Indekss 
 Iepriekšējais 
 Nākošais 
 Pilns teksts 
Procedūra : 2011/2656(RSP)
Dokumenta lietošanas cikls sēdē
Dokumentu lietošanas cikli :

Iesniegtie teksti :

RC-B7-0256/2011

Debates :

PV 06/04/2011 - 17
CRE 06/04/2011 - 17

Balsojumi :

PV 07/04/2011 - 6.7
Balsojumu skaidrojumi

Pieņemtie teksti :

P7_TA(2011)0152

Debates
Trešdiena, 2011. gada 6. aprīlis - Strasbūra Publikācija "Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī"

17.  Stāvoklis Kotdivuārā
Visu runu video
PV
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Nākamais darba kārtības punkts ir Komisijas priekšsēdētāja vietnieces un Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos paziņojums par stāvokli Kotdivuārā.

 
  
MPphoto
 

  Zsolt Németh, Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā. – Priekšsēdētāja kungs, pagājušajā pirmdienā Apvienoto Nāciju Organizācijas operācija Kotdivuārā un Francijas Licorne spēki turpināja neitralizēt smagos ieročus, kas atrodas bijušā prezidenta Laurent Gbagbo valdījumā. Šie ieroči pēdējo nedēļu laikā bieži tika izmantoti Abidžanas civiliedzīvotāju terorizēšanā, nogalinot un ievainojot daudz cilvēku. Šo ieroču neitralizēšana bija vajadzīga, lai nodrošinātu civiliedzīvotāju aizsardzību, un tā tika veikta saskaņā ar ANO Drošības padomes Rezolūcijas Nr. 1975 piešķirto mandātu.

Neilgi pēc tam demokrātiski ievēlētajam prezidentam Alassane Ouattara lojālie republikāņu spēki sāka sauszemes uzbrukumu Laurent Gbagbo pēdējiem nocietinājumiem Abidžanā, cenšoties piespiest viņu nodot varas grožus. Mēs ceram, ka šo pašlaik notiekošo operāciju rezultātā kontroli visā Kotdivuāras teritorijā ir pārņēmusi likumīgā valdība. Man tikai ir ļoti žēl, ka šo varas pārņemšanu varēja sasniegt tikai uz cilvēku dzīvību un ciešanu rēķina un ka nepietika tikai ar vēlēšanu rezultātiem. Šī tomēr ir demokrātijas uzvara Āfrikā, un tā sūta svarīgu signālu daudzām citām kontinenta valstīm, kurās notiek politiskās vēlēšanas.

Kopš sakāves prezidenta vēlēšanās 2010. gada 28. novembrī Gbagbo kungs ir atteicies nodot varu, neņemot vērā faktu, ka starptautiskie novērotāji uzskatīja vēlēšanas par demokrātiskām un taisnīgām un ka visa starptautiskā sabiedrība ar ANO apliecinājuma starpniecību atzina viņa pretinieku Alassane Ouattara par likumīgi ievēlētu prezidentu.

Kopš tā laika ir pagājuši četri mēneši, kuru laikā ECOWAS, Āfrikas Savienība un ANO izveidoja vairākas iniciatīvas, kuras paredzēja varas nodošanu miermīlīgā ceļā. Es vēlos uzslavēt šīs organizācijas par to centieniem miera un demokrātijas vārdā. Diemžēl Gbagbo kungs noraidīja visus piedāvājumus nodot varu miermīlīgā ceļā un uzstāja uz pretlikumīgu varas saglabāšanu. ES tāpēc uzskata viņu par personiski atbildīgu par ciešanām un asins izliešanu, kuru Kotdivuāras iedzīvotāji piedzīvoja šajos pēdējos četros pēcvēlēšanu krīzes mēnešos. Tāpēc Gbagbo kungs ir jātiesā par šīm darbībām.

ES ar Augstās pārstāves baroneses Ashton starpniecību apsveica prezidentu Ouattara par izcīnīto uzvaru, tomēr mēs apzināmies, ka nākotnē viņu sagaida daudzi izaicinājumi. Viņš ir uzvarējis karu, bet nav izcīnījis mieru. Ir jāatjauno likums un kārtība, lai simtiem tūkstošu cilvēku, kas ir pametuši savas mājas un pat valsti, var atgriezties drošībā mājās. Ir jāatjauno ekonomika, lai pārtrauktu pēdējos desmit gadus valdījušo recesiju un nodrošinātu izaugsmi un darba vietas. Administrācijai ir jāatsāk darbība, lai varētu tikt nodrošināti valsts pakalpojumi.

ES ir bijusi līdzās Kotdivuārai visus šos garos krīzes gadus. ES sadarbība nodrošināja humanitāro palīdzību, kā arī pēckonflikta palīdzību rekonstrukcijas darbiem un samierināšanai. Kopš 2003. gada ir novirzīti aptuveni EUR 500 miljoni. Pēdējo dramatisko mēnešu laikā ES ir veikusi vairākus ierobežojošus pasākumus pret privātpersonām un uzņēmumiem, kas atbalsta Gbagbo kungu, un mūsu Āfrikas partneri ir atzinuši, ka tas bija ievērojams atbalsts visā krīzes laikā. ES vajadzētu arī turpmāk palīdzēt Kotdivuārai. Tiek gatavota palīdzības programma, kuras ieviešanu plānots sākt pēc iespējas drīzāk. Šobrīd ir jāuzsāk darbs pie miera ieviešanas Kotdivuārā.

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda, PPE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, Kotdivuārā pēdējās 24 stundas ir bijušas mulsinošas. Mēs dzirdējām, ka Gbagbo kungs plāno padoties, tomēr vēlāk šis apgalvojums tika noraidīts. Tagad prezidentam Ouattara lojālie republikāņu spēki ir noguruši gaidīt atrisinājumu nebeidzamajām strīdam un ir uzsākuši ofensīvu pret Abidžanu.

Pa vidu visam šim juceklim mums nevajadzētu aizmirst, kas noveda pie šāda stāvokļa. Ļaujiet man atgādināt jums, ka pēdējo četru mēnešu laikā ir konstatēti vairāki simti nāves gadījumu un viens miljons pārvietotu bēgļu. Mums nevajadzētu no redzesloka izlaist kopainu. Iemesls šādai situācijai bija Gbagbo kunga ietiepīgā nevēlēšanās ieklausīties vēlēšanu rezultātos un pieņemt sakāvi. Ņemot vērā viņa režīma sabrukumu atbalstītāju dezertēšanas rezultātā, es uzskatu, ka beidzot ir pienācis brīdis Gbagbo kungam nodot varu likumīgajam prezidentam Alassane Ouattara.

Turklāt mēs nedrīkstam aizmirst par cilvēktiesību un humanitāro likumu pārkāpumiem, kuri norisinājās valstī un kuri, iespējams, var tikt uzskatīti par noziegumiem pret cilvēci. Ir jāpanāk, ka šo pārkāpumu iniciatori tiek saukti pie atbildības, tostarp starptautiskās.

Visbeidzot, es vēlos uzslavēt Apvienoto Nāciju Organizācijas operācijas Kotdivuārā (UNOCI) darbības ar Francijas spēku atbalstu, kuras bija vērstas uz Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes mandāta realizēšanu, pārtraucot smago ieroču izmantošanu un aizsargājot civiliedzīvotājus.

 
  
MPphoto
 

  Thijs Berman, S&D grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, cīņa par varu Kotdivuārā acīmredzami tuvojas noslēgumam — vairāk nekā 1500 cilvēku ir miruši, gandrīz viens miljons cilvēku reģionā ir devušies bēgļu gaitās, ir izlaupītas veselas ielas ar mājām, un ekonomika ir pilnīgi apstājusies. Laurent Gbagbo nevēlēšanās atzīt sakāvi ir atsaukusies katastrofāli uz valsti. Viņa nerimstošā atteikšanās atzīt vēlētāju vēlmes ir pelnījusi skaļu nosodījumu.

Skaļu nosodījumu ir pelnījušas arī daudzas citas lietas — pēdējo mēnešu vardarbība, daudzie cilvēktiesību pārkāpumi, izteiktie draudi un vardarbība pret Apvienoto Nāciju Organizācijas darbiniekiem, naidu rosinošās uzrunas un cilvēku nolaupīšanas. Joprojām notiek kaujas, tomēr labās ziņas ir tas, ka jau tiek pārrunāta L. Gbagbo demisija. Tomēr Kotdivuārā valda ārkārtas situācija. Daudziem Kotdivuāras iedzīvotājiem nav ēdiena un ūdens, jo tie nav uzdrošinājušies pamest savas mājas.

Ir ļoti svarīgi sniegt pilnīgu atbalstu prezidenta Ouattara likumīgās varas pārņemšanas procesā, kurš cilvēkiem sniegs iespēju dzīvot mierā un bez bailēm un kura laikā tiks atjaunota preses brīvība. Atgriešanās pie likuma varas šobrīd ir primārā nepieciešamība. Šajā ziņā prezidentam ir pienākums nepieļaut karaspēka patvaļu pret iedzīvotājiem, un pozitīvi ir vērtējams A. Ouattara rīkojums izmeklēt Dvekvē notikušā šokējošā slaktiņa apstākļus. Neatkarīgi no Kotdivuāras iedzīvotāju izvēlētajiem līdzekļiem likuma varas atjaunošanā — ar tiesas vai patiesības noskaidrošanas un samierināšanas komisijas palīdzību —, ir skaidrs, ka kara noziegumos nepastāv noteikumi par noilgumu. Starptautiskajai krimināltiesai vajadzētu ļaut darīt tās darbu.

Sankcijas panāca rezultātu — L. Gbagbo finanšu līdzekļi izsīka. Tomēr mums ir jānodrošina, lai sankcijas tiktu steidzami atceltas, kad A. Ouattara stāsies savā likumīgi iegūtajā amatā, jo šobrīd apstājies ir pilnīgi viss. Riskam ir pakļautas pat programmas par medikamentu piegādi Kotdivuāras iedzīvotājiem ar HIV-AIDS saslimšanām. Priekšsēdētāja kungs, šajā brīdī palīdzības sniedzējiem nevajadzētu pamest Kotdivuāru nelaimē.

 
  
MPphoto
 

  Marielle De Sarnez , ALDE grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, kamēr mēs te runājam, Kotdivuāras krīze, cerams, tuvojas beigām. Mēs visi vēlamies dzirdēt, ka Gbagbo kungs tuvāko dažu stundu laikā būs padevies.

Starptautiskā sabiedrība ir bijusi ļoti pacietīga, Āfrikas Savienība ir piedalījusies vairākos sarunu posmos, un Apvienoto Nāciju Organizācija vairākus mēnešus neiejaucās abu pušu sarunās. Apvienoto Nāciju Organizācijas operācija Kotdivuārā (UNOCI) sadarbībā ar Francijas Licorne spēkiem un saskaņā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes rezolūciju ir uzsākusi aktīvas darbības, tomēr tās ir vērstas uz civiliedzīvotāju aizsardzību pret smagajiem ieročiem, kurus izmanto pastāvošais režīms.

Krīze Kotdivuārā šobrīd ir piemērs tiem, kas atsakās nodot varu, par spīti zaudētām vēlēšanām. Šiem indivīdiem būtu jāsaprot, ka starptautiskā sabiedrība ir apņēmusies turpmāk nodrošināt likuma izpildi. Tomēr mēs nevaram ierobežot sevi tikai ar uzvarētāja paziņošanu konfliktu skartajās valstīs, kurās nācijas apziņa tikai sāk veidoties. Mums ir jācenšas panākt tautu samierināšanu. Šādu signālu mums šodien būtu jānosūta Ouattara kungam, kurš būs atbildīgs par vienotas valsts valdības izveidi.

Tā kā abas puses apsūdz pretējo pusi slaktiņu rīkošanā un noziegumos pret cilvēci, ir jāuzsāk izmeklēšana ar mērķi noteikt vainīgos un nodrošināt taisnīgu tiesu. Taisnīga tiesa var saistīties ar atriebību, tomēr tā var atnest arī mieru. Es vēlos atbalstīt otro iespēju, ja tas ļautu Kotdivuārai atkal panākt mieru un stabilitāti, kā arī atsāktu izaugsmi un attīstību.

 
  
MPphoto
 

  Judith Sargentini, Verts/ALE grupas vārdā.(NL) Priekšsēdētāja kungs, esmu apjukusi. Es dzirdēju Ungārijas prezidentūru sakām: Ouattara kungs ir uzvarējis karu, tagad viņam ir jāizcīna miers. Tomēr es visu dienu esmu skatījusies televīziju, sekojusi līdzi ziņām, un, manuprāt, A. Ouattara joprojām ir jāuzvar šis karš. Izskatās, ka tas tiks panākts, tomēr līdz tam vēl ir ceļš ejams.

Kad viņš beidzot ieņems savu valsts prezidenta amatu, aiz muguras tiks atstāti četri ciešanu mēneši, kuru laikā valsts piedzīvoja sabrukumu, ekonomika tika sadragāta, mira cilvēki un iedzīvotāju grupas tika sanaidotas savā starpā. Kāds jaunas valdīšanas ēras sākums! Ja vēlēšanas, kuru rezultātā izcēlies karš, mēs raksturojam ar teicienu „demokrātijas uzvara Āfrikā”, tad, manuprāt, mēs esam sajaukuši izteicienus. Tomēr daudz nopietnāk ir jāuztver fakts, ka valsts ir šādā veidā reaģējusi uz vēlēšanām.

Kas mums, Eiropā, būtu jādara gadījumā, ja Ouattara kungam tiktu dota iespēja ieņemt viņa amatu? Es uzskatu, ka ar kakao boikotu mēs esam parādījuši savu spēju ātri rīkoties un izmantot tirdzniecību demokrātijas veicināšanā. Kotdivuāra ir viena no ĀKK valstīm un saņem no mums attīstības palīdzību, tāpēc ir vajadzīgs arī politiskais dialogs. Mums ir jāuzsāk politiskais dialogs ar personu, kura var parādīt savu spēju apvienot visu valsti. Viņam ir jāparāda mums un pārējai pasaulei, un, galvenokārt, savai tautai, ka viņš spēj atstāt šo vardarbību aiz muguras un vēlas atlīdzināt zaudēto.

 
  
MPphoto
 

  Marie-Christine Vergiat, GUE/NGL grupas vārdā.(FR) Priekšsēdētāja kungs, ir ļoti grūti komentēt stāvokli Kotdivuārā, jo tas pastāvīgi mainās un ir pārsteidzoši neskaidrs.

Ļaujiet man sākt ar pateicību ēnu referentiem, kuri pavadīja šo rītu, gatavojot rezolūcijas priekšlikumu, kas tiks prezentēts rītdien. Mēs visi kopīgi strādājām, lai šis priekšlikums būtu līdzsvarots un tālejošs. Mēs šobrīd apzināmies iespējamību, ka ar vardarbību nodarbojās abas iesaistītās puses un ka vainīgos vajadzēs saukt pie atbildības neatkarīgi no to personības.

Galvenie cietušie šajā Kotdivuāras situācijā ir iedzīvotāji. Apvienoto Nāciju Organizācijas klātbūtne, kas izpaužas kā Apvienoto Nāciju Organizācijas operācija Kotdivuārā (UNOCI), nav spējusi pasargāt civiliedzīvotājus. Šo situāciju pasliktina fakts, ka tā kopīgi ar Francijas militārajiem spēkiem veic darbības pret vienu no pusēm, pat ja tas notiek ANO rezolūcijas ietvaros, kura tomēr ir pieņemta 1975. gadā, tātad ir 36 gadus veca. Āfrikas Savienības priekšsēdētājs Obiang Nguema vakar to klaji apsūdzēja. Par laimi, UNOCI, šķiet, nepiedalās galīgajā uzbrukumā, kuru acīmredzami šobrīd uzsāk Ouattara kunga spēki.

Ņemot to visu vērā, mēs nevēlamies būt saistīti ar rezolūciju un nebalsosim par to. Mēs visi apzināmies Francijas nozīmi Āfrikā. Françafrique ir radījusi daudz problēmu un joprojām to dara. Turklāt Francijas varas iestādes neslēpj savu politiku, kura paredz aizsargāt un saglabāt Francijas intereses.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, mūsu modernās sabiedrības, it īpaši Eiropas sabiedrības, un, konkrētāk, Parlamenta sliktā īpašība ir bara instinkts — mūsu tieksme uzvesties kā aitām.

Visi, izņemot pēdējos divus runātājus, vienkārši kā papagaiļi atkārtoja avīzē lasīto, radio dzirdēto vai televīzijā redzēto. Ikviens mums cenšas iestāstīt, ka Ouattara kungs ir uzvarējis vēlēšanās, un šāda iespējamība ir liela, tomēr tā nav neapšaubāma.

Visi mums stāsta, ka vakardien notikusī brutālā militārā iejaukšanās bija vajadzīga smago ieroču neitralizēšanai. Šie fakti mums tiek pasniegti rožainās krāsās. Smago ieroču neitralizēšana ir bombardēšana, tikai citā vārdā nosaukta. Es pats esmu redzējis bombardēšanas rezultātus — es esmu rezerves virsnieks un varu jums apstiprināt, ka bombardēšana saistās ar cilvēku nogalināšanu, sadedzināšanu un spridzināšanu. Citiem vārdiem sakot, tā ir militāra darbība, kas tiek veikta vienas puses interesēs pret citu pusi. Tā var būt pamatota, tomēr šeit, Parlamentā, starp politiskajiem pārstāvjiem, mums būtu jābūt pietiekami drosmīgiem, lai pateiktu patiesību.

Mums tiek teikts, ka šie ieroči tiktu izmantoti civiliedzīvotāju terorizēšanai. Tomēr pilsoņu kara gadījumā daži no civiliedzīvotājiem ir apbruņoti, it īpaši gadījumos, kad vienai pusei ir Kalašņikova automāti un atbalsts no puses valsts armijas. Tāpēc es uzskatu, ka mums vajadzētu pārtraukt šo liekulību. Mēs veicām brutālas darbības vienas puses interesēs pret citu pusi. Vai šīs darbības bija pamatotas? Varbūt.

Nobeigumā vēlos pateikt: es nesaprotu, kāpēc jāuzskata, ka Ouattara kungs ir bez vainas par viņa karaspēka pastrādāto vardarbību, kamēr Gbagbo kungs vienmēr tiek vainots par viņa karaspēka pastrādāto vardarbību.

(Runātājs piekrita atbildēt uz jautājumu, kas uzdots, paceļot zilo kartīti saskaņā ar Reglamenta 149. panta 8. punktu)

 
  
MPphoto
 

  Cristian Dan Preda (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, es tikai vēlējos pajautāt Gollnisch kungam, kāda, viņaprāt, ir vēlēšanu rezultātu nozīme un vai Ouattara kunga uzvaras gadījumā viņam vajadzētu pārņemt varu. Tas ir jautājums par demokrātijas leģitimitāti.

Es apmeklēju Kotdivuāru kā vēlēšanu novērotāju misijas vadītājs un varu apliecināt, ka vēlēšanas bija likumīgas un tajās bija skaidrs un nepārprotams uzvarētājs.

 
  
MPphoto
 

  Bruno Gollnisch (NI).(FR) Priekšsēdētāja kungs, Preda kungs! Es teicu, ka Ouattara kungs varētu būt uzvarējis vēlēšanās, tomēr es neuzskatu, ka tā bija neapšaubāma uzvara, kā jūs to cenšaties pateikt. Jebkurā gadījumā Kotdivuāras Konstitucionālā tiesa tā neuzskatīja, kaut arī tā, tāpat kā Francijas Konstitucionālā tiesa, ir politiski veidota. Es labprāt vēlētos pievērsties Francijas vēlēšanām. Es pārstāvu grupu, kurai ir miljoniem vēlētāju un vadītājs, kas iekļuva prezidenta vēlēšanu pēdējā posmā, bet kuru Parlamentā joprojām nepārstāv neviens deputāts un no kuras nav arī neviena senators mūsu valsts parlamentā. Vienlaikus jūs pilnīgi ignorējat šo konkrēto skandalozo situāciju.

(Izsaucieni no zāles par ‘novirzīšanos no tēmas’)

 
  
MPphoto
 

  Filip Kaczmarek (PPE).(PL) Priekšsēdētāja kungs, Kotdivuāras bijušais prezidents Laurent Gbagbo vakardien esot norādījis, ka viņš ir gatavs padoties un ir lūdzis Apvienoto Nāciju Organizācijas aizsardzību. Šobrīd notiek sarunas par L. Gbagbo padošanos. Tās tika uzsāktas pēc tam, kad demokrātiski ievēlētajam prezidentam Ouattara lojālie spēki pārņēma prezidenta rezidenci Abidžanā. Premjerministrs Soro uzskata, ka L. Gbagbo valdīšanas laika beigas ir stundu jautājums. Es par to neesmu pārliecināts, tomēr es ceru, ka tā notiks. Tomēr mēs skaidri zinām, ka šī bruņotā konflikta laikā tika nogalināti civiliedzīvotāji, tostarp sievietes un bērni. Sadursmēs starp divu politiķu atbalstītājiem bojā gāja aptuveni 1500 cilvēku, savukārt miljonam bija jāpamet savas mājas. Pirms dažām dienām viens no L. Gbagbo padomniekiem izteicās, ka pat iespējamais slaktiņš Abidžanā nepārliecinās bijušo prezidentu atzīt sakāvi prezidenta vēlēšanās un nodot varu. Tāpēc turpmākie notikumi Kotdivuārā ir viegli paredzami — ātra cīņu pārtraukšana, bijušā prezidenta izbraukšana no valsts, tā ievērojami stabilizējot situāciju, visu kara noziegumus vai slepkavības pastrādājušo tiesāšana, kā arī valsts stabilizēšana. Eiropas Savienībai vajadzētu atbalstīt visus šos pasākumus.

 
  
MPphoto
 

  Mitro Repo (S&D).(FI) Priekšsēdētāja kungs, mēs ļoti ātri aizsteidzāmies palīgā Lībijai, tomēr Kotdivuāras gadījumā mēs esam bijuši pasīvi jau kopš novembra. Padomes ieviestās sankcijas ir solis pareizajā virzienā, bet kad tās tiks atceltas? Kāpēc tās tiek izmantotas, lai bloķētu kakao pupiņu eksportu no Abidžanas ostas un slēgtu naftas pārstrādes rūpnīcas? Ja mēs nepalīdzam, tad mums vismaz nevajadzētu radīt problēmas. Nevainīgie upuri būs Kotdivuāras ekonomika un ilgtermiņā arī Eiropas patērētāji.

Laurent Gbagbo ir jāpadodas, un mums ir jāsniedz atbalsts, lai bēgļi varētu steidzami atgriezties savās mājās. Apkārtējās valstis nevar uzņemt tik daudz bēgļu. ES ir jāsniedz palīdzīga roka vēlēšanu organizēšanā un demokrātisku iestāžu veidošanā. Tomēr nedrīkst traucēt normālu uzņēmējdarbību. Kotdivuāra ir Rietumāfrikas bagātākā ekonomika. Ekonomikas atveseļošanai un piekļuvei ES eksporta tirgiem ir noteicoša nozīme valsts stabilizēšanā. Es sagaidu atbildes reakciju no Komisijas.

 
  
MPphoto
 

  Charles Goerens (ALDE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, atšķirībā no Gollnisch kunga es uzskatu, ka mēs nevaram pieļaut civiliedzīvotāju nāves vispārējās vienaldzības laikā, jo tie jau tiek pakļauti neleģitīmā valsts vadītāja izmantotajam spēkam un vardarbībai.

Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes Rezolūcija Nr. 1975 dod atļauju starptautiskajai sabiedrībai vērsties pret režīmu, kurš izmanto ieročus pret savu tautu. Šajā gadījumā ir panākts progress, jo mums vairs nav bezspēcībā jānoraugās uz civiliedzīvotājiem, kas tiek pakļauti vardarbībai no viņu līderu puses.

Kaut arī mums vajadzētu atzinīgi vērtēt faktu, ka mēs ar starptautisko tiesību palīdzību varam pārvarēt vienaldzību, vienlaikus mums ir jāpārliecinās, ka esam veikuši visu nepieciešamo, lai garantētu militāra spēka pielietošanu kā galīgo līdzekli. Diemžēl Kotdivuārā prezidents Gbagbo nav centies izvairīties no šī galīgā līdzekļa izmantošanas.

Pēc visa pateiktā un izdarītā es ceru, ka Rezolūcija Nr. 1975 par stāvokli Kotdivuārā un Rezolūcija Nr. 1973 par stāvokli Lībijā palīdzēs atturēt citus no valsts suverenitātes piesaukšanas kā attaisnojuma valsts pilsoņu nogalināšanai. Starptautiskā krimināltiesa apvienojumā ar Apvienoto Nāciju Organizācijas Drošības padomes nesen pieņemto nostāju nozīmē, ka drīzumā par ierastu lietu pārstās kļūt nesodīta barbarisko aktu pastrādāšana un ka tā, cerams, kļūs par izņēmumu.

 
  
MPphoto
 

  Sabine Lösing (GUE/NGL).(DE) Priekšsēdētāja kungs, vai ilgstošu mieru tik sadrumstalotā valstī kā Kotdivuāra var panākt, izmantojot vardarbību, un vai prezidenta vēlēšanu uzvarētājs var būt leģitīms? Tas šķiet maz ticams, it īpaši, ņemot vērā faktu, ka konflikta patiesie iemesli nav atrisināti. Valsti destabilizēja ekonomikas problēmas, kuras galvenokārt radās Pasaules Bankas strukturālo korekciju programmu rezultātā. Steidzīgi ieviestās sankcijas, kuras bija paredzētas L. Gbagbo valdības vājināšanai, ir saasinājušas šo stāvokli un Kotdivuārā izraisījušas humanitāro krīzi. Ir apšaubāma abu pušu prezidentūras leģitimitāte. Abu pušu armijas ir atbildīgas par civiliedzīvotāju masveida slepkavībām.

Rietumi kārtējo reizi ir ieņēmuši vienas puses pozīciju, un šobrīd Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) karo plecu pie pleca ar Francijas karaspēku, cenšoties panākt vienas konflikta puses uzvaru. Vai Eiropas varenie kārtējo reizi izlems Āfrikas iedzīvotāju likteni, kā to darīja koloniālajos laikos, tikai šoreiz ar ANO atbalstu? Kur ir palikuši starptautisko tiesību principi? Vai šāds bija ANO dibināšanas pamats? Tā vietā, lai censtos panākt mierīgu konflikta atrisinājumu, ANO šķiet vēlas atbalstīt pilsoņu karu vai atbalstīt tajā kādu no pusēm. Kā interesēs tas notiek?

 
  
MPphoto
 

  Michèle Striffler (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Es vēlos uzsvērt, ka papildus Kotdivuāras politikas krīzei mēs saskaramies arī ar patiesu humanitāro krīzi, kas var ievilkties.

Pēcvēlēšanu vardarbības rezultātā iekšēji pārvietojušies un devušies bēgļu gaitās ir vairāk nekā viens miljons iedzīvotāju. Turklāt bēgļu pieplūdums var saasināt jau tā nokaitēto situāciju reģionā. Humanitārā krīze, dāmas un kungi, netiks atrisināta ar šobrīd veidoto politisko vienošanos. Mums ir steidzami jāreaģē, ja mēs vēlamies novērst sliktāko scenāriju. Neatkarīgi no notikumu gaitas, haoss Abidžanā turpināsies vēl vairākus mēnešus.

Es vēlētos apsveikt Komisiju par lēmumu palielināt humanitārās palīdzības budžetu, sasniedzot EUR 30 miljonus, kas ir piecas reizes vairāk nekā sākotnējais apjoms. Eiropas Savienībai vajag mobilizēt visus nepieciešamos resursus, lai palīdzētu vismazāk aizsargātākajām iedzīvotāju grupām un uzraudzītu to vajadzību attīstību.

Mums ir arī jānodrošina, lai plašākais notiekošā atspoguļojums medijos par stāvokli Lībijā neaizēno Kotdivuāras humanitārās krīzes smagumu. Turklāt pašreizējais drošības stāvoklis liedz humanitārajam personālam darboties un sasniegt cilvēkus, radot briesmīgu situāciju.

Nobeigumā es vēlos pateikt, ka nedrīkst pieļaut nesodāmību un ka mums ir jādara viss iespējamais, lai nodrošinātu taisnīguma ievērošanu.

 
  
MPphoto
 

  Bernd Posselt (PPE).(DE) Priekšsēdētāja kungs, pirmkārt, es vēlos izteikt savu pārsteigumu, ka šeit nepiedalās baronese Ashton. Tomēr esmu priecīgs, ka viņu pārstāv mans draugs Németh kungs. Es vēlētos lai viņš, Füle kungs vai kāda cita persona pastāvīgi koordinētu Eiropas Savienības ārējo politiku, nevis kāds, kuru Eiropas Parlamentā praktiski nav iespējams satikt.

Attiecībā uz jautājumu es vēlētos skaidri norādīt, ka Kotdivuārā, protams, ir daudzas risināmas problēmas. Tomēr prezidents Ouattara nepārprotami uzvarēja vēlēšanās, un viņam ir demokrātiska leģitimitāte. Tas ir gan Āfrikas Savienības, gan daudzu citu iestāžu viedoklis. Tāpēc es būtu pateicīgs, ja Apvienoto Nāciju Organizācija (ANO) un, galvenokārt, ANO ģenerālsekretārs un prezidents Sarkozy novērstu iespējamās masveida slepkavības, kādas notiek citās Āfrikas valstīs, piemēram, Ruandā un Kongo Demokrātiskajā Republikā. Tāpēc mums nevajadzētu izmantot atrunas šajā jautājumā.

Tas, protams, neatrisinās problēmas. Tomēr, Putina kungam kritizējot ANO un norādot uz ANO ģenerālsekretāra mandāta pārkāpumiem, tiek destabilizēta pati ANO laikā, kad tā ir vitāli nepieciešama. Āfrikas Savienībai arī nevajadzētu izteikties tik skaļi, jo tā ir bijusi pilnīgi bezspēcīga šīs krīzes laikā. Āfrikas Savienībai vajadzētu palīdzēt ieviest demokrātiju Kotdivuārā. Mēs, eiropieši, esam pieļāvuši daudzas kļūdas pagātnē un mēs turpinām tās pieļaut. Tomēr šajā gadījumā kļūdas ir citu personu atbildība.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Mūsu dienesti informē mani, un, manuprāt, to ir svarīgi atzīmēt, ka šī gada sākumā priekšsēdētāja vietnieces / Augstās pārstāves birojs nosūtīja sarakstu ar plenārsēdēm, kurās viņa varēs piedalīties. Jau tobrīd bija zināms, ka viņa šajā reizē nevarēs ierasties, un tāpēc ir skaidrs, ka gadījumos, kad debatēs tiek skatīti šādi jautājumi, kādam citam ir viņa jāpārstāv.

Mēs tagad pārejam pie brīvā mikrofona procedūras. Ir pieteikušies trīs runātāji.

 
  
MPphoto
 

  Mariya Nedelcheva (PPE).(FR) Priekšsēdētāja kungs, vardarbība Kotdivuārā pieaug spēkā. Diemžēl politiskais konflikts starp divām personām ir izraisījis humanitāro krīzi.

Nepieciešamība ievērot demokrātijas pamatprincipu par vēlēšanu rezultātu respektēšanu ir pašsaprotama. Tāpēc Gbagbo kunga aiziešana bija nenovēršama. Tomēr paliek jautājums — kas notiks turpmāk? Pastāv draudi, ka spriedze starp divām nometnēm palielināsies. Kāds ir mūsu plāns gadījumā, ja sākas pilsoņu karš? Mums ir jāstrādā pie šīm trim lietām.

Mūsu pirmajai prioritātei vajadzētu būt uzturēt mieru un stabilitāti, lai Kotdivuāras iedzīvotāji varētu atsākt ikdienas dzīvi — ēst, rūpēties, strādāt un iet uz skolu. Ir jāizveido neatkarīga komisija, kas izmeklētu kopš konflikta sākšanās pastrādātos vardarbības aktus.

Otrkārt, Apvienoto Nāciju Organizācijas operācijai Kotdivuārā un Āfrikas Savienībai vajadzētu turpināt aktivitātes. Tomēr mums ir arī jāapsver iespēja izveidot dialoga mehānismu, kurā būtu iekļautas visas puses —gan valsts iekšienē, gan ar plašākas starptautiskās sabiedrības piedalīšanos.

Visbeidzot, es vēlos atgādināt, ka Eiropas Savienība nosūtīja vēlēšanu novērotāju misiju. Savienībai tagad vajadzētu uzstāt, lai tās rekomendācijas tiktu ņemtas vērā un tiktu iestrādātas pēckrīzes procesā.

 
  
MPphoto
 

  Catherine Bearder (ALDE). – Priekšsēdētāja kungs, ar moderno tehnoloģiju palīdzību es, šeit sēžot, vēroju informāciju par Kotdivuāras stāvokļa attīstību. Šim aprīkojumam ir nozīme Kotdivuārā, tāpat kā tas bija Ziemeļāfrikā, kurā iedzīvotāji rakstīja lūgumus pēc atbalsta un medicīniskās palīdzības.

Pēdējo sešu mēnešu laikā Kotdivuāras draugu pacietība tika izteikti pārbaudīta — mēs vērojām, kā valsts, līdzīgi automašīnas avārijai palēninājumā, ieslīgst šobrīd pastāvošajā stāvoklī, un šādos gadījumos vissmagāk cieš tieši vismazāk aizsargātās grupas. Mēs šonedēļ šeit runājam par bēgļiem, kas no Ziemeļāfrikas dodas uz Eiropu, bet vienlaikus mēs esam dzirdējuši arī ziņojumus par gandrīz miljonu cilvēku, kas bēg uz blakus esošajām valstīm, kuras ir gandrīz tikpat nabadzīgas, ja ne pat nabadzīgākas par Kotdivuāru. Šīs valsts draugiem vajadzētu pēc iespējas drīzāk būt gataviem sniegt atbalstu valsts normalizēšanai un atveseļošanai, lai sniegtu cilvēkiem cerību par gaišāku nākotni.

 
  
MPphoto
 

  Ilda Figueiredo (GUE/NGL).(PT) Priekšsēdētāja kungs, Kotdivuāras pilsoņu kara situācija joprojām ir satraucoša, jo valsts ekonomika ir paralizēta, savukārt augstais vardarbības līmenis ir ietekmējis cilvēkus un radījis humanitāro krīzi. Ir pienācis laiks to pārtraukt. Mēs apzināmies, ka iemesli šim dramatiskajam stāvoklim ir eksistējuši jau sen — it īpaši nabadzība un sociālā nevienlīdzība, kuru iedibināja bijušais koloniālisms un Starptautiskā Valūtas fonda (SVF) gadu gaitā uzspiestie strukturālo korekciju plāni. Tomēr šie četri smagie mēneši kopš vēlēšanām ir parādījuši, cik tas ir nožēlojami, ka starptautiskā sabiedrība, tostarp Eiropas Savienība, nav pietiekami izmantojusi diplomātiskos kanālus, lai rastu mierīgu un politisku risinājumu šai krīzei.

Šajā jautājumā arī Francijai bija nožēlojama nozīme, jo tā izvēlējās militāru iejaukšanos, nevis uzstājīgi izmantoja diplomātiskos kanālus. Tāpēc mēs aicinām visas puses izbeigt karu un vardarbību un mudinām ES atbilstoši rīkoties.

 
  
MPphoto
 

  Zsolt Németh, Komisijas priekšsēdētāja vietnieces / Savienības Augstās pārstāves ārlietās un drošības politikas jautājumos vārdā.(HU) Priekšsēdētāja kungs, dāmas un kungi! Citējot slavenu ungāru dzejnieku: „Viņš, kurš klusē starp slepkavām, pats ir līdzdalībnieks.” Redzot tūkstošus mirstam un miljonus dodoties bēgļu gaitās, mums nevajadzētu mierināt sevi ar vārdiem par miera baložiem, bet gan rīkoties. Un pirms kāds salīdzina rīcību Lībijā un Kotdivuārā ar rīcību Irākā, es vēlētos visiem atgādināt, ka šī rīcība nav pielīdzināma Irākai vai pat Afganistānai, bet gan Ruandai un Kosovai; un tā nav nejauša sagadīšanās, ka mēs pēdējo dažu nedēļu laikā tik daudz runājam par, kā mēs to formulējam, „tiesībām un atbildību aizsargāt” civiliedzīvotājus, pilsoņus.

Saistībā ar to es vēlos atkārtot, ka Gbagbo kungs tik tiešām ir zaudējis šo kauju, ir viens pats savā patvērumā un gaida savu likteni. Es vēlos uzsvērt, ka šīs rīcības tiesiskais pamatojums šajā situācijā nav apstrīdams. ANO Drošības padome pieņēma Rezolūciju Nr. 1975, kurā ir paredzēts pilnīgi skaidrs rīcības mandāts. Treškārt, es vēlos uzsvērt arī to, ka nedrīkst vairs slēpt pastrādātos noziegumus un tie ir jāizmeklē. Es esmu patiesi apmierināts ar to, ka tiesiski ievēlētais prezidents Ouattara, kā arī premjerministrs ir piekrituši un pilnībā atbalsta ANO veiktu starptautisku izmeklēšanu par pastrādātajām masveida slepkavībām. Tāpēc šo masveida slepkavību izmeklēšana ir daļa no — un vienlaikus arī priekšnoteikums — jebkādām vienošanām.

Attiecībā uz Eiropas Savienības ieguldījumu ECHO jau šobrīd ir paredzēti EUR 30 miljoni humanitārajai palīdzībai, un, kā jau es minēju savā ievadrunā, Eiropas Savienība tuvākajā nākotnē sagatavos šo programmu, sniedzot Eiropas Savienības atbalstu leģitīmi ievēlētā prezidenta un valdības ekonomikas un institucionālās kapacitātes veidošanas mērķiem.

 
  
MPphoto
 

  Priekšsēdētājs. – Esmu saņēmis septiņus rezolūcijas priekšlikumus(1), kas iesniegti saskaņā ar Reglamenta 110. panta 2. punktu.

Debates tiek slēgtas.

Balsošana notiks rīt plkst. 12.00.

(Sēdi pārtrauca plkst. 20.35 un atsāka plkst. 21.00)

 
  
  

SĒDI VADA: S. KOCH-MEHRIN
Priekšsēdētāja vietniece

 
  

(1)Sk. protokolu

Juridisks paziņojums - Privātuma politika