā stiprinot viņu sociālās tiesības.

Visbeidzot, es gribētu lūgt Komisiju pēc iespējas ātrāk iesniegt šos priekšlikumus.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, protams, vienotais tirgus dalībvalstīm ir ļoti svarīgs tā progresa dēļ, ko tās ir panākušas ekonomikā. Nākotnē tas būs ļoti svarīgi, it sevišķi tādām valstīm kā manējā, kuras centīsies izkļūt no ekonomikas lejupslīdes.

Es uzskatu, ka vienotajam tirgum ir vajadzīgas divas lietas: viena ir lielāka sabiedrības, sevišķi MVU, informētība par tā iespējām, un, otrkārt, ir jālikvidē šķēršļi, ka kavē tā progresu.

Pirmkārt, elektroniskās komercijas attīstības absolūts priekšnoteikums ir liela ātruma platjosla. Otrkārt, Eiropas enerģētikas vienotajam tirgum ārkārtīgi svarīgs ir Eiropas „supertīkls”, kas ir ilgtermiņa projekts. Treškārt, inovāciju jomā mums būs vajadzīgs ciešākai sadarbībai atbilstošs Eiropas patents, uz kuru atsaucās Győri kundze, un arī izcilības centri universitātēs, kuriem tiek sniegts neatkarīgs vērtējums.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL). – (PT) Priekšsēdētāja kungs, pieredze ir rādījusi, ka starp konkurenci un sociālo un darba ņēmēju tiesību aizsardzību nav līdzsvara. Šodien vienotā tirgus liberalizācijas vārdā palielinās privatizācija un pieaug tās radītais bezdarbs, darbavietas kļūst riskantākas un pakalpojumi daudzos gadījumos — mazāk pieejami patērētājiem. Ir ļoti daudz piemēru, tajā skaitā arī manā valstī, Portugālē, kur transporta, pasta pakalpojumu un komunikāciju nozares liberalizācijas dēļ tagad ir pasliktinājusies pakalpojumu kvalitāte, ir nodarbināti mazāk cilvēku un darbi ir kļuvuši nedrošāki. Tāpēc mēs sakām, ka ir svarīgi visos šajos procesos aizsargāt sociālās klauzulas. Galvenā problēma ir tā, ka to neievēro ne valdības, ne pati Komisija, ne Padome, kā 25. maijā skaidri norādīja Padomes apspriede.

  Olga Sehnalová (S&D). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, es cieši uzskatu, ka pilsoņu informētība un uzticība ir svarīgākā lieta, lai vienotais iekšējais tirgus gūtu panākumus. Protams, cita starpā, tā priekšnoteikums ir pieejami un pilsoņiem saprotami paziņojumi. Es gribētu aicināt Komisiju nopietni padomāt par to, kā tā pilsoņiem izskaidros savus plānus. Sabiedriskā apspriešana par pašu vienotā iekšējā tirgus dokumentu parādīja, ko cilvēki vēlas un ko viņi uzskata par galvenajiem Eiropas integrācijas vājajiem punktiem. Lielākā daļa cilvēku kā galveno prioritāti norādīja 48. priekšlikumu, saskaņā ar kuru Komisija apņemas stiprināt konsultācijas un dialogu ar pilsonisko sabiedrību. Tiesību aktu izstrādes procesā tā īpašu uzmanību pievērsīs patērētājiem. Es ticu, ka sabiedriskās apspriešanas rezultāti šajā gadījumā būs vienlīdzīgi.

Nobeigumā es gribētu pateikties un apsveikt visus referentus, un jums, komisār Barnier, vēlēt visu labāko šī darba turpmākai veikšanai.

  Anna Maria Corazza Bildt (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, ir laiks reālo ekonomiku atkal izvirzīt Eiropas darba kārtības centrā un atjaunot pilsoņu ticību mūsu kopējam tirgum. Vienotā tirgus iedzīvināšana Eiropai sniedz vēsturisku iespēju atkal pievērsties uzņēmējdarbībai. Izmantosim to!

Vislabākais veids, kā veicināt sociālu Eiropu, ir radīt darbavietas, un tieši tas ir Vienotā tirgus akta mērķis. Tāpēc mēs cenšamies izvairīties no šī svarīgā akta noklusēšanas un globālajā tirgū palielināt Eiropas konkurētspēju, un stimulēt darbavietu radīšanu. Es neatbalstīju centienus ieviest nevajadzīgus noteikumus un papildu birokrātiju vai jautājumus, piemēram, sociālo klauzulu. Es atbalstīju vienprātību attiecībā uz plašu pilnvaru piešķiršanu Komisijai, lai varētu virzīties tālāk.

Tagad ir īstais brīdis, lai rīkotos. Visām ES iestādēm, ieinteresētajām pusēm un Padomei būtu jāuzņemas kopēja atbildība par progresu tādu jautājumu īstenošanā kā preču tiesību aktu kopums, Pakalpojumu direktīva un Mazās uzņēmējdarbības akts, kā arī jāveicina uzticība elektroniskajai komercijai.

Visbeidzot, es ceru, ka Eiropas ekonomikas pīlārs — mazumtirdzniecība — arī būs viens no galvenajiem politiskās darba kārtības jautājumiem.

  Sylvana Rapti (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, komisār Barnier, vai jūs saprotat, ka jūsu rokās atrodas Eiropas nākotne? Manuprāt, šodienas debates ir ārkārtīgi svarīgas Eiropas Savienības nākotnei, Eiropas pilsoņu nākotnei un eiro nākotnei. Eiropas pilsoņiem 27 dalībvalstīs ir ļoti grūti izturēt un izprast viņiem piemērotos taupības pasākumus, ja viņi nesaprot iekšējā tirgus vērtību un nozīmi. Tāpēc šodien es uzskatu, ka šīs debates izlems, vai nākošgad vienotā tirgus 20. gadadiena būs svinības vai piemiņas brīdis.

Es uzskatu, ka pilsoņi, uzņēmumi un pārvaldība veido trijstūri. Tam ir jābūt vienādmalu trijstūrim. Pašreizējā situācijā pilsoņu „mala” ir ārkārtīgi vāja. To var labot tikai ar horizontālās sociālās klauzulas palīdzību, kas ir par iemeslu tam, kādēļ mēs to pieprasījām, kas ir par iemeslu tam, kādēļ mēs cenšamies panākt kompromisu. Visbeidzot, Delors kungs teica, ka iekšējo tirgu neviens nevar iemīlēt. Tas būtu jāpadara pievilcīgs.

  Michel Barnier, Komisijas loceklis. – (FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, esmu ļoti pateicīgs jums visiem par jūsu kvalitatīvajām runām attiecībā uz dažādiem viedokļiem. Es ļoti uzmanīgi klausījos visā, kas jums bija sakāms, jūsu paustajā piesardzībā un arī, kopumā ņemot, — un es to ļoti labi apzinos, jo tas ir kas tāds, kas mums ir nepieciešams — jūsu paustajā iedrošinājumā un atbalstā mūsu pieejai.

Es gribētu atkārtoti pateikties trim referentiem — Kalnietes kundzei, Buşoi kungam un Correia de Campos kungam — un pateikt Kožušník kungam, ka viņš pareizi uzsvēra Harbour kunga svarīgo lomu šajās debatēs, jo tas nebija iepriekšzināms secinājums — un es gribētu pateikties referentiem, kuri runāja —, ka 11 komitejas varētu strādāt kopā. Šo holistisko un globālo pieeju ieteica Grech kungs un Monti kungs, un vienlaikus to pašu darbu, dāmas un kungi, veica arī Komisija priekšsēdētāja Barroso vadībā. Mēs kopā ar 12 citiem komisāriem strādājām, lai noformulētu šos 50 priekšlikumus un lai nākošnedēļ visbeidzot noteiktu vienotā tirgus modernizācijas 12 instrumentus un 12 simboliskus priekšlikumus šiem instrumentiem.

Pirms brīža Zwiefka kungs runāja par utopiju, piesaucot dibinātājus. Es atceros, ko teica viens no šiem dibinātājiem — Jean Monnet kungs —, kad 1950. gadā tika sperts pats pirmais solis vienotā tirgus virzienā, pirmo reizi apvienojot ogles un tēraudu. Viņš teica: „Es neesmu nedz pesimistiski, nedz optimistiski noskaņots, esmu diezgan pārliecināts.” Dāmas un kungi, es uzskatu, ka šodien — un šeit atkārtoju jau iepriekš teikto —, ja uzmanīgi ieklausās sabiedrībā un uzklausa tās pretenzijas un bažas, redzot, kā liela daļa sabiedrības cieš, redzot darba un izaugsmes trūkumu, ir laiks atjaunot pārliecību, it sevišķi ekonomikas un izaugsmes jomās. Turklāt Thun kundze nupat atsaucās uz šo Eiropas apņemšanos. Es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi, pateicoties ļoti konstruktīvajam darbam, ko jūs paveicāt kopā ar dažādām komitejām un dažādām grupām, nonākt — vismaz es ceru, ka tā notiks, — pie balsojuma, kas paustu šo apņēmību un kas Padomei un arī Komisijai būtu jāņem vērā. Jebkurā gadījumā — šis atbalstošais darbs, ko jūs kopīgi paveicāt, ļauj man būt drošam par savu apņēmību, un es jūtu, ka mani iedrošina četrus mēnešus ilgo publisko debašu par Vienotā tirgus aktu panākumi — jo, kā atceros, mēs saņēmām 850 ieteikumus —, kā arī fakts, ka pati Eiropadome ir sūtījusi signālu par atbalstu mūsu pieejai.

Tādā veidā Komisija identificēs savus priekšlikumus, par kuriem tai nākamo 12 mēnešu laikā jāizveido tiesību akti, un es ceru, ka mēs — Padome, Parlaments un Komisija — tos varēsim īstenot 2011. un 2012. gadā.

Dāmas un kungi, kā jau redzat, mēs — Komisija — ar jūsu tiesību aktu palīdzību radām ļoti daudz noteikumu. Pašlaik es strādāju pie atgriezeniskiem vai preventīviem noteikumiem par mācībām, kuras būtu jāgūst no finanšu krīzes. Šeit saistībā ar Vienotā tirgus aktu mūsu mērķis ir izveidot proaktīvu un dinamisku regulējumu un pēc Juvin kunga un Auconie kundzes ieteikuma iekšējo tirgu pārvērst par to, kam tam jābūt: iespēju telpu, kaut ko vairāk nekā tikai ierobežojumu telpu, par ko to uzskata mazie un vidējie uzņēmumi un pilsoņi.

Iedzīvotāji ir patērētāji, un mēs strādāsim, lai nodrošinātu viņu patērēto produktu drošību un atceltu diskriminējošos šķēršļus. Iedzīvotāji ir darba ņēmēji, un mēs strādāsim pie tā, lai tiktu atzītas profesionālās kvalifikācijas un ārvalstīs tiktu ievērotas darba ņēmēju sociālās tiesības. To ieteica Jaakonsaari kundze un Gebhardt kundze. Iedzīvotāji izmanto sabiedriskos pakalpojumus. Šo problēmu ir minējuši daudzi no jums, it sevišķi Triantaphyllides kungs, turklāt es Castex kundzei, kura nupat runāja, ieteiktu rūpīgi izlasīt — ko viņa, bez šaubām, jau ir izdarījusi — mana kolēģa Almunia kunga priekšlikumu par Monti-Kroes paketes pārskatīšanu. Manuprāt, tas ietver jaunas un atklātas atbildes attiecībā uz sabiedrisko pakalpojumu kvalitāti un to pieejamību. Turklāt iedzīvotāji ir taupītāji un aizņēmēji, un es nupat izklāstīju noteikumus attiecībā uz vienoto integrēto hipotēku tirgu.

Neskaitot iedzīvotājus, vēl ir uzņēmumi, kuri rada darbavietas. Creutzmann kungs, Karas kungs un Corazza Bildt kundze nupat runāja par konkurences nepieciešamību, sevišķi mazo un vidējo uzņēmumu gadījumā. Mēs strādāsim pie labvēlīgākiem grāmatvedības un finanšu noteikumiem, pie Manders kunga minētā inovāciju, patentu un autortiesību progresa, pie piekļuves investīcijām un arī, manuprāt, pie valsts un privātajām partnerībām. Es gribētu pateikties Vergnaud kundzei par viņas atbalstu mūsu koncesiju projektam.

Mums ir jāuzlabo iekšējā tirgus pārvaldība. Schwab kungs par savstarpējo atvērtību nupat pateica ko ļoti svarīgu, un mēs ar kolēģiem Komisijā centāmies pie tā strādāt. Šī savstarpējā atvērtība attiecas uz dažādu direktīvu novērtēšanu.

Kā jūs jau zināt, es šobrīd katrā valstī veicu katra pakalpojuma novērtējumu, kas ir saistīts ar Pakalpojumu direktīvu, ko nupat minēja Handzlik kundze un Roithová kundze, un ir redzamas skaidras nodalīšanās pazīmes. Dažreiz, izmantojot Pakalpojumu direktīvu, Profesionālās kvalifikācijas direktīvu un Elektroniskās komercijas direktīvu, attiecībā uz kādu atsevišķu darba ņēmēju vai arhitektu rodas spirāles efekts.

Schwab kungs, es gribētu strādāt pie nepieciešamās tirgu savstarpējās atvērtības.

Løkkegard kungs un Grech kungs minēja arī komunikāciju. Pirms notiek komunikācija, ir kaut kas jāizdara, un, kad kaut kas ir izdarīts, tas ir jāizskaidro tā, lai pilsoņi saprastu, kas ir izdarīts. Tāpēc es iekšējā tirgus sistēmā ļoti lielu nozīmi piešķiru tiem instrumentiem, kas Eiropu tuvina pilsoņiem: SOLVIT sistēmai, kas jau sāk veiksmīgi darboties, iekšējā tirgus informācijas sistēmai (IMI), centrālajiem kontaktpunktiem, vietnei „Tava Eiropa” un forumam, kuru minēja Grech kungs, lai uzlabotu dialogu starp visām ieinteresētajām pusēm un pilsonisko sabiedrību.

Nobeigumā, priekšsēdētāja kungs, es gribētu visiem atgādināt dažus uzskatus, kas manam darbam, kurš man ar jūsu atbalstu tika uzticēts, visu pilnvaru laiku ir kalpojuši kā vadlīnijas.

Tā kā mēs runājam par ekonomiku un nodarbinātību, sākšu ar savu galveno pārliecību. Dāmas un kungi, pārējā pasaule nestāv un mūs negaida. Atsevišķās jomās tā attīstās daudz ātrāk nekā mēs. Mēs nedrīkstam stāvēt un noskatīties uz savu nākotni. Mums, eiropiešiem, jābūt mūsu pašu nākotnes dzinējspēkam. Turklāt galvenais arguments, dzinējspēks, kas mūs mums liek pašiem būt savas nākotnes veidotājiem, ir vienotais tirgus. Pirms pāris dienām es biju Ķīnā. Mūs tur ciena, jo mēs esam tirgus ar 500 miljoniem patērētāju un pilsoņu. Aicinu arī turpmāk censties apvienot savus līdzekļus un stiprināt mūsu kodolu — vienoto tirgu.

Vienotais tirgus ir mūsu ekonomikas stūrakmens, platforma. Ja tas darbosies efektīvi, viss, ko mēs tajā izveidojām uzņēmumiem paredzēto privāto iniciatīvu vai vietējo, valstu un Eiropas publisko iniciatīvu veidā, darbosies labāk. Kāpēc mēs, piemēram, cīnāmies, lai atjaunotu patentu jautājumu, kas pēdējos 30 gadus ir bijis strupceļā? Iemesls ir tāds, ka visas publiskās un privātās iniciatīvas tādās jomās kā inovācijas un radīšana ir kļuvušas vājākas, daudz vājākas Eiropas patenta trūkuma dēļ vai tāpēc, ka mūsu patenti maksā 10 reizes vairāk nekā ASV. Tāpēc šai platformai ir efektīvi jādarbojas. Tā ir šī jautājuma būtība un, līdzko tas notiks, mēs uz šī pamata varēsim veiksmīgāk izveidot daudz iniciatīvu.

Otrkārt, es uzskatu, ka ir pienācis laiks strādāt pie atjauninātas izaugsmes. Šeit es gribētu paust savu piekrišanu Turunen kundzei, kura nupat aicināja veicināt dažādu veidu izaugsmi. Izaugsmei, kas radīsies no šīs krīzes, un šeit Turunen kundzei ir taisnība, ir jāatšķiras no iepriekšējās izaugsmes: vairāk jāciena dabas resursi, dabīgā vide, kura nav nedz par brīvu, nedz neizsmeļama, un mēs šos mērķus īpaši iekļausim publiskā iepirkuma jaunajā kodeksā vai jaunajos noteikumos, kā arī nodokļu sistēmā, kam jāveic savs uzdevums videi draudzīgākas izaugsmes sasniegšanā.

Treškārt, dāmas un kungi, es uzskatu, ka bez inovācijām vai sociālās kohēzijas ilgtspējīga saimnieciskās darbības attīstība nevar pastāvēt. Tas ir tas dinamiskais kompromiss, arī nodokļu sistēmas jomā, ko minēja Canfin kungs un ieteica Monti kungs. Gan Canfin kungs, gan Cofferati kungs minēja šo jautājumu, bet Toia kundze pirms brīža minēja tematu, kas būs iekļauts priekšlikumos attiecībā uz Vienotā tirgus aktu, proti, nozares, kurai es ticu, — sociālās uzņēmējdarbības attīstība.

Ceturtkārt, es uzskatu — un šeit es atkārtoju —, ka, ja mēs gribam uzvarēt konkurences cīņās, svarīga ir ikkatra mūsu teritorija, neskatoties uz to, cik tā ir vāja vai cik tālu tā atrodas no Briseles. Katrs uzņēmums var uzvarēt savā cīņā, pat vismazākais, un mums tam jāpalīdz to izdarīt. Visbeidzot, visi mūsu pilsoņi, pat visvājākie, tie, kurus dažreiz atstumj fizisku trūkumu dēļ, ja vien viņi saņem pamudinājumu un atbalstu, var uzvarēt paši savās konkurences cīņās.

Piektkārt, saistībā ar notikumiem pasaulē es uzskatu, ka mūsu mērķis — un to es uzsveru — ir kļūt par starpniekiem, nevis par vērotājiem. Turklāt mums nebūtu jāpriecājas tikai par to, ka Eiropa ir patēriņa kontinents. Eiropai turpmāk jābūt kontinentam, kurā pastāv ražošana, nevis tikai pakalpojumi, kā arī reģionam, kurā mēs saglabājam ražošanas bāzi: tāds ir arī vairāku priekšlikumu mērķis, kurus mēs izveidosim attiecībā uz ilgtermiņa investīcijām.

Godājamie deputāti, pirms kļuvu par komisāru, es jums izklāstīju savu divkāršo mērķi. Tas nav mainījies, un tāds paliks līdz manu pilnvaru beigām. Mēs atjaunosim mums nepieciešamo finanšu tirgu darbību, lai tā kalpotu reālajai ekonomikai, nevis otrādi, kā tas ir bijis pēdējos 15 gadus. Nevis uzņēmumiem jāstrādā tirgu labā, bet gan finanšu tirgiem, kuri tiek labāk pārvaldīti un uzraudzīti, ir jākalpo reālajai ekonomikai. Mūsu mērķis ir reālajā ekonomikā, proti, lielajā vienotā tirgū, atjaunot izaugsmi un cilvēku progresu. Iesaku nākamnedēļ izlasīt Vienotā tirgus akta projektu, kas varbūt nav ideāls un ko, bez šaubām, var uzlabot, un ko ierosināja Eiropas Komisija, ņemot vērā jūsu debates un arī šo divkāršo mērķi: panākt, ka tirgus atkal kalpo ekonomikai, kā arī panākt ekonomikas izaugsmi un cilvēku progresu.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu pateikties visiem šo debašu dalībniekiem. Manuprāt, tās ir ārkārtīgi svarīgas divu aspektu dēļ. No vienas puses, jūs apstiprinājāt prezidentvalsts Ungārijas pārliecību, ka iekšējam tirgum ir milzīga nozīme Eiropas Savienības ekonomikas izaugsmes veicināšanā un jaunu darbavietu radīšanā. Otrs lielais ieguvums no šīm debatēm tāds, ka tika izteikts ļoti daudz domu un ideju, kuras mēs varēsim ietvert arī Padomes darbā. Komisija acīmredzami ir paveikusi lielu daļu šī darba. Protams, arī tai vēl būs daudz darāmā. Padome vēlas šī specifiskā tiesību akta pieņemšanā cieši sadarboties ar Parlamentu. Tāpēc saku lielu paldies visiem, kuri līdz šim šajā procesā palīdzēja — gan referentiem, gan Iekšējā tirgus un patērētāju aizsardzības komitejas locekļiem, gan tiem, uz kuru iesaistīšanos mēs ceram arī turpmāk.

Kā jau daudzreiz tika minēts, prezidentvalsts Ungārija atbalstīja stipras Eiropas mērķi. Tāda ir arī prezidentvalsts Ungārijas devīze. Turklāt mēs vienmēr sakām, ka mēs domājam par stipru Eiropu, kuras īstenotās politikas centrā ir pilsoņi, ļaudis, un mēs nedrīkstam to izlaist no redzesloka arī tad, kad domājam par vienoto tirgu.

Es gribētu atsevišķi parunāt par šajās debatēs visplašāk apspriestajiem jautājumiem. Pirmais ir mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) situācija. Tiem patiešām ir galvenā loma iekšējā tirgū, un tāpēc mēs plānojam darīt visu, lai tos padarītu redzamus. Daļēji tas nozīmē, ka MVU būs vieglāk piekļūt finansēm, tiks samazināti administratīvie šķēršļi un nodrošināta vienkāršota piekļuve publiskajiem iepirkumiem. Mēs lielu nozīmi piešķiram Mazās uzņēmējdarbības aktam, kas maijā nonāks Konkurētspējas padomes darba kārtībā. Mēs arī plānojam pieņemt lēmumus attiecībā uz šo jautājumu.

Vēl viens līdzīgs temats ir digitālā programma. Arī par to šodienas debatēs tika ļoti daudz runāts. Mēs visi zinām, ka šajā jomā ir milzīgs neizmantots potenciāls. Mums ir jāuzlabo bezpapīra pārvaldes un uzņēmumu darījumu iespējas un apstākļi. Šim nolūkam kalpo elektroniskās komercijas un elektroniskās pārvaldes iniciatīvas, bet plašākā mērogā es uzskatu, ka Patērētāju tiesību direktīvas mērķis ir arī mudināt pārrobežu darījumu veikšanu, pamatojoties uz vienotu Eiropas noteikumu kopumu. Šeit es varētu arī minēt Pakalpojumu direktīvas īstenošanu, kas ietekmē ievērojamu iekšējā tirgus daļu, kurā svarīgs elements ir vienkāršota elektroniskā administrācija.

Treškārt es gribētu minēt to, ka, manuprāt, iekšējā tirgus pabeigšana nav iespējama bez enerģētikas un transporta infrastruktūras izveides un pilnveidošanas. Pirmajos trīs mēnešos prezidentvalsts Ungārija jau veltīja īpašu uzmanību vienotā enerģētikas tirgus realizācijai. Šajās debatēs vairāki deputāti minēja arī infrastruktūrai paredzētās obligācijas. Mēs ar interesi gaidām sabiedriskās apspriešanas rezultātus saistībā ar šo jautājumu. Vēl viens jautājums, kam līdz šim esam pievērsuši lielu uzmanību, ir arī intelektuālā īpašuma tiesības. Arī savā ievadrunā es minēju Eiropas patentu sistēmu, un es ticu, ka pēc tam, kad būs sākusies ciešāka sadarbība, mēs kopīgi varēsim izveidot tās saturu, bet Konkurences padomē, kas notiks maijā, varēsim panākt lielāko iespējamo progresu attiecībā uz noteikumu īstenošanu. Turklāt es arī ceru, ka mēs varēsim panākt vienošanos.

Visbeidzot, es gribētu runāt par sociālajiem aspektiem. Tas ir jautājums, kas šodienas debatēs radīja vislielāko interesi un plenārsēžu zālē arī izraisīja visvairāk emociju. Es uzskatu, ka Komisijā un arī Parlamentā par bija ļoti dedzīgas debates, un esmu pārliecināts, ka tāpat notiks arī Padomē.

Kā jau teicu iepriekš, mums ir vajadzīga stipra Eiropa, kuras centrā ir cilvēciskais faktors. Es domāju, ka tas skaidri parāda prezidentvalsts Ungārijas pieeju šim jautājumam, taču mēs to varam darīt tikai līdzsvarotā veidā un, ņemot vērā visus aspektus. Tas ir, ja centrā izvirzām cilvēcisko faktoru, tad svarīgākais uzdevums pavisam noteikti ir darbavietu radīšana, jo, ja mēs varam nodrošināt, ka ikviens, kurš vēlas strādāt, to var darīt, es uzskatu, ka mēs nevaram saviem pilsoņiem piedāvāt ko vairāk.

Vēl viena lieta ir tā, ka mēs visi apzināmies, ka Eiropas sociālais modelis, Eiropas sociālā tirgus ekonomika tiek pakļauta izvērtēšanai. Mūsu kopīgajās interesēs ir to aizsargāt. Protams, visās 27 dalībvalstīs nav vienota modeļa, jo mēs visi to īstenojam atšķirīgi. Mums jābūt arī reālistiskiem. Šis modelis tiek pakļauts izvērtēšanai: ES konkurētspēja, dalībvalstu konkurētspēja ir atkarīga no tā, vai mēs šo sociālo modeli varam piemērot 21. gadsimta izaicinājumiem. Šī iemesla dēļ mēs to nevaram uzskatīt par kaut ko neaizskaramu, bet gan par kopīgi aizsargājamu, vienlaikus to pielāgojot 21. gadsimtam.

Visbeidzot, bieži tika minēta arī mobilitāte. Es uzskatu, ka šī ir joma, kurā mēs visātrāk un visvieglāk varam panākt progresu, un mēs katrā ziņā gribētu maijā paredzētajā Konkurētspējas padomē par to pieņemt lēmumus.

Visbeidzot, prezidentvalsts Ungārijas iecere bija nodrošināt lielāko iespējamo vienotā tirgus pārredzamību, un mēs esam gatavi uzņemties tā īstenošanu augstākajā līmenī. Šajā sakarā mēs paļaujamies uz Komisijas locekļiem un priekšsēdētāju, kā arī uz Eiropas Parlamenta deputātiem un priekšsēdētāju.

  Sandra Kalniete, referente. – (LV) Priekšsēdētāja kungs, nobeidzot šo ļoti auglīgo diskusiju, vēlos uzsvērt, ka šī diskusija parādīja, ka mēs, Eiropas Parlamenta deputāti, apzināmies atbildību eiropiešu priekšā par ekonomikas atdzīvināšanu un jaunu darba vietu radīšanu. Vienotā tirgus konsolidācija ir tikpat nozīmīga ekonomikas atdzīvināšanai kā abas pārējās iniciatīvas: ekonomiskās pārvaldības nostiprināšana un „Stratēģija 2020”. Mums ir jāpaceļ vienotā tirgus politiskais profils. Gan politiķiem, gan sabiedrībai kopumā ir jāsaprot tā nozīme, tāpēc ļoti svarīgs elements vienotā tirgus atdzīvināšanā ir komunikācija — komunikācija ar biznesu, komunikācija ar eiropiešiem un arī komunikācija trīs institūciju starpā. Es priecājos, ka mēs esam vienoti savā nolūkā atdzīvināt un apvienot Eiropas tirgu un to nostiprināt.

  António Fernando Correia De Campos , referents. – (PT) Priekšsēdētāja kungs, es gribētu sākt, izsakot pateicību ikvienam šo ārkārtīgi vērtīgo debašu dalībniekam. Tomēr man nebija laika izlasīt savas runas pēdējo daļu, kas būtībā bija pateicība komisāram Barnier. Nav labāks veids, kā viņam pateikties, kā atkārtojot viņa runas pirmo teikumu. Viņš teica, ka Eiropai ir laiks pacelt latiņu un nesniegt cilvēkiem tikai sliktas ziņas. Es jums, komisāra kungs, lielā mērā piekrītu un es jums gribētu pateikt, ka Parlaments savu darbu ir paveicis labā laikā un ir gatavs cilvēkiem paziņot labas ziņas.

  Cristian Silviu Buşoi, referents. – Priekšsēdētāja kungs, es gribētu jums visiem pateikties par iesaistīšanos šajās debatēs un par jūsu pozitīvajām piebildēm. Es arī gribētu apsveikt savus kolēģus — Kalnietes kundzi un Correia De Campos kungu — par viņu labo darbu.

Mums ir iesniegti trīs ziņojumi, kas ir vairāku mēnešu smaga darba rezultāts. Neskatoties uz grūtībām, ar kurām mēs saskārāmies, esmu gandarīts par sasniegtajiem rezultātiem. Mēs esam noteikuši pareizos izaicinājumus un dzīvotspējīgu risinājumu kopumu. Tie arī skaidri parāda Eiropas Parlamenta apņemšanos padziļināt un stiprināt vienoto tirgu.

Es cieši uzskatu, ka šie trīs ziņojumi būs vērtīgs papildinājums plašajai sabiedriskajai apspriešanai, ko rīkoja Komisija un kā rezultātā tika saņemti gandrīz 750 priekšlikumi. Es atzinīgi vērtēju interesi, ko par Vienotā tirgus aktu ir izrādījuši uzņēmumi, atsevišķas personas, NVO un valsts iestādes, jo ir ļoti svarīgi, ka mums ir liela vienprātība par pasākumiem, kuri būtu jāīsteno vienotajā tirgū atbilstoši mūsu iedzīvotāju un uzņēmumu cerībām.

Esmu gandarīts, redzot, ka Komisija patiešām aktīvi darbojas un ka dažas iniciatīvas jau tiek izstrādātas. Man nav šaubu, ka Komisija atbilstoši ņems vērā Eiropas Parlamenta viedokli, jo beigās svarīgākais jautājums ir par to, vai mēs varam būtiski mainīt savu rīcību un savus centienus. Mana atbilde ir „jā”, bet, lai to darītu, mums ir vajadzīga drosme, nevis kautrība. Mums ir jārīkojas nekavējoties, nevis pēc pāris gadiem. Mums visiem savos centienos jāstrādā kopā, nevis veicot atsevišķas izolētas darbības. Ir laiks rīkoties.

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs, de Jong kungs šajās debatēs teica, ka mani komentāri attiecībā uz kolēģim uzdoto jautājumu bija nepiemēroti. Es nedomāju, ka ir neatbilstoši uzdot jautājumu par Parlamenta deputāta ietekmi uz šo iestādi.

Vai varu palūgt klusumu, lai es varētu pateikt savu sakāmo?

Nav godīgi, ka šajā Parlamentā kādu cilvēku var kritizēt par jautājuma uzdošanu. Atbilde uz šo jautājumu netika sniegta, bet tas būtu jādara. Tā vietā mans kolēģis sniedza atbildi par darbavietām Vestmidlendā. Vai viņam līdz ar to varētu atgādināt, ka ES subsidēja darbavietas Raitonas rūpnīcā Koventrijā?

  Priekšsēdētājs. – Debates ir slēgtas.

Balsošana: 2011. gada 6. aprīlī.

Balsošana par Komisijas paziņojumu par publisko iepirkumu notiks nākamajā sesijas sanāksmē.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Šis priekšlikums, apvienojot vairākas direktīvas, vienkāršo likumdošanu. Patiesībā tas likumus padara skaidrākus un saprotamākus, un uzņēmumiem un patērētājiem ir vieglāk tiem pielāgoties. Es uzskatu, ka tas būs veids, kā iekšējam tirgum dot jaunu stimulu, un, es ceru, arī reģioniem ar vājākām ekonomikām to izmēra, attāluma un ekonomiskās atkarības no maza produktu daudzuma dēļ, kā tas ir visattālāko reģionu gadījumā. Kopumā ņemot, ir nepieciešami pasākumi, lai risinātu pieprasījuma samazināšanās problēmu, kas rodas pārrobežu pirkumu dēļ, un ir svarīgi nodrošināt, ka no šī tiesību akta iegūst tādi reģioni kā Azoru salas. Izolētāki reģioni vairāk vēlas redzēt, kā tiek izvesti daudzi to produkti. To uzņēmumiem ir vajadzīga piekļuve saprotamiem tiesību aktiem, bet to patērētājiem vajadzīga piekļuve plašam preču klāstam par konkurētspējīgāku cenu. Harmonizētas likumdošanas gadījumos tādās jomās kā informācijas sniegšana pirms līguma noslēgšanas, ko ietver šis jaunais priekšlikums, viens veids, kā turpmāk celt uzticības līmeni produktiem no visattālākajiem reģioniem — un tā uzlabot to pieejamību un patēriņu iekšējā tirgū —, būs to tēla uzlabošana ar kvalitātes sertifikātu palīdzību, ieviešot īpašus pasākumus šim mērķim.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – (RO) Ekonomikas un finanšu krīze, kas vēl nav beigusies, mums ir parādījusi, ka, ja mēs attālināmies no ekonomikas būtiskākā mērķa — nodrošināt pilsoņu labklājību —, mēs riskējam visu sabiedrību novest pie sabrukuma. Tas attiecas arī uz vienoto tirgu. Mēs nedrīkstam aizmirst, ka tā uzdevums ir ikvienam Eiropas pilsonim visā Eiropas Savienībā piemērot vienādas ekonomiskās un sociālās tiesības, kas nodrošina viņa labklājību. Vienotais tirgus ir jāpadziļina un vēlreiz jāvirza pilsoņu un viņu interešu virzienā. Es uzskatu, ka šīs krīzes laikā mums ir svarīgi iegūt lielāko iespējamo labumu no kā tāda, kas pieder Eiropai un kas ir daudz vērtīgāks, proti, cilvēkresursi. Darba ņēmēju mobilitāte ES teritorijā ir galvenais ekonomikas atveseļošanas un vienotā tirgus attīstības elements. Mums šī mobilitāte būtu jāveicina, un pirmais darbs ir likvidēt jebkādus šķēršļus, kas Eiropas Savienībā kavē darba ņēmēju apriti. Ierobežojumi, kurus piemēro darba ņēmējiem no jaunajām dalībvalstīm, kavē veselīgu vienotā tirgus attīstību un ir nekavējoties jāatceļ.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Lai iedzīvinātu vienoto tirgu, Eiropas politikas jomām ir jārada uzņēmumiem draudzīga vide, kuras mērķis ir veicināt inovācijas un izaugsmi, un Eiropas ekonomikas stratēģiskās pārmaiņas. Eiropai ir nepieciešama stingra politiskā vadība, lai izveidotu un īstenotu šāda apmēra ekonomikas prioritātes. Jaunās Eiropas stratēģijas būtība, iedvesmojoties no Monti kunga ziņojuma vadlīnijām, ir norādīt konkrētus pasākumus, lai izkļūtu no šī ekonomikas krīzes perioda, atjaunojot produktivitāti un nodarbinātības līmeni. No Komisijas iesniegtajiem 50 priekšlikumiem es īpaši gribētu izcelt pasākumus, kas tika veikti, lai nodrošinātu lielāku MVU konkurētspēju tā, lai tie varētu izmantot jaunās investīciju iespējas, ko tiem piedāvā globālais tirgus. Es gribētu izmantot šo iespēju, lai vēlreiz jums atgādinātu, ka MVU ir autentiskākie Eiropas ekonomikas pārstāvji un sniedz vairākus piemērus attiecībā uz izcilību, kas būtu jāveicina un jāatbalsta. Citas plaši atbalstītas prioritātes, kuras nodrošina ekonomikas priekšrocību īstenošanu, no kurām labumu gūst valūtu stabilitāte un kohēzija, ir digitālā programma, viltojumu apkarošana, elektroniskās komercijas stiprināšana un publisko iepirkumu līgumu sistēmas pilnveidošana.

  Lidia Joanna Geringer de Oedenberg (S&D), rakstiski. – (PL) Par Vienotā tirgus aktu visi runā kopš brīža, kad profesors Mario Monti uzrakstīja savu ziņojumu. Es ārkārtīgi gaidu 12 pasākumus, kurus Eiropas Komisija noteiks kā svarīgākos vienotā tirgus nākotnei. Tajā pašā laikā es varu iedomāties, ko viņi iekļaus. Tāpēc šodien es negribētu minēt specifiskas ieceres, piemēram, ES patents, autortiesības vai publiskā iepirkuma līgumi, bet gan koncentrēties uz principiem, pēc kuriem, manuprāt, mums būtu jāvadās.

Es domāju, ka turpmākajam vienotā tirgus regulējumam, no vienas puses, būtu jāatspoguļo gadu gaitā izstrādātā vienotā tirgus filozofija, bet, no otras puses, tā ir jāpielāgo 21. gadsimta apstākļiem. Kā piemēru minēšu principu, kas Eiropas Kopienu virzīja kopš tās sākuma — tā saucamās paralēlās tirdzniecības aizsardzību vai likumīgu produktu tirdzniecību ārpus oficiālajiem izplatīšanas kanāliem, piemēram, Francijā likumīgi iegādātu Grundig televizoru tirgošana Vācijā. Mūsdienās paralēlā tirdzniecība bieži vien notiek dažādās interneta vietnēs. Šīs tiesības būtu jāaizsargā, atbalstot vienotā tirgus attīstību internetā un vispārīgu elektroniskās komercijas attīstību, un legālajos interneta veikalos nodrošinot lielāku piekļuvi kultūras precēm. Mums šajā jomā ir daudz darāmā gan atvieglojot uzņēmumu darbību virtuālajā pasaulē, gan arī palielinot patērētāju uzticību internetā veiktajiem darījumiem.

  Kinga Göncz (S&D), rakstiski. – (HU) Vienotais tirgus ir Eiropas Savienības attīstības galvenais dzinējspēks, un bez konkurētspējas veicināšanas tas arī rada pamatu sociālajai iekļaušanai un darbavietu radīšanai. Priekšlikumiem vienotā tirgus padziļināšanai — vai tie attiektos uz administratīvo šķēršļu, ar ko saskaras mazie uzņēmumi, atcelšanu, vai elektroniskās komercijas veicināšanu — ir jādarbojas pilsoņu labā. Šīs stratēģijas īstenošana nedrīkst kaitēt sociālajām tiesībām un negatīvi ietekmēt sasniegumus labklājības jomā. Darbinieku, pircēju un patērētāju tiesību jomā joprojām ir pārāk daudz šķēršļu, neņemot vērā iekšējās robežas. Arī Brīvas pārvietošanās direktīva ir nepilnīga, neskatoties uz to, ka pēc iespējas vairāku cilvēku nodarbināšana un pēc iespējas labāka Eiropas darbaspēka pārvaldība ir īpaši svarīga, lai izkļūtu no krīzes. Iekšējā tirgus vienmērīgu darbību palīdz nodrošināt kopēja Eiropas rīcība korupcijas un organizētās noziedzības apkarošanai un Stokholmas programmas īstenošana, kuras mērķis ir izveidot brīvības, drošības un taisnīguma zonu. Mums ir jārīkojas, lai ES teritorijā nodrošinātu profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, pensiju pārvedamības tiesības un piekļuvi banku pamatpakalpojumiem. Mūsu turpmākais uzdevums ir nodrošināt pakalpojumu brīvu apriti un norīkoto darbinieku tiesību ievērošanu.

  Liem Hoang Ngoc (S&D), rakstiski. – (FR) Ņemot vērā šī jautājuma lielo nozīmi un stingro laika ierobežojumu, kādā Parlamentam bija jāstrādā, mēs visi varam būt gandarīti par sasniegto. Kopumā es piekrītu dažādajos ziņojumos noteiktajām prioritātēm, it sevišķi par profesionālo kvalifikāciju atzīšanu, pensiju tiesību pārnesamību, iepirkuma procedūru pilnveidošanu, iniciatīvām mazajiem un vidējiem uzņēmumiem (MVU) un visiem nodrošinātu piekļuvi atsevišķiem banku pamatpakalpojumiem.

Protams, es uzskatu, ka bija jāuzsver arī citi pasākumi, piemēram, kopīgo resursu jautājums, taču es ļoti labi saprotu, ka starp šiem 50 priekšlikumiem bija grūti izvēlēties. Esmu arī gandarīts, ka spējām panākt kompromisu attiecībā uz sociālo klauzulu, kas nosaka, ka saistībā ar jebkādiem tiesību aktiem par vienoto tirgu ir jāveic sociālās ietekmes novērtējums un, ja tā rezultāti ir pamatoti, jāietver atsauce uz politiskajām un sociālajām tiesībām.

Visbeidzot, vēl viens iemesls, lai mēs būtu apmierināti, ir fakts, ka Parlaments aicina nodrošināt vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojumu (VTNP) un vispārējas nozīmes sociālo pakalpojumu (VNSP) garantētu piekļuvi, kvalitāti un cenu pieejamību, un aicina Komisiju šajā jomā īstenot nozares īpatnībām pielāgotas likumdošanas iniciatīvas.

  Jan Kozłowski (PPE), rakstiski. – (PL) Es vispirms gribētu pateikties referentiem par apjomīgo darbu, ko viņi ir ieguldījuši ziņojumu par vienoto tirgu sagatavošanā, un arī apsveikt ar sasniegto rezultātu. Esmu gandarīts, ka vienotā tirgus izveides 20. gadadienā mūsu priekšā ir rezolūcija, kas eiropiešiem palīdzēs pilnībā izmantot vienotā tirgus potenciālu. Esmu pārliecināts, ka tā stāšanās spēkā ļaus stiprināt Eiropas tirgu konkurētspēju un mūs virzīs tuvāk stratēģijas „Eiropa 2020” mērķiem. Es uzskatu, ka TEN-T tīkli ir svarīgs faktors, lai panāktu vienotā tirgus efektīvu darbību. Tāpēc esmu gandarīts, ka šajos ziņojumos uzmanība tiek pievērsta to īpašajai lomai. TEN-T tīkli ir vieni no tirgus ekonomikas efektīvas darbības galvenajiem balstiem, kas visā Eiropas Savienības teritorijā rada godīgas konkurences apstākļus. Ņemot vērā lēmumus, kas mums būs jāpieņem attiecībā uz TEN-T tīklu uzbūvi nākotnē, es gribētu vērst uzmanību uz to, ka ir nepieciešams labāks „old 15” („veco” dalībvalstu) savienojums ar jaunajām dalībvalstīm, kā arī uz faktu, ka svarīgs ES konkurētspējas faktors ir paplašinātās Eiropas Savienības iekšējo pārvadājumu lielāka kohēzija.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Vienotajam tirgum ir svarīga nozīme turpmākajā ES ekonomikas izaugsmē. Īpaša uzmanība ir jāpievērš mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, jo tieši tiem ir lielākās izaugsmes un darbavietu radīšanas iespējas. Vienotajam tirgum ir jāpiedāvā priekšrocības mazajiem uzņēmumiem, jo tieši tie nodrošina lielāko daļu darbavietu, bet tajā pašā laikā tiem ir grūtāk izmantot vienotā tirgus sniegtās iespējas. Tiem problēmas rada attīstības un inovāciju finansēšana. Tāpat mums jāpievērš uzmanība vietējiem uzņēmumiem, kuri atrodas mazāk labvēlīgos, mazapdzīvotos apvidos un pilsētu rajonos, kas saskaras ar grūtībām. Konkurētspējas politika ir pamatlīdzeklis, kas ES ļautu izveidot dinamisku, efektīvu un inovatīvu iekšējo tirgu un būt konkurētspējīgai globālā līmenī. ES ir jāīsteno svarīgi pasākumi, lai MVU nodrošinātu labāku pieeju informācijai, lai tie varētu uzzināt par vienotā tirgus piedāvātajām iespējām un ES nodrošinātajiem finansēšanas pasākumiem. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi visās ES politikas jomās iekļaut stratēģijas „Eiropa 2020” un Mazās uzņēmējdarbības akta mērķus. Tas ir būtiski, lai pārvarētu valstu un ES līmenī radušos šķēršļus.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – Manuprāt, eiropiešiem paredzētajam vienotajam tirgum būtu jābūt arī vienotas kvalitātes tirgum. Diemžēl šajā ziņojums šis jautājums nekur nav minēts. Dažreiz Eiropas Savienībā tiek piedāvāti viena zīmola produkti, kuru sastāvs dažādās valstīs atšķiras. Produktiem it kā ir viens zīmols, taču tiem ir atšķirīga koncentrācija vai stiprums. Ir bijuši ziņojumi par gadījumiem, kad ar vienu un to pašu zīmolu tiek pārdoti četri dažādas kvalitātes kategorijas produkti, atkarībā no to saņēmējas valsts. Rezultātā šim it kā nemainīgajam produktam dažādās valstīs, kurās tas tiek iegādāts, ir atšķirīga kvalitāte. Tā kā zīmols tiek saistīts ar produkta kvalitāti, tad šāda prakse varētu maldināt sabiedrību. Uzņēmumiem ir jāizvairās no patērētāju maldināšanas par priekšrocībām, kas ir saistītas ar produktu zīmoliem. Ja ražotāji vēlas samazināt savu produktu kvalitāti, tiem būtu jāizmanto cits zīmols. Mūsu pilsoņi uzskata, ka firmas preču kvalitātei ikvienā tirgū jābūt vienādai, pamatojoties uz principu, ka viena zīmola produktam ir vienāds kvalitātes līmenis. Tā kā šis jautājums interesē manus vēlētājus, es gribētu, lai Parlamentā par to notiktu diskusijas.

  Marianne Thyssen (PPE), rakstiski. – (NL) Esmu gandarīta, ka bijušā komisāra Monti ziņojums, kas tika plaši slavēts un kurā viņš norāda, ka iekšējā tirgus turpmākā attīstība un izveides pabeigšana ir „priekšnoteikums augsti konkurētspējīgai tirgus sociālajai ekonomikai”, ir guvis lielu Eiropas Parlamenta atsaucību. Galu galā, nevar noliegt, ka finanšu un ekonomikas krīze Eiropu ir pamatīgi satricinājusi. Iekšējā tirgus — lielākā tirgus pasaulē — turpmāka attīstība šajā sakarā būs viena no mūsu svarīgākajām vērtībām.

Mums savu MVU labā, kuri veido Eiropas ekonomikas kodolu, jāīsteno mērķtiecīgi pasākumi: pietiekama pieeja kapitāla tirgiem, tiešsaistes tirdzniecības veicināšana un pirmais solis kopējās konsolidētās uzņēmumu ienākuma nodokļa bāzes virzienā. No tā iegūs arī mūsu pilsoņi, piemēram, no iespējām studēt ārvalstīs, stingrākiem noteikumiem rotaļlietu drošībai, lētākām viesabonēšanas maksām. Mēs kā Eiropas politiķi to arvien mēdzam uzsvērt. Izaicinājumi ir lieli, tāpēc mums ir jādara viss iespējamais, lai tiešsaistes pakalpojumu iekšējam tirgum radītu pilntiesīgu pamatu. Ar šiem trīs ziņojumiem Eiropas Parlaments skaidri parāda, ka mēs nopietni apsveram iekšējā tirgus reformas jautājumu. Ķeroties pie šī darba, lūdzu, ievērojiet konsekvenci.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Ja Eiropa grib pārvarēt pašreizējās grūtības un konkurēt ar strauji augošajām ekonomikām, tai ir jāinvestē nozarēs, kas tai sniegs priekšrocības konkurētspējas nodrošināšanai. Kopējais tirgus ir Eiropas būtiska priekšrocība konkurētspējas nodrošināšanai, kas būtu atbilstoši jāizmanto. Turklāt lejupslīdes dēļ ES dalībvalstīs notiek vēl lielāka ekonomikas apvienošana, un mums tas ir jāizmanto, lai Eiropas ekonomiku konsolidētu tā, lai tā būtu konkurētspējīgāka gan vietējā, gan starptautiskajā līmenī. Tātad savos oficiālajos dokumentos mums jānosaka mērķis — veicināt vērienīgāku kopējā Eiropas tirgus darbības padziļināšanu, it sevišķi attiecībā uz pakalpojumiem. Būtu arī jāatzīst, ka uzņēmumiem ir svarīga loma tāda vienotā tirgus izveidē, kas darbojas.

SĒDI VADA: G. PITTELLA
Priekšsēdētāja vietnieks