Debašu stenogramma

Trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis - Strasbūra

16. Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2010. gada progresa ziņojums

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Padomes un Komisijas paziņojums par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (BDMR) 2010. gada progresa ziņojumu.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Rītdien jūs pieņemsiet rezolūciju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2010. gada progresa ziņojumu. Kā jau zināt, Padome savos 2010. gada 14. decembra secinājumos atkārtoti izteica vienbalsīgu atbalstu Eiropas Savienības perspektīvai attiecībā uz Rietumbalkānu valstīm. Perspektīvas galējais mērķis ir šo valstu dalība Eiropas Savienībā.

Es vēlos apsveikt jūs par šī rezolūcijas projekta līdzsvarotajiem secinājumiem. Tā tekstā ir objektīvi atspoguļota esošā situācija un tiek piedāvāti vērtīgi ieteikumi. Par spīti rezultātiem un progresam, BDMR joprojām diemžēl ir liegta iespēja uzsākt iestāšanās sarunas. Es uzskatu, ka tas negatīvi ietekmē ne tikai šo kandidātvalsti, bet arī ES. Man ir prieks, ka Parlamenta rezolūcijas projekta galvenā nozīme atbilst vienam no Prezidentūras pamatprincipiem. ES vienmēr vajadzētu atbalstīt valstu individuālo veikumu.

Runājot par konkrētām lietām, mēs atzinīgi vērtējam valsts būtiskos sasniegumus tādās reformu jomās kā policijas darbība un tiesu sistēma. Viens no valsts demokrātijas un tiesiskuma pamatelementiem joprojām ir Ohridas Pamatnolīguma ieviešana. Arī šajā jomā tiek ziņots par noteiktu progresu, piemēram, Valodu likuma pieņemšanu. Tomēr ir ļoti svarīgi, lai šī valsts pēc iespējas drīzāk parādītu sasniegumus tādās jomās kā politisko spēku dialogs, tiesu sistēmas un valsts administrācijas reforma, korupcijas apkarošana, vārda brīvība un uzņēmējdarbības vides attīstība. Atbilstošās jomas ir detalizēti aprakstītas rezolūcijā, kuru plānojat pieņemt, un tām joprojām vajadzētu būt Skopjes valdības prioritāšu sarakstā.

Padome atzīt, ka Komisija ir atkārtoti izteikusi ieteikumu uzsākt iestāšanās sarunas ar Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku. 2010. gada decembra secinājumos Padome norāda uz gatavību atgriezties pie šī jautājuma Ungārijas prezidentūras laikā, tomēr Prezidentūra diemžēl nav varējusi uzsākt šo procedūru, jo nav bijuši atbilstoši jauni pavērsieni.

Šajā brīdī es vēlos uzsvērt, ka pats svarīgākais aspekts joprojām ir labas kaimiņattiecības. Vajadzētu apzināties, ka kopējais progress un, it īpaši, Eiropas integrācijas centieni var tikt sasniegti tikai gadījumā, ja pastāv politiskā apņemšanās visos sabiedrības līmeņos. Tomēr demokrātiskas sabiedrības politiskajiem spēkiem ir īpaša un ārkārtēja atbildība, piemēram, attiecībā uz atšķirīgu viedokļu demokrātisku risināšanu, respektīvi, ar dialoga un kompromisu palīdzību. Tāpēc mēs aicinām Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas politiskos spēkus atsākt dialogu ne tikai ar mērķi paātrināt reformu procesu gaitu, bet arī nodrošināt valsts demokrātisko iestāžu attīstību.

Īpašu uzmanību vajadzētu pievērst ārkārtas vēlēšanu iespējamībai. Par spīti sarežģījumiem, atzīstama ir pašreizējās koalīcijas stabilitāte. Satraukumam būtu pamats, ja nākamajās vēlēšanās tiktu radītas plaisas politiskajā diapazonā. Lai samazināto šo risku, ārkārtas vēlēšanas vajadzētu izsludināt, pamatojoties uz Parlamentā plaši panāktu vienošanos. Es vēlos, no vienas puses, iedrošināt Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku, tās politiskos līderus un iestādes censties labāk attaisnot uz viņiem liktās pilsoņu cerības, bet, no otras puses, es vēlos mudināt Komisiju un Eiropas Parlamentu arī turpmāk pievērst pienācīgu uzmanību šai kandidātvalstij un šim reģionam. Mūsu rīcībā nav efektīvākas iniciatīvas Balkānu reģiona stabilitātes un labklājības garantēšanai kā tikai Eiropas perspektīva un iestāšanās procesa veicināšana. Es nešaubos, ka Ungārijas prezidentūras laikā tiks dots skaidrs signāls Balkānu reģiona valstīm, ka paplašināšanās process turpinās, un ka šim signālam var būt noteicoša nozīme attiecībā uz Horvātijas pievienošanos, respektīvi, iestāšanās sarunu pabeigšanu. Es esmu pārliecināta, ka tas būs kā pievilkšanas spēks visām Balkānu reģiona valstīm, ieskaitot Bijušo Dienvidslāvijas Maķedonijas Republiku.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, esmu pateicīgs par iespēju apspriest pašreizējo situāciju Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas iestāšanās procesā. Es vēlos pateikt paldies Vigenin kungam par šī ziņojuma turpmāku attīstību, pamatojoties uz Thaler kunga veiktajām pamatīgajām iestrādēm. Ziņojums ir visaptverošs, precīzs, un tajā ir identificēti nākotnes izaicinājumi.

Pēdējo 20 gadu laikā valsts ir panākusi ievērojamu progresu divu iemeslu dēļ. Pirmkārt, tika pieliktas lielas pūles, lai pārvarētu sarežģītās problēmas un pat konfliktus. Otrkārt, Eiropas perspektīva ir bijis lielisks progresa stimuls. Šobrīd izaicinājums ir valsts turpmākajā attīstībā izmantot šo pašu formulu — lielas pūles apvienojumā ar Eiropas perspektīvu.

Esmu pateicīgs par Eiropas Parlamenta izteikto atbalstu Komisijas ieteikumiem uzsākt iestāšanās sarunas. Mēs uzskatām, ka šī valsts ir gatava ciešāk integrēties Eiropā. Iestāšanās sarunas faktiski ir mūsu visspēcīgākais reformu atbalsta instruments.

Tomēr es vēlos dalīties savās rūpēs par pēdējiem notikumiem. Ieteikumos mēs apstiprinām, ka valsts atbilst politiskajiem kritērijiem, vienlaikus uzsverot, ka vairumā jomu joprojām ir nepieciešami turpmāki uzlabojumi. Tomēr šī gada notikumi pagaidām nenorāda uz plānotā progresa panākšanu.

Komisija pastāvīgi pieprasa politiskā dialoga veicināšanu, tiesu sistēmas un valsts administrācijas reformas, korupcijas apkarošanu, vārda brīvības nodrošināšanu, kā arī Ohridas Pamatnolīguma ieviešanu.

Briselē, 24. martā man bija ļoti kvalitatīva tikšanās ar premjerministru Gruevski. Mēs vienojāmies pielikt lielākas pūles, lai ES darba kārtības jautājumi iegūtu augstāko prioritāti valstī. Komisija atbalstīs un uzraudzīs šo procesu, tostarp veidojot regulāru pievienošanās dialogu starp Komisiju un valdību.

Attiecībā uz vēlēšanām mēs sagaidām, ka līderi pieliks maksimālas pūles, lai vēlēšanas būtu pilnīgi pārredzamas un atbilstu augstākajiem starptautiskajiem standartiem. To norises laiks ir pilnīgā viņu pārziņā.

Es atkārtoti uzsveru, ka vārda brīvība ir viena no pamattiesībām un žurnālistiem ir jādod iespējas brīvi izteikt savu viedokli. Komisija sagaida objektīvu tiesvedību un likumu taisnīgu piemērošanu.

Īpaši aktīvi ir jāpievēršas korupcijas apkarošanai. Es pilnīgi atbalstu šī jautājuma svarīgumu, kā tas ir uzsvērts Eiropas Parlamenta ziņojumā, un vēlos dzirdēt jūsu ieteikumus par uzraudzības pilnveidošanu šajā jomā.

Šovasar aprit 10 gadi kopš Ohridas Pamatnolīguma pieņemšanas; tā man būs iespēja izvērtēt nolīguma ieviešanu, aicināt visas valsts kopienas pie sarunu galda un izteikt atkārtotu apņemšanos risināt šī brīža problēmas.

Visbeidzot, runājot par uzraudzības mehānismu pēc vīzu režīma liberalizācijas, mums ir jāpārskata pasākumi, kas paredzēti vīzu režīma ļaunprātīgas izmantošanas novēršanai. Valstīm, kurām ir bezvīzu režīms ar Eiropas Savienību, vajadzētu veikt visus nepieciešamos pasākumus, lai novērstu nepamatotus patvēruma pieprasījumus.

2011. gads ir ļoti svarīgs visam reģionam. No rītdienas sākas priekšsēdētāja Barroso un mana kopīgā vizīte reģionā, kura noslēgsies sestdien Ohridā. Mēs parādīsim savu uzticību šī reģiona valstīm, vienlaikus uzsverot, ka viņiem ir jāpieliek maksimālas pūles, lai izveidotu pozitīvu paplašināšanās iespēju. Ir ļoti svarīgi, lai Skopje būtu aktīva dalībniece. Tāpēc ir īpaši svarīgi atrisināt jautājumu par nosaukumu. Abas iesaistītās puses ir atkārtoti norādījušas uz vēlmi rast risinājumu. Es biju cerējis, ka to varēs daudz labāk ieraudzīt nesenajās pārrunās, kas notika Ņujorkā.

Esmu pastāvīgi uzsvēris šī jautājuma lielo nozīmi, aicinot abas puses pilnībā iesaistīties tā risināšanā. Man ir zināms, ka abi premjerministri tiešos kontaktos jau ir devuši lielu ieguldījumu abpusēji pieņemama atrisinājuma sasniegšanā. Es ceru, ka viņu centieni šogad vainagosies panākumiem. Atrisinot šo situāciju, 2011. gads kļūtu par ļoti daudzsološu gadu paplašināšanās kontekstā.

Es vēlos pateikt paldies par jūsu komentāriem un pieprasījumiem saistībā ar IPA programmu (pirmspievienošanās palīdzības instrumentu). IPA precīzi parāda, ka mēs ne tikai izvērtējam un kritizējam valstis, bet arī sniedzam reālu un praktisku palīdzību to centienos. Tāpēc es jums pilnīgi piekrītu par to, ka šo instrumentu vajadzētu izmantot maksimāli efektīvi un lietderīgi.

Es ņemšu vērā jūsu pieprasījumus par papildu līdzekļu novirzīšanu bezdarba, transporta un vides jautājumu risināšanai, tādējādi papildinot mūsu veiktos pasākumus.

Vairumā IPA komponenšu projektu izvēle ir valsts iestāžu atbildība. Tas ir ļoti svarīgi no valsts īpašumtiesību aspekta. Turklāt laika posmā no 2011.–2013. gadam kopīgi ar valsts iestādēm tiks ieviesta uz nozarēm balstīta pieeja. Ar šo pieeju mēs liksim uzsvaru uz nozarēm, kurās ir visakūtākā nepieciešamība pēc palīdzības, kā arī plānosim to vairākus gadus uz priekšu. Šajā kontekstā būtu ļoti noderīgi saņemt jūsu ieteikumus notiekošajam programmēšanas dialogam.

Nobeigumā es vēlos paust uzskatu, ka Komisija un Parlaments ir vienoti savās domās par valsts sasniegumiem un atlikušajiem izaicinājumiem. Es lieku lielas cerības uz to, ka jautājums par nosaukumu tiks atrisināts tuvākajā nākotnē, pirms rudenī plānotās Starptautiskās tiesas sprieduma paziņošanas. Mēs labi apzināmies, ka Eiropas Savienībai ir liela nozīme pareizo stimulu nodrošināšanā. Mēs ar šo valsti esam nonākuši svarīgās krustcelēs. Tā var doties Eiropas virzienā, no kā mēs abpusēji iegūtu, vai arī palikt uz vietas, kamēr pārējais reģions virzās uz priekšu. Šajā brīdī mums visiem vajadzētu pildīt savus pienākumus un apņemšanās.

  Kristian Vigenin, S&D grupas vārdā. – (BG) Priekšsēdētāja kungs, Komisijas un Padomes pārstāvji, dāmas un kungi! Es uzņēmos pienākumu prezentēt Eiropas Parlamenta rezolūciju par Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas 2010. gada progresa ziņojumu. Es vēlos uzsvērt, ka iepriekšējais referents Zoran Thaler ir paveicis lielisku darbu. Mūsu priekšā ir objektīvs ziņojums, kurš saņems plašu atbalstu rītdienas balsojumā.

2011. gadā paplašināšanās process visā Rietumbalkānu reģionā varētu iegūtu jaunu impulsu. Horvātija gandrīz ir pabeigusi iestāšanās sarunas. Serbija varētu saņemt Eiropas Komisijas uzaicinājumu uzsākt šādas sarunas. Maķedonijai ir jāveic viss iespējamais, lai neatpaliktu no šī procesa.

Galvenā problēma ir jautājuma par nosaukumu risināšana ar Grieķiju. Ārkārtas vēlēšanas ļaus jaunveidojamai valdībai izmantot vēlētāju izteikto uzticību un pieņemt konkrētu lēmumu šajā jautājumā. Ir jāapzinās, ka šī procesa atlikšana nozīmēs pieaugošas izmaksas Maķedonijas pilsoņiem. Mēs ceram, ka valsts līderi būs drosmīgi un tālredzīgi. Par starpnieku var tikt uzaicināta arī Eiropas Komisija, ļaujot Bijušai Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikai uzsākt ceļu uz dalību Eiropas Savienībā.

Mēs ceram, ka Padome ņems vērā Eiropas Parlamenta pozīciju un pēc iespējas drīzāk uzsāks iestāšanās sarunas. Tomēr valsts nedrīkst vienkārši gaidīt; tās pienākums ir tikmēr veikt visas nepieciešamās reformas. Tas ļaus nākotnē daudz ātrāk pabeigt sarunas.

Ir jāturpinās stabilas politiskās sistēmas izveides procesam. Tajā galvenais uzdevums ir pilnveidot tiesību aktus vēlēšanu jomā. Vajag vairāk un efektīvākus pasākumus un tiesību aktus korupcijas novēršanas jomā, kā arī tiesu sistēmas un valsts administrācijas reformēšanai. Mēs sagaidām nopietnus centienus garantēt mediju brīvību un neatkarību.

Pamats bažām ir arī etnisko grupu attiecības. Ohridas Pamatnolīguma 10. gadadiena sniedz iespēju izvērtēt sasniegumus un noteikt nākotnes mērķus, iesaistot visas etniskās grupas.

Es ceru, ka Eiropas integrācija un valstī vajadzīgās reformas sūtīs skaidru signālu visiem politiskajiem spēkiem un ka tie izteiks plašu atbalstu arī pēc vēlēšanām.

Nobeigumā es vēlos teikt, ka Eiropas Parlaments drīzumā iecels pastāvīgu referentu, attiecībā uz kuru mēs ceram sagaidīt pienācīgas cieņas un uzticības izpausmes.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Vigenin kungs! Jūs šeit uzstājaties kā referents, nevis kā vienkāršs runātājs. Vai jums ir zināms, ka valstī ir ieviestas būtiskas reformas un panākts milzīgs progress? Nestabilitāte rodas Eiropas Savienības darbību rezultātā. ES un Padomei tika liegts rīkoties Grieķijas šantāžas taktiku rezultātā, uz kurām skaidri norāda arī Ungārijas prezidentūra. Vai jums tas ir zināms, vai arī jūs patiesi ticat tam, ko sakāt?

  Kristian Vigenin (S&D). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, Posselt kungs! Man nav skaidrs, kas tieši jums nav saprotams manis teiktajā un kas būtu pretrunā faktiskajam ziņojumam un viedoklim, par kuru Ārlietu komitejai bija vienota izpratne. Es neuzskatu, ka mums vajadzētu sniegt nepamatotu iespēju Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas varas iestādēm izmantot paziņojumus, kas līdzīgi jūsējiem, mēģinājumā novirzīt vainu uz Eiropas Komisiju un Eiropas Parlamentu par neieviestajām reformām un nesasniegtajiem mērķiem.

Es uzskatu, ka ziņojums veicina reformu ieviešanu, vienlaikus pieprasot papildu pasākumus, kuru nepieciešamība ir dabiska, jo valstī, kura, iespējams, kļūs par Eiropas Savienības dalībvalsti, joprojām pastāv reālas problēmas.

  Eduard Kukan, PPE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, mūsu priekšā ir diezgan līdzsvarots un objektīvs ziņojums, un es vēlos pateikt paldies visiem kolēģiem, kas pie tā ir strādājuši. Ziņojums ir ļoti svarīgs šīs valsts un tās ES integrācijas procesa nākotnei.

Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika ir kandidātvalsts kopš 2005. gada, un pašlaik, jau otro reizi, Komisija iesaka uzsākt iestāšanās sarunas. Mēs atbalstām šo ieteikumu, un šis ziņojums kārtējo reizi aicina Padomi nekavējoties uzsākt sarunas. Es uzskatu, ka tas ir savlaicīgs aicinājums. BDMR ir vajadzīga Eiropas darba kārtība kā stimuls pozitīvām pārmaiņām nākotnē.

Ņemot vērā iepriekšminēto, mums nevajadzētu piekāpties BDMR kādos jautājumos, bet gan motivēt tās politiķus veicināt progresu un strādāt pie Eiropas darba kārtības. Šī valsts nesen ir pārdzīvojusi politikas krīzi, daļai no opozīcijas boikotējot parlamentu. Tas nav adekvāts politiskās diskusijas veids. Politisko viedokļu pretrunas ir jārisina ar dialoga palīdzību, izmantojot šiem mērķiem paredzētas demokrātiskās iestādes. Tāpēc es ceru, ka ārkārtas vēlēšanas, kuras ir paredzētas 2011. gada jūnijā, ļaus atrisināt šo situāciju. Tām ir jābūt pārredzamām, neatkarīgām un godīgām, un tās ir jārīko atbilstoši visiem starptautiskajiem standartiem un ar visu politisko partiju iesaisti.

BDMR un tās kaimiņiem īpaši aktuāls ir reģionālās sadarbības un kaimiņattiecību jautājums. Es ceru, ka galvenā problēma, kas liedz uzsākt sarunas ar šo valsti, tiks atrisināta tuvākajā laikā. Noslēgumā es vēlos teikt, ka politiķiem vajadzētu piedāvāt reģionam labāku vīziju un plašāku perspektīvu. Mūsu pienākums un atbildība ir stimulēt pozitīvas pārmaiņas šajā valstī.

  Norica Nicolai, ALDE grupas vārdā. – (RO) Priekšsēdētāja kungs, attiecībā uz iecerēto paplašināšanos Eiropas Liberāļu un demokrātu apvienības grupa atbalsta tūlītēju sarunu uzsākšanu. Priekšsēdētāja kungs, es nevēlos, lai Maķedonija pielīdzinātos Turcijai kā valsts, kura, pārfrāzējot Taleiranu, dejo apkārt, nevis tuvinās saviem Eiropas sapņiem.

Kaut arī šis ziņojums — man ir jāsaka paldies bijušajam referentam Thaler kungam par līdzsvara un objektivitātes ievērošanu sagatavošanas gaitā — secina, ka situācija Maķedonijā vairākās jomās ir uzlabojusies, es uzskatu, ka sarunu uzsākšana būs risinājums, kas palīdzēs paātrināt reformu ieviešanu, radīs demokrātisku ietvaru un reālas iespējas šai valstij kļūt par Eiropas Savienības dalībvalsti.

Tas ir ironiski, ka šīs valsts iedzīvotāji, atšķirībā no Īslandes iedzīvotājiem, vēlas pārņemt Eiropas vērtības. Savukārt Īslandē cilvēku skaits, kuri vēlas kopīgas vērtības ar mums, ir ļoti neliels. No otras puses, Maķedonijā politiskās vadības veikumam nav pozitīva novērtējuma. Es neuzskatu, ka šim novērtējumam ir prioritāra nozīme.

  Marije Cornelissen, Verts/ALE grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, Ārlietu komiteja ir sagatavojusi kvalitatīvu un līdzsvarotu ziņojumu par Maķedonijas progresu, un Zaļo grupa to labprāt atbalstīs. No vienas puses, tajā ir izteikta kritika Maķedonijas varas iestādēm, turklāt lielāka nekā pagājušajā gadā. Tām ir jāstrādā pie politiskās stabilitātes, jānovērš jebkādas provokācijas no etnisko minoritāšu un kaimiņu puses, kā arī jāgarantē preses un vārda brīvība. No otras puses, tajā ir skaidri izteikts aicinājums uzsākt sarunas. Valsts atbilst kritērijiem un ir pelnījusi to uzsākšanu.

Es vēlos, lai Grieķija respektētu Komisijas un Parlamenta ieteikumus un pārtrauktu iestāšanās procesa bloķēšanu. Ja tā ļoti vēlēsies, tai būs iespējas nospiest uz bremzēm gala lēmuma pieņemšanas laikā. Es ļoti vēlos, lai Maķedonija arī turpmāk pieliktu pūles kļūt par nobriedušu Eiropas demokrātiju neatkarīgi no Grieķijas darbībām. Šajā ziņā daudzsološs izklausās komisāra Füle minētais iestāšanās dialogs. Jebkādā gadījumā reformas ir pozitīva lieta.

  Charles Tannock, ECR grupas vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, šogad mēs atzīmējam 30 gadu jubileju, kopš jūsu valsts, Grieķija, pievienojās Eiropas Savienībai. Es kā pārliecināts Grieķijas atbalstītājs uzskatu, ka Grieķija ir devusi milzīgu ieguldījumu mūsu Savienībā. Tā arī ir ieguvusi ļoti daudz, tāpēc man un daudziem manas valsts iedzīvotājiem nav skaidra Grieķijas ilgstošā vēlme liegt šādus ieguvumus savai kaimiņvalstij Maķedonijai tikai tās nosaukuma dēļ.

Ir pienācis laiks citām dalībvalstīm pieņemt daudz stingrāku pozīciju sarunās ar Grieķiju par šo jautājumu. Grieķija, kas no Eiropas Savienības ir saņēmusi milzu līdzekļus valsts parāda refinansēšanai, lai nepieļautu tās uz eiro balstītās ekonomikas sabrukumu, šobrīd diez vai ir tiesīga turēt ķīlnieka lomā savas kaimiņvalsts paplašināšanās procesu. Maķedonija kā kandidātvalsts ir ļoti ilgi un pacietīgi gaidījuši iestāšanās sarunu uzsākšanu. Tā būtu patiesa traģēdija, ja ilgstošās kavēšanās rezultātā Maķedonija noslēgtos sevī un atteiktos no savām ambīcijām par dalību ES un NATO.

Šo risku reālu padara Maķedonijas iekšējās politikas trauslums un nenovēršamās vēlēšanas. Mums ir jāsūta spēcīgs signāls par atbalstu spēkiem, kas Maķedonijā vēlas reformas un progresu. Nespēja šādi rīkoties negatīvi atbalsotos visā Rietumbalkānu reģionā, kurā iespējas iestāties ES ir kā līme, kas satur kopā šīs kaprīzās valstis.

  Nikolaos Chountis, GUE/NGL grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, mēs esam par to, lai Eiropas Savienības paplašināšanās attiektos uz visām Balkānu reģiona valstīm, kuras to vēlas. Tomēr es vēlos norādīt, pamatojoties uz šī brīža paplašināšanās progresu, ka sadarbībai ar šīm valstīm un iestāšanās procedūrai, it īpaši ekonomikas krīzes laikā, vajadzētu veicināt ilgtspējīgu attīstību un ekonomisko un sociālo labklājību gan paplašināšanās valstīs, gan arī Savienībā un tās pilsoņiem, kā arī nevajadzētu uzspiest ekonomikas politikas, kas iemestu šīs valstis recesijā, paaugstinātu bezdarba līmeni un samazinātu sociālās tiesības. Komisāra kungs, es turklāt uzskatu, ka iestāšanās procedūrai ir jānotiek atbilstoši starptautiskajām tiesībām un procedūrām; šajā gadījumā tam būtu jānotiek atbilstoši procedūrai, kas ļautu ANO aizgādnē pieņemt visām pusēm pieņemamu risinājumu jautājumā par nosaukumu.

Šī ir svarīga problēma, kura ir jāatrisina pirms iestāšanās sarunu uzsākšanas. BDMR politiskajiem spēkiem vajadzētu veikt nepieciešamos pasākumus un atturēties no darbībām un retorikas, kas saasina šo problēmu. To politiskā vēlme uzsākt iestāšanās procedūru tiks vērtēta no šī viedokļa un nevis no militārām misijām — piemēram, Afganistānā —, kuras ziņojumā tiek uzskatītas par šīs valsts sasniegumu.

  Nikolaos Salavrakos, EFD grupas vārdā. – (EL) Priekšsēdētāja kungs, Thaler kungs, kurš bija referents par BDMR, vairs nav kopā ar mums pēc nopietnām sūdzībām, par kurām mēs visi esam lasījuši Sunday Times laikrakstā. Manuprāt, viņam ir piemērojama nevainības prezumpcija. Tomēr, ņemot vērā pret viņu vērstās apsūdzības, šim ziņojumam par BDMR nav uzticamības. Savā 22. marta vēstulē, kas nosūtīta Parlamenta priekšsēdētājam, es lūdzu pagaidām nenodot uz balsošanu šo ziņojumu, jo pieprasījumu rezultāti tika publicēti pēc samierināšanas procedūras atklāšanas.

Tāpēc es aicinu visus deputātus atturēties šajā balsojumā, lai saglabātu Parlamenta godīgumu un uzticamību. Es personiski tā darīšu. Tomēr, jebkurā gadījumā, es vēlos komentēt, ka es nepiekrītu Győri kundzes pozīcijai, vienlaikus uzskatot Füle kunga un referenta vietnieka uzskatus par reālistiskiem.

Viņi ir norādījuši, ka šajā valstī ir dziļa korupcija bez paredzama apkarošanas plāna un ka attiecības starp dažādām etniskām grupām, kā arī strīds ar Grieķiju par nosaukumu joprojām ir aktuāli. Tāpēc ir nopietni jāizvērtē šī ziņojuma daļa.

  Dimitar Stoyanov (NI). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, es vēlos zināmā mērā piekrist komisāra Füle teiktajam, respektīvi, ka mēs varam redzēt reālu progresu Maķedonijas virzībā uz Eiropas Savienību. Tomēr joprojām ir palikušas daudzas neatrisinātas problēmas.

Piemēram, lieta par Bulgārijas nevalstiskās organizācijas RADKO reģistrāciju jau gadiem ilgi gaida galīgo izskatīšanu Maķedonijas Republikas Augstākajā tiesā. Netālu no Eiropas Parlamenta izvietotajā Eiropas Cilvēktiesību tiesas ēkā tika izskatīta lieta par RADKO reģistrācijas atteikumu, kurā tiks izteikts nosodījums Maķedonijai.

Cilvēki, kuri uzskata sevi par bulgāriem un kurus ērtības labad saukšu par „bulgāru etnisko grupu”, kaut arī tā nav precīza definīcija, joprojām ir vienīgā etniskā grupa Maķedonijā, kurai nav savas reģistrētas politiskās partijas. Šī situācija ir sekas 20 gadus ilgām represijām pret jebkuru personu, kura vēlas tikt uzskatīta par bulgāru tautībai piederošu. Šobrīd tas ir nonācis tik tālu, ka šie cilvēki vairs nevēlas veidot politisko partiju atšķirībā no citām etniskajām grupām Maķedonijā, kas to dara.

Es uzskatu, ka šie jautājumi ir vitāli svarīgi un risināmi, jo tie veido daļu no politiskajiem kritērijiem, kas, manuprāt, — un šai ziņā es nepiekritīšu komisāra kungam — nav izpildīti Maķedonijā. Līdz šo problēmu atrisināšanai nav iespējams uzsākt jaunu posmu Maķedonijas sarunās par iestāšanos Eiropas Savienībā.

  Marietta Giannakou (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, es klausījos Komisijas teiktajā; Komisijas ziņojums šoreiz ir daudz kritiskāks nekā iepriekšējā reizē, un mēs visi labi zinām, kas notiek valsts iekšienē. Tomēr esmu dzirdējusi pārējos deputātus izvirzām nedzirdētas teorijas. Teorijas par to, ka, piemēram, Grieķijas piedzīvotā ekonomikas krīze uzliek tai par pienākumu piekrist jebkurām pārējo valstu vēlmēm. Es vēlos norādīt deputātiem, ka tikmēr, kamēr Grieķijā ir ekonomikas krīze, neviena valdība nepiekritīs uzsākt sarunas Padomē, turklāt Grieķija izrādīja savu labas gribas žestu jau brīdī, kad tā piekrita šīs valsts kandidatūrai.

Tāpēc ir jāatrisina jautājums par nosaukumu, kurš tiek izmantots kā piesegs propagandai un centieniem priekšplānā izvirzīt pašreizējo politisko situāciju, pretējā gadījumā sarunas netiks sāktas un tām nekādā veidā nepiekritīs Grieķijas valdība. Turklāt es vēlos informēt pārējos deputātus, ka ir daudzas valstis, kuras ir liegušas citām valstīm — ilgstošā laika posmā — pievienoties Eiropas Savienībai. Tāpēc Grieķija nevar tikt nosodīta par to, ka tā Padomē izmanto savas Līgumos noteiktās tiesības.

  Hannes Swoboda (S&D). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, Füle kungs! Es biju viens no pirmajiem vai pat pats pirmais Parlamenta referents par Maķedoniju, un es ar nožēlu vēroju, kā situācija ir un nav attīstījusies. Pēc tam es kļuvu par referentu par Horvātiju, kurā ir iespējams novērot skaidras atšķirības. Horvātijai bija problēmas ar kaimiņiem, tostarp Slovēniju, tomēr Horvātija strādāja pie šo problēmu atrisināšanas. Ja Maķedonija nevēlas pacensties atrisināt šos sarežģījumus, kaut arī es nevēlos vainot tikai vienu pusi, tad tā ir tikai Maķedonijas problēma. Būsim atklāti! Valstij nevar piešķirt lielāku identitāti, uzceļot Aleksandra Lielā statuju katrā laukumā vai nosaucot lidostu Aleksandra Lielā vārdā. Jābūt interesei risināt problēmas.

Kādēļ šī interese ir svarīga? Füle kungs atsaucās uz Ohridas Pamatnolīgumu, kurā tika panākts liels progress. Tomēr jo mazākas pūles valsts un valdība pieliks iekšējo reformu ieviešanā un risinājuma ar Grieķiju rašanā, jo vairāk valsts albāņu tautības iedzīvotāju teiks: „Ko mēs darām šajā valstī, ja mums nav iespēju pievienoties Eiropas Savienībai?” Tāpēc Maķedonijai ir ļoti svarīgi sadarboties ar Grieķiju un atrisināt šo problēmu.

  Andrey Kovatchev (PPE). – (BG) Priekšsēdētāja kungs, Győri kundze, komisāra kungs! Es arī vēlos pateikt paldies Vigenin kungam par lielisko ziņojuma prezentāciju. Eiropas Savienības politiskā vēlme ir ātri un veiksmīgi integrēt Eiropas Savienībā visas Rietumbalkānu valstis un piešķirt tām visas priekšrocības, kādas dod piederība Eiropas ģimenei.

Vēsturiski uzkrātās problēmas, kas ir īpaši aktuālas Balkānos, var tikt pārvarētas tikai ar Eiropas integrāciju. Šajā Eiropas daļā robežām sadalošas nozīmes vietā tiktu piešķirta vienojoša nozīme, kā tas ir, piemēram, gadījumā ar Franciju un Vāciju.

Rezolūcijā ir ņemts vērā un atzinīgi novērtēts valsts panāktais progress, it īpaši ekonomikas jomā. Tomēr tajā ir uzsvērts arī tas, ka valstij vēl ir jāpabeidz atlikušie pasākumi ceļā uz pilnu dalību.

Rezolūcijā ir norādīts arī uz problemātiskām jomām. Tajās ietilpst politiskās un etnisko grupu attiecības, labas kaimiņattiecības, mediju brīvība un pilsoņu tiesības neatkarīgi no to deklarētās etniskās piederības. Bieži diskriminācijai īpaši pakļautas ir personas, kas atklāti paziņo par savu etnisko bulgāru izcelsmi.

Rezolūcijā īpaša nozīme tiek piešķirta arī kultūras un vēstures mantojuma saglabāšanai, kas ir svarīga Eiropas vērtība. Pozitīvi ir vērtējams tas, ka rezolūcijā ir īpaši pieminēta situācija ar etniskajiem bulgāru kultūras pieminekļiem Maķedonijā. Uzticība tiek veicināta, respektējot vēstures faktus, nevis izmantojot provokatīvas un nevajadzīgas manipulācijas un faktu sagrozīšanu.

Es patiesi vēlos, lai Maķedonijas pilsoņi drīzāk pārvarētu pagātnes problēmas, kas ļautu mums tos sveikt kā Eiropas Savienības pilsoņus ar pilnām tiesībām. Tomēr veiksmīgs problēmu pārvarēšanas process ir atkarīgs no politiskās vēlmes pārtraukt saiknes ar bijušās Dienvidslāvijas komunistiskajiem izlūkdienestiem, kas ir iefiltrējušies Maķedonijas politiskās, ekonomiskās, mediju un sociālās dzīves aspektos un nodarbojas ar provokācijām, kā tas savulaik notika arī citās Austrumeiropas valstīs.

  Maria Eleni Koppa (S&D). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, pirms dažām dienām Gruevski kunga valdība paziņoja par ārkārtas vēlēšanām. Brīdī, kad notiek skaļi protesti par preses brīvības pārkāpumiem, tiesu sistēmas neatkarību un Skopjes pilsētas attīstības plānu 2014. gadam un kad politiskais dialogs ir apstājies, Gruevski kungs cenšas izmantot uzbrūkošu atkāpšanos.

Ja nelabvēlīgā iekšējā vide tiks papildināta ar neatrisināto jautājumu par nosaukumu, tas var būt smags pārbaudījums šīs valsts Eiropas perspektīvai. Grieķijas valdība ir atkārtoti parādījusi, ka vēlas beidzot slēgt šo sadaļu, intensificējot divpusējos kontaktus premjerministru līmenī. Diemžēl pagaidām pozitīvs rezultāts nav novērojams, tiesa gan — ne Grieķijas rīcības dēļ.

Šajā kontekstā Gruevski kungs ir iesaistījies pirmsvēlēšanu spēlēs un cenšas pārliecināt starptautisko sabiedrību, ka tieši Grieķija izvirza jaunus noteikumus jautājumā par nosaukumu, tādējādi pastāvīgi liedzot atrisināt šīs nesaskaņas. Atbildība par šīs valsts nākotni Eiropā ir pašas valsts rokās, un tā tiek aicināta uzņemties šo pienākumu.

  Anna Ibrisagic (PPE). – (SV) Priekšsēdētāja kungs, tā kā man ir tikai viena minūte, es pieminēšu tikai vienu aspektu. No līdzšinējām paplašināšanām mēs esam iemācījušies, ka reālās reformas tiek uzsāktas tikai pēc sarunu sākšanas. Nebūs tā, ka rītdien, uzsākot sarunas ar Maķedoniju, mēs šo procesu varēsim pabeigt. Šis ir tikai pats sākums.

Pēc tam būs neskaitāmas iespējas bloķēt valsti, ja Grieķijai būs tāda vēlme, tomēr bloķēt to šobrīd un šajā situācijā, ņemot vērā šīs valsts ģeogrāfisko atrašanās vietu, ir pilnīga bezatbildība. Maķedonija atrodas ļoti jūtīgā situācijā. Liekot gaidīt šai valstij vēl ilgāk, mēs nosūtīsim nepareizus signālus. Tas tikai veicinās nacionālisma pieaugumu un stiprinās negatīvos spēkus, pret kuriem mēs vēlamies cīnīties ar šo paplašināšanos.

  Anna Záborská (PPE). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, dodoties no Strasbūras uz Briseli, mēs divas reizes šķērsojam Luksemburgu. Pirmajā reizē izbraucot cauri neatkarīgajai Luksemburgas valstij un pēc tam cauri tādā pašā vārdā nosauktajam Beļģijas reģionam. Ja beļģi pieturētos pie grieķu loģikas ES veidošanas laikā, tā nemaz netiktu izveidota.

Maķedonija ir gatava uzsākt sarunas par iestāšanos ES. Tomēr, turpinot iesākto ceļu uz demokrātiju, tai būs vajadzīga mūsu palīdzība un solidaritāte, tāpat kā tā nesen bija vajadzīga arī Grieķijai. Es pilnībā respektēju katras dalībvalsts veto tiesības attiecībā uz jaunu dalībvalstu pieņemšanu. Tomēr es vēlos aicināt deputātus no Grieķijas parādīt labo gribu un atbalstīt ne tikai šo ziņojumu, bet arī labojumu, kurā iekļauta norāde uz maķedoniešu valodu kā vienu no oficiālajām valodām.

  László Tőkés (PPE). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, Maķedonijas sasniegumi Eiropas integrācijas jomā tika ļoti atzinīgi novērtēti jau pagājušā gada februāra ziņojumā par valsti. Attiecīgais Eiropas Parlamenta lēmums kārtējo reizi aicināja atrisināt jautājumu par nosaukumu, kā arī nekavējoties uzsākt iestāšanās sarunas. Es uzskatu, ka tas ir nepieņemami un pat skandalozi, ka visa pagājušā gada laikā nav novērojams ievērojams progress šajā jomā. Tas liek apšaubīt pašas ES uzticamību. ES un Ungārijas prezidentūra uzskata Balkānu valstu, tostarp Horvātijas un Maķedonijas, iestāšanos par vienu no prioritātēm. Es aicinu Parlamentu, Padomi un Komisiju atbalstīt pēc iespējas drīzāku iestāšanās sarunu uzsākšanu ar Maķedoniju, neatkarīgi no šīs valsts nosaukuma.

  Csaba Sándor Tabajdi (S&D). – (HU) Priekšsēdētāja kungs, es piekrītu tiem, kuri norāda uz abpusēju atbildību. Eiropas Savienība un Eiropadome ir atbildīga par ilgstošo kavēšanos ar iestāšanās sarunu uzsākšanu, tādā veidā liedzot sev vienu no svarīgākajiem rīkiem, respektīvi, reģiona stabilizāciju; atbildīga ir arī Maķedonijas vadība, kura uzskata, ka iestāšanās sarunu neuzsākšanas gadījumā tai nav jāturpina ministres Győri un komisāra Füle minētās reformas. Savukārt attiecībā uz nosaukumu es — Centrāleiropas iedzīvotājs un ungārs — uzskatu strīdu starp Grieķiju un Maķedoniju par īpaši absurdu. Es uzskatu, ka abu pušu nepiekāpība ir nepieņemama. Es gribētu zināt, kā Eiropas Savienība reaģētu, ja, piemēram, Ungārija iebilstu pret Rumānijas uzņemšanu 2007. gadā. Savulaik Ungārijā tāds risks nepastāvēja, un es tāpēc aicinu abas puses būt pietiekami atturīgām.

  Katarína Neveďalová (S&D). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, nevar noliegt, ka pēdējā gada laikā Maķedonija ir panākusi ievērojamu progresu. Tomēr galvenajās jomās joprojām ir vajadzīgi uzlabojumi. Manuprāt, galvenā prasība ir nodrošināt tiesu sistēmas neatkarību, mediju vārda brīvību, spēcīgāku pilsonisko sabiedrību un kvalitatīvāku politisko dialogu.

Pagājušā gada laikā ombudsmeņa birojam joprojām bija daudz darba, tomēr tajā pašā laikā ir samazinājies ieteikumu skaits, kurus apstiprināja valsts pārvalde. Es tāpēc piekrītu Komisijas viedoklim par vajadzību stiprināt ombudsmeņa pozīcijas.

Tomēr es atzinīgi vērtēju panākumus minoritāšu un kultūras tiesību aizsardzības jomā. Maķedonijā ir ievērojami samazinājies romu skaits, kuriem nav personu apliecinoša dokumenta. Diemžēl viņu dzīves apstākļi joprojām ir nožēlojami, un viņi joprojām saskaras ar diskrimināciju. Kā mēs labi zinām, šis jautājums ir aktuāls ne tikai Maķedonijā. Romu situācija kārtējo reizi sniedz apstiprinājumu tam, ka šī ir visas Eiropas problēma.

Par spīti problēmām, Maķedonija joprojām ir stabila valsts reģionā ar labām attiecībām ar kaimiņvalstīm, un es uzskatu, ka tā ir būtiski pavirzījusies ceļā uz ES.

  Jaroslav Paška (EFD). – (SK) Priekšsēdētāja kungs, bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika jau sen ir vēlējusies iestāties ES. Saskaņā ar pieejamo informāciju valsts šobrīd ir gatava uzsākt iestāšanās sarunas, jo ir pietiekamā apmērā izpildījusi vajadzīgos politiskos kritērijus un panākusi progresu valsts pārvaldes, tiesu sistēmas un policijas spēku reformās. Politiskā sistēma izskatās stabila, politiskās partijas savā starpā komunicē, un arī minoritāšu situācija ir uzlabojusies. Varētu būt zināmi iebildumi par tiesu sistēmas neatkarību, korupcijas apkarošanu un mediju vārda brīvību; visiem šiem aspektiem ir negatīva ietekme uz uzņēmējdarbības vidi un ārvalstu kapitāla pieplūdumu.

Tomēr ir panākts progress likumu un politiku harmonizēšanas jomā, it īpaši brīvas preču kustības jomā, tirdzniecības uzņēmumu un finanšu pakalpojumu likumā, kā arī tieslietu, brīvību un drošības jomā. Tāpēc es esmu pārliecināts, ka Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas pilsoņi šobrīd ļoti pamatoti sagaida, ka brīvā Eiropa sniegs tiem draudzīgu roku. Es ceru, ka mēs būsim pietiekami drosmīgi un atvērsim viņiem durvis uz Eiropas Savienību.

  Georgios Koumoutsakos (PPE). – (EL) Priekšsēdētāja kungs, mēs visi šajā Parlamentā atbalstām Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas paredzamo dalību Eiropas Savienībā. Mēs visi, un it īpaši Grieķijas deputāti, vēlamies atrisināt ieilgušo problēmu ar šīs valsts nosaukumu.

Šie divi mērķi ir cieši saistīti, tomēr tie nenotiek paralēli, komisāra kungs. Vai jūs uzskatāt, ka šie savstarpēji saistītie mērķi tiks sasniegti, ja mēs jau rīt atbalstīsim tūlītēju iestāšanās sarunu uzsākšanu starp šo valsti un Eiropas Savienību? Es varu jums apliecināt, ka tas novedīs pie pretējā — mēs vēl vairāk pamudināsim Gruevski kunga valdību neiziet uz kompromisiem, tādā veidā paildzinot strupceļu, kurā ieslīgušas sarunas par nosaukumu, un faktiski vēl vairāk iesaldējot šīs valsts iestāšanās iespējas.

Rītdien, pieņemot šo ziņojumu, tiks radīts nepareizs signāls, nepareiza politika un nepareizs solis; tāpēc es rītdien balsošu pret šo ziņojumu.

  Bernd Posselt (PPE). – (DE) Priekšsēdētāja kungs, es, līdzīgi kā Swoboda kungs, vēlētos salīdzināt Horvātiju ar Maķedoniju. Abas valstis ir parādījušas lielisku sniegumu attiecībā uz minoritātēm. Abās valstīs minoritātes ir pārstāvētas valdībā — atšķirībā no situācijas vairumā Eiropas dalībvalstu. Tomēr pastāv viena atšķirība. Horvātijā opozīcija galvenokārt ievēro konstruktīvu pieeju. Maķedonijā sociālistu opozīcija izmanto brutālas bloķēšanas taktiku. Ar nožēlu jāsecina, ka daži Parlamenta deputāti šodien ir kļuvuši par sociālistu opozīcijas instrumentiem vēlēšanu kampaņas laikā.

  Štefan Füle, Komisijas loceklis. – Priekšsēdētāja kungs, šodien apspriestajā rezolūcijas projektā un 2010. gada novembra Komisijas progresa ziņojumā ir atzīts, ka valsts pietiekamā mērā atbilst politiskajiem kritērijiem. Tomēr tai ir jāturpina iesāktās reformas visās jomās. Tas patiesi ir ļoti kritisks aspekts. Šī diskusija norāda uz to, ka mēs esam vienoti šajā jautājumā.

Kā jau es teicu, mēs ar šo valsti esam nonākuši kritiskās krustcelēs. Tai ir jāturpina ceļš uz Eiropu kopīgi ar pārējo reģionu. Valsts vadībai savu pilsoņu interesēs ir jākoncentrējas uz nākotni. Mēs pilnīgi atbalstām šos centienus.

Es vēlos atzīmēt vēl vienu lietu, kura, manuprāt, ir būtiska gan apspriestajai valstij, gan arī reģionam kopumā. Šī nav pirmā reize, kad mēs redzam, kā parlamentā ievēlēta partija demonstratīvi atstāj un boikotē parlamentu. Es personīgi uzskatu to par nepieņemamu. Es uzskatu, ka visām kandidātvalstīm un valstīm, kas vēlas kļūt par kandidātvalstīm, vajadzētu izmantot demokrātiskas iestādes, lai tās stiprinātu, nevis grautu. Tām ir jāsaprot, ka demokrātija jārealizē demokrātiskās iestādēs, nevis ārpus tām.

Es ļoti ceru, ka jūs pievienosieties man un nosūtīsiet stingru signālu šī reģiona valstīm, norādot, ka politiskām partijām, neatkarīgi no piederības labējiem vai kreisajiem spēkiem, ir jāizmanto procesa iekļaujošās īpašības, lai strādātu pie Eiropas darba kārtības, nevis risinātu strīdu ielās.

  Enikő Győri, Padomes priekšsēdētāja. – (HU) Priekšsēdētāja kungs, komisāra kungs, dāmas un kungi! Ļaujiet man sniegt atbildi vienā no aspektiem, respektīvi, jautājumā par valsts nosaukumu. Sākumā es gribētu teikt, ka saprotu deputātu neapmierinātību un pat dusmas šajā jautājumā. Nevar būt nekas sliktāks par situāciju, kad mēs stāvam uz vietas kādā jautājumā un pat nevaram atzīt valsts sasniegtos labos rezultātus. Es uzskatu, ka labu kaimiņattiecību uzturēšana ir ļoti svarīga un tikai tādā veidā ir iespējama paplašināšanās. Tās ietvaros pusēm sarunu ceļā, ANO paspārnē, vajadzētu panākt abpusēji pieņemamu risinājumu.

Padome atzinīgi vērtē notiekošo augsta līmeņa dialogu un cer, ka tas nesīs rezultātus. Šobrīd visa uzmanība ir pievērsta lietai, kas tiek skatīta Starptautiskajā tiesā, kurā no 21. līdz 30. martam tika uzklausīti mutiskie argumenti. Galīgo lēmumu ir plānots pieņemt 2011. gada septembrī. Tomēr fakts, ka strīds par nosaukumu joprojām nav atrisināts, kā arī līdz šim neveiksmīgo sarunu novilcināšana nevar būt par attaisnojumu reformu bremzēšanai valstī. Ungārijas prezidentūra piedalījās padziļinātās divpusējās sarunās ar iesaistītajām pusēm jau pirms prezidentūras sākuma un aicināja tās rast risinājumu. Tomēr risinājums ir jārod pašām valstīm. Kaut arī visi pārējie ir gatavi palīdzēt, galīgais lēmums ir jāpieņem valstīm pašām.

Tāpēc mēs pastāvīgi veicinām šo dialogu un risinājuma meklēšanu. Man būtu ļoti žēl, ja mēs Ungārijas prezidentūras laikā nespētu panākt progresu šajā jautājumā. Kā jau es minēju, tam iemesls ir ne tikai Bijusī Dienvidslāvijas Maķedonijas Republika, bet arī viss reģions, kurš atrodas Eiropas Savienības pagalmā, bet kuram ir pienācis laiks no pagalma kļūt par neatņemamu ES sastāvdaļu. Mums ļoti svarīgi būtu beidzot panākt progresu. Liels paldies, priekšsēdētāja kungs.

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis vienu rezolūcijas priekšlikumu⁽¹⁾, kas iesniegts saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt plkst. 12.00.

Rakstiskās deklarācijas (Reglamenta 149. pants)

  George Becali (NI), rakstiski. – (RO) Esmu gan iepriecināts, gan apbēdināts par šodien notiekošajām debatēm. Esmu apbēdināts, jo ir pagājuši seši gadi, kopš Padome piešķīra Maķedonijas Republikai kandidātvalsts statusu, bet, neraugoties uz panākto progresu, joprojām nav noteikts datums, kad varētu tikt uzsāktas sarunas.

Izpētot Vigenin kunga ziņojumu, es atpazinu daudzas prasības, kas pirmsiestāšanās periodā tika izvirzītas manai valstij, Rumānijai. Tomēr es pamanīju, ka, par spīti tūlītējai un konkrētai atbildei uz šīm prasībām no Maķedonijas Republikas puses, mēs neesam panākuši nekādu progresu sarunu uzsākšanas jomā. Es uzskatu, ka Maķedonijas Republikas ceļš uz iestāšanos ES ir ievilcies, bet mēs nevēlamies redzēt tās pilsoņus kādu dienu zaudējam optimismu un cerību.

Es piekrītu mūsu referentam, kurš aicina Komisiju, Padomi un Augsto pārstāvi izveidot vispārēji piemērojamu strīdu risināšanas mehānismu, kas ļautu atrisināt divpusējus strīdus, tostarp strīdu ar Grieķiju par valsts nosaukumu. Tas ir nopietns pārbaudījums ne tikai kopējai ārpolitikai, kas izveidota līdz ar Lisabonas līgumu, bet arī Savienības spējai risināt strīdus pie tās robežām.

  Jiří Havel (S&D), rakstiski. – (CS) Jaunākais Bijušās Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikas (BDMR) progresa ziņojums ir ne sliktāks, ne labāks par iepriekšējiem ziņojumiem. Tomēr mēs visi zinām, ka šo ziņojumu saturs nav galvenais šķērslis iestāšanās sarunu uzsākšanai. Šķērslis ir strīds ar Grieķiju par nosaukumu. Ja nebūtu tā, sarunas droši vien jau būtu uzsāktas. Tāpēc ES ir jābūt apņēmīgākai šī strīda risināšanā, iespējams, pat jāieņem noteicošā pozīcija. Pēc gandrīz 20 gadu ilgiem, neauglīgiem centieniem rast risinājumu ir pienācis laiks apspriest nākošos soļus, tostarp iespējamās izmaiņas sarunu mehānismos. Komisijai vajadzētu šajā jautājumā iesniegt atbilstošus alternatīvos priekšlikumus. Mūsu ilgstošā pasivitāte ir veicinājusi neskaidrības ar veselas valsts nākotni, bet vienlaikus šī valsts — pat pēc tik daudz gadiem — joprojām atskaitās ES. Mums vajadzētu pārtraukt arī starp Parlamentu, Komisiju un Padomi notiekošo vilcināšanos par iestāšanās sarunu uzsākšanu. Neviens neuztver nopietni „kurlo dialogu”, kurš notiek starp Parlamentu un Komisiju no vienas puses un Padomi no otras puses. Šī iemesla dēļ tiek grauta kopējā ES uzticamība. Nemānīsim paši sevi — Bijušajā Dienvidslāvijas Maķedonijas Republikā joprojām ir ļoti augsts iedzīvotāju atbalsts dalībai ES. Tomēr šajā ilgajā laika posmā tas ir ievērojami krities. BDMR iedzīvotāju — gan maķedoniešu, gan albāņu — pacietībai ir robežas, pat ja katrai no pusēm tam ir savi iemesli.

(1) Sk. protokolu