Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2645(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0249/2011

Debates :

PV 06/04/2011 - 13
CRE 06/04/2011 - 13

Balsojumi :

PV 07/04/2011 - 6.3
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0148

Debates
Trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

13. Stāvoklis Sīrijā, Bahreinā un Jemenā
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais debašu punkts ir Ashton kundzes, Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos, paziņojums par stāvokli Sīrijā, Bahreinā un Jemenā.

Ashton kundzes vārdā runās Padomes priekšsēdētājs Németh kungs.

 
  
MPphoto
 

  Zsolt Németh, Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, esmu šodien šeit, lai Augstās pārstāves Catherine Ashton vārdā izteiktu dažus komentārus par stāvokli Bahreinā, Sīrijā un Jemenā.

Nesen notikumi Sīrijā ir krasi saasinājušies. Jemenas jau tā šausmīgais stāvoklis var vēl pasliktināties, un kaut arī Bahreinā asinsizliešana ir bijusi mazāka, tur pašlaik valdošā saspringtā gaisotne rada nopietnas bažas. ES ir ļoti uzmanīgi sekojusi straujajai notikumu attīstībai reģionā, ko apliecina vairākas augsta līmeņa sanāksmes, oficiāli paziņojumi un Padomes secinājumi.

Turklāt baronese Ashton ir uzturējusi pastāvīgus kontaktus ar galvenajiem partneriem un dalībniekiem šajās valstīs. Lai nodrošinātu ES ietekmi, kur vien iespējams un kad vien tā var palīdzēt, kontakti tiek uzturēti katru dienu tieši pa tālruni vai, izmantojot viņas pārstāvju starpniecību konkrētajās valstīs. Katras valsts stāvoklis ir unikāls un prasa stratēģisku, labi pārdomātu un pielāgotu reakciju. Taču, notikumiem attīstoties tik strauji, vēl svarīgāk ir veidot saprātīgu, uz stingriem pamatprincipiem balstītu politiku.

Atļaujiet citēt trīs principus. Pirmkārt, vardarbības noraidīšana: masu protesti vienmēr jārisina mierīgi un, pilnībā ievērojot cilvēktiesības un pamatbrīvības; otrkārt, dialoga veicināšana: domstarpības un konflikti jārisina konstruktīvi, un attiecīgajiem cilvēkiem jābūt gataviem vienam ar otru runāt, atsakoties no aizspriedumiem un priekšnosacījumiem; treškārt, fundamentālas politiskas un ekonomiskas reformas jāierosina pašām valstīm, un ES ir skaidri paudusi, ka ir gatava vajadzības gadījumā sniegt tūlītēju atbalstu.

Atļaujiet tagad konkrētāk pievērsties trim iztirzājamajām valstīm.

Kaut arī situācija ielās ir normalizējusies, Bahreinā stāvoklis aizvien ir saspringts. Tiek turpināti fizisku personu aresti tikai tāpēc, ka tās ir izmantojušas tiesības uz vārda brīvību. Tāpat kā citur reģionā, ES un Augstā pārstāve ir tieši nosodījušas vardarbību Bahreinā un aicinājušas varas iestādes un visus iesaistītos spēkus pienācīgi ievērot cilvēktiesības un pamatbrīvības, kā arī starptautiskos humanitāros standartus.

Turklāt mēs esam atkārtoti mudinājuši Bahreinas varas iestādes un opozīciju uzsākt patiesu valstisku dialogu. Šajā nolūkā Augstā pārstāve ir tieši runājusi ar ārlietu ministru. Ja netiks veikti konkrēti pasākumi, lai panāktu, ka attiecīgie cilvēki runā viens ar otru bez izņēmumiem un priekšnosacījumiem, pastāv palielināts risks, ka virsroku gūs radikāli spēki. Tam būtu nepārprotama un satraucoša ietekme uz reģiona stabilitāti. Labākais veids, kā saglabāt un veicināt stabilitāti, ir dialogs. Šādu vēstījumu Augstā pārstāve nodos, pavisam drīz šomēnes tiekoties ar Persijas līča Sadarbības padomes ministriem.

Kopš marta vidus Sīrijā tautas protesti ir pārņēmuši vairākas pilsētas. To brutālā apspiešana ir nepieņemama. Augstā pārstāve un Eiropas Savienība ir vairākkārt aicinājušas Sīrijas varas iestādes pārtraukt vardarbību, ievērot cilvēku tiesības uz mierīgu demonstrāciju un ieklausīties viņu likumīgajās prasībās. Sīrieši ir pelnījuši ilgi gaidītās politiskās reformas, it īpaši attiecībā uz vārda un pulcēšanās brīvību, politisko līdzdalību un pārvaldību.

30. martā, uzrunājot tautu, prezidents Assad neminēja nedz skaidru reformu programmu, nedz šo reformu īstenošanas grafiku. ES turpinās uzstāt, lai Sīrija bez kavēšanās veiktu reformas. Reformām jābūt reālām, politiskām, sociāli ekonomiskām un nopietnām, nevis tikai kosmētiskām, turklāt tās jāievieš bez turpmākas kavēšanās. Mēs cieši uzraudzīsim, kā jaunā, vēl neizveidotā valdība virzīs reformas. Mēs ceram, ka juridiskās komitejas izveide vainagosies ar jaunu tiesību aktu izstrādi, kas ļaus atcelt ārkārtas stāvokli un garantēs cilvēktiesības un pamatbrīvības.

Tajā pašā laikā ES turpinās publiski un privāti uzstāt, lai Sīrijas vadība atturētos no spēka izmantošanas pret demonstrantiem. Tikpat svarīgi ir nodrošināt, ka tie, kas atbildīgi par vardarbību un upuriem, tiktu saukti pie atbildības un ka tiktu atbrīvoti visi politieslodzītie un cilvēktiesību aizstāvji.

Stāvoklis Jemenā aizvien ir ļoti nopietns. Augstās pārstāves signāli pēc šausmīgās 18. marta vardarbības bija pilnīgi nepārprotami, un Ārlietu padomes 21. marta secinājumos tika atkārtoti pausts ES nosodījums par spēka lietošanu pret protestētājiem. Turklāt ES ir nepārprotami paziņojusi, ka jāsauc pie atbildības un jānodod tiesai tie, kas ir atbildīgi par cilvēku nāvi un ievainošanu.

Kopš tā brīža Jemenas vadības raidītie signāli nav bijuši tik skaidri. Tāpēc Augstā pārstāve 30. martā tieši sazinājās ar prezidentu Saleh pa tālruni un mudināja viņu darīt visu iespējamo, lai izvairītos no turpmākas asinsizliešanas. Viņa pauda uzskatu, ka vislabāk to nodrošināt ar ticamu un ātru politisku pāreju, kas jāuzsāk nekavējoties. Konstitucionālās pārejas pamatā jābūt neatkarīgām un konsekventām saistībām, kas pienācīgi jāpilda.

Laiks rit, un upuri būs Jemenas iedzīvotāji. Tāpēc, cieši sadarbojoties ar starptautiskajiem partneriem, ES ir ļoti aktīvi iesaistījusies un turpinās iesaistīties mēģinājumos mazināt krīzi Jemenā.

 
  
  

SĒDI VADA: M. A. MARTÍNEZ MARTÍNEZ
Priekšsēdētāja vietnieks

 
  
MPphoto
 
 

  Priekšsēdētājs. – Tā kā Brok kungs sēž līdzās Salafranca kungam, vēlos izmantot izdevību un apsveikt Brok kungu ar panākumiem, ko vakar guva viņa komanda. Viņam ap kaklu ir Schalke 04 šalle. Šī komanda guva lielisku uzvaru, taču tas tika paveikts ar viena no izcilākajiem spēlētājiem — spāņa Raúl palīdzību. Esam apsveikuši Brok kungu, un tagad Eiropas Tautas partijas (Kristīgo demokrātu) vārdā pusotru minūti uzstāsies Salafranca kungs.

 
  
MPphoto
 

  José Ignacio Salafranca Sánchez-Neyra, PPE grupas vārdā.(ES) Priekšsēdētāja kungs, es pilnīgi piekrītu tam, ko tikko teicāt.

Németh kungs, komisār, dāmas un kungi, vēlos teikt, ka mēs pastāvīgi sekojam Augstās pārstāves Ashton kundzes sniegtajai informācijai par pavērsieniem šajās valstīs, un es uzskatu, ka mums jāizsaka atzinība par viņas centieniem Eiropas Savienības vārdā atbalstīt demokrātiskās tendences Bahreinā, Jemenā un Sīrijā. Rīt Parlaments attiecībā uz šo jautājumu pieņems rezolūciju, ko atbalsta visas politiskās grupas.

Tomēr, priekšsēdētāja kungs, es vēlētos uzdot pāris jautājumus un lūgt Németh kungam tos nodot Ashton kundzei.

Pirmkārt, dažās Savienības iestādēs — un, protams, Parlamentā — ir radies iespaids, ka Kopējās aizsardzības un drošības politikas izstrādē mēs virzāmies atpakaļ un esam atgriezušies politiskās sadarbības laikos. Skaidrs, ka ne jau tāpēc mēs noslēdzām Lisabonas līgumu.

Otrkārt, ir radusies pretruna saistībā ar pieaugošo vajadzību pēc Eiropas klātbūtnes šajās valstīs un neziņu par šo pārejas procesu gala rezultātu. Ir skaidrs, ka mums jāiesaistās, un tāpat ir skaidrs, ka Ashton kundzes paziņojumā ir lietots ļoti prātīgs sauklis: 'vairāk, lai gūtu vairāk'.

Tomēr jautājums, ko vēlos uzdot (un ar to es beigšu, priekšsēdētāja kungs), ir par to, vai ES dalībvalstis vēlas palielināt resursus, lai apmierinātu šo valstu pieaugošās vajadzības.

 
  
MPphoto
 

  Véronique De Keyser, S&D grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, mēs apzināmies, ka Ashton kundze ir īstenojusi un turpina īstenot intensīvus diplomātiskos centienus, un mēs arī zinām par grūtībām, ar kādām viņa saskaras šajās situācijās. Patiesi, Sīrija, Jemena un Bahreina ir valstis, ar kurām mums ir noslēgti tikai tirdzniecības līgumi, kas, piemēram, nesatur punktus par cilvēktiesībām, un mums ir pieejami nedaudzi ietekmes līdzekļi.

Tomēr, neraugoties uz to, es vēlētos teikt trīs lietas. Pirmkārt, attiecībā uz cilvēku cerībām, attiecībā uz tiem, kuri šodien ir ielās, zem snaiperu lodēm: mums ne tikai viņi jāatbalsta, bet arī jānodrošina, ka vardarbība tiek izbeigta par katru cenu. Šodien es satiku sīriešu disidentu. Galu galā šie disidenti lūdz izbeigt vardarbību, lai varētu paust savus uzskatus. Šajā sakarā vēlos teikt, ka pat, ja mums ar Sīriju nav noslēgts līgums, mums vajadzības gadījumā jāizmanto viss pieejamais sankciju arsenāls, lai izbeigtu šo vardarbību.

Otrkārt, vēlos teikt, ka vispār šīs ir tās valstis (tas attiecas uz Persijas līča valstīm un Lībiju), kuras mēs esam apbruņojuši, pat pārmērīgi apbruņojuši. Es uzskatu, ka ir vajadzīga vismaz labāka ieroču kontrole, lai šīs valstis un valdības nekļūtu par pulvera mucām, kas pēc tam pavēršas pret saviem iedzīvotājiem.

Visbeidzot, pastāv dubultu standartu problēma. Vēlos teikt, ka attiecībā uz Bahreinu mēs esam bijuši ļoti piesardzīgi, bet attiecībā uz citām valstīm — ļoti stingri. Es zinu, ka Bahreinas situācija ir īpaši delikāta, ka Saūda Arābija ir nosūtījusi turp savu karaspēku un ka Saūda Arābija un Persijas līča Sadarbības padome palīdz mums pret Lībiju, taču mēs nevēlamies tirgoties, izmantojot naftas barela cenu un atbalstu pret Lībijas valdību apmaiņā pret klusēšanu attiecībā uz šiītiem, kurus pašlaik apspiež Bahreinas valdība.

 
  
MPphoto
 

  Anneli Jäätteenmäki, ALDE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, es esmu dusmīga. Vakar mūsu grupas sanāksmē mēs uzklausījām trīs aculieciniekus no organizācijām Human Rights Watch un Amnesty International, kuri bija Bahreinā, Jemenā un Sīrijā. Viņu stāstītais bija šokējošs.

Tas mani sadusmoja. Vēstule, ko saņēmām no baroneses Ashton, nav nekāda stratēģija. Tā atkal ir kārtējā darba kārtība. Mums jābeidz raidīt tukšus vēstījumus, kā esam to pārāk ilgi darījuši attiecībā uz Tunisiju, Ēģipti un Lībiju. Laiks rīkoties.

Pirmkārt, ES jāsasauc īpaša ANO Cilvēktiesību padomes sanāksme Ženēvā. ANO jānosūta uz šīm trim valstīm misija, lai režīmus sauktu pie atbildības par cilvēktiesību pārkāpumiem.

Otrkārt, ES jāaicina aizliegt ieroču eksportu no visām ES dalībvalstīm uz šīm trim valstīm. Nav pieņemams, ka ES valstis aizvien pārdod ieročus šiem režīmiem.

Treškārt, ES skaidri jāpauž viedoklis, ka, ja politiskie režīmi šajās valstīs ir šķērslis demokratizācijai, tie ir jāmaina. Pagaidām mums jāievieš tādas sankcijas kā līdzekļu iesaldēšana un izbraukšanas aizliegums.

Es atkārtoju, ka ir laiks rīkoties.

 
  
MPphoto
 

  Hélène Flautre, Verts/ALE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, ziņa, ka iedzīvotāji tiecas atgūt savas brīvības un tiesības, mainīt politisko režīmu un iegūt lielāku demokrātiju, ir ļoti laba ziņa. Tas ir Eiropas Savienības ārlietu politikas un Eiropas projekta centrā un var mūsos raisīt tikai entuziasmu un atbalstu.

Tomēr ļoti slikta ziņa ir tā, ka, paužot šīs vērtības un prasības, iedzīvotāji cieš ārkārtīgi nežēlīgas represijas un pakļauj savas dzīvības riskam, un tas ir pilnīgi nepieņemami. Tāpēc nepieciešamā iedzīvotāju aizsardzība, kas izraisījusi karadarbību Lībijā, tagad jāīsteno citā formā, lai aizsargātu demonstrantus šajās trīs valstīs.

Es uzskatu, ka paziņojumi — likumīgi paziņojumi un iedzīvotāju prasības — ir ļoti svarīgi, taču vajadzīga arī rīcība. Šīs rīcības ietvaros mums jābūt garantijai, ka visi valstu vadītāji, kas atbildīgi par neproporcionāla spēka lietošanu pret iedzīvotājiem, nepaliks nesodīti. Lai to izdarītu, jāveic aktīva Apvienoto Nāciju Cilvēktiesību padomes dalībvalstu diplomātiskā sasaukšana un iesaistīšana, lai sagatavotu misijas, ziņojumus un rezolūcijas un lai atbildīgie politiķi saprastu, ka šī vardarbība nepaliks nesodīta.

Visbeidzot, es uzskatu, ka mūsu rīcībā noteikti ir paņēmieni, kā apiet preses cenzūru. Gan vietējie, gan ārzemju žurnālisti sastopas ar ievērojamām grūtībām stāvokļa dokumentēšanā. Mēs zinām, kas darāms, un mums ir instrumenti šo šķēršļu apiešanai. Mums tie noteikti jāizmanto. Ja mums ir līdzekļi, lai rīkotos, manuprāt, mums jāatrod veids, kā tos izmantot.

Bez šaubām, šis nav brīdis, kad dzīties pakaļ Sīrijas prezidentam, lai viņš parakstītu atpakaļuzņemšanas līgumu, kas jebkurā gadījumā varētu būt iedomājams tikai ar zināmiem nosacījumiem, tostarp, īstenojot ļoti nopietnu, efektīvu un atbilstošu programmu un reformas Sīrijā, kā arī atbrīvojot visus pārliecības dēļ ieslodzītos un mierīgos demonstrantus ne tikai Sīrijā, bet arī abās pārējās valstīs.

 
  
MPphoto
 

  Sajjad Karim, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, vēlos ministram teikt, lūk, ko: sēžot un klausoties jūsu paziņojumu, es dzirdēju, kas jums sakāms, taču tie bija tikai vārdi — reizēm ļoti skaisti, taču diemžēl tukši vārdi. Viss jūsu minētais bija ļoti reakcionārs, tajā nebija nekā proaktīva. Klausoties es pat uz papīra lapas uzrakstīju virsrakstu „Plāns”, jo domāju pierakstīt informāciju, ko jūs sniegtu sakarā ar ES plānoto rīcību. Man aizvien priekšā ir pilnīgi balta lapa. Jums šodien nebija ko piedāvāt.

Jūsu aprakstītajā darba kārtībā nebija nekā proaktīva. Cilvēki Tuvajos Austrumos gaida, ka Eiropa rīkosies un palīdzēs viņiem iegūt tiesības, bet viss, ko jūs varat piedāvāt, ir tukši vārdi.

Jaunākajā piedāvātajā rīcības plānā trūka pamata elementa, turklāt presē bija plašas debates par to, ka Tuvo Austrumu valstu vadītāji joprojām var no iedzīvotājiem ņemt naudu un iepludināt to Eiropā un mēs neko nedarām, lai novērstu tā atkārtošanos nākotnē.

Jūs teicāt, ka laiks rit. Ja tā ir, un es domāju, ka tā ir, tad kāpēc jūs mums šodien nepiedāvājat neko vairāk kā baltu lapu? Lūdzu, vairāk cieniet šo sēžu zāli.

 
  
MPphoto
 

  Marisa Matias, GUE/NGL grupas vārdā.(PT) Priekšsēdētāja kungs, mēs atbalstām Jemenas, Sīrijas un Bahreinas iedzīvotājus viņu centienos pēc brīvības un demokrātijas un nosodām demonstrāciju un tautas protestu asiņaino apspiešanu. Tāpēc mūsu nostājai jābūt skaidrai. Pirmkārt, es aicinu nekavējoties pārtraukt ieroču tirdzniecību ar šīm valstīm. Eiropa turpina pārdot ieročus, ar kuriem nogalina civiliedzīvotājus. Otrkārt, mums jābūt iedzīvotāju, nevis autoritatīvu vai diktatorisku režīmu pusē.

Ņemot vērā iepriekš teikto un izrādot solidaritāti, mēs nedrīkstam aizmirst, ka aizvien piemērojam dubultus standartus: pēc vieniem noteikumiem risinām iedzīvotāju demokrātiskos centienus, bet pēc citiem — veicam uzņēmējdarbību un gādājam par to. Lībijā bombardēšana nepārprotami ir pārsniegusi ANO mandātu, bet Bahreinā mēs tikai izteicām iebildumus, kad Saūda Arābijas armija iegāja valstī, lai glābtu kleptokrātiju. Kamēr jaunieši dara, ko spēj, ar sirdi un dvēseli stājoties pretī armijai un policijai, mēs aprobežojamies ar diplomātisku notu rakstīšanu.

Priekšsēdētāja kungs, es vēlētos beigt ar šādu domu: uzskatīt, ka politiskas problēmas iespējams risināt ar militāru spēku, ir tikpat aplami, kā mums domāt, ka arābi vēl nav pamanījuši mūsu divkosību.

 
  
MPphoto
 

  Bastiaan Belder, EFD grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, krasa režīma maiņa, radikālajiem islāma spēkiem sagrābjot varu Sīrijā, Bahreinā un Jemenā, būtu pilnīga vietēja un starptautiska mēroga katastrofa.

Šajā neparedzētajā situācijā īstais uzvarētājs vismaz Arābijas pussalā noteikti būtu Irānas valdošais duets — Khamenei un Ahmadinejad, un tas sagrautu jau tā pašlaik niecīgās „Persijas pavasara” izredzes. Starp citu, krīzes stāvoklis Damaskā, Manāmā un Sanā sniedz ES izcilu izdevību ciešā sadarbībā ar Amerikas Savienotajām Valstīm piespiest grūtā stāvoklī nonākušos režīmus pieņemt skaidrus nosacījumus mūsu turpmākajam atbalstam — politiskās un sociāli ekonomiskās reformas.

Priekšsēdētāja kungs, pirms dažiem gadiem EP delegācija apmeklēja Sīriju. Kopš 2003. gada šī valsts, kas ir vienīgā sekulārā valsts reģionā, ir devusi patvērumu simtiem tūkstošu Irākas kristiešu, kam vajadzētu būt brīdinošai zīmei. Rietumiem jāpieliek visas pūles, lai nodrošinātu, ka asiņainais sektantiskais pilsoņu karš Irākā nepārmetas uz Sīriju.

 
  
MPphoto
 

  Andreas Mölzer (NI).(DE) Priekšsēdētāja kungs, „jasmīnu revolūcija”, kas sākās Tunisijā, diemžēl nenoris tik mierīgi Jemenā, Sīrijā un Bahreinā. Noteikti labākais veids, kā panākt vienošanos par aktīvu sociālo un ekonomikas problēmu risinājumu, ir valdības un opozīcijas dialogs, ko vēlas tauta un kas būtu priekšnoteikums demokrātiskai līdzdalībai. Tas, vai šādas vienošanās tiktu pildītas, ir cits jautājums. Galu galā, protesta vilni izraisīja lauzti solījumi par politisku reformu. Cilvēki pārāk ilgi ir apklusināti ar solījumiem, un tagad ir nepieciešama rīcība. Kā zināms, dubultā stratēģija, no vienas puses, vardarbīgi apspiežot opozīcijas demonstrantus, bet, no otras puses, solot dažas nelielas reformas, bet neveicot reālas politiskas izmaiņas, varētu saasināt situāciju visās trīs valstīs.

Pastāvīgie nemieri Sīrijā liek bažīties, ka valdības iepirktos ieročus varētu pārdot teroristu organizācijām, piemēram, Hezbollah. Manuprāt, ES šajos konfliktos jābūt objektīvam vidutājam.

 
  
MPphoto
 

  Salvatore Iacolino (PPE).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, mačs nav uzvarēts, kamēr nav noslēgusies otrā spēle, tādēļ pagaidīsim revanša spēli starp Inter Milan un Schalke 04, lai redzētu, kurš iekļūs nākamajā kārtā. Tajā pašā laikā piekrītu, ka Raúl ir lielisks futbolists.

Sīrijā, Jemenā un Bahreinā notiekošais neatšķiras no tā, kas noris citās pasaules daļās. Kaut arī parasti šādu apvērsumu cēlonis ir ekonomiski iemesli, visos gadījumos ir dziļas ilgas pēc brīvības. Sociālais tīkls Facebook un globālais tīmeklis ir sagrāvuši daudzu, pārāk daudzu, neīstu demokrātiju izolāciju, kuras ir ilgi valdījušas daudzos pasaules reģionos.

Ir jauni vadītāji, jauna izpratne par politiku, kas ataino daudzu jauniešu sapņus. Pastāv vēlme pēc pilsonības, it īpaši tur, kur jaunieši ir zinošāki un izglītotāki. Pirms dažām dienām tika atbrīvots disidents Suhayr al-Atassi, un tas ir signāls, kaut arī vājš, kas liecina par domas un politiskās brīvības attīstību. Tāds pats satraukums ir jūtams Jemenā, kur pieaug protesti pret prezidentu Saleh, kā arī diezgan līdzīga situācija ir Bahreinā. Mums jālieto spēks, lai pārtrauktu šo vardarbību, jāpalīdz ceļā uz demokrātiju. Mēs nevaram pieļaut, ka atkal atpaliekam.

Vidusjūras apgabalā notiekošais, bez šaubām, ir grūti saprotams signāls, tādēļ Eiropai jāpaceļ balss un jārīkojas solidāri, kas pašlaik droši vien palīdzētu reģioniem, kuri pakļauti pieaugošam migrācijas spiedienam Vidusjūras apgabalā.

 
  
MPphoto
 

  Richard Howitt (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, neatkarīgi no tā, vai tas ir koordinēts snaiperu uzbrukums protestētāju nometnei Sanā, Jemenā, 15. martā, 100 000 protestētāju apspiešana Darā, Sīrijā 17. martā, vai Salmaniya slimnīcas Bahreinā sestais stāvs, uz kurieni ievainotos protestētājus aizved melnās maskās tērpti vīri ar šautenēm rokās, lai tie nekad neatgrieztos, un kurp ievainotajiem ir jādodas, jo tur ir valsts vienīgā asins banka, mums jāparāda, ka, lai arī plašsaziņas līdzekļi vienlaicīgi var pievērst uzmanību tikai vienai valstij, Parlaments aizstāvēs cilvēktiesības visur, kur tās tiek apdraudētas.

Šodien mums jālūdz Ārlietu padome skaidri saukt pie atbildības tos, kuri vainojami vardarbībā, veikt neatkarīgu izmeklēšanu un spriest sodu. Tas ir galvenais brīdinājums, lai novērstu turpmāku vardarbību pret protestētājiem.

Otrkārt, uzzinot, ka Bahreinas drošības spēki ir šāvuši ar it kā nenāvējošām skrotīm mazāk nekā no metra attāluma, nogalinādami protestētājus, burtiski sašķeļot viņu galvas uz pusēm, mums jāpārtrauc visu ieroču atļauja, piegāde un nodošana šajā reģionā.

Visbeidzot, komisāra Füle ziņojumā minētajiem dienvidu kaimiņvalstu principiem jābūt mūsu pieejas pamatā, cenšoties panākt asociācijas nolīgumu ar Sīriju. Tas jāsāk ar prasību nodrošināt starptautiskajiem cilvēktiesību uzraugiem netraucētu pieeju. „Jasmīnu revolūcija” ir mainījusi arābu pasauli, un mums jāparāda, ka esam mainījušies līdz ar to.

 
  
MPphoto
 

  Alexander Graf Lambsdorff (ALDE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, Vidusjūras reģionā ir pienācis pavasaris, taču Persijas līcī un Sīrijā aizvien valda ziema. Vardarbību atspoguļojošie attēli, ko aplūkojam, ir šausminoši. Vairāki simti cilvēku ir nogalināti, un organizācija Amnesty International un Apvienoto Nāciju Organizācija ir iesniegušas satraucošus ziņojumus.

Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupas prasības ir skaidras. Mēs vēlamies, lai pēc iespējas ātrāk tiktu sasaukta īpaša ANO Cilvēktiesību padomes sanāksme Ženēvā. Eiropas Padomei un Eiropas Savienības dalībvalstīm, kas ir pārstāvētas ANO Cilvēktiesību padomē, jāpiekrīt šim aicinājumam. ANO Padome vienmēr ļoti ātri rīkojas, ja jānostājas vienā no pusēm Tuvo Austrumu konfliktā. Ir laiks ANO Padomei saskarties ar grūtībām, ko rada šie ārkārtējie cilvēktiesību pārkāpumi. Ir vajadzīga reforma, ir vajadzīga demokrātija un ir vajadzīgs ieroču embargo. Tas viss jau ir iepriekš minēts.

Es tiešraidē skatījos Sīrijas prezidenta Assad runu. Tā ir viduslaiku stila diktatūra, kas izmanto sabiedrisko attiecību aģentūras, lai glancētos žurnālos pasniegtu savus pārstāvjus kā pseidomodernizējošus spēkus. Aģentūrām un žurnāliem būtu sev jājautā, vai tā patiešām ir pareizā rīcība.

Tagad par Jemenu. Manuprāt, tieši Jemenā pastāv vislielākās briesmas: risks, ka notiks šķelšanās starp ziemeļiem un dienvidiem, aktīva Al-Qaeda šūniņa un risks, ka valsts sabruks. Mums jau ir šāda sabrukusi valsts — Somālija, un mūsu operācija Atalanta jau tiek īstenota Adenas līcī. Eiropai šajā apgabalā ir tiešas intereses, un mums jādzird vairāk, nekā Padomes pārstāvis teica šodien.

 
  
MPphoto
 

  Frieda Brepoels (Verts/ALE).(NL) Priekšsēdētāja kungs, godīgi runājot, man jāatzīst, ka biju pārsteigta, pierakstot trīs principus, ko ierosināja ministrs: vardarbības noraidīšana, dialoga veicināšana, lai mazinātu viedokļu atšķirības un risinātu dažus konfliktus, un, protams, nepieciešamās politiskās reformas.

Tagad vienkāršs aicinājums uzsākt dialogu neko nemainīs, turklāt tas ir maz ticams. Es uzskatu, ka Eiropas Savienībai jārīkojas bargāk, lai ieviestu šīs demokrātiskās reformas. Mēs dzirdam, ka Augstajai pārstāvei ir daudz oficiālu kontaktu, taču ko viņa dara, lai tiktos ar civiliedzīvotājiem, ko pārstāve dara, lai uzklausītu viņus?

Iepriekšējie runātāji to jau ir teikuši: Eiropas Savienībai nekavējoties jāpārtrauc ieroču piegāde reģionam. Kad redzu, ka, piemēram, ne mazāk kā astoņas Eiropas valstis pagājušajā gadā Jemenai vien piegādāja ieročus vairāk nekā EUR 100 miljonu vērtībā, es prātoju, vai Eiropas kopējā nostāja ieroču eksporta jautājumā vispār kaut ko nozīmē. Vai mums nevajadzētu steidzami rīkoties šajā jautājumā?

 
  
MPphoto
 

  Fiorello Provera (EFD).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es runāšu par Bahreinu. Šī mazā valsts atrodas stratēģiskā vietā attiecībā uz Persijas līča līdzsvaru un energoapgādes sadali. Ir zināms, ka tajā atrodas liela naftas rafinēšanas fabrika, kas pārstrādā Saūda Arābijas jēlnaftu.

Vēlos pievērst jūsu uzmanību vienam, manuprāt, īpaši satraucošam situācijas aspektam. Uzticami avoti ir noteikuši, ka Bahreinas šiītus ietekmē Irāna. Tas ir papildinājums likumīgajām prasībām pēc būtiskākām valsts valdības reformām. Ir grūti noteikt, cik liela ir bijusi ārējā ietekme uz nesenajiem notikumiem Bahreinā, taču reģionā pastāv destabilizācijas risks, kas varētu skart arī Saūda Arābijas austrumu reģionus, kur mīt vēl viena liela šiītu grupa. Irāna finansē Hamas, atbalsta Hezbollah Libānā un ietekmē iekšpolitiku Irākā, kuras valdības vairākums ir šiītu islāma piekritēji. Ja disbalance pārņems Persijas līci, ietekme būs acīmredzama un sekas var būt globālas.

Mums ļoti rūpīgi jāizvērtē Tuvajos Austrumos notiekošais un jāatšķir cilvēku likumīgās prasības pēc lielākas demokrātijas no ārējām ietekmēm, kam apgabalā ir stratēģiski mērķi.

 
  
MPphoto
 

  Ria Oomen-Ruijten (PPE).(NL) Priekšsēdētāja kungs, šodien mēs runājam par trim ļoti atšķirīgām valstīm ar īpašiem vietējiem apstākļiem Jemenā sacelšanās ir sasniegusi milzu apmērus, kaut arī policija un armija izmanto brutālu spēku. Bahreinā pastāv nopietns risks, ka Saūda Arābijas un Irānas iejaukšanās dēļ reģions var tikt destabilizēts. Visbeidzot, Sīrijā opozīcijai faktiski nav iespēju paust savu viedokli, un šķiet, ka režīms ir gatavs darīt visu, lai apspiestu protestus.

Ņemot vērā šos īpašos apstākļus, es uzskatu, ka ES jāuztur divpusējas attiecības ar šīm valstīm. Ir pāris principu, kas jāaizstāv. Neapšaubāmi, katram pilsonim ir tiesības demonstrēt un brīvi paust savus uzskatus. Tomēr, ko darīt saistībā ar mierīgiem protestiem, kur šie pilsoņi vienlaikus kļūst par represiju upuriem policijas un armijas iejaukšanās dēļ? Vai mēs to izmeklēsim starptautiski? Ko ES dara, lai veicinātu izmeklēšanu?

Otrkārt, valdībām ir pienākums iesaistīties dialogā ar opozīciju un pilsoniskajām organizācijām, jo vardarbība un apspiešana nekad nav risinājums. Ko tieši ES dara, lai sekmētu šo dialogu? Un, ja pēc tam režīmi Sīrijā, Bahreinā un Jemenā aizvien nespēj vai nevēlas uzklausīt savus iedzīvotājus, kādas būs sekas attiecībā uz mūsu attiecībām ar šīm valstīm?

Priekšsēdētāja kungs, mums jāpiedāvā konkrēta palīdzība, kā jau daudzkārt tika teikts, taču šai konkrētajai palīdzībai jābūt arī reāli pamatotai. Kā mēs to panāksim? Es šodien labprāt būtu dzirdējusi plānu par to, ko mēs gatavojamies darīt šajā sakarā.

Es vēlētos izteikt komentāru komisāram. Es uzskatu, ka Sīrijas un arī Turcijas gadījumā mums, cita starpā, jāprasa izdarīt spiedienu to plānu ietvaros, kuri acīmredzot tiks saskaņoti turpmākajās dienās.

Viens pēdējais komentārs. Es domāju, ka mūsu delegācija attiecībām ar Mašrekas valstīm varētu paveikt izcilu darbu šajā gadījumā, un mums vajadzētu darīt visu, lai to atvieglotu.

 
  
MPphoto
 

  Ana Gomes (S&D).(PT) Priekšsēdētāja kungs, ES jāievēro konsekvence savos paziņojumos un rīcībā attiecībā uz tautas sacelšanos Jemenā, Sīrijā, Bahreinā un citās arābu valstīs. Tiek apdraudēta ne tikai ES uzticamība; tiek mazināta arī tāda signāla efektivitāte, kas tiek raidīts diktatūrām, kuras ir protestu mērķis, un vīriešiem un sievietēm, kas riskē ar dzīvībām, lai izietu ielās un pieprasītu cilvēktiesības, taisnīgumu un demokrātiju.

Tieši attiecībā uz Bahreinu ES ir bijusi mulsinoši divdomīga. Tas atspoguļo ārlietu politikas dubulto standartu pretrunas, kad politikas centrā ir nafta un dalībvalstu piegādātie ieroči ne tikai Bahreinai, bet arī Saūda Arābijai, kas pārkāpj kopējo nostāju militārā aprīkojuma eksporta jautājumā.

Parlaments aicina nekavējoties pārtraukt ieroču tirdzniecību, bet Augstā pārstāve skaidri un gaiši aicina Bahreinas varas iestādes uzņemties atbildību par mierīgo protestu apspiešanā nogalinātajiem un pazudušajiem un nekavējoties pārtraukt plašsaziņas līdzekļu cenzūru.

 
  
MPphoto
 

  Edward McMillan-Scott (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā naktī es palīdzēju organizēt reģiona ekspertu uzklausīšanu, kuri pastāstīja, ka līdz šim no drošības spēku rokas ir krituši ne mazāk kā 23 cilvēki Bahreinā, 132 — Sīrijā, bet Jemenā — ne mazāk kā 63. Var jautāt: ko ES var darīt? Mūsu rezolūcijā, kas tiks pieņemta rīt, ir izteikti daži ierosinājumi.

Tomēr man jāsaka, ka pagājušajos mēnešos Eiropas Parlaments pieņēma rezolūcijas attiecībā uz Tunisiju, Ēģipti un Lībiju, un mans birojs ir salīdzinājis šīs rezolūcijas, Komisijas rīcību un tās projektu attiecībā uz pārmaiņām, un tas manī nevieš pārāk lielas cerības. Mēs velti tērējam vārdus, ja Komisija un Padome mūsos neieklausās.

Tātad, kā jau teicu, es šo analīzi publicēšu savā tīmekļa vietnē. Es uzskatu, ka ar Lisabonas līgumu Eiropas Parlamentam ir piešķirti papildu pienākumi. Citiem Eiropas Savienības ārpolitikas dalībniekiem mūs jāuztver nopietni. Mums visiem jāsadarbojas, it īpaši laikā, kad arābu pasaulē notiek milzīgas pārmaiņas.

 
  
MPphoto
 

  Pino Arlacchi (S&D). – Priekšsēdētāja kungs, Sīrija, Bahreina un Jemena ir trīs tirānijas, kuras ir izaicinājuši to iedzīvotāji, un šie iedzīvotāji ir pelnījuši mūs beznosacījumu atbalstu. Līdz šim ES rīcība saistībā ar demokratizācijas vilni reģionā ir bijusi neskaidra, un tai ir trūcis stingrības un uzticamības. Ja vēlamies palielināt abus, mums vispirms jāsāk ar pagātnē izmantoto dubulto standartu likvidēšanu.

Mēs vairākos veidos atbalstījām šīs autokrātijas, un mēs, eiropieši, kopā ar Krieviju un Amerikas Savienotajām Valstīm pārdevām tām gandrīz jebkādu bruņojumu. Tagad mēs nožēlojam to, ka esam pārdevuši ieročus Persijas līča autokrātijām, jo tāpēc ir gājuši bojā nevainīgi cilvēki.

Ja vēlamies būt uzticami, mums jāatceļ visi bruņojuma līgumi ar šīm valstīm un Persijas līča Sadarbības padomi un jāpieprasa ieviest ieroču embargo visā Ziemeļāfrikas un Tuvo Austrumu reģionā. Viņu militārā budžeta samazināšana būs dividende, ko ieguldīt demokrātiskas pārejas fondā.

 
  
MPphoto
 

  María Muñiz De Urquiza (S&D).(ES) Priekšsēdētāja kungs, vēsturiskā un neatgriezeniskā virzība uz demokrātiju arābu valstīs nebeidzās ar aizvien trauslo pāreju Ēģiptē un Tunisijā, nedz arī ar vēsturisko starptautiskās kopienas atbalstu atbildības principa izmantošanai, lai pasargātu Lībijas iedzīvotājus.

Tagad pārmaiņas turpinās Sīrijā, Jemenā un Bahreinā, un Eiropas Savienībai jāiesaistās, tai jāmācās no iepriekšējās pieredzes un ar tālejošiem pasākumiem, komisār Füle, jāuzņemas starptautiskās reakcijas vadība, piemēram, ar labi definēto Eiropas kaimiņattiecību politiku un konkrētiem un tūlītējiem pasākumiem, lai šo valstu un Eiropas iedzīvotāji zinātu, ka Eiropas Savienības apņemšanās nodrošināt brīvību, cieņu, demokrātiju un cilvēktiesības ir nesatricināma.

Sīrijas, Jemenas un Bahreinas varas iestādēm jāatceras, ka tam, ka valsts lieto spēku pret saviem iedzīvotājiem, ir tūlītējas sekas, tām arī jāsaprot, ka nepietiek veikt tikai virspusējas izmaiņas savās autokrātiskajās valdībās. Tā vietā tām nekavējoties jāuzsāk dialogs ar opozīcijas kustībām un pilsonisko sabiedrību, jāatbrīvo politieslodzītie, žurnālisti un cilvēktiesību aizstāvji un jāpārtrauc ārkārtas stāvoklis.

 
  
MPphoto
 

  Laima Liucija Andrikienė (PPE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs nedrīkstam pievērt acis uz lielajiem cilvēktiesību pārkāpumiem, kas tiek veikti šajās trīs valstīs.

Situācija Sīrijā ir ļoti nopietna, un likmes ir Augstas. Sīrijā uzbrūk skolotājiem, opozīcijas aktīvistiem, žurnālistiem un emuāristiem. Daudzi cilvēki ir nogalināti, daudzi — aizturēti; ārzemju žurnālisti ir izraidīti no valsts; tiek bloķēta informācija; nepastāv neatkarīga prese. Tādēļ mums jāapsver sankcijas pret Sīriju.

Mums jāapsver arī politiska rīcība Jemenā un Bahreinā. Ar Jemenu mums ir pastāvīgs līgums par ieroču eksportu; mums jāapsver tā pārtraukšana.

Debatējot par stāvokli šajās trīs valstīs, pirmkārt, pieprasīsim atbildību, otrkārt, sasauksim īpašas Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomes sanāksmes Ženēvā.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Rosario Crocetta (S&D).(IT) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, es dzīvoju Bahreinā trīs gadus, no 1987. gada līdz 1990. gadam. Tad Bahreina tika uzskatīta par vienu no demokrātiskākajām Persijas līča valstīm, un par tādu tā tika uzskatīta pat pēdējos gados. Tāpēc jāsaka — iedomājieties tikai, kas notiek citās valstīs, piemēram, Saūda Arābijā ik gadu tiek izpildīti daži simti nāvessodu, Irānā notiek šausminoši slaktiņi, visā Persijas līča reģionā slepkavības ir ikdienišķa lieta, un preses tiesības vispār netiek ievērotas.

Šodien mēs apstiprinājām rezolūciju par Sīriju, Jemenu un Bahreinu, bet kad mēs sagatavosim rezolūciju par Saūda Arābiju, Alžīriju, Ķīnu un citām valstīm, kas pasaulē pārkāpj cilvēktiesības? Problēma ir tāda, ka šeit, Rietumos, es vēroju dīvainu parādību, no vienas puses...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Marielle De Sarnez (ALDE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, kādai ir jābūt Eiropas lomai valstīs, kuru režīmus konfrontē to iedzīvotāji, bet kuru vadītāji neklausās atkārtotos lūgumos pēc lielākas demokrātijas, reālām strukturālām reformām un taisnīgākas attīstības? Šāds jautājums mums tiek uzdots.

Man uz to ir pirmā atbilde. Tā ir steidzama. Savienībai jāparāda mugurkauls, izmantojot visu pieejamo sankciju arsenālu, lai pārtrauktu apspiešanu un panāktu tūlītēju politieslodzīto un žurnālistu atbrīvošanu. Savienībai jāatbalsta neatkarīgas komisijas izveide, lai izmeklētu pastrādātās darbības, un jāsasauc īpaša Cilvēktiesību padomes sanāksme.

Es uzskatu, ka vidējā termiņā mums atkal jāizvērtē, cik ciešas ir mūsu attiecības ar šīm valstīm. Kopš šī brīža Eiropas Savienībai jāparāda, ka tā stingri nostājas sabiedriskās domas, iedzīvotāju pusē, nevis pie varas esošo pusē.

Lai to panāktu, Savienībai jāuzsāk un jārisina pastāvīgs dialogs ar visiem pilsoniskās sabiedrības spēkiem, visiem, kas vēlas atbalstīt demokrātiju, kā arī ar opozīcijas kustību vadītājiem. Tādējādi tās ir būtiskas pārmaiņas...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Heidi Hautala (Verts/ALE). – Priekšsēdētāja kungs, mēs dzirdējām, ka Parlaments tagad ir ļoti stingri apņēmies risināt nopietnos cilvēktiesību pārkāpumus šajās trīs valstīs — Bahreinā, Jemenā un Sīrijā. Tagad mums jādzird no Eiropas Ārējās darbības dienesta un Komisijas, kā mēs varam parādīt, ka vairs nestrādājam, izmantojot dubultus standartus.

Mums ir stāstīts par daudziem konkrētiem pasākumiem. Mums jādzird, kā noris darbs ANO Cilvēktiesību padomē. Vai Eiropas Savienība ir vienota aicinājumā sasaukt īpašas sanāksmes Sīrijas, Bahreinas un Jemenas jautājumā?

Mēs esam dzirdējuši, ka ir laiks pārtraukt ieroču eksportu uz šīm valstīm.

Mēs nevaram gaidīt, tāpēc, lūdzu, atbildiet, ko šajā sakarā plāno darīt Eiropas Ārējās darbības dienests un Komisija?

 
  
MPphoto
 

  Charles Tannock (ECR). – Priekšsēdētāja kungs, Sīrijā drošības spēki ir brutāli apspieduši demonstrācijas par likumīgām sūdzībām un nogalinājuši cilvēkus. Prezidenta Assad kareivīgums un retorika saistībā ar Izraēlu, mūsu sabiedroto, atbalsts tādiem teroristiem kā Hezbollah un draudzība ar Irānu, manuprāt, raksturo viņu kā bīstamu autokrātu.

Turpretim Bahreina ir relatīvi moderna un progresīva konstitucionāla monarhija. Diemžēl šiītu ekstrēmisti, kurus iedvesmo un atbalsta Irāna, turpina uzkurināt sektantisko spriedzi un izplatīt propagandu pret valdību un karali. Karalis ir centies pacietīgi uzklausīt protestētāju bažas un uzsākt dialogu, taču, protams, neapbruņoto protestētāju nogalināšana ir nosodāma.

Visbeidzot, lai gan prezidents Saleh Jemenā daudzu gadu garumā ir stingri cīnījies pret Al-Qaeda teroristiem, šķiet, ka, izmantodams neproporcionālu spēku, viņš ir pazaudējis savus galvenos atbalstītājus, tostarp, Amerikas Savienotās Valstis. Nezinot, kas sekos vēlāk, tagad liegt viņam ES atbalstu ir ļoti riskanti.

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Andrew Henry William Brons (NI). – Priekšsēdētāja kungs, mēs varētu jautāt, kas jādara, lai mazinātu politisko strupceļu un cilvēku ciešanas šajās valstīs, taču tas atkarīgs no trim pieņēmumiem. Pirmkārt, nav mūsu spēkos kaut ko darīt; otrkārt, pareizi ir neko nedarīt; treškārt, pašreizējais stāvoklis neparedz nekādu iejaukšanos no mūsu puses.

Starp mums runājot, nožēlojamā AK valdība britu kareivjiem dod atlaišanas paziņojumus, bieži vien, kamēr viņi ir aktīvajā dienestā. Būtu absurdi gaidīt, ka atlikušo kareivju dienests tiktu pagarināts, lai iesaistītos turpmākajos pasākumos.

Valstis savam karaspēkam dod svinīgu, bet parasti nerakstītu solījumu sūtīt to kaujā un likt riskēt ar dzīvību tikai tad, ja tiek apdraudētas būtiskas valsts vai iedzīvotāju intereses. Mums šajās valstīs nav būtisku interešu. Turklāt ir pamats uzskatīt, ka ar Amerikas Savienotajām Valstīm un to sabiedrotajiem saistīti ārēji spēki ir ļoti ieinteresēti Sīrijas destabilizācijā. Man nav ko teikt par Baath režīmu...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Paul Rübig (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, es uzskatu, ka daudzi šajās valstīs dzīvojošie jaunieši ilgojas pēc demokrātijas, modernizācijas un brīvības. Mums tas jāņem vērā. Mums jācenšas iegūt draugus šajās valstīs un neizdarīt vispārējus spriedumus. Tā vietā mums jāidentificē tās personas, kas neievēro modernas sabiedrības noteikumus. Šajā nolūkā mums jācenšas organizēt apmaiņas programmas mazajiem un vidējiem uzņēmumiem, skolotājiem, universitātes profesoriem un žurnālistiem. Mūsu uzdevums ir iegūt draugus šajās valstīs. Es ceru, ka mēs drīz sāksim rīkoties.

 
  
MPphoto
 

  Diane Dodds (NI). – Priekšsēdētāja kungs, ministr, kā daudzus šodien sēžu zālē arī mani pārņem šausmas reģionā pieredzētās vardarbības un cilvēktiesību pārkāpumu dēļ. Tomēr es nevaru neizmantot šo brīdi, lai pateiktu, it īpaši jums, ministr, ka paziņojums, ko nolasījāt Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā, ļoti prasmīgi un, iespējams, labāk, nekā to varētu kāds no mums, demonstrē šī biroja un tam tērēto miljonu eiro bezjēdzību.

Jūsu šodienas vēstījums ir diezgan pareizs: vardarbības noraidīšana, dialoga veicināšana, reformas konkrētajās valstīs. Taču, godīgi runājot, šajās situācijās tas ir pašsaprotami. Mums ir vajadzīgs daudz, daudz vairāk nekā rets tālruņa zvans un paziņojums, kurā izteikts aicinājums pēc tā, šitā un vēl kaut kā; un es domāju, ka Tuvo Austrumu iedzīvotāji...

(Priekšsēdētājs pārtrauca runātāju)

 
  
MPphoto
 

  Zsolt Németh, Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā.(HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi, paldies par runām. (Runa tiek turpināta angļu valodā.)

Priekšsēdētāja kungs, ļaujiet man vispirms atbildēt uz dažiem jautājumiem saistībā ar Bahreinu.

Tika izvirzīts jautājums par Irānas ietekmi Bahreinas iekšlietās. Līdz šim nav spēcīgu pierādījumu tam, ka Irāna iejauktos Bahreinas stāvoklī, provocējot radikālismu. Protams, pastāv šāds risks, un tas ir vēl viens labs iemesls, lai pēc iespējas ātrāk uzsāktu valstisku dialogu Bahreinā un izvairītos no šādas varbūtības.

Saistībā ar Saūda Arābijas invāziju Bahreinā vēlos uzsvērt, ka sešām Persijas līča Sadarbības padomes valstīm ir kopīgs savstarpējs drošības līgums. Saūda Arābijas un citu Persijas līča spēku klātbūtne Bahreinā tika lūgta saskaņā ar šo līgumu, un to nodrošināja vairāk nekā viena PLSP (Persijas līča Sadarbības padomes) dalībvalsts. Tas nav tikai juridisks apsvērums. Izvērtējot pavērsienus reģionā, mums ļoti nopietni jāņem vērā reģionālā dimensija.

Saistībā ar Jemenu es vēlos norādīt, ka Eiropas Savienība pārtrauca zināmu atbalstu Jemenai, piemēram, atbalstu saistībā ar civiliem pretterorisma pasākumiem. Mēs domājām, ka šajā aspektā nepieciešama diferencēta pieeja.

Atļaujiet man tagad runāt ungāriski, lai atbildētu uz dažiem uzdotajiem jautājumiem.

(HU) Salafranca kungs jautāja, kāds būs pārejas rezultāts. Šajā sakarā vēlos uzsvērt, ka mēs nezinām, kāds būs „arābu pavasara” rezultāts. Neviens nezina, un pirms pāris mēnešiem mēs pat nenojautām, ka iespējams panākt šādu domino efektu. Tomēr es uzskatu, ka pašlaik „arābu pavasara” galējais iznākums vēl nav pilnīgi noteikts. Tāpēc esmu arī pārliecināts, ka lielā mērā tas būs atkarīgs no mums. Uz Salafranca kunga jautājumu es vēlētos atbildēt šādi: „arābu pavasara” galējais iznākums lielā mērā būs atkarīgs arī no mums.

Es uzskatu, ka šeit izteiktie ierosinājumi ir ļoti lietderīgi un ka abi klātesošie Komisijas pārstāvji, kā arī Padomes un Ārējās darbības dienesta pārstāvji atzinīgi novērtēja visus izteiktos priekšlikumus. Pašlaik tiek pārskatīta kaimiņattiecību politika, un visi šeit izteiktie priekšlikumi tiks iekļauti politikas pārskatā. Tāpēc es domāju, ka tas, ka nenotiks Austrumu partnerības augstākā līmeņa sanāksme Budapeštā, kas bija paredzēta pēc dažām nedēļām, ir ļoti izdevīgi, jo mums būs laiks kaimiņattiecību politikas pārskatā iekļaut izteiktos priekšlikumus.

Manuprāt, ir ļoti svarīgi, lai šī kaimiņattiecību politika būtu vienota. Kaimiņattiecību politikai jāskar Austrumu dimensija, tāpat kā Dienvidu dimensija. Tikai tad, ja mēs spēsim izveidot vienotu, saskaņotu, pārdomātu kaimiņattiecību politiku Eiropas Savienībā, mēs kļūsim uzticami dienvidu kaimiņu acīs, kuri aizrautīgi seko visam mūsu teiktajam. Saistībā ar kaimiņattiecību politiku ierosinātajos priekšlikumos, piemēram, pēdējo runātāju Dodds kundzes un Rübig kunga priekšlikumos, ir uzsvērtas pilsoniskās attiecības. Viena no mūsu kaimiņattiecību politikas idejām ir prioritāra attieksme pret pilsoniskajām attiecībām — iedzīvotāju un, it īpaši, jauniešu attiecībām.

Šī pārskata galvenajai daļai jābūt arī patiesi jaunu fondu izveidei, vajadzības gadījumā jauna mēroga fondu izveidei. Tajā pašā laikā neaizmirsīsim, ka katram aspektam vajadzīga individuāla pieeja. Ir valstis, kur sankciju vai ieroču embargo ieviešana vai dažos gadījumos karadarbība jau ir bijusi nenovēršama. Kā zināms, Lībija nav vienīgā dienvidu kaimiņvalsts, kur notiek militāra iejaukšanās; jau dažas dienas tāda notiek arī Kotdivuārā. Šovakar tas būs atsevišķs temats, un mēs par to vēl runāsim.

Tomēr es uzskatu, ka valstis, kurās militāra iejaukšanās ir bijusi nenovēršama pilsoņu kara dēļ, nevajadzētu jaukt ar valstīm, kuras apspriežam šobrīd, kaut arī šīs represīvās, autoritatīvās valstis arī rotaļājas ar spēka izmantošanu. Tomēr es domāju, ka saistībā ar attieksmi pret spēka izmantošanu Augstā pārstāve šīm valstīm ir raidījusi ļoti stingru signālu. Turklāt pati karadarbība, kas norisinās Lībijā un Kotdivuārā, droši vien ir ļoti spēcīgs signāls visām trim valstīm. Dažu pēdējo nedēļu laikā Eiropas un starptautiskā kopiena ir noformulējusi ļoti skaidru uzskatu.

„Tiesības aizsargāt” un „atbildība aizsargāt” ir jauni principi, ko starptautiskā kopiena ir piemērojusi nesen un kam arī jābūt par brīdinājumu Jemenai, Bahreinai un ikvienam, — visiem reģiona autoritatīvajiem režīmiem. Pašlaik notiekošā militārā iejaukšanās nav analoģiska Irākai, bet drīzāk Ruandai vai Kosovai, kur starptautiskajai kopienai bija jāiejaucas, lai pasargātu iedzīvotājus. Es uzskatu, ka starptautiskā kopiena raida ļoti spēcīgu signālu valstīm, kas lieto spēku pret saviem iedzīvotājiem.

Dāmas un kungi, godājamais Eiropas Parlaments man atļauj tikai īsi atbildēt uz vēl dažiem konkrētiem priekšlikumiem. Es Augstajai pārstāvei nodošu jūsu vienprātīgo un vispārējo ierosinājumu sasaukt īpašu ANO Cilvēktiesību padomes sanāksmi. Šis ierosinājums noteikti ir bijis galvenais debašu elements, un tas ir jāapsver. Tāpat es Augstajai pārstāvei nodošu šeit tikpat skaidri un vienprātīgi pausto viedokli par ieroču eksportu. Es uzskatu, ka mums jāspēj nodibināt piemērotu līdzsvaru starp sadarbību ar šīm trim valstu grupām un sankcijām pret tām.

Pretstatā sankciju piemērošanai un militārai intervencei sadarbība un — vajadzības gadījumā — atsevišķas sankcijas attiecībā uz valstu grupu noteikti ir īpašs uzdevums. Turklāt es arī uzskatu, ka ļoti svarīgs ir Oomen-Ruijten kundzes teiktais, ka Eiropas Savienībai jāspēj stingri paļauties uz Turciju, izstrādājot politiku attiecībā uz reģionu. Paldies par debatēm, kā arī par komentāriem, runām un jautājumiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis sešus rezolūcijas priekšlikumus,(1) kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskas deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

 
  
MPphoto
 
 

  Dominique Baudis (PPE), rakstiski.(FR) Rezolūcijā par stāvokli Sīrijā, Bahreinā un Jemenā pamatoti izvirzīta apsūdzība par brutālo un asiņaino apspiešanu, kuras upuri ir demonstranti Sīrijā, kā arī Jemenā un Bahreinā. Šo trīs valstu vadītāji izdod pavēles šaut uz saviem iedzīvotājiem, kas likumīgi prasa politisko brīvību, cilvēka cieņu un sociālo taisnīgumu. Ar šo rezolūciju Eiropas Parlaments spēcīgi pauž savu solidaritāti ar Sīrijas, Bahreinas un Jemenas iedzīvotājiem, kuri izrāda lielu drosmi, pauzdami savas prasības, saskaroties ar valdības spēkiem, kas atklāj uguni uz neapbruņotiem civiliedzīvotājiem.

 
  
MPphoto
 
 

  Franz Obermayr (NI), rakstiski. (DE) Papildus islāmam Sīrijai, Bahreinai un Jemenai ir vēl kas kopīgs: autoritatīvs režīms, neatkarīgi no tā, vai valda karalis, prezidents vai Assad klans. Rietumu izpratnē tās neapšaubāmi nav demokrātiskas sistēmas. Tādas augošas revolucionāras tendences kā Ēģiptē vai Tunisijā tiek nocirstas saknē, un netiek ievērota demokrātija un cilvēktiesības. Jemenā, piemēram, 37 % nepilngadīgu meiteņu tiek uzspiesta laulība. Ar to Jemena ierindojas otrajā vietā pasaulē, atpaliekot tikai no Somālijas. Šo trīs valstu valdībām jāparāda, ka tās darbojas iedzīvotāju labā, nevis pret tiem. Gadu desmitiem ES ir atbalstījusi un izrādījusi uzmanību šādām valstīm, kamēr tas deva ekonomisku un ģeopolitisku labumu. ES ir vairāk jācīnās par demokrātiju un cilvēktiesībām un jāapkaro radikālas islamizācijas process šajās valstīs.

 
  
MPphoto
 
 

  Kristiina Ojuland (ALDE), rakstiski. – Lai gan stāvoklis Sīrijā, Bahreinā un Jemenā ir jārisina steidzami, vēlos pievērst jūsu uzmanību satraucošajai situācijai Libānā, kur gūstā tiek turēti septiņi ES pilsoņi no Igaunijas. Vēlos pateikties baronesei Ashton par ātro atbildi un pirms divām nedēļām sniegto apstiprinājumu, ka lieta tiks izskatīta augstākajā ES līmenī. Tagad esam saņēmuši informāciju, ka nolaupītāji, kuri apgalvo, ka ir Renesanses un reformu kustības locekļi, ir iesnieguši neskaidru izpirkuma maksas prasību, kurā teikts, ka viņi paziņos turpmākās prasības vēlāk. Septiņi Igaunijas pilsoņi esot dzīvi. Es vēlos lūgt baronesi Ashton iesaistīties ķīlnieku krīzes risināšanā ar savām Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos pilnvarām. Tiek apdraudētas eiropiešu dzīvības, un tas prasa tūlītēju Eiropas Ārējās darbības dienesta uzmanību. Šī ir iespēja baronesei Ashton parādīt, kāda viņa patiesībā ir.

 
  

(1)Sk. protokolu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika