Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis - Strasbūra

9. Balsojumu skaidrojumi

Mutiski balsojumu skaidrojumi

Ieteikums: Luis Manuel Capoulos Santos (A7-0056/2011)

  Peter Jahr (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, priekšlikuma mērķis ir jauna protokola noslēgšana, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā.

Ierosinātajā rezolūcijā būs noteiktas Eiropas Savienības zvejas kuģu zvejas iespējas, kuras ir atkarīgas no pieejamajiem virsnormas zivju krājumiem, un finansiālais ieguldījums, kas ir jāsniedz apmaiņā pret pieejas tiesībām, kā arī atbalsts zivsaimniecības nozarei.

Būtībā es atbalstu šo vienošanos. Kontrolēta zveja vienmēr ir labāka par nekontrolētu zveju. Tomēr mums šis nolīgums ir atbilstīgi jāizmanto un pastāvīgi jānovērtē tā izpildes rezultāti. Mans vienkāršais un naivais jautājums attiecas uz to, ka, ja arī šobrīd pastāv virsnormas zivju krājumi, mums ir jānodrošina, lai šī situācija turpmākajos gados nemainītos.

  Daniel Hannan (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šodien, lasot mūsu balsošanas laika aprakstu, man radās iespaids, ka es lasu garu un dārgu ēdienkarti. Visi šie punkti būtībā ir saistīti ar resursu pārdali, tos novirzot no Eiropas Savienības nodokļu maksātāju kabatas uz kādu zivsaimniecības fondu, solidaritātes fondu vai plūdu skartu reģionu glābšanu, vai vēl kādu citu jomu.

Es vēlētos uzsvērt vienu konkrētu šī procesa ļaunprātīgas izmantošanas gadījumu, proti, 122. panta 2. punkta piemērošanu, lai mobilizētu līdzekļus neveiksmi cietušu ekonomiku glābšanai, konkrēti — Portugāles gadījumā. Šis fonds bija paredzēts tādām dabas katastrofām kā zemestrīces un plūdi. Fonda mērķim ir radīts jauns skaidrojums, lai tas attiektos uz ekonomiku, kuras finanšu līdzekļi ir izsīkuši. Tas ir acīmredzami nelikumīgi. Šāda rīcība Līgumos ne tikai nav atrunāta — tā ir nepārprotami aizliegta, paredzot noteikumu, ka dalībvalstis nav atbildīgas par citu dalībvalstu saistībām. Šis Parlaments nepārprotami pārkāpj paša apstiprinātos noteikumus. Glābjot šīs valstis, mēs tām nodarām pāri, jo mēs nepalīdzam parādos nokļuvušam draugam, uzkraujot viņam vēl lielākus parādus, un mēs, protams, nodarām pāri arī mūsu nodokļu maksātājiem, kā arī pārkāpjam tiesību aktus. Ir absurdi, ka Portugāles glābšanā piedalīsies Īrija un Grieķija. Nav iespējams bezgalīgi turpināt uzņemties aizvien lielākas parādsaistības. Tuvojas norēķināšanās diena.

  Syed Kamall (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, vakar notikušās balsošanas ietvaros mēs apspriedām migrācijas jautājumu. Viens no tematiem attiecībā uz migrāciju, ko vajadzēja apspriest, ir jautājums par to, kā mēs iedzīvotāju vidū mazinām migrācijas pievilcību vai veicinām viņu vēlēšanos palikt savā mītnes valstī, kā arī par to, kāpēc viņi vēlas pamest savas mītnes valstis, bieži vien saraujot ģimenes un citas vietējās emocionālās saites.

Viens no aspektiem, kas mums ir jāaplūko, ir mūsu īstenotās politikas ietekme Eiropas Savienībā. Kad parakstām šos zvejas nolīgumus — bieži vien ar valstu valdībām, kuras no šiem nolīgumiem gūst labumu —, vai šie nolīgumi tiešām sniedz ieguvumus vietējiem zvejniekiem?

Mums noteikti būtu jāpārskata visi šie zvejas nolīgumi, un tā vietā, lai šādus nolīgumus parakstītu, mums, iespējams, vajadzētu palielināt vietējo zvejnieku zvejas jaudu, lai vairotu labklājību un radītu vairāk darba vietu vietējā līmeni, lai cilvēki tādējādi vēlētos palikt savās mītnes valstīs, nevis censtos tās pamest.

Ja mēs rūpīgi neapsvērsim sekas, ko rada daži no šiem nolīgumiem, pieaugs to cilvēku skaits, kuri vēlēsies migrēt, un galu galā mēs apspriedīsim migrāciju, nevis jautājumus, ko šodien izskatām.

Ziņojums: Carmen Fraga Estévez (A7-0057/2011)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo nolīgumu, jo Grenlandes zivsaimniecības produktu eksports veido 82 % no šīs valsts kopējā eksporta. 87 % no šo eksportēto produktu apjoma tiek nosūtīti uz Eiropas Savienību, galvenokārt Dāniju, kur nonāk 97 % procenti no minētā daudzuma.

Pastāv domstarpības ar Komisiju par juridisko pamatojumu, bet es piekrītu Juridiskās komitejas nostājai, kura vienbalsīgi pieņēma Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punkta un 204. panta, kā arī tam pievienotā protokola (Nr. 34) par īpašiem noteikumiem attiecībā uz Grenlandi, piemērošanu.

Šo nostāju atbalsta arī Eiropas Parlamenta Juridiskais dienests. Tādējādi atbilstoši likumdošanas procesam būtu jāsaprot, ka šis ir pirmais lasījums Parlamentā.

Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju komisāres nostāju, pieņemot juridisko pamatojumu un apliecinot vēlēšanos veicināt vienošanos ar Padomi un izbeigt vilcināšanos saistībā ar šādu svarīgu nolīgumu.

Ziņojums: Sylvie Guillaume (A7-0085/2011)

  Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, mana grupa balsoja par šī ziņojuma pieņemšanu. Es ņemu vērā to, ka diskusija Parlamentā par patvēruma meklētājiem nenotika musinošajā tonī, kas bieži tiek izmantots vairākās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Tas, iespējams, ir skaidrojams ar faktu, ka saskaņā ar informāciju, ko pavisam nesen publicēja Apvienoto Nāciju Organizācija, pretstatā plaši izplatītiem priekšstatiem kopējais patvēruma meklētāju skaits rietumos pēdējās desmitgades laikā ir samazinājies par vairāk nekā 40 %.

2010. gadā industrializētajās valstīs tikai iesniegti kopā 358 000 patvēruma pieteikumi, savukārt 2001. gadā iesniegto pieteikumu skaits bija 620 000. Skaita samazināšanās galvenokārt ir skaidrojama ar pamudinājuma faktoriem (push factors) izcelsmes reģionos. Tas nozīmē, ka situācija ir daudz cerīgāka, nekā parasti tiek uzskatīts.

  Silvia Costa (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es, protams, vēlos apsveikt referenti saistībā ar šo ziņojumu, kas tiešām nozīmē svarīgu soli uz priekšu Eiropas Savienības politikā, aicinot Komisiju iesniegt priekšlikumu direktīvai par procedūrām, kas jāpieņem dalībvalstīm, lai atzītu un, iespējams, atceltu starptautisko aizsardzību. Manuprāt, pēdējo dienu notikumi starp Āfrikas un Eiropas krastiem apliecina, ka „patvēruma paketei”, kā tā ir dēvējama, ir jākļūst par saistošu noteikumu kopumu.

Es jo īpaši domāju par pozitīvi vērtējamajiem apstiprinātajiem grozījumiem, piemēram, par jautājumu saistībā ar efektīvākiem nepilngadīgo aizsardzības pasākumiem, jo uzskatu, ka nekādos apstākļos nav pieļaujama bērnu apcietināšana (tieši tas notika Lampedūzā, kur pret bērniem izturējās tieši tāpat, kā pret pieaugušajiem, aizturot viņus kopā ar pieaugušajiem un bieži vien nepieņemamos apstākļos). Būtu bijis labāk, ja šī direktīva būtu stājusies spēkā pirms šiem dramatiskajiem notikumiem Eiropā un Āfrikā.

Vēl viens ļoti svarīgs jautājums attiecas uz neaizsargātiem cilvēkiem, jo īpaši sievietēm, un ar viņiem saistītajiem jautājumiem, kā arī problēmām saistībā ar ģimeni un atkal satikšanos. Es apsveicu arī referenti.

  Roberta Angelilli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlētos sacīt, ka, iespējams, pirms Costa kundze izsaka spriedumus par to, kā Lampedūzā izturas pret bērniem, viņai pašai vajadzētu šo vietu apmeklēt. Es biju Lampedūzā un redzēju, ka pret bērniem tur izturas atbilstīgi Itālijā spēkā esošajiem tiesību aktiem un — svarīgākais — atbilstīgi starptautiskajiem noteikumiem.

Tagad es atgriezīšos pie temata, kas, kā visi norādīja, ir ļoti aktuāls. Es uzskatu, ka visām dalībvalstīm būtu jānosaka pienākums pilnīgi ievērot neatteikšanās principu un tiesības uz patvērumu. Tāpēc ir jāuzņemas kopīga atbildība, izmantojot Eiropas Bēgļu fonda līdzekļus un aicinot Eiropas Biroju sniegt stingru atbalstu, lai īstenotu tiesības uz patvērumu, tostarp nodrošinātu palīdzību robežsardzes darbinieku apmācības un Eiropas patvēruma mehānismu jomā.

  Morten Messerschmidt (EFD). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, ziņojumā, ko mēs šodien pieņēmām, ir norādīts, ka Komisijas priekšlikums ir pragmatisks. Man ir ļoti grūti saskatīt pragmatismu tajā faktā, ka 27 dalībvalstu iedzīvotājiem tiek liegta iespēja pašiem lemt par savas valsts iedzīvotāju struktūru.

Patvēruma politika un ar ārvalstniekiem saistītā politikas joma ir tik cieši saistīta ar valsts pastāvēšanu, ka ir atbaidoši novērot, ka šajos jautājumos sāk iejaukties Eiropas Savienība. Tieši tādēļ, lai mums Dānijas parlamentā būtu iespēja pašiem lemt par šiem jautājumiem un lai šajās jomās nebūtu jāiesaistās Eiropas Parlamentam un citām Eiropas Savienības institūcijām, Dānija ir saglabājusi atteikuma iespēju (opt-out) tieslietu un iekšlietu jomā.

Tāpēc ir šokējoši pieredzēt, ka Eiropas Savienības Tiesa tagad cenšas vājināt Dānijas atteikuma iespēju (opt-out) tieslietu un iekšlietu jomā, un vēl šokējošāks ir fakts, ka šis Parlaments var pieņemt ziņojumu — nerunājot par to, ka tas ir pretrunā ar manu un Dānijas Tautas partijas balsojumu, — pat nerisinot šo jautājumu, kas liedz tiesības iedzīvotājiem noteikt pašiem savu politiku attiecībā uz ārvalstniekiem, un jo īpaši, rīkojoties krāpnieciski un maldinoši attiecībā uz solījumiem, kas sākotnēji tika sniegti tādai valstij kā Dānija.

  Gerard Batten (EFD). – Priekšsēdētāja kungs, es, tāpat kā mani kolēģi no Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas, atturējos no balsošanas par grozījumu veikšanu Guillaume kundzes ziņojumā par starptautiskās aizsardzības statusa piešķiršanu un atņemšanu, bet to nevajadzētu uzskatīt par vienaldzību.

Šis ziņojums ietilpst Lisabonas līgumā noteiktās kopējās imigrācijas un patvēruma politikas jomā. Es nevēlos Lisabonas līgumu vai kopējo imigrācijas un patvēruma politiku. Eiropas valstu iedzīvotāji nevēlas kopējo imigrācijas un patvēruma politiku, un tāpēc viņiem tika liegta iespēja piedalīties referendumā par Lisabonas līgumu.

Es atturējos no balsošanas par grozījumiem, jo līdzdalība tajā ietvertu spēkā esošo Eiropas Savienības tiesību aktu apstiprināšanu un trūkumu meklēšanu, lai izlemtu, kuras daļas ir sliktākas par citām. Strīdus par savas valsts nodevības nosacījumiem es atstāju Konservatīvo, Darba, Liberāli demokrātisko un Zaļo partiju pārstāvošo deputātu — nodevēju ziņā. Es, tāpat kā mani kolēģi no Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas, balsoju pret šo ziņojumu un pret kopējo imigrācijas un patvēruma politiku.

Ziņojums: Brian Simpson (A7-0329/2010)

  Giommaria Uggias (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es piedalījos šī dokumenta sagatavošanā kā ēnu referents, tāpēc man bija jābalso par tā pieņemšanu, un tāpat rīkojās arī grupa, kuru es pārstāvu. Es balsoju par šo ziņojumu, uzskatot, ka tas ir ļoti noderīgs instruments nozares attīstībai, kura būs Eiropas ekonomikas virzītājspēks.

Rūpniecības uzņēmumi pamet Eiropu, būtisku nepilnību dēļ cieš lauksaimniecība. Tajā pašā laikā tūrisms ir nozare, kura noteikti var piedāvāt nodarbinātības, ekonomikas attīstības, kā arī gudras, iekļaujošas un saskaņotas izaugsmes izredzes. Tāpēc instruments, ko mēs šodien apstiprinājām un kas paredz modernāku datu vākšanu, apkopošanu, apstrādi un nosūtīšanu nekā iepriekš, katrā ziņā stimulēs aktivitāti šajā nozarē. Tāpēc es, tāpat kā Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, balsoju par šo ziņojumu.

  Roberta Angelilli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Kopš 2009. gada decembra tūrisma nozare ir atzīta Līgumā, un tādējādi tās attīstībai un atbalstam Eiropas līmenī beidzot ir tiesisks pamatojums. Turklāt tūrisms ir spēcīgs Eiropas izaugsmes dzinējspēks. Mēs jau atzīmējām, ka tūrisma nozare Eiropas Savienībā nodrošina vairāk nekā 5 % no IKP, un tajā darbojas gandrīz divi miljoni mazo un vidējo uzņēmumu. Šajā nozarē nodarbināto skaits pārsniedz 12 % no kopējā nodarbinātības līmeņa.

Mums ir vajadzīgs lielāks skaits pētījumu un vairāk salīdzināmu statistikas datu, jo tie ir noderīgi pārraudzības pasākumiem, salīdzinot dalībvalstis, parādot, kā tiek izmantoti Eiropas Savienības līdzekļi, palīdzot izveidot paraugpraksi, kā arī tādu tūrisma programmu novērtējumam un izstrādei, kuras ir paredzētas cilvēkiem ar ierobežotiem līdzekļiem.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ņemot vērā, ka 40 % apmeklējumu galamērķis ir Eiropas Savienība, tā vēl joprojām ir tūristu visvairāk apmeklētā vieta pasaulē. Tādējādi tūrisma nozare ir ekonomisks spēks, kas veicina arī lauku apvidu integrāciju.

Tomēr pieprasījums tūrisma jomā pēdējo gadu laikā ir mainījies. Tāpēc es atbalstīju mērķi izveidot vienotu sistēmu sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai par tūrisma piedāvājumu un pieprasījumu dalībvalstīs un vajadzības gadījumā pielāgot juridisko pamatojumu, lai atspoguļotu jaunākās tendences, piemēram, vienas dienas apmeklējumus. Sistemātiska informācijas apkopošana ir instruments, kas ir vajadzīgs efektīvas politikas noteikšanai un lēmumu pieņemšanas atvieglošanai privātajā sektorā.

Es arī atbalstīju satelītkontu ieviešanu, jo tie spētu labāk atspoguļot tūrisma ietekmi uz ekonomiku un darba vietām un ļautu mums precīzāk noteikt politiku nākotnei.

  Seán Kelly (PPE). – (GA) Priekšsēdētāja kungs, tūrisma nozare Eiropai ir ļoti svarīga un nākotnē kļūs vēl svarīgāka, jo īpaši, ja vēlamies radīt darba vietas, it sevišķi attālos reģionos un lauku teritorijās. Tomēr šīs nozares pamatā ir jābūt plānošanai, jo īpaši tādai plānošanai, kuru nosaka mūsu rīcībā esošie statistikas dati.

Tāpēc, ja vēlamies veikt pienācīgu plānošanu un attīstīt tūrismu, ir jāvadās no statistikas, kura atspoguļo tendences saistībā ar īrētām mītnēm, vienas dienas ieceļotājiem utt. Ar šādu pieeju mēs varam attīstīt tūrismu, it īpaši, lai pārtrauktu sezonalitāti, veicinātu vecāka gadagājuma iedzīvotājus, kā arī jauniešus biežāk doties brīvdienās. Mūsdienās visām futbola komandām ir vismaz viens statistikas speciālists — tās izstrādā savus plānus saskaņā ar statistiku —, un šis aspekts attiecas arī uz tūrisma nozari.

(GA) Es ar gandarījumu balsoju par šo ziņojumu.

Ziņojums: Estelle Grelier (A7-0024/2011)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, Regula (EK) Nr. 1288/2009 pagarina pārejas posma tehnisko pasākumu spēkā esamību, lai tos varētu piemērot līdz pastāvīgu pasākumu pieņemšanai.

Visu interesēs ir šo pasākumu galīga pieņemšana pēc iespējas ātrāk. Tomēr, ņemot vērā gaidāmās kopējās zivsaimniecības politikas reformas, pasākumi ir jāpieņem pēc tam, kad ir stājies spēkā jaunais tiesiskais regulējums.

Šī jaunā regulējuma stāšanās spēkā ir plānota 2013. gadā, tāpēc pārejas posma tehnisko pasākumu piemērošanas laiks ir jāpagarina līdz 2012. gada 31. decembrim, ņemot vērā, ka spēkā esošā regulējuma termiņš beidzas 2011. gadā.

Tāpēc es balsoju par šīs iniciatīvas pieņemšanu.

  Jim Higgins (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par Grelier kundzes ziņojumu, bet mans balsojums par četriem grozījumiem, proti, grozījumu Nr. 4, grozījumu Nr. 5CP, grozījumu Nr. 6 un grozījumu Nr. 3, atšķīrās no manas grupas balsojuma.

Grozījumu Nr. 4 sagatavoja mans kolēģis Pat the Cope Gallagher, lai atļautu iepinējtīklu izmantošanu, ko Īrijas zvejnieki izmanto piekrastē. Pretējā gadījumā mēs riskējam radīt spiedienu, lai zvejnieki dotos tālāk Ziemeļjūrā, kas nav praktiski un ir ļoti bīstami. 50 metru gara laiva Ziemeļjūrā ir pavisam kas cits nekā 50 metru gara laiva Vidusjūrā.

Es balsoju par grozījumu Nr. 5CP saistībā ar linuma acu izmēru. Arī šis jautājums rada būtisku problēmu tiem mūsu zvejniekiem rietumu krastā, kuri nodarbojas ar jaukto zveju, zvejojot megrimu, jūrasvelnu un heku. Tas neradīs negatīvu ietekmi uz mencu krājumiem, jo pašlaik mencu piezveja ir ļoti neliela.

Es balsoju arī par Struan Stevenson sagatavoto grozījumu Nr. 6 saistībā ar skandalozās darbības pārtraukšanu attiecībā uz pikšu izmetumiem.

Visbeidzot, es atbalstīju grozījumu Nr. 3, ko ierosināja mana kolēģe Patrão Neves no Portugāles un kurā paredzēts atbalsts Portugāles zvejniekiem. Man tas nerada nekādas problēmas.

Ziņojums: João Ferreira (A7-0017/011)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, savā iepriekšējā runā es pieļāvu kļūdu: tulkošanas problēmas dēļ es runāju par nepareizu tematu, tāpēc tagad es savas runas samainīšu vietām un izklāstīšu to, ko man vajadzēja nolasīt iepriekš.

Es balsoju par finanšu pasākumiem, jo regula bija jālabo, lai to pielāgotu pašreizējām prasībām un Eiropas Savienības darbībai.

Es arī vēlētos uzsvērt, ka regulā ir paredzēta to organizāciju saraksta papildināšana, kurām ir tiesības uz finanšu palīdzību, kā arī padomdevēju struktūru saraksta atjaunināšana. Tā arī nodrošina vienotus nosacījumus pasākumu īstenošanai saistībā ar kontroli un izpildi, dalībvalstu izdevumiem, kas radušies, ieviešot kontroles sistēmu un veicot noteikumu izpildi, kas piemērojami kopējai zivsaimniecības politikai, kā arī pamatdatu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā.

Finanšu pasākumi ietver arī zivsaimniecību un akvakultūras ekonomiskos aspektus un atsauci uz datu apkopošanu saistībā ar pasākumiem vides jomā.

Tāpēc es balsoju par iniciatīvas pieņemšanu.

Ziņojums: José Manuel Fernandes (A7-0087/2011)

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ziņojumu, bet mums ir jāsniedz piemērs un jābūt ļoti skrupuloziem, jo īpaši saistībā ar budžeta disciplīnu.

Es vēlētos norādīt, kāpēc mans balsojums par Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas iesniegto grozījumu Nr. 8 atšķīrās no manas grupas balsojuma. Šajā grozījumā referents piemin neizmantoto apropriāciju izlietošanu celtniecības projektiem. Tā šeit ir bijusi ierasta prakse jau daudzus gadus, tomēr celtniecības projektu finansēšana šādā veidā nav atklāta un pārredzama. Mums tieši budžeta plānošanas posmā ir jānorāda, kādi ir mūsu celtniecības projekti, un nevajadzētu iesaistīties šāda veida apropriāciju pārvietošanā, kas ir pretrunā budžeta disciplīnai. Tāpēc pašlaik es balsoju pretēji grupas ierosinājumam atbalstīt Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas iesniegto grozījumu Nr. 8.

  Morten Messerschmidt (EFD). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo budžeta ziņojumu, bet es vēlētos pateikties daudziem kolēģiem Parlamentā — diemžēl mazliet lielākam skaitam, nekā vajadzētu —, kuri balsoja par šī ziņojuma pieņemšanu, jo tas mums sniedza teicamu iespaidu par realitātes uztveres maiņu šeit, Parlamentā, un Eiropas Savienības institūcijās saistībā ar ārpasauli un cilvēkiem, kuru interesēs mēs patiesībā izstrādājam noteikumus.

Neraugoties uz faktu, ka esam aicinājuši dalībvalstis un citas institūcijas samazināt izdevumus, mēs attiecībā uz Eiropas Parlamentu un Eiropas Savienības institūcijām kopumā vairākās jomās esam dubultojuši izmaksas. Tas ir noticis, piemēram, pieņemot plānu uzcelt pavisam jaunu muzeju, lai slavinātu Eiropas vēsturi un Eiropas institūcijas utt.

Es domāju, ka neticami daudz iedzīvotāju dalībvalstīs, saskaroties ar izdevumu samazināšanu valsts līmenī, ir pārsteigti par to, ka viņu pārstāvji Eiropas Parlamentā var tik bezatbildīgi rīkoties ar naudu — pat finanšu krīzes vidū.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, ja jums nav iebildumu, pirms es beidzu savu runu, es vēlētos pieminēt kādu aspektu. Runājot par iepriekšējo jautājumu, es sacīju „tulkošanas problēmas dēļ”, ar to nedomājot izcilos tulkus, kuri šeit strādā, bet gan kļūdu, ko es pieļāvu, lasot tekstu. Tulkošanas kļūdu pieļāvu es, un es vēlējos to skaidri norādīt, jo, šķiet, vienmēr tiek vainoti tulki.

  Priekšsēdētājs. – Tulki tiešām ir pelnījuši mūsu atzinību par teicamo darbu, ko viņi veic Parlamentā un komitejās.

  Hannu Takkula (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos sacīt dažus vārdus par šo budžetu, ienākumiem un tēriņiem. Mums šajā ekonomiskajā situācijā un vēl jo vairāk Eiropas Parlamentā noteikti ir jānodrošina izdevumu kontrole. Tāpēc mans balsojums attiecībā uz atsevišķiem šī jautājuma aspektiem atšķīrās no sniegtajiem ieteikumiem.

Manuprāt, mums būtu jābūt gataviem samazināt, piemēram, ceļošanas izdevumus, bet, ja mēs samazinām lidojumu skaitu, būtu jānodrošina iespēja apmainīt Eiropas Parlamenta deputātu aviobiļetes. Dažkārt problēmu rada apstāklis, ka šīs lētās aviobiļetes nav iespējams apmainīt. Lai šeit nokļūtu, man pašam ir jāveic vairāki dažādi lidojumi. Lai, piemēram, nokļūtu Strasbūrā, ir jāveic trīs dažādi lidojumi. Tāpēc ir svarīgi, lai aviobiļetes būtu iespējams apmainīt. Dažkārt ierosinājumi veikt šādus ietaupījumus rada vēl lielākus zaudējumus, jo tie gluži vienkārši nenodrošina elastību.

Tomēr mums ir jāsamazina izdevumi, par to nav šaubu. Daži izdevumi ir jāuzskata par ieguldījumiem, un es domāju, ka šis Eiropas nams varētu būt labs ieguldījums, kas nākotnē Eiropas Savienībai un tās institūcijām radītu pievienoto vērtību — pat ekonomiskā ziņā.

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs, mēs runājam tikai par tēriņiem, tēriņiem, tēriņiem. Mēs šajā Parlamentā pastāvīgi dzirdam par 500 miljoniem iedzīvotāju, tomēr šis Parlaments no viņiem pēc iespējas vairāk norobežojas.

Grozījumā Nr. 15 bija uzstāts, ka, lai sniegtu piemēru, 2012. gadā nebūtu jāatjaunina to līdzekļu apjoms, kas paredzēti Eiropas Parlamenta deputātu algām un piemaksām, bet 391 deputāts no mūsu kolēģu vidus balsoja pret šo grozījumu, jo viņiem acīmredzot nerūp vidējais Eiropas Savienības iedzīvotājs. Vidējā alga Eiropas Savienībā ir EUR 368 nedēļā, bet daži no mūsu kolēģiem — viņu ir no 60 līdz 70 — pastāvīgi šeit, Strasbūrā reģistrējas piektdienās, kad te nenotiek nekādas aktivitātes, lai varētu pieprasīt EUR 304.

Kādu piemēru sniedz šāda rīcība? Kārtējā naudas izniekošana. Cik miljardus izmaksās šis Eiropas nams, kura mērķis ir klāstīt propagandu un stāstīt par to, kā Eiropas Savienība „izglāba pasauli”?

Ziņojums: Cătălin Sorin Ivan (A7-0050/2011)

  Miroslav Mikolášik (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, lai Eiropas Savienībā nostiprinātu demokrātiju, ir nepārtraukti jāstrādā, lai Eiropas līmenī radītu taisnīgu un pārredzamu vidi gan politisko partiju darba vadīšanai, gan to finansēšanai. Eiropas Savienības iedzīvotājiem Savienības līmenī būtu vairāk jāiesaistās politiskajā dzīvē, tāpēc ir jāizveido piemēroti un motivējoši apstākļi politisko partiju darbībai. Tas ir jādara, lai izvairītos no situācijas, kad Eiropas Parlamenta vēlēšanās piedalās mazāk nekā 20 % reģistrēto vēlētāju, kā tas notika valstī, kuru es pārstāvu.

Es piekrītu idejai, ka šīm politiskajām partijām būtu jābūt kopīgam un vienotam juridiskajam statusam, kā arī juridiskas personas statusam, kas balstās tieši uz Eiropas Savienības tiesību aktiem un nolīgumiem. Attiecībā uz finansēšanas sistēmu pārredzamība ir neatņemama vērtību īstenošanas daļa, tāpēc galvenajai prioritātei ir jābūt skaidriem finansēšanas nosacījumiem.

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! 325. pantā Komisijai un dalībvalstīm ir noteiktas saistības aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses un apkarot krāpšanu jomās, par kurām ir kopīga Eiropas Savienības un dalībvalstu atbildība. Saskaņā ar 325. panta 2. punktu Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāiesniedz Eiropas Parlamentam un Padomei ikgadējais ziņojums par pasākumiem, kas veikti šī panta izpildei.

Es piekrītu, ka mums ir precīzāk jānosaka Eiropas Savienības dalībvalstīm nepamatoti izmaksāto naudas līdzekļu atgūšanas pakāpe, apkopojot konkrētus datus. Vēl viens svarīgs aspekts, ko savā ziņojumā ir pamatoti uzsvērusi Ivan kundze, ir labāku izmeklēšanas metožu izmantošana saistībā ar dalībvalstu krāpnieciskajām darbībām. Šādā veidā mēs visā Eiropas Savienībā varam standartizēt apkarošanas pasākumus un noteikt, vai līdzīgi krāpšanas veidi ir īstenoti citās valstīs. Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

  Marian Harkin (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret grozījumu Nr. 1, kurā ir uzsvērts, ka nav pieļaujama iecietīga attieksme pret kļūdām. Manuprāt, ir ļoti svarīgi nošķirt kļūdas un krāpšanu. Jā, iecietība pret krāpšanu nebūtu pieļaujama, un krāpšana būtu krimināli sodāma, bet daudzos gadījumos kļūda ir nejauša. Lai gan mums ir jāatklāj visas kļūdas un jānodrošina šādu naudas summu atgūšana, es nevaru piekrist iecietīgas attieksmes nepieļaušanai viena iemesla dēļ. Proti, es esmu strādājusi ar daudzām kopienu grupām, brīvprātīgo grupām, vadošiem uzņēmumiem un sabiedrībām, un esmu pieredzējusi īsta sašutuma izpausmes par neskaitāmajiem noteikumiem, noteikumu grozīšanu pēc tam, kad ir izpildīta puse vai divas trešdaļas programmas, kā arī dažādo noteikumu interpretāciju vietējā, reģionālā, valsts un Eiropas līmenī, kad katra neatbilstība tiek uzskatīta par kļūdu. Tāpēc, lai gan mums ir jāsaglabā modrība saistībā ar krāpšanu, mums atkal un atkal ir jāvienkāršo noteikumi.

Ziņojums: Marietta Giannakou (A7-0062/2011)

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, es balsoju par šo ļoti atbalstāmo priekšlikumu, jo tas attiecas uz jautājumu par to, vai mums būtu jāfinansē partijas, izmantojot nodokļu maksātāju naudu. Šādā jautājumā neapšaubāmi ir vajadzīgi skaidri noteikumi, kuri attiecas uz visiem.

Manuprāt, partiju rīcībā būtu jābūt savām līdzekļu vākšanas sistēmām, pat ja to mērogs ir neliels. Grozījumā Nr. 2 Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupa ierosināja, ka šai pašfinansējuma daļai būtu jābūt tikai 5 %. Manuprāt, tai būtu jābūt vismaz 10 %. Tas ir ļoti neliels apjoms, ja mēs ņemam vērā, ka tā ir nodokļu maksātāju nauda, un mums šajos jautājumos jābūt ļoti pedantiskiem.

  Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, Giannakou kundzes ziņojums bruģē ceļu Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punkta un Līguma par Eiropas Savienības darbību 244. panta izpildei. Parlamentam un Padomei būtu jāsadarbojas, lai Eiropas Savienības līmenī noteiktu partijas un tās fondu statusu, un būtu jānosaka noteikumi gan partiju, gan fondu finansēšanai. Tomēr ir jāpievērš uzmanība ziņojuma 10. un 11. rindkopas noteikumiem, kuri attiecas uz starptautisku sarakstu nākotni Parlamenta vēlēšanās. Tas, protams, ir tikai ierosinājums nākotnei, bet pašlaik iedzīvotāji to neatbalsta. Tas jo īpaši attiecas uz dalībvalstīm, kurām ir bijusi pieredze ar valsts sarakstiem un kuras tos ir atcēlušas. Vēl viens svarīgs jautājums ir šo priekšlikumu iesniegšanas laiks — arī krīze un ierosinātie ietaupījumi ir iemesls pretestībai paplašināt Eiropas Savienības institūciju mērogu. Raugoties no mūsu perspektīvas, manuprāt, svarīgāka ir Eiropas Parlamenta vietu skaita palielināšanas iespēja saistībā ar Eiropas Savienības paplašināšanos, pievienojoties jaunām dalībvalstīm, nevis Parlamenta paplašināšanas iespēja uz jaunu sarakstu pamata.

  Morten Messerschmidt (EFD). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, arī es vēlētos redzēt skaidrus noteikumus Eiropas partijām, bet man būtībā ir jāapšauba Eiropas partiju faktiskā jēga.

Ziņojumā ir norādīts, ka šie noteikumi Eiropas iedzīvotāju vidū nodrošinās lielāku izpratni par Eiropas Savienības institūcijām un pārrobežu sadarbību. Tomēr patiesībā mēs redzam situāciju, ka, paplašinoties Eiropas partijām, aizvien vairāk naudas līdzekļu tiek pastāvīgi izlietoti gan pašās partijās, gan fondos un dažādās institūcijās, kas ar tām saistītas, un atbilstīgi tam mazinās Eiropas iedzīvotāju izpratne par Eiropas Savienības institūcijām un viņu sniegtais atbalsts.

Jaunākais Eirobarometra pārskats apliecina, ka Eiropas iedzīvotāju atbalsta līmenis Eiropas Savienībai ir nepieredzēti zems, tātad šī pieeja nenes rezultātus. Tāpēc es vēlētos uzdot būtisku jautājumu par to, vai tiešām saistībā ar šīm Eiropas partijām ir jēga izniekot miljardiem eiro. Es neticu, ka tam ir jēga, tāpēc es balsoju pret šo ziņojumu.

  Nicole Sinclaire (NI). – Priekšsēdētāja kungs, es balsoju pret šo ziņojumu. Jūs varat paturēt savus trīsdesmit sudraba grašus. Es nepievienošos nevienai Eiropas partijai. Es nepārdošu savus principus, kā to ir gatavi darīt daži šī Parlamenta deputāti.

Nav taisnīgi, ka sabiedrībai kārtējo reizi ir jāizmanto savi līdzekļi, lai finansētu politiķus. Politiķi būtu jāfinansē no privātiem līdzekļiem — ar ziedojumu palīdzību utt., un šī joma būtu stingri jāreglamentē. Šis Parlaments tikai nesen noskaidroja, kā reglamentējama politiķu darbība, bet politisko partiju finansēšana Eiropas ideāla kontekstā nekad nevar būt pareiza. Es nekad nepievienošos Eiropas partijai. Es aizstāvēšu savus principus, un mani neinteresē, kas notiek ar daudziem no jums.

Ziņojums: Sandra Kalniete (A7-0083/2011)

  Roberta Angelilli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Mēs nobalsojām par trim pašiniciatīvas ziņojumiem par Vienotā tirgus aktu, kas ir svarīgs instruments Eiropas ekonomikas izaugsmes nodrošināšanai un, bez šaubām, darba vietu radīšanai, sniedzot konkrētus un tiešus rezultātus gan Eiropas iedzīvotājiem, gan maziem un vidējiem uzņēmumiem.

Eiropas Komisija ir ierosinājusi daudzus priekšlikumus attiecībā uz Eiropas tirgu integrāciju un liberalizāciju, kuru rezultāts ir pasākumi mazo un vidējo uzņēmumu atbalstam, lai ietekmētu inovācijas un radošuma aizsardzību, uzlabojot gan materiālo, gan nemateriālo tīklu un infrastruktūras efektivitāti un ilgtspējību.

Es ceru, ka mēs šajā mazo un vidējo uzņēmumu atbalsta strukturālajā kontekstā apkarosim dažus šķēršļus, piemēram, atšķirīgos valsts tiesību aktus, tostarp noteikumus un nodokļu sistēmas, kas sadrumstalo tirgu, radot augstākas atbilstības izmaksas, kas jāsedz uzņēmumiem.

  Emma McClarkin (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs balsojām par trim ziņojumiem par Vienotā tirgus aktu un to galvenajām prioritātēm. Es ceru, ka Komisija un Padome šīs prioritātes ir ņēmusi vērā. Mums ir jānodrošina, lai mēs šajā jomā gūtu panākumus visu iedzīvotāju interesēs, tādā veidā ļaujot Eiropas ekonomikai piedzīvot izaugsmi, nodrošinot darba vietas un pasaules mēroga konkurētspēju. Mums ir jāpārliecinās, ka Eiropas Savienības tiesību akti tiek īstenoti visaptveroši, bez jebkādiem izņēmumiem, jo mērķis ir mazināt šķēršļus tirdzniecībai, kā arī par to, ka mēs neizstrādājam tādus Eiropas Savienības tiesību aktus, kas palielina mūsu uzņēmumiem uzlikto slogu.

Ziņojums: António Fernando Correia De Campos (A7-0072/2011)

  Ville Itälä (PPE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, šis bija ļoti svarīgs ziņojums vienotā tirgus attīstībai.

Tomēr, runājot par patērētāju aizsardzību, šajā ziņā bija svarīgs grozījums Nr. 3. Tajā bija aplūkots fakts, ka patērētāju aizsardzības jomā pilnīgas saskaņošanas vietā priekšroka dodama minimālai saskaņošanai. Es balsoju par šo grozījumu pretēji manas grupas ieteikumiem, jo uzskatu, ka patērētāju aizsardzības līmenis, piemēram, manā valstī ir ārkārtīgi augsts. Ja mēs tagad ātri pārietu pie regulējuma, kas nosaka, ka visā Eiropas Savienībā ir pilnībā saskaņota patērētāju aizsardzība, es zinu, ka standarti manā valstī pazeminātos. Tāpēc es uzskatu, ka vienīgais veids, kā mēs varam risināt šo patērētāju aizsardzības saskaņotā standarta jautājumu, ir: sākotnēji paredzēt konkrētus minimālos standartus, un tad uz šāda pamata virzīties uz pilnībā saskaņotu standartu.

  Sergej Kozlík (ALDE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, Eiropas Savienības iekšējā preču tirgus apjoms veido 17 % no pasaules preču tirgus. Eiropas Savienības iekšējā pakalpojumu tirgus apjoms veido 28 % no pasaules pakalpojumu tirgus. Ja šo apjomu pareizi ievirza, tam būtu jānodrošina rezultāti ekonomikas izaugsmes veidā, balstoties uz mūsu pašu resursu dinamiku. Tomēr tas tā notiks tikai ar nosacījumu, ka ierosināto pasākumu izpilde, kurus es atbalstīju, novērsīs problēmas saistībā ar cilvēku, kapitāla, preču un pakalpojumu apriti starp atsevišķām Eiropas Savienības valstīm, palielinot aizdevumu un banku pakalpojumu pieejamību un uzticamību, kā arī tirdzniecību internetā.

Tas notiks tikai tad, ja labāka vienotā tirgus darbība nodrošinās jaunas iespējas Eiropas Savienības izcelsmes produktu izstrādei un pasākumu īstenošanai, kā arī jaunas iespējas Eiropas Savienības tirgos. Ja tas notiks, perspektīva par 4 % ieguldījumu ekonomikas izaugsmē turpmāko desmitgažu laikā varētu būt reāla.

  Morten Messerschmidt (EFD). – (DA) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu uzskatam, ka vienotais tirgus būtībā ir laba doma un ka labāka vienotā tirgus pārvaldība ir saprātīga, un ka tā ir patērētāju interesēs. Tomēr esmu pārsteigts, ka seši grozījumi, ko es iesniedzu saistībā ar šo ziņojumu, tika noraidīti ar tik lielu balsu pārsvaru. Ko šie grozījumi būtībā nozīmēja? Tie nozīmēja, ka mums pilnīgas saskaņošanas vietā ir jāpiemēro minimāla saskaņošana, tā nodrošinot, ka valstis, kurās jau ir spēkā laba reglamentācija patērētāju tiesību jomā, nebūtu spiestas pazemināt savu patērētāju aizsardzības līmeni. Šie grozījumi attiecās arī uz pilnīgi unikālo darba tirgus modeli, kuru mēs zinām no Ziemeļvalstu pieredzes un kurā par algām un darba tirgus nosacījumiem lemj nevis likumdevēji, bet sociālie partneri, un faktu, ka noteikumus nosaka šie sociālie partneri un ka mums būtu jāsaglabā un jāaizsargā Ziemeļvalstu darba tirgus modelis, nevis tas jāvājina. Divi pilnīgi nekaitīgi ierosinājumi, kas, esmu pārliecināts, balsojumā, kurā piedalītos Eiropas iedzīvotāji, saņemtu ievērojamu balsu vairākumu, šajā Parlamentā tika noraidīti. Tas atklāj realitātes uztveres maiņu, kas ir raksturīga deputātiem šeit, Eiropas Parlamentā.

Ziņojums: Cristian Silviu Buşoi (A7-0071/2011)

  Alfredo Antoniozzi (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Vienotais tirgus ir vērtīgs instruments ekonomikas atveseļošanai Eiropas Savienībā, jo īpaši jaunu darba vietu radīšanai.

Runājot vispārīgi, ziņojumi par Vienotā tirgus aktu ir Eiropas Parlamenta sniegtais ieguldījums apspriešanās procesā, ko uzsāka Komisija ar tās paziņojumu „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu. Par augsti konkurētspējīgu tirgus sociālo ekonomiku. 50 priekšlikumi, lai uzlabotu mūsu darbu, darījumus un savstarpējo apmaiņu”.

Manuprāt, mums vajadzēja vairāk uzsvērt mazo un vidējo uzņēmumu konkurētspēju, cīņu pret viltošanu un pirātismu, kā arī inovāciju un konkurētspējas stimulēšanu, atceļot birokrātiskos, administratīvos un tiesiskos šķēršļus.

Tomēr es piekrītu vispārējai ziņojuma struktūrai un jo īpaši minētajiem pasākumiem, kuru mērķis ir elektroniskās tirdzniecības nostiprināšana un iepirkumu sistēmas vienkāršošana. Tāpēc es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

  Licia Ronzulli (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es balsoju par šo rezolūciju, jo uzskatu, ka tā ir solis uz priekšu virzībā uz labi funkcionējoša un integrēta Eiropas vienotā tirgus izveidi. Mūsdienās Eiropa ir viena no svarīgākajām pasaules ekonomikām, tomēr tās iespējas vēl joprojām ir milzīgas, jo īpaši attiecībā uz ekonomikas un nodarbinātības izaugsmi.

Mazie un vidējie uzņēmumi ir pašreizējās ekonomikas atveseļošanas dzinējspēks un tās galvenie dalībnieki. Eiropai tiem ir jāpiedāvā lielāka aizsardzība, atvieglojot to piekļuvi kredītam, mazinot birokrātiju un veicinot elektroniskās tirdzniecības attīstību. Tikai tāda veidā mēs spēsim izveidot sociālu ekonomiku, kas balstās uz izaugsmi, konkurētspēju un ilgtspējību.

Efektīva un inovatīva Eiropas Savienības vienotā tirgus nodrošināšana mūsdienu globalizētajā pasaulē nozīmē sniegt tai neapšaubāmu līderes pozīciju pasaules ekonomikas kontekstā.

  Pascal Canfin (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos paskaidrot, kāpēc es balsoju par šo Vienotā tirgus aktu. Es domāju, ka tas ir solis uz priekšu. Parlaments spēja panākt atbilstīgus kompromisus, kas neiznīcina teksta saturu, bet — tieši pretēji — piemēro īstu spiedienu tiem Komisijas pārstāvjiem, kuri vēlas, lai vienotajā tirgū turpinātu piemērot tikai un vienīgi brīvā tirgus pieeju, neiekļaujot sociālos, nodokļu vai vides jautājumus.

Es arī tikai vēlējos norādīt, ka 54. pants, kurā ir runāts par sabiedriskajiem un vispārējas nozīmes pakalpojumiem, ir problemātisks, un tāpēc mēs balsojām pret daļu šī panta, kurā vēl joprojām ideoloģiski, tomēr aizplīvurotā veidā, ir pausts aicinājums turpināt liberalizāciju. Mēs turpretī iestājamies par Eiropas sabiedriskajiem pakalpojumiem un Eiropas regulējuma nodrošināšanu, atstājot katrai dalībvalstij iespēju organizēt sabiedriskos pakalpojumus tā, kā tā vēlas, jo īpaši teritoriālā līmenī.

  Andrzej Grzyb (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, vienotais tirgus bez iedzīvotāju vai uzņēmumu izslēgšanas — tā es īsumā varētu aprakstīt galveno ievirzi šodien notikušajās debatēs par ziņojumu kopumu par Vienotā tirgus aktu. Ar lielu interesi un gandarījumu es vēlētos uzsvērt priekšlikumus, kas ir iecerēti, lai jo īpaši atvieglotu darbu maziem un vidējiem uzņēmumiem. Ir ļoti svarīgi, lai MVU būtu piekļuve iepirkuma procedūrām. Paziņojums par to, ka šīs procedūras tiks vienkāršotas un jo īpaši par to, ka tiks mazināti publiskā iepirkuma procedūras finansiālie šķēršļi, kas izslēdza MVU, un ka iepirkumā tiks ņemti vērā arī konkrēti vietējā tirgus elementi, ir īpaši atbalstāms.

Būtu arī jāņem vērā, ka MVU gaida atbalstu saistībā ar piekļuvi tirgum, viņi gaida administratīvus pasākumus, kas atvieglos viņu darbu, kā arī risinājumu patentu jomā. Es personīgi ar lielu interesi gaidu Barnier kunga izziņoto prezentāciju par divpadsmit mehānismiem vienotā tirgus stimulēšanai. Ļoti uzmundrinošs ir arī paziņojums par to, ka laika posms, kurā būs iespējams novērtēt inovatīvos risinājumus, jo īpaši tos, kas ir saistīti ar šiem mehānismiem, arī būs salīdzinoši īss.

Rakstiski balsojumu skaidrojumi

Ziņojums: Sidonia Elżbieta Jędrzejewska (A7-0115/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo piekrītu ieteiktajai līdzekļu summai — kopumā EUR 182 388 893 —, kas paredzēta plūdu radīto postījumu novēršanai Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Čehijas Republikā, Horvātijā un Rumānijā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā, neveicot labojumus, apstiprināta Padomes nostāja attiecībā uz budžeta grozījuma Nr. 1/2011 projektu. Šī budžeta grozījuma projekta mērķis ir atvēlēt no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) līdzekļiem EUR 182,4 miljonus saistību un maksājumu apropriācijās, lai mazinātu plūdu sekas pēc spēcīgām lietusgāzēm Polijā, Slovākijā, Čehijā, Ungārijā, Horvātijā un Rumānijā. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļus pēc dabas katastrofas vajadzētu izmantot pēc iespējas drīzāk un ka pieteikumi finansiālas palīdzības saņemšanai ir jāizskata ātri un efektīvi, lai bez kavēšanās varētu sniegt finansiālu palīdzību valstīm, kuras ir cietušas dabas katastrofās.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju ziņojumu, jo dalībvalstis, kuras cieta lietusgāžu izraisītajos plūdos, sagaida, ka budžetā tiks iekļauta summa EUR 182,4 miljonu apmērā. Šīs valstis ir Polija, Slovākija, Čehijas Republika, Ungārija, Horvātija un Rumānija. Es, tāpat kā referente, uzskatu, ka būtu jāspēj atvēlēt Solidaritātes fonda līdzekļus daudz ātrāk un efektīvāk, nekā tas notiek pašlaik.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es piekrītu koriģētam no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) piešķirto līdzekļu apjomam, ņemot vērā, ka vairākās valstīs, proti, Polijā, Slovākijā, Ungārijā un Rumānijā, dabas katastrofu radītie tiešie zaudējumi pārsniedz parasto robežu — 0,6 % no nacionālā kopienākuma (NKI), kas ļauj izmantot ESSF līdzekļus. Es arī uzskatu, ka ir svarīgi, lai ESSF līdzekļus pēc dabas katastrofas izmantotu pēc iespējas drīzāk, un ka visas saistītās organizatoriskās, likumdošanas un izpildes procedūras ir jāveic pēc iespējas ātrāk un efektīvāk. Tāpēc es piekrītu Padomes kopējai nostājai attiecībā uz Eiropas Savienības 2011. finanšu gada budžeta grozījuma projektu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Komisija ierosina grozīt Komisijas budžetu 2011. gadam, lai ņemtu vērā vajadzību piešķirt līdzekļus no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda EUR 182,4 miljonu apjomā saistību un maksājumu apropriācijās, lai mazinātu lielo lietusgāžu izraisīto plūdu sekas Polijā, Slovākijā, Čehijas Republikā, Ungārijā, Horvātijā un Rumānijā. Parlamentam būtu jāapstiprina šis priekšlikums ar tādiem nosacījumiem, kādus ir ierosinājusi referente.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Apspriestais ziņojums attiecas uz Padomes nostāju attiecībā uz Eiropas Savienības 2011. finanšu gada grozījuma Nr. 1/2011 projektu. Komisijai ir tiesības iesniegt budžeta grozījuma projektu, „ja ir ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, no kuriem nav iespējams izvairīties”. Konkrētas Eiropas Savienības dalībvalstis ir cietušas dabas katastrofās, kuras ir iznīcinājušas dažādus infrastruktūras tīklus un radījušas zaudējumus aptuveni EUR 5,5 miljardu apjomā, dažos gadījumos pārsniedzot 0,6 % no NKI robežu. Šī situācija ir uzskatāma par attaisnojumu un pamatojumu līdzekļu piešķiršanai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, un tās mērķis ir tikai un vienīgi infrastruktūras atjaunošana. Tā kā spēkā esošās budžeta apropriācijas nav pietiekamas, lai nodrošinātu pieteikumu izpildi, es piekrītu budžeta grozījumam — pirmajam Komisijas iesniegtajam priekšlikumam par ESSF līdzekļu izmantošanu, kurā ir ierosināts finansiālais atbalsts EUR 182 388 893 apjomā saistību un maksājumu apropriācijās.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī budžeta grozījuma mērķis ir atbildēt uz prasību piešķirt Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļus, lai novērstu katastrofu radītos postījumus, kas 2010. gada maijā un jūnijā skāra piecas dalībvalstis un Horvātiju. Tie bija „ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, no kuriem nav iespējams izvairīties”, kā noteikts Finanšu regulā, tāpēc mēs uzskatām, ka šīs procedūras piemērošana ir pamatota un vajadzīga.

Naudas līdzekļi, kas atvēlēti šo valstu atbalstam, proti, EUR 182,4 miljoni, veido tikai 3 % no kopējām postījumu izmaksām, kuras pēc aplēsēm ir aptuveni EUR 5 512,7 miljoni. Pēdējo gadu laikā Eiropas Savienības dalībvalstis ir smagi cietušas daudzās katastrofās. Pirmajos sešos ESSF darbības gados Komisija no 21 valsts saņēma 62 finansiālā atbalsta prasības. Aptuveni trešdaļa šo lietu atbilda klasifikācijai „lielas dabas katastrofas”, un tai atbilst arī četras no lietām, kuras mēs šodien šeit izskatām. ESSF ir svarīgs instruments, lai palīdzētu mazināt katastrofu ietekmi uz cilvēkiem, vidi un ekonomiku, kas gandrīz vienmēr ir ievērojama un bieži vien ilglaicīga. Tomēr šajā nolūkā ir jāuzņemas arī atbilstīgas saistības katastrofu novēršanas jomā, praksē ieviešot ieteikumus, ko nesen apstiprināja Parlaments.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī budžeta grozījuma mērķis ir atbildēt uz prasību piešķirt Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) līdzekļus, lai novērstu katastrofu radītos postījumus, kas 2010. gada maijā un jūnijā skāra piecas dalībvalstis un Horvātiju.

Tie bija „ārkārtēji vai neparedzēti apstākļi, no kuriem nav iespējams izvairīties”, kā noteikts Finanšu regulā, tāpēc mēs uzskatām, ka šīs procedūras piemērošana ir pamatota un vajadzīga. Naudas līdzekļi, kas atvēlēti šo valstu atbalstam, proti, EUR 182,4 miljoni, veido tikai 3 % no kopējām postījumu izmaksām, kuras pēc aplēsēm ir aptuveni EUR 5 512,7 miljoni.

Pēdējo gadu laikā Eiropas Savienības dalībvalstis ir smagi cietušas daudzās katastrofās. Pirmajos sešos ESSF darbības gados Komisija no 21 valsts saņēma 62 finansiālā atbalsta prasības. Aptuveni trešdaļa šo lietu atbilda klasifikācijai „lielas dabas katastrofas”, un tai atbilst arī četras no lietām, kuras mēs šodien šeit izskatām.

ESSF ir svarīgs instruments, lai palīdzētu mazināt katastrofu ietekmi uz cilvēkiem, vidi un ekonomiku, kas gandrīz vienmēr ir ievērojama un bieži vien ilglaicīga. Ir svarīgi uzņemties saistības arī katastrofu novēršanas jomā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju ziņojumu un referentes ierosinājumu pieņemt Padomes priekšlikumu par budžeta grozījumu Nr. 1/2011 projektu, neveicot tajā labojumus, jo šīm valstīm, t. i., Polijai, Čehijas Republikai, Slovākijai, Ungārijai, Horvātijai un Rumānijai, ir jāsniedz finansiāls atbalsts un tas vairs nav atliekams.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo Komisijas priekšlikumu izmantot ESSF līdzekļus, kas balstās uz 26. punktu 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, kurā paredzēta šādu līdzekļu piešķiršana, nepārsniedzot EUR 1 miljardu gadā. Fonda līdzekļu izmantošanas nosacījumi ir sīki atrunāti Padomes Regulā Nr. 2012/2002, ar ko izveido ESSF. Jāatgādina, ka fonda līdzekļi izmantojami infrastruktūras atjaunošanai un kā refinansēšanas instruments, nevis zaudējumu atlīdzināšanai privātpersonām. Šis ir pirmais priekšlikums izmantot ESSF līdzekļus, ko Komisija ir iesniegusi attiecībā uz 2011. gadu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šis budžeta grozījuma projekts ir saprotams, ņemot vērā ar Solidaritātes fonda starpniecību piešķirto līdzekļu mērķi novērst spēcīgo lietusgāžu izraisīto zemes nogruvumu un lielo plūdu sekas Polijā, Slovākijā, Čehijas Republikā, Ungārijā, Horvātijā un Rumānijā. Pēc pieprasījumu atbilstības pārbaudes Regulā (EK) Nr. 2012/2002 paredzētajiem izmantošanas nosacījumiem Komisija ierosināja piešķirt Solidaritātes fonda līdzekļus EUR 182,4 miljonu apjomā, lai risinātu šajās valstīs radušās problēmas. Tomēr es vēlētos uzsvērt kavēšanos saistībā ar šāda atbalsta piešķiršanu. Ir jāmazina procedūras birokrātiskums, un tā ir jāvienkāršo, lai nākotnē katastrofu gadījumos reaģētu savlaicīgi.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Ņemot vērā faktu, ka Eiropas Savienības 2011. gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 1/2011 projekta mērķis ir atvēlēt no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļiem EUR 182,4 miljonus saistību un maksājumu apropriācijās, lai mazinātu plūdu sekas pēc spēcīgām lietusgāzēm Polijā, Slovākijā, Čehijā, Ungārijā, Horvātijā un Rumānijā, es balsoju „par”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Dabas katastrofas Eiropā vairs nav retums. Pēdējie notikumi, piemēram, plūdi, kas 2010. gadā notika Polijā, Slovākijā, Rumānijā, Čehijas Republikā un Ungārijā, apliecina Solidaritātes fonda lielo nozīmi. Šis fonds tiek izmantots nevis privātpersonu zaudējumu atlīdzināšanai, bet galvenokārt infrastruktūras atjaunošanai. Tāpēc to var uzskatīt par atbilstīgu refinansēšanas instrumentu. Jo īpaši tādās valstīs kā Polija, Slovākija, Ungārija un Rumānija ir notikušas liela mēroga katastrofas, un tiešie zaudējumi pārsniedz parasto robežu, proti, 0,6 % no NKI. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz 2011. gada vispārējā budžeta grozījuma Nr. 1/2011 projektu, kura mērķis ir atvēlēt no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļiem EUR 182,4 miljonus saistību un maksājumu apropriācijās, lai mazinātu spēcīgu lietusgāžu izraisīto plūdu sekas Polijā, Slovākijā, Čehijas Republikā, Ungārijā, Horvātijā un Rumānijā. Budžeta grozījuma Nr. 1/2011 projekta vienīgais mērķis ir oficiāli iekļaut šo korekciju 2011. gada budžetā. Minētie iemesli pilnīgi attaisno šo budžeta grozījumu, un tāpēc es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šī budžeta grozījuma projektu, kura mērķis ir reaģēt uz EUR 182,4 miljonu atvēlēšanu no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļiem saistību un maksājumu apropriācijās, lai mazinātu plūdu sekas pēc spēcīgām lietusgāzēm Polijā, Slovākijā, Čehijā, Ungārijā, Horvātijā un Rumānijā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Mēs atturējāmies no balsošanas. Ziņojums attiecas uz maksājumu pārskaitīšanu 2011. gadā līdzekļu piešķiršanai no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda saistībā ar plūdiem, kas piemeklēja Poliju, Slovākiju, Čehijas Republiku, Horvātiju un Rumāniju. Mēs piekrītam, ka līdzekļi ir steidzami jāpiešķir, tomēr neatbalstām ierosinātās finanšu metodes izmantošanu (ar „negatīvās rezerves” starpniecību).

Ziņojums: Reimer Böge (A7-0114/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, kura mērķis ir Eiropas Savienības atbalsta piešķiršana no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai pēc 2010. gada maijā un jūnijā notikušajiem plūdiem, kas skāra šīs teritorijas un to iedzīvotājus. Eiropas Savienībai ir jāturpina darboties kā organizācijai, kas apliecina solidaritāti.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es piekrītu ziņojumam par finansiāla atbalsta piešķiršanu no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai un Rumānijai. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu fonda līdzekļus var izmantot, nepārsniedzot maksimālo summu EUR 1 miljards gadā. Es uzskatu, ka līdzekļi no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda pēc dabas katastrofas būtu jāizmanto pēc iespējas drīzāk un pieteikumi finansiālas palīdzības saņemšanai būtu jāizskata efektīvi un ātri, lai nekavējoties varētu sniegt finansiālu palīdzību dabas katastrofās cietušajām valstīm.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF) mērķis ir dabas katastrofas gadījumā sniegt ātru, efektīvu un elastīgu atbalstu sabiedrībai dalībvalstīs vai valstī, kas piedalās sarunās par pievienošanos.

Šī fonda līdzekļi papildina dalībvalstu valsts līdzekļus ārkārtas situācijās, jo īpaši saistībā ar steidzamiem infrastruktūras remontdarbiem, pagaidu apmešanās vietām un neatliekamās palīdzības pakalpojumiem, lai gādātu par iedzīvotāju pamatvajadzībām, kā arī veiktu sakopšanas darbus katastrofas skartajās teritorijās. 2010. gadā Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Čehijas Republiku, Horvātiju un Rumāniju skāra spēcīgas lietusgāzes, izraisot ievērojamus plūdus, kas šajās valstīs radīja milzīgus zaudējumus. Pēc katastrofām minētās valstis pieprasīja palīdzību no ESSF. Tā kā tika izpildīti attiecīgajā regulā noteiktie atbilstības kritēriji, tika apstiprināta līdzekļu piešķiršana no ESSF, lai mazinātu minēto katastrofu skarto iedzīvotāju sāpes, ciešanas un zaudējumus. Minēto iemeslu dēļ es atbalstīju šo ziņojumu.

  Adam Bielan (ECR), rakstiski. – (PL) Plūdi, kas pagājušajā gadā piemeklēja valstis Eiropas Savienības austrumos, izraisīja milzīgus materiālos zaudējumus gandrīz visos reģionos. Daudzi no šiem reģioniem turpina cīnīties ar plūdu traģiskajām sekām. Daudzi cilvēki vēl joprojām gaida varas iestāžu apsolīto finansiālo atbalstu. Nopietni postījumi galvenokārt ir skāruši lauksaimniecību, infrastruktūru, transporta tīklu un kultūras mantojuma objektus. Ir cietuši daudzi cilvēki, nereti zaudējot visu savu īpašumu. Tikai Polijā vien zaudējumi ir novērtēti gandrīz EUR 3 miljardu apmērā. Tādējādi postījumi ievērojami pārsniedz robežu, kas ļauj izmantot Solidaritātes fonda līdzekļus. Līdzīga situācija ir arī citās valstīs, kuras ir pieteikušās atbalsta saņemšanai no fonda. Iestāžu nolīgumā paredzēto līdzekļu atrašana nodrošinās ievērojamu palīdzību reģionos, kurus dabas katastrofa ir skārusi vissmagāk, ļaujot veikt darbus tās seku mazināšanai. Es pārliecināti atbalstu līdzekļu piešķiršanu no Solidaritātes fonda.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es atbalstu Eiropas Parlamenta lēmumu piešķirt līdzekļus no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda Centrāleiropas valstīm, kuras piemeklēja pagājušā gada plūdi. Čehijas Republikas gadījumā ir pieejama CZK 125 miljonu liela summa, lai segtu daļu no zaudējumiem, ko pagājušā gada maijā un jūnijā Morāvijas ziemeļos radīja plūdi. Tā kā kopējais postījumu mērogs tika novērtēts CZK 5 miljardu apmērā, kas ir mazāk nekā 0,6 % no Čehijas Republikas NKI, atbilstīgi Eiropas Savienības tiesību aktiem tā nav uzskatāma par „lielu dabas katastrofu”, kuras gadījumā palīdzība no Solidaritātes fonda ir burtiski garantēta. Tāpēc bija jālūdz piemērot izņēmumu Čehijas Republikai, pamatojot to ar faktu, ka mūsu valsti skāra tā pati dabas katastrofa, kas piemeklēja Poliju, kurā tās sekas bija postošākas. Sākotnējā Eiropas Parlamenta rezolūcijas projektā kā dabas katastrofas skarta valsts bija minēta tikai Polija, un tikai pēc tam, kad es norādīju, ka plūdi skāra arī citas valstis, rezolūcijas piemērošanas joma tika paplašināta, tajā iekļaujot visu Centrāleiropas reģionu. Esmu gandarīts, ka Čehijas Republikas valdība pēc sākotnējās nenoteiktības un šaubīšanās ķērās pie darba un noteiktā termiņa ietvaros spēja iesniegt pieteikumu finansiālas palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda, kas tagad, bez šaubām, būs ļoti noderīga.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā ievērojamos postījumus, ko radīja lielās dabas katastrofas, jo īpaši saistībā ar privātīpašumu, transporta tīkliem un kultūras mantojuma objektiem, un tā kā aprēķinātie kopējie tiešie zaudējumi visās šajās valstīs pārsniedz normālo robežu, kas ļauj izmantot Solidaritātes fonda līdzekļus, proti, 0,6 % no NKI, es atbalstu priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu piešķiršanu Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu piešķiršanu Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai pēc lielajiem plūdiem, kas piemeklēja šīs valstis 2010. gada maijā un jūnijā. Es gribētu atkārtoti uzsvērt, ka Padomei bez kavēšanās jāturpina Parlamenta apstiprinātās jaunās Solidaritātes fonda regulas izskatīšana, lai nodrošinātu ātrāku un efektīvāku fonda darbību.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu piešķiršana Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai ir pamatota, ņemot vērā lielās lietusgāzes un plūdus, kas piemeklēja šīs valstis, un to radītās smagās sekas. Atbalsts, ko šim lēmumam izteica atbilstīgās Parlamenta komitejas locekļu vairākums, apliecina to, cik plašs ir tam sniegtais apstiprinājums. Mani apbēdina ciešanas, ko cilvēki ir pārdzīvojuši, un es ceru, ka no fonda piešķirtie līdzekļi tās mazinās un palīdzēs veikt ātrākus un efektīvākus atjaunošanas darbus vissmagāk skartajos reģionos.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) 2010. gada maijā un jūnijā Centrāleiropu un Austrumeiropu skāra spēcīga vētra, kas vairākās dalībvalstīs radīja milzīgus postījumus, jo īpaši, iznīcinot valstu infrastruktūras, lauku saimniecības, ceļu un dzelzceļu tīklus, kā arī valsts un privātpersonu īpašumus. Plūdi Polijā skāra gandrīz visu valsts teritoriju, izraisot zaudējumus, kas pārsniedza 0,85 % no Polijas nacionālā kopienākuma (NKI). Slovākijā vētras rezultātā applūda vairākas teritorijas, notika zemes nogruvumi un plūdi, radot zaudējumus 0,89 % apmērā no NKI. Rumānijā novērtēto zaudējumu apmērs ir lielāks par EUR 875 miljoniem jeb 0,67 % no NKI. Horvātijā šie zaudējumi pārsniedz EUR 153 miljonus (0,6 % no NKI), un Čehijas Republikā zaudējumi ir EUR 204 miljonu (0,6 % no NKI) vērtībā. Šī situācija attaisno līdzekļu piešķiršanu no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda, un tā rezultātā ir apstiprināts pirmais 2011. gada budžeta grozījums. Tā kā tas ir paredzēts budžeta grozījuma projektā, kas jau ir apstiprināts, kā arī, ņemot vērā Reģionālās attīstības komitejas atzinumu, es atbalstu referenta nostāju par EUR 182 388 893 piešķiršanu, lai palīdzētu novērst vētru radītos valsts infrastruktūras postījumus minētajās dalībvalstīs.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir atbalstīta līdzekļu piešķiršana no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF), lai sniegtu atbalstu sešām valstīm: Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai. Šīs valstis skāra spēcīgas lietusgāzes, kurām dažās valstīs nebija precedenta, lieli plūdi, zemes nogruvumi un dubļu lavīnas. Četrās valstīs, proti, Polijā, Slovākijā, Ungārijā un Rumānijā notikusī katastrofa saskaņā ar ESSF regulā noteikto definīciju ir uzskatāma par „lielu dabas katastrofu”. Citiem vārdiem runājot, aprēķinātie zaudējumi pārsniedz 0,6 % no valstu nacionālā kopienākuma. Mēs uzskatām, ka šī atbalsta piešķiršana ir svarīga un vajadzīga, tāpēc mēs balsojām par šī ziņojuma pieņemšanu.

Mums vēlreiz ir jāpievērš uzmanība pārmērīgajiem kavējumiem, kas tika pieļauti laikā starp katastrofas norisi, lēmumu par ESSF līdzekļu piešķiršanu un faktisko Eiropas Savienības palīdzības sniegšanas laiku dalībvalstīm un katastrofas skartajiem reģioniem. Šajā gadījumā katastrofas notika 2010. gada maijā un jūnijā. Parlaments tikai tagad, gandrīz gadu vēlāk, apstiprināja līdzekļu piešķiršanu no ESSF. Tagad citas procedūras prasības vēl vairāk kavēs naudas nonākšanu galamērķī. Tāpēc mēs atbalstījām vajadzību pielāgot noteikumus par šī fonda līdzekļu piešķiršanu, lai tas notiktu elastīgāk un savlaicīgāk.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām par šo ziņojumu, kurā ir atbalstīta līdzekļu piešķiršana no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda (ESSF), lai sniegtu atbalstu sešām valstīm: Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai.

Šīs valstis skāra spēcīgas lietusgāzes, kurām dažās valstīs nebija precedenta, lieli plūdi, zemes nogruvumi un dubļu lavīnas. Četrās valstīs, proti, Polijā, Slovākijā, Ungārijā un Rumānijā notikusī katastrofa saskaņā ar ESSF regulā noteikto definīciju ir uzskatāma par „lielu dabas katastrofu”. Citiem vārdiem runājot, aprēķinātie zaudējumi pārsniedz 0,6 % no valstu nacionālā kopienākuma.

Mēs uzskatām, ka šī atbalsta piešķiršana ir svarīga un vajadzīga, tāpēc mēs balsojām par šī ziņojuma pieņemšanu.

Tomēr mums vēlreiz ir jāpievērš uzmanība pārmērīgajiem kavējumiem, kas tika pieļauti laikā starp katastrofas norisi, lēmumu par ESSF līdzekļu piešķiršanu un faktisko Eiropas Savienības palīdzības sniegšanas brīdi dalībvalstīm un katastrofas skartajiem reģioniem. Šajā gadījumā katastrofas notika 2010. gada maijā un jūnijā. Parlaments tikai tagad, gandrīz gadu vēlāk, apstiprināja līdzekļu piešķiršanu no ESSF. Tagad citas procedūras prasības vēl vairāk kavēs naudas nonākšanu galamērķī.

Tāpēc mēs atbalstījām vajadzību pielāgot noteikumus par šī fonda līdzekļu piešķiršanu, lai tā notiktu elastīgāk un savlaicīgāk.

  Monika Flašíková Beňová (S&D), rakstiski. – (SK) 2010. gada plūdi notika plašās teritorijās vairākās Centrāleiropas valstīs. Dabas katastrofa galvenokārt skāra Poliju, Slovākiju, Ungāriju, Čehijas Republiku, Horvātiju un Rumāniju. Šajās teritorijās dzīvojošie cilvēki nevar novērst katastrofas sekas bez citu palīdzības. Viņi nevar atrisināt šo seku radītās problēmas tikai ar saviem resursiem, jo dalībvalstu budžetus apgrūtina ekonomikas un finanšu krīze. Komisija ierosina katastrofas skartajām valstīm piešķirt līdzekļus no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda. Visas minētās valstis pēc tam, kad tās pagājušā gada pavasara un vasaras mēnešos piemeklēja un paralizēja zemes nogruvumi, plūdu viļņi un gandrīz nepārtrauktas lietusgāzes, pieprasīja fonda palīdzību.

Katastrofas skartajās teritorijās dabas faktori radīja ievērojamus postījumus valsts un privātajai infrastruktūrai, kā arī ceļu un dzelzceļa satiksmei un lauksaimniecībai. Smagi cieta arī īpašums, dzīvojamās ēkas un kultūras pieminekļi. Tāpēc vajadzīgā finansiālā atbalsta nodrošināšana katastrofas skartajām Eiropas valstīm ir atbilstīga rīcība, lai tās varētu risināt dabas katastrofas sekas un pēc iespējas ātrāk spētu atgriezties ierastajā dzīvē.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo dokumentu, jo Komisija savā priekšlikumā Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu (COM (2011)0010) ir informējusi Parlamentu, ka, pamatojoties uz Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Čehijas Republikas, Rumānijas un kandidātvalsts Horvātijas pieteikumiem par palīdzības piešķiršanu saistībā ar postošajiem plūdiem 2010. gada maijā, jūnijā un jūlijā, tā ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu. Lai neradītu nevajadzīgu kavēšanos, apstiprinot minēto pasākumu, kuru Budžeta komiteja ir paredzējusi pieņemt cik drīz vien iespējams, ir jāpiemin, ka Reģionālās attīstības komitejai nav iebildumu pret Eiropas Solidaritātes fonda izmantošanu, lai attiecīgajām valstīm piešķirtu EUR 182 388 893, kā to ierosināja Komisija un kas ir saskaņā ar 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīguma un Padomes Regulas (EK) Nr. 2012/2002 noteikumiem.

  Cătălin Sorin Ivan (S&D), rakstiski. – (RO) Solidaritātes fonds ir Eiropas Savienībai ļoti svarīgs instruments. Neņemot vērā tā finansiālo ietekmi, šis instruments ir arī Eiropas solidaritātes izpausme. Tomēr Padome tikko apliecināja, ka šī solidaritāte sāk lēni pagaist. Pašlaik, lai palīdzētu iedzīvotājiem, kuri jau ir tik daudz cietuši pēc pagājušā gada plūdiem, Komisija mūs piespiež samazināt ļoti svarīgu programmu naudas līdzekļus.

Turklāt, ja mēs palūkosimies uz to, kuras dalībvalstis Padomē pašlaik bloķē ideju par „jaunu naudu”, lai nodrošinātu fonda vajadzības, mēs pamanīsim, ka tās ir valstis, kuras savukārt ir guvušas labumu, iepriekšējos gados saņemot lielas naudas summas.

Savienības pamatā ir solidaritātes ideja. Bez šīs idejas mēs nebūtu spējuši izveidot tādu Eiropu, kāda tā ir šodien, un bez tās mēs nespēsim izveidot nākotnes Eiropu.

  Edvard Kožušník (ECR), rakstiski. – (CS) Es uzskatu Solidaritātes fondu, kura resursi ir paredzēti dabas katastrofu izraisīto zaudējumu segšanai, par īstu Eiropas solidaritātes izpausmi — atšķirībā no Eiropas Globalizācijas pielāgošanas fonda. Es ļoti atzinīgi vērtēju faktu, ka šajā ziņojumā ir ierosināts piešķirt līdzekļus, lai segtu plūdu radītos valsts īpašuma postījumus Čehijas Republikā. Tas jo īpaši attiecas uz Morāvijas ziemeļu daļu, kuru pagājušā gada maijā skāra tas pats plūdu vilnis, kas izraisīja postījumus visā Centrāleiropas reģionā. Es atzinīgi vērtēju faktu, ka Čehijas Republika ir ieguvusi resursus no Solidaritātes fonda, lai segtu zaudējumus, vēl jo vairāk tāpēc, ka plūdu vilnis kaimiņvalstīs radīja vēl lielākus postījumus nekā Čehijas Republikā.

Tomēr Eiropas solidaritātes kontekstā netika aizmirsta kompensācija Čehijas Republikai. Es arī vēlētos pateikties Březina kungam un Tošenovský kungam, ar kuriem kopā mēs veiksmīgi panācām Čehijas Republikas iekļaušanu to valstu grupā, kuras saistībā ar šo plūdu vilni saņems kompensāciju no Solidaritātes fonda. Īpaša pateicība pienākas arī Parlamenta priekšsēdētājam Buzek kungam par to, ka viņš kopā ar mums apmeklēja plūdu skartās teritorijas Morāvijā un personīgi atbalstīja palīdzības sniegšanu Čehijas Republikai.

  Bogusław Liberadzki (S&D), rakstiski. – (PL) 2010. gadā notika postoši plūdi, kas piemeklēja daudzas Eiropas valstis. Polijai to pārcieta divreiz. Mēs vēlētos atbalstīt Eiropas Savienības solidaritātes izpausmi, palīdzot mazināt plūdu sekas un veicot pasākumus, lai atvieglotu smago stāvokli, kurā atrodas plūdu skartie iedzīvotāji, kuri ir zaudējuši lielu daļu sava īpašuma, daudzos gadījumos — pat visu; cilvēki, kuru veselība ir cietusi un kuri pat ir zaudējuši savus tuviniekus.

Kā daļa no atbalsta solidaritātes idejai ir vajadzīgas pārdomas par to, kā novērst plūdus. Tas ir jādara, veicot ūdens resursu apsaimniekošanu: kontrolējot upes, izbūvējot rezervuārus utt. Daudz lielāka daļa no līdzekļiem, kas Kohēzijas fondā ir atvēlēti ar vidi saistītiem mērķiem, mums ir jānovirza plūdu novēršanai. Apstiprinot Böge kunga ziņojumu, es aicinu atbalstīt priekšlikumu par lielākiem budžeta līdzekļiem pēc 2013. gada.

  Elżbieta Katarzyna Łukacijewska (PPE), rakstiski. – (PL) Esmu ļoti gandarīta par to, ka Eiropas Parlamentā tiek pieņemti šādi konstruktīvi lēmumi. Deputāti, kuri pārstāv plūdu skartos reģionus, ļoti centās panākt Eiropas Savienības atbalsta piešķiršanu, un, kā mēs zinām, ceļš uz šiem panākumiem nebija viegls. EUR 182,4 miljonu piešķiršana kompensācijas veidā saistībā ar pagājušā gada plūdu sekām ir ārkārtīgi svarīga ne tikai dabas katastrofas piemeklētajiem reģioniem, bet arī cilvēkiem, kuri tajos dzīvo.

Polija un Podkarpacie reģions ir teritorija, kas katastrofā cieta īpaši smagi, un es ceru, ka infrastruktūras atjaunošanai piešķirtie līdzekļi tiks efektīvi izmantoti. Šodien pieņemtais Parlamenta lēmums ir galīgs, un ar to tiek uzsākta Eiropas Savienības līdzekļu piešķiršanas procedūra, tāpēc es atbalstīju rezolūciju par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu — 2010. gada plūdi Polijā, Slovākijā, Ungārijā, Čehijas Republikā, Horvātijā un Rumānijā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo Komisijas priekšlikumu Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumam par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu. Komisija, pamatojoties uz Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Čehijas Republikas, Rumānijas un kandidātvalsts Horvātijas pieteikumiem par palīdzības piešķiršanu saistībā ar postošajiem plūdiem 2010. gada maijā, jūnijā un jūlijā, ierosina izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu.

  Barbara Matera (PPE), rakstiski. – (IT) Es vēlētos paust savu gandarījumu saistībā ar šodienas pozitīvo balsojumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu piešķiršanas apstiprināšanu, lai sniegtu palīdzību Polijai, Slovākijai, Čehijas Republikai, Ungārijai, Rumānijai un Horvātijai saistībā ar šajās valstīs pagājušajā gadā notikušajiem plūdiem.

Lai gan starp Parlamentu un Padomi vēl aizvien pastāv domstarpības par tehnisko procedūru, lai nodrošinātu vajadzīgos EUR 182,4 miljonus dalībvalstu zaudējumu kompensācijai, Eiropa vēlreiz ir apliecinājusi savu solidaritāti ar iedzīvotājiem. Es piekrītu 2010. gada budžeta pārpalikuma izlietošanai, lai segtu „negatīvo rezervi”, kas ir izmantota vajadzīgo līdzekļu ieguvei. Šī rezerve ir grāmatvedības metode, kas būtu jāizmanto visiem neatliekamiem ārkārtas izdevumiem, kas varētu rasties šī finanšu gada laikā.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Solidaritāte ir galvenā Eiropas Savienību raksturojošā kvalitāte. Tāpēc es uzskatu, ka ziņojums par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu saistībā ar plūdiem, kas 2010. gadā skāra Poliju, Slovākiju, Čehijas Republiku, Ungāriju, Horvātiju un Rumāniju, ir savlaicīgs un vajadzīgs. Šī solidaritāte būs vēl vairāk vajadzīga, klimata pārmaiņām turpinot izraisīt katastrofas visā Eiropā. Šajā ziņā ir jāizstrādā stratēģijas, kas arī palīdzēs samazināt siltumnīcefektu izraisošo gāzu emisiju līmeni.

Eiropas Savienībai ir jāstrādā, lai konsolidētu dalībvalstu veiktos pasākumus, lai novērstu un mazinātu lielu plūdu radītās sekas Eiropā, tiem kļūstot aizvien biežākiem. Vienai no prioritātēm šajā jomā ir jābūt dalībvalstu veiktai to pasākumu novērtēšanai, kas palielina plūdu draudus, un reaģēšanas spējas ātruma, mobilitātes un veikto intervences pasākumu elastības palielināšanai. Visbeidzot, es vēlētos uzsvērt to, cik svarīgi ir tas, lai iedzīvotāji būtu informēti par plūdu pārvaldības pasākumiem un plāniem un tajos piedalītos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šis solidaritātes instruments ir izmantots agrāk, proti, manā valstī, pēc lielajām lietusgāzēm 2010. gada februārī nosūtot palīdzību uz Madeiru, un tā izmantošana pašlaik ir pilnīgi pamatota, lai censtos mazināt sekas, ko dabas katastrofas vienmēr rada attiecībā uz skarto valstu iedzīvotājiem.

  Alajos Mészáros (PPE), rakstiski. – (HU) Aizvadītā gada intensīvās lietusgāzes radīja katastrofālu situāciju Centrāleiropas valstīs. Pāri plūstošās upes appludināja ielas un namus. Cilvēki nonāca nabadzībā, un daudzi no viņiem zaudēja gandrīz visu savu īpašumu. Tāpēc tajā laikā bija ļoti svarīgi veikt steidzamu situācijas novērtējumu un bez kavēšanās sniegt palīdzību. Slovākija, Ungārija, Polija, Čehijas Republika, Horvātija un Rumānija lūdza Eiropas Savienības atbalstu, lai spētu sniegt palīdzību grūtībās nonākušajiem cilvēkiem, izmantojot Solidaritātes fonda līdzekļus. Es ar lielu gandarījumu atzīmēju, ka šo situāciju atzina arī Eiropas Parlaments un gatavojās šīm valstīm palīdzēt. Tāpēc es uzskatu, ka ir ļoti svarīgi atbalstīt šo lēmuma priekšlikumu, un es vēlētos izmantot šo iespēju, lai pateiktos visiem, kuri tajā laikā pauda savu solidaritāti ar maniem līdzpilsoņiem Centrāleiropā. Paldies jums!

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Pēc spēcīgajām lietusgāzēm 2010. gada augustā, kuru rezultātā upes izgāja no krastiem, piespiežot cilvēkus pamest savas mājas, Čehijas Republika 2010. gada oktobrī iesniedza pieteikumu palīdzības saņemšanai no Solidaritātes fonda. Netika pārsniegta robeža, kas ir 0,6 % no nacionālā kopienākuma, bet katastrofas rezultātā cieta lielākā daļa iedzīvotāju un reģiona ekonomika nonāca uz sabrukuma robežas. Smagi cieta tādas svarīgas nozares kā tūrisms un rūpniecība. Šī palīdzība segs daļu no izmaksām par neatliekamajiem pasākumiem, kas ir vajadzīgi, lai atjaunotu postījumus cietušo infrastruktūru. Tāpēc es atbalstu šo priekšlikumu.

  Rareş-Lucian Niculescu (PPE), rakstiski. – (RO) Aizvadītajā vasarā lielāko daļu Rumānijas teritorijas piemeklēja lieli plūdi un zemes nogruvumi. Tika aprēķināts, ka radītie zaudējumi tuvojas EUR 900 miljoniem, kas ir gandrīz 0,7 % no Rumānijas NKI. Es atzinīgi vērtēju no Solidaritātes fonda piešķirto palīdzību, jo tā palīdzēs mazināt katastrofas sekas, kā arī novērst līdzīgu negadījumu atkārtošanos. Solidaritātes fonds ir viens no konkrētiem piemēriem, ko varam sniegt mūsu iedzīvotājiem, apliecinot kopīgu pasākumu nozīmi Eiropas Savienības līmenī.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Pamatojoties uz 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumu par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, Komisija ierosina piešķirt Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai Eiropas Solidaritātes fonda līdzekļus. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu Solidaritātes fonda izmantošanas maksimālais apjoms ir EUR 1 miljards gadā. Līdztekus šim priekšlikumam piešķirt Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļus Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai, Komisija arī iesniedza budžeta grozījuma projektu (A7-0115/2011). Ziņojumā ir skaidri norādīts, ka visi pieteikumi atbilst Regulā (EK) Nr. 2012/2002 noteiktajiem atbilstības kritērijiem. Tāpēc es balsoju par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļu izmantošanu, Polijai piešķirot EUR 105 567 155, Slovākijai EUR 20 430 841, Ungārijai EUR 22 485 772, Čehijas Republikai EUR 5 111 401, Horvātijai EUR 3 825 983 un Rumānijai EUR 24 967 741, kas kopā veido EUR 182 388 893 saistību un maksājumu apropriācijās.

  Rovana Plumb (S&D), rakstiski. – (RO) Plūdu, kas 2010. gadā piemeklēja Poliju, Slovākiju, Čehijas Republiku, Ungāriju, Horvātiju un Rumāniju, tiešās izmaksas ir EUR 5 512 719 662. Es balsoju par šo ziņojumu, lai tiktu apstiprināta EUR 182,4 miljonu piešķiršana no Eiropas Savienības Solidaritātes fonda. Es nepiekritu finansējuma avotam, proti, Padomes ierosinātajai „negatīvajai rezervei”. Tomēr es balsoju par Padomes priekšlikumu, jo uzskatu, ka iedzīvotājiem, kuri kļuva par plūdu upuriem, nav jākļūst arī par dalībvalstu un Eiropas Parlamenta starpā notiekošas iestāžu cīņas upuriem.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Izskatāmais jautājums ir Polijas, Slovākijas, Ungārijas, Čehijas Republikas, Rumānijas un Horvātijas (kandidātvalsts) iesniegtie palīdzības pieprasījumi, lai novērstu ievērojamos postījumus, ko radīja plūdi, kas 2010. gada maijā, jūnijā un jūlijā piemeklēja šīs valstis. Tā kā visi šie pieprasījumi atbilst Regulā (EK) Nr. 2012/2002 noteiktajiem atbilstības kritērijiem, es balsoju par priekšlikumu izmantot Eiropas Savienības Solidaritātes fondu, lai piešķirtu EUR 182 388 893 lielu summu minētajām valstīm, sagaidot, ka šis atbalsts varētu palīdzēt paātrināt plūdu skarto teritoriju atjaunošanu un mazināt iedzīvotāju ciešanas.

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. – (CS) Es ar gandarījumu balsoju par Eiropas Parlamenta un Padomes lēmumu piešķirt Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļus Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai. Visas šīs valstis pagājušajā gadā spēcīgu lietusgāžu rezultātā skāra stipri plūdi, kas izraisīja zemes nogruvumus, un tajos gāja bojā daudzi cilvēki, tika nodarīti postījumi dzīvojamajām ēkām, uzņēmumiem, lauksaimniecības teritorijām, ceļu un dzelzceļa tīkliem un citai infrastruktūrai. Lai gan piedāvātās palīdzības apjoms ir tikai daži procenti no kopējiem aprēķinātajiem zaudējumiem, tā tik un tā ir ievērojama palīdzība — kopumā EUR 182 miljoni. Es vēlētos norādīt, ka Eiropas Savienība izveidoja Solidaritātes fondu, lai palīdzētu iedzīvotājiem reģionos, kurus ir skārušas dabas katastrofas. Es vēlētos pateikties deputātiem par šim ziņojumam sniegto atbalstu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Pamatojoties uz 26. punktu 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību, Komisija ierosina piešķirt Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai Eiropas Savienības Solidaritātes fonda līdzekļus. Saskaņā ar Iestāžu nolīgumu Solidaritātes fonda izmantošanas maksimālais apjoms ir EUR 1 miljards gadā. Līdztekus priekšlikumam Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai piešķirt Solidaritātes fonda līdzekļus Komisija ir iesniegusi budžeta grozījuma projektu (2011. gada 14. janvāra budžeta grozījuma Nr. 1/2011 projekts), lai 2011. gada budžetā iekļautu attiecīgās saistību un maksājumu apropriācijas, kā noteikts Iestāžu nolīguma 26. punktā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstīju šī teksta pieņemšanu, jo mums ir jāizmanto Eiropas Savienības Solidaritātes fonds to Centrāleiropas un Austrumeiropas valstu interesēs, kuras 2010. gada plūdu rezultātā piedzīvoja postījumus.

Polijai, Slovākijai, Ungārijai, Čehijas Republikai, Horvātijai un Rumānijai pēc attiecīgā perioda stiprajām lietusgāzēm, kas izraisīja milzīgus postījumus šo valstu infrastruktūrai, radās ārkārtīgi lielas izmaksas. Piemēram, Polija vien piedzīvoja divus secīgus valsts lielāko upju plūdus 2010. gada maijā un jūnijā, kas izraisīja nopietnus postījumus lauksaimniecībai, transporta tīkliem un kultūras mantojuma objektiem, kopumā radot zaudējumus gandrīz EUR 3 miljardu apmērā. Pašlaik prioritāte ir to reģionu atjaunošana, kurus vissmagāk skāra pagājušā gada traģiskie notikumi, lai ļautu tajos bez turpmākas kavēšanās atsākt ražošanas sistēmu darbību.

  Olga Sehnalová (S&D), rakstiski. – (CS) 2010. gada plūdi skāra vairākas Eiropas valstis, un to radīto postījumu mērogs bija atšķirīgs. Piemēram, Čehijas Republikā plūdi teritorijas ziņā bija mazāki, bet to radītās sekas šajā valstī, tāpat kā Polijā, bija tiešām postošas. Tāpēc es atbalstīju līdzekļu piešķiršanu, pamatojoties uz iespēju, kas šādām ārkārtējām situācijām ir paredzēta Padomes Regulā (EK) Nr. 2012/2002. Es balsoju par ziņojuma pieņemšanu, tostarp līdzekļu piešķiršanu Čehijas Republikai un Horvātijai, kurās situācija ir līdzīga.

  Joanna Senyszyn (S&D), rakstiski. – (PL) Es atbalstīju ziņojumu par Eiropas Savienības Solidaritātes fonda izmantošanu saskaņā ar 26. punktu Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas 2006. gada 17. maija Iestāžu nolīgumā par budžeta disciplīnu un pareizu finanšu pārvaldību. Ir ārkārtīgi svarīgi, lai Eiropas Savienība atbalstītu valstis, kuras ir cietušas dabas katastrofās. Šīs katastrofas radītie zaudējumi pārsniedz EUR 2,9 miljardus. Eiropas Savienības finansiālais atbalsts palīdzēs atjaunot katastrofā cietušo valstu infrastruktūru, proti, ūdensapgādes tīklus, kanalizācijas sistēmas, ceļus un tiltus. Kopš plūdiem ir pagājis gandrīz gads. Palīdzība vēl joprojām ir nepieciešama. Tā būtu jāpiešķir ātrāk. Lai to izdarītu, ir jāsaīsina procedūru laiks finansiālās palīdzības piešķiršanai no Solidaritātes fonda.

Ieteikums: Luis Manuel Capoulos Santos (A7-0056/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu, jo tajā ir aizstāvēta atbildīga zveja Komoru salu zvejas zonā, nediskriminējot dažādās flotes, kuras tajā zvejo, un tajā pašā laikā uzsākot dialogu par vajadzīgajām reformām. Es atbalstu ziņojumu arī tāpēc, ka tas nosaka protokola izpildes pārtraukšanu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā. Tomēr tā kā šī protokola mērķis ir nostiprināt partnerattiecības un sadarbību zivsaimniecības nozarē, izmantojot visus pieejamos finanšu instrumentus, es vēlētos uzsvērt steidzamu vajadzību pēc reglamentācijas, kas atbalsta lielākus ieguldījumus nozarē un šīs nozares maza mēroga zivsaimniecības darbību optimizāciju.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo tas iezīmē centienus visur, kur vien zvejo Eiropas Savienības kuģi, sekmēt atbildīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību, kuras pamatā jābūt rūpīgam pieejamo resursu novērtējumam, turklāt Eiropas Savienībai arī jānodrošina, ka zvejas iespējas, ko tā izmantos, ir izvērtētas, saņemot ticamus un oficiālus zinātniskos atzinumus, lai novērstu risku, ka varētu tikt iznīcināti vietējie zivju krājumi. Komoru Salu Savienību ierindo starp vismazāk attīstītajām valstīm, un tās ekonomika ir ļoti lielā mērā atkarīga no ārvalstu dotācijām un tehniskās palīdzības. Lai gan Komoru Salu Savienībā izmantojamo zivju krājumi, ko veido galvenokārt lielās pelaģiskās zivis, tiek lēsti 33 000 tonnu gadā, vietējo zvejnieku nozveja ir aptuveni 16 000 tonnu, ko pilnīgi realizē vietējā tirgū. Galvenais jaunā protokola mērķis bija noteikt zvejas iespējas, kas Eiropas Savienības kuģiem piešķirtas attiecībā uz pieejas tiesībām un nozares atbalstu, un turpināt Eiropas Savienības un Komoru salu sadarbību, izveidojot partnerattiecības, kurām atbilstīgi varētu īstenot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un pareizu zivsaimniecības resursu izmantošanu Komoru salu zvejas zonā abu iesaistīto pušu interesēs.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Divpusēju zivsaimniecības nolīgumu, kurus sauc par zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, noslēgšana starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm ir kopējās zivsaimniecības politikas standartprakse un svarīgs tās ārējās darbības elements. Es balsoju par šī dokumenta pieņemšanu, jo uzskatu, ka ar Komoru Salu Savienību noslēgtā Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē jaunais protokols arī kalpo abu pušu interesēm. No vienas puses, tas uzlabo Eiropas Savienības kuģiem piedāvātās zvejas iespējas Komoru salu zvejas zonā, jo ir izslēgtas visas iespējas, ka varētu tikt iznīcināti vietējie zivju krājumi. No otras puses, Eiropas Savienība piešķir līdzekļus zivsaimniecības nozares politikas izstrādei Komoru salās.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Es atbalstu priekšlikumu Padomes lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē. Es uzskatu, ka minētais protokols ir vērtējams pozitīvi, jo tas veicina atbildīgu un ilgtspējīgu zvejniecību Komoru salu teritoriālajos ūdeņos un ir abu iesaistīto pušu interesēs, jo tas piedāvā Eiropas Savienības kuģiem zvejas iespējas apmaiņā pret svarīgu nozares atbalstu Komoru salu arhipelāgā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju ieteikumu par Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumu zivsaimniecības nozarē, jo abas iesaistītās puses apņemas veicināt ilgtspējīgu un atbildīgu zivsaimniecību Komoru salu zvejas zonā un šajā protokolā ir iekļauta apturēšanas klauzula, kas piemērojama Komoru Salu Savienībā pieļautu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības zivsaimniecības partnerattiecību nolīguma protokola darbības termiņš beidzās 2010. gada 31. decembrī. Jaunais protokols tiks noslēgts uz 3 gadu laikposmu (2011.–2013. gads), sākot ar Padomes lēmuma par minētā protokola piemērošanu pagaidu režīmā stāšanos spēkā un pēc spēkā esošā protokola termiņa beigām. Lēmuma priekšlikuma mērķis ir noteikt Eiropas Savienības kuģu zvejas iespējas, pamatojoties uz pieejamajiem virsnormas zivju krājumiem, kā arī atsevišķi paredzēt finansiālo ieguldījumu apmaiņā pret piekļuves tiesībām un nozares atbalstu.

Jaunais protokols ir abu iesaistīto pušu interesēs, un tā mērķis ir nostiprināt sadarbību zivsaimniecības nozarē, izmantojot pieejamos finanšu instrumentus. Tika uzskatīts par vajadzīgu izstrādāt regulējumu, kas atbalsta ieguldījumu attīstību šajā nozarē, un optimizēt maza mēroga zvejas produkciju. Es, tāpat kā referents, uzskatu, ka Parlamentam būtu jāsaņem atļauja uzmanīgi pārraudzīt Nolīguma izpildi un piemērošanu, un šādas iespējas nodrošināšana ir atkarīga no Komisijas.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikumu Padomes Lēmumam par to, lai noslēgtu protokolu, kurā noteikti nosacījumi Eiropas Savienības zvejas kuģu zvejas darbību veikšanai Komoru Salu Savienības teritoriālajos ūdeņos. Gadu gaitā Eiropas Savienība ir noslēgusi partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības jomā ar daudzām valstīm un pretī sniegusi konkrētus finansiālus ieguldījumus, kas būtībā paredzēti valsts zivsaimniecības politikas atbalstam, jo īpaši zivju krājumu aizsardzībai. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Parlaments šajā nozarē ir uzņēmies lielāku atbildību, un tagad mums ir jāsniedz piekrišana jaunu nolīgumu noslēgšanai zivsaimniecības jomā. Tā kā Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības protokola darbības termiņš beidzās 2010. gada 31. decembrī, tas ir steidzami jāatjauno. Šis priekšlikums ir abu iesaistīto pušu interesēs, kā to ļoti labi paskaidro referents, un tāpēc es balsoju par šī priekšlikuma pieņemšanu. Diemžēl tā pieņemšana ir iekavēta.

  João Ferreira un Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir pausts atbalsts Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē jaunajam protokolam, kurš būs spēkā trīs gadus un kura galvenais mērķis ir noteikt Eiropas Savienības kuģiem piedāvātās zvejas iespējas, finanšu ieguldījumu, kas jāsniedz apmaiņā pret piekļuves tiesībām, kā arī nozares atbalstu. Šis ir nolīgums par 70 Eiropas Savienības kuģu piekļuves tiesībām Komoru Salu Savienības teritoriālajiem ūdeņiem apmaiņā pret ikgadēju finansiālu ieguldījumu aptuveni EUR 600 000 vērtībā, apmēram pusi šīs summas paredzot valsts zivsaimniecības politikas attīstībai. Šai valstij nav praktiski nekādu citu resursu. 30 000 no valsts 800 000 iedzīvotāju ir atkarīgi no šīs nozares.

Tieši šeit tā dēvētie partnerattiecību līgumi zivsaimniecības nozarē ir piedzīvojuši ievērojamāko neveiksmi, un tam būtu jābūt iemeslam pārdomām un politikas maiņai. Atļauja zvejot tiks piešķirta 45 tunzivju seineriem (22 no tiem ir Francijas, un 22 — Spānijas kuģi) un 25 āķu zvejas kuģiem pelaģiskajai zvejai. Šis kuģu skaits ir lielāks par to, kas ir noteikts šobrīd spēkā esošajā protokolā, kurā atļauja zvejot ir piešķirta 40 seineriem un 17 āķu zvejas kuģiem pelaģiskajai zvejai. Portugālei, tāpat kā iepriekš, vēl joprojām ir 5 āķu zvejas kuģi. Galvenās labuma guvējas vēl aizvien ir Francija un Spānija.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstu šo dokumentu, jo divpusēju zivsaimniecības nolīgumu, kurus kopš 2004. gada sauc par zivsaimniecības partnerattiecības nolīgumiem, noslēgšana starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm ir kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) standartprakse un svarīgs tās ārējās darbības elements. Ar Āfrikas un Klusā okeāna valstīm noslēgtajos nolīgumos Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma būtiska daļa ir īpaši paredzēta valsts zivsaimniecības politikas atbalstam, pamatojoties uz ilgtspējības un pareizas zivsaimniecības resursu apsaimniekošanas principu. Tādēļ ar partnerattiecību nolīgumiem jācenšas sekmēt atbildīgu un ilgtspējīgu zivsaimniecību visur, kur zvejo Eiropas Savienības kuģi, un tās pamatā jābūt rūpīgam pieejamo resursu novērtējumam, un Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas iespējas, ko tā izmantos, ir izvērtētas, saņemot ticamus un oficiālus zinātniskos atzinumus, lai novērstu risku, ka varētu tikt iznīcināti vietējie zivju krājumi. Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā palielinājās Parlamenta pilnvaras saistībā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem. Tagad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Parlamentam ir jāsniedz iepriekšēja piekrišana nolīguma noslēgšanai, un šī kārtība aizstāj agrāko parasti izmantoto apspriežu procedūru. Es uzskatu, ka ierosinātais jaunais Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē protokols ir abu iesaistīto pušu interesēs.

  Jarosław Kalinowski (PPE), rakstiski. – (PL) Zivsaimniecības nozare Komoru Salu Savienībā ir ļoti specifiska. Vietējo zvejnieku loms gandrīz nekad nav pietiekami liels, lai apmierinātu vietējās kopienas vajadzības. Tā iemesls ir vāji attīstītā un, atklāti sakot, neesošā ostu un zvejas flotes infrastruktūra. Cilvēki, kuri dzīvo Komoru salās šajā Indijas okeāna daļā, ir ļoti nabadzīgi un pakļauti bezdarbam, un, kā norāda referents, viņi ir burtiski atkarīgi no ārvalstu sniegtā finansiālā atbalsta. Partnerattiecību nolīgums, kurā Eiropas Savienības kuģiem sniegta atļauja zvejot Komoru Salu Savienības teritoriālajos ūdeņos apmaiņā pret finansiālu atbalstu, neapšaubāmi palīdzēs nostiprināt reģiona ekonomiku. Tomēr mums ir jāpārrauga, kā šie līdzekļi tiek izmantoti un vai tie tiešām veicina situācijas uzlabošanos nozarē.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Jaunā protokola, kurā noteiktas zvejas iespējas un finansiālais ieguldījums, kas paredzēts Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgumā zivsaimniecības nozarē, mērķis ir nostiprināt partnerattiecības un sadarbību zivsaimniecības nozarē, izmantojot visus pieejamos finanšu instrumentus. Ar protokola palīdzību tiks izveidots regulējums, kas veicinās ieguldījumu pieaugumu šajā nozarē un palīdzēs palielināt maza mēroga zvejas produktu vērtību. Es atbalstu ierosinājumu par šī jaunā protokola parakstīšanu.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Padomes ieteikuma projekts par protokola parakstīšanu, kurā ir noteiktas zvejas kvotas un finansiālais ieguldījums partnerattiecībās ar Komoru Salu Savienības zivsaimniecības nozari, ir paredzēts, lai izklāstītu pienākumus, kas Eiropas Parlamentam ir jāveic šī nolīguma pārskatīšanas procedūrā. Eiropas Savienība vienmēr ir centusies noslēgt partnerattiecību nolīgumus zivsaimniecības nozarē, un Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīgums ir bijis spēkā kopš 1988. gada. Šī jaunā protokola mērķis ir noteikt zvejas kvotas, kas tiks piedāvātas Komoru Salu Savienības zvejas kuģiem, nodrošinot ilgtspējīgu un atbildīgu zivsaimniecības resursu izmantojumu, palielinot ieguldījumus maza mēroga zivsaimniecībās un palielinot to aktivitāti. Padomes lēmuma projekts par šo projektu nodrošina, ka abi partneri, Eiropas Savienība un Komoru Salu Savienība, gūs labumu no Nolīguma atjaunošanas, bet, tā kā ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā Parlaments ir ieguvis īpašas pilnvaras nolīgumu izpildes jomā, šķiet neizbēgami, ka katrā posmā līdz nolīguma galīgajai apstiprināšanai mums ir jānosaka pasākumi, kuros tiks iesaistīts Parlaments.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Divpusēju zivsaimniecības nolīgumu, kurus kopš 2004. gada sauc par zivsaimniecības partnerattiecības nolīgumiem, noslēgšana starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm ir kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) standartprakse un svarīgs tās ārējās darbības elements. Ar Āfrikas un Klusā okeāna valstīm noslēgtajos nolīgumos Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma būtiska daļa ir īpaši paredzēta valsts zivsaimniecības politikas atbalstam, pamatojoties uz ilgtspējības un pareizas zivsaimniecības resursu apsaimniekošanas principu. Tādēļ ar partnerattiecību nolīgumiem jācenšas sekmēt atbildīga un ilgtspējīga zivsaimniecība visur, kur zvejo Eiropas Savienības kuģi, un tās pamatā jābūt rūpīgam pieejamo resursu novērtējumam, turklāt Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas iespējas, ko tā izmantos, ir izvērtētas, saņemot ticamus un oficiālus zinātniskos atzinumus, lai novērstu risku, ka varētu tikt iznīcināti vietējie zivju krājumi.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šis jaunais nolīgums aizstāj iepriekšējo nolīgumu, kura darbības termiņš beidzās 2010. gada 31. decembrī. Šāds nolīgums Eiropas Savienības zvejas kuģiem sniedz iespēju piekļūt Komoru salu zvejas zonām apmaiņā pret finansiālu ieguldījumu. Šāda protokola ievērojama priekšrocība ir fakts, ka Eiropas Savienība var sniegt atbalstu šīs valsts attīstības procesā. Šajā gadījumā tā sniegs lielāku palīdzību zivsaimniecības nozarei, jo šī nozare saņems 50 % no sniegtā ieguldījuma. Mums ir jāatceras, ka aptuveni 30 000 cilvēku Komoru Salu Savienībā ir tieši atkarīgi no zivsaimniecības nozares, tāpēc šis atbalsts ir svarīgs.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Eiropas Kopienas un Komoru Salu Savienības Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības nozarē darbības termiņš beidzās 2010. gada decembrī. Jaunais protokols ir spēkā no 2011. gada līdz 2013. gadam un, kamēr Eiropas Parlaments nav devis piekrišanu, tiek piemērots pagaidu režīmā. Saskaņā ar Nolīguma projektu puses apņemas veicināt atbildīgu zveju Komoru salu zvejas zonā, nediskriminējot dažādās flotes, kuras zvejo šajā zvejas zonā. Attiecībā uz zvejas iespējām atļauja zvejot ir piešķirta 45 tunzivju seineriem un 25 āķu zvejas kuģiem pelaģiskajai zvejai. Jaunajā Nolīgumā atšķirībā no iepriekšējā nolīguma ir iekļauta klauzula, kura nosaka protokola īstenošanas pārtraukšanu cilvēktiesību pārkāpumu gadījumā. Es uzskatu, ka ir jānostiprina partnerattiecības un sadarbība, izmantojot visus pieejamos finanšu instrumentus. Tāpēc es balsoju „par”.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Divpusēju zivsaimniecības nolīgumu, kurus sauc par zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem, noslēgšana starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm ir kopējās zivsaimniecības politikas standartprakse un svarīgs tās ārējās darbības elements.

Šis priekšlikums par jaunu Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības jomā protokolu ir neatņemama kopējās zivsaimniecības politikas ārējās darbības sastāvdaļa un ir abu iesaistīto pušu interesēs.

Šajā ziņojumā ir sniegti šādi par atbilstīgiem uzskatīti ieteikumi:

• Komisijai būtu jānosūta Parlamentam Nolīguma 9. pantā paredzētās Apvienotās komitejas sanāksmju un apspriežu secinājumi, kā arī protokola 7. panta c) apakšpunktā minētā nozares daudzgadu programma un gada novērtējumu rezultāti;

• Eiropas Parlamenta pārstāvjiem būtu jāļauj novērotāju statusā piedalīties Apvienotās komitejas sanāksmēs un apspriedēs;

• Komisijai pirms sarunu sākšanas par Nolīgumu būtu jāiesniedz Parlamentam un Padomei pārskats par Nolīguma piemērošanu;

• Parlaments un Padome būtu jāuzskata par līdzvērtīgām iestādēm gan attiecībā uz tiesībām nekavējoties saņemt pilnīgu informāciju, gan saistībā ar zivsaimniecības nozarē noslēgto starptautisko nolīgumu īstenošanas uzraudzību, kā arī sarunām par to pārskatīšanu.

Minēto iemeslu dēļ es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Šī protokola mērķis ir aizstāt Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības partnerattiecību nolīgumam zivsaimniecības nozarē pievienoto protokolu, kura darbības termiņš beidzās 2010. gada 31. decembrī. Galvenais jaunā protokola mērķis ir noteikt zvejas iespējas, kas Eiropas Savienības kuģiem piešķirtas attiecībā uz pieejas tiesībām un nozares atbalstu, un turpināt Eiropas Savienības un Komoru salu sadarbību, izveidojot partnerattiecības, kurām atbilstīgi varētu īstenot ilgtspējīgu zivsaimniecības politiku un pareizu zivsaimniecības resursu izmantošanu Komoru salu zvejas zonā abu iesaistīto pušu interesēs. Saskaņā ar jauno protokolu kopējais Eiropas Savienības ikgadējais finansiālais ieguldījums visu trīs gadu laikā būs EUR 1 845 750. Ir paredzēti arī ieguldījumi zivsaimniecības nozarē, lai optimizētu maza mēroga zvejas darbības. Tā kā es uzskatu, ka šis priekšlikums par jaunu Eiropas Savienības un Komoru Salu Savienības partnerattiecību nolīguma protokolu ir abu iesaistīto pušu interesēs, es balsoju par tā pieņemšanu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju pret šī dokumenta pieņemšanu. Divpusēju zivsaimniecības nolīgumu, kurus kopš 2004. gada sauc par zivsaimniecības partnerattiecības nolīgumiem, noslēgšana starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm ir kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) standartprakse un svarīgs tās ārējās darbības elements. Ar Āfrikas un Klusā okeāna valstīm noslēgtajos nolīgumos Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma būtiska daļa ir īpaši paredzēta valsts zivsaimniecības politikas atbalstam, pamatojoties uz ilgtspējības un pareizas zivsaimniecības resursu apsaimniekošanas principu. Tāpēc ar partnerattiecību nolīgumiem jācenšas sekmēt atbildīga un ilgtspējīga zivsaimniecība visur, kur zvejo Eiropas Savienības kuģi, un tās pamatā jābūt rūpīgam pieejamo resursu novērtējumam, turklāt Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka zvejas iespējas, ko tā izmantos, ir izvērtētas, saņemot ticamus un oficiālus zinātniskos atzinumus, lai novērstu risku, ka varētu tikt iznīcināti vietējie zivju krājumi.

Līdz ar Lisabonas līguma stāšanos spēkā palielinājās Parlamenta pilnvaras saistībā ar zivsaimniecības partnerattiecību nolīgumiem. Tagad saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienību (LES) 218. panta 6. punkta a) apakšpunktu Parlamentam ir jāsniedz iepriekšēja piekrišana nolīguma noslēgšanai, un šī kārtība aizstāj agrāko parasti izmantoto apspriežu procedūru. Mēs —Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupa — ļoti kritiski vērtējam to, kā līdz šim ir īstenoti šādi nolīgumi.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Divpusēju zivsaimniecības nolīgumu noslēgšana starp Eiropas Kopienu un trešām valstīm vienmēr ir bijusi kopējās zivsaimniecības politikas prakse un svarīgs tās ārpolitikas elements.

Ar Āfrikas un Klusā okeāna valstīm noslēgtajos nolīgumos Eiropas Savienības finansiālā ieguldījuma būtiska daļa ir īpaši paredzēta valsts zivsaimniecības politikas atbalstam, pamatojoties uz ilgtspējības un pareizas zivsaimniecības resursu apsaimniekošanas principu.

Divpusējas attiecības zivsaimniecības jomā starp Eiropas Kopienu un Komoru Salu Savienību tika uzsāktas 1988. gadā. Šodien pieņemtajā rezolūcijā ir uzsvērts fakts, ka labākas informācijas nodrošināšana Eiropas Parlamentam un tā īstenota lielāka kontrole visos pārrunu posmos nostiprinātu partnerattiecības un pozitīvi ietekmētu zivsaimniecības attīstību. Eiropas Parlaments un Padome ir jāuzskata par līdzvērtīgām iestādēm gan attiecībā uz tiesībām nekavējoties saņemt pilnīgu informāciju, gan saistībā ar zivsaimniecības nozarē noslēgto starptautisko nolīgumu īstenošanas uzraudzību un novērtēšanu, gan arī sarunām par to pārskatīšanu.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Savienības zvejas flote darbojas visā pasaulē. Divpusējas attiecības starp Eiropas Savienību, kā to sauc tagad, un Komoru Salu Savienību ir pastāvējušas kopš 1988. gada. Pašlaik notiek 2006. gadā noslēgtā Partnerattiecību nolīguma zivsaimniecības jomā pārskatīšana, kas ir daļa no tā paplašināšanas procesa, un šīs pārskatīšanas rezultātā Nolīgumā ir iekļauti arī ilgtspējīgas zivsaimniecības politikas un atbildīgas Komoru salu zvejas zonas zivsaimniecības resursu izmantošanas pamatprincipi. Tas ir ne tikai atbalstāms, bet arī vajadzīgs pasākums, ja mēs vēlamies, lai Eiropas Savienība un tās kopējā zivsaimniecības politika saglabātu savu uzticamību. Šajā kontekstā referenta aicinājums sniegt Parlamentam plašāku informāciju un kontroles iespējas ir stingri atbalstāms. Tāpēc es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

Ieteikums: Emilio Menéndez del Valle (A7-0067/2011)

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Euromed tirdzniecības nolīguma pilnveidošana var veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti šajā reģionā, lai to saliedētu vienotā miera, taisnīguma, vienlīdzības, brīvības un demokrātijas telpā. Standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveide ir paredzēta racionālu un efektīvu procedūru nodrošināšanai ar skaidri noteiktiem termiņiem, un tas varētu palielināt mūsu divpusējo tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību, tā uzlabojot Euromed brīvās tirdzniecības zonas darbību. Es balsoju par šī rezolūcijas projekta pieņemšanu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo ir jāizveido efektīvs mehānisms strīdu izšķiršanai starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti. Ierosinātais mehānisms ir izveidots, izmantojot jaunākajos Eiropas Savienības nolīgumos iekļautos strīdu izšķiršanas mehānismus un balstoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vienošanos par strīdu izšķiršanu. Šis mehānisms sniegs atbalstu Euromed brīvās tirdzniecības zonas darbībai, bet — svarīgākais — nodrošinās stabilitāti divpusējās Eiropas Savienības un Jordānijas Hāšimītu Karalistes tirdzniecības attiecībās.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Visiem uzlabojumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumos ir ievērojama ietekme uz valstu ekonomisko un politisko stabilitāti, papildinot neskaitāmos sociālos un demokrātiskos ieguvumus, kas no tiem izriet. Tāpēc es atbalstu visus centienus šajā virzienā. Ņemot vērā zināmu strīdu nepilnīgo atrisinājumu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, es atzīstu, ka diplomātiskā pieeja šajā kontekstā nav bijusi efektīva. Tāpēc es piekrītu, ka ir vajadzīgs mehānisms resursu vienkāršai un efektīvai piemērošanai, tādējādi es atbalstu Padomes lēmuma projektu par nolīgumu protokola veidā starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti. Protokola mērķis ir izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu, kas piemērojams strīdiem attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumi ietver noteikumus preču tirdzniecības liberalizācijai, bet noteikumi no tiem izrietošo strīdu risināšanai balstījās galvenokārt uz diplomātisku pieeju, un atbildētājs strīdu izšķiršanu viegli varēja bloķēt. Padome pilnvaroja Komisiju 2006. gadā sākt sarunas ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai vienotos par atbilstošu strīdu izšķiršanas mehānismu, kas izveidots, izmantojot jaunākajos Eiropas Savienības noslēgtajos nolīgumos, kas parakstīti Pasaules Tirdzniecības organizācijas ietvaros, iekļautos strīdu risināšanas mehānismus. Nolīguma projektu ar Jordāniju apsprieda 2009. gada 9. decembrī.

Es atbalstu strīdu izšķiršanas mehānismu un ceru, ka tas darbosies kā preventīvs, nevis represīvs instruments. Es arī ceru, ka Jordānija varēs pretoties nestabilitātei, kas skar šo reģionu, un ka tā arī turpmāk būs mērena un atbildīga partnere, kāda tā ir bijusi karaļa Hussein un karaļa Abdullah II valdīšanas laikā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ieteikums balstās uz Padomes lēmuma projektu par protokola noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Jordāniju, kura mērķis ir izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma ietvaros. Kopumā konfliktu risināšana tirdzniecības jomā, izmantojot diplomātiskus līdzekļus, ne vienmēr nodrošina vēlamos rezultātus. Tāpēc Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu kontekstā starp Eiropas Savienību un tās Vidusjūras reģiona partneriem, konkrētāk — Jordāniju, tika uzsāktas sarunas. Līguma projekts tika parakstīts 2009. gada 9. decembrī Briselē Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministru konferencē. Es balsoju par šī likumdošanas rezolūcijas projekta pieņemšanu, jo zinu, ka tas brīvās tirdzniecības jomā ievērojami uzlabos attiecības starp valstīm un veicinās šī reģiona politisko un ekonomisko stabilitāti. Tāpēc es atbalstu jauno nolīgumu un ceru, ka pēc tā stāšanās spēkā starp Eiropas Savienību vai tās dalībvalstīm un Jordāniju neradīsies nekādi konflikti.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā ir minēts šī ziņojuma paskaidrojumā, līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju. Mums piedāvātais „alternatīvais” modelis iederas Pasaules Tirdzniecības organizācijā atbalstītajā loģikā, kura, mēģinot panākt vēlamo efektivitāti, cenšas apiet valstu suverenitāti, strīdu atrisināšanu, ievērojot katras valsts īpatnības, un šo valstu tiesības aizstāvēt savas un savu iedzīvotāju intereses. Strīdu atrisināšana diplomātiskā ceļā nozīmē vienlīdzīgu attieksmi pret valstīm. Turpretī šis mehānisms iznīcina šo principu, veicinot kapitāla apriti un ekonomisko spēku nostādot augstāk par politisko spēku, kā arī kapitāla intereses — augstāk par valstu un to iedzīvotāju interesēm.

Mūsu opozīcija šim mehānismam un tā ietekmei ir vēl jo pamatotāka, jo tā izriet no nolīguma parakstīšanas starp Eiropas Savienību, kuras leģitimitāte Lisabonas līguma noslēgšanas rezultātā ir apšaubāma (un katrā ziņā nosodāma), un karaļa Abdullah režīmu, kas turpina vardarbīgi apspiest miermīlīgo jauniešu kustību, kas attīstās un pieprasa reformas un demokrātijas sniegtās brīvības.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju. Mums piedāvātais „alternatīvais” modelis iederas Pasaules Tirdzniecības organizācijā atbalstītajā loģikā, kura, mēģinot panākt vēlamo efektivitāti, cenšas apiet valstu suverenitāti, strīdu atrisināšanu, ievērojot katras valsts īpatnības, un šo valstu tiesības aizstāvēt savas un savu iedzīvotāju intereses. Strīdu atrisināšana diplomātiskā ceļā nozīmē vienlīdzīgu attieksmi pret valstīm. Turpretī šis mehānisms iznīcina šo principu, veicinot kapitāla apriti un ekonomisko spēku nostādot augstāk par politisko spēku, kā arī kapitāla intereses — augstāk par valstu un to iedzīvotāju interesēm.

Mūsu opozīcija šim mehānismam un tā ietekmei ir vēl jo pamatotāka, jo tā izriet no nolīguma parakstīšanas starp Eiropas Savienību, kuras leģitimitāte Lisabonas līguma noslēgšanas rezultātā ir apšaubāma (un katrā ziņā nosodāma), un karaļa Abdullah režīmu, kas turpina vardarbīgi apspiest miermīlīgo jauniešu kustību, kas attīstās un pieprasa reformas un demokrātijas sniegtās brīvības.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu. Standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveide ir atzinīgi vērtējama, jo ar to būtu jānodrošina racionālas un efektīvas procedūras ar skaidri noteiktiem termiņiem. Referents uzskata, ka, aktualizējot Euromed brīvās tirdzniecības nolīgumus, var veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti šajā svarīgajā reģionā, lai to saliedētu vienotā miera, attīstības, taisnīguma, vienlīdzības, brīvības, plurālisma, demokrātijas un cieņas telpā. Turklāt, pareizi piemērojot šādu instrumentu, varētu palielināt mūsu divpusējo tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību, un tas būtu nākamais solis, lai izveidotu Euromed brīvās tirdzniecības zonu un tā pareizi darbotos.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pagātne apliecina, ka diplomātija nav spējusi efektīvi izšķirt dažādus radušos strīdus. Tāpēc es atbalstu standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi, ar kuru būtu jānodrošina racionālas un efektīvas procedūras ar skaidri noteiktiem termiņiem. Es piekrītu referentam, ka šie uzlabojumi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā var veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti šajā reģionā, kas ir svarīga, lai reģionu saliedētu vienotā miera, attīstības, taisnīguma, vienlīdzības, brīvības, plurālisma, demokrātijas un cieņas telpā. Turklāt, pareizi piemērojot šādu instrumentu, varētu palielināt mūsu divpusējo tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību, un tas būtu nākamais solis, lai izveidotu Euromed brīvās tirdzniecības zonu un lai tā pareizi darbotos.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Es zinu, ka ierosinātas mehānisms ir izveidots, izmantojot jaunākajos Eiropas Savienības nolīgumos iekļautos strīdu izšķiršanas mehānismus un balstoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas praksi. Divpusējiem tirdzniecības nolīgumiem vienmēr vajadzētu atbilst daudzpusējām tirdzniecības sistēmām. Komisijai ir jānodrošina, lai īstenošana būtu efektīva. Tāpēc es balsoju „par”.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo vienošanos Eiropas Parlaments piekrīt standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveidei, kas nodrošinās racionālas un efektīvas procedūras ar skaidri noteiktiem termiņiem, ja ir jāatrisina konflikti starp Eiropas Savienību un Jordānijas Hāšimītu Karalisti, kas radušies saistībā ar tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumos. Līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju. Praksē šāda pieeja nedarbojās efektīvi un radīja situācijas, kurās strīdi palika neatrisināti, jo atbildētājs strīdu izšķiršanu varēja viegli bloķēt. Aktualizējot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības nolīgumus, var veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti šajā svarīgajā reģionā, lai to saliedētu vienotā miera, attīstības, taisnīguma, vienlīdzības, brīvības, plurālisma, demokrātijas un cieņas telpā. Pareizi piemērojot šādu instrumentu, varētu palielināt divpusējo tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību, un tas būtu nākamais solis, lai izveidotu Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības zonu un lai tā pareizi darbotos. Visi šie fakti motivēja mani balsot par šī dokumenta pieņemšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šī Eiropas Savienības un Jordānijas nolīguma noslēgšanu, kura mērķis ir izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā. Līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses balstījās tikai uz diplomātisku pieeju. Praksē tas nedarbojās efektīvi un radīja situācijas, kurās strīdi palika neatrisināti, jo atbildētājs strīdu izšķiršanu varēja viegli bloķēt. Es ceru, ka šī standarta strīdu izšķiršanas mehānisma piemērošana palielinās Eiropas Savienības un Jordānijas tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību.

  Tokia Saïfi (PPE), rakstiski. – (FR) Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu asociācijas nolīgumu ietvaros ar tirdzniecību saistītie strīdi, kas var rasties starp abām pusēm, proti, Eiropas Savienību, no vienas puses, un Jordāniju, no otras puses, vēl joprojām tiek izšķirti, izmantojot diplomātiskos kanālus. Šis risinājums nav ne efektīvs, ne pārredzams, tāpēc es balsoju par standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi, jo tas dalībniekiem abos Vidusjūras krastos ļaus nodarboties ar tirdzniecību drošākos un paredzamākos apstākļos. Šis standarta mehānisms pamatojas uz risinājumiem, kas ir atbalstīti Pasaules Tirdzniecības organizācijas saprašanās memorandā par strīdu izšķiršanu, kā arī mehānismiem, kas iekļauti jaunākajos Eiropas Savienības noslēgtajos divpusējos tirdzniecības nolīgumos.

Tādā veidā aizvien vairāk līgumu papildināšana ar šādiem mehānismiem radīs vienlīdzīgas konkurences apstākļus ne tikai Eiropas ekonomikas dalībniekiem, bet arī to partneriem trešajās valstīs.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Šīs pārrunas izriet no jomas, ko tiesību akti faktiski nereglamentē, un tas nozīmē, ka strīdu izšķiršanai starp Eiropas Savienības un Vidusjūras reģiona valstīm nebija pieejamas nekādas procedūras. Strīdu izšķiršanas mehānisms pamatojas uz standarta starptautiskajām procedūrām. Tā kā pastāvošā pieeja pagātnē ir radījusi neatrisināmas problēmas, es esmu ņēmusi vērā referenta ieteikumu.

Ieteikums: George Sabin Cutaş (A7-0066/2011)

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es balsoju par šo rezolūciju, jo ir jāizveido efektīvs mehānisms tirdzniecības strīdu izšķiršanai starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti. Ierosinātais mehānisms ir izveidots, izmantojot jaunākajos Eiropas Savienības noslēgtajos nolīgumos iekļautos strīdu izšķiršanas mehānismus, kas atbilst Pasaules Tirdzniecības organizācijas strīdu izšķiršanas noteikumiem un procedūrām. Šis mehānisms nodrošinās divpusējo Eiropas Savienības un Marokas Karalistes tirdzniecības attiecību stabilitāti.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Visiem uzlabojumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumos ir ievērojama ietekme uz valstu ekonomisko un politisko stabilitāti, papildinot neskaitāmos sociālos un demokrātiskos ieguvumus, kas no tiem izriet. Tāpēc es atbalstu visus centienus šajā virzienā. Ņemot vērā zināmu strīdu nepilnīgo atrisinājumu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un Marokas Karalisti, es atzīstu, ka diplomātiskā pieeja šajā kontekstā nav bijusi efektīva. Tāpēc es piekrītu, ka ir vajadzīgs mehānisms resursu vienkāršai un efektīvai piemērošanai, un atbalstu Padomes lēmuma projektu par nolīgumu protokola veidā starp Eiropas Savienību un Marokas Karalisti, ar ko izveido strīdu izšķiršanas mehānismu.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā, ka pašlaik spēkā esošie noteikumi par strīdu izšķiršanu galvenokārt pamatojas uz diplomātisku pieeju un strīdu izšķiršanu viegli varēja bloķēt puse, kas nebija izpildījusi savas saistības, es uzskatu, ka šī nolīguma pieņemšana uzlabos Eiropas Savienības un Marokas tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību, nodrošinot ieguvumus gan uzņēmumiem, gan patērētājiem. Nolīguma pieņemšana atbilst Eiropas un Vidusjūras reģiona tirdzniecības ceļvedim pēc 2010. gada.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Tāpat kā citu nolīgumu gadījumā, Eiropas Savienības un Marokas Karalistes nolīgumā trūka strīdu izšķiršanas instrumentu, kas attiecīgi mazināja tā uzticamību un iesaistīto pušu cerības strīdu gadījumā panākt to taisnīgu risinājumu. Es ceru, ka paredzētais mehānisms stāsies spēkā un veicinās uzticības nostiprināšanu starp pusēm un ka Marokas Karaliste spēs turpināt reformas, ko aizsāka Hassan II un turpināja Mohammed VI.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ieteikums balstās uz Padomes lēmuma projektu attiecībā uz Eiropas Savienības un Marokas protokola noslēgšanu, kura mērķis ir Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīguma ietvaros ieviest strīdu izšķiršanas mehānismu. Starp valstīm radušos tirdzniecības konfliktu izšķiršana, izmantojot diplomātiskus līdzekļus, kopumā ne vienmēr ir nodrošinājusi vēlamo rezultātu. Tāpēc Eiropas un Vidusjūras reģiona kontekstā starp Eiropas Savienību un tas partneriem Vidusjūras reģionā, konkrētāk Maroku, tika uzsāktas sarunas. Līguma projektu parakstīja 2009. gada 9. decembrī Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministru konferencē, kas notika Briselē, un to apstiprināja 2010. gada 7. martā Eiropas Savienības un Marokas augstākā līmeņa sanāksmes laikā. Es balsoju par šo Eiropas Parlamenta likumdošanas rezolūcijas projektu, jo zinu, ka tas ievērojami uzlabos valstu attiecības saistībā ar brīvo tirdzniecību un veicinās reģiona politisko un ekonomisko stabilitāti. Tāpēc es atbalstu jauno nolīgumu un ceru, ka pēc tā stāšanās spēkā starp Eiropas Savienību vai tās dalībvalstīm un Maroku neradīsies nekādi strīdi.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā minēts šī ziņojuma paskaidrojumā, līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju. Mums piedāvātais „alternatīvais” modelis iederas Pasaules Tirdzniecības organizācijā atbalstītajā loģikā, kura, mēģinot panākt vēlamo efektivitāti, cenšas apiet valstu suverenitāti, strīdu atrisināšanu, ievērojot katras valsts īpatnības, un šo valstu tiesības aizstāvēt savas un savu iedzīvotāju intereses. Strīdu atrisināšana diplomātiskā ceļā nozīmē vienlīdzīgu attieksmi pret valstīm. Turpretī šis mehānisms iznīcina šo principu, veicinot kapitāla apriti un ekonomisko spēku nostādot augstāk par politisko spēku, kā arī kapitāla intereses — augstāk par valstu un to iedzīvotāju interesēm.

Mūsu opozīcija šim mehānismam un tā ietekmei ir vēl jo pamatotāka, jo tā izriet no brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanas ar Maroku — valsti, kura turpina Rietumsahāras okupāciju, kā arī vēl joprojām izmanto resursus, kuri tai nepieder, un gūst no tiem peļņu. Tā pārkāpj starptautiskos tiesību aktus un liedz Rietumsahāras iedzīvotājiem pašnoteikšanās tiesības.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz pašreizējās situācijas maiņu, izveidojot mehānismu strīdu izšķiršanai. Kā ir minēts šī ziņojuma paskaidrojumā, līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju.

Tomēr Komisija tagad piedāvā „alternatīvu” modeli, kas iederas Pasaules Tirdzniecības organizācijā atbalstītajā loģikā, kura, mēģinot panākt vēlamo efektivitāti, cenšas apiet valstu suverenitāti, strīdu atrisināšanu, ievērojot katras valsts īpatnības, un šo valstu tiesības aizstāvēt savas un savu iedzīvotāju intereses.

Strīdu atrisināšana diplomātiskā ceļā nozīmē vienlīdzīgu attieksmi pret valstīm. Turpretī šis mehānisms iznīcina šo principu, veicinot kapitāla apriti un ekonomisko spēku nostādot augstāk par politisko spēku, kā arī kapitāla intereses — augstāk par valstu un to iedzīvotāju interesēm.

Mūsu opozīcija šim mehānismam un tā ietekmei ir vēl jo pamatotāka, jo tā izriet no brīvās tirdzniecības nolīguma noslēgšanas ar Maroku — valsti, kura turpina Rietumsahāras okupāciju, kā arī vēl joprojām izmanto resursus, kuri tai nepieder, un gūst no tiem peļņu. Tā pārkāpj starptautiskos tiesību aktus un liedz Rietumsahāras iedzīvotājiem pašnoteikšanās tiesības.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstu referentu, kurš ierosina, lai Parlaments atbalstītu šo nolīgumu. Neatrisināti strīdi nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbību un patērētājus abos Vidusjūras krastos.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Iedzīvotāju nemieri, vēršoties pret arābu valstu despotiskajiem vadītājiem, ir radījuši satraukumu Vidusjūras reģionā. Tas noteikti nav pietiekams iemesls, lai Eiropas Savienība pārtrauktu virzību uz brīvās tirdzniecības zonas izveidi, par kuru tā vienojās ar šiem pašiem despotiskajiem valstu vadītājiem. Mēs esam snieguši nepārprotamu signālu: Eiropas Savienība nevēlas iesaistīties sarunās ar demokrātiskajiem valstu režīmiem, kas varētu rasties. Tas ir absurdi. Es balsošu „pret”.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pagātne apliecina, ka diplomātija nav spējusi efektīvi izšķirt dažādus radušos strīdus. Tāpēc es atbalstu standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi, ar kuru būtu jānodrošina racionālas un efektīvas procedūras ar skaidri noteiktiem termiņiem. Es piekrītu referentam, ka šie uzlabojumi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā var veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti šajā svarīgajā reģionā, lai to saliedētu vienotā miera, attīstības, taisnīguma, vienlīdzības, brīvības, plurālisma, demokrātijas un cieņas telpā. Turklāt, pareizi piemērojot šādu instrumentu, varētu palielināt mūsu divpusējo tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību, un tas būtu nākamais solis, lai izveidotu Eiropas Savienības un Marokas brīvās tirdzniecības zonu un lai tā pareizi darbotos.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Līdz šim viens no diplomātisko dienestu uzdevumiem ir bijis veikt šķīrējtiesas pienākumus strīdos saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu. Tagad tiek plānots Eiropas Savienības līmenī ieviest mehānismu strīdu izšķiršanai un politiski nestabilu reģionu, piemēram, Marokas, atbalstam vienotas valsts izveidē, ko raksturo miers, attīstība, tiesiskums, vienlīdzība, brīvība, plurālisms, demokrātija un cieņa. Es atturējos no dalības balsojumā, jo referents nav sīki izklāstījis, kā mēs varam nodrošināt šī mehānisma ievērošanu.

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. – (IT) Liberalizācijas nolīgumam starp Eiropas Savienību un Maroku būtu jābūt visa Ziemeļāfrikas reģiona attīstības, stabilitātes un ekonomikas atveseļošanas simbolam. Eiropas Savienība nevar un nedrīkst atstāt neizmantotu līdzdalības iespēju atjaunotas tirdzniecības politikas izstrādē, kas spētu sniegt atbalstu valstīm, kuras bija pārņēmuši sociāli un politiski nemieri, radot dramatiskas sekas attiecībā uz valstu ekonomikām un attiecīgi mūsu investīcijām šajos reģionos.

Pateicoties šodien notikušajam balsojumam par standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi atbilstīgai un efektīvai strīdu atrisināšanai, mēs esam ieguvuši lielākas garantijas Eiropas ieguldījumu atbalstam Marokā — šie ieguldījumi ir ļoti svarīgi ekonomikas labklājībai visā reģionā, aptverot gandrīz visas nozares.

Šodienas balsojums arī uzsver Eiropas Savienības vēlēšanos izvairīties no negatīvas ietekmes uz ekonomikām un galapatērētājiem abos Vidusjūras krastos, ko rada izvēle par labu protekcionisma politikām, kuru ietvaros par prioritātēm turpina izvirzīt īpašas intereses, kavējot tādu nolīgumu ratificēšanu, kas ir svarīgi, lai līdzsvarotu un stabilizētu ekonomiskās izvēles reģionā, kas sāk interesēt mūsu konkurentus tirdzniecības jomā, proti, Ķīnu un Tuvo Austrumu valstis.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo vienošanos Eiropas Parlaments piekrīt standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveidei, ar kuru būtu jānodrošina racionālas un efektīvas procedūras ar skaidri noteiktiem termiņiem Eiropas Savienības un Marokas strīdu gadījumā, kas izriet no Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem. Strīdu risināšana, izmantojot diplomātiskus līdzekļus, nedarbojās efektīvi un radīja situācijas, kurās strīdi palika neatrisināti, jo atbildētājs strīdu izšķiršanu varēja viegli bloķēt. Kavējumi, kas rodas strīdu risināšanas gaitā, negatīvi ietekmē uzņēmumus un patērētājus abos Vidusjūras krastos. Aktualizējot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības nolīgumus, var veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti šajā svarīgajā reģionā, lai to saliedētu vienotā miera, attīstības, taisnīguma, vienlīdzības, brīvības, plurālisma, demokrātijas un cieņas telpā. Mehānisms ir izveidots, izmantojot jaunākajos Eiropas Savienības noslēgtajos nolīgumos iekļautos strīdu izšķiršanas mehānismus un balstoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas vienošanos par strīdu izšķiršanu. Komisijai ir jānodrošina mehānisma efektīva un lietderīga īstenošana. Minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo rezolūciju, atbalstot nolīguma noslēgšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šī Eiropas Savienības un Marokas Karalistes nolīguma noslēgšanu, kura mērķis ir izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā. Līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju. Praksē tas nedarbojās efektīvi un radīja situācijas, kurās strīdi palika neatrisināti, jo atbildētājs strīdu izšķiršanu varēja viegli bloķēt. Es ceru, ka šī standarta strīdu izšķiršanas mehānisma piemērošana palielinās Eiropas Savienības un Marokas Karalistes tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju ”par”. Līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju. Praksē tas nedarbojās efektīvi un radīja situācijas, kurās strīdi palika neatrisināti, jo atbildētājs strīdu atrisināšanu varēja viegli bloķēt. Padome pilnvaroja Komisiju 2006. gadā sākt sarunas ar Vidusjūras reģiona partneriem, lai vienotos par atbilstošu strīdu izšķiršanas mehānismu. Nolīguma projektu ar Maroku apsprieda 2009. gada 9. decembrī Briselē Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu tirdzniecības ministru konferencē, un to apstiprināja 2010. gada 7. martā Eiropas Savienības un Marokas augstākā līmeņa sanāksmē. Ir atzinīgi vērtējama standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveide, jo tā nodrošinātu racionālas un efektīvas procedūras ar skaidri noteiktiem termiņiem.

Ieteikums: Gianluca Susta (ALDE) (A7-0068/2011)

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es atbalstu standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi attiecībās ar Ēģipti, ļaujot novērst neefektivitāti un strupceļu un noslēdzot ar šo valsti nolīguma projektu. Šis nolīgums var palīdzēt veicināt Eiropas Vidusjūras reģiona ekonomisko un politisko stabilitāti, nodrošinot nākotni, kuras pamatā ir tādas vērtības kā miers, taisnīgums, plurālisms un demokrātija.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo ir jāizveido efektīvs mehānisms tirdzniecības strīdu izšķiršanai starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku. Ierosinātais mehānisms ir izveidots, izmantojot jaunākajos Eiropas Savienības nolīgumos iekļautos strīdu izšķiršanas mehānismus un balstoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vienošanos par strīdu izšķiršanu. Šis mehānisms sniegs atbalstu Euromed brīvās tirdzniecības zonas darbībai, bet — svarīgākais — nodrošinās stabilitāti divpusējās Eiropas Savienības un Ēģiptes Arābu Republikas tirdzniecības attiecībās.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Susta kunga ierosināto strīdu izšķiršanas mehānisma pieņemšanu. Es pilnīgi piekrītu, ka pareiza standarta strīdu izšķiršanas mehānismu piemērošana varētu būt nākamais solis, lai izveidotu Eiropas un Vidusjūras reģiona brīvās tirdzniecības zonu un lai tā pareizi darbotos. Līdz šim strīdi, kas radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, ja iespējams, tika atrisināti, izmantojot diplomātiskus līdzekļus. Tā vietā mums ir vajadzīga stabila procedūra, jo tirdzniecības strīdu ieilgšana var negatīvi ietekmēt galapatērētājus abos Vidusjūras krastos. Ņemot vērā notikumus dažās Ziemeļāfrikas valstīs, nav šaubu, ka ceļā uz ekonomisku un politisku stabilitāti šajās teritorijās cita starpā ir vajadzīgi arī brīvās tirdzniecības nolīgumi Vidusjūras reģionā, kas pienācīgi darbojas.

  Maria Da Graça Carvalho (PPE), rakstiski. – (PT) Visiem uzlabojumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumos ir ievērojama ietekme uz valstu ekonomisko un politisko stabilitāti, papildinot neskaitāmos sociālos un demokrātiskos ieguvumus, kas no tiem izriet. Tāpēc es atbalstu visus centienus šajā virzienā. Ņemot vērā zināmu strīdu nepilnīgo atrisinājumu attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā, ar ko izveido asociāciju starp Eiropas Kopienām un Ēģiptes Arābu Republiku, es atzīstu ar šo jomu saistītās sistēmas neefektivitāti, kas izveidota, izmantojot diplomātiskus līdzekļus. Tāpēc es piekrītu, ka ir vajadzīgs mehānisms resursu vienkāršai un efektīvai piemērošanai, un atbalstu Padomes lēmuma projektu par nolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Arābu Republiku, ar ko izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Pašreizējā situācija Ēģiptē, iespējams, simbolizē vajadzību enerģiski turpināt tādu nolīgumu noslēgšanu kā šis. Tomēr, ņemot vērā, ka nemieri un nedrošība, kas raksturoja notikumus, kas nesen norisinājās Kairā, ir beigusies, Ēģiptes valstij vajadzētu būt piesardzīgai, atkal pilnībā uzņemoties savas funkcijas. To vidū ir ārlietas, jo īpaši attiecības ar Eiropas Savienību, kura ir tās partnere Eiropas un Vidusjūras reģiona nolīgumā. Lai gan varbūtējie nākotnes strīdi ar Eiropas Savienību, šobrīd, iespējams, ir mazsvarīgākā no Ēģiptes problēmām, es uzskatu, ka mehānismu pieņemšana, kas ļauj vienkārši atrisināt šos strīdus abu pušu interesēs, nevar radīt nekādu kaitējumu. Ēģipte ir nesaraujami saistīta ar Eiropas un pasaules vēsturi. Es ceru, ka tās nākotne būs tikpat diža kā tās pagātne.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ieteikums ir balstīts uz Padomes lēmuma projektu par protokola noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Ēģiptes Tautas Republiku, kura mērķis ir izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu. Šim protokolam ir ļoti īpaša nozīme laikā, kad Ēģipte sper pirmos soļus demokrātiska režīma izveidošanā. Kopumā tirdzniecības konfliktu risināšana, izmantojot diplomātiskus līdzekļus, ne vienmēr nodrošina vēlamos rezultātus. Tāpēc Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu kontekstā starp Eiropas Savienību un tās Vidusjūras reģiona partneriem, konkrētāk — Ēģipti, tika uzsāktas sarunas. Līguma projekts tika parakstīts 2010. gada 27. aprīlī Luksemburgā Eiropas Savienības un Ēģiptes Asociācijas padomē. Es balsoju par šī likumdošanas rezolūcijas projekta pieņemšanu, jo zinu, ka tas attiecībā uz brīvo tirdzniecību ievērojami uzlabos attiecības starp valstīm un veicinās šī reģiona politisko un ekonomisko stabilitāti. Tāpēc es atbalstu jauno nolīgumu un ceru, ka pēc tā stāšanās spēkā starp Eiropas Savienību vai tās dalībvalstīm un Ēģiptes Arābu Republiku neradīsies nekādi konflikti.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Kā minēts šī ziņojuma paskaidrojumā, līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju. Mums piedāvātais „alternatīvais” modelis iederas Pasaules Tirdzniecības organizācijā atbalstītajā loģikā, kura, mēģinot panākt vēlamo efektivitāti, cenšas apiet valstu suverenitāti, strīdu atrisināšanu, ievērojot katras valsts īpatnības, un šo valstu tiesības aizstāvēt savas un savu iedzīvotāju intereses. Strīdu atrisināšana diplomātiskā ceļā nozīmē vienlīdzīgu attieksmi pret valstīm. Turpretī šis mehānisms iznīcina šo principu, veicinot kapitāla apriti un ekonomisko spēku nostādot augstāk par politisko spēku, kā arī kapitāla intereses — augstāk par valstu un to iedzīvotāju interesēm.

Mūsu opozīcija šim mehānismam un tā ietekmei ir vēl jo pamatotāka, jo tā izriet no Eiropas Savienības un diktatora H. Mubarak režīma noslēgtā nolīguma. Ēģiptes iedzīvotāju sacelšanās, atbalstot demokrātiskas pārmaiņas, aizstāvot valsts suverenitāti pret ārvalstu iejaukšanos un režīma vienošanos ar imperiālistiskajām interesēm reģionā, ir pozitīva zīme, un mēs ceram, ka tā saistībā ar šo un citiem nolīgumiem galu galā izpaudīsies praksē.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju. Mums piedāvātais „alternatīvais” modelis iederas Pasaules Tirdzniecības organizācijā atbalstītajā loģikā, kura, mēģinot panākt vēlamo efektivitāti, cenšas apiet valstu suverenitāti, strīdu atrisināšanu, ievērojot katras valsts īpatnības, un šo valstu tiesības aizstāvēt savas un savu iedzīvotāju intereses.

Strīdu atrisināšana diplomātiskā ceļā nozīmē vienlīdzīgu attieksmi pret valstīm. Turpretī šis mehānisms iznīcina šo principu, veicinot kapitāla apriti un ekonomisko spēku nostādot augstāk par politisko spēku, kā arī kapitāla intereses — augstāk par valstu un to iedzīvotāju interesēm.

Mūsu opozīcija šim mehānismam un tā ietekmei ir vēl jo pamatotāka, jo tā izriet no Eiropas Savienības un diktatora H. Mubarak režīma noslēgtā nolīguma. Ēģiptes iedzīvotāju sacelšanās, atbalstot demokrātiskas pārmaiņas, aizstāvot valsts suverenitāti pret ārvalstu iejaukšanos un režīma vienošanos ar imperiālistiskajām interesēm reģionā, ir pozitīva zīme, un mēs ceram, ka tā saistībā ar šo un citiem nolīgumiem galu galā izpaudīsies praksē.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Neraugoties uz neskaidro situāciju Ēģiptē, es uzskatu, ka Parlamentam ir jāvirzās uz priekšu saistībā ar šī nolīguma apstiprināšanu, un tam būtu jāatvieglo uzņēmumu darbība, neuzņemoties nekādas politiskās saistības attiecībā uz pie varas esošo Ēģiptes valdību.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Pagātne apliecina, ka diplomātija nav spējusi efektīvi izšķirt dažādus radušos strīdus. Tāpēc es atbalstu standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveidi, ar kuru būtu jānodrošina racionālas un efektīvas procedūras ar skaidri noteiktiem termiņiem. Es piekrītu referentam, ka šie uzlabojumi Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumā var veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti šajā svarīgajā reģionā, lai to saliedētu vienotā miera, attīstības, taisnīguma, vienlīdzības, brīvības, plurālisma, demokrātijas un cieņas telpā. Turklāt, pareizi piemērojot šādu instrumentu, varētu palielināt mūsu divpusējo tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību, un tas būtu nākamais solis, lai izveidotu Eiropas Savienības un Ēģiptes brīvās tirdzniecības zonu un lai tā pareizi darbotos.

  Paul Murphy (GUE/NGL), rakstiski. – Es balsoju pret šo ziņojumu, jo mani māc nopietnas bažas saistībā ar Eiropas Savienības ekonomisko un politisko pieeju valstīm, kuras ir Eiropas un Vidusjūras reģiona nolīguma dalībnieces. Brīvās tirdzniecības zonas izveide radītu dramatiskas sekas šajā reģionā strādājošajiem iedzīvotājiem. Saskaņā ar pašas Eiropas Savienības datiem ir sagaidāms, ka Ēģipte zaudēs 1,5 miljonus darba vietu. Jauniešu sliktās ekonomiskās izredzes un niknums par šauras diktatūras režīma elites korupciju un pārmērībām ir Ēģiptes iedzīvotāju revolucionāro kustību un centienu centrā. Brīvās tirdzniecības doktrīnas turpināšana Eiropas lielās uzņēmējdarbības un bagātās elites interesēs nozīmē tādu pašu pieeju, tāpēc šāda pieeja ir jānoraida. Pārrunas par šo vienošanos vadīja H. Mubarak diktatūras režīma pārstāvji, un šis režīms revolucionārās sacelšanās laikā ir gāzts. Tomēr armijas vadošais slānis ir cieši saistīts ar iepriekšējā režīma ekonomiskajām interesēm, un tas nepārstāv darba ņēmēju likumīgās prasības un vēlmes. Tirdzniecības attiecībām ir jābalstās uz iedzīvotāju vairākuma vajadzībām, nevis uz niecīgas elites un korporāciju alkatību.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Ar šo vienošanos Eiropas Parlaments piekrīt standarta strīdu izšķiršanas mehānisma izveidei, kam būtu jānodrošina racionālas un efektīvas procedūras ar skaidri noteiktiem termiņiem Eiropas Savienības un Ēģiptes Arābu Republikas strīdu gadījumā, kas izriet no Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem. Strīdu risināšana, izmantojot diplomātiskus līdzekļus, nedarbojās efektīvi un radīja situācijas, kurās strīdi palika neatrisināti, jo atbildētājs strīdu izšķiršanu varēja viegli bloķēt. Kavējumi, kas rodas strīdu risināšanas gaitā, negatīvi ietekmē uzņēmumus un galapatērētājus abos Vidusjūras krastos. Aktualizējot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības nolīgumus, var veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti šajā svarīgajā reģionā, lai to saliedētu vienotā miera, attīstības, taisnīguma, vienlīdzības, brīvības, plurālisma, demokrātijas un cieņas telpā. Mehānisms ir izveidots, izmantojot jaunākajos Eiropas Savienības noslēgtajos nolīgumos iekļautos strīdu izšķiršanas mehānismus un balstoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas vienošanos par strīdu izšķiršanu. Komisijai ir jānodrošina mehānisma efektīva un lietderīga īstenošana. Minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo rezolūciju, atbalstot nolīguma noslēgšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šī Eiropas Savienības un Ēģiptes nolīguma noslēgšanu, kura mērķis ir izveidot strīdu izšķiršanas mehānismu, kas jāpiemēro strīdiem attiecībā uz tirdzniecības noteikumiem Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumos. Līdz šim strīdu risināšanā, kuri radās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju. Praksē šī pieeja nav efektīva, un tā radīja situācijas, kurās strīdi palika neatrisināti vai to izšķiršana tika bloķēta. Es ceru, ka šī standarta strīdu izšķiršanas mehānisma piemērošana palielinās Eiropas Savienības un Ēģiptes tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību.

Ieteikumi: Emilio Menéndez del Valle (A7-0067/2011) — George Sabin Cutaş (A7-0066/2011) — Gianluca Susta (A7-0068/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ieteikumu un atzinīgi vērtēju strīdu izšķiršanas mehānisma izveidošanu, ar ko būtu jānodrošina racionālas un efektīvas procedūras ar skaidri noteiktiem termiņiem. Piekrītu arī referenta nostājai, ka, aktualizējot Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu brīvās tirdzniecības nolīgumus, var veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti šajā reģionā, kas ir būtiski svarīga, lai to saliedētu vienotā miera telpā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Paudu atbalstu šim dokumentam, jo līdz šim strīdu risināšanā, kuri izraisās saistībā ar Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumiem, puses ievēroja tikai diplomātisku pieeju. Praksē tas nedarbojās efektīvi un radīja situācijas, ka strīdi palika neatrisināti, jo atbildētājs strīdu izšķiršanu varēja viegli bloķēt. Aktualizējot Euromed brīvās tirdzniecības nolīgumus, var veicināt ekonomisko un politisko stabilitāti šajā svarīgajā reģionā, lai to saliedētu vienotā miera, attīstības, taisnīguma, vienlīdzības, brīvības, plurālisma, demokrātijas un cieņas telpā. Turklāt, pareizi piemērojot šādu instrumentu, varētu palielināt mūsu divpusējo tirdzniecības attiecību drošību un paredzamību, un tas būtu nākamais solis, lai izveidotu Euromed brīvās tirdzniecības zonu un tā pareizi darbotos. Neatrisināti strīdi nelabvēlīgi ietekmē uzņēmējdarbību un patērētājus abos Vidusjūras krastos. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ārvalstu tiešās investīcijas ir kļuvušas par ES tirdzniecības politikas sastāvdaļu, un tādējādi tās ietilpst Savienības ekskluzīvās kompetences jomā. Laikā, kad ārvalstu tiešajām investīcijām ir svarīga nozīme valstu un reģionu ekonomiskajā labklājībā, referents cer, ka labi funkcionējošs un efektīvs strīdu izšķiršanas mehānisms arī veicinās strīdu atrisināšanu šajā jomā.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Tā kā strīdu izšķiršanas kārtībā tika ievērota diplomātiska pieeja, kas radīja situācijas, kad strīdu izšķiršanu var viegli bloķēt, jaunais tirdzniecības strīdu izšķiršanas mehānisms ir pelnījis mūsu atbalstu. Šis mehānisms ir izveidots, ievērojot jaunākos Eiropas Savienības noslēgtos nolīgumus un pamatojoties uz Pasaules Tirdzniecības organizācijas (PTO) vienošanos par strīdu izšķiršanu. Jau ir izstrādāti projekti nolīgumam ar Jordāniju, Maroku un Ēģipti, kuri attiecas arī uz lauksaimniecības preču tirdzniecību. Es atzinīgi vērtēju Eiropas Parlamenta lēmumu atbalstīt šos nolīgumus.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir būtiski svarīgi nodrošināt piemērotu mehānismu tādu strīdu izšķiršanai, kas radušies Eiropas un Vidusjūras reģiona valstu nolīgumu īstenošanas rezultātā. 2006. gadā Padome pilnvaroja Komisiju sākt sarunas ar partneriem Vidusjūras reģionā, un šis nolīgums tika parakstīts tikai 2009. gadā.

Izstrādājot standarta metodi strīdu izšķiršanai, tiks radītas vienkāršotas un efektīvas procedūras strīdu atrisināšanai konkrētos termiņos. Piekrītu referenta viedoklim, kurš uzskata, ka ir būtiski svarīgi ieviest izmaiņas Euromed brīvās tirdzniecības nolīgumos, lai veicinātu ekonomisko un politisko stabilitāti šajā reģionā un to saliedētu vienotā miera un attīstības telpā. Ierosinātā metode ir izveidota, izmantojot jaunākos partnerības nolīgumos iekļautos strīdu izšķiršanas mehānismus, par kuriem ir vienojusies Eiropas Savienība un PTO. Laikā, kad ārvalstu tiešajām investīcijām ir būtiska nozīme Eiropas Savienības dalībvalstu ekonomiskajā labklājībā, es ceru, ka efektīvs strīdu izšķiršanas mehānisms arī veicinās strīdu atrisināšanu šajā jomā.

Ieteikums: Ryszard Antoni Legutko (A7-0063/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu un vēlos uzsvērt, ka tas ir svarīgs sasniegums Eiropas Savienības un Ukrainas sarunās par iespējām pavērt ceļu Ukrainai uz pilnīgu tās pievienošanos Eiropas Savienībai nākotnē.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu. Īstenojot Eiropas Kaimiņattiecību politiku, partnervalstīm tiek pakāpeniski sniegta iespēja piedalīties noteiktās Eiropas Savienības programmās un tās aģentūru pasākumos. Šis ir viens no daudzajiem pasākumiem, kura mērķis ir veicināt reformu, modernizācijas un pārveides procesus valstīs, kas atrodas kaimiņos Eiropas Savienībai. 2007. gada jūnijā Eiropas Savienības Padome no jauna uzsvēra milzīgo Eiropas Kaimiņattiecību politikas nozīmi, un tāpēc šis protokols radīs vajadzīgos apstākļus Ukrainai, lai tā varētu piedalīties svarīgās Eiropas Savienības programmās un izmantot savā labā Eiropas Savienības paraugpraksi, veicinot demokrātisko procesu attīstību.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju par referenta ziņojumu. Manuprāt, ieguvējas būs abas puses, ja saistības, ko tās ir uzņēmušās saskaņā ar šo protokolu, tiks izpildītas. Eiropas Savienība iegūs attīstītu, stabilu, demokrātisku partnervalsti pie savām austrumu robežām, turpretī Ukrainas pilsoņiem kļūs mazliet skaidrāka Eiropas perspektīva.

  Adam Bielan (ECR), rakstiski. – (PL) Jau no paša savas darbības sākuma Eiropas Parlamentā esmu stingri atbalstījis Ukrainas centienus, kas ir vērsti Eiropas Savienības virzienā. Ukraina ir viena no vissvarīgākajām partnerēm Polijas austrumu politikā. Turklāt kopīgi ar Ukrainu mana valsts gatavojas rīkot Eiropas čempionātu futbolā nākamajā gadā. Lai sasniegtu Savienības ārpolitikas mērķus, kā arī drošības apsvērumu dēļ, ir ārkārtīgi svarīgi, lai sadarbība ar Ukrainu tiktu pastiprināta visā Eiropas Savienībā. Ukrainas vēl nepieredzējušās demokrātijas atbalstīšanu es uzskatu par vienu no mūsu svarīgākajiem pienākumiem. Tādēļ atbalstu sarunu paātrināšanu par brīvās tirdzniecības zonas izveidi un visplašāko iespējamo Ukrainas dalību Savienības programmās. Balsoju par šo rezolūciju, līdz ar to paužot savu piekrišanu Protokola Partnerības un sadarbības nolīgumam noslēgšanai starp Eiropas Savienību un Ukrainu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Šajā protokolā ir ietverts Pamatnolīgums par vispārējiem principiem Ukrainas dalībai Savienības programmās. Tajā ir ietverti standarta noteikumi, ko paredzēts piemērot visām Eiropas Kaimiņattiecību politikas partnervalstīm, ar kurām tiks noslēgti šādi protokoli. Manuprāt, Ukraina īsteno vajadzīgos centienus, un es atbalstu šī nolīguma noslēgšanu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo normatīvo rezolūciju par Eiropas Parlamenta piekrišanu Padomes lēmuma projektam, uz kura pamata Eiropas Savienības un Ukrainas Partnerības un sadarbības nolīgumam tiks pievienots papildu protokols. Pamatojoties uz šo protokolu, Ukrainai tiks dota iespēja piedalīties Eiropas Savienības programmās, kas ir saistītas ar uzņēmumiem un uzņēmējdarbību, enerģētikas un informācijas nozarēm un komunikāciju tehnoloģijām. Saskaņā ar šo nolīgumu Ukrainai būs jāiegulda Eiropas Savienības vispārējā budžetā finanšu līdzekļi, kuru apmērs ir atkarīgs no programmām, kurās tā vēlas piedalīties, savukārt, Eiropas Savienībai būs jāgarantē, ka ES iestādes veic šo programmu kontroli un auditu. Esmu Eiropas Savienības un Ukrainas Parlamentārās sadarbības komitejas priekšsēdētāja vietniece, un esmu pārliecināta, ka šī protokola noslēgšana piešķirs Ukrainai lielākas iespējas īstenot savas politikas, standartu un normatīvo prasību konverģenci ar šajās jomās Eiropas Savienībā ievēroto.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Attiecībās starp Eiropas Savienību un Ukrainu ir pieredzēts gan progress, gan neveiksmes, kas dažkārt izrietēja no mazākas vai lielākas šīs valsts stratēģiskās tuvības ar tās kaimiņvalsti Krieviju. 2007. gada 18. jūnijā Padome izdeva pamatnostādnes Komisijai par pamatnolīgumu noslēgšanu ar Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Ēģipti, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Moldovu, Maroku, Palestīniešu pašpārvaldi, Tunisiju un Ukrainu par vispārējiem principiem, kas regulē šo valstu dalību Eiropas Savienības programmās. Manuprāt, iepriekšminētā nolīguma noslēgšana ir pozitīvs solis, jo ir skaidri jānosaka struktūra Ukrainas dalībai Eiropas programmās, ar to veicinot tās attiecību uzlabošanos ar Savienību.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Kaimiņattiecību politika (EKP) nodrošina pakāpenisku tādu Eiropas Savienības programmu pieejamību kaimiņvalstu dalībai, kuru mērķis ir veicināt reformas, modernizāciju un — bieži vien — arī to demokratizāciju. Ņemot to vērā, 2007. gada 5. martā Padome pieņēma vispārējo pieeju, „saskaņā ar kuru EKP partneri atbilstoši to sasniegumiem var piedalīties Kopienas aģentūru darbā un Kopienas programmās”. Šīs pieejas rezultātā Komisija sāka sarunas par pamatnolīgumu noslēgšanu ar kaimiņvalstīm, tostarp ar Ukrainu, kuru dokumentācija šobrīd ir pabeigta un gatava, lai to iesniegtu apstiprināšanai Eiropas Parlamentā saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību noteikumiem. Balsoju par šo Partnerības un sadarbības nolīgumu, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, par vispārējiem principiem Ukrainas līdzdalībai Savienības programmās. Es to vērtēju atzinīgi, jo tas ir vēl viens solis uz priekšu to mērķu sasniegšanā, kas bija noteicošie kopējā tirgus izveidē.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mūsuprāt, šī nolīguma noslēgšana rada vairākus jautājumus, ņemot vērā, ka iesniegtais priekšlikums ir ārkārtīgi vāji izstrādāts. Tajā ir minētas programmas, tomēr nav pateikts, kurās no programmām Ukraina varēs piedalīties, kāda būs šīs dalības forma un kādi būs tās finansiālie nosacījumi un sekas. Ir pieminēti ieguvumi, skaidri nenorādot to avotus.

Uzskatām, ka nolīgumu izstrādāšanā ar tādiem mērķiem, kādi ir pieminēti, ir jābalstās uz cieņu pret valstīm un to iedzīvotājiem, savstarpējām interesēm, savstarpīguma principu un sadarbību, ņemot vērā katras valsts raksturīgās īpašības; ka ir jānovērtē, ko katra no tām var sniegt šim nolīgumam no ekonomikas, sociālās un kultūras perspektīvas. Par šo ziņojumu nevaram pateikt neko citu kā tikai to, ka diemžēl tajā ir pausts atbalsts tāda protokola izveidei, par kura saturu un iespējamām sekām mēs nedrīkstam neko zināt.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī nolīguma noslēgšana rada vairākus jautājumus, ņemot vērā, ka mums iesniegtais priekšlikums ir ārkārtīgi vāji izstrādāts. Tajā ir minētas programmas, tomēr nav pateikts, kurās no programmām Ukraina varēs piedalīties, kāda būs šīs dalības forma un kādi būs tās finansiālie nosacījumi un sekas. Ir pieminēti vispārējie šo dalību regulējošie principi, taču tie nav norādīti. Ir pieminēti ieguvumi, skaidri šajā ziņojumā nenorādot to avotus.

Mūsuprāt, izstrādājot nolīgumus starp suverēnām valstīm, jebkurā gadījumā ir jāņem vērā tādi aspekti kā attiecīgās valsts un tās iedzīvotāju suverenitāte, savstarpējās intereses, savstarpīguma un sadarbības principi, ņemot vērā katras valsts raksturīgās īpašības; jānovērtē, ko katra no tām var sniegt šim nolīgumam no ekonomikas, sociālās un kultūras perspektīvas.

Diemžēl esam balsojuši par ziņojumu, kurā tiek atbalstīta protokola izveide, nesniedzot gandrīz nekādu informāciju par tās saturu un iespējamām sekām.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju par Eiropas Parlamenta piekrišanu Padomes lēmuma projektam, uz kura pamata Eiropas Savienības un Ukrainas Partnerības un sadarbības nolīgumam tiks pievienots papildu protokols. Ukrainai tiks dota iespēja piedalīties Eiropas Savienības programmās, kas ir saistītas ar uzņēmumiem un uzņēmējdarbību, enerģētikas un informācijas nozarēm un komunikāciju tehnoloģijām. Ukrainai būs jāiegulda finanšu līdzekļi Eiropas Savienības vispārējā budžetā atkarībā no programmām, kurās tā vēlas piedalīties, savukārt, Eiropas Savienībai būs jāgarantē, ka ES iestādes veic šo programmu kontroli un auditu. Šī partnerības un sadarbības politika sniegs Ukrainai vairāk iespēju īstenot savas politikas konverģenci ar Eiropas Savienības īstenoto politiku šajās jomās.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo tehnisko ziņojumu, ar kuru tiek apstiprināta Ukrainas dalība Eiropas Savienības programmās.

  Iosif Matula (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju par rezolūcijas projektu Padomes lēmumam par pamatnolīguma noslēgšanu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vispārējiem principiem, kas nosaka šīs valsts dalību Savienības programmās. Šis dokuments ir Eiropas Kaimiņattiecību politikas sastāvdaļa, bet tas arī atbilst Ukrainas vēlmei piedalīties vairākās pašreizējās un turpmākās ES programmās. Turklāt Ukraina varēs lūgt Savienības palīdzību dalībai kādā noteiktā programmā saskaņā ar vispārējiem noteikumiem par Eiropas Kaimiņattiecību un partnerības instrumenta izveidošanu vai, pamatojoties uz jebkādu citu regulu, kurā ir paredzēta ārējās palīdzības sniegšana. Līdz ar to var tikt arī pavērts jauns posms Rumānijas attiecībām ar Ukrainu. Mums ir pragmatiski jāattīsta šīs saites, lai pilsoņi varētu tiešā veidā labumu no mūsu politiskajiem lēmumiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Jau ilgu laiku Eiropas Savienības un Ukrainas attiecībās ir pieredzēti gan labi, gan slikti brīži. Lielākoties šo noskaņojumu nosaka lielāka vai mazāka Ukrainas tuvība tās kaimiņvalstij Krievijai. Šis protokols veicinās skaidri noteiktas sistēmas izveidošanu Ukrainas dalībai dažādās Eiropas programmās, lai nākotnē Eiropas Savienības un Ukrainas attiecībās nebūtu tādu pacēluma un lejupslīdes brīžu, kādi tika pieredzēti līdz šim.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ukrainas dalība Eiropas Savienības programmās ir svarīgs solis gan Ukrainai, gan arī Eiropas Savienībai. Tā palīdzēs veicināt apmaiņu zinātniskās informācijas un pētniecības jomā. Tiks paplašinātas studentiem paredzētās programmas, un tas radīs finansiālus, ekonomiskus un sociālus ieguvumus abām pusēm. Ukrainas ģeogrāfiskais stāvoklis ir svarīgs faktors un ir arī ievērojams ieguvums Eiropas Savienībai, jo sniedz iespēju ES uzlabot kontaktus ar citām Austrumeiropas valstīm. Tāpēc balsoju par šo projektu.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ieteikumu ļaut Ukrainai piedalīties pašreizējās ES programmās un tajās, kas tiks izveidotas nākotnē, tādās jomās kā uzņēmējdarbība, enerģētika, tehnoloģijas un komunikācijas. Ar šo nolīgumu tiks paātrināta valsts pārvaldes reforma Ukrainā un šīs valsts ekonomikas konverģence ar ES tiesību aktiem, standartiem un paraugprakses piemēriem dažādās jomās. Apmaiņā pret finansiālu ieguldījumu šajās programmās Ukrainai tiks piešķirtas tiesības piedalīties ES programmu koordinēšanas komitejās kā novērotājai. Ukrainas piedāvātās programmu iniciatīvas tiks ņemtas vērā tikpat lielā mērā kā ES dalībvalstu ierosinātās iniciatīvas. Tas Ukrainai ļaus pakāpeniski pietuvināties Eiropas Savienībai.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības attiecībās ar Ukrainu ir piedzīvota gan augšupeja, gan lejupslīde. 2007. gada 18. jūnijā Padome pilnvaroja Komisiju noslēgt pamatnolīgumu ar Alžīriju, Armēniju, Azerbaidžānu, Ēģipti, Gruziju, Izraēlu, Jordāniju, Libānu, Moldovu, Maroku, Palestīniešu pašpārvaldi, Tunisiju un Ukrainu par vispārējiem principiem, kas regulē šo valstu dalību Eiropas Savienības programmās. Ir būtiski izveidot skaidru un precīzu tiesisko sistēmu Ukrainas dalībai Eiropas programmās, līdz ar to veicinot tās attiecību uzlabošanos ar Savienību. Tāpēc balsoju par Padomes lēmuma projektu par to, lai noslēgtu Protokolu Partnerības un sadarbības nolīgumam, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un tās dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, par vispārējiem principiem Ukrainas līdzdalībai Savienības programmās.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Ņemot vērā Padomes lēmuma projektu (13604/2010), ņemot vērā projektu protokolam pie 1994. gada 14. jūnijā noslēgtā Partnerības un sadarbības nolīguma, ar ko izveido partnerību starp Eiropas Kopienām un to dalībvalstīm, no vienas puses, un Ukrainu, no otras puses, par Pamatnolīgumu starp Eiropas Savienību un Ukrainu par vispārējiem principiem Ukrainas līdzdalībai Savienības programmās (13962/2010), ņemot vērā piekrišanas pieprasījumu, ko Padome iesniegusi saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 114., 168. 169. un 172. pantu, 173. panta 3. punktu, 188. un 192. pantu un 218. panta 6. punkta otrās daļas a) apakšpunktu (C7-0401/2010), ņemot vērā Reglamenta 81. pantu, 90. panta 8. punktu un 46. panta 1. punktu un ņemot vērā Ārlietu komitejas ieteikumus (A7-0063/2011), mēs sniedzam piekrišanu protokola noslēgšanai.

  Rafał Trzaskowski (PPE), rakstiski. – (PL) To valstu līdzdalība ES programmās un aģentūru darbā, kuras ir iekļautas Kaimiņattiecību politikā, ir viena no viskonkrētākajām šo valstu sadarbības formām ar Savienību. Mums jācenšas nodrošināt, lai piedāvātās programmas sniegtu iespējami lielāku atbalstu reformām, kas tiek īstenotas šajās valstīs, lai tuvinātu tās Savienībai.

  Viktor Uspaskich (ALDE), rakstiski. – (LT) Šajā nedēļā Briselē norisinās Ukrainas un Eiropas Savienības sarunu par asociācijas nolīguma parakstīšanu 18. kārta. Šis process ir ieildzis. Ir pienācis laiks parakstīt šo nolīgumu, jo tas atbilst gan ES, gan Ukrainas interesēm. Ukrainai ar tās 46 miljoniem iedzīvotāju ir vajadzīga stabilitāte šajā reģionā. Pēdējo gadu laikā Ukraina ir pārvērtusies par politisku futbola laukumu — tai nedrīkst likt izvēlēties starp Krieviju un Rietumvalstīm. ES dalībvalstīm, jo īpaši Lietuvai, ir svarīgi aktīvi censties panākt ciešāku sadarbību ar tās austrumu kaimiņiem pat tad, ja joprojām pastāv zināmas grūtības. Veiksmīga asociācijas nolīguma noslēgšana stimulētu modernizāciju un reformas Ukrainā un ļautu tai pietuvināties ES standartiem.

Attiecībā uz sarunām par brīvās tirdzniecības zonu mums jācenšas panākt vienošanās saistībā ar priekšlikumiem par ievedmuitu, kārtību, kādā ar nodokļiem ir apliekami energoresursi, un ilgtspējīgu attīstību. Būtiski svarīga ir arī iedzīvotāju pārvietošanās liberalizēšana. Lietuvieši joprojām atceras pašu pieredzētos ceļošanas ierobežojumus. Mēs zinām, ko nozīmē dzīvot pie Eiropas ārējās robežas. Ir svarīgi, lai jautājumam par bezvīzu ceļošanas režīmu tiktu piešķirta galvenā prioritāte.

Ziņojums: Carmen Fraga Estévez (A7-0057/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo attiecīgo reģionu interesēs ir noteikt juridisko pamatu tirdzniecībai starp ES un Grenlandi — šajā gadījumā Eiropas Savienības iekšējo tirgu regulējošo noteikumu vispārīgās sistēmas ietvaros.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) 2010. gadā Komisija iesniedza Padomei priekšlikumu ES noteikumiem par zivsaimniecības produktu importu, par tā juridisko pamatu izmantojot Līguma par Eiropas Savienības darbību 203. pantu. Piekrītu viedoklim, ka šī darbība ir jāregulē, balstoties uz 43. panta juridisko pamatu, saistībā ar 204. panta noteikumiem, kas ļauj veikt izmaiņas, ievērojot parasto likumdošanas procedūru.

Tikai 2007. gadā vien gandrīz 87 % visu no Grenlandes eksportēto zivsaimniecības produktu nonāca ES. Tāpēc vispārējo noteikumu izstrādāšanu tirdzniecībai un Grenlandes izcelsmes zivsaimniecības produktu importēšanai nedrīkst atstāt vienīgi Komisijas un Padomes ziņā, jo tas būtu pretrunā ar Lisabonas līguma noteikumiem. Tāpēc, manuprāt, Parlamentam ir jāpauž savs viedoklis jautājumā, kas skar tik svarīgu nozari.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par ziņojumu par zivsaimniecības produktu importu no Grenlandes, kura mērķis ir piemērot iekšējā tirgus noteikumus šo produktu importam, ja Grenlande apņemas transponēt Eiropas tiesību aktus, proti, tos tiesību aktus, kas ir piemērojami dzīvnieku veselības un pārtikas drošības jomā. Tomēr, manuprāt, šī priekšlikuma juridiskais pamats ir jāpielāgo tā, lai šo tekstu pārveidotu regulas, nevis Padomes lēmuma formā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā priekšlikumā ir izvirzīti vispārējie noteikumi tirdzniecībai starp Eiropas Savienību un Grenlandi, tostarp zivsaimniecības produktu, dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu, jūras gliemežu un no tiem iegūtu blakusproduktu tirdzniecībai. Dalībvalstīm ir jāatļauj importēt Grenlandes izcelsmes produktus saskaņā ar Savienības tiesību aktiem iekšējās tirdzniecības jomā. Īstenojot produktu importēšanu Savienībā, jāievēro Savienības tiesību aktos iekļautie piemērojamie noteikumi attiecībā uz dzīvnieku veselību un pārtikas drošību. Tāpat kā referente, arī es uzskatu, ka piedāvātais teksts ir jāpieņem, ievērojot parasto likumdošanas procedūru, un ka Parlamentam līdzīgos gadījumos arī turpmāk ir jāizmanto savas likumdošanas tiesības.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Grenlandes zivsaimniecības produktu eksports aizņem aptuveni 82 % no kopējā eksporta; 2007. gadā tā apjoms naudas izteiksmē bija EUR 255 miljoni. Lielākā daļa šo produktu eksporta — 87 % — bija paredzēta ES, galvenokārt Dānijai (97 %). Tieslietu komiteja vienbalsīgi pieņēma atzinumu, kurā tika atbalstīts lūgums par piedāvātā likumprojekta teksta juridisko pamatu noteikt Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 43. panta 2. punktu un 204. pantu un Protokola (Nr. 34) par īpašo režīmu Grenlandei vienīgo pantu, nevis to juridisko pamatu, ko ir izvēlējusies Komisija, proti, LESD 203. pantu. Tāpēc, ņemot vērā, ka runa ir par juridisku jautājumu, nevis par rezolūcijas priekšlikuma saturu, un ņemot vērā panākto konsensu, es atbalstu tā pieņemšanu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Jautājums, par kuru notiek lielas debates saistībā ar šo ziņojumu, ir blakus jautājums tā pamatojumam. Runājot konkrēti, Eiropas Parlamenta Zivsaimniecības komiteja pauda neapmierinātību ar Komisijas izvēlēto juridisko pamatu šī priekšlikuma iesniegšanai — Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 203. pantu, kas paredz, ka Padome izskata „noteikumus attiecībā uz sīkākiem nosacījumiem un procedūru, kā ar Savienību asociē šīs zemes un teritorijas” pēc apspriešanās ar Eiropas Parlamentu. Zivsaimniecības komiteja uzskatīja, ka par tā juridisko pamatu jānosaka LESD 43. panta 2. punkts — atsauce uz parasto likumdošanas procedūru vai arī uz koplēmumu pieņemšanu — un 204. pants, kopā ar Protokola (Nr. 34) par īpašo režīmu Grenlandei vienīgo pantu.

Šo nostāju savā atzinumā atbalstīja Tieslietu komiteja. Svarīgais jautājums, kam būtu jābūt šī ziņojuma satura pamatā, tiek atstāts novārtā — to noteikumu definēšana, kas būtu piemērojami zivsaimniecības produktu importam no Grenlandes ES. Grenlandes galvenie zivsaimniecības eksporta produkti ir garneles (59 %), Grenlandes paltuss (23 %), mencas (9,5 %), krabji (1,9 %), ķemmīšgliemenes (1,4 %) un zivju ikri (1,3 %).

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju par Fraga kundzes ziņojumu, saskaņā ar kuru Grenlandei tiek atļauts eksportēt zivsaimniecības produktus uz ES, neskatoties uz to, ka tā nav dalībvalsts. Kad Grenlande ar ievērojamu balsu vairākumu ieguva autonomiju un izlēma izstāties no EK, tai bija jānoslēdz vienošanās par tās izstāšanos. Šis precedents rada augsni nepatiesiem apgalvojumiem, ka iekšējais ES paplašināšanās process liek jaunajām neatkarību ieguvušajām ES valstīm pieteikties dalībai no jauna.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu par priekšlikumu Padomes lēmumam, ar ko paredz noteikumus par zivsaimniecības produktu, dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu, jūras gliemežu un no tiem iegūtu blakusproduktu importu Eiropas Savienībā no Grenlandes. Grenlandes zivsaimniecības produktu eksports aizņem aptuveni 82 % no kopējā eksporta; 2007. gadā tā apjoms naudas izteiksmē bija EUR 255 miljoni, un lielākā daļa šo produktu eksporta (87 %) bija paredzēta ES, galvenokārt Dānijai (97 %). Grenlandes galvenie zivsaimniecības eksporta produkti ir garneles (59 %), Grenlandes paltuss (23 %), mencas (9,5 %), krabji (1,9 %), ķemmīšgliemenes (1,4 %) un zivju ikri (1,3 %). Ar šo lēmumu, cita starpā, ir paredzēts mainīt tiesisko sistēmu no Padomes lēmuma uz Eiropas Parlamenta un Padomes regulu.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Zivsaimniecības produktu, dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu, jūras gliemežu un no tiem iegūtu blakusproduktu tirdzniecība starp Grenlandi un Eiropas Savienību saskaņā ar noteikumiem, kas paredzēti Savienības tiesību aktos, un citiem nosacījumiem ir pilnībā pieņemama. Tādēļ nav iemesla iebilst pret šī nolīguma saturu. Šo produktu imports ir atzinīgi novērtējams ieguldījums tirdzniecībā Savienības ietvaros.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) ES un Grenlandes tirdzniecības attiecības jau dažus gadus ir ievērojamas. Patiešām, kopš 2007. gada Grenlande ir eksportējusi 82 % no sava kopējā zivsaimniecības produktu apjoma, no kura 87 % sasniedz Eiropas tirgu. Tāpēc varam teikt, ka papildus tam, ko Eiropa piedāvā finansiālā atbalsta ziņā apmaiņā pret nozvejas tiesību saglabāšanu Grenlandes teritoriālajos ūdeņos, tas Grenlandei ir svarīgs resurss. 2010. gada 26. aprīlī Eiropas Parlaments lūdza Tieslietu komitejai sniegt atzinumu, lai varētu noteikt juridisko pamatu nolīgumu ar Grenlandi izstrādāšanai. Tieslietu komiteja nesen atbalstīja Parlamentu un apstiprināja, ka juridiskais pamats šiem nolīgumiem ir atrodams — kā tika uzskatīts — Līguma par Eiropas Savienības darbību 43. panta 2. punktā un 204. pantā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo priekšlikumu, ar kuru tiek paredzēti noteikumi par zivsaimniecības produktu un citu jūras produktu importu Eiropas Savienībā no Grenlandes. Grenlande un ES plāno noslēgt vienošanos par sanitārajiem noteikumiem attiecībā uz šiem produktiem. Tās mērķis ir panākt, lai Grenlande varētu tirgot šīs preces ES teritorijā, pamatojoties uz iekšējā tirgus noteikumiem, ja tā transponē ES sanitāros un dzīvnieku veselības noteikumus zivsaimniecības produktu jomā.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Paredzot noteikumus zivsaimniecības produktu, dzīvu gliemeņu, adatādaiņu, tunikātu, jūras gliemežu un no tiem iegūtu blakusproduktu tirdzniecībai starp Eiropas Savienību un Grenlandi, tiks panākts, ka Grenlande ievēros atbilstību ES tiesību aktiem. Produktu importēšanā Savienībā jāievēro Savienības tiesību aktos iekļautie piemērojamie noteikumi attiecībā uz dzīvnieku veselību un pārtikas drošību. Tādēļ ir svarīgi pieņemt šo ziņojumu.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Kā zināms, Grenlande un Eiropas Savienība gatavojas parakstīt vienošanos par sanitārajiem noteikumiem attiecībā uz zivju un zivsaimniecības produktiem, kas paredzēti cilvēku patēriņam. Šādas vienošanās mērķis būtu panākt, lai Grenlande varētu tirgot šīs preces Savienības teritorijā, pamatojoties uz iekšējā tirgus noteikumiem, ja tā transponē ES sanitāros — un arī dzīvnieku veselības — noteikumus attiecībā uz zivsaimniecības produktiem. Atbalstu šo vienošanos un balsoju „par”.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) 2010. gada 26. aprīlī Padome apsprieda šo priekšlikumu ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 203. pantā noteikto apspriešanās procedūru. Zivsaimniecības komiteja un Parlamenta juridiskais dienests pauda nopietnas šaubas saistībā ar Komisijas izvēli par juridisko pamatu izmantot LESD 203. pantu, tā vietā kā pareizo juridisko pamatu ierosinot izmantot LESD 43. panta 2. punktu un 204. pantu un Protokolu (Nr. 34) par īpašo režīmu Grenlandei.

Komisijas projekts tika grozīts atbilstoši šim ziņojumam, par kuru pašlaik balsojam, ņemot vērā Tieslietu komitejas ieteikumus.

Šis ziņojums ir pelnījis, lai es balsotu par to, jo, protams, ir vēlams, lai tas tagad tiktu pieņemts pirmajā lasījumā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Atbalstu. Grenlandes zivsaimniecības produktu eksports aizņem aptuveni 82 % no kopējā eksporta, 2007. gadā tā apjoms naudas izteiksmē bija EUR 255 miljoni, un lielākā daļa šo produktu eksporta (87 %) nonāca ES, galvenokārt Dānijā (97 %). Grenlandes galvenie zivsaimniecības eksporta produkti ir garneles (59 %), Grenlandes paltuss (23 %), mencas (9,5 %), krabji (1,9 %), ķemmīšgliemenes (1,4 %) un zivju ikri (1,3 %).

2010. gada 26. aprīlī Padome apsprieda šo priekšlikumu ar Eiropas Parlamentu saskaņā ar LESD 203. pantā noteikto apspriešanās procedūru. Zivsaimniecības komiteja un Parlamenta juridiskais dienests pauda nopietnas šaubas par Komisijas izvēli saistībā ar juridisko pamatu, proti, LESD 203. pantu, tā vietā kā pareizo juridisko pamatu ierosinot izmantot LESD 43. panta 2. punktu un 204. pantu un Protokola (Nr. 34) par īpašo režīmu Grenlandei vienīgo pantu.

Zivsaimniecības komiteja attiecīgi lūdza Tieslietu komitejai sniegt atzinumu par ierosināto juridisko pamatu. Tieslietu komiteja savā sanāksmē 2010. gada 28. oktobrī vienbalsīgi pieņēma atzinumu, kurā tā pilnībā atbalstīja lūgumu par ierosinātā tiesību akta juridisko pamatu izmantot LESD 43. panta 2. punktu un 204. pantu un Protokola (Nr. 34) par īpašo režīmu Grenlandei vienīgo pantu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Pašlaik starp Eiropas Savienību un Grenlandi ir noslēgts īpašs nolīgums, saskaņā ar kuru Eiropas Savienība apmaiņā pret finansiālo atbalstu saglabā savas nozvejas tiesības Grenlandes ūdeņos.

Grenlande — bijusī Dānijas kolonija — 1985. gadā ieguva pilnu neatkarību, vienlaicīgi saglabājot saites ar Eiropas Savienību kā vienu no tās aizjūras teritorijām. Tikai 2007. gadā vien 82 % no visa Grenlandes eksporta apjoma bija zivsaimniecības produkti, savukārt 87 % no tiem nonāca Dānijā.

2010. gada 26. aprīlī Zivsaimniecības komiteja un Eiropas Parlamenta juridiskais dienests pauda nopietnas šaubas par juridisko pamatu, ko Komisija bija izvēlējusies šī nolīguma izstrādāšanai. Ceru, ka nolīguma, par kuru balsojām, darbības rezultātā tiks paplašināta iekšējo ar zivsaimniecības produktiem saistīto ES noteikumu piemērošanas joma, tos attiecinot arī uz produktiem no Grenlandes. Tajā pašā laikā jebkurā gadījumā ir jāievēro pašreizējie Eiropas noteikumi attiecībā uz dzīvnieku veselību un pārtikas drošību zivsaimniecības nozarē.

Ziņojums: Sylvie Guillaume (A7-0085/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Piekrītu šajā ziņojumā izklāstītajai nostājai, ņemot vērā Eiropas Parlamenta juridiskā dienesta konsultatīvās darba grupas, Padomes un Komisijas ieteikumus, kā arī tāpēc, ka tādā veidā tiek panākta vienkārša esošo tekstu sistematizēšana, neieviešot nekādas izmaiņas to saturā.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo rezolūciju par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem starptautiskās aizsardzības statusu. Darbs pie kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveides sākās pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā 1999. gada maijā, taču neraugoties uz to, ka patvēruma jomā saskaņošanas centieni notiek jau desmit gadus, joprojām pastāv būtiskas atšķirības gan starp dalībvalstu noteikumiem, gan arī šo noteikumu piemērošanu. Piekrītu viedoklim, ka neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī persona iesniedz patvēruma pieteikumu, pret to visā Savienības teritorijā būtu jāizturas vienādi un atbilstoši augstiem standartiem. Tāpēc ar likumdošanas saskaņošanu pašu par sevi šajā jomā nebūtu pietiekami un līdztekus būtu vajadzīga dalībvalstu praktiskās sadarbības pastiprināšana. Protams, lai šos mērķus sasniegtu, nekavējoties ir jāīsteno reformas, lai tiem, kuri meklē patvērumu ES dalībvalstīs, tiktu nodrošināta efektīva aizsardzība. Balsojot par šo rezolūciju, mēs, Parlamenta deputāti, veicinām taisnīgas un efektīvas Eiropas patvēruma politikas izveidošanu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Manuprāt, šie priekšlikumi ir pretrunīgi. No vienas puses, to mērķis ir panākt lielāku saskaņotību, uzlabot starptautiskās aizsardzības standartus un uzlabot patvēruma procedūru kvalitāti un efektivitāti. No otras puses, tie radīs nepamatoti lielu administratīvo slogu, vienkāršotu tiesas procedūru rezultātā tiesām būs lielākas iespējas pieņemt sasteigtus lēmumus, pret dažādām personu grupām var tikt vērsta atšķirīga izturēšanās bez pamatota iemesla un var tikt ievērojami ierobežota dalībvalstu suverenitāte. Tā kā, apsverot visus pozitīvos un negatīvos faktorus saistībā ar šiem priekšlikumiem, neviens no tiem nav nepārprotami pamatojams ar pārliecinošiem argumentiem, es šajā balsojumā atturējos.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Galvenais Eiropas Savienības mērķis patvēruma jomā ir līdz 2012. gadam izveidot kopēju aizsardzības un solidaritātes telpu, kura būs balstīta uz vienotu patvēruma procedūru. Neraugoties uz to, ka patvēruma jomā saskaņošanas centieni notiek jau desmit gadus, joprojām pastāv būtiskas atšķirības gan starp dalībvalstu noteikumiem, gan arī šo noteikumu piemērošanu. Neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī persona iesniedz patvēruma pieteikumu, pret to visā Savienības teritorijā būtu jāizturas vienādi un atbilstoši augstiem standartiem, kas būtu piemērojami visā Eiropas Savienības teritorijā. Obligāts nosacījums ir stingra Eiropas tiesiskā regulējuma pieņemšana, ja Savienība tiešām vēlas piemērotā un efektīvā veidā ieviest kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Tādēļ kopējās sistēmas izveide būs iespējama tikai tad, ja tiks uzlabotas un saskaņotas procedūras un ar šīm procedūrām saistītās garantijas. Turklāt ir absolūti nepieciešams pašos pamatos pārstrādāt Patvēruma procedūru direktīvu, gan patvēruma pieprasītāju, gan dalībvalstu interesēs nodrošinot pieejamu, taisnīgu un efektīvu procedūru. Jāuzsver, ka Komisijas jaunais, pārstrādātais šīs direktīvas priekšlikums tiešām ir piemērots, lai panāktu lielāku saskaņotību, uzlabotu starptautiskās aizsardzības standartus un uzlabotu patvēruma procedūru kvalitāti un efektivitāti.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Neraugoties uz to, ka patvēruma jomā saskaņošanas centieni notiek jau desmit gadus, joprojām pastāv būtiskas atšķirības gan starp dalībvalstu noteikumiem, gan arī šo noteikumu piemērošanu. Šādas pretrunas nav savienojamas ar kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un rada šķēršļus šīs sistēmas tālākai izveidei. Tās ir pretrunā ar vienu no Dublinas sistēmas pamatprincipiem, kas balstīts uz pieņēmumu, ka dalībvalstu patvēruma sistēmas ir salīdzināmas. Neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī persona iesniedz patvēruma pieteikumu, pret to visā Savienības teritorijā būtu jāizturas vienādi un atbilstoši augstiem aizsardzības standartiem.

Tā kā ar likumdošanas saskaņošanu pašu par sevi nebūtu pietiekami, lai mazinātu šīs atšķirības, un papildus būtu vajadzīga dalībvalstu praktiskā sadarbība, obligāts priekšnosacījums ir stingra Eiropas tiesiskā regulējuma pieņemšana, ja Savienība tiešām vēlas — kā tā vairākkārt ir apņēmusies — piemērotā un efektīvā veidā ieviest kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Ar Komisijas priekšlikumu tiks izlabotas pagātnē pieļautās kļūdas, kad iepriekšējā pieeja patvēruma jomā veicināja vairāku trūkumu rašanos saistībā ar procesuālām garantijām patvēruma meklētājiem.

  John Bufton, David Campbell Bannerman un Nigel Farage (EFD), rakstiski. – Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) deputāti atturējās balsojumā par grozījumiem šajā ziņojumā. Tā iemesls nebija vienaldzība no mūsu puses, bet drīzāk gan tas, ka ziņojums ir izstrādāts Kopējās imigrācijas un patvēruma politikas ietvaros saskaņā ar Lisabonas līgumu. Eiropas iedzīvotāji nevēlas ne Lisabonas līgumu, ne arī kopēju imigrācijas un patvēruma politiku, un tāpēc viņiem tika liegts referendums par Lisabonas līgumu. Balsot par šiem grozījumiem nozīmētu atbalstīt pašreizējos ES tiesību aktus (un arī to mēs nevēlamies) un nodarboties ar „matu skaldīšanu”, lai izlemtu, kuri no tiem ir sliktāki par pārējiem. Tāpēc UKIP deputāti atturējās balsojumā par šiem grozījumiem, bet ar lielu rezonansi balsoja „nē” par ziņojumu kopumā.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šo rezolūciju par dažādu valstu sistēmu saskaņošanu, vienlaicīgi nodrošinot labāku pieteikuma iesniedzēju tiesību aizsardzību un uzlabojot piemērojamo procedūru kvalitāti. Ar šo rezolūciju tiesiskā palīdzība tiek piedāvāta jau pašā procedūras sākumā, vienlaicīgi vēl vairāk ņemot vērā neaizsargāto pieteikuma iesniedzēju, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo, specifiku. Taču diemžēl balsojumā plenārsēdes laikā Eiropas labējie deputāti vērsās pret paātrināto procedūru pastiprināšanu, pamatojoties uz uzskatu, ka visi patvēruma meklētāji ir potenciālie krāpnieki. Es nožēloju, ka šie grozījumi tika pieņemti, jo šī patvēruma perspektīva ir pilnībā nesamērīga.

  Derek Roland Clark (EFD), rakstiski. – Kā Apvienotās Karalistes Neatkarības partijas (UKIP) deputāts esmu pret jebkāda veida Eiropas Savienības iejaukšanos saistībā ar Apvienotās Karalistes patvēruma sistēmu un jebkuru ar to saistīto direktīvu, ar kuru Apvienotajai Karalistei tiktu uzspiesti ES noteikumi. Tāpēc atturējos balsojumos par visiem grozījumiem, jo man ir nepieņemami pat tie, kas varētu šķist noderīgi; šis jautājums ir tikai Apvienotās Karalistes kompetencē. Tādēļ balsoju pret šo priekšlikumu ar grozījumiem un pret šo normatīvo rezolūciju.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Kopējās Eiropas Savienības patvēruma politikas izveides virzienā pēdējo desmit gadu laikā ir panākts milzīgs progress. Tomēr valstu noteikumos un to piemērošanā joprojām pastāv ievērojamas atšķirības, kas ir jānovērš, ja līdz 2012. gadam vēlamies izveidot kopējo aizsardzības un solidaritātes telpu, pamatojoties, inter alia, arī uz kopēju patvēruma procedūru.

Galvenais mērķis ir, lai neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī persona iesniedz patvēruma pieteikumu, pret to visā Savienības teritorijā izturētos vienādi un atbilstoši augstiem standartiem. Tādēļ ir svarīgi pamatīgi pārstrādāt Procedūru direktīvu, lai nodrošinātu pieejamu, taisnīgu un efektīvu procedūru. Komisijas iniciatīva galvenokārt ir pozitīva, kas ļauj panākt lielāku saskaņotību, uzlabot starptautiskās aizsardzības standartus un uzlabot patvēruma procedūru kvalitāti un efektivitāti.

Es vēlētos uzslavēt referenti par viņas darbu un uzticību, bet diemžēl daži no viņas priekšlikumiem ir pārāk tālejoši, un tāpēc nebija iespējams panākt vienošanos ar Padomi par šo iniciatīvu, kas, šķiet, ir ārkārtīgi steidzami nepieciešama, lai palielinātu patvēruma procesa efektivitāti un novērstu ļaunprātīgus patvēruma izmantošanas gadījumus.

  Harlem Désir (S&D), rakstiski. – (FR) Guillaume kundzes ziņojums ir svarīgs solis virzienā uz ES patvēruma un aizsardzības noteikumu pārstrādāšanu patvēruma meklētājiem līdz 2012. gadam. Ņemot vērā traģiskos notikumus, piemēram, neseno Lībijai piederošās laivas nogrimšanu pie Lampedūzas krastiem, šī pārstrādāšana ir būtiski svarīga, jo īpaši ņemot vērā, ka pieteikuma iesniedzēju izredzes iegūt patvērumu var ievērojami atšķirties atkarībā no dalībvalsts. Ar šo tekstu aicinām Eiropas Komisiju iekļaut ierosinātajā pārstrādāšanas procesā tiesības jau procedūras sākumā par brīvu saņemt juridisko konsultāciju; labāk ņemt vērā neaizsargāto pieteikumu iesniedzēju, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo, specifiskās vajadzības un grafiku pieteikumu izskatīšanai konkrētos termiņos. Vēlos paust nožēlu tikai par to, ka Eiropas labējie atbalstīja paātrināto procedūru pastiprināšanu, pamatojoties uz uzskatu, ka patvēruma meklētāji galvenokārt ir potenciālie krāpnieki, un līdz ar to ierobežojot viņu tiesības. Tomēr Guillaume kundzes ziņojuma pieņemšana ir skaidrs signāls Padomei un Komisijai, ka tām jāstrādā, lai garantētu visiem patvēruma meklētājiem Eiropā cilvēka cienīgus, taisnīgus nosacījumus un procedūras.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ar šiem pasākumiem tiek veicināta tādas kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidošana, kas ir taisnīga un efektīva. Šie pasākumi tiešā veidā ietekmē tos, kuri meklē aizsardzību, kā arī Eiropas Savienības spēju attīstīt un izveidot Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienība un dalībvalstis jau sen ir centušās ieviest kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Ir saprotams diskrētums un sarežģītība, kas saistīta ar centieniem īstenot šo mērķi, jo šis jautājums visbūtiskākajā veidā skar valstu pilnvaras attiecībā uz ārvalstniekiem. Tomēr Komisija iesniedza Parlamentam priekšlikumus un Padome centās nodrošināt piemērotus risinājumus konstatētajām problēmām. Procedūru direktīvas pārstrāde, ko 2009. gada 21. oktobrī ierosināja Komisija, ir šī uzlabojumu procesa sastāvdaļa. Neskatoties uz ceļu, kas jau ir noiets, mēs joprojām vēl esam tālu no saskaņotības, kādu redzēt vēlas daudzi no mums. Procedūru un garantiju saskaņotības palielināšana pozitīvi veicinās šī procesa precizēšanu, tādēļ šķiet, ka ierosinātā direktīvas pārstrādāšana ir izdevīga.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Darbs pie kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveides tika sākts uzreiz pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā 1999. gadā. 2005. gada decembrī ar mērķi saskaņot dalībvalstu tiesiskās procedūras tika pieņemta Padomes Direktīva 2005/85/EK par patvēruma procedūrām, ar kurām tika noteikta kārtība „bēgļa” statusa piešķiršanai un atņemšanai. Nesenā sociālā un politiskā apvērsuma rezultātā vairākas valstīs, īpaši Ziemeļāfrikā un Tuvajos Austrumos, ar patvēruma pieteikumiem saistītie jautājumi ir nonākuši Eiropas Savienības darba kārtībā. Faktiski tad, kad bēgļi šķērso robežu, tos nedrīkst ne vajāt, ne arī uzņemt ar neuzticību. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šī priekšlikuma pieņemšanu, kas ļauj šo problēmu interpretēt duālistiskā veidā, atzīstot, ka tiesības uz patvērumu ir vienas no pamattiesībām un ka visās dalībvalstīs pret tām jāizturas taisnīgi un vienlīdzīgi. Es atzinīgi vērtēju referentes priekšlikumus, kuru mērķis ir izstrādāt juridiskās palīdzības sistēmu, ņemot vērā, ka šīs personas ir neaizsargātas un tām nav efektīvu garantiju; uzlabot procedūras un piešķirt pieteikuma iesniedzējiem labākas tiesības, jo īpaši nepilngadīgām personām.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Priekšlikums direktīvai par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem starptautiskās aizsardzības statusu, ir izstrādāts, ievērojot līdzīgu nostāju kā kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidē. Neskatoties uz to, jāsaprot, ka šīs juridiskās „saskaņošanas” progress nav atdalāms no Eiropas Savienības īstenotās kopējās ārpolitikas un tās liekulīgās nostājas jautājumos par imigrāciju un atbalsta piešķiršanu bēgļiem. Nepārprotams piemērs tam ir stāvoklis Lampedūzā, kur bez piemērotas aizsardzības uzturas tūkstošiem bēgļu, nemaz nerunājot par simtiem vai tūkstošiem bojā gājušo laivās, kas šķērso Vidusjūru, kā tas diemžēl atkal ir noticis.

Esam ārkārtīgi nobažījušies par pašreizējās problēmas milzīgo apjomu, jo īpaši, ņemot vērā to, kas norisinās smagos bruņotos konfliktos, sevišķi Lībijā. Jāuzsver arī fakts, ka šajā direktīvas priekšlikumā ir iekļauti tādi aspekti, kuru rezultātā tiks ierobežotas tiesības uz patvērumu un piemēroti nosacījumi tā piešķiršanai, galvenokārt ierobežojot katras atsevišķās dalībvalsts suverēnās tiesības pašām izvēlēties un lemt par savām patvēruma procedūrām.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Priekšlikums direktīvai par minimāliem standartiem attiecībā uz dalībvalstu procedūrām, ar kurām piešķir un atņem starptautiskās aizsardzības statusu, ir izstrādāts, ievērojot līdzīgu nostāju kā kopējās Eiropas patvēruma sistēmas izveidē. Neskatoties uz to, jāsaprot, ka šīs juridiskās „saskaņošanas” progress nav atdalāms no Eiropas Savienības īstenotās kopējās ārpolitikas un tās liekulīgās nostājas jautājumos par imigrāciju un atbalsta piešķiršanu bēgļiem, piemēram, saistībā ar stāvokli Lampedūzā, kur bez piemērotas aizsardzības uzturas tūkstošiem bēgļu, nemaz nerunājot par simtiem vai tūkstošiem, kuri iet bojā laivās, kas šķērso Vidusjūru.

Esam ārkārtīgi nobažījušies par pašreizējās problēmas milzīgo apjomu, jo īpaši, ņemot vērā to, kas norisinās smagos bruņotos konfliktos, sevišķi Lībijā.

Jāuzsver arī fakts, ka šajā direktīvas priekšlikumā ir iekļauti tādi aspekti, kuru rezultātā tiks ierobežotas tiesības uz patvērumu un piemēroti nosacījumi tā piešķiršanai, galvenokārt attiecībā uz katras atsevišķās dalībvalsts suverēnām tiesībām pašām izvēlēties un lemt par savām patvēruma procedūrām. Tādēļ esam tik kritiski noskaņoti pret šo ziņojumu.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Starptautiskās aizsardzības uzdevums ir piešķirt iespēju personām, kuras patiesi tiek vajātas savā valstī, meklēt patvērumu dzīvei labākos apstākļos. Tomēr Gullaume kundzes ziņojums pašreizējā variantā, lai gan ar dažiem grozījumiem tas ir ticis uzlabots, ir reāls stimuls attiecīgajām personām šo procesu izmantot ļaunprātīgi, traucējot būtisko pakalpojumu sniegšanu un liedzot tos tiem, kuru lietas patiešām ir ātri jāizskata.

Nepilngadīgie neatkarīgi no vecuma vai patiesajiem viņu dzīves apstākļiem gūst labumu no vispārējās labās gribas, kas ir pilnīgi nepamatota; iespējas izmantot paātrināto procedūru, lai noraidītu nepārprotami nepamatotus pieteikumus, ir ierobežotas; sistemātiski tiek iesniegti pieteikumi, kas ir apturami pēc būtības; lūgumi pārskatīt negatīvos lēmumus ir kļuvuši par tiesībām un gandrīz nekad netiek prasīta sadarbība no pieteikuma iesniedzēja puses pat tad, ja tā ir vajadzīga, lai noskaidrotu viņa vai viņas identitāti un izcelsmi, kas jebkurā gadījumā ir minimālā prasība lietas izskatīšanai.

Pieteikumi starptautiskās aizsardzības piešķiršanai nevar un nedrīkst būt līdzeklis, lai apietu ierobežojošos pasākumus pret nevēlamu ekonomisko imigrāciju. Ir apkaunojoši, ka Parlaments atbalsta šādu apiešanu, piešķirot pārmērīgas tiesības viltus patvēruma meklētājiem.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Attiecībā uz S. Guillaume ziņojumu — lai gan būtībā tas ir ievērojams solis virzienā uz kopējās patvēruma politikas sistēmas īstenošanu Eiropā — es balsoju pret vairākiem punktiem, jo uzskatīju, ka tajos nav reālistiski atspoguļoti sarežģījumi un problēmas, ar kādām sastopas mana valsts — Malta, kura regulāri uzņem migrantus. Taču neskatoties uz to, galīgajā balsojumā es balsoju par visu ziņojumu kopumā, kura galīgajā variantā bija ietverti vairāki ļoti labi noteikumi, ar kuriem tiek risinātas dalībvalstu vajadzības un bažas. Viens no piemēriem ir aicinājums nekavējoties mobilizēt finansiālo, administratīvo un tehnisko atbalstu tām dalībvalstīm, kuras saņem nesamērīgi lielu patvēruma pieteikumu skaitu. Šāda iniciatīva ir būtiski svarīga visām dalībvalstīm, bet jo īpaši tādām valstīm kā Malta, kas bieži tiek noslogota ar pienākumiem un sarežģījumiem tāpēc, ka tā uzņem lielu migrantu plūsmu, ko tā viena pati nespēj uzturēt.

  Nathalie Griesbeck (ALDE), rakstiski. – (FR) Trešdien, 2011. gada 6. aprīlī, Eiropas Parlaments atbalstīja ziņojumu par tā saukto Patvēruma procedūru direktīvu. Šis balsojums ir svarīgs solis virzienā uz patiesas Eiropas patvēruma politikas izveidi, kādu jau sen esam prasījuši izstrādāt. Turklāt šī ziņojuma pieņemšana ir skaidra zīme, ka Eiropas Savienībai līdz 2012. gadam ir jāievieš kopējā Eiropas patvēruma sistēma (KEPS), jo īpaši tāpēc, ka nesenie notikumi Vidusjūras reģiona dienvidos un nesenās migrācijas plūsmas no Ziemeļāfrikas nepārprotami ir pierādījušas, cik ierobežota ir pašreizējā Eiropas sistēma. Steidzami ir jāpārstrādā ES direktīvas, lai izveidotu uzticamu un efektīvu sistēmu. Es personīgi stingri ticu, ka noteikumus saistībā ar paātrināto procedūru un nepārprotami nepamatotu pieteikumu noraidīšanu nedrīkst attiecināt uz nepavadītiem nepilngadīgajiem vai patvēruma meklētājiem ar īpašām vajadzībām, tāpēc balsoju par tiem grozījumiem, kuros ir paredzēts citādi. Otrkārt, Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa bija pilnībā pret papildu pamatojuma pievienošanu, kas ļautu paātrināti izskatīt patvēruma pieteikumu, ņemot vērā riskus, ko šie noteikumi rada patvēruma meklētājiem, un vēlos paust dziļu nožēlu par to, ka attiecīgie grozījumi tika pieņemti ar tik mazu balsu vairākumu. Beidzot, balsojumā par „drošas trešās valsts koncepciju” nolēmu atturēties.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Mums jāstrādā vairāk nekā jebkad, lai līdz 2012. gadam izveidotu patiesu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu (KEPS), ar kuru labāk tiktu aizsargātas pieteikuma iesniedzēju tiesības un uzlabota attiecīgo procedūru kvalitāte. Mans ziņojums ir izstrādāts šajā virzienā, jo īpaši tādēļ, ka tajā ir paredzētas tiesības saņemt juridisko konsultāciju par brīvu jau procedūras sākumā; labāka neaizsargāto pieteikumu iesniedzēju, piemēram, nepavadītu nepilngadīgo, vajadzību ievērošana un grafiks pieteikumu izskatīšanai konkrētos termiņos. Diemžēl Eiropas labējie deputāti tikai vērsās pret paātrināto procedūru nostiprināšanu, pamatojoties uz uzskatu, ka gandrīz visi patvēruma meklētāji ir potenciālie krāpnieki, jo šī perspektīva attiecībā uz patvērumu ir pilnīgi nesamērīga. Manuprāt, ja tiktu ieviestas stingrākas procedūras un lēmumi un lietas tiktu ātrāk izskatītas, tad būtu mazāk pieteikumu un nepamatotus pieteikumus būtu daudz vieglāk identificēt.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – S. Guillaume ziņojumā tiek skartas svarīgas tiesību jomas un uzsvērta vajadzība pilnā apmērā ievērot cilvēktiesības attiecībā uz patvēruma meklētājiem. Mana valsts Skotija pagaidām vēl nekontrolē imigrācijas plūsmu. Tomēr politika, ko nemainīgi ir īstenojušas visas Apvienotās Karalistes valdības, ir bijusi diezgan nehumāna. Lepojos, ka esmu tādas partijas biedrs, kas ir aktīvi uzstājusies pret brutālu mazgadīgo bērnu ieslodzīšanu, kuri meklē patvērumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu, jo, manuprāt, mums ir jāizmanto iespēja izstrādāt taisnīgu un efektīvu kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Patvēruma politika tiešā veidā ietekmē tos, kuri meklē aizsardzību, kā arī Eiropas Savienības spēju attīstīt un izveidot Eiropas brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Kopējā Eiropas patvēruma sistēmā ir jānodrošina saskaņotas, taisnīgas un efektīvas procedūras.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Parlamentā iesniegtais direktīvas priekšlikums par iespējamu vienotas procedūras nodrošināšanu 27 Savienības dalībvalstīm patvēruma tiesību piešķiršanai ir svarīgs solis, tomēr šī jautājuma delikātais raksturs liek to rūpīgi un detalizēti apsvērt. Galīgais mērķis ir nodrošināt, lai dalībvalstis pietuvinātu savus tiesību aktus viena otrai saskaņā ar Stokholmas līgumā noteiktajām saistībām, vienkāršojot un paātrinot procedūras. Vēl viens mērķis ir panākt augstu aizsardzības pakāpi patvēruma meklētājiem, nodrošinot ātru lēmuma pieņemšanu pirmajā instancē, juridisko palīdzību par brīvu un atļauju uzturēties attiecīgajā valstī līdz galīgā nolēmuma pieņemšanai. Neskatoties uz labajiem nodomiem, balsoju pret šo direktīvas projektu, jo dažos tehniskos un procesuālos aspektos tas ir neprecīzs un dažas no tajā ietvertajām definīcijām ir neviennozīmīgas. Faktiski tas ir formulēts tādā veidā, lai direktīva pati piedāvātu ļaunprātīgas izmantošanas iespējas pieteikuma iesniedzējiem. Iepriekš minēto iemeslu dēļ izlēmu neatbalstīt šo teksta variantu, jo nepiekrītu tam kopumā.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Savas patvēruma politikas ietvaros Eiropas Savienība cenšas izveidot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu. Protams, pārvietošanās brīvība dalībvalstīs, kas ir Šengenas nolīguma dalībnieces, tagad liek mums īstenot saskaņotus centienus, lai izprastu imigrācijas problēmas. Ar ziņojumu par starptautiskās aizsardzības piešķiršanu un atņemšanu tiek reformēta sistēma, kas pastāv saskaņā ar Direktīvu 2005/85/EK. Demogrāfiskais spiediens uz Eiropu šobrīd liek mums apsvērt šos jautājumus daudz uzmanīgāk. Diemžēl Guillaume kundzes ziņojumā šie apsvērumi nav atspoguļoti, kas lika man kopā ar Eiropas Tautas partijas grupu (Kristīgajiem demokrātiem) to noraidīt. Patiešām, šajā ziņojumā ir pārāk daudz neskaidrību un nenoteiktības, kas rada vēsturisko tiesību ļaunprātīgas izmantošanas risku. Piemēram, jēdziens par „ģimenes locekļiem” ir pārāk plaši definēts un pastāv risks, ka tas var tikt ļaunprātīgi izmantots. Pēc sešus mēnešus garām procedūrām attiecīgajai dalībvalstij būs jāpierāda, ka pieteikuma iesniedzējs netiek vajāts, attiecīgajām iestādēm vēl vairāk sarežģījot šī uzdevuma izpildi. Paātrināto procedūru izmantošanas ierobežojumi vēl vairāk saasinās visas šīs grūtības.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Balsoju par šo ziņojumu. Pirmās dienas, kad bēgļi ierodas Eiropā, ir būtiski svarīgas viņu statusa noteikšanai, un saskaņā ar šo ziņojumu Eiropas valstīm līdz 2012. gadam ir jāuzlabo savas patvēruma procedūras pašā pieteikšanās sākumposmā. Proti, pieņemtajā ziņojumā ES dalībvalstis tiek aicinātas uzlabot minimālās procesuālās garantijas, jo īpaši saistībā ar tiesībām saņemt juridisko konsultāciju par brīvu, tiesības uz informāciju un tiesības uz personisku interviju; pievērst īpašu uzmanību neaizsargātajiem pieteikuma iesniedzējiem, piemēram, bērniem un pieņemt, ievērojot koplēmumu procedūru ar Eiropas Parlamentu, kopējo drošu trešo valstu sarakstu.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Balsoju pret Guillaume kundzes ziņojumu, jo tajā ir noteikti tādi kritēriji patvēruma procedūru saskaņošanai, kas ir neizpildāmi attiecībā pret pašreizējām dalībvalstīs spēkā esošajām procedūrām. Mēs noteikti vēlamies panākt kopējo patvēruma sistēmu, bet ne uz utopiskas saskaņošanas rēķina. Šodienas Parlamenta balsojums skaidri parāda neapmierināto noskaņojumu šajā Parlamentā, kurā puse no deputātiem noraidīja šo demagoģisko pieeju, dodot priekšroku atbildīgākai pieejai, ar kuru tiek atbalstīta tādu patvēruma sistēmu pieņemšana, kas praksē ir efektīvas un ērti izmantojamas.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Aizsargāt bēgļus un patvēruma meklētājus ir visu Apvienoto Nāciju Organizācijas dalībvalstu pienākums. Eiropas Savienība var nesodīti ignorēt šo likumu, pieprasot, lai dalībvalstis, kurām ir ES robežas, bēgļus un patvēruma meklētājus aizturētu nometnēs, lai tie gaidītu lēmuma pieņemšanu, kas ir vēl jo vairāk neskaidrs, zinot, ka aizdomas ir kļuvušas par normu, paātrinātās procedūras ir saglabātas un atbildīgo ierēdņu skaits šajās lietās ir samazināts.

No otras puses, jānorāda, ka šajā tekstā ir iekļauti daži svarīgi uzlabojumi, piemēram, atsakoties no absurdās „drošas izcelsmes valsts” koncepcijas, nosakot aizliegumu aizturēt nepilngadīgos un iekļaujot tajā vajāšanu seksuālās orientācijas dēļ.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Ir jau pagājuši vairāk nekā 10 gadi, kopš uzreiz pēc Amsterdamas līguma stāšanās spēkā 1999. gada maijā sākās darbs pie kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveides, balstoties uz Tamperes Eiropadomes apstiprinātajiem principiem. Pirmajā KEPS posmā (1999.–2005. gads) tika izvirzīts mērķis saskaņot dalībvalstu tiesiskās sistēmas, pamatojoties uz minimālajiem standartiem. Joprojām vēl ir tāls ceļš ejams līdz īstas saskaņošanas pabeigšanai, tomēr mums jāapzinās, ka, tikai uzlabojot un saskaņojot procedūras un ar tām saistītās garantijas, būs iespējams ieviest kopējo sistēmu. Ņemot to vērā, ir absolūti nepieciešams pašos pamatos pārstrādāt Patvēruma procedūru direktīvu, gan patvēruma pieprasītāju, gan dalībvalstu interesēs nodrošinot pieejamu, taisnīgu un efektīvu procedūru.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Ja rezolūcijas mērķis ir izveidot pieejamu, godīgu un efektīvu procedūru patvēruma piešķiršanai Eiropas Savienības teritorijā, tādā gadījumā personām, kuras meklē aizsardzību, tiks piešķirtas standarta Eiropas Savienības garantijas un ES dalībvalstis spēs atšķirt patvēruma meklētājus no pārējiem migrantiem. Es balsoju „par”.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Centienos izveidot kopējo Eiropas patvēruma sistēmu galvenā uzmanība tiek pievērsta patvēruma pieprasītāju tiesībām. Tomēr tiek ignorēts tas, ka lielākā daļa šo personu nav patiesi patvēruma meklētāji, bet ekonomiskie migranti, kuriem saskaņā ar Ženēvas konvenciju nav tiesību uz patvērumu un kuri aizņem iestāžu laiku, nodrošinot nepatiesu informāciju un izmantojot procesa aizkavēšanas taktiku, radot izmaksas miljardiem eiro apmērā. Otrā virzienā — ārkārtīgi mazs progress tiek panākts attiecībā uz repatriāciju.

Ņemot vērā lielo bēgļu pieplūdumu no pasaules pārapdzīvotajiem reģioniem, bēgļu, kuru lielākās daļas motivācija ir balstīta uz ekonomiskiem apsvērumiem, kuri visas pasaules reģionu problēmas un konfliktus pārnes uz Eiropu un no kuriem netiek prasīts, lai viņi šajā procesā sadarbotos, mums vienbalsīgi jānoraida stingrāku vienpusējo aizsardzības standartu ieviešana, kas kā magnēts piesaistīs patvēruma meklētājus un ekonomiskos migrantus un tikai saasinās pašreizējo situāciju.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo priekšlikumu, jo mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu tādas Eiropas patvēruma sistēmas ieviešanu, kas ir vēl efektīvāka un kas pozitīvi ietekmē iedzīvotājus. Patvēruma politika ir ļoti svarīga, jo tā ievērojami ietekmē Eiropas Savienības spēju attīstīt un izveidot kopējo brīvības, drošības un tiesiskuma telpu. Galvenokārt ir jāpanāk lielāka saskaņotība starp patvēruma instrumentiem. Procedūras ir jāsaskaņo tā, lai tās būtu taisnīgi un efektīvi izpildāmas. Turklāt ir jāuzlabo minimālās procesuālās garantijas. Mums jānodrošina, lai patvēruma pieprasītāji varētu izmantot tiesības uz informāciju, tiesības tikt uzklausītiem un tiesības uz juridisko palīdzību par brīvu, kā arī, lai šīs tiesības netiktu ierobežotas. Visiem procesuālajiem instrumentiem jābūt nediskriminējošiem un vienotā veidā piemērojamiem, atbilstoši ņemot vērā minimālo tiesību garantijas un principus. Īpaša uzmanība jāvelta neaizsargātajiem patvēruma pieprasītājiem. Piemērojot attiecīgās procedūrās, jānodrošina atbilstoša bērnu interešu ievērošana un juridiskā pārstāvība. Piekrītu priekšlikumam, ar kuru tiek paredzēta iespēja nekavējoties deportēt personu, kas var apdraudēt kādas dalībvalsts nacionālo drošību vai kas ir piespiedu veidā izraidīta no kādas valsts sabiedriskās drošības apsvērumu dēļ saskaņā ar valsts tiesību aktiem. Šāda iespēja ir ļoti svarīga un vajadzīga, jo tā sniedz dalībvalstīm vairāk iespēju apturēt teroristu tīklu darbību un veikt atbilstošus preventīvos pasākumus.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Tieši 1999. gada maijā pēc Amsterdamas nolīguma stāšanās spēkā tika sākts darbs pie kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveides, balstoties uz Tamperes Eiropadomes apstiprinātajiem principiem. Šajā procesā ir panākts ievērojams progress. Pašlaik ir iesniegts priekšlikums pašos pamatos pārskatīt un pārstrādāt Procedūru direktīvu, kas ir vēl viens solis virzienā uz priekšu. Faktiski atšķirības, kādas vēl joprojām ir saglabājušās valstu noteikumos un to piemērošanā, bija pilnībā nesavienojamas ar KEPS, un tās ir šo grozījumu iemesls. KEPS mērķis ir, lai neatkarīgi no tā, kurā dalībvalstī persona iesniedz patvēruma pieteikumu, pret to visā Savienības teritorijā izturētos vienādi un atbilstoši augstiem standartiem. Tāpēc piekrītu, ka ir jārada stingra Eiropas tiesiskā sistēma, kas ļauj izveidot pietiekamu un efektīvu KEPS. Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka, tikai uzlabojot un saskaņojot procedūras un attiecīgās garantijas, būs iespējama kopējās sistēmas izveidošana.

  Vincent Peillon (S&D), rakstiski. – (FR) Balsoju par savas kolēģes un drauga Guillaume kundzes ziņojumu par procedūrām, ar ko piešķir un atņem patvērumu Eiropā. Šis teksts ir ievērojams solis virzienā uz kopējās Eiropas patvēruma sistēmas (KEPS) izveidi līdz 2012. gadam, līdz ar to izbeidzot nepieņemamo situāciju, kad atkarībā no Eiropas valsts, kurā patvēruma meklētājs pieprasa aizsardzību, viņa vai viņas izredzes tikt atzītam vai atzītai par bēgli atšķiras par 1 % līdz 65 %. Līdz ar to Parlaments ir aizstāvējis lielāku taisnīgumu un lielāku efektivitāti patvēruma procedūru izskatīšanā. Tas ierosina, ka katrai valstij ir jāievēro vienādi uzlabotie noteikumi saistībā ar tiesību aizsardzību un procedūru modernizāciju — juridiskā konsultācija par brīvu, sākot jau no pirmās dienas, grafiks pieteikumu izskatīšanai konkrētos termiņos, īpaša palīdzība nepavadītiem nepilngadīgajiem un ātrāka lietu izskatīšana. Lai gan ir žēl, ka Eiropas labējā spārna deputātiem, kuriem ir vairākums Parlamentā, ir izdevies pieņemt tādus grozījumus tekstā, kas rada plaši izplatītas, pārspīlētas aizdomas par patvēruma meklētāju godīgumu, tomēr sirsnīgi atbalstu ziņojuma pieņemšanu. Tagad jārīkojas ir tām dalībvalstīm, kurām vēl ir jālemj par mūsu priekšlikumiem.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Atbalstu. Esmu īpaši gandarīts par to, ka mūsu centriski labējā spārna deputāti piekrita vajadzībai piešķirt īpašo aizsardzību, neraugoties uz viņu vispārējo nostāju patvēruma jomā. Lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transvestītiem, kuri bēg no tādām valstīm kā Irāka, Uganda, Hondurasa vai Indonēzija, ir jāsaņem īpaša aizsardzība, ņemot vērā kultūras īpatnības. Tas ir ievērojams sasniegums mūsu starptautiskajās patvēruma tiesībās noteikto saistību izpildē. Eiropas Parlaments parāda, ka patvēruma noteikumi ir jāatjauno atbilstoši reālajam stāvoklim — 76 valstīs homoseksuālie dzimumakti ir krimināli sodāms pārkāpums, bet 7 valstīs par to ir paredzēts nāvessods (iespējams, ka drīz būs 8, pieskaitot Ugandu). Diemžēl citi progresīvie noteikumi netika pieņemti, tomēr šodien apstiprinātais teksts galu galā ieviesīs lielāku taisnīgumu patvēruma meklētājiem LGBT (lesbietēm, gejiem, biseksuāļiem un transvestītiem). Šodien pieņemtais teksts atspoguļo Eiropas Parlamenta formālo nostāju pirmajā lasījumā. Patvēruma noteikumus vēlāk varēs grozīt, kad ES valdības izskatīs šo tekstu un noslēgs nolīgumu ar Eiropas Parlamentu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Pēc vairākus gadus ilgām debatēm un Lisabonas līguma parakstīšanas Komiteja ir iesniegusi Parlamentam pirmo dalībvalstu kopējās patvēruma procedūras projektu.

Tās mērķis ir līdz 2012. gadam izveidot kopēju drošības un solidaritātes telpu, pamatojoties uz saskaņotu patvēruma politiku starp dalībvalstīm, neskatoties uz neizzūdošajām atšķirībām valstu tiesību aktos. Faktiski šīs valstu atšķirības nav saskaņotas ar kopējo Eiropas patvēruma sistēmu un ir šķērslis tās īstenošanai.

Jo īpaši jaunajā likumā ir noteikts, ka visā Eiropā pret patvēruma meklētājiem jāizturas vienādi augstā līmenī neatkarīgi no dalībvalsts, kurā tiek iesniegts pieteikums. Ir svarīgi censties panākt pakāpenisku procedūru un spēkā esošo garantiju uzlabošanu un saskaņošanu, lai varētu īstenot kopējo Eiropas sistēmu. Ceru, ka šīs pārskatīšanas ietvaros mēs nodrošināsim pieejamu, vienlīdzīgu un efektīvu procedūru, ievērojot gan patvēruma pieprasītāju intereses, gan vajadzību aizsargāt dalībvalstis.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Esam pauduši tik pārliecinošu opozīciju Parlamenta direktīvai par vienoto patvēruma procedūru tāpēc, ka to ieviešot, faktiski tiktu pārkāpta dalībvalstu suverenitāte. Mēs uzskatām par nepieņemamu neļaut dalībvalstīm atteikt patvērumu un labvēlīgu izturēšanos pret nevēlamām personām visā Eiropas Savienībā, ja tanī pat laikā Eiropā ir ģimenes, kurām pat nav tiesību uz mājokli. Patvēruma pieprasītājiem pilnīgi par brīvu tiek piešķirtas arī tiesības uz juridisko konsultāciju, atbalstu un juridisko pārstāvību. Ir arī norādīts, ka NVO var aktīvi piedalīties pakalpojumu sniegšanā, sniedzot informāciju par procedūrām saistībā ar aizsardzības statusa iegūšanu un piedāvājot orientācijas un konsultāciju pakalpojumus patvēruma pieprasītājiem, kas būtu jāsniedz robežpunktos vai uzņemšanas centros. Jāņem vērā, ka visus šos pakalpojumus apmaksās Eiropas nodokļu maksātāji un ka tiek tiks piešķirti ne tikai bēgļiem, bet arī visiem patvēruma pieprasītājiem, tātad arī visiem nelegālajiem vai slepenajiem imigrantiem, kas lūdz šos pakalpojumus.

  Thomas Ulmer (PPE), rakstiski. – (DE) Balsoju pret šo ziņojumu. Tajā ir skarts jautājums par labi organizētas, kopējas un ātri īstenojamas patvēruma procedūras īstenošanu Eiropā, pamatojoties uz vienotiem tiesiskiem standartiem. Tomēr zaļo un sociālistu iesniegtie grozījumi nodrošinās, ka ārvalstnieki var dzīvot Eiropas Savienībā, neparedzot nekādus līdzekļus viņu kontrolēšanai. Rezultātā tiks sniegts „lāča pakalpojums” patiesajiem patvēruma meklētājiem, kuri pieprasa patvērumu tāpēc, ka viņu dzīvībai draud briesmas, vai savas politiskās, reliģiskās vai ētiskās pārliecības dēļ, jo mēs tos apvienosim vienā grupā ar visiem pārējiem migrantiem. Tāds nav mans priekšstats par to, kādai jābūt patvēruma politikai. Patvēruma politikai jābūt humānisma un solidaritātes aktam. Ja sniedzam šiem cilvēkiem pakalpojumu, tad tiem jāpiedāvā kaut kas pretī, piemēram, jāatzīst un jārespektē savas mītnes valsts struktūras.

Ziņojums: Brian Simpson (A7-0329/2010)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Tūrisma nozare Eiropas uzņēmumiem un iedzīvotājiem pēdējā laikā kļūst aizvien svarīgāka. Tāpēc ir svarīgi, lai statistikas dati efektīvākas tūrisma politikas izstrādei Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī būtu pēc iespējas uzticamāki, jo tie kalpo kā uzņēmumiem un privātajam sektoram noderīgi lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumenti. Jāuzsver arī, ka ir svarīgi, lai Komisijai pieņemtu šos ierosinājumus termiņos, kādos tie ir ierosināti.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Statistikai par tūrismu ir liela nozīme efektīvākas tūrisma politikas izstrādē Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Tomēr šo statistiku izmanto ne tikai attiecīgās tūrisma politikas jomas uzraudzībai, bet tai ir arī liela nozīme reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības jomā. Manuprāt, ir jāstiprina ES tūrisma nozare, izmantojot ES līmenī saskaņotas darbības, kas papildina dalībvalstu iniciatīvas. Atzinīgi vērtēju šī regulas priekšlikuma mērķi atjaunināt un optimizēt Eiropas tūrisma statistikas tiesisko regulējumu, ar kuru būs labāk iespējams risinātas tādas galvenās problēmas, ar kurām saskaras nozare, kā klimata pārmaiņas, vides ierobežojumi, konkurence pasaulē, demogrāfiskās tendences un tūrisma plūsmu sezonalitāte. Šis jaunais kopējais regulējums, kas paredz izveidot vienotu sistēmu sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai tūrisma jomā, ir jāizstrādā dalībvalstīm, kuras vāc, apkopo, apstrādā un nosūta saskaņotus Eiropas statistikas datus par tūrisma piedāvājumu un pieprasījumu. Balsoju par šo ziņojumu, jo tūrisms ir svarīga ekonomikas darbības joma Eiropas Savienībā, veicinot nodarbinātības palielināšanos un ekonomikas izaugsmi.

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Lielākā daļa tūristu pasaulē dodas tieši uz Eiropu — katru gadu to apmeklē 370 miljoni starptautisko tūristu. Īriju katru gadu apmeklē apmēram 7 miljoni tūristu. Tūrisma nozare ir ārkārtīgi svarīga Eiropas uzņēmumiem un dalībvalstu ekonomikai. Pašlaik no Eiropas tūrisma ir atkarīgi 1,8 miljoni uzņēmumu un 9,7 miljoni darbvietu. Šajā nozarē ir arī ievērojamas izaugsmes iespējas eko-tūrisma, kultūras mantojuma, sporta un gastronomijas jomās. Lai radītu vislielāko vērtību, izmantojot šīs iespējas, ir vajadzīga pareiza izpratne par tūrisma nozari. Tāpēc atbalstu šo ziņojumu par statistikas informāciju un tūrismu. Precīza informācija par vietējo, valstu un Eiropas mēroga tūrismu palīdzēs ES izstrādāt efektīvu politiku un stimulēt tūrismu Eiropā.

Tā kā tūrisma nozare Īrijai ir būtiski svarīga un, ņemot vērā šīs valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, īpaši atzinīgi vērtēju to, kas šajā ziņojumā ir minēts par īpašo stāvokli attiecībā uz salām un attālākiem reģioniem, kā arī par šo īpašo gadījumu apspriešanu ES rīcības programmas Eiropas tūrismam ietvaros.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu. Tūrisms ir svarīga ES ekonomiskā darbība, kam ir milzīgs potenciāls, lai tas varētu veicināt nodarbinātības pieaugumu un ekonomisko izaugsmi un dot būtisku ieguldījumu lauku, nomaļo un mazāk attīstīto reģionu, kam ir bagāts rūpnieciskais mantojums, sociāli ekonomiskajā integrācijā. Ņemot vērā, ka Eiropas tūrisma nozarē darbojas aptuveni 1,8 miljoniem uzņēmumu, kas galvenokārt ir MVU, tajā ir nodarbināti aptuveni 5,2 % no kopējā darbaspēka (aptuveni 9,7 miljoni darbvietu). Atbalstu Komisijas centienus definēt jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes, par pamatu ņemot ar Lisabonas līgumu ieviestās jaunās kompetences. Tūrisma nozare saskaras ar tādām galvenajām problēmām kā pieaugošā konkurence pasaulē, demogrāfiskās tendences, klimata pārmaiņas un vides ierobežojumi, tūrisma plūsmu sezonalitāte un tas, ka patērētāji arvien vairāk izmanto jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Manuprāt, ir jāstiprina ES tūrisma nozare, izmantojot ES līmenī saskaņotas darbības, kas papildina dalībvalstu iniciatīvas. Šī regula, kuras mērķis ir izveidot vienotu sistēmu sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai tūrisma jomā, dalībvalstīm vācot, apkopojot, apstrādājot un nosūtot saskaņotus Eiropas statistikas datus par tūrisma piedāvājumu un pieprasījumu, ir ārkārtīgi svarīga, jo, to pareizi īstenojot, būs iespējams pārliecināties par patieso stāvokli tūrisma jomā attiecīgajās dalībvalstīs un vieglāk pielāgoties mainīgajām tūristu prasībām.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Tūrisms ir svarīga Eiropas ekonomikas nozare, ņemot vērā, ka 1,8 miljoni uzņēmumu — galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi, kas tajā darbojas, — nodarbina apmēram 9,7 miljonus darbinieku. Tiek lēsts, ka tūrisma nozare saražo vairāk nekā 5 % no ES iekšzemes kopprodukta.

Iesniedzot Paziņojumu COM(2010)352, Komisijas mērķis ir definēt jaunas Eiropas tūrisma nozares politiskās pamatnostādnes, cenšoties stiprināt šo nozari, izmantojot ES līmenī saskaņotas darbības, kas papildina dalībvalstu iniciatīvas Tādēļ, lai šīs jaunās politiskās pamatnostādnes būtu veiksmīgas, lēmumi ir jāpieņem, pamatojoties uz uzticamiem un salīdzināmiem statistikas datiem.

Šajā ziņojumā, kuru es atbalstīju, ir atzīta statistikas svarīgā loma labākas tūrisma politikas izveidošanai Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī, jo tie ir noderīgi lēmumu pieņemšanas atbalsta instrumenti. Tajā ir arī atbalstīta vienotas sistēmas izstrādāšana sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai tūrisma jomā, dalībvalstīm vācot, apkopojot, apstrādājot un nosūtot saskaņotus Eiropas statistikas datus par tūrisma piedāvājumu un pieprasījumu.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Statistikai ir svarīga loma efektīvākas tūrisma politikas izstrādē un uzņēmējdarbības lēmumu pieņemšanā. Atbalstu šo tekstu, jo, no vienas puses, pēdējo gadu laikā tūrisma nozarē notikušo pārmaiņu dēļ ir jāatjaunina sistēma Eiropas statistikai tūrisma jomā. Ar šo priekšlikumu pēc tā pieņemšanas tiks uzlabots nosūtītās statistikas informācijas savlaicīgums, salīdzināmība un atbilstība, kā arī datu apstrāde kļūs daudz efektīvāka.

  Mara Bizzotto (EFD), rakstiski. – (IT) B. Simpson ziņojumā un attiecīgajā regulā ir ierosināta vienotas sistēmas izveidošana Eiropas statistikas par tūrismu apkopošanai un izplatīšanai, vācot un apstrādājot datus, ko veic atsevišķās dalībvalstis, sagatavojot saskaņotu statistiku par pieprasījumu un piedāvājumu tūrisma nozarē ar tādu tabulu palīdzību, kas pēc tam tiek elektroniskā veidā nosūtītās Eiropas Komisijai (Eurostat). Neskatoties uz slavējamo referentes darbu, nevaru balsot par šo ziņojumu, jo tajā nav mainīts tas darba un datu vākšanas apjoms, kas ir noteikts regulā. Referentes ierosinātā datu apkopošana tabulās ir mazliet sarežģīta, un tik liela apjoma informācijas vākšana, manuprāt, ir nepamatoti liels slogs. Tāpēc nevaru apstiprināt birokrātisko slogu un iejaukšanos, ko šāda regula radītu.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo ziņojumu, jo ir jāuzlabo Eiropas tūrisma politika, jo īpaši, ņemot vērā faktu, ka Eiropas tūrisma nozarei nesen bija jāpārdzīvo smaga ekonomiskā situācija. Ņemot vērā tiesiskā regulējuma izmaiņas pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā, Eiropas Savienība ieguva vairāk kompetences jomu un Eiropas Komisija iesniedza priekšlikumu par jaunu politikas struktūru tūrisma nozarē. Šī priekšlikuma mērķis ir atjaunināt un optimizēt tiesisko regulējumu Eiropas statistikai tūrisma jomā, tomēr pastāv bažas, ka šajā priekšlikumā nav paredzēta tūrisma satelītkontu (TSK) ieviešana. Šie TSK ir būtiski svarīgi progresīvai integrēto tūrisma statistikas sistēmu izstrādei un izpratnes uzlabošanai par tūrisma patieso vērtību, kā arī par tā ietekmi uz darbvietu izveidi un ekonomiku. Turklāt, lai tūrisma attīstības un izaugsmes vajadzībām uzlabotu zināšanu bāzi, Komisijai ir jāizstrādā eksperimentālo pētījumu programma tūrisma jomā. Šos pētījumus dalībvalstis veiks brīvprātīgi, lai izstrādātu tādu sistēmu datu apkopošanai, kas parādītu tūrisma ietekmi uz vidi.

  Carlos Coelho (PPE) , rakstiski. – (PT) Vairākās dalībvalstīs, kā, piemēram, manā valstī Portugālē, tūrismam ir svarīga loma ekonomikā, un tam piemīt potenciāls radīt jaunus ienākumu avotus un ekonomisko izaugsmi. Tūrisms ir trešā lielākā Eiropas sociāli ekonomiskās darbības joma, radot vairāk nekā 5 % no ES iekšzemes kopprodukta. Eiropas Savienība vēl joprojām ir pasaulē pirmais lielākais tūristu galamērķis, ņemot vērā, ka 2008. gadā tajā ieradās 40 % no visiem tūristiem pasaulē.

ES cenšas definēt jaunas tūrisma politikas pamatnostādnes ar mērķi stiprināt šo nozari, lai risinātu tik lielas problēmas kā klimata pārmaiņas, demogrāfiskās tendences un globalizācija, izmantojot ES līmenī saskaņotas darbības, kas papildina dalībvalstu iniciatīvas. Datu apkopošana par tūrismu ļauj iegūt labākas zināšanas par šīs nozares apjomu, tās īpašībām, tūristu kontingentu un dažādiem ceļošanas paradumiem, kas veicina ne tikai pareizas nozares politikas formulēšanu, bet arī ļauj labāk izprast tās sociāli ekonomisko ietekmi.

Tāpēc es atbalstu pašreizējās statistikas sistēmas atjaunināšanu un optimizāciju, lai mēs varētu izmantot uzticamus un salīdzināmus statistikas datus.

  Lara Comi (PPE), rakstiski. – (IT) Nav noliedzams, ka iepriekšējos desmit gados tūrisms ir radikāli mainījies, arī pateicoties tehnoloģiskajam progresam. Tāpēc ir jāatjaunina tiesību akti datu vākšanas un statistikas jomā.

Šajā ziņā piekrītu Komisijas priekšlikumam ieviest jaunu regulu, ar kuru tiek atcelti daži novecojuši aspekti. Taču tajā pašā laikā atbalstu grozījumus Parlamenta regulā, jo īpaši saistībā ar, no vienas puses, vajadzību ieviest saskaņotu statistiku, kas atspoguļo tikai sociālos tūrisma jomas aspektus, un, no otras puses, nostāju pret Komisijas deleģēto pasākumu pieņemšanu galvenajos jautājumos un uz nenoteiktu laika periodu.

Par nopietnu trūkumu uzskatu arī to, ka Komisija nav ņēmusi vērā tūrisma satelītkontu (TSK) ieviešanu, jo šādi dati sniegtu plašāku ainu par tūrisma ietekmi uz darba tirgu un ekonomiku.

Visbeidzot, ārkārtīgi interesants man šķiet priekšlikums ieviest brīvprātīgo tūrisma statistikas datu vākšanu, lai noskaidrotu iedzīvotāju ar invaliditāti vai ierobežotu pārvietošanās brīvību paradumus un pēc tam izveidotu eksperimentālos projektus, lai uzlabotu šādu personu līdzdalību tūrismā.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Eiropa ieņem septīto vietu desmit labāko tūrisma galamērķu sarakstā, kas izstrādāts pētījumā par 50 populārākajām valstīm pasaulē. Tas skaidri parāda, ka Eiropai ir lielisks tūrisma un kultūras potenciāls, kas joprojām piedāvā neizmantotas iespējas, tostarp arī Eiropas pilsoņiem. Manuprāt, viena šāda iespēja ir ne tikai vecāka gadagājuma cilvēku, bet arī jauniešu, ģimeņu, kas dzīvo grūtos apstākļos, un cilvēku ar ierobežotu pārvietošanās spēju iesaistīšanās Savienības izstrādātajās sociālā tūrisma programmās. Tomēr, lai to panāktu, ir jāapkopo atbilstošā statistika, izmantojot parastās datu vākšanas metodes ar mērķi izstrādāt tādas programmas, kas ir vērstas uz šādām tūristu grupām katrā ES dalībvalstī.

  Ioan Enciu (S&D), rakstiski. – Šodien es balsoju par ziņojumu attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu. Tādas regulas izstrādāšana, kurā tiktu ņemta vērā tūrisma statistika no visām dalībvalstīm, ir pozitīvs solis. Tūrisma nozīme Eiropas tiesību aktos ievērojami palielinājās, kad to noteica par vienu no kompetencēm Lisabonas līgumā 2009. gadā. Virzoties tālāk, dalībvalstīm būs jānodrošina nosūtīto statistikas datu pareizība, lai panāktu kvalitatīvus rezultātus.

Lai gan koordinācija Eiropas līmenī būs ārkārtīgi izdevīga Eiropas tūrisma nozarei, jebkurām Eiropas mēroga iniciatīvām ir jāpapildina dalībvalstu iniciatīvas un tūrisma stratēģijas. Nodrošinot statistikas datus, ES labāk varēs palīdzēt tūrisma nozarei, tostarp MVU, un labāk reklamēt Eiropu kopumā kā pievilcīgu tūrisma galamērķi.

Šajā ziņojumā ir noteikta atšķirība starp iekšējo un valsts tūrismu. Iekšējais tūrisms attiecas uz tūristu izmitināšanas uzņēmumu jaudu, bet valsts tūrisms attiecas uz līdzdalību tūrismā, tostarp ekskursijās.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka tūrisma statistika sniedz ieguldījumu efektīvākas politikas izstrādē un ir uzņēmumiem un privātajam sektoram noderīgs lēmumu pieņemšanas atbalsta rīks. Ar šo jauno regulu neapšaubāmi tiks uzlabots nosūtītās statistikas savlaicīgums, salīdzināmība un atbilstība, tostarp arī datu apstrādes efektivitāte.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Atbilstoši ziņojumā sniegtajiem rādītājiem, Eiropa joprojām ir pasaulē galvenais tūristu galamērķis un tūrisms ES ir trešā lielākā sociāli ekonomiskā darbība, ņemot vērā, ka tajā darbojas 1,8 miljoni uzņēmumu, galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi; tā nodrošina 9,7 miljonus darbvietu, un tās ražošanas ekvivalents sasniedz 5% no ES iekšzemes kopprodukta. Tieši tāpēc tas ir darbības veids, kas ir atbilstoši jāuzrauga, jāregulē un jāatbalsta, jo īpaši šajā konkrētajā situācijā, kad notiek ekonomikas atveseļošanās un ir jāpalielina iecienītu preču ražošanas apjoms.

Lai gan tāds ir reālais stāvoklis visā ES, īpaši svarīgi tas ir Portugālei — valstij, kura jau ļoti sen ir iesaistījusies tūrismā kā sevišķi dinamiskā ekonomikas darbības jomā ar milzīgu izaugsmes potenciālu. Šajos apstākļos, kā arī, ņemot vērā, cik liela nozīme pareizas politikas izstrādē ir dziļām un patiesām zināšanām par reālo stāvokli tūrisma jomā, šis Komisijas priekšlikums, kura mērķis bija atjaunināt un optimizēt tiesisko regulējumu Eiropas statistikai par tūrismu, par kuru šodien balsojām, ir ļoti svarīgs.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz jomu, kas ir būtiski svarīga ES nākotnei — tūrismu. Neskatoties uz krīzi, kas ir pārņēmusi visu pasauli, pēc Pasaules Tūrisma organizācijas (PTO) datiem 2010. gadā šajā nozarē bija vērojams pieaugums 2 % apmērā, neraugoties uz politisko apvērsumu vairākos pasaules reģionos. Eiropas mērogā, kur tūrisma jomā ir vērojams stabils pieaugums, tajā darbojas 1,8 miljoni uzņēmumu, no kuriem lielākā daļa ir mazie un vidējie uzņēmumi (MVU), kas nodrošina 9,7 miljonus darbvietu, ieņemot trešās lielākās sociāli ekonomiskās darbības vietu ES un radot vairāk nekā 5 % no tās iekšzemes kopprodukta (IKP). Turklāt Eiropa ir tūristu iecienītākais galamērķis pasaulē, ņemot vērā, ka to apmeklē 40 % no visiem tūristiem. Šis darbības veids ir būtiski svarīgs stratēģijā „Eiropa 2020” noteikto mērķu īstenošanai. Ar šo regulu tiek atjaunināta pašlaik spēkā esošā regula, jo īpaši saistībā ar datu vākšanu un apstrādi par tūrisma nodrošinājumu un pieejamību iedzīvotājiem ar ierobežotu pārvietošanās spēju, kas ir būtiski svarīgi jaunās ES tūrisma stratēģijas sagatavošanā. Atzinīgi vērtēju šī priekšlikuma pieņemšanu, kurā, tāpat kā to eksperimentālo pētījumu programmu izveidē, kas tiks īstenotas dalībvalstīs, ietvers arī datus par lauku tūrismu un videi draudzīgo tūrismu attiecībā uz 50 000 tūristu uzņemšanas vietām, no kurām lielāko vairākumu apsaimnieko MVU.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Statistikas informācijas lietderīgums ir atkarīgs no tās salīdzināmības laikā un telpā, kas paredz vienota definīciju un klasifikāciju kopuma pieņemšanu. Konkrētajā gadījumā, runājot par tūrismu, šajā nozarē ietilpst tādi jēdzieni un definīcijas, kas jau ilgu laiku ir bijuši neskaidri, līdz ar to apgrūtinot drošas un uzticamas informācijas iegūšanu. Tāpēc ir jāprecizē un jāsaskaņo kritēriji un definīcijas, kā rezultātā būtu iespējams iegūt salīdzināmus datus. Šai statistikai ir liela nozīme tiešās un netiešās tūrisma ietekmes uz ekonomiku noteikšanai, jaunu tūrisma veidu plānošanas un attīstības atbalstam vai pašreizējo pielāgošanai.

Ziņojumā ietvertā priekšlikuma mērķis ir uzlabot nosūtīto statistikas datu savlaicīgumu, salīdzināmību un atbilstību, kā arī datu apstrādes efektivitāti, tostarp dati tiks labāk novērtēti. Ziņojuma mērķis ir arī pielāgot tiesisko regulējumu tā, lai atspoguļotu tajā jaunākās izmaiņas nozarē, ieviešot jaunus mainīgos lielumus, piemēram, tūristu plūsmu vienas dienas apmeklējumos. Tāpēc balsoju par to.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs zinām, cik svarīgi ir iegūt statistikas informāciju, lai gan šo datu lietderīgums ir atkarīgs no to salīdzināmības laikā un telpā, kas paredz vienota definīciju un klasifikāciju kopuma pieņemšanu.

Konkrētajā gadījumā, runājot par tūrismu, šajā nozarē ietilpst tādi jēdzieni un definīcijas, kas jau ilgu laiku ir bijuši neskaidri, līdz ar to apgrūtinot drošas un uzticamas informācijas iegūšanu. Tādēļ ir jāprecizē un jāsaskaņo kritēriji un definīcijas, kā rezultātā būtu iespējams iegūt salīdzināmus datus.

Šīs statistikas esamībai ir liela nozīme tiešās un netiešās tūrisma ietekmes uz ekonomiku noteikšanai, jaunu tūrisma veidu plānošanas un attīstības atbalstam vai pašreizējo pielāgošanai.

Ziņojumā ietvertā priekšlikuma mērķis ir uzlabot nosūtīto statistikas datu salīdzināmību un atbilstību, kā arī datu apstrādes efektivitāti, tostarp dati tiks labāk novērtēti. Ziņojuma mērķis ir arī pielāgot tiesisko regulējumu tā, lai atspoguļotu tajā jaunākās izmaiņas nozarē, ieviešot jaunus mainīgos lielumus, piemēram, tūristu plūsmu vienas dienas apmeklējumos.

Tāpēc mēs balsojām par šo ziņojumu.

  Jacqueline Foster (ECR), rakstiski. – Mana grupa atbalstīja ziņojumu attiecībā uz statistiku par tūrismu, ar kuru tiek atjaunināta un modernizēta metode Eiropas statistikas datu vākšanai par tūrismu, jo īpaši ņemot vērā mūsdienu tendences, piemēram, zemo cenu lidojumus un īslaicīgos atvaļinājumus.

Politiķiem jāatzīst tūrisma nozares milzīgā nozīme Eiropā. Atsevišķas dalībvalstis ir sapratušas, ka ir jādara vairāk šīs nozares atbalstam, kura sniedz lielu ieguldījumu ekonomikas izaugsmē.

Piemēram, tūrisms ir viena no lielākajām Apvienotās Karalistes ekonomikas nozarēm. Tā tiešā veidā nodrošina 1,36 miljonus darbvietu — un 2020. gadā tiek paredzēti 1,5 miljoni —, pie tam gandrīz 3 miljonus, iekļaujot netiešo nodarbinātību. Šie rādītāji ir pilnībā pārliecinoši!

Apvienotā Karaliste vēlas aktīvi un pozitīvi līdzdarboties debatēs par tūrismu ES līmenī, pilnībā atbalstot vajadzību uzlabot Eiropas tūrisma nozares konkurētspēju un tās spēju nodrošināt ilgtspējīgu izaugsmi. Tomēr ir jānodrošina, lai, īstenojot darbību ES mērogā, netiktu aizskarts subsidiaritātes princips.

Dalībvalstis konkurē viena ar otru, neskatoties uz to, ka tām ir iespējas izmantot vienai otras paraugpraksi un sadarboties dažos jautājumos, piemēram, uzlabojot transporta savienojumus visā Eiropā un veicot citus pasākumus, lai patērētāji varētu ērtāk ceļot.

Vēlos noslēgt ar vienkāršu vēstījumu — apmeklējiet Lielbritāniju!

  Mathieu Grosch (PPE), rakstiski. – (DE) Pēc Lisabonas līguma pieņemšanas ES atbildība tūrisma jomā ir palielinājusies. Nav jāatgādina, ka statistika nodrošina būtisku informāciju un ļauj izdarīt interesantus secinājumus ne tikai ES līmenī, bet arī valstu un reģionālā līmenī.

Manā reģionā, ko apdzīvo vāciski runājoša kopiena Beļģijā, tūrisms nav tika svarīga kompetences joma, bet arī būtiski svarīgs ekonomiskais faktors. Tādēļ šī statistika ir svarīgs politikas veidošanas elements. Taču skaidrs ir arī tas, ka dažādajiem līmeņiem — reģionālajam, valsts un pārrobežu — ir jāsadarbojas, lai precīzāk definētu Eiropas reģionus kā tūrisma apskates vietas, jo īpaši pierobežu apgabalos.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Balsoju par šo dokumentu, jo ir jādefinē jaunas uzlabotas politiskās pamatnostādnes tūrismam Eiropā. Tūrisms ir svarīga ES ekonomiskā darbība, kam ir milzīgs potenciāls, lai tas varētu veicināt nodarbinātības pieaugumu un ekonomisko izaugsmi un dot būtisku ieguldījumu lauku, nomaļo un mazāk attīstīto reģionu, kam ir bagāts rūpnieciskais mantojums, sociāli ekonomiskajā integrācijā. Statistiku šajā jomā izmanto ne tikai attiecīgās tūrisma politikas jomas uzraudzībai, bet tai ir arī zināma nozīme reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības jomā. Mums jārisina tādas galvenās problēmas, ar kurām saskaras tūrisma nozare, kā pieaugošā konkurence pasaulē, demogrāfiskās tendences, klimata pārmaiņas un vides ierobežojumi, tūrisma plūsmu sezonalitāte un tas, ka patērētāji arvien vairāk izmanto jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas. Ir jāstiprina ES tūrisma nozare, izmantojot ES līmenī saskaņotas darbības, kas papildina dalībvalstu iniciatīvas. Lai veiksmīgi īstenotu jaunās politikas pamatnostādnes, tās veidotājiem visos pārvaldības līmeņos ir jāpieņem labi informēti lēmumi, pamatojoties uz uzticamiem un salīdzinošiem statistikas datiem. Tūrisms ir svarīga ES ekonomiskā darbība, kas pozitīvi ietekmē ekonomisko izaugsmi un nodarbinātību Eiropā, un līdz ar to ir nepieciešams atjaunināt un optimizēt Eiropas tūrisma statistikas tiesisko regulējumu, tādā veidā stiprinot tūrisma nozari ES līmenī. Līdz ar to minēto pasākumu īstenošana palielinās Eiropas tūrisma konkurētspēju un stimulēs tā harmonisku izaugsmi.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Manuprāt, priekšlikums regulai attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu, par kuru šajā Parlamentā tiek balsots, ir jāuzskata par īpaši svarīgu un arī par ļoti noderīgu. Tūrisma nozare Eiropai ir vadošā nozare, kam kopienas iekšienē ir liela nozīme, jo atsevišķo dalībvalstu ekonomikā tā ieņem svarīgu vietu. Tūrisma nozarei joprojām ir ievērojams potenciāls nodarbinātības ziņā, un tāpēc būtu noderīgi veikt atbilstošus pasākumus labākas organizācijas veicināšanai, kas ļautu pilnībā attīstīt tās potenciālu. Vienotas sistēmas izveidošana salīdzināmu un visaptverošu statistikas datu vākšanai un apkopošanai par Eiropas tūrismu var būt tikai noderīga tā pašreizējā stāvokļa uzlabošanai. Izprotot patērētāju pieprasījumu, privātajā un valsts sektorā strādājošie uzņēmumi varēs iejaukties, lai novērstu problēmas šajā nozarē, uzlabojot tās efektivitāti un konkurētspēju. Es atbalstu ierosināto regulu, jo uzskatu, ka tādas vienotas Eiropas statistikas izstrādāšana, kas ir pārredzama, uzticama un objektīva, ir efektīvs veids šīs lielās nozares atbalstīšanai, kas manai valstij ir ārkārtīgi svarīga.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka mums jādara viss iespējamais, lai saglabātu savu pirmo vietu visas pasaules tūrisma galamērķu sarakstā. Lai to panāktu, ir maksimāli jāizmanto ikviena iespēja piesaistīt finansējumu. Ilgtspējīgas, atbildīgas, augstas kvalitātes tūrisma nozares izveidei ir jāatjaunina un jāuzlabo Eiropas statistikas tiesiskais regulējums šajā jomā. Ja uzlabosim statistikas atskaišu kvalitāti, pamatojoties uz uzticamiem, salīdzināmiem datiem, būsim ieguvuši stabilu pamatu lēmumu pieņemšanai par ES finanšu politikas un instrumentu izstrādi.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kurā tiek atzīta statistikas ievērojamā nozīme efektīvākas tūrisma politikas izstrādē Eiropas, valstu, reģionālā un vietējā līmenī. Tūrisma statistika ir arī uzņēmējdarbībai un privātajam sektoram noderīgs lēmumu pieņemšanas atbalsta rīks. Tāpēc referents atbalsta ierosinātās regulas mērķi izstrādāt vienotu sistēmu sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai tūrisma jomā, dalībvalstīm vācot, apkopojot, apstrādājot un nosūtot saskaņotus Eiropas statistikas datus par tūrisma piedāvājumu un pieprasījumu. Pēc priekšlikuma pieņemšanas, visticamāk, tiks uzlabots nosūtītās statistikas savlaicīgums, salīdzināmība un atbilstība, tostarp arī datu apstrādes efektivitāte, turklāt dati tiks labāk apzināti. Turklāt ir arī jāpielāgo tiesiskais regulējums, lai atspoguļotu jaunākās tendences tūrisma nozarē, ieviešot jaunus mainīgos lielumus, piemēram, attiecībā uz vienas dienas apmeklējumiem.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Tūrisms neapšaubāmi ir viena no ekonomikas nozarēm ar visaugstāko attīstības potenciālu. Pēdējās desmitgadēs tūrisms pakāpeniski ir kļuvis arvien svarīgāks Eiropas biznesam un tās pilsoņiem. Ņemot vērā, ka nozarē darbojas aptuveni 1,8 miljoni uzņēmumu, kas galvenokārt ir MVU, un tajā nodarbināti aptuveni 5,2 % no kopējā darbaspēka (aptuveni 9,7 miljoni darbvietu), aplēses rāda, ka Eiropas tūrisma nozare dod vairāk nekā 5 % ieguldījumu ES iekšzemes kopproduktam (IKP). Tāpēc tūrisms ir trešā lielākā sociāli ekonomiskā darbība ES. Turklāt Eiropas Savienība joprojām ir tūristu visvairāk apmeklētā vieta pasaulē — 2008. gadā šeit ieradās 370 miljoni tūristu no citām valstīm (40 % no visiem apmeklējumiem pasaulē). Tomēr vēl pastāv iespējas turpmākai izaugsmei.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Nav jāatgādina, ka tūrismam piemīt augsts potenciāls, kas rada iespēju palielināt nodarbinātību un ekonomisko izaugsmi. Tūrismam ir svarīga loma to lauku, nomaļo un mazāk attīstīto reģionu sociāli ekonomiskajā integrācijā, kam ir bagātīgs kultūras mantojums. Statistiku tūrisma jomā neizmanto tikai tūrisma politikas uzraudzīšanai, bet tai ir arī svarīga loma plašākā reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Pilnībā piekrītu referentam.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Jēgpilna statistika, kas sniedz atbildes uz jautājumiem par veiksmju un tendenču iemesliem tūrisma nozarē, var palīdzēt novērst daudzas kļūdainas investīcijas. Daudzas pilsētas jau gadiem apsver, kāpēc to cerības, kas bija saistītas ar tūrismu, palika nepiepildītas pēc tam, kad tās tika izvēlētas par Eiropas Kultūras galvaspilsētām. Taču ierobežota tūrisma datu pieejamība un salīdzināmība rada problēmas arī no pilsētplānošanas viedokļa. Galu galā, ja pilsētai ir iespējas palielināt tūristu skaitu, ir svarīgi šo plūsmu organizēt tādā veidā, lai tā neradītu negatīvu ietekmi uz vietējiem iedzīvotājiem.

Pārāk daudzu neskaidru faktoru, atšķirīgu prasību un nemateriālās piesaistes, piemēram, noteiktu laika apstākļu dēļ tūrisma prognozes ir pārvērtušās par laimes spēli. Elastīgs darba laiks un drošība ietekmē tūrismu tādā pat veidā kā sociālās pārmaiņas. Izšķirošie faktori, iespējams, galu galā būs globālā ekonomika un naftas cena. Pat vislabākā Eiropas tūrisma statistika nevar tās mainīt, un tāpēc es atturējos šajā balsojumā.

  Radvilė Morkūnaitė-Mikulėnienė (PPE), rakstiski. – (LT) Šodien Eiropas Parlaments pieņēma svarīgu dokumentu par tiesisko regulējumu Eiropas statistikai tūrisma jomā. Dalībvalstīm jānodrošina regulārs datu apjoms par tūristu izmitināšanas uzņēmumu jaudu un izmantojumu, kā arī par pieprasījumu tūrisma nozarē. Mainoties Eiropas iedzīvotāju ceļošanas paradumiem (piemēram, īsas distances lidojumi) un tūrisma nozarē pārejot uz dažām inovācijām (piemēram, biļešu rezervācijas tiešsaistē), ir radusies vajadzība atjaunināt tiesisko regulējumu, ar ko nosaka statistikas datu vākšanu tūrisma jomā. Tomēr, manuprāt, sevišķi svarīga prasība, ko atbalsta Eiropas Parlaments, ir saistīta ar datu vākšanu par iedzīvotājiem ar ierobežotu mobilitāti un ar tās ietekmi uz šādu iedzīvotāju spēju pilntiesīgi saņemt tūrisma pakalpojumus. Mēs nepārtraukti debatējam par dzīves kvalitātes uzlabošanu personām ar invaliditāti, un tūrisms ir jāiekļauj šajā jomā. Tikai pēc tam mēs varēsim efektīvi īstenot tūrisma politiku un aizsargāt patērētāju tiesības.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Simpson kunga ziņojums attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu ir teksts, ar kuru tiks aizstāta attiecīgā direktīva šajā jautājumā, kas tagad jau ir 15 gadus veca. Ejot līdzi laikam un pārstrādājot regulas, tiek īstenota viena no Eiropas sistēmas prerogatīvām, jo īpaši ņemot vērā Eiropas tūrisma nozares nozīmi un ilgstošo attīstību pēdējo desmit gadu laikā. Tāpēc es balsoju par ziņojumu. Tā kā šajā nozarē, kurai ir vajadzīgi aizvien detalizētāki, aktuālāki un salīdzināmāki dati, ir radušās jaunas prasības, ir būtiski svarīgi atjaunināt tūrisma statistiku. Piekļuve izmitināšanas vietām, pakalpojumiem personām ar invaliditāti un pieņemamas cenas pirmās nepieciešamības precēm ir galvenie dati, kas jāiekļauj atjauninātā datu bāzē, no kuras lietotāji var iegūt informāciju.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Tūrismam Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi liela nozīme, un mehānismi, kas veicina tā popularizēšanu, ir apsveicami un stimulējami. Statistikai ir svarīga nozīme efektīvākas tūrisma politikas izstrādāšanā Eiropas, valsts, reģionālajā un vietējā līmenī. Tā patiešām ir uzņēmējdarbībai un privātajam sektoram noderīgs lēmumu pieņemšanas atbalsta instruments. Šajā regulā ir arī ietverti centieni izstrādāt vienotu tiesisko regulējumu sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai tūrisma jomā, dalībvalstīm vācot, apkopojot, apstrādājot un nosūtot saskaņotus Eiropas statistikas datus par tūrisma piedāvājumu un pieprasījumu. Šī priekšlikuma mērķis ir uzlabot nosūtīto statistikas datu salīdzināmību un atbilstību, kā arī datu apstrādes efektivitāti, tostarp dati tiks labāk novērtēti. Ar šo regulu tiek arī pielāgots tiesiskais regulējums — tā, lai atspoguļotu tajā jaunākās izmaiņas nozarē, ieviešot jaunus mainīgos lielumus, piemēram, tūristu plūsmu vienas dienas apmeklējumos. Tāpēc balsoju par ziņojumu.

  Aldo Patriciello (PPE), rakstiski. – (IT) Tūrisms ir svarīgs ekonomikas darbības veids Eiropas Savienībā. Statistika palīdz uzraudzīt konkrēto tūrisma politiku un ir noderīgs instruments reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Eiropas Savienības teritorijā statistikas sistēmu regulē Direktīva 95/57/EK. Tomēr kopš šīs direktīvas stāšanās spēkā tūrisma nozare un ar to saistītais pieprasījums ir ievērojami mainījies. Tāpēc Komisija ir izvirzījusi jaunu priekšlikumu regulai, kura mērķis ir izstrādāt tūrisma politikas pamatnostādnes, izmantojot tās pilnvaras, kas ir ieviestas saskaņā ar Lisabonas līgumu. Tā mērķis ir atjaunināt un vienkāršot regulatīvo sistēmu, kas ir piemērojama Eiropas statistikai par tūrismu, lai ņemtu vērā jaunākās tendences šajā jomā. Šajā ziņā ir ne tikai jāstiprina tūrisma nozare, īstenojot koordinētus pasākumus ES līmenī, bet arī jāizveido vienota sistēma sistemātiskai Eiropas statistikas sagatavošanai, dalībvalstīm vācot, apkopojot, apstrādājot un nosūtot saskaņotus Eiropas statistikas datus par piedāvājumu un pieprasījumu šajā nozarē.

Pamatojoties uz iepriekš teikto, balsoju „par” ierosināto regulu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju par šo priekšlikumu. Tūrisms ir svarīga ES ekonomiskā darbība, kam ir milzīgs potenciāls, lai veicinātu nodarbinātības pieaugumu un ekonomisko izaugsmi un dotu būtisku ieguldījumu lauku, nomaļo un mazāk attīstīto reģionu, kam ir bagāts rūpnieciskais mantojums, sociāli ekonomiskajā integrācijā. Statistiku šajā jomā izmanto ne tikai attiecīgās tūrisma politikas jomas uzraudzībai, bet tai ir arī zināma nozīme reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības jomā.

ES teritorijā Direktīva 95/57/EK par statistikas informācijas vākšanu tūrisma jomā nosaka sistēmu, kā tiek organizēta statistika par tūrismu. Eurostat publicē šos statistikas datus, ko vāc un apkopo valstu statistikas pārvaldes. Lai veiksmīgi īstenotu jaunās politiskās pamatnostādnes, politikas veidotājiem visos pārvaldības līmeņos ir jāpieņem labi informēti lēmumi, pamatojoties uz uzticamiem un salīdzinošiem statistikas datiem.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tūrisms ir svarīga ekonomiskā darbība ES, ņemot vērā tā lielo potenciālu, veicinot darbvietu izveidi un ekonomisko izaugsmi. Tūrismam ir būtiska nozīme lauku rajonu sociāli ekonomiskajā attīstībā, kas bieži vien ir atstāti novārtā un nepietiekami attīstīti.

Tāpēc statistika ne tikai uzrauga konkrēto tūrisma politiku, bet ir arī noderīgs instruments plašākā reģionālās politikas un ilgtspējīgas attīstības kontekstā. Dokumentā ir risinātas tādas galvenās problēmas, ar kurām saskaras tūrisma nozare, kā pieaugošā konkurence pasaulē, demogrāfiskās tendences, klimata pārmaiņas un vides ierobežojumi, tūristu plūsmas sezonalitāte un tas, ka patērētāji arvien vairāk izmanto jaunās informācijas un komunikāciju tehnoloģijas.

  Oreste Rossi (EFD), rakstiski. – (IT) Balsoju pret šo ziņojumu, jo ierosinātie noteikumi prasa, lai reizi mēnesī tiktu vākti dati sezonālās ietekmes un ekonomisko un sociālo aspektu izmērīšanai nozarē, kurā darbojas galvenokārt mazie un vidējie uzņēmumi. Šīs stratēģijas mērķis ir iegūt pamatīgu izpratni par tūrisma dinamiku, raksturlielumiem un apjomu, tomēr man tas šķiet pārāk apgrūtinoši, birokrātiski un dārgi. Turklāt Komisija pieprasa sev deleģētās pilnvaras un līdz ar to arī iespējas mainīt priekšlikuma elementus. Tabulas, kas jāapkopo katru mēnesi saskaņā ar ierosināto regulu, ir sarežģītas un šī uzdevuma veikšanai ir vajadzīga pārmērīga informācijas apjoma vākšana.

  Vilja Savisaar-Toomast (ALDE), rakstiski. – (ET) Šodien balsoju par apspriesto ziņojumu attiecībā uz Eiropas statistiku par tūrismu. Manuprāt, šis ziņojums ir svarīgs, ņemot vērā tūrisma nozares ietekmi uz Eiropas Savienības ekonomiku un tās nodrošināto darbvietu proporcionālo daudzumu. 1,8 uzņēmumos ir nodarbināti aptuveni 10 miljoni iedzīvotāju, kas veido apmēram 5,2 % no visām darbvietām.

Eiropas Savienība piešķir ievērojamu atbalstu tūrisma attīstībai dažādos reģionos, lai palielinātu dažādu tūrisma veidu pieejamību. Tādēļ ir vajadzīgs, lai mūsu rīcībā būtu pareizi un būtiski statistikas dati gan privātajā, gan valsts sektorā. Eiropas Savienību ik gadu apmeklē vairāk nekā 370 miljoni ārvalstu tūristu, kas kopumā sasniedz 40 % no visiem tūristiem pasaulē. Tas nozīmē, ka ir vēl jo svarīgāk iegūt savlaicīgus un objektīvus statistikas datus. Paldies!

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Tūrisms ir trešā svarīgākā sociāli ekonomiskā darbība Eiropas Savienībā, kas nozīmē to, ka tās ekonomiskā dimensija kā darbvietu radītājai ir būtiski svarīga dalībvalstīm. Turklāt tās privātā sektora aspekts ne tikai uzlabo Eiropas tēlu pasaulē, bet veicina arī Eiropas pilsonību. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ES ir uzņēmusies jaunas pilnvaras saistībā ar tūrismu, ko apstiprina Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 195. pants. Šis jaunais tiesiskais regulējums sniedz iespēju ES atbalstīt, koordinēt un papildināt dalībvalstu veiktos pasākumus un mazināt administratīvo slogu. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ir būtiski nodrošināt visas tūrisma nozarē iesaistītās puses ar uzticamiem statistikas datiem, lai tās varētu attiecīgi pielāgoties to problēmu pārvarēšanai, ar kādām pašlaik saskaras tūrisma nozare Eiropā.

Koordinācija Eiropas līmenī, efektīvi iesaistoties dalībvalstīm, ir būtiski svarīga, lai īstenotu šo sistēmu un lai konkrēti varētu novērtēt tūrisma nozares konkurētspēju. Zināšanas par šīs nozares apjomu, tās īpašībām, tūristu kontingentu, izdevumiem šajā nozarē, kā arī ieguvumiem un/vai problēmām, ko tās rada valstu ekonomikai, jābūt šo paplašināto pētījumu sastāvdaļai.

Ziņojums: João Ferreira (A7-0017/011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo tajā ir aplūkoti svarīgi pasākumi saistībā ar līdzfinansējuma likmju palielināšanu darbībai starptautisko attiecību, pārvaldības, datu vākšanas, zinātnisko ieteikumu un kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmas un izpildes nodrošināšanas jomā. Tā kā zinātniskā informācija ir atkarīga no darbību ilgtspējīgas attīstības, līdzfinansējuma likmju palielināšana saistībā ar datu bāzes sakārtošanu, pārvaldību un izmantošanu kļūst par ieguvumu. Ir jāuzsver arī pievēršanās akvakultūras attīstībai, paredzot pasākumus izaugsmei, kā arī izsekošana un pārraudzība no vides un veselības aizsardzības viedokļa, kas nodrošinās tās ilgtspēju. Attiecībā uz dalībvalstu teritoriālo ūdeņu kontroles pasākumiem, ko veic dalībvalstu uzraudzības iestādes, tie būs veiksmīgi tikai tad, ja tiks veikti ieguldījumi efektīvākās tehnoloģijās un kontroles sistēmās, kuras rada mazākas izmaksas. Būtu jāapsver arī lielākas līdzfinansējuma likmes piešķiršana darbībai saistībā ar teritoriālo ūdeņu kontroles pasākumiem, lai nodrošinātu lielāku atbilstību noteikumiem.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Regulā (EK) Nr. 861/2006 ir noteikti Kopienas finanšu pasākumi kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā, un tas ir svarīgs Eiropas Savienības finansēšanas instruments zivsaimniecības nozarē. Kopš šīs regulas pieņemšanas ir mainījušies vairāki tiesību aktu elementi.

Komisija ierosina šo regulu grozīt, lai nodrošinātu visu tiesiskā regulējuma elementu savstarpējo saskanību un precizētu dažu finansējamo pasākumu darbības jomu. Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, jo tajā ir ierosināts veikt konkrētus grozījumus Komisijas priekšlikumā, kas veicinās tiesību aktu precizitāti. Šie grozījumi balstās uz jaunākajām tendencēm zivsaimniecības nozarē un izmaiņām nākotnē, proti, Eiropas Savienības līdzfinansējuma palielināšanās iespēju no 50 % līdz 60 %, kas ir uzskatāma par ieguldījumu zivsaimniecības nozarē Portugālē, kā arī lielāku akvakultūrai pievērstu uzmanību, kas papildus sociālekonomiskajiem datiem pamato vides datu apkopošanas, pārvaldības un izmantošanas iespējas ieviešanu šajā jomā.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo Regula (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā, ir svarīgs Eiropas Savienības finansēšanas instruments zivsaimniecības jomā. Tas ir viens no diviem galvenajiem izmantotajiem līdzekļiem kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanai praksē (otrs ir Eiropas Zivsaimniecības fonds). Es, tāpat kā referents, uzskatu, ka kopumā aizvien vairāk ir redzams, ka zivsaimniecības pārvaldībai jābalstās uz pēdējo zinātnisko informāciju par krājumiem. Tas ir ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības priekšnoteikums. Runājot par kontroli, neapšaubāmi tiek labāk apzināta tās pašreizējā nozīme attiecībā uz nozares ilgtspēju un nākotni, kā arī tas, ka kontrole palīdz veidot noteikumu ievērošanas kultūru. Dalībvalstīm un to kontroles iestādēm ir galvenā loma kontroles pasākumu pārraudzībā un izpildē to teritoriālajos ūdeņos, un tā tam jāpaliek arī nākotnē. Tas ir galvenais veids, kā nodrošināt noteikumu ievērošanu un krājumu uzturēšanu.

  Vito Bonsignore (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par ziņojumu, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 861/2006. 2006. gada maijā Padome apstiprināja šo svarīgo instrumentu zvejas darbību finansēšanai. Tomēr tagad mums regula ir jāpārskata, lai nodrošinātu visu tiesiskā regulējuma elementu saskanību. Pielāgošanās šim laikam nozīmē jaunu tehnoloģiju izmantošanu, kas var nodrošināt labāku darbu, mazāk izniekojot saimnieciskos resursus.

Lai nodrošinātu labāku atbilstību reālajām vajadzībām, mēs uzskatām, ka būtu jāprecizē konkrēti regulas panti un dažu finansējamo pasākumu darbības joma. Visbeidzot, es piekrītu referentam, ka zivsaimniecības pārvaldībai ir jābalstās uz precīzu pēdējo zinātnisko informāciju par krājumiem un lielāku kontroli, lai nodrošinātu lielāku zvejas ilgtspēju.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Manuprāt, akvakultūras nozares nozīme pastāvīgi palielinās. Šis ziņojums ir tā apliecinājums, uzsverot „jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai” un piedāvājot reālistiskas izredzes šīs nozares attīstībai. Tāpēc atbilstīgā veidā veikts vides un veselības monitorings un uzraudzība palīdz palielināt šīs svarīgās nozares ilgtspējību.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju ziņojumu par „Kopienas finanšu pasākumiem kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā”. Tomēr man ir žēl, ka nav pieņemts priekšlikums palielināt līdzfinansējuma likmes papildu datu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā līdz 60 % no atbilstīgajiem izdevumiem.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2006. gada 22. maija Regula (EK) Nr. 861/2006, kurā Komisija ierosina veikt grozījumus, nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanas un jūras tiesību jomā un nodrošina finansējumus šādās jomās: starptautiskās attiecības, pārvaldība, datu vākšana, zinātniskie ieteikumi un KZP kontrole un izpilde. Šī pārskatīšana neietver nekādas būtiskas izmaiņas saistībā ar mērķiem, finansēto darbību veidu vai finanšu struktūru un budžetu. Tomēr referents uzskata, ka ir svarīgi iesniegt pieņemšanai labojumus, kas nodrošina lielāku tiesību aktu atbilstību jaunākajām tendencēm šajā nozarē un izmaiņām nākotnē, jo īpaši saistībā ar zivsaimniecības pārvaldību, kas pamatojas uz zinātnisku informāciju par krājumiem un ieguldījumiem akvakultūrā.

Tāpēc tiek iesniegts ierosinājums palielināt nodrošinātās līdzfinansējuma likmes pamatdatu apkopošanai, pārvaldībai un izmantošanai. Es balsoju par šo ziņojumu nacionālās perspektīvas dēļ, lai atbalstītu zivsaimniecības nozari mūsu valstī.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz priekšlikums Eiropas Parlamenta un Padomes regulai, ar ko groza Padomes 2006. gada 22. maija Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā. Kopš 2006. gada vairāki minētās regulas aspekti ir mainījušies un novecojuši, tāpēc to labošana ir pamatota. Šis priekšlikums balstās uz spēkā esošo regulējumu, un tā mērķis ir aizsargāt piekrastes zvejas darbības, finansējot nozares modernizēšanu, tostarp aprīkojumu un datorizāciju. Es balsoju par šo regulas priekšlikumu, jo ir ņemti vērā ierosinātie grozījumi, ko iesniedza Komisija, tāpat kā citi uzlabojumi, kas ievērojami pilnveido iepriekšējo regulu, jo īpaši saistībā ar ieguldījumu finansēšanu (kas ir ļoti svarīgi, lai mūsu rīcībā būtu precīza jaunākā zinātniskā informācija, ļaujot mums katrā situācijā veikt atbilstīgus pasākumus) un palielinātām līdzfinansējuma likmēm.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs augstu vērtējam to, ka Parlaments pieņēma ziņojumā iekļautos grozījumus Komisijas priekšlikumā regulai. Pateicoties šiem grozījumiem, dalībvalstis varēs saņemt finansējumu, lai izstrādātu dažādas tehnoloģijas izmantošanai zivsaimniecības nozarē, kā arī aprīkojumu un programmatūru vai IT tīklus, kas tām ļaus vākt, administrēt, validēt, analizēt datus un izstrādāt paraugdatu vākšanas metodes, un virzīties uz zivsaimniecības datu apmaiņu. Viena jauna finansēšanas iespēja ir saistīta ar pētījumiem par atkarību no zivsaimniecības produktu importa. Akvakultūras jomā būs iespējams finansēt arī vides datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, kas šajā nozarē sekmē vides un veselības monitoringu un uzraudzību, lai veicinātu tās ilgtspēju.

Tomēr mēs varam tikai izteikt nožēlu par grozījumu noraidīšanu, kuru mērķis bija palielināt, lai arī pieticīgā mērā, maksimālo dalībvalstīm paredzēto Kopienas līdzfinansējuma likmi zinātniskās informācijas par krājumiem vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā, kā arī saistībā ar monitoringu. Tas apliecina Eiropas Savienības nepastāvību, kura, no vienas puses, ir iejaukusies dalībvalstu pilnvaru jomā, bet, no otras puses, atsakās pastiprināt šīm darbībām paredzētos finanšu resursus.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ar šo ziņojumu tiek grozīta Regula (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā. Tā ir svarīgs finansēšanas instruments zivsaimniecības jomā. Šī regula un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF) ir divi galvenie instrumenti kopējās zivsaimniecības politikas (KZP) īstenošanai praksē.

Komisija arī uzskata, ka atsevišķos gadījumos pieredze ir apliecinājusi, ka ir jāveic nelieli regulas noteikumu pielāgojumi, lai tie būtu efektīvi attiecībā uz vajadzībām.

Tāpēc ziņojumā ir ierosināta ierobežota apjoma pārskatīšana, būtībā saglabājot sākotnējās regulas mērķus un struktūru. Tomēr referents Ferreira kungs, Portugāles Komunistu partijas loceklis, ir uzskatījis par atbilstīgu ierosināt konkrētus papildu grozījumus, kuri, lai arī ir visai specifiski, varētu sekmēt tiesību akta labāku saskaņošanu ar jaunākajām tendencēm nozarē un izmaiņām nākotnē.

Tomēr man ir žēl, ka netika pieņemti visi iesniegtie priekšlikumi, jo īpaši apstiprinājums attiecībā uz iespēju palielināt Kopienas līdzfinansējuma likmes gan pamatdatu, gan papildu zinātnisko datu par krājumiem vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā, tostarp priekšlikums palielināt maksimālo ierobežojumu no 50 % līdz 60 % kā arī uzraudzības jomā.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Es varēju atbalstīt Ferreira kunga ziņojumu. Ir svarīgi, lai būtu pieejami atbilstīgi līdzekļi jūras tiesību izpildei, un tā ir viena no nedaudzajām ar zivsaimniecību saistītajām jomām, kurā Eiropas Savienība nodrošina kādu pievienoto vērtību.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šī dokumenta pieņemšanu, jo aizvien vairāk visos līmeņos tiek atzīts, ka zivsaimniecības pārvaldībai jābalstās uz precīzu visjaunāko zinātnisko informāciju par krājumiem. Tas ir ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības sine qua non. Tāpēc es uzskatu, ka ir jāļauj paaugstināt līdzfinansējuma likmes, kas ir noteiktas pamatdatu vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā, pieņemot ierosināto maksimālo apjumu 75 %. Ņemot vērā to, ka akvakultūra tiek uzskatīta par augošas nozīmes nozari (par to liecina nesen izstrādātais, apspriestais un pieņemtais ziņojums par „jaunu impulsu Eiropas akvakultūras ilgtspējīgas attīstības stratēģijai”) ar reālām attīstības iespējām, atbilstīgi noteikumi par vākšanu, pārvaldību un izmantošanu jāattiecina gan uz vides, gan sociālekonomiskajiem datiem. Attiecīgi varētu veikt vides un veselības monitoringu un uzraudzību. Tas palīdzētu nozarei kļūt ilgtspējīgākai. Pašlaik zivsaimniecības ilgtspēja ir īpaši svarīga. Dalībvalstīm un to kontroles iestādēm ir galvenā loma kontroles pasākumu pārraudzībā un izpildē to teritoriālajos ūdeņos, un tā tam jāpaliek arī nākotnē: tas ir galvenais veids, kā nodrošināt noteikumu ievērošanu un krājumu uzturēšanu. Lai šo darbu veiktu efektīvi, dalībvalstīm ir jāiegādājas vai jāspēj izstrādāt un modernizēt pieejamās tehnoloģijas. Ar to saistītās investīcijas varētu palielināt kontroles sistēmu efektivitāti un nodrošināt, lai tās kļūtu lietošanā lētākas.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Regula ir svarīgs instruments kopīgās zivsaimniecības politikas īstenošanā. Kontroles pasākumiem ir aizvien lielāka nozīme zivsaimniecības nozares ilgtspējas un nepārtrauktas pastāvēšanas atbalstīšanā. Ir svarīgi, lai dalībvalstis un to pārraudzības iestādes savos teritoriālajos ūdeņos veiktu kontroles pasākumus, tādējādi nodrošinot, ka mūsu zivsaimniecības atbilst noteikumiem un uztur krājumus. Turklāt akvakultūras nozīme palielinās, tāpēc vides un sociālekonomisko datu vākšanas, pārvaldības un lietošanas iespēju ieviešana ir pamatota. Es atbalstu regulas pārskatīšanu, jo tā nodrošinās, ka minētie pasākumi tiks ieviesti.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) Priekšlikums grozīt Padomes Regulu (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā, ir svarīgs finanšu instruments, kura mērķis ir zivsaimniecības aizsardzība. Es balsoju par priekšlikuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka mums ir jāmaina spēkā esošā regulas versija, lai nodrošinātu tās noteikumu atbilstību Lisabonas līgumam. Regulas pārskatīšana mums ir ļāvusi tekstā veikt uzlabojumus, sniedzot iespēju atbilstīgi un efektīvi reaģēt uz vajadzībām šajā nozarē. Akvakultūras pieaugošā nozīme pamato noteikumu ieviešanu saistībā ar vides, sociālekonomisko un veselības datu vākšanu, pārvaldību un lietošanu, lai veicinātu nozares ilgtspēju. Valstīm ir noteiktas svarīgas pilnvaras, paredzot pienākumu nodrošināt atbilstību noteikumiem un kontrolēt teritoriālo ūdeņu izmantošanu, izmantojot jauno tehnoloģiju sniegtās priekšrocības zinātnes attīstības kontekstā.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu. Izmaiņām, kas veiktas šajā tiesību aktā, būtu jāveicina virzība uz kopējās zivsaimniecības politikas reģionalizācijas politiku, ko es atbalstu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Spēkā esošā Regula (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā, ir svarīgs Eiropas Savienības finansēšanas instruments zivsaimniecības nozarē. Šī regula un Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF) ir divi galvenie instrumenti kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai. Ar šo regulu tiek nodrošināts finansējums šādās jomās: starptautiskās attiecības, pārvaldība, datu vākšana, zinātniskie ieteikumi un KZP kontrole un izpilde. Tomēr man ir žēl, ka netika pieņemts priekšlikums par iespējamā līdzfinansējuma līmeņa paaugstināšanu līdz 60 % no atbilstīgajiem izdevumiem, jo īpaši pasākumiem saistībā ar zivsaimniecības darbību kontroli un datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, jo šī palielinājuma pieņemšana sniegtu labumu zivsaimniecības nozarei manā valstī.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Regulas (EK) Nr. 861/2006 grozījums ir otrs svarīgākais kopējās zivsaimniecības politikas finansēšanas instruments pēc Eiropas Zivsaimniecības fonda. Tā dēvētais „otrais instruments” nodrošina finansējumu datu vākšanai, kā arī kontroles pasākumus, zinātniskos ieteikumus, kopējās zivsaimniecības politikas kontroles sistēmas un īstenošanu. Ir jāprecizē dažu finansēto pasākumu darbības joma un daži panti jāizsaka labākā redakcijā. Turklāt ziņojumā norādīts, ka, ņemot vērā gūto pieredzi, ir jāveic vairāki nelieli pielāgojumi, lai regulas noteikumi būtu efektīvāki attiecībā uz reālajām vajadzībām. Regulas (EK) Nr. 861/2006 grozījumiem, kas tiks iesniegti, vajadzētu veicināt iespēju palielināt skaidri noteikta kopējā finansējuma paredzētās līdzfinansējuma likmes jūras tiesību jomā.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Eiropas Savienības īstenotie finansēšanas pasākumi saistībā ar Eiropas Savienības kopējās zivsaimniecības politikas un jūras tiesību īstenošanu mums sniedz finanšu līdzekļus, lai īstenotu kopējo zivsaimniecības politiku ar finansējuma palīdzību, kas ir paredzēts tām jomām, kurās saistībā ar jūras tiesībām ir vajadzīga attīstība un koordinēšana. Tāpēc es balsoju par Ferreira kunga ziņojumu. Šīs regulas grozīšana palīdzēs īstenot kopējo politiku un izmantot līdzekļus datu vākšanai, starptautiskajām attiecībām un zinātniskajām un tehniskajām jomām saistībā ar zivsaimniecības politiku.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Regula (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā, ir svarīgs Eiropas Savienības finansēšanas instruments zivsaimniecības jomā. Tā ir viens no diviem galvenajiem līdzekļiem KZP īstenošanai praksē (otrs ir Eiropas Zivsaimniecības fonds (EZF)). Ar to tiek nodrošināts finansējums šādās jomās: starptautiskās attiecības, pārvaldība, datu vākšana, zinātniskie ieteikumi un KZP kontroles sistēmas un izpildes nodrošināšana. Attiecībā uz katru darbības jomu regula ir piemērojama kopā ar citām regulām vai lēmumiem. Saistītie tiesību akti kopš Regulas (EK) Nr. 861/2006 pieņemšanas ir daļēji grozīti, kas savukārt nozīmē, ka arī minētā regula ir jāgroza, lai visi tiesiskā regulējuma elementi būtu savstarpēji saskanīgi. Komisija arī mēģina precizēt dažu finansējamo pasākumu darbības jomu un dažus pantus izsacīt labākā redakcijā. Turklāt tā, ņemot vērā gūto pieredzi, uzskata, ka ir jāveic vairāki nelieli pielāgojumi, lai regulas noteikumi būtu efektīvāki attiecībā uz reālajām vajadzībām.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Regula (EK) Nr. 861/2006, ar ko nosaka Kopienas finanšu pasākumus kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai un jūras tiesību jomā, ir svarīgs Eiropas Savienības instruments zivsaimniecības finansēšanai.

Šis dokuments arī ir viens no diviem galvenajiem izmantotajiem līdzekļiem kopējās zivsaimniecības politikas īstenošanai. Ar to tiek nodrošināts finansējums šādās jomās: starptautiskās attiecības, pārvaldība, datu vākšana, zinātniskie ieteikumi un kopējās zivsaimniecības politikas kontrole un izpildes nodrošināšana.

Šodien pieņemtajā rezolūcijā ir atzīta tādas zivsaimniecībās pārvaldības nozīme, kas balstās uz precīzu jaunāko zinātnisko informāciju par resursiem. Dokumentā ir atzīta akvakultūras augošā nozīme un tas, ka šai jomai un ar to saistītajiem pasākumiem ir reāla attīstības perspektīva, pamatojot ieviesto iespēju piemērot vadlīnijas attiecībā uz vides un sociālekonomisko datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu, tādējādi nodrošinot vides un veselības kontroli šajā nozarē, kas veicinās tās ilgtspēju.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Dokumenta, par kuru šodien notika balsošana, mērķis ir pielāgot zivsaimniecības politikas īstenošanas finanšu pasākumus izmaiņām tiesiskajā regulējumā, pārmaiņām pašreizējo vajadzību jomā, kā arī juridiskiem precizējumiem saistībā ar veicamajiem pasākumiem, jo īpaši tiem, kas ir ietverti Lēmumā Nr. 2000/439/EK, kas vēl nav iekļauts Regulas Nr. 861/2006 tekstā. Attiecībā uz datu vākšanu Parlamenta priekšlikumā ir norādīts, ka ir svarīgi paplašināt piemērošanas jomu, lai ietvertu datu pārvaldību un izmantošanas noteikumus. Ir svarīgi arī atvieglot valsts līgumu noslēgšanu ar starptautiskām organizācijām un paredzēt detalizētas informācijas nodrošināšanu, lai īstenotu kopīgus projektus.

Būtu vēlams paaugstināt iespējamo līdzfinansējuma līmeni līdz 60 % no atbilstīgajiem izdevumiem, jo īpaši attiecībā uz pasākumiem zivsaimniecības darbību pārraudzībai un datu vākšanu, pārvaldību un izmantošanu. Akvakultūra ir vienlīdz svarīga, un datiem par to būtu jāuzsver gan sociālekonomiskās, gan vides jomas. Turklāt jaunu tehnoloģiju izmantošana šajā jomā, kurā ir pastāvīgi jāpielāgo un jāmodernizē esošās tehnoloģijas, kļūst arvien svarīgāka.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es vēlētos apsveikt savu kolēģi Ferreira kungu (PCP), kurš pārstāv Eiropas Apvienoto kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālo grupu, saistībā ar viņa sagatavoto ziņojumu, kuru šodien ar ļoti lielu balsu vairākumu pieņēma Eiropas Parlaments.

Šajā ziņojumā ir apstiprināta tādas zivsaimniecības pārvaldības nozīme, kas balstās uz precīzu pēdējo zinātnisko informāciju par krājumiem. Tas ir ilgtspējīgas zivsaimniecības attīstības sine qua non. Diemžēl daži no Ferreira kunga iesniegtajiem grozījumiem, piemēram, par līdzfinansējuma likmju paaugstināšanu (no 50 % līdz 60 %) zinātniskās informācijas par zivju krājumiem vākšanas, pārvaldības un izmantošanas jomā netika pieņemti.

Neraugoties uz to, šis ziņojums apliecina ieguldījumu, ko debatēm Eiropas Parlamentā tomēr var sniegt Eiropas Apvienotā kreiso un Ziemeļvalstu Zaļo kreiso spēku konfederālā grupa, un es zinu, ka mēs varam paļauties uz Ferreira kungu, kurš turpinās šo cīņu par ilgtspējīgu zivsaimniecību, par prioritāti izvirzot zvejniekus, kuri darbojas nelielā mērogā, nevis šīs nozares rūpniecības grupas.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Ferreira kunga ziņojumu, lai uzlabotu zivsaimniecības finansēšanas instrumentu pārvaldību, kuri regulē daudzu pasākumu finansēšanu, tostarp tradicionāli arī zvejas kontroles pasākumus. Tāpēc es uzskatu, ka vispārējā Padomes un Eiropas Parlamenta vienošanās par tekstu ir labs kompromiss attiecībā uz kopējo zivsaimniecības politiku un jūras tiesībām.

Ziņojums: Estelle Grelier (A7-0024/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu. Es uzskatu, ka šī ziņojuma mērķis ir svarīgs, jo tā nolūks ir pagarināt pārejas posma tehnisko pasākumu režīmu par 18 mēnešiem, t. i., līdz 2013. gada 1. janvārim, lai kopējās zivsaimniecības politikas turpināšanas kontekstā varētu izstrādāt jaunu tehnisko pasākumu kopumu.

  Regina Bastos (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā 2008. gadā nebija iespējams panākt vienošanos par regulas projektu, kuras mērķis bija vienkāršot un padarīt skaidrāku Kopienas regulējumu zivsaimniecības resursu saglabāšanas jomā, tika pieņemta regula, ar kuru ieviesa pagaidu pasākumus laikam no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam.

Šī ziņojuma, kuru es atbalstīju, mērķis ir pagarināt šo pārejas režīmu līdz 2013. gada janvārim, lai pašlaik notiekošās kopējās zivsaimniecības politikas reformas kontekstā noteiktu jaunu tehnisko pasākumu kopumu. Šajā ziņojumā Komisija arī aicināta šajā jaunajā pašreizējās regulas pagarinājuma posmā uzņemties iniciatīvu un kopā ar iesaistītajām pusēm novērtēt, kā spēkā esošie pasākumi ietekmē kuģus, kas šos pasākumus piemēro, un attiecīgās ekosistēmas. Novērtējuma rezultāti būtu jāņem vērā, izstrādājot jauno regulas projektu. Vienlīdz svarīgi, lai nākamajā Komisijas priekšlikumā par tehniskajiem pasākumiem būtu skaidri noteikta Padomes un Parlamenta kompetence atbilstīgi tradicionālajai likumdošanas procedūrai.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es balsoju par priekšlikumu, jo fakts, ka nav panākta vienošanās par zivsaimniecības resursu saglabāšanu, var izraisīt nevēlamas sekas. Priekšlikums pagarināt Padomes 2009. gada Regulas, ar ko nosaka pārejas posma tehniskos pasākumus, piemērošanas termiņu par 18 mēnešiem, t. i., līdz 2013. gada 1. janvārim, ļaus Komisijai sagatavot jaunu tehnisko pasākumu paketi, kas kļūs par kopējās zivsaimniecības politikas reformu daļu. Es domāju, ka grozījumi ir pieņemami, jo kopējai zivsaimniecības politikai, no vienas puses, ir jāsaglabā zivsaimniecības resursi, un, no otras puses, jāsniedz labums vienkāršajiem iedzīvotājiem — šajā gadījumā Īrijas zvejniekiem, kas nodarbojas ar neliela mēroga zveju. Tieši tāpēc es domāju, ka ir jāpanāk līdzsvars starp nozvejas ierobežojumiem, tehniskajiem pasākumiem un zvejnieku vajadzībām.

  Françoise Castex (S&D), rakstiski. – (FR) Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, jo tehniskie pasākumi ir ļoti svarīgi, nosakot zvejnieku veiktās darbības un ietekmējot zivsaimniecības resursu nākotni. Mēs visi esam ieinteresēti nozares ekonomiskā līdzsvara noregulēšanā un līdz ar to pienācīgu ienākumu nodrošināšanā zvejniekiem, garantējot atjaunojamus un ilgtspējīgus zivju krājumus.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, lai ilgtermiņā atbalstītu zivsaimniecības nozari Īrijā un Eiropā. Ilgtspējīgai zivsaimniecībai ir jābūt mūsu vadošajam principam. Man bija vairāki ļoti spēcīgi argumenti par labu Gallagher kunga ierosinātajiem grozījumiem, bet galu galā es balsoju kopā ar savu grupu, lai tajā saglabātu politisko vienotību.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju ziņojumu par zivsaimniecību un pārejas tehnisko pasākumu noteikšanu. Tomēr man žēl, ka tika noraidīts ierosinājums atcelt Komisijas lēmumu, kas bez kāda zinātnisku pētījumu sniegta pamatojuma Portugāles piekrastē aizliedz zvejot heku un jūrasvelnu, izmantojot vairāksienu tīklu.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2008. gadā Komisija iesniedza Padomes regulas projektu par zivju krājumu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, kura mērķis bija atcelt iepriekšējo regulu. Tā kā ar juridisko noteiktību saistītu iemeslu dēļ netika pieņemts līdzīgs priekšlikums un lai nodrošinātu atbilstīgu jūras resursu saglabāšanu un pārvaldību, tika pieņemta Regula (EK) Nr. 1288/2009, ar ko nosaka pārejas posma pasākumus laikposmam no 1. janvāra līdz 2011. gada jūnija beigām.

Ņemot vērā saistības, kas izriet no Lisabonas līguma, 2010. gadā Komisija atsauca savu priekšlikumu Komisijas regulai par zivju krājumu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus. Ar šiem tehniskajiem pasākumiem saistītie pamatprincipi tagad būtu jāiekļauj jaunā pamatregulā par kopējās zivsaimniecības politikas reformām, un tiek gaidīts, ka 2011. gadā šajā nolūkā tiks iesniegts vēl viens priekšlikums. Tā kā pašlaik nav citu spēkā esošu tiesību aktu, ir ierosināts pagarināt šīs regulas piemērošanas termiņu par 18 papildu mēnešiem, proti, līdz 2013. gada 1. janvārim. Ņemot vērā paustos argumentus par juridisko noteiktību un aizsardzību, es uzskatu, ka šis pagarinājums ir jāatbalsta. Es ceru, ka šis papildu laiks ļaus veikt spēkā esošo pasākumu ietekmes novērtējumu.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Zivsaimniecības nozare Eiropas Savienībai ir ļoti svarīga ne tikai pārtikas ziņā, bet arī saistībā ar vidi, jo ir apdraudētas ūdens ekosistēmas. Tā kā Parlaments apzinās šīs nozares nozīmi, tas šo jautājumu ir bieži apspriedis. 2009. gadā Parlaments pieņēma Rezolūciju A6-0206/2009 par nepieciešamību saglabāt zivju krājumus Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā. Spēkā esošā regula, kas tika pieņemta 2008. gadā, nosaka pārejas posma pasākumu kopu, un tika plānots, ka tā tiks piemērota līdz 2011. gada jūnijam, kad kopējās zivsaimniecības politikas kontekstā bija iecerēta jaunā tiesiskā regulējuma stāšanās spēkā. Tomēr Komisija nevarēja iesniegt regulas projektu. Tāpēc tagad tā vēlas panākt pašreizējās regulas piemērošanas termiņa pagarinājumu līdz 2013. gada 1. janvārim, jo tiek sagaidīts, ka līdz šim laikam Eiropas Savienībā būs sagatavots tiesiskais regulējums, kas Padomei un Parlamentam būs jāpieņem saskaņā ar parasto likumdošanas procedūru, kas ir noteikta Lisabonas līgumā. Šis tiesiskais regulējums balstīsies uz jaunākajiem zinātniskajiem pētījumiem, lai neradītu apdraudējumu planētas jūras resursiem. Ņemot to vērā, es piekrītu, ka pašreizējai regulai būtu jāpaliek spēkā līdz 2013. gada 1. janvārim.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Atbilstīga regula attiecībā uz tehniskajiem pasākumiem ir instruments, kas vajadzīgs zivsaimniecības resursu ilgtspējīgai izmantošanai un pienācīgai saglabāšanai. Šī regula par pārejas perioda tehniskajiem pasākumiem izrietēja no vienprātības trūkuma par regulas projektu 2008. gadā, kuras mērķis bija vienkāršot un precizēt Kopienas noteikumus par zivsaimniecības resursu saglabāšanu. Tās darbības termiņš bija iecerēts no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam. Tagad ir ierosināts šīs regulas darbības laiku pagarināt par 18 mēnešiem jeb līdz 2013. gada 1. janvārim, lai pašlaik notiekošās kopējās zivsaimniecības politikas reformas kontekstā noteiktu jaunu tehnisko pasākumu kopumu, par kuriem priekšlikums Komisijai ir jāiesniedz 2011. gada laikā.

Mēs uzskatām, ka šo pagarinājumu nevajadzētu pieņemt, nelabojot pašreizējā regulējuma trūkumus un tā radītās problēmas. Diemžēl referents un Parlamenta vairākums, ievērojot Komisijas nostāju, to nav pieļāvis. Šis ir diskriminācijas gadījums bez jebkāda zinātniska pamatojuma, un tas ir vērsts pret nelielas portugāļu zvejas flotes grupu, kura nodarbojās ar jūrasmēles un heka zveju, izmantojot vairāksienu tīklus, kas spēkā esošajā regulējumā ir aizliegti. Tas radīs nelabvēlīgas ekonomiskās un sociālās sekas, no kurām būtu iespējams izvairīties un ir jāizvairās.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šī regula par pārejas režīma pasākumiem tika pieņemta pēc tam, kad 2008. gadā neizdevās panākt vienošanos par regulas projektu, kura mērķis bija vienkāršot un padarīt skaidrākus Kopienas noteikumus par zivsaimniecības resursu saglabāšanu. Tās sākotnējais darbības termiņš bija iecerēts no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam. Tagad tiek ierosināts to pagarināt par 18 papildu mēnešiem jeb līdz 2013. gada 1. janvārim, lai pašlaik notiekošās kopējās zivsaimniecības politikas reformas kontekstā noteiktu jaunu tehnisko pasākumu kopumu, par kuriem priekšlikums Komisijai ir jāiesniedz 2011. gada laikā.

Mēs uzskatām, ka šo pagarinājumu nevajadzētu pieņemt, nelabojot pašreizējā regulējuma trūkumus un tā radītās problēmas. Diemžēl referents un Parlamenta vairākums, ievērojot Komisijas nostāju, to nav pieļāvis.

Šis ir diskriminācijas gadījums bez jebkāda zinātniska pamatojuma, un tas ir vērsts pret nelielas portugāļu zvejas flotes grupu, kura nodarbojās ar jūrasmēles un heka zveju, izmantojot vairāksienu tīklus, kas spēkā esošajā regulējumā ir aizliegti. Tas radīs nelabvēlīgas ekonomiskās un sociālās sekas, no kurām būtu iespējams izvairīties un ir jāizvairās.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – „Vairs nekādus izmetumus!” sauc Komisija. „Ieklausieties nozares pārstāvjos!” ir tās liekulīgais sauklis. Pēc tam tā cenšas pagarināt izteikti nepilnīgu noteikumu piemērošanas laiku par 18 mēnešiem. Šo noteikumu dēļ ne mazāk kā 42 % no nozvejotajiem pikšiem Skotijas rietumos tiek palaisti atpakaļ jūrā. Šodienas balsojums nozīmē, ka šī ņirgāšanās turpināsies vēl 18 mēnešus. Londonas leiboristi atbalstīja Komisiju. Tā ir kārtējā apkaunojošā mūsu piekrastes kopienu nodevība!

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, jo, tā kā 2008. gadā netika panākta vienošanās par regulas projektu, lai vienkāršotu un padarītu skaidrāku Kopienas regulējumu zivsaimniecības resursu saglabāšanas jomā, tika pieņemta regula, ar kuru ieviesa pārejas posma tehniskos pasākumus, un to sākotnējais darbības termiņš bija iecerēts no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam. Šā priekšlikuma mērķis ir pagarināt šo pārejas režīmu par 18 mēnešiem, t. i., līdz 2013. gada 1. janvārim, lai pašlaik notiekošās zivsaimniecības politikas reformas kontekstā noteiktu jaunu tehnisko pasākumu kopumu, par kuriem priekšlikums Komisijai ir jāiesniedz 2011. gada laikā. Komisijai šis jaunais pašreizējās regulas pagarinājuma posms ir jāizmanto, lai, piedaloties ieinteresētajām personām, novērtētu, kā spēkā esošie pasākumi ietekmē kuģus, kas šos pasākumus piemēro, un attiecīgās ekosistēmas. Komisijai būs jāņem vērā šā novērtējuma rezultāti, izstrādājot jauno, laikposmam pēc 2013. gada 1. janvāra paredzēto priekšlikumu, kas tiks pieņemts saskaņā ar koplēmuma procedūru, piemērojot Lisabonas līgumu.

  Elisabeth Köstinger (PPE), rakstiski. – (DE) Pagarinot regulas par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos līdzekļus, piemērošanas termiņu, rodas iespēja analizēt un novērtēt, kā regula pašlaik ietekmē tos kuģus un ekosistēmas, uz kurām tā attiecas. Tāpēc priekšlikums ir ļoti atbalstāms, jo tas ļaus pēc iespējas labāk izmantot noteiktās iespējas veikt uzlabojumus. Pēc tam novērtējuma rezultātus Komisija var iekļaut jauna regulas priekšlikuma sagatavošanā par zvejas resursu saglabāšanu, izmantojot tehniskos pasākumus.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, bet, lai atbalstītu Skotijas zivsaimniecības nozari, es vēlos, lai regulā netiktu iekļautas pikšas.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Tā kā 2008. gadā netika panākta vienošanās par regulas projektu Kopienas noteikumu vienkāršošanai un precizēšanai zivsaimniecības resursu saglabāšanas jomā, tika pieņemta regula, ar kuru ieviesa pagaidu pasākumus, kuru sākotnējais darbības termiņš bija paredzēts laikposmā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam. Ar šī likumdošanas priekšlikuma palīdzību mēs vēlamies pagarināt šo pārejas režīmu par 18 mēnešiem, proti, līdz 2013. gada 1. janvārim, lai pašlaik notiekošās kopējās zivsaimniecības politikas reformas kontekstā noteiktu jaunu tehnisko pasākumu kopumu, par kuriem priekšlikums Komisijai ir jāiesniedz 2011. gada laikā. Tādējādi Komisijai šis jaunais pašreizējās regulas pagarinājuma posms ir jāizmanto, lai, piedaloties ieinteresētajām personām, novērtētu, kā spēkā esošie pasākumi ietekmē kuģus, kas šos pasākumus piemēro, un attiecīgās ekosistēmas.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Tā kā 2008. gadā netika panākta vienošanās par regulas projektu, kura mērķis bija vienkāršot un padarīt skaidrāku Kopienas regulējumu zivsaimniecības resursu saglabāšanas jomā, tika pieņemta regula, ar kuru ieviesa pārejas posma tehnisko pasākumu kopumu, un to sākotnējais darbības termiņš bija iecerēts no 2010. gada 1. janvāra līdz 2011. gada 30. jūnijam. Šā likumdošanas priekšlikuma mērķis bija pagarināt šo pārejas režīmu par 18 mēnešiem, t. i., līdz 2013. gada 1. janvārim, lai pašlaik notiekošās kopējās zivsaimniecības politikas reformas kontekstā noteiktu jaunu tehnisko pasākumu kopumu, par kuriem priekšlikums Komisijai ir jāiesniedz 2011.gada laikā.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Tā kā 2008. gadā netika panākta vienošanās par regulas projektu, kuras mērķis bija vienkāršot un padarīt skaidrāku Kopienas regulējumu zivsaimniecības resursu saglabāšanas jomā, mēs apstiprinājām regulu, ar kuru tika ieviests pagaidu pasākumu kopums, kuru sākotnējais darbības termiņš bija iecerēts no 2010. gada 1. janvāra līdz 2013. gada 30. jūnijam.

Likumdošanas priekšlikuma, par kuru šodien notika balsojums, mērķis ir pagarināt šo pārejas režīmu par 18 mēnešiem, t. i., līdz 2013. gada 1. janvārim, lai pašlaik notiekošās kopējās zivsaimniecības politikas reformu kontekstā noteiktu jaunu tehnisko pasākumu kopumu, par kuriem priekšlikums Komisijai ir jāiesniedz 2011. gada laikā.

Parlaments ir pieņēmis arī rezolūciju A6-0206/2009 par priekšlikumu Padomes regulai par zvejas resursu saglabāšanu Atlantijas okeānā un Ziemeļjūrā, izmantojot tehniskos pasākumus. Tekstā ir uzsvērts, cik svarīgi ir pareizi sadalīt kompetenci starp Padomi, Parlamentu un Komisiju.

Ar šodienas balsojumu Parlaments aicina nodrošināt, lai gaidāmais Komisijas priekšlikums par tehniskajiem pasākumiem regulējuma būtisko elementu noteikšanai būtu Padomes un Parlamenta kompetencē atbilstīgi koplēmuma principam.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šodien izskatīšanai Parlamenta plenārsēdē nodotā priekšlikuma mērķis ir pagarināt 2008. gadā noteikto pārejas posmu zivju krājumu saglabāšanai. Ņemot vērā, ka attiecīgās regulas darbības termiņš beidzas 2011. gada 30. jūnijā, šī pasākumu virkne būtu jāpagarina par 18 mēnešiem — līdz 2013. gada janvārim. Tāpēc Komisijai jaunais pagarinājuma periods ir jāizmanto, lai sekmētu spēkā esošo pasākumu ietekmes novērtējumu un to pasākumu ietekmes novērtējumu, kas būtu jāņem vērā, izstrādājot jaunu priekšlikumu laikposmam no 2013. gada 1. janvāra, kura iesniegšana ir plānota 2011. gada laikā.

Attiecībā uz šajā regulā iekļauto tehnisko pasākumu pārskatīšanu ir svarīgi līdz 2012. gada 31. decembrim pagarināt vairāksienu tīklu izmantošanu piekrastē dziļumā no 200 m līdz 600 m, kas kuģiem ilgtspējīgā veidā ļaus turpināt zvejot zivis, kas Portugāles zivsaimniecībām ir ekonomiski ļoti svarīgas, piemēram, jūrasvelnu.

Ziņojums: José Manuel Fernandes (A7-0087/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, ņemot vērā sarunās gūtos panākumus, jo īpaši attiecībā uz Parlamenta budžeta palielināšanu par 2,3 % salīdzinājumā ar 2011. gadu, finansējuma ierobežošanu Konrad Adenauer ēkai Luksemburgā un pievienotās vērtības novērtējamās vienības atcelšanu, kas nodrošināja papildu samazinājumus EUR 13,7 miljonu apjomā. Līdzekļi ar paplašināšanos saistītām vajadzībām, pievienojoties Horvātijai un veicot pielāgojumus saistībā ar Lisabonas līgumu, tiks iekļauti hartā vai budžeta grozījumā. Tomēr es vēlētos uzsvērt, ka, ņemot vērā ekonomikas un finanšu grūtības dalībvalstīs, kā arī Parlamenta pieņemtās vadlīnijas 2012. gada budžetam, Parlaments ir norādījis, ka ir jāsaglabā budžeta disciplīna attiecībā uz paša Parlamenta budžetu, nepārsniedzot 27 dalībvalstu inflācijas līmeni, un ir pārliecināts, ka faktiskie ietaupījumi nodrošinās tā pienācīgu un efektīvu darbību. Tomēr es uzskatu, ka taupības gaisotnē, kurā dzīvo Eiropas Savienība, ir svarīgi, lai arī deputāti ierobežotu savus izdevumus.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Mēs atrodamies balsošanas procedūras par 2012. gada budžetu sākumā. Parlamentam ir jāierosina tāme. Es uzskatu, ka tāme, par ko mēs šodien balsojām, bija līdzsvarota, tāpēc es to atbalstīju. Pirmo reizi Parlaments ir ierosinājis budžeta palielinājumu (2,3 %), kas nepārsniedz inflācijas līmeni (2,8 %). Man šķiet, ka šajā fiskālās taupības laikā tas patiešām ir vajadzīgs solis. Turklāt es pilnīgi atbalstu vajadzību izskatīt jaunas finansēšanas iespējas, lai noteiktu ilgtermiņa budžeta stratēģiju. Es gaidīšu Komisijas priekšlikumus šajā jautājumā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu. Es piekrītu, ka Eiropas Savienības pašreizējā finanšu, ekonomikas un sociālajā situācijā Eiropas Parlamentam un citām Eiropas Savienības iestādēm ir jāreaģē, rīkojoties kvalitatīvi un efektīvi, un jāizmanto stingras pārvaldības procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek panākti ietaupījumi. 2012. gada budžeta tāmes projekta kopsummai salīdzinājumā ar 2011. gada budžetu ir jāpalielinās par 2,3 %, un šis palielinājums nepārsniedz pašreizējo inflācijas līmeni, kas ir 2,8 %. Nākotnē Parlamentam ir jānodrošina lielāki ietaupījumi un jānosaka stingrākas pārvaldības un pārraudzības procedūras.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par Fernandes kunga ziņojumu. Šis ziņojums mums ļauj objektīvi izskatīt Eiropas Parlamenta 2012. gada budžetu. Tam noteikti būs jābūt budžetam, kurā ir ievēroti stingrākie taupības noteikumi. Ir svarīgi, lai mēs ņemtu vērā arī inflāciju, kas nozīmē, ka 2012. gada budžets faktiski ietver pieejamo līdzekļu samazinājumu. Visiem izdevumu posteņiem ir jābūt pamatotiem un atļautiem. Mainīgie izdevumu posteņi ir jāapstrādā izdevumu un ieguvumu analīzes ietvaros, lai nākotnē tādā veidā varētu izvairīties no visām papildu izmaksām. 2012. gadā mums ir jāuzlabo jauniešu situācija. Noteiktajiem mērķiem ir galvenokārt ir jāattiecas uz jauniešiem. Man jānorāda, ka jauniešiem ir vajadzīga palīdzība saistībā ar profesionālo apmācību un to jauniešu, kas ir priekšlaicīgi pārtraukuši mācības, skaita samazināšanu. Šajā ziņā ir jāpalielina finansējums, kas pieejams projektiem, kuru mērķa grupa ir jaunieši. Jauniešiem ir vajadzīgs atbalsts, lai viņi spētu integrēties darba tirgū.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es atbalstu šo ziņojumu, jo tas sniedz atbilstīgu budžeta shēmu svarīgam Eiropas Savienības iestāžu darbam šajā ekonomikas krīzes laikā, ar ko saskaras Eiropas iedzīvotāji. Tomēr es neatbalstīju grupas nostāju saistībā ar tādiem jautājumiem kā Eiropas Parlamenta deputātu piemaksu iesaldēšana un viņu ceļošanas nodrošināšana biznesa klasē. Manā skatījumā šajā krīzes laikā, kad vienkāršie darba ņēmēji saskaras ar lielām grūtībām un samazinājumiem, šādi pasākumi ir atbilstīgi.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par Fernandes kunga ziņojumu par Parlamenta budžetu, un es vēlētos viņu apsveikt saistībā ar milzīgo darbu, ko viņš ir paveicis. Es vēlētos uzsvērt centienus ierobežojumu un taupības jomā, kas atbilst viņa noteiktajām prioritātēm. Tā kā, stājoties spēkā Lisabonas līgumam, ir paplašinājušās Parlamenta pilnvaras, augstākas darba izmaksas būtu pamatotas. Tomēr Parlamenta 2012. gada budžetā faktiski īstenots līdzekļu samazinājums, palielinājumam nepārsniedzot Eiropas Savienības inflācijas līmeni, un salīdzinājumā ar sākotnējo ierosinājumu līdzekļu apjoms ir samazināts par EUR 49 miljoniem. Pieņemtais budžets nav pārsniedzis 20 % no 5. izdevumu kategorijas, un šāda situācija nav piedzīvota vairākus gadus. Referents ir cīnījies arī pret sagrozītu informāciju un demagoģiju. Daži cilvēki ļaunprātīgi centās dot mājienus, ka tas nozīmē deputātu algu palielināšanu. Parlaments par šo jautājumu neatbild. Deputātu algu, kuras apmērs ir 38,5 % no tiesā strādājoša tiesneša algas, nosaka Padome, un citu piemaksu apmēru nosaka Birojs, nevis Parlaments. Piemaksu apmērs nevar pārsniegt Eurostat publicēto inflācijas līmeni. Turklāt ar piemaksām un maksājumiem saistītā budžeta līnija, ieskaitot līdzekļus Parlamenta deputātu algu izmaksai, salīdzinājumā ar 2011. gadu palielinās tikai par 0,55 %.

  Mário David (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, un es vēlētos uzsvērt, ka noteiktais Parlamenta budžeta palielinājums 2,3 % apmērā ir mazāks nekā prognozētais Eiropas Savienības inflācijas līmenis 2,8 % apmērā, kas attiecībā uz 2012. gadu faktiski nozīmēs samazinājumu par 0,5 %. Tomēr es vēlētos nosodīt demagoģiju saistībā ar trīs ierosinātajiem grozījumiem, kuru mērķis ir labot noteikumus par deputātu ceļošanu no mītnes valsts uz Parlamentu un pretējā virzienā, un es balsoju pret šiem grozījumiem. Man nepatīk izvairīties no saviem pienākumiem, tāpēc es izmantoju savu balsi, lai gan grozījumi bija tik maldinoši, ka es, iespējams, tiktu iekļauts kādā no daudzajiem izņēmumiem, ko tie piedāvāja. Es arī paužu nožēlu par to, ka daži kolēģi Parlamentā, iepriekš zinot, ka konkrētais priekšlikums netiks pieņemts, apgrūtināja kolēģus, liekot viņiem darīt ko „politnekorektu”, un arī tos kolēģus, kuri „izvēlējās” nepiedalīties balsošanā par attiecīgajiem trīs grozījumiem, lai gan bija piedalījušies visos balsojumos pirms un pēc tam. Būtu arī jāatceras, ka saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu nevienam nav pienākums ceļot biznesa klasē. Tomēr katru nedēļu es redzu, ka mani kolēģi no visām partijām ceļo biznesa klasē, tostarp arī lidojumā uz Portugāli pēc šī balsojuma. Ir reti izņēmumi, bet tie neattiecas uz atsevišķiem deputātiem, bet gan neregulāriem ceļojumiem.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā ir izklāstīts Parlamenta viedoklis attiecībā uz izdevumiem, kas vajadzīgi politikas īstenošanai un pārvaldībai 2012. finanšu gadā. Ziņojuma mērķis ir nodrošināt, lai finansējums atbilstīgi inflācijas līmenim šajā pieaugošā bezdarba laikā tiktu palielināts vismaz attiecībā uz svarīgiem izdevumiem sociālās politikas jomā. Ziņojumā ir ierosināts maksimālais budžeta palielinājums 2,3 % apjomā, nepārsniedzot Eiropas Savienības inflācijas līmeni. Tā ir vairāk nekā puse no sākotnējās administratīvās prasības pēc 5,2 % liela palielinājuma. Es arī atbalstīju vairākus grozījumus šajā ziņojumā, kas bija vērsti pret Eiropas Parlamenta deputātu algu un piemaksu palielināšanu.

  Martin Ehrenhauser (NI), rakstiski. – (DE) Eiropas Parlamentam ir pienākums izmantot nodokļu maksātāju naudu atbilstīgā un atbildīgā veidā. Ekonomikas krīzes laikā saimniecisks nodokļu maksātāju naudas izmantojums ir vēl svarīgāks. Tāpēc lielu nožēlu rada fakts, ka Parlaments nav gatavs ievērot naudas taupīšanas principu, piemēram, lidojumos, kuru ilgums nepārsniedz 4 stundas, ceļojot ekonomiskajā klasē.

Es balsoju pret šo ziņojumu, jo Parlaments kārtējo reizi ir atstājis neizmantotu iespēju apliecināt Eiropas iedzīvotājiem savu nepārprotamo vēlēšanos gūt ietaupījumus, atbildīgi rīkojoties ar nodokļu maksātāju naudu un atsakoties no savām privilēģijām.

  Lena Ek, Marit Paulsen, Olle Schmidt un Cecilia Wikström (ALDE), rakstiski. – (SV) Mēs, protams, piekrītam Budžeta komitejas viedoklim, ka Eiropas Parlamentam tagad ir „atbildīgi jārīkojas ar budžeta līdzekļiem un jāierobežo savi izdevumi”, un mēs atbalstām ziņojumā pausto aicinājumu pārvaldīt ierobežotos resursus „stingri un efektīvi”. Tomēr mēs nevarējām atbalstīt rezolūciju tās pašreizējā formā, jo grozījumi par Eiropas Parlamenta deputātu algu un piemaksu iesaldēšanu nākamajā gadā tika noraidīti un balsojuma rezultāts arī nozīmēja, ka kārtējo reizi ir atbalstīta ēkas celtniecība Eiropas Parlamenta administrācijai Luksemburgā, kas saskaņā ar atsevišķiem aprēķiniem izmaksās EUR 549 miljonus.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju ziņojumu par Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi. Tomēr man ir žēl, ka pašreizējās ekonomikas krīzes laikā Parlaments nespēja sniegt piemēru un noraidīja priekšlikumus par pašreizējās deputātu algu sistēmas pārskatīšanu, kā arī priekšlikumus 2012. gadā nepalielināt algas un piemaksas.

  Göran Färm, Anna Hedh, Olle Ludvigsson, Marita Ulvskog un Åsa Westlund (S&D), rakstiski. – (SV) Sarunās par Parlamenta 2012. gada budžetu mēs centāmies panākt, lai ievērojami samazinātu sākotnējo priekšlikumu par 5,7 %. Galīgais rezultāts bija 2,3 %, kas salīdzinājumā ar inflāciju nozīmē faktisku budžeta samazinājumu.

Lai gan tas ir ļoti liels solis pareizajā virzienā, mēs tomēr neesam pilnīgi apmierināti. Mēs uzskatām, ka bija jāspēj noteikt lielākus ietaupījumus. Tāpēc mēs sarunās atbalstījām arī priekšlikumu, kas tagad ir guvis plašu atbalstu no visa Parlamenta. Šajā priekšlikumā mēs aicinām pārskatīt Eiropas Parlamenta izdevumus, ņemot vērā ilgāku perspektīvu. Pārāk ilgu laiku Parlamentā ir pastāvējusi tendence vienmēr pieņemt lēmumus ar ilgtermiņa finansiālām sekām, neaplūkojot tos kontekstā. Parlaments nevar katru gadu vienkārši pieņemt lēmumus par izmaksu palielināšanu, necenšoties arī rast iespēju to finansēšanai, no jauna nosakot prioritātes un uzlabojot efektivitāti.

Visbeidzot, mēs arī vēlētos uzsvērt faktu, ka atbalstām izmaksu pārskatīšanu saistībā ar Eiropas Parlamenta deputātu ceļojumu piemaksām un citām piemaksām. Tomēr nav iespējams izlemt par izmaiņām šajos jautājumos, tikai samazinot budžeta apropriācijas. Ir jāveic grozījums Eiropas Parlamenta deputātu statūtos. Mēs strādāsim, lai to panāktu, un atbalstīsim to nākotnes kontekstā.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) 2012. gada budžets tiek apspriests laikā, kad daudzas dalībvalstis ir spiestas veikt budžeta ierobežojumus un īstenot taupīgu pieeju. Tāpēc, kā referents norāda, saistībā ar Parlamenta darba nodrošināšanai paredzēto budžetu „(..) ir jāreaģē, rīkojoties kvalitatīvi un efektīvi, un jāizmanto stingras pārvaldības procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek panākti ietaupījumi”. Eiropas iedzīvotājos rastos neizpratne, ja Eiropas Savienība viņus aicinātu paciest upurus savās mītnes valstīs, bet pati nenoteiktu ierobežojumus un nenodrošinātu efektivitāti savu resursu pārvaldībā. Tāpēc sabiedrība mūs aicina pārvaldīt mums piešķirtos resursus pienācīgā veidā un visos iespējamajos gadījumos veikt ietaupījumus. Mana kolēģa Fernandes kunga ziņojums nodrošina zināmus panākumus šajā virzienā. Ētisku iemeslu dēļ, jo īpaši tāpēc, ka mēs prasām upurus no Eiropas iedzīvotājiem, īpaši portugāļiem, es izlēmu nebalsot par grozījumiem, kas ietekmē manas algas statusu vai manu kā deputāta pienākumu izpildi.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Neraugoties uz kapitālisma krīzi, kas smagi skar darba ņēmējus un vispārējo sabiedrību, kā arī taupības pasākumiem, kas tiek piemēroti tiem, kuriem pieder vismazāk, Eiropas Savienības budžeti nav atspoguļojuši vajadzību mainīt politikas virzienu, kas ir šīs krīzes cēlonis Eiropas Savienībā. Šajā ziņojumā nav atsauces uz vadlīnijām Eiropas Savienības vispārējam budžetam. Tomēr tas nav nošķirams no pašreizējās situācijas.

Papildus bažām, ko mēs paudām debatēs plenārsēdes laikā, mēs esam satraukti arī par to, ka iecerētais regulējums palielinās nodarbinātības nestabilitāti, pasliktinot to darba ņēmēju situāciju, kuriem pēc gadu desmitiem ilga darba nav pastāvīga darba līguma, kā arī nozīmēs daudzu darba ņēmēju „nosūtīšanu” uz pagaidu nodarbinātības aģentūrām. Šī iemesla dēļ mēs balsojam pret grozījumu projektu, kas veicina nedrošību, pamatojot to ar atbalstu ietaupījumiem Parlamentā.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums par Parlamenta budžetu atspoguļo pretrunas, kas ietekmē lielāko daļu šeit pārstāvēto politisko spēku. Lai gan tas neattiecas uz vadlīnijām Eiropas Savienības budžetam, tās nevar aplūkot nošķirti no pamatpolitikas, kas tās regulē.

Neraugoties uz Parlamenta izdevumu pielāgojumu iekļaušanu, samazinot ārpakalpojumu apjomu un citus nelielus izdevumus, tomēr arī palielinot pozīcijas piemaksām un transporta izdevumiem, 2012. gada nosacījumu I sadaļā saistībā ar Parlamentu ir paredzēts līdzekļu apjoma palielinājums par 2,3 % salīdzinājumā ar šo pašu sadaļu 2011. gada budžetā.

Mēs esam satraukti arī par to, ka ierosinātais regulējums palielinās nodarbinātības nestabilitāti, pasliktinot to darba ņēmēju situāciju, kuriem pēc gadu desmitiem ilga darba nav pastāvīga darba līguma, kā arī nozīmēs daudzu darba ņēmēju „nosūtīšanu” uz pagaidu nodarbinātības aģentūrām. Šī iemesla dēļ mēs balsojam pret grozījumu projektu, kas veicina nedrošību, pamatojot to ar atbalstu ietaupījumiem Parlamentā, un atspoguļo centienus palielināt Eiropas partiju un Eiropas politisko fondu finansējumu, lai gan mēs uzskatām, ka deputātiem būtu jāsniedz piemērs, mainot savu finansiālo statusu, un mēs balsojām pret ievērojamu algu palielināšanu.

Visu šo iemeslu dēļ mēs balsojām pret šī ziņojuma pieņemšanu.

  Louis Grech (S&D), rakstiski. – Lai gan principā es būtu balsojis par grozījumu Nr. 13 un grozījumu Nr. 15, es atturējos no balsošanas par Fernandes kunga ziņojumu tehniska iemesla dēļ. Proti, būtībā deputāta atalgojums ir noteikts Eiropas Parlamenta deputātu statūtos, līdz ar to deputātu atalgojumu pārskatīšana vai koriģēšana tiek veikta, grozot šos statūtus, nevis balsojot plenārsēdē par Eiropas Savienības gada budžetu kādā konkrētā gadā.

  Catherine Grèze (Verts/ALE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par grozījumu Nr. 15, lai nepalielinātu deputātu algas un piemaksas, jo mēs atrodamies krīzes situācijā.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, jo Eiropas Savienības pašreizējā finanšu, ekonomikas un sociālajā situācijā iestādēm ir jāreaģē, rīkojoties kvalitatīvi un efektīvi, un jāizmanto stingras pārvaldības procedūras, lai nodrošinātu, ka tiek panākti ietaupījumi. Protams, iestādēm būtu jānodrošina pietiekami resursi, bet pašreizējā ekonomiskajā situācijā šie resursi ir jāpārvalda stingri un efektīvi. Es arī uzskatu, ka Parlamentam ir jāveic lielāki ietaupījumi un jānosaka stingrākas pārvaldības un pārraudzības procedūras. Mums ir jāturpina modernizēt un racionalizēt administrācija, jāsamazina atkarība no ārpakalpojumiem un jāpiemēro efektīva cilvēkresursu pārvaldības pieeja, un visām iestādēm ir jādara viss iespējamais, lai, izstrādājot savas izdevumu tāmes 2012. gada budžeta projektam, ierobežotu izdevumus, kas, bez šaubām, palīdzētu ietaupīt nodokļu maksātāju naudu.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Eiropas Savienības dalībvalstīm šajā laikā ir jāpieņem smagi lēmumi par saviem valsts budžetiem. Izdevumi tiek rūpīgi pārbaudīti, un mēs to pašu vēlamies darīt Eiropas Savienībā.

Es neatbalstu Eiropas Savienības budžeta palielināšanu: gluži pretēji, tas ir jāsamazina. Tas, ka nelabvēlīgā ekonomiskajā situācijā Eiropas Parlaments plāno palielināt savus nākamā gada izdevumus par 2,3 %, ir nepareizi. Mums ir jāatrod vairākas jomas Parlamenta dāsnajā 1,7 miljardus lielajā budžetā, kurās ir jāspēj panākt ietaupījumi. Plāni par Eiropas Vēstures nama projektu tagad ir jāatliek. Attiecībā uz pulcēšanos Strasbūrā un Briselē — tās Eiropas nodokļu maksātājiem katru gadu izmaksā aptuveni EUR 200 miljonus. Šī summa ir tikpat liela, cik Eiropas Cilvēktiesību tiesas gada budžets. Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa, kas Eiropas Parlamentā pārstāv centriskās un liberālās partijas, līdz šim ir bijusi vienīgā Parlamenta politiskā grupa, kas ir norādījusi, ka ir jāpārtrauc pulcēšanās Strasbūrā. Es mudinu citas parlamentārās grupas — un, galvenais, Eiropas Savienības dalībvalstis, kas patiesībā izlemj šo jautājumu, — pieprasīt to pašu.

  Anne E. Jensen (ALDE), rakstiski. – (DA) Dānijas Liberālā partija balsoja pret grozījumu Nr. 3 Fernandes kunga ziņojumā par Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un ienākumu tāmi. Dānijas Liberālā partija atbalsta Parlamenta transporta izdevumu samazināšanu, bet ir svarīgi, lai arī turpmāk deputāti varētu bez kavēšanās apmainīt savas biļetes. Priekšlikumā tas nav ņemts vērā.

  Constance Le Grip (PPE), rakstiski. – (FR) Es balsoju par Eiropas Parlamenta provizorisko 2012. gada budžetu, un esmu gandarīta, ka tas nepārsniedz inflācijas līmeni, tādā veidā mūsu līdzpilsoņiem nosūtot vēstījumu par atbildību. Šajā laikā, ko raksturo liela taupība budžeta jomā, ir svarīgi, lai Eiropas Parlaments sniegtu piemēru saistībā ar budžeta pārvaldību un lai tas visos iespējamajos gadījumos gūtu ietaupījumus. Es jo īpaši vēlējos paust savu sašutumu un bažas par to, kā līdz šim ir vadīts Eiropas Vēstures nama projekts. Lai arī es piekrītu mērķim izveidot vietu, kurā iedzīvotāji varētu uzzināt par svarīgākajiem Eiropas integrācijas posmiem kopš Otrā pasaules kara, es tomēr esmu pārsteigta par nosacīto, aptuveno pieeju, kā tiek noteikts vajadzīgo ieguldījumu un provizorisko ekspluatācijas izdevumu apjoms, un mani satrauc zināmu lēmumu pieņemšanas procedūru nepārredzamība. Tāpēc es atturējos no līdzdalības balsojumā par grupas „Brīvības un demokrātijas Eiropa” iesniegto grozījumu, kurā bija pausts aicinājums bez atrunām atcelt šī projekta īstenošanu. Tomēr es balsoju par Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) iesniegto grozījumu, ar kuru tiek ieviesta lielāka pārredzamība un atbildība šī jautājuma risināšanā un pieprasīta atbilstīga parlamentārā kontrole.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju pret šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo es nevaru atbalstīt Parlamenta budžeta palielinājumu 2,3 % apjomā laikā, kad Padome ir samazinājusi līdzekļus par 4,4 % un Komisija ierobežos tās administratīvo izdevumu kāpumu līdz 1 %.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Krīze, kas ir izputinājusi pasauli, un sarežģītie ekonomiskie un ar budžetu saistītie apstākļi dalībvalstīs mudina Parlamentu apliecināt atbildību, rīkojoties ar budžeta līdzekļiem, un ierobežot izdevumus 2012. finanšu gadā, tajā pašā laikā neapdraudot tā noteiktos vērienīgos mērķus, tostarp veikt izcilu darbu likumdošanas jomā. Parlamenta nākamā gada budžeta pieaugums būs mazāks nekā inflācijas līmenis. Budžetam būtu jābūt EUR 1, 725 miljardiem, kas nozīmē 2,3 % pieaugumu 2012. gadā. Šis pieaugums ir zemāks nekā Eiropas Savienības 27 dalībvalstu inflācijas līmenis, kas ir 2,8 %. Apspriežot Eiropas Savienības budžetu, vienmēr jāpievērš uzmanība šādiem jautājumiem, lai visi dalībvalstu iedzīvotāji varētu ietekmēt Eiropas Savienības politiku un redzēt, ka viņu ieguldījums tiek pienācīgi izmantots.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Vispirms es vēlētos apsveikt referentu saistībā ar viņa paveikto darbu. Tas attiecas uz jautājumu, kas vienmēr ir aktuāls, un tas nemierīgajā laikā, kurā dzīvojam, ir kļuvis vēl aktuālāks. Parlaments nav neziņā par ekonomiskajiem un ar budžetu saistītajiem apstākļiem, ar kādiem pašlaik saskaras visas dalībvalstis, un tam ir jāapliecina atbildība, 2012. gadā rīkojoties ar budžeta līdzekļiem un ierobežojot izdevumus, tajā pašā laikā saglabājot sava darba kvalitātes līmeni. Salīdzinājumā ar 2011. gadu budžeta apjoms faktiski ir samazināts par 2,3 %, un tā kopējais samazinājums salīdzinājumā ar ierosinātajām aplēsēm ir EUR 48,9 miljoni. Tas jo īpaši skaidrojams ar izdevumu samazināšanu par ēkām. Es vēlētos uzsvērt referenta paustās bažas, kas atspoguļo visas grupas satraukumu, par saistību uzņemšanos attiecībā uz jauniešiem. Šajā nolūkā referents ierosina pazemināt daudzgadu finanšu shēmas 5. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu par EUR 100 miljoniem un šīs summas apmērā paaugstināt citu kategoriju apjomu, kas ietver jauniešu intereses. Šis ir līdzsvarots ziņojums, kurā pienācīgi ņemti vērā krīzes laikā vajadzīgie budžeta ierobežojumi un nodrošināti apstākļi veiksmīgam un labas kvalitātes darbam. Tāpēc es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka pašreizējā krīzes situācijā Parlamentam un pārējām Eiropas Savienības iestādēm ir jārīkojas atbildīgi un jāierobežo savi izdevumi, izmantojot stingrus budžeta pārvaldības procesus, lai veicinātu resursu optimizāciju ietaupījumu veikšanai. Es šeit vēlētos paust publisku atzinību par referenta un mana kolēģa Fernandes kunga paveikto teicamo darbu.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „pret”. Tā iemesls ir fakts, ka nevienā budžeta pozīcijā nav veikti nekādi faktiski ietaupījumi, izdevumi bieži vien ir vienkārši atlikti uz 2013. gadu un visticamāk, ka mūsu pieprasītā transporta izdevumu samazināšana netiks īstenota, turklāt pārrunu procedūra par šo ziņojumu nebija pārredzama un bija vērsta uz mazāku grupu, kurām bija kritiskāki ieskati par ierosinātajiem budžeta palielinājumiem, izslēgšanu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien pieņemtā ziņojuma mērķis ir veicināt stingru resursu pārvaldību, lai ierobežotu publiskos tēriņus. Ņemot vērā labi zināmās dalībvalstu finansiālās grūtības, ir jāsamazina izmaksas un jānodrošina, ka to pieaugums ir zemāks par inflācijas līmeni. Tāpēc kopējā apjoma samazinājums ir atbalstāms. Papildu resursi, kas ir vajadzīgi, lai nodrošinātu Lisabonas līgumā noteiktās vajadzības un gaidāmo paplašināšanos, ir jānosaka budžeta saskaņošanas procedūrās, kuras notiks vēlāk.

  Peter Skinner (S&D), rakstiski. – Es atturējos no līdzdalības galīgajā balsojumā par šo ziņojumu, jo taupības laikā, kas ir piemeklējis visu Eiropas Savienību, šķiet smieklīgi atbalstīt tādus projektus kā Eiropas Vēstures nams. Šis projekts pats par sevi, iespējams, ir vērtīgs, bet piekrist šādiem tēriņiem šajā laikā būtu nepārprotami bezatbildīga Parlamenta, kas pārstāv iedzīvotājus, rīcība.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es balsoju pret Eiropas Parlamenta 2011. gada izdevumu un ieņēmumu tāmi, jo rezolūcijā ir vairāki aspekti, ko es nevaru atbalstīt. Es iebilstu pret vēl vienu Parlamenta budžeta palielinājumu. Parlaments to pasniedz kā budžeta samazinājumu, lai gan realitātē tas nozīmē izmantoto resursu līknes pazemināšanos. Šajā krīzes un samazinājumu laikā tēriņu iesaldēšana man šķistu atbilstīgāks pasākums. Dažu deputātu iesniegtie grozījumi, kuros prasīts ievērot zināmu taupības līmeni (lidojumos, kuru ilgums nepārsniedz četras stundas, neizmantot biznesa klasi, iesaldēt piemaksas par sekretariāta izdevumiem), balsojumā diemžēl tika noraidīti.

Turklāt es balsoju par Eiropas Vēstures muzeja projekta apturēšanu. Es tā rīkojos nevis tāpēc, ka uzskatu to par mazsvarīgu vai neinteresantu projektu, bet gan tāpēc, ka, manuprāt, šāda projekta īstenotājam nebūtu jābūt Parlamentam, izmantojot līdzekļus no Parlamenta budžeta. Turklāt projekta izmaksas, kas būtu jāsedz Parlamentam, kļūst pilnīgi nekontrolējamas. Tāpēc es balsoju par grozījumu, kurā norādīts, ka izmaksu centrs ir jāpārrauga stingrāk.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Ņemot vērā stingros taupības pasākumus, kas pašlaik tiek īstenoti visās dalībvalstīs, es uzskatu, ka līdzekļu piešķiršana Eiropas Vēstures namam šobrīd nav atbilstīga rīcība, tāpēc es balsoju pret šī ziņojuma pieņemšanu.

  Michèle Striffler (PPE), rakstiski. – (FR) Balsojot par Fernandes kunga ziņojumu par Parlamenta 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi, bija svarīgi ņemt vērā pašreizējās ekonomiskās un ar budžetu saistītās grūtības. Tādējādi ziņojuma sākotnējais projekts, kurā bija paredzēta Eiropas Vēstures nama ieceres īstenošana ar pārmērīgi lieliem ekspluatācijas izdevumiem, bija pilnīgā pretrunā manai stingrajai pārliecībai par budžeta izdevumu samazināšanu attiecībā uz valsts līdzekļiem. Tāpēc pirms jebkāda darba sākšanas ir svarīgi skaidri noteikt visas šī projekta finanšu garantijas. Eiropas iestādēm ir jāievēro īstena budžeta disciplīna, jo īpaši pašreizējā ekonomikas krīzē.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Ņemot vērā sarežģītos ekonomiskos un ar budžetu saistītos apstākļus, ar kuriem saskaras dalībvalstis, Parlamentam būtu jāapliecina atbildība, rīkojoties ar budžeta līdzekļiem, un jāierobežo izdevumi 2012. finanšu gadā, tajā pašā laikā neapdraudot tā mērķi veikt izcilu darbu likumdošanas jomā. Salīdzinājumā ar 2011. gadu šis budžets faktiski ir samazināts par 2,3 %, un, salīdzinot ar ierosināto tāmi, tā kopējais samazinājums ir EUR 48,9 miljoni. Tas jo īpaši skaidrojams ar tēriņu samazināšanu saistībā ar ēkām, ar 18 jaunajiem deputātiem saistītajām izmaksām un Horvātijas pievienošanos. Saistībā ar diviem pēdējiem punktiem vēlāk tiks veikti budžeta grozījumi. Eiropas Tautas partijas grupas (Kristīgo demokrātu) svarīgākā prioritāte pašlaik ir ar jauniešiem saistītu ieguldījumu veikšana.

Šajā nolūkā referents ierosina samazināt 5. izdevumu kategorijas maksimālo apjomu par EUR 100 miljoniem, un šīs summas apjomā palielināt citas izdevumu kategorijas, kas pārstāv jauniešu intereses. Visbeidzot, es vēlētos uzsvērt, ka Eiropas Vēstures namam paredzētās budžeta pozīcijas svītrošana neapdraudēs pozīcijas rentabilitāti, jo summa tiks pārskaitīta uz citu pozīciju atbilstīgi pārredzamības procesam, ko ir apstiprinājusi budžeta iestāde.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Fernandes kunga ziņojums par Eiropas Savienības Parlamenta budžetu 2012. finanšu gadam ietver ietaupījumus, piesardzīgus izdevumu plānus un augstāko iespējamo pārredzamības līmeni budžeta līdzekļu izmantošanā, kā arī atbalstu vides politikām, kas tiek īstenotas, un pastāvīgu Eiropas iedzīvotāju informēšanu. Tomēr, no vienas puses, ir grūti saprast, kāpēc balsojumā vairākuma atbalstu nesaņēma „biroju izdevumu” tēriņu iesaldēšana 2012. gadā, un, no otras puses, izdevumu līmenis saistībā ar Eiropas Vēstures namu ir pārāk augsts, un tas būtu nekavējoties jāpārskata, ņemot vērā pašreizējo strukturālo krīzi.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstīju Fernandes kunga sagatavoto ziņojumu par 2012. finanšu gada ieņēmumu un izdevumu tāmi. Es pilnīgi piekrītu tekstā noteiktajiem mērķiem, proti, stingrai pieejai attiecībā uz cilvēkresursu pārvaldību, pirms tiek veidotas jaunas amata vietas, lielākai drošībai Eiropas Parlamentā, digitālajai stratēģijai attiecībā uz sociālajiem tīkliem, bezvadu interneta (WiFi) pakalpojuma un īpašuma stratēģijas izveidei, lai izsvērtāk pārvaldītu visus izdevumus saistībā ar Parlamentam piederošajām ēkām.

Rezolūcijas priekšlikums (B7-0227/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo rezolūciju, kuras mērķis ir grozīt Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 1924/2006 par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras saskaņā ar šo regulu ir apstiprinājusi tikai Komisija. Es balsoju par šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo tā attiecas uz veselības norādi atļauto veselības norāžu sarakstā, kas ir saistīta ar zīdaiņiem paredzētā piena izmantošanu sešus mēnešus vai vecāku zīdaiņu barošanā, jo ir konstatēts, ka piena maisījuma sastāvam ir pievienota dokozaheksaēnskābe (DHA), skābes veids.

  Roberta Angelilli (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstu rezolūcijas priekšlikumu attiecībā uz veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kas ir paredzēti bērniem. Ir jānodrošina labāka bērnu veselības aizsardzība no visiem barošanas ieteikumiem, kas ir sniegti uz pārtikas precēm un dažkārt ir maldinoši, mudinot cilvēkus iegādāties šīs preces tikai tāpēc, ka uz tām ir norādes par to labvēlīgu uzturvērtības vai fizioloģisko ietekmi. Mums ir jāsniedz patērētājiem garantija, ka tirgū pieejamie produkti ir droši un uz to etiķetēm sniegtā informācija ir patiesa un atbilstīga, nodrošinot patērētājiem vajadzīgo informāciju, lai viņi varētu veikt izvēli, būdami pilnīgi informēti par faktiem, un lai radītu vienlīdzīgus konkurences apstākļus pārtikas nozarē.

Pašlaik dažās dalībvalstīs pārtikas produktu marķēšanā un reklamēšanā tiek izmantots plašs norāžu klāsts, kurās ir minētas vielas, kuru labvēlīgā ietekme nav apliecināta vai par kuru nav pietiekamas zinātniskas vienprātības. Tāpēc mums ir jānodrošina, lai vielas, kurām tiek piedēvēta labvēlīga ietekme, tiktu pārbaudītas zinātniskās pārbaudēs un pētījumos, ko veic Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA).

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Šī rezolūcija attiecas uz atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz bērnu veselību un attīstību. Es balsoju pret plenārsēdē ierosinātā priekšlikuma pieņemšanu, jo es uzskatīju, ka ir svarīgi, lai Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde varētu sniegt un zinātniski pārbaudīt norādes attiecībā uz bērniem vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Es balsoju pret šīs iniciatīvas pieņemšanu, jo atbilstīgi procedūrai, kas noteikta Regulā (EK) Nr. 1924/2006, Komisijai sniegtajā ekspertu atzinumā nebija gūstams apstiprinājums veselīguma norādei, ka dokozaheksaēnskābes (DHA) lietošana veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem vecumā līdz 12 mēnešiem.

Turklāt British Medical Journal 2010. gada jūnijā publicētajā ziņojumā ir konstatēts, ka desmit gadus pēc barošanas ar DHA bagātinātu piena maisījumu bērni ir smagāki un viņiem ir augstāks asinsspiediens. Nepastāv skaidra zinātniska vienprātība par piena maisījuma, kas bagātināts ar DHA, ietekmi uz zīdaiņiem, un tas ir pretrunā attiecīgās regulas 5. un 6. pantam.

Tā kā norāde neatbilst regulas projekta mērķim un saturam, es balsoju pret tās pieņemšanu.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Es piekrītu, ka norāde par to, ka „dokozaheksaēnskābes (DHA) lietošana veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem vecumā līdz 12 mēnešiem”, būtu jāiekļauj Eiropas Savienības atļauto veselības norāžu sarakstā atbilstīgi ierosinātajai Komisijas regulai. Saskaņā ar vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem ir pierādīts, ka ne tikai mātes piena sastāvā esošā DHA, bet arī sintētiskā DHA, kas pievienota zīdaiņiem paredzētajiem piena produktiem un citiem pārtikas produktiem zīdaiņu barošanai, veicina zīdaiņu redzes attīstību. Ja mēs noraidīsim DHA iekļaušanu Eiropas Savienībā atļauto veselības norāžu sarakstā, tas varētu radīt bīstamu precedentu, tādējādi padarot Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes darbu bezjēdzīgu, jo jebkuras veselības norādes saistībā ar jebkuru vielu, kas ir pārbaudīta minētās iestādes veiktā prasīgā un stingrā novērtēšanas procedūrā, varētu tikt bloķēta ideoloģiski pamatotu iemeslu dēļ.

  Cristian Silviu Buşoi (ALDE), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka veselības norādes var ietekmēt patērētāju veiktās izvēles, tāpēc šīs norādes ir jāizmanto atbildīgi, balstoties uz augstākās kvalitātes zinātniskajiem novērtējumiem. Ir droši zināms, ka mātes piena sastāvā esošā DHA veicina redzes attīstību zīdaiņiem vecumā līdz 12 mēnešiem. Tomēr tas automātiski nenozīmē, ka sintezētai DHA, kas pievienota citiem zīdaiņiem paredzētiem piena produktiem, ir tāda pati iedarbība. Mātes piena sastāvā DHA papildina citi koenzīmi un kofaktori, kas kopā rada šo ietekmi uz redzes attīstību. Pašlaik zinātnieku vidū nepastāv vienprātība par piena maisījuma, kas bagātināts ar DHA, ietekmi uz zīdaiņiem. Tāpēc es uzskatu, ka, kamēr mūsu rīcībā nav taustāmu zinātnisku pierādījumu par šīs norādes patiesumu, būtu pāragri atļaut to izmantot. Šāda veida veselības norāde varētu maldināt patērētājus un nelabvēlīgi ietekmēt viņu bērnu veselību.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es nosodu šodienas balsojumu, kurā ar nelielu balsu pārsvaru tika noraidīti iebildumi pret maldinošu veselīguma norādi uz liela uzņēmuma ražotiem piena produktiem, kas paredzēti zīdaiņiem. Tā ir sakāve attiecībā uz ģimenēm ar zīdaiņiem. Esmu vīlusies, ka daudzi konservatīvos spēkus pārstāvošie Eiropas Parlamenta deputāti šajā jautājumā atbalstīja lielo uzņēmumu intereses. Šis balsojums sniedz iespēju turpināt agresīvu pārtikas produktu mārketingu, kuram nav zinātniska pamatojuma. DHA ir dabīga mātes piena sastāvdaļa, un tā veicina bērnu redzes attīstību. Bet piena maisījumiem pievienotā sintezētā DHA ir atšķirīga. Tā kā zinātniskie pierādījumi vēl joprojām ir nepietiekami, mēs nevaram pieļaut vecāku maldināšanu. Zīdaiņu veselība ir pārāk svarīga, lai to atstātu starptautisku uzņēmumu mārketinga nodaļu ziņā. Nelielais balsu pārsvars šodienas balsojumā par labu tam, lai norāde netiktu noraidīta, rada lielu nožēlu.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Mēs nevēlējāmies, lai uz zīdaiņiem paredzētu pārtikas produktu iepakojumiem būtu sniegta norāde par to, ka dokozaheksaēnskābe (DHA), taukskābe, kas ir mātes piena sastāvā, labvēlīgi ietekmē zīdaiņu normālu redzes attīstību. Nav zinātnisku datu, kas pamatotu Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) atzinumu, uz kuru balstījās Eiropas Komisija, ierosinot atļaut šīs norādes sniegšanu uz zīdaiņiem paredzētiem pārtikas produktiem. Tāpēc bija jāpiemēro piesardzības princips un jānoraida atļaujas piešķiršana šai norādei. Diemžēl tikai ar 8 balsu vairākumu Parlaments izlēma pieņemt Komisijas priekšlikumu. Tas atkal aktualizē jautājumu par neatkarību un EFSA novērtējumu precizitāti.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstīju rezolūciju „par atļaujas piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz bērnu attīstību un veselību”, jo nav atzītu zinātnisku pierādījumu par to, ka sintezēta dokozaheksaēnskābe (DHA), kas ir pievienota pienam un citiem zīdaiņiem paredzētiem pārtikas produktiem un kas atšķiras no mātes piena sastāvā esošās DHA, veicina bērnu redzes attīstību. Tāpēc es uzskatu, ka, kamēr nav veikti pārliecinoši pētījumi, šo uzturvērtības norādi nevajadzētu atļaut.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Jautājums par iespējami pieņemamām norādēm uz etiķetēm vai pārtikas produktu reklāmās ir ļoti svarīgs, jo tas var izraisīt maldīgas cerības vai zinātniski nepamatotu rīcību. Ņemot to vērā, ikviena norāde, kas tiek iekļauta atļauto veselības norāžu sarakstā, ir jāizvērtē jaunākās zinātniskās informācijas kontekstā, lai tā būtu pienācīgi pamatota. Komisija apgalvo, ka šajā gadījumā norāde ir patiesa, uzskatot par pierādītu, ka „dokozaheksaēnskābes (DHA) lietošana veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem vecumā līdz 12 mēnešiem”.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šī Eiropas Parlamenta rezolūcija attiecas uz Komisijas iesniegto projektu regulai par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem saistībā ar saslimšanas riska samazināšanu vai bērnu veselību un attīstību. Visām Eiropas iestādēm ir jāvelta vislielākā uzmanība vispārējās sabiedrības un jo īpaši bērnu uzturam, jo riskam ir pakļauta cilvēku veselīga attīstība un dzīves kvalitāte. Pārtikas produktu reklamēšana, izmantojot ieteikumus, var maldināt patērētājus un nonākt pretrunā zinātnieku ieteikumiem. Tāpēc, ņemot vērā referenta izvirzītos argumentus šajā svarīgajā un jutīgajā jautājumā, es balsoju pret šīs regulas projekta pieņemšanu, jo uzskatu, ka tā nenodrošina atbilstīgu sabiedrības, jo īpaši bērnu, veselības aizsardzību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šajā dokumentā pausta nostāja pret regulas projekta „par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz bērnu attīstību un veselību” pieņemšanu, jo tas neatbilst regulas par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem mērķim un saturam.

Tas galvenokārt attiecas uz problēmām, kas izriet no dokozaheksaēnskābes (DHA) pievienošanas mātes pienam, izmantojot dažādas metodes, kas tādā veidā veicina bērnu normālu redzes attīstību vecumā līdz 12 mēnešiem.

Tomēr vispārpieņemtie zinātniskie dati pierāda, ka nav skaidra šīs pašas sintezētās DHA, kas pievienota piena maisījumiem un citai zīdaiņiem paredzētai pārtikai, ietekme. Tas nozīmē, ka nepastāv skaidra zinātniska vienprātība par piena maisījumam pievienotas DHA ietekmi no mātes piena atšķirīgā bioloģiskajā vidē neatkarīgi no tā, vai tā ir pievienota piena maisījumiem vai citai zīdaiņiem paredzētai pārtikai. Tāpēc ir iebildumi pret priekšlikumu pieņemt Komisijas regulas projektu.

  Elisabetta Gardini (PPE), rakstiski. – (IT) Šodien mēs diemžēl neizmantojām svarīgu iespēju, lai atkārtoti uzsvērtu, ka mums nekādā veidā nevajadzētu kavēt bērnu barošanu ar krūti, tostarp izmantojot uzturvielu aprakstus, kuros būtu jāsniedz ticama informācija. Patiesībā nav nekādu zinātnisku pierādījumu, kas apliecinātu, ka dokozaheksaēnskābes (DHA) pievienošana piena aizstājējiem uzlabo redzes attīstību. Es atbalstu rezolūciju, jo uzskatu, ka tā pilnīgi atbilst Pasaules Veselības organizācijas publicētajam starptautiskajam kodeksam par mātes piena aizstājēju tirdzniecību. Šī kodeksa mērķis cita starpā ir nodrošināt, lai nebūtu atļauta nekāda veida mātes piena aizstājēju reklāma vai cita veida popularizēšana. Ir plaši atzīts, ka barošana ar krūti labvēlīgi ietekmē gan bērna, gan mātes veselību, samazinot krūts vēža risku. Turklāt nesen veiktos pētījumos, ko ir publicējis UNICEF, kā arī Itālijas Prenatālās medicīnas apvienība, ir uzsvērts, ka, ja bērni tiktu baroti ar krūti, būtu iespējams par 22 % samazināt jaundzimušo nāves gadījumu skaitu. Es būtu vēlējusies redzēt, ka visa enerģija, kas tiek ieguldīta mākslīgā piena popularizēšanā, tiktu veltīta māšu atbalstam, kuras labprāt barotu savus bērnus ar krūti, ja viņas saņemtu vajadzīgo atbalstu.

  Françoise Grossetête (PPE), rakstiski. – (FR) Ir jābūt iespējai izmantot norādes tādu bērniem paredzētu produktu popularizēšanā kā piena maisījumi, ja šīs norādes ir zinātniski pārbaudījusi Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde, kā tas ir dokozaheksaēnskābes (DHA) gadījumā, kas veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem vecumā no 6 līdz 12 mēnešiem. Aizliedzot izplatīt informāciju — pat par zinātniski atzītu iedarbību —, tiktu ievērojami traucēta pētniecība un inovācijas šajā nozarē.

Ir jāņem vērā arī tas, ka pēc sešiem mēnešiem sievietes vai nu nevēlas, vai nespēj barot bērnus ar krūti, un viņām ir jānodrošina iespēja izmantot zīdaiņiem paredzētus preparātus, kuru veselīguma norādēm ir jābūt zinātniski izvērtētām. Netiek apgalvots, ka ar DHA papildināts piena maisījums ir labāks par mātes pienu. Tas netiek apgalvots!

Šodien Parlaments izvēlējās saprātīgu pieeju, noraidot rezolūciju, kurā atbalstīts šīs norādes aizliegums un ar kuru tiek radīta neslava EFSA darbam.

  Marian Harkin (ALDE), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, lai vairāku iemeslu dēļ iebilstu veselīguma norādei par to, ka dabīgās taukskābes pievienošana zīdaiņu pārtikai veicina zīdaiņu normālas redzes attīstību. Vispirms — pastāv atšķirība starp sintētisko DHA un mātes pienā atrodamo DHA. Turklāt uzticamos pētījumos ir apliecināts, ka nav pierādīta labvēlīga ietekme uz redzes attīstību, un atsevišķos pētījumos ir apstiprināta piena maisījumiem pievienotās DHA nelabvēlīgā ietekme uz vairāku bērnu veselību. Īsumā — turpmāka izpēte vairs nav vajadzīga.

  Lucas Hartong (NI), rakstiski. – (NL) Nīderlandes Brīvības partijas (PVV) delegācija balsoja par šīs rezolūcijas pieņemšanu, jo pastāv nenoliedzamas šaubas par veselīguma norādēm attiecībā uz DHA. Tomēr mēs vēlētos, lai tiktu atkārtoti izskatītas veselīguma norāžu atzīšanas procedūras. PVV stingri atbalsta neatkarīgu zinātnisko izpēti, un tāpēc mēs vēlamies pārredzamu procedūru, kuras rezultāti nav apšaubāmi.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo dokumentu par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz bērnu attīstību un veselību, jo kopējā tirgū pieejamo preču patēriņam ir jābūt drošam, tām ir jāatbilst standartiem un jābūt likumīgām. Veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem ir jābūt pamatotām un zinātniski pierādītām, jo īpaši, ja runājam par bērniem un viņu veselību. Ir jānodrošina, lai būtu pierādīts, ka norādē minētajai vielai ir labvēlīga uzturvērtības vai fizioloģiska ietekme. Norādei ir jābūt zinātniski pamatotai, ņemot vērā pieejamo zinātnisko datu kopumu un izvērtējot pierādījumus. Veselīguma norādes Kopienā būtu jāatļauj lietot tikai pēc tam, kad ir veikts zinātnisks novērtējums pēc iespējas augstākā līmenī, un uzturvērtības un veselīguma norāžu lietošana nedrīkst būt maldinoša.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo rezolūciju, kurā ir pausti iebildumi attiecībā uz atļautu norādi par zīdaiņu barību. Šī atļautā norāde attiecas uz DHA, taukskābi, kas dabīgā veidā ir mātes piena sastāvā, un zināms, ka tā ir svarīga viela mazuļa redzes attīstībai. Tomēr sintezēta DHA, kas tiek pievienota piena maisījumiem, ir atšķirīga. Piena maisījumu ražotājs Mead Johnson vērsās pie Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) un Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas, lai saņemtu atļauju izmantot veselīguma norādi, ka „dokozaheksaēnskābes (DHA) lietošana veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem vecumā līdz 12 mēnešiem”. Norāde tika atļauta, pamatojoties uz Mead Johnson sniegtajiem pierādījumiem. Tomēr 2008. gadā neatkarīgā visu pieejamo pierādījumu pārskatā par DHA piena maisījumu sastāvā tika secināts, ka piena maisījumiem pievienotam DHA „nav pierādītas labvēlīgas ietekmes uz redzi, izzināšanas spējām vai fizisko augšanu”. Turklāt EFSA netika iesniegts neviens pētījums, kas apliecinātu ietekmi, ko rada mazuļa barošana ar mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem, kas bagātināti ar DHA, pēc tam, kad mazulis kopš dzimšanas barots ar zīdaiņiem paredzētu piena maisījumu, kas nav bagātināts. Tā kā šī norāde būtu atļauta tikai attiecībā uz mākslīgajiem papildu ēdināšanas maisījumiem, šis jautājums ir ļoti svarīgs.

  Cristiana Muscardini (PPE), rakstiski. – (IT) Manuprāt, sabiedrības veselība un pārtikas nekaitīgums ir pamats, uz kā attīstās cilvēku sabiedrība. Izpildot un garantējot šīs prasības, veselības apdraudējums samazinās un iedzīvotāju skaita pieaugums norit kontrolētos apstākļos, kas sniedz drošību. Uz šiem kritērijiem bija balstīta Eiropas Savienības 2006. gada 20. decembra Regula par uzturvērtības un veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem. Principi, kas vēl joprojām ir noteikti šajā regulā, nodrošina ciešu saikni starp eksperimentu un pārbaudītu zinātnisku informāciju un konkrētu pārtikas produktu atļaušanu.

Komisijas regulas projekts, ko mēs šodien apspriežam, nenodrošina visas vajadzīgās garantijas, kā arī standarta piesardzības principu apstākļos, kad nav izpildītas vajadzīgās zinātniskās prasības, lai nodrošinātu, ka uzturvērtības un veselīguma norādes nav maldinošas. Tam būtu mūs jāmudina atteikt apstiprinājumu.

Mātes piena sastāvā esošā DHA veic funkciju, ko ir apliecinājuši zinātniski pierādījumi, bet sintētiskais vielas veids vēl neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 saturam un mērķiem. Mēs nevaram rotaļāties ar jautājumiem, kas attiecas uz veselību, jo īpaši, ja tie skar bērnus. Tāpēc es piekrītu referenta viedoklim.

  Mario Pirillo (S&D), rakstiski. – (IT) Es balsoju pret rezolūciju, kurā ir noraidīta norāde par DHA klātbūtni zīdaiņiem paredzētajos piena aizstājējos, jo uzskatu, ka ir pareizi reklamēt DHA pievienošanas iemeslus. Es vēlos piebilst, ka DHA ir omega 3 taukskābe, kas ir mātes piena sastāvā un labvēlīgi ietekmē bērna redzi. Es gribētu norādīt, ka Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA) sniedza pozitīvu atzinumu par uzsvērtu norādi par šīs vielas klātbūtni produkta sastāvā. Es neizpratu daudzās elektroniskās vēstules, kuras es saņēmu un kurās bija pausts uzskats, ka mēs mātes piena vietā vēlamies dot priekšroku mākslīgajam pienam. Mums vienmēr ir jāsniedz atbilstīga informācija par pārtikas produktu sastāvā esošajām vielām, jo īpaši, ja šie produkti ir paredzēti bērniem.

  Frédérique Ries (ALDE), rakstiski. – (FR) Šajā pusdienlaikā Eiropas Parlaments sniedza signālu par neaprakstāmu vājumu, noraidot rezolūciju, kurā bija atteikta veselīguma norādes lietošana uz pārtikas produktiem, kas paredzēti zīdaiņiem, kuri ir jaunāki par 12 mēnešiem, 328 deputātiem balsojot „par” un 323 deputātiem — „pret”, un bija noteikta prasība par absolūto balso vairākumu, proti, 369 balsīm.

Tomēr šis bija hrestomātisks piemērs: iebildumi pret Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes (EFSA) sniegto atzinumu. Šajā gadījumā EFSA sniedza atļauju jaundzimušiem zīdaiņiem paredzētu pārtikas produktu ražotājiem apgalvot, ka dokozaheksaēnskābe (DHA), taukskābes, kas dabīgā veidā atrodama mātes pienā, sintezētā versija „veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem vecumā līdz 12 mēnešiem”. Šis apgalvojums nav zinātniski pierādīts, kā tas ir apstiprināts vēstulē, ko Eiropas Parlamentam šorīt nosūtīja Pasaules Veselības organizācija.

Man ir ļoti žēl par šo „pļauku sejā”, ko saņēma vairākas Eiropas ieinteresētās puses, proti, Eiropas Daudzbērnu ģimeņu konfederācija, Eiropas Patērētāju asociācija un Eiropas Ārstu pastāvīgā komiteja, kuras vienkārši lūdza neuzskatīt zīdaiņus par vienkāršiem patērētājiem. Man ir žēl, ka Parlaments gluži vienkārši aizmirsa veselo saprātu un ētiku noteikt par Eiropas pārtikas nekaitīguma politikas prioritātēm.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Es balsoju pret regulas projektu, kuras mērķis ir atļaut veselīguma norādi, ka dokozaheksaēnskābe (DHA) lietošana veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem vecumā līdz 12 mēnešiem.

Lai gan deputātu vairākums balsoja par šo noraidījumu, pietrūka 40 balsu, lai panāktu kvalificētu vairākumu, kas bija vajadzīgs šī noraidījuma apstiprināšanai. Tomēr Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (EK) Nr. 1924/2006 paredz, ka uzturvērtības un veselīguma norādes nedrīkst būt maldinošas un tās ir jāpamato ar zinātniskiem pierādījumiem. Turklāt pat tad, ja saskaņā ar vispārpieņemtiem zinātniskiem datiem ir pierādīts, ka mātes piena sastāvā esošā DHA veicina zīdaiņu redzes attīstību, pašlaik nepastāv zinātniska vienprātība par iespējamu cēlonisku saikni starp piena maisījumu, kas bagātināti ar sintētisku DHA, patēriņu un zīdaiņu redzes labāku attīstību.

Manuprāt, nepastāvot zinātniskai vienprātībai, ir vajadzīgāki plašāki pētījumi par piena maisījumos un zīdaiņu pārtikā esošo DHA piedevu labvēlīgo vai nelabvēlīgo ietekmi. Parlaments šodien neizmantoja iespēju aizliegt šīs norādes turpmāku izmantošanu, kamēr nav iegūti pārliecinošāki zinātniskie pierādījumi. Tas rada nožēlu.

  Zuzana Roithová (PPE) , rakstiski. – (CS) Veselīguma norāžu pārraudzība tika ieviesta, lai patērētāji netiktu maldināti ar nepatiesu informāciju. Tomēr tā arī būtu jāizmanto, lai palielinātu patērētāju informētību. Tāpēc es balsoju par Komisijas priekšlikumu sniegt veselīguma norādi par DHA uz bērniem paredzētā piena pulvera iepakojuma, jo tā sniedz pozitīvu informāciju mātēm, kuras nopietnu veselības problēmu dēļ nespēj savus bērnus barot ar krūti. Laikā, kad šīs sievietes pieņem lēmumu par to, kuru produktu iegādāties, ir svarīgi sniegt viņām pozitīvu informāciju. Mēs šādā veidā nemazināsim barošanas ar krūts nozīmi bērna attīstībā, jo visas mātes par to pilnīgi informē pediatrs.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”, jo vienprātīgi pieņemtajā rezolūcijā ir pausts uzskats, ka projekts Komisijas regulai par atļauju piešķiršanu un atļaujas piešķiršanas atteikumu konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz bērnu attīstību un veselību, neatbilst Regulas (EK) Nr. 1924/2006 mērķim un saturam, un pausti iebildumi pret šā Komisijas regulas projekta pieņemšanu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Dokozaheksaēnskābe, kas ir pazīstama kā DHA, ir mātes piena sastāvā esoša viela, un daudzi zinātniski pētījumi ir apliecinājuši, ka tai ir labvēlīga ietekme uz jaundzimušu bērnu redzes attīstību. Es uzskatu, ka konkrēta informācija par produktiem, kas ir bagātināti ar šo vielu, piemēram, mākslīgo pienu, ļaus patērētājiem iepērkoties veikt uz labāku informāciju pamatotu izvēli.

Es neuzskatu par pamatotām to cilvēku bažas, kuri norāda, ka šī bagātinātāja reklamēšanas rezultātā mātes pārtrauks barošanu ar krūti, dodot priekšroku šādam produktam. Mātes piena sastāvā ir elementi un aktīvās vielas, kas zīdaiņiem ir svarīgas un neaizvietojamas, bet diemžēl visas sievietes nevar barot bērnus ar krūti.

Tāpēc es balsoju pret šo rezolūciju, jo, liedzot pieeju pienācīgai informācijai, mēs mātēm, kuras, nespējot barot bērnus ar krūti, ir spiestas izmantot šos produktus, atņemam vēl vienu palīglīdzekli.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo rezolūciju, jo uzskatu, ka veselīguma norādes saistībā ar DHA nav zinātniski pamatotas, un esmu pārliecināta, ka nav pieļaujama patērētāju maldināšana.

  Hannu Takkula (ALDE), rakstiski. – (FI) Nav apšaubāms, ka mātes piens ir labākais uzturs jaundzimušiem bērniem. Tomēr ne visas mātes spēj barot bērnus ar krūti, piemēram, ar veselību saistītu iemeslu dēļ. Tāpēc ir vajadzīgi piena maisījumi. Šādā gadījumā, protams, ir jācer, ka sastāva ziņā aizvietotājs ir pēc iespējas līdzīgāks mātes pienam.

Šajā rezolūcijas priekšlikumā ir apšaubīta vielas, kas zināma kā DHA, nozīme bērnu attīstībā. DHA uzdevums ir aizvietot mātes piena sastāvā esošās taukskābes, kuras, kā atklāts, palīdz attīstīties bērna redzei un kuras vismaz atsevišķi ražotāji ir pievienojuši saviem produktiem. Šī ierosinājuma mērķis jo īpaši bija novērst patērētāju informēšanu par DHA, piemēram, sniedzot informāciju uz produkta etiķetes.

Lai gan kopumā es vēlētos mudināt ievērot piesardzīgu pieeju, izmantojot dažādus mārketinga materiālus, es uzskatu, ka tagad, pēc daudzu zinātnisko pārbaužu veikšanas, ir jāspēj atbilstīgi informēt patērētājus. Politiķiem arī būtu jāuzticas drošības iestāžu lēmumiem. Šajā gadījumā Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde (EFSA), atsaucoties uz zinātniskiem avotiem, ir norādījusi, ka produkts ir nekaitīgs. Šo iemeslu dēļ es balsoju pret priekšlikumu rezolūcijai, kuras nosaukums ir „Atļauju piešķiršana un atļaujas piešķiršanas atteikums konkrētām veselīguma norādēm uz pārtikas produktiem, kuras attiecas uz bērnu attīstību un veselību”.

  Derek Vaughan (S&D), rakstiski. – Ņemot vērā, ka Pasaules Veselības organizācija norāda, ka „nav drošu pierādījumu, lai varētu sacīt, ka DHA pievienošana zīdaiņiem paredzētajos piena maisījumos nodrošinās nozīmīgu pozitīvu klīnisku ietekmi”, es izvēlējos balsot pret to, lai ļautu uzņēmumiem izmantot nepamatotas norādes par DHA labvēlīgo ietekmi uz veselību. Pastāv draudi, ka šādi iespējami maldinoši apgalvojumi varētu palielināt bērnu barošanā izmantoto piena maisījumu apjomu, tādējādi bērni neuzņemtu svarīgas uzturvielas, piemēram, DHA, kas ir dabīga mātes piena sastāvā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Eiropas Parlaments šodien noraidīja Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas iesniegto rezolūcijas priekšlikumu, kurā ir pausts aicinājums veikt plašāku izpēti pirms apgalvojuma, ka dokozaheksaēnskābe (DHA) ir viela, kas labvēlīgi ietekmē zīdaiņus.

Es paužu nožēlu par to, ka rezolūcija tika noraidīta, neveicot visas vajadzīgās zinātniskās pārbaudes, lai gan pierādījumu sistemātiskajā pārskatā par DHA un zīdaiņu neiroloģisko attīstību, ko Cochrane Library publicēja 2008. gadā, tika secināts, ka nav pierādījumu, ka jaundzimušo barošana ar piena maisījumiem, kas bagātināti ar DHA un citām līdzīgām garo ķēžu taukskābēm, uzlabotu redzi, izzināšanas spējas vai fizisko augšanu.

Neraugoties uz šaubām, ko pauda Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komiteja, Parlamenta deputātu vairākums de facto sniedza atļauju Eiropas Pārtikas drošības aģentūrai paziņot, ka „dokozaheksaēnskābes lietošana veicina normālu redzes attīstību zīdaiņiem vecumā līdz 12 mēnešiem”. Tomēr jo īpaši pretrunīgi vērtēto zāļu Mediator gadījumam būtu jāmudina Eiropas iestādes ievērot nedaudz lielāku piesardzību.

Ziņojums: Kader Arif (A7-0070/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, saskaroties ar aizvien lielāku pasaules globalizāciju, Eiropas Savienībai kopumā ir jāizvēlas produktīvas ieguldījumu iespējas, un es piekrītu šajā ziņojumā paustajai nostājai, ka Komisijai un Padomei būtu jāuzsāk sarunas, lai sāktu ieguldījumu veikšanu trešajās valstīs, piemēram, Kanādā, Indijā un Ķīnā. Ņemot to vērā, es uzskatu, ka ir svarīgi, lai Parlaments nodrošinātu atbildīgu Eiropas ieguldītāju darbību ārvalstīs, tajā pašā laikā aizsargājot Eiropas Savienības tiesības regulēt atbilstīgi mūsu sabiedrības interesēm.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Turpmākajai Eiropas politikai ir jāveicina ilgtspējīgi, vidi saudzējoši ieguldījumi, jo īpaši ieguves rūpniecības jomā, kā arī ieguldījumi, kas veicina piemērotus darba apstākļus uzņēmumos, kuros tiek veikti starptautiski ieguldījumi. Es uzskatu, ka katrs ieguldījumu nolīgums būtu jāpapildina ar sociālās un vides jomas normām — neatkarīgi no tā, vai Eiropas Savienība sarunās apspriež nodaļu par ieguldījumiem kā daļu no brīvās tirdzniecības nolīguma vai sarunas notiek par atsevišķu ieguldījumu nolīgumu.

Ar Eiropas politiku ir jāaizsargā bioloģiskā daudzveidība, jāatbalsta tehnoloģiju pārnese un infrastruktūru uzlabošana. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir vajadzīga saskanīga ieguldījumu politika, ar kuru sekmē ekonomikas izaugsmi, ilgtspējīgu attīstību un nodarbinātību.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Lisabonas līgumā ir noteikta ekskluzīva Eiropas Savienības kompetence tiešo ārvalstu ieguldījumu (TĀI) jomā. Šai attīstībai ir būtiskas sekas, un tā rada divkāršu izaicinājumu gan attiecībā uz vairāk nekā 1200 divpusējo ieguldījumu nolīgumu (DIN), ko dalībvalstis jau ir noslēgušas, pārvaldību, gan tādas Eiropas ieguldījumu politikas noteikšanu, kas atbilstu ieguldītāju un saņēmējvalstu iecerēm, tajā pašā laikā ievērojot Eiropas Savienības ārējās darbības mērķus. Noslēdzot DIN, mērķis ir nodrošināt tiesisku un finansiālu aizsardzību ieguldītājiem no attīstītajām valstīm. Es piekrītu, ka, izstrādājot turpmāko Eiropas Savienības investīciju politiku, ieguldītāju aizsardzībai joprojām ir jābūt svarīgākajai prioritātei. Turpmākajai Eiropas Savienības ieguldījumu politikai ir jāsekmē arī ilgtspējīgi, vidi saudzējoši ieguldījumi (jo īpaši ieguves rūpniecības jomā), kā arī ieguldījumi, kas veicina darba apstākļu kvalitāti uzņēmumos, uz ko attiecas ieguldījumi. Tāpēc Eiropas Savienībai vajadzētu sekmēt nesen atjaunoto Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pamatnostādņu izmantošanu attiecībā uz starptautisko uzņēmumu atbildīgas darbības veicināšanu.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu. Mēs visi zinām, ka saskaņā ar Lisabonas līgumu ārvalstu ieguldījumi ir ekskluzīva Eiropas Savienības kompetence. Balsoties uz šīm jaunajām pilnvarām, gan Komisija, gan dalībvalstis kopā ar Parlamentu var izstrādāt politiku kvalitatīvu ieguldījumu veicināšanai, kas labvēlīgi ietekmētu ekonomikas izaugsmi un nodarbinātību. Pašsaprotami, ka krīzes rezultātā samazinājās ārvalstu tiešo ieguldījumu apjoms, kas 2007. gadā bija sasniedzis EUR 1 500 miljardus. Es arī atbalstu ierosinājumu ieviest terminu „ES ieguldītājs” un uzskatu, ka visu Eiropas Savienības ieguldītāju aizsardzībai būtu jābūt ieguldījumu nolīgumu galvenajai prioritātei.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es piekrītu referenta viedoklim, ka ne visiem ieguldījumiem ir vajadzīga vienlīdz augsta līmeņa aizsardzība un ka, piemēram, īstermiņa spekulatīviem ieguldījumiem nepienākas tāda līmeņa aizsardzība kā ilgtermiņa ieguldījumiem. Attiecīgi turpmāko Eiropas nolīgumu darbības jomā ir jāiekļauj tikai tiešie ārvalstu ieguldījumi (TĀI). Tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu, kas attiecas uz vienu no jomām, kas ir nonākušas ekskluzīvā Eiropas Parlamenta kompetencē.

  Marielle De Sarnez (ALDE), rakstiski. – (FR) Parlaments vēlējās precizēt noteikumus, kas Eiropas Savienībai būs jāievieš, apspriežot turpmākos investīciju nolīgumus. Papildus ieguldītāju aizsardzībai Komisijai visos turpmākajos nolīgumos ir jāiekļauj īpašas klauzulas, ar kurām noteiktu trešās puses un Eiropas Savienības tiesības regulēt tehniskās jomas, kas ir saistītas ar valsts drošību, vidi, sabiedrības veselību, darba ņēmēju un patērētāju tiesībām un nozares politiku. Tas ir spēcīgs signāls Padomei un Komisijai īsi pirms ieguldījumu sarunu sākšanas ar tādām valstīm kā Kanāda, Indija un — drīzumā — Ķīna. Eiropas ieguldītājiem ārvalstīs ir jārīkojas atbildīgi, tajā pašā laikā aizsargājot Eiropas Savienības tiesības regulēt ieguldījumus sabiedrības interesēs.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka ierosinātā ieguldījumu politika atbildīs gan ieguldītāju, gan iesaistīto valstu iecerēm, veicinot Eiropas Savienības un tās uzņēmumu konkurētspēju. Saskaņota Eiropas starptautisko ieguldījumu politika varētu ievērojami ietekmēt darba vietu radīšanu ne tikai Eiropas Savienībā, bet arī jaunattīstības valstīs.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 206. un 207. pantu ārvalstu tiešie ieguldījumi ir ekskluzīva Eiropas Savienības kompetence. Papildus noslēgto divpusējo ieguldījumu nolīgumu pārvaldībai Eiropas Savienībai ir arī jāizstrādā politika turpmākajiem Eiropas ieguldījumiem, kas atbilst ieguldītāju un saņēmēju valstu iecerēm un tajā pašā laikā nodrošina atbilstību Eiropas Savienības ārējās darbības mērķiem. Ieguldītāju aizsardzībai arī turpmāk būtu jābūt galvenajai ieguldījumu nolīgumu prioritātei. Tomēr Komisija ir aicināta iesniegt skaidru to ieguldījumu definīciju, kas būtu aizsargājami. Turpmākie nolīgumi ir jāpamato uz dalībvalstu labāko praksi un tajos vajadzētu ņemt vērā mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzības.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir izskatītas ar turpmāko Eiropas starptautisko ieguldījumu politiku saistītās problēmas. Kopš Eiropas Savienības izveidošanas dalībvalstis ir noslēgušas daudzus divpusējus ieguldījumu nolīgumus. Kopš 1959. gada ir noslēgti aptuveni 3000 šādu nolīgumu. Stājoties spēkā Līgumam par Eiropas Savienības darbību, šis jautājums ir nonācis ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, un pašlaik tas ietilpst turpmākās Eiropas ieguldījumu politikas sagatavošanas darbā un ir izsmeļoši jāapspriež. Šis ir ļoti svarīgs jautājums, jo mēs atrodamies pagrieziena punktā un saskaramies ar diviem izaicinājumiem: nodrošināt Eiropas Savienību ar vajadzīgajiem instrumentiem, lai uzņēmumiem ārvalstīs ļautu īstenot to ieguldījumu programmas, un tajā pašā laikā nodrošināt Eiropas vadošās pozīcijas saglabāšanu pasaules mēroga ieguldījumu vidē. Mēs dzīvojam laikā, kad uzņēmējdarbība ir ļoti agresīva, tāpēc mūsu partneru izvēles kritērijiem ir jābūt labi pārdomātiem. Tāpēc es piekrītu šī teksta sagatavotājam attiecībā uz Parlamenta prerogatīvu ievērošanu, kā arī attiecībā uz to, ka pārrunu procesi ir jāsāk savlaicīgi, lai novērstu nevajadzīgus kavējumus vai nopietnus traucējumus Eiropas Savienības attiecībās ar šīm valstīm.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Tiešais ārvalstu ieguldījums (TĀI) ir definēts kā „ilgtermiņa ieguldījums, kas veido vismaz 10 % no meitasuzņēmuma pamatkapitāla / akcijām un kas paredz vadības kontroli pār meitasuzņēmuma operācijām”. Stājoties spēkā Lisabonas līgumam, TĀI nonāca ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, un tās galvenie uzdevumi pašlaik ir spēkā esošo DIN pārvaldība un tādas Eiropas ieguldījumu politikas noteikšana, „kas atbilst ieguldītāju un saņēmējvalstu iecerēm”. Kopējās ieguldījumu politikas īstenošana tiek atbalstīta, pamatojoties ar šiem jaunajiem pienākumiem. Ir vismaz apšaubāmi, ka TĀI nodrošina plaši cildinātos ieguvumus „saņēmējvalstīm”. Tas jo īpaši attiecas uz situāciju, kad ieguldījumi tiek veikti Eiropas Savienības jurisdikcijas ietvaros, aizstāvot intereses, ko tā parasti atbalsta.

Portugāles piemērs ir īpaši laba ilustrācija. Lai gan ir tiesa, ka viena no nopietnajām problēmām, ar ko saskaras Portugāles ekonomika, ir pastāvīga ieguldījumu apjoma samazināšanās, kā to atspoguļo zemie ekonomikas izaugsmes rādītāji un pieaugošais bezdarbs, gadu gaitā Portugāles ekonomikā ir veikti lieli tiešie ārvalstu ieguldījumi. Tomēr realitāte ir tāda, ka aizvien lielāka Portugālē radīta kapitāla daļa tiek novirzīta uz ārvalstīm.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Eiropas Savienības Tiesas sniegtajā definīcijā TĀI nozīmē „ilgtermiņa ieguldījums, kas veido vismaz 10 % no meitasuzņēmuma pamatkapitāla / akcijām un kas ietver vadības kontroli pār meitasuzņēmuma operācijām”.

Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā TĀI nonāca Eiropas Savienības ekskluzīvā kompetencē, un tās svarīgākie uzdevumi ir jau noslēgto DIN pārvaldība un tādas Eiropas ieguldījumu politikas noteikšana, „kas atbilst ieguldītāju un saņēmējvalstu iecerēm”. Saistībā ar šiem jaunajiem pienākumiem referents atbalsta kopējas investīciju politikas īstenošanu.

Tomēr mūsu nostāja ir atšķirīga. Vairumā gadījumu ārvalstu tiešie ieguldījumi neatrisina to valstu attīstības problēmu, kuras tos saņem. Mēs visi labi zinām, ko dara starptautiskās korporācijas. Tās darbojas, kamēr tās iegūst milzīgu peļņu un dotācijas. Tad, līdzko parādās pirmās problēmu pazīmes, tās dodas prom, ignorējot radīto bezdarbu un attīstības šķēršļus. Diemžēl Portugālei šāda situācija ir ļoti pazīstama.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā Komisijai ir ekskluzīvas tiesības parakstīt un apspriest nolīgumus par ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem. Arif kunga ziņojums ir bruģēts ar labiem nodomiem, gluži tāpat kā ceļš uz elli. Viņš pievērš īpašu uzmanību valsts ieguldījumu fondu kaitējuma spējai, spekulatīviem ieguldījumu veidiem, kurus nedrīkst veicināt, jutīgo nozaru izslēgšanai, sociālajām un vides klauzulām, atbilstībai savstarpīguma principam, kā arī dalībvalstu regulēšanas pilnvarām — turpmākās Eiropas politikas centrā viņš vēlas redzēt visus šos jautājumus. Es domāju, ka viņam ir taisnība, jo īpaši attiecībā uz pēdējo jautājumu. Nekādā ziņā nav pieļaujams, ka ārvalstu ieguldītāju finanšu intereses gūst virsroku pār dalībvalstu pilnvarām pieņemt saistošus sociālos, vides un fiskālos standartus. Tieši tas bija ierosināts daudzpusējā nolīgumā par ieguldījumiem, ko Pasaules Tirdzniecības organizācija, par laimi, nepieņēma.

Tomēr Komisija atbalstīja šo ļaunprātību! Tāpēc ir maigi sacīt, ka man nav nekādas uzticības, ka šī iestāde aizsargās ziņojumā noteiktos principus, nodrošinās atbilstību šiem principiem vai to izpildi. Šodien piešķirt tai ekskluzīvas tiesības 27 dalībvalstu vārdā un to interesēs apspriest „divpusējus ieguldījumu nolīgumus” ir krimināla rīcība.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo ir jāizstrādā integrēta un saskaņota ieguldījumu politika, ar kuru veicina augstas kvalitātes ieguldījumus un sekmē ekonomikas progresu un ilgtspējīgu attīstību pasaulē. Es uzskatu, ka kopēja investīciju politika nodrošinās atbilstību ieguldītāju un attiecīgo valstu iecerēm, kā arī palīdzēs paaugstināt Eiropas Savienības un tās uzņēmumu konkurētspēju un palielinās nodarbinātību. Ieguldījumu risks parasti ir lielāks jaunattīstības un vismazāk attīstītajās valstīs. Stingra un efektīva ieguldītāju aizsardzība ieguldījumu līgumu formā ir būtisks faktors Eiropas ieguldītāju aizsardzībā un var uzlabot pārvaldību un radīt stabilu vidi. Lai ieguldījumu nolīgumi arī turpmāk sniegtu labumu šīm valstīm, tiem ir arī jāpamatojas uz ieguldītāju pienākumiem attiecībā uz cilvēktiesību un pretkorupcijas normu ievērošanu, jo tie ir daļa no plašākām Eiropas Savienības un jaunattīstības valstu partnerattiecībām, lai samazinātu nabadzību.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka mums ir jānodrošina vienlīdzīga attieksme pret visiem Eiropas Savienības ieguldītājiem un viņu ārējā konkurētspēja. Mums ir jānodrošina arī maksimāla Eiropas Savienības ietekme sarunās par ieguldījumiem. Tām ir jāietver visi ieguldījumu veidi. Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka ne pret vienu Eiropas Savienības ieguldītāju netiks vērsta sliktāka attieksme, nekā noteikts divpusējos ieguldījumu nolīgumos, kas noslēgti starp dalībvalstīm. Ieguldījumu liberalizācija un aizsardzība kļūst par svarīgu kopējās investīciju politikas instrumentu. Tomēr dalībvalstis turpinās piemērot politikas, kas atbalsta investīcijas, kuras papildinās kopējo starptautisko investīciju politiku un būs ar to savietojamas.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā ir pausts aicinājums labāk definēt ieguldītāju aizsardzības standartus, kā arī nodrošināt lielāku pārredzamību strīdu izšķiršanas sistēmā, tiesības iesniegt pārsūdzību par starptautisku šķīrējtiesnešu lēmumiem un iespēju apspriesties ar arodbiedrībām un pilsoniskās sabiedrības organizācijām. Līdz šim ieguldījumu nolīgumi bija tik ļoti vērsti uz ieguldītāju aizsardzību, ka uzņēmumi dažkārt varēja darboties jaunattīstības valstīs, neņemot vērā vides vai sociālos apsvērumus. Šāda attieksme vairs netiks pieļauta. Tāpēc ziņojumā ir pausts aicinājums nodrošināt, lai visu turpmāko nolīgumu centrā būtu jauni noteikumi un kolektīva sociālā atbildība. Pasaule ir mainījusies. Eiropas Savienība saņems aizvien lielākus ārvalstu ieguldījumus, un mēs nevaram iestāties par ieguldītāju aizsardzību, kaitējot vispārējām interesēm. Ziņojumā pausts aicinājums nodrošināt faktisku līdzsvaru starp valsts un privātajām interesēm. Tā mērķis ir efektīva Eiropas ieguldītāju aizsardzība pret nelikumīgām ekspropriācijām vai maldinošiem tiesību aktiem, kuru mērķis ir ieguldītāju izstumšana no konkrētiem tirgiem. Tajā arī nodrošināts, ka valsts iestādes vienmēr varēs regulēt sabiedrības interesēs. Es aicinu īstenot radikālas reformas attiecībā uz strīdu izšķiršanas mehānismu, kas līdz šim privātiem uzņēmumiem sniedza iespēju ar tiesas procesa palīdzību vērsties pret valstīm un dažkārt pret to sociālajiem un vides tiesību aktiem.

  Jean-Luc Mélenchon (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Kamēr dalībvalstis un to iedzīvotāji tiek aicināti savilkt jostas, šajā tekstā iedzīvotāji tiek mudināti nodrošināt ārvalstu privāto ieguldītāju intereses. Ziņojumā pat nav noteikts pienākums aizsargāt sabiedriskos pakalpojumus pret visiem privātajiem ieguldījumiem. Tajā ir ignorēti resursi, kas pieder visai cilvēcei, piemēram, ūdens. Es balsoju pret šī ziņojuma pieņemšanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Kā noteikts Līguma par Eiropas Savienības darbību (LESD) 206. un 207. pantā, tiešie ārvalstu ieguldījumi (TĀI) ietilpst ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē. Noslēgtie divpusējie ieguldījumu nolīgumi ir jāpārvalda, un Eiropas Savienībai ir jāizstrādā Eiropas politika turpmākajiem ieguldījumiem, kas atbilst ieguldītāju un saņēmējvalstu interesēm. Ir svarīgi aizsargāt ieguldītājus, bet Komisija tiek aicināta iesniegt skaidru definīciju attiecībā uz to, kādi ieguldījumi ir jāaizsargā. Turpmākie nolīgumi ir jāpamato uz dalībvalstu labāko praksi, un tajos būtu jāņem vērā arī mazo un vidējo uzņēmumu (MVU) vajadzības.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Kā es sapratu, šis ziņojums attiecas uz starptautisko ieguldījumu nolīgumiem. Šo līgumu galvenais mērķis ir palielināt ārvalstu ieguldītāju piekļuvi tirgiem un nodrošināt augsta līmeņa ieguldījumu un ieguldītāju aizsardzību pret to valstu valdību patvaļu, kuras saņem ieguldījumus. Pirms Lisabonas līguma stāšanās spēkā pastāvēja pienākumu dalījums, un atbilstīgi tam Komisija apsprieda ārvalstu tiešo ieguldījumu piekļuvi tirgum, kamēr dalībvalstis parakstīja ieguldījumu aizsardzības nolīgumus ar trešām valstīm. Pēc Lisabonas līguma stāšanās spēkā ārvalstu tiešie ieguldījumi ir nonākuši ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē un kļuvuši par neatņemamu Eiropas Savienības ārējās tirdzniecības politikas daļu. Ir pozitīvi vērtējams tas, ka šis ziņojums nosūta spēcīgu signālu Komisijai un Padomei, kuras sāks sarunas par ieguldījumiem ar tādām valstīm kā Kanāda, Indija un drīzumā Ķīna. Tāpēc ir svarīgi, lai Parlaments nodrošinātu atbildīgu Eiropas ieguldītāju darbību ārvalstīs, tajā pašā laikā aizsargājot Eiropas Savienības tiesības to regulēt sabiedrības interesēs.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo rezolūciju par starptautisko ieguldījumu politiku. Tā kā ārvalstu tiešās investīcijas tika nodotas ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē, ir jādara viss iespējamais, lai izstrādātu saskaņotu un integrētu investīciju politiku, kuras ietvaros ievēro cilvēktiesības un tiesiskuma principus. Kopējā investīciju politika veicinās augstas kvalitātes investīcijas, ilgtspējīgu ekonomikas, sociālo un videi draudzīgu attīstību, kā arī ekonomikas progresu pasaulē. Es uzskatu, ka šāda investīciju politika ļaus Eiropai saglabāt galveno vietu ārvalstu tiešo investīciju jomā, un tas palīdzēs atjaunot ekonomikas izaugsmi, palielināt uzņēmumu konkurētspēju un veicinās darba vietu radīšanu. Es uzskatu, ka Komisijai ir steidzamā kārtā jāizstrādā Eiropas Savienības ieguldījumu stratēģija, jo gan ārvalstu ieguldījumi Eiropas Savienībā, gan Eiropas Savienības ieguldījumi ārvalstīs labvēlīgi ietekmē izaugsmi un nodarbinātību Eiropas Savienībā un citās valstīs, tostarp jaunattīstības valstīs. Ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu augsta līmeņa ieguldītāju aizsardzību, kas ir stabilitātes un labas pārvaldības stūrakmens. Turklāt ir jānodrošina juridiskā noteiktība mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, radot labvēlīgus apstākļus to ieguldījumiem ārvalstu tirgos. Ieguldījumu nolīgumi ir jāslēdz, pilnībā nodrošinot atbildību pretkorupcijas standartiem un uzņemoties saistības ievērot cilvēktiesības.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 206. un 207. pantu tiešie ārvalstu ieguldījumi ietilpst ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē. Šai attīstībai ir ievērojama ietekme, un tā rada dubultu izaicinājumu gan attiecībā uz vairāk nekā 1200 jau noslēgto divpusējo ieguldījumu nolīgumu pārvaldīšanu, gan turpmākās Eiropas ieguldījumu politikas noteikšanu atbilstīgi ieguldītāju un saņēmējvalstu interesēm, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības ārējās darbības mērķus. Saskanīgai, stabilai un efektīvai ieguldījumu politikai ir vajadzīga skaidra TĀI definīcija, kā arī skaidra tās darbības un piemērošanas jomas definīcija. Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu un vēlētos uzsvērt Parlamenta aicinājumu Komisijai noteikt skaidras to ieguldījumu definīcijas, kas ir aizsargājami, tostarp gan attiecībā uz TĀI, gan portfeļa ieguldījumiem, nosakot, ka spekulatīvi ieguldījumi, kā noteikusi Komisija, nav jāaizsargā.

  Vincent Peillon (S&D), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju šo teicamo ziņojumu par Eiropas Savienības ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem, ko ir sagatavojis mans kolēģis un draugs Arif kungs. Šajā dokumentā, nosakot, kā formulēt turpmākos Eiropai saistošos starptautisko ieguldījumu aizsardzības nolīgumus, Parlaments nosaka divas, manuprāt, svarīgas prasības. Pirmā prasība paredz, ka visos šajos nolīgumos ir jāiekļauj klauzulas, kas Eiropas ieguldītājiem nosaka saistības īstenot atbildīgu darbību ekonomiskajos, sociālajos un vides jautājumos. Otrā prasība nosaka, ka visiem šiem nolīgumiem ir jāatstāj iespēja to valstu valdībām, kuras saņem investīcijas, pieņemt tiesību aktus sabiedrības interesēs. Agrāk atsevišķas privātu ieguldījumu aizsardzības klauzulas pieļāva iespēju trešo valstu pieņemtos tiesību aktus vides vai sociālajā jomā traktēt kā netiešu ekspropriāciju, kā rezultātā bija jāizmaksā kompensācijas. Mums ir jāpārtrauc šīs patvaļības. Tā kā šim Parlamentam pirmo reizi ir tiesības ietekmēt šos jautājumus, Arif kunga ziņojums ir raidījis brīdinājuma šāvienu Padomes un Komisijas virzienā, jo tās gatavojas sākt sarunas ar Indiju, Kanādu un drīzumā arī Ķīnu.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Saskaņā ar Līgumu par Eiropas Savienības darbību ārvalstu tiešās investīcijas ir ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē. Tas rada izaicinājumu, kas noteikti ir jāpārvar, jo īpaši attiecībā uz Eiropas investīciju politikas izstrādi, kas nodrošinās atbilstību Eiropas ieguldītāju un saņēmējvalstu iecerēm, tajā pašā laikā ievērojot Eiropas Savienības ārējās darbības mērķus.

Daudzajiem Eiropas Savienības parakstītajiem ieguldījumu nolīgumiem, neraugoties uz to, vai tie ir daudzpusēji vai divpusēji nolīgumi, ir jānodrošina ieguldītāju aizsardzība visās atbilstīgajās nozarēs. Turpmākajai Eiropas Savienības politikai būtu jāveicina ilgtspējīgi un vidi saudzējošo ieguldījumi, ar kuriem uzlabo darba apstākļus uzņēmumos, uz ko attiecas ārvalstu ieguldījumi. Katrs ieguldījumu nolīgums jāpapildina ar sociālās un vides jomas normām papildu garantiju veidā.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es atturējos no dalības balsojumā. Saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 206. un 207. pantu ārvalstu tiešie ieguldījumi atrodas ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē. Šai attīstībai ir ievērojama ietekme, un tā rada dubultu izaicinājumu gan attiecībā uz vairāk nekā 1200 dalībvalstu jau noslēgto divpusējo ieguldījumu nolīgumu (DIN) pārvaldību, gan Eiropas turpmākās ieguldījumu politikas noteikšanu atbilstīgi ieguldītāju un saņēmējvalstu interesēm, vienlaikus ievērojot Eiropas Savienības ārējās darbības mērķus. Šīs kopējā tirdzniecības politikā ietvertās turpmākās politikas noteikšana vispirms jāsāk ar līdzšinējās ieguldījumu politikas analīzi.

  Nikolaos Salavrakos (EFD), rakstiski. – (EL) Šis ir svarīgs laiks, kurā Eiropas Savienība tiek aicināta risināt ekonomikas un sociālo krīzi. Šajā posmā Eiropas Savienībai ir jākoncentrē tās enerģija uz izaugsmes veicināšanu, investīciju piesaisti un darba vietu radīšanu. Lisabonas līgumā noteiktā Eiropas Savienības pilnvaru paplašināšana, iekļaujot tajā tiešos ārvalstu ieguldījumus, mums šajā jomā ļaus likt pamatus vienotai Eiropas politikai. Mums ir jānodrošina Eiropas uzņēmumiem instrumenti drošu un kvalitatīvu ieguldījumu veikšanai ārvalstīs. Mūsu uzņēmumu aizsardzībai ārvalstīs ir jābūt mūsu prioritātei. Tā kā Eiropas Savienība ir „atvērtākais” tirgus pasaulē, mums ir jāpieņem regulējums, lai aizsargātu mūsu uzņēmumus un attiecīgos apstākļus, kas nodrošinās līdzsvaru attiecībās ar mūsu svarīgākajiem tirdzniecības partneriem, lai Eiropas uzņēmumi varētu darboties līdzīgos konkurences apstākļos. Es balsoju par šī konkrētā ziņojuma pieņemšanu, jo uzskatu, ka tas ir solis pareizajā virzienā, lai sasniegtu tā galīgo mērķi.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) Ar Lisabonas līgumu kopējās tirdzniecības politikas jomā ir ieviestas pārmaiņas ar tālejošām sekām. Pirmkārt, atbilstīgi Līguma noteikumiem kopējā tirdzniecības politika ir paplašināta, cita starpā iekļaujot tajā ar ārvalstu tiešajiem ieguldījumiem saistītos jautājumus. Otrkārt, ir mainījusies lēmumu pieņemšanas procedūra — tagad Padome pieņem lēmumus ar kvalificētu balsu vairākumu, bet Parlaments ir ieguvis tiesības piedalīties koplēmuma procedūrā. Tas nozīmē, ka mūsu Parlamenta piekrišana būs vajadzīga gan tirdzniecības nolīgumu ratifikācijas gadījumā, gan ieguldījumu jautājumos (saistībā ar tiešajiem ārvalstu ieguldījumiem).

Eiropas Savienībai tās kopējās tirdzniecības politikas ietvaros ir jāizstrādā Eiropas ieguldījumu politika, kas nodrošina atbilstību ieguldītāju un saņēmējvalstu iecerēm. Ieguldījumu politikas ietvaros ir jāņem vērā arī Eiropas Savienības ārpolitikas prioritātes. Šajā kontekstā pastāv arī jautājums par reglamentāciju starptautiskajā līmenī, jo īpaši attiecībā uz sarunām Pasaules Tirdzniecības organizācijā. Jaunās pilnvaras, kas Eiropas Savienībai ir piešķirtas ar Lisabonas līgumu, netieši ietekmē arī Eiropas Parlamenta kompetenci, lēmumu pieņemšanas procesā ārvalstu tiešo ieguldījumu jomā nostādot to vienādā līmenī ar Padomi.

Jaunajai saskaņotajai un integrētajai Eiropas Savienības ieguldījumu politikai būtu jāsekmē ekonomikas progress un attīstība pasaulē. Eiropas Savienībai kā vienam no svarīgākajiem ekonomiskajiem blokiem ir spēcīga pozīcija sarunās, kas, pateicoties kopējai politikai tiešo ieguldījumu jomā, var veicināt Eiropas Savienības un tās uzņēmumu izaugsmi un palielināt nodarbinātību.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es uzskatu, ka Eiropas Savienības tiesības uz regulējumu sabiedrības interesēs ir jāaizsargā un ka mums ir jānodrošina atbildīga Eiropas uzņēmumu darbība ārpus Eiropas Savienības, tāpēc es atbalstīju šo ziņojumu.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Saskaņā ar Lisabonas līgumu ārvalstu tiešās investīcijas ir nonākušas ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē. Tas nosaka divkāršu uzdevumu: pirmkārt, saistībā ar jau noslēgto divpusējo ieguldījumu nolīgumu pārvaldību un, otrkārt, saistībā ar tādas Eiropas ieguldījumu politikas noteikšanu, kas atbilstu ieguldītāju un saņēmējvalstu iecerēm, kā arī Eiropas Savienības interesēm. Ir svarīga integrēta un saskaņota politika, ar ko veicina augstas kvalitātes ieguldījumus un sekmē ekonomikas progresu un ilgtspējīgu attīstību pasaulē. Šajā nolūkā mums ir jāstrādā, lai noteiktu skaidru aizsargājamo ieguldījumu definīciju, izņemot spekulatīvus ieguldījumus, kas nav jāaizsargā. Būtu lietderīgi ieviest terminu „ES ieguldītājs”, un būtu ieteicams noteikt izsmeļošu definīciju terminam „ārvalstu ieguldītājs”. Nosakot labāko praksi dalībvalstu pieredzē un ievērojot tādus pamatstandartus kā nediskriminācija, taisnīga un vienlīdzīga attieksme, kā arī aizsardzība pret tiešu un netiešu ekspropriāciju, mūsu rīcībā šajā jautājumā būs saskaņotas Eiropas politikas pamati. Šie pasākumi un atbildības dalīšanas definīcija starp Eiropas Savienību un dalībvalstīm sekmēs labvēlīgu apstākļu radīšanu mazo un vidējo uzņēmumu ieguldījumiem ārvalstīs.

  Niki Tzavela (EFD), rakstiski. – (EL) Ziņojuma prioritāte ir visu Eiropas Savienības ieguldītāju aizsardzība. Tajā arī uzsvērts fakts, ka jaunajiem Eiropas Savienības atbalstītajiem ieguldījumiem ir jābūt dzīvotspējīgiem un videi draudzīgiem un jāsekmē augsti darba apstākļu standarti. Visbeidzot, tajā ir minēts to valstu saraksts, kuras būs priviliģētas partneres. Es uzskatu, ka viss minētais palīdzēs Eiropas Savienībā izveidot spēcīgu starptautisko ieguldījumu politiku. Tāpēc es balsoju par Arif kunga sagatavoto ziņojumu.

  Dominique Vlasto (PPE), rakstiski. – (FR) Saskaņā ar Lisabonas līgumu ārvalstu tiešās investīcijas ir nonākušas ekskluzīvā Eiropas Savienības kompetencē. Es ar entuziasmu vēlējos atbalstīt šo ziņojumu, kurā ir izklāstīta jaunā starptautiskā ieguldījumu politika un nostiprināta Eiropas Savienības kā lielākās tiešo ārvalstu ieguldījumu saņēmējas pozīcija. Šis ziņojums sniedz spēcīgu vēstījumu: Eiropai ieguldījumu jomā nākotnē ir jābūt vadošajā pozīcijā. Jaunu ekonomiku rašanās ir radījusi traucējumu līdzsvarā starp valstīm un to spējām veikt ieguldījumus. Eiropas uzņēmumiem ir jāatrod sava vieta jaunajos tirgos, un Eiropas Savienībai ir jāatbalsta to izaugsme, nodrošinot tiem juridisko noteiktību un nostiprinot to integrāciju pasaules ekonomikā. Tiešie ārvalstu ieguldījumi ir būtiska Eiropas valstu darbības daļa, tomēr vai šie ieguldījumi vienmēr ir izaugsmes virzītājspēks? Es tā nedomāju. Tiešie ārvalstu ieguldījumi ir efektīvi tikai tādā gadījumā, ja tos regulē atbilstīgas politikas, ar kurām paredz skaidrus noteikumus. Ziņojums tādā veidā garantē tiesisko un finanšu vidi uzņēmumiem, jo īpaši mūsu mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, kuri kā izaugsmes un darba vietu atbalstītāji ir svarīgi mūsu ekonomikas struktūrai. Mums ir jābūt modriem, lai mēs šos uzņēmumus neatstātu ārvalstu ieguldītāju agresīvās darbības žēlastības ziņā.

Ziņojums: Cătălin Sorin Ivan (A7-0050/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es atbalstu šo ziņojumu Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas iesniegto priekšlikumu dēļ par labāku pirmsiestāšanās līdzekļu pārraudzību, ņemot vērā 2009. gada pieredzi, Eiropas Savienības globālo partnerattiecību ietvaros pret tabaku vērsto pasākumu dēļ, kā arī citu preču izvešanas un ievešanas Eiropā dēļ, kas rada nodokļu maksātāju līdzekļu tēriņus un liedz Eiropas Savienības budžetam līdzekļus un darbības šīs problēmas risināšanai. Visbeidzot — visu gadu, ne tikai debašu laikā par gada ziņojumu, būs svarīgi pārraudzīt Eiropas biroja krāpšanas apkarošanai (OLAF) darbu.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā ir pausts aicinājums veikt pasākumus un nodrošināt līdzekļus, lai garantētu, ka Eiropas Savienības resursi netiek izmantoti korumpētām darbībām, un nodrošinātu universālu Eiropas Savienības līdzekļu saņēmēju pārredzamību. Eiropas Savienības nodokļu maksātāju nauda ir jāizmanto pienācīgā un efektīvā veidā. Dalībvalstu rīcībā ir jābūt efektīviem kontroles mehānismiem un atbilstīgai veiktspējai krāpšanas noteikšanā. Visa pārkāpumu rezultātā samaksātā nauda ir jāatgriež Eiropas Savienības budžetā.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es pilnībā atbalstīju mūsu kolēģa iesniegto ziņojumu un priekšlikumus. Neņemot vērā kritiku un nenoteiktību Komisijas novērtējumā, es atbalstu referenta domu, ka secinājumus par situāciju Eiropas Savienības finanšu interešu jomā un krāpšanas apkarošanas rezultātiem var pieņemt tikai tad, ja mēs iekļaujam datus no Eiropas Savienības Revīzijas palātas 2009. gada pārskata un OLAF ziņojuma.

  Sergio Berlato (PPE), rakstiski. – (IT) Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pants Eiropas Komisijai un dalībvalstīm paredz pienākumu aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses un apkarot krāpšanu jomās, kurās tām ir dalīta atbildība.

Es uzskatu, ka kopumā Eiropas Komisijas ziņojums ar nosaukumu „Kopienas finanšu interešu aizsardzība — Krāpšanas apkarošana — 2009. gada pārskats” nenodrošina informāciju par pārkāpumu un krāpšanas novērtēto līmeni atsevišķi katrā dalībvalstī, bet galvenā uzmanība tajā pievērsta ziņošanas līmenim. Manuprāt, rezultātus nedrīkst uzskatīt par empīrisku pierādījumu krāpšanas un pārkāpumu līmenim tieši tāpēc, ka no tiem nav iespējams iegūt vispusīgu ieskatu par faktisko situāciju attiecībā uz krāpšanu un pārkāpumiem dalībvalstīs.

Tāpēc es piekrītu referentam, kurš uzskata, ka vispareizāk būtu secinājumus par situāciju Eiropas Savienības finanšu aizsardzības un krāpšanas apkarošanas jomā balstīt uz Revīzijas palātas gada pārskatu par budžeta izpildi, kas ir visuzticamākais informācijas avots, bet Komisijas un OLAF pārskati galvenokārt sniedz informāciju par atsevišķiem gadījumiem.

  Izaskun Bilbao Barandica (ALDE), rakstiski. – (ES) Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pants Eiropas Komisijai un dalībvalstīm paredz pienākumu aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses un apkarot krāpšanu. Komisijai ir jāturpina darbs, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda savu ziņošanas pienākumu, un lai sniegtu ticamus un salīdzināmus datus, kā arī nošķirtu pārkāpumus un krāpšanu.

Minētie pasākumi Eiropas iestādēm ļaus rīkoties. Tomēr tas būs iespējams tikai tad, ja informācija būs pārredzama. Tādā gadījumā mēs varēsim atbilstīgi izmantot Eiropas Savienības līdzekļus, iegūstot Eiropas iedzīvotāju uzticību.

  Vasilica Viorica Dăncilă (S&D), rakstiski. – (RO) Ņemot vērā krāpšanas gadījumu īpatsvaru kopējā pārkāpumu skaitā pašu resursu jomā Austrijā, Igaunijā, Itālijā, Rumānijā un Slovākijā, kur krāpšanas gadījumi ir vairāk nekā puse no šajās valstīs konstatēto pārkāpumu kopējā skaita, nerunājot par trūkumiem dalībvalstu muitas uzraudzībā, es uzskatu, ka muitu uzraudzības sistēmas ir jānostiprina.

Tajā pašā laikā Eiropas Komisijai ir jāveic savs pienākums, lai nodrošinātu, ka dalībvalstis pilda savus ziņošanas pienākumus un sniedz ticamus un salīdzināmus datus par krāpšanas un pārkāpumu līmeni.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Atbilstīgi referenta ļoti piemērotajai definīcijai krāpšana „ir apzinātas ļaundarības piemērs un noziedzīgs nodarījums” un pārkāpums „ir noteikumu neievērošana”. Šis ir noteicošais regulējums, kura ietvaros mums nevajadzētu pieļaut iecietīgu attieksmi pret krāpšanu un, kā referents norādīja attiecībā uz 2008. gada ziņojumu, par savu mērķi noteikt nulles finanšu pārkāpumu līmeni Eiropas Savienībā. Kā es norādīju jautājumā pagājušā gada beigās, pēc Financial Times veiktās izmeklēšanas ir radušās nopietnas bažas par Kohēzijas fonda mērķi un efektivitāti. Šīs šaubas nevar vienkārši aprobežoties ar to paušanu laikrakstā.

Tajā pašā laikā šis ziņojums arī „pauž nožēlu par to, ka joprojām lielas ES līdzekļu summas tiek nepareizi izmantotas, un aicina Komisiju attiecīgi rīkoties, lai šos līdzekļu ātri atgūtu”. Šī nepareizā Eiropas Savienības līdzekļu izmantošana rada vajadzību pēc labākas pārvaldības, kā arī līdzekļu izlietošanas veida pārraudzību. Ir jāparedz arī efektīva soda piemērošana dalībvalstīm, kuras nenodrošina pareizu tām piešķirto līdzekļu izmantojumu. Tas ir vienīgais veids, kā mēs varam tuvoties nulles līmeņa krāpniecības mērķim Eiropas Savienībā.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Šis rezolūcijas priekšlikums attiecas uz Komisijas ziņojumu Parlamentam un Padomei par Kopienu finanšu interešu aizsardzību — Krāpšanas apkarošanu — 2009. gada pārskatu (COM(2010)382), un tas ir saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantu, kas Eiropas Komisijai un dalībvalstīm paredz pienākumu aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses, un 2. pantu, kas nosaka, ka Komisija katru gadu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz detalizētu gada pārskatu. Neraugoties uz uzlabojumiem pēdējo gadu laikā, ir svarīgi, lai turpinātos darbs jebkādas krāpšanas novēršanai pat tad, ja krāpšanu apkaro arī dalībvalstu iestādes. Es atbalstu referenta iesniegtos priekšlikumus, kas būtu jāpapildina ar debašu laikā sniegtajiem ieteikumiem, jo īpaši vajadzību precizēt terminus „krāpšana” un „pārkāpumi”, jo tās ir apzinātas darbības, kas kaitē Eiropas Savienības interesēm. Būtu jābūt labākai pārkāpumu pārvaldības sistēmai. Es ceru, ka, iekļaujot sniegtos ieteikumus, pārskats par 2010. gadu būs labāks nekā par 2009. gadu.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā sniegts statistisks kopsavilkums par dalībvalstu ziņotajiem pārkāpumiem dažādās jomās, tostarp lauksaimniecības politikas, kohēzijas politikas, pirmspievienošanās fondu un Eiropas Savienības tradicionālo pašu līdzekļu atgūšanas jomā. Minētajās jomās dažādās dalībvalstīs 2009. gada laikā tika konstatēti neskaitāmi pārkāpumi. Daudzi no šiem pārkāpumiem ir noteikti un paziņoti ar nokavēšanos, apdraudot sabiedrisko līdzekļu aizsardzību un atbilstīgu izmantojumu. Mēs atbalstām referenta pausto kritiku un novērojumus saistībā ar vajadzību īstenot efektīvu atgūšanas sistēmu.

Runājot atklāti, pašlaik atgūšanas līmenis ir zems. Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka dažādu iemeslu, jo īpaši efektivitātes, dēļ krāpšanas un korupcijas apkarošanai būtu jānotiek līmenī, kas ir pēc iespējas tuvāks vietai, kur šīs parādības notiek. Tāpēc visās dalībvalstīs ir jāpastiprina krāpšanas un korupcijas apkarošana, jo kopēji tiesību akti Eiropas Savienības līmenī vien nav panaceja pret šo parādību.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums attiecas uz Eiropas Savienības finanšu interesēm, un tajā ir sniegts statistisks kopsavilkums par dalībvalstu ziņotajiem pārkāpumiem dažādās jomās, tostarp lauksaimniecības politikas, kohēzijas politikas, pirmspievienošanās fondu un Eiropas Savienības tradicionālo pašu resursu atgūšanas jomā.

Minētajās jomās dažādās dalībvalstīs 2009. gada laikā tika konstatēti neskaitāmi pārkāpumi. Daudzi no šiem pārkāpumiem ir noteikti un paziņoti ar nokavēšanos, apdraudot nodokļu maksātāju līdzekļu aizsardzību un atbilstīgu izmantojumu.

Mēs atbalstām referenta pausto kritiku un novērojumus saistībā ar vajadzību īstenot efektīvu atgūšanas sistēmu. Pašlaik vispārējais atgūšanas līmenis ir tālu no vēlamā.

Tomēr mēs vēlētos uzsvērt, ka svarīgāka par kopējiem korupcijas un krāpšanas apkarošanas tiesību aktiem Eiropas Savienības līmenī ir prasība, lai visas dalībvalstis praksē īstenotu cīņu pret krāpšanu un korupciju.

Jebkurā gadījumā mēs vēlētos brīdināt nejaukt kontroli ar pārmērīgu birokrātiju, kas nelabvēlīgi ietekmē to dalībnieku tiesības, kuri vēlas saņemt atbalstu, īpaši mazās sociālās organizācijas, kā arī mazos un vidējos uzņēmumus (MVU).

  Lorenzo Fontana (EFD), rakstiski. – (IT) Es atzinīgi vērtēju referenta paveikto darbu. Krāpnieciskus pārkāpumus Eiropas Savienībā atklāj darba, tostarp OLAF pārskata, rezultātā. Tomēr Komisijas darbs nav izsmeļošs, jo tas neietver informāciju par atsevišķu valstu krāpniecību, kā to uzsver referents. Tāpēc es balsoju par šo priekšlikumu.

  Ian Hudghton (Verts/ALE), rakstiski. – Krāpšana Eiropas Savienībā rada triecienu sistēmas vienotībai. Ir svarīgi, lai Eiropas Savienība un tās dalībvalstis turpinātu svarīgo darbu šajā jomā, un es varēju atbalstīt šo ziņojumu.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es atbalstīju šo ziņojumu, jo dalībvalstīm, apkarojot krāpšanu, vispirms ir jārīkojas kā nodokļu maksātāju naudas aizsargātājām. Mums ir jānostiprina izmantotā ziņošanas metodoloģija un veiktspēja krāpšanas noteikšanā dalībvalstīs. Komisijas „Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība — Krāpšanas apkarošana — 2009. gada pārskats” nenodrošina informāciju par pārkāpumu un krāpšanas novērtēto līmeni atsevišķi katrā dalībvalstī, tāpēc nav iespējams gūt pārskatu par pārkāpumu un krāpšanas faktisko līmeni dalībvalstīs, noteikt sankcijas tām dalībvalstīm, kurās šis līmenis ir visaugstākais. Komisijas pārskatā krāpšana nav apskatīta detalizētā veidā, un pārkāpumi aplūkoti ļoti vispārīgi. Diemžēl joprojām lielas Eiropas Savienības līdzekļu summas tiek nepareizi izlietotas, tāpēc Komisijai ir attiecīgi jārīkojas, lai šos līdzekļus ātri atgūtu. Kļūdas nav pieļaujamas, un Komisijai sadarbībā ar dalībvalstīm ir jāsagatavo atbilstīgs ziņojums saskaņā ar Līgumu, lai sniegtu Parlamentam pamatotu apliecinājumu tam, ka šis mērķis ir sasniegts un ka krāpšanas apkarošana notiek pienācīgā veidā.

  Petru Constantin Luhan (PPE), rakstiski. – (RO) Šis ziņojums sniedz statistisku kopsavilkumu par dalībvalstu ziņotajiem pārkāpumiem jomās, kurās tās atbild par budžeta izpildi (lauksaimniecības politika, kohēzijas politika un pirmspievienošanās fondi, t. i., apmēram 80 % no budžeta) un par Eiropas Savienības tradicionālo pašu resursu iekasēšanu. Es uzskatu, ka Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība un krāpšanas apkarošana ir īpaši svarīgas jomas, un atbildība par tām ir gan Eiropas Savienības, gan dalībvalstu kompetences jomā. Ziņojumā arī sniegts pārkāpumu novērtējums Komisijas tieši pārvaldīto izdevumu jomā un vispārējs pārskats par Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) operatīvo darbību.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es atbalstīju šo ziņojumu, kurā pausta stingra Komisijas kritika par nepietiekamas informācijas nodrošināšanu attiecībā uz krāpšanu un pārkāpumiem. Tas tiek uzskatīts par dalībvalstu slikti veiktas ziņošanas sekām. Krāpšanas gadījumu līmenis Francijā un Spānijā, piemēram, tiek uzskatīts par „aizdomīgi zemu”. Nākotnē mēs vēlamies skaidru dalījumu starp pārkāpumiem un krāpšanu, ņemot vērā, ka krāpšana ir noziedzīgs nodarījums, bet pārkāpums ir noteikumu neievērošana. Ziņojumā arī aicināts sadalīt pārkāpumu un krāpšanas novērtēto līmeni atbilstīgi dalībvalstīm, lai atsevišķām valstīm varētu piemērot sankcijas. Rezolūcijā norādīts, ka lielas Eiropas Savienības finansējuma summas vēl aizvien tiek izlietotas nepareizi, un aicina Komisiju attiecīgi rīkoties, lai šos līdzekļus ātri atgūtu, jo īpaši Itālijā. Lauksaimniecībā un kohēzijas politikas jomā līdzekļu atgūšanas līmenis attiecībā uz ievērojamām summām ir „katastrofāls”.

  Jiří Maštálka (GUE/NGL), rakstiski. – (CS) Es piekrītu referenta viedoklim, ka Komisija savā ziņojumā par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu saistībā ar Eiropas Savienības līdzekļu pārvaldību nav nodrošinājusi ļoti vajadzīgu informāciju pat attiecībā uz pārkāpumu un krāpšanas novērtēto līmeni atsevišķi katrā dalībvalstī. Ņemot vērā situāciju, ko bez pārspīlējumiem var apzīmēt kā gigantisku korupcijas līmeni atsevišķās dalībvalstīs, tostarp Čehijas Republikā, tas ir ļoti būtisks trūkumus. Ja mēs aplūkojam krāpšanu un tā dēvētos „pārkāpumus” Savienības līmenī, parasti atsevišķu dalībvalstu līmenī krāpšana un korupcija pastāv „tikai” konkrētā segmentā, bet tas ir ļoti svarīgs segments. Manuprāt, ir steidzami jānovērtē, vai darbs, ko pašlaik veic OLAF, ir pietiekami efektīvs un vai tajā nebūtu jāveic strukturālas un ar metodiku saistītas izmaiņas, tostarp īstenojot agresīvāku pieeju.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) „Kopienu finanšu interešu aizsardzība” apkopo informāciju par krāpšanas un pārkāpumu apkarošanu. Ir svarīgi nošķirt pārkāpumu jeb noteikumu neievērošanu un krāpšanu jeb apzinātu ļaundarību, kas ir noziedzīgs nodarījums. Citiem vārdiem runājot, komitejas ziņojumā nav pilnībā veikta šī nošķiršana, un tajā liela uzmanība ir pievērsta pārkāpumiem, bet nav padziļināti izskatīti krāpšanas gadījumi. Ir norādītas trīs jomas, kuras veido 80 % no budžeta: lauksaimniecības politika, kohēzijas politika un pirmspievienošanās fondi. Šo politiku un tēriņu izpilde ir atkarīga no dalībvalstīm, kuras ir atbildīgas par valsts instrumentiem pārkāpumu un krāpšanas apkarošanai.

Valstu pārvalžu ieguldījums ir pārāk atšķirīgs, un augstais pārkāpumu līmenis, par kuriem nav atmaksāti līdzekļi, dažās dalībvalstīs nav pieņemams. Ir jāveic uzlabojumi arī publiskā iepirkuma procedūru jomā, jo īpaši saistībā ar pārredzamības nodrošināšanu un krāpšanas apkarošanu.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā ir uzsvērti krāpšanas un pārkāpumu gadījumi saistībā ar Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanu visās dalībvalstīs. Ziņoto gadījumu skaita pieauguma cēlonis bija jaunas ziņošanas sistēmas ieviešana. Es uzskatu, ka ir jādara viss iespējamais, lai sauktu pie atbildības un sodītu dalībvalstis par krāpšanu un pārkāpumiem. Ir jānodrošina informācijas pieejamība par katru dalībvalsti, lai palielinātu kontroles un pārraudzības sistēmu efektivitāti un nodrošinātu, ka mūsu rīcībā ir informācija par patieso situāciju. Dalībvalstīm ir jāievieš pārkāpumu pārvaldības sistēma, lai veicinātu uzlabojumus ziņošanas pienākumu izpildē Eiropas iestādēm. Lauksaimniecība, kohēzijas politika un pirmsiestāšanās fondi ir jomas, kurā krāpšanas un pārkāpumu rādītāji ir īpaši lieli. Tāpēc ir jāveic pasākumi, lai palielinātu pārraudzību, noteikšanu un novēršanu. Mums ir jānodarbojas ar pārredzamas un efektīvas sistēmas izveidi Eiropas Savienības līdzekļu pārvaldībai un izmantošanai.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Es zinu, ka gada pārskatā ir aplūkots, cik apmierinoši Komisija un dalībvalstis aizsargā Eiropas Savienības līdzekļus pret krāpšanu atbilstīgi Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pantam. Ir jomas, kurās dalībvalstis atbild par budžeta izpildi (lauksaimniecība, kohēzija, pirmsiestāšanās fondi) un Eiropas Savienības pašu resursu iekasēšanu ar muitas procedūru un nodevu palīdzību. Ir svarīgi starp Eiropas Savienību un tabakas ražotājiem noslēgt nolīgumu pret tabakas kontrabandu.

  Andreas Mölzer (NI), rakstiski. – (DE) Ikviens, kurš ir iesaistīts veikala apzagšanā, tiks notverts un sodīts. Turpretī ir iespējams novirzīt miljoniem eiro no Eiropas Savienības finansējuma fonda, neradot gandrīz nekādu risku. Tas nav saistīts tikai ar to, ka varbūtība, ka nodarījums tiks atklāts, ir neliela. Pat tad, kad beidzot ir bijis iespējams pierādīt, ka krāpšana ir notikusi, dalībvalstis nav ieinteresētas uzsākt tiesas procesu un atgūt naudu. Dāsnā subsīdiju sistēma turpina piesaistīt krāpšanas un pārkāpumu gadījumus. Ir daudz krāpšanas gadījumu, jo īpaši dalībvalstīs Eiropas austrumu un dienvidu daļā. Pirmsiestāšanās palīdzība ir izrādījusies īpaši pieejama. Turcijas gadījumā pirmsiestāšanās palīdzību saņem valsts, kura ne tikai neatrodas Eiropā, bet kurā šī palīdzība dažos gadījumos pazūd korumpētu ierēdņu kabatās.

Lai novērstu turpmāku kaitējumu nodokļu maksātājiem, mums ir jāsagatavojas rīcībai. Šis ziņojums ir tikai viens solis šajā virzienā. Visbeidzot, tas diezin vai nodrošinās, ka Eiropas nodokļu maksātāju nauda netiks aizpludināta uz citām Eiropas Savienības valstīm vai pat reģioniem ārpus Eiropas. Es attiecīgi balsoju.

  Claudio Morganti (EFD), rakstiski. – (IT) Šis ziņojums par krāpšanas apkarošanu Kopienā ir vērsts pareizajā virzienā, galveno uzmanību pievēršot vajadzībai pieprasīt lielāku skaidrību, atkārtoti uzsverot, ka mēs nekāda ziņā nekad nevaram pazemināt savu modrības līmeni.

Diemžēl Itālija ir viena no valstīm, kuru šī problēma skar visvairāk. Lielākā daļa šo gadījumu notiek Itālijas dienvidos un ir saistīta ar šo reģionu attīstībai paredzēto līdzekļu zādzību vai neatbilstīgu izmantojumu. Šo līdzekļu mērķis ir veicināt izaugsmi un attīstību trūcīgākajos rajonos. Tomēr, ja šie krāpšanas gadījumi notiek tieši reģionos, kuros ir vislielākā vajadzība pēc ieguldījumiem, jūs varat iedomāties, kā divkāršosies krāpšanas radītais kaitējums.

Tāpēc šai jomai ir jāpievērš vēl lielāka uzmanība pastāvīgas pārraudzības un savlaicīgas informācijas veidā, kas mums bez kavēšanās ļautu konstatēt iespējamos pārkāpumus. Šajā ziņojumā ir uzsvērtas šīs problēmas, tāpēc es pieņēmu lēmumu to atbalstīt.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) 5. aprīlī Eiropas Parlaments pieņēma rezolūciju par Kopienu finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu. Eiropas Komisijas un dalībvalstu pienākums ir aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses, apkarojot maldināšanu, krāpšanu un korupciju. Pieņemtajā dokumentā ir apkopota statistika par šo problēmu, un liela daļa šīs informācijas ir satraucoša. Trūkst piemērotu datu, pārraudzības sistēmas ne vienmēr pienācīgi darbojas, un daudzas valdības nešķiet ieinteresētas sadarbībā. Krāpšana un korupcija galvenokārt kaitē nodokļu maksātāju interesēm, un es uzskatu, ka ir jādara viss iespējamais, lai pilnīgi izskaustu šādu praksi. Es atbalstu Eiropas Parlamenta atzinumus un tā prasību, lai dalībvalstis reāli kontrolētu Eiropas Savienības budžeta līdzekļu izlietojumu un sniegtu pilnīgu un uzticamu informāciju šajā jomā. Vienlīdz svarīga ir atklātu un pārredzamu publiskā iepirkuma sistēmu ieviešana un uzlabota vienkāršoto muitas procedūru pārraudzība visā Eiropas Savienībā. Šie pasākumi tagad ne tikai palīdzēs noteikt un apkarot korupcijas gadījumus, bet arī ievērojami samazinās to atkārtošanos nākotnē.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstīju ziņojumu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu, jo šis jautājums ir svarīgs visām dalībvalstīm, un mums visiem ir jāvēršas pret šo problēmu, lai labāk saskaņotu mūsu darbu cīņā pret spekulācijām un nepareizu valsts un/vai Eiropas Savienības līdzekļu pārvaldību. Tekstā ir iekļauti statistikas dati par krāpšanu, pārkāpumiem un neatbilstībām, kas konstatētas dažādās dalībvalstīs un pašās Eiropas Savienības iestādēs. Šī informācija ir brīdinājums tiem, kuri aizsargā Eiropas Savienības finanšu intereses un kuri sabiedrības interešu aizsardzības labā cenšas nodrošināt detalizētu un ticamu informāciju, lai sniegtu izsmeļošu iespaidu par starptautisko situāciju saistībā ar pārkāpumiem un krāpšanu.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis Komisijas ziņojums par Kopienu finanšu interešu aizsardzību — Krāpšanas apkarošanu — 2009. gada pārskatu, kas ir iesniegts saskaņā ar Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. panta 2. punktu, kopumā nesniedz nekādu informāciju par pārkāpumu un krāpšanas novērtēto līmeni atsevišķi katrā dalībvalstī, tā vietā galveno uzmanību pievēršot ziņošanas līmenim. Tāpēc nav iespējams gūt skaidru izpratni par patieso krāpšanas un pārkāpumu mērogu dalībvalstīs vai noteikt un piemērot sankcijas tām dalībvalstīm, kurās šis līmenis ir visaugstākais. Es piekrītu referentam, ka vispareizāk būtu secinājumus par situāciju Eiropas Savienības finanšu aizsardzības un krāpšanas apkarošanas jomā balstīt uz Revīzijas palātas 2009. gada pārskatu, ko viņš uzskata par visuzticamāko informācijas avotu, un Komisijas un OLAF pārskatus izmantot galvenokārt kā papildu informācijas avotu par ziņošanas tendencēm un atsevišķu gadījumu izpēti. Minēto iemeslu dēļ es balsoju par šo ziņojumu

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Es balsoju „par”. Līguma par Eiropas Savienības darbību 325. pants Eiropas Komisijai un dalībvalstīm paredz pienākumu aizsargāt Eiropas Savienības finanšu intereses un apkarot krāpšanu jomās, kurās tām ir dalīta atbildība. Saskaņā ar 325. panta 2. punktu Komisija sadarbībā ar dalībvalstīm katru gadu Eiropas Parlamentam un Padomei iesniedz ziņojumu par šī panta īstenošanai veiktajiem pasākumiem. Komisijas ziņojumā Padomei un Eiropa Parlamentam „Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzība — Krāpšanas apkarošana — 2009. gada pārskats” (COM(2010)382) sniegts statistisks kopsavilkums par dalībvalstu ziņotajiem pārkāpumiem jomās, kurās tās atbild par Eiropas Savienības budžeta izpildi (lauksaimniecības politika, kohēzijas politika un pirmspievienošanās fondi, t. i., apmēram 80 % no budžeta) un par Eiropas Savienības tradicionālo pašu resursu iekasēšanu. Tajā ir sniegts arī pārkāpumu novērtējums Komisijas tieši pārvaldīto izdevumu jomā un vispārējs pārskats par OLAF operatīvo darbību.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Es atbalstīju šī ziņojuma pieņemšanu, jo mums pārāk bieži pietrūkst uzticamas informācijas par pārkāpumiem un krāpšanu saistībā ar Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanu dalībvalstīs. Pārāk bieži netiek veikta faktiska muitas nodevu un neatbilstīgi izmantotās naudas iekasēšanas pārbaude. Tagad ir svarīgi veikt konkrētus pasākumus, lai skaidri nošķirtu pārkāpumus un krāpšanu, kas ir noziedzīgs nodarījums, savukārt pārkāpumi ir noteikumu neievērošana un, ļoti iespējams, nav paveikti apzināti. Mums ir vajadzīgs šo krāpšanas un pārkāpumu gadījumu sadalījums atbilstīgi dalībvalstīm, lai mēs dažām no tām varam piemērot sankcijas.

  Czesław Adam Siekierski (PPE), rakstiski. – (PL) OLAF katru gadu veic vairākus simtus izmeklēšanu par jautājumiem saistībā ar izvairīšanos no maksājumu veikšanas Eiropas Savienībā un Eiropas Savienības līdzekļu neatbilstīgu izmantošanu. Krāpšanas līmeņa noklusēšana nesniegs nekādu labumu. Gluži pretēji — šādos gadījumos mēs nezinām par briesmām un tāpēc neesam pret tām aizsargāti.

Mani satrauc pašreizējā situācija saistībā ar zemo nepareizi iztērēto līdzekļu atgūšanas līmeni. Laikposmā no 2007. līdz 2009. gadam saņēmēju atmaksāto līdzekļu ir mazāk par 10 % no kopējās atgūstamās summas. Mums ir jāievieš efektīva sistēma līdzekļu atgūšanai un uzmanīgi jāpārrauga attīstība šajā jomā. Krāpšanas kontrolei nav jāaprobežojas tikai ar Eiropas iestādēm, bet tā ir jāveic arī atsevišķām dalībvalstīm. Tām ir jāizstrādā un periodiski jāizvērtē publiskā iepirkuma sistēmas, lai spētu novērst korupciju.

Turklāt dalībvalstīm būtu jānodrošina pārredzamība un atbildība publiskā iepirkuma jomā. Dalībvalstīs un Eiropas Savienībā ir jāstrādā arī pie tā, lai nodrošinātu vienkāršas procedūras un lai ierobežotu pārmērīgu birokrātiju.

  Catherine Stihler (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šī ziņojuma pieņemšanu, jo krāpšanas apkarošana ir ne tikai Eiropas Savienības finanšu interesēs, bet ir svarīga arī patērētāju aizsardzības nodrošināšanai.

  Nuno Teixeira (PPE), rakstiski. – (PT) Šajā ziņojumā, ko ir apstiprinājušas visas Eiropas politiskās grupas, ir uzsvērts atsevišķi katrā dalībvalstī novērtētais pārkāpumu un krāpšanas līmenis saistībā ar Eiropas Savienības līdzekļu izmantošanu. Komisija ziņoto gadījumu skaita palielināšanos skaidro ar jaunās ziņošanas sistēmas ieviešanu. Es balsoju par šo ziņojumu un uzskatu, ka Komisijai ir jādara vairāk, lai sauktu pie atbildības un piemērotu sankcijas dalībvalstīm saistībā ar krāpšanu un pārkāpumiem. Ir jānodrošina vajadzīgā informācija par katru dalībvalsti, lai palielinātu kontroles un pārraudzības sistēmu efektivitāti un lai nodrošinātu skaidru informāciju par situāciju. Tajā pašā laikā dalībvalstīm būtu jāievieš pārkāpumu pārvaldības sistēma, lai uzlabotu to ziņošanas pienākumu izpildi Eiropas iestādēm.

Lauksaimniecība, kohēzijas politika un pirmsiestāšanās fondi ir jomas, kurās pārkāpumu un krāpšanas līmenis ir īpaši izteikts, tāpēc ir jāveic pasākumi, lai pastiprinātu pārraudzību, noteikšanu un novēršanu. Ir svarīgi, lai visas Eiropas iestādes, jo īpaši dalībvalstu institūcijas, sadarbotos, lai radītu pārredzamības vidi un stingrus noteikumus Eiropas līdzekļu izmantošanas jomā.

  Marie-Christine Vergiat (GUE/NGL), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju ziņojumu par krāpšanu saistībā ar Eiropas līdzekļu izmantošanu dalībvalstīs. Šajā ziņojumā ir kritizēta aizdomu par krāpšanu palielināšanās — gan gadījumu skaita, gan apjoma ziņā salīdzinājumā ar kopējo pārkāpumu skaitu, kas konstatēts konkrētās dalībvalstīs (Polijā, Rumānijā un Bulgārijā), — un pausts aicinājums Komisijai, atbilstīgajām Savienības aģentūrām un dalībvalstīm veikt pasākumus, lai nepieļautu korupciju Eiropas līdzekļu izmantošanā un gadījumos, kad konstatēta korupcija un krāpšana, piemērotu atturošas sankcijas. Tā būtu obligāta prasība.

Šajā ziņojumā Parlaments arī vērš uzmanību uz Franciju un Spāniju, paužot bažas par aizdomīgi zemo iespējamo krāpšanas gadījumu līmeni, un aicina Komisiju sniegt informāciju par krāpšanas noteikšanas spējām šajās valstīs. Korupcijas apkarošana ir ļoti svarīga, tomēr to nedrīkst aizēnot sarežģītas procedūras. Faktiskai vienkāršošanai būtu jānodrošina plašāka piekļuve līdzekļiem gan vietējo kopienu, gan nelielo organizāciju gadījumā, kurām šie līdzekļi ir vajadzīgi. Tas noteikti atvieglotu līdzekļu pārvaldību un nodrošinātu labāku parlamentāro kontroli.

  Angelika Werthmann (NI), rakstiski. – (DE) Pēc iespējas ātrāk ir jāatrod risinājums problēmai saistībā ar augsto kļūdu līmeni, kas pieļautas, piešķirot Eiropas Savienības finansējumu. Mums nekavējoties jāievieš stingri pasākumi, lai novērstu valsts finansējuma ieguvi krāpnieciskā ceļā. Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir jāstrādā kopā, lai nodrošinātu, ka Eiropas Savienības finansējums Eiropas iedzīvotājiem sniedz lielāko iespējamo labumu, jo tas, galu galā, ir abu pušu interesēs.

Ziņojumā ir norādīts, ka integrēto administrācijas un kontroles sistēmu negatīvi ietekmē neprecīzie dati, nepilnīgas salīdzinošās pārbaudes un atgriezeniskās saites trūkums. Šīs problēmas ir jāatrisina. Skaidri noteikumi un pilnīga pārredzamība attiecībā uz līdzdalību un līdzekļu piešķiršanu kopā ar stingriem noteikumiem, kas regulē kontroles veikšanu, ir labākie līdzekļi, lai nodrošinātu krāpniecisku darbību apturēšanu, pirms tās vispār tiek uzsāktas.

  Iva Zanicchi (PPE), rakstiski. – (IT) Es balsoju par Ivan kunga iesniegto tekstu par Eiropas Savienības finanšu interešu aizsardzību un krāpšanas apkarošanu jomās, kurās Eiropas Savienībai un dalībvalstīm ir dalīta atbildība. Domāju, ka ir svarīgi pievērst uzmanību šai problēmai un veikt nepārtrauktu darbu, lai nodrošinātu homogēnu un pastāvīgu krāpšanas apkarošanu visā Eiropas Savienībā.

Ziņojums: Marietta Giannakou (A7-0062/2011)

  William (The Earl of) Dartmouth (EFD), rakstiski. – Mēs, UKIP biedri, principiāli esam pret Eiropas politiskajām partijām. Vienīgais autentiskais veids, kā pārstāvēt dalībvalstu vēlētāju viedokli un uzskatus, ir valsts politiska partija. Taču būtu nepareizi, ja tikai Eiropas „pārvalsts” partijām būtu tiesības pretendēt uz nodokļu maksātāju naudas izmantošanu, ja tāda ir priekšlikuma būtība. Tieši tāpēc UKIP patur sev tiesības piedalīties Eiropas politiskajā partijā. Būtu pilnībā nepareizi, ja politiskā sistēma noslāpētu balsi miljoniem britu un citu tautu pārstāvju kontinenta nacionālajās valstīs, kuri ir pret Eiropas projektu.

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas ir liels solis pretī kopīgas tiesiskas bāzes izveidei to finansējuma regulējumam. Šis ziņojums ir solis pareizajā virzienā, jo tajā nav atzīts partiju cilvēku resursu Eiropas līmeņa tiesisks regulējums un tiek ievērota atšķirība starp partijas izveides nosacījumiem un tās finansēšanu. Pozitīvs faktors ir arī ietvertās atsauces uz politiskajiem fondiem.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo rezolūciju attiecībā uz to, kā piemērot noteikumus, kas regulē Eiropas līmeņa politiskās partijas un to finansēšanas kārtību. Šis dokuments ir svarīgs ieguldījums Eiropas partiju attīstībā, lai aktivizētu sabiedrības interesi par ES lietām. Tā kā ES pilsoņi atbalsta un uzticas šīm partijām, ir jāstiprina vienota un pārredzama sistēma politisko partiju finansēšanai Eiropas līmenī. Ar šīs rezolūcijas pieņemšanu Eiropas Parlaments atklāti atbalsta pārredzamu finansēšanu, kas ir demokrātisku vērtību un labas pārvaldības pamatelements. Eiropas politiskajām partijām, kas veicina demokrātiju Savienībā, ir ļoti svarīgi iegūt kopīgu un vienotu juridisko statusu. Eiropas regulējuma pieņemšana atbilstoši ES tiesību aktiem, kas palīdzētu saskaņot ES politisko partiju fiskālos aspektus, partijām patlaban šķiet svarīgāka nekā jebkad, lai tās varētu sasniegt savus mērķus. Es piekrītu referentes viedoklim, ka ar šis dokuments ES politisko partiju sistēmām palīdzēs darboties efektīvāk.

  Elena Oana Antonescu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas Savienībā ietilpst daudzas dažādas nācijas, kultūras, viedokļi un uzskati, kas atbilstoši pašreizējam sociālajam un politiskajam klimatam ir vienādā veidā jāpārstāv un vienlīdzīgi jāatbalsta gan valsts, gan Eiropas līmeņa tiesību forumos. Pārstāvības jēdziens veido Eiropas celtnes pamatu, un tas būs jāsaglabā un jāatbalsta, jo ir vienīgais veids, kā piešķirt nozīmi vienotas Eiropas projektam.

Es uzskatu, ka finansēšanas režīma atvieglošana politiskajām partijām Eiropas līmenī var palīdzēt turpmāk stiprināt un sekmēt pārstāvības demokrātiju un tātad visu Eiropas pilsoņu intereses, kuri dod ieguldījumu Savienības budžetā. Pārejas procesā no Eiropas pilsoniskās sabiedrības jēdziena uz Eiropas politiskās identitātes izpratni mums jātiecas uz tiešā kontakta vienkāršošanu starp Eiropas pilsoņiem un politiskajām partijām. Giannakou kundze savā ziņojumā uzsver, ka tas nav sasniedzams bez Eiropas partiju statusa un finansējuma pārskatīšanas. Uzmanības centrā jābūt, kā tas labi izcelts ziņojumā, birokrātijas mazināšanai finansējuma piešķiršanas procedūrās, taču savienojumā ar bargu sodu ieviešanu nelikumību vai pašreizējo noteikumu neievērošanas gadījumā. Tāpēc es balsoju par šo ziņojumu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju Giannakou kundzes ziņojumu, kas jo īpaši ierosina, ka politiskajām partijām un Eiropas fondiem jābūt juridiskām personām, nosakot tām vienotu tiesisku un fiskālu statusu, pamatojoties uz ES tiesību aktiem. Eiropas Komisija tiek aicināta saistībā ar to sniegt konkrētus priekšlikumus. Turklāt tiek apstiprināts, ka politiska partija ES līmenī var saņemt finansējumu tikai tad, ja tā ir pārstāvēta Eiropas Parlamentā vismaz ar vienu no saviem biedriem.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo ziņojumu. Lisabonas līgumā politiskajām partijām paredzēta svarīga nozīme kopējas Eiropas pilsoniskās telpas veidošanā, tāpēc ir ļoti svarīgi, lai tām būtu vienots juridiskais statuss un lai to finansējums būtu tik pārredzams un sabiedrībai pārbaudāms, cik vien iespējams. Pašlaik daudzas politiskās partijas, kas darbojas Eiropā, ir samērā slēgtas, un to vadībā notiek maz pārmaiņu, kas rezultātā vājina lomu, ko šīs politiskās organizācijas pilda, nodrošinot pilsoņu iesaistīšanos politisku lēmumu pieņemšanā. Reformējot partiju darbības regulējumu, Eiropas Savienība varētu izmantot iespēju veicināt Eiropas politisko partiju atjaunošanos. Es uzskatu, ka, nosakot jaunus vienotus noteikumus partiju darbībām un finansējumam, mums jāiekļauj demokrātiski kritēriji attiecībā uz partiju iekšējo struktūru izveidi un konkrētiem demokrātiskiem drošības pasākumiem. Ja politiskās organizācijas nespēj tos īstenot, tām būs liegtas vairākas iespējas, piemēram, iespēja saņemt valsts finansējumu.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es piekrītu referentei, ka Eiropas politiskās partijas ir parlamentārās demokrātijas pamatinstrumenti pat tad, ja šajā posmā tās ir tikai piesaistīto nacionālo partiju „jumta” organizācijas. Es atbalstu arī domu, ka tikai tās partijas, kuras pārstāvētas vismaz ar vienu no EP deputātiem, ir tiesīgas saņemt finansējumu. Es uzskatu, ka doma prasīt, lai Komisija dod Eiropas politisko partiju statūtu projekta priekšlikumu saskaņā ar LESD, ir pareiza. Es, tāpat kā referente, iestājos par to, ka ir vajadzīgi grozījumi finanšu regulās, kas nosaka Eiropas partiju un politisko fondu finansējumu, un ka finansējums piešķirams pilnā apjomā gada sākumā.

  Jean-Luc Bennahmias (ALDE), rakstiski. – (FR) Visiem Eiropas pilsoņiem ir vienāds noskaņojums, un šajā līmenī nav nozīmes, vai jūs esat par Eiropu vai pret Eiropas integrāciju. Ir steidzami jāpārkārto Eiropas jautājumi. Politiskajām partijām Eiropas līmenī ir ievērojama darbības amplitūda. Tām jārada svaigas perspektīvas un jādod svaigs stimuls demokrātiskas Eiropas instrumentiem. Tāpēc mums jāatvieglo nosacījumi, kas nosaka politisko partiju eksistenci Eiropas līmenī, lai atbrīvotu enerģiju. Mums jāpiešķir skaidrs statuss šīm jaunajām debašu telpām un, galu galā, reāla perspektīva politisko partiju darbībai Eiropas līmenī nākamajās vēlēšanās.

  Slavi Binev (NI), rakstiski. – (BG) Es noraidīju šo ziņojumu vairāku iemeslu dēļ. Daudzi priekšlikumi par tiešo finansēšanu un Eiropas politisko partiju statusu ir pretrunā nacionālo partiju interesēm. EP deputātus dažādās valstīs ievēl no nacionālajām partijām. Pēc viņu ievēlēšanas, pateicoties savām nacionālajām partijām, viņi var veidot Eiropas grupas, vienlaikus rīkojoties atbilstoši savas partijas iekšējām interesēm. Ziņojumā šī ideja nav atbalstīta.

  Sebastian Valentin Bodu (PPE), rakstiski. – (RO) Eiropas politisko partiju attīstībai ir būtiska nozīme sabiedrības intereses radīšanā par ES lietām. Risinot jautājumu par Eiropas partiju regulējumu, lielākās bažas tiek paustas par to, kā visiem kopā izveidot starptautisku pilsonisku telpu, kura sastāvētu no brīviem un vienlīdzīgiem pilsoņiem, un par to, ko „kolektīvs finansējums” starp dažādām tautām panāktas „pilsoniskas vienošanās” formā varētu nozīmēt integrācijas nākotnei. Eiropas politisko partiju reformu kopuma izstrāde kā līdzeklis atsevišķu pilsoņu un pilsoņu organizāciju demokrātisko spēku mobilizēšanai nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk tāpēc, ka ES pastāv sistēmiska sarežģītība.

Eiropas politisko partiju stiprināšana ir veids, kā uzlabot līdzdalības pārvaldību ES un, visbeidzot, nostiprināt demokrātiju. ES nākotne balstās uz Eiropas politiskajām partijām, lai cik sarežģīti tas izklausītos. Radīt drošu un pārredzamu vidi Eiropas politisko partiju darbībai un finansējumam ir pirmais solis. Mums vajadzīga Eiropas telpa, kurā politiskās partijas aktīvi orientē Eiropas Savienības uzmanību uz iedzīvotājiem un palīdz viņiem ikdienas apstākļos, kad skaidri manāms, ka Eiropas iedzīvotāji ir atsvešinājušies no Savienības.

  Jan Březina (PPE), rakstiski. – (CS) Eiropas politiskajām partijām, kam ir svarīga nozīme demokrātijas veidošanā Eiropas Savienībā, ir jāpiešķir vispārējs un vienots juridiskais statuss. Eiropas politiskajām partijām jābūt juridiskām personām, lai tās varētu pārvarēt atšķirības starp Eiropas politiskajām partijām un Eiropas iestādēm, skatoties no nodokļu ieturēšanas procedūru perspektīvas. Attiecībā uz Eiropas partiju izveidi ir pareizi un atbilstīgi, ka Eiropas partiju statūtos Eiropas, valsts un reģiona vēlētie pārstāvji tiek uzskatīti par vienlīdzīgiem, ja reģiona pārstāvji ir reģionālos parlamentos ievēlēti deputāti. Papildus tam katrai Eiropas politiskajai partijai jābūt vismaz vienam pārstāvim, kas ir Eiropas Parlamenta deputāts. Visbeidzot, tas ir arī nosacījums Eiropas politiskajai partijai, lai tā kvalificētos finansējumam no Eiropas Parlamenta.

  John Bufton, David Campbell Bannerman, Derek Roland Clark un Nigel Farage (EFD), rakstiski. – UKIP principiāli ir pret Eiropas politiskajām partijām. Tā ir nodokļu maksātāju grūti pelnītās naudas veltīga izšķiešana. Tās nav vajadzīgas, un dalībvalstu tautu viedokļa pārstāvības autentiskais veids joprojām paliek nacionāla politiska partija. Tomēr ir skaidri jāsaprot, ka UKIP patur sev tiesības piedalīties kādā Eiropas politiskā partijā, lai tādā veidā arī tā varētu gūt labumu no šo nodokļu maksātāju naudas, lai vēl labāk pārstāvētu daudzos britu un citu tautu miljonus visā kontinentā, kuri ir pret Eiropas Savienību un visiem tās darbiem un kuru balsi nosmacē valdošā politiskā šķira.

  Nessa Childers (S&D), rakstiski. – Es stingri atbalstu šo ziņojumu kā vēl vienu soli reālu Eiropas politisko partiju celtniecībā, kuras var darboties visā Eiropā. Vienīgais veids, kā pārvarēt demokrātijas deficītu, kura dēļ Eiropas pilsoņi nejūtas kā Eiropas projektam piederīga daļa, ir veidot reālu Eiropas politiku. Izšķirošas tajā ir Eiropas mēroga politiskās partijas.

  Nikolaos Chountis (GUE/NGL), rakstiski. – (EL) Es atturējos, neskatoties uz to, ka ziņojumā piedāvāts risinājums problēmai, ko radījis fakts, ka Eiropas politiskās partijas darbojas kā NVO, kas atrodas Beļģijā. Eiropas partijām pašām ar saviem ideoloģiskajiem un politiskajiem atribūtiem jāiegūst skaidrs juridiskas personas statuss. Ja ir zināmi nosacījumi, tad tās var palīdzēt pamudināt pilsoņus uz darbību un tiekšanos pēc lēmumiem, kas izdevīgi tautai, nevis finansiāli stiprajiem. Man tomēr ir iebildumi pret dažiem punktiem ziņojumā, jo tos varētu izmantot kā ierobežojumus Eiropas partiju brīvai un neatkarīgai organizācijai un iekšējai darbībai, kam, tāpat kā to politiskajai darbībai, ir jābūt atkarīgai no pašu politiskajām izvēlēm, bez ārējiem ierobežojumiem. Regulējumam, kas nosaka partiju politisko un juridisko atzīšanu un partiju finansējumu, jāsekmē to darbība, lai tās varētu brīvi veidot alternatīvu politiku, kas ir pati demokrātijas būtība. Tam jānodrošina arī, ka šīs partijas var darboties kā Eiropas tautu rupors bez ierobežojošu politisku sistēmu un spēcīgu ekonomisko interešu ietekmes.

  Carlos Coelho (PPE), rakstiski. – (PT) ES darbojas kā pārstāvības demokrātija saskaņā ar Lisabonas līgumu. Eiropas līmenī politiskajām partijām ir būtiska loma, radot Eiropas politisko apziņu un paužot ES sabiedrības gribu. Taču Eiropas politiskās partijas ir tikai jumta organizācijas valstu partijām, un tām galu galā nebūs tieša kontakta ar vēlētājiem dalībvalstīs. Eiropas politisko partiju stiprināšana saistās arī ar to, ka tās ieņem politisku, juridisku un fiskālu statusu, tostarp autonomas juridiskas personas statusu, kas tieši pamatots uz ES tiesību aktiem. Eiropas politisko partiju un ar tām saistīto politisko fondu labāks regulējums būs izdevīgs arī saistībā ar pārredzamību. Pārredzams finansējums ir demokrātisku vērtību atbalstīšanas un labas pārvaldības veicināšanas galvenais elements, cerot, ka tas var arī palīdzēt stiprināt sabiedrības uzticību politiskām partijām.

  Philippe de Villiers (EFD), rakstiski. – (FR) Politiskas partijas Eiropas līmenī ir bezjēdzība. „Politiska telpa ES līmenī”, ko daudzi aizsargā, neeksistē. Idejas var paust un reālas politiskas debates organizēt tikai tādā vienībā, kurā pilsoņiem ir vienādas vērtības, viena valoda un kultūra, proti, nācijā.

Šajā ziņojumā apgalvots, ka politiskajām partijām Eiropas līmenī ir jābūt vietai „Savienības pilsoņu gribas izteikšanai”. Tas ir nereālistisks mērķis. Rekordlielajam nepiedalījušos skaitam ikvienās Eiropas vēlēšanās būtu jāatgādina mums, ka pārvalstiskais līmenis nav taisnīgas un efektīvas demokrātijas līmenis. Šīm partijām piešķirtās milzīgās Eiropas subsīdijas ir skandāls. Arvien vairāk kļūst jūtama pilsoņu atsvešinātība un intereses trūkums, bet Eiropas Parlaments un kopumā Eiropas iestādes ir apņēmības pilnas radīt Eiropas politisko telpu ne no kā.

  Edite Estrela (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tajā tiek aizstāvēti droši un pārredzami standarti Eiropas politisko partiju darbībai un finansēšanai ES. Eiropas politisko partiju nākamais statuss būs svarīgs solis pretī lielākai sabiedrības dalībai, lielākai pārstāvības demokrātijai un Eiropai, kas ir tuvāka saviem cilvēkiem.

  Göran Färm, Anna Hedh un Marita Ulvskog (S&D), rakstiski. – (SV) Attiecībā uz ziņojumu par regulām, kas nosaka politiskas partijas Eiropas līmenī, un noteikumiem attiecībā uz to finansēšanu, mēs izvēlējāmies balsot pret dokumenta punktu, kurā ierosināts, ka Eiropas politiskajām partijām vajadzētu atļaut piedalīties referendumu kampaņās dalībvalstīs, ja referendumi attiecas uz ES jautājumiem. Eiropas politiskās partijas, kas lielā mērā tiek finansētas no ES fondiem, pašlaik drīkst piedalīties tikai Eiropas Parlamenta vēlēšanu kampaņās. Mēs uzskatām, ka pašreizējie noteikumi ir saprātīgi. Valsts vēlēšanas vai referendumi jāizlemj bez tādu partiju iesaistīšanās, kuras tiek finansētas no ES budžeta vai cita ārēja finansējuma avota.

  Diogo Feio (PPE), rakstiski. – (PT) Mūsu demokrātija balstās uz pārstāvniecību, ko dzīvē īsteno ar politiskām partijām. Šā iemesla dēļ tās ir demokrātiski instrumenti, kas pārstāv sabiedrības likumīgās intereses gan tuvā, piemēram, caur vietējām pašvaldībām, gan attālinātā līmenī — caur saviem pārstāvjiem Eiropas iestādēs. Nav nejaušība, ka Eiropas Parlamenta deputāti ir organizēti politiskās partijās un līdz ar to mēģina pārstāvēt sabiedrības intereses saskaņā ar prioritāšu secību, ko nosaka to politiskā orientācija. Kā saka referente, „drošas un pārredzamas vides radīšana Eiropas politisko partiju darbībai un finansēšanai ir īsteni demokrātisks uzdevums”, tāpēc es uzskatu, ka iniciatīva izveidot to atzīšanai un finansēšanai skaidru regulatīvu sistēmu ir pozitīvs solis.

  José Manuel Fernandes (PPE), rakstiski. – (PT) Politiskas partijas un ar tām saistītie politiskie fondi ir svarīgi instrumenti parlamentārā demokrātijā. Tās dod savu ieguldījumu tautas politiskās gribas veidošanā. Tām ir izšķirīga nozīme arī savu kandidātu apmācīšanā un atlasē. Lisabonas līgums paredz, ka šis uzdevums jāpilda politiskajām partijām un to attiecīgajiem fondiem nolūkā radīt Eiropas polis, politisku telpu ES līmenī, un Eiropas demokrātiju, kuras galvenais elements ir Eiropas pilsoņu iniciatīva. Eiropas politiskās partijas un politiskie fondi ir kļuvuši par neaizstājamiem ES politiskās dzīves dalībniekiem, jo īpaši tāpēc, ka tie veido un dara zināmu dažādu „politisko saimju” nostāju. Es piekrītu finansējuma novērtējuma kritērijiem, jo īpaši ieņēmuma procentiem un attiecīgās politiskās partijas pārstāvībai.

  João Ferreira (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Ziņojumā ir izvirzīti vairāki apsvērumi, kuru dēļ mēs tam nepiekrītam. Eiropas līmeņa politisko partiju piedalīšanās referendumu kampaņās dalībvalstīs ir viens no šiem apsvērumiem, kaut arī referenduma temats būtu tieši saistīts ar jautājumiem, kas skar ES.

Mēs nepiekrītam arī izvirzītajam priekšlikumam, ka Eiropas politiskajām partijām būtu jāsāk pārbaudīt nosacījumus individuālu pilsoņu tiešai iesaistīšanai r biedru rindās. Šie apsvērumi papildina nostāju, kas principā neatbalsta Eiropas mēroga politisku partiju radīšanu. Tas nav atdalāms no pašreizējā integrācijas procesa neoliberālā, federālā un militārā rakstura un mērķiem, kurā tam turklāt ir instrumentāla nozīme.

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Mēs balsojām pret šo ziņojumu, jo esam pret Eiropas mēroga politisku partiju radīšanu, kā arī pret ES kapitālistisku integrāciju. Tas pats attiecas uz iesniegtajiem priekšlikumiem par attiecīgajiem politiskajiem fondiem.

Tomēr konkrēti šā ziņojuma gadījumā ir vēl arī citi iemesli, kāpēc balsojām pret to. Piemēram, mēs uzskatām, ka ir nepareizi politiskām partijām Eiropas līmenī piedalīties referenduma kampaņās dalībvalstīs pat tad, ja referenduma temats ir tieši saistīts ar jautājumiem, kas attiecas uz ES.

Mēs nepiekrītam arī izvirzītajam priekšlikumam, ka Eiropas politiskajām partijām būtu jāsāk pārbaudīt nosacījumus individuālu pilsoņu tiešai iesaistīšanai biedru rindās.

  Bruno Gollnisch (NI), rakstiski. – (FR) Piešķirt politiskām partijām Eiropas līmenī tiesisku un juridiskas personas statusu, pamatojoties tikai uz ES tiesību aktiem, nozīmē pārveidot tās par pārvalstisku vienību, kas stāv pāri iekšzemes tiesību aktiem, kuri nosaka politiskās partijas, no kurām tās sastāv. Tas nozīmē mākslīgi un dogmatiski radīt divdesmit astoto politisko telpu, kas ir tikai virtuāla. Es arī esmu pret stingrākiem noteikumiem, kas regulē šo partiju radīšanu, attiecīgi atvieglojot finanšu nosacījumus, kam tie ir pakļauti, un pret jebkādu sasaisti starp partijas „Eiropas” statusa atzīšanu un tās piekļuvi valsts finansējumam. Viņi visiem līdzekļiem, kādi ir viņu rīcībā, mēģina sašaurināt šo klubu, lai daži izredzētie — kluba biedri — varētu ērtāk baudīt savas finansiālās un politiskās priekšrocības. Visbeidzot, Eiropas līmeņa politisko partiju tiesības piedalīties referendumu kampaņās par Eiropas lietām, manuprāt, ir neskaidras.

Daži mani kolēģi EP deputāti atbalstīja, domādami par iespējamiem referendumiem attiecībā uz Turcijas pievienošanos ES, kas katrā gadījumā nenotiks. Man, savukārt, šķita nepieņemama iejaukšanās referendumos par pievienošanos vai par eiro pieņemšanu valstī, referendumos saistībā ar katras valsts tiesībām — un tikai katras valsts pašas tiesībām — uz pašnoteikšanos. Es balsoju pret šo ziņojumu.

  Sylvie Guillaume (S&D), rakstiski. – (FR) Es pilnībā atbalstīju šo ziņojumu, jo tas liecina par centieniem rosināt Eiropas demokrātijas izveidi, kas pamatotos uz partijām ar pienācīgi noskaidrotu tiesisko un juridiskās personas statusu. Iedzīvotāju skatījumā, kuri joprojām jūt, ka ES ir pārāk attālināta no viņiem, partiju likumības stiprināšanai ir neapšaubāmas priekšrocības. Tā sekmē arī darbības pārredzamību, ko es uzskatu par būtisku, ja pieņem demokrātiju. Visbeidzot, partiju finansējums būs pārredzamāks, kas var tikai palielināt to tiesiskumu, un es to vērtēju atzinīgi.

  Juozas Imbrasas (EFD), rakstiski. – (LT) Es piekritu šim ziņojumam, jo drošas un pārredzamas vides radīšana Eiropas politisko partiju darbībai un finansēšanai ir dziļi demokrātisks akts. Mums vajadzīga telpa, Eiropas telpa, kurā politiskas partijas apvienotu ES pilsoņus un palīdzētu viņiem ikdienas dzīvē. Fakts, ka tiks pieņemti konkrēti noteikumi, kas ļaus sasniegt šo mērķi, rada divējādas sekas. No vienas puses, ātri būs pieejama jauna un publiska informācija par Eiropas politisko partiju veidošanos un to situāciju Eiropā. Pilsoņi apzināsies, ka, piedaloties Eiropas politisko partiju darbā, viņiem jāievēro Eiropas tiesību akti un ka politiskajām partijām ir tiesības un pienākumi. No otras puses, Eiropas politisko partiju Eiropas statuss paver iespēju starptautiskas partiju sistēmas izveidei. Šis ir izšķirīgs pirmais solis pretī plašākai līdzdalībai, plašākai demokrātijai un, visbeidzot, plašākai Eiropai.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE), rakstiski. – (FI) Ir svarīgi attīstīt Eiropas politiskās partijas. Eiropas Parlamentam ir bijušas mūžsenas raizes par to, ka sabiedrība izrāda mazu interesi par ES lietām. Tas bija redzams vēlētāju zemajā aktivitātē Parlamenta vēlēšanās. Iepriekšējās Eiropas vēlēšanās tikai 40,3 % balsstiesīgo somu reāli gāja un nobalsoja.

Pēdējos gados ir būtiski palielinājies finansējums Eiropas politiskajām partijām un fondiem. Šajā gadā partijas kopumā saņems finanšu atbalstu EUR 17,4 miljonu vērtībā, un fondi saņems EUR 11,4 miljonus. Mums īpaši jārūpējas, lai šī nauda, kas nāk no Eiropas nodokļu maksātājiem, tiktu izdota atklāti un iespējami saprātīgi. Turklāt turpmāk vairs nevajadzētu būt nekādiem finanšu atbalsta palielinājumiem.

  Giovanni La Via (PPE), rakstiski. – (IT) „Politiskās partijas Eiropas līmenī veicina Eiropas politiskās apziņas veidošanos un Savienības pilsoņu gribas izteikšanu”. Ar šādiem vārdiem Līguma par Eiropas Savienību 10. panta 4. punktā noteikts, kādam jābūt Eiropas politisko partiju uzdevumam. Lai gan šis uzdevums tām noteikts Lisabonas līgumā, tās vienmēr nevar to izpildīt vislabākajā veidā. Es uzskatu, ka Eiropas politiskās partijas var dot efektīvāku ieguldījumu Eiropas politiskajā un sociālajā dzīvē, lai palielinātu sabiedrības interesi par Savienības iekšējām lietām. Saistībā ar šiem apsvērumiem ir svarīgi, lai Eiropas politiskajām partijām tiktu piešķirts atzīts juridiskais statuss un vienota nodokļu politika, kas pieļaus īstenu organizācijas konverģenci. Es patiešām uzskatu, ka Eiropas līmeņa politisko partiju statuss varētu pavērt iespēju ne tikai iedzīvotāju iesaistei, bet arī īsteni starptautiskas partiju sistēmas izveidei, kas garantētu lielāku demokrātiju Eiropā.

  Agnès Le Brun (PPE), rakstiski. – (FR) Pagājuši jau gandrīz 7 gadi, kopš lielie Eiropas politiskie grupējumi ir izveidojušies kā Eiropas partijas, apvienojušies grupās, kuras pārstāvētas Parlamentā. Taču šo visas Eiropas partiju redzamību un darbību nopietni ierobežo pārliecinoša nacionālā lojalitāte. Neapšaubot, ka tā ir būtiska Savienības demokrātiskajiem centieniem, mums jācenšas veicināt Eiropas pārvalstisku debašu izveidošanos kā vienīgo veidu, kas ļaus Eiropai virzīties uz priekšu. Giannakou kundzes ziņojuma konkrētais mērķis ir veicināt politisku partiju izveidi Eiropas līmenī, un tāpēc es to atbalstīju. Tas aicina Komisiju īstenot tiesību aktus, kas rada statusu šādām struktūrām, sekmējot to finansējumu un ļaujot tām labāk integrēties pilsoņu politiskās ikdienas dzīvē. Šī regula radīs īpašu telpu, lai nodrošinātu, ka starpvalstu Eiropas interesēm ir kāds cerības stars, piedāvājot uzraudzības noteikumus, kas garantē atklātas un pārredzamas debates.

  David Martin (S&D), rakstiski. – Es balsoju par šo ziņojumu, kuru es uztveru kā svarīgu soli pretī tiesiska statusa izveidei, kas regulēs politiskās partijas Eiropas līmenī.

  Véronique Mathieu (PPE), rakstiski. – (FR) Tā kā politiskās partijas ir pārstāvētas Eiropas līmenī, iestādes gaida, lai tās informētu sabiedrisko domu par Eiropas jautājumiem. Es balsoju par ziņojumu, kurā Eiropas politiskajām partijām noteikts kopējs juridiskais un fiskālais statuss. Tas kļuva iespējams, pateicoties Lisabonas līgumam, ar kuru ES ir piešķirts juridiskas personas statuss. Šis statuss ir nepieciešams konverģencei saistībā ar budžetu un Eiropas līmeņa politisko partiju organizāciju un to fondiem.

Ar politiskām partijām saistītie fondi dod ieguldījumu debatēs par vispārējas nozīmes politiskiem jautājumiem. Tiek noskaidroti finanšu noteikumi, lai varētu saņemt ticamu un pārredzamu informāciju par finansējumu un darbību. Svarīgs ir noteikums par finansējuma nosacījumu, ar kuru pieprasa, lai partiju Eiropas Parlamentā pārstāvētu vismaz viens deputāts.

  Marisa Matias (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka, apgalvojot, ka mūsu valstīs nav demokrātijas bez politiskajām partijām, ir jāsaka arī, ka nebūs reālas Eiropas demokrātijas bez Eiropas politiskajām partijām. Tā kā es iestājos par to, ka būtu pilnībā jāaizliedz nacionālo partiju finansēšana no uzņēmējiem un to lobijiem, vienlaikus garantējot tām valsts finansējumu, es uzskatu, ka arī Eiropas partijas būtu jāfinansē no ES budžeta un jāaizliedz „ziedojumu” saņemšana no juridiskām personām.

  Nuno Melo (PPE), rakstiski. – (PT) Droši un pārredzami Eiropas politisko partiju darbības un finansējuma standarti Eiropas Savienībā ir ārkārtīgi svarīgi. Nākamajam Eiropas politisko partiju tiesiskajam regulējumam būs liela loma, pārvēršot tos realitātē, jo tas radīs lielāku sabiedrības līdzdalību, lielāku pārstāvības demokrātiju un Eiropu, kas ir tuvāka saviem cilvēkiem.

  Alexander Mirsky (S&D), rakstiski. – Es esmu pārliecināts, ka drošas un pārredzamas vides radīšana Eiropas politisko partiju darbībai un finansējumam ir dziļi demokrātisks akts. Mums ir vajadzīga telpa, Eiropas telpa politisku partiju darbībai, kuras orientē Savienības darbību uz pilsoņiem un palīdz viņiem ikdienas dzīvē. Konkrēta regulējuma pieņemšana padara šo mērķi iespējamu, un tai ir divkārša nozīme: no vienas puses, tā nodrošina nepārtrauktu, ātru un publisku informāciju par Eiropas politisko partiju veidošanos un to kopējo Eiropas statusu. Pilsoņi saprot, ka piedalīšanās Eiropas politiskā partijā nozīmē, ka viņi piedalās struktūrā, kas iekļauta Eiropas Savienības tiesiskajā regulējumā un ka politiskajām partijām ir tiesības un pienākumi. No otras puses, Eiropas politisko partiju Eiropas tiesiskais regulējums paver iespēju starptautiskas partiju sistēmas izveidei. Es balsoju „par”.

  Wojciech Michał Olejniczak (S&D), rakstiski. – (PL) Trešdienas sēdē Eiropas Parlaments pieņēma Giannakou kundzes ziņojumu par statusu un noteikumiem attiecībā uz politisko partiju finansējumu Eiropas līmenī. Manuprāt, Eiropas politisko partiju attīstība ir izšķirīgs instruments, kas dod mums iespēju vairot sabiedriskās domas interesi par Eiropas Savienības lietām, kas, manuprāt, radīs lielāku vēlētāju aktivitāti Eiropas Parlamenta vēlēšanās. Turklāt politiskas partijas ir platforma dialogam ar pilsoņiem, kas notiek daudzos semināros un politiskās diskusijās. Paredzot Māstrihtas līgumā un Nicas līgumā Eiropas politisko partiju finansēšanas iespēju, tām radās iespēja darboties neatkarīgi no parlamentārajām grupām. Tomēr, neskatoties uz šo nenoliedzamo soli Eiropas partiju statusa uzlabošanas virzienā, to galvenie finansēšanas avoti joprojām ir individuālo biedru maksas un, mazākā mērā, ziedojumi. Es vēlos izteikt cerību, ka pieņemtais dokuments jūtami uzlabos Eiropas līmeņa politisko partiju stāvokli.

  Rolandas Paksas (EFD), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo svarīgo rezolūciju, jo politiskās partijas Eiropas līmenī ir svarīgs integrācijas faktors Savienībā, kuras mērķis ir radīt Eiropas polis, politisku telpu ES līmenī un Eiropas demokrātiju. Eiropas politiskām partijām cieši jāsadarbojas ar saviem biedriem valsts un reģionālajās partijās, un tāpēc tām būtu jānodrošina labvēlīgi darbības nosacījumi un jāpiešķir finansējums. Ir jānodrošina maksimāla pārredzamība un finanšu kontrole Eiropas politiskajām partijām, kuras tiek finansētas no Eiropas Savienības vispārējā budžeta. Bet galvenais, Finanšu regula jāpapildina ar noteikumiem, kas pilnībā domāti Eiropas partiju un fondu finansēšanas regulēšanai. Turklāt būtu vēlams paredzēt izņēmumu, ka šīm partijām finansējums būtu pieejams finanšu gada sākumā 100 %, nevis 80 % apjomā, un pašu resursi, kas partijām jāpierāda, tiktu samazināti līdz 10 %. Lai nodrošinātu, ka piešķirtais finansējums tiek izmantots pārredzami un atbilstīgi paredzētajam, regulā jāparedz soda nauda par finansēšanas procedūru pārkāpumiem. Ņemot vērā to, ka Eiropas politiskajām partijām ir politiska nozīme ES līmenī, es piekrītu priekšlikumam piešķirt tām tiesības piedalīties referenduma kampaņās, kas ir tieši saistītas ar ES jautājumiem, un ļaut tām izlietot sev piešķirto naudu šo kampaņu finansēšanai. Tikai spēcīga un efektīva Eiropas politisko partiju darbība var palīdzēt ciešāk saistīt ES iestādes ar pilsoņiem, un tāpēc Komisijai būtu steidzamības kārtā jāierosina Eiropas politisko partiju regulējuma projekts.

  Justas Vincas Paleckis (S&D), rakstiski. – (LT) Eiropas Parlamenta vēlēšanām jākļūst demokrātiskākām. ES pilsoņiem jādod iespēja balsot ne tikai par valsts, bet arī Eiropas sarakstiem. Eiropas politiskās partijas un politiskie fondi kļūst arvien svarīgāki Eiropas Savienības politiskajā dzīvē. Taču tām joprojām ir grūti iegūt lielāku popularitāti un atbalstu, jo tās ir tikai nacionālu partiju jumta organizācijas un tieši nesaskaras ar elektorātu dalībvalstīs. Mums jāuzlabo nosacījumi, kuros darbojas Eiropas politiskās partijas, jo tas būtu līdzvērtīgi ES pārstāvības valdībā uzlabojumam un demokrātijas stiprināšanai. Es balsoju par ziņojumu, jo uzskatu, ka šis ir svarīgs pasākums — iespējams, pirmais — politisko partiju stiprināšanai Eiropas līmenī. Es piekrītu referentei, ka mums steidzamības kārtā jāizveido Eiropas politisko partiju darbības tiesiskā sistēma. Eiropas politisko partiju darbības finansēšanai jābūt pārredzamai. Lai to nodrošinātu, jābūt iespējai veikt finansējuma pārbaudes.

  Alfredo Pallone (PPE), rakstiski. – (IT) ES pamatā ir demokrātiska sistēma, kas orientēta uz pilsoni kā atsauces punktu, uz ko attiecas visi pieņemtie lēmumi. Pilsoni pārstāv politiskās partijas, kam, lai tās darbotos kā savu vēlētāju gribas garantētājas, jāpieņem kopēji pārredzamības un vienotības noteikumi. Tieši tāpēc es balsoju par regulas īstenošanu attiecībā uz noteikumiem par Eiropas līmeņa politiskajām partijām un to finansēšanu. Šāda mēroga ES regulējums dod iespēju gūt plašu informāciju par Eiropas politiskajām partijām, ir garantija pret iekšēju korupciju un stimulē pilsoņu interesi, sekmējot viņu līdzdalību ES politiskajā dzīvē.

  Maria do Céu Patrão Neves (PPE), rakstiski. – (PT) Šis ziņojums balstīts uz pieņēmumu, ka Eiropas politisko partiju attīstība ir kritiski svarīga sabiedrības ieinteresēšanai par ES lietām. Debašu pamatā par Eiropas partiju regulējumu ir dziļas bažas par to, kā visiem kopā izveidot starptautisku pilsonisko telpu, kas sastāvētu no brīviem un vienlīdzīgiem pilsoņiem, un par to, ko kolektīvs finansējums starp dažādām tautām panāktas „pilsoniskās vienošanās” formā varētu nozīmēt integrācijas nākotnei. Eiropas politisko partiju reformu kopuma izstrāde kā līdzeklis atsevišķu pilsoņu un pilsoņu organizāciju demokrātisko spēku mobilizēšanai ir grūts, bet cildens uzdevums, vēl jo vairāk tādēļ, ka ES pastāv sistēmiska sarežģītība. Tomēr šīs grūtības var pārvērst priekšrocībā, ja Eiropas politisko partiju „konstruktīvā misija” tiek izskaidrota tādā veidā, kurā skaidrs un nopietns dialogs par politisko attīstību var dot ieguldījumu plurālistiskākas demokrātijas izveidē. Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka drošas un pārredzamas vides radīšana Eiropas politisko partiju darbībai un finansēšanai uzlabo Eiropas demokrātijas kvalitāti.

  Miguel Portas (GUE/NGL), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo uzskatu, ka, apgalvojot, ka mūsu valstīs nav demokrātijas bez politiskajām partijām, ir jāsaka arī, ka nebūs reālas Eiropas demokrātijas bez Eiropas politiskajām partijām. Tā kā es iestājos par to, ka nacionālajām partijām būtu pilnībā jāaizliedz finansējuma saņemšana no uzņēmējiem un to lobijiem, vienlaikus garantējot tām valsts finansējumu, es uzskatu, ka arī Eiropas partijas būtu jāfinansē no ES budžeta un jāaizliedz „ziedojumu” saņemšana no juridiskām personām.

  Paulo Rangel (PPE), rakstiski. – (PT) Pārstāvības demokrātijas padziļināšana un Eiropas līmeņa politiskās telpas radīšana neapšaubāmi stiprina Eiropas politisko partiju un attiecīgi to fondu nozīmi. Kopīga un vienota juridiskā statusa pieņemšana attiecībā uz visām Eiropas politiskajām partijām un ar tām saistītajiem fondiem, statusa, kas pamatots tieši uz ES tiesību aktiem, ir ļoti svarīgs pirmais solis šajā virzienā. Tāpēc es atzinīgi vērtēju šā ziņojuma pieņemšanu, jo tajā uzsvērta Eiropas politisko partiju kā ES politiskās dzīves neaizstājamu dalībnieku svarīgā nozīme, izvirzot konkrētus priekšlikumus nolūkā radīt drošu un pārredzamu regulējošo vidi Eiropas politisko partiju darbībai un finansēšanai.

  Robert Rochefort (ALDE), rakstiski. – (FR) Eiropas politiskās partijas dod ieguldījumu Eiropas politiskās apziņas veidošanā un pilsoņu gribas paušanā. Laikā, kad mēs cenšamies palielināt pilsoņu līdzdalību ES darbībās un stiprināt tās demokrātisko raksturu, mums būtu jāveic pasākumi Eiropas politisko partiju regulatīvās vides uzlabošanai. Es atbalstu savas kolēģes deputātes Giannakou kundzes ziņojumu. Eiropas politiskajām partijām jāļauj — un tās pat jārosina — piedalīties Eiropas referendumu kampaņās. Es arī uzskatu, ka tām ir svarīgi piedāvāt pilsoņiem, kuri to vēlas, izvēli piedalīties individuāli un tieši. Turklāt jāgroza politiskajām partijām piemērojamie finanšu noteikumi. Mums jārosina pašfinansēšana, palielinot pašreizējo ziedojumu gada limitu vienai personai. Jāatvieglo arī citi noteikumi — jo īpaši, manuprāt, par atļauju pārnest līdzekļus uz nākamo finanšu gadu. Veicot šādus grozījumus, mums tomēr jāsaglabā arī visas pašreizējās pārredzamības prasības un jānosaka sankcijas — pirmām kārtām finansiālas —, kuru pašlaik Finanšu regulā nav.

  Raül Romeva i Rueda (Verts/ALE), rakstiski. – Balsoju „par”. Eiropas politisko partiju attīstība ir būtiska, lai palielinātu sabiedrības interesi par ES jautājumiem. Attālinoties no bieži uzdotā jautājuma „kas pārvalda un kā?”, regula aicina vērst uzmanību uz jautājumu „ko pārvalda?” Diskusijās par Eiropas partiju regulējumu lielākās bažas tiek paustas par to, kā visiem kopā izveidot starptautisku pilsonisko telpu, kura sastāvētu no brīviem un vienlīdzīgiem pilsoņiem, un par to, ko kolektīvs finansējums starp dažādām tautām panāktas „pilsoniskās vienošanās” formā varētu nozīmēt integrācijas nākotnei. Eiropas politisko partiju reformu kopuma izstrāde kā līdzeklis atsevišķu pilsoņu un pilsoņu organizāciju demokrātisko spēku mobilizēšanai nav viegls uzdevums, vēl jo vairāk tādēļ, ka ES pastāv sistēmiska sarežģītība. Taču to varētu pārvērst arī par priekšrocību, ja kāds paskaidrotu Eiropas politisko partiju „būtisko lomu” un to, kādā veidā informatīvs un principiāls dialogs par to politisko attīstību varētu veicināt tādu plurālistisku paraugorganizāciju rašanos, kuru dalībnieki savas demokrātiskās prasības varētu izteikt centrālajām iestādēm, kā arī darīt to ar viņu palīdzību. Eiropas politisko partiju stiprināšana ir veids, kā uzlabot līdzdalības pārvaldību ES un, visbeidzot, nostiprināt demokrātiju.

  Licia Ronzulli (PPE), rakstiski. – (IT) Nav viegls uzdevums izstrādāt reformu kopumu Eiropas mēroga politiskām partijām, kas ļautu tām mobilizēt indivīdu un pilsonisko organizāciju demokrātiskos impulsus. Taču drošas un pārredzamas sistēmas izveide Eiropas līmeņa politisko partiju darbībai un finansēšanai ir būtisks demokrātisks pasākums. Mums jāveicina Eiropas telpas izveide tādai politisko partiju darbībai, kurā pilsoņi atrodas Eiropas Savienības uzmanības centrā un kura palīdz viņiem ikdienas dzīvē.

Konkrētu noteikumu apstiprināšana var panākt šo mērķi, un tai ir divkāršas priekšrocības. No vienas puses, tā nodrošina atjauninātu, ātru un publisku informāciju par Eiropas līmeņa politisko partiju veidošanos un to kopējo Eiropas statusu. Līdz ar to pilsoņi zina, ka dalību Eiropas līmeņa politiskā partijā regulē Eiropas tiesību akti un ka politiskām partijām ir ne tikai tiesības, bet arī pienākumi. No otras puses, Eiropas līmeņa politisko partiju Eiropas regulējums paver iespēju izveidot starptautisku partiju sistēmu.

Rezolūcijas apstiprināšana ir neatliekams solis ceļā uz pilsoņu lielāku līdzdalību Eiropā.

  Bart Staes (Verts/ALE), rakstiski. – (NL) Es nepārprotami piekrītu, ka politiskās partijas un ar tām saistīti politiskie fondi ir parlamentāras demokrātijas būtiski instrumenti. Tie patiešām nodrošina to, ka Parlamenta deputātiem ir jāsniedz pārskats par savu darbu; viņi palīdz veidot pilsoņu politisko gribu, izstrādā politiskas programmas, atlasa un apmāca kandidātus, viņi uztur dialogu ar pilsoņiem un dod iespēju pilsoņiem paust savas domas. Papildus tam Lisabonas līgumā skaidri noteikts, ka šis uzdevums jāpilda politiskām partijām un ar tām saistītiem fondiem. Tās ir ES līmeņa politiskās telpas un Eiropas demokrātijas svarīga sastāvdaļa, kurā Eiropas pilsoņu iniciatīvai ir svarīga loma.

Tomēr galīgajā balsojumā es balsoju pret šo ziņojumu, lai paustu to, ka pilnīgi nepiekrītu grozījuma Nr. 10 noraidījumam. Attiecībā uz finansējuma un ziedojumu shēmu ar šo grozījumu tiesību subjektiem un uzņēmumiem tika liegtas tiesības gadā veikt ziedojumus līdz EUR 25 000. Tas, ka Eiropas Parlaments ļauj turpināt šo neveiksmīgo praksi, pavērs ceļu uzņēmumiem un lobiju organizācijām, kas spēcīgi ietekmē politiskās partijas un Eiropas fondus, piešķirot tiem finanšu atbalstu. Es to negribu, tāpēc šis ir mans protesta balsojums.

Ziņojums: Sandra Kalniete (A7-0083/2011)

  Luís Paulo Alves (S&D), rakstiski. – (PT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo tas veicina labāku nosacījumu izveidi vienotā tirgus pārvaldei un partneru iesaistei tajā. Taču ir svarīgi, lai cilvēki atrastos politikas uzmanības centrā un lai Parlamentam tiktu piešķirts lielāks politisks svars jautājumos, kas saistīti ar vienoto tirgu.

  Sophie Auconie (PPE), rakstiski. – (FR) Es atbalstīju ziņojumu, ko sniedza mūsu kolēģe Kalnietes kundze, kā arī divus — Busoi kunga un Correia de Campos kunga — ziņojumus. Šie trīs ziņojumi tika izstrādāti, sekojot priekšlikumam par Vienotā tirgus aktu, ko publicēja Eiropas Komisija. Iekšējā tirgus komisāra Michel Barnier mērķis ir vienotā tirgus iedzīvināšana, bet, galvenais, tā tuvināšana pilsoņiem. Šis ir mērķis, kuru es pilnībā atbalstu. Vienotā tirgus akts jāuzskata par iespēju parādīt pilsoņiem, ka Eiropas integrācija — un vienotais tirgus jo īpaši — notiek viņu interesēs, nevis pret tām. Garantēta piekļuve banku pamatpakalpojumiem — jeb vispārīgāk, pakalpojumu kvalitātes un pieejamības sargāšana, kas ir būtiski mūsu līdzpilsoņiem — ir solis šajā virzienā.

  Zigmantas Balčytis (S&D), rakstiski. – (LT) Viens no galvenajiem uzdevumiem vienotā tirgus iedzīvināšanā ir nodrošināt politisko vadību, saistību uzņemšanos un rīcības saskaņošanu, tāpēc vienotā tirgus iedzīvināšanai būtiski svarīga ir visaptveroša vadība augstākajā politiskajā līmenī. Eiropas Komisijai vairāk jāuzņemas rīcības saskaņošana, un Komisijas priekšsēdētājam jāpiešķir pilnvaras koordinēt un pārraudzīt vienotā tirgus iedzīvināšanu, cieši sadarbojoties ar Eiropadomes priekšsēdētāju un dalībvalstu kompetentajām iestādēm. Es piekritu ziņojumam, jo uzskatu, ka jāuzlabo politiskā saskaņošana visos līmeņos, lai pienācīgi īstenotu vienotā tirgus prioritātes, kuru mērķis ir palielināt Eiropas Savienības ekonomisko izaugsmi, konkurētspēju, sociālo tirgus ekonomiku un ilgtspējību.

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Es atbalstīju referentes priekšlikumus un pieeju, kas pieņemta Komisijas paziņojumā „Ceļā uz aktu par vienoto tirgu”, kā arī ideju, ka ir vajadzīgs ikgadējs Vienotā tirgus forums. Vienotā tirgus veidošanā būtu vajadzīga lielāka vietējo un reģionālo iestāžu iesaiste, jo dialogs ar sociālajiem partneriem un pilsonisko sabiedrību palīdzēs atjaunot uzticību vienotajam tirgum.

Es arī uzskatu, ka regulu, nevis direktīvu, izmantošana sekmētu skaidrāku regulatīvo vidi un mazinātu īstenošanas pasākumu izmaksas. Es arī uzskatu, ka ir lietderīgi veikt vienotā tirgus stāvokļa izvērtēšanu katrā Eiropadomes pavasara sesijā. Mums līdz šā gada beigām ir arī vajadzīgs Komisijas normatīvs priekšlikums par strīdu risināšanu, izmantojot alternatīvus strīdu izšķiršanas mehānismus.

  Vilija Blinkevičiūtė (S&D), rakstiski. – (LT) Es balsoju par šo ziņojumu, jo, manuprāt, lai sekmīgi atdzīvinātu ES vienoto tirgu, ir īpaši svarīgi paredzēt un stratēģiski plānot ne tikai konkrētus pasākumus šā mērķa sasniegšanai, bet arī efektīvus veidus, kā šos pasākumus izmantot. Viens no vissvarīgākajiem pasākumiem, ko ir atkārtoti uzsvēruši daudzi sabiedrības un interešu grupu pārstāvji, kā arī pats profesors