Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis - Strasbūra

12. Eiropas kodoldrošības jomā gūstamā pieredze pēc kodolnegadījuma Japānā

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir debates par Padomes un Komisijas paziņojumiem attiecībā uz Eiropas kodoldrošības jomā gūstamo pieredzi pēc kodolnegadījuma Japānā.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Pirmām kārtām vēlos sacīt, ka esmu gandarīta, ka turpinām pagājušajā mēnesī sāktās debates. No vienas puses, tas apliecina jautājuma nopietnību, no otras puses, tas norāda uz to, ka papildus visām emocijām, ko joprojām ārkārtīgi nopietnā situācija Japānā pamatoti izraisa mūsos visos, mūsu iestādes arī vēlas rīkoties šajā jautājumā, piemērojot atbilstīgu piesardzību. Tai pat laikā es vēlos vēlreiz apgalvot, ka mēs esam gatavi Japānas iedzīvotājiem sniegt nepārtrauktu un konkrētu palīdzību, nodrošinot gan humāno palīdzību, gan kodolekspertu atbalstu. Eiropadome to skaidri norādīja 25. martā.

Turklāt es vēlos atzīmēt, ka Ungārijas prezidentūra nekavējoties reaģēja uz katastrofu Japānā, it sevišķi ar darbībām attiecībā uz kodolenerģijas riskiem. Vēlos jau pašā sākumā kliedēt nepareizos pieņēmumus, kādi varētu rasties sabiedrībai saistībā ar kodoldrošību, proti, ka tikai tagad ES sāk apzināties jautājuma nozīmi saistībā ar ārēju krīzes situāciju. Tā tas noteikti nav; no vienas puses — tāpēc, ka realitātē šajā jomā Eiropā jau 25 gadus ir spēkā juridiski saistošs regulējums, ko mēs nepārtraukti pielāgojam — piemēram, jaunākie pielāgojumi īstenoti ar 2009. gada Kodoldrošības direktīvu. No otras puses, arī tāpēc, ka kodoldrošības garantēšana ir nemitīgs process, kura laikā mēs pakāpeniski pilnveidojam specifikācijas, gūstam pieredzi no tādiem notikumiem kā Fukušimas katastrofa un regulāri pārbaudām iekārtu faktisko drošību. Martā Eiropadome sniedza apstiprinājumu, ka ES savā reakcijā ir jāievēro virzieni, kas gan garantē drošību negadījuma vietā, gan pilnveido tiesisko regulējumu. Viens no ES daudzpusējās pieejas aspektiem ir visaptverošs riska un drošības novērtējums attiecībā uz Eiropas atomelektrostacijām, t. i., „stresa tests”.

Tā piemērošanas joma un saistītie praktiskie pasākumi ir jānosaka, ņemot vērā nesenos notikumus un pilnībā izmantojot pieejamās zināšanas. Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupai un tās locekļiem — neatkarīgajiem valstu regulatoriem — ir jāpabeidz minēto praktisko pasākumu noteikšana līdz maija vidum, un pēc tam, visticamāk — vasarā, sāksies šo pasākumu novērtēšana. Vairākas dalībvalstis un kodoliekārtu operatori jau ir pieņēmuši lēmumus, kas prasa elektrostaciju drošības novērtējumu. Tāpēc, pamatojoties uz iepriekš sacīto, secinājumus varēs izdarīt un publicēt gada beigās. Gan sabiedrību, gan Komisiju par stresa testu rezultātiem informēs iestādes, kas veic novērtējumus.

Pamatojoties uz šo informāciju, Eiropadome līdz gada beigām novērtēs provizoriskos rezultātus. Saistībā ar otru, t. i., regulatīvo, aspektu Eiropadome jau ir pieprasījusi Komisijai pārskatīt spēkā esošos tiesību aktus un tiesisko regulējumu, kas attiecas uz kodoliekārtu drošību, un iesniegt priekšlikumu par tā pilnveidošanu atkarībā no vajadzības. Tai pat laikā mums jāturpina darbs, kas jau norisinās tiesiskā regulējuma jomā, un jāpieņem priekšlikums direktīvai par izlietotās kodoldegvielas un radioaktīvo atkritumu apsaimniekošanu. Galu galā, ir noteikti jāparedz drošības specifikācijas tā, lai tās ietvertu visu kodoliekārtu dzīves ciklu. Treškārt, mums ir ES kaimiņvalstīm — trešām valstīm — jāprasa pievienoties šim novērtējumam un paaugstināt savu drošības prasību līmeni.

Drošības problēmas, protams, neattiecas tikai uz kodolenerģiju. Neviena energoresursa piegādes nodrošināšanu, lai cik liela būtu tā daļa energoapgādē, mēs nevaram atļauties novērtēt augstāk par drošības aspektiem, kas saistīti ar cilvēku veselību vai vides aizsardzību. Kā zināt, mums arī jāņem vērā situācija Eiropā, proti, tas, ka dalībvalstu degvielas izmantojuma pamatā ir dažādi energoavotu sadalījumi. Katram ir rīcības brīvība izlemt par savu energoavotu sadalījumu. Tā tas turpināsies tuvākajā paredzamajā nākotnē, jo mēs runājam par energoavotu sadalījumu, kura noteikšana ir dalībvalstu kompetencē. Tomēr tas mūs nekavē panākt progresu saistībā ar kopējiem mērķiem, lai sāktu izstrādāt kopēju enerģētikas politiku.

Šogad, piemēram, mēs sāksim izskatīt Enerģētikas plānu 2050. gadam. Šajā procesā mēs novērtēsim, cik lielā mērā atsevišķiem energoresursiem jāsekmē klimata mērķu sasniegšana, un paralēli mums būs arī jāīsteno mūsu enerģētikas politikas, piegādes drošības, ilgtspējas un konkurētspējas mērķi. Tomēr papildus rīcības brīvībai saistībā ar energoavotu sadalījuma noteikšanu iekšējā tirgus padziļināšana un aizvien ciešākas savstarpējās attiecības veicina lielāku savstarpēju atkarību starp dalībvalstu enerģētikas politikas virzieniem un energoavotu izvēles lēmumiem. Tāpēc ir pamatoti izveidot kopēju redzējumu par mūsu enerģētikas politikas virzienu ietekmi uz ieguldījumiem, energocenām un regulējumu.

Tas arī nozīmē, ka, tā kā kodolenerģija pašlaik veido 30 % no Eiropas enerģijas ražošanas nozares, neviena no 14 dalībvalstīm, kas ir izvēlējušās kodolenerģiju, nevar atļauties nekavējoties slēgt savas atomelektrostacijas, neapspriežoties ar citām dalībvalstīm un nenovērtējot gan potenciālos alternatīvos energoresursus, gan ar tīklu saistītos jautājumus. Šajā saistībā prezidentūra plānot detalizētas informācijas apmaiņu enerģētikas ministru neoficiālajā sanāksmē maijā, lai atrisinātu ar šo jautājumu saistītās problēmas. Un visbeidzot, bet ne mazāk svarīgi — ir jāinformē sabiedrība par izvēles pamatā esošajiem pieņēmumiem un gan par izvēlēto energoresursu priekšrocībām, gan trūkumiem. Esmu pārliecināta, ka arī ar šīsdienas debatēm mēs varam dot ieguldījumu šajā jautājumā. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs!

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, dāmas un kungi! Šausminošā 11. marta zemestrīce, tai sekojošais cunami un atomelektrostacijas negadījums, kas skāra vairākus stacijas blokus, kā arī tas, ka joprojām nav redzams gals kaitējumu un risku novēršanai, jo atomelektrostacijas situācija joprojām netiek pilnībā kontrolēta, lai gan tiek izmantotas jaunākās tehnoloģijas, — visi šie notikumi mums rada bažas saistībā ar drošību un enerģētikas nozari Eiropas Savienībā un citur. Tāpēc 11. martā mēs sasaucām augsta līmeņa grupu, ko veidoja ministri un valstu valdību, atomelektrostaciju celtniecības uzņēmumu un enerģētikas nozares pārstāvji, lai 15. martā organizētu sanāksmi. Enerģētikas ministru 21. marta padomē mēs gatavojāmies Eiropadomei, kas 25. martā beidzot aicināja Komisiju un valstu kodoldrošības iestādes veikt īpašu stresa testu un visaptverošu drošības izmeklēšanu, lai nodrošinātu augstākos iespējamos drošības standartus. Kopš tā laika mēs esam strādājuši pie testa kritērijiem.

Ģenerāldirektorāti, es un kodoldrošības iestādes veidojam testa kritēriju katalogu, ar ko jūs un sabiedrību iepazīstinās pirms tā galīgās pieņemšanas. No vienas puses, tas skar to risku ietekmi, ar kuriem saistītas elektrostacijas Eiropas Savienībā un kurus izraisa zemestrīces un augsti ūdens līmeņi, it sevišķi Atlantijas okeāna krastā. No otras puses, tas attiecas uz pašu elektrostaciju ietekmi, proti, to, kā var aizsargāt dzesēšanas sistēmas, elektroenerģijas apgādi un avārijas ģeneratorus. Citi testa faktori ietver teroristu uzbrukumus un kibernoziegumus, kā arī gaisa kuģu avarēšanu elektrostaciju ēkās.

Mūsuprāt, apspriedes un lēmums par testa kritērijiem būs pabeigts maija vidū Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupas (ENSREG) sanāksmē. Mēs prognozējam, ka līdz gada beigām būs veikti visaptveroši testi, lai nodrošinātu augstākos iespējamos drošības standartus 143 Eiropas Savienības atomelektrostacijās. Mēs esam runājuši ar Krievijas Federācijas un Ukrainas valdībām un tuvāko dienu laikā sazināsimies ar Šveici un Armēniju, kā arī valstīm, kas plāno atomelektrostaciju celtniecību, piemēram, Turciju un Baltkrieviju. Visu šo darbību mērķis ir nodrošināt augstākos drošības standartus un testa kritērijus drošības izmeklēšanā valstīs, kas ir Eiropas Savienības tiešās kaimiņvalstis.

Mēs zinām, ka atbildība par energoresursu sajaukumu un tātad arī par energotehnoloģijām, atomelektrostacijām un citām tehnoloģijām ir dalībvalstu ziņā. Pēdējo dažu dienu laikā ir kļuvis skaidrs, ka dalībvalstis vēlas saglabāt šīs pilnvaras. Citiem vārdiem sakot, nešķiet reāli iespējams, pamatojoties uz spēkā esošajiem līgumiem un tiesību aktiem, pieņemt lēmumu par kodolenerģiju Eiropas līmenī. Tomēr drošības tests, kurā jāpiedalās visiem, manuprāt, ir kopsaucējs visām dalībvalstīm saistībā ar augstajiem standartiem, ko tas piemēro, neatkarīgi no tā, vai šīm dalībvalstīm kodolenerģija ir vai nav. Apmēram 76 % no elektroenerģijas Francijā ražo no kodolenerģijas, savukārt Austrijā šis rādītājs ir 0 %. Pavisam 14 dalībvalstis izmanto kodolenerģiju, bet 13 — neizmanto. Vācija pašlaik izskata iespēju saīsināt savu elektrostaciju darbības laika posmus. Polija apsver savas pirmās atomelektrostacijas celtniecību, un Itālija domā, vai ieguldīt papildus elektrostacijās.

Kopā ar drošības izmeklēšanas īstenošanu, mūsuprāt, ļoti svarīga ir Kodoldrošības direktīvas transponēšana valstu tiesību aktos līdz šā gada jūlijam. Mūsu plāns paredzēja 2014. gadā novērtēt Parlamenta un Padomes pieņemto Kodoldrošības direktīvu, kas jātransponē valstu tiesību aktos. Tagad vēlamies noteikt šo termiņu agrāk. Līdz gada beigām plānojam jūs informēt par mūsu turpmākajiem apsvērumiem, kā varētu nostiprināt šo direktīvu, jo pašlaik tā galvenokārt attiecas uz oficiālām pilnvarām un struktūrām, kas ir jāizveido, kā arī citām jomām.

Es arī vēlos pieminēt attiecībā uz kodolatkritumiem izteiktos priekšlikumus, ko ir iesniegusi Komisija un ko pašlaik apspriež Parlaments un Padome. Tie sekmēs vienotus pasākumus, lai nodrošinātu augstākos iespējamos drošības līmeņus. Mēs zinām, ka drošības izmeklēšanas rezultātā dalībvalstis izdarīs pašas savus secinājumus. Tomēr šajā gadījumā es paļaujos uz realitātes ietekmi. Es paļaujos uz to, ka dalībvalstis ņems vērā drošības novērtējumu, standartus un vajadzīgos pasākumus, ko ierosinās eksperti, un šos elementus piemēros praksē savās valstīs un savās atomelektrostacijās. Maija vidū mēs jūs informēsim, kad ir paredzēts iesniegt šā stresa testa projektu un darba grupu līmenī izstrādātos testa kritērijus.

  Corien Wortmann-Kool, PPE grupas vārdā. – (NL) Priekšsēdētāja kungs, manas grupas vārdā vēlos pateikties komisāram Oettinger par pievēršanos kodoldrošības jautājumam tūlīt pēc katastrofas Japānā. Šis darbs ir ārkārtīgi svarīgs saistībā ar mūsu pilsoņu drošību, jo kodolkatastrofa Japānā ir parādījusi, ka mums ir jāpārskata mūsu kodoldrošības noteikumi.

Tas ir svarīgs uzdevums jums un Padomei, jo kodoldrošības jomā mēs Eiropā esam savstarpēji atkarīgi. Mums vajadzīgs stresa tests visām kodoliekārtām, un, kā jūs sacījāt, kritēriji ir jāsaskaņo. Mums vajadzīgs objektīvs un pārredzams ziņojums, t. i., publisks ziņojums par šo stresa testu, kura sākumpunktam jābūt augstākajam drošības standartam.

Priekšsēdētāja kungs, es ceru, ka jūs un dalībvalstis nopietni strādājat pie šīs saskaņotās pieejas, lai mēs varētu paļauties uz to, ka ir ieviesti augstākie drošības standarti. Ja kodoliekārta neiztur stresa testu, jums un Padomei ir jānodrošina, ka attiecīgā dalībvalsts apņemas rīkoties nekavējoties. Šāda rīcība varētu ietvert pagaidu vai pat pastāvīgu atomelektrostacijas slēgšanu. Šajā saistībā mums ir svarīgi arī ietvert tās atomelektrostacijas, kas daļēji atrodas ārpus mūsu robežām un kam dažreiz ir pat lielāka ietekme uz mūsu pilsoņiem nekā atomelektrostacijām, kas pilnībā atrodas Eiropā. Lūdzu, pievērsiet tam lielāku uzmanību.

Mums ir pienācīgi jāizmeklē apsvērtās darbības un riski. Kodolenerģija ir enerģijas avots, no kā mēs nevaram tā vienkārši atteikties, jo tas nodrošina lielu daļu mūsu enerģijas un sekmē mūsu CO2 emisiju samazinājumu. Tomēr mums atkārtoti jādomā par mūsu nākotni un atjaunojamiem energoresursiem, kā arī mērķtiecīgi jāturpina attīstīt energoefektivitāti.

  Marita Ulvskog, S&D grupas vārdā. – (SV) Priekšsēdētāja kungs, kodolenerģija atšķiras no citiem enerģijas avotiem. Ļoti īsā laikā tā var nodarīt milzīgu kaitējumu valstīm, cilvēkiem un turpmākajām paaudzēm. Tāpēc esmu gandarīta, ka, šķiet, Eiropas Parlaments pauž spēcīgu un plašu atbalstu kodolenerģijas un drošības jautājumiem. Es ceru, ka rezultātā tiks pieņemti skaidri un plaši kopēji lēmumi.

Kodolenerģiju nevar reglamentēt un uzraudzīt tikai valsts līmenī. Kodolenerģija nepazīst ne valsts robežas, ne Eiropas robežas. Tāpēc debatēm par drošību un darbam drošības jomā jābūt ļoti plašām. Ņemot vērā iepriekš sacīto, mums ir svarīgi pieņemt pēc iespējas vienotāku lēmumu un reizi par visām reizēm ignorēt to, ka mums ir mazliet atšķirīgi viedokļi kodolenerģijas jautājumā. Šeit ir runa par kopējām interesēm īstermiņā un ilgtermiņā — par drošību.

Ilgtermiņā situācija liecina par mūsu pašreizējās energoapgādes ilgtspējas neesību. Mums nav pietiekami dažāda energoavotu sadalījuma. Runas par ieguldījumiem atjaunojamos energoresursos un energoefektivitātē ir jārealizē dzīvē. Mums vajadzīgas paradigmas pārmaiņas mūsu enerģētikas politikā, bet tas nav jautājums, kam jābūt šīs rezolūcijas tematam. Rezolūcijai jābūt par jaunu sākumu, lai vērstu mūsu enerģētikas sistēmu ilgtspējīgas enerģijas virzienā un, protams, par stratēģijas sagatavošanu, pakāpeniski atsakoties no kodolenerģijas — dažos gadījumos tas notiks tuvākajā nākotnē, dažos — mazliet ilgākā laikā vai vidējā līdz ilgtermiņa posmā.

  Lena Ek, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, traģiskie notikumi Japānā ir ne tikai atklājuši kļūdas un nepilnības Japānas reaktoros. Fukušimas notikumi ir arī norādījuši uz trūkumiem starptautiskajā atomelektrostaciju drošības pasākumu sistēmā. Šobrīd daudzi eiropieši ir nobažījušies par kodoldrošību Eiropā. Tāpēc ir būtiski, lai Eiropas Savienība vispusīgi pārvērtētu tās pieeju kodoldrošībai.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas viedoklis ir, ka Padomes ierosinātie stresa testi ir pārāk vāji. Mums ir jāpārbauda ne tikai tehnoloģijas un ģeogrāfija, bet arī visa drošības vide un sagatavotība reaģēt uz daudzveidīgiem katastrofas scenārijiem. Ir arī absolūti svarīgi šādus testus padarīt par obligātiem un pamatot tos uz kopējiem un pārredzamiem Kopienas kritērijiem.

Ikkatram būtu jāsaprot, ka mēs nevaram valdībām un valstu iestādēm ļaut pašām sevi uzraudzīt. Tā vietā stresa testi ir jāveic neatkarīgiem ekspertiem, nodrošinot pilnīgu pārredzamību. Visi fakti ir jāpublisko, piemērojot Komisijas uzraudzību.

(Aplausi)

Šobrīd tā ir vienīgā uzticamā alternatīva šai tehnoloģijai. Starptautiskajai Atomenerģijas aģentūrai arī ir vispusīgi jāpārskata ES tiesību akti kodoldrošības jomā. Mums vajadzīgi Eiropas standarti un stingras prasības. Tā ir Komisijas atbildība, bet arī Padomei ir jāsāk rīkoties un jāuzņemas sava atbildība. Visbeidzot, ir būtiski gūt pieredzi saistībā ar alternatīviem energoresursiem un energoefektivitāti. Ir laiks pieņemt lēmumu par saistošiem mērķiem.

(Aplausi)

  Rebecca Harms, Verts/ALE grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Oettinger kungs! Jūs jau zināt, ka es neuzticos jūsu stresa testiem. Es jums vēlos īsumā paskaidrot, kādēļ tas tā ir. Manuprāt, nav labi piemērot atbildību valstu iestādēm un uzraudzības struktūrām, lai tās noteiktu testa un rezultātu novērtēšanas kritērijus. Līdz šim to vienīgā atbildība bija atomelektrostaciju uzraudzība un pārbaudīšana Eiropas Savienībā.

Šo struktūru locekļi būs savstarpēji pazīstamu „ciema zēnu” tīkla biedri, kas labprāt sertificē cits cita atomelektrostaciju kā staciju, kas bijusi, ir un būs droša. Vai tiešām domājat, ka valstu regulatori pēkšņi sapratīs, ka līdz šim strādājuši slikti un ir bijuši pārāk iecietīgi? Es tam neticu, Oettinger kungs, un jūs vēl man neesat paskaidrojis, kā plānojat nodrošināt, lai šī uzraudzības sistēma pēkšņi kļūst neatkarīga.

Stresa testu brīvprātīgā piemērošana ir vēl viens apliecinājums, ka mēs tos nevaram uztvert tik nopietni, kā gribētos. Tomēr jums vēl ir laiks izmainīt jūsu plānus un pārliecināt mūs, ka stacijām varēs piekļūt neatkarīgi eksperti. Jūs varat mūs pārliecināt, ka viss tiks pārbaudīts un ka mēs nesaņemsim tikai ziņojumus uz papīra no sistēmas, ko es pamatoti aprakstīju kā „ciema zēnu” tīklu, jo visi tur iesaistītie cilvēki cits citu pazīst un ir bijuši draugi gadu desmitiem ilgi, un ir vienmēr pieņēmuši augstākos riska līmeņus.

Es vēlos jums paskaidrot, ka mēs Zaļo un Eiropas Brīvās apvienības grupā vēlamies, lai stresa testi tiktu izstrādāti tā, lai tie parādītu, kuras atomelektrostacijas patiešām vairs nav pieņemamas un būtu pirmās jāatslēdz no tīkla. Ja stresa testi patiešām nodrošinās virziena maiņu Eiropā, mēs tos redzam kā pamatu kodolenerģijas atcelšanas grafikam, kas sāksies tagad un, ja Eiropā viss noritēs gludi, varētu beigties apmēram 2025. gadā.

Es jums vēlos lūgt izdarīt vienu konkrētu lietu, Oettinger kungs. Pēdējo dažu dienu laikā jūs esat sniedzis vairākas intervijas un esat, piemēram, Vācijā skaidrojis, ka zināt, kuras atomelektrostacijas izturēs stresa testus, un ka par dažām no tām esat pārliecināts. Lūdzu, publiskojiet šo elektrostaciju nosaukumus. Piemēram, ja viena no tām ir Fesenheima, kas ir elektrostacija, kura, kā sacīja Francijas uzraudzības struktūra, nav pietiekami aizsargāta pret augstu ūdens līmeni vai zemestrīcēm, tad jums ir jāpublicē to vietu nosaukumi, kas rada risku. Tas palielinātu sabiedrības uzticību jūsu politikas virzieniem.

(Aplausi)

  Giles Chichester, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos pateikties Padomes priekšsēdētājai un komisāram par viņu paziņojumiem. Šo paziņojumu nosvērtais saturs ir pretrunā dažiem citiem apgalvojumiem. Pirmām kārtām neaizmirsīsim, ka ir liela atšķirība starp 50 gadus veciem reaktoriem Japānā un jaunajām konstrukcijām, kas tiek izstrādātas Eiropā — liela atšķirība. Neaizmirsīsim arī, ka ir liela atšķirība starp seismiskajiem riskiem, ar ko saskaras Japāna un Rietumeiropa. Mums vissvarīgāk ir būt pilnīgi pārliecinātiem par to, kas notika, pirms sākam pārskatīt, ko darīsim un ko plānojam darīt.

Pašlaik tiek izstrādātas modernas reaktoru konstrukcijas, kas ir izturīgas pret riskiem, kādi pirms 20 vai 50 gadiem bija neiedomājami. Priecājos, ka piekrītat man, Harms kundze.

(Harms kundzes starpsaucieni)

Tas bija nepieklājīgi, un jūs izniekojat man atvēlēto runas laiku, Harms kundze.

Ir ierosināts moratorijs. Esmu pret to, jo tas nozīmētu sasteigtu rīcību bez zinātniskām liecībām. Mums jāuzzina, kas notika, pirms sākam rīkoties, lai mainītu mūsu jau tā iespaidīgo drošības vidi Eiropā. Es atbalstu to, ka mums jānostiprina mūsu drošības vide, bet nerīkosimies sasteigti.

  Sabine Wils, GUE/NGL grupas vārdā. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Vācijā nesen notika demonstrācijas, kurās 250 000 cilvēki aicināja nekavējoties atteikties no kodolenerģijas un pāriet 100 % uz atjaunojamiem energoresursiem. Abas šīs lietas ir iespējamas.

Pēc Černobiļas un Fukušimas ir kļuvis skaidrs, ka kodolenerģija būs vienmēr saistīta ar papildu risku. Tāpēc kodoldrošības standarti Eiropā ir obligāti jāpamato uz labākajām pieejamajām tehnoloģijām. Neraugoties uz Padomes Direktīvas par kodoliekārtu kodoldrošību pieņemšanu 2009. gadā, dalībvalstīs joprojām ir saglabāti spēkā esošie standarti.

Tāpēc mums steidzami jāpārskata šī direktīva, Parlamentam iesaistoties saskaņā ar koplēmuma procedūru, kuras pamatā nav Euratom līgums. Es vēlos, lai tiktu izvirzīta iniciatīva, kurā iesaistītos pēc iespējas vairāk Parlamenta grupu un kurā Padomi un Komisiju aicinātu izstrādāt attiecīgu direktīvas priekšlikumu. Manuprāt, mums vajadzīgs scenārijs par atteikšanos no kodolenerģijas, ietverot visu Eiropu.

  Niki Tzavela, EFD grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es atbalstu līdz šim sacīto, kā arī to, ka rīt mums jādomā par moratoriju, kā ierosināja Chichester kungs.

Tomēr vēlos piebilst, ka mēs ieejam jaunā ērā, jaunā pasaulē. Visas 21. gadsimta dabas katastrofas ir bijušas milzīgas: milzīgi ugunsgrēki, milzīgas zemestrīces un milzīgas jūras plūdmaiņas. Kā mēs varam sevi pasargāt no kodolapdraudējuma, ko šīs katastrofas rada, un novērst to? Mēs redzam, ka šo katastrofu dēļ riskējam zaudēt daudzas dzīvības.

Šajā Parlamentā mēs nosodām noziegumus pret cilvēci. Es uzskatu, ka uzņēmuma TEPCO lietderības koeficients ir jauns nozieguma veids pret cilvēci: nekādas pārredzamības, nekādas piesardzības un nekādu rūpju par darbiniekiem, kas cīnās ar šo problēmu. Es jūs visus mudinu padomāt par šo jauno noziegumu pret sabiedrību, ar ko mēs visi saskarsimies 21. gadsimtā.

  Pilar del Castillo Vera (PPE). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Mums vajadzīga enerģija, lai ēstu, ceļotu, mācītos, ārstētu slimības un darītu daudzas citas lietas. Šo enerģiju vienmēr iegūst no dažādiem avotiem. Dažos gadījumos no tādiem vissenāk zināmiem avotiem kā hidroelektrostacijas, fosilā enerģija un pat kodolenerģija; citos gadījumos no modernākiem avotiem, piemēram, atjaunojamajiem energoresursiem. Turklāt tehnoloģijas tiek attīstītas, lai dažos gadījumos palielinātu drošību vai lai nodrošinātu lielāku energoefektivitāti, kā tas ir atjaunojamo energoresursu gadījumā.

Ir arī veikti pētījumi, kurus vēl neizmanto, piemēram, par oglekļa uzkrāšanu vai to, par ko prognozē, ka tas mums nodrošinās kodolsintēzi, un tā arī būs. Tas viss ir vajadzīgs, dāmas un kungi, jo cilvēka dzīve pastāv un attīstās, nemitīgi uzlabojot izmantotos resursus un pētījumus, kas to nodrošina. Uz tā pamatojas saziņa, enerģētika, medicīna un mācīšanās: uz mūsu resursu nepārtrauktu uzlabošanos.

Nesenais cunami un zemestrīce, kas to izraisīja, radīja nopietnu kaitējumu Japānas iedzīvotājiem — ir bojāgājušie, bezvēsts pazudušie un būtiski bojājumi Fukušimas stacijai. Paturot to visu prātā, mums ir jāuzlabo drošība.

Rīt šis Parlaments balsos par kopējo rezolūciju, par kuru ir vienojies Parlamenta grupu vairākums. Tas parāda, kas mūs vieno, nevis šķir. Es vēlos aicināt grupas saglabāt lojalitāti pret priekšlikuma saturu un neļaut savām interesēm kavēt kopējās intereses vai kopējo viedokli, ko esam panākuši saistībā ar šo priekšlikumu. Tāda ir mūsu atbildība rīt.

  Teresa Riera Madurell (S&D). – (ES) Priekšsēdētāja kungs, vispirms es vēlos paust visdziļāko līdzjūtību kodolnegadījuma upuriem un evakuētajām ģimenēm.

Dāmas un kungi, mācība, kas mums patiesi ir jāgūst no šī negadījuma, ir steidzama nepieciešamība nostiprināt drošības pasākumus. Tomēr drošība ir saistīta arī ar cilvēkresursiem. Mums jānodrošina augstākā līmeņa apmācība personālam, kas strādā šajā nozarē. Mums jānodrošina optimāli darba apstākļi. Laba apmācības un darba sistēmas izstrāde ir uzdevums, ko var veikt Eiropas iestādes.

Es arī vēlos uzsvērt Eiropas Parlamenta sociālistu un demokrātu progresīvās alianses grupas saistības, kuras tā uzņēmusies savā enerģētikas plānā Eiropai, proti, ciešu apņemšanos atbalstīt atjaunojamos energoresursus, infrastruktūras, energoefektivitāti un elektromobilitāti. Šajā kontekstā, manuprāt, mums atkārtoti jāuzsāk debates par ogļu izmantošanu, jo tās ir mūsu vienīgais vietējais fosilās enerģijas avots.

  Fiona Hall (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, ar stresa testiem par tehniskajiem standartiem nepietiek. Nav runa tikai par zemestrīcēm. Problēmu Japānā radīja vairāki notikumi: plūdi, elektroapgādes zudums stacijā un sakaru pārtrūkums. Mēs esam pieredzējuši, kā viena problēma izraisa citu un kā radioaktivitāte Fukušimas stacijas apkārtnē kavē drošības pasākumus, kas ir jāturpina.

Kodolnegadījums nav lineārs notikums; sekas izplešas — piemēram, radioaktivitāte, kas joprojām ieplūst jūrā. Tāpēc ierosinātajos stresa testos ir svarīgi ņemt vērā katastrofas dažādās, sarežģītās un ģeometriskās sekas.

Komisār, kā jūs sacījāt, dalībvalstīm ir tiesības izlemt par savu energoavotu sadalījumu, taču jūs esat atbildīgs par kodoldrošību. Vai piekrītat, ka dalībvalstīm ir jāpiemēro moratorijs jaunu atomelektrostaciju plānošanai un nodošanai ekspluatācijā? Ko jūs ierosināsit, lai nodrošinātu, ka valdības un ieguldītāji šoreiz koncentrē vairāk uzmanības uz energoefektivitāti un atjaunojamiem energoresursiem?

  Claude Turmes (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Oettinger kungs, dāmas un kungi! Dramatiskie notikumi Japānā mums ir parādījuši, ka pilnībā droša atomelektrostacija ir tāda, kas nekad nav uzbūvēta, vai tāda, kas ir slēgta. Tikai tādas stacijas ir pilnībā drošas. Kopš notikumiem Japānā zinām, ka visi citi apgalvojumi nav patiesi. Eiropas pilsoņi to zina, tāpēc vēlas, lai mūsu atbilde būtu spēcīga. Vienīgā atbilde, ko varam sniegt, ir tāda, ka mūsu redzējums ir Eiropa, kas pilnībā balstās uz atjaunojamiem energoresursiem.

Mēs varam sākt pakāpeniski īstenot šo redzējumu praksē, apvienojot mājokļu, transporta, rūpniecības un elektroenerģijas ražošanas energoefektivitāti, plašu atjaunojamo energoresursu spektru un dabasgāzes kā pārejas degvielas izmantošanu. Oettinger kungs, jūs pašlaik izstrādājat Enerģētikas plānu 2050. gadam. Mūsu jautājums jums: vai esat gatavs ar mums sadarboties saistībā ar šādu redzējumu? Vai esat pārliecināts, ka Enerģētikas plāns 2050. gadam jāizmanto kā pamats ne tikai diskusijām ar ekspertiem, bet arī ar Eiropas pilsoņiem, runājot par citādu enerģētikas nākotni Eiropai?

  Konrad Szymański (ECR). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, ja tagad mums jāgūst pieredze un jāpilda mājasdarbi saistībā ar Japānā notikušo, mums tas jādara ļoti piesardzīgi. Mums jārīkojas uzmanīgi un rūpīgi. Attālināšanās no kodolenerģijas vai nereālu prasību piemērošana šai enerģētikas nozarei nenovērsīs nevienu pašu problēmu. Ārpus mūsu robežām būvē jaunas elektrostacijas, kam nepiemēros mūsu drošības standartus vai mūsu regulatīvo struktūru uzraudzību. Kaļiņingradā un Baltkrievijā pašlaik jau notiek šāda attīstība, lai nodrošinātu pieprasījumu no Centrāleiropas. Ja Eiropas Savienība bēgs no kodolenerģijas, mūsu centieni būs iluzori. Mēs jau atkal iedragāsim mūsu enerģētikas sistēmas konkurētspēju un tātad arī mūsu ekonomiku un rūpniecību. Jau neskaitāmo reizi ekoloģijas plāni sekmēs mūsu atkarību, galvenokārt no Krievijas. Tāpēc, ja šobrīd vēlamies paaugstināt kodolenerģijas standartus, mums jānodrošina, ka ārpus mūsu robežām esošajos reaktoros ražotajai elektroenerģijai piemēro tos pašus striktos kritērijus.

  Miloslav Ransdorf (GUE/NGL). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar katastrofu Japānā izdarāmi vairāki iespējamie secinājumi. Pirmkārt, enerģētikas nozarei jāpiemēro valsts kontrole, un katrai elektrostacijai ir jānodrošina uzticamas rezerves iekārtas, kas jāizvieto pietiekami tālu no stacijas. TEPCO uzņēmuma rīcība ir bijusi bezatbildīga. Otrkārt, mums jāatbalsta vide visos iespējamos veidos un jāsaka „nē” zaļajiem panikas cēlājiem, kas jau sen šantažē Eiropu. Treškārt, mums jāpanāk attieksmes maiņa Parlamentā un Komisijā. Eiropas Parlamentā jau sen dominē necivilizēta vide, un mums vajadzīga drosmīgu vīru un sievu Komisija, kas nebaidās no jauniem risinājumiem un kam ir celmlauža gars, nevis kas rāda ar pirkstu uz citiem un kas, kā labi zināma vabolīte, saveļ sev priekšā mazsvarīgu personīgo interešu bumbiņu, pat saistībā ar Eiropas nostājām.

  Peter Liese (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Oettinger kungs, dāmas un kungi! Es pilnībā atbalstu kopējo rezolūciju. Mēs sniedzam divus konkrētus vēstījumus atbildīgajām personām dalībvalstīs un Eiropas iedzīvotājiem. Mums vajadzīgi kopēji noteikumi, lai sevi aizsargātu pret negadījumiem visā Eiropā. Laiks, kad kodoldrošībai varēja piemērot šauru pieeju, ir sen pagājis. Divas vecākas elektrostacijas Vācijā, 180 km attālumā no Strasbūras, ir slēgtas uz pagaidu laiku un atvienotas no tīkla. Apmēram 100 km attālumā no šejienes Fesenhaimā ir reaktors, kas, ciktāl mēs zinām, nav drošāks par šīm divām Vācijas elektrostacijām, kuras ir atvienotas no tīkla saistībā ar notikumiem Japānā.

Šis piemērs skaidri parāda, ka mums vajadzīgi kopēji kritēriji ļoti augstā līmenī. Mums ir juridiskais pamats, un jautājums par to, kā mēs izmantosim spēkā esošo juridisko pamatu, vienmēr būs politisks jautājums. Mums jārīkojas daudz plašāk nekā iepriekš.

Otrs vēstījums ir tāds, ka, neraugoties uz dalībvalstu pieņemtajiem lēmumiem — un dažas savas elektrostacijas atvienos no tīkla ātrāk par citām —, mēs nedrīkstam aizvietot zaudēto enerģiju ar papildu gāzes importu, piemēram, no Krievijas. Rezolūcijas priekšlikuma 21. un 22. punkts ietver virzienu, kādā vēlamies doties. Mēs vēlamies vairāk atjaunojamo energoresursu un vairāk energoefektivitātes. Oettinger kungs, pirms notikumiem Fukušimā jūs izstrādājāt energoefektivitātes rīcības plānu. Tas bija svarīgs sasniegums, kas tagad ir vēl steidzamāk jāievieš praksē.

Es personīgi piekrītu šā Parlamenta vairākumam, ka mums vajadzīgi saistoši mērķi. Mēs vairs nevēlamies izmantot fosilo kurināmo. Mēs vēlamies darba vietas tirdzniecībā un rūpniecībā. Energoefektivitāte ir rentabla, tāpēc mums steidzami šajā jomā jāpanāk progress.

  Catherine Trautmann (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Kodolenerģija ir energoresurss, kas nerada oglekli, bet tā ir arī pārejas energoresurss, kurš atkarīgs no izsmeļamiem resursiem. Tas ir arī potenciāli bīstams enerģijas veids. Pēc Fukušimas prioritāte nepārprotami ir mūsu elektrostaciju drošības novērtēšana. Šie stresa testi ir jāveic maksimāli koordinēti un Eiropas Savienības līmenī, kā arī, iespējams, tālāk par mūsu tiešo kaimiņvalstu robežām, un tie ir jāīsteno neatkarīgām struktūrām, kas strādā saskaņā ar striktākajiem standartiem un maksimālu pārredzamību.

Cīņai pret klimata pārmaiņām vajadzīga saskaņota un vērienīga politika. Lai gan atomelektrostacijas nozīmē, ka varam gaisā radīt mazāk CO2, lai saražotu mums vajadzīgo elektroenerģiju, mēs nedrīkstam no tām būt atkarīgi. Tādās valstīs kā Francijā, kas ražo kodolenerģiju, tās daļas samazināšana ir priekšnoteikums jebkuram tālejošam lēmumam. Šis process nozīmē, ka mums jāpiemēro divkārši centieni, kad ir runa par energoietaupījumiem un atjaunojamo energoresursu daļas palielināšanu, kas vidējā termiņā un ilgtermiņā varēs nodrošināt gandrīz visu mūsu patēriņu. Mēs runājam par mūsu elektrostaciju drošību, bet mums jārunā arī par piegādes drošību visā Eiropas Savienībā, lai neviena valsts nenonāk ekonomiska rakstura sarežģījumos.

Visbeidzot, patiesa solidaritāte prasa, lai mēs izveidotu Enerģētikas kopienu.

  Corinne Lepage (ALDE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, saistībā ar drošību es, protams, ar lielāko prieku atbalstu visus manu kolēģu deputātu priekšlikumus par to, ka atbildīgajiem par stresa testiem noteikti jābūt neatkarīgiem un ka šie noteikumi jāpiemēro Kopienas līmenī.

Bet nemaldināsim sevi: mums ir dažas vecas elektrostacijas, kas ir uzbūvētas, neņemot vērā risku uzkrāšanos, un tāpēc — neatkarīgi no tā, vai veiksim vai neveiksim stresa testus — šajās esošajās elektrostacijās nekad nebūs pilnīga drošība. Tas mums pilnībā jāapzinās. Turklāt neuzskatu, ka vairums Eiropas pilsoņu šobrīd pieņem domu par kodolnegadījuma seku ietekmi Eiropā. Tā ir greznība, ko mēs nevaram atļauties; tas mums pilnībā jāapzinās.

Tāpēc mums jāorganizē kodolenerģijas pakāpeniska izslēgšana, vienlaikus paturot prātā mūsu ekonomiskās vajadzības, mūsu nodarbinātības vajadzības, mūsu rūpniecības spējas un prasību nepalielināt mūsu siltumnīcefekta gāzu emisijas. Es domāju, ka mēs visi to apzināmies.

Kā mēs to varam panākt? Mums tas jāpanāk ar lielisko Eiropas projektu, kas paredz kodolenerģijas pakāpenisku izslēgšanu. Claude Turmes minēja 15 gadus. Es domāju, ka tas ir ļoti optimistisks skatījums; droši vien būs vajadzīgs nedaudz ilgāks laiks. Tomēr tas ir lielisks projekts, kas varētu mobilizēt eiropiešus, atjaunot mūsos uzticību sev pašiem un arī iestādēm, jo, nerunājot par Fukušimu, tā, priekšsēdētāja kungs, ir arī nepakļaušanās valsts iestādēm un uzraudzības struktūrām. Tas mums ir jāapzinās.

  Paul Rübig (PPE). (Jautājums Trautmann kundzei, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu) – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos Trautmann kundzei lūgt atbildēt uz manu jautājumu. Francijā ir neatkarīgu regulatoru sistēma, kuri veic ļoti labu darbu. Vai uzskatāt, ka Francijas modeli varētu piemērot Eiropā, pamatojot Eiropas regulatora darbību uz Francijas sistēmu?

  Catherine Trautmann (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es pateicos savam kolēģim deputātam Rübig kungam par šo jautājumu. Es domāju, ka patiesībā Francijas regulators ir neatkarīgs — viņa priekšlikumi to apliecina. Manuprāt, ņemot vērā manis minēto risinājumu saistībā ar Eiropas Enerģētikas kopienu, mums Eiropas līmenī ir vajadzīgs neatkarīgs regulators, un ir jānodrošina uzraudzības iespējas, lai panāktu, ka regulators ir patiesi kompetents un tā darbs ir neatkarīgs.

  Corinne Lepage (ALDE). (Jautājums Trautmann kundzei, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu) – (FR) Pašlaik, Trautmann kundze, jā, ir — regulators kā neatkarīga iestāde uz papīra. Ņemot vērā tās sastāvu un to, ka tajā nav plurālisma, mēs, godīgi sakot, varētu sev uzdot daudzus jautājumus.

  Catherine Trautmann (S&D). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, valsts līmenī vienmēr ir iespējams apšaubīt sastāvu un, skatoties no šādas perspektīvas, es piekrītu Lepage kundzes komentāram. Es domāju, ka mēs drīz sagaidīsim periodu, kurā varēs labāk nodrošināt plurālismu, bet jebkurā gadījumā es nevēlos apšaubīt to cilvēku godīgumu, kas ir apzināti uzņēmušies savu darbu, un it sevišķi vienu personu, proti, Lacoste kungu.

  Evžen Tošenovský (ECR). – (CS) Priekšsēdētāja kungs, nu jau vairākas nedēļas ar aizturētu elpu sekojam Japānas neticamajai cīņai ar milzīgas zemestrīces un sekojoša cunami sekām. Es apbrīnoju to, kā japāņi tiek galā ar šo situāciju — tas šodien vēl nav bijis minēts.

Cilvēki vienmēr mācās no katras katastrofas. Tādi notikumi kā šis vienmēr ir veicinājuši tehniskus uzlabojumus un drošības pasākumus. Cilvēki nepārtrauc izmantot gaisa transportu pēc lielām aviokatastrofām. Tiek uzlabota uzticamība un drošība. Ir svarīgi apkopot visu pieredzi par atomelektrostaciju darbību, kas gūstama no Japānas katastrofas. Mums jānovērtē šis ārkārtīgi loģiskais stresa tests pareizi un jāiegūst pēc iespējas vairāk pieredzes attiecībā uz tehniskiem un drošības pasākumiem. Atomelektrostacijām ir jābūt gatavām izturēt dabas katastrofas.

Mums ir arī jāgūst mācība no avārijas procedūrām, jo arī tās ietilpst stacijas darbības un drošības jomā. Politiķiem ir jāatturas no ātriem un vienkāršiem spriedumiem. Katrā ziņā ir saprātīgi veikt maksimāli daudz atkārtotu pārbaužu atomelektrostacijās. Japānas pieredze ir iespēja atbildīgi novērtēt spēkā esošos drošības standartus bez nevajadzīgām politiskām ārišķībām.

  Herbert Reul (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Visi zina, ka gan dalībvalstīs, gan šeit politiskajās grupās ir ļoti atšķirīgi viedokļi par to, vai kodolenerģija ir vai nav vajadzīga.

Šodienas debates arī ir atklājušas atšķirīgus viedokļus grupās. Taču Japānā ir notikusi katastrofa, kas rada lielu problēmu. Mēs esam sākuši debates par šo tematu, un es domāju, ka šī rezolūcija mums piedāvā svarīgu iespēju šodien un rīt koncentrēt uzmanību uz vienu konkrētu jautājumu, proti, vai varam kopīgi paaugstināt savus drošības standartus un vai spēsim piemērot jebkādas lielākas Eiropas pilnvaras vai plašāku Eiropas sadarbību.

Lai gan šajā rezolūcijā man daudz kas nepatīk, es uzskatu, ka mani kolēģi deputāti ir paveikuši lielisku darbu, jo ir izstrādājuši tekstu, kurā lielāka uzmanība ir koncentrēta uz drošību un Eiropas sadarbību. Tāpēc vēlos jautāt, vai nav pēdējais laiks izmantot šodienas un rītdienas debašu piedāvāto iespēju, lai atliktu jautājumu, vai mums ir vai nav vajadzīga kodolenerģija, vai mēs to atbalstām ar entuziasmu vai nē, un koncentrēt uzmanību uz šo jautājumu. Ja mēs visi varētu vienoties neizvirzīt mūsu iesniegtos grozījumus rītdienas balsojumam — es tikai vēlētos, lai tie tiktu prezentēti — un jautājumā par lielāku drošību un lielākām Eiropas pilnvarām koncentrētu uzmanību uz balsojumu ar lielu vairākumu vai, iespējams, pat vienprātīgu balsojumu, mēs dotu lielāku labumu Eiropas Parlamenta reputācijai un secinājumiem par notikumiem Japānā, nekā tad, ja turpinātu jau notiekošos strīdus. Iespējams, varam tos atlikt uz nākamo nedēļu. Vēlos jūs aicināt padomāt, vai mums nevajadzētu to izmēģināt.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Rebecca Harms (Verts/ALE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Reul kungs! Jūs zināt, ka vienmēr esmu atbalstījusi augstāku drošības līmeni kodolenerģijas nozarē. Kad bija runa par Kodoldrošības direktīvu, ko pieņēmām pirms diviem gadiem, man tas īpaši sekmīgi neizdevās. Lielais vairākums šā Parlamenta bija pret augstākiem drošības standartiem. Temats par jaunu savstarpējas uzticības sajūtu rada mums vēl vienu lielu problēmu. Parlaments šajās debatēs nevar sniegt nekādu ieguldījumu. Ja šajā saistībā būs kādas šaubas, lēmumus par kodoldrošību un stresa testiem pieņems Padome un Eiropas Atomenerģijas kopiena (Euratom). Parlaments tiks izslēgts no šī procesa. Mēs parasti varam paust savu viedokli, bet tas, vai tam būs kāda ietekme vai ne, ir dievu ziņā. Ja tagad jūs sakāt, ka mēs turpmāk rīkosimies pretrunā vecajam Euratom līgumam un nodrošināsim, ka būs apspriešanās un pārredzamība visās ar drošību saistītajās jomās, mēs, iespējams, varēsim panākt labāku saprašanos.

  Herbert Reul (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Harms kundze! Es īsti labi nesapratu jūsu jautājumu, jo tas nebija jautājums. Tomēr tas nav slikti, jo esmu centies un turpināšu censties izmantot šo iespēju. Jūs zināt, ka mums par šo tematu ir pilnībā atšķirīgi viedokļi.

Tas sniegtu būtisku vēstījumu neatkarīgi no jautājuma par pilnvarām, ja mēs jautājumā par lielāku drošību varētu vienoties ar vairākumu. Rezolūcija ietver vairākas jomas; daudz vairāk, nekā esam pieņēmuši un nekā biju gatavs atbalstīt. Tas tiesa, un jums taisnība. Tomēr, ja mums izdosies vienoties par lielāku drošību un vairāk Eiropas, mēs dalībvalstīm sniegsim vēstījumu. Ja rīt to izdarīsim, pamatojoties uz strīdiem par atšķirīgām nostājām, kad ir runa par to, vai mums vajadzētu atteikties no kodolenerģijas vai ne, tad tam, visticamāk, nebūs būtiskas ietekmes. Tas ir viss, ko jums lūdzu — ne vairāk un ne mazāk.

  Giles Chichester (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, esmu dziļi aizvainots, ka Harms kundze vienkārši komentēja manu runu, nebūdama pie mikrofona, savukārt manam kolēģim Reul kungam uzdeva jautājumu, paceļot zilo kartīti. Vai man nepienākas vienādas tiesības?

  Michael Cramer (Verts/ALE). (Jautājums Reul kungam, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu) – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Reul kungs! Es vēlējos jums jautāt, vai jūsu personīgā nostāja ir mainījusies. Džemperis, kas man ir mugurā, ir 30 gadus vecs. Tolaik mēs piedalījāmies demonstrācijās pret kodolenerģiju. Tā sauktie eksperti mums sacīja, ka negadījuma risks pastāv reizi desmit tūkstošos gadu. Potsdamas Klimata ietekmes pētniecības institūta direktors Schnellhuber nesen intervijā laikrakstam „Die Zeit” sacīja, ka tas ir tiesa. Ja izdalāt desmit tūkstošus gadu ar 400 pasaules atomelektrostacijām, rezultāts ir 25 gadi. Tāpēc mēs prognozējam, ka reaktora negadījums notiks reizi 25 gados. Pirmais Černobiļā, tad Fukušimā. Kur būs nākamais?

Vai esat mainījis savu nostāju šajā jautājumā? Vai joprojām uzskatāt, ka atomelektrostacijas ir drošas, vai arī atbalstāt manu viedokli, ka Cventendorfa ir vienīgā drošā atomelektrostacija pasaulē?

  Herbert Reul (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, mans viedoklis, protams, ir mainījies, bet ne pašos pamatos. Vai tas ir tik slikti — nemainīt viedokli par kādu jautājumu? Tomēr mans viedoklis ir lielā mērā mainījies, un es ceru, ka esat to pamanījis. Es jau paskaidroju, ka balsojumā atbalstīšu šo rezolūciju, ja tajā neieviesīs grozījumus. Tās ir lielas izmaiņas salīdzinājumā ar maniem iepriekšējiem viedokļiem. Varat to uzskatīt par apmierinošu vai neapmierinošu pieeju. Es joprojām atbalstu sevis sacīto. Būtu labi, ja mēs šo rezolūciju varētu pieņemt vienprātīgi.

  Jo Leinen (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, jūs dzirdējāt, ko sacīja Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejas priekšsēdētājs. Tagad es runāju kā Vides, sabiedrības veselības un pārtikas nekaitīguma komitejas priekšsēdētājs, un mūsu viedokļi ir ļoti atšķirīgi. Tas, ka mums vajadzīgi augstāki drošības standarti visās atomelektrostacijās, nav pat jāpiemin. Par to mēs visi esam vienisprātis. Oettinger kungs, jūsu stresa tests ir svarīgs pirmais solis, bet tas noteikti nav gana plats. Es arī uzskatu, ka mums ir jāpārdomā mūsu pieeja un jāizstrādā jauna, kas ir dziļāka un pamatotāka. Tāpēc papildus augstākiem drošības standartiem ES mums vajadzīgs arī kodolenerģijas riskantās tehnoloģijas izslēgšanas scenārijs, kuras izmantošana blīvi apdzīvotajā Eiropas kontinentā nav pamatota.

Reul kungs, jums un citiem deputātiem to vienkārši nāksies atbalstīt. Jūsu kolēģi Berlīnē ir panākuši daudz lielāku progresu nekā jūs Strasbūrā un Briselē. Viņi, visticamāk, ir sasnieguši pagrieziena punktu, kamēr jūs joprojām kavējaties pie savām vecajām idejām. Es ceru, ka varēsim ierosināt formulējumu, scenāriju un stratēģiju, lai atteiktos no kodolenerģijas. Oettinger kungs, plāns, ko izdosit šā gada jūnijā, būtu lieliska iespēja to sasniegt. Pēc stresa testa jums ir arī mūs jāiepazīstina ar jūsu ideju, kā mēs varam atteikties no kodoltehnoloģijas.

(Aplausi)

  Antonio Cancian (PPE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisār, dāmas un kungi! Manuprāt, mums jāizsaka līdzjūtība visiem lielās katastrofas upuriem, kas skārusi Japānu. Situācija ir patiesi satraucoša, bet es domāju, ka politiķu pienākums nav veikt izvēli panikas iespaidā, bet gan censties saglabāt veselo saprātu un iespēju robežās stāties pretī realitātei.

Tāpēc uzskatu, ka mums jāsāk ar diviem svarīgiem apsvērumiem. Pirmkārt, ir tikai vienas debesis, taču zeme ir sadalīta robežās, kam nav nekāda sakara ar problēmām mūsu darba kārtībā; otrkārt, mums vienmēr jācenšas nodrošināt ilgtspējīgu attīstību, kam ir vairāki aspekti. Šai ilgtspējīgajai attīstībai ir trīs elementi, kas ir jāapvieno: ekonomikas, vides un sociālais aspekts. Ja šie centieni būs sekmīgi, manuprāt, mūsu virziens būs pareizs.

Es uzskatu, ka iesniegtā rezolūcija, ko es pilnībā atbalstu, tāpat kā daudzi, ir iesniegta īstajā laikā, lai mēs uzņemtos atbildību par drošību — jautājumu, kam jāietver pašreizējās situācijas diagnoze un virzība nākotnē. Kā mums jālūkojas nākotnē? Nodrošinot atbilstību kritērijiem, kurus mēs apņēmāmies ievērot, un — pats svarīgākais — virzoties uz lēmumiem par efektivitāti un atjaunošanu, kuros vienmēr jāņem vērā pētījumu kultūra un inovācijas, tai skaitā starptautiskais eksperimentālais kodoltermiskais reaktors (ITER).

  Priekšsēdētājs. – Prezidentūra ir saņēmusi informāciju, ka šodien ir Leinen kunga dzimšanas diena. Daudz laimes dzimšanas dienā, Leinen kungs!

  Edit Herczog (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Kodoldrošībai ir cilvēciskas iezīmes. Elektrostacijas dizains, konstrukcija, darbība, uzraudzība un slēgšana, kā arī ar to saistīto tiesību aktu izstrāde ir cilvēka īstenotas darbības. Tāpēc drošības galvenais elements ir zināšanas un cilvēku darbību maksimāla izmantošana. Šo zināšanu uzturēšana un praktiskā izmantošana ir būtiska gan saistībā ar elektrostaciju darbību, gan — vēl ilgi pēc tam — saistībā ar to slēgšanu. Es atbalstu stresa testa veikšanu un atbalstu to, ka gūtā pieredze ir jāietver Kodoldrošības direktīvā.

Es atbalstu pārrobežu pārbaužu veikšanu, pat ja tas ir tikai tādēļ, lai nomierinātu sabiedrību. Es piekrītu, ka mums jādara viss, lai piedalītos starptautiskās organizācijās, ieguldot mūsu labākās zināšanas. Es it sevišķi piekrītu, ka mums jāizmanto pētniecības un izstrādes darbības, lai atbrīvotos no kodolatkritumiem, kas radīti pēdējos 60 gados. Īpaši es atbalstu vienu lietu: neatkarīgi no mūsu lēmuma par enerģētiku, mums jāuzstāj, lai 500 miljoniem Eiropas iedzīvotāju ir nodrošināta elektroenerģija. Paldies par uzmanību!

  Gaston Franco (PPE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Šodien runājam par kodolenerģijas drošības uzlabošanu, nevis par civilās kodolenerģijas apšaubīšanu, jo tā ir mūsu enerģētikas neatkarības svarīgs elements, vai par cīņu pret siltumnīcefekta gāzēm daudzās Eiropas Savienības dalībvalstīs.

Eiropas iniciatīva veikt stresa testus visās mūsu elektrostacijās ir pirmais svarīgais un saprātīgais solis, lai reaģētu uz Eiropas pilsoņu prasībām. Mums šie testi jāveic, izmantojot kopēju pieeju un kopējus kritērijus, kuru metodikas izstrāde būs jāuztic Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupai. Šie testi jāveic arī Eiropas Savienības kaimiņvalstīs, ņemot vērā pastāvošos pārrobežu riskus.

Papildus šiem testiem Eiropas Savienībai — G20 valstīs un Starptautiskajā Atomenerģijas aģentūrā — ir jāstrādā, lai saskaņotu starptautiskos standartus augstākajā līmenī, pamatojoties uz Rietumeiropas Kodolregulatoru asociācijas mērķiem attiecībā uz jauniem reaktoriem. Eiropas Savienībā mums ir jāsekmē un jāintensificē sadarbība starp valsts drošības iestādēm.

Eiropas Savienībai jārāda piemērs, gan nostiprinot noteikumus, gan mūsu solidāros centienus. Saskaroties ar šādu katastrofu, domāju, ka vairāk nekā jebkad ir nobriedusi vajadzība izveidot Eiropas civilās aizsardzības spēkus.

  Kathleen Van Brempt (S&D). – (NL) Priekšsēdētāja kungs, tas tiesa, ka starp politiķiem būs gan kodolenerģijas atbalstītāji, gan pretinieki. Tomēr es nesaprotu, kāpēc dažiem cilvēkiem joprojām nav atvērušās acis šajā jautājumā, it sevišķi pēc Fukušimas. Ir noticis neiedomājamais. Vairāku faktoru apvienojums ir izraisījis katastrofu, kas ir pilnīgi iespējama arī mūsu pasaules daļā. Nav tādas lietas kā riska nulles līmenis. Šobrīd mums jāīsteno trīs pasākumi.

Pirmkārt, kā komisārs ierosināja, stresa testi jāveic pavisam atklāti, pārredzami, vienlaikus veicot pasākumus, lai nodrošinātu, ka tie ietver maksimāli daudz staciju. Tomēr mums arī jānodrošina, ka saistībā ar šo stresa testu rezultātiem mēs arī rīkojamies. Ir jāslēdz visas atomelektrostacijas, kas nav drošas.

Otrkārt, mums jānodrošina pakāpeniska atteikšanās no kodolenerģijas. Nedrīkst pastāvēt atomelektrostacijas, kas ir paredzētas 30 gadu darbībai, bet joprojām tiek ekspluatētas pēc 40 vai par 50 gadiem.

Treškārt, būtu absurdi, ja mēs Eiropas Savienībā izvēlētos būvēt jaunas atomelektrostacijas. Eiropai ir tikai viens ceļš uz priekšu, proti, atjaunojamie energoresursi, un mums šajā Parlamentā ir jāpanāk vienprātība par labu atjaunojamiem energoresursiem.

  Bogusław Sonik (PPE). – (PL) Priekšsēdētāja kungs, 26. aprīlī būs pagājusi ceturtdaļa gadsimta kopš Černobiļas katastrofas — briesmīgākā kodolnegadījuma vēsturē. Pēc 25 gadiem mēs pieminam visus šīs traģēdijas upurus, cietušos un tos, kas vēl šodien izjūt katastrofas sekas. Šī traģiskā gadadiena diemžēl sakrīt ar notikumiem Japānā. Atceroties Černobiļas katastrofu, vēlos paust solidaritāti Japānas iedzīvotājiem, kas cīnās ar negadījuma sekām Fukušimas atomelektrostacijā, kuru izraisīja cunami viļņi.

Vēl pašlaik Ukrainas reģionos, ko skāra radioaktīvais cēzijs 137 — izotops, kura pussabrukšanas periods ir 30 gadi, tiek atklāta saindēta pārtika. Organizācija Greenpeace ir veikusi pētījumus, kas parāda, ka vismaz divos apgabalos — Žitomirā un Rovno — iedzīvotāji patērē saindētu pienu, sēnes, augļus, saldūdeni un dārzeņus. Saskaņā ar oficiālajiem datiem apgabalos, kas atrodas 30 km rādiusā no elektrostacijas, ir augsts radiācijas līmenis. Tomēr tiek lēsts, ka skartais reģions patiesībā var kopā ietvert ap 50 000 km2 daudzos Ukrainas apgabalos.

Pašlaik Eiropā darbojas 165 reaktori, ja neskaitām Krieviju. Ir svarīgi zināt, ka tie atrodas ne tikai Eiropas Savienības teritorijā, bet arī kaimiņvalstīs netālu no ES robežām. Krievija un Baltkrievija sāk būvēt elektrostacijas netālu no Eiropas Savienības robežām. Mums jājautā, kādas ir drošības garantijas? Mēs nedrīkstam iegādāties enerģiju no atomelektrostacijām, kas atrodas ārpus Eiropas Savienības robežām, ja tās neatbilst augstākajiem drošības standartiem, kā noteikts Eiropas Savienības stresa testos.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

Es to sacīšu vēlreiz: pašlaik Krievija un Baltkrievija būvē atomelektrostacijas netālu no Eiropas Savienības robežām. Šajā saistībā domāju, ka Eiropas Savienības dalībvalstis nedrīkst iegādāties enerģiju no šīm stacijām, ja tās neiztur stresa testus, kas atbilst tiem, kādus piemēro Eiropas Savienībā.

  Ioan Enciu (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos sākt runu, izsakot līdzjūtību Japānas iedzīvotājiem. Manuprāt, ir svarīgi viņiem sniegt visu mūsu iespējamo atbalstu.

Fukušimas negadījums ir parādījis, ka dažas darbojošās atomelektrostacijas nav drošas. Tāpēc mums jāpievērš lielāka uzmanība kodoldrošībai. Es domāju, ka ir svarīgi atomelektrostacijās nekavējoties veikt drošības testus.

Tomēr mums jāizvairās no emocionālu un nepamatotu lēmumu pieņemšanas par to, vai paturēt kodolenerģiju vai atteikties no tās. Lēmumiem par energoavotu sadalījumu jābūt dalībvalstu kompetencē, savukārt Eiropas Savienībai ir jānodrošina, ka tiek piemēroti augstākie drošības standarti. Tomēr jebkurš Eiropas vai valsts līmenī pieņemts lēmums par energoavotu sadalījumu un kodolenerģijas reglamentēšanu jāpamato uz augsta līmeņa zinātnisku objektivitāti.

  Arturs Krišjānis Kariņš (PPE). – (LV) Eiropā kodolenerģija saražo šodien apmēram vienu trešo daļu no kopējā elektrības patēriņa. Ja mēs gribētu īsā laikā aizvietot šis jaudas, ir tikai divas reālas alternatīvas, t.i. palielināt vai nu akmeņogļu, vai dabasgāzes izmantošanu. Abām šīm alternatīvām ir grūtības: akmeņoglēm - CO² izmeši, dabasgāzei, protams, tas ir imports pārsvarā no Krievijas. Tātad īstermiņā ir divas lietas, ko var darīt. Pats svarīgākais ir tas, par ko jau ir runāts - palielināt drošības pasākumus. Bet, kolēģi, mums nepietiks ar to, ka mēs paaugstināsim Eiropā drošības pasākumus, jo Eiropas kaimiņos Krievija un Baltkrievija iet uz priekšu, neskatoties uz mūsu debatēm par kodoldrošību. Viņi attīstīs savus reaktorus, tātad mums ir jāpanāk, ka Eiropas augstie standarti tiek uzspiesti ne tikai Eiropā, bet arī pārējā pasaulē, īpaši mūsu kaimiņvalstīs Krievijā un Baltkrievijā. Protams, otrais, kas Eiropai ir jādara, arī īstermiņā, ko mēs varam darīt, ir aizvien pastiprināt savus pasākumus energotaupības jomā un arī liekot aizvien lielāku uzsvaru uz atjaunīgiem energoresursiem, izmantojot vairāk vēja, saules, ūdens un biomasas avotus. Un, protams, ilgtermiņā tieši energotaupība un pastiprināta vēja, saules, ūdens un biomasas izmantošana ir tas, kas mazinās mūsu atkarību gan no atomenerģijas, gan no importētiem energoavotiem.

  Mario Pirillo (S&D). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Ziņas no Fukušimas kļūst aizvien satraucošākas. Ir būtiski pārsniegtas drošas robežas, un mēs nezinām, kas notiks tuvākajā nākotnē. Nav bijis skaidras un pārredzamas saziņas.

Ir jāveic stresa testi attiecībā uz ekspluatētajām atomelektrostacijām, un, ja to rezultāti rada bažas, mums jābūt drosmīgiem un jāpieprasa to nekavējoša slēgšana. Mums jāievieš augstāki starptautiskie drošības standarti, un mēs nedrīkstam pat domāt par jaunu atomelektrostaciju celtniecību. Mums jāgatavojas pakāpeniskai šāda veida enerģijas izslēgšanai, jo tā rada nelabojamu kaitējumu videi un cilvēku veselībai.

Ir svarīgi rūpīgi pārdomāt turpmāko enerģētikas politikas virzienu izstrādi. Mums ir steidzami jāizstrādā politikas virzieni, kuru mērķis ir enerģijas uzkrāšana un efektivitāte, kā arī lielāki ieguldījumi pētījumos par jaunām tehnoloģijām un atjaunojamiem energoresursiem. Visbeidzot, mums jāuzsāk debates, iesaistot pilsoņus un vietējās iestādes.

  Romana Jordan Cizelj (PPE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu deputātiem, kuri sacīja, ka kodoldrošība mums ir jānodrošina Eiropas līmenī. Tomēr, dāmas un kungi, mums šajā saistībā ir jāatzīst, ka „drošības kultūra” ir ļoti plašs jēdziens, kurā ņem vērā abus ... kurš ietver abus — gan drošas kodoltehnoloģijas, gan pietiekamu finanšu resursu, cilvēkresursu, kā arī atbilstīgu drošības standartu un spēcīgu un neatkarīgu uzraudzības struktūru nodrošināšanu. Manuprāt, tam visam būtu jāietilpst šajos Eiropas drošības standartos. Šeit nav runa par mūsu uzticības trūkumu pašreizējām iestādēm, bet gan par augstākās iespējamās drošības nodrošināšanu iestāžu līmenī arī nākotnē.

Komisār, jūs sacījāt, ka dalībvalstis tajā nav ieinteresētas, bet kuras dalībvalstis tās ir? Ja mēs pajautātu mūsu pilsoņiem (un šādas sabiedrības viedokļu aptaujas jau ir notikušas), jūs uzzinātu, ka viņi labprāt redzētu, ka dažas no pilnvarām tiktu nodotas Eiropas Savienībai.

Man ir skaidri jānorāda, ka esmu pret atomelektrostaciju slēgšanu politisku apsvērumu dēļ. Japānā ir vairākas atomelektrostacijas, un vienu no tām ir skāris smags kodolnegadījums. Pirms pieņemam dažādus pasākumus, mums vajadzīgi argumenti un ekspertu konstatējumi. Tāpēc mums vajadzīgas ekspertu analīzes par notikušo Fukušimā, ja vēlamies līdz galam izzināt kodolnegadījuma patiesos iemeslus un nodarīto kaitējumu.

Nobeigumā vēlos sacīt, ka esam pārvarējuši garu ceļu līdz direktīvas par radioaktīvajiem atkritumiem pieņemšanai un ka ar šo direktīvu mēs varēsim parādīt mūsu nopietno attieksmi.

(Runātāja piekrita atbildēt uz trīs jautājumiem, kas uzdoti, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Sonia Alfano (ALDE). – (IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos pajautāt savai kolēģei deputātei, vai tūkstošiem dzīvību nav jautājums, ko apsvērt un ilgi apdomāt, jo viņa nupat sacīja, ka mums nav pietiekama iemesla uzskatīt, ka kodolenerģija ir bīstama. Tā kā Japānā ir bojā gājuši vairāki tūkstoši cilvēku, gribēju jautāt, vai arī tas nav pietiekams iemesls?

  Judith A. Merkies (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, es vēlos savai kolēģei pajautāt, cik daudzām atomelektrostacijām ir jāpiedzīvo avārija, lai viņa sacītu, ka ar to pietiek. Viņa runā tikai par vienu atomelektrostaciju Japānā, ko ir skārusi nelaime. Tomēr tur bija sešas atomelektrostacijas, nevis viena. Ar cik daudzām pietiktu, lai viņa mainītu savu viedokli?

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Jordan Cizelj kundze! Jūsu valstī Krško rajonā atrodas elektrostacija, kas saņem samērā lielu kritiku, cita starpā tāpēc, ka tā atrodas zemestrīču zonā.

Vai esat gatava vismaz nodrošināt, ka tā ir viena no pirmajām elektrostacijām, kurā veiks izmeklēšanu, izmantojot striktus un — cerams — objektīvus stresa testus, lai varam nodrošināt, ka mūsu pilsoņi nav pakļauti tūlītējam riskam no šīs elektrostacijas, lai gan tā atrodas zemestrīču zonā, un ka stacijas ekspluatācijas laikā tiks veikti uzlabojumi?

  Romana Jordan Cizelj (PPE). – (SL) Priekšsēdētāja kungs, Japānā patiešām ir tūkstošiem upuru, un es personīgi ļoti jūtu viņiem līdzi un uzskatu, ka Eiropas Savienībai ir jāsniedz visa iespējamā palīdzība. Tomēr esmu pret to, ka šos upurus nepareizi izmanto ideoloģiskas cīņas vārdā pret kodolenerģijas izmantošanu. Tāpēc sacīju, ka mums jāanalizē cēloņi, kas izraisījuši šo kodolnegadījumu, un ka mums jāuzzina, vai tādi ir vispār iespējami Eiropā un kā varam no tiem izvairīties. Es aicinu jūs nejaukt dabas katastrofas upurus — zemestrīces un cunami upurus — ar iespējamiem kodolnegadījuma upuriem. Tāda ir mana atbilde uz pirmo jautājumu.

Runājot par otru jautājumu — cik daudzi negadījumi atomelektrostacijās… Vai drīkstu turpināt? Cik daudzi negadījumi ir vajadzīgi, lai es mainītu viedokli? Es minēju vienu staciju, kam ir vairāki reaktori — tātad viena stacija ar vairākiem reaktoriem. Mēs zinām, ka Japānā ir vairākas stacijas. Es domāju, ka katra stacija ... vai katrs negadījums ir jāuztver ļoti nopietni; mēs nedrīkstam skaitīt negadījumus, jo mums jāņem vērā katrs negadījums un ne tikai, bet arī jebkurš cits starpgadījums, kas nav negadījums. Mums jāgūst pieredze no katra šāda starpgadījuma. Patiešām, šis piemērs mums māca, ka mēs no viena negadījuma nedrīkstam secināt, ka kodoltehnoloģija ir nepieņemama.

Ir vēl viens jautājums, uz kuru neatbildēju. Tika uzdoti trīs jautājumi. Krško atomelektrostacija. Vai drīkstu? Šīs stacijas drošība ir pārbaudīta, un tajā pašā laikā Austrija, kas aktīvi piedalās šā jautājuma risināšanā, arī veica papildu seismiskās drošības testus. Rezultātā tika ieviestas papildu izmaiņas, kas tagad patiesībā ir ieviesta prakse. Esmu cieši pārliecināta, ka visi Slovēnijā atbalstīs šāda stresa testa veikšanu Krško nekavējoties. Tā kā mēs esam maza valsts, kas ražo kodolenerģiju, tad esam pieraduši, kas pie mums veic vairāk starptautisku testu, nekā citās atomelektrostacijās lielākās valstīs.

  Richard Seeber (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Oettinger kungs, dāmas un kungi! Es esmu no Austrijas, un mēs visi esam nobažījušies par Krško. Es ceru, ka tiks īstenoti Jordan Cizelj kundzes apgalvojumi. Es vēlos paust bažas par situāciju un izteikt līdzjūtību Japānas iedzīvotājiem, kas saskārušies ar lielu problēmu un kas to risina, saglabājot mierīgu prātu.

Tomēr mums jācenšas izdarīt pozitīvus secinājumus par šo katastrofu. Vienīgais pozitīvais aspekts ir tāds, ka mums Eiropā no jauna jāapsver mūsu nostāja un jāsāk mācīties no šīs katastrofas. Viena īstermiņa mācība ir tā, ka ir jānodrošina būtiski drošības standartu uzlabojumi Eiropas reaktoros. Vēl viena mācība ir tā, ka mums jāizveido Eiropas civilās aizsardzības struktūra. Eiropai jāļauj savām drošības un glābšanas komandām sadarboties pāri robežām.

Ilgtermiņa mācība saistīta ar vajadzību izstrādāt kopēju kodolenerģijas izslēgšanas scenāriju, jo notikumi ir skaidri parādījuši, ka kodoltehnoloģija pašreizējā stadijā ir pārāk bīstama un ka tā nākotnē, visticamāk, nemainīsies. Sekas ir pārāk ilgstošas.

Pateicoties maniem komentāriem, jūs redzat, ka nodalīšanās notiek pilnīgi visās grupās, arī Eiropas Tautas partijas grupā (Kristīgajos demokrātos). Tomēr kopumā uzskatu, ka mums jāņem vērā tas, ka gluži vienkārši nav iespējams nodrošināt slavenos drošības standartus, ko mums visi sola. Tāpēc stresa testos ir jāietver dažādu risku uzkrāšanās. Ja mēs izmeklēsim tikai atsevišķus riskus, mēs nekad neizstrādāsim reālistisku scenāriju. Šajā kontekstā reālistisks nozīmē, ka ir ļoti grūti, piemēram, prognozēt cunami, pat ja tā iespējamība Eiropā ir maza, bet mums šeit ir zemestrīču zonas.

(Aplausi)

  Marian-Jean Marinescu (PPE). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es vispirms vēlos paust savu apbrīnu un cieņu par Japānas iedzīvotāju rīcību pašreizējā situācijā. Šī situācija ir izraisījusi dedzīgas debates par kodolenerģijas nākotni — turpināt to izmantot vai atteikties no tās. Es uzskatu, ka mums jāpieņem līdzsvarota pieeja, ņemot vērā visus aspektus: ekonomikas vajadzības, sabiedrības drošību un klimata pārmaiņas.

Manuprāt, turpmākā enerģētikas politika jāpamato uz līdzsvaru starp atjaunojamiem energoresursiem, tradicionālo energoresursu jaunām tehnoloģijām un kodolenerģiju drošos apstākļos. Ir jāveic ieguldījumi pētījumos par atjaunojamās enerģijas efektīvu ražošanu. Mums jāveic ieguldījumi, lai nodrošinātu jaunus tradicionālo izejmateriālu avotus un jaunus piegādes ceļus Eiropai — Dienvidu koridors. Vienlaikus vajadzīgas inovācijas un pētījumi saistībā ar jaunām tehnoloģijām, kas novērsīs tradicionālās enerģijas ražošanas piesārņojošo ietekmi uz vidi.

Ir jāpārskata Kodoldrošības direktīva, lai nostiprinātu prasības. Ir vajadzīgi Komisijas ierosinātie stresa testi. Ir jānosaka kritēriji, ņemot vērā katru aspektu: vecumu, tehnoloģijas un dabas apdraudējumus. Testi ir jāveic ar Komisijas iesaistīšanos. Pārskatot minēto direktīvu, jāņem vērā testu rezultāti. Ir skaidri jānosaka testu sekas. Stacijas, kas izturēs testus, turpinās darbību; kas neizturēs, tiks slēgtas. Es vēlos norādīt uz nepieciešamību pēc Eiropas politikas attiecībā uz kodolatkritumu apstrādi un glabāšanu, kā arī elektrostaciju ekspluatācijas pārtraukšanu.

Visbeidzot, bet noteikti ne mazāk svarīgi — sabiedrībai ir jābūt attiecīgi informētai un jāsaglabā uzticība kodolenerģijai.

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, vēlos mazliet komentēt atomelektrostacijas trešās valstīs, kas atrodas pavisam netālu no ES robežām. Šodien jau ir pieminēti divi konkrēti gadījumi, divi vienlaikus notiekoši kodolenerģijas projekti: viens Krievijas Federācijas Kaļiņingradas apgabalā, kas atrodas ļoti tuvu Lietuvai, Polijai un Baltijas jūrai, un otrs Baltkrievijā, kur atomelektrostaciju plānots būvēt tikai 20 km attālumā no Lietuvas robežas.

Kad visa pasaule vēroja dramatiskos notikumus Fukušimā, kas norisinājās 15. martā, Baltkrievijas valdība un Krievijas valstij piederošais enerģētikas uzņēmums Rosatom parakstīja līgumu, ar ko saskaņā Rosatom būs jāpabeidz atomelektrostacijas celtniecība Baltkrievijā līdz 2018. gadam. Krievija arī gatavo 6 miljardu ASV dolāru paketi Baltkrievijai, lai finansētu šo projektu. Baltkrievijas iestādes ir izturējušās izvairīgi pret nepieciešamību pienācīgi informēt kaimiņvalstis par plānoto projektu. Tāds, kāds tas ir tagad, šis projekts nepārprotami pārkāpj Espoo konvenciju par ietekmes uz vidi novērtējumu.

  Silvia-Adriana Ţicău (S&D). – (RO) Priekšsēdētāja kungs, es atzinīgi vērtēju Komisijas lēmumu piemērot stresa testus Eiropas Savienības kodolreaktoriem. Mēs aicinām šīs pārbaudes veikt, pamatojoties uz kopējiem, detalizētiem novērtēšanas kritērijiem, lai turpinātu uzlabot kodoldrošību Eiropas Savienībā.

ES pašlaik ir 143 kodolreaktori, un kodolenerģija veido 30 % no energoavotu sadalījuma. Dalībvalstis ir atbildīgas par savu energoavotu sadalījumu, taču kodoldrošība ir mūsu visu atbildība. Tāpēc ir svarīgi pieņemt rezolūciju par kodoldrošību Eiropa Savienībā. Man jāuzsver, ka ir jānodrošina ieguldījumi katra kodolreaktora kodoldrošībā līdz tam paredzētā darbības perioda beigām.

Stresa testi nodrošinās standartu paaugstināšanu turpmākos kodolreaktoros un arī kodolenerģijas izmaksu palielināšanos. Tāpēc Eiropa Savienībai jāveic būtiski ieguldījumi energoefektivitātes pasākumos un atjaunojamās enerģijas ražošanā un izmantošanā, it sevišķi ēkās un transporta nozarē.

  Anneli Jäätteenmäki (ALDE). – (FI) Priekšsēdētāja kungs, tas ir labi, ka ES vēlas piemērot stresa testus dalībvalstīm un to kaimiņvalstīm. Vienīgais trūkums ir tāds, ka tie nebūs obligāti. ES tagad kautrīgi prasa, vai tos būtu iespējams veikt. Vēl viena nepilnība ir tā, ka ES nav izstrādājusi kopējus standartus. Tomēr tie ir obligāti. Un testi jāveic neatkarīgai struktūrai. Es vienkārši nespēju noticēt, ka valstu struktūras sacīs, ka viņu valstīs ir notikušas nepareizas darbības vai ka tās nav spējušas savas stacijas pietiekami uzraudzīt. Lai šie testi būtu patiesi, ir jābūt standartiem, tie jāveic atklāti un tie jāīsteno neatkarīgām personām.

  Michèle Rivasi (Verts/ALE). – (FR) Priekšsēdētāja kungs, es tomēr vēlos atgādināt saviem kolēģiem, ka Fukušimas negadījums vēl nav beidzies un ka joprojām pastāv eksplozijas risks saistībā ar sakusušo kodolu.

Man ir jautājums komisāram Oettinger. Tas ir par stresa testu īstenošanu. Kā nupat sacīja mūsu kolēģe deputāte — kā jūs nodrošināsiet, ka katrā dalībvalstī, kas izmanto atomelektrostacijas, ir ņemti vērā visi kritēriji, kurus minējāt Rūpniecības, pētniecības un enerģētikas komitejai? Kā jūs piespiedīsit dalībvalsti ļaut neatkarīgiem ekspertiem pārbaudīt un uzraudzīt elektrostacijas, ja tā atteiksies to darīt? Es to jautāju tāpēc, ka, ja tās pašas sevi uzraudzīs, es nesaskatu, kā mēs piemērosim jūsu stresa testus. Pilnīgi noteikti ir vajadzīga neatkarīga struktūra, kas uzrauga elektrostacijas katrā dalībvalstī.

Turklāt — kā mēs nodrošināsim, ka kaimiņvalstis — jūs runājāt par Armēniju ar Metsamor un par citām valstīm, piemēram, Baltkrieviju utt. — pieņem šādu uzraudzību? Parlamentam nāksies jūs atbalstīt, komisār, bet kā jūs to īstenosit?

Visbeidzot, mēs esam atbildīgi par pakāpenisku atteikšanos no kodolenerģijas, un Parlamentam ir jāierosina scenārijs šā mērķa sasniegšanai. Tā ir vienīgā garantija, ka nākotnē nebūs citu negadījumu.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, smagais kaitējums Fukušimas atomelektrostacijai, ko izraisīja ārkārtēja dabas katastrofa, ir parādījis, ka šādās iekārtās ir ļoti svarīgi uzraudzīt drošību. Tāpēc Eiropas Komisijas lēmums nekavējoties veikt drošības revīziju visās atomelektrostacijās, kas atrodas mūsu teritorijā, ir pareizs un atbilstīgs.

Eiropas pilsoņiem ir tiesības uz drošību, un profesionāla, neatkarīga revīzija šajās iekārtās var mūs brīdināt par nepilnībām un riskiem, no kuriem mēs varētu izvairīties, rīkojoties apdomīgi. Es neapšaubu to, ka mūsu kodoliekārtu drošības revīzijas rezultāts būs nopietns lēmums, kas piemēros elektrostaciju operatoriem pienākumu nekavējoties izlabot jebkādas nepilnības iekārtās, nevis censties apiet drošības kritērijus, kuru nodrošināšanai jābūt atomelektrostacijas ekspluatēšanas priekšnoteikumam.

Komisār, esmu pārliecināts, ka Eiropas sabiedrība no mums šodien sagaida atklātu un godīgu dialogu par Eiropas enerģētikas politikas nākotni, tai skaitā jaunu drošības ierobežojumu noteikšanu visām Eiropas elektrostacijām.

  Angelika Werthmann (NI). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Dabas katastrofa Japānā ir parādījusi kādu lietu. Daba ir spēcīgāka un varenāka par cilvēkiem. Tāpēc ir pēdējais laiks beidzot atslēgt no tīkla vecas atomelektrostacijas un tās stacijas, ko apdraud zemestrīču risks, kā arī ilgtermiņā atteikties no kodolenerģijas. Mums vajadzīgi stresa testi, Oettinger kungs! Mēs nevēlamies vēl vienu Černobiļu. Mums vajadzīgi ierobežojumi attiecībā uz pārtikas produktiem no Japānas. Man Komisijai ir viens jautājums. Vai patiešām vēlaties apstarot Eiropas iedzīvotājus?

Jums nekavējoties jāatceļ šī īstenošanas regula, vislabāk, ja jūs to darītu jau šodien. Mums ir jāiegulda alternatīvos energoresursos un to izmantošanā. Tādi ir iespējami. Tie ir droši, videi nekaitīgi un nav tik kaitīgi cilvēkiem. Vēl kāds aspekts: tie rada jaunas darba vietas.

Austrijā mums bija Cventendorfas atomelektrostacija, ko tā arī nepieslēdza tīklam. Tagad tā ir saules enerģijas stacija.

  Mairead McGuinness (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, šīm debatēm jābūt par kodoldrošību. Tās acīmredzot ir paplašinājušās un ir par energoavotu sadalījumu. Vai drīkstu ierosināt šīs debates organizēt, kad Komisija būs iesniegusi savu Enerģētikas plānu?

Saistībā ar drošības jautājumu vēlos jautāt Komisijai, vai ir atbilstīgi izmantot vārdus „stresa testi”, jo stresa testi mums noteikti nav līdzējuši banku pakalpojumu jomā. Es aicinātu izmantot vārdus „drošības novērtējumi” vai „riska novērtējumi”. Kādi būs turpmākie pasākumi saistībā ar šiem drošības novērtējumiem? Vai jūs nodrošināsit, ka tos veic visās atomelektrostacijās, tai skaitā atkritumu un pārstrādes iekārtās, jo es īpaši esmu nobažījusies par Selafīldu, kas atrodas netālu no Īrijas robežas?

Staciju drošība mums ir jāaplūko tagad. Diemžēl daži kolēģi saka, ka mēs esam ļoti atkarīgi no kodolenerģijas, — pat tie, kuru valstīs nav šādu staciju, — tāpēc drošība ir ļoti svarīga. Pāriesim pie nākamā posma, lai aplūkotu energoavotu sadalījumu. Būsim godīgi: atjaunojamie energoresursi arī nav vienkārša atbilde.

  Kriton Arsenis (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, bija vajadzīgi 25 gadi, lai mēs aizmirstu par Černobiļu, un es baidos, ka Japānas katastrofa nebūs pietiekams notikums, lai mums to atgādinātu.

Mēs esam sistemātiski nosodījuši Japānu. It kā mēs vēlētos sacīt, ka tieši Japāna ir nedroša, nevis kodolenerģija. Mēs esam sākuši drošības testus mūsu atomelektrostacijās un atkal uzstājam, ka nav tādas lietas kā droša tehnoloģija. Mums ir nekavējoties jāslēdz atomelektrostacijas, kas vecākas par 30 gadiem, un jāpārtrauc domāt par jaunu staciju celtniecību. Mums nekavējoties jāpiemēro kodolenerģijas nodoklis, kas mums ļaus atspoguļot visas kodolenerģijas vides izmaksas. Mums jāiegulda fotoelementu enerģijas rezultātu uzlabošanā un jāveic jūtami ieguldījumi, lai uzlabotu visu atjaunojamo energoresursu atdevi.

Komisār, jūs esat atbildīgs par likumdošanas iniciatīvu un mūsu rīcības vai rīcības trūkuma sekām.

  Günther Oettinger, Komisijas loceklis. – (DE) Priekšsēdētāja kungs, godājamie deputāti! Vispirms vēlos aplūkot mūsu ilgtermiņa enerģētikas politiku. Vēlamies jūs aicināt iesaistīties Enerģētikas plāna izstrādē, sākot no pašas pirmās dienas. Tāpēc piedāvāju tikties ar grupām, sākot no maija mēneša, lai apsvērtu dažādus Eiropas enerģētikas nozares scenārijus turpmākajām desmitgadēm.

Viens scenārijs, citiem vārdiem sakot, viena iespēja ar visām izrietošajām sekām, būs katrā ziņā saistīta ar maksimāli augsta mērķa noteikšanu attiecībā uz atjaunojamo energoresursu īpatsvaru elektroenerģijas ražošanā, pat 100 % apmērā, kas ietekmēs elektroenerģijas tīklus, uzkrāšanas iekārtas, pētījumus, efektivitāti un vairākus citus faktorus.

Tomēr vienlaikus es vēlos jūs visus aicināt apsvērt juridisko pamatu. Lisabonas līgumu pieņēma pirms 18 mēnešiem, un jūs tā izstrādē bijāt ciešāk iesaistīti par mani. Līgums Eiropas Savienībai piešķir vispusīgas likumdošanas pilnvaras enerģētikas jomā, bet ar vienu tālejošu izņēmumu, ko ietvēra samērā apzināti: energotehnoloģiju un energoavotu sadalījums joprojām ir valstu parlamentu kompetencē.

Mēs varam strīdēties par to, vai tā bija pareizi, bet ir skaidrs, ka to secinājumu pamatā, kurus Enerģētikas plāna vajadzībām izdarīs saistībā ar Japānas notikumiem, ir jābūt Lisabonas līgumam, un pašreizējā situācijā es uzskatu, ka 194. pantu, visticamāk, nepārskatīs tuvākajā nākotnē. Es vēlētos, lai tas tiktu pārskatīts, un uzskatu, ka Eiropas līmenī ir pietiekamas zināšanas par energoavotu sadalījumu. Tomēr nākamos dažus gadus energotehnoloģijas un elektroenerģijas ražošana būs dalībvalstu kompetencē.

Taču ir viens ierobežojums, par kuru mēs vienojāmies ar dalībvalstīm. Atjaunojamo energoresursu mērķis 20 % apmērā ierobežo dalībvalstu pilnvaras, attiecinot tās tikai uz atlikušajiem 80 %. Tāpēc, tā kā mums ar dalībvalstu atbalstu un apņemšanos deviņu gadu laikā jāsasniedz atjaunojamo energoresursu līmenis 20 % apmērā un mums nāksies nemitīgi novērtēt situāciju ar progresa ziņojumiem, dalībvalstu pilnvaras būs samazinātas līdz 80 % vai pat mazākam apmēram. Kāpēc? Tāpēc, ka vispārējais apmērs — 20 % — iespējams, nozīmēs atjaunojamos energoresursus 10 % apmērā transporta nozarē.

Elektroenerģijas ražošanas jomā, kas pašlaik ir mūsu uzmanības centrā, mēs cenšamies 9 gadu laikā panākt atjaunojamo energoresursu līmeni 35 % apmērā — ūdens, biomasa, ģeotermāla enerģija, saules un vēja enerģija. Tas nozīmē, ka nākamajos 3 vai 4 gados atjaunojamie energoresursi elektroenerģijas nozarē būs aizstājuši ogles un kodolenerģiju. Es domāju, ka šāda tendence ir pelnījusi neierobežotu atzinību. Kopā 35 % atjaunojamo energoresursu 9 gadu laikā!

Enerģētikas plānā uzmanību koncentrēs ne tikai uz 2050. gadu, bet arī uz 2025. un 2030. gadu, citiem vārdiem sakot, uz nākamo desmitgadi, kuras laikā mums jāiegulda tehnoloģijā, elektroenerģijas tīklos un uzkrāšanas iekārtās. Esmu pārliecināts, ka varam panākt šo vienprātību par elektroenerģijas ražošanas īpatsvaru 40 + x % apmērā 2030. gadā, un tad vienoties par to ar dalībvalstīm.

Tiklīdz kā atjaunojamie energoresursi veidos 40 % vai vairāk, dalībvalstis būs atbildīgas tikai par 60 % vai mazāk, un tas nozīmēs, ka mēs būsim panākuši progresu saistībā ar pilnvarām Eiropas līmenī ar dalībvalstu ziņu un atļauju. Tas, iespējams, dažiem neliekas pietiekami ātri, bet bez grozījumiem Lisabonas līgumā, kas pašlaik nav reāli, mērķis būs 20 %, tad 35 % un vēlāk 40 % vai vairāk atjaunojamo energoresursu. Tas nozīmē nepārprotamu pilnvaru maiņu Eiropas kontroles virzienā un Eiropas līmenī.

Aplūkojot atjaunojamo energoresursu scenāriju, mums jāapsver arī dalībvalstīs notiekošais. Viens piemērs ir Polija — liela un daudzsološa valsts, pret kuru izjūtu lielu cieņu. Polijā 90 % elektroenerģijas pašlaik ražo, izmantojot ogles. Deviņdesmit procentus! Man nav pārliecības, tāpēc vēlos jautāt klātesošajiem visu grupu deputātiem, kas ir no lielās un daudzsološās ES dalībvalsts Polijas: vai domājat, ka politiķi jūsu valstī — neatkarīgi no tā, kas veido valdību, — spēs samazināt ogļu īpatsvaru līdz nullei nākamo dažu gadu un desmitgažu laikā? Es nedomāju, ka spēs.

Starp citu, Polija pašlaik plāno jaunas atomelektrostacijas celtniecību. Tas nozīmē, ka poļi vēlas, lai kodolenerģija veidotu daļu no viņu energoavotu sadalījuma ar mērķi nodrošināt mazāku atkarību no gāzes un Krievijas Federācijas.

Harms kundze, Polijas valdību ievēlēja demokrātiskās vēlēšanās, un valstī pret to ir liela cieņa. Mums, vāciešiem, nevajadzētu domāt, ka mēs vienmēr zinām labāk. Es uzticos mūsu draugiem Polijā, ka viņi apsvērs drošības jautājumus, tāpat kā uzticos jums.

(Aplausi un starpsaucieni)

Grupas priekšsēdētājam vēlos sacīt, ka mums Vācijā ir tieksme pieņemt visus lēmumus Eiropas vietā. Es iesaku ņemt vērā un pieņemt demokrātiskos procesus Polijā un Francijā ar pienācīgu pazemību. Es runāju kā eiropietis. Es atzīstu savu valsti, Vāciju, un cienu demokrātiskos procesus Polijā, Francijā un visās citās dalībvalstīs.

Tomēr jebkurai valstij, kuras energoapgādes pamatā 90 % apmērā ir ogles, būs grūti nokļūt līdz 0 %. Tāpēc mani plāni ietver ogļu iespēju bez CO2 emisijām. Ikviens, kas ir informēts par Polijas, Rumānijas vai Spānijas situāciju, sapratīs, ka ogles ir jāietver kā iespēja Enerģētikas plānā 2050. gadam, pretējā gadījumā tiks ignorētas demokrātiski ievēlētu parlamentu un valdību reālās situācijas. Tāpēc uzskatu, ka pētījumi par oglekļa dioksīda uztveršanu un uzglabāšanu (CSS), kā arī demonstrējumu projekti ir ļoti svarīgi saistībā ar citu mērķi, kas saistīts ar tādas enerģētikas nozares sasniegšanu nākamo dažu desmitgažu laikā, kura nerada CO2.

Hedegaard kundzes plānā esam iekļāvuši CO2 emisiju samazinājumu 10 % apmērā enerģētikas nozarē līdz 2050. gadam salīdzinājumā ar pašreizējiem līmeņiem.

(Starpsaucieni zālē)

Ciktāl ir runa par kodolenerģiju, mēs visi zinām, ka ir valstis, kurām pašlaik ir moratorijs attiecībā uz atomelektrostacijām vai kuras vēlas tās slēgt, piemēram, Vācija. Dažas no kaimiņvalstīm, piemēram, Šveice, ir atlikušas jaunu atomelektrostaciju plānošanas procesu. Tomēr ir valstis, kas pašlaik būvē atomelektrostacijas, piemēram, Somija, un ir valstis, kurām pašlaik ir kodolenerģija un kuras plāno jaunas stacijas, kā arī citas, kam nav kodolenerģijas un kas vēlas būvēt savu pirmo elektrostaciju. Tāpēc domāju, ka ir ļoti svarīgi, neraugoties uz visām šīm atšķirībām un dažādajām kultūrām, visās dalībvalstīs ieviest un pieņemt stresa testu un drošības izmeklēšanu ar visaugstākajiem drošības standartiem. Tas ir mazs, bet izšķirošs kopsaucējs, kas nodrošinās augstākos iespējamos drošības līmeņus mūsu valstīs neatkarīgi no tā, vai kodolenerģija tām ir vai nav.

Daži runātāji minēja to, ka iestādēm jābūt neatkarīgām. Mums ir valsts kontrole un uzraudzība vairākas dzīves jomās, tostarp veselības aprūpes, drošības, sauszemes transporta, rūpniecības un citās jomās. Vēlos paust savu uzticību valsts uzraudzības sistēmai. Harms kundze, jūs uzstājāties ar radikāliem paziņojumiem par „ciema zēnu” tīklu un izteicāties, ka valstu regulatīvās struktūras nepilda savus likumīgos pienākumus. Manuprāt, tas ir nopietns apvainojums, kas norāda uz uzticības trūkumu jūsu kolēģim Trittin kungam, kurš kā Vācijas federālais vides ministrs septiņus gadus bija atbildīgs par šādu regulatīvo struktūru Vācijā. Es uzticos šīm struktūrām, un mūsu uzdevums ir ar tām sadarboties.

Pirms lēmuma pieņemšanas es jums maijā iesniegšu stresa testa un testa kritēriju projektu — tā, lai tas būtu absolūti pārredzams. Ar lielu interesi uzklausīšu jūsu ierosinājumus par projekta pilnveidojumiem, papildinājumiem vai nostiprināšanu, lai sāktu procesu, kura rezultātā tiks panākta lielākās daļas dalībvalstu piekrišana un augsts kontroles līmenis. Šis stresa tests, kuru man ir uzdevuši izstrādāt valstu vai to valdību vadītāji, ir pirmā kopējā Eiropas procedūra, lai nodrošinātu augstākos drošības standartus visās 143 atomelektrostacijās. Tā ir inovācija un attīstība, kam jāsaņem Parlamenta atbalsts, nevis kritika un neuzticēšanās jau no paša sākuma.

Mans pēdējais komentārs ir par to, ka es „mantoju” 2009. gada jūnija Kodoldrošības direktīvu, kas ir jātransponē valstu tiesību aktos līdz šā gada jūlijam. Varu jums godīgi sacīt, ka, manuprāt, tās saturs nav pilnvērtīgs, jo tajā galvenokārt koncentrēta uzmanība uz oficiālu noteikumu īstenošanu, pilnvaru noteikšanu un prasību paredzēšanu uzraudzības struktūrām; manuprāt, tai nav pietiekama pamatsatura. Tāpēc gada otrajā pusē, kamēr norisināsies drošības izmeklēšana, es saskaņā ar Eiropadomes prasībām vēlētos ar jums apspriest, kā mēs varam veikt agrīnu un ātru šīs drošības direktīvas pārskatīšanu un noteikt konkrētas prasības attiecībā uz kodolenerģijas drošību Eiropas līmenī.

(Aplausi)

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisār, dāmas un kungi! Šīs debates ir bijušas ļoti pamācošas. Es uzmanīgi tajās klausījos un pateicos jums.

Ungārijas prezidentūra sāka šo pusgadu ar vērienīgiem mērķiem enerģētikas politikas jomā. Viens no mērķiem, ko nebijām izvirzījuši, bija jautājuma par energoavotu sadalījumu atrisināšana. Manuprāt, šodienas debates arī ir parādījušas, kas tas nebūtu reāls mērķis. Tika pausti vairāki argumenti par un pret norādēm energoavotu sadalījuma jomā Eiropas Savienībā. Es uzskatu, ka mēs nespēsim atrisināt šo jautājumu tuvākajā nākotnē, bet neesmu pārliecināta, ka tā ir problēma; dalībvalstīm kā tādām ir jābūt iespējai pieņemt atbildīgus lēmumus par saviem energoavotu sadalījumiem.

Tomēr mums bija vērienīgi mērķi panākt būtisku progresu saistībā ar kopējā enerģētikas tirgus izveidi. Eiropadome 2011. gada 4. februārī to noteica par savu mērķi, tāpat kā no enerģētikas viedokļa izolētu teritoriju novēršanu Eiropas Savienībā līdz 2015. gadam, un pēc tam, februāra beigās notikušajā Enerģētikas padomes sanāksmē mēs varējām pieņemt secinājumus, kas, manuprāt, ir liels sasniegums.

Cik mums zināms, Komisija novembrī publicēs Enerģētikas plānu 2050. gadam. Tomēr enerģētikas ministri organizēs provizoriskas debates par šo tematu un saistītajiem mērķiem Enerģētikas padomes 2. un 3. maija neoficiālajā sanāksmē Budapeštā, un prezidentūra sagatavos šīs sanāksmes ziņojumu un politisko kopsavilkumu, kas būs Enerģētikas padomes jūnija sanāksmes darba kārtībā.

Esmu pārliecināta, ka jautājumi, ko šodien ierosināja šajā sēžu zālē, tiks ierosināti arī Padomes debatēs, un esmu arī pārliecināta, ka, tiklīdz Ungārijas prezidentūra rezumēs šīs debates, Komisija varēs izmantot šo kopsavilkumu, lai pabeigtu Enerģētikas plānu, kuru publicēs novembrī. Tomēr to, ka dalībvalstis ir paudušas neierobežotu apņemšanos gan attiecībā uz kodolenerģijas drošību, gan kopējas Eiropas sistēmas izveidi, vislabāk apliecina 24 un 25. marta Eiropadomes secinājumi. Šajos secinājumos ir uzsvērts, ka mums jāgūst pieredze no katastrofas Japānā un jāpārskata ES atomelektrostaciju drošības stāvoklis, kā arī jāveic stresa testi. Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupai (ENSREG) un Komisijai ir pieprasīts tā rīkoties pēc iespējas ātrāk, kā arī iesniegt priekšlikumu par to kompetences jomām un modalitātēm, lai pēc testiem Komisija varētu sagatavot un publicēt vispārēju novērtējumu, pamatojoties uz šo neatkarīgo iestāžu slēdzieniem. Visbeidzot, Eiropadome pati vēlreiz runās par šo jautājumu pēdējā 2011. gada Eiropadomes sanāksmē.

Valstu vai to valdību vadītāji arī uzsvēra, ka kodoldrošību nedrīkst attiecināt tikai uz Eiropas Savienības teritoriju un ka mēs aicināsim arī mūsu kaimiņvalstis veikt šos stresa testus. Viņi arī apgalvoja, ka kodoldrošības jomā ir vajadzīgi augstākie iespējamie standarti un ka Eiropadome ir Komisijai noteikusi nopietnus uzdevumus, ko tā — esmu droša, un arī komisārs to apliecināja — veiks ar maksimālu atdevi.

Un tā, neraugoties uz šodienas intensīvajām debatēm, ir izskanējuši kopēji viedokļi, par kuriem, manuprāt, esam vienisprātis: jāizveido kopēja Eiropas sistēma, jādara viss un visos līmeņos, lai nodrošinātu augstāko iespējamo drošības līmeni, un mums tas jādara pārredzami, nodrošinot maksimālu publicitāti. Padome ir gatava sadarboties gan ar Eiropadomi, gan Eiropas Parlamentu saskaņā ar minētajiem principiem.

  Priekšsēdētājs. – Es esmu saņēmis sešus rezolūciju priekšlikumus⁽¹⁾, kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt pusdienlaikā.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  Liam Aylward (ALDE), rakstiski. – (GA) Īrija ir pakļauta būtiskam kodolapdraudējumam saistībā ar Lielbritānijas rietumkrasta atomelektrostacijām, no kurām dažas ir ekspluatācijā, dažas — slēgtas. Selafīlda ir viszināmākā. Šīs stacijas rada pamatotas bažas Īrijas iedzīvotājiem, kam ir tiesības uz precīzu un atjaunotu informāciju par tām. Lai gan starp Īriju un Lielbritāniju ir noslēgts divpusējs nolīgums par informācijas apmaiņu kodolnegadījuma gadījumā, Īrijai un citām kaimiņvalstīm ir jāiesaistās agrīnāk, proti, drošības procesā. ES ir pamatīgi jāpārskata tās pieeja kodoldrošībai un kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu staciju drošību. Ir nekavējoties jāsāk vispusīgi, neatkarīgi un pārredzami stresa testi. Stresa testi kodoliekārtās ir solis uz priekšu. Lai tos maksimāli izmantotu, dalībvalstīm ir jāapmainās ar to detalizētiem rezultātiem, un Eiropas Komisijai ir jānodrošina atbilstīgu pasākumu ieviešana un drošības plānu īstenošana, lai aizsargātu Eiropas iedzīvotājus.

  Elena Băsescu (PPE), rakstiski. – (RO) Ir jāpārskata kodolenerģijas nozares drošības noteikumi, ņemot vērā Fukušimas kodolkatastrofu. Mēs runājam par vairāk nekā 400 kodolreaktoriem visā pasaulē. Es atzinīgi vērtēju „stresa testu” ieviešanu pēc iespējas ātrāk. Tomēr ar šo pasākumu nepietiek — ir vajadzīga kodoldrošības kultūra. Šeit vēlos pieminēt Černobiļas negadījumu 1986. gadā, pēc kura tika ieviests „kodoldrošības” jēdziens.

Runājot par Rumāniju, vēlos norādīt, ka tajā nav zemestrīces risku, kas varētu apdraudēt Černavodas atomelektrostacijas darbību. Veiktās preventīvās pārbaudes parādīja, ka abu reaktoru darbība ir droša. Tie saražo aptuveni 20 % no valsts energopatēriņa. Stacija var izturēt zemestrīces līdz 8 baļļu stiprumā pēc Rihtera skalas, taču Rumānijā iespējamās zemestrīces vidēji ir 7–7,5 balles stipras.

  Spyros Danellis (S&D), rakstiski. – (EL) Fukušimas traģēdija mums ļoti sāpīgā veidā ir atvērusi jaunu kodolenerģijas izmantošanas posmu. Vienlaikus gan 21. gadsimta energoapgādes uzdevumi, gan apdraudējumi, ko šāda vairāku atomelektrostaciju novecošanās un pieaugošā neuzticamība rada, ir izraisījuši izmaiņas, un tāpēc ir jāpārskata Euratom līgums, kurš patiesībā nav grozīts vairāk nekā pusi gadsimta. Lai nodrošinātu pilnīgu, Eiropas līmeņa uzraudzību attiecībā uz nozari, kam trūkst pārredzamības, Euratom līgums būtu jāiekļauj Eiropas Savienībā un kodoldrošības jautājumi būtu jāietver parastā likumdošanas procedūrā. Saistībā ar pārskatu varētu pievienot stingrākas drošības specifikācijas, ierobežojumus (piemēram, zemestrīču zonas) un stingrākas celtniecības specifikācijas jaunām atomelektrostacijām, kā arī regulārus, uzticamus stresa testus pašreizējām stacijām. Nav pat jāsaka, ka ES kaimiņvalstīs jāpiemēro jauna, stingra sistēma līdz brīdim, kad, protams, mums izdosies beidzot uz visiem laikiem atbrīvoties no atomelektrostaciju murga.

  Proinsias De Rossa (S&D), rakstiski. – Esmu pret kodola skaldīšanas enerģiju drošības principa dēļ, taču atbalstu turpmākus pētījumus par kodolsintēzes potenciālu kā iespējamu drošāku alternatīvu ilgtermiņā. Droša ceļa nav. Vienmēr būs negadījumi. Nesenais kodolnegadījums Japānā, par kuru mums stāstīja, ka tas nekad nenotiks, atkal parāda, ka pašreizējai kodolenerģijas ražošanai ir katastrofas potenciāls. Tās blakusprodukts, proti, radioaktīvie atkritumi, jau tagad rada nāves risku cilvēku veselībai, un tā tas būs līdz pasaules galam. Tā vietā, lai ieguldītu miljardiem eiro jaunās atomelektrostacijās, mums šī nauda jāiegulda atjaunojamo energoresursu attīstībā.

  András Gyürk (PPE), rakstiski. – (HU) Japāņu pieredzes rezultātā vairākas valstis droši vien pārdomās savas kodolenerģijas stratēģijas. Vācija jau ir īstenojusi konkrētus pasākumus un uz trim mēnešiem ir slēgusi savas atomelektrostacijas, kas būvētas pirms 1980. gada. Ja vairākas dalībvalstis Eiropā no jauna apsvērs savas kodolenerģijas stratēģijas Japānas notikumu iespaidā, tas varētu būtiski ietekmēt Eiropas enerģētikas tirgus, jo atomelektrostacijās saražotā elektroenerģija būtu jāaizstāj ar citiem avotiem. Esmu pārliecināts, ka pašreizējā situācijā sasteigtiem pasākumiem varētu būt tikpat kaitīga ietekme, kāda būtu iespējamai katastrofai. Daudz lietderīgāk būtu piesardzīgi apsvērt atsevišķu scenāriju ietekmi. Tikai tā mēs varam novērst elektroenerģijas cenu paaugstināšanos, kā tas notika minēto Vācijas pasākumu rezultātā, un novērst to, ka dalībvalstis, kas normālos apstākļos ir elektroenerģijas eksportētājvalstis, sāk saskarties ar energoapgādes drošības problēmām. Eiropai ar skaidru prātu jāapsver, kāda būtu kodolenerģijas stratēģiju atkārtotas pārdomāšanas ietekme uz enerģētikas tirgu. Nav arī skaidrs, kādas tehnoloģijas būtu piemērotas, lai aizvietotu atomelektrostaciju kapacitāti. Vēl viens svarīgs jautājums ir tas, kāda būtu iespējamā stratēģisko izmaiņu ietekme gāzes tirgos, gāzes apgādes drošības jomā un saistībā ar ES oglekļa dioksīda emisiju samazināšanas mērķiem. Visbeidzot, es atzinīgi vērtēju Eiropas Komisijas ātro reakciju un paziņojumu, ka Eiropas atomelektrostacijām piemēros stresa testus. Tomēr svarīgākais ir jautājums par to, kādus turpmākus pasākumus Eiropa plāno, lai garantētu kodolenerģijas ražošanas drošību.

  Ivailo Kalfin (S&D) , rakstiski. – (BG) Fukušimas traģēdija liek mums gūt pieredzi un nekavējoties pieņemt pasākumus, ko sagaida Eiropas pilsoņi. Tomēr šie pasākumi jāvērš pareizajā virzienā.

Pamatproblēma, kas mums jārisina, ir jautājums, kā nodrošināt Eiropas pilsoņu drošību. Turpmāko mēnešu laikā Eiropas Parlaments izskatīs vairākus likumdošanas aktus, kuri noteiks Eiropas enerģētikas nozares un it sevišķi kodolenerģijas nākotni.

Pašlaik drošība ir mūsu galvenā prioritāte. Mēs nedrīkstam salīdzināt Eiropas atomelektrostacijas ar 40 gadus veco Fukušimas atomelektrostaciju, kuras privātīpašnieks ir atteicies nodrošināt atbilstību prasībām paaugstināt drošību.

ES ir pēc iespējas ātrāk jāpieņem obligātie drošības standarti, kas jāpadara par saistošiem visām elektrostacijām. Šie standarti jāizstrādā un jāpieņem pirms stresa testu veikšanas elektrostacijās. Savu pilnvaru laikā valdībā Bulgārijas Sociālistu partija vairākkārt uzstāja uz šādu standartu noteikšanu, bet līdz šim tas nav izdevies. Gan stresa testu standarti, gan kritēriji jāizstrādā Eiropas Kodoldrošības jomas regulatoru grupas speciālistiem.

Es atbalstu jaunu tehnoloģiju attīstību un it sevišķi atjaunojamos energoresursus. Tomēr ir neapšaubāmi skaidrs, ka īstermiņā un vidējā termiņā tie nespēj aizstāt kodoliekārtas.

  Pavel Poc (S&D), rakstiski. – (CS) Viena no mācībām saistībā ar negadījumu Fukušimas 1 atomelektrostacijā ir tāda, ka ir bīstami elektroenerģijas ražošanu pilnībā uzticēt privātajam sektoram. Privātais kapitāls nodrošina maksimālu peļņu, pat ja tas saistīts ar drošības pasākumu neievērošanu. Cik vēl globālas ekonomikas krīzes, Meksikas līča naftas noplūdes vai Fukušimas būs vajadzīgas, pirms sāksim to beidzot atzīt? Pasaulē ir finanšu krīze privāto ieguldītāju bezatbildības dēļ. Jūrā ir miljoniem tonnu naftas privātu naftas apstrādes uzņēmumu bezatbildības dēļ. Privāta uzņēmuma bezatbildības dēļ Japānai būs vajadzīgas vairākas desmitgades, lai novērstu savas zemes, jūras un pārtikas ķēdes radioaktīvo piesārņojumu. Kodolenerģijai vienmēr jāpiemēro valsts un starptautiskā kontrole. Attiecībā uz plānotajiem stresa testiem jābūt vienotiem standartiem, pārredzamām un neatkarīgām kontroles iestādēm un pārrobežu raksturam. Lai gan Eiropā ir tiesiskais regulējums, lai nemitīgi uzlabotu tehnoloģiju, būs daudz jāiegulda pētniecībā un apmācībā, lai nodrošinātu augstāko iespējamo drošības līmeni, kā arī veselības un vides aizsardzību saskaņā ar jaunākajiem zinātniskajiem un tehniskajiem atzinumiem. Lieli ieguldījumi būs vajadzīgi arī kodolatkritumu un izlietotās kodoldegvielas apsaimniekošanas jomā, jo šos atkritumus pašlaik glabā vairāk vai mazāk pagaidu apstākļos. No šīs katastrofas gūtās mācības ir tieši jāvērš uz drošības garantēšanu, nevis vienīgā mums pieejamā ilgtspējīgā, klimatam neitrālā energoresursa slēgšanu.

  Daciana Octavia Sârbu (S&D), rakstiski. – Japānas kodolnegadījums ir izraisījis jaunas bažas par kodolenerģijas drošību visā pasaulē. Rumānijā Černavodas atomelektrostaciju ir novērtējušas vairākas struktūras, tostarp Eiropas Komisija un Starptautiskā Atomenerģijas aģentūra. Pētījumā, ko veica 2004. gadā, seismisko risku noteica kā vienīgo lielāko apdraudējumu šīs stacijas drošībai. Šis risks ir efektīvi jāpārvalda, un tas jādara steidzami, kā mums atgādina traģiskie notikumi Japānā. Tāpēc es atzinīgi vērtēju neseno priekšlikumu ieviest stresa testus attiecībā uz kodoliekārtām, kā arī atbalstu Kodoldrošības direktīvas stāšanos spēkā. Neatkarīgi no mūsu lēmuma par turpmāko energoavotu sadalījumu un to, kā mēs sasniegsim mūsu zema oglekļa satura mērķus, kodoliekārtu, tai skaitā ilgtermiņa krātuvju, drošība joprojām būs ļoti svarīga gan šīm, gan turpmākajām paaudzēm.

  Theodor Dumitru Stolojan (PPE), rakstiski. – (RO) Kodolenerģija ir resurss, bez kura pasaules ekonomika nevar iztikt ilgtermiņā. Mēs nedrīkstam nonākt pie secinājuma, ka mums jāatsakās no kodolenerģijas tāpēc, ka notiek bīstami negadījumi, kas skar atomelektrostaciju darbību. Risinājums ir lielāku resursu nodrošināšana pētījumiem šajā jomā un kodoltehnoloģijas uzlabošana, lai mēs varētu samazināt negadījumu radītos riskus.

  Marc Tarabella (S&D), rakstiski. – (FR) Jā, mums ir pakāpeniski jāatsakās no kodolenerģijas, tas ir skaidrs. Tomēr tas nav iespējams vienā diennaktī. Beļģijā vien 55 % elektroenerģijas ražo, izmantojot kodolenerģiju. Kā mēs sev nodrošinātu siltumu, pārtiku un apgaismojumu, ja izlemtu rīt slēgt visas mūsu elektrostacijas? Tāpēc mums jārīkojas divos līmeņos.

Pirmkārt, mums jāpaaugstina pašreizējo elektrostaciju drošības standarti, it sevišķi, izmantojot stresa testus, ko pašlaik īsteno dalībvalstīs. Tāpat, kā mums vajadzīga šo testu saskaņošana Eiropas līmenī, mums jānodrošina arī maksimāla pārredzamība iedzīvotājiem. Mums jāatjauno uzticība mūsu kodolenerģijai.

Otrkārt, mums jāintensificē pētījumi un inovācijas, lai pēc iespējas ātrāk attīstītu risinājumus, kas mums ļaus taupīt enerģiju un veicināt ilgtspējīgus un efektīvus atjaunojamos energoresursus. Vislētākā, videi nekaitīgākā un vismazāk bīstamā ir nepatērētā enerģija. Šajos centienos mums jau no šā brīža ir vajadzīgs saistošs regulējums un lieli Eiropas līmeņa un dalībvalstu ieguldījumi.

(1) Sk. protokolu.